K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 315: 2003. g. 25. septembris - 1. oktobris Eiropas Savienība Mazās ES valstis vēlas nesasteigtas diskusijas par konstitūciju NRA 09/25/03 Deviņpadsmit mazas un vidēji lielas valstis, kas jau ir Eiropas Savienības dalībvalstis vai kļūs par tām nākamgad, otrdien pieprasīja, lai sarunas par ES konstitūciju, kuras sāksies 4. oktobrī Romā, būtu atklātas un netiktu steidzinātas. Deviņpadsmit mazas un vidēji lielas valstis, kas jau ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai kļūs par tām nākamgad, otrdien pieprasīja, lai sarunas par ES konstitūciju, kuras sāksies 4. oktobrī Romā, būtu atklātas un netiktu steidzinātas, ziņo BNS/Reuters. Latvijas valdība savu pozīciju pirms starpvaldību konferences, kurā paredzēts skatīt konstitūcijas projektu, visticamāk, apstiprinās 30. septembrī. Šonedēļ sanāksmē, kurā pieprasīts nesteidzināt starpvaldību konferences diskusijas, piedalījās Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija un Zviedrija. Minētās valstis pauda uzskatu, ka ES, kurā pašlaik prezidē Itālija, jādod tām iespēja izvirzīt un apspriest jautājumus, reportieriem paziņoja Somijas ārlietu ministrs Erki Tuomioja un Austrijas ārlietu ministre Benita Ferrero- Valdnere. "Mēs gribam iespēju izvirzīt jebkuru jautājumu. (..) Mēs tiešām cenšamies panākt nevis paketes izārdīšanu, bet smalku noregulēšanu," sacīja B. Ferrero-Valdnere. Kā var spriest pēc līdz šim paustajiem viedokļiem, no būtiskajiem jautājumiem, kas jāpārskata starpvaldību konferencē, Latvija varētu iestāties par to, ka Eiropas Komisijā ir jābūt rotācijas kārtībai. Otrs jautājums ir saistīts ar aizsardzību, proti, Latvijas nostāja varētu būt, ka ES kopējā ārējā un drošības politika nedrīkst aizstāt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) sniegtās garantijas. Trešais jautājums varētu būt saistīts ar valstu pārstāvniecību Eiropas parlamentā. Pašlaik Latvijai saskaņā ar Nicas līgumu ir paredzētas astoņas parlamentāriešu vietas. Taču šā jautājuma aktualizēšana starpvaldību konferencē būs atkarīga no tā, cik daudzas valstis vēlēsies to pārskatīt. Eiroparlaments atbalsta mazo valstu prasību pēc komisāra Diena 09/25/03 Latvijas cerības 25 valstu Eiropas Komisijā (EK) katrai iegūt balsstiesīgu komisāru trešdien pastiprināja Eiropas Parlaments (EP), kurš brīdināja par negribētiem efektiem no divu kategoriju komisāru sistēmas izveidošanas. Nedēļu pirms starpvaldību konferences sākuma (SVK) Romā, kur valstu vadītāju līmenī sāksies sarunas par ES konstitūciju, 19 mazās un vidējās valstis izmantojušas izdevību satikties ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā. Taču Latvijas ārlietu ministre Dienai paziņoja, ka tas neliecina par mazo valstu grupas izveidi, lai SVK uzstātos kā vienots bloks. "Es to nedramatizētu kā mūsu vēlēšanos izveidot grupu, kas sevi pretstatītu citai grupai. Tādas grupas noformēšana arī neatbilstu ES kopējam garam. Mērķis bija atklāti un neformāli pārrunāt katrai valstij būtiskākos jautājumus - mums ir kopīgi interešu punkti, bet iezīmējās arī atšķirīgie," teica Sandra Kalniete. Viens no jautājumiem, kur mazo valstu viedoklis nesakrīt, ir - cik strikti SVK jāsaglabā konventā panāktais kompromiss. Vairākas lielās valstis - Vācija, Itālija, Lielbritānija - aicinājušas to būtiski nemainīt, lai saglabātu trauslo līdzsvaru. Taču mazās valstis vēlas, lai tās varētu atsākt debates par jebkuru jautājumu, un, pēc ministres teiktā, Itālijas prezidentūra tam piekrīt. Lielākā daļa grupas uzstājot uz prasību katrai valstij nominēt balsstiesīgu komisāru ar konkrētu atbildības jomu un aicina saglabāt līdzsvaru starp ES institūcijām. Taču mazās valstis nav pieņēmušas kopēju pozīciju, un Latvija to arī nevēlas. "Tas nebūtu labi, jo atšķirībā no konventa starpvaldību konferencē valstis pārstāv pašas sevi," skaidro S.Kalniete. Latvijas nostāju nākamnedēļ apstiprinās valdībā. Prasības ir komisārs, Nicas līgumā paredzētā Eiroparlamenta deputātu skaita saglabāšana un ES Padomes prezidenta loma. Latvija joprojām šaubās par tā nepieciešamību, taču, ja vairākums atbalsta, tad labāk to redzētu kā ģenerālsekretāru vai koordinatoru, nevis ES politisko seju. Latvija arī vēlas, lai vairākās jomās lēmums tiktu pieņemts nevis ar kvalificēto vairākumu, bet pēc principa - puse dalībvalstu, kas pārstāv pusi ES iedzīvotāju. Eksperti prognozējuši, ka būtiskas izmaiņas konstitūcijā nav gaidāmas, runa ir par detaļām. Projekts paredz visus svarīgākos lēmumus ārējā un drošības politikā, ekonomikas un tiesību politikā pieņemt vienbalsīgi - tāpat kā tagad. Bez Latvijas piekrišanas ES būtiskus lēmumus nevarēs pieņemt. Mazāk svarīgus varēs pieņemt ar 2/3 dalībvalstu vairākumu, ja tas pārstāv vismaz 3/5 ES iedzīvotāju (piemēram, kad valsts var subsidēt grūtībās nonākušus uzņēmumus). Tehniskus jautājumus varēs pieņemt ar vienkāršu vairākumu, kas pārstāv 3/5 ES iedzīvotāju. Kritērijs, ka lēmuma pieņemšanā valstīm jāpārstāv vismaz trīs piektdaļas iedzīvotāju, noteikts, lai ne lielās, ne mazās valstis nevar sabloķēties un pārbalsot otru grupu. Projekts paredz, ka ir 25 komisāri, bet tikai 15, kas mainās rotācijas kārtībā, būs balsstiesības. Pret to iebilst ne vien EK, bet arī Parlaments. "Tā ir liela kļūda un komisiju tikai vājinās. Tā ir politiska problēma, kas SVK jāatrisina," sacīja ziņojuma autors Hosē Marija Hils-Robless. EP arī uzskata, ka jāierobežo pastāvīgā ES Padomes prezidenta loma un funkcijas tā, lai netiktu apdraudēts EK prezidenta statuss un abas amatpersonas nenonāktu konfliktā. Pašreizējās ES rotējošās prezidentūras vietā konstitūcijas projekts paredz ievēlēt pastāvīgu ES Padomes prezidentu uz 2,5 gadiem un iespēju vienreiz termiņu pagarināt. Ja tas ir tā, EP gribot, lai, arī mainoties pastāvīgajiem prezidentiem, tiktu ievērots līdzsvars starp dalībvalstīm. EP, tāpat kā Komisija, aizstāv dalībvalstu ekonomiku lielāku koordināciju, kā arī uzskata, ka dažās būtiskās jomās lēmumu pieņemšanā nepamatoti paredzēts izmantot vienbalsīguma principu. Labs iznākums glābj no kritikas Diena 09/25/03 Pēc analoģijas "uzvarētājus netiesā" nepeļ arī pirmsreferenduma informatīvo kampaņu, ja tautas balsojumā neizlēmīgās Latvijas gandrīz divas trešdaļas ir pateikušas jā Eiropas Savienībai (ES). Tomēr jautājums, vai kampaņai atvēlētais miljons latu nodokļu maksātāju naudas ir iztērēts lietderīgi, nav atbildēts. Kampaņas vadības grupa Latvija Eiropā uzskata - tās misija izpildīta un nauda izmantota efektīvi, - to apliecinot rezultāts. Arī premjers Einars Repše (JL) ir apmierināts, jo izvēlētā kampaņas taktika - balsotāju informēšana - pierādījusi, ka informēts vēlētājs pieņēmis atbildīgu lēmumu. Tomēr Dienas uzrunātie reklāmas lietpratēji kampaņu dēvē par bālu un pārāk dārgu. Viņi apšauba jau pašu kampaņas ieceri - informēt un diskutēt. Ja valdībai bijis mērķis iestāties ES, tad visas kampaņas garumā šo ziņu arī skaidri un saprotami vajadzējis pateikt, jo ar diskusijām skaidru ietekmi sabiedriskajā domā grūti panākt - katrs paliek pie sava viedokļa. Tomēr politologi un sociologi atzīst - konkrētajā gadījumā informēšana un diskusijas pildījušas ugunsdzēsēja funkciju, jo valdība, visus garos gadus ejot uz ES, sabiedrību aizmirsusi un savu pozīciju un ES labumus un sliktumus pietiekami nav izskaidrojusi. Izvēli diskutēt un informēt vadības grupas priekšstāve Ramona Umblija uzskata par ļoti veiksmīgu, jo viņi respektējuši sabiedrības vēlmi uzzināt ES priekšrocības un mīnusus. "Tā bija mūsu alfa un omega, mēs kalpojām sabiedrības interesēm," - tā R.Umblija. Sociologs Aigars Freimanis uzskata - valdībai par informēšanu vajadzēja domāt agrāk: "Citādi bija sajūta - ES ir politiķu vadīta radioreportāža. Viņi komentē, kā mūsējie tur spēlē, un sabiedrība tam arī seko, bet konkrētas izpratnes nav." Arī politoloģe un kampaņas sabiedriski konsultatīvās padomes līdzpriekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa atzīst - ja diskusija par ES būtu notikusi pēdējos trīs gadus, varētu iztikt tikai ar reklāmām, kas mudina balsot, taču Latvijas gadījumā "notika milzīga ielāpu lāpīšana". Ielāpus vadības grupa centās likt ar informatīvo kampaņu un diskusijām, ko uzticēja sabiedrisko attiecību firmai Hill&Knowlton, kuras pārziņā bija, piemēram, Eiropas nedēļa un eirobuss. Prātā nāk Eiropas diena Daugavpilī, kad vietējie Eiropas dārza stādīšanu ignorēja, to atstājot tikai integrācijas ministra ziņā. Lauku cilvēki, ar ko Diena runājusies kampaņas laikā, sacījuši - laucinieki ir kūtri sanāksmju un diskusiju apmeklētāji, bet eirobuss līdz attālākajām lauku sētām nemaz neaizripoja. Mazajos miestiņos dominēja eiropretinieku plakāti, bet reti kur varēja manīt "par" aģitāciju. Ž.Ozoliņa teic - viss atkarīgs no partnerības, kas kampaņas laikā ne vienmēr pietiekami izmantota. Ja kampaņotāji pagastā bija papūlējušies atrast autoritatīvu struktūru, kas vietējos aicināja uz ES diskusiju, bijusi arī atsaucība. Tam gan nepiekrīt R.Umblija, sakot, ka partnerība ir bijusi ļoti laba. Ž.Ozoliņa arī kritizē kampaņas rīkotāju nespēju regulāri sastrādāties ar citiem partneriem, piemēram, Eiropas integrācijas biroju, Saeimas ES infocentru, nevalstiskajām organizācijām (NVO). Arī tām no miljona bija atvēlēta sava daļa, un A.Freimanis vērtē - kad pieauga sabiedrības kritiskums pret valdību, bija labi, ka parādījās ar varu nesaistīti cilvēki. Tomēr NVO nav spēks, kas būtiski ietekmētu procesus valstī, un NVO aktivitātes viņam saistās ar "vieglām ironeskām", piemēram, ES karoga uznešana Gaiziņā. Taču NVO piešķirtās naudas administrētāja Sabiedrības integrācijas fonda informācija liecina - vietās, kur īstenoti NVO projekti, bijis liels "par" teicēju skaits. Protams, būtu bezatbildīgi to skaidrot tikai ar NVO ieguldījumu, taču Ž.Ozoliņa apgalvo - NVO ieguldītā nauda nav zemē mesta, jo cilvēki strādāja ar aizrautību un finansējums stiprināja NVO sektoru. Atzinīgi A.Freimanis vērtē kampaņas koncentrēšanos uz neizlēmīgajiem, kas tika pārliecināti pēdējāš divāš nedēļās, kad parādījās reklāmas radio un TV. Tomēr nenoliedzami atmiņā arī vadības grupas drudžainā rīcība pēc vilšanās sākotnēji izvēlētajos reklāmizgatavotājos steigā pieaicināt Ēriku Stendzenieku un viņa aģentūru Zoom!. Reklāmaģentūras DDB Latvija pārstāvis Andris Rubīns to sauc par stiepšanos pēc glābšanas riņķa un vērtē - tieši kampaņas pēdējā, par simbolisku samaksu izveidotā daļa ar Ē.Stendzenieka reklāmām bijusi veiksmīga. To apliecina arī pats Ē.Stendzenieks, kas iekļāvies atlikušajā budžetā. Vadības grupa pagaidām skaitli, cik izmaksāja konkrētās reklāmas, nesauc, bet zināms, ka kopumā TV reklāmu izgatavošanai atvēlēti 38 619 latu. A.Rubīns secina - miljons iztērēts ļoti nelietderīgi, jo tiešām vērā ņemamu un attieksmi veidojošu kampaņu redzējām tikai pēdējās nedēļās. Te jāpiebilst, ka uz grābekļa kāpējs un purvā braucējs, ko arī radījis Ē.Stendzenieks, bija nevis vadības grupas, bet Latvijas Pirmās partijas apmaksātas reklāmas. A.Rubīns ir pārliecināts - unikālākās idejas rodas, ja budžets ir ierobežots. Konkrētajā gadījumā "tas plūda pāri malām, tāpēc motivācija izgatavot ko izcilu bija zema", īpaši ja nauda jau nosacīti garantēta un nav jānopelna ar pārliecinoši labu rezultātu. A.Freimanis kampaņu dēvē par ieguldījumu pēcpirkuma lojalitātē - cilvēku pārliecināšanā, ka izvēle bijusi pareiza. Tomēr viņš akcentē - ES informēšanā savu artavu deva gan mediji, gan no miljona neapmaksātas NVO, tāpēc teikt, ka pozitīvais balsojums bija tikai vadības grupas nopelns, būtu tāpat kā, "ēdot rasolu, prasīt - kā jums garšo zirnīši". *** Naudas izlietojums ES referenduma kampaņas miljona plānotais izlietojums 1. Iespieddarbi - Ls 50 000 2. NVO projektu konkurss - Ls 150 000 3. Sabiedriskās attiecības (realizē Hill&Knowlton) - Ls 108 000 4. Mediju projekti (realizē P.R.A.E.) - Ls 156 000 5. Ekspertu vizītes - Ls 24 719 6. Reklāma (reklāmas veido Bates ADM) - Ls 230 000 7. Žurnālistu vizītes - Ls 15 557 8. Atēnu sammita atspoguļojums - Ls 7232 9. Pētījumi - Ls 25 000 Gribīgo koalīcija Prezidente ANO sola Latvijas palīdzību attīstības valstīm Diena 09/25/03 Gandrīz pabeigtais Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai process jau tagad radījis jaunu kontekstu arī Latvijas vietai ANO, ko apliecināja gan Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzstāšanās otrdien Ģenerālajā asamblejā, gan ārlietu ministres Sandras Kalnietes piedalīšanās pirmoreiz ES ārlietu ministru tradicionālajā sanāksmē asamblejas laikā. Eiropas Savienība, kas cenšas svarīgākajos ANO apspriežamajos jautājumos rast kopīgu nostāju, Latviju līdz ar citām nākamajām dalībvalstīm šajā lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīja jau kopš līguma parakstīšanas aprīlī. V.Vīķe-Freiberga otrdien pēcpusdienā pāris stundu pēc ASV, Francijas un citu valstu līderu uzstāšanās savā runā, atgādinot pasaules valstu pārstāvjiem par neseno tautas nobalsošanu, apliecināja Latvijas gatavību uzņemties "pienākumus un saistības", ko mums kā nākamajai ES dalībvalstij rada šīs savienības - pasaulē lielākās attīstības palīdzības sniedzējas - statuss. Prezidente izteica cerību, ka paplašinātā ES kalpos ne tikai kā savu pilsoņu labklājības cēlēja, bet kļūs par vēl "būtiskāku pasaules labklājības un starptautiskās stabilitātes veicinātāju". Taču vienlaikus, uzņemoties jaunās saistības, Latvija aktīvi piedalīsies arī prioritāšu noteikšanā, lai nodrošinātu ES sniegtās palīdzības nonākšanu pie tiem, kam tā visvairāk vajadzīga, uzsvēra Latvijas valsts galva. Viņa arī atgādināja, ka Latvija jau tagad dalās savā reformu pieredzē ar attīstības valstīm un turpinās to darīt arī nākotnē. Arī Tuvo Austrumu miera procesu, ko savā runā pieminēja prezidente, uzsverot Latvijas atbalstu divu valstu - Izraēlas un Palestīnas - mierīgai līdzās pastāvēšanai, Latvija ir gatava atbalstīt ANO un ES aizbildniecībā. Pieminot Latvijas ieguldījumu savu iespēju robežās Afganistānas un Irākas atjaunošanā pēc karadarbības beigām, V.Vīķe-Freiberga aicināja starptautisko sabiedrību palīdzēt atjaunot abu valstu sabiedrības un tautsaimniecības neatkarīgi no dažādajiem uzskatiem par ārvalstu karaspēku atrašanos šajās valstīs. Pirmdien Ņujorkā prezidentei atsevišķi tiekoties ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu, organizācijas līderis uzteicis Latvijas straujo attīstību un izteicis vēlmi apmeklēt Latviju, kas varētu uz pasaules notikumu fona būt piemērs "mierīgai, labai valstij, kurā nav nekādu nopietnu problēmu un kas iet uz priekšu savā attīstībā", ziņo prezidentes preses dienests. V.Vīķe-Freiberga atbildējusi, ka Latvija būs pagodināta un priecīga uzņemt viesos ANO ģenerālsekretāru. Latvijas karavīri sūdzas par dienesta apstākļiem Irākā BNS 09/28/03 Vismaz mēnesi pēc Latvijas vairāk nekā 100 cilvēku lielās vienības ierašanās misijā Irākā karavīriem vēl arvien nav bijis sagādāts piemērots ekipējums - tuksneša formas, kas vajadzīgas darbam lielā karstumā un kam Latvijas armijas ietērpi nav īsti piemēroti, nakts redzamības ierīces, kuras nepieciešamas patrulēšanai naktīs, sestdien ziņo laikraksts "Diena". Laikrakstam par to pavēstīja nevis aizsardzības sistēmas vadība Latvijā, bet vairāki Irākā dienošie karavīri. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nenoliedz, ka karavīri devušies misijā nepilnīgi ekipēti, taču apgalvo, ka tiek darīts viss, lai to nodrošinātu. "Mūsu karavīri Irākā ir tikpat slikti apbruņoti kā vietējie irākieši, un līdz ar to mēs nevaram pilnvērtīgi veikt savus pienākumus (..) Ne mums ir atbilstoša nakts redzamības optika, ne piemēroti (pietiekami bruņoti) transporta līdzekļi, pašlaik mēs sēžam tieši pa šāvieniem, un tikai laimīgas nejaušības dēļ vēl neviens nav cietis," "Dienai" vēlējās pavēstīt viens no Irākā dienošajiem Latvijas karavīriem, kas uz Irāku devās misijā otrās vienības sastāvā. Grūtības esot arī ar sakaru līdzekļiem, kuri nedarbojas, ja patruļa dodas tālāk par 10-15 kilometriem no bāzes vietas. Vismaz vienai rotai neesot iedalīti līdzekļi, lai normāli sakārtotu sadzīvi. "Daļa priekšmetu iet ar aizkavēšanos - bet tas nav atkarīgs no mums, tas ir atkarīgs no tiem, kas piegādā, un lielākā daļa ir no amerikāņiem," "Dienai" teica NBS preses virsnieks Uldis Davidovs. "Par viņu problēmām ir zināms kopš paša sākuma. Jā, viņus nodrošināt ir mūsu pienākums, un mēs darām visu, ko mēs varam darīt," viņš pauda. Pēc viņa vārdiem, visi nepieciešamie līgumi ar ASV ir noslēgti, tikai piegādes kavējas. Tuksneša formas karavīri jau esot saņēmuši, un nakts optikas ierīces solīts piegādāt līdz septembra beigām. Kad 105 cilvēku lielā Latvijas otrā vienība devās uz Irāku, viņiem līdzi dotas Latvijas armijai piederošās optikas ierīces, bet to nav pat desmit. Taču virsleitnants Davidovs uzsvēra: Latvijas vienība ietilpst Polijas kontingentā, tāpēc poļu komandieri izlemj, kādus uzdevumus vienībai pildīt un vai tā ir pietiekami gatava. Par problēmām ar transportu viņš nebija informēts, taču ar sakaru ierīcēm problēmas esot tāpēc, ka daļa no tām pēc voltāžas neatbilst poļu automašīnām. Pēc "Dienas" jautājuma par papildu riskiem, kam, lai cik profesionāli, tomēr pakļauti nepietiekami ekipēti karavīri, iestājas klusums. "Polijas komandieri lemj, ko viņi spēj pildīt. Papildu risks, protams, tas ir. Nav taisnība, ka mēs viņus sūtītu pilnīgi neekipētus," saka Davidovs. Vienības nosūtīšanu līdz brīdim, kad saņemts viss ekipējums, nevarējuši atlikt, jo "katrai misijai ir sākums, kad to jāsāk pildīt". Irākā ir divas Latvijas vienības - vairāk nekā 100 kājnieku dien netālu no Hillas, vairāk nekā 30 - sapieri un kravu speciālisti - darbojas Kirkūkā. Atšķirībā no citiem Polijas kontingenta spēkiem latviešiem disciplīnas problēmu nav bijis. Karavīriem ekipējumu sūtīšot Diena 10/01/03 Pēc publikācijām presē par to, ka Latvijas karavīri Irākā tā arī līdz šim brīdim nav saņēmjuši ne tuksneša formas, ne arī nakts redzamības ierīces, kas būtiski traucē veikt pilnvērtīgu karavīru pienākumu izpildi, tiek solīts, ka tuvākajā laikā viss iztrūkstošais tikšot nosūtīts, apstiprina ASV vēstniecības Latvijā diplomātiskās misijas vadītāja vietnieks Ričards Norlands. (Formu piešķiršanu apstiprinājusi ASV valdība..) Viss Irākā tikšot nogādāts tuvākajā nākotnē, tiesa, precīzāku laiku, kad vajadzīgās lietas nonāks karavīru rīcībā, ASV vēstniecībā “Dienai” nemācēja pateikt. Ekonomika Pašvaldības vēsas pret Gatera virzīto 102 novadu modeli NRA 09/25/03 Par spīti pašvaldību ministra I.Gatera mēģinājumiem pierādīt, ka par pamatu tālākai administratīvi teritoriālās reformas gaitai nosacīti jāapstiprina 102 novadu modelis, šīsnedēļas Ministru kabineta sēdē premjerministrs E.Repše nostājās pašvaldību pusē.. Par spīti pašvaldību ministra Ivara Gatera mēģinājumiem pierādīt, ka par pamatu tālākai administratīvi teritoriālās reformas gaitai nosacīti jāapstiprina 102 novadu modelis, šīsnedēļas Ministru kabineta sēdē premjerministrs Einars Repše nostājās pašvaldību pusē un ieteica turpināt sarunas. Izvēle bija jāizdara starp pieciem novadu veidošanas modeļiem - 33, 40, 82, 102 vai 109 novadu variantiem. Taču, kad E. Repše lūdza pacelt rokas tos klātesošos pašvaldību vadītājus, kuri atbalsta I. Gatera piedāvāto 102 novadu modeli, neviena roka tā arī nepacēlās. Ministru ieinteresētība pašvaldību reformā šīsnedēļas MK sēdē izskatījās minimāla. Kamēr I. Gaters izmisīgi mēģināja pierādīt, ka ir laiks izvēlēties 102 novadu modeli, vienīgais, kurš viņā īpaši uzmanīgi klausījās, šķiet, bija premjers. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks sapņaini vērās kaut kur tālumā, ekonomikas ministrs Juris Lujāns malkoja kolu, iekšlietu ministrs Māris Gulbis uz brīdi pameta valdības sēdi. Par šo jautājumu simbolisku interesi izrādīja tikai veselības ministre Ingrīda Circene, norādot, ka pati dzīvo pašvaldībā un tur valdošās problēmas viņai nav svešas, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš nobubināja, ka pašreizējos tempos reformas rezultātu nāksies gaidīt 45 gadus, un satiksmes ministrs Roberts Zīle. Lai pašvaldības mudinātu apvienoties, labklājības ministre Dagnija Staķe sacīja, ka atbalstot ideju par sociālo garantiju piešķiršanu pašvaldību vadītājiem. Pārējie ministri sēdēja kā ūdeni mutē ieņēmuši. Lai gan pašvaldības izprot nepieciešamību apvienoties lielākos novados, par ko Latvija tiek diskutēts jau gadiem, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aizvien no ministrijām nav saņēmusi atbildes - kādi atbalsta pasākumi sekos šai pašvaldību reformai. "Nākamā gada budžetā atbalsta programmās līdzekļu nav, tad ar ko mēs atbalstīsim novadus - ar morālo atbalstu?" retoriski jautāja LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš norādīja arī uz neskaidrajiem novadu vēlēšanu nosacījumiem, uz E. Repše atbildēja, ka pašvaldību vadītāji tiešām esot "mākslīgi sadzīti politiskajās partijās" un esot nopietni apspriežams jautājums par iespēju ļaut novadu vēlēšanās piedalīties arī vēlētāju apvienībām. Sabiles novada domes priekšsēdētāja Lolita Neilande, pārstāvot vienu no 17 Latvijā jau izveidotajiem novadiem, ar skaitliskiem piemēriem ilustrēja, ka valdība jaunizveidoto novadu pabalstīšanā līdz šim bijusi visai skopa. Vairums novadu saņēmuši tikai divreizēju valsts atbalstu - likumā paredzēto vienreizējo mērķdotāciju 5 procentu apmērā no apvienojamo pašvaldību budžetu kopapjoma un vienreizēju pabalstu teritoriālā plāna izstrādei. Piemēram, Sabiles novads, kas izveidojies 2000. gadā, mērķdotācijā saņēmis 16 000 latu un 2400 latu teritoritoriālā plāna izstrādei, Preiļu novads - 48 000 latu apvienošanās mērķdotāciju un 5000 latu attīstības plāna izstrādei. "No valsts investīciju programmām novadi atbalstu nav saņēmuši," atzina L. Neilande. Arī Neatkarīgā jau rakstījusi, ka nereti jaunizveidotajos novados situācija pat pasliktinās, piemēram, pērn Brocēnu novadā samazināto algu dēļ no darba pašvaldībā aizgājuši vērtīgi darbinieki, savukārt iedzīvotāji nebija apmierināti ar dzimtsarakstu nodaļas likvidāciju Blīdenē. Sazinoties ar aizpērnā gada beigās izveidotā Brocēnu novada vadītāju Arvīdu Mēteru, Neatkarīgā noskaidroja, ka novads strādā ar tiem pašiem triju novadā apvienoto pašvaldību līdzekļiem, kas tagad "samesti vienā katlā". "Labums ir tāds, ka par to pašu naudu varam veikt lielākus projektus, ņemt lielākus kredītus - piemēram, tagad veicam četru māju renovāciju, sakārtojam mazo ciematu ūdens un kanalizācijas sistēmu. Bet no valsts gan nekādu atbalstu neesam saņēmuši, kā vien to vienreizējo dotāciju, un nemaz neceram saņemt," sacīja A. Mēters. *** Valsts atbalsts izveidotajiem novadiem Izveidotais novads; Piešķirtā dotācija par apvienošanos Dobeles rajona Tērvetes novads 19 503 lati Ogres novads 164 630 latu Zilupes novads 11 163 lati Siguldas novads 73 238 lati Ķeguma novads 28 141 lats Vārkavas novads 7338 lati Brocēnu novads 51 867 lati Aizkraukles novads 62 981 lats Krāslavas novads 42 652 lati Preiļu novads 48 561 lats Durbes novads 10 770 latu Amatas novads 19 579 lati Ciblas novads 6678 lati Sabiles novads 17 249 lati Līvānu novads 48 260 latu Kandavas novads 38 635 lati Līdz 2003. gada 1. novembrim - MK jāiesniedz normatīvā akta projekts par uzdevumiem ministrijām izraudzītā novadu izveidošanas modeļa ieviešanas sagatavošanai, jāsagatavo grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Līdz 2003. gada 1.decembrim - MK jāiesniedz novada domes vēlēšanu likuma projekti, Labklājības ministrijai - normatīvo aktu projekti, kuros paredzēta sociālo garantiju papildu nodrošināšana tiem pašvaldību domju vai padomju priekšsēdētājiem, kuri savu amatu zaudēs novadu veidošanas dēļ. Lai nodrošinātu jaunievēlētā novada domē deputātu pārstāvniecību no visiem novadā ietilpstošajiem pagastiem un pilsētām, nepieciešams veikt grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā. Lietuvā pēc neatkarības atjaunošanas tika izveidots tikai rajona pašvaldību līmenis, kas Latvijā atbilstu 33 novadu modelim. Taču tagad secināts, ka šāda mēroga pašvaldības ir pārāk lielas, tāpēc ir apgrūtināta lēmumu pieņemšana. Maskava nonāk pretrunās par ekonomisko sadarbību ar Baltiju NRA 09/25/03 Krievijai ekonomiskās sadarbības jautājumi ir ciešāk jāsaista ar tautiešu tiesību ievērošanu ārzemēs, šonedēļ paziņojusi Krievijas ārlietu ministra pirmā vietniece Eleonora Mitrofanova. Krievijai ekonomiskās sadarbības jautājumi ir ciešāk jāsaista ar tautiešu tiesību ievērošanu ārzemēs, šonedēļ paziņojusi Krievijas ārlietu ministra pirmā vietniece Eleonora Mitrofanova. Savukārt viņas kolēģis, Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Čižovs, solījis, ka nepolitizēs ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm. "Pasaules pieredze rāda, ka starpvalstu attiecībās var un vajag ciešāk saistīt ekonomiskos jautājumus ar saistībām cilvēktiesību ievērošanā. Runa ir nevis par kaut kādām ekonomiskām sankcijām no Krievijas puses, bet par prioritātēm tirdzniecības partneru izvēlē," Pasaules krievu preses kongresā Azerbaidžānā, Baku, pagājušajā nedēļā sacīja E. Mitrofanova. Kā piemēru šādai pieejai viņa minēja "kravu plūsmas maiņu caur Ventspils ostu Latvijā", aģentūra Interfax atreferē Krievijas ārlietu resora darbinieces teikto. Cita starpā viņa arī pauda bažas, ka krievu valodas lietojums vairākās valstīs tiek sašaurināts, īpaši izceļot augstākās un vidējās izglītības jomu. Taču viņas teiktais kontrastē ar Krievijas ārlietu ministra vietnieka Vladimira Čižova nesen teikto. Viņš pirms Latvijas un Igaunijas referendumiem par dalību Eiropas Savienībā solīja, ka Maskava nepolitizēs ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, un aicināja tāpat rīkoties Latviju, Lietuvu un Igauniju. "Uzskatām, ka ekonomiskās attiecības ar trim Baltijas valstīm ir jāveido, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un ņemot vērā partnera intereses," Krievijas laikrakstā Krasnaja zvezda publicētajā intervijā paziņoja V. Čižovs. Tomēr viņš arī nevilcinājās apgalvot, ka Latvijā "noteikti ir spēki, kuri vēlētos politizēt Krievijas dalību uzņēmējdarbībā, kas nodrošina Krievijas preču tranzītu caur Latvijas teritoriju un tās ostām". Latvijā jaunam zinātniekam ir grūti Diena 09/25/03 Pieci no maniem kursa biedriem ir ASV, viens - Zviedrijā. Daļa palikuši Latvijā. Cits visu pametis, cits kuļas kā pliks pa nātrēm, stāsta Inese Čakstiņa, raksturojot pašreizējo stāvokli Latvijas zinātnē no topošā zinātnieka pozīcijām. 1999.gadā beigusi studijas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, pēc darba Vācijā pirms diviem gadiem aizstāvējusi maģistra darbu, tagad Inese izstrādā doktora darbu molekulārajā bioloģijā Mičiganā ASV. Jaunā sieviete ļoti vēlētos atgriezties, un darbs ārzemēs nebūt nav galvenais viņas dzīves mērķis. Taču nodrošināt sevi Latvijā, turpinot darbu tikai fundamentālajā zinātnē, jaunajam zinātniekam ir ļoti grūti. Ja Inese savu zinātnisko darbu izstrādātu Latvijā, viņa mēnesī kopā ar algu un doktoranda stipendiju saņemtu nedaudz vairāk par 100 latiem. ASV šī summa ir aptuveni septiņas reizes lielāka. "Ar ko mēs ieiesim ES? Mums taču nekā cita kā cilvēku nav," saka I.Čakstiņa un piebilst - diemžēl Latvijā vēl daudzi domā tikai par šodienu un neredz tālāk par degungalu. Latvijā var iegūt labas teorētiskās zināšanas, taču trūkst modernas aparatūras, bez kā pētniecībā nevar iztikt, un normāla atalgojuma, lai zinātnieks varētu strādāt ar pilnu atdevi, nevis domāt, kā nopelnīt maizi vēl kādā citā darbā. Valsts finansējums zinātnei ir tikai 0,2% no iekšzemes kopprodukta, tas ir vairāk nekā trīs reizes zemāks par ES vidējo rādītāju. Nozare nepiesaista arī lielus privātos līdzekļus, teikts Latvijas attīstības plānā, kurā noteiktas ES fondu līdzekļu sadales prioritātes un mērķi. Neraugoties uz to, ka valstī ir spēcīgas pasaules līmeņa zinātniskās skolas (cietvielu fizika un modernie materiāli, informācijas tehnoloģijas, magnētiskā hidrodinamika, biomedicīna, farmaceitiskā un koksnes ķīmija), neadekvāts finansējums un pētniecībai nepieciešamās infrastruktūras trūkums veicina īpaši gados jaunu speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm vai arī pāriešanu strādāt citā darbā. Latvijā uz 1000 nodarbinātajiem tikai 1,4 darbinieki strādā pētniecības un attīstības jomā, ES dalībvalstīs - 5,1. Tikai 3% no visiem Latvijas zinātniekiem ir jaunāki par 36 gadiem, un vidējais zinātnieka vecums pārsniedz 56 gadus. Akadēmiķis Jānis Stradiņš uzskata - tikai iestājoties ES, Latvijas zinātnei ir iespēja noturēties un kļūt perspektīvai. "Citādi visi jaunie cilvēki aizbrauks," viņš prognozē. ES zinātņietilpīgo ražošanas nozaru vidējais īpatsvars eksporta struktūrā ir 30%, taču Latvijā patlaban tas nepārsniedz 6%. Dienas aptaujātie zinātnieki uzsver - Latvija ir diezgan trūcīga ar dabas resursiem, tāpēc tā var kļūt konkurētspējīga pasaulē tikai ar produkciju, ko radījis cilvēks. Tam nepieciešamas zināšanas un augsti attīstīta pētnieciskā bāze. Ja Latvijā vairāk līdzekļu atvēlētu izglītībai un zinātnei, varētu panākt daudz straujāku labklājības pieaugumu, nekā to nedarot. J.Stradiņš atzīst - jau tagad ir zinātnes nozares, kas, piesaistot ārvalstu līdzekļus, ir spējīgas pelnīt, taču tā nebūt nav izeja visiem. "Kas ieguldīs arheoloģijā, valodniecībā?" jautā akadēmiķis. Neviena tauta nevar iztikt bez šādiem pētījumiem, taču nopelnīt ar tiem ir faktiski neiespējami. Lai Latvijā veiktu jaunus atklājumus, ir jāapmāca jaunie zinātnieki un jāinvestē dažādu veidu aparatūrā, kas ir krietni nolietojusies. "Patlaban valsts savu naudu tērē galvenokārt ikdienas vajadzībām - tiek palielinātas algas, pensijas. Tā vienkārši tiek noēsta, nedomājot par nākotni," uzskata zinātnieks ekonomists Andris Miglavs. Viņš uzsver, ka tagad vissvarīgākās būtu investīcijas izglītībā un zinātnē. "Protams, ir jārēķinās, ka atdeve būs tikai pēc 5-20 gadiem, taču tā būs nesalīdzināmi lielāka nekā tad, ja šādi ieguldījumi netiks veikti." A.Miglavs piebilst: "Ja man tagad būtu jāizvēlas - ieguldīt naudu veselības aizsardzībā vai izglītībā, es noteikti izlemtu par labu izglītībai." Lai arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) atzīst, ka nav apmierināts ar nozarei atvēlēto finansējumu, viņš saka: "Pašlaik svarīgi ir sakārtot akūtos jautājumus - jānostiprina nodokļu iekasēšanas sistēma, tiesām arī vajag." Ministrs domā, ka vairāk naudu izglītībai un zinātnei būs iespējams novirzīt tikai tad, kad pieaugs valsts budžeta ieņēmumi. Glābiņu viņš redz ES fondu līdzekļos, kas nākamgad varētu palielināt tagad trūcīgo nozares finansējuma apjomu. "ASV vienmēr zinātnieki pelnīs vairāk. Taču mums ir jānodrošina, lai Latvijā atalgojums būtu adekvāts," nekonkrēti nosaka ministrs, komentējot jauno zinātnieku darbošanos citu valstu labā. Lielie uzņēmumi vairs nedrīkstēs dāsni ziedot BNS 09/25/03 Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu, kas valsts un pašvaldības uzņēmumiem ļaus ziedot nelielas summas, bet pilnīgs aizliegums ziedot attieksies uz regulējamo nozaru uzņēmumiem. Likuma grozījumi paredz, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmumi, kuros valstij vai pašvaldībai atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50% no pamatkapitāla, varēs ziedot naudu un mantu tikai kultūras, zinātnes, izglītības, sporta, veselības un vides aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai, bet ne vairāk kā piecus tūkstošus latu gadā. Turklāt šie uzņēmumi varēs ziedot tikai tad, ja dāvināšanas brīdī būs samaksājuši valstij un pašvaldībai visus nodokļus un izpildījuši saistības pret saviem darbiniekiem. Pēc ministrijas uzskata, dāvinājuma noteikšana piecu tūkstošu latu apjomā gadā veicinās vietēja mēroga palīdzības sniegšanu un atbalstu, vienlaicīgi būtiski neietekmējot attiecīgā uzņēmuma finansiālo stāvokli, kā arī budžeta ieņēmumus. Taču aizliegums ziedot naudu vai mantu, ko iepriekš FM bija ierosinājusi attiecināt uz visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, attieksies uz tiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu virs 50%, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs. Tādējādi aizliegums attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā "Latvenergo", "Lattelekom" un "Latvijas dzelzceļš", kas līdz šim arī bijuši lielākie ziedotāji. Opozīcijā esošās Tautas partijas deputāti gan asi iebilda pret likuma grozījumiem, jo tie vēl vairāk samazinās jau tā sliktās sporta attīstības iespējas, jo tagad to nevarēs atbalstīt arī ar ziedojumiem. "Pasludināt ar likumu, ka atbalsts sportam, kultūrai un sabiedriskajām organizācijām ir naudas izšķērdēšana - tam es piekrist nevaru," Saeimas plenārsēdē pauda bijušais finanšu ministrs, Tautas partijas deputāts Gundars Bērziņš. Privāto uzņēmumu dāvinājumus vai ziedojumus likuma grozījumi neierobežos. FM prognozē, ka grozījumi likumā varētu netieši ietekmēt valsts budžeta ieņēmumus, samazinot valsts un pašvaldību uzņēmumu izmantoto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem. Rēķinot pēc 2002.gadā izmantotās nodokļa atlaides, tās samazinājums un attiecīgi valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielinājums varētu būt 40 tūkstoši latu gadā. FM jau izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā arī grozījumus likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kas paredz nākamgad būtiski samazināt nodokļa atvieglojumus ziedotājiem. Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmēji drīkstēs divreiz samazināt apliekamo ienākumu par to summu, kuru nodokļu maksātājs būs ziedojis sabiedriskajām, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības, vides aizsardzības un reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirta atļauja saņemt ziedojumus. Turklāt apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkstēs pārsniegt 20% no konkrētā uzņēmuma visa apliekamā ienākuma. Līdzšinējā kārtība paredz, ka ziedotājiem ir tiesības samazināt aprēķināto UIN par 85% no ziedotajām summām un pat par 90%, ja ziedojums ticis Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam. Atsakoties no šīm atlaidēm, pēc FM prognozēm, ieņēmumi valsta budžetā pieaugs par 5,5 miljoniem latu nākamgad un vairāk nekā pieciem miljoniem latu turpmākajos gados. Pēc jaunās kārtības nodokli aprēķinās, vēlākais, no nākamā gada 30.aprīļa. Šķēle apsver iespēju iegādāties arī 'Kempmayer' LETA 09/26/03 Ekspremjers un uzņēmējs Andris Šķēle izvērtē iespēju iegādāties Lielbritānijā reģistrēto uzņēmumu "Kempmayer Media Limited" (KML), kas ar "Digitālo Latvijas televīzijas un radio centru" (DLRTC) noslēgusi vērienīgu līgumu par ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā, BNS pavēstīja Šķēles konsultants Jurģis Liepnieks. Viņš skaidroja, ka šādu iespēju Šķēle apsver, jo tādejādi iegūtu priekšrocības attiecībā pret uzņēmēju Pēteri Šmidri, kurš, tāpat kā Šķēle, vēlas iegādāties digitālās televīzijas ieviešanai Latvijā dibināto pastarpināti valstij piederošo kompāniju DLRTC. Galīgo lēmumu par iespēju iegādāties KML Šķēle varētu pieņemt jau nākamnedēļ, prognozēja Liepnieks. Pēc viņa teiktā, šobrīd speciāli Šķēles uzdevumā kāds Anglijas advokātu birojs izvērtē iespējas iegādāties KML. Liepnieks piebilda, ka Anglijas advokāti izvērtē arī uzsāktās DLRTC tiesvedības pret KML ietekmi, jo tas ir ļoti būtisks faktors uzņēmuma iegādē. Liepnieks pieļāva, ka uzsāktā tiesvedība var samazināt KML pārdošanas cenu. Minētā advokāta biroja nosaukumu Liepnieks atturējās nosaukt. Viņš arī neatklāja summu, par kādu Šķēle būtu gatavs iegādāties KML. Liepnieks pastāstīja, ka Šķēle pagaidām vēl neesot ticies ar KML īpašniekiem un uzdevis to darīt advokātu birojam, taču ekspremjers ir iepazinies ar KML uzņēmuma Latvijā vadību. Jau ziņots, ka jūlija vidū Šķēle izteica gatavību par 70 līdz 90 miljoniem dolāru atpirkt no valsts 100% DLRTC akciju. Arī uzņēmējs Šmidre nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gatavs iegādāties DLRTC. Tostarp Liepniekam piederošā firma "Sofists" sniegusi konsultācijas KML, taču Liepnieks neuzskata, ka būtu nonācis interešu konfliktā, sniedzot KML konsultācijas un esot Šķēles uzticības persona. Savukārt KNAB ierosinājis krimināllietu par Latvijas amatpersonu rīcību un pienākumu nepildīšanu, kad valstij pastarpināti piederošais DLRTC 2002.gada 14.novembrī noslēdza līgumu 53,5 miljonu ASV dolāru vērtībā par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā ar KML. Tāpat jau vēstīts, ka DLRTC augusta beigās vērsās Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā ar prasību atzīt līgumu ar Lielbritānijas uzņēmumu KML par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijā par spēkā neesošu. Satiksmes ministrs Roberts Zīle iepriekš skaidroja, ka tiesvedība ar Lielbritānijas uzņēmumu par digitālās televīzijas ieviešanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu ir sākta, jo līgums ir "absolūti neizdevīgs" Latvijas pusei un nebija citas iespējas, kā aizsargāt Latvijas puses intereses. Savukārt KML pirms iespējamās prasības iesniegšanas Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pret DLRTC par līguma nepildīšanu un zaudējumu segšanu 46,76 miljonu ASV dolāru apjomā lūdza Rīgas apgabaltiesu apķīlāt DLRTC piederošās mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) 23 % kapitāldaļu kā nodrošinājumu savai prasībai. Tiesa KML lūgumu noraidīja, bet tai vēl ir iespēja pārsūdzēt Latvijas tiesas lēmumu. DLRTC ir izveidots 2000.gada maijā, lai visā Latvijā izveidotu digitālo jeb ciparu televīzijas apraides tīklu, izmantojot jau esošo kompānijas mātes uzņēmuma - valstij piederošā "Latvijas valsts radio un televīzijas centra" - infrastruktūru. Digitālā televīzija iedzīvotājiem nodrošinās iespēju pārraidīt daudz plašāku programmu klāstu, kā arī piedāvās dažādu interaktīvu pakalpojumu veikšanas iespējas ar televizoru. Premjers sola Rīgas brīvostas pārvaldnieka atlaišanu Diena 09/27/03 Premjera Einara Repšes (JL) jau iepriekš izteiktā neapmierinātība ar Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova darbību pārtapusi par konkrētu rīcības plānu - L.Loginova dienas pārvaldnieka amatā "ir skaitītas" un uz šo amatu tiks izsludināts konkurss, tā piektdien Latvijas radio paziņoja premjers. Jauns ostas pārvaldnieks esot nepieciešams, jo "esošais ir bijis vismaz neveiksmīgs". Premjers radio diskusijā atklāja, ka viņa rīcībā ir informācija, ka darījums par ostas zemes izīrēšanu Rīgas pasažieru terminālam (RPT) un 12 miljonu latu galvojuma piešķiršanu tam ir iepriekš izplānots noziegums ar mērķi apkrāpt valsti, vēstī ziņu aģentūras. Premjera rīcībā esot arī informācija no tiesībsargājošām struktūrām gan par noziedznieku vārdiem, gan par citām detaļām, taču to viņš nedrīkstot atklāt. Pats L.Loginovs, kurš pašlaik ir atvaļinājumā ārpus Latvijas, aģentūrai LETA atteicās komentēt premjera izteikumus. L.Loginovs darbā atgriezīšoties nākamnedēļ, Dienai pavēstīja brīvostas pārvaldē. Uz premjera apvienojumiem asi reaģēja RPT vadītājs Valērijs Barjers, kurš iesaka E.Repšem labāk izvērtēt savu padomnieku rīcību, Dienai V.Barjera viedokli pauda RPT sabiedrisko attiecību konsultants Kaspars Līcītis. V.Barjers norādīja, ka vienu ar Jauno laiku saistīto cilvēku interesējot brīvosta, bet kādu citu - pasažieru termināls. V.Barjers šo cilvēku vārdus neatklāj, bet sola to izdarīt 17.oktobrī, kad tiesa plāno skatīt prokuratūras prasību par RPT galvojuma atcelšanu. Valsts kancelejā Diena noskaidroja, ka premjeram ir trīs štata padomnieki - Brigita Puriņa, Solveiga Silkalna un Elīna Melngaile, kā arī ārštata padomnieki - zinātnes jautājumos Ivars Biļinskis, valsts pārvaldes jautājumos Edgars Jaunups, būvniecības jautājumos Juris Kozlovskis, korupcijas apkarošanas jautājumos Deivids Volliss, informācijas sabiedrības jautājumos Viesturs Šutko, tiesību aizsardzības organizācijas jautājumos Jāzeps Meikšāns, jūrniecības un ostu jautājumos Pāvels Rebenoks, kuri oficiāli nav saistīti ar ostu biznesu. Arī Rīgas brīvostas valdes vadītājs, Rīgas mērs Gundars Bojārs noraidīja premjera apgalvojumus par noziegumiem brīvostā. Viņš E.Repšes izteikumus dēvēja par demagoģiski nepatiesiem un "pilnīgu murgu", Dienu informēja Rīgas domē. Mērs arī atzīstot, ka L.Loginova darbā bijuši trūkumi, tomēr pārvaldniekam adresēto kritiku uzskata par nepamatotu. Zinātnieki pēta kuģu būvēšanas iespējas Latvijā LETA 09/28/03 Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūts izstrādā zinātnisku pētījumu "Kuģu būvniecības iespējas Latvijā", kas top pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma, informēja AM Militārās izglītības un zinātnes koordinācijas nodaļas vecākais referents Dagnis Dedumietis. Projekts top, lai izpētītu galvenās tendences kuģu būvniecībā pasaulē, kuģu būves attīstību Latvijā patlaban un nākotnē, kā arī salīdzinātu Jūras spēku flotes papildināšanas iespējas. Šāda ideja ministrijai radusies, jo jau ilgāku laiku tiek apsvērta iespēja par nelielu kara kuģu būvēšanu Latvijas kuģu būvētavās. Dedumietis pastāstīja, ka pētījums ministrijā jāiesniedz līdz šā gada 15.novembrim. Pēc pētījuma rezultātu saņemšanas ministrija varēs pieņemt kādu lēmumu, skaidroja valsts iestādes pārstāvis. Pētījuma vadītāja LZA Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte aģentūru LETA informēja, ka darbs pētījuma izstrādē rit pilnā sparā un jau ir noskaidrotas sākotnējās tendences kuģu būvēšanas iespējām Latvijā. Pētot Eiropas kuģu būvēšanas tendences, zinātnieki secinājuši, ka ir vietas, kurās jūras transportlīdzekļi tiek būvēti kā masveida produkcija. Tas notiek lielajās kuģu būvētavās, kuras tiek pārceltas uz valstīm ar tā saukto lēto darba spēku - uz Ķīnu un Koreju. Bet pētījums arī pierādījis, ka pasaulē ir nepieciešamība arī pēc nelieliem, specializētiem un unikāliem kuģiem, kurus var būvēt arī nelielās kuģu būvētavās. Iepriekšējā tendence liek secināt, ka teorētiski arī Latvijā būtu iespējams šādus kuģus būvēt. Karnīte apliecināja, ka vairumā valstu tieši militāros kuģus vēlas būvēt savā valstī, lai neatklātu to iespējas, moderno aprīkojumu un slepeno bruņojumu. Pašreizējais darbs pētījuma izstrādē Karnītei liekas pozitīvs, taču vēl nav priekšstata, kura kuģu būvētava patlaban varētu izdzīvot. Pēc ekonomistes domām, Latvijas kuģu būvētavām ar laiku vajadzēs kooperēties, lai izdzīvotu lielajā konkurences tirgū, kaut vai ar Igauniju un Lietuvu. Viņa arī pieļauj iespēju - ja Latvijā tiks uzsākta militāro vai citu kuģu būvēšana, visticamāk, tomēr tos Latvijā varēs tikai komplektēt. Patlaban institūts tālākai pētījuma veikšanai no vairākām institūcijām gaida dažādas finansiālās aplēses, taču jau tagad ir skaidri zināms, ka zinātnieki ministrijai par kuģu būvēšanas iespējām Latvijā atbildēs kompleksi, nevis tikai uz AM uzdoto jautājumu - vai Latvijā būtu iespējams sākt militāro kuģu būvēšanu. Latgalē zinās, kur likt naudu Diena 09/30/03 Lai noteiktu, kurā Latgales teritorijas daļā izdevīgāk ieguldīt investīcijas dažādās tautsaimniecības nozarēs, Latgales Reģiona attīstības aģentūrā (LRAA) izstrādāts Latgales telpiskās struktūras plāns. Tas ir pirmais šāds reģiona plāns Latvijā. Tajā raksturota lielāko un mazāko pilsētu, infrastruktūras, ceļu tīkla un pierobežas teritoriju perspektīvā attīstība, norādīts, kur Latgalē ir labvēlīgāki apstākļi tūrismam, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai. Kā Dienai uzsvēra Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nacionālās un reģionālās plānošanas nodaļas vadītāja Dzintra Upmace, telpiskās struktūras plāna izstrāde ir apliecinājums tam, ka attiecīgajā teritorijā ir droša vide investīciju ieguldīšanai. Lai Latvija varētu sākt izmantot Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus, šādi plāni ir nepieciešami katram reģionam un pašvaldībai. Piemēram, secināts, ka Balvu rajons ir piemērots mežsaimniecībai, bet Latgales centrālajā daļā attīstāma lauksaimniecība. atgales telpiskās struktūras plāns izstrādāts ar LRAA speciālistu, Latgales rajona pašvaldību teritoriālplānotāju un beļģu ekspertu no Flandrijas provinces kopējiem spēkiem. Plāna izstrādes kopējais budžets ir 160 000 eiro, no kura lielāko daļu ieguldīja Flandrijas provinces pašvaldība, bet 15% ir Latvijas valsts un pašvaldību līdzfinansējums. Līdzīgi plāni patlaban tiek izstrādāti Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionā. Izskan minējumi par Šķēles ieinteresētību ciparu televīzijā Diena 09/30/03 Paziņojot par iespēju iegādāties skandalozo ciparu televīzijas ieviesēju Kempmayer Media Limited (KML), ekspremjers Andris Šķēle (TP) radījis līdzīgu neizpratni, kā augusta vidū paužot gatavību "par 70-90 miljoniem latu" iegādāties darījuma otru pusi - Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru (DLRTC). Kaut gan pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka Latvijas puse sadarbību ar KML neturpinās, bijušais politiķis turpina apgalvot - speciālistu apšaubītais projekts sevī slēpj plaukstoša biznesa iespējas, un pie tām piekļūt, iespējams, palīdzētu noslēpumainās firmas iegāde. Tostarp neoficiāli izskanējuši minējumi, vai šāds paziņojums nevarētu liecināt, ka A.Šķēle jau tagad saistīts ar KML. "Par miljonu projektiem ir jācīnās, tos uz paplātes neviens nenes," uz jautājumu, kāpēc viņu interesē KML iegāde, Dienai pirmdien atbildēja A.Šķēle. Lai arī satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) jau iepriekš paziņoja, ka Latvijas puse šajā darījumā "palikusi ar garu degunu" un līgums netiks pildīts, A.Šķēle sacīja, ka pirkums atvieglotu viņa sarunas ar valstij pastarpināti piederošo digitālo centru un līdz ar to ļautu vienoties par grozījumiem līgumā. Kā ziņots, pērn 14.novembrī - īsi pirms jaunās valdības pirmās sēdes - KML un DLRTC parakstīja vismaz trīsdesmit miljonu latu vērtu līgumu par ciparu apraides ieviešanu Latvijā. Plašāka sabiedrība par to uzzināja tikai šā gada jūnijā, kad premjers Einars Repše (JL) darījumu nosauca par afēru un ierosināja vairākas pārbaudes. Kopš tā laika amatus zaudējuši visi būtisko lēmumu pieņēmēji, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis krimināllietu par amatpersonu bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, bet DLRTC vērsies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā ar prasību atzīt līgumu par spēkā neesošu. Iegādājoties KML, A.Šķēlem kā firmas jaunajam īpašniekam nāktos par tās interesēm cīnīties šķīrējtiesā. "Tā ir lieta, kas mani mulsina un atvēsina," viņš atzina, vienlaikus pieļaujot - ja būtu "juridisks atzinums, ka digitālā centra pozīcijas nav īpaši stipras, tā varētu būt priekšrocība". Patlaban "viena no lielākajām advokātu firmām" Londonā esot sākusi iespējamā darījuma izpēti - A.Šķēle gan nevēlējās izpaust, ko tieši tā pēta un vai juristi sniegs arī savu vērtējumu par KML izredzēm uz labvēlīgu spriedumu šķīrējtiesā. Līdz oktobra vidum ziņojums būšot gatavs, un tad arī tikšot pieņemts lēmums - pirkt vai nepirkt KML. Uzņēmuma pašreizējie īpašnieki nav zināmi - tās ir sešas Londonā un ārzonā reģistrētas firmas. Vaicāts, vai pašlaik pastāv kāda saistība starp KML un A.Šķēli, kādreizējais premjers atbildēja noliedzoši. Neoficiāli gan izskanējuši minējumi, ka uzņēmums, kam DLRTC pārskaitījis vairāk nekā četrus miljonu latu, jau tagad ir saistīts ar kādreizējo politiķi un tā iegāde ļautu viņam savu īpašnieka statusu legalizēt. Netiek arī izslēgts, ka A.Šķēles nolīgtais advokātu birojs pēta tieši KML izredzes šķīrējtiesā un tuvākajā laikā tajā varētu tikt iesniegta pretprasība. Turklāt A.Šķēle par iespēju pirkt KML paziņoja piektdien - dienu pēc tam, kad atklātībā nonāca informācija par viņa ilggadējā runasvīra Jurģa Liepnieka saistību ar Lielbritānijā reģistrētās firmas Latvijas meitasuzņēmumu Kempmayer Media Latvia. Interese par šādu darījumu gan esot dzimusi jau augustā - tiesa, arī tad KML jau bija ierauts "digitalizācijas skandālā". J.Liepnieka uzņēmums Sofists no Latvijas firmas par konsultācijām saņēmis 78 000 latu. "Es nezināju, ko viņš tur dara," sacīja A.Šķēle, pieļaujot, ka "puisis grib mazliet pacelt savu vērtību". J.Liepnieka loma A.Šķēles pūliņos iegādāties DLRTC un KML esot "stipri ierobežota". Viņš esot nodarbojies ar "šaurām lietām, kuras viņš spēj labi noorganizēt" - piemēram, sarīkojis A.Šķēles un DLRTC toreizējās vadības tikšanos. Baltkom TV ģenerāldirektors Pēteris Šmidre, kurš savulaik arī pauda gatavību iegādāties DLRTC, pirmdien Dienai sacīja, ka neapsver iespēju iegādāties KML - viņa uzņēmums digitālo kabeļtelevīziju savu klientu vajadzībām ieviesīšot saviem spēkiem. Viņš arī noliedza informāciju, ka KML pasūtītā aparatūra patiesībā būtu paredzēta kabeļtelevīzijas, ne virszemes apraides vajadzībām. alsts kontrole pirmdien paziņoja, ka pēc Ministru kabineta vasarā izteiktā lūguma sākusi revīziju DLRTC, lai pārbaudītu šā uzņēmuma dibināšanas likumību, ziņo aģentūra LETA. Lūdz prezidenti pārskatīt likumu par ostām NRA 09/30/03 Ventspils dome nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kurā lūdz nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pieņemtos grozījumus likumā par ostām. Ventspils dome nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kurā lūdz nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pieņemtos grozījumus likumā par ostām. Ar līdzīgu lūgumu pie prezidentes vērsies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Venstpils dome vēstulē prezidentei uzsver, ka, piemērojot šajā likumā noteiktās izmaiņas, brīvostas pārvaldīšanas organizācijā un lēmumu pieņemšanas kārtībā ir radīts pamats būtiskām pretrunām attiecībā uz vairākiem spēkā esošiem likumiem. Grozījumu būtiskākā pretruna ir apstāklī, ka valstij tiek piešķirtas tiesības pieņemt kādas konkrētas pašvaldības iestādes (šajā gadījumā - pašvaldības iestādes Ventspils brīvostas pārvalde) lēmumus, kas neatbilst gan likumam par pašvaldībām, gan Eiropas vietējo pašvaldību hartā iestrādātajiem principiem. Piemēram, noteikts, ka Ventspils ostas valdē ir septiņi valdes locekļi - trīs attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri Ministru kabineta (MK) iecelti pārstāvji. Lēmumu var pieņemt ar četru balsu pārsvaru, kas nozīmē, ka MK pārstāvji var uzklausīt pašvaldības pārstāvjus, bet lēmumu par jebkuru pašvaldības kompetencē esošo brīvostas jautājumu var pieņemt arī, nerēķinoties ar pašvaldības viedokli, tādējādi ignorējot paritātes principu lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to valsts iegūst spēju rīkoties ar pašvaldības mantu, jo pašvaldība ir nodevusi Ventspils brīvostas valdījumā aktīvus par kopējo summu 88,8 miljoni latu jeb 46 procenti no Ventspils pašvaldības īpašuma, tajā skaitā pamatlīdzekļus par 81,2 miljoniem latu un 7,6 miljonus latu vērtu, uz pašvaldības vārda reģistrētu zemes īpašumu. Tādējādi tiek pārkāpti likumi par pašvaldībām un par budžeta un finanšu vadību, kas nosaka, ka valsts nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē. Jāpiebilst, ka likums par pašvaldībām uzdod tām racionāli un lietderīgi apsaimniekot savu mantu, bet pieņemtie grozījumi likumā par ostām liedz pašvaldībai šo iespēju. Tāpat Ventspils pašvaldība vēstulē prezidentei uzsver, ka grozījumi ir pretrunā ar Eiropas pašvaldību hartā iestrādātajiem demokrātijas pamatprincipiem un Eiropas Savienības dalībvalstu ostu pārvaldes organizācijas vispārējo praksi. Šādu radikālu normatīvo aktu grozījumu pieņemšana, mainot stabilu ostu pārvaldīšana praksi, radītu nepievilcīgu vidi esošajiem un potenciālajiem investoriem. Ventspils dome ir nosūtījusi vēstuli arī Ministru prezidentam Einaram Repšem, kurā norāda uz iepriekšminētajām pretrunām, vienlaikus informējot par to, ka, lai nodrošinātu Ventspils brīvostas pārvaldes kredītsaistības 10 miljonu latu apjomā, pašvaldība ir ieķīlājusi citu sev piederošu nekustamo īpašumu, kas neatrodas Ventspils brīvostā un nav ostas pārvaldes valdījumā. Stājoties spēkā šiem grozījumiem, pašvaldībai vairs nebūs iespējams efektīvi un racionāli pārvaldīt savu īpašumu, tāpēc valstij jāizskata iespējas pārņemt galvotāja funkcijas par Brīvostas pārvaldes kredītsaistībām un atpirkt šo īpašumu par kopējo summu 88,8 miljoni latu. Krīt Privatizācijas aģentūras valde LETA 09/30/03 Ekonomikas ministrs Juris Lujāns (Latvijas Pirmā partija) šodien, pildot Privatizācijas aģentūras (PA) pilnsapulces funkcijas, no amata atstādinājis PA valdes locekli Imantu Mantiņu, savukārt pārējie trīs PA valdes locekļi - Arnis Ozolnieks, Viktors Šadinovs un Uldis Kriķis paši izteikuši vēlēšanos atstāt amatus, informēja ministra preses sekretāre Iveta Balode. Lujāns šodien apstiprinājis ar Ozolnieku, Šadinovu un Kriķi panākto vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, savukārt Mantiņš no PA valdes locekļa pienākumu pildīšanas atstādināts uz laiku, kamēr PA valdes līdzšinējo darbu izvērtēs ekonomikas ministra izveidotā komisija. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis Mantiņš darbību PA uzsāka kā padomes loceklis, bet 1998.gada oktobrī Matiņš uzvarēja konkursā un tika iecelts par PA valdes locekli. Šadinovs un Ozolnieks ir bezpartejiskie, bet Kriķis savulaik bijis viens no savienības "Latvijas ceļš" dibinātājiem. Vienošanās ar Ozolnieku par darba tiesisko attiecību izbeigšanu vēl būs jāapstiprina Ministru kabinetam. Ekonomikas ministrs nolēmis uz laiku, kamēr konkursa kārtībā tiks iecelti jauni PA valdes locekļi, par PA valdes locekļu pienākumu izpildītājiem iecelt divus Ekonomikas ministrijas un vienu Tieslietu ministrijas pārstāvi. Jau ziņots, ka sākotnēji izvērtēt PA valdes iespējamo nesaimniecisko darbību valsts zemes un īpašuma objektu privatizācijā ierosināja partijas "Jaunais laiks" (JL) pārstāvji PA padomē. Šo ierosinājumu atbalstīja PA padome, vienlaikus iesakot uz pārbaudes laiku no amatiem atstādināt PA valdes locekļus. Valdība atstādina Ozolnieku BNS 10/01/03 Valdība otrdien piekrita Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektora Arņa Ozolnieka atbrīvošanai no amata, pēc tam kad viņš kopā ar vēl diviem PA valdes locekļiem nolēma atkāpties. Lēmumu par Ozolnieka atbrīvošanu valdība pieņēma bez liekas kavēšanās, jo tikai otrdien rīta pusē PA pilnsapulce, kuras funkcijas pilda ekonomikas ministrs Juris Lujāns, akceptēja no trim valdes locekļiem saņemtos iesniegumus par atkāpšanos. Vienlaikus valdība iecēla trīs PA valdes locekļu pienākuma izpildītājus - Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktori Māru Līdumnieci, valsts sekretāra vietnieci Zaigu Liepiņu un Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu departamenta direktoru Aldi Gobzemi. Viņi PA valdes locekļu pienākumus pildīs līdz brīdim, kad konkursa kartībā tiks izvēlēti jauni valdes locekļi. Arnis Ozolnieks, Viktors Šadinovs un Uldis Kriķis vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu iesnieguši ekonomikas ministram Jurim Lujānam un darbu PA valdes locekļu amatā atstās no 3.oktobra. Savukārt ceturto PA valdes locekli Imantu Mantiņu ekonomikas ministrs uz pārbaudes laiku par aģentūras darbu no amata ir atstādinājis. Septembra sākumā pēc partijas "Jaunais laiks" pārstāvju PA padomē ierosinājuma un ar ekonomikas ministra atbalstu aģentūras padome nolēma par nesaimniecisku rīcību uz pārbaudes laiku ieteikt ministram atstādināt PA valdi. Trīs PA valdes locekļi aiziet paši, vienu atstādina Diena 10/01/03 Ilgstošās pretrunas starp Privatizācijas aģentūras (PA) padomes Jaunā laika pārstāvjiem un PA valdi otrdien atrisinājušās, pēc PA ģenerāldirektora Arņa Ozolnieka vārdiem, "solīdi un kulturāli" - trīs no četriem PA valdes pārstāvjiem otrdien vienojās ar PA kapitāldaļu turētāju ekonomikas ministru Juri Lujānu par amatu atstāšanu, bet ceturtais valdes pārstāvis atstādināts uz pārbaudes laiku. "Bija grūti strādāt, bija ļoti grūti strādāt," aiziešanas iemeslus skaidroja A.Ozolnieks, piebilstot, ka neuzticību valdei izteica valdošā partija un ar to nevar nerēķināties. Ilgi nevilcinoties, valdība otrdien uzreiz bez garām diskusijām atbalstīja A.Ozolnieka atbrīvošanu. Valdes priekšsēdētāja vietnieka Viktora Šadinova un valdes locekļa Ulda Kriķa aiziešanu no darba akceptēja J.Lujāns (LPP). Viņi amatus atstās 3.oktobrī, savukārt valdes loceklis Imants Mantiņš nav izrādījis iniciatīvu aiziet un ir atstādināts uz pirmdien ierosinātās pārbaudes laiku. Pārbaudes komisijai līdz 31.oktobrim būs jāizvērtē visas valdes darbība no šā gada janvāra līdz septembrim. Ar valdības atbalstu atbrīvoto valdes locekļu vietā iecelta Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa un Juridiskā departamenta direktore Māra Līdumniece, kā arī Tieslietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu departamenta direktors Aldis Gobzems. Uz vakantajām vietām valdē EM plāno izsludināt konkursu. Visi valdes locekļi noraida JL vairākkārt izteiktos pārmetumus par nesaimniecisko darbību, kuru dēļ PA padome uzdeva J.Lujānam lemt par valdes atstādināšanu. I.Mantiņš Dienai sacīja, ka amatu nav atstājis, jo neredz tam pamatotu iemeslu. A.Ozolnieks izteica cerību, ka ministra ierosinātā pārbaude būs objektīva, "bet, ja tā nebūs objektīva, mēs neļausim apliet sevi ar kādām samazgām". A.Ozolnieks Dienai atzina, ka amatu atstāšana, pusēm vienojoties, bija PA valdes pārstāvju pašu iniciatīva, lai atrisinātu ieilgušo darbu traucējošo situāciju, kopš JL valde izteica neuzticību PA valdei. Lai arī viņa darba līguma termiņš ir līdz nākamā gada beigām, viņš uzskatīja par labāku amatu atstāt. Arī viņa vietnieks V.Šadinovs Dienai atzina, ka PA pilnsapulces darba kārtībā iekļautais jautājums par valdes atstādināšanu nebija galvenais iemesls, bet "pēdējais piliens", jo darbs pēdējos mēnešos noritējis nesakārtotā vidē - valdība mainīja privatizācijas kārtību, kuru Saeima vēlāk noraidīja, tika pieņemti citi lēmumi, pēc kuriem varētu spriest, ka "būtiskākais nav tiesību normas, bet kaut kas cits". To, ka darba apstākļi un dialogs starp PA valdi un JL pārstāvjiem nebija visai veiksmīgs, Dienai atzina arī JL pārstāvis padomē Arilds Bethers. V.Šadinovs norādīja, ka pēc valdības lēmuma nelikvidēt PA šogad, bet gan nākamā gada beigās, atkal padarīja valdi un amatus tajā par "interesantiem" un JL uzreiz izteica neuzticību. Viņa darba līgums beidzas 31.decembrī un, viņaprāt, "nav nekādas jēgas atlikušo triju mēnešu dēļ sisties un kaut ko pierādīt". Arī U.Kriķa darba līgums beidzas 31.decembrī, un, viņaprāt, pastāv "politiskā griba mainīt cilvēkus PA valdē un ielikt citus vietā". A.Bethers gan pieļāva, ka valde varēja labot savas kļūdas, mainīt līdzšinējo darbību saskaņā ar JL sludinātajiem, valstij maksimāli izdevīgajiem principiem un tad tai nebūtu jāatstāj amati. "Bet tā iecirtās," secināja A.Bethers. Pirmos pārmetumus valdei JL izteica vasaras sākumā, izsakot neapmierinātību par sadarbības trūkumu un PA padomes neinformēšanu par valdē lemtajiem jautājumiem. Vēlāk JL atklāja, ka zeme Vecrīgā, Smilšu ielā 2, pārdota par kadastrālo, nevis tirgus vērtību. Šo zemes gabalu PA valde pārdevusi par 28 000 latu, turklāt 90% samaksāti īpašuma kompensācijas sertifikātos, bet, pēc JL pārstāvju aplēsēm, zemes gabala reālā vērtība ir vairāk nekā 100 000 latu. Vēlāk JL atklāja vēl vairāku zemes gabalu pārdošanu par cenu, kas zemāka par tirgus vērtību, bet PA valde skaidroja, ka zemes privatizāciju par kadastrālo vērtību paredz iepriekšējās padomes akceptētie normatīvi, kurus valde nav drīkstējusi pārkāpt. Neatdod privātajiem tuneli pie Centrāltirgus NRA 10/01/03 Ar nelielu balsu pārsvaru Rīgas dome vakar noraidīja lēmumprojektu par gājēju tuneļa Gogoļa ielā 3 nodošanu privātfirmas SIA VGD apsaimniekošanā. Rīgas domniekiem radās aizdomas, ka aiz šāda priekškara firma vēlas teritorijā pie Centrāltirgus uzsākt apbūvi. Rīgas domes Satiksmes departamenta (SD) sagatavotā lēmumprojekta mērķis bija "nodrošināt racionālu un efektīvu gājēju tuneļa Gogoļa ielā uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī veikt tuneļa labiekārtošanas darbus, tajā skaitā veicot arī tunelim blakus esošo sabiedriskā transporta pieturvietu labiekārtošanu", norādīts SD direktora Ivara Zarumbas domei sagatavotajā paskaidrojuma rakstā. Labiekārtošanas darbu veikšanai tiktu piesaistītas investīcijas, līdz ar to tas ietaupītu pašvaldības līdzekļus. Taču deputāts Jānis Birks painteresējās, kas domāts ar VGD skiču projektā minētajām, gājēju tuneļa nosegšanai paredzētajām vieglas konstrukcijas būvēm. Uz to SD projektu direktore Elīna Epalte spēja vien paskaidrot, ka, ja firmas apsaimniekošanā tiks nodots tunelis pie Centrāltirgus, tā izstrādās labiekārtošanas projektu saskaņā ar "kompetentu domes institūciju" izvirzītajiem tehniskajiem noteikumiem. Apbūve neesot paredzēta, tikai labiekārtošana, teica E. Epalte, tajā pašā laikā piebilstot, ka virs tuneļa varētu izbūvēt kāpnes nosedzošu konstrukciju, uz kuras varētu atrasties "vieglas konstrukcijas būves". SIA VGD iesniegumā minēts, ka pasaules praksē "ir raksturīgi apakšzemes gājēju tuneļus, ielu pārejas aizbūvēt ar vieglas konstrukcijas virsbūvēm, kuras atvaira nokrišņus - vēju un sniegu, kā arī vēju". Privātfirma kopā ar Latvijas un Norvēģijas fondu ir izstrādājusi investīciju projektu Gogoļa ielas gājēju tuneļa nosegšanai ar šādām virsbūvēm, finansējot šo celtniecību, kā arī "ekspluatācijas gaitā uzņemoties daļu no tuneļa uzturēšanas naudām". Ieguldītos līdzekļus firma paredzējusi atpelnīt, iznomājot "daļu no virsbūves, nesaistītu ar gājēju plūsmām". E. Epalte piebilda, ka gājējiem šajā diezgan nolaistajā tunelī minētā projekta realizācijas gadījumā nerastos papildu pārvietošanās problēmu - arī šobrīd tās radot fakts, ka "tunelī ir ļoti daudz nelegālo tirdzniecības vietu, kas nav saskaņotas ar Rīgas domi". Labvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā turpmāko projekta saskaņošanu veiktu pašvaldības institūcijas, ko deputāti uzņēma visai rezervēti. Aizdomas par viena no centrālajiem pilsētas tuneļiem atdošanu par sviestmaizi radīja arī fakts, ka nav izsludināts konkurss par tiesībām apsaimniekot tuneli pie tirgus. E. Epalte gan skaidroja, ka likumdošana šādos gadījumos neparedz sludināt konkursu, un lēmumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz piedāvājumu. Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Guntis Pilsums klāstīja, ka, nododot tuneli apsaimniekošanā privātai firmai, "divas trepes, kuras pašlaik izskatās drausmīgi, apsegtu ar jumtu", tiktu "labiekārtotas divas sabiedriskā transporta pieturvietas, kuras izskatītos labi" (pie tām būtu arī avīžkioski un pat tualete), turklāt pašvaldība ieekonomētu "aptuveni 20 000 latu gadā par tuneļa uzturēšanu". Taču J. Birks bilda, ka šis projekts varētu pavērt ceļu darbībām, kas pie tuneļa radītu "kārtējo Potjomkina sādžu", un lēmumprojekts tomēr tika noraidīts. SD skaidrojumā gan bija minēts, ka ar gājēju tuneļa Gogoļa ielā nodošanu apsaimniekošanā SIA VGD ik gadu tiktu ekonomēti līdzekļi aptuveni 17 000 latu (nevis 20 000 latu) apmērā. Lēmumprojektā uzņēmumam bija paredzēts tunelī nodrošināt apgaismojuma sistēmas un sūkņu stacijas uzturēšanu, sniega izvešanu, sienu un grīdu mazgāšanu, lietus ūdens kolektoru un kanalizācijas aku tīrīšanu. Kā Neatkarīgo informēja SD preses sekretārs Jānis Vahers, līdz šim nav slēgts neviens līgums ar privātajām firmām par gājēju tuneļu uzturēšanu un apsaimniekošanu. KNAB un korupcija KNAB: Knoks nelikumīgi paaugstinājis sev algu NRA 09/25/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atklājis, ka Māris Knoks, pildot Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka pienākumus, pārkāpis likumu, palielinot sev darba samaksu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklājis, ka Māris Knoks, pildot Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieka pienākumus, pārkāpis likumu, palielinot sev darba samaksu. M. Knoks uzskata, ka algu palielinājis likumīgi. Pārkāpumu KNAB atklājis, veicot pārbaudi par VCP darbinieka Māra Knoka darbības atbilstību likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Neatkarīgo informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Ar Ministru prezidenta 2. aprīļa rīkojumu VCP Civildienesta kontroles daļas vadītājs M. Knoks tika iecelts par VCP priekšnieka pienākumu izpildītāju. Pildot priekšnieka pienākumus, M. Knoks 10. aprīlī ar rīkojumu noteica mēnešalgas paaugstinājumu vairākiem amatiem VCP, arī Civildienesta kontroles daļas vadītājam. Pārbaudē KNAB secināja, ka M. Knoks, būdams VCP priekšnieka pienākumu izpildītājs, vienlaikus faktiski pildījis arī VCP Civildienesta kontroles daļas vadītāja pienākumus, līdz ar to palielinājis atalgojumu arī sev. VCP Civildienesta kontroles daļas vadītājs M. Knoks noraida pret viņu vērstos pārmetumus, kuros teikts, ka, esot VCP priekšnieka pienākumu izpildītājs, viņš vienlaikus bijis arī Civildienesta kontroles daļas vadītājs, tādējādi pārkāpjot likumu par interešu konflikta novēršanu. "Nedz ziņu aģentūru minētajā 10. aprīlī, nedz visā laika posmā, kurā pildīju VCP priekšnieka vietas pienākumu izpildītāja amatu, netiku saņēmis divas algas, jo šajā laika posmā mana darbība Civildienesta kontroles daļas vadītāja amatā bija apturēta," skaidro M. Knoks. 2003. gada 10. aprīlī VCP priekšnieka pienākumu izpildītājs M. Knoks noteica jaunas Civildienesta kontroles daļas vecāko referentu-inspektoru amata mēnešalgas. Līdzīgi kā Valsts kancelejas vecākajiem referentiem arī VCP vecāko referentu algas no šī datuma ir 315 lati (iepriekš 209 lati), bet Civildienesta kontroles daļas vadītāja alga - 346 lati (iepriekš 286 lati) mēnesī. Jau 2003. gada 13. maijā bijušais VCP priekšnieks Armands Kalniņš Ministru prezidentam uzrakstījis iesniegumu, kurā lūdz izvērtēt M. Knoka rīcību, nosakot normatīvajiem aktiem neatbilstošu atalgojumu Civildienesta kontroles daļas darbiniekiem un pieņemot lēmumu par algas paaugstināšanu sev kā minētās kontroles daļas vadītājam. KNAB sparīgi izmeklē digitalizācijas lietu Diena 09/25/03 KNAB pagaidu priekšnieces Juta Strīķes pirmā darbadiena bija otrdien. Viņa neatteicās fotografēties savā kabinetā, taču uz visiem Dienas jautājumiem par lietām un darāmo strikti atbildēja: "Tā jau ir intervija. To vēl neesmu gatava sniegt." Smaidot viņa piebilda: "Jūtos labi". Latvijas tiesībsargājošās iestādes šonedēļ ar jaunu sparu izmeklē digitālās televīzijas ieviest gribētāja Lielbritānijas uzņēmuma Kempmayer Media Limited (KML) un Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) pērnā gadā noslēgto vairāku miljonu vērto līgumu - šīs nedēļas sākumā ģenerālprokurors Jānis Maizītis nosūtīja tiesiskās palīdzības lūgumu Lielbritānijas tiesībsargājošām institūcijām. Trešdien presē minēts, ka Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) pratinājis Latvijā britu veidotā uzņēmuma Kempmayer Media Latvia direktoru Juri Ulmani, kā arī vēlas apskatīt muitas noliktavā stāvošās, uz Latviju atvestās digitalizācijai paredzētās iekārtas. KNAB pārstāvji nesniedz informāciju, kas būtu saistīta ar lietas izmeklēšanu. Viņi arī noliedz pieņēmumu, ka digitalizācijas projekts tiek pētīts aktīvāk, jo vēl pagājušonedēļ premjers Einars Repše publiski pauda neapmierinātību ar, viņaprāt, pārāk lēno KNAB darbu. "Izmeklētāji strādā, tik, cik ir kapacitātes. Tas ir viņu tiešais darbs, un tas nav atkarīgs no izskanējušiem pamudinājumiem," Dienai teica KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs. Arī tikko ieceltā KNAB priekšnieka vietas izpildītāja Juta Strīķe Dienai uzsvēra, ka jaunajā amatā ir tikai pāris dienu un sīkākus komentārus ne par šīs, ne citu lietu virzību pagaidām nevar sniegt. "Es tikai iepazīstos ar lietām," teica J.Strīķe, taču pieļāva, ka saruna par KNAB aktivitātēm varētu notikt pēc pāris nedēļām. Kā zināms, saskaņā ar KML un DLRTC pērn noslēgto 30 miljonus latu vērto līgumu vēl līdz 1.septembrim Latvijai bija jāsamaksā KML avansā 3,78 miljoni latu un jāsaņem 22,9 miljonu latu bankas galvojums (tā saņemšanai kā ķīla tiktu izmantotas DLRTC piederošās Latvijas Mobilā telefona akcijas). Tā kā nauda netika maksāta, KML lūdza Rīgas apgabaltiesai apķīlāt LMT akcijas līdz brīdim, kamēr uzņēmums iesniegs tiesā prasību par līguma nepildīšanu. Prasītā nodrošinājuma summa bija 26,887 miljoni latu. Tiesa šo lūgumu noraidīja, uzskatīdama, ka KML iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai būtu pamats šaubām par DLRTC godprātīgu rīcību. KML vēl nav pārsūdzējis apgabaltiesas lēmumu. KNAB turpina pētīt arī politisko partiju finansiālās darbības deklarācijas. Patlaban ir pārbaudītas jau 39 no 57 partijām, atklājot, ka nelikumīgus ziedojumus saņēmusi Zaļo un Zemnieku savienība. Iespējams, jau oktobrī KNAB varētu pabeigt vēl kādu partiju finanšu pārbaudes. Turpinās arī izmeklēšana gan par Ventspils naftas privatizācijas likumību, gan Rīgas brīvostas sniegtajiem galvojumiem. Pirmstiesas izmeklēšana notiek 11 KNAB ierosinātajās un divās no citām institūcijām pārņemtajās krimināllietās, piecas no tām jau nosūtītas uz prokuratūru kriminālvajāšanas sākšanai. Saņemti un tiek izvērtēti aptuveni 250 dažādi iesniegumi un sūdzības par konkrētu valsts amatpersonu rīcību, valsts iepirkumu uzraudzības jomā sāktas vairāk nekā 20 pārbaudes. ZZS līdz 3.oktobrim jāatmaksā daļa šaubīgo ziedojumu BNS 09/25/03 Pēc divu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamo ziedotāju atteikšanās no iepriekš sniegtajām liecībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) līdz apstākļu noskaidrošanai neprasīs ZZS atmaksāt šaubīgos 18 700 latu ziedojumus. Savukārt pārējie 55 950 latu partijai jāatmaksā līdz 3.oktobrim, informēja KNAB. Biroja sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs skaidroja, ka KNAB vēlas noskaidrot, kuru no divām liecībām cilvēki snieguši pēc brīvas gribas. Pirmo iesniegumu, kurā liecinieki atzinuši, ka viņi ziedojumus pārskaitījuši kā starpnieki, cilvēki rakstījuši birojā, bet otro, kurā apgalvo, ka naudu tomēr ziedojuši paši, atsūtījuši uz biroju pēc pārbaudes rezultātu nosūtīšanas ZZS. "No tās summas [18 700 latu] mēs neatsakāmies, vienkārši esam visu summu sadalījuši divās daļās," uzsvēra Vitenburgs. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda gandarījumu par to, ka ar KNAB notiek konstruktīva sadarbība. Viņš norādīja, ka šobrīd savienības ziedojumu lietu vērtē profesionāls jurists. "Kad saņemsim konkrētu juridisku slēdzienu, tad arī lemsim par tālāko rīcību," solīja Brigmanis. Viņš gan atzina, ka partijas kasē šobrīd "tādas naudas nav". "Protams, ka nav, un tas nevienam nav noslēpums," atzina Brigmanis. Jau ziņots, ka, pārbaudot ZZS pagājušajā gadā saņemtos ziedojumus, KNAB konstatējis nelikumīgi saņemtus ziedojumus gandrīz 75 000 latu apjomā un šo summu septembra sākumā lūdza pārskaitīt Finanšu ministrijas norādītajā kontā, taču nauda joprojām nav pārskaitīta. KNAB pēc ziedotāju iztaujāšanas konstatēja, ka četras personas pārskaitījušas sešus ziedojumus ZZS - kopsummā 36 300 latu - kā starpnieki, kas ir pretrunā ar likumu, jo partijas aizliegts finansēt ar trešo personu starpniecību. Tāpat KNAB secinājis, ka četras personas pretēji ZZS deklarācijā minētajam nav ziedojušas savienībai 38 350 latu. Biroja veiktajā pārbaudē atklājies, ka četri partijas ziedotāju sarakstā minētie cilvēki nav ziedojuši ZZS, un, iepazīstoties ar bankas dokumentiem, konstatēts, ka arī paraksti ir viltoti un izmantoti tikai personu dati. Ierosināta krimināllieta par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu. Partijas pagaidām neiebilst pret jauna KNAB šefa nemeklēšanu Diena 09/30/03 Lai gan premjers koalīcijas partnerus nav informējis par nodomu ļaut Jutai Strīķei strādāt vismaz 3-6 mēnešus un tad lemt, vai mēģināt Saeimā vēlreiz panākt viņas apstiprināšanu vai izvēlēties citu kandidātu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam, partijas pret to pagaidām neiebilst. "Partijas negrib runāt, jo neviens negrib būt valdības šūpotājs un gāzējs. Kandidāte var strādāt, bet cita lieta ir šī juridiskā forma - ka ieceļ kandidātu, ko Saeima neapstiprina," Dienai teica TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Viņš arī piebilda, ka partijām nebūtu labi komentēt KNAB priekšnieku, jo birojam jāpārbauda politisko spēku finanses. Kāds koalīcijas deputāts, kurš nevēlējās minēt savu vārdu, sacīja, ka partijām nav izdevīgi iebilst, jo neviens nevēlas tikt apsaukāts par korumpētu politisko eliti. Arī parasti runīgais Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas līderis Augusts Brigmanis nevēlējās notikušo komentēt. "Pašreiz bez komentāriem, lai premjers darbojas," teica A.Brigmanis. Frakcija par situāciju ap KNAB vadītāju varētu apspriesties trešdien. Līdzīgu viedokli pauda Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns. ai gan nevalstiskais pretkorupcijas uzraugs Delna solās J.Strīķi atbalstīt, tās valdes priekšsēdētāja Inese Voika uzskata par nepieņemamu biroja atstāšanu bez likumīgi iecelta vadītāja uz ilgu laiku. "Kamēr koalīcija nenoskaidros attiecības un to, kas notika balsojuma dienā par Strīķi, jebkuru citu kandidātu likt uz balsojumu būtu riskanti, taču tas nevar aizņemt trīs līdz sešus mēnešus," uzskata I.Voika. Valdība un partijas LPP uz nedēļu atliek Repšes demisiju NRA 09/25/03 Latvijas Pirmās partijas valde vakar izteikusi atbalstu partijas vadītājam Ērikam Jēkabsonam, atzīstot, ka situācija valdošajā koalīcijā ir sarežģīta. Latvijas Pirmās partijas (LPP) valde vakar izteikusi atbalstu partijas vadītājam Ērikam Jēkabsonam, atzīstot, ka situācija valdošajā koalīcijā ir sarežģīta. Tomēr līdz nākamajai valdes sēdei LPP Saeimas frakcijas deputāti aicināti nepieprasīt un nebalsot par Ministru prezidenta Einara Repšes demisiju. Nedēļas laikā nolemts izstrādāt rīcības plānu situācijas atrisināšanai. Latvijas Pirmā partija nedēļas laikā izstrādās priekšlikumus, kā panākt, lai Latvijā būtu rīcībspējīga valdība, aģentūru LETA informēja partijas valdes loceklis, premjera biedrs Ainārs Šlesers. Tikšot meklēti risinājumi, un būšot dažādas sarunas. Atbildot uz jautājumu, vai sarunas būs arī ar opozīcijas partijām, A. Šlesers sacīja, ka LPP valde pašreizējo koalīciju uzskata par optimālu un tā būtu jāsaglabā. Tomēr LPP joprojām uzskatot, ka premjers Repše "ir neatbilstošs savā amatā" un "mūsu valstī ir liela valdības vadības krīze". Tikmēr E. Repše pēc koalīcijas partneru sūdzībām par sava palīga Dana Titava nekorekto darba stilu paziņojis, ka turpmāk sarunas ar mazajiem koalīcijas partneriem uzdots risināt Jaunā laika (JL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam. Ē. Jēkabsons vakar izplatītajā paziņojumā norāda, ka premjers ar koalīcijas partneriem kontaktējies tikai ar D. Titava starpniecību, kas savukārt esot atļāvies familiārā stilā draudēt atbrīvot no amata nepaklausīgo partiju ministrus. Ē. Jēkabsons arī norādījis uz D. Titava pārlieku lielo ietekmi uz valdībā notiekošo, bet E. Repše to noliedzis, skaidrojis, ka D. Titavam, iespējams, pietrūkst diplomātijas. D. Titavu kā iespējamo problēmu cēloni minējusi arī A. Kantāne. Arī vairāku līdzšinējo D. Titava darbavietu bijušie kolēģi atzīst, ka D. Titavs pret saviem padotajiem un arī līdzcilvēkiem mēdzis izturēties kā tirāns. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Indulis Emsis paziņojis, ka frakcija vēlas, lai jau tuvākajā laikā koalīcija apspriestu likumprojektu par kompensācijām zemes īpašniekiem, kuriem pieder īpašumi īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Tāpat ZZS uzskata, ka pēc iespējas ātrāk valdībai jāpieņem korupcijas apkarošanas koncepcija, kas šobrīd nemaz valstī nav izstrādāta. Ja tas tiešām notiktu, "pamiers valdībā varētu nostiprināties", jo Saeima beidzot atkal atgūtu prioritāro lomu, teicis I. Emsis. Viņš uzskata, ka pamiers varētu nostiprināties, ja nebūs jaunu pārsteigumu no Ministru kabineta, jautājumi pirms izskatīšanas tiks apspriesti, frakcijas un Saeima atkal iegūs savu primāro nozīmi. Lai arī starp valdības partneriem iestājies pamiers, kura ilgumu gan neviens neapņemas prognozēt, kāds JL deputāts sacījis, ka "labāk valdībā esam ar trim muļķīšiem [LPP, TB/LNNK, ZZS] nekā vienu stiprāku TP", ziņo LETA. Valdības gāšanas gadījumā tiek pieļauta iespēja, ka valdību varētu veidot visas labējās partijas, par valdības vadītāju izvēlot "neitrālu premjeru". Iespējama esot arī mazākuma valdība, ko veidotu trīs mazie koalīcijas partneri, kas prasīja E. Repšes atkāpšanos, un TP. Iespējams arī, ka valdību varētu veidot JL un TP, savas rindas papildinot ar citu frakciju pārbēdzējiem. Repše: Titava ietekme ne pieaugs, ne mazināsies LETA 09/25/03 Dans Titavs arī turpmāk paliks Ministru prezidenta Einara Repšes palīgs, un Titava ietekme ne pieaugs, ne arī mazināsies, - šādu premjera viedokli pauda viņa palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča. Jau ziņots, ka vairāki koalīcijas partneri ir pauduši neapmierinātību ar Titava darba stilu. Kā atklātā vēstulē vakar rakstīja Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, premjera palīgs varot familiāri pienākt klāt jebkuram no valdības locekļiem un paziņot - "tu tiksi atlaists". Jēkabsons arī uzskata, ka Titava mobilais telefons bija kļuvis par vienīgo Repšes sakaru veidu ar ministriem un sabiedrību. Šobrīd sarunām ar partijām par atbalstu premjera Repšes vadītajai valdībai ir pilnvarots partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš. ZZS pauž pilnīgu atbalstu Repšem LETA 09/25/03 Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir gatava aizmirst līdzšinējās nesaskaņas ar Ministru prezidentu Einaru Repši ("Jaunais laiks") un valsts interešu labā strādāt viņa vadītajā valdībā, ceturtdien žurnālistiem atzina ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Mēs nevaram atļauties bezatbildīgi mētāties ar akmeņiem. Tas no ZZS puses būtu bezatbildīgi, tādēļ valsts stabilizēšanas vārdā sniedzam vienprātīgu atbalstu tālākam darbam Repšes valdībā," sacīja Brigmanis. ZZS pārstāvis uzsvēra: ja tauta vēlas sniegt atbalstu Repšem, tad to darīs arī ZZS. "Jo mēs esam politiķi, kas rūpējas par valsts labklājību. Tādēļ arī mēs būsim uzticīgi Repšes ideāliem," sacīja politiķis. Tomēr Brigmanis atzina, ka ZZS neklusēs lietās, kurās būs nepieciešams paust skaidru viedokli. Ūdrei tomēr neesot pretenziju pret Repši BNS 09/25/03 Arī viena no atklātās vēstules parakstītājiem par neuzticības izteikšanu premjeram Einaram Repšem - Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) - ir mīkstinājusi savu nostāju un ceturtdien norādīja, ka vēstule neesot bijusi vērsta "pret Repši, bet pret viņa vadības stilu". Ūdre žurnālistiem norādīja, ka atsevišķas atklātās vēstules rindas ir pārprastas un šā iemesla dēļ arī kā pārpratums sekojuši Ministru prezidenta izteikumi par neuzticības izteikšanu vēstules parakstītājiem. Ūdre uzsvēra, ka trešdien Latvijas Zaļo un zemnieku (ZZS) savienības politiskā padome ir paudusi atbalstu ZZS līdera pirmdien paustajai nostājai, tomēr galveno uzsvaru liekot uz nepieciešamību mainīt vadības stilu, nevis premjeru. "Tas ir jāizlemj "Jaunajam laikam"," par nepieciešamību mainīt Repši sacīja Ūdre. Viņa arī atteicās komentēt Repšes izteikumus par Ūdri, paziņojot, ka Ūdre ir zaudējusi viņa uzticību. "Negribu komentēt cienījamo žurnālistu pārstāstus un ceru, ka drīzumā visus jautājumus klātienē izrunāsim kopā ar Repši," viņa sacīja. Ūdre nekonkretizēja, kad šāda tikšanās varētu notikt. Jau ziņots, ka trīs koalīcijas partijas - apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LLNK), Latvijas Pirmā partija (LPP) un ZZS - pirmdien parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka Ministru prezidents Einars Repše ir zaudējis koalīcijas uzticību. Vēstuli "Jaunajam laikam" parakstījuši LPP līderis Ēriks Jēkabsons, TB/LLNK līderis Jānis Straume un Ūdre. Tajā teikts, ka "desmit mēneši ir pierādījuši, ka Repše savu personīgo rakstura īpašību un attieksmes pret cilvēkiem dēļ nav spējīgs vadīt valdību un līdz ar to Latvijas valsti". Lembergs skaidro valdības krīzes iemeslus LETA 09/25/03 Valdības darbībā ir problēmas, jo četri koalīcijas partneri ir absolūti dažādi, intervijā laikrakstam "Vesti Segodna" atzīst Ventspils mērs Aivars Lembergs. "Pavērtējiet paši - visām partijām ir dažādas programmas, vēlētāju grupas, politiskie līderi. Viņiem viss ir dažāds. Tāpēc arī problēmas," uzskata Ventspils mērs. Lembergs atzīst, ka tālākā situācija koalīcijā ir atkarīga no tā, kā valdību veidojošajām partijām izdosies vienoties. Komentējot, vai, izņemot Einaru Repši ("Jaunais laiks"), kāds vēl varētu ieņemt premjera amatu, Lembergs norāda, ka Latvijā nekad nav bijis premjera, ministra, mēra amatu pretendentu deficīts. "Problēmas ir ar profesionālo darbaspēku, bet uz priekšnieku amatiem pretendentu pietiek," uzsver Lembergs. Viņš tomēr piebilst, ka jaunā premjera izvēle ir Valsts prezidentes kompetence. Lembergs arī atturas prognozēt, kā strādātu jauna valdība, ņemot vērā to, ka 8.Saeimā darbojas virkne jaunu partiju, dažas nekad nav bijušas koalīcijā, dažas iepriekš bijušas koalīcijā, bet tagad nonākušas opozīcijā. "Man ir grūti spriest par Ministru kabineta optimālo variantu," atzīst pilsētas vadītājs. Ventspils mērs norāda, ka ne ar kādiem nosacījumiem nepiekristu strādāt valdībā. Vērtējot, vai Repšes valdībai ir nākotne, Lembergs pauž skepsi, atgādinot biežās valdības krīzes. Viņš arī uzsver, ka valdībai jārisina saimnieciski jautājumi, iedzīvotāji gaida konkrētus darbus. Kā būtiskāko Lembergs min gatavošanos Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanai. Repše šķietami uzvar mazos dumpiniekus Diena 09/26/3 Sabiedrības noskaņojuma iespaidā, kas liecina par lielu atbalstu premjeram Einaram Repšem (JL), Zaļo un Zemnieku savienība pretēji nedēļas sākumā paziņotajam ir gatava strādāt E.Repšes vadībā. "Ja tauta vēlas šo vadītāju, mums jāspēj aizvainojumus nolikt malā un nevaram bezatbildīgi mētāties ar akmeņiem," presei ceturtdien paziņoja ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. No valdības negatavojas aiziet arī Latvijas Pirmā partija, kura gan attieksmi pret premjeru nav mainījusi, un TB/LNNK. Taču tās valde ceturtdien nolēma aicināt premjeru un partnerus gatavot koalīcijas līgumu ar skaidriem nosacījumiem balstītu, nevis sadarbības memorandu, Dienai sacīja partijas priekšsēdis Jānis Straume, kas rūpīgi vērošot, vai premjera darbs būs orientēts uz koalīcijas stiprināšanu. Ceturtdien koalīcijā atgriezās miers uz nezināmu laiku. Tas varot būt gan uz vairākiem mēnešiem, gan līdz valsts budžeta pieņemšanai. Neoficiāla informācija liecina, ka ar partiju pārstāvjiem pēc atgriešanās no ASV varētu tikties arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Par spīti tam, ka šajā cīņā zaudējušās mazās partijas opozīcija jau dēvē par gļēvuļiem, LPP līderis Ēriks Jēkabsons, kas ar savu paziņojumu referenduma naktī aizsāka šo politisko drāmu, uzskata - saasinot uzmanību uz valdības problēmām, daļēji tās esot izdevies novērst. "Premjers ir sācis runāt un viņš mainās, bet, vai viņš pārmainīsies, to redzēsim vēlāk," sacīja Ē.Jēkabsons un, priecājās arī par premjera palīga Dana Titava ietekmes mazināšanu. Palīga darba pienākumi gan nav samazināti, un ceturtdien, kā ierasts, viņš bija vērojams Saeimā, bet tur D.Titavs konsultēja tikai JL pārstāvjus. "Tā ir laba zīme, ka tagad sarunu vedējs ir frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš, ne vairs D.Titavs," bija apmierināts arī Indulis Emsis (ZZS). Pēkšņais miers partneru attiecībās, ko apliecināja vienotais balsojums par strīdīgo ostu likumu, tiek saistīts arī ar atskārsmi, ka šī ir visiem vispieņemamākā koalīcija. Tā uzskata Jaunā laika frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars, cerības liekot uz frakciju sadarbības dokumentu, kas atrisināšot savstarpējās komunikācijas problēmu lēmumu saskaņošanā. Politiķi arī atzīst, ka premjera kā publiskie, tā privātās sarunās izteiktie brīdinājumi par iespējamo ministru demisiju arī varēja piezemēt trīs dumpīgās frakcijas. Saeimas priekšsēde Ingrīda Ūdre (ZZS), kas kopā ar Ē.Jēkabsonu un J.Straumi parakstīja paziņojumu, kurā izsaka neuzticību E.Repšem, ceturtdien žurnālistiem sacīja: "Dokuments nebija pret E.Repši, bet pret viņa vadības stilu." I.Ūdre ir arī sazinājusies ar premjeru, kuram bijusi "laba saruna ar Saeimas priekšsēdētāju, un tajā savstarpējā neuzticība tika gaisināta", sacīja premjera preses sekretāre Kristīne Jučkoviča. E.Repše arī esot gandarīts par koalīcijas vienotību, pieņemot izmaiņas ostu likumā. Jāteic, ka par tām ir gandarīta arī LPP, kas panāca vienādu nosacījumu attiecināšanu arī uz Ventspils ostu. LPP gan noraidošo attieksmi pret E.Repši kā premjeru nav mainījusi, taču negatavojas aiziet no valdības un konsekventi arī turpmāk ievērošot tās deklarāciju, sacīja Arnolda Laksa. Viņš piebilda: "Ja Repši šī situācija neapmierina, tad lai viņš sper šo pirmo soli un nomaina mūs ar Tautas saskaņas partiju." Kuluāros tiek atgādināts par pirms referenduma izteikto pieļāvumu, ka premjers varētu atbrīvot premjera biedru Aināru Šleseru (LPP). Lūgts pateikt, kad tas varētu notikt, pirmdien vēl pirms abu tikšanās E.Repše gan sacīja, ka viņam tādu plānu neesot, jo "A.Šlesers man ne traucē, ne palīdz". aikrakstā Čas ceturtdien, informējot par premjera biedra A.Šlesera tikšanos ar ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu, pieļauts, ka vēstnieks, iespējams, palūdzis LPP līderi pārtraukt pret valdību un premjeru E.Repši vērstās aktivitātes vai vismaz "pasēdēt klusu līdz Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO". Vēstniecībā laikrakstam tikšanās nav komentēta. A.Šlesers Dienai uzsvēra, ka tikšanās bija ieplānota jau pirms nedēļas un tā nebija saistīta ar valdības krīzi. Repše atvainojas Emsim LETA 09/26/03 Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") atvainojās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājam Indulim Emsim, aģentūrai LETA apstiprināja deputāts. Emsis sacīja, ka viņam ar premjeru bijusi asa vārdu pārmaiņa par ostu likuma grozījumiem, taču tagad tas viss esot pagātne. Savukārt Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons domā, ka Repšem ir jāatvainojas visiem koalīcijas partneriem par saviem izteikumiem, ka atsevišķi politiķi saistīti ar noziedzīgiem grupējumiem. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Māris Grīnblats aģentūrai LETA atzina, ka attiecības koalīcijā var uzlaboties. "Ir grūti mainīt cilvēka raksturu, taču attiecības var uzlabot," vērtējot premjera un deputātu attiecības sacīja Grīnblats un norādīja, ka koalīcija centīsies strādāt arī turpmāk. Kā ziņots, ZZS ceturtdien, 25. septembrī, paziņoja, ka valsts interešu vārdā tā nolēmusi turpināt darbu Repšes valdībā. Arī LPP, kura līdz šim izteikusi visasākos iebildumus pret ministru prezidentu, vismaz nedēļu sola nerosināt un arī neatbalstīt premjera demisiju un rast iespējas uzlabot attiecības koalīcijā. Nesaskaņas koalīcijā - pagrieziena punkts Latvijas jauno laiku vēsturē LETA 09/26/03 Nesaskaņas valdību veidojošajā koalīcijā Ministru prezidents Einars Repše vērtē kā pagrieziena punktu Latvijas jauno laiku vēsturē, jo ir iezīmējusies "cīņa starp mēģinājumu atstāt visu pa vecam un jauna tipa demokrātisku valsts pārvaldi". Šobrīd tauta ir skaidri pateikusi, kurā pusē ir nostājusies," piektdien, 26. septembrī, diskusijā Latvijas Radio sacīja premjers. Viņš "mīļi un draudzīgi" aicināja gan koalīcijas partnerus, gan ierēdņus izmantot tautas doto iespēju un sākt strādāt "pa jaunam - radoši, domājot par tautu, domājot, kādā veidā var izdarīt savu darbu labāk". Repše arī mudināja aizmirst par ietekmes sfēru dalīšanu, ekonomiskām un politiskām interesēm. "Strādāsim pēc būtības," uzsvēra premjers. Valdības vadītājs atzinās, ka brīnās par to, cik saskanīgi koalīcijas partneri spējuši strādāt līdz šim, jo nekādus kompromisus valdība neesot pieļāvusi. Viņš piebilda, ka valdība ir spējusi nostrādāt "enerģiski, bez būtiskām kļūdām un kompromisiem ar sirdsapziņu" gandrīz gadu. Repše pauda pārliecību, ka nesaskaņas valdošajā koalīcijā vēlējusies "patiešām korumpētā politiskā elite". "Tas ir plašāk nekā atsevišķu partiju pārstāvji, īpaši pozīcijas partiju. Pēdējā laikā ir veltīti ļoti lieli spēki, lai par katru cenu apturētu mūsu valdību, paralizētu tās rīcībspēju. Te tiek laisti darbā gan dažādas polittehnoloģijas, gan sabiedrisko attiecību labi apmaksāti konsultanti," informēja premjers. Premjers uzskata, ka Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, kurš pirmais paziņoja par nepieciešamību mainīt valdības vadītāju, "zināma mērā šajā procesā ir kļuvis par upuri, iespējams, politiskās pieredzes trūkuma dēļ". Jēkabsons noteikti neesot pasākuma "diriģents vai plānotājs", bet tikai izpildītājs, kurš "varbūt pat pats to neapzinās un, iespējams, daļu no teiktā jau nožēlo". Nesaskaņu organizēšanā Repše tur aizdomās arī opozīciju - Tautas partijas (TP) atbalstītājus, kas esot ļoti nopietni iesaistījušies "šajās intrigās". To apliecinot tas, ka TP zinājusi, ka "LPP štābā būs interesanti notikumi, vēl pirms Jēkabsons bija izteicies", sacīja premjers, norādot, ka TP uz LPP biroju mudinājusi doties žurnālistus. Esot arī citas pazīmes, kas liecina par TP iesaistīšanos valdošās koalīcijas nesaskaņu organizēšanā. "Jau pirms referenduma varēja just, ka viņi berzē rokas un gaida, ka visā drīzumā arī ar viņiem nāks runāt, un tad varēs atkal atgriezties pie ietekmes sfēru dalīšanas un valdīšanas vecajā stilā," šodien stāstīja Repše. Valdības vadītājs atzina, ka "šī Saeima nav nekāda medusmaize". Viņš atgādināja, ka pirms parlamenta vēlēšanām aicinājis nebalsot "par saskaldītu Saeimu un sīkpartijām". "Šobrīd tauta, šķiet, balsotu citādi," pauda Repše, atzīstot: ja šī Saeima pierādīs nespēju strādāt tā, kā to sagaida vēlētāji, būtu iespējams apsvērt iespēju rīkot ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Repše nevēlas koalīcijas sadarbības līgumu NRA 09/27/03 Atzīstot vajadzību veicināt sadarbību starp valdību veidojošo partiju frakcijām Saeimā, Ministru prezidents Einars Repše (Jaunais laiks) tomēr nedomājot slēgt koalīcijas līgumu, uz ko mudinājusi apvienības Tēvzemei un Brīvībai/Latvijas Nacionālā neatkarības kustība (TB/LNNK) valde. Pēc pirmdien notikušā mēģinājuma panākt E. Repšes atkāpšanos nedēļas beigās pamiers koalīcijā stabilizējas. TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats uzskata, ka valdībā vēl vajadzēs risināt sarežģītus jautājumus, kuru apspriešana Saeimā varētu izraisīt domstarpības, tāpēc koalīcijas līgums būtu jāslēdz iespējami ātrāk, ziņo LETA. Koalīcijas līgumā tiktu atrunāti lēmuma pieņemšanas mehānismi, lai izvairītos no konfliktiem. Savukārt premjers uzskata, ka koalīcijas līguma vietā varētu noslēgt koalīcijas partiju Saeimas frakciju vienošanos, kas paredzētu frakciju vadītāju sadarbību. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nu jau uzskata, ka E. Repše un pašreizējā koalīcija pie varas būs visu šīs Saeimas pilnvaru laiku. Koalīciju pamest netaisās arī Latvijas Pirmā partija (LPP), kas jaunus paziņojumus varētu sniegt pēc nākamnedēļ paredzētās valdes sēdes. E. Repše vakar diskusijā Latvijas Radio paziņoja, ka nesaskaņas valdošajā koalīcijā organizējusi opozīcija, bet Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, kurš pirmais pieprasīja mainīt valdības vadītāju, esot bijis tikai izpildītājs un upuris, iespējams, politiskās pieredzes trūkuma dēļ. Nesaskaņas valdību veidojošajā koalīcijā E. Repše vērtē kā pagrieziena punktu Latvijas jauno laiku vēsturē, jo ir iezīmējusies "cīņa starp mēģinājumu atstāt visu pa vecam un jauna tipa demokrātisku valsts pārvaldi". Premjers aicinājis aizmirst par ietekmes sfēru dalīšanu, ekonomiskām un politiskām interesēm, bet strādāt pēc būtības. E. Repše izteicies, ka nesaskaņas valdošajā koalīcijā vēlējusies "korumpētā politiskā elite". Katra nenozīmīga valdības kļūda tiekot padarīta par skandālu, turklāt ar mērķi apturēt valsts sakārtošanu notiekot arī tieša ietekmēšana un uzpirkšana, teicis premjers. Ministru prezidents esot uzzinājis, ka viņa vadītās valdības gāšanai atvēlēti padsmitiem miljonu latu. Premjera biedrs Ainars Šlesers (LPP) šonedēļ ticies ar ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu, kurš sarunas laikā esot interesējies arī par iekšpolitisko situāciju Latvijā. Premjera biedrs vēstniekam stāstījis par mazāko koalīcijas partiju iebildumiem pret premjeru E. Repši. Politiķi atzīst miera iestāšanos koalīcijā LETA 09/27/03 Lai arī vēl tikai pirmdien trīs no četru valdību veidojošo partiju vadītājiem paziņoja par neuzticības izteikšanu premjeram Einaram Repšem ("Jaunais laiks"), jau nedēļas beigās politiķi aģentūrai LETA sacīja, ka koalīcijā iestājies miers. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sacīja, ka partija pirmajā vietā liek tautas viedokli, no kuras ir saņemts nepārprotams atbalsts Repšes valdībai. Viņš pauda pārliecību, ka Repše un pašreizējā koalīcija pie varas atradīsies visu šīs Saeimas pilnvaru laiku. Apvienības "Tēvzemi un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) frakcijas vadītājs Māris Grīnblats sacīja, ka valdībai vēl vajadzēs risināt sarežģītus jautājumus, kuru apspriešana Saeimā var izraisīt domstarpības, tādēļ pēc iespējas ātrāk jānoslēdz koalīcijas līgums, kurā varētu noteikt lēmumu pieņemšanas mehānismu, lai izvairītos no konflikta situācijām. Savukārt TB/LNNK frakcijas deputāte Anna Seile ar gandarījumu konstatēja, ka pamiers lēnām pārvēršas mierā un ir jāizbeidz savstarpējā apšaude. Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārstāvis, Ministru prezidenta premjera biedrs Ainārs Šlesers atzina, ka partija negatavojas pamest koalīciju, taču sīkākus komentārus līdz nākamajā nedēļā paredzētajai valdes sēdei nevēlējās sniegt, jo partija šajā laikā meklēšot iespējas uzlabot situāciju koalīcijā. Savukārt LPP Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns sacīja: viņam gribētos ticēt, ka miers ir iespējams. Opozīcijā esošās Tautas partijas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis teica, ka partija nav satraukta par notiekošo, jo TP esot ilgtermiņa spēlētājs un agri vai vēlu būšot valdībā. LC pārliecināts par politiskās ietekmes atgūšanu BNS 09/28/03 Ārpusparlamenta palikusī partija "Latvijas ceļš" (LC), atzīmējot savas pastāvēšanas desmit gadu jubileju, sestdien konferencē par Latvijas nākotni gaidāmajos desmit gados pauda pārliecību par politiskās ietekmes atgūšanu un partijas liberālā virziena turpināšanu. "Pārliecināsim, ka mūsu liberālā partija spēj būt kas vairāk par dāmu ar daudzsološu pagātni," LC rīkotajā konferencē "Valsts atjaunotne un nākotne. Latvijas nākamie desmit gadi" aicināja partijas priekšsēdētājs Jānis Naglis. "Palikšana bez varas nav pasaules gals", viņš mierināja un pauda, ka tiesības uz politisko varu var atgūt ar pašiniciatīvu un politisku principialitāti. Naglis gan atzina, ka šobrīd partija īsti neprot sevi pasniegt un ir "ziņas meklējumos, ar ko uzrunāt sabiedrību", taču "par spīti dzimšanas dienas gaisotnei, nav jāiztērē laiks saldai nostaļģijai". "Mēs nekad neaizmirsīsim, kas bijām, un apzināmies, kas esam. Tagad jāatrod pavediens uz to, kas būsim," sacīja partijas priekšsēdētājs. Runājot par LC darbības desmit gados sasniegto, Naglis atzīmēja, ka Eiropas Savienības (ES) referenduma pozitīvais rezultāts partijai bijusi īpaša dāvana. "Piepildās mērķi, kā labā LC desmit gadus strādājis," viņš secināja. LC priekšsēdētājs norādīja, ka Latvijas pēdējo desmit gadu attīstības pamatā, īpaši ārpolitikā, bijis LC ekspremjeru, ārlietu ministru un citu partijas biedru veikums. "Nav ko kaunēties par saviem nopelniem ārpolitikā," uzskata Naglis. Kā lielu LC panākumu viņš atzīmēja arī brīvu tirgus ekonomiku un privatizāciju, kas gan tiekot pretrunīgi vērtēta. Viņš uzsvēra, ka pēdējie desmit gadi bijuši "mūsu rokām veidotā Latvijas vēsture un iesākums turpākai virzībai". "Mēs bijām liberālisma brīnumbērni ar ievērojamu vairākumu Saeimā," ar partijas vēsturi lepojās Naglis. Partijas vadītājs pauda, ka LC aizsāktā virzība uz ES un NATO "nav maratons uz skatītāju urravām vai vismaz brīvpusdienu talonu" un "sabiedrība tic, ka LC spēj piedāvāt politiski atbildīgu un ekonomiski motivētu nākotnes programmu". Naglis uzskata, ka LC pienākums ir "radīt apjausmu par Latvijas attīstības vektoriem sabiedrībai un sev", tādēļ partijas uzdevums nākamajiem desmit gadiem ir veicināt saliedētas "politiskās kultūras nācijas veidošanos, kas nav iedomājama bez liberālisma". Runājot par LC nākotni, Naglis žurnālistiem pavēstīja, ka partija tuvākajā laikā izstrādās un prezentēs partijas valdei idejas un stratēģiju pašvaldību vēlēšanām, kā arī nākamajām Saeimas vēlēšanām, taču sīkāk stāstīt par to vēl nevēlējās, lai kāds cits politiskais spēks šīs idejas no LC nevarētu nozagt. LC sevi arī aktīvi pieteiks nākamā gada jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Naglis norādīja, ka partijas potenciālie eiroparlamenta kandidāti aktīvi darbojušies jau LC ES referenduma kampaņā, piemēram, ekspremjers Andris Bērziņš, bijusī kultūras ministre Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda vadītāja Karina Pētersone, bijušais ārlietu ministrs vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs, kā arī jaunie censoņi, piemēram, Jūlija Žukovska un Sergejs Ronis. 8.Saeimas vēlēšanās LC ieguva 4,88% no vēlētāju balsīm, līdz ar to nespēja pārkāpt obligāti nepieciešamo 5% barjeru un neiekļuva Saeimā. LC dibināts 1993.gadā. Prezidente pārrunās par 'netīrās veļas mazgāšanu' BNS 09/28/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paredzējusi tikties ar visiem koalīcijas partneriem un uzklausīt publiski izskanējušos savstarpējos pārmetumus, kas radījuši iespaidu par zināmu nestabilitāti valdībā. Prezidente sestdien pēc atgriešanās no ASV žurnālistiem sacīja, ka koalīcijas partneru pretrunas kaitējušas Latvijas tēlam un radījušas šaubas par Latvijas stabilitāti un demokrātijas drošību. Viņa arī norādīja, ka Eiropas Savienības referenduma nakts notikumi traucējuši mobilizēties, "lai paveiktu visus mājas darbus". Iepriekš sarunā ar BNS prezidente referenduma naktī notikušo vārdu pārmaiņu nosauca par "netīrās veļas mazgāšanu" un pauda nožēlu par notikušo, kas rada sliktu priekšstatu par politisko kultūru Latvijā. Jau vēstīts, ka pretrunas koalīcijā kārtējo reizi saasinājās referenduma naktī, kad Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons negaidīti paziņoja, ka jāmaina premjers. Repše uz to reaģēja, paziņojot, ka LPP vairs nav valdībā. Savukārt pirmdien ar kopīgu paziņojumu par neuzticību Repšem nāca klajā trīs koalīcijas partiju - LPP, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "tēvzemiešu" - līderi. "Jaunais laiks" atkārtoti pauda stingru atbalstu Repšem, un arī premjers noraidīja iespēju, ka viņš varētu demisionēt. Otrdien pēc valdības partiju tikšanās to līderi paziņoja par pamieru koalīcijā. Slakteris: strīdi valdībā - ziepju opera BNS 09/28/03 Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris sestdien partijas konferencē par nacionālas valsts interesēm Eiropas Savienībā (ES) uzsvēra, ka Latvijai kā ES dalībvalstij vajadzīga profesionāla un stabila valdība, nevis tāda, kas tupina "publikas priekšā uzvest ziepju operas". Viņš sacīja, ka Latvijai jāizmanto Eiropas ietekme un pieredze, lai valsti padarītu neatkarīgu no Krievijas un stiprinātu demokrātiju un tiesiskumu. "Diemžēl pašreiz valdošajiem politiķiem prātā ir citas domas," sacīja Slakteris. Viņš atsaucās uz ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana teikto šīsnedēļas tikšanās laikā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu, ka Annans labprāt apmeklētu Latviju, "kas uz pasaules notikumu fona kalpo par piemēru mierīgai labai valstij, kurā nav nekādu nopietnu problēmu un kas iet uz priekšu savā attīstībā". Pēc Slaktera vārdiem, ANO ģenerālsekretārs šos vārdus teicis laikā, kad "premjers Einars Repše rosināja atlaist Saeimu un bezmaz atkal aicināja tautu uz barikādēm". TP priekšsēdētājs uzskata, ka Latvijai šobrīd kā nekad agrāk nepieciešama stabilitāte, jo "valsts nevar gaidīt, kamēr politiķu strīdi beigsies". Slakteris arī norādīja, ka, iespējams, Tautas partijas sestdienas konferences "Nacionālās valsts intereses Eiropas Savienībā" nosaukums būtu piemērots virsraksts arī nākamās valdības deklarācijai. "Mūsu galvenais politiskais uzdevums ir atjaunot stabilu Latvijas attīstības tempu, nevis jaunākās vēstures grāmatās lasīt, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES iekšpolitiskās intrigas neļāva izveidot stabilu valdību un valsts attīstība apstājās," sacīja Slakteris. Jēkabsons pieprasa Repšes atvainošanos BNS 09/29/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) līderis Ēriks Jēkabsons vēlas, lai Ministru prezidents Einars Repše atvainotos LPP par "iepriekš paustajām nepamatotajām apsūdzībām". Jēkabsons uzsvēra, ka, neraugoties uz šobrīd koalīcijā valdošo pamieru, viņa personiskais viedoklis, kas atspoguļojās gan referenduma naktī, gan triju koalīcijas partiju parakstītajā vēstulē, ne brīdi nav mainījies. "Es uzskatu, ka koalīcijai jāturpina strādāt, tomēr premjers ir tās lielākā problēma," sacīja Jēkabsons. Viņš žurnālistiem teica, ka galvenais jautājums, viņaprāt, nav par to, "vai mēs atgūsim premjera uzticību, bet par to, vai premjers atgūs mūsu uzticību". "Ja runājam dunča metaforās, pirmais duncis bija mūsu mugurā, kad premjers izvirzīja jautājumu, vai LPP nevajadzētu nomainīt ar "jurkāniešiem" [Tautas saskaņas partiju], tieši tad izveidojās pirmā plaisa mūsu blokā," sacīja Jēkabsons. Jēkabsons norādīja, ka par situāciju koalīcijā LPP valde lems trešdien. Bet līdz valdes sēdei Jēkabsons nevēlējās prognozēt, vai LPP tomēr pieļauj turpināt darbu Repšes vadītājā valdībā. "Ja premjers turpinās vadīt šo valdības kuģi, regulāri triecoties pāri sarkanajām gaismām, sadursme var notikt," tēlaini teica Jēkabsons, norādot, ka partija vēl lems, vai dot premjeram vēl vienu iespēju. Pretrunas koalīcijā kārtējo reizi saasinājās referenduma naktī, kad Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons negaidīti paziņoja, ka jāmaina premjers. Repše uz to reaģēja, paziņojot, ka LPP vairs nav valdībā. Savukārt 22.septembrī ar kopīgu paziņojumu par neuzticību Repšem nāca klajā triju koalīcijas partiju - LPP, Zaļo un zemnieku savienības un "tēvzemiešu" - līderi. "Jaunais laiks" atkārtoti pauda stingru atbalstu Repšem, un arī premjers noraidīja iespēju, ka viņš varētu demisionēt. Jau 23.septembrī pēc valdības partiju tikšanās to līderi paziņoja par pamieru koalīcijā. TP konferenci "Nacionālas valsts intereses ES" rīko sadarbībā ar Politiskās izglītības fondu un Eduardo Frei fondu. Saprašanās memoranda fonā Jēkabsons vēlas Repšes atvainošanos Diena/09/30/03 Valdības partijas pirmdien sāka noskaņoties saprašanās memoranda apspriešanai, lai noteiktu valdības un Saeimas lēmumu sagatavošanas procedūru koalīcijā. Taču Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, kas referenduma vakarā pirmais nāca klajā ar aicinājumu nomainīt Einaru Repši (JL) premjera amatā, sadarbības konkretizēšanas iespaidā nav mainījis savu viedokli. "Te tiek runāts par to, vai mēs atgūsim premjera uzticību, bet jautājums ir - vai premjers atgūs mūsu uzticību," Dienai sacīja Ē.Jēkabsons, vēloties sagaidīt E.Repšes izteikto apsūdzību publisku atsaukšanu, kā arī atvainošanos, ko "varētu nokārtot kā vīrs ar vīru". Premjers nekomentēs LPP priekšsēža teikto, Dienai sacīja viņa preses pārstāve Kristīne Jučkoviča. Tādējādi netika atbildēts, vai E.Repše atvainosies partneriem, kas netieši jūtas apvainoti ar viņa sacīto, ka valdības gāšanu vēlējusies "korumpētā politiskā elite", un citiem izteikumiem. Jau ziņots, ka E.Repše ir atvainojies Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei (ZZS), kas bija viena no trim partiju līderiem, kuri pirms nedēļas paziņoja, ka premjers ir zaudējis partneru uzticību. Atbildot uz vaicāto, kā LPP rīkosies, nesagaidot atvainošanos, Ē.Jēkabsons tomēr neprognozēja nekādus radikālus soļus, par ko trešdien varētu izšķirties partijas valde. Viņš tikai izteica bažas, ka "situācija koalīcijā nestabilizēsies, ja premjers turpinās braukt pāri ielām pie sarkanās gaismas". Jaunā laika frakcija ir sagatavojusi koalīcijas saprašanās memoranda projektu, ko apspriedīs ar partneriem. Tas neparedz soda sankcijas, bet gan lēmumu saskaņošanas un pieņemšanas procedūru. Tā nosaka svarīgu jautājumu izšķiršanu pēc vienprātības principa, sākot diskusiju, un viedokļu saskaņošanu, ja kādam no koalīcijas partneriem ir iebildumi, Dienai sacīja JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars. Taču viņš nepiekrīt kolēģu ierosinājumam, ka kādas partijas valde nedrīkstētu publiski paust viedokli, kamēr tas nav saskaņots ar citām partijām, kā bija vasarā, kad JL paziņoja par atbalstu 33 novadiem. TB/LNNK valde pagājušajā nedēļā aicināja noslēgt koalīcijas līgumu, kurā būtu definēti skaidri sadarbības principi. Premjers E.Repše jau paziņoja, ka tādam līgumam, kāds pastāvēja agrākās valdībās, nevar piekrist. Pirmdien tēvzemieši par to vairs nebija sarūgtināti un frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats pielaidīgi atzina, ka galvenais jau neesot nosaukums, bet gan tas, lai būtu kāds sadarbību reglamentējošs dokuments. "Manuprāt, krīze ir beigusies," optimistiski piebilda M.Grīnblats. Koalīcija atgūstas, bet tās pārstāvju tradicionālās brokastis otrdien nenotiks. Valdība minūtes laikā apstiprina nākamā gada budžeta projektu BNS 09/29/03 Valdība pirmdien nepilnas minūtes laikā bez jebkādām diskusijām apstiprināja nākamā gada valsts budžeta projektu, kas paredz 2% fiskālo deficītu. Jau otrdien finanšu ministrs Valdis Dombrovskis budžeta projektu iesniegs Saeimā, lai par to varētu sākt lemt deputāti. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē "Par valsts budžetu 2004.gadam" Dombrovskis žurnālistiem skaidroja, ka diskusijas valdībā par nākamā gada budžeta projektu ir noritējušas jau pusgadu, finansējumu katrai nozarei rūpīgi izdiskutējot un izsverot. Tādēļ valdībai budžetu pirmdien atlika tikai apstiprināt. Ministrs uzsvēra, ka nākamā gada budžetā liela uzmanība atvēlēta sociālajai jomai, tostarp paredzēts finansējumus pensiju palielināšanai, minimālās algas palielināšanai, kā arī nodrošināts finansējums pašvaldībām. Valsts budžeta ieņēmumi ir paredzēti 1,923 miljardi latu, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus,- 2,06 miljardi latu, fiskālajam deficītam veidojot 137,15 miljonus latu. Tostarp pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad ir paredzēti 1,321 miljards latu, bet izdevumi - 1,494 miljardi latu. Salīdzinājumā ar šo gadu valsts pamatbudžeta apjoms nākamgad būtiski pieaugs, kas skaidrojams ar to, ka tiek saglabāts tikai sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, bet pārējie speciālie budžeti tiek iekļauti pamatbudžetā, kuru finansējuma apjoms pamatbudžetā tiek noteikts 2003.gada plānoto ieņēmumu līmenī. Atbilstoši valdībā jau nolemtajam 2004.gada budžeta prioritātes ir integrācija NATO un Eiropas Savienībā (ES). Tostarp lielākais izdevumu pieaugums nākamgad paredzēts tieši saistībā ar Latvijas iestāšanos ES - finansējumam Latvijas iemaksām ES budžetā nepieciešami 49,9 miljoni latu, 30,9 miljoni latu - līdzfinansējumam ES fondu līdzekļu saņemšanai, bet 8,5 miljoni latu - ES fondu izmantošanas administratīvajiem izdevumiem - jaunām ierēdņu vietām. Par 11,8 miljoniem latu pieaugs finansējums programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO", kopā sasniedzot 121,9 miljonus latu, papildu 25,5 miljoni latu tiks ārstniecības darbinieku vidējās darba samaksas paaugstināšanai, 11,2 miljoni latu nepieciešami, lai nākamgad nodrošinātu no šā gada 1.septembra pedagogiem palielināto darba algu izmaksu, 7,9 miljoni latu - atalgojuma palielinājuma nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, bet 5,9 miljoni latu - minimālās darba algas palielināšanai līdz 80 latiem mēnesī no 1.janvāra. Nodokļu ieņēmumu pieaugums nākamgad, salīdzinot ar šo gadu ir paredzēts 9,5% apjomā, galvenokārt uzlabojot nodokļu iekasēšanu. Samazinājums no 19% līdz 15% ir plānots uzņēmumu ienākumu nodoklim, savukārt lielāka varētu kļūt akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai un cigaretēm. Ar PVN 9% likmi no 2004.gada sāks aplikt arī medikamentus, kā arī mācību, bērnu un oriģinālliteratūras grāmatas, kas pašlaik no nodokļa ir atbrīvotas. Nākamgad budžeta ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām plānoti 601,5 miljonu latu apjomā, no pievienotās vērtības nodokļa - 480,7 miljoni latu, no akcīzes nodokļa - 225 miljoni latu, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - 111,5 miljoni latu, no uzņēmumu ienākuma nodokļa 85,7 miljoni latu, no muitas nodokļa - 11,2 miljoni latu, no dabas resursu nodokļa - 9,6 miljoni latu, bet no azartspēļu nodokļa - 5,7 miljoni latu. 2004.gada budžets veidots, prognozējot nākamgad 6,1% iekšzemes kopprodukta pieaugumu salīdzināmās cenās un 3% inflāciju. Jau vēstīts, ka valdība pēc ilgām diskusijām par ministriju plānoto izdevumu samazināšanu, lai panāktu budžeta fiskālo deficītu ne lielāku par 2% no IKP, septembra sākumā palielināja nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozi un sadalīja papildu 25,1 miljonu latu, galvenokārt naudu piešķirot sociāliem mērķiem. gada valsts budžeta ieņēmumi paredzēti 1,694 miljardu latu apjomā, bet izdevumi - līdz 1,852 miljardiem latu, fiskālajam deficītam sasniedzot 176,445 miljonus latu jeb 2,94% no iekšzemes kopprodukta. Politologi neprognozē valdības krišanu šajā nedēļā LETA 09/29/03 Visticamāk, šonedēļ Einara Repšes vadītā valdība nekritīs, prognozē aptaujātie politologi. Politologs Jānis Ikstens atzina, ka patlaban neredz partiju vēlmi gāzt valdību. Tomēr šobrīd valdības iespējamo krišanu neesot iespējams prognozēt. Ikstens pauda skepsi par Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas iespējām ietekmēt vadības koalīcijas stabilitāti. Politologs norādīja, ka, visticamāk, prezidente ar koalīcijas pārstāvjiem pārrunās to, kas un kā ir bijis, un teiks uzmundrinošus vārdus. Prezidente nekad īpaši daudz neesot iejaukusies iekšpolitikā, un arī šoreiz, šķiet, viņu vairāk satrauc tas, ka koalīcijas partneru nesaskaņas ir metušas ēnu uz Latvijas tēlu starptautiskajā sabiedrībā, nevis tas, ka valdība varētu kļūt mazāk rīcībspējīga, teica Ikstens. Politologs Andris Runcis uzskata, ka, visticamāk, tuvākajā laikā valdība nekritīs, ja tas nav noticis līdz šim. Koalīciju vieno vara un valdību veidojošo partiju iespēja būt pie varas. Ja notiks kādas izmaiņas, politisko spēku pārgrupēšanās, nav nekādas garantijas, ka partijas atkal dabūs to, ko tām izdevies izcīnīt līdz šim, - tos pašus posteņus, ministru amatus, uzskata Runcis. Politologs piebilda, ka tuvākajā nākotnē aktuāls kļūs jautājums, kas var nest pārmaiņas koalīcijā, - valsts budžeta apspriešana. Arī Runcis uzskata, ka Valsts prezidente partiju pārstāvjus aicinās uz pārrunām, lai saprastu pašreizējo situāciju. Gadījumā, ja tiešām valdība krīt, ir jānosauc nākamais premjerministra amata kandidāts, atgādināja politologs. Runcis uzskata, ka prezidente var partijas tikai lūgt "dzīvot draudzīgi". Savukārt politoloģe Daina Bāra uzskata, ka prezidentei ir liela loma stabilitātes veicināšanā. Ņemot vērā viņas autoritāti un pieredzi, prezidente var būt kā konsolidējošs faktors koalīcijas partneriem. Bāra piebilda, ka vislielākā nozīme valdības darba stabilitātē tomēr ir premjerministram. Arī Bāra prognozēja, ka nākamajā nedēļā situācija koalīcijā būtiski nemainīsies. Koalīcijas partneri viens otram neuzticas, un tiem ir jādomā, ko darīt tālāk. Politiskajām partijām būtu jābūt atbildīgākām par saviem vārdiem un darbiem, uzsvēra Bāra. Kā ziņots, pēc atgriešanās no ASV Valsts prezidente Vīķe- Freiberga vakar paziņoja, ka viņas pirmais darbs būs tikšanās ar četriem koalīcijas partneriem. Prezidente sacīja, ka uzklausīs koalīcijas partneru skaidrojumus par izveidojušos situāciju. Vīķei-Freibergai jau nācies uzklausīt pārmetumus par valdības krīzi, kas radījusi iespaidu par "zināmu nestabilitāti" valstī. Prezidente gan nekonkretizēja, kurš šādus pārmetumus izteicis. Šī nestabilitāte kaitē Latvijas tēlam, atzina Valsts prezidente, piebilstot, ka tiek ietekmētas Latvijas spējas pienācīgi sagatavoties iestājai Eiropas Savienībā, kā arī ārvalstu investoru viedoklis par Latvijas drošību. Vīķe-Freiberga tomēr piebilda, ka nestabilitātes un valdības maiņas ir raksturīgas visām demokrātiskām valstīm. Valdība sūta budžetu uz Saeimu Diena 09/30/03 Valdība pirmdien bez debatēm atbalstīja vēl vasarā karsti apspriesto nākamā gada valsts budžeta projektu. Jau otrdien finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) to tradicionālajā portfelī nesīs uz Saeimu, kur deputātiem būs jāpieņem galīgais lēmums - kādiem mērķiem un cik nākamgad tiks tērēta valsts nauda. Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš izteicies, ka nākamā gada budžetu galīgajā lasījumā varētu pieņemt novembra vidū. Nākamā gada valsts budžeta prioritātes būs integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī sociālo jautājumu risināšana, jo valdība vēlas jau nākamgad sākt uzlabot visu Latvijas cilvēku dzīves kvalitāti. Kopējie budžeta ieņēmumi tiek lēsti 1,92 miljardi latu, bet izdevumi - 2,07 miljardi latu. Budžeta deficīts nepārsniegs 2% no iekšzemes kopprodukta šogad plānoto 3% vietā. Viena no būtiskākajām izmaiņām nākamā gada budžetā, salīdzinot ar šāgada - valdība ir atteikusies gandrīz no visiem speciālajiem budžetiem (speciāliem mērķiem veidots budžets, kam tiek garantēti ieņēmumi no konkrēta nodokļa), atstājot tikai vienu - Sociālās apdrošināšanas budžetu, no kura maksā pensijas un pabalstus. To izdarot, valdībai rodas lielāka rīcības brīvība vajadzības gadījumā specbudžeta līdzekļus novirzīt citām prioritātēm, ko līdz šim nevarēja izdarīt. Valdība pirmdien arī pieņēma virkni pavadošo likumprojektu, kas tiks izskatīti un pieņemti līdz ar nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Viens no tiem ir izstrādātais jaunais likumprojekts par akcīzes nodokli, kurā tiek apvienoti pašlaik pieci likumi par akcīzes nodokli dažādām precēm (naftas produktiem, tabakai, alkoholiskiem dzērieniem, alum). Tas darīts, saskaņojot šā nodokļa administrēšanu ar ES normām. Līdz ar šīm izmaiņām Latvijā tiks ieviests jauns vieglo automobiļu un motociklu nodoklis. Nodokļa likme būs tāda pati kā patlaban ir akcīzes nodokļa lielums, un arī nodokļa princips netiks mainīts - to aprēķinās pēc automobiļu un motociklu vecuma. Plānotie valsts budžeta izdevumi (milj. Ls) 2003.; 2004. Labklājības ministrija 663,030 693,562 Veselības ministrija 192,861 239,708 Finanšu ministrija 144,200 227,240 Satiksmes ministrija 110,542 131,955 Iekšlietu ministrija 117,645 114,471 Zemkopības ministrija 101,935 109,147 Izglītības un zinātnes ministrija 98,936 98,738 Aizsardzības ministrija 82,571 91,161 Vides ministrija 28,281 51,632 Tieslietu ministrija 38,084 40,918 Kultūras ministrija 37,327 35,805 Ekonomikas ministrija 14,903 13,573 Ārlietu ministrija 13,451 13,397 Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 4,314 4,875 Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts 0,493 3,496 Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts 2,955 2,948 Saeima 8,017 8,595 Ministru kabinets 7,252 7,076 Valsts prezidenta kanceleja 1,455 1,325 Dati: FM Repše apmierināts ar budžeta projektu LETA 10/01/03 Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") ir apmierināts ar 2004.gada valsts budžeta projektu, kas nākamajā gadā ļaus tērēt par 175 miljoniem latu vairāk nekā šogad. "Tas ir ļoti būtisks pieaugums, kas atspoguļo gan ekonomikas izaugsmi, gan arī valdības panākumus nodokļu iekasēšanā," otrdien intervijā "Radio SWH" sacīja premjers. Pēc Ministru prezidenta domām, būtiski ir tas, ka nākamā gada budžeta izstrādē izmantoti jauni principi, kas arī turpmāk kļūs par pamatu, sagatavojot nākamo gadu budžeta projektus. Pēc Repšes teiktā, šobrīd ministri rīkojas atbilstoši sev piešķirtajiem līdzekļiem, tādejādi to patstāvība ir būtiski palielinājusies. "Ministri tagad rīkojas kā taupīgi saimnieki, domādami, kā saprātīgāk izmantot tos naudas līdzekļus, kas ir viņu rīcībā, nevis katrai vajadzībai prasot no Finanšu ministrijas klāt arvien jaunus un jaunus līdzekļus," skaidroja premjers. Ministru prezidents teica, ka tas dod iespēju tad, kad parādās jauni ieņēmumi, rūpīgi un izsvērti izvērtējot visas vajadzības, jaunus līdzekļus novirzīt patiešām svarīgām prioritātēm, piemēram, pensiju palielināšanai, sociālo jautājumu risināšanai, izglītības sistēmas uzlabošanai. "Ļoti svarīgi ir tas, ka vairs netiek budžeta deķītis plēsts uz visām pusēm pēc principa "mēs ar savu vēlmju sarakstu", bet šobrīd valdības locekļi vairāk domā, kā kārtīgi un taupīgi saimnieki - "ko mēs ar saviem līdzekļiem varam labu izdarīt"," sacīja premjers. Kā ziņots, valdība pirmdien ārkārtas sēdē bez diskusijām akceptēja likumprojektu par 2004.gada valsts budžetu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 1,923 miljardu latu, bet izdevumi, ieskaitot tīros aizdevumus, - 2,06 miljardu latu apmērā. Budžeta projekts vēl jāapstiprina Saeimai. Miers valsts interešu vārdā Diena 10/01/03 Valsts prezidentes Vairas Vīķes- Freibergas tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem otrdien nostiprināja pārliecību, ka šī koalīcija var turpināt strādāt Jaunā laika līdera Einara Repšes vadībā. Taču gan prezidentes, gan Latvijas Pirmās partijas, Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvju sacītais liecināja, ka tas nebūs viegli. Partijas ir gatavas ieguldīt visus spēkus valdības saglabāšanā valsts interešu vārdā, lai nodrošinātu stabilitāti pirms Latvijas pilntiesīgas uzņemšanas Eiropas Savienībā nākamā gada maijā, uz ko aicinājusi prezidente. "Koalīcija var turpināt strādāt, bet nevar sacīt, ka visas grūtības būtu aiz muguras," presei sacīja TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Pāris minūšu vēlāk līdzīgi secināja arī prezidente: "Valdība var strādāt, bet koalīcijai būs pie tā nopietni jāpiestrādā, un tas būs iespējams, ja visi partneri ieklausīties pārējos." Prezidente uzsvēra, ka secinājumi ir jāizdara gan deputātiem un ministriem, gan premjeram. Viņa atzina, ka visiem koalīcijas pārstāvjiem ir vieni mērķi, taču "ir diezgan nopietnas problēmas par pārvaldes mehānismiem". Prezidente vēlējusies noskaidrot, vai partijas spēs sastrādāties, un konstatējusi to labo gribu. Viņa neatbildēja uz jautājumiem, kas ļautu nojaust, kurai no strīdā iesaistītajām pusēm prezidente ir vairāk noticējusi. "Man, protams, ir savs viedoklis, bet būtu nepiedienīgi to tagad paust, jo sarunās ar frakciju pārstāvjiem konfidenciālā veidā izrunājām viņu viedokļus," sacīja prezidente. Visu partiju pārstāvji apgalvoja, ka V.Vīķe-Freiberga uz viņiem neesot bijusi dusmīga. Pirmā pie prezidentes devās JL frakcijas delegācija, kuras vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tikšanās bija ļoti izvairīgs, atzīstot, ka ir jāuzlabo strīdīgo jautājumu risināšana. Atturīgi sarunu ar prezidenti komentēja arī ZZS līdere Ingrīda Ūdre: "Tā bija ļoti laba saruna, kurā informējām par to, kas notiek Latvijā. Visas puses ir izteikušas vēlmi strādāt kopā." LPP līderis Ēriks Jēkabsons, kas pirmais referenduma vakarā nāca klajā ar aicinājumu nomainīt E.Repši premjera amatā, kam vēlāk pievienojās arī ZZS un TB/LNNK, bija runīgāks un neslēpa, ka prezidentei izteicis gan bažas par diktatūras draudiem E.Repšes vadībā, gan par premjera smagajām apsūdzībām par valdības gāšanā ieguldītajiem miljoniem, kas meta ēnu pār Saeimu. Prezidente atzina, ka LPP līderim kā jebkuram deputātam ir tiesības vērtēt situāciju un paust savu viedokli, ja par kaut ko viņam ir bažas. Runājot par premjera paziņojumu, V.Vīķe-Freiberga atzina: "Jebkurš vispārinošs paziņojums, manuprāt, ir potenciāli kaitīgs, ja tas runā par tik smagu pārkāpumu. Šādos jautājumos ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Ja ir konkrētas ziņas, ka ir tādi notikumi, tad tas arī tā jāfiksē. Ja ir pārmetumi par atsevišķu deputātu, demokrātiskā sabiedrībā iespējams saukt pie atbildības arī atsevišķus deputātus." Optimismu neviesa arī TB/LNNK līderu sacītais, kas norādīja arī uz problēmām koalīcijas saprašanās memorandā, ko piedāvājusi apspriešanai JL frakcija, kas uz to raugās kā daudzu problēmu atrisinājumu. Dokuments netiek rādīts presei, taču, neoficiāli tajā ielūkojoties, interesi izraisīja vairākās vietās pieminētā Baltā istaba, ar kuru domāta Saeimas Viesu zāle, kurā nedēļas sākumā frakcijas varētu saskaņot viedokļus. Taču, kā norādīja tēvzemiešu līderis Jānis Straume, šajā memorandā ir apiets jautājums par frakciju sadarbību ar ministriem un premjeru. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka tādā gadījumā JL frakcijai būs jākļūst par starpnieku starp premjeru un frakcijām. Ar premjeru E.Repši prezidente tiksies trešdien. LPP Uztraukta par varas koncentrēšanu Repšes rokās LETA 10/01/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcijas deputāti, vakar tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pauduši bažas par varas centralizāciju Latvijā un Satversmes kļūšanu par "premjera Einara Repšes likumu", žurnālistus pēc tikšanās informēja LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons. LPP pārstāvji norādījuši, ka likumdevējs - Saeima - ir novirzījies otrajā plānā aiz valdības un Repšes. Jēkabsons pauda bažas par to, ka Latvijas virzās uz autoritatīvu režīmu, kas parasti notiekot ļoti dabiski. "Vienmēr ir kāds harismātisks līderis, kurš uz laiku it kā visas tautas labā vēlas sagrābt varu. Pāreja uz diktatūru ir nemanāma un ar lielu tautas atbalstu," sacīja Jēkabsobs, apgalvojot, ka Latvijai ir par ko uztraukties. Valsts prezidente šīs LPP bažas neesot komentējusi. Prezidente tomēr atzina, ka jebkurš vispārīgs paziņojums par korupciju un deputātiem, kas varētu būt ar to saistīti, ir neapdomīgs. Izsakot apgalvojumus, ir jābūt piesardzīgiem, jo demokrātiskā valstī atsevišķu deputātu godaprātu var pārbaudīt tiesībsargājošās iestādes, skaidroja Vīķe-Freiberga. Jēkabsons atzina, ka ir gatavs uzņemties atbildību par savu paziņojumu Eiropas Savienības referenduma naktī. LPP vadītājs tomēr joprojām uzskata, ka nav nodarījis sabiedrībai kaitējumu, iestājoties pret Repši. "Lielāko kaitējumu izdarīja pats Repše, nosaucot Saeimas deputātus par noziedzīgiem un korumpētiem," sacīja Jēkabsons. Savukārt LPP Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns žurnālistiem atzina, ka LPP joprojām uzskata, ka pašreizējā koalīcija ir vislabākā. Partija nedomā destabilizēt situāciju. "Mēs būsim uzticīgi šai valdības deklarācijai, bet neatkāpsimies no tā, ka šis premjers nav labākais," sacīja Kastēns. Izglītība Strīdi sašķeļ pārmaiņas mācību saturā Diena 09/25/03 Lai arī pamatskolas mācību satura reforma atcelta uz 2005.gadu, pirmklasniekus nākamgad sagaida divi jauni priekšmeti - ētika un kristīgā mācība, no kuriem viens pēc vecāku izvēles būs obligāts. Izglītības un zinātnes ministrs sola ar 1.septembri sākt arī mūsdienīgu informātikas un vēl pāris priekšmetu mācīšanu. Tomēr pateikt, kuri tie būs, liedz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadības un darbinieku pārāk atšķirīgais viedoklis par priekšmetiem atvēlēto stundu skaitu, no kā atkarīgs to satura apjoms. Kopš 1998.gada plānotā reforma pašreiz ir viens no neskaidrākajiem jautājumiem IZM, jo atšķirībā no priekšgājējiem aktīvi ierēdņu un mācību priekšmetu ekspertu darbā iejaucies ministrs Kārlis Šadurskis (JL) - izveidojis savu konsultatīvo padomi vērtīborientējoša mācību satura jautājumos, sācis diskusiju par jau divus gadus aprobēto dzimtās valodas un sociālo zinību satura pamatdokumentu (standartu) kvalitāti, ir neapmierināts ar jaunā stundu plāna projektiem. "Līdz pat šai baltai dienai nav stundu paraugplāna, no kura viss sākas. Tam pakārtoti standarti, programmu izstrāde un ieviešanas shēma," kā galveno iemeslu satura reformas pārcelšanai min K.Šadurskis. Savu versiju par stundu sadalījumu, kuram pakārtoti 16 jauni vai pārstrādāti mācību priekšmetu standarti, piedāvājis gan Vispārējās izglītības departaments (VID), gan Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC). Asākās diskusijas ir par stundu samazinājumu dzimtajai valodai un matemātikai, lai tās iegūtu dabas un sociālajām zinībām, ētikai vai kristīgajai mācībai, informātikai. Savukārt ministrs no saviem padotajiem neesot saņēmis "skaidru argumentāciju" par to, kāpēc viņu projektos vēsture un otrā svešvaloda jāmāca tikai no sestās klases. Jezga ap stundu plānu ir to jauno priekšmetu dēļ, par kuriem speciālisti pirms ministrijas vadības maiņas vispār nerunāja, uzskata ISEC direktors Māris Krastiņš (TP): "Tas ir - kādā veidā tiks risināts jautājums par ētiku, sociālo zinību vietu kopumā." Vēl pavasarī stundu paraugplāna projektos ētika bija sociālo zinību blokā. Kā zināms, lēmumu par kristīgo mācību vai ētiku kā atsevišķiem priekšmetiem K.Šadurskis pieņēma jūlijā, ko pamatoja ar IZM Izglītības sistēmas attīstības projekta (ISAP, finansēts no Pasaules Bankas kredīta) izstrādātā sociālo zinību standarta pārāk ateistisko garu. Pašreiz vienota stundu projekta IZM apspriešanā nav. Ministrs kā vienu no risinājumiem piedāvā mainīt stundu uzskaites kārtību: pedagogam apmaksājamās stundas skaitīt nevis pa nedēļām kā līdz šim, bet visam gadam kopumā. "Tas ļautu mainīt stundu sarakstu pa semestriem, priekšmetus sadalīt pa pusstundām un lasīt blokos," uzskata K.Šadurskis. Ne tikai stundu plāns, bet, visticamāk, arī darba organizācija bremzē iecerētās pārmaiņas. Mācību satura izstrāde ir ISEC kompetence, tomēr pašreiz tā sašķelta uz trim pusēm, īpaši attiecībā uz ētiku un kristīgo mācību. M.Krastiņš stāsta, ka centra speciālisti gaida, līdz šo priekšmetu vispārējos satura principus izstrādās ministra biroja līderes Anitas Kalniņas (JL) vadītā konsultatīvās padome vērtīborientējoša mācību satura jautājumos. Tikmēr ministrs un A.Kalniņa ir pārliecināti, ka ISEC cītīgi strādā pie satura, kas skolēniem būšot jāmācās jau pēc nepilna gada. Trešais šajā procesā iesaistītais ir ISAP, kura sociālo zinību standarta projektā joprojām ir gan ētika, gan kristīgās mācības elementi. "Oficiāli ministrija savu pasūtījumu projektam nav mainījusi," norāda ISAP mācību priekšmetu standartu komponenta vadītāja Anna Rāta. Viņa atgādina - projekts strādā pēc 2000.gada rakstiskas vienošanās ar IZM, kuras pamatā ir 1998.gadā ministrijas vadības apstiprināts dokuments par satura maiņas virzieniem pamatskolā. To jeb tā dēvēto dzelteno grāmatiņu - Obligātās izglītības valsts standartu - līdz pat šai dienai par unikālu pamatu mūsdienīgai skološanai atzinuši daudzu valstu izglītības eksperti. "Ētikas izdalīšana no līdzšinējā sociālo zinību bloka pieprasa mainīt visu dokumentu izstrādes virzienu," atzīst M.Krastiņš. Ierēdnis negribīgi komentē gaidāmā darba kvalitāti, lai divus ministra jaunieviestos priekšmetus pirmklasniekiem sāktu mācīt laikus: "Novērtējumu tam nevaru tagad dot. Protams, izdarīt var visu ko." Minēto iemeslu dēļ līdzīgas neskaidrības valda arī jautājumos par pārējo priekšmetu jaunā satura gatavības pakāpi. Pārmaiņas vēl gaidāmas dzimtās valodas mācīšanas koncepcijā, jo ar to līdzīgi kā ar sociālo zinību saturu nav mierā K.Šadurskis: "Mani drusku biedē tikai komunikatīvā pieeja dzimtās valodas mācīšanā, kas dominē ISAP pašreizējā standarta projektā." Pēc ministra domām, pielīdzināt dzimtās valodas mācīšanu tai metodikai, kādā māca latviešu valodu kā otro valodu, nozīmē pazemināt zināšanu kvalitāti. Kritiku nevietā saskata J.Krastiņš un A.Rāta. Latviešu valodas ekspertu vidū manāmi divi grupējumi, stāsta ISEC vadītājs. Vieni uzskata, ka valoda lielākoties mācāma komunikatīvā ceļā, otri atbalsta Latvijā tradicionālo lingvistisko pieeju, kas vairāk balstīta uz gramatikas mācīšanos. "Abas apvienojot, ir vidusceļš. Turklāt satura izstrādātāja uzdevums vairāk ir norādīt, kas jāiemāca, mazāk - veidu, kā to izdarīt," uzskata J.Krastiņš. Viņaprāt, ISAP šo uzdevumu lielā mērā ir izpildījis. Savukārt A.Rātas rīcībā ir četras dažādu ekspertu jau divus gadus skolās izmēģinātā projekta ekspertīzes, no kurām nevienā nav noraidīta izvēlētā mācīšanas metodika. Satura veidotāji esot ievērojuši vienkāršu principu: "Valodas likumi ir jāzina, bet tas ietver arī to, ka jāzina, kāpēc tos mācām." Latvijas krievu skolēni piketē Strasbūrā BNS - INTERFAX 09/26/03 Krievu valodā runājošu skolēnu grupa no Latvijas ceturtdien, 25. septembrī, piketēja pie Eiropas Pils ēkas Strasbūrā pirms Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EP PA) rudens sesijas atklāšanas. Vairāki desmiti skolēnu nostājās pie ēkas ieejas un izdalīja EP PA delegāciju locekļiem dokumentus, kuros raksturota krievu skolu situācija Latvijā. Skolēni nosodīja situāciju nacionālo minoritāšu tiesību jomā Latvijā. Komentējot šo akciju, Krievijas delegācijas vadītājs Valsts domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Dmitrijs Rogozins intervijā "Interfax" atzīmēja, ka "tagad ir izdevies pārraut informācijas blokādi ap krieviski runājošo stāvokli Latvijā". "Latvija nav izpildījusi nevienu nopietnu saistību attiecībā uz nacionālo minoritāšu tiesībām un izglītību dzimtajā valodā. No nacionālās politikas viedokļa Latvijas politiskā vadība izdara kļūdu, radot šķelšanos starp 60 un 40 procentiem iedzīvotāju," sacīja Rogozins. Skolēnu grupa plāno tikties ar EP PA vadību un vairāku delegāciju pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijā izveidojušos situāciju. Šķēršļi studētgribētājiem Eiropā NRA 09/29/03 Eiropā pašlaik augstākās izglītības sistēmā ir atšķirības, kas traucē studentiem mobili studēt. Rīgas Tehniskās universitātes students Artis Eimanis gatavojas studijām Vācijā. Eiropā pašlaik augstākās izglītības sistēmā ir atšķirības, kas traucē studentiem mobili studēt. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students Artis Eimanis gatavojas studijām Vācijā. "Es RTU esmu ieguvis bakalaura grādu un tagad došos studēt uz Vāciju, lai labāk apgūtu valodu un iegūtu pieredzi," Neatkarīgajai skaidro A. Eimanis. Viņš piebilst, ka studijas RTU pārtraucis, ņemot akadēmisko studiju gadu, lai pēc gada atsāktu studijas maģistrantūrā. "Ja mani studiju kursi RTU pilnīgi sakristu ar Vācijā studēto, tad es nepārtrauktu studijas Latvijā, bet pieredzes dēļ esmu gatavs upurēt vienu studiju gadu," secina RTU students. Savukārt Latvijas Studentu apvienības (LSA) viceprezidente Jolanta Viškere uzskata, ka studiju kredīti ir katras augstskolas kompetencē, bet tas rada atšķirību starp augstskolām Latvijā un Eiropā. Pašlaik notiekot virzība uz vienotu sistēmu augstākajā izglītībā, bet ir problēma, ka nenotiek diskusija ar augstskolām. J. Viškere piebilst, ka Latvijā iegūtais akreditētais diploms tiek atzīts citās Eiropas valstīs. "Problēma ir tāda, ka nav ieviests vienots diploma pielikums, kas dotu iespēju pielīdzināt iegūto izglītību Latvijā, lai varētu turpināt studijas Eiropā," atzīst J. Viškere. Latvijas Universitātes (LU) Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Jānis Palkavnieks Neatkarīgajai pastāstīja, ka LU pašlaik ir apmaiņas līgumi ar vairākām Eiropas augstskolām. "Studenti no LU brauc studēt uz Eiropas augstskolām, no kurām savukārt pie mums apmaiņas programmā brauc studēt ārzemju studenti," skaidro J. Palkavnieks. Viņš piebilst, ka LU šogad pirmo gadu praktizē diplomu pielikumu izsniegšanu angļu valodā, kas dod iespēju viegli salīdzināt kredītpunktus un studiju priekšmetus, iestājoties un studējot kādā ārvalstu augstskolā. "Katram ir iespēja studēt Eiropā, bet ir svarīgi to darīt saskaņojot ar augstskolu, kurā students studē Latvijā," skaidro rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers, kurš Latviju pārstāv Boloņas procesā. Viņš uzskata, ka jāslēdz līgums starp augstskolu Latvijā un Eiropā, lai pēc tam saskaņotu studiju kredītpunktus un priekšmetus, kas dotu iespēju turpināt studijas Latvijā. "Problēma ir tā, ka Eiropā nav vienotas studiju grādu struktūras un citās valstīs tās ir būtiski atšķirīgas nekā Latvijā," skaidro A. Rauhvargers. Sekojot Boloņas deklarācijā noteiktajam mērķim virzīties uz divciklu sistēmu, ir aizsākusies un turpinās dziļa un vispusīga Eiropas augstākās izglītības kopainas restrukturizācija. Eiropas augstākās izglītības telpas veidošana aizsākās 1999. gadā, kad 29 ES valstu, kandidātvalstu un Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstu ministri Boloņā parakstīja deklarāciju, kurā apņemas šo kopējo telpu izveidot līdz 2010. gadam. Šāda politika bija vajadzīga galvenokārt divu iemeslu dēļ - pirmkārt, lai savstarpēji pieskaņotu augstākās izglītības sistēmas, tādējādi uzlabojot diplomu savstarpējo atzīšanu un absolventu nodarbināmību Eiropas kopējā darba tirgū, otrkārt, lai veicinātu Eiropas augstākās izglītības konkurētspēju pasaules mērogā. Kopš Boloņas deklarācijas parakstīšanas grādu un diplomu sistēma Latvijā attīstās atbilstoši Eiropā kopīgi noteiktajām vadlīnijām. Augstākās izglītības ministru komunikē Berlīnē, kura izveidē piedalījās izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis, Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Jānis Čakste, rektoru padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers, tika akcentēta ideja par mobilitāti Eiropas augstākās izglītības telpā. Ministri uzsvēruši, ka Eiropas Kredītpunktu pārneses sistēmai (ECTS) studentu mobilitātes un starptautisku studiju programmu veidošanas veicināšanā ir nozīmīga loma. Viņi uzsver, ka ECTS arvien vairāk kļūst par to vispārināto bāzi, uz kuras balstās nacionālās kredītpunktu sistēmas. Ministri rosina tālāku darbību virzībā uz mērķi, lai ECTS kļūtu ne tikai par kredītpunktu pārneses sistēmu, bet arī par kredītu uzkrāšanas sistēmu, lai tā, pati attīstoties kā viens no veidojamās Eiropas augstākās izglītības telpas komponentiem, tiktu izmantota sistemātiski un konsekventi. Labākie skolotāji saņems zelta pildspalvas LETA 09/30/03 Piektdien, 3.oktobrī, 17 Rīgas skolotājiem kā pateicība par labu darbu tiks pasniegtas Rīgas domes un Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta dāvinātās zelta pildspalvas. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inguna Almbauere pastāstīja, ka šis ir viens no diviem jau par tradīciju kļuvušajiem pasākumiem - septembra sākumā zelta stipendijas tiek pasniegtas labākajiem 12.klases absolventiem, bet oktobra sākumā - kad tiek svinēta Skolotāju diena - ar zelta pildspalvām tiek apbalvoti viņu pedagogi. Skolotājus, kuriem pasniegt zelta pildspalvas, izvēlas audzēkņi - zelta stipendijas laureāti. Katrs no šā gada zelta stipendijas saņēmējiem izvirzīja to pedagogu, kurš viņa un arī citu skolēnu personības izveidē ir devis visbūtiskāko ieguldījumu. Pedagogiem tiks pasniegtas "Parker Sonnet" pildspalvas, kuru korpuss ir apzeltīts ar 14 karātiem zelta, bet pati pildspalva darināta no 23 karātiem zelta. Divi pedagogi - Jānis Krūmiņš no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un Dainis Kriķis no Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas - saņems arī naudas prēmiju, jo viņi zelta pildspalvai izvirzīti jau trešo gadu. Zelta pildspalvas nolikumā paredzēta arī balva skolai, kura ir sagatavojusi visvairāk zelta stipendiātus. Šī balva ir naudas pārskaitījums grāmatu un žurnālu iegādei. Šogad to, tāpat kā pērn, saņems Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, kura pagājušajā mācību gadā sagatavojusi septiņus zelta stipendiātus. Zelta pildspalvu( pasniegšana piektdien plkst.15 notiks Rīgas domes Prezidija zālē. Satversmes tiesa Satversmes tiesai jāizsver amatpersonas privilēģijas pret vārda brīvību Diena 09/30/03 Cilvēka vārda brīvība pret valsts tiesībām un tās iespējām aizstāvēt sevi un savas amatpersonas ir jautājums, kas otrdien jāizskata Satversmes tiesai (ST). Tas Latvijā varētu likt pārvērtēt no padomju laikiem mantoto tradīciju uztraukties par valsti un tās amatpersonu godu un cieņu un piemirst par cilvēka interesēm un pamattiesībām. ST skatīs Dienas prasījumu atzīt Krimināllikuma (KL) 271.pantu, kas īpaši aizsargā amatpersonas godu un cieņu, par neatbilstošu Satversmei. Strīdīgais pants par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai arestu, piespiedu darbu, vai naudassodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Diena uzskata - nodrošinot īpašas privilēģijas amatpersonām, tiek pārkāpti Satversmes nediskriminācijas un vārda brīvības principi. Turklāt KL ir divi panti, kas par tīšu personas goda aizskaršanu un apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšanu paredz tikai naudassodu, un 271.pants tikai īpaši privileģē un aizsargā amatpersonas pretēji "vienkāršajiem cilvēkiem". "Iemesls konstitucionālajai sūdzībai ir mana pārliecība, ka par vārdu, pat ja tas būtu ļauns un tumsonīgs, nedrīkst likt cietumā. Nav pieņemams arī tas, ka amatpersonu gods un cieņa tiek uzskatīti par vērtīgākiem nekā jebkura cita sabiedrības locekļa labā slava," saka Dienas galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Diskusijas par amatpersonu privilēģijām KL un vārda brīvības pārkāpumiem sākās, kad pērn priekšvēlēšanu laikā tika izplatīta Tautas partijas deputāta kandidātus apmelojoša informācija un aizdomās turamie aizturēti. Tomēr juristu vidū šajā jautājumā nav vienota viedokļa, jo cilvēktiesību juristi šīs amatpersonu privilēģijas uzskata par vārda brīvību ierobežojošām, savukārt krimināltiesību speciālisti ir pārliecināti - šāds pants nepieciešams, jo pretējā gadījumā tiktu apdraudēta valsts pārvalde. Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras docents Andrejs Judins ierosina kompromisu - norobežot amatpersonas kā cilvēka aizsardzību no valsts institūciju interešu aizsardzības. Viņaprāt, KL jāatstāj strīdīgais pants, kurā paredzēta atbildība par tīšām darbībām, kas būtiski grauj valsts institūciju prestižu, bet amatpersonas gods un cieņa aizsargājams pēc pantiem, kas sargā vienkāršas personas godu un cieņu. Tomēr Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele apšauba šo priekšlikumu un pieļauj - tas ir tikai sākums plašai diskusijai, kurā izvērtēt KL ne tikai no vārda brīvības, bet arī pārējo cilvēktiesību viedokļa. Tomēr Latvijas Universitātes Krimināltiesību zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja ir pārliecināta - KL nav netaisns un vārda brīvību apdraudošs, tikai žurnālistiem pirms materiāla publicēšanas daudz nopietnāk jāpārdomā katrs vārds, lai neizplatītu nepatiesu informāciju. Pretējā gadījumā notiekot vēršanās pret valsts pārvaldi, ko prezentē amatpersona, viņa raksta žurnālā Jurista Vārds. Arī A.Judins saka - ja par valsts amatpersonām sāk izplatīt nepatiesu informāciju, tas kaitē visai sistēmai. Piemēram, Latvijā vērojama tendence nevērsties pēc palīdzības policijā, kas, pēc vispārējiem priekšstatiem, tāpat nespējot palīdzēt. Pretējs viedoklis ir I.Ziemelei, viņa akcentē - cilvēks jau pēc būtības attiecībā pret valsti ir nostādīts nevienlīdzīgās pozīcijās, jo valstij ir vara, taču "valstij jārada likumi, kas aizsargā cilvēku, nevis pašu valsti". Viņa stāsta, ka 1992.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) izskatījusi Thorgeirsona sūdzību pret Islandi, kuras krimināllikumā bijis precīzi tāds pats pants kā Latvijas KL 271.pants, un arī par tā pārkāpšanu draudējis cietumsods. ECT atzinusi - šāds pants nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, jo var traucēt vārda brīvībai, iedzīt bailes un bremzēt demokrātisku diskusiju. Islande pēc ECT sprieduma strīdīgo pantu svītrojusi. Jāatgādina, ka Latvijas KL bija 91.pants, kas paredzēja brīvības atņemšanu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu. Vasarā Saeima šo pantu no KL svītroja. I.Ziemele ir pārliecināta - šajā tiesību sadursmē kompromiss ir iespējams, lai neciestu vārda brīvība un arī valsts, ja ECT parādīsies līdzīgas sūdzības no Latvijas. Tomēr viņa apšauba A.Judina piedāvāto kompromisa variantu, akcentējot - plašs formulējums var veicināt patvarīgas valsts instanču darbības. A.Judins piekrīt, ka tā ir tikai ideja, taču viņš cer, ka precīzs likumpanta formulējums izkristalizēsies gaidāmajā diskusijā. ST iezīmēs vārda brīvības un amatpersonas goda robežas Diena 10/01/03 Cik plašas ir vārda brīvības robežas, un cik pamatota amatpersonu goda un cieņas īpaša aizsargāšana - šie bija galvenie jautājumi, par kuriem otrdien debatēja Satversmes tiesas (ST) sēdē, izskatot Dienas konstitucionālo sūdzību ar prasījumu atzīt Krimināllikuma (KL) 271.pantu par neatbilstošu Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECK). Pants par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai amatpersonai vai to goda aizskaršanu saistībā ar amatpersonām uzlikto pienākumu pildīšanu paredz bargu sodu - brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai arī arestu, piespiedu darbus, naudassodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Par ierindas pilsoņa goda un cieņas aizskaršanu KL paredz mīkstāku sodu. Diena uzskata - 271.pants kavē žurnālistus veikt tiešo pienākumu - uzraudzīt, vērtēt un kritizēt amatpersonas. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs un krimināltiesību speciālisti ir pārliecināti - zināmam vārda brīvības ierobežojumam jābūt, jo, aizskarot amatpersonas godu un cieņu, tiek grauts tās pārstāvētās institūcijas prestižs. ST spriedumu pasludinās pēc mēneša. KL atbildību paredz par tīšu amatpersonas goda un cieņas aizskārumu, un žurnālisti kritisku viedokli par amatpersonu vienmēr izsaka tīši, kritizējot tās darbu. Līdz ar to 271.pants amatpersonām dod lieliskas iespējas vērsties pret netīkamu viedokli, sacīja Dienas galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Dienas pārstāve tiesā juriste Jautrīte Briede akcentēja - minētā norma attiecas gan uz ziņām, kur faktu patiesīgumu ir iespējams pārbaudīt, gan uz viedokli, kura izteikšana līdz ar to ir apdraudēta. Prese ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem, līdz ar to vārda brīvības ierobežojums demokrātiskā sabiedrībā nav nepieciešams. To atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT). Tomēr Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš sacīja, ka pašreizējie ierobežojumi nepieciešami, lai amatpersonas varētu veikt pienākumus, tāpēc ierobežojums ir samērīgs. Līdz šim neviens žurnālists par 271.panta pārkāpumu nav sodīts ar brīvības atņemšanu, līdz ar to neesot pierādījumu, ka tiesas šo pantu neprastu interpretēt un minētais esot abstrakts strīds. ST tiesnese Ilma Čepāne gan jautāja, vai Dienas redaktorei vispirms jānonāk cietumā, lai lemtu par konkrētā panta atbilstību Satversmei, tomēr G.Kusiņš palika pie sava - prakses trūkums sarežģī sūdzības izvērtēšanu. Eksperta statusā pieaicinātā Valsts Cilvēktiesību biroja juriste Anita Kovaļevska uzskata - 271.pants neatbilst Satversmei, jo kavē brīvu diskusiju, kas ir sabiedrības interesēs, gan arī brīvības atņemšana ir pārāk augsts sods goda un cieņas aizskārumam. KL izstrādes darba grupas vadītājs Aivars Niedre atzina - likuma veidošanas brīdī ECT prakse nav ņemta vērā, bet LU Cilvēktiesību institūta pētnieks Artūrs Kučs norādīja - likumdošanā ir nepamatoti plašs amatpersonas jēdziena traktējums un nav samērīguma starp nodarījumu un KL paredzēto sankciju. Kultūra Korim 'Latvija' ovācijas Maskavā BNS 09/26/03 Ar milzīgām ovācijām un "bravo" saucieniem trešdien Maskavas konservatorijā izskanēja Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un Tretjakova galerijas Sv.Nikolaja kora koncerts. Kori pirmo reizi atskaņoja Sergeja Rahmaņinova "Sv.Jāņa Zeltamutes liturģiju" pilno autora versiju diviem koriem diriģenta Alekseja Puzakova vadībā, informēja kora "Latvija" projektu un sabiedrisko attiecību menedžere Ilze Sprancmane. Koncerts bija veltīts izcilajam krievu komponistam Rahmaņinovam, kuram šogad atzīmē 130.jubileju. Lielu interesi par šo notikumu mūzikā izrādīja Krievijas masu mediji, kas uzsvēra, ka koncertā piedalījās ne tikai dažādu valstu - Latvijas un Krievijas -, bet arī divu dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji, kas vienojās Rahmaņinova mūzikā. Tāpat uzsvērts, ka koncerts būs nozīmīgs turpinājums Krievijas un Latvijas kultūras sakariem. Koncerts Maskavā notika ar Latvijas vēstniecības Krievijā atbalstu, un koncertā piedalījās arī Latvijas diplomāti. Piedalīties koncertā kori "Latvija" uzaicināja diriģents Puzakovs, kurš šoruden Rīgā bija 6.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla virsdiriģents. Valsts akadēmiskais koris "Latvija" no vieskoncerta Maskavā atgriezīsies piektdien. Kristaps nāk ar Pūt, vējiņi! Diena 09/30/03 Klasiskās latviešu filmas Pūt, vējiņi! noskaņās otrdienas vakarā startēs Latvijas nacionālais kinofestivāls Lielais Kristaps - filmas trīsdesmitajā gadadienā tā izvēlēta par festivāla atklāšanas filmu. Aktrise Elza Radziņa, kas filmā nospēlējusi valdonīgās mātes lomu, festivāla finālā, sestdien, 4.oktobrī, saņems balvu par mūža ieguldījumu. Rosīga gaisotne kinoteātrī Rīga otrdien valdīs visu dienu, jo tiks atklāts diskusiju klubs Kinostundas (plkst. 16), kurā ik dienu viedokli par latviešu kino aicināts izteikt ikviens. Festivāls Lielais Kristaps - šis pēc skaita jau divdesmit pirmais - ir piedzīvojis gan spožuma, gan blāvuma brīžus. Šogad Kristaps nāk ar pamatīgu darbu, kas paveikts agrāk - festivāla žūrija septiņu cilvēku sastāvā, ko vada kritiķe Daira Āboliņa, jau ir nosaukusi kopumā 41 filmu, kas pretendē uz Lielā Kristapa balvām. Taču festivālā būs skatāmas arī kinoprocesa liecības - filmas, kas uz balvām nepretendē. "Par spīti milzīgajam filmu skaitam, uz ekrāna tomēr ir jūtams naudas trūkums," komentē D.Āboliņa. "Šis ir festivāls bez filmām - vairums no tā, ko redzam uz ekrāna, ir tapis video, ne vienmēr rezultātu var uzskatīt par profesionālu. Festivāls būs iezīmīgs arī ar ļoti pretrunīgo aktierfilmu programmu. Taču tas arī liecina par jaunas paaudzes stabilu ienākšanu latviešu kino un jau ļauj runāt par pāris talantīgām debijām, piemēram, Sandra Jūras dokumentālo filmu Atrasts Amerikā un Vladimira Ļeščova animācijas filmu Vectēva medus." Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, viena no festivāla organizatorēm Ieva Romānova uzskata, ka ir attaisnojies filmu priekšatlases princips un jau tagad jūtama pamatīga interese par gaidāmo festivālu. Pirmo reizi festivāls norisinās paralēli divās kinoteātra Rīga zālēs. Festivāla organizētāji cer, ka beidzot Lielais Kristaps būs atradis savu ideālo norises laiku - agru rudeni, kas rīdzinieku apziņā iezīmējas arī kā starptautiskā kinoforuma Arsenāls laiks - arī tas gluži kā Lielais Kristaps notiek reizi divos gados. Dailes teātris sezonu sāks klasiskā garā NRA 09/30/03 Dailes teātris rīt sāks 84. sezonu, kuru atklās ar trīs pirmizrādēm: Karlo Goci komēdiju Zaļais putniņš, Bernāra Ljegma ģimenes attiecību komēdiju Pārītis uz divriteņa un Īvas Ensleres intīmajām atklāsmēm izrādē Vagīnas monologi. Dailes teātris rīt sāks 84. sezonu, kuru atklās ar trīs pirmizrādēm: Karlo Goci komēdiju Zaļais putniņš, Bernāra Ljegma ģimenes attiecību komēdiju Pārītis uz divriteņa un Īvas Ensleres intīmajām atklāsmēm izrādē Vagīnas monologi. "Liela daļa sieviešu ir nelaimīgas, un pie tā bieži vainīgi ir vīrieši. Padomju laikā par šo problēmu nerunāja, taču domāju, ka pēc šīs izrādes noskatīšanās katrs vīrietis saudzīgāk pieskarsies sievietei. Tā nu sanācis, ka pavisam neviļus, strādājot pie šīs izrādes, esmu it kā nostājies sieviešu pusē," par savu darbu Vagīnas monologi saka režisors Dž. Dž. Džilindžers. Oktobrī būs Māras Zālītes lugas Zemes nodoklis pirmizrāde. Režisors ir Juris Strenga. Luga stāsta par divu vientuļu cilvēku aizkustinoši dramatisko pasauli. 13. oktobrī par godu dzejnieka Ojāra Vācieša 70. jubilejai Dailes teātrī būs koncertuzvedums Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts. Dailes teātra mākslinieciskās daļas vadītājs un režisors Mihails Gruzdovs sacīja, ka šī teātra sezona būs klasiska: "Teātris ir vienīgā māksla, kas tiešā veidā sarunājas ar skatītāju. Ja sezonā izdodas radīt divas labas izrādes, tas jau ir pieņemams rezultāts." Vasarā izremontēta arī Dailes teātra Kamerzāle. Nekultūra Rīgas seju veido reklāmas NRA 09/29/03 Eirovīzija? Referendums? Dziesmu svētki? Tos pārspēj erotikas pārpilnība. Eirovīzija? Referendums? Dziesmu svētki? Tos pārspēj erotikas pārpilnība... "Sveika! Esmu tikko ielidojis Rīgā. Sanāca aizķeršanās. Gaidu mašīnu, aiz gara laika izpētīju lidmašīnā piedāvāto Baltic Outlook un lidostā paņemto Riga this week. Esmu pārsteigts, cik masveidīgi tie piedāvā erotiskus pakalpojumus un "labākās meitenes" pilsētā. Izklausās gandrīz kā labākā gaļa Rīgā..." Šādi iesākās Neatkarīgās žurnālistes saruna ar 17. septembrī Rīgā ieradušos ārvalstu žurnālistu - vienu no vadošajiem darbiniekiem labi pazīstamā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts medijā. Viņš Rīgā atspoguļoja referenduma par iestāšanos ES norisi. Žurnālista teiktais jau kuro reizi lika aizdomāties par tēlu, ar kādu Latvijas galvaspilsēta asociējas cilvēkam, kurš šeit ierodas pirmo reizi. Tūlīt pēc tam, kad referenduma priekšvakarā ieradies žurnālists bija izgājis cauri muitas zonai, jauna meitene iespiedusi viņam rokās violeti dūmakainu, pusplikiem vīriešiem un sievietēm rotātu naktskluba Dolls reklāmas bukletu, kurš aicina apmeklēt restorānu, striptīzšovu un viesnīcu. Ja arī bukletus rokās nespiež, ikvienam, izejot cauri muitas zonai, tos ar minētā un citu naktsklubu reklāmām ir iespēja paņemt stendā. "Mums ir tikai Dolls reklāma," saka lidostas Rīga preses sekretārs Andorijs Dārziņš. "Tas ir bizness," jautāts, vai lidosta Rīga ir apmierināta ar šo reklāmu, atbild tās runasvīrs. Tomēr viņš atzīst, ka šādu reklāmu izvietošana vietā, kur daudzi ārzemnieki pirmo reizi ierauga Rīgu un Latviju, ir "diskutējams jautājums". Līdz šim ar to lidostas darbinieki neesot saskārušies, taču esot dzirdēti arī iebildumi. "Bet līgums ir noslēgts un droši vien līdz tā termiņa beigām neko nemainīsim. Ja būs runa par līguma noslēgšanu uz nākamo periodu, droši vien skatīsimies stingrāk," pieļauj A. Dārziņš. Līgums esot noslēgts aptuveni vēl uz pusgadu. Baltic Outlook septembra numurā ir vismaz trīs erotisko šovu, viena - erotiku sološa naktskluba reklāma. Riga this week septembra/oktobra numurā atrodamas vismaz divas erotisko šovu reklāmas, trīs - erotiskas naktsklubu, septiņas - masāžu ar erotiska baudījuma solījumu, deviņas - eskorta servisa reklāmas! Saukļi ir gandrīz identiski - "vislabākās meitenes pilsētā, eskorts, masāža un vēl..." "Esam bezmaksas reklāmas žurnāls. Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt iespējami lielāku tirāžu, lai bez maksas varētu izdalīt bukletu iespējami daudzās vietās," stāsta 35 000 tirāžas lielā žurnāla galvenā redaktore Agnese Rudzīte. Žurnāli tiek dalīti lidostā, viesnīcās, bāros, restorānos - visur, kur pārsvarā uzturas ārzemnieki. "Ja šo reklāmu devēju skaits ir tik liels, tas tikai liecina, ka Rīgā ir milzīgs pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem. Mēs nevaram ierobežot reklāmu devēju skaitu, vienīgais, ko darām - mēģinām ietekmēt reklāmu maketu. (..) Nākamajā numurā vēl vairāk piestrādāsim pie tā, lai reklāmas izskatītos pievilcīgi un skaisti," saka galvenā redaktore. Viņa uzskata, ka nebūtu precīzi visas šīs reklāmas nosaukt par erotiskām, drīzāk - naktsdzīves reklāmām. A. Rudzīte piemetina - nav nekāds noslēpums, ka ļoti daudzi ārzemnieki uz Rīgu brauc tieši izklaidēties. "Agrāk uz Rīgu bieži braucu ar kuģi. Reiz, iebraukusi Rīgā, kopā ar dēlu iekāpu taksometrā. Puika sēdēja priekšā. Pēc brīža viņš teica: "Mammu, kāpsim laukā!" nepatīkamo pieredzi pirms gadiem četriem atceras Neatkarīgās korespondente Zviedrijā Sandra Veinberga. Izrādās, uz taksometra priekšējā paneļa bijušas nepiedienīgas bildes. Šoferis nevis atvainojies, bet teju nolamājis māti, ka viņa audzina dēlu par mīkstčauli. "Mūsdienās ir iespējas rezervēt istabu viesnīcās, kurās aizliegts uzturēties prostitūtām, kurās aizliegts smēķēt. Es gribētu Latvijā pasūtīt prostitutes free (no prostitūtām brīvu - angļu val.) taksometru," saka Sandra. Neatkarīgās žurnālisti ir pārliecinājušies, ka pērkama seksa pakalpojumu sniedzēju vizītkartes taksometros uz priekšējā paneļa joprojām ir bieži sastopama parādība. "Cīnāmies, lai mūsu taksometros to nebūtu," uzsver Riga Taxi administratīvā direktore Iveta Silionova, norādot, ka taksometrus taču izmanto ļoti atšķirīgi cilvēki, kuriem tas ir nepatīkami; protams, brauc arī ģimenes ar bērniem. Taču paši taksometru vadītāji bieži vien gūstot papildu peļņu, jo ir ārzemnieki, kuri šos pakalpojumus vēlas izmantot. "Mums ir īpašs kontroles dienests, kurš cīnās, lai taksometros šādu reklāmu nebūtu, taču diemžēl tas ne vienmēr izdodas," nosaka I. Silionova. "Latvijā seksisms sit augstu vilni. Zviedrijā par Latviju un Igauniju šajā ziņā tiešām izsakās ļoti negatīvi. Attiecībā par Rīgas vārtiem - lidostu - augstā politiskā līmenī ir jāizskaidro Latvijas tēla veidotājiem, ka šāds pirmais iespaids par Rīgu tiešām ir pretīgs," uzskata Sandra Veinberga. "Pašlaik Latvijā saskatu otro erotisku reklāmu vai pakalpojumu piedāvājuma vilni. Pirmo reizi slūžas lūza tūlīt pēc neatkarības atgūšanas," komentē Latvijas Universitātes docents, reklāmas speciālists Miervaldis Mozers. Viņš atgādina, ka erotiskums reklāmās ir to neatņemama sastāvdaļa, taču vienmēr paliek jautājums - cik tālu drīkst iet? "Aizliegt nekādā ziņā nedrīkst. Taču ir jādomā par reklāmu noformējumu. Jau no renesanses laikiem zinām, cik gaumīgi to var darīt," izsvērtā mierā saka mediju speciālists. Viņš arī atgādina, ka Rīga nebūt neesot unikāla erotisku pakalpojumu piedāvājuma ziņā vai veidā, un atstāsta savu Briselē gūto pieredzi: "Tas bija vienā no pirmajiem kursiem par Eiropas Savienību. Iznācām no Ministru padomes ēkas, vēl pārņemti ar augstajām Eiropas idejām. Te pēkšņi netālu uzradās viens vīriņš, kurš dalīja bukletus - par to, kur Briselē var meklēt erotiskus pakalpojumus." "Latvijā nav bijušas plašas diskusijas par cilvēka tiesībām kaut ko baudīt, redzēt vai - gluži otrādi - būt spiestam redzēt reklāmā," domā antropologs Roberts Ķīlis. Viņaprāt, būtu interesanti sabiedrībā diskutēt par to, kādas ir mūsu pašu noteiktās pieļaujamās robežās šādām reklāmām. Antropologs uzsver, ka iebilst pret jebkādiem neizdiskutētiem un nepamatotiem aizliegumiem reklāmā un nedaudz ironiski saka: nu, nebrauc jau uz Latviju tikai Briseles ierēdņi, brauc jau arī vienkāršie ļautiņi, kuriem Rīga asociējas ar nakts dzīvi, krodziņiem, jā, arī ar pērkamā seksa priekiem. Un ir tā, ka Latviju - un arī Igauniju - daļa ārzemnieku atpazīst tieši pēc šāda piedāvājuma. "Var jau kaut vai tā sevi piespiest uzlikt uz kartes. Skan gan traki. Ilgtermiņā tas, protams, nav nekas pozitīvs," prāto antropologs. Viņaprāt, diskusijās jāmeklē spožas alternatīvas, kā Latvija sevi var parādīt pasaulē. Nacionālboļševiki apgāna Latvijas vēstniecību Maskavā NRA 10/01/03 Pie Latvijas vēstniecības Maskavā vakar notika nacionālboļševiku mītiņš, kura dalībnieki, neraugoties uz milicijas klātbūtni, krietni notraipīja vēstniecības ēku ar melnu krāsu. Septiņpadsmit agresīvos mītiņotājos krievu milicija aizturēja. Pie Latvijas vēstniecības Maskavā vakar notika nacionālboļševiku mītiņš, kura dalībnieki, neraugoties uz milicijas klātbūtni, krietni notraipīja vēstniecības ēku ar melnu krāsu. Septiņpadsmit agresīvos mītiņotājos krievu milicija aizturēja. Daļa mītiņa dalībnieku bija tērpušies maskās, tika vicināti karogi ar nacionālboļševiku simboliku, lasāms plakāts krievu valodā Par mūsu vecīšiem nogriezīsim ausis! Tāpat viņi skandēja saukli Fašismam nē! Kā ziņo aģentūra Interfax, sankcionētais mītiņš, kas sācies pulksten 11 no rīta, noritējis mierīgi, bet pēkšņi, neraugoties uz pastiprinātu milicijas klātbūtni, uz vēstniecības ēku mestas pudeles ar melnu smakojošu šķidrumu. Vēstniecības darbinieki vēlāk atrada deviņu saplēstu krāsas pudeļu kakliņus. Milicija mītiņu nekavējoties pārtrauca, un personas, kas svieda krāsas pudeles, tika aizturētas. Kāds mītiņa dalībnieks žurnālistiem atklājis, ka šī bijusi protesta akcija pret Latvijas varas iestādēm, kas tiesā veterānus - antifašistus. "Mēs kara veterānus no Latvijas aizstāvēsim ar visiem pieejamiem līdzekļiem," sacījis mītiņotājs. Vandalisma aktā 50 kvadrātmetru platībā sabojāta vēstniecības ēkas fasāde. Precīzi zaudējumi patlaban tiek aprēķināti, tie varētu būt ap 800 000 rubļu (14 500 latu). Latvija sašutusi par Krievijas politiķiem BNS 10/01/03 Pēc Krievijas Domes skandalozā deputāta Vladimira Žirinovska un viņa kolēģa Dmitrija Rogozina asajiem izteikumiem par Latvijas amatopersonām Ārlietu ministrija otrdien iesniegusi Krievijai notu. Latvija Žirinovska un Rogozina izteikumus uzskata par aizskarošiem, provokatīviem un vērstiem uz mērķtiecīgu divpusējo attiecību klimata iedragāšanu, pastāstīja Ārlietu ministrijā. Žirinovskis pagājušonedēļ intervijā Latvijas Televīzijai latviešus nosauca par aborigēniem un paziņoja, ka Latvijas prezidentes vieta būtu Hāgas tiesā blakus kara noziegumos apsūdzētajam bijušajam Dienvidslāvijas prezidentam Slobodanam Miloševičam. Savukārt Krievijas domes Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētājs Rogozins, komentējot leģionāru brāļu kapu atklāšanu Lestenē un piecu gadu cietumsoda piespriešanu genocīdā apsūdzētajam Nikolajam Larionovam, pirmdien paziņoja, ka Latvijā pie varas nākuši nacisti un valsti nodēvēja par huligānu zemi. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš sarunā ar Krievijas vēstnieku Igoru Studeņņikovu otrdien norādījis, ka vērtē kā aizskarošus šādus izteikumus par Latvijas demokrātiskā ceļā ievēlēto parlamentu un izveidoto valdību, kā arī par Latvijas augstākajām amatpersonām. "Šādi nepatiesi un atkārtoti paziņojumi ir neadekvāta kaimiņvalsts oficiālo amatpersonu reakcija uz Latvijas centieniem veidot un attīstīt divpusējās attiecības abu valstu iedzīvotāju labā. Tādēļ Latvijas Ārlietu ministrija sagaida Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas oficiālu norobežošanos no minētajiem paziņojumiem," norādījis Riekstiņš. Citas ziņas Brāļu kapos skats joprojām gaužām bēdīgs NRA 09/25/03 Lai gan jau vasarā tika celta trauksme par Rīgas Brāļu kapu slikto stāvokli, situācija joprojām nav mainījusies, tāpēc nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, Neatkarīgo informēja Kultūras ministrijas preses sekretāre Gundega Blumberga. Lai gan jau vasarā tika celta trauksme par Rīgas Brāļu kapu slikto stāvokli, situācija joprojām nav mainījusies, tāpēc nepieciešams aktualizēt šo jautājumu, Neatkarīgo informēja Kultūras ministrijas (KM) preses sekretāre Gundega Blumberga. Šogad Brāļu kapu sakārtošanai no valsts budžeta piešķirti 80 000 latu, no kuriem pusi bijis paredzēts atvēlēt celiņu ierīkošanai. Līdzekļi ir tērēti, taču Brāļu kapos joprojām "izskatās gaužām bēdīgi", atzina G. Blumberga, - soliņi salauzti, celiņi iekārtoti itin trūcīgi, daudzviet nav uzrakstu un tamlīdzīgi. Par šo situāciju KM bija nosūtījusi vēstuli Rīgas domei, taču atbildē saņemta tipiska atrakstīšanās. Tāpēc šodien paredzēts vēlreiz klātienē pārbaudīt Brāļu kapu stāvokli, lai pēc tam izlemtu, kā rīkoties tālāk. "Varianti ir vairāki," teica G. Blumberga. Neatkarīgā jau rakstīja, ka aprīlī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija izteica sašutumu par Brāļu kapu slikto stāvokli, paužot viedokli, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde nav veikusi pietiekamu darbu to saglabāšanā. Šodien kultūras ministre Inguna Rībena kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadību paredzējuši doties uz Brāļu kapiem, lai klātienē novērtētu to stāvokli. Pašlaik tas tiek atzīts kā neapmierinošs. Elektronisko dokumentu aprite sāksies nākamgad BNS 09/26/03 Tieslietu ministrija ir izstrādājusi elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī juridiskām un fiziskām personām, kas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Elektronisko dokumentu apriti nodrošinās, izmantojot elektronisko pastu, valsts un pašvaldību iestāžu izveidotas speciālas tiešsaistes formas vai citus elektroniskos datu nesējus. Lai varētu uzsākt elektronisko dokumentu apriti starp valsts un pašvaldību iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām, visām valsts un pašvaldību iestādēm līdz šā gada 31.decembrim jāizstrādā un jāapstiprina elektronisko dokumentu iekšējās aprites instrukcijas. Elektronisko dokumentu likums, kas piešķir elektroniskajiem dokumentiem juridisku spēku, stājies spēkā jau šā gada 1.janvārī, taču valsts un pašvaldību iestādēm būs pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskām un juridiskām personām ne vēlāk kā 2004.gada 1.janvārī. Likums paredz, ka elektroniskais dokuments iegūst juridisku spēku, ja tas būs parakstīts ar drošu elektronisku parakstu, kas ir pieejams vienīgi parakstītājam, nodrošina parakstītāja personas identifikāciju un ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu. Likuma nosacījumi nebūs piemērojami un elektroniskais paraksts neradīs tiesiskas sekas līgumiem par nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības, līgumiem, kuri atbilstoši likumam ir spēkā neesoši, galvojuma līgumiem un ķīlas nodrošinājumiem, ko piešķir vai sniedz personas, kas nedarbojas saistībā ar viņu arodu, uzņēmējdarbību vai profesiju, kā arī ģimenes un mantojuma tiesību darījumos. Brīvības pieminekli apjozīs aizliegumu zona BNS 09/26/03 Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komiteja ceturtdien atbalstīja ieceri ap Brīvības pieminekli izveidot triju metru zonu, kurā darbotos aizliegumi smēķēt, braukt ar skrituļslidām un velosipēdiem. Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka šādas zonas izveidošana bija jaunā pilsētas galvenā mākslinieka Leonarda Laganovska ideja. Komiteja lūdza mākslinieku izvērtēt, kāds būtu šādas zonas piemērotākais vizuālais risinājums un kāds finansējums būtu nepieciešams katram variantiem. Tāpat komiteja atbalstīja galvenā mākslinieka priekšlikumu par vienota parauga informējošu un aizliedzošu zīmju izgatavošanu un izvietošanu pilsētas teritorijā. Šīm zīmēm būtu jāinformē rīdzinieki un pilsētas viesi par ierobežojumiem, ko nosaka pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi. Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs uzsvēra, ka šādas zīmes atvieglotu policijas darbu. Komiteja lūdza Laganovski precizēt nepieciešamo zīmju sarakstu un aprēķināt, cik liels finansējums būtu vajadzīgs zīmju skiču izstrādāšanai. Liepājā izvērtē dzintaru pulksteņa idejas Diena 09/30/03 Pirmdien beidzās Liepājas domes izsludinātais konkurss, kurā dalībniekiem bija jāatrisina sarežģīts uzdevums: kā vides dizaina objektā Dzintaru pulkstenis, novietojamā Liepājas Vecajā ostmalā, izmantot liepājnieku saziedotos ap 50 litru sīko dzintara graudiņu. No dzintara putraimiņiem un gaismas veidotā lakoniskā tēlnieces Olgas Šilovas un arhitekta Roberta Riekstiņa figūra Smilšu pulkstenis izpelnījusies vislielāko arhitektu un mākslinieku žūrijas atzinību, šā darba autoriem trīspadsmit ideju sacensībā piešķirta pirmā vieta. Piedalījās turpat 20 mākslinieku, sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāti 13 darbi, par kuriem saņemtas 893 atsauksmes. "Pārsteidz ideju daudzums un dažādība, katram godalgotajam ir sava interesanta doma," atzina žūrijas loceklis, Liepājas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs. Mākslinieki piedāvāja gan praktiskas pulksteņu (arī vēja ātruma un gaisa mitruma rādītāju) idejas, ietilpinātas kuģu, bāku, laikaratu, sirds un abstraktās formās. Mākslinieks Juris Petraškevičs, arī žūrijas dalībnieks, konkursa idejas Dienai vērtēja kā kvalitatīvas, - "bija, no kā izvēlēties". "Dzintars izmantots ar mūsdienu sapratni par vides objektu, tas nebūs banāli triviāls veidojums," tā viņš raksturoja uzvarētāju darbu. Uzvarētāji, kuru darbs iedzīvotāju vērtējumā bija ieguvis 2.vietu, saņems 1200 latu prēmiju. 2.vieta un 800 latu godalga piešķirta rīdziniekam Jurim Krūmiņam. 3.vieta un 500 latu prēmija - liepājniekam Reinim Kuncītim. Diena jau ziņoja, ka, atzīmējot 750 gadus, kopš pirmoreiz minēts Liepājas priekšteča Līvas ciema vārds, pilsētnieki Liepājai dāvināja dzintariņus. No lielākajiem savērtas 123 metrus garas krelles, kas tagad glabājas Amatnieku namā, bet mazos ieliks skulptūrā. Tautas frontei - 15 LETA 09/29/03 Oktobra sākumā vairāki pasākumi būs veltīti Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas 15.gadadienai. Kā informēja pasākumu organizācijas komiteja, 3.oktobrī plkst.13 Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, kuri 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, stādīs kokus Uzvaras parkā pie Mārupītes dīķa. 4.oktobrī plkst.12 Biržas namā tiks atklāta izstāde "Latvijas Tautas frontei 15 ", kurā būs atspoguļots trešās Atmodas posms no 1988.gada jūnija līdz 1991.gada septembrim. Izstādes kurators ir Leonards Laganovskis. Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs un laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. 4.oktobrī no plkst.15 līdz plkst.16.30 būs tautas kopā sanākšana - koncerts "Dziesma brīvībai" pie Brīvības pieminekļa. Šī pasākuma režisors Uģis Brikmanis iecerējis dot vārdu Atmodas bērniem - jauniešu koriem un rokmūziķiem, kas dziedās Atmodas laika populārās dziesmas. Vēsturi atgādinās videohronika, kas būs redzama uz brīvdabas ekrāna. Koncertu translēs Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Pasākuma atklāšanā piedalās Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga un LTF pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Pirms 15 gadiem - 1988.gada 8. un 9.oktobrī - notika LTF dibināšanas kongress. Šogad apritēs arī 85.gads, kopš dibināta Latvijas valsts. Abi šie notikumi ir cieši saistīti, jo LTF bija ļoti svarīga nozīme Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā. LTF ir visplašākā tautas kustība Latvijas vēsturē. Tajā iekļāvās un aktīvi darbojās ap 230 tūkstoši latviešu un citu tautību pārstāvju. Ar plašo tautas līdzdalību, uzdrīkstēšanos un nevardarbīgo pretestības raksturu LTF ir unikāla parādība arī globālā mērogā. Tautas plašā līdzdalība, parlamentārais un nevardarbīgais cīņas ceļš, labvēlīgie ārējie apstākļi ļāva LTF galveno mērķi - neatkarības atjaunošanu - sasniegt relatīvi īsā laika sprīdī un ievērojami paātrināt Latvijas integrāciju Eiropas demokrātiskajā telpā. Lai atzīmētu LTF 15.gadadienu, tika izveidota organizācijas komiteja un tās vadība uzticēta Sarmītei Ēlertei - kādreizējai LTF informācijas centra vadītājai. Organizācijas komitejā ir iekļauti bijušie LTF domes un valdes locekļi Dainis Īvāns, Jānis Škapars, Romualds Ražuks, Jānis Dinevičs, Jānis Kinna. Pasākumus organizē un finansiāli atbalsta LTF 15. gadadienas pasākumu organizācijas komiteja, Rīgas dome, Tautas frontes muzejs, Augstākās Padomes LTF frakcijas deputātu klubs, Latvijas Republikas Saeima. TF 15.gadadienas pasākumu organizācijas komiteja 2.oktobrī plkst.10 Tautas frontes muzejā, Vecpilsētas ielā 13/15 , rīko LTF dibināšanas 15. gadadienas svinībām veltītu preses konferenci. Aptaujā noteikti visu laiku izcilākie latvieši LETA 09/29/03 Par trim visu laiku izcilākajiem latviešiem Latvijas iedzīvotāji atzinuši valstsvīru Kārli Ulmani, dzejnieku Raini un Dainu tēvu Krišjāni Baronu, liecina žurnālā "Kapitāls" oktobra numurā publicētā pētījuma dati. Aptauju veicis sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, kas no šā gada 10. līdz 26.jūlijam visos Latvijas reģionos iztaujājis kopā 1024 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus. Lūgti nosaukt trīs visu laiku izcilākos latviešus, iedzīvotāji visbiežāk minējuši Ulmani - 38% aptaujāto, Raini - 24,7%, Baronu - 14,7%. Izcilo latviešu desmitniekā iekļuvuši arī pirmais Latvijas prezidents Jānis Čakste - 10,4%, komponists, Saeimas deputāts Raimonds Pauls - 9,6%, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga - 7,9%, leģendārais aktieris Ēvalds Valters - 7%, rakstnieks, Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis - 5,8%, jaunlatvietis un Latvijas jūrniecības dibinātājs Krišjānis Valdemārs - 4,5%, dzejniece Aspazija - 3,4%. Savukārt par izcilāko mūsdienu latvieti atzīta Vīķe- Freiberga - viņu nosaukuši 44,7% aptaujāto. Otrais visbiežāk minētais šajā nominācijā ir komponists Pauls - 35,7%, trešais - premjers Einars Repše - 11,1%. Pirmajā desmitā iekļuvusi arī dziedātāja Marija Naumova - 7,5%, publicists Imants Ziedonis, - 7%, komponists Imants Kalniņš - 6,6%, aktrise Vija Artmane - 5,1%, Ventspils mērs, vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks Aivars Lembergs - 5,1%, bijušais politiķis, uzņēmējs Andris Šķēle - 3,9%, bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis - 3,9%. Aptaujas dalībnieki tika lūgti nosaukt arī, viņuprāt, trīs izcilākos latviešu uzņēmējus. Pirmajā trijniekā ierindojušies AS "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs - 22,1% aptaujāto, Lembergs - 18,4%, sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas pārstrādes uzņēmuma "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons - 17,7%. Izcilo uzņēmēju pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī sadzīves preču mazumtirgotājs Raimonds Gerkens - 14,3%, Šķēle - 13,8%, baņķieris Valērijs Kargins - 9,1%, pirmās brīvvalsts laika saldumu ražotājs Vilhelms Ķuze - 4,1%, viņa laikabiedri Antons un Emīlija Benjamiņi - 3,5%, naftas tranzītā strādājošais Jūlijs Krūmiņš - 2,5%, būvnieks Valdis Kalnozols - 2,3%. Vaicāti, kādas īpašības cilvēku padara par izcilu latvieti, visbiežāk - 25,1% aptaujas dalībnieku - minēts godīgums, godprātība, 19% nosaukuši darbīgumu, čaklumu, strādīgumu un darba mīlestību, 14,4% - dzimtenes mīlestību un patriotismu. Izcilas prāta spējas, intelektu, gudrību kā izcila latvieša īpašības minējuši 12,8% aptaujāto, mērķtiecību - 11,7%, neatlaidību - 9,3%, uzņēmību - 8,9%, rūpes par tautu un tās labā - 6,1%, talantu - 5,7%, lielas darba spējas - 4,8%, drosmi, bezbailību - 4,5%. Sociologi atzīmē, ka izcilo cilvēku izlase Latvijā ir izkliedēta un neviendabīga, tādēļ nedz kategorijā "Visu laiku izcilākie latvieši", nedz kategorijā "Mūsdienu izcilākie latvieši" nevienu cilvēku nav minējuši vairāk kā 50% aptaujāto, bet, runājot par "Visu laiku izcilākajiem uzņēmējiem", vispār nav tikusi pārvarēta 25% barjera. "Kapitāla" iztaujātie eksperti - politiķu un uzņēmēju padomdevējs, ar nestandarta domāšanu un ironiju pazīstamais Mārcis Bendiks un SKDS pārstāve Ieva Strode - bijuši vienisprātis: valstiskā ideoloģija un propaganda šajā jomā nav manītas kopš padomju laikiem. "Man ir patiešām žēl, ka izgāzās propagandas projekts, kurš parādījās Šķēles laikā, - apzināti mainīt latviešu vērtības, parādot, ka latvieši ir ne tikai dzīves pabērni, kam nepārtraukti tiek darīts pāri, bet arī uzvarētāji un tādi, kas var gūt panākumus," norāda Strode. "Tik augsti vērtētais patriotisms nevar parādīties, ne ar ko nelepojoties, bet tikai gūģojoties par esošo un kritizējot tos, kuri ir "izrāvušies"," saka socioloģe. Turklāt, viņasprāt, ja grib ātri mobilizēt cilvēkus, nevar paļauties, ka pēc 40 gadiem viss notiks pats no sevis - kādam ir jāuzņemas aktīvā socializētāja loma. Kā acīmredzamu faktu, ka "nacionālā valstiskuma saknes mums acīmredzami ir mazsvarīga lieta", Bendiks min to, ka tikai trīs cilvēki no vairāk nekā tūkstoša pieminējuši pirmo "latvi" - Garlību Merķeli, niecīgs bijis arī to aptaujāto skaits, kuri atminējušies latviešu literārās valodas veidotājus, kuri ar savu darbu faktiski lika arī visas nācijas pamatus. Kapitāls" atgādina, ka Krievijā par izcilāko atzīts cars Pēteris I, Čehijā - neatkarīgās Čehijas prezidents Tomašs Masariks, Ukrainā - hetmanis Bogdans Hmeļņickis, Lielbritānijā - premjers Vinstons Čērčils. Lestenes Brāļu kapu atklāšana noslēdz Otro pasaules karu NRA 09/29/03 Vairāk nekā 5000 cilvēku 27. septembrī pulcējās Lestenē, kur tika atklāts un iesvētīts Otrajā pasaules karā kritušo Latviešu leģiona karavīru Brāļu kapu ansamblis. Vairāk nekā 5000 cilvēku 27. septembrī pulcējās Lestenē, kur tika atklāts un iesvētīts Otrajā pasaules karā kritušo Latviešu leģiona karavīru Brāļu kapu ansamblis. Šajos kapos paredzēti aptuveni 2000 kritušo karavīru pārapbedījumi, pašlaik te atdusas gandrīz 1000 kritušo varoņu. Brāļu kapu celtniecība Lestenē aizsākās jau 2000. gadā ar mērķi vienā vietā apglabāt Otrā pasaules kara laikā kritušo leģionāru mirstīgās paliekas. Celtniecības projekts un tā realizācijas izmaksas bija plānotas aptuveni 645 tūkstošis latu. Darbs ir pabeigts, un šeit pārapbedīti karavīri no Talsiem, Daugavpils, Madonas, Baldones un citām vietām. Gandrīz 50 gadus latviešu leģionāru piemiņas izveides vietu kavēja padomju režīms. Lestene bija viens no Ziemassvētku kauju epicentriem, kad latvieši cīnījās pret latviešiem. Tieši tāpēc leģionāru Brāļu kapu vieta atrodas šeit, un tā simbolizē mūsu tautas traģēdiju. Kapu ansambļa atklāšanas ceremonijā par pasaules kara varoņiem aizlūdza arī Latvijas kristīgo konfesiju pārstāvji. Lestenes leģionāru Brāļu kapu pārzine Gita Bulaha pastāstīja, ka šeit varēs apbedīt arī tos, kuri kādreiz karojuši leģionā, bet miruši nesen. Valsts teritorijā kara gados bojā gāja arī vācieši. Sākta arī Kurzemē kritušo karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana kopīgos karavīru kapos Novadniekos, apmēram septiņus kilometrus no Saldus. G. Bulaha sacīja, ka galvenā identifikācijas zīme, pēc kuras latviešu leģionārus atšķir no Latvijā apglabātajiem vācu karavīriem, ir žetons, kas sastāv no divām daļām. "Ja viena no šīm kuloniņa daļām ir nolauzta, tātad jau kara laikā šis karavīrs ir reģistrēts kritušo sarakstos. Arī Brāļu kapos vienā no sienām ir iegravēti to varoņu vārdi, kuri jau ir identificēti kara laikā un tātad ir reģistrēti kritušo sarakstos. Pie atsevišķas sienas kapos ir to karavīru saraksts, kuri ir bezvēsts pazudušie." Doma laukumā notiek modīgs Miķeļdienas tirgus NRA 09/29/03 Saskaņā ar latviešu tradīcijām šodien ir Miķeļdiena, ko dēvē par ziemas sākuma svētkiem. Šī diena pazīstama arī kā baznīcas svētku diena. Vārds Miķelis radies no vārda Mihaels, kas nozīmē Dievam līdzīgs. Saskaņā ar latviešu tradīcijām šodien ir Miķeļdiena, ko dēvē par ziemas sākuma svētkiem. Šī diena pazīstama arī kā baznīcas svētku diena. Vārds Miķelis radies no vārda Mihaels, kas nozīmē Dievam līdzīgs. Taču Miķeļus svin arī kā apjumības jeb appļāvības - pēdējo pļaujas - dienu, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Rīgā, atzīmējot šos svētkus, sestdien jau astoto gadu notika gadatirgus Miķeļdienu gaidot Doma laukumā, bet Rātslaukumā - ābolu tirgus. Tirgū ar izaudzēto ražu un dažādiem izstrādājumiem piedalījās apmēram 230 tirdzinieku. Floriste Laima Stumbure uzsvēra labo tirgus izvietojumu "gan pircējiem, gan tirgotājiem. Visur var tikt klāt. Manuprāt, šis tirgus ir izdevies". Kā raksturīgāko Miķeļdienas augu L. Stumbure min miķelītes. Citādās domās par Miķeļdienas gadatirgu bija rokdarbniece Mētra Mīļā: "Tirgus ir jaunmodīgs. Miķeļu tirgū senāk bija viss - dzīvnieki, labība, rokdarbi." Viņa arī uzsver, ka agrāk tirgū bijusi lielāka kārtība - vienā vietā gaļa, otrā graudi, citā dārzeņi. "Šeit viss ir ļoti haotiski. Ir tirgus, bet nav svētku sajūtas." Tirgotāja arī atminas, ka pirms gadiem Miķeļi spilgtāk atbildušie apzīmējumam, ka tie ir ražas svētki - vērtēta labākā labība, dārzeņi. Kamēr vieni iepirkās, citi varēja baudīt deju ansambļa Daiļrade, bērnu Tautas deju ansambļa Dzirkstelīte, deju kopas Oglīte, Tautas deju ansambļa Ačkups un citus priekšnesumus. Pie Kaķu mājas un Pulvertorņa uzstājās koris Monēta, ansamblis Putnu balle, folkloras kopa Rija un citi. Arī Rātslaukums mudžēja no tirgotājiem un pircējiem, kuriem piedāvāja dažādu šķirņu ābolus un no tiem ražotos ievārījumus, sulas, tējas, vīnu. Ābolu pīrāgus turpat cepa un piedāvāja nogaršot pazīstami pavāri. Par gardāko un lielāko Latvijas ābolu bija paredzēta īpaša balva. Miķeļi tiek saukti arī par Mīklāli, Mīkaļiem, Miķeļdienu, Miķeļa dienu un Mīķeļa dienu. Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šajā dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai visbiežāk sivēnu, kas tika barots īpaši šai dienai un saukts par Miķelīti. Ar Miķeļdienu sākas veļu laiks. Jau no 17. gadsimta piemin īpašos Miķeļdienas ziedojumus. Miķeļdienā, līdzīgi kā Jurģos, atkārtojas gaiļa upurēšana un staļļa durvju smērēšana ar asinīm. Miķeļos teic, ka ziemas vārti tagad vaļā, tas nozīmē, ka no šīs dienas jau gaida, kad sāksies auksts laiks. Rudens bagātības lepojas skolas pagalmā NRA 09/30/03 Vēl šodien līdz pēcpusdienai bērnu, vecāku, skolotāju un garāmgājēju sirdis sildīs Miķeļdienai veltītā izstāde, kuru Rīgas Centra sākumskolas pagalmā var aplūkot ikviens interesents. Vēl šodien līdz pēcpusdienai bērnu, vecāku, skolotāju un garāmgājēju sirdis sildīs Miķeļdienai veltītā izstāde, kuru Rīgas Centra sākumskolas pagalmā var aplūkot ikviens interesents. "Pagājušogad nerīkojot šādu izstādīti, jutām, ka kaut kā pietrūkst," saka Rīgas Centra sākumskolas ārpusklases darba organizatore Baiba Bašķere. Kādreiz bērnu darbiņi tika izstādīti skolas zālē, bet, kā atzīst B. Bašķere, vecāki bija par slinku, lai uzkāptu un to apskatītu, tamdēļ šogad izstāde tiek rīkota ārā, skolas pagalmā, lai neviens nevarētu paiet garām, acis nepamielojis. "Citās skolās šajā laikā tiek rīkots gadatirgus, bet mums ir izstāde, jo dabas veltes ir tik skaistas, turklāt tā ir vieglāk parādīt bērna izdomu. Tirgus mums ir Mārtiņos, ar ko noslēdzam rudens pasākumus," stāsta B. Bašķere. Monta, kura mammas palīdzību neesot pieņēmusi, ar lielu prieku stāsta par pašas veidotu darbiņu - rūķu meitenīti, kurai ļoti garšo dzērvenes. 2. klases skolniece Līna labprāt atklāj sava darba tapšanas gaitu: "Es paņēmu kartupeli un sērkociņus, pēc tam tos kociņus saliku virsū, salīmēju lapiņas, un sanāca putniņš. Esmu arī eglīti taisījusi." Aļonai no tiem pašiem materiāliem sanācis ezītis ar ābolu un sēni uz muguras. Jurģis ar mammas palīdzību darinājis brīnumputnu, kas radies tikai darba gaitā - sākumā nebijis ne jausmas, kas tiek taisīts. Jurģa vecmamma uzteic visu darbiņu autoru izdomu un fantāziju. B. Bašķere uzsver, ka ar šīs izstādes palīdzību tiek veicināta vecāku iesaistīšanās skolas dzīvē. "Patiesībā bērni ļoti maz laika pavada kopā ar vecākiem, bet tas ir ļoti svarīgi - bērni par to ir lepni." Latvijas interneta portālam - starptautiska atzinība NRA 09/29/03 Latvijas sabiedriskās politikas portāls politika.lv starptautiskajā aptaujā Pasaules e-demokrātijas forums Parīzē pagājušās nedēļas nogalē saņēmis starptautisku balvu. Latvijas sabiedriskās politikas portāls politika.lv starptautiskajā aptaujā Pasaules e- demokrātijas forums Parīzē pagājušās nedēļas nogalē saņēmis starptautisku balvu. Tas nominēts starp 25 pasaulē pazīstamiem un ietekmīgiem interneta medijiem un to veidotājiem, Neatkarīgo informēja portāla galvenā redaktore Nellija Ločmele. "Šī Latvijas interneta lapa ir lielisks piemērs "vienas pieturas politikas aģentūrai" nelielā valstī, kur labi politikas resursi tiešsaistē nav bieži sastopami," teikts oficiālajā paziņojumā par aptaujas uzvarētājiem. Godalgoto vidū ir arī arābu satelīttelevīzijas Al Jazeera interneta lapa www.aljazeera.net. Uz adopciju gaida vairāk nekā 600 bērni NRA 09/30/03 Latvijā arvien palielinās bērnu skaits, kuri palikuši bez ģimenes, un arī to skaits, ko var pieņemt ģimenēs. Izmaiņas likumdošanā dod iespēju no speciāla Adopcijas reģistra saņemt informāciju par pamestajiem bērniem. Diemžēl pašreizējā pieredze liecina, ka adopcija joprojām nav aktīva. Lai veicinātu un izskaidrotu bērnu adopcijas kārtību, Īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts sadarbībā ar Eiropas Padomes informācijas biroju rīkoja starptautisku konferenci Bērnu adopcija, lai iepazītos ar Francijas un Luksemburgas pieredzi darbā ar pamestajiem bērniem. Īpašo uzdevumu ministrijas bērnu un ģimenes lietās ministrs Ainars Baštiks uzsvēra, ka ir jādomā par bērniem, kas dienu uzsāk bez ģimenes atbalsta. "Īpaši svarīga vecāku mīlestība ir līdz gada vecumam, jo pozitīvā attieksme veicina smadzeņu attīstību," sacīja A. Baštiks. Pašreiz Latvijā ir 649 bērni, kurus var pieņemt ģimenēs, bet palielinās to skaits, kuri ir līdz gada vecumam (šobrīd 37), liecina Īpašo uzdevumu ministrijas bērnu un ģimenes lietās apkopotā informācija. Pašreiz ir sagatavoti 24 adopcijas atļauju projekti iesniegšanai tieslietu ministram. "Diemžēl liels ir bērnu skaits vecumā no desmit līdz 18 gadiem. Pārsvarā ģimenes vēlas pieņemt bērnus, kas ir mazi," skaidro sekretariāta adopcijas nodaļas vadītāja Līvija Liepiņa. Tāpat ir novērots, ka cilvēki vēlas adoptēt bērnus no labvēlīgām ģimenēm, kur vecāki ir miruši, bet praktiski šādu bērnu ir maz. Lielākoties ir tādi, kuri nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Latvijas bāriņtiesu pārstāvji interesējās par likumdošanas kārtību, kas liecina par adopcijas sistēmas joprojām esošo nepārskatāmību. "Atkal atcēlām vietējo adopciju, jo kaut arī ir dota mātes piekrišana adopcijai, uz tiesu jāaicina arī viņa. Tādā gadījumā mātes dotajai piekrišanai nav nekādas nozīmes," norūpējusies stāsta bērnu bāreņu aprūpes centra Teika sociālā darbiniece Dzintra Jermuša. Viņasprāt, šādā gadījumā bērna intereses vispār neņem vērā. "Ir tādi, kuri šeit ievietoti sociālu apstākļu dēļ un atrodas tikai uz laiku," Neatkarīgajai stāsta Dz. Jermuša. Ar katru bērnu, kas ienāk pa aprūpes centra durvīm, strādā, un pirmām kārtām lemj par iespēju nonākt atpakaļ bioloģiskajā ģimenē. "Šogad Liepājas pilsētas bāriņtiesā ir izskatītas adopcijas lietas, kad adoptē otra laulātā bērnus, taču līdz šim vēl nav bijusi neviena sveša bērna adopcijas lieta," saka Liepājas pilsētas bāriņtiesas locekle Karīna Āboliņa. 2003. gada 11. martā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi par Adopcijas kārtību, proti, lai atzītu laulātos par adoptētājiem, ģimenes izpēte jāveic vismaz sešus mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka šis pārbaudes termiņš ir noteikts ģimenes interesēs. Vairākas, iepazīstoties ar adopcijas nosacījumiem un kārtību, no tās atteikušās. "Novēroju, ka cilvēki biežāk izvēlas aizbildnību, jo šis process nav tik sarežģīts kā adopcija, turklāt bērna uzturēšanai saņem materiālu atbalstu no valsts," skaidro K. Āboliņa. Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš Neatkarīgajai stāsta, ka pirmām kārtām ir jāstrādā ar ģimenēm, lai bērnu nepamestu. Tomēr, ja tas noticis, tad maksimāli jāveicina vietējā adopcija, ko varētu panākt ar regulāru sabiedrības informēšanu. "Tā ir ļoti nopietna izvēle, un cilvēki, kuri vēlas uzņemties rūpes par svešu bērnu, ir jāsagatavo, lai viņi pēc laika bērnu neatved atpakaļ. Tas ir traģiski ģimenei, bet desmit reižu traģiskāk bērnam," stāsta A. Bērziņš. K. Āboltiņa pieļauj, ka līdz laikam, kamēr cilvēkiem nemainīsies domāšana un neradīsies vēlme palīdzēt kādam, situācija valstī nemainīsies. Īpašo uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts izdevis četrus bukletus Palīdzi bērnam izaugt, kuros ir informācija, kā kļūt par audžuģimeni, kā par aizbildni, atbalsta ģimeni un uzticības personu un kā adoptēt bērnu. Adopcijas reģistra izveide atvieglos iespēju cilvēkiem pirms norīkojuma saņemšanas, lai iepazītos ar bērnu, iegūt pietiekamas ziņas, lai izlemtu. "Tādējādi pastiprināsies bērnu aizsardzība no emocionālas traumēšanas," Neatkarīgajai skaidroja sekretariātā. Pēc grozījumiem valsts sociālo pabalstu likumā no nākamā gada 1. janvāra paredzēts, ka pēc tam, kad stājies spēkā spriedums par adopcijas apstiprināšanu, ģimenei izmaksā vienreizēju pabalstu - 1000 latu. Liela daļa liepājnieku šoziem, iespējams, paliks bez apkures NRA 09/30/03 Liela daļa Liepājas iedzīvotāju šoziem, iespējams, paliks bez apkures. Liela daļa Liepājas iedzīvotāju šoziem, iespējams, paliks bez apkures, jo maksātnespējīgā a/s Liepājas siltums nolēmusi siltumu pievienot tikai tām mājām, kuru iedzīvotāji simtprocentīgi maksā kārtējos rēķinus un ir samaksājuši vismaz 50 procentu no iekrāto parādu summas. Liepājnieki šo lēmumu vērtē kā absurdu, jo parādnieku dēļ cietīs arī citi pilsētas iedzīvotāji. Akciju sabiedrība Latvijas gāze (LG) ir brīdinājusi Liepājas siltumapgādes uzņēmumu - maksātnespējīgo a/s Liepājas siltums -, ka no 1. oktobra pārtrauks gāzes piegādi, ja uzņēmums avansā nebūs samaksājis 500 000 latu par šajā mēnesī prognozējamo patērēto gāzi, informēja uzņēmuma administratore Dace Grinberga. Turklāt Liepājas siltumam līdz 2004. gada 31. janvārim LG jānomaksā 656 693 latu parāds. Liepājas siltumam ir arī 99 000 latu parādsaistības ar uzņēmumu Liepājas ūdens. D. Grinberga uzsvēra, ka šī apkures sezona ir viskritiskākā, jo apkures tarifa un gāzes piegādes cenas lielās starpības dēļ uzņēmumam radušies lieli parādi. Līdz ar to Liepājas siltums esot spiests sākt saimniekot radikālāk. Uzņēmums nolēmis jaunajā apkures sezonā siltumu pievienot tikai tām mājām, kuru iedzīvotāji par apkuri norēķinājušies simtprocentīgi un samaksājuši vismaz pusi no iekrāto parādu summas. Tosmares un Karostas mikrorajonos apkuri pārtrauks no 1. oktobra, jo šo rajonu iedzīvotāji ir samaksājuši vismazāk - no 50 līdz 70 procentiem. Liepājas siltums lūdzis pilsētas pašvaldību, lai budžeta iestādes par piegādāto siltumu 2003./2004. gadā norēķinās avansā. Avansa maksājumu apjoms par apkuri budžeta iestādēm ir 250 000 latu. Tāpat pašvaldībai lūgts Liepājas siltumam avansā samaksāt maznodrošināto iedzīvotāju un dzīvokļu apkures pabalstus - vairāk nekā 19 000 latu. Par šo jautājumu pašvaldībā paredzēts lemt 2. oktobrī. Zemgaļi ceturtie no Latviešu saknēm NRA 10/01/03 Latvijas Vēstures muzejā vakar atklāja izstādi Zemgaļi, kas ir ceturtā izstāžu ciklā Latviešu saknes, un tā būs apskatāma līdz 2004. gada aprīļa beigām. Latvijas Vēstures muzeja vairāku gadu garumā īstenotajā izstāžu ciklā Latviešu saknes jau sagatavotas izstādes Kurši, Latgaļi un Lībieši. Izstādē Zemgaļi parādīta zemgaļu kultūra un likteņi visā to apdzīvotajā teritorijā, kas tagad sadalīta starp Latviju un Lietuvu. Tā stāsta par krustakara laikā vislabāk nocietināto pili Tērveti, ķēniņiem Viestartu un Nameisi, zemgaļu rotām, ieročiem, darbarīkiem, sadzīves priekšmetiem, tirdzniecības piederumiem. Izstāde ieskicē arī seno zemgaļu dzīvesveidu. Pirmo reizi plašākai apskatei izstādīti vairāki unikāli priekšmeti, no kuriem ievērojamākais ir Tērvetes stabulētājs (12. gadsimts) - krāsns māla apmetumā ievilkts stabulētāja attēls. Tā kā izstāde tapusi sadarbībā ar Lietuvas Nacionālo muzeju, tajā skatāmi arī priekšmeti, kas ikdienā glabājas Lietuvas muzejos. Plānots, ka Zemgaļi nākotnē kļūs par vērienīgās izstādes Balti Eiropā sastāvdaļu. Drīzumā klajā nāks arī grāmata Zemgaļi senatnē latviešu un lietuviešu valodā, kas stāstīs par zemgaļu vēsturi līdz pat 13. gadsimta beigām. Rīgas Balss - rīdzinieku advokāts ar 46 gadu stāžu NRA 10/01/03 Ar nemainīgu nosaukumu visilgāk iznākošā Latvijas avīze, kas apturējusi vērienīgas nelikumības kāpu apbūvē, skolas naudas izspiešanā, termināļu būvniecībā, šodien svin savu 46. jubileju. Rīgas Balss (RB) galvenā redaktore Anita Daukšte, kurai ap sevi izdevies sapulcināt radošu profesionāļu komandu, pilsētas rīta avīzi vada jau trīs gadus. Bez lasītāju apliecinātās uzticības laikraksta darbu novērtējuši arī profesionāļi - tieši šogad pie prestižās Bonnier prēmijas ticis RB žurnālists Imants Vīksne par publikācijām, kas apturēja nelikumīgo kāpu apbūvi. "Kad avīzēm izdodas kopīgi nogāzt valdību, tas ir pamanāms solis, un to uzreiz novērtē, bet Rīgas Balss ikdienā dara lietas, kas palīdz konkrētiem cilvēkiem un varbūt tā uzreiz nav pamanāmas," Neatkarīgajai stāsta A. Daukšte. Viņa atceras, ka, piemēram, pieminot savā komentārā uz tilta nobrauktuves pamanītu lielu bedri, nākamajā dienā tā tikusi aizbērta. "Manuprāt, tas ir liels tiešais labums, daudz lielāks, nekā ja mēs būtu uzrakstījuši ko sliktu par Rīgas domes amatpersonu un tā būtu atstādināta, lai gan ir bijuši arī šādi gadījumi," teic RB galvenā redaktore. RB rakstiem par kāpu apbūves nelikumībām bijusi daudz lielāka ietekme - ar mediju palīdzību šis jautājums nonāca līdz Saeimai, kur nepieņēma vairākus likumus, kas kaitētu sabiedrības interesēm, atceras A. Daukšte. Laikraksts plaši raksta arī par vides problēmām. Rīgas Balss liels panākums ir tas, ka nav sacelti Daugavgrīvas termināļi, kas kaitētu videi; pateicoties preses aktivitātēm, tagad veiks šo termināļu izdalīto smaku kontroli. Jaunākā RB aizsāktā kampaņa bijusi par satiksmes problēmām Rīgā. "Fonā vienmēr jūtam lasītāju atsaucību. Ja tu raksti to, kas lasītājam ir interesanti un vajadzīgi, viņš klusē, bet, tiklīdz tu sāc rakstīt, kas viņam nepatīk, viņš sāk protestēt," stāsta A. Daukšte. Kad lasītāji atbildējuši, kas viņus Rīgā visvairāk uztrauc, izrādījās, ka tās ir satiksmes problēmas. Cenšoties būt praktiski noderīga, RB savus lasītājus uzrunā vienkāršā, viegli uztveramā formā. Vispilnīgākās ziņas par Rīgas infrastruktūras attīstību, sociālajām problēmām - tās ir RB aktuālākās tēmas. Pašlaik laikrakstā otrdienās plašāk raksta par nekustamo īpašumu, un nākamgad tēmu plānots paplašināt. "Jūtam, ka tā ir problemātika, kas cilvēkus interesē un nav pietiekami atspoguļota. Plašāk pievērsīsimies īpašuma apsaimniekošanai, īrnieku un izīrētāju attiecībām no pilsētas iedzīvotāju viedokļa. Nākamgad reizi nedēļā veidosim arī rīdzinieka rokasgrāmatu, kur apskatīsim dažādas tēmas, piemēram, veselības aprūpi un palīdzēsim praktiski orientēties," pastāstīja A. Daukšte. Ņemot vērā lasītāju iecienītās piektdienas sabiedriski politiskās diskusijas, kuras parasti gatavo žurnāliste Iveta Mediņa, no oktobra sākuma tās tiks veidotas sadarbībā ar Latvijas Radio raidījumu Krustpunkti. "Lasītāju uzticība ir tikpat nebeidzama kā cilvēku dzīve šajā pilsētā, tāpēc interese nekad nevar beigties, vienmēr būs cilvēki, kas šo avīzi uzskatīs par savu - saprotamu un tuvu," norāda A. Daukšte. "Neesmu ilglaicīgākā RB darbiniece, strādāju šeit kopš 1998. gada," teica A. Daukšte. Arī kopumā komanda ir salīdzinoši jauna. Redakcijā nav neviena darbinieka, kas te būtu nostrādājis visu laikraksta pastāvēšanas laiku, bet senākais darbinieks ir Jānis Rimšāns, kurš Rīgas Balsī strādā jau aptuveni 20 gadus. Viena no ilglaicīgākajām darbiniecēm ir arī RB atbildīgā sekretāre Anna Kuprijenko. Visilgāk RB galvenā redaktore bija Valda Krūmiņa, bet pavisam īsu brīdi avīzi vadījis Rimats Ziedonis un vēlāk - Ilma Rugāja. "Tas, cik ilgi es šeit būšu redaktore, ir atkarīgs no izdevēja vēlmēm, bet ideju RB attīstīšanai man netrūkst," saka A. Daukšte, kas pati dzīvo Imantā. "Šo rajonu arī uzskatu par vienu no labākajiem, neraugoties, ka to tik briesmīgi lamā par padomju laika palieku. Varbūt no arhitektūras viedokļa šis rajons nav pats daiļākais, bet tie zaļumi, kas ir visapkārt! Šinī ziņā esmu viena no kategoriskākajām iekšpagalmu apbūves pretiniecēm. Saprotu, ko nozīmē dzīvot, kad pa logiem redzami koki - no šāda viedokļa mana dzīvesvieta ir labi izplānota," stāsta A. Daukšte. Visādā ziņā būtu rudens kā rudens – gan uzlīst lietutiņš un ir drēgns, gan arī saulīte uzspīd. Gaisa temperatūra naktī ir aptuveni +4oC - +6oC, dienā – ap +13oC. Vienīgi lapas koku zaros spītīgi turas savā zaļajā Nokrāsā un nemaz negrib skaisti iekrāsoties? . . Kāpēc tas tā?.. Vai saulīte ir par maz, vai lietus par daudz, bet lapas paliek brūnas un uzreiz nokrīt zemē. Mazliet iekrāsojušās ir vienīgi kļavas... Dārzos visa raža ir novākta, bet sēnes gan vēl mežā dažas var atrast... Anda Jansone