K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 320: 2003. g. 30.oktobris - 5. novembris Eiropas Savienība Eiropas nauda nenāks viegli NRA 10/31/03 Pat tad, ja informācija par Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmantošanas iespējām ir pietiekama un visiem brīvi pieejama, to iegūt var, tikai par to interesējoties, aktīvi un regulāri sekojot līdzi jaunumiem, kas saistīti ar šo tēmu, seminārā Eiropas nauda uzņēmējdarbības attīstībai paziņoja ES informācijas centra direktors Artis Puriņš. Tiesa gan, valdības institūcijas ar jaunumiem jau paguvušas iemest pirmo darvas karoti potenciālajā ES līdzekļu medus mucā. Finanšu ministrija atzinusi, ka reāli nākamajā gadā Latvija varētu piesaistīt tikai trešo daļu no pieejamiem ES struktūrfondu līdzekļiem - proti, tikai 40 miljonus latu. Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis gan mierina, ka viena gada naudas summa Latvijai jāiztērē trijos gados. Tā kā nākamā gada budžeta projektā paredzētā summa ES struktūrfondu projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai ir tuva plānotajiem 40 miljoniem latu, ministrs uzskata, ka satraukumam nav iemesla. Faktam, ka valdība pagaidām ne tuvu nav gatava ES finansējuma apgūšanai, savā jaunākajā Baltijas makroekonomikas apskatā uzmanību pievērsusi a/s Hansabanka finanšu tirgus daļa Hansabank Markets. Banka atzīst, ka tautsaimniecības attīstība un investīciju ieplūšana Latvijā lielā mērā būs atkarīga no ES fondu apguves. Taču jau šobrīd paredzams, ka ES fondu līdzekļu ieplūde 2004. gadā varētu noritēt lēnāk, nekā paredzēts. Problēmas varētu radīt tas, ka aizkavējas administratīvās sistēmas izveide. Budžeta situāciju apgrūtina laika nobīde starp maksājumu veikšanu ES budžetā (gada pirmā puse) un ES fondu līdzekļu saņemšanu (gandrīz gada beigas). Pastāv arī šaubas par līdzfinansējuma pieejamību, piemēram, pašvaldību līmenī. Tas varētu nozīmēt, ka lielākā daļa no ES piešķirtajiem līdzekļiem tiks izmantoti 2005. un 2006. gadā, uzskata Hansabank Markets. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme paziņojusi, ka uzņēmējiem pašlaik nav skaidrs, uz cik lielu daļu ES strukturālo fondu līdzekļu nākamajā gadā viņi var pretendēt, jo vēl arvien nav zināms līdzekļu sadalījums starp valsti, pašvaldībām un uzņēmējiem, ziņo BNS. Viņa norādīja, ka būtu atklāti jāpasaka, cik līdzekļu varētu sadalīt atklātajos projektu konkursos, kuros var piedalīties uzņēmumi, un cik piešķirs valsts virzītiem projektiem. "Var sanākt, ka ministrijas paņems lielāko daļu naudas un pārējiem paliks tikai saslaukas," norādīja konfederācijas pārstāve un izteica nožēlu, ka pie projektiem neviens nevēlas strādāt. Savukārt V. Dombrovskis uzsver, ka, sākoties projektu pieteikšanai, būšot skaidras arī tendences, kādiem mērķiem nauda tiek prasīta. Lielāko daļu finansējuma izsniedz ES dalībvalstu nacionālās un reģionālās institūcijas, un tikai nelielu daļu - Eiropas Komisija. Līdz ar to uzņēmējiem būs pieejami divi maki, no kuriem iespējams iegūt finansējumu saviem projektiem. Viens no tiem atradīsies Latvijā, otrs - Briselē, un "tos abus jācenšas maksimāli izmantot", uzsvēra A. Puriņš. ES finansējums, ko izsniedz dalībvalstīs, iedalās kopējā lauksaimniecības politikā un strukturālajā politikā. ES finansējums, ko izsniedz ES institūcijas, paredzēts zinātnei un pētniecībai, izglītībai un apmācībai, videi, patērētāju tiesību aizsardzībai, informācijai un ES ārējās politikas īstenošanai. Pastāv divi ES naudas izmantošanas veidi. Pirmkārt, ES finansējumu iespējams saņemt neatmaksājamas palīdzības veidā kā grantus (līdzīgs piemērs pašlaik ir SAPARD finansējums). Otrā iespēja ir piedalīties ES finansējuma izlietošanā kā piegāžu, darbu, pakalpojumu sniedzējiem jeb konkursizsolēs. Kā galvenos informācijas avotus par ES finansējumu A. Puriņš minēja masu medijus, specializēto literatūru, institūcijas, kuras administrē ES finansējumu, informācijas centrus un to rīkotos pasākumus, kā arī internetu. Vislabākais konkrētas informācijas avots tomēr ir institūcijas, kuras administrē ES finansējumu, turklāt tas ir arī pirmais solis projekta tālākai lobēšanai. Arī internetu A. Puriņš minēja kā vienu no labākajiem informācijas avotiem un norādīja: "Ja ir vēlēšanās strādāt ar ES finansējumu, tad ar internetu uzņēmējiem jābūt uz tu." Finanšu ministrijas ES fondu departamenta vecākā referente Sigita Pušpure uzņēmējiem skaidroja, ka pēc nākamā gada 1. maija Latvijai būs pieejami četri ES struktūrfondi. Eiropas reģionālā attīstības fonda mērķis ir atbalstīt attīstības un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanu reģionos. Šā fonda finansējums galvenokārt paredzēts infrastruktūras, ražošanas un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai. Eiropas Sociālais fonds paredz mazināt diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū. No šā fonda līdzekļiem veicamas investīcijas izglītības sistēmā un profesionālajā izglītībā. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds atbalsta lauksaimniecības pārstrukturizēšanu un veicina lauku attīstību. Pieejams būs arī zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments. Pašlaik apstiprināšanas procesā atrodas attīstības plāns, kas ir Latvijas valdības stratēģija un prioritātes no 2004. līdz 2006. gadam, lai veicinātu sociālekonomisko apstākļu izlīdzināšanu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu. Šo stratēģiju izstrādā Latvija, bet apstiprina Eiropas Komisija. Attīstības plānu turpinās programmas papildinājums, kas detalizētāk skaidros pasākumus un aktivitātes, noteiks projektu atlases kritērijus, sagaidāmos rezultātus un to sasniegšanas indikatorus. Struktūrfondu naudas izmantošanai noteiktas sešas prioritātes: līdzsvarotas attīstības veicināšana, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana, cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana, ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana un tehniskā palīdzība. S. Pušpure norādīja, ka uzņēmēji jau var sākt gatavot projektus, bet projektu pieteikumus varēs iesniegt no nākamā gada 1. maija. Eiropā par prioritāti atzīst satiksmes drošību NRA 10/30/03 Eiropas transporta ministru padomes neformālajā sanāksmē, kas nedēļas nogalē notika Itālijā, Veronas pilsētā, par galveno tuvākā laika prioritāti noteikta ceļu satiksmes drošība. Pagājušajā gadā Eiropas Savienības (ES) valstīs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši aptuveni 40 000 cilvēku. Ņemot vērā 2004. gadā gaidāmo ES paplašināšanos, pat visoptimistiskākās prognozes neļauj cerēt, ka nākamgad šis skaitlis varētu būt mazāks par 50 000 cilvēkiem. Neformālās tikšanās laikā ministri un ministru pārstāvji parakstīja dokumentu, kas paredz Veronas deklarācijas sagatavošanu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarma Kočāne. Šajā deklarācijā tiks noteikti tehniskie, izglītojošie un kontrolējošie pasākumi, kas jāveic ES valstīm, lai panāktu radikālu satiksmes drošības situācijas uzlabošanos. Šo dokumentu plānots akceptēt decembrī, kad notiks Eiropas transporta ministru padomes oficiālā sēde. Par prioritāriem pasākumiem ES mērogā ir atzīta ceļu drošības novērošana Eiropas mērogā, bīstamāko maršrutu apzināšana un cilvēku informēšana par tiem, ceļu tīkla drošības standarta uzlabošana, pasākumi mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības palielināšanā, ceļu satiksmes kultūras propagandēšana un skolas vecuma bērnu apmācīšana satiksmes drošības un satiksmes kultūras jautājumos, kā arī transportlīdzekļu drošību uzlabojošu tehnoloģiju izplatīšana. Neformālās tikšanās laikā ES dalībvalstu un kandidātvalstu pārstāvji dalījās pieredzē par paveikto satiksmes drošības jomā. Itālijā pirms gada ieviesta pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, un rezultātā satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaits samazinājies par 25 procentiem. Arī Polijā pēc uzskaites punktu sistēmas ieviešanas avāriju skaits samazinājies vairāk nekā par 20 procentiem. Kā zināms, Latvijā pārkāpumu uzskaites punktu jeb soda punktu sistēmu plānots ieviest 2004. gadā. Savukārt Somija pret pārkāpējiem cīnās, palielinot sodu apmērus - šajā valstī sods par satiksmes noteikumu pārkāpumiem naudas izteiksmē ir piecas reizes augstāks nekā vidēji ES valstīs, turklāt tas ir atkarīgs no pārkāpēja ienākumu līmeņa, tas ir - jo cilvēks turīgāks, jo sods lielāks. Apstiprināti 32,8 miljoni eiro Latvijas vides projektiem BNS 11/01/03 Eiropas Komisija apstiprinājusi ISPA fonda finansējumu vides sektora projektiem, kopējā projektu summa ir 32,8 miljoni eiro, no tiem 22,8 miljoni ir ISPA fonda finansējums, žurnālistus informēja vides ministrs Raimonds Vējonis. Nauda piešķirta diviem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektiem, kas ļaus izveidot modernus reģionālos sadzīves atkritumu poligonus un rekultivēt esošās izgāztuves Austrumlatgales un Dienvidlatgales reģionā. Tāpat līdzekļi piešķirti tehniskās palīdzības projektam, kurā ietilpst Salacas upes baseina apsaimniekošanas plāna izstrāde, Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Ventspils investīciju projektu un konkursu dokumentācijas sagatavošana. Tāpat tehniskās palīdzības projekts paredz sagatavot projektus Zemgales reģiona pašvaldību ūdenssaimniecības modernizācijai un ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstībai Austrumlatvijas upju baseina pašvaldībās. Latvijas tulki darbam ES gatavojas pakāpeniski NRA 11/03/03 Latviešu valoda Eiropas Savienības (ES) institūcijās jau no nākamā gada būs viena no divdesmit darba valodām. Dzimtās valodas lietošana ir viena no spilgtākajām ES demokrātijas iezīmēm. Tomēr Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu. Visspilgtāk valodu dažādība izpaudīsies Eiropas parlamentā - institūcijā, kas ir uzticīga principam, ka ikvienam, ne tikai augsti izglītotajiem un tiem, kuriem ir ķēriens uz valodām, ir tiesības kļūt par parlamentārieti. Vienīgā prasība - tikt ievēlētam. Ikviens Eiropas parlamenta deputāts var izteikties dzimtajā valodā un būt pārliecināts, ka pārējie deputāti viņu saprot. Arī katram ES pilsonim ir iespējas lasīt visus oficiālos dokumentus dzimtajā valodā. Ziņu aģentūra Reuters paredzamo valodu pieaugumu paplašinātajā Eiropas parlamentā raksturo kā moderno Bābeles torni. Tikai atšķirībā no tā parlamentārieši var runāt arī tikai vienā - savā dzimtajā - valodā un būt droši, ka viņus sapratīs, aģentūrai saka Patriks Tvaidls, atbildīgais par parlamenta tulkošanas servisa sagatavošanu ES vēsturē lielākajai paplašināšanai. Eiropas parlamentā nākamgad skanēs jau 20 dažādas valodas un katra no tām tiks tūlīt arī pārtulkota, jo parlamentāriešu lēmumi, sākot no Maltas līdz pat Somijai, ietekmēs aptuveni 450 miljonu ES iedzīvotāju dzīvi. Vienīgā no jaunajām dalībvalstīm, kura neienesīs ES institūcijās vēl vienu valodu, ir Kipra, jo grieķu mēle jau ir ES oficiālā valoda. Rezultātā ir iespējamas 380 valodu kombinācijas. "Nav otras tādas starptautiskas organizācijas, kas varētu pat sapņot par šādu darbošanos," uzsver P. Tvaidls. ES priekštecēs - Eiropas Ogļu un tērauda kopienā un Eiropas Ekonomiskajā kopienā -, kad tajās bija sešas dalībvalstis un četras valodas, bija iespējamas 12 valodu kombinācijas. 1973. gadā, paplašinoties kopienai, valodu rindai pievienojās arī dāņu un angļu mēle. Arī Īrijas un Luksemburgas iedzīvotāju valodas ir oficiālās ES valodas un tajās tiek tulkoti ES likumi, taču tās netiek lietotas parlamentā kā darba valodas. Kopš 1995. gada paplašināšanās ES ir 11 darba valodu. Ik darba dienu parlamentā nepieciešami 300-500 tulki, kam parasti ir jābūt spējīgiem uz savu dzimto valodu tulkot vismaz no trim svešvalodām. Paredzēts, ka tiks lietoti gan tulkojumi uz dzimto valodu un no tās (žargonā sauc par retour sistēmu), gan arī tā dēvētā relay sistēma, kad viena valoda tiek tulkota, izmantojot starpniekvalodu, piemēram, angļu, franču vai vācu. Eiropas parlaments nākamā gada ES paplašināšanai ir gatavojies pēdējos septiņus gadus, sadarbojoties gan ar universitātēm Austrumeiropā, gan arī organizējot valodas kursus un darba vizītes Briselē un Strasbūrā. P. Tvaidls atgādina, ka igauņu, latviešu un lietuviešu valodu oficiālais statuss starptautiskajās attiecībās parādījās samērā nesen, pirms tam tika lietota krievu valoda. "Atrast tulkus ar atbilstošām valodas zināšanām nebija viegli. Tomēr, neraugoties uz to, 2004. gadā latviešiem un maltiešiem būs tiesības saņemt tādus pašus tulkošanas pakalpojumus kā francūžiem, vāciešiem un angļiem," saka P. Tvaidls. "Manas valodu zināšanas nav tās labākās. Novērotājiem nav palīgu, tomēr partija nāca pretī, un tagad man ir palīgs un tulks vienā personā," Neatkarīgajai stāsta Andis Kāposts (Zaļo un zemnieku savienība), viens no Latvijas novērotājiem Eiropas parlamentā. Latvijas, tāpat kā pārējo nākamo ES dalībvalstu, pārstāvji parlamentā ir novērotāja statusā, taču pēc vēlēšanām nākamā gada vasarā parlamentā jau būs deviņi Latvijas parlamentārieši. "Nākamgad tulkos arī latviski, taču jau šogad parlamentā skanēja latviešu valoda, kad tajā ar uzrunu uzstājās Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga," atgādina deputāts, kurš jau publiski paziņojis, ka kandidēs Eiropas parlamenta vēlēšanās. A. Kāposts uzsver, ka neformālās tikšanās reizēs tomēr ļoti nepieciešamas ir vismaz angļu valodas zināšanas. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagaidām uz Latvijai paredzētajām 50 tulku un tulkotāju vietām ES pieteikušies tikai 43 kandidāti, bet juristiem-tulkotājiem paredzētajām 40 vietām - 29 cilvēki. Turklāt nav garantijas, ka tie, kas pieteikušies konkursam, to arī izturēs. "Prasības ir ļoti augstas. Tulkiem jau ir bijuši vairāki pārbaudījumi no deviņdesmito gadu vidus. Atsijāšana ir drakoniska, acīmredzot augsto prasību slava ir izplatījusies tulku vidū," kā vienu no iemesliem tulku kūtrumam min Ventspils augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns, asociētais profesors Jānis Sīlis. Tomēr būtiski ir objektīvie iemesli. Viņš uzskata, ka nopietni ar tulku sagatavošanu pagaidām nodarbojas Latvijas Universitāte un viņa pārstāvētā Ventspils augstskola, pārējās vēl neesot ieviesta kompleksa un vispusīga mācību sistēma. J. Sīlis, kurš pats ir pieredzējis tulks, saka - jauni spēki jāgatavo ar pilnu jaudu: "Tagad uz Briseli aizies pirmais ešelons, pamazām vēl aizbrauks nākamie. Daļa tulku, pieļauju, kļūs par ierēdņiem, pāries citā darbā. Atkal būs jāgatavo jauni spēki." Lai nodrošinātu informāciju par Eiropas Savienības (ES) tulkošanas dienestiem, Eiropas Komisijas tulkošanas ģenerāldirekcija šogad atvērusi pārstāvniecības visās kandidātvalstīs, izņemot Kipru. Eiropas Komisijas tulkošanas dienesta pārstāvniecības Latvijā vadītājs ir Konrāds Fūrmans. Jautāts, kāpēc Latvijā trūkst tulku, un, jo īpaši, juristu-tulkotāju, kas varētu strādāt ES institūcijās, viņš atgādina, ka Latvija nebūt nav unikālā situācijā tulku trūkuma ziņā - līdzīgas problēmas ir arī citām mazajām valstīm - Lietuvai, Igaunijai, Slovēnijai, Maltai. "Latviešu valodas lietotāju skaits ir mazs, un darba iespējas latviešu tulkiem līdz šim ir bijušas ierobežotas. Tāpēc arī nevarēja gaidīt, ka Latvijā būtu pietiekams skaits tulku jau 2004. gadā, kad Latvija pievienosies ES," saka K. Fūrmans. Šā iemesla dēļ tulkošanas dienestu latviešu nodaļas ES tiks veidotas pakāpeniski. Taču uz iespējām sagatavot augsti kvalificētus speciālistus viņš raugās ļoti optimistiski, par spīti tam, ka Padomju Savienības laikā nebija pašlaik nepieciešamās tulkošanas tradīcijas un tulki parasti mācēja vienu svešvalodu. K. Fūrmans uzskata, ka Latvijas pārvaldes institūcijām nākotnē jāvelta vairāk pūļu tulku mācību kursu paplašināšanai un pilnveidošanai, turklāt valstiskais atbalsts ir nepieciešams nekavējoties. "Viena no iespējām varētu būt, ka Baltijas valstu universitātes, kas māca tulkus, izveidotu kopēju tīklu, lai varētu pieteikties ES fondiem finansiāla atbalsta ieguvei," Neatkarīgajai pieļauj EK tulkošanas dienesta pārstāvniecības Latvijā vadītājs. "Lielāku pārliecību manī rada arī tas," viņš uzsver, "ka Latvijas tulki šobrīd apvienojas Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijā, lai aizsargātu savas intereses." J. Sīlis atklāj, ka šajā asociācijā apvienojušies jau 137 biedri un 7. novembrī paredzēta tās priekšsēdētāja ievēlēšana. *** Uzziņa Informācija par karjeras iespējām, par konkursiem un valodas režīmu - ES interneta lappusē ES personāla atlases sadaļā http:europa.eu.int/epso. Tulki un tulkotāji, kuri vēlas iegūt papildu informāciju, var sazināties ar dienesta pārstāvniecību Latvijā pa elektronisko pastu - dgt-riga@cec.eu.int. ES līmeni Latvija sasniegs 20-30 gadu laikā LETA 11/04/03 Latvijas attīstības ilgtermiņa galvenais mērķis ir nākamo 20-30 gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni uz iedzīvotāju, bet vidēja termiņa periodā panākt būtisku tā pieaugumu no pašreizējiem 35% līdz 52% no ES vidējā līmeņa 2010.gadā. To paredz Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes izstrādātā tautsaimniecības vienotā stratēģija. Lai sasniegtu ES vidējo dzīves līmeni, Latvijas IKP pieauguma tempiem vidējā termiņā jābūt 8%, bet ilgtermiņā 5%. Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes vadītājs Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers (LPP) šodien žurnālistiem atzina, ka Latvijas attīstības mērķus varēs sasniegt tikai, kopīgi sadarbojoties valsts institūcijām ar uzņēmējiem un sabiedrību, jo valsts viena nevar veicināt tautsaimniecības attīstību. Tautsaimniecības vienotā stratēģija ir izstrādāta, lai radītu uz tirgus saimniecību balstītu koordinētu tautsaimniecības politikas plānošanas mehānismu ekonomiskās attīstības paātrināšanai. Tā nosaka valsts politiku stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes ar vidēja un īstermiņa mērķiem un pasākumiem. Kā galvenais mērķis sociālās attīstības nodrošināšanā tiek izvirzīts uzdevums - nodarbinātības līmeni paaugstināt ilgtermiņā līdz 70%, bet vidējā termiņā līdz 65%. Savukārt bezdarba līmeni plānots samazināt līdz dabiskā bezdarba līmenim, kas vidējā termiņā būtu līdz 7%. Kopumā tautsaimniecības vienotajā stratēģijā iekļauti vairāk nekā 50 dažādi rādītāji. Par prioritātēm izvirzīti ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana, efektīvas un konkurētspējīgas nozares struktūras izveidošanas stimulēšana, kā arī sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns (LPP) šodien preses konferencē informēja, ka tautsaimniecības vienotās stratēģijas projekts ir nodots apspriešanai un papildināšanai sabiedrībā. Iecerēts, ka decembra sākumā stratēģijas plānu pēdējo reizi izskatīs tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padome, lai pēc tam to varētu iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā. Valdība stratēģiju varētu skatīt nākamā gada sākumā. Eiropas Savienība sammitā Krievijai prasīs parakstīt robežlīgumu ar Latviju Diena 11/05/03 ES un Krievijas partnerības un sadarbības līguma beznoteikumu attiecināšanu arī uz visām desmit jaunajām dalībvalstīm un Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu ES līderi prasīs, ceturtdien Romā tiekoties augstākā līmeņa sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sarunas gaidāmas arī par situāciju Čečenijā, Krievijas karaspēka izvešanu no Moldovas, Kioto līguma ratifikāciju, kā arī pēdējo nedēļu aktualitāti - apsūdzībām pret Krievijas lielākās naftas kompānijas JUKOS vadību. Kā atzina EK amatpersona, ES nebūs pārsteigta, ja Krievija vēlēsies runāt arī par mazākumtautību situāciju Latvijā un Igaunijā. Taču EK nostāja paliekot labi zināmā - tā uzskata, ka Baltijas valstīs notiekošā krievvalodīgo iedzīvotāju integrācija rit pareizi. Informācijā presei Eiropas Komisija nu jau atklāti norādījusi, ka Krievijai būtu svarīgi parakstīt robežlīgumus ar Latviju un Igauniju, lai pastiprinātu cīņu pret organizēto noziedzību un uzlabotu sadarbību robežuzraudzībā. ES arī gaida no Krievijas ātru sarunu pabeigšanu par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanas līgumu. Šie jautājumi ir netieši saistīti ar Krievijas vēlmi panākt bezvīzu režīma ieviešanu ar ES valstīm. Taču pagaidām pat netiek prognozēts laiks, kad bezvīzu režīmu varētu ieviest. "Gan Krievijā, gan tai apkārtējās valstīs vēl daudz jāpaveic, lai bezvīzu režīms būtu ieviešams, un mēs nezinām, kad viss būs izdarīts," žurnālistiem uzsvēra EK Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta Krievijas nodaļas vadītājs Gerhards Lohans. Paredzams, ka ES runās arī par partnerības un sadarbības līguma attiecināšanu uz visām jaunajām dalībvalstīm. Kā ziņots, Krievijas dome draudēja, ka līgumu, kas regulē ekonomisko sadarbību ar ES, Krievija varētu neattiecināt uz Latviju. Taču G.Lohans uzsvēra, ka Krievija nevar piemērot nekādus papildnoteikumus kādai valstij, jo līgums paredz sadarbību ar ES, vienalga cik valstu tajā būtu. Viens no sarunu punktiem, kas visvairāk interesē starptautisko sabiedrību, ir situācija Čečenijā. EK neslēpj, ka ir nopietni ziņojumi par cilvēktiesību pārkāpumiem, un cer dzirdēt no Krievijas politiskas perspektīvas miera nodrošināšanai šajā reģionā. ES grib runāt arī par JUKOS jautājumu, lai gan uzskatot to par Krievijas iekšēju lietu. Kā atzina EK ārējo lietu ģenerāldirektorāta preses sekretārs Djego Ojeda, šajā lietā notiekošais "ir tālu no tā, ko ES uzskatītu par pieņemamu", un tas liekot ar bažām raudzīties uz ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Vienas dienas sarunās Romā ar Krievijas augstākajām amatpersonām ES pārstāvēs EK prezidents Romāno Prodi, ES ārpolitikas pārstāvis Havjers Solana, ārējo attiecību komisārs Kriss Patens un prezidējošās valsts Itālijas premjers Silvio Berluskoni. EK norāda Latvijai uz pieciem nepadarītiem darbiem Diena 11/05/03 Eiropas Komisija (EK) pēdējā monitoringa ziņojumā pirms iestāšanās Latvijai norādīs uz pieciem nepadarītiem darbiem četrās jomās, kuru sakārtošanai tai turpmākajos mēnešos jāvelta nopietnākas pūles, liecina Dienas rīcībā esošais ziņojuma projekts. EK uzsver, ka joprojām nav padarīts viss, lai nodrošinātu izglītības diplomu atzīšanu citās valstīs, nav ieviestas savietojamas muitas un nodokļu uzskaites sistēmas un nav paredzēta kārtība, kā drošā veidā likvidēt dzīvnieku izcelsmes atkritumus. Neoficiāla informācija liecina, ka ziņojumā, ko publiskos trešdien, visvairāk jeb deviņus kritiskos punktus no EK saņems Polija. Sešas norādes būs Maltai, pa četrām - Slovākijai, Ungārijai un Čehijai. Igaunijai tās būs trīs, Lietuvai divas, bet tikai viena norāde - Slovēnijai. Latvijai EK norādījusi, ka jāpaveic pēdējie darbi personu brīvas kustības jomā, proti, jāsakārto likumdošana, lai izglītības iestāžu izdotie diplomi tiktu atzīti arī citās valstīs. Konkrēti ziņojumā norādīts uz problēmām medicīnas diplomu atbilstībā. Jaunums nav arī kritika divās citās jomās - ar citu valstu informācijas iekārtām savietojamu sistēmu ieviešanā muitā un ES atbilstošas sistēmas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu administrēšanā. Kā svarīgu jautājumu Komisija izcēlusi arī nesakārtotību pārnēsājamās spongiformās encefalopātijas (BSE) un dzīvnieku izcelsmes produktu jomā. Kā noskaidroja Diena, Latvijai tiek norādīts uz nepieciešamību atbilstoši ES standartiem iznīcināt dzīvnieku izcelsmes atkritumus, kuru nepareiza pārstrāde var izraisīt cilvēkiem un dzīvniekiem bīstamu infekciju izplatīšanos. Tie ir jāsadedzina speciālās iekārtās, bet, ja valstij tādu nav, jātransportē uz citu valsti, un Latvijā ne viena, ne otra lieta pašlaik darīta netiek. Kā Dienai atzina Latvijas vēstnieks ES Andris Ķesteris, visas EK uzsvērtās lietas rada problēmas mums pašiem, tāpēc mums pašiem arī būtu jāuztraucas, kā visu tomēr padarīt. Ja tās netiks sakārtotas līdz maijam, kad gaidāma ES paplašināšanās, var notikt arī tā, ka, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ar savu mājās iegūto izglītību nevarēs strādāt visās ES valstīs vai arī uzņēmējiem muitas punktu neatbilstības dēļ, iebraucot ES, var nākties arī turpmāk tērēt papildu laiku robežkontroles procedūrās. Visu sistēmu ieviešanai nauda gan ir piešķirta, taču līdz šim EK paudusi bažas, vai Latvija pagūs īstenot visas iepirkuma procedūras, kā arī atrast pienācīgi kvalificētus darbiniekus. EK pārstāvji līdz šim gan norādījuši, ka neredz iemeslus, kāpēc kāda valsts nevarētu visus trūkumus izlabot līdz iestāšanās brīdim. EK Latvijas ziņojumā minēs arī citas jomas, kurās tik asu problēmu gan nav, tomēr nepieciešami tālāki uzlabojumi. Lai gan kopumā likumdošana esot saskaņota, esot svarīgi sakārtot civildienesta struktūru, lai uzlabotu atklātību personāla vadībā un veicinātu aģentūru darba pārskata publiskošanu. Uzmanība esot jāvelta arī likumdošanai tieslietu jomā. Kā norāda EK, prioritātei jābūt arī korupcijas apkarošanai, īpaši sakārtojot juridisko rāmi un nostiprinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Trešdien ziņojumus oficiāli vēl apstiprinās Eiropas Komisija, bet pēc tam ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens ar tiem iepazīstinās Eiropas Parlamentu. Teju miljons ES kampaņai aizgāja griezdamies NRA 11/05/03 Vadības grupa Latvija Eiropā sagatavojusi ziņojumu par pirmsreferenduma tautas kampaņas sabiedrības informēšanas pasākumiem un piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu. Gandrīz miljona tēriņu lietderību vērtēs Valsts kontrole, Neatkarīgajai apliecināja premjera palīdze Kristīne Jučkoviča. Taču - nez vai kāds vairs vērtēs kādu neīstenotu anti ES projektu, par kuru tās iniciatori ar Neatkarīgo piekrita runāt tikai pēc referenduma. Tautas kampaņa pirms referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ilga 138 dienas un galvenā uzmanība, pēc vadības grupas domām, tajā tika veltīta sabiedrības informēšanai un diskusijas veicināšanai par Latvijas pievienošanos ES. "Tautas kampaņa bija īsta demokrātijas paraugstunda un arī pirmā reize, kad valdības atbalstītajos un finansētajos pasākumos tika piedāvāta iespēja izvērtēt vairākus, bieži vien atšķirīgus viedokļus," vadības grupa Latvija Eiropā lepni norāda ziņojumā Valsts kancelejai. Tā uzskata, ka kampaņas stratēģijā noteiktais uzsvars uz sabiedrības informēšanu bijis pareizs un darbojies efektīvi - par nobalsoja 69,9% referenduma dalībnieku. Tuvojoties 20. septembrim, strauji samazinājās svārstīgo skaits un tika panākta liela vēlētāju dalība referendumā - tajā piedalījās 72,5% no visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir vairāk nekā pēdējās Saeimas vēlēšanās. Vēl neizlēmušo pilsoņu skaits kampaņas laikā samazinājās no 18,20% janvārī līdz 10,9% septembrī, turpretī iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai ES tautas kampaņas pēdējā mēneša laikā palielinājies no 44,9% augustā līdz 55,8% septembrī, teikts ziņojumā. Vadības grupa uzskata, ka kampaņas laikā visām sabiedrības grupām tika sniegta objektīva un izsmeļoša informācija par ieguvumiem un riskiem, Latvijai iestājoties vai neiestājoties ES. Par īpaši svarīgu tikusi uzskatīta sabiedrības, katra indivīda uzrunāšana arī emocionālā formā. To veica noslēguma pasākums 19. septembrī Doma laukumā - Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna Mistērija par sapni un mīlestību, ko Doma laukumā noskatījās ap 10 000 skatītāju, bet Latvijas TV 1. programmas tiešraidē - 434 800 skatītāju. Premjera Einara Repšes palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča sacīja, ka sabiedrības intereses dēļ par vadības grupai piešķirtā miljona izlietojumu vadības grupas ziņojumu Valsts kanceleja nodos Valsts kontrolei neatkarīga novērtējuma veikšanai par tā lietderību. Kampaņas saturisko pusi varētu lūgt publiski izvērtēt Sabiedriski konsultatīvajai padomei. Tomēr Rēzeknē un Daugavpilī lielākā daļa balsstiesīgo balsoja pret. Daugavpilī par nobalsoja 30,94%, pret - 67,24%, Rēzeknē par 42,97% pret - 55,72%, Daugavpils rajonā par 48,43%, pret - 50,25%, Krāslavas rajonā par 48,06%, pret - 50,36%. Eiroskeptiķis Juris Paiders uzskata, ka šā iemesla dēļ vadības grupai par kampaņas īstenošanu pienākas neapmierinošs vērtējums. Viņš pieļauj arī, ka Latvijai naidīgi spēki varētu nākotnē manipulēt ar argumentu, ka Latgale nobalsojusi pret. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš domā - rezultāti Latgalē ir rūpīgi jāizvērtē, taču tikai pēc tiem nevar apgalvot, ka visa kampaņa nav izdevusies. "Referendums parādīja, ka pret lielā skaitā nobalsoja tieši cittautieši. Manuprāt, krievvalodīgajiem kampaņas laikā bija jābūt vienai no mērķa grupām. To, ka šī ir viena no riska grupām, jau nu gan varēja paredzēt," sacīja A. Kaktiņš. Īsi pirms referenduma reklāmas klipu veidošanu uzticēja reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka komandai, jo vadības grupa izteica neapmierinātību ar iepriekš tapušajiem klipiem. E. Stendzenieks kopumā izveidoja piecas reklāmas klipu variācijas, par kurām pats Neatkarīgajai lepni saka - tās bijušas "vienas no labākajām, kādas tik īsā laikā varēja sagatavot". Taču nedaudz vairāk nekā nedēļu pirms referenduma, kad pilnā sparā ritēja jauno reklāmu veidošana, viņš gan tik runātīgs vis nebija. Neatkarīgās rīcībā bija nonācis anti ES reklāmas projekts, par kuru vairāki avoti vēstīja, ka tā ir E. Stendzenieka iecere. Projekts ar nosaukumu Kustība EINĀRS (Eiropas ikdiena naivos ātri realitātē sauks) paredzēja, ka EINĀRS būs izklaidējoša akcija - realitātes šovs ar mērķi radīt "aizraujošu, elegantu un asprātīgu pretsvaru Latvijas valdības vienpusīgajai sajūsmai par Eiropas Savienību". Neatkarīgi no balsojuma rezultāta akcijai EINĀRS tās radītāji bija prognozējuši visnotaļ pozitīvas sekas, piemēram, ka "akcija izraisīs nemieru un drudžainu skraidelēšanu varas gaiteņos tautai par prieku un politiķiem par sodu, tādējādi darot ziņu raidījumus daudz interesantākus". Negatīva balsojuma rezultātā projekta autori paredzēja, ka "šovs kļūs vēl aizraujošāks (..). Turklāt, tas pierādīs pasaulei, ka Latvija nav tikai lūdzējs, kam visžēlīgi atļauts piekrist visām ES prasībām, un ka Latvijai piemīt vērā ņemama pašcieņa un šarmanta nekaunība". E. Stendzenieks pirms referenduma ne noliedza, ne apstiprināja, ka ir projekta autors, solot atbildēt tikai pēc tautas nobalsošanas. Tagad, jautāts, vai projektā EINĀRS ielikta viņa radošā doma, viņš atbildēja ar atklātu: "O, jā!" "Tas smīkņāšanas stadijā tika apspriests pie kafijas," atzīstas reklāmas speciālists. Tam, ka EINĀRS netika īstenots, bijuši vairāki iemesli, galvenokārt finanšu un laika trūkums. "Tas būtu bijis jādara prāvā izmērā, citādi paliktu tikai anekdotiskā līmenī," sacīja vīrs, kuram bija gods laika trūkuma apstākļos īstenot citu - pozitīvu - ES reklāmu projektu. Vadības grupas Latvija Eiropā vadītāja Ramona Umblija, taujāta, vai zinājusi par šo projektu, pirms reklāmu veidošanu pēdējā brīdī uzticēja veidot E. Stendzeniekam, Neatkarīgajai sacīja, ka par to dzirdot pirmo reizi. NATO, Gribīgo Koalīcija u.c. Robertsona izteikumos prezidente saskata ironiju PBLA 10/30/03 Lēmums par iespējamo iestāšanos NATO ir jāpieņem tikai Krievijai, pašai trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons. Šis lēmums būs atkarīgs tikai no pašas Krievijas, nevis no tā, kā pret to attiecas citas valstis," sarunā ar žurnālistiem trešdienas vakarā pavēstīja Robertsons. "Es neizslēdzu iespēju, ka Krievija kādu dienu iestāsies NATO, taču tikai pēc tās vēlēšanās." "To dramatisko notikumu gaismā, kas pasaulē notikuši pēdējo 15 gadu laikā, būtu muļķīgi kategoriski paziņot, ka Krievija nekad neiestāsies NATO. Tikai pirms desmit gadiem mana šīsdienas vizīte Krievijā būtu neiedomājama," sacīja Robertsons. Viņš ieradies Maskavā atvadu vizītē, jo šā gada beigās atstās NATO ģenerālsekretāra amatu. Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga uzskata, ka NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona nesenais izteikums par Krievijas iespējamo pievienošanos NATO uztverams kā ironisks. "Lords Robertsons ir cilvēks ar dziļu humora izjūtu un bieži lieto ironiju savos izteikumos," ziņu aģentūrai LETA sacīja V. Vīķe-Freiberga. Viņa norādīja, ka NATO ģenerālsekretārs oficiālās tikšanās reizēs vairākkārt uzsvēris, ka pirmais priekšnoteikums, lai vispār sāktu runāt par kādas valsts potenciālu dalību NATO, - šai valstij ir jāizsaka vēlme par tādu kļūt. "Dž. Robertsons uzsvēra, ka šādu vēlmi ne viņš, ne kāds cits no Krievijas puses līdz šim nav dzirdējis," piebilda prezidente. Putins slavē Krievijas un NATO uzlabotās attiecības LETA 10/31/03 Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien slavēja Krievijas un NATO attiecību pastāvīgu uzlabošanos, tiekoties ar aizejošo NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu. "Aizvien vairāk mēs jūtamies kā partneri, mēs viens otram esam vajadzīgi," viņš sacīja. "Joprojām ir daudz neatrisinātu problēmu, taču galvenais mērķis ir sasniegts - mūsu attiecību labā kvalitāte," sacīja Putins. Savukārt Robertsons cildināja Krievijas centienus pārvarēt saspīlējumu ar aliansi sakarā ar tās 1999.gada militāro operāciju Kosovā, kad Maskava iesaldēja attiecības ar NATO. "Krievija ir mainījusies, NATO ir mainījusies, un kopā mums var būt milzīga ietekme uz stāvokli pasaulē," sacīja NATO ģenerālsekretārs. Dienas laikā apmeklējot Krievijas armijas bāzi pie Maskavas, Robertsons uzsvēra, ka Krievijas un NATO bruņotajiem spēkiem vajadzētu tiekties uz "operatīvu savietojamību", jo tikai tas nodrošinās, lai abas pases spētu stāties pretī nākotnes izaicinājumiem. "Mūsu priekšā stājas kopīgi globālā terorisma draudi, un mums ir jābūt spējīgiem ātri un efektīgi strādāt kopā, lai atrastu risinājumu," sarunās ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Ivanovu. Tomēr problēmas Krievijas un NATO attiecībās saglabājas. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Čižovs pirms Robertsona vizītes izteicās, lai gan Maskava sadarbojas ar aliansi, "Krievija nekad nav slēpusi savu negatīvo attieksmi pret alianses paplašināšanos". Kā galvenais Maskavas iebildums bija Baltijas valstu uzņemšana NATO un bažas, ka pēc to uzņemšanas alianse šo valstu teritorijā izvietos savas karabāzes. Robertsons vizītē apliecināja Maskavai, ka NATO neizvietos savas militārās bāzes Baltijas valstīs. "NATO Pamatlīgumā un Romas deklarācijā NATO skaidri paziņoja par saviem plāniem. Mēs sniedzām Krievijai visus apliecinājumus attiecībā uz Baltijas valstīm un citām valstīm," trešdien sacīja Robertsons. Atklāj Audriņu trīsdimensionālo radaru BNS 10/31/03 Rēzeknes rajona Audriņu pagastā piektdien oficiāli atklās tālas darbības trīsdimensiju radaru "TPS- 117", kas iekļāvies Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmā. Radara svinīga atklāšana notiks 31.oktobrī plkst.12, informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs. Svinīgajā atklāšanas ceremonijā piedalīsies Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, ASV militārais atašejs Latvijā majors Metjū Āns (Matthew J. Ans), NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots, vietējo pašvaldību vadība un radara ražotāju - ASV kompānijas "Lockheed Martin" - pārstāvji. Ministru prezidents Einars Repše aizņemtības dēļ atteicies piedalīties svinīgajā pasākumā. Gaisa spēku (GS) Radiotehniskā bataljona komandieris Juris Pļaviņš BNS pastāstīja, ka radars sācis darbu un jau iekļāvies Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmā "Baltnet". Līdz ar to pašlaik Latvijas gaisa telpa tiek pilnībā kontrolēta. "Baltnet" sistēmā darbojas arī oktobra vidū Ventspils lidlaukā atklātais divdimensiju radars "ASR-7" un trešais, vēl no PSRS armijas mantotais radars, kas atrodas Lielvārdē. ASV ražotais 8 miljonus latu vērtais trīsdimensiju radars "TPS-117" atrodas Rēzeknes lidlaukā Audriņu pagasta teritorijā. Tas ļaus kontrolēt gaisa telpu 450 kilometru rādiusā un 30 kilometru augstumā. Audriņus par piemērotāko vietu radara uzstādīšanai atzina NATO ekspertu grupa. Valdība radaru iegādāties nolēma 2001.gada nogalē, un iecere to uzstādīt Audriņos izraisīja asus Rēzeknes rajona iedzīvotāju protestus - pret radara uzstādīšanu savākti apmēram 20 000 parakstu. Valdība piešķīrusi 100 tūkstošus latu Audriņu apkārtnes iedzīvotāju veselības pārbaužu projektam. No Irākas atgriežas pirmie trīs karavīri NRA 10/31/03 Šajās dienās pirmajiem trim starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas Irākā (OIF) Latvijas kontingenta (LK) karavīriem beidzies sešu mēnešu misijas termiņš dalībai OIF, tāpēc šodien pēc savu pienākumu nodošanas jaunajai OIF LK vadībai viņi atgriezīsies Rīgā. Šodien no misijas Irākā atgriezīsies LK komandieris majors Aivars Caune, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera militārais pārstāvis Irākā kapteinis Edijs Vēvers un NBS vienības Irākā apgādes un ekipējuma pārzinis virsseržants Rolands Rēderis. Latvija nevar stāvēt malā cīņā pret terorismu LETA 10/31/03 Latvija nevar atrasties nomaļus starptautiskajā cīņā pret terorismu, jo šā brīža starptautiskās drošības situācija nosaka valstu savstarpēju saistību, turklāt draudi drošībai ir kļuvuši neparedzami. Tā šodien, atklājot konferenci "NATO un pasaule pēc Sadama: transatlantisko attiecību nākotne", sacīja Sandra Kalniete. Kā uzrunā norādīja ministre, pēc "Aukstā kara" beigām daudzi apšaubīja NATO nozīmi, taču alianse pierādīja tās būtisko nozīmi konfliktu atrisināšanā Balkānu reģionā. Tā arī pierādīja, ka spēj veidot jaunas attiecības vecajos pretiniekos. "NATO ir paplašinājusi stabilitātes un kopīgo vērtību zonu, divreiz paplašinoties, un jau nākamās valstis klauvē pie tās durvīm," minēja Kalniete. Pievienojoties NATO, mūsu valstij pirmo reizi pēc tās neatkarības atjaunošanas būs stabilas drošības garantijas, norādīja ministre. "Latvijai un Eiropai vajadzīga alianse, kas ir vienota, sekmīga un spējīga pieņemt lēmumus un rīkoties. Latvija ir gatava stiprināt transatlantisko saiti starp abiem okeāna krastiem un uzsvērt NATO vienotības nepieciešamību. Tikai esot kopā, Eiropa un Ziemeļamerika būs gatavas stāties pretī jaunajiem drošības izaicinājumiem," sacīja Kalniete. Ministre norādīja, ka šobrīd draudi drošībai, piemēram, starptautiskais terorisms un masu iznīcināšanas ieroču izplatība, nav vienkopus saskatāmi kā agrāk, bet ir "izkaisīti un grūti paredzami". "Tiem, kas apšauba Latvijas nepieciešamību iesaistīties globālajā cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību, atbilde ir sekojoša: pasaule ir kļuvusi par mazāku vietu, un visas valstis ir savstarpēji saistītas. Mūsdienu teroristi uzbrūk visneparedzamākajos veidos un negaidītākajās vietās. Latvija nevar stāvēt malā," sacīja Kalniete. Pēc ministres vārdiem, ir dabiski, ka mainīgos apstākļos tiek apšaubīti tradicionālie starptautiskās drošības simboli. "Jaunā drošības vide lielā mērā mainījusi veidu, kā mēs raugāmies uz pasauli un savu drošību. Šo meklējumu apstiprinājums ir mainījis daudzu valstu un starptautisko drošības institūciju, tostarp NATO un ES, politiskās un militārās doktrīnas," viņa norādīja, piebilstot, ka, lai gan NATO sākotnēji tika radīta kolektīvajai aizsardzībai, šobrīd cīņa pret terorismu prasa jaunu pieeju. Ir svarīgi, lai Eiropa un ASV būtu vienotas izpratnē par NATO misiju un alianses nepieciešamību "iziet ārpus valstu robežām, ārpus NATO sākotnējai teritorijai", akcentēja ministre. "Aliansei jābūt gatavai doties uz vietām, no kurām nāk draudi. Citādāk var būt par vēlu," sacīja Kalniete. Runājot par Irākas atjaunošanu, ministre uzsvēra: "Latvijas humanitārais un militārais pienesums ir vissvarīgākais no mūsu ieguldījumiem pēc valsts neatkarības atjaunošanas." "Mēs esam nosūtījuši uz Irāku lielāko miera uzturēšanas spēku mūsu vēsturē, mēs esam gatavi dalīties savās zināšanās un pārejas pieredzē no totalitāra režīma uz demokrātiju. Latvijai totalitārās sistēmas un apspiestības pieredze nebija teorētiska. Mūsu pieredze bija praktiska - kā atjaunot likuma varu, kā ieviest demokrātiju un funkcionējošu ekonomiku un kā radīt pilsonisku sabiedrību mūsu valstī. Tāpēc Latvija dziļi izprot tās grūtības, ko šodien piedzīvo Irāka, un Latvija ir apņēmusies atbalstīt tās brīvību," sacīja Kalniete. Jau ziņots, ka šodien sabiedriskā organizācija LATO sadarbībā ar Konrāda Adenaura fondu organizē konferenci, lai apspriestu NATO nozīmi pēc Sadama Huseina režīma krišanas Irākā un diskutētu par transatlantisko attiecību attīstības scenārijiem. Apspriedes atklāšanā uzstājās arī NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Klauss Naumans un NATO ģenerālsekretāra vietnieks aizsardzības politikas plānošanā Džons Kolstons. Apaļā galda diskusijās piedalās ārpolitikas un drošības politikas eksperti no Ungārijas, ASV, Ukrainas, Krievijas, Horvātijas un Gruzijas. NATO PA norāda uz krievu preses neobjektivitāti NRA 11/03/03 Saeimas deputāts Guntis Bērziņš 27. oktobrī saņēma NATO Parlamentārās asamblejas (PA) ģenerālsekretāra Saimona Luna vēstuli, kurā pausts satraukums par asamblejas apakškomitejas vizītes atspoguļojumu krievu valodā iznākošajā presē, īpaši, laikrakstā Čas. "Nevaru runāt visu vizītes dalībnieku vārdā, tomēr uzdrošinos apgalvot, ka vizītes atspoguļojums krieviski rakstošajā presē, it īpaši laikrakstā Čas, bija tipisks piemērs šīs preses pārstāvju neobjektivitātei," vēstules noslēgumā raksta S. Luns. NATO PA ģenerālsekretārs norāda, ka viens no satraucošākajiem aspektiem ir dažu krieviski rakstošās preses pārstāvju neobjektīvais vizītes norises un deputātu viedokļu atspoguļojums - izteikumi citēti daļēji, turklāt tie tikuši izrauti no konteksta, atspoguļoti sagrozīti vai pat izdomāti. "Varu saskatīt vairākus piemērus, kur es pats esmu nepareizi citēts vai teiktais ir nepareizi interpretēts. Piemēram, es kategoriski noliedzu un nekādā gadījumā neesmu teicis: "Mēs nedzirdējām iedzīvotājus", tāpat neesmu sūdzējies, ka cilvēki, ar kuriem satikāmies, bija rūpīgi izvēlēti, lai izvairītos no tiem, kas varētu sniegt negatīvu viedokli," vēstulē raksta S. Luns. "Gluži otrādi," viņš norāda, "es paudu atzinību, ka mēs satikāmies ar plašu sabiedrības loku pārstāvjiem, ieskaitot arī divas vizītes uz mazākumtautību skolām." NATO PA Demokrātiskas pārvaldes apakškomisijas pārstāvju vizīte notika 22. un 23. septembrī. "Šā gada maijā, vienā no galvenajām NATO Parlamentārās asamblejas sesijām uzstājās Krievijas domes vicespīkere Ļubova Sliska, kura izteica pārmetumus par krievvalodīgo stāvokli Latvijā un Igaunijā. Lai arī oponējām viņas izvirzītajiem pārmetumiem, NATO PA nolēma, ka vajadzētu uz Latviju atsūtīt novērotājus," atgādina NATO parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs, Jaunā laika deputāts G. Bērziņš. Delegācija tikās ar parlamentāriešiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrū Rasbašu, īpašo uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku un citiem pārstāvjiem Latvijā. Viesi apmeklēja arī Rīgas 13. vidusskolu un Rīgas Ukraiņu vidusskolu. G. Bērziņš Neatkarīgajai noliedza, ka ļaudis un institūcijas, kurās notika tikšanās, būtu bijušas rūpīgi atlasītas, lai tikai izvairītos no negatīva viedokļa. Deputāts vēstuli pagājušajā nedēļā nosūtīja laikraksta Čas galvenajai redaktorei Ksenijai Zagorovskai. Viņa Neatkarīgajai atklāja, ka vēstulē minētie pārmetumi attiecas uz ārštata žurnālistes Natālijas Ļebedevas publikāciju. "Vēstule ir ļoti nekonkrēta, lūgsim, lai S. Luns konkretizē savas pretenzijas. Ja esam kļūdījušies, savu kļūdu labosim," sacīja Čas galvenā redaktore. Viņa pieļāva, ka neprecizitātes varētu būt saistītas arī ar tulkojumu. Deputāti Irākas skolu atjaunošanai saziedo 550 dolārus BNS 11/02/03 Atsaucoties uz Saeimas Ārlietu komisijas aicinājumu, deputāti Irākas skolu atjaunošanai saziedojuši 550 dolārus, un kopā ar naudas dāvanu uz tālo valsti aizsūtījuši arī informatīvus bukletus par Latviju un deputāta Leopolda Ozoliņa medikamentu firmas ziedes un aerosolus, BNS pastāstīja Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja "tēvzemiete" Inese Vaidere. Ārlietu komisijas vadītāja pastāstīja, ka Irākas skolām līdzekļus ziedojuši visi Ārlietu komisijas deputāti, izņemot deputātu no kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) Nikolaju Kabanovu. Līdzekļus atvēlējuši arī atsevišķi deputāti no citām komisijām. "Akcija, mūsuprāt, ir noritējusi ļoti veiksmīgi," vērtēja Vaidere. Viņa arī pauda patiesu prieku par komisijas priekšsēdētājas biedra Leopolda Ozoliņa (Zaļo un zemnieku savienība) iniciatīvu ne vien sniegt materiālu atbalstu skolām, bet arī parūpēties par Irākas iedzīvotāju un mūsu pašu karavīru veselību. Sūtījumā no Saeimas Irākas iedzīvotāji un karavīri saņems arī aerosolus un ziedes no medikamentus ražojošās Ozoliņa firmas SIA "Leopolds". Komisijas vadītāja pastāstīja, ka par deputātu saziedotiem līdzekļiem sarūpēti arī informatīvi bukleti par Latviju angļu valodā. "Lai Irākas bērni zinātu, no kurienes sūtījums ir atceļojis," skaidroja Vaidere. Viņa arī pastāstīja, ka Saeima īpašu sūtījumu sarūpējusi arī Irākā esošajiem Latvijas karavīriem. "Tuvojoties Latvijas proklamēšanas 85.gadadienai, nolēmām uz Irāku aizsūtīt valsts simboliku, lai karavīri valsts svētkus var godam atzīmēt," sacīja Vaidere. Visām trijām Latvijas karavīru nometnēm komisija sarūpējusi trīs lielus valsts karogus, kā arī vairākus mazus karodziņus. Ceturtdienas plenārsēdē Vaidere aicināja deputātus ziedot Irākas skolām. Vaidere norādīja, ka Irākā ir apgrūtinātas transportēšanas iespējas, tādēļ parlamentārieši nolēmuši vākt naudu, nevis ziedot mantas un jau nākamnedēļ līdzekļus ar Latvijas pārstāvju palīdzību cer nogādāt Irākā ar lūgumu tos izlietot tajā Irākas reģionā, kur atrodas Latvijas karavīri. Viņa arī pauda pārliecību, ka šāds žests veicinātu Irākas iedzīvotāju pozitīvu attieksmi pret Latviju. Latviešiem Irākā smaidījusi veiksme Diena 11/04/03 Latviešiem Irākā smaidījusi karavīra veiksme, jo, neraugoties uz uzbrukumiem koalīcijas spēkiem, Latvijas vienības tikai reizi iekļuvušas nopietnā tiešā apšaudē. Taču lodes uz viņu apmetnēm raidītas regulāri, pirmdien presei paziņoja Latvijas kontingenta komandieris majors Aivars Caune. Viņš kopā ar diviem virsniekiem ir pirmie, kas atgriezušies pēc pusgada dienesta Irākā. Novembra vidū viņiem sekos seši sapieri un 29 kravu apkalpes speciālisti, kas maijā devās uz dienestu Ziemeļirākā. Viņus nomainīs seši sapieri, jo, lai gan ASV vēlētos vairāk šo speciālistu, kurus atzīst par izciliem padomju ieroču un spridzekļu pārzinātājiem, Latvija vadoties pēc savām iespējām un vairāk sūtīt nedomā. Otrā Latvijas vienība, kas dien Irākas dienvidos, mainīsies februārī. "Es esmu lepns par mūsu karavīriem. Pirmajā apšaudes reizē viņi nodeva tā, ka divu minūšu laikā neviens no uzbrucējiem nebija atrodams. Es ierados īsi pēc tam, bet nevienam nebija bail patrulēt. Vietējam tulkam gan bija bail, tas ķēra pie sirds," par kontrolposteņa apšaudi netālu no Musaibas ciema septembrī stāsta A.Caune. Atšķirībā no igauņiem, kuri ASV spēku sastāvā dien Bagdādē un apšaudēs teju desmit guvuši dažādus ievainojumus, latviešiem pagaidām veicies - divi karavīri guvuši traumas ne ienaidnieka uguns, bet sadzīvisku negadījumu dēļ. A.Caune min, ka igauņu karavīru lielais ievainojumu skaits skaidrojams ne vien ar dienesta vietu - Bagdādi, bet arī faktu, ka viņiem jāpatrulē tirgū. Neesot izslēgts, ka, rotējot Latvijas karavīriem, kuri dien Kirkūkā un Hāšimijāšā, dienesta vietas var mainīties, bet Bagdāde tā nebūšot, jo latvieši dien poļu spēku sastāvā, bet Irākas galvaspilsētu kontrolē amerikāņi. ASV karavīru attieksmi Irākā A.Caune nodēvēja par pozitīvi agresīvu, proti, pie mazākajām aizdomām par draudiem viņi ņemot iniciatīvu savās rokās. Karavīri nejūtot īpaši atšķirīgu attieksmi pret sevi vai amerikāņiem - vietējie iedzīvotāji esot visnotaļ labvēlīgi. Bijušais vienības komandieris arī apgalvoja, ka ar ekipējumu un apgādi saistītās problēmas, kas atklājās tikai pēc latviešu otrās vienības ierašanās, kam trūka tuksneša formu, nebija piemērota lieluma bruņuvestu, nakts redzamības ierīču, patruļām piemērota transporta, esot gandrīz atrisinātas un palikuši tikai sīkumi. "Kad es ierados, mēs dzīvojām drupās un ēdām sauso barību," stāstīja majors. Vienība esot bijusi piemēroti ekipēta, tikai aprīkojums neesot bijis tik labs, kā karavīriem gribētos, bet kaujas spējām tas neesot bijis par traucēkli. Latviešu karavīru Irākā zināšanas par sprāgstvielām - izcilas LETA 11/03/03 "Mums bija izcilas zināšanas par tām sprāgstvielām, ar kurām nācās saskarties, atrodoties misijā Irākā. Mūsu zināšanas bija daudz augstākas nekā amerikāņiem," šodien žurnālistiem atzina starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas Irākā (OIF) Latvijas kontingenta (LK) komandieris majors Aivars Caune. Caune teica, ka dienests bija grūts, bet latviešu karavīri godam ir pierādījuši savu augsto profesionalitāti, vīrišķību un izturību. Vislielākā problēma, uzsākot misiju, bijusi pierašana pie higiēnas apstākļiem, jo trūcis dušas telpu. Komandieris stāstīja, ka, maijā ierodoties Irākā, bija ļoti karsts, kā jau tuksnesī - ļoti daudz putekļu. Tieši piesvīdušie formas tērpi un higiēnas apstākļi esot radījuši vislielākās problēmas. Patlaban gan situācija esot uzlabojusies un karavīriem ir gan tualetes ar ūdeni, gan arī dušas. Runājot par ekipējumu, kas latviešu karavīriem tika piegādāts krietni vēlāk par solīto, Caune norādīja, ka formas tērpi tiešo uzdevumu pildīšanai bija. Tomēr šis bruņojums nebija tik moderns, kā latviešu karavīri vēlētos. Nacionālo bruņoto spēku komandiera militārais pārstāvis Irākā kapteinis Edijs Vēvers žurnālistiem stāstīja, ka patlaban visi formas tērpi esot saņemti, trūkstot tikai dažu sīkumu, kas tikšot piegādāti tuvāko mēnešu laikā. Latviešu karavīriem vēl joprojām trūkst zeķu, T-kreklu, kā arī atbilstoša izmēra formas tērpu. Tā kā to piegāde ir atkarīga no amerikāņiem, patlaban netiek prognozēts, kad latvieši varētu ietērpties atbilstoša izmēra formas tērpos. Kā nepieciešamākās lietas karavīru dzīvei tuksnesī tiek minēti ūdens, pārtika un degviela. Komentējot karavīru drošību misijā, Caune atzina: "Tepat Latvijā ziemā ir bīstamāk uz galvas dabūt lāsteku, nekā Irākā, piemēram, tikt notriektam ar helikopteru." Caune tomēr piebilda, ka latviešu karavīriem nav iespēju un nepieciešamības veikt pārlidojumus misijas laikā. Nometņu apšaudes notiek gandrīz katru dienu, taču latviešu karavīri apšaudīti tikai vienu reizi - uz atklāta ceļa, braucot patrulēšanas automašīnā. Caune apgalvoja, ka nevienam karavīram šis notikums nav ieviesis bailes. Caune pieļāva, ka Igaunijas karavīriem nav paveicies, jo cietuši jau vairāk nekā 10 šī kontingenta karavīru. Pēc Caunes domām, šāda situācija izveidojusies, jo igauņu patrulēšanas zona ir tirgus, kur tiek tirgoti arī nelegāli ieroči, līdz ar to šī vieta ir bīstamāka. Iespējams, latviešu karavīri var tikt pārdislocēti arī uz citiem Irākas rajoniem, bet ne Bagdādi. Amerikāņi esot izteikuši vēlēšanos no Latvijas piesaistīt vairāk sapieru, taču mūsu armija var sagatavot tikai noteiktu skaitu šo speciālistu, tādēļ arī nākamajā rotācijā uz misiju Irākā dosies seši sapieri, toties netiks iesaistīti kravas speciālisti. Caune atturējās prognozēt Irākas valsts tālāko attīstību, jo tas neesot viņu kompetencē. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiek formēta jaunā Irākas armija, kuras apmācībā piedalās arī divi Latvijas karavīri. Savukārt Irākas jaunā policija esot gandrīz sagatavota. Saimniecība Atver Baltijā lielāko un modernāko daudzzāļu kinoteātri NRA 10/31/03 Šodien Rīgā, 13. janvāra ielā durvis ver Baltijā lielākais un modernākais daudzzāļu kinoteātris Coca-Cola Plaza, kurā ir 14 zāles ar 3000 skatītāju vietām. Vakar vakarā vēl netika parakstīti dokumenti par kompleksa nodošanu ekspluatācijā, taču darbs ēkas sagatavošanā turpinājās līdz rītam. Daudzzāļu komplekss ir lielākais Finnkino kinoteātru ķēdē un modernākais visā Ziemeļeiropā, apgalvoja īpašnieku kompānijas prezidents Timo Manti. Pēc kompleksa atklāšanas, piemēram, Helsinkos un Tallinā, kino apmeklējumu skaits gadā ir palielinājies 1,5-2 reizes. Ja tas notiks Rīgā, tad apmeklējumu skaits gadā no miljona varētu pieaugt līdz 1,6, bet teorētiski - pat līdz 2 miljoniem gadā. Jaunais komplekss nav noteicis šokējošas biļešu cenas - tās nepārsniedz trīs latus. Kinoteātru ķēdes Forum Cinemas lielākā kompleksa atklāšana iespaidos arī citu kinoteātru darbību. Vakar pēdējo dienu darbojās Oskars, bet Daile mainīs koncepciju, kļūstot par "viendolāra kinoteātri" (tajā par lētāku ieejas biļešu cenu demonstrēs vecākas filmas). Savukārt K. Sunī jau no šodienas saimniekos Kinogalerija. Valstij neesot jānodarbojas ar mērniecības pakalpojumiem NRA 10/31/03 Izvērtējot situāciju Latvijas mērniecības pakalpojumu tirgū, Konkurences padome (KP) secinājusi, ka nepieciešamas izmaiņas likumos, nosakot, ka mērniecības pakalpojumu sniegšana tiek nodota komercsabiedrībām, savukārt Valsts zemes dienests (VZD) tikai uzraudzītu procesu un izstrādātu normatīvos aktus. KP informācijas un ārējo sakaru daļa aģentūru LETA informēja, ka ierosinājumu izvērtēt situāciju Latvijas mērniecības pakalpojumu tirgū iesniegusi SIA Ģeodēzists, norādot, ka tajā pastāv nevienlīdzīgi konkurences apstākļi starp VZD un privātstruktūrām, jo tām ir pienākums veikt informācijas apmaiņu ar VZD, kā arī par maksu izmantot VZD sniegto datu un uzmērīšanas lietas pārbaudes pakalpojumu. Tādējādi privātstruktūru sniegtie pakalpojumi tiek sadārdzināti salīdzinājumā ar VZD reģionālo nodaļu pakalpojumiem. KP atzīst, ka VZD reģionālās nodaļas, sniedzot mērniecības pakalpojumus un saņemot par tiem maksu, uzskatāmas par tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Pēc VZD informācijas, VZD atrodas dominējošā stāvoklī zemes vienību robežu uzmērīšanas pakalpojumu (2002. gadā pēc uzmērītās platības tirgus daļa ir aptuveni 90,6%), kā arī topogrāfiskās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas tirgū (2002. gadā pēc uzmērītās platības tirgus daļa ir aptuveni 48,5%). Ņemot vērā VZD lielo tirgus daļu un faktu, ka VZD tiek finansēts arī no valsts budžeta, tam ir iespējams, nosakot cenas par pakalpojumiem, darboties neatkarīgi no konkurentiem, uzskata KP. KP secinājusi: nav pieļaujama situācija, ka VZD veido un uztur ģeodēziskās, kartogrāfiskās un kadastra informācijas sistēmu, izstrādā noteikumus un veic uzraudzības funkcijas mērniecības jomā, vienlaikus sniedzot arī mērniecības pakalpojumus. VZD kā valsts pārvaldes iestāde, kurai ir noteikta kompetence mērniecības jomā, atrodas privileģētākā stāvoklī, jo no citiem mērniecības pakalpojumu sniedzējiem tiek prasīta samaksa par ģeodēziskās, kartogrāfiskās un kadastra informācijas saņemšanu un par datu un uzmērīšanas lietas pārbaudi, atzīst KP. Šāds stāvoklis deformē konkurenci mērniecības pakalpojumu tirgū. Savukārt VZD uzskata Konkurences padomes atzinumu par juridiski nekorektu. VZD vērš uzmanību uz to, ka KP nav ievērojusi dienesta argumentus par mērniecības tirgus nesakārtotību tieši starp pašām komercsabiedrībām. Kā liecinot ārējo auditoru atzinumi, šajā jomā ik gadu apgrozībā ir vairāki miljoni latu pelēkās naudas, no kuras valstij netiek maksāti nodokļi. Pasniegtas gada balvas Dienas Biznesa TOP uzņēmums 2002 NRA 10/31/03 Dienas Biznesa gada balvas TOP uzņēmums 2002 pasniegšanas ceremonijā trešdien vairāki Latvijas uzņēmumi un to vadītāji saņēma Dienas Biznesa medaļas par sasniegumiem 2002. gadā, informēja Andris Morkāns, laikraksta Dienas Bizness komercdirektors. Balvas pasniegtas jau septīto reizi, un tās saņēma septiņi uzņēmumi un to vadītāji. Par lielāko apgrozījuma pieaugumu četru gadu laikā no 1998. līdz 2002. gadam balvu saņēma celtniecības uzņēmums SIA Refro. Nominācijā Uzņēmums vidējo tirdzniecības uzņēmumu grupā 2002. gadā balvu saņēma a/s Diāna no Ventspils, kā TOP uzņēmums lielo tirdzniecības uzņēmumu (apgrozījums virs 10 miljoniem latu) grupā 2002. gadā apbalvots veikalu tīklu īpašniece SIA VP Market, nominācijā Labākais uzņēmuma vadītājs Latvijā 2002. gadā balvas saņēma kokapstrādes uzņēmuma SIA BSW Latvia vadītāji - izpilddirektors Svens Rutgersons un komercdirektors Inesis Ārgalis. Nominācijā Uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā 2002. gadā balvu pasniedza kokmateriālu ķīmiskās apstrādes uzņēmumam SIA Carlat. Kā TOP uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu (apgrozījums virs 10 miljoniem latu) grupā 2002. gadā balvu saņēma gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Triāls. Jāatzīmē, ka Triāls Dienas Biznesa balvu saņēma arī pērn - toreiz kā labākais vidējo ražošanas uzņēmumu grupā. Par ienesīgāko uzņēmumu Rīgas Fondu biržā atzīta a/s Latvijas balzams. Latvijas Attīstības plāns ieiet finiša taisnē Diena 10/31/03 Latvijas un Eiropas Komisijas (EK) sarunu vedēju ceturtdien panāktais kompromiss ļauj Latvijas amatpersonām secināt, ka politiskās sarunas par Latvijas Attīstības plānu (LAP), kas būs pamatdokuments vairāk nekā pusmiljardu latu ES strukturālo fondu naudas apguvē, ir noslēgušās. Neskatoties uz to, ka plānā būs jāizdara izmaiņas, tās neesot tik būtiskas, lai kavētu plānu apstiprināt EK, kā iecerēts - līdz gada beigām, Dienai atzina finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL). Ceturtdien un piektdien Rīgā notiek pēdējās klātienes sarunas ar EK par LAP, kurā ietvertas prioritātes un nozīmīgākie pasākumi, kam novirzīs Eiropas naudu. EK uzstāja, lai Latvija, līdzīgi kā citas kandidātvalstis, apvienotu lauksaimniecības un zivsaimniecības prioritāšu programmas. Šīs divas prioritātes tiek finansētas no diviem atšķirīgiem strukturāliem fondiem - lauku atbalsta fonda un zivsaimniecības fonda. Latvija vēlējās saglabāt programmas nošķirti, jo tādējādi šie līdzekļi labāk administrējami, kā arī zivsaimniecība ir pietiekami nozīmīga nozare Latvijā, lai to izceltu kā atsevišķu prioritāti. Abas puses vienojās par kompromisu - tiek izveidota viena jauna prioritāte, bet ar divām apakšprioritātēm, kas tāpat kā agrāk nosaka gan lauku (no Lauku atbalsta fonda), gan zivsaimniecības attīstību (no Zivsaimniecības fonda). "Tā ir tikai kosmētiska apvienošana. Pret šādu risinājumu nav iebildumu," Dienai atzina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Finanšu ministrs V.Dombrovskis uzsvēra, ka pēc šāda kompromisa LAP būs jāveic izmaiņas, taču tās nebūs tik būtiskas, lai kavētu plāna apstiprināšanu. Diena jau rakstīja, ka FM par plānu atbildīgās amatpersonas norādīja - ja būs jāapvieno zivsaimniecības un lauku atbalsta prioritātes vienā, tas var kavēt LAP apstiprināšanas gaitu. Tiek plānots, ka jau novembra sākumā Latvija savu plānu iesniegs apstiprināšanai EK. Tiklīdz plānu oficiāli apstiprinās, tas pārtaps par Eiropas Savienības vienoto programmdokumentu, un Latvija varēs ķerties pie četru Eiropas Savienības struktūrfondu apguves. Visvairāk - 32% no aptuveni 539 miljoniem latu - tiks tērēti infrastruktūras projektiem, uzņēmējdarbības attīstīšanai - 25%, bezdarba samazināšanai un cilvēku izglītošanai - 21%. Neraugoties uz prioritāšu apvienošanu, lauku attīstībai tiks tērēti 15%, zivsaimniecībai - četri procenti. Pieteikties uz Eiropas Savienības naudu varēs valsts iestādes un pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji. Projektus varēs iesniegt piecos dienestos, kuriem būs arī reģionālās pārstāvniecības. Latvijā pērn gājuši bojā 20 000 hektāru meža BNS 10/30/03 Latvijā pērn gājuši bojā vairāk nekā 20 000 hektāru meža, vislielāko kaitējumu kokiem nodarījuši kaitēkļi un dabas stihijas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Vējgāžu un snieglaužu bojāti koki nokaltuši 14 374 hektāru platībā, savukārt kaitēkļi sabojājuši kokus 2214 hektāru platībā, bet dzīvnieku postījumi mežaudzēm bijuši liktenīgi 1428 hektāru platībā. Slimību dēļ koki nokaltuši 913 hektāru platībā, pārliecīga mitruma dēļ - 671 hektārs, bet meža ugunsgrēku bojāti koki nokaltuši 639 hektāros. Citi bojājumi meža izkalšanu sekmējuši 115 hektāros. Aizsargājot mežus pret kaitēkļiem un slimībām, 2222 hektāros pērn izmantoti pesticīdi. Likvidē speciālos budžetus LETA 10/30/03 Saeima šodien grozīja 18 likumus, likvidējot lielāko daļu speciālo budžetu. No nākamā gada šie līdzekļi tiek iekļauti pamatbudžetā. Likumā par izlozēm un azartspēlēm būs noteikts, ka ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā un tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze vai azartspēle. Grozījumi Sporta likumā paredz, ka valsts budžetā augstas klases sasniegumiem sportā jāparedz tādi paši līdzekļi kā iepriekšējā gadā. Tiek likvidēts valsts speciālais sporta budžets. Grozījumi likumā par ostām paredz, ka turpmāk Ostu attīstības fonds saņems līdzekļus no budžeta, nevis no ostu pārvaldēm. Ostu maksas tiks ieskaitītas budžetā. Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā paredz, ka fonda naudu veido no valsts budžeta dotācijām, personu ziedojumiem un fonda darbības ieņēmumiem. Valsts atvēlētais finansējums fondam nedrīkstēs būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Saeima arī grozīja kārtību, kas paredzēja, ka fonda padomi vada kultūras ministrs. Turpmāk arī fonda padomes priekšsēdētājs, tāpat kā citi padomes locekļi, drīkstēs darboties tikai divus gadus pēc kārtas. Savukārt kultūras ministrs kontrolēs fonda līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību. Izmaiņas likumā par autoceļiem paredz, ka nauda ceļu remontiem tiks atvēlēta no budžeta un nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Turpmāk valsts autoceļus finansēs no valsts budžeta, bet pašvaldību ceļus un ielas - no pašvaldību autoceļu fondiem, kas saņems budžeta naudu. Izmaiņas Zvejniecības likumā nosaka, ka Zivju fonda naudu veido dotācija no budžeta un ziedojumi. Dzelzceļa likumā tagad būs noteikts, ka valsts kompensē dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu, kas nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Likumā par akcīzes nodokli nedaudz mainītas nodokļu likmes alum un tabakai, paredzot, ka alum nodoklis ir 1,22 lati par 100 litriem līdzšinējo 1,16 latu vietā. Savukārt par kilogramu cigarešu uztīšanai domātas smalki sagrieztas tabakas būs jāmaksā 21 latu nodoklis, bet par citu smēķējamo tabaku - 13 lati. Līdz 1.jūlijam uztinamajai tabakai būs 19 latu nodoklis. Grozījumi ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā paredz, ka ugunsdzēsēji pabalstu algas apmērā, aizejot atvaļinājumā, saņems nevis no nākamā gada, bet no 2005.gada. Grozījumi autopārvadājumu likumā nosaka, ka valsts budžeta dotācija pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā budžeta gadā. Autobusu dotēšanas kārtību noteiks valdība. No likuma par akcīzes nodokli naftas produktiem izslēgta sadaļa, kas paredzēja 40% šā nodokļa naudas ieskaitīt valsts budžetā, bet 60% - autoceļu fondā. Likumos "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" noteiks, ka privatizācijas komisijas darbu finansē no valsts budžeta. Ar grozījumiem likumā par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu būs paredzēts, ka nodevu iekasēs valdības noteiktajā kārtībā un ieskaitīs pamatbudžetā. Iepriekš bija noteikts, ka 70% nodevas ienākumus ieskaita pamatbudžetā, bet 30% - pašvaldību autoceļu fondos. Speciālbudžetus likvidēs arī likumā par vieglo automobiļu un motociklu nodokli, tiesu izpildītāju likumā un likumā par budžetu un finanšu vadību. Likumi stāsies spēkā no nākamā gada. Latvenergo - lielākais Latvijas uzņēmums DELFI 10/30/03 Pēc laikraksta "Dienas bizness" (DB) apkopotajiem rezultātiem par lielāko 2002.gada uzņēmumu, vadoties pēc neto apgrozījuma, kārtējo reizi atzīts VAS "Latvenergo" (apgrozījums 185 miljoni latu). Otro vietu ir saglabājis SIA "Lattelekom". Savukārt par četrām pozīcijām, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pakāpusies un trešo vietu 500 lielāko uzņēmumu topā ieņem datortehnikas vairumtirdzniecības uzņēmums "ELKO grupa". Tabulas pašās beigās ierindojas gaļas izstrādājumu uzņēmums "BLC" ar četru miljonu latu lielu apgrozījumu. Savukārt par pagājušā gada pelnošāko uzņēmumu tika atzīts "Latvijas Mobilais Telefons" (tīrā peļņa - 35 miljoni latu), otrajā vietā ierindojās SIA "Lattelekom" (22 miljoni latu) un trešajā vietā - Latvijas banka (14 miljoni latu). Uzņēmums ar veiksmīgāko menedžmentu pēc DB izpētes, izrādījies kokapstrādes uzņēmums "BSW Latvia", kuram seko "Tele2" un viesnīca "Latvija". Lielākais apgrozījums un peļņas pieaugums četru gadu laikā ir celtniecības uzņēmumam SIA "Refro". Ventspils tirdzniecības uzņēmums AS "Diāna" un ķīmiskās ražošanas uzņēmums SIA "Carlat" - atzīti par labākajiem vidējo uzņēmumu grupā, savukārt AS "Latvijas balzams" - par ienesīgāko uzņēmumu Rīgas Fondu biržā. Valdība piešķir piecus miljonus zemniekiem BNS 10/30/03 Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē atbalstīja pozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumiem, no kuriem būtiskākais paredz piecu miljonu latu piešķiršanu zemniekiem, lai kompensētu rudens lietavās nodarītos zaudējumus. Vēl aptuveni 1,8 miljoni latu tiek sadalīti dažādiem pašvaldību projektiem, kā arī citiem mērķiem. Saeimā galīgajā lasījumā izmaiņas šā gada budžetā paredzēts pieņemt 6.novembrī. Jau vēstīts, ka grozījumos budžeta ieņēmumu prognoze palielināta par 9 miljoniem latu. Kopumā valsts budžeta ieņēmumi pēc grozījumiem būs 1,703 miljardi latu, bet izdevumi - 1,871 miljards latu, kas ir par 19,343 miljoniem latu lielāki nekā iepriekš. Valsts budžeta finansiālais deficīts palielināsies par 10,3 miljoniem latu - līdz 168,7 miljoniem. Savukārt fiskālais deficīts, kas ietver arī valsts saistības, samazināsies par 7,5 miljoniem latu - līdz 168,9 miljoniem latu, kas ir 2,78% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir mazāk nekā iepriekš noteiktie 2,94%, jo Finanšu ministrija no 5,612 miljardiem latu līdz 5,664 miljardiem latu budžetā palielinājusi arī šā gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi. Jelgavā būvēs ventilācijas iekārtu rūpnīcu BNS 11/01/03 Pirmdien, 3.novembrī, Jelgavas dome ar Vācijas dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražotāja "AKG Gruppe" meitas uzņēmumu Latvijā SIA "AKG Thermotechnik Lettland" parakstīs vienošanos par dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražotnes projektēšanu un celtniecību Jelgavā, informēja Jelgavas domē. Jaunā ražotne izvietosies 46 tūkstošus kvadrātmetru plašā teritorijā, kur bez rūpnīcas ēkas plānots uzbūvēt arī administratīvo ēku un stāvlaukumu. Būvniecības darbus iecerēts pabeigt jau 2004. gadā, lai jau tā paša gada nogalē sāktu ražošanu. Kopējais investīciju apjoms ražotnes izveidē tiek lēsts viena līdz divu miljonu eiro apjomā. Domē pastāstīja, ka jaunajā rūpnīcā ražos dzesēšanas, ventilācijas un citas termotehniskas iekārtas un detaļas. Paralēli uzņēmums plāno pievērsties arī dažādu sūkņu, kompresoru, krānu un ventiļu izgatavošanai. Ražotnes gada apgrozījums varētu sasniegt pat piecus miljonus eiro. Atkarībā no ražošanas intensitātes rūpnīcā tiks nodarbināti vismaz 100 cilvēku, bet perspektīvā nodarbināto skaits varētu palielināties līdz pat 200 strādājošajiem, ko Eiropas mērogā var uzskatīt par lielu ražotni, pauda Jelgavas pašvaldībā. SIA "AKG Thermotechnik Lettland" ir Vācijas dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražotāja "AKG Gruppe" meitas uzņēmums. "AKG Gruppe" ir dibināta 1919.gadā. Uzņēmumam ir ražotnes sešās valstīs - Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV, Ķīnā un Turcijā. Grupas kopējais gada apgrozījums ir 200 miljoni eiro. Nerimst kaislības ap celulozes rūpnīcu NRA 11/03/03 Nodibinātas divas sabiedriskās organizācijas ar diametrāli pretējiem darbības mērķiem, ziņo LETA. Rīgā dibināta sabiedriskā organizācija Par tīru Daugavu par savas darbības mērķi izvirza "celulozes kombināta celtniecības novēršanu". Savukārt sabiedriskā organizācija Vidusdaugavas attīstības kustība par prioritāti izvirzījusi celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas sekmēšanu. Digitalizācijas nauda ārzonā teju zaudēta Diena 11/04/03 Lielākā daļa televīzijas digitalizētājiem pārskaitīto četru miljonu latu nonākuši kādā Maltas ārzonas bankā, tāpēc Latvijas puses cerības tos atgūt sarukušas līdz minimumam. Pēdējos 1,3 miljonus, kas uz Vidusjūras salu aizceļoja tikai pirms pāris mēnešiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gan būtu varējis glābt, ja pāris dienu laikā pēc krimināllietas ierosināšanas tiktu iesaldēti konti Pareksa bankā, no kuriem nauda tika pārskaitīta. Tagad iespējas atgūt naudu visai apšaubāmas būtu pat gadījumā, ja starptautiskā šķīrējtiesa Stokholmā apmierinātu Latvijas puses prasību un miljoniem vērto ciparu TV ieviešanas līgumu atzītu par spēkā neesošu. Līgumu laužot vienpusēji, Latvijai būtu jārēķinās ar vismaz triju miljonu naudassodu. Nav gan zināms, vai šo summu būtu iespējams norakstīt uz jau samaksātajiem miljoniem. Biroja pārstāve Diāna Kurpniece pirmdien Dienai sacīja, ka saistībā ar ierosināto lietu KNAB pagaidām nekādus komentārus par tās izmeklēšanu nesniegs, bet Kempmayer Media Latvia valdes priekšsēdētājs Juris Ulmanis Dienai apgalvoja, ka uz Maltu pārskaitītā nauda paredzēta ciparu TV raidītāju iegādei un jau novembra otrajā pusē tie varētu nonākt Latvijā. Kā ziņots, valstij pastarpināti piederošais Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs, kas pērn ar Lielbritānijā reģistrēto firmu Kempmayer Media Limited (KML) noslēdza vismaz 30 miljonus latu vērtu līgumu par ciparu TV ieviešanu Latvijā, KML un tā meitasuzņēmumam Latvijā kā avansa maksājumu pārskaitījis katram aptuveni divus miljonus latu. Tagad izrādījies, ka no šiem četriem miljoniem latu lielākā daļa jeb 2,7 miljoni jūnijā un septembrī no firmu kontiem Pareksa bankā tālāk nonākusi Maltas bankā Lombard Bank, kur to saņēmusi Maltas firma Digital International Limited. Kur palikusi starpība - 1,3 miljoni, nav skaidri zināms - par aptuveni trešdaļu miljonu iegādāta aparatūra, kas joprojām atrodas kādā muitas noliktavā, daļa iztērēta dažādu konsultantu pakalpojumiem, taču zināmie tēriņi 1,3 miljonus nesasniedz. Ja 2,7 miljoni vēl joprojām atrodas Maltas bankā, teorētiski to tālāko kustības varētu apturēt arī tagad - kā Dienai skaidroja Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis, tas būtu iespējams, ja starp abām valstīm noslēgts tiesiskās palīdzības līgums un darbības, kuru dēļ Latvija lūgtu arestēt attiecīgo kontu, būtu sodāmas arī otrā valstī. Viņš gan nevarēja pateikt, vai Latviju un Maltu šāds līgums saista, un apšaubīja, vai šāds pasākums izdotos: "Vai nu tur nauda tā guļ?" Latvijai pozitīva tiesas sprieduma rezultātā atliktu cerēt tikai uz KML labprātīgu naudas atmaksu. Ja izrādītos, ka KML kasē šādas naudas vairs nav, un uzņēmumu atzītu par maksātnespējīgu, no firmas īpašniekiem naudu piedzīt nevarētu. "Tikai no firmas. Juridiskā persona ir nošķirta no fiziskās personas," sacīja A.Lieljuksis. Turklāt jāņem vērā, ka Kempmayer Media Latvia mātesfirmas KML īpašnieki ir septiņi tikpat noslēpumaini Londonā un ārzonā reģistrēti uzņēmumi. Pēdējā iespēja būtu vērsties pret amatpersonām, kuras tiesa atzītu par vainīgām KNAB ierosinātajā krimināllietā par amatpersonu dienesta pilnvaru pārsniegšanu un bezdarbību, taču arī tās izdošanās būtu apšaubāma - katrs, kurš jūt tuvojošās briesmas, patlaban var savus īpašumus pārrakstīt uz radinieku vārda. Pagaidām KNAB konkrētām personām apsūdzības nav uzrādījis. 'Fitch Ratings' palielina Latvijas reitinga vērtējumu LETA 11/04/03 Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings ir palielinājusi Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu ilgtermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā no stabila (a stable outlook) uz pozitīvu (a positive outlook), informēja ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Fitch Ratings šā gada jūlijā Latvijai noteica šādus reitingus: ilgtermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā - BBB+ ilgtermiņa aizdevumiem vietējā valūtā - A īstermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā - F3 Fitch Ratings reitingus nākotnes novērtējumu vienlaikus ir palielinājusi 10 Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Reitingu aģentūra uzsver, ka valstu novērtējuma palielināšanās iespēju ir nodrošinājusi to integrācija Eiropas Savienībā un līdz ar to potenciālā pievienošanās Eiropas Monetārajai Savienībai, ieviešot eiro (sākotnēji piesaistot nacionālo valūtu pie eiro) un ievērojot Māstrihtas kritērijus, piemēram, budžeta deficīta saglabāšanu 3% robežās no IKP un citus. Aģentūra norāda, ka tikai Baltijas valstis un Slovēnija ir vienīgās no kandidātvalstīm, kas šobrīd ievēro visus Māstrihtas kritērijus. Fitch Ratings prognozē, ka valstu, arī Latvijas, reitings var tik paaugstināts par divām līdz trijām pakāpēm pēc eiro ieviešanas, jo integrācija Eiropas Savienībā un pievienošanās Eiropa Monetārajai Savienībai samazinās valstu kredītnespējas riskus. Valdība un partijas Gads vienas latvju valdības dzīvē Sandis Fatjanovs, Žurnāls "Nedēļa" 10/30/03 Einara Repšes vadītajai valdībai novembrī aprit gads. Šķiet, pašreizējās valdības darba novērtējums būs pilnīgāks un objektīvāks, ja to salīdzina ar iepriekšējo valdību veikumiem to darbības pirmā gada laikā. Jāteic, ka laikā no neatkarības pasludināšanas Latvijā ir tikušas sastādītas deviņas valdības, premjera amatu ieņēmuši astoņi cilvēki (Ivars Godmanis ir pirmais valdības vadītājs, kas sāka strādāt vēl padomju laikā - 1990. gada 7. maijā, bet Andris Šķēle ir aicināts sastādīt valdību trīs reizes). Visas Latvijas valdības - izņemot Ivara Godmaņa un Andra Bērziņa vadīto - strādājušas ne ilgāk par vienu gadu un dažiem mēnešiem vai pat nepilnu gadu. Aplūkojot vairāku iepriekšējo valdību darbu, to veikums šajā rakstā dalīts panākumos un neveiksmēs, vadoties tieši no šo valdību interešu loģikas, kas var nesakrist ar valsts ilglaicīgākām interesēm. GUNTARA KRASTA valdība 1997. gada 7. augustā Saeima ar 73 balsīm apstiprināja Guntara Krasta valdību, kura nomainīja bezpartijiskā Andra Šķēles vadīto valdību. Jaunās valdības kodolu veidoja TB/LNNK, "Latvijas ceļš" un "Saimnieks", un šī valdība noturējās līdz pat 6. Saeimas pilnvaru beigām. Panākumi: Liberalizē Pilsonības likumu. 1998. gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas paredzēja Latvijas pilsonības piešķiršanu bērniem, kuri dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, kā arī naturalizācijas logu atcelšanu. Šie grozījumi atbilda Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības rekomendācijām. Jūlijā pēc TB/LNNK deputātu iniciatīvas tika savākti paraksti, lai apturētu Pilsonības likuma izsludināšanu. Oktobrī tautas nobalsošanā, kas notika vienā dienā ar 7. Saeimas vēlēšanām, ar nelielu balsu pārsvaru tika nobalsots pret Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu. Referenduma iznākumu lielā mērā izšķīra Latgales un Rīgas apgabali. Latviju uzņem Pasaules tirdzniecības organizācijā. 1998. gada oktobrī Latvija tika uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā. Iestāšanās PTO Latvijai deva pieeju 131 PTO dalībvalsts tirgiem, godīgu konkurenci šajās valstīs, kā arī vienādus muitas tarifus ar PTO dalībvalstīm. Iestāšanās PTO dod arī aizsardzību pret uzņēmēju ārējo diskrimināciju no citu valstu puses. Palielina minimālo darba algu. 1998. gada novembrī valdība akceptēja noteikumus par minimālo darba algu, nosakot minimālo mēneša algu - 50 latus mēnesī. Neveiksmes: Paraksta brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu. 1998. gada februārī tika parakstīts brīvās tirdzniecības līgums ar lauksaimniecības precēm ar Ukrainu, kas Latvijā tika vērtēts visai pretrunīgi. Neapmierinātību ar līguma nosacījumiem pauda zivju pārstrādātāji, jo līgums paredzēja 20% ievedmuitu Latvijā ražotajiem zivju konserviem. Pikets pie Rīgas domes izraisa konfrontāciju attiecībās ar Krieviju. 1998. gada martā notikušais pikets pie Rīgas domes beidzās ar piketētāju un policistu sadursmēm, kas izsauca asu Krievijas reakciju. Aprīlī Krievijas prezidents Boriss Jeļcins uzdeva veikt ekonomiskus pasākumus pret Latviju. Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un vairāki Krievijas apgabalu gubernatori ierosināja boikotēt Latvijas preces. VIĻA KRIŠTOPANA valdība Uzreiz pēc 7. Saeimas vēlēšanām iniciatīvu valdības veidošanas procesā pārņēma otrajā vietā palikušais Latvijas ceļš, kura premjera amata kandidāts Vilis Krištopans par galveno uzdevumu izvirzīja vēlēšanās formāli uzvarējušās Tautas partijas atstāšanu opozīcijā, kas viņam arī izdevās, vienojoties ar ideoloģiski pretējo LSDSP. Valdības izveidošanai Krištopanam bija nepieciešami nepilni divi mēneši un LC, TB/LNNK, sociāldemokrātu un Jaunās partijas valdības koalīciju 1998. gada 26. novembrī apstiprināja ar 59 Saeimas deputātu balsīm. Šis vairākums gan izrādījās nepietiekams, jo koalīcijas partneru starpā arvien biežāk parādījās nesaskaņas. Opozīcijā palikusī Tautas partija, laikam ejot, spēja pārliecināt atsevišķas koalīcijas partijas, ka nākamajā, ideoloģiski saderīgākā valdībā tiem klātos labāk. Rezultātā pēc astoņu mēnešu darbošanās Krištopans demisionēja, gan koalīcijas partnerus, gan savu partiju apvainojot nodevībā. Panākumi: Paaugstina ievedmuitu cigaretēm. 1999. gada martā Saeima pieņēma grozījumus likumā Par muitas nodokli (tarifiem), paredzot caurmērā paaugstināt ievedmuitas tarifus cigaretēm, taču noraidot viskrasākos priekšlikumus šajā jomā. Par cigarešu ievedmuitas palielināšanu stingri iestājās vietējie tabakas izstrādājumu ražotāji, savukārt iebilda starptautisko tabakas koncernu pārstāvji. Pirmoreiz emitē eiroobligācijas. Maijā tika emitētas Latvijas 5 gadu eiroobligācijas 150 milj. eiro apmērā, ar gada kupona likmi 6,25% apmērā. Jāpiebilst, ka Latvijas eiroobligāciju cena tika noteikta par 145 bāzes punktiem zemāka nekā martā emitētās Lietuvas eiroobligācijas. Ievieš pagaidu pasākumus cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai. Maijā MK pieņēma likumprojektu par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai. Ņemot vērā kritisko situāciju cūkgaļas iekšējā tirgū, likumprojektā bija paredzēts uz 200 dienām ieviest ārkārtas pasākumus iekšējā tirgus aizsardzībai, lietojot cūkgaļai papildu muitas tarifu likmi 70% apmērā. Saeima atbalstīja šo likumprojektu, un tas stājās spēkā 1. jūnijā. Pēc importa ierobežojošo pasākumu ieviešanas Latvijā vidēji par 10-15% palielinājās cūkgaļas iepirkuma cenas un situācija cūkgaļas tirgū uzlabojās. Neveiksmes: Atliek Latvenergo privatizāciju. 1999. gada janvārī valdība pieņēma lēmumu apstiprināt Latvenergo privatizācijas nosacījumus, uzdodot tos sagatavot Ekonomikas ministrijai. Tajos bija minēts, ka energouzņēmuma privatizācijas pirmajā etapā publiskajā piedāvājumā paredzēts pārdot 25% akciju, no kuriem 5% paredzēts rezervēt Latvenergo darbiniekiem. Aprīlī valdībai tika iesniegti priekšlikumi par Latvenergo privatizāciju, kurā centās tuvināt divus Latvenergo privatizācijas modeļus - integrēta koncerna un vertikāli integrētas uzņēmējsabiedrības privatizācijas koncepcijas, taču valdība tos neuzskatīja par kvalitatīvi sagatavotiem un noraidīja. Pieprasa Šlesera demisiju. Maijā Krištopans pieprasīja ekonomikas ministra Aināra Šlesera demisiju, uzskatot, ka ministra darbība bijusi neapmierinoša. Šlesers premjera rīcību skaidroja ar viņa nepakļaušanos Krištopana prasībai ierosināt valdībā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa atcelšanu no amata un Ventspils mēra Aivara Lemberga iecelšanai Latvenergo valsts pilnvarnieka amatā. Lai arī Šlesers tika atstādināts no amata, tas izraisīja šķelšanos Jaunajā partijā un atbalsta mazināšanos valdībai Saeimā. Par Valsts prezidenti ievēl opozīcijas virzīto Vīķi- Freibergu. Jūnijā Saeima vēlēšanu otrajā kārtā par Valsts prezidenti ievēlēja Vairu Vīķi-Freibergu, kuru pēc savstarpējām konsultācijām vēlēšanu dienā izvirzīja LSDSP, TB/LNNK un TP Saeimas frakcijas. Vēlēšanu pirmajā kārtā bija izvirzīti pieci kandidāti, tostarp četri kandidāti no valdošās koalīcijas partijām - Anatolijs Gorbunovs no Latvijas ceļa, Jānis Priedkalns no TB/LNNK, Arnis Kalniņš no Sociāldemokrātu apvienības un Raimonds Pauls no Jaunās partijas. Turklāt ģenerālprokurors ierosināja krimināllietu par kukuļdošanas mēģinājumu Valsts prezidenta vēlēšanu laikā. Saistībā ar šo kukuļdošanas mēģinājumu sociāldemokrāti nosauca arī LC deputātus - Normundu Rudēviču un Kārli Leiškalnu. ANDRA ŠĶĒLES valdība Pēc Krištopana valdības demisijas valdības veidošanu trešo reizi uzņēmās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, kas valdību izveidoja sev tradicionāli ātrā tempā - divās nedēļās. 1999. gada 16. jūlijā, 60 Saeimas deputātiem balsojot "par", tika izteikta uzticība Tautas partijas, TB/LNNK un LC koalīcijas valdībai, kurā katrai partijai bija pieci ministru amati. Lai arī šāds valdības modelis, ņemot vērā Saeimas sastāvu, bija vispiemērotākais, koalīcijas partneru domstarpības saimnieciskajos jautājumos, kā arī kļūdu pieļaušana, pieņemot sabiedrībā ārkārtīgi nepopulārus lēmumus, ļāva Šķēles trešajai valdībai noturēties tikai desmit mēnešus. Panākumi: Groza likumu Par akciju sabiedrībām. 1999. gada oktobrī valdība akceptēja grozījumus likumā Par akciju sabiedrībām, kas ieviesa būtiskas normas mazākuma akcionāru tiesību aizsardzībai. Sāk darbu Finansu un kapitāla tirgus komisija. 2000. gadā, pieņemot likumu par Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju un apstiprinot komisijas vadītājus, Saeima faktiski deva startu vienotai apdrošināšanas, banku un vērtspapīru tirgus uzraudzībai. Vienojas celt celulozes rūpnīcu. Janvāra sākumā tika nolemts izveidot kompāniju, kas pārraudzītu un rūpētos par celulozes rūpnīcas projekta realizēšanu. Tika izveidota kompānija "Baltic Pulp", kuru nodibināja Latvijas Republika, Somijas mežrūpniecības uzņēmums "Metsäliito" un Zviedrijas mežrūpniecības uzņēmums "Sodra". Akciju sadalījums attiecīgi bija 33%, 34% un 33%. Neveiksmes: Šķēle nopērk "Ave Lat Grupu". 1999. gada 29. aprīlī stājās spēkā līgums, saskaņā ar kuru visu "Ave Lat Grupu" iegādājās Šķēlem piederošā SIA "UVK". Pēc tam, kad Šķēle kļuva par ministru prezidentu, tika nolemts "ALG" nodot neatkarīgam pārvaldītājam. Vēlāk Šķēle deklarēja viņam piederošu vekseli "Bolster Management Limited" 29 milj. ASV dolāru vērtībā, norādot to savā ikgadējā amatpersonas deklarācijā. Parādzīmi premjers ieguva, trastā nododot bijušās "Ave Lat Grupas" akcijas. Laikrakstos tika izteiktas šaubas par darījuma likumību, kā arī dažādi minējumi par vekseļa iespējamo pielietojumu. Likuma par valsts pensijām grozīšana izraisa asu pretreakciju. Saeima augustā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredzēja pakāpenisku pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 62 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Pamatojoties uz 35 opozīcijas deputātu lūgumu, uz grozījumu izsludināšana tika apturēta un Centrālā Vēlēšanu komisija sāka parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas sarīkošanu. Referenduma rīkošanu atbalstīja 13,8% no balsstiesīgo iedzīvotāju kopskaita. Parakstu vākšanas laikā Saeima pieņēma jaunus Pensiju likuma grozījumu grozījumus, saskaņā ar kuriem pensijas vecuma pieaugums ir pakāpeniskāks. Lai arī referendumā netika savākts nepieciešamais kvorums un tas uzskatāms par nenotikušu, šī iniciatīva smagi iedragāja valdības popularitāti. Neizdodas grozīt ostu likumu. Augustā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā MK grozīja likumu Par ostām, paredzot, ka Rīgas, Liepājas, Ventspils ostu valdēs ir pašvaldību iestāžu amatpersonas, kā arī ministriju pārstāvji. Grozījumi pamatoti ar nepieciešamību nodrošināt lielāku valsts kontroli par Latvijas ostu darbību un pārvaldi. Tomēr Saeima septembrī noraidīja valdības pieņemtos grozījumus likumā Par ostām, kas līdz ar to zaudēja spēku. Atliek tankkuģu būvi. Latvijas kuģniecība septembrī noslēdza nodomu protokolu par sešu Panamax tipa tankkuģu būvi ar Dienvidkorejas kuģu būves rūpnīcu "Hyundai Heavy Industries Co". Projektu atbalstīja gan LK akcionāru pilnsapulce, gan arī LK padome un valsts pilnvarnieki. Tomēr vēlāk balsojumu par labu jaunu kuģu būvei atsauca divi TB/LNNK biedri - LK valsts pilnvarnieks un padomes loceklis Eižens Cepurnieks un LK padomes loceklis Halfors Krasts, jo viņiem radās aizdomas, ka viena kuģa cena par 2- 3 milj. ASV dolāriem pārsniedzot reālo tirgus cenu. Saeimas opozīcijas deputāti savāca parakstus, lai izveidotu parlamentāro izmeklēšanas komisiju LK privatizācijas jautājumā. Novembrī Dienvidkorejas kuģu kompānija atteicās no parakstītā nodomu protokola par tankkuģu būvi. Notiek skolotāju streiks. Novembrī notika skolotāju streiks, kurā piedalījās vairāk nekā 50 tūkstoši skolotāju, kas pieprasīja gandrīz 30 miljonus latu nākamā gada budžetā skolotāju algu reformai. Valdība nākamā gada budžetā skolotāju algām papildus spēja iedalīt tikai 12 miljonus. Pēc skolotāju streika par savu demisiju paziņoja izglītības un zinātnes ministre Silva Golde, norādot, ka ir izsmēlusi dialoga iespējas ar izglītības darbiniekiem. Neizdodas privatizēt Latvenergo. 2000. gada janvārī tika iesniegts Latvenergo pilnvarnieku izstrādātais uzņēmuma restrukturizācijas un privatizācijas plāns, kas paredzēja uzņēmumu pārveidot par koncernu, kā arī daļēji privatizēt Latvenergo termoelektrocentrāles TEC-1 un TEC-2, gan tikai ar nosacījumu, ka valsts tajās saglabās kontroli jeb 51% no pamatkapitāla. Jūlijā Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka savākta nepieciešamā vismaz desmitā daļa vēlētāju parakstu, lai ierosinātu likumprojektu Grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredzēja aizliegt Latvenergo privatizāciju. Augustā Saeima ārkārtas sēdē atbalstīja vēlētāju iesniegtos grozījumus, kas paredzēja Latvenergo atstāt valsts īpašumā, kā arī izslēdza Latvenergo un Eesti Energia apvienošanas iespējas. Strīdas par Latvijas kuģniecības privatizāciju. Martā beidzās termiņš pieteikumu iesniegšanai Latvijas kuģniecības privatizācijai. Privatizācijas aģentūras valde nevienu no iesniegtajiem dokumentiem neatzina par privatizācijas noteikumiem atbilstošu pieteikumu. LK Juridiskā departamenta direktors Elmārs Vītoliņš paziņoja, ka tankkuģu būves projekta aizkavēšana saistāma ar LK vadības kategorisko atteikumu maksāt politiķiem par politisko atbalstu, kā arī kuģniecības iekrātos 50 miljonus ASV dolāru, kurus būtu iespējams piesavināties privatizācijas procesā. Nolemj celt bibliotēku, bet nespēj vienoties par celtniecības finansēšanu. Martā MK akceptēja likumprojektu Par Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) projekta realizāciju, kas paredzēja, ka par šī projekta realizāciju maksās ikviens elektroenerģijas patērētājs Latvijā, no 2001. gada 1. janvāra maksājot šim mērķim Ls 0,001 par patērētās elektroenerģijas kilovatstundu. Ministru prezidents Andris Šķēle atzinīgi vērtēja likumprojektu. Savukārt lielākie elektrības patērētāji šo ideju uzskatīja par negodīgu. ANDRA BĒRZIŅA valdība Andra Bērziņa valdības veidošana pierādīja, ka iespējama iepriekšējo koalīcijas partneru sadarbības turpināšana, partneriem vienojoties par piemērotāku premjera kandidātu. 2000. gada 4. maijā 69 deputāti atbalstīja Latvijas ceļa izvirzītā Andra Bērziņa veidoto Ministru kabinetu, kurā bez jau iepriekšējām trim partijām darbojās arī Jaunās partijas pārstāvji. Bērziņa valdība noturējās līdz pat 7. Saeimas pilnvaru beigām, tiesa, vairākkārt izpelnoties pārmetumus par savu neizlēmību un pārlieku tieksmi uz kompromisiem. Vēlētāji savu attieksmi pret šo valdību lielā mērā izteica, vēlēšanās atstājot Latvijas ceļu ārpus 8. Saeimas. Panākumi: Darbu sāk Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Saeima 2000. gada oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredzēja, ka valsts līmenī sabiedrisko pakalpojumu uzraudzību un tarifu noteikšanu veiks viena institūcija - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Rosina likvidēt pilnvarnieku amatu. 2001. gada februārī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ierosināja likvidēt valsts pilnvarnieku amatu un nodot valsts uzņēmumus tiešā ministriju pārraudzībā. Novembrī Saeima pirmajā lasījumā grozīja likumu Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, nolemjot no nākamā gada 1. janvāra atteikties no valsts un pašvaldības pilnvarniekiem. Samazina uzņēmumu ienākuma nodokli. 2001. gada jūlijā, izstrādājot 2002. gada budžeta projektu, Finanšu ministrija veica aprēķinus un izstrādāja uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas projektu, kas trīs gadu laikā paredzēja samazināt UIN likmi līdz 15% līdzšinējo 25% vietā. Ministru kabinetam iesniegtajās izmaiņās bija paredzēta 22% likme no 2002. gada, no 2003. gada - 19% un no 2004. gada - 15%. Pieņem jaunu speciālo ekonomisko zonu un brīvostu likumu. Jūlijā Saeima pieņēma jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) un brīvostu likumu, kas nosaka, ka no 2002. gada 1. janvāra gan Rīgas un Ventspils brīvostām, gan Liepājas un Rēzeknes ekonomiskajām zonām būs vienādas tiešo nodokļu atlaides. Ievieš PVN samazināto likmi. Novembrī Saeima pieņēma ar nākamā gada valsts budžetu saistītos grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli, kas likumu saskaņoja ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, ieviešot samazināto PVN likmi 9% apmērā. Ar likumu ierobežo alkohola mazumtirdzniecības laiku. 2002. gada aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Alkohola aprites likumā, aizliedzot alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību veikalos no plkst. 22 līdz 8. Atceļ valsts valodas prasības deputātu kandidātiem. Maijā Saeima kā steidzamus pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumos. No likumiem izslēdza normu, kas deputātu kandidātiem kā obligātu noteica valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē. Saeimas vēlēšanu likums pēc grozījumu izdarīšanas atbilst NATO standartiem, dodot visiem politiķiem vienlīdzīgas tiesības. Latviju uzaicina iestāties NATO. Latvijas pēdējo 10 gadu ārpolitiskie centieni vainagojās panākumiem - 21. novembrī NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons savā runā Prāgas samitā uzaicināja septiņas valstis, tostarp arī Latviju, pievienoties aliansei. Latvija kā pirmā no septiņām kandidātvalstīm decembrī uzsāka sarunas par iestāšanos aliansē. Latvija saņem uzaicinājumu iestāties ES. 13. decembrī desmit valstis, to vidū arī Latvija, Kopenhāgenā ES valstu galotņu tikšanās ietvaros oficiāli noslēdza iestāšanās sarunas un saņēma uzaicinājumu iestāties ES. Neveiksmes: "Tilts Communications" iesūdz tiesā Latvijas valsti. Konsorcijs "Tilts Communications", kuram pieder 49% "Lattelekom" akciju, 2000. gada augustā iesūdzēja Latvijas valsti Parīzes Starptautiskās tirdzniecības palātas Arbitrāžas tiesā. Sūdzības iemesls bija 1993. gadā parakstītā Lattelekom jumta līguma neievērošana. Jumta līgums paredzēja Lattelekom monopolstāvokļa saglabāšanu līdz 2013. gadam, savukārt Latvijas valdība apņēmās panākt monopolstāvokļa termiņa saīsināšanu līdz 2003. gada 1. janvārim. Par Lattelekom monopolstāvokļa saīsinājumu TC no Latvijas valsts vēlas iegūt 360 milj. ASV dolāru lielu kompensāciju. Decembrī masu medijos izskanēja informācija, ka Latvijas valdība cenšas panākt mierizlīgumu ar "Tilts Communications". Ceturtais Kuģniecības privatizācijas mēģinājums apdraud valdības stabilitāti. 2001. gada janvārī valsts pilnvarnieks Eižens Cepurnieks informēja par iespējamo korupciju kuģniecības privatizācijas gaitā. Delna paziņoja, ka Cepurnieks par kukuļa piedāvātāju saistībā ar LK privatizāciju nosaucis Šķēli, kas piedāvājis 1 miljonu ASV dolāru Andrim Ārgalim un Jānim Straumem, lai nodrošinātu atbalstu vienam privatizācijas pretendentam. Aprīlī kļuva zināms, ka neviens LK privatizācijas pretendents noteiktajā termiņā PA kontā nav iemaksājis LK akciju paketes izsoles drošības naudu. Iestrēdzis celulozes rūpnīcas projekts. Martā valdība sāka pārdomāt, vai investoru prasības - piešķirt celulozes rūpnīcas vajadzībām trešdaļu Latvijas mežu - nav pārlieku augstas. Tādēļ valdība sāka spriest par iespēju mežu vietā Latvijas valstij celulozes projektā piedalīties ar naudu. Martā savu vēlmi kļūt par celulozes rūpnīcas līdzīpašnieku pauda arī Latvijas mežu īpašnieki. Nākas piekrist Nagļa atstādināšanai. Oktobrī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis valdībai darīja zināmu summu, kas izlietota Starptautiskās šķīrējtiesas procesā starp Latvijas valsti un "Lattelekom" akcionāru - konsorciju "Tilts Communications". Vadoties no dienesta izmeklēšanas gaitā atklātajiem procedūru pārkāpumiem, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis iesniedza valdībā rīkojuma projektu par Nagļa atbrīvošanu no amata. Šo soli atbalstīja arī TB/LNNK. Savukārt Andris Bērziņš norādīja, ka Nagļa atbrīvošanai būs jāpiekrīt visiem koalīcijas partneriem, jo to reglamentē valdības koalīcijas līgums, bet valdību veidojošo frakciju koalīcijas padome nolēma, ka koalīcijai Nagļa jautājumā konsensus princips nav jāievēro. 13. novembrī MK Nagli no amata atlaida. Lēmums tika pieņemts, deviņiem ministriem balsojot par, bet četriem - pret. Vilcinās ar Komerclikuma ieviešanu dzīvē. 2000. gada decembrī Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā, nolemjot, ka Komerclikums stāsies spēkā 2001. gada 1. aprīlī. Taču jau 2001. gada janvārī Tautsaimniecības padome konstatēja vairākas būtiskas nepilnības, kuru labošanai izstrādātos grozījumu priekšlikumus lūdza ekonomikas ministram iesniegt Saeimā. Februārī atkārtojās 2000. gada decembra situācija - valdība nespēja vienoties par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, kas nepieciešams, lai ieviestu Komerclikumu. Komerclikuma stāšanās spēkā tika atliktas vēl vairākas reizes, līdz 20. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā un atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka likuma grozījumi stājas spēkā no 2003. gada 1. janvāra. Uz gadu atliek sociālā nodokļa samazināšanu. Nacionālā Trīspusējā sadarbības padome maijā uz gadu atlika sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu no 35% līdz 33%. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana līdz 33% un pārdale starp darba devēju un darba ņēmēju bija plānota no 2002. gada 1. janvāra, taču tika atlikta uz gadu sociālā budžeta deficīta dēļ. Daudzi uzņēmēji par pieņemto lēmumu pauda sašutumu. KNAB vadītāju apstiprina tikai ar ceturto mēģinājumu. 2002. gada aprīlī Saeima vienbalsīgi pieņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu. Maijā izsludinātajā konkursā uz KNAB vadītāja amatu pieteicās deviņi pretendenti, taču konkursa komisija noraidīja visus kandidātus. Nākamajās kārtās komisija apstiprināšanai virzīja nu jau bēdīgi slaveno Didzi Šmitiņu un advokātu Jāni Jonāsu, taču viņu kandidatūras netika apstiprinātas. Septembrī valdība pēc premjera iniciatīvas KNAB vadītāja amatam ieteica Drošības policijas priekšnieka vietnieku Gunti Rutki, kas arī tika iecelts KNAB priekšnieka amatā. Latvijas Republikas ministru prezidenti laikā no 1990. gada: Einars Repše - 2002.g. 7. novembris Andris Bērziņš - 2000.g. 5. maijs - 2002.g. 7. novembris Andris Šķēle - 1999.g. 16. jūlijs - 2000.g. 5. maijs Vilis Krištopans - 1998.g. 26. novembris - 1999.g. 16. jūlijs Guntars Krasts - 1997.g. 7. augusts - 1998.g. 26. novembris Andris Šķēle - 1997.g. 13. februāris - 1997.g. 6. augusts Andris Šķēle - 1995.g. 21. decembris - 1997.g. 13. februāris Māris Gailis - 1994.g. 15. septembris - 1995.g. 21. decembris Valdis Birkavs - 1993.g. 3. augusts - 1994.g. 15. septembris Ivars Godmanis - 1990.g. 7. maijs - 1993.g. 3. augusts. JL tiesāsies ar ziedošanas starpniekiem BNS 10/30/03 Partija "Jaunais laiks" (JL), kas Valsts kasei atmaksājusi nelikumīgi ziedotos 11 500 latus, vēlas naudu piedzīt no ziedošanas starpniekiem Valentīna Kļavas un Aināra Dzelzes. JL sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Mūrnieks informēja, ka prasību pret bijušo advokātu Dzelzi par 2500 latu piedziņu Kurzemes rajona tiesā partija iesniedza otrdien. Nedēļas laikā sagatavos prasību arī par otru šaubīgo ziedojumu, prasot no Kļavas 9000 latu. Partija "Jaunais laiks" jūtas apkrāpta un uzskata, ka, šādi rīkojoties, Dzelze ir pārkāpis likumu un klaji negodīgi maldinājis partiju, kā dēļ "Jaunajam laikam" ir radīti zaudējumi," norādīja Mūrnieks. Nauda ziedota arī partijas līdera Einara Repšes privātajā kontā, taču premjers paziņoja, ka šo naudu neatmaksās. TP premjera attieksmi nodēvē par ņirgāšanos Diena 10/31/03 Par ņirgāšanos opozīcijas deputāti ceturtdien nodēvēja premjera Einara Repšes (JL) atbildes par bijušā advokāta Aināra Dzelzes nezināmas personas uzdevumā politiķa kontā ieskaitītajiem 2500 latiem, jo viņš neatbildēja pēc būtības. "Viņam bija iespēja atbildēt uz sabiedrības jautājumiem, bet viņš to neizmantoja un demonstrēja dubultmorāli - es atbildu, ka neatbildēšu," sašutusi bija Tautas partijas deputāte Vineta Muižniece. TP premjeram jautāja, kāpēc viņš neatdod valstij A.Dzelzes ziedojumu, jo partijām, ja atklājas trešo personu uzdevumā ziedota nauda, tā jāatmaksā; vai viņš zina naudas devēju un var garantēt, ka tas nav saistīts ar noziedzniekiem; vai anonīmi ziedojumi par politisko darbību nav koruptīvi pēc būtības. E.Repše uzskata, ka likumu nav pārkāpis un par citām personām neatbild. Vienu nedēļu bijis ārzemēs, bet otru - bruņotajos spēkos, ceturtdien E.Repše beidzot ieradās Saeimā, kur TP frakcija bija ieradusies kuplā skaitā. Taču atbildes nevilkās pat 5 minūtes, jo tikai uz savas partijas biedrenes taujāšanu, ko vajadzētu mainīt partiju finansēšanas sistēmā, E.Repše atbildēja vairāk nekā divos teikumos. Jautāts, vai ir pārliecināts, ka ziedotājs nav saistīts ar noziedzniekiem, E.Repše teica - viņam tādu ziņu nav un lai to prasot A.Dzelzem. Premjers izvairījās atbildēt, vai uz viņam ziedotu naudu jāattiecina vieglākas prasības kā uz partijām, paziņojot, ka ir pēc labākās sirdsapziņas pildījis likumu. Tāpat viņš neatbildēja, kāpēc kontā parādās Ls 2500, ja A.Dzelze TV demonstrējis maksājuma uzdevumu par 5000 USD, kas ir vairāk nekā deklarētā summa. E.Repše atteica, ka visus ziedojumus godprātīgi deklarējis. KNAB: 65% ziedojumi partijām neatbilst ziedotāju ienākumiem LETA 10/31/03 Pārbaudot politisko organizāciju finansiālas darbības deklarācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) radušās aizdomas, ka aptuveni 65% gadījumu partijām ziedotās summas neatbilst ziedotāju ienākumiem. Taujāti, kur ņemti līdzekļi ziedojumam, ziedotāji atsaucas galvenokārt uz iepriekšējiem ietaupījumiem, šodien diskusijā par partiju finansēšanu atzina KNAB priekšnieka vietas izpildītāja Juta Strīķe. Tādēļ KNAB uzskata, ka būtu nepieciešams likumā paredzēt pienākumu pierādīt ziedojamo līdzekļu izcelsmi, proti, ikvienam, kurš ziedo partijām, būtu jāspēj paskaidrot, no kurienes ņemta nauda. Repše vēlas parlamentu, kas sastāv no 2-3 partijām LETA 10/31/03 Latvijas parlaments būtu darbaspējīgāks, ja tajā būtu pārstāvētas divas līdz trīs politiskās partijas un viena no tām veidotu valdību, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā "Valsts pirmās personas" atzina Ministru prezidents Einars Repše ("Jaunais laiks"). "Es ceru, ka mēs līdz tam nonāksim, ka valstī būs - vislabāk - divas partijas. Viena veido valdību, otra ir opozīcijā. Šāds modelis ir pierādījis savu efektivitāti daudzās Eiropas valstīs un pasaulē," sacīja Repše. Viņš norāda, ka pašreizējais Latvijas daudzpartiju parlaments ir pārāk nestabils un krīzes situācijās kavē valdību rīkoties enerģiski. Viņš skaidro, ka citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, mazu partiju skaitu parlamentā nosaka likumdošana, kas pie mums ir citādāka. Premjers neprecizēja, vai vēlētos ierosināt mainīt vēlēšanu likumu mūsu valstī. "Tas tomēr būtu optimāli, ka viena partija uzvar vēlēšanās un uz četriem gadiem vada valdību un, ja viņa to dara neapmierinoši, tad uz nākamajiem četriem gadiem viņu vietā stājas līdzšinējā opoz īcija. Tad var runāt par patiesu politisko atbildību," uzskata Repše. Satiksmes ministrijai atņem Informātikas departamentu NRA 10/31/03 Informātikas nozare pavisam drīz vairs nebūs Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā - valdības lēmums nosaka, ka no nākamā gada 1. janvāra SM Informātikas departamenta funkcijas, materiālās vērtības un valsts budžetā paredzētie līdzekļi ir jānodod premjera Einara Repšes kontrolētajai Valsts kancelejai (VK). Kā zināms, politisku iemeslu dēļ jau jauno laiku valdības pirmsākumos vienas ministrijas funkcijas tika nodotas citai ministrijai. Proti, Vides ministrijai, kuru kūrē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), iepriekš uzticētās būvniecības un tūrisma biznesa pārraudzības funkcijas tika nodotas Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārvaldītajai Ekonomikas ministrijai. Tagad par labu Jaunā laika kūrētajai valsts pārvaldes struktūrvienībai tiek apcirptas TB/LNNK pārstāvja Roberta Zīles vadītās SM funkcijas. Valsts funkciju pārdale starp ZZS un LPP kontrolētajām ministrijām šā gada sākumā izraisīja lielu politisku skandālu, turpretī TB/LNNK pārstāvis viņa pārvaldītās ministrijas funkciju apcirpšanu uztvēris apbrīnojami rezignēti. Proti, lai gan lēmums par funkciju nodošanu pieņemts jau pirms desmit dienām, nekāda sabiedriska rezonanse par šo jautājumu nav bijusi, un pat R. Zīles partija pret to nekādi nav iebildusi. Neatkarīgajai gan izdevās noskaidrot, ka valdības lēmums pieņemts, kad R. Zīles nav bijis klāt - ministrs tobrīd bijis pasaules autoceļu kongresā. Tāpat Neatkarīgajai izdevās noskaidrot - šovasar runāts ne tikai par Informātikas departamenta funkciju pārdali, bet arī par to, ka SM par labu VK jāatsakās arī no Sakaru departamenta. Pret divu departamentu atdošanu R. Zīle tomēr sācis protestēt, argumentējot - tas nozīmēšot, ka premjers faktiski izsaka neuzticību satiksmes ministram. Svarīgu valstisku funkciju atņemšana SM liecina par to, ka pamazām dzīvē īstenojas premjera padomnieka Viestura Šutko idejas. V. Šutko jau šā gada februārī ierobežotam informācijas tehnoloģiju speciālistu lokam prezentēja ideju par informācijas sabiedrības biroja izveidi, kas ar laiku varētu kļūt par informātikas ministriju. Atbilstīgi V. Šutko koncepcijai, sākotnēji informācijas sabiedrības birojs un vēlāk ministrija varētu pilnībā pārņemt kontroli pār sabiedrisko iepirkumu IT nozarē, kas jau tagad vērtējams daudzos miljonos latu. Pirmais posms šīs koncepcijas īstenošanā bija Informācijas sabiedrības biroja nodibināšana šā gada rudenī, kad biroja vadītājas amatā tika apstiprināta Ina Gudele. Valsts funkciju pārdalīšana par labu Informācijas sabiedrības birojam ir nākamais solis V. Šutko koncepcijas īstenošanā. Satiksmes ministra padomnieks TB/LNNK pārstāvis Vladimirs Makarovs, vaicāts, ko nozīmē šāds valdības lēmums un vai tas nav vērtējams kā neuzticības izteikšana R. Zīlem, teica: "Valdības lēmumu vērtējam pozitīvi, jo jebkurš valdības lēmums vērtējams pozitīvi. Jebkurš valdības lēmums vai nu vairo valdības stabilitāti, vai arī to samazina." Bijušais satiksmes ministrs Vilis Krištopans, uzzinot par notikušo, izsaucās: "Es ministrijā šo departamentu izveidoju Andra Šķēles valdības laikā. Pirms tam pie VK bija kaut kāds kroplīgs veidojums, kurš nodarbojās ar informātiku, bet es, balstoties uz Eiropas Savienības valstu praksi, izveidoju attiecīgu departamentu SM. Ja tagad Informātikas departamentu pievieno atpakaļ VK, tas nozīmē, ka paies daži gadi un viss atkal tiks nodots SM." VK Informācijas sabiedrības biroja vadītāja Ina Gudele kategoriski noliedza, ka Informātikas departamenta atņemšana SM nozīmētu politiskās neuzticības izteikšanu R. Zīlem. "Absolūti nē. Tā bija sena ideja, un tā arī bija politiska vienošanās, kuras mērķis ir pacelt informātikas nozari augstākā līmenī - tiešā premjera pakļautībā," skaidroja augstā amatpersona. Arī VK padomnieks Uģis Šics apgalvoja, ka Informātikas departamenta pievienošana Sabiedrības informācijas birojam nav vērtējama kā neuzticības izteikšana R. Zīlem. Pēc viņa teiktā, informātikas nozarei SM pakļautībā nav iespējas izvirzīties kā vienai no prioritātēm, jo ministrijas pakļautībā ir arī daudz citu nozaru. Būvplānus Jūrmalā Šleseram palīdz īstenot partijas biedri domē BNS 11/01/03 Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers Jūrmalā, bijušā kempinga "Pumpuri" teritorijā pie jūras, iecerējis būvēt vairākas savrupmājas, turklāt šis jautājums tiek virzīts steigā, apejot attīstības komiteju, sestdien vēsta laikraksts "Diena". Laikraksts atgādina, ka kopš oktobra Jūrmalas mēru Juri Hlevicki un Šleseru saista piederība vienam politiskajam spēkam - Latvijas Pirmajai partijai (LPP). Savukārt domes attīstības komitejas priekšsēdētājs uzņēmējs Aleksandrs Bašarins un Šlesers ir ne tikai partijas biedri, bet arī kopīgi dibinātas firmas īpašnieki, kas tomēr nav atturējis Bašarinu komitejā balsot par Šleseram svarīgo jautājumu. "Diena" vēsta, ka 90.gadu vidū Jūrmalas dome pārdeva tai piederošo kempingu "Pumpuri" ar zemi 2,3 hektāru platībā, ko vēlāk iegādājies Šlesers. Vairākus gadus Šleseru ģimene kempinga mājiņās par saviem līdzekļiem rīkoja vasaras nometnes maznodrošinātiem bērniem un bērnunamu audzēkņiem un tagad īsteno sākotnējo nodomu par savrupmāju celtniecību ģimenes vajadzībām. Kā "Dienai" stāstīja Šlesers, kopā plānots uzbūvēt piecas mājas, divas drīzumā, trīs - nākotnē. Ministru prezidenta biedrs laikrakstam apgalvojis, ka savrupmājas netiks izmantotas komerciāliem nolūkiem. Minētais zemes gabals atrodas Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā jauktā atpūtas un dzīvojamā teritorijā, tā primārais izmantošanas veids ir atpūta un ar to saistīts pakalpojumu objekts, bet sekundārais - cita atļautā izmantošana. Ņemot vērā, ka Šlesers grib būvēt savrupmājas, nevis atpūtas objektu, viņš ierosinājis mainīt zemes lietošanas mērķi. Laikraksts norāda, ka dažu Jūrmalas domes deputātu neizpratni raisījis fakts, ka Šlesera jautājums taisnā ceļā nonācis skatīšanai domē, apejot attīstības komiteju. "Man nav iebildumu, ka zemes izmantošanas mērķis tiek mainīts, bet kāpēc tas jādara tādā steigā," "Dienai" sacīja deputāts Dainis Urbanovičs (LSDSP). Šai teritorijai tiekot izstrādāts detaļplāns, ar kuru, pēc deputāta domām, arī vajadzēja noteikt zemes izmantošanu. Urbanovičs pieļauj, ka šāda steiga saistīta ar domes priekšsēdētāja Hlevicka un Šlesera piederību LPP. Laikraksts atgādina, ka pēc sociāldemokrātu šķelšanās domē Hlevickis oktobrī paziņoja, ka ir vīlies sociāldemokrātos un iestājās LPP. "Agrāk vai vēlāk tās partiju saites kaut kā izpaužas," secina Urbanovičs. Gan Hlevickis, gan Šlesers šo apgalvojumu laikrakstam noraida. Hlevickis laikrakstam pastāstīja, ka dome trešdien Šlesera priekšlikumu noraidījusi, novirzot attīstības komitejai, kas to atbalstījusi un atkal nodos domei, līdz ar to tagad visa procedūra esot ievērota. Deputāts Vladimirs Barinovs uzskata, ka Šlesera jautājums nepelna īpašu ievērību. Zemes izmantošanas mērķa maiņa tiekot prasīta tāpēc, lai panāktu zemes nodokļa samazinājumu, kas sabiedriskai apbūvei ir krietni augstāks nekā individuālām mājām. "Tīri cilvēciski var saprast, kāpēc maksāt vairāk par zemi, kur nekā nav, taču ir sava kārtība, kā tādas lietas skata," "Dienai" sacīja Barinovs. Par Šlesera priekšlikumu attīstības komitejā ceturtdien balsoja arī tās priekšsēdētājs un Šlesera partijas biedrs Bašarins, kuru ar premjera biedru saista kopīgi 2001.gadā dibināta SIA "Jūras parks", kas bija paredzējusi darboties ar nekustamajiem īpašumiem, liecina Uzņēmumu reģistra dati "Lursoft" datu bāzē. Tomēr Bašarins pretēji Urbanovičam neuzskata, ka ar savu balsojumu būtu nonācis interešu konfliktā, jo firma biznesu neesot veikusi. Gulbim piedāvā kļūt par lokomotīvi Rīgas vēlēšanās Diena 11/04/03 Iekšlietu ministru Māri Gulbi vairāki Jaunā laika vadošie politiķi redz kā partijas lokomotīvi un mēra kandidātu Rīgas domes vēlēšanās. Jautājums ir aktualizēts saistībā ar decembra sākumā paredzēto JL Rīgas nodaļas dibināšanas konferenci, kurā par nodaļas vadītāju, iespējams, varētu kļūt arī potenciālais mēra kandidāts. M.Gulbis Dienai atzina, ka pirmdien par to esot informēts, taču priekšlikums ir negaidīts un pašlaik viņš neesot gatavs tam piekrist. M.Gulbis uzskata, ka ir jādod iespēja JL mēra kandidāta pienākumus uzticēt Saeimas deputātei Baibai Brigmanei, kuru, tāpat kā frakcijas priekšsēdi Krišjāni Kariņu, Saeimas sekretāru Jāni Reiru, vairāki kolēģi jau nosaukuši saistībā ar šo amatu. JL pašvaldību vēlēšanu kampaņas vadītājs Artis Kampars Dienai atzina - gatavojoties Rīgas nodaļas dibināšanai, partijā tiekot apzināti cilvēki, kas varētu būt tā dēvētās lokomotīves 2005.gada martā paredzētajās pašvaldības vēlēšanās un pretendenti uz mēra amatu. "Es personīgi domāju, ka Māris Gulbis būtu labs kandidāts, jo viņa vadībā sarakstam ir izredzes iegūt vēlēšanās lielāku ietekmi. M.Gulbis ir populārs, jauneklīgs, demokrātisks cilvēks, apmeklē sabiedriskas vietas, sākot ar tirgu un beidzot ar koncertzālēm," stāstīja A.Kampars. Diena noskaidroja -M.Gulbi atbalsta arī premjeram un JL vadītājam Einaram Repšem tuvi cilvēki, jo uzskata, ka partijas izredzes vēlēšanās daudzējādā ziņā noteiks saraksta līdera personība un popularitāte sabiedrībā, kas M.Gulbim piemītot. Taču vairāki politiķi šaubās, vai M.Gulbis, kam savulaik bijušas visai rezervētas attiecības ar E.Repši, piedāvājumu pieņems. Jāatgādina, ka līdz ar ievēlēšanu Rīgas domē M.Gulbis zaudētu Saeimas deputāta mandātu, kas nav tik svarīgi B.Brigmanei, kura Saeimā ievēlēta uz ministru pilnvaru laiku. Ievēlēšana domē vēl negarantē mēra amatu, un tas daļēji nozīmētu M.Gulbja aiziešanu no lielās politikas. ZZS izdevies saglabāt stabilu atbalstītāju pulku NRA 11/04/03 Rīt, 5. novembrī, aprit gads, kopš darbu sākusi 8. Saeima, un Neatkarīgā sāk tās frakciju veikuma analīzi ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kurai apkopot paveikto izdevās visātrāk. Pateicoties galvenokārt subsīdiju saņēmēju loka paplašināšanai un naudas izsišanai no valdības, ZZS gada laikā izdevies saglabāt stabilu atbalstītāju pulku - 6 līdz 8 procentus vēlētāju. No lauksaimnieciskajiem ražotājiem izskan ZZS kritika, bet zemnieku organizācijas tomēr vērtē, ka bez zemsaviešiem Saeimā nozarei klātos plānāk. Pozitīvi iesākto vērtē vides aktīvisti. Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs, ZZS deputāts Indulis Emsis, vērtējot paveikto un nepaveikto, Neatkarīgajai atzīst, ka "pārāk daudz enerģijas bija jāiegulda, cīnoties pret amatierismu politikā, ko nevarēja veltīt progresam". Kā neveiksmi viņš vērtē nespēju pret Jaunā laika vairākumu panākt speciālo budžetu nelikvidēšanu, tā sekas, jo īpaši kultūras un vides jomā, parādīšoties vēlāk. 8. Saeima savu noteicošo lomu parlamentārajā demokrātijā un politiskās attīstības virzienu noteikšanā, viņaprāt, atguvusi tikai vasaras sākumā, apspriežot nākamā gada budžetu, bet līdz tam galveno vijoli spēlējusi valdība. Šī perioda kontā ir arī tūrisma un būvniecības nodošana Ekonomikas ministrijas pārziņā un reģionālās attīstības pārvaldes sadrumstalošana, to ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis atzīst par apvienības kļūdu, bet gandarīts, ka ZZS nostāja "pret visa veida varas centralizāciju" dod rezultātu, un nu arī Jaunais laiks atlicis šajās sliedēs ievadītās valsts drošības iestāžu reformas apstiprināšanu. ZZS frakcijas vadības paveiktā izvērtējums liecina, ka tieši atbalsts lauksaimniekiem bijusi tās prioritāte, bet virkne citu solījumu atstāta otrajā plānā, tādējādi apliecinot politologu prognozi par nespēju iekarot plašākas sabiedrības, pilsētnieku uzticību. Pateicoties ZZS, ieviestas cūkgaļas un dzīvo cūku ievešanas barjeras, rezultātā kāpusi gaļas iepirkšanas cena, kas tagad vismaz atbilst pašizmaksai. Tirgū tās cena neauga, bet gaļas pārstrādātāji bija spiesti dalīties peļņā ar ražotāju, vērtē I. Emsis. A. Brigmanis uzsver, ka ZZS neatlaidības dēļ šogad lauksaimniekiem piešķirta rekordliela dažādu dotāciju un subsīdiju summa - 44 miljoni latu. Pērn atbalsts sniedzās līdz 35, bet pirms pāris gadiem - tikai līdz 20 miljoniem latu. "Esam kardināli mainījuši zemnieku atbalsta politiku, kad no diskriminējošas lauksaimniecības politikas, kad Tautas partijas laikos tika atbalstītas tikai izredzētās saimniecības, subsīdiju saņēmēju skaits gada laikā trīskāršojies, sasniedzot 15 tūkstošus. To saņem saimniecības jau no pirmā hektāra un pirmās govs." ZZS nenoliedz, ka atbalsts joprojām nan pietiekams. Vidēji lielās zemnieku saimniecības Kalnavoti saimnieks Jānis Dzenis ZZS politiku dēvē par demagoģiju, jo nauda tiek izmaksāta sīkiem, pēc būtības sociāliem pabalstiem, bet lauksaimnieciskā ražošana īsi pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) tiek padarīta konkurētnespējīgāka. Zemnieki tiek tikai rosināti vairot zemes hektārus, lai saņemtu vairāk naudas, nevis domāt par ražību, efektivitāti. Turklāt no pieciem miljoniem latu, ko, visticamāk, zemnieki saņems lietavu radīto zaudējumu kompensēšanai - prasīto septiņu vietā -, visvairāk iegūšot lielsaimnieki, kuru zaudējumi bija minimāli. "Prātīgāk būtu šos līdzekļus izmantot kredītu piesaistīšanai, ko ieplūdināt atpakaļ nozarē," sprieda J. Dzenis. Savukārt, ja tiktu radīta iespēja apdrošināt sējumus, ieguldot divus miljonus latu, valstij tagad nebūtu jāmeklē pieci. "Mēs neslēpjam, ka subsīdijas tā arī uztveram - kā sociālo pabalstu, un tā mūsu izpratnē arī ir jādara, tā ir mūsu politika. Lai attīstītu lauksaimniecisko ražošanu, ir SAPARD programmas," sacīja A. Brigmanis. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs (LDSP) Valdis Dzenis ZZS darbu kopumā vērtē pozitīvi, vien izsaka vēlmi, lai netiktu pārspīlētas ES prasības lauksaimniekiem un tiktu sakārtota līdzfinansējuma un priekšfinansējuma sistēma ES naudas apguvei. Arī A. Brigmanis to uzsver kā nākotnes prioritāti, un jau rīt frakcijas sēdē finanšu ministrs Valdis Dombrovskis tiks tincināts par iespējām un riskiem ES fondu līdzekļu apguvē. ZZS plūc laurus arī kā "absurdo pašvaldības reformu bloķētāja". "Atsāktās sarunas par lielāku novadu skaita veidošanu pierādīja, ka mums bija taisnība. Pateicoties mūsu stingrai nostājai, bloķēts arī stulbais projekts - ļaut pašvaldību lietu ministram atlaist pašvaldības," ir lepns A. Brigmanis. Sadalot papildu naudu šāgada budžetā, katra koalīcijas partija izvirzīja savus priekšlikumus, un ZZS atbalstu rada virkne nelielu pašvaldību projektu. A. Brigmanis teic, ka agrāk naudu deva rajonu centriem, bet tagad tā plūdīs tieši uz pagastiem iekonservēto projektu pabeigšanai, galvenokārt skolās, komunālajās saimniecībās, kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanai. ZZS esot vienīgā, kas ne tikai brēca, bet arī panāca finansiālu palīdzību Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ugunsdrošības sakārtošanai, budžeta grozījumos piešķirot 12 500 latu. Budžets gan 6. novembrī vēl jāpieņem Saeimai. Nepiekāpīgā prasība palielināt nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozes (tika rasti vēl 25 miljoni latu) ļaus bez lieliem strīdiem apstiprināt budžetu, turklāt papildu nauda novirzīta galvenokārt sociālajam sektoram. ZZS deputāti piekrīt, ka šajā prasībā viņus atbalstīja arī LPP un TB/LNNK. Arī nākamgad pašvaldību projekti būšot ZZS prioritāte, lemjot par budžeta grozījumiem. Bērni? Arī tie esot jāatbalsta, bet ne vienkārši tikai paaugstinot bērna kopšanas pabalstus, kas vienam otram var kļūt par biznesu. Pateicoties grozījumiem aizsargjoslu likumā, vides sektorā izdevies atrisināt konfliktu sēriju, kas radās likuma nepilnību dēļ, un pārtraukt apbūvi aizsargājamās joslās. "Kopš likuma izsludināšanas vairs nav skaļu skandālu, nojaukti arī daži žogi," teic I. Emsis. Vēl finišam tuvojas virkne uzlabojumu citos ar vides aizsardzību saistītos likumos, ar kuriem vide tiks atbrīvota no automašīnu vrakiem, beidzot tiks regulēts smakas un trokšņu piesārņojums, un rezultātā tiesas priekšā varētu nokļūt viens otrs piesārņotājs, piemēram, cūku ferma Smurģi. Apturēta videi nedraudzīgo objektu Baltic Oil Terminal un celulozes rūpnīcas Ozolsalā būvniecība un veicināts Salaspils kodolreaktora demontāžas projekts. Rīgas domes sēdes varēs vērot tiešraidē internetā BNS 11/03/03 Līdz ar jaunā Rīgas portāla http://www.riga.lv/ atklāšanu visas Rīgas domes sēdes varēs vērot tiešraidē internetā, žurnālistus pirmdien informēja domes Informācijas tehnoloģiju centra vadītājs Ēriks Zēģelis. Pirmā domes sēde, kuru varēs redzēt internetā, notiks jau 11.novembrī. Šī sēde būs arī pirmā, kuru domnieki aizvadīs jaunajās telpās Rātsnamā. "Varēsiet sekot līdzi visiem deputātu labajiem darbiem un lēmumiem," sacīja Zēģelis. Gandarījumu par portāla izveidošanu pauda Rīgas mērs Gundars Bojārs, kurš aicināja rīdziniekus sūtīt ierosinājumus un ieteikumus portāla uzlabošanai uz e-pasta adresi atbalsts@riga.lv vai arī atstāt portāla sadaļā "Diskusiju forums". Labāko ieteikumu autori saņems projekta "e-Rīga" pārsteiguma balvas. Atšķirībā no domes iepriekšējās interneta mājas lapas portāls ir informatīvi bagātāks. Tajā pieejama informācija ne tikai par pašvaldību, bet arī par pilsētu, vēsturi, arhitektūru, sabiedriskā transporta infrastruktūru, nozīmīgākajiem kultūras un atpūtas notikumiem, kā arī citām lietām, kas varētu būt noderīgas pilsētas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem. Tehnoloģijas portāla izveidei piegādāja a/s "Softex Latvia", kas par portāla veidošanu līdz šim saņēmusi 28 320 latu. Līdz portāla otrās kārtas nodošanai, kas plānota nākamā gada februārī, darbosies arī Rīgas domes vecā interneta mājas lapa www.rcc.lv/. KNAB lūdz tiesu sodīt Ingrīdu Ūdri LETA 11/04/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis tiesu administratīvi sodīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītāju, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, jo partija nav izpildījusi biroja prasību novērst konstatētos pārkāpumus un pārskaitīt Finanšu ministrijas (FM) kontā pretlikumīgi saņemtos ziedojumus. KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece informēja, ka KNAB lūdz tiesu Ūdrei uzlikt naudas sodu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu. Birojs pamato, ka ZZS līdz noradītajam datumam - 2.oktobrim - nav FM pārskaitījusi pretlikumīgi saņemtos ziedojumus 55 950 latu apmērā, tādējādi izdarīts administratīvs pārkāpums. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu no to pienākumu izpildīšanas, par kuru nepildīšanu sods uzlikts, norāda KNAB. Tiesa Ūdrei var piemērot naudas sodu līdz 250 latiem. Rīdziniekiem būs pašvaldības pakalpojumi pa internetu NRA 11/05/03 Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs prezentējis pirmos projekta e-Rīga rezultātus. Tas vienkāršo triju pašvaldības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pirmie trīs vienkāršotie pakalpojumu veidi ir jaundzimušo aprūpes pabalstu saņemšana, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa un uzziņu saņemšanas par zemesgabala izmantošanu atbilstoši pilsētas attīstības plānam. Kā informēja domes Informācijas tehnoloģiju centra projektu pārvaldes projektu izstrādes nodaļas vadītāja Ilze Prūse, pašvaldībai ar iedzīvotājiem ir vismaz 300 kontakti pakalpojumu saņemšanas jomā, un pagaidām uzlabota kārtība pirmajos trijos no tiem. G. Bojārs atklāja jauno pašvaldības interneta portālu www.riga.lv. Tas tiek dēvēts lepnā vārdā par "jaunajiem Rīgas vārtiem". Tas gan vēl nav pilnīgi pabeigts, un mērs izteica cerības, ka tā pilnveidošanā ar savām atsauksmēm iesaistīsies iespējami vairāk iedzīvotāju. Tieslietas Lūdz palielināt Augstākās tiesas tiesnešu skaitu BNS 10/30/03 Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns lūdz Saeimu palielināt tiesnešu skaitu AT, jo tai būtiski pieaudzis darba apjoms. Guļāns vēstulē Saeimai norāda: "Pieaugot kopējam tiesnešu skaitam rajonu tiesās un apgabaltiesās, būtiski palielinājies darba apjoms arī AT, īpaši tas attiecas uz Senāta Krimināllietu departamentu." Guļāns norāda, ka izskatīto lietu skaits AT Senāta Krimināllietu departamentā, salīdzinot ar 1999.gadu, pieaudzis gandrīz divkārt. Turklāt darba apjoms pieaudzis arī Senāta Civillietu departamentā. 1995.gadā Saeima noteica, ka AT sastāvā ir 47 tiesneši, no tiem Senātā 19 senatori, tiesu palātās - 28 tiesneši. Šobrīd AT strādā 39 tiesneši, no tiem Senātā 17 un tiesu palātās 22. Guļāns lūdz tiesnešu kopējo skaitu palielināt līdz 50, no tiem Senātā - 28 un tiesu palātās - 22. Tas ļautu izveidot AT Administratīvo departamentu un noteiktu atbilstoši darba apjomam senatoru skaitu krimināllietu un civillietu departamentos. AT priekšsēdētāja sagatavotajā informācijā norādīts, ka 1999.gadā Senāta Krimināllietu departamentā saņemtas 383 lietas, no kurām izskatītas 375, savukārt pērn saņemtas 655 lietas, no kurām izskatītas 638. Saeimas prezidijs ceturtdien šo iesniegumu pieņēma zināšanai. Sāk prāvu pret Bankas Baltija auditoru Diena 11/03/03 Pirmdien Stokholmas tiesā tiks sākta bankrotējušās Bankas Baltija (BB) prasības izskatīšana pret auditorfirmu Coopers&Lybrand (tagad PricewaterhouseCoopers). Bankas likvidators BDO Invest Rīga no kādreizējā bankas auditora pieprasa atlīdzību par nodarīto kaitējumu 150 miljoni ASV dolāru. Kamēr BDO Invest Rīga prāvā prognozē uzvaru, PricewaterhouseCoopers savu atbildību par BB noguldītāju ciestajiem zaudējumiem noliedz. No prāvas rezultāta ir atkarīgs, vai BB klienti saņems vēl kādas naudas kompensācijas. Tiesvedības process pret Coopers&Lybrand varētu ilgt līdz 2.martam, jo materiālu izskatīšana un liecinieku nopratināšana nenotiks katru darbdienu, Dienu informēja BDO Invest Rīga direktors Andris Deniņš. Savukārt slēdziena sagatavošanas termiņš noteikts no 1. līdz 15.maijam. Lai sagatavotos tiesai, BB likvidators BDO Invest Rīga esot ieguldījis daudz darba. "Esam sagatavojuši tiesai argumentētus pierādījumus par Bankas Baltija (BB) auditu 1994.gadā, kas neatbilda starptautiskām audita prasībām, un tāpēc mums ir lielas izredzes uzvarēt," Dienai teica A.Deniņš. Izskatāmās lietas būtība saistīta ar BB 1993.gada finanšu pārskatu un 1994.gada augustā izdoto zvērināta revidenta atzinumu, kas bija bez jebkādiem aizrādījumiem par BB tālāko darbību, tādā veidā vieglprātīgi ļaujot bankai izsniegt apjomīgus kredītus. BB likvidatori, saskatot tajā auditoru vainu, jau 1997.gadā vērsās tiesā pret Coopers&Lybrand. Kā norāda A.Deniņš, lietas virzība līdz šim dažādos veidos iestigusi tiesnešu maiņas dēļ: piemēram, atklājies, ka vienam no tiesnešiem bijušas radniecīgas saites ar Coopers&Lybrand pārstāvi. Tāpēc BB interešu pārstāvis izteica gandarījumu, ka tiesas process tagad ir sākts, un cer, ka BB klientiem būs iespēja pretendēt uz daļu no bankas krahā zaudētās naudas. Nelielas kompensācijas fiziskās personas jau saņēmušas arī agrāk. Taču PricewaterhouseCoopers šajā sešus gadus ilgstošajā tiesas procesā turpinās aizstāvēt Coopers&Lybrand veiktā BB audita kvalitāti un cer, ka visas "pret uzņēmumu celtās nepamatotās un nepierādāmās prasības tiesa noraidīs," teikts PricewaterhouseCoopers Zviedrijas biroja paziņojumā medijiem. Izglītība Notikusi kārtējā akcija pret 2004.gada reformu BNS 10/30/03 Aptuveni 500 cilvēku trešdien no Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas devās uz Pils laukumu, kur iecerēta kārtējā akcija pret nākamgad paredzēto izglītības reformu. Gājiena dalībnieku vidū bija Saeimas deputāti Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs un Andris Tolmačovs, kā arī Rīgas domes deputāts Genādijs Kotovs. Pirmā pietura protestētājiem bija skvērā iepretī izstāžu zālei "Arsenāls", kur viņi uzkavējās aptuveni 10 minūtes, krievu, latviešu un angļu valodā izkliedzot saukli "Rokas nost no mūsu skolām". Pliners akcijas sākumā atgādināja, ka trešdien aprit pieci gadi, kopš spēkā stājies pašreizējais izglītības likums, un aicināja protestētājus, kuru lielākā daļa ir skolu jaunatne, darīt visu iespējamo, lai reformu nepieļautu. Ierodoties Pils laukumā, protestētāji sadedzināja kukluksklana drēbēs tērptu lelli karātavās, uz kuras rakstīts "Izglītības reforma 2004". Lelles dedzināšanu pavadīja skaļas ovācijas. Pēc notikušā policija aizturēja trīs no sešiem jauniešiem, kas ar lāpām aizdedzināja lelli. Protestējot pret šādu tiesībsargu rīcību, vairāki desmiti akcijas dalībnieku aplenca Rīgas pašvaldības policijas (RPP) mikroautobusu, kurā bija ievietoti aizturētie. RPP pārstāvis Plineram un pārējiem akcijas organizētājiem skaidroja, ka jaunieši aizturēti tikai paskaidrojumu sniegšanai. Pliners pats brīvprātīgi iekāpa municipāļu mašīnā rakstīt paskaidrojumu, tāpēc jaunieši atlaist. Policijas izsauktie ugunsdzēsēji paskaidroja, ka lelles sadedzināšana no valsts ugunsdrošības noteikumu viedokļa nav pārkāpums, jo laukuma vidū novietotā lelle nekādi nespēja apdraudēt apkārtējos namus un izraisīt ugunsgrēku. Turpretī Rīgas domes noteikumi paredz, ka ugunskurus kurināt aizliegts visā pilsētas teritorijā. Par kārtību pasākuma vietā rūpējās vairāki desmiti RPP, kārtības policijas un Drošības policijas darbinieku. Rīgas kārtības policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte apliecināja, ka iespējamu nesankcionētu darbību novēršanai laukuma tuvumā izvietoti papildspēki. Pēc plkst.17 akcijas dalībnieki sāka izklīst. Stundas gaida pārmaiņas Diena 10/31/03 Dzimtā valoda nav jāmāca kā likumkrājums, bet gan ikdienas lietojumam. Ar šādu atziņu īpaša darba grupa nule pabeigusi latviešu valodas citādas mācīšanās dokumentu, par kuru skolotāji un eksperti ir vienoti. Taču krasi atšķiras domas, ar kādām skološanas pieejām ieceri īstenot. Tāpēc izglītības un zinātnes ministrs nolēmis pēc jaunā projekta jau nākamgad bērnus neskolot, bet sasaukt valsts teorētiķus un praktiķus, lai vienotos par valodas mācīšanas nākotni. Pamatskolas dzimtās valodas satura pamatdokumentu jeb standartu 2000.gadā sāka veidot īpaša no PB kredīta finansētā Izglītības sistēmas attīstības projekta (ISAP) darba grupa, un to izmēģināja 27 skolas. "Vecā pieeja ir strikti pa tēmām sadalīta gramatikas mācīšana morfoloģijas, sintakses kurss," stāsta ISAP dzimtās valodas satura izstrādes vadītāja Sandra Zusina. Skolēns izlasa likumu, izpilda uzdevumu, skolotājs pārbauda, sāk nākamo tēmu. ISAP projekts balstīts uz to, ka bērnam dzimtā valoda, atnākot uz skolu, nav nulles pozīcijā: viņš to neapzināti mācās līdz pieciem gadiem, apzināti - piecgadīgo un sešgadīgo obligātajā pirmsskolas sagatavošanā. Tāpēc pedagogam no vienas puses jāļauj un jāieinteresē skolēns jau no dzimšanas iegūtajam sameklēt teorētiskas likumsakarības, no otras - šīs zināšanas papildināt un iemācīties lietot. Jaunajā dokumentā gramatiskās likumības paredzēts mācīt ar radikāli atšķirīgu pieeju un metodēm nekā līdz šim. Pamatā ir teksts, kuru skolēns viens, pārī vai grupā pēta, meklējot teikumus un tālāk vārdus, skaidro S.Zusina. Piemēram, bērni paši sameklē darbības vārdus, pēta to dažādās formas un meklē likumsakarības, kuras pēc tam salīdzina ar teoriju grāmatā. Līdzīgi darbojas arī paši mazākie skolasbērni, kuri vispirms mēģina saprast, kas ir valoda, kāda tai nozīme, kāpēc tā jāmācās. Tad viņi ķeras nevis pie lasīt un rakstīt mācīšanās, bet pie teksta, kurā jāmeklē pieturzīmes, lielie burti, līdz pamazām atklājas vārds. "Tā vietā, lai iekaltu, kur jāliek komats, mēs gribam iemācīt saprast, ka teksta saturs un forma ir vienoti," stāsta S.Zusina. Pašreiz liela daļa pirmklasnieku mācības sāk ar ābeci, zilbju kopā vilkšanu, lielu un mazu burtu rakstību. 2004.gada 1.septembrī uz skolu dosies pirmie bērni, kas to būs apguvuši jau no piecu gadu vecuma. Svarīgi, ka gramatikas jeb lingvistiskā daļa ir tikai viena no četrām autoru tā dēvētajām kompetencēm, kas skolēnam jāapgūst dzimtās valodas stundās. Vēl ir arī komunikatīvā daļa (saziņa un prasme klausīties, runāt, lasīt, rakstīt), kultūrsociālā (valodas loma, tās situācija Latvijā, pasaulē) un valodas mācīšanās (informācijas ieguve, uzkrāšana, apmaiņa). Izvaicātie skolotāji piekrīt, ka valodas mācīšanas sistēma bija jāmaina jau sen. "Šeit ir ļoti lielas iespējas ļaut katram bērnam saredzēt sevi mācību procesā un būt tajā iesaistītam," atzīst Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga. Tomēr jaunā dokumenta projekts īsti pie sirds neiet ne asociācijai, ne izvaicātajiem metodisko apvienību vadītājiem, ne skolotājiem. Projektu izmēģinājusi Rīgas 19.vidusskola. Tās skolotāja Aiva Biteniece atzīst, ka ideja mācīt visas prasmes reizē ir laba, bet: "Kā tas ir realizēts! Piektajā klasē kaut ko paķer no vispārinošā vārda, ko mācīs astotajā klasē, no darbības vārda, ko mācīs septītajā. Viss tāds saraustīts! Kokteilis, kam nejūt cauri stīgu." Pielaidīgāk projektu vērtē Talsu 2.vidusskolas skolotāja Dzintra Grošus, bet, iespējams, tāpēc, ka tikko apmeklējusi īpašus kursus darbam ar jauno dokumentu. "Ja tā pamatīgi iedziļinās, var saprast, kāpēc standarts tā veidots. Mēs valodu mācām kā zinātni, bet galvenais mērķis ir, lai cilvēks to varētu izmantot ikdienā." Taču Talsu rajona metodiskā apvienības vadītāja Lilita Zēberga ir neizpratnē, vai šī mērķa labad par pakārtotām jāuzskata, piemēram, pareizrakstības prasmes, kā tas manāms pēc skolēnu pārbaudes darbiem, kuri tapuši jaunā dokumenta iespaidā. Projekts atklājis arī virkni daudz nopietnāku problēmu. Dokumenta tapšanas gaita pierādījusi, ka pēdējos desmit gados valsts mērogā dzimtās latviešu valodas mācīšanas zinātniskā pamata attīstība vispār nav notikusi, stāsta projekta zinātniskā konsultante Liepājas Pedagoģijas akadēmijas jaunā doktore Diāna Laiveniece. Tāpēc ministra Kārļa Šadurska (JL) paredzētā diskusija par pieejām, kas būtu pamatā jaunajam standartam, varētu izrādīties uz smiltīm būvēta. Kā stāsta A.Vanaga, "putra valda" pat terminoloģijas līmenī. Katram ir sava izpratne par komunikatīvo, gramatisko jeb lingvistisko, kaut kādu vidusceļa pieeju. "Mums nav sava pētnieciskā institūta kā, piemēram, lietuviešiem, kuri savas valodas mācīšanas iespējas ir izpētījuši un definējuši," atzīst A.Vanaga. Vienīgā, ko varētu uzskatīt par balstītu uz pētījumiem, ir tā dēvētā lingvokomunikatīvā pieeja, kuru pētījusi D.Laiveniece. Saglabājot valodas gramatiskās likumības - lingvistisko sistēmu - kā pamatu, akcents tiek likts uz valodas komunikatīvajām prasmēm. Pretēji K.Šadurskim, kurš standarta projektu kritizē par pārlieku pietuvināšanos svešvalodas mācīšanas metodēm, D.Laiveniece ir pārliecināta, ka tajā tomēr mēģināts valodas likumību apguvi sabalansēt ar valodas komunikatīvajām funkcijām. Vienīgi standarta izstrādātāju pieredzes trūkums, iespējams, nav ļāvis jauno pieeju sakārtot arī sistemātiskā un pēctecīgā mācību procesā. Kā māca skolotāji (%) Gramatiskā sistēmpieeja* 11,2 Lingvokomunikatīvā pieeja** 41,9 Komunikatīvā pieeja*** 7,2 Gramatiskā + lingvokomunikatīvā pieeja 11,2 Gramatiskā + komunikatīvā pieeja 13,7 Gramatiskā + lingvokomunikatīvā + komunikatīvā pieeja 10,4 Citas 4 * secīga gramatisko tēmu apguve, kam pamatā ir likumu mācīšana, rakstiski, mutiski vingrinājumi ** par primāro tiek izvirzīts valodas izmantošanas aspekts, respektējot atziņu, ka dzimtās valodas zināšanas bērnā krājas jau kopš dzimšanas *** apgūstot valodas likumību zināšanu minimumu, tas tiek izmantots un attīstīts dažādu situāciju spēlēs Avots: D.Laivenieces pētījums, aptaujāti 124 Bauskas pilsētas un rajona, Liepājas, Rēzeknes, Talsu rajona, Rīgas pilsētas un rajona latviešu valodas skolotāji *** Kā vajadzētu mācīt latviešu valodu Maija Baltiņa, filoloģe, Valsts prezidentes Valsts valodas komisijas pārstāve: Ir jāatrod veselīgs samērs starp latviešu valodai kā otrajai valodai izstrādāto un izmantoto komunikatīvo metodi un veco gramatisko pieeju. Filologi ir vienoti par nepieciešamību pareizi runāt, rakstīt, lasīt, bet atšķirīgi - kā to izpildīt. Jāsaprot, ka aina - vecāmāte, ābece, māte - aiziet pagājībā. Mēs kļūstam par zināšanu sabiedrību. Valodas standartam jābūt un jāveidojas no trim līmeņiem: zināšanu minimums, izpratne par valodu un to, pēc kādiem likumiem vārdi savā starpā saistās, zināšanas par valodu kā virsvērtību. Juris Baldunčiks, filologs, Ventspils augstskolas profesors: Pārmaiņas vajadzēja ātrāk, lai radītu interesi par dzimto valodu ne tikai kā par pliekanu gramatikas krājumu. Rodas iespaids, ka skola nav tā pa īstam izanalizējusi jauno lingvistisko, sociolingvistisko, sociālo un informatīvo situāciju, kā arī jauniešu mainīgo vērtīborientāciju. Frazeoloģijas ziņā jaunieši nāk kā bez savām saknēm. Viņu valoda ārkārtīgi reducējas, sarūk izteiksmes līdzekļi. Paradoksāli, bet angļu valodas normas un likumības tiek uztvertas ar lielāku izpratni. Par to ir jādomā, veidojot mācību saturu un formu skolā. Dzintra Paegle, filoloģe, LU profesore, pašreizējās mācību programmas autore: Latviešu valodai ir 150 gadu senas valodas mācīšanas tradīcijas, kuras balstītas uz valodas teoriju. Ap 1997.gadu uzplaiksnīja doma: "Nost ar gramatiku!" Tādu tālāk kopa arī ministrija. Jāsaprot, ka skolā jau nenotiek tikai tīra gramatikas mācīšana. Gramatikas teoriju var mācīt arī, izmantojot rotaļas, spēles. Komunikatīvā metode ir mākslīgi veidota, jo mēs dzīvojam sabiedrībā un galvenā informācijas apmaiņa notiek ar valodu. Ja jaunais standarts visu komunikāciju noveļ uz dzimtās valodas stundām, valodai tiek atņemts saturs. SIF piešķīris naudu latviešu valodas kursiem Diena 10/31/03 Bezmaksas valodas kursos latviešu valodu nākamgad varēs apgūt vismaz 2830 valsts valodas nepratēju, jo Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), konkursa kārtībā sadalot šā gada valsts budžeta līdzekļus, latviešu valodas mācīšanas projektiem piešķīris 185 211 latu. Savukārt 33 756 latus saņēmuši projekti, kur īstenotāji informēs un skaidros cittautiešu skolēniem, vecākiem un skolotājiem 2004.gada izglītības reformu. Šajā konkursā aktīvi projektus pieteica mācību iestādes, tas liecina - daļa skolu vēlas līdzdarboties, lai būtu vieglāka pakāpeniskā pāreja uz mācībām latviešu valodā. Abu konkursu projekti jāīsteno līdz nākamā gada 1.jūnijam. Latviešu valodas kursos pretendentu loks netiks ierobežots, tādēļ valsts valodu varēs mācīties ikviens, ja vien, uzmanīgi sekojot sludinājumiem avīzēs, pieteiksies SIF atbalstītajos kursos, ko visas Latvijas teritorijā organizēs dažādas izglītības iestādes. Tiesa, pilnīgi bez maksas kursi būs tikai personām ar maziem ienākumiem, turīgākajiem daļa kursu izmaksu būs jāsedz pašiem, stāsta SIF direktors Nils Sakss. Mazāks projektu pieteikumu skaits bijis konkursā par izglītības reformu - no 35 projektiem atbalstīti 18, no tiem septiņus īstenos skolas. Daļu finansējuma saņēmuši arī masu mediji, kas gatavojas auditorijai klāstīt neskaidros un nesaprotamos jautājumus par to, kas skolās notiks pēc 2004.gada 1.septembra. No Ventspils augstskolas izslēdz par cūkošanos internetā DELFI 10/30/03 Trešdien no Ventspils Augstskolas tika atskaitīts students par vairākkārtējiem augstskolas IT resursu lietošanas noteikumu punktu pārkāpumiem - uzdošanos internetā par citu personu, neētisku komentāru rakstīšanu utml, pastāstīja augstskolas IT daļas vadītājs Gints Neimanis. Students izslēgts, jo no augstskolas piederošas interneta pieslēguma adreses vairākos Latvijas interneta resursos tika izplatījis ziņojumus ar cita studenta vārdu, kā arī lietojis nenormatīvu leksiku "Delfi" portāla lasītāju atsauksmēs. "Diemžēl šis ir jau otrais gadījums, kad par līdzīgām darbībām students tiek atskaitīts no studējošajiem, taču ir cilvēki, kuri joprojām ignorē gan vispārpieņemtās sadzīves normas, gan noteikumus, gan pieredzi, ko var gūt no citu kļūdām," atzina Neimanis. "Es personiski atbalstu Ventspils augstskolas rīcību, un ceru, ka tādējādi vēlreiz sabiedrības uzmanība tiks pievērsta elementārai patiesībai - internets ir tieši tāda pati publiska vide, kā jebkura cita, un uz to jāattiecas tiem pašiem vispārpieņemtajiem ētikas noteikumiem. Iedomājieties studentu, kas, tērpies savas universitātes krāsu cepurē, staigātu pa pilsētas centrālo laukumu un izkliegtu visas viņam zināmās rupjības. Protams, ka šis students vairs nevarētu turpināt mācības savā augstskolā," pauda "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Dzimstības veicināšanai liek rakstīt koncepciju NRA 11/03/03 Pretēji speciālistu ieteikumam bērnu dzimstības jautājumus risināt kompleksi premjers Einars Repše (Jaunais laiks) uzdevis labklājības ministrei Dagnijai Staķei (ZZS) izstrādāt koncepciju par bērna kopšanas pabalsta izmaksāšanu vecāku algas apmērā. Koncepcija D. Staķei jāizstrādā kopīgi ar Finanšu ministriju un bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku (LPP). Iepriekš gan pats A. Baštiks, gan Saeimas demogrāfijas apakškomisija, gan šīs jomas neatkarīgie eksperti atzina, ka situāciju tikai ar pabalstu palielināšanu neatrisinās, bet daži deputāti ieteica izvilkt no atvilktnēm apputējušās iepriekšējās koncepcijas, kas tā arī palikušas tikai uz papīra. Turklāt bērnu un ģimenes lietu sekretariātam pietuvinātajā Demogrāfisko un ģimenes lietu padomē sākts apkopot priekšlikumus par pasākumu kompleksu Latvijas iedzīvotāju izmiršanas novēršanai. Demogrāfijas zinātniece Pārsla Eglīte premjera un Latvijas Pirmās partijas rosināto pabalstu paaugstināšanu viena no vecākiem algas apmērā Neatkarīgajai nodēvēja par ļoti nepārdomātu priekšlikumu, jo nav domāts par virkni citu nosacījumu un motivāciju. Tajā pašā laikā viņa ieteica laikus gatavoties problēmas novēršanai un sākt īstenot tādus pasākumus, kas uzreiz neprasa 30 miljonus latu kā iecerētā pabalstu paaugstināšana. "Piekrītu, ka problēmu vajag risināt kompleksi, bet ir arī jāredz, kuras ir galvenās problēmas un kuras pakārtotas. Jauno māmiņu sēdēšana pusotru gadu ar 30 latu pabalstu ir visaktuālākais jautājums, un pēc tam nākotnē varam domāt arī par nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanu ģimenēm ar bērniem, par pabalsta palielināšanu par trešo un nākamajiem bērniem," Neatkarīgajai skaidroja A. Baštiks. Pozitīvi vērtējams E. Repšes ieteikums atcelt pabalsta saņemšanas ierobežojumus strādājošajiem vecākiem, kurus kā neloģiskus un netaisnus iepriekš bija vērtējusi arī P. Eglīte, jo strādājošās māmiņas ne tikai maksā nodokļus, bet arī algas auklēm. Viņa vadītajā sekretariātā tiek arī izstrādāts plašāks rīcības plāns ģimenes stāvokļa uzlabošanai, kurā bērnu kopšanas pabalstu paaugstināšana bija viena no sadaļām. Gan šo plānu, gan pabalstu paaugstināšanas koncepciju decembrī varētu prezentēt valdībā, lēsa A. Baštiks. Premjers rosinājis izstrādāt koncepciju, lai tā būtu gatava īstenošanai, tiklīdz valsts budžetā parādīsies līdzekļi - līdz ar nākamā gada budžeta grozījumiem gada beigās vai, reālāk, 2005. gadā. Koncepcijas izstrādes vadība uzticēta D. Staķei, jo Labklājības ministrija ir atbildīgā par pabalstu izmaksām. Kā ziņots, jaundzimušo skaits salīdzinājumā ar 1990. gadu pēdējos gados ir divas reizes mazāks. Mirstība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā, ik dienas iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 40 cilvēkiem. Speciālisti lēš, ka, situācijai nemainoties, 2050. gadā uz vienu strādājošo būs 0,9 pensionāri. Juridiskās fakultātes dekāns noliedz pārmetumus LETA 11/03/03 Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāns Kaspars Balodis noraida Starptautiskās krimināltiesas tiesneses Anitas Ušackas izteiktos pārmetumus fakultātei, sakot, ka tie nav patiesi un liecina, ka tiesnese nepārzina, kā LU tiek veidota algu sistēma. Bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ušacka ne pārāk labvēlīgus vārdus veltīja LU Juridiskajai fakultātei. Viņas neapmierinātību raisīja algu sistēma fakultātē, kā arī strādājošo profesionalitāte. Kā skaidroja Balodis, fakultāte nosaka atalgojumu un koeficientus, ievēro gan likumus, gan LU Satversmi, gan LU darba samaksas nolikumu. Ušacka pauda sašutumu, ka viņai darba samaksas koeficients ir 1,4, bet dekāna sekretārei - 4. Balodis stāstīja, ka dekāna sekretārei ir tāds koeficients, jo viņa atbildīga gan par fakultātes lietvedību, gan kārto dažādus saimnieciskos jautājumus, kas būtu jādara izpilddirektoram, taču tāda fakultātei telpu trūkuma dēļ nav. Taujāts, kāpēc Ušackai noteiktā alga ir 420 latu un koeficients 1,4, Balodis skaidroja, ka, pirmkārt, koeficients nav uz "mūžīgiem laikiem" un katru gadu tiek mainīts. Turklāt tiesnese lasa lekcijas arī citās LU fakultātēs, piemēram, Ekonomikas un vadības fakultātē, kur viņa saņem vairākus tūkstošus latu atalgojumu semestrī. "Mūsu fakultātē ir daudz profesoru, kas lekcijas citur nelasa un papildu atalgojumu nesaņem. Tāpēc, izvēloties koeficientu, arī tas tiek ņemts vērā," skaidroja Balodis, norādot, ka Ušacka Juridiskajā fakultātē katru mēnesi saņem 588 latus, un vēl, piemēram, pagājušajā semestrī no Ekonomikas fakultātes par lekciju lasīšanu viņa saņēmusi vairāk nekā 2000 latu. Runājot par Ušackas pārmetumiem saistībā ar fakultātes mācībspēkiem, no kuriem lielākos pārmetumus izpelnījies Valsts tiesību katedras vadītājs Ringolds Balodis, Juridiskās fakultātes dekāns uzsvēra, ka Balodis tika ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās. Turklāt katedras vadītājam ir doktora grāds un viņš ir pietiekami kvalificēts. "Ja reiz Ušackai tik ļoti rūp Juridiskās fakultātes sakārtošana, tad kāpēc viņa pati nepieteicās Valsts tiesību katedras vadītāja amatam?" retoriski vaicāja Balodis, uzsverot, ja tiesnese būtu tik nevainojama un viņas kapacitāte tik liela, tad Ušackai būtu tiesības aizrādīt, taču šobrīd viņai tādu nav. "Man ir skumji, ka Starptautiskās krimināltiesas tiesnese nodarbojas ar godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu," piebilda Balodis. Taujāts, kāpēc Juridiskā fakultāte izpelnījusies tik lielu Ušackas neapmierinātību, Balodis norādīja, ka viņa fakultātē ienākusi "ar milzīgām ambīcijām un tieksmi diktēt un pavēlēt". Turklāt tiesnesei ir problēmas ar citu viedokļu uzklausīšanu. "Mēs par draugiem nekļuvām. Es viņas acīs esmu ienaidnieks," piebilda Balodis. Runājot par Ušackas turpmāko darbību fakultātē, Balodis atzina, ka pagaidām šis jautājums ir neskaidrs, jo nav zināms, kāds būs Ušackas darba plāns Hāgā. "Man gribētos noskaidrot, kā viņa grib savienot darbu Hāgā ar darbu fakultātē," norādīja Balodis, piebilstot, ka Ušacka pieprasījusi atvaļinājumu uz gadu. Daudz būs atkarīgs arī no LU rektora Ivara Lāča viedokļa, sacīja Balodis. LU rektora viedoklis šai jautājumā kļūs zināms dienas gaitā, informēja LU Preses centrā. Ušacka savukārt viedokli par juristu apmācību Latvijā šodien paudīs preses konferencē. Nesaskaņas par atalgojumu LU rektors sola novērst ar vienotiem kritērijiem Diena 11/04/03 Jauna mācībspēku darba apmaksas kārtība Latvijas Universitātē (LU) no 2004.gada, iespējams, palīdzēs izvairīties no tādām nesaskaņām, kādas nule radušās starp Juridiskās fakultātes profesori Anitu Ušacku un dekānu Kasparu Balodi. Profesorei šķiet, ka dekāns nav ievērojis vienlīdzīgus principus, nosakot viņai 588 latu algu, bet dažiem - Ls 1260, kam kategoriski nepiekrīt K.Balodis. LU rektors negatavojas nevienu sodīt un sola - jaunais nolikums noteiks ne tikai vienotus kritērijus darba novērtējumā, bet arī novērsīs krasās algu atšķirības starp fakultātēm. "Es neapvainojos, ka man piešķīra tādu algu. Es neesmu pret piemaksām, bet Juridiskajā fakultātē tās nosaka trīs četri cilvēki un tādējādi manipulē ar pasniedzējiem," presei pirmdien sacīja bijusī Satversmes tiesas, tagad Starptautiskās krimināltiesas tiesnese A.Ušacka. Pēc A.Ušackas domām, fakultātē lielākas algas tiek vadībai "tuvākajiem un draugiem." Ar pūlēm iegūstot informāciju par fakultātē valdošo piemaksu un prēmiju sistēmu, viņa konstatējusi, ka saņem tikai mazliet vairāk par dekāna sekretāri. K.Balodis profesores izteikumus kā "nepatiesus, tendenciozus, godu un cieņu aizskarošus" atspēko ar, viņaprāt, caurskatāmo darba samaksas noteikšanas kārtību fakultātē: "Te nav nekādas draugu būšanas." Katram mācībspēkam pienākas fakultātē noteiktā mēneša amatalga un piemaksas atkarībā no pedagoģiskās slodzes un zinātniskā darba rezultātiem, ko izvērtē fakultātes dome 20 cilvēku sastāvā. Profesoram pienākas 420 latu valsts garantēta amatalga un iespēja pretendēt uz tā dēvētajiem LU papildkoeficientiem no 1,4 līdz 3, kurus piešķir fakultātes dome atkarībā no diviem minētajiem kritērijiem. Ar tiem tiek reizināta amatalga. No sešiem fakultātes profesoriem augstāko koeficientu (3) saņem tikai viens - profesors Kalvis Torgāns. A.Ušackai zemākais koeficients (1,4) no profesora atalgojumam iespējamajiem piemērots tāpēc, ka viņa savu darbu savienoja ar slodzi Satversmes tiesā, lekcijām citu fakultāšu studentiem, skaidroja K.Balodis. Turklāt sagadījies, ka brīdī, kad profesores iepriekšējās darbavieta - patstāvīgā Tiesību pamatu katedra - pievienota Juridiskajai fakultātei, tās algu fonds jau bijis sadalīts. A.Ušacka pieprasījusi gadu ilgu akadēmisko atvaļinājumu, savukārt LU rektors Ivars Lācis šāda veida nesaskaņas cer atrisināt ar jau divarpus gadus tapinātu jaunu darba samaksas nolikumu. "Šajā gadījumā dekāns un profesore nav izvēlējušies akadēmiski korektu veidu, kā risināt savstarpējās domstarpības," Dienai sacīja rektors, negrasoties tagad pārskatīt fakultātes piemaksu kārtību, jo tas mācību prorektora vadībā jau darīts agrāk. Jaunajā nolikumā, kuru Senāts skatīs jau novembrī, LU izveidojusi savu īpašu darba samaksas skalu, par pamatu ņemot algas Baltijas jūras reģiona universitātēs, kā arī reālo darba tirgus novērtējumu Rīgā un Latvijā 2002.gadā. Veicot īpašus darba samaksas pētījumus dažādām profesiju grupām, konstatēts, ka tādas sarežģītības amatam kā profesors atbilst 15 740 latu darba alga gadā jeb 1311, 74 lati mēnesī. Jaunais nolikums vismaz vienā fakultātē stāsies spēkā no 2004.gada 1.janvāra. Konflikts Juridiskajā fakultātē uzplēš neskaidro algu augoni NRA 11/04/03 Starptautiskās krimināltiesas tiesnese, profesore Anita Ušacka uzskata, ka Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes vadībā ir krīze, un kā vienu no pamatojumiem min neskaidro atalgojuma un piemaksu sistēmu tajā. Fakultātes dekāns Kaspars Balodis profesores izteiktos pārmetumus raksturo kā nepamatotus. "Neesmu pret piemaksām un uzskatu, ka pasniedzējiem ir jāsaņem pieklājīgas algas. Bet nevar būt tā, ka atalgojumu un piemaksas nosaka trīs četras personas," uzskata A. Ušacka. K. Balodis saka - algu koeficienti Juridiskajā fakultātē piešķirti likumīgi. Kā Neatkarīgā rakstīja, profesore atklājusi, ka fakultātē pasniedzējiem piemēroti dažādi koeficienti, ar kuriem reizina ikmēneša algu. Sākotnēji dekāns A. Ušackai skaidrojis, ka koeficients atkarīgs no starptautisko publikāciju skaita, kuru viņai, divdesmit divus gadu mērķtiecīgi strādājot, lai kļūtu par pilnu profesori, netrūkst. Taču profesorei algas koeficients noteikts 1,4, citiem fakultātē, pārsvarā tās vadībā esošajiem, ir divi, trīs, bet dekāna sekretārei bijis pat pieci. A. Ušacka vēlējusies noskaidrot informāciju par koeficientiem un piemaksām, taču dekāns atbildējis, ka tā esot konfidenciāla. Profesore atgādinājusi Satversmes tiesas spriedumu par vadības līgumiem, kas noteic, ka šai informācijai ir jābūt atklātai, taču tas nav līdzējis. Pēc ilgstošiem pieprasījumiem - arī rektoram Ivaram Lācim - viņa beidzot saņēmusi informāciju. "To man atnesa uz Satversmes tiesu. Uz sarkanām lapām. Sākumā brīnījos, kāpēc uz sarkanām, tikai vēlāk sapratu - lai lapas nevarētu nokopēt," stāsta A. Ušacka. "Vistrakākais, ka ar šiem koeficientiem ir uzpirkti citi cilvēki, lai viņi klusētu. Tas ir amorāli. Ir taču starpība, vai jūs saņemat vienu vai trīs algas. (..) Bet es nevaru būt vienaldzīga pret notiekošo. Gribu, lai Valsts kontrole (VK), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), prokuratūra sniedz atbildi. Varbūt atkal atradīs likuma pantiņu, ar kura palīdzību mēģinās leģitimēt nelikumības," intervijā Neatkarīgajai sacīja A. Ušacka. Vakar preses konferencē viņa paziņoja, ka nedosies uz VK vai KNAB, jo uzskata, ka šīm institūcijām pašām ir jāreaģē pēc publiskotās informācijas. LU Juridiskās fakultātes dekāna Kaspara Baloža pārmetumi profesorei A. Ušackai aizsākās jau šā gada pavasarī, kad A. Ušacka saņēma ierakstītu vēstuli no Juridiskās fakultātes dekāna par LU laikrakstā Universitātes Avīze šā gada 13. maijā publicēto interviju ar viņu. Dekāns pārmet profesorei viņas pausto intervijā, piemēram, to, ka A. Ušacka teikusi: "Žēl, bet man šķiet, ka pēdējā laikā akadēmiskās kultūras līmenis ir pazeminājies." Viņaprāt, apgalvojums rada nepatiesu, negatīvu iespaidu, it kā Juridiskajā fakultātē kopumā nebūtu akadēmiskās kultūras. Tāpat dekānu bija aizskāruši arī citi intervijā paustie viedokļi. Tāpēc K. Balodis pieprasīja profesorei sniegt rakstveida paskaidrojumu par apgalvojumiem. Atbildes vēstulē A. Ušacka pamatoja, kādēļ nepiekrīt paskaidrojumu sniegšanai, jo nesaskata, ka, sniedzot interviju, būtu pārkāpts kaut vai viens LU iekšējās darba kārtības noteikums. "Vārda brīvība, kura ir nostiprināta mūsu Satversmes 100. pantā, pieder pie tā sauktajām pirmās paaudzes cilvēka tiesībām un tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajām cilvēka pamattiesībām (..) Vārda brīvība attiecas uz ikviena tiesībām brīvi saņemt un paust savus uzskatus un informāciju jebkādā veidā," atbildes vēstulē atgādināja A. Ušacka, norādot, ka dekāns, draudot ar disciplinārsoda uzlikšanu par rakstā paustajām domām, faktiski pārkāpj viņas tiesības uz vārda brīvību. K. Balodis Neatkarīgajai apgalvoja, ka Juridiskā fakultāte, nosakot atalgojumu un koeficientus, ievēro gan likumus, gan LU Satversmi, gan LU darba samaksas nolikumu. "LU ir spēkā algas nolikums, kas paredz, ka alga veidojas no papildu koeficienta," stāsta K. Balodis. Viņš uzsvēra, ka koeficientus nosaka fakultātes dome, kurā ir 20 cilvēki no fakultātes vadības, katedru vadītāji, studentu pašpārvaldes pārstāvji un fakultātes vispārīgo darbinieku pārstāvji. Ar koeficientu izstrādi LU Juridiskās fakultātē darbojas prodekāns Jānis Lazdiņš, kurš Neatkarīgajai pastāstīja, ka koeficients tiek aprēķināts no zinātniskā un akadēmiskā darba, publikācijām. "Viens izņēmums fakultātē ir sekretāra un izpilddirektora amats, kuram ir noteikts koeficients 4, jo viens cilvēks veic gan lietvedības darbu, gan arī izpilddirektora, par to saņemot 500 latu pirms nodokļu nomaksas," paskaidroja K. Balodis, piebilstot, ka A. Ušackai konkrētu personu algas neesot atklājis tādēļ, ka tas pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Juridiskās fakultātes dekāns pastāstīja, ka viņš algā - pirms nodokļu nomaksas - saņem 873,60 latu kā asociēts profesors plus 585 latus kā dekāns. K. Balodis, skaidrojot zemo A. Ušackas koeficientu, pastāstīja, ka viņa saņemot lielu atalgojumu ārpus Juridiskās fakultātes. Advokāts Andris Grūtups, pēc paša iniciatīvas piezvanījis uz Neatkarīgo, sacīja: "Izlasot A. Ušackas teikto, es sapratu, ka runa nav par problēmu, bet gan par to, ka viņa ir neapmierināta ar savu atalgojumu." Viņš piebilda, ka LU Juridiskās fakultātes darbībā trūkumus neredzot. Savukārt Rīgas Juridiskās augstskolas un Lundas universitātes Zviedrijā profesorei Inetai Ziemelei nav saprotams, kā profesorei var būt zemāks atalgojuma koeficients nekā sekretārei. Turpretim LU Juridiskās fakultātes studentu publiskajā vēstulē teikts, ka viņi nosoda Starptautiskās krimināltiesas tiesneses A. Ušackas izteikumus. A. Ušacka pieļauj - tie esot tikai daži studenti, kas rakstījuši šo vēstuli. Latvijas Universitātes (LU) rektors Ivars Lācis uzskata, ka K. Baloža un A. Ušackas konfliktā nav izvēlēts akadēmiski korekts veids, kā risināt savstarpējās domstarpības, tāpēc nepamatoti aizvainoti universitātes pasniedzēji un studenti. Lai veicinātu akadēmisko uzņēmību, deviņdesmito gadu vidū Latvijas Universitātē tika izveidots un ieviests darba samaksas modelis, kas dod tiesības katrai fakultātei neatkarīgi pieņemt lēmumus par darba samaksu un piemaksām pie pamatalgas. Pēdējo gadu tendences Latvijas darba tirgū, kā arī nepieciešamība nodrošināt LU attīstību nākotnē noteica jaunu atalgojuma sistēmu un LU budžeta veidošanas modeli. Tāds arī tika izstrādāts un sāks darboties jau ar 2004. gada budžetu. Veselibas aprūpe Noskaidrots mazo slimnīcu liktenis NRA 10/31/03 Vakar noslēdzās Veselības ministrijas (VM) sarunas ar pārprofilējamo ārstniecības iestāžu vadītājiem, pašvaldībām un slimokasu pārstāvjiem. VM var uzelpot, jo slimnīcas bijušas pretimnākošas - daļa veselības un sociālās aprūpes centru atstājuši sev tikai sociālo aprūpi, trīs slimnīcas iesniegušas dokumentus sertifikācijai, vēl kādu, iespējams, gaida privatizācija, tomēr 15 slimnīcas joprojām nav sertificētas. VM sarunu gaitā uzsvēra, ka mazajām ārstniecības iestādēm redz tikai trīs iespējas - to pārprofilēšanu par paleatīvās aprūpes centriem, pievienošanos lielajām slimnīcām vai privatizāciju. Savu pārveidi par lielo rajona slimnīcu nodaļām akceptējusi Kandavas (Tukumam), Viļānu (Rēzeknei) un Kārsavas (Ludzai) slimnīca. Tas nozīmētu mazākas izmaksas administrācijai, aparatūrai, izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, jo to varēs veikt lielajās slimnīcās, uzsver veselības ministre Ingrīda Circene. "Valstī ir speciālistu trūkums, tāpēc tie, kuriem nebūs darba mazajās slimnīcās, atradīs vietu rajona lielajās slimnīcās," pārliecināta VM Stratēģiskās plānošanas departamenta direktore Renāte Pupele. Par sociālās aprūpes centriem, kas nozīmē, ka valsts nepērk medicīniskos pakalpojumus, tos finansējot pašvaldībai, pārprofilēsies Ādažu, Dagdas, Aknīstes un Saulkrastu slimnīca. Jāpiebilst, ka Saulkrastu slimnīcai ministre piedāvāja izveidot arī traumpunktu, ņemot vērā, ka tā atrodas blakus ceļam Via Baltica, savukārt Ādažu slimnīcu I. Circene ieteica pārveidot par privātu iestādi. Veselības centram Olaine piedāvāts īpaši attīstīt ambulatoro aprūpi, bet Jelgavas slimnīcai - rehabilitācijas pakalpojumus. Visām pārprofilējamām slimnīcām ir piedāvāts pārejas laiks, dažām pat visu nākamo gadu apmaksājot visu vai pusi gultasvietu skaita, piemēram, Aknīstes slimnīcai. Joprojām nav sertificēta Alojas, Auces, Baldones, Dundagas, Elejas, Ilūkstes, Kalnciema, Maltas, Sabiles, Skrundas, Slokas, Ugāles, Viesītes un Zilupes slimnīca. Minētajām veselības aprūpes iestādēm nav iespēju saņemt arī ar projektiem iegūstamo naudu, ko VM plāno piešķirt no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras rezerves fonda. R. Pupele apgalvoja, ka pašvaldībai pašai jādomā par savas veselības aprūpes iestādes uzturēšanas iespējām. Minētajām slimnīcām jākļūst par pašvaldības aģentūru, komercsabiedrību vai privatizācijas upuri. Pārprofilējamās slimnīcas līdz novembra sākumam var iesniegt savus projektus līdz divdesmit tūkstošiem latu Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrai, taču projektu jāpaspēj realizēt jau šogad. Latvija - difterijas perēklis BNS 10/31/03 Lai gan Latvijā difterijas vakcīnas ir bezmaksas, pēdējo desmit gadu laikā šī slimība sasniegusi epidēmijas apjomus un krietni apsteigusi rādītājus citās Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā. Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) direktors Imants Rezebergs ceturtdien žurnālistiem pavēstīja, ka Latvijā pērn ar difteriju saslimuši 45 cilvēki, Lietuvā tikai trīs, savukārt pārējās Ziemeļeiropas valstīs un Igaunijā nebija konstatēts neviens saslimušais. Viņš arī norādīja, ka desmit gadu laikā ar difteriju miruši 100 cilvēku. Rīcības plāns paredz turpmāk stingrāk kontrolēt ģimenes ārstus, pārbaudot, vai viņi informē pacientus par vakcīnas nepieciešamību, skaidro slimības nopietnību, kā arī atgādina par kārtējo revakcinācijas poti. Tāpat plānots, ka ģimenes ārstiem būs jāveido īpaša datu bāze vakcinēto pacientu uzskaitei. Veikta tūkstošā nieres transplantācijas operācija NRA 11/05/03 27. oktobrī P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā tika veikta tūkstošā nieres transplantācijas operācija. 1973. gadā izdarīta pirmā šāda operācija. Latvija var lepoties ar saviem sasniegumiem nieru transplantācijas jomā, - ir pārliecināts slimnīcas valdes priekšsēdētājs Māris Pļaviņš. Statistika rāda, ka 2002. gadā Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotāju veiktas 30,8 operācijas, Norvēģijā - 25, Nīderlandē - 22,6, bet Vācijā - tikai 21,2 operācijas. Nieru transplantācija salīdzinājumā ar citām nieru aizstājējmetodēm ir vislētākā. Šī operācija maksā vairāk nekā divus tūkstošus latu katrā nākamajā gadā pēc operācijas veikšanas, pirmajā gadā pēc operācijas pacienta ārstēšana izmaksā vidēji divpadsmit tūkstošus latu. Savukārt viena slimnieka ārstēšana, kurš gaida uz nieres transplantu, maksā aptuveni deviņus tūkstošus latu. Vienu pacientu aprūpē seši ķirurgi, trīs transplantologi un trīs ambulatorie ārsti. "Pie mums slimnieks palīdzību saņem no pirmās līdz pēdējai dienai," uzsver Stradiņa slimnīcas 2. nieres transplantācijas nodaļas vadītājs Jānis Bicāns. Pašlaik rindā uz nieres transplantācijas operāciju gaida 140 pacientu, pavisam slimnīcā ar nieres terapijas aizstājējmetodēm ārstējas 360 cilvēku. Gundega, kurai veikta tūkstošā nieres transplantācijas operācija, atklāja, ka "daudz satikto slimnieku baidās no transplantācijas", taču Gundega domā citādi: "Operācija ir iespēja dzīvot nedaudz savādāk, tomēr dzīvot. Baznīcas lietas Helovīna nakts Rīgā aizritējusi mierīgi BNS 11/01/03 Helovīna svētki, kas plaši un atraktīvi tika atzīmēti galvaspilsētas izklaides vietās, Rīgā aizritējuši mierīgi, BNS atzina Rīgas Pašvaldības policijas preses sekretāre Inese Tīmane. Vienīgais Pašvaldības policijas konstatētais incidents, kurā cietis cilvēks, noticis piektdienas vakarā uz Brīvības ielas. Pēc plkst. 23 uz Brīvības ielas starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielām Pašvaldības policija pārtrauca divu jauniešu kautiņu, kura rezultātā viens jaunietis guvis miesas bojājumus un ievietots slimnīcā, savukārt kautiņa vaininieku Pašvaldības policija nogādājusi Valsts Policijas 21.nodaļā. Tīmane pastāstīja, ka nakts laikā Vecrīgā Pašvaldības policijas sastādījusi četrus protokolus par atrašanos uz ielas ar atvērtu alkoholiskā dzēriena pudeli. Savukārt vienam svinētājam sastādīts administratīvais protokols par sīku huligānismu, jo viņš naktī Rātslaukumā kārtojis savas dabiskās vajadzības. Trīs protokoli sastādīti par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. Pašvaldības policija piektdienas vakarā arī brīdinājusi kādu jaunieti, kurš pārdroši uzvedies uz Akmens tilta. "Nevarēja īsti saprast, vai jaunietis gribējis lekt no tilta, vai tikai pārdroši pastaigājies pa tilta margām," notikušo pārstāstīja Tīmane. Tīmane arī informēja, ka 31.oktobra naktī Pašvaldības policija veikusi reidus pa Rīgas tirdzniecības vietām, lai noskaidrotu, vai tajās netiek pārdots alkohols un cigaretes nepilngadīgajiem. Par reida rezultātiem Tīmane solīja informēt pirmdien. Jau ziņots, ka piektdienas naktī vairākās Rīgas izklaides vietās tika atzīmētas Rietumos populāro svētku Helovīna jeb Visu svēto dienas priekšvakara svinības, ko ierasti atzīmē ar karnevāliskām izdarībām. Helovīns ir vieni no vecākajiem svētkiem pasaulē, kuru sākums meklējams pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Pašreiz atzīmējamo svētku tradīcijas veidojušās, mijoties dažādām kultūrām. "Halloween" skotu valodā ir saīsinājums no izteiciena "All Hallow's Eve", kas tulkojumā nozīmē "Visu Svēto dienas priekšvakars". Baznīca kritizē Helovīna svinēšanas tradīcijas BNS 11/03/03 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Katoļu baznīcas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats asi kritizē Helovīna jeb Visu svēto dienas svinības Latvijā, kas iet roku rokā ar sātanisku atribūtiku. Gan Vanags, gan Pujats norādīja, ka šie svētki nebūtu veicināmi, un aicināja masu medijus un izklaides vietu īpašniekus nepopularizēt Helovīna svinības. "Šāda svētku svinēšana ir antisociāla un antikristīga - tā ir mežonīga ākstīšanās, kam nav nekāda sakara ar kristīgām vērtībām, jo šie svētki nāk ar tumšu ziņu," sacīja Pujats. Kardināls arī pauda nožēlu, ka šos svētkus pavada "sātaniskas izdarības", par ko, viņaprāt, liecina, arī piektdienas naktī notikusī Pokrova pareizticīgo baznīcas kapu apgānīšana. Arī Vanags pauda pārliecību, ka neredz nepieciešamību Latvijā svinēt šādus svētkus. "Cilvēku pārģērbšanās par velniem un raganām, manuprāt, tikai pazemo cilvēku cieņu un būtību. Un šādi svinēti svētki man neliekas simpātiski, jo mūsdienās jau tā pietiek šausmu, lai tās vēl apzināti piesauktu," norādīja Vanags. Gan Vanags, gan Pujats norādīja, ka šie svētki nebūtu veicināmi, un aicināja masu medijus un izklaides vietu īpašniekus nepopularizēt Helovīna svinības. Pujats atzina, ka Katoļu baznīca Latvijā, visticamāk, nepieprasīs šo svētku aizliegumu, jo "šāda krasa baznīcas nostāja kaut kādā ziņā varētu kalpot par šo svētku nevajadzīgu reklāmu". Arī Vanags pauda pārliecību, ka baznīcai nebūtu jāprasa svētku aizliegumu. "Šie svētki iznīktu, ja naudas pelnīšanas nolūkā netiktu popularizēti," sacīja Vanags. Viņš arī norādīja, ka nepatīkamie notikumi, kas saistīti ar kapu apgānīšanu un šausmu producēšanu izklaides vietās Helovīona nakts laikā, baznīcai liks padomāt par alternatīvām iespējām, kā atzīmēt Latvijā Visu svēto dienu. Vanags atzina, ka atsevišķās valstīs šajos svētkos tiek pieminēti aizgājēji, un pieļāva iespēju, ka arī Latvijā šos svētkus varētu ievirzīt gaišākā noskaņā. Jau ziņots, ka Maskavas skolās jau aizliegts svinēt Helovīna svētkus, jo Krievijas galvaspilsētas amatpersonas tos atzinušas par pārāk pagāniskiem. Pieņemt šādu aizliegumu mudināja Krievijas Pareizticīgo baznīcas amatpersonas, apgalvojot, ka šie svētki ir sātaniski. Tāpat ziņots, ka piektdien, kad galvaspilsētas izklaides vietās tika plaši svinēti Helovīna svētki, nenoskaidroti ļaundari apgānīja Pokrova pareizticīgo baznīcas kapus. Helovīns ir vieni no vecākajiem svētkiem pasaulē, kuru sākums meklējams pirms vairākiem gadu tūkstošiem. Pašreiz atzīmējamo svētku tradīcijas veidojušās, mijoties dažādām kultūrām. "Halloween" skotu valodā ir saīsinājums no izteiciena "All Hallow's Eve", kas tulkojumā nozīmē "Visu svēto dienas priekšvakars". Gatavojas baznīcu karam NRA 11/03/03 Varas gaiteņos atkal aktualizējies jautājums par reliģisko organizāciju valsts neapgrūtinātu darbošanos, tā galvenā problēma - ierobežojumi valstī reģistrēt tikai vienas konfesijas baznīcu. Politiķi ir dilemmas priekšā: saglabāt ierobežojumu un riskēt pārkāpt cilvēktiesības vai to atcelt, saņemot lielo, tradicionālo konfesiju dusmas un riskējot izraisīt īpašumtiesisko strīdu lavīnu. Strīda ābols ir Reliģisko organizāciju likuma 7. panta 3. daļa, kas nosaka, ka "vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu"). Uz šā panta pamata Reliģisko lietu pārvalde (RLP) savulaik atteica reģistrēt, piemēram, reliģisko savienību Latvijas Evaņģēliskās ticības kristiešu baznīcu Jaunā paaudze, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku otru draudzi, kas neatzina pirmo. Jau deviņus gadus atzīšanu par baznīcu nesekmīgi cenšas panākt Latvijas Autonomā pareizticīgo baznīca (LAPB), kas atšķirībā no Latvijas Pareizticīgo baznīcas, kas ir Maskavas patriarhāta daļa, neatzīst šo Latvijas pareizticīgo jurisdikciju. Latvijas Pareizticīgā baznīca ir LAPB arhibīskapu Viktoru Kontuzorovu izraidījusi, bet viņam radušies 10 000 sekotāju, izveidotas 10 draudzes, un baznīca cenšas panākt savu atzīšanu. Kā Neatkarīgajai stāstīja V. Kontuzorovs, pareizticīgo kanoniskā patstāvība tika deklarēta 1923. gadā, bet 1945. gadā, Latvijas okupācijas laikā, pie varas nāca Maskavas patriarhāts un Latvijas Pareizticīgā baznīca faktiski tika pārveidota par Maskavas patriarhāta Rīgas bīskapiju. Latvijas Pareizticīgajai baznīcai piederošo miljonus vērto nekustamo īpašumu dēļ 1992. gadā Latvijas Pareizticīgā baznīca steidzami atkal tika pārveidota par Maskavas patriarhātu, un V. Kontuzorovs ir pārliecināts, ka tieši šā iemesla dēļ - lai nostiprinātu savas iegūtās tiesības - 1995. gadā "tika izdomāts likuma ierobežojums: viena konfesija - viena baznīca". "Būtībā Latvijas Pareizticīgā baznīca nekad nav bijusi piederīga Maskavas patriarhātam. Uzzinot par šāda soļa kanonisko un vēsturisko aplamību, daļa pareizticīgo nolēma atjaunot vēsturisko patiesību un statusu, taču kalpošana mums tika liegta," stāstīja V. Kontuzorovs. Viņš vērsies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, aicinot atcelt šo ierobežojumu. Komisijas deputāte Ināra Ostrovska (Jaunais laiks) bilda, ka LAPB jautājumu risināt mudina gan sekotāju lielais skaits, gan satraucošie fakti par baznīcas Daugavpilī, kas gan formāli ir privātmāja, dedzināšanu naktī uz 28. augustu. Politiķi un speciālisti ir vienisprātis - neattiecinot uz vienu gadījumu, problēmai beidzot jārod vispārīgs risinājums. Lai arī Reliģisko organizāciju likums kopš tā pieņemšanas 1995. gadā vairāk nekā redakcionāli ik pēc diviem gadiem grozīts, 7. panta trešajai daļai neviens nav ķēries klāt. Sabiedrisko lietu komisijas debatēs izskanēja šīs atturības iemesli: gaidāmā baznīcu šķelšanās, strīdi un tiesvedības par īpašumtiesībām, risks politiķiem noskaņot pret sevi lielās konfesijas, kas, ieņēmušas stabilas pozīcijas, vēlas saglabāt šo ierobežojumu. "Varam vieglu roku noskaņot pret sevi lielās baznīcas," brīdina Reliģisko lietu pārvaldes vadītājs Ringolds Balodis, taču viņš piekrīt deputātiem, ka, nesvītrojot šo pantu, var tikt pārkāptas cilvēktiesības un zaudētas vietējās un starptautiskās prāvas. Jāatgādina, ka sūdzību ECT var iesniegt arī nevalstiska organizācija, to skaitā reliģiska. To var darīt arī nereģistrēta reliģiskā organizācija - kā panākumus pierādījusi Ilinden sūdzības pret Bulgāriju pieņemšana pēc tam, kad vietējā tiesa to bija atstājusi bez izskatīšanas, jo organizācijai "nebija tiesiskā statusa". Organizācijas nespēja to gūt arī ir sūdzības ECT priekšmets. Jautāts par iespēju vērsties Satversmes tiesā un ECT, V. Kontuzorovs uzsvēra, ka "valstij nav tiesību iejaukties lemšanā, kam kādā baznīcā lūgties un kura ticība pareizāka, turklāt Eiropas Savienībā šādu šķēršļu nav". Taču viņš cer, ka "8. Saeimas deputāti lietai pieies no cilvēktiesību un konstitucionālā viedokļa". Oksfordas Kestona institūta bijušais zinātniskais līdzstrādnieks Valdis Tēraudkalns, norādot uz likuma kļūdainumu, ieteicis reģistrēt ikvienu apvienību, kas ir ar mieru savā darbībā ievērot likumdošanu. Cilvēktiesību komisija pēc ilgākas diskusijas ar Reliģisko lietu konsultatīvās padomes vadītāju Jāni Šmitu un R. Balodi pagājušonedēļ nolēma, ka tā vispirms pagaidīs padomes viedokli, kas par šo jautājumu spriedīs 19. novembrī. Komisijā deputāts Vladimirs Buzajevs pat ieminējās, ka šā jautājuma risināšanu varētu novilcināt līdz nākamajai Saeimai, jo ierobežojumi tomēr nodrošina stabilitāti un vairākuma intereses. Atturīgs ir arī tieslietu ministrs Aivars Aksenoks, kurš, lūgts komentēt iespējas atcelt šo ierobežojumu un tā iespējamās sekas, Neatkarīgajai sacīja, ka viņš no komentāriem atturēsies, jo viņam trūkstot informācijas. Jāteic, ka tradicionālajām konfesijām būs vēl kāda priekšrocība - ar tām valsts iecerējusi slēgt līgumus, kas ir reakcija uz Svētā Krēsla - katoļu baznīcas - līgumu ar valsti, kas tai deva zināmas priekšrocības. Kuldīgā viesojas trīs valstu arhibīskapi Kurzemnieks 11/03/03 Ceturtdien Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas un diakonijas centra darbu iepazina trīs arhibīskapi no Sudānas Āfrikā, Lielbritānijas pilsētas Solsberijas un Latvijas luterāņu baznīcas. Par diakonijas centra veikumu - semināriem, zupas virtuvi, veļas mazgātavu, uzticības telefonu, patversmes izbūvi, darbu ar riska ģimeņu bērniem - delegācijai stāstīja vadītāja Līksma Pūre. Ciemiņi interesējās arī par bezdarba līmeni un priecājās par lūgšanu grupas devumu narkomānijas apkarošanā. Sv. Katrīnas baznīcā viesi nodziedāja fragmentu no lūgšanas Kyrie, eleison, klausījās Solsberijas diecēzes arhibīskapa Deivida Stenklifa ērģeļspēli un tad devās apskatīt Ventas rumbu. Tā kā arhibīskapa kundze Sāra Stenklifa interesējas par Latvijas maizi, Vārmes Zelta kliņģerī viņa iemēģināja roku klaipiņu gatavošanā, visi ciemojās arī pagasta dievnamā. Vizīte turpinājās Saldus Sv. Gregora skolā, bet vakarā tika izbaudīta latviešu pirts. Solsberijas diecēze ar Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu sadarbojas desmit gadu, bet ar Sudānu - jau 30. Arhibīskpi Jānis Vanags un Džozefs Marona nesen Lielbritānijas pilsētas katedrālē iecelti par goda kanoniķiem, un tas ļāvis dibināt ciešākas attiecības. „Sudānas arhibīskapu uzaicināju ciemos mūsu pašu dēļ," stāsta J.Vanags. „Šīs zemes pieredze līdzinās tam, ko Latvijas baznīca piedzīvoja 50., 60. gados Staļina laikā, un tas varētu būt uzmundrinājums mums, kam vajāšana sāk aizmirsties. Jo tādos apstākļos ticībai ir īpaša garša un spēks. Turklāt vēlējos, lai par sudāniešiem aizlūdz mūsu draudzes un zina arī politiķi. Tikāmies ar prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu, kas starptautiskās institūcijās var palīdzēt veicināt mieru Sudānā. Zeme tur sadalīta divās daļās: ziemeļos valda islāmisti, dienvidos atsevišķus apgabalus ieņēmusi pretošanās kustība. Esmu redzējis videofilmu par kristiešiem, kurus vēl 21. gadsimtā vajā kā pirmajos gadsimtos Romā - apcietina, fiziski nomoka līdz nāvei, tomēr baznīca izaugusi līdz pieciem miljoniem cilvēku. Arhibīskaps Marona Sudānā ir liela personība: viņam atļauts ceļot pa visu valsti, un dzīvības briesmās viņš kā miera apustulis mēģina mainīt cilvēku domas no kara uz mieru." Solsberijas arhibīskaps Deivids Stenklifs uzskata: Latvijā, kur kopš vācu bruņinieku ienākšanas valsts tikai dažus gadu desmitus bijusi brīva no okupācijas, pārsteidz, ka smagajā vēsturē ticība laidusi tik dziļas saknes, ka nopietns ir ļaužu skatījums uz dzīvi. Sudānā kristietība ir jaunums, cilvēki dedzībā priecājas, ka to atklājuši. Viņiem pieder maz, taču pārsteidzot devība un augstsirdība. Anglijā ļaudis ir labāk nodrošināti, bet atšķirīgā dzīve abās pārējās valstīs liekot domāt, kā likt savu enerģiju lietā, atbalstot citus. Sudānas arhibīskaps Dž.Marona atzina, ka Latvijas baznīcas darbs ir kas jauns un pateicās Solsberijai, kas viņa zemes ticīgajiem ilgi bijusi kā pīlārs un tagad savieno arī ar kristiešiem Latvijā. Sadarbība ar Sudānu nebūs viegla, jo turp neceļo pat vēstules, saka J.Vanags, tomēr ar Solsberijas diecēzes finansiālu atbalstu iecerēta arhibīskapu atbildes vizīte Āfrikā. Citas ziņas Atklāj piemiņas plāksnes diviem izciliem rīdziniekiem LETA 10/30/03 Trešdien Rīgā, Alberta ielā 4, atklāja divas piemiņas zīmes - Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pirmajam prezidentam Paulim Lejiņam un arhitektam Mihailam Eizenšteinam. Nams, pie kura atrodas piemiņas plāksnes, pieder uzņēmējam Jevgeņijam Gombergam, viņš arī ir tas, kurš finansēja plākšņu uzstādīšanu, vakar atklājot piemiņas zīmes stāstīja LZA prezidents Jānis Stradiņš. Plākšņu autors ir LZA goda loceklis, tēlnieks un medaļu mākslinieks Jānis Strupulis. Nams Alberta ielā 4 celts 1904.gadā un tā autors ir Mihails Eizenšteins. Savukārt LZA pirmais prezidents Lejiņš šajā namā pavadījis sava mūža pēdējos 14 gadus. Stradiņš sacīja, ka uzstādīt piemiņas zīmes plānots arī valodniekam Jānim Endzelīnam un Kārlim Mīlenbacham. LTV briest dumpis pret Gravu LETA 10/30/03 Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieki ir satraukti par sabiedriskās televīzijas nākotni, tāpēc nosūtījuši vēstuli Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP), lūdzot rast situācijas risinājumu, informēja LTV žurnāliste Sarmīte Plūme. Vēstulē, kuru parakstījuši 183 LTV darbinieki, televīzijā strādājošie aicina NRTP aktīvāk pievērsties LTV problēmu risināšanai, lai "nepazaudētu sabiedriskās televīzijas vietu un lomu Latvijā un kopīgiem spēkiem cīnītos ne vien par tās pastāvēšanu, bet arī par stiprumu un attīstības perspektīvu". Vēstules autori uzskata, ka NRTP līdz šim nav pietiekoši lielu vērību veltījusi LTV problēmām. "Ģenerāldirektori mainījās, problēmas palika," teikts vēstulē. LTV darbinieki arī sūdzas par komunikācijas trūkums starp LTV administrāciju un darbiniekiem. "Ir notikušas regulāras tikšanās gan ar LTV ģenerāldirektoru Uldi Gravu, gan ar citiem administrācijas pārstāvjiem. To laikā tika pievērsta uzmanība LTV aktualitātēm un samilzušajām problēmām, kas radušās administrācijas nekompetentās un neizlēmīgās darbības rezultātā. Darbinieku pārstāvji ir līdzdarbojušies vairākās darba grupās, kas izstrādā priekšlikumus stratēģiskām TV izmaiņām, (...) taču mūsu vērojumi rāda, ka darbinieku viedoklis pamatā netiek respektēts," teikts vēstulē. Lai domātu par radušos problēmu risināšanu, arī trešdienas vakarā notikušas administrācijas un darbinieku sarunas, taču, pēc Plūmes stāstītā, tās nekādus risinājumus neesot devušas. Plūme, paužot savu personīgo viedokli, uzsvēra, ka pamatā nosūtītā vēstule būtu jāvērtē kā aicinājums risināt samilzušas LTV finanšu problēmas. Jautāta, kādu LTV darbinieki redz izeju no situācijas, Plūme atzina, ka risinājumus pagaidām piedāvāt nevar. LTV darbinieki pieprasa Gravam nepūst viņiem miglu acīs NRA 11/04/03 Latvijas Televīzijā (LTV) pirmdien notika darbinieku mēneša sapulce, kurā LTV ģenerāldirektors Uldis Grava atbildēja uz televīzijas darbinieku vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Sēdes laikā darbiniekus galvenokārt satrauca jautājums, ko viņi darīs, ja daļa projektu tiks apstādināti. LTV veidojas situācija, ka daļa darbinieku, kuriem ir cietās algas, tās arī saņems, bet pārējie varēs cerēt uz risinājumiem, kā attīstīt projektus. Par valsts piešķirto finansējumu programmas tiks pārraidītas un veidotas, taču mainīgo daļu veido programmas, kurām finansējumu rod no pašas televīzijas budžeta. Lielākās bažas rodas darbiniekiem, kuru atalgojumu veido atsevišķas pārraides un programmas. Ja kādas no tām nebūs, darbinieki nesaņems nekādu atalgojumu. Uz šo jautājumu U. Grava atbildēja, ka varot paņemt lielāku parādu, bet tādā gadījumā "mēs Daugavā varam nogremdēt visu ēku". Pret darbinieku kritisko stāvokli sēdē dedzīgi iestājās LTV producents Aivars Auziņš, kas pieprasīja ģenerāldirektoram skaidri atbildēt uz jautājumiem, jo "atlaišana notiks un lielos apmēros. Kurš, jūsuprāt, varēs izdzīvot ar minimālo algu? Man apkārt ir pūlis cilvēku, kuriem jaunajā projektā nav un nebūs darba, un to vajag skaidri arī pateikt". A. Auziņš uzsvēra arī, ka tie, kuriem tiek palielināta cietā algā, protams, tūlīt noklusīs un neko neteiks. U. Grava uz uzstājīgajiem aicinājumiem skaidri pateikt, cik cilvēku tiks atlaisti, neatbildēja. Viņš vienīgi jautāja, vai pretenziju cēlējiem ir padomā kādi risinājumi, uz to darbinieki atbildēja, ka tam ir domāts ģenerāldirektors. Debašu laikā no darbinieku puses izskanēja arī ierosinājums, ka varbūt nemaz nav nepieciešams ģenerāldirektors - lai Nacionālā radio un televīzija padome (NRTVP) iedziļinās situācijā un mēģina to atrisināt. Uz to arī LTV darbinieki cer - ka NRTVP iedziļināsies LTV problēmās un palīdzēs sakārtot finanšu jautājumus. Rībena pēc amatā pavadīta gada nezaudē pārliecību par kultūras nozīmi BNS 10/30/03 Kultūras ministre Ingūna Rībena pēc ministres amatā pavadīta gada nav zaudējusi pārliecību par nepieciešamību dvēseli uzrunāt ar kultūras starpniecību, tādēļ viņas vadītā ministrija turpinās īstenot tādas būtiskas prioritātes kā Latvijas kultūrvides, tautas mākslas un kultūras mantojuma saglabāšana un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošana. Izvērtējot ministres amatā pavadītā gada darba rezultātus, Rībena žurnālistiem ceturtdien atzina, ka nejūt īpašu dzimšanas dienas noskaņojumu un labprāt izmantotu "katru minūti, lai turpinātu iesāktās lietas, nevis mierīgi apsēstos un turpinātu vērtēt paveikto", taču gada rezultātu izvērtēšana kļuvusi par tradīciju. Ministre norādīja, ka "lielās lietas" viņas darbā ir tādas pašas, kā Rībena definējusi priekšvēlēšanu kampaņā pirms iecelšanas ministres amatā. Ministres "lielie uzstādījumi "ar seju pret Latviju" un "padarīsim Rīgas vertikāli par Latvijas horizontāli"" ir darbs daudzu gadu garumā. Rībena pauda pārliecību, ka "sirdi uzrunā kultūra un izglītība", kas uztur ideālismu un darbotiesspēku. "Mēģinām iedzīvināt domu par kultūru kā prioritāti", kas valdības apziņā gan noturējusies tikai nedēļu, viņa sacīja. Runājot par Kultūras ministrijas (KM) paveikto Rībenas vadībā, ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts norādīja, ka sakārtota kultūras nozares finansēšanas sistēma, izstrādāti jauni likumprojekti un turpināts LNB projekts. Pavļuts norādīja, ka KM nomainītas vairākas svarīgas amatpersonas - valsts sekretārs, Finanšu departamenta direktore, KM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma direktors, kā arī veikts ministrijas finanšu vadības un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas audits un konstatēti būtiski pārkāpumi. Ministrija arī sākusi izstrādāt jaunus budžeta sadales principus - KM budžeta izveidošana un darbības plānošana turpmāk balstīsies uz vairāku gadu stratēģisko plānu. Kā nozīmīgu panākumu viņš atzīmēja KM budžeta saglabāšanu iecerētajā līmenī, lai gan pārējām ministrijām budžets samazināts par 6,45%. Pavļuts atzīmēja, ka panākta algu palielināšana teātru darbiniekiem un simfonisko orķestru mūziķiem un no nākamā gada ministrija ieviesīs vienotu teātru finansēšanas sistēmu un valsts dotācijas sadales mehānismu pašvaldību amatiermākslas kolektīviem. Tāpat KM panākusi arhitektūras iekļaušanu ministrijas sistēmā, vienojusies ar Izglītības un zinātnes ministriju, ka mūzikas vidusskolu audzēkņi atkal varēs iegūt pedagoga kvalifikāciju, lai varētu strādāt mūzikas skolās. KM Rībenas vadībā izstrādājusi jaunu LNB projekta īstenošanas likumu, koncepcijas projektu nemateriālā kultūras mantojuma reģistra izveidei, Valsts kultūrkapitāla fonda likumu. Pieņemts ministrijas virzītais Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kā arī kultūras pieminekļa statuss piešķirts jauniem kultūras mantojuma objektiem - Komētfortam un dzejnieka Ojāra Vācieša muzejam. Ministres uzstādījumu "ar seju pret Latviju" iedzīvina veiksmīgi organizētie Dziesmu svētki, Latvijas Republikas 85.gadadienai veltītie projekti, jaunas Kultūrkapitāla fonda (KKF) mērķprogrammas, KM prēmijas par mūža ieguldījumu, kā arī daudzas citas iniciatīvas. KKF direktors Edgars Vērpe pastāstīja, ka fonds no pieteiktajiem projektiem, kuru īstenošanai nepieciešami ap septiņiem miljoniem latu, atbalstījis apmēram pusi pieteikto projektu par 1,5 miljoniem latu. Lielākā daļa - 73% - projektu ir no Rīgas vai Rīgas rajona, savukārt reģionu projekti ir 27%. KKF fonds īsteno reģionu atbalstu programmu, mācot rakstīt projektus. Vērpe atzina, ka atdeve tam ir jūtama, jo no reģioniem tiek iesniegti arvien labāk sagatavoti projekti. Kā īpaši priecīgu notikumu viņš minēja atbalstītos mākslas un mūzikas vidusskolu un augstskolu projektus materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai - no 25 projektiem KKF atbalstījis 22. Tāpat šogad piešķirtas arī 16 jaunas mūža stipendijas izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem. KM konsultants LNB projektēšanas un būvniecības jautājumos Juris Kozlovskis informēja par projekta īstenošanas laikā panākto. KM izveidojusi LNB projekta vadības grupu, kuru vada Pavļuts. Grupā darbojas arī Kozlovskis, kurš par to saņem atalgojumu 1000 latu mēnesī, lietvede un projekta vadības asistente (saņem 510 latus mēnesī), jurists (350 latus mēnesī), preses darbinieks, kā arī vairāki ministrijas darbinieki - juristi, lietveži, plānotāji, grāmatveži, kuri par darbu saņem piemaksas līdz 100 latiem. 7.novembrī paies gads kopš valdības apstiprināšanas. Brāļu kapus pārņems valsts pārziņā NRA 10/30/03 Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūgusi Kultūras ministriju (KM) sagatavot grozījumus Augstākās padomes 1993. gadā pieņemtajā lēmumā, lai pārņemtu valsts pārziņā Rīgas Brāļu kapus. Par to savu neizpratni paudusi Rīgas dome. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji atzinuši, ka būtu lietderīgi veidot fondu, kas vāktu ziedojumus Rīgas Brāļu kapu restaurācijai, līdzīgi kā tas notika Brīvības pieminekļa restaurācijas laikā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka neapmierinātību ar Brāļu kapu stāvokli nesen izteica kultūras ministre Inguna Rībena. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis atzinis, ka kapu tehniskais stāvoklis ir visai bēdīgs. Arī komisijas sēdē kultūras ministre I. Rībena paudusi viedokli, ka pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde līdzšinējais darbs kapu apsaimniekošanā nav bijis efektīvs. Ministre izteikusi sašutumu, ka Brāļu kapos pieļauta čuguna skursteņa izbūve Mātes Latvijas tēla tiešā tuvumā, norauto rokturu vietā ielikti ar zilu līmlenti aptīti vada gabali, bet celiņu izdrupušajās plāksnēs armatūru mēģināts apslēpt ar cementa javu, ziņo LETA. Celiņa segums kapu labajā pusē nomainīts pēc vairākkārtējiem kultūras ministres atgādinājumiem tikai rudenī, kad kvalitatīvu darbu veikšanu nopietni traucējušas lietavas, apgalvoja ministre. No Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes priekšnieka Eižena Upmaņa iesniegtā pārskata redzams, ka no deviņos mēnešos izlietotajiem 31 518 latiem lielākā summa - 11 947 lati - tērēta restaurācijas speciālistu algām, 7696 lati - kopēju un apsargu algām, 4055 lati - tehnisko sakaru, komunikāciju un citiem saimnieciskiem izdevumiem, 1818 latu - dārzkopības materiālu un inventāra iegādei, 937 lati - klimata kontroles aparatūras iegādei, bet 227 lati - pārbedīšanai. No valsts budžeta pārvalde šogad saņēmusi finansējumu 39 200 latu un papildus vēl 40 000 latu restaurācijas darbiem, kas nav apgūti. Arī Rīgas dome pārvaldei atvēl 40 000 latu gadā. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs atbildes vēstulē Saeimai apgalvo, ka kapu restaurācijas un uzturēšanas darbi veikti atbilstoši finansējuma apjomam un apmierinošā kvalitātē. Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns komisijas deputātiem norādīja, ka valsts jau vairāk nekā 10 gadu pilnā apjomā nepilda parlamenta lēmumu, kurš paredz, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas un restaurācijas darbi finansējami no valsts budžeta. Līdz šim valsts finansējums Rīgas Brāļu kapiem nav bijis pietiekams ne tikai restaurācijai, bet arī uzturēšanai, tāpēc lielu daļu kapu uzturēšanas izdevumu segusi pašvaldība, sacīja D. Īvāns. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai Rīgas dome kopš 1994. gada piešķīrusi vairāk nekā 400 000 latu un papildus 130 000 latu Brīvības pieminekļa restaurācijai, informē domes informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa. D. Īvāns arī atgādināja, ka pašreiz likumdevējs nav izstrādājis tiesisku bāzi šāda veida kultūras mantojuma apsaimniekošanai. Domnieks ar neizpratni uztver "kultūras ministres pēkšņo apņēmību rūpēties par Brāļu kapu ansambli, jo, piemēram, Rīgas Doms, ko apsaimnieko valsts, ir nonācis katastrofālā stāvoklī". Rīgas dome paredzējusi Brāļu kapu pārvaldes vietā izveidot pašvaldības aģentūru, kurai uzticēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu. Aģentūras projekts ir gatavs, un par to paredzēts lemt domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas sēdē. Izstāde par godu Ojāram Vācietim, poēmai un laikam NRA 10/30/03 Kā veltījumu dzejniekam 70 gadu jubilejā vakar Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā atklāja izstādi Redzēt arī pa nakti. Izstādes nosaukums ir rinda no dzejnieka poēmas Balsij bez pavadījuma. Šī poēma un tās tapšanas sarežģītā vēsture ir galvenā izstādes tēma. Poēma Balsij bez pavadījuma sarakstīta 1959. gadā un publicēta 1968. gadā. Bija jāpaiet deviņiem gadiem, lai dzejnieka garadarbu varētu padarīt pieejamu lasītājiem, bet līdz publicēšanas brīdim to izplatīja tikai rokrakstos. "Poēmā O. Vācietis patiesi parādās par agru savam laikam," sacīja muzeja nodaļas vadītāja Zinta Pencele. Pēc savas formas un satura poēma Balsij bez pavadījuma bija 60. gadiem neraksturīgs darbs, tāpēc arī dzejnieks savulaik izpelnījies kritiku un pārmetumus. Izstāde ir kā tēlains inscenējums, un tajā ir maz oriģinālo materiālu. Vienā no telpām apskatāms 50.- 60. gadu un laikmeta atspoguļojums lielformāta digitāldrukās. Skatoties attēlus, apmeklētājiem radīsies priekšstats, kā šajā laikā juties cilvēks. Otrā telpā uz O. Vācieša rakstāmgalda apskatāma poēma Balsij bez pavadījuma dzejnieka rokrakstā. Savulaik šo darbu pārrakstījuši arī studenti, tāpēc apskatāmi ir arī viņu rokraksti. Izstādīti arī divi O. Vācieša portreti, kas radīti poēmas Balsij bez pavadījuma tapšanas brīdī. Z. Pencele pastāstīja, ka, skatoties uz dzejnieka seju portretos, var redzēt, kā "laika rats ir gājis viņam pāri". Nacionālajam teātrim būs mājas lapa BNS 10/31/03 Latviešu biedrības nama Līgo zālē trešdien, 5.novembrī, paredzēts prezentēt Nacionālā teātra mājas lapu www.teatris.lv. Teātrī informēja, ka mājas lapas dizaina koncepciju "ar Nacionālo teātri raksturojošu kolorītu" veidoja teātra ilggadējās mākslinieces Māras Lindbergas meita māksliniece Linda Lūse, tehnisko risinājumu nodrošināja internetrisinājumu aģentūra "Nordic IT". Lapas projekta vadītāja Nacionālā teātra direktora palīdze Ieva Kilēvica, izstrādājot lapas struktūru, ņēmusi vērā labākos pašmāju un ārzemju teātru paraugus, BNS informēja teātrī. Teātrī uzskata, ka "nākotnē mājas lapa dos neatsveramu priekšrocību, izveidojot elektronisko biļešu rezervēšanas sistēmu un elektroniskās datu bāzes komunikācijai ar skatītājiem, medijiem un atbalstītājiem". Mājas lapa veidota latviešu valodā, pamatinformācija šobrīd pieejama arī krievu un angļu valodā. Pavasarī, atgriežoties vēsturiskajā teātra ēkā, mājas lapa uzrunās teātra partnerus un interesentus arī citās valodās. Kā Rīgas simbolu iesaka gaili BNS 11/01/03 Rīdzinieki, kultūras un vēstures speciālisti kā piemērotāko simbolu iesaka izmantot vairāku pilsētas baznīcu torņu smailēs redzamo gaili un attēlot to uz Rīgas prezentācijas materiāliem un izgatavot suvenīros. Rīgas galvenā mākslinieka biroja rīkotajā aptaujā gaili kā pilsētas simbolu iesaka izmantot 35% iedzīvotāju, vēl 16% par piemērotāko uzskata Vecrīgas siluetu, 10% aptaujas dalībnieku piemērotas šķiet Rīgas ģerbonī redzamās lauvas. Kā piemērotus Rīgas simbolus pilsētnieki min arī Brīvības pieminekli, kaķi, zīriņu, Rīgas domu, Lielo Kristapu. Pilsētas galvenais mākslinieks Leonards Laganovskis piektdien apspriedē par Rīgas simbolu pauda, ka arī viņam personīgi gailis liekas pats piemērotākais. "Gailis asociējas ar latviskumu, ir miermīlīgs, gādīgs par savu saimi un ar tālskanošu balsi ievada jaunu dienu," viņš sacīja. Laganovskis uzsvēra, ka Rīgas domei (RD) nav mērķa "mākslīgi ieviest kādu simbolu", taču viņš vēlētos, lai tūrisma firmas, reklāmas speciālisti, ražotāji savos piedāvājumos izmantotu tieši gaili. "Nekāda RD lēmuma, ka pilsētas simbols tagad būs gailis, nebūs," viņš pauda. Rīdzinieki savās atsauksmēs norādīja, ka "gailis izceļ, piesaista uzmanību, pārrauga un sargā visu Rīgu, tāpēc nav vērts mainīt to, kas jau izturējis gadsimtu pārbaudi, simbolizējot Rīgu pasakās un teikās", turklāt daudzi pilsētnieki atgādina, ka teikās ar gaili saistās arī Rīgas pirmsākumi - "velns reiz gribējis Daugavu aizbērt, bet kad gailis iedziedājies, velnam akmeņi izbiruši, un tā sākās Rīga". Vairuma rīdzinieku viedoklim pievienojās arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Lejnieks, norādot, ka nav nepieciešams meklēt jaunus simbolus un tos mākslīgi radīt, ja var izmantot jau esošos. Starp rīdzinieku minētajiem pilsētas simboliem bija arī zirneklis, tarakāns, ēzelis, alus, māllēpes lapa, ezis, žagata un sikspārnis. Bet kāds pilsētnieks piedāvājis par Rīgas simbolu izvēlēties nabadzīgo pie bagātnieku durvīm. "Supernabago vairums un superbagāto miljardieru pilis. Milzīgie kontrasti sociālā jomā - tautas vairums slīgst nabadzībā, nav pat maizes un pajumtes, bet bagātie peldas naudā," raksta akcijas dalībnieks. Akcija par Rīgas simbola izvēli norisinājās visu oktobri, un tajā piedalījās 305 cilvēki. Aptaujas sarīkošanai pilsētas vadība iztērēja 350 latu. Padsmitnieki apgūst Grīziņkalnu NRA 11/03/03 Nedēļas nogalē Grīziņkalnā dzīvojošie bija spiesti pārvietoties īpaši uzmanīgi, jo šajā apkaimē malu malās ar BMX divriteņiem, skrituļdēļiem vai skrituļslidām vizinājās padsmitnieku simti. Viņi bija sabraukuši uz oficiālo Grīziņkalna skeitparka atklāšanu, kurā piedalījās arī Eiropas snovborda zvaigznes. Jau sestdien no rīta vairāki simti pusaudžu bija ieradušies Grīziņkalnā, kur tos vienoja jaunā skeitparka simbols - milzīgs, uz gala nolikts aptuveni trīs metrus augsts skrituļdēlis. Šeit notika BMX un skeita mači un arī snovborda sezonas atklāšana, bet pauzes ar muzikālajiem priekšnesumiem aizpildīja grupas Z-Scars, F[ei]K un reperis Gustavo. Par pasākuma naglu kļuva snovbordistu paraugdemonstrējumi, kuros savu dalību neliedza arī Somijas labākais sniegadēļa miestars Juka Eratuli (viņš izcēlās arī ar atraktīvu komunicēšanu TV kameru priekšā), norvēģis Pērs Lokens un mūsu pašu labākie šā sporta veida pārstāvji: Kaspars Bebris, Raitis Ābele, Dins Danne un citi. Lai arī dabīgā sniega sestdien Grīziņkalnā nebija, organizatoriem tas nesagādāja problēmas - ja pašā vasaras svelmē Latīņu kvartālā rampas bija iespējams noklāt ar sniegu, tad arī šoreiz nebija šaubu, ka snovbordistiem nebūs jāslidinās pa zāli. Neatkarīgā novēroja, ka jauniešiem brīvā laika pavadīšana skeitparkā sagādāja patiesu prieku: daži izmēģināja uzstādītās rampas, citi labāk gribēja sportot mazāka izmēra rampās zem nojumes, virkne apkārtējiem rādīja savu braukšanas prasmi ar velosipēdiem, un tikai pie basketbola groziem kaut kā nemanīja īpašu aktivitāti. Pāris skrituļotu jauniešu izteica atzinību par skeitparka ierīkošanu, jo "beidzot mums nenāksies visiem maisīties pa kājām, bet varēsim šeit nākt un kopā ar draugiem mierīgi skrituļot". Skeitparka ierīkošanas iniciatoru, jauniešu sabiedriskās organizācijas Avantis direktore Ilona Bičevska Neatkarīgajai pauda prieku, ka pasākums ir izdevies, un norādīja uz to, ka vēl pirms pāris mēnešiem bijušā atrakciju parka teritorijā izskatījies krietni bēdīgi. Pašu spēkiem un ar Rīgas domes finansiālo atbalstu šo vietu izdevies sakārtot, atjaunot asfalta segumu, sakopt nolaisto nojumi, uzstādīt rampas un pāris basketbola grozu. Pagaidām darbi skeitparkā neturpināsies, varbūt vienīgi tiks labiekārtota parka nostūrī esošā nojume, stāstīja I. Bičevska. Jauniešu koris "Balsis" iegūst Grand Prix Spānijā PBLA 11/04/03 Jauniešu koris "Balsis" ieguvis Grand Prix Spānijā notikušajā 35. Starptautiskjā koru konkursā un ierindojies pasaules un Eiropas labāko koru skaitā. 19 koru konkurencē no 11 valstīm, vienā no prestižākajiem pasaules koru konkursiem, kas svētdien noslēdzās Spānijas pilsētā Tolosā, "Balsis" izcīnīja pirmo vietu tautas mūzikas, otro vietu polifonās mūzikas grupā. BALSIS ieguva speciālbalvu par labāko basku mūzikas interpretāciju un balvu par konkursa obligātā skaņdarba labāko interpretāciju. Līdz ar to koris pārstāvēs Latviju 2004. gada jūlijā sešu labāko pasaules koru konkursā Gorīcijā Itālijā. Šī ir divpadsmitā "Balsu" uzvara koru konkursā. 'Lauku Avīze' mainīs nosaukumu BNS 11/04/03 Palielinot lappušu skaitu, visvairāk abonētais Latvijas laikraksts "Lauku Avīze" no 1.decembra kļūs par dienas laikrakstu, mainot arī nosaukumu un kļūstot par "Latvijas Avīzi". "Lauku Avīzes" valdes priekšsēdētājs Viesturs Serdāns paskaidroja, ka laikraksts par dienas avīzi kļūs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šobrīd laikrakstam ir neprecīzs nosaukums, ņemot vērā plašo lasītāju loku. "Mēs neesam tikai lauku iedzīvotāju laikraksts.. Vai tad liepājnieki būtu uzskatāmi par lauciniekiem? Patiesībā mūsu laikraksts aptver visu Latviju," sacīja Serdāns. Tāpat valdes priekšsēdētājs norādīja, ka lasītāji turpmāk varēs lasīt jaunas vēl nebijušas rubrikas. "Būs atsevišķas rubrikas par Eiropas Savienību, kā arī plašāks izklāsts par kaimiņvalstīs notiekošo," bilda Serdāns. Viņš arī paskaidroja, ka pēc lasītāju atkārtotiem lūgumiem rakstus turpmāk publicēs ar lielākiem burtiem. Serdāns arī aicināja iedzīvotājus laikus abonēt laikrakstu jau no decembra. "Abonentiem cena par laikrakstu palielināsies tikai no jaunā gada, nevis no decembra," paskaidroja Serdāns. Viņš arī piebilda, ka tā būs kā motivācija ar avīzi iepazīties laicīgi, par to papildu nemaksājot. Tāpat arī no decembra nemainīsies avīzes cena, to pērkot kioskos. Turpmāk laikraksts būs maksimāli 32 lappušu biezs, saglabāsies pielikums "Mājas Viesis", bet piektdienās avīzei būs jauns pielikums - "Nedēļa kabatā", kurā būs televīzijas programma, aprakstītas dažādas izklaides iespējas, kā arī citas aktualitātes. "Negribas jau man vēl pagaidām atklāt visas plānotās izmaiņas," norādīja Serdāns. Viņš arī piebilda, ka līdz 1. decembrim vēlas saglabāt nelielu intrigu visiem avīzes lasītājiem. "Mēs turpināsim jau iesākto darbu, tikai paliksim biezāki un plašāki," atzina valdes priekšsēdētājs. "Latvijas Avīze" turpmāk iznāks sešas reizes nedēļā. Novembrī laikrakstu "Lauku Avīze" pasūtināja 52 766 cilvēki, kas ir par 1231 vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. "Mēs plānojam, ka arī turpmāk saglabāsies tikpat liela tirāža, kā līdz šim," sacīja Serdāns. Svinīgi atklāj jauno Rātsnamu BNS 11/04/03 Līdz ar tradicionālās lentītes pārgriešanu un simboliskas atslēgas pasniegšanu pilsētas mēram Gundaram Bojāram otrdien svinīgi atklāta jaunā Rīgas domes mājvieta - Rātsnams. Pēc īsas Bojāra uzrunas lenti Rīgas karoga krāsās pārgrieza Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vīķe-Freiberga otrdien Rīgas Rātsnama atklāšanas pasākumā vēlēja domniekiem jaunajā ēkā strādāt atbilstoši sirdsapziņai un visas valsts labā. "Man kā rīdziniecei ir liels prieks redzēt, ka pilsēta atjaunojusi domes sēdekli - Rātsnamu ar to pašu fasādi, kas gāja bojā Otrā pasaules kara laikā," sacīja prezidente. Viņa vēlēja namam ilgu mūžu, bet domniekiem tajā strādāt saskaņā ar sirdsapziņu un ar lielu atbildības sajūtu pret savu darbu. Pēc prezidentes uzrunas vairāki simti sapulcējušos viesu un rīdzinieku vēroja krāšņās uguns strūklas, kuras aizdedza četri viduslaiku jātnieki zirgu mugurās. Bojārs sacīja, ka Rātsnama vēsture iesniedzas 13. gadsimtā un nu celtniekiem to izdevies atjaunot, "savienojot vēsturiskās vērtības ar mūsdienu prasībām". Taču Bojārs uzsvēra, ka "galvenais nav ēka, bet cilvēki, kuri tajā strādā". Tāpēc domes darbinieki centīsies strādāt tā, lai "rīdzinieki no jaunās ēkas iznāktu smaidīgi", teica Rīgas mērs. Pie nama pirmo dienu izkārti Rīgas domes karogi, kas līdz šim atradās pie domes līdzšinējās ēkas. Rātsnama atklāšanas pasākumā piedalās daudzi lūgtie viesi, savukārt vairāki simti rīdzinieku ēkas atklāšanas ceremoniju vēro uz videoekrāna Rātslaukumā. Pasākumā valda viduslaiku gaisotne, svinību namatēvs ir Rīgas rātskungs, bet visā namā rosās viduslaiku domnieki, amatnieki, zeļļi un tirgotāji. Vairāki rīdzinieki Rātsnama atklāšanas svinības izmantoja, lai ar dažādiem plakātiem vēstītu Rīgas domei par savām nedienām. Svētku vērotāju pūlī BNS pamanīja sešus vecāka gadagājuma cilvēkus, kuri turēja tādus plakātus kā "Aiz jūsu ārišķībām slēpjas domes nevarība", "Biedri pilskungi, jūsu alkatība nomērdē tautu", "Valsts dzīvokļus visiem īrniekiem", "Staļins sūtīja mūs nomirt uz Sibīriju, tagad pensionārus nogalina vara". Kāda no protestētājām BNS pastāstīja, ka sanākušie ir denacionalizēto māju īrnieki, kuriem draud izlikšana uz ielas. "Uz ielas jau ir vairāki desmiti tūkstoši no mums," viņa sacīja, taču pēc pašvaldības policijas tuvošanās protestētāji plakātus paslēpa. Vairāk nekā 10 miljonus latu vērto Rātsnamu pēc vairākus gadus ilgas celtniecības ekspluatācijā nodeva oktobra vidū. Domes pirmā sēde jaunajā mājvietā notiks 11.novembrī. Ikvienam pilsētniekam ar Rātsnamu būs iespēja iepazīties pirms Ziemassvētkiem, kad dome plāno rīkot nedēļu ilgas atvērto durvju dienas. Dziesmu svētki gaida UNESCO Oskaru Diena 11/05/03 Būt vai nebūt Dziesmu svētkiem ANO zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO veidotajā Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras šedevru sarakstā izšķirsies šonedēļ, jo trešdien Parīzē darbu sāk starptautiskā žūrija, vērtējot 56 meistardarbu pieteikumus, kuri tiek uzskatīti par starptautiskas aizsardzības vērtiem. Mēģinot piemirst latvju dainu projekta neveiksmīgo likteni pirms diviem gadiem, šoreiz latvieši cer uz veiksmi, jo, vairoties sāncensības, projektu pieteikušas trīs Baltijas valstis kopā, turklāt tādas kordziedāšanas tradīcijas citur pasaulē nav sastopamas. Žūrija lēmumu paziņos piektdien. "Tas ir sava veida Oskars Dziesmu svētkiem, ka tie atzīti par pasaulei vienreizīgu un unikālu pasākumu," saka UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga: "Tas ļautu mums saprast, kas mums pieder, jo daudzus gadus Dziesmu svētkus mēs esam uztvēruši kā pašus par sevi saprotamus. Ja mēs tā turpināsim un nedomāsim, kā tos attīstīt, svētki kādā brīdī var izzust, jo nav konkurētspējīgi ar amerikāņu kino." UNESCO mērķis ir informēt sabiedrību par šo sarakstā iekļauto kultūras mantojumu un mudināt valdības to juridiski un administratīvi sargāt. D.Neiburga min, ka, iekļūstot sarakstā, Latvija varēs izmantot organizācijas naudu svētku pētniecībai, to starptautiskai reklāmai, bet svētkus arvien rīkosim par savu naudu - galvenais ieguvums būs pienākums valdībām rūpēties par to saglabāšanu. Darbs pie Dziesmu svētku pieteikšanas UNESCO šedevru sarakstam sākās 2001.gada vasarā, kad Rīgai-800 svinību laikā seminārā to nolēma Baltijas un starptautiskie eksperti. UNESCO materiāli iesniegti jau pērn vasarā. Līdz brīdim, kad informatīvās mapes noguls UNESCO ģenerāldirektora aicinātās 18 cilvēku žūrijas priekšā, pieteikumus būs izvērtējušas specializētas organizācijas - Starptautiskā Tradicionālās mūzikas padome, Starptautiskais Teātra institūts u.c. Lai gan baltiešu dziesmu svētku norises un pat izcelsmes ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas un Igaunijas radušies XIX gadsimta otrajā pusē, lietuviešiem tikai pagājušā gadsimta 20.gados, pieteikumā uzsvērts kopīgais - gan to nozīmē, atgādinot svētku lomu, gan sabiedrības integrācijā, gan tautas identitātē, gan politiskajā aspektā, piemēram, dziesmotajās revolūcijās. "Mēs esam tauta, kas dzied, jo mums ir šādi svētki, kas iemācījuši dziedāt tik daudziem cilvēkiem kopā," saka D.Neiburga. Lai gan svētki attēloti kā mainīgs fenomens, nevis stagnatisks vienreizējs pasākums, uzskaitītas to nemainīgās iezīmes: lielais kopkoris, kas spēj dziedāt pat desmit balsīs un lielāko daļu dziesmu izpilda a cappella, koru repertuāra izveide un sagatavošana, deju lieluzvedums, svētku gājiens. Latvieši cer, ka atzīšanai palīdzēs žūrijas locekles Marokas vēstnieces Azizas Benani viesošanās Rīgā šovasar. "Manī ir miers, jo žūrijā ir cilvēks, kas to ir redzējis savām acīm un var izskaidrot citiem," teica Latvijas vēstnieks UNESCO Rolands Lappuķe. Pārējo žūriju būtu jāaizkustina desmit minūšu videofilmai, kurā, jaucoties melnbaltajiem, viegli čerkstošajiem hroniku kadriem ar mūsdienīgiem attēliem, galvenais uzsvars ir kopkoris un dažādās paaudzes. "Viena balss nav nekas, bet, kad apvienojas 30 000, tas trāpa sirdī," filmā saka kāds skatītājs. Līdz piektdienas pēcpusdienai būs jāgaida, lai uzzinātu, vai žūriju Rīgas astoņsimtgades noslēguma koncerta lāpu un Iļģu pavadītā koru uznākšana ar Visi ceļi guņiem pilni un kopkora Dziesma, ar ko tu sācies aizkustinājusi tik daudz, lai atzītu svētkus par meistardarbu. "Cerams, šoreiz viss būs labi," atvadoties saka D.Neiburga. "Divreiz taču tajā pašā vietā upē nevar iekāpt?"