K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 307: 2003. g. 31. jūlijs - 6. augusts Augustā sāksies reklāmas kampaņa par ES BNS 08/02/03 Augustā sāksies tautas kampaņas reklāmas programma, ar televīzijas, radio un preses starpniecību aicinot iedzīvotājus "nebūt pasīviem" un piedalīties referendumā par Latvijas pievienošanos ES. Vadības grupas "Latvija Eiropā" preses sekretāre Ieva Stare informēja, ka augustā tautas kampaņa turpināsies ar vadības grupas un "Lauku Avīzes" rīkotajām diskusijām reģionos -Jēkabpilī, Piltenē, Grobiņā, Aizkrauklē un Ogrē. Tāpat arī infobuss augustā turpinās apbraukāt Latviju, un šomēnes lielākā daļa infobusa pieturvietu būs Rīgā un apdzīvotās vietās galvaspilsētas tuvumā - infobuss viesosies Rīgas autoostā, pie lielveikaliem "Olimpija", "Origo", "Alfa" un "Rimi" Rīgā, "Rimi" Lielupē. Infobuss turpinās arī vizītes reģionos - Naujenē, Ventspils pilsētas svētkos, Sabilē, Inčukalnā, Carnikavā, Jaunmārupē, Babītē, Kauguros un Jelgavā. Savas aktivitātes augustā izvērsīs arī tās nevalstiskās organizācijas, kas Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā saviem projektiem ieguvušas vadības grupas finansējumu - no 11. līdz 15.augustam Griķu pamatskolā būs skatāma izstāde par ES, savukārt no 18. līdz 22.augustam Griķu pamatskola organizē informatīvu velobraucienu pa Griķu pagastu. Saldus rajonā 14.augustā norisināsies seminārs par ES reģionālo politiku un tās iespējamo ietekmi uz Kurzemes reģiona attīstību, savukārt Naujenes tautas bibliotēkā no 18. līdz 31.augustam varēs apskatīt vietējās pagasta padomes rīkoto zīmējumu izstādi "Ceļojums pa ES". Savukārt Aizkrauklē no 25. līdz 27.augustam notiks trīs dienu seminārs par plusiem un mīnusiem, iestājoties ES, ko rīko Multinacionālās kultūras klubs "Galaktika". Pēdējā semināra dienā norisināsies arī debašu turnīrs par ES plusiem un mīnusiem. Debates par ES plusiem un mīnusiem 29.augustā noritēs arī Neretā. Šajā pašā dienā iedzīvotājus dialogā par Latvijas pievienošanos ES iesaistīs arī Naujenes pagasta padome, organizējot diskusiju par uzņēmējdarbības iespējām ES. Tāpat arī jaunos televīzijas un radio raidījumos, kā arī publikācijās presē iedzīvotājiem sniegs papildu informāciju par nozīmīgākajiem ar Latvijas dalību ES saistītajiem jautājumiem. Valdība sabiedrības informēšanai par ES vadības grupai piešķīra vienu miljonu latu lielu finansējumu, no kura pagaidām izlietoti apmēram 30%. Referendums par Latvijas pievienošanos ES notiks 20.septembrī. Ķesteris Latvijā neredz nopietnus eiroskeptiķus BNS 08/02/03 Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris uzskata, ka Latvijā nav "nopietnu" eiroskeptiķu un tiem, kuri sevi par tādiem uzskata,nav pietiekamu argumentu pret Eiropas Savienību (ES) un viņi izplata nepatiesu informāciju. Sarunā ar BNS Ķesteris pauda, ka "viedokļi par ES drīkst būt dažādi, jo ES ir ļoti aptveroša". "Un tiešām - katrs paņem ziloni no sava stūrīša un pasaka, ka tas ir viss zilonis", salīdzināja Ķesteris. Kā piemēru Ķesteris minēja eiroskeptiķu organizācijas "Nē ES" vadītāja Jāņa Sila kādā televīzijas raidījumā pausto argumentu par "briesmīgo ES", kas, pēc viņa vārdiem, regulējot pat zīdtārpiņu oliņu skaitu vienā kastītē.Šis Sila arguments izraisījis Ķestera interesi un viņš nolēmis to pārbaudīt. "Ja, piemēram, pienu mēra litros un zemi hektāros, tad zīdtārpiņus mēra kastītēs", sacīja Ķesteris un norādīja, ka "ir starpība, vai litra pudele ir pustukša vai pilna, tāpēc ir noteikts minimuma līmenis, lai varētu dabūt, piemēram, vienu eiro par kastīti". Tādējādi ĀM valsts sekretāra vietnieks secinājis, ka Sila izplatītā informācija "ir apzināti meli". "Vai tad tas ir skeptiķa viedoklis?" pauda šaubas Ķesteris.Viņš norādīja, ka "ir ļoti viegli melot, ja neesi saistīts ar kaut kādu realitāti". "Tādu nopietnu eiroskeptiķu jau nav", secināja Ķesteris. Kā vienu konkrētākajiem argumentiem pret ES, ar ko nācies saskarties, Ķesteris nosauca to, ka daudzi cilvēki vēl nejūtas gatavi un konkurētspējīgi ES. Ķesteris uzskata, ka latvieši sevi pārāk zemu novērtē - "latvieši vienmēr ir ļoti paškritiski", un daudziem cilvēkiem liekas, ka iestāšanās ES varētu būt "tikpat liels šoks, kā izstāšanās no Padomju Savienības ar tūkstoš procentu inflāciju". "Nekā tamlīdzīga", pārliecināts ĀM valsts sekretāra vietnieks un uzskata, ka ir liela atšķirība starp izstāšanos no Padomju Savienības un to, ka Latvija dalībai ES gatavojusies jau daudzus gadus un iestāšanās sarunās paredzēti "amortizējoši mehānismi". "Tāpēc jau ir ES politikas, piemēram, kohēzijas politika, lai valstis ātrāk tiktu uz priekšu līdz kopējam līmenim", atspēkoja Ķesteris. Latvijai viens no zemākajiem IKP apjomiem uz vienu iedzīvotāju LETA 08/04/03 Lai gan Latvijai pērn bijis viens no straujākajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempiem starp Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm, IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar ES vidējo līmeni, ir viens no zemākajiem. ES statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2001.gadu, Latvijā IKP pieauga par 6,1%. IKP apjoms uz vienu valsts iedzīvotāju bijis 8470 eiro (5480 lati), kas ir 35% no vidējā ES rādītāja. Straujāk par Latviju IKP pērn pieaudzis Turcijā un Lietuvā. Turcijā pērn IKP audzis par 7,8%, tā apjoms uz vienu valsts iedzīvotāju pērn sasniedzis 23% no ES vidējā līmeņa. Savukārt Lietuvā IKP pieaugums pērn bijis 6,7%, tā apjoms uz vienu valsts iedzīvotāju sasniedzis 39% no ES vidējā rādītāja. Starp ES kandidātvalstīm pērn mazākie IKP pieauguma tempi bijuši Maltā - par 1%, Polijā - par 1,6%, Čehijā - par 2%, kā arī Kiprā - par 2,2%. Savukārt vidēji visās 13 kandidātvalstīs kopumā IKP pērn pieaudzis par 4,3%, savukārt 15 ES valstīs - par 1%. Lielākie IKP apjomi uz vienu valsts iedzīvotāju ir Slovēnijā - 74% no ES vidējā līmeņa, Kiprā - 73% no ES vidējā līmeņa, Čehijā - 60% no ES vidējā līmeņa, savukārt zemākie - Turcijā - 23% no ES vidējā līmeņa, kā arī Rumānijā un Bulgārijā - 25% no ES vidējā līmeņa. Latvijā vienas no zemākajām darbaspēka izmaksām Eiropā LETA 08/01/03 Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm un dalībvalstīm, ir vienas no zemākajām darbaspēka izmaksām, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati par 2000.gadu. ES valstīs vidējās darbaspēka izmaksas ir 22,19 eiro (14,36 lati) stundā. Vislielākās darbaspēka izmaksas ir Zviedrijā - 28,56 eiro (18,48 lati) stundā, Dānijā - 27,10 eiro (17,53 lati) stundā, kā arī Vācijā - 26,34 eiro (17,04 lati) stundā, bet zemākās Portugālē - 8,13 eiro (5,26 lati) stundā, Grieķijā - 10,40 eiro (6,73 lati) stundā, kā arī Spānijā - 14,22 eiro (9,20 lati) stundā. ES kandidātvalstīs vidējās darbaspēka izmaksas 2000.gadā bijušas 3,47 eiro (2,24 lati) stundā. Zemākie rādītāji bijuši Bulgārijā - 1,35 eiro (87 santīmi) stundā, Rumānijā - 1,51 eiro (98 santīmi) stundā - un Latvijā - 2,42 eiro (1,56 lati) stundā. Starp kandidātvalstīm augstākās darbaspēka izmaksas bijušas Kiprā - 10,74 eiro (6,95 lati) stundā, Slovēnijā - 8,98 eiro (5,81 lats) stundā, kā arī Polijā - 4,48 eiro (2,90 lati) stundā. Apkopotie dati liecina, ka gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs augstākās darbaspēka izmaksas ir finanšu starpniecības jomā, bet zemākās - viesnīcu un restorānu biznesā. "Eurostat" ir apkopojusi informāciju arī par to, cik vidēji stundas nodarbinātie mēnesī strādā. Pēc šī rādītāja Latvija ir trešajā vietā starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, jo Latvijā nodarbinātie strādā 154 stundas mēnesī. Augstāks rādītājs ir Īrijā - vidēji 160 stundas mēnesī, kā arī Lielbritānijā - 155 stundas mēnesī. Tāpat dati liecina, ka vidēji kandidātvalstīs nodarbinātie strādā vairāk stundu mēnesī nekā dalībvalstu nodarbinātie. Ja ES dalībvalstīs nodarbinātie vidēji mēnesī nostrādā 142 stundas, tad ES kandidātvalstīs - vidēji 150 stundas mēnesī. Līdz ar iestāšanos ES pārtikas cenas pakāpeniski celsies Diena 08/02/03 Lai gan dažu pārtikas produktu cenas veikalu plauktos pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) pieaugs strauji, lielākoties cenu kāpums būs pakāpenisks un vismaz pirmajos gados gandrīz nejūtams. Šoka terapijas nebūs - tā iespējamās pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenu svārstības prognozē Dienas aptaujātie nozaru pārzinātāji. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktores vietnieks Jānis Sietiņsons uzsver - izņemot piena produktu grupu, pārtikas cenu kāpumu Latvijas iedzīvotāji īpaši neizjutīs. "Nebūs jau tā, ka pirmajā maijā cenas veikalu plauktos tiks nomainītas pret augstākām. Ja cenas kāps, tas pārsvarā notiks pakāpeniski," skaidro J.Sietiņsons. Turklāt nozaru pārzinātāji norāda, ka pārtikas produktu cenas celsies ne tikai tāpēc, ka iestāsimies ES. Pārtika kļūs dārgāka arī no pievienošanās neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, augošās maksas par energoresursiem. Viskrasākās cenu izmaiņas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC) prognozē pienam un no tā izgatavotajiem produktiem. ES piena iepirkuma cena ir gandrīz divas reizes augstāka nekā Latvijā. Pie mums pienu no zemnieka pārstrādātājs pērk aptuveni par Ls 0,07 litrā, taču ES valstīs iepirkuma cena ir Ls 0,17 vai pat augstāka. Ja piens kā izejviela kļūs dārgāks, pieaugs arī tā galaprodukta cena. "ES šī cena tiek administratīvi noteikta, kas neļauj tai pārlieku pieaugt vai noslīdēt," skaidro J.Sietiņsons. Viņš gan uzsver, ka piens, siers, krējums vai jogurts veikalos nekļūs divreiz dārgāks, kā tas varētu notikt ar piena iepirkuma cenu. Lai gan maizei vismaz sākotnēji cenas pieaugums netiek prognozēts, iestājoties ES, paaugstināsies labības cenas, līdz ar to arī graudu izstrādājumi - brokastu maisījumi, smalkmaizītes, sausiņi, barankas - varētu kļūt mazliet dārgāki. Līdzīgi kā piens, arī labība kā izejviela ES valstīs ir vidēji par 10-20% dārgāka. "Latviju šī labības sadārdzināšanās varētu skart, taču tas būtiski neietekmēs maizes cenu," uzskata J.Sietiņsons. Savukārt LTVC vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka līdz ar energoresursu izmaksu celšanos, lai gan nedaudz, tomēr varētu paaugstināties maizes izstrādājumu cena. Vēl viena produktu grupa, kas varētu kļūt dārgāka, ir liellopu gaļa. "Tieši pretēji cūkgaļai, kam pēc robežu atvēršanas un ievedmuitu noņemšanas cena samazināsies, liellopu gaļa kļūs dārgāka," skaidro I.Gulbe. Tā kā ES valstīs liellopu gaļa ir daudz iecienītāka nekā cūkgaļa, šī tradīcija varētu ienākt arī Latvijā, kaut gan pagaidām pašmājās cūkgaļa tiek pirkta daudz vairāk nekā liellopu gaļa. Ceturtā produktu grupa, kurā varētu būt visai straujš cenu pieaugums, ir ekskluzīvi augstākās kvalitātes augļi un ogas. Tagad Latvijas patērētājs iepirkumu groziņā bez liekas aizdomāšanās liek gan milzīgu ābolu, gan ļoti mazas zemenes, taču ES valstīs nestandarta augļi un dārzeņi nonāk pārstrādē, piemēram, ievārījumos. "ES ir noteikti standarti, pēc kuriem tiek grupēti augļi un ogas. Pēc iestāšanās importētos augstākās klases augļus varētu pielāgot ES cenām un tie kļūtu dārgāki," skaidro J.Sietiņsons. Tajā pašā laikā Latvijā audzētajiem augļiem cenu diapazons paplašināsies. Pircējam būs iespēja iegādāties gan dārgākas, gan arī lētākas ogas - tās, kas pilnībā neatbildīs standartiem, būs lētākas, atzīst J.Sietiņsons. Tomēr daudzu pārtikas produktu cenas saglabāsies līdzšinējā līmenī. Tie būs produkti, kuri jau patlaban sasnieguši vai arī ļoti pietuvinājušies ES valstu cenu līmenim. Piemēram, cukurs, kura cena mazumtirdzniecībā pēdējā gada laikā pieaugusi pat vairāk nekā par Ls 0,15. "Cukuram un līdz ar to arī konditorejas izstrādājumiem nevajadzētu kļūt dārgākiem, jo jau tagad tā cena ir ļoti tuva ES līmenim," skaidro J.Sietiņsons. I.Gulbe uzskata, ka cukura cenas saglabāšanos līdzšinējā līmenī nodrošinās arī tā pastiprinātais eksports pēc iestāšanās ES. Arī dārzeņi, olas un putnu gaļa, pēc nozaru pārzinātāju domām, nekļūs dārgāki. I.Gulbe vien norāda, ka olu cenu izmaiņas varētu ietekmēt elektroenerģijas izmaksu paaugstināšanās, jo putnu fermās tieši šis resurss tiek patērēts lielos apjomos. Muita būšot gatav Eiropas Savienībai BNS 07/31/03 Latvijas muita būs gatava gaidāmajām izmaiņām pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), Ostas padomē apgalvoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes Tranzīta kontroles daļas priekšnieka vietnieks Guntis Štamers. Viņš pauda, ka Latvijas muitas darbinieki ir apmācīti, taču muitas iestāžu datorizētās tranzīta sistēmas ieviešana šobrīd virzās vislēnāk no visām ES kandidātvalstīm. "Cēlonis muitas iestāžu lēnajai datorizācijai ir nevis mūsu slinkums, bet gan tas, ka procesu uzsākām visvēlāk no visām kandidātvalstīm," tomēr skaidroja Štamers. Ir izstrādāts detalizēts plāns konkrētiem pasākumiem, kas veicami, lai Latvijas muitas iestādes būtu gatavas ES prasībām. Pēc Latvijas pievienošanās ES vairāk būs jāstrādā pie ES ārējo robežu kontroles un būtiski jāuzlabo risku analīze. Latvijai iestājoties ES, par aptuveni 50% samazināsies muitā noformējamo dokumentu apjoms, dokumentu noformēšanu uz savienības iekšējām robežām atcels pavisam, bet dokumentu noformēšanas kontroli veiks tikai atsevišķām kravām speciāli norīkotas mobilās muitas darbinieku grupas. ES atbalstītāju skaits samazinās arī pēc SKDS datiem LETA 08/01/03 Jūlijā mazinās atbalsts Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (ES), tomēr par iestāšanos savienībā aizvien balsotu vairāk nekā puse aptaujāto balsstiesīgo pilsoņu jeb 52%, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati. 29.jūlijā publiskotā socioloģisko pētījumu firmas "Latvijas fakti" līdzīgas tēmas aptauja uzrādīja, ka ES atbalstītāju skaits Latvijas pilsoņu vidū ir 49,6%. Abos gadījumos redzams ievērojams atbalstītāju skaita kritums, ja salīdzina ar iepriekšējo piecu mēnešu tendenci, kad atbalstītāju skaits auga. SKDS aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju - 54% - norādījuši, ka viņu attieksme pret ES ir kopumā pozitīva, bet 38% aptaujāto atzīmēja, ka tā ir kopumā negatīva. Latvijas pilsoņi pozitīvu attieksmi pret ES pauduši biežāk - 58% - nekā aptaujātie bez LR pilsonības - 39%. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem gadījumā, ja referendums par Latvijas iestāšanos ES notiktu aptaujas laikā, "par" balsotu 52% aptaujāto pilsoņu, bet 32% balsotu "pret". 16% respondentu šajā aptaujā atturējās paust konkrētu viedokli. Salīdzinot aptauju datus, redzams, ka 2003.gada jūlijā aptaujātie pilsoņi nedaudz retāk kā aptaujā pirms mēneša norādījuši, ka balsotu par Latvijas dalību ES. Tiesa, raksturojot izmaiņas ilgākā laika periodā, jāatzīmē, ka zināmas svārstības atbalsta līmenī ir bijušas vērojamas arī agrāk. Nedaudz vairāk kā puse aptaujāto pilsoņu - 51% - norādījuši, ka referendumā par ES noteikti piedalīsies, un vēl aptuveni trešdaļa - 34% - atzīmēja atbildi - "vairāk ticams, ka piedalīšos". Jāatzīmē, ka no tiem, kuri balsotu par Latvijas dalību ES, noteikti piedalīties referendumā sola 62%, bet no tiem, kuri balsotu pret - 43%. SKDS dati liecina, ka gan no respondentiem, kuri balsotu par, gan no tiem, kuri balsotu pret, vairākums ir pārliecināti, ka viņu pašreizējā izvēle līdz faktiskajam referendumam nemainīsies. Kā ziņots, "Latvijas faktu" jūlijā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka par Latvijas dalību ES gatavi balsot ir 49,6% pilsoņu, salīdzinot ar 57,1% jūnijā, pret balsotu 34,4%, salīdzinot ar 24,5% jūnijā, bet atbildi nav varējuši sniegt 15,9% pilsoņu, salīdzinot ar 18,4% jūnijā. Savukārt no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem - kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem - Latvijas iestāšanos atbalsta 45,1%, neatbalsta 38%, bet 16,9% nav snieguši konkrētu atbildi. No aptaujātajiem 69% pilsoņu atzinuši, ka plāno piedalīties referendumā par Latvijas pievienošanos ES, bet 14,1% norādījuši, ka to neplāno. Atbildēt nav varējuši 16,9% pilsoņu. No tiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas plāno piedalīties referendumā, par Latvijas dalību ES balsotu 61,7%, pret būtu 28,5%, bet 9,8% atzinuši, ka nezina, kā balsos 20.septembra referendumā. Delna iesaka pretendentus KNAB vadītājam Diena 07/31/03 Sabiedriskā organizācija Delna ieteikusi trīs pretendentus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam — bijušo Saeimas deputāti Vairu Paegli (TP), bijušo Zviedrijas tieslietu ministri, latvieti Lailu Freivaldi un Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Andreju Tiknusu, liecina aģentūras LETA informācija. Delnas vadītāja Inese Voika apstiprināja, ka vēstulē premjeram minējusi vairākas personas, kuras būtu cienīgas vadīt KNAB, taču "kandidēt vai ne ir katra paša darīšana, un man nav tiesību publiskot viņu uzvārdus". Trešdien uz KNAB vadītāja vietu pieteicies Latvijas vēstnieks ANO pārstāvniecībā Ņujorkā Gints Jegermanis, inženieris mehāni ķis Nauris Vaļums, fiziskās kultūras speciālists Andrejs Kurss un ugunsdrošības speciālists Māris Dzelzskalns. Pavisam pieteikušies 26 pretendenti. Politiķi mēģina pakļaut tiesu varu NRA 08/01/03 Vēlme pakļaut premjeram struktūras ar operatīvā darba iespējām un tieslietu ministra zvani tiesnesim ir tikai šā procesa redzamākā daļa Pēdējā laikā parādās arvien jauni pierādījumi, ka pašreizējā politiskā elite vēlas sev pakļaut tiesu varu, kurai demokrātiskā valstī būtu jābūt neatkarīgai. Turklāt aizvien nepārprotamāk kļūst redzams, ka elite tiesu varu vēlas izmantot politisko rēķinu kārtošanai. Vēlme pakļaut premjeram struktūras ar milzīgām operatīvā (slepenā) darba iespējām - Satversmes aizsardzības biroju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) - un bēdīgi slavenie tieslietu ministra zvani tiesnesim, faktiski ietekmējot neatkarīgu lemšanu, ir tikai šā procesa redzamākā daļa. Par nopietnu spiedienu uz tiesu varu liecina arī tas, ka ģenerālprokurors nesen atzinis, ka viņu mēģina "izsist no līdzsvara", un KNAB bijušā vadītāja atziņa, ka dažas lietas ir politiskais pasūtījums. Intervijā laikrakstam Telegraf ģenerālprokurors Jānis Maizītis atzīst, ka viņu ir satraukuši amatpersonu un politiķu izteicieni, ka "kāda krimināllieta ir jāierosina vai nav jāierosina". Kā zināms, visnepārprotamākos publiskos brīdinājumus šā gada maijā izteica premjera biedrs Ainārs Šlesers, kurš pauda, ka Ģenerālprokuratūrai "nāksies" ierosināt krimināllietu tā sauktajā Aivara Lemberga lietā (sakarā ar viņa saistību ar Ventspils ostā strādājošiem uzņēmumiem). Savukārt 24. jūlijā bijušais KNAB priekšnieka vietnieks Rūdolfs Kalniņš uz laikraksta Dienas Bizness jautājumu - "kā vērtējat pašreizējo ažiotāžu ap Ventspils uzņēmumiem" - atbild: "Tā ir smaga, absolūti politiska lieta." Kā zināms, KNAB ir viena no tām struktūrām, kura pārbauda A. Lemberga lietu un Ventspils naftas privatizācijas lietu, - tātad R. Kalniņa viedokli var atzīt par kompetentu šajā jautājumā. Šonedēļ prasību pret SIA Mediju nams par goda un cieņas aizskaršanu iesniedza A. Šlesera partijas biedrs Arnolds Laksa. Rīgas apgabaltiesa, kura allaž sūdzējusies par lielo noslogotību, šajā gadījumā ļoti operatīvi par lietas tiesnesi nozīmēja Čārliju Šmitu, kurš līdz šim nebija Civillietu tiesu kolēģijas tiesnesis - viņš strādāja Krimināllietu kolēģijā. Turklāt, kamēr Č. Šmits nav sācis darbu Civillietu kolēģijā, par lietas tālāku virzību uzticēts lemt tiesnesei Mariannai Terjuhanai, ziņo LETA. M. Terjuhana līdz šim nav bijusi Rīgas apgabaltiesas tiesnese - viņa strādāja Rīgas Centra rajona tiesā. Vairāki Neatkarīgās aptaujātie advokāti, kuri saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās publiskot savu uzvārdu, teica, ka tik strauja lietas virzība un tiesnešu rotācijas šajā lietā ir netipiska un dīvaina. Turpretī Rīgas apgabaltiesas kancelejas vadītājas vietniece Madara Ābele teica, ka tā ir "pilnīgi normāla kārtība" un "jebkurai pirmās instances lietai uzreiz tiek nozīmēts tiesnesis, un lieta nestāv nevienu brīdi". M. Terjuhanas izraudzīšanu amatpersona skaidroja ar atvaļinājumu laiku, jo tiesai lēmums jāpieņem trīs dienu laikā. Savukārt Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Aivara Zāģera palīdze Ilze Kramiņa skaidroja, ka tiesnesis Č. Šmits ir jaunais tiesnesis un ka pavisam uz Rīgas apgabaltiesu atnākuši seši jauni tiesneši. Jāatgādina, ka A. Laksa jau pagājušā gada beigās gribēja, lai ierosina krimināllietu pret septiņiem Neatkarīgās žurnālistiem. Kad Drošības policija divreiz to atteicās darīt, A. Laksa pauda savu neapmierinātību vēstulē iekšlietu ministram. Socioloģisko pētījumu firmas Latvijas fakti direktors Aigars Freimanis, jautāts, vai, viņaprāt, tiesu vara Latvijā ir ietekmējama, atbildēja: "Latvijā pastāv autoritātes disproporcija starp dažādiem varas zariem. Vairākumā gadījumu dominējusi izpildvara - Ministru kabinets. Tad periodiski būtisku lomu ir spēlējusi Saeima, bet tiesu vara vienmēr ir bijusi tādā kā pabērna lomā. Tas rada iespaidu, ka tā nav konkurētspējīga, neraugoties uz to, ka demokrātijas pamatprincipi definē visu trīs varas zaru līdztiesību un savstarpējo neatkarību. Reizēm ir bažas, ka kāds no varas zariem izmanto vai varētu izmantot tiesu varu savās interesēs. Katrā gadījumā ir daudz norišu, kas liek par to domāt un kas rada bažas par to." No korupcijas valsti vēlas glābt donkihoti NRA 08/01/03 Pārāk izplūdušās prasības sludinājumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora amata pretendentiem, atteikšanās no augstākās juridiskās izglītības, premjera Einara Repšes frāžainās potenciālo kandidātu uzrunas, kā arī vairāku cilvēku iecelšana amatos pēdējā laikā bez attiecīgām prasmēm speciālistu vērtējumā mudinājusi KNAB direktoru konkursā pieteikties vēl nebijušam skaitam acīmredzami neatbilstošu un pat dīvainu kandidātu. Uz KNAB vadību pretendē pensionāri, jūrnieki, filozofi, ugunsdzēsēji, traktoristi, zemnieki, inženieri, celtnieki, pedagogi, ārsti, mazie uzņēmēji, pa kādam bijušajam izmeklētājam, prokuroram, juristam, ekonomistam, fiziķim, arī viens par slepkavību notiesāts ieslodzītais. Lasāmi pieteikumi no cilvēkiem, kam pietiktu ar kārtības ieviešanu vienā lauku rajonā; kas bīstamajā darbā "gatavi palikt bez galvas" vai kalpot valstij; kas sola "nesauc(!)īgi cīnīties ar negodīgām amatpersonām un ierēdņiem, respektējot instrukcijas". Pieteikuma rakstos netrūkst apgalvojumu par lielo atbildības izjūtu, godīgumu, prasmi operatīvi un patstāvīgi pieņemt lēmumus - gluži vai citējot konkursa sludinājumu. Tajā prasītā izpratne par korupcijas novēršanu un apkarošanu tiek pamatota gan ar izglītības un darbavietu uzskaitījumu, gan atsevišķu gadījumu pārstāstu, kad pretendentam nācies saskarties ar korupciju, ierēdņu strupumu. Daļai pieteikumu pievienots sarakstes uzskaitījums ar valsts vai pašvaldību amatpersonām. Retāk piedāvāts risinājums korupcijas apkarošanai. Izglītību, darba pieredzi,valodu zināšanas daudzi nav uzrādījuši, bet rokrakstā aprakstītas pāris lapas dzīvesstāsta un dažu dzīves negadījumu atspoguļojums nereti kalpo par pieteikumu un CV vienlaikus. Lai arī likums prasa augstāko (lai arī ne juridisko) izglītību, tādas nav teju pusei kandidātiem. Pieteikumos netrūkst valodas kļūdu, nemaz nerunājot par pieturzīmju trūkumu. Neatkarīgā piedāvā lasītājiem pašiem iepazīties ar kandidātu pieteikumiem, kas iesniegti līdz 31. jūlija rītam, vēlāk arī ar pēdējās divās dienās pieteiktajiem. Pieteikumus lūdzām izvērtēt arī politikas psiholoģei, personālatlases speciālistei Vitai Gulbergai, kas bija pārsteigta par acīmredzamo tendenci pieteikties neatbilstošiem pretendentiem. Lasot virkni pieteikumu, viņa sākotnēji nespēja noticēt, ka tie nav domāti BB Brokastu melnā humora topam. Tomēr, cenšoties analizēt iemeslus, viņa atklāja vairākas likumsakarības. "Šķiet, ka ar katru jaunu konkursu mazinās kandidātu pieredze un profesionalitāte, bet pieaug labā griba un pašaizliedzīgā misijas apziņa, atgādinot Dona Kihota sindromu," vērtēja psiholoģe. Pieteikušies arī cilvēki, kurus mēģināts piekukuļot un kam KNAB vadītāja amatā varētu izpausties atriebēja instinkts. Neraugoties uz mērķtiecību, šie cilvēki kļūst viegli manipulējami vai nekontrolējami. "Tendence var būt saistīta arī ar aktuālo situāciju, jo diezgan nepārprotami, ka KNAB vadītāja kandidātam ir jābūt vismaz lojālam pret Jauno laiku (JL) un premjeru. Turklāt līdz ar JL panākumiem vēlēšanās uz politiskās skatuves parādās daudz jaunu seju, bez pieredzes politiskajā un valsts pārvaldes darbā, kas, iespējams, arī iedrošina visdažādāko profesiju pārstāvjus pieteikties. Gan tādus, ko "korumpētā oligarhija bija nolēmusi sapūdēt psihiatriskajā slimnīcā", gan tādus, kas "zina šo bīstamo darbu, ka var palikt bez galvas, bet tas nebaida", tos, kas "labi prot šaut un strādāt ar cilvēkiem" un "par darbu naudu neprasa". V. Gulberga pieļauj, ka zināms atspulgs kandidātu pieteikumos ir premjera saspringtajām attiecībām ar presi un opozīciju, jo daļa pretendentu kā motivāciju min vēlmi aizstāvēt premjeru un JL. Neesot arī izslēdzams, ka "tieši šāds atklātais konkurss ir taktisks gājiens, kas paver iespēju vēlamo kandidātu amatā apstiprināt bez konkursa". Šādu versiju izvirza arī opozīcijā esošā Tautas partija, kuras deputāts, pretkorupcijas likumu līdzautors Jānis Lagzdiņš ir pārliecināts, ka JL kandidātu jau ir izraudzījies iepriekš un tagad tiek demonstrēts tikai šovs. Viņš teic, ka, atsakoties no juridiskās izglītības prasības un īstenojot "anarhistiski revolucionāru pieeju valsts lietu kārtošanā, E. Repše ir radījis priekšstatu daļā sabiedrības, ka uz KNAB amatu var pieteikties jebkurš iedzīvotājs, kurš sevī jūt aicinājumu cīnīties ar melnajiem spēkiem. Repšes personība un rīcība provocē kandidēt cilvēkus ar zināmām problēmām un atbaida nopietnus cilvēkus". Kā piemēru viņš minēja bijušo TP deputāti Vairu Paegli, kas atteikusies no Delnas aicinājuma kandidāt uz KNAB vadību. Atteicies arī Iepirkumu uzraudzības biroja šefs Andrejs Tiknuss. Neatkarīgā jau rakstīja, ka, apjautis bēdīgo situāciju kandidātu sastāvā, E. Repše pagājušo nedēļ vērsās pie JL aktīvistiem un Delnas ar lūgumu palīdzēt kandidātu meklēšanā un izteica bažas, ka konkursam varētu nepieteikties nopietni pretendenti. 1. augustā beidzas pieteikumu pieņemšana, tad tiks atsijāti likuma prasībām neatbilstošie, bet pārējie - aicināti uz pārrunām otrajā kārtā. Aizvien vairāk speciālistu turklāt sāk kritizēt kandidātu meklēšanu atklāta konkursa veidā, par labāku atzīstot apzinātu speciālistu aicināšanu uz amatu. Premjers no drošības struktūrām prasīs atskaiti LETA 08/05/03 Šonedēļ plānotajā Noziedzības novēršanas padomes sēdē premjers Einars Repše ("Jaunais laiks") plānojis prasīt atskaiti no tiesībsargājošo struktūru darbiniekiem par valsts nozagšanas noziegumu apkarošanu, par to Repše šodien informēja Latvijas Pirmās partijas deputātus. Valdības vadītājs norādīja, ka netiks pieļauti "komjauniešu tipa ziņojumi", bet tiks prasīti konkrēti rezultāti par paveikto korupcijas, kontrabandas un cita veida noziegumu izskaušanā. Premjers ar gandarījumu norādīja, ka palielinoties to valsts iestāžu skaits, kurām var uzticēties. Kā piemēru Repše minēja Satversmes aizsardzības biroju, kas "beidzot patiesi strādā" valsts interesēs, bez politiskās iekrāsas un negodīgiem darbiniekiem. Premjers pauda viedokli, ka atsevišķi valsts ierēdņi, izjutuši iespēju nesodīti zagt valsts līdzekļus, par to labākajā gadījumā izpelnoties sabiedrības nopēlumu. Pēc premjera domām, G-24 kredītu dalīšana, "3 miljonu afēra" un citas skaļas lietas bijušas tikai pilotprojekti tālākiem darījumiem, piemēram, digitālās televīzijas ieviešanai un 12 miljonu latu galvojumam Rīgas brīvostā. Repše informēja, ka valdībā šodien plānots diskutēt par likumprojektu, kas palielinātu valsts ietekmi Rīgas brīvostā. Valdība atbrīvo valsts pārstāvjus Rīgas brīvostas valdē LETA 08/05/03 Pēc ministru prezidenta Einara Repšes ierosinājuma valdība šodien vienojās pastiprināt valsts kontroli Rīgas brīvostas valdē, lai labāk tiktu pārstāvētas valsts intereses ostā. Saskaņā ar valdības šodien pieņemto rīkojumu no Rīgas Brīvostas valdes tiek atsaukti līdzšinējie pieci valsts pārstāvji - no Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes un Vides ministrijām, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras. Kā skaidro Valsts kanceleja, valsts pārstāvju atcelšana no Rīgas brīvostas valdes uz laiku neļaus valdei pieņemt nekādus juridiski pamatotus lēmumus. Bez valsts pārstāvjiem Rīgas ostas valdē darbojas arī pieci Rīgas domes pārstāvji. Turpmāk paredzēts, ka Rīgas brīvostas valdē darbosies tikai pieci locekļi - pa vienam pārstāvim no Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes un Vides ministrijām, kā arī no Rīgas domes. Šādu Rīgas Brīvostas valdes sastāvu paredz šodien valdībā akceptētie grozījumi likumā par ostām un Rīgas Brīvostas likumā. Tiek plānots, ka likuma grozījumus Saeima varētu izskatīt līdz šā gada septembra beigām. Līdz tam Rīgas Brīvostas valde būs lemtnespējīga un ostas attīstībai nepieciešamos lēmumus pieņems Rīgas brīvostas pārvalde. Grozot minētos likumus, paredzēts precizēt Rīgas brīvostas juridisko statusu. Pēc Valsts kancelejas ierosinājuma Rīgas brīvosta turpmāk varētu būt atvasināta publiska persona, kas darbojas autonomi un kurai ir sava manta un savi finanšu līdzekļi, un kura apsaimnieko tai valdījumā nodoto valsts un pašvaldības mantu. Ostas pārraudzību varētu veikt satiksmes ministrs. Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers šodien aicināja valdību vēl nepieņemt lēmumu par "kontroles pārņemšanu" Rīgas brīvostā. Šlesers uzskata, ka jautājums par valsts kontroles pastiprināšanu Rīgas brīvostā būtu jāskata kompleksi ar Ventspils brīvostu. "Arī Ventspilī ir problēmas. Nafta netiek pārkrauta un Ventspils domes vadītājs šo jautājumu nevar atrisināt," skaidroja Šlesers, norādot, - ja tiks risināts tikai "Rīgas jautājums", valdība var nonākt strupceļā. Tāpat Šlesers pauda viedokli, ka jautājums par valsts kontroles pastiprināšanu Rīgas brīvostā būtu jāpārrunā koalīcijas partneru vidū. Savukārt Ministru prezidents Einars Repše aicināja valdību lēmumu pieņemt šodien, jo situācija Rīgas brīvostas valdē ir "pilnīgi nepaciešama". Finanšu ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Gints Celmiņš šodien valdību informēja, ka brīvostas valde līdz šim ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kas varētu apdraudēt ostas tālāku attīstību. Celmiņš uzsvēra, ka Rīgas brīvostas valdes locekļi līdz šim nav pienācīgi rūpējušies par valsts mantas izlietošanu. Kā piemēri tika minēti izsniegtie galvojumi. Celmiņš atzīmēja, ka Rīgas brīvostas valde ir lobējusi SIA "Rīgas Pasažieru termināls" intereses, radot šim uzņēmumam labvēlīgākus darbības apstākļus nekā citiem. Tāpat tika norādīts, ka brīvostas valde savulaik ir atbalstījusi īpašas piestātnes izbūvi, lai nodrošinātu prāmja "Maxi Mols" pieņemšanu. Šī piestātne izmaksāja 80 000 latu, bet, uzsākot pasažieru pārvadāšanu ar jauno prāmi "Baltic Kristina" jaunā piestātne vairs nav bijusi derīga. "Turpmāk ostas attīstība nav iespējama," uzskata Celmiņš. Viņš piebilda, ka šobrīd faktiski visus jautājumus Rīgas Brīvostas valdē izšķir Rīgas domes pārstāvji, lai gan osta ir valsts nozīmes objekts, kurā būtu jābūt nodrošinātām arī valsts interesēm. Celmiņš piebilda, ka, piemēram, Tallinas osta, kura veiksmīgi attīstās, ir tikai valsts kontrolē. Šleseram neizdodas pasargāt Rīgas brīvostas valdi no premjera NRA 08/06/03 Iespējamā prasību izvirzīšana pret Latvijas valsti starptautiskajā arbitrāžā saistībā ar Rīgas brīvostas (RB) pārvaldes darbību bijis pēdējais piliens pacietībai, kā rezultātā valdība, iebilstot tikai premjera biedram Aināram Šleseram (LPP), atsauca valdības pārstāvjus no RB valdes. Līdz valdības izstrādāto grozījumu apstiprināšanai Saeimā, kas paredz būtisku valsts pārstāvju ietekmes palielināšanu RB valdē, tā padarīta lemt nespējīga. Lai arī jauninājumu iniciators premjers Einars Repše atteicās paust, kas grasās vērsties starptautiskajā arbitrāžā, ir noskaidrojies, ka to varētu darīt abas naftas kompānijas Neste Latvija un Latvija Statoil. Neste Latvija vadība vakar paziņoja, ka gadījumā, ja Rīgas starptautiskā šķīrējtiesa rīt apmierinās RB prasību par zaudējumu piedziņu vairāk nekā miljons latu un zemes nomas līguma par naftas termināli brīvostā atcelšanu, kompānija gatava vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā ar prasību par vismaz 20 miljoniem dolāru. Neste Latvija uzskata, ka tā ir pildījusi visas saistības, un, tāpat kā Latvija Statoil, pret kuru arī vērsties pieļāvis RB pārvaldnieks Leonīds Loginovs, iepriekš pauda, ka RB jau vairākus gadus liek šķēršļus kompāniju darbībai saistībā ar iznomāto piestātni, termināļu paplašināšanu un dzelzceļa pievada būvniecību. Latvija Statoil izpilddirektore Baiba Rubesa Neatkarīgajai atzina: "Tā kā Loginova kungs ir izteicies, ka pēc Neste nākamais būs Statoil, pastāv augsta iespējamība, ka mēs ietu līdzīgu ceļu kā Neste." RB pret Latvija Statoil gan vēl nav vērsusies tiesā, turklāt B. Rubesa uzsvēra, ka arī līgumā ar RB šķīrējtiesa nav minēta kā domstarpību risinātāja. Abas naftas kompānijas pozitīvi vērtē valdības lēmumu par valsts lomas palielināšanu RB. "Ir tikai apsveicama jebkura iniciatīva, kas var panākt, ka osta strādā savu klientu labā konstruktīvā, caurspīdīgā, taisnīgā un tiesiskā veidā," sacīja B. Rubesa, bet Neste Latvija vadība pauda cerību, ka šis valdības lēmums sekmēs konflikta atrisināšanos. Satiksmes ministrija gan paudusi, ka tā nevar atsaukt RB prasību tiesā. Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka RB saistības kļūst par valsts saistībām, lai arī valsts praktiski nevar ietekmēt uzņēmuma lēmumus. Tādēļ valdības sagatavotie grozījumi likumos par ostām un par Rīgas brīvostu paredz, ka RB valdē darbosies tikai pieci, nevis 11 locekļu, no kuriem tikai viens būs Rīgas domes pārstāvis, bet pārējie četri - valsts (Finanšu, Ekonomikas, Vides un Satiksmes ministriju) deleģēti pārstāvji. RB būs autonoma iestāde, kas atradīsies satiksmes ministra pārraudzībā. Valdība turpmāk varēs noteikt valdes sastāvu. Rīgas mērs Gundars Bojārs šādus grozījumus uzskata par nedemokrātiskiem un nevajadzīgiem, jo īpaši, ņemot vērā, viņaprāt, RB labos ekonomiskos rādītājus. Premjers pauda neapmierinātību ar L. Loginova darbu, taču valdība viņu atstādināt nav tiesīga. RB dāsnie galvojumi un citi apšaubāmi darījumi jau pavasarī varas pārstāvjus mudināja pievilkt grožus RB valdei. Skaļākie gadījumi bija lēmums, nerīkojot konkursu, uz trīsdesmit gadiem iznomāt zemi starp Andrejostu un Vanšu tiltu firmai Rīgas pasažieru terminālis, galvojot tai 12 miljonu latu kredītu, neraugoties uz prokuratūras un Valsts kontroles iebildēm, 7,75 miljonu dolāru galvojuma došana kredītam Rīgas jūras līnijas prāmim Baltic Kristina un brīvostas idejai atcelt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusu Mangaļsalai, lai tur varētu būvēt naftas termināļus. Saeimas komisijā tika sagatavoti likuma grozījumi, nosakot, ka valde lēmumu nevar pieņemt, ja pret to nobalso visi klātesošie valsts institūciju pārstāvji. Pēc pārmetumiem par īpašām jaunās varas interesēm RB nosacījumi tika attiecināti uz visām brīvostām. Šos grozījumus Saeima vēl nav pieņēmusi. Arī šie pārmetumi mudinājuši valdību īpašos noteikumus steidzami attiecināt tikai uz RB. Ziņojumā valdībai norādīts, ka "daži ostas pārvaldes lēmumi jau šobrīd rada valstij zaudējumus, saistību apjoms regulāri pieaug. .. Tā vietā, lai radītu jaunas darba vietas, ostā tiek radīti arvien jauni ekskluzīvu dzīvojamo un darījumu centru projekti, kuri gūst nedalītu Rīgas domes atbalstu". Premjers cer, ka "RB turpmāk izvairīsies no daudzu miljonu garantiju piešķiršanas uz šaubīgiem pamatiem, no svarīgu un būtisku zemes īpašumu iznomāšanas uz ilgiem gadiem šaubīgu motīvu vadītām personām un citiem". Vienlaikus E. Repše paredz, ka šie "ar daudzu miljonu afērām saistītie jautājumi" radīs lielu pretdarbību. To izvērst jau valdības sēdē sāka A. Šlesers, uzstādot ultimātu: LPP neatbalstīs izmaiņas RB, ja tādas netiks veiktas arī Ventspils brīvostā. Premjera biedram gan nebija konkrētu pārmetumu, kādēļ jāiejaucas tās darbā, izņemto to, ka "nafta nenāk uz Ventspils ostu", un viņš prasīja "Ventspils jautājumu pacelt visaugstākajā līmenī". Ventspils ostas pārstāvji gan iepriekš bez iebildēm piekrita Saeimas priekšlikumam par valsts pārstāvju veto tiesībām ostu valdēs. A. Šlesers arī uztraucās, vai, "atsaucot piecus valdības pārstāvjus RB valdē, tiks bloķēts tās darbs", bet Finanšu ministrijas pārstāvis (t. i., Jaunā laika deleģēts) RB valdē Gints Celmiņš skaidroja, ka "ostas pārvaldnieks turpinās risināt tekošos jautājumus, nepieņemot vien lēmumus par lieliem darījumiem, par zemes iznomāšanu vai līgumu slēgšanu, kuru summa būtu virs 50 000 latu". Jāpiebilst, ka pārējie LPP ministri valdības sēdē nepiedalījās, tādēļ nav zināms, vai šī ir tikai A. Šlesera vai visu LPP valdības pārstāvju pozīcija. LPP Saeimas frakcija lielākoties piemērojusies A. Šlesera nostājai. RB valdē, ekonomikas ministra Jura Lujāna (LPP) deleģēts, darbojas arī uzņēmējs, LPP lielsponsors Viesturs Koziols. Neatkarīgā jau pērn rakstīja, ka viņa darbošanās RB valdē rada bažas par amata iespējamu izmantošanu savu biznesa interešu lobēšanai. Ar V. Koziolu un tradicionālajiem norvēģu partneriem saistītas firmas iecerējušas īstenot vērienīgus projektus RB teritorijā, no kuriem pārsimt miljonu dolāru vērts Andrejostas pārbūves projekts netieši saistīts ar V. Koziolu. E. Repše ne tikai noraidīja A. Šlesera iniciatīvu reizē ar kārtības maiņu RB mainīt to arī Ventspils ostā, bet, prognozējot mēģinājumus šo lēmumu "torpedēt un apgrūtināt tā pieņemšanu Saeimā", žurnālistiem ieteica: "Vērtējiet, kuri ir tie, kas patiešām runā valsts un tautas interešu vārdā, un kuri aiz tautas interesēm slēpj savus biznesa projektus." Vienlaikus valdībā pavīdēja arī bažas par kādu valsts pārstāvju neuzticību valdībai, lemjot pretēji tās interesēm. E. Repše un G. Celmiņš brīdināja, ka vienmēr kādu var samulsināt, iebiedēt vai uzpirkt. Tādēļ arī tika noraidīts priekšlikums valsti pārstāvošo valdes locekļu atsaukšanas vietā likt viņiem balsot vienīgi saskaņā ar valdības noteiktu pozīciju. Briest 20 miljonu tiesas process pret Latviju LETA 08/05/03 Rīgas brīvostas darbības rezultātā pastāv pamatotas bažas, ka pret Latviju var tikt ierosināts jauns starptautisks arbitrāžas process, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Einars Repše. Premjers neprecizēja, kas tieši plāno vai ir draudējis vērsties pret Latvijas valsti, uzsverot, ka šī informācija viņam kļuvusi pieejama klasificētās informācijas statusā un šobrīd neesot publiskojama. Premjera ārštata padomnieks jūrniecības un ostu jautājumos Pāvels Rebenoks atzina, ka degvielas kompānija "Neste" ir brīdinājusi valdību, ka kompānija varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā, ja Rīgas šķīrējtiesa apmierinās Rīgas brīvostas prasību pret uzņēmumu. "Neste" prasība pret Latvijas valsti varētu būt 22 miljoni latu, preses konferencē paziņoja "Fortum Oy (Neste) Shipping" vadības pārstāvji. Kā ziņots, Rīgas brīvostas pārvalde tiesas ceļā no SIA "Neste Latvija" vēlas piedzīt 1 049 349 latus, kas vairāku gadu garumā veidojot neiekasēto ostas maksu un maksu par piestātnes lietošanu. Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā brīvostas pārvaldes prasības pieteikumā arī lūgts atcelt 1996.gadā ar "Neste Latvija" noslēgto zemes nomas līgumu. 1996.gadā noslēgtais līgums paredz, ka "Neste Latvija" uz 30 gadiem saņem nomas lietošanā Rīgas brīvostas teritorijā esošu zemesgabalu 39 724 kvadrātmetru platībā. "Neste Latvija" zemesgabalu iznomāja, lai celtu naftas termināli. Rebenoks norādīja, ka pagaidām "Neste" vēl nav vērsusies starptautiskā šķīrējtiesā, bet nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā kompānijai būšot tiesisks pamats piedzīt kompensāciju. Atlaista LVRTC padome LETA 08/01/03 Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") šodien nosūtījis rezolūciju satiksmes ministram Robertam Zīlem ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK), pieprasot nekavējoties atbrīvot visu VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) padomi, apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Sarma Kočāne. Ņemot vērā to, ka Zīle šodien atrodas komandējumā Kuldīgā, viņš uzdevis SM valsts sekretāram Vigo Legzdiņam sasaukt LVRTC ārkārtas akcionāru pilnsapulci, kurai jāatlaiž esošā padome un jālemj par jaunas padomes apstiprināšanu. Neizpratni par premjera rīcību, pieprasot atbrīvot LVRTC padomi dienā, kad tai jāsniedz Repšem ziņojums par LVRTC meitas kompānijas AS "Digitālais radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar Lielbritānijas kompāniju "Kempmayer Medi Ltd." (KML), šodien intervijā Latvijas Radio pauda iepriekš ar Repšes rezolūciju no amata atbrīvotā SM Sakaru departamenta direktore un LVRTC padomes locekle Ināra Rudaka. 30.jūlijā LVRTC ārkārtas akcionāru pilnsapulce pēc premjera uzdevuma no padomes locekļa amata atbrīvoja Rudaku, kura iepriekš tika atbrīvota arī no SM Sakaru departamenta direktores pienākumu pildīšanas. Par pamatu Rudakas atbrīvošanai no amatiem bija LVRTC meitas kompānijas DLRTC noslēgtais 30 miljonu latu līgums ar KML, par kuru nebija informēta Repšes valdība. Premjers uzdeva Zīlem līdz šodienai izvērtēt līguma nosacījumus un piedāvāt tālākās rīcības variantus, izskatot arī iespējamo atbildīgo ierēdņu atbrīvošanu no amatiem. KML un DLRTC līguma izvērtēšanu Zīle uzdeva LVRTC padomei, kas nolēma ierosināt valdībai apsvērt vairākus tālākas rīcības variantus saistībā ar digitālās televīzijas projekta īstenošanu, tai skaitā apsverot iespēju arī pārdot DLRTC akcijas, kā to ir ierosinājis ekspremjers un uzņēmējs Andris Šķēle. Paralēli DLRTC privatizācijai tiek piedāvāta iespēja neko projekta gaitā nemainīt un turpināt kā līdz šim - to īstenot ar KML un tā Latvijas meitas uzņēmuma "Kempmayer Media Latvia" palīdzību. LVRTC padome piedāvā arī variantu, ka ciparu televīzijas projekts pagaidām tiek izpildīts tikai pirmā posma apjomā - notiek tikai Rīgas un tās apkārtnes digitalizācija. Valdība var izšķirties arī lauzt ar KML noslēgto līgumu. LVRTC padome atzinusi, ka līguma slēgšanas procedūra bijusi likumīga. "Mēs neuzdrošināmies kaut ko stingri ieteikt, visi varianti ir rūpīgi jāapsver," iepriekš sacīja LVRTC padomes priekšsēdētājs, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Konošēvičs. Pēc konsultācijām ar LVRTC padomi Zīle nolēma ierosināt valdībai grozīt DLRTC un KLM līguma strīdīgos punktus, bet, ja KML tam nepiekrīt, līgumu lauzt. Līguma laušanas gadījumā DLRTC jāmaksā soda nauda 3 miljonu latu apmērā. Jaunais laiks grib mainīt Privatizācijas aģentūras valdi NRA 08/01/03 Paužot neapmierinātību ar Privatizācijas aģentūras (PA) valdes lēmumiem par pārāk lētu zemes privatizēšanu Rīgā, partijas Jaunais laiks (JL) valde izteikusi neuzticību PA valdei un rosina to atbrīvot. Valde pārmetumus noraida un PA valdes locekļu nomaiņas centienus saista ar valdības neseno lēmumu nelikvidēt PA. Citi koalīcijas partneri JL iniciatīvu pagaidām vērtē atturīgi. JL valde uzskata, ka PA valde atbalstījusi vairākus valstij neizdevīgus privatizācijas darījumus, bet pēdējais piliens bijis tikko privatizētie zemesgabali Smilšu ielā 2 un šonedēļ - Skolas ielā 5. Kā Neatkarīgajai apgalvoja JL valdes loceklis Jānis Reirs, zeme Smilšu ielā pārdota par 28 tūkstošiem latu, lai arī tās vērtība, pēc ekspertu aplēsēm, bijusi pat desmit reizes lielāka. Skolas ielā esošā medicīnas sabiedrība ARS zemi privatizējusi par 300 000 latu, lai gan lēsts, ka tās vērtība ir vismaz miljons latu. PA valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs Neatkarīgajai skaidroja, ka privatizējamās zemes vērtību nosaka Valsts zemes dienests, bet PA tikai darbojas normatīvo aktu ietvaros, - "mēs nevaram noteikt citu cenu. Lai arī valdība ir sagatavojusi noteikumu projektu, kurā noteikts, ka Rīgā un Jūrmalā zemi pārdos pēc tirgus, nevis kadastrālās vērtības, tas vēl nav stājies spēkā." J. Reira argumenti attiecībā uz zemes cenas noteikšanu ir emocionāli. "Ja viņiem pašiem šī zeme piederētu, diez vai viņi gribētu to tik lēti pārdot. Te valsts manta nav apsaimniekota rūpīgi." Viņš pieļauj, ka PA atrada juridiskas iespējas neattiecināt jaunos noteikumus uz minētajiem gadījumiem. JL pārstāvis PA padomē Arilds Bethers aģentūrai LETA atzinis, ka ēkas un zemes Smilšu ielā privatizētāja ir SIA Vēsturisko ēku apsaimniekošanas fonds (VĒAF), kas pieder kādai ārzonas kompānijai un tēvzemiešu atbalstītāja Normunda Lakuča firmai SIA R.A.N.G., bet līdz martam pilnībā piederēja N. Lakučam. Pērn VĒAF par 515 000 latu, naudā maksājot 60% jeb 309 000 latu, savā īpašumā ieguva 1878. gadā celto četrstāvu ēku, bet šomēnes privatizēja zemi, turklāt naudā maksājot tikai 10% jeb 2800 latu. A. Bahters uzskata, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija iespējams noteikt naudas īpatsvaru maksājumos vismaz 20%, lai arī jaunie valdības noteikumi, ko tā nolēma attiecināt uz privatizācijas pieteikumiem pēc 15. aprīļa, Rīgā ļautu privatizēt zemi, ne vairāk kā 20% maksājot sertifikātos. PA valdes loceklis, ar TB/LNNK saistītais Imants Mantiņš skaidroja, ka PA balstījusies uz normatīvajiem aktiem, bet PA padome iepriekš valdei nekādus aizrādījumus nav izteikusi. Ministru prezidents Einars Repše paudis nepieciešamību līdz jaunas PA valdes apstiprināšanai apturēt privatizāciju un precizēt apstiprinātos privatizācijas noteikumus, informēja premjera preses sekretāre Kristīne Jučkoviča. V. Šadinovs vērsa uzmanību uz to, ka neuzticība PA valdei izteikta laikā, kad valdība ir pieņēmusi lēmumu par PA nelikvidēšanu. Tā kā PA valde ir viena no retajām institūcijām, kur jaunā valdība vēl nebija nomainījusi cilvēkus, līdz ar lēmumu par PA darbības turpināšanu parādās nepieciešamība nomainīt valdi, "jo katra partija grib nozīmīgā institūcijā dabūt savus pārstāvjus". Zīmīgi, pēc V. Šadinova domām, esot arī tas, ka neuzticība izteikta ekonomikas ministra Jura Lujāna prombūtnes laikā, kad viņa pienākumus pilda JL pārstāvošais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. "Mums ar Lujānu bija laba sadarbība kā ar ekonomiski domājošu cilvēku. Arī ar JL mums līdz šim nebija nekādu domstarpību, mēs devām visu informāciju, ko prasīja," neizpratnē par pēkšņo attieksmes maiņu bija V. Šadinovs. Viņš gan atzina, ka valde salīdzinājumā ar padomi operē ar svaigāku informāciju un lēmumiem. PA padomē no 11 locekļiem pieci ir JL izvirzīti, bet no pārējām Saeimā pārstāvētajām partijām - pa vienam cilvēkam. Savukārt valdē darbojas četri vecā kaluma cilvēki - Tautas partijas saimniekošanas laikā Ekonomikas ministrijā ievēlētais PA ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks, viņa vietnieks V. Šadinovs, tēvzemiešiem tuvais I. Mantiņš un ar Latvijas ceļu saistītais Uldis Kriķis. Pēc E. Repšes un J. Reira domām, PA jaunā valde jāizvēlas atklātā konkursā, bet par to lems PA padome. Par neuzticības izteikšanu PA padome varētu lemt 8. augustā. JL lēmums gan nenozīmējot mainīt arī A. Ozolnieku. Turklāt par neuzticību ģenerāldirektoram jālemj Ministru kabinetam, par valdes atbrīvošanu - PA ekonomikas ministram. Latvijas Pirmā partija nav informēta par neuzticības iemesliem, tādēļ situāciju nekomentē. Tēvzemiešu pārstāvis, bijušais ekonomikas ministrs un premjers Guntars Krasts prasījis motivēt katra PA valdes locekļa atlaišanas nepieciešamību un paudis apmierinātību ar I. Mantiņa darbu. Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis PA padomē Askolds Kļaviņš sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, kāpēc būtu jāatlaiž PA valde. "Ja man noliks priekšā dokumentus, kur parādīsies kaut kas jauns, tad varēšu lemt, bet līdz šim es varu tikai izteikt pateicību par konstruktīvu sadarbību Sužu problēmas risināšanā saistībā ar notekūdeņiem Ķīšezerā," sacīja A. Kļaviņš. Veselības ministrija atradusi iespējas ietaupīt 7 miljonus LETA 08/01/03 Veselības ministrija ir pārskatījusi savu 2004.gada valsts budžeta projektu, atrodot iespējas ietaupīt septiņus miljonus latu, ceturtdien žurnālistiem atzina veselības ministre Ingrīda Circene ("Jaunais laiks"). Jau ziņots, ka Ministru kabinets šonedēļ apstiprināja nākamā gada budžeta izdevumus aptuveni 2 miljardu latu apmērā, valsts iestādēm un ministrijām izdevumi jāsamazina par vairāk nekā 5%. Veselības ministrijai izdevumi jāsamazina par 14,88 miljoniem latu. Kā informēja Circene, pagaidām lielākais samazinājums - 2,2 miljoni latu - plānots izdevumiem mediķu algām. Ministre tomēr uzsver, ka šis samazinājums nebūs tik "kritisks", lai mediķi sāktu protesta akcijas. Iepriekš tika plānots, ka jaunākais medicīniskais personāls nākamajā gadā algā saņems vidēji 125 latus. Pārskatot izdevumus, nākamgad viņi saņems par pieciem latiem mazāk jeb 120 latus, vidējais medicīniskais personāls - par astoņiem latiem mazāk jeb iepriekš plānoto 178 latu vietā 170 latus, ārsti iepriekš plānoto 305 latu vietā saņems 290 latus. "Mēs tomēr esam mediķiem algu jautājumā par pussolīti pakāpušies uz priekšu, jo pašreiz vidējā ārstniecības personu alga ir 151 lats, un paaugstinājums par vidēji 40 latiem ir vērā ņemams," sacīja Circene, piebilstot, ka pakāpeniskais algu paaugstinājums ļaus saglabāt kadrus veselības aprūpē. Plānots, ka nākamgad varētu palielināties pacientu maksājumu daļa speciālistu apmeklējumam. Iespējams, ka nākamgad līdzšinējo 50 santīmu vietā pacientiem būs jāmaksā viens lats. Ministre uzsvēra, ka šis maksājuma daļas palielinājums nav tik būtisks, lai ierobežotu pieejamību. Circene norādīja, ka nepieciešams palielināt ģimenes ārstu institūcijas atbildību. Ministre norādīja, ka, iesējams, nākamajā gadā pacientiem vairāk nāksies maksāt arī par laboratoriskajiem izmeklējumiem. "Es saprotu, ka šis ir nepopulārs lēmums, taču tas ir daudz labāk, ja mēs no pozitīvā pakalpojuma groza izņemsim kādu līdz šim valsts apmaksāto diagnozi," sacīja Circene. Budžeta samazinājums neskars neatliekamo palīdzību un medicīnisko aprūpi bērniem. Pagaidām netiekot plānots arī samazinājums kompensējamiem medikamentiem. Ministre uzsvēra, ka medikamentu lietošana ir lētāka nekā ārstēšanās slimnīcā, tādēļ šis jautājums pagaidām netiek skatīts. Tiek plānots arī par aptuveni 0,3 miljoniem latu samazināt veselības aprūpes līdzekļu administrēšanas izdevumus. Uz šī pasākuma rēķina gan neesot iespējams ietaupīt vairāk, jo tad būtu jāatsakās no ministrijas statistikas apkopošanas funkcijām Partiju paziņojumi par budžetu saistāmi ar dialoga trūkumu Diena 08/04/03 Trīs valdību veidojošo partiju pagājušās nedēļas nogalē paustā neapmierinātība ar nākamā gada budžeta sastādīšanas gaitu tikai apstiprina dialoga trūkumu koalīcijas iekšienē. Zaļo un Zemnieku savienība no premjera Einara Repšes (JL) un finanšu ministra Valda Dombrovska (JL) prasīs "nopietnus skaidrojumus par plāniem samazināt finansējumu lauksaimniecībai, ceļu uzturēšanai un videi", kā arī aicina "slēgt vairākas ministrijas, kuru darbība dublējas ar citām ministrijām". Premjers ir iecerējis tikties ar visām valdības frakcijām, Dienai sacīja viņa palīgs Dans Titavs. Šīs nedēļas laikā līdz 8.augustam ministrijām ir jāatrod iespējas samazināt bāzes izdevumus par 6,45%, kas kopumā ir 50,8 miljoni latu. TB/LNNK aicināja premjeru nodrošināt līdzšinējo autoceļu finansēšanas avotu no akcīzes nodokļa naftas produktiem 60% apmērā, savukārt Latvijas Pirmā partija - finansējumu bērnu un ģimenes jautājumu risināšanai. Iekšlietu ministrs Māris Gulbis (JL) vienbrīd pat bija gatavs demisionēt, ja par 5,4 miljoniem latu ir jāsamazina līdzekļi iekšlietu sistēmai. Atšķirībā no agrākām valdībām, kas rīkoja darba sēdes par budžetu, tagad valdošo spēku pārstāvji par to runā vienīgi valdības sēdēs un koalīcijas frakciju brokastīs. Vērojumi liecina, ka arī premjera individuālās tikšanās ar ministriem nenotiek pārāk bieži un saikni starp E.Repši un ministriem uztur D.Titavs. Faktiski premjers ar ministriem tiekas tikai tad, ja ir kāds īpašs iemesls, nevis, lai apmainītos ar informāciju un viedokļiem, kas, pēc dažu valdības locekļu domām, tomēr būtu lietderīgi vismaz vienu divas reizes mēnesī. Partijas aktīvi izmanto medijus, lai vēstītu sabiedrībai savas pretenzijas, kuras to pārstāvji valdības sēdēs neuzdrošinās tik skaļā formā izteikt. Sevišķi aktīvi politiķi kļuva pēc premjera aicinājuma "atmodināt sevī zvēru" un mesties virsū citu nozaru budžetiem. LPP frakcijas priekšsēdis Oskars Kastēns Dienai atzina, ka tas nevairo savstarpējās uzticības gaisotni, un atgādināja, ka ZZS un LPP jau aicināja rīkot kopīgās darba sēdes, kas gan neguva atsaucību. Premjera palīgs D.Titavs uzskata, ka tik svarīgā jautājumā kā budžets diskusijai ir jābūt publiskai - ja tas tiks apspriests neformālās sarunās, prese varēs pārmest atklātības trūkumu un radīsies aizdomas, ka aiz slēgtām durvīm "notiek andelēšanās". Tiesa, partiju paziņojumus var saistīt arī ar vēlmi parādīt sevi saviem vēlētājiem. LPP valdes priekšsēdis Ainārs Šlesers Dienai sacīja, ka Pirmā partija, kas ilgu laiku uzticīgi bija atbalstījusi Jauno laiku, vairs negrib būt JL ēnā, jo viss labais, ko izdara citi politiskie spēki, sabiedrības acīs tiek asociēts kā JL nopelns. Arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka "uz partijām tomēr spiež arī reitingi, un mums ir jāņem vērā arī tas, ka Jaunā laika reitings joprojām ir augsts, kas liecina, ka sabiedrība pieņem to, ko šī partija dara". Krītas premjera reitings BNS 08/02/03 Līdzīgi kā partijai "Jaunais laiks", arī tās līderim premjeram Einaram Repšem krītas reitings - mēneša laikā Ministru prezidenta reitings samazinājies aptuveni par diviem punktiem, liecina "Latvijas faktu" jūlijā veiktā aptauja. Repšes reitings jūlijā ir 3,9 punkti - par 2,1 punktu mazāks nekā mēnesi iepriekš. Salīdzinot ar maiju, premjera popularitāte samazinājusies par 8,2 punktiem. Ministru popularitātes sarakstā Repše ir 13.vietā. Vislielāko reitinga kritumu jūlijā piedzīvojis iekšlietu ministrs Māris Gulbis - no 50,7 jūnijā uz 43,2 jūlijā. Tas gan joprojām ļauj viņam populārāko ministru sarakstā ierindoties otrajā vietā. Populārākā valdības pārstāve joprojām ir kultūras ministre Ingūna Rībena, kuras reitings gan mēneša laikā samazinājies par 4 punktiem un ir 48,6. Trešais populārākais valdībā ir aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Viņa reitings no 44,3 punktiem jūnijā šomēnes samazinājies līdz 38,5 punktiem. Vienīgie valdības locekļi, kam reitings pieaudzis, ir visnepopulārākais Ministru kabineta pārstāvis Ainārs Šlesers un labklājības ministre Dagnija Staķe. Šlesera reitings mēneša laikā uzlabojies par 16,2 punktiem, taču joprojām ir negatīvs -17. Staķes reitings no -0,3 punktiem jūnijā pieaudzis līdz +4,5 punktiem jūlijā. Ceturtā populārākā valdībā joprojām ir ārlietu ministre Sandra Kalniete, kuras reitings jūlijā ir 27,6 (32,1 jūnijā), piektā - veselības ministre Ingrīda Circene - 19,9 (21,6 jūnijā), bet sestais - satiksmes ministrs Roberts Zīle - 18,2 (22,3 jūnijā). Pozitīvs reitings jūlijā ir arī finanšu ministram Valdim Dombrovskim - 6,2 (jūnijā 8), īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam - 5,4 (6), vides ministram Raimondam Vējonim - 5 (8,9), izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim - 4,8 (9,7), īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās Aināram Baštikam - 4,2 (5,8), tieslietu ministram Aivaram Aksenokam - 3,3 (6,5) un zemkopības ministram Mārtiņam Rozem - 0,8 (0,9). Negatīvs reitings ir ekonomikas ministram Jurim Lujānam (-4,8) un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram (-4,6). Pēc "Latvijas faktu" aptaujas, jūlijā Repšes vadītās partijas popularitāte kritusies par 3,1% un ir 19,5%. Tā gan joprojām ir populārākā partija. Otrajā vietā ierindojusies opozīcijā esošā Tautas partija, kuras atbalsts mēneša laikā nav mainījies - 10,4%. Jūlijā populārāko partiju trijniekā jūlijā pirmo reizi iekļuvusi Zaļo un zemnieku savienība, lai gan atbalsts tai mēneša laikā nedaudz krities - no 9,6% jūnijā līdz 8,2% jūlijā. Jurkāns brīnās, kā valdība vēl turas LETA 07/31/03 Tautas saskaņas partijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns trešdien pēc tik šanās ar premjera biedru Ainaru Šleseru (Latvijas Pirmā partija) žurnālistiem pauda izbrīnu, "kā vispār šī valdība spēj noturēties". Jurkāns ar Šleseru tikās, lai runātu par tautsaimniecības attīstību. Tautas saskaņas partija sniegs savus priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem Latvijas ekonomikas attīstībai. Opozīcijas politiķis sacīja, ka par valdība nestabilitāti liecinot nākamā gada valsts budžeta projekts un arī tas, ka valdības sēdē par to ministriem nav bijis vienota viedokļa. Premjera biedrs pauda pārliecību, ka valdībai izdosies vienoties par nākamā gada budžetu. Šlesers atzina, ka ministru dažādie viedokļi par budžeta projektu var radīt krīzi, "taču es ceru, ka mums izdosies ar Repši vienoties". Savukārt Jurkāns tikšanos vērtēja kā normālu pozīcijas un opozīcijas dialogu. Šlesers "kā atbildīgs valsts vīrs" esot sapratis, ka pozīcijai ar opozīciju ir jārunā. Ūdre gatava kļūt par Ministru prezidenti LETA 08/04/03 Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)) ir gatava kļūt par Ministru prezidenti. To viņa apliecinājusi intervijā laikrakstā "Telegraf". Ūdre norāda, ka nebūtu slikti, ja Latvijā sieviete kļūtu par premjerministri un kādu laiku vadītu valdību, jo sievietei esot cits vadības stils un, iespējams, tiktu atrisinātas dažas problēmas. "Latvijā vēsturiski iegājies, ka saimniecības atslēgas vienmēr bijušas sievietei, vīrietis gājis medībās, jūrā, tirgojies, bet sieviete bijusi noteicēja mājas lietās," spriež deputāte. Vērtējot līdzšinējos premjerus, Ūdre atceras, ka Vilis Krištopans ("Latvijas ceļš", vēlāk ZZS) vispirms pieņēmis lēmumus un pēc tam tos apdomājis, tādēļ viņam nav bijušas labas attiecības ar koalīcijas partneriem. Andri Šķēli (Tautas partija) Ūdre vērtē kā ļoti gudru cilvēku, taču politiķe cilvēciski nejūtot viņā pozitīvus centienus. Andris Bērziņš ("Latvijas ceļš") esot labs cilvēks, taču viņa valdības laikā neesot tikuši pieņemti spilgti lēmumi. Einars Repše ("Jaunais laiks") esot atvērts cilvēks, kas pēc rakstura esot līdzīgs Šķēlem. Repše gan mākot atzīt savas kļūdas un tās labot. Pašreizējais valdības vadītājs arī ieklausoties citu viedokļos. Ūdre arī pauž viedokli, ka viena no lielākajām mūsu valsts problēmām ir pārāk biežās valdību maiņas. Ekonomikas zinātņu doktore, bijusī grāmatvede Ūdre 1998.gadā ievēlēta 7.Saeimā no Jaunās partijas saraksta. 1999.gada maijā viņa kļuva par ekonomikas ministri Krištopana valdībā partijas biedra Ainara Šlesera vietā. Kad notika Valsts prezidenta vēlēšanas, Ūdre bija viena no kandidātēm. Protestējot pret Šlesera ievēlēšanu par Jaunās partijas valdes priekšsēdētāju, politiķe 2000.gada sākumā izstājās no šīs partijas valdes un vēlāk arī no partijas. 2001.maijā Ūdre kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra ārštata padomnieci finanšu jautājumos, bet nedaudz vēlāk LSDSP deputāti izvirzījuši kā kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam. Pirms Saeimas vēlēšanām Ūdre iestājās Latvijas Zemnieku savienībā un tapa ievēlēta par Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāju. Pēc ievēlēšanas 8.Saeimā saskaņā ar koalīcijas vienošanos deputāti Ūdri iecēla Saeimas priekšsēdētājas amatā. Ūdres atzīšanās rada iespaidu par nestabilu valdību Diena 08/05/03 Saeimas priekšsēdes Ingrīdas Ūdres (ZZS) gatavība ieņemt premjera amatu, par ko pirmdien vēsta krievu valodā iznākošā prese, rada iespaidu par pieaugošo nestabilitāti valdībā. To pastiprina premjera biedra Aināra Šlesera (LPP) nesenās sarunas ar opozīciju. Arī Tēvzemei un brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats presei atzina, ka aizkulisēs tiek zīmētas jaunas valdības shēmas. Kā iemesls varbūtējai valdības krīzei tiek minēta spriedze nākamā gada valsts budžeta apspriešanas laikā. Premjers un viņa partijas biedri ir pārliecināti par šīs valdības spēju noturēties. I.Ūdre pirmdien laikrakstā Telegraf uz jautājumu, vai viņa būtu gatava ieņemt premjera amatu, atbildējusi apstiprinoši, norādot, ka "vēsturiski saimniecības atslēgas vienmēr bijušas sievietei, kas bijusi noteicēja mājas lietās, bet vīrieši gājuši medībās, braukuši jūrā, tirgojušies". I.Ūdre Dienai gan sacīja, ka viņa pašlaik neredzot nekāda pamata aktualizēt jaunas premjera kandidatūras un intervijā tikai esot atbildējusi uz uzdoto jautājumu, jo viņu šim postenim ZZS nominējusi jau pirms vēlēšanām. Tiesa, I.Ūdre atzina, ka sabiedrībai informācija par nākamā gada budžetu tiek pasniegta "ļoti biedējoši, neizskaidrojot un radot nepareizu iespaidu, ka valstij ir smaga finansiālā situācija". Premjers Einars Repše (JL) uzskata, ka vēlēšanās kļūt par valdības vadītāju "ir uzskatāma par jebkura nopietna politiķa vēlmi. Ingrīda Ūdre ir spējīga profesionāle, kas sevi pierādījusi arī kā talantīga augsta amatpersona, kuras karjerā, iespējams, prognozējams arī šāds postenis," Dienu informēja premjera preses sekretāre Kristīne Jučkoviča. Kāds politiķis neoficiāli pieļāva, ka I.Ūdre, jūtot nestabilitātes pastiprināšanos, varbūt ir tikai vēlējusies atgādināt par sevi kā iespējamo premjera kandidāti. M.Grīnblats atzina, ka par I.Ūdri šajā kontekstā neesot dzirdējis. Taču jau kopš pavasara kuluāros izskanot runas par iespējamajiem jaunas valdības modeļiem, ko gan varot skaidrot arī kā mēģinājumu šķelt Jauno laiku, jo esot dzirdēts variants par to, ka "iekšlietu ministrs Māris Gulbis veido jaunu valdību". Arī Diena neoficiāli bija dzirdējusi M.Gulbja un JL frakcijas priekšsēža Krišjāņa Kariņa kandidatūru premjera amatam. M.Gulbis, kuluāru informāciju saistot ar opozīcijas darbību, Dienai sacīja: "Tuvākos piecus desmit gadus es šajā virzienā neskatīšos. Premjera amatam ir vajadzīga pieredze, bet man ir tikai 31 gads un tādas pieredzes nav." JL valdes loceklis Edgars Jaunups to komentēja vēl asāk: "Runāt par alternatīvu premjera kandidātu Jaunajā laikā ir absurds. Pat, ja būtu valdības krīze un tiktu veidota jauna valdība, mūsu premjera kandidāts atkal būtu Einars Repše, bet partija, kas būtu nodevusi koalīciju, pie sarunu galda sēdētu kā pēdējā." Arī K.Kariņš un viņa vietnieks Artis Kampars presei sacīja, ka neesot pamata tagad aktualizēt jautājumu par jaunu premjeru, jo diskusijas par budžetu vienmēr esot grūtas, bet tas nenozīmējot, ka valdība ir apdraudēta. Nesenās premjera biedra A.Šlesera sarunas ar opozīcijas līderiem Ati Slakteri (TP) un Jāni Jurkānu (TSP), pēc M.Grīnblata domām, varētu liecināt, ka arī A.Šlesers nav pārliecināts par šīs valdības stabilitāti un raugās pēc iespējamiem partneriem. A.Šlesers uzsvēra: "Pirmā partija un personīgi es joprojām atbalstam Einaru Repši kā premjeru, bet domstarpības rada tas, ka koalīcijas iekšienē nav dialoga un daudz kas netiek izrunāts. LPP vēlas, lai premjers respektētu partneru viedokļus." Sarunas ar opozīciju A.Šlesers vērtē kā "demokrātijas nostiprināšanu augstākā līmenī", uzsverot, ka tikšanās ir oficiālas. JL valde atbalsta 40 novadus, citas partijas - lielāku pašvaldību skaitu Diena 08/02/03 Vairākums Jaunā laika valdes locekļu atbalsta 40 novadu veidošanu Latvijā, par kuru nebalsotu nevienas citas koalīcijas partijas pārstāvji, liecina Dienas veiktā aptauja. Šonedēļ JL paplašinātās valdes sēdes debatēs izskanējis atbalsts arī 82 novadu modelim, un oficiāli partija paziņoja, ka valdībai vajadzētu izšķirties starp šiem diviem reformas variantiem. Latvijas Pirmās partijas, Tēvzemei un brīvībai/LNNK viedoklis ir, ka pašvaldību skaitam Latvijā vajadzētu būt lielākam. Zaļo un Zemnieku savienība pieņemšot vairākuma viedokli. Līdz ar to var prognozēt, ka šo politisko spēku balsis drīzāk tiks atdotas par 82 novadu veidošanu. Par spīti tam, ka JL valdes locekļu viedoklim nav atbalstītāju pārējā koalīcijā, valdībā partijai ir vairākums un tās ministri var pārbalsot partnerus jebkurā jautājumā. Divu nedēļu laikā par novadu modeļiem notiks diskusija sabiedrībā, un to laikā partijas arī formulēs savu nostāju. Šonedēļ reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL) piedāvāja turpmākajai apspriešanai piecus novadu modeļus, kas paredz izveidot 33, 40, 82, 102, vai 109 novadus. I.Gatera sacītais Dienai liecina, ka viņš personīgi vairāk sliecas atbalstīt 82 novadu veidošanu, "ņemot vērā cilvēcisko faktoru, jo tad cilvēkiem būs iespēja vairāk izjust savu pašvaldību". Savukārt JL valdes locekļi Jānis Reirs, Kārlis Šadurskis, Edgars Jaunups, atbalstot 40 novadu modeli, uzsvēra tā priekšrocības no valdības viedokļa. "Ir vilinājums neiztērēt lieki naudu," atzina K.Šadurskis. "Lielāks novadu skaits neizbēgami novedīs pie otrā līmeņa pašvaldību veidošanas," pieļāva J.Reirs. Jau piesakot 33 novadu modeli, JL pārstāvji norādīja, ka novadu veidošana rajonu un lielo pilsētu robežās neprasīs lielus tēriņus, jo nevajadzēs rajonu funkcijas, finansējumu un īpašumus pārdalīt jaunajiem novadiem un no valsts pārvaldes viedokļa tas esot pieņemamākais. Var uzskatīt, ka 40 novadu modelis ir ļoti tuvs 33 pašvaldību variantam, ar kuru JL jau radīja sabiedrībā lielu rezonansi, izsaucot arī pašvaldību un opozīcijas kritiku. "Premjers kā vienmēr naktī pasapņo un tad kaut ko paziņo," sacīja TP frakcijas priekšsēdis Aigars Kalvītis. Savukārt 82 novadu modelis ir tuvāks 102 novadu variantam, kas bija mantots no iepriekšējās valdības un piedāvāts apspriešanai visās pašvaldībās. Tieši tāpēc to vajadzētu vērtēt kā pirmo, uzskata gan LPP valdes priekšsēdis Ainārs Šlesers, gan TP frakcijas priekšsēdis A.Kalvītis. Arī TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats sacīja: "Tie modeļi ar lielāku pašvaldību skaitu ir drusku saprātīgāki, lai arī mums nevajadzētu traucēt novada veidošanu rajona robežās, ja kādā vietā to vēlas." M.Grīnblats uzskata, ka valsts atbalsts būs nepieciešams neatkarīgi no tā, kuru modeli izvēlēsies un, ja nebūs nodrošināts finansējums autoceļu sakārtošanai, tad novadu veidošana būšot apgrūtināta. Avārija sabojā Salu tiltu Diena 08/04/03 Ja piepildīsies ļaunākie paredzējumi, Salu tilta bojājumu dēļ vietā, kur sestdienas naktī no tilta nokrita un eksplodēja degvielas vedējs, satiksme daļēji būs slēgta pat vairākus mēnešus. Ekspertīzes slēdziens par estakādes kreisās puses virzienā uz centru tehnisko stāvokli būs gatavs trešdien. Pagaidām vēl nav aprēķināts, cik daudz līdzekļu vajadzēs tilta remontam un cik ilgā laikā to izdosies paveikt. "Tas ir šokējoši Rīgas satiksmei," secināja Rīgas domes satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba, kurš paredz pastiprinātu sastrēgumu veidošanos. Lai arī pa tilta sānceļiem iespējams tikt gan Jūrmalas, gan Rīgas centra virzienā, tie tomēr ir šaurāki nekā Salu tilta trīs joslas. Tilta mala avārijas vietā ir sadragāta, labajā pusē nokarājusies marga, vēl svētdien rīta pusē avārijas vietā atradās benzīnvedēja atliekas, kas vēlāk aizgādātas uz noliktavu. Visapkārt mētājās izdedži. Estakāde virzienā uz centru izskatās ļoti slikti, bet virzienā uz Pārdaugavu varētu būt lietojama, atzina I.Zarumba. Tomēr precīzus secinājumus varēs izdarīt tikai pēc pārbaudēm pirmdien. Kravas mašīnu kustība pāri Salu tiltam jau kopš svētdienas ir slēgta, lai tiktu pāri Daugavai, tām jāizmanto Rīgas apvedceļš pāri hidroelektrostacijas aizsprostam Salaspilī, Dienu informēja Satiksmes vadības centra operatore Lolita Šulte. Sabiedriskais transports pāri Salu tiltam kursēs bez izmaiņām. Pārējo transportlīdzekļu satiksme notiek, izmantojot nobrauktuves un uzbrauktuves no Salu tilta un Mūkusalas rotācijas apļa, Diena uzzināja RD satiksmes departamentā. Satiksmei slēgta arī daļa Mūkusalas rotācijas apļa starp bijušo Straumi un Ceļu pārvaldi. Lai tiktu uz Bauskas šoseju no pilsētas centra un no Akmens tilta puses, ir jāizmanto Bauskas ielas satiksmes pārvads. Notikumā vietā strādā tehniskie eksperti, kas izvērtē estakādes stāvokli. Ir paņemti betona paraugi, un pirmdien pēc īpašas metodikas mērīs, vai estakādes labā puse virzienā uz Pārdaugavu nav zaudējusi elastību, stāsta I.Zarumba. Kad 1995.gada 7.oktobrī zem Lielupes tilta Jūrmalā apgāzās un aizdegās SIA Statoil Latvija piederošs benzīnvedējs, pār bojāto tiltu autosatiksme bija slēgta vairākus mēnešus. Šīs autokatastrofas nodarītais vides piesārņojums - Daugavā ieplūdušās deviņas tonnas benzīna - nav tik nopietns, lai iedzīvotajiem būtu pamats satraukumam, atzina Rīgas domes vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš, kurš skaidroja, ka visas avārijas sekas būs likvidētas jau pirmdien. Lai novērstu piesārņojuma ieplūšanu Daugavā, naktī uz svētdienu ar peldošām ierīcēm - bonām - tika norobežota ūdens platība un savākts piesārņojums. Pašlaik Daugavā vietām redzama degvielas plēve, bet arī to savāc, vietām ūdenī peld mirušas zivis, stāsta A.Kļaviņš. Pār Salu tiltu slēgta kravas automašīnu kustība LETA 08/05/03 Transporta līdzekļu satiksme pāri Salu tiltam notiek, izmantojot nobrauktuves un uzbrauktuves uz Salu tilta Lucavsalā un pie Bauskas ielas pārvada, kā arī Mūkusalas ielas rotācijas apli, bet kravas mašīnu kustība pāri Salu tiltam ir slēgta, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba. Kravas automašīnām, lai tiktu pāri Daugavai, jāizmanto Rīgas HES Salaspilī. Sabiedriskais transports kursēs bez izmaiņām, bet pārējiem transporta līdzekļiem, lai tiktu uz Bauskas šoseju no pilsētas centra un no Akmens tilta puses, jāizmanto Bauskas ielas satiksmes pārvads. Kā novēroja aģentūra LETA, vakar autokatastrofā bojātais tilta posms ir slēgts. Transporta līdzekļu kustība pār Salu tiltam notiek līdz nobrauktuvei uz Lucavsalu un pēc tam zem tilta. Negadījuma vietā dežurē policijas darbinieki. Šorīt, kad Rīgā satiksme nav pārāk intensīva, negadījuma vietā sastrēgumu nebija. Rīgas domes Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka negadījuma vietā no avārijas brīža strādā inženierbūvju tehniskie eksperti, kuri izvērtē estakādes tehnisko stāvokli. Šodien tiks ņemti betona paraugi, bet rīt, 4.augustā tiks noslogota estakādes labā puse virzienā uz Pārdaugavu. Ekspertīzes slēdziens par estakādes kreisās puses tehnisko stāvokli būs gatavs trešdien, 6.augustā. Policija noskaidro postījumu apmērus un avārijas cēloņus. Jau ziņots, ka avārija uz Salu tilta sestdien notika plkst.21. Benzīnvedējs, kas brauca centra virzienā, sadūrās ar vieglo automašīnu "Ford Scorpio", pēc tam ietriecās džipā, kas stāvēja tilta malā ar nolauztu riteni. Benzīnvedējs aizķēris pie džipa stāvošo vīrieti un kopā ar viņu caur tilta margām nogāzies uz Mūkusalas ielas, kur, pārraujot trolejbusa līnijas vadus, eksplodēja. Uz tilta stāvējušais vīrietis gāja bojā, vēl divi cilvēki cietuši. Benzīnvedēja šoferis paspēja izlēkt no spēkrata. Kā vēstīts, 1995.gada 7.oktobrī no rīta zem Lielupes tilta Jūrmalā apgāzās un aizdegās SIA "Statoil Latvija" piederošs benzīnvedējs, kas bija pildīts ar 36 tonnām degvielas. Automašīnas vadītājs un pasažieris izglābās, bet tika bojāts tilts un pār to slēdza autosatiksmi uz ilgu laiku. Salu tiltu vajadzēs remontēt, visticamāk, uz rīdzinieku rēķina Diena 08/05/03 Lai arī Rīgas dome (RD) kā vienu no iespējām paredz zaudējumus par avārijā cietušā Salu tilta remontu atgūt no avarējušā benzīnvedēja firmas Kipas, tās nodrošinājums par šādu iespēju neliecina. Benzīnvedējs nav bijis pienācīgi apdrošināts, bet firmas pamatlīdzekļi sniedzas tikai nedaudz pāri diviem tūkstošiem latu, savukārt apdrošinātāju pārstāvis lēš, ka nodarītie zaudējumi ir aptuveni pusmiljons latu. Nedz Salu tiltu, nedz citus lielos infrastruktūras objektus nav apdrošinājusi arī pilsēta. RD satiksmes departaments (SD) informēja, ka tikai pēc policijas izmeklēšanas būs iespējams risināt jautājumus par zaudējumu piedziņu, tomēr SD direktors Ivars Zarumba aģentūrai LETA jau paudis, ka līdzekļus dome cer piedzīt no SIA Kipas. Tās īpašnieks ir ASV Kentuki ārzonā reģistrēts uzņēmums Rosmam Investments LLC, un saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem tas pērn strādājis ar zaudējumiem. Uzņēmuma apgrozījums nedaudz pārsniedz 300 tūkstošus latu, apgrozāmie līdzekļi ir ap 13 tūkstošiem un pamatkapitāls - 2333 lati, kas nekādi neatsver provizoriski aplēstos zaudējumus. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas viceprezidents Jānis Abāšins uzskata, ka tilta atjaunošanai droši vien varēs saņemt 10 tūkstošus latu. Maksimālo summu, ko paredz obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, bet pārējo varētu mēģināt attiesāt. Nodarītos zaudējumus apdrošinātājs lēš uz pusmiljona latu apmērā. Pēc SD sniegtajām ziņām, apdrošināts nav nedz Salu tilts, nedz citi lieli infrastruktūras objekti. Tam esot vairāki iemesli - ļoti lielas izmaksas, kā arī fakts, ka valstī neesot izstrādāta metodika, ar kuru varētu noteikt ceļu infrastruktūras objekta vērtību. J.Abāšins to apstrīd, norādot, ka vērtības noteikšanā metodika esot viena - aprēķini, cik izmaksātu uzcelt jaunu infrastruktūras objektu. Viceprezidents arī atgādināja, ka savulaik dome pieņēmusi lēmumu, ka benzīnvedējiem Rīgā jābūt apdrošinātai civiltiesiskai atbildībai par pusmiljonu latu. "Ja šajā gadījumā RD prasība būtu ievērota, apdrošinātāji, visticamāk izmaksātu atlīdzību, kas segtu daļu vai pat visas tilta atjaunošanas izmaksas," sacīja J.Abāšins. Avarējušā benzīnvedēja īpašnieka SIA Kipas direktore Lauma Zīle neapstiprināja, ka benzīnvedējs būtu apdrošināts par pusmiljonu, taču no turpmākiem komentāriem atteicās. Uz Irāku devušies 105 Latvijas karavīri NRA 08/05/03 Uz Irāku stabilizācijas spēku koalīcijas sastāvā otrdien devušies 105 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. NBS preses un informācijas nodaļas priekšnieks Uldis Davidovs pavēstīja, ka Latvijas karavīri devās uz Poliju, lai 7. augustā ar ASV Gaisa spēku transporta lidmašīnu izlidotu uz Kuveitu. Karavīri sāks pildīt savus pienākumus miera nodrošināšanā Irākas atjaunošanai un demokrātijas veicināšanai starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku sastāvā pēc desmit dienu aklimatizēšanās un mācībām. Divi Latvijas kontingenta karavīri pienākumus pildīs starptautiskās koalīcijas Apvienoto bruņoto spēku štābā, trīs karavīri iekļausies Polijas vadīto daudznacionālo stabilizācijas spēku divīzijas, brigādes un bataljona štābos, divi militārās policijas karavīri - daudznacionālās militārās policijas rotā, bet kājnieku rota - 98 karavīri - Polijas vadīto daudznacionālo stabilizācijas spēku brigādes 1. bataljonā. Ķemeros atgriežas dzīvība Diena 08/05/03 Kādreiz greznajā, ulmaņlaikos celtajā Ķemeru sanatorijas ēkā šovasar vairs nav pamestas spoku pils atmosfēras - tajā atkal atgriežas dzīve. Patlaban rit pēdējie sagatavošanas darbi sanatorijas fasādes krāsošanai, pagalmā, gaidot savu atjaunošanas kārtu, stāv demontētas balkonu margas. Celtnieki sola, ka līdz oktobrim būs nomainīti logi un jumts un pabeigta fasādes krāsošana - tad ēkai vairs nedraudēs mitrums un varēs sākt iekštelpu rekonstrukciju. Ķemeri jau pēc pusotra gada kļūšot par ekskluzīvu, aptuveni 130 numuru lielu viesnīcu ar SPA kompleksu. "SPA Ķemeros būs lieta numur viens, taču mēs, protams, neatklāsim visas kārtis un komerciālos noslēpumus," Dienai saka sanatorijas īpašnieka Ominasis Italia pārstāvis Tofiks Kavars. Tā celta pagājušā gadsimta 30.gados, lai paaugstinātu Eiropā populārā Ķemeru kūrorta labiekārtotības līmeni un piesaistītu jaunus apmeklētājus, kuru skaits gan tolaik, gan padomju laikā bija mērāms tūkstošos. 1998.gadā to privatizēja arābu izcelsmes uzņēmēja firma Ominasis Italia, kas darbībai Latvijā izveidoja SIA Ominasis Latvia. Investora plāni lēnām bojāejošās ēkas glābšanai bija vērienīgi - piecos gados tika solīts ieguldīt 10 miljonus latu, tomēr līdz šim pavasarim par investora spējām šaubījās gan politiķi, gan Privatizācijas aģentūra (PA), kas jau divas reizes apsvēra iespēju lauzt sanatorijas pārdošanas līgumu. Līdz šā gada februārim īpašniekam bija jāiegulda ēkā 2,4 miljoni latu, taču, pēc PA datiem, ieguldīti bija tikai aptuveni 7% no šīs summas. Tomēr, pārliecinoties par reālu ēkas restaurācijas darbu atsākšanu, PA šovasar nolēma dot investoriem vēl vienu iespēju - triju mēnešu laikā ieguldīt trūkstošos līdzekļus un nomaksāt 67 000 latu lielu līgumsodu. Gan PA, gan celtnieki un paši investori tik ātru līdzekļu ieguldīšanu atzīst par neiespējamu un nevajadzīgu, taču pašlaik darbi sanatorijā rīt pilnā sparā, par ko Diena pārliecinājās pirmdien, apmeklējot Ķemerus. T.Kavars Dienai pastāstīja, ka topošā Ķemeru kūrorta operatora, Eiropā pazīstamā viesnīcu tīkla Kempinski prezidents Reto Vitvers grib personīgi pārraudzīt SPA kompleksa atjaunošanu un pats izvēlēties, kā tas izskatīsies un kas veiks iekārtošanas darbus. (Spā ir kūrortpilsēta Beļģijā, no kuras nosaukuma radies apzīmējums relaksācijas vannām, veselības minerālavotiem un kūrortiem, kas piedāvā terapeitiskās vannas.) Vēstulē īpašniekiem, ar kuru Dienai bija iespēja iepazīties, R.Vitvers uzsver, ka vēlas panākt, lai Ķemeru komplekss kļūtu par unikālu kūrortu, tādēļ pats strādās pie atpūtas kompleksa koncepcijas. Pašlaik, pēc T.Kavara vārdiem, tam ir trīs iespējamie atjaunošanas projekti, bet neviens vēl nav apstiprināts. Vēl nav saskaņots arī sanatorijas telpu iekārtošanas projekts, taču zināms, ka Kempinski vēlas agrāk plānoto 180 numuru vietā 132 plašākus apartamentus. "Kurš tagad gribēs palikt šaurajā 19 kvadrātmetru numurā?" šo izvēli skaidro T.Kavars, rādot jaunu numuru plānu - prezidenta luksus plānots otrajā stāvā un aizņems 90 kvadrātmetru, viesnīcā iecerēti 88 standarta numuri, 21 luksusu numurs ar balkoniem un vēl 22 dažādas platības ekskluzīvie numuri. Piektajā stāvā būs bārs, bet pirmajā stāvā restorāns ar terasi un skatu uz parku. Restaurētajā ēkā saglabāsies arī bibliotēka un zāle, taču padomju laika gleznojumus uz sienām reprezentablās viesnīcas klienti neredzēs - tos plānots noņemt. T.Kavars Dienai stāsta, ka bibliotēkā paliks arī agrāk tai piederošās aptuveni 6000 grāmatas. Lai arī to turpmākais izmantojums nav skaidrs, īpašnieki vēlas saglabāt šo vēstures liecību. Vēstures liecības glabā arī pati ēka, kas tagad var lepoties ar jauniem logiem un jau gandrīz atjaunotām melnām balkona margām, kas izcelsies uz baltās fasādes fona. "Mēs jau apskatījāmies, kā saule atspīd margās un spēlējas ar krāsu," Dienai lepni stāsta būvuzraugs Valdis Menniks. Ēkas atjaunošanas darbi atklājuši vairākas interesantas lietas - padomju laikos vairākkārt paceltais terases līmenis noslēpis vienu pakāpienu uz to. Tagad padomju celtnieku nežēlotais betons noņemts, uz terasi gluži kā arhitekta oriģinālajā plānā vedīs trīs, nevis divi pakāpieni, no jauna būs uzlikts terases segums un margas. Noņemot fasādes krāsu, strādniekus gaidīja vēl viens pārsteigums - aptuveni trīsdesmitajos gados atstāts uzraksts sarkaniem burtiem krievu valodā - "boļševisms ir kolhozu verdzība". Bet par to no jauna špaktelētajās sienās vairs nekas neliecina. Lietotās kodoldegvielas izvešanu no Latvijas varētu finansēt ASV BNS 08/02/03 Svarīgāko Salaspils kodolreaktora likvidācijas sastāvdaļu - lietotās kodoldegvielas izvešanu no Latvijas - varētu finansēt ASV valdība, kas uzsākusi projektu par Krievijā ražotās degvielas nogādāšanu atpakaļ šajā valstī. Latvijas Radiācijas drošības centra direktors Andris Salmiņš sacīja, ka konkrētāki ASV valdības nodomi varētu būt zināmi rudenī pēc tam, kad projekta ietvaros būs notikusi pirmā demonstrācija kādā citā valstī, iespējams, Uzbekistānā. Lai pētītu atsevišķi valstu situāciju un iespējamo dalību projektā, ASV eksperti februārī un martā viesojās Latvijā, Rumānijā, Čehijā un citās valstīs. Projektā piedalās ASV, Starptautiskā atomenerģijas aģentūra un Krievija. Tomēr Salmiņš norādīja, ka ASV nekādā gadījumā nesegs visas izmaksas un aptuveni 20 līdz 30% būs jāatrod Latvijai, galvenokārt apmaksājot drošības pasākumus Latvijas teritorijā. "Latvijas policijai ASV diez vai maksās," sacīja Salmiņš, norādot, ka Latvijas līdzekļi būs nepieciešami arī uzlabojumiem uz dzelzceļa un citām ar drošību saistītām izmaksām. Salmiņš arī pauda bažas, ka Latvijas vienaldzīgā attieksme pret Salaspils reaktora demontāžu varētu mazināt ASV vēlmi finansēt projektu, "ja mēs ilgstoši demonstrējam, ka mums nosacīti ir vienalga". Lai Latvija varētu piedalīties projektā, tai jānoslēdz starpvaldību līgums ar Krieviju, kā arī vairāki līgumi iestāžu līmenī. Līguma tekstu gatavo Krievijas Atomenerģētikas ministrija, kas projektu Latvijai vēl nav iesniegusi. Salmiņš prognozēja - ja kodoldegvielas izvešanu sāk pietiekami drīz, izvešana no Latvijas varētu izmaksāt vairāk nekā divus miljonus latu. Ja ar izvešanu kavējas un vispirms nepieciešams kodoldegvielu pārvietot uz īpašiem konteineriem, būs vajadzīga nauda arī to iegādei. Salmiņš sacīja, ka izvedamās kodoldegvielas daudzums ir "pāris desmiti kilogramu". No PSRS mantojumā saņemtais Salaspils zinātniski pētnieciskais kodolreaktors ir novecojis un savu laiku nokalpojis. Latvijas valdība 1995.gadā nolēma neturpināt kodoldegvielas iegādi un esošo krājumu izmantošanas reaktoru slēgt. Reaktoru svinīgi slēdza 1998.gada 19.jūnijā un nolemts to likvidēt. Unikālo pētniecības iekārtu kopš 1961.gada 26.septembra, kad reaktoru nodeva ekspluatācijā, izmantojuši daudzi pazīstami zinātnieki un inženieri. Pētījumi veikti sadarbībā ar citiem zinātniskiem centriem Eiropā, Brazīlijā, ASV. Kopumā izdots vairāk nekā desmit monogrāfiju un vairāk nekā 600 publikāciju un konferenču tēžu. Taupības politikas dēļ Vides ministrijai Salaspils kodolreaktora likvidācija, tai skaitā lietotās kodoldegvielas izvešana no Latvijas jāatliek uz nenoteiktu laiku. Reaktora likvidāciju bija paredzēts pabeigt līdz 2008.gada beigām, līdz šā gada beigām izvedot kodoldegvielu. Līdz ar to nepieciešami papildu līdzekļi drošības uzlabošanai reaktorā. Reaktora demontāžai 2002.gada budžetā nākamajiem gadiem bija rezervēti 12 807 000 latu. Salaspils reaktora demontāžas sagatavošana norit jau kopš 1999.gada. Gravas taupīšanas plāni nepārliecina LTV darbiniekus Diena 08/02/03 Šī nav spēle, kā atrast miljonu, - tā piektdienas pusdienlaikā saviem kopsapulcē sanākušajiem ne īpaši daudziem pakļautajiem, kas patlaban nebauda atvaļinājumu, sacīja Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Uldis Grava. Viņa un viņa komandā esošo direktoru uzdevums bija grūts - prezentēt LTV darbiniekiem savus divos mēnešos izkaltos un izkalkulētos plānus - kā ietaupīt miljonu latu, samazinot štatus, ražošanu un ētera laiku. Iepazīstoties ar iecerētajām pārmaiņām un mazliet mainīto programmu tīklu, daļa LTV darbinieku protestēja - ar šādiem plāniem LTV iekritīs vēl lielākā bedrē. Arī daži Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) pārstāvji izteica neticību, vai ar piedāvāto plānu iespējams izkļūt no finanšu grūtībām. Gandrīz trīs stundas garajā diskusijā U.Grava aizvien vairāk saguma zem LTV aktīvāko darbinieku jautājumu un repliku gūzmas, un palīdzēt sabiedriskās televīzijas ģenerāldirektoram, skaidrojot vadības pozīciju un rīcību, nespēja arī pāris klātesošo direktoru. Kaut sapulces laikā U.Grava it kā starp citu izmeta atkāpšanās iespēju, pēc sanāksmes viņš Dienai apņēmīgi atzina: "Iešu uz priekšu, līdz mani noņems." NRTVP padomes priekšsēdis Ojārs Rubenis LTV kapteini jestri uzmundrināja - lai par aiziešanu nemaz i nedomājot, jo NRTVP viņu tik viegli vaļā nelaidīšot. U.Gravas iecere par raidlaika un ražošanas samazināšanu līdzi nes arī štatu un raidījumu īsināšanu, tas arī satraucis LTV darbiniekus. Pagaidām gan ģenerāldirektors neatklāj atlaižamo vārdus, vien samazināmo štata vietu skaitu - 38. Turklāt U.Grava atklājis, ka pērn 52% no LTV izdevumiem izmaksāti algās, un tagad izkalkulējis, ka uz tām varētu ietaupīt 150 000 latu. Režisore Svetlana Rudzīte izteica šaubas, vai tiešām ar jauno tīklu un sašaurināšanos LTV atgūs skatītāju, jo, viņasprāt, "tā nav izeja, tas ir bezdibenis". Pārliecība par mazliet mainītā tīkla efektivitāti nebija radusies arī NRTVP priekšsēža vietniecei Dacei Ķezberei, kas Dienai sacīja - samazināmo izdevumu aprēķini veikti pavirši, bez pamatojuma. Piemēram, U.Grava iecerējis apraides izmaksās ietaupīt 100 000 latu, tomēr, kā pats atzīst, par to vēl neesot vienošanās ar Radio un TV centru. Viņa, pamatojoties uz ikgadējo auditu, saka - LTV ir maksātnespējas priekšā. Tik skarbus vārdus gan noraida O.Rubenis, tomēr viņš teic - NRTVP savu viedokli izteiks tikai pēc tam, kad 21.augustā U.Grava un viņa komanda skrupulozi būs pamatojuši pārmaiņu lietderību. Plāno celt maksu par ārstēšanu Diena 08/01/03 Ja arī par ārstēšanos turpmāk būs jāmaksā vairāk, bērna vajadzībām nauda vienmēr atradīsies, atzīst Evita Bžežinska. Viņas dēliņš Renārs pašlaik atlabst ārsta Sandra Kaidaka vadītajā bērnu slimnīcā Gaiļezers. Pildot valdības uzdevumu nākamgad samazināt nozares izdevumus par 14,8 miljoniem latu, Veselības ministrija (VM) kopā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) atradusi iespēju ietaupīt ap 12 miljonu latu - galvenokārt paaugstinot pacientu līdzmaksājumus par ārstēšanu. Par to Dienu ceturtdien informēja VOAVA direktores vietnieks Zigurds Lasovskis. Tā ir virzība uz maksas medicīnu, kas daudziem nebūs sasniedzama, uzsver Dienas izvaicātie šīs nozares speciālisti. "Nācija kļūs slimāka un depresīva," teic Latvijas Pacientu tiesību biroja (LPTB) direktore Signe Dauškane. Viņa prognozē - ja noteiks maksu līdz šim valsts garantētai aprūpei, daudzi nevarēs atļauties ārstēties, kļūs par invalīdiem un dažādu pabalstu saņēmējiem, tā palielinot sociālā budžeta slogu. Palielinoties maksas pakalpojumu īpatsvaram, būs apdraudēta valsts ekonomiskā attīstība, iepriekš atzinusi arī VM. Mediķu arodbiedrība nav apmierināta, ka valdības taupības plāni skars streikojot izcīnīto algu paaugstinājumu, tāpēc piektdien uz ārkārtas sēdi aicinājusi varas partijas Jaunais laiks atbildīgās amatpersonas. Jau rakstīts, ka nākamgad VM budžetā paredzēts pieaugums - absolūtos skaitļos par aptuveni 38 miljoniem latu, taču mediķu algu paaugstināšanai vien nepieciešams vairāk par 40 miljoniem. Pēc valdības uzdevuma meklējot iespēju taupīt, 2004.gadā par maksas pakalpojumu varētu kļūt ne tikai ģimenes ārsta mājas vizīte, bet arī speciālista konsultācija, pastāstīja Z.Lasovskis. Gan ambulatorajā, gan stacionārajā ārstniecībā pieaugtu pacientu līdzmaksājumi - aptuveni par 20% no pakalpojuma izmaksām. 2,2 miljonu latu ietaupījumu nestu jau iepriekš apspriestā mediķu algu palielināšana līdz vidēji Ls 190 agrāk plānoto Ls 200 vietā. Šo samazinājumu veselības ministre Ingrīda Circene (JL) neuzskata par tik kritisku, lai mediķi sāktu protesta akcijas - algas pieaugs tik un tā, jo patlaban nozarē strādājošo vidējais atalgojums ir Ls 151 mēnesī. Iecerēts, ka līdzekļu samazinājums neskars bērnu aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Visticamāk, saudzēta tiks arī onkoloģija, infektoloģija, tuberkulozes pacientu ārstēšana - ierobežojot līdzekļus šīm vajadzībām, sabiedrība tiktu pakļauta augstākam saslimstības riskam, dramatiski pieaugtu mirstība, norādīja Z.Lasovskis. "Neviens pacientiem skaidri nepasaka - mīļie, gatavojieties, ka Latvija pāries uz maksas medicīnu," nosodoši izteicās S.Dauškane. Viņa uzsvēra - lielākais līdzekļu ietaupījums iespējams vienīgi uz medicīnas pakalpojumu apjoma rēķina, jo VM jau pavēstījusi, ka mediķu atalgojums nedrīkst ciest. Ja izpilda streika prasības un palielina algas, būs jāsamazina ārstniecības apjoms, prognozēja bērnu slimnīcas Gaiļezers vadītājs Sandris Kaidaks. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska paredzamo taupības režīmu nodēvēja par kaitniecību. "Lauku pacients būs nolemts," viņa teica, aicinot VM līdzekļu samazinājuma gadījumā administrēt naudas izlietojumu, bet neveikt jaunas reformas "tikai, lai radītu ilūziju, ka ministrija ir vajadzīga". "Vēl nav strikti pieņemts lēmums, ka būs tā un ne citādi," teica VM budžeta un finanšu departamenta direktore Laila Ruškule. Zemes īpašumtiesības kavē bibliotēkas celtniecību NRA 07/31/03 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecību joprojām kavē nesakārtotais zemes jautājums, trešdien atzīts LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēdē. Izvēlētā bibliotēkas celtniecības vieta atrodas gan uz valstij, gan Rīgas domei, gan desmit fiziskām un juridiskām personām piederošas zemes. Kaut arī valdība jau 1990. gadā bija konceptuāli izlēmusi par LNB ēkas celtniecību konkrētajā vietā, pašvaldība pieļāvusi zemes, ēku un dzīvokļu privatizāciju. Uzraudzības padomes loceklis Viesturs Tamužs pastāstīja, ka zemes un ēku atsavināšana varētu notikt pusotra līdz divu gadu laikā, un valsts šim mērķim varētu atvēlēt apmēram 1,8 miljonus latu. Tā kā turpināt projektēšanas darbus un kārtot būvniecības dokumentus iespējams tikai zemes īpašniekam vai nomniekam, bet valstij pašlaik nepieder visa LNB būvei nepieciešamā zeme, uzraudzības padome atzina, ka nav iespējams turpināt projektēšanu un konkursa kārtībā izvēlētajai amerikāņu firmai Hill International pasūtīt LNB ēkas skiču projekta pabeigšanu un tehniskā projekta izstrādi, kas izmaksās apmēram 2,5 miljonus latu. Lūdz rosināt jautājumu par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu NRA 08/02/03 Rīgas tiesas apgabala virsprokurora pienākumu izpildītāja Valija Čekotina ceturtdien ar prokurora iesniegumu vērsusies pie reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera, lai ministrija veiktu pasākumus, kas nodrošina likumu izpildīšanu Ķekavas pagasta padomē, un izvērtētu iespēju ierosināt pagasta padomes atlaišanu, ziņo LETA. Par būtiska kaitējuma radīšanu pašvaldības kārtībai, padomes kompromitēšanu iedzīvotāju acīs, 28. jūlijā saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa noteikumiem prokurors pieņēma lēmumu par apsūdzētās pagasta priekšsēdētāja vietnieces Ineses Danilevičas atbrīvošanu no amata uz izmeklēšanas laiku un lēmumu nosūtīja izpildīšanai Ķekavas pagasta padomei. Prokurora lēmums tika izskatīts pagasta padomes sēdē un piedāvāts nobalsošanai, pieņemot lēmumu par Danilevičas atstāšanu amatā. Melnā stārķa ligzdas postījums izgaismo nepilnības Diena 08/01/03 Melnā stārķa mazulis Dienas fotogrāfu sagaidīja, ierāvies būra stūrī. Viņš kļuvis par ornitologu un Valsts meža dienesta darbinieku domstarpību iemeslu - vai stārķēnu vajadzēja glābt vai atstāt mežā. Joprojām neskaidrais aizsargājamā melnā stārķa ligzdas izpostīšanas gadījums Aizkraukles rajonā, kā rezultātā viens stārķēns gājis bojā, bet otrs nogādāts Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, ne tikai izraisījis asas domstarpības starp ornitologiem un Valsts meža dienesta darbiniekiem, bet arī liek domāt par likumu nepilnībām vai nezināšanu dzīvnieku aizsardzībā. Putna mazulis, kuru pēc kāda sēņotāja ziņojuma pagājušās nedēļas beigās atrada Valsts meža dienesta darbinieki, patlaban atrodas zooloģiskajā dārzā, un tā pārstāvis Ingmārs Līdaka nedod cerību nedz, ka putnu izdodies palaist brīvībā, nedz, ka tas vispār dzīvos. Putnam ir rahīts, taču tagad vairs neesot iespējams noteikt, vai tas jau bijis, pirms izpostīta ligzda, vai izveidojies vēlāk neatbilstošas pārtikas dēļ. Neskaidrs ir arī pašas ligzdas izpostīšanas fakts. Kā pastāstīja putna atradējs, Daudzevas mežniecības mežsargs Viesturs Barviks, pēc ziņojuma viņš devies apskatīt ligzdu un atradis vienu beigtu stārķa cāli, bet otrs nekustīgi tupējis pie nogāzta bērza. Viņš izteica pieņēmumu, ka ligzdu, saliecot vienu no ligzdas balsta zariem, netīši iznīcinājuši ornitologi, kuri jūlija vidū gredzenoja putnu mazuļus. Šādu iespēju gan noraidīja viens no gredzenotājiem ornitologs Jānis Ķuze. Viņš skaidroja - gredzenojot putnus, pie viena tiekot pārbaudīta arī ligzdas stabilitāte, jo stārķu ligzdām, kas kļūst smagākas ar katru gadu (20-30 gadu vecas ligzdas var sasniegt pat tonnas svaru), nereti nepieciešams kāds mākslīgais balsts. Izpostītā ligzda tomēr vēl šķitusi gana izturīga. "Skumjākais tomēr ir tas, ka cālis ir aizvests uz zoodārzu. Ja ligzda iet bojā, stārķi nākamgad varētu atgriezties un šajā vietā uztaisīt jaunu ligzdu, taču, ja aiznests viņu mazulis, ligzdu viņi, visticamāk, uzskatīs par izpostītu un šajā vietā vairs nenāks," sacīja J.Ķuze. I.Līdaka vērsa uzmanību uz to, ka likumdošana, kas skar aizsargājamos dzīvniekus, ir sarežģīta. Pēc sugu un biotopu aizsardzības likuma, atrodot mežā beigtu vai ievainotu aizsargājamo dzīvnieku, par to jāziņo vietējai mežniecībai. Tiem savukārt jāuzraksta apliecinājums, ka putns vai dzīvnieks nav nogalināts vai ievainots ļaunprātīgi, un tad atradējam jādomā, kā to nogādāt Dabas muzejā izbāšanai vai arī izmitināt. "Tās ir lielas klapatas, un jēdzīgākais, ko cilvēks šajā gadījumā var darīt, - iet putnam vai dzīvniekam garām," saka I.Līdaka. Tajā pašā laikā tas neatbilstu dzīvnieku aizsardzības likumam, kas liedz dzīvnieku pamest bezpalīdzīgā stāvoklī, turklāt mežā atrasts ievainots vai beigts aizsargājamais putns varētu būt vērtīgs zinātnisks ieguvums. Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents Vilnis Bernarts nedomā, ka abi šie likumi būtu pretrunīgi, tomēr norāda - pārāk daudzi mēģinājuši šo jomu sakārtot, tāpēc arī procedūra tik sarežģīta. I.Līdaka uzskata, ka risinājums būtu viena konkrēta SOS dienesta ieviešana, kas sniegtu konsultācijas, ko darīt, ja mežā atrasts dzīvnieks, kā arī nodarbotos ar to izmitināšanu. Karstais laiks izraisa zivju bojāeju NRA 08/05/03 Karstā laika dēļ vērojams skābekļa trūkums dažās Latvijas upēs un ezeros, kas izraisa zivju slāpšanu un bojāeju. Speciālisti uzsver, ka tikai gaisa temperatūras pazemināšanās, lietus un vējš šo situāciju var novērst. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ūdens bioloģisko resursu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins stāsta, ka saņemta informācija par zivju bojāeju Daugavā, Rīgas HES ūdenskrātuvē - ziņojis uzņēmuma Latvenergo darbinieks. Vakar saņemta informācija par zivju slāpšanu Lielajā Baltezerā. Ūdenī ir ļoti augsta temperatūra, kas rada skābekļa deficītu. "Vispirms iet bojā tās zivis, kas atrodas mazās ūdenstilpēs, jo tās ir seklas un nav saistītas ar lielajām ūdenstilpēm," secina N. Liskins. Seklākajās ūdenstilpēs intensīvāk ziedot aļģes un esot lielāks skābekļa patēriņš. Aļģes ziedēšanas periodā izdalot arī indīgas vielas un radot skābekļa deficītu. Par mazākajām upēm un grāvjiem trūkstot informācijas, jo makšķernieki lielāku uzmanību pievēršot lielākajām ūdenstilpēm. "Pārliecinoši var teikt, ka mazākajās upēs un ezeros ir konstatējama zivju bojāeja noslāpstot," stāsta N. Liskins. Viņš atzīst, ka šo procesu varētu apturēt lietus, vējš un gaisa temperatūras pazemināšanās. Par ķīšu masveida bojāeju Burtnieku ezerā aģentūru LETA informēja kāds makšķernieks. Ķīši tur mirstot jau aptuveni trīs nedēļas, taču neesot skaidrs, kāds tam ir iemesls. Iespējams, tā esot kāda slimība, jo citu zivju bojāeja nav novērota. Lai gan pēdējā laikā arī makšķernieku lomi Burtnieku ezerā esot mazāki, tomēr palaikam kāds prasmīgāks makšķernieks braucot krastā ar prāvām līdakām un vareniem asariem. Valmieras reģionālās vides pārvaldes zvejas inspektors Uldis Balodis Neatkarīgajai atklāja, ka ķīšu bojāeja nav saistīta ar skābekļa trūkumu un karsto laiku. "Tā nav nekāda problēma - ķīši ziemā ir sasaluši, bet tagad, ūdenim paliekot siltākam, tie ceļas augšup," saka U. Balodis. Viņš piebilst, ka citu zivju izmiršana nav novērota. "Burtnieku ezeru karstais laiks noteikti neiespaidos, bet mazajos ezeriņos zivīm noteikti jau trūkst skābekļa," secina zvejas inspektors. Viņš uzsver: pagaidām nav informācijas, ka ūdenstilpēs skābekļa trūkuma dēļ būtu kritisks stāvoklis, bet, ja karstais laiks turpināšoties, tad tas ir sagaidāms. "Gaidīsim lietu un temperatūras pazemināšanos," saka U. Balodis. Drūpošo Gaiziņa skatu torni vēlas steidzami rekonstruēt NRA 08/05/03 Gaiziņkalna skatu tornis, kas ir 13 stāvus augsts, ir slēgts apmeklētājiem jau no pērnā gada vidus, tomēr daudzi jaunieši riskē un kāpj bīstamajā Gaiziņa tornī. Šobrīd nav neviena, kas par to uzņemtos atbildību. Gaiziņkalna apsaimniekotāja Inese Apele informēja, ka tornis pašlaik ir slēgts apmeklētājiem, taču pārāk liels ir vilinājums paraudzīties uz Latvijas plašumiem no putna lidojuma, redzēt 50 metru augsto Gaiziņu, kas atrodas 311 metru augstumā virs jūras līmeņa. Ieeja skatu tornī ir aizmetināta, taču "jaunieši un bērni to uzskata par izaicinājumu". "Jāuzmana visu laiku. Tornis jau vēl negāzīsies, bet brūk ķieģeļu apmetums. Tāpēc apkārt tornim ir lentes kā brīdinājums, lai cilvēki neiet tuvumā," sacīja I. Apele. Austrumvidzemes reģionālajā Valsts darba inspekcijā paskaidroja, ka šī iestāde nekontrolē drošību Gaiziņa skatu tornī un diezin vai vispār kādam to darīt ir pienākums. Ja skatu tornis darbotos un tur oficiāli strādātu cilvēks, tad inspekcija kontrolētu, vai ir ievērota šā darbinieka drošība, ziņo BNS. I. Apele pauda, ka finansējuma trūkuma dēļ nav izdevies īstenot sākotnējo ieceri par skatu torņa nojaukšanu un jauna būvēšanu. "Varbūt lētāk būtu rekonstruēt esošo torni. Tāpēc vēlos izsludināt ideju konkursu. Grūti pateikt, cik varētu izmaksāt skatu torņa rekonstrukcija. Vēlētos, lai tajā būtu arī lifts, lai tornis būtu pieejams arī gados vecākiem cilvēkiem," sacīja I. Apele. Skatu torni Gaiziņā iesāka veidot, bet nepabeidza pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Kad Atmodas gados Ineses Apeles tēvs Leopolds Apelis atguva savu īpašumu ar visu skatu torni, tad jau tam vairs nebijis stikla logu. "Šis skatu tornis nav sevišķi skaists, nav mūsdienīgs. Mans 86 gadus vecais tēvs, kas dzīvo Amerikā, vēlas aiz sevis atstāt skaistu torni. Taču sapņi nav tik viegli realizējami," sacīja I. Apele. Novērtēti labākie Latvijas miestiņi LETA 08/02/03 Pagājušajā nedēļā Cēsīs 12.Latvijas alus svētkos novērtēti labākie Latvijas alus darītāju gaišie, tumšie un mucās pildītie miestiņi. Kopumā degustēšanai savu miestiņu paraugus bija pieteikušas divpadsmit alus darītavas, aģentūru LETA informēja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Ivars Grīslis. Katra alus darītava varēja iesniegt divas alus šķirnes, un šo iespēju izmantojuši visi alus darītāji. Miestiņu degustācijas komisija gaišā alus grupā ļoti labi novērtējusi alu "Tērvetes senču", "Piebalgas senču", "Kimmel premium", "Trīs Jāņi", "Lāčplēša gaišais", "Aldara zelta premium", "Tērvetes" un "Aldara stiprais". Savukārt labi šajā gaišo alu kategorijā novērtēts miestiņš "Radio SWH Rock", "Minhauzens", "Rīgas sevišķais", "Bauskas gaišais speciālais alus". Tumšā alus grupā vērtējumu "ļoti labi" izpelnījās miestiņš "Kimmel tumšais", "Lāčplēša tumšais", bet labi novērtēts brūvējums "Bocmaņa tumšais" un "Bauskas tumšais speciālais alus". Savukārt mucās pildītā alus grupā par ļoti labu atzīts miestiņš "Lido pils", "Lido medalus, "Užavas gaišais" un "Vārpa ekstra", bet par labiem - "Brenguļu gaišais", "Užavas tumšais" un "Brenguļu alus". Komisija alus nozares darbu kopumā novērtējusi atzinīgi. Tomēr visaugstāko vērtējumu - "teicami" - neizpelnījās neviens no iesniegtajiem paraugiem. LADS gan ir pārliecināta, ka alus kvalitāte ir augusi. Aug azartspēļu iekārtu un vietu skaits LETA 08/04/03 Šogad pirmajā pusgadā vērojams atsevišķu azartspēļu iekārtu un vietu skaita pieaugums, salīdzinot ar pērno gadu, kad bija ievērojams kritums, liecina Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati. Šogad reģistrēti 10 515 azartspēļu automāti, pērn to bija 10 321, bet aizpērn - 11 750. Pieaudzis arī kāršu un kauliņu spēles galdu skaits - šogad to ir 112, pērn bija 108, bet aizpērn - 124. Samazinājums šogad turpinās tikai ruletes spēles galdiem - no 32 galdiem 2001.gadā pērn to skaits saruka līdz 31 un šogad vēl par vienu mazāk līdz 30 galdiem. Visstraujāk audzis spēļu automātu zāļu skaits - ja 2001.gadā to bija 179, pērn - 208, tad šogad skaits dubultojies līdz 441 zālei. Dubultojies arī bingo spēles vietu skaits -šogad to ir divas, bet iepriekšējos divos gados bija tikai viena zāle. Atkal sācis pieaugt totalizatoru pieņemšanas punktu skaits, kas pērn no 15 bija sarucis līdz 11, bet tagad ir sasniedzis 13. Nav mainījies kazino daudzums, kas trīs gadus pēc kārtas saglabā azartspēlēs zīmīgu skaitu - 21 jeb acīte. Visvairāk spēļu iekārtas patlaban ekspluatē SIA "Joker Ltd" - 1564, seko SIA "Post - Nevada" - 1276, SIA "Favorīts - Favrs" - 1001, SIA "Altea" - 910, AS "Admirāļu klubs" - 730, AS "Baltic Gaming" - 681 un SIA "DLV" - 604 iekārtas. Visvairāk spēļu zāles pieder "Joker" - 62, "Admirāļu klubam" - 49, "Post - Nevada" - 46, "Favorīts Favr" - 38, "Altea" - 31, "DLV" - 30 un SIA "Furors" - 27 zāles. Kazino īpašnieku vidū objektu skaita ziņā pirmā ir SIA "NB" - četri kazino, "Baltic Gaming", SIA "Bliks" un SIA "Niks" - katram trīs kazino, savukārt "Furors", "Post - Nevada" un "Admirāļu klubs" apsaimnieko katrs divus kazino. Viens kazino pieder SIA "Casino Daugava". Latvijā reģistrēti 55 tūkstoši šaujamo BNS 08/04/03 Latvijā šobrīd oficiāli reģistrēti vairāk nekā 55 tūkstoši šaujamieroču, tostarp gandrīz 11 tūkstoši pistoļu un revolveru. Valsts policijas g ada vidū apkopotā statistika liecina, ka Latvijā oficiāli reģistrēto šaujamieroču īpašnieku skaits gada laikā samazinājies par 797 cilvēkiem. Kopumā šī gada jūnija beigās valstī reģistrēti 37 883 šaujamieroču īpašnieki, tostarp 27 646 (par 869 mazāk nekā attiecīgajā laikposmā pērn) - mednieki. Tiem iedzīvotājiem, kuriem izsniegtas šaujamieroču atļaujas, šobrīd kopumā pieder 55 064 (-412) ieroči, tostarp 10 924 (+302) pistoles un revolveri, no kuriem 8013 (+767) paredzēti ne tikai glabāšanai, bet arī nēsāšanai. Tāpat šobrīd likumīgo ieroču īpašnieku pārziņā ir 1078 (-46) pašaizsardzībai domātas gludstobra bises, 36 128 (- 1227) medību bises un 6934 (+559) medību karabīnes un kombinētās bises. Gada sešos mēnešos VP Atļauju sistēmas darbinieki fiziskajām personām anulējuši 354 (+46) atļaujas, bet juridiskajām personām - 6 (-18). Tāpat likumsargi atraduši un konfiscējuši 439 (+11) nelikumīgi glabātus šaujamieročus, bet civiliedzīvotāji policijai nodevuši vēl 195 (+50) nelegāli glabātus ieročus. Tāpat gada sešos mēnešos par ieroču un munīcijas iegādes, glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpumiem fiziskajām un juridiskajām personām kopumā sastādīti 366 (-5) administratīvā pārkāpuma protokoli, bet par neatļautu ieroču apriti ierosinātas 167 (+37) krimināllietas. Latvijas skolēni piedalīsies starptautiskā fizikas olimpiādē Taivānā BNS 08/02/03 Piecu Latvijas vidusskolu audzēkņi no sestdienas līdz 11.augustam augustam Taivānā piedalīsies starptautiskajā fizikas olimpiādē, BNS informēja Taipejas misijā Latvijā. Uz Taivānu dosies Toms Atteka no Brocēniem, Mārtiņš Brics, Imants Kaldre un Ansis Rosmanis no Rīgas un Pēteris Grišins no Ventspils. Viņus pavadīs Latvijas Universitātes pasniedzējs Jānis Harja un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālists Austris Cābelis. Starptautiskā olimpiāde notiek jau 34.reizi, un šogad tajā piedalīsies 53 valstu skolēni, to vidū ASV, Kanādas, Šveices, Itālijas, Dānijas, Norvēģijas un Taivānas pārstāvji. Pakalniņas filmu iekļauj Venēcijas kinofestivāla programmā BNS 08/01/03 Venēcijas kinofestivāla oficiālajā programmā, sadaļā "apstream", kurā sacentīsies 18 alternatīvas un oriģinālas filmas no visas pasaules, iekļauta arī režisores Lailas Pakalniņas jaunā spēlfilma "Pitons", piektdien ziņo laikraksts "Diena". Šajā sadaļā izrādīs arī pasaulslaveno režisoru Larsa fon Trīra un Sofijas Kopolas jaunākos darbus. Venēcijas kinofestivāls notiks no 27.augusta līdz 6.septembrim, tas ir pasaulē vecākais un viens no prestižākajiem kinofestivāliem. Tajā rādīs arī režijas zvaigžņu Vudija Allena, Džima Džārmuša, Bernardo Bertoluči, Margaretas fon Trotas jaunākos darbus - jubilejas festivālam ir sarūpēta izcila programma. Līdz šim Latvijas vienīgā pastarpinātā dalība šajā skatē bijusi 1953.gadā, kad aktrise Dzidra Ritenberga Venēcijā saņēma Volpi kausu par lomu ukraiņu filmā "Malva". Pakalniņa "Pitonu" raksturo kā absurda drāmu, kuras darbība notiek parastā Latvijas skolā. Pirmizrāde Latvijā iecerēta oktobrī. Dzintara takā skalojas mazuts NRA 08/02/03 Ik vasaru Baltijas jūras pludmali Kurzemē piesārņo mazuts. Kurzemes jūrmalā pie Pāvilostas sastaptais atpūtnieks Sandris pastāstīja, ka pēc pastaigas pa Dzintara taku posmā no Pāvilostas līdz Akmeņragam viņa apavi aplipuši ar melnu, ķepīgu masu. Jūras piekrastē viņš atradis aptuveni trīs kilogramus smagu mazuta kluci. Objekts, kas tūrisma ceļvežos atzīmēts kā Dzintara taka, drīzāk būtu dēvējams par Mazuta taku, rūgti ironizē atpūtnieks. Arī Neatkarīgās sastaptā Pāvilostas iedzīvotāja Daina Jostmane stāsta, ka dažkārt vasarā bērni atskrienot no jūras ar melnām, apķepušām pēdām. "Mazutu nevar redzēt, jo tas aplipis ar smiltīm. Taču apavi ar to aplīp un paliek melni. Notīrīt var mēģināt vienīgi ar spirtu vai kādām smaržām, jo mazgāšana tur nelīdz," turpina Sandris. Viņš esot nogājis aptuveni desmit kilometru un mazutu ievērojis katrā kvadrātmetrā. Piesārņojumā, viņaprāt, vainojams Būtiņģes naftas termināls. "Brīnos, kāpēc vietējās pašvaldības par to neceļ trauksmi," vaicā atpūtnieks. Nīcas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Maisiņš atzīst, ka tā ir visas Baltijas jūras kopējā problēma. A. Maisiņš mazuta izskalojumu saista ar kuģiem, kuri jūrā izlej balasta ūdeņus. Arī Pāvilostas muzeja darbiniece Marita Horma pieļauj, ka mazuta izskalošanā vainojami kuģi. Viņa izskaloto mazutu jūras krastā novērojusi pavasaros, kad ir lielāks ūdens līmenis. Tad mazuts esot iznests līdz pat kāpām. "Piesārņojuma rašanās iemesls ir atkarīgs arī no vēja virziena un straumēm," stāsta M. Horma. "Baidos, ka mūsu spēkos nav ar to cīnīties. Par piekrastes tīrību vajadzētu atbildēt visai valstij, tā nav tikai pagastu problēma," stāsta A. Maisiņš. Jūras vides pārvaldes Liepājas jūras kontroles daļas vadītājs Ainārs Priediens informē, ka šogad par mazuta piesārņojumu piekrastē dzird pirmo reizi, tas būšot vēl jāpārbauda. Taču šāda veida piesārņojums novērots iepriekšējos gados. Tādos gadījumos tiek ņemti paraugi un veiktas analīzes izskalotajam mazutam. Pēc tam iegūtos rādītājus salīdzina, lai uzzinātu, vai piesārņojums ir nācis no kāda konkrēta kuģa. Ja analīžu rezultāti sakrīt, kuģis tiek uzskatīts par vainīgo, un ir jāmaksā soda nauda - tiek aprēķināta zaudējumu atlīdzība. A. Priediens gan piebilst, ka gadījumi, kad tiek atrasts vainīgais kuģis, pasaules praksē ir aptuveni 10-20 procentu. A. Maisiņš atbalsta, ka Jūras vides pārvalde iekasē soda naudas no kuģiem, kas piesārņo Baltijas jūras ūdeņus, bet iekasēto naudu vajadzētu likt lietā un organizēt tīrīšanu piekrastē. "Pagastā mums vienīgā iespēja ir rīkot talkas un savākt mazutu spaiņos. Bet, kur mēs to tālāk liksim?" prāto Nīcas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks. Viņš arī piebilst, ka pludmalē izskalo ne tikai mazutu, dažkārt tās ir pudeles, spuldzes, pat televizori un datoru monitori. 2001. gada sākumā tika parakstīti vairāki Eiropas Komisijas (ES) delegācijas Latvijai apstiprinātie 1999. gada PHARE Pārrobežu sadarbības mazo projektu fonda (PHARE CBC SPF) projekti. 2001. gada 24. martā parakstīja līgumu arī par projektu Jūras vārti, kuram piešķīra 59 788 eiro. No tiem, kā informēja Nīcas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Maisiņš, iztērēti aptuveni 50 tūkstoši. Projektā piedalījās 15 pagastu, arī tie, kuriem cauri vijas Dzintara taka. Tās teritorijā tika uzstādītas septiņi lielie informācijas stendi, tika izdoti astoņi tūkstoši tūrisma ceļvežu - informatīvu bukletu par Dzintara taku. Par ES naudu tika nosprausta takas teritorija - taku iezīmēja ar mietiņiem, kurus ar laiku vandaļi izrāva. Taču ierīkotās ceļa norādes joprojām esot saglabājušās. Jaunā viļņa zvaigznes nezina, kur atrodas Diena 08/02/03 Fakts, ka festivāla Jaunais vilnis (JV) zvaigznes neapzinās, kurā valstī koncertē, pēdējoreiz parādījās ceturtdien, kad koncertā vācu dziedātāja Sāra Konore aizgrābta uz skatuves paziņoja, ka ir pagodināta pirmoreiz sniegt koncertu Krievijā. Tam sekoja pirmajās rindās sēdošās publikas ovācijas. Pērngad JV krievu dziedātāja Žasmina pludmales koncertā iesaucās: "Privet Jurmala, privet Ļitva!" (Sveika Jūrmala, sveika Lietuva!) Arī preses relīzēs nereti Jūrmala tika pārveidota par savādo "Yurmala" un Latvija tajās minēta visai maz. JV idejiskais tēvs un konkursa žūrijas loceklis Raimonds Pauls Dienai teica, ka koncertēšanas vietas nezināšana atkarīga no mūziķu kultūras līmeņa: "Ja brauc uz kādu valsti, vismaz lidmašīnā izlasi kādu bukletiņu." Viņaprāt, JV esot vieta Latvijas tēla spodrināšanai, tāpēc koncertu koordinatoriem būtu jāiepazīstina mūziķi ar Latviju. S.Konores paziņojumam R.Pauls neesot pievērsis uzmanību: "Viņa vienkārši neorientējās. Arī krievu zvaigznēm uzreiz nepierādīsim, ka neatrodamies Padomju Savienībā, 50 gadi darījuši savu." JV preses koordinatore Svetlana Jevdokimova gan Dienai atzina - lai arī akcentēta vairāk Jūrmala, Latvijas vārds uzsvērts pietiekami. Apraksts par Latviju rodams JV katalogā un citos bukletos, arī Krievijas telekanālā ORT iepazīstināts ar Latviju. "Konore brīnišķīgi zina, ka ir Latvijā, viņa taču pārbrauca pāri robežai. Viņas nākamā koncerttūre būs Krievijā, tāpēc viņa tā teica. Ar Žasminu tāds joks sanāca, jo viņai acīmredzot ir nepilnības izglītībā," stāstīja preses koordinatore. Mazirbē līksmos līvi Diena 08/02/03 Sestdien līvi savos tradicionālajos svētkos apjautīs kopību un godinās Jūras māti. Tieši tā - kājām gaisā - apņēmību iepriecināt daudzos simtus skatītāju, kas sestdien ieradīsies uz līvu svētkiem Mazirbē, demonstrēja topošie aktieri. Viņi rādīs līvu teātra izrādi Jūras kāzas. Taču svētkos varēs ne tikai vērot draisku teātri, Jūras mātes godināšanas rituālu un seno cīņu demonstrējumu jūras krastā. Tradicionālie svētki ir reize, kad piederību šai senajai tautai apjauš desmitiem ļaužu, kas uzzina daudz jauna par līvu folkloru, kultūras tradīcijām un vēsturi. Šajos svētkos piedalās gan latvieši, gan arī viesi no Somijas, Igaunijas, Ungārijas un citām valstīm. Autovadītāji var pārbaudīt zināšanas ar testa palīdzību internetā BNS 08/01/03 No 1. augusta jebkurš interesents, kurš vēlas pārbaudīt savas zināšanas Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), bez maksas varēs kārtot CSN testu internetā - šis pakalpojums būs pieejams Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājas lapā www.csdd.lv. Arī iepriekš pakalpojums bija pieejams, taču tikai par maksu. Līdz šim pamatā par testu interesējās un to kārtoja topošie autovadītāji, lai noskaidrotu savas zināšanas un sagatavotību eksāmeniem. Šogad CSN testu internetā kārtojuši gandrīz 2000 cilvēku. Apzinoties, ka CSN zināšana ir viens no veidiem, kā pozitīvi iespaidot autovadītāju braukšanas kultūru, CSDD nolēmusi testu piedāvāt bez maksas jebkuram iestādes mājas lapas apmeklētājam. CSDD mājas lapu vidēji dienā apmeklējot 500 cilvēku, bet vadītāja tiesības ik dienas iegūst ap 160 cilvēku. Turpmāk tests būs pieejams arī ilggadējiem vadītājiem, un CSDD cer, ka pārbaudījums kļūs par stimulu daudziem vadītājiem pārlasīt CSN un līdz ar to mainīt savu uzvedību un ieradumus satiksmē. CSDD mājas lapā pieejams tests arī velosipēdista eksāmena kārtošanai. Tests ir bezmaksas. Melni mākoņi klaiņo pa zilajām debesīm, taču tie kaut kur aizstaigā projām un lietus tā arī nav lijis... Karstums gan vismaz nedaudz ir mazinājies – pēc trīs nedēļu ilgās svelmes, dienā par kādiem 4oC kļuvis vēsāks, savukārt naktī tempe- ratūra kritusies pat par 10oC! Tādēļ vis- maz no rīta vēl ir tāds patīkams dzes- trums un daba sāk nedaudz a t d z ī v o t i e s ... Anda