K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 306: 2003. g. 24. - 30. jūlijs Itālija ratificējusi NATO paplašināšanos LETA 07/29/03 Itālijas parlamenta augšpalāta jeb Senāts š.g. 24. jūlijā nobalsoja par NATO uzaicināto valstu – Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas – Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās protokoliem. Likumu vēl jāparaksta Itālijas prezidentam. Līdz šai dienai Latvijas dalību NATO ir atbalstījušas jau astoņas pašreizējās alianses dalībvalstis – Kanāda, Norvēģija, ASV, Dānija, Ungārija, Vācija, Luksemburga un Itālija. Vēl vienpadsmit citām NATO dalībvalstīm ir jāratificē NATO pievienošanās protokoli. Šajā nedēļā balsojums gaidāms arī Čehijas parlamenta augšpalātā. Valdības taupības politika draud tukšot pacientu un mediķu makus Diena 07/24/03 Līdz ar valdības lēmumu nākamgad likt Veselības ministrijai (VM) samazināt izdevumus par nepilniem 15 miljoniem latu VM apsver iespēju pieņemt virkni nepopulāru lēmumu - ekonomēt uz ģimenes ārstu mājas vizīšu rēķina, tās padarot par simtprocentīgu maksas pakalpojumu, kā arī segt tikai pusi endoprotezēšanas izdevumu un šā gada nogalē nepaaugstināt mediķu atalgojumu vidēji līdz solītajiem Ls 200 mēnesī. Šāds taupības plāns, kas ir klajā pretrunā ar varas partijas Jaunais laiks pirmsvēlēšanu solījumiem un valdības deklarācijā veselības aprūpei piešķirto prioritāti, var smagi iedragāt veselības aprūpes sistēmu, kā arī, palielinoties slimnieku skaitam, valsts ekonomiku kopumā. "Tas ir kā bumerangs - tie, ko mēs neārstējam šodien, nemaksās nodokļus rīt," teic VM Budžeta un finanšu departamenta direktore Laila Ruškule, uzsverot, ka laikus nesniegta medicīniskā palīdzība nākotnē palielina neatliekamās palīdzības īpatsvaru, taču šis ārstniecības veids izmaksā daudz dārgāk. "Sabiedrībai tas būs ļoti smags slogs," atzīst arī Saeimas Veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Viesturs Šiliņš (JL). Vaicāts par veselības ministres Ingrīdas Circenes (JL) visai ierobežotajām iespējām pildīt partijas izvirzītos mērķus veselības aprūpē (piemēram, samazināt pacientu rindas vai pilnveidot primārās aprūpes sistēmu), viņš atteic, ka partijā par šo jautājumu vēl neesot diskutēts. "Stājoties amatā, zināju, ka būs nežēlīgi jācīnās ar problēmām, kas veidojušās daudzus gadus, tādēļ nepieļauju domu par demisiju," pauda I.Circene. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, VM nākamgad var rēķināties ar budžeta finansējumu ap 223 miljoniem latu. Šogad pēc budžeta grozījumiem nozarei piešķirti kopumā virs 197 miljoniem latu, tātad 2004.gadā finansējums pieaugs par vairāk nekā 25 miljoniem. Būtiski, ka nākamgad mediķu algu paaugstinājumam vien papildus nepieciešami 44 miljoni. Ja atņem šo summu, atlikušais nozares finansējums ir 179 miljoni - pēc šīm aptuvenajām aplēsēm, nozarei nākamgad pietrūks ap 18 miljoniem latu, lai finansējums neatpaliktu no 2003.gada līmeņa. "Pieaugums gan šogad, gan nākamgad ir tikai algu paaugstināšanai," akcentē L.Ruškule. Savukārt premjers Einars Repše ar palīdzes Kristīnes Jučkovičas starpniecību darīja zināmu, ka VM var cerēt uz lielāku finansējumu tikai tad, ja spēs norādīt uz liekiem tēriņiem citās nozarēs: "Ministriem ir dubulta atbildība - gan par savas ministrijas budžeta sadali, gan par to, kā atrast citu ministriju budžetos nelietderīgi izmantotus līdzekļus. Ja būs šādi priekšlikumi, tad skatīsim un lemsim, ja nebūs - būs jādzīvo ministrijas budžeta ietvaros." Meklējot iespēju iekļauties trūcīgajā finansējumā, VM domā taupīt uz plānveida medicīniskās palīdzības rēķina. Aptuveni aprēķini liecina, ka tad iepriekš plānotu ārstēšanu nākamgad varētu nesaņemt trešā daļa slimnieku, kuriem tā nepieciešama. Piemēram, VM varētu ekonomēt endoprotezēšanai domātos līdzekļus, apmaksājot tikai pusi šo operāciju izdevumu. Tas ļautu ietaupīt ap miljonu latu gadā, taču L.Ruškule steidz piebilst - tas nozīmē, ka pacienti, kuri tiks reģistrēti endoprotezēšanas gaidītāju rindā, šo palīdzību varētu saņemt "pēc pieciem gadiem - optimistiski, faktiski - pēc sešiem". Tas nozīmē, ka ļoti daudzi šīs operācijas nesagaidīs vispār, jo arī puse no operācijas vērtības ir liela summa - 500-900 latu, norāda 2.slimnīcas direktors Jānis Petronis. Vairums cilvēku, kuri gaida endoprotezēšanu, ir pensionāri, bet ilgāka ārstēšanas atlikšana samazina izredzes uz labu operācijas rezultātu. VM iecere ietaupīt līdz miljonam latu gadā, padarot ģimenes ārsta mājas vizīti par maksas pakalpojumu, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidentei Sarmītei Veidei liek šaubīties, vai visi spēs apmaksāt Ls 5,71 pašreizējo divu latu vietā un vai maksājumu pieauguma dēļ netiks nokavēta palīdzība. Turklāt ārsti mājas vizītēs dodas arī pie bērniem, kuriem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnu. Jau paredzot mediķu asu reakciju, VM piedāvā nākamgad ietaupīt ap 2,2 miljoniem latu, šā gada novembrī un decembrī nepaaugstinot mediķu algas vidēji līdz Ls 200 mēnesī, bet gan tikai līdz Ls 190. Atgādinot, ka JL sākotnēji solīja algas celt līdz Ls 270 jau no jūlija, mediķu arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna uzsver - Ls 200 ir kompromisā panākta summa. "Ir pazudusi medicīnas prioritāte, sekas ir taupīšana," teica R.Vīksna, informējot, ka nākamnedēļ plānots sasaukt arodbiedrības valdes ārkārtas sēdi, paskaidrojumu sniegšanai pieaicinot no JL ievēlētās atbildīgās amatpersonas. "Reakcija būs," solīja R.Vīksna. Valdība klausa Šleseram kā arī apžēlojas par kultūru BNS 07/28/03 Pagājušajā nedēļā valdība tomēr vienojās, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) tiks samazināts līdz 15%, kā likums paredz šobrīd. Par to valdība nolēma, ņemot vērā Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera kategorisko paziņojumu, ka viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija nebalsos par nākamā gada budžetu, kurā paredzēts UIN samazinājums tikai līdz 18%. Premjers Einars Repše atzina, ka viena no koalīcijas partneriem paziņojumi par budžeta neatbalstīšanu ir pietiekami nopietni, lai citus variantus vispār neizvērtētu. Sliktāk veicās satiksmes ministram Robertam Zīlem, kuram neizdevās pārliecināt valdību nākamā gada budžetā Valsts autoceļu fondam paredzēt finansējumu 2004.gada, nevis 2003.gada plānoto ieņēmumu līmenī. 2004.gadā autoceļu fonda ieņēmumi būtu par vairāk nekā 12 miljoniem latu lielāki nekā šā gada. Ierosinājumu paredzēt nākamgad lielāku finansējumu autoceļiem atbalstīja tikai Zīle, un pēc šī balsojuma arī satiksmes ministrs paziņoja, ka viņa pārstāvētajai TB/LNNK frakcijai būs grūti atbalstīt valdības vairākuma pozīciju. Ņemot vērā valdības lēmumus, visām ministrijām būs jāsamazina savi izdevumi par vairāk nekā 6,5%. Samazinājums gan neskars sociālās apdrošināšanas programmu, valsts aizsardzību un integrāciju NATO, Saeimu, Kultūras ministriju, Tieslietu ministrijas programmu par darbinieku prasījumu garantiju fondu, tiesas, prokuratūru, kā arī samazinājums neskars ārvalstu finansējumu un tam paredzēto līdzfinansējumu, pašvaldību mērķdotācijas un dotācijas un ministriju izglītības programmu izdevumus, kas finansēti no ministriju pašu ieņēmumiem. Samazinājumu nedrīkstēja attiecināt uz ārvalstu finansējumu, jo tas būtu absurdi un nozīmē tu atteikšanos no ārvalstu finanšu palīdzības. Lai gan premjera biedrs Šlesers aicināja Finanšu ministriju rūpīgāk izvērtēt nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozes, kuras viņš nosauca par pārāk pieticīgām, premjers protestēja pret jebkādu prognožu palielināšanu. Valsts budžeta ieņēmumi pieaug NRA 07/28/03 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopējie valsts budžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos ir sasnieguši 866,45 miljonus latu, kas pārsniedz plānoto par 30 miljoniem latu jeb 3,7%, bet pērnā gada pusgada ieņēmumus - par 78 miljoniem latu jeb 10%, informēja Finanšu ministrijā (FM). Tostarp būtiski pieauguši ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdroš ināšanas obligātajām iemaksām, kuras maksā no algām un kuru pieaugums esot tieši atkarīgs no VID cīņas pret algām aploksnēs - iedzīvotāju ienākuma nodoklis sešos mēnešos iekasēts 172,9 miljonu latu apjomā, kas ir par 19 miljoniem jeb 12% vairāk nekā bija plānots, norādīja ministrija. Tāpat arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas iekasētas 275 miljonu latu apjomā, par 13 miljoniem jeb 5% pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu 2003.gada pirmajā pusē. "Tādējādi valsts budžeta ieņēmumi palielinās straujos tempos, ko veicina gan ekonomikas attīstība, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta darbības uzlabošanās, jo nodokļu ieņēmumu pieaugumu temps pārsniedz ekonomikas izaugsmes tempu. Arī nākamā gada ienākumu palielinājumu lielā mērā nodrošinās VID darbī bas uzlabošanās," optimistiski prognozē FM. Ministri nesteidz klausīt Repši Diena 07/29/03 Tikai daži ministri ir gatavi pildīt valdības sēdē pieņemto lēmumu un samazināt savu nozaru nākamā gada budžetus par visiem noteiktajiem 6,45%. Atsaucību tikpat kā nav guvis premjera Einara Repšes (JL) mudinājums liekus tēriņus meklēt ne tikai savā, bet arī citu ministriju budžetā - premjera partijas biedrs iekšlietu ministrs Māris Gulbis šo ieteikumu Dienai pat salīdzināja ar "Staļina laika metodēm". Vislielākais samazinājums skars Veselības ministriju, kas apsver iespēju taupīt arī uz mediķu algu rēķina, paaugstinot tās par mazāku summu, nekā bija plānots līdz šim. Paredzams, ka strīdi par nākamā gada budžeta veidošanas principiem turpināsies otrdien, kad paredzēts apstiprināt precizētās summas, par kādām katrai ministrijai būtu jāsamazina nozares izdevumi. Ministru teiktais Dienai liecina, ka iebildumu varētu būt daudz. Nemiers par budžeta veidošanas principu iespējamo negatīvo iespaidu uz attiecībām valdībā ir izskanējis visās koalīcijas partijās, kurām esot grūti atbalstīt ministru savstarpējās sarīdīšanas taktiku. TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats arī norādīja, ka ir ļoti maz cilvēku, kas spētu kompetenti vērtēt citu ministriju budžetu - tēvzemieši, tāpat kā Latvijas Pirmā partija, iesniegs premjeram savus ierosinājumus un uzskata, ka augustā koleģiālās diskusijās kopā jāatrod labākais risinājums. Kā rakstīts, premjers pagājušonedēļ pauda prieku, ka šis budžets esot atmodinājis ministros "zvērus un viņi beidzot tiešām metīsies virsū". M.Gulbis (JL), kuram ministrijas finansējums jāsamazina par aptuveni 5,5 miljoniem latu, norādīja, ka tas iespējams, tikai samazinot funkcijas, piemēram, ceļu policisti varēs noformēt tikai satiksmes negadījumu dokumentus. Sevišķi dramatiski apstākļi esot ugunsdzēsējiem, kam tagad vēl jāatņem 800 000 latu. "Tādā situācijā es neredzu iespēju uzņemties politisko atbildību un atgriezīšos Saeimā," Dienai pirmdien sacīja M.Gulbis. Līdzīgu viedokli ministrs bija izteicis jau pirms nedēļas, taču šajā laikā viņam tā arī neesot bijusi iespēja pārrunāt šo situāciju ar premjeru un partijas biedru Einaru Repši, lai arī viņš lūdzis premjera palīgam Danam Titavam noorganizēt šādu tikšanos. D.Titavs Dienai sacīja, ka premjers būs gatavs runāt tad, kad M.Gulbis būs sagatavojis sarunai dokumentus par budžeta situāciju. Uz vaicāto, kāpēc ministram nav iespējas ar E.Repši notiekošo pārrunāt koleģiālā, cilvēciskā sarunā, D.Titavs nespēja atbildēt. Premjera preses sekretāra Kristīne Jučkoviča Dienai piedāvāja oficiālo E.Repšes viedokli: "Katrs ministrs ir politiski atbildīgs par budžeta sastādīšanu un par viņa ministrijas darba organizāciju piešķirtā budžeta ietvaros. Taču vispirms ministriem jāmeklē nelietderīgi izmantotie līdzekļi savu un citu ministriju budžetos, lai varētu pildīt valdības lēmumu par fiskālo stabilizāciju." Valdība pagājušonedēļ nolēma, ka nākamā gada prioritātes būs integrācija ES un NATO, taču, kā norādīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, ministrijai līdzekļi jāsamazina. Neizpratnē par to, kā pildīt ES prasības un vienlaikus samazināt finansējumu, pagaidām ir arī Zemkopības ministrija. Finanšu ministrijā Dienai norādīja, ka šī prioritāte izpaužas kā 50 miljonu latu paredzēšana ES struktūrfondu līdzfinansēšanai, bet pārējie integrācijas pasākumi ministrijām esot jāveic no iekšējām rezervēm. To, kā pildīt MK protokollēmumu, samazinot izdevumus, ministrijām jāizlemj līdz 8.augustam. Izdevumus nav jāsamazina Aizsardzības un Kultūras ministrijai. Lai 2004.gadā samazinātu izdevumus par nepilniem 15 miljoniem latu, kas ir lielākā ietaupāmā summa pārējo nozaru vidū, Veselības ministrija (VM) apsver iespēju noteikt mediķiem vidējo darba samaksu Ls 190 mēnesī iepriekš plānoto Ls 200 vietā. Ekonomija varētu skart arī plānveida ārstēšanos slimnīcās, vēl bez jau pastāvošajiem maksājumiem pacientiem no pašu kabatas sedzot ap 20% no pakalpojuma vērtības. Celtos arī maksa par ambulatoro ārstēšanu, bet iepriekš izteiktais priekšlikums ģimenes ārstu mājas vizītes padarīt par maksas pakalpojumu patlaban vairs netiek apspriests. Iespējams, taupības režīms skars arī VM pakļauto valsts institūciju darbību, taču, kā norādīja ministrijas preses sekretāre Laura Bundule, VM neplānojot meklēt papildu līdzekļus savām vajadzībām citu nozaru ministriju budžetos. Ministrijas knapinās, Saeimai paliek pāri NRA 07/29/03 Kamēr atsevišķas ministrijas sūdzas par nespēju samazināt izdevumus par 4,64 procentiem, Saeima atradusi pārpalikumu, ko tā plāno piešķirt atsevišķiem projektiem. To izraudzīšana gan notiek bez jebkādas sistēmas. Lai ievērotu valsts varas dalīšanas principus, samazināt Saeimas budžetu valdība tomēr neuzdrošinās. Citādā situācijā ir Satversmē minētās neatkarīgās iestādes, kuras iepriekš neveiksmīgi centās panākt pašu noteiktā budžeta neaizskaramību vismaz valdībā. Pēc konsultēšanās ar Saeimas frakcijām un komisijām Saeimas budžets iepriekš tika samazināts par vairāk nekā miljonu latu, nākamā gada tēriņiem atstājot 8 miljonus 700 latu. Vakar Saimnieciskā komisija atrada vēl liekus 103 500 latus, samazinot kārtējo reizi iepērkamo jauno datoru un printeru skaitu - nākamgad iecerēto 115 jauno datoru vietā pietikšot ar desmit datoriem un pieciem klēpjdatoriem. Pozīcijas un opozīcijas deputāti atbalstīja šā ietaupījuma novirzīšanu Smiltenes sporta zāles celtniecībai, kuras kopējās izmaksas, pēc pašvaldības aplēsēm, ir 300 000 latu. Tautas partijas deputāts Aigars Kalvītis piesardzīgi taujāja komisijas vadītājam Albertam Krūmiņam (Jaunais laiks), vai nevajadzētu pirms lemšanas uzzināt viņa partijas vadītāja Einara Repšes viedokli. Deputāti tomēr vienojās, ka Saeima pati varēs lemt par tās ieekonomētās naudas izmantošanu. Arī citus prognozējamos ietaupījumus komisija ieteiks novirzīt kādiem nelieliem projektiem. "Tas tā sirsnīgi varētu būt," sacīja A. Krūmiņš. Smiltenes sporta zāle pie naudas tikusi, pateicoties nejaušībai - A. Krūmiņš nedēļas nogalē viesojies Gulbenē, kur atklāta jauna sporta zāle, un tur arī uzzinājis par grūtībās topošo Smiltenes sporta zāli. Naudas piešķiršana Smiltenei pamatota arī ar to, ka pilsēta veidojas par apkārtējo pagastu centru un tajā nedominē neviena no partijām. Saeima savus priekšlikumus tās budžeta veidošanai Finanšu ministrijai iesniegs šonedēļ, bet ietaupīšanas meklējumi turpināšoties. JL deputāts Artis Kampars piedāvā Saeimas budžetu samazināt par 700 000 latu, lielāko - 100 000 latu - rezervi saskatot Saeimas autobāzē. Rezerves varot atrast arī pastāvīgi augošajos telefonu rēķinos, komandējumu izdevumos, Eiropas Savienības informācijas centra budžetā. Kā ļoti dārgu deputāti novērtēja Saeimas grāmatvedības programmu Apvārsnis, kuras abonēšana (2000 latu) un uzturēšana izmaksā 5000 latu gadā. Taču attiecībā uz to un ar informācijas tehnoloģijām saistītām pozīcijām lēmums tiks pieņemts pēc revīzijas. Latvijas Pirmā partija (LPP) savukārt, nespējot aizstāvēt savu pozīciju tieši valdībā, premjeram sūta vēstules. Vakar nosūtītajā vēstulē LPP frakcija, neņemot vērā iepriekš pausto premjera pozīciju par to, ka papildu līdzekļi netiks piešķirti, bet tie jāmeklē pašu un citu ministriju esošajos resursos, vienkārši prasījusi rast iespēju budžetā atvēlēt līdzekļus ģimeņu ar bērnu stāvokļa uzlabošanai. Iepriekš gan tieši LPP nepiekāpības dēļ uzņēmumu ienākuma nodokļa jautājumā visām ministrijām tika vēl vairāk samazināti līdzekļi. Turklāt iepriekš LPP frakcijas vadītājs Oskars Kastēns Neatkarīgajai atzina, ka frakcija neatbalstīs līdzekļu noēšanu, bet gan investīcijas. Saeimas budžetu samazinās par 103 500 latiem LETA 07/29/03 Saeimas saimnieciskā komisija pirmdien atbalstīja Saeimas nākamā gada budžeta samazināšanu par 103 500 latiem. Minētā naudas summa tiks gūta uz datortehnikas rēķina, jo netiks iepirkti plānotie 115 datori, kas bija paredzēti rezervei, sacīja Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs Alberts Krūmiņš. Informācijas tehnoloģiju eksperti vēl vērtēšot, vai nav iespējas samazināt Saeimas izdevumus arī uz citām šīs nozares vajadzībām, skaidroja deputāts. Komisija ierosina ietaupītos 103 500 latus Finanšu ministrijai novirzīt Smiltenes sporta zāles celtniecībai. Krūmiņš skaidroja, ka komisija vēl lems par budžeta samazinājumu arī citās pozīcijās. Pašlaik Saeimas nākamā gada budžets ir paredzēt 8 700 000 apmērā un Krūmiņš pieļauj iespēju, ka budžets varētu palikt 8 miljonu robežās. Valdība ieliek taupības budžeta pamatus NRA 07/30/03 Lai arī virkne partiju un ministru iepriekš pauda neapmierinātību ar 4,5 procentu līdzekļu samazinājumu ministrijām nākamā gada budžetā, tikai labklājības ministre Dagnija Staķe (Zaļo un zemnieku savienība) balsoja pret šādu "nabadzības budžetu". Balsošanā atturējās iekšlietu ministrs Māris Gulbis (Jaunais laiks), kura vadītajam resoram nāksies šķirties no 5,4 miljoniem latu. Līdzekļus nāksies samazināt visām ministrijām, izņemot Aizsardzības un Kultūras ministriju, ievērojami tiek samazināti līdzekļi arī sociālajai jomai. "Nevaru morāli balsot par nabadzības palielināšanu," Neatkarīgajai sacīja D. Staķe, tomēr paužot cerību, ka ministrijai izdosies nesamazināt sociālos pabalstus. Viņa aicināja citas ministrijas ziedot labklājībai kādus ieekonomētos līdzekļus, bet pagaidām neviena ministrija to darīt negrasās. Iekšlietu ministrijas struktūrvienības jau mudinātas meklēt samazināmos līdzekļus, taču M. Gulbis nespēj iedomāties, uz kā rēķina apmēram 800 000 latu varētu ietaupīt jau tā trūcīgais ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Par tā nožēlojamo tehnisko aprīkojumu jau rakstīts vairākkārt. Ņemot vērā lielo cilvēku skaitu Valsts policijā, tajā būs iespējams ieekonomēt, taču 1,9 miljonu atrašana nebūs viegla. "Varbūt nav vajadzīgi tik daudz ceļu policistu, varbūt viņi var tikai formēt avārijas, bet tas gan neveicinās satiksmes kultūras attīstību un negadījumu profilaksi." Tabu naudas samazinājumam būšot Kriminālpolicija un valdības iepriekš atbalstītais algu pieaugums policistiem ugunsdzēsējiem, Neatkarīgajai stāstīja M. Gulbis. Pirms balsošanas gan arī satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) neveiksmīgi centās panākt mazāku samazinājumu nozarei, bet Latvijas Pirmā partija, kas iepriekšējā dienā bija pat sūtījusi premjeram vēstuli par papildu līdzekļu atvēlēšanu bērniem, cieta klusu un rātni balsoja par. E. Repšem tīkamākais bija izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Jaunais laiks), kas sacīja, ka katrā ministrijā var samazināt mazāk sāpīgos tēriņus, tādēļ arī IZM, piemēram, neatteiksies no dotācijām skolēnu pārvadāšanai. "Lūk, konstruktīva pieeja! Ministrs nedrīkst vaimanāt sabiedrības vai Ministru kabineta priekšā par to, ka viņi neprot organizēt darbu," K. Šadurska uzticību novērtēja premjers. Paužot nepiekāpību palielināt budžeta deficītu, kas noteikts divu procentu apmērā no IKP, E. Repše bilda: "Nevaram šīsdienas nevarību un nemākulību risināt uz valsts parāda rēķina." Savukārt ierosmi par ieņēmumu prognozes palielināšanu premjers noraidīja, sakot, ka, tās palielinot tagad, "ierēdņi varēs turpināt dzert kafiju un neko nedarīt" un "nauda tiktu atdota izliešanai smiltīs". Iepriekš virkne ministru gan brīdināja par samērā dramatiskām sekām, piemēram, par kādas vēstniecības slēgšanu vai valsts apmaksājamo pakalpojumu un medikamentu samazinājumu. Veselības ministrijai tiek atskaitīta vislielākā summa - 14,88 miljoni latu. Par nekorektu veselības ministre Ingrīda Circene nodēvēja finanšu ministra piebildi, ka nozarei līdzekļi palielināti par 38 miljoniem latu, un atgādināja, ka "medicīna bija vienīgā sfēra, kurā vēl bija minimālās algas" un līdzekļu samazinājumam būs "ļoti nopietnas sekas". Lai arī valdība pēc iepriekšējās nedēļas lēmuma par minimālās algas paaugstināšanu līdz 80 latiem budžeta ieņēmumu prognozes paaugstināja par 18,7 miljoniem latu, ieņēmumu pieaugums ir ievērojami mazāks nekā pērn, neraugoties uz 8,8 procentu IKP pieaugumu šogad. V. Dombrovskis gan uzsver, ka palielinājušās arī vajadzības, turklāt, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokli no 19 līdz 15 procentiem, nākamā gada budžetā tiek zaudēti 20 miljoni latu. Kopējais izdevumu apjoms nākamgad ir palielināts par 150 miljoniem latu, budžeta deficīts samazināts no trim līdz diviem procentiem no IKP. Kopējie nākamā gada valsts budžeta izdevumi ir 2,02 miljardi latu, tēriņi ministrijām un centrālajām valsts iestādēm jāsamazina par 50,78 miljoniem latu. Virkne ministru cer, ka uzlabosies nodokļu iekasēšana un nākamgad būs iespējams sadalīt papildu līdzekļus. Valdība gan vakar atteicās skatīt rīcības plānu kontrabandas apkarošanai, kas bija izstrādāts, pamatojoties uz 7. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par amatpersonu iesaisti korupcijā un kontrabandā priekšlikumiem. E. Repše cīņu ar kontrabandu atkārtoti pasludināšanu par prioritāti. Nākamā gada valsts budžeta izdevumi - 2,02 miljardi latu LETA 07/29/03 Ministru kabinets otrdien apstiprināja nākamā gada valsts budžeta izdevumus 2,02 miljardu latu apmērā, nosakot, ka ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm kopējie tēriņi nākamgad būs jāsamazina par aptuveni 6,5% jeb 50,78 miljoniem latu. Pret valdības lēmumu balsoja labklājības ministre Dagnija Staķe (Zaļo un zemnieku savienība), kura uzskata, ka ministriju izdevumu samazināšana būtu tikai nabadzības palielināšana. Savukārt iekšlietu ministrs Māris Gulbis ("Jaunais laiks") balsojumā atturējās. Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") ministrus aicināja sabiedrības priekšā "nevaimanāt", ka nespēj piešķirto līdzekļu ietvaros organizēt savas nozares darbu. Repše uzsvēra, ka ministriem ir jāstrādā un jāatbild ne tikai par konkrēto nozari, bet arī par kopējo valdības darbu, tāpēc ministri nevar norobežoties no citu ministriju budžetiem un iespējamiem nelietderīgiem tēriņiem tajos. Repše atkārtoti uzsvēra, ka nākamā valsts budžeta līmenis netiks palielināts virs 2% no iekšzemes kopprodukta, un aicināja ministrus par šādu iespēju pat nedomāt. "Mēs nevaram šīsdienas problēmas risināt uz parāda, deficīta palielināšanās rēķina. Mēs iesim tikai uz deficīta samazināšanu," uzsvēra valdības vadītājs, kā piemēru minot kaimiņvalsti Igauniju, kurai jau vairākus gadus ir sabalansēts valsts budžets bez deficīta. Repše uzsvēra, ka visa valdība ir atbildīga par valsts budžetu un ministriem būs jāspēj organizēt savas nozares darbs, ja ministrs to nespēs, tiks meklēts cits ministrs. "Es cenšos saturēt Ministru kabinetu kopā. Cenšos panākt, lai pieņemam vienotu lēmumu," uzsvēra valdības vadītājs. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem absolūtos skaitļos lielākais izdevumu samazinājums nākamgad ir paredzēts Veselības ministrijai - par 14,88 miljoniem latu līdz 230,94 miljoniem latu. Labklājības ministrijai izdevumi būs jāsamazina par 6,2 miljoniem latu līdz 663,79 miljoniem latu, Satiksmes ministrijai - par 5,75 miljoniem latu līdz 137,91 miljonam latu, Iekšlietu ministrijai - par 5,42 miljoniem latu līdz 108,12 miljoniem latu, Zemkopības ministrijai - par 4,71 miljonu latu līdz 89,88 miljoniem latu, Finanšu ministrijai - par 4,51 miljonu latu līdz 197,11 miljoniem latu. Samazinājums neskars Saeimas tēriņus, kas plānoti 8,7 miljonu latu apmērā, Aizsardzības ministrijas tēriņus, kas plānoti 92,5 miljonu latu apmērā, Kultūras ministrijas tēriņus, kas plānoti 35,58 miljonu latu apmērā, Augstākās tiesas izdevumus - 890 822 latu apmērā, Satversmes tiesas izdevumus - 342 015 latu apmērā, Satversmes aizsardzības biroja izdevumus - 3,54 miljonu latu apmērā, radio un televīzijas izdevumus - 7,49 miljonu latu apmērā. Samazinātas netiks mērķdotācijas pašvaldībām, kas ieplānotas 135,05 miljonu latu apmērā, dotācijas pašvaldībām 7,68 miljonu latu apmērā. Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un subsīdijas lauksaimniecībai nākamgad paredzētas 50 miljonu latu apmērā. Pēc Finanšu ministrijas ierosinājumu valdība šodien apstiprināja nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozes palielinājumu par 18,7 miljoniem latu. Šis palielinājums saistīts ar nākamgad plānoto minimālās darba algas palielināšanu no 70 latiem uz 80 latiem. Nākamā gada budžets jāapstiprina Saeimai. Vairākas no koalīcijas partijām jau paziņojušas, ka varētu nebalsot par valdības virzīto budžetu. Ekonomisti uzteic plānu mazināt deficītu, bet šaubās par līdzekļiem Diena 07/30/03 Ministru kabineta lēmums visiem spēkiem samazināt nākamā gada valsts budžeta deficītu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta ir ļoti pareizs, Dienai atzina Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pārstāvji, lai gan viedokļi dalās par veidu, kādā tas notiek. Lai arī vairāki ministri iebilda pret tik krasu taupības politiku, kas draudot ar būtisku valsts funkciju apcirpšanu, valdība otrdien nolēma, ka nākamgad šis mērķis tomēr tiks sasniegts - gandrīz visām ministrijām būs pašām jāizlemj, kā samazināt bāzes izdevumus par 6,45% jeb kopumā 50,8 miljoniem latu. Premjers Einars Repše (JL), valdības sēdē veltot krietnu laika sprīdi kolēģu pārliecināšanai un pat kaunināšanai, vairākkārt atkārtoja, ka "budžeta deficīta palielināšana ir neiespējama opcija". Neviens ministrs nedrīkstot nostāties pret valdību, teikt, ka ir prasījis līdzekļus, bet viņam nav iedots, kā arī norobežoties no atbildības par citu nozaru izdevumu izvērtēšanu. Premjers kritizēja arī ierēdņus, salīdzinot tos ar bezdarbībā ieslīgušiem cilvēkiem, kas gribot pārliecināt, ka samazināt izdevumus ir neiespējami. Sēdes laikā savu nozaru budžetu centās aizstāvēt gan Satiksmes ministrijas pārstāvji, kuriem prasītais samazinājums par 5,6 miljoniem latu var skart arī iepriekš speciālajā budžetā iekļauto autoceļu fonda naudu, gan Ārlietu ministrija, kas vienīgo iespēju samazināt izdevumus par 0,78 miljoniem latu pašlaik redzot kādu vēstniecību slēgšanā. Vienīgā, kas balsoja pret, bija labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS). Pēc viņas teiktā, prasība atrast ietaupījumus liekot samazināt arī pabalstiem paredzēto naudu, un tas neesot morāli pieļaujams. Balsojumā atturējās iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL), kurš vēl pirmdien pieļāva, ka nespēs uzņemties politisko atbildību pēc ministrijas budžeta samazināšanas par vairāk nekā 5 miljoniem latu, izsakot nožēlu, ka nedēļas laikā nav bijusi iespēja savas pārdomas izteikt premjeram. Pēc šīs ziņas publicēšanas Dienā jau otrdienas rītā E.Repše uzaicināja M.Gulbi uz tikšanos, pēc kuras ministrs par demisiju vairs nerunāja. Taču valdības sēdē tieši viņam bija adresēts E.Repšes teiktais: "Mēs visi esam atbildīgi par budžetu - arī iekšlietu ministrs. Nevar sevi nostādīt ārpus komandas. Ja kāds nespēj tādā veidā strādāt, mums būs jāmeklē cits ministrs, bet ar to es negribu dot nekādus mājienus." Lūgts to komentēt, M.Gulbis Dienai atzina, ka tā uzreiz atkāpties viņš tomēr nevēloties: "Neesmu vēl visu izdarījis un saprotu, ka var meklēt risinājumus arī budžeta veidošanā." "Brīdī, kad palūdz pakustināt smadzenes un paskatīties, kur var optimizēt līdzekļus, vienkāršāk ir ķerties pie kādiem ļoti jutīgiem jautājumiem un tādā veidā gūt sev sabiedrības atbalstu," ministriju iebildes komentēja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL). Iztērēt varot jebkuru naudas daudzumu, un tagad runa esot par valdības politisko gribu nodrošināt fiskālo deficītu. Viņš skaidroja, ka situācijā, kad iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums ir tik straujš kā pašlaik (šā gada 1.ceturksnī 8,8%), nesamazināt deficītu nozīmētu pakļaut valsts ekonomiku nopietnam riskam. E.Repše, jautāts, kāpēc par katru cenu deficīts jānotur 2% apmērā no IK, norādīja uz lielo valsts parādu - viņš nevarot atļauties risināt "īstermiņa politiskās problēmas vai kādu ministru vai ierēdņu nevarību, pakļaujot parādu maksai mūsu nākamās paaudzes". Gandarījumu par valdības lēmumu Dienai otrdien pauda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītājs Johaness Millers. Arī viņš 2% deficīta nepieciešamību skaidroja ar Latvijas straujo ekonomisko attīstību un augsto tekošā konta deficītu, taču atgādināja, ka bez izdevumu samazināšanas pastāv arī SVF ieteiktais deficīta samazināšanas veids, proti, atteikšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas līdz 15%, kā to lēmusi valdība. J.Millers norādīja, ka arī bez šī nodokļa samazināšanas Latvijā ir investoriem pievilcīga un stabila vide, taču tā esot valdības izvēle, kādā veidā rast līdzekļus deficīta mazināšanai. Kā zināms, šā gada budžeta likums paredz maksimālo Māstrihtas kritērijos atļauto deficīta robežu 3% no IK. Pagājušonedēļ nepieciešamību samazināt deficītu vēlreiz uzsvēra arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš norādījis uz ekonomikas pārkaršanas iespēju. Atzinīgi fiskālā deficīta samazināšanu novērtēja arī PB Latvijas misijas vadītāja Inguna Dobrāja, uzsverot, ka būtu riskanti paļauties uz to, ka pašreizējai ekonomiskā pieauguma augšupejai nesekos daudzviet citur vērojamā lejupslīde, kā rezultātā valsts varētu arī nepiepildīt plānotos ieņēmumus. Taču viņai nešķietot pamatots veids, kādā tas tiek darīts. "Šaubos, vai ir pareizi likt visām ministrijām vienādi samazināt izdevumus, jo domāju, ka valdībai ir jābūt noteiktām prioritātēm, pēc kurām vajadzētu tos analizēt". Kā zināms, valdība par nākamā gada prioritātēm pasludinājusi integrāciju ES, kas izpaužas kā fondu līdzfinansējuma garantēšana 50 miljonu latu apmērā, un NATO. Saistībā ar to bažas pauda satiksmes ministrs un bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK). Viņaprāt, pasludinot tās par vienīgajām divām prioritātēm, pastāv risks, ka sabiedrība tās uzsvērs par vainīgām citu nozaru apcirpšanai un pirms ES referenduma tas var būt bīstami. E.Repše šādas prognozes gan nosauca par nepamatotām. Latvija no ASV nesaņems apmēram 4 miljonu dolāru militāro palīdzību BNS 07/27/03 Aizsardzības ministrijas (AM) galīgie aprēķini liecina, ka pēc ASV lēmuma apturēt militāro palīdzību Latvijai, kas atsacījās slēgt ar ASV vienošanos par tās pilsoņu neizdošanu Starptautiskajai krimināltiesai (SKT), Latvija varētu zaudēt četrus miljonus dolāru (gandrīz 2,3 miljonus latu). AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs BNS pavēstīja, ka ministrijas veiktie aprēķini liecina - Latvijai vismaz pagaidām ies secen vairāk nekā 800 tūkstoši dolāru, no kuriem finansētu ASV ieroču iegādi un ārvalstu militārpersonu mācības ASV mācību iestādēs. V ismaz šogad Latvijai arī nebūs pieejami tie 2,75 miljoni ASV dolāru (aptuveni 1,5 miljoni latu), kurus ASV Kongress piešķīra pavasarī kā papildu finansējumu ārvalstu militārās palīdzības programmas ietvaros. "Tas nenozīmē, ka Latvija šo naudu zaudētu pavisam," sacīja Rinkēvičs, norādot, ka palīdzība ir tikai iesaldēta, nevis atteikta. Par šo naudu no ASV bija plānots iegādāties nakts redzamības ierīces, vieglo bruņutehniku un citu tehniku, kas ļautu Latvijai veiksmīgāk iekļauties NATO militārajā struktūrā. ASV un Latvijas militārā sadarbība citās programmās, tostarp Latvijas karavīru dalība miera nodrošināšanas misijā Irākā, turpināsies līdzšinējā apjomā. Rinkēvičs pastāstīja, ka AM sadarbībā ar Ārlietu ministriju aktīvi strādā, lai atrisinātu šo jautājumu. Tomēr par militārās palīdzības piešķiršanu var lemt tikai ASV Kongress. ASV militāro palīdzību Latvijai, tāpat kā vēl 47 valstīm, apturēja jūlija sākumā. Kongress bija noteicis 1.jūliju par pēdējo termiņu abpusēju vienošanos slēgšanai par ASV pilsoņu neizdošanu SKT. Lēmums skar tiešo ASV palīdzību ārvalstīm, no kuras tiek finansēta ASV ieroču iegāde un cita veida palīdzība, kā arī ārvalstu militārpersonu mācības ASV mācību iestādēs finansēšanu. Savukārt četri ASV kongresmeņi vēl jūnija beigās iesniedza likuma grozījumu projektu, kas ļautu septiņām NATO uzaicinātajām valstīm, tostarp Latvijai, tomēr saņemt ASV finanšu palīdzību. SKT ir izveidota, lai tiesātu personas, kuras apsūdzētas noziegumos pret cilvēci, tajā skaitā arī genocīdā. Vašingtona ir parakstījusi līgumu par pievienošanos SKT, taču paziņoja, ka neratificēs šo līgumu, jo bažījas, ka pret ASV noskaņotas valstis šo tiesu varētu izmantot "ļaunprātīgi". SKT jautājums ir kļuvis par klupšanas akmeni transatlantiskajās attiecībās, jo Eiropas Savienība (ES) atbalsta šo tiesu, par spīti ASV opozīcijai pret to. ES uzskata, ka divpusējās vienošanās paredzētā imunitāte drīkst attiekties tikai uz militārpersonām un diplomātiem, bet ASV vēlas slēgt vienošanās par imunitāti plašākam personu lokam. Kristovskis pie Latvijas mediķiem Afganistānā uzturējies tikai 5 stundas LETA 07/26/03 Drošības apsvērumu dēļ aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) ar delegāciju darba vizītē Afganistānā, kur misijas pienākumus patlaban pilda astoņi militārie mediķi no Latvijas, plānoto trīs dienu vietā uzturējās tikai piecas stundas. Kā pastāstīja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis, vizīte bija plānota līdz 27.jūlijam, taču īsi pirms izlidošanas no Latvijas Nīderlandes Karalistes kontingenta vadība paziņojusi, ka tik ilgi nespēs garantēt pilnīgu drošību šāda līmeņa pasākumu nodrošināšanai. Rikveilis skaidroja, ka kopējā drošības situācija Afganistānā nav stabila, tādēļ Latvijas delegācija negribēja par riskēt un paklausīja vietējo speciālistu ieteikumam doties prom ātrāk. Afganistānā Kristovskis paspēja tikties ar karavīriem, kā arī ar ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) komandieri. Ministrs, uzklausot karavīrus un apskatot viņu sadzīves apstākļus, secinājis, ka dzīves apstākļi ir nodrošināti labi. Karavīru sadzīves apstākļi esot iespējami pietuvināti tiem apstākļiem, kādos dzīvo "normāli" cilvēki. Mediķi ministram arī izteikuši dažas idejas, kā uzlabot misijas darbu. Kad šīs vienības karavīri būs atgriezušies mājās, tiks apsvērta iespēja misijas laiku samazināt, jo citu valstu karavīri misijā dien trīs līdz četrus mēnešus, bet Latvijas karavīri - pusgadu. Tāpat tiks pārrunātas iespējas par informācijas apmaiņas uzlabošanu ar Latviju. Iespējams, tiks pirktas jaunas un modernas komunikāciju iekārtas, solīja Rikveilis. Kopumā Latvijas mediķi ar dienestu ir apmierināti un viņu garastāvoklis ir možs, piebilda Rikveilis. Kristovskis vizītes laikā tikās arī ar Afganistānas aizsardzības ministru Muhamadu Sahimu, kurš Latvijas karavīriem pateicās par piedalīšanos Afganistānas iedzīvotāju ārstēšanā, jo īpaši uzsverot palīdzības sniegšanu bērniem. Sahims aizsardzības ministru arī informējis par Afganistānas bruņoto spēku veidošanas gaitu. Jau ziņots, ka 22.februārī sešus mēnešus ilgā miera uzturēšanas misijā uz Afganistānu devās astoņi virsnieki - četri vīrieši un četras sievietes. Latvijas bruņoto spēku vienības operācijā darbojas Nīderlandes Karalistes kontingenta sastāvā. Nīderlandes kontingents Afganistānā darbojas kā ISAF vienība. 16.jūnijā Nacionālajos bruņotajos spēkos beidzās karavīru atlase Latvijas vienībai starptautiskajā operācijā Afganistānā, kuri nomainīs pašreizējos astoņus miera misijas dalībniekus no Latvijas. Kopumā uz astoņām mediķu vietām bija pietiekušies 23 cilvēki. Latvijas kontingenta rotācijas periods ir seši mēneši. Aptuvenās izmaksas vienas rotācijas periodā ir 260 000 latu. Latvijas karavīru uzturēšanai Irākā - teju divi miljoni latu NRA 07/30/03 ASV šonedēļ paziņoja, ka starptautiskajos stabilizācijas spēkos Irākā piekritušas piedalīties vēl 30 valstis, tostarp Latvija, pat bez īpaša ANO mandāta. Trīsdesmit deviņi Latvijas pārstāvji jau darbojas Irākā, augustā uz turieni dosies vēl 105 karavīri, kas valstij izmaksās ap 1,7 miljoniem latu, liecina Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) informācija. Irākas stabilizācijas spēkos darboties piekritušās trīsdesmit valstis ir Albānija, Azerbaidžāna, Lielbritānija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Dominikanas Republika, Igaunija, Salvadora, Gruzija, Hondurasa, Ungārija, Itālija, Japāna, Kazahstāna, Latvija, Lietuva, Maķedonija, Mongolija, Nīderlande, Nikaragva, Norvēģija, Filipīnas, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Dienvidkoreja, Spānija un Ukraina, vēsta BNS/AFP/Reuters. Dažām no šīm valstīm nav līdzekļu, lai samaksātu par savu ieguldījumu, tāpēc tās mēģina iegūt ASV palīdzību šim mērķim, informējis ASV Valsts departamenta preses sekretārs Ričards Baučers. ASV sola palīdzēt transporta organizēšanā uz Irāku un īstenot citas loģistikas vajadzības, bet nenodrošinās materiālu atlīdzību par piedalīšanos šajās operācijās. ASV mēģina gūt iespējami lielāku starptautisku atbalstu saviem spēkiem Irākā, kuri katru dienu ir pakļauti ienaidnieka uzbrukumiem un kuru uzturēšana izmaksā ap miljardu dolāru (571 miljons latu) nedēļā. Vairākas valstis, tostarp Indija, Francija, Krievija un Vācija, ir paziņojušas, ka nepiedalīsies stabilizācijas misijā Irākā, ja to nebūs īpaši apstiprinājusi ANO Drošības padome ar jaunu rezolūciju. ASV amatpersonas pēdējās nedēļās ir likušas saprast, ka Vašingtona varētu atbalstīt ideju par jaunu ANO mandātu šiem spēkiem, bet R. Baučers nenorādīja, ka ASV mēģinātu panākt šādas rezolūcijas pieņemšanu. No Latvijas Irākā pašlaik darbojas seši atmīnētāji, 30 speciālisti strādā lidostas nodrošināšanas darbos. Augustā uz Irāku dosies 105 BaltBat rotas karavīri, pastāstīja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis. Pašlaik Irākā esošo speciālistu uzturēšana Latvijai izmaksā 900 000 latu, bet 105 karavīru, kuri dosies ceļā augustā, algām, sociālajām izmaksām un daļai ekipējuma AM tērēs ap 1,7 miljonus latu. Summa var mainīties, jo daļu ekipējuma sola nodrošināt ASV. Uz Neatkarīgās jautājumu, kāds gan Latvijai ieguvums no piedalīšanās misijā, tam tērējot prāvus līdzekļus, A. Rikveilis atbildēja, ka "iespēja darboties misijā jebkurā gadījumā dod lielu pieredzi karavīriem". Ekonomiskie labumi, pēc viņa teiktā, varētu tikt biznesa struktūrām, jo karavīru dalība misijā dotu artavu Latvijas un ASV attiecību spodrināšanā. Piemēram, viena Latvijas firma jau ir strādājusi Irākā. Bagdādē vienu nedēļu jūnija beigās darbojās Latvijas uzņēmēji no firmas Mikrotīkls. Šī Latvijas bezvadu interneta risinājumu kompānija Bagdādē bezvadu interneta sistēmai pieslēgusi četrus objektus, to skaitā divas slimnīcas un Bagdādes universitāti. Mikrotīkls varēja darboties Bagdādē, jo pieņēma ASV kompānijas TigrisNet sadarbības piedāvājumu par komunikāciju sistēmas uzstādīšanu Irākas galvaspilsētā. Jāatgādina, ka Latvija šogad neiegūs iepriekš kā palīdzību no ASV paredzētos 2,75 miljonus dolāru, jo Latvija nav parakstījusi divpusējo vienošanos ar ASV par ASV pilsoņu neizdošanu tiesāšanai Starptautiskajai krimināltiesai. A. Rikveilis atzina, ka bez šīs summas Latvijai pagaidām iet secen arī iepriekš nenoslēgtajos līgumos paredzētā palīdzība 800 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Latvijā ierodas Buša komandas loceklis NRA 07/25/03 Vakar Latvijā ieradās ASV enerģētikas sekretāra (ministra) vietnieks Kails Makslarovs. Vizītes laikā viņš tiksies ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu, premjerministru Eināru Repši un citām amatpersonām. Šodien K. Makslarovs tiekas arī ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils naftas vadību. A. Lembergs sarunās piedalīsies kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs. Viņš ar K. Makslarovu jau tikās maija sākumā, kad A. Lembergs bija vizītē ASV un sarunās ar augstām Valsts departamenta un Enerģētikas departamenta amatpersonām apsprieda naftas tranzīta problēmas, kas radušās pēc Krievijas lēmuma pārtraukt naftas eksportu pa cauruļvadu uz Ventspils ostu. Latvijā K. Makslarovs ieradīsies no Sanktpēterburgas. Pirms tam viņš bija apmeklējis Krievijas ostas pilsētu Murmansku un pirms dažiem gadiem jaunuzcelto ostu Primorskā. Latvijā ASV amatpersona tiksies arī ar premjera biedru Aināru Šleseru, ekonomikas ministru Juri Lujānu un satiksmes ministru Robertu Zīli, ar kuriem pārrunās ar enerģētiku saistītus jautājumus. Viens no jautājumiem varētu būt par ASV iespējām kaut kādā veidā ietekmēt Krieviju, lai tiktu izbeigta diskriminējošā politika attiecībā pret Krievijas naftas eksportu pa cauruļvadu uz Ventspili. K. Makslarovs ir ASV prezidenta Džordža Buša komandas loceklis. Viņš ir Dž. Buša un Vladimira Putina nodibinātās ASV un Krievijas Enerģētikas darba grupas līdzpriekšsēdētājs. Februāra beigās pēc atgriešanās no vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paziņoja, ka Dž. Bušs esot ieinteresēts, lai Eiropas kontinentā būtu brīva enerģijas plūsma un lai enerģētikas jomā Eiropā valdītu brīvais tirgus. Dž. Bušs bijis informēts par naftas tranzīta situāciju Latvijā un apvaicājies par to. Pēc prezidentes teiktā, Dž. Bušs Eiropas enerģētikas jomas jautājumus, to skaitā Latvijas tranzīta problēmu, varētu apspriest sarunās ar Krieviju. Par ASV enerģētikas sekretāra vietnieku K. Makslarovs kļuva 2002. gada 27. novembrī. Pirms tam viņš vadīja Enerģētikas departamenta personāla daļu. Būdams sekretāra vietnieks, K. Makslarovs ir Enerģētikas departamenta aparāta vadītājs un viņa pakļautībā ir vairāk nekā 100 000 federālo un līgumdarbinieku, 17 nacionālās laboratorijas ar kopējo budžetu 22 miljardi ASV dolāru. K. Makslarovs ir ASV prezidenta pārvaldes padomes loceklis. Kopš 1995. gada K. Makslarovs darbojies dažādos amatos ASV Kongresā. Pirms tam viņš bija Vašingtonas juridiskās firmas Hunton & Williams dalībnieks. K. Makslarovs ir dzimis Virdžīnijas pavalstī. Viņam ir Kornela universitātes un Virdžīnijas universitātes juridiskās fakultātes grāds. Koalīcijas partijām ir nosacīts limits principiālu viedokļu paušanai LETA 07/24/03 Valdošajā koalīcijā ietilpstošo partiju viedokļi principiālos jautājumos tiks ņemti vērā, bet šādu nostāju var izmantot tikai retu reizi, jo katrai partijai ir kāds nosacīts limits, - šodien intervijā Latvijas Radio skaidroja Ministru prezidents Einars Repše. "Ja kāda partija pasaka savu principiālo nostāju kādā jautājumā, tas vienkārši matemātiski ir jāņem vērā. Arī partijas saprot, ka nevar par katru sīkumu mētāties ar principiāliem viedokļiem," norādīja premjers. Repše atzina, ka koalīcijas partijām, paužot principiālu nostāju kādā jautājumā, vajadzētu ievērot nosacītu limitu, lai neizraisītu vispārēju neapmierinātību un iebildes. Latvijas Pirmās partijas (LPP) rīcībā, paužot kategorisku nostāju uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas jautājumā, "nekādas robežas nav pārkāptas", sacīja premjers. "Koalīcijas partneri teica "nē", un tas bija jārespektē, jo par budžetu jābalso visiem," valdības lēmumu pamatoja Repše. Jau ziņots, ka Finanšu ministrija, ņemot vērā situāciju valsts budžetā, bija ierosinājusi uzņēmumu ienākumu nodokli no nākamā gada samazināt nevis līdz 15%, kā tas ir noteikts likumā, bet gan līdz 18%, līdzšinējo 19% vietā. Valdība šo ierosinājumu neatbalstīja, jo LPP solīja par budžetu nebalsot, ja nodoklis netiks samazināts iepriekš paredzētajā apjomā. Repše šodien atzina, ka par nodokļu samazināšanu bija vienojušās visas koalīcijas partijas valdības deklarācijā. "Tā ir arī mana personiska pārliecība," norādīja premjers. Repše skaidroja, ka gadījumā, ja tiktu atbalstīts Finanšu ministrijas ierosinājums, valdība būtu nodokļa samazināšanu pārtraukusi jeb attālinājusi. "Man pašam bija grūti izlemt, kas būtu pareizāk," atzinās valdības vadītājs. Repše atzina, ka, no vienas puses, nodokļu samazināšana ir nepieciešama, jo tā veicina attīstību, bet, no otras puses, šobrīd asas finanšu grūtības šā gada budžetā un nākamā gada budžeta izstrādāšanā. Sadala naudu vēlēšanu komisijām referenduma nodrošināšanai NRA 07/26/03 Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien noteica valsts piešķirto naudas līdzekļu sadalījumu republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijām tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, aģentūru LETA informēja CVK priekšsēdētāja palīdze Kristīne Bērziņa. Kopumā vietējo vēlēšanu komisiju finansējums tautas nobalsošanā būs 918 028 lati. Šī nauda tiks tērēta vēlēšanu komisijas locekļu algām - 561 093 lati, sociālās apdrošināšanas obligātajiem maksājumiem - 135 170 un vēlēšanu komisiju saimnieciskajiem izdevumiem - 221 765 lati. Darba algām un sociālās apdrošināšanas obligātajiem maksājumiem visvairāk paredzēts tērēt Rīgā - 128 572 latus, vismazāk Ventspils rajonā - 8916 latu. Arī saimnieciskie izdevumi vislielākie plānoti Rīgā (Ls 52 366), vismazākie - Ventspils rajonā (Ls 1845). CVK noteica arī atalgojumu rajonu, pilsētu, novadu, pagastu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem. Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja atalgojums būs 1,98 lati par stundu, sekretāram - 1,27 lati, locekļiem - 0,98 lati par darba stundu. Pārējo pilsētu un rajonu vēlēšanu komisiju priekšsēdētāju atalgojums būs 1,42 lati par stundu, sekretāriem - 1,08, locekļiem - 0,71 lats par stundu. Tāds pats atalgojums noteikts arī rajonu vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem un sekretāriem, bet komisiju locekļiem - 0,68 lati. Repše KNAB šefa amatā labprāt redzētu ārzemnieku BNS 07/24/03 Premjers Einars Repše joprojām uzskata, ka būtu lietderīgi, ja konkursā uz vakanto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu varētu pieteikties arī ārzemju speciālisti vai latviešu izcelsmes ārzemēs strādājoši juristi bez Latvijas pilsonības. Iknedēļas intervijā Latvijas Radio raidījumam "Mūsu viesis" Repše ceturtdien norādīja, ka "tādā gadījumā uzdevums [atrast KNAB priekšnieku] būtu krietni vieglāks". Premjers atgādināja, cik grūti gājis ar juridiskās izglītības prasības svītrošanu KNAB priekšnieka amata kandidātam, lai paplašinātu pretendentu loku, tāpēc neuzdrošinājies "nākt ar nākamo piedāvājumu". "Bet šķiet, ka tomēr būtu bijis pareizi, ja mēs būtu ļāvuši šeit piedalīties konkursā ārzemniekiem," secināja valdības vadītājs. Kā "ļoti nopietnu kandidātu", ja konkursā uz KNAB priekšnieka amatu varētu piedalīties ārzemnieki, premjers minēja savu padomnieku korupcijas apkarošanas jautājumos Deividu Vollisu (David Wallis). Intervijā Repše arī pauda "ļoti nopietnas bažas", ka neviens vērā ņemams kandidāts konkursā tā arī nepieteiksies, tāpēc aicināja jebkuru, kas jūt sevī spējas un interesi "strādāt šajā ļoti svarīgajā amatā", pieteikties konkursā. Viņš norādīja, ka jaunajam KNAB vadītājam būs "pēc būtības" jāizveido birojs un "jānodrošina patiesa korupcijas apkarošana". "Tas ir milzīgs izaicinājums, tā ir liela karjeras iespēja," pauda Repše, piebilstot - ja šis darbs jaunajam vadītājam veiksies, "šis cilvēks būs sevi ierakstījis Latvijas vēsturē". Repše aicināja likt kautrību un bailes pie malas un pieteikties konkursā, jo "to vīru vai sievu, kas patiešām centīsies apkarot korupciju Latvijā, tauta un sabiedrība novērtēs un, neskatoties uz kādām varbūt pieļautām kļūdām, viņam noteikti būs tautas atbalsts un mīlestība". Premjers pauda pārliecību, ka "šī patiešām ir iespēja faktiski vienam lauku zēnam vai lauku meitenei izvirzīties karjeras kāpnēs tā, kā nekad turpmākajā Latvijas nākotnē varbūt tik straujas iespējas nebūs". Savukārt premjera padomnieks Volliss intervijā portālam www.politika.lv arī pauda viedokli, ka ne tikai KNAB direktoram, bet arī nodaļu vadītājiem "jānāk no ārzemēm". Viņš uzskata, ka ārzemniekiem vismaz trīs gadus jāvada birojs, lai tā darbinieki tiktu pienācīgi atlasīti un apmācīti. Repše 1.jūlijā izsludināja konkursu uz vakanto KNAB priekšnieka amatu, kurā pagaidām pieteikušies pieci kandidāti - apdrošināšanas sabiedrības BTA reģiona centra "Rīga" direktora vietnieks Mārtiņš Kaģis, žurnāla "Faktors" galvenais redaktors Silvestrs Strautnieks, apdrošināšanas akciju sabiedrības "Balva" apdrošināšanas eksperts Gunārs Cāzers, kuģniecības speciālists Gunārs Laukmanis un pensionārs Valdis Skujiņš. Konkursā var pieteikties līdz 1.augustam. Iepriekšējais KNAB priekšnieks Guntis Rutkis pēc premjera paustajām bažām par Rutka spējām vadīt biroju ilgstošās slimošanas dēļ iesniedza atlūgumu. Plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja ažiotāža ap premjera iniciatīvu grozīt KNAB likumu, pārņemot KNAB premjera pārraudzībā un svītrojot augstākās juridiskās izglītības prasību biroja priekšniekam. Grozījumi KNAB likumā stājās spēkā 28.jūnijā. Pagaidām KNAB priekšnieka amata pienākumu izpildītājs ir KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Uz KNAB šefa amatu pretendē biroja darbinieks un robežsardzes juriste BNS 07/26/03 Konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu piektdien pieteicies biroja darbinieks Aleksejs Loskutovs un Valsts robežsardzes pārvaldes juriste Renāte Fila, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa. 1962.gadā dzimušais Loskutovs ir KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītājs. Loskutovs ir arī Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors. Loskutovs piedalījies Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs, izskatot grozījumu projektus krimināllikumā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un likumā "Par krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību". Tāpat viņš piedalījies Ministru kabineta un Tieslietu ministrijas darba grupas sēdēs par Krimināllikuma grozījumiem. Strādājot Iekšlietu ministrijas sistēmā, Loskutovs saņēmis apbalvojumus par sasniegumiem darbā, priekšzīmīgu darbu, par ieguldījumu studējošo izglītībā un zinātniskām publikācijām. KNAB priekšnieka amata pretendents 1984. gadā ieguvis juridisko izglītību Latvijas Universitātē, 1991.gadā beidzis Krievijas Iekšlietu ministrijas Augstāko juridisko neklātienes skolu, bet 1993.gadā ieguvis maģistra grādu Helsinku Universitātē. Savukārt 1971.gadā dzimusī Valsts robežsardzes pārvaldes Vadības vecākā virsniece Fila 2001.gadā ieguvusi augstāko profesionālo izglītību Baltijas Krievu institūta Juridiskajā fakultātē un studijas turpina Latvijas Policijas akadēmijas maģistratūrā. Fila strādājusi arī par Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes datorprogrammatūru ieviešanas un datorlietotāju apmācības vadošo inženieri, datorspeciālisti un datormācības pasniedzēju Iekšlietu ministrijas struktūrās. Premjera Einara Repšes 1.jūlijā izsludinātajā konkursā uz vakanto KNAB priekšnieka amatu pieteikušies apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA reģiona centra "Rīga" direktora vietnieks Mārtiņš Kaģis, žurnāla "Faktors" galvenais redaktors Silvestrs Strautnieks, apdršināšanas akciju sabiedrības "Balva" apdrošināšanas eksperts Gunārs Cāzers, kuģniecības speciālists Gunārs Laukmanis, pensionārs Valdis Skujiņš, bijušais veselības ministra Āra Audera padomnieks SIA "Rons" izpilddirektors Ronalds Neimanis un bijušais prokurors SIA "Integrācijas un sociālo komunikāciju aģentūra" juridiskās nodaļas vadītājs Armands Stumbergs. Konkursā vēl var pieteikties vienu nedēļu - līdz 1.augustam. Iepriekšējais KNAB priekšnieks Guntis Rutkis pēc premjera paustajām bažām par Rutka spējām vadīt biroju ilgstošās slimošanas dēļ iesniedza atlūgumu, un pašlaik biroja priekšnieka amata pienākumus pilda priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. KNAB vadītāja amatam pretendē arī pensionārs un traktorists LETA 07/29/03 Konkursā uz vakanto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu Valsts kanceleja saņēmusi vēl divus pieteikumus. Tos iesnieguši pensionārs Imants Jerkins un mašīnists-traktorists Janeks Kants, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa. Kopumā vakantajam KNAB vadītāja amatam saņemti 11 pretendentu pieteikumi. 1943.gadā dzimušajam Jerkinam ir nepabeigta augstākā izglītība. 2003.gadā iegūta Latvijas Amatniecības meistara kvalifikācija. Pretendents no 1993. līdz 1998.gadam strādājis Valsts robežsardzes Valmieras pārvaldē, ieņemot Nodrošinājuma daļas vecākā speciālista amatu. Pirms tam bijis "Valmieras stikla šķiedras" "Dosaaf" komitejas priekšsēdētājs, Valmieras jauno tehniķu stacijas direktors. Šobrīd Jerkins ir atvaļināts Robežsardzes kapteinis, Iekšlietu ministrijas pensionārs, sabiedriskās organizācijas "Automodeļu klubs "Miniauto"" valdes priekšsēdētājs. Jerkins brīvi pārvalda latviešu un krievu valodu, ar vārdnīcas palīdzību arī vācu. Savukārt Kanta pieteikumā norādīts, ka pretendentam ir 11 klašu izglītība. Pretendenta profesija ir plaša profila mašīnists-traktorists. Pašlaik Kants strādā zemnieku saimniecībā "Ošenieki". Iepriekš viņš bijis kaprālis Rīgas sardzes pulkā, ierindnieks 44.bataljonā. Līdz KNAB priekšnieka amata pretendentu pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām atlikušas četras dienas. Ārlietu ministrija būs spiesta slēgt vēstniecības BNS 07/28/03 Lai gan Ārlietu ministrija (ĀM) nākamajā gadā bija iecerējusi atklāt vairākas jaunas vēstniecības un kategoriski iebilda pret jau esošo slēgšanu, to pamatojot ar nopietnām politiskām un ekonomiskām sekām, premjers Einars Repše uzskata, ka budžeta līdzekļu taupības nolūko vairākas diplomātiskās pārstāvniecības ir nepieciešams slēgt. Savukārt ĀM valsts sekretārs Māris Riekstiņš sacīja, ka konkrētu vēstniecību slēgšana ir politisks jautājums un, ja tas tā būs, tad par to būs jālemj valdībai," bet viņš neredz citu iespē ju, kā ĀM varētu pildīt valdības lēmumu par nākamā gada tēriņu samazināšanu 6,4% apjomā, kā slēdzot vēstniecības. Latvijai ir vēstniecības 13 no 15 ES dalībvalstīm, izņemot Īriju un Luksemburgu (vēstniecību Īrijā bija plānots atvērt gada beigās), 15 no 19 NATO dalībvalstīm (izņemot Turciju, Ungāriju, Islandi un Luksemburgu), visās kaimiņvalstīs un septiņās no G8 valstīm (izņemot Japānu), kā arī Ukrainā, Uzbekistānā, Ķīnā un Izraēlā. ĀM nākamajam gadam no valsts pieprasījusi 1 795 700 latu jaunu vēstniecību atvēršanai. vēstniecības plānots atvērt Turcijā, Ungārijā, Kazahstānā un Japānā. Kopumā Latvijai ir 37 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, tai skaitā 26 vēstniecības, sešas pārstāvniecības pie starptautiskajām organizācijām un divi konsulāti, no kuriem viens ir ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā. Nodokļu maksātājiem neatklāj, kā amatpersona norunājusi viņu naudu NRA 07/24/03 Pēc vairākkārtēja lūguma Valsts kancelejai un Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram, publiskot viņa nesamērīgi dārgo telefona sarunu izdrukas, tas netiek darīts. Speciālisti norāda, ka citās valstīs pēc šāda pārkāpuma amatpersonai būtu jāatkāpjas, bet Ministru prezidenta sludinātais vienlīdzības princips esot cietis fiasko. Valsts kancelejā Neatkarīgā saņēma atbildi, ka premjera un viņa biedra telefonsarunu izdrukas nav publiskojamas, jo var saturēt informāciju, kas atzīstama par valsts noslēpumu. "Izpaužot telefona izdrukās ietverto informāciju, pastāv risks, ka varētu tikt izpausti avoti, kas varētu sniegt informāciju par minēto personu sensitīviem datiem," informē kancelejas komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa. Turklāt telefonsarunu izdruku publiskošana esot cieši saistīta ar personas datu aizsardzību. "Likums par fizisko personu datu aizsardzību attiecināms tikai uz fiziskām personām, bet, ja telefons ir reģistrēts uz juridiskās personas vārda, tad tam likumam nekāda jēga vairs nav," Neatkarīgajai skaidro valsts kontroliera padomniece Indira Ozola. Valsts kanceleja piesauc šo likumu, bet, pieņemu, ka lielākā daļa no amatpersonas zvaniem tomēr būs veikta juridiskām personām, uz kurām šis likums nav attiecināms, pamato I. Ozola. Viņu izbrīnot fakts, ka Valsts kanceleja tikai tagad esot izdarījusi grozījumus, kas paredz ierobežot Ministru prezidenta un viņa biedra sarunu ilgumu. "A. Šlesers ir pārkāpis nerakstītas morāles normas, no tā rodas visatļautība," secina Valsts kontroliera padomniece. Katras valsts amatpersonas tēriņi ir publiski apspriežami, jo tā nauda, ko tērē mūsu ministri, ir mūsu nodokļu maksājumi, uzsver mediju eksperte Sandra Veinberga. "Mums kā sabiedrībai ir ļoti svarīgi zināt, vai nauda tiek lietota godprātīgi un lietderīgi. Tas, ko tērē ministrs vai cilvēks, kurš strādā valsts dienestā, ir publiskojams dokuments, un pēc tā var spriest, cik taupīgi viņi ir bijuši ar valsts naudu," stāsta mediju eksperte. "Ja Šleseram šie tēriņi ir 2500 lati, mums ir jāzina, kam viņš tos ir tērējis. Var jau būt, ka sarunas ir ļoti konstruktīvas, bet, līdz ko mēs redzēsim to sarakstu, tad arī sapratīsim," norāda S. Veinberga. Viņa atgādināja kādreizējās Zviedrijas vicepremjeres Monas Salinas piemēru, kad amatpersona ar valsts kredītkarti bija pirkusi saviem bērniem autiņbiksītes un šokolādi, kā arī braukusi ar taksometru pie bērniem. Pēc tam steigā viņa esot kompensējusi šos tēriņus, bet, vienalga, valsts kanceleja konstatējusi šo faktu. Preses konferencē žurnālistiem viņa teikusi, ka neatvainošoties par šo niecīgo nodarījumu, un tieši par šo izteicienu zaudējusi amatu. "Es domāju, ka amatpersonām nevar būt nekādas privilēģijas, jo viņi ir tautas kalpi. Vienīgi gribētu zināt, kā tagad jūtas tie cilvēki, kas ir balsojuši par partiju, kuru pārstāv Šlesers. Vai viņi ir ar mieru, ka nauda tādā veidā tiek tērēta?" jautā S. Veinberga. Ministra prezidenta biedra A. Šlesera preses sekretāre Una Ulme-Sila Neatkarīgajai stāsta, ka pagaidām Ministru prezidenta biedrs neredz nepieciešamību lūgt Valsts kanceleju publiskot detalizētākas sarunu izdrukas. Naudu, kas norunāta par ziedojumu tālruņiem, A. Šlesers jau esot ierosinājis atmaksāt. Izstrādās plānu cīņai pret nelegālo biznesu LETA 07/23/03 Trešdien iekšējā tirgus aizsardzības darba grupa, ko vada Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (Pirmā partija) nolēma, ka līdz šā gada 1.oktobrim jāizstrādā konkrēts rīcības plāns cīņai ar nelegālo biznesu, informēja premjera biedra padomniece Una Ulme-Sila. Darba grupa sanāksmē piedalījās finanšu ministrs Valdis Dombrovskis ("Jaunais laiks"), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Kārlis Ketners un Galvenās Muitas pārvaldes, kā arī Finanšu policijas pārstāvji. Tikšanās laikā nolemts izstrādāt kompleksu pasākumu plānu, lai aktivizētu cīņu ar nelegālā biznesa pārstāvjiem. Kā informē Ulme-Sila, tikšanās laikā finanšu ministrs un VID ģenerāldirektors informēja klātesošos par pasākumiem, kas veikti cīņai ar nodokļu nemaksātājiem, gan arī aktualizēja jautājumu par "aplokšņu algām". Dombrovskis izteica priekšlikumu pastiprināt administratīvo atbildību tiem darba devējiem, kas lieto šādu praksi, un noteikt sodu par katru "aplokšņu algu" saņēmēju vai nelegāli nodarbināto. Kā secināja tikšanās dalībnieki, nelegālais bizness joprojām nodara ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, tādēļ nepieciešams veikt papildu pasākumus, lai stingrāk kontrolētu tos uzņēmējus, kas neievēro pastāvošo likumdošanu. Šlesers uzsvēra, ka VID ir jāuzstāda mērķis palielināt budžeta ieņēmums vismaz par 10%, apkarojot pelēko ekonomiku. "Tā vietā, lai vēl stingrāk kontrolētu tos, kuri cenšas godprātīgi maksāt nodokļus, VID aktīvāk jāvēršas pret negodīgiem uzņēmējiem. Tas ļautu gan palielināt budžeta ieņēmumus, gan radītu vienādus spēles noteikumus visiem tirgus dalībniekiem," uzsvēra Šlesers. Viņš arī aicināja uzņēmējus būt aktīvākiem un apvienoties cīņā pret nelegālo biznesu. Ketners sacīja, ka nevērtē Ministru prezidenta biedra izteikumus kā pārmetumus par sliktu darbu un gaida no Šlesera konkrētus priekšlikumus, kā izpildīt prasības par budžeta ieņēmumu palielinājumu. "Šobrīd ieņēmumi tiek iekasēti labi. Vērojams par 78 miljoniem latu lielāks ieņēmumu apjoms nekā pērn šajā laikā, neskatoties uz to, ka vairākas nodokļu likmes ir samazinātas," norādīja Ketners. Ketners skaidro, ka VID, prognozējot ieņēmumus, balstās uz IKP pieauguma rādītājiem un citām aprobētām metodēm. "Kā sasniegt augstāk pacelto nodokļu ieņēmumu latiņu, jājautā Šlesera kungam," sacīja VID ģenerāldirektors. Viņš atturējās prognozēt, vai rudenī budžetā būs pārpalikums. VID Komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Kļaviņa - Lauberte informē, ka viens no VID priekšlikumiem cīņai ar nelegālo biznesu ir izmaiņas likumdošanā, kas sekmētu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. VID ieskatā fiktīvo uzņēmumu apkarošana nav tikai VID kompetencē, bet gan tā prasa arī citu valsts institūciju iesaistīšanu, kā arī administratīvu un cita veida pasākumu veikšanu. Patlaban normatīvajos dokumentos nav definēti jēdzieni "fiktīvs uzņēmums" un "fiktīvas personas", līdz ar to likumdošanā nav paredzētas sekas uzņēmumu sadarbībai ar šādām personām. Lai nodrošinātu VID ar informāciju par nodokļu maksātāju norēķinu kontiem, VID ierosina papildināt Kredītiestāžu likumu un paredzēt, ka ziņas par fizisko un juridisko personu atvērtajiem un slēgtajiem kontiem sniedzamas VID elektroniski divdesmit četru stundu laikā no šo kontu atvēršanas vai slēgšanas. Lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kā arī radītu vienlīdzīgus nosacījumus administratīvo sodu piemērošanai nodokļu maksātājiem, VID iesaka izmainīt un papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu un tajā paredzēt administratīvo atbildību arī fiziskajām personām - uzņēmuma grāmatvežiem un vadītājiem, palielinot sodus par pārkāpumiem, kas saistīti ar akcīzes precēm. VID uzskata, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu jāparedz administratīvās atbildības palielināšana uzņēmuma amatpersonām par fizisko personu nodarbināšanu bez darba līguma noslēgšanas un par nodokļu nomaksas neveikšanu par darba ņēmējiem vai daļēju to veikšanu. Premjers neatbalsta informācijas tehnoloģiju ministrijas veidošanu NRA 07/29/03 Ministru prezidents Einars Repše neatbalsta sava padomnieka Viestura Šutko iniciatīvu veidot atsevišķu informācijas tehnoloģiju lietu ministriju - tās esot tikai V. Šutko individuālās domas. V. Šutko izstrādātajā informācijas sabiedrības attīstības koncepcijā paredzēts veidot atsevišķu ministriju, kas nodarbotos ar informācijas sabiedrības attīstībai svarīgu jautājumu risināšanu un kurai būtu plašākas pilnvaras nekā pašreizējam Informācijas sabiedrības birojam (ISB). ISB pakļauts premjeram, bet institucionāli atrodas Valsts kancelejas padotībā. Līdz ar ministrijas izveidi ISB tiktu likvidēts. V. Šutko izstrādātā koncepcija pašlaik klīst pa valdības gaiteņiem, lai tiktu saskaņota starp ministrijām. E. Repše uzskata, ka saspringtajos budžeta apstākļos nevarot būt ne runas par jaunas ministrijas veidošanu, turklāt tieši nozares attīstības veicināšanai jau ir izveidots ISB, uz kura vadību pretendē neparasti daudz kandidātu - 28, premjera viedokli Neatkarīgajai pauda viņa preses sekretāre Kristīne Jučkoviča. Premjers iepriekš gan pozitīvi izteicies par iespēju izveidot mežu ministra posteni, piebilstot, ka tas gan jādara esošā budžeta ietvaros. Sākotnēji uz ISB vadītāja amatu bija pieteicies arī pats V. Šutko, kas pašlaik ir arī biroja vadītāja pienākumu izpildītājs. Taču viņš savu kandidatūru atsauca, sakot, ka nebūtu loģiski pretendēt uz amatu, pret kura pastāvēšanu viņš pats konceptuāli iebilst. V. Šutko uzskata, ka padotība Valsts kancelejai neļauj birojam risināt konkrētas problēmas, bet tikai koordinēt ministriju, institūciju darbību. Savukārt atbildības sadalīšana starp vairākām ministrijām esot neefektīva. BNS aptaujātie IT speciālisti atzinīgi vērtējuši ISB veidošanu, bet brīdina, ka noteikti būtu jāizvairās no nozares vadības politizēšanas. Tam lielāks risks ir tieši ministrijas veidošanas gadījumā, arī pats V. Šutko ir Jaunā laika dibinātājs. Jauno biroja vadītāju paredzēts izvēlēties līdz augusta vidum. Šķēle vēlas pirkt 'Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru' BNS, LETA 07/25/03 Bijušais Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle vakar vērsies Satiksmes ministrijā ar piedāvājumu nopirkt VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) meitas kompāniju AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC), apstiprināja satiksmes ministra Roberta Zīles padomniece Iveta Bērziņa. Šķēle savā īpašumā vēlas pārņemt 100% DLRTC akciju ar visiem kompānijas aktīviem un saistībām, tai skaitā valstij piederošos un DLRTC nodotos 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) akciju. Darījuma summa, pēc Šķēles domām, varētu svārstīties starp 70 un 90 miljoniem ASV dolāru (34,3 - 51,4 miljoni latu). Kā norāda Šķēle, darījuma summu lielā mērā nosaka DLRTC bilancē esošās LMT akcijas, kas kalpo par būtisku finansu instrumentu digitālās televīzijas projekta finansēšanā. Tieši LMT akciju dēļ Šķēle vēlas iegādāties DLRTC ar visiem uzņēmuma bilancē esošajiem aktīviem un saistībām. Ekspolitiķis norāda, ka, gatavojoties mierizlīgumam SIA "Lattelekom" lietā, ir veikts LMT akciju novērtējums un saņemti konkrēti "Lattelekom" ārvalstu investoru piedāvājumi, kas ļaus valdībai viegli salīdzināt DLRTC pirkšanas piedāvājumu un tā izdevīgumu Latvijas valstij. Šķēle iespējamo darījumu vakar pārrunājis ar satiksmes ministru, kas šo jautājumu uzdevis izskatīt SM valsts sekretāra pienākumu izpildītājam Aleksandram Konošēvičam. Galīgais lēmums par iespējamo DLRTC pārdošanu jāpieņem līdz 1.augustam. Šķēle vēstulē ministram Zīlem pauž pārliecību, ka Latvijas valstij būtu izdevīgi nevis atteikties no digitālās televīzijas projekta vai to atlikt, bet gan to pārdot. "Kā uzņēmējs es redzu nākotni digitālajai televīzijai - vispirms Rīgā, tad lielākajās Latvijas pilsētās un visbeidzot visā Latvijā. Esmu pārliecināts, ka digitālā televīzija varētu attīstīties kā privātas uzņēmējdarbības sfēra, jo būtiska daļa lietotāju agri vai vēlu vēlēsies pāriet uz šo standartu un baudīt visas tā piedāvātās priekšrocības," raksta Šķēle. Šķele norāda, ka DLRTC iegāde ir liels, sarežģīts un investīciju ietilpīgs projekts un kā rādot pieredze, realizējot šādus projektus valsts paspārnē, tie vienmēr ieilgst, nav sabiedrībā populāri, tos pavada dažādi skandāli un bieži tie netiek realizēti vispār, tādējādi sapostot gan pašu ideju, gan tās realizāciju. Ekspolitiķis uzskata, ka, piekrītot viņa piedāvājumam, Latvijas valsts būtu ieguvēja - tiktu atbrīvota no rūpēm vadīt un finansēt šo projektu, tai nebūtu jānodarbojas ar biznesa strīdu risināšanu un jāuzņemas ar iespējamo tiesvedību saistītie riski sarunās starp DLRTC un tā piegādātājiem gadījumā, ja valsts nolemj atlikt vai pārtraukt projekta ieviešanu. Valsts netiktu ierauta dažādu cita veida televīzijas infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju spiediena krustugunīs un ietekmīgu lobistu cīņās, atzīmē Šķēle. "Latvijā tiktu realizēts digitālās televīzijas projekts, kas veicinātu Latvijas kā modernu tehnoloģiju un moderna dzīvesveida valsts reputāciju un digitālā televīzija kļūtu pieejama visiem, kas to vēlas" pamatojot vēlmi iegādāties pirkumu, raksta Šķēle. Šķele izsaka cerību, ka viņa priekšlikums tiks izskatīts "tikai un vienīgi, kā biznesa piedāvājums un Latvijas valdība lēmuma pieņemšanā vadīsies tikai un vienīgi no valsts interesēm". Zīle ar savas padomnieces starpniecību norādīja, ka viņš negrasās atbalstīt kādu no digitālās televīzijas projekta tālākās virzības priekšlikumiem atrauti no konteksta. Ministrs uzsver, ka vispirms svarīgi ir atrast atbildes uz šobrīd ap projektu esošajiem neskaidrajiem jautājumiem - līguma ar "Kempmayer Media Ltd" nosacījumiem un projekta biznesa plānu, un tikai tad var sākt vērtēt visus iespējamos tālākās rīcības projektus. Tieši šī iemesla dēļ Zīle pats neanalizēs Šķēles priekšlikumu, bet uzdeva izvērtējumu veikt SM valsts sekretāra vietniekam. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs, LVRTC padomes loceklis Ojārs Rubenis teica, ka ir šokā un pārsteigts par šādu Šķēles priekšlikumu, tomēr vienlaikus tas norāda, ka digitālās televīzijas projektam ir nākotne, jo "Šķēle nekādā gadījumā nav muļķis". Kā atzīmēja Rubenis, šāds pavērsiens liecina, ka viņam savulaik ir bijusi taisnība, izšķiroties par digitālās televīzijas projekta ieviešanu. Rubenis vērsa uzmanību faktam, ka LMT akcijas DLRTC ir nodotas uz 10 gadiem un apmēram pēc septiņiem gadiem tās jāatdod, līdz ar to Šķēle varētu būt ieinteresēts tieši digitālās televīzijas projekta realizācijā, nevis vienkārši LMT akciju iegūšanā. Ministru prezidents Einars Repše šo Šķēles piedāvājumu uzskata par nenopietnu un neizdevīgu. Savu pozīciju premjers skaidro ar ekspertu aplēsēm, ka valstij pastarpināti piederošie 23% LMT daļu, kuras ir DLRTC īpašumā, vien maksā 150-200 miljonus ASV dolāru, informēja Repšes palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Jučkoviča. "Tādējādi piedāvātājs var veidot ienesīgu biznesu, neko neieguldot," norādījis Repše. Šķēles ceturtdien satiksmes ministram Robertam Zīlem izteiktais piedāvājums paredz nopirkt DLRTC ar visām tā saistībām un parādiem, tostarp noslēgto līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu, parādiem pret mātes uzņēmumu "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" u.c. Šķēle, vēršoties pie satiksmes ministra, norādījis uz izdevīgumu valstij, pārdodot DLRTC akcijas: "Ņemot vērā to, ka Latvijas valdība neredz iespējas finansēt digitālās televīzijas ieviešanu, turklāt ir noslēgti līgumi, kuru tiesiskumu un lietderību cenšas apšaubīt, un jau atkal izskan viedokļi par iespējamiem zaudējumiem, es piedāvāju pieņemt lēmumu par akciju sabiedrības DLRTC pārdošanu". Viņš uzsvēris, ka digitālās televīzijas ieviešanas projekts ir liels, sarežģīts un investīciju ietilpīgs, taču īstenojot šādus projektus "valsts paspārnē", tie vienmēr ieilgstot, neesot sabiedrībā populāri, tiekot pavadīti ar dažādiem skandāliem un bieži nerealizējoties vispār. Šķēles piedāvājums pārņemt digitalizāciju rada mīklas Diena 07/26/03 Bijušais premjers un viens no Jaunā laika (JL) veidotās valdības visasāk kritizētajiem politiķiem Andris Šķēle (TP) paziņojis par ieceri pirkt Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru (DLRTC). Speciālisti min divas iespējas - viena saistīta ar viņa vēlēšanos savā īpašumā iegūt vērtīgās LMT kapitāla daļas, bet otra ir daudz netveramāka un vedina domāt par kādreizējā TP līdera vēlmi atgriezties sabiedrības uzmanības centrā. Ceturtdien tiekoties ar satiksmes ministru Robertu Zīli (TB/LNNK), A.Šķēle piedāvāja par "70 līdz 90 miljoniem ASV dolāru" (34,3 - 51,4 miljoniem latu) pilnībā iegādāties valsts uzņēmumam Latvijas Radio un televīzijas centrs (LVRTC) piederošo firmu un saviem spēkiem īstenot skandalozo ciparu TV projektu. Dienai viņš piektdien sacīja, ka cena neesot galīgais piedāvājums: "Cena ir minēta, lai saprastu, par kādiem mērogiem ir runa. Ja tie būs 110 miljoni, tad tie būs 110 miljoni, ja 62 - tad 62". Patlaban svarīgākais esot, lai valdība nonāk pie "principiāla lēmuma nodot projektu realizācijai privātās rokās". "Tad es domāju, ka mums atliek tikai vienoties par metodi," sacīja A.Šķēle, paužot gatavību piedalīties arī izsolē. Projekts viņu interesējot gan tādēļ, ka valdībai radušās acīmredzamas grūtības ar tā finansēšanu, gan arī kā biznesa iespēja - ar ciparu TV varot "vistuvākajā laikā atpelnīt neapšaubāmi lielās investīcijas". Premjerministrs Einars Repše (JL) sava priekšteča piedāvājumu nodēvējis par "nenopietnu un neizdevīgu", Dienu informēja viņa palīdze Kristīne Jučkoviča. 23 procenti LMT daļu, ko LVRTC nodevis apsaimniekot savam meitasuzņēmumam, maksājot 150 - 200 miljonus ASV dolāru (86 - 114 miljonus latu), līdz ar to "piedāvātājs var veidot ienesīgu biznesu, neko neieguldot". Latvijas Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju operatoru asociācijas padomes līdzpriekšsēdētājs Ilmārs Muuls ciparu TV iespējas vērtē visai skeptiski - pasaulē šīs tehnoloģijas lielu peļņu nevienam vēl nav nesušas, un pagaidām nav skaidrs, kādas programmas tiktu piedāvātas Latvijā. "Es tur saskatu vienīgi mēģinājumu pārņemt LMT daļas," viņš sacīja. Tiesa, gan A.Šķēles kā valdības nemīlēta politiķa slava, gan E.Repšes izteikumi liecina, ka bijušajam TP līderim šādu ieceri īstenot būtu ļoti grūti. Viņš pats Dienai turklāt noliedza, ka būtu noskatījis tieši vērtīgās akcijas, taču neslēpa, ka valsts atbalsts projekta īstenošanā būtu nepieciešams: "Ja valdība akcijas aizstās ar valsts galvojumu vai kredītpiedāvājumu - es domāju, tas nekādā veidā netraucētu šā projekta realizāciju." Sociologs Aigars Freimanis pieļāva arī citu iespēju: iespējams, ka A.Šķēle pats saistīts ar noslēpumaino firmu Kempmayer Media Limited (KML), kurai DLRTC uzticējis vismaz par 30 miljoniem latu ieviest Latvijā ciparu TV. "Vēl divi trīs dziļāki racieni, un uzpeldēs politiķi, arī Šķēle," sacīja A.Freimanis. Nevēloties to pieļaut, kādreizējais TP līderis cenšas "sākt no jauna kontrolēt situāciju". Vaicāts par iespējamo saistību ar Lielbritānijā reģistrēto firmu, A.Šķēle skaidru atbildi nesniedza: "Kādā veidā es varētu būt saistīts? Es šos cilvēkus nepazīstu." Zīmīgi arī, ka ekspremjers Dienai apgalvoja - viņš informāciju par KML un DLRTC saistību smēlies vienīgi presē. Taču pērkot DLRTC, viņš pārņemtu arī visas līgumsaistības ar KML. Steiga, kādā A.Šķēle paziņoja par savu nodomu - ceturtdienas pēcpusdienā pašam dodoties uz tikšanos ar R.Zīli un sniedzot intervijas masu medijiem pat vēl pirms projekta īstenošanai domāta uzņēmuma nodibināšanas - vedina arī domāt, ka viņš centies izmantot īsto brīdi un pirmais tikt pie iespējām, kas varētu pavērties vienīgi nākotnē. Viņš pats gan sacīja - to darīt vedinājusi jezga, kas sacelta ap projektu un bažas par tā nākotni. A.Freimanis skaļajā uznācienā saskata arī A.Šķēles vēlmi atgādināt par sevi - "iespējams, viņš vēlas parādīt, ka spēj atrisināt problēmas, ar kurām valdība netiek galā". Šķēle nodibinājis uzņēmumu 'Digitālie mediji' LETA 07/29/03 Gatavojoties digitālās televīzijas projekta realizētājas - AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) iegādei, bijušais Tautas partijas līderis Andris Šķēle nodibinājis uzņēmumu SIA "Digitālie mediji". Šķēles preses pārstāvis Jurģis Liepnieks pastāstīja, ka jaunais uzņēmums dibināts, gatavojoties iespējamām sarunām ar valdības pārstāvjiem par DLRTC iegādi. "Digitālie mediji" izveidoti, lai varētu apkopot resursus, kas būtu nepieciešami projekta tālākai virzībai. SIA "Digitālie mediji" vienīgais dibinātājs ir Šķēle, jaunā uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Edgars Šķenderis, kurš savulaik bijis Šķēles kā Ministru prezidenta biroja vadītājs un Šķēlem piederošā uzņēmuma SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" direktors. "Digitālo mediju" statūtkapitāls ir 2000 latu. Kā jaunā uzņēmuma darbības veidi ir minētas operācijas ar nekustamo īpašumu, holdingkompāniju darbība, finanšu starpniecība, telekomunikācijas un komercpakalpojumi. Pirmdien jaundibinātā uzņēmuma dokumentācija iesniegta Uzņēmumu reģistrā (UR), lai "Digitālos medijus" iegrāmatotu Komercreģistrā. UR dokumentus izskatīs divu nedēļu laikā, informēja reģistra sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Lācis. Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Šķēle paziņoja par gatavību iegādāties DLRTC ar visiem tās aktīviem un saistībām, tai skaitā valstij piederošos un DLRTC nodotos 23% "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) akciju. Kā iespējamo darījuma summu Šķēle min 70 līdz 90 miljonus ASV dolāru (34,3-51,4 miljoni latu). Ministru prezidents Einars Repše Šķēles piedāvājumu vērtējis kā nenopietnu un neizdevīgu, jo, pēc ekspertu vērtējuma, DLRTC īpašumā esošo LMT kapitāla daļu vērtība esot 150 līdz 200 miljoni ASV dolāru (ap 86 līdz 114 miljoniem latu). Savukārt Liepnieks aģentūrai LETA sacīja, ka gadījumā, ja premjera vienīgās iebildes pret darījumu ir saistītas ar piedāvāto cenu, par to Šķēle būtu gatavs diskutēt. "Tas ir normāli, ka pircējs vēlas iegādāties lētāk, bet pārdevējs - pārdot dārgāk," sacīja Liepnieks. Šķēles piedāvājumu uzdots izskatīt SM valsts sekretāra pienākumu izpildītājam Aleksandram Konošēvičam. Šodien piedāvājumu izskatīs DLRTC mātes kompānijas - VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) padome, kuru vada Konošēvičs. Līgumā ar digitālās televīzijas ieviesējiem atklājas jauni draudi Diena 07/30/03 Trīs miljoni latu, kas ciparu TV ieviesējiem būtu jāmaksā par atteikšanos no dārgā projekta, nav vienīgie Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un mīklainā Lielbritānijas uzņēmuma Kempmayer Media Limited (KML) 30 miljonus latu vērtā līguma slēptie draudi - tas paredz arī komercbankas galvojumu, kura dēļ nāktos ieķīlāt vērtīgās mobilo telefonu operatora LMT akcijas. Galvojuma neizsniegšana laikus draudētu ar pamatīgu soda naudu, turklāt līgumā minēts kāds cits, vēl agrāk noslēgts un konfidenciāls abu pušu līgums - tā nosacījumi nav zināmi. Pagaidām galvojums neesot izsniegts, un DLRTC arī neesot sācis pārrunas ar bankām, Dienai skaidroja centra mātesfirmas Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) padomes priekšsēdētājs, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Konošēvičs. Gan viņš, gan bijusī SM Sakaru departamenta direktore Ināra Rudaka apgalvoja, ka DLRTC un KML par galvojuma termiņu atlikšanu no gada sākuma līdz 1.septembrim vienojušies rakstiski, tas teikts arī LVRTC ģenerāldirektora Māra Paudera vēstulē uzņēmuma padomei. SM preses sekretāre Sarma Kočāne Dienai norādīja, ka satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) nepieļaušot DLRTC apsaimniekošanā nodoto 23% LMT kapitāla daļu ieķīlāšanu. Līgumā paredzēts, ka līdz 1.februārim "Pasūtītājs iesniegs Izpildītājam ar Izpildītāju iepriekš saskaņotas komercbankas galvojumu vai akreditīvu kā Līguma summas daļas samaksas nodrošinājumu" par 40,125 miljoniem ASV dolāru (22,9 miljoniem Ls). Bijušais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs (LC) jau pagājušā gada oktobrī atļāva ieķīlāt LMT akcijas, taču tas netika izdarīts - jaunā valdība, uzzinot par līgumu ar KML, aizliedza DLRTC īstenot vērienīgus darījumus. Līdz 1.septembrim nesaņemot galvojumu un neiesniedzot to KML, DLRTC par katru nokavēto dienu būtu jāmaksā sodanauda - gadā summa sasniegtu 1,37 miljonus latu. Laužot līgumu, nāktos šķirties no aptuveni trīs miljoniem latu. "Situācija ir ļoti nopietna," sacīja I.Rudaka, kuru par nepietiekamu valsts interešu aizstāvēšanu ciparu TV lietā pagājušajā nedēļā atbrīvoja no amata. Viņasprāt, reālākā izeja no situācijas būtu līguma nosacījumu maiņa, taču tā iespējama tikai ar KML piekrišanu. LVRTC padomei bez valdības atļaujas arī neesot tiesību lemt par iespējamiem līguma grozījumiem, turklāt sarunas ar Lielbritānijā reģistrēto firmu būtu jārisina līgumslēdzējam - DLRTC. Tāpat nav zināms, vai notiks plānotā LVRTC padomes un KML pārstāvju tikšanās - Anglijas puse vēloties konkrētus sarunu jautājumus, bet Latvijas uzņēmuma pārstāvjiem tie būtu jāsaskaņo ar valdību. DLRTC un KML līgumā turklāt atrodama atsauce uz kādu 2001.gada septembrī noslēgtu līgumu, un tā nosacījumi nav zināmi - kā Dienai skaidroja LVRTC preses sekretārs Pāvils Raudonis, tas esot konfidenciāls. Tādēļ arī netiek atklāta tā summa. I.Rudaka gan pastāstīja, ka pirmais līgums par konsultācijām slēgts reizē ar vienošanos par sadarbību ar BBC Technology. Kā ziņots, Latvijas puse apgalvo, ka tieši pazīstamās raidorganizācijas BBC meitasfirma ieteikusi KML, taču Lielbritānijas puse to kategoriski noliedz. Sašaurināšana LTV rit pilnā sparā Diena 07/26/03 LTV ģenerāldirektors izdomājis, ka trūkstošo miljonu varētu iegūt, samazinot ražošanu un līdzsvarojot algas. Satrauktā sačukstēšanās, kas jau pāris mēnešu jaušama Latvijas televīzijas (LTV) liftos un gaiteņos, liecina tikai par vienu - šajā no finansējuma trūkuma un ģenerāldirektoru maiņas tik daudz cietušajā namā atkal gaidāmas kārtējās pārmaiņas. Tās un līdztekus arī kādu skarbu vārdu un asaru jūnija sākumā sabiedriskās televīzijas ļaudīm solīja LTV ģenerāldirektors Uldis Grava. Toreiz viņš apliecināja, ka, par spīti valdības liegtajam miljona latu kredītam, viņš tomēr paliek amatā. Pārmaiņas un sašaurināšanos viņš arī konsekventi īsteno. Pa šo laiku jau izdomājis, kā trūkstošo miljonu aizpildīt ar aptuveni 600 000 latu. Vēl jāizdomā, kur ņemt atlikušo summu. Līdz septembrim būs gatavs arī jaunais programmu tīkls, samazināts par piecām raidstundām darbdienās un pusstundu brīvdienās. Iespējams, neredzēsim arī kādu tagad ierastu, bet zemu reitingu un kvalitātes raidījumu, jo finiša taisnē iegrozījusies arī LTV raidījumu izvērtēšana. Ne tikai pēc skatītāju auditorijas lieluma, bet arī pēc sabiedriskās nepieciešamības un raidījuma kvalitātes. 21.augustā U.Gravam jaunais tīkls un tā atdeve būs jāprezentē Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTVP). "To, ka LTV ik pa laikam jāpārskata programmas, vienmēr esmu atbalstījis. Tomēr tas jādara uzmanīgi, jo tur apakšā ir dzīvi cilvēki," - tā NRTVP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis. Pats U.Grava saka - LTV gaiteņos čukstoties, ka Grava atlaidīs ap 200 cilvēku. Tā gan neesot tiesa. Ģenerāldirektors lēš, ka darbs LTV būs jāatstāj ap 50 cilvēku. Desmit jau esot atlaisti pirms kāda laiciņa. Vairākums no tiem - tehniskie darbinieki, bet divi arī no ģenerāldirektora biroja - iekšējais auditors un ārējo sakaru un mācību centra vadītāja, kas LTV neesot vajadzīgi. Ietaupīt U.Grava plāno ne tikai uz štata vietu, bet arī ražošanas samazināšanas rēķina, un, pēc viņa pašreizējiem aprēķiniem, tā varētu ieekonomēt 300 000-400 000 latu. Ne tikai trūkstošā miljona, bet arī ieņēmumu no reklāmām krituma dēļ. LTV bija plānojusi, ka šogad par reklāmām iekasēs 2,5 miljonus latu, taču pēc kredīta atteikuma sarukusi arī reklāmdevēju uzticība, un tagad tiek plānots, ka šie ieņēmumi būs ap divi miljoni latu. Ģenerāldirektors konstatējis, ka pērn producēšanas izdevumi pieauguši par 22%, tāpēc jādomā, vai visi raidījumi lietderīgi un kuri - pārtraucami vai uzlabojami, konkrēto projektu nododot citas, iespējams, veiksmīgākas un profesionālākas komandas rokās. U.Grava iecerējis atsevišķiem projektiem - konkrētas tēmas raidījumiem - rīkot iekšējo konkursu. Tas gan vēl neesot noticis. Patlaban strīdi risinoties par to, kādi raidījumi atstājami "taupības režīma" tīklā. "Tas nav tik vienkārši, ka katram raidījumam iedod punktus, jo vērtējums arī ar subjektīviem ieskatiem saistās," stāsta U.Grava. Raidījumus vērtē pēc trim kritērijiem: cik lielu auditorijas daļu sasnieguši, cik izmaksā un kāda ir žurnālistu darba kvalitāte. Tomēr ir "neaizskaramās" jomas un raidījumi. Piemēram, LTV nekad neizlems nerādīt dziesmu svētkus vai 18.novembra parādi. Uzmanīgi tiek vērtēti arī kultūras un bērnu raidījumi, jo tiem ir ierobežota auditorija, kas nekad lielus skatītāju pūļus nepulcēs, tomēr LTV kā sabiedriskai TV, pēc likuma, jāveido un jārāda raidījumi arī reklāmdevējiem neinteresantai auditorijai. Tas gan nenozīmē, ka nekvalitatīvus raidījumus nevarētu aizstāt ar jauniem un saistošākiem. Tiekot vētīta arī jomu proporcionalitāte LTV. "Sports, kultūra, izklaide - vai tās ir par daudz vai par maz? Par to mums vēl te pēdējās cīņas notiek," - tā ģenerāldirektors. Viņš arī radījis jaunu algu aprēķināšanas modeli, visus amatus sadalot 11 pozīcijās, sākot no apkopējas 70 un beidzot ar ģenerāldirektora 1500 latiem. Tā būšot otrā lielākā pozīcija, kur ietaupīt. U.Grava konstatējis, ka līdz šim LTV valdījusi nevienlīdzība, jo katra struktūrvienība izveidojusi savu atalgojuma kārtību, tāpēc par līdzīgām amata pozīcijām dažādās struktūrvienībās saņemts atšķirīgs atalgojums. "Lielākie strīdi mums ir par to, kādus amatus kādā kategorijā ievietot," atzīst U.Grava. Pēc 30.novembra LTV darbinieki saņemšot jaunu atalgojumu un algas samazinājums drīzāk būšot "augšgalā", ne "apakšgalā". LTV ģenerāldirektora sāpe ir arī maksājumi Latvijas Radio un televīzijas centram (LRTVC) par raidīšanu, jo patlaban aptuveni trešdaļa no valsts dotācijas četriem miljoniem latu jāatdod tam. O.Rubenis, kas ir arī LRTVC padomē, saka - apraides tarifi nav paaugstināti jau vairākus gadus, tāpēc maz ticams, ka centrs tos LTV samazinās. U.Grava gan uzskata, ka apraides maksājums pa tiešo no valsts budžeta ieskaitāms LRTVC, tomēr U.Rubenis bilst - tikai tad, ja šie aptuveni pusotra miljona latu netiek atņemti LTV budžetam. Viņaprāt, vienīgā iespēja, kā šo problēmu risināt, ir valdības izšķiršanās par LTV budžeta palielinājumu. Tam gan netic U.Grava, jo LTV nav mainījusies gadiem ilgi un arī par abonentmaksām valdība un Saeima nav spējušas izšķirties. Interneta lietotāju skaits Latvijā strauji pieaudzis LETA 07/29/03 Šā gada pirmajā pusē Latvijā strauji pieaudzis interneta lietotāju skaits, maijā valstī bija ap 450 000 unikālo interneta lietotāju, kas ir apmēram 38% no valsts ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, informēja Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektore Ina Gudele. Viņa norādīja, ka pēc pērn sastādītājām prognozēm šāds interneta lietotāju skaits bija paredzēts tikai šā gada beigās. Faktori, kas veicinājuši tik strauju interneta lietotāju skaita pieaugumu valstī, ir telekomunikāciju tirgus liberalizācija, kad tirgū ienāk arvien jauni interneta pakalpojumu sniedzēji, kā arī dažādu pastāvīgo interneta pieslēgumu attīstība. Turklāt arvien vairāk tirgū tiek piedāvāti kvalitātes un cenas ziņā sabalansēti pakalpojumi, kas lietotājam ļauj izvelēties savām vajadzībām un iespējām atbilstošāko, skaidroja Gudele. Pastāvīgie pieslēgumi lietotājam piedāvā vairākas priekšrocības, no kurām būtiskākās ir iespēja plānot budžetu un neuzskaitīt internetā pavadīto laiku. Tā ir konstanta mēneša maksa par internetu, kas nemainās no lietošanas intensitātes, līdz ar to gan uzņēmumi, gan privātpersonas palielina ne tikai interneta lietošanas intensitāti, bet arī lietotāju skaitu. Praktiskie pētījumi rāda, ka vienu datoru interneta lietošanai uzņēmumos izmanto viens līdz divi darbinieki, bet privātpersonu datoriem ir līdz pat četriem lietotājiem. "Interneta lietotāju attīstības tendence ir apliecinājums tam, ka sabiedrība ir sapratusi interneta nozīmi un apzinās, kā tas var palīdzēt darbā, mācībās un sadzīvē. Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem ir interneta satura attīstība," uzsvēra asociācijas vadītāja. Repšes partijas popularitāte jūnijā krītas BNS 07/28/03 Populārāko partiju trijniekā jūlijā pirmo reizi iekļuvusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas Einara Repšes vadītajā valdībā ir galvenie nemiera cēlāji, liecina "Latvijas faktu" jūlijā veiktā aptauja. Joprojām populārākais ir premjera pārstāvētais "Jaunais laiks", partijas atbalstītāju īpatsvars gan mēneša laikā krities par 3,1% un ir 19,5%. Otrajā vietā ierindojusies opozīcijā esošā Tautas partija, kuras atbalsts mēneša laikā nav mainījies - 10,4%. Arī atbalsts ZZS mēneša laikā nedaudz krities - no 9,6% jūnijā līdz 8,2% jūlijā, taču "zaļie zemnieki" ar minimālu pārsvaru apsteiguši līdz šim nemainīgi otrajā vietā bijušo kreiso spēku apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL). Apvienību atbalsta 8,1% respondentu - par 2,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš. No PCTVL izstājusies Tautas Saskaņas partija jūlijā bauda 6% vēlētāju atbalstu - par 2% vairāk nekā jūnijā. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jūlijā, iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru nepārvarētu valdošajā koalīcijā pārstāvētās apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un Latvijas Pirmā partija (LPP). Atbalsts TB/LNNK mēneša laikā krities par 2,5% un ir 4,5%, bet atbalsts LPP nedaudz pieaudzis - no 3% jūnijā līdz 4,2% šomēnes. Nedaudz pieaudzis vēlētāju atbalsts Saeimā neiekļuvušajam "Latvijas ceļam" - jūlijā par šo partiju balsotu 3,5% balsstiesīgo iedzīvotāju (jūnijā 1,8%). Par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju balsotu 2,2%, par Darba partiju - 1,1%, bet pārējo partiju atbalstītāju ir mazāk par 1%. Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jūlijā, tajās nepiedalītos 9,1% aptaujāto - par 4% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Par savu izvēli nav izšķīrušies 21,8% respondentu (20,7% jūnijā). Pagastus skaita kā matemātikā Diena 07/29/03 Ikviens no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātajiem pieciem novadu veidošanas modeļiem ir īstenojams, un neatkarīgi no tā, par kuru izšķirsies valdība, ministrija spēs tam sagatavot tiesiski normatīvo bāzi, Dienai pirmdien sacīja pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL). Viņš šodien iepazīstinās ar pieciem iespējamiem novadu modeļiem, kurus pēc tam varēs vērtēt partijas un arī sabiedrība. Ministrs personīgi priekšroku dotu vai nu 40, vai 82 novadu modelim, kas būtu veidoti ap visiem spēcīgiem attīstības centriem. Viens no pieciem ministra piedāvātajiem variantiem paredz arī viņa partijas valdes ieteikto 33 novadu izveidošanu uz pašreizējo rajonu un lielo pilsētu pamata, kas izraisīja lielu pašvaldību pretestību. Ir vēl vecais 102 novadu projekts, 109... Latvijas ceļu atjaunošanas plāni ir iespaidīgi Diena 07/25/03 Jau pirms Ziemsvētkiem rīdzinieki un Rīgas viesi, braucot no lidostas Rīga centra virzienā, varēs izbaudīt īpaši kvalitatīvu, ES prasībām atbilstošu ceļu. Patlaban pamatīgi pārbūvētie ceļi uz lidostu un arī Ādažiem būs nākamie ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzdalību rekonstruētie ceļa posmi, pa kuru melno un gludo, ar trokšņu slāpēšanas efektu apveltīto segumu varēs vizināties autobraucēji. Paredzams, ka tuvākajos gados šādi ceļi Latvijā priecēs aizvien vairāk iedzīvotāju, jo Satiksmes ministrijas (SM) un Latvijas Autoceļu direkcijas plāni atjaunot nolaistos un pussabrukušos ceļus ir grandiozi. Tie veidoti, rēķinoties, ka nākamajos trīsarpus gados ar ES fondu līdzdalību autoceļu atjaunošanā tiks ieguldīts vairāk nekā pusmiljards latu. Tiesa, šo plānu īstenošanās ir atkarīga tieši no Latvijas spējām atrast līdzekļus līdzfinansējumam, kas pirms iestāšanās ES ir 25% no projektu kopējām izmaksām, pēc iestāšanās - 15%. SM priecājas, ka līdz šim visi pieejamie līdzekļi Latvijas ceļu atjaunošanai no ES ir iegūti. Attīstīta transporta sistēma tiek uzskatīta par jebkuras valsts saimnieciskā uzplaukuma vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem, tāpēc ES budžetā tiem ierādīta nozīmīga vieta. Paredzēts, ka visvairāk līdzekļu tiks ieguldīts VIA Baltica tranzīta ceļa un Ventspils-Maskavas trases atjaunošanā, jo tie uzskatāmi par Eiropas nozīmes ceļiem un iekļaujas Eiropas kontinentālajā transporta tīklā jeb tā dēvētajā Trans European Network (TEN). Šīs Austrumu-Rietumu un Ziemeļu-Dienvidu šosejas, kas jau ilgus gadus pārsvarā piedzīvojušas vien "bedrīšu lāpīšanu", pēc Latvijas iestāšanās ES piedzīvos neredzēti apjomīgus atjaunošanas, paplašināšanas, apgaismošanas darbus un citus uzlabojumus. Tas, kā šie ceļi varētu izskatīties, pašlaik vērojams uz VIA Baltica ceļa posmiem no Gaujas līdz Lilastei, kas jau atjaunoti ar ES līdzdalību, un daļēji uz Bauskas šosejas. Satiksmē plānots iesaistīt arī daudziem aizmirsto, padomju laikos celto 70 kilometru garo "spoku" šoseju, kas atrodama mežā starp Rīgu un Koknesi un patlaban satiksmei netiek izmantota. To plānots piesaistīt Rīgas satiksmes infrastruktūrai, bet otru galu - Kokneses apkārtnes ceļiem, lai atslogotu Rīgas-Daugavpils ceļu. Tāpat daudziem iemīļoto Saulkrastu centru vairs nešķērsos dūmojošie kravas auto, jo plānots izbūvēt 20 kilometru garu kūrortpilsētas apvedceļu. Ja līdz šim līdzekļi ņemti no ES Phare un ISPA fondiem, tad pēc iestāšanās ES šo ceļu atjaunošanai nauda nāks no dalībvalstīm pieejamā Kohēzijas fonda. Savas automašīnas varēs pasaudzēt arī Latvijas reģionu iedzīvotāji, jo valsts infrastruktūras uzturētāji ir izplānojuši lauku ceļu programmu. Tajā iekļauti būtiskākie atjaunojamie lauku ceļi visā Latvijā, kas netiek pieminēti Eiropas nozīmes ceļu tīklu programmā. Lauku ceļu programmā ietilpst ceļi gar Latvijas rietumu piekrasti (Kolka- Ventspils-Grobiņa), tā dēvētā Ziemeļu stīga (Ainaži-Rūjiena- Valka-Alūksne-Kuprava), ceļš no Rīgas uz Ērgļiem, atsevišķi posmi maršrutā Madona-Preiļi-Krāslava, kā arī citi. SM pārstāvji stāsta, ka, ņemot vērā daudz bēdīgāko šo ceļu stāvokli, šiem projektiem līdzekļus plāno atvēlēt valsts, savukārt līdzfinansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ļautu atjaunot vairāk lauku ceļu. Dialogi, monologi un sorosologi NRA 07/25/03 Krievu valodā iznākošā prese redzamu vietu ierādījusi XXIII Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem. Piemēram, avīze Čas pirmajā lappusē publicē fotogrāfiju ar valsts vadītājiem pie Līgo karoga (Latvija dejo un dzied, 30.06.03.), Vestji segodņa - koristus un svētku gājiena dalībniekus tuvplānā (Dziedi, Latvija! 05.07.03. un Dziesma pastaigājās pa Rīgu, 07.07.03.). Īpaši akcentēts arī "krievu motīvs dziesmu svētku kopkorī" un mazākumtautību festivāla Latvijas vainags norise Kongresu namā 3. jūlijā. Šajā sakarā citēta prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: "Katrs savā veidā ir labs un skaists, un neviens nevar atņemt cilvēkam tā garīgās bagātības"(Čas, 04.07.03.). Avīzes informē arī par K. Ulmaņa pieminekļa atklāšanu Rīgā. Par attieksmi lai runā informāciju un reportāžu virsraksti 23. jūlijā: Kārlis Ulmanis izgāja ielā (Teļegraf), Ulmani iemūžināja bronzā (Čas) un Oda mīļotajam diktatoram (Vestji segodņa). Nedrīkst dalīt cilvēkus savējos un svešajos - zem šāda virsraksta avīze Čas publicē interviju ar Pareksa bankas prezidentu Valeriju Karginu (04.07.03.). Teikts tas attiecībā uz biznesa jomu, bet baņķieris izsakās arī par politiku, Latvijas vēsturi un sabiedrības etnisko dažādību. Viņš atzīst, ka pirmsatmodas gados krievu aktivitāte bijusi vairāk vērsta uz biznesu, bet latviešu - uz politiku. Ar laiku situācija sākusi mainīties, "kaut arī pašreiz valdībā nav neviena etniskā krieva". Kā to uztver V. Kargins? "No vienas puses, nekādu ierobežojumu es neizjūtu. Bet, no otras puses - tas būtu labs solis no valdības, ja tā savā darbā vairāk izmantotu krievvalodīgo iedzīvotāju potenciālu." Ar krievu presē itin bieži pausto nostāju nesabalsojas Pareksa bankas prezidenta vārdi gan tajā pašā lappusē, gan intervijas tekstā: "Pastāv viedoklis, ka krieviem Latvijā jāatbalsta Krievijas politika Baltijā. Es tāpat kā simti tūkstoši citu Latvijas krievu tā nedomāju. Būdami racionālisti, mēs to uztveram ar lielu ironijas piedevu. Krievija savu politiku attiecībā uz Baltiju īsteno - ja izsakos Remarka vārdiem -"ar behemota grāciju". Viņaprāt, nav sasniegts neviens no deklarētajiem mērķiem. "Ļeontjevs pret Latviju: viedoklis vai nekaunība?", vaicā Čas (11.07.03.), atgriežoties pie Maskavas žurnālista Mihaila Ļeontjeva intervijas Natālijai Ābolai (LTV 7, 5. jūnijs). Krievija, viņaprāt, "ir atbildīga un tai jāizjūt vainas apziņa par to, ka tā palīdzējusi šai zemei {Latvijai} nodibināt tā saukto neatkarību". Tomēr intervijā bijušas arī krietni iespaidīgākas frāzes, piemēram, "šo valsti pārvalda kaut kādi vietējie kropļi" vai "kāpēc Latvijas isteblišmentam tik liels pedofilu procents?" (turpat). Avīze informē par šīs pārraides iztirzājumu NRTVP, kuras "eksperti pārrauga ētera tīrību". Atgādināts, ka runa ir par valsts finansētu pārraidi. Tam blakus iztirzāta lieta, kas bez kādas šaubīšanās kvalificēta jau publikācijas virsrakstā Domā citādi? Dialoga nebūs! (Čas, 11.07.03.). Sorosa fonda paspārnē un ar Norvēģijas vēstniecības līdzdalību Latvijā rīkots konkurss par dažādu kopienu un valodu saskarsmi. Viena no rīkotājām bijusi sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda. Par konkursa uzvarētāju atzīts 27 gadus vecais Antverpenes universitātes maģistrants Maksims Kovaļenko, kas savā laikā beidzis Rīgas 40. vidusskolu. Varbūt par šo atklātības stundu Sorosa garā krieviskā prese tik daudz nerakstītu, ja no konkursa žūrijas neizstātos izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kā arī Valsts prezidentes padomnieks Oļģerts Tipāns. "Ak, šī te integrācija!" izsaucas Večerņaja Riga (11.07.03.). Avīzes korespondente, kas lasījusi labākos darbus gan krievu, gan latviešu valodā, konstatē, ka tajos "nekas integrācijai kaitīgs nav saskatāms". Turpretim pēc K. Šadurska domām, uzvarētāja darbs "ir pretrunā integrācijas idejām". Par to labāk, protams, spriest, izlasot M. Kovaļenko opusa pilnu tekstu, ko piedāvā Čas (11.07.03.): tajā, jāteic, nevar nepamanīt bieži piesauktu "atklāto konfrontāciju" Latvijas sabiedrībā un arī skaidru mājienu krievu elektorātam 20. septembra referendumā balsot pret iestāšanos ES. Čas informē par krievu valodai veltītu Maskavā zinātnisku konferenci (16.07.03.), kurā NVS un Baltijas valstu institūta direktors Konstantīns Zatuļins paziņojis sekojošo: "Piemēram, Latvijā 2004. gada septembrī tiks slēgtas 149 krievu skolas, Igaunijā tas notiks 2007. gadā, bet Ukrainā pēdējos desmit gados krievu skolu skaits samazinājies 11 reižu." Avīze Rīgā šos skaitļus nekomentē. Avīze Teļegraf rakstā Islāms "non grata" (16.07.03.) netieši pievēršas Latvijas musulmaņu minoritātei. Runa ir par četriem Latvijas iedzīvotājiem, kurus Igaunijas varas iestādes iekļāvušas personu sarakstā, kam liegta iebraukšana. Pēc igauņu specdienestu atzinuma, šie cilvēki "propagandē islāmisko fundamentālismu". Viens no viņiem, sabiedriskās organizācijas Islāms, garīgums, atdzimšana loceklis Rustams Zagromovs, avīzes korespondentiem sacījis, ka Latvijas policija par viņu nav interesējusies. Miljona kampaņai par ES pagaidām nav atdeves NRA 07/30/03 Lai arī valdības vadības grupa Latvija Eiropā jau nepilnus trīs mēnešus tērē informācijas kampaņai par Eiropas Savienību (ES) atvēlēto miljonu latu, ES atbalstītāju skaits samazinājies līdz šogad vēl nebijušam līmenim. Kā liecina Latvijas fakti jūlija otrajā pusē veiktā aptauja, ES atbalstītāju skaits samazinājies par 7,5 procentiem, bet eiroskeptiķu - pieaudzis par 10 procentiem. Eiroskeptiķiem pievienojusies daļa neizlēmīgo un līdzšinējo eirooptimistu. ES gan atbalsta 49,6 procenti pilsoņu, un, tā kā piedalīties referendumā plāno 69 procenti balsstiesīgo, šie dati tomēr nodrošinātu pozitīvu referenduma iznākumu. Lai Latvija iestātos ES, referendumā jāpiedalās tikai 36,3 procentiem pilsoņu (pusei no 8. Saeimas vēlētājiem). Vadības grupas vadītāja Ramona Umblija uzskata, ka izmaiņas radījuši "dažādi ar ES tieši nesaistīti iekšpolitiski un ārpolitiski faktori" un eiroskeptiķu pieaugusī aktivitāte. Tajā pašā laikā aptaujas dati liecina, ka tikai 6,8 procenti iedzīvotāju ir piedalījušies kādā sarīkojumā vai apmeklējuši informācijas stendu par ES, ko kampaņā veic vadības grupa. Joprojām lielākā daļa iedzīvotāju informāciju par ES saņem no medijiem, kas informāciju par ES sniedz lielākoties paši pēc savas iniciatīvas. Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis uzskata, ka vadības grupa vēl nav izbaudījusi pilnvērtīgu emocionālo kampaņu. A. Freimanis uzskata, ka lielai daļai sabiedrības Eiropas jautājums, īpaši salīdzinājumā ar ikdienas sociālekonomiskām problēmām, nav aktuāls. Izmaiņas, viņaprāt, ietekmējis eiroskeptiķu skaita pieaugums Igaunijā un tādas autoritātes kā Edgara Savisāra nostāšanās viņu pusē, bet no iekšpolitiskajiem faktoriem ietekmīgākās bijušas budžeta debates. Tās sagādājušas vilšanos daudzām sociālajām grupām, un likušas tām nostāties arī pret ES kā valdības lēmumu. Arī valdībā nereti izskanējuši brīdinājumi, ka nākamā gada nabadzības budžets nelabvēlīgi ietekmēs attieksmi referendumā. "Pilsoņi balsos nevis par vai pret ES, bet par vai pret valdības lēmumiem," brīdina ārlietu ministre Sandra Kalniete. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis paudis neizpratni par to, kā vēlētājiem varēs paskaidrot, kāpēc pirmajā ES dalības gadā samazināti valsts izdevumi sociālajām vajadzībām. Čehu lielākā avīze uzslavē Brainstorm no Latvijas NRA 07/30/03 Čehijas lielākais dienas laikraksts Mlada fronta Dnes vakardienas numurā, plaši aprakstot leģendārās grupas The Rolling Stones koncertu Prāgā, atsevišķu apskatu veltījis arī sešdesmitgadnieku iesildītājiem - ilggadējai pašmāju kopai Olympic un grupai Brainstorm no Latvijas. Rakstā Olympic un Brainstorm, divi atšķirīgi likteņi avīzes mūzikas apskatnieks Vladimirs Vlasāks raksta, ka čehu izpildītāji The Rolling Stones gaidās nospēlējuši pēc tāda paša standarta, kā parasti. No Čehijā populārajiem Petra Jandas grupas mūziķiem neviens neko citu arī nebija gaidījis. Kamēr Olympic nedēļu mijā lieku reizi atgādināja par savu 40. jubileju, latvieši no Brainstorm nostājušies uz tādas starta līnijas, par kādu Olympic savulaik vien varēja sapņot, atzīmē V. Vlasāks. Autors uzsver, ka cerīgo Latvijas mūziķu albums Online ir iekļuvis Rietumeiropas tirgū, bet jauno albumu A Day Before Tomorrow viņi noslīpējuši Londonas studijā Abbey Road. Sākot publikas iesildīšanu Prāgas koncertā Letnas parkā, Brainstorm spēlēja mūziku, "kas intriģēja ar ziemeļnieku grūtsirdību un melanholiju". Apskatnieks skaidro, ka vidējā tempā latviešu izpildītie skaņdarbi atgādina britu grupu Travis vai Coldplay izpildījuma manieri. Vienlaikus dziesmā Gala Komma V. Vlasāka redzējumā latvieši pierādījuši, ka "skaņdarbiem veiksmīgi prot piešķirt arī savas folkloras savdabīgumu". Čehu eksperta vērtējumā Brainstorm ir melodiska grupa, kas labi tiek galā ar dziedāšanu angliski un ar savu roka izpildījumu māk iekustināt publiku. "Viņiem pavērtas iespējas, kādas viņu gados grupai Olympic nebija. Teorētiski viņi var kļūt kaut vai par nākamajiem rollingstoniem," lielākajā Prāgas avīzē vairāk nekā atzinīgi secina čehu mūzikas apskatnieks. Pirmajos iestājpārbaudījumos - apkaunojoši sliktas zināšanas BNS 07/24/03 Pirmajos iestājpārbaudījumos Latvijas Universitātē (LU) konstatētas apkaunojoši sliktas reflektantu zināšanas vēsturē, politikā, kā arī latviešu valodā un literatūrā, ceturtdien konstatē avīze "Diena". LU Valsts tiesību zinātņu katedras lektore Jautrīte Briede, kopā ar kolēģiem labodama reflektantu testa atbildes, smejas un vienlaikus vēlas, kaut tā nebūtu taisnība, raksta "Diena". Pirmie Latvijas lielākās augstskolas iestājpārbaudījumi parādījuši jauniešu vieglprātīgo attieksmi pret izvēlēto studiju nozari, pilnīgu intereses trūkumu par politiku un satraucoši sliktas latviešu valodas un literatūras zināšanas, uzskata Briede. Visvairāk pieteikumu klātienē šogad iesniegts tiesību zinātņu studiju programmā (877), uz katru valsts finansēto studiju vietu tajā pretendē vairāk nekā 20 reflektantu. Tomēr tik un tā muļķību testos nav mazums. "Ja cilvēks vēlas studēt tiesību zinātnes, viņam tomēr vajadzētu zināt to, kas rakstīts vidusskolas tiesību pamatu grāmatā," laikrakstam bilst Briede. Tā reflektantu darbos atklāti jauni mantošanas veidi - ombuds, garīgais, ķermeniskais un bezķermeniskais. Pilnīgā nopietnībā stāstīts, ka Vladimirs Iļjičs Ļeņins apkopojis pazīstamākās romiešu tiesības. Testos arī atklājies, cik maz jauniešus interesē politika. Lasot reflektantu atbildes, var uzzināt, ka Satversmes tiesas priekšsēdētāja ir Ingrīda Ūdre, bet iekšlietu ministra krēslā jau desmit gadus spītīgi sēž Ģirts Valdis Kristovskis. Tieslietu ministra amatā "iecelts" Ilmārs Rimšēvičs, vai, piemēram, Einars Repše, vai Jānis Ādamsons. Nezinādams atbildi uz jautājumu, kas ir tieslietu ministrs, kāds LU Juridiskajā fakultātē studēt gribošs jaunietis švītīgi uzrakstījis: "Tas būšu es!". Kāds reflektants uzskata, ka neseno XXIII Dziesmu svētku sieviešu un vīru koru koncerta nosaukums bijis "Eirovīzija", bet vēl kādam liekas, ka mazākumtautību festivāla nosaukums drūmi vēstījis "Mums iet grūti". "Vēl sliktākas par viduvējām ir literatūras zināšanas," izlabojis aptuveni 50 reflektantu darbus, "Dienā" secina Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Lai gan testā prasīts uzrādīt autorus darbiem, kas obligāti lasāmi 11. un 12.klasē, daudzi nezina nevienu no tiem. Vairākums LU fakultāšu studentus atlasa pēc latviešu valodas testa un centralizēto eksāmenu rezultātiem, "Dienai" saka LU pirmsstudiju sektora vadītāja Astra Kravčenko. Tikai Juridiskā, Sociālo zinātņu, Pedagoģijas un psiholoģijas, Filoloģijas un Moderno valodu fakultātes prasa reflektantiem zināšanas apliecināt vēl vienā testā. Īpaši nabadzīgas esot valsts valodas un literatūras zināšanas. Tās jauniešiem ir tik sliktas, ka augstskolas jau vairākus gadus uzstājīgi lūdz centralizēto eksāmenu sarakstā iekļaut latviešu valodu un literatūru, neslēpj Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja vietniece Anitra Irbe un latviešu valodas un literatūras speciālists pārbaudes darbu jautājumos Kaspars Špūle. Taču centralizētais valsts valodas eksāmens pagaidām ir tikai mazākumtautību skolu jauniešiem, un tas rādot, ka zināšanas ir visai vājas, dažas eksāmena lapas ir tukšas. Savukārt tiem jauniešiem, kas mācās latviski, tradīcijas dēļ jāraksta domraksts. LU iestājeksāmeni turpināsies visu šo nedēļu, citās augstskolās - līdz pat augusta vidum. Jaunie studenti izvēlas nodrošinātu nākotni NRA 07/30/03 Latvijas Universitātē (LU) šonedēļ norisinās reflektantu reģistrēšanās nākamajam mācību gadam. "Galvenās tendences saglabājas - aizvien populārākās studiju programmas ir tiesību zinātnes, vadībzinātnes un ekonomika," studiju pieteikumus analizē Studentu servisa direktors Jānis Saulītis. Šogad studijām LU pavisam iesniegti 11148 pieteikumi no 6644 cilvēkiem. Saglabājas tendence, ka viens reflektants iesniedz pieteikumu uz vairākām studiju programmām. Vidēji katrs topošais students iesniedzis 1,67 pieteikumus. Visnepopulārākās studiju programmas ir ar pedagoģiju saistītās - vidusskolas latviešu valodas pedagoģija (23 pieteikumi), kultūras vēstures un mākslas vēstures pedagoģija (19 pieteikumu) un sākumskolas pedagoģija (16 pieteikumu). Diānai Gulbei ar vienu augstāko izglītību šķiet par maz. Uz LU viņa vakar atnāca, lai pārliecinātos, vai sekmīgi nokārtojusi iestājpārbaudījumus Ekonomikas un vadības fakultātē. "Esmu pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti Jelgavā un nolēmu vēl kādu gadiņu pamācīties. Pašreiz strādāju un esmu ieguvusi viesnīcu vadītājas izglītību. Tā kā man nākamgad mācības notiks sestdienās, spēšu studijas apvienot ar darbu," stāsta D. Gulbe. Neatkarīgās sastaptā Linda Pomere par savu iestājpārbaudījumu rezultātiem jūtas mazliet sarūgtināta: "Pieteicos uz politikas zinātnes studiju programmu, taču paliku rezervistos un tikai 1. augustā zināšu, vai esmu uzņemta." Tomēr ir arī alternatīvas - viņa paralēli pieteikusies studijām Kultūras akadēmijā socioloģijas un sabiedrisko attiecību studiju programmās. Viktorija Lapiņa pēc pieciem gadiem kļūs par juristi. Izvēle par labu LU tiesību zinātņu studiju programmai jaunietei bijis apzināts mērķis: "Arī mana mamma ir saistīta ar juridisko sfēru. Es nemaz nekur citur nemēģināju stāties. Domāju, ka vēlāk šeit palikšu studēt arī maģistrantūras programmā." Kaut arī Juridiskajā fakultātē tiek sagatavoti daudz juristu un darba tirgū konkurence saasināsies, interese par šo specialitāti nezudīs, spriež J. Saulītis: "Jurista darbs ir labi atalgots. Cilvēki, kuri plāno sev nākotni, izvēlas tādu specialitāti, lai varētu sevi materiāli nodrošināt." Izveidota zivsaimniecības informācijas sistēma LETA 07/29/03 Piemērojoties Eiropas Savienības (ES) Kopējās zivsaimniecības politikas prasībām, izveidota ES prasībām atbilstoša Latvijas zivsaimniecības administrācijas Vienotā kontroles un informācijas sistēma. Sistēma izveidota ES PHARE programmas projekta "Zivsaimniecības administrācijas stiprināšana" ietvaros. Tās risinājumu izstrādājis IT uzņēmums "MicroLink Latvia". Projekta rezultātā radītā saistītās informācijas datu bāze ļaus ne vien ieg ūt savlaicīgu un ērtu aktuālo zivsaimniecības informāciju, bet arī ievērojami atvieglos savstarpēju informācijas apmaiņu un uzlabos iespējas konstatēt neatbilstības zvejnieku aizpildītajā dokumentācijā. Sistēmā ir iekļauta informācija par licencētajiem zvejniecības uzņēmumiem, zvejas kuģiem, to tehniskajiem parametriem, izmantojamiem zvejas rīkiem, piešķirtajiem nozvejas limitiem, kā arī informācija par zvejas licencēm, zvejas žurnāliem, izkraušanas deklarācijām, pirmās pirkšanas paziņojumiem un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Gājuši bojā divi Līvu dalībnieki Diena 07/28/03 Pieminot autoavārijā bojāgājušos rokgrupas Līvi dalībniekus, svētdienas vakarā daudz ļaužu piestāja Vecrīgā, Līvu laukumā, pie bijušās strūklakas, kur simtiem svecīšu ielokā zemē bija noklāts īpašs Līvu karogs ar visu līdzšinējo grupas dalībnieku autogrāfiem. Sestdien īsi pirms pusnakts traģiskā autoavārijā izdzisa latviešu rokgrupas Līvi bundzinieka Daiņa Virgas un grupas skaņu operatora Jura Jakovļeva dzīvība. Abi automašīnas priekšā sēdējušie - grupas līderis ģitārists Ainars Virga un basģitārists Jānis Grodums - avārijā guva dažādas traumas un pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas palaisti mājās. Līvu dalībnieki pēc koncerta Daugavpils Stropu estrādē devās ceļā uz Rīgu. Nobraucis nepilnus 30 kilometrus, BMW 318 vadītājs A.Virga pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ bijis spiests strauji bremzēt, par ko liecina melnas sliedes uz ceļa. Tobrīd automašīna kļuvusi nevadāma un metusies pāri ceļu sadalošajai zaļajai joslai, pretējai joslai, apmetusi vairākus kūleņus un nokritusi uz jumta ceļmalā. Avārija notikusi taisnā ceļa posmā Nīcgales pagastā. Pa Daugavpils šoseju bieži braucošie autovadītāji Dienai norādīja, ka ceļš attiecīgajā posmā esot plats un viegli pārredzams, tāpēc vienīgais avārijas cēlonis varētu būt pēkšņi automašīnas ceļā parādījies šķērslis. Aģentūra LETA ziņo - iespējams, automašīnas priekšā izskrējis kāds dzīvnieks. Traģiskā avārija notika ap plkst. 23.40, policijā izsaukums uz notikuma vietu reģistrēts pulksten divos naktī, Diena uzzināja Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldē. Lai noskaidrotu avārijas apstākļus, policija plāno ierosināt krimināllietu. Automašīnas vadītāja A.Virgas organismā policija alkoholu nekonstatēja. Dzēris nebija arī blakus sēdošais J.Grodums. Līvus pārstāvošās mūzikas ierakstu sabiedrības Mikrofona ieraksti repertuāra un ārējo sakaru direktors Guntars Račs LETA izteicies, ka abi mūziķi pēc notikušā ir šokā. "Mazajai Latvijai jebkurš mākslinieka zaudējums ir milzīgs zaudējums," Dienai sacīja ilggadējs Līvu pazinējs mūziķis Ainars Mielavs. Viņš arī vērsa uzmanību uz līdzekļu trūkumu Latvijas mūzikas industrijā, kā dēļ māksliniekiem pārgurušiem pēc koncertiem nakts vidū jādodas mājās pašu spēkiem. Latviešu rokgrupas Exit ģitārists Uldis Blaževičs cer, ka Līvi turēsies un turpinās darboties. "Jāatceras, ka pirms daudziem gadiem traģiskā autoavārijā gāja bojā Līvu idejiskais līderis Ēriks Ķiģelis. Bet Līvi tiek pāri visam. Līvi vienmēr dzīvi," sacīja U.Blaževičs. Šis ir jau otrais gadījums, kad Līvu dalībnieki iekļūst traģiskā autokatastrofā - 1985.gadā gāja bojā ievērojamā rokmūzikas autoritāte Ē.Ķiģelis. 2000.gadā autoavārijā smagi cieta arī kādreizējais Līvu dziedātājs Igo Fomins. "Tas tā viss neliekas kopā, es to nevaru aptvert... Nav īsto vārdu, ko pateikt. Pateikt "ļoti žēl" - tas nenozīmētu neko," aģentūrai BNS atzina I.Fomins. Līvi Daugavpilī piedalījās roka festivālā Oldies Rock kopā ar citiem pazīstamiem pašmāju un ārzemju mūziķiem - grupu Slade no Anglijas, Alisa no Krievijas un vietējām leģendām Credo, Remix un Mitrohins Master Band. Tā sauktie Oldies rokfestivāli ir populāri citur pasaulē. Tie tiek veidoti, aicinot tajos uzstāties jau vairāku gadu desmitos populāras rokgrupas, kuru dziesmas publikai ir labi pazīstamas un viegli dziedamas līdzi kopā ar māksliniekiem. Konduktoriem drīzumā draud bezdarbs TV5 07/28/03 Rīgas sabiedriskā transporta konduktori ir satraukti par savu nākotni. Iecere ieviest vienotu braukšanas biļeti visos transportos atņemšot viņiem darbu. Uzņēmums "Rīgas satiksme" plāno ieviest jaunu biļešu kārtību sabiedriskajos transportos. Proti, iecerēts izveidot laika biļetes, kas būtu derīgas pilnīgi visos transportos. Tā teikt - nopērc biļeti uz vienu stundu un to laiku vari braukt no viena Rīgas gala uz otru jebkurā sabiedriskajā transportā. Rīdzinieki par šādu domu gan sit pa plecu idejas autoriem, gan arī šaubās par tā īstenošanas iespējām. Diemžēl no jaunās kārtības nāktos ciest gandrīz 2000 cilvēkiem. Tie ir konduktori, kurus satrauc, ka viņu darbu aizstās elektroniskās ierīces. Pusmūža ļaudis nejūtas pārliecināti, vai varēs atrast kādu citu peļņas avotu un vai tik nebūs jākļūst par bezdarbniekiem. Iespējams, ka tieši nedrošās nākotnes dēļ konduktori nelabprāt par sāpīgo tēmu izsakās plaši vai arī nervozi izvairās apspriest vispār. Uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens pastāstīja, ka vienreizējās elektroniskās laika biļetes satiksmes attīstības plānā esot tikai kā trešais solis. Vispirms esot paredzēts ieviest, braukšanas kartes, kuras varēs lietot visos sabiedriskajos transportos, piemēram, mēnesi, nedēļu, kā arī iespējams tiks izdomāti citi lietošanas termiņi. Taču līdz elektroniskajām laika biļetēm esot vēl tālu, jo vispirms esot jāveic arī izpētes darbi un jāiegulda vairāki miljoni. Leons Bemhens pastāstīja, ka plānots ari vienreizējo elektronisko laika biļeti piesaistīt elektrovilcienam un upju transportam, taču vienošanās uzņēmumiem savā starpā nav notikusi un tas pagaidām esot ierakstīts tikai Rīgas sabiedriskā transporta attīstības plānā. Jāpiebilst, ka elektroniskās laika biļetes citās Eiropas valstīs nav nekāds jaunums un tiek lietotas jau sen. Vīna svētki Sabilē pulcē simtus Diena 07/28/03 Simtiem cilvēku no visas Latvijas pagājušās nedēļas nogalē bija ieradušies vērot Sabiles Vīna svētku ierasti bagātīgo norisi - vīna mucas velšanu, spēkratu parādi, jautrākā plosta konkursu. Lielāko prieku sabilniekiem šogad sniedza Zemkopības ministrija,tā kas nodeva pilsētas īpašumā svētku "vaininieku" - Sabiles Vīnakalnu, kas ierakstīts arī Ginesa rekordu grāmatā kā uz ziemeļiem augošais vīnogulāju lauks. Arī Sabiles simbols un talismans ir pret dienvidiem vērstajā Abavas senlejas nogāzē esošais senais Vīnakalns. Ap hektāru lielajā vīnogu stādījumā kopš XVI.gadsimta brīvdabā tiek audzētas vīnogas, no kurām darītais vīns hercogu laikos pat eksportēts uz ārzemēm. Šogad iestādīti 85 dēsti, un kopumā Sabilē augot gandrīz 700 vīnogulāju. Jau trīs gadus nobaudāms arī Sabiles vīns, ko izņēmuma kārtā - 150 pudelēs - ik gadu pilda Latvijas balzams. Lielu prieku par svētkiem Dienai pauda Vīnakalna dārznieks Jānis Bērziņš, jo šogad pirmo reizi pēdējo astoņos gados vīnogas nav izsalušas. "Raža, ka ļurkst," sentēvu valodā saka J.Bērziņš. Svētku laikā bez ierastās vīna baudīšanas notika arī dažādas atrakcijas, kuros neviens dalībnieks nepalika bešā. Jautrāko noskaņojumu klātesošajiem radīja Jautro plostu dalībnieki, kuri ar paštaisītām peldierīcēm devās pa Abavu un dziedāja populāro Ufo dziesmu Pastum, pastum, pietupies. The Rolling Stones iesildītāja Prāta vētra sajūsmina Prāgas publiku Diena 07/28/03 Renārs Kaupers ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas attēlu uz krekla kopā ar grupu Prāta vētra svētdien 80 000 cilvēku priekšā iesildīja The Rolling Stones koncertu Prāgā. Prāta vētra izpildīja dziesmas no jaunākā albuma, kā arī vecākus hitus, kas ir populāri Latvijā. Čehu publika bija sajūsmā un dažas frāzes pat dziedāja līdzi. Pēc Prāta vētras uzstājās čehu roka veterāni Olympic, tomēr publikas reakcija uz viņu uzstāšanos nebija tik vētraina. Prāta vētras dalībnieki tūlīt pēc koncerta Dienai teica - viņi ir priecīgi, ka, būdami latvieši, spējuši saviļņot tādu pūli. Grupa jau agrāk ir koncertējusi Čehijā, gan iesildot īru The Cranberries, gan savos koncertos. Uzstāšanos Prāta vētra beidza ar hitu May be, tā laikā publika sāka vicināt The Rolling Stones simboliku. Videooperators, acīmredzot zinādams, ka uz R.Kaupera krekla ir Latvijas prezidentes attēls, to bieži rādīja tuvplānā. The Rolling Stones līderim Mikam Džegeram, kuram šosestdien palika 60 gadu, Prāta vētra uzdāvāja saksofonu ar iegravētu veltījumu. Tika arī nodziedāts Happy birthday to you, Micky. Prāta vētras ģitārists Jānis Jubalts atzina, ka The Rolling Stones grupai nekad nav bijuši īpaši elki - viņus vairāk saistot iespēja uzspēlēt lielai publikai. Jersikieši karaļa zeltu nemeklē Diena 07/26/03 Šovasar Latgales pagastā veltīs svētkus senatnē varenajai Jersikas valstij. Jersika arī pašlaik ir bagāta zeme, ne bez lepnuma stasta Preiļu rajona Jersikas pagasta priekšsēdētāja Maija Spūle, rādot savu pagastu, kas kā gara un šaura josta izstiepies gar stāvo Daugavas krastu. Senās Jersikas latgaļu valsts varenība šodien nojaušama ne tikai pilskalnā arheoloģiskajos izrakumos atrasto ieroču un rotu krāšņumā, bet arī tagadējo jersikiešu lepnumā. No paaudzes paaudzē jersikieši glabā nostāstu par to, ka latgaļu valdnieks Visvaldis, bēgot no vāciešiem, lielā senlaiku krūzē pilskalnā noglabājis daudz zelta naudas. Par zelta meklēšanu vaicāti, seno latgaļu pēcteči pasmaida un atbild, ka Visvalža zelta krūzi nemeklēs, jo leģendā esot teikts arī tā - kas bagātību atradīs un neatliks atpakaļ, tam vairākās paaudzēs dzims greizi bērni ar sarkanām acīm. "Svešu bagātību nekārojam, tāpēc arī Jersikā dzimst skaisti bērni un ir daudz ilgdzīvotāju," smejas M.Spūle. Bet viena no vecākajām Jersikas iedzīvotājām, 1916.gadā dzimusī Anna Škapare, jersikiešu izloksnē dižmanīgi izvelkot citur Latgalē neraksturīgos garos Ł, teic, ka, viņasprāt, Jersika ir skaistākā vieta uz zemes. Acīmredzot tā domā arī citi jersikieši, kuri jūlija nogalē un augusta sākumā ar plašu vērienu atzīmēs savu senču valsts minēšanu hronikā pirms 800 gadiem. A.Škapare stāsta, ka abi viņas dēli Juris un Henriks palikuši saimniekot savā pagastā, mazmeita studē Latvijas Universitātē, bet mazdēls, kas tagad skolojas Bulduru lauksaimniecības skolā, cerams, atgriezīsies savās mājās. Saimniecība Škapariem nav liela, tikai pieci hektāri, taču intensīva - pagalmā rosās mājputnu bari, garās rindās izstiepušies trušu būri, stiepjas kartupeļu vagas. Arī pati vecā saimniece, lai arī uz nūjiņas balstīdamās, ir gana ņipra un lepojas, ka vēl joprojām var izravēt puķu dārzu. M.Spūle uzsver, ka pagasta teritoriju lielākoties klāj meži un purvi, lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav daudz, taču tās ir auglīgas un piemērotas dārzeņu, kartupeļu un linu audzēšanai. Arī izdevīgais novietojums lielo tranzīta ceļu malā, ko jau savulaik tika izmantojuši senie latgaļi, palīdz atrast noieta tirgu izaudzētajam. Jersikas pagastā izvietojusies arī lielākā daļa kaimiņpilsētas Līvānu rūpniecības objektu, starp tiem - Līvānu ķieģelis, Līvānu kūdras fabrika, Līvānu mājas un logi, konditorejas ražotnes SIA Adugs un SIA Daugulis un CO, koka mēbeļu ražotājs SIA Sencis, saldējuma ražotāji SIA Saltums, seši gateri un arī iecienītā ceļmalas kafejnīca Bordertauna. Te ir arī zemnieku saimniecības, pārsvarā nelielas. "Lielām zemnieku saimniecībām te nav, kur izvērsties, bet tie, kas ir palikuši pie zemes, cīnās sīvi un uzvar," stāsta vietējā veterinārārste Natālija Veiba, jersikiete vairākās paaudzēs. Viņa atzīst, ka pašai ir bijušas vairākas iespējas aiziet projām no Jersikas, taču šī vieta saistot kā magnēts - krāšņā daba, kultūras tradīcijas, arī cilvēki sirsnīgi un dāsni. "Ja jūs būtu redzējuši, kā te pavasaros Daugavmalā zied ievas," priecājas Natālija. Latgalieši lepojas ar to, ka Jersikas Visvaldis ir vienīgais no Livonijas valdniekiem, kuru hronikās dēvē par karali. Tāpēc, braucot uz Jersiku, katrā ziņā gribējām atrast kādu Visvaldi, taču meklējumi izrādījās neveiksmīgi. Vienīgais karaļa vārda nēsātājs pirms dažiem gadiem aizgājis senču valstībā, bet kaimiņu pašvaldības - Līvānu domes bijušais vadītājs Visvaldis Gercāns, kurš savulaik ļoti kārojis Jersiku pievienot Līvānu novadam, nule pārcēlies uz Rīgu. "Būs jāieteic nosaukt kādu jaundzimušo Visvalža vārdā," saka M.Spūle un izpauž noslēpumu, kā viņiem izdevies pacelt dzimstību - pagastā nolēmuši maksāt pabalstu piecdesmit latu apjomā katram jaunajam tēvam. Rezultāts - ja pagājušajā gadā piedzimis tikai viens bērns, tad šogad pusgada laikā pasaulē nākuši jau pieci jersikieši. Līdz šim Jersikai ir izdevies pretoties arī Līvānu novada vilinājumam. "Nebūtu korekti lauku pašvaldību pievienot pilsētai un likt tai risināt pilsētas problēmas," apgalvo M.Spūle, uzskatot, ka kopīgā novadā zudīs Jersikas vārds un savdabība. Jersikas svētku sarīkojumi diemžēl nenotiks senajā pilskalnā, kurā pirms 800 gadiem tika uzbūvēta latgaļu pils. Jersikas pilskalns kopš 1994.gada ir privatizēts, un tā saimniecei Rožupes iedzīvotājai Veltai Freimanei ar jersikiešiem nav izdevies atrast kopīgu valodu. Pašlaik žoga ap pilskalnu gan vairs nav, taču vienīgā rota te ir pussabrukusi, zālē ieaugusi estrāde, pats kalns atgādina lēzenu bļodu ar ieliekumu vidū. Īpašniece, kuru satiekam, rūpīgi appļaujot savu teritoriju, gan apgalvo, ka par uzkāpšanu pilskalnā netiekot ņemta noteikta maksa, bet ziedojumi, tomēr atzīst, ka pagasts pēc svētku rīkošanas nevēloties ne maksāt, ne arī sakopt teritoriju. V.Freimanei cer izveidot pie pilskalna telšu vietas, volejbola laukumu, peldvietu, taču aptaujātie jersikieši ar nožēlu uzskata, ka viņu senajam pilskalnam vajadzēja palikt valsts vai pašvaldības īpašumā. "Mūsu senči šo pilskalnu ar cepurēm ir sanesuši, tam jābūt jersikiešu kopējam lepnumam," - tā Jersikas iedzīvotājs Vitālijs Labinskis. Tomēr jersikieši daudz nebēdā. "Bērnībā atceros, ka pilskalns bija pavisam gluds, tagad arvien vairāk grimst uz leju. Ir pareģojums, ka pilskalns drīzumā var nogrimt, jo apakšā esot Visvalža vīna pagrabi un slepenās ejas. Varbūt nemaz tik slikti nav, ka mēs uz šī pilskalna nerīkosim svētkus," prāto Jersikas pagasta darbiniece, bet M.Spūle pa kluso pavēsta, ka Daugavā pie Jersikas esot vislielākie sami - pagājušajā nedēļā viens tāds divdesmit kilogramu smags sagūstīts. Trīs dienas Sabilē veltītas Vīna svētkiem NRA 07/25/03 Šodien ar novadnieku saietu Rambulītes parkā un izstādes Novadnieku galerija atklāšanu Sabilē tiek ieskandināti trešie Vīna svētki. Tie turpināsies līdz svētdienai. Svētku programmā sestdien bez atklāšanas, gājiena, dažādiem koncertiem un citām izdarībām būs arī spēkratu parāde - dažādu gadu un veidu automobiļu, motociklu, velosipēdu un citu braucamrīku izbraukums Sabiles ielās. Parādes galamērķis ir Sabiles Ēģipte, kur notiks paraugdemonstrējumi un vizināšanās, sacīkstes un apbalvošana. Sestdien notiks arī vīna mucas velšanas sacensības, svētdien - velobrauciens Trakais vīndaris. Svētdien katram būs iespēja piedalīties konkursā Jautrais plosts, kur dalībniekiem uz konkursu jāierodas ar uzbūvētu plostu - tā būvēšanai var izmantot jebkādu materiālu, un tas var būt jebkādas konstrukcijas. Jautrākā plosta autorus apbalvos. Visas trīs svētku dienas būs iespēja apmeklēt dažādas izstādes, amatnieku darbu tirdziņu un vizināties laivās un zirgu pajūgā. Sabiles simbols un talismans ir Vīnakalns - apmēram vienu hektāru liels vīnogu stādījums pret dienvidiem vērstajā Abavas senlejas nogāzē (kopš 16. gadsimta). Sabiles Vīnakalns minēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē. Šogad iestādīti 85 dēsti un kopumā te aug gandrīz 700 vīnogulāju. Jau trīs gadus nobaudāms Sabiles vīns, ko izņēmuma kārtā - 150 pudelēs - ik gadu pilda Latvijas balzams. Vietējo meistaru darinājumus no dažādām ogām var degustēt Vīna svētkos. Operas svētkiem - īsta kaisme Diena 07/25/03 Kamēr Rīgā - Operā un Lielajā ģildē - tika slīpēts XI Siguldas Opermūzikas svētku galā koncerta skanējums un Džakomo Pučīni operas Toska speciāluzvedums, ceturtdienas vēlā vakarā ģenerālmēģinājumā Siguldas pilsdrupu estrādē diriģents Andris Nelsons un režisors Guntis Gailītis (attēlā) jau lika pēdējos akcentus Pjetro Maskaņji operas Zemnieka gods izrādei. Šo aizkustinošo verisma (mūzikas virziens Itālijā XIX gs. beigās) drāmu skatītājiem piektdien pusdesmitos vakarā izspēlēs jaunais ASV izglītotais soprāns Solvita Moss (attēlā), Maskavas teātra tenors Ahmeds Agadi, lietuviešu baritons Ģiedris Žalis, Maija Kovaļevska un Dace Volfarte. Opermūzikas svētkus Siguldas gleznainajās pilsdrupās sestdien turpinās galā koncerts Kaisles varā, bet svētdien noslēgs vēl viena verisma opera - Toska, kuras traģiskajā trijstūrī redzēsim Georginu Lukāču (Ungārija), Normans Šankls (ASV, Vācija) un Egils Siliņš. Trimdas teātris Rīgā Diena 07/29/03 1944.gada rudenī vairāki Nacionālā teātra aktieri, pirms doties uz kuģi, kas vestu bēgļu gaitās, pēdējoreiz sapulcējās uz skatuves un nodziedāja Latvijas himnu. Aktierim Kārlim Lagzdiņam kājās bija plānas kurpes. Teātra administratore iesaucās: "Kā tu ar tādām kurpēm brauksi uz Vāciju brist cukurbiešu laukos dubļus!" Viņa no kostīmu noliktavas atnesa rupjas ādas stulmeņus. Tie aktierim sākumā Vācijā noderēja gluži praktiski, taču vēlāk tika vilkti kājās gan Mērbekas teātra izrādēs, gan "darbojās" uz skatuves Amerikā. 1990.gadā zābaki atceļoja uz Latviju. Tagad tie kā latviešu trimdas teātra nezūdamības simbols apskatāmi arī Ed.Smilģa Teātra muzeja izstādē Trimdas aktieru ceļš uz mājām. Izstādes veidošanas iniciatīva nāca no Latvijas Teātra darbinieku savienības, un tai impulss bija Pasaules latviešu aktieru un teātra atbalstītāju saiets Rīgā 27.un 28.jūnijā. "Padomju okupācijas laikā trimdas aktierus nedrīkstēja pieminēt. Tāpēc jutāmies kā parādnieki, jo muzejā bija izveidojusies ļoti liela šo aktieru arhīvu kolekcija — gan no pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem, gan arī daudz materiālu atgriezušies Latvijā pēdējo 10, 15 gadu laikā," stāsta izstādes veidotāja Andra Lazdāne. Pirmā izstādes daļa rāda izcilo aktieru un uzlecošo teātra zvaigžņu spožo Latvijas brīvvalsts laiku pirms 1944.gada pirms bēgļu gaitām. Trimdas zāles centrā ir improvizēta skatuve, veidota pēc Mērbekas teātra Vācijā pārvietojamās skatuves parauga. Gar sienām ir fotogrāfijas, kas attēlo pirmās zāles aktieru un citu amata brāļu tālākās gaitas trimdā, rādot laiku no bēgļu nometnēm līdz pat m ūsdienām. Latvijā sasniegti karstuma rekordi Diena 07/29/03 Jau ilgāku laiku Latvijā valda īsta tveice. Sinoptiķi Latvijā ļoti karstu un sutīgu laiku sola arī visu šo nedēļu, dažviet iespējams stiprs lietus, pērkona negaiss un krusa. Rīgā pirmdien pārsniegts pirms vairāk nekā simt gadiem noteiktais karstuma rekords šajā dienā — gaiss galvaspilsētā sakarsis virs +33 grādiem. Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūrā BNS uzzināja, ka iepriekšējais karstuma rekords 28.jūlijā Rīgā sasniegts 1887.gadā, kad Rīgā bijis 31,5 grādus karsts.