K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 308: 2003. g. 7. - 13. augusts ES Referendums Budžeta papildu miljoni izkūst Eiropas Savienības mērķiem Diena 08/07/03 Lai arī valdošā koalīcija ir vienojusies par nākamā gada valsts budžeta plānošanu gluži kā par nelaiķi runāt tikai labu, Dienas aptaujātās ministrijas, kuras skars vislielākais budžeta līdzekļu samazinājums, optimismā nedzirkstī. Kaut arī kopumā nākamā gada budžets ir par 150 miljoniem latu lielāks nekā šajā gadā, ministrijām papildu miljonus neredzēt. Tos plānots novirzīt lielajiem tēriņiem - Latvijas dalības maksai Eiropas Savienībā, ES struktūrfondu līdzfinansējumam, NATO, mediķu algām, kā arī Eiropas Savienības fonda ISPA projektu realizācijai. Savukārt taupības režīmu ministrijas iecerējušas īstenot, galvenokārt samazinot nozarē strādājošo skaitu un, iespējams, atsakoties no vairākām sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes programmām, remontdarbiem, jauniem formas tērpiem, lieliem elektrības tēriņiem un avīžu abonēšanas. Visām ministrijām līdz piektdienai Finanšu ministrijā (FM) jāiesniedz priekšlikumi par tām piešķirtās naudas izmantošanu nākamgad un to, kur tās paredzējušas ietaupīt. Ministrijām arī jāsniedz dati, cik daudz līdzekļu nepieciešams līdzfinansējumam, lai saņemtu naudu no Eiropas Savienības (ES) strukturālajiem fondiem. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) Dienai nespēja atbildēt, kas tiks darīts, ja pieprasījums pēc līdzfinansējuma apjoma pārsniegs valdības ieplānotos 50 miljonus latu. "Kad tiks apkopota informācija, tad arī redzēsim," teica V.Dombrovskis. Trešdien ministrijas savus aprēķinus vēl nebija iesniegušas. Diena jau rakstīja, ka valdība nolēmusi nākamā gada valsts budžeta deficītu iegrožot 2% robežās no iekšzemes kopprodukta. Lai sasniegtu šo rādītāju, teju visām ministrijām savi tēriņi ir jāsamazina par 6,45%. Patlaban paredzēts, ka nākamgad valsts kopējais budžets būs 2,02 miljardi latu, kas ir aptuveni par 8% lielāks nekā šogad. Taču, neskatoties uz apstiprinātajiem tēriņu griestiem, koalīcijas partijas, kuru Saeimas frakcijas šonedēļ apmeklē premjers Einars Repše (JL), arvien uzstājīgāk norāda uz nepieciešamību palielināt nākamā gada ieņēmumu prognozes. Tādā veidā tās cer atrast papildu līdzekļus, kurus novirzīt nozaru ikdienas vajadzību segšanai. Premjers pret to iebilst un uzsver, ka papildu līdzekļu tērēšana būs iespējama tikai tad, ja nākamgad tiks iekasēta papildu nauda. Zemkopības ministrija (ZM), kurai nākamgad tēriņi jāsamazina par 4,7 miljoniem latu, gatava taupīt uz administratīvajiem izdevumiem, taču nav gatava samazināt strādājošo skaitu. Varētu samazināties skolotāju skaits lauksaimniecības skolās, un šo skolu skolēniem varētu nepalielināt stipendijas un transporta kompensācijas. Par diviem miljoniem latu tiks samazinātas arī lauksaimniecības subsīdijas, atzina ZM valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Lai arī Veselības ministrija (VM) tagad tiek piesaukta kā viena no nākamā gada lielākajām papildu valsts naudas saņēmējām (2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gada pamatizdevumiem, tā saņems par 38 miljoniem latu vairāk), līdzekļi, visticamāk, būs jāekonomē arī šai ministrijai. VM jūlija beigās satraucās par 14,8 miljonus latu lielo pamatizdevumu samazinājumu, kas varētu likt taupīt naudu uz pacientu izdevumu un mediķu algu rēķina. Tagad FM skaidro, ka kopējais palielinājums nākamgad būtu bijis 53 miljoni latu, taču ar noteikto samazinājumu VM tāpat tiks vairāk nekā šogad. VM valsts sekretārs Uldis Līkops trešdien Dienai vēl nevēlējās minēt konkrētus skaitļus, kā tiks sadalīta nākamā gada nauda, jo par to kopā ar nozares pārstāvjiem lemšot ceturtdien. Taču V.Dombrovskis atzīst, ka lielais finansējuma palielinājums galvenokārt var aiziet mediķu algām. Vēl jūnijā, grozot šā gada valsts budžetu, mediķu algu palielināšanai tika piešķirts ap 13 miljoniem latu. Lai nākamgad saglabātu tādu pašu algas lielumu, nepieciešami jau 44 miljoni lati. Satiksmes ministrija (SM) gatava daļu līdzekļu ņemt nost arī autoceļu fondam, kādreizējam specbudžetam, atzīst SM preses sekretāre Sarma Kočāne. Citādi nevarot. Lai arī kopumā ministrijas budžets nākamgad palielinās par 27 miljoniem latu, tā ir ES fonda ISPA nauda, kas tiks tērēta jau šogad apstiprinātiem transporta projektiem, un SM tai klāt netiek. SM prasīts samazināt tēriņus par 5,5 miljoniem latu. To pilnībā iespējams izdarīt tikai tad, ja samazina transporta dotācijas invalīdiem un represētajiem. Lai to nepieļautu, satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) valdībai ieteiks nesamazināt uzņēmuma ienākuma nodokli lielajiem uzņēmumiem (paredzētais samazinājums nākamgad no 19% līdz 15%), tādējādi budžetā papildus būtu iespējams iekasēt ap 11 miljoniem latu. SM sev vēlētos 3,3 miljonus latu. Iekšlietu ministrija (IeM) vairāk nekā 5,4 miljonus latu gatava ietaupīt, atlaižot no darba ap 315 valsts policijas darbinieku, atsakoties no dažu objektu apsardzes, neiegādājoties savās struktūrvienībās strādājošiem jaunas formas. Darbinieki varētu tikt atlaisti arī no citām ministrijas pakļautības struktūrām. "Varētu palielināties noziedzība," atzīst IeM preses pārstāve Iveta Kancēna. *** Sadalītie papildu miljoni ? Kopējie 2004.gada valsts budžeta izdevumi plānoti 2,02 miljardi latu, kas ir par 150 miljoniem latu vairāk nekā šogad. ? ? Valdība nolēmusi, ka visām ministrijām (izņemot Kultūras un Aizsardzības ministriju) bāzes izdevumi (bez vienreizējiem izdevumiem) ir jāsamazina par 6,45%, lai iekļautos 2% deficīta robežās. ? ? Ministrijām papildus piešķirtie līdzekļi nākamgad: ? ? Finanšu ministrijai - 52,9 miljoni. Tie tiks izlietoti, veicot Latvijas maksājumus ES budžetā un sedzot valsts parāda papildu procentu maksājumus. ? ? ES strukturālo fondu līdzfinansējumam rezervēti - 50 miljoni latu. Tā ir aptuvena summa, kas var mainīties. ? ? Veselības ministrijai - 38 miljoni lati. Visticamāk, visi līdzekļi aizies mediķu algām, lai tās nākamgad netiktu samazinātas. ? ? Satiksmes ministrijai - 27,3 miljoni latu. Tā ir ārvalstu finanšu palīdzība saistībā ar ES fondu ISPA, kas finansē transporta un vides projektus. Neatkarīgi no šī palielinājuma SM jāatrod iespēja samazināt savus bāzes izdevumus par 5,57 miljoniem latu. ? ? Vides ministrija - 12,6 miljoni latu. Arī tā ir ārvalstu finanšu palīdzība saistībā ar ES fondu ISPA, kas finansē transporta un vides projektus. Neatkarīgi no šī palielinājuma ministrijai jāatrod samazinājums par vienu miljonu latu. ? ? NATO programma - 36,4 miljoni latu. Aizsardzības ministrijai šajā programmā papildus tiek piešķirti 31,4 miljoni latu, taču kopējais ministrijas bāzes budžets 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, palielinās tikai par 9,9 miljoniem latu. Pārējie NATO programmas līdzekļi nonākuši arī citās ministrijās. Koalīcija nevar izdomāt, kā ar strīdiem nekaitēt referendumam Diena 08/07/03 Vasaras karstumā pārtraukuši atvaļinājumu, liela daļa visu koalīcijas frakciju deputātu trešdien pulcējās kopsēdē nolūkā izvērtēt iespējas samazināt savstarpējos publiskos strīdus un uzlabot lēmumu saskaņošanu starp valdību un Saeimu, lai neradītu referendumam par dalību Eiropas Savienībā kaitējošu negatīvu fonu. Pirmo reizi kopsēde notika aiz slēgtām durvīm, un no Jaunā laika frakcijas priekšsēža Krišjāņa Kariņa teiktā varēja secināt, ka nekāda vienošanās nav panākta. Galvenais esot nodrošināt stingrāku disciplīnu un novērst ministru un deputātu paziņojumus, kas ar negatīvu informāciju var satraukt sabiedrību pirms tautas nobalsošanas. Ideja par koalīcijas padomes veidošanu neesot atbalstāma, jo "nevar būt šaurs loks, kas visu izlemj, un pārējie lec kā zaldāti", sacīja K.Kariņš, pieļaujot cita veida sanāksmes aktuālu jautājumu apspriešanai. Tam, ka tagad rodas iespaids par visu jautājumu izšķiršanu premjeram tuvu stāvošu cilvēku lokā bez diskusijas koalīcijā, K.Kariņš nepiekrita. Viņš arī negribēja atbildēt uz jautājumu, vai attiecībām nav kaitējis premjera Einara Repšes aicinājums "atmodināt sevī zvēru", publiski sarīdot partnerus. Neoficiāli zināms, ka arī kopsēdē deputāti uz to ir norādījuši, kā arī atzinuši, ka valdība ar pēkšņiem lēmumiem nostādot Saeimas deputātus neveiklā situācijā. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka viņš bieži jaunumus uzzina no medijiem, kas tos lūdz komentēt, un "man neviens nevarētu pārmest par izteikto viedokli, ja iepriekš koalīcijā jautājums nav bijis saskaņots". Kā zināms, arī par paredzētām izmaiņām Rīgas brīvostas valdē deputāti nebija informēti. ZZS aicina noteikt kārtību, kad par svarīgiem lēmumiem premjers vai ministri informē frakcijas, kurās pēc tam tie tiek apspriesti - tad frakcijas pasaka savu viedokli un, ja trīs no četriem partneriem ideju atbalsta, tā būtu īstenojama. TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume Dienai sacīja, ka, viņaprāt, būtu nepieciešama koalīcijas vienošanās, nosakot principus par lēmumu pieņemšanas kārtību. To K.Kariņš neatbalsta. Vai paplašināšanās glābs Eiropas ekonomiku? Diena 08/11/03 Dinamisko Austrumeiropas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) dos tās patlaban stagnējošajai ekonomikai stimulu un ekonomisko rādītāju lēcienu — par to ir pārliecināti Eiropas ekonomikas eksperti, kas arī atklājuši, ka tieši šis aspekts ir viena no būtiskākajām motivācijām ES vēlmei paplašināties. Pēc finanšu un menedžmenta konsultēšanas uzņēmuma Konsorts aprēķiniem, ES paplašināšana 2004.gada 4.maijā, tajā uzņemot desmit kandidātvalstis, kuras jau tagad uz ES eksportē vidēji 62% saražotās produkcijas, ES iekšzemes kopprodukta (IK) attīstību varētu paātrināt aptuveni par 2—3 procentiem.Tomēr lai "glābtu mirstošo ekonomiku", kā to nosauc laikraksta Forbes galvenais redaktors Stīvs Forbss, un stimulētu astoņus triljonus ASV dolāru vērto "Eiropas veco" ekonomiku straujākai izaugsmei, tai nepieciešamas arī būtiskas reformas. Jaunās dalībvalstis savu izdevīgumu un motivāciju dalībai ES saskata iespējā ar tās nodrošināto priekšrocību palīdzību sasniegt ES labklājības līmeni. ES paplašināšana vairākkārt raksturota kā unikālu iespēju avots gan kandidātvalstīm, gan visai Eiropai, jo vērienīgā paplašināšana Eiropā radīs lielāko vienoto tirgu pasaulē ar vairāk nekā 500 miljoniem iedzīvotāju jeb patērētāju un 25 tūkstošiem uzņēmumu ar vienādiem tirgus noteikumiem un standartiem. Luterāņu arhibīskaps ES salīdzina ar zivju pilnu tīklu BNS 08/11/03 Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), kristīgā baznīca būs "kā tīklā, kur ir gan labas, gan sliktas zivis," uzskata Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Viņš sarunā ar BNS norādīja, ka, "iestājoties Eiropas Savienībā, baznīcai jārēķinās ar pastiprinātu globalizāciju un relatīvismu, kurš intensīvāk ienāks mūsu ikdienā nekā līdz šim. Bet jāatzīst, ka no šiem draudiem mēs nevarēsim izvairīties, arī neiestājoties šajā savienībā, jo agrāk vai vēlāk mums būs jāsaskaras ar šo problēmu". Savukārt kā pozitīvās puses dalībai ES Vanags norādīja iespēju rast intensīvus savstarpējos ārvalstu kontaktus un lielāku iespējamību piedalīties dažādos starptautiskos ārvalstu semināros un konferencēs. Arhibīskaps atzina, ka "liela nozīme ir tam, kā mēs pielāgosim Latvijas likumus starptautiskajām tiesību normām". Arī ārvalstu garīdznieki, runājot par Latvijas iekļaušanos ES, norāda, ka "nākotnē būs vieglāk noorganizēt dažādus teoloģiskos pētījumus, veicināt mācītāju apmācību un laju kalpošanu ārzemēs". Latvijas iestāšanās ES paātrinās integrāciju LETA/RIA NOVOSTI 08/09/03 Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) varētu paātrināt naturalizācijas tempus, piektdien preses konferencē Latvijas vēstniecībā Maskavā paziņoja Latvijas īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. "Pašlaik Latvijā ir 498 000 nepilsoņu, kas var naturalizēties. Mūsu uzdevums ir darīt visu, lai viņi gribētu un varētu kļūt par Latvijas pilsoņiem," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka Latvijas jaunā valdība ir iedalījusi četrus miljonus ASV dolāru (2,3 miljoni latu) dažādiem nevalstisko organizāciju projektiem, kas saistīti ar naturalizāciju. Muižnieks atzīmēja, ka naturalizācija ir psiholoģisks process un ka bez latviešu valodas zināšanām daudziem Latvijas iedzīvotājiem var rasties problēmas, kas saistītas ar skolas beigšanu, kā arī ar darba atrašanu. Latvijas valdība cenšas palīdzēt cilvēkiem un "valdība ir gatava tērēt naudu, lai nepilsoņi bez maksas mācītos latviešu valodu", teica ministrs. Savas pirmās vizītes Krievijā laikā Muižnieks tikās ar Krievijas ārlietu ministra pirmo vietnieci Eleonoru Mitrofanovu un Krievijas parlamenta amatpersonām. Mitrofanova sarunās ar Muižnieku pauda Krievijas satraukumu par lielo nepilsoņu skaitu Latvijā, lēno naturalizācijas gaitu un pauda cerības par reālu Latvijas varas pārstāvju dialogu ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Viņa arī īpaši norādīja uz krievvalodīgo tiesībām iegūt vispārējo izglītību dzimtajā valodā. Muižnieks savas vizītes laikā apmeklēja arī Sibīriju, lai tiktos ar tur dzīvojošajām latviešu kopienām. Krievijas teritorijā dzīvo pavisam 40 000 latviešu. Apstiprina pirmspievienošanās ekonomisko programmu LETA 08/11/03 Ministru kabineta komiteja šodien akceptēja pirmspievienošanās Eiropas Savienībai ekonomisko programmu (PEP). Tā apraksta valsts īstenoto un plānoto makroekonomisko politiku, rāda vidēja termiņa attīstības scenāriju, kā arī sniedz informāciju par būtiskākajām strukturālajām reformām, iezīmējot to īstenošanas pasākumus. Latvija jau trešo reizi ir izstrādājusi PEP. Pirmspievienošanās fiskālās uzraudzības procedūras starp Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm ietvaros par galveno šī gada PEP uzdevumu izvirzīta tautsaimniecības konverģences ar attīstītākajām ES valstīm veicināšana un gatavošanās dalībai Eiropas Monetārajā savienībā, ņemot vērā to, ka programma apskata laika periodu līdz 2006.gadam. PEP kopsavilkumā norādīts, ka Latvijas tautsaimniecības attīstību pēdējos gados raksturo strauji izaugsmes tempi, aktivitātes pieaugums visās nozīmīgās ekonomikas nozarēs, investīciju kāpums, zema inflācija. Pozitīvas izmaiņas uzrāda arī darba tirgus indikatori - pakāpeniski samazinās bezdarbs, pieaug nodarbināto skaits, sekojot darba ražīguma kāpumam, palielinās iedzīvotāju reālie ienākumi. Kā galvenie ekonomisko problēmu indikatori Latvijā joprojām paliek salīdzinoši augstais maksājumu bilances tekošā konta deficīts un augstais bezdarba līmenis atsevišķos valsts reģionos. Valdības ekonomiskās politikas mērķis ir ilgtspējīga un sabalansēta ekonomiskā un sociālā attīstība. Šī mērķa sasniegšanai svarīga ir pārdomātas fiskālās un monetārās politikas ievērošana, kā arī noteikto struktūrpolitikas pasākumu veiksmīga realizācija. Turpmākajos gados ekonomikas pieaugums saistās ar investīciju palielināšanos, eksporta attīstību un stabilu iekšējā patēriņa kāpumu. PEP makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz IKP pieaugumu vidēji 6% gadā. Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, sagaidāms nodarbinātības pieaugums, tomēr lielākā loma izaugsmē būs produktivitātes palielināšanai. Eksporta pieaugumam vidējā termiņā pārsniedzot importa pieaugumu, pakāpeniski samazināsies maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Jau rīt PEP skatīs valdība, jo programma līdz 16.augustam jāiesniedz Eiropas Komisijā. Sociālisti aicina balsot pret iestāšanos ES BNS 08/11/02 Latvijas Sociālistiskā partija (LSA) izplatījusi paziņojumu, kurā aicina referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā balsot pret. LSP Politpadome sestdien pieņēma aicinājumu vēlētājiem "Teiksim "Nē!" Eiropas Savienībai!", kurā izskaidrota partijas noraidošā attieksme pret iestāšanos ES, BNS uzzināja LSP preses dienestā. Aicinājumā uzsvērts, ka iestāšanās ES "uz tiem noteikumiem, kurus Latvijai diktē starptautiskais kapitāls, ir neprāts" paužot, ka daudz ticamāk un drošāk uzlabot savu dzīvi var "ar darbu savā zemē, pēc savas izvēles atbalstot savstarpēji izdevīgus ekonomisko attiecību līgumus ar Rietumiem un Austrumiem." LSP arī pieprasa Valsts prezidentei un likumdevējiem nekavējoši atcelt normu, kura paredz skolu pāreju uz mācībām galvenokārt latviski un ļaut vietējām pašvaldībām, skolām un vecākiem pašiem izvēlēties mācību valodu skolās, kuras finansē no valsts budžeta. Līdz šo izmaiņu ieviešanai LSP pieprasa izsludināt moratoriju izglītības reformu veikšanai. Partija atbalsta "skolotāju, vecāku, audzēkņu pūles likumīgi aizstāvēt mazākumtautību tiesības apgūt izglītību dzimtajā valodā, uzaicina sociālistus aktīvi piedalīties protesta akcijās." Referendums par Latvijas iestāšanos ES notiks 20.septembrī. Satversmes tiesā apstrīd Saeimas jaunās pilnvaras BNS 08/12/03 Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība (JSS) pirmdien Satversmes tiesā iesniedza prasību, apstrīdot Saeimas pieņemtos grozījumus Satversmē, kas saistīti ar rudenī gaidāmo referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. JSS tiesā protestēs pret Saeimas mēģinājumu paplašināt savas pilnvaras un tādā veidā pārkāpjot tautai atvēlētās tiesības. JSS tiesā apstrīd Saeimas pieņemtos grozījumus Satversmē, kuri paredz, ka "slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Pēc JSS domām, pieņemot šādus grozījumus Saeima pārkāpj Satversmē teikto, ka "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai". "Tikai un vienīgi Latvijas tauta ir tiesīga lemt par šīs suverenitātes pilnīgu vai daļēju deleģēšanu kādam citam tiesību subjektam, piemēram, starptautiskajai institūcijai. Šāda suverenitātes deleģēšana ir pieļaujama tikai un vienīgi referenduma ceļā," uzskata prasības iesniedzēji. Viņi ir pārliecināti, ka 8.Saeimas deputāti ir pārkāpuši Satversmē garantētās tiesības Latvijas tautai pašai izlemt valstiski svarīgus lēmumus. Demonstrē pirmsreferenduma reklāmas NRA 08/12/03 No šodienas vadības grupa Latvija Eiropā sāk reklāmas kampaņu par 20. septembra tautas nobalsošanu. Tās moto - Nepaliec malā! Pirmsreferenduma reklāmas rullīši nav nedz spilgti un koši, nedz arī atspoguļo asas viedokļu sadursmes. Izvēlētais izteiksmes līdzeklis - atšķirīgu sabiedrības pārstāvju šaubas un pārliecība par Latvijas iestāšanos ES - rada pretrunīgu iespaidu: no vienas puses, vadības grupa, kas ir akceptējusi reklāmu saturu, cenšas saglabāt neitralitāti, tieši neaicinot balsot par, no otras - asuma un skaidra aicinājuma neesamība tieši var pārvērsties par reklāmas kampaņas trūkumu, uzskata Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Ābrams Kleckins. "Reklāmas risinājums mulsina. Neticu, ka tas kampaņā var ienest jaunas vēsmas, nav jaunu ideju, argumentu.(..) Reklāmai ir jāņem aiz apkakles un jāved vēlamajā virzienā. Kopumā - interesanti, bet garlaicīgi," saka LU docents. Viņš uzskata - vadības grupa cenšas ieņemt "neiespējamu pozīciju", veidojot reklāmu, kas nav ne par, ne pret. "Valsts ir izdevusi milzu līdzekļus, gatavojoties ES. Tagad kampaņā sanāk - it kā informējam, bet, no otras puses, tā kautrīgi cenšamies pateikt, ka tomēr esam par. Vajadzēja jau no paša sākuma pateikt, ka valdība tērējusi līdzekļus kampaņai par vienu mērķi - iestāšanos ES." Taču "par ES" aicinājums varētu izraisīt neapmierinātību nodokļu maksātājos, kuri ir gan optimistiski, gan šaubu pilni, gan pārliecināti pretinieki iestājai ES. "Līdz 19. septembrim principiāli saglabāsim sarunas motīvu," Neatkarīgajai saka Latvija Eiropā vadītāja Ramona Umblija. Tomēr viņa norāda, ka sarunā tiks uzlikti akcenti. "Pieļauju, ka tie var mainīties, taču jebkurā gadījumā tā būs saruna ar sabiedrību," saka R. Umbija. Vadības grupas pārstāvis Ivars Austers stāsta, ka reklāmas klipi informēs par četriem šaubīgo sabiedrības daļu visvairāk urdošajiem jautājumiem: vai Latvija saglabās neatkarību, kāds būs atbalsts laukiem, vai iedzīvotāji pelnīs vairāk un kas notiks ar pensijām ES? Pamatā klipi, balstoties uz izpētītajām šaubīgajām mērķauditorijām, ir triju veidu: domāti pensionāriem, tiem, kas domā par izglītību ārzemēs, un darba ņēmējiem. Reklāmās runā sabiedrībā pazīstami savu jomu eksperti un arī vienkāršie tautas pārstāvji. Neviens no viņiem nav saņēmis honorāru par piedalīšanos klipā. Ā. Kleckins uzskata - tas ir pareizi, jo šādi iedzīvotāji pauž savu pārliecību un savu pilsonisko stāju. Reklāmas kampaņu veido radio, televīzijas, preses un vides reklāma, ko vizuāli saista puzles - kopēja attēla salikšanas spēles - fragmentu princips. Reklāma no 12. augusta līdz 19. septembrim būs abos kanālos Latvijas Televīzijā, LNT un TV3, Latvijas Radio 1., 2. un 4. programmā, Radio SWH un SWH+, laikrakstos Neatkarīgā Rīta Avīze, Diena, Lauku Avīze, Vesti Segodņa, Čas, Subbota, Tele Programma, Atpūta TV, TV Diena, SestDiena, žurnālos Ieva, Rīgas Viļņi+, Ļubļu!, Sieviete, Mūsmājas, Mājas Viesis, Kas notiek?, Nedēļa, Santa un Lilit. Ja referendumā balsosiet pa pastu, laika atlicis maz! www.cvk.lv 08/11/03 Tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas ieteikuma ir izveidojusi 38 vēlēšanu iecirkņus 29 valstīs. Iecirkņi ir izveidoti valstīs, kurās uz laiku uzturas vai pastāvīgi dzīvo vislielākais balsstiesīgo pilsoņu skaits. Tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs būs atvērti no pulksten 8 rītā līdz 8 vakarā pēc vietējā laikā. Ja balsosiet izmantojot pastu, jāpiesakās savlaicīgi. Ja vēlaties piedalīties tautas nobalsošanā, balsojot pa pastu, rīkojoties šādi:1. Sastādiet un ne vēlāk kā līdz 22. augustam (pasta zīmogs) nosūtiet tuvākajam vēlēšanu iecirknim rakstveida iesniegumu, kurā informējiet par savu vēlmi balsot pa pastu. Iesniegumā noteikti norādiet: vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi. 2. Iesniegumam obligāti pievienojiet savu Latvijas pilsoņa pasi vai, ja tās nav, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdotu reģistrācijas lapu ar personas kodu. 3. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas vēlēšanu iecirkņa komisija uz Jūsu iesniegumā norādīto adresi izsūtīs: * tautas nobalsošanas zīmi, * vēlēšanu aploksni, * balsotāja reģistrācijas lapu ar informāciju par balsošanas kārtību un kārtas numuru, ar kādu esat reģistrēts balsotāju sarakstā, * Jūsu pasi vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdoto reģistrācijas lapu, kurā būs atzīme par piedalīšanos tautas nobalsošanā. Ņemiet vērā, ka balsojums vēlēšanu komisijai jānosūta ar tādu aprēķinu, lai vēlēšanu komisija tos saņemtu līdz tautas nobalsošanas dienai, 20.septembrim. Budžets Repše draud ar partijas aiziešanu no koalīcijas pārāk liela budžeta deficīta gadījumā LETA 08/07/03 Ja citas valdošās koalīcijas partijas pieļaus valsts budžeta deficīta palielināšanu virs 2% no iekšzemes kopprodukta, "Jaunais laiks" aizies no valdība, to šodien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātiem norādīja Ministru prezidents Einars Repše. Šāda nostāja tika izteikta pēc ZZS frakcijas priekšsēža Augusta Brigmaņa norādes, ka ZZS nevēlētos tik krasu budžeta deficīta samazināšanu - līdz 2%, un jautāja premjeram, ko viņš darīs, ja pārējās trīs koalīcijas partijas - ZZS, Latvijas Pirmā partija un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - ieņems šādu vienotu nostāju un vēlēsies palielināt budžeta ieņēmumu prognozi. Brigmanis premjeru informēja, ka minētais - palielināt budžeta deficītu un arī budžeta ieņēmumu prognozi - ir frakcijas nostāja. "Zaļie" arī nevēlas, lai kādai no ministrijām tiktu samazināti izdevumi, jo to samazinājums skaršot Latvijas iedzīvotājus. Premjers noraidīja šīs ZZS prasības, apgalvojot, ka ieņēmumu prognozes ir balstītas uz makroekonomiskiem aprēķiniem, budžeta deficīta palielināšana būtu "dzīvošana uz bērnu rēķina", tāpēc ministrijām jāmeklē, kā samazināt savos bāzes izdevumos iekļautās vēlmes. Vairāki ZZS deputāti uzsvēra, ka šā brīža diskusiju par budžetu "saceltā ažiotāža" radot negatīvu informatīvo fonu pirms sabiedrības balsojuma par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Premjers noraidīja šo pārmetumu, paužot pārliecību, ka viņš nekādu ažiotāžu nesaceļ, bet vainīgi esot tie, kas nevēlas ierobežot savu ministriju tēriņus un saista šo nevēlēšanos ar ES prioritātēm. Premjers vēlreiz atgādināja, ka ministriem uzdevis budžetu veidot, vadoties no esošiem līdzekļiem, "jo pareizi darot tā ģimene, kas izdevumus aprēķina atkarībā no ieņēmumiem". ZZS ministri valdībā - vides ministrs Raimonds Vējonis, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kā arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova šodien premjeram un frakcijas deputātiem demonstrēja iespējas līdzekļu samazināšanai, norādot, ka bāzes izdevumu mazināšana radīs vai nu mazākus maksājumus un valsts pakalpojumus iedzīvotājiem, vai arī samazinās to līdzekļu apjomu, kas nepieciešams integrācijai ES. Repše, paužot neticību šim faktam, tomēr aicināja ministrus meklēt līdzekļus savu resoru iekšienē vai arī atrast tos citu ministriju budžetos. Premjers pauda pārliecību, ka ar šādu jaunu pieeju valdošā koalīcija gūs sabiedrības simpātijas un uzvaru nākamajās Saeimas vēlēšanās. Koalīcijas partneri vēlas palielināt ieņēmumu prognozi, premjers iebilst Diena 08/08/03 Lai arī nākamā gada valsts budžets plānots par 150 miljoniem latu lielāks nekā šogad un valdība jau vienreiz nolēmusi, ka tā deficīts nepārsniegs 2%, valdošo partiju vidū ar jaunu sparu atsākusies cīņa par budžeta ieņēmumu prognozes palielināšanu. Tas ļautu nākamgad valstij tērēt vēl vairāk naudas. Valdībā esošā Latvijas Pirmā partija, Zemnieku un Zaļo savienība un TB/LNNK uzskata, ka pašreizējā ieņēmumu prognoze ir pārāk pesimistiska un tā būtu jāpārskata - pēdējās divas ceturtdien pat vienojās par kopīgu pozīciju. Premjers Einars Repše (JL) šonedēļ visās tikšanās reizēs ar koalīcijas partneriem Saeimā kategoriski noraidīja šādu iespēju. Ceturtdien tiekoties ar ZZS, premjers pat pieļāva, ka Jaunais laiks varētu pamest valdību, ja zaļie zemnieki uzstās palielināt budžeta deficītu. Papildus līdzekļus varēšot dalīt tikai tad, kad tie tiks reāli iekasēti. Ieņēmumu prognoze ir piesardzīgi reāla, uzsver finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL). To plānojot, ņemti vērā iespējamie Latvijas tautsaimniecības attīstības tempi. "Nav jēgas optimistiski palielināt ieņēmumu prognozi, ja pēc tam var izrādīties, ka naudas var pietrūkt," uzsvēra V.Dombrovskis. Valdība jūlija beigās vienojās, ka nākamā gada budžeta ieņēmumi būs 1,88 miljardi latu, taču tēriņi kopā ar deficītu 2,02 miljardi latu. Tēriņi kopumā ir par aptuveni par 8% lielāki nekā šogad. Turklāt tika panākta vienošanās, ka budžeta deficīts nākamgad nebūs augstāks par 2% šā gada 3% vietā. Lai valdība īstenotu šo mērķi, kā arī realizētu deklarētās prioritātes un Latvija varētu sekmīgi izmantot ES strukturālo fondu līdzekļus, teju visu ministriju tēriņus tika nolemts samazināt aptuveni par 6,45%. Ministriju pirmie mēģinājumi to izdarīt norit sāpīgi un galvenokārt to pārstāvji mēģina pierādīt, ka samazināt līdzekļus ir gandrīz neiespējami. Visām ministrijām savi priekšlikumi par tēriņu samazināšanas iespējām jāiesniedz Finanšu ministrijā līdz nedēļas beigām. "Maza bada sajūta spiež rīkoties, pārpilnība vedina uz slinkumu. Ja ļautu vaļu ierēdņiem, budžets būtu jāpalielina vismaz vēl par 400 miljoniem latu. Tas nav pieļaujams," vairākkārt šonedēļ atkārtoja premjers E.Repše. Saeimas ZZS un TB/LNNK frakcijas, kas ceturtdien vienojās par kopīgu pozīciju, uzskata, ka budžeta ieņēmumu prognozi var palielināt, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības tempus. Ieņēmumus arī varētu palielināt, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi lielajiem uzņēmumiem samazinot tikai par 1% (no 19% līdz 18%), bet mazajiem un vidējiem - līdz 15%. Pret to kategoriski iebilst LPP, kuras uzstājības dēļ valdība iepriekš vienojās nodokļa likmi samazināt visiem vienādi - līdz 15%. ZZS un TB/LNNK aicina arī pārtraukt sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta darbību, likvidējot arī īpašā ministra (pašlaik LPP deleģētais Nils Muižnieks) posteni. Jēkabsons: premjers pieļauj budžeta ieņēmuma prognozes palielināšanu LETA 08/08/03 Premjers Einars Repše ("Jaunais laiks") ir pieļāvis, ka varētu palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozi par aptuveni 30 miljoniem latu, par to žurnālistus pēc tikšanās ar Repši informēja Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons. Jēkabsons norādīja, ka ar premjeru viņam bijusi konstruktīva saruna, kuras laikā apspriesti ne tikai budžeta, bet arī citi svarīgi jautājumi. Politiķis sapratis, ka tomēr netikšot likvidēts Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. LPP vadītājs norādījis, ka šobrīd par Nila Muižnieka vadītās ministrijas darbu esot maz zināms, taču viņš ministra darbību vērtē ar izpratni, jo ministrs parasti atrodoties "krustugunīs" starp dažādām interesēm integrācijas jomā. Jēkabsons ar nožēlu atzina, ka Muižniekam neesot bijusi iespēja ar premjeru pārrunāt savas nozares jautājumus atsevišķā tikšanās reizē. Pats premjers gan noliedz, la būtu piekritis budžeta ieņēmumu prognozes palielināšanai. Politologi netic Repšes solījumiem aiziet no valdības LETA 08/08/03 Premjera Einara Repšes paziņojums par partijas "Jaunais laiks" aiziešanu no valdības, ja tiks pārsniegts noteiktais 2% budžeta deficīts, diez vai tiks izpildīts, uzskata vairāki politologi. Politoloģe Daina Bāra uzskata, ka Repše neies prom no valdības un šo solījumu nepildīs, jo "mēs jau esam dzirdējuši viņa solījumus". "Ja skatās, kā premjers savā amatā visu dara, man nav pārliecības, ka šis solījums tiks pildīts," teica Bāra. Pēc viņas domām, turpmākai notikumu attīstībai varētu būt vairāki scenāriji. Pirmkārt, koalīcijas partneri turpinās sarunas par budžeta veidošanu un nonāks pie kāda kompromisa. Otrkārt, kā jau minēts, Repše neturēs solījumu un no valdības neaizies. "Trešais variants varētu būt, ja kādai no koalīcijas partijām būs atbildības sajūta pret vēlētājiem dotajiem solījumiem, tad šī partija turēs solījumus un paliks pie sava viedokļa, nevis pakļausies prasībai par budžeta samazināšanu," teica Bāra. Kā sacīja politoloģe, budžeta veidošanai vajag pieiet ļoti pārdomāti, piesaistot labus speciālistus un skatoties, kura situācija valstij izdevīgāka. Sociologs Arnis Kaktiņš arī norādīja, ka JL jau daudz ko ir solījis, bet ne vienmēr izpildījis. "Solīts makā nekrīt, tā varētu piebilst," teica Kaktiņš. Katiņš gan uzsvēra, ka šis vispār ir pirmais signāls, kad JL runā par kaut kādiem nosacījumiem koalīcijai. Pēc viņa domām, šo nosacījumu koalīcijas partneriem vajadzētu nopietni ņemt vērā. "Visticamāk, ka citas partijas "saņemsies" un šo ultimātu izpildīs. Man šķiet, lai gan runas par valdības gāšanu dzirdamas nemitīgi, koalīcijas partneri tā īsti nav ieinteresēti šīs valdības krišanā, un motivācija nav radusies," teica sociologs. Politologs Jānis Ikstens savukārt sacīja, ka svarīgi ir zināt - vai tikai Repše pats grasās pamest amatu, vai no valdības aizies tieši JL kā partija. "Izskatās pēc Andra Šķēles, kurš apvainojas un aiziet," piebilda politologs. Pēc Ikstena domām, "nekas briesmīgs nenotiks", turklāt daudzi ministri varbūt pat atviegloti uzelpošot, ja Repše aizies no premjera amata. ZZS un TB/LNNK izvirza prasības budžetam NRA 08/08/03 Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un TB/LNNK valdības vadītāju Einaru Repši aicina likvidēt sabiedrības integrācijas ministra posteni, paaugstināt pesimistisko nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozi, kā arī lielajiem uzņēmumiem piemērot 18% uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likmi. Palielināt ieņēmumu prognozi iepriekš prasīja arī Latvijas Pirmā partija (LPP), tādējādi par to iestājas trīs no četrām partijām. LPP gan atbalsta UIN noteikšanu 15% apmērā visiem uzņēmumiem, bet E. Repše (Jaunais laiks) iepriekš pauda gatavību apspriest UIN diferencēšanu. Taču tos papildu līdzekļus, kas, visticamāk, ienākšot budžetā, premjers aicināja sadalīt tad, kad viņi būs, nevis jau tagad. Gada sākumā slēgtās lauksaimniecības skolas tas neatdzīvinās, bet vēl lielākus izdevumus var prasīt novēlota palīdzības sniegšana psihiski nelīdzsvarotajiem cilvēkiem, vides piesārņojumam, laikus neatbalstītai lauksaimniecībai, var tikt palaista garām iespēja iegūt papildu naudu projektiem no Eiropas Savienības (ES). ZZS ministri nosauca arī virkni jomu, ko skars līdzekļu samazinājums, tā ka iepriekš minētie soļi ļautu izvairīties no pāris plašākai sabiedrībai sāpīgiem lēmumiem. Savukārt integrācijas ministra Nila Muižnieka posteņa likvidēšana esot saistīta gan ar līdzekļu taupīšanu, gan - pēc TB/LNNK un ZZS domām - ar ministra nekompetentu darbību. ZZS deputāts Jānis Strazdiņš pauda, ka N. Muižnieka darbība un izteikumi veicinot divkopienu sabiedrības veidošanos: darbā ministrijā pieņemts krievu skolu asociācijas vadītājs, protesta akciju rīkotājs Sergejs Pimenovs, citi kreiso spēku aktīvisti, bet, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministra pirmo vietnieku, ministrs atzinis, ka Latvijas likumdošana īsti neatbilst Eiropas Savienības normām. E. Repše atzina, ka arī no citiem avotiem viņš saņēmis iebildes par N. Muižnieka darbu, un viņš tiksies gan ar LPP vadītāju Ēriku Jēkabsonu, gan N. Muižnieku, kad ministrs atgriezīsies no komandējuma Omskā. Iepriekš arī JL frakcija pauda nepieciešamību izvērtēt N. Muižnieka sekretariāta darbības ideoloģisko pamatu jeb pat tā lietderību. JL ieteica sekretariātu nodot Kultūras ministrijai. N. Muižnieks pauda izbrīnu par šādu reakciju, jo neviens ar viņu ne par ko neesot runājis, bet sekretariāta likvidēšanas vēlmi viņš dēvē par populistisku soli. ZZS deputāts Leopolds Ozoliņš aicināja likvidēt arī premjera biedra posteni. Lai arī viedokļi frakcijā dalījušies, ZZS tomēr neprasīšot likvidēt bērnu lietu ministra posteni. Taustot premjera reakciju, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis taujāja arī par iespēju palielināt pašlaik 2% līmenī no IKP noteikto budžeta deficītu. "Nu, tad ar citu valdības vadītāju," sacīja E. Repše, piebilstot, ka arī JL to nekādā gadījumā neatbalstīs. E. Repše nebija apmierināts ar ZZS ministru piedāvājumu samazināt izdevumus tieši sociāli jūtīgiem pasākumiem. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze bilda, ka "ZM nav tādu programmu, kuras nebūtu sociāli jūtīgas", bet, "lai samazinātu tēriņus tikai uz ierēdņu rēķina, būtu jālikvidē divas ministrijas". Kā papildu līdzekļu ieguves iespēju - kopumā aptuveni miljonu latu - viņš minēja ZM piederošo zemju pārdošanu, arī Bulduros, ko jau iepriekš bija iekārojuši Jaunā laika esošie un topošie biznesmeņi. E. Repše piekrita, ka īpašā stāvoklī ir Labklājības ministrija (LM), kuras finansējumu lielākoties veido sociālie pabalsti, pensijas. Pēdējās gan skartas netikšot, toties cietīs praktiski visu iedzīvotāju komforta līmenis, prognozēja LM pārstāve. ZZS deputāti brīdināja, ka taupības budžets rada nelabvēlīgu fonu pirms ES referenduma, bet E. Repše šī jautājuma saistīšanu ar referendumu nodēvēja par šantāžu: ja neiedos naudu, neiestāsimies ES. Repše pieļauj nākamā gada budžeta palielināšanu Diena 08/09/03 Tikai dienu pēc koalīcijas partneru norādēm par pārāk pieticīgām nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozēm un nepieciešamību tās palielināt, lai tēriņu samazināšana ministrijām nebūtu tik dramatiska, premjers Einars Repše (JL) pieļauj - ja Latvijas tautsaimniecības attīstības tempi būs tikpat strauji kā patlaban, šā gada septembrī ieņēmumu prognoze varētu tikt pārskatīta un palielināta par aptuveni 20 miljoniem latu. Pirms tam gan Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons pēc tikšanās ar premjeru žurnālistiem paziņoja, ka E.Repše pieļāvis iespēju palielināt ieņēmumu prognozi par aptuveni 30 miljoniem latu, ko premjers vēlāk noliedza, kā iespējamo skaitli minot 20 miljonus. "Nekādā gadījumā nākamā gada ieņēmumu prognozes netiks palielinātas, ja tam nebūs ekonomiskais pamatojums. Vēl jāizpēta, vai ir reāls pamats cerēt uz lielākiem ieņēmumiem," uzsvēra premjera palīgs Dans Titavs. Pētījumu veiks Finanšu ministrija (FM), taču, kam varētu tikt iespējamie papildu miljoni, netiek minēts. Tie tiks sadalīti ar atsevišķu valdības lēmumu. Tagad joprojām paliek spēkā agrāk valdības pieņemtie nosacījumi ka budžeta deficīta noturēšanai 2% robežās no iekšzemes kopprodukta gandrīz visām ministrijām (izņemot Kultūras un Aizsardzības) savi pamattēriņi jāsamazina par aptuveni 6,45% - kopā par 50 miljoniem latu. Piektdien visām ministrijām bija jāiesniedz FM savi plāni, kur tās gatavas samazināt tēriņus, kā arī aprēķins, cik daudz tām vajag līdzekļu nākamgad ES strukturālo fondu līdzfinansējumam. Patlaban valdība šim mērķim iecerējusi 50 miljonus latu. FM preses sekretāre Baiba Melnace piektdien pēc darba dienas beigām vēl nevarēja precīzi nosaukt, kuras ministrijas iesniegušas visus prasītos datus, bet kuras vēl kavējās to darīt. Viņa uzsvēra, ka iespējams, ministrijas datus ir izsūtījušas, taču FM vēl tos nav saņēmusi. Kā Diena jau rakstīja, ministrijas pārsvarā gatavas ekonomēt līdzekļus, samazinot štatus, neiegādājoties jaunus formas tērpus un specapģērbu, neveicot remontus, samazinot komunālos maksājumus, atsakoties finansēt daļu sociālo un medicīnas pakalpojumu, samazinot subsīdijas lauksaimniekiem, kā arī samazinot līdzekļus agrāk neaizskartajiem specbudžetiem - valsts autoceļu fondam un sociālās apdrošināšanas budžetam. *** Gatavība taupīt Iekšlietu ministrija: bāzes izdevumi jāsamazina par 5,42 miljoniem latu Ekonomija tiks panākta galvenokārt šādi: Netiks veidota valsts aģentūra Materiālās rezerves - Ls 1 836 377 Valsts policijā atlaidīs 350 darbiniekus, neapsargās atsevišķus objektus, likvidēs dežūrdaļas policijas iecirkņos Skrundā, Dagdā un Līvānos - Ls 1 599 893 Liepājas policijas ēkas būvniecībā ietaupīs 1 306 507 latus Nebūs jaunu formastērpu - Ls 547 784 Ārlietu ministrija: bāzes izdevumi jāsamazina par 777 700 latu Gatava ietaupīt tikai 305 000 latu (ministrijas centrālajā aparātā - Ls 205 000, diplomātiskajās misijās ārvalstīs - Ls 100 000) Satiksmes ministrija: bāzes izdevumi jāsamazina par 5,5 miljoniem latu Gatava ietaupīt 2,2 miljonus latu, atņemot Valsts autoceļu fondam. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts: bāzes izdevumi jāsamazina par Ls 35 307 mazāki sekretariāta tēriņi - Ls 13 240 samazinātas dotācijas iestādēm un organizācijām - Ls 4414 Sabiedrības integrācijas fonds samazinās tēriņus sociālās integrācijas projektu konkursam - Ls 17 653 Ministru kabinets: bāzes izdevumi jāsamazina par Ls 377 418 Eiropas Integrācijas birojam jāietaupa Ls 179 868 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam - Ls 118 101 Valsts kancelejai - Ls 45 305 Valsts civildienesta pārvaldei - Ls 9335 n Valsts administrācijas skolai - Ls 24 809 Labklājības ministrija: bāzes izdevumi jāsamazina par 6,2 miljoniem latu Gatava ietaupīt tikai 3,4 miljonus latu (samazinās sociālās apdrošināšanas budžetu, nenovirzot līdzekļus šī budžeta parāda segšanai, kā bija plānots, kur vēl taupīs - datu vēl nav) Vides ministrija: bāzes izdevumi jāsamazina par Ls 1 512 775 Atlaidīs 60 vides inspektorus un samazinās līdzekļus tehniskajam nodrošinājumam, komandējumiem; samazinājums var attiekties arī uz agrāko speciālo budžetu Vides fondu, netiek precizēts - par cik. Piektdien pieejamie dati, ko sniedza atsevišķu ministriju preses dienesti, BNS, LETA Lielākais izdevumu samazinājums gaidāms EIB un KNAB LETA 08/09/03 Ministru kabineta ietvaros nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu lielākais izdevumu samazinājums gaidāms Eiropas Integrācijas birojam (EIB) - par 179 868 latiem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) - par 118 101 latu, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa. Kopējais Ministru kabineta bāzes izdevumu samazinājums nākamgad tiek plānots par 377 418 latiem jeb 6,45%. Salīdzinot ar šā gada izdevumiem, samazinājums ir 436 169 lati. 2004.gadā Valsts kancelejas budžeta samazinājums būs 45 305 lati, Valsts civildienesta pārvaldes - 9335 lati, bet Valsts administrācijas skolas - 24 809 lati. Kā skaidro Skrastiņa, Valsts kancelejas, KNAB un civildienesta samazinājuma summu plānots iegūt, ieviešot stingru taupības režīmu iestādes kārtējos saimnieciskajos izdevumos, tai skaitā datortehnikas, aprīkojuma, kancelejas preču, komandējumu u.c. tēriņos. Savukārt Valsts administrācijas skolā mērķtiecīgi tiks pārvērtētas un aktualizētas ierēdņu mācību vajadzības. Jautājums par EIB un tā budžeta apakšprogrammām pašreiz paliek atklāts līdz brīdim, kad valdībā tiks apstiprināta koncepcija par sabiedrības informēšanu Eiropas Savienības (ES) jautājumos un Latvijas politika ES jomā, norāda Valsts kanceleja. Bāzes izdevumi "Latvijas integrācija Eiropas Savienībā" tiks saglabāti resora "Ministru kabinets" sastāvā. Neskatoties uz kopējo bāzes izdevumu samazinājumu gandrīz 400 000 latu apmērā, Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzskata, ka resora funkcijas tiks nodrošinātas un darba kvalitāte no tā necietīs. "Mēs esam izvērtējuši prioritātes. Uzdevumi, kuru pildīšana šobrīd nav būtiska, tiks pārnesti uz vēlāku laiku," norāda Veismane. Valdība pārskatīs budžeta ieņēmuma prognozi LETA 08/12/03 Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu prognoze tiks pārskatīta, bet budžeta deficīts tiks saglabāts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, šodien vienojās valdību veidojošo partiju vadītāji. Pagaidām vēl nav zināma summa, par kādu tiks palielināta ieņēmumu prognoze. Partija "Jaunais laiks" (JL) ierosina par to lemt, kad Finanšu ministrija būs veikusi aprēķinus. Politiķi vienojās, ka savus aprēķinus par ieņēmumu prognozi veiks arī Ekonomikas ministrija. Premjera biedrs Ainars Šlesers (LPP) diskusijā uzsvēra, ka līdz šim prioritātes ir bijušas JL ministrijas - Veselības, Izglītības un Iekšlietu, bet tagad par prioritāti vajadzētu izvirzīt arī bērnu jautājumus. "Ja mēs atbalstām budžetu, kur nav klāt neviena santīma, mēs nevaram strādāt, un tad ir jālikvidē partija, jo nebūs, par ko atskaitīties vēlētājiem," sacīja Šlesers. Vicepremjers uzsvēra, ka LPP būs stingra nostāja par bērnu jautājumu kā valdības prioritāti, lai gan bērniem nav balsstiesību. Šlesers pauda neapmierinātību ar komunikāciju starp ministriem un premjeru. "Ja arī turpmāk viss būs premjera un JL rokās, tad problēmas nemazināsies, un ne jau tāpēc, ka trūkst naudas, bet gan tāpēc, ka viss ir vienās rokās, mēs jūtamies apdalīti," sacīja Šlesers. Politiķi vienojās, ka turpmāk kopējas tikšanās frakciju pārstāvjiem notiks katru otrdienu un ar budžetu saistītie jautājumi ir jāpārrunā frakcijās, kurām būs jābalso par budžetu, nevis valdībā, kur katrs ministrs aizstāv tikai savu budžetu. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji vēlējās zināt, kādēļ ieņēmumu prognozi nevarētu palielināt tūlīt, jo tad būtu lielāka skaidrība par iespējamo naudas sadalījumu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka nav pieļaujama ieņēmumu samazināšana sociāli jūtīgajām sfērām pirms tautas balsojuma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Politiķis pauda neticību iespējām 50 miljonus latu ietaupīt tikai uz nelietderīgiem tēriņiem, nevis sabiedrībai aktuālās jomās. Arī Latvijas Pirmās partijas politiķi norādīja uz nepieciešamību par ienākumu prognozes palielināšanu lemt politiski. Šlesers teica, ka nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestam dot uzdevumu, par kādu summu palielināt ieņēmumu prognozi. Tam gan iebilda premjera palīgs Dans Titavs, norādot, ka jau šobrīd tiek strādāts pie labākas nodokļu iekasēšanas un tā esot premjera prioritāte. Titavs brīdināja no situācijas, ka pārāk optimistiskas nodokļu prognozes dēļ varētu palielināties budžeta deficīts. Arnolds Laksa (LPP) savukārt norādīja, ka FM ierēdņi vienmēr cenšas ieņēmumu prognozes veidot pēc iespējas pesimistiskākas, tādēļ katras partijas finanšu speciālistiem vajadzētu nākt klajā ar citu redzējumu par valsts ieņēmumiem pēc FM prognožu saņemšanas. Šlesers pauda viedokli, ka bijis principā nepareizi ļaut par budžetu strīdēties valdības ministriem, ņemot vērā, ka katrs no tiem vēlas aizstāvēt savu nozari. Saeimas frakcijai būtu jānosaka prioritāte budžeta jautājumos, kas ministriem būtu jāaizstāv, sprieda premjera biedrs. Diskusijas laikā izskanēja viedoklis, ka FM augusta beigās vai septembra sākumā varētu piedāvāt par 14 līdz 21 miljonu latu lielākus budžeta ieņēmumus. Valdība sadala tikai ceturto daļu naudas ES finansējuma piesaistīšanai Diena 08/13/03 Valdības sēdē otrdien panākta tikai daļēja vienošanās par nākamgad paredzēto, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēšanai domāto 50 miljonu latu sadali. Patlaban ir skaidrs, kā tiks sadalīta ceturtā daļa no šīs summas. Par pārējo līdzekļu sadali ministriem būs vēl jāvienojas, kā arī būs jārod risinājums, kur rast nepieciešamo naudu, par ko plānotos projektus realizēt, jo tikai pēc tam būs iespējams saņemt atbalstu no ES fondiem. Neraugoties uz to, ka ministrijas nākamgad ES fondu līdzfinansējumam no valsts budžeta ir pieprasījušas 89,38 miljonus latu un vēlas saņemt arī 152,9 miljonus latu kā priekšfinansējumu, lai iecerētos projektus realizētu (tikai pēc tam, kad ES fondiem pieteiktais projekts ir realizēts par pašu līdzekļiem, tiek atpakaļ izmaksāts noteiktais ES atbalsta lielums), Finanšu ministrija (FM) valdībā iesniegusi tikai priekšlikumus par agrāk nosaukto summu, kas atvēlēta ES fondu līdzfinansējumam, - 50 miljoniem latu. Turklāt FM iesaka daļu gan projektu līdzfinansēšanai, gan priekšapmaksai nepieciešamo līdzekļus atrast pašu ministriju budžetos. Ministrijas jau ir sākušas šos līdzekļus meklēt, piemēram, Zemkopības ministrija plāno daļu savu ES vajadzību nākamgad segt no lauksaimniekiem domātās subsīdiju naudas, jo nākamgad būs ierobežotas iespējas maksāt nacionālās subsīdijas. "2004.gadā atvēlētos ES fondu līdzekļus varēs tērēt trīs gadus. Tie neies zudumā. Nedomāju, ka visu naudu varēs apgūt vienā gadā. Te ir trešā daļa no visas atvēlētās summas, ko prognozējam kā reāli iztērējamu," Dienai atzina finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL). No plānotajiem 50 miljoniem patlaban ir skaidrs, kā tiks tērēti 12,5 miljoni latu. 5,27 miljoni latu tiks atvēlēti Phare projektu līdzfinansēšanai, 4 miljoni latu - projektiem, kas tiek finansēti no transporta un vides attīstībai domātā fonda ISPA, savukārt 3,22 miljoni latu - Kohēzijas fonda projektu līdzfinansējumam, no kura jau pēc Latvijas iestāšanās ES tiks finansēti transporta un vides projekti (tiks pārņemti ISPA projekti). Vislielākās diskusijas valdībā raisījās par administratīvās kapacitātes paaugstināšanai domātā līdzfinansējuma apjomu. Ministrijas kopumā vēlas saņemt 11,58 miljonus latu līdzfinansējuma no valsts budžeta, lai palielinātu to ierēdņu skaitu, kas nākotnē administrēs ES lietas (piemēram, Zemkopības ministrija vēlas jau nākamgad papildus algot vairāk nekā 400 jaunus ierēdņus). FM piedāvā šiem mērķiem atvēlēt 6,9 miljonus latu. *** Es fondu apguve Iespējamais nepieciešamais finansējums 2004.gadā (milj.Ls., aprēķinos ņemta vērā ministriju pieprasītā nauda). Līdzfinansējums no valsts budžeta 68,53 Projektu priekšfinansējums no valsts budžeta 152,9 Pašvaldību līdzfinansējums 12,27 Privātais līdzfinansējums 22,13 Izglītība Putnubiedēklis - eksaktās zinātnes Diena 08/07/03 Šogad Latvijas Universitāti absolvējušais Kārlis Pajuste sevi uzskata par veiksmīgu un perspektīvu jauno speciālistu, kurš strādā sev tīkamu darbu un labi pelna. "Esmu priecīgs, ka izvēlējos studēt ķīmiju," viņš saka, ar šo teikumu apmulsinādams ne vienu vien divdesmitgadnieku, no kuriem vairākums ķīmiju saista ar baltos halātos tērptu īpatņu diezgan apšaubāmu darbošanos ap mēģenēm. "Varbūt jaunieši domā - ķīmija ir forša, bet ķīmiķiem nav iespēju nopelnīt. Spriež, ka vislabāk pelna ekonomisti un juristi. Viņi stipri maldās," nosmejas Kārlis. Latvijas augstskolās jau veselu desmitgadi sociālās zinātnes - ekonomiku, jurisprudenci, komunikācijas, politoloģiju - studē desmit reizes vairāk jauniešu nekā inženierzinātnes un dabaszinātnes. Šīs disproporcijas dēļ daudzās profesijās izveidojusies pārprodukcija, kamēr katastrofāli trūkst speciālistu mašīnbūvē, elektrozinātnēs, informātikā. Arī Eiropā pēdējos 20 gados gandrīz nemitīgi pieaug sociālo un humanitāro zinātņu studentu skaits, kas tiek skaidrots ar informācijas sabiedrības un pakalpojumu ekonomikas veidošanos. Vairums Eiropas valstu neuzdrošinās ne ar kādiem ierobežojumiem ietekmēt jauniešu intereses, taču izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) saka - Latvija to nevar atļauties, tādēļ tiks samazināts valsts finansējums sociālo un palielināts eksakto zinātņu studiju programmās. Kad Kārlis Pajuste pirms četriem gadiem stājās LU, uz katrām divām valsts finansētajām studiju vietām pretendēja tikai trīs jaunieši. Arī šogad vienīgā studiju programma, kurā pat uz budžeta studiju vietām nebija vairāk par vienu kārotāju, bija ķīmija. Kārli tas mulsina, jo daudzi viņa kursa biedri jau studiju laikā sāka strādāt uzņēmumos Grindex, Lauma, skolās. Kārlis pieļauj iespēju, ka varētu darboties gēnu inženierijā, kas taču visā pasaulē tiek uzskatīta par perspektīvu. Kamēr Kārlis apcer ķīmiķu izredzes, Latvijas augstskolās sociālo zinātņu nozarē par studijām maksājošo ir 10,7 reizes vairāk nekā inženierzinātnēs un 15 reizes vairāk nekā dabaszinātnēs un matemātikā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati. Valsts tehniskajām un dabaszinātnēm ir devusi tikai nedaudz mazāk naudas nekā sociālajām, tādēļ secināms, ka lielo sociālo zinātņu studentu skaitu nosaka pašu jauniešu interese. Noturīga tendence augt sociālo un humanitāro zinātņu studiju programmu un studentu skaitam ir ne tikai Latvijā, bet pēdējos 20 gados arī Eiropā un visā pasaulē. Tā stāsta starptautiskās pilsoniskās izglītības organizācijas Civitas International izpilddirektors Guntars Catlaks, un viņa teikto apstiprina arī Latvijas rektoru padomes ģenerālsekretārs un diplomatzīšanas eksperts Andrejs Rauhvargers. Vācijā 2001.gadā jurisprudenci, ekonomiku un sociālās zinātnes studēja 571 796 jaunieši, taču matemātiku un dabaszinātnes - gandrīz uz pusi mazāk, vēsta ES izglītības informāciju apkopojošā interneta lapa eurydice.org. Dānijā 1998./ 1999.mācību gadā 9327 nodevās sociālajām, 4199 - tehniskajām zinātnēm. Un tā visās ES valstīs, arī kandidātvalstīs. Pēc G.Catlaka vārdiem, tas tiekot skaidrots ar pārmaiņām sabiedrībā un ekonomikā. "Mūsdienu attīstītajās valstīs, arī ES, ap 70% kopprodukta veido pakalpojumi, un arvien lielāku daļu no tiem - tādas postmateriālās vērtības kā izklaide, izglītība un kultūra," stāsta G.Catlaks. Latvijas izglītības, zinātnes un kultūras atašeje Briselē Inese Podgaiska to skaidro arī ar ES paplašināšanos - arvien vairāk veidojas starptautiskas institūcijas, arvien vairāk speciālistu tiek pieprasīti ES organizācijās. "Viņiem visiem tiek prasīta ekonomista, jurista vai politologa izglītība," secinājusi I.Podgaiska. "Jauniešu intereses trūkums par eksaktajām zinātnēm jau kļūst par lielu problēmu," nogroza galvu Darba devēju konfederācijas pārstāvis Juris Biķis, Latvijas finiera prezidents. Viņš labi zina, ka, piemēram, inženieru atalgojums ir gana labs, taču uzņēmumos inženieru vidū nav bijusi paaudžu nomaiņa. "Bet tehnoloģijas taču ir mainījušās, visas vadības sistēmas ir datorizētas! Latvijas ražošana sakārtojas un aug, tikai rūpnieki nav pratuši to pavēstīt jauniešiem, lai ieinteresētu viņus," uzskata J.Biķis. Ar šo pašu kaiti - niecīgu reflektantu skaitu eksaktajās studiju programmās - sirgst Vācija, Dānija, Zviedrija, saka A.Rauhvargers. Tā tiek uztverta kā smaga problēma, jo, pēc G.Catlaka stāstītā, daudzviet Eiropā joprojām pastāv un attīstās lielu apjomu rūpniecība, kas prasa kvalificētu darbaspēku un tehnoloģiskas inovācijas. Līdz ar to Eiropā ir noturīgs pieprasījums pēc inženieriem un dažādiem tehnisko zinātņu speciālistiem, kamēr Latviju kā tranzītvalsti raksturo ekonomiska nenoteiktība un straujas pārmaiņas, kas mudina jauniešus izvēlēties "mobilas" profesijas - biznesa administrators, jurists. Lai gan A.Rauhvargera pieminētā kaite pārņēmusi visu ES, neviens no Dienas apjautātajiem ekspertiem nav dzirdējis, ka kāda dalībvalsts būtu mēģinājusi paplašināt ceļu uz eksaktajām un sašaurināt uz sociālajām zinātnēm. Tādi mēģinājumi esot tikai ES kandidātvalstīs. Pēc A.Rauhvargera vārdiem, ES studijas iespējas saista ar cilvēktiesībām - lai cik specifiskas būtu jaunieša vēlmes, valstij jābūt ļoti nopietniem argumentiem, lai liegtu viņam studēt to, ko viņš vēlas. "Izglītība nevar būt abstrakti pareiza vai nepareiza, tai ir jābūt adekvātai sabiedrības vajadzībām," pārliecināts G.Catlaks. Tas nozīmējot, ka katrā valstī jābūt gan "lietišķajai izglītībai" ar ekonomisko atdevi, gan literatūras, vēstures, mākslas un mūzikas studijām. Latvijā disproporcija starp sociālās un eksaktās zinātnēs studējošo skaitu ir tik liela, ka gan Augstākās izglītības padomē (AIP), gan IZM ir nobriedusi pārliecība par nepieciešamību līdzsvarot studiju programmu svaru kausus. "Iemesli, kādēļ augstskolu solos it tik maz šo zinātņu interesentu, meklējami skolās. Palūkojieties, cik tajās nabadzīgas ir fizikas un ķīmijas laboratorijas," pārliecināta AIP priekšsēdētāja Baiba Rivža. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata - pieļauta smaga kļūda, ļaujot vidusskolēniem izvēlēties, mācīties fiziku, ķīmiju vai ne, kārtot centralizēto eksāmenu matemātikā vai ne. Rezultātā Latvijas jaunieši citvalstu augstskolās spiesti atzīt, ka viņu matemātikas zināšanas ir vienkārši sliktas. "Mēs mērķtiecīgi rīkosimies. Centralizētie eksāmeni eksaktajos mācību priekšmetos būs obligāti," sola K.Šadurskis. Pēc viņa vārdiem, no nākamā gada fizika, matemātika, ķīmija būs jāmācās visiem, no 2007.gada - jākārto centralizētais eksāmens. Pēc K.Šadurska vārdiem, jau septembrī IZM rīkos arī "nopietnas sarunas" ar AIP, lai lemtu par valsts finansējuma pārdali studiju nozarēm. Kamēr B.Rivža domā tikai par inženierzinātņu un dabaszinātņu popularizēšanu, K.Šadurskis jau pārliecināts, ka jārīkojas vienkārši - pakāpeniski jāatņem valsts nauda sociālajām zinātnēm, jo tās ir gana lētas, lai jaunieši par tām paši maksātu, un jāpalielina finansējums dārgajām eksaktajām zinātnēm. "Tas nenotiks zibeņveidīgi, taču šāda naudas pārdale vienkārši ir nepieciešama," uzskata izglītības ministrs. *** Studentu skaits Latvijas augstskolās 2002.gadā Studiju virziens; Par valsts naudu studējošie; Maksas studiju jaunieši Sociālās zinātnes 8523 48 517 Inženierzinātnes un tehnoloģija 6925 4512 Dabas zinātnes un matemātika 4700 3069 Dati: IZM Citās Eiropas valstīs 2000./2001.gadā Valsts; Sociālās zinātnes; Inženierzinātnes un matemātika; Dabas zinātnes Vācija 571 796 287 758 295 248 Francija 342 721 86 438 110 675 Nīderlande 83 200 24 000 Nav datu Dati: eurydice.org Nevienprātība lozungos sašķeļ krievu skolu reformas pretestības štābu Diena 08/07/03 Sākot reklamēt savu 4.septembrī plānoto otro mītiņu Esplanādē pret 2004.gada mazākumtautību skolu daļēju pāreju mācībām valsts valodā, krievu skolu aizsardzības štābs nevar vienoties par vienota satura lozungu pieteikšanu saviem atbalstītājiem. Saeimas kreiso spēku partiju deputāti tautas sanākšanu nolēmuši izmantot, lai ar lozungu: "Jā, skolām - Jā, Eiropai! Nē, skolām - Nē, Eiropai!" ietekmētu 20.septembra referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). No tā grib norobežoties štābā ietilpstošā krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (LAŠOR), vienlaikus atzīstot - ietekmēt politiķus, visticamāk, neizdosies. "Mēs it kā bijām viņus pierunājuši, ka kopējais lozungs būs par brīvu izglītības valodas izvēli. (..) Lozungs par Eiropu nav taktisks, bet es nevaru garantēt, ka partija Līdztiesība to nelietos," Dienai stāstīja LAŠOR vadītājs Igors Pimenovs. Pirmo reizi atsevišķi štāba dibinātāji, Saeimas deputāti un kreiso partiju biedri Vladimirs Buzajevs, Jurijs Petropavlovskis (abi Līdztiesība), Jakovs Pliners (TSP), Genadijs Kotovs, Andrejs Tolmačovs (abi PCTVL) lozungu "Jā, skolām - Jā, Eiropai! Nē, skolām - Nē, Eiropai!" piketā netālu no Saeimas nama skandēja 18.jūnijā. Liela daļa LAŠOR piekritēju līdz ar Latvijas uzņemšanu ES saredz jaunas iespējas krievu skolu uzturēšanai un attīstībai, politiķu lozungs pasliktinās asociācijas pūļu autoritāti, trešdien postulēja I.Pimenovs. Bet tā kā kopīgais mērķis - nepieļaut mazākumtautību vidusskolu pakāpenisku pāreju uz 60% mācībām latviski no 2004.gada 1.septembra - ir viens, LAŠOR pārstāvji uz mītiņu dosies kopā ar politiķiem. Tiesa, Rīgas dome mītiņu vēl nav saskaņojusi, jo pēc padoma vērsusies pie pašvaldības, kārtības un drošības policijas. Pirmā sapulce ar 5000 - 6000 dalībnieku notika 23.maijā. Pašreiz LAŠOR sācis internetā un ar krieviski iznākošo laikrakstu palīdzību aptaujāt vecākus, kuri septembra otrajā pusē būtu gatavi atbalstīt reformas pretestības akciju Tukšās skolas un uz "vienu vai vairākām stundām" savus bērnus uz skolu nelaist, Dienu informēja asociācijas pārstāvis Viktors Glukhovs. Savukārt augusta beigās plānota izstādes 23.maijs atklāšana kā atskats uz preses, sabiedrības, amatpersonu reakciju pirmā mītiņa laikā un pēc tam. Pret reformu vērstajā parakstu vākšanas akcijā, kuru LAŠOR uzsāka pavasarī, pašreiz parakstījušies ap 85 000 cilvēku. Septembrī tie tiks nosūtīti valsts augstākajām amatpersonām. Izglītības ministrija finansēšot latviešu skolas Krievijā Diena, LETA 08/11/03 Piecas latviešu skolas Krievijā — Omskas, Krasnojarskas apgabalā un Baškīrijā — nākamgad saņems Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumu — 27 000 latu. "Lai arī ministrijas jaunās budžeta programmas Atbalsts latviešu diasporai Krievijā nauda nav pārāk liela, līdz šim nekas tāds nav darīts," sacīja ministrs Kārlis Šadurskis. Nauda paredzēta skolotāju algām, ceļa izdevumiem, mācību materiāliem, kā arī trīs jauniešu stipendijām kādā Latvijas augstskolā. PBLA, kas kopā ar LELBĀL sešus gadus ir finansējusi latviešu skolotāju darbu Krievijā, ir ļoti iepriecināta par šo IZM lēmumu. Valdība lems par grozījumiem izglītības likumā BNS 08/11/03 Valdība lems par grozījumiem izglītības likumā, kas paredz atļaut turpināt darbu tiem pedagogiem bez augstākās izglītības, kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk gadu. Grozījumi attiecas uz pedagogiem, kuriem ir izsniegti dokumenti par vidējo pedagoģisko izglītību vai attiecīgam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk gadu. Viņiem atļaus turpināt strādāt, neuzsākot mācības augstākās izglītības ieguvei. Izglītības likumā noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. Savukārt Izglītības likuma pārejas noteikumos minēts, ka likuma noteiktā norma stājas spēkā 2004.gada 1.septembrī tiem pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī turpina to darīt līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim. Šobrīd noteiktajā kārtībā ar 2004.gada 1.septembri pedagogiem, kuriem nav Ministru kabineta "Noteikumos par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai" noteiktās augstākās pedagoģiskās izglītības, bet ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuriem 2004.gada 1.septembrī līdz valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci vai mazāk par pieciem gadiem, nepieciešama augstākā izglītība, kuras ieguve prasa trīs līdz piecus gadus. Pēc augstākās izglītības ieguves minētajiem pedagogiem vairs neatliek daudz laika, lai ar pietiekamu atdevi izmantotu iegūtās zināšanas pedagoģiskajā darbā, tāpēc nav lietderīgi sākt augstākās izglītības ieguvi. Latvijas Studentu apvienība gatavojas plašām protesta akcijām TVNET 08/12/03 Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir neizpratnē par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodomu samazināt budžeta studiju vietu skaitu. Pagājušajā nedēļā izskanēja IZM paziņojums par budžeta līdzekļu taupīšanu, likvidējot transporta kompensācijas. Neskatoties uz studējošo neapmierinātību, vakar IZM kārtējo reizi demonstrējusi savu attieksmi pret augstāko izglītību, paziņojot par budžeta studiju vietu skaita samazinājumu. Par spīti tam, ka izglītība tiek izvirzīta par vienu no valsts prioritātēm, sistemātiski tiek samazināts finansējums augstākajai izglītībai. "Nogriežot" budžeta studiju vietas, valdība atsakās no jebkādas atbildības par studējošajiem, tādējādi nolemjot nākamās paaudzes likteni. Ņemot vērā studējošo neapmierinošos sociālos apstākļus, valsts pilnīgo vienaldzību pret studējošo vajadzībām un augstāko izglītību kopumā, LSA uzskata par nepieciešamu "ķerties pie ieročiem". LSA šobrīd veic pārrunas par iespējamām protesta akcijām ar citām sociālajām grupām, kuras tieši ietekmē šīs valdības nemākulīgā un neizprotamā rīcība. Studentu lieta - taisna un cieta! LSA darbības mērķis ir pārstāvēt Latvijas studentus un cīnīties par viņu kā nozīmīgas sabiedrības sociālās grupas tiesību un interešu ievērošanu nacionālā un starptautiskā mērogā. LSA biedri šobrīd ir 27 Latvijas augstskolu studējošo pašpārvaldes, tādējādi LSA pārstāv aptuveni 91% pilna laika studējošos. Koalīcija JL apcer sadarbību ar Jurkānu Diena 08/08/03 Laikā, kad saasinās partiju pretrunas par nākamā gada valsts budžeta veidošanas principiem un premjers Einars Repše (JL) brīdina koalīcijas partnerus, ka nevarēs vadīt valdību, kas apstiprinās viņam nepieņemamu budžetu, Jaunā laika valdes sēdē šonedēļ E.Repše aicinājis kolēģus padomāt par Jāņa Jurkāna vadīto Tautas saskaņas partiju kā iespējamo sadarbības partneri. To Dienai apstiprināja vairāki valdes locekļi, kas gan nesaista šīs pārrunas ar tūlītēju jaunas koalīcijas veidošanu. Latvijas Pirmās partijas priekšsēdis Ēriks Jēkabsons Dienai pieļāva - kādam varot nepatikt LPP "bezkompromisa stāja oligarhu jautājumā, un tie varētu būt mēģinājumi mūs nomainīt". Ņemot vērā dažādas spekulācijas medijos par to, ka valdība varētu krist un kāds koalīcijas partneris JL nodot, partijas valde patiešām runāja par Tautas saskaņas partiju, Dienai apstiprināja JL valdes loceklis Edgars Jaunups. Viņš sacīja: "Mēs secinājām, ka Tautas partija ar savu destruktīvo rīcību drīz vien vairs nebūs uztverama kā nopietns varbūtējais partneris. Savukārt Tautas saskaņas partija ir parādījusi sevi kā konstruktīva opozīcija." "Taču es šādu iespēju neizskatu, jo tagad ir izveidota optimālā koalīcija un pagaidām nav pamata runāt par jaunu valdību," teica E. Jaunups. JL valdes loceklis Jānis Reirs savos izteikumos bija izvairīgāks, viņš E.Repšes teikto par TSP esot uztvēris "kā retorisku jautājumu, nevis kā izskatīšanai piedāvātu izvēli". Ē.Jēkabsons pieļāva, ka JL rīcību varētu tulkot kā ieceri nomainīt valdībā Pirmo partiju, par ko liecinot arī JL neapmierinātība ar īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās darbību un dažu deputātu izteikumi par premjera biedra posteņa lietderību. No šī amata, kurā ir viens no LPP līderiem Ainārs Šlesers, atteikties ceturtdien ierosināja Leopolds Ozoliņš (ZZS). Politiķis, kas vēlējās palikt anonīms, gan norādīja, ka "izmaiņas valdībā drīzāk tiek plānotas pēc referenduma par dalību ES un tad, kad LPP būs nobalsojusi par budžetu". Premjera palīgs Dans Titavs Dienai sacīja, ka "viedokļu apzināšana ir normāla parādība, bet atsevišķus fragmentus nevajag pārspīlēt, jo jautājums par TSP aicināšanu koalīcijā tagad nav darba kārtībā". TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume bija pārsteigts par šo ziņu no JL slēgtās valdes sēdes un apšaubīja savas partijas iespējas atrasties vienā koalīcijā ar TSP. J.Straume cer, ka koalīcija tik tālu nenonāks un spēs rast risinājumus arī par budžeta principiem. Dažādi var tulkot arī E.Repšes ceturtdien paziņoto, ka viņš un Jaunais laiks nevarēs būt valdībā, kura pieņems budžetu, "kas iedzīs Latviju parādu jūgā". Lai arī budžeta jautājumā JL nespēja vienoties ar ZZS un TB/LNNK, pēdējās dienās saasinās JL attiecības arī ar agrāk tuvāko partneri LPP, ar kuru viedokļi atšķiras arī jautājumā par Rīgas brīvostas pārvaldīšanu. Tai piemērotos nosacījumus LPP mudina attiecināt arī uz Ventspils ostu. Pēc A.Šlesera domām, pārbaudījums E.Repšem un koalīcijai būs tas, vai partneri spēs izšķirties par vienādu attieksmi pret visām ostām. Laikraksts: JL apcer sadarbību ar Jurkānu BNS 08/08/03 Laikā, kad saasinās partiju pretrunas par nākamā gada valsts budžeta veidošanas principiem un premjers Einars Repše (JL) brīdina koalīcijas partnerus, ka nevarēs vadīt valdību, kas apstiprinās viņam nepieņemamu budžetu, "Jaunā laika" valdes sēdē šonedēļ Repše aicinājis kolēģus padomāt par Jāņa Jurkāna vadīto Tautas saskaņas partiju kā iespējamo sadarbības partneri. Par to piektdien vēstī laikraksts "Diena". To apstiprinājuši vairāki valdes locekļi, kas gan nesaista šīs pārrunas ar tūlītēju jaunas koalīcijas veidošanu. Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdis Ēriks Jēkabsons pieļāvis - kādam varot nepatikt LPP "bezkompromisa stāja oligarhu jautājumā, un tie varētu būt mēģinājumi mūs nomainīt". Ņemot vērā dažādas spekulācijas medijos par to, ka valdība varētu krist un kāds koalīcijas partneris JL nodot, partijas valde patiešām runāja par Tautas saskaņas partiju, apstiprinājis JL valdes loceklis Edgars Jaunups. Viņš sacīja: "Mēs secinājām, ka Tautas partija ar savu destruktīvo rīcību drīz vien vairs nebūs uztverama kā nopietns varbūtējais partneris. Savukārt Tautas saskaņas partija ir parādījusi sevi kā konstruktīva opozīcija." "Taču es šādu iespēju neizskatu, jo tagad ir izveidota optimālā koalīcija un pagaidām nav pamata runāt par jaunu valdību," teica Jaunups. JL valdes loceklis Jānis Reirs savos izteikumos bija izvairīgāks, viņš Repšes teikto par TSP esot uztvēris "kā retorisku jautājumu, nevis kā izskatīšanai piedāvātu izvēli". Jēkabsons pieļāvis, ka JL rīcību varētu tulkot kā ieceri nomainīt valdībā Pirmo partiju, par ko liecinot arī JL neapmierinātība ar īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās darbību un dažu deputātu izteikumi par premjera biedra posteņa lietderību. No šī amata, kurā ir viens no LPP līderiem Ainārs Šlesers, atteikties ceturtdien ierosināja Leopolds Ozoliņš (ZZS). Politiķis, kas vēlējās palikt anonīms, gan norādīja, ka "izmaiņas valdībā drīzāk tiek plānotas pēc referenduma par dalību ES un tad, kad LPP būs nobalsojusi par budžetu". Premjera palīgs Dans Titavs Dienai sacīja, ka "viedokļu apzināšana ir normāla parādība, bet atsevišķus fragmentus nevajag pārspīlēt, jo jautājums par TSP aicināšanu koalīcijā tagad nav darba kārtībā". TB/LNNK priekšsēdis Jānis Straume bija pārsteigts par šo ziņu no JL slēgtās valdes sēdes un apšaubīja savas partijas iespējas atrasties vienā koalīcijā ar TSP. J.Straume cer, ka koalīcija tik tālu nenonāks un spēs rast risinājumus arī par budžeta principiem. Koalīcijā pieaug savstarpējā neuzticība Diena 08/09/03 Savstarpējās neuzticības gaisotne koalīcijā piektdien pastiprinājās pēc Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāja Ērika Jēkabsona paziņojuma par Ventspils grupējuma un ar to saistīto valdības partiju iespējamo vēlmi "iedzīt LPP slazdā, lai to koalīcijā nomainītu ar Tautas saskaņas partiju", kā tas bija izskanējis nesen Jaunā laika valdes sēdē. Taču JL pārējo partneru izteikumi liecina, ka vairāk par pašu savstarpējiem apvainojumiem viņus uztrauc premjera Einara Repšes vadītā JL vēlme pilnīgi noteikt situāciju valdībā, kā arī notiekošā iespējamais negatīvais iespaids uz balsojumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. JL šonedēļ bija pretrunas ar visiem koalīcijas partneriem - budžeta dēļ ar ZZS un TB/LNNK, bet Rīgas brīvostas pārvaldes jautājums bija iemesls strīdam ar LPP. Izvaicāt premjeru piektdien presei nebija iespējams, jo E.Repše pēc vairāk nekā stundu ilgās tikšanās ar LPP priekšsēdi Ē.Jēkabsonu no kabineta neiznāca. Drīz pēc tam viņa preses sekretāres mobilais telefons tika pāradresēts uz palīga Dana Titava tālruni, savukārt palīga atbildes vairāk atgādināja viņa paša, nevis premjera viedokli. Tā arī neizdevās saņemt premjera skaidrojumu par iemesliem, kas mudinājis viņu šonedēļ JL valdes sēdē aicināt padomāt par sadarbību ar Jāņa Jurkāna vadīto TSP. D.Titavs sacīja, ka tagad darba kārtībā neesot jautājums par jaunu koalīciju. Līdz ar to viņš arī neredzēja pamata atbildēt uz Dienas jautājumu, kā E.Repše vērtē J.Jurkāna neseno parādīšanos konkursa Jaunais vilnis atklāšanā kopā ar finansu noziegumos apsūdzēto Aleksandru Laventu. Premjeru neinteresējot citu politiķu paziņu loks. J.Jurkāns Dienai sarunu JL valdē saistīja ar problēmām koalīcijā, kuru dēļ "tiek meklēti risinājumi un lai viens otrs nepakļāvīgāks saprastu, ka nav vienīgais akmentiņš pludmalē". TSP līderis pieļāva sadarbību ar JL, taču nesaskata iespēju būt vienā valdībā ar TB/LNNK. Viņaprāt, valdībai arī būtu grūti, ja no tās tiktu izraidīta Pirmā partija. JL politiķi arī dažādi vērtē iespēju sadarboties ar TSP. "Katrs jau savu reizi kaut ko izgvelž, bet tā bija brīva vārdu plūsma, viens minējums un vieni smiekli par to," - tā sarunu valdē atcerējās Ausma Ziedone-Kantāne, kas to neesot uztvērusi nopietni: "Lai tas notiktu, es nezinu, kam ir jānotiek." Arī Aigars Pētersons Dienai atzina, ka nepieļauj iespēju sadarboties ar TSP ļoti atšķirīgo ideoloģisko nostādņu dēļ. JL ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs sākumā sacīja, ka retoriskais jautājums par TSP ir garākas sarunas vērts, bet pēc brīža pavēstīja: "Šai koalīcijai ir iespēja Latvijas politiskajā vēsturē uzstādīt rekordu un nostrādāt pilnu pilnvaru laiku." Par Ē.Jēkabsona vēstīto, ka Ventspils grupējums negrib pieļaut LPP atrašanos valdībā un tam ir ietekme ZZS un TB/LNNK, tēvzemiešu priekšsēdis Jānis Straume Dienai sacīja: "Par izskanējušo retoriku varētu pasmieties, ja vien priekšā nebūtu balsojums par dalību Eiropas Savienībā." Viņaprāt, visiem partneriem jāsēžas pie sarunu galda un jānosaka turpmākā lēmumu pieņemšanas kārtība, jo ir skaidrs - "kopš Latvijā atjaunota demokrātija, viena partija nav bijusi un tik drīz arī nebūs pie varas". ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis uzsvēra, ka zaļo zemnieku tuvākais partneris ir Jaunais laiks, un norādīja, ka ZZS ar opozīciju netiekas, un domā, ka šie politiskie spēki strādās kopā arī turpmāk. Opozīcijā esošās Tautas partijas preses sekretārs Arno Pjatkins diskusiju JL valdē par varbūtējo sadarbību ar TSP vērtē kā "draudus koalīcijas partneriem" un atgādināja, ka JL saikne ar J.Jurkāna vadīto frakciju parādījusies jau TP ierosinātajā balsojumā par premjera demisiju, ko TSP neatbalstīja. Viņaprāt, JL valdē "runāt par sadarbību ar TSP ir necieņas izrādīšana vēlētājam, ņemot vērā šo politisko spēku atšķirīgo ideoloģiju". Pretruna pieaug, Jaunais laiks draud ar Jurkānu Diena 08/11/03 Pagājušās nedēļas nogalē saasinājās pretrunas valdošajā koalīcijā. Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons paziņoja par Ventspils grupējuma un ar to saistīto valdības partiju iespējamo vēlmi "iedzīt LPP slazdā, lai to koalīcijā nomainītu ar Tautas saskaņas partiju", kā tas tiešām bija izskanējis Jaunā laika valdes sēdē. Taču JL pārējo partneru izteikumi liecina, ka vairāk par pašu savstarpējiem apvainojumiem viņus uztrauc premjera Einara Repšes vadītā JL vēlme pilnīgi noteikt situāciju valdībā, kā arī notiekošā iespējamais negatīvais iespaids uz balsojumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tā arī neizdevās saņemt premjera skaidrojumu par iemesliem, kas mudinājis viņu šonedēļ JL valdes sēdē aicināt padomāt par sadarbību ar Jāņa Jurkāna vadīto TSP. J.Jurkāns Dienai sarunu JL valdē saistīja par problēmām koalīcijā, kuru dēļ tiek meklēti risinājumi un "lai viens otrs nepakļāvīgāks saprastu, ka nav vienīgais akmentiņš pludmalē". TSP līderis pieļāva sadarbību ar JL, taču nesaskata iespēju būt vienā valdībā ar TB/LNNK. Viņaprāt, valdībai arī būtu grūti, ja no tās tiktu izraidīta Pirmā partija. Partneri JL frakcijas vadībai lūgs koleģiālāku lēmumu pieņemšanu Diena 08/12/03 Nespējot panākt atklātu dialogu ar Jaunā laika vadītāju un premjeru Einaru Repši, Zaļo un Zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas un Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvju sapulcē pirmdien nolemts aicināt uz tikšanos JL frakcijas vadību. Sarunas nolūks ir lūgt frakciju pārliecināt savas partijas vadību par nepieciešamību panākt koleģiālākas attiecības un visiem pieņemamu, skaidru lēmumu pieņemšanas kārtību koalīcijā. "Bažas par pēdējās nedēļās radīto negatīvo fonu, kas var ietekmēt balsojumu par Latvijas dalību ES, ir galvenais iemesls, kāpēc bija jāizšķiras par šo soli. Ja referenduma iznākums būs negatīvs, tas nozīmēs arī galu šai valdībai," sacīja TB/LNNK priekšsēdētājs Jānis Straume. Partiju pārstāvji pēc trīspusējām sarunām nevēlējās presei plaši izklāstīt iemeslus, kāpēc bija jāizšķiras par šādu rīcību. Taču no viņu neoficiālajiem izteikumiem varēja secināt, ka viens no galvenajiem satraukuma iemesliem ir JL vadītāja un premjera rīcība, vairākkārt nākot klajā ar pēkšņām idejām, kuras pirms tam nav apspriestas ar kolēģiem. Diena jau rakstīja, ka gan ministriem, gan partiju vadītājiem ir ierobežotas iespējas tikties ar premjeru un pārrunāt jautājumus - arī tos, kas skar valsts budžeta veidošanas principus. Vairāki partiju pārstāvji atzina, ka arī premjera izteikumi budžeta kontekstā ir bijuši "vērsti uz sabiedrības tracināšanu" un kolēģu pazemošanu. Kāds koalīcijas politiķis atzina, ka "šajā nedēļā ir jāpanāk lūzums un Jaunā laika frakcijai ir jāpierāda, ka arī tā var kaut ko ietekmēt savā partijā". Partneri uzskata, ka JL, kam ir pārspēks valdībā, vairs nevarēs no spēka pozīcijām panākt atbalstu savām idejām, kā arī budžeta projektam - ja visas četras partijas nespēs vienoties par koleģiālu lēmumu pieņemšanas kārtību, tas var apgrūtināt sadarbību. "Problēma ir nevis koalīcijas partiju atšķirīgie uzskati, bet gan tas, ka JL kā premjera partija ir uzņēmies pārāk lielu atbildību. Mēs esam spiesti aizstāvēt nemotivētas, pēkšņas JL idejas, kuru sagatavošanā neesam piedalījušies," TB/LNNK domes sēdē sacīja M.Grīnblats. Viņš minēja JL negaidītos paziņojumus par radikāli citu novadu veidošanas modeli, par Privatizācijas aģentūras valdes atlaišanu, kā arī lēmumu par izmaiņām Rīgas brīvostas pārvaldē. Saeimas deputāts, premjera padomnieks Edgars Jaunups uz notiekošo neraugās tik dramatiski, uzskatot, ka referendumam par dalību Eiropas Savienībā varot kaitēt spekulācijas par to, kā dažādu problēmu risināšana torpedēšot referenduma rezultātu. Viņš uzskata, ka valdībai risināmie jautājumi neesot jāsaista ar tautas nobalsošanas iznākumu. Savukārt trīs partiju vēlme tikties ar JL frakcijas vadību "esot normāla parādība, kurai mēs ar prieku atsaucamies", sacīja E.Jaunups, norādot, ka ir jāizrunā jautājumi, kas nav skaidri, un, ja kādam politiķim esot nepieciešamība tikties ar premjeru, tad tāda iespēja tikšot radīta. Pirmdien atklātībā nāca arī ziņa, ka E.Jaunups partijas biedriem nosūtījis vēstuli, kurā izsaka neapmierinātību, ka valdes slēgtajā sēdē runātais par iespējamo sadarbību ar Tautas saskaņas partiju ir nodots atklātībā. "Pateicoties neliešiem vai provokatoriem mūsu vidū, ir dezinformēta sabiedrība. Tāds lēmums netika pieņemts, tā bija tikai brīva diskusija, mētājoties ar idejām prāta vētras režīmā," sacīja E.Jaunups, kas gan solīja neveikt iekšējo izmeklēšanu, lai atrastu vainīgo, - viņš tikai izsakot bažas par izplatīto informāciju. Repše nesteidz iekļauties komandā Diena 08/13/03 Jaunā laika partneru ierosinātā frakciju pārstāvju kopsēde otrdien bija pirmais mēģinājums panākt lūzumu premjera un JL vadītāja Einara Repšes attiecībās ar partijām un ministriem, lai kolēģi JL ideju īstenošanas gaitā nebūtu tikai statisti, bet gan vienas komandas līdztiesīgi dalībnieki. Taču nekas neliecināja, ka JL frakcija būtu gatava mudināt līderi mainīt darbības stilu, uz ko netieši rosinājuši partneri. JL pārstāvji izvairījās komentēt Latvijas Pirmās partijas valdes priekšsēža Aināra Šlesera teikto: "Ja viss būs tikai premjera un JL rokās un premjers netiksies ar ministriem, tad šai valdībai būs problēmas." Par spīti kolēģu aicinājumiem uz atklātāku un cilvēciskāku dialogu ar ministriem, dažas stundas pēc koalīcijas sēdes premjers ar paziņojumu presei iezīmēja vēl lielāku plaisu attiecībās ar kolēģiem. Komentējot budžeta veidošanu, E.Repše visu vainu saskatīja apstāklī, ka "mums ir vāji ministri un slinki ierēdņi, kas tikai bļauj tā vietā, lai mazliet pastrādātu". Valdības vadītājs vairākkārt norādīja uz ministru politisko atbildību, bet nerunāja par savu kā premjera atbildību. Vairāki ministri Dienai izteica satraukumu par šo paziņojumu, taču tikai satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) piekrita atklāti pateikt, ka "šādi paziņojumi ir diezgan nožēlojami, jo nerada savstarpējo uzticību un neveicina komandas veidošanu." Neoficiālos izteikumos izskanēja skarbāks vērtējums - politiķi izteica nožēlu, ka premjers ir pazemojis kolēģus, izskanēja pat ieteikums E.Repšem "biežāk skatīties spogulī", lai paškritiski pavērtētu savu darbību. Arī politologs Jānis Ikstens saka: "Einars Repše ir aizmirsis, ka viņš nav cars, kas sēž ziloņkaula tronī, bet gan premjers, kuram ir jāstrādā ar visiem kopā un kopā jāuzņemas atbildība." Uz jautājumu, ko premjers ir nolēmis darīt, lai palīdzētu ministriem pārvarēt budžeta veidošanas grūtības, E.Repše atzina, ka aizrādījums par nepieciešamību biežāk tikties esot pamatots, taču nevienam, kas lūdzis tikšanos, tā neesot atteikta. Aptaujājot ministrus, Diena secināja, ka viņi vēlētos regulārāk tikties ar valdības vadītāju, nevis lūgt tikšanos īpašos gadījumos, kas arī ne vienmēr uzreiz izdodas. Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atzina, ka ar premjeru parunāt viņam ir bijusi iespēja kafijas pauzēs un līdzīgās situācijās, bet ne individuālā tikšanās reizē. Kultūras ministre Ingūna Rībena (JL) atceras, ka regulāri tikusies ar premjeru ministru kopīgajās pusdienās un JL valdes sēdēs, pieļaujot, ka darba slodze arī liedz biežāk tikties. Taču izglītības ministram Kārlim Šadurskim (JL) neesot nekādu grūtību tikties ar E.Repši. Nesen arī premjera biedrs A.Šlesers atzina, ka ne vienmēr var piekļūt E.Repšem. Taču saskaņā ar neoficiālu informāciju pirmdienas vakarā, kad partneri jau bija aktualizējuši nepieciešamību runāt par komunikācijas problēmām, E.Repše viņu ir uzaicinājis uz tikšanos, taču ne premjera palīgs Dans Titavs, ne A.Šlesers par to nevēlējās stāstīt. Vērojumi liecina, ka saikni starp ministriem un premjeru uztur D.Titavs. Otrdien, piemēram, D.Titavam bija saruna ar iekšlietu ministru Māri Gulbi (JL), kas pēc tam paskaidroja, ka D.Titavs viņam palīdzot meklēt finansējumu iekšlietu sistēmai, kurai ir grūti to samazināt paredzētajā apjomā. Bijušais premjers Andris Bērziņš (LC) sacīja, ka viņa valdībā komunikācijas problēmas neesot bijušas, jo vispirms ikvienam ministram jebkurā laikā ar premjeru ir bijusi iespēja sazināties pa telefonu. Pirmdienās koalīcijas partiju un frakciju vadītāju sēdēs piedalījušies arī ministri, ar kuriem saskaņoti visi aktuālie jautājumi. Visbeidzot premjeram arī bijušas garākas sarunas ar ministriem par valdības deklarācijas izpildi. Otrdien frakciju vadītāju brokastīs, kurās sadarbības jautājums bez preses klātbūtnes izrunāts atklātāk, ZZS norādījusi, ka premjeram būs jārēķinās ar ZZS frakciju, kurā ir partiju priekšsēži un kas ir lēmumu pieņemšanas centrs, Dienai atzina frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Līdz šim premjers uzsvēris, ka partiju viedokļus valdībā pārstāv ministri. Taču ministri nevar partijas vārdā prezentēt tās nostāju par negaidītām un neizdiskutētām idejām. Ministri arī neuzdrošinās tik drosmīgi paust viedokli kā frakcijas. Koalīcijas sēdē A.Šlesers aicināja budžeta sagatavošanā iesaistīt partijas, uzskatot, ka nevar tā veidošanu novelt tikai uz ministriem, kas katrs mēģina aizstāvēt savas jomas, "un kā zvēri bļauj, jo zvēri ir pamodināti, bet partijas neko nesaprot". Arī bijušais premjers Guntars Krasts (TB/LNNK) uzskata, ka valdības darbā būtiskas ir koalīcijas kopīgās sarunas, kuras nav bijušas un tāpēc radies negatīvais fons, kādam nevajadzējis parādīties pirms budžeta iesniegšanas Saeimā. JL valdes loceklis Jānis Reirs Dienai sacīja, ka esošā situācija viņu apmierinot, bet, ja rodas pārpratumi, jautājumus varot pārrunāt, taču vispirms vajadzētu saprast, cik daudz premjeram un JL sava rīcība būtu jāsaskaņo ar citiem. Muižnieks Repše vērtēs integrācijas ministra darbību Diena 08/08/03 Zaļo un Zemnieku savienības iebildumus pret Latvijas Pirmās partijas deleģētā īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka darbību premjers Einars Repše ceturtdien uztvēra ar piekrītošu secinājumu: "Iebildumi ir pamatoti. Man arī ir pienākuši signāli no citiem avotiem, un esmu lūdzis tikšanos ar Pirmās partijas vadību." ZZS deputāts Jānis Strazdiņš komisijas sēdē sacīja, ka N.Muižnieks pieņemot darbā koalīcijā neesošu partiju pārstāvjus un "veicinot divkopienu valsts veidošanos". LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons Dienai komentārus solīja tikai pēc tam, kad būs uzklausījis premjera argumentus. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ina Druviete (JL), pēc kuras iniciatīvas JL valde apspriedusi šo jautājumu, Dienai sacīja: "Pašreizējam taupības režīmam neatbilst neliela biroja vietā radītā institūcija ar 21 darbinieku un apjomīgu budžetu." Turklāt sekretariāts grasoties savas funkcijas vēl palielināt. N.Muižnieks, kurš pašlaik Krievijā apmeklē latviešu ciemus, šo interesi sauc par populismu valsts budžeta izskatīšanas laikā un sekretariātu uzskata par pietiekami pieticīgu. "Viennozīmīgi nav vērtējama partijas Līdztiesība priekšsēdētāja Buzajeva vadītās Latvijas Cilvēktiesību komitejas izpildsekretāra Alekseja Dimitrova pieņemšana darbā," uzskata I.Druviete. Nepatīkams pārsteigums esot laikraksta Čas publikācija, kurā teikts, ka N.Muižnieks Krievijas ārlietu ministra pirmajai vietniecei solījis, ka vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju Latvija obligāti ratificēšot uzreiz pēc referenduma par iestāšanos ES. "Šāds apgalvojums ir nepārdomāts, nav saskaņots, un Latvijas valsti var nostādīt ļoti neērtā situācijā," atzīst I.Druviete. N.Muižnieks uzsver, ka patiesībā viņš Krievijas amatpersonai solījis tikai pēc 20.septembra par šo jautājumu vispār sākt diskutēt. Palielinās bažas par integrācijas ministra posteņa likvidēšanu LETA 08/08/03 Vakar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas sēdē Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") no deputātiem saņēma priekšlikumu taupīt līdzekļus, likvidējot īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu. Pieaug integrācijas ministra posteņa likvidēšanas iespējamība Repše atbildēja, ka šis ir aktuāls jautājums, jo viņš saņēmis "atsevišķus signālus" par šīs ministrijas darbu. Premjers teica, ka ar Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāju pārrunāšot šos jautājumus un pēc integrācijas ministra Nila Muižnieka atgriešanās no Krievijas ar viņu būšot "nopietna saruna". Kā informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija priekšsēdētāja Ina Druviete, vakar "Jaunā laika" valdes sēdē politiķi vienojušies, ka valdošās koalīcijas partijām būtu nepieciešams izvērtēt Muižnieka ministrijas sekretariāta darbības ideoloģisko pamatu, administratīvo rīcības spēju un pašreizējā modeļa saglabāšanas lietderību. Valdes sēdē izskanējis viedoklis, ka par sekretariāta līdzekļiem, iespējams, tiek veicināta sabiedrības šķelšanās. Druviete informēja, ka bažas radot partijas "Līdztiesība" pārstāvja Vladimira Buzajeva vadītā Latvijas Cilvēktiesību komitejas izpildsekretāra Alekseja Dimitrova pieņemšana dabā par sekretariāta juristu. Sekretariātā par departamenta direktoru izraudzīta Irina Viņņika, kas organizējusi mazākumtautības kultūras festivālu "Latvijas vainags" tikai krievu valodā. Ļoti problemātiska esot sekretariāta sadarbība ar Nacionālo kultūras biedrību asociāciju, jo abas institūcijas konfliktē par biedrības ēkas uzturēšanu un citiem jautājumiem. Politiķe norādīja, ka Cilvēktiesību komisija jau vairākkārt vēlējusies atrisināt šo konfliktu, taču šādas iespējas sekretariāts neesot sniedzis. Tādēļ Druviete gatava nerespektēt Latvijas Pirmās partijas vēlmi paturēt sekretariāta pārraudzību pār šo biedrību, bet nodot šo pārraudzību ar visu finansējumu Kultūras ministrijai, ko atbalstot arī pati biedrība. "Jaunā laika" politiķus uztrauc biroja amatpersonu izteikumi par vēlmi paplašināt sekretariātu darbinieku skaitu un finansējumu uz citu valsts iestāžu rēķina. Druviete norādīja, ka sekretariāts nesaskaņo viedokļus ar koalīcijas partijām, līdz ar to tās nevar uzņemties atbildību par norisēm sabiedrības integrācijas jomā. Īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks uzskata, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikums ietaupīt līdzekļus, likvidējot integrācijas ministra posteni, ir "klajš populisms budžeta apspriešanas laikā". Muižnieks sašutis par koalīcijas partneru rīcību LETA 08/09/03 Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks ir sašutis par koalīcijas partneru "īpaši nekorekto un nelojālo rīcību", publiski apspriežot jautājumu par ministra un sekretariāta darbu un tā likvidēšanu laikā, kad ministrs atrodas komandējumā ārpus Latvijas. Presei izplatītajā paziņojumā Muižnieks uzskata, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikums ietaupīt līdzekļus, likvidējot integrācijas ministra posteni, un partijas "Jaunais laiks" locekles Inas Druvietes izteiktās "bažas" par sekretariāta "ideoloģisko pamatu, administratīvas rīcības spēju un pašreizējā modeļa saglabāšanas lietderību" esot pretrunā pierādāmiem faktiem. Ministrs kategoriski nepiekrīt izskanējušajam pārmetumam par sabiedrības šķelšanu un esot nepatīkami pārsteigts par koalīcijas partneru neizpratni jautājumos, kas skar integrāciju. Viņš vērš īpašu uzmanību faktam, ka 2004.gada sekretariāta uzturēšanas budžets ir 283 031 lats, kas ir mazākais budžets no visām ministrijām un sekretariātiem. Pārmetums par sekretariāta līdzekļu izmantošanu, tā veicinot "sabiedrības šķelšanu", izraisa neizpratni un uzskatāms par absurdu, īpaši ņemot vērā faktu, ka valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" īstenošana ir pamatā sekretariāta un Sabiedrības integrācijas fonda darbībai, savukārt tas ierakstīts koalīcijas pieņemtajā valdības deklarācijā, teikts ministra paziņojumā. Izvērtējot sekretariāta darbinieku atbilstību ieņemamajam amatam, ministrs aicina koalīcijas partnerus pievērst uzmanību darbinieka profesionālajām spējām, kā tas noticis, izvērtējot kandidātus visās vakancēs sekretariāta konkursos, un norāda, ka jebkāda potenciālā darbinieka vērtēšana pēc viņa politiskās vai reliģiskās pārliecības, kā arī etniskās piederības ir pretrunā Latvijas likumdošanai. Savukārt jebkuras politiskas partijas vēlmi redzēt kādā konkrētā amatā "savus cilvēkus" Muižnieks uzskata par nepieņemamu un vērtē kā ierēdniecības politizāciju. Muižnieks norāda, ka Druviete, komentējot mazākumtautību festivālu "Latvijas vainags", izplata informāciju, kas neatbilst patiesībai, jo festivāls nav noticis "tikai krievu valodā", kā to publiski uzsvērusi Druviete, bet gan 16 Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā. Ministrs arī norāda, ka presē izskanējusī Druvietes gatavība nerespektēt Latvijas Pirmās partijas vēlmi paturēt sekretariāta pārraudzībā Nacionālo kultūras biedrību asociāciju varētu tikt uzskatīta kā partijas "Jaunais laiks" publiska atzīšanās koalīcijas partneru nerespektēšanā. Ministrs izsaka nožēlu, ka pirms publiskiem komentāriem par sekretariāta un Nacionālo kultūras biedrību asociācijas attiecībām Druviete nav vērsusies pie Muižnieka personīgi vai ministra sekretariātā, lai noskaidrotu ministra viedokli šajā jautājumā un patieso situāciju saistībā ar asociāciju, kā arī atgādina, ka ir gatavs turpmākai informācijas apmaiņai ar koalīcijas partneriem. Kā ziņots, ceturtdien ZZS frakcijas sēdē Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") no deputātiem saņēma priekšlikumu taupīt līdzekļus, likvidējot Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu. Turklāt Repše piekrita, ka šis ir aktuāls jautājums. Muižnieks: Druviete mani apmelo BNS 08/12/03 Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks uzskata, ka Saeimas deputāte Ina Druviete ("Jaunais Laiks") izplatījusi apmelojošu un tendenciozu informāciju par viņa un sekretariāta darbību, jo viņai bijis grūti samierināties, ka pati nav ieguvusi integrācijas ministra amatu. Muižnieks pirmdien žurnālistiem sacīja, ka Druvietei acīmredzot ir grūti samierināties ar to, ka nekļuva par īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās, jo vēlējusies ieņemt šo amatu. Ministrs stāstīja, ka pirmdien, tiekoties ar premjeru Einaru Repši, atspēkojis "apmelojošo un tendenciozo informāciju", kas izskanējusi Muižnieka prombūtnes laikā. Repše un Muižnieks vienojušies biežāk sazināties un uzlabot komunikāciju koalīcijas ietvaros. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās pauda viedokli, ka ne visām partijām ir izdevīgi, ka viņš pilda šo amatu, jo "daudzas partijas dzīvo no tā, ka nav sabiedrības integrācijas". Muižnieks arī uzsvēra, ka viņš sabiedrības integrāciju izprot daudz plašāk nekā Druviete, kura tikai "balstās uz latviešu valodas nostiprināšanu". Atspēkojot Druvietes pārmetumus par sekretariāta darbinieku neprofesionalitāti, Muižnieks sacīja, ka visi sekretariāta darbinieki darbā pieņemti atklātā konkursā un viņam nav tiesību cilvēkus diskriminēt pēc reliģiskās un etniskās piederības, kā arī politiskās pārliecības. Atbalstot Muižnieku, Repatriācijas centra vadītājs Juris Dombrovskis pauda sašutumu par Muižnieka aprunāšanu, ministram atrodoties ārvalstīs - vizītē pie Krievijas latviešiem Sibīrijas ciemos. "Ja krievu cilvēkiem labākā uzkoda ir skābs gurķītis, tad latviešiem - otrs latvietis," salīdzināja Dombrovskis. Muižnieks jau iepriekš pauda, ka Druvietes izteiktās bažas par sekretariāta "ideoloģisko pamatu, administratīvas rīcības spēju un pašreizējā modeļa saglabāšanas lietderību" ir pretrunā ar pierādāmiem faktiem un vērtējams kā klajš populisms. Pārmetumus par sekretariāta neprofesionālo darbu izteica ne tikai Druviete, bet arī Zaļo un zemnieku savienības un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvji. Viņi aicināja likvidēt ministra amatu un sekretariātu, jo tā darbība, pēc abu politisko spēku domām, nav apmierinoša. Integrācijas ministrs turpinās strādāt LETA 08/12/03 Īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam un premjeram Einaram Repšem pirmdien bijusi "konstruktīva saruna", kuras laikā amatpersonas vienojušās strādāt tālāk un uzlabot savstarpējo komunikāciju. Tikšanās notika, lai pārrunātu Muižnieka prombūtnes laikā radušās šaubas par viņa vadītā sekretariāta lietderību un sabiedrības integrācijas ministra posteņa iespējamo likvidāciju. Jau ziņots, ka ar ierosinājumu likvidēt īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu pagājušajā nedēļā klajā nāca Zaļo un zemnieku savienība un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēde Ina Druviete ("Jaunais laiks") izteica "bažas" par sekretariāta "ideoloģisko pamatu, administratīvas rīcības spēju un pašreizējā modeļa saglabāšanas lietderību". Muižnieks sprieda, ka Druvietei ir grūti samierināties ar to, ka viņa nav kļuvusi par ministri, kā vēlējusies. Ministrs arī atzina, ka sabiedrības integrācija nav populāra lieta un ne visām partijām tā esot vajadzīga. Muižnieks norādīja, ka Druviete sabiedrības integrāciju reducē uz latviešu valodas saglabāšanu, bet viņš uz to skatoties daudz plašākā kontekstā. Integrācijas ministrs mēģina attaisnot savu pastāvēšanu NRA 08/12/03 Informējot par savu braucienu pie Sibīrijas latviešiem un vainojot Krievijas žurnālistus tendenciozā sarunu atreferējumā, sabiedrības integrācijas ministrs Nils Muižnieks centās attaisnot ministra posteņa izveidošanas nepieciešamību. Šaubas par ministra sekmīgu darbību pagājušajā nedēļā izteica triju valdošo partiju pārstāvji - TB/LNNK, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Jaunais laiks. Tiekoties ar ZZS frakciju, premjers Einars Repše iepriekš brīdināja par "ļoti nopietnu" sarunu ar N. Muižnieku pēc viņa atgriešanās no komandējuma Krievijā, bet ZZS un TB/LNNK prasīja sekretariāta likvidēšanu. Jaunā laika deputāte, Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete bija paudusi bažas par integrācijas ministra sekretariāta ideoloģisko pamatu, administratīvo darbību un esošās sistēmas saglabāšanas lietderību. N. Muižnieks pēc tikšanās ar E. Repši vakar žurnālistiem atzina, ka sarunā izdevies kliedēt pārpratumus par virkni N. Muižnieka it kā teikto Krievijas medijiem, gan par sekretariāta darbību, bet runa par sekretariāta likvidēšanu nav bijusi. To apstiprināja arī premjera preses sekretāre. Ministrs uzskata, ka viens no aizmuguriskās ažiotāžas iemesliem ir I. Druvietes nerealizētā vēlme kļūt par integrācijas ministri, un laikā, kad integrācija nav populāra un jāsamazina budžeta tēriņi, viņai bijušas cerības, ka N. Muižnieku "izdosies gāzt". Ministra un sekretariāta darbību kritizē arī TB/LNNK, ZZS, kā arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija (LNKBA), kura cenšas panākt tās nodošanu Kultūras ministrijai (KM) un sūdzas ne tikai par nihilistisku sekretariāta attieksmi, bet arī par īstenotajām atriebībām un mantkārību. Kā Neatkarīgajai stāstīja LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans, "lai arī kopējā dotācija mazākumtautību kultūras biedrībām palielināta līdz 60 000 latu, no LNKBA pa kluso jau atņemti jau 3000 latu, ko N. Muižnieks pārlika sava sekretariāta budžetā. Vienīgais integrācijas veids, kas līdz šim Muižniekam ir izdevies, - integrēt kultūras naudu savā budžetā". Pašlaik bez jebkāda brīdinājuma asociācija trīs mēnešus nav saņēmusi ne santīma, atteikti līdzekļi tualešu remontam (1200 latu) un ēkas apsardzei (17 latu mēnesī), par kultūras, sakaru lietām, algām nemaz nerunājot. Asociācijas vadītājs pieļauj, ka ministra vai viņa palīgu mērķis ir sašķelt asociāciju, kuras vērtīgā māja Slokas ielā pārietu valsts īpašumā. "Sekretariāts to lieliski zina un grib savas problēmas atrisināt uz mūsu rēķina," sprieda R. Haradžanjans. Tā kā sekretariāts pret asociāciju izturoties nihilistiski un naidīgi un, spriežot pēc ministra padomnieka Aleksandra Brandava teiktā, no tās gaidot nevis ikdienas darbu kultūras jomā, bet paraugpasākumus, LNKBA vēlas pāriet KM pārraudzībā, kam neiebilstot arī kultūras ministre. Iepriekš jau atbalsts šādai pārejai gūts Saeimas cilvēktiesību, ārlietu, izglītības un kultūras komisijās, bet pēc N. Muižnieka un viņa padomnieka A. Brandava viesošanās Saeimā nolemts, ka ministram jātiekas ar R. Haradžanjanu. Kopš 28. maija ministrs šādu iespēju nav radis, bet bijusi tikšanās ar sekretariāta mazākumtautību lietu departamenta vadītāju Irinu Viņņiku, A. Brandavu un sekretariāta juristu, lai runātu par asociācijas finansēšanas kārtību. "Viņņika ar savu hiperaktivitāti un agresivitāti nevienam citam neļāva runāt un pat nepaprasīja, vai mēs ar valsts ierēdni negribam runāt ne valsts valodā," sacīja R. Haradžanjans. Naidīgo attieksmi pret asociāciju veidojot arī tās kritiskā nostāja pret integrācijas ministrijas nepieciešamību. "Integrācijas procesi jau notiek, 1998. gadā ir pieņemta integrācijas programma, kur tā tiek veicināta caur kultūru un izglītību. Ar integrācijas jautājumiem jāstrādā katrai ministrijai savas kompetences ietvaros, bet sekretariāta jaunie funkcionāri grib spēlēt Kolumba lomu un mums atklāt, kas tā integrācija ir, un apgalvo, ka pirms viņiem nekas nav darīts," pauda R. Haradžanjans. Domstarpības ar lielāko kultūras biedrību asociāciju, N. Muižnieka izteikumi par Vispārējo mazākumtautību konvencijas ratificēšanu Krievijas amatpersonām, vairāku kreiso spēku aktīvistu pieņemšana darbā sekretariātā, kā arī samērā lielais budžets ir argumenti, kāpēc ZZS un TB/LNNK apšauba sekretariāta lietderību. Jautāts par padomnieku un sekretariāta darbinieku izvēles kritērijiem, N. Muižnieks skaidroja, ka šie cilvēki pieņemti darbā konkursa kārtībā un viņam neesot tiesību kādu diskriminēt etniskās, reliģiskās vai citas piederības dēļ. "Acīmredzot N. Muižnieks kliedējis premjera bažas par viņa darbību," sprieda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. ZZS šodien koalīcijas brokastīs vēl lūgs E. Repši informēt par sarunas un argumentu saturu, lai lemtu par savu attieksmi. Gan A. Brigmani, gan R. Haradžanjanu piesardzīgu dara arī sekretariāta pretenzijas kļūt par lielu ministriju ar 21 štata darbinieku un Naturalizācijas pārvaldes, Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes, un Reliģisko lietu pārvaldes pārņemšanu savā paspārnē, kā to atzinis A. Brandavs. Arī 2,8 miljonu latu lielais nākamā gada budžets sekretariātam šķitis nevajadzīgi liels, kas bija viens no iemesliem, kādēļ ZZS prasīja sekretariāta likvidēšanu. Izrādījies tomēr, ka šajā summā iekļauta arī Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektu nauda. N. Muižnieks lepojas ar to, ka viņš ir pirmais valdības pārstāvis, kurš apmeklējis Sibīrijas latviešus, sniedzot arī reālu palīdzību latviskuma uzturētājiem. No Jāņa un Millijas Kāvužu fonda piešķirtajiem 1000 latiem nodrošināta laikrakstu abonēšana, citviet uzdāvinātas grāmatas un videomateriāli, Kurzemes Ozolciemā atstāta nauda tehnikas iegādei skolā, uz kuru nākamgad dosies skolotāja no Latvijas. Ansamblim Augšbebros uzdāvināts Latvijas Nacionālās operas mūziķa Jāņa Vilmaņa akordeons. Augšbebri esot attīstītākais no latviešu ciemiem Sibīrijā. Omskas apgabalā mīt apmēram 3000 latviešu, un vietējā administrācija ļoti respektējot latviešus, kas arī aktīvi piedalās dažādos kultūras pasākumos, festivālos, stāstīja I. Viņņika. Sagaidot Latvijas delegāciju, Augšbebru folkloras ansamblis izdziedājis savu pārcelšanās vēsturi, dziedājis tādas dziesmas, kuras Latvijā jau aizmirstas. Gan N. Muižniekam, gan SIF vadītājam Nilam Saksam nācās atzīt, ka līdz šim neviens folkloras, filoloģijas speciālists uz šiem latviešu ciemiem apzināt šo unikālo folkloras un valodas materiālu nav sūtīts. N. Muižnieks par to gan solīja parūpēties nākotnē. N. Muižnieks ticies arī ar Krievijas domes un pašvaldību līmeņa amatpersonām, interesi izrādījuši arī Krievijas mediji, kas gan nereti viņa teikto interpretējuši citādi un kas esot bijis viens no saceltās ažiotāžas ap viņa kompetenci iemesliem. Četru Saeimas komisiju vadītāji pauž satraukumu par Muižnieka darbu LETA 08/12/03 Četru Saeimas komisiju priekšsēdētāji uzskata, ka īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Nila Muižnieka un viņa sekretariāta līdzšinējais darbs ir bijis neapmierinošs, un prasa neatliekamu iejaukšanos, teikts paziņojumā, ko parakstījuši Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Ārlietu komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāji. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Jaunais laiks) žurnālistiem uzsvēra, ka ir pamats nopietnai sarunai ar ministru, jo viņai radušās šaubas par integrācijas virzību mūsu valstī. Druviete apgalvoja, ka sekretariāta darbinieki bieži vien ar cilvēkiem pretēji to gribai runājot krievu valodā, ka ministrs nekomentējot sabiedrībai svarīgus jautājumus, piemēram, par latviešu valodas apguvi skolās. Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) sacīja, ka komisija pastiprināti vērtēs Mužinieka darbu. "Viņam [Muižniekam] ir bulīmija un rijība, kas nav adekvāta, jo viņš vēlas pārņemt arī citu ministriju funkcijas, piemēram, gatavojot grozījumus Krimināllikumā," sacīja Strazdiņš un norādīja, ka Muižniekam nav jālemj par to, vai ratificēt vai nē konvenciju par mazākumtautību tiesībām, jo tā ir Saeimas kompetence. Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte (Tautas partija) uzskata, ka "ministra darbs ir pret valsts interesēm un nav pārliecības, ka ministrs izprot, kas viņa ir jādara". Rugāte arī uzsvēra, ka Muižnieka gatavība strādāt šajā postenī esot nenobriedusi. Komisiju vadītāji šodien uzsvēra, ka Muižnieks ir aizmirsis, ka viņu ir apstiprinājusi Saeima, nevis viņš to. Druviete norādīja, ka sekretariātā skaidras koncepcijas trūkums tiekot aizstāts ar deklaratīviem paziņojumiem un konstruktīva darba vietā tiekot grauts jau paveiktais, piemēram, Muižnieka attieksme pret Nacionālo kultūras biedrību asociāciju. Komisiju vadītāji uzsvēra, ka sabiedrības integrācija ir valstiski svarīgs uzdevums, tāpēc sekretariātā nedrīkstot strādāt darbinieki, kuri "iestājas pret mūsu valsts likumiem". Novadi Ministrija vientuļa novadu veidošanā Diena 08/08/03 Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aptuvenām aplēsēm viena novada izveidošanai nepieciešams finansējums no 60 000 līdz 100 000 latiem, vairāk līdzekļu būtu vajadzīgs valsts pārvaldes struktūru pārkārtošanai. Taču precīzākas izmaksas varēšot aprēķināt tikai tad, kad valdība būs noteikusi jauno novadu skaitu un robežas, izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem modeļiem. Tie paredz 33, 40, 82, 102, vai 109 novadu izveidošanu. Valdības izšķiršanās ir priekšnoteikums, lai noteiktu novadu funkcijas, vēlēšanu sistēmu, valsts pārvaldes iestāžu turpmāko darbību un līdz 1.oktobrim, kā iecerēts, sagatavotu ar to saistītās izmaiņas likumos, taču Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pagaidām izskatās diezgan vientuļa centienos panākt drīzāku novadu izveidošanu Latvijā. Koalīcijā nav vienotības par vēlamāko novadu modeli. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, šonedēļ uzklausot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru (JL), uz iecerēto reformu raudzījās ar izpratni, bet bez ieinteresētības, komisija arī neizteicās par tai pieņemamāko novadu variantu. Vēl nav zināms, kādu valsts atbalstu pasludinātajā taupības režīmā valdība atvēlēs novadu veidošanai, to neatspoguļo ministriju iesniegtie atzinumi par novadu reformu. Tai pretojas arī Latvijas Pašvaldību savienība, kā argumentu minot vietējo varu viedokļa ignorēšanu. Tam savukārt nepiekrīt ministrija, jo saskaņā ar pašvaldību atzinumiem tikai 21 novadu iespējams iezīmēt kartē pēc konsensa principa, kur pašvaldības ir savstarpēji vienojušās par vēlamāko novadu modeli. Šie novadi aptver 71 pašvaldību. Lēmums par novadu skaitu un robežām ir tik būtisks, ka ar to nedrīkst kavēties, bet to nevar arī pieņemt nepārdomāti, vai ar pārbalsošanas metodi, Saeimas komisijas sēdē sacīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL). Viņš ir paudis gatavību tikties ar visām Saeimā pārstāvētām partijām, lai arī nevienu uzaicinājumu vēl neesot saņēmis. Ir zināms, ka Tēvzemei un brīvībai/LNNK dome grasās nākamajā pirmdienā pieņemt lēmumu par novadu veidošanu. Premjera Einara Repšes vadītās partijas Jaunais laiks valdes vairākums atbalsta 40 novadu modeli, pret kuru ir visi pārējie partneri. Ministrs nevar pateikt, par cik lielu valsts atbalstu novadu veidošanai izšķirsies valdība, taču viņš ierosinās jaunajiem novadiem nodot tagadējo rajonu funkcijas un finansējumu, kā arī aicinās palielināt pašvaldību projektu apjomu valsts investīciju programmā. Ekonomikas ministrijas Investīciju un finanšu departamentā Diena noskaidroja, ka valdība vēl nav noteikusi ikgadējās valsts investīciju programmas pamatnostādnes un līdz ar to ministra priekšlikums nav neiespējams, ja vien tam būs valdības atbalsts. Premjera padomnieks Saeimas deputāts Edgars Jaunups (JL) Dienai uzsvēra, ka jaunā pieeja nākamā gada budžeta veidošanai nekādā gadījumā nekavēšot novadu veidošanu, lai arī maksimāla valsts līdzekļu ekonomija ir viens no kritērijiem. To JL valde nesen minēja kā galveno faktoru aicinājumam novadus veidot rajonu robežās, lai arī neviens no JL vadības nav piedāvājis konkrētus aprēķinus par šī modeļa izdevīgumu. Vēl nav noteikts, kad novadu modeļus izskatīs valdība, bet, pēc E.Jaunupa domām, līdz lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama nopietna diskusija. Ministrijas lēstie no 60 000 līdz 100 000 latu viena novada izveidošanai ietver pārreģistrācijas izmaksas, jauno novadu ēku un telpu iekārtošanu. Ministriju iesniegtie atzinumi, kuru apkopojums vēl nav pabeigts, vairākos gadījumos parāda iespējamos tēriņus. Piemēram, Tieslietu ministrijai tie būtu 1,8 miljoni lati, no tiem tiesu sistēmas pielāgošanai jaunajiem apstākļiem būtu vajadzīgi 18 382 latu, Naturalizācijas pārvaldei novadu projektu izveidošanai - 54 150 latu, Uzņēmumu reģistram adrešu maiņai reģistrā - 16 000 latu. Kultūras ministrija norāda, ka papildus no budžeta novadu veidošanas atbalstam būtu vajadzīgi 1,4 miljoni latu. Taču dažādās auditorijās ir izskanējusi vēlme no valdības sagaidīt atbildi par ieguldījumiem jauno novadu infrastruktūrā. Novadu veidošana pati par sevi jau paredz racionālāku līdzekļu izlietošanu, uzsvēra I.Gaters. Viņš teica: "Tagad deviņos nelielos pagastos ir trīs brūkoši kultūras nami, bet novadā varētu uzturēt vienu labu kultūras iestādi un sporta zāli, kas būtu pieejamāks lielākam iedzīvotāju skaitam. Lai tie kliedzēji piedāvā labāku risinājumu, bet pašreizējā situācija vairs nevar saglabāties." Liela daļa no 540 pašvaldībām nespēj nodrošināt attīstībai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo finansējumu un veikt visas funkcijas. "Ja tagad valdība neizšķirsies par novadu izveidošanu līdz 2005.gada martā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām un turpināsies neziņa, tad pēc četriem gadiem no centriem tālākos pagastus jau vairs nebūs iespējams uzstutēt un nomales aizaugs vēl vairāk," sacīja I.Gaters. *** Novadu reforma Piedāvātie novadu veidošanas modeļi 33 novadi - 26 rajoni un 7 lielās pilsētas 40 novadi - 26 rajoni, 7 lielās pilsētas, plus pilsētas ar vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju un ar rajonu pilsētām konkurētspējīgi attīstības centri 82 novadi - 26 rajoni, 7 lielās pilsētas plus visi pašreizējie attīstības centri 102 novadi - valdības agrāk piedāvātais modelis 109 novadi - bāzēts uz pašvaldību izteikto priekšlikumu pamata Pašvaldību viedoklis 157 pašvaldības atbalstīja valdības piedāvāto 102 novadu modeli 146 pašvaldības vēlas saglabāt pašreizējo statusu 235 pašvaldības piedāvāja atšķirīgu modeli, no kurām: 56 pašvaldības bija par novadu veidošanu rajonu robežās 89 pašvaldības vēlas veidot novadu, kurā ietilptu divas līdz četras pašvaldības 72 pašvaldības - novadu, ko veidotu 5 līdz 10 pašvaldības 18 pašvaldības - novadu, ko veidotu vairāk nekā 10 pašvaldības Pagasti pašvaldību robežas aicina noteikt referendumā Diena 08/09/03 Pagastu apvienības valde piektdien nolēma aicināt pašvaldību robežas noteikt referendumā, Dienu informēja apvienības priekšsēdis Gunārs Laicāns. Apvienība nepiedāvā konkrētu novadu veidošanas modeli, bet varētu atbalstīt tādu valdības piedāvājumu, kurā būšot ievēroti demokrātijas un pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās principi un kas nebūtu vērsts uz centralizāciju. Kopā ar Pilsētu apvienību pagastu pārstāvji 15.augustā Ogrē formulēs savu viedokli par novadu veidošanu, kas varētu ietvert konkrētāku piedāvājumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL) Dienai stāstīja, ka novadu veidošana ir pārvaldes organizēšana lielākā teritorijā, kuras rezultātā tagadējo pagastu robežas tiek saglabātas nemainītas. Tāpēc pagastu piedāvājums esot detalizēti jāizdiskutē. No G.Laicāna sacītā varēja secināt - netiek liktas īpašas cerības, uz to, ka novadu veidošanas modelis tiks izraudzīts tautas nobalsošanā - tas vairāk bijis atgādinājums, ka vajadzīgs likums, kurā būtu fiksēti visi jautājumi, kurus varētu izšķirt tikai referendumā, to skaitā pašvaldību robežu maiņa. Aicinājumu ievērot brīvprātības principu, pēc I.Gatera domā, būtu jāskata kontekstā ar pašvaldību likumā noteiktajām pašvaldību funkcijām. Daudzviet mazos pagastos vietējā vara nespēj īstenot lielu daļu no tām uzliktajiem pienākumiem un piedāvāt visus pakalpojumus. Ministrs arī atzina, ka, dzirdot ideju par tautas nobalsošanu, viņam pirmā doma bijusi - kāds gan tajā varētu būt izteiktais jautājums, jo loģiski būtu vēlētājiem vaicāt, vai viņi grib dzīvot labāk. Rendas pagasta padomes ārkārtas vēlēšanās - septiņi saraksti Diena 08/11/03 Spraigas solās būt Rendas pagasta padomes ārkārtas vēlēšanas 20.septembrī, jo tām līdz svētdienas vakaram pieteikti septiņi deputātu kandidātu saraksti - par diviem vairāk nekā pēdējās vēlēšanās 2001.gadā. Pagasta dzīvi grib vadīt gan atlaistie deputāti no Tautas partijas (TP) un divām vēlēšanu apvienībām, gan jauni spēki, piemēram, no Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Latvijas Zaļās partijas, Diena uzzināja pašvaldības vēlēšanu komisijā. Sarakstu atbilstību likumdošanai komisija pārbaudīs un galīgo lēmumu par to dalību vēlēšanās paziņos pirmdien. Starp iesniegtajiem septiņiem sarakstiem iepriekšējā pagasta padomē līdzās TP sava pārstāvniecība bija arī vēlēšanu apvienībai Rendas nākotne un Rendas tautsaimnieku apvienībai. Starp četriem jaunveidotajiem sarakstiem līdzās abām lielajām partijām ir arī vēlēšanu apvienība Par Rendu un Renda - mūsu mājas. Savu sarakstu nav iesniedzis 2001.gada vēlēšanās lielāko deputātu skaitu pagasta padomē guvušais Rendas Vides fonds, par kura līdzdalību pirms tam ne mirkli nešaubījās atlaistās pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Bergmanis. Par spīti valdes nesenajam lēmumam piedalīties ārkārtas vēlēšanās, savu sarakstu nav iesniegusi partija Jaunais laiks. Tās ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs atzina - partija nav atradusi pagastā cilvēkus, kurus varētu atbalstīt. Rendas pagasta padome pēc Saeimas balsojuma tika atlaista šogad 2.jūlijā, kas ir pirmais gadījums Latvijas vēsturē. Darbs pagastā apstājās pēc opozīcijas deputātu ilgstoša boikota, kura dēļ padome kļuva lemtnespējīga. Jaunups meklē provokatorus LETA 08/12/03 Partijas "Jaunais laiks" (JL) valdes loceklis un Saeimas deputāts Edgars Jaunups nosūtījis partijas biedriem elektroniskā pasta vēstuli, kurā pauž bažas par provokatoriem, kas ir izplatījuši dezinformāciju par JL iespējamo sadarbību ar Tautas saskaņas partiju (TSP). Apstiprinot, ka šādu vēstuli ir sūtījis, Jaunups aģentūrai LETA skaidroja, ka ziņas par JL sadarbību ar TSP esot dezinformācija, jo JL valdes sēdēs par sadarbību ar TSP tikai runāšanas līmenī izteikti viedokļi. Runāšana par TSP bija tikai mētāšanās ar idejām un cilvēks, kurš to ir pastāstījis presei, ir vai nu ļoti nekompetents un nesaprātīgs, vai arī nelietis, kas centies nodarīt ļaunumu partijai, teica Jaunups. Man personīgi ir ļoti žēl, ka starp mums ir dezinformatori, un, pateicoties šiem neliešiem, tika maldināti mediji un visa sabiedrība," sacīja Jaunups. Viņš vēlētos, lai nākotnē šādas lietas neatkārtotos, tādēļ partijas biedriem ir izsūtījis elektroniskā pasta vēstuli, kurā pauž bažas. JL koalīcijas partneri nevēlas šogad risināt jautājumu par novadu veidošanu LETA 08/12/03 Partijas "Jaunais laiks" (JL) partneri valdības koalīcijā - Latvijas Pirmā partija (LPP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - nevēlas šogad pieņemt lēmumus par administratīvi teritoriālo reformu, lai netracinātu sabiedrību pirms balsojuma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), apliecināja partiju pārstāvji. Premjera biedrs Ainars Šlesers (LPP) norādīja, ka nekādus lēmumus par novadu veidošanu nevajadzētu pieņemt pirms referenduma un budžeta veidošanas. Šlesers atgādināja, ka LPP atbalsta 102 novadu veidošanas modeli, kā to paredz pašreizējais likums. Arī "tēvzemietis" Māris Grīnblats teica, ka līdz gada beigām jāļauj pašvaldībām brīvprātīgi veidot novadus. Nākamgad būtu redzams, kuras pašvaldības apvienojušās brīvprātīgi un kuras vēl jāapvieno, un tad arī varētu spriest par to, kāds modelis nepieciešams - 33, 40, 80, 102 novadi vai vēl kāds, uzskata Grīnblats. Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sprieda, ka nav nepieciešama nekāda reforma - "lai tie, kas grib apvienoties, apvienojas". JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš aģentūrai LETA teica, ka par šo jautājumu būs diskusijas tāpat kā par citiem jautājumiem, kas turpmāk tiks izskatīti Saeimā. "Valdība sagatavo reformas modeļus, deputāti izvērtē, kurš no tiem ir pieņemams, kad un vai vispār to realizēt," turpmāko lēmumu pieņemšanas mehānismu ieskicēja Kariņš, tā paužot JL gatavību piekāpties šajā jautājumā. JL valdes sēdē atbalstīja novadu veidošanu uz pašreizējo rajonu bāzes. Citas svarīgas ziņas Rīgas brīvostu vēlas nodot tiešā Zīles pārraudzībā Diena 08/08/03 Lai gan ostu likums nosaka Satiksmes ministrijai (SM) tiesības pārraudzīt pašvaldības izveidotās ostu pārvaldes, līdz šim likumos nebija precīzi noteikts ostas pārvaldes statuss - vai tā ir valsts vai pašvaldības institūcija. Tāpēc SM uzskatīja par neiespējamu ostu, tajā skaitā Rīgas brīvostas, pārvaldes pārraudzību un prettiesisku lēmumu atcelšanu, jo valsts pārvaldes iekārtas likumā definēto pārraudzību nevarēja attiecināt uz pašvaldības veidoto ostas pārvaldi, kas nav pieminēta šajā likumā. Šonedēļ premjera Einara Repšes (JL) ierosinātie un valdības akceptētie grozījumi Rīgas brīvostas likumā noteiks galvaspilsētas ostai īpašu statusu, iekļaujot to valsts pārvaldes hierarhijā un ļaujot satiksmes ministram Robertam Zīlem (TB/LNNK) tieši pārraudzīt ostas pārvaldes darbu. Ja Saeima atbalstīs šos grozījumus, satiksmes ministram būs tiesības pārbaudīt lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus. Tomēr nekas neliecina, ka R.Zīle būtu apņēmības pilns atcelt strīdīgus brīvostas valdes lēmumus. Valdības sēdē kā valstij neizdevīgi minēti lēmumi par piestātnes izbūvi un tās nodošanu īpašumā uzņēmumam Rīgas pasažieru terminālis (RPT) par pazeminātu samaksu un par galvojumu RPT 12 miljonu latu lielajam kredītam, ko tas ņēma Pareksa bankā ostas teritorijas iekārtošanai un kura atcelšanu pieprasa prokuratūra. SM pārstāve Sarma Kočāne Dienai sacīja, ka ministram pašlaik nav neviena neizskatīta iesnieguma par Rīgas brīvostas prettiesisku rīcību, līdz ar to neesot pamata runāt par kādu valdes lēmumu atcelšanu pēc tam, kad Saeima akceptēs grozījumus brīvostas likumā. R.Zīle par grozījumiem kopumā noskaņots skeptiski, jo pēc pašvaldības ietekmes samazināšanas, viņaprāt, nebūs iespēju konstruktīvam ostas darbam, radīsies nepārtraukta konfrontācija starp pilsētu un ostu, kas atrodas tās teritorijā. Ministrs, kurš gan valdības sēdē nebalsoja pret izmaiņām brīvostā, cer, ka situāciju varēs izlabot Saeima ar citādu, ne tik asu risinājumu valsts un pašvaldības interešu sabalansēšanai ostā. Pārējo ostu neskaidrais statuss saglabāsies, un premjera padomnieks Pāvels Rebenoks Dienai skaidroja, ka citu ostu valdes darbojas valsts interesēs, līdz ar to neesot nepieciešamības mainīt to stāvokli. "Ja rastos pamats diskusijai arī par citu ostu valdes darbību, tiktu mainīts arī to statuss, taču pašlaik tieši Rīga izcēlās uz citu ostu fona," viņš sacīja. Ieceri par Rīgas brīvostas īpašā statusa noteikšanu izprovocējuši tieši valdes strīdīgie lēmumi. "Ja valde strādātu, ievērojot valsts intereses un domājot par tām, iespējams, jautājums par precīzu statusu nebūtu radies," atzina P.Rebenoks. Brīvostas valdes lēmumi par galvojumu RPT un arī par zemes iznomāšanu šai firmai atbalstīti vairāk nekā pirms pusgada - pērn decembrī -, un vēl jūnijā, grozot likumu par ostām, JL nemēģināja noteikt īpašu Rīgas brīvostas statusu. Šonedēļ valdības atbalstītie grozījumi Rīgas brīvostas likumā paredz, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona - ar likumu izveidota publiska persona ar savu autonomu kompetenci un budžetu, kuras pārraudzību īstenos satiksmes ministrs. Ostas valdi, kurā būs viens pašvaldības pārstāvis un pa vienam Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes un Vides ministrijas pārstāvim, apstiprinās valdība. Līdz šim ostas valdē bija pieci pašvaldības un pieci valsts pārstāvji, taču valdība, lai nepieļautu valstij neizdevīgu lēmumu pieņemšanu ostas valdē, otrdien uzdeva ministrijām atsaukt savus pārstāvjus, līdz ar to ostas valdes darbs kvoruma trūkuma dēļ ir paralizēts. Sekretariāts piedāvā jaunu līvu lietu atbalsta modeli Diena 08/08/03 Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) nolēmis likvidēt par neefektīvu atzīto lībiešu atbalsta programmu Lībiešu krasts, tās vietā veidojot Lībiešu lietu nodaļu, kas atjaunotu un koordinētu 1999.gadā valdības veidoto mērķprogrammu Lībieši Latvijā. To paredz sekretariāta valsts sekretāru sanāksmei pieteiktais valdības rīkojuma projekts. Ministrijas pārraudzību un kontroli par labu atzīst Līvu savienība, bet ir pret Lībiešu krasta likvidēšanu, uzskatot, ka teritorija vismaz vienam cilvēkam tomēr jāpārrauga, atrodoties Ziemeļkurzemē. Galīgais lēmums būs jāpieņem valdībai, kurai sekretariāts piedāvā izšķirties starp četriem variantiem. Sekretariāta izstrādātajā valsts ilgtermiņa mērķprogrammas Lībieši Latvijā īstenošanas koncepcijas projektā programmas pārraudzība pirmajā gadījumā uzticēta tikai jaunveidojamai sekretariāta Lībiešu lietu nodaļai, (šo variantu atbalsta ĪUMSILS), otrajā - līvu lietas koordinē divas institūcijas: sekretariāts un Lībiešu krasta direkcija. Savukārt programmas naudu pirmajā variantā paredzēts sadalīt starp sekretariātu, Kultūras, Vides, Izglītības un zinātnes ministrijām, otrajā - novirzīt tikai sekretariātam, kas to sadala pēc ieinteresēto iestāžu pieteiktajiem projektiem (atbalsta ĪUMSILS). "Ja paliek gan sekretariāts, gan Lībiešu krasts, tiek veicināta funkciju dublēšanās. Ja koordinējošo lomu pārņemam mēs, tad arī nauda mums jāpārvalda," sekretariāta ieceri Dienai pamatoja tā vadītāja Kristīne Vāgnere. Kā Diena rakstīja, līdz šim aizstāvēt lībiešu intereses, izzināt un kopt tautas kultūras mantojumu bija uzticēts ar 1991.gada Ministru padomes lēmumu izveidotajai valsts aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas Lībiešu krasts (LīvŽd rānda) direkcijai, kas no valsts uzdevumu veikšanai gadā saņēma 33 000 latu. "Lībiešu krastu kā tādu likvidēt nevajag. Tur noteikti vajag savu koordinēšanas un pārraudzības punktu, vai to saucam par direkciju vai kā citādi," uzskata Līvu savienības priekšsēdis Aldis Ermanbriks. Viņš uzskata, ka līdzšinējā Lībiešu krasta vadība ar saviem uzdevumiem galā netika. Ja valdība atbalstīs ieceri sekretariātā veidot jaunu nodaļu, papildu finansējums no valsts budžeta tai netiks prasīts, apliecināja K.Vāgnere. Tajā strādās viens divi cilvēki, kuriem, visticamāk, tiks maksāts nevis no programmas mērķdotācijas, bet gan ĪUMSILS budžeta. ASV noliedz finansējuma apturēšanu Latvijas kontingentam Irākā BNS 08/08/03 ASV noliedz organizācijas "Human Rights Watch" izplatīto informāciju par Savienoto Valstu it kā pieņemto lēmumu nepiešķirt līdzekļus Latvijas karavīru dalībai miera nodrošināšanas misijā Irākā, tā turpinot sankcijas saistībā ar Latvijas atteikumu slēgt vienošanos par ASV pilsoņu neizdošanu Starptautiskajai krimināltiesai (SKT). ASV vēstniecība informēja, ka atbalsts Latvijas militāro vienību darbībai Irākā turpinās un Latvijas karavīri to saņem caur Polijas divīziju. Latvijas vienībām nodrošina ASV gaisa transportu uz militāro operāciju vietām un tajās izsniedz ekipējumu un uzturēšanos. Kopš šī gada 1.jūlija Latvijai ir apturēts finansiālais atbalsts no Ārvalstu militārā finansējuma un Starptautiskās militārās apmācības fondiem, teikts ASV vēstniecības izplatītajā paziņojumā. "Šiem fondiem nav nekādas saistības ar Latvijas militāro vienību nodrošināšanu Irākā, un šie līdzekļi nekad nav bijuši paredzēti militāro operāciju vajadzībām. Apturētais finansiālais atbalsts attiecas tikai uz līdzekļiem Latvijas bruņoto spēku ilgtermiņa attīstībai un sagatavošanai starptautiskām militārajām operācijām," informē vēstniecība. Latvija ir to 48 valstu skaitā, ar kurām ASV strādā, lai atjaunotu iesaldēto finansējumu, "rīkojoties saskaņā ar ASV likumdošanas pantu par Starptautisko krimināltiesu," teikts paziņojumā. Arī Latvijas Ārlietu un Aizsardzības ministrijas iepriekš noliedza "Human Rights Watch" izplatīto informāciju par atbalsta pārtraukšanu Latvijas kontingentam miera uzturēšanas misijā Irākā. "Human Rights Watch" ziņoja, ka Latvija paliks bez 2,7 miljoniem ASV dolāru (aptuveni 1,5 miljoniem latu), kas bija paredzēti misijai Irākā. Lietuvas karavīriem Irākā finansējums tiekot saglabāts. Šo informāciju organizācijai sniedzis kāds augsta ranga Latvijas diplomāts. Uz Irāku nosūtīti 144 karavīri no Latvijas, kuru uzturēšanos un pārvietošanos reģionā, kā arī ekipējumu nodrošina ASV. Latvijas piedalīšanās misijā Irākā izmaksā 1,7 miljonus latu, un šie izdevumi lielākoties saistīti ar karavīru uzturēšanos Persijas līča reģionā. Pagaidām vēl nav precīzi aprēķinātas ASV puses izmaksas, nodrošinot Latvijas karavīru uzturēšanos Irākā. Jau ziņots, ka ASV iesaldēja militāro palīdzību Latvijai un vēl 47 valstīm. Kongress bija noteicis 1.jūliju par pēdējo termiņu abpusēju vienošanos slēgšanai par ASV pilsoņu neizdošanu SKT. Aizsardzības ministrijas aprēķini liecina, ka Latvija varētu zaudēt četrus miljonus dolāru (gandrīz 2,3 miljonus latu). Latvijai vismaz pagaidām ies secen vairāk nekā 800 tūkstoši dolāru, no kuriem finansētu ASV ieroču iegādi un ārvalstu militārpersonu mācības ASV mācību iestādēs. Vismaz šogad Latvijai arī nebūs pieejami tie 2,75 miljoni ASV dolāru (aptuveni 1,5 miljoni latu), kurus ASV Kongress piešķīra pavasarī kā papildu finansējumu ārvalstu militārās palīdzības programmas ietvaros. ASV militārā palīdzība Latvijai bija domāta, lai atbalstītu Latvijas integrāciju NATO. Tieši tādam pat mērķim, kā arī pretteroristisko operāciju spēju stiprināšanai ASV šogad papildus piešķīra 2,7 miljonus dolāru. Šo palīdzību nebija plānots izlietot Latvijas vienību Irākā finansēšanai, bet gan Latvijas bruņoto spēku attīstībai. Uz Afganistānu dodas deviņi Latvijas karavīri BNS 08/08/03 Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) deviņu karavīru vienība piektdien devās uz Vāciju, lai no turienes pēc pirmsmisijas sagatavošanas apmācībām izlidotu uz Afganistānu, kur viņiem rotācijas kārtībā paredzēts nomainīt Starptautiskajā miera uzturēšanas misijā (ISAF) dienošos karavīrus. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, izvadot Latvijas karavīrus tālajā ceļā, atgādināja - "sagadījies tā, ka šajās dienās uz dažādiem planētas nemierīgajiem punktiem vienlaikus dodas vairākas mūsu kareivju vienības, un visi jūs tālajā ceļā dodaties ar vienu domu - palīdzēt šajās zemeslodes daļās stabilizēt situāciju un veicināt gan nacionālās, gan starptautiskās situācijas normalizāciju". Ministrs pateicās ikvienam karavīram par to, ka viņi "labprātīgi piekrituši doties uz šo nemierīgo zemi, kādu to Latvijā atpazīst jau vairāku desmitu gadu garumā". Kristovskis apliecināja cerību, ka Latvijas pārstāvji būs veiksmīgi savu kolēģu iesaktā darba turpinātāji, kā arī veiksmīgi spēs sastrādāties ar Vācijas militāro kontingentu, kura sastāvā viņiem būs jādarbojas Afganistānā. Īsi aizbraucējus uzrunāja arī NBS komandiera pienākumu izpildītājs Kārlis Krēsliņš, kā arī Vācijas militārais atašejs Latvijā Klauss Mihaels Kobs (Klaus Michael Kobs), kurš latviešu valodā novēlēja karavīriem "veselību un izturību tālajā dienvidu zemē". Četri no deviņiem aizbraucējiem - ārsts Kārlis Strautmanis, kā arī medmāsas Liesma Pudule, Alda Kantāne un Evija Zobena -, kuri iepriekš jau bijuši arī Kosovā, atzina, ka piedalīšanās šajā miera misijā ir sava veida izaicinājums. Viņi atzina, ka darba apstākļi Afganistānā krasi atšķiras no Kosovas, kur mediķiem bija jāstrādā ar civiliedzīvotāju kontingentu, turklāt jāārstē viņi ambulatori, uz vietas. Bet Afganistānā viņiem vajadzēs strādāt mobili, ar ātrās palīdzības automašīnu izbraucot sniegt palīdzību karalauka apstākļos, turklāt arī ārstējamie būšot ne vairs civilie, bet gan militārpersonas. Vienības šoferis un nepieciešamības gadījumā arī sanitārs Jānis Stancēvičs atzina, ka starptautiskā misijā dodas pirmoreiz, taču nepieļauj varbūtību, ka ar viņu varētu atgadīties kas ļauns. "Es braucu, lai atgrieztos, turklāt man taču ir, kas mani gaida," sacīja Stancēvičs, norādot uz dzīvesbiedri, 17 gadus veco dēlu Ričardu un sešus gadus veco meitu Laumu. Stancēvičs tāpat atzina, ka viens no iemesliem, kas viņu pamudinājis braukt uz Afganistānu, ir iepriekšējā pieredze - no 1982.līdz 1984.gadam Tadžikistānā aizvadītais obligātais karadienests. Afganistānā Latvijas mediķu vienība nomainīs pirmo Latvijas militāro mediķu kontingentu, kuri šā gada februārī sāka dienestu Afganistānā Nīderlandes kara hospitāļa sastāvā, šīs misijas pārstāvji strādās Kabulas lidostas hospitālī Vācijas Bundesvēra kara hospitāļa sastāvā. Bet pusgadu Afganistānā pavadījušie NBS mediķi 24.augustā no Kabulas izlidos uz Vācijas pilsētu Ķelni, Latvijā viņi varētu ierasties 25.vai 26.augustā. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums valstī ir negatīvs NRA 08/08/03 Pastāvīgie iedzīvotāji ir visi iedzīvotāji, kuru legālā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija. Rajonu iedzīvotāju skaitā ietilpst attiecīgā rajona pilsētu un lauku iedzīvotāji, izņemot septiņas republikas pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits tiek uzrādīts atsevišķi. Iedzīvotāju skaita izmaiņas kādā periodā ietver dabisko pieaugumu un ilgtermiņa migrācijas saldo. Ilgtermiņa migrācijas saldo ir starpība starp administratīvajā teritorijā uz pastāvīgu dzīvesvietu ieradušos un no tās uz citu dzīvesvietu izbraukušo skaitu noteiktā laika periodā. Tabulā dati par iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņu faktoriem ir doti, balstoties uz 2000. gada tautas skaitīšanas galīgajiem rezultātiem. Līdzekļu taupīšanai atlaidīs gandrīz ceturto daļu vides inspektoru BNS 08/09/03 Lai taupītu nākamā gada budžetā Vides ministrijai paredzētos līdzekļus, reģionālajās vides pārvaldēs un nacionālajos parkos iecerēts atlaist aptuveni 60 vides inspektoru jeb gandrīz ceturto daļu šo speciālistu. Vides ministrs Raimods Vējonis sacīja, ka inspektoru skaitu samazinās gan Vides valsts inspekcijā, gan reģionālajās vides pārvaldēs, gan arī rezervātos un nacionālajos parkos. Ministrs atzina, ka vides inspektoru atlaišana "ir tas pats, kas Iekšlietu ministrijai atlaist policistus". Viņš sacīja, ka līdzekļu samazinājums skars visas Vides ministrijas iestādes, izņemot Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroju, "jo tam vienkārši nav ko samazināt". "Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka IVN birojs naudas trūkuma dēļ dod pozitīvu atzinumu par kādu projektu un pēc tam mums pārmet nekvalitatīvu atzinumu, piemēram, par celulozes rūpnīcu," klāstīja Vējonis. Viņš norādīja, ka iepriekš plānoto līdzekļu samazinājumu vides jomai sabiedrība nejutīs uzreiz, bet gan pēc dažiem gadiem. "Katrā ziņā maluzvejniekiem būs zelta dzīve," ironizēja ministrs.' Tāpat viņš informēja, ka naudas trūkuma dēļ Gaujas Nacionālajam parkam būs jātaupa uz tūrisma infrastruktūras rēķina, atsakoties no izziņas taku veidošanas. "Mēs nevaram to atļauties," sacīja Vējonis. Nevarēs atlicināt arī līdzekļus militārās apsardzes ieviešanai kodolobjektos. Izmaiņas skars arī Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru, kurai būs mazāk naudas gaisa piesārņojuma mērījumiem un monitoringa staciju uzturēšanai. "Nemērīsim, kāds mums no Mažeiķiem nāk piesārņojums, ko darīt," nopūtās Vējonis. Viņš atzina, ka cilvēkiem pieaugs darba slodze un neapmierinātība, tomēr norādīja - "katrā ziņā mēs visas funkcijas turpināsim pildīt.. Nedzersim kafiju, bet strādāsim". Vējonis no padotajiem prasīšot strādāt tā, lai nepasliktinās vides stāvoklis. "Lai tas vismaz stāv uz vietas, lai nepasliktinās," teica Vējonis. Ministrija neplāno taupīt uz pašvaldību investīciju projektu rēķina, tāpat turpināsies arī Eiropas Savienības līdzekļu piesaistīšana. Vējonis (ZZS) atzina, ka Vides ministrijai ir "zināmas pretenzijas pret Finanšu ministriju", jo nākamā gada budžeta veidošanas procesā izrādījies, ka pretēji valdības iepriekš nolemtajam nesamazināt līdzekļus šobrīd no speciālā budžeta finansētajiem fondiem, Latvijas Vides aizsardzības fondam nākamgad aptuveni 10,2 miljonu vietā paredzēti tikai 8,5 miljoni. "Nezin kāpēc mums ir par 1,6 miljoniem mazāk, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta lemto, ka [finansējumam] jāpaliek iepriekšējā gada līmenī," stāstīja Vējonis. Ministrs uz šo pretrunu ceturtdien norādījis arī Zaļo un zemnieku savienības tikšanās laikā ar premjeru Einaru Repši (JL). "Premjers mani apsauca, ka es dezinformēju sabiedrību, bet cipari ir tādi, kādi tie ir," sacīja Vējonis, piebilstot, ka finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) solījis noskaidrot, kā radies līdzekļu samazinājums. Vides ministrijas preses sekretāre Ilze Brakmane BNS pavēstīja, ka ministrijas piektdien iesniegtie priekšlikumi paredz nākamā gada budžeta samazinājumu par 1 512 775 latiem jeb 6,36%salīdzinājumā ar iepriekš plānoto. Ministrijas pamatbudžeta izdevumi paredzēti 8 062 500 latu apjomā, bet kopīgie iestāžu izdevumi - 43,3 miljoni latu. Jau vēstīts, ka taupības politikas dēļ ministrijai uz nenoteiktu laiku jāatliek arī viena no prioritātēm - Salaspils kodolreaktora likvidācija. Meklēs naudu Salu tilta remontam NRA 08/09/03 Aptuveni 250 tūkstošus latu, kas vajadzīgi benzīnvedēja liesmās cietušā Salu tilta remontam, Rīgas saimnieki gatavojas sagādāt, samazinot finansējumu citiem pilsētas projektiem. Palīdzība tiek lūgta arī valdībai, bet tā lielu artavu estakādes remontam nesola. Kā ziņu aģentūru LETA informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs, visticamāk, ka līdzekļus remontdarbu veikšanai Rīgas dome ņems no citiem investīciju projektiem, kuriem nauda jau ir piešķirta, bet realizācija vēl nav uzsākta. Viņš piebilda, ka Rīgas dome lūgs arī valdībai finansiāli palīdzēt veikt Salu tilta remontu. S. Dolgopolova preses sekretāre Anna Kononova Neatkarīgo informēja, ka par konkrētiem projektiem, kuriem ņems nost naudu tilta remontam, domnieki lems nākamnedēļ. Rīgas mērs Gundars Bojārs nosūtījis satiksmes ministram Robertam Zīlem vēstuli ar lūgumu vismaz daļēji segt tilta atjaunošanas izmaksas. Savukārt Satiksmes ministrijas preses sekretāre Sarma Kočāne informēja, ka vēstule līdz piektdienas pievakarei ministriju vēl nebija sasniegusi, tāpēc nav zināms, cik lielu palīdzību Rīgas mērs grib. "Tomēr sakarā ar budžeta problēmām nedomāju, ka ļoti varēsim palīdzēt," teica S. Kočāne. Iespējams, vajadzīgo naudas summu varētu ņemt no Eiropas Savienības līdzekļiem. Kā Neatkarīgo informēja domes Satiksmes departamentā, vakar ap plkst. 16 bija plānots daļēji atjaunot satiksmi slēgtajā Salu tilta posmā virzienā uz Rīgas centru. Līdz tam tiks izgatavotas un izvietotas attiecīgās ceļa zīmes. Satiksme pa avārijā bojāto tilta daļu notiks divās joslās. Uz tilta brauktuves virzienā uz centru labajā malējā joslā notiks remontdarbi, un to laikā maksimālais braukšanas ātrums šajā posmā noteikts 50 kilometri stundā. Piektdienas pēcpusdienā bija iecerēts atjaunot satiksmi arī zem estakādes Bauskas virzienā. Pašlaik pilnīgi atjaunota satiksme pār Salu tiltu Pārdaugavas virzienā. Mērdoks pērkot Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT) Diena 08/11/03 Mediju magnāta Rūperta Mērdoka kompānija News Corporation, kurai visā pasaulē pieder vairāki simti televīzijas sabiedrību, laikrakstu un žurnālu, esot izrādījusi interesi par Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) akciju iegādi. Līdz darījuma noslēgumam, kas gaidāms pēc pusotra mēneša, LNT līdzīpašnieki neatklāj, kāda būs R.Mērdoka kompānijas daļa. Pagājušā nedēļā Rīgā bija ieradies News Corporation Europe pārstāvis, viens no News Corporation viceprezidentiem Mārtins Pompadūrs, kurš novērtējis LNT akciju iegādes gaitu un apstiprinājis darījuma pēdējās detaļas. News Corporation pieder BSkyB, FOX, Star un vairākas citas televīzijas stacijas, 175 laikraksti Austrālijā (Daily Telegraph, Sunday Mail, Herald Sun u.c.), Lielbritānijā (The Times, The Sun u.c.) un ASV (New York Post), žurnāli, kā arī vairākas sporta komandas, piemēram, Losandželosas beisbola vienība Dodger NATO pārvietošot savus spēkus uz austrumeiropu LETA 08/11/03 Ziemeļatlantijas alianse gatavojas pārvietot savu karaspēku no Rietumeiropas uz Austrumeiropu, otrdien paziņoja Eiropā dislocēto NATO spēku virspavēlnieks ASV ģenerālis Džeimss Džonss, kas ieradies vizītē Bukarestē. Pēc viņa teiktā, amerikāņu karaspēka vienības tiks pārvietotas uz austrumiem līdz ar jaunu valstu pievienošanos NATO. Kā ziņo "ABC News", ģenerālis neprecizēja, kad un kādas bāzes plānots pārdislocēt no Rietumeiropas uz Austrumeiropu. Eiropā patlaban dislocēti 112 tūkstoši amerikāņu karavīru, no kuriem 80% atrodas Vācijā. Šobrīd Pentagonu acīmredzot nemulsina perspektīva iekārtoties, kā izsakās amerikāņi, Krievijas "sētas pusē". "ASV ir varena militāra lielvalsts, turklāt krievi cieta sakāvi aukstajā karā," norāda Džona Hopkinsa universitātes stratēģisko pētījumu profesors Eliots Koens, kura viedoklī bieži ieklausās pašreizējā ASV vadība. Baltieši vairs nebaidās no Krievijas LETA 08/11/03 Baltijas valstu amatpersonas strauji mainījušas savu diplomātisko uzvedību - baltieši nesalīdzināmi mazāk uztraucas par sava gigantiskā kaimiņa - Krievijas draudiem, nekā kāds spētu to iedomāties vēl tikai pirms diviem gadiem, raksta ASV mediju aģentūra "United Press Institute" (UPI). Rakstu pārpublicējis arī ASV laikraksts "Washington Times". Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, kas nesen Vašingtonā apsprieda reģionālās drošības problēmas, nemaz nepieminēja jebkādus draudus no Krievijas puses. Pat vēl vairāk - no baltiešu puses nebija nekādas pret Krieviju vērstas retorikas, raksta UPI. Tā vietā Baltijas valstu amatpersonas savai drošībai saskatīja tieši tādus pašus draudus kā visa Eiroatlantiskā sabiedrība: terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās, kā arī demogrāfiskā nelīdzsvarotība. Baltieši Krievijas problēmas apskatīja pavisam citā kontekstā, paužot uztraukumu par sarūkošo iedzīvotāju skaitu šajā valstī, kamēr aiz tās robežām un arī pašā Krievijā pieaug islamticīgo skaits. Interesanti, ka kā risinājumu šādām problēmām Baltijas valstu amatpersonas piedāvā stiprākas, efektīvākas Krievijas valsts izveidošanu, norāda UPI. Tikai pirms diviem gadiem, kad vēl nebija izlemts jautājums par Baltijas valstu iestāšanos NATO, līdzīgā sesijā Vašingtonā baltieši nepārtraukti izteica pret Krieviju vērstus pārmetumus, kā galveno argumentu par labu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanai aliansē minot tieši faktu, ka Krievija ir kategoriski pret to. Ja pirms diviem gadiem paši Baltijas valstu pārstāvji nepārtraukti runāja par Krievijas draudiem, tad tagad par tiem iejautājās tikai amerikāņi, bet baltieši šos jautājumus steigšus noklusināja, raksta UPI. Kā uzskata ASV aģentūra, acīmredzot tik krasas izmaiņas ir izraisījis fakts, ka Baltijas valstis ir uzaicinātas iestāties NATO un ASV ir ratificējušas uzņemšanas protokolus, sniedzot šīm valstīm tādu drošības sajūtu, kāda tām nav nekad bijusi. Ikšķile uzņem Latvijas nacionālo partizānu saietu NRA 08/11/03 13. Latvijas Nacionālo partizānu apvienības saiets Ikšķilē sestdien pulcēja ap 200 bijušo mežabrāļu, jau aizsaulē aizgājušo partizānu tuvinieku un viņu kādreizējos atbalstītājus. Mācītājs Guntis Kalme, kurš kopā ar Ikšķiles draudzes mācītāju Eliju Godiņu vadīja svinīgo piemiņas dievkalpojumu, uzskata, ka nacionālo partizānu veikums ir pielīdzināms Zigfrīda Annas Meierovica centieniem pierādīt pasaulei, ka latvieši ir pelnījuši savu valsti. "Savu valsti nacionālie partizāni nevarēja atgūt, bet savas tautas cieņu un godu gan," atzīdams, ka partizānu cīņas nespēja mainīt tā laika politisko un militāro spēku samēru, pauda G. Kalme. Viņaprāt, aiziešana mežā pēckara gados "bieži bija vienīgi savas nāves vietas izvēle - mirt Sibīrijā, cietumā vai tepat Latvijā". Partizāni - Ritvars Jansons, Gunārs Blūzma, Kārlis Grīnverts, Dace Mangele un Lietuvas Nacionālo partizānu organizācijas līderis Jonass Čeponis - saņēma Latvijas aizsardzības ministra atzinības goda rakstu. Vēl sešiem - Antoņinai Braslai, Alfrēdam Kārmanim, Kārlim Grīvertam, Antoņinai Žumeitiņai, Jānim Baltmanim, Dacei Mengelei un Nacionālo partizānu apvienības valdes priekšsēdētājam Ojāram Stefanam - pulkvedis J. Vectirāns pasniedza Nacionālo bruņoto spēku komandiera kontradmirāļa Gaida Andreja Zeibota balvas par jaunatnes patriotisku audzināšanu. Taupīšana uz veselības rēķina draud ar grūti paredzamu ļaunumu Diena 08/11/03 Ģimenes ārstiem ir pat grūti prognozēt to ļaunumu, ko īpaši laukos izraisīs Veselības ministrijas (VM) paziņojums budžeta taupības nolūkos ievērojami palielināt mājas vizīšu, speciālista apmeklējumu, laboratorisko izmeklējumu maksu pacientiem. Ķīlnieki šim projektam ir gan pacienti, gan ārsti - pirmie trūkuma dēļ slimos smagāk, otrie būs spiesti ārstēt uz sava rēķina vai atbildēt par ielaistajām slimībām, Dienai atzina vairāki ģimenes ārsti, prognozējot savu prakšu tuvu bankrotu. Šonedēļ par iespējamajām aktivitātēm pacientu un ārstu aizsardzībai lems to profesionālās un sabiedriskās organizācijas. Līdz piektdienai ministriem Finanšu ministrijā bija jāiesniedz plāni, kā par 6,45% samazināt savu ministriju nākamā gada budžeta pieprasījumus. Veselības ministre Ingrīda Circene apstiprināja, ka pagaidām neatkāpjas no agrāk paustā plāna 14,8 miljonu samazinājumu panākt, galvenokārt palielinot pacienta līdzmaksājumus. Kā jau rakstīts, mājas vizīte slimniekam līdzšinējo divu latu vietā nākamgad varētu izmaksāt četrus, apmeklējums pie ķirurga, ginekologa vai cita speciālista - divus latus līdzšinējo 50 santīmu vietā. Par 15% plānots palielināt pacienta līdzmaksājumus laboratoriskajiem izmeklējumiem, trešdaļu nāksies segt par tādu izmeklējumu kā datortomogrāfija, endoskopiskā izmeklēšana un citiem. Slimnieki ir ļoti uztraukti, Dienai stāstīja Rīgas doktorāta Ūnija ģimenes ārste Aina Dzelme. Atnākot uz doktorātu, gados vecākie raud un prasa, kas tagad notiks. A.Dzelme un arī pārējie aptaujātie ārsti atzīst - attiecībā uz mājas vizītēm veselības ministre atstājusi tikai vienu izeju: viņi tāpat kā līdz šim apmeklēs arī tos, kuri tikko var samaksāt pat tagad noteiktos divus latus. Taču, sedzot pacienta līdzmaksājumus no sava budžeta, ģimenes ārstu prakses agri vai vēlu bankrotēs. "Es Circenes kundzi ļoti respektēju, bet viņa nesaprot, ka četrus latus daudzi slimnieki par mājas vizīti nekad nesamaksās, bet es gripas slimnieku vienu mājās atstāt nevaru," - tā A.Dzelme. VM parlamentārā sekretāre Maija Bušmane uzskata, ka pašreiz ministrijas iecere tiek sabiedrībā pasniegta bez nepieciešamā konteksta, tāpēc saprasta nepareizi. Izmaiņas skars salīdzinoši nelielu slimnieku daļu, jo vairumam tāpat kā līdz šim mājas vizītes, speciālistu apmeklējumu segs valsts. No pacienta iemaksu veikšanas atbrīvoti bērni, grūtnieces, politiski represētie un daudzi citi. "Tā noteikti ir lielākā daļa no tiem, kuri piesaka mājas vizītes vai apmeklē ārstus," uzskata VM pārstāve. Tomēr ārsti domā citādi un patlaban pat negrib iztēloties, kā atrisinās situāciju, kad pacients ar smagu vidusauss vai kādu ginekoloģisku kaiti paziņos, ka viņam nav VM iecerēto divu latu speciālista apmeklējumam. Visticamāk, ārsts nepieciešamo summu izvilks no sava maka. "Bet, ja man ir aizdomas par aknu vēzi, tad pacients uz izmeklējumiem ir jānosūta obligāti!" uzsver A.Dzelme. Jaunpiebalgas ģimenes ārste Ingrīda Brante uzskata, ka ar šo lēmumu cilvēki vēl vairāk nekā jau līdz šim mēģinās iztikt bez ārsta: "Būs liela pašārstēšanās, līdz ar to vēl vairāk smagu slimnieku." Ārsti vieni paši ne šo cīņu, ne sakārtotu veselības sistēmas neizcīnīs, ja palīgā nenāks tajā ieinteresētie pacienti, uzskata I.Brante. Latvijas Pacientu tiesību birojs par savām iespējamām aktivitātēm lems pirmdien. Pēc biroja direktores Signes Dauškanes domām, vissmagāk šīs pārmaiņas izjutīs hroniski slimie cilvēki. Privatizācijā izmantoti 89% piešķirto sertifikātu BNS 08/11/03 Līdz 1.jūlijam privatizācijā izmantoti 89,4% jeb 99,67 miljoni no piešķirtajiem sertifikātiem, informē Ekonomikas ministrija. No tiem 395 tūkstošu namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 34,15 miljoni sertifikātu, bet uzņēmumu un citu īpašumu iegādei septiņi miljoni sertifikātu. Uzņēmumu kapitāla daļu (akciju) iegādei izmantoti 44,4 miljoni sertifikātu, tajā skaitā akciju iegādei publiskajos piedāvājumos 37,14 miljoni sertifikātu. 1241 tūkstoša hektāru lauku zemes un 10,8 tūkstošu hektāru pilsētu zemes izpirkšanai un privatizācijai izmantoti 14,09 miljoni sertifikātu. Kopumā līdz 1.jūlijam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 111,43 miljoni sertifikātu. SAB izbrāķē 11 KNAB šefa amata tīkotājus LETA 08/11/03 Satversmes aizsardzības birojs (SAB) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentu vērtētājus informējis, ka 11 pretendenti varētu neiegūt pielaidi valsts noslēpumam. SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis informēja, ka pārbaude par pretendentu atbilstību likuma "Par valsts noslēpumu" un KNAB likuma prasībām ir noslēgusies un informācija par tās rezultātiem nosūtīta Ministru prezidentam Einaram Repšem, kurš ir KNAB priekšnieka amata konkursa komisijas vadītājs. Dzenītis teica, ka pārbaudē tika vērtēti tie fakti cilvēku autobiogrāfijā, kas varētu liegt viņiem iegūt pielaidi valsts noslēpumam. No 57 konkursa pretendentiem 11 autobiogrāfijā bija dati, uz kuriem SAB vērš uzmanību. SAB izbrāķēto pretendentu vārdi netiks atklāti. SAB sniegtais atzinums par KNAB pretendentiem būs kā papildu informācija KNAB priekšnieka amata konkursa komisijai, teica Ministru prezidente palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča. Pagaidām nav zināms, kad notiks konkursa komisijas pirmā sēde. Ģenerālprokuratūra, SAB, Iekšlietu ministrijas struktūras u.c. bija lūgti pārbaudīt KNAB priekšnieka amata pretendentu atbilstību likuma "Par valsts noslēpumu" 9.pantam, kas nosaka valsts noslēpuma pieejamību, kā arī atbilstību KNAB likuma 4.pantam, kas nosaka prasības biroja vadītājam. Saskaņā ar KNAB likumu par biroja vadītāju var kļūt Latvijas pilsoņi, kas pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, ir ieguvuši augstāko izglītību un uzkrājuši amatam atbilstošu darba pieredzi. Biroja vadītājs nevar būt sasniedzis vecuma pensijas saņemšanai noteikto vecumu, kā arī nedrīkst būt sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai būt ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks. KNAB priekšniekam ir jāatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" pieeja valsts noslēpumam ir atļauta personām, kuras ir rīcībspējīgas un nav jaunākas par 18 gadiem, kā arī ir Latvijas pilsoņi. Ir noteikti arī vairāki gadījumi, kad var liegt pieeju valsts noslēpumam. Jau ziņots, ka kopumā KNAB priekšnieka amatam pretendē 57 dažādu jomu pārstāvji. Kārtējo reizi pārrunās celulozes projektu NRA 08/13/03 Šodien ir paredzēta Ministru prezidenta Einara Repšes un Somijas uzņēmuma Metsaliitto pārstāvju tikšanās, jo Somijas koncerns vēloties noskaidrot premjera viedokli par tālāko projekta virzību. Pirms tam somi tiksies arī ar Latvijas valdības darba grupu, ko vada premjera biedrs Ainārs Šlesers. Taču vakar izskanēja pieļāvums, ka Metsaliitto vispār varētu atteikties no savas ieceres - būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu. Par to vides aktīvisti, zinātnieki, zaļie un privātie mežu īpašnieki, kuri paši vēlētos būvēt nelielu celulozes un papīra rūpnīcu, tikai priecātos. Pieļāvumu, ka Somijas investori varētu atteikties no ieceres būvēt celulozes rūpnīcu Latvijā, ir izteicis bijušais somu investoru pārstāvis Latvijā, SIA Konsorts prezidents Uldis Osis, ziņo LETA, par iemeslu šādām aizdomām minot faktu - valdības darba grupas vadītāja A. Šlesera ierosinājumu no somu investoriem prasīt, lai blakus celulozes rūpnīcai tiktu celta arī papīra ražotne. Tiesa, pagaidām Metsaliitto neapstiprina, ka koncernam būtu nodoms pārtraukt projektu. Tomēr pieļāvumi par to, ka skandināvi varētu atteikties no ieceres būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, ir izskanējuši jau arī iepriekš. Neatkarīgā rakstīja, ka celulozes rūpnīcas projekta īstenotāji ir iecerējuši ražot celulozi Latvijā, izmantojot lētāku metodi - balināšanu ar hlora dioksīdu, nevis ar ozonēšanu, kas ir sarežģītāka un dārgāka tehnoloģija. Taču, ja gadījumā Latvijā netiks pieļauta celulozes ražošana ar šo lētāko metodi, investori nopietni pārdomās, vai maz ir vērts būvēt celulozes rūpnīcu Latvijā. Sāk apšaubīt Gaismas pils celšanu Diena 08/12/03 Arhitekta Gunāra Birkerta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektu nosaucot par "vecu" un "pavecu", kultūras ministre Ingūna Rībena un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (abi JL) pauduši nepieciešamību izvērtēt, vai vispār 80 miljonus latu lielā iecere Latvijai vajadzīga, ziņo LETA. Satriekts par šo ziņu ir LNB Atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs - pēdējā projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēdē, kuru vada finanšu ministrs, runāts tikai par gaidāmajiem darbiem. Pēc V.Dombrovska domām, bibliotēkas celtniecības jautājums savulaik kļuvis aktuāls līdz ar grāmatu glabāšanas problēmām, kas tagad daļēji jau esot atrisinājušās, piemērojot grāmatu glabātavas vajadzībām Krievijas armijas militāro objektu Silakrogs, kura pilnīgai sakārtošanai būtu nepieciešams vēl nepilns miljons latu. Savukārt I.Rībena Nacionālās kultūras padomes sēdē atzinusi, ka jaunu, datorizētu LNB lasītavu celtniecība Rīgā izmaksātu daudz lētāk nekā iecerētā Gaismaspils, ziņo LETA. "Nedaudz amizanti tagad to dzirdēt, kad tikko vēl paši ministri pieņēmuši likumu līdz 2008.gadam projektu realizēt," sacīja V.Tamužs. Rībena nešaubās par Birkerta projekta realizēšanu BNS 08/12/03 Kultūras ministre Ingūna Rībena nešaubās par nepieciešamību realizēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību pēc Gunāra Birkerta projekta, atsaucoties uz vairākos masu medijos izskanējušām ziņām par to, ka kultūras ministre projektu nosaukusi par "vecu" un "pavecu", informēja KM preses sekretāre Gundega Blumberga. Kultūras ministrija un kultūras ministre Rībena nav publiski paudušas šaubas par nepieciešamību realizēt LNB projektu atbilstoši LNB projekta īstenošanas likumam, pavēstīja Blumberga. "LNB projekta realizācija ir viena no Kultūras ministrijas prioritātēm. Ministrijas pašreizējā vadība kopš pirmajām darba dienām ir centusies darīt visu iespējamo, lai sakārtotu projekta vadību un sāktu reālu darbu iecerētā būvlaukuma teritorijā," BNS apstiprināja apstiprina LNB projekta īstenošanas vadības grupas vadītājs un KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts. 7. jūnijā pieņemtais LNB projekta īstenošanas likums paredz realizēt LNB ēkas būvniecību pēc arhitekta Birkerta projekta. Likumu ir apstiprinājis Ministru kabinets, Saeima un izsludinājusi Valsts prezidente. Likums paredz LNB ēku uzbūvēt līdz 2008.gada 18.novembrim. Diskusijās masu medijos vairākkārt pausts viedoklis, ka LNB ēkas pašreizējais projekts ir fiziski un morāli novecojis un 80 miljonus latu lielā iecere ir jāizvērtē un jāmeklē citi lētāki risinājumi. Cutty Sark Regates "Cutty Sark" dalībniekus sagaida ar himnu un karoga pacelšanu LETA 08/09/03 Šodien Rīgā tiek sākta regates "Cutty Sark Tall Ships Races2003" dalībnieku sagaidīšana. Katrs kuģis un jahta tiks sagaidīts pie ieejas Andrejostas līcī, atskaņota attiecīgās valsts himnu, kā arī tiks pacelts atbilstošās valsts karogs, aģentūru LETA jau agrāk informēja sabiedrisko attiecību aģentūra "Idea Media". Regates dalībnieku sagaidīšanu organizē Rīgas brīvostas pārvalde un tā ilgs aptuveni 20 stundas. Pūtēju orķestris, kas spēlēs valstu himnas, šī iemesla dēļ ir komplektēts no teju visiem Latvijas pūtēju orķestriem, lai muzikantiem dotu iespēju arī atpūsties. Orķestri regates dalībnieku sagaidīšanas pasākumā vadīs diriģents Jānis Puriņš. Savukārt rīdziniekiem un Rīgas viesiem, kuri arī vēlas skatīt regates "Cutty Sark Tall Ships Races" dalībnieku ierašanos ostā, ieteicamākās vietas ir Daugavas krastmala, Vanšu tilts, kā arī labā krasta mols Vecmīlgrāvī. Pie tā saucamajiem jūras vārtiem vislabāk būs vērot arī buru parādi, kas notiks 13.augustā, kuģiem atstājot Rīgu. Kā ziņots, no 10.augusta līdz 13.augustam Rīgā notiks starptautiskās burāšanas regates "Cutty Sark Tall Ships Races 2003" trešais posms. Regati organizē un vada Starptautiskā burāšanas mācību organizācija "Sail Training International" (STI), kas attīsta un veicina jaunu cilvēku burāšanas mācības visā pasaulē. Pirmoreiz regate notika 1956.gadā. Regate ik gadus pulcē 80-100 mācību kuģu lielu floti no gandrīz 30 valstīm. Regatē piedalās burinieki, kuru ūdenslīnijas garums ir ne mazāks par 9,14m. To vidū ir gan majestātiskās barkas, gan graciozie šoneri, brigas un barkantīnas. Unikāla "Cutty Sark Tall Ships Races" regašu īpatnība ir tās dalībnieku vecuma cenzs - vismaz pusei no apkalpes jābūt vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Uzvarētāja izvēlē netiek ņemta vērā ne kuģa klase un lielums, ne tehniskie vai sportiskie rādītāji. Visu dalībkuģu kapteiņi, iepriekš apspriežoties ar savām apkalpēm, balvu piešķir komandai, kura devusi vislielāko ieguldījumu starptautiskās sapratnes un draudzības veicināšanā. Pie buriniekiem jāstāv rindā NRA 08/11/03 Lai gan oficiālā regates Cutty Sark Tall Ships' Races 2003 Rīgas posma atklāšana notika vakar, pirmās jahtas un mazākie burinieki Rīgas ostā ienāca jau pagājušonedēļ. Sestdienas rītā Vanšu tilta pakājē - jaunuzbūvētajā piestātnē - jau bija nostājies publikas mīlulis Cuauhtemoc no Meksikas un Grossherzogin Elizabeth no Vācijas. Kopumā regatē piedalās apmēram 90 burinieku un vairāk nekā 2500 cilvēku no 17 pasaules valstīm, un tos varēs aplūkot līdz trešdienas rītam. Sail Training Interational priekšsēdētājs Naidžels Rouvs atzinās, ka, viesojoties Rīgā pirms Ziemassvētkiem un apskatot ostu, viņš bija nobažījies, vai rīdzinieki tiešām paspēs uzbūvēt to, ko bija iecerējuši, jo tobrīd visi plāni bijuši tikai mutiski. Pēc viņa teiktā, rīdziniekiem ir izdevies tos īstenot, tauvošanās iespējas esot lieliskas. Savukārt Rīgas mērs Gundars Bojārs priecājās, ka Rīgai ir dota iespēja uzņemt pasaules slavenās regates dalībniekus. Šī regate pirmo reizi notika 1956. gadā, kad 21 burinieks sacentās posmā Torbeja (Anglija) - Lisabona (Portugāle). Šajā regatē piedalās arī četras Latvijas jahtas - Spaniel, Sparta, Anita un Venta (piedalās pirmo reizi). Latvijas Burāšanas mācību asociācijas valdes priekšsēdētājs Uģis Kalmanis stāstīja, ka Latvijas jahtas šajā regatē piedalās jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, tikai tad, protams, ne zem Latvijas karoga. Tik daudz burinieku vienlaikus Rīga līdz šim nebija redzējusi. Tos varēs apskatīt līdz trešdienai. Taču tik ilgi gaidīt lielākā daļa rīdzinieku un Rīgas viesu gan negribēja, jo vakar apskatīt brigantīnas, jahtas, barkas, buriniekus un kliperus bija ieradušies tūkstošiem cilvēku. Lai nokļūtu uz kuģu klājiem, bija jāstāv tikpat garās rindās kā padomju laikos pēc sviesta. Un tomēr tas daudzus nenobaidīja, pierādot sakāmo, ka katrā latvietī ir mazliet no jūrasbraucēja. To, ka latvieši ir izcili burātāji, pierāda fakts, ka regates pirmajā posmā jahta Spaniel savā klasē ieguva 1. vietu, bet Sparta savā klasē - trešo vietu. Balvu - lielu gravētu masīva sudraba šķīvi Armada Dish iegūs tā komanda, kas būs devusi lielāko ieguldījumu starptautiskās draudzības un sapratnes veicināšanā. U. Kalmanis domā, ka, pateicoties šai regatei, burāšanai pievērsīsies vairāk jauniešu. Turklāt arī pati regate ir mērķēta tieši uz jaunatni, jo viens no galvenajiem nosacījumiem, lai tajā piedalītos, bija komandas vecums - vismaz pusei bija jābūt ne vecākai par 25 gadiem. Burātājus nav nobaidījis arī stiprais vakardienas vējš, lai gan, kā atzinās regates organizatori, ja tādā vējā vajadzētu doties ceļā, atsevišķiem dalībniekiem problēmas būtu. Par laimi, sinoptiķi vēstot, ka līdz trešdienai vēja stiprums samazināsies. Stiprais vējš sestdien ostas teritorijā gan nogāza sastatnes, kas uzkrita kādai sievietei. Viņa guva traumas. Visus buriniekus kopā pilnās burās varēs vērot trešdienas priekšpusdienā, kad visi regates dalībnieki dosies prom. Vislabāk šo skatu būšot vērot no Bolderājas jūrmalas un Mangaļsalas, skaidroja Rīgas biroja vadītāja Iveta Grigule. Lai netraucētu regatei, šajā laikā būs aizliegta jebkura kustība pa Daugavas akvatoriju posmā no Vanšu tilpa līdz Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī. Burātāji atlaiž bremzes Diena 08/11/03 Regates Cutty Sark klātbūtne Rīgā bija jaušama jau sestdienas vakarā. Par to liecināja ne tikai krasta programma, bet arī jūrnieku formās tērpti jaunieši. Vecrīgas krogu apmeklējums, šķiet, bijis gandrīz obligāts burātāju programmā. "Pēc ilgās burāšanas taču gribas nedaudz atlaist bremzes," skaidro Jānis Beikmanis no Latvijas jahtas Spaniel komandas. "Club. Dancing," spēcīgi žestikulējot, lēni, skaļi un skaidri meksikāņu kadetam teic Kristīne. Maza auguma melnīgsnējais puisis Martins smaida un māj ar galvu - angliski viņš saprot ļoti slikti. Kristīne par puisi ir sajūsmā. Viņi iepazinušies, kamēr Kristīne apskatīja Meksikas kara flotes kuģi Cuauhtemots. Meksikāņu burinieka apkalpe ir absolūti publikas mīluļi. Neliela auguma tumsnējos vīrus pavada nemitīga meiteņu uzmanība, vecākas kundzes mulsi smaida, kad jaunekļi tām pasniedz roku. Puiši, kas rūpējas par kārtību uz kuģa, kamēr tas atvērts apskatei, gandrīz nepārtraukti tiek aicināti fotografēties. Asja Francuzeviča sestdienas vakarā iepazinusies ar meksikāņu puisi Sauru, pie viņa atnākusi arī svētdien. Asja nesaprot spāņu valodu, savukārt meksikāņu kadets angliski nevar pateikt ne vārda. Tas netraucē! "Viņš runā savā, es - savā valodā, un tā līdz diviem naktī sēdējām," Asja atceras sestdienas vakaru. Viņa skaidro, ka jūrnieki pilnīgi neatgādinot cilvēkus, kurus viņa diendienā redz birojos un uz ielas. "Tāda mirkļa aizraušanās," Asja priecīgi rezumē, cerot, ka vakaru Vecrīgā varēs turpināt jauno meksikāņu draugu pavadībā. Arī Mir puiši svētdienas vakarā dodas Vecrīgas virzienā - bez meksikāņu spožuma, nedaudz noplukušās tumši zilās formās viņi var tikai sapņot par tādu meiteņu uzmanību. Tomēr viņi Dienai stāsta, ka "Rīga viņus pamanīšot". Uz to cer arī Vecrīgas krogu īpašnieki. Viens no viņiem, nevēlēdamies, lai piemin viņa vārdu, stāsta, ka līdz ar 2500 jūrnieku ierašanos Rīgā plāno ievērojamu peļņas pieaugumu. Burātāju vidū iecienītas ir arī ballītes, ko viņi cits citam rīko uz jahtu un burinieku klāja. Spaniel, cerot iegūt galveno - regates draudzības balvu, šogad par viesu izklaidēm rūpējas pastiprināti, ballītes viesiem viņi rīkoja abas nedēļas nogales dienas. Izraudzītus viesus viņi vadā ar senatnīgu tramvaju maršrutā no centra uz Mežaparku, cienā viņus ar alu, sieru un citām uzkodām. Tramvajā sastaptie vācu burātājs Stefans un Džoanna par braucienu ir sajūsmā - tā ir iespēja iepazīt pilsētu un atvilkt elpu no ilgās burāšanas. Liela interese par Rīgā ienākušajiem buriniekiem BNS 08/11/03 Rīgas ostā ienākušos un Daugavmalā Jūras pasažieru ostas apkaimē pietauvotos regates "Cutty Sark Tall Ships' Races 2003" dalībkuģus svētdien apskatījuši vairāk nekā 75 000 cilvēku, BNS informēja regates Rīgas posma rīkotāji. Svētdien līdz plkst.19 ostā bija ienākuši 77 regates dalībnieki. No lielajiem A klases buriniekiem svētdien Rīgas ostā pietauvojušies "Iskra ORP" un "Pogoria" no Polijas, "Asgard II" no Īrijas, kā arī Krievijas burinieki "Mir" un "Nadezhda". Buriniekus Rīga sagaida ar to pārstāvošās valsts himnu un pieteikumu skaļruņos. Mazākie burinieki un jahtas ienāk Rīgā jau no 7.augusta. To lielākā daļa pietauvojas Andrejostas jahtu klubā. Svētdien pasākuma norises vietā noticis arī kāds nelaimes gadījums - 68 gadus veca sieviete, kāpjot no vienas Andrejostā pietauvotas jahtas uz otru, no trapa iekritusi ūdenī, BNS informēja Rīgas Galvenās policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte. Cietusī nogādāta Rīgas 1.slimnīcā. Tāpat svētdien apzagtas vairākas ostas tuvumā atstātās automašīnas. "Cutty Sark Tall Ships' Races" pirmo reizi 1956.gadā, Rīgā tā viesojas pirmoreiz. Latviju šajā starptautiskajās burāšanas sacensībās pārstāv četras jahtas - "Spaniel", "Sparta", "Anita" un "Venta". Burātāju parāde priecē Rīgu Diena 08/12/03 Regates Cutty Sark Tall Ships Races 2003 dalībnieku atraktīvo gājienu no Rīgas pasažieru ostas caur Vecrīgu pirmdienas vakarā gan ielu malās, gan no ēku logiem un kafejnīcām vēroja tūkstošiem cilvēku. Plīvoja dalībvalstu un komandu karogi, regates komandas skandēja saukļus, sita gan īstas bungas, gan improvizētus sitamos instrumentus - spaiņus vai katlus. Ap 2500 cilvēku piedalīsies regates "Cutty Sark Tall Ships" Races 2003" parādē TVNET 08/11/03 Šodien, 11.augustā, plkst.18 ap 2500 cilvēku dosies regates "Cutty Sark Tall Ships' Races 2003" dalībnieku parādē cauri Vecrīgai. Gājiens ar 84 burinieku un jahtu apkalpju no 17 valstīm piedalīšanos sāksies Rīgas Pasažieru ostā. Šorīt plkst.10 "Skonto" stadionā sākas regates dalībnieku sporta sacensības. Burātāji spēlēs strītbolu, volejbolu, notiks šautriņu mešana, virves vilkšana u.c. Savukārt no plkst.16 līdz 19 pie Rīgas Pasažieru ostas spēlēs Jūras spēku pūtēju orķestris, pūtēju orķestris "Rīga", uzstāsies Rīgas tautas deju ansambļi. Ap plkst.17 uzstāsies ASV dziedātāju ansamblis "Shifty Sailors". Savukārt plkst. 20.00 "Džungļu naktī" uzstāsies Tf show, Mc Gustavo, "CD manifests". Pirmo reizi "Cutty Sark Tall Ships' Races" regate notika 1956.gadā. Sail Training International organizētajā regatē parasti piedalās gan majestātiskās barkas, gan graciozie šoneri, kā arī brigas un barkentīnas. Unikāls "Cutty Sark Tall Ships' Races" nosacījums ir dalībnieku vecums - vismaz pusei no apkalpes jābūt vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Šajās sacensībās nav nepieciešama burāšanas prasme - tā tiek apgūta mācību procesā. Piedalīšanās regatē dod iespēju dažādu tautību un kultūru jauniešiem izbaudīt kopīgo komandas darba prieku, audzināt pašdisciplīnu un iedibināt jaunas draudzības. Burinieku flotei šogad ir divi regates posmi: pirmais - 22.-31.jūlijā no mūsdienīgās Gdiņas ostas Polijā līdz Somijas salām. Tad 3.-10.augustā sekoja kruīza posms no Turku līdz Rīgai, kuras laikā komandu apkalpes varēja izbaudīt burāšanu uz citiem kuģiem. Pēc atpūtas Rīgā sekos regates otrais posms - 13.-21.augustā burinieki dosies uz ostām Lībekā un Trāvemindē. Latviju šajā starptautiskajās burāšanas sacensībās pārstāv četras jahtas - "Spaniel", "Sparta", "Anita" un "Venta". Šogad galvenais apbalvojums būs Sail Training International "Draudzības balva" - liels gravēts masīva sudraba šķīvis "Armada Dish", ko pēc visu dalībnieku balsojuma pasniegs kuģa apkalpei, kas regates laikā devusi lielāko ieguldījumu starptautiskās draudzības un sapratnes veicināšanā. Šī balva stāsies "Cutty Sark Trophy" vietā, kas tika piešķirta pirms tam pēc šī paša principa. Burinieki atvadās no Rīgas NRA 08/13/03 Šodien regates Cutty Sark Tall Ships' Races 2003 dalībnieki paceļ buras, lai no Rīgas dotos uz nākamo regates posmu. Nākamreiz šo vērienīgo pasākumu rīdziniekiem būs iespējams vērot, agrākais, tikai pēc četriem gadiem. Šodien ap pulksten 9 sākas burinieku attauvošanās no Rīgas pasažieru ostas piestātnēm, un kuģi vienotā ierindā dosies pa Daugavas grīvu uz Rīgas līci. Kā informēja Rīgas biroja vadītāja Iveta Grigule, labākās iespējas skatīt buriniekus pilnās burās būs laikā aptuveni no pulksten 10.30 līdz 12.30 no Mangaļsalas mola vai Bolderājas pludmales. Izbraukuši līcī, burinieki dosies uz nākamā sacensību posma starta vietu iepretim Ventspilij, lai no turienes dotos tālāk uz Lībekas un Trāvemindes ostu. I. Grigule aicināja "nepalaist garām šo krāšņo parādi, jo nākamo mēs droši vien gaidīsim kādus desmit gadus". Baltijas jūrā šī starptautiskā regate atgriežas ik pēc četriem gadiem, tātad nākamreiz buriniekus pie Latvijas krastiem ir cerības redzēt 2007. gadā. "Ja regates norises vietas izvēlētos, ņemot vērā tikai iepriekšējo posmu norises kvalitāti, regate Rīgā noteikti atgrieztos arī 2007. gadā," solīja Sail Training International priekšsēdētājs Naidžels Rovs. Diemžēl ostas tiek izvēlētas pēc kritēriju virknes, un pats būtiskākais no tiem ne vienmēr ir kvalitāte. N. Rovs pastāstīja, ka regates rīkotāji plāno, lai burinieki viesotos gan lielās, gan mazās ostās; cenšas, lai burukuģi būtu skatāmi gan jaunās ostās, gan tādās, kurās jau būts un kuras pārsteigušas ar labo organizētības līmeni. Papildus tam nepieciešams "četras ostas salikt kopā ģeogrāfiski sakarīgā veidā", lai varētu veikt sacensību un kruīza posmus, klāstīja N. Rovs. Sail Training International oktobrī izvēlēsies ostas, kuras uzņems regati 2007. gadā, un pavisam šādu vēlmi jau tagad izteikušas 16 ostas. Iespējams, ka to skaitā būs arī Latvijas galvaspilsēta, ja šādu Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra ierosmi atbalstīs citi domnieki. Ja Rīga neiekļūs laimīgo ostu skaitā, nākamreiz regate Baltijas jūrā viesosies tikai 2011. gadā. Līdz vakardienai regates Cutty Sark Tall Ships' Races 2003 buriniekus un dažādus krasta pasākumus, pēc aptuvenām aplēsēm, apmeklējuši 500 000 cilvēku, informēja G. Bojārs. Viņš piebilda, ka visas pirms regates izteiktās prognozes ir piepildījušās un pilsētai šāds pasākums ir milzīga veiksme - gan no organizatoriskās pieredzes, gan infrastruktūras attīstības, gan pilsētas atpazīstamības viedokļa. N. Rovs slavēja Rīgas pasažieru ostas piestātņu plānojumu un tauvošanās iekārtas, savukārt lielākā regates dalībnieka Sanktpēterburgas burinieka Mir kapteinis Sergejs Timoškovs izteica gandarījumu par līdzsvaroto un sabalansēto regates pasākumu programmu, kurā ievērotas gan publikas, gan kuģu komandu intereses. Arī vakar, kā novēroja Neatkarīgā, krastmalā pie buriniekiem drūzmējās ļaužu tūkstoši, tātad pusmiljons apmeklētāju vēl nav galējais skaitlis. Uz buriniekiem notika arī dažādi diplomātiska rakstura pasākumi. Piemēram, pirmdien Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar kungu Imantu Freibergu, dēlu Kārli un vedeklu Lindu apmeklēja īpaši invalīdiem aprīkoto Lielbritānijas burinieku Lord Nelson, kā arī Meksikas armijas flotes mācību burinieku Cuauhtémoc, uz kura Meksikas vēstniecība rīkoja pieņemšanu. Rīgas balvu par tautu draudzības saišu stiprināšanu saņēma Mir (uz šā kuģa kruīza posma laikā tika uzņemti visvairāk citu kuģu apkalpju locekļu), bet publikas simpātiju balvu, ja tāda būtu, noteikti iegūtu atraktīvie meksikāņi. Arī vakar, lai tiktu uz Cuauhtémoc, cilvēkiem nācās stāvēt aptuveni simts metrus garā rindā. Ne sevišķi svarīgas ziņas "Kluba" redaktors sūdz tiesā Repši par neatbildēšanu uz jautājumiem LETA 08/11/03 Žurnāla "Klubs" redaktors Lato Lapsa nosūtījis Rīgas Centra rajona tiesai sūdzību, kurā lūdz uzlikt par pienākumu Ministru prezidentam Einaram Repšem atbildēt pēc būtības uz žurnālista uzdotajiem jautājumiem. Sūdzībā tiesai Lapsa norāda, ka 22.jūlijā nosūtījis ierakstītā vēstulē 36 Repšem adresētus jautājumus. 7.augustā viņš saņēmis premjera palīdzes Kristīnes Jučkovičas parakstītu vēstuli ar norādi, ka atbildes uz viņa uzdotajiem jautājumiem netiks sniegtas. Lapsa sūdzībā norāda, ka likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldības institūcijās" paredz, ka "ikvienai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības griezties valsts un pašvaldību institūcijās ar mutvārdu un rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības šajā likumā noteiktajā kārtībā". Tādēļ viņš lūdz tiesu uzlikt naudas sodu atbildīgajai amatpersonai par šo pārkāpumu, kā arī uzlikt atbildētājam par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz minēto iesniegumu. Naudas sodu amatpersonai par neatbildēšanu uz iedzīvotāju jautājumiem paredzot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. "Repšes kungs acīmredzot iedomājas, ka likumi jāievēro visiem, tikai ne viņam. Taču mēs dzīvojam tiesiskā valstī un, lai gan ir ļoti žēl, ka valdības vadītājs par to ir jāpārliecina ar tiesas palīdzību, neko darīt," sacīja Lapsa. Sūdzībai žurnāla "Klubs" redaktors pievienojis arī Jučkovičas sūtīto atbildi, kurā teikts, ka Lapsas iesniegumu ar 36 jautājumiem varot traktēt kā "intervijas ar Ministru prezidentu pieprasījumu, taču tuvākajā laikā aizņemtības darbā dēļ intervijas Ministru prezidenta dienas kārtībā nav paredzētas". Lapsa iesniegumā Repšem bija uzdevis jautājumus, piemēram, par to, kā viņš vērtē partijas "Jaunais laiks" biedra Āra Audera rīcību, īsi pirms paziņojuma par lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret viņu uzdāvinot visus savus īpašumus sievai un noslēdzot laulības līgumu, ar kuru visi šie īpašumi ir sievas īpašums. Pēc tam tiek norādīts, ka Repšes preses sekretāre atbildējusi, ka premjers šo uzskatot par privātas dabas jautājumu, kurš līdz ar to nav atbildams. Līdz ar to Lapsa vēlējies zināt, pēc kādiem kritērijiem premjers vadās, uzskatot to par privātas un nevis ētiskas dabas jautājumu. Tāpat Lapsa norāda, ka saskaņā ar Jučkovičas teikto Repše katru nedēļu neatbildot uz vairākiem preses jautājumiem. Viņš interesējas, pēc kādiem kritērijiem premjers izvēlas atbildamus un neatbildamus jautājumus. Uzdoti arī jautājumi par valdības darbu, partiju "Jaunais laiks" u.c. Premjera palīgs Dans Titavs sacīja, ka kopumā no Lapsas ir saņemti vairāk nekā 120 jautājumi par dažādām tēmām - personīgi, intīmi, politiski. Uz iesniegtajiem jautājumiem tikšot atbildēts likumdošanā paredzētā kārtībā. Titavs pieļāva iespēju, ka Lapsa, "ik dienu ražojot pa 30 jautājumiem, vēlas celt sev publicitāti". "Tā ir viņa, nevis valsts pārvaldes problēma," sacīja premjera palīgs. Ugunsgrēks atklāj slēptu biznesu Diena 08/07/03 Nelegālais pieslēgums Polockas-Ventspils dīzeļdegvielas vadam, kuru pagājušās nedēļas nogalē kārtības sargi uzgāja, dzēšot ugunsgrēku Jelgavas rajonā, izrādījies garākais līdz šim atklātais nelikumīgais atvads. Nepilnus 10 km garās degvielas dzīslas īpašniekus policija vēl turpina meklēt. Pieslēgumu izdevās uziet piektdien, 1.augustā, dzēšot saimniecības ēku Sesavas pagasta Zemnieku mājās. Kā Dienai trešdien pastāstīja Jelgavas policijas pārvaldes iecirkņu nodaļas priekšnieks Andris Gromaļevs, likvidējot liesmas, ugunsdzēsēji jutuši, ka tās rada lielāku karstumu nekā parasti. Sesavas pagasta iecirkņa inspektors Sandis Blūms, kurš todien bija ieradies Zemniekos, piebilda, ka svelmes dēļ glābēji bijuši spiesti pat pabraukt tālāk savus spēkratus. Turklāt sarkano gaili sākotnēji nav izdevies nodzēst ar ūdeni, kas radījis aizdomas, ka uzliesmojusi degviela, tāpēc izsauktas papildu ekipāžas no Rīgas ar putām. Aiz saimniecības ēkas ugunsdzēsēji atraduši trīs prāvas cisternas, kas bijušas apklātas ar salmiem, apvilktas ar melnu plēvi un nobēdzinātas zem koka konstrukcijas. Pārmeklējot apkārtni, atrasta zemē ierakta caurule, pa kuru plūdusi dīzeļdegviela. Tikai tad, kad padeve apturēta, ugunsgrēku izdevies likvidēt. Šķetinot šo noziegumu, policija noskaidrojusi, ka pagājušā gada martā kāds vīrietis, kurš stādījies priekšā kā Juris, no Zemnieku saimnieka vēlējies nopirkt māju un zemi, un pēc kaulēšanās abi vienojušies par 3500 latiem. Pirmo summas daļu Juris atdevis nekavējoties, otru - septembrī, bet pēdējo - šā gada janvārī, taču pēc maksājuma rudenī viņš lūdzis saimnieku no Zemniekiem aizbraukt. Šā gada maijā vecais īpašnieks gribējis satikt Juri, lai īpašumu pārrakstītu uz viņa vārda, taču tas nav izdevies. Vēlāk jaunais saimnieks telefoniski teicis, ka papīru lietas nokārtos pēc Jāņiem, tomēr tas palicis neizdarīts. Līdz šim policijai Juri atrast nav izdevies, jo Zemnieku saimniekam viņš uzvārdu nav atklājis un zvanījis tam tikai no taksofona. Kā trešdien Zemniekos pārliecinājās Diena, saimniecības ēkas krāsmatās dažviet vēl kūpēja tievas dūmu strūkliņas, un deguma rūgtums mijās ar dīzeļdegvielas smārdu. Tā kā atvads ierakts 0,7-1 metra dziļumā, visticamāk, zagļi izmantojuši tehniku. Nevar izslēgt, ka Jelgavas pusē "viesojies" cauruļlicējs, kuru apsardzes firma Venta aizturēja 2001.gada jūnijā Bauskas rajonā un kas vēlāk visai mīklainos apstākļos pazuda. Jāpiebilst, ka diennaktī atkarībā no spiediena cauruļvadā zagļiem var izdoties nosūknēt pat 24 tonnas degvielas. Saskaņā ar Ventas sniegtajām ziņām, pagājušajā gadā par neatļautu pieslēgšanos cauruļvadam ierosinātas 268 krimināllietas. Tikmēr policija vēl turpina noskaidrot iespējamos ugunsgrēka iemeslus. Tā kā viena no versijām saistās ar ļaunprātīgu dedzināšanu, iespējams, izmeklēšanas laikā varētu nākt gaismā informācija par šā rūpala konkurentu cīņas metodēm. Līdz šim garākais nelegālais pieslēgums atklāts 2001.gada augustā Bauskas rajona Skaistkalnes pagastā - 5,2 km garā caurule stiepās ne tikai zem zemes, bet arī pa Mēmeli. Kapu svētkiem tuvojoties, uzpoš tuvinieku atdusas vietas NRA 08/09/03 Vasaras beigas ir laiks, kad Latvijā - lielajās pilsētās un lauku nostūros - lielākajā daļā kapsētu notiek kapu svētki. Un tieši tas nereti ir iemesls, lai piederīgie sasparotos un uzpostu tuvinieku atdusas vietas. Kapu svētki ir reize, kad ar klusuma brīdi pieminam aizsaulē aizgājušos tuviniekus, taču laukos šai reizei ir arī citādāka pieskaņa. Svētkos satiekas paziņas, un tā ir reize, kad ne tikai iespējams apskatīt citus, bet arī sevi izrādīt. Reiz kāds kungs no Kuldīgas rajona Neatkarīgajai ar skumjām atzina: "Kas tad mums, latviešiem, vairs ir - Ziemassvētki un kapu svētki." Liepājas kapsētu pārvaldes direktors Uldis Stelmakers atzīst, ka tie vairāk atbilst piemiņas pasākumam nevis svētkiem, taču, pēc Bībeles, ir svētki. Esot vēl vietas, kur kapu svētkus organizē pašvaldības, taču Liepājā, kur ir sešas kapsētas - Līvas, Centrālā, Ziemeļu, Dienvidu, Vecā un Garnizona -, tā nenotiek. Kapu svētki, svecīšu vakari un tamlīdzīgi pasākumi notiek pēc dažādu konfesiju draudžu iniciatīvas. Turklāt visi ieplānotie pasākumi iepriekš tiek saskaņoti ar kapsētu pārvaldi. Visprecīzākā, pēc U. Stelmakera teiktā, ir katoļu draudze, kas jau gada sākumā kapsētu pārvaldei iesniedz plānotos pasākumus. Turklāt katoļiem atšķirībā no citām konfesijām kapu svētki notiek nedaudz agrāk - vasaras vidū, un noteikti - svētdienās. Līdz ar to lielākā daļa katoļu draudzes rīkoto kapu svētku Liepājas kapsētās jau bijuši. Vēl atlikuši kapu svētki Garnizona kapsētā, kas notiks 24. augustā pulksten 15. Katoļi ne tikai strikti ievēro svētdienas, bet arī laiku: vienmēr pulksten 15. Pārējo konfesiju draudzes, kas kapu svētkus parasti organizē jūlijā un augustā, nav tik pedantiskas - reizēm pasākums notiek pat sestdienās. Līvas kapsētā 10. augustā pulksten 13 notiks Svētās Annas luterāņu draudzes organizēti kapu svētki; 23. augustā pulksten 13 Ziemeļu kapsētā - Lutera draudzes rīkots pasākums; 31. augustā pulksten 16 Centrālajos kapos - Svētās Trīsvienības luterāņu draudzes organizēti kapu svētki. U. Stelmakers atzina, ka kapu svētki līdzi nes arī ievērojamu labumu - tiem tuvojoties, piederīgie pastiprināti steidz sakopt savu aizsaulē aizgājušo tuvinieku atdusas vietas. Bieži izveidojas situācija, kad daudzi kapus poš tikai īsu brīdi pirms kapu svētkiem, tāpēc atkritumu konteineri svētku laikā ir ar kaudzi pilni un kapsētu pārvalde saņem pārmetumus par neizvešanu. "Piederīgajiem tuvinieku atdusas vietas jāuzpoš vienmēr, nevis iepriekšējās dienas vakarā vai pat kapu svētku rītā. Mēs atkritumus izvedam pēc grafika un neatsakāmies izvest arī papildus, taču tas nav iespējams, kad kapos notiek svētki," paskaidroja U. Stelmakers. Izrakumos atrod vērtīgas senlietas NRA 08/12/03 Kapa vietas ar lauksaimniecības tehniku ir vairākkārt uzartas, un tāpēc atrastās lietas ir postītas Šajā gadā Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas arheoloģijas centrs izsniedzis pavisam 47 arheoloģiskās izpētes, darba un apzināšanas atļaujas, no kurām aptuveni 13 ir atļaujas arheoloģiskajiem izrakumiem. Arheoloģijas centra speciālists Raimonds Rozenvalds informē, ka atļaujas arheoloģiskajiem izrakumiem izsniedz saskaņā ar likumu par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzību. Jūlija beigās arheoloģiskie izrakumi sākti Preiļu rajona Jersikas pagasta Jersikas pilskalnā. Jau pērn tika atsegtas senās pils koka nocietinājuma konstrukcijas un torņa vieta. Šobrīd izrakumos tiek atsegts 11. gadsimta kultūras slānis. "Jersikas pils tikusi nemitīgi postīta, daudz cietusi no uguns postījumiem. Pagaidām nav daudz senlietu, kas atrastas izrakumos. Esam atraduši dažus piekariņus, krama rīkus, dzelzs nazīti," pastāstīja Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētniece zinātņu doktore Antonija Vilcāne. Jersikas pilskalna arheoloģiskajos izrakumos kopā ar A. Vilcāni strādā septiņu cilvēku komanda. "Pārsvarā tie ir bērni no Daugavpils un Rīgas skolām, kuri strādā tikai par vēdera tiesu. Atalgojums ir minimāls. Sākumā bērni atrada tikai lauskas nocietinājuma konstrukciju vietā, taču par katru atradumu viņi ļoti priecājas," stāsta A. Vilcāne un piebilst, ka mainīgie laika apstākļi bieži vien darbu apgrūtina. Jelgavā pašlaik notiek arheoloģiskie izrakumi Gaideļu- Viduču senkapos. Tas ir zemgaļu kapu lauks, atrasti ir arī pāris priekšmeti no bronzas un pat akmens laikmeta. Atrastais liecina par 5.-12. gadsimtu. Kopā ar LU Vēstures institūta Dr. hist. Gunti Zemīti arheoloģiskajos izrakumus strādā arī studenti no Čehijas. Teritorija, kurā notiek arheoloģiskie izrakumi, pieder Joahimam Zīgeristam. "Viņš bija tas, kurš ierosināja, ka šeit ir jāveic izrakumi. Jau pērn uzsākām darbu un atklājām 32 apbedījumus," stāsta G. Zemītis. Zeme Gaideļu-Viduču senkapos ir tik cieta kā klints, tāpēc strādāt te nav viegli: "Strādāt ir grūti cietās zemes dēļ. Kapa bedre sākas aptuveni 50 centimetru dziļumā. Pamatojoties uz izrakumiem, var secināt, ka daudzi kapi ir postīti. Taču kapu vietu rindas ir precīzas, tāpēc, ja uziet vienu kapu, pārējos atklāt ir viegli," atzina G. Zemītis. Izrakumos arheologi atklājuši, ka kapu rindas zemgaļu senkapos veidojušas apli, turklāt vīrieši un sievietes guldīti pretējos virzienos, proti, sievietes ar galvu uz rietumiem, vīrieši - uz austrumiem. Atrastas arī vairākas rotas lietas. Šā brīža ievērības cienīgākais atradums ir bronzas krustadata ar sudrabotu galviņu. "Šādas krustadatas ir raksturīgas zemgaļu sievietēm. Tās kalpojušas gan kā rotas lietas, gan apģērba saspraušanai." G. Zemītis spriež, ka rotaslieta varētu būt saglabājusies no 9. vai 10. gadsimta. Izrakumos atrasti arī vairāki gredzeni un īlens, ko arī vēsturiski mēdza likt sieviešu kapu vietās. Nedēļas laikā kapulaukā uzietas trīs iezīmētas kapuvietas, kas veido kapu rindu, kura ir kā turpinājums pērn veiktajiem izrakumiem. G. Zemītis gan atzīst, ka atrastās mantas bijušas no postītiem kapiem. "Vēsturiskās liecības netika atrastas kādā konkrētā kapā, bet gan nāca no postītiem kapiem. Gadu laikā seklās kapa vietas ar lauksaimniecības tehniku ir vairākkārt uzartas, un tāpēc atrastās lietas bieži vien ir postītas." Gaideļu-Viduču senkapos atrastās senlietas nonāks Jelgavas mākslas un vēstures muzejā, bet antropoloģiskie izrakumi un savāktā dokumentācija tiks nodota LU Vēstures institūta rīcībā. Gulbenes rajonā Stāmerienas ezera krastā jau otro gadu veic tā saucamos glābšanas izrakumus. Šeit kādreiz atradies liels un bagātīgs latgaļu vidējā dzelzs laikmeta kapu lauks - pateicīgs darba lauks arheologiem, taču dabas procesu ietekmē krasta daļa kopā ar apbedījumiem pamazām slīd ezerā. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheoloģijas centra galvenā speciāliste Sandra Zirne pastāstīja, ka pagasta iedzīvotāji krastmalā kādreiz savākuši tik daudz senlietu, ka dažiem mājās izveidojusies pat sava kolekcija. "Pagājušajā gadā atradām 100 senlietu vienību, šogad būs apmēram 70. Kādreiz šeit bijusi arī apmetne. Šogad atklāti divi sieviešu apbedījumi, viens vīriešu un viens bērna apbedījums. Tāpat esam uzgājuši šķēpa galus, cirvjus, jostas sprādzes, aproces un citas rotaslietas - klasiskās apbedījuma piedevas. Pērn bija kāds unikāls atradums - bronzas spirālvainags, kas vēlāk tika nodots Latvijas Vēstures muzejam," informēja S. Zirne. Pagaidām pētīta tikai tā seno kapu daļa, kas krastmalas nobrukumu dēļ iet bojā. Šogad arheoloģiskie izrakumi šeit tiek veikti par Kultūras pieminekļu glābšanas programmas un Stāmerienas pašvaldības līdzekļiem. Arheologiem Stāmerienas ezera krastā darba pietiktu vēl arī nākamajā gadā, ja vien šim nolūkam piešķirtu finansējumu. Pretējā gadījumā iespējams, ka daudzas senlietas pēc pavasara paliem līdz ar krasta nobrukumiem ieslīdēs un paliks ezerā. Tērvetes parkā ienāk jauni pasaku tēli NRA 08/11/03 Tērvetes dabas parku katru gadu apmeklē aptuveni 50 tūkstoši tūristu un interesentu. Šobrīd parks atrodas nemitīgā pilnveidošanās procesā - iekārto pludmali un kempingu pie Tērvetes ūdenskrātuvēm, parkam tiek gatavoti jauni koka pasaku tēli. Pirmie parka labiekārtošanas darbi sākās 1957. gadā līdz ar Iršu dārza ierīkošanu. Koka tiltiņi, figūriņas, pakāpieni un kāpņu margas nemitīgi ir jāatjauno, tāpēc Tērvetes dabas parkā arī pašlaik notiek labiekārtošana. Zemgales mežsaimniecības rekreācijas un medību iecirkņa vadītājs Normunds Namnieks pastāstīja, ka visi koka darinājumi, kas ir Tērvetes parkā, kalpo aptuveni piecus līdz septiņus gadus, tad tie ir jāatjauno. Lai Pasaku mežā būtu sastopams vairāk tēlu, strādā mākslinieks Andris Donis. Tērvetes parka māksliniekam esot tik daudz radošu ideju, ka dažkārt pat ir grūti piemeklēt tieši tādu koka rungu, ko ielikt topošajam tēlam rokās, kādu A. Donis ir iedomājies. Koki koka figūriņu un pasaku tēlu veidošanai tiek vesti šurp arī no citām Latvijas pilsētām, stāsta N. Namnieks. Tērvetes dabas parka pastāvīgi iedzīvotāji ir Lutausis un Sprīdītis. Lutauša tēls patlaban ir izveidots betonā. "1994. gadā sākās krāsaino metālu bums. Pirms tam Lutausis bija veidots kaparā, bet Sprīdītis bronzā. Arī Sprīdīti toreiz kāds nozāģēja, tagad šis tēls ir no koka," stāsta N. Namnieks un piebilst, ka tuvākajā laikā ieplānots arī Lutausi izveidot no koka. Šobrīd Tērvetes parka teritorijā iekārto kempinga vietu pie Tērvetes (Gulbju) ūdenskrātuves. Atpūtnieki, iegādājoties licenci, drīkst arī zvejot, tāpat šeit ir pieejamas telšu vietas un laivas. N. Namnieks stāsta, ka Tērvetes dabas parks sajūsmina tūristus. "Pērn šeit bija ieradusies Zviedrijas mežziņu grupa. Ārzemju viesi bija pārsteigti, kā mums izdodas dabas objektiem piesaistīt tik daudz bērnu, jo Zviedrijā bērnus interesējot lielākoties tikai datori, nevis daba." Nākotnē Tērvetes dabas parkā lielāka uzmanība būs jāpievērš drošības jautājumiem. "Mums ir savi konsultanti, kas sniedz norādījumus par parka atbilstību Eiropas standartiem. Pirmām kārtām uzmanība jāvērš uz taku sistēmu veidošanu pēc to grūtības pakāpes, jāizveido tūrisma takas invalīdiem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar maziem bērniem. Proti, takas jāsakārto pēc to grūtības pakāpes, lai apmeklētājus, ceļojot pa parku, nesagaida nepatīkami pārsteigumi," pastāstīja N. Namnieks, piebilstot, ka tūrisma servisu vajadzētu iekārtot tā, lai jau pie ieejas cilvēks var izvērtēt, vai taka būs viņam pa spēkam. Tūrisma sezona Tērvetes dabas parkā parasti ir maijā, pēc tam septembrī un oktobrī. Vasarā šeit atpūšas pārsvarā ģimenes. Taču, kā atzina N. Namnieks, ja Tērvetē nav būts divus gadus, tad ir vērts atbraukt vēlreiz, jo parkā nemitīgi ienāk jauni pasaku varoņi un tēli, bet jau septembrī šeit atzīmēs Sprīdīša 100 gadu jubileju. Konkursam Sējējs šogad desmit gadu NRA 08/12/03 Šogad jau desmito reizi notiek Zemkopības ministrijas (ZM) organizētais konkurss Sējējs, kura mērķis ir noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā. Šajā reizē uzsvars tiek likts uz šā ieguldījuma saistību ar gatavību realizēt Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās fondu iespējas. Sējēja pirmā kārta noslēdzās šā gada jūlija sākumā. Konkursa otrajai kārtai izvirzītas 36 saimniecības no visiem Latvijas novadiem. Pašlaik turpinās konkursa Sējējs 2003 otrās kārtas dalībnieku izvērtēšana. Par tiesīgām piedalīties otrajā kārtā atzītas 18 augkopības saimniecības, 13 lopkopības saimniecības, trīs saimniecības, kas nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecisko ražošanu, bet lauksaimnieku kooperāciju pārstāv divas saimniecības. Konkursa vērtēšanas komisijas pārstāvis, ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons atzīst: "Patīkami konstatēt, ka Vidzemes un Latgales novadu lauki vizuāli arvien mazāk atšķiras no Zemgales tīrumiem. Sējumi ir izlīdzināti un tīri. Tas liecina par zemnieku profesionalitāti. Pozitīva tendence ir rapša sējplatību palielināšana, kas saistīta ar labvēlīgu tirgus situāciju. Vērojot laukus, jāatzīmē, ka uzlabojies arī to saimniecību sējumu stāvoklis, kas nepiedalās konkursā." Konkursa noslēguma pasākums un uzvarētāju apbalvošana notiks šā gada 28. novembrī. Latvieši pārsvarā ēdot makaronus "spirāles" LETA 08/09/03 Latvieši no makaroniem visvairāk iecienījuši makaronus "spirāles", liecina zviedru uzņēmuma "Cerealia AB" uzdevumā veiktais tirgus analīzes organizācijas "AC Nielsen" pētījums par makaronu ēšanas ieradumiem Latvijā. Pētījuma rezultāti liecina, ka katra Latvijas ģimene vidēji patērē 32,55 kilogramus makaronu gadā. Trīs ceturtdaļas Latvijas ģimeņu makaronu ēdienus gatavo vismaz reizi divās nedēļās un biežāk, bet 36% ģimeņu uzskatāmas par intensīvām makaronu ēdējām, jo makaronu ēdienus galdā liek vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā. Savukārt 1% aptaujāto ģimeņu atzīst, ka makaronus ēd katru dienu. Tikai reizi mēnesī vai retāk makaronu ēdienus gatavo 13% aptaujāto ģimeņu. Makaronu ēdienus visvairāk iecienījuši 20 - 29 gadu veci jaunieši. Trešdaļa aptaujāto šajā vecuma grupā makaronus lieto vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā. Īpaši neliels makaronu patēriņš raksturīgs 50 - 60 gadu veciem cilvēkiem, kuri 45% gadījumu apgalvo, ka makaronu ēdienus gatavo retāk nekā reizi mēnesī. Viscītīgākie makaronu ēdāji Latvijā dzīvo Rīgā. Rīgā dzīvo 51% no visiem aptaujātajiem, kas makaronus ēd vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā. Visiecienītākie makaroni ir spirālveida - 35% respondentu atzīst to par savu iecienītāko makaronu veidu. Latviešu vidū populārākās ir "spirāles", tās ēd vairāk nekā 35% respondentu, bet 30% ēd "spageti" un 25% - "radziņus". Citu tautību pārstāvju favorīti ir "radziņi" - 30%, nozīmīga vieta ir arī "nūdelēm" un "spirālēm", bet ģimenēs ar ienākumiem vairāk nekā Ls 201, kā arī rīdzinieku ģimenēs īpaši iecienīti "spageti". Latvijā pagaidām reti gatavojot "lazanju". Aptuveni 5-8% ģimeņu to atzīst par iecienītu makaronu veidu. Maz iecienīti ir arī sīkmakaroni "zvaigznītes", rīsu veida makaroni, kā arī makaroni "gliemežvāki". Izvērtējot Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās tradīcijas, "AC Nielsen" konstatējis, ka vismaz pusei respondentu piemīt "stagnātiskā" iepirkšanās uzvedība. Cilvēki ietiepīgi izvēlas jau zināmus produktus un neriskē ar tirgus jaunumu iegādi. Šādi pircēji esot gan jaunieši, gan vecāka gada gājuma cilvēki, bet mazāk kūtro izmēģinātāju esot starp cilvēkiem ar ienākumiem virs Ls 201 mēnesī. Īpaši aktīvi jaunumu baudītāji esot liepājnieki, bet lielāks "stagnātu" daudzums ir Daugavpilī. 60% aptaujāto pārtiku, tajā skaitā makaronus pērk lielveikalos, 15% dod priekšroku tirgum, 25% - nelieliem veikaliem, kioskiem, vairumtirdzniecības bāzēm u.c. Parkos būs zīmes, kas aizliegs sēdēt zālienos Diena 08/12/03 Nākamo nedēļu laikā pilsētas parkos plānots sākt izvietot zīmes, uz kurām būs norādīts, ka zālienos atrasties aizliegts. Tas nozīmē, ka tiks novērsta Rīgas domes pieļautā kļūda, kuras dēļ iedzīvotāji vēl aizvien drīkst brīvi uzturēties jebkura parka zaļajā zonā. Kā Diena rakstīja, domes pieņemtajos sabiedriskās kārtības noteikumos teikts, ka iedzīvotājiem aizliegts atrasties parku un skvēru apstādījumos, kuri uzskatāmi par daiļdārziem un ir kultūrvēsturiski pieminekļi (Esplanāde, kanālmalas apstādījumi, Rīgas pils skvērs, Kronvalda parks, Vērmanes dārzs) un kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma un ierobežojuma zīmes. Sākotnēji vārda "un" vietā bijis domāts lietot vārdu "vai", un tādā gadījumā problēmu nebūtu, Dienai atzina Rīgas domes administratīvās komisijas direktora vietniece Mirdza Vītola. Rīgas domes drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks izteicās, ka izmaiņas šajā noteikumu punktā varētu arī neieviest, ja jau drīzumā parkos patiešām izvietos aizlieguma zīmes. Tomēr par to vēl esot gaidāmas nopietnas diskusijas komitejā. Pašvaldības uzņēmuma Rīgas dārzi un parki komercdirektors Uldis Zommers atklāja, ka līdzekļi aizlieguma zīmju izvietošanai ir atrasti, un jau nākamo divu nedēļu laikā tās pakāpeniski izvietos parkos. A.Vilks paziņoja, ka svarīgi būs arī tas, kā šīs aizlieguma zīmes izskatīsies. "Nepieciešami izteiksmīgi zīmējumi, lai visiem būtu skaidrs, kas tās par zīmēm," skaidroja A.Vilks. Septembrī plānots izdarīt arī citas būtiskas izmaiņas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumos. Pašreiz spēkā esošie noteikumi noteic, ka publiskās vietās smēķēt aizliegts jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 14 gadu vecumu. Taču A.Vilks norāda, ka, piemēram, pārdot cigaretes var personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu. Tādēļ, viņaprāt, ir tikai loģiski, ka arī smēķēt publiskās vietās var cilvēki, kuri sasnieguši pilngadību. Pašlaik vēl spēkā ir arī norma, kura noteic, ka "mehānisko transporta līdzekli aizliegts mazgāt un profilaktiski apkopt (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu nomaiņa, motora mazgāšana) zaļajā zonā". A.Vilks norāda - tā kā zaļā zona nosacīti aizņem visai nelielu platību, tiks precizēts, ka šoferi savas automašīnas turpmāk nedrīkstēs mazgāt publiskās vietās. Pašreiz spēkā esošajos noteikumos arī teikts, ka atsevišķos gadījumos ir atļauts radīt troksni, kurš pārsniedz pieļaujamās normas, tikai šīs darbības iepriekš jāsaskaņo ar pilsētas izpilddirektoru. Tagad plānots šo punktu vispār svītrot no sabiedriskās kārtības noteikumiem, jo nesen spēkā stājušās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tāpēc domei pieļaujamo trokšņošanas līmeni vairs nav jāreglamentē. A.Vilks atklāja, ka bijusi arī doma aizliegt rīdziniekiem parkos braukt ar velosipēdiem, jo tā tas notiek arī daudzās ārvalstīs. Bet, tā kā Rīgā nav pietiekami daudz veloceliņu, no šīs idejas nācies atteikties. Tomēr pavisam atmesta tā neesot un kaut kad nākotnē noteikti atkal tikšot aktualizēta. Prezidente atvaļinājumā strādājusi pie Saules dainām BNS 08/11/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atvaļinājumā ne tikai labi atpūtusies, bet arī strādājusi pie "Saules dainu" izdevuma, informē prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Savā atvaļinājumā, kas ilga no 21.jūlija līdz 8.augustam, Vaira Vīķe-Freiberga "izbaudīja jūrmalu un savu dārzu" un ir gatava jaunam aktīva darba cēlienam. Diemžēl prezidentes atvaļinājuma laikā ūdens jūrā bijis diezgan auksts, taču valsts vadītāja pabijusi arī kādā no Latvijas ezeriem. Prezidente atvaļinājuma laikā arī apkopojusi bibliogrāfiskus dokumentus un atmiņas, pastāstīja Rozenberga. Kā vienu no gaišākajiem atvaļinājuma brīžiem Vīķe- Freiberga minējusi dēla Kārļa kāzas, kas ģimenē bijis liels notikums un prieks. Iepriekš prezidente atvaļinājumus pavadījusi gan Latvijā, gan arī vairākās ārzemēs, piemēram, Austrijā, Tobago un Somijā, taču šogad Vīķe-Freiberga atpūtās Latvijā.