K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 317: 2003. g. 9. - 15. oktobris Eiropas Savienība ES nauda Latvijā netiks koncentrēta piecos centros Diena 10/10/03 Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi būs pieejami visā Latvijā ar vienādiem nosacījumiem, un tie netiks koncentrēti tikai piecos attīstības centros, kā to ieteica Eiropas Komisija (EK). Komisija arī piekritusi Latvijas piedāvātajam fondu naudas sadalījumam pēc prioritātēm un vairs neuzstāj, ka vēl vairāk būtu jāpalielina infrastruktūrā ieguldāmo līdzekļu daļa. Ar šādu rezultātu ceturtdien Briselē beidzās sarunas ar EK par Latvijas Attīstības plānu (LAA) - galveno dokumentu, kurš noteiks, kādiem mērķiem tērējami vairāk nekā 800 miljonu latu četru ES strukturālo fondu naudas. Sarunu vadītājs un atbildīgais par plāna izstrādi Gints Freimanis Dienai teica, ka lielu domstarpību abām sarunu pusēm vairs neesot. Latvija 32,58% no visiem ES struktūrfondu līdzekļiem tērēs infrastruktūras projektiem, 25% - uzņēmējdarbības atbalstam, 21,22% - cilvēkresursu attīstībai (bezdarba mazināšanas un izglītības programmas), 14,6% - lauku atbalstam, 3,89% - zivsaimniecībai, 2,71% tiek atvēlēts fondu darbības sagatavošanās darbiem. Ir panākta vienošanās, ka līdz nākamajai tikšanās reizei oktobra beigās Rīgā Latvija gatavos EK jaunu priekšlikumu par naudas sadales nosacījumiem sociālās infrastruktūras projektiem (piemēram, skolu, slimnīcu remontiem). Latvija vēlas, lai šādos projektos ES savu līdzdalības daļu palielinātu un Latvijai no sava budžeta tad būtu jātērē mazāk naudas. Pašreiz no ES fondiem iecerēts segt 75% un Latvijas daļai ir jābūt 25%. Iespējams, izdosies panākt, ka ES dotu 80% no visām projekta izmaksām. G.Freimanis uzskata, ka jau novembra sākumā LAP varētu savest pilnīgā kārtībā un tīrrakstu nosūtīt EK, kas plānu oficiāli varētu apstiprināt līdz gada beigām. Tas ļautu sākt fondu naudu tērēt jau no nākamā gada sākuma, ja vien Latvija būs pabeigusi sagatavošanās darbus. EK arī piekritusi, ka naudu Latvijā dalīs piecas iestādes - Centrālā finanšu un kontraktu vienība, kas gatavojas atvērt savas filiāles arī reģionos, Latvijas Attīstības aģentūra, kura reģionos meklēs sadarbības partneri, Nodarbinātības valsts dienests un Lauku atbalsta dienests, kuriem jau patlaban darbojas reģionālās pārstāvniecības, un Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra. Filiālēs būs iespējams saņemt informāciju, kā arī iesniegt projektus. Tiek izstrādāti arī nosacījumi, cik bieži un kādā veidā līdz Latvija atnāks ES nauda, un kritēriji, kam būs jāatbilst projektiem, lai tie varētu naudu saņemt. Gaismaspils projektam cer piesaistīt ES fondu naudu Diena 10/11/03 Ievērojams atbalsts Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) īstenošanas projektam būtu Eiropas struktūrfondu nauda, ko par realizējamu ieceri izkalkulējusi Kultūras ministrija (KM). Viena no projekta sastāvdaļām - bibliotēku informatizācija - atbilst Latvijas Attīstības plānā noteiktajām prioritātēm, piektdien projekta uzraudzības padomi informēja KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters. Vienotās bibliotēku informācijas sistēmas ieviešanai nākamgad plānots tērēt 2,7 miljonus latu, bet Gaismaspils tālākai projektēšanai - 2,4 miljonus. Uzraudzības padome, ko vada finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL), piektdien atkārtoti nevienojās par LNB projekta 2003.-2004.gada finansēšanas plāna galīgo variantu. Situāciju sarežģī fakts, ka no šogad piešķirtā finansējuma ir apgūta tikai daļa līdzekļu, bet par tiem KM vēl nav sniegusi detalizētu atskaiti, savukārt otra daļa tiks pārcelta uz 2004.gada budžetu. KM līdz nākamajai sēdei vēl jāprecizē plānotie izdevumi projekta sabiedriskajām attiecībām, vadības grupas atalgojumam un dažām citām pozīcijām, Dienai sacīja Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Tā padome atbalstīja, ka šogad projekta informēšanai paredz 15 000 latu, bet noraidīja pārāk aptuveni sniegto KM aprēķinu par nākamgad šiem mērķiem nepieciešamajiem 50 000 latu. 2004.gada valsts budžetā no a/s Latvijas kuģniecība privatizācijā gūtās naudas projekta īstenošanai atvēlēti 3,55 miljoni. Savukārt kopā ar šogad neiztērētajiem līdzekļiem nākamgad projektā varēs ieguldīt ap 5,7 miljonus, Dienu informēja LNB projekta vadītāja asistente Indra Gaile. No tiem bibliotēku datortehnikas un programmatūras iegādei, interneta pieslēgumu izveidei, Latvijas bibliotēku portāla, lasītāju reģistra veidošanai un tamlīdzīgiem pasākumiem paredzēti 2,78 miljoni latu. Savukārt lielākā daļa no Gaismaspils ēkas celtniecībai atvēlētajiem 2,45 miljoniem tiks iztērēti nekustamo īpašumu lietu sakārtošanai, projektēšanas un projekta vadības apmaksai. Kā rakstīts, zeme Pārdaugavā, uz kuras plānots celt bibliotēku, pieder ne tikai valstij un pašvaldībai, bet arī ievērojamam skaitam privātpersonu. Ap 400 000 latu tiks virzīti arī grāmatu glabātuves Silakrogs tālākai būvei. Atbalstīt LNB projektu var arī ikviena privātpersona vai uzņēmums, piedaloties LNB atbalsta fonda sāktajā ziedojumu vākšanas akcijā. Ziedojumu var ieskaitīt fonda kontā Unibankā. Latvijā zemākā minimālā alga paplašinātajā ES Diena 10/13/03 Latvijā vēl šogad bijusi zemākā minimālā alga visu līdzšinējo un topošo ES valstu vidū, un vismaz pirms diviem gadiem - arī lētākais darbaspēks, rāda ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Daļā Skandināvijas un Rietumeiropas valstu cilvēkam par stundu darba ražošanā un apkalpojošajā sfērā tika maksāti vidēji 25-30 eiro, bet Latvijā aptuveni trīs eiro. Pētījums atklāj ievērojamas un īsā laikā diez vai likvidējamas atšķirības darba apmaksā starp pašreizējām un par jaunajām dalībvalstīm dēvētajām. Beniluksa valstīs minimālā alga šogad ir 1200-1400 eiro, trīs Baltijas valstīs un Slovākijā - tikai 120-130 eiro. Latvijā valsts noteiktais minimālais atalgojums ir zemākais starp visām 25 valstīm. Reālās darbaspēka izmaksas apkopotas gan tikai par 2000.gadu, un arī tur Latvija ir negatīvā līdere. Toties atalgojuma struktūras analīze rāda, ka Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm vairāk iespējams saņemt dažādu veidu papildatlīdzības. Latvija kopā ar Lielbritāniju ir līdere to cilvēku skaita ziņā, kas strādā vairāk nekā 48 stundas nedēļā. Lielbritānijā pērn to darījuši ap 21% strādājošo, Latvijā - ap 17%, savukārt mums sekojošajā Polijā tikai 9%. Latvijā visu 25 valstu vidū ir arī trešais augstākais vidējā vecuma slieksnis, kuru sasniedzot, cilvēki atstāj darba tirgu - 62,2 gadi. Salīdzinot ar citām valstīm, maz cilvēku Latvijā strādā vispārējā rūpniecībā. Savukārt lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežizstrādē nodarbināto skaits (14,8%) ir trešais augstākais 10 jauno ES valstu vidū aiz Polijas un Lietuvas un ievērojami augstāks par ES vidējo rādītāju 3,7%. Latvijai un Lietuvai jauno valstu vidū ir otrs zemākais nodarbināto procents attīstīto tehnoloģiju nozarēs - 4,3%, bet Slovākijā, Slovēnijā, Čehijā šis procents daudz neatpaliek no dalībvalstu vidējā rādītāja - 11,1%. Vēl mazāks nekā mums tas ir tikai Kiprā, kur procentuāli daudz cilvēku strādā vispārējā apkalpojošajā un tirdzniecības sfērā. Eurostat secina, ka, neraugoties uz vājo ekonomisko izaugsmi, ES valstīs kopumā nodarbinātības līmenis pērn ir audzis, lai gan daudz lēnāk nekā iepriekšējos gados un galvenokārt uz sieviešu nodarbinātības rēķina. Kandidātvalstīs, izņemot Poliju, nodarbinātība augusi vai palikusi nemainīga, taču, tā kā tajā dzīvo ap 52% visu kandidātvalstu darbspējīgā vecuma cilvēku, kopējā statistika ir negatīva, proti, bezdarbs audzis par 1,2%. Latvieši skeptiski Eiropas Savienības lietās Diena 10/13/03 Iedzīvotāji Latvijā mazāk nekā citās valstīs domā, ka dalība ES nākotnē viņu dzīvē nesīs izmaiņas, viņi ir arī noraidošāki pret eiro ieviešanu un ES turpmāku paplašināšanu pēc gadiem, rāda jaunākie Eirobarometra dati. Nedaudz mazāk skeptiski latvieši ir jautājumos par atbalstu kopējai ES aizsardzības, drošības, ārlietu politikai. Tikai 40% Latvijas iedzīvotāju domā, ka pēc pieciem gadiem ES loma sabiedrības dzīvē būs lielāka, kamēr lielākajā daļā pārējo 10 jauno dalībvalstu tā uzskata vairāk nekā puse cilvēku. Vēl nepilni 40% latviešu domā, ka ES nozīme nemainīsies, un tas ir augstākais rādītājs topošo dalībvalstu vidū. Turklāt tikai 48% Latvijā vēlas, lai ES loma pieaugtu, kas ir ievērojami mazāk nekā 10 valstīs vidējie 65%. Vienotu valūtu Latvijā vasaras vidū veiktajās aptaujās atbalstījuši 54%, bet, piemēram, Slovēnijā - 89%, Ungārijā, Slovākijā, Polijā - ap 75%. Par mums vēl skeptiskāki ir tikai igauņi un maltieši. Līdzīgu situāciju rāda jautājums par turpmāku ES paplašināšanu, kur atšķirības no vidējā viedokļa tomēr nav tik izteiktas. 71% Latvijas iedzīvotāju to atbalstītu, bet vidējais rādītājs ir gandrīz 80%. Vairāk nekā 70% jauno dalībvalstu iedzīvotāju pozitīvi uztver ideju par kopēju ārlietu politiku un ārlietu ministra posteņa izveidošanu, un arī Latvijā atbalsts ir tikai nedaudz mazāks. Taču vidēji tikai 46% domā, ka ES būtu jāpieņem lēmumi par Eiropas aizsardzības politiku, 22% ir pārliecināti, ka tas jādara nacionālajām valdībām, 18% - NATO. Latvijas aptaujas skaitļi daudz neatšķiras, un proporcionāli tikai mazliet vairāk cilvēku šajā jomā lēmumus uzticētu nacionālajai valdībai. 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tomēr atbalstītu kopēju Eiropas armiju, kas gan ir mazāk nekā vidējie 80% visās 10 valstīs. Aptaujas pasūtītāji arī uzdevuši jautājumu par ASV un ES salīdzinošo lomu miera saglabāšanā pasaulē. Pārliecinoši vairāk cilvēku - 71% domā, ka pozitīva loma tajā ir ES, bet 41% uzskata, ka ASV. Latvijā ES pozitīvo rīcību šajā jomā uzsvēruši 67%, bet Amerikas - 29%. Latvijā aptaujas jautājumus uzdevusi firma Latvijas fakti, bet to koordinējusi Galupa organizācija Ungārijā. Eiropas augstskolas mācās no LU NRA 10/14/03 Eiropas augstskolu pārstāvji ieradušies Latvijā, lai iepazītu Latvijas Universitātes (LU) praksi, izsniedzot Eiropas vienotos diploma pielikumus. Konferencē viesi interesējās, kādi bijuši lielākie šķēršļi, ieviešot starptautiskos diploma pielikumus. LU prorektors Juris Krūmiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka divu līmeņu akadēmiskās izglītības izveide 1991. gadā bijusi pozitīva, jo citas Eiropas valstis to sākušas vēlāk. “LU laikus sāka izstrādāt informatīvo sistēmu attiecībā uz studentiem, programmu reģistru un mācībspēkiem,” atklāja J. Krūmiņš. Trīs gadu laikā izdevies visās fakultātēs ieviest vienotu diplomu pielikumu. J. Krūmiņš norāda, ka ir svarīgi, lai diploma pielikums būtu atpazīstams Eiropā. “Citām augstskolām konkrētu rekomendāciju ir grūti sniegt, bet svarīgi sekot vienotām vadlīnijām, kā arī ir jābūt informācijas bāzei, ka ļauj jauno sistēmu ātri un efektīvi ieviest,” pēc pieredzes secina LU prorektors. Savukārt LU Ārlietu departamenta direktore Alīna Gržibovska atklāj, ka konference rīkota visiem Eiropas galvaspilsētu augstskolu asociācijas (UNICA) dalībniekiem pēc to lūguma, lai parādītu, cik nepieciešami ir ieviest vienotu diplomu pielikumu visā Eiropā. LU ir viena no pirmajām augstskolām Eiropā, kas izsniedz vienotu diplomu pielikumu pēc vienota Eiropas standarta. Tas tiek izsniegts latviešu valodā, bet angļu valodā visa informācija ir sagatavota un atrodas datu bāzē, lai angliskos diploma pielikumus izsniegtu pēc studentu pieprasījuma. Diploma pielikumā sniegtas ziņas par studijās apgūto studiju saturu un iegūtajiem rezultātiem. Ziņas par iegūtajiem kredītpunktiem norādītas gan LU, gan Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmā (ECTS). Naudu Eiroparlamenta vēlēšanām varētu rezervēt jau šogad Diena 10/15/03 Lai gan nākamā gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām vajadzēs vismaz vairāk nekā pusotra miljona latu, nākamā gada valsts budžeta projektā šiem mērķiem nav atvēlēts ne lats. Tiek pieļauts, ka naudu vēlēšanām varētu rezervēt jau no šā gada budžeta, jo tieši tagad tiek dalīta papildus iekasētā nauda. Cik daudz naudas vajadzēs, patlaban neviens nevar pateikt, jo nav pieņemts EP vēlēšanu likums (to kā iemeslu min Centrālā vēlēšanu komisija) un nav skaidrs, kā tās notiks - vai sarakstus varēs veidot tikai partijas vai arī apvienības, vai būs procentu barjera, vai būs plusu un mīnusu sistēma u.c. Tieslietu ministrija (TM) likuma projektu sola sagatavot tuvāko divu nedēļu laikā un, iespējams, Saeima to varētu pieņemt līdz gada beigām. Nākamā gada valsts budžeta pieņemšana parlamentā plānota 13.novembrī, taču tikai līdz nākamajai ceturtdienai deputāti var iesniegt ierosinājumus par izmaiņām naudas sadalē. Premjers Einars Repše (JL) sola, ka neraugoties uz grūtībām, nauda vēlēšanām noteikti tiks atrasta. Viņš piebildis, ka atrast naudu nākamā gada budžetā būtu sarežģīti, jo ieņēmumu prognoze ir izstiepta līdz maksimumam, Dienai paskaidroja viņa palīdze Kristīne Jučkoviča. Līdz šim vēlēšanas Latvijā izmaksājušas vismaz 1,2 miljonus latu. Tagad arī jāveido vēlētāju reģistrs, kam vajadzēs vismaz Ls 500 000. Prezidente neatbalsta pārmetumus CVK saistībā ar Eiroparlamenta vēlēšanām BNS 10/15/03 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata par nepamatotiem pārmetumus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) saistībā ar līdzekļu nepieprasīšanu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rīkošanai. Viņasprāt, atbildība jādala Tieslietu un Iekšlietu ministrijai, kurām jāsagatavo ar vēlēšanām saistītie likumi. Prezidente trešdien pēc tikšanās ar CVK priekšsēdētāju Arni Cimdaru žurnālistiem sacīja, ka CVK viņai personīgi un vēl vairākām amatpersonām atgādinājis par nepieciešamību pieņemt jaunus likumus saistībā ar gaidāmajām EP vēlēšanām un paredzēt tam finansējumu. Cimdars jau pavasarī Vīķi-Freibergu informējis, ka valdībai nepieciešams izstrādāt koncepciju tikai vēlētāju reģistra izveidošanai, kā arī specifisku likumu par EP vēlēšanām, "kas aktualitāti ieguva tikai pēc referenduma". Prezidente norādīja, ka Cimdars izskaidrojis viņai - CVK budžetu var pieprasīt "pēc parametriem esošajos likumos un nevar pieprasīt līdzekļus uz teorētiska pamata". Vīķe- Freiberga arī pauda, ka šādi rīkoties var Tieslietu ministrija un pārmetumi CVK par līdzekļu nepieprasīšanu ir lieki. Viņa teica, ka radušās problēmas iespējams risināt un tas jādara strauji. Cimdars BNS un Latvijas Radio skaidroja, ka svarīgākais aspekts, lai sagatavotos EP vēlēšanām, ir "noskaidrot noteikumus, pēc kādiem notiks EP vēlēšanas". "Aprēķināt var jebko, tikai jāzina, ko," sacīja CVK priekšsēdētājs. Viņš norādīja, ka EP vēlēšanām nepieciešamā summa nebūs mazāka par 1,2 miljoniem latu, kas bijuši nepieciešami referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un 8. Saeimas vēlēšanām. Nepieciešamās summas svārstības būs atkarīgas no daudziem aspektiem, piemēram, balsošanas pa pastu izmaksām, jo vēlēšanu zīmes par pastu būs jāsūta uz ES valstīm. Izmaksas būs atkarīgas arī no tā, vai, piemēram, likumā tiks iestrādāta nepieciešamība šos sūtījumus apdrošināt. Tāpat nepieciešami līdzekļi informatīvai kampaņai, jo būtiski mainīsies vēlētāju reģistrācijas kārtība. Cimdars norādīja, ka CVK būs nepieciešamas papildu telpas, kā arī kvalificēti darbinieki. Kā pēdējo termiņu, kad EP vēlēšanu likumam vajadzētu stāties spēkā, viņš nosauca 80 dienas pirms vēlēšanām, kad ir pirmā sarakstu iesniegšanas diena. Jau vēstīts, ka līdzekļu nepieprasīšanu EP vēlēšanām komisijai pirmdien, skatot koncepciju par vēlētāju reģistra izveidi, pārmeta premjers Einars Repše un viņam pievienojās arī vairāki ministri. Tieslietu ministrijai uzdots līdz 1.decembrim sagatavot EP vēlēšanu likumprojektu un ar to saistītos likumu grozījumus. Likumprojektu par EP vēlēšanām Tieslietu ministrijā sāka izstrādāt jau pirms vairākiem gadiem, taču valdība neuzskatīja par pareizu to virzīt izskatīšanai, kamēr Latvijas pilsoņi referendumā nebija pauduši atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. EP vēlēšanas paredzētas nākamā gada jūnijā. Gribīgo koalīcija Šogad no armijas izvairās gandrīz 3000 jauniešu NRA 10/10/03 Pēdējos divos gados Latvijā samazinās gan obligātajā militārajā dienestā iesaukto jauniešu skaits, gan proporcionāli mazāk ir arī to jauniesaucamo, kuri izvairās no iesaukšanas dienestā. Tomēr iesaukto puišu joprojām ir divreiz mazāk nekā to, kuri labprātāk izvēlas slapstīties un konfliktēt ar likumu. Šā gada pirmajos sešos mēnešos obligātajā militārajā dienestā (OMD) iesaukti 668 jaunieši, bet visa gadā laikā plānots armijas rindās uzņemt 1248 puišus, Neatkarīgo informēja Militārā dienesta iesaukšanas centra (MDIC) vadītājs Juris Mačis. 2001. gadā dienestā Latvijā iesaukti 2773 cilvēki, bet pērn - 2416. Daļēji šī tendence skaidrojama ar to, ka OMD karavīri no šī gada vairāk nenodrošina cietumu apsardzi Latvijā un nav vajadzības komplektēt Iekšlietu ministrijas Sardzes pulku. MDIC sniegtie dati liecina, ka šogad no armijas izvairās 2728 jaunieši. 2001. gadā tādu bijis 3899, bet pērn - 2789. Procentuāli visvairāk no obligātā dienesta izvairās Rīgas puiši. Līdz šā gada jūlijam sliktās veselības dēļ par nederīgiem atzīti 3,6 procenti jauniesaucamo, bet iesaukums atlikts 5,6 procentiem puišu. Soda sankcijas par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta paredz trīs dažādas likuma normas. Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) par izvairīšanos ierasties pēc iesaucējinstitūcijas uzaicinājuma par šo pārkāpumu paredz naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecām diennaktīm. Par neierašanos dienesta vietā bez attaisnojoša iemesla APK paredz naudas sodu līdz trīsdesmit latiem vai administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. Krimināllikums par izvairīšanos no iesaukuma obligātajā militārajā dienestā ilgāk par desmit dienām paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja šī izvairīšanās notikusi, nodarot sev apzinātus miesas bojājumus vai simulējot slimību, vainīgajam draud cietumsods līdz pieciem gadiem. Jāatgādina, ka jūlijā valdība atbalstīja militārā dienesta profesionalizēšanu un atteikšanos no obligātā dienesta. MDIC speciālisti norāda, ka šis lēmums pašlaik nav ietekmējis jauniešu vēlmi iet dienēt. Aizsardzības ministrija (AM) līdz 1. novembrim turpina darbu pie dokumentu izstrādes, lai sagatavotu atteikšanos no OMD. AM izveidotās darba grupas vadītājs brigādes ģenerālis Raimonds Graube Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik optimālākais variants ir no OMD atteikties līdz 2006. gada 31. decembrim. No pagājušā gada vidus darbojas arī alternatīvais dienests, kas jāpilda ar valdības lēmumu noteiktās valsts vai pašvaldības institūcijās vai komercsabiedrībās, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības sniegšanu vai muitas kontroli. Pašlaik alternatīvajā dienestā ir tikai viens jaunietis, kurš darbojas kādā medicīnas iestādē. Pie Ogres rajona padomes nule bija ieradušies pārdesmit cilvēku, lai pavadītu armijā 12 rajona puišus - viņi devās uz Alūksnes mobilo strēlnieku bataljonu. Ogres rajona militārā dienesta vadītājs Ēriks Delpers informēja, ka šajā dienā dienēt devušies jaunieši no visas Latvijas. Šogad šis esot pēdējais iesaukums. Pavisam 2003. gadā no Ogres rajona armijā iesaukti 52 jaunieši, lielākoties 19 un 20 gadu veci. Dienesta vieta galvenokārt ir Alūksne, tomēr septembrī trīs puiši devušies dienēt arī Jūras spēkos. Jautāts, kā ir ar tiem, kuri izvairās no armijas, Ē. Delpers stāsta: “Mums nesen bija lēmums par 40 puišu piespiedu nogādāšanu militārajā dienestā - viņi nereaģē uz pavēstēm.” Piespiedu atvešanu īstenojot Valsts policija. “Ir arī divi jaunie cilvēki, kas jau ir iesaukti, bet viņi izvairās un slēpjas - nevaram atrast,” skaidro militārā dienesta vadītājs. Viņaprāt, tie ir cilvēki, kuri ir nonākusi konfliktā paši ar sevi, tāpēc arī notiek nesaprašanās ar likumu. Jautāti par bailēm no ārpusreglamenta attiecībām, Ogres rajona puiši bravūrīgi nosmēja, ka neļaušot nevienam sevi pārmācīt. Jāņa mamma, kas bija ieradusies puisi pavadīt, mierināja: “Ne jau nu tas ļaunākais uzreiz notiks.” Mazā māsa gan skumīgi noraudzījās jautrajos puišos. “Dienā, kad uzzinājām, ka brālis dosies armijā, mazajai pat asaras nobira,” bilst mamma. Ikšķilietis Visvaldis Selga, slaucīdams acis, militārajā dienestā pavadīja jau trešo mazdēlu. “Katram savs puika mīļš. Lai Dievs stāv klāt, ka pārnāk mājās vesels un dzīvs,” viņš satraucās. Irākā joprojām trūkst ekipējuma Diena 10/11/03 Lai arī Irākā dienošā aptuveni simt cilvēku lielā Latvijas karavīru rota nu saņēmusi gan karstumam atbilstošās tuksneša formas, gan atbilstoša lieluma, nevis tikai maza auguma cilvēkiem domātas bruņuvestes, visas ekipējuma problēmas joprojām nav novērstas. Taču līdzīga situācija ir visai Polijas daudznacionālo spēku divīzijai, pēc atgriešanās no Irākas piektdien atzina ārlietu ministre Sandra Kalniete. “Situācija ir krietni uzlabojusies, un karavīri ir moži (..) Viena no lietām, ko es no viņiem dzirdēju, - ka viņiem ir ļoti grūti lasīt tematiskajās sarakstēs internetā to ķengāšanos, kas tur reizēm parādās,” viņa sacīja. Ar Polijas divīzijas vadību vienojušies, ka līdz situācijas noregulējumam poļi ar latviešiem dalīsies vajadzīgajā ekipējumā. Sauszemes spēku komandieris Juris Kiukucāns, kas pavadīja ministri, Dienai atzina, ka grūtības ir ar sakaru iekārtām un lielākā problēma ir patrulēšanai piemērots transports. “Es domāju, ka tuvākajā laikā viss nepieciešamais būs nodrošināts,” viņš teica. Latvijas aizsardzības sistēmas vadība apgalvojusi - darīts viss, lai karavīrus apgādātu, noslēgti nepieciešamie līgumi ar ASV, un kravu piegāde nav atkarīga no Latvijas. Taču nav skaidrs, kāpēc karavīri nosūtīti, pirms viņiem nodrošināts viss ekipējums. S.Kalniete stāsta, ka abās vietās - ziemeļos Kirkūkā, kur strādā sapieri un kravu speciālisti, un Hašmijašas bāzē uz dienvidiem no Bagdādes, kur darbojas kājnieku rota, par viņiem saņēmusi vislabākās atsauksmes. Īpaši tas attiecas uz sapieriem, kuru profesionalitāti slavējušas arī NATO amatpersonas, jo krievu valodas zināšanas un pieredze darbā ar padomju spridzekļiem amerikāņiem Irākā gauži noderot. Latvijas rotas atbildībā Hašmijašas apkārtnē esot vairākas pilsētas ar kopējo iedzīvotāju skaitu ap 150 000. Vietējie esot draudzīgi vai neitrāli. “Nekādu lielu problēmu tajā rajonā nav. (..) Vismaz pārlidojot uz mums neviens nešāva,” stāstīja J.Kiukucāns. S.Kalniete, kas tikusies gan ar ASV administrācijas vadību Irākā, gan Irākas mājokļu celtniecības un finanšu un banku ministru, piedāvājusi iespēju 5-6 irākiešiem stažēties Latvijas Bankā un Valsts administrācijas skolā. Kad atsāks arheoloģiskos izrakumus, Irāka varētu izmantot Latvijas arheoloģiskās fotometrijas speciālistus, iespējama arī instruktoru nosūtīšana Irākas policijas apmācībai. Lielākā interese bijusi par piedāvājumu palīdzēt veidot totalitārisma seku novērtēšanas un pārvarēšanas iestādes, taču vienošanos, kas īsti vajadzīgs, traucējot administrācijas mazspēja. “Tas man atgādina laiku, kad Latvija kļuva neatkarīga - brauca ārzemju delegācijas un piedāvāja sadarbību, bet mums trūka koordinācijas un laukuma redzējuma,” teica ministre. Latvija arī apsver iespēju iecelt Irākā vēstnieku, kas gan rezidēs citā valstī. Karavīru piedalīšanos miera misijā neatbalsta 35% LETA 10/15/03 Latvijas pilsoņu piedalīšanos starptautiskajās miera misijās neatkarīgi no tā, kur tās notiek, neatbalsta katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 35,2%, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptauja augustā. Tikai 26,2% iedzīvotāji uzskata, ka Latvijas pilsoņiem jāpiedalās starptautiskajās miera misijās. Saskaņā ar veiktās aptaujas datiem aptuveni tikpat bieži jeb 25,4% aptaujāto pauduši viedokli, ka jāpiedalās tikai tajās miera misijās, kuras notiek Eiropā. Budžets un valdība Repše iztur pirmo pārbaudījumu - Saeima konceptuāli atbalsta budžetu NRA 10/10/03 Viens no premjera Einara Repšes valdības pārbaudes akmeņiem - valsts budžeta likumprojekts 2004. gadam - Saeimā izturējis pirmo pārbaudījumu - pieņemts pirmajā lasījumā, taču ne bez pamatīgas nervu kutināšanas. Izdevību lieku reizi koalīcijai atgādināt par tās strādātnespēju izmantoja opozīcija, no rīta nepiedaloties balsojumā par budžeta steidzamu izskatīšanu. Tā kā sēdē piedalījās tikai 49 pozīcijas deputāti, kvoruma (vismaz 50 deputātu) trūkuma dēļ sēdi nācās pārtraukt, to turpināja pulksten 15. Iepriekš opozīcija noraidoši lēma par budžeta projekta iekļaušanu darba kārtībā, taču pozīcijas vienkāršais vairākums nodrošināja jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) vadītājs Atis Slakteris neslēpa, ka kvoruma noraušanas mērķis bijis parādīt koalīcijas un E. Repšes nespēju organizēt darbu. Tautas saskaņas partijas (TSP) priekšnieks Jānis Jurkāns, kas iepriekš klāstīja par TSP atbalstu E. Repšes cīņai ar korupciju, sacīja, ka naivi gaidīt, ka opozīcija aplaudēs pozīcijas budžetam. Neesot pamatoti lamāt opozīciju par nekonstruktivitāti, ja ar to pat nerunā. Lai nodrošinātu kvorumu, uz sēdi tika izsaukts tikko no komandējuma pārbraukušais tēvzemietis Guntars Krasts, lidojuma mērķi - konferenci Budapeštā par Eiropas līguma ratifikāciju -, vēl atrodoties Prāgas lidostā, mainīja Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns. Plānu maiņa izmaksājusi 450 USD, ko segt esot solījusies čehu aviokompānija, kompensējot iepriekšējo nespēju mainīt lidojuma laiku. Lai arī kvorumu būtu nodrošinājusi jau G. Krasta atgriešanās, O. Kastēns uzskata, ka lēmums attaisnojies, jo atbildīgajā balsošanas brīdī kāds no koalīcijas varētu atrasties, piemēram, tualetē vai kafejnīcā. Turklāt šāds solis bijis vajadzīgs arī, lai demonstrētu E. Repšem LPP labo gribu atbalstīt budžetu. E. Repše jau uzreiz pēc rīta sēdes pārtraukšanas pasteidzās deputātiem veltīt kārtējos neglaimojošos apzīmējumus, tos vainojot sabotāžā, drosmes trūkumā gāzt valdību, tā vietā dodoties ārzemju komandējumos. Tieši no LPP frakcijas sēdē nebija četri deputāti. Komandējumā Itālijā bija arī LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons, atvaļinājumā ārzemēs - Pēteris Simsons un Ingrīda Labucka. Komandējumā Briselē bija arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Andis Kāposts, pilnā komplektācijā bija tikai JL. TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats vainoja Saeimas Prezidiju, kurš nepareizi plānojot komandējumus. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) savukārt cēloņus darba dezorganizācijai saskata valdības vadībā un komunikācijās, arī opozīcijas ignorēšanā. Mazās koalīcijas frakcijas tomēr negrasās pieprasīt E. Repšes demisiju, bet E. Repše balsojumu par budžetu traktēja kā uzticības balsojumu viņam un valdībai. Arī Saeimas kārtības rullis noteic, ka budžeta noraidījums ir valdības noraidījums. E. Repše pirms balsojuma ironizējot pateicās deputātiem par spēku ierasties uz sēdi un “darīt to, par ko maksā algu”. Tas gan nedodot atbildi uz jautājumu, kā strādāt tālāk. Kauninot opozīciju, E. Repše pat izpelnījās I. Ūdres aizrādījumu, ka jārunā par budžetu, viņa gan arī atvainojās par kolēģu, jo īpaši no TP, huligāniskajiem izsaucieniem no zāles. Ar budžeta vadlīnijām deputātus sīkāk iepazīstināja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, viņa budžeta vērtējums un interpretācija bija pretēja TP deputātu vērtējumam, kuri tajā rūpīgi bija meklējuši ne tikai būtiskus trūkumus, bet arī uzskaitījuši virkni gramatikas kļūdu. Visasākos pārmetumus izpelnījās ierēdņu armijas vairošana ar tai papildus atvēlētajiem 30 miljoniem latu, nepietiekams līdzfinansējums Eiropas Savienības projektiem, kā arī 500 000 latu piešķiršana demokrātiskajai kvotai, ko varēs sadalīt (pozīcijas) deputāti. V. Dombrovskis skaidroja, ka lielākais ierēdņu skaita pieaugums plānots Zemkopības ministrijai un Lauku attīstības dienestam, lai nodrošinātu zemniekiem tiešo maksājumu izmaksas, “jo ir jāstrādā ar katru konkrēto zemnieku”. Savukārt demokrātiskā kvota pastāvējusi arī TP valdīšanas laikos, tikai tikusi slēpta. “Budžeta dokumentu var pasvītrot ar sarkanu tinti kā nesekmīga skolēna mājasdarbu,” secināja A. Slakteris, bet G. Bērziņš tik nekvalitatīva budžeta piedāvāšanu nodēvēja par ņirgāšanos par Saeimu. Izdevību uzstāties plašākas auditorijas priekšā, atgādinot par LPP neapmierinātajām prasībām budžetā un, viņaprāt, nepamatotajiem pārmetumiem LPP budžeta veidošanas laikā, izmantoja arī premjera biedrs Ainārs Šlesers. Neraugoties uz A. Šlesera skepsi, O. Kastēns Neatkarīgajai prognozēja, ka LPP, sīkāk ķidājot budžetu Saeimā, tomēr nemēģinās to būtiski mainīt, radot haosu. Budžetu galīgajā lasījumā iecerēts pieņemt 13. novembrī. Repše ar grūtībām notur valdību Diena 10/10/03 “Mēs netaisāmies gāzt premjeru Einaru Repši, bet šī nekoordinētā sistēma var uzgāzties virsū pašam Jaunajam laikam,” Dienai sacīja premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP), kas aicināja arī E.Repši spert soli pretim partneriem. Saeimas vairākuma atbalsts nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai 1.lasījumā, ko premjers Einars Repše (JL) uzsvērti pieteica kā uzticības balsojumu valdībai, ļauj tai vēl kādu laiku turpināt darbu. Par budžetu nobalsoja 51 deputāts. “Es saskatu iespējas tagad sekmīgi strādāt un tam arī veltīšu visas pūles. Ceru, ka šādas krīzes vairs neatkārtosies,” presei sacīja E.Repše. Viņa noskaņojums pēc ceturtdienas rīta notikumiem Saeimā, kad koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu un sēde tika pārtraukta, bija daudz pesimistiskāks. Tā iespaidā premjers veltīja virkni neglaimojošu vārdu partneriem, kas dienas gaitā saspīlējumu tikai pastiprināja. Pēcpusdienas sēdē atjaunotais miers koalīcijā, kuras rindas papildināja no komandējuma atsauktais Guntars Krasts (TB/LNNK) un Oskars Kastēns (LPP), nekliedēja kuluāru runas par jauniem premjera amata kandidātiem - JL frakcijas priekšsēdi Krišjāni Kariņu un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. “Es redzu vēlmi sarīdīt Jauno laiku pret Einaru Repši, un pasūtītājs šim darbiņam varētu būt ēnu ekonomikas daļā,” Dienai sacīja K.Šadurskis. Tāpat kā premjers un citi JL pārstāvji, arī viņš uzskata, ka JL būtu jāsāk apsvērt turpmākie notikumi tikai tad, ja partneri šo valdību patiešām nogāž, ko neviens neuzdrošinās darīt. Pirms gandrīz trim nedēļām, kad LPP, ZZS un TB/LNNK līderi paziņoja par neuzticību E.Repšem un aicināja JL izvirzīt citu premjera kandidātu, vairāki šo partiju pārstāvji arī atzina, ka būs jāpaiet laikam, kamēr JL sapratīs, ka par to nāksies izšķirties. Vairākos balsojumos pēdējo nedēļu laikā Jaunais laiks jau ir saņēmis šādus brīdinājumus. Opozīcijas vienotības rezultātā panāktais kvoruma trūkums liecina, ka JL nevar paļauties arī uz Tautas saskaņas partiju. Tās biedri jau iepriekš bija teikuši - ja E.Repše pie viņiem nāks tikai tad, kad būs palicis mazākumā, atbalsta nebūs. TSP līderis Jānis Jurkāns sēdē pateica tieši: “Jums nebūs atbalsta balsojumos, ja nesāksiet ar mums dialogu.” Taču tāda sākšana nozīmētu pārējo partneru un pat JL biedru asu pretreakciju. Premjera uzruna, kurā sev raksturīgā veidā viņš veltīja pārmetumus līdzcilvēkiem politikā un vainoja citus dažādos nodarījumos, Saeimas sēdē izraisīja reti piedzīvotu izsaucienu lavīnu un vairāki TP deputāti, juzdamies apvainoti, demonstratīvi no zāles izgāja. E.Repše ironizēja par Saeimu, kas tomēr atradusi spēkus, lai būtu lemtspējīga, nokritizēja Tautas partiju un arī TSP. Kad E.Repše vaicāja, kā strādāsim tālāk, no zāles atskanēja: “Nekā.” Vienā brīdī TP izsaucienus premjers apklusināja ar vārdiem: “Stāviet klusu!” Viņš arī brīdināja: “Ja tā turpināsim, nākamās Saeimas vēlēšanas var pienākt agrāk, nekā likumā paredzēts.” Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres (ZZS) aicinājumu premjeram runāt par tēmu pavadīja aplausi. JL deputāti notikušajā vainoja vispirms Latvijas Pirmo partiju, uzskatot, ka četri tās deputāti apzināti aizbraukuši komandējumos, kas esot tikai vēl viena epizode LPP valdības šūpošanas plānā. Arī LPP valdes loceklis Ainārs Šlesers izmantoja Saeimas tribīni, lai atbildētu uz pārmetumiem un paziņotu, ka partija atbalsta valdību un dod premjeram vēl vienu pēdējo iespēju. Viņš aicināja E.Repši nemētāties ar dažādiem izteikumiem, nepārtraukti apvainojot kolēģus par gļēvuļiem un nodevējiem, kas neesot piedzīvots nevienā iepriekšējā valdībā. “Ir jāizbeidz šis haoss un jāsāk konstruktīvi strādāt,” sacīja A.Šlesers, norādot, ka uz partijas piedāvātā sadarbības līguma bāzes varētu koordinēt frakciju un valdības darbu. “Tas premjeram paredz ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Taču tā ir vienošanās, nevis iemaukti valdības vadītājam,” Dienai sacīja A.Šlesers. Dienas pirmajā pusē E.Repše pret to vēl bija negatīvi noskaņots, taču pēc balsojuma par budžetu viņš jau atzina, ka dokumentam varētu piekrist, ja vien tas neparedz kādas valdību un Saeimu ierobežojošas koalīcijas padomes izveidošanu un viņam nepieņemamu interešu sfēru sadalīšanu. Saeimas 1.lasījumā pieņemtais valsts budžeta projekts paredz, ka nākamgad valsts plāno tērēt par 220 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Budžeta deficīts, salīdzinot ar šo gadu, arī sarucis un plānots tikai 2%. Galvenās nākamā gada budžeta prioritātes ir Latvijas integrēšanās ES un NATO, kā arī sociāli atbildīga politika, kas nozīmē galvenokārt pensiju, pabalstu un minimālās algas paaugstināšanu. Labais Repše pret slikto Saeimu Diena 10/11/03 Premjers Einars Repše krīzi valdībā saista nevis ar savu personību, bet gan ar tumsas spēku vēlmi atgriezt vecos laikus, kam Jaunais laiks traucējot. Tā viņš stāsta tautai, aicinot domāt par jaunām Saeimas vēlēšanām. Koalīcijas partneri šādu mētāšanos ar vārdiem uztver kā bezatbildīgu un min kā vienu no galvenajiem krīzes iemesliem. Grūtības radot arī tas, ka atšķirībā no priekšgājējiem E.Repše neskata koalīcijas darbu Saeimā un valdībā kā savstarpēji saistītu procesu. Nespējot nodrošināt vairākumu, viņš arī nedomā atkāpties. Ja kādam esot drosme nogāzt valdību, lai to darot, bet JL aicina ielāgot, ka tas pie sarunu galda būs pēdējais. “Vienkāršākais būtu atkāpties, paziņot, ka metu plinti krūmos un tā vairs nav mana atbildība. Taču mēs neesam nākuši izvēlēties vieglus ceļus, bet gan cīnīties par valsts attīstību, nevis sava personiskā biznesa attīstību,” Dienai paziņoja E.Repše. Uz aicinājumu nosaukt tos, kas cīnās par savu biznesu, pēc pauzes E.Repše neskaidri atbildēja: “Ja tas nav skaidrs no viņu rīcības un balsojumiem, tad acīmredzot esmu kļūdījies.” Pēc vētrainās nedēļas, kad JL cieta zaudējumu radio un televīzijas padomes vēlēšanās un tikai ar vairākiem piegājieniem nodrošināja kvorumu budžeta izskatīšanas sēdē, tagad E.Repšem un koalīcijas partneriem ir dota vēl viena - pēdējā - iespēja līdz budžeta pieņemšanai galīgajā lasījumā 13.novembrī. Šajā laikā būs jāsagatavo koalīcijas sadarbības līgums, kuru parakstīt tiks aicināts arī premjers. Priekšā arī diskusijas par priekšlikumiem budžetam, kad mazās partijas apņēmušās būt ne vairs balsošanas mašīnas sastāvdaļas, bet gan līdzvērtīgi partneri ar saviem ierosinājumiem, kurus valdības vadītājam vajadzēs prast saskaņot. E.Repše arī ceturtdien Saeimas tribīnē apgalvoja: “Tauta gaida valdību, kas beidzot darīs, sakārtos valsti, ieviesīs kārtību, novērsīs valsts izzagšanu un korupciju, no kuras jau visiem metas nelabi. Pie krīzes nonācām brīdī, kad valdība jau bija daudz sasniegusi, un tas ir īstais iemesls, kāpēc visi spēki tiek vērsti uz šīs valdības gāšanu.” E.Repšes neatlaidīgākais oponents Latvijas Pirmās partijas priekšsēdis Ēriks Jēkabsons premjera vietā uzaicinātu pie sevis cilvēkus, kuriem teiktais adresēts, un šīs aizdomas pārrunātu, lai nemestu ēnu uz visu Saeimu. “Nav pareizi radīt sabiedrībā iespaidu, ka visi ir ienaidnieki, liekot visiem it kā taisnoties. Abām pusēm - gan premjeram, gan pārējiem - katram ir sava taisnība. Taču Jaunais laiks un Repše nevienu savu kļūdu nav atzinis,” Dienai sacīja Ē.Jēkabsons, to minot kā lielāko problēmu. “Nevar būt tā, ka viens cilvēks ir absolūti nevainīgs un visi pārējie vainīgi,” atzina arī ZZS līdere Ingrīda Ūdre. Politoloģe Nellija Ločmele premjera vietā paņemtu valdības deklarāciju un izvērtētu, ko katrs ministrs ir izdarījis, - ja nav izdarījis, tad jau varētu runāt par konkrētiem pārmetumiem. Tā īsti pret E.Repši vairs uzstājas tikai LPP, prasot arī viņam ievērot disciplīnu un uzņemties pienākumus. Tēvzemieši kā mazākie partneri labprātāk klusē, jo ir jau saņēmuši neoficiālus brīdinājumus no JL sūtņiem, ka TB/LNNK rindas var tikt paretinātas, dažus no E.Repšes atmodas laika domubiedriem aizsaucot uz JL. Zaļie zemnieki, skaļi to nesakot, jūt, ka var kļūt par vienīgajiem tagadējiem partneriem, ko paņem līdzi uz nākamo koalīciju ar Tautas saskaņas partiju. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis gan sadarbību ar TSP dēvē par neiespējamu. JL izvēles ir vairākas - padoties partneru spiedienam un nosaukt citu premjera kandidātu vai raudzīties pēc rezerves varianta Tautas saskaņas partijas personā, ja nāksies palikt mazākumā. Kas notiks tādā gadījumā - tas varētu būt viens no jautājumiem, ko sarunās ar E.Repši vēlēsies noskaidrot TB/LNNK un ZZS valdes. TSP līderis Jānis Jurkāns dzen E.Repši stūrī ar publisku aicinājumu uz dialogu. J.Jurkāna teikto kontekstā ar E.Repšes visai pielaidīgo runas daļu par TSP sociologs Aigars Freimanis Dienai novērtēja kā pazīmi tam, ka “TSP parādās kā potenciālais JL sadarbības partneris”. Pārvarēt iekšējās pretrunas partijā, kurā ne visi tam sliektos piekrist, varētu ar argumentiem par cīņu ar korupciju. Noskaņojumu Jaunajā laikā ir grūti nojaust, jo politiķi izvairās runāt par tālāko rīcību, lai arī kuluāros apsver citas premjera kandidatūras, piemēram, frakcijas vadītāju Krišjāni Kariņu. E.Repše, kas aģentūrai LETA pieļāvis arī K.Kariņa iespējas būt par premjeru, Dienai sacīja: “Partijā ir daudz talantīgu cilvēku, varētu būt arī kāds valdības vadītājs. Ne man tas lemjams, tas ir lemjams partijai.” Taču, viņaprāt, tas nebūs risinājums, ja nākamais premjers nebūs tāds, “kas neko nedara un kopā ar citiem tautas mandātu guvušiem grupējumiem dala varas pīrāgu tāpat kā līdz šim”. Kāds JL biedrs, paliekot anonīms, atzina, ka šis laiks būs pārbaudījums partijai. Tad būšot redzams, vai tā ir viena līdera partija vai daudzu spēcīgu un patstāvīgi, brīvi domājošu cilvēku partija. Tas, ka daudzi ir ienākuši politikā, tikai pateicoties Repšem, esot vēl viens trumpis viņa rokās - bailes, ka Repše var aiziet no politikas pavisam, ir saistītas ar bailēm zaudēt savas pozīcijas, kas varot sašķobīties, arī uzdrošinoties atklāti izteikties pret viņu. *** Vai Repšes valdība noturēsies? Valts Kalniņš, politologs: ar to, ka valdībai vajadzētu krist, liek domāt tas, ka valdības pamatā nav īstas koalīcijas, un neredzu, kā pie šī premjera un spēku salikuma tā varētu rasties. Valdība kādu laiku vēl var noturēties, ja politiskie spēki nemaina nostājas - JL nepiekrīt nosaukt citu premjeru, partijas nepiekrīt sadarbībai ar TSP. Agrāk, izjūtot spiedienu, premjeri atkāpās paši, bet E.Repše grib, lai viņu nogāž. Taču tie, kas to varētu darīt, nav izdomājuši citu modeli. Nellija Ločmele, politoloģe: Svarīgākais ir nevis, cik ilgi valdība noturēsies, bet vai tā ir spējīga pildīt savu deklarāciju. E.Repše ir starp diviem tēliem - moceklis, kuram citi neļauj strādāt, un balamute, kas skaisti runā. Ja viņš izdara konkrētas lietas, tad var nostiprināt mocekļa tēlu. Taču, ja paliek tikai vārdi par korumpēto eliti, ir jautājums, kur ir viņa paša principi, sēžot ar to kopā. Šos vārdus nevar kā plati atkārtot, ja nav rezultātu, ko uzrādīt sabiedrībai. Aigars Freimanis, sociologs: Einars Repše atrodas starp lielo panākumu, kas ir viņa pamattēma par cīņu ar korupciju, un starp lielo kļūdu. Valdība var krist, ja tiek pieļauta kļūda, ko varētu izraisīt nervozs signāls no ārpuses par neizdarīto Latvijas valdības dēļ. Tās likteni ir neiedomājami grūti prognozēt tāpat kā Repšes uzvedību. Taču miera koalīcijā nav, iekšējās pretrunas, uzskatu dažādība un ambīcijas tur ir pietiekami lielas, lai valdība kristu. LPP piedāvātais līgums uzliek pienākumus premjeram Diena 10/13/03 Gandrīz gadu pēc valdības izveidošanas pretrunu padziļināšanās tajā ir novedusi pie tā, ka arī Jaunais laiks ir piekritis partneru jau agrākajam aicinājumam rakstiski noteikt lēmumu pieņemšanas kārtību. JL ir sagatavojis saprašanās memorandu, kas presei vēl nav pieejams. Savukārt Latvijas Pirmā partija sabiedrību jau iepazīstinājusi ar vienošanos par politisko sadarbību, kas atgādina agrāko koalīcijas līgumu un uzliek pienākumus arī premjeram. LPP frakcijas priekšsēža vietnieks Arnolds Laksa jauna dokumenta rakstīšanu skaidro ar to, ka JL dokumentā “bija tikai saukļi un tur bija grūti kaut ko labot”. Vienošanās ir nodota izvērtēšanai koalīcijas partneriem. Pēc koalīcijas mazo partiju pārstāvju izteikumiem, par galveno JL piedāvātā memoranda trūkumu tiek uzskatīta tajā nenodrošinātā mijiedarbība starp Saeimu un valdību. Tā savukārt ir uzsvērta LPP projektā, kurā šīs saiknes nepieciešamība skaidrota ar to, ka ir “jānodrošina optimāls politikas veidošanas process un demokrātijas nostiprināšana valstī”. Koalīcijas vienošanās var kļūt par vienu no galvenajiem sarunu objektiem koalīcijā un ietekmēt tās pastāvēšanu, ja LPP uzstās, ka arī premjeram ir jāpakļaujas noteikumiem. Premjers Einars Repše (JL) sākotnēji noraidīja šādu dokumentu parakstīšanu un nebija gatavs pakļaut sevi kādiem nosacījumiem, taču ceturtdien viņš par to izteicās jau pielaidīgāk, lai arī uzsvēra, ka LPP priekšlikumus izvērtējot JL frakcija. LPP projektā īpaša vieta ir ierādīta tieši sadarbībai ar premjeru. Ir noteikts, ka par nodomu pieprasīt kāda ministra demisiju vai veikt citas izmaiņas valdības sastāvā premjeram ne vēlāk kā trīs dienas pirms tam jāinformē koalīcijas frakciju vadītāji un ar tām jātiekas. LPP ierosina, ka valdības vadītājam ne retāk kā vienu reizi mēnesī ir jātiekas ar katru valdības locekli. Projektā ir paredzēts, ka vismaz 24 stundas pirms valdības sēdes ir jāinformē frakciju vadītāji par izskatāmajiem jautājumiem, kas iepriekš nav apspriesti komitejā. Ja viena frakcija pret to rakstiski iebilst, jautājuma izskatīšana tiek atlikta līdz viedokļu saskaņošanai. Priekšlikumi acīmredzami vērsti pret premjera līdzšinējo stilu organizēt ātru lēmumu pieņemšanu bez ilgām diskusijām, ko ar izpratni vērtē viņa partijas biedri. “Einars Repše vēlas ātri novērst nejēdzības, bet labākais veids, kā nesasniegt rezultātu, ir rīkot garas diskusijas,” Dienai sacīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters (JL). Viņš atcerējās, kā savulaik vēlā vakarā ar toreizējo premjera padomnieku Pēteri Viņķeli saskaņojis jautājumu par pašvaldību komiteju atklātajām sēdēm, ko jau nākamajā dienā izskatījusi valdība, un risinājums panākts īsā laikā. Arī koalīcijas deputātu kopsēdēs LPP piedāvā rīkot balsošanu un jautājumu atlikšanu, ja kāda frakcija iebilst. To atkārtoti saskaņojot, lēmums ir pieņemts, ja trīs frakcijas nobalso par. JL ir viena balss kā pārējiem partneriem. Vienošanās projekts, kas ietver agrāko koalīcijas līgumu pazīmes, piedāvā arī jaunas nianses. Līgums paredz, ka premjeram ir jāizturas objektīvi un vienlīdzīgi pret visiem koalīcijas deputātiem, ministriem, nepieļaut kritiku bez objektīva un faktoloģiska pamata. “Deputāti apņemas ievērot vispāratzītas pieklājības un ētikas normas savstarpējās diskusijās, informējot medijus, kā arī publiski neizplata viens par otru aizskarošas ziņas,” teikts projektā. Gundars Bērziņš budžetu salīdzina ar finanšu piramīdu LETA 10/13/03 Nākamā gada budžeta projekts ir kā finanšu piramīda, kurai nākotnē jāsabrūk. Šādu viedokli pauda bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš (Tautas partija). Budžeta projekts esot pilns ar faktu un valodas kļūdām, un tuvāko gadu laikā budžetā ietvertās saistības valsti var novest pie bankrota. Bērziņš norādīja, ka ārvalstu finanšu palīdzība budžetā paredzēta 194 miljonu latu apmērā, bet izlietot to iecerēts par 113 miljoniem latu. Lai gan šogad Eiropas Savienības (ES) naudu PHARE, ISPA un citu līdzekļu veidā varētu saņemt vairāk par 90 miljoniem latu, Bērziņš prognozēja, ka no šīs naudas tiks apgūti tikai 60 miljoni latu. Ja valdība no ārvalstu finanšu pārpalikuma iecerējusi segt budžeta deficītu, pastāv draudi, ka budžeta deficīts var pieaugt līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta, jo Eiropa nākamgad var nepiešķirt līdzekļus proporcionāli šogad neizlietotajam apjomam, norādīja Bērziņš. Vērtējot budžeta projektu, bijušais finanšu ministrs nav atradis nākotnes attīstības scenārijus, kā arī inflācijas prognozes. Pēc Bērziņa teiktā, budžeta projektā ir vairākas kļūdas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas izdevumi pārsniedz ieņēmumus par diviem miljoniem latu. "Šo starpību ne ar ko nav paredzēts segt, un, ja tā paliks, tad ministrijai draud bankrots," sacīja Bērziņš, kuram šo kļūdu budžetā atzinuši paši ierēdņi. Bērziņš arī pauda neizpratni, kādā veidā valdība smalki izplānojusi ES kohēzijas fondu līdzekļu izlietojumu nākamā gadā, jo par šo līdzekļu precīziem apjomiem būšot zināms tikai pēc Latvijas iestāšanās ES, ņemot vērā iesniegtos projektus. Bijušais finanšu ministrs norādīja, ka nākamā gada vidū Latvija saņems aptuveni 109 miljonus latu kā strukturālo fondu avansu. Pēc Bērziņa domām, budžeta projekta dēļ, iespējams, pilna avansa summa netiks saņemta. Repše: Koalīcijas partijām jāizrunājas LETA 10/14/03 Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") uzskata, ka koalīciju veidojošajām partijām ir jāizrunājas, jo ir bijuši vairāki aizklātie balsojumi, kuros daudzi deputāti balsojuši pretēji iepriekš solītajam un paustajai pārliecībai. "Tā, protams, darbs nevar turpināties. Ja mēs gribam strādāt kopā, tad mums ir ļoti atklāti un tieši jārunā par šīm lietām un jānodrošina, lai vairāk tas neatkārtotos," šodien intervijā "Radio SWH" uzsvēra premjers. "Tā būs ļoti atklāta un cilvēcīga saruna par tēmu, kā mēs tālāk strādāsim," par šonedēļ iecerēto valdību veidojošo partiju tikšanos sacīja premjers. Ar koalīcijas frakcijām tiks runāts, vai valdību veidojošās partijas strādās un rūpēsies, lai darbs būtu konstruktīvs, produktīvs un labā kvalitātē, vai "turpinām rīkoties destruktīvi", sacīja premjers. "Tad, protams, ir jautājums, kas notiek tālāk," piebilda valdības vadītājs. Slakteris: TP varētu strādāt Repšes vadītā valdībā LETA 10/14/03 Saeimā opozīcijā esošās Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris uzskata, ka valdībā vajadzētu būt pārstāvētām visām Saeimā ievēlētajām partijām, tad šādai valdībai būtu 75 deputātu atbalsts. Lielākās opozīcijā esošās partijas vadītājs, pretēji iepriekš paustajai partijas nepatikai, intervijā laikrakstam "Lauku Avīze" teic, ka šajā valdībā par premjeru varētu palikt Einars Repše. Slakteris intervijā pauž viedokli, ka Repšes valdība ir darbojusies neveiksmīgi. "Varbūt tā šķiet laba tiem vēlētājiem, kuri balsoja par Repši, bet Tautas partijas elektorāts nav sajūsmā par to, kas notiek valstī," saka Slakteris. Viņš atzīmē, ka daudz tiekot runāts par korupcijas un kontrabandas apkarošanu, taču reāli nekas neesot izdarīts. "Vai ir aizturēti kādi lieli kontrabandisti vai korumpētas personas, ja neskaita Āri Auderu, kas nāk no "Jaunā laika"?" taujā Slakteris un norāda, ka iepriekšējās valdības laikā esot aizturēta kontrabandas gaļas krava aptuveni tūkstoš kilogramu apmērā, bet šīs valdības laikā neesot konfiscēts neviens kilograms. Slakteris atzīmē, ka Saeimā 75 deputāti ir no labējām partijām un vislabāk būtu, ja šīs partijas strādātu vienā koalīcijā. "Tad būtu ļoti stabila koalīcija, kas varētu nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām," saka Slakteris. Uz jautājumu, kādi nosacījumi nepieciešami, lai izveidotu šādu valdību, Slakteris atbild: "Vispirms jānogāž pašreizējā valdība, tad jāsēžas pie galda un jāsāk strādāt valsts interesēs." Viņš piebilst, ka tas varot notikt jebkuru dienu, jo pretrunas valdošajā koalīcijā ir pietiekami lielas. Taujāts vai šādā valdībā par premjeru varētu palikt Repše, Slakteris saka:"Es visu laiku teicu, ka tas nav iespējams, bet tagad es tā nesaku. ja viņš atnāktu uz sarunu un atzītu, ka sarunājis pietiekami daudz muļķību, tad viss ir iespējams. Mums nav pašmērķis tikt vaļā no Repšes, lai gan nekas neliecina, ka viņš ir gatavs konstruktīvam darbam." Tautas partijas līderis piekrīt, ka pašreizējā sabiedrības neapmierinātībā vainojama nenoteiktība, taču tajā esot vainojama valdība, nevis Saeima. "Ja Repše jūt, ka viņš ar saviem pienākumiem netiek galā, tad viņam ir jāiet prom. Jāveido jauna valdība, bet, ja nevar izveidot, tad jārīko ārkārtas vēlēšanas," saka Slakteris. Slakteris pielaidībā pret Repši mēģina radīt apjukumu koalīcijā Diena 10/15/03 Dienu pirms premjera Einara Repšes (JL) iecerētajām sarunām ar koalīcijas partiju valdēm, kas valdības samierināšanas nolūkā sāksies trešdien, opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) priekšsēdis Atis Slakteris pieļāva, ka TP varētu strādāt arī E.Repšes valdībā. E.Repše noslēpumaini to atturas komentēt un vienlaikus izteica nodomu runāt arī ar Saeimas opozīcijas partijām. Politiķu izteikumi gan liecina, ka ne JL, ne TP šādu sadarbību neskata kā reāli iespējamu un sacītais abpusēji ir tikai taktisks solis. Uz Dienas jautājumu, vai JL atsauksies Tautas saskaņas partijas aicinājumam uz dialogu, E.Repše atbildēja: "Es pārdomāju iespēju runāt arī ar opozīcijas partijām par koalīcijas sadarbību ar opozīciju, jo arī tā ir saņēmusi daļu tautas uzticības." E.Repše arī neparakstīšot nevienu vienošanos vai memorandu, kas uzliktu viņam likumā neparedzētus pienākumus, kā to vēlas koalīcijas mazās partijas. "Tā ir mana principiāla nostāja, mijiedarbība starp Saeimu un valdību ir fiksēta likumos," sacīja E.Repše. Viņš lūgšot ministrus savas frakcijas vairāk informēt par valdības darbu un pats ar tām biežāk tikšoties. Uzzinājis premjera viedokli, LPP priekšsēdis Ēriks Jēkabsons Dienai sacīja: "Man nav naida, bet ir žēl, jo E.Repše atkal ir atraidījis pasniegto roku. Vienošanās premjeru nevis ierobežotu, bet gan demokrātiskā veidā atvieglotu sadarbību." LPP frakcijas priekšsēdis Oskars Kastēns un citi koalīcijas frakciju pārstāvji atzina, ka frakcijām nav grūtību sadarboties un vienošanās bijusi nepieciešama, lai nostiprinātu saikni ar valdību. A.Slakteris otrdien Lauku Avīzē negaidīti bija pieļāvis iespēju strādāt E.Repšes vadībā. Vēlāk presei viņš gan uzsvēra: "Ja Einars Repše atvainotos par tām muļķībām, ko ir sarunājis, neiespējami tas nav. Taču vispirms viņam ir jāatzīst savas kļūdas, un šai valdībai jākrīt." Citi TP deputāti, kas, šķiet, ar interviju vēl nebija iepazinušies, uz Dienas jautājumu, vai pieļauj TP darbu tagadējā premjera vadītā valdībā, atbildēja noraidoši. Mareks Segliņš, kas pirms gada kopīgo mērķu vārdā atbalstīja iekļaušanos E.Repšes valdībā, tagad to apšaubīja un līdzīgi kā frakcijas priekšsēdis Aigars Kalvītis apgalvoja, ka gada laikā pārāk daudz esot sarunāts. Andris Ārgalis bija vēl skarbāks un nosauca E.Repši par divkosīgu, neprognozējamu un augstprātīgu vadītāju. JL valdes loceklis Jānis Reirs atzīst: Saeimas darbā viņš esot pārliecinājies, ka daudzi TP deputāti ir godīgi un darboties spējīgi, bet, "izvērtējot TP darbu iepriekšējā Saeimā un atceroties viņu starpsaucienus nesen Saeimas sēdē, man ir šaubas". Koalīcijā TP paziņojumu vērtē kā taktisku gājienu, lai radītu apjukumu un mēģinātu nonākt valdībā. "Oranžie var stāstīt, ko grib, viņu vieta ir nevis uz rezervistu soliņa, bet gan uz noraidīto soliņa, un tur viņi arī paliks," sacīja Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdis Augusts Brigmanis. "Esošā koalīcija ir nesalīdzināmi labāka par jebkuru citu koalīciju," Dienai sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) un vēl vairāki koalīcijas politiķi. Repše: lēmums par šā gada budžeta grozījumiem būs izsvērts un pareizs LETA 10/14/03 Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks") norāda, ka lēmums par šā gada budžeta grozījumiem būs izsvērts un pareizs, iepriekš izdiskutēts ar valdību veidojošo partiju deputātiem. "Par šā gada budžeta grozījumiem, es domāju, mēs atkal iesim to pašu ceļu, ko ar budžeta papildu prognozētajiem ieņēmumiem pirms mēneša. Proti, mēs ļausim Saeimas frakcijām sanākt kopā un, patiešām demokrātiski un rūpīgi izdiskutējot, nospraust tās galvenās prioritātes, kur papildu nauda būtu tērējama," intervijā "Radio SWH" sacīja Repše. Ministru prezidents prognozēja, ka koalīcijā ietilpstošajām partijām būs "prieks un gandarījums" par šā lēmuma saturu, līdz ar to arī Saeimas balsojums par šā gada budžeta grozījumiem būs pozitīvs. Kā ziņots, Ministru kabinets šodien akceptēja grozījumus šā gada valsts budžetā, kas paredz budžeta ieņēmumu prognozi palielināt par 9,006 miljoniem latu, tai skaitā nodokļu ieņēmumu prognozi - par 8,1 miljonu latu. Grozot šā gada budžetu, ir paredzēts veikt dažādus tehniskus labojumus, pārdalot līdzekļus starp programmām un apakšprogrammām. Finanšu ministrija vēl papildu 7,5 miljonus latu piedāvāja novirzīt šā gada budžeta deficīta segšanai. Taču valdība šo ierosinājumu neatbalstīja un nolēma aptuveni 0,6 miljonus latu novirzīt subsīdijām lauksaimniekiem, lai kopā ar Zemkopības ministrijas budžetā atrastajiem 1,7 miljoniem latu varētu pildīt valdības iepriekš solīto un kompensētu līdzekļus, kas gada sākumā no subsīdijām tika atvēlēti vairāku lauksaimniecības nozaru stabilizācijas pasākumiem. Savukārt par pārējo summu - gandrīz 7 miljoniem latu - būs jāvienojas koalīcijas partijām "plašā, vispusīgā disksijā", atzina Repše. Viņš norādīja, ka tādējādi varētu pieņemt "taisnīgu un izsvērtu lēmumu". Zemnieki var cerēt tikai uz daļu no solītajām kompensācijām Diena 10/15/03 Zemnieki var tikai cerēt, ka valdošās koalīcijas partijas, dalot šogad budžetā papildus iekasēto naudu, daļu atvēlēs arī lietavu nodarīto zaudējumu kompensācijām. Jau tagad Zemkopības ministrija (ZM) atzīst: nav nekādu cerību, ka tas būs agrāk lēstais kompensācijas lielums - 7,7 miljoni latu. Turklāt lauksaimnieki būs tikai vieni no pretendentiem uz šogad papildus iekasēto naudu. Lauksaimniekiem šāds pavērsiens izraisījis šoku. Otrdien valdība nolēma šā gada ieņēmumu prognozi palielināt par nedaudz vairāk kā deviņiem miljoniem latu. Taču pēc citiem maksājumiem, kas obligāti jāveic, un līdzekļiem, kas tiek ieskaitīti speciālajos budžetos, valdību veidojošās koalīcijas partijas varēs lemt par 7,5 miljoni latu sadalījumu jaunām prioritātēm. Valdības sēdē par sevi jau atgādināja pašvaldības, kurām šogad investīciju projektiem ticis krietni mazāk par valdības solīto. Iespējams, teju divi miljoni latu tiks rezervēti nākamgad plānotajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Kā viens no galvenajiem pretendentiem uz papildu līdzekļiem visu laiku tika minēta ZM, kas lūdza piešķirt papildu līdzekļus lietavu nodarīto zaudējumu kompensācijām. Tā arī uzstāja, ka zemniekiem būtu jāatdod vēl 2,3 miljoni latu, ko gada sākumā ministrija paņēma no subsīdiju naudas un izlietoja ārkārtas tirgus stabilizācijas pasākumiem. Tā kā 1,7 miljonus latu ZM jau bija papildus atradusi savā budžetā, valdība nolēma, ka subsīdijām obligāti jārod vēl ap Ls 600 000. "Valdība zemniekiem apsolīja 2,3 miljonus latu, bet neko neapsolīja par slapjumu," valdības sēdē uzsvēra premjers Einars Repše (JL). Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Indulis Jansons norāda, ka valdības nespēja piešķirt solītās kompensācijas ir negaidīts pavērsiens, jo zemnieki cerēja izlīst no parādiem. Šā gada valsts budžeta grozījumus ceturtdien paredzēts iesniegt Saeimā. Mazticama koalīcijas sadarbība ar TP Diena 10/15/03 Dienu pirms premjera Einara Repšes (JL) iecerētajām sarunām ar koalīcijas partiju valdēm, kas valdības samierināšanas nolūkā sāksies trešdien, opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) priekšsēdis Atis Slakteris pieļāva, ka TP varētu strādāt arī E.Repšes valdībā. E.Repše noslēpumaini to atturas komentēt un vienlaikus izteica nodomu runāt arī ar Saeimas opozīcijas partijām. Politiķu izteikumi gan liecina, ka ne JL, ne TP šādu sadarbību neskata kā reāli iespējamu un sacītais abpusēji ir tikai taktisks solis. Uz Dienas jautājumu, vai JL atsauksies Tautas saskaņas partijas aicinājumam uz dialogu, E.Repše atbildēja: "Es pārdomāju iespēju runāt arī ar opozīcijas partijām par koalīcijas sadarbību ar opozīciju, jo arī tā ir saņēmusi daļu tautas uzticības." Citi TP deputāti, kas, šķiet, ar interviju vēl nebija iepazinušies, uz Dienas jautājumu, vai pieļauj TP darbu tagadējā premjera vadītā valdībā, atbildēja noraidoši. Mareks Segliņš, kas pirms gada kopīgo mērķu vārdā atbalstīja iekļaušanos E.Repšes valdībā, tagad to apšaubīja un līdzīgi kā frakcijas priekšsēdis Aigars Kalvītis apgalvoja, ka gada laikā pārāk daudz esot sarunāts. Andris Ārgalis bija vēl skarbāks un nosauca E.Repši par divkosīgu, neprognozējamu un augstprātīgu vadītāju. Kritizē Repšes vēlmi norobežoties no sadarbības līguma NRA 10/15/03 Lai arī valdošās koalīcijas pārstāvji šodien pēc ilgāka pārtraukuma atkal plāno brokastot ar premjeru, ilgtermiņa valdības un Saeimas sadarbībai risinājums joprojām nav saskatāms.Jau cerīgās iestrādes koalīcijas līgumā, ko Jaunais laiks (JL) dēvē par saprašanās memorandu, pabojājis premjers Einars Repše, izsakoties, ka koalīcijas vienošanās nebūs saistoša viņam un valdībai. Mazie koalīcijas partneri iepriekš JL piedāvāto memorandu kritizēja tieši tādēļ, ka tas nemazināja plaisu starp valdību un Saeimu. "Nekādu papīru, vienalga, vai tas sauksies koalīcijas memorands vai saprašanās memorands, neparakstīšu. To lai paraksta frakciju vadītāji vai partiju vadītāji, kas nav ministru prezidenti. Nav mana statusa cienīgi parakstīt kādu šādu dokumentu, it īpaši tad, ja tas uzliek ierobežojumus premjeram likumā paredzētajām tiesībām, pienākumiem un funkcijām," intervijā Radio SWH sacīja E. Repše. "Jo sliktāk viņam. Ja premjers pasaka, ka viņam šie lēmumi nav saistoši, tad jautājums, vai mums ir saistoši viņa lēmumi," Neatkarīgajai komentēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Sadarbība Saeimā ir laba, bet problēma ir Saeimas un tieši premjera, pat ne visas valdības sadarbība. Arī tādos neordināros apstākļos ir iespējams strādāt, tikai nevar zināt, kādi būs tie rezultāti," sacīja A. Brigmanis. E. Repšem nepiekrita arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, kurš atgādināja, ka tieši Saeima apstiprina premjeru. Viņaprāt, "premjera pienākums ir būt saskaņoti strādājošas valdī bas vadītājam, komandas līderim, nevis tikai tādam, kas no malas nepamatoti apsūdz un komandē". TB/LNNK frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats nepiekrīt E. Repšem, jo uzskata, ka sadarbības līgums skar gan deputātus, gan ministrus. "Tikpat labi neviens likums neliek deputātam atbalstīt valdības iesniegto likumprojektu. Iepriekšējie līgumi jeb vienošanās parasti noteica, ka deputāti neiesniedz, piemēram, projektus, kas attiecas uz budžetu, nodokļiem, ir pretēji valdības viedoklim. Arī ministri uzņemas zināmus ierobežojumus, jo, tikai saskaņojot rīcību, var panākt rezultātus," sacīja M. Grīnblats. Saimniecība Rūpniecības pieaugums Latvijā sāk samazināties NRA 10/10/03 Šā gada augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 5,4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi auguši par 6,2%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 3,9%, savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas apjomi sarukuši par 17,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir ievērojami mazāk nekā citos mēnešos. Turklāt, salīdzinot ar šā gada jūliju, augustā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies 1,9%. Tai skaitā samazinājums bija vērojams ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 13,4%, apstrādes rūpniecībā - par 2% un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 0,7%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, šā gada augustā pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ražošanas apjomi auguši par 9,2%. Tai skaitā dzērienu ražošanā bijis pieaugums par 19,9%, gaļas un gaļas produktu ražošanā, pārstrādē un konservēšanā - par 13,7%, augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā - par 9,8%, citu pārtikas produktu ražošanā - par 9,6%, dzīvnieku barības ražošanā - par 2,5%, piena produktu ražošanā - par 0,4%. Ražošanas apjomu samazinājums bijis zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā - par 12,9%, graudu malšanas produktu ražošanā - par 0,6%. Ražošanas apjomi pieauguši iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 20%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 15,6%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 15,1%, izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē - par 14,4%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 7,7%, mēbeļu ražošanā - par 4,4%. Ražošanas apjomi ķīmisko vielu un to izstrādājumu ražošanā sarukuši par 20,7%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 13,4%, tekstilizstrādājumu ražošanā - par 11%, metālu ražošanā - par 8,8%, citu transportlīdzekļu ražošanā - par 7,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 2,6%, apģērbu ražošanā - par 2,4%, elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā - par 2%. *** Viedokļi Kādi ir iemesli tam, ka strauji pieaug gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi? Mašīnbūves un metālapstrādāšanas rūpniecības uzņēmēju asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš: - Tam, ka strauji pieaug gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi, lielā mērā jāpateicas būvniecības bumam. Tieši celtniecībā visvairāk izmanto gatavos metālizstrādājumus. Otrs iemesls ir tas, ka Latvijā ir ienākušas vairākas Rietumu kompānijas, kas šeit sākušas ražošanu. Tāpēc šogad metālizstrādājumu ražošanā vērojams straujš pieaugums. Patiesībā tas norāda, ka valsts tautsaimniecība sekmīgi attīstās. Kāpēc sašaurinās tekstilizstrādājumu ražošana? Vieglās rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds: - Tā ir paradoksāla situācija, jo tekstilizstrādājumu eksports ir visai ievērojami palielinājies, bet statistika uzrāda, ka ražošanas apjomi samazinās. Man to ir grūti komentēt, ņemot vērā, ka tikai 7% tekstilizstrādājumu tiek realizēti vietējā tirgū. Kaut kas neiet kopā. No visiem uzņēmumiem tikai Ogre šogad ir samazinājusi ražošanas apjomus, bet eksports ir pieaudzis par 17 miljoniem latu. Tirgus nav samazinājies ne iekšzemē, ne ārvalstīs. Kad tiks apkopoti dati par visu gadu, mēs redzēsim, kas patiesībā noticis. Iesaka Latviju popularizēt kā Baltijas atslēgu Diena 10/10/03 Ja Latvija grib veidot savu tēlu atšķirīgu no Eiropas Savienības kandidātvalstīm, tā lieliski var izmantot jau zināmu vietu iekarojušo Baltijas vārdu un būt tās centrs - Baltijas atslēga. Tā secinājuši četri Oksfordas Saidas biznesa skolas maģistratūras studenti, kuri pusotru mēnesi pasaulē atzīta reklāmas mārketinga eksperta Valija Olinsa vadībā izvērtējuši Latvijas atpazīstamību. Šī doma patīk arī pētījuma pasūtītājam Latvijas institūtam (LI), kurš to nosūtījis valsts augstākajām amatpersonām cerībā pasteidzināt īpašas nacionālā tēla padomes veidošanu. Izpētot deviņu postpadomju valstu atpazīstamības koncepcijas, pētnieki konstatējuši, ka vismaz piecas no tām izmanto Eiropas vārdu. Tā Ungārija ir Eiropas esence, Polija - Eiropas sirds, Lietuva - Eiropas centrs un tā tālāk. “Koncepcija, kurā Latvija ir kā Baltijas centrs, ir interesanta,” ceturtdien prezentējot pētījumu, atzina LI direktors Ojārs Kalniņš. Maģistrantu piedāvātais variants angļu valodā skan - The keystone of the Baltics - Baltijas stūrakmens vai atslēga. Pēc pētnieku domām, tas dotu īpašas priekšrocības, prezentējot gan valsts tūrisma iespējas un Baltijas vienīgo metropoli Rīgu, gan tās izdevīgo politisko un ekonomisko stāvokli. Oksfordas maģistranti intervējuši ap 70 Baltijas, Skandināvijas un citu valstu dažādu profesiju pārstāvju. Ārzemnieku priekšstats par Latviju nereti ir: piesārņota daba, augsts noziedzības un zems dzīves līmenis, padomju arhitektūra, nabadzīga infrastruktūra u.tml. Pētnieku darbs LI izmaksāja 900 latu. Latvenergo apņemas maksāt par tumšo māju elektrifikāciju Diena 10/10/03 Ceturtdien tiekoties ar ekonomikas ministru Juri Lujānu, VAS Latvenergo vadība apliecinājusi gatavību segt izmaksas aptuveni 3 miljonu latu apjomā, kas nepieciešamas pārsimt lauku saimniecību elektrifikācijai. Lai Latvenergo varētu pilnībā apmaksāt tumšo māju pieslēgšanu elektrotīkliem, nepieciešams grozīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemto metodiku. Izmaiņas normatīvajos aktos komisija sola pieņemt tuvāko nedēļu laikā. Pēc Latvenergo un Latvijas Pašvaldību savienības aprēķiniem patlaban mūsu valstī ir 385 neelektrificētas saimniecības. Kā Dienai pastāstīja ekonomikas ministra padomniece Iveta Balode, šo māju elektrifikācija izmaksās 3,18 miljonus latu, un daļu līdzekļu Latvenergo varētu piesaistīt no savas peļņas. Pēc Latvenergo aprēķiniem elektrība šīm mājām varētu tikt ievilkta pusotra divu gadu laikā. Tajā pašā laikā pašvaldībām būtu jāuzņemas lielāka atbildība, nosakot, tieši kurām saimniecībām elektrība nepieciešama. Pārskatot līdzšinējo sarakstu, iespējams, atklātos, ka starp neelektrificētajām mājām ir iekļautas arī jaunbūves, uz kurām attiecas citi apmaksas kritēriji. Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons Dienu norādīja uz SPRK noteikto metodiku, ka, ierīkojot jaunu pieslēgumu, Latvenergo jāsedz 40% izmaksu, bet pārējā daļa - patērētājam. Ja šo kārtību mainītu un ar pašvaldību palīdzību izdotos noteikt tās mājas, kurām elektrība nepieciešama, Latvenergo atliktu vienīgi izpildīt īpašnieka, t.i. valsts, uzdevumu. SPRK sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Rimšēviča Dienu informēja, ka grozījumi metodikā varētu tikt pieņemti tuvāko nedēļu laikā. SPRK vienīgi vēl esot precīzi jādefinē patērētāju grupa, uz kuru attieksies izņēmumi, lai grozījumi netiktu izmantoti ļaunprātīgi. Tikai 55% strādājošo droši, ka nezaudēs darbu BNS 10/13/03 Tikai 55,3% Latvijas strādājošo ir droši, ka tuvākā gada laikā viņiem nedraud darba zaudēšana, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Savukārt 21,9% strādājošo pilnīgi pieļauj, ka viņiem drīzumā var vajadzēt šķirties no darba, bet 22,7% nevarēja atbildēt uz jautājumu par savas darba vietas stabilitāti. Vairāk pārliecināti, ka saglabās savu darbu, ir valsts iestādēs nodarbinātie - 61,8%, bet mazāk droši ir privātajā sektorā strādājošie - 51,6%. Tostarp pārliecināti par darba zaudēšanu ir 18,7% valsts darbā un 23,8% privātos uzņēmumos strādājošo. Vērtējot pēc vecuma, redzams, ka visnedrošākie par savu darba vietu ir pirmspensijas vecuma cilvēki - no 45 līdz 54 gadiem. No viņiem tikai 43,9% ir droši, ka nākamā gada laikā darbu nezaudēs. Savukārt vairāk pārliecināti ir darbinieki līdz 34 gadu vecumam. Tāpat mazāk droši par sava darba saglabāšanu ir iedzīvotāji ar pamatizglītību, nepilsoņi un iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Igauniju un Lietuvu slavē kā ārzonas NRA 10/13/03 Laikraksts Diena, kurš bieži kaislīgi ir kritizējis ārzonu firmu izmantošanu atsevišķos uzņēmējdarbības veidos, pagājušajā nedēļā publicēja ofšorus slavinošu reklāmu. Tajā uzsvērts - jaunas ārzonu shēmas iespējams veidot caur Igauniju, Lietuvu, Maltu un Lielbritāniju. Neviena no šīm valstīm Latvijā oficiāli nav atzīta par ārzonu. Zīmīgi, ka ar Latvijas politisko eliti saistītos skandalozos darījumos jau iepriekš ir parādījušās gan Maltā, gan Lielbritānijā reģistrētās firmas, kurām ir visas ārzonas firmu pazīmes (īpašnieki nav zināmi, amatpersonas ir juridiskas personas u. tml.). Tomēr nedz Malta, nedz Lielbritānija nav iekļautas Finanšu ministrijas (FM) oficiālajā ofšoru sarakstā. Pēdējā laikā Latvijas uzņēmumos kā īpašnieces bieži parādās arī Igaunijas firmas, kaut gan nereti rodas aizdomas, ka šīs Igaunijas firmas patiesībā pieder mūsu valsts biznesmeņiem. Savukārt Lietuvas minēšana starp ārzonām ir jaunums. Arī no reklāmā norādītās ārzonu reģistrētājkompānijas Prospera darbinieces teiktā izriet, ka Lietuvas izmantošana ofšoru shēmās der tikai kādos specifiskos gadījumos. Savukārt Igaunija un Malta tiekot plaši izmantotas. “Reģistrēt Igaunijā kompānijas ir izdevīgi tādā gadījumā, ja jūsu mērķis ir peļņu paturēt uzņēmumā. Igaunijā netiek piemērots uzņēmuma nodoklis uz peļņu. Savukārt Malta ir izdevīga tad, ja jūs gribat izņemt noteiktu peļņas daļu,” laipni skaidroja reklamētās firmas pārstāve. Kad Neatkarīgā apjautājās, vai Igaunijas firmās kā amatpersona var būt arī advokātu birojs, Prospera pārstāve teica, ka direktoram ir jābūt fiziskai personai, bet to var palīdzēt atrast viņas firma, turklāt var izmantot “tā saukto nominēto amatpersonu pakalpojumu”. Atbilstoši Igaunijas likumiem Igaunijā reģistrētajos uzņēmumos 50% kapitāla jāpieder Igaunijas rezidentiem un arī to var nokārtot. Pakalpojuma aptuvenā cena vienai nominētai amatpersonai ir 900 eiro gadā. Savukārt uzņēmuma reģistrēšana Igaunijā varot izmaksāt ap 500 eiro. Turpretim uzņēmuma reģistrēšana Maltā var izmaksāt 3285 eiro, kas iekļauj arī nominēto direktoru nozīmēšanas pakalpojumu. FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece pēc Neatkarīgās izklāstītā par pretrunām starp valdības apstiprināto ārzonu sarakstu un privātfirmu piedāvātajiem pakalpojumiem, atzina: “Vispār interesanta doma - es šīs reklāmas biju uztvērusi savādāk, domājot, ka tas, ko raksta avīzēs, nav rakstīts ar labām latviešu valodas zināšanām.” D. Robežniece skaidroja, ka valdībā apstiprināto ārzonu sarakstu savulaik valdībā iesniedzis Uzņēmumu reģistrs (UR). “Šis saraksts jau visas problēmas nevar atrisināt,” atzina D. Robežniece. Viņa skaidroja, ka “Latvija nevar aizliegt saviem iedzīvotājiem reģistrēt citās valstīs uzņēmumus, tāpat kā citu valstu uzņēmumiem ienākt Latvijā. Ar likumu vien nevar visu nosegt, nepieciešama efektīva nodokļu administrēšana.” UR valsts galvenais notārs Jānis Endziņš skaidroja, ka Igaunija mūsu valsts uzņēmējiem varētu būt pievilcīga nodokļu politikas dēļ. “Igaunijā jautājums par uzņēmuma ienākuma nodokli tiek risināts citādi nekā pie mums, un tas arī piesaista kapitālu.” Viņaprāt, bažas, ka Igaunijas UR nav iespējams noskaidrot uzņēmuma īpašniekus un amatpersonas, nav pamatotas. Vaicāts, cik pamatoti izskatīt jautājumu par Igaunijas iekļaušanu valdības apstiprinātajā ofšoru sarakstā, J. Endziņš teica: “Jautājums par tās vai citas valsts iekļaušanu beznodokļu zonu sarakstā nav Uzņēmuma reģistra, bet gan Finanšu ministrijas kompetencē, jo iekļaušanai šajā sarakstā ir tīri finansiālas sekas.” Zināmākie gadījumi, kad Latvijā izmantotas Maltas firmas, saistās ar Latvijas kuģniecības sarežģītās struktūras izveidi, tās kuģus reģistrējot pie lētajiem karogiem. Cits slavens piemērs ir valsts akciju sabiedrības Rīgas tirdzniecības osta (RTO) biznesa paslepenais privatizētājs - Maltā reģistrētā firma Carmello Caruana. Šī firma 1996. gadā sāka saimniekot vienā no labākajiem Rīgas ostas termināliem (konteineru terminālā), bet 1999. gadā pārņēma to pilnībā. Carmello Caruana pārstāvis bija viens no Tautas partijas ietekmīgākajiem biedriem Edmunds Krastiņš (ar nelieliem pārtraukumiem, kuri saistīti ar iecelšanu finanšu ministra amatā un ievēlēšanu Rīgas domē). E. Krastiņš vienmēr ir noliedzis, ka būtu Carmello Caruana īpašnieks, bet šīs firmas īpašnieki netika atklāti. Līdzīgi skandalozos darījumos tikusi izmantota Lielbritānija. Digitalizācijas skandālā iesaistītā Kempmayer Media Limited (KML) reģistrēta Londonā, bet tai ir visas ārzonas firmas pazīmes. KML īpašnieki ir sešas ārzonas firmas (daudzpakāpju ofšoru shēma, kas gandrīz 100% droši palīdz noslēpt patiesos īpašniekus); amatpersonas ir juristi, kas vienlaikus ir amatpersonas vēl vairākos desmitos citu uzņēmumu; firma kādu laiku nav veikusi saimniecisko darbību, līdz pārdota pašreizējiem īpašniekiem utt. Ne velti Ministru prezidents Einars Repše par šo firmu teica: “Šķiet ļoti ticami, ka aiz Kempmayer kā izkārtnes sēž mūsu pašu mīļotie bāleliņi.” Tāpat vairākkārt aprakstīti Latvijas Pirmās partijas valdes locekļa Arnolda Laksas organizētie darījumi, kuros iesaistītas Anglijā reģistrētās firmas Hafra Limited, kā arī Jetfirm Limited, kuras pārstāvis ir Krievijas armijas centrālā sporta kluba direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Babakovs. Īpašnieki Igaunijas kompānijām, kuras Latvijā izvērš aizvien plašāku darbību, preses uzmanības lokā nav nonākuši bieži. Skaļākais piemērs saistās ar partijas Jaunais laiks deputātu Aldi Kušķi, kas amatpersonas deklarācijā uzrādījis, ka viņam pieder Igaunijas kompānijas Age Com 13 380 akcijas. Šis fakts A. Kušķim kļuva par klupšanas akmeni, jo Age Com, pēc Lursoft datiem, ir Latvijā reģistrētās Bates ADM vienīgais īpašnieks, bet Bates ADM ieguva vērā ņemamu valsts pasūtījumu eiropropagandas kampaņas veidošanā. Šobrīd KNAB pēta, vai šeit nevarētu saskatīt interešu konfliktu, jo A. Kušķis bija viens no eiropropagandas vadības grupas locekļiem. Uz Neatkarīgās jautājumu, kā laikrakstā sader kopā ārzonu reklamēšana ar negatīvajām publikācijām par ārzonām, laikraksta Diena direktors Aleksandrs Tralmaks atbildēja: “Katram ir savs bizness. Īsti nezinu, ko es jums varu nokomentēt. Tirdzniecības bums stabilizējas NRA 10/14/03 Lai gan kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā jau gadiem ilgi turpina palielināties, pēdējos mēnešos ir vērojama tendence pieauguma tempiem stabilizēties, vairs nesasniedzot tik straujus kāpumus kā aizvadītā gada vasaras mēnešos. Līdz ar to pagaidām var uzskatīt, ka mazumtirdzniecības izaugsme beidzot ir atradusi savu bāzes līmeni. Centrālās Statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar šo pašu laika posmu iepriekšējā gadā ir palielinājies par 13%, sasniedzot 1,746 miljardus latu. Savukārt augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada astoto mēnesi, pieaugums bija 11% apmērā, preču un apkalpojumu apgrozījumam esot 242,6 miljonu latu apmērā. Pēdējos mēnešos mazumtirdzniecībā vērojama samērā līdzsvarota izaugsme, tirdzniecības apgrozījumiem salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā pieaugot par 12-14%. Tas ievērojami atpaliek no straujajiem kāpumiem aizvadītā gada vasaras un rudens mēnešos, kad pieaugums pret analogu mēnesi iepriekšējā gadā sasniedza pat 23-25%. Šis fakts, visticamāk, ir saistīts tieši ar iepriekšējo straujo pieaugumu, tam faktiski esot straujākam nekā reālajam iedzīvotāju maksātspējas pieaugumam. Gada pirmajos astoņos mēnešos visstraujākais apgrozījuma pieaugums vērojams tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas tirdzniecībā, kur apjomi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir palielinājušies par 36%, sasniedzot 48,47 miljonus latu. Salīdzinoši liels pieaugums bija mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir pārtikas preces. Šajos veikalos apgrozījums pieaudzis par 19% - līdz 534,8 miljoniem latu. Automobiļu, motociklu un to detaļu pārdošana gada laikā ir augusi par 8% - līdz 236,7 miljoniem latu, savukārt automobiļu degvielas tirdzniecības apjomi kāpuši par 5% - līdz 189,1 miljonam latu. Kopumā jau vairākus gadus ilgstošo pieaugumu mazumtirdzniecībā var izskaidrot gan ar lielveikalu un lielo degvielas uzpildes staciju skaita palielināšanos, gan ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Parādoties lielajiem veikaliem un tirdzniecības ķēdēm, rodas teorētiska iespēja uzlabot mazumtirdzniecības uzskaiti. Savukārt mazajos tirdzniecības uzņēmumos un tirgū uzskaite ir apgrūtināta, līdz ar to pastāv iespēja, ka pieaugums balstījies uz jau iepriekšējiem reāli eksistējušiem pārdošanas apjomiem. Kā viens no galvenajiem iemesliem kāpumam mazumtirdzniecībā tiek minēts jaunu kreditēšanas veidu parādīšanās Latvijas komercbankās, kas iedzīvotājiem preces ļauj iegādāties uz parāda. Šo procesu stimulē arī kredītprocentu likmju kritums. Salīdzinot ar adekvātu periodu pērn, šā gada augustā iedzīvotājiem izsniegto kredītu apjoms ir palielinājies par 85,8% - līdz 629,6 miljoniem latu, savukārt privātuzņēmumu saistību apmērs ir pieaudzis par aptuveni 31,9%, sasniedzot 1,578 miljardus latu. Banku aktivitātes kreditēšanas apjomu pieaugumā veicinājušas arī būvniecības apjomu kāpumu. Īstermiņa kredītlikmes latos šā gada augustā sasniedza vidēji 5,35%, iepretim attiecīgi 6,79% un 8,48% iepriekšējā gada augustā. Ņemot vērā, ka būvdarbu un dzīvojamo telpu remontu veikšanai vajadzīgo preču klāsts ir samērā plašs, arī būvniecības apjomu kāpums sekmē mazumtirdzniecības attīstību. Statistika: bezdarbs Latvijā BNS 10/15/03 Septembrī bezdarba līmenis Latvijā nav mainījies un, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bija 8,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, pavēstīja Nodarbinātības valsts dienestā. Kopumā 1.oktobrī Latvijā reģistrēti 89 849 bezdarbnieki, kas ir par 350 mazāk nekā pirms mēneša. Tostarp 23 996 darbu nevar atrast ilgāk nekā gadu. Visvairāk bezdarbnieku joprojām ir Rēzeknes rajonā - 28,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita (1.septembrī - 28%), tam seko Ludzas rajons ar 26,9% (27,2%) un Balvu rajons, kur bez darba ir 25,6% (25,3%) iedzīvotāju. Savukārt vismazāk bezdarbnieku ir Rīgā - 4,4% (4,3%), Rīgas rajonā - 5,4% (5,3%), kā arī Saldus rajonā - 5,7% (5,8%). 'Jaunais laiks' cieš sakāvi Ostu likuma jautājumā LETA 10/15/03 Šodien Saeimas Tautsaimniecības komisija noraidīja gandrīz visas ierosmes likumā "Par ostām", ar kurām partija "Jaunais laiks" (JL) vēlējās noteikt valsts kontroli Rīgas ostā. Komisija, vienīgi JL deputātiem balsojot "pret", atbalstīja priekšlikumu, ka Rīgas un Ventspils ostu valdēs būs četri valsts un četri pašvaldības pārstāvji. Lai gan iepriekš darba grupa lēma, ka Rīgas un Ventspils ostu valdes priekšsēdētājus apstiprinās valdībā, pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga uzstāšanās tika atcelta arī šī norma, paredzot, ka priekšsēdētājus ievēl pati valde. Likuma grozījumos tika saglabāts vienīgi termins "atvasinātā publisko tiesību juridiskā persona" attiecībā uz Rīgas ostu, kas paredz tai sevišķu juridisko statusu. Šāds statuss netiks attiecināts uz Ventspils ostu. Saeimas juristi skaidro, ka termins "atvasināta publisko tiesību juridiskā persona" paredz valsts tiesības iejaukties ostas lēmumos, ja tie nav likumīgi. Kā pēc sēdes žurnālistiem norādīja JL frakcijas priekšsēdis Krišjānis Kariņš, viņš apbrīno Lemberga spēju suģestēt Saeimas deputātus, kas maina ilgi izstrādātas idejas dažu minūšu laikā. JL turpinās sekot līdzi Rīgas ostai, teica Kariņš. JL joprojām Rīgas ostas darbu uzskatot par neveiksmīgu. Kā pēc sēdes žurnālistiem norādīja deputāte Anna Seile (TB/LNNK), komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka valdība tomēr iegūs pilnvaras apstiprināt Rīgas ostas pārvaldes nolikumu. Seile atgādināja par Māra Grīnblata (TB/LNNK) priekšlikumu, kas paredz papildus astoņiem valdes locekļiem Rīgas ostā iecelt premjera izvirzītu valdes priekšsēdētāju. Seile pieļāva, ka saistībā ar grozījumiem ostu likumā tiks meklēts kompromiss, par kuru vēl spriedīs partiju valdēs un frakcijās. Jau šodien sanākšot viņas vadītā darba grupa, lai "sakārtotu" šodien Tautsaimniecības komisijā nolemto. Kā ziņots, 25.septembrī Saeima ar 54 balsīm "par" un 44 "pret" otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par ostām", kas paredzēja valsts ietekmes palielināšanu Rīgas un Ventspils ostās, nosakot, ka tajās būs četras valsts un trīs pašvaldību valdes locekļi. Taču Valsts prezidente neizsludināja grozījumus un atdeva tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Polītika un partijas Kāpj Rīgas domes vadītāju popularitāte NRA 10/10/03 Pagājušajā mēnesī pilnīgi visu Rīgas domes vadībā esošo domnieku reitingi piedzīvojuši kāpumu, liecina sabiedriskās domas aptaujas firmas SKDS dati. Šobrīd negatīvs reitings vairs ir tikai diviem, turklāt arī domes darbības vērtējums kopumā ir izteikti pozitīvs. Pats populārākais galvaspilsētas vadībā joprojām ir mēra vietnieks Sergejs Dolgopolovs. Aiz viņa ierindojies mērs Gundars Bojārs un Kultūras mākslas un reliģijas lietu komitejas vadītājs Dainis Īvāns. Pirmo reizi līdz augstajai piektajai vietai reitingā ticis Drošības un kārtības jautājumu komitejas vadītājs Andrejs Vilks, kam septembrī vislielākais reitinga kāpums. Rīgas domes darbību kopumā pozitīvi novērtējuši 48,6 procenti, bet negatīvi - 33,9 procenti aptaujāto rīdzinieku. NRTVP ievēlē opozīcijas virzīto Bankovski LETA 10/08/03 Trešdien Saeimas deputāti septītajā balsošanas kārtā beidzot spēja ievēlēt trūkstošo Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekli, šim amatam izvēloties opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) virzīto Kultūras fonda vadītāju Pēteri Bankovski. Nacionālās radio un televīzijas padomes ievēlēšana kā nodevība pret valdību? Pēdējā balsošanas kārtā deputāti balsoja tikai par vienu kandidātu uz vakanto NRTP locekļa vietu - Bankovski, kurš saņēma 43 no klātesošo 85 deputātu balsīm. NRTP jau ievēlēta Latvijas Pirmās partijas izvirzītā premjera biedra Ainara Šlesera padomniece Una Ulme-Sila, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji - partijas ģenerālsekretārs Aivars Berķis un aktieris Imants Skrastiņš, "Jaunā laika" virzītais līdzšinējais padomes loceklis Imants Rākins un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK virzītā bijusī Saeimas deputāte Aīda Prēdele. Jaunu locekļu ievēlēšana bija nepieciešama, jo šā gada 29.septembrī beidzās sešu padomes locekļu pilnvaru laiks, tās zaudēja 1999.gadā ievēlētie - NRTP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis (izvirzīja LC), Rākins (izvirzīja LC), Jānis Sīkstulis (izvirzīja LSDSP), Everita Dāve (izvirzīja TP), Ilmārs Šlāpins (izvirzīja TP) un 2001.gadā ieceltā Ilze Pētersone (izvirzīja TB/LNNK), kas nomainīja 1999.gadā iecelto Daini Staltu. Savukārt amatus vēl uz diviem gadiem saglabā Andris Mellakauls (izvirzīja Tautas partija), Oļģerts Dzenītis (izvirzīja TB/LNNK), Dace Ķezbere (izvirzīja LSDSP). NRTP locekļus amatā ieceļ Saeima, savukārt padomei pašai būs jāizvēlas priekšsēdētājs. Repšem prasa atbildes par naudu, ko viņam ziedojis starpnieks Diena 10/11/03 Opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) deputāti piektdien iesniedza jautājumus premjeram Einaram Repšem (JL), prasot, kāpēc viņš neatmaksā nezināmas trešās personas viņam ziedotos 2500 latus, vai E.Repše anonīmu ziedojumu saņemšanu par politisko darbību pēc būtības neuzskata par koruptīvu un vai uz viņam personiski ziedotu naudu jāattiecina vieglākas prasības nekā uz partiju saņemtām nelikumīgām dotācijām, ko likums prasa pārskaitīt valstij. Speciālisti atzīst - pēc šī precedenta būtu jāmaina likums, aizliedzot pieņemt dāvanas arī cilvēkiem, kas grasās piedalīties vēlēšanās. TP arī taujā, vai E.Repšem zināms, kas ir noslēpumainais ziedotājs, un vai viņš ir pārliecināts, ka naudas devējs nav saistīts ar noziedzīgiem grupējumiem. “Vai neuzskatāt, ka KNAB vajadzētu noskaidrot, kas ir šis ziedotājs jūsu personīgajā kontā? Kā arī pārbaudīt, vai jūs kā Latvijas Bankas prezidents vai Ministru prezidents neesat pieņēmis lēmumus šo personu vai uzņēmumu interesēs?” vaicā TP. To šobrīd nevar pateikt, jo naudu premjera kontā kāda uzdevumā ieskaitīja starpnieks, advokāts Ainārs Dzelze. Iespējams, to varētu pārbaudīt KNAB, kurš kontrolē kā partiju finanses, tā interešu konflikta novēršanas likuma ievērošanu. “Repšes deklarācijas pārbaude vēl nav pabeigta. Pēc tās pabeigšanas un ziedotāja noskaidrošanas teorētiski nav izslēgta iespēja, ka cita nodaļa pārbauda, vai Repše ir pieņēmis kādu lēmumu par viņu,” teica KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. VID savulaik atzina, ka E.Repše bankā nav pieņēmis lēmumu par saviem ziedotājiem, bet tad nebija zināms, ka A.Dzelzes ziedojums ir no cita cilvēka vai uzņēmuma. E.Repše piektdien Dienai pauda, ka prokuratūra jau reiz pārbaudījusi viņa tiesības vākt ziedojumus pirms vēlēšanām un atzinusi to par likumīgu. Turklāt viņš nodokļos par saņemto naudu samaksājis virs Ls 70 000, un esot nepiedodami sodīt kādu, šajā gadījumā viņu, par citas personas pārkāpumu. Tāpēc premjers naudu neatdos. Likums prasa partijām atmaksāt pretlikumīgus ziedojumus, par kādiem uzskatāmi arī starpnieku veiktie, bet nenosaka, kas darāms politiķim, kurš tādus saņēmis, vēl nebūdams valsts amatpersona. “Tagad redzams, cik politiski slidena ir prakse, kad cilvēks, kas grasās kļūt par amatpersonu, izsludina ziedojumu vākšanu, jo nevar zināt, kas un kāpēc sāks skaitīt. Viņam no starpnieka naudas vajadzētu tikt vaļā,” uzskata korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Speciālisti atzīst - pēc šī precedenta būtu jāmaina likums, aizliedzot pieņemt dāvanas arī cilvēkiem, kas grasās piedalīties vēlēšanās. “Ja cilvēks apņemas piedalīties politiskajā cīņā, tā ir publiska deklarācija, ka viņš vēlas kļūt par amatpersonu, savukārt ar dāvanām jau cer ietekmēt amatpersonu lēmumu pieņemšanā. Te ir jādomā, vai attiecībā uz politiķiem nav jāizpleš likuma robežas,” teica valsts pārvaldes speciālists Arvīds Dravnieks. Līdzīgās domās pirms diviem gadiem, pārbaudot E.Repšes naudas vākšanas likumību, bija arī Ģenerālprokuratūra, bet Dienai piektdien neizdevās noskaidrot, vai šis viedoklis ir spēkā. Tā atzina notikušo par atbilstošu pretkorupcijas likumam tādēļ, ka konta līguma noteikumi ļāva E.Repšem naudu saņemt tikai pēc aiziešanas no Latvijas Bankas un vēl pirms viņš kļuva par deputātu, proti, neilgajā laikā, kad viņš nebija valsts amatpersona. Taču jau toreiz prokuratūra ieteica E.Repšem, nonākot amatpersonas statusā, īstenot konta līguma normu, kas ļauj viņam ar savu rīkojumu atdot naudu ziedotājam, lai izpildītu likuma prasības, kas aizliedz pieņemt dāvanas no fiziskām vai juridiskām personām, par kurām amatpersona gadu (pēc jaunā likuma - divus gadus) iepriekš pieņēmusi lēmumus. Oficiālajā laikrakstā no Repšes runas izņem kritiskās frāzes Diena 10/11/03 Piektdien oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis (LV) publicētajā valdības vadītāja Einara Repšes (JL) runā Saeimas plenārsēdē trūkst dažu būtisku premjera un Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres (ZZS) izteikumu, ar kuriem E.Repše apsauca deputātus, bet I.Ūdre aizrādīja premjeram. LV noraida iespēju, ka citāti izņemti īpašu apsvērumu dēļ, piemēram, nevēloties kompromitēt augstās amatpersonas. Kritiskās vietas premjera runā nekur nepazudīšot, jo nākamnedēļ LV būšot lasāma pilna parlamenta 9.oktobra sēdes stenogramma, Dienai apgalvoja LV procesu daļas vadītājs Gints Kamols. No LV 10.oktobra numurā publicētās E.Repšes runas Saeimā izņemts premjera izsauciens “Stāviet klusu!”, ar ko viņš apsauca deputātus, kad pats bija asi kritizējis Tautas partiju, kā arī stenogrammā remarkās atspoguļotais deputātu noskaņojums zālē, saucot, ka premjera izteiciens uztverams kā Saeimas apvainojums. LV lasāmajā E.Repšes runā nav atrodams arī I.Ūdres atgādinājums premjeram, kurš bija pārlieku aizrāvies ar politisko partneru kritiku, nenovirzīties no temata, kas bija 2004.gada budžets. “Mēs nepraktizējam kā Brežņeva laikos, kad aiz katras Brežņeva frāzes rakstīja “aplausi, aplausi, aplausi”,” sacīja G.Kamols. LV Saeimas plenārsēžu stenogrammas parasti publicējot nedēļu pēc sēdes, kā tas būšot arī šoreiz, tāpēc jau nākamajā trešdienā LV auditorija E.Repšes runu varēšot izlasīt ar visiem apvainojumiem un starpsaucieniem. Tomēr īpašos gadījumos, piemēram, kā ceturtdien, kad Saeimā tika pieņemts budžets pirmajā lasījumā, LV jau nākamajā numurā publicējot svarīgas amatpersonu uzrunas. “Mēs varējām publicēt arī tikai daļu no tās,” sacīja G.Kamols. Izņemtās frāzes neesot tieši ietilpušas premjera runā, kas bijusi par budžetu. Pēc šādas loģikas no avīzes slejām gan vajadzēja pazust arī pašam runas sākumam, kur ir tikai partneru kritika un ne vārda par budžetu. Jaunajam laikam labas izredzes Rīgā NRA 10/13/03 Pēc sabiedriskās domas pētījumu firmas SKDS datiem, septembrī Rīgā visiecienītākā partija bijusi Jaunais laiks (JL). Labs reitings ir arī ārpus Saeimas esošajai, taču Rīgu vadošajai Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP). Ja pašvaldību vēlēšanas notiktu tagad, par JL būtu gatavi balsot 17,2 procenti rīdzinieku, liecina SKDS septembrī veiktās aptaujas dati. Nākamie populārākie ir Tautas saskaņas partija (10,8 procenti), domē opozīcijā esošā Tautas partija (8,4 procenti) un LSDSP (7,9 procenti). Lai gan sociologi uzskata, ka kreiso politisko spēku atbalstītāji pēc apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā iziršanas īsti nezina, kura personība ir kurā partijā, izskatās, ka potenciālie vēlētāji ar šo jautājumu ir tikuši skaidrībā. Tā, piemēram, kustība Līdztiesība strauji audzē savu atbalstītāju skaitu, bet sociālisti tos zaudē. Interesanta ir respondentu attieksme pret domes opozicionāriem: ja Tautas partija un arī apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK spēj noturēt pieklājīgu atbalstītāju skaitu, tad ceļiniekiem tas nepārtraukti rūk, septembrī sasniedzot jau kritisko 2,2 procentu atzīmi. Tiesa, pašvaldību vēlēšanās joprojām nav noteikta piecu procentu barjera, tāpēc par vērā ņemamu spēku uzskatāmas visas partijas. Jāatminas, ka Darba partija iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās ieguva tikai vienu mandātu, tomēr tās līderis Aivars Kreituss pašlaik sēž prestižajā mēra vietnieka krēslā. Pašlaik par Darba partiju būtu gatavi balsot tikai 1,4 procenti vēlētāju, kas ir mazāk pat par Sociāldemokrātu savienību un tikpat kā par Jura Žuravļova vadīto Sociāldemokrātisko labklājības partiju. Jāatzīmē arī Latvijas Pirmās partijas relatīvi niecīgā popularitāte Rīgā. Par šo partiju septembrī būtu gatavi savas balsis atdot tikai 3,9 procenti aptaujāto, kas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar augustā šai partijai atbalstu solījušajiem 6,1 procentu potenciālo vēlētāju. KNAB meklēs, kurš Repšem ziedojis 2500 latu LETA 10/13/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, kuras personas vārdā bijušais advokāts Ainārs Dzelze Einaram Repšem ("Jaunais laiks") ziedojis Ls 2500, intervijā LNT raidījumam "Nedēļa" apliecināja KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Kā ziņots, Dzelze apliecināja, ka Ls 2500 kā starpnieks ziedojis ne tikai partijai "Jaunais laiks" (JL), ko likums par partiju finansēšanu neatļauj, bet arī Repšes personīgajā kontā. Ministru prezidents paziņojis, ka savā kontā ieskaitīto naudu neatdos. Vilks arī apliecināja, ka KNAB atklājis pārkāpumus vairāku politisko organizāciju finansiālajā darbībā, nenoliedzot, ka starp politiskajām organizācijām, kuru darbībā konstatēti pārkāpumi ir arī "Jaunais laiks". Spriedīs par deputātu ētikas kodeksa ieviešanu BNS 10/13/03 Pretkorupcijas, kā arī Mandātu un iesniegumu komisija otrdien kopsēdē spriedīs par profesores Skaidrītes Lasmanes vadībā izstrādāto deputātu Ētikas kodeksa projektu un arī tā ieviešanas mehānismu deputātu praktiskajā darbā. Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis pastāstīja, ka komisiju kopsēde iecerēta tāpēc, ka deputātu ētikas kodeksa pieņemšanas gadījumā Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija varētu būt atbildīgā komisija, kas izvērtētu ar deputātu ētiku saistītos jautājumus. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas vadītāja Ingrīda Labucka BNS atzina, ka arī citu valstu parlamentos tieši Mandātu komisija risina ar deputātu ētiku saistītos jautājumus, un pauda pārliecību, ka arī Saeimā viņas vadītā komisija varētu uzņemties šo pienākumu, jo komisija ar deputātu uzvedību saistītos jautājumus izskatījusi arī līdz šim. Sagatavotajā Ētikas kodeksa projektā teikts, ka "kodekss veidots ar mērķi atgādināt un uzturēt spēka uzticamu, godprātīgu, taisnīgu un atbildīgu domāšanas veidu un rīcību", tā uzdevums "ir atvieglot deputātiem veikt savus valstiskos pienākumus Saeimā attiecībās ar vēlētājiem un sabiedrību kopumā , lai nodrošinātu demokrātisku un rezultatīvu Latvijas valsts pārvaldi". Kodekss nosaka "pareizas uzvedības normas deputātiem un sniedz sabiedrībai instrumentu tās priekšstāvju rīcības vērtēšanai". Kodeksa projektā runāts par septiņiem galvenajiem principiem un vērtībām - uzticība, godprātība, taisnīgums, pienākums un atbildība, cieņa un pašcieņ a, drosme un pašatdeve. JL atmaksā pirmo daļu pretlikumīgo ziedojumu Diena 10/14/03 Jaunais laiks (JL) pirmdien Finanšu ministrijas (FM) kontā pārskaitījis ar bijušā advokāta Aināra Dzelzes starpniecību nezināma naudas devēja dotos 2500 latus un šonedēļ solās atdot arī pārējos Ls 9000, ko partijai ziedoja it kā nezināmu cilvēku kafejnīcā pierunātais SIA Balteks Rīga direktors Valentīns Kļava, Dienu informēja JL ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs. FM partiju atdotos pretlikumīgos ziedojumus sadalīs tikai nākamās Saeimas partijām, lai nenonāktu situācijā, kurā kāda no pašreizējā parlamentā esošajām atdotu savus nelikumīgos ziedojumus, zinot, ka daļu dabūs atpakaļ. Tas arī novērsīs iespēju partijas kolektīvi sponsorēt no pretlikumīgiem un valstij atdotiem ziedojumiem. To Saeimai ierosinājis mainīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), piedāvājot pretlikumīgos ziedojumus ieskaitīt valsts budžetā, nevis speciālā kontā, no kura barojas visas parlamenta partijas. Pirmdienas rītā tajā bija 213 latu. Kamēr JL pretlikumīgi saziedoto naudu atdod brīvprātīgi un solās šonedēļ atklāt juridisko stratēģiju, kā partija mēģinās naudu piedzīt no likumu pārkāpušajiem ziedotājiem, KNAB sola šonedēļ beidzot iesniegt tiesā administratīvo pārkāpumu protokolu pret Zaļo un Zemnieku savienību, kas nepilda biroja prasību atmaksāt pretlikumīgi saziedotos 55 950 latus. “Man ir grūti pateikt, kāpēc protokols tiek rakstīts tik ilgi. Cik cilvēki spēj rakstīt, tik viņi dara,” uz jautājumu, kāpēc birojs kavējas ar ZZS administratīvās lietas nodošanu tiesai, atbildēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. Citas ziņas Sibīrijas latvieši mācīsies Latvijā Apollo 10/10/03 Novembra sākumā Latvijā ciemosies latvieši no Omskas apgabala Augšbebru ciema. Tajā laikā skolnieks Arturs Preiss mēnesi mācīsies Jūrmalas Alternatīvajā skolā. Latviešu valodas mācības Augšbebros atsākās1998. gadā, kad uz ciemu aizbrauca skolotāja no Latvijas. Ar Pasaules brīvo latviešu apvienības gādību Augšbebros katru gadu strādā skolotājs no Latvijas. Tagad Augšbebros ir četrgadīgā skola. No 2001. gada tai ir nacionālās skolas statuss. Latviešu valoda ir oficiāls mācību priekšmets, iekļauts skolas mācību programmā un to apgūst visi bērni. 2001./ 2002. mācību gadā skolā bija 12 bērni, kuri mācās 2 klasēs - 2. un 4. - pa 6 bērniem katrā. Krievijā skola var pastāvēt pat tad, ja tajā mācās tikai viens bērns, jo slikto ceļu un lielā attāluma dēļ bērniem bieži nav iespējas apmeklēt skolu citā ciemā. 2003. gadā Krievijā bija ap 300 skolu, kurā mācījās tikai viens skolnieks. Visus mācību priekšmetus māca viena skolotāja. Krievijā joprojām mācības notiek arī sestdienās. Nākamajam mācību gadam Latvijas valdība ir iedalījusi 27 tūkstošus latu, kas paredzēti to latviešu valodas skolotāju algām, kuri brauks strādāt uz Sibīrijas latviešu ciemiem un trīs Sibīrijas latviešu skolēnu stipendijām mācībām Latvijā. Trausls sapnis, kas mēdz piepildīties Diena 10/13/03 Viņas ir jaunas un drosmīgas. Pašas gan saka - dullas. Jo, īsti nezinādamas, kur dzīvos, ko darīs, no kā pārtiks, Sibīrijas plašumus nomainījušas pret senču dzimteni Latviju. Iveta Blanka un Jeļena Kalniņa ir repatriantes. Iveta pirms gada, Ļena - diviem atgriezušās Latvijā uz palikšanu. Abas ir Vītola fonda stipendiātes, tāpēc puslīdz nodrošināta viņu dzīve un mācības. Iveta studē Rīgas Juridiskajā koledžā, bet Ļena - Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Abas saka - ja būtu vairāk atbalsta no Latvijas, ne viens vien viņu vienaudzis brauktu uz etnisko dzimteni. Kaut tikai pāris nedēļu padzīvot, lai saprastu, vai šī zeme, ko savulaik viņu senči atstājuši, vispār ir tā vieta uz pasaules, kur gribētos dzīvot. Pagaidām Latvija var piedāvāt pavisam nedaudz - dažus skolotājus, kas Krievijas latviešiem māca latviešu valodu, un dažus desmitus tūkstošus latu - valodai, repatriācijai un kontaktiem ar tautiešiem ārzemēs. Pat tad visu naudu neizdodas iztērēt iecerētajam mērķim, jo daļa no tās iegūstama, uzrakstot un realizējot projektus, ko ne visi ieinteresētie spējīgi veikt. Valsts finansējums repatriācijai, migrācijai un sadarbībai ar tautiešiem ārvalstīs galvassāpes sagādā Sabiedrības integrācijas fondam (SIF), jo apgūta tikai daļa no konkursam atvēlētās naudas. Šogad minētajām aktivitātēm bija paredzēti 18 750 latu, bet apgūti tikai 12 745, jo maz labu ideju un daudz nekvalitatīvu projektu. Atbalstītas galvenokārt aktivitātes Latvijā - bērnu nometnes un no NVS valstīm repatriējušos latviešu sociālekonomisko vajadzību apzināšana, latvietības stiprināšana. Ļena un Iveta pēc pieredzes spriež - ja valsts grib palīdzēt tautiešiem Krievijā, vissaprātīgāk būtu finansējuma lielāko daļu atvēlēt latviešu valodas mācīšanai un bērnu un jauniešu nometnēm. Tikai kad cilvēki apzinājušies latvietību un uz savas ādas izbaudījuši, kas ir Latvija, var domāt par repatriāciju. Šogad latviešu valodu Krasnojarskā, Lejas Bulānos, Augšbebros un Kurzemes Ozolainē ar SIF un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) atbalstu māca četras skolotājas no Latvijas. PBLA latviešu valodas mācīšanu Sibīrijā finansē jau sesto gadu. Ļena pārstāv piekto savas ģimenes paaudzi, kas dzīvo Sibīrijā. Viņas senči Lejas Bulānos ieceļojuši no Kurzemes, taču ģimenei Latvijā radinieku vairs neesot. Astoņdesmito gadu beigās, kad līdz ar atmodu Latvijā radās atklāsme par tautiešiem Sibīrijā, arī pie Ļenas vecmammas ciemojušies tautieši no Latvijas un dāvanā atstājuši grāmatas. “Toreiz nemācēju latviski, vien skatījos, un mani ļoti ieinteresēja. Nodomāju - kādreiz noteikti uz Latviju aizbraukšu,” stāsta Ļena. 1991.gadā viņa pabijusi nometnē Latvijā un tad arī nolēmusi - jāpārceļas te uz dzīvi. “Uz Latviju vilka valoda, kultūra,” Ļena skaidro savu izvēli. Bet Iveta spriež: “Bulāni Sibīrijā ir kā mazā Latvija, kur visi runā latviski un svin latviešu svētkus. Vecāki ieaudzināja - tu esi latviete. Varbūt tādēļ gribējās uz Latviju.” “Izjust latvisko piederību - tas gan viņiem svarīgi, pat ja viņi necenšas atgriezties Latvijā,” Sibīrijā pārliecinājies SIF direktors Nils Sakss. Tāpēc SIF ir ar mieru finansiāli atbalstīt Sibīrijas latviešu aktivitātes, īpaši - ja viņi paši gatavi darboties. Līdz šim SIF finansējis projektus, kur vadošais pieteicējs ir Latvijā, tomēr problēma, ka Latvijā nav daudz NVO, kas šajā jomā darbojas. Ir Cēsis, Valmiera, Limbaži, kam kontakti un kas, piemēram, nometnes rīko. “Bet būtu labi, ja arī paši Krievijas latvieši pieteiktu projektus, jo tad viņi, nevis kāds šeit izdomātu, ko grib darīt, kas visvairāk vajadzīgs,” saka N.Sakss. Ļena gan šādu iespēju apšauba, jo “tur cilvēki vēl neapzinās, ka ar projektiem iespējams dabūt naudu, tāpēc nepieciešams, lai palīdzības sniedzēji no Latvijas izskaidrotu, kā tas jādara”. Melnu kleksi cerībām uzmet arī sāpīgā pieredze - projektu rakstot, vienmēr ir risks naudu nedabūt. Tā Saldus aktīvistu projektu par Sibīrijas latviešu bērnu nometni SIF neatbalstīja kvalitātes dēļ. “Tie cilvēki taisa ārzemju pases, un nekas neiznāk. Un viņi nesaprot, kāpēc,” saka Ļena. Repatriācijas nodaļas vadītājs Juris Dombrovskis uzskata - šādi projekti pirmām kārtām jāizvērtē pēc būtības, lai “labu ideju neizgāztu viena komata dēļ”. Tomēr N.Sakss atgādina - SIF ir ļoti stingri projektu vērtēšanas un administrēšanas nosacījumi, jo jābūt pārliecinātiem par naudas tērēšanas lietderīgumu. Bezatbildīgi ir sākt projektu, pirms nauda nav dabūta. Iveta un Ļena stāsta - Latvija Sibīrijas tautiešiem šķietot tāls sapnis. Viņi maz zinot par palīdzību repatriācijā, tāpēc noskaņoti skeptiski - tautieši tēvzemē ir augstprātīgi un iedomīgi. Pretēji Ivetai, kam Latvijā bijuši paziņas un kura nojautusi, ko te var sagaidīt, Ļena senču dzimtenē ieradusies “uz dullo”, un bijusi patīkami pārsteigta, ka Repatriācijas centrs palīdz materiāli un ar padomu. J.Dombrovskis saka - darbu traucē tas, ka nav vienotas informācijas, cik tautiešu Sibīrijā, kur latviešu centri, ar ko cilvēkiem kontaktēties. Tomēr N.Sakss teic - ir vieglprātīgi cilvēkus aicināt uz Latviju, jo nokļūt pavisam citā vidē un sākt dzīvi no jauna ir liels risks: “Dzīvot Omskā dzīvoklī un pārcelties uz Latvijas laukiem - cilvēki var justies kā izsūtījumā.” Šeit ir labāk, bet grūtāk, jo Krievijā saglabājušās drumslas no Padomju Savienībā ierastās valsts aizgādnības, kamēr Latvijā būs tikai tas, ko pats būsi izdarījis, - tā J.Dombrovskis. N.Saksam svarīgi šķiet, ka valsts atbalsta Sibīrijas latviešu jauniešu mācības Latvijā. Tas neprasītu lielus izdevumus, bet, dzīvojot šeit, viņi saprastu, vai nākotni grib saistīt ar šo zemi. Viņa domai piekrīt arī Ļena un Iveta, tikai atkal problēma - Sibīrijas latviešu jaunajai audzei ir vājas latviešu valodas zināšanas. Ļenas brālis jau šogad būtu mācījies kādā no Latvijas vidusskolām, taču neesot uzdrošinājies tieši sliktās latviešu valodas prasmes dēļ. Ļena atminas, kā pati sākumā lekcijās stāstīto pierakstījusi, taču daļu nesapratusi. No pārslodzes galva sāpējusi, un viņa baidījusies runāt latviski. Ivetai gājis vieglāk, jo bērnībā vēstuļdraudzene bijusi meitene no Latvijas, tāpēc apguvusi sarunvalodu. Abas gan atzīst - Krievija vienmēr būs viņu dzimtene, bet Latvijā tomēr jūtoties kā mājās, tāpēc gribas, lai arī ģimenes pārceļas šurp. Un vēl - pašām nodibināt NVO, lai palīdzētu latviešiem, kas vēl Sibīrijā. *** Repatriācija Repatriantu skaits 2003. I-VII 170 2002. 245 2001. 269 2000. 401 1999. 559 1998. 828 1997. 851 1996. 710 1995. 600 Repatriācijas centra sniegtā materiālā palīdzība Ikgadējais Repatriācijas centra finansējums - Ls 51 000 Sedz izdevumus, kas saistīti ar repatrianta pārcelšanos Pabalsti dzīvojamās platības jautājumu risināšanai Pabalsti bezdarba gadījumā Pabalsti profesionālajai apmācībai vai pārkvalifikācijai Sedz izdevumus latviešu valodas mācībām un integrācijas pasākumiem (lekciju kursi, ekskursijas) Šogad repatriējušies no Krievijas 70 no ASV 28 no Ukrainas 17 no Baltkrievijas 11 no Izraēlas 8 no Igaunijas, Vācijas, Moldovas (no katras) 4 no Francijas, Lielbritānijas, Austrālijas, Uzbekistānas (no katras) 3 no Lietuvas, Brazīlijas (no katras) 2 no Kanādas, Nepālas, Venecuēlas, Zviedrijas, Čehijas (no katras) 1. Sociālisti svin Rīgas atbrīvošanas gadadienu LETA 10/13/03 Šodien apmēram 100 Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) biedru un atbalstītāju pulcējušies Pārdaugavā pie pieminekļa padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem, lai atzīmētu padomju armijas ienākšanas Rīgā 1944.gada 13.oktobrī 59.gadadienu. Mītiņš sākās tūlīt pēc tam, kad vainagus pie pieminekļa bija nolikuši Krievijas, Baltkrievijas un Uzbekistānas vēstniecību pārstāvji. Pie pieminekļa vainagu nolika arī padomju militāro veterānu organizācija un LSP. Mītiņotāji bija atnesuši līdzi sarkanus karogus, uz kuriem ar dzeltenu krāsu uzkrāsota piecstaru zvaigzne un abreviatūra LSP. Kāds no pastāvīgajiem kreiso spēku mītiņu apmeklētājiem paņēmis līdzi sarkanu karogu, kuru rotā LSP priekšsēdētāja Alfrēda Rubika portrets. Mītiņā, kas notika krievu valodā, runāja vairāki Lielā tēvijas kara veterāni, kas piedalījušies Latvijas atbrīvošanā no vācu fašistiem. Viņi aicināja savus domubiedrus atcerēties padomju armijas varoņdarbus un sūrojās par Latvijas valdošo aprindu nievājošo attieksmi pret kara veterāniem, kuri tiek dēvēti par okupantiem. "Šie okupanti izglāba nomīnēto Brīvības statuju, atjaunoja rūpnīcas, organizēja Dziesmu svētkus un Latvijas kultūras dekādes Maskavā," apgalvoja runātāji. Mītiņā skanēja aicinājums jau tagad dibināt orgkomiteju, kura sarīkos grandiozas Rīgas atbrīvošanas 60.gadadienas svinības nākamgad. Latviešu un krievu valodā mītiņa dalībniekus uzrunāja LPS priekšsēdētājs Rubiks. Viņš uzsvēra, ka Latvijas valdošajām aprindām neizdosies pārskatīt Otrā pasaules kara rezultātus, kurus atzīst visā Eiropā. Rubiks atzīmēja, ka cer sagaidīt dienu, kad Ministru prezidents atnāks pats vai vismaz atsūtīs vainagu, ko nolikt Rīgas atbrīvošanas gadadienā pie pieminekļa Pārdaugavā. Arī Saeimas deputāts, partijas "Līdztiesība" priekšsēdētājs Vladimirs Buzajevs kaunināja Latvijas valdošās aprindas, sakot, ka tās "ir pametušas sunim zem astes" pēckara paaudzes sasniegto un tagad izmisīgi meklē, "ko vēl varētu pārdot saviem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā". Buzajevs uzsvēra, ka viņa domubiedri atceras, "no kurienes mēs esam nākuši", un cenšas to iemācīt jauniešiem, kuri aktīvi cīnās par krievu skolu saglabāšanu. "Krievu skolas - mūsu Staļingrada," izglītības reformu protesta akcijās izmantoto lozungu atgādināja Buzajevs. "Līdztiesības" priekšsēdētājs aicināja mītiņa dalībniekus piedalīties nākamajā protesta akcijā, kas paredzēta 15.oktobrī plkst.17 skvērā pie Saeimas, lai atzīmētu, pēc viņa vārdiem, netaisnā Pilsonības likuma pieņemšanas gadadienu. Buzajevs apgalvoja, ka fašisma tradīcijas ir dzīvas Latvijā, par ko liecinot ne tikai Lestenes kapu atklāšana leģionāriem, bet arī metodes, ar kādām tiekot vajāti skolēni. Politiķis apgalvoja, ka vajāti tiek skolēni, kuri bija devušies uz Strasbūru, lai protestētu pie Eiroparlamenta ēkas pret izglītības reformu Latvijā, kā arī tie skolēni, kuri Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un apmeklēja Valsts domi. Iedzīvotāji aktīvi deklarē savas dzīvesvietas LETA 10/13/03 Kopš Dzīvesvietas deklarēšanas likuma spēkā stāšanās šā gada 1.jūlijā tādu personu skaits, kurām nav reģistrētas dzīvesvietas, samazinājies par 25 937 jeb aptuveni 20%. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) preses sekretāre Inga Saleniece informēja, ka jūlija sākumā bez "pieraksta" dzīvoja vairāk nekā 135 000 Latvijas iedzīvotāju. Trīs mēnešu laikā Iedzīvotāju reģistrā kopumā veikts 131 901 ieraksts par dzīvesvietas deklarēšanu. Tiem, apmēram 80% no sākotnējā skaita cilvēku, kas dzīvo bez "pieraksta" un nav deklarējušies noteiktajā laikā, pašvaldība var sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un atkarībā no apstākļiem piemērot naudas sodu līdz 250 latiem. Taču, kā norādīja Saleniece, neviens speciāli meklēts un sodīts netiks. Pēc PMLP pārstāves teiktā, katram pienāk brīdis, kad ir kaut kas nepieciešams no valsts - sociālā palīdzība, kāda izziņa un tamlīdzīgi, un tad arī pašvaldība varēs lemt, ar kādu summu sodīt nedeklarējušos personu. Kā norādījusi PMLP priekšnieka pienākumu izpildītāja Maira Roze, lai gan likuma ieviešanas process ir bijis sarežģīts, likuma izvirzītais mērķis īstenojas. Pēc Rozes teiktā, rezultāti ir pārsteidzoši pozitīvi un pierāda, ka dzīvesvietas nereģistrēšanas galvenais iemesls tiešām ir bijis laika trūkums, sarežģītā procedūra un tiesiskie šķēršļi, kā to pierādīja iepriekš veiktie pētījumi. Savukārt Saleniece uzsvēra, ka informācija per personu dzīvesvietu ir ļoti svarīga nodokļu prognozēšanā un aprēķināšanā, vēlēšanu organizēšanā, statistisko pētījumu un citu valstiski nozīmīgu procesu veikšanā. Ļoti būtiska šī informācija būs, gatavojoties 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Proti, Latvijai būs jāpāriet uz vēlēšanu sarakstiem, lai nodrošinātu demokrātisku vēlēšanu principu "viens vēlētājs - viena balss". Vēlētāju reģistrā un vēlēšanu sarakstos ziņas par personu tiks iekļautas saskaņā ar personas deklarēto dzīvesvietu, tādēļ ir būtiski zināt personas patieso dzīvesvietas adresi, lai tā pēc iespējas vieglāk varētu realizēt savas vēlēšanu tiesības. Kā ziņots, 1.jūlijā stājās spēkā Dzīvesvietas deklarēšanas likums, kas maina dzīvesvietas reģistrēšanas kārtību uz vienkāršāku un demokrātiskāku sistēmu. Likums neparedz "izrakstīšanās" procedūru, kad personai pirms pierakstīšanās jaunā dzīvesvietā bija jāinformē pašvaldība, kurā atradās iepriekšējā dzīvesvieta. No likuma spēkā stāšanās brīža informācijas apmaiņu par personas dzīvesvietas maiņu nodrošina valsts un pašvaldību iestādes. Turklāt dzīvesvietas reģistrācija vairs nerada civiltiesiskas saistības. No 1.jūlija pieraksta adrese tiek uzskatīta par personas pirmreizējo dzīvesvietas deklarāciju. Līdz ar to dzīvesvieta jādeklarē tām personām, kurām līdz šim nebija pieraksta vai kuras mainījušas dzīvesvietu un zaudējušas tiesības iepriekšējo dzīvesvietu deklarēt. Ja personai ir tiesiskais pamatojums deklarēt vairākas dzīvesvietas, tad jāizvēlas viena adrese, kurā persona nepieciešamības gadījumā būs tiesiski sasniedzama. Pastāv iespēja deklarēt arī papildu adresi uz noteiktu laiku. Par sešdesmit latu kukuli tiesnese sēdēs cietumā Diena 10/11/03 Kukuļņemšanā apsūdzētajai bijušajai Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesei Ludmilai Gusevai (1945) Latgales apgabaltiesa piektdien piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem ar mantas konfiskāciju, Diena uzzināja Latgales apgabaltiesā. L.Gusevai tika celta apsūdzība par atkārtotu kukuļņemšanu, par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgos nolūkos, par atkārtotu svešas mantas piesavināšanos un par dienesta viltojumu. Prokurore Ingrīda Maļkova tiesu debatēs pieprasīja bargāku sodu - brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un mantas konfiskāciju, taču tiesa ņēma vērā vainu mīkstinošus apstākļus, to skaitā tiesājamās veselības stāvokli, tāpēc viņai tika piespriests mazāks sods, nekā par šādiem pārkāpumiem paredzēts likumdošanā. Apsūdzētā tika apcietināta tiesas zālē. Drošības policijas darbinieki L.Gusevu aizturēja viņas darbavietā 2001.gada 18.oktobrī par sešdesmit latu kukuļa ņemšanas mēģinājumu. Šāda summa tiesnesei tika dota, lai paātrinātu kāda nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Rātsnams pabeigts NRA 10/11/03 Valsts komisija vakar oficiāli pieņēmusi ekspluatācijā rātsnamu. Līdz ar to jau drīzumā varēs sākties Rīgas domes pārvākšanās uz jauno mītni. Rātsnama nodošanas ekspluatācijā akts tiks parakstīts pirmdien, informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti. Tāpat nākamnedēļ paredzēts noskaidrot firmu, kas palīdzēs pārvākties uz jaunajām telpām rātsnamā. Valsts komisijai nav bijis iebildumu pret rātsnama tehnisko stāvokli. Objekta pieņemšanā tika pieaicināti arī invalīdu apvienības Apeirons pārstāvji, lai pārbaudītu, kā rātsnamā varēs pārvietoties invalīdi. Secināts, ka objekta celtniecībā ievērotas visas normas, taču, lai nodrošinātu pilnīgas ērtības, tiks veikti nelieli uzlabojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas nami īpašumu attīstības un celtniecības nodaļas vadītājs Aivars Stašāns aģentūrai BNS stāstīja, ka valsts komisija iepazīstas ar celtniecības dokumentāciju, noskaidrojot, vai tā atbilst likumos noteiktajām prasībām. Tāpat eksperti noskaidro, vai ievērotas vides veselības, darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības, vai nams uzcelts atbilstoši projektā noteiktajām prasībām un tamlīdzīgi. Rīgas namu direktors Andris Lācis apstiprināja, ka komisijai nav bijis iebildumu pret rātsnama būvē paveikto. “Nav vairs tie laiki, kad ekspluatācijā var nodot negatavu namu, ar piebildi, ka kaut kas tur vēl ir jāizdara,” norādīja A. Lācis. Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks paudis gandarījumu, ka jaunā rātes mītne beidzot ir pabeigta un ir noslēdzies “viens ilgs un smags periods”, informēja viņa preses sekretārs Dzintars Zaļūksnis. M. Tralmaks gan norādījis, ka nevajadzētu aizrauties ar svinībām par rātsnama nodošanu ekspluatācijā, jo priekšā ir vēl viens smags periods - pārvākšanās. Neatkarīgā jau rakstīja, ka oficiālā rātsnama atklāšana notiks 4. novembrī, bet 11. novembrī šajā ēkā paredzēta pirmā domes pastāvīgo komiteju sēde. Kad nams ir oficiāli pieņemts ekspluatācijā, Rīgas dome ar Rīgas namiem beidzot var slēgt līgumu par ēkas nomu. Pēc tam varēs sākt pārvākšanos, ko iecerēts pabeigt divās nedēļās, līdz oktobra beigām. Paredzams, ka pirmā uz jauno ēku pārcelsies domes saimniecības nodaļa, pēc tam - sekretariāts, varbūt arī kanceleja. Tuvākajās dienās tiks izvērtēts, kādā stāvoklī ir iekārtojums domes pašreizējā ēkā Kr. Valdemāra ielā, kā arī lemts, ko var ņemt līdzi uz rātsnamu. Iespējams, ka oktobra beigās zināmā mērā būs traucēts pašvaldības darbs, jo varētu nenotikt kāda domes un prezidija sēde, arī komitejām būs izbraukuma sēdes departamentos. Parādās pirmie bojājumi jaunā Rātsnama fasādē LETA 10/12/03 Divas dienas pēc Rīgas Rātsnama nodošanas ekspluatācijā, tā fasādē ir parādījušies pirmie bojājumi. Kā novērojām, ir saplaisājušas virs ēkas sānos izvietotajām ieejām no stikla veidotās nojumes, turklāt viens nojumes fragments ir pazudis. SIA "Rīgas nami" direktoru Andris Lācis apstiprināja, ka viena no nojumēm ir saplīsusi. Viņš norādīja, ka tiks izpētīti video novērošanas ieraksti, lai noskaidrotu vai nav notikusi ļaunprātīga bojāšana. Pašreiz vēl nav zināms cik izmaksās bojājumu novēršana. Rīgas Pašvaldības policijas pārstāve Inese Tīmane atzina, ka pēc sākotnējās informācijas, nav pamata uzskatīt, ka nojumju stikli būtu sabojāti ļaunprātīgi. Aģentūra LETA novēroja, ka šodien dienas pirmajā pusē pieeju pie nojumēm ierobežoja lentas ar uzrakstiem "LR Drošības dienests". Šādas lentas savā darbā izmanto Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienests. Tā priekšnieks majors Imants Kasparāns uzsvēra, ka viņa vadītais dienests nav izvietojis lentes pie Rātsnama un nekādas darbības ēkā vai tās apkārtnē neveic. Viņš pieļāva, ka kāds izmantojis lentas, kuras drošības dienests lietojis citviet, bet nav iznīcinājis. Kasparāns atzina, ka iespēju robežās centīsies noskaidrot, kādēļ lentes izmantotas ar drošības dienestu nesaistītu darbību veikšanai un kā tās nonākušas dienestam nepiederošu personu rīcībā. Neilgi pēc sarunas ar Kasparānu, policijas darbinieki lentas no Rātsnama novāca. Kā ziņots, piektdien valsts komisijai, pieņemot jauno Rīgas domes mājvietu - Rātsnamu, būtisku iebildumu nebija. Nodošanas ekspluatācijā akts tiks parakstīts rīt, 13.oktobrī. Nav skaidrs Rātsnama nojumju saplīšanas iemesls LETA 10/13/03 Lai gan Rātsnamu apsaimniekojošās SIA "Rīgas nami" direktors Andris Lācis uzskata, ka ēkas stikla nojume saplīsusi pati no sava svara, ēkas cēlušā būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" direktors Ojārs Bite atzīst, ka vēl nav izdevies precīzi noskaidrot nojumes saplīšanas cēloni. Šodien izpētīti videoieraksti. Stikla jumtiņš nokritis naktī, turklāt tumšākajā kaktā starp ēkām, tādēļ neesot labi redzams, kas un kā noticis, stāstīja Bite. Savukārt Lācis apgalvoja, ka pēc ierakstu pārskatīšanas ir skaidrs - nojumes saplīsušas pašas no sava svara. Bite joprojām uzskata, ka būvnieki nojumju saplīšanā nav vainīgi un, iespējams, vainojams projekts. Tādēļ tiks veikti aprēķini un pārskatīts, vai viss atbildis projektā paredzētajam. Kā novēroja aģentūra LETA, visas saplīsušās nojumes šodien tika noņemtas. Bite skaidroja, ka stikla jumtiņi cilvēku dzīvībai un veselībai lielu apdraudējumu nerada, jo stiklu klājot plēve un saplīsušais materiāls nevar nobirt pār cilvēkiem. Šādās situācijās notiekot sarunas starp būves pasūtītājiem, būvniekiem un projektētājiem, lai noskaidrotu notikušā iemeslus un vienotos par to, kurš apmaksās radušos zaudējumus. Šoreiz, visticamāk, zaudējumi neesot lieli, bet mērāmi dažos simtos latu, teica Bite. Jau ziņots, ka divas dienas pēc Rīgas Rātsnama nodošanas ekspluatācijā tā fasādē parādījušies pirmie bojājumi - saplaisājušas virs ēkas sānos izvietotajām ieejām no stikla veidotās nojumes, turklāt viens tās fragments ir nokritis, bet turētāji nomontēti. "Rīgas namu" direktors Lācis skaidroja, ka, visticamāk, nelielas problēmas Ratsnamā parādīsies arī turpmāk, kā tas esot vai visām jaunuzceltām ēkām. Taču būvei ir garantija un liekas izmaksas tas neradīšot. Kā ziņots, piektdien valsts komisijai, pieņemot jauno Rīgas domes mājvietu Rātsnamu, būtisku iebildumu nebija. Sākas Baltijas zinātņu vēstures konference NRA 10/14/03 Līdz 15. oktobrim ilgs 21. starptautiskā Baltijas zinātņu vēstures konference. Vakar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) aulā tā sākās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jāņa Stradiņa ievadvārdiem un RTU rektora Ivara Knēta uzrunu. Pirmajā plenārsēdē piedalījās arī pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas. Otra plenārsēde notiks 15. oktobrī, un tajā runās par pētniecību Baltijā pēc 1990. gada. Konferences materiālus izdos tēžu krājumā. Norisināsies darbs dažādās sekcijās - zinātņu un augstskolu vēsture, inženierzinātnes, industriālais mantojums, astronomija, fizika un matemātika, ķīmija un ģeoloģija, zinātniecība, pedagoģija un psiholoģija. Bertramam Zariņam piešķir pilsonību BNS 10/10/03 Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā akceptēja likumprojektu, kas par Latvijas pilsoni atzīst profesoru ortopēdu Bertramu Zariņu. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Zariņam, kurš dzimis 1942.gadā Latvijā, ir mītnes zemes ASV pilsonība. Viņa ģimene 1944.gadā emigrēja uz Zviedriju, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi ASV. Zariņš absolvējis Harvardas universitāti un specializējies ortopēdijā. 1987.gadā Zariņu uzaicināja lasīt lekcijas medicīnas studentiem Latvijā, savukārt laikā no 1989. līdz 1994.gadam viņš bijis Latvijas Ārstu un zobārstu apvienības prezidents. Zariņš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju biedrs, kā arī Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācijas goda biedrs. Zariņš nokavējis laiku, kurā emigrācijā dzīvojošie tautieši varēja reģistrēties pilsonības saņemšanai. No ASV pilsonības viņš nevēlas atteikties. Iesniegumā komisijai Zariņš norādīja, ka stingri nolēmis savu dzīvi saistīt ar Latviju. "Mani nākamie darba plāni ir saistīti ar dzimteni - domāju aktīvi palīdzēt jauno ārstu apmācībā un brīvprātīgi iesaistīties ārstu izglītības procesā," vēstīja Zariņš. Atbalstu pilsonības piešķiršanai Zariņam izteikusi arī Latvijas Ceļa locītavas ķirurģijas, artroskopijas un sporta ortopēdijas asociācija, kā arī Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācija. Rīgā drīkstēs braukt tikai ar jaunām automašīnām TVNET 10/14/03 Lai samazinātu gaisa piesārņojumu Rīgas centrā, domes Vides departaments nācis klajā ar vairākiem jauniem un visai stingriem priekšlikumiem, piemēram, Rīgas centrā nebūvēt lielas autostāvvietas un palielināt cenu par auto novietošanu ielu malā, kā arī tiek ieteikts izmantot tikai salīdzinoši jaunas automašīnas un kvalitatīvu degvielu. Vides departaments ir sagatavojis informāciju par aktuālām vides problēmām Rīgā, no kurām par vienu no svarīgākajām atzīts gaisa piesārņojums. Rīgas domes Vides komiteja otrdien uzklausīja departamenta ierosinājumus un atbalstīja darba turpināšanu pie ieceru īstenošanas. Pagaidām gan nav konkrēti zināms, kā tieši departaments panāks, piemēram, lai Rīgas centrā brauktu tikai ar mašīnām, kas jaunākas par desmit gadiem, vai individuālo apkures katlu aizliegšanu Vecrīgā. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti Rīgā, tiek ieteikts panākt, ka Rīgas centrā dominē centralizēta siltumapgāde un Vecrīgā netiek veidotas lokālas katlumājas. Kā vēl viens priekšnosacījums gaisa kvalitātes uzlabošanai atzinumā minēta nepieciešamība panākt, lai Rīgas iedzīvotāju īpašumā esošās vieglās automašīnas nav vecākas par 10 gadiem un transportlīdzekļi lieto tikai kvalitatīvu degvielu. Vajadzētu panākt, ka Rīgas centrā prioritāte ir sabiedriskajam transportam, turklāt dominē elektriskais sabiedriskais transports, kas nepiesārņo gaisu. Gaisa kvalitātes uzlabošanu veicinātu arī aizliegums kravas transportam šķērsot Rīgas centru. Tāpat departaments ierosina Rīgas centrā noteikt prioritāti sabiedriskajam transportam, tieši tādiem transportlīdzekļiem, kas gaisu piesārņo minimāli, - trolejbusiem un tramvajiem. Tāpat gaisa aizsardzības speciālisti uzskata, ka būtu jāpalielina cenas par auto novietošanu ielu malā, lai cilvēki nevēlētos braukt uz centru. Automašīnu skaita samazināšanai Rīgas centrālajā daļā departaments iesaka nebūvēt lielas daudzstāvu autostāvvietas vai lielus tirdzniecības un izklaides centrus, kas var piesaistīt lielas ļaužu masas. Iespējas uzlabot gaisa kvalitāti Rīgas centrā pētīs arī uzņēmums "Eirokonsultants", kas pēc Vides departamenta pasūtījuma četru mēnešu laikā izstrādās Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu. Programmā plānots norādīt, kādi pasākumi jāveic, lai īstenotu departamenta un citu speciālistu priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. Rīgā gaisa piesārņojums joprojām pārsniedz gan valdības, gan Eiropas Savienības noteiktās normas. Paaugstinātā slāpekļa dioksīda koncentrācija gaisā var veicināt cilvēku saslimšanu ar akūtām un hroniskām elpošanas ceļu slimībām, kā arī saasināt šo slimību simptomus. Gaisa piesārņojumu Rīgā rada rūpniecības uzņēmumi, transports. Rīgas domes Vides departamenta gaisa kontroles daļas dati liecina, ka pēdējos gados Rīgā pieaudzis transporta radītais gaisa piesārņojums, kura cēlonis ir ar katru gadu pieaugošais automašīnu skaits. Lielāko piesārņojumu rada autotransports, kas stāv sastrēgumos, bet vismazāk gaisu piesārņo automašīnas, kas brauc ar nemainīgu ātrumu - 60 līdz 70 kilometriem stundā. Gaidāms skeitparku bums NRA 10/15/03 Jau šā mēneša beigās atklās skeitparku Grīziņkalnā. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja akceptējusi sagatavoto skeitparku ierīkošanas programmu, kas paredz, ka Rīgā varētu parādīties vēl seši skeitparki. Pusotra mēneša laikā savākta nepieciešamā summa Grīziņkalna skeitparka pirmās kārtas izveidei, un parku izdosies atklāt jau oktobra beigās, informē jauniešu organizācijas Avantis direktore Ilona Bičevska. Paredzams, ka 24. oktobrī ar parku varēs iepazīties masu saziņas līdzekļu pārstāvji, bet atklāšanas svinības notiks 1. novembrī. Par lielāko skeitparka izveides atbalstītāju kļuvusi Rīgas dome, kas bijušā Grīziņkalna karuseļu laukuma asfaltēšanai nolēmusi piešķirt 50 000 latu, veltot līdzekļus arī apgaismojuma ierīkošanai parkā. Pateicoties domes Satiksmes departamenta atbalstam, varēs noasfaltēt gandrīz visu parka teritoriju, nevis tikai ceturtdaļu teritorijas, kā tas sākotnēji bija plānots, paskaidroja I. Bičevska. Kā novēroja Neatkarīgā, jau tagad bijušā atrakciju parka teritorijā noņemts vecais asfaltbetona segums un ieklāta šķembu pamatne. Kā informējuši skeitparka izveides iniciatori, parkā jau šoruden varēs nodarboties ar skrituļslidošanu, skeitbordu, BMX un basketbolu. Lietus laikā ar skeitbordu un BMX varēs nodarboties zem 350 kvadrātmetrus lielas nojumes. Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja akceptējusi sagatavoto skeitparku ierīkošanas programmu un lūgs nākamā gada pilsētas budžetā iekļaut sešu skeitparku ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas. Viena skeitparka laukuma izbūvei vajadzīgi aptuveni 60 000 latu. Izmaksās iekļauta projekta izstrāde, laukuma iekārtošana, asfaltēšana, žoga ierīkošana, apgaismes izbūve un rampu uzstādīšana. Populārākie vārdi - Rolands un Elīna NRA 10/14/03 Šonedēļ populārākais vārds ir Rolands. Kā pirmais vai otrais vārds Latvijā tas dots 4381 vīrietim. Visvairāk Rolandu dzīvo Rīgā -1200, Jelgavā 150, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Savukārt sievietēm populārākais šīsnedēļas vārds ir Elīna - Latvijā ir 7267 šā vārda īpašnieces. Visvairāk Elīnu ir Rīgā - 2205, bet Jelgavā - 242. Vēl kā populārs vārds jāmin Daiga (4246) un Karīna (3437). Zvērudārzs ielāčo jaunajā gadu desmitā NRA 10/14/03 Ieraugot cilvēku lāča krātiņā, kļūst neomulīgi. Taču, vai tas būtu ķepainis, pitons vai lemūrs - viņš savu kopēju pazīst un pāri nedara. Reizēm gan gadās kāda skramba vai brīvībā izsprucis ērglis, taču šos un citus piedzīvojumus Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza darbinieki atceras ar smaidu - arī šodien, 91. dzimšanas dienā. Ir gandrīz vienpadsmit no rīta, un pienācis roņu barošanas laiks. Kopā ar Kristīni Jačmenkinu, kas zooloģiskajā dārzā strādā jau 14 gadus, dodamies pie četriem pelēčiem - Puikas, Ieviņa, Rumbas un Ezes. Izrādās, ka reņģes šodien vēl nav atvestas, tomēr roņi, saslējuši degunus gaisā, sveicina savu saimnieci. Kristīne atceras, ka savulaik kopusi flamingus, bet ar laiku nonākusi līdz roņiem, kuri teritoriālā izvietojuma dēļ nezin kāpēc iekļauti ornitoloģijas nodaļā. “Pavasarī palīdzēju nest no jūras izskalotos roņus, baroju viņus, lai redzētu, kādi tie izaugs. No 14 izglābtajiem izdzīvoja septiņi,” atceras Kristīne. Viņa nesen atgriezusies no pirmā starptautiskā dzīvnieku kopēju kongresa Holandē, kur interesanta likusies Zviedrijas pieredze - mākslīgo aļģu izmantošana roņu izklaidēm. Latvijā labākā roņu izklaide ir viņu barošana, kurā var piedalīties arī apmeklētāji. Kristīne stāsta, ka šie jūras dzīvnieki ir izvēlīgi ēdiena ziņā un arī gana ziņkārīgi - mēģinot piemērīt kāda apmeklētāja nejauši iekritušās brilles, roņi tās neglābjami sabojājuši. Pašus pelēčus savulaik esot pārbiedējis kāds kails vīrietis, kurš ielēcis baseinā, jo zaudējis derībās. Taču šādas aktivitātes apmeklētājiem nebūtu vēlamas, jo roņu kodieni dzīstot ļoti ilgi, ko uz savas ādas izbaudījis arī zvērudārza tēla veidotājs Ingmārs Līdaka. “Putni man patikuši kopš bērnu dienām, taču disertācijas izstrādāšanas vietā Bioloģijas institūtā izvēlējos audzināt bērnus. Arī viņi jau paguvuši pastrādāt zooloģiskajā dārzā,” stāsta Agnija Graubica, putnu eksperte ar 23 gadu stāžu un kolēģu dāvinātu lidoņu spalvām izgreznotu lietussargu. Agnijas aizbilstamie ir 90 sugu putni, taču mīļākie esot papagaiļi, jo “viņi vairojas visu gadu un mums, darbiniekiem, neļauj atslābt”. Savukārt aizvadītā gada lielākais prieks ir par melno stārķu ģimenes pieaugums. Agnija novērojusi, ka pa šiem gadiem publika mainījusies uz labo pusi un pret dzīvniekiem tagad izturas ar izpratni. Praksē pieredzēti arī kuriozi ar izbēgušajiem putniem. Jūras ērglis savulaik esot aizmucis uz Meža kapiem, kur zvērudārza darbinieki, mēģinot viņu sagūstīt, pārbiedējuši kādu sieviņu - viņa pat pametusi grābekli un prom bijusi. Citreiz pašu darbinieku neuzmanības dēļ ērglis aizlaidies uz netālo psihiatrijas slimnīcu. Reiz, kad vajadzējis ķert izbēgušo sekretārputnu, apsardzes darbinieks pārpratis, jo domājis, ka brigāde dodas pakaļ direktora sekretārei. “Manuprāt, šeit var strādāt tikai ķertie - tie, kas mīl dabu un dzīvniekus, par spīti visai zemajam atalgojumam un meitenēm fiziski smagajam darbam,” smejoties saka Agnija. Iekārtojot apskatei pasaulē indīgāko zeltaino indesvardi, zooloģe Ilze Dunce stāsta, ka stresa stāvoklī šīs Dienvidamerikā dzīvojošās vardes āda izdala tik daudz indes, kas spēj nogalināt 10 cilvēkus. Pietiek, ja šo vardi tikai patur rokās. Ilze zooloģiskajā dārzā nostrādājusi jau 16 gadus, arī viņas bērns te tekalējis kopš astoņu mēnešu vecuma. “Sāku ar zivīm, bet tagad esmu nonākusi līdz abiniekiem. Zooloģiskais dārzs ir strauji mainījies uz labo pusi, pateicoties administrācijas atbalstam un labajam kolektīvam. Viss jau mums te pašu rokām taisīts, mīļš kā pašu bērns,” par Tropu māju saka Ilze. Viņu reizēm pārsteidz ne tikai dzīvnieki, bet arī apmeklētāji, kuri kļūst komiski, gan neprecīzi nolasot abinieku nosaukumus, gan, piemēram, slēdzot derības, cik peļu pusdienās spēs apēst jūras krupis. Edgars Dreijers strādā pie partulu dzimtas gliemežu pavairošanas - piedaloties starptautiskā projektā, mēģinās reanimēt šo gandrīz iznīkušo gliemežu sugu, kas dzīvo Klusā okeāna salās. Pēc skata pavisam niecīgie gliemezīši bijuši apdraudēti no augumā raženākajiem ahātgliemežiem un plēsīgajiem sārtajiem vīngliemežiem, stāsta Edgars. Interese par gliemežiem viņam radusies, studējot pirmajā kursā, kā pats saka - slinkuma dēļ. Zooloģiskajā dārzā Edgars sācis strādāt pirms diviem gadiem. “No Latvijas gliemežiem mani interesē kailgliemeži un viņu vairošanās īpatnības. Interesantākais bija atklāt, ka arī gliemežu vidū ir plēsoņas, un Latvijā tā ir gludspolīšu dzimta. Gliemeži nebūt nav lēni, viņi ir visai veikli,” atzina Edgars, kam darbs zooloģiskajā dārzā ir sirdslieta. Palīdzot klaiņojošiem kaķēniem, sastopas ar rupju atraidījumu NRA 10/11/03 Vēlēdamās palīdzēt savās mājās pieklīdušajiem kaķiem atrast mājvietu, sabilniece Jolanta Vicinska sestdienā devās uz Talsu dzīvnieku patversmi. Diemžēl kaķus tur atteicās pieņemt, bet sabilniekus rupji izraidīja no patversmes teritorijas. Patversmes dibinātāja un īpašniece Agrīta Dreimane sacīja - patversme ir pārpildīta, un, ja šie dzīvnieku mīļotāji vēlas kaķiem palīdzēt, lai ceļ paši savu patversmi. “Vispirms es gribētu paskaidrot, ka tie nav mani kaķi un savus kaķus es uz patversmi nevestu, bet rūpētos pati,” stāsta Jolanta Vicinska no Sabiles. “Mūsu mājās pieklīda viens runcis un divas kaķenes, staigāja pa sētu, mēs viņus dažreiz pabarojām, drīz uzradās arī mazie kaķēni.” Tā kā tik daudz kaķu šai ģimenei nav iespējams aprūpēt, Jolanta nolēma kaķus aizvest uz patversmi. Par Talsu dzīvnieku patversmi viņa zinājusi, jo Talsos vairākās vietās ir ziedojumu kastītes ar aicinājumu palīdzēt klaiņojošiem dzīvniekiem. Dienā, kad bija plānots braukt uz Talsu dzīvnieku patversmi, Jolanta noķērusi tikai vienu kaķēnu un to arī vedusi uz Talsiem. “Kad piebraucām pie patversmes, pirmā atnāca veterinārārste un paskaidroja, ka kaķu patversmē ir daudz un viņi neņemšot, bet mēs nolēmām sagaidīt pašu saimnieci,” stāsta Jolanta. Kad atnākusi patversmes saimniece, viņa sabilniekiem uzreiz prasījusi: stāstiet nu to savu problēmu! Kad viņa uzzinājusi, ka atvests mazs paklīdis kaķēns, viņa nelaipnā tonī atcirtusi: ko tad tu gribi, lai es daru, man jau pašai tādu ir 40! Jolanta bijusi pārsteigta, ka patversmes vadītāja viņu uzņem tik nelaipni, jo gribējusi tikai palīdzēt kaķiem un gaidījusi no patversmes saimnieces vismaz kādu padomu, ko ar kaķiem darīt. “Ja arī patversme ir pilna un viņi kaķus vairs neņem, tad vismaz to var pateikt pieklājīgā formā,” atzīst Jolanta. Viņa par šādu attieksmi bija izbrīnīta arī tāpēc, ka Talsos ir aicinājumi ziedot šai patversmei un kaut kādus līdzekļus šī patversme gūst no sabiedrības. Jolanta zināja stāstīt, ka patversmei palīdz arī Talsu pilsētas dome. “Mūs turklāt vēl sargs izraidīja no patversmes teritorijas, paziņojot, ka viņam pusdienas laiks,” noteica Jolanta. Dzīvnieku patversme Talsos ir privāta. Tās izveidotāja un īpašniece Agrīta Dreimane Neatkarīgajai pastāstīja, ka patversmē pašlaik ir 42 kaķi un 12 suņi. “Visam ir savas robežas, patversme ir noslogota - cik mums ir telpu, cik iespēju pabarot kaķus un suņus, tik arī uzņemam,” Neatkarīgajai klāstīja A. Dreimane. Viņa arī sacīja, ka nav neviena, kas patversmei palīdz, bet sūdzēties prot daudzi. Saimniece viena par visu gādājot, pati uzcēlusi un pati finansē patversmi, tāpēc zinot, cik kaķus var uzturēt. Visi dzīvnieki, kas atrodas patversmē, ir pabaroti, aprūpēti, sapotēti un kastrēti, tostarp cilvēki tik pieradina dzīvniekus, bet vēlāk, kad dzīvnieki apnīk, tos pamet. “Ja kādam tik ļoti rūp kaķi, lai ceļ paši savas patversmes, pilns ir pamestu šķūnīšu, kur var patversmes iekārtot,” teica A. Dreimane. Viņa atzina, ka pilsēta sniedz atbalstu - maksā diviem dzīvnieku kopējiem minimālo algu, bet sabiedrības atbalsts ir ļoti niecīgs. Ar nožēlu viņa atzina, ka viņas patversme ir vienīgā visā Kurzemē un tā nevar aptvert visu novadu. Rudens - skursteņslauķu laiks NRA 10/15/03 Liepājā skursteņslauķu ir maz, un viņi brīdina, ka nelīdzinās pasaku tēliem, taču darba viņiem pietiek atliku likām. Pilsētā esot pieci seši skursteņslauķi, zina stāstīt viens no viņiem - SIA Vecliepāja podnieku brigādes vadītājs Normunds Vernavs, kuram ir arī skursteņslauķa sertifikāts. Vēl pāris esot brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, bet salīdzinājumā ar agrākajiem laikiem, kad Liepājā bijuši aptuveni 15 dūmvadu pucētāju, tas nieks vien esot. N. Vernavs atzina, ka rudens skursteņslauķiem ir viskarstākais darba laiks. Tieši septembris un oktobris, daļēji arī novembris ir tas laiks, kad iedzīvotāji atceras par nepieciešamību savest kārtībā krāsnis un izpucēt dūmeņus. Savukārt klusākais laiks esot no maija līdz jūlijam. "Pēdējos gados jau augustā sāk mosties," smej N. Vernavs. "Padomju laikā tikai runāja, ka dara. Patiesībā nekas netika darīts." Pēdējo gadu laikā gan esot sperts liels solis uz priekšu - ik gadu restaurē un remontē vecos skursteņus. Ja jumts nav slapjš vai pārāk stāvs, skursteņslauķis lien uz tā un strādā uz jumta. Savukārt, ja drošības apsvērumu dēļ tas nav iespējams, darbu veic, izmantojot autopacēlāju. "Nu jau strādāju 14 gadu," viņš ir lepns un atzīst, ka ne jau katrs var būt skursteņslauķis - tam nepieciešama ne tikai drosme, bet arī izturība: "Ja ir bail no augstuma, tad šo darbu nevar darīt." Liepājniekiem izpaliek prieks ieraudzīt skursteņslauķi melnajā ancukā ar spožajām pogām un cilindru galvā. "Nebūs tā kā pasakā," Neatkarīgo jau tūlīt brīdināja N. Vernavs. Gadījumi, kad kāds ķer pie pogas, nav bijuši bieži, taču ir bijuši gan. "Pārsvarā tās ir tantes gados, kas labi zina ticējumus. Nu gan ir iestājies īsts rudens... Ir kļuvis krietni aukstāks – gaisa temperatūra dienā vairs ir tikai apt. +8oC, naktī – jau tuvu 0oC (Rīgā), bet dažos lauku rajonos jau ir bijušas salnas. Katru dienu līst īsti rudenīgs lietus. Bet, kad uzspīd saulīte, tad priecājamies par krāsainajām lapām – kas nu jau ir ietērpušas visu koku zarus... Anda Jansone