K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 313: 2003. g. 11. - 17. septembris Eiropas Savienība Latvijas ieguvumi iestājoties ES lasāmi internetā LETA 09/11/03 Lai tautas nobalsošanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas notiks 2003.gada 20.septembrī, ikviens pilsonis varētu izdarīt pareizo izvēli, Tieslietu ministrija ir izdevusi informatīvo izdevumu "Ko Latvija iegūs iestājoties Eiropas Savienībā tieslietu jomā", kas tiek publicēts elektroniskā veidā Tieslietu ministrijas mājaslapā www.tm.gov.lv. Sociālo problēmu risināšanai sola 75 miljonus LETA 09/11/03 Tiklīdz Latvijas pilsoņi teiks "jā" Eiropas Savienībai (ES), Latvijai sociālo problēmu risināšanai ES trīs gadu laikā piedāvās vairāk nekā 113 miljonus eiro jeb 75 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda, liecina Labklājības ministrijas (LM) sadarbībā ar vadības grupu "Latvija - Eiropā" šodien prezentētais pārskats par ES ietekmi uz sociālo drošību un nodarbinātību Latvijā. Fonda ietvaros ES finansē līdz pat 75% no dažādām aktivitātēm, kuru mērķ is ir radīt jaunas darba vietas, palīdzēt cilvēkiem atgūt darba spējas un iekļauties darba tirgū, kā arī pilnveidot izglītības sistēmu. Pārējā finansējuma daļa - 25% - Latvijai būs jāatrod pašai. Kā norādīts pārskatā, 32,5 miljoni latu tiks atvēlēti nodarbinātības veicināšanai. Tās uzlabošanai plānots paaugstināt kvalifikāciju bezdarbniekiem un jau nodarbinātajiem cilvēkiem pieprasītajās profesijās, piedāvāt darba prakses un subsidētās pirmās darba vietas jauniešiem, kā arī attīstīt darba meklētāju apmācību programmas. Lai uzlabotu izglītības un tālākizglītības sistēmu, Latvija no Eiropas varēs saņemt vairāk nekā 28,9 miljonus latus. Savukārt trešais virziens, kam Latvija paredzējusi novirzīt Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, ir sociālās atstumtības mazināšana. Šim mērķim paredzēti 13,6 miljoni latu, lai veicinātu invalīdu integrāciju sabiedrībā, izveidojot dienas centrus, kuros viņi varēs pēc īpašām programmām mācīties dažādus arodus. Studentu referendumā 58,3% atbalstījuši Latvijas dalību ES NRA 09/11/03 Studentu organizētajā referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā 58,3% aptaujāto atbalstījuši Latvijas iestāšanos ES, bet 41,7% balsojuši pret. Studentu organizētajā referendumā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) 58,3% aptaujāto atbalstījuši Latvijas iestāšanos ES, bet 41,7% balsojuši pret. Vēlēšanās piedalījušies 10 635 studenti no 104 281, bet vislielākā aktivitāte bijusi Ventspils augstskolā. Ventspils augstskolā studentu aktivitāte bijusi 39%, bet Vidzemes augstskolā un Rīgas Ekonomikas augstskolā - 36%. Visvairāk par Latvijas dalību ES balsojuši Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti, 76,77% - Banku augstskolas un 75,34% - Ventspils augstskolas studentu. Visvairāk pret Latvijas dalību ES balsojuši studenti Transporta sakaru institūtā - 79,06%, Daugavpils universitātē - 62,04% un Baltijas Krievu institūtā - 58,96%. Savukārt Latvijas Policijas akadēmijas un Nacionālās aizsardzības akadēmijas balsojuma rezultātus saskaņā ar augstskolu statusu nedrīkst atklāt. Taču, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, abās augstskolās kopā 44,7 procenti studentu ir balsojuši par, bet 57,3 procenti studentu ir balsojuši pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas Universitātes (LU) studenti veidoja vairāk nekā ceturto daļu no visiem balsotājiem referendumā - 2818 LU studenti. Latvijas Lauksaimniecības universitātē balsojumā piedalījušies 1089 studenti, bet vienā no lielākajām augstskolām, proti, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) - tikai 865 studenti. No balsotājiem 93,7% bija pilsoņi, no kuriem 60,15% nobalsojuši par dalību ES, pret - 39,85%. Referendumā balsojuši arī 5,55% nepilsoņu, no kuriem atbalstu dalībai ES pauduši 26,94%, bet pret balsojuši 73,06%. Mazāka aktivitāte procentuāli bija Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur referendumā piedalījušies 4,39% studentu, RTU - 5,21% un Informācijas sistēmas augstskolā - tikai 5,77%. Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis preses konferencē paziņoja, ka, iespējams, nepilsoņi vairāk balsojuši pret Latvijas dalību ES, jo jūtas aizskarti par liegto iespēju piedalīties referendumā 20. septembrī. Referenduma organizētājs Andris Millers pauda pārliecību, ka referendums ir izdevies un tajā piedalījušies daudz studentu. To, ka tikai desmitā daļa no visiem studējošajiem piedalījušies referendumā, A. Millers izskaidroja tā, ka daudzi studē nepilna laika klātienes un vakara nodaļās. Aicinājumu balsot 'par' parakstījuši 248 inteliģences pārstāvji BNS 09/13/03 Dzejnieces Māras Zālītes aicinājumu tautai referendumā balsot par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) parakstījuši 248 sabiedrībā zināmi cilvēki, kultūras, izglītības darbinieki un uzņēmēji, piektdien pastāstīja vadības grupā "Latvija Eiropā". Aicinājumu parakstījuši dzejnieks Imants Ziedonis, kordiriģenti Imants un Gido Kokari, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats, publicists Ēriks Hānbergs, komponists Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Juris Karlsons, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, diriģents Māris Sirmais, mūziķis Arnis Mednis, dzejnieks Knuts Skujenieks, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, zinātnieks Elmārs Grēns, flautiste Dita Krenberga. Tāpat aicinājumam pievienojušies diriģents Normunds Šnē, Latvijas Universitātes (LU) profesors Ābrams Kleckins, režisors Jānis Streičs, arhitekte Zaiga Gaile, LU rektors Ivars Lācis, organizācijas "Glābiet bērnus" vadītāja Ingūna Ēbela, Saeimas deputāts Romualds Ražuks, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants, literāts Vitauts Ļūdēns, māksliniece Džemma Skulme, literatūrzinātniece Saulcerīte Viese, aktieri Juris Strenga, Jānis Paukštello, Ilze Vazdika, Dina Kuple, literāte Lija Brīdaka, režisore Baņuta Rubesa, dramaturgs Pauls Putniņš, aktieris Kārlis Sebris, folklorists Dainis Stalts, muzikologs Boriss Avramecs un daudzi citi. Zālīte kopā ar akadēmiķi Jāni Stradiņu, Lietišķās informācijas dienesta direktori Aivu Vīksnu un LU profesori Žanetu Ozoliņu pagājušajā nedēļā aicināja Latvijas inteliģences pārstāvjus paust atbalstu Latvijas dalībai ES. Aicinājuma ierosinātāji pateicas visiem atbalstītājiem un cer, ka aicinājums balsot par Latvijas iestāju ES "būs radis dzirdīgas ausis". Referendums par dalību ES notiks 20.septembrī. Eiroskeptiķi un eirooptimisti kašķējas pie Gaiziņa BNS 09/12/03 Pie Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna piektdienas rītā izraisījušās domstarpības starp Eiropas kustību Latvijā (EKL) un eiroskeptiķu apvienību "Neatkarība - ārpus Eiropas Savienības (ES)" ("Nē ES") par EKL ieceri uznest Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņa tornī ES karogu. EKL prezidents Ainārs Dimants apgalvoja, ka, neskatoties uz eiroskeptiķu mēģinājumiem nepieļaut ES karoga uznešanu, aizšķērsojot ceļu uz Gaiziņa torni, EKL pārstāvji karogu Gaiziņā tomēr uznesuši. Savukārt "Nē ES" valdes loceklis Ivo Kūziks stāstīja, ka EKL karogu Gaiziņa tornī tomēr nav uznesuši, jo "Nē ES" dalībnieki EKL pārstāvjus neesot laiduši augšā tornī, nostājoties priekšā ceļam. Kūziks klāstīja, ka EKL pārstāvji ar ES karogu esot staigājuši "kaut kur fonā". Pēc jautājuma, vai EKL tomēr ES karogu uznesuši Gaiziņa tornī, Kūziks sarunu neturpināja un nolika klausuli. EKL prezidents stāstīja, ka seši "Nē ES" pārstāvji "ar fizisku spēku, savā veidā agresīvi, izmantojot vardarbīgas metodes", aizšķērsojuši ceļu EKL pārstāvjiem, kuri Gaiziņa tornī vēlējušies uznest ES karogu. "Roku palaišanas nebija," sacīja Dimants un pavēstīja, ka sarunu ceļā EKL pārstāvjiem izdevies "šo šķērsli pārvarēt" un Gaiziņa tornī ES karogs tomēr tika uznests. Pēc tam EKL un "Nē ES" pārstāvju vidū raisījusies diskusija par Latvijas pievienošanos ES, taču "Nē ES" biedri neesot bijuši īpaši atvērti diskusijai, stāstīja EKL prezidents. Viņš pauda EKL pārstāvju viedokli, ka "demokrātiju un brīvu domu ar vardarbību neizdosies apturēt". "Tā ir ļoti bīstama tendence," sacīja Dimants, velkot paralēles ar Zviedrijā notikušo ārlietu ministres Annas Lindas (Anna Lindh) slepkavību, jo izmantota tiek vardarbība, nevis argumenti. "Dodamies uz vietu, no kuras Latvijā vistālāk redzams, jo nedēļu pirms 20.septembra vēlamies simboliski uzsvērt, ka vienīgā tālredzīgā izvēle ir balsot par Latviju Eiropā," ideju ES karogu uznest Gaiziņā skaidroja Dimants. EKL pārstāvjiem paredzēta tikšanās arī ar pagastu un pilsētu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un darba ņēmējiem - Degumnieku un Ošupes pamatskolā, akciju sabiedrībā "Lazdonas piensaimnieks" un Lubānas klubā, savukārt sestdien tikšanās notiks Teiču rezervāta informācijas centrā Ļaudonā. Pleskavas gubernators Kalnietei apliecina ieinteresētību eiroreģiona izveidē BNS 09/12/03 Ārlietu ministre Sandra Kalniete piektdien tikās ar Pleskavas apgabala administrācijas delegāciju gubernatora Jevgeņija Mihailova vadībā, un Krievijas viesis atkārtoti apliecināja Pleskavas apgabala ieinteresētību eiroreģiona izveidē ar Latviju, lai veiksmīgāk piesaistītu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus kopīgu projektu realizācijai. Ārlietu ministrijā informēja, ka Kalniete un Mihailovs pārrunājuši aktuālos Latvijas un Pleskavas apgabala pārrobežu sadarbības jautājumus. Mihailovs apstiprinājis, ka Pleskavas apgabalā gaida pozitīvas ES paplašināšanās sekas, kas dos impulsu uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugumam reģionā. Savukārt ministre uzsvēra Latvijas ieinteresētību ES - Krievijas dialoga attīstībā, piekrītot, ka ES paplašināšanās un "dialogs dos spēcīgu impulsu Pleskavas apgabala ekonomikas attīstībai". Tikšanās notika Pleskavas apgabala delegācijas divu dienu vizītes Latvijā ietvaros. Sarunas laikā ministre aktualizēja jautājumu par situāciju uz Latvijas-Krievijas robežas, vēloties noskaidrot, kā norit Ludonkas robežkontroles punkta rekonstrukcija, kā arī uzsvēra nepieciešamību rast risinājumu situācijai, kas radusies saistībā ar apgabala administrācijas lēmumu ieviest maksu par atsevišķu apgabala autoceļu izmantošanu. Gubernators skaidroja situāciju maksas autoceļu jautājumā un solīja tuvākajā laikā informēt Latviju par Ludonkas robežkontroles punkta rekonstrukcijas virzību. Tere - Eiropas Savienība! NRA 09/15/03 Igauņi saka jā Eiropas Savienībai. Zils, melns un balts - visā Igaunijā saulaini rudenīgajā 14. septembrī plīvoja valsts karogi. “Jā, mēs nākam,” šāds sauklis un bezdelīgas simbols rotāja Igaunijas pilsētas. Un to apliecina arī provizoriskie rezultāti: par - 66,92 %, pret - 33,08 %, nobalsojuši 62 % no balstiesīgajiem vēlētājiem. Ik uz soļa redzams, kā Igaunija plaukusi un attīstījusies divpadsmit neatkarības gadu laikā, un tagad tās tauta lemj par valsts tālāko nākotni ES. Runājot bijušā prezidenta Lennarta Meri vārdiem - igauņi ir lieli individuālisti, ilgi apsvēra valsts iespēju iestāties ES. “Par laimi, vairāk nekā 50 procenti igauņu pēdējos desmit gados pabijuši ES valstīs un pārliecinājušies, kas ir Eiropa - tā ir sadraudzība, kurā uz cilvēktiesību pamata cilvēka darba kvalitāte rada mums visiem vienlīdzīgus apstākļus,” saka bijušais prezidents. Runājot par Igaunijas virzību uz ES, tauta un tās priekšstāvji bieži runā arī par vēsturi. Bijušais Igaunijas prezidents L. Meri jau vairāk nekā divdesmit četras stundas pirms referenduma beigām bija pārliecināts, ka Igaunijas tauta jau ir izdarījusi apstiprinošu izvēli - par valsts dalību Eiropas Savienībā. Tautas nobalsošanu - demokrātisko Igaunijas pilsoņu izvēli par iestāšanos ES - viņš salīdzināja ar īsu laulības ceremoniju pēc ilgstošas mīlestības. Bijušais prezidents uzsvēra: Eiropa, kurai pievienojas Baltijas valstis, būtiski atšķiras no tās Eiropas, no kuras valstis tika šķirtas pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem. “Mēs ļoti dziļi sevī nesam 1939. un 1940. gada traģēdijas sekas. (..) Igaunijai, Latvijai un Lietuvai Eiropas cena ir daudz augstāka nekā poļiem, čehiem vai slovākiem, jo mēs zaudējām pilnīgi visu - pat oficiālu cerību par savu karogu, himnu un armiju, bet visvairāk - par savu valodu,” sacīja augstākās raudzes igauņu tautas intelektuālis. Viņš īpaši priecājas, ka vēstures mācības ir dzīvas arī starp ļoti jauniem cilvēkiem. Viņš uzsvēra nepārtrauktās izmaiņas, kas notiek vecajā kontinentā: “Kad ļaudis ar redzējumu par Eiropu sāka šo ceļu, viņi pat nevarēja sapņot, ka Eiropa kļūs par tik neparastu, dažādu valstu apvienojumu, kurā atsevišķas valstis tomēr saglabā patstāvību. Arī pašlaik Eiropa turpina stiprināt Apgaismības laikmeta vērtības, cilvēktiesības, valodu vērtības, kultūras atšķirības. Igaunijas un Sicīlijas ļaudīm ir maz kopīga, ja runājam par nacionālajām iezīmēm, tautu raksturu. Bet tieši tādēļ Eiropa ir skaista savā dažādībā; tas neraisa konfliktus, bet ir tieši tādēļ Eiropa ir pievilcīga. “Es, piemēram, nespētu dzīvot Eiropā, kur būtu tikai standarti,” uzsver L. Meri. “Varu būt laimīgs, ka savas dzīves pēdējos divpadsmit gadus esmu veltījis Igaunijas centieniem atkal pievienoties Eiropai,” uzskata Igaunijas eksprezidents. Viņam vēl tagad spilgtā atmiņā esot pirmā vizīte Briselē 1991. gadā, kad Igaunija tikai sāka gatavošanos ceļam uz Eiropu. Arī Igaunijas prezidents Arnolds Rītels vakar no rīta pauda pārliecību, ka pilsoņi referendumā teiks jā. A. Rītels uzskata, ka līdz ar Eiropas paplašināšanos pasaule mainās vēsturiskā plānā un Igaunija atgriežas Eiropas ekonomiskajā, likumiskajā un kultūras kopībā. Prezidents ir pārliecināts, ka Igaunijas pievienošanās ES sniedz drošību, jo lielākā daļa ES valstu ir arī NATO dalībvalstis. “Šodien drošība izprotama ne tikai militārā nozīmē. Tā saistīta arī ar cīņu pret terorismu, narkobiznesu, tā ir arī ekonomiskā un vides drošība,” uzsvēra prezidents. “Igaunija kopumā vēstures gaitā ir baudījusi tikai nedaudz vairāk nekā trīsdesmit gadu neatkarību. Atskatoties vēsturē un veroties nākotnē, varam teikt - pasaule nav kļuvusi drošāka. Tāpēc ir pareizi, ka demokrātiskā ceļā apvienojas vairākas brīvas un neatkarīgas valstis,” uzskata Igaunijas prezidents. Viņaprāt, šī kopība ir ne vien Eiropas, bet visas pasaules bagātība. A. Rītels sarunā ar Igaunijas un ārvalstu žurnālistiem īpaši akcentēja, ka ES nekādā ziņā neesot salīdzināma ar bijušo Padomju Savienību, kurā valdīja totalitārais režīms. Turpretī ES ir brīvu valstu savienība, kurā lielajām un mazajām valstīm ir vienlīdzīgas tiesības. Vienā no Tallinas tā sauktajiem guļamvagoniem - Lasnamē rajonā - saulainajā 14. septembra priekšpusdienā nedrūzmējās liels pūlis, bet ik pa brīdim ieradās jauni balsotāji - pa vienam, pa diviem, pa trim . Īss mirklis kabīnē aiz vīnsārtajiem aizkariem un - atkal var baudīt svētdienu vai steigt nepadarītos darbus. “Nu, protams, ka pret,” kareivīgi saka Sirje Rafū, kura strādā slimnīcā. “Paskatieties, cik daudz mums ir bomžu, cik daudzi nokļuvuši trakomājās, lai tikai spētu noturēties un izdzīvot. Kredītus var paņemt tikai bagātie; tas, ka būs labāk, ir tikai tautas mānīšana. Tik nesen esam kļuvuši brīvi un jau atkal gribam atdot savu brīvību!” viņa bēra vārdus, cenšoties pamatot savu pārliecinātas skeptiķes pozīciju un piemetinot - “paskatīsimies pēc pāris gadiem, kuram būs bijusi taisnība”. “Domāju, ka kopumā Igaunija nobalsos par iestāšanos ES, taču dzīve paliks grūtāka,” viņa sacīja. “Naudu negrib maksāt, dzīvot ir grūti un labāk jau nebūs,” klāstīja mežstrādnieks Viktors, kustinot kājeles mazdēlam, kuru uztupinājis sev uz pleciem. Bet Viktors nobalsojis par. Uz jautājumu - kāpēc, viņš atbildēja: “Paskatieties uz otru, uz Austrumu pusi un sapratīsiet, ka tur būtu vēl sliktāk.” “Visi balso pret, es arī,” sacīja gados jaunā medicīnas darbiniece Irina. “Produkti būs dārgāki, visu vedīs no ārzemēm. Līdz šim tik labi dzīvojām neatkarīgajā Igaunijā, kāpēc nevarēja palikt tāpat, kā bija?” šādi viņa pamatoja savu nē balsojumu. Irina zināja teikt, ka no viņas draugiem - gan igauņiem, gan krieviem - daudzi ir balsojuši pret. Vairāk gan laikam krievi. Irina domā - tas tādēļ, ka propaganda par ES pārsvarā bijusi igauņu valodā. Bet 27 gadus vecais valsts ierēdnis Jirgens balsojis par - par valsts drošību, ekonomisko attīstību. Tie ir viņa galvenie argumenti. Bažas par negatīvajām sekām gan viņš formulēja daudz šaurāk un precīzāk - jaunais vīrietis, piemēram, nobažījies, ka samērā tuvā nākotnē varētu tikt atcelts vīzu režīms ar Krieviju. Gan to, kas balsojuši par, gan to, kas teica nē argumentos ir skaidri jūtama reklāmās un informatīvajā, kā arī eiroskeptiķu kampaņā lietotā terminoloģija - tie, kuri par, uzsver drošību un attīstību, zināmā mērā arī pretstatot uz austrumiem esošās valstis un ES, bet tie, kuri pret - visvairāk satraucas par suverenitātes zaudēšanu, par cenu celšanos, ārvalstu biznesa dominēšanu Igaunijā. Galvenokārt skeptiķi uzsvēra, ka Igaunija tikai nesen atbrīvojusies no vienas savienības un jau ir gatava mesties citas apkampienos, tādēļ tiek mainīts pat konstitūcijas pirmais punkts. Tāpat bieži tika minēts, ka Igaunijai labāk vajadzētu pievienoties tirdzniecības līgumiem ar ES, taču vienlaikus koncentrēties uz tirdzniecības veicināšanu ar tādiem lieliem ekonomiskajiem spēkiem kā ASV un Ķīna. Eiroskeptiķis Uno Silbergs intervijā krieviski rakstošajam laikrakstam Estonia pat bija apgalvojis, ka Igaunijai labāk vajadzētu meklēt sadarbības partnerus Austrumos. Igaunijas prezidents nav noraidošs pret eiroskeptiķiem, sakot - pēc Igaunijas pievienošanās ES gan tiem, kas balsoja par, gan eiroskeptiķiem nāksies apvienot spēkus un pārdomāt, kā veicināt valsts izaugsmi. L. Meri par eiroskeptiķiem sacīja - starp viņiem ir arī tādi, kuriem nepatīk, ka Igaunija jau tagad ir bagātāka nekā visā tās vēsturē. Premjers Juhans Partss apgalvo, ka skeptiķu uzskati esot ļoti svarīgi. Viņš cer, ka tie palīdzēs arī turpmāk, veicinot demokrātisku valsts attīstību. Kampaņa oficiāli sākās 4. augustā ar TV reklāmām, kas atgādināja referenduma datumu, aicināja balsot, taču nenorādīja - par vai pret, ieturot neitrālu pozīciju. Reklāmas pārsvarā bija humoristiskas, daļa Igaunijas iedzīvotāju tās kritizēja, citi - gluži otrādi - slavēja par uzdrošināšanos pajokot par tik nopietnu lietu kā balsošana par ES. Valdības kampaņa tikai televīzijā un radio izmaksāja ap 105 000 latu. Informēšanas kampaņā tika atbalstīti arī žurnālistu braucieni uz referendumiem citās kandidātvalstīs. Viens televīzijas žurnālists sarunā ar Neatkarīgo sacīja, ka lūdzis pirmsreferenduma kampaņas organizētājiem finansiāli atbalstīt referenduma Latvijā atspoguļošanu, taču kampaņas organizētāji atteikuši, sakot, ka tad jau Igaunija būs nobalsojusi un referenduma norise un tā iznākums Latvijā vairs neietekmēs Igaunijas pilsoņus. Ar par un pret kampaņām nodarbojās arī nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, partijas, bet darīja to par savu naudu. Premjera J. Partsa partija Res Publica izcēlās ar lieliem plakātiem, uz kuriem attēlots premjers, aicinot balsot par. Uz Neatkarīgās jautājumu, cik iztērēts reklāmām, premjers atbildēja, ka konkrētas aplēses būšot tikai pēc referenduma, bet tēriņi lēšami no viena līdz diviem miljoniem Igaunijas kronu. L. Meri nākamnedēļ paredzētajā referendumā aicināja draugus Latvijā balsot par iestāju ES, savukārt A. Rītels uzsvēra, ka būtu ļoti patīkami, ja Latvijas tauta referendumā nobalsotu par, jo Igaunijai un Latvijai ir ciešas ekonomiskās un ģimeniskās saites, taču Igaunijas prezidents sacīja - nebūtu korekti, ja viņš tieši aicinātu Latvijas iedzīvotājus balsot par, jo lēmums ir jāpieņem katram pašam. Viņš uzsvēra: ir svarīgi, lai trīs Baltijas valstis vienlaikus pievienotos ES, jo vēsturiski starp mūsu valstīm ir bijusi cieša sadarbība un saskaņa. Pasaulē vēl nav bijis otrs tāds vēsturisks fenomens kā vēsturiskais Baltijas ceļš, kas vienoja iedzīvotājus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. “Ceru, ka mēs arī turpmāk paliksim vienotā Baltijas ķēdē,” sacīja A. Rītels. Igauņi saka pārliecinošu jā ES Diena 09/15/03 Igaunija, priekšpēdējā no kandidātvalstīm, kas svētdien balsoja referendumā par pievienošanos Eiropas Savienībai, 67% vēlētāju sakot jā, nobalsoja par iestāšanos ES un grozījumiem konstitūcijā, kas juridiski to Igaunijai atļaus izdarīt 2004.gada maijā, liecina īsi pirms pusnakts saskaitītās balsis. Pret dalību ES balsoja 33% vēlētāju. Igaunijas nacionālā TV pēdējos rezultātus sagaidīja jau ar ES himnas atskaņojumu. Plkst.22 Igaunijas sabiedriskajā TV uzrunu tautai teica bijušais prezidents Lennarts Meri. Viņš atzinīgi novērtēja tautiešu balsojumu un vērsās pie “draugiem latviešiem” ar aicinājumu sekot igauņu priekšzīmei. Eiroskeptiķi sakāvi atzina jau svētdienas rītā, taču uzsvēra, ka neatkāpjas no saviem uzskatiem par ES. Centra partijas priekšsēdētāja vietnieks eirooptimists Pēters Kreicbergs sestdien teica, ka Igaunijas eiropesimisti ir cilvēki, kas “dažādiem līdzekļiem meklē savu nišu politikā” un viņi nebūtu jāuztver par nopietnu opozīciju. Igauņu politologs Andress Kesekamps sarunā ar Dienu pastāstīja, ka viņš bija prognozējis mazāku ES atbalstītāju skaitu, bet lielāku vēlētāju aktivitāti. “Laiks bija labs, tāpēc daudzi izvēlējās neiet balsot,” spriež politologs. Līdz iecirkņu slēgšanai bija nobalsojuši 63,4% balsstiesīgo iedzīvotāju. Diena svētdien apmeklēja 70.vēlēšanu iecirkni galvenokārt krievu apdzīvotajā Tallinas rajonā Lasnamē, kas iekārtots krievu licejā, un sastapa tur 21 gadu veco igauni Kertu Harasmu. Viņš atzina, ka balsojis par Igaunijas iestāšanos ES, jo cer uz ekonomikas un valsts iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanos. K.Harasms uzskata, ka valdība darījusi labu darbu, sniedzot cilvēkiem nepieciešamo informāciju par ES. Plkst.12 vēlēšanu iecirknī bija maz cilvēku, un tieši tobrīd pirmo reizi apkopoja vēlētāju aktivitāti visā valstī. Līdz pusdienlaikam bija nobalsojuši 35% balsstiesīgo vēlētāju. Aktīvākie rīta pusē bija Hījumā un Jerves apriņķu iedzīvotāji, sasniedzot pat 43% aktivitāti, taču vispasīvākie izrādījās krievu apdzīvotā Idas-Viru apriņķa iedzīvotāji - tikai 29,4%. Pēcpusdienā situācija īpaši nemainījās un aktivitāti saglabāja Hījumā un Hārjumā apriņķi. Tallinas ielās visu svētdienu bija redzamas ģimenes, kas devās uz vēlēšanu iecirkņiem. Skaļa aģitācija un demonstrācijas nenotika, vienīgi eiroskeptiski jaunieši ar krāsu flakoniņiem pie Viru viesnīcas aizkrāsoja partijas Res Publica “jā” kampaņas plakātus. Referenduma rezultātus cilvēki pulcējās sagaidīt Rātslaukumā un Vectallinas krodziņos, kur uz ekrāna ik pa brīdim tika parādīta balsu skaitīšanas gaita. Igaunijas sabiedriskā TV un privātā televīzija Kanal2 bija sarūpējušas īpašas programmas ar tiešo pieslēgšanos no vietām, kur rezultātus gaidīja partijas, valdība un žurnālisti. Gaisotne Ārlietu ministrijā vakarā bija diezgan nervoza. Žurnālisti līdz pusnaktij ekrānos sekoja līdzi balsu skaitīšanai, un pie katras izmaiņas atskanēja dažādi komentāri. Svētdienas rītā, atgriezies no vēlēšanu iecirkņa, Igaunijas prezidents Arnolds Rītels žurnālistus no Latvijas uzņēma Kadriorgas pilī. “Esmu priecīgs, ka jūs atbraucāt,” A.Rītels smaidot iznāca pils dārzā. Pirms balsošanas vietējā un ārvalstu prese, kas interesējās par referendumu Igaunijā, pieminēja, ka 74 gadus vecais prezidents izvērsis apjomīgu ES kampaņu, ticot, ka iedzīvotāji nobalsos par iestāšanos ES. Arī sestdien uzrunā tautai viņš to neaizmirsa piebilst. Premjers Juhans Partss gan savos izteikumos bija daudz pieticīgāks, norādot, ka komentārus par Igaunijas turpmāko virzību viņš sniegs vakarā, taču viņš ticot, ka cilvēki nobalsos pareizi. J.Partss nevarēja atbildēt, cik naudas reklāmas kampaņā par ES ieguldījusi viņa vadītā partija Res Publica, aptuveni minot skaitļus no viena līdz diviem miljoniem kronu. J.Partss arī sacīja, ka cer uz pozitīvu balsojumu ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā, jo uz “ES mums kā kaimiņiem ir ejams kopīgs ceļš”. Bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri uzskata, ka igauņi ir sapratuši, kas ir ES. Balsojot parlamenta vēlēšanās, cilvēki atskatās uz pēdējiem četriem gadiem, taču šajā referendumā mēs redzēsim, ko cilvēki ir domājuši par pēdējiem 13 gadiem, uzskata L.Meri. Viņš izteica lepnumu, ka bijis pirmais no valstsvīriem atjaunotajā Igaunijā, kurš 1991.gadā devies komandējumā uz Briseli un kopš tā laika “būvējis tiltu” starp Igauniju un ES. L.Meri arī uzsvēra, ka ir pret konstitūcijas grozījumiem, ko veicis parlaments un kam atbalsts vai pretestība vienlaikus ar balsojumu par ES bija jāizsaka igauņiem. Bijušais prezidents uzskata, ka “juristiem tas likās interesanti” - ieviest izmaiņas konstitūcijā, taču, viņaprāt, tas neesot nepieciešams. Intervijā Dienai bijušais ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess stāsta, ka pēdējos desmit gadus Igaunija centusies atbrīvoties no bijušās padomju republikas zīmoga un iegūt Eiropas atzinību, taču viņam esot pārliecība, ka igauņi nav “paveikuši mājas darbu” pietiekami labi. “Īstā mācība būtu tāda, ka mēs nacionālās intereses turam augstāk par personīgajām. Diemžēl tādu līmeni vēl neesam sasnieguši,” uzskata T.Ilvess. Par Igaunijas piemēru ES bijušais ārlietu ministrs teic: “Tā nav taisnība, ka mēs esam sliktāki par Itāliju vai Beļģiju. Mums ir jābūt vēl labākiem. Igauņiem jādara tā kā somiem, kas savas intereses liek otrajā vietā aiz nacionālajām interesēm.” Igaunijas Ārlietu ministrijā līdz svētdienai akreditējās vairāk nekā 300 žurnālistu, no tiem 50 bija no Latvijas. Plaši pārstāvēti bija reģionālie laikraksti, kuru ceļojumu uz Tallinu apmaksāja valdības grupa Latvija Eiropā. Daudz žurnālistu Igaunijā viesojās no Somijas, Zviedrijas un Krievijas. Par Igauniju interesi pagājušajā nedēļā izrādīja ietekmīgais laikraksts The Financial Times, kas citē arī Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu. Laikraksts uzklausījis gan Eiropas pretinieku, gan piekritēju argumentus par valsts ekonomikas iespējamo attīstību pēc iestājas ES. Aģentūra AFP atsaucās uz A.Rītela teikto: “Mums ir izvēle - vai nu novilkt ES ārējo robežu ar Krieviju, vai Latvija un Lietuva to izdarīs ar Krieviju un mums.” Somu prese uzmanību vērsa uz neseno prezidentes Tarjas Halonenas vizīti Igaunijā un viņas aicinājumu igauņiem referendumā balsot par valsts iestāšanos ES. “Mūsu domāšanas veids diezgan bieži ir ļoti līdzīgs, tāpēc mēs labāk varētu sadarboties, ja Igaunija būtu ES dalībvalsts,” Helsingin Sanomat citē T.Halonenu. Tikai trešdaļa atbalsta lata nomaiņu ar eiro LETA 09/15/03 Tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa - 35% Latvijas iedzīvotāju - atbalstītu latu aizstāšanu ar eiro, bet 50% visdrīzāk balsotu "pret", liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS augustā veiktā aptauja. Latu nomaiņu ar eiro pilnībā atbalstītu 8,2% aptaujāto, drīzāk atbalstītu - 27,7%, pilnībā neatbalstītu 19,4%, drīzāk neatbalstītu - 30,6%, bet 14,6% aptaujāto nespēja formulēt savu viedokli. Aptauja rāda, ka pilsoņu uzskati par Latvijas pievienošanos eirozonai ievērojami atšķiras, ņemot vērā viņu viedokli par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). No aptaujātajiem pilsoņiem, kuri referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos, pievienošanos eirozonai atbalstītu vairāk nekā puse - 53%, bet no tiem, kuri balsotu "pret" valsts dalību, pievienošanos eirozonai atbalstītu tikai 18%. Latu aizstāšanu ar eiro biežāk atbalstītu vīrieši, respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, valsts sektorā nodarbinātie, respondenti, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz vidēji Ls 127, kā arī lauku apvidos dzīvojošie. Latvijas pievienošanos eirozonai biežāk neatbalsta iedzīvotāji, kuri vecāki par 45 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, respondenti bez pilsonības, nestrādājošie, kā arī Rīgā dzīvojošie. Aptauja tika veikta no 15.augusta līdz 2.septembrim, visā Latvijā aptaujājot 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pēc iestāšanās latvieši varēs strādāt piecās valstīs LETA 09/15/03 Uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas pilsoņiem nebūs ierobežojumu darba tirgum piecās valstīs - Dānijā, Īrijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Nīderlandē, informēja Labklājības ministrijā (LM). Pārējās desmit dalībvalstis - Austrija, Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Somija un Luksemburga - varēs noteikt pārejas periodu līdz septiņiem gadiem. Nostāju par savu politiku attiecībā uz Latvijas darbaspēku, katra dalībvalsts izteiks divos gados pēc jauno valstu pievienošanās dienas. LM savā pārskatā par ES ietekmi uz nodarbinātību un sociālo drošību norāda: kamēr būs spēkā pārejas periods, Austrija un Vācija var ieviest pārejas periodu atsevišķu pakalpojumu veidu sniegšanai, piemēram, celtniecībai, sociālajam darbam Brīva personu kustība ir viena no savienības vienotā tirgus pamatbrīvībām, kas paredz cilvēka došanos uz citu valsti, lai tur strādātu. Kustības brīvība nodrošina apvienotās Eiropas iedzīvotājam tiesības iebraukt citā dalībvalstī, apmesties uz pastāvīgu dzīvi, pieteikties darbā un strādāt saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā minētās dalībvalsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Vienīgie ierobežojumi darbā citās dalībvalstīs ir amati, kas saistīti ar valsts interesēm un valsts aizsardzību, piemēram, policija, nodokļu dienesti. Īpaši nosacījumi attiecas uz tiem darbiniekiem, kuri pārstāv tā dēvētās reglamentētās profesijas - ārsti, zobārsti, farmaceiti, vecmātes, vispārējās aprūpes medicīnas māsas, veterinārārsti, arhitekti un advokāti. Tām ES ir saskaņots mācību ilgums, programmas un savstarpēji atzīti profesionālās izglītības diplomi. Informāciju par vakantajām darba vietām, dzīves un darba apstākļiem, ar darbu saistīto likumdošanu, darba devējiem jau šobrīd iespējams atrast dalībvalstu, kā arī Norvēģijas, Lihtenšteinas, Islandes un Šveices nodarbinātības valsts dienestu tīkla (EURES) interneta mājas lapās. Pēc laikraksta "Eesti Paevaht" ziņām, no nākamā gada maija, kad Igaunija pievienosies ES, arī tās pilsoņiem nebūs nekādu ierobežojumu darbam piecās pašreizējās ES dalībvalstīs - Īrijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Dānijā un Zviedrijā. Autoceļi gaida ES finansējumu NRA 09/16/03 Gada beigās jābūt pilnīgai skaidrībai par ES fondu finansējuma apgūšanas modeli. Gada beigās jābūt pilnīgai skaidrībai par ES fondu finansējuma apgūšanas modeli Satiksmes ministrija (SM) gatava jau nākamgad apgūt 24,1 miljonu latu. Tas būtu iespējams, izmantojot Eiropas Savienības (ES) dotās finanšu iespējas. Grūtības rast līdzfinansējumu šiem projektiem gan varētu krietni bremzēt šī mērķa realizāciju. Pašlaik SM ir gatava realizēt Eiropas reģionālās attīstības projektus par kopējo summu 40,5 miljoni latu, no kuras liela daļa gan tiktu pabeigta 2005. gadā, informēja satiksmes ministrs Roberts Zīle. Nākamgad būtu iespējams realizēt projektus par 24,1 miljonu latu, taču iespējamais finansējums no autoceļu fonda ir tikai 2,3 miljoni latu, tātad ir vajadzīga valsts priekšapmaksa par 13,04 miljoniem latu. ES dalībvalstīm pieejamais Kohēzijas fonds paredz pat līdz 85 procentiem to īstenošanā izmantot Eiropas naudu, taču atlikušos 15 procentus līdzfinansējuma veidā jāsedz attiecīgajai valstij. Finanšu ministrijas ieteiktais avansēšanas un līdzfinansēšanas modelis ir ieguldīt naudu no autoceļu fonda apakšnodaļas - Lauku autoceļu programmas, tas ir, - 2,3 miljonus latu, stāstīja R. Zīle. Citus līdzekļus no autoceļu fonda nav iespējams izmantot, jo tie domāti autoceļu uzturēšanai ikdienā, un naudas ņemšanu no šiem mērķiem paredzētajām summām ministrs salīdzināja ar veselības aprūpei paredzētā ES finansējuma apgūšanu, kādu laiku nemaksājot mediķiem algas. Taču, iesaistot projektu realizācijā kā līdzfinansējumu tikai 2,3 miljonus latu, nekādus lielos darbus paveikt nav iespējams. Ja tiks atbalstīts Finanšu ministrijas (FM) ierosinājums ES fondu līdzfinansējuma projektus apmaksāt tikai pēc to pilnīgas pabeigšanas, Latvijai būs ierobežotas iespējas ES naudas piesaistē, uzskata R. Zīle. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ES izpildinstitūcija - Eiropas Komisija - valsts rīcībā pārskaitīs 103,9 miljonus latu, bet vēl 30 miljonus latu - visām ministrijām projektu realizācijas avansēšanai. Nesaņemot regulāru atmaksu par projektā paveiktajiem darbiem, SM pietrūks resursu jaunu projektu uzsākšanai un esošo projektu ātrai veikšanai. R. Zīle piedāvā risinājumu: SM katru mēnesi piestāda FM būvnieku nosūtītos un ministrijas pārbaudītos rēķinus, tā nosūta šos rēķinus Eiropas Komisijai pārbaudei, līdz ar to būvniekiem būtu iespējams vismaz reizi divos mēnešos tikt pie sava darba apmaksas. Ja minētais risinājums FM kā Eiropas naudas pārvaldītājiem nebūs pieņemams, tad situācija būs sarežģīta - diez vai būvuzņēmējs būs ar mieru samaksu par paveikto darbu gaidīt līdz gada beigām. “Ja neatrisināsies šīs problēmas, tad ministriju rīcībā būs niecīga naudas summa, lai varētu avansēt [realizējamos projektus], bet FM nebūs rēķinu, ko piestādīt Eiropas Komisijai un saņemt papildu finansējumu,” uzskata satiksmes ministrs. SM uzsver, ka jau šā gada beigās jābūt pilnīgai skaidrībai par ES fondu finansējuma apgūšanas modeli, jo pretējā gadījumā ministrijas struktūras nedrīkst riskēt, izsludinot konkursus par darbu veikšanu un skaidri nenosakot, kādos termiņos tie tiks apmaksāti. R. Zīle pauda cerību, ka viņa argumentus uzklausīs valdībā, lai Latvija jau drīzumā varētu ķerties pie vērienīgu infrastruktūras projektu realizācijas. SM jau ir izstrādāts pamatīgs potenciālo, Eiropas reģionālās attīstības fondu līdzfinansēto, projektu saraksts. SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume pastāstīja, ka SM prioritāšu sarakstā ir trīs galvenie virzieni: asfaltseguma izveide uz grants autoceļiem ar kopējo garumu aptuveni 1500 kilometru; 1. šķiras autoceļu, kas savienojas ar valsts galvenajiem autoceļiem, kapitāla rekonstrukcija; satiksmes drošības uzlabošana. No SM izstrādātajiem projektiem varētu minēt, piemēram, asfalta seguma atjaunošanu uz autoceļiem Ventspils (Leči)- Grobiņa (līdz 9,5. kilometram), Saldus-Ezere (no 4. līdz 13,3. kilometram), Cēsis-Vecpiebalga-Madona (no 14,9. līdz 24,7. kilometram), Rīga (Jaunciems)-Carnikava (no 15,8. lidz 21,2. kilometram), Ulbroka-Ogre (no 5,5. līdz 11,9. kilometram) un citus. Noteikti vajadzīga ir arī grants ceļu asfaltēšana, piemēram, posmos Ērgļi-Jaunpiebalga- Saliņkrogs, Pļaviņas-Ērgļi, Viļaka-Kārsava un Rūjiena- Mazsalaca. No satiksmes drošības uzlabošanas projektiem pilsētu tranzītielās un to pieejās minama iespējamā Vidzemes šosejas Siguldā (posmā no tilta pāri dzelzceļam līdz R. Blaumaņa ielai) rekonstrukcija. Protams, bez ES naudas šie projekti tiks guldīti dziļā atvilknē kādā SM kabinetā. Šķiet, satiksmes nozarē strādājošie ir vieni no ieinteresētākajiem, lai Latvija nedēļas nogalē notiekošajā referendumā nobalsotu par iestāšanos ES, jo šai jomai atvēlamie līdzekļi varētu būt diezgan nopietni. Ja Latvijas pilsoņi pateiks nē Eiropas Savienībai, tad Latvijai pašai nāksies nojaukt “šo trauslo robežu ar Krieviju”, uzskata R. Zīle. Pēc viņa teiktā, tranzītam būs pievilcīga tikai tāda valsts, kurai kā ES dalībvalstij būs vienota robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Ja Latvija, nebūdama ES dalībvalsts, vēlēsies saglabāt savu konkurētspēju tranzītpārvadājumos, tad Latvijas un Krievijas robežas atvēršana būs vajadzīga, lai Latvija varētu vieglāk sadarboties ar Krieviju. Protestējot pret ES, pie Brīvības pieminekļa novieto "sūdvedēju" LETA 09/16/03 Jurija Žuravļova vadītā Sociāldemokrātiskā labklājības partija šodien Rīgā, pie Brīvība pieminekļa, novietoja asenizatora automašīnu jeb tā saukto "sūdvedēju", šādi protestējot pret Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Kravas automašīna novietota netālu no Laimas pulksteņa, uz tās cisternas rakstīts: "ES - nē! Ļaujiet mums pašiem tikt galā ar saviem "sūdiem"!" Kā novērojām, mašīna tika novietota aptuveni plkst.11, policijas darbinieki protesta akciju pamanīja nepilnas stundas laikā. Žuravļova atbalstītāju aktivitāte gan radīja zināmu policijas darbinieku apmulsumu, tāpēc uz notikuma vietu ieradās ne tikai Valsts policijas, bet arī pašvaldības un Ceļu policijas brigādes. Pašvaldības policijas darbinieki sarakstīja notikuma apskates aktu, savukārt Ceļu policijas pārstāvju iebildumus rosināja automašīnas novietošana vietā, kur aizliegts stāvēt. Tās šoferis policistiem skaidroja, ka nostājies tur, kur viņam likts. Uz notikuma vietu tika izsaukts Žuravļovs, kurš pēc sarunas ar policistiem skaidroja, ka likums ļaunprātīgi nav pārkāpts, jo spēkrats ir noslāpis, tāpēc nolemts to nenovietot uz tramvaja sliedēm. Viņš piebilda, ka maksimālais sods, ko var piemērot šajā gadījumā, ir pieci lati. Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Ieva Zvīdre informēja, ka par notikušo Ceļu policijas darbinieki ir sarakstījuši administratīvā pārkāpuma protokolu. Kā skaidroja Zvīdre, protokols automašīnas vadītājam formēts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, novietojot spēkratu gājēju zonā, kas ir aizliegts. Netālu izvietojušies arī Sociāldemokrātiskās labklājības partijas pārstāvji, kuri aicina garāmgājējus nobalsot improvizētā referendumā. Tiek arī izdalītas lapiņas, kurās teikts, ka Eiropas Savienība nozīmē "augstas cenas un verdzisku darbu". Notiekošais raisījis arī masu mediju interesi. Kā uzzinājām Rīgas domē, akcija nebija saskaņota. Kā ziņots, šodien no plkst.17 līdz 19 pie Rīgas Kongresu nama Sociāldemokrātiskā labklājības partija rīkos sapulci, kurā aicinās cilvēkus balsot pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Ekonomika Latvijas ekonomika strauji attīstās NRA 09/11/03 IKP šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 7,5%. IKP šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 7,5% Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pieaudzis par 7,5%, tajā skaitā šā gada 2. ceturksnī - par 6,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Pirmajā pusgadā IKP pieaugumu veicinājis apjomu kāpums tirdzniecībā - par 13,3%, apstrādes rūpniecībā - par 9,3%, transporta un sakaru nozarē - par 6,8%, kā arī būvniecībā - par 13,4%. Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aizvadītā gada otro ceturksni tirdzniecībā bijis apjoma pieaugums par 9,1%, apstrādes rūpniecībā - par 8,2%, transportā un sakaros - par 6,9% un būvniecībā - par 10,3%. Tirdzniecībā mazumtirdzniecības apjoms šā gada otrajā ceturksnī ir palielinājies par 12%. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija vērojams kāpums par 7%, bet nepārtikas - par 15%. Elektropreču, audio un video iekārtu mazumtirdzniecība pieauga par 34%, automobiļu, motociklu un to detaļu - par 18%. Savukārt vairumtirdzniecības apjoms visstraujāk pieaudzis degvielai - 1,9 reizes, mājsaimniecības elektroprecēm - 1,5 reizes, pārtikas precēm - par 16%. Apstrādes rūpniecībā otrajā ceturksnī pārtikas produktu un dzērienu ražošana ir palielinājusies par 7%. Maizes, cukura, makaronu, kafijas, konditorejas izstrādājumu ražošanas apjoms pieaudzis par 19%, gaļas un gaļas produktu - par 13%, piena produktu - par 8%. Metālizstrādājumu ražošana palielinājusies par 23%, mēbeļu - par 9%, koksnes izstrādājumu - par 17%, tajā skaitā zāģmateriālu - par 19%, celtniecības un galdniecības koka izstrādājumu ražošana - par 55%. Kritums ir vērojams tekstilizstrādājumu ražošanā - par 10%, ķīmisko vielu un to izstrādājumu ražošanā - par 27%, kā arī zivju un zivju produktu pārstrādē - par 26%. Transporta, noliktavu un sakaru nozarē otrajā ceturksnī pasažieru apgrozība Latvijas aviokompāniju regulārajos reisos pieauga par 38%, kravu apgrozība autotransportā - par 16%, kravu apgrozība ostās - par 10%, kravu apgrozība pa dzelzceļu - par 8%. Savukārt pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjomi saruka par 14%. Nozīmīgu vietu IKP aizņem būvniecības nozare. Šā gada otrajā ceturksnī jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 4%, bet remonta un rekonstrukcijas darbu apjomi - par 14%. Sporta ēku būvniecības apjomi pieauga 2,1 reizi, vairumtirdzniecības ēku - par 88%, rūpniecības ēku - par 13%. Ekspluatācijā nodoti daudzi svarīgi tautsaimniecības objekti, piemēram, dzelzceļa apvedceļš Ventspilī, veikali Hyper Maxima un Rimi hipermārkets, kā arī a/s Druva saldēto produktu ražotne Rīgā, sporta kompleksa Zemgale otrā kārta Jelgavā, ledushalle Siemens Rīgas rajonā, jauna elektronikas ražotne Ogrē. Par 5% otrajā ceturksnī ir palielinājušies apjomi finanšu starpniecības nozarē. Komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi pieauguši par 9,2%. Kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumu apjoms šā gada otrajā ceturksnī ir palielinājies par 23%, kanalizācijas, atkritumu izvešanas un sanitārās apkopes pakalpojumu - par 13%. Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes apjomi otrajā ceturksnī palielinājās par 3,4%. Zvejniecības nozarē apjomi pieauga par 44,4%, kas skaidrojams ar nozvejas palielinājumu tāljūras zvejā. Komercpakalpojumu apjoms audzis par 0,4%. Savukārt apjomu samazinājums augkopības nozarē bija iemesls lauksaimniecības ražošanas kritumam par 7,6%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP 2002. gada pirmajā pusgadā pieauga par 4,3%, 2001. gada pirmajā pusgadā - par 9%, 2000. gada pirmajā pusgadā - par 5,7%. Latvijas uzņēmumos trūkst stratēģiskās vadības LETA 09/10/03 Latvijas uzņēmēji ļoti labi orientējas nozarē, kurā strādā, pārzina tās attīstības tendences, taču nespēj šīs kopsakarības sasaistīt ar sava uzņēmuma darbību. Tas apdraud mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju Eiropas Savienībā. Trešdien 10. septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazinās ar Latvijas Universitātes doktoranta Jāņa Caunes pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspēju. Pētījumā secināts, ka Latvijas uzņēmēji noskaņoti optimistiski - 60% aptaujāto uzskata, ka nozare, kurā viņi strādā, ir augšanas stadijā, mazliet mazāk - nozare ir ļoti perspektīva. Vienlakus tas nozīmē, ka šajās nozarēs ir viegli ienākt konkurentiem, secinājis Caune. "Interesanti, ka biznesa izglītības esamība vai neesamība negarantē izpratni par konkurētspējas priekšrocībām," atzīst pētījuma autors Caune. Viņš noskaidrojis, ka 51% aptaujāto uzņēmēju nezina un nesaprot, kas ir konkurētspējas priekšrocības, īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem Rīgas rajonā un rajonu pilsētās. Uzņēmēji ļoti "mētājas" savos apgalvojumos, konstatējis Caune. Piemēram, augsti novērtē tehnoloģiju nozīmi, taču savā uzņēmumā jaunievedumus uzskata par mazāk svarīgu faktoru. Uzņēmēji apgalvo, ka cenšas atšķirties no pārējiem, taču savā starpā konkurē tikai ar cenām, jo orientējas uz zemākām izmaksām, piebilda pētnieks. Doktorants uzsvēra, ka negaidīti daudz uzņēmēju (46%) domā, ka nozares atbalsts bojā konkurenci un vislielāko atbalstu prasa tieši uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Aptaujas veikšanā izmantota LTRK biedru datu bāze, kā arī Amatniecības kameras biedru, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Banku augstskolas absolventu sniegtā informācija. No 1000 izplatītajām anketām aizpildītas 211. Katrā anketā bija 58 dažādi jautājumi, piemēram, par uzņēmumu darbības vispārējo raksturojumu, uzņēmēju izpratni par uzņēmuma konkurētspējīgām priekšrocībām, kukuļdošanu, uzņēmuma stratēģisko vadīšanu, nozares un sava uzņēmuma nākotnes redzējumu, izglītības ietekmi. 76% atbildētāju ir uzņēmumu vadītāji, no tiem 54% to īpašnieki. Jaunākajam aptaujas dalībniekam ir 19 gadu, vecākajam - 72. "Uzskatām, ka, pateicoties arī šim pētījumam, LTRK spēs daudz efektīvāk atbalstīt uzņēmējus, lai tie spētu konkurēt Eiropas Savienībā," sacīja LTRK prezidents Andris Lasmanis. Latvijas Bankai netīk algu pieaugums NRA 09/12/03 Latvijas Banka (LB) vērš uzmanību uz lielu reālās darba samaksas pieaugumu šā gada pirmajos divos ceturkšņos, taču bažījas, ka tas ir bijis augstāks par produktivitātes kāpumu. LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs atzinis, ka, analizējot darba samaksas rādītāju attīstību, uzmanības vērts ir fakts, ka šā gada otrajā ceturksnī novērots augstākais vidējās neto darba samaksas pieaugums kopš 1998. gada, kas būtiski apsteidza cenu pieaugumu. Savukārt vērtējot reālā izteiksmē, ņemot vērā inflāciju, darba samaksas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir augstākais kopš 1994. gada, kad sāka uzskaitīt vidējo darba samaksu tautsaimniecībā nodarbinātajiem. I. Rimšēvičs uzskata, ka šāds straujš darba samaksas tempa pieaugums daļēji ir saistāms ar valdības noteiktās minimālās darba algas paaugstināšanu un nelegālās ekonomikas īpatsvara mazināšanos. Tomēr neapšaubāms ir arī fakts, ka iedzīvotāju, it sevišķi darbspējīgās iedzīvotāju daļas, labklājība un pirktspēja būtiski uzlabojas. Viņš norādīja, ka saistībā ar šo tendenci būtisks ir jautājums, cik augsts ir pieļaujamais darba algas pieauguma temps, lai tas neapdraudētu inflācijas līmeni valstī. Valsts zaudējumi vēl neskaidri Diena 09/13/03 Latvijas Bankas pārmetumi Valsts kasei par stāvēšanu malā, kā dēļ valsts ārējais parāds eiro kursa svārstību rezultātā, iespējams, palielinājies par 34,4 miljoniem latu, uzskatāmi tikai par teorētiskiem pieņēmumiem, kam vēl ir maza saistība ar reālu nodarījumu valstij, uzskata vairāki Dienas aptaujātie ekonomisti. Tas, vai valsts patiesi ir cietusi miljonos mērāmus zaudējumus, būs skaidrs dienā, kad parāds būs jāatdod. Savukārt izteikt pieņēmumus laikā, kad maksājumi nav jāveic, un ņemt vērā tagadējās valūtas svārstības neesot auglīgi. Turklāt, pēc Valsts kases (VK) aprēķiniem, to pašu valūtas svārstību rezultātā valsts ārējā parāda vērtība (ja parāds citās valūtās tiktu pārvērsts latos) no 1.jūnija līdz 8.septembrim ir samazinājusies par 11,5 miljoniem latu. Pārmetumiem par zaudējumu nodarīšanu valstij nepiekrīt arī VK pārvaldnieks Aivars Veiss, kuram, visticamāk, tieši šo pārmetumu dēļ amats būs jāzaudē. Pamatojoties uz Latvijas Bankas (LB) vēstuli, finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) piedāvājis A.Veisam citu darbu Kultūras ministrijā. Patlaban vairāk nekā pusi no Latvijas valsts parāda veido aizņēmumi ārvalstīs citu valstu valūtās, kur turklāt galveno vietu aizņem eiro. Tā vērtība pēdējo gadu laikā ir augusi. LB uzskata, ka VK neveica virkni darījumu, lai samazinātu ar valūtas svārstībām saistītos riskus un tādējādi novērstu iespējamos zaudējumus. Eiro paliekot stiprākam (eiro kurss pret latu pusgada laikā ir pieaudzis par 4,5%), Latvijai būtu jātērē vairāk latu, lai aizņēmumu atdotu. “Raugoties no LB pozīcijām, labāk ir aizņemties vietējā tirgū. Iespējams, tā rezultātā celtos procentu likmes. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc LB uzsvērusi, ka valdībai ir jādzīvo ar sabalansētu budžetu un tad nebūtu jāaizņemas,” - tā ceturtdien preses konferencē uzsvēra LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Savukārt A.Veiss Dienai norādīja, ka eiro svārstības nekādi nevar atstāt ietekmi uz valsts budžetu, jo valsts ārvalstu finanšu tirgos ņemtie aizņēmumi ir eiro un šajā valūtā šie parādi arī tiks atdoti. Tas bijis viens no iemesliem, kādēļ pavasarī iecerēts izlaist jaunas parādzīmes tieši šajā valūtā. Zaudējumi varētu rasties tikai tad, ja Latvijai būtu eiro jāpērk par latiem vai jebkuru citu valūtu. “Jau tagad valstij ir arī ieņēmumi eiro, kas ļauj segt ikgadējos procentu maksājumus,” Dienai skaidroja A.Veiss. Turklāt, Latvijai iestājoties ES, paredzams, ka lats tiks piesaistīts eiro, un arī tas nozīmē, ka zaudējumu valūtas svārstību rezultātā nebūs. Agrāk Latvija naudu aizņēmās dažādiem mērķiem, piemēram, G-24 kredīti, Pasaules Bankas aizdevumi bija domāti galvenokārt dažādu strukturālo izmaiņu veikšanai un valsts investīciju projektu finansēšanai, bet pēdējo gadu laikā aizņēmumi tiek veikti, lai atrastu finansējumu valsts budžeta deficīta segšanai. Patlaban Latvijas valsts parāds jau sasniedzis 829 miljonus latu un ir aptuveni 16% no iekšzemes kopprodukta (IK). Ņemot vērā Eiropas monetārās savienības noteiktos ne vairāk kā 60% no IK, tas vērtējams kā labs rādītājs. “Valūtas svārstības ir atkarīgas no daudziem faktoriem, un patlaban ir pāragri teikt, ka eiro kurss nākamgad būs tikpat liels kā tagad. Iespējams, tas strauji pieaugs, bet tikpat liela varbūtība, ka tas strauji samazināsies. Tie ir tikai pieņēmumi, ka tagad šīs svārstības nes zaudējumus,” teica ekonomists Roberts Škapars. Ekonomists Andris Strazds Dienai norādīja, ka Latvijā pietrūkst finanšu resursu, lai varētu aizdot valdībai nepieciešamos līdzekļus. “Valstij vajag daudz naudas. Turklāt valsts vērtējama kā ļoti stabils partneris. Bankas būtu ieinteresētas naudu aizdod, taču līdz ar to samazinātos nauda citiem mērķiem un, piemēram, uzņēmējiem būtu jārēķinās ar augstākām kredītlikmēm, kas būtu iemesls mazākām investīcijām ražošanā. Tas nebūtu vēlams,” skaidroja A.Strazds. Lielākie Latvijas valsts aizņēmumi ārvalstu valūtās 1999.gadā izlaistas eiroobligācijas 225 miljoni eiro (Ls 145 milj.) vērtībā ar dzēšanas termiņu pieci gadi un kupona likmi (summa, kas jāmaksā katru gadu) 6,25%. Aizņēmums jāatdod 2004.gada maijā. 2001.gadā izlaistas eiroobligācijas 200 miljoni eiro (Ls 129 milj.) vērtībā ar dzēšanas termiņu septiņi gadi un kupona likmi 5,375%. Veidojot šī gada valsts budžetu, bija plānots rudenī izlaist eiroobligācijas līdz 400 miljonu eiro (Ls 258 milj.) vērtībā, lai atdotu 1999.gadā emitētās eiroobligācijas 225 milj. eiro vērtībā un vēl piesaistītu valstij nepieciešamos papildu līdzekļus. Pēc LB lūguma eiroobligāciju emisija pārcelta uz 2004.gada pavasari. LB uzskata, ka tad valstij būs mazāk jāmaksā no valsts budžeta par parāda apkalpošanu. Valsts parāds (milj. Ls) (2003.gada 1.pusgads) Iekšējais parāds 363,7 Ārējais parāds 465,2 Kopā: 829 Vidzemē cer uz piensaimniecības atdzimšanu NRA 09/15/03 Latvijā lielākā daļa gotiņu ir mazajos divu trīs govju ganāmpulkos. To saimniekiem pašiem iegādāties piena dzesētājus nav pa kabatai. Kārtīgi neatdzesējot pienu, pazeminās tā kvalitāte, līdz ar to arī samaksa par pienu ir niecīga. Cēsu rajona Zosēnu pagastā ir izveidota ES prasībām atbilstoša piena savāktuve, kurā no mazajiem zemniekiem savākto pienu atdzesē, pirms ved uz kombinātu. Tagad mazajiem zemniekiem ir atgriezusies cerība, ka kādam ir vajadzīgs piens arī no divu trīs govju ganāmpulkiem. 60 procenti no kopējā Latvijā izslauktā piena ir no mazajiem govju ganāmpulkiem. Piena ražošanas sadrumstalotība Latvijā joprojām ir ļoti aktuāla problēma. Lielākajā daļā saimniecību tiek turētas 1-5 govis. 2002. gada beigās šādās saimniecībās bija 58,9 procenti no kopējā govju skaita (67 089 saimniecībās 119 666 govis), liecina lauksaimniecības gada ziņojuma dati. Ienākumi no pāris gotiņām ir tik mazi, ka iegādāties piena dzesēšanas iekārtu nav pa kabatai, Neatkarīgajai atzina aptaujātie Cēsu rajona zemnieki. Tāda maksājot aptuveni 300 līdz 350 latu, turklāt vēl jāpierēķina izdevumi par elektrību. Savukārt bez piena dzesētāja nodrošināt vajadzīgo piena kvalitāti ir ārkārtīgi grūti. Jo zemākas kvalitātes piens, jo arī samaksa par to mazāka. Radies apburtais loks. Daudzi Cēsu, Valmieras un Valkas rajona mazo ganāmpulku īpašnieki gandrīz jau bija nolēmuši atmest piensaimniecībai ar roku un gotiņas likvidēt. Visticamāk, tā arī būtu noticis, ja vien Cēsu rajona Zosēnu pagastā Rīgas piena kombināts (RPK) nebūtu izveidojis ES prasībām pilnībā atbilstošu piena savāktuvi, kurā pienu pašlaik nodod vairāk nekā 200 piensaimnieku kooperatīva Drusti mazie piena ražotāji no Cēsu, Valmieras un Valkas rajona. Piena savāktuves izveidē uzņēmums investējis 45 000 latu. Savu artavu ieguldījusi arī Zemkopības ministrija, atvēlot šim kooperatīvam līdzekļus no subsīdijām. “Bez šādas piena savāktuves šajā vietā būtu jādomā par govju pārdošanu,” atzina arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, piebilstot, ka Latvijai nepieciešamo piena kopapjomu lielās piena saimniecības vien nodrošināt nevar. “Vidzeme ir īstā vieta piensaimniecībai, un tajā ir vieta arī maziem piena ražotājiem,” Neatkarīgajai sacīja RPK iepirkuma direktore Ingrīda Belinska. Lielākais zemnieku ieguvums no šīs piena savāktuves - četri piena dzesējamie tanki, kur dienā var atdzesēt 15 tonnu piena. Savāktuvē ienāk piens no 213 mazajām saimniecībām. Piens kooperatīvā Drusti tiek savākts no astoņiem pagastiem pa īpaši izstrādātiem maršrutiem. Lai nodrošinātu piena kvalitātes kontroles sistēmas ievērošanu, paraugi laboratoriskai analīzei tiek ņemti no visām kooperatīvā apvienotajām saimniecībām. Tuvākajos maršrutos paraugus ņem piena mašīnu šoferi, bet tālākajos - laborantes. No zemniekiem savāktais piens pāris stundu laikā nonāk savāktuvē. “Ar šo projektu būsim palikuši šiem zemniekiem pamatu zem kājām,” piena savāktuves izveidi vērtē Zosēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Roberts Ruķis. Zudušās naudas summas Krājbankā palielinās NRA 09/15/03 Ar katru dienu palielinās zvanītāju skaits un sūdzības par zudušo naudu Krājbankā. Zvanītāju skaits sasniedzis jau pusotru simtu. Cilvēki nav zaudējuši vēlmi atgūt naudu un pierādīt, ka banka rīkojusies nelikumīgi. “Manai mātei no 1995. gada stāvēja nauda Krājbankas kontā, bet bankā, uzrādot universālpilnvaru, kas man dod tiesības naudu izņemt, bankas darbinieki paziņoja, ka konts ir tukšs,” Neatkarīgajai atklāj Inese Blogzda no Mārupes. Viņa stāsta, ka apmēram pirms mēneša aizgājusi uz Krājbanku un ar universālpilnvaru mātes vārdā griezusies bankā, jo māte ir otrās grupas invalīde. Bankā, personas kodu apskatot, teikts, ka šis konts ir slēgts un viss ir patērēts par konta apkalpošanu. Daudz nerunājot, I. Blogzda sapratusi, ka nauda arī atskaitīta par akciju konta apkalpošanu, jo mātei bijušas akcijas Latvijas gāzē. Banka rīkojusies ļoti negodīgi, neinformējot veco cilvēku, ka nauda tiks atskatīta. Kā zināja teikt I. Blogzda, viņas māte arī nekādu līgumu nav slēgusi, kas paredzētu atskaitīt naudu par konta apkalpošanu. “Ir jārēķina, cik katru mēnesi banka atskaitījusi naudu, bet naudu, protams, esmu gatava atgūt, jo māte vienkārši fiziski to nav gatava izdarīt,” piebilst I. Blogzda. Viņa norāda, ka šie lati noderētu mātes kopšanai, kā arī zāļu iegādei, kuras ir nepieciešamas ikdienā. Savukārt Laura Štāle, kas nodarbojas ar tulkošanu, Neatkarīgajai atklāj, ka Krājbanka no viņas pieprasījusi naudu par konta apkalpošanu - piecus latus. Viņa stāsta, ka darba devējs viņai pārskaitījis regulāri algu uz bankas kontu, no kura viņa savu algu izņēmusi. Bankas darbinieki lūguši, lai viņa atstāj nelielu naudas summu kontā, jo pretējā gadījumā viņas konts zudīšot. Bankas darbinieks paskatījies un uzbļāvis, ka viņa ir bankai piecus latus parādā, piebilst L. Štāle. Viņa atklāj, ka būtu saprotoša, ja banka atsūtītu kaut kādu informāciju par to, ka nauda tiks atskaitīta, bet nekā. Rietumos bankas pat sūta apsveikuma vēstules svētkos, bet šī banka neinformējot konta izmaiņu gadījumā. “Es prasīju bankas darbiniekiem, lai parāda, kur es esmu parakstījusies, ka piekrītu naudas atskaitīšanai bez manas ziņas,” stāsta L. Štāle. Sievietei esot bijusi darīšana ar citām bankām, kur šādā gadījumā konts tiekot slēgts, nevis nauda atskaitīta un pēc tam pieprasīta atpakaļ. Viņa piebilst, ka galu galā nauda ir nauda, kas mūsdienās nav nevienam cilvēkam mazsvarīga. Tīrumos salijuši 17 miljoni latu NRA 09/16/03 Līdz 1. septembrim augusta beigu lietavu dēļ nebija nokulti 100 964,8 hektāri laukaugu. Līdz 1. septembrim augusta beigu lietavu dēļ nebija nokulti 100 964,8 hektāri laukaugu, liecina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes apkopotā un Zemkopības ministrijai iesniegtā Rajonu lauksaimnieku apvienību un Rajonu lauksaimnieku konsultāciju biroju sniegtā informācija. Lielākās nenokultās platības atrodas Latgales un Vidzemes reģionu saimniecībās. Zaudējumi ir aptuveni 17 miljoni latu. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sekretariāta vadītāja Rita Sīle stāstīja, ka aptaujā piedalījās 3371 saimniecība, kurās tiek audzēti laukaugi, tādējādi veiktās aptaujas rezultātus var uzskatīt par ticamiem un attiecināmiem uz visu laukaugus ražojošo saimniecību apjomu Latvijā. Neraugoties uz to, norādītais zaudējumu apjoms nav galīgs, jo, pēc aptaujas rezultātiem, ir redzams - teritorijās, kur atrodas lielas laukaugu audzēšanā specializējušās saimniecības, piemēram, Zemgalē, salīdzinoši neliels skaits saimniecību sniegušas informāciju. Informācija apkopota, lai pamatotu laukaugu saimniecībām nepieciešamās finanses un noteiktu valsts palīdzības apmēru - 50 latu par hektāru indeksējot proporcionāli lietavu radītajiem zaudējumiem reģionos. Kaut arī kopš 1. septembra nokulto platību apjoms ir palielinājies, faktiskie neiegūtās un bojātās ražas izraisītie zaudējumi nav samazinājušies - aptaujātajās saimniecībās zaudējumi no negūtajiem ienākumiem ir aptuveni 17,3 miljoni latu. Zaudējumus saimniecībās veido gan ražas un kvalitātes zudumi laikā nenokultās laukaugu platībās, gan paaugstinātās un neplānotās izmaksas saimniecībās, tajā skaitā graudaugu kaltēšanai un darbaspēkam. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir aicinājusi mazināt augusta beigu lietavu radītos zaudējumus laukaugu saimniecībās - paredzot zemniekiem radušos zaudējumu daļēju kompensāciju 50 latu par hektāru apmērā, atbalsta summu precizējot atbilstoši reģiona zemniekiem lietavās nodarītajiem zaudējumiem, produkcijas ražotājiem dzēšot 2003. gada pirmo deviņu mēnešu kredītu procentus, veicot sarunas ar bankām par zemnieku kredītu pamatsummas atmaksas iesaldēšanu uz gadu, izstrādājot bezprocentu kredītu programmu pieciem gadiem tām saimniecībām, kuras nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmējuši vissmagāk, Latvijas daļu no nākamā gada tiešajiem maksājumiem izmaksājot gada sākumā, Zemkopības ministrijai veicot grozījumus Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā, paredzot transporta kompensāciju lopu turētājiem par cukurbiešu graizījumu nogādāšanu saimniecībās. Ko gada laikā pērk un cik tērē viens Latvijas iedzīvotājs LETA 09/16/03 Pērn viens Latvijas iedzīvotājs dažādu preču iegādei tērējis vidēji 744,9 latus. Latvijas iedzīvotāji uztura produktiem pērn tērējuši vidēji 267,3 latus jeb 35,9% no kopējiem tēriņiem, bet nepārtikas preču iegādei - 401,6 latus jeb 53,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma rezultāti. No nepārtikas precēm, izņemot automobiļus, to detaļas un degvielu, pērn visvairāk viens Latvijas iedzīvotājs tērējis būvmateriālu iegādei - 58,3 latus, kas veido 7,8% no kopējiem izdevumiem. Farmācijas preces vidēji vienam iedzīvotājam pērn izmaksājušas 36,4 latus, kas veido 4,9% no kopējiem tēriņiem, apģērbs - 31 latu jeb 4,2%, apavu iegāde - 14,8 latus jeb 2%, mēbeles - 21,7 latus jeb 2,9%, grāmatas - deviņi lati jeb 1,2%, laikraksti un žurnāli - 9,6 lati jeb 1,3%, datori, datorprogrammas, fotopreces, optiskās preces, brilles - 20,4 lati jeb 2,7%, telefoni un citas telekomunikāciju ierīces - 8,8 lati jeb 1,2%, ziedi, augi, sēklas, minerālmēslojums - 8,7 lati jeb 1,2%. Alkoholisko dzērienu iegādei pērn vidēji viens Latvijas iedzīvotājs iztērējis 53,9 latus, kas veido 7,2% no kopējiem tēriņiem, tabakas izstrādājumiem - 22,1 latu jeb 3%. Nagļa līdzbraucējam ļauj privatizēt par sertifikātiem NRA 09/17/03 Bijušā Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektora Jāņa Nagļa līdzbraucēja autorallijā Modra Mētera vadītās akciju sabiedrības Latvijas valdības autobāze privatizētāji ieguvuši tiesības šā uzņēmuma akciju atlikušo daļu izpirkt par sertifikātiem. Ekonomikas ministra padomnieks par notikušo pauž nožēlu. Lēmums “aizstāt valsts uzņēmuma Latvijas valdības autobāze akciju kontrolpaketes atlikušo pirkuma maksas latos maksājamo daļu 48 995,84 ar maksāšanas līdzekļiem - 1 749,46 privatizācijas sertifikātiem” pieņemts PA valdes sēdē šā gada 9. septembrī, brīdī, kad gan PA pārraugošās Ekonomikas ministrijas, gan arī valdības vadītāju prāti aizņemti ar aģitēšanu par Eiropas Savienību. Pirms nepilniem diviem gadiem Neatkarīgā informēja, ka PA lēti - par nepilniem 200 000 latu un 5400 sertifikātu - pārdevusi valdības autobāzes akciju kontrolpaketi (aptuveni 54%). Tādējādi privatizētājs - SIA Bona Taxi - par niecīgu samaksu ieguva īpašuma tiesības uz vairākām ēkām un būvēm vienā no visperspektīvākajiem Rīgas rajoniem Sporta ielā. Valdības autobāzei piederēja administratīvā ēka ar kopējo platību 2916 m2, metāla angārs (330 m2), ugunsdzēšanas stacija (232 m2), ražošanas un noliktavu korpuss (2065,8 m2), asfaltētas autostāvvietas tuvu Rīgas centram (10 011 m2), remontdarbnīcu ēka (183 m2), automazgātava (1179 m2), degvielas uzpildes stacija un cits. Kopumā privatizējamais objekts aizņem aptuveni 2,5 hektārus Rīgā, Sporta ielā 6 un 18. Dokumentos norādīts, ka patlaban šī zeme pieder Rīgas pilsētai, taču jaunajam īpašniekam neeksistē nekādi ierobežojumi zemi privatizēt par sertifikātiem. Jaunā privātā sabiedrība Latvijas valdības autobāze, kuras padomes priekšsēdētājs Modris Mēters ir J. Nagļa līdzbraucējs autorallijos un labs viņa draugs, īpašumā ieguva arī 29 automašīnas ar kopējo bilances vērtību 273 324 lati, to skaitā tādas automašīnas kā Audi A-6 Quattro, Volvo S-70, Volvo 960, Volvo 850, Land Rover, Chevrolet u.c. Privatizētājas firmas Bona Taxi amatpersonas bija cieši saistītas ar bankrotējušo uzņēmumu Bona M, turklāt pastāvēja aizdomas, ka Bona M līdz bankrotam novesta ļaunprātīgi. Savukārt tobrīd jaunais Latvijas valdības autobāzes padomes priekšsēdētājs M. Mēters ir saistīts ne tikai ar toreizējo PA ģenerāldirektoru J. Nagli, bet arī ar citiem ietekmīgiem PA darbiniekiem. Turklāt M. Mēters ir pazīstams arī kā līdzīpašnieks firmā, kura savulaik no Ekonomikas ministrijas izkrāpa tā saukto Privatizācijas fonda kredītu. Ekonomikas ministra Jura Lujāna padomnieks Juris Avotiņš par PA pagājušās nedēļas lēmumu mainīt maksāšanas līdzekļus no latiem uz sertifikātiem pauda sašutumu: “Es viņiem visu laiku norādu, ka maksāšanas līdzekļu maiņu privatizācijā nevajag piemērot. Viņi, atsaucoties uz privatizācijas likumu, atbild, ka likums viņiem to neliedz darīt un privatizēšanas nosacījumiem jābūt labvēlīgiem uzņēmējiem.” J. Avotiņš atzina, ka PA nevar pārmest, ka tā būtu rīkojusies pretrunā ar likumu, “taču ir jau arī runa par morāles un ētikas lietām, vēl jo vairāk tāpēc, ka valdība iepriekš norādīja - no privatizācijas jāiegūst maksimāli lielāks labums valstij”, piebilda J. Avotiņš. Pēc padomnieka teiktā, PA var vainot vienīgi šo morāles un ētikas normu pārkāpšanā. PA preses sekretārs Jānis Bunte skaidroja, ka lēmums par valdības autobāzi valdē pieņemts, pamatojoties uz PA izveidotās darba grupas rekomendācijām. Darba grupas locekļi bijuši partijas Jaunais laiks pārstāvji Madars Lasmanis, Gunārs Rācenājs, tautpartijnieks Ivars Forands, zaļais Askolds Kļaviņš, kā arī PA pārstāvji Imants Mantiņš un Zigurds Beinarts. Vēl vairāk - no PA valdes lēmuma teksta izriet, ka šobrīd valdības autobāzes kontrolpaketes īpašniece nemaz vairs nav Bona Taxi. Pērn jūlijā tai tika atļauts autobāzes kontrolpaketi pārdot SIA Baltekonet. Interesanti, ka Lursoft datos šī īpašnieku maiņa nemaz nav fiksēta. Savukārt par SIA Baltekonet tur var uzzināt, ka tā ir Cēsīs reģistrēta firma, kura pieder kādam ofšoram un kādam 21 gadu vecam jaunietim. Polītika KNAB no ZZS pieprasīs papildu paskaidrojumus LETA 09/11/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēl gaidīs paskaidrojumus par atteikumu atmaksāt par nelikumīgiem atzītos ziedojumus. Tā teica KNAB preses pārstāve Diāna Kurpniece. Paskaidrojumi esot nepieciešami, lai varētu sastādīt likumam atbilstošu administratīvo protokolu. Pēc to saņemšanas tikšot arī lemts, vai administratīvi sodīt ZZS un vai sūdzēt politisko organizāciju tiesā. Jau ziņots, ka ZZS negatavojas pārskaitīt uz Finanšu ministrijas norādīto kontu par nelikumīgiem atzītos ziedojumus 74 650 latu apmērā. Partija vakar vienojās ar zvērinātu advokātu Juri Narkēviču par ZZS pārstāvību finanšu jautājumos. Viņš esot nosūtījis vēstuli KNAB, kurā juridiski pamatojis partijas lēmumu nepārskaitīt naudu. Politiskā organizācija apgalvo, ka pildījusi likumu, tādēļ neesot iemesla ziedojumus nekavējoties atdot. Partija esot gatava sadarboties ar KNAB visos jautājumos, kas saistīti ar biroja sākto partijas ziedotāju pārbaudi, savukārt katras personas vaina un tas, vai kāds ziedojums ir nelikumīgs, jānosaka tiesai, uzsver partija. Jau ziņots - KNAB konstatējis, ka partija saņēmusi ziedojumus 74 650 latu vērtībā pretēji Politisko organizāciju finansēšanas likuma prasībām: daļu summas ziedojuši starpnieki, bet vairākas personas atzinušas, ka nav ziedojušas vispār. Ierosināta krimināllieta par dokumentu viltošanu. Laksa dusmīgs uz Repši BNS 09/11/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcijas priekšsēdētaja vietnieks Arnolds Laksa norādīja, ka ceturtdienas triju koalīcijas partneru paziņojums par nepieciešamību tikties ar premjeru ir saistīts ar to, ka koalīcijas partnerus "sāk uztraukt šī koalīcijas vadības forma, kas iet roku rokā ar autoritatīvu vadības stilu". Laksa uzsvēra, ka koalīcijas partneriem ir pilnīgi nepieņemams "Jaunā laika" īstenotais princips, ka kāda koalīcijas partnera iebildumu gadījumā pret Repšes partijas priekšlikumiem, premjers, piemēram, varētu atlaist kādu no šīs partijas ministriem. Viņš pastāstīja, ka koalīcijas partneru tikšanās laikā, kurā nav piedalījusies prese, "Jaunais laiks" paudis gatavību atcelt "nepaklausīgās partijas ministru". Šāda informācija izskanējusi par zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS). Šāds situācijas pavērsiens liecina tikai par to, ka nav nekādas reālas sakarības starp konkrētu likumprojektu un nevainīga ministra noņemšanu. Laksa pieļāva iespēju, ka kategoriskie "Jaunā laika" paziņojumi, iespējams, saistīti arī ar to, ka "Jaunais laiks" panācis vienošanos par citas valdības veidošanu. "Nespēju iedomāties, ka tik atbildīga amatpersona kā premjers var bārstīties ar tik emocionālām frāzēm," sacīja Laksa. Viņš arī pauda sašutumu par premjera atsaukšanos uz operatīvo informāciju. "Šī piebilde ir šaušalīga," sacīja Laksa. Viņš atzina, ka šādas frāzes viņam atgādina 70. un 80.gadus, kad ar slepeno informāciju operēja pasaules demagogi. Viņš pauda pārliecību, ka šāds precedents varētu atkārtoties arī nākotnē, kad "Jaunais laiks" ļoti būtiskus lēmumus varētu panākt, atsaucoties uz neizpaužamu, bet drošu operatīvo informāciju. Laksa arī norādīja, ka šo situāciju vēl dramatiskāku padara tas, ka Saeimā iesniegti grozījumi par premjera pilnvaru palielināšanu valsts drošības iestāžu darbā. Runājot par koalīcijas stabilitāti, Laksa atzina, ka situāciju vēl ir iespējams vērst par labu, ja Repšes partija mainīs savu attieksmi, un atzina, ka līdz referendumam valdībai nevajadzētu krist. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts un Latvijas Zaļās partijas līderis Indulis Emsis, komentējot premjera trešdienas izteikumus, žurnālistiem atzina - "es ceru, ka premjers tā nav domājis, jo pretējā gadījumā tas liecinātu par bīstamu klišeju pielīmēšanu saviem koalīcijas partneriem un vēlmi mūs pārvērst par balsošanas mašīnu, jo tad jau jebkurā brīdī, ja izteiksim atšķirīgu viedokli no "Jaunā laika", mūsu teikto var saistīt ar noziedzīgās pasaules diktātu". Jau vēstīts, ka jautājums par Rīgas brīvostas valdi izraisījis pamatīgus strīdus koalīcijas partiju vidū. Partija "Jaunais laiks" uzstāj uz grozījumu pieņemšanu likumos par ostām un Rīgas brīvostu steidzamības kārtībā, lai varētu atlaist tagadējo Rīgas ostas valdi un iecelt jaunu. Grozījumi paredz samazināt valdes locekļu skaitu no desmit līdz pieciem un paredzēt, ka četri no tiem pārstāv valsti un tikai viens pašvaldību. Pašlaik valsts un pašvaldību locekļu skaits ir vienāds. Tostarp Latvijas Pirmā partija uzstāj, ka šāda kārtība jāievieš arī Liepājā un Ventspilī, kam savukārt nepiekrīt "Jaunais laiks". Rezultātā likuma grozījumos ir iebalsotas pretrunīgas normas un tautsaimniecības komisija sākumā lūdza likumu grozījumiem steidzamības statusu atcelt vispār, bet ceturtdien panāca kompromisa variantu, atliekot likumu skatīšanu uz 25.septembra Saeimas sēdi. Tostarp premjers trešdien, pēc tam kad atbalstu "Jaunā laika" ierosinājumam panākt neizdevās, asi vērsās pret koalīcijas partneriem, vainojot tos likumu grozījumu pieņemšanas kavēšanā. "Tas gan ir skaidrs, ka mums nav vajadzīga viena marionešu valdība, kas danco pēc lielkapitāla stabules.. Tādu rīcību paciest mēs nevaram. Ja viņi bloķēs Rīgas brīvostas sakārtošanu, tad viņi bloķēs valsts sakārtošanu. Tad viņi bloķējas ar noziedzniekiem," kategorisks bija premjers. Vēlāk lūgts paskaidrot, ko viņš domājis ar noziedzīgo struktūru piesaukšanu, premjers gan norādīja, ka par to nebūtu jārunā viņam, bet gan tiesībsargājošo struktūru pārstāvjiem, kad tam būs laiks. Valdība ir sadusmota par vairākiem Rīgas ostas valdes lēmumiem, iznomājot zemi un sniedzot kredītu galvojumus, tādēļ atstādinājusi visus valsts pārstāvjus ostas valdē, padarot to lemtnespējīgu. Koalīcijas partijas apvainojas par to saistīšanu ar noziedzniekiem BNS 09/11/03 Trīs koalīcijas partijas - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Pirmā partija (LPP) - izsaka neizpratni par premjera apgalvojumiem par "noziedzīgas pasaules ietekmi" uz šo partiju iesniegtajiem priekšlikumiem likumos par ostām un Rīgas brīvostu. TB/LNNK, ZZS un LPP izplatītajā aicinājumā premjeram uzsvērts, ka šo partiju frakcijas ir paudušas nepārprotamu atbalstu premjera iniciatīvai novērst esošos un potenciālos draudus Latvijas ekonomikai un tādēļ palielināt valsts ietekmi Rīgas brīvostā. Taču katrai frakcijai ir savs redzējums, kā uzlabot un pilnveidot minētos likumus, "tādēļ esam iesnieguši savus priekšlikumus, kas diemžēl no jūsu puses tiek pārsteidzīgi un, mūsuprāt, nepamatoti kritizēti", teikts paziņojumā. "Mēs uzskatām, ka viedokļu dažādība vienotu mērķu sasniegšanai palīdz nonākt pie pieņemamākā un juridiski korektākā risinājuma un ir neatņemama demokrātijas iezīme," aizvainojumu par premjera pārmetumiem neslēpa viņa vadītās partijas "Jaunais laiks" partneri. "Ministru prezidenta izteikumiem ir jābūt pamatotiem un argumentētiem, tādēļ vēlamies saņemt jūsu izskaidrojumu, vai arī turpmāk tiesības uz savu viedokli vienotu mērķu sasniegšanā tiks uzskatītas par noziedzīgām un savtīgām," jautā koalīcijas partneri. Tādēļ partijas nolēmušas aicināt Ministru prezidentu uz tikšanos. Aicinājumu parakstījuši visu valdības koalīcijas frakciju, izņemot "Jaunā laika", vadītāji. Ministru prezidenta padomnieks Dans Titavs BNS uzsvēra, ka premjeram nav iebildumu tikties ar koalīcijas partiju vadību un šāda tikšanās noteikti notiks jau drīzumā. Viņš arī pauda pārliecību, ka šāds paziņojums nav vēršanās pret premjeru vai partiju "Jaunais laiks" un nav draudi koalīcijas stabilitātei. "Koalīcijas partneri nekad nav atraidīti - galvenais ir izrunāt, nevis apvainoties," sacīja Titavs. Viņš arī nevēlējās prognozēt, vai premjers atsauks savus izteikumus, kas saniknojuši citas partijas, uzsverot, ka par to nepieciešama izrunāšanās partiju vidū. Jau vēstīts, ka jautājums par Rīgas brīvostas valdi ir izraisījis pamatīgus strīdus koalīcijas partiju vidū. Partija "Jaunais laiks" uzstāj, ka steidzamības kārtībā jāpieņem grozījumi likumos par ostām un Rīgas brīvostu, lai varētu atlaist tagadējo Rīgas ostas valdi un iecelt jaunu. Grozījumi paredz samazināt valdes locekļu skaitu no desmit līdz pieciem un paredz, ka četri no tiem pārstāv valsti un tikai viens pašvaldību. Pašlaik valsts un pašvaldību locekļu skaits ir vienāds. Tostarp LPP uzstāj, ka šāda kārtība jāievieš arī Liepājā un Ventspilī, kam savukārt nepiekrīt "Jaunais laiks". Rezultātā likuma grozījumos ir iebalsotas pretrunīgas normas, un tautsaimniecības komisija sākumā lūdza likumu grozījumiem steidzamības statusu atcelt vispār, bet ceturtdien panāca kompromisa variantu, atliekot likumu skatīšanu uz Saeimas 25.septembra sēdi. Tostarp premjers trešdien, kad atbalstu "Jaunā laika" ierosinājumam panākt neizdevās, asi vērsās pret koalīcijas partneriem, vainojot tos likumu grozījumu pieņemšanas kavēšanā. "Tas gan ir skaidrs, ka mums nav vajadzīga viena marionešu valdība, kas danco pēc lielkapitāla stabules.. Tādu rīcību paciest mēs nevaram. Ja viņi bloķēs Rīgas brīvostas sakārtošanu, tad viņi bloķēs valsts sakārtošanu. Tad viņi bloķējas ar noziedzniekiem," kategorisks bija premjers. Vēlāk lūgts paskaidrot, ko viņš domājis ar noziedzīgo struktūru piesaukšanu, premjers gan norādīja, ka par to nebūtu jārunā viņam, bet gan tiesībsargājošo struktūru pārstāvjiem, kad tam būs laiks. Valdība ir sadusmota par vairākiem Rīgas ostas valdes lēmumiem, iznomājot zemi un sniedzot kredītu galvojumus, tādēļ atstādinājusi visus valsts pārstāvjus ostas valdē, padarot to lemtnespējīgu. Pēc premjera paskaidrojumiem koalīcijā atkal pamiers Diena 09/12/03 Premjera Einara Repšes (JL) asie izteikumi, saistot koalīcijas partiju aicinājumu nesteigties palielināt valsts ietekmi Rīgas brīvostā ar noziedzīgās pasaules ietekmi, ceturtdien izraisīja trīs pārējo valdības partiju pretreakciju. Oficiālā aicinājumā premjeram Latvijas Pirmā partija, Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienība pieprasīja E.Repšes paskaidrojumus par viņa neizprotamajiem izteikumiem. Iznācis no partiju pārstāvju divu stundu garās sarunas, E.Repše līdzīgi kā pēc agrāk piedzīvotām kritiskām situācijām paziņoja, ka “arī šī reize ir kārtējo reizi stiprinājusi mūsu koalīcijas vienotību un spēju risināt problēmas”. Koalīcijas partneri ceturtdien vienojās, ka jautājumu par Rīgas brīvostu Saeima skatīs 25.septembrī pēc referenduma par iestāju ES. Lai arī E.Repše partnerus un sabiedrību trešdien brīdināja, ka viņam valdība nav vajadzīga par katru cenu, ko varēja tulkot arī kā nodomu to atstāt, ja neizdosies panākt frakciju piekāpšanos, ceturtdien sarunā aiz slēgtās durvīm ar to pārstāvjiem E.Repše esot paziņojis, ka nekādā gadījumā viņš nedomājot atkāpties pats, liecina Dienas rīcībā esošā informācija. Saskaņā ar to premjers patiešām par iespējamu uzskata metodi, ka partnerus varētu sodīt par premjeram nepieņemamu balsojumu Saeimā, pieprasot kāda šīs partijas ministra demisiju, pat ja viņš nav saistīts ar jautājumu, ko frakcija nav atbalstījusi. Diena jau rakstīja, ka partneri bija izteikuši bažas par premjera palīga Dana Titava rīcību, izsakot draudus partijām - ja tās neatbalstīs Rīgas brīvostas likuma pieņemšanu Saeimā kā steidzamu, tad zaudēšot pa vienam ministram. Ja brīdinājums tiktu īstenots, iespējas zaudēt posteņus būtu premjera biedram Aināram Šleseram (LPP), satiksmes ministram Robertam Zīlem (TB/LNNK) un zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS), kurš nav saistīts ar ostu darbu un kura darbību premjers nav kritizējis. LPP frakcijas priekšsēža vietnieks Arnolds Laksa, kuram arī D.Titavs izteicis brīdinājumu, Dienai atzina: “Tas ir šaušalīgi un atgādina viduslaikus, kad prasa bezierunu paklausību, pretējā gadījumā tirgus laukumā citiem par brīdinājumu katru nedēļu kādu pakar.” A.Laksa un arī citi partneri cer, ka Jaunais laiks savā starpā izvērtēs šo situāciju un arī to, cik lielas pilnvaras varētu būt D.Titavam. Lūgts to komentēt, E.Repše mazliet saminstinājās, tad sacīja: “Viņam nav nekādu pilnvaru. Nu labi, par to jau ir runāts. Dans Titavs ir mans palīgs un strādā saskaņā ar premjeru, un strādā ļoti daudz.” Premjers palīga brīdinājumus partijām raksturoja kā informēšanu par to, kā “premjers viņam likumā piešķirto tiesību ietvaros reaģēs gadījumā, ja Rīgas brīvostas jautājums netiks risināts”. E.Repše, lai arī nav noskaņots atkāpties, presei tomēr atkārtoja: “Ja brīvostas jautājums netiks atrisināts, tad valdības pastāvēšana nav pieņemama.” Uz jautājumu, kā katra no koalīcijas partijām ir saistīta ar tām aizdomām, ko premjers izteica par iespējamām noziedzīgām darbībām Rīgas brīvostā, E.Repše īsti nevarēja atbildēt, norādot, ka viņa rīcībā ir informācija, kas liecinot, ka Rīgas brīvostā notiekot darbības, kas rada aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem, bet tā esot operatīvā informācija, kuru nedrīkst atklāt tiem, kam nav pieejas valsts noslēpumu saturošai informācijai. A.Laksa to neuzskata par argumentu, lai vainotu kolēģus noziedzīgos nodarījumos, un sacīja, ka partneri tomēr aicinās ar šīm ziņām iepazīstināt tos kolēģus, kam ir pieeja valsts noslēpumam. Partijas jūtoties apvainotas, jo JL piedāvāto ideju vēlējušās iemiesot likumā juridiski korektā veidā. Tēvzemiešu frakcijas vadītājs Māris Grīnblats arī norādīja, ka premjers ir aicināts nodrošināt tādu lēmumu pieņemšanas mehānismu, lai diskusijas par strīdīgiem jautājumiem notiktu pirms to iesniegšanas Saeimā. Arī ceturtdien koalīcija nespēja nodrošināt vairākuma atbalstu vairākiem valdības iesniegtajiem noteikumiem, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Kāds koalīcijas pārstāvis, lūgts raksturot noskaņojumu pēc tikšanās, sacīja: “Braucot visiem vienā mašīnā ar maksimālo ātrumu, šoreiz vēl izdevās šo līkumu paņemt, bet vai tas izdosies arī citreiz?” M.Grīnblats atzina, ka “šie partneri, lai kā arī viņi varbūt viens otram mazliet nepatiktu, tomēr patīk labāk nekā pārējie politiskie spēki, kas ir Saeimā”. Uz optimistiskas nots sarunu ar presi beidza arī ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis: “Tiem, kas, redzot situāciju koalīcijā, cerēja pie šīs uguntiņas rokas pasildīt, droši vien būs jānosalst.” Par Repšes pārmetumiem Rīgas mērs apsver iespēju vērsties tiesā Diena 09/13/03 Premjera Einara Repšes (JL) šonedēļ izteiktie paziņojumi par iespējamām noziedzīgām darbībām Rīgas brīvostā, uz ko jau asi reaģējušas ar teikto aizskartās valdības partijas, rosinājuši arī Rīgas mēru Gundaru Bojāru (LSDSP) apsvērt iespēju vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. G.Bojārs, kas ir arī brīvostas valdes priekšsēdis, piektdien Dienai atzina, ka vēl nav sagatavojis prasības pieteikumu, bet kopā ar juristiem izvērtējot iespējas to darīt. Jau iepriekš G.Bojārs pieļāva iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja Saeima akceptēs valdības iesniegtos grozījumus Rīgas brīvostas likumā, kas paredz ostas valdē iekļaut tikai četrus valsts un vienu pašvaldības pārstāvi. Saeima šo jautājumu skatīs 25.septembrī. Atklātā vēstulē premjeram Rīgas mērs norāda, ka “savu godu un cieņu aizstāvēšu likumā noteiktā kārtībā, pirms “kārtības mīlētājs” sev nav uzurpējis augstākā un vienīgā soģa tiesības”. Premjera palīgs jurists Edgars Jaunups piektdien Dienai par Rīgas mēra nodomu vērsties tiesā sacīja, ka “E.Repšes formulētajā viedoklī nevienas personas gods tieši netika aizskarts un premjers tikai atsaucās uz informāciju, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā”. G.Bojāra atklātajā vēstulē ir sacīts: “Cīņa ar noziedzību, par kuru runā valdības vadītājs, ir jānodrošina citām struktūrām, kas ir valsts kontrolē. Vai Ministru prezidents pats nav uzskatāms par noziedznieku, ņemot vērā centienus pārkāpt Satversmi un tur noteiktās tiesiskās normas? Domāju, ir pamats uzskatīt, ka valstī tiek grauta valsts pārvaldes iekārta un iedibināta diktatūra.” Jau ziņots, ka koalīcijas partneru aicinājumu nesteigties ar valsts ietekmes palielināšanu brīvostas pārvaldē, kamēr nav sagatavota juridiski precīza likuma grozījumu redakcija, E.Repše novērtēja kā pretdarbību centieniem sakārtot valsts pārvaldi un saistīja to ar noziedzīgām darbībām. Premjers atsaucās uz viņa rīcībā esošo informāciju, kuru neesot tiesīgs izpaust, taču tā rada aizdomas, ka brīvostā “tiek apdraudētas valsts finansiālās un ekonomiskās intereses, kā arī ir aizdomas par korupcijas un protekcionisma gadījumiem”. Pēc novadu izveidošanas Pašvaldību savienība var kļūt politiska Diena 09/15/03 Līdz ar novadu izveidošanu pārmaiņas gaida arī Latvijas Pašvaldību savienību, kas ir oficiālā pašvaldību pilnvarotā pārstāve sarunās ar valdību. Samazinoties pašvaldību skaitam no 540, kā tas ir tagad, uz aptuveni simt novadiem un, palielinoties politisko partiju ietekmei vietējā varā, arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) darbība varētu tikt organizēta pēc politisko partiju principa, Dienai atzina LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Pašvaldību pārstāvji šādu varbūtību vēl aplūko kā tālas nākotnes jautājumu un izturas pret to rezervēti. LPS likteni ievērojami ietekmēs noteiktais veidojamo novadu skaits, izraudzītā vēlēšanu sistēma un tas, vai novadu vēlēšanām varēs pieteikt tikai partiju sarakstus vai tos iesniegs arī apvienības. Pirmajā gadījumā pašvaldību vēlēšanu rezultātiem vajadzētu atspoguļoties arī LPS vadošo institūciju izveidošanā - tās, savstarpēji vienojoties, izveidotu partijas, kas vēlēšanās guvušas vislabākos panākumus, atzina LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis. Viņš pats nav nevienas partijas biedrs, jo ir Ventspils rajona Užavas pagasta padomes deputāts, kas ievēlēts no apvienības saraksta. Viņa pieci vietnieki, kas pārstāv pagastus, novadus, pilsētas, rajonus un lielās pilsētas, katrs ir no kādas politiskās partijas, taču tas LPS darbībā tikpat kā nav jūtams. Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL) Dienai pieļāva, ka pēc novadu izveidošanas LPS būtu jāmainās un tās darbība jāorganizē pēc partiju principa, lai LPS viedoklī atspoguļotos vēlēšanās uzvarējušo un pašvaldībās plašāk pārstāvēto partiju nostāja. Tagad esot jūtams, ka LPS bieži nevar atrast kopsaucēju. Savukārt Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdis, Tukuma mērs Juris Šulcs, kura vadītās savienības valdes sēdē pirms nepilna mēneša tika sākta diskusija par LPS nākotni, pagaidām vēl atturīgi uzņem ideju par organizācijas politizāciju. “Tas, ka pašvaldību pārstāvji tagad cenšas neuzsvērt savu politisko piederību, ir labākais, ko esam saglabājuši, lai nodrošinātu stabilitāti,” Dienai sacīja J.Šulcs. Viņš pieļauj, ka līdz ar novadu izveidošanu vairs nepastāvēs ne Pagastu apvienība, ne Pilsētu savienība, bet būs viena Pašvaldību savienība. LPS nodibināja 1991.gada 15.decembrī, un toreiz tai bija citi uzdevumi, Dienai atgādināja pirmais LPS priekšsēdis Jānis Bunkšs. Viņš minēja, ka atjaunotajā neatkarīgajā valstī bija svarīgi nostiprināt demokrātisku un patstāvīgu pašvaldību sistēmu, stiprināt pašvaldību ietekmi un sasniegts, lai ar tām rēķinās valsts vara. Laika gaitā tas ir panākts, tajā skaitā ir izveidota arī pašvaldību un valdības sarunu sistēma. Tagad organizācijai ir citi uzdevumi, kas saistās ar pašvaldību darbības kvalitāti, taču arī šajos apstākļos J.Bunkšs atturīgi vērtē domu par organizācijas politizēšanu, jo partiju savstarpējos strīdos varot aiziet pārāk daudz enerģijas. Kad LPS sāka vadīt J.Bunkšs, tajā sākumā bija trīs darbinieki, tagad bez priekšsēža, atbildīgās sekretāres un priekšsēža padomnieces vēl ir 16 padomnieki un konsultanti, četri sekretariāta darbinieki. LPS izdod žurnālu Logs, kurā strādā divi cilvēki. LPS uztur pašvaldības ar savām biedru naudām. Pārstāvniecība Pārstāvniecība Latvijas Pašvaldību savienībā LPS ir iestājušās septiņas lielo pilsētu pašvaldības 59 pilsētu pašvaldības 26 rajonu pašvaldības 461 pagastu pašvaldības 13 novadu pašvaldības Jurkāns bijušo cīņu biedru Plineru nosauc par sivēnu BNS 09/15/03 Tautas saskaņas partijas (TSP) līderis Jānis Jurkāns savu bijušo "cīņu biedru" Jakovu Plineru intervijā laikrakstam "Rīgas Balss" nodēvējis par sivēnu. Šādi Jurkāna izteikumi aizskāruši Plineru, kurš pavisam nesen izstājās no TSP un ar mērķi stutēt kreiso spēku apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) izveidoja jaunu partiju "Brīva izvēle tautu Eiropā" (BITE). Pliners ir pārliecināts, ka Jurkāna aizvainojošie izteikumi liecina par viņa bailēm no konkurences, un arī viņš sola vairs neklusēt par Jurkāna pāri darījumiem viņam, PCTVL un apvienības vēlētājiem. "Jurkānam vienkārši vairs netur nervi, lai tas paliek uz viņa sirdsapziņas," Jurkāna teikto komentēja Pliners. Pliners pastāstīja, ka pirms viņa aiziešanas no TSP abi politiķi "džentlmeniski vienojušies par to, kā šo faktu skaidrosim medijiem", taču Jurkāns pirmais ir pārkāpis šo vienošanos. "Es to tiešām negribēju, jo, manuprāt, divu politisku spēku apmelojumi abas partijas padara vājākas. Jurkāns pats ir izvēlējies šādu ceļu - ja viņš grib šādu vārdu karu, tad viņš tādu arī dabūs," draudīgi norādīja Pliners. Viņš atzina, ka Jurkānu uzskata par vēlētāju interešu nodevēju. "Mums uzticējās ceturtā daļa vēlētāju, un pirms vēlēšanām Jurkāns neteica, ka TSP izstāsies no PCTVL, tātad viņš nodeva vēlētāju intereses," sacīja Pliners. Jurkāns laikrakstam "Rīgas Balss" atzīst - "Es uzskatu, ka Jakovs ir vienkārši sivēns.. Tāds politisks sivēns. Viņš uzvedās pret partiju cūciski, ja tā drīkst apvainot, piedodiet... To pateiks daudzi kolēģi. Tikai dienu pirms tam, kad viņš uzrakstīja atlūgumu, Pliners bezmaz vai zvērēja uzticību "Saskaņai": es nekur neiešu, es palieku utt. Nākamajā dienā viņš uzrakstīja atlūgumu. Saprotat, ja Pliners būtu aizgājis, sakot: vīri, paldies par to, ka palīdzējāt man kļūt par deputātu. Paldies par jūsu uzticību, bet diemžēl esmu spiests pievērsties savām interesēm". Jurkāns laikrakstam norāda, ka "cūciskākais ir tas, ko viņš dara tagad, kāds ir viņa nodoms. Nu, pieņemsim - Ilze Jurkāne izšķiras. Tad Jakovs Pliners, gribēdams politikā pakāpties kaut kur augstāk, precas ar Ilzi Jurkāni un maina uzvārdu. Kļūst - Jakovs Jurkāns. Tas ir politiski amorāli, bet, izrādās, likumīgi". Savukārt Pliners šo Jurkāna salīdzinājumu nodēvēja par "muļķīgu un banālu", jo "PCTVL nekad nav bijusi Jurkāna sieva, pat ideja par partiju apvienošanos nepieder viņam, viņš bija tikai viens no triju partiju līderiem un nekas vairāk". Jāatgādina, ka augusta nogalē, iepriekš par to nepaziņojot, izveidota jauna partija BITE, par kuras vadītāju ievēlēts tikai tajā pašā dienā no TSP aizgājušais Pliners. BITE veidotāji neslēpj, ka vienīgais partijas izveidošanas mērķis ir saglabāt PCTVL, kura pēc sociālistu izstāšanās nespēja saglabāt apvienības statusu. Jaunais laiks uz NRTVP gribēja virzīt Šadurska sievu NRA 09/16/03 Jaunais laiks savus divus kandidātus NRTVP locekļu amatiem izvēlēsies no astoņiem pretendentiem, kuru vidū ir Latvijas vēstnieks Somijā Valdis Krastiņš, Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāja Ligita Azovska, režisore Dzintra Geka. Jaunais laiks (JL) savus divus kandidātus Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) locekļu amatiem izvēlēsies no astoņiem pretendentiem, kuru vidū ir Latvijas vēstnieks Somijā Valdis Krastiņš, Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētāja Ligita Azovska, režisore Dzintra Geka. Savukārt JL izvirzītā izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska sieva - Latvijas televīzijas producente Ilze Šadurska - savu kandidatūru izvirzīšanai NRTVP esot atsaukusi, Neatkarīgo informēja JL valdes loceklis Edgars Jaunups. JL apspriesto kandidatūru vidū ir Privatizācijas aģentūras loceklis Gunārs Rācenājs, JL Eiropas Savienības pirmsreferenduma darba grupas vadītājs Andris Geižāns, izglītības un zinātnes ministra padomnieks Didzis Šenbergs, līdzšinējais NRTVP loceklis Imants Rākins, uzņēmējs un producents Guntis Grūba, - pastāstīja E. Jaunups. Galīgais lēmums, kurus divus kandidātus virzīt NRTVP, JL pieņems trešdien. E. Jaunups norādīja, ka, esot proporcionāli lielākā frakcija, JL pretendē uz to, ka viņu izvirzītais kandidāts ieņems NRTVP priekšsēža vietu, taču konkrētu iespējamo JL kandidatūru NRTVP priekšsēža amatam nosaukt nevarēja. Sešas brīvās NRTVP locekļu vietas tiks sadalītas starp trim koalīcijas partijām, kuru pārstāvju NRTVP šobrīd nav, - JL, Latvijas Pirmo partiju (LPP) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), opozīcijas Tautas saskaņas partiju (TSP), kā arī TB/LNNK, kuras vienam pārstāvim beidzas pilnvaru termiņš. ZZS padomes locekļu amatiem virzīs divus pārstāvjus - Aivaru Berķi un Imantu Skrastiņu. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis Neatkarīgajai atzina, ka A. Berķi vēlētos redzēt NRTVP priekšsēža vietnieka amatā. TB/LNNK uz padomes locekļa amatu virzīs Aidu Prēdeli. TSP par savu pārstāvi padomē vēl lems. Savukārt LPP kā savu pārstāvi padomē vēlas redzēt premjera biedra Ainara Šlesera padomnieci Unu Ulmi-Silu. Septembra otrajā pusē beigsies piecu NRTVP locekļu pilnvaru laiks. Amatus uz vēl diviem gadiem saglabās TP izvirzītais Andris Mellakauls, TB/LNNK izvirzītais Oļģerts Dzenītis un Dace Ķezbere, kas padomē nonākusi kā LSDSP kandidatūra. Savukārt pilnvaru termiņš beigsies 1999. gadā ievēlētajam, Latvijas ceļa izvirzītajam NRTVP priekšsēdētājam Ojāram Rubenim, Imantam Rākinam, LSDSP izvirzītajam Jānim Sīkstulim, TP izvirzītajiem Everitai Dāvei un Ilmāram Šlāpinam un TB/LNNK pārstāvei padomē Ilzei Pētersonei. Tikmēr Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Raimonds Pauls paziņojis, ka NRTVP darbība ir nelietderīga un institūcija būtu jālikvidē, un padomes uzturēšanai atvēlētos līdzekļus labāk būtu atdot muzikālajām un kultūras programmām Latvijas Televīzijā, ziņo LETA. Strīķe nepārliecina Pirmo partiju NRA 09/16/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendente Juta Strīķe vakar neesot pārliecinājusi Latvijas Pirmās partijas deputātus par spēju vadīt KNAB. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendente Juta Strīķe vakar neesot pārliecinājusi Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputātus par spēju vadīt KNAB, informē LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Jevgeņija Stalidzāne. Deputāte norādīja, ka J. Strīķe nav varējusi atbildēt uz daudziem deputātu jautājumiem. “Ik pa brīdim atskanēja nezinu, nezinu,” izteicās J. Stalidzāne, ziņo LETA. LPP vakar nav pieņēmusi lēmumu par atbalstu vai noraidījumu Strīķes kandidatūrai. Par to varētu lemt, ar pretendenti, iespējams, tiekoties vēlreiz. Jevgeņija Stalidzāne norādīja, ka viņai šaubas radot Jutas Strīķes spējas veikt administratīvas funkcijas birojā, jo līdz šim Drošības policijas darbiniece bijusi saistīta tikai ar izmeklēšanu un aizturēšanu. J. Strīķe nav varējusi atbildēt, ko, piemēram, darītu, ja kāds politiķis viņu informētu par šantāžu. Turpmāk Repše iknedēļas interviju sniegs “Radio SWH” DELFI 09/16/03 Lai informētu sabiedrību par valdības nostāju aktuālākajos jautājumos, turpmāk Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") iknedēļas interviju sniegs "Radio SWH", skaidrojot un komentējot būtiskākos valdības lēmumus un pozīcijas. Kā informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa, raidījums "Vārds Ministru prezidentam" radio ēterā skanēs katru otrdienu plkst.12.30. 16.septembrī, Repše komentēs Igaunijas balsojumu Eiropas Savienības referendumā, kā arī atbildēs uz jautājumiem - kas notiks, ja Latvija referendumā nobalsos "pret", un kādu iespaidu tas atstās uz turpmāko valdības darbu. Jau ziņots, ka iepriekš premjers ik ceturtdienu sniedza intervijas Latvijas Radio. Tomēr Repši neapmierināja žurnālista Jāņa Krēvica darba stils, tāp ēc intervijas jau kādu laiku nenotiek. Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts atzina, ka arī Latvijas Radio būs iespējams dzirdēt intervijas ar premjeru. Tās plānotas raidījumā "Krustpunkti", kurā uz interviju iknedēļu tiek aicināta kāda augsta valsts amatpersona, kuru iztaujā vairāki žurnālisti. Tādas iknedēļas intervijas ar Repši, kādas bijušas agrāk, Latvijas Radio nav paredzētas. Kolāts vēlēja veiksmi "Radio SWH" prezidentam Zigmāram Liepiņam "veiksmīgi pārdot intervijas ar valdības vadītāju". Kolāts skaidroja, ka "Radio SWH" kā privātajam medijam būs jāatrod kāds reklāmdevējs, kurš vēlēsies finans ēt interviju ar Repši veidošanu. Strīķes pozīcijas Saeimā pašķobās NRA 09/17/03 Šodien Saeimas frakcijas plāno iztaujāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata kandidāti Jutu Strīķi, lai, visticamāk, jau rīt Saeimā lemtu par viņas apstiprināšanu amatā. Ja pēc tikšanās ar Saeimas pretkorupcijas komisiju, kas notika uzreiz pēc viņas apstiprināšanas valdībā, komisijas - pat opozīcijas - par viņu izteicās atzinīgi, tad tagad daži sākuši šaubīties. Argumentācija gan nav pārliecinoša. “Vairāki frakcijas pārstāvji bija mazliet neizpratnē, ka netika atbildēts uz visiem viņu jautājumiem. Piemēram, uz jautājumu - kur strādā jūsu vīrs -, viņa atbildējusi: nezinu,” Neatkarīgajai atstāstīja Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns. Jautāts, vai šī atbilde liek apšaubīt viņas kompetenci korupcijas apkarošanā, viņš bilda, ka “tas ir tikai viens no piemēriem. Viņa nevar atbildēt uz samērā vienkāršiem jautājumiem”. Jau ziņots, ka pēc tikšanās ar LPP frakciju tās deputāte Jevgēņija Stalidzāne paziņoja, ka J. Strīķe nav pārliecinājusi par savu spēju vadīt KNAB. J. Strīķe neesot varējusi arī atbildēt uz jautājumu, ko viņa darītu, ja kāds politiķis viņu informētu par šantāžu. Jaunā laika frakcijas šefs Krišjānis Kariņš Neatkarīgajai atzina, ka frakcijā nav dzirdēti negatīvi viedokļi par J. Strīki un, viņaprāt, pēc tikšanās ar kandidāti JL viņu atbalstīs, lai arī dzirdētas runas, ka arī pašā JL frakcijā par to neesot vienprātības. Kritikas un ažiotāžas vairošanos ap J. Strīķi K. Kariņš skaidroja ar bailēm no viņas. Asāk uz LPP attieksmi reaģējis JL deputāts Artis Kampars, sakot, ka noraidošā attieksme saistīta ar mēģinājumu realizēt savas vai kāda cita biznesa intereses un varot tikai minēt, vai tās saistītas ar Rīgas brīvostu vai ko citu. Aģentūrai LETA viņš bildis, ka tādējādi LPP mēģina destabilizēt valdību. Nenoliedzot saspringtās attiecības koalīcijā, O. Kastēns Neatkarīgajai apgalvoja, ka LPP negrasās “Strīķi padarīt par ķīlnieci iespējamajām nesaskaņām ar premjeru Einaru Repši”. LPP arī neesot padomā neviena labāka kandidāta. Jautāts, vai frakcija jau ir izlēmusi, kā balsot ceturtdienas sēdē, frakcijas vadītājs sacīja: “Laksa (Arnolds) teica, ka tas būs brīvais balsojums,” piebilstot, ka šodien frakcijas sēdē attieksme tiks galīgi precizēta, “jo balsojums ir pietiekami nopietns”. Premjera rīcībā pagaidām nav nekādas informācijas, kas liecinātu, ka J. Strīķe nevarētu vadīt KNAB. Izglītība Studenti piketā pieprasa lielākas stipendijas BNS 09/15/03 Ap 300 studentu pirmdien pulcējušies pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), prasot palielināt stipendijas un nodrošināt studentiem 50% atlaidi braukšanai visu veidu sabiedriskajā transportā. Lielākoties pie ministrijas pulcējušies Rīgas augstskolu studenti, taču aptuveni 70 jauniešu galvaspilsētā ieradušies no Liepājas. "50 no mums atbrauca ar autobusu, bet kādi divi desmiti - ar stopiem," apliecināja Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studente Laura Kalēja. Studenti uzvedas skaļi, izkliedzot saukļus "Negribam mirt!", "Kārli, atver maku", kā arī citus. Viņu rokās redzams milzīgs plakāts ar uzrakstu "Eiropa mūs nesapratīs!", kā arī vairāki mazāki plakāti ar uzrakstiem "Katram studentam pa miljonam!", "Vienas asinis Tev un man!", "Rektori ir ar mums", "Students - mūžīgais stopotājs", "Studentu lieta - taisna un cieta", "Gribam dzīvot, nevis izdzīvot!". Apmēram 40 minūtes piketējošajiem studentiem, ar kuriem kopā protesta akcijā bija arī pāris studentu no Čehijas, nesot Lietuvas valsts un Lietuvas Studentu apvienības karogu, pievienojās arī nepilns desmits kaimiņvalsts studentu. Bet, piketam tuvojoties beigām, vairāki tā dalībnieki devās uz kādu no tuvējiem veikaliem un iegādājās vairākus klaipus maizes un piecu litru tilpuma pudeles dzeramā ūdens. Vēlāk pārtikas pircēji BNS atzina, ka tieši šie partikas produkti iegādei izvēlēti, lai simboliski demonstrētu studenta ikdienas "ēdienkartes dažādību". Kad pārtika tika dalīta piketa dalībniekiem, studenti vienojās sauklī "Nocenotā maize!", bet vēl pēc brīža skaļās balsīs aicināja IZM amatpersonas "apceļot Latviju ar septiņiem latiem kabatā." Aicinājumu studenti pavadīja ar vienbalsīgi skandētu saukli "Lai dzīvo deputāts - stopotājs"! Piketu organizē Latvijas Studentu apvienība (LSA), kas ar šo akciju vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka Latvijā reāli nepastāv studenta sociālais nodrošinājums un tam nav sociālo garantiju, kā dēļ studenti cieš trūkumu, uzņemas kredītsaistības vai atsakās no studijām par labu darbam. LSA valstij pieprasa vismaz daļēji segt veselības apdrošināšanu studentiem, palielināt stipendijas, nodrošināt 50% atlaidi braukšanai visu veidu sabiedriskajā transportā, kā arī sociālos pabalstus bezdarba, grūtniecības un zemu ienākumu gadījumos. Organizācija uzskata, ka stipendijas būtu jāsaņem visiem - gan par valsts, gan saviem līdzekļiem studējošajiem. Tiem studentiem, kuri studē un vienlaicīgi strādā, maksājot nodokļus valstij, ir jābūt tiesīgiem saņemt bezdarbnieka statusu, ja tie zaudē darba vietu. Grūtniecības gadījumā studentēm jāsaņem visas tās garantijas, ko saņem strādājošas sievietes, ņemot vērā vidējo atalgojumu valstī. "Nesaprotu, kāpēc viņi piketē, mēs taču kopīgi ar studentu pārstāvjiem esam izveidojuši vairākas darba grupas un strādājam pie šiem jautājumiem," BNS pauda neizpratni IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis. Viņš apliecināja, ka ministrija nespēj katram studentam garantēt 70 latu stipendiju, "taču mēs strādājam pie dažādiem modeļiem, kā, pārdalot līdzekļus, šādu stipendiju būtu iespējams saņemt vismaz daļai no viņiem," sacīja Melnis, kurš no ministrijas iznāca, lai aprunātos ar žurnālistiem un tūlīt pēc tam, ignorējot piketētājus, atgriezās ēkā. LSA viceprezidente Latvijas Mākslas akadēmijas studente Jolanta Viškere pauda šaubas par ministrijas ieinteresētību risināt studentu problēmas. "Jā, mēs piedalāmies viņu izveidoto darba grupu sanāksmēs, taču stipendiju reforma bez rezultātiem tiek apspriesta kopš marta, bet atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā - kopš maija. Par apdrošināšanu ministrija ar mums negrib runāt vispār, bet par bezdarbnieku pabalstiem mēs pošamies runāt ar Finanšu ministriju, kam jau iesniegts attiecīgs rīcības plāns," sacīja Viškere. Viņa apliecināja, ka studenti vēlētos IZM izpildījumā redzēt arī saprātīgu no Eiropas Savienības nākotnē saņemt paredzamo līdzekļu pārdali. IZM un LSA jau iepriekš vairākkārt konfliktējušas par stipendiju apjomu un transporta kompensācijām. Maskava piedāvā sadarbību krievu skolu reformā BNS 09/16/03 Sadarbība starp Latviju un Krieviju mazākumtautību izglītības jomā, to starpā attiecībā uz 2004.gada reformu, jāveido profesionālā līmenī, nevis caur “aktīvistiem”, jo tādā gadījumā tā nereti balstīta uz “ piesārņotu informāciju”.Tādu solījumu sadarboties Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saņēmusi no Maskavas valdības starptautisko sakaru un izglītības jomas ierēdņiem, kuri pagājušās nedēļas nogalē Latvijas mazākumtautību izglī tības sistēmu pirmo reizi iepazina pēc IZM oficiāla ielūguma, atsaucoties uz ministrijas integrācijas nodaļas vadītāju Eviju Papuli. “Daži delegācijas pārstāvji izteicās, ka, iespējams, 2004.gads ir par agru, lai skolas spētu pārorientēties, taču viņi šajā procesā negrasās iejaukties,” sacījusi Papule. Arī Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītājs Igors Pimenovs, kurš piedalījās gan oficiālajās, gan neoficiālajās tikšanās reizēs, atzina, ka maskavieši par reformu runājuši piesardzīgi un izvairījušies no kategoriskiem secinājumiem. “Krievijas doktrīna tomēr ir veicināt tautiešu pielāgošanu konkrētiem apstākļiem tajā vietā, kur viņi dzīvo,” sacīja Pimenovs.Jau novembrī abas puses plāno otru kopīgu semināru par mazākumtautību skolu skolotāju izglītošanas tēmu. Citas ziņas Rātsnamā steidzami jānovērš defekti NRA 09/11/03 4. novembrī būs oficiālā nama atklāšana, bet 11. novembrī - pirmā Rīgas domes pastāvīgo komiteju sēde. 4. novembrī būs oficiālā nama atklāšana, bet 11. novembrī - pirmā Rīgas domes pastāvīgo komiteju sēde Lai gan oficiāli rātsnams ekspluatācijā jānodod 15. septembrī, vēl tagad nākamajā Rīgas domes mītnē nepieciešams novērst dažādus defektus un nepilnības. Atklājušās arī pirmās šī objekta vājās vietas. Rātsnama pasūtītājs pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas nami konstatējis šī objekta būvē “simt defektus”, kurus izpildītājs apņēmies novērst divu nedēļu laikā, vakar domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē informēja Uzraudzības padomes rātsnama celtniecības pabeigšanai priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss. A. Kreituss paziņoja, ka pēc 1. oktobra vairs būs atlikusi tikai rātsnama telpu sakopšana, 4. novembrī būs oficiālā nama atklāšana, bet 11. novembrī - pirmā domes pastāvīgo komiteju sēde. Jau šobrīd pārcelšanos uz rātsnamu sākusi domes saimniecības nodaļa. Rātsnama celtniecības jautājums komitejas sēdē aktualizējās pēc deputātes Aijas Počas iesnieguma. Viņa norādīja, ka šāgada sākumā lielu rezonansi izraisīja rātsnama celtniecības grafika kavējumi, tāpēc dome pieņēma lēmumu izveidot Uzraudzības padomi, kurai bija jāizvērtē minētās kavēšanās iemesli un jāizstrādā darbu pabeigšanas kalendārais grafiks. To kontrolēt tika uzdots Pilsētas attīstības komitejai, kas diemžēl šo jautājumu nebija skatījusi kopš 14. janvāra. Tāpēc A. Poča vēlējās gūt informāciju par rātsnama celtniecību, “lai mēs nesaņemtu jaunus Ziemassvētkus ar skandālu, ka mēs tur netiekam iekšā”. A. Kreituss kolēģus mierināja, ka vēl šopirmdien kopā ar Rīgas namu direktoru Andri Lāci bijis objektā, kur “ar katru dienu redz milzīgu virzību uz priekšu”. Piemēram, jau pirmdien esot sākusi darboties viena no nama iekšpusē esošajām strūklakām. Uzraudzības padomes priekšsēdētāja vietnieks atklāja arī pirmās jaunā objekta vājās vietas - šobrīd atkal nākas labot Rātslaukuma seguma hidroizolāciju. Kā zināms, zem laukuma atrodas tukšas telpas (vēsturiskie pagrabi), un, pēc A. Kreitusa stāstītā, šajos pagrabos “ik pa brīdim kaut kas tek”. Rātslaukuma pagrabi un rātsnama apakšstāvā izvietotās ēdināšanas kompleksa telpas ir saistītas, tāpēc pastāv risks, ka arī tajās var iekļūt mitrums. Ja automašīnas virzīsies pa laukuma bruģēto daļu, sekas var būt neprognozējamas, atzina domnieks. Bez rātsnama kafejnīcas un ēdināšanas kompleksa gatavības ekspluatācijai (par to vaicāja deputāts Jānis Freimanis) deputātus interesēja autotransporta novietošanas iespējas. A. Kreituss informēja, ka aptuveni 20 spēkratus būs iespējams izvietot rātsnama pagrabstāvā, vēl vietas domnieku automašīnām būs Rīgas Tehniskās universitātes ēkas priekšpusē, taču vispār tas varot radīt problēmas. Mediķi streikus nerīkos BNS 09/11/03 Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ceturtdien nolēma nerīkot protesta akcijas, streikus vai mītiņus, jo uzskata, ka Veselības ministrija (VM) savus solījumus ir daļēji pildījuši un algas palielinājums no 1.septembra ir paredzēts. Uz arodbiedrības sēdi bija sapulcējušies aptuveni 70 ārstniecības iestāžu pārstāvju. Veselības ministre Ingrīda Circene uzreiz pēc sēdes atklāšanas atvainojās, ka varēs diskusijā piedalīties tikai 30 minūtes, jo viņai esot jāsteidzas uz kādu citu pasākumu. Klātesošajos tas izraisīja sašutumu un izbrīnu. Bija mediķi kas izsaucās: "Lieliski, atkal jūs mūs neuzklausīsiet. Vienreizēja attieksme!" Arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna, sēdi atklājot, sacīja, ka "šodien ļoti rūpīgi ir jāizvērtē, kā pašreizējā situācijā rīkosimies, jo mums ir doti solījumi, kas simtprocentīgi nav izpildīti". Savukārt Circene pauda viedokli, ka algas palielinājums par 40 latiem, sākotnēji cerēto 50 latu vietā, arī ir liels sasniegums. "Nevaram šodien runāt, ka solījumi netiek pildīti, jo ir panākts reāls algas pielikumus, turklāt arī pacientu maksas netiks palielinātas," atzina Circene. VM valsts sekretārs Uldis Līkops klātesošajiem paskaidroja, ka ir divi veselības aprūpes virzieni, kuros nepieciešams veikt uzlabojumus un pie kā ministrija strādā. Kā pirmo Līkops atzīmēja algu palielināšanu mediķiem, bet kā otro pieminēja nepieciešamību amortizācijā ieguldīt lielākus līdzekļus. "Neviens ārsts kaut vai ar tūkstošs latu lielu algu negribēs sēdēt zem slimnīcas caurā jumta," pavēstīja sekretārs. Ministrei vairāku slimnīcu pārstāvji uzdeva jautājumus par atalgojumu. Viņi prasīja paskaidrojumus, kāpēc alga ir palielināta tikai par 40 latiem, nevis 50 latiem. Ministre uz jautājumiem, pēc pārstāvju domām, atbildēja nekonkrēti. "Jūs, ministre, pat nevēlaties ieklausīties, jūs neatbildat uz jautājumiem precīzi, visas atbildes ir miglainas un nekonkrētas." "Es saprotu jūsu pārmetumus, bet sākotnēji patiešām bija plānots, ka algu izdosies palielināt vairāk, nekā tas šobrīd ir izdevies, bet arī jau paveiktais ir liels panākums. Līdzko radīsies iespēja un būs līdzekļi, mēs atkal mēģināsim rast kādu risinājumu šī brīža situācijai," atkārtoti sacīja Circene un devās no sēdes prom. "Jūs varat lamāt valdību un teikt, ka tā nekā nedara, bet saprotiet taču, ka algas pielikums ir krietni lielāks par desmit vai trīsdesmit santīmiem," klāstīja Līkops. Vairāki mediķi pauda neapmierinātību, ka VM naudu slimnīcām ir iedalījusi, lai speciālisti saņemtu algas palielinājumu, bet pašreizējā situācijā, ja slimnīcas ārsts izlems vispirms naudu ieguldīt remontā, tad palielinājums nebūs. Līkops atzina, ka tāda situācija ir, bet slimnīcas iekšējās lietās atteicās iejaukties un paskaidroja: "Jums pašiem ir jātiek galā ar šo jautājumu, mēs tur iejaukties nevaram, jo tā nav mūsu kompetence." Padome sēdē arī konstatēja un apstiprināja, ka ministrija vairāku jautājumu risināšanā nav konsultējusies ar arodbiedrību, tomēr arī tas nebija pietiekams iemesls, lai rīkotu piketu. "Mums ar ministri patiešām ir kontakts, viņa mani personīgi informē par iecerēm, bet tā jau nav saskaņošana," pauda Vīksna. Biedrība nolēma ministriju informēt, ka ir neapmierināta ar to, ka algu samazināšana no plānotajiem 200 latiem līdz 190 latiem septembrī un novembrī no 190 latiem līdz 175 latiem notikusi bez saskaņošanas Izlīgšanas komisijā. Tāpat biedrība nolēma VM informēt par visiem pārējiem konstatētajiem faktiem, ko ministrija neesot izpildījusi. "Gaidīsim, ko ministre mums atbildēs, bet līdz tam mītiņus nerīkosim," atklāja Vīksna. No 1.septembra slimnīcas ārsti bez piemaksām par papildu stundām naktīs, svētku dienās un citām piemaksām, kā arī bez nodokļu atvilkumiem saņem 185 latus, māsiņas - 108,15 latus, bet sanitāri un palīgi saņem 82,6 latus. Novembrī ir paredzēts, ka ārsti bez piemaksām un nodokļu atvilkumiem saņems 203,49 latus, māsiņas - 118,37 latus, bet sanitāri saņems 85,50 latus. LVSADA nosodīja valdību par iecerēto līdzekļu samazinājumu veselības aprūpei, tādēļ reģionālajās organizācijās grasījās lemt par konkrētām protesta akcijām. Ministru prezidente Einara Repšes trešdienas izteikumi, kuros viņš koalīcijas partnerus saistīja ar noziedzīgo pasauli, uzskatāmi par "pēdējo pilienu koalīcijas partneru pacietības traukā". Naturalizējušies 65 tūkstoši cilvēku BNS 09/11/03 Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā nepilnu astoņu gadu laikā ieguvuši 65 547 cilvēki, bet no pilsonības atteikušies 1149 cilvēki, informēja Naturalizācijas pārvaldē. Pilsonība līdz ar vecākiem piešķirta 8727 nepilngadīgiem bērniem, bet par pilsoņiem atzīti 1210 pēc 1991. gada 20. augusta dzimušie nepilsoņu bērni. No Latvijas pilsonības pēdējo četru gadu laikā atteikušies 1149 cilvēki, tajā skaitā 338 viņu bērni, bet ar tiesas lēmumu pilsonība atņemta 207 personām. Latvijā ir 2,3 miljoni un 494 319 no tiem ir nepilsoņi, liecina dati uz 1.jūliju. Ministri atbalsta īpaša statusa noteikšanu Baltijas jūrai LETA 09/11/03 9. un 10.septembrī Zviedrijā notikušajā Ziemeļvalstu un Baltijas ministru sanāksmē tika skatīti vairāki ar Baltijas jūru saistīti jautājumi. Baltijas valstis līdz šim ik gadus rīkotajā Ziemeļvalstu forumā piedalījās pirmo reizi. LR Satiksmes ministriju sanāksmē pārstāvēja ministrs Roberts Zīle un valsts sekretārs Vigo Legzdiņš. Ministri vienojās, ka nepieciešams Baltijas jūru pasludināt par īpaši ekoloģiski jūtīgu zonu, ņemot vērā, ka tā ir iekšējā jū ra ar ierobežotām pašattīrīšanās iespējām. Jubileja lielākajam Latvijas dabas parkam NRA 09/12/03 Gaujas nacionālais parks šosvētdien svin apaļu jubileju - 30 gadu. Pirmais un lielākais nacionālais dabas parks Latvijā joprojām piesaista grandiozu skaitu tūristu, neaizmirstot savu galveno uzdevumu - dabas sargāšanu. “Dabas aizsardzība ir konservatīva misija - jācenšas sargāt to, kas jau ir, un nekas nav jārada no jauna. Zināmā mērā mums jāsargā dabiskie procesi dabā. Līdz ar to mums ir grūti valdībai motivēt līdzekļu nepieciešamību, jo nav skaista rezultāta - Gaismas pils,” Neatkarīgajai skaidro Gaujas nacionālā parka (GNP) direktors Jānis Strautnieks. Pēc GNP aplēsēm, parku gadā apmeklē miljons tūristu, no tiem puse - ārzemnieku. “Citu valstu tūristu pēdējā laikā pie mums ir ļoti daudz. Pavisam nesen apmēram 30 vācieši ar velosipēdiem no Tallinas bija iebraukuši arī Gaujas parkā. Tālāk viņi gatavojās braukt uz Viļņu. Šis videi draudzīgais tūrisms, pēc manām domām, ir vislabākais,” uzskata J. Strautnieks. Parka eksperte kultūrvides jautājumos Indra Čekstere norāda, ka bieži vien Sigulda un tās tuvākā apkārtne ir tūristu pārpilna. To vislabāk var novērot zelta rudenī pie Turaidas, kad mazpilsētas ielās veidojas sastrēgumi un dabas vērotāji traucē cits citam. “Tāpēc mums tūristu plūsma jānovirza arī uz citām GNP vietām. Šim nolūkam labiekārtojām arī Līgatnes dabas takas un citas vietas,” stāsta I. Čekstere. Jānis Strautnieks ar prieku atzīst, ka vietēji uzņēmēji beidzot ir novērtējuši tūristu klātbūtni Gaujas parkā: “Arī agrāk ekskursanti lielā vairumā apmeklēja mūsu parku, bet nebija servisa, ko viņiem sniegt. Tūrists ir izvēlīgs cilvēks, kas gatavs maksāt drusciņ vairāk, lai varētu kārtīgi atpūsties, un tā ir lieliska iespēja vietējiem labi nopelnīt.” Cilvēki, kuriem pieder zeme GNP teritorijā, nedrīkst cirst mežus un citādi racionāli izmantot savus īpašumus. Kā kompensācija šiem iedzīvotājiem ir tūristu klātbūtne, kas atšķirībā, piemēram, no graudaugu pārdošanas, ieņēmumus dod visu gadu. “Mūsu uzdevums ir, lai dabas tūrisms GNP notiktu visu gadu, un tas būtu nenoplicinošs - daba netiktu izpostīta. Tā mēs nodrošinām uzņēmējiem ilglaicīgu un stabilu biznesu,” piebilst J. Strautnieks. “Mēs nevaram gaidīt, ka cilvēks, kam nekad nav piederējusi zeme vai mežs, pēkšņi būs labs saimnieks. Tādēļ pēc iespējas cenšamies izmantot valsts piešķirtos līdzekļus, lai atpirktu zemi GNP teritorijā,” atzīst J. Strautnieks. Deviņdesmito gadu sākums GNP pagāja cīņās, lai saglābtu tās zemes, kas agrāk piederējušas valstij. “Domāju, ka tikai tagad sabiedrība ir sākusi saprast privātīpašuma ēnas puses. Tūristam vairs nav tik vienkārši iet un kādas upes krastā rīkot pikniku, jo jebkurā brīdī no meža var parādīties pļavas saimnieks ar suni.” Piemēram, Siguldā netālu no Ķeizara skatu vietas dzīvojošie cilvēki tur niknus suņus. Tūristi, kas uz skatu laukumu dodas kājām, pamatoti izbīstas no nepiesietajiem krančiem. Kā Neatkarīgajai pastāstīja parka darbinieki, GNP jau vairākkārt ir centies panākt, lai “dzīvnieku draugi” savus suņus vismaz piesien, bet bez sekmēm. “Būtībā mums kā dabas sargiem tūrisms nav nekas pozitīvs,” stāsta Jānis Strautnieks. Pēc viņa pieredzes, piemēram, Japānā, tūristiem, klejojot pa dabas parkiem, ir jāņem līdzi divi maisiņi - “viens lielajām, bet otrs mazajām vajadzībām”. Vēl japāņi izdomājuši dabas taku malās izvietot aiznaglotas atkritumu urnas. “Tā tūrists saprot, ka viss līdzpaņemtais ir jānes prom,” stāsta GNP šefs. Gaujas parks lielus līdzekļus iegulda tūrisma taku un kāpņu izveidošanai, lai ekskursanti staigātu nevis kur pagadās, bet tur, kur ved taka. Kā atzīst Jānis Strautnieks, tieši takas ir viens no labākajiem dabas aizsardzības veidiem. Sākas Marka Rotko simtgadei veltītie pasākumi NRA 09/13/03 Latvijā aizsākušies izcilā Daugavpilī dzimušā mākslinieka Marka Rotko simtgades pasākumi, kuri vainagosies ar izstādēm Rīgā un Daugavpilī un starptautisku konferenci. Latvijā aizsākušies izcilā Daugavpilī dzimušā mākslinieka Marka Rotko simtgades pasākumi, kuri vainagosies ar izstādēm Rīgā un Daugavpilī un starptautisku konferenci. ASV vēstniecības preses un kultūras nodaļas telpās vakar notika pēc Gunta Ulmaņa fonda iniciatīvas izdotās grāmatas Izcilas ebreju personības Latvijā atvēršanas svētki, 15. septembrī Latvijas pasts M. Rotko simtgadei par godu izdos speciālu pastmarku zīmogu. Grāmata Izcilas ebreju personības Latvijā ir 100 dažādu ievērojamu Latvijā dzīvojušu ebreju tautības pārstāvju dzīvesstāstu apkopojums, - informē ASV vēstniecības Rīgā preses un kultūras nodaļa. Viena no grāmatas sadaļām veltīta Daugavpilī dzimušajam pasaulslavenajam abstraktā ekspresionisma virziena aizsācējam Amerikā gleznotājam Markam Rotko, kura simtgade šoruden tiks vērienīgi atzīmēta Latvijā. M. Rotko dzimis 1903. gada 25. septembrī Daugavpilī (tolaik Dvinskā). Ģimene emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kad viņam bija tikai 10 gadi. Marks Rotko kļuva par mākslinieku un palīdzēja izveidot abstraktā ekspresionisma žanru - pirmo patiesi amerikānisko virzienu glezniecībā. Grāmatas atklāšanas pasākumā uzstājās bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons, kā arī projekta vadītājs Pēteris Apinis un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko. Grāmatas izdošanu atbalsta ASV vēstniecības Demokrātijas komisijas programma. No 15. līdz 30. septembrim Latvijas pasts vēstuļu un pastkaršu apzīmogošanai Rīgas un Daugavpils centrālajā pasta nodaļā izmantos īpašu amerikāņu mākslinieka Marka Rotko simtgadei veltītu pastmarku zīmogu. Uz zīmoga būs attēlots mākslinieka vārds. ASV vēstnieks B. Karlsons un Latvijas pasta direktors Gints Škodovs piedalīsies pasākumā, kurā tiks atzīmēta šī zīmoga izmantošanas pirmā diena. Tas notiks pirmdien, 15. septembrī, pulksten 14 Rīgas centrālajā pastā. Erotisko žurnālu vāki kļūs pieklājīgāki NRA 09/15/03 No 1. novembra erotiska satura materiālus, uz kuru virsmas būs attēloti dzimumorgāni vai kailas sievietes krūtis, kioskos un veikalos varēs pārdot tikai necaurredzamā iesaiņojumā. Izdevēji žurnālu vākus nu drukāšot ar piesardzību un pietāti. Valdības pieņemtie noteikumu grozījumi necaurspīdīgo iepakojumu paredz gan erotiskajiem preses izdevumiem, gan videokasetēm. Necaurspīdīgais iepakojums nebūs vajadzīgs, ja materiāli izplatīti intīmpreču veikalos un vismaz 1,65 metru augstos plauktos, kuros turklāt būs iespējams saskatīt tikai preces nosaukumu. Erotisko materiālu izdevēji, kas iepriekš pauda bažas par tūkstošiem lasītāju diskriminēšanu, erotisko izdevumu sadārdzināšanos un, iespējams, pat šīs jomas izdevumu izputēšanu Latvijā, ir īpaši gandarīti par valdības piekāpšanos, ļaujot jau tā nodēvētajos Baštika līķautos jeb paranžās neietērpt tos izdevumus, uz kuru vākiem nav attēlotas atkailinātas sievietes krūtis, dzimumorgāni. Žurnāla Princese redaktore Rita Lasmane Neatkarīgajai sacīja: “Savus vākus drukāsim ļoti pieklājīgus.” Pēc viņas domām, tas pat ļaus izvairīties no melno plēvju nepieciešamības. Cilvēkam uzbrūk reti sastopama muša BNS 09/13/03 Latvijā novērots rets gadījums, kad palielai, pūkainai mušai līdzīgā aitu spindele iedēj olas cilvēkam acī un no tām izšķiļas kāpuri, pastāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas katedras speciālists Voldemārs Spuņģis. Negadījums noticis pirms dažām dienām Ērgļu apkārtnē. Kādam medniekam pie acs pielaidās Latvijā reti sastopamā aitu spindele. "Pietiek, ja muša tikai pieskaras acij, jo sekundes ātrumā pieskaršanās vietā muša izdēj olas, kas savukārt ļoti ātri pārvēršas par kāpuriem," skaidroja Spuņģis. Mušas uzbrukumā cietušais šobrīd jūtoties labi. "Pēc notikuma viņš nekavējoties devās pie ārsta, un speciālisti aci iztīrīja, bet oliņas jau pa asaru kanālu bija nokļuvušas deguna dobumā, un vīrietis jutis, ka viņa degunā rāpo kukaiņi," atklāja Spuņģis. Viņš arī piebilda, ka, laikus nedodoties pie ārsta, vīrietis būtu varējis palikt akls. "Šis ir unikāls gadījums Latvijā, jo pie mums šādas mušas ir ļoti reti sastopamas," piebilda Spuņģis. Viņš arī paskaidroja, ka mušas biežāk sastopamas Austrumos. Aitu spindeles ("Oestrus ovis") līdzinās palielām, pūkainām mušām. Tās aitu un citu pārnadžu nāsīs iedēj olas, no kurām tūlīt pat izšķiļas kāpuri. Tie ielien nāsīs, kur ar saviem kāšveida žokļiem piestiprinās pie deguna gļotādas, pārplēš audus un barojas ar tiem. Pēc vairākiem mēnešiem pieaudzis kāpurs izkrīt pa nāsīm. "Ja nu kādam gar seju lidinās pūkaina muša, esiet uzmanīgi! Vislabāk to noķert un aiznest biologiem," aicināja Spuņģis. UR un zemesgrāmata sper soli pretim e-pārvaldei LETA 09/16/03 Latvijas Uzņēmumu reģistrs (UR) un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata (VVDZ) noslēguši vienošanos par iespēju komercreģistrā reģistrētām personām vairs nenest izziņas no UR uz zemesgrāmatu un otrādi, lai veiktu darījumu reģistrāciju. Kā pirmdien žurnālistus informēja Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks ("Jaunais laiks") šis ir viens no pasākumiem ceļā uz e-pārvaldi, kas vienkāršos dzīvi gan ierēdņiem, gan to pārstāvēto iestāžu apmeklētājiem. Turpmāk UR vairs neprasīs klientam nest izziņu no VVZD par īpašuma stāvokli, savukārt zemesgrāmatas vairs neprasīs UR izziņas par attiecīgo uzņēmējsabiedrību amatpersonu pilnvarām izdarīt tajās izmaiņas. Abos kantoros ierēdņi ielūkosies kolēģu datu bāzē, lai uzzinātu lietu patieso stāvokli. Kā skaidro UR Galvenais notārs Jānis Endziņš, pagaidām šis pakalpojums pieejams tikai Komercreģistrā iekļautām personām, taču "notiek darbs, lai visi uzņēmumu reģistra dalībnieki varētu iztikt bez liekas birokrātijas". Savukārt Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa sola vēl šogad nodrošināt, lai cilvēkiem uz zemesgrāmatām nebūtu jānes izziņas no Valsts zemes dienesta, Laulāto mantiskā reģistra un Rīgas domes. No pašvaldības tiks saņemta informācija par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu. Aksenoks piebilda, ka ministrijā līdz ar to būtu panākts iepriekš solītais, ka valsts iestāžu apmeklētāji netiks dzenāti no vienas valsts iestādes uz otru pēc informācijas, kas ierēdņiem ir pieejama ar informācijas tehnoloģiju starpniecību. Vēl ērtāka dzīve gan ierēdņiem, gan iestāžu apmeklētājiem kļūtu, pilnībā ieviešot e-pārvaldi un tikpat kā atsakoties no papīra dokumentu lietošanas lietvedībā. Tomēr tas nav iespējams, līdz nav pieņemts likums par elektroniskajiem dokumentiem. To savukārt bremzē īpašu datu drošības institūciju jeb tā saucamo sertifikācijas uzņēmumu trūkums, kas atbildētu par elektronisko dokumentu datu drošību un autentiskumu, skaidro ministrs. Tā kā iestādes var viena ar otru sazināties bez īpaša uzticama starpnieka, tad e-pārvaldi šajā ziņā var ieviest jau tagad. "Pilnīga e-pārvalde jebkurā gadījumā neiestāsies vienā dienā ar vienu lēmumu. Tā notiek pakāpeniski un šodienas sadarbība starp Uzņēmumu reģistru un zemesgrāmatām ir viens no soļiem," sacīja Aksenoks. Lielo Kristapu kāro rekordliels filmu skaits NRA 09/17/03 Nacionālajam filmu festivālam Lielais Kristaps no 30. septembra līdz 4. oktobrim kinoteātrī Rīga šogad pieteikts rekordliels filmu skaits. Pašlaik Lielā Kristapa žūrija izvērtē visas 99 pieteiktās filmas, un jau ir noskaidrots, kam tiks piešķirts apbalvojums par mūža ieguldījumu latviešu filmu mākslā. Lielā Kristapa pasniegšanas ceremonija kopš 1977. gada ir kļuvusi par tradīciju, kuru atkārto ik pēc diviem gadiem. Šogad, izvērtējot latviešu kino, žūrija strādās divreiz vairāk nekā iepriekšējos gados. Proti, visas 99 filmas tiks skatītas divas reizes. Kopā ar priekšsēdētāju Dairu Āboliņu žūrija izvērtē filmas jau kopš augusta sākuma. Līdzās ar pieredzējušo režisoru veidotajām spēlfilmām, dokumentālajām un animācijas filmām izvirzītas ir arī jaunākās paaudzes kino veidotāju filmas. Atsevišķā programmā ir ietverta 21 studentu filma, kuru izvērtēs atsevišķā kategorijā. Arī skatītājiem, kuri apmeklēs kinoteātri Rīga festivāla laikā, būs iespēja piedalīties filmu izvērtēšanā. Šā festivāla mērķis nav izcelt pāris atsevišķu labu filmu, bet gan radīt kopskatu - kādas ir latviešu kino pozitīvās attīstības tendences. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad pasniedza Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu, šoreiz šā apbalvojuma saņēmējs netiek turēts noslēpumā. Kā informēja Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romānova, šogad balvu par mūža ieguldījumu latviešu filmu mākslā saņems aktrise Elza Radziņa. “Žūrija nolēma, ka no visiem 85 izvirzītajiem pretendentiem šoreiz šis apbalvojums pienākas tieši Elzai Radziņai, jo viņa ir ne tikai izcila aktrise Latvijā, bet arī zvaigzne Eiropas līmenī,” atzina I. Romānova. Lielā Kristapa atklāšanas ceremonijā 30. septembrī tiks demonstrēta Gunāra Pieša filmas Pūt, vējiņi! atjaunotā kopija, kas tika sagatavota Latvijas filmu retrospekcijas programmai Karlovi Varu festivālā. Tā kā Pūt, vējiņi! pagaidām ir vienīgā kādas Latvijas filmas atjaunotā kopija, Lielā Kristapa atklāšana un noslēgums ir paredzēts vēja zīmē. Laiks pārsvarā pieturējās silts un sauss. Vakar- vakarā nolija rudenīgs lietutiņš, kas no- skaloja pilsētas putekļus. Bet šodien atkal spīd saulīte, ir samērā silts – ap +18oC un gaiss šķiet tik spirgts un dzestrs... Dažas la- pas koku zaros palika dzeltenas un jau no- bira, bet iekrāsojušās lapas vēl ir samē- rā maz – vēlarvien vairāk dominē zaļā krāsa . . . Anda Jansone