K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 318: 2003. g. 16. - 22. oktobris Eiropas Savienība ES atbalstīs arī neražojošos zemniekus Diena 10/16/03 Par apsaimniekotām lauku zemēm atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības (ES) varēs saņemt ne tikai lopkopji un graudu audzētāji, bet arī zemnieki, kas neko neražo. Naudu gan nebūs iespējams saņemt vienīgi par to, ka zeme ir īpašumā, saka Zemkopības ministrijā (ZM). Tā būs jāuztur labā lauksaimnieciskā stāvoklī - zemei jābūt meliorētai, pārsvarā tām jābūt kultivētām, proti, īpaši sētām platībām, ganībām vai pļavām jābūt nopļautām. "Atbalsta nauda par lauku zemes uzturēšanu kārtībā zemniekiem ir ļoti svarīga. Tā būs milzīgs atspaids," atzīst Kandavas pagasta zemnieku saimniecības Indāni saimniece Signe Ezeriņa. Lai arī jau patlaban četrdesmit hektāru lielajā lauku tūrisma sētā pļavas tiek izpļautas un noganītas, S.Ezeriņa norāda, ka atbalsta maksājumi ļautu lielākus līdzekļus ieguldīt saimniecības attīstībā. S.Ezeriņa uzskata, ka atbalsts zemniekiem par vienkāršu zemes sakopšanu veicinātu lauku ainavas uzlabošanos visā Latvijā. "Ja cilvēki redzēs, ka kaimiņš par sakoptu zemi saņem atbalsta maksājumu, arī viņi būs ieinteresēti sakārtot savus laukus," tā Indānu saimniece. Tā sauktajai lauku ainavas saglabāšanai zemnieks varēs iegūt naudu no četriem avotiem. No vienotā platību maksājuma jeb tā sauktajiem tiešmaksājumiem zemnieks varēs saņemt atbalstu par zemes uzturēšanu labā lauksaimnieciskā stāvoklī. Lai gan ZM maksājumu saņēmējiem noteikusi vairākus kritērijus, atbildīgā ministrija arī atzīst, ka šī būs vienkāršākā iespēja saņemt ES naudu. "Ganībām un pļavām jābūt vienkārši sakoptām," saka Aivars Lapiņš, ZM valsts sekretāres vietnieks. Tiešmaksājumu būs iespējams saņemt par kultivētām pļavām un ganībām, kas tiek regulāri nopļautas un noganītas. Ja lauks nav aizaudzis ar nezālēm un brikšņiem, tajā ir ierīkotas meliorācijas sistēmas, zemes īpašnieks vai nomnieks varēs pretendēt uz tiešmaksājumu atbalstu no ES fondiem. Turklāt no valsts budžeta būs iespējams zemniekiem vēl piemaksāt. Stingrāki nosacījumi tiks izvirzīti atbalstam par zemes apsaimniekošanu lauksaimniecībai mazāk labvēlīgajos apvidos, kur plānotās summas ir lielākas. Tās tiks izmaksātas tiem zemniekiem, kuri pļavas un ganības apstrādā, lai iegūtu, piemēram, zaļbarību. A.Lapiņš uzskata, ka neveidosies situācija, kad pilsētnieki iegādāsies zemi lauksaimniecībai mazāk labvēlīgā apvidū un vienkārši varēs saņemt par to subsīdijas. Būs nepieciešami konkrēti plāni, piemēram, zemes ražības uzlabošanai, mēslošanai, augu nomaiņai. "Ja zemes īpašniekam nebūs konkrētu plānu zemes apsaimniekošanai un lauki netiks uzturēti nepieciešamajā kārtībā, atbalsta maksājumus viņš nevarēs saņemt," skaidro A.Lapiņš. No ES fondiem zemnieki atbalstu varēs saņemt arī par lauku zemju sakārtošanu, proti, latvāņu iznīcināšanu un tīrumu atbrīvošanu no krūmājiem. Jo lauksaimnieciskajai darbībai mazāk labvēlīgā apvidū lauks atradīsies, jo lielāku atbalstu tā īpašnieks vai nomnieks varēs saņemt par krūmu izskaušanu un latvāņu izplatības ierobežošanu. Lauksaimnieki varēs saņemt arī kompensācijas par mazāk intensīvu to pļavu apsaimniekošanu, kas ir īpaši vērtīgas. Tās būs pļavas, kurās ir saglabājušās daudzveidīgas savvaļas augu sugas un kurās ligzdo vai baroties lido putni. Kompensācijas tiks noteiktas pēc īpašām kartēm, kuras izstrādājis Latvijas Dabas fonds (LDF). "Mēs nevaram apgalvot, ka mūsu kartēs ir iekļautas pilnīgi visas unikālās Latvijas pļavas," gan norāda LDF atbildīgais speciālists Ivars Kabucis. Tā kā ZM nav pietiekami daudz speciālistu, kas varētu apsekot visas Latvijas pļavas, pēc LDF pētījuma ir iespējams piešķirt kompensācijas to platību īpašniekiem, kuras LDF speciālisti iekļāvuši kartēs. Šo pļavu saglabāšana, kas, pēc pašreizējām aplēsēm, ir ap 0,4% no Latvijas teritorijas, būs brīvprātīga, skaidro ZM. Zemniekam tiks piedāvāta kompensācija par to, ka noteiktās platības tiek apsaimniekotas mazāk intensīvi, piemēram, uz lauka ganībās varēs atrasties mazāks lopu skaits. Zemnieki atbalsta saņemšanai varēs pieteikties Lauku atbalsta dienestā pēc nākamā gada 1.maija. Atbalsts Iespēja saņemt atbalsta maksājumus par zemju uzturēšanu labā lauksaimnieciskā stāvoklī (visi maksājumi ir aptuveni) Vienotā platību maksājuma ietvaros atbalsts par pļavu un ganību uzturēšanu no ES - 16 latu par hektāru iespēja piemaksāt no valsts budžeta - 13 latu par hektāru Atbalsts mazāk labvēlīgajiem apvidiem (vismazāk lauksaimniecībai labvēlīgie apvidi - Latgalē, vislabvēlīgākie - Zemgalē): atkarībā no zemju atrašanās vietas no 50 līdz 60 latiem par hektāru Latvāņu apkarošana atklātās platībās - 104 lati par hektāru grāvmalās - 208 lati par hektāru ūdenstilpju tuvumā - 520 latu par hektāru Lauksaimniecības platību atbrīvošana no krūmiem 208 lati par hektāru Kompensācijas par īpaši vērtīgo pļavu mazāk intensīvu apsaimniekošanu līdz 350 latiem par hektāru Dati: Zemkopības ministrija ES konstitūcijas sarunas nekust Diena 10/17/03 ES prezidējošās valsts Itālijas premjeram Silvio Berluskoni ceturtdien nācās domāt par to, kā turpināt neauglīgās sarunas par ES konstitūciju. Rūpes par Latvijai svarīgajiem jautājumiem viņam pauda premjers Einars Repše. Tā kā līdzšinējais Eiropas Savienības konstitūcijas sarunu modelis tikpat kā nav devis konkrētus rezultātus, Itālijas prezidentūra nolēmusi strīdīgo jautājumu atrisināšanai sagatavot savu piedāvājumu un pēc tam to apspriest atsevišķi ar katru valsti. Ceturtdien visi ES valstu līderi tika aicināti vēlreiz paust savu pozīciju ES institucionālajos jautājumos. Kā uzsvēra premjers Einars Repše, mums svarīgi, lai katrai valstij būtu pilntiesīgs komisārs, netiktu samazināts minimālais Eiropas Parlamenta deputātu skaits un būtu ievērots princips, ka lēmumi tiek pieņemti, ja tos atbalsta vairākums valstu un vairākums to iedzīvotāju. Ceturtdiena devusi tikai vienu konkrētu lēmumu - saskaņā ar jauno konstitūciju ministru padomju sēdes, kurās tiks pieņemti likumdošanas akti, būs publiskas. Ar atklātības principa ieviešanu starpvaldību konference reaģējusi uz pārmetumiem, ka padomes vienlaikus gan pieņem lēmumus, gan tos realizē. Itālijas priekšlikums sagatavot jaunu projektu iezīmējis jau pirmdien ārlietu ministru sanāksmē diplomātu neoficiāli teikto, ka sarunas notiek galvenokārt kā visu valstu monologi un ka šāds modelis neliecina par iespēju konstitūciju savlaikus pabeigt. Arī E.Repše pēc valstu līderu sesijas atzina, ka "pagaidām tas nevirzās nekur, un ir grūti iedomāties, kā tas viss tiks salikts vienā dokumentā". Ārlietu ministre Sandra Kalniete uzskata, ka šāds risinājums vērtējams pozitīvi, jo neesot nekādas nozīmes jau zināmo pozīciju atkārtošanai. Pagaidām ir visai neskaidrs, kādā virzienā jauna dokumenta sagatavošana varētu sarunas vērst. Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni teica, ka aptuveni novembra vidū projektu, kas būtu izrunāts ar katru valsti, iespējams, neformālā sanāksmē varētu atkal apspriest valstu un valdību vadītāji, taču paredzams, ka arī tad galējā varianta vēl nebūs. E.Repše savā uzrunā uzsvēra trīs Latvijai būtiskus jautājumus. Viņš nepiekrītot, ka EK nevarēs efektīvi strādāt, ja tajā būs vairāk par 15 komisāriem. "Mūsu pilsoņiem jāsaprot, ka dalībvalstis ir vienlīdzīgas. Tām līdztiesības princips ir jāredz praksē," uzsvēra premjers. Konstitūcijas projektā paredzēto Komisijas dalīšanu balsstiesīgo kolēģijā un tādos, kuriem lemtspējas nav, visstingrāk atbalsta sešas ES dibinātājas - Vācija, Itālija, Francija un trīs Beniluksa valstis. Diplomāti norāda, ka atbalsts 25 balsstiesīgiem EK locekļiem pieaug un tas varētu būt viens no jautājumiem, kurās jaunās valstis gūs uzvaru. Premjers uzsvēra arī nepieciešamību saglabāt Nicas līgumā noteikto minimālo deputātu skaitu Eiropas Parlamentā, proti, piecus, nevis, kā paredz konstitūcijas melnraksts, četrus. Šo prasību aizstāv mazās valstis. Pagaidām vēl nav spriests par dubultā vairākuma principu balsošanā ES Padomē, taču jautājumam pievērsta arvien lielāka uzmanība līdz ar skaļajiem Spānijas un Polijas iebildumiem. Pašlaik konstitūcijas projektā paredzēts, ka lēmums ir pieņemts, ja par balso vairāk nekā 50% valstu, kas pārstāv vairāk nekā 60% iedzīvotāju. Spānija, kurai līdz ar to mazinās ietekme balsošanā, pieprasījusi, ka jābūt pārstāvētiem vairāk nekā 66% iedzīvotāju, savukārt virkne mazo valstu aizstāv principu 50% un 50%, jo tad salīdzinoši mazāk iespējamas lielo valstu bloķēšanās. To kā labāku atbalsta arī Latvija. Kā argumentēja E.Repše, šis princips ir vienkāršs un atbilst tradicionālajām demokrātiskajām nostādnēm, kad par lēmumu pieņemšanas vairākumu tiek uzskatīta puse plus viena balss. ES naudas paņemšanai budžetā atvēlēta pieticīga summa Diena 10/17/03 50 miljoni latu, kas nākamā gada valsts budžeta projektā atvēlēti Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanai un līdzfinansējumam, tiek uzskatīti par pārāk niecīgu summu šai vajadzībai. Kamēr nav atrasti citi risinājumi, par šiem miljoniem ne tikai būs jālīdzfinansē nākamgad ES fondu atbalstītie projekti, jāpieņem darbā vairāki simti jaunu ierēdņu, bet arī jāatlicina daļa tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem, ko tie pirmo reizi saņems pēc ES nosacījumiem nākamā gada beigās, un maksājumiem par saimniekošanu mazāk labvēlīgos Latvijas apvidos. Uz šiem līdzekļiem pretendē arī pašvaldības, ja netiks atrasts cits risinājums, kā tās varētu dabūt naudu ES projektu realizācijai un līdzfinansēšanai. Nākamā gada budžetā ES naudas paņemšanai atvēlēto summu par pieticīgu uzskata gan opozīcijā esošā Tautas partija, gan ekonomisti un pašvaldību pārstāvji. "Nākamā gada budžets tika veidots, par pamatu ņemot jau zināmas lietas. Pagaidām vēl nav iespējams precīzi pateikt, cik īsti tad naudas būs nepieciešams," skaidro finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL). Joprojām nav pat skaidrs, kādus projektus varēs realizēt par ES struktūrfondu naudu, jo Latvijas Attīstības plāns, kurā tas jānosaka, vēl tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju. Vasarā, veidojot savus pieprasījumus valdībai, ministriju iesniegtās aplēses liecināja, ka būtu nepieciešama teju piecas reizes lielāka summa par patlaban atvēlēto - vairāk nekā 240 miljoni latu. Kā zināms, Latvijas pilnvērtīgu integrāciju ES valdība ir pasludinājusi par vienu no budžeta prioritātēm. Kamēr Finanšu ministrija (FM) meistaro naudas ceļus no ES tā, lai izlīdzētos ar krietni mazāku no budžeta atvēlēto naudas summu, Diena ne no viena vien aptaujātā dzirdēja par cita veida iespējamo risinājumu. Proti - projektus nākamgad realizē tik lēni un tik maz, ka nemaz vairāk naudas par pašreiz atvēlēto nevajadzēs. V.Dombrovskis gan kategoriski noliedz, ka kaut kas tāds tiek speciāli plānots. Neraugoties uz to, ka nākamā gada budžetu Saeimā plānots pieņemt 13.novembrī, FM joprojām arī runā ar citām ministrijām par naudas atlicināšanu Eiropas projektu realizācijai no to naudasmakiem. Viena no būtiskākajām problēmām, kas jāatrisina, - par kādu naudu ar ES atbalstu saistītie projekti tiks realizēti, jo ES naudu varēs saņemt tikai pēc tam, kad projekts jau gatavs. Joprojām nav skaidrs, kā īsti ES nauda atkļūs līdz Latvijai un vai būs iespēja realizēt projektu pakāpeniski. "Privātuzņēmējiem ir iespēja naudu aizņemties bankā un savu projektu realizēt. Valdībai būtu jāparedz budžetā vismaz tik daudz naudas, cik nepieciešams pirmo projektu realizācijai. Ja ES naudu domā apgūt ļoti gausi, tad ar tagad atvēlēto naudu pilnībā var pietikt," uzskata ekonomists Edmunds Krastiņš (TP). Viņš pieļauj, ka budžetā būtu šiem mērķiem jāatlicina vismaz 100 miljonu latu. "Budžeta deficīts uz vienu gadu būtu lielāks," pieļauj ekonomists, taču tas ļautu atrisināt pašreizējās problēmas un realizēt iecerētos projektus. Finanšu ministrs V.Dombrovskis pieļauj, ka ap 33 miljoni latu, kas tieši domāti fondu līdzfinansējumam, caur budžetu nākamgad varētu "iziet" divas reizes, jo nākamgad plāno divas reizes ES iesniegt rēķinus par realizētajiem projektiem un gaidīt to apmaksu. Turklāt, kā uzsvēra ministrs: "Nākamā gada budžetā tiešie maksājumi nemaz nav paredzēti, tos plānots atrast vēlāk." Tos meklēs, vai nu grozot vēl patlaban neapstiprināto 2004.gada budžetu, vai arī 2005.gada budžetā. Zemniekiem pirmie paredzētie maksājumi no Latvijas budžeta ir jāizmaksā laikā no 2004.gada novembra līdz 2005.gada februārim. Tikai pēc tam ES tiks iesniegts rēķins un tā pārskaitīs naudu. Ja nolems, ka Latvija tiešos maksājumus maksās vēl šā gada beigās, tiek pieļauts, ka īslaicīgi var pat palielināt budžeta deficītu. Ja nolems maksājumus veikt 2005.gada sākumā, tad šī problēma neesot nākamā gada budžeta jautājums, piebilda V.Dombrovskis. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) pieļāva, ka sliktākajā gadījumā Latvija var prasīt no ES arī ārkārtas avansa maksājumus. "Lai arī būs ļoti grūti, taču es domāju, ka izdosies," ir pārliecināts M.Roze, atbildot uz jautājumu, vai valdība tiks galā ar visām problēmām, ko nesīs vēlme tērēt ES naudu. Veidojot nākamā gada budžetu, ar pašvaldībām tik vien panākta kā politiska vienošanās, ka valdība rod iespēju līdzfinansēt apstiprinātos pašvaldību investīciju projektus, kuri guvuši ES atbalstu, paskaidroja Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš arī piebilda - pašvaldības savu līdzfinansējuma daļu ir gatavas aizņemties, taču uzskata, ka valdībai jāļauj pašvaldībām aizņemties vairāk par patlaban atļauto un jāļauj aizņemties ne tikai no valsts, bet arī komercbankām. "Ja tiek izmantota budžeta nauda, tas papildus neko nemaksā. Par kredītu ir jāmaksā procenti," piebilda A.Jaunsleinis un uzsvēra, ka pašvaldības vēloties no valsts vismaz saņemt garantētu pirmsfinansējumu, ar līdzfinansējumu tās pašas tikšot galā. Galīgā vienošanās ar Finanšu ministriju vēl nav panākta. ES līderi mudina ieguldīt Latvijai svarīgos transporta tīklos Diena 10/18/03 Eiropas Savienības valstu līderi, tiekoties divu dienu sammitā Briselē, vienojušies, ka lielie starpvalstu transporta infrastruktūras projekti, starp kuriem ir arī Latvijai svarīgā dzelzceļa līnijas Rail Baltica izveide, jāīsteno pēc iespējas ātrāk un no dažādiem finanšu avotiem, arī Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem. Turpmākā iespējamā finansējuma analīzē noskaidrosies, cik liels proporcionāli varētu būt ES ieguldījums, pašu dalībvalstu un pat privātais finansējums un cik izdevīgs izraudzītais modelis būtu Latvijai. Ekonomiskās izaugsmes veicināšana jau sākotnēji bijusi viena no ES prezidējošās valsts Itālijas lielākajām prioritātēm, un tā arī aktīvi aizstāvējusi lielo transporta infrastruktūras tīklu attīstīšanu. Neraugoties uz Skandināvijas valstu piesardzīgo attieksmi, kuru prioritāte ir ieguldījumi pētījumos un uz zinātni balstītā ražošanā, ES Padome atbalstīja sarakstu ar 29 lielajiem projektiem, kuru izmaksas līdz pat 2020.gadam varētu sasniegt 6000 miljardu eiro. Pagaidām nav skaidrs, cik liels - 10% vai, iespējams, 20% līdz pat 30% - varētu būt ES līdzfinansējums šajos projektos, sacīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Latvijai izdevīga būtu Eiropas Investīcijas bankas līdzekļu izmantošana ar salīdzinoši zemiem aizdevumu procentiem. Kā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romāno Prodi, EIB šai programmai varētu plānot pat līdz 50 miljardiem eiro. Bez Rail Baltica sarakstā ir arī projekts kuģošanas apstākļu uzlabošanai Baltijas jūrā. Lielu uzmanību ES Padome veltīja nelegālās imigrācijas regulēšanas jautājumiem. Tā pozitīvi novērtējusi EK un citu institūciju sākto darbu vienotas sistēmas radīšanā biometrisko datu iekļaušanai iebraucēju vīzās un ES pilsoņu pasēs. Piesardzīgi tiek uztverta Itālijas iniciatīva noteikt katrai dalībvalstij trešo valstu darba meklētāju kvotas, jo nav skaidrs, kā tās tiktu veidotas. Kā stāstīja ārlietu ministre Sandra Kalniete, Padome uzdevusi EK izstrādāt ziņojumu un pēc tā jautājumu lems tālāk. Pēc Itālijas premjera Silvio Berluskoni teiktā, visas valstis bijušas vienotas, lemjot par vienotās robežaģentūras izveidi, kas veicinās sadarbību un pieredzes apmaiņu drošas robežas uzturēšanā. Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka jaunā institūcija nekādā gadījumā neaizvietos nacionālās robežu apsargāšanas institūcijas. Lēmums par aģentūras darbības principiem jāpieņem līdz gada beigām. Aicina izlīdzināt ekonomiskās atšķirības ES NRA 10/20/03 Sešu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un kandidātvalstu, to skaitā Latvijas, prezidenti diskusiju forumā Portugālē sestdien apsprieduši jautājumu, uz kā jābalstās jaunās, paplašinātās ES konstitūcijas principiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Prezidenti diskutējuši par vienmērīgas un taisnīgas pārstāvniecības izveidi visām dalībvalstīm ES lēmējinstitūcijās, lai līdzsvarotu atšķirības starp lielām, vidējām, mazām, kā arī jaunajām un līdzšinējām dalībvalstīm. Valstu galvas bijuši vienprātīgi, ka atšķirību izlīdzināšanai dzīves līmeņa ziņā jāizmanto ES Sociālās dimensijas ietvertie pasākumi. Gribīgo Koalīcija Irākā traumu guvušais Latvijas karavīrs apdrošināšanas prēmiju nesaņems BNS 10/22/03 ASV karabāzē Irākas pilsētā Kirkūkā augusta vidū traumas guvušais Latvijas karavīrs apdrošināšanas prēmiju nesaņems, jo viņš negadījuma brīdī nav pildījis dienesta pienākumus. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Preses dienesta vadītājs Uldis Davidovs sacīja, ka dienesta izmeklēšanā noskaidrojies - NBS karavīrs Dmitrijs S. laikā, kad apgāzies viņa vadītais kvadracikls, nav pildījis dienesta pienākumus. Davidovs skaidroja, ka atrašanās misijas sastāvā Irākā vēl nenozīmē dienesta pienākumu pildīšanu un negadījums noticis karavīra brīvajā laikā. Dmitrijs vadīja kvadraciklu, kādu izmanto, lai pārvietotos karabāzes teritorijā un pārvadātu ar tiem sīkas kravas. Braucamais pēc avārijas viņam uzkritis virsū. Karavīram traumēta kreisā potīte un kreisās rokas pirksti. Pēc negadījuma cietušais nogādāts hospitālī Kuveitā. Cietušais bija viens no 30 apgādes un nodrošinājuma vada karavīriem, kuri uz Persijas līča reģionu devās maija vidū. Savukārt otram traumas guvušajam Latvijas karavīram apdrošināšanu, visticamāk, izmaksās, apliecināja Davidovs. Seržants Guntars J. guva traumu Irākas pilsētas Hillas karabāzē, kad, nostiprinot kravu, atāķējies pār kravu nostieptais espanders un ar metāla uzgali traumējis karavīra kreiso aci. ASV un Polijas kontingenta sastāvā misijā Irākā pašlaik piedalās 142 Latvijas miera uzturētāji, bet novembrī viņu skaits samazināsies līdz 113, jo misiju neturpinās apgādes un nodrošinājuma vads. Bagdādē apšaudīti igauņu karavīri NRA 10/16/03 Igauņu karavīri, kuri Bagdādē ir amerikāņu pavēlniecības pakļautībā, oktobra sākumā nokļuvuši visbīstamākajā incidentā savas misijas laikā, kad viņiem no slēpņa uzbrukuši irākieši. Savukārt no latviešu karavīriem ziņas nav saņemtas, tātad viss noticis bez starpgadījumiem. Uzbrukumā neviens nav ievainots, kaut gan igauņu kravas automašīna divas reizes apšaudīta ar granātmetējiem un pret viņu bruņutransportieri atklāta automātu uguns un mesta rokas granāta, ziņo laikraksts Postimees. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs Neatkarīgo informē, ka latviešu karavīri nav apšaudīti. "Mēs no Irākas neesam saņēmuši nekādas ziņas, un tas nozīmē, ka mūsējie nav apšaudīti," skaidro U. Davidovs. Uzbrukums igauņu karavīriem, kuri naktīs patrulē Bagdādes ielās, notika tikai pāris dienu pēc tam, kad viņi bija apcietinājuši kādu kriminālo aprindu līderi, kurš kontrolēja vietējo tirgu, un nodevuši viņu ASV militārajai policijai. Militārie avoti saista abus šos notikumus un uzskata, ka uzbrukums bijusi atriebība par apcietināšanu. Igaunijas armijas štāba priekšnieka pārstāvis Vahurs Veljamē norādīja, ka ienaidnieku lodes nopietni sabojājušas igauņu automašīnas, taču neviens karavīrs nav ievainots. Igauņi uz notikuma vietu izsaukuši papildspēkus, tie nekavējoties ieradušies. Amerikāņi uz notikuma vietu nosūtījuši tanku un helikopteru. Valdība un partijas Valsts budžetā deviņu miljonu pārpalikums NRA 10/16/03 Valsts konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojies fiskālais pārpalikums 9,22 miljonu latu apmērā, vakar informēja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis. Budžeta bilanci galvenokārt uzlabojuši pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi. Kopbudžeta kopējie ieņēmumi laika posmā no janvāra līdz septembrim bija 1,54 miljardi latu, kas ir par 153 miljoniem latu jeb 11% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Kopbudžeta izdevumi bijuši 1,53 miljardi latu. Septembrī kopbudžeta ieņēmumi bijuši 182,4 miljoni latu, bet izdevumi - 183,9 miljoni latu. Septembrī divos nodokļu veidos - pievienotās vērtības nodoklī (PVN) un akcīzes nodoklī - tika saņemti ieņēmumi, kas kopumā nodrošināja valsts pamatbudžetam vispārējos lielākos viena mēneša kopējos ienākumus, tādējādi uzlabojot budžeta bilanci. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu ieņēmumu plāns septembrī tika pārsniegts par 11,5%. V. Dombrovskis informēja, ka labas tendences septembrī saglabājās lielākajā valsts speciālajā budžetā - sociālās apdrošināšanas budžetā, kas, pēc ministra sacītā, pozitīvi attieksies uz pensionāriem, jo ar šā gada 1. decembri tiks palielināts minimālās pensijas līmenis. Tā ieņēmumi deviņos mēnešos bija 423,2 miljoni latu, kas ir par 14 miljoniem latu vairāk, nekā bija plānots, un par 30,4 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā. Sociālajā budžetā līdz ar to izveidojās fiskālais pārpalikums 29,5 miljonu latu apmērā. Autoceļu fonds deviņos mēnešos saņēma 67,13 miljonus latu, kas ir par 12,8 miljoniem latu vairāk nekā šā gada attiecīgajā laika posmā. Deviņu mēnešu PVN ieņēmumi veido 334,4 miljonus latu, kas pārsniedz pagājušā gada rādītāju par 58,2 miljoniem latu jeb 21%. Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns deviņos mēnešos, iekasējot 154,8 miljonus latu, tika izpildīts par 102,6%. Pagājušā gada ieņēmumi tika pārsniegti par 23,7 miljoniem latu jeb 18%. Naftas produktu akcīzes deviņu mēnešu ieņēmumi šogad bija 93,65 miljoni latu, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. V. Dombrovskis uzskata, ka šāds ieņēmumu kāpums liecina par faktu, ka "ir izdevies iztīrīt tirgu no uzņēmumiem, kas tirgo nelegālas izcelsmes degvielu". Nodokļu ieņēmumos samazinājums vērojams uzņēmumu ienākuma nodokļa un dabas resursu nodokļa ieņēmumos. Valsts parāds septembra beigās bija 864,1 miljons latu, kas ir par 108 miljoniem latu vairāk nekā pagājušā gada beigās. No tā iekšējais parāds ir 405,45 miljoni latu, kas ir par 113,9 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada beigās. Ārējais parāds no kopējā parāda ir 458,65 miljoni latu, kas ir par 5,9 miljoniem latu mazāk nekā pērnā gada nogalē. ZZS atkal uzticoties Repšem Diena 10/16/03 Pēc Zaļo un Zemnieku savienības valdes tikšanās ar premjeru Einaru Repši (JL) frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis trešdien pārliecinoši paziņoja, ka ZZS būs uzticams sabiedrotais E.Repšem. "Mums nav pretenziju, ka viņš strādā, un arī šī koalīcija ir vislabākā," presei sacīja A.Brigmanis. To klausoties, līdzās stāvošais E.Repše tikai miermīlīgi piebilda: "Mums bija dvēseliska, laba saruna." ZZS frakcijas vadītājs žurnālistiem nevarēja īsti pateikt, kāpēc tik bieži maina attieksmi pret valdības vadītāju. Taču, kad premjers jau bija atstājis Saeimas namu, A.Brigmanis Dienai apgalvoja, ka visu kritiku esot izteicis sarunas laikā, tajā skaitā norādot, ka ZZS nevarēs atbalstīt varas centralizācijas tendences. Ja iepriekš līdzīgi kā Latvijas Pirmā partija arī ZZS bija nemierā ar JL centieniem izvairīties no Saeimas un valdības saiknes nostiprināšanas sadarbības memorandā, jau trešdien A.Brigmanis teica: "Nav jau tik svarīgi, vai viens papīrs vairāk vai mazāk." LPP konsekventi turpina iestāties par sadarbības nostiprināšanu tā, lai pienākumi būtu ne tikai deputātiem, bet arī premjeram. E.Repšes paziņoto, ka viņš nepieļaus neko tādu, kas nav paredzēts likumā, LPP frakcijas priekšsēža vietnieks Arnolds Laksa Dienai novērtēja ar aizdomām, ka "premjeram nav vēlēšanās koalīciju saglabāt un ir šī uzmācīgā doma par ārkārtas vēlēšanām". Tā kā sadarbības līgumu paraksta frakciju priekšsēdētāji, A.Laksa presei vēl izteica cerību, ka "JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš tomēr būs tik drosmīgs un nostāsies pret Repšes paziņojumiem, un pārliecinās viņu piekrist koleģiālam sadarbības mehānismam". Tautas partiju neapmierina premjera paskaidrojumi ziedojumu lietā BNS 10/16/03 Opozīcijā esošā Tautas partija no Ministru prezidenta Einara Repšes saņēmusi atbildi uz jautājumiem par, iespējams, nelikumīgi saņemtajiem viņa vadītās partijas "Jaunais laiks" un individuālajiem ziedojumiem, tomēr nav apmierināta ar premjera skaidrojumu un izteikusi vēlmi uzklausīt Repši klātienē, informēja Tautas partijas preses sekretārs Arno Pjatkins. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pastāstīja, ka premjeram būtu jāsniedz papildu atbildes klātienē jau ceturtdien. Tā kā Repše atrodas komandējumā, tikšanās tiek atlikta uz nākamo nedēļu. Atbildes vēstulē Tautas partijai premjers atkārtoti norāda - viņš neuzskata, ka ir pārkāpis likumu, pieņemot ziedojumus savā privātajā kontā. "Esmu darījis visu iespējamo, lai likumu ievērotu gan pēc tā burta, gan gara," norāda Repše. Premjers arī atgādina, ka šajos jautājumos iedziļinājusies Ģenerālprokuratūra, kas iepriekš izanalizējusi Repšes privāto ziedojumu lietu un secinājusi, ka likums nav pārkāpts. Viņš arī uzsver, ka visi ziedojumi pieņemti ar bankas pārskaitījumiem un nekavējoties publiskoti internetā, jebkuram interesentam dodot iespēju izteikt iebildumus vai protestus. Repše skaidro, ka nevar būt atbildīgs par citas personas pārkāpumiem. "Es esmu darījis visu, lai tādi [likumpārkāpumi] tiktu maksimāli apgrūtināti un novērsti. Tomēr, ja kāda persona ir apzināti pārkāpusi likumu, tad šai personai arī jānes par to pilna atbildība," raksta Repše. Tautas partija vēlējās noskaidrot, kāpēc premjers nepārskaita bijušā advokāta Aināra Dzelzes ieskaitītos 2500 latu, lai gan Dzelze atzinis, ka bijis tikai starpnieks. Repše arī ir pārliecināts, ka nav pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu. Viņš uzsver, ka "laikā, kad ziedojums it kā saņemts, es nebiju valsts amatpersona un likums par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā vēl nebija stājies spēkā. Šajā laikā spēkā bija korupcijas novēršanas likums, kas paredzēja, ka valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām, attiecībā uz kurām šī valsts amatpersona viena gada laikā pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu". Premjers arī norāda, ka viņam "nav ne mazākā pamata domāt, ka šī vai jebkura cita likuma norma būtu pārkāpta". Savukārt par Tautas partijas šaubām, vai viņa ieceltā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Juta Strīķe spēs izvērtēt premjera un viņa partijas ziedojumus, premjers norāda: "Attiecībā uz jautājumiem, kas skar KNAB darbību, uzskatu, ka ne Tautas partijas, ne kādiem citiem politiķiem nav tiesību dot norādījumus tiesībaizsadzības iestādēm vai kā citādi tās ietekmēt. Uzskatu, ka KNAB kompetencē ir objektīvi izvērtēt jebkuras partijas un jebkuras amatpersonas rīcību. Tieši šādus darba rezultātus no KNAB gaida sabiedrība un arī es." Pēc likuma, ne mazāk kā pieciem deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus valdības locekļiem, un viņiem ir pienākums uz tiem atbildēt. Par nelikumīgi veiktu ziedojumu "Jaunajam laikam" medijiem paziņoja bijušais advokāts Dzelze, kurš publiski atzinis, ka ziedojis JL kā starpnieks kādas trešās personas interesēs. KNAB mājas lapā norādīts, ka Dzelze JL pagājušā gada janvārī ziedojis 2500 latu gan partijai, gan arī Repšem personīgi. Dzelze gan neatklāj, kādas personas interesēs rīkojies. Repše iepriekš atzina, ka negrasās atmaksāt viņa privātajā kontā ieskaitīto šaubīgo ziedojumu, jo atbildība par ziedojumiem trešo personu vārdā jāuzņemas ziedotājiem. Sociālistiem liedz darboties NDK, mainot likumu NRA 10/17/03 Saeimas valdošā koalīcija vispirms noraidīja Sociālistiskās partijas kārtējo kandidātu darbam Nacionālās drošības komisijā (NDK) un tad steidzami akceptēja grozījumus Nacionālās drošības likumā, izslēdzot no tā normu, kas NDK lika ievēlēt pa vienam deputātam no katras frakcijas. Pamatojoties uz šo likuma normu, sociālisti iepriekš darbam NDK virzīja Igoru Solovjovu, ko valdošā koalīcija noraidīja. Par nevēlamu vakar tika atzīta arī cita sociālista - Martijana Bekasova - esamība komisijā, un nelīdzēja pat frakcijas pārstāvju draudi vērsties Satversmes tiesā. Lai to novērstu, desmit pozīcijas deputāti par steidzamu lūdza atzīt likumprojektu, kas svītroja no likuma normu, kas paredzēja katras frakcijas pārstāvniecību NDK. Kā skaidroja komisijas deputāte Linda Mūrniece (Jaunais laiks), "pašreizējā kārtība ir pretrunā Satversmei, liedzot Saeimai iespēju realizēt Satversmes 25. pantā paredzētās tiesības noteikt izvēlēto komisijas locekļu skaitu". NDK ievēlēšanas kārtību turpmāk noteiks Saeimas Kārtības rullis. Koalīcija nevēlējās ļaut papildināt NDK sastāvu ar kreisajiem deputātiem, jo tādējādi opozīcija tajā būtu vairākumā. Komisijā jau darbojas viens deputāts (Andrejs Klementjevs - tagad no Tautas saskaņas partijas), ko sākotnēji ievēlēja no vēl nesašķeltās PCTVL frakcijas, un neesot pieļaujams, ka vairākums komisijā tiek panākts, frakcijai daloties. JL frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš iepriekš salīdzināja, ka PCTVL dalās kā amēbas un tad jau arī JL varētu sadalīties, piemēram, piecās frakcijas un prasīt papildvietas komisijā. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš žurnālistiem skaidroja, ka M. Bekasova ievēlēšana NDK nebija iespējama arī tāpēc, ka viņš jau ir divās Saeimas pastāvīgajās komisijās. Lemj par valsts amatpersonu neaizskaramības lietu NRA 10/17/03 Kamēr diskutē, vai nepieciešams atcelt Krimināllikuma 271. pantu, kas nosaka kriminālatbildību par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai, Satversmes tiesa savu lēmumu šajā jautājumā gatavojas paziņot 29. oktobrī. Speciālisti norāda, ka strīdīgais pants amatpersonas nostāda vienlīdzīgākā stāvoklī par citiem, lai gan tieši amatpersonai visvairāk jābūt gatavai uz pārmetumiem no tautas, jo viņi sevi ir atvēlējuši publiskai darbībai. Krimināllikuma 271. panta atbilstību Satversmes 91. un 100. pantam Satversmes tiesa skatīja 30. septembrī. Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta eksperts Artūrs Klučs, kas piedalījās tiesā ar pētījumu par krimināllietu praksi lietās par goda un cieņas aizskaršanu, atzina, ka viņš neiebilst pret pašu 271. pantā paredzēto principu, bet gan pret tā formulējumu. "Kriminālatbildība paredzēta ne tikai par neslavas celšanu augstākajām valsts amatpersonām, bet pārāk plašam amatpersonu lokam - pat pašvaldību uzņēmumu vadītājiem. Kāpēc, piemēram, Latvenergo vadītāja gods un cieņa būtu jāaizstāv vairāk nekā, piemēram, Latvijas gāzes vadītāja gods un cieņa tikai tāpēc, ka viens no viņiem ir valsts uzņēmuma vadītājs," sacīja A. Klučs. A. Klučs arī norādīja, ka Eiropas cilvēktiesību tiesas prakse liecinot, ka pret politiķiem ir pieļaujama plašāka kritika nekā pret vienkāršiem indivīdiem. A. Klučs uzskata, ka ar šo likumu būtu jāaizsargā tiesneši, bet par viedokļa paušanu demokrātiskā valstī tomēr nevajadzētu paredzēt brīvības atņemšanu. "Līdz ar to problēma ir arī Krimināllikuma 158. pants, kas paredz kriminālatbildību gan par goda un cieņas aizskaršanu, gan par neslavas celšanu. Uzskatu, ka beigās vienalga nonāksim pie tā, ka atteiksimies no Krimināllikuma 271. panta," sacīja A. Klučs. Zvērinātu advokātu padomes loceklis Aivars Niedre atzinis, ka nevēlas ietekmēt Satversmes tiesas lēmumu, taču uzskata, ka amatpersonai ir jārēķinās ar augstāku atbildību, un līdz ar to arī amatpersonai būtu jāsaņem lielāka aizsardzība. Taču A. Niedre uzskata, ka ir vērts padomāt arī par žurnālistu aizsardzību, jo nereti tieši viņi tiek nepatiesi apvainoti. Arī valsts cilvēktiesību biroja vadītājs Olafs Brūvers atzinis, ka viņu izbrīna šis Krimināllikuma 271. pants, kas amatpersonas nostāda vienlīdzīgākā stāvoklī par citiem, jo tieši amatpersonai visvairāk jābūt gatavai uz pārmetumiem no tautas, jo viņi sevi ir atvēlējuši publiskai darbībai. Ģenerālprokuratūra informē, ka pēdējo trīs gadu laikā pēc Krimināllikuma 271. panta ierosinātas 28 krimināllietas. Joprojām lietvedībā prokuratūrā atrodas 14 lietas, četrās uzrādītas apsūdzības, četras lietas nodotas tiesai, bet piecas krimināllietas izbeigtas. Rīgas priekšpilsētas tiesās un Rīgas apgabaltiesā vienā lietā persona, kas bija apsūdzēta par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu, atzīta par rīcības nespējīgu, divām personām piespriesta reāla brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem, vienai - nosacīta brīvības atņemšana. Pirmā partija: bērna pabalstu - algas apmērā LETA 10/17/03 Latvijas Pirmās partijas (LPP) valde aicina veicināt dzimstību ar lielākiem pabalstiem. Ceturtdien valde uzklausījusi īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Ainara Baštika ziņojumu par demogrāfisko situāciju. Raksturojot koncepciju, kas tiek gatavota izskatīšanai valdībā šā gada beigās, ministrs informēja, ka tā cita starpā paredz pēcdzemdību atvaļinājuma pabalsta piešķiršanu vienam no vecākiem viņa vidējās darba algas apmērā. Šāds pabalsts tiktu piešķirts gadu pēc bērna piedzimšanas. Ministrs ziņojis, ka šāda prakse tiek izmantota vairākās citās valstīs, piemēram, Igaunijā. LPP valde uzskata, ka jaunos pabalstus varētu ieviest gada otrajā pusē. Nepieciešamie līdzekļi būtu atvēlami no papildu ieņēmumiem 2004.gada budžetā. LPP aicina koalīcijas partnerus uz sarunām, lai vienotos par atbalstu šim ierosinājumam, ņemot vērā valdības deklarācijā pausto apņemšanos veicināt demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, palielinot un dažādojot valsts atbalstu bērnam un ģimenei, un noteikt bērnus un ģimeni par vienu no valsts prioritātēm. LPP valdes priekšsēdis Ainars Šlesers aģentūrai LETA teica, ka piektdien notikusi divpusējā LPP un "Jaunā laika" tikšanās, kurā nolemts nākamtrešdien, 22.oktobrī, organizēt tikšanos visai koalīcijai, lai "augstā līmenī paceltu šo jautājumu". Viņš atgādināja, ka dzimstība pēdējos gados ir samazinājusies divas reizes. Ar Šleseru un Pirmās partijas politiķi Oskaru Kastēnu tikušies Krišjānis Kariņš, Jānis Reirs un Baiba Brigmane, kas ir Saeimas Budžeta komisijas priekšsēde. Deputāte Brigmane LPP ierosmi maksāt pabalstus algas apmērā vērtēja kā "brīnišķīgu ideju", jo jau padomju laikā pabalsti veicinājuši dzimstību. Taču politiķe apšaubīja, vai to varētu darīt no nākamā gada, jo tam nebūtu naudas. Pat ja nauda atrastos, jāvērtē, vai tā nebūs vajadzīga citām vajadzībām, piemēram, laika apstākļu radīto zaudējumu kompensēšanai zemniekiem, sprieda Brigmane. "Jaunais laiks" aicina ziedot partijai LETA 10/17/03 Partijas "Jaunais laiks" (JL) valde izplatījusi aicinājumu partijas biedriem un atbalstītājiem, lūdzot tos partijai pārskaitīt naudas līdzekļus. Aģentūras LETA rīcībā esošajā aicinājumā JL atgādina: Valentīns Kļava un Ainārs Dzelze publiski paziņojuši, ka ir bijuši starpnieki, ziedojot partijai 11 500 latus. "Partijai, saņemot ziedojumu, nebija ne zināms, ne arī iespējas noskaidrot, ka abas personas ziedo "svešu naudu" un ka gan Kļava, gan Dzelze rīkojas pretlikumīgi un negodīgi," paziņojumā raksta JL valde. Biedriem un atbalstītājiem tiek atgādināts, ka šādi nelikumīgi ziedojumi partijai jāiemaksā Valsts kasē. Partija atgādina, ka 8.oktobra valdes sēdē pieņēmusi lēmumu jau tuvākajā laikā, negaidot oficiālo iestāžu lēmumu, pārskaitīt šo naudu Valsts kasē. Tādēļ JL aicina "atbalstīt partiju, partijas darbu un vienlaikus pateicas visiem saviem ziedotājiem, kuru mērķis ir godprātīgā ceļā atbalstīt JL darbu Latvijas un tās tautas labā". Skaidrojot tēriņus, JL raksta, ka "strādā darba grupas, darbojas esošās un tiek veidotas jaunas partijas reģionālās nodaļas, regulāri iznāk partijas avīze, aktīvi strādā partijas birojs, kā arī tiek veikti daudzi mazāk redzami, taču partijas dzīvē būtiski darbi". Partijas biedriem nosūtīts arī konta numurs "Hansabankā", kur iemaksas veicamas, un atgādināts, ka vienas personas ziedojumi viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 10 000 latu. Kā jau ziņots, partija vēl nav atdevusi 9000 latu lielo Kļavas ziedojumu, aizbildinoties ar aizdomām, ka viņš patiesībā nemaz nav atzinies starpniecībā. Privatizācija praktiski ir apstājusies BNS 10/17/03 Pēdējo triju mēnešu laikā praktiski pilnībā apstājusies privatizācija - jūlijā Privatizācijas aģentūras (PA) valde apstiprinājusi tikai sešu īpašumu privatizācijas noteikumus, bet augustā un septembrī nevienu, liecina aģentūras informācija. Līdz tam vidēji mēnesī PA valde apstiprināja vismaz 40 privatizācijas noteikumu. Kraso privatizācijas tempu kritumu aģentūras pārstāvji skaidro ar neskaidrībām privatizāciju reglamentējošajos likumos, piemēram, valdība ar likuma spēku pieņēma grozījumus likumā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, kas paredzēja samazināt PA darba apjomu, bet Saeima vēlāk tos tomēr nepieņēma. Tāpat joprojām nav īsti skaidrs, vai būs izmaiņas pašreiz spēkā esošajā kartībā par maksāšanas līdzekļu proporcijas noteikšanas kārtību, privatizējot valsts īpašumus. Pašlaik noteikts, ka lielākajā daļā gadījumu 80% no privatizējamā īpašuma vērtības maksājami sertifikātos, bet 20% naudā, tomēr vairākus vadošo partiju pārstāvjus šī kartībā neapmierina. Jau vēstīts, ka arī viens no bijušajiem PA valdes locekļiem - valdes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs par vienu no iemesliem, kādēļ labprātīgi nolēma atstāt darbu valdē, minēja pēdējā laika valdības juridiski nekorektos lēmumus par turpmāko privatizāciju. Viņš pauda nožēlu par pēdējā laikā valdībā pieņemtajiem juridiski nekorektajiem Satversmei neatbilstošajiem lēmumiem, kā piemēru minot valdības ar likuma spēku pieņemtos grozījumus likumā par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, kas paredzēja samazināt PA darba apjomu un kurus vēlāk Saeima tomēr nepieņēma. "Visa šī tagadējā pieeja tiesībām.. ja agrāk neko tādu nevarēja iedomāties, tad tagad viss ir nonivelēts.. Līdz ar to man vairs nav gandarījuma," ar nožēlu pauda Šadinovs. Šogad kopumā apstiprināti 276 īpašumu privatizācijas noteikumi - visraitāk privatizācija veicās martā, kad tika apstiprināti 50 privatizācijas noteikumi. Koalīcijā parādās atbalsts limita noteikšanai priekšvēlēšanu kampaņām Diena 10/18/03 Pirms pirmdien gaidāmās koalīcijas partneru sarunas par iespējām mainīt partiju finansēšanas sistēmu svaru kausi sākuši sliekties par labu limita noteikšanai priekšvēlēšanu kampaņu izdevumiem, liecina partiju pārstāvju teiktais. To Jaunajam laikam grasās piedāvāt tā biedrs Pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis un kā risinājumu iesaka arī TB/LNNK un ZZS frakciju vadība. Arī LPP kategorisku pretenziju nav, un tā ideju vērtē kā apspriežamu, lai gan par vēlamu uzskata arī premjera priekšlikumu partijas finansēt no valsts budžeta. Paredzams, ka partiju finanšu likuma pirmās izmaiņas Saeima sāks apspriest drīz, jo darba grupa pabeigusi izskatīt KNAB iesniegtos likuma grozījumus. Noraidot politiski jūtīgākos priekšlikumus aizliegt ziedojumus no juridiskām personām, jo bez valsts finansējuma tas radīšot vēl lielākas iespējas starpnieku izmantošanai, un atbrīvot no atbildības starpniekus, ja viņi labprātīgi atzīstas, politiķi atbalstījuši atbildības noteikšanu starpniekiem, kas ziedo svešu naudu. Otra būtiskā izmaiņa būtu KNAB tiesības pieprasīt partijai 30 dienās pēc atklāšanas ieskaitīt pretlikumīgos ziedojumus valsts budžetā. Ja partija to nedara, tiesai var ierosināt tās darbības apturēšanu un likvidāciju. "Vajag likumu atvērt, jo tad mēs varam noteikt priekšlikumu iesniegšanu mēneša garumā un ierosināt lielās izmaiņas," saka A.Latkovskis (JL). Izmaiņas sakās atbalstām arī pārējie. "Apstākļi ir nobrieduši (..), jo pēdējā laikā iet par traku un atklāto pārkāpumu ir daudz," saka TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Viņš ieteikšot griestu noteikšanu kampaņām un ziedotāju reģistra izveidošanu VID, lai pirms ziedošanas būtu apliecinājums, ka persona vai uzņēmums to var atļauties. Kampaņu izdevumu ierobežojumu, piemēram, līdz Ls 300 000, kā vienu no risinājumiem varētu piedāvāt arī ZZS. "TP uzceltā miljona latiņa pārējām partijām ir kā neaizsniedzams ābols, pēc kā visi dzenas," pauda frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Otrs ierosinājums būšot valsts finansējums partiju diskusijām medijos. LPP frakcijas vadītājs Oskars Kastēns atzina, ka partija piekrītot premjera idejai par valsts finansējumu, bet ir gatava apspriest arī "griestus". Einars Repše izteicis vēlmi arī noteikt negodīgu ziedotāju atbildību un apsvērt kampaņu ierobežojumus. To par vienu no labākajiem risinājumiem atzinusi arī Valsts prezidente. Īvāns klusām maina LSDSP stilu Diena 10/18/03 Laikā, kopš LSDSP priekšsēdētāja amatā Juri Bojāru ir nomainījis Dainis Īvāns, sociāldemokrāti politiskajā dzīvē vairs nav tik manāmi ne ar saviem strīdiem, ne arī ar līderi. Gadu pēc neiekļūšanas 8.Saeimā un vadības maiņas LSDSP aizvadījusi, sakārtojot iekšējo dzīvi un nostiprinot partiju. Tās biedru skaits pieaudzis par 279, un tas ir vairāk, nekā no partijas aizgājuši. LSDSP rindās tagad ir 2697 biedri. Taču publiskajā politikā ārpus parlamenta palikušie sociāldemokrāti bijuši maz redzami. Tāpēc nav negaidīts politologu secinājums, ka pazīstamākais sociāldemokrāts ir Rīgas mērs Gundars Bojārs, kas nav centies iekļauties partijas līderu komandā, kurā nozīmīgu vietu ieņem LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs. Pirms gada J.Bojārs brīdināja, ka partiju vadīšot nevis D.Īvāns, bet gan J.Dinevičs. Svētdien paredzētajā LSDSP kongresā bijušais līderis to varētu atkārtot kontekstā ar lielāko ģenerālsekretāra kļūdu - varas zaudēšanu Jūrmalas domē. Jūrmalā LSDSP šķelšanās rezultātā zaudēja mēra amatu, kas notika taktisku kļūdu dēļ. Arī J.Dinevičs Dienai to atzina par savu lielāko neveiksmi četru gadu laikā. Lai arī partijas vadība, sākot no līdera un beidzot ar domi, ievēlēta uz diviem gadiem un vēlēšanas kongresā nav paredzētas, J.Bojārs varētu rosināt dažas figūras nomainīt, par to izsakoties noslēpumaini: "Atnāksiet, redzēsiet! Taču kongress par to var lemt." Kāds sociāldemokrāts, lūgts noteikt J.Bojāra vietu partijā, atbildēja līdzīgi: "Atnāksiet, redzēsiet!" LSDSP priekšsēža vietnieks Valdis Lauskis, vērtējot gadu D.Īvāna vadībā no salīdzinoši neitrālajām pozīcijām starp D.Īvānu un J.Bojāru, sacīja: "Partija ir kļuvusi monolītāka, un absolūti lielākais vairākums zina, ko grib. Vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām LSDSP būs prognozējama, un tajā būs augsts organizatoriskais līmenis." Taču, pievēršoties partijas sakārtošanai, ir samazinājusies saikne ar sabiedrību, atzīst V.Lauskis. Viņaprāt, zaudētais laiks ietekmēs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas partijai nesolot panākumus. LSDSP ir pārcēlusies no Pārdaugavas uz mītni Vecrīgā, izveidojusi jaunas nodaļas un birojus ar algotiem darbiniekiem vietās, kur biedru skaits ir lielāks nekā 50. Ir palielināta nodaļu loma lēmumu pieņemšanā, kurā vairs nedominē līdera viedoklis, bet gan notiek plašākas diskusijas. Partijā ir iestājušies jauni cilvēki ar jaunu domāšanas stilu, kas radot problēmu - valdes un domes sastāvs neatspoguļojot jaunās kvalitātes, ko piedāvā šie biedri. D.Īvāns par nepieciešamu uzskata tāda modeļa atrašanu, kas dotu jaunajiem iespēju ar savu viedokli iesaistīties darbā. "Šajā gadā bija uzdevums radīt priekšnoteikumus startam, lai varētu efektīvi turpmāk strādāt. Esmu pārliecināts, ka mūsu popularitāte pieaugs," sacīja D.Īvāns. Lai arī publiskās akcijās laiks nav daudz tērēts, LSDSP priekšsēdis nepiekrīt, ka politiski nekas nebūtu izdarīts - piemēram, partijas paziņojums par sociālo katastrofu Latvijā guvis uzmanību, tajā esot ieklausījusies arī valdība nākamā gada budžeta pārskatīšanā. Pirms gada iecerētā sociāldemokrātisko spēku konsolidācija gan nav guvusi plānotās sekmes, ja neskaita tuvināšanos ar Andra Amerika vadīto Latvijas Demokrātisko partiju, ar kuru iespējama pat apvienošanās. Taču ar Sociāldemokrātu savienību apvienoties nav plānots, un tās biedru atgriešanas tikpat kā nav jūtama. LSDSP pašvaldību vēlēšanās guva vienu no lielākajām vietējo deputātu pārstāvniecībām, kā arī vairākas mēra amata vietas, ieskaitot varu Rīgā. Pretēji toreizējai skepsei, ka šo varu neizdosies noturēt, pagaidām tas ir izdevies. V.Lauskis uzskata, ka pēc Jaunā laika brīdinājumiem par domes atlaišanu tā ir vēl vairāk konsolidējusies. Viņaprāt, darbs tajā varētu dot vairāk punktu partijai, ja labos darbus neaizēnotu skandāli. Taču arī sociologi atzīst, ka Rīgā sociāldemokrāti vēl ir samērā populāri. D.Īvāns pozitīvi vērtē arī to, ka Rīgas domē "ir izveidojies daudzmaz stabils kreiso spēku bloks." Lai arī LSDSP, sadarbojoties ar PCTVL dalīborganizācijām, esot cietusi un zaudējusi balsis, "mēs sākām reālu integrāciju un ļāvām šiem cilvēkiem uzņemties atbildību". Tagad tuvākais partneris - Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija - aizgāja no PCTVL un pretendē uz to pašu sociāldemokrātisko nišu. Ne D.Īvāns, ne arī sociologs Arnis Kaktiņš neparedz drīzumā LSDSP un TSP ciešāku tuvināšanos vai apvienošanos nacionālās situācijas dēļ. LSDSP ir orientēta uz latvisko vēlētāju, bet TSP - uz cittautiešiem. D.Īvāns par nepieņemamu uzskata arī to, ka LSDSP valstiskā līmenī kā parlamentā pārstāvēta partija Eiropā runā kā Latvijas sociāldemokrātu pārstāve, kas arī bija par iemeslu LSDSP atteikumam piekrist TSP iestājai Sociālistiskajā internacionālē, kamēr nav redzēta tās programma. LSDSP esot gatava pielikt visas pūles, lai nepazaudētu vēsturisko mantojumu un būtu ietekmīgākā Latvijas sociāldemokrātu partija. ZZS piekritīs atmaksāt daļu ziedojumu BNS 10/18/03 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļauj, ka partija piekritīs atmaksāt daļu šaubīgo ziedojumu, taču uzskata par nepieciešamu mainīt likumu, lai atmaksātā nauda nonāktu valsts budžetā, nevis politiskajiem konkurentiem. Brigmanis pastāstīja, ka partijas advokāts gatavo slēdzienu ziedojumu lietā, izvērtējot, kuru ziedojumu nelikumību tiesā izdosies apstrīdēt. Pārējos ziedojumus partija varētu atmaksāt, taču ilgākā laika periodā, ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) vienojoties par naudas pārskaitīšanas grafiku. Viņš gan norādīja, ka partijas valdē šāda iespēja vēl nav apspriesta. "Tā runa ir pieļāvuma līmenī, tā domāju tikai es," sacīja Brigmanis. ZZS frakcijas vadītājs norādīja, ka pirms ziedojumu atmaksāšanas vēlas panākt izmaiņas partiju finansēšanas likumā, lai atmaksātie šaubīgie ziedojumi nonāktu valsts budžetā, nevis tiktu sadalīti nākamajā Saeimā ievēlētajām partijām. "Kāpēc mums būtu svešām partijām jāmaksā?.. Ja to naudu iemaksājot, mēs zinātu, ka tā nonāks, piemēram, sociālajām vajadzībām vai zemniekiem, problēmu nebūtu," sacīja Brigmanis. Par šiem jautājumiem ar frakcijas biedriem uz ZZS valdi Brigmanis iecerējis runāt nākamnedēļ, šādu nostāju atbalstot arī ZZS līdere Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Jau ziņots, ka, pārbaudot ZZS pagājušajā gadā saņemtos ziedojumus, KNAB konstatējis nelikumīgi saņemtus ziedojumus gandrīz 75 000 latu apjomā un šo summu septembra sākumā lūdza pārskaitīt Finanšu ministrijas norādītajā kontā, taču nauda joprojām nav pārskaitīta. Vēlāk KNAB nolēma līdz apstākļu noskaidrošanai neprasīt ZZS atmaksāt šaubīgos 18 700 latu ziedojumus, bet aicināja ZZS atmaksāt 55 950 latu. ZZS vairākkārt norādīja, ka naudu atmaksās tikai pēc tiesas sprieduma, kas apliecinās, ka ziedojumi saņemti nelikumīgi. KNAB pēc ziedotāju iztaujāšanas konstatēja, ka četras personas pārskaitījušas sešus ziedojumus ZZS - kopsummā 36 300 latu - kā starpnieki, kas ir pretrunā ar likumu, jo partijas aizliegts finansēt ar trešo personu starpniecību. Tāpat KNAB secinājis, ka četras personas pretēji ZZS deklarācijā minētajam nav ziedojušas savienībai 38 350 latu. Biroja veiktajā pārbaudē atklājies, ka četri partijas ziedotāju sarakstā minētie cilvēki nav ziedojuši ZZS, un, iepazīstoties ar bankas dokumentiem, konstatēts, ka arī paraksti ir viltoti un izmantoti tikai personu dati. Ierosināta krimināllieta par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu. Uz Eiroparlamentu LSDSP varētu startēt ar atvērto sarakstu Raiņa tautai NRA 10/20/03 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedru skaits gada laikā pieaudzis par trīs simtiem, sasniedzot teju trīs tūkstošus, ziedojumi kopš LSDSP neveiksmīgajām 8. Saeimas vēlēšanām tās kasē ieplūduši vairāk nekā citām partijām. Pati LSDSP meklē atbildi uz jautājumu, kāpēc vēlētāji nav gatavi par to balsot. Visasāko kritiku partijas vadībai LSDSP 35. kongresā svētdien veltīja ekspriekšsēdētājs Juris Bojārs. Taustāmākais jaunās vadības gada darba rezultāts esot jaunā biroja atvēršana. "Labāk es dzīvotu vecās telpās, bet ar veco reitingu," sacīja J. Bojārs, zem diviem procentiem noslīdējušo LSDSP reitingu vērtējot kā likumsakarīgu darba rezultātu. LSDSP ģenerālsekretāra Jāņa Dinēviča vadībā, kurš grasās vadīt arī Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņu, LSDSP pirms Saeimas vēlēšanām izšķiedusi 270 tūkstošus latu. J. Dinēvičs arī "aizbraucis uz Jūrmalas domi un pašrocīgi noorganizējis Jūrmalas mēra Jāņa Urbanoviča noņemšanu", bet partijas vadība neko neesot darījusi, lai aizsargātu savus Rīgas domniekus "pret premjera Einara Repšes uzbraucieniem", pret Saldus mēra noņemšanu, pārāk daudz bāzusi savās kabatās, tikai vaimanājusi par gaidāmo sociālo katastrofu, bet nav piedāvājusi un īstenojusi pasākumu plānu tās novēršanai, nav rūpējusies par Rīgas domes labo darbu identificēšanu ar LSDSP. Partijā valdot "klusums kā kapsētā", bet delegātiem dāvātie nelielie lineāli esot partijas panākumu mērīšanai atskaites periodā un lineāla palielināmais stikls - to saskatīšanai. Lai arī J. Bojāra atbalstītāju pulks LSDSP ievērojami sarucis, viņa uzstāšanās tomēr izsauca skaļākos aplausus un komentārus: "Var jau to uztvert kā personisku aizvainojumu, bet te viņam taisnība." Kāds vīrs gan viņa runas laikā lēca kājās un sauca:"Čekistu runas!" Bijušais Saeimas deputāts Leons Bojārs vērtēja, ka pārāk maz tiek darīts, lai celtu niecīgo partijas reitingu, un ieteica: "Ja vezumu nevar pavilkt, tas jāatdod citiem." Rīgas mērs, LSDSP valdes loceklis Gundars Bojārs informēja par domes sociālajām aktivitātēm, investīciju un ieņēmumu pieaugumu, pārmeta valdībai neieinteresētību dialogā un pašvaldības projektu sabotēšanu. Lai atgūtu vēlētāju uzticību, viņaprāt, ir pēdējais laiks veidot partijas tēlu, kā arī līdz galam izskaust iekšpartejiskās intrigas. LSDSP priekšsēdētājs Dainis Īvāns neslēpa, ka pirms kongresa dzirdējis dažu partijas biedru "spriedelējumus par nepieciešamo revanšu vai apvērsumu vadībā", taču, viņaprāt, "saprāta procesi" LSDSP ir uzvarējuši. Kā galveno veikumu viņš uzsvēra partijas konsolidēšanu, biedru skaita palielināšanu, profesionālu partijas biroju izveidi, teritoriālo organizāciju nostiprināšanu, komiteju aktīvo darbību. "Rīgas domes frakcijas darbs ar partijas valdes atbalstu kļuvis pamanāmāks," vērtēja D. Īvāns. LSDSP panākumiem viņš pat pierakstīja PCTVL izjukšanas veicināšanu, celulozes rūpnīcas projekta Ozolsalā apturēšanu, pārsteidzīgās Jaunā laika (JL) iecerētās pašvaldību reformas atcelšanu. JL kritika vijās cauri visai D. Īvāna runai, mijoties ar atgādinājumiem par LSDSP vēsturisko lomu. JL un E. Repšem tika piedēvēta "alkatīgā un prettiesiskā tiekšanās par katru cenu sagrābt varu", "autoritatīvs un nekompetents vadības stils", pārmesta "neargumentēta savējo sēdināšana amatos", "dzīves dārdzību palielinošas, lumpenizējošas reformas" utt. Cenšoties tomēr ieskicēt atbildi uz vietnieka Valda Lauska jautājumu, kāpēc cilvēki nav gatavi balsot par LSDSP, kam ir tik ideāla programma, D. Īvāns secināja: "LSDSP nav pārstāvēta parlamentā, tāpēc tās sabiedriskās aktivitātes mazāk pamanāmas tautai." Tuvākie LSDSP uzdevumi būs LSDSP 100 gadu jubilejas programmas īstenošana un sekmīga nākamā gada jūlijā, dalība Eiroparlamenta vēlēšanās, kurās LSDSP gatavojas piedāvāt "atvērto sarakstu Raiņa tautai", nevis tikai LSDSP deputātu kandidātus. Otra LSDSP priekšsēdētāja vietniece Viola Lāzo sūrojās, ka līdz ar izkrišanu no Saeimas LSDSP vairs nav patstāvīgā locekle Eiropas Sociāldemokrātiskajā partijā, kurā nu vietu ieņēmis Tautas saskaņas partijas deputāts Boriss Cilēvičs. Tas vēl vairāk liekot koncentrēt spēkus Eiroparlamenta vēlēšanām. Kongresā tikpat kā nebija dzirdami konstruktīvi piedāvājumi partijas tālākai darbībai, lai novērstu pašu uzskaitītos trūkumus un nospraustu tālākās darbības vīzijas. Netika pat ieskicēta viena no kongresa pamattēmām - darba kārtība, Latvijai iestājoties ES. Sešpadsmit tautas kalpiem septembrī algas bijušas virs 1000 latiem BNS 10/19/03 Saeimas deputātu atalgojums septembrī sasniedz gandrīz 90 000 latu, sešpadsmit tautas kalpiem par darbu pagājušajā mēnesī aprēķināts atalgojums virs 1000 latiem, liecina Saeimas mājas lapā publiskotā informācija. Vislielākā alga, 1154 lati pirms nodokļu nomaksas, septembrī bijusi Saeimas sekretāram Jānim Reiram ("Jaunais laiks", JL), no kura algas ziņā daudz neatpaliek arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis (1136 lati) un Saeimas sekertāra biedrs no Tautas saskaņas partijas (TSP) Aleksandrs Bartaševičs (1116 lati). Septembrī 1100 latu alga aprēķināta Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputātam Andrejam Naglim, savukārt mazliet pieticīgāka - 1088 lati - Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei (ZZS). Arī abiem Saeimas priekšsēdētājas biedriem algas ir virs 1000 latiem - Jānim Straumem no apvienības 'Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) bija 1052 lati, savukārt Ērikam Jēkabsonam (LPP) - 1004 lati. Virs 1000 latiem septembrī atalgojumā saņēmuši arī - Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (1008 lati), Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) frakcijas vadītājs Aleksandrs Golubovs (1012 lati) un kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas vadītājs Jakovs Pliners (1008 lati), LPP Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns (1012 lati), LPP deputātes Jevgēnija Stalidzāne (1062 lati) un Ingrīda Labucka (1054 lati), ZZS deputāts Jānis Strazdiņš (1006 lati), JL deputāts Viesturs Šiliņš (1024 lati) un LPP deputāts Pēteris Simsons (1028 lati). Vismazākā alga - 652 lati - septembrī pienākas TSP deputātam Borisam Cilēvičam, savukārt 30 parlamentāriešiem alga septembrī pārsniegusi 900 latu. Papildu pamatalgai un piemaksām deputātiem ir tiesības saņemt arī īres un transporta kompensācijas, kā arī reprezentācijas izdevumu kompensāciju. Deputāta atalgojumu apliek ar nodokļiem, savukārt kompensācijas un reprezentācijas izdevumiem paredzētos līdzekļus ar nodokļiem neapliek. Īres kompensācijas pieprasījusi ceturtā daļa Saeimas deputātu BNS 10/19/03 Neraugoties uz lielo algu, lielākā daļa parlamentāriešu izmanto tiesības saņemt kompensācijas par dzīvojamo telpu īri un transporta izdevumiem, liecina Saeimas mājas lapā publiskotā informācija. Augustā īres kompensācijas pieprasījusi ceturtā daļa deputātu. Lielākoties parlamentāriešu mitekļu īres maksas pārsniedz 200 latu mēnesī - maksimālo īres kompensāciju, 252 latus, augustā pieprasījušas divas partijas "Jaunais laiks" (JL) deputātes Silva Bendrāte un Liene Liepiņa un Tautas partijas (TP) deputāts Māris Kučinskis, savukārt apaļāku summu - 250 latu -Tautas saskaņas partijas (TSP) deputāts Andrejs Aleksejevs, JL deputāti Roberts Jurķis un Pēteris Ontužāns un JL pārstāves Ināra Ostrovska un Sarmīte Ķikuste, kā arī TP deputāts Ēriks Zunda. Par 247 latiem mitekli īrē Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāts Andrejs Naglis, savukārt par 240 latiem - TP deputāte Silva Golde, 235 latus par telpu īri augustā pieprasījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītās Augusts Brigmanis. Augustā kompensācijas virs 200 latiem par mitekļa īri pieprasījuši arī TSP deputāts Aleksandrs Bartaševičs (215 lati), Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) deputāti Martijans Bekasovs (224 lati), Sergejs Fjodorovs (224 lati) un Aleksandrs Golubovs (218 lati), ZZS deputāts Andis Kāposts (225 lati), TP deputāts Jānis Lagzdiņš (227 lati), TSP deputāts Ivans Ribakovs (225 lati) un JL deputāts Dzintars Zaķis (225 lati). Lielākā daļa deputātu pieprasījuši arī transporta kompensācijas. Maksimālo transporta kompensāciju - 210 latu - augustā pieprasījis JL deputāts Andrejs Radzevičs un TP deputāte Anta Rugāte, 205 latus un 19 santīmus augustā par transporta izdevumiem lūgusi kompensēt TP deputāte Elita Šņepste. Virs 100 latiem transporta kompensācijās saņēmuši 42 tautas kalpi, daļai deputātu transporta izdevumi nav kompensēti, jo viņiem dienesta vajadzībām piešķirta automašīna. Pilnīgi visiem deputātiem pienākas arī 70 latu reprezentācijas izdevumu kompensēšanai. Deputātu kompensācijas neapliek ar nodokļiem. Deputātu algas ik mēnesi svārstās no 600 līdz 1150 latiem atkarībā no ieņemamā amata. Lai saņemtu īres kompensāciju, deputātiem jāiesniedz attaisnojoši dokumenti - īres līgums. Savukārt transporta izdevumu kompensācijas lielums atkarīgs no deputāta dzīvesvietas. Visiem deputātiem, kuriem nav dienesta automašīnas, pienākas 30 latu liela transporta kompensācija. Ja deputāta dzīvesvieta atrodas 60 kilometru attālumā no Rīgas, viņam ir tiesības pieprasīt transporta kompensāciju, kas nav lielāka par 86 latiem. Deputātiem, kuri dzīvo 60 līdz 150 kilometru attālumā no Rīgas, ir tiesības prasīt kompensāciju, kas nav lielāka par 134 latiem. Savukārt tiem deputātiem, kuri dzīvo tālāk nekā 150 kilometru attālumā no Rīgas, ir tiesības saņemt kompensāciju, kas nav lielāka par 180 latiem. Lai saņemtu transporta kompensācijas, deputātiem jāiesniedz attaisnojoši dokumenti - sabiedriskā transporta biļetes vai degvielas čeki. Vislielākos ziedojumus saņēmusi LSDSP LETA 10/19/03 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) kopš vasaras sākuma saņēmusi vislielākos ziedojumus, liecina partiju regulārās finanšu atskaites. LSDSP kopš vasaras sākuma no dažādiem ziedotājiem saņēmusi aptuveni 55 000 latu. Privātpersona Ieva Hauka oktobra sākumā ziedojusi sociāldemokrātiem 9 600 latus. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka viņa kā apdrošinātāja "Rīgas fenikss" sekretāre 1997.gadā kandidējusi Rīgas domes vēlēšanās no "Reformu savienības/Latvijas Konservatīvās savienības" saraksta. No maksimāliem pieļaujamajiem 10 000 latiem septembra beigās par labu LSDSP šķīries Ventspilī reģistrētais Aijas Kurtas auditorfirmas grāmatvedības un revīzijas birojs. Privātpersona Dainis Pastars partijai augusta vidū ziedoja 4 000 latu, bet Slampes pagasta zemnieku saimniecība SIA "Kalnāji" pirms Jāņiem - 7 000 latus. Latvijas Pirmajai partijai no vasaras sākuma saziedoti 34 000 latu. Šo summu pārsvarā veido partijas biedru ziedojumi dažu simts latu vērtībā. Uz šī fona izceļas Arnolds Laksa un Inga Laksa, kas abi kopā ziedojuši ap 12 000 latu. Opozīcijā esošajai Tautas partija vasarā un rudens mēnešos saņēmusi 33 500 latus. Vislielākais ziedojums - 9 500 lati saņemts no Oskaram Gudrajam piederošās grāmatvedības un konsultāciju firmas SIA "Conrad Holding Group". Gudrais bijis uzticīgs TP ziedotājs arī iepriekš 4 000 latus piešķīris partijas pašreizējais priekšsēdis Atis Slakteris, bet 5 000 latus Andris Šķēle. "Jaunais laiks" šajā laika periodā saņēmis gandrīz 29 000 latu. Galvenokārt ziedojuši mazie sponsori - līdz 2 000 latiem. Taču 10 000 latu ziedojis Rīgas ostā strādājošais SIA "Alpha osta". "Lursoft" datu bāze liecina, ka šobrīd uzņēmums pilnībā pieder Bahamu salās reģistrētajai "Alpha Maima group Ltd.". Iepriekš tas mainīgās proporcijās bijis divu uzņēmumu īpašumā - SIA "L&C" un ASV reģistrētā "Alpha Maima U.S.A. INC." Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kopš jūnija sākuma saņēmusi 20 000 latus. Dažādas summas no 500 līdz 3000 latiem ziedojušas privātpersonas. Saeimā neiekļuvušajam "Latvijas ceļam" no jūnija bijusi iespēja rīkoties ar 16 000 latiem. Vairāk nekā pusi - 8 700 latu - ziedojis kādreizējais "Latvijas kuģniecības" padomes loceklis Zigurds Vaivods, kurš "Latvijas ceļam" ziedojis arī iepriekš. Citu partiju turība dažus tūkstošus latu nepārsniedz. Vienīgi nekādā varas atzarā nepārstāvētā Konservatīvā partija saņēmusi 5 000 latu ziedojumu no "Baltic Inernational Bank". Privatizācijas aģentūra izlien caur adatas aci NRA 10/21/03 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vēstules Ekonomikas ministrijai (EM) apliecina, ka Privatizācijas aģentūra (PA) tiešām tikai pēdējā brīdī ir izglābusies no milzīga skandāla, kas varēja rasties, ja netiktu lauzts Ventspils naftas (VN) akcionāru līgums. FKTK jau 19. septembrī ir brīdinājusi, ka uzliks par pienākumu izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijas gāzes un VN lielajiem akcionāriem, kas abos uzņēmumos saitīti ar akcionāru līgumu. VN gadījumā FKTK turklāt pat norādījusi cenu, par kādu būtu jāatpērk akcijas, proti, 2,30 latiem, kas ir vismaz par vienu latu augstāka nekā šā uzņēmuma maksimālā akciju cena biržā. Kā Neatkarīgā jau rakstīja, VN lielos akcionārus, t. i., PA un akciju sabiedrību Latvijas naftas tranzīts (LNT), akcionāru līgums saistīja līdz pašam pēdējam brīdim, proti, līdz plkst. 17.00 šā gada 25. septembrī. Likumā par vērtspapīriem ir noteikts, ka tiem uzņēmumiem, kuros kontrolpakete ir iegūta privatizācijas ceļā, akciju obligātā atpirkšana ir jāizsaka līdz 26. septembrim. FKTK vēstulē, kas šā gada 25. septembrī nosūtīta ekonomikas ministram Jurim Lujānam, norāda - ja VN akcionāru līgums netiks lauzts tajā pašā dienā, tad šīs kompānijas mazākuma akcionāri «var iesniegt tiesā prasību pret abiem [FKTK izcēlums] līgumslēdzējiem, t. sk. Privatizācijas aģentūru par zaudējumu atlīdzināšanu». Avoti PA Neatkarīgajai apstiprināja - biržas spekulantu grupa, kas bija iepirkusi ievērojamu daudzumu VN akciju, bija gatava šādu prasību tiešām iesniegt. Iespējamos PA zaudējumus, ja VN akcionāru līgums netiktu lauzts, var viegli aprēķināt, ja atceras, ka PA šobrīd pieder aptuveni 37% VN akciju, bet LNT - aptuveni 43% akciju. Tas nozīmē, ka mazākuma akcionāriem pieder 20% jeb vairāk nekā 20 miljoni akciju. Šo akciju atpirkšanai PA un LNT kopā būtu jāiztērē aptuveni 46 miljoni latu. Attiecīgi PA būtu jāiztērē nedaudz mazāk par pusi no šīs summas, tātad aptuveni 20 miljoni latu. Viegli prognozēt, ka šādu PA saistību pēkšņa parādīšanās izraisītu milzīgu politisku skandālu. Jāatgādina, ka dažas dienas pirms liktenīgā 25. septembra ekonomikas ministrs J. Lujāns nemaz negribēja lauzt VN akcionāru līgumu. Piemēram, 18. septembrī viņa preses pārstāve Iveta Balode aģentūrai LETA paziņoja, ka «ministrs nekad nav uzstājis lauzt VN akcionāru līgumu, bet gan rosinājis to mainīt atsevišķos punktos». Neoficiāla informācija arī liecina, ka vairāki EM un PA darbinieki ministram ieteikuši nelauzt VN akcionāru līgumu, bet gaidīt, kamēr beigsies tā termiņš (spriežot pēc FKTK vēstules, tam bija jānotiek 17. oktobrī). Zīmīgi, ka PA vadība no amatiem tika atlaista nākamajā darbdienā pēc 26. septembra. Notikumi biržā pēdējā gada laikā liecina, ka kādam varētu būt bijusi pieejama informācija par gaidāmajiem lēmumiem VN akciju sakarā. Proti, lai gan VN strauji kritās peļņa un kļuva neskaidra uzņēmuma nākotne (naftas tranzīta pārtraukšana pa cauruļvadiem), VN akciju cena nemitīgi pieauga. 2002. gada 17. oktobrī VN akcijas birža maksāja 60 santīmus, bet šā gada 26. septembrī šie vērtspapīri maksāja jau 1,33 latus. Uzreiz pēc tam cena strauji kritās. Par milzīgajiem līdzekļiem, kas šajā pasākumā ieguldīti, liecina arī šādi skaitļi - pēdējā gada laikā īpašnieku mainījuši 16 miljoni VN akciju vairāk nekā 12 miljonu latu vērtībā (protams, ne jau visa šī nauda ieguldīta, cerot uz akciju obligāto atpirkšanu). Neatkarīgajai pagaidām nav izdevies noskaidrot, kāpēc likumdevēji ir izvēlējušies tieši 26. septembri (nevis, piemēram, 1. septembri vai 1. oktobri, vai jebkuru citu datumu). FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis sprieda, ka šis datums izvēlēts tāpēc, ka privatizētajiem uzņēmumiem likuma normas darbība par akciju obligāto atpirkšanu atlikta uz trim gadiem. Tomēr viņam nav taisnība, jo LETA arhīvs liecina, ka grozījumi likumā par vērtspapīriem, iekļaujot akciju obligātās atpirkšanas nosacījumu, pieņemti ar šo datumu galīgi nesaistītās dienās. Vispirms tie Satversmes 81. panta kārtībā apstiprināti Andra Šķēles valdības laikā 1999. gada 10. augustā. Grozījumu iniciators bijis kādreizējais VN valsts pilnvarnieks un padomes loceklis, tobrīd finanšu ministrs Edmunds Krastiņš. Pēc tam 2. septembrī grozījumi konceptuāli atbalstīti arī Saeimā. Galīgajā redakcijā (publikācija Latvijas Vēstnesī) grozījumi stājušies spēkā 2000. gada 2. martā. Latvija izstājas no celulozes projekta NRA 10/22/03 Ministru kabinets nolēma pārdot valstij piederošās celulozes rūpnīcas projekta īstenotājas - akciju sabiedrības Baltic Pulp - akcijas kā vienotu paketi. Valdības lēmums paredz akciju pārdošanu vienīgi par latiem, un to pārdošanas cenai jāatbilst Latvijas valsts ieguldījumam uzņēmumā. Par akcijām būs jānorēķinās desmit dienu laikā pēc pārdošanas. Līdz šim vēlmi iegādāties Latvijas valstij piederošās 65 300 akcijas (33 procenti) jau iepriekš izteikusi Somijas kompānija Metsaliitto Group, kurai jau šobrīd pieder 67 procenti šā uzņēmuma akciju. Kopējais Baltic Pulp pamatkapitāla apmērs - 197 885 lati. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens lats. Taču Latvijas valsts ieguldījuma vērtību noteiks Privatizācijas aģentūra. Ministru prezidents Einars Repše atzina, ka viņam nav iebildumu pret investoru vēlmi celt šādu rūpnīcu, ja tajā tiks izmantotas videi draudzīgākās bezhlora tehnoloģijas, kā arī ražotne neatradīsies pie Daugavas, ziņo LETA. Savukārt Metsaliitto Group ir plānojusi rūpnīcu celt pie Daugavas, Jēkabpils rajona Ozolsalā, un balināšanā izmantot hlora dioksīdu. Latvijā par celulozes rūpnīcas būvēšanu runā jau divus gadu desmitus. Idejas par šādas rūpnīcas nepieciešamību tika izsvērtas vēl tajos laikos, kad bijām vēl Padomju Savienības republika. Taču konkrētākas aprises projekts ieguva tad, kad 1998. gadā toreizējā premjera Guntara Krasta valdība izsūtīja aptuveni 30 ārzemju kompānijām piedāvājumu būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, stāstīja Baltic Pulp eksperts, koksnes ķīmiķis Arnis Treimanis. Toreiz atsaucās piecas kompānijas, bet projektu līdz galam realizēt bija gatavas divas - Zviedrijas Sodra un Somijas Metsaliitto. Pirms trim gadiem Latvijā tika izveidots Latvijas, Somijas un Zviedrijas kopuzņēmums Baltic Pulp, no kura zviedri izstājās. Šobrīd tiek gatavots ietekmes uz vidi gala ziņojums, un, ja tas būs pozitīvs, tad vairs nebūs objektīvu šķēršļu rūpnīcas būvei, Neatkarīgajai uzsvēra Metsaliitto vecākais viceprezidents Pekka Kivela. Tādā gadījumā rūpnīcu sāktu būvēt jau nākamgad. Gatava tā varētu būt vēl pēc aptuveni trim gadiem. Savukārt, ja ietekmes uz vidi novērtējums būs negatīvs, uzņēmums centīsies to uzlabot, lai panāktu pozitīvu vērtējumu, atzina P. Kivela. Vēlme nogāzt Repši mobilizē JL atbalstītājus NRA 10/22/03 Mazo koalīcijas partneru vēršanās pret Jaunā laika (JL) līderi premjeru Einaru Repši JL klēpī atgriezusi ne vienu vien noklīdušo avi, kas cerīgus skatus jau bija metušas citā virzienā. Saskaņā ar Latvijas faktu veikto pilsoņu aptauju oktobrī Saeimā pārliecinoši iekļūtu vien JL, Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība, bet uz piecu procentu robežas jau balansē šķeltie kreisie spēki. JL atbalstītāju skaitam mēneša laikā pieaugot par 6,3 procentiem, partija sasniegusi sava atbalsta virsotnes, un tās 25% pilsoņu atbalsts līdzinās JL 8. Saeimas vēlēšanu rezultātiem. "Un acīmredzot tās ir šīs JL lojalitātes robežas. Tie, kas vēlēšanās bija balsojuši par JL, situācijā, kad viņu elka statuss valdībā tika apdraudēts, mobilizējās atbalstam," reitingu izmaiņas komentēja Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Viņš atzīst, ka no uzbrukumiem E. Repšem, koalīcijas partneriem prasot viņa nomaiņu, ieguvējs bija JL un E. Repše, bet pašu nemiernieku popularitāte kritās. Lai arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) reitings vēl nekad nav bijis tik zems kā oktobrī - 2,4%, A. Freimanis nedomā, ka kritums būtu daudz lielāks nekā citām koalīcijas partijām un arī Tautas partijai (TP). Tas, ka reitings nokritis arī TP un arī kreisās partijas nespēj pacelties līdz pamanāmam reitingam, kā arī politiskā procesa vērojumi A. Freimanim ļauj secināt, ka pēdējā laikā notiek būtiska partiju deideoloģizācija, zūd ideju un nākotnes vīziju konkurence. "TP, kas līdz šim asociējusies kā monolīts idejiskais spēks, šobrīd palikusi ēnā un paliek par izteikti kritizētāju partiju, nepiedāvājot spēcīgu alternatīvu. Tā neparādījās arī, kritizējot valsts budžeta projektu," teic politologs. Arī kreisie nepiedāvā spēcīgu, atšķirīgu vīziju. Tikai ar pieciem radikālāk noskaņotiem deputātiem Saeimā palikusī PCTVL, kas būtībā vairs ir tikai Tatjanas Ždanokas vadītā Līdztiesība, joprojām ir populārāka par Saeimā lielāko Tautas saskaņas partijas (TSP) frakciju ar 13 deputātiem. A. Freimanis uzskata - tas, ka TSP tomēr ir pamanīta jau kā patstāvīgs politiskais spēks un iegūst ar PCTVL konkurējošu reitingu, ir tās atzīstams nopelns. Tomēr PCTVL tēls joprojām ir pietiekami spēcīgs, turklāt tradicionāli kreiso spēku atbalstu pilnībā atklājot tikai vēlēšanās. Veselības sistēmu grozīt grib, paskaidrot - nemāk NRA 10/22/03 Veselības ministrija (VM), mētājoties ar rīkojumiem, rada neizpratni gan lauku slimnīcām, gan deputātiem. VM 29. augustā izdotais rīkojums par 30 slimnīcu pārprofilizāciju, kam bija pievienots konkrētu slimnīcu saraksts, tika atcelts. Taču tas nenozīmē, ka nepastāv slimnīcu likvidācijas iespējas. Neatkarīgā jau rakstīja par šo rīkojumu, kas paredz, ka 30 pārprofilējamās veselības aprūpes iestādēs turpmāk sniegs tikai ambulatoro palīdzību un ārstnieciskos pakalpojumus dienas stacionārā un ka stacionārā sniegtā ārstnieciskā palīdzība tiks apmaksāta tikai tad, ja iestādes uzturēšanas izdevumus sedz pašvaldība. Iecavas veselības un sociālās aprūpes centra direktore Beāte Mīlgrāve Neatkarīgajai pastāstīja, ka ar VM jau no vasaras tiekot apspriesta iespēja minēto veselības aprūpes iestādi pārkvalificēt par paleatīvās aprūpes centru. B. Mīlgrāve norāda: "Veselības ministrija vēl nav izstrādājusi noteikumus, kas paredzētu šāda profila iestāžu sertifikāciju. Ja tas netiks izdarīts līdz 31. decembrim, kad beigsies līgums ar slimokasi, stacionārajai aprūpei draud likvidācija." VM preses sekretāre Laura Bundule norāda, ka šie dokumenti jau esot iesniegti pieņemšanai, taču šis process tiks pēc iespējas steidzināts. Paleatīvās aprūpes funkcijas pašlaik veic tikai divas slimnīcas Rīgā, tāpēc B. Mīlgrāvei nav skaidrs, kā viņi varēs piesaistīt pacientus tieši Iecavas aprūpes centram un nosūtīt cilvēkus stacionāri ārstēties uz Bausku. "Tāpat mums vajadzēs lielāku finansējumu, labākas tehnoloģijas un speciālistus." L. Bundule Neatkarīgo informēja, ka tiekot runāts ar slimnīcu vadītājiem, pašvaldībām par iespējamām finansēšanas iespējām, VM aicina piesaistīt naudu no Eiropas Savienības fondiem. Pašvaldību likumā teikts, ka pašvaldības funkcijās ietilpst nodrošināt tikai veselības aprūpes pieejamību, taču, kā teica B. Mīlgrāve, "Iecavas pašvaldība, izskatās, uzņēmusies atbildību par visu veselības aprūpes jomu". Arī Pašvaldību savienības (PS) padomniece sociālajos un veselības jautājumos Silvija Šimfa Neatkarīgajai iepriekš atzinusi, ka pašvaldībām nekāds papildu budžets tam neesot paredzēts un ka pašvaldības neesot spējīgas finansēt veselu slimnīcu: "Ja to nespēj izdarīt Veselības ministrija, kā tad lai to var pašvaldība?" Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Ilze Kukute ir pārliecināta, ka tik bieži mainīt nosacījumus nedrīkst. JL piesardzīgi sola gādāt, lai Repše respektē vienošanos Diena 10/22/03 Koalīcijas partneru apliecinātā griba strādāt premjera Einara Repšes (JL) vadībā vēl negarantē valdības stabilitāti, kurai par izšķirošu var kļūt visu spēja vienoties par topošo sadarbības memorandu. Atbildību par to, lai dokumentā noteikto mijiedarbību starp valdību un Saeimu ievēro arī E.Repše, Latvijas Pirmā partija tagad prasīs nevis no viņa, bet gan no Jaunā laika frakcijas, "lai palīdzētu tās deputātiem pamosties un palielinātu JL frakcijas lomu", sacīja LPP valdes priekšsēdis Ainārs Šlesers. "Frakcijām un ministriem ir jāstrādā saskaņoti, bet pamats jau ir tas, ka visi grib strādāt kopā," piesardzīgi sacīja JL frakcijas priekšsēdis Krišjānis Kariņš. LPP pārspēka priekšā E.Repše pēc LPP valdes locekļu uzstājīgajiem jautājumiem divu stundu ilgajā sarunā vārdos esot izrādījis partneriem piekāpšanos. Tajā pašā laikā E.Repše presei atkārtoja, ka nepieļauj premjera darbības ierobežošanu ārpus likuma vēl citos dokumentos. Jautāts, kā JL nodrošinās LPP vēlmju piepildījumu, frakcijas priekšsēdis K.Kariņš presei atbildēja: "Es to tā īsti nesaprotu, bet dokuments būs tīri labs pamats sadarbībai, ja visi pie tā turēsies garā un vārdā." Premjera padomnieks Edgars Jaunups daudz pārliecinošāk solīja: "JL frakcija ir gatava uzņemties atbildību un būt tas mezgla punkts, kas nodrošina koalīcijas sadarbību Saeimā un valdībā saskaņā ar definētajiem principiem." LPP frakcijas priekšsēža vietnieks Arnolds Laksa Dienai pastāstīja: pirmdien tikšanās laikā premjers apņēmies izpildīt vienošanos, solot, ka valdība darba kārtībā pēkšņi neiekļaus jautājumus, par kuriem partneri iepriekš nav informēti, arī, ja E.Repšem būšot nodoms pieprasīt kāda ministra demisiju, frakcija par to tikšot informēta. Premjers esot atzinis, ka patiešām tikusi gatavota premjera biedra A.Šlesera un īpašu uzdevumu ministra Aināra Baštika atlaišana, sacīja A.Laksa. LPP politiķi nākotni prognozē bez patosa: "Laiks rādīs, jo sākam no nulles." JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars piekrīt, ka premjeram ir jāinformē partneri par valdībā gaidāmajiem jautājumiem un "argumentēti frakcijai ir jāpamato nodoms mainīt kādu ministru". Taču nevarot paredzēt līgumā to, kas praktiski nedarbosies, kā nepieciešamību trīs dienas iepriekš brīdināt partnerus. K.Kariņš atzina, ka būtu jāuzmanās, lai ieteikums rīkot diskusijas nekļūst par slēptu veidu, kā "bremzēt lietas". A.Kampars arī uzskata, ka pāragri runāt par stabilitāti: "JL frakcija un premjers esam pretimnākoši, bet praksē notiek tas, kas notiek visu laiku, - mēs esam apmulsuši no divdomīgajiem balsojumiem." Viņš minēja, piemēram, balsojumu par pievienotās vērtības nodokli medikamentiem un balsojumu par ostām, kuros atšķirīga pieeja bija ZZS un TB/LNNK. Strauji pieaug Repšes partijas popularitāte LETA 10/22/03 Šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, strauji pieaugusi partijas "Jaunais laiks" (JL) popularitāte - par šo partiju oktobrī balsotu katrs ceturtais jeb 25% Latvijas pilsoņu, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja. Septembrī par JL bija gatavi balsot 18,7% pilsoņu. Otra populārākā partija oktobrī bijusi Tautas partija, par kuru, ja notiktu Saeimas vēlēšanas, balsotu 6,8% pilsoņu. Septembrī Tautas partiju atbalstīja 8,9% pilsoņu. Sarucis arī Zaļo zemnieku savienības reitings. Ja oktobrī notiku Saeimas vēlēšanas, par šo partiju balsotu 5,9% pilsoņu, savukārt septembrī partiju atbalstīja 6,7% vēlētāju. Par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" oktobrī balsotu 5,1% vēlētāju; septembrī šo organizāciju atbalstīja 6,9% Latvijas pilsoņu. Pārējās politiskās partijas, saskaņā ar "Latvijas faktu" veiktās aptaujas rezultātiem, atbalsta mazāk nekā 5% vēlētāju. Tautas saskaņas partiju oktobrī atbalstījuši 4,4% pilsoņu, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā septembrī, apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - 3% jeb par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, savienību "Latvijas ceļš" - 3% jeb par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, Latvijas Pirmo partiju - 2,4% jeb par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā septembrī. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieaudzis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas reitings. Ja oktobrī notiktu parlamenta vēlēšanas, par šo partiju balsotu 2% pilsoņu, bet septembrī to atbalstīja 1,3% vēlētāju. Audzis arī partijas "Latgales gaisma" atbalstītāju loks - no 0,4% vēlētāju septembrī līdz 1,2% oktobrī. Sociālistisko partiju oktobrī atbalstīja 1,2% Latvijas pilsoņu, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā septembrī, Darba partiju - 0,8% vēlētāju jeb par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, Sociāldemokrātisko labklājības partiju - 0,4% vēlētāju jeb par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā septembrī, Sociāldemokrātu savienību - 0,4% vēlētāju jeb par 0,6% mazāk nekā septembrī, Latviešu partiju - 0,1% vēlētāju jeb par 0,5% mazāk nekā septembrī. Par Latvijas Demokrātisko partiju, ja oktobrī notiktu Saeimas vēlēšanas, nebalsotu neviens Latvijas pilsonis. Septembrī partiju atbalstīja 0,1% vēlētāju. Aptaujas dati liecina, ka 27,8% Latvijas pilsoņu nav izlēmuši, kuru partiju atbalstīt, savukārt 10,3% vēlētāju, ja oktobrī notiktu parlamenta vēlēšanas, tajās nepiedalītos. "Latvijas faktu" aptauja veikta laika posmā no 10.oktobrim līdz 20.oktobrim, iztaujājot 1043 Latvijas iedzīvotājus. Iglītība Jelgavā gatavojas vērienīgākajiem Studentu dienas pasākumiem NRA 10/18/03 Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentu pašpārvalde sākusi gatavošanos gadskārtējās Starptautiskās studentu dienas svinībām, kas Jelgavā notiks 12. novembrī. Diena izraudzīta, pamatojoties uz pārējās Latvijas augstskolās studentu organizācijās veiktās aptaujas rezultātiem. Gaidāmās Studentu dienas norises organizators, LLU studentu pašpārvaldes pārstāvis Kristaps Kārkliņš stāsta: "Studentu diena, kā parasti, iesāksies ar augstskolu sporta sacensībām strītbolā, ūdenspolo, volejbolā, šautriņu mešanā, galda hokejā un vēl citos sporta veidos, bet svētku atklāšana notiks Jelgavas pils pagalmā." Viņš piebilst, ka Studentu dienā piedalās gandrīz visas augstskolas. Šī tradīcija aizsākusies pirms 11 gadiem. Pēcpusdienā notiks gājiens uz pilsētas kultūras namu, kur risināsies tradicionālais konkurss Jautrākā un asprātīgākā Latvijas augstskola. Vienlaikus LLU studentu klubā varēs vērot Latvijas Kristīgās studentu brālības priekšnesumus, bet Studentu teātrī - augstskolu teātra sporta turnīru. Vakarā risināsies augstskolu komandu stafetes skrējiens ar lāpām apkārt Jelgavas pilij, bet svētku turpinājumā Jelgavas ledushallē Pārlielupē notiks Studentu dienas lielā balle ar daudzu populāru Latvijas mūziķu piedalīšanos. Devītie pārbauda zināšanas Diena 10/18/03 31 400 devītklasnieku piektdien lika lietā savas zināšanas par pēdējā gada notikumiem Latvijā un pasaulē. Majoru pamatskolas 9.b klasi visilgāk nodarbināja jautājums par traģisko ASV kosmiskā kuģa avāriju februārī. Fakts - zināms, kuģa nosaukums - piemirsies. Kad saspringtā klusumā aizvadītas 45 konkursa Kas notiek? minūtes un aizpildītās anketas nodotas, Majoru pamatskolas devītklasnieki, šķiet, to vien gaidījuši, lai dalītos savās zināšanās par pēdējā gada notikumiem politikā, kultūrā, sportā. Meitenes klases puišus aši apber ar jautājumiem par sportu, kurā viņi rādās erudītāki, un savstarpējā ekspresaptaujā noskaidrojas, ka nevienam nav bijis atbildes uz jautājumu par ASV kosmosa kuģi, kurš gada sākumā uzsprāga īsi pirms piezemēšanās. Konkursā piektdien savas zināšanas pārbaudīja 31 410 devītklasnieku 867 skolās ar dažādu mācībvalodu. Tas pirms pieciem gadiem laikraksta Diena sāktajā skolēnu zināšanu pārbaudē nozīmē teju visas skolas un visus 9.klašu skolēnus. Majoru pamatskolā konkursam bija pieteikušās trīs klases: divas ar latviešu, viena ar krievu mācībvalodu. Pirmās Diena sastop 9.c klases meitenes Irinu un Oksanu, kuras uz 35 jautājumiem spējušas atbildēt nepilnas pusstundas laikā. "Nebija grūti, īpaši par politiku. Par Irāku, Sadamu Huseinu, Latvijas pirmo prezidentu," stāsta Irina. Visas sacensībai atvēlētās 45 minūtes izmanto 9.b klase, kura vienoti uzspurdz kājās vien pēc skolotājas klusā: "Laiks aizritējis." Lāsmai, Lienei, Anetei un Mētrai pārdomu brīdi radījis jautājums par sacensībām Tour de France. "Ko tu uzrakstīji? Rallijs? Es uzrakstīju soļošana! Nē, rallijs taču! Kāds tev rallijs! Riteņbraukšana!" viņas jautri skaidrojas. "Viņi ir mūsu mīļie," 9.b klasi raksturo skolas direktore Ilze Bērziņa. Lai arī nekāda īpašā gatavošanās konkursam nenotiek un nav arī iespējama citādi, kā vien regulāri lasīt un klausīties ziņas, skolēni konkursu uztverot nopietni. Mirkli vēlāk direktores vērtējumu uzzina arī 9.b un novērtē ar sajūsmu. "Jāā! Klusāki, paklausīgāki, jautrāki, mācāmies vairāk, mājas darbus izpildām!" lepojas Jānis, Edgars un Antons. Šogad pirmo gadu konkursā piedalās vājredzīgie un neredzīgie bērni, kā arī Sibīrijas svētdienas skolu audzēkņi. Konkursa jautājumus ikviens varēs izlasīt Dienas sestdienas numurā, bet pareizās atbildes - pirmdien. Atsūtīto anketu labošana aizņems vismaz nedēļu, bet apbalvošana ar Valsts prezidentes uzrunu un Ainara Mielava muzikālu sveicienu notiks 28.novembrī. Arī ārpus laureātu loka palikušajām skolām pēc rezultātu apkopošanas ir iespēja uzzināt savu devītklasnieku rezultātus un sveikt zinošākos. Integrēs bērnus ar speciālajām vajadzībām NRA 10/20/03 Valdība otrdien lems par bērnu ar speciālajām vajadzībām integrēšanu vispārizglītojošajās skolās un noteiks šādiem skolēniem vajadzīgo inventāru mācību iestādēs, BNS uzzināja valdības Komunikācijas departamentā. Bērni ar attīstības traucējumiem parastajās mācību iestādēs var apmeklēt atsevišķu speciālās izglītības klasi vai arī iekļauties vispārējās izglītības klasēs. Lai integrācija varētu noritēt veiksmīgi, bērniem ar speciālajām vajadzībām būtu papildus vajadzīgi pedagogi, rehabilitācijas pasākumi, viņu vajadzībām jāpiemēro arī skolas telpas un jāiegādājas papildu aprīkojums. Noteikumi, piemēram, paredz, ka klasēs bērniem ar sliktu redzi vajadzīgi īpaši video palielinātāji, lupas, tehniskais aprīkojums Braila raksta izmantošanai, jābūt arī iespējām rakstu darbus aizvietot ar klausīšanos un mutiskām atbildēm. Īpašs aprīkojums vajadzīgs arī skolēniem ar vāju dzirdi. Savukārt bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem klasē vajadzīgi mācību materiāli, ar kuru palīdzību var attīstīt praktiskās iemaņas. Lai skolā varētu mācīties bērni ar kustības traucējumiem, vajadzīgas īpašas uzbrauktuves, lifti, piemērotas durvis, dušas, tualetes, kā arī individuālās tāfeles, ko var piestiprināt pie bērnu ratiņiem. Īpašas prasības ir arī citām bērnu ar speciālām vajadzībām grupām. Izglītības ministrija norāda, ka veiksmīgam integrācijas procesam nepieciešams palielināt speciālo pedagogu skaitu skolās. Savukārt vienas izglītības iestādes tehniskā pielāgošana vidēji izmaksās ap 75 000 latu. Lai pielāgotu skolu bērniem ar kustības traucējumiem, vajadzīgi 125 000 latu. Pašlaik skolās jau atvērtas vairākas klases, kurās 504 bērni ar speciālām vajadzībām apgūst atbilstošu speciālās izglītības programmu, bet 600 bērni mācās vispārizglītojošajās klasēs. Sākas skolēnu rudens brīvlaiks NRA 10/20/03 Šodien sākas skolēnu rudens brīvdienas, kas ilgs līdz piektdienai, 24. oktobrim, BNS uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Katru mācību gadu skolēnu brīvlaiku nosaka ar IZM rīkojumu. Nākamās skolēnu brīvdienas būs Ziemassvētku un Jaungada laikā - no 22. decembra līdz 2. janvārim. Pavasara brīvlaiks būs no 15. līdz 19. martam, bet vasaras - no 31. maija līdz 31. augustam. Pavasarī pirmo līdz astoto, kā arī 10. un 11. klašu skolēni mācību gadu beigs 28. maijā. Savukārt 9. klases skolēni mācīsies līdz 21. maijam, bet līdz 11. jūnijam kārtos eksāmenus. Arī vidusskolas absolventiem stundas beigsies 21. maijā, bet mācības ilgs vēl līdz 18. jūnijam. Investīcijas izglītībai nākamgad strauji rūk Diena 10/20/03 Būtisks finansējuma samazinājums izglītības investīciju projektiem ir viens no lielākajiem pārmetumiem, ko opozīcija velta nākamā gada budžeta veidotājiem. No Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajiem investīciju projektiem realizēt paredzēts tikai ceturto daļu. Turklāt atbalstu nav guvusi viena no pašas ministrijas noteiktajām prioritātēm - četru miljonu latu vērtais skolu informatizācijas projekts. IZM nākamajam gadam bija sagatavojusi investīciju projektus par kopējo summu astoņi miljoni lati, bet atbalstu guvuši projekti par 1,8 miljoniem latu. Tomēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JL) Dienai skaidroja, ka šī valdība ir atrisinājusi daudzus sasāpējušus jautājumus, to skaitā palielinājusi algas skolotājiem, tāpēc investīcijām patlaban atliek mazāk. Taču no kopumā pašvaldību investīcijām atvēlētajiem 4,6 miljoniem latu izglītības projektiem tikuši 40 procenti. Izglītības ministrs to vērtē kā ļoti labu rādītāju. Uz Dienas jautājumu, kāpēc ministrija vienam no prioritārajiem projektiem - skolu informatizācijai - nav novirzījusi līdzekļus no sava budžeta, K.Šadurskis savā atbildē bija tiešs: ja nauda nāktu no IZM budžeta, šie izdevumi tiktu uzskatīti par vienreizējiem un līdz ar to 2005.gadā IZM budžets kļūtu par šādu summu mazāks. To ministrs nevēloties, tāpēc lielas cerības liekot uz nākamā gada budžeta grozījumiem, ja tādi būs. Skolu informatizācijas projekts tika sākts vēl 1995.gadā. Gada vidū tam papildus tika atrasti 600 000 latu, un tas ļāva izveidot datorklases visās skolās. Taču daudzi datori skolās jau ir novecojuši un būtu jāmaina. Pētījums: jaunieši nejūtas piederīgi skolai NRA 10/21/03 Mācību iestāžu zemā apmeklētība izglītības politikas veidotājiem var kļūt par vienu no grūtākajiem jautājumiem No simta katrs trešais pusaudzis Latvijā nejūtas piederīgs skolai, jūtas izstumts, vientuļš; vismaz katrs ceturtais regulāri kavē stundas, - rāda OECD pētījums. Tas gan šobrīd, gan nākotnē izglītības politikas veidotājiem izvirza būtiskus jautājumus, jo skola ir vieta, kur veidojas jauniešu personība. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pagājušajā nedēļā publiskotais pētījums par 41 valsti Skolēnu iesaistīšanās skolā - piederības izjūta un līdzdalība parāda, ka lielai daļai valstu skolēnu neapmierinātība ar skolu un mācību iestāžu zemā apmeklētība izglītības politikas veidotājiem var kļūt par vienu no grūtākajiem jautājumiem. Pētījumā izmantoti 2000. un 2001. gadā vāktie dati Starptautiskās skolēnu novērtējuma programmas (PISA) pētījumā. Visbiežāk no OECD valstīm jaunieši skolu neapmeklē Spānijā - 34%, tad seko Dānija - 33% un Polija - 29%, no valstīm, kas nav OECD, Izraēlā - 45%, Bulgārijā - 40% un Brazīlijā - 32%. No 14 OECD nepiederošām valstīm, Latvija ir pa vidu, ieņemot astoto vietu ar 28% skolēnu, kas bieži neapmeklē skolu vai izlaiž stundas. Visvairāk skolēnu, kas nejūtas piederīgi skolai, no OECD valstīm ir Korejā un Polijā - abās 41%, un Japānā - 38%. No 14 valstīm, kuras nav OECD, Latvijā ir trešais augstākais rādītājs - 36% nejūtas piederīgi skolai. Latviju šajā ziņā pārspēj tikai Albānija, kur pat 40% nejūtas labi skolā, un Peru ar 37% skolēnu. "Savā skolā jūtos tiešām labi. Mācos tajā jau ilgi, man ir daudz paziņu," stāsta Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 12. klases skolēns Jānis. Viņš neesot pamanījis, ka klasē būtu kāds izstumtais, visi cits citu jau sen pazīst, cenšas savstarpēji atbalstīt. Jānis gan pieļauj, ka jaunpienācējiem varētu būt grūtāk. "Pats stundas apmeklēju regulāri," saka ģimnāzists un piebilst, ka ir daži klasesbiedri, kuri aiziet ātrāk no stundām, jo viņiem ir kāds attaisnojošs iemesls, nevis tāpēc, ka viņiem tās nepatiktu. OECD tomēr norāda, ka zemā piederības izjūta un skolas kavēšana ir pamats bažām, jo no attīstītajām valstīm vidēji ceturtā daļa skolēnu mācību iestādē nejūtas ērti un piektā daļa regulāri izlaiž stundas, neaiziet uz skolu visu dienu vai arī ierodas stundās ar nokavēšanos. Pētnieki norāda, ka tas atstāj negatīvu iespaidu arī uz pārējiem skolēniem un var izraisīt problēmas ne tikai vidējās izglītības iegūšanas laikā, bet arī sagādāt grūtības pašreizējiem skolēniem vēlākajā dzīvē, kad viņi jau būs pieauguši. "Skolas apmeklētības zemie rādītāji mani nepārsteidz. Vienmēr esam bijuši vairāk brīvdomātāji vai arī vienkārši nekārtīgi apmeklējuma ziņā," komentē Andris Kangro, Izglītības pētniecības institūta direktors, atgādinot arī par rādītāju savstarpējo saistību, jo no zināšanu kompetences testu rezultātiem var redzēt, ka tos ietekmē arī apmeklētība. A. Kangro ir pārliecināts, ka pētījuma rezultāti ir jāņem vērā, izstrādājot tālāko izglītības politiku. Lai arī katrā valstī radītāji ir atšķirīgi un tie variējas arī starp vienas valsts skolām, pētījuma datos var saskatīt kopsakarību starp zemiem līdzdalības rādītājiem stundās un zemiem piederības izjūtas rādītājiem. Tomēr ir arī izņēmumi: Japānā skolēni ir disciplinēti skolas apmeklētāji - tikai 4% bieži nokavē stundas vai izlaiž tās, tomēr 38% no visiem skolēniem nejūtas piederīgi skolai. "Ja kāds manas klases skolēns nav bijis skolā, cenšos viņam vakarā piezvanīt, uzzināt, kas noticis. Cenšos parādīt, ka rūpējos par viņu, ka viņš man ir svarīgs," stāsta Rīgas 3. vidusskolas 10. klases audzinātāja Alīna Miķe. Skolotāja ir pārliecināta, ka skolas apmeklējumā un piederības izjūtā nozīmīga loma ir skolas - direktora un skolotāju - attieksmei, apliecinot jauniešiem, ka viņi ir "mūsējie". "Man skolēni ir jautājuši: vai izslēgsiet no skolas, ja būsim nesekmīgi? Atbildu: esam jūs uzņēmuši skolā, lai jūs mācītos, nevis tiktu izslēgti," - skolotājas teiktais raksturo, cik svarīgi ir mudināt jauniešus mācīties un vienlaikus apliecināt, ka skola ir ieinteresēta viņu panākumos. Citas ziņas Ķirbju parāde Dabas muzejā NRA 10/16/03 Latvijas Dabas muzejā izstādē Ķirbis jūsu veselībai piedalās 21 dalībnieks un apskatāmas vairāk nekā 50 ķirbju šķirnes, dziednieciskie dārzeņi, dažādi eksotiskie augi, ķirbjaugs kavbūzis (ķirbja un arbūza krustojums) un pat Latvijā audzētas melones. Dārzkopības entuziastu kluba Tomāts prezidents Arturs Silde pastāstīja, ka šogad izstādē aplūkot var līdz šim vēl neredzētas ķirbju šķirnes. Piemēram, ķirbis 'Franču Zvaigzne' ir ievests no Parīzes un ātri iemantojis atzinību. Smagākais ķirbis, kas apskatāms izstādē, audzēts Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijā, un tiek prognozēts, ka tas sver aptuveni 60-70 kilogramus. "Daudzi izstādes apmeklētāji no ārvalstīm brīnās un interesējas, kas ir dziednieciskie dārzeņi. Patiesībā visi dārzeņi ir dziednieciski, ja vien tos pareizi audzē, neizmantojot ķimikālijas," stāsta A. Silde. Sola neaizliegt Rīgā braukt ar vecām automašīnām LETA 10/16/03 Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks (LSDSP) uzskata, ka nav pieļaujama autobraucēju diskriminācija, šķirojot tos pēc viņu vadītās automašīnas vecuma, informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļā. Automašīnai, kas atbilst visām prasībām, nedrīkst ieviest papildu ierobežojumus atkarībā no tās ražošanas gada vai modeļa, uzskata domes vadības pārstāvis. Tralmaks uzsver, ka Rīgas domes Vides komiteja nav ierosinājusi aizliegt pilsētas centrā braukt ar automašīnām, kas vecākas par 10 gadiem. Esot tikai apspriestas teorētiskās iespējas gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā, kā arī nepieciešamība veicināt jaunu automašīnu tirdzniecību. Pilsētas izpilddirektors uzsver, ka Rīgas centra satiksmes organizācijas un gaisa tīrības problēmas tiks risinātas ar citām metodēm, piemēram, slēdzot centru smagajam transportam, izveidojot stāvvietu tīklu ap centru, attīstot sabiedrisko transportu, it sevišķi elektrotransportu, stimulējot alternatīvas degvielas un videi draudzīgu transporta līdzekļu izmantošanu. Kā ziņots, 14.oktobrī Rīgas domes Vides komiteja atbalstīja vairākas rekomendācijas gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā, tostarp tiek ieteikts izmantot tikai salīdzinoši jaunas automašīnas un kvalitatīvu degvielu. Latvijā sveic pāvestu Jāni Pāvilu II NRA 10/17/03 Par godu 25. gadadienai kopš pāvesta Jāņa Pāvila II ievēlēšanas Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pie Svētā krēsla Alberts Sarkanis vakar piedalījās jubilejas oficiālajās svinībās Vatikānā un pāvestam nodeva Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apsveikuma vēstuli. Savukārt visās Latvijas Romas katoļu baznīcās notika pateicības dievkalpojumi par pāvestu Jāni Pāvilu II un viņa kalpojumu Dievam un cilvēcei, kā arī aizlūgumi par pāvesta veselību. Valsts prezidente apsveikumā izsaka atzinību Jānim Pāvilam II par "nenogurstošām rūpēm par mieru pasaulē un ekumeniskajām iniciatīvām mūsu planētas daudzu un dažādu tautu un kultūru šķirtņu pārvarēšanā". "Mūsu Kunga mīlestība acīmredzami apvij Jūsu personību un dod iedvesmu miljoniem cilvēku visā pasaulē, īpaši tiem, kas cieš no vardarbības un izsalkuma, nabadzības un dabas katastrofām. Lai Kungs dod Jums veselību un izturību turpināt unikālo misiju kalpot visas pasaules cilvēku labā." Sveicinājuma vēstuli Jānim Pāvilam II nosūtījusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, bet Vatikāna valsts sekretāram kardinālam Andželo Sodāno apsveikumu nosūtījis Ministru prezidents Einars Repše. Ārlietu ministre Sandra Kalniete apsveikumu sakarā ar ievēlēšanu kardināla godā nosūtījusi Vatikāna ārlietu sekretāram kardinālam Žanam Luisam Torānam. Par godu šim svinīgajam notikumam vakar notika aizlūgumi Latvijas katoļu baznīcās. Rēzeknes-Aglonas diacēzē notika svētā mise par pāvestu - tajā piedalījās visi Latgales novada priesteri. Pateicības dievkalpojumi noritēja arī Liepājas diacēzē, Jelgavas katedrālē, Rīgas arhidiacēzes Romas katoļu draudzēs. Romas katoļu kūrijas kanclers Antons Smelters Neatkarīgajai atzina, ka šajā dienā aizlūgs par pāvesta veselību, kas ir pasliktinājusies. Svētā Pētera laukumā Romā vakar bija svinīgs dievkalpojums, pieminot Jāņa Pāvila II ievēlēšanu amatā 1978. gadā, bet šodien Pāvila VI zālē notiks koncerts, kas būs veltīts pāvestam. Tajā piedalīsies koris un orķestris no Leipcigas. Savukārt rīt gaidāma kardinālu kolēģijas sapulce, kurā piedalīsies arī kardināls Jānis Pujats. Viņš teiks uzrunu pāvestam un nolasīs arī paša pāvesta uzrunu. Svinīgo pasākumu kulminācijas diena būs svētdiena, kad noslēgsies nedēļa, kas veltīta misijām pasaulē. No rīta svinēs svēto misi svētā Pētera laukumā un māti Terēzi no Kalkutas pasludinās par svēto. Pirms 25 gadiem, 1978. gada 16. oktobrī, Krakovas kardinālu Karolu Vojtilu ievēlēja par Romas Katoļu baznīcas vadītāju, tam pieņemot Jāņa Pāvila II vārdu. Viņš tālejoši ietekmējis vēsturiskās gaitas, īpaši Eiropā, aktīvi iesaistoties miera procesu veicināšanā, konfesiju sadarbības atbalstīšanā, Eiropas identitātes un vienotības sekmēšanā. Tās ir dažas no pāvesta pontifikāta prioritātēm, informēja Latvijas Republikas vēstniecība pie Svētā krēsla. Jānis Pāvils II Latvijā viesojies 1993. gadā, iecēlis Latvijai pašai savus kardinālus Julijanu Vaivodu un Jāni Pujatu. Jāņa Pāvila II darbības laikā Latvija atjaunojusi diplomātiskās attiecības un noslēgusi starpvalstu līgumu ar Svēto krēslu, kas stājās spēkā 2002. gadā. Dzērvju bari izposta sējumus BNS 10/17/03 Madonas rajona Murmastienē sešiem zemniekiem dzērves izpostījušas graudaugu sējumus, nodarot materiālos zaudējumus 3264 latu apjomā. Madonas reģionālās Vides pārvaldes speciālists Dainis Portnovs informēja, ka dzērvju uzbrukumi graudaugu sējumiem notikuši Teiču rezervāta tuvumā. Portnovs klāstīja, ka materiālos zaudējumus zemniekiem atlīdzinās, jo to paredz Ministru kabineta noteikumi, kas attiecināmi uz nemedījamo, īpaši aizsargājamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Dzērve Latvijā ir īpaši aizsargājams putns. "Par zaudējumu atlīdzināšanu vēl lems Latvijas Vides aizsardzības fondā. Pagaidām veikti tikai zaudējumu aprēķini, fonds lems, ko darīt tālāk. Paredzams, ka zemnieki atlīdzību, ko tiem garantējusi valsts, saņems, turklāt jau šogad," sacīja Portnovs. Dzērves Murmastienē izbradājušas graudaugu platības divu līdz septiņu hektāru lielās teritorijās. Taču nopostīto teritoriju apzināšanā un zaudējumu aprēķināšanā ekspertu komisija bijusi kritiska. Zaudējumi aprēķināti pēc noteikta izcenojuma - par izpostītu vasaras kviešu sējuma hektāru paredzētā atlīdzība ir 240 latu, par hektāru auzu - 200 latu, par zirņu un auzu mistru - 380 latu Teiču rezervāta ornitologs Andris Avotiņš klāstīja, ka šoruden Teičos novērota dzērvju pulcēšanās lielos baros - pat līdz 1800 putnu vienviet. Tāds skaits dzērvju Teičos sen neesot bijis manīts. Pagaidām visas dzērves vēl neesot aizlidojušas uz siltajām zemēm. Tas nozīmē, ka mielošanās nenokoptajos graudaugu tīrumos vēl var notikt. "Dzērvēm kā lieliem putniem ir enerģētiski izdevīgi dzīvot baros - līdz 250 kvadrātmetru purvainā platībā ar ciņiem. Tā putni nakšņo. Līdz ar rīta gaismu dzērves izlido baroties plašā apkārtnē - līdz 25 kilometru rādiusā. Putni nosēžas klajās pārredzamās vietās, kur ir nenovākti graudaugi, un var baroties. Dzērves raugās, lai lapsa nepiezogas, lai var uzmanīties no cilvēkiem," sacīja Avotiņš. Murmastienes pagasta padomes priekšsēdētāja Modra Vilkauša teica pagasta zemnieki jau ir pieraduši pie dzērvju ikgadējiem uzlidojumiem. "Kliegšana, dusmošanās neko nelīdz. Daba prasa savu, visi to saprot," viņa pauda. Murmastienes zemnieku konsultante Ilze Kanča, kas piedalījās dzērvju nopostīto graudaugu sējumu apsekošanā, klāstīja, ka zemnieki apzinājušies - "laika apstākļi nav labvēlīgi, labību nevar novākt laikus, tāpēc gribot vai negribot jārēķinās, ka putni būs virsū". Portnovs uzsvēra, ka likums par vides aizsardzību aizliedz traucēt sevišķi aizsargājamos dzīvniekus. "Zemnieki ir teikuši, ka biedēs projām dzērves no saviem graudaugu laukiem, bet skaidrojām, ka to darīt ir aizliegts. Tāpēc tiek izmaksāta kompensācija zemniekiem, lai netraucētu migrējošajām sugām uzņemt barību un enerģiju, lai viņi varētu tos 1000 kilometrus vai vairāk nolidot līdz nākamām savām mitināšanās vietām," sacīja Portnovs. Rīgā aizliegs lietot rupjus vārdus un žestus BNS 10/17/03 Rīgas pašvaldības policija ierosinājusi domei grozīt tikai šovasar pieņemtos sabiedriskās kārtības noteikumus, lai sabiedriskās vietās pilsētā nedrīkstētu lietot cilvēkus aizskarošus izteicienus un žestus. Rīgas domes (RD) Drošības un kārtības komiteja ceturtdien uzklausīja policijas ierosmes arī par citām sabiedriskās kārtības noteikumu normām un nolēma lūgt tās izvērtēt dažādām domes institūcijām. Rīgas pašvaldības policijas profilakses nodaļas vadītājs Egils Vidriks komitejas sēdē pauda, ka, ikdienas darbā saskaroties ar noteikumu neievērotājiem, policija konstatējusi nepilnības, kuras nepieciešams uzlabot. "Piemēram, iet pa Vecrīgu viens jauneklis un uz krekliņa attēlots vīrieša dzimumloceklis, un ņirdz policijai tieši sejā, jo nekur nav rakstīts aizliegums par nepiedienīgiem zīmējumiem. Nemaz nerunājot par dažādiem viena pirksta vai visas rokas žestiem," teica kārtībsargs. Izdzirdot par šādu gadījumu, ļoti sašutis bija domnieks Pauls Putniņš. "Vai tad sabiedrība jau galīgi līdz lopa kultūrai nonākusi?" viņš retoriski vaicāja. Pašvaldības policija ierosina sabiedriskās kārtības noteikumos iekļaut normu, kas aizliedz sabiedriskās vietās "personas cieņu aizskarošu vārdu un izteicienu lietošanu, šādu zīmējumu, uzrakstu un žestu demonstrēšanu". Kārtībsargi arī ierosina aizliegt aplīmēt žogus, mūrus vai celtnes ar dažādiem paziņojumiem. "Kopš iepriekšējo sabiedriskās kārtības noteikumu atcelšanas personas, kas aplīmē pieturas un stabus, sodīt nevar, bet pirms vēlēšanām šīs negatīvās tendences vēl vairāk pastiprināsies," uzskata policijā. Tāpat, pēc policistu domām, nepieciešams precizēt, ka bērni līdz 16 gadu vecumam nakts stundās uz ielas drīkstēs atrasties tikai pilngadīgo ģimenes locekļu pavadībā, nevis vienkārši pieaugušo pavadībā, jo pašreizējā situācijā "nepilngadīgo var pavadīt arī suteners vai kāds varmāka un policija šādu "uzturēšanos pieaugušā pavadībā" pārtraukt nav tiesīga". Rīgas dome vasarā pieņēma jaunos sabiedriskās kārtības noteikumus, kas aizliedz uz ielas atrasties ar atvērtu alkoholiskā dzēriena iepakojumu, kā arī bradāt pa vairāku parku zālieniem. Pusei Latvijas iedzīvotāju pieder mobilie telefoni BNS 10/17/03 Aptuveni pusei jeb 51% Latvijas iedzīvotāju pieder mobilie telefoni, taču tas ir mazāk nekā kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - un būtiski atpaliek no vidējā mobilo telefonu izplatības līmeņa Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs, liecina Eiropas Komisijas (EK) pētījumā par informācijas sabiedrību Latvijā un Eiropā. Pētījums liecina, ka mazāka mobilo telefonu izplatība iedzīvotāju vidū nekā Latvijā vēl ir tikai trijās ES kandidātvalstīs: Polijā - 42%, Bulgārijā - 31% un Rumānijā - 23% no visiem iedzīvotājiem. Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā mobilie telefoni ir mazliet vairāk iedzīvotājiem nekā Latvijā - 53%, bet Igaunijā šis rādītājs ir visaugstākais no Baltijas valstīm un tuvojas ES dalībvalstu vidējam mobilo telefonu izplatības līmenim - 74%. ES kandidātvalstīs savukārt vidēji 55% iedzīvotāju ir mobilais telefons, bet ES dalībvalstīs - 71% iedzīvotāju ir mobilais telefons. Visaugstākā mobilo telefonu izplatība iedzīvotāju vidū ir Luksemburgā - 81% iedzīvotāju pieder mobilais telefons, mazliet zemāka mobilo telefonu izplatība ir Austrijā - 79%, Zviedrijā - 78%. Savukārt ASV mobilie telefoni ir tikai 56% iedzīvotāju, kas tiek skaidrots ar sarežģīto norēķināšanos par mobilo telefonu lietošanu, kā arī telefonu augstajām izmaksām. Pētījumā apkopota situācija valstīs šā gada sākumā, tajā piedalījās ES dalībvalstis un kandidātvalstis, kā arī ASV un Šveice. Latvijā darbojas divi mobilo sakaru operatori "Latvijas Mobilais telefons" un "Tele2". No e-pārvaldes pagaidām drumslas Diena 10/18/03 Kaut gan par elektroniskās pārvaldes ieviešanu Latvijā runā jau vairākus gadus, līdz šim tā vairāk atgādinājusi mēģinājumu salikt mozaīku, kuras attēlu neviens nav redzējis - gan pašvaldības, gan atsevišķas valsts iestādes pa gabaliņam vien veidojušas pagaidām neskaidru kopainu. Tā būtu jārada jaunizveidotajam Informācijas sabiedrības birojam (ISB), bet speciālisti uzskata - ja nebūs politiskās gribas, tad saņemt būvatļauju vai dažādas izziņas no valsts un pašvaldību iestādēm datora ekrānā Latvijā nevarēs vēl ilgi. "E-pārvaldes projekta Latvijā nav," saka ISB vadītāja Ina Gudele, kura nepilnu mēnesi vada Valsts kancelejā ietilpstošo iestādi. Tajā ir tikai divi darbinieki, un nav arī zināms, cik liels nākamgad būs biroja budžets. Viņa gan ir pārliecināta: "Naudas un štatu trūkums mūs nebremzēs." Tieši birojam būtu jāsaprot - cik daudz gabaliņu mozaīkā jau ielikti, kur rodama īstā vieta nākamajiem un kā tos savienot. Mēģinājumi uz papīra uzzīmēt e-pārvaldi, kurai ar modernajām tehnoloģijām būtu krietni jāatvieglo iedzīvotāju iespējas saņemt valsts un pašvaldību pakalpojumus, līdz šim īpaši veiksmīgi nav izrādījušies. Pērn maijā valdība apstiprināja e-pārvaldes koncepciju, kurā līdzās vispārīgam veicamo uzdevumu aprakstam izvirzīti arī visai konkrēti mērķi - piemēram, 20 valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu elektronizācija līdz 2004.gadam vai vēlēšanu un referendumu rīkošana internetā līdz 2006.gadam. Jau tagad var paredzēt, ka šie termiņi netiks ievēroti - aizkavējoties elektroniskā paraksta ieviešanai, oficiālu elektronisko dokumentu aprite starp dažādām iestādēm jāatliek uz vēlāku laiku, visticamāk - nākamā gada otro pusi. Nav arī skaidrs, cik izmaksās atsevišķu uzdevumu veikšana un kam tie būtu jāuzņemas - tas jāparedz vēl neizstrādātajā rīcības plānā. I.Gudele lēš - pusgada laikā birojs plānu varētu izstrādāt. Dienas aptaujātie speciālisti biroja sekmes saista ar politisko atbalstu - uz veiksmi cerēt varot vienīgi tad, ja premjers, kura tiešā pakļautībā atrodas birojs, pats arī uzņemtos rūpes par e- pārvaldes jautājumiem. "Vajadzīgs saimnieks," saka Rīgas domes informācijas tehnoloģiju centra vadītājs Ēriks Zēģelis, kura vadītā iestāde īsteno galvaspilsētas e-pārvaldes projektu. Tam piekrīt Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) viceprezidents Andris Anspoks: "Jautājums, vai Inai Gudelei būs normāls politisks atbalsts, lai viņa varētu realizēt savas domas. Citādi tas nebūs iespējams." Premjera Einara Repšes (JL) palīdze Kristīne Jučkoviča Dienai pavēstīja, ka patlaban no biroja tiekot gaidīts konkrēts rīcības plāns e- pārvaldes ieviešanai. Jāpiebilst, ka E.Repšes vadītā valdība savā deklarācijā apņēmusies: "Uzsāksim pāreju uz valsts e-pārvaldi, reizē sakārtojot valsts pārvaldes struktūru, izskaužot liekos posmus, nodrošinot atklātību un palielinot efektivitāti, kā arī paplašinot sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesā." Pagaidām gan nav zināms, cik liels būs biroja budžets, I.Gudele stāsta, ka tas iekļauts Valsts kancelejas vajadzībām atvēlētajos 2,85 miljonos latu. Valsts budžetā nav ailītes "e-pārvalde" - katra ministrija atvēl līdzekļus saviem projektiem. Lai arī valstī līdz šim nav bijis viena mezgla, kurā saplūstu informācija par daudzajiem e-projektiem, un trūcis arī iespēju tos koordinēt, uz savu roku daudz darījušas gan valsts iestādes, gan pašvaldības. I.Gudele min gan e-Rīgu, Ventspili un Liepāju, gan pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidi, daudzo reģistru datu bāzu izstrādi, skolu un bibliotēku internetizāciju. Rīgā, piemēram, jau oktobra beigās plānots piedāvāt pirmos trīs pašvaldības pakalpojumus, kas par 600 000 latu radīti vai uzlaboti e-Rīgas projektā. Nākamgad tiem varētu sekot nākamie. "Viss, kas līdz šim noticis, uzskatāms par e-pārvaldes projekta sastāvdaļām," saka I.Gudele, taču atzīst - svarīgi būtu saprast, cik tālu katrs jau ticis, lai turpmāk koordinētu atsevišķo projektu virzību. Finansējums gan netikšot dalīts centralizēti, tāpat katra iestāde pati varēs izlemt - kuri no pakalpojumiem vispirms būtu piedāvājami elektroniski. A.Anspoks atzīst, ka arī līdz šim iztērēto naudu izskaitīt būtu ļoti grūti - daļa līdzekļu katrā projektā nākusi no valsts budžeta, vēl daļa - no pašvaldībām vai Eiropas Savienības. Atšķirībā no valsts iestādēm pašvaldības arī par citu veiktajiem projektiem zinot gana daudz: sarunas tiekot organizētas gan Pašvaldību savienībā, gan starp atsevišķām pašvaldībām, stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Kaut gan e-pārvaldi visbiežāk saista ar jaunajām tehnoloģijām, A.Anspoks uzskata, ka burts "e" ir gandrīz lieks un daudziem liek pārsteidzīgi secināt - ja man nav datora ar interneta pieslēgumu, tad pagaidām miglā tītās iespējas, kas turklāt maksātu lielu naudu, tāpat neko nedos. Cilvēki e-pārvaldes labumu izjustu arī tad, ja viņiem kādas atļaujas saņemšanai četru dažādu iestāžu vietā nāktos apmeklēt tikai vienu, uzskata A.Anspoks. "Cilvēkam nav svarīgi - vai tas ir valsts vai pašvaldības pakalpojums," viņš saka. Tāpēc svarīga būs abu varas nesēju spēja saprasties un bez šķēršļiem apmainīties ar informāciju. E-pārvaldes koncepcijā minētās aptuvenās izmaksas: - E-pārvaldes izveides detalizēta rīcības plāna izstrāde (ieskaitot sākotnējo valsts pakalpojumu un funkciju noteikšanu) - Ls 200 000 - E-likumdošanas izstrāde - Ls 100 000 - Valdības centrālā portāla izveide - Ls 100 000 - Dokumentu aprites elektronizācija valsts pārvaldē - Ls 200 000 Vīķes-Freibergas dēls raksta grāmatu par viņas dzīvi BNS 10/18/03 Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dēls Kārlis Freibergs raksta grāmatu par prezidenti - saistošu biogrāfiju par savas mātes dzīvi viņas stāstījumā. Valsts prezidenta preses dienestā pastāstīja, ka biogrāfija, ko raksta prezidentes dēls, stipri atšķirsies no profesores Ausmas Cimdiņas grāmatas par Vīķi-Freibergu, jo tajā būs atspoguļoti citi notikumi un daži no notikumiem būs atainoti sīkāk. Turklāt biogrāfijā būs atainots prezidentes skatījums uz dažādiem notikumiem. Freibergs grāmatu iecerējis pabeigt nākamā gada vidū un izdot to nākamā gada beigās angļu valodā. Līdz šim par Valsts prezidenti izdotas jau divas profesores Cimdiņas grāmatas, no kurām nesen Frankfurtes grāmatu gadatirgū prezentētā grāmata ir 2001.gadā sarakstītās "Brīvības vārdā" tulkojums angļu valodā, kas papildināts ar jaunākajiem Vīķes- Freibergas prezidentūras laika notikumiem. Cimdiņas grāmata atspoguļo Vīķi-Freibergu ģimenē, sabiedrībā un valsts vadītājas amatā. Vīķi-Freibergu jūnijā ar pārliecinošu Saeimas balsu vairākumu atkārtoti ievēlēja amatā uz nākamajiem prezidentūras četriem gadiem. Rīgas centrā uz ielas atrod ūpi LETA 10/19/03 Vakar pēc plkst.20 Rīgā, Elizabetes un Čaka ielas stūrī uz ielas atrasts apmulsis ūpis. Neizprotamos apstākļos meža putns nokļuvis uz ietves pašā pilsētas centrā. Viņam vai nu bija savainoti spārni, vai arī ūpis lielpilsētā bija tā apjucis, ka nespēja lidot, pieļāva Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). VUGD pastāstīja, ka glābējus palīdzēt neparastajam pilsētas "viesim" talkā lūgusi policija. Gaidot glābējus, policija putna drošības dēļ viņam virsū bija uzlikusi papes kasti. Glābēji ūpi nogādāja Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Atkārtoti sāk izskatīt Bankas Baltija lietu NRA 10/20/03 Rīgas apgabaltiesa šodien atsāk izskatīt tā saukto Bankas Baltija (BB) krimināllietu, kurā apsūdzēti Aleksandrs Lavents, Tālis Freimanis un Alvis Līdums. 2001. gada decembrī tiesa A. Laventam piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, T. Freimanim - uz sešiem, bet A. Līdumam - uz trim gadiem un trim mēnešiem. Pērnā gada novembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumu A. Laventa sūdzībā pret Latviju, atzīstot, ka tiesas sastāvs, kas izskatīja lietu, nebija likumīgs. Izvērtējot ECT spriedumu, Augstākās tiesas senāts 2003. gada 27. janvārī nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nodot lietu atkārtotai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā. Ceļā uz pilsonisku atbildību NRA 10/20/03 Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.- 2003.gads-šādai tēmai veltīta divu dienu konference notika LU Sociālo zinātņu fakultātē. Tās rīkošanā piedalījās arī Baltijas Krievu institūts, fonds Pilsonība. Izglītība. Kultūra, citas nevalsts organizācijas un redakcijas. Konferencē uzstājās kā latviešu, tā krievu augstskolu profesori, vēsturnieki un etnopsiholoģijas pētnieki, arī igauņu vieslektori Klāra Hallika un Prīts Jarve. Sabiedrības integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks informēja par aptaujām un pētījumiem, kādi šajā jomā pie mums izdarīti un par novārtā atstātiem aspektiem. Viņaprāt, tādi pētījumi būtu jāveic arī par musulmaņiem Latvijā, par krievvalodīgo identitāti un citām diskutablām tēmām. Spriedīs par zinātnes lomu sabiedrības labklājības celšanā NRA 10/20/03 Rēzeknes augstskolā (RA) nākamgad notiks III starptautiskā konference Zinātnes sasniegumi sabiedrības labklājībai un attīstībai, kurā tiks apspriesta aktuālākā zinātniski pētnieciskā darba rezultātu ieviešanas prakse un tā realizācijas problēmas. Konference kā daudznozaru forums notiks 2004. gada 4. un 5. martā un tajā piedalīsies zinātnieki ne vien no Latvijas, bet arī no Zviedrijas, Izraēlas, Polijas, Lietuvas un Krievijas. Ievērojami atšķiras atalgojums Rīgā un citur Latvijā NRA 10/20/03 Pastāv ievērojamas atšķirības starp atalgojumu dažādām darbinieku grupām Rīgā un citur Latvijā, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes R&I pētījuma rezultāti. Joprojām saglabājas līdzšinējā tendence - jo augstāks amata līmenis organizācijas hierarhijā, jo lielāka ir algu atšķirība. Pēc pētījuma datiem, atšķirības dažādās darbinieku grupās Rīgā un reģionos variē no 19% līdz pat 65%. Latvija 11. vietā pasaulē preses brīvības ziņā NRA 10/21/03 Respektablās starptautiskās žurnālistu organizācijas Reportieri bez robežām (Reporteurs sans frontieres, RSF) vērtējumā Latvija ieguvusi 11. vietu pasaulē preses brīvības ziņā. Otrajā ikgadējā pasaules brīvības reitingā, ko pirmdien publicēja RSF, Latvija, kas ieguvusi 2,25 punktus, ir ierindota augstāk par Igauniju un Lietuvu, kā arī par ASV, Lielbritāniju un Franciju. RSF reitingu veido, aptaujājot žurnālistus, pētniekus, juristus un cilvēktiesību aktīvistus katrā valstī. Baltijas valstis RSF reitingā šogad iekļautas pirmo reizi. Pirmo līdz ceturto vietu jau otro gadu pēc kārtas dala Islande, Nīderlande, Norvēģija un Somija, kas katra ieguvusi 0,50 punktu, liecina informācija RSF oficiālajā interneta mājaslapā. Piekto un sesto vietu dala Dānija un Trinidada un Tobago ar vienu punktu. Septītajā vietā ir Beļģija ar 1,17 punktiem, astotā ir Vācija ar 1,33 punktiem, devītā - Zviedrija ar 1,50 punktiem, desmitā - Kanāda ar 1,83 punktiem. 12. līdz 15. vietu dala Čehija, Igaunija, Slovākija un Šveice, kas katra ieguvusi 2,50 punktu. 16. vietā ir Austrija ar 2,75 punktiem. 17. līdz 19. vietu dala Īrija, Lietuva un Jaunzēlande, kas katra ieguvusi 2,83 punktus. 20. vietā ir Slovēnija ar trim punktiem. Francija ar 4,17 punktiem ieņēmusi tikai 26. vietu, Lielbritānija ar 4,25 punktiem ir 27. vietā, ASV ar sešiem punktiem ir 31. vietā. 44. un 45. vietu dala Izraēla un Japāna, kas katra ieguvusi astoņus punktus. Dienvidkoreja ar 9,17 punktiem ir 49. vietā, bet Austrālija ar 9,25 punktiem ir 50. vietā. 53. vietā ir Itālija, kam piešķirti 9,75 punkti. Irāka līdz Sadāma Huseina režīma gāšanai ar 37,50 punktiem bija 124. vietā, savukārt ASV okupētā Irāka, novērtēta ar 41 punktu, nokļuvusi 135. vietā. Krievija ar 49,50 punktiem ir 148. vietā, bet Baltkrievija ar 52 punktiem - 151. vietā. Vēl zemāk ir Ķīna - 161. vietā ar 91,25 punktiem. Saraksta noslēgumā 165. vietā ir Kuba ar 97,83 punktiem un Ziemeļkoreja 166. vietā ar 99,50 punktiem. Izveidos Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas padomi BNS 10/22/03 Četrus mēnešus pēc Rīgas vēsturiskā centra likuma stāšanās spēkā valdība otrdien akceptēja centra saglabāšanas un attīstības padomes izveidošanu. Vēsturiskā centra likums gan paredz, ka padome bija jāizveido triju mēnešu laikā pēc tā spēkā stāšanās, tātad, līdz 25.septembrim. Valdības noteikumi paredz, ka padomes sēdēm būs jānotiek vismaz reizi mēnesī un sēdēm nepieciešamos dokumentus gatavos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), bet jaunās institūcijas sēdes būs atklātas. Ministru kabinets otrdien arī apstiprināja padomes sastāvu. Tajā darbosies VKPAI vadītājs Juris Dambis, Rīgas kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājs Andis Cinis, pašvaldību ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Gunta Lukstiņa, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga, Rīgas Pilsētplānošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Strancis, Attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams un citi speciālisti. Saeimas šovasar pieņemtais likums paredz, ka turpmāk jaunu ēku būvniecība vēsturiskajā centrā iespējama tikai pēc arhitektūras konkursa un projektu izvērtēšanas padomē, kam būs arī jāizvērtē ieceres par ēku rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu. Pret tik plašām pilnvarām padomei iebilda Rīgas dome, kas uzskatīja tās izveidošanu par pašvaldības tiesību ierobežojumu un apstrīdēja vairākus Rīgas vēsturiskā centra likuma punktus Satversmes tiesā. Saeima Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, kuru iepriekš Valsts prezidente nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai, galīgajā lasījumā pieņēma maija beigās. Parlaments ņēma vērā dažus prezidentes un domes ierosinātos labojumus, taču noraidīja visus pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera ierosinājumus. Likums noteic, ka Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu. BB prāvā veiks audio ierakstu NRA 10/22/03 Rīgas apgabaltiesā vakar tā arī netika panākta vienošanās par to, kādā kārtībā Bankas Baltija (BB) lietā būtu jāuzklausa tiesājamie un liecinieki. Puses vienojās vienīgi par to, ka tāpat kā iepriekšējā tiesas sēdē būtu veicams sēžu audioieraksts. Pēc apsūdzības raksta nolasīšanas neviens no tiesājamajiem sevi par vainīgu neatzina nevienā no inkriminētajiem pantiem. Bijušais BB uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents izteicās, ka viņam tikai daļēji saprotama apsūdzība: "Es saprotu, ko ar pantu par kaitniecību saprot kriminālkodeksa izpratnē, bet neizprotu, kā prokuratūra manā bankas darbības laikā saskatījusi nolūku graut Latvijas Republikas finansu sistēmu." Prokurors Juris Pēda uzskatīja, ka sākotnēji jānopratina visi tiesājamie par visām inkriminētajām epizodēm (81), bet pēc tam jāizsauc uz tiesu liecinieki alfabēta secībā, kā tas tika darīts iepriekšējā lietas iztiesāšanas reizē. Tādam viedoklim kategoriski nepiekrita advokāti un tiesājamie. A. Laventa advokāte Irina Kauke uzsvēra, ka krimināllieta un pati apsūdzība ir ļoti komplicētas, tāpēc tiesājamie un liecinieki būtu pratināmi secīgi par katru epizodi atsevišķi - advokāte sagatavojusi sarakstu, kādā secībā būtu izskatāmas epizodes un kuri liecinieki būtu izsaucami par konkrētu epizodi. Arī tiesājamie A. Lavents, bijušais bankas prezidents Tālis Freimanis un SIA Birojs L&A vadītājs Alvis Līdums apgalvoja, ka iepriekšējā lietas izskatīšanas laikā process bijis ļoti juceklīgs, jo liecinieki saukti pēc alfabēta un bijis grūti saprast un iegaumēt, par kuru epizodi liecības tiek sniegtas un vai visas apsūdzības epizodes ir izskatītas. Savukārt prokurors norādīja, ka lietā ir liecinieki, kuri snieguši liecības pat par 18 epizodēm, un tādā gadījumā šie liecinieki būtu saucami uz tiesu 18 reizes. Aizstāvības puse piekrita vienīgi prokurora viedoklim par to, ka paralēli tiesas sēdes protokolam būs nepieciešams veikt arī tiesas zālē notiekošā audioierakstu. Tā kā tiesnesis šodien audioieraksta veikšanu nevarēja nodrošināt, tiesas sēde tika pārtraukta un turpināsies šodien. Tad tiks izlemts arī jautājums par pierādījumu pārbaudes kārtību. Latvijā visaugstākais datorpirātisma līmenis Baltijā NRA 10/22/03 Kaut arī pēdējos sešos gados novērojams, ka datorprogrammu pirātisma līmenis pamazām sarūk, Latvijā tas joprojām ir visaugstākais no visām Baltijas valstīm. Pieaugusi arī tirdzniecība ar nelegāliem mūzikas ierakstiem, videoierakstiem un videospēlēm, liecina informācijas tehnoloģijas nozares tirgus pētījumu aģentūras IDC veiktais pētījums. Valstīm, kur patlaban ir augsts datorprogrammu pirātisma līmenis, ekonomiskais ieguvums pēc šī līmeņa samazināšanas procentuāli ir lielāks nekā tajās valstīs, kur datorprogrammu pirātisma līmenis ir zemāks. Prezentējot IDC pētījuma datus, Business Software Alliance (BSA) izpilddirektors Sandis Voldiņš sacīja, ka Latvijā datorprogrammu pirātismu var samazināt, izglītojot sabiedrību, apkarojot organizēto noziedzību un ieviešot stingrāku valsts politiku. Ja Latvijā izdotos pirātisma līmeni samazināt par 10%, tiktu radītas 595 jaunas darba vietas, nodokļu ieņēmumu pieaugums būtu 8 miljoni ASV dolāru, savukārt iekšzemes kopprodukta pieaugums būtu 77 miljoni ASV dolāru. Līdz šim laikam kopš 1996. gada datorprogrammu pirātisma līmenis Latvijā ir samazinājies par 32%, un tas veicinājis programmatūras industrijas izaugsmi un radījis 2100 jaunas darba vietas. Atbalsta 72 kultūras projektus NRA 10/22/03 Šā gada otrajā kultūras projektu finansēšanas konkursā Rīgas domes atbalstu guvuši 72 projekti par kopējo summu 72 051 lats. To vidū ir arī četri Ojāra Vācieša gadam veltīti kultūras projekti. Pavisam Rīgas domes kultūras projektu finansēšanas 2003. gada otrajam konkursam bija iesniegti 164 projekti par kopējo summu 474 901 lats. Tas gan nav lielākais šādos konkursos iesniegto projektu skaits, taču to kvalitāte bijusi laba, atzina domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Šoreiz visvairāk bijis iesniegts ar mūziku saistīto projektu, mazāk - kino nozares ieceru. To D. Īvāns saistīja ar faktu, ka tieši projektu iesniegšanas laikā kinoļaudis gatavojušies Lielā Kristapa balvu pasniegšanai - acīmredzot dokumentālisti sasparojušies šim pasākumam, un šīs jomas projekti vairāk tiks iesniegti 2004. gada pirmajam konkursam. Rīgas domes Kultūras pārvaldes direktore Diāna Čivle stāstīja, ka parādījusies satraucoša tendence - pašvaldības konkursam tiek iesniegts aizvien vairāk valsts līmeņa konkursu, turklāt - sākot no lūgumiem valsts pasākumu atbalstam līdz pat iestādes fasādes remontam. "Daudzām iestādēm tas nav projekts, bet gan izdzīvošanas jautājums. Tas uzrāda aktuālo problēmu, ka daudzas kultūras iestādes cieš no līdzekļu nepietiekamības," uzskata D. Čivle. D. Īvāns informēja, ka iesniegtajiem kultūras projektiem prasīts līdzfinansējums vismaz 25 procentu apjomā. Priekšroka dota tiem projektiem, kam bijusi lielāka saistība tieši ar galvaspilsētas norisēm. Iespējams, dažiem projektu autoriem būs nozīmīgs arī pavisam neliels pašvaldības finansiālais atbalsts, jo tādējādi iespējams pretendēt uz starptautisko fondu atbalstu - pasaulē ir liela nozīme tam, ka valsts vai pašvaldība izrādījusi atbalstu attiecīgajam projektam, klāstīja D. Īvāns. Savukārt D. Čivle īpaši izcēla dažus projektus, kas papildina valsts kultūras programmu. Piemēram, dome finansiāli atbalstījusi četrus projektus par kopējo summu 10 400 lati, kas saistīti ar dzejnieka O. Vācieša jubilejai veltīto pasākumu ciklu. To vidū ir arī finansiāli pats apjomīgākais projekts - Dailes teātra muzikālajai izrādei Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts korim un klavierēm tiks piešķirti 4900 lati. Uzziņa Rīgas domes kultūras projektu finansēšanas 2003. gada otrā konkursa finansiāli ietilpīgākie projekti: Ārzemju mākslas muzejs. Ilmāra Blumberga un Ivara Runkovska projekta Zīmējumi ir kastītē noslēdzošais posms - izstādes iekārtojums 1456 lati Andris Veismanis. J. S. Baha Ziemassvētku oratorijas atskaņojums Rīgas Doma baznīcā 1500 latu Agra Daņiļeviča deju skola. Muzikāls uzvedums visai ģimenei Viena asins tev un man pēc R. Kiplinga Džungļu grāmatas motīviem 2500 latu Latvijas koncertdirekcija. Diriģenta Māra Kupča koncerts no cikla Portretu galerija Vāgnera zālē 1500 latu Latvijas Nacionālais teātris. Muzikālā izrāde Sasiesim astes, veltīta dzejnieka Ojāra Vācieša jubilejai 2000 latu Jaunais Rīgas teātris. Garā dzīve (darba nosaukums Atslēga no dzīvokļa, kura vairs nav) 2000 latu Latvijas Dailes teātris. Muzikāla izrāde Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts korim un klavierēm 4900 latu Latvijas Kinoproducentu asociācija. Dokumentālā filma Likteņa izredzētā par mākslinieci Valentīnu Zeili 2156 lati SIA Teātris TT. Videofilma Tiritomba jeb Zelta zivtiņa 2195 lati Ojāra Vācieša memoriālais muzejs. Multimediju disks Ojārs Vācietis 2000 latu Izdevniecība Musica Baltica. Dziesmu svētku mazās enciklopēdijas izdošana 1500 latu Austras fonds. Tautas tradīciju apguves projekts Gadskārtas 2000 latu Pasaules mūzika. Starptautiskais mūsdienu tautas mūzikas festivāls 2000 latu Latvijas un Slovākijas biedrība Kāne & K. Konkursfestivāls Šans molodim 2003 1500 latu Tautas frontes muzeja sabiedriskā padome. Baltijas valstu atmodas 15. gadadienai un Latvijas valsts 85. gadadienai veltīta izstāde Latvijas Atmoda (arhīvu dokumenti par Latvijas Republikas neatkarības vēsturi) 2000 latu Tirgos nedrīkstēs pārdot cigaretes NRA 10/22/03 Valdība atbalstījusi grozījumus likumā par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu, paredzot aizliegt tabakas izstrādājumu pārdošanu teritorijās, kurām ir piešķirts tirgus statuss. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai. Rīgas Centrāltirgus sabiedrisko attiecību speciālists Gunārs Klēģers apgalvoja, ka Centrāltirgus administrācija vienmēr iespēju robežās ir atbalstījusi kontrabandas izskaušanu Centrāltirgus teritorijā. "Cerams, ka šis lēmums tiešām sekmēs nelegālo preču tirdzniecības izskaušanu," uzsvēra G. Klēģers. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas rīcībā esošo informāciju no kopējā cigarešu mazumtirdzniecības apjoma tikai aptuveni 10 līdz 15 procenti tiek realizēti tirgos. Vienlaikus šajās teritorijās ir izplatīta tirdzniecība neatļautās vietās. 2002. gadā reģistrēti 230 pārkāpumi, šā gada pirmajā pusgadā - 236 administratīvie pārkāpumi. Trešdaļa no tabakas izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijas noteikumu administratīvajiem pārkāpumiem tiek reģistrēti Latvijas pilsētu un rajonu tirgos, turklāt administratīvo pārkāpumu skaits pieaug. Likumprojekts paredz aizliegt tabakas izstrādājumu realizāciju teritorijās, kurām piešķirts tirgus statuss. Pēc Ekonomikas ministrijas domām, tas atbalstīs un atvieglos tiesībaizsardzības institūciju darbu cīņā ar kontrabandas tabakas izstrādājumu realizāciju, kā arī samazinās tabakas izstrādājumu kā atkarību radošu vielu pieejamību. Ministrija prognozē, ka aizliegums tirgos pārdot tabakas izstrādājumus veicinās tirdzniecību ar pārtiku, īpaši ar lauksaimniecības produkciju, kas tradicionāli ir tirgos realizējama prece.