K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

nr. 316: 2003. g. 2. - 8. oktobris


Eiropas Savienība



ES komisārs aizstāv Latviju 

Diena  10/02/03    Latvija pilnībā pilda Eiropas Savienības politiskos kritērijus, to skaitā prasīto minoritāšu aizsardzībā, ko apstiprinājušas starptautiskās cilvēktiesību organizācijas un ES dalībvalstis. Šādu viedokli atbildes vēstulē uz sūdzību par krievvalodīgo stāvokli Latvijā Krievijas Valsts domes pārstāvim Dmitrijam Rogozinam raksta ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens. Viņš arī uzsver nepieciešamību Latvijas mazākumtautību jauniešiem zināt gan dzimto, gan latviešu valodu, jo tas viņiem dotu sociālās un ekonomiskās priekšrocības. 
	Arī Latvijas mazākumtautību jauniešu gaviles, ka viņu protestu pret 2004.gada izglītības reformu Strasbūrā Eiropas Padome (EP) saklausījusi un pat nostājusies reformas pretinieku pusē, izskatās pārsteidzīgas. EP nav oficiālas nostājas par Latvijas izglītības reformu, un EP ģenerālsekretārs Valters Švimers "nekādā ziņā nekritizēja Latvijas likumdošanu", sacīja kāda EP amatpersona, vēloties palikt anonīma. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks akcentē - EP nostājai ir tikai rekomendējošs raksturs, un viņš nekādus tiešus vai netiešus signālus par izglītības reformu no EP neesot saņēmis. Tādēļ, viņaprāt, krieviski rakstošās preses, jauniešu - piketētāju un aiz viņiem stāvošo reformas pretinieku "paziņojumi par uzvaru Strasbūrā ir spēlītes vai arī apzināta maldināšana". 
	G.Ferhoigens vēstulē D.Rogozinam saka - EP secinājusi, ka mācību priekšmetu attiecību 60% pret 40% modelis atbilst Vispārējās mazākumtautību konvencijas prasībām. "Komisijai nekas nav zināms par Latvijas nodomiem atteikties no minoritāšu izglītības sistēmas. Gluži pretēji, Latvija kā multikulturāla valsts atbalsta izglītību astoņās mazākumtautību valodās, to skaitā krievu. Vēl vairāk - 1998.gada izglītības sistēmas reforma, pakāpeniski ieviešot bilingvālo izglītību, tiek uzskatīta par būtisku elementu integrētas sabiedrības attīstībā Latvijā," līdzīgi kā D.Rogozinam vēstulē Eiropas Parlamenta deputātei no Beļģijas Nellijai Māsai raksta G.Ferhoigens.
	Savukārt V.Švimers preses brokastīs atbildējis uz kāda krievu žurnālista jautājumu par izglītības reformu Latvijā. 
	"Ģenerālsekretārs teica, ka svarīgs ir līdzsvars starp valsts valodu un valodām, kurās runā mazākumtautības, taču uzsvēra, ka nav maģiskas receptes, kā šo līdzsvaru garantēt," stāstīja vārdā nesaucamā EP amatpersona. 
	Latvijas delegācijas pārstāve EP Parlamentārajā asamblejā (EPPA) Ina Druviete (JL) sacīja - oficiālā līmenī nav informācijas, ka EP būtu ietekme uz Latvijas valdības nostāju izglītības reformas jautājumos. "Piketi pie EP ir parasta lieta - tā ir demokrātijas forma, un Švimers, tāpat kā citi EP darbinieki, uzklausa visus, kas vēlas ar viņiem tikties," - tā I.Druviete. 
Arī N.Muižnieks akcentē - izglītības reforma pilnībā atbilst EP Mazākumtautību konvencijas burtam un garam. Tomēr viņam nepiekrīt Latvijas pārstāvis EPPA Boriss Cilevičs (TSP), gan atzīstot - konkrēti par reformas neatbilstību konvencijai varēs runāt tikai tad, kad Latvija konvenciju būs ratificējusi un tās izpildi vērtēs EP konsultatīvā komiteja. B.Cilevičs gan atzīst - krieviski rakstošajā presē lietotie saukļi par uzvaru Strasbūrā ir nevietā, jo "tā nav cīņa - vai tad Latvijas valdība cīnās ar saviem bērniem"? 


Latvijai eirokomisārs jāizvēlas līdz martam 

Diena  10/02/03    Tā kā Eiropas Parlaments līdz 1.martam vēlas sagaidīt desmit kandidātvalstu piedāvātās komisāru kandidatūras, Latvijai savs pārstāvis jāizvēlas vēlākais februārī. Visticamāk, jaunajiem komisāriem, kas piepulcēsies pašreizējiem 20, nebūs konkrētas atbildības jomas un viņiem varētu piešķirt atsevišķus uzdevumus vai iesaistīt darba grupās, kandidātvalstu žurnālistiem trešdien atzina EP ģenerālsekretārs Džulians Prīslijs.
	"Šim komisāram būs ļoti liela ietekme Eiropā - viņš būs Latvijas ministrs Eiropas valdībā un, protams, viņam ir jābauda pilna Latvijas sabiedrības uzticība," Dienai sacīja premjers Einars Repše (JL), uzsverot, ka aicinās komisāra kandidātus apspriest publiski, par tiem lūdzot izteikties partijas, Saeimas frakcijas, sabiedriskās organizācijas, inteliģenci un citus sabiedrības pārstāvjus. "Pirms es izteikšu savu viedokli un valdība pieņems lēmumu, vēlēšos uzklausīt sabiedrības viedokli," sacīja premjers. JL frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš frakcijas sēdē teica, ka "ir jādomā par vienu politisku figūru". Norādot, ka šis jautājums ir valdības kompetencē, citu koalīcijas frakciju pārstāvji vēl nebija domājuši par komisāra izraudzīšanos. Kā Diena jau rakstīja, sarunās ar politiķiem un diplomātiem kā iespējamie komisāra kandidāti bieži minēta ārlietu ministre Sandra Kalniete, arī bijušais vēstnieks ES Andris Piebalgs.
	EP potenciālo komisāru sarakstu vēlas saņemt līdz 1.martam. Pēc tam katram no viņiem būs publiskas pārrunas ar Parlamentu, kas kandidātus iztaujās par politisko pieredzi, atbilstošu kvalifikāciju augstajam postenim un viedokļiem par Eiropas integrāciju. Balsojums EP paredzēts 4.maijā - trīs dienas pēc tam, kad 10 valstis būs oficiāli uzņemtas ES. Lai varētu piedalīties balsojumā, no 1.maija pašreizējiem deputātiem - novērotājiem - būs balsstiesības.
Nākamgad Latvijai komisārs būs jāizvēlas vēlreiz, jo novembrī beidzas pašreizējās Eiropas Komisijas pilnvaras. Diena neoficiāli dzirdējusi pieņēmumu, ka tas varētu būt tas pats pavasarī izvēlētais, bet oficiāli tas nav apstiprināts. Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām jūnijā uz pirmo sēdi tas varētu sanākt jūlija otrajā pusē, kad viens no pirmajiem darbiem būs jauna EK prezidenta izvēle, kurš tālāk komplektēs komisāru sastāvu. Tad katram komisāram būs konkrēta atbildības joma, taču Dž.Prīslijs noliedza pieņēmumu, ka mazajām un jaunajām valstīm atstās nesvarīgākos portfeļus, kā piemēru minot lauksaimniecības komisāru Francu Fišleru, kurš ir no Austrijas, kas nav liela ES valsts. Jaunās komisijas uzklausīšana paredzēta septembra beigās, bet balsojums oktobra beigās, jo 1.novembrī beidzas Romāno Prodi vadītās komisijas pilnvaras. 


Atbalsta līgumu par pievienošanos ES

LETA  10/02/03     Saeima šodien ar 91 deputāta balsi "par" un 4 balsīm "pret" konceptuāli atbalstīja pievienošanos līgumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES). Šo vienošanos Latvija jau ir ratificējusi. 
	Latvijas vārdā līgumu šā gada 16.aprīlī Atēnās parakstīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Einars Repše, ārlietu ministre Sandra Kalniete un Latvijas sarunu par iestāšanos ES vadītājs Andris Ķesteris. 
	Pievienošanās līgumā ir līguma pamatteksts, pievienošanās akts, 18 pielikumi, desmit protokoli un daudzas deklarācijas. 
	Pievienošanās aktā izklāstīti vispārējie nosacījumi, ar kādiem Latvija un pārējās ES kandidātvalstis gatavojas iestāties ES. Pirmajā pielikumā uzskaitītas Šengenas likumu normas, kas stāsies spēkā no pirmās iestāšanās dienas. Otrais pielikums satur tehniskos pielāgojumus ES direktīvām. 
	Trešajā pielikumā aprakstīti iestāšanās sarunu rezultāti, kā arī noteikts, kā ES institūcijām būtu jāgroza likumdošana, lai pielāgotos paplašināšanai. Ceturtajā pielikumā norādīts, kā grozāmas direktīvas un regulas. Pārējie pielikumi veltīti atsevišķu kandidātvalstu pārejas periodu uzskaitei. 
	Desmit protokolos ietverti jautājumi, kuri tieši neizriet no ES tiesību aktiem, tāds, piemēram, ir protokols par palīdzības sniegšanu Lietuvai Ignalinas atomreaktora slēgšanai. 
	Latvija par pilntiesīgu ES dalībvalsti varētu kļūt 2004.gada 1.maijā, jo šā gada 20.septembrī par Latvijas dalību ES referendumā lēma mūsu valsts pilsoņi. 
	Ārlietu ministre Sandra Kalniete Saeimas debatēs sacīja, ka deputātiem šodien ir jāatbalsta līgums, pildot tautas gribu. Kalniete atgādināja, ka valsts var pievienoties ES tikai pēc līguma ratifikācijas un gandrīz visas kandidātvalstis līgumu jau ir ratificējušas. 
	Kalniete valdības vārdā pateicās deputātiem par lielisko sadarbību, kas ļāvusi panākt izdevīgus nosacījumus, iestājoties ES. 
	Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere (TB/LNNK) norādīja, ka līgums ir turpinājums "saviļņojošajam notikumam Latvijas vēsturē, kad Latvijas iedzīvotāji atbalstīja iestāšanos ES". 
	Savukārt Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris pārmeta, ka ""repšisti" ir gatavi pazemoties un nav saprotams, kādēļ Latvija ir gatava atbalstīt lielvalstu diktātu ES". Slakteris norādīja, ka valdība jau ir paudusi atbalstu Eiropas pamatlīgumam, kas mūsu valstij nav izdevīgs, jo neparedz komisāra amatu, līdz ar to Latvija var palikt bez pilnvērtīga pārstāvja ES. 
Savukārt Latvijas Sociālistiskās partijas Saeimas frakcijas deputāts Nikolajs Kabanovs debatēs atgādināja, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz nepilsoņu, kuri nevar lemt valsts likteni. "Nesaprotu, kādēļ baltkrievam, kurš šeit dzīvo pusgadsimtu, nav pilsonības un balsstiesību," sacīja Kabanovs. 


Latvijai cerīgs sarunu sākums 

Diena  10/06/03     Pirmais jaunajai konstitūcijai veltītais ES līderu sarunu posms Romā, lai arī beidzies bez konkrētiem lēmumiem, stiprinājis Latvijas pārstāvju pārliecību, ka mazo valstu viedoklis svarīgākajos jautājumos tiks uzklausīts. Starpvaldību konferences atklāšanā katra no 25 esošajām un topošajām dalībvalstīm vēlreiz varēja skaļi uzsvērt savu nostāju, taču politiķu izteikumi liecina, ka līdzšinējā kareivīguma vietā arvien biežāk ticis runāts par kompromisiem un pat piekāpšanos. 
	Romā tikpat kā vairs neskanēja kategoriski iebildumi pret balsstiesīgu komisāru katrai valstij un draudus par krīzi, ja konstitūcija netiks pabeigta līdz gada beigām, nomainījusi vēlme to izstrādāt iespējami kvalitatīvāk un visiem pieņemamu. Tāpat kā citās ES līderu sanāksmēs, arī Romā neiztika bez vērienīgiem antiglobālistu protesta gājieniem un asiņainām sadursmēm ar policistu ķēdēm.
	"Tas, ko mēs minējām kā savu svarīgo pozīciju, saskanēja ar citu valstu pozīciju, un cerības strādāt tālāk ir ļoti labas," iznācis no valdību vadītāju pirmajām sarunām, bija pārliecināts premjers Einars Repše. Mūsu galvenā prasība, kuru uzsver arī vairākas citas mazās valstis, ir balsstiesīgs pārstāvis galvenajā ES politikas izstrādes institūcijā Eiropas Komisijā (EK), un to kā panākamu mērķi pēc sarunām ar pārējo valstu kolēģiem novērtēja gan E.Repše, gan ārlietu ministre Sandra Kalniete. 
	Viņa sarunās sajutusi attieksmes maiņu un sapratni, kāpēc desmit jaunās ES valstis uzstāj uz komisāra nepieciešamību. Jautājums par EK sastāvu gan sestdienas darba kārtībā oficiāli vēl nebija iekļauts, un lielākās diskusijas par to ir priekšā. Taču mazo valstu pārstāvji, tāpat kā EK prezidents Romāno Prodi, šo problēmu centās pieminēt iespējami biežāk, jo komisārs, kuram vispirms jārūpējas par sev uzticēto jomu, faktiski ES reprezentē arī savu valsti.
	Konkrētu risinājumu pirmā diena deva tikai vienā jautājumā, proti, nolemts, ka tomēr netiks veidota jauna lēmumu pieņemšanas institūcija - likumdošanas padome. To prasīja vairs tikai dažas valstis, bet galu galā bažas par saplūdušajām likumdošanas un izpildes funkcijām nolemts kliedēt nevis ar jaunu veidojumu, bet darbu skaidrāku nodalīšanu un lielāku atklātību ministru padomēs.
	Diskusija sākās tikai par rotējošo prezidentūru ministru padomēs, kas ir aktuāls jautājums līdz ar ES Padomes rotējošā prezidenta nomaiņu pret pastāvīgu posteni. Pēc S.Kalnietes teiktā, vairākas valstu grupas to redz dažādi, taču ir vienotība, ka rotējošajai prezidentūrai jānotiek pa grupām, proti, noteiktā laikposmā padomēs prezidē vairākas valstis vienlaikus. Lai tā būtu pietiekami regulāra, Latvija aizstāv viena gada termiņu un trīs prezidējošās valstis, kas pašas izlemj, kura kuru nozari vadīs. Ministre norādīja, ka šis ir viens no tehniski sarežģītākajiem jautājumiem, tāpēc rezultāta varētu nebūt arī nākamajā sarunu kārtā. Pirmajā dienā ministri nepaspēja izrunāt ES jaunā amata - pastāvīgā ārlietu ministra - lomu un atbildību, tikai vienojās, ka viņam jāvada Ārlietu padome. 
	Līdz šim valstis, kas vēlas saglabāt Eiropas konventa sagatavoto konstitūcijas melnrakstu iespējami nemainītu, uzsvērušas nepieciešamību pabeigt darbu vēl līdz gada beigām, taču sestdienas sarunas ļāvušas manīt, ka svarīgāka tomēr būs kvalitāte, nevis laika grafiks. Arī Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni, kurš pirms dažām dienām brīdināja par ES krīzi, ja punkts netiks pielikts decembrī, atzina, ka darbu var turpināt Īrijas prezidentūrā, lai gan joprojām ir mērķis dokumentu parakstīt pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā. Itālija tāpēc daudz nezaudēs, jo jau ir skaidrs, ka jaunais ES līgums tik un tā tiks parakstīts Romā.
	Diplomātu prognozes par sarunu ilgumu atšķiras, jo, kā sacīja S.Kalniete, pirmajā dienā netika skartas politiski jutīgākās domstarpības un pēc tās ir pāragri spriest par turpmāko. Taču sarunas esot noritējušas pragmatiski un "bez dekoratīviem politiskajiem paziņojumiem". Ilgāka konferences norise, kurā var atvērt un izrunāt visus sāpīgos jautājumus, ir izdevīgāka mazajām valstīm, kurām pretenziju pret pašreizējo projektu ir visvairāk.
	Konferences priekšvakarā uzmanību pievērsa Austrijas, Somijas un piecu kandidātvalstu vēstule prezidentūrai ar prasību atgriezties pie mazajām valstīm svarīgiem jautājumiem. Kā skaidroja Latvijas diplomāti, Latvija savu pozīciju, kas no septiņnieka prasībām daudz neatšķiras, izklāstījusi atsevišķi, jo uzskatījusi par pareizāko nebloķēties ar citām brīdī, kad ir laba iespēja runāt pašai. Kā zināms, konstitūciju nevarēs pieņemt, ja kaut viena valsts būs pret.
	Neraugoties uz apņemšanos strādāt kompromisu garā, pie kuras stingri turēšoties arī Latvija, vairākas valstis paziņojušas par savām "sarkanajām līnijām", kuras pārkāpt tām būšot grūti. Spānija un Polija nolēmušas cīnīties par Nicā panākto balsu sadalījumu ES Padomē, Ungārija konstitūcijas preambulā vēlas atsauci uz minoritāšu tiesību aizstāvību. Šie ir jautājumi, kuros cerības uz plašāku koalīciju ir mazas, savukārt Lielbritānijas visskaļāk uzsvērto nepieciešamību novērst iespēju veidot strukturālu aizsardzības politiku starp vairākām ES valstīm un katoļticīgo zemju prasību pēc atsauces uz kristietību konstitūcijā aizstāvēs vairākas valstis. 
	Paredzams, ka lielas diskusijas būs arī par balsu skaitu Eiropas Parlamentā, jau minēto ārlietu ministru un pastāvīgā ES prezidenta posteņa pilnvarām. Par šiem jautājumiem regulārās sarunās ik pēc divām nedēļām turpmākos mēnešus centīsies vienoties visu 25 valstu ārlietu ministri.
Kā solījuši, starpvaldību konferences atklāšanu visas dienas garumā pavadīja vairāki tūkstoši antiglobalizācijas pretinieku. Apbruņojušos policistu un karabinieru ķēdes pielaida viņus visai tuvu sarunu norises vietai pilsētas Eura rajonā, kurā masīvās konferenču un valdības ēkas sāktas celt vēl fašisma varas gados. Netālu no tā protestēji ar akmeņiem sita veikalu skatlogus, dedzināja uguni, iesaistījās asiņainās sadursmēs ar policistiem, savukārt pilsētas centrā tūkstošiem cilvēku šo dienu izmantoja protestiem pret Itālijas valdības nodarbinātības un pensiju politiku.


Paredz smagas sarunas par attīstības plānu 

Diena  10/07/03     Septembra sākumā Rīgā sāktās sarunas ar Eiropas Komisiju par Latvijas attīstības plānu (LAP), kas otrdien turpināsies Briselē, varētu būt daudz smagākas par pirmajām, lēš sarunu dalībnieki. Gaidāms, ka EK varētu izteikt arī jaunas iebildes. Lai arī no EK jau tagad ir saņemtas 243 iebildes par LAP, kā nopietnākās tiek vērtētas divas prasības: koncentrēt ES fondu līdzekļus piecos attīstības centros, kā arī vēl vairāk palielināt infrastruktūras projektos ieguldāmo naudas daļu, samazinot uzņēmējdarbības attīstībai domāto. Latvija šīm divām būtiskajām iebildēm daļēji nepiekrīt un cer, ka īsajās sarunās spēs savu pārliecību aizstāvēt.
	LAP būs viens no svarīgākajiem dokumentiem, lai jau no nākamā gada sākuma varētu sākt saņemt vairāk nekā 800 miljonus latu Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu naudas - valsts plānā nosaka galvenās šo līdzekļu izmantošanas prioritātes. Lai arī tiek atzīts, ka LAP nav pati pilnība un būtu uzlabojams, Dienas aptaujātie eksperti lēš, ka atsākt diskusijas būtu nelietderīgi. Tām tiktu veltīts pārāk ilgs laiks, taču rezultāts, visticamāk, neko daudz neatpaliktu no pašreizējā. 
	EK ir iecerējusi sarunas ar mazajām kandidātvalstīm (Baltijas valstis un Slovēnija) pabeigt jau oktobra beigās un tad ķerties klāt lielajām, ar kurām strīdi par šo valstu attīstību varētu būt ilgāki. 
	Lai Latvija, kā cerēts, Eiropas naudu varētu sākt tērēt jau no nākamā gada sākuma, vēl jāpieņem virkne citu ne mazāk būtisku dokumentu kā pats plāns. Joprojām nav skaidrs, kā īsti un cik bieži līdz Latvijai ES nauda atkļūs. Vēl nav akreditētas iestādes, kuras atbildēs par četru strukturālo fondu naudas sadali, kā arī daudzviet nav īsti skaidrs mehānisms, kā ES naudu varēs saņemt projektu realizētāji. Joprojām aktuāls ir arī jautājums, vai valstij pietiks līdzekļu projektu priekšfinansējumam un līdzfinansējumam. 
	Jau patlaban LAP visvairāk līdzekļu paredz infrastruktūras attīstībai. Satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK) uzskata, ka šāds lēmums ir pareizs - Latvijai esot pietiekami liela pieredze infrastruktūras projektu realizēšanā, skaidrs mehānisms un pat izstrādāti konkrēti ceļu būves projekti. Tas liecinot, ka šī nozare ir visgatavākā apgūt ES līdzekļus. "Es varu saprast EK, kam pārāk neskaidrs šķiet mehānisms, kā gatavojamies sadalīt uzņēmējdarbības atbalstam domātos līdzekļus," piebilst R.Zīle. Citādi uzskata ekonomists Uldis Osis: "Var izrādīties, ka pēc pāris gadiem būsim valsts, kurai visi varēs izbraukt cauri pa labiem ceļiem, taču pašā valstī nekas prātīgs nenotiks." 
	No pašreizējām ES dalībvalstīm kā viens no bēdīgi slaveniem piemēriem, kad valsts izlēma līdzekļus ieguldīt galvenokārt infrastruktūrā, tiek minēta Grieķija. Tā jauniem ceļiem, tiltiem un lidostām tērēja pat 46% no visiem līdzekļiem, cerot, ka valsts nokļūs uz labklājības ceļa. Taču tautsaimniecības uzplaukums netika sagaidīts, vēl vairāk - palielinās bezdarbs. 
	Īrija rīkojās tieši pretēji - ap 75% līdzekļu nolēma novirzīt ražošanai un jaunu nozaru izveidei un tikai piekto daļu infrastruktūrai. Piecos gados Īrijas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija tuvu 10 procentiem. 
	Dienas aptaujātie savu nozaru pārzinātāji, norādīdami uz tapušā plāna kļūdām, tomēr neiesaka to mainīt tagad, kad sarunas ar EK rit pilnā sparā. "Ja mēs tagad sāksim diskusijas, ko tajā mainīt pēc būtības, mēs to nedabūsim gatavu, viss ieilgs. Tas nav vajadzīgs, jo patlaban neredzu arī nevienu, kas varētu uzņemties līdera lomu un pateikt, kas plānā maināms un kas darāms citādi," uzsvēra ekonomists Andris Miglavs. Viņš uzskata, ka nenoliedzamai prioritātei ir jābūt cilvēkiem un to izglītībai, arī uzņēmējdarbības attīstībai līdzekļus samazināt nevar. 
	Patlaban Latvija neparedz izcelt kādus īpašus attīstības centrus, kuros būtu koncentrējami ES līdzekļi. Savukārt EK aicinājusi naudu koncentrēt piecos attīstības centros. Komisija gan nav nosaukusi konkrētas vietas, kur līdzekļi būtu koncentrējami, un to atturas darīt arī Finanšu ministrija (FM). 
	Lai arī Latvijā ir noteikti pieci reģioni - Zemgale, Kurzeme, Vidzeme, Latgale un Rīgas reģions, īpaši izdalītas atsevišķas pilsētas nav. 
	Kurzemē strauji attīstās divas - Ventspils un Liepāja, līdzīgi ir Latgalē, kur par attīstības centru varētu kļūt kā Daugavpils, tā Rēzekne. 
	"Ir svarīgi, lai Latvija attīstītos vienmērīgi, nevis līdzekļi koncentrētos pāris vietās," saka viens no sarunu dalībniekiem LAP izstrādātājs un FM valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis. Uzņēmējdarbības atbalsta, nodarbinātības veicināšanas un sociālās infrastruktūras projekti būtu jārealizē tieši atpalikušajos Latvijas reģionos. Uz to arī Latvija uzstās sarunās. "Attīstīt tikai piecus centrus - tā nav laba ideja. Iespēja jādod arī citiem," uzsver ekonomists un Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš (TP). Viņš piebilst: "Galvenais, lai sarunās tiek panākts, ka varam pietiekami elastīgi plānu mainīt jau darba gaitā."
	Latvija tagadējo ES fondu tēriņu prioritātes plāno līdz 2007.gadam. Tad ES tiks mainīti budžeta sadalījuma principi turpmākajiem septiņiem gadiem un Latvijai būs jāgatavo jauns attīstības plāns, ja tā vēlēsies pretendēt uz jauniem līdzekļiem no ES strukturālajiem fondiem. G.Freimanis atzīst, ka nākotnes LAP, visticamāk, būs daudz izsvērtāks par pašreizējo. Viņš pieļauj, ka tad vairāk līdzekļu būs paredzēts izglītībai un uzņēmējdarbības attīstībai, jo Latvija būs iemācījos šos līdzekļus paņemt. "Taču es nepiekrītu, ka šiem mērķiem tagad līdzekļu ir par maz. Lai arī, iespējams, naudas sadalījums varētu mainīties, jau tagad uzņēmējdarbībai un cilvēku izglītošanai ir atvēlēts krietni vairāk par to, ko valsts spēj piešķirt pašlaik," uzsvēra G.Freimanis.
	Prioritātes
	Kam Latvija vēlas tērēt ES strukturālo fondu naudu (% sadalījums)
		Infrastruktūras projekti - 32,58%
		Uzņēmējdarbības atbalsts - 25%
		Cilvēkresursu attīstība - 21,22%
		Lauku atbalsts - 14,6%
	Zivsaimniecības atbalsts - 2,71%



Latvijai jāizvēlas impulss attīstībai 

Diena  10/08/03    Eiropas Komisijas (EK) vēlme panākt, lai Latvija vēl vairāk ES struktūrfondu līdzekļu novirzītu infrastruktūras projektu realizācijai, samazinot uzņēmējdarbībai plānoto atbalsta daļu, Dienas aptaujāto Latvijas ekonomistu vidū negūst atbalstu. Lai arī netiek noliegts, ka Latvijā ļoti nepieciešams sakārtot ceļus, vairākums uzskata, ka būtiskāku impulsu attīstībai dotu lielāks atbalsts uzņēmējiem. 
	Briselē otrdien atsākās sarunas par Latvijas izstrādāto Attīstības plānu (LAP) - galveno dokumentu, kurā noteiktas prioritātes, kā Latvijā triju gadu laikā sadalīt vairāk nekā 800 miljonu latu ES strukturālo fondu līdzekļu. Trešdien paredzēta diskusija par diviem pēc būtības LAP likteni izšķirošiem jautājumiem - EK vēlmi likt Latvijai samazināt uzņēmējiem domāto atbalstu un vēl vairāk palielināt infrastruktūras projektiem domāto naudu, kā arī koncentrēt ES līdzekļus piecos Latvijas attīstības centros, kurus pagaidām gan ne Latvija, ne EK nenosauc. Latvija šīm prasībām piekrīt tikai daļēji.
	Latvijas apstiprinātajā sarunu dokumentā tiek pieļauts, ka daļēji tiek apmierināta EK prasība palielināt līdzekļus infrastruktūrai. Tā kā līdz šim ES strukturālo fondu līdzekļi, kas līdz Latvijai atnāks eiro, tika pārvērsti latos par pamatu ņemot 1999.gada cenas, tagad, pārvēršot Latvijai domātos 1,2 miljardus eiro latos, par pamatu ņemot jau 2003.gada cenas, kopējais finansējums latos pieaug par 12,8%. Šādi pieaudzēto papildu vērtību arī domāts novirzīt infrastruktūras un cilvēkresursu attīstības (nodarbinātības veicināšana un izglītības projekti) programmai. Līdz ar to uzņēmējdarbībai domāto līdzekļu daļa procentuāli sarūk no plānotajiem 35% līdz 25%. Savukārt infrastruktūrai atvēlētā daļa palielinās no kādreiz plānotajiem 20% līdz 32,5%, cilvēkresursu - no 13,3% līdz 21,22%. Taču arī šajā līdzekļu izmantošanas plānā vēl iespējamas izmaiņas. "Salīdzinot ar pašreizējo situāciju, līdz ar ES fondiem uzņēmējiem būs iespēja saņemt 80 reižu lielāku atbalstu, un izglītībai pieejamie līdzekļi palielināsies piecas reizes. Nedomāju, ka tas ir par maz," uzsver sarunu vadītājs un atbildīgais par LAP izstrādi Gints Freimanis.
	Jau pašreizējā LAP variantā Latvija visvairāk līdzekļu plāno tērēt transporta un vides infrastruktūras attīstībai. Vairākums Dienas aptaujāto ekonomistu norāda, ka Latvijai vairāk līdzekļu tomēr būtu jāiegulda cilvēku izglītošanā un uzņēmējdarbībā, taču spriest par to, vai šāds Latvijas piedāvātais pēdējais procentuālais sadalījums būtu labs, neviens nevēlas. "Latvijai trūkst skaidru mērķu, kur īsti naudu tērēt, tāpēc arī tiek likts infrastruktūrā, kur var saņemt tūlītēju un ātru rezultātu," uzskata Pasaules Bankas pārstāve Latvijā ekonomiste Ingūna Dobrāja. Viņa gan piebilst, ka infrastruktūras attīstība arī ir nepieciešama. 
	"Cilvēku iniciatīva un darbošanās biznesā ir galvenais dzinējspēks," uzsver ekonomists Andris Miglavs. ES bažas, ka Latvija nespēs apgūt uzņēmējdarbībai paredzētos līdzekļus, ekonomists uzskata par nepamatotām. Viņš norāda uz ES pirmsstrukturālā fonda SAPARD pieredzi - divu gadu laikā tika apgūta četriem gadiem paredzētā nauda. A.Miglavs uzskata, ka tā ir politiska izšķiršanās, kam naudu tērēt - ceļu būvei vai uzņēmējdarbībai un izglītības projektiem. "Izglītības vajadzības ir tik lielas, ka vienīgais uzdevums ir izveidot pietiekami skaidrus nosacījumus, kā šos projektus realizēt, un tad arī problēmu nebūs," uzsvēra ekonomists.
	Iespējamie varianti, kā Latvijā dalīt ES strukturālo fondu naudu
1. Līdzekļu koncentrēšana piecos attīstības centros 
	Plusi
		Vieglāk sagatavot projektus un kontrolēt to realizāciju
		Iespēja realizēt lielus projektus, kas dotu ātru ekonomisko efektu 
		Mazākas problēmas ar pašvaldību līdzfinansējumu 
		Centros tiek izveidota lētāka uzņēmējdarbības vide 
	Mīnusi 
		Turpinātos sociālā noslāņošanās 
		Lauki un nelielās pilsētas kļūtu mazapdzīvotas
		Sliktāki uzņēmējdarbības nosacījumi tiem, kas nedzīvo centros
2. Līdzekļi pieejami visiem
	Plusi
		Vienādas iespējas realizēt savas idejas neatkarīgi no dzīvesvietas
		Lēnām izlīdzinās plaisa starp bagātiem un nabadzīgiem reģioniem
		Latvija tiek apdzīvota vienmērīgi
		Tiek ielikti pamati stabilai ekonomiskajai attīstībai ilgākā laikā
	Mīnusi
		Daudz mazu projektu, kuru uzraudzīšana var būt sarežģīta
		Jārod risinājumi, kā palīdzēt nelielām pašvaldībām uzrakstīt projektus, atrast līdzfinansējumu
		Iespējams, tiks apgūts mazāk fondu līdzekļu
	Ekonomiskais uzrāviens var nebūt tik straujš


Latvija varētu nebūt gatava ātrai ES fondu apgūšanai 

Diena  10/08/03      Lai arī kā Latvijas politiķi vēlētos izmantot Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu un sākt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu dalīt jau no nākamā gada 1.janvāra, šīs optimistiskās cerības varētu piepildīties tikai daļēji. Patlaban ir skaidrs, kā tērēt Kohēzijas fonda līdzekļus lielajiem transporta projektiem, savukārt neapstiprinātais Latvijas attīstības plāns (LAP) neļauj pabeigt visus sagatavošanās darbus iestādēm, kuras dalīs četru ES strukturālo fondu naudu. 
	Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL) Dienai gan apgalvoja, ka viss tiks paspēts laikus, lai arī darba ir daudz. "Turamies grafikā," piebilda ministrs. Tikpat optimistisks ir sarunu vedējs ar Eiropas Komisiju (EK) un atbildīgais par LAP izstrādi Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis. Viņš uzskata, ka vislielākais traucēklis var būt tikai neskaidrības ar valsts iepirkuma likumu, kas būtu jāmaina atbilstoši EK nosacījumiem. "Taču iespējams, ka viņiem pašiem šie nosacījumi mainīsies. Tā ka īstas skaidrības nav," piebilda G.Freimanis. 
	Otrdien Briselē sarunās par attīstības plānu EK būtiski neesot iebildusi pret Latvijas izstrādāto naudas sadales mehānismu, tas nozīmē, ka par Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļu sadali kopumā būs atbildīga Finanšu ministrijā (FM) izveidotā Centrālā finanšu un kontraktu vienība, taču daļu no līdzekļiem, kas būs domāti uzņēmēju atbalstam, dalīs Latvijas Attīstības aģentūra (LAA). 
	Sociālā fonda līdzekļus dalīs Nodarbinātības valsts dienests (NVD) un Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra. Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārziņā būs tās naudas sadale, kura nāks no Lauku atbalsta un zivsaimniecības fonda. Visām iestādēm vēl būs jāveic akreditācija, tās gan pārbaudīs tikai vietējie - FM auditori. Gatavoties akreditācijai būs iespējams tikai tagad, jo līdz šim nebija skaidrs, vai EK atļaus dalīt naudu tām iestādēm, ko izvēlējās Latvija. 
	LAD, kam ir pieredze, strādājot ar ES pirmsiestāšanās strukturālo fondu SAPARD, vadītāja Irina Pilvere Dienai atzīst, ka patlaban daudzus sagatavošanās darbus nemaz nav iespējams paveikt, ja pat gribētu, jo nav paša galvenā - apstiprināta LAP. Pēc LAP oficiālas apstiprināšanas, kas tiek prognozēta novembra beigās, dienestam vajadzēs vēl vismaz 2-3 mēnešus.
NVD vadītājs Alvis Vītols Dienai apgalvoja, ka dienests jau tagad ir gatavs strādāt ar ES fondiem, ja tas būtu nepieciešams. Viņš gan nebija dzirdējis, ka būs jāiziet akreditācija. LAA pārstāvis Ralfs Kļaviņš uzsvēra, ka agrāk par nākamā gada vasaru nauda uzņēmējiem netiks. "Tas ir pašas valdības noteiktais grafiks. Domāju, ka mums ir nevis jāsteidz par katru cenu pēc iespējas ātrāk kādam sadalīt naudu, bet gan izstrādāt pietiekami kvalitatīvi visus mehānismus, lai vēlāk ES nebūtu pretenziju par mūsu sadali," uzsvēra R.Kļaviņš.


Gribīgo koalīcija


Latvijas karavīri Irākā būs ekipēti pēc divām nedēļām

LETA   10/04/03      Latvijas karavīri Irākā pilnu misijai nepieciešamo ekipējumu saņems tuvāko divu nedēļu laikā, apliecināja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs. Karavīri patlaban ir apgādāti ar lauka formām, bruņuvestēm, taču nakts redzamības iekārtas un tuksneša formas no ASV tiks piegādātas tikai aptuveni pēc divām nedēļām. 
	Ja pieņemam, ka karavīriem misijā Irākā patiesi trūkst ekipējuma, tad tas var radīt psiholoģisko spriedzi, šādu viedokli iepriekš pauda NBS Militārā dienesta iesaukšanas centra psiholoģe Liene Kalniņa, kura bija arī viena no speciālistēm, kas pārbaudīja kareivju psiholoģisko sagatavotību pirms misijas. 
	Jau ziņots, ka vismaz mēnesi pēc Latvijas vairāk nekā 100 cilvēku lielās vienības ierašanās misijā Irākā karavīriem vēl arvien nav bijis sagādāts piemērots ekipējums - tuksneša formas, kas vajadzīgas darbam lielā karstumā un kam Latvijas armijas ietērpi nav īsti piemēroti, nakts redzamības ierīces, kuras nepieciešamas patrulēšanai naktīs, iepriekš vēstīja laikraksts "Diena". 
	Tomēr Kalniņa atzīmēja, ka psiholoģiskā noturība atkarīga no katra kareivja personiskajām īpašībām, pieredzes, motivācijas, kādēļ viņš atrodas misijā. Spriedze bremzē darbību kā tādu un, loģiski, arī uzdevumu izpildi, apgalvoja psiholoģe. Apziņa vien, ka pienākums jāveic, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, vien radīt spriedzi. 
Vēl viens svarīgs moments esot tas, kas kareivjiem tika solīts pirms misijas. Kalniņa norāda: ja līgumā bija kaut kas vairāk solīts un tas nav saņemts, kareivim var rasties psiholoģiskā nenoturība. 
	Kalniņa zināja stāstīt, ka karavīriem Irākā apmešanās vietās nav ne psihologu, nedz kapelānu, taču daļēji šos pienākumus veic vienības komandieris. Novembra sākumā pie mūsu kareivjiem uz Irāku došoties kapelāns no Latvijas. Pēc Kalniņas teiktā, komandiera izlēmīgums, pieredze un mērķtiecība darbos kareivjos rada stabilitāti un paļaušanos uz labo, tādēļ militārajā jomā ir ļoti svarīgi, cik spēcīgs ir komandieris. 
	Psiholoģe gan nevēlējās atklāt, vai visi kareivji pirms došanās uz misiju Irākā bija psiholoģiski tam gatavi, jo tas esot profesionālais noslēpums. 
	Jau vēstīts, ka par ekipējuma trūkumu "Dienu" informējuši vairāki Irākā dienošie karavīri. NBS nenoliedz, ka karavīri devušies misijā nepilnīgi ekipēti, taču apgalvo, ka tiek darīts viss, lai to nodrošinātu. 
	"Mūsu karavīri Irākā ir tikpat slikti apbruņoti kā vietējie irākieši, un līdz ar to mēs nevaram pilnvērtīgi veikt savus pienākumus (..) Ne mums ir atbilstoša nakts redzamības optika, ne piemēroti (pietiekami bruņoti) transporta līdzekļi, pašlaik mēs sēžam tieši pa šāvieniem, un tikai laimīgas nejaušības dēļ vēl neviens nav cietis," laikrakstam atzinis viens no Irākā dienošajiem Latvijas karavīriem, kas uz Irāku devās misijā otrās vienības sastāvā. 
	Grūtības esot arī ar sakaru līdzekļiem, kuri nedarbojas, ja patruļa dodas tālāk par 10-15 kilometriem no bāzes vietas. Vismaz vienai rotai neesot iedalīti līdzekļi, lai normāli sakārtotu sadzīvi. 
	"Daļa priekšmetu iet ar aizkavēšanos - bet tas nav atkarīgs no mums, tas ir atkarīgs no tiem, kas piegādā, un lielākā daļa ir no amerikāņiem," "Dienai" skaidrojis Davidovs. "Par viņu problēmām ir zināms kopš paša sākuma. Jā, viņus nodrošināt ir mūsu pienākums, un mēs darām visu, ko mēs varam darīt." 
	Kā informējis NBS pārstāvis, visi nepieciešamie līgumi ar ASV ir noslēgti, tikai piegādes kavējas. Tuksneša formas karavīri jau esot saņēmuši, un nakts optikas ierīces solīts piegādāt līdz septembra beigām. 
	Kad 105 cilvēku Latvijas otrā vienība devās uz Irāku, viņiem līdzi dotas Latvijas armijai piederošās optikas ierīces, bet to nav pat desmit. Tomēr Davidovs skaidro, ka Latvijas vienība ietilpst Polijas kontingentā, tāpēc poļu komandieri izlemj, kādus uzdevumus vienībai pildīt un vai tā ir pietiekami gatava. 
	Par problēmām ar transportu viņš nebija informēts, taču ar sakaru ierīcēm problēmas esot tāpēc, ka daļa no tām pēc voltāžas neatbilst poļu automašīnām. 
	Kā raksta "Diena", pēc jautājuma par papildu riskiem, kam, lai cik profesionāli, tomēr pakļauti nepietiekami ekipēti karavīri, iestājas klusums. "Polijas komandieri lemj, ko viņi spēj pildīt. Papildu risks, protams, tas ir. Nav taisnība, ka mēs viņus sūtītu pilnīgi neekipētus," apgalvojis Davidovs. 
	Vienības nosūtīšanu līdz brīdim, kad saņemts viss ekipējums, nevarējuši atlikt, jo "katrai misijai ir sākums, kad tā jāsāk pildīt". 
Irākā ir divas Latvijas vienības - vairāk nekā 100 kājnieku dien netālu no Hillas, vairāk nekā 30 - sapieri un kravu speciālisti - darbojas Kirkūkā. Atšķirībā no citiem Polijas kontingenta spēkiem latviešiem disciplīnas problēmu nav bijis. 


Latvijas karavīri Irākā sūdzas par pārtiku 

NRA  10/07/03     Latvijas kontingenta karavīri, kuri Irākā pilda savus pienākumus daudznacionālās koalīcijas stabilizācijas spēku sastāvā, sūdzas par pārtiku, kura esot vienveidīga un sen jau apnikusi. Latvijas kontingenta karavīri, kuri Irākā pilda savus pienākumus daudznacionālās koalīcijas stabilizācijas spēku sastāvā, sūdzas par pārtiku, kura esot vienveidīga un sen jau apnikusi. Vēl aizvien neesot piegādāti arī vajadzīgie formas tērpi un nakts optika, - Neatkarīgajai stāstīja kāda karavīra māte, kura vēlējās palikt anonīma. Latvijas karavīriem esot jāēd tikai rīsi un makaroni, tikai dažkārt tiekot arī kāds gaļas kumoss, - nobažījusies stāstīja karavīra māte. Viņa piebilda, ka, pēc dēla teiktā, daudzi karavīri neesot apmierināti ar ēdināšanu. Vietējos izstrādājumus neviens karavīrs neriskējot ēst, jo nav zināms, kas tajos iecepts vai ievārīts. Pēc viņas stāstītā, no drošības viedokļa Irākā vairs neesot tik bīstami, jo apšaudes notiekot tikai naktīs. 
	Taču jau sen solītais ekipējums karavīriem neesot sagādāts. Neesot piegādātas tuksneša formas, kuras vajadzīgas darbam lielā karstumā, kam Latvijas armijas ietērpi nav īsti piemēroti. "Pēc jaunākajām ziņām, karavīriem vēl nav piegādātas arī nakts redzamības ierīces, kuras nepieciešamas patrulēšanai naktīs," atklāja karavīra māte. 
	Savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs Neatkarīgajai sacīja, ka, sazinoties ar Irāku, izdevies noskaidrot - pārtika karavīriem esot tāda, kādu konkrētajos apstākļos varot sagādāt. "Karavīriem, braucot misijā, bija jābūt gataviem, ka nebūs paši labākie sadzīves apstākļi," skaidro U. Davidovs. Viņš norādīja, ka jau vakar solītais nakts ekipējums ar tik nepieciešamo nakts optiku karavīriem esot piegādāts. "Es nevaru precīzi pateikt, kā ir notikusi ekipējuma piegāde, bet zinu, ka karavīri to saņēma," stāstīja U. Davidovs. 
	Lai jebkuram interesentam sniegtu patiesu informāciju par Latvijas karavīru misiju Irākā, izveidota neoficiāla mājaslapa internetā (www.szs.gov.lv). Mājaslapu sadarbībā ar Zemessardzes kolēģiem izveidojis Latvijas misijas karavīrs Irākā virsniekvietnieks Mareks Skangalis. Tās mērķis esot sniegt informāciju par Latvijas kontingentu Irākā, par karavīru pienākumiem un darbībām šajā misijā, - teikts pirmajā mājaslapā izvietotajā paziņojumā. Mājaslapa vēl ir tapšanas stadijā, tajā patlaban var tikai aplūkot visai plašu foto galeriju. 
	"Pēc divu nedēļu aklimatizācijas perioda Kuveitā informācija par mums tā arī nekur netika publicēta. Līdz šim laikam no masu medijiem esmu uzzinājis tikai informāciju par negadījumiem un apšaudes mēģinājumiem, kas tika vērsti pret Latvijas kontingentu. Nonākot Irākā, tika ievākta informācija par Latvijas karavīriem no visiem informācijas un saziņas līdzekļiem gan Latvijā, gan arī ārzemēs, diemžēl jāsaka taisnība, par Latvijas karavīriem Irākā informācijas ir ļoti maz vai arī vispār nav. Satiekoties šeit, Irākā, ar Latvijas karavīriem, nolēmām izveidot savu neoficiālo mājaslapu," klāstīja M. Skangalis.
	Vakar vizīti Irākā sāka ārlietu ministre Sandra Kalniete. Kā Neatkarīgo informēja Ārlietu ministrijā, vizītes mērķis ir tikties ar Latvijas karavīriem un iepazīties ar viņu dzīves un dienesta apstākļiem, kā arī noskaidrot tās jomas, kurās Latvija varētu sniegt tehnisko palīdzību Irākai. 
	Vizītes laikā ministrei plānots tikties ar ASV administrācijas Irākā, Starptautiskās koordinēšanas padomes Irākā un ANO pārstāvjiem, kā arī vairākām Irākas amatpersonām. Sarunās tiks pārrunāti Irākas atjaunošanas jautājumi un Latvijas iespējamā dalība šajā procesā. 
Saskaņā ar Saeimas lēmumu Latvija jau pašlaik sniedz militāro ieguldījumu Irākā. Misijā uz šo valsti ir nosūtīti 142 Latvijas miera uzturētāji.




Jaunais Laiks u.c.



Koalīcijas partneri vīpsnā par Jēkabsona atgādinājumu mainīt premjeru

NRA  10/04/03     Latvijas Pirmās partijas (LPP) valdes aicinājumu meklēt jaunu kandidātu premjera amatam pārējie koalīcijas partneri nesteidz atbalstīt.
	"Tā ir viņu pozīcija, bet mūsu ieskats ir tāds - ja arī kaut kas mainītos, tad premjeram šai koalīcijā jābūt no Jaunā laika, jo šai partijai ir bijis lielākais vēlētāju atbalsts un viņu pārstāvis vada valdību," Neatkarīgajai sacīja apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. 
	Viņaprāt, diskusijas esot gaidāmas nevis par jaunu premjera kandidātu, bet gan par Jaunā laika frakcijas iesniegto memoranda projektu. 
	"Tas, ka ir atdoti atpakaļ grozījumi ostu likumā, liecina, ka galvenais jautājums nav vis frakciju savstarpējās sadarbības noregulēšana, bet gan attiecības starp valdību un Saeimu, kas šobrīd ir sašķobījušās," sacīja M. Grīnblats. 
	Savstarpējās uzticības trūkums apliecinājies arī ceturtdien Saeimā notikušajās Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanās, kad otrs JL kandidāts tā arī nespēja savākt nepieciešamo balsu skaitu.
	LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons mēģina aktualizēt jauna premjera kandidāta meklēšanu, jo, viņaprāt, koalīcijā joprojām pastāvot E. Repšes autoritatīvā vadības stila radītā neuzticība. Tomēr E. Jēkabsons norāda, ka atbalsta pašreizējo koalīcijas modeli. Līdz vienošanās brīdim par jaunu Ministru prezidenta kandidatūru LPP valde aicina LPP deputātus nepieprasīt pašreizējās valdības demisiju un neatbalstīt to arī tad, ja demisiju pieprasīs opozīcijas vai koalīcijas deputāti. LPP valde pauž, ka izstāsies no šīs koalīcijas, ja tiks pieprasīta nepamatota LPP ministru demisija vai notiks vēršanās pret LPP deputātiem. 
	E. Jēkabsona cerības, ka valdošās koalīcijas partneri arī iesaistīsies jauna premjera kandidāta meklējumos, sagrāva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Mēs tā arī nesapratām, kas ar to Pirmās partijas paziņojumu ir domāts. Bet mēs jaunu premjeru nemeklēsim, par to ir atbildīgs Jaunais laiks - kā viņi panāk stabilitāti, tas ir viņu pašu ziņā." A. Brigmanis pastāstīja, ka ZZS centrālās padomes sēdē vakar nolemts, ka triju koalīcijas partneru izplatītajā vēstulē, kurā pēc ES referenduma tika izteikta neuzticība E. Repšem, minētie argumenti ir pamatoti. Ja netikšot atrisinātas domstarpības, koalīcija esot apdraudēta. Taču pašreizējo koalīciju ZZS atzīst par labāko iespējamo un aicina deputātus panākt, lai tiek izstrādāts un noslēgts partiju sadarbības līgums, kas paredzētu Saeimā izlemjamo jautājumu apspriešanas procedūru. 
Savukārt Jaunā laika (JL) Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš LPP aicinājumus mainīt premjeru komentēja šādi: "No viņiem neko nevar saprast - tad viņi saka vienu, tad kaut ko citu. Es īsā sarunā ar Jēkabsonu sapratu, ka mēs turpinām darbu. Neuzskatu, ka būtu jāpievērš uzmanība šādām muļķībām kā runām par premjera maiņu."


Atklājas neskaidrības Jaunā laika finansēs

NRA  10/04/03    Iepazīstoties ar partijas Jaunais laiks finanšu dokumentiem par 2002. gadu, aģentūra LETA atklāja būtiskas nesakritības, proti, partijas finansiālās darbības deklarācijā uzrādīta par aptuveni 100 000 latu mazāka summa, nekā partija iepriekš deklarējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) publicēšanai tā interneta mājaslapā. 
	Kā aģentūrai LETA skaidroja JL biroja vadītāja Ginta Lākute, arī partija pamanījusi šīs atšķirības. Pēc partijas domām, tās radušās KNAB vainas dēļ, neprecīzi publicējot partijas sniegto informāciju. 
	Saskaņā ar KNAB mājaslapā publicēto informāciju partija Jaunais laiks (JL) 2002. gadā saņēmusi ziedojumus un dāvinājumus 580 886 latu vērtībā. Savukārt partijas iesniegtā finansiālās darbības deklarācija, kuru parakstījuši partijas priekšsēdētājs Einars Repše un ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs, liecina, ka partija ziedojumos 2002. gadā saņēmusi 480 134 latus, proti, par 100 752 latiem mazāk, nekā iepriekš norādīts KNAB. 
	KNAB mājaslapā publicētajā sarakstā atrodami ieraksti par ziedojumiem JL, kas nav atspoguļoti partijas 2002. gada finansiālās darbības deklarācijā. Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, JL deklarācijā nav atrodami 44 KNAB mājaslapā publicēti ziedojumi, kuru summa pārsniedz 100 000 latu. 
	Savukārt identiski ziedojumi (ziedotājs, ziedojuma summa un datums), kas nav atspoguļoti deklarācijā, ir atrodami JL interneta mājaslapā publicētajā partijas vadītāja konta sarakstā, kas pirms 8. Saeimas vēlēšanām tika atvērts ziedojumu vākšanai partijas līderim Einaram Repšem.
Aģentūrai LETA piektdien neizdevās sazināties nedz ar Einaru Repši, kas atrodas komandējumā Vācijā, nedz Grigoriju Krupņikovu, kas, pēc partijas biedru teiktā, ir atvaļinājumā.


KNAB pret ZZS vērsīsies tiesā 

Diena  10/04/03     Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), visticamāk, tā arī nav izpildījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) prasību un nav valstij pārskaitījusi atklātos nelikumīgos ziedojumus teju 56 000 latu apmērā. Tādēļ KNAB pret ZZS gatava vērsties tiesā. 
	ZZS nolīgtais advokāts gan atzīst, ka KNAB ir aizsūtīta vēstule, taču viņš atsakās minēt, kas tajā ir rakstīts pēc būtības. KNAB uzsver, ka līdz piektdienas vakaram, kas bija pēdējais termiņš, nekādi apliecinoši dokumenti, ka pārskaitījums būtu veikts, nav iesniegti. Tādēļ, visdrīzāk jau pirmdienas rītā birojs varētu sākt rakstīt administratīvo protokolu, jo partija nav laikus izpildījusi valsts kontrolējošās iestādes prasības, uzsvēra KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. 
	Šo protokolu nodos tiesai, kurai būs jālemj par iespējamā soda lielumu (maksimālais sods - 250 latu). Diena jau rakstīja, ka ZZS pārskaitījums bija jāveic līdz 2.oktobra vakaram, bet apliecinājums, ka tas ir izdarīts KNAB jānogādā līdz 3.oktobra (piektdienas) vakaram.
	ZZS pārstāvis, Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks Dienai atzina, ka savienība ir ieinteresēta tiesas procesā. "Gribētos dzirdēt no tiesas, kur īsti likums ir pārkāpts," uzsvēra V.Silenieks. Tieši tādēļ arī, visticamāk, nauda pārskaitīta netikšot. Taču viņš neko sīkāk nezinot par šo lietu, jo to niansēs pārzinot tikai ZZS priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un advokāts. Ne I.Ūdre pati, ne viņas palīdze piektdien uz telefona zvaniem neatbildēja.
	A.Vitenburgs paskaidroja, ka ir pārkāptas tās likuma par partiju finansēšanu normas, kas liedz saņemt ziedojumus, izmantojot trešās personas kā starpniekus, kā arī aizliedz izmantot trešās personas datus, veicot ziedošanu bez tās ziņas. ZZS abas šīs normas ir pārkāpusi, tāpēc prasīts atmaksāt nelikumīgi saņemto naudu. ZZS bija Finanšu ministrijas norādītajā kontā jāieskaita Ls 55 950. Tā kā liecinieki ir mainījuši savas agrāk sniegtās liecības, līdz turpmākai faktu noskaidrošanai ir atlikta prasība pārskaitīt vēl Ls 18 700. KNAB par ZZS nelikumīgajiem ziedojumiem ir ierosinājis krimināllietu. 
KNAB jau ir uzvarējis trīs šādus līdzīgus tiesas procesus. Pēc tam, kad Krievu partija, Darba partija un Latviešu partija atteicās atmaksāt nelikumīgos ziedojumus, tiesa atzina KNAB prasību par likumīgu un sodīja šo partiju vadītājus ar administratīvo sodu.


Bijušais advokāts esot ziedojis Jaunajam laikam svešu naudu 

LETA   10/06/03      Bijušais advokāts Ainārs Dzelze atzīst, ka viņš pagājušajā gadā bijis starpnieks, kādas trešās personas interesēs ziedojot partijai Jaunais laiks (JL), proti, ziedojis JL sev nepiederošus 2500 latus. Ja A.Dzelzes teiktais atbilst patiesībai, ir pārkāpts likums par politisko organizāciju finansēšanu, kas aizliedz finansēt partijas, izmantojot trešo personu starpniecību, teica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs.
	JL ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs teica, ka A.Dzeldes izteikumus nevarot komentēt, jo viņš nedz pazīstot šo cilvēku, nedz ir ko dzirdējis, ka noticis šāds gadījums.
	A.Dzelze teica, ka advokatūras likums viņam liedzot izpaust ziņas, kas kļuvušas zināmas, pildot advokāta pienākumus. A.Dzelze vienīgi varot apstiprināt faktu, ka ir ziedojis, bet tā neesot bijusi viņa personiskā nauda. Taču personu, kura viņam šo naudu iedevusi, bijušais advokāts nevarot atklāt, jo tajā laikā bijis praktizējošs advokāts. Advokāts šo informāciju esot gatavs apstiprināt arī tiesībsargājošām institūcijām, ja tās izrādīs interesi par šo faktu, taču, viņaprāt, tas neesot nekas pretlikumīgs, viņš "vienkārši kā advokāts pildījis klienta vēlmi". A.Dzelze neesot saistīts ne ar JL, ne kādu citu politisko spēku. 
	Svētdien Dienai neizdevās sazināties ar bijušo advokātu, lai noskaidrotu, kāpēc tieši tagad viņš nācis klajā ar šādu atzīšanos.
	Pēc telesabiedrības LNT rīcībā esošās informācijas, KNAB arī kāds vīrietis nosūtījis vēstuli, kurā viņš apgalvo, ka nav ziedojis JL 9000 latu, lai arī šāds ziedojums parādās partijas finanšu atskaitēs.
	KNAB pārstāvis A.Vitenburgs informēja, ka birojs vēl nav pabeidzis JL ikgadējās finansiālās darbības pārbaudi, tādēļ nevar sniegt informāciju, vai tajā ir konstatēti pārkāpumi. Tomēr viņš apliecināja: ja tiks saņemtas ziņas par iespējamo likuma pārkāpumu, KNAB uzklausīs un pārbaudīs šo informāciju. 
	"Ja cilvēks to apliecina, mums nav pamata neticēt viņam," sacīja A.Vitenburgs, norādot, ka, apstiprinoties A.Dzelzes teiktajam, bijušajam advokātam atbildība nedraud. Savukārt partijai tiks lūgts noteiktā laikā nelikumīgi saņemtos līdzekļus pārskaitīt uz kontu valsts kasē.
Kā liecina KNAB interneta mājaslapā ievietotā informācija, A.Dzelze 2002.gada 24.janvārī ir ziedojis Ls 2500.


Ap Jaunā Laika finansēm savelkas mākoņi

PBLA  10/06/03    Atklājas vairākas būtiskas neskaidrības JL finansēs Nedēļas nogalē premjera Einara Repšes vadītās partijas "Jaunais laiks"  ziedojumos atklājušās būtiskas neskaidrības - nesakritība konstatēta starp partijas finanšu deklarācijās un KNAB mājas lapā publicēto informāciju, turklāt divi JL ziedotāju sarakstos minētie cilvēki publiski paziņojuši, ka izmantoti kā starpnieki. Partiju finansēšanas likums liedz partijas finansēt ar trešo personu starpniecību.
	Viens no JL ziedotāju sarakstā minētajiem cilvēkiem - Valentīns Kļava, kurš pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājas lapā sniegtās informācijas pērnā gada septembrī partija ziedoja 9 000 latu, medijiem izplatījis informāciju, kurā apgalvo, ka naudu partijai nav ziedojis. Par nelikumīgi veiktu ziedojumu medijiem paziņojis arī bijušais advokāts Ainārs Dzelze, kurš publiski atzinis, ka ziedojis JL kā starpnieks kādas trešās personas interesēs. KNAB mājas lapā norādīts, ka Dzelze JL pagājušā gada janvārī ziedojis 2500 latus. Dzelze gan neatklāj, kādas personas interesē rīkojies.
	Nedēļas nogalē, salīdzinot JL finanšu dokumentus par pagājušo gadu, arī atklājies, ka, JL finansiālās darbības deklarācijā uzrādīta par aptuveni 100 000 latu mazāka summa, nekā partija iepriekš deklarējusi KNAB publicēšanai mājas lapā. JL Revīzijas komisijas vadītāja Silva Lazda konstatēto nesakritību starp JL ziedojumu pārskatos minēto summu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājas lapā norādīto summu nodēvēja par "acīmredzamu KNAB speciālistu kļūdu".
KNAB priekšnieka vietas izpildītāja Juta Strīķe atzina, ka pagaidām nav iepazinusies ar lietas apstākļiem un tāpēc līdz pirmdienai komentārus sniegt nevēlējās. Viņa nevarēja atbildēt, vai ir iespējama situācija, ka biroja darbinieku vainas dēļ KNAB mājas lapā publicēta kļūdaina informācija. "Negribu būt pārsteidzīga un uz šiem jautājumiem varēšu atbildēt pirmdien," sacīja Strīķe. Viņa pastāstīja, ka informāciju par JL ziedojumu nesakritību guvusi tikai piektdienas vakarā no masu medijiem. KNAB pašreiz vēl nav pabeidzis JL ikgadējās finansiālās darbības pārbaudi, tādēļ pašreiz nevar sniegt informāciju par to, vai tajā ir konstatēti pārkāpumi.  Politologs Jānis Ikstens šo situāciju komentē sekojoši: "Ja 100 000 latu neuzrādīšana JL finanšu deklarācijā nav tehniska pārrakstīšanās, tad tas ir kliedzošs pārkāpums no partijas, kas uz katra stūra klaigāja par atklātumu un godīgumu. Ja tā bijusi tehniska kļūda, tad jāizsaka nožēla, ka tās ieviešas tik svarīgās lietās. Ja ne - E. Repšem, tāpat kā I. Ūdrei, būtu jāatkāpjas no amata, jo tieši E. Repše kā partijas priekšsēdētājs atbildīgas par KNAB iesniegtajiem dokumentiem.  


Repše grib stingrāku ziedotāju atbildību 

NRA  10/07/03     Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir saņēmis Valentīna Kļavas iesniegumu, kurā viņš atzīst, ka Jaunajam laikam pērn nav ziedojis savu naudu - 9000 latu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir saņēmis Valentīna Kļavas iesniegumu, kurā viņš atzīst, ka Jaunajam laikam (JL) pērn nav ziedojis savu naudu - 9000 latu. JL vadītājs premjers Einars Repše šajā situācijā iestājas par ziedotāju atbildības pastiprināšanu, jo partijām neesot iespējas pārbaudīt visu savu ziedotāju patieso nolūku ziedot. 
	Kā Neatkarīgo informēja KNAB speciālists Andris Vitenburgs, V. Kļavas iesniegums saņemts vakar un nodots pārbaudei. Kā jau ziņots, viņš kafejnīcā pēc kādu nepazīstamu cilvēku lūguma it kā esot parakstījis bankas maksājuma orderi, bet pats naudu nav ziedojis. Savukārt bijušais advokāts Ainārs Dzelze atzinis, ka viņš pērn 2500 latu JL pats ziedojis kāda sava klienta uzdevumā. Saskaņā ar Advokatūras likumu viņam atbildība par partiju finansēšanas likuma pārkāpumu nedraud (tas aizliedz izmantot trešās personas ziedošanai) un viņš nav tiesīgs izpaust informāciju, kas viņam tapusi zināma, pildot advokāta pienākumus. 
	JL frakcija vakar izplatīja paziņojumu, kurā pauž, ka A. Dzelze un V. Kļava pārkāpuši likumu, par ko viņiem arī jāatbild. E. Repše secināja, ka pašreizējā likumdošana atbildību uzliek partijai, nevis pašam pārkāpējam.
	"Partija var izrādīties nevainīga cietēja lomā, jo tai nav nedz instrumentu, nedz pienākums pārbaudīt detalizēti katru saņemto ziedojumu," sacīja E. Repše. 
	Spriežot, kāpēc likuma pārkāpēji paši pieteikušies, E. Repše pieļāva - jau iepriekš bija plānots,ka šie cilvēki veic nelikumīgas darbības, par kurām vajadzības gadījumā var "sacelt ažiotāžu vai radīt politisku krīzi". Tāpēc jāprasa stingrāka atbildība no ziedotājiem, lai "kafejnīcā sazvejoti cilvēki vai advokāti, kas var izvairīties no atbildības, neriskētu pārkāpt likumu". 
	A. Vitenburgs skaidroja, ka "agri vai vēlu tiek pārbaudīts ikviens partijas ziedotājs un viņa spēja ziedot attiecīgo naudas summu. Ja ziedotājs atzīst, ka viņa reālie ienākumi ir lielāki, nekā par to liecina nomaksātie nodokļi, informācija tiek nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam." 
	Iespējams, bailes no pārbaudes var likt starpniekus atzīties, ka viņi nav ziedojuši savu naudu. A. Vitenburgs gan bilda, ka nav iespējams pārbaudīt, vai cilvēkam nav bijuši kādi lielāki uzkrājumi, saņemts mantojums, jo nav ieviestas nulles deklarācijas. 
	Pirms KNAB veiktās pārbaudes beigām nav zināms, vai JL nāksies atmaksāt 11,5 tūkstošus apšaubāmi likumīgi ziedotos latus. 
	Tikmēr KNAB jau gatavo pieprasījumu tiesai par 55 950 latu piedziņu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kas arī it kā saņemti nelikumīgi. Pagaidām netiek celta prasība par to divu ziedojumu atmaksu, kuru ziedotāji mainīja savas liecības un vēlāk apgalvoja, ka ziedojuši tomēr savu naudu, informēja A. Vitenburgs. 
Noraidot pārmetumus par 100 000 latu nesakritību starp JL iesniegto finanšu deklarāciju un KNAB mājas lapā uzrādīto summu, E. Repše sacīja, ka atšķirības nav radušās JL vainas dēļ, bet pārpratumu dēļ KNAB mājas lapas veidošanā, ar ko galā jātiek grāmatvežiem un revizoriem.


Premjers grib radošus ierēdņus 

NRA  10/07/03    Ministru prezidents Einars Repše atkārtoti izteicis aicinājumu ierēdņiem būt radošiem, nevis stingri ievērot visas birokrātiskās prasības. Ministru prezidents Einars Repše atkārtoti izteicis aicinājumu ierēdņiem būt radošiem, nevis stingri ievērot visas birokrātiskās prasības, ziņo LETA. 
	Ministru kabineta komitejas sēdē atkārtoti izskatot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto koncepciju par Valsta valodas aģentūras izveidi, premjers sacījis: "Man psihiatrijā patīk viena diagnoze - pārmērīgi pamatīga domāšana." Koncepcijas autori neesot ievērojuši premjera iepriekšējo ieteikumu koncepciju vienkāršot, stingri nepieturoties pie normatīviem, kas reglamentē šādu dokumentu izstrādi. 
Lai gan Valsts valodas aģentūru plānots nodot IZM pārziņā, deleģējumu izstrādāt un iesniegt valdībā valsts valodas politikas projektu bija paredzēts sniegt Tieslietu ministrijai, kuras pārziņā patlaban ir Valsts valodas centrs. IZM Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs Māris Krastiņš to skaidroja ar birokrātiskiem šķēršļiem. Savukārt premjers norādījis, ka birokrātiskas prasības nevar liegt izpildīt kādu labu nodomu.


Koalīcija neslēpj savu grīļīgumu 

NRA  10/07/03     Premjers un Saeimā pārstāvētākās koalīcijas partijas JL vadītājs Einars Repše atzinis, ka koalīcijai vairs nav vairākuma, valdība un Saeima ir lemt mazspējīga, savukārt mazie koalīcijas partneri izbrāķējuši JL piedāvāto "saprašanās memorandu". Premjers un Saeimā pārstāvētākās koalīcijas partijas Jaunais laiks (JL) vadītājs Einars Repše atzinis, ka koalīcijai vairs nav vairākuma, valdība un Saeima ir lemt mazspējīga, savukārt mazie koalīcijas partneri izbrāķējuši JL piedāvāto "saprašanās memorandu". Premjers prognozē "atrakcijas" Saeimā, lemjot par virkni būtisku jautājumu. 
	Šādus secinājumus E. Repše izdarījis pēc Saeimas balsojuma 2. oktobrī, kad koalīcijas atbalstu neguva viens no JL virzītajiem kandidātiem Nacionālajā radio un televīzijas padomē Didzis Šēnbergs, kā arī pēc Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāja Ērika Jēkabsona atkārtotā aicinājuma nomainīt premjeru. 
	E. Repše netieši atzina, ka vislielākā aizdomu ēna par to, ka JL kandidātus - pretēji norunai - nav atbalstījusi, un par balsojumu melojusi tieši LPP. Tā nevis nosodot desmit deputātu rīcību, kas balsojuši "gļēvi, nodevīgi, krāpnieciski", bet nāk klajā ar paziņojumiem, kas tikai vēl vairāk sarežģī situāciju un divdomīgā situācijā nostāda pašu LPP. "Pret Jutu Strīķi nobalsoja vesela plejāde, tur bija ne tikai LPP pārstāvji. Labi, tas bija strīdus karstumā, bet lieta turpinās," sacīja E. Repše. 
	Valdības vadītājs sprieda, ka LPP mērķtiecīgi cenšas panākt tās padzīšanu no koalīcijas, jo pati negrib uzņemties atbildību par koalīcijas izjaukšanu, kas esot nepopulārs solis. 
	"Bet tie mērķi, ko LPP var sasniegt, ir - vienoties par ietekmes sfērām koalīcijas iekšienē vai mainīt koalīciju un izveidot to ar tiem partneriem, ar kuriem LPP varbūt ir labāka sapratne par valsts pārvaldīšanu, piemēram, Tautas partiju," lēsa premjers, secinot, ka intereses koalīcijā ir pārāk dažādas un tai "vairs nav vairākuma". 
	Ē. Jēkabsons E. Repšes teikto skaidroja ar viņa nepatiku pret LPP, ko aicināja pārvarēt, kā arī izbeigt nepamatotās apsūdzības un "pierādīt gatavību strādāt konstruktīvi". 
	Premjera izteikumi tikai vēlreiz apliecinot, ka situāciju koalīcijā sarežģījis tieši premjera autoritārais vadības stils, kas nepieļauj diskusijas un uzskatu konkurenci. 
	Par koalīcijas krīzi liecina arī nespēja vienoties par lēmumu saskaņošanas procedūru, ko uzlabot aicināja tieši mazie koalīcijas partneri, kuri jau paspējuši izbrāķēt JL piedāvātā "sadarbības memoranda" projektu. 
	Mazo frakciju vadība Neatkarīgajai atzina, ka tā lielākais trūkums ir - netiek mazināta plaisa starp valdību un Saeimu, bet vairāk runāts par vienošanos starp Saeimas frakcijām, kas nav šīs koalīcijas akūtākā problēma. 
	TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats norādīja, ka "ap 90 procentu likumprojektu Saeimā iesniedz Ministru kabinets un tikai 10 gatavo pati Saeima, tāpēc valdībai vēl pirms lēmumu pieņemšanas svarīgi iegūt skaidrību, vai tie tiks atbalstīti arī Saeimā, nevis cerēt, ka ar spēku izdosies panākt rezultātu". Vienprātība koalīcijā, viņaprāt, noteikti būtu jāpanāk jautājumos, kas skar budžetu, vēlēšanu likumus, Satversmi, pilsonības un valodas likumu, būtiskus valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumus, iespējams, arī privatizāciju, bet pilnīgi visos jautājumos tā nebūšot iespējama. 
	Pēc Zaļo un zemnieku savienības frakcijas šefa Augusta Brigmaņa domām, sadarbības variantus labāk jāmēģina īstenot bez īpaša memoranda parakstīšanas. Galvenais - lai koalīcijā ikvienam partnerim būtu viena balss, lēmumi tiktu pieņemti pēc vienprātības principa, bet "JL jātiek skaidrībā ar savu līderi, kā viņš veidos šo saikni". 
	LPP frakcijas vadītāja vietniece Jevgēņija Stalidzāne sacīja, ka JL memorands nesniedz atbildi uz jautājumu - kas notiek, ja kāda no koalīcijas partijām nepiekrīt citu viedoklim, kā deputātu viedoklis tiks ņemts vērā, lemjot valdībai. LPP līdz trešdienai sola izstrādāt savu sadarbības līguma variantu. 
	Spilgts citāts
	Einars Repše: 
	- Ja kāds grib apgalvot, ka koalīcija visumā ir vienota savā atbalstā ideāliem, bet traucē tikai atsevišķas personālijas, tehniskas detaļas, tad tā nav taisnība. Tieši pagājušā ceturtdiena parāda, ka koalīcijai ir problēmas ar ētiku, jo tā ir krāpnieciska rīcība. 
Var redzēt, ka intereses ir pārāk dažādas un koalīcijā vairs nav vairākuma. Šķiet, ka turpmāk viegli nebūs un situācija ir ļoti sarežģīta. Brīnos, ka veselu gadu tik sekmīgi esam strādājuši. Valdība un Saeima ir lemt mazspējīga. Atrakcijas, pieņemot nākamā gada valsts budžetu, tikai turpināsies, un dažiem būs visas iespējas parādīt destruktīvu rīcību. 


Repšem aizdomas par LPP neatklātiem mērķiem 

Diena  10/07/03     Ceturtajā dienā pēc Latvijas Pirmās partijas atkārtota aicinājuma meklēt citu premjera kandidātu Ministru prezidents Einars Repše (JL) pirmdien atzina, ka "situācija ir ļoti grūta un beidzot tā celtne sāk šķobīties". Taču premjers un Jaunā laika frakcija darīšot visu, lai uzlabotu komunikāciju un lēmumu saskaņošanu ar partneriem, neuzspiežot savu viedokli, par ko ticis kritizēts. Tad arī būšot redzams, vai vaina ir viņā vai LPP rīcību vadot citi mērķi. 
	Drīz pēc premjera sarunas ar presi LPP līderis Ēriks Jēkabsons paziņojumā presei aicināja valdības vadītāju "pārvarēt nepatiku pret LPP, pārtraukt nepamatotās apsūdzības Saeimai un beidzot pierādīt gatavību strādāt konstruktīvi".
	Pagājušajā ceturtdienā LPP valde paziņoja, ka joprojām neuzticas E.Repšem kā premjeram viņa autoritārā vadības stila dēļ, taču uzskata esošo koalīciju par labāko iespējamo un negatavojas pieprasīt vai atbalstīt šīs valdības demisiju. 
	Ar vārdiem "bumba tagad ir premjera pusē", LPP nostādīja E.Repši izvēles priekšā - vai nu izraidīt LPP no koalīcijas, vai arī meklēt kādu risinājumu. Lūgts to komentēt, E.Repše presei atzina: "Manuprāt, LPP negrib uzņemties atbildību par valdības gāšanu, jo nav dūšas iet pret tautas vairākuma atbalstu valdībai. Viņu mērķi ir viens no diviem - vai nu vienoties par varas sadalījumu koalīcijas ietvaros atbilstoši agrākiem principiem, vai koalīcija tiek mainīta un izveidota ar partneriem, ar kuriem LPP ir labāka sapratne." E.Repše pieļāva, ka tā varētu būt Tautas partija.
	Premjers nevarot piekrist, ka varētu notikt ietekmes sfēru sadalīšana pēc principa - dariet, ko gribat savā sfērā un netraucējiet mums darīt to, ko vēlamies savā. Viņš arī izteica nožēlu par aizvadītās nedēļas balsojumu, kurā Nacionālajā radio un televīzijas padomē neievēlēja JL pārstāvi. "Nezinu, no kuras partijas, bet desmit deputāti meloja un krāpa, un koalīcijā ir ļoti nopietnas problēmas. Šajos apstākļos valdība un Saeima ir mazspējīga," teica E.Repše, norādot, ka koalīcijā ir dažādas intereses un tai nav vairākuma.
	LPP priekšsēdi Ē.Jēkabsonu bija aizvainojis premjera sacītais - viņš pats un visi aptaujātie kolēģi esot balsojuši par JL kandidātu radio un televīzijas padomē, turklāt LPP nevēloties citu koalīciju un to jau vairākkārt uzsvērusi. "Varbūt es tiešām esmu tik lielā tumsas spēku gūstā, ka nemaz nemanu, kā mani izmanto," ironizēja Ē.Jēkabsons, kas no premjera vēloties tikai vienu, lai viņš pārtrauc apvainot kolēģus un sēt neuzticību. "Taču mēs ticam brīnumam, ka premjers mainīsies," piebilda LPP līderis.
Pirms LPP valdes sēdes premjers bija piedāvājis Ē.Jēkabsonam tikšanos, taču viņš nav steidzies tai piekrist, un tā vēl nav notikusi. Pirmdien lielākā daļa koalīcijas deputātu pirmo reizi pulcējās Baltajā istabā (Saeimas viesu zālē), lai saskaņotu viedokļus. Ne premjers, ne LPP līderis šajā pasākumā gan nepiedalījās. Taču E.Repše bija noskaņots tradicionālajām brokastīm, uz kurām frakciju vadītāji otrdien vairs negatavojas iet. 



 Repše ierosina apsvērt partiju finansēšanu no budžeta

BNS  10/07/03       Pēc šaubām dažu par premjera Einara Repšes vadītās partijas "Jaunais laiks" ziedojumu likumību Ministru prezidents ierosina apsvērt iespēju partijas finansēt no valsts budžeta. 
	Diskusiju par partiju finansēšanu no valsts naudas varētu izvērst laikā, kad apspriedīs 2005.gada budžetu vai arī papildu ieņēmumus nākamā gada budžetā. Premjers pauda, ka, izstrādājot jaunu likumu par partiju finansēšanu no valsts budžeta, Saeimas deputāti varētu parādīt savu talantu un darbaspējas. Viņaprāt, situācija, ka partijas ir atkarīgas no ziedotājiem, diskreditē valsti, sabiedrību un arī partijas. 
	Repše uzsvēra, ka iniciatīva par partiju finansēšanu no valsts budžeta ir "ļoti nopietna un nepieciešama valsts demokrātisko institūtu pastāvēšanai un uzlabošanai". 
	"Ja uztveram partijas kā demokrātiskas uzbūves valsts neatņemamu sastāvdaļu, tad par politisku partiju finansēšanas jautājumu jādomā tikpat nopietni kā par valsts amatpersonu un Saeimas deputātu finansēšanu," sacīja Repše. Viņš arī pauda - ja ierobežota dāvanu un ziedojumu pieņemšana Saeimas deputātiem un citām valsts amatpersonām, tad "ļaut partijām pieņemt dāvanas ir neloģiski un nepareizi". 
	Repše arī norādīja, ka nepieciešami stingrāki ierobežojumi ziedojumu pieņemšanā, kā arī atbildība par finansēšanas likuma pārkāpumiem. 
	Premjers norādīja, ka vēl nav paspējis sarīkot plašas konsultācijas šajā jautājumā. 
Jau vēstīts, ka nedēļas nogalē JL ziedojumos atklājušās būtiskas neskaidrības - nesakritība konstatēta starp partijas finanšu deklarācijās un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājas lapā publicēto informāciju, turklāt divi JL ziedotāju sarakstos minētie cilvēki publiski paziņojuši, ka izmantoti kā starpnieki. Partiju finansēšanas likums liedz partijas finansēt ar trešo personu starpniecību.


KNAB ierosina aizliegt uzņēmumiem ziedot partijām

LETA  10/07/03     Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien Saeimas Pretkorupcijas komisijas deputātiem iesniedza izstrādātos grozījumus Partiju finansēšanas likumā, kas cita starpā paredz aizliegt pieņemt ziedojumus no juridiskām personām. 
	KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks pēc komisijas sēdes žurnālistiem skaidroja, ka iespējas finansēt partijas ar uzņēmumu starpniecību ļauj slēpt īstos ziedotājus, jo Latvijā dibināt uzņēmumus ir viegli. 
	Vilks norādīja, ka šobrīd kopējais juridisko personu ziedojumu apjoms veido aptuveni 20% no ziedotāju skaita. 
	KNAB arī rosina likumā noteikt, ka partijas naudu nedrīkst saņemt no citu valstu pilsoņiem vai bezvalstniekiem, kā arī izsniegt aizdevumus, galvojumus vai garantijas. 
	Vēl viens KNAB priekšlikums paredz, ka partijas naudu drīkst ņemt tikai no tiem cilvēkiem, kas šo naudu deklarējuši Valsts Ieņēmumu dienestā un par to nomaksājuši nodokļus. Izteikta ierosme, ka visa nelikumīgi iekasētā nauda būs jāatdod valstij un KNAB varēs rosināt tiesā apturēt tās partijas darbību, kas to nedara. 
	KNAB rosina likumā noteikt, ka partijām kopā ar gada ienākumu deklarāciju birojam būtu jāsniedz biedru saraksts, kā arī informāciju par izmaiņām partijas vadībā. 
	KNAB iesniedza komisijai arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Šajos priekšlikumos, piemēram, paredzēts sodīt ar piespiedu darbu vai naudas sodu tos, kas partijai ziedojuši ar starpnieku palīdzību. Ja šādi persona rīkosies atkārtoti, saskaņā ar KNAB ierosinātajām izmaiņām draudēs cietumsods. 
	Starpniekus paredzēts atbrīvot no kriminālatbildības, ja viņi par savu rīcību būs labprātīgi ziņojuši tiesībsargiem. Šis priekšlikums izsauca visniknākās deputātu iebildes. Piemēram, pēc Annas Seiles (TB/LNNK) teiktā, pirmsvēlēšanu laikā par partiju politiskās cīņas ieroci kļūtu fiktīvo ziedotāju "piespēlēšana" konkurentiem, tādējādi radot speciālu nodarbošanos - starpnieks. 
Deputāti nolēma KNAB iesniegtos priekšlikumus izskatīt kādā no tuvākajām Pretkorupcijas komisijas darba grupas sēdēm. Deputāti informēja, ka darba grupa strādā pie līdzīgiem priekšlikumiem likumā. 


Repše iesaka atlaist Šleseru

LETA  10/07/03      Ministru prezidents Einars Repše vakar partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas sēdē izteicis piedāvājumu atbrīvot no amata premjera biedru Ainaru Šleseru (Pirmā partija), apliecināja vairāki sēdēs dalībnieki. 
	Premjera dusmas esot izraisījušas Latvijas Pirmās partijas (LPP) iespējamās iebildes pret valdības piedāvāto speciāldienestu reformu, kas paredz, piemēram, Satversmes aizsardzības biroju nodot premjera pārraudzībā. 
	Ministru prezidenta izteiktā doma deputātu un citu partijas biedru atbalstu nav guvusi. 
	Sarunā Repše nenoliedza, ka būtu izteicis minēto ierosinājumu. Tomēr premjers aicināja nevērtēt un neanalizēt iespējamos risinājumus, idejas, ieceres, bet gan skatīties uz pieņemtajiem lēmumiem. 
	Valdības vadītājs norādīja, ka ir bijušas vairākas ierosmes, par kurām diskutēts, jo "joprojām koalīcijā ir desmit deputāti, kas balso pretēji iepriekš sacītajam". 
	"Mīļie koalīcijas partneri" LPP vairākkārt esot nākuši klajā ar dažādiem paziņojumiem. Tāpēc tiks analizēts, vai koalīcijā ir kādas psiholoģiskas nesaskaņas, vai arī problēma ir nopietnāka. Repše pauda apņēmību darīt visu iespējamo, lai atrisinātu radušās problēmas koalīcijas partneru vidū un lai uzlabotu savstarpējo komunikāciju. 
	LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons atzina, ka varas centralizācija premjera rokās apdraud demokrātiju, tādēļ partijas biedru vidū izteikta ideja speciāldienestus nodot Nacionālās drošības padomes, nevis premjera pārraudzībā. Viņš arī pieļāva, ka ar šādiem priekšlikumiem LPP varētu nākt klajā, skatot grozījumus trijos likumos, kas nosaka drošības iestāžu reorganizāciju. 
	Jēkabsons cer, ka Repše priekšlikumu par Šlesera atlaišanu izteicis neapdomīgi un emociju karstumā. Tomēr LPP priekšsēdētāju šādi izteikumi nepārsteidz, jo jau iepriekš LPP pārstāvji uzzinājuši, ka tiek gatavots juridisks pamatojums Šlesera un īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Ainara Baštika atbrīvošanai no amata. 
Šādu ieceri Jēkabsons vērtē ļoti negatīvi, jo premjera biedrs kopā ar ekonomikas ministru Juri Lujānu veicot lielu darbu ekonomikas stratēģijas izstrādē. 


Tautas partija prezidentei pauž bažas par nesaskaņām koalīcijā

BNS  10/07/03     Opozīcijā esošā Tautas partija otrdien, tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, paudusi bažas par nesaskaņām koalīcijā, kas neveicina konstruktīvu darbu Latvijai īpaši svarīgā laikā, gatavojoties reālai integrācijai Eiropas Savienībā (ES). Tautas partijas līderis Atis Slakteris pēc tikšanās ar prezidenti žurnālistiem sacīja, ka šobrīd atklājies, ka Latvijai ir lielas problēmas ar valsts attīstības plāna izstrādāšanu un pieņemšanu, un šobrīd visi spēki būtu jākoncentrē produktīvam darbam, lai Latvija spētu pilnvērtīgi izmantot ES piedāvātās iespējas, taču intrigas koalīcijā  šo procesu neveicina.
	"Intrigu un problēmu dēļ koalīcijā šīs lietas tiek aizmirstas," teica Slakteris. Viņš pastāstīja, ka šo problēmu partija pārrunājusi ar prezidenti un  arī viņa paudusi pārliecību, ka šobrīd Latvijai jākoncentrē spēki savai prioritātei - pilnvērtīgai integrācijai ES, aizmirstot par sīkām iekšpolitiskām intrigām.
Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis žurnālistiem pastāstīja, ka ar prezidenti arī pārrunāta Latvijā aktuālā korupcijas problēma. Tautas partija norādījusi, ka šobrīd cīņa pret korupciju notiekot tikai vārdos, jo konkrētas likumu izmaiņas vai, piemēram, kriminālprocesa likuma pilnveidošana, nenotiek pietiekami ātri. Arī prezidente atzinusi, ka būtu nepieciešams ātrāk pilnveidot likumus cīņai pret korupciju, nevis tikai to deklarēt vārdos. "No paša Repšes nekādas reālas iniciatīvas nav bijis. Pie kriminālprocesa likuma vairāk strādā parlaments," norādīja Kalvītis. Viņš arī pastāstīja, ka ar prezidenti pārrunāta iespējamā nepieciešamība rīkot vēl vienu referendumu par jauno Eiropas konstitucionālo līgumu. Tautas partija prezidentei apliecinājusi, ka referenduma rīkošanu partija neuzskata par pašmērķi. "Ja valsts izcīnīs tikpat labas pozīcijas, kas tuvas šobrīd spēkā esošajam Nicas līgumam, par referendumu nevar būt runas, taču, ja federālisma idejas uzvarēs, būs rūpīgi jāapsver referenduma iespējamība," sacīja Kalvī tis.


JL apsver nelikumīgo ziedojumu brīvprātīgu atdošanu 

Diena  10/08/03      Jaunā laika (JL) valde trešdien lems, vai brīvprātīgi, vēl pirms Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeigs partijas ziedotāju pārbaudi, atdot nelikumīgi saņemtos 14 000 latu, ko partijai un tās līderim pārskaitījuši divi cilvēki, kas kalpojuši kā izkārtnes svešai naudai un to publiski atzīst. Ja JL arī nolems naudu neatdot līdz KNAB prasībai, tā neiešot zaļo zemnieku pēdās un naudu pārskaitīšot bez tielēšanās, Dienai teica JL ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. Viņš otro dienu atkārto, ka nav pārliecināts - līdzīgi gadījumi neatkārtosies. Bažām varētu būt pamats, jo Diena otrdien JL ziedojušo privātpersonu sarakstā uzgāja vismaz 20, kuriem nav biznesa vai kuru uzņēmumu gada pārskati rada šaubas par spējām legāli atvēlēt naudu partijai. 
	Nav pamata domāt, ka visi Uzņēmumu reģistra (UR) datu bāzē neatrodamie ziedotāji būtu blēži - pastāv iespējas ziedot no mantojuma, īpašumu pārdošanas, uzkrājumiem, vienkārši labas algas, taču šādi ziedojumi rada pastiprinātas aizdomas, un JL kasē tādu ir turpat Ls 60 000. 
	Tā kā KNAB pirms pārbaudes beigām neatbild uz jautājumiem par konkrētu ziedotāju aizdomīgumu, nevar pateikt, vai kādu no tiem birojs pēta sīkāk. Līdzīga situācija bija arī ar citām lielajām partijām, visvairāk - Tautas partijai un ZZS, kas pēdējās gadījumā KNAB pārbaudē arī daļēji apstiprinājās.
	G.Krupņikovs apgalvo, ka partijas ziedotāji pārbaudīti pēc publiski pieejamajām datu bāzēm, arī Lursoft. Taču nav skaidrs, kā tad partija varēja palaist garām it kā nepazīstamu cilvēku kafejnīcā savaņģoto starpnieku Valentīnu Kļavu. Viņa firma Balteks Rīga UR par pēdējiem gadiem nav sniegusi pārskatus, bet 2000.gadā tās apgrozījums bija Ls 239. G.Krupņikovs skaidroja, ka sīkākas ziņas par pārbaudes procedūru varētu sniegt grāmatvede, kas JL vairs nestrādā un kuras mobilais tālrunis esot izslēgts. Tāpēc neatbildēts paliek arī jautājums, vai JL atsevišķi fiksējis potenciāli aizdomīgus ziedojumus, kuru devēji nav atrodami UR datu bāzē. "No mūsu situācijas neviens nav pasargāts - kāda starpība, ir vai nav Lursoft, ja cilvēks apgalvo, ka kafejnīcā sarunāts," teica G.Krupņikovs.
Lai gan pirmajās skandāla dienās JL pārstāvji nešaubīgi pauda, ka naudu pagaidām neatmaksās, šī nostāja sāk šķobīties. "Tas ir iespējams variants," saka G.Krupņikovs. Cits valdes loceklis Edgars Jaunups nebija tik pārliecināts un apgalvoja, ka, visticamāk, partija gaidīs KNAB izmeklēšanas beigas un slēdzienu, kas noteiks, kā jārīkojas, bet nekādā ziņā netielēšoties ar naudas atdošanu. Ierindas biedri ir citās domās. "Ir ne tikai juridiskas kategorijas, bet arī morāli ētiskas partijai, kas ir pie varas un kuras pārraudzībā ir šī iestāde. Ja mēs tam piekrītam, nav neviena iemesla, kāpēc mēs nevarētu realizēt šīs ētikas kategorijas dzīvē un parādītu labu piemēru," teica Pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.


Solot mainīties, Repše vienlaikus drupina valdību 

Diena  10/08/03     Solot uzlabot sadarbību ar partneriem un otrdien izsakot vēlēšanos tikties ar visu koalīcijā esošo politisko spēku valžu pārstāvjiem, premjers Einars Repše (JL) vēlas parādīt labo gribu, lai saglabātu šo valdību. Tajā pašā laikā Jaunā laika frakcijas un valdes sēdē pirmdien izsakot iespēju atbrīvot no amata premjera biedru Aināru Šleseru (LPP), kā ziņo LETA, premjers provocē šīs valdības krišanu. Kā zināms, LPP valde ir paziņojusi, ka aizies no valdības, ja nepamatoti tiks atstādināts kāds tās ministrs.
	LPP līderis Ēriks Jēkabsons arī otrdien vērsa uzmanību uz varas centralizāciju premjera un valdības rokās un centieniem mazināt parlamenta lomu. Kā zināms, pirmdien premjers paziņoja, ka koalīcijai nav vairākuma, Saeima ir mazspējīga "un neko labāku mēs no šāda likumdevēja sagaidīt nevaram". E.Repše atgādināja, ka bija aicinājis tautu balsot par vienu lielu un spēcīgu partiju, nevis par saskaldītu Saeimu. Teiktais liecina, ka viņš joprojām uztur ideju par Saeimas ārkārtas vēlēšanām. 
	"Saeimai ir jāstrādā un tai ir tiesības izteikt arī atšķirīgus viedokļus. Jautājums ir par koalīcijas partiju sadarbošanās modeļiem un par valdības spēju nodrošināt sev vairākumu parlamentā," otrdien pēc tikšanās ar opozīcijas partijām sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 
	Viņa atturējās vērtēt situāciju koalīcijā pēc pagājušajā nedēļā notikušajām sarunām ar tās partijām, kas šķietami beidzās uz cerīgas nots. Prezidente trešdien tiksies ar premjeru un vēlēsies vispirms dzirdēt viņa paša vērtējumu par situāciju, taču V.Vīķes-Freibergas atturība liecināja, ka viņas prāts nav mierīgs.
	E.Repše pirmdien presei apliecināja gatavību daudz vairāk laika veltīt diskusijām un otrdien spēra pirmo soli šajā virzienā ar ministru, nevis partiju līderu starpniecību uzaicinot partiju valdes uz tikšanos. Tajā pašā laikā, kā ziņo LETA un kam arī Diena guva apstiprinājumu neoficiālās sarunās, premjers ir pieļāvis iespēju atbrīvot A.Šleseru. Kāds koalīcijas politiķis neoficiāli atzina, ka šādas idejas īstenošana ir ticama, zinot premjera raksturu, "lai arī LPP netic, ka E.Repše varētu tā rīkoties, viņam patīk riskēt un apliecināt sev, ka nav nepārvaramu kalnu pāreju". Oficiāli premjers šādu iespēju ar preses sekretāres Kristīnes Jučkovičas starpniecību komentēja mīklaināk: "Premjers vēlreiz aicina nevērtēt iespējamos risinājumus, idejas vai ieceres, bet gan skatīties uz pieņemtajiem lēmumiem un padarīto."
	Pats A.Šlesers aģentūrai LETA premjera pieļāvumu raksturojis kā "dunča dūrienu mugurā". "Taču mana āda ir bieza, un asmens nav skāris dzīvībai svarīgus orgānus," teicis A.Šlesers. LETA ziņo, ka premjera biedra iespējamā atbrīvošana tiek saistīta ar LPP iebildēm pret valdības piedāvāto speciālo dienestu reformu, par kuru ir šaubījušies arī citi koalīcijas partneri. 
	Otrdien Ē.Jēkabsons kā vēl vienu pazīmi varas koncentrācijai premjera rokās minēja šos projektus, kas paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Satversmes aizsardzības biroja nonākšanu premjera padotībā. Ē.Jēkabsons ierosina šīs tiesībsargājošās iestādes nodot Valsts prezidentes vadītās Nacionālās drošības padomes pārraudzībā.
	Tiekoties ar prezidenti, bažas par valdības darbu otrdien izteica arī opozīcija. Tautas partijas frakcijas priekšsēdis Aigars Kalvītis presei atzina, ka "šis graujošais fons kaitē valsts starptautiskajam prestižam un neļauj veikt valdībai uzdevumus, kas saistīti ar pilntiesīgu Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā". 
Tautas saskaņas partijas līderis Jānis Jurkāns, kas vairs nesolīja atbalstīt E.Repšes valdību, ja kāda partija no tās aiziet, uzsvēra: "Situācija ir ļodzīga, premjeram ir jācīnās ar kolēģiem koalīcijā, un lielie uzdevumi netiek risināti."


Prezidente norāda uz opozīcijas nozīmi

BNS  10/07/03     Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien pēc tikšanās ar visu Saeimas opozīcijas frakciju pārstāvjiem uzsvēra mazākuma būtisko lomu parlamentāras valsts darbā un pauda cerību, ka arī opozīcijas viedoklis Saeimā vienmēr tiks uzklausīts. Vīķe-Freiberga žurnālistiem norādīja, ka ar opozīcijas pārstāvjiem pārrunājusi vairākas šobrīd aktuālas tēmas, tostarp sociālus jautājumus. 
	Viņa atzina, ka opozīcijai un pozīcijai ir ļoti līdzīgi mērķi, jo visas Saeimā ievēlētās frakcijas vēlas redzēt Latvijas attīstību, un, iespējams, ir tikai dažādi viedokļi, kā šos mērķus panākt. 
	Prezidente pastāstīja, ka ar vairākām opozīcijas frakcijām pārrunājusi kriminālprocesa kodeksa virzību, kurš šobrīd Saeimā pieņemts pirmajā lasījumā. Viņa pauda, ka parlamenta pārstāvji bijuši ar viņu vienisprātis, ka šo likumu nepieciešams pieņemt pēc iespējas ātrāk. "Tas mums ir ļoti nepieciešams, un ir pienācis laiks, lai tas reāli sāktu darboties," sacīja prezidente. 
	Viņa arī klāstīja, ka ar Tautas partiju pārrunājusi Latvijas attīstības plāna izstrādi. Prezidente esot aicinājusi partiju būt ļoti konstruktīvai. "Mēs runājam arī par to, ko Tautas partija šajā jautājumā varētu darīt no opozīcijas sēdekļiem," teica prezidente, norādot, ka aicinājusi partiju sekot līdzi attīstības plāna izstrādei. 
	Savukārt runājot par valdības stabilitāti, par ko pauda bažas vairāku partiju pārstāvji, prezidente norādīja, ka "opozīcijas rokās nav valdības stabilitāte". Viņa sacīja, ka katra no opozīcijas partijām "labprāt sēdētu pozīcijas rindās". 
	Vīķe-Freiberga norādīja, ka par valdības darba spēju iecerējusi runāt trešdien nedēļas tikšanās reizē ar premjeru Einaru Repši. 
Prezidente otrdien tikās ar visu Saeimas opozīcijas frakciju pārstāvjiem - Tautas partijas, Tautas saskaņas partijas, Sociālistiskās partijas un apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputātiem. 



Izglītība


Atceroties mīļākos pedagogus skolotāju dienā

NRA  10/04/03    Šī diena ir veltīta gan esošajiem, gan bijušajiem skolotājiem. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Skolotāju dienā aicina katru kaut vai domās atcerēties savus skolotājus, apciemot viņus un pateikties.
"Bērniem tā ir lieliska iespēja sagādāt svētkus saviem skolotājiem, ļaujot viņiem apzināties sava darba vērtību," norāda ministrs. Skolotājus viņš aicina nomest uz brīdi rūpju nastu, apskatīties apkārt un novērtēt, ka apkārt ir bērnu mīlestība, smiekli un čalas. "Jūsu rokās lielā mērā ir ielikti viņu likteņi, no jūsu darba un attieksmes būs atkarīgs, kādu ceļu izvēlēsies jūsu bērni," sacīja ministrs. 


Studentu kopmītnes sola pārvērst par labas kvalitātes dzīvokļiem

NRA  10/06/03      Ar laiku iecerēts studentu kopmītnes pārvērst par labas kvalitātes studentu dzīvokļiem ar attiecīgu samaksu - aptuveni 50 latu mēnesī. Katrs students pēc savas izvēles un maksātspējas būs tiesīgs izvēlēties dzīvot viens vai kopā ar citiem, stāsta Latvijas Universitātes sabiedrisko attiecību departamenta direktors Jānis Palkavnieks.
	Pašreizējais universitātes astoņu dienesta viesnīcu stāvoklis esot apmierinošs, viņš norādīja. Turpretim, piemēram, Tālivalža ielas dienesta viesnīcas iemītnieki teic, ka pie visa jau pierod. Arī pie dzīvošanas saspiestībā, dzeltenīgas veļas un apzīmētām tapetēm, kas nāk mantojumā no iepriekšējām paaudzēm, un kāds tarakāns esot tas mazākais ļaunums. Mēdzot gadīties, ka atsevišķās istabās raustās elektrība vai pat pazūd uz pāris dienām sesijas laikā. Studentiem nav ne jausmas, kad pēdējo reizi kopmītnē bijis remonts.
J. Palkavnieks norāda, ka kopmītnes nav universitātes prioritāte, jo tā nenodarbojas ar "viesnīcu servisu", bet gan sniedz iespēju iegūt augstāko izglītību.


Rīgā pirmā tālmācības koledža Baltijā

NRA  10/06/03      Sestdien Rīgā atklāja pirmo tālmācības augstskolu Baltijas valstīs - Biznesa vadības koledžu (BVK). Augstskolā iespējams iegūt augstākās profesionālās izglītības diplomu un noteiktu profesionālo kvalifikāciju, kura atbilst Eiropas Savienības (ES) profesionālo kvalifikāciju skalā pieņemtajam ceturtajam profesionālo kvalifikāciju līmenim. Pašlaik BVK iespējams apgūt divas studiju programmas - komercdarbība un iestāžu darba organizācija un vadība. Biznesa vadības koledžā izveidota arī īpaša grāmatu "kaltuve", kur atbilstoši speciāli izstrādātājai tālmācības metodikai tiek sagatavoti rakstiski šo studiju materiāli - oriģinālgrāmatas. Saimniecības vadītājs Ivars Asnis demonstrē grāmatas tapšanu.


Vidusskolēniem bažas par centralizēto uzņemšanu augstskolās

NRA  10/06/03     Vidusskolēni ir neziņā par Augstskolu likumu normām, kuras paredz ar 2004. gadu uzņemšanu augstskolās pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem.
	"Esmu neizpratnē par to, vai Augstskolu likuma normas tiks pieņemtas ar 2004. gadu vai arī to pieņemšana tiks atlikta," Neatkarīgajai stāsta 12. klases skolniece Elīna Kleinberga.
	Savukārt Tukuma Raiņa vidusskolas 12. klases skolniece Lelde norāda, ka viņa gribētu koncentrēties konkrētiem eksāmeniem, lai tos varētu labāk nokārtot. 
	"Uzskatu, ka ir jāzina, kuri centralizēto eksāmenu rezultāti man būs nepieciešamai, stājoties augstskolās, tāpēc šā brīža situācija ir nepatīkama," saka Lelde. Viņa norāda, ka neziņa vidusskolēnos rada nevajadzīgu stresu.
	"Vidusskolēnu bažas par to, kurus centralizētos eksāmenus kārtot, ir pamatotas," norāda Augstākās izglītības padomes (AIP) pārstāvis Jānis Eglītis. Viņš iesaka izveidot izdevumu par visām augstskolām un to prasībām, lai vidusskolēnam būtu pilnībā skaidrs, kurus centralizētos eksāmenus kārtot. 2000. gada beigās Saeimas akceptētie Augstskolu likuma grozījumi noteic, ka "uzņemšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem". Šī kārtība stājas spēkā no 2004. gada.
	Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska padomnieks Artis Jurkevics norāda, ka bažām par Augstskolu likumu normu apdraudējumu nav pamata. "Nav izglītības un zinātnes ministram šaubu, ka likuma normas netiks realizētas," atklāj A. Jurkevics. Viņš piebilst, ka 8. oktobrī AIP, Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) un Augstākās izglītības departamenta pārstāvji tiksies ar K. Šadurski, lai pārrunātu visas sasāpējušās problēmas.
	Savukārt Rektoru padomes priekšsēdētājs un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Vētra atklāj, ka reflektantu bažas ir pamatotas. "Esmu pārliecināts, ka jaunieviestās Augstskolu likumu normas nevarēs attiecināt uz visiem reflektantiem tādā veidā, kā tas ierakstīts likumā," secina J. Vētra. Likuma normas nevarot realizēt uz tiem, kas vidusskolu beiguši tad, kad vēl nebija centralizēto eksāmenu. Šie cilvēki jau reiz ir ieguvuši vidējo izglītību, kāpēc viņiem būtu jākārto vēl kāds centralizētais eksāmens. J. Vētra norāda, ka otra daļa studentu ir tie, kas vidējo izglītību ieguvuši ārzemēs, līdz ar to viņiem nav iespējas pieteikties uz centralizēto eksāmenu šeit. Nākamā norma ir saistīta ar maģistrantiem un doktorantiem. 
"Ja mēs burtiski lasām likumu, tad sanāk, ka arī maģistrantūra un doktorantūra ir studiju programmas, kurās var uzņemt, pamatojoties uz vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultātiem," stāsta J. Vētra. Viņš norāda, ka likuma normām jābūt tādām, lai nevienam netiktu nodarīts pāri, bet tomēr vislabāk būtu šo Augstskolu likuma normu stāšanos spēkā pārceltu vismaz par pāris gadiem.



Statistika un reitingi


Bezdarbs Austrumeiropā divreiz lielāks kā ES

LETA  10/02/03    Vidējais bezdarba līmenis astoņās Centrālas un Austrumeiropas valstīs (CEE-8), kuras gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai (ES) 2004.gada maijā, augustā bijis 14,5% robežās un gandrīz divkārt pārsniedz 8%, kas šajā mēnesī reģistrēti Eiropas Savienībā, ziņo statistikas aģentūra "Eurostat". Polijā bijis visaugstākais bezdarba līmenis - 20%, kas saglabājās nemainīgs no jūlija, bet otrais augstākais rādītājs reģistrēts Slovākijā - 16% salīdzinājumā ar 16,2% jūlijā. Šīm valstīm seko Latvija un Lietuva ar attiecīgi 12,2% un 11,0%. Bezdarba līmenis Lietuvā nedaudz pazeminājies no 12,3%. 


Iedzīvotāju skaits sarūk

BNS  10/02/03    Iedzīvotāju skaits Latvijā pēdējo triju gadu laikā samazinājies par vairāk nekā 50 tūkstošiem, un šā gada sākumā valstī dzīvoja 2,331 miljons cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) demogrāfijas gadagrāmatā apkopotie dati. Taču CSP norāda, ka pēdējos gados iedzīvotāju skaita samazināšanās tempi ir kļuvuši lēnāki - 2000. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās par 0,7%, bet pērn par 0,6%.
	Pirms trim gadiem Latvijā dzīvoja 2,377 miljoni iedzīvotāju, 2001.gada sākumā 2,364 miljoni, bet pērnā gada sākumā 2,345 miljoni cilvēku. 
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20 044 bērniņi, bet nomira 32 498 cilvēki, līdz ar to iedzīvotāju dabiskais pieaugums valstī ir negatīvs. Savukārt no Latvijas pagājušajā gadā uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs izbraukuši 3,3 tūkstoši cilvēku, un tas ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējos gados. Visvairāk cilvēku uz ārzemēm no Latvijas izbraukuši deviņdesmito gadu sākumā - 1993.gadā  no Latvijas prom aizbrauca vairāk nekā 36 tūkstoši cilvēku. 


Dolgopolovs populārāks par Rīgas pilsētas mēru

BNS  10/03/03   No Rīgas domes (RD) amatpersonām pilsētnieki vispozitīvāk vērtē Rīgas vicemēru Sergeju Dolgopolovu (Tautas saskaņas partija, TSP), kurš populārāko amatpersonu sarakstā apsteidzis pat pilsētas mēru Gundaru Bojāru (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, LSDSP), liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākās aptaujas dati. 
	Populārāko amatpersonu sarakstā Dolgopolovs ierindojies pirmajā vietā ar 21,6 punktiem. Viņa darbību pozitīvi vērtē 45,6% aptaujāto rīdzinieku. Bojārs ar 19,4 punktiem ir otrajā vietā, viņa darbību pozitīvi vērtē 50,04% rīdzinieku, bet negatīvi - 31%. 
	Trešā populārākā amatpersona ir Kultūras komitejas vadītājs Dainis Īvāns (LSDSP) ar 19,1 punktu. Rīgas izpilddirektors Māris Tralmaks (LSDSP) ir tikai astotais populārāko amatpersonu sarakstā. 
Pati nepopulārākā domes amatpersona ir Īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"). Viņa reitings ir -13,6 punkti. Otra nepopulārākā amatpersona ir Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Leonīds Kurdjumovs (TSP) ar reitingu -8,3 punkti. Negatīvs reitings (-2,2 punkti) ir arī Izglītības komitejas priekšsēdētājam Guntaram Jirgensonam (LSDSP). 


Latviešu īpatsvars Latvijā - 58,5%

BNS  10/04/03      No visiem Latvijas iedzīvotājiem 58,5% jeb 1,36 tūkstoši cilvēku ir latvieši, bet otra lielākā nācija valstī ir krievi. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 362 666 latvieši un, lai gan tas ir par trim tūkstošiem mazāk nekā pērn, latviešu īpatsvars valstī ir palielinājies no 58,3% līdz 58,5%. Savukārt krievu skaits Latvijā samazinājies par 0,2% un ir tieši 29%. 
	Šī gada sākumā Latvijā dzīvo arī 174 lībieši, un tas ir par četriem mazāk nekā pirms gada. 
Vienīgās tautības, kuru skaits Latvijā pērn palielinājies, ir ebreji, čigāni un vācieši. Ja pirms diviem gadiem Latvijā dzīvoja 9637 ebreji, tad šī gada sākumā šīs tautības pārstāvju skaits valstī palielinājies līdz 10 125. Savukārt čigānu skaits palielinājies no 8267 līdz 8358. Arī vāciešu skaits Latvijā pērn palielinājies gandrīz par simtu. 
	Latvijā kopumā dzīvo vairāk nekā 40 tautību pārstāvji, to vidū arī tādas tautības kā korejieši, čečeni, udmurti, karēļi, čuvaši, lezgīni, marieši, modrovieši un osetīni. 
Latvijā mitinās arī 167 amerikāņi, 320 grieķi, 3003 tatāri, 245 kazahi, 293 baškīri. 


Internetu lietos visi Latvijas ekonomisiki aktīvie iedzīvotāji 

BNS  10/04/03     Pēc pāris gadiem Latvijas interneta lietotāju skaits būs sasniedzis maksimālo līmeni, jo par regulāriem interneta lietotājiem būs kļuvuši gandrīz visi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, prognozēja jaunizveidotā Informācijas sabiedrības biroja (ISB) vadītāja Ina Gudele.
	Viņa skaidroja, ka interneta lietotāju skaits strauji pieaugs, jo drīzumā uzlabosies pašlaik diezgan nabadzīgais interneta saturs latviešu valodā un pieaugs pastāvīgā interneta pieslēguma lietotāju skaits. "Krieviski lasošajiem lietotājiem internets piedāvā daudz vairāk iespēju nekā latviešu valodā, jo Krievijā ir vairāk attīstīts interneta saturs, nevis tehnoloģijas," piebilda Gudele. 
	ISB vadītāja prognozēja, ka iezvanpieejas interneta lietotāju skaits nākotnē mazināsies ļoti strauji. Pēc Gudeles teiktā, no pagājušā gada, kad iezvanpieeju lietoja 33% no interneta lietotājiem, to skaits sarucis līdz 25%. 
	Tāpat pieaugs arī interneta lietotāju skaits caur kabeļtelevīziju, jo pašlaik šo lietotāju skaits ir neliels, bet pakalpojuma iespējas - plašas. 
	Pašlaik Latvijā interneta pakalpojumus piedāvā aptuveni 70 firmu, no kurām lielākā daļa darbojas Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās. Pēc Gudeles prognozēm, Latvijas interneta lietotāju skaits šogad varētu pieaugt līdz pat 450 tūkstošiem cilvēku. 
	Pašlaik internetu Latvijā regulāri katru nedēļu lieto aptuveni 38% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Viszemākais datoru un interneta izplatības līmenis ir lauksaimniecības sfērā strādājošajos uzņēmumos, kas skaidrojams ar nozares specifiku, bet vēl jo vairāk - ar tehnoloģiskajām problēmām un nelabvēlīgāko ekonomisko situāciju lauku rajonos. 
	ISB darbu sāka tikai pagājušajā nedēļā. ISB izveides mērķis ir koordinēt valsts politiku informācijas sabiedrības attīstības jomā. Pašlaik birojam nav sava finansējuma. 
ISB izveides mērķis ir koordinēt valsts politiku informācijas sabiedrības attīstības jomā. Gudele minēja, ka svarīgākie biroja uzdevumi ir digitālā paraksta un elektronisko dokumentu ieviešana, informācijas sabiedrības attīstības stratēģijas izstrāde, kā arī darbs pie intelektuālā īpašuma aizsardzības, bez kā nav iedomājama informācijas sabiedrība. 


Latviešu skaits samazinās, bet īpatsvars pieaug 

Diena  10/07/03     Latviešu skaits Latvijā samazinās tāpat kā vairākuma citu mūsu valstī mītošo tautību iedzīvotāju skaits, tikai latviešiem tas notiek lēnāk. Līdz ar to latviešu īpatsvars pēdējos gados ir palielinājies un patlaban ir 58,5%, bet otras lielākās Latvijas nācijas - krievu - īpatsvars samazinājies un patlaban sasniedz 29% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Šāda tendence iezīmējas Centrālās statistikas pārvaldes izdotajā Demogrāfijas gadagrāmatā. 
	"Samazinās abas grupas - gan latvieši, gan krievi, tikai dažu iemeslu dēļ mazāk izteikta samazināšanās ir latviešiem," saka demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš stāsta, ka jau kopš 1991.gada krievu dzimstība sarukusi divkārt, bet latviešu dzimstība - tikai aptuveni par ceturto daļu. 
	To var skaidrot ar nacionālpolitiskiem aspektiem - latviešiem drošības sajūtu radīja sava neatkarīga valsts, bet krieviem radās nedrošība un neskaidrība. Savu lomu nospēlēja arī emigrācija. 
	Padomju laikos lielāks krievu skaita pieaugums bija ne tik daudz tāpēc, ka viņiem bija augstāka dzimstība, bet gan tāpēc, ka Latvijā ik gadu iebrauca tūkstošiem jaunu krievu ģimeņu, kam drīz vien dzima bērni. 
	Pašreizējo latviešu īpatsvara pieaugumu var skaidrot ar trim aspektiem, no kuriem pirmais - latviešiem, salīdzinot ar krieviem, dzimstība ir lielāka. Starp jaundzimušajiem 64% dzimuši latvietēm. Otrs - latviešiem, salīdzinot ar krieviem, vidējais dzīves ilgums ir aptuveni par gadu lielāks. Treškārt - emigrācija, jo lielākā daļa no tiem, kas pēdējos gados izbraukuši no Latvijas, ir cittautieši. 
	I.Mežs arī norāda - latvieši vairāk dzīvo laukos, kur tradicionāli ir augstāka dzimstība. "Būs interesanti vērot, vai Igaunijā pieņemtais likums par vidējās algas maksāšanu gada garumā bērna piedzimšanas gadījumā dos ievērojamu jaundzimušo skaita pieaugumu. Tādā gadījumā arī Latvijai būs jāseko igauņu piemēram, jo citādi pēc 10-15 gadiem mums krasi pietrūks darbaspēka un nāksies to ievest," saka I.Mežs.
Viena no retajām Latvijas tautībām, kurai piederīgo skaits pēdējos gados audzis, ir čigāni. Pārējo vairāk nekā 30 valstī dzīvojošo tautību procentuālais īpatsvars svārstās 0-3,9% robežās, kas nozīmē, ka Latvijā mīt tikai daži attiecīgās tautības cilvēki. 



 Latvieši joprojām sevi pieskaita pie korumpētākajiem

LETA  10/07/03     Latvija šogad starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) veidotajā korupcijas uztveres indeksa sarakstā ierindojusies 57.vietā starp 133 valstīm. Valsts saņēmusi 3,8 punktu vērtējumu no 10 iespējamajiem. 
	2002.gadā Latvija starp 102 valstīm pēc korupcijas uztveres indeksa ierindojās 52.vietā, bet 2001.gadā Latvija bija 59.vietā no sarakstā minētās 91 valsts. 
	TI norāda, ka padziļinātie pētījumi par korupciju Latvijā, ko pēdējo divu gadu laikā veikusi "Delna" un Pasaules banka, liecina par problēmas nopietnību. Pasaules bankas pētījums "Par korupciju Austrumeiropā un NVS" parādījis, ka Latvijā ir salīdzinoši zems administratīvās korupcijas līmenis, taču politiskās korupcijas jeb valsts nozagšanas jomā situācija Latvijā vērtēta ļoti kritiski. 
	Lietuvas novērtējums ir 4,7 punkti, un tas šo valsti ierindo 41.vietā. Savukārt Igaunija ir 33.vietā, tās novērtējums bijis 5,5 punkti no 10 iespējamajiem. 
	TI korupcijas uztveres indekss raksturo korupcijas uztveri sabiedrībā. Šogad indekss veidots no 17 dažādām aptaujām, ko veikušas 13 neatkarīgas institūcijas. Aptaujās apkopoti uzņēmēju, analītiķu, kā arī iedzīvotāju un ārvalstu pilsoņu viedokļi. 
Saraksta pirmajā vietā, tāpat kā pērn, ierindojusies Somija, kura saņēmusi 9,7 punktus no 10 iespējamajiem. Pirmajā desmitniekā ir arī Islande, Dānija, Jaunzēlande, Singapūra, Zviedrija, Nīderlande, Austrālija, Norvēģija, Šveice. Pēdējo, 133.vietu, TI veidotajā korupcijas uztveres indeksa sarakstā ieņem Bangladeša.

 
Deviņos mēnešos - par 12% vairāk iekasēto nodokļu

LETA  10/07/03     Šā gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekasējis nodokļos 1331,7 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2002.gada attiecīgo laika periodu, ir par 141,3 miljoniem latu jeb 11,9 % vairāk, informēja VID Komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Kļaviņa -Lauberte. 
	Kā informē VID, valsts pamatbudžetā un akcīzes nodokļa speciālajos budžetos 2003.gada deviņos mēnešos iekasēti 634,7 miljoni latu, kas, salīdzinot ar 2002.gada deviņiem mēnešiem, ir par 80,7 miljoniem latu jeb 14,6 % vairāk, sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasētas 420,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem latu jeb 6,8 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad bijuši 264,7 miljoni latu, kas ir par 34,5 miljoniem latu jeb 15% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. 
	Samazinoties uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmei par 2% no šā gada 1.janvāra, kā arī samazinoties vairāku lielo Latvijas uzņēmumu peļņai, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad samazinājušies UIN ieņēmumi. Šā gada deviņos mēnešos UIN ieņēmumi veido 70,6 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2002.gada deviņiem mēnešiem, ir par 12,8 miljoniem latu jeb 15,4 % mazāk. 
	Pievienotās vērtības nodokļa (PNV) ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos bijuši 334,4 miljoni latu, kas ir par 58,2 miljoniem latu jeb 21,1 % vairāk nekā iepriekšējā gada deviņos mēnešos. 
	Akcīzes nodoklis šā gada deviņos mēnešos iekasēts 154,8 miljonu latu apmērā, kas, salīdzinot ar 2002.gada deviņiem mēnešiem, ir par 23,7 miljoniem latu jeb 18,1 % vairāk. Vislielākais akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums bijis akcīzes nodoklim naftas produktiem, kas šā gada deviņos mēnešos iekasēts par 18,2 miljoniem latu jeb 24,1 % vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. 
	2003.gada septembrī VID iekasējis 154,2 miljonus latu, kas ir par 22,8 miljoniem latu jeb 17,4% vairāk nekā 2002.gada septembrī. Šā gada septembrī valsts pamatbudžetā un akcīzes nodoklī speciālajos budžetos VID iekasējis 76,6 miljonus latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir par 16,7 miljoniem latu jeb 27,9 % vairāk. 
Sociālās apdrošināšanas iemaksās septembrī iekasēti 47 miljoni latu, kas ir par 1,9 miljoniem latu jeb 4,3% vairāk nekā pērnā gada septembrī, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasēti 29,6 miljoni latu - par 4,2 miljoniem latu jeb 16,4 % vairāk nekā pērn. 


Citas ziņas


Laila Freivalde - jaunā ārlietu ministre Zviedrijā

NRA  10/04/03     Vakar Zviedrijas premjerministrs Jorans Pēršons par ārlietu ministri iecēlis latviešu izcelsmes juristi Lailu Freivaldi. Ministru amatus ieguvušas vēl divas dāmas, līdz ar to premjeram izdevies panākt apsolīto dzimumu līdzsvaru ministru portfeļu sadalījumā.
	"Ar šo es vēlos uzsvērt, ka valdībā tiek iesaistīti vairāk gados jauni ministri, un galvenokārt tās ir sievietes. Mans mērķis bija panākt līdzsvaru, lai puse ministru būtu vīrieši, un otra puse - sievietes. Tātad desmit ministri un desmit ministres. Tas man ir izdevies!" piektdien preses konferencē lepni konstatēja Zviedrijas premjers.
	Pie kvotu stabilizēšanas līdzdarbojusies arī jaunā Zviedrijas ārlietu ministre L. Freivalde, jo viņu premjerministrs ir izraudzījies ārlietu resora vadībai 10. septembrī noslepkavotās Annas Lindas vietā. "Laila ir ļoti pieredzējusi politiķe. Viņa palīdzēja noenkurot iekšpolitiskos jautājumus Eiropas Savienības kontekstā, un tieši tagad, kad mūsu priekšā ir ļoti grūts periods konventā, lieti noderēs viņas jurista kompetence," uzsvēra valdības vadītājs. 
	Tādējādi L. Freivalde, latviešu izcelsmes juriste, kas zviedru tautai līdz šim bija pazīstama kā tieslietu ministre no 1988. līdz 1991. gadam un no 1994. līdz 2000. gadam, kļūst par ārlietu vadītāju. Zviedru avīzes norāda arī uz L. Freivaldes motīviem, viņai savulaik ar troksni aizejot no politikas; viņa "bija spiesta atstāt valdību 2000. gadā tāpēc, ka viņa un viņas vīrs Juhans Hedstrems piekrita privatizēt dzīvokli īres namā, kurā viņi dzīvoja", lai gan šāda rīcība bija pretrunā ar ministres pausto politiku, kas aicināja neprivatizēt īres dzīvokļus pilsētu centros, lai neveicinātu segregāciju.
	Ministres reakcija toreiz izraisīja asus protestus viņas pārstāvētajā partijā un sabiedrībā. Žurnālisti, atmaskojot šo procesu - pamatā bija apgalvojums, ka politiķa vārdi nesaskan ar darbiem, - ministri pamatīgi sadusmoja, un viņa atkāpās no amata, solot politikā nekad vairs neatgriezties. Tagad L. Freivalde atzīst, ka valdību esot "pametusi dusmu lēkmē, un, kā raksta Aftonbladet, Annas Lindas slepkavība likusi viņai pārdomāt, mainīt savu agrāko lēmumu". L. Freivalde piebildusi, ka viņa neesot pirmā tieslietu ministre, kas pāriet darbā par ārlietu resora vadītāju, kā piemēru piesaucot Lielbritānijas ministru Džeku Strovu.
	Vairākās zviedru avīžu intervijās L. Freivalde uzsver, ka esot mainījusi savu lēmumu no jauna atgriezties politikā tieši A. Lindas slepkavības iespaidā.
	Atbildot uz jautājumu par kompetenci ārpolitikā, L. Freivalde uzsver, ka visu laiku esot sekojusi ārpolitiskajiem procesiem medijos. J. Pēršons uzsver, ka turpmākajās Zviedrijas sarunās ar pārējām dalībvalstīm konventā būšot vajadzīga juridiska kompetence; tā esot L. Freivaldes priekšrocība.
	Lai gan Zviedrijā varas pozīcijā patlaban ir trīs partijas - sociāldemokrāti, Vides partija un kreisie, valdību veido tikai sociāldemokrāti. Koalīcijas partneri ar šādu statusu samierinās. Tāpēc arī ministru portfeļu pārdalīšana ir nevis valdības koalīcijas partiju bet gan tikai sociāldemokrātu kompetence.
	Valdību atstājis migrācijas un ekonomisko jautājumu ministrs Jans Karlsons, kas tagad vadīšot ANO komiteju bēgļu jautājumos. Viņa agrākos pienākumus tagad pildīs divas ministres: Barbrū Holmberga, kas kļūst par jauno migrācijas jautājumu ministri (līdz tam Imigrācijas departamenta direktore) un Kārina Jemtina, kas līdz šim strādāja ar ekonomiskās palīdzības jautājumiem Ūlova Palmes centrā un pirms tam darbojusies sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas vadībā.
Valdību atstājusi arī līdztiesības jautājumu ministre, bijusī lauksaimniecības ministre Margareta Vinberga, kas pāriet diplomāta darbā, kļūstot par Zviedrijas vēstnieci Brazīlijā. M. Vinbergas pienākumus savā kompetencē pārņem demokrātijas un integrācijas lietu ministre Mona Salīna. 


Putins mīlot Latviju

LETA - ITAR - TASS  10/03/03     Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Kremlī tiekoties ar Latvijas skolēniem, atzinis, ka mīl Latviju un būtu jāuzlabo Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.
	Pēdējā laikā mums ne vienmēr bijušas vienkāršas attiecības ar Latviju," paziņoja prezidents, Kremlī tiekoties ar krievu skolēniem no Latvijas. "Tuviniekus un kaimiņus neizvēlas," viņš piebilda. Krievijas prezidents aicināja Latvijas krievvalodīgos izmantot starptautiskās tiesības, aizstāvot savas intereses, "taču bez ekstrēmām formām". Uzrunājot Latvijas skolēnus, Putins sacīja, ka mīlot Latviju un "esot tur atpūties kopā ar klasi, un tur esot lieliski".  
	Viņš uzskata, ka tieši krievu skolēniem no Rīgas būs jāuzlabo abu valstu attiecī bas. "Jums būs jāuzlabo Krievijas un Latvijas un Krievijas un Eiropas Savienības attiecības, jo Latvija ir nākamā Eiropas Savienības dalībvalsts," paziņoja Putins. 
	Maskavā ieradušies 23 Rīgas Lomonosova ģimnāzijas 4.klases skolēni,  pēc Putina ielūguma.   Rīgas skolēnu brauciens uz Maskavu organizēts pēc viņu klasesbiedra Jaroslava Karpeļuka sarakstīšanās ar Vladimiru Putinu. Šā gada aprīlī 11 gadus vecais Lomonosova krievu ģimnāzijas 3.klases skolnieks uzrakstīja Krievijas prezidentam vēstuli, kurā viņš pastāstīja par mācībām, kā arī rakstīja, ka vēlas izzināt pasauli dzimtajā valodā, nevis latviešu valodā, kā to paredz Latvijas Izglītības likums. Jūlijā Karpeļuks saņēma Vladimira Putina atbildi. Krievijas prezidents pauda izpratni par krievu skolēna vēlēšanos "mācīties un iepazīt dzīvi dzimtajā  valodā". "Daudzās pasaules valstīs lielo nacionālo kopienu bērniem ir šādas  tiesības. Mūsdienu Eiropai tā ir valsts demokrātiskuma pazīme," norādīja Vladimirs Putins. 
Viņš arī pauda cerību, ka "krievu valoda, kas Latvijā skan jau vairākus gadsimtu, skanēs Latvijā arī nākotnē".  Kā uzskata Krievijas prezidents, "tas tikai bagātinās Latvijas sabiedrību, tās  kultūru, un veicinās ekonomiskās sadarbības un labu kaimiņattiecību veidošanos  starp abām valstīm". "Krievijā mēs patiesi cenšamies to panākt," uzsvēra  prezidents.


Repše: Jānosprauž Baltijas attīstības prioritātes

BNS  10/06/03    Ministru prezidents, piektdien atklājot Baltijas Attīstības foruma samitu, kas pirmo reizi Rīgā pulcē Baltijas jūras valstu politiķus, biznesa pārstāvjus, zinātniekus un mediju pārstāvjus uz ikgadējo sanāksmi, uzvēra, ka ir pienācis laiks nospraust jaunas prioritātes, kas ļautu īstenot reģiona milzīgās iespējas. 
	Uzrunā 5.Baltijas Attīstības foruma samita dalībniekiem Einars Repše uzsvēra Baltijas jūras reģiona pieaugošo lomu pasaules ekonomikā. Repše atzīmēja, ka viens no pamatmērķiem ir veidot biznesa attīstībai draudzīgu vidi, kas ļaus iegūt vadošas pozīcijas starptautiskā līmenī sektoros, kuros reģiona potenciāls ir vislielākais. Šādu iespēju, pēc Ministru prezidenta domām, nodrošina vairāki Baltijas jūras reģiona rādītāji: tas ir visstraujāk attīstošais reģions Eiropā un līdz ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos gandrīz visas Baltijas jūras valstis būs ES dalībvalstis ar vienotu likumdošanas, administratīvo sistēmu un ES iekšējo tirgu; reģionā ir augsti izglītoti, daudzas valodas pārvaldoši darbinieki. Ministru prezidents Repše atzina, ka Baltijas Attīstības forums paver plašas iespējas valsts, privātā sektora un mediju pārstāvjiem radīt vienotu platformu diskusijām par reģiona attīstībai nozīmīgiem jautājumiem, kā arī jaunu kontaktu un partnerību izveidei. Baltijas Attīstības forums sestdien pulcējas uz piekto ikgadējo sanāksmi, un pirmo reizi tā notiek Rīgā. Sanāksmē piedalīsies vairāk nekā 400 dalībnieku - valdības, ekonomisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju pārstāvji no Baltijas jūras reģiona valstīm. Sanāksmē pirmdien piedalīsies arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Lietuvas prezidents Rolands Pakss un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels. 
Iepriekšējais Baltijas Attīstības forums notika Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā.


Premjers vairs nepiedalīsies ostu likuma uzlabošanā 

Diena  10/08/03       Premjers Einars Repše (JL) paziņojis, ka vairs nediktēšot, kā būtu jārisina strīdīgais ostu jautājums, kura dēļ gandrīz krita valdība. Koalīcijas partneru aicinājumus būt apdomīgiem un valdības iesniegto priekšlikumu palielināt valsts ietekmi Rīgas brīvostā noformēt juridiski korektā veidā premjers savulaik novērtēja kā apzinātu vilcināšanos un saistīja ar noziedzīgiem nolūkiem. Tikai Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas aicinājums Saeimai otrreiz caurlūkot šo likumu un izvērtēt arī citas iespējas, kā uzlabot Rīgas brīvostas darbību, premjera mazināja uzstājību.
	Tas liecina, ka Rīgas brīvostas jautājums galvenokārt bija līdzeklis varas demonstrēšanai un pretrunu radīšanai koalīcijā, ne tik daudz vienīgais iespējamais veids, lai uzlabotu brīvostas darbību. Premjers presei gan savu attieksmi pirmdien skaidroja citādi: "Ja šobrīd visi, kas varas hierarhijā ir virs valdības, pateiks, ka tā problēma nav jārisina vai to nevar atrisināt, mēs vismaz valdībā būsim izdarījuši visu, ko varējām." E.Repše aicināja deputātus tagad rādīt savu labo gribu un meklēt risinājumu. Kā varēja secināt no Edgara Jaunupa un Dzintara Zaķa sacītā, līdzīgi novērotāja pozīcijas ieņēmusi arī JL frakcija - tā gaidīšot darba grupas piedāvājumu un tad to vērtēšot.
Līdz nedēļas nogalei darba grupa Annas Seiles (TB/LNNK) vadībā meklēs risinājumus, kā novērst nepilnības ostu likumā, uz kurām norādīja prezidente. Projektu atkārtoti Saeima skatīs 23.oktobrī. Vēstulē E.Repšem kā Jaunā laika līderim Ventspils mērs Aivars Lembergs norādījis, ka valdības rīcība, mainot ostu pārvaldes modeli, ir pretrunā ar JL solījumiem. JL programma paredzot "mainīt ostas valdes izveides mehānismu, nosakot ne tikai valsts un pašvaldību, bet arī uzņēmēju asociāciju obligātu pārstāvību tajā".


Krievijas telekanāls "NTV Mir" intervējis V.Vīķi-Freibergu

LETA  10/06/03    Latvija labi apzinās, kur tā atrodas, kas ir tās kaimiņi un vēlas veidot pragmātiskas attiecības ar saviem kaimiņiem, sestdien, 4.oktobrī, intervijā programmā "Mūsējie ar Ļevu Novožonovu" Krievijas telekanālā "NTV Mir" paziņoja Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Prezidente teica, ka viņai nesen bijusi saruna ar Latvijas ekonomikas ministru [Juri Lujānu], kurš apgalvojis, ka viņam nekādi neizdodas nodibināt kontaktus ar Krievijas ekonomikas ministru. Jau ilgāku laiku nenotiek arī Latvijas un Krievijas starpvalstu darba grupas sanāksmes, jo, pēc prezidentes vārdiem "Krievijas pusē nav kas runā". Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Latvija uzskata, ka attiecības starp valstīm jāveido uz vienādiem nosacījumiem, neatkarīgi no to lieluma. 
	Novožonovs izjautāja prezidenti arī par krievvalodīgo nepilsoņu stāvokli Latvijā. Viņš pauda viedokli, ka nav taisnīgi tādas pašas prasības izvirzīt nepilsoņiem, kuri ieradās Latvijā pirms 30- 40 gadiem, un pašreizējiem divdesmitgadniekiem. Novožonovs arī uzsvēra, ka "impēriju iedzīvotājiem vājinās spējas apgūt svešvalodas", kā piemēru minot angļus, kas tā arī neiemācījās Indijas iedzīvotāju valodu. "Tas tiesa, kolonizētāji parasti nevēlas mācīties koloniju tautu valodu," Krievijas žurnālistam piekrita Vīķe-Freiberga. Prezidente atzīmēja, ka tiem PSRS iedzīvotājiem, kas ieradās Latvijā pirms 30 - 40 gadiem bija daudz laika un iespēju iemācīties latviešu valodu, ja viņi to nevēlējās darīt, tā ir viņu izvēle. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka latviešu sirmgalvjiem, kas padomju laikā tika deportēti uz Sibīriju, nācās ļoti īsā laikā iemācīties krievu valodu, jo no tā bija atkarīga viņu izdzīvošana. Arī tie latvieši, kas devās emigrācijā uz rietumiem, bija spiesti īsā laikā apgūt vienu vai vairākas svešvalodas. 
Runājot par izglītības reformu, prezidente uzsvēra, ka Latvijas valsts "cenšas izglītot savus pilsoņus tā, lai viņi varētu veiksmīgi darboties visās sfērās". Ja cilvēkam skolā neiemācīs latviešu valodu, kas ir valsts valoda, tā būs diskriminācija pašu cilvēku viņu turpmākajā dzīvē, norādīja Vīķe-Freiberga. Prezidente nosauca par "smagu pārpratumu" Novožonova apgalvojumu, ka Latvijā īpašuma denacionalizācija, ko viņš sauca par "restitūciju", ar īpašu nežēlību tiek realizēta attiecībā pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Prezidente uzsvēra, ka tā ir tikai īpašuma atdošana tā kādreizējiem saimniekiem, un īpašnieka tautībai nav nekādas nozīmes.


Kononovu atbrīvo no kriminālsoda

NRA  10/04/03     Izskatot Vasilija Kononova lietu, Latgales apgabaltiesa nolēma pārkvalificēt viņam piemēroto apsūdzību, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā, un sakarā ar noilgumu nolēma viņu atbrīvot no kriminālsoda. 
	Latgales apgabaltiesas tiesnesis Andris Strauts informēja, ka apsūdzību tiesājamajam tiesa pārkvalificēja, jo uzskata, ka brīdī, kad V. Kononovs pastrādāja viņam inkriminētos noziegumus, Latvija bija atradusies Vācijas okupācijā. Savukārt apsūdzētais pārstāvēja varu, kas vēlāk atbrīvoja Latviju no Vācijas okupācijas, ziņo LETA. 
Vasilijs Kononovs pēdējā vārdā lūdza tiesu viņu attaisnot, jo viņš neatzīst sevi par vainīgu inkriminētajā noziegumā, kā arī pauda uzskatu, ka šajā lietā "prokuratūra ir zaudējusi objektivitāti".


Cilēvičs draud ar mazākumtautību tiesību monitoringa atjaunošanu 

BNS  10/02/03    Ja Saeima vēl ilgi kavēsies ratificēt vispārējo mazākumtautību konvenciju, Latvijā var atjaunot monitoringu par mazākumtautību tiesību ievērošanu. Tautas saskaņas partijas deputāts Boriss Cilēvičs ceturtdien žurnālistiem, stāstot par Eiropas Padomes (EP) asamblejas pieņemtajām rekomendācijām, norādīja, ka EP Parlamentārā asambleja pieprasa ne vien Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm ratificēt konvenciju un to ievērot, bet arī aicina deklarācijā nepieņemt atrunas. Cilēvičs gan atzina, ka asamblejas rekomendācijas nevar būt piespiedu līdzeklis valstīm pieņemt lēmumus. Viņš arī norādīja, ka asamblejā pausts viedoklis - ja dalībvalstis vēl ilgi kavēsies ratificēt konvenciju, šāda vilcināšanās var būt par pamatu pārraudzības sākšanai šajā valstī. 
	Cilēvičs atgādināja, ka Latvija joprojām atrodas postmonitoringa posmā. Monitorings Latvijā tika slēgts 2001.gada janvārī ar septiņām galvenajām ratifikācijām. Galvenā rekomendācija šajā parakstā bija tieši vispārējās mazākumtautību konvencijas ratifikācija. 
	"Tad rodas pamatots jautājums, kāpēc Latvija nevēlas šo konvenciju ratificēt. Tātad tā negrib uzņemties pienākumus ziņot par situāciju valstī mazākumtautību tiesību aizsardzību jomā un dot ES institūcijām tiesības situāciju vērtēt. Tad laikam kaut kas mums tomēr nav kārtībā," sacīja Cilēvičs. 
	Viņš arī bija ļoti skeptisks par vairāku Latvijas amatpersonu izteikumiem, ka Latvija konvenciju varētu ratificēt ar vairākām iebildēm, jo tikai dažas no valstīm šādi rīkojušās, turklāt šādi precedenti tiek uzskatīti par nevēlamiem. "Lai Latvijas politiķi nelolo ilūzijas, ka EP piekritīs formālai konvencijas ratificēšanai. Tādas formālas deklarācijas nevienam nav vajadzīgas," sacīja Cilēvičs. 
	Jau ziņots, ka vairākas Latvijas amatpersonas, tostarp īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, paudušas pārliecību, ka konvenciju iespējams ratificēt tikai ar atsevišķām iebildēm. 
Latvija mazākumtautību konvenciju ir parakstījusi, tomēr nav ratificējusi. 


Pēc ministrijas un pašvaldību sarunām varēs pateikt, cik novadu Latvijā tiks izveidots 

Diena  10/04/03     To, cik novadu būs Latvijā, valdība varēs pateikt tikai pēc viedokļu saskaņošanas ar vietējām varām speciālā sarunu procedūrā - tādai ministri piekrita pašvaldību spiediena dēļ. Lai izbraukātu visu Latviju un pārrunātu reformu ar katru potenciālo novadu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai vajadzēšot aptuveni pusgadu, Dienai prognozēja ministrs Ivars Gaters (JL). Viņš vēl neatklāj sarunu principus, jo 13.oktobrī, kad paredzēta to apspriešana kopā ar pašvaldībām, vispirms tiks uzklausīti viņu priekšlikumi.
	Ja Latvijas Pagastu apvienība nebūtu neatlaidīgi uzstājusi uz sarunu nepieciešamību, valdība jau būtu izšķīrusies par novadu skaitu. Tagad pēc mēneša tai jāakceptē ministrijas piedāvātā sarunu procedūra. Valdības sēdē 23.septembrī vairāki ministri šajā pašvaldību prasībā saskatīja mēģinājumus bezgalīgi vilcināt novadu veidošanu. Pagastu apvienības priekšsēža vietnieks Ziedonis Rubezis Dienai teica, ka apvienības mērķis bijis tikai panākt, lai valdība rēķinātos ar katras pašvaldības viedokli.
	Kad MK sēdē premjers Einars Repše (JL) vairākiem desmitiem pagastu pārstāvju vaicāja, vai ir iebildumi pret 102 novadu modeli, neviens to nenoraidīja. To par pieņemamāko pagasti bija atzinuši jau agrāk. Vienīgi Lielo pilsētu asociācija aicina veidot lielākas pašvaldības, taču to situāciju neietekmēs izraudzītais modelis.
	Oponējot tiem pagastu pārstāvjiem, kas apgalvo, ka Eiropa mums neprasa lielu novadu veidošanu, I.Gaters uzsver, ka tikai finansiāli spēcīgas pašvaldības spēs apgūt Eiropas strukturālo fondu līdzekļus.
	Ministrija sarunas organizēs uz 102 novadu modeļa bāzes, kam bija vismazākā pretestība arī sabiedrībā. Tukuma mērs Juris Šulcs (LC), kura vadītā Pilsētu savienība šim modelim izteica oficiālu atbalstu, to skaidro ar jau iepriekšējās valdības laikā sagatavoto pamatojumu, kāda nebija nevienam citam modelim. Ministrija novadu veidošanu Latvijā vēlas pabeigt līdz 2005.gada pašvaldību vēlēšanām. J.Šulcs pieļauj, ka tai varētu būt vairāki posmi. "Visi saprot, ka 500 pašvaldības ir par daudz, taču nekas nenotiks, ja līdz vēlēšanām tiks izveidoti, piemēram, 150 novadi, pēc tam, turpinot apvienošanos, to skaitu var samazināt," spriež Tukuma mērs. I.Gaters piekrīt tam, ka sarunu rezultātā var nonākt tiklab līdz 150, kā 82 novadiem.
	Pagaidām neviens īsti nespēj iztēloties paredzamās sarunas, kuras I.Gaters vēlas organizēt, tiekoties un saskaņojot viedokļus ar katra potenciālā novada pašvaldībām (vienā dienā, viņaprāt, varētu izrunāties ar divu, triju novadu pārstāvjiem). Latvijas Pašvaldību savienība piedāvā principu "soli pa solim", sarunās pievēršoties katram rajonam alfabēta secībā. Ministrs to jau novērtējis kā sarežģītu shēmu, "kas var novest strupceļā". LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzina, ka līdz 13.oktobrim valde piedāvājumu vēl precizēs.
	To, ka sarunas nebūs vienkāršas, liecina vai ikkatra Dienas uzrunātā pašvaldību pārstāvja sacītais, jo katrā vietā ir kāds, kam ir cits priekšstats par attīstību. J.Šulcs aicina ļaut apvienoties tiem, kuri savstarpēji jau vienojušies, tad sarunās ar pārējām pašvaldībām noskaidrot to iebildes un nosacījumus. Tukuma mērs kā galveno priekšnoteikumu uzskata valsts atbalsta programmu, "bez kuras arī mēs nebūsim gatavi novadu veidošanai". I.Gaters jau ir solījis atbalsta programmu sagatavot līdz gada beigām, pieļaujot iespēju nākamā gada budžeta grozījumos paredzēt šim mērķim finansējumu. Taču šīs programmas subjekts būšot tikai potenciālo jauno novadu teritorijas.
	Ērgļu pagasts ir gatavs novada veidošanai pēc valdības piedāvātā modeļa un prezentējis savu projektu, atzina pašvaldības vadītājs Guntars Velcis, kas jau pirms vairākiem gadiem atbalstīja reformu, taču arī viņš saskaras ar pretestību, kad kāda pašvaldība vēlas būt citā novadā. "Vienreiz vajag kādu drosmīgu cilvēku, kas to izdara. Ja tādā pašā veidā viss turpināsies, tad tie, kas dzīvo, dzīvos, bet tie, kas mirst - tie nomirs," sacīja G.Velcis, kura pārstāvētās Tautas partijas pašvaldību vadītāji saskaņā ar viņu teikto premjera partijai Jaunais laiks varētu būt lielāks atbalsts reformas īstenošanā nekā koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība.
No Latvijas Zemnieku savienības ir ievēlēts arī Aizputes mērs Pēteris Hanka, kas gan nav šīs partijas biedrs. Viņš ir viens no to vadītājiem, kas ir pret apvienošanos. "Mums ir pilna infrastruktūra, un es nevaru savus cilvēkus pārliecināt, ka, pievienojot mazos pagastus, būs labāk, jo visi saprot, ka tad cietīs Aizputes iedzīvotāji," sacīja P.Hanka. Savukārt I.Gaters teica: "Man arī ir silti un labi kabinetā, no kura loga es varētu mierīgi vērot Bastejkalnu. Taču, ko mēs darīsim ar tiem pagastiem, kas atrodas līdzās Aizputei. Novadu veidošana ir valstisks pasākums, kas vai nu notiek, vai nenotiek." Ministrs apgalvo, ka jāskata pašvaldības kā visas valsts pārvaldes sastāvdaļa, padarot tās savā attīstībā līdzīgākas.


Šķēle nepirks Kempmayer 

Diena  10/04/03     Paziņojot par lēmumu nepirkt noslēpumaino Lielbritānijas uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML), ekspremjers Andris Šķēle (TP) vismaz uz laiku attālinājies no skandalozā ciparu televīzijas projekta. Iepriekš viņam neizdevās iegūt Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru (DLRTC), kas pērn noslēdza daudzmiljonu līgumu ar KML, bet tagad Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pieprasījis darījumu atzīt par spēkā neesošu.
	"Es vēlos īstenot digitālās televīzijas projektu, nevis tiesāties ar Latvijas valsti (..) Tāpēc esmu pieņēmis lēmumu atteikties no domas iegādāties tiklab Kempmayer Media, kā arī DLRTC, pat ja tāda iespēja rastos," piektdien izplatītajā paziņojumā saka A.Šķēle. Ar viņu pašu Dienai neizdevās sazināties.
	A.Šķēles runasvīrs Jurģis Liepnieks apgalvoja, ka ekspremjera nolīgtais advokātu birojs Simmons&Simmons iespēju iegādāties KML sācis pētīt vēl pirms sāktā tiesvedības procesa. A.Šķēle "droši vien arī būtu nopircis Kempmayer, bet sākās tiesāšanās", viņš teica. Kā ziņots, DLRTC tiesā vērsās augusta pēdējās dienās. Vaicāts, kādēļ informācija par iespējamo darījumu izplatīta vēl pirms juristu veiktās izpētes beigām, J.Liepnieks atzina, ka "tas notika vairāk nejauši". A.Šķēle par šādu iespēju paziņoja dienu pēc tam, kad atklātībā nonāca informācija - KML Latvijas meitasfirmu konsultējis J.Liepnieka uzņēmums Sofists.
	Jau agrāk A.Šķēle pauda vēlēšanos "par 70 līdz 90 miljoniem latu" iegādāties DLRTC, taču valdībā šis piedāvājums tika noraidīts. Kādreizējā premjera neatlaidīgā vēlēšanās iegūt daudzu speciālistu apšaubīto biznesu arī likusi izskanēt minējumiem, ka viņš varētu būt saistīts ar KML - šīs firmas īstenie īpašnieki nav zināmi. A.Šķēle pats gan jebkādu saistību noliedz.
	Savā paziņojumā, kuru A.Šķēle parakstījis kā "uzņēmējs", viņš atkārtoti apliecinājis savu interesi par ciparu apraidi: "Ja kādreiz nākotnē Latvijas valdība lems televīzijas digitalizāciju valstī atsākt un to atbalstīt uz privātas iniciatīvas un saprātīga biznesa pamatiem, domāju, ka būšu gatavs vēlreiz izvērtēt tādu iespēju un kopā ar starptautiski pazīstamu nozares kompāniju piedalīties šādā projektā." Koncepcija, ko vēl turpina izstrādāt Satiksmes ministrija, pašlaik gan paredz digitālās televīzijas ieviešanu atstāt valstij pastarpināti piederošā DLRTC pārziņā.
DLRTC un KML līgumu par ciparu apraides ieviešanu Latvijā noslēdza pērnā gada novembrī. Šovasar, atklājoties aizvien jauniem Latvijas pusei neizdevīgiem līguma nosacījumiem, DLRTC vērsās tiesā ar prasību atzīt līgumu par spēkā neesošu. A.Šķēle savu interesi par ciparu tehnoloģijām sabiedrībai atklāja jūlijā - laikā, kad skandāls jau bija sācies.


Vienojas par ciešāku sadarbību e-pārvaldes ieviešanā

DELFI  10/03/0    Šodien Rīgas pašvaldības un Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) kopīgi rīkotā apaļā galda apspriedē par e-pārvaldes ieviešanu Latvijā tās dalībnieki vienojās par turpmāku sadarbību informācijas un pieredzes apmaiņā, kā arī citu Latvijas pašvaldību iesaisti šajā procesā. 
	Par to DELFI pavēstīja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Mārtiņš Krieviņš. 
Apaļā galda diskusijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, LITTA prezidents Imants Freibergs, satiksmes ministrs Roberts Zīle, iekšlietu ministrs Māris Gulbis, ekonomikas ministrs Juris Lujāns, Informācijas sabiedrības biroja vadītāja Ina Gudele, kā arī citu ministriju pārstāvji. 
	Atklājot apaļā galda apspriedi, LITTA prezidents Imants Freibergs uzrunāja klātesošos, uzsverot e-pārvaldes ieviešanas nepieciešamību un identificējot piecus dažādus e-pārvaldes līmeņus. Savā runā viņš aicināja vairāk pievērsties arī sabiedrības izglītošanai darbam ar modernajām tehnologijām. 
	Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs klātesošos iepazīstināja ar Rīgas e-pilsētas projektu "e-Rīga". Prezentācijas laikā viņš kliedēja vairākus mītus, kas sabiedrībā izveidojušies par projektu, kā arī vēlreiz uzsvēra, ka "e-Rīga" nav tikai informācijas tehnoloģiju projekts, bet gan komplekss pašvaldības modernizācijas un restrukturizācijas projekts, kurā informācijas tehnoloģijas veido tikai 10 līdz 15 procentus no kopējā apjoma. Klātesošie tika iepazīstināti ar e-pilsētas stratēģiju un izvēlēto projekta ieviešanas taktiku, kad vienlaicīgi norit darbs gan pie projekta dokumentācijas izstrādes, gan reālu uzlabojumu ieviešanas. Gundars Bojārs uzsvēra, ka daudzu pašvaldības pakalpojumu sniegšanā ir nepieciešama cieša sadarbība ar valsts institūcijām, tādēļ aicināja ministriju pārstāvjus aktīvi iesaistīties konkrēto jautājumu risināšanā, lai maksimāli atvieglotu iedzīvotāju komunikāciju ar valsts un pašvaldības iestādēm. Savas prezentācijas noslēgumā Gundars Bojārs izteica gatavību dalīties Rīgas gūtajā pieredzē gan ar citām Latvijas pašvaldībām, gan valsts institūcijām. 
	Savukārt Informācijas sabiedrības biroja vadītāja Ina Gudele prezentēja savu viedokli par pašreizējo stāvokli Latvijā, uzsverot Informācijas sabiedrības biroju kā galveno e-pārvaldes projektu koordinatoru. 
LITTA viceprezidents Andris Anspoks šīs apspriedes laikā pirmoreiz prezentēja asociācijas izstrādāto viedokli par e-pārvaldes ieviešanu Latvijā. Savā runā viņš uzsvēra, ka šis process prasa visu iesaistīto pušu saskaņotu rīcību, turklāt konkrēti definējot gan projekta līderi, gan pasūtītāju. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība turpināt jau uzsāktos valsts nozīmes projektus. 


Piedāvās pirmos e-Rīgas pakalpojumus 

Diena  10/06/03    Jau oktobra beigās rīdzinieki varētu saņemt pirmos trīs e-Rīgas projekta ietvaros uzlabotos pašvaldības pakalpojumus, kas gan nebūs pilnībā pieejami internetā. Līdz šim e-Rīgas īstenošana izmaksājusi 600 000 latu, piektdien e-pārvaldes ieviešanai veltītā diskusijā sacīja Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP).
	Ar elektroniskā pasta starpniecību īpašnieki varēs, piemēram, pieprasīt izziņu par zemes gabala izmantošanu atbilstoši Rīgas pilsētas attīstības plānam. Tiesa, saņemt to kā izziņu nebūs iespējams, jo elektroniskie dokumenti vēl nav ieguvuši likumīgu spēku.
	Plānots arī vienkāršot jaundzimušo aprūpes pabalsta saņemšanu - reģistrējot bērnu, būs iespējams norādīt bankas kontu, uz kuru pabalsts pārskaitāms, un nebūs nepieciešamības saņemt naudu domes norēķinu centrā.
	Informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu varēs saņemt ar e-pastu, un paredzēts, ka tā apmaksa būs iespējama banku interneta mājaslapās. Oktobra beigās tikšot atklāts arī jaunais pilsētas interneta portāls, kurš būšot krietni daudzveidīgāks par tagadējo pašvaldības lapu, Dienai pastāstīja Rīgas domes informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Mārtiņš Krieviņš. Nākamā gada februārī plānots atvieglot nākamo pakalpojumu pieejamību. Tuvāko četru gadu laikā projekta vajadzībām plānots tērēt 13,4 miljonus latu.
Līdz šim e-Rīgas vārds visbiežāk izskanējis saistībā ar aizdomīgiem konkursiem un apšaubāmiem tēriņiem. Pērn dome noslēdza aptuveni trīs miljonu latu vērtus līgumus par projekta reklamēšanu un skaidrošanu.


Tautas fronte svin 15 gadu jubileju

BNS  10/03/03     Ar vērienīgu sadziedāšanos pie Brīvības pieminekļa un fotogrāfiju izstādi biržas namā Latvijas Tautas fronte (LTF) piektdien un sestdien svinēs 15 gadu jubileju. Pasākumos aicināti piedalīties visi tā laika Tautas frontes deputāti, aktīvisti un visi, kas devuši ieguldījumu Tautas frontes darbībā un Latvijas neatkarības atjaunošanā.
	Jubilejas pasākumi sāksies piektdien, kad Augstākās padomes LTF deputāti Uzvaras parkā pie Mārupītes dīķa stādīs "Neatkarības birzi". Koku stādīšana iecerēta kā piemiņas zīme tiem 138 Augstākās padomes LTF deputātiem, pateicoties kuriem atjaunoja Latvijas Republiku. Alejā iestādīs 138 kokus - dažādas liepas, kļavas, ozolus, pīlādžus, tūjas un egles. Savukārt sestdien pusdienlaikā Rīgas biržas namā atklās fotogrāfiju izstādi par Dziesmotās revolūcijas laikiem. Izstādes kurators Leonards Laganovskis stāstīja, ka visi interesenti varēs aplūkot 320 tā laika fotogrāfijas, kas izkārtotas uz 64 stendiem. Pēc izstādes visas fotogrāfijas ceļos uz Tautas frontes muzeju Vecpilsētas ielā. "Tas būs nozīmīgs papildinājums šim unikālajam muzejam," uzsvēra Laganovskis. Par vērienīgāko Tautas frontes jubilejas pasākumu sola izvērsties sadziedāšanās pie Brīvības pieminekļa. Jauniešu koris "Kamēr" un populārie solisti Igo, Alex, Ieva Akuratere izpildīs divus desmitus atmodas laika populārāko dziesmu - "Manai tautai", "Dzimtā valoda", "Daugav' abas malas" u.c. 
Pirms 15 gadiem 1988.gada 8. un 9.oktobrī notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Tautas fronte kļuva par visplašāko tautas kustību Latvijas vēsturē, un šai organizācijai bija milzīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. LTF ziedu laikos darbojās vairāk nekā 230 tūkstoši cilvēku.


Miris dzejnieks Jānis Baltvilks

LETA  10/05/03     Naktī no piektdienas uz sestdienu plkst.2 miris dzejnieks Jānis Baltvilks, apstiprināja Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Jurkāns. 
	Baltvilks 22.septembrī Rīgā, Maskavas ielā, Rumbulā, cieta negadījumā, vēlā vakara stundā dodoties mājup no kāda svinīga pasākuma. Policija noskaidroja, ka cietušais gājis gar ceļa malu un viņu aizķērusi braucošā automašīna "Audi". No sitiena viņš nokritis uz ceļa, kur viņam pārbraukusi pāri automašīna "Mazda". Pēc negadījuma Baltvilks smagā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā. 
	Par notikušo negadījumu tika ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 260.panta par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ja tajā cietis cilvēks. 
	Šis bija jau otrs gadījums, kurā dzīvībai bīstamā situācijā nonācis Baltvilks. 2001.gada janvārī Kuldīgas rajona Ēdoles pagastā dzejniekam ar cirvi uzbruka viņa draugs, dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis. 
	Dzejnieks Jānis Baltvilks dzimis 1944.gadā. Lai arī sākotnēji ieguvis biologa izglītību, vēlāk pievērsies literatūrai. 
	Baltvilks strādājis vairāku, pārsvarā bērnu un jauniešu, izdevumu redakcijās, un tieši ar darbiem bērniem guvis popularitāti. 
Vēl pērn Baltvilks saņēma Gada balvu literatūrā par nozīmīgāko devumu latviešu literatūrā par dzejoļu krājumu "Saule met loku". 


LNB amatpersonas par smieklīgu cenu eksportējušas uz Vāciju vērtīgas grāmatas 

BNS  10/07/03    Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) amatpersonas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju par nesamērīgi zemu cenu triju gadu laikā eksportējušas uz Vāciju pārdošanai interneta veikalā vairāk nekā 3600 aptuveni gadsimtu vecu grāmatu.
	Tostarp bibliotēka peļņu par šo grāmatu pārdošanu nav saņēmusi un tās grāmatvedības uzskaitē nav atrodams neviens pārdošanas un muitas dokuments, informēja VID komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Kļaviņa-Lauberte. 
	VID Finanšu policijas pārvalde (FPP) sadarbībā ar citām VID struktūrvienībām konstatējusi, ka laika posmā no 2000. līdz 2003.gadam uz Vāciju eksportētas 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā izdotas 3644 grāmatas, katru no tām novērtējot nesamērīgi zemu - no viena līdz 10 santīmiem. Šobrīd šīs grāmatas par vairākus simtus reižu lielākām cenām iespējams iegādāties interneta veikalā www.zvab.com . 
	FPP atklājusi, ka LNB grāmatvedībā minētie darījumi nav reģistrēti, tāpat nav atrodami līgumi, kas slēgti ar ārvalstu fiziskajām personām, nav atrodami arī izrakstītie rēķini par grāmatu pirkšanu - pārdošanu, kā arī grāmatvedības uzskaitē nav atrodama neviena iegrāmatota muitas deklarācija. LNB grāmatvedības dati liecina, ka bibliotēka par pārdotajām grāmatām atlīdzību nav saņēmusi. 
Par konstatētajiem pārkāpumiem FPP sākta administratīvā lietvedība, taču, ņemot vērā, ka VID kompetencē nav amatpersonu rīcības pārbaude, VID materiālus par lietā iesaistīto amatpersonu rīcību plāno nosūtīt izvērtēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. 


Simboliski sāk koka Rīgas atjaunošanu 

Diena  10/08/03     Lai Rīga nezaudētu vienu no savām vērtīgākajām vizītkartēm - nepārveidotu koka arhitektūru, domubiedru grupas sākušas virzīt projektus par koka ēku kvartālu atjaunošanu. Neatkarīgi viena no otras radušās idejas par aptuveni ceturdaļsimta Kalnciema ielas koka namu atjaunošanu Zemgales priekšpilsētā un Mūrnieku ieliņas ēku renovāciju Latgales priekšpilsētā. Koka apbūves atjaunošanu konceptuāli atbalsta arī Rīgas dome, tomēr šo pasākumu tā varētu balstīt vairāk morāli, jo likums liedz budžeta līdzekļus ieguldīt privātīpašumos. 
	Ieplānotais starta šāviens Kalnciema ielas koka apbūves glābšanai - Hartmaņa muižiņas kompleksa ēkas krāsošana - otrdien gan bija tikai simbolisks. Lietus dēļ nopietni krāsošanas darbus nevarēja veikt, tāpēc restaurētāji un projekta organizētāji iztika ar dažiem otas triepieniem uz ēkas fasādes. 
	Vēsturiskās koka apbūves atjaunošana Kalnciema ielā uzskatāma par pilotprojektu plašai nākotnē realizējamai programmai par veco koka māju saglabāšanu Rīgā un pielāgošanu mūsdienu prasībām. Kā Dienai skaidroja Hartmaņa muižiņas atjaunojamās ēkas nomnieka, žurnāla Vides Vēstis galvenā redaktore Anitra Tooma, ēka tiks atjaunota ar senām metodēm. Fasādes krāsošanai tiks izmantota lineļļas krāsa, kas ir ne vien dabīga, bet arī ļoti noturīga. Jau iepriekš ēkas otrā stāva telpas izkrāsotas ar zilajiem māliem. "Ar to mēs gribam parādīt, ka nav vēlams vecajās koka ēkās izmantot modernos materiālus, jo arī vecie ir labi," stāsta A.Tooma.
	Hartmaņa muižiņa ir vecākais ēku komplekss Kalnciema ielā. Kā pastāstīja arhitekts Pēteris Blūms, senākā ēka Kalnciema ielā 28 celta XVIII gadsimta 60.gados kā vasarnīca. Gadu gaitā muižiņai vairākkārt mainījušies īpašnieki. Hartmaņi, kuru vārdu ēku komplekss nes vēl tagad, Latviju pametuši 1939.gadā.
	Tagadējais ēku īpašnieks domes vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš atzina, ka senākās ēkas remontos vien kopš deviņdesmito gadu sākuma ieguldījis ap 100 tūkstošu latu un grasoties ne vien turpināt atjaunošanu, bet arī no jauna uzcelt savulaik nodegušo ratnīcu. Neraugoties uz domes konceptuālo atbalstu koka apbūves glābšanai, uz īpašu palīdzību no pašvaldības puses viņš necer, pamatojot to ar negatīvo pieredzi dažādu projektu īstenošanā vides jomā. Atjaunošana notikšot ar vai bez domes atbalsta un būšot tāds kā uzmundrinājums citiem īpašniekiem un arī domei.
	Viena no Kalnciema ielas ēku glābšanas iniciatorēm Latvia Nostra dalībniece Zaiga Gaile atzina, ka atjaunošanas projekts vēl ir tapšanas stadijā un pat neesot skaidrs, kā to īstenot. Vērtīgās klasicisma stila koka ēkas Kalnciema ielā esot gan privātajā, gan pašvaldības īpašumā. Vietām privatizēti dzīvokļi, tāpēc esot jāsāk ar visu īpašnieku aptauju, lai noskaidrotu viņu vēlmes un iespējamos modeļus, kā īstenot atjaunošanu.
Neraugoties uz to, ka koka arhitektūra no saglabāšanas viedokļa ir visdārgākā, domes attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks sola - pašvaldība varētu reāli palīdzēt tās atjaunošanā. Lai arī tieši ieguldīt līdzekļus privātīpašumu renovācijā pašvaldība nedrīkst, Rīgas dome varētu palīdzēt, piemēram, sakārtojot ielu segumu Mūrnieku ielā, kur koka arhitektūras restaurāciju plāno Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija. No budžeta paredzēts pieprasīt arī 80 tūkstošus latu izpētei, lai atjaunošanai varētu pieprasīt Eiropas Savienības naudu. "Citās Eiropas pilsētās koka arhitektūra lielākoties iznīcināta karu laikā, tāpēc Rīga ir unikāla. Domāju, ka uz to arī vajadzētu spiest, mēģinot piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības," sacīja A.Ameriks.


Šokē lielais smagu negadījumu skaits uz ceļiem

NRA  10/08/03    Valstī kopumā septembrī ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis 31 cilvēks, un piektā daļa minēto nelaimju upuru - seši cilvēki - aizvadītā mēneša laikā dzīvību zaudējuši tieši Jēkabpils rajonā.
	Jau 1. oktobrī netālu no Jēkabpils 3. vidusskolas notika kārtējais smagais ceļu satiksmes negadījums, kurā cieta astoņus gadus vecs zēns. Puisēns, uzskrējis uz gājēju pārejas Slimnīcas ielā, pakļuva zem riteņiem kravas auto MAZ, ko vadīja Andrejs T. no Krievijas. Cietušais smagā stāvoklī nogādāts Jēkabpils centrālajā slimnīcā, taču pēc izsaukto Katastrofu medicīnas centra speciālistu ieteikuma pārvests uz Rīgu. 
	Kā Neatkarīgajai pastāstīja Jēkabpils rajona policijas pārvaldes ceļu policijas priekšnieks Andris Verečinskis, neraugoties uz papildu reidiem un drošības akcijām, autovadītāji ar katru gadu kļūst pārgalvīgāki, bezatbildīgāki. 
	Kā paskaidroja ceļu policijas priekšnieks, lielākā daļa negadījumos cietušo ir gados jauni cilvēki, savukārt lielākā daļa satiksmes noteikumu pārkāpēju autovadītāja apliecību ieguvuši pēdējo četru gadu laikā, kas acīmredzami liecina arī par nepilnībām autoapmācības kvalitātē. 
	Daudzkārt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji brauc bez tiesībām, jo tās ir atņemtas citu pārkāpumu dēļ vai autovadītāja apliecība vēl nav iegūta, bet savs auto jau ir iegādāts. 
	Septembrī Jēkabpils pilsētā un rajonā sešos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo vidū ir viena autovadītāja, trīs pasažieri, viens gājējs un velosipēdists. Vistraģiskākais no nelaimes gadījumiem reģistrēts 5. septembrī, vēlā vakarā, kad, automašīnai ietriecoties kokā tikai pārdesmit metrus no pilsētas vienīgā luksofora Brīvības un Vienības ielas krustojumā, gāja bojā Jēkabpils 2. vidusskolas skolnieces, klasesbiedrenes Aleksandra, Marina un Viktorija. Jauniete, kura atradās pie vecāku dāvināta auto stūres, tikai pirms 20 dienām bija ieguvusi autovadītājas apliecību. Izvirzītā versija, ka jaunieši pašā pilsētas centrā rīkojuši ātrumsacīkstes, joprojām ir spēkā. 
	Psiholoģe Dzintra Anspoka lielo satiksmes negadījumos cietušo bērnu un jauniešu skaitu skaidro ar uzmanības trūkumu no pieaugušo puses, jo vairāk jābūt kopā, jāinformē, jāstāsta par savu un citu pieredzi. Savukārt pieaugušajiem stress un spriedze var traucēt uzmanības koncentrēšanai ikdienā.
	Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics kā galvenos satiksmes negadījumu iemeslus minēja braukšanu dzērumā, jauno autovadītāju pieredzes trūkumu, nedrošos transporta līdzekļus, kas savu laiku nokalpojuši, kā arī policijas nepietiekamo kapacitāti. Pārkāpumu nereģistrēšana un neatklāšana attīsta nesodāmības fenomenu. Tāpat tika minēts neatliekamās medicīniskās palīdzības kapacitātes trūkums lauku rajonos, lai spētu sniegt kvalitatīvu palīdzību. Rīgā no 100 satiksmes negadījumos cietušajiem mirst 4,7 procenti, bet laukos aiziet bojā līdz 15 procentiem. 
	Situācija uzlabotos, ja satiksmes negadījumos cietušo veselības aprūpei tiktu novirzīti nevis 0,7 procenti, kā pašlaik mūsu valstī, bet gan 30 procenti no transporta līdzekļu vadītāju obligātajā civiltiesiskajā apdrošināšanā iegūtajiem līdzekļiem, kā tas tiek darīts citviet Eiropā. Latvijā pašlaik prioritārāka ir auto dzelžu sakopšana pēc avārijām, uzskata M. Šics. 
	Fakti
		Šā gada astoņos mēnešos Latvijā ceļu satiksmes negadījumos cietuši 4090 cilvēki.
		Reģistrētas 27 708 autoavārijas, no kurām 3262 ir smagas ar cietušajiem un bojāgājušajiem.
		Līdz šā gada oktobrim uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši 270 cilvēki.
		39 procenti negadījumu notiek diennakts tumšajā laikā.
		52,4 procentos gadījumu cilvēki gājuši bojā negadījumos, kas notikuši krēslā vai tumsā, kad cietušo vidū ir īpaši daudz gājēju un riteņbraucēju.
	Konstatēts, ka piektā daļa automobiļu pa Latvijas ceļiem pārvietojas ar nenoregulētām gaismām.


Latgalē attīstīs gastronomisko tūrismu

LETA  10/05/03     Eiroreģions "Ezeru zeme" gatavojas īstenot projektu "Kulināro pakalpojumu pilnveidošana Latgalē, pamatojoties uz kulinārā mantojuma koncepciju ", informēja projekta un eiroreģiona "Ezeru zeme" Latvijas biroja vadītāja Ilze Stabulniece. 
	Tas būs unikāls kulināro pakalpojumu pilnveidošanas projekts Latvijā, kas tiks īstenots PHARE 2001 Pārrobežu sadarbības Baltijas jūras reģionā programmas ietvaros. 
	Lai arī gastronomiskā tūrisma jēdziena attiecinājums uz Latgali var šķist visai pārdrošs, Latgalē ir visi priekšnosacījumi gastronomiskā tūrisma maršrutu izveidei. Projekta autori atzīst, ka Latgale jau kopš seniem laikiem ir izcēlusies gan ar gardo alu, gan sātīgajiem, tikai šim novadam raksturīgajiem ēdieniem. 
	Projekta realizācija, pēc tā autoru domām, sekmēs Latgales kultūras saglabāšanu un tās īpatnību popularizēšanu gan kaimiņu novados, gan arī citviet pasaulē. Savukārt tūristu pieplūdums sekmēs jaunu darba vietu rašanos. Pirmais solis šī projekta realizācijā būs Latgales pavārgrāmatas izveide. Latgales recepšu grāmatu iecerēts izdot 1000 eksemplāros. Grāmatas tapšanā projekta autori cer uz lasītāju aktīvu līdzdalību. 
	Ludzas, Rēzeknes, Krāslavas, Preiļu un Daugavpils tūrisma informācijas centri gaidīs no saimniecēm ēdienu receptes, kuras jau gadiem ilgi tiek izmantotas svētku un ikdienas maltītes pagatavošanai. 
	Dižākās Latgales virtuves noslēpumu zinātājas tika aicinātas uz projekta noslēguma konferenci un vakara programmu "Kāzas Latgalē". Pārsteiguma balvas gaida arī čaklākos recepšu vācējus. 
	Pašlaik projekta ietvaros ir parakstīts līgums starp eiroreģionu "Ezeru zeme" un Finanšu ministriju par granta piešķiršanu projekta īstenošanai. 
Projektā piedalās Daugavpils pilsētas dome un rajona padome, Preiļu, Krāslavas un Ludzas rajona padomes, Rēzeknes pilsētas dome, Daugavpils tirdzniecības skola un Utenas apgabala administrācija Lietuvā. 


Putnu vērotāji pulcējas Ķemeros

NRA  10/06/03     4. un 5. oktobris ir Eiropas putnu vērošanas diena, kas Latvijā notiek jau devīto gadu pēc kārtas. Arī pagājušajā nedēļas nogalē Ķemeru nacionālajā parkā pulcējās putnu vērotāji.
	Kaut arī pirmajā ieplānotajā pasākuma dienā putnu vērošana nenotika, jo neieradās interesentu grupa, svētdien putnu vērotāji kopā ar Ķemeru nacionālā parka izpētes un plānošanas daļas vadītāju Jāni Ķuzi devās uz Slokas un Kaņiera ezeru. "Ja putnu vērošana būtu notikusi arī sestdien, mēs būtu redzējuši divus baltos gārņus, kas ir diezgan reta suga. Šodien putni ir paslēpušies kaut kur zālēs ezera krastā," stāstīja J. Ķuze.
	Rudenī ezeros var novērot jūras pīles, ķerras, kā arī zosis, kas ziemot dodas uz Dienvidrietumeiropu, bet pie mums atrodas caurceļojot. Katram putnu novērotājam tika izsniegts Ķemeru nacionālajā parkā reģistrēto putnu sugu saraksts, kurā viņi atzīmēja tos putnus, kurus pamanījuši un spējuši atpazīt. J. Ķuze pastāstīja, ka parasti vislielākos brīnumus savos sarakstos atzīmē bērni: "Bieži vien tiek atzīmētas tādas sugas, kas konkrētajā vietā nekad iepriekš vēl nav novērotas. Taču tagad putnu vērotājiem ir pieejamāka daudz labāka literatūra nekā pirms 20 gadiem, kurā var iepazīties ar putnu attēliem un aprakstiem. Daudzus putnus vizuāli ir grūti pamanīt, tāpēc tie ir jāatpazīst pēc balsīm."
	Eiropas putnu vērošanas dienās Ķemeros piedalījās arī vides ministrs Raimonds Vējonis. "Tas nav mans vaļasprieks, vienkārši nolēmu pamēģināt. Ir interesanti. Vislabāk man patīk vērot pūces naktī, kad ir mēnessgaisma. Jau agrāk, studējot bioloģiju, pētīju putnus, taču tad vairāk pievērsos aizsargājamiem augiem," pastāstīja ministrs.
	Putnu dienas tradīciju Eiropā pirms vairāk nekā 10 gadiem aizsāka starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība Birdlife International. 
	Fakti
		2002. gadā Eiropas putnu vērošanas dienās piedalījās vairāk nekā 36 tūkstoši cilvēku no 20 valstīm un 662 vietās izdevās novērot aptuveni miljonu putnu
	Latvijā pērn tika novēroti 128 sugu 28 862 putni, novērošanā piedalījās 177 cilvēki


Atklāj akciju "Lašiem būt"

BNS  10/04/03     Dziedot dziesmas par lašiem un ēdot lašu zupu, sestdien "Lido" atpūtas centrā Krasta ielā atklāja akciju "Lašiem būt", kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību maluzvejniecības problēmai lašu nārstošanas periodā.
	Pasākumu vadīja dziedātājs Roberts Gobziņš un dabas draugs Māris Olte. Uz skatuves pulcējās vairāki jaunieši, kuriem rokās bija daži desmiti oranžu balonu, kas simbolizēja lašu ikrus. 
	Gobziņš bija tērpies improvizētā laša tērpā un, nemitīgi skandinot saukli "Lašiem būt", aicināja laika posmā no 1.oktobra līdz 30.novembrim nezvejot lašus. 
	Pasaules dabas fonda Latvijā pārstāvis Ints Mednis, klātesošajajiem skaidrojot būtisko lašu nozīmi, pieminēja, ka lasis Latvijā ir kļuvis par simbolu. "Lasis ir ne tikai zivs, kas simbolizē tīru vidi, tas ir arī viena lata naudaszīmes simbols," bilda Mednis. 
	Pasākumu atpūtas centrā apmeklēja vairāki desmiti cilvēki, kuriem dāvināja īpašus talonus - tos uzrādot pavāriem, bezmaksas varēja degustēt lašu zupu. 
	Jau vēstīts, ka Pasaules dabas fonda, Latvijas Makšķernieku asociācijas un Vides aizsardzības kluba rīkotā akcija notiek no 1.oktobra līdz 30.novembrim. Tajā iesaistās arī Valsts policija, Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes, Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji. 
	Policija akcijas laikā pastiprināti kontrolēs ceļus lašu upju tuvumā, tāpat pastiprinātu uzmanību pievērsīs vietām, kur notiek lašu un taimiņu ieguve, pārstrāde un pārdošana, īpaši pievēršoties tirgiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, tādējādi samazinot iespēju maluzvejniekiem realizēt nelikumīgi iegūtos lašus un taimiņus. 
	Šogad lašu aizsardzības akcija notiks jau trešo gadu. 
Latvijā laši savvaļā sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Pēdējos 30 gados savvaļas lašu populācija Latvijā samazinājusies par divām trešdaļām. 


'Lielo Kristapu' kā labākā filma saņem Pakalniņas 'Pitons'

LETA  10/04/03    Kinofilma "Pitons" saņēmusi nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" labākās spēlfilmas godalgu, kā arī balvu filmas operatoram, māksliniekam un otrā plāna aktrisei. 
	Lielais Kristaps" režisores Lailas Pakalniņas filmai piešķirts "par spēju realizēt māksliniecisko ideju". 
	Skatītāju balva tika režisora Askolda Saulīša filmai "Keep Smiling!". "Lielais Kristaps" piešķirts arī filmas scenārija autoriem - Saulītim un Viktoram Dukam, kā arī komponistam Jānim Brunovskim. 
	Balvu par labāko debiju saņēma Sandris Jūra un filma "Atrasts Amerikā". Balva tika piešķirta "par trāpīgu un pārliecinošu sociālās parādības apjēgšanu". 
	Līdzās Venēcijas kinofestivālā rādītajam "Pitonam" par labākās filmas un labākā režisora balvām sacentās arī Arvīds Krievs ar savu jaunāko lenti "Man patīk, ka meitene skumst" un Una Celma ar "Sauja ložu", kas pirmizrādi piedzīvoja pērn. 
	Labākā spēlfilmas režisora balva netika piešķirta. Respektējot šo trīs režisoru - Pakalniņas, Celmas un Krieva - spējas un līdzvērtīgo sniegumu, žūrija uzskatīja par neiespējamu pazemināt mākslinieciskos kritērijus un balvu nepiešķīra nevienam. 
	"Lielo Kristapu" saņēma filmas "Pitons" operators Gints Bērziņš "par fantastisku spēju izmantot gaismu un kompozīciju filmas mākslinieciskā mērķa sasniegšanai", mākslinieks Juris Pakalniņš "par delikātu attieksmi pret reālu vidi, veidojot vienotu māksliniecisku tēlu spēles filmā", kā arī otrā plāna aktrise Ilze Pukinska "par precīzu un radošu iekļaušanos filmas stilistikā". 
	Sestdienas vakarā balvu pasniegšanas ceremonijā kinoteātrī "Rīga" ar "Lielā Kristapa" statueti kā labākā aktrise galvenajā lomā tika godalgota Kristīne Neverauska "par dzīvu un juteklisku tēlojumu" kinolentē "Sauja ložu". 
	Labākā aktiera balvu savukārt saņēma Voldemārs Karpačs, kurš atveido galveno lomu "Pēdējā padomju filmā". Balva aktierim piešķirta "par spēju filosofiski un ironiski attēlot realitāti, radot monolītu un lakonisku tēlu". 
	Par nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvām kopumā cīnījās 41 filma. 
	Filmas vērtēja kinokritiķes Dairas Āboliņas vadītā žūrija, kurā darbojās arī Rīgas domes deputāts Dainis Īvāns, Saeimas deputāts Edgars Jaunups, kinooperators, režisors un žurnālists Sergejs Nikolajevs, mākslinieks un kinoscenārists Arnolds Plaudis, kinorežisors Jānis Putniņš, aktrise un režisore Indra Roga. 
	Ar "Lielo Kristapu" kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma tika apbalvota Jura Poškus lente "Bet stunda nāk". Balva filmai piešķirta "par traģikomisku un eksistenciālu mūsdienu dzīves tvērumu". 
	Par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu atzīta Līgas Pipares debija "Viktorijas bērni" "par sirsnību un cieņas pilnu attieksmi pret tēmu". 
	Hercs Franks par filmu "Flashback" tika godalgots kā labākais dokumentālās filmas režisors, savukārt Uldis Jancis par filmu "Jumtu cilvēks" - kā labākais dokumentālās filmas operators. 
	Labākās animācijas filmas balvu saņēma Vladimira Leščova "Vectēva medus", labākā animācijas režisora "Lielo Kristapu" saņēma Roze Stiebra par "Pasaciņu" ciklu, bet Signe Baumane tika atzīta par labāko animācijas mākslinieci. 
	Par darbu Ivara Selecka filmā "Operdziedātāja uz skrituļslidām" labākās montāžas režisora balvu ieguva Maija Selecka, bet Aivars Riekstiņš - labākā skaņu režisora balvu. 
	Žūrija piešķīra speciālbalvu aktierim Mārcim Lācim "par pārliecinošu aktiera debiju filmā "Man patīk, ka meitene skumst"", režisoram Ivaram Zviedrim "par spēju esejas formā interpretēt dziesmu svētku jēdzienu" un filmai "Ar domu par zāli" "par delikātu un cilvēciski ieinteresētu mēģinājumu izprast cilvēku drāmu viņu dzīves robežsituācijās". 
	Par labākajām studentu filmu klāstā tika atzīta Daigas Laksas-Timinskas-Lapko filma "Mājup", Vadima Sičova "Bērneļi" un Ginta Apsīša "The Bonedancer". 
Festivāls šogad noris pirms 30 gadiem uzņemtās kinofilmas "Pūt, vējiņi" zīmē. Šogad balvu par mūza ieguldījumu latviešu kino mākslā saņēma 86 gadus vecā latviešu teātra un kino karaliene - aktrise Elza Radziņa, kas šajā filmā atveido valdonīgo meitu māti. 


Rīgas ziloņi sāk ceļu uz jaunām mājvietām 

LETA  10/02/03    Šodien pēcpusdienā no Rīgas Zooloģiskā dārza uz jaunām mājvietām Nīderlandē, policijas eskorta pavadīti, devās Indijas ziloņi Radža un Rupa. Zooloģiskā dārza Informācijas nodaļas vadītājs Ingmārs Līdaka pastāstīja, ka ziloņu ievilināšana īpašos treileros, kuriem uzmontēti speciāli būri, noritējusi pārsteidzoši veiksmīgi. Ziloņmāte Rupa esot pieradusi pie ceļošanas, un par viņas transportēšanu speciālisti nav nobažījušies. Rupa būrī ielikta jau aizvadītajā vakarā. Zoodārza darbiniekiem par pārsteigumu problēmas nav radušās arī ar Radžas ievilināšanu būrī, nav nācies izmantot medikamentus. 
	Ziloņtēvs būrī iedabūts 11 minūtēs un 40 sekundēs. "Pielietojot minimālu spēku, viņš lēni un mierīgi iečāpoja būrī," stāstīja Līdaka. 
	Cauri Rīgai treilerus ar ziloņiem pavadīs policijas eskorts, pēc piecām sešām stundām tie nonāks Liepājas ostā, no kurienes plkst.2 naktī ar prāmi aizceļos uz Rostoku. Svētdienas vakarā ziloņi sasniegs savas jaunās mājas Holandē. 
	Panākta vienošanās, ka Rīgas Zooloģiskajam dārzam piederošais Eiropā lielākais zilonis Radža pārcelsies uz dzīvi Emmenas zooloģiskajā dārzā, bet Bāzeles zooloģiskā dārza īpašums ziloņmāte Rupa dosies uz Arnhemu. 
	Lai pārceļošanu uz jaunām mājām ziloņtēvs Radža panestu vieglāk, viņam līdzi dodas divi Rīgas Zoodārza speciālisti, kas Emmenas zoodārzā par viņu rūpēsies divas nedēļas. Ziloņiem no Rīgas līdzi tiek dots tikai ierastais siens. 
	Dzīvnieki tiek pārvesti tādēļ, ka Rīgas Zooloģiskajā dārzā iecerēts būvēt jaunu ziloņu un nīlzirgu mītni, kas būtu vismaz piecas reizes lielāka par pašreizējo. Pašreizējā ziloņu mītne celta 1914.gadā un veidota atbilstoši tā laika izpratnei par dzīvnieku labturību, bet tā neatbilst ziloņu turēšanas pamatprasībām. 
Ir cerība, ka jau 2006.gadā ziloņi atkal varētu atgriezties jaunā, mūsdienīgā mītnē Rīgā. 


Atbalsta ieceri Rīgā veidot ūdensslēpošanas bāzi

BNS  10/07/03    Rīgas domes Vides komiteja otrdien atbalstīja uzņēmuma BBRC ieceri Rīgas centrā, Bieķengrāvī, izveidot atpūtas kompleksu ar ūdensslēpošanas bāzi. BBRC direktora vietnieks Aivars Bogdanovs stāstīja, ka aptuveni četrus hektārus plašo bāzi plānots pabeigt līdz nākamā gada vasaras vidum un kompleksa izveidē ieguldīt 600 tūkstošus eiro (393 tūkstošus latu).
	Ieguldītos līdzekļus plānots atpelnīt desmit gadu laikā. Vides departaments vēsta, ka ūdensslēpošanai iecerēts izmantot piecus līdz sešus hektārus ūdens akvatorija, bet centra izbūvei krastā četrus hektārus. 
	Krastā paredzēts uzbūvēt ūdensslēpošanas sporta laukumu, bērnu rotaļu un dažādu sporta aktivitāšu laukumu. Krastā būs arī servisa ēka ar inventāra nomu, ģērbtuvēm, kafejnīcu un glābšanas dienestu. Centrs spēs uzņemt aptuveni tūkstoti apmeklētāju dienā, bet ūdensslēpošanas trašu iekārta spēs apkalpot 30 līdz 40 cilvēku stundā. 
	Teritoriju, kurā paredzēts komplekss, ierobežo Bieķengrāvis, Mazā Bauskas iela un Mūkusalas iela. Vides departamenta speciālisti, apskatot Bieķengrāvim piegulošo teritoriju, konstatējuši, ka ūdenskrātuves kopējais aizaugums ir aptuveni 60%, bet kompleksa iecerētajā teritorijā apmēram 5%. Ūdens apmaiņa Bieķengrāvī ir minimāla, bet ūdenskrātuves augšgals strauji aizaug ar niedrēm. 
Uzņēmums BBRC dibināts 1993.gadā, un tas arī vairākās citās Latvijas vietās izveidojis atpūtas kompleksus un ūdens sporta veidu bāzes. BBRC iecerējis arī izveidot atpūtas bāzi pie Pulksteņezera, kas atrodas Saulkrastu šosejas malā aiz Ādažiem, un ezers jau nodots uzņēmuma apsaimniekošanā. 

Putni aizlidoja prom
Uz turieni 
Varbūt.!
Jā!
Bet viņu vairs nav!
Nekā nav
Putnu nav 
Arī
Varbūt.!
Vasara pagāja
Aizgāja,
pameta mani
Atnāca rudens
Nepieteikts
Visiem salst kājas
Brienot pa purviem
Protams ka arī
putniem
Skumstu 
Ne jau pēc vasaras
Pēc putniem


Rihards, trešdien, 8. oktobrī