K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 322: 2003. g. 13. - 19. novembris Valsts svētki Latvijā svin valsts proklamēšanas 85.gadadienu LETA 11/18/03 Šodien ar svinīgiem pasākumiem, koncertiem un gājieniem visā valstī tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas 85.gadadiena. Šodien plkst.11.00 notiek ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, plkst.12.00 - Saeimas svinīgā sēde, plkst.14.00 - karaspēka parāde 11.novembra krastmalā, plkst.20.00 - Valsts prezidentes svētku runa pie Brīvības pieminekļa, plkst.21.00 - svētku uguņošana 11.novembra krastmalā un plkst.21.30 - Valsts prezidentes pieņemšana Rīgas Latviešu biedrības namā. Vairāki pasākumu tiks translēti tiešraidē Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību parādē Daugavmalā piedalīsies ap 800 cilvēku. Tradicionāli būs skatāmi tehnikas un bruņojuma paraugdemonstrējumi. Plānots, ka parādē piedalīsies apvienotais NBS un Jūras spēku orķestris, NBS instruktoru skolas rota, Mobilo strēlnieku bataljona rota, Jūras spēku mācību centra rota, Jūras spēku krasta apsardzes bataljona rota, Zemessardzes 1., 2., 3. un 4.brigādes apvienotās rotas, studentu bataljona rota, Latvijas armijas karoga vads, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu rota, NBS štāba bataljona goda sardzes rota, NBS štāba bataljona kājnieku rota, Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona rota, kā arī divas Valsts robežsardzes vienības. Paraugdemonstrējumos piedalīsies Gaisa spēku lidmašīna "L-410", kā arī helikopters "Mi-2" un divi helikopteri "Mi- 8". Starp Akmens un Vanšu tiltiem Daugavā būs noenkuroti trīs Krasta apsardzes kuģi, bet Rīgas pasažieru ostas piestātnē būs pietauvots mīnu meklētājs "Viesturs", patruļkuģis "Linga" un apgādes kuģis "Virsaitis". Garnizonu parādes plānotas arī lielākajās Latvijas pilsētās. Paredzēts, ka Nacionālās aizsardzības akadēmijas un NBS štāba bataljona teritorijā notiks armijas viesu dienas, kad interesentiem būs iespējams aplūkot NBS bruņojumu un tehniku. Bruņoto spēku karavīri piedalīsies arī dažādos atceres un piemiņas pasākumos. Šogad paredzēts arī kāds jaunums - īpašas svētku kartītes, kurām vienā pusē būs prezidentes novēlējums svētkos, bet otru pusi iedzīvotāji ar savu novēlējumu Latvijai varēs sūtīt uz Rīgas pili. Latvijas studentu korporācijas šodien dodas tradicionālajā lāpu gājienā, lai šādi godinātu Latvijas valsts dibinātājus un Brīvības cīņu dalībniekus. Šis būs jau 13.gājiens pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Gājienu organizē Latvijas Studentu korporāciju prezidiju konvents. Gājiens sāksies plkst.8 un virzīsies pa maršrutu: Latvijas Universitātes galvenā ēka-Brīvības iela-Cēsu iela-Mēness iela-Miera iela- Brasas tilts-Brāļu kapi. Latvijas Neatkarības gadadiena plaši tiek atzīmēta arī Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Pirms 85 gadiem, 1918.gada 18.novembrī, plkst.16 II Pilsētas teātrī, tagadējā Nacionālajā teātrī, tika proklamēta Latvijas Republika. Kā iepriekš atcerējās rakstniece Anna Brigadere, visas vietas teātrī bija aizņemtas jau plkst.15, kad dekoratori vēl steidza pušķot skatuvi. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata". Savukārt pirmais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis uzsvēra, ka Latvija "būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai". Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs. Pasaules karš veicināja dažādu Latvijas politiskās autonomijas projektu skaita pieaugumu. 1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopīgu organizāciju - Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija - Latvijas Zemnieku savienība. Neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums. 1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars aizbēga uz Holandi. 11.novembrī Vācija parakstīja pamiera noteikumus, un šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs raksta vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Meierovicam: "Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā "de facto" neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas." Latvijā sākās aktīva politiskā rosība. Rīgā, Suvorova ielā 3, divi LZS pārstāvji - Kārlis Ulmanis un Miķelis Valters - un divi sociāldemokrātu pārstāvji - Fricis Menders un Pauls Kalniņš - vienojās par brīvas, demokrātiskas un liberālas valsts proklamēšanu. 1918.gada 17.novembra vakarā nodibinājās Latvijas priekšparlaments, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan arī LPNP esošās partijas. 1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību. Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmās valdības sastāvā bija viens ministrs vācietis. Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības. Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste. Jaunās valdības stāvoklis bija ļoti grūts: tās rīcībā nebija nekāda reāla varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus nekā nodot tos jaunajai valstij. Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu - Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas. Dievkalpojums Doma baznīcā aizkustina Latvijas tautu LETA 11/18/03 Šodien, Latvijas Republikas proklamēšanas 85.gadadienā, Doma baznīcā notikušajam dievkalpojumam klātienē, kā arī televīzijas un radio tiešraidē sekoja visā Latvija. Dievkalpojums, kurā piedalījās valsts augstākās amatpersonas un sabiedrībā pazīstami cilvēki, aizkustināja Latvijas tautu. Dievkalpojumā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga lūdza Dievu sargāt Latviju: "Kungs Dievs, mēs tevi lūdzam par šo 85.gadus atpakaļ dibināto valsti. Ar asins upuriem šīs valsts neatkarība tika izcīnīta, ar asins upuriem šīs valsts neatkarība tika pazaudēta. Mēs aizlūdzam Tevi par visām tām dvēselēm, kas ir kritušas kara laukā. Mēs aizlūdzam Tevi par šo valsti un par tās nākotni, un pateicamies Tev par to dāvanu, ko Tu mums esi devis dzīvot brīvā, neatkarīgā Latvijas Republikā." "Izmēz no mūsu sirdīm nepateicības rūgtumu un vilšanās sāpes. Ļauj mums izjust to dziļo pateicību par visām tām dāvanām, ko Tu par mūsu valsti un par mums, katru tās iedzīvotāju, esi lējis, lai, rītos celdamies un vakarā guldamies, mēs pateiktos par visu, kas mūsu dzīvē ir labs un par ko mūsu pateicība pienākas no sava liktens un no sava Dieva," turpināja Vīķe-Freiberga. "Kungs, pasargā šo valsti no ļauna. Dieviņ, taisi zelta sētu apkārt mūsu tēvu zemei, pasargā to no draudiem un no briesmām, no ļaunām domām un no ļauniem vārdiem, pasargā mūs pašus no ļaunuma savās sirdīs, lai izjūtam viens pret otru to brālību, kas ir vajadzīga vienas tautas bērniem, vienas valsts iedzīvotājiem un pilsoņiem. Kungs, ļauj mums izjust ticību, cerību un paļāvību Tev un mūsu pašu spēkiem. Stiprini mūs apņēmībā, dod mums drosmi stāvēt un cīnīties par taisnību un par patiesību, vienalga, ko tas maksātu, gan cilvēku gan Dieva priekšā. Kungs, pavadi mūs visos mūsu darbos. Kungs, svētī un pasargā šo tautu, tās cilvēkus, to zemi un šo valsti, to no sirds mēs Tev lūdzamies, ak, Dievs!" aizlūgumu noslēdza prezidente. 75 % Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par Latvijas patriotiem BNS 11/17/03 75 % iedzīvotāju uzskata sevi par Latvijas patriotiem, savukārt gandrīz 20 % sevi patriotu rindām nepieskaita, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2003.gada oktobrī veiktā aptauja. 75 % aptaujāto apgalvojumam "uzskatu, ka esmu Latvijas patriots" ir piekrituši, savukārt 19% respondentu atbildējuši, ka sevi par patriotiem neuzskata. Analizējot līdzīgu aptauju datus iepriekšējos gados, aptauju rezultāti liecina, ka apgalvojumam piekritušo respondentu īpatsvars ir augstākais, kāds novērots pēdējo 6 gadu laikā: ja iepriekšējo gadu laikā tas svārstījās robežās no 65% līdz 71%, tad 2003.gadā tas sasniedza 75%. Pieaudzis arī to aptaujāto skaits, kas apgalvojumam pilnībā piekrituši, nevis izvēlējušies variantu - "drīzāk piekrītu" - 1998.gadā par pilnīgiem savas valsts patriotiem sevi uzskatīja 22% aptaujāto, savukārt šogad - 43% aptaujāto. Saskaņā ar aptaujas datiem, biežāk sevi par patriotiem atzinušas sievietes, gados vecāki respondenti, Latvijas iedzīvotāji ar augstāko izglītību, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie, kā arī latvieši un Latvijas pilsoņi. Salīdzinot izmaiņas pēdējo 6 gadu laikā, vērojams, ka Latvijas pilsoņi visā analizētajā periodā apgalvojumam ir piekrituši biežāk kā respondenti bez Latvijas pilsonības. Pētījumi arī rāda, ka pēdējo 3 gadu laikā diezgan būtiski ir pieaudzis arī respondentu bez Latvijas pilsonības īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka uzskata sevi par Latvijas patriotiem. Vēsturiskie Satversmes tapšanas mirkļi izstādīti plašākai apskatei NRA 11/17/03 Latvijas valsts 85. jubilejā atceramies arī to, kā darbu sāka visas tautas ievēlētais pašu valsts parlaments - Satversmes sapulce, kas divu gadu laikā izstrādāja valsts pamatdokumentu - Satversmi. 1920. gadā Satversmes sapulce sev izvirzīja divus galvenos uzdevumus: izstrādāt Latvijas Republikas Satversmi, pieņemt agrārās reformas likumu, noslēgt mieru ar Padomju Krieviju un Vāciju, kā arī noslēgt konkordātu ar pāvestu Romā. Latviešu Zemnieku savienība ar citām zemnieku partijām vienojās par Satversmes sapulces priekšsēdi izvirzīt J. Čaksti, līdzšinējo Tautas padomes priekšsēdi. Tautas frontes muzeja direktore Meldra Usenko pastāstīja, ka Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī un par tās priekšsēdētāju ievēlēja bijušo Tautas padomes priekšsēdētāju J. Čaksti. Satversme bija tā laika visaugstākajiem demokrātijas standartiem atbilstoša, un darbs pie tās ritēja aptuveni divus gadus. "Varam būt priecīgi, ka tā laika fotogrāfs Vilis Rīdzenieks iemūžinājis mūsu valstij tik vēsturiski būtisko darbu pie Satversmes izstrādāšanas," teica M. Usenko. Šī un citas vēsturiskās Latvijas valsts tapšanas dokumentālās un foto liecības pirmo reizi izstādītas Latvijas Valsts arhīva ģenerāldirekcijas skatlogos Šķūņu ielā 11. Prezidente valsts svētkus iecerējusi atšķirīgus Diena 11/17/03 Latvijas Republikas proklamēšanas 85.gadadienai 18.novembrī ir jākļūst par svētkiem visiem iedzīvotājiem - arī tiem, kuriem nav iespējams nokļūt svinību vietās, un tiem, kuri jūtas atsvešināti no valsts. Tas ir vadmotīvs, ar kuru Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga uzrunās šajā dienā Latvijas iedzīvotājus. Par to domāts arī, atšķirīgi no citiem gadiem rīkojot pieņemšanu Rīgas Latviešu biedrības namā, kam pieslēgsies LTV, kā arī sagatavojot kartītes, kurās katrs varēs uzrakstīt vēlējumu Latvijai, Dienai pastāstīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Ideja par apsveikuma kartītēm ir dzimusi Rīgas pilī, un tā tiks īstenota kopā ar Rīgas domes kultūras pārvaldi. Jau no rīta, kad cilvēki no ekumeniskā dievkalpojuma Doma baznīcā dosies uz Brīvības pieminekli, lai tā pakājē noliktu ziedus, viņiem būs iespēja Doma laukumā un pie pieminekļa Bastejkalna pusē saņemt kartītes, kas izgatavotas 20 000 eksemplāros un ko varēs aizpildīt visas dienas garumā un iemest īpašās pastkastītēs. Kartītei būs divas daļas - Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas apsveikums valsts svētkos, ko katrs varēs paturēt sev par piemiņu, kā arī otra daļa, kurā uzrakstīt novēlējumu Latvijai. "Tas ir īpašs veids, kā radīt cilvēkiem sajūtu, ka arī tavs vēlējums un labās domas var kaut ko mainīt," sacīja A.Rozenberga un informēja, ka pēc tam vēlējumi tiks nodoti Latvijas Vēstures muzejam. Vairāk vai mazāk par svētku sajūtas radīšanu ir domāts gandrīz visās Latvijas pilsētās. Rīgu rotājot svētkiem, uzsvars likts uz laukuma ap Brīvības pieminekli, kā arī Brīvības bulvāra noformēšanu - to 18.novembra pēcpusdienā no Elizabetes ielas līdz Raiņa bulvārim sāks izgaismot ar svecītēm. Rīgas pasažieru ostā ienākošie kuģi tiks sagaidīti ar divdesmit mastos uzvilktiem valsts karogiem. Tie plīvos arī pie Brīvības pieminekļa iebūvētos mastos. Pieminekļa tuvumā novietotajā ekrānā jau vairākas dienas pirms valsts svētkiem katru vakaru no pulksten pieciem līdz vienpadsmitiem sadarbībā ar Valsts kino un foto arhīvu tiks demonstrētas dokumentālās un mākslas filmas, Dienu informēja pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Hasana. Svētku pasākumiem varēs sekot līdzi arī sabiedriskajā televīzijā un radio, kas translēs Saeimas svinīgo sēdi. Kā katru gadu viens no lielāko interesi izraisošajiem pasākumiem varētu būt Nacionālo bruņoto spēku svinīgā karaspēka parāde 11.novembra krastmalā, kuru vadīs pulkvežleitnants Gvido Ivanovs un kurā uzrunu teiks Valsts prezidente. Parādē piedalīsies aptuveni 800 cilvēku no NBS vienībām, Dienu informēja NBS preses virsnieks Uldis Davidovs. Viņš uzsvēra, ka ieroču un ekipējuma izstāde, kas agrāk bija aplūkojama krastmalā, tagad jau 17.novembrī būs skatāma Aizsardzības akadēmijā Ezermalas ielā 8. Svētku dienā starp Akmens un Vanšu tiltu būs noenkuroti trīs krasta apsardzes kuģīši, savukārt Rīgas pasažieru ostā pietauvoti kuģi Viesturs, Virsaitis un Linga, kurus pēc svētku parādes no pulksten 15 līdz 17 varēs apskatīt iedzīvotāji. Parādes laikā varēs vērot arī gaisa spēku lidmašīnu L-410, helikopteru Mi-2, kā arī divus helikopterus Mi-8. Vakarā pie Brīvības pieminekļa ar Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas uzrunu sāksies svētku noslēguma daļa, kad pēc prezidentes runas cilvēki dosies uz Daugavas krastmalu, lai ap pulksten deviņiem vakarā sagaidītu svētku uguņošanu - tā ilgs desmit minūtes un četras sekundes, Dienai pastāstīja domes izpilddirektora preses pārstāvis Dzintars Zaļūksnis. Salūts izmaksājis nepilnus 17 000 latu. To vislabāk varēs vērot no abiem Daugavas krastiem, kā arī no abiem tiltiem, uz kuriem tā laikā tiks ierobežota satiksme. Svētku izskaņā Rīgas Latviešu biedrības namā būs Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga rīkotā pieņemšana, uz kuru aicināti 800 viesi - Saeimas deputāti, valdības, diplomātiskā korpusa pārstāvji, sabiedrībā cienījami cilvēki, kā arī ļaudis, kuriem šajā gadā ir īpaši nopelni valsts labā. A.Rozenberga atzina, ka pieņemšana atšķirsies no agrāk rīkotajām un būs savā ziņā pārsteigums, kuru nevēlētos atklāt. Taču, ļaujot šajā noslēpumā mazliet ielūkoties, prezidentes pārstāve pateica, ka, gaidot sasveicināšanos ar prezidenti, viesi varēs "palutināt sevi ar to, kas Latvijai ir raksturīgs kultūras un mākslas dzīvē". Latviešu biedrības namam būs pieslēgusies arī Latvijas TV, lai svētku noskaņa ienāktu katrā mājā vistālākajā Latvijas malā. "Tā ir mūsu cerība, lai svētkus justu visur Latvijā," sacīja A.Rozenberga. Ar ko šis 18.novembris ir īpašs? Sandra Kalniete, ārlietu ministre: - Šis 18.novembris ir īpašs ar savu drošības sajūtu. Tāpēc, ka aiz muguras ir Prāgas sammits ar uzaicinājumu NATO un ES Kopenhāgenas sammits ar tam sekojošo referendumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijai uz neatgriešanos noslēdzies XX gadsimts. Vita Matīsa, starptautisko attiecību eksperte: - Pirmā doma, kas nāk prātā, ir tāda viegla, trafareta, svētku svinīgajai noskaņai atbilstoša: Latvija pirmo reizi vēsturē ir nodrošinājusi savu neatkarību uz mūžīgiem laikiem (premjera vārdiem), jo teju, teju būs pilntiesīga NATO un ES dalībvalsts. Ar lielāku patiesības devu būtu apgalvojums, ka pirmo reizi savā vēsturē Latvija atrodas nobriedušas būtnes situācijā. Pieaugušais ar savu konkurentu strīdēsies un cīnīsies, bet respektēs viņa tiesības eksistēt. Nepieaugušais ilgosies pēc savas idealizētās bērnības, vienotības, kur viss bija vienkāršs, melns un balts. Pēc 16 neatkarības gadiem 1934.gadā Latvija pierādīja, cik nobriedusi tā bija. 2003.gadā pēc 12 atgūtiem neatkarības gadiem gribētu ticēt, ka bērnišķīga nostalģija pēc vienvienīgas patiesības - nacionālistiskas, komunistiskas, transatlantiskas vai eirokrātiskas - beidzot būs izslimota. Andra Neiburga, rakstniece: - Katram laika posmam jāņem savs atskaites punkts, jo 85 - tas ir tikai skaitlis. Ja skatās no laika ritējuma, kurš pagājis kopš neatkarības atjaunošanas, sajūta ir tāda, ka neatbildētu jautājumu ir vairāk. Bet es negribētu to vienādot ar vairāk pesimisma, nē. Tomēr arī politikā ir aizvien vairāk spēka, aizvien mazāk kaut kas notiek. Kopš pagājušā gada manāms vairāk haosa. No vienas puses, tiek runāts par lielākas kārtības ieviešanu. Kārtība, kas tiek likta kā lozungs. Tai pašā laikā, vai radot šo kārtību vai kādu citu iemeslu dēļ, tieši vairojas haoss. Juris Rubenis, mācītājs: - Ja Latvijas neatkarības atjaunošana sākās pirms 15-16 gadiem, tad faktiski mēs esam izgājuši cauri laimīgajai bērnībai un arī cauri spurainajiem pusaudža gadiem. Es tā iedomājos, ka varbūt ar šo brīdi mēs lēnā garā varētu ieiet pieauguša cilvēka apziņā. Uzņemties atbildību, nevis tikai gaidīt, lai citi dara, un redzēt, kā varam īstenot savu radošo potenciālu tajā vidē, kur, protams, ir arī konkurence. Kā mēs varam sevi pārstāvēt - droši, pārliecinoši, atbildīgi. Gunārs Meierovics, neatkarīgās Latvijas pirmā ārlietu ministra dēls: - Pēdējais panākums, kurš atšķir šos valsts svētkus no iepriekšējiem, ir Pieminekļu padomes lēmums Basteja bulvārim atdot tā veco Meierovica vārdu. Citādi - esam valsts, kura var pati sevi veidot un strādāt, vienlaikus tomēr nākotnes lieta vēl ir tādā lielā neziņā. Ir jaunā paaudze, kas nāk un par vēsturi neko nezina, esmu neapmierināts arī ar to, kas notiek Saeimā un valdībā. Eiropas lietas - tas ir panākums, kas mums ir rokā. Tāpat arī nekad Latvija nav bijusi tik drošā formā kā šodien, kad lielās zemes, kā Anglija, Amerika, ir izteikušas gatavību vajadzības gadījumā nākt mums palīgā. Inesis Feldmanis, vēsturnieks: - Šogad 18.novembris iezīmē jaunu robežlīniju Latvijas vēsturē. Faktiski sasniegti tie ārpolitikas mērķi, kuri tika izvirzīti pēc neatkarības atjaunošanas. 2004.gada maijā iestāsimies NATO un ES. Integrācija rietumu pasaulē ir ļoti būtiska mūsu valsts neatgriezeniskuma garantija. Tagad Latvijai varētu novēlēt pēc iespējas ātrāk atrisināt pārāk samilzušās sociālās problēmas. Uzvara - dāvana valsts svētkos Diena 11/17/03 "Visus apsveicu svētkos!" - Latvijas futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs pēc 1:0 uzvaras pār turkiem vēl ilgi nevarēja novaldīt saviļņojumu. "Divkāršos svētkos. Šī mūsu uzvara ir vēsturiska un ir laba dāvana tautai valsts svētkos." Latvijas izlase, kas Starptautiskās Futbola federācijas rangā ir tikai 76.vietā, Eiropas čempionāta atlases turnīra pirmajā izslēgšanas posma spēlē Rīgā pārpildītā Skonto stadiona acu priekšā ar 1:0 uzvarēja Turcijas futbolistus, kas 2002.gada pasaules čempionātā ieguva bronzas medaļas. Uzvaras vārtus dažas minūtes pēc tam, kad vietu ložā bija ieņēmusi valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, guva Māris Verpakovskis. Ziņu kanāls CNN mūsu futbolistu uzvaru jau ir nodēvējis par Latvijas sporta lielāko sasniegumu pēc neatkarības atjaunošanas. Atbildes spēle Turcijā būs 19.novembrī plkst.20.30. Komanda, kas uzvarēs divu spēļu summā, iegūs ceļazīmi uz Eiropas čempionāta finālturnīru, kas 2004.gada vasarā notiks Portugālē. Jau ap četriem pēcpusdienā Latvijas rudens Skonto stadionam uzvilka krēslas pārsegu, taču pāris stundas pirms spēles, prožektori mēģināja sasildīt salstošo zālienu. Kad komandas izgāja uz tā iesildīties, kļuva skaidrs, ka Latvijas izlasē kreisās malas aizsarga postenī pērc ilga pārtraukuma mēģinās iejusties Igors Korabļovs. Savukārt Turcijas izlases astoņpadsmitniekā vieta tā arī nebija atradusies Hakanam Šukuram. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar svītu tikko bija iekārtojusies Skonto stadiona ložā, kad Juris Laizāns no savas laukuma puses izdarīja tālu piespēli soda laukuma virzienā. Bumbai vispirms ar galvu pieskārās Vīts Rimkus, tad turku aizsarga plecs un tad tā nonāca pie Māra Verpakovska. Māris ar elegantu māņu kustību "aptina ap kāju" Emri Ašiku un, izgājis pret vārtiem, noķēra pretkustībā Ruštu un ar kreiso kāju iebakstīja bumbu tīklā. Stadions, nē, visa Rīga, nē - Latvija uzsprāga gavilēs. 29.minūtē cīņā ar 2002.gada pasaules čempionāta trešo labāko komandu Turciju Latvija bija vadībā 1:0! Pirmajā puslaikā mājiniekiem bija vēl vairākas lieliskas izdevības, lai izmainītu ciparus uz tablo, jo tieši Latvijas izlase spēlēja ar dievišķu dzirksti un velnišķīgu pašatdevi - Verpakovska slīpu sitienu atvairīja Ruštu un ar aizsarga palīdzību likvidēja draudus vārtiem, pāri vārtiem sita Imants Bleidelis, Andrejs Rubīns, soda laukumā bumbu nespēja atstrādāt Vīts Rimkus un Verpakovskis. Turkiem vienīgais kaut cik vērā ņemamais sitiens pa Aleksandra Koļinko vārtiem izdevās tikai puslaika beigās. Arī pēc pārtraukuma izcelties varēja Verpakovskis, taču sitiens nesanāca. Latvijas izlases taktika izrādījās pareizāka un spēlētāji laukumā to realizēja precīzāk. Tiesa, tas prasīja lielu spēku patēriņu un, kā jau sezonas beigās, tā sāka pietrūkt. Līdz ar to viesi ieguva lielāku rīcības brīvību laukuma vidū un varēja rūpīgāk sagatavot uzbrukumus. Bumba jau daudz biežāk ciemojās mūsējo soda laukumā - bija ko rādīt arī Koļinko, mugurām kūpot, rāvās aizsardzība (bīstamu sitienu bloķēja Aleksandrs Isakovs), bet pēc Milānas Inter spēlējošā pussarga Emres Bolozoglu sitiena vienīgais glābējs bija vārtu stabs. Smagu ķīli turku ofensīvā iedzina viņu aizsargs Emre Ašiks, kas cīņā par bumbu pēc pagrūstīšanās iebrauca ar elkoni sejā Vītam Rimkum. Vīts ar Smiļģa skolas cienīgu kritienu tikai vairoja tiesneša pārliecību, ka turkam laukums jāatstāj. Arī skaitliskā mazākumā viesi mēģināja atspēlēties, bet Latvijas izlases vienpadsmitnieks bija pārāk monolīts, lai no tā izkristu kāds ķieģelītis. Uzvara tika nosargāta un pēc tās futbolisti pateicībā par atbalstu paklanījās vai katram eiforijā esošās publikas sektoram. Turcijas izlases galvenais treneris Senols Gunešs preses konferencē izskatījās pagalam sašļucis. Gandrīz ne vārda par spēli. Tikai tiesnešu, laika apstākļu vaina! "Nebijām šurp braukuši, lai zaudētu, bet viss apkārt bija pret mums." Tomēr beigās viņš atļāvās uzteikt mājinieku labo spēli un solījās izdarīt visu, lai Stambulā tiktu panākta uzvara ar vajadzīgo rezultātu. Nejauši var uzvarēt vienu spēli, taču mēs pēdējā laikā esam pieveikuši poļus, ungārus, zviedrus turkus," pavisam citā noskaņā bija Aleksandrs Starkovs. "Tātad to par nejaušību vairs nevar uzskatīt. Tas ir ilgu gadu darba rezultāts un to aizsāka Guntis Indriksons, stājoties Latvijas Futbola federācijas galvgalī. Pret zviedriem bija gada, šī bija gadsimta spēle. Kā nosauksim to, kas būs Stambulā? Līdz šim esam bijuši stipri ar savu komandas garu, ar kolektīvu, kurā pat dažu spēlētāju trūkums nespēja mainīt spēles manieri, jo mūs visu vieno kopējs mērķis. Bijām ļoti rūpīgi izpētījuši viņu spēles manieri, tāpēc aktīvi presingojām laukuma vidū, neļaujot brīvi sākt uzbrukumus. Tā spēlējot, otrā puslaika beigās komanda sāka pagurt gan fiziski, gan psiholoģiski, jo bija liela vēlme uzvarēt. Tāpēc arī turkiem bija lielāka rīcība laukuma vidū. Taču visi, kas bija laukumā, izdarīja visu, kas bija viņu varā. Paldies spēlētājiem, faniem, visiem, kas bija kopā ar mums, kas mums ticēja. Turcijā noteikti būs grūtāk, jo tur viņiem būs publika kā 12. un palīgā var nākt arī 13.spēlētājs. Būs grūti, bet mēs centīsimies izdarīt visu, ko spēsim, lai īstenotu sapni un skaisti pabeigtu sezonu." "Varējām gūt arī otros vārtus, taču tajā epizodē man vajadzēja nospēlēt aukstasinīgāk, kā tad, kad iesitu pirmos," atzina mača varonis Māris Verpakovskis. "Vajadzēja nevis paļauties uz spēku, kā to darīju, bet uz izjūtu. Taču tik un tā šī ir lielākā diena manā mūžā." Gaviles pilīs, namiņos, krogos un uz ielām turpinājās ilgi, un tagad daudzi cer, ka svētki Latvijā turpināsies līdz 20.novembra rītam, kad futbolisti no Stambulas atgriezīsies mājās. Eiropas Savienība Latvijā par ES konstitūciju zina maz, taču atbalsta Diena 11/13/03 Oktobrī 67% no esošo un topošo ES dalībvalstu iedzīvotājiem atbalstījuši ES konstitūcijas nepieciešamību, un arī Latvijā aptaujātie bijuši salīdzinoši pozitīvi noskaņoti gan pret jaunā līguma projektu, gan pret atsevišķiem tā jaunieviesumiem ES uzbūvē, liecina jaunākie Eirobarometra apkopotie dati. Taču Latvijas iedzīvotāji ir arī vieni no vissliktāk informētajiem, un tikai nepilna ceturtā daļa norāda, ka ir dzirdējuši par Eiropas konventa darbu. Eiropas Komisija atzīst, ka ES iedzīvotāju zināšanas par konstitūciju nav spīdošas. Gan pašreizējās, gan jaunajās dalībvalstīs tikai nepilni 40% ir kaut ko dzirdējuši par Eiropas konventu, un tikai nepilni 30% (Latvijā 22%) zina, ka tas sagatavoja konstitūcijas projektu. Tajā pašā laikā gandrīz puse apgalvojusi, ka gatavojas to izlasīt, bet Latvijā tā atbildējuši pat 63% aptaujāto. Aptuveni 40% kļūdaini domā, ka visās valstīs notiks referendumi konstitūcijas ratificēšanai. Neraugoties uz trūcīgajām zināšanām, vairākums aptaujāto atbalsta konstitūcijas nepieciešamību. Vairāk pozitīvi noskaņoto ir pašreizējās 15 valstīs - vidēji 70%, bet desmit jaunajās - tikai 52%, turklāt kopš janvāra atbalsts ir mazinājies. Latvijā konstitūcijas nepieciešamību atzinis 61% aptaujāto. Nedaudz vairāk kā puse Latvijā teikusi, ka piekrīt kopīga ES ārlietu ministra posteņa izveidei, un 60% teikuši, ka vajadzīgs pastāvīgs ES prezidents. ES iedzīvotāji kopumā šajos jautājumos gan ir skeptiskāki. Jaunajās dalībvalstīs pozitīvi atbildējuši attiecīgi 43% un 48%, bet esošajās ES valstīs - attiecīgi 54 un 58 procenti. Vai Latvija Briselē terra incognita? NRA 11/15/03 Nākamo NATO un ES dalībvalstu saimē mēs esam pierakstīti visos līmeņos. Nule Lielbritānijas vēstniecībā Briselē rīkotajā starptautiskajā seminārā klāt bija četri Latvijas mediju pārstāvji (LTV, Neatkarīgā, Lauku Avīze un Čas). Avīzē European Voice, kas iznāk Beļģijas galvaspilsētā, kopā ar visiem pārējiem ES jaunpienācējiem vīdam uz melnā dēļa. Komisija (EK) Latviju strostē par aizsargpasākumu trūkumu pret trako govju slimību (BSE) un nesakārtotajiem muitas dienestiem. Toties viesnīcā Scandic Grand Place, kas atrodas piecu minūšu gājienā no Centrālās stacijas, vari justies kā citplanētietis. Hoteļa telefonu kodu katalogā aptverta visa pasaule (arī mazvalstiņas Sanmarīno un Surinama, arī ne pašas dižākās - Slovēnija un Igaunija), Latvijas vārds vispār nav minēts. Britu rīkotais seminārs bija veltīts delikātajām un ārēji diplomātiski pulētajām NATO un ES savstarpējām attiecībām. Patīkami, ka viena no galvenajām runām tajā bija uzticēta Latvijas vēstniekam NATO Imantam Lieģim. Rezonanse bija viscaur jūtama. Runātājs varbūt arī izrādījās vienīgais, kurš bez aplinkiem pateica, kādu attieksmi no NATO un ES vēlamies pret Krieviju. Pāris vārdos - noteiktu un atklātu. Kaut ko līdzīgu savulaik Bratislavā bija teicis Vāclavs Havels. Spriežot pēc sarunām kuluāros, pavisam citā noskaņā saistībā ar Latviju debates jau nākamnedēļ var ievirzīties par Saeimas deputāta M. Bekasova atsaukšanu no Eiropas parlamenta. Kas Rīgā, Jēkaba ielā, vienam otram liekas milzu panākums, Strasbūrā un Briselē var trāpīt kā bumerangs. Par šo lietu labi informēts arī bijušais Igaunijas ārlietu ministrs T. H. Ilvess, kas Briselē ir novērotāja statusā no savas valsts parlamenta. Uz Neatkarīgās jautājumu par iespējamo reakciju viņš noteica: "Morālā ziņā latviešiem taisnība, bet no sabiedrisko attiecību viedokļa - muļķīgs gājiens. Latvija var pretendēt uz miljardu eiro no ES EPA-AFI 11/15/03 Laikā no 2004.gada līdz 2006.gadam Latvija ekonomisko un sociālo projektu attīstībai no Eiropas Savienības (ES) fondiem varētu saņemt aptuveni vienu miljardu eiro (aptuveni 650 miljonus latu). Kā piektdien starptautiskajā konferencē "Valsts un privātā partnerība - efektīvs instruments valsts un pašvaldību projektu īstenošanā" skaidroja Latvijas pārstāvniecības ES padomnieks Andžs Ūbelis, ES finansējuma pieejamība rada jaunu lauku, kur ienākt valsts un privātās partnerības (VPP) projektiem. Pēc viņa domām, valsts līdzfinansējums nebūs pietiekams, lai nosegtu nepieciešamās investīcijas, tādēļ projektu īstenošanā būs jāpiesaista arī privātuzņēmēji. Ūbelis norādīja, ka līdz šā gada beigām varētu būt panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK) par virzieniem, kuros varēs izmantot ES struktūrfondu finansējumu aptuveni pusmiljarda eiro apmērā (325 miljoni latu). Paredzēts, ka galvenie virzieni būs teritoriālā līdzsvara attīstība, uzņēmējdarbības veicināšana un inovācija, cilvēkresursu attīstība un nodarbinātība, kā arī lauku teritoriju, lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība. Savukārt Kohēzijas fonda finansējumu 400 - 600 miljonu eiro (260 - 390 miljonu latu) apmērā no 2004.gada līdz 2006.gadam Latvija varētu izmantot vides un transporta stratēģijas īstenošanai. Kā atzina Ūbelis, ne visos Kohēzijas fonda finansētajos projektos ir paredzēta privāta līdzdalība. Kā iespējamos projektus, kur varētu izmantot VPP, viņš minēja ūdenssaimniecības projektus lielajās pilsētās, reģionālo atkritumu apsaimniekošanu, lidostas "Rīga" skrejceļa pagarināšanas projektu, kā arī dzelzceļa "Rail Baltica" realizēšanu. Piektdien Rīgā notika starptautiska konference "Valsts un privātā partnerība - efektīvs instruments valsts un pašvaldību projektu īstenošanā", kurā pirmoreiz Latvijā augstākajā līmenī tiek aktualizēts VPP princips, ar ko īstenot sociāli nozīmīgus projektus. VPP būtība paredz, ka valsts vai pašvaldības iestādes sagatavo konkrētu realizējamā objekta vai funkcijas aprakstu un piedāvā privātiem uzņēmējiem to īstenot. Kad projekts attīstīts līdz noteiktai stadijai, valsts vai pašvaldība to sāk apmaksāt. Šrēders izprot Latvijas vēlmi pēc balsstiesīga komisāra katrai ES dalībvalstij BNS 11/14/03 Vācijas kanclers Gerhards Šrēders (Gerhard Schroder) piektdien tikšanās laikā ar premjeru Einaru Repši paudis izpratni par Latvijas nostāju, ka balsstiesīgs komisārs nepieciešams katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij. Pārrunājot ar ES paplašināšanos saistītus jautājumus un starpvaldību konferences norisi, Vācijas kanclers pauda cerību, ka par balsu sadalījumu un balsošanas kārtību Ministru padomē panāks kompromisu, piektdien pavēstīja valdības Komunikācijas departamentā. Repše Šrēderam izklāstīja Latvijas nostāju dažādos svarīgos jautājumos starpvaldību konferencē - Latvija uzskata, ka Eiropas Parlamentā minimālajam deputātu skaitam mazākām dalībvalstīm būtu jābūt vismaz pieciem deputātiem un "sadarbība drošības jomā būtu atvērta visām dalībvalstīm, kas tajā vēlas piedalīties". Vācijas kanclers piekrita Latvijas valdības vadītāja viedoklim un uzsvēra, ka "Eiropas ciešāka sadarbība drošības jautājumos nav pretstatā un nedublē NATO aktivitātes". Abas amatpersonas runāja par nākamo ES budžeta ilgtermiņa perspektīvu "Agenda 2007". Vācija paredz, ka pēc starpvaldību konferences noslēgšanas šis būs vissvarīgākais ES darba kārtības jautājums. Runājot par ES finansējuma sadalīšanu, Šrēders uzsvēra, ka Vācija atbalsta līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras projektos Austrumeiropā un pauda gatavību atbalstīt projekta "Rail Baltica" tālāko attīstību. Repše Šrēderam pateicās par Vācijas atbalstu Latvijai militāros, vides aizsardzības un ekonomiskās attīstības jautājumos. Premjers sestdien piedalīsies Eiropas Foruma konferencē, kur pazīstamākie politikas, biznesa un akadēmisko aprindu pārstāvji diskutēs par aktuāliem ekonomikas un politikas jautājumiem. Herberta Kvanta (Herbert Quandt) BMW fonda sadarbībā ar laikrakstu "Financial Times" rīkotajā konferencē piedalīsies arī Eiropas Komisijas paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens (Gunter Verheugen), Maķedonijas prezidents Boriss Trajkovskis (Boris Trajkovski), Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins (Denis MacShane) un Ukrainas ārlietu ministrs Konstantīns Griščenko (Konstyantyn Gryshchenko). ERAB nosauc turpmākās prioritātes Latvijā BNS 11/16/03 Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir apstiprinājusi jaunu stratēģiju darbībai Latvijā, pamatā plānojot pievērsties infrastruktūras, enerģētikas, finanšu sektora un uzņēmumu attīstības atbalstam. ERAB norāda, ka galvenokārt pievērsīsies transporta un pašvaldību infrastruktūras projektu finansēšanai, kā arī ir gatava līdzfinansēt un palīdzēt sagatavot infrastruktūras projektus, kas pretendēs uz Eiropas Savienības (ES) kohēzijas un strukturālo fondu līdzekļiem. Pašvaldībās ERAB gatavojas sniegt atbalstu vides projektiem, kas paredz uzlabot notekūdeņu attīstīšanas sistēmas un atkritumu apsaimniekošanu, kā arī pilsētu transporta un apkures projektiem. Savukārt transporta jomā ERAB prioritātes būs dzelzceļa un autoceļu projekti. Tāpat banku joprojām interesē jaunie Rīgas Daugavas šķērsojumu projekti, kaut arī to statuss vēl ir neskaidrs. Enerģētikā ERAB ir gatava turpināt sadarbību ar "Latvenergo", lai palīdzētu tai veidot atsevišķus apakšuzņēmumus enerģijas ražošanai, pārvadei un izplatīšanai. Tāpat gan "Latvenergo", gan "Latvijas gāze" var rēķināties ar ERAB atbalstu dalībai reģionālajos Baltijas enerģētikas projektos. ERAB jaunajā stratēģijā minēts, ka banka ir gatava piedāvāt "Latvenergo" ilgtermiņa kredītus Daugavas dambju, apakšstaciju un pārvades tīkla drošības uzlabošanai u.c. Banka arī ir gatava atbalstīt "Latvenergo" privatizāciju vai sadalīšanu atsevišķos enerģijas ražošanas, pārvades un sadales uzņēmumos, ja tā lems valdība, kā arī gatava atbalstīt "Latvenergo" iekļaušanos liberalizētajā ES enerģijas tirgū. Finanšu nozarē ERAB Latvijā gatavojas atbalstīt jomas, kuras pagaidām Latvijas kredītiestādēs nav īpaši attīstītas - piemēram, ieguldījumus kapitālā un daudz plašāku mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. ERAB atbalstīs pensiju fondus, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu fondus un citas nebanku finanšu institūcijas. ERAB Latvijā uzmanību pievērsīs lieliem ārvalstu tiešo investīciju projektiem, kā arī investīcijām ražošanā un pakalpojumu nozarē. Piemēram, ERAB ir gatavs atbalstīt jaunās celulozes rūpnīcas izveidi, kas būtu lielākais investīciju projekts Latvijas vēsturē. Tāpat bankas atbalsts tiek solīts pārrobežu investīcijām, tostarp Krievijā un NVS valstīs, ko jau ilgstoši aicina darīt Latvijas amatpersonas, sakot, ka ar ERAB atbalstu Latvijas uzņēmumiem būtu daudz vieglāk ieiet šajos tirgos. Kopumā ERAB ļoti atzinīgi vērtē līdzšinējo Latvijas attīstību, sakot, ka tā ir bijusi viena no labākajām starp ES kandidātvalstīm. Savukārt kā jomas, kurām Latvijas amatpersonām jāpievērš pastiprināta uzmanība, ERAB min ārējās ekonomiskās vides stabilitātes uzturēšanu, kas ir būtiska, ieplūstot lielām ārvalstu investīcijām un saglabājoties augstiem ekonomikas izaugsmes tempiem. Tādēļ jāturpina arī valsts pārvaldes reformas, attīstot vidēja termiņa budžeta plānošanu un lielāku uzmanību veltot pašvaldību darbības sakārtošanai un kontrolei. Latvija tiek aicināta samazināt korupciju un uzlabot valsts pārvaldes pārskatāmību, kā arī pabeigt valsts daļu privatizāciju vairākos lielos uzņēmumos. Pēc ERAB uzskata, jāpalielina "Latvenergo" loma visas Baltijas tirgū, kā arī jāpalielina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ietekme u.c. Līdz septembra beigām ERAB Latvijā ir noslēgusi līgumus par 24 projektu īstenošanu, kuru kopējā vērtība ir 1,016 miljardi eiro (660 miljoni latu), no kā ERAB finansējums ir 344 miljoni eiro (224 miljoni latu). Visvērtīgākie ERAB atbalstītie projekti šajā laikā bijuši infrastruktūrā - to kopējā vērtība ir 373 miljoni eiro, finanšu institūcijās - 338 miljoni eiro, ražošanā un uzņēmējdarbības projektos - 195 miljoni eiro, bet enerģētikas sektora projektos ieguldīti 111 miljoni eiro. ES sākusies ekonomikas augšupeja NRA 11/15/03 Eiropas Savienības (ES) valstu ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, ir pieaugusi par 0,4%, liecina piektdien paziņotie Eurostat provizoriskie dati. Šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī ES valstu iekšzemes kopprodukts nepalielinājās. Trešajā ceturksnī uzrādītais pieaugums ir straujākais pēdējo piecu ceturkšņu laikā. Salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, 15 ES valstu ekonomika ir pieaugusi par 0,6%, bet 12 eirozonas valstu ekonomika - par 0,3%. Eurostat aplēsēs ir izmantoti Vācijas, Itālijas, Francijas, Nīderlandes un Lielbritānijas IKP dati un Spānijas IKP aprēķināšanas indikatori. Eirozonas lielākās valsts Vācijas ekonomika trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, ir pieaugusi par 0,2%, Francijā sasniegts 0,4%, Itālijā - 0,5%, Lielbritānijā - 0,6% un Nīderlandē - 0,1% pieaugums. Salīdzinot trešā ceturkšņa rādītājus ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, Vācijā IKP ir samazinājies par 0,2%, Nīderlandē - par 1,1%, savukārt Itālijā pieaudzis par 0,5% un Lielbritānijā par 1,9%. Analītiķi lēš, ka Francija, par spīti IKP kritumam otrajā ceturksnī par 0,3%, gadu tomēr beigs ar kaut nelielu, bet tomēr IKP pieaugumu. To gan nevar teikt par Vāciju. Eiropas centrālās bankas eksperti prognozē, ka šogad Vācijā pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā IKP pieaugums būs negatīvs. IKP pieaugums trešajā ceturksnī ir saistīts ar Vācijas eksporta apjomu pieaugumu. Toties negatīvi IKP pieaugumu ietekmēja importa apjomu un iekšējā patēriņa samazināšanās. Kopējā Vācijas saražoto preču un pakalpojumu vērtība trešajā ceturksnī bija 497,73 miljardi eiro (322,53 miljardi latu). Federālais statistikas birojs arī koriģējis otrā ceturkšņa IKP rādītāju, pazeminot to līdz 496,64 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, Vācijas IKP samazinājies par 0,2%, nevis 0,1%, kā tika ziņots iepriekš. Kā atzīmē Vācijas ekonomikas ministrija, arvien lielāku nozīmi Vācijas ekonomikā ieņem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis. Šogad eksports uz šīm valstīm jau veido 12% no visa eksporta un šajā rādītājā apsteidzis ASV, uz kurieni tiek eksportēts 10% no Vācijas eksporta. Salīdzinoši ASV iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, ir palielinājies par 1,7% bet Japānas IKP - par 0,6 procentiem. Gribīgo koalīcija Latviešu karavīri no Irākas, iespējams, atgriezīsies janvārī NRA 11/13/03 Lielākā karavīru daļa, kas dienē Karbalā, Latvijā atgriezīšoties janvāra sākumā, nevis februārī, kā sākotnēji plānots. Karavīri ar dzīves apstākļiem Irākā esot apraduši, bet ilgas pēc mājām nespējot noliegt. Viens no jaunajiem karavīru pienākumiem esot apmācīt vietējos irākiešu karavīrus, kuri dienē koalīcijas spēku sastāvā, vēsta saņemtā informācija no latviešu karavīriem Irākā. "Mēs esam saņēmuši ziņas, ka Latvijā mēs, 105 karavīri, atgriezīsimies jau janvārī, nevis februārī, kā sākotnēji bija plānots," telefonsarunā Neatkarīgajai stāsta latviešu karavīrs. Runājot par ikdienas notikumiem misijā, viņš stāsta, ka nesen uzspridzināts kāds vietējā policista auto, kas licis sarosīties vietējiem. "Ar irākiešiem mums ir labas attiecības, kad sastopamies ar viņiem, vairs nav tik nievājoša attieksme, kā bija sākumā," atklāj karavīrs. Dienesta vietā laika apstākļi neesot patīkami, jo pūš stiprs vējš. Vaicājot par vēdergraizēm, karavīrs atbild, ka pilnīgi visi ar tām nesirgst, tāpēc, iespējams, tas esot kāds vīruss vai arī konkrēto kareivju nespēja aklimatizēties. Ar higiēniskajiem apstākļiem šobrīd karavīri esot apmierināti, tikai nepierasti ir iznīcināt uzkrātos atkritumus. "Šeit nav kā Latvijā, jo tuksnesī nav iespējams noslēpt atkritumus, tāpēc tie ir jādedzina, kas, protams, nav patīkamākais darbs," norāda karavīrs. Neliela nesaprašanās esot ar tulkiem, kuri dažos jautājumos iebilstot karavīriem, bet to saista ar tautu atšķirīgām tradīcijām. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs Neatkarīgajai norāda, ka latviešu karavīri mājās atgriezīšoties pēc misijā pavadīta pusgada. "Latviešu karavīrus irākieši ir ļoti atzinīgi novērtējuši, to pēc vizītes Irākā apliecināja arī NBS komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis," stāsta U. Davidovs. Četri karavīri aizkomandēti uz kara bāzi tuvu pie Bagdādes, lai apmācītu irākiešus, kuri dienē koalīcijas sastāvā, atzīst preses virsnieks. Atrasts Irākā apcietinātais latvietis BNS 11/13/03 Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ceturtdien apstiprinājusi, ka pazudušais Latvijas students Māris Bergholds atrodas apcietinājumā pie koalīcijas spēkiem Irākā. ĀM preses centrā pavēstīja, ka ĀM pa diplomātiskajiem kanāliem guvusi informāciju, ka Bergholda lieta tiek izmeklēta. ĀM vienojusies ar ASV pārstāvjiem, ka Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta pārstāvji Irākā tiksies ar apcietināto Bergholdu. Bergholds, visticamāk, atrodas Bagdādē vai tās tuvumā koalīcijas spēku uzraudzībā. Šobrīd koalīcijas spēki veic izmeklēšanu un Latvijas pārstāvji Irākā apsver Bergholda izmitināšanas iespējas, ja viņu atbrīvotu. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Jēkabsons ceturtdien ar ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu telefoniski pārrunāja Latvijas studenta tālāko likteni. Jēkabsona palīgs Edgars Vaikulis pastāstīja, ka Karlsons Jēkabsonam paudis ASV apņēmību iesaistīties jautājuma atrisināšanā, panākot iespējami ātru Bergholda atbrīvošanu un atgriešanos Latvijā. Pārgalvīgo studentu, līdz nogādāšanai Latvijā varētu izmitināt pie kāda no diviem Bagdādē dienošajiem latviešiem, sacīja Aizsardzības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis. Bergholds jūnija sākumā ar stopiem devies ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem un nonācis cietumā Irākā. Puiša māte saņēmusi ar Sarkanā Krusta starpniecību sūtītu dēla vēstuli, kurā viņš ziņo, ka atrodas cietumā Irākā, amerikāņu zonā, taču māte nezina, kas ar dēlu ir noticis un par ko viņš ir apcietināts. Irākā apcietināto studentu varētu izmitināt pie Latvijas karavīriem BNS 11/14/03 Irākas apcietināto Latvijas studentu Māri Bergholdu nākamās nedēļas laikā varētu izmitināt pie Irākā dienošajiem Latvijas miera uzturētājiem un vēlāk nogādāt Latvijā, piektdien pastāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Rets Plēsums. Pateicoties ASV atbalstam un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju aktīvai līdzdalībai, ĀM noskaidrojusi Bergholda atrašanās vietu un sākusi rīkoties, lai viņš iespējami ātrāk varētu atgriezties Latvijā. Latvijas miera uzturētāju kontingenta kājnieku rotas vada komandieris leitnants Raivo Zemītis ticies ar apcietināto jaunieti un secinājis, ka viņa veselības stāvoklis ir apmierinošs. Latvijas kontingenta karavīri pārrunās ar ASV pārstāvjiem guvuši informāciju, ka pēc lietas izskatīšanas jau tuvākajā laikā Bergholdu varētu atbrīvot un nogādāt Latvijas kontingenta bāzē Al Hašimijā. Šobrīd tiek izvērtēti labākie veidi un maršruti, kā Bergholdu no Irākas nogādāt Latvijā. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien intervijā Latvijas radio pauda pārliecību, ka ĀM dara visu, lai rūpētos par apcietināto jaunieti un gādātu par viņa kā Latvijas pilsoņa interesēm. Arī Saeimas deputāti nav vienaldzīgi pret jaunieša likteni - deputāti aicināja ASV vēstniecību Latvijā palīdzēt noskaidrot notikušā apstākļus un iesaistīties situācijas risināšanā. Bergholds jūnija sākumā ar stopiem devās ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem un nonāca cietumā Irākā. Puiša māte saņēmusi ar Sarkanā Krusta starpniecību sūtītu dēla vēstuli, kurā viņš ziņo, ka atrodas cietumā Irākā, amerikāņu zonā, taču māte nezina, kas ar dēlu ir noticis un par ko viņš ir apcietināts. Latvijā no Irākas atgriežas 29 Latvijas karavīri BNS 11/14/03 No miera uzturēšanas misijas Irākā piektdien vai sestdienas naktī mājās atgriezīsies 29 Latvijas karavīri, kuri uz Persijas līča reģionu devās maijā. Lai piedalītos miera nodrošināšanas misijā Persijas līča reģionā, uz Irāku novembra vidū dosies seši Latvijas sapieri, kas nomainīs Kirkūkā dislocēto Latvijas kontingenta vienību, kas misijā devās jau maijā. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preses virsnieks Uldis Davidovs pastāstīja, ka no Vācijas karavīri mājup dodas ar automašīnām. Viņš teica, ka visi 29 apgādes un nodrošinājuma vada karavīri piektdien divos naktī šķērsoja Vācijas-Polijas robežu un, visticamāk, Rīgā ieradīsies piektdien vēlu vakarā vai sestdienas naktī. Irākā maijā dienēt ieradās 39 karavīri - trīs virsnieki, seši sapieri, kā arī 30 apgādes un nodrošinājuma vada karavīri, no kuriem viens pēc traumas gūšanas nogādāts Latvijā. Virsnieku rotācija notika oktobra sākumā. Savukārt sapierus novembrī jau nākamie seši nesprāgušās munīcijas neitralizētāji. Tā kā vienība vairs nenodarbosies ar apgādi un nodrošinājumu, uz Irāku devušies tikai sapieri, un turpmāk ASV kontingenta sastāvā Kirkūkas bāzē Ziemeļirākā dienēs deviņi Latvijas karavīri - trīs virsnieki un seši sapieri. Otra Latvijas karavīru vienība, kurā bija 104 karavīri un kas darbojas Polijas vadīto daudznacionālo stabilizācijas spēku sastāvā, uz mājām dosies nākamā gada februārī. Pašlaik divi karavīri dien Starptautiskās koalīcijas Apvienoto bruņoto spēku štābā Bagdādē, trīs karavīri - Polijas vadīto daudznacionālo stabilizācijas spēku divīzijas, brigādes un bataljona štābos, divi militārās policijas karavīri - daudznacionālās militārās policijas rotā un 97 kājnieku rotas karavīri - Polijas vadīto daudznacionālo stabilizācijas spēku brigādes 1. bataljonā Dienvidirākā. Arī no šīs vienības viens karavīrs guvis traumas un atgriezies Latvijā. ASV un Polijas kontingenta sastāvā misijā Irākā kopumā pašlaik piedalās 113 Latvijas miera uzturētāji. No misijas Irākā atgriežas 35 Latvijas karavīri LETA 11/15/03 No misijas Irākā šorīt agri no rīta Latvijā atgriezušies 35 starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas Irākā Latvijas kontingenta karavīri, informēja Nacionālo bruņoto spēku preses virsnieks Uldis Davidovs. 29 Latvijas kontingenta karavīri ir no apgādes un nodrošinājuma vada, bet seši - nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālisti. Pašlaik Latvijas kontingenta pārstāvji devušies 10 dienu atvaļinājumā pie ģimenēm. Tagad Latvijas kontingenta sastāvā Irākā ir 113 Latvijas pārstāvji, informēja Davidovs. Valdība un partijas ZZS atmaksās nelikumīgi saņemtos ziedojumus NRA 11/13/03 Joprojām uzskatot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedojumu skandālu par provokāciju, ZZS Saeimas frakcija tomēr nolēmusi nelikumīgi saņemto naudu pamazām atmaksāt. Vēl pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsās tiesā, lai administratīvi sodītu ZZS vadītāju Ingrīdu Ūdri par partijas finanšu pārkāpumu nenovēršanu laikā, frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai pauda, ka savienība atmaksās tikai tos ziedojumus, kurus par nelikumīgiem atzīs tiesa. Paziņojot žurnālistiem par nodomu jau tagad sākt nelikumīgo ziedojumu atmaksu, viņš atzina, ka iepriekš politiķi tam neesot piekrituši, jo neesot bijis prasītās naudas, arī ziedotāji neesot bijuši naski, jo baidījušies no KNAB represijām. To nav arī pašlaik, tāpēc frakcija pieņēmusi lēmumu, ka visiem tās deputātiem un ministriem jāziedo partijai līdz 1000 latu. A. Brigmanis vakar partijai jau ziedojis 850 latu. ZZS lēš, ka šādi tuvākajā laikā varētu tikt savākts ap 10 000 latu, bet ZZS pagaidām neesot priekšstata, kur dabūt pārējo naudu. Ātrāk starpnieku ziedotos 1150 latus atmaksāja Jaunais laiks, kura pārstāvji gan arī atzina, ka kavēšanās iemesls bijis naudas trūkums kasē, un rosināja likuma grozījumos risināt šo problēmu. Ar citu lielāko Saeimas partiju ziedojumu analīzi KNAB sola nākt klajā rīt, un ZZS ziedojumu atsevišķa iepriekšēja publiskošana A. Brigmanim liek domāt par politisko pasūtījumu koalīcijas destabilizācijai un I. Ūdres diskreditēšanai. Ja arī ZZS atmaksās naudu, tas neatbrīvos no atbildības I. Ūdri. Budžeta pieņemšana - asa, bet prognozējama NRA 11/13/03 Paredzams, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņems 2004. gada valsts budžeta likumu, kurā vienīgās valdības noteiktās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bet ministriju bāzes izdevumu samazināšana par sešiem ar pus procentiem un budžeta deficīta noteikšana 2% līmenī no IKP ļāvusi to jau nodēvēt par taupības budžetu. Sākotnējos koalīcijas asos strīdus valdībai izdevās notušēt, diskusijas par budžetu padarot par slēgtām sabiedrībai. Lai arī visi koalīcijas deputāti nav sajūsmā par budžetu, bet Tautas partija (TP), rūpīgi izanalizējot pirmajam lasījumam sagatavoto projektu, tajā atradusi 198 kļūdas, koalīcija jau vienojusies par budžeta atbalstīšanu Budžeta komisijas sagatavotajā variantā. Kolēģu kritiku par saprašanās memoranda nerespektēšanu izsauca vienīgi Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītāja Oskara Kastēna paziņojums, ka divi deputāti grasās atbalstīt kreisās opozīcijas priekšlikumu par 160 000 latu piešķiršanu Futbola federācijai. Sēdē piedalīsies 53 koalīcijas deputāti, tad vēl divu pozīcijas deputātu trūkums ir riskants. Lielākos opozīcijas pārmetumus līdz šim izpelnījies nepietiekamais līdzekļu apjoms līdzfinansējumam un priekšfinansējumam ES projektiem - ministrijām nāksies izdalīt papildu līdzekļus no esošajām programmām. Tajā pašā laikā par 30 miljoniem latu lielāks budžets būs birokrātijai saistībā ar Latvijas iestāšanos ES. Par korupcijas iedīgli un investīcijām pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņā apzīmēta 500 000 latu piešķiršana tā sauktajai demokrātiskajai kvotai - sadalīšanai ar pozīcijas deputātu lēmumu. Pretrunīgus viedokļus izraisījis arī jaunievedums - speciālo budžetu, izņemot valsts sociālās apdrošināšanas budžetu, iekļaušana pamatbudžetā, tādējādi, pēc TP domām, sedzot fiskālo deficītu. Gatavojoties asām debatēm, Jaunā laika (JL) frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš vēl vakar centās mobilizēt deputātus sagatavot iespējami vairāk labu runu, neraugoties uz atsevišķu deputātu skepsi par līdzekļu nepietiekamību vairākām programmām, īpaši izglītības jomā. "Nevaram skatīties tikai uz to, ka nauda nepieaug šaurā jomā! Jāskatās uz valsti kopumā. Lasiet avīzes, kas notiek Austrumeiropā, Rietumeiropā - ekonomiskā stagnācija, budžeta deficīts. Draugi, atmostieties! Nekur Eiropā nav tik labi kā Baltijas valstīs! Jebkurš amerikāņu politiķis sapņotu par šādu budžetu," emocionālā runā kolēģus pārliecināt par budžeta kvalitātēm centās K. Kariņš. Lai arī JL uzsācis diskusiju par nepieciešamību paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu, līdzīgu Sociālistiskās partijas priekšlikumu - esošā 21 lata vietā noteikt minimumu 30 latu apmērā - koalīcija iecerējusi noraidīt. Budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 1,92 miljardi, izdevumi - 2,7 miljardi latu, prognozējamais IKP pieaugums 6,1%, kas ļauj samazināt budžeta deficītu līdz 2% no IKP. Ziemele: paziņojumi par abortiem - pretrunā ar likumiem LETA 11/13/03 Politiķu paziņojumi par abortiem un ārstiem, kas tos veic, ir pretēji Latvijā spēkā esošajiem likumiem, ceturtdien preses konferencē sacīja Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele. Ziemele atzīmēja, ka arī politiķiem jāapzinās, ka Latvijā spēkā esošie likumi, tai skaitā cilvēktiesību līgumi, kuriem mūsu valsts pievienojusies, nosaka sievietes tiesības izvēlēties par labu grūtniecībai vai nē. Starptautiskie līgumi nereglamentē augļa tiesības uz dzīvību, taču tajos runāts par tiesībām uz privāto dzīvi, tai skaitā par reproduktīvajām tiesībām, kas ir cilvēktiesību sastāvdaļa, skaidroja Ziemele. "Sievietei ir tiesības izlemt augļa nākotni," atzīmēja Juridiskās augstskolas profesore. Ziemele gan norādīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem valstij ir tiesības regulēt mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu, taču tam jānotiek kā demokrātiskās sabiedrībās, ievērojot sieviešu tiesības. Sociālantropoloģe Aivita Putniņa žurnālistiem pastāstīja, ka reiz sociālistiskajā Rumānijā bijuši aizliegti aborti un kontracepcija. Taču šāda politika vairoja bērnunamus. Vēl ilgi pēc šādu dzimstības veicināšanas līdzekļu atcelšanas Rumānija jutusi negatīvās sekas. Antropoloģe uzskata, ka dzimstības veicināšanai Latvijā nepieciešams risināt plašu problēmu spektru: jāpalielina neapliekamais minimums par katru bērnu, jāievieš nodokļu atlaides ģimenēm, jārada labvēlīgi apstākļi bērna kopšanai, mājokļu kreditēšanā ģimenēm ar bērniem jāpiemēro ievērojamas atlaides, jāmaina sabiedrības attieksme un jāpalielina tēva loma bērna audzināšanā. Putniņa uzskata, ka Latvijā dzimstības jomā nepieciešami divi valstiska mēroga pasākumi: dzimstības veicināšana un dzimstības ierobežošana riska grupās. Kā iespējamais ierobežošanas veids varētu būt kontracepcijas līdzekļu bezmaksas izdale. Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas prezidente Dace Matule, runājot par abortiem, atzīmēja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē puse no mātes mirstības notiek aborta aizlieguma dēļ. Latvijā pēdējos gados ir tendence izlīdzināties dzimušo skaitam un abortu rādītājam. Taču Latgalē aborti joprojām pārsniedz dzimstību, stāstīja Matule, atzīmējot, ka to veicina sociāli nelabvēlīgā situācija, kas liek sievietei abortu izvēlēties par teju vienīgo kontracepcijas metodi. Aborts Latvijā ir trešais neauglības iemesls, atzīmēja Matule, piebilstot, ka pirmie divi ir endometrioze un vīriešu neauglība. Matule abortu samazināšanā atzīmēja izglītības aspektu. Skolās pašlaik veselības mācība ir tikai fakultatīvs priekšmets. Ginekoloģe uzskata, ka tam jābūt obligātam jau pirmajās četrās klasēs, jo runāt par kontracepciju pusaudžu vecumā bieži vien ir jau par vēlu. Aborts ir grūtniecības izbeigšanās pirms pilnām 22 grūtniecības nedēļām. Lielākajā daļā pasaules valstu līdz 20.gadsimta otrajai pusei mākslīgi aborti nebija atļauti un likumdošanā netika apskatīti, teikts Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas "Papardes zieds" izdevumā "Par sievietes veselību un brīvu izvēli". Latvijā kopš 1940.gada 17.jūnija ļāva veikt abortu gadījumos, ja grūtniecības turpināšanās apdraudēja sievietes veselību un dzīvību, kā arī tad, ja vecāki slimoja ar slimībām, kuras varēja pāriet uz augli. Kopš 1955.gada grūtniecības pārtraukšana tika atļauta visām sievietēm, bet tikai medicīnas iestādēs līdz 28.grūtniecības nedēļai. Pašlaik Latvijā spēkā esošā likumdošana mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes lūguma atļauj veikt līdz 12.nedēļai. Medicīnisku indikāciju dēļ to var veikt līdz 22.nedēļai. Repše Strīķi KNAB šefa amatam virzīs vēlreiz BNS 11/13/03 Ministru prezidents Einars Repše ir apņēmības pilns atkārtoti virzīt apstiprināšanai Saeimā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) direktora amatā reiz jau parlamentāriešu neatbalstīto kandidāti Jutu Strīķi, ja vien parlaments paudīs skaidru atbalstu viņas apstiprināšanai. Repše uzsvēra, ka ļoti pozitīvi vērtē līdzšinējo Strīķes darbu, jo, viņaprāt, tieši kopš viņas stāšanās amatā KNAB ir aktivizējis vairāku aktuālu lietu izskatīšanu. Arī koalīcijas frakciju vadītāji atzina, ka jautājums par KNAB vadītāja ievēlēšanu ir aktuāls. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre BNS pauda cerību, ka valdība vēl līdz šā gada beigām atkārtoti virzīs KNAB priekšnieka amata kandidātu, lai birojs varētu pilnvērtīgi strādāt. Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcijas vadītājs Oskars Kastēns pozitīvi vērtēja līdzšinējo Strīķes darbību un pauda pārliecību, ka LPP Strīķi atbalstīs. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka šis jautājums frakcijā vēl nav apspriests, taču viņš personīgi Strīķi KNAB direktora amatā atbalsta. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats BNS norādīja, ka jautājums par atbalstu Strīķei vēl nav izskatīts frakcijā, taču pauda pārliecību, ka "tēvzemieši" Strīķi šajā amatā atbalstītu. "Arī iepriekšējos balsojumos mēs viņu atbalstījām, un tāpēc domāju, ka arī tagad Strīķei būtu mūsu frakcijas atbalsts," sacīja Grīnblats. Viņš arī norādīja, ka pirms šā jautājuma izskatīšanas tomēr koalīcijai būtu jātiekas ar premjeru, lai runātu par šo jautājumu. "Šāda atklāta saruna ar premjeru būtu nepieciešama, lai izvairītos no iespējamiem nepatīkamajiem pārsteigumiem vēlreiz," klāstīja Grīnblats. Arī viņš atzinīgi vērtēja līdzšinējo Strīķes darbu, par ko liecina aktīvā partiju finanšu pārbaude, kā arī digitālās televīzijas lietas izmeklēšanas process. Grīnblats atzina, ka balsojums par KNAB direktoru varētu notikt vēl līdz Ziemassvētkiem. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pastāstīja, ka juridiski nav nekādu šķēršļu atkārtoti apstiprināšanai Saeimā virzīt Strīķi, kura jau divreiz nav guvusi parlamentāriešu atbalstu. Kusiņš norādīja, ka KNAB priekšnieka amata kandidāta izvirzīšana ir valdības kompetence un tāpēc nav nekādu ierobežojumu izvirzīt Strīķes kandidatūru. Viņš arī atzina, ka no valsts pārvaldes viedokļa būtu labāk, ja KNAB vadītāja amatā būtu Saeimas atbalstu guvis cilvēks, nevis vietas izpildītājs. Repše BNS arī norādīja, ka jautājuma par Saeimas atteikšanos no slēgtajiem balsojumiem aktualizēšana nav saistīta ar KNAB vadītāja vēlēšanām. Viņš atzina, ka viņam nebūtu iebildumu, ja par Strīķi Saeima lemtu atklāti, tomēr viņš neiebildīs, ja balsojums notiks atbilstoši spēkā esošajai kārtībai - slēgti. Jau vēstīts, ka, pretēji koalīcijas frakciju solījumam atbalstīt Strīķes kandidatūru, Saeima septembra sākumā divas reizes nobalsoja pret viņas iecelšanu KNAB vadītājas amatā. Bijušais IeM Valsts sekretās Staris publisko dokumentu no leģendārajām "melnajām mapēm". LETA 11/13/03 Kādreizējais Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Andris Staris, kurš allaž radījis iespaidu, ka ir dažādu kompromitējošu materiālu īpašnieks, trešdien pavēra vienu no savām leģendārajām "melnajām mapītēm", publiskojot it kā uz IeM trepēm atrastu no darba tiesībsargājošajās institūcijās atbrī vojamo personu sarakstu, raksta laikraksts "Diena". Kā "Dienai" stāstīja Staris, gada sākumā uz IeM kāpnēm viņš atradis sarakstu ar tām iekšlietu sistēmas amatpersonām, kuras būtu jāatlaiž, tostarp pašu valsts sekretāru un bijušo kriminā lpolicijas šefu Valdi Pumpuru. Lai gan Staris tagad strādā par konsultantu drošības jautājumos ekspremjera Andra Šķēles firmā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur pirmdien digitālās televīzijas afēras izmeklētāji veica kratīšanu, kā arī aizturēja šīs sabiedrības darbinieku Hariju Krongornu, bijusī IeM amatpersona teica, ka viņa pēkšņajai atklāsmei nevajag meklēt zemtekstu. Arī Pumpura atstādināšanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vicešefa amata viņš uzskata par "melnā saraksta" īstenošanu. Iekšlietu ministrs Māris Gulbis "Dienai" apstiprināja, ka viņa palīdze savulaik pie kabineta durvīm nozaudējusi divus iesniegumus, taču viņš kategoriski noliedza, ka starp tiem bijis melnais saraksts. "Stara kungs apzināti melo. (..) Es pirmo reizi dzirdu par tādu sarakstu," pavēstīja Gulbis. Ja Stara teiktais atbilstot patiesībai, ministrs aicināja viņu vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt materiālu. Ministrijas dokumentus Staris nodevis IeM valsts sekretāram Jurim Rekšņam un uzrakstījis ziņojumus, melno sarakstu viņš paturējis pie sevis. Tā kā materiāla ievadā norādīts, ka tā ir "II daļa", Staris secinājis, ka līdzīgi saraksti bijuši arī par citu ministriju darbiniekiem. Uz iebildi, ka neviens no sarakstā minētajiem cilvēkiem nav atlaists, bet gan aizgājis pēc paša vēlēšanās, izņemot Bogdanovu, kurš turpina darbu ONAB, Staris norādīja, ka iekšlietu sistēmā radīti tādi apstākļi, lai viņi aizietu. Pirms gada Staris pieņēmis Gulbja piedāvājumu kļūt par viņa padomnieku. Taču janvāra vidū ministrs pavēstījis, ka pār Stari krīt šaubu ēna saistībā ar nelikumībām austrumu robežas izbūvē. "Sapratu, ka es neesmu vēlams." Pumpurs "Dienai" stāstīja, ka par šādu sarakstu esot dzirdējis, taču redzējis neesot. No kriminālpolicijas šefa amata pērnā gada novembrī viņš aizgājis tādēļ, ka saņēmis piedāvājumu strādāt KNAB. Arī Briedis teicās neesam šādu sarakstu redzējis. Kā zināms, šā gada jūlijā Valsts policijas vadība viņu pārcēla darbā no ekonomikas uz dzelzceļa policiju. "Es izpildu pavēles," pavēstīja Briedis. Pēc garīdznieku ierosmes, premjera uzraudzībā vēlas cenzēt Latvijas medijus NRA 11/14/03 Plašu masu mediju sašutumu un kritiku izraisījis pēc Garīgo lietu padomes ierosmes tapušais valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais noteikumu projekts Plašsaziņas līdzekļu ētikas padomes nolikums - tas ar valsts ierēdņu un mācītāju līdzdalību paredz veidot plašsaziņas līdzekļu ētikas padomi, kas izstrādātu arī mediju ētikas kodeksu. Mediju eksperti un akadēmiskie spēki šādu premjerministra veidotu padomi, kas žurnālistiem rakstīs ētikas kodeksu, uzskata par pilsoniskā sabiedrībā nepieņemamu klaju cenzūru. Projektā teikts, ka izveidojamās padomes uzdevums būs "izstrādāt vienotus plašsaziņas līdzekļu ētikas principus, kas veicinātu demokrātijas, tiesiskuma, augstas sociālas kultūras un iecietības nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā". Padomes sastāvu iesaka Garīgo lietu padome un apstiprina Ministru prezidents. Dokumentu iesniedzis Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera (Latvijas Pirmā partija) birojs. Interesanti, ka projekta nolikumā teikts - tiks veidota plašsaziņas līdzekļu ētikas padome, taču sarunā ar vienu no projekta izstrādātājiem, Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera padomnieku Jāni Šmitu, Neatkarīgā noskaidroja, ka šī ētikas padome rūpētos tikai par ētikas ievērošanu televīzijās. J. Šmits pastāstīja, ka doma par šādas ētikas padomes veidošanu tapusi pēc 12. jūnijā notikušās Garīgo lietu padomes sēdes, kurā piedalījušies arī visi Latvijas lielāko televīzijas sabiedrību pārstāvji. Jautāts, kāpēc uz diskusiju aicinātas tikai televīzijas, J. Šmits sacīja: "Televīzija pagaidām ir viens no ietekmīgākajiem veidiem, kas audzina cilvēku." Avīžu satura regulāciju valsts likumdošana nepieļauj, skaidroja J. Šmits. Viņš neuzskata, ka šāda iejaukšanās mediju darbībā būtu uzskatāma par cenzūru. Gluži pretējās domās ir mediju eksperts, Latvijas Universitātes (LU) docents Ābrams Kleckins, kas Neatkarīgajai atzina, ka šādas padomes izveide un tas, ka padome rakstīs žurnālistiem ētikas kodeksu, būtu klaja cenzūra un medijiem šāda padome būtu vienkārši jāignorē. Ā. Kleckins gan nenoliedz, ka žurnālistiem ir vajadzīgs vienots ētikas kodekss, taču tas viņiem jāizstrādā pašiem. Savukārt LU docents Ojārs Skudra uzskata, ka šāda padome neizbēgami būs politizēta un tāpēc liek domāt par mēģinājumu ierobežot vārda brīvību. Padomē būtu gan mediju, gan valsts varas pārstāvji, arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, kas "domātu, kādu tad mēs veidojam nākotnes valsti, jo tās vērtības, kas atspoguļotas televīzijā, bieži vien tiek ieaudzinātas nākamajām paaudzēm", sacīja J. Šmits. Viņš informēja, ka vēlēšanos darboties šajā padomē izteikuši Latvijas Televīzijas, LNT, TV3, TV5 vadītāji, Latvijas Informācijas tehnoloģiju asociācijas prezidents, arhibīskaps Jānis Vanags, kultūras ministre Inguna Rībena, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, Saeimas deputāti Inese Vaidere un Latvijas Pirmās partijas biedrs Ēriks Jēkabsons, arī Pēteris Bankovskis. Ar Ministru kabineta noteikumiem paredzēts noteikt šīs padomes uzdevumus, tiesības un darbības kārtību. Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā. Politoloģe Ilze Ostrovska uzskata, ka šāda mediju ētikas padome bija jāizveido jau agrāk. "Ja mediji to uztver kā ierobežojumu, tad manā uztverē normāls ētikas kodekss, kas tiek uzrakstīts saskaņā ar starptautiskajām normām, var kalpot arī kā mediju aizsardzības mehānisms - viss atkarīgs no tā, kas tur ir rakstīts. Šāds kodekss skaidri definētu robežas - kas ir kas, patlaban notiek cita veida mediju ierobežošana - ar naudas palīdzību, notiek mediju uzpirkšana vai arī mediji tiek vazāti pa tiesām. Taču kodeksu vajag izstrādāt pašiem medijiem, piesaistot speciālistus no akadēmiskās vides, kas pasniedz komunikāciju fakultātēs ar mediju funkcionēšanu saistītus kursus," sacīja I. Ostrovska. Satraukta par šādas padomes izveidi ir arī portāla www.politika.lv redaktore Nellija Ločmele, kas šajā sakarā aicinājusi izteikties laikrakstu galvenos redaktorus. "Tas ir vāji maskēts politiskas mediju cenzūras iedibināšanas mēģinājums. Ceru, ka šis dīvainais solis liks medijiem beidzot pieķerties sarunai, vai iespējams vienoties par paškontroles mehānismu, jo nav noliedzams, ka medijiem ir ētikas problēmas. Bet šīs problēmas jārisina pašiem medijiem, nevis politiķiem, kuri varētu rūpēties paši par savu ētiku, kur viņiem pašiem ir problēmas," teica N. Ločmele. Jāatgādina, ka arī Satversmes tiesa (ST), pagājušajā mēnesī nolemjot, ka Krimināllikuma 271. pants, kas nosaka kriminālatbildību par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai, neatbilst Satversmei, ieteica masu medijiem izstrādāt vienotu ētikas kodeksu. Taču ST norādīja, ka šajā ētikas kodeksā noteikto normu pildīšanu varētu kontrolēt ar valsts līdzdalību, šim nolūkam izveidojot ombuda institūciju. A. Kleckins Neatkarīgajai atzina, ka ombuda institūcija nekādā gadījumā nevar būt valsts iestāde - ja medijus kontrolēs valsts iestāde, tad tas ir pretrunā ar Satversmi, jo cenzūra ir aizliegta. Uzvirmo sarunu ierakstīšanas skandāls NRA 11/14/03 Vairāki Saeimas deputāti un citas amatpersonas gan oficiāli, gan neoficiāli Neatkarīgajai apstiprināja, ka dzirdējuši "baumas" par kratīšanas laikā Andrim Šķēlem piederošajā firmā Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) atrastajiem augstu valsts amatpersonu telefona sarunu ierakstiem. Aptaujātie arī pieļauj, ka baumu izplatīšana un pat pati ierakstu atrašana varētu būt rupja provokācija. Neoficiāla informācija liecina, ka ierakstītas pārsvarā varētu būt sarunas ar partijas Jaunais laiks (JL) ietekmīgiem cilvēkiem (pašu premjeru Einaru Repši, viņa padomnieku Danu Titavu, bijušo Drošības policijas šefu Jāni Apeli, Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Lindu Mūrnieci un citiem), kā arī ar dažiem Latvijas Pirmās partijas cilvēkiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) oficiālu informāciju par šo jautājumu atteicās sniegt. KNAB direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks teica: "Es šaubos, vai par šīm lietām tiks sniegta plašāka informācija." KNAB sabiedrisko attiecību daļas speciālists Andris Vitenburgs skaidroja, ka "pagaidām nekā jauna nav. Nelaime tā, ka jūs (domāti žurnālisti) vienmēr ejat notikumiem pa priekšu". SAB preses sekretārs Dainis Miķelsons skaidroja, ka viņu rīcībā esošo noklausīšanas iekārtu veiktie ieraksti var atrasties "vai nu SAB rīcībā, vai operatīvās darbības subjekta, kurš bijis operatīvās darbības iniciators, rīcībā, vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādes rīcībā, vai arī tiesas rīcībā, ja ieraksti ir pievienoti krimināllietai". Drošības policijas (DP) priekšnieka Jāņa Reinika palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa apgalvoja, ka DP šāda informācija nav zināma. JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš teica, ka šādas baumas visapkārt virmo, bet viņš tajās nav iedziļinājies, jo vairāk nodarbojas ar politisko problēmu risināšanu. L. Mūrniece atzina, ka "klaču līmenī" ir dzirdējusi par kratīšanā izņemtajiem ierakstiem. Viņa baumas nosauca par pietiekami nopietnām, lai SAB sāktu pārbaudi un noskaidrotu, "vai te atklājusies politiskā spiegošana, vai tā ir provokācija". L. Mūrniece pastāstīja: "Izdzirdot šīs baumas, es biju šokētu, jo sapratu, ka tas var skart arī mani," un bija priecīga, ka šai lietai uzmanību pievērsusi prese. Konkrētu personu vārdus, kuru sarunas ierakstītas, viņa nezināja, bet bija dzirdējusi, ka visvairāk noklausīti tieši JL līderi. L. Mūrniece sprieda, ka sarunu ierakstītājs nevarētu būt SAB, jo viņa pati kopā ar Tautas partijas pārstāvi Mareku Segliņu bijuši SAB, lai izpētītu, vai netiek ierakstītas deputātu un ministru telefona sarunas. Arī A. Šķēles runasvīrs Jurģis Liepnieks atzina, ka dzirdējis šīs baumas. "Tā nav taisnība," viņš teica. "Viņi paši nelikumīgi ieraksta šīs sarunas un tad apgalvo, ka to izdarījis Šķēle." J. Liepnieks norādīja - kratīšanas protokolā nav atzīmēts, ka būtu konfiscēti telefona sarunu ieraksti. UVK darbinieks, bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris, kas atradās biroja telpās kratīšanas brīdī, vaicāts, no kurienes UVK birojā varētu būt uzradušies kompaktdiski ar sarunu ierakstiem, teica: "Es redzēju, kas tiek ielikts kastē. Aizdomās turētā (domāts H. Krongorns) kabinetā tika atrasti gan lieli, gan mazi kompaktdiski, bet, kas tajos iekšā, man nav ne jausmas. Kas tika pēc tam no tās aizzīmogotās kastes ņemts ārā, es nezinu." Sarunas gaitā A. Staris pauda neslēptu sašutumu: "Ja KNAB paziņo, ka manā darba vietā noklausītas telefona sarunas, tad tā ir vistīrākā provokācija. Tas nozīmē, ka viņi spēlē Lietuvas variantu. Nu, johaidī, Stari, gatavojies, nebrīnies - drīz arī tevi kratīs. Es varu tikai pilnā balsī kliegt - tā ir provokācija! Tas tomēr nav kino - tā ir dzīve." Viņš piebilda, ka premjers un iekšlietu ministrs jau sen sirgst ar vajāšanas māniju. Augstas amatpersonas jau iepriekš pieļāva, ka mobilo telefonu noklausīšanās iekārtas ir gan SAB, gan atsevišķu privāto struktūru rīcībā. Drošības iestāžu amatpersonas līdz šim oficiāli ir paziņojušas, ka modernākā mobilo telefonu noklausīšanās iekārta ir tikai SAB rīcībā. Tieši pirms mēneša SAB direktors Jānis Kažociņš tika aicināts uz Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi, lai deputātiem skaidrotu, kā notiek telefona sarunu noklausīšanās. Aktualizēt šo jautājumu bija ierosinājuši partijas JL deputāti, kuri vēlējās noskaidrot, vai Latvijā nenotiek nelikumīgas politiķu telefona sarunu noklausīšanās. Arī E. Repše jau šā gada maijā sajuta, ka ar telefoniem notiek nelāgas lietas - kad atklājās tieslietu ministra Aivara Aksenoka zvani tiesai, E. Repše paziņoja, ka valstī kāds noklausās viņa mobilo telefonu. Tāpat modrību mobilo telefona sarunu noklausīšanās jomā nesen apliecināja arī premjera biedrs Ainārs Šlesers. Savukārt Saeimas deputāti pēc viesošanās SAB publiski paziņoja, ka nav guvuši pierādījumus tam, ka tur varētu nesankcionēti noklausīties telefona sarunas. Aptaujājot tehniskos lietpratējus, noskaidrojās, ka ikviena naudīga privātpersona var iegādāties tā dēvēto lokālo mobilo telefonu noklausīšanās ierīci. Pēc zinātāju teiktā, tā esot ļoti efektīva, ja ir zināma operatīvās izstrādes subjekta atrašanās vieta. Lokālas noklausīšanās iekārtas orientējošā cena esot nedaudz virs 10 000 latu, tiesa gan, brangu naudu maksājot pats iegādes process. Dolgopolovs un Bojārs - joprojām populārākie NRA 11/14/03 Pēc socioloģisko pētījumu firmas SKDS datiem, oktobrī Rīgas domes populārāko amatpersonu galvgalī joprojām ir Rīgas mērs Gundars Bojārs un viņa vietnieks Sergejs Dolgopolovs. Gandrīz visu pārējo domes vadības vīru reitings ir krities. Pagājušajā mēnesī S. Dolgopolova reitings bija +28,9 punkti, un pēdējos trīs mēnešos viņš bijis populārākais cilvēks domes vadībā, apsteidzot pat mēru Gundaru Bojāru. Tiesa, pēdējais oktobrī uzlabojis savu reitingu un pietuvojies S. Dolgopolovam līdz puspunktam. Abas šīs amatpersonas oktobrī rīdzinieku skatījumā kļuvušas cienītākas. Lai cik tas būtu paradoksāli, taču no domes vadības vienīgais, kam oktobrī vēl izdevies paaugstināt reitingu, ir Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Sergejs Zaļetajevs, kam no -8 punktiem izdevies tikt līdz -7 punktiem. Viņš gan domes amatpersonu popularitātes rangā joprojām atrodas pēdējā vietā, no kuras nav izkustējies gandrīz visu domes sasaukuma laiku. Aizvien zemāk pa reitinga kāpnītēm slīd attīstības jautājumus kūrējošie domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss un Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Andris Ameriks. A. Kreitusa reitings mēneša laikā samazinājies par 8,8 punktiem. Vēl lielākā nemīlestībā oktobrī kritis tikai Drošības un kārtības jautājumu komitejas vadītājs Andrejs Vilks, kura reitings samazinājies par 11,3 punktiem. Droši vien kļūdas savā darbībā vajadzēs meklēt arī Vides komitejas priekšsēdētājam Valdim Kalnozolam, kura reitings pa ilgiem laikiem atkal ieslīdējis mīnusos, sasniedzot -1,6 punktu atzīmi. Attiecīgi trešo un ceturto vietu rīdzinieku vērtējumā spējuši saglabāt Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas vadītājs Dainis Īvāns un Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Guntis Pilsums. Kā piektais šajā sarakstā ierindojies Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītājs Jānis Karpovičs. Interesanti būs pavērot respondentu aptaujas rezultātus novembrī, jo J. Karpovičs slimības dēļ uz laiku atstājis savu posteni. Nav pārmaiņu arī šī savdabīgā topa lejasdaļā, kur pēdējos mēnešos nemainīgi atrodas Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (oktobrī viņa reitings gan bija noslīdējis tikai par 0,9 punktiem), kas joprojām apsteidz tikai S. Zaļetajevu. Kopumā Rīgas domes reitings oktobrī bijis +14,6 punkti, kas ir par nieka 0,1 punktu zemāk nekā iepriekšējā mēnesī, toties par 12,8 punktiem labāk nekā augustā. Pozitīvi Rīgas domes darbību vērtējuši 49 procenti, negatīvi - 34,4 procenti, bet konkrēta viedokļa nav bijis 16,6 procentiem aptaujāto. Atbalsta aizlieguma zīmes ap Brīvības pieminekli Diena 11/14/03 Neņemot vērā rīdzinieku un arhitektu iebildumus, Rīgas domes Pieminekļu padome ceturtdien tomēr atzina par atbalstāmu pilsētas galvenā mākslinieka Leonarda Laganovska ideju par ēst, skrituļot, dzert, smēķēt un braukt ar velosipēdu aizliedzošas joslas novilkšanu ap Brīvības pieminekli. Līdz ceturtdienas vakaram Pieminekļu padome vēl nebija oficiāli formulējusi savu viedokli, taču, kā padomes sēdes laikā novēroja Diena, L.Laganovska ideja guva gandrīz vienprātīgu atbalstu un pret to balsoja tikai Ilga Oziša. L.Laganovskim uzdots precizēt, kādā krāsā būs viņa iecerētās aizlieguma zīmes, kā arī to, vai tās būs iestrādātas asfaltā vai arī atradīsies virs tā. Pēc šo precizējumu saņemšanas padome ideju varētu atbalstīt, un tad par to būs jābalso Rīgas domes deputātiem. Diena jau rakstīja, ka L.Laganovska ideju izsmej virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Sociālantropologs Roberts Ķīlis nespēj Eiropā iedomāties vietu, kur būtu ieviesti šāda veida ierobežojumi. "Vismaz anglosakšu zemēs, kas tuvākas mums, vadās pēc teorijas, ka publiskā telpā cilvēkiem jājūtas maksimāli brīvi," pārliecināti apgalvoja R.Ķīlis. Filozofs Uldis Tīrons teica: "Varbūt varētu aizliegt pieminekļa apkārtnē staigāt, lai netricina tā pamatus, Rīgas dome, kurā ir daudz radošu cilvēku, mums visiem varētu uzrakstīt Lielo domes pieklājības grāmatu, lai zinātu, ko drīkst un ko ne." Filozofs arī atcerējās gadījumu, kad pats sēdējis uz Brīvības pieminekļa trepītēm, taču aizdzīts no turienes. "Lai viņi man pasaka, ka tā ir svēta vieta, nevis stāsta, ka tas ir nepieklājīgi," rezumēja U.Tīrons. Agrāk pret šo L.Laganovska ideju kategoriski iebilda arī padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis, jo aizlieguma zīme tik tuvu piemineklim būs konfliktā ar tā estētisko izskatu, taču sēdes laikā viņš pretenzijas neizteica un arī balsoja par kārtības vides sakārtošanu ap pieminekli. L.Laganovskis uzskata, ka aizlieguma zīme ir vienīgais veids, kā nesen restaurēto Brīvības pieminekli paglābt no postīšanas. Viņš uzskata, ka Brīvības piemineklis ir trausls un no saldām limonādēm uz tā varot palikt plankumi. Svītra paredzēta trīs metru rādiusā ap pieminekli un būšot izteikti neuzkrītoša. Smēķēšanas, ēšanas, dzeršanas, skrituļošanas un braukšanas ar velosipēdu aizlieguma zīmes būtu jāiestrādā šajā neuzkrītošajā svītrā. "Aizlieguma zīmes ir redzamas, ieejot visās respektējamās telpās. Kad kultūras līmenis ceļas, no tām var atteikties," prātoja L.Laganovskis. L.Laganovski visaktīvāk atbalstīja Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes direktors Eižens Upmanis, kurš sūdzējās, ka uz pieminekļa terases regulāri tiek konstatēti salaistītu limonāžu un saldējuma traipi. "Uz Brīvības pieminekļa apmales jaunieši pat sauļojas, bet, kad es viņiem aizrādu, atcērt - nekur nav rakstīts, ka tā rīkoties nedrīkst," klāstīja E.Upmanis. Pieminekļu padomes loceklis Edvīns Vecumnieks bija sašutis, ka kāds vispār atļaujas pa trepītēm uzkāpt uz Brīvības pieminekļa terases, bet Arnolds Klotiņš ierosināja terasi norobežot ar trosēm. Ar savdabīgu ierosinājumu klajā nāca arī Vilnis Zariņš, kurš vēlas, lai pie pieminekļa atrastos kriminālpolicijas patruļa un visus kārtības pārkāpējus audzinātu. Jurkānam būs sociāldemokrātiska centra partija Diena 11/14/03 Lai arī Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija, kas gada sākumā pameta apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, apzinoties sevi kā kreisu politisko spēku, partijas programmas projektā tā pieteikta kā sociāldemokrātiska centra partija. Uzmanības centrā izvirzot sociālā taisnīguma un solidaritātes idejas, TSP vienlaikus uzskata, ka "mūsdienu sabiedrībā būtiski pieaug to problēmu loks, ko nevar atrisināt ekonomisko interešu pretrunās balstītā dalījuma kreisie un labējie ietvaros," teikts programmas projektā, ko paredzēts pieņemt nākamās nedēļas nogalē partijas kongresā. Vairāki partijas biedri to atzīst arī kā soli pretim iespējai nokļūt valdībā. TSP par konkurējošo spēku ir atzinusi Daiņa Īvāna vadītā LSDSP, kas uzskata sevi par ietekmīgāko sociāldemokrātisko partiju, tāpat kā Sociāldemokrātu savienība. Centra partija ir arī Latvijas Zemnieku savienība, un pat atsevišķi Latvijas ceļa biedri Dienai atzina, ka ar šādu pieteikumu TSP "var mums atņemt to pašu mazumiņu". Nesen TSP priekšsēža vietnieks Jānis Urbanovičs, lūgts prognozēt situāciju koalīcijā pēc memoranda parakstīšanas, Dienai sacīja: "Memorands liecina, ka koalīcijā pietrūkst saskaņas. Mēs vēl nekad neesam bijuši tik tuvu iespējai nokļūt valdībā kā tagad." Arī frakcijas priekšsēža vietnieks Andrejs Klementjevs atzina, ka tie politiķi, kas tagad ir TSP, nekad neesot izmantojuši radikālas politiskās metodes un orientējas uz sociāldemokrātiju Eiropas izpratnē. Viņš sacīja: "Mēs sevi parādām kā spēku, kas tuvākajā laikā var ieiet varā." Uz Dienas vaicāto, vai TSP pārstāvju cerībām ir kāds pamats, premjers Einars Repše (JL), kuram nesen bija tikšanās ar TSP līderi Jāni Jurkānu, atbildēja: "Es ar Jāni Jurkānu tikos kā ar opozīcijas pārstāvi. Šajā brīdī nav nekāda pamata runāt par šo jautājumu. Izejot cauri ūdeņiem un uguņiem, koalīcija ir stiprinājusi un noslīpējusi savstarpējo sadarbību." Arī J.Jurkāns Dienai noliedza, ka ar premjeru būtu runājis par sadarbību valdībā. Partijas pieteikto politisko orientāciju līderis skaidroja, atsaucoties uz Eiropas praksi, kurā, viņaprāt, dalījums kreisajos un labējos politiskajos spēkos esot stipri relatīvs. "Cilvēka sociālās problēmas nevar būt ne pa labi, ne pa kreisi, tās ir centrā," teica J.Jurkāns. TSP priekšsēdis atturējās izteikties par citiem nolūkiem, izraugoties šādu partijas pieteikumu. Viņš arī uzsvēra, ka nevēloties runāt par jautājumu, kuriem politiskajiem spēkiem TSP vēlas radīt konkurenci politiskajā spektrā, jo "te nav nekāda sacensība". TSP programmā ir uzsvērta sabiedrības integrācijas ideja, valsts un sabiedrības spēja izmantot Eiropas Savienības finansiālo atbalstu, kā arī norādīts, ka vienas sociālās grupas labklājība nav panākama uz citu grupu stāvokļa pasliktināšanās rēķina. Repše: ideja par bezbērnu nodokli ir apspriežama LETA 11/14/03 Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta priekšlikums atcelt ar nodokli neapliekamo minimumu personām, kas nav pensionāri, invalīdi, politiski represētie un kuru apgādībā nav citas personas, ir apspriežams, uzskata Ministru prezidents Einars Repše (JL). "Mūsu valdība atbalsta demogrāfiskās situācija uzlabošanu valstī. Tāpēc esam gatavi izskatīt ikvienu priekšlikumu, kas šo procesu veicinātu," intervijā laikrakstam "Vesti Segodņa" norāda premjers. Kā ziņots, bērnu un ģimenes lietu sekretariāts sagatavojis likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumus, paredzot atcelt ar nodokli neapliekamo minimumu arī tām personām, kuru apgādībā nav citu personu. Šā gada sākumā līdzīgus grozījumus izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Ainara Baštika pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas (LPP) Saeimas frakcija. LPP ierosinātās izmaiņas atsauca, taču LPP frakcijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns toreiz skaidroja, ka minētie grozījumi, kurus asi kritizēja arī uzņēmēji, tiks laboti un iesniegti izskatīšanai valdībā. Dobeļa vēstule par Bekasovu Briselē izsauc sašutumu Diena 11/17/03 Saeimas rīcība, atsaucot Eiropas Parlamenta novērotāju Martijanu Bekasovu (LSP), izpelnījusies vairāku EP deputātu komentārus par demokrātijas izpratnes trūkumu Saeimā un pat cilvēktiesību neievērošanu. Turklāt par unikālo gadījumu, kas nonācis arī līdz ārvalstu preses slejām, šonedēļ varētu tikt runāts arī EP plenārsesijas laikā Strasbūrā. Briselē Saeimas lēmums papildu uzmanību izpelnījās pēc tam, kad tā iniciators TB/LNNK deputāts Juris Dobelis EP locekļiem izplatīja vēstuli, kurā atsaukšanu aizstāvēja. Skaidrojot atsaukšanas iemeslus, tēvzemietis rakstīja, ka M.Bekasova EP izplatītais ziņojums par mazākumtautību tiesībām Latvijā ir apmelojošs uzbrukums Latvijai un esot nepieņemami, ka nacionālā parlamenta loceklis rīkojas pretēji pārstāvētās valsts interesēm. Viņš arī norādīja, ka četri Sociālistiskās partijas deputāti balsojuši pret Latvijas iestāšanos ES, kas pierādot viņu destruktīvo attieksmi pret valsts nākotnes interesēm. "Ja tie Latvijas parlamenta vairākumam ir galvenie motīvi EP novērotāja statusa atņemšanai, tad Saeimai vēl daudz jāmācās par demokrātiju," kolēģiem izplatītajā ziņā rakstīja Zviedrijas zaļo pārstāvis Pērs Gartons. EP ir daudz deputātu, kuri ir pret savu valstu dalību ES, un, kā norāda P.Gartons, ja ņemtu vērā J.Dobeļa rakstīto, arī viņiem būtu jāatstāj EP. Vēl asāk Dobeļa vēstuli komentējis konservatīvo deputāts no Lielbritānijas Rodžers Helmers, rakstot "man šis šķiet notikums, ar kuru Latvija pati sevi ir diskvalificējusi no dalības ES, pieņemot antidemokrātisku un pret vārda brīvību vērstu nostāju". Savukārt zviedru kristīgais demokrāts Lenarts Sakredeuss uzsver, ka Seimā notikušais ir jāpaceļ augstākajā līmenī, jo nevienam nedrīkst atņemt viņa politiskās tiesības atkarībā no tā, kuru pusi tas aizstāv. "Tas ir mūsu brīvību un demokrātijas pamats un nebūtu pat atkārtojams," raksta deputāts, izsakot priekšlikumu politiskajām grupām to pieprasīt kā steidzami skatāmu jautājumu Strasbūras sesijā. Oficiālajā darba kārtībā šāda jautājuma nav, taču iespējams, ka M.Bekasova pārstāvētā komunistu grupa varētu censties tam pieskarties. Grupas pārstāvis Žanfranko Batistīni Dienai piektdien sacīja, ka gandrīz noteikti par to tiks runāts grupas preses konferencē otrdien. Jau ziņots, ka EP prezidenta birojs diplomātiski aicinājis Saeimu neizvirzīt citu novērotāju un EP izpratnē M.Bekasovs savu statusu saglabā. To, kā rast risinājumu notikušajam, pašlaik skata EP Juridiskais birojs, jo M.Bekasova atsaukšana ir pirmais šāds gadījums un EP iekšējā kārtībā vispār nav paredzēts. Par Latvijas novērotāja diskutablo atsaukšanu jau ziņojusi vācu prese, un nupat to aprakstījis arī The Economist grupas Briselē iznākošais laikraksts European Voice. Komisija atbalsta Ūdres sodīšanu, ZZS sūdz tiesā KNAB NRA 11/17/03 Izskatot Rīgas Centra rajona tiesas lūgumu, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija piekritusi Saeimas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres saukšanai pie administratīvās atbildības. Savukārt ZZS jau 31. oktobrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi sūdzību par KNAB, apšaubot tā darbības likumību. Par I. Ūdres izdošanu sodīšanai vēl jālemj Saeimai, kura to plenārsēdē varētu darīt nākamceturtdien. Taču, kā komisijai adresētā vēstulē norāda ZZS advokāts Juris Narkēvičs, KNAB "nostādījis tiesu likuma neievērošanas stāvoklī", jo saskaņā ar likumu par KNAB minētajiem apsūdzības pantiem lieta jāizskata trīs dienu laikā; tas būtu ne vēlāk kā 7. novembrī. Advokāta juridisko argumentāciju vairāku lappušu garumā ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis formulēja īsi: pret ZZS un I. Ūdri īstenots politiskais pasūtījums, un KNAB pārējo Saeimas partiju finanšu pārbaudes datu publiskošanu novilcina apzināti. KNAB pārbaudes par visu partiju finansēm sākotnēji solīja pabeigt līdz oktobra beigām, vēl pagājušajā nedēļā - līdz šīs nedēļas beigām, bet KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Kurpniece sacīja, ka šī informācija tiks publiskota nākampiektdien. Pretēji A. Brigmanim, kurš domā, ka tā ir apzināta nevēlēšanās izpaust, pirms Saeimā izlemts par I. Ūdres sodīšanu, KNAB pārstāve sacīja, ka jautājumam nav politisks raksturs, bet tas saistīts ar papildu apstākļu atklāšanu. Vēstulē Mandātu komisijai J. Narkēvičs skaidrojis, ka nedz Administratīvo pārkāpumu kodekss, nedz KNAB, nedz kāds cits likums nedod tiesības birojam saukt amatpersonu pie administratīvās atbildības par KNAB prasību neizpildi. KNAB nepamatoti plaši tulkojis Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kurš nosaka iespēju sodīt amatpersonu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts institūciju likumīgo prasību savlaicīgu nepildīšanu. Savukārt, nododot lietu tiesā, iepriekš nelūdzot Saeimu piekrist I. Ūdres sodīšanai, KNAB nav ievērojis Satversmē noteikto deputātu imunitāti. Sodīt deputāti lūgusi tikai tiesa. Arī termiņu, kurā atmaksājami ziedojumi, KNAB izvēlējies patvaļīgi, tas nekur likumā nav noteikts. Strīdīgs esot arī jautājums, vai protokols sastādīts laikus, ko D. Kurpniece noliedza. Savukārt ZZS pret KNAB iesniegusi tiesā sūdzību par neatsauktiem maksājuma uzdevumiem ZZS. KNAB un ZZS atšķirīgi traktējot Partiju finansēšanas likuma normas par iespējamo pārkāpumu pierādīšanu un pamatojumu un par rīcību ar līdzekļiem, kas atzīti par saņemtiem neatbilstoši likumam. Advokāts norāda, ka KNAB patstāvīgi izvēlētais likuma piemērošanas termiņš - piecas dienas - neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem. Sūdzībā norādīts arī uz KNAB nekonsekvento rīcību, tam vairākkārt mainot savu viedokli par pārkāpumu pamatojumu un neuzrādot pierādījumus, kas, pēc KNAB paustā, nepieciešami tālākai izmeklēšanai un apstākļu noskaidrošanai. Tajā pašā laikā tiek atzīsts ZZS pienākums maksāt KNAB izvēlēto summu par galīgi izlemtu un pierādītu. Neraugoties nedz uz ZZS advokāta skaidrojumu par KNAB rīcības apšaubāmo likumību, nedz to, ka ZZS jau sākusi atmaksāt par nelikumīgi saņemtiem atzītos ziedojumus, Mandātu komisijas vairākums, tostarp koalīcijas partneri, atzina, ka jautājums ir tiesas kompetencē. Atzīstot, ka partijām nav iespējams piecu dienu laikā, kā to bija prasījis KNAB, atmaksāt lielas naudas summas, lietas materiālus un problēmas pētīšanu nolemts uzticēt arī Pretkorupcijas komisijai, kas gatavo grozījumus partiju finansēšanas likumā. "No vienas puses - likuma priekšā esam visi vienādi un par pārkāpumu sods jāsaņem ikvienam, bet, no otras puses - I. Ūdri grib sodīt par to, ka ZZS nevarēja laikus izpildīt pieprasījumu atmaksāt summu, kādas tai nebija. Tādas nav pat visbagātākajām partijām!" vērtēja komisijas deputāts Jānis Strazdiņš (ZZS), kurš no balsojuma atturējās. Viņš norādīja uz likuma nepilnībām - pārskaitot starpnieku naudu, var iegāzt jebkuru partiju, turklāt piebilda, ka bankās ne vienmēr pārbaudot dokumentus. Par to iepriekš žēlojās arī Jaunais laiks. Kā informēja A. Brigmanis, ZZS jau atmaksājusi 8400 latu, kas savākti no ZZS deputātiem un ministriem. Vilis Krištopans, kas noziedojis 1000 latu, bet kura ziedojums vēl nebija ienācis partijas kontā, nejutās apbēdināts, un sacīja, ka drīz tiks atklāti citu partiju finanšu pārkāpumi, kas tāpat tiks ieskaitīti Finanšu ministrijas kontā un pēc sadalīti starp Saeimas partijām, tādējādi nauda tikšot atgriezta. Saimniecība Liepāja un Ventspils sadarbosies informācijas tehnoloģiju attīstīšanā NRA 11/13/03 Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks 12. novembrī parakstīja vienošanos par sadarbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstības jomā. Sadarbības līgums starp divām Kurzemes reģiona pilsētām Liepājas un Ventspils iedzīvotājiem dos plašākas iespējas lietot informācijas tehnoloģijas (IT) ikdienā un darbā, kā arī iesaistīties pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos. Tāpat tiks veicināta informācijas sabiedrības attīstība, paaugstināts vispārējais izglītības līmenis Kurzemes reģionā un tuvināts vidējiem ES rādītājiem. Šīs vienošanās iniciatore ir Ventspils, kurai jau ir pieredze IKT projektu īstenošanā gan pilsētā, gan sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām un Eiropas valstīm. Līdz šim Ventspilī ir izveidots pilsētas interneta portāls, notiek iedzīvotāju un pašvaldības darbinieku apmācības, kā arī izveidoti elektronizēti pašvaldības pakalpojumi un ieviesta elektronisko dokumentu vadības sistēma. "Liepājā svarīgākais akcents IT jomā patlaban tiek likts uz pieejamu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, taču jau tagad esam gatavi daudzu lietu ieviešanai e-līmenī," tā sacīja Liepājas pilsētas domes Informātikas daļas vadītājs Zigmunds Fīrers. Abas pilsētas projekta īstenošanai plāno iegūt līdzekļus no ES struktūrfondiem. U. Sesks pastāstīja - ja veiksmīgi izdosies pašvaldību vai iedzīvotāju apkalpošanas programmas, tad, iespējams, par to radīsies interese arī citām Latvijas pilsētām. "Pašlaik mēs strādājam, lai šo projektu sagatavotu iesniegšanai ES finansējumam nākamajā gadā. Kad projekts saņems ES finansiālo atbalstu, mēs piešķirsim arī savu līdzfinansējumu, un darba grafiks tiks īstenots pēc viena vai diviem gadiem." A. Lembergs pastāstīja, ka valstī līdzekļus daudz izlieto centralizētiem mērķiem, arī IKT jomā, kas nesaskan ar pašvaldību interesēm un vajadzībām, tāpēc Ventspils un Liepājas parakstītais līgums ir pretspars tam. Paredzams, ka sadarbības ietvaros IKT projektos varēs iesaistīties arī citas Kurzemes pašvaldības. Latvijas eksports krietni atpaliek no kaimiņvalstīm NRA 11/13/03 Kaut gan Latvijai no visām Baltijas valstīm šā gada deviņos mēnešos ir visstraujākais ārējās tirdzniecības apjomu pieaugums, tā kopvērtība tomēr ir mazāka nekā Lietuvai un Igaunijai. Latvijai ir arī vislielākais importa pārsvars pār eksportu. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms, rēķinot faktiskajās cenās, salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir palielinājies. Eksporta kopapjoms pieaudzis par 16,9 procentiem un šā gada janvārī - septembrī tā vērtība bija 1213,1 miljoni latu. Savukārt importa kopapjoms palielinājies par 21,3%, sasniedzot 2166,5 miljonu latu vērtību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Palielinājusies arī starpība starp eksporta un importa kopvērtību. 2002. gada pirmajos deviņos mēnešos imports pārsniedza eksportu par 72,2%, bet šogad šī starpība bija jau 78,6 procenti. Igaunijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos eksports pieaudzis par 10,2% un tā vērtība bija 45,4 miljardi kronu (1870 miljoni latu), savukārt importa kopvērtība pieaugusi par 12,8% un bija 65,2 miljardi kronu (2,686 miljardi latu). Importa pārsvars pār eksportu bija 43,6%. Lietuvā eksports pieaudzis par 8,1% un tā kopvērtība bija 15,4 miljardi litu (2,880 miljardi latu). Imports pieaudzis par 4,3% un bija 20,7 miljardi litu (3,871 miljards latu). Starpība starp eksporta un importa kopvērtību bija 34,4 procenti. Tradicionāli nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - 36,0% no eksporta kopvērtības, metāli un to izstrādājumi - 13,2%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 12,8%, mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - 6,4%, dažādi gatavie izstrādājumi (galvenokārt mēbeles) - 5,8 procenti eksporta kopvērtības. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2002. gada janvāri-septembri, koksnes un tās izstrādājumu eksports pieauga par 89,4 miljoniem latu jeb par 25,7%, metālu un to izstrādājumu - par 24,7 miljoniem latu jeb 18,2%, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu - par 19,9 miljoniem latu jeb 14,7 %, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu imports - par 10,3 miljoniem latu jeb 15,3 procentiem. Importā nozīmīgāko vietu 2003. gada janvārī-septembrī ieņēma mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - 20,4% no kopējā importa, minerālie produkti - 10,7%, transporta līdzekļi - 10,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 10,2%, metāli un to izstrādājumi - 9,2 procenti. Šā gada janvārī-septembrī, salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-septembri, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu imports pieauga par 65,8 miljoniem latu jeb par 17,5%, minerālo produktu - par 63,9 miljoniem latu jeb 37,9%, metālu un to izstrādājumu - par 53,1 miljonu latu jeb 36,3%. Igaunijas eksporta struktūrā pirmajā vietā ir preces, kuras ietilpst sadaļā - mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas. Citiem vārdiem, preces ar augstu pievienoto vērtību. Septembrī Igaunijas eksporta struktūrā šīs preces veido 21,9% (Latvijā tikai 6,4%). Koksne veido 14,2 procentus no Igaunijas eksporta, tekstilizstrādājumi - 11,8%, metālizstrādājumi - 8,5% un pārtikas preces - 7,5 %. Lietuvā galvenā eksportprece ir minerālie produkti (degviela), kas veido 19,5% no visas eksporta kopvērtības. Nākamajā vietā ir transporta līdzekļi - 15,7% un tekstilizstrādājumi - 14,1%. Latvija uz Eiropas Savienības valstīm šā gada deviņos mēnešos eksportēja 63%, Lietuva 42,1%, bet Igaunija (septembrī) - 68% no visām eksportējamām precēm. Savukārt uz NVS valstīm attiecīgi 9,5%, 17% un 7% no visām eksportējamajām precēm. Latvijas galvenās eksporta partnervalstis ir Vācija, Lielbritānija un Zviedrija. Uz tām tiek eksportēti attiecīgi 15,8%, 15,6% un 10,8 procenti no eksporta kopvērtības. Importā galvenās valstis ir Vācija, Lietuva un Krievija, attiecīgi 16,1%; 9,7% un 9,4% no importa kopvērtības. Igaunija eksportē uz Somiju 25%, uz Zviedriju 15,1% un uz Vāciju 8,3% no eksporta kopvērtības. Ceturtajā vietā atrodas Latvija, uz kurieni tiek eksportēts 7,5% no Igaunijas eksporta kopvērtības. Lietuvas galvenā eksporta partnervalsts ir Šveice, uz kurieni tiek eksportēts 11,5% no visa eksporta. Kā Neatkarīgajai skaidroja Lietuvas statistikas departamentā, tad kāds uzņēmums, uz kuru lielos daudzumos tiek izvesti naftas produkti, ir reģistrēts Šveicē un tādējādi muitas dokumentos uzrādās, ka prece tiek eksportēta uz šo Alpu valsti. Nākamajās vietās ir Krievija - 10,7%, Vācija - 10% un ceturtajā vietā Latvija - 9,8 procenti. Latvijas eksporta partneru sarakstā Lietuva ir ceturtajā vietā, bet Igaunija piektajā. Pēc CSP datiem uz Lietuvu šā gada pirmajos deviņos mēnešos eksportētas preces par 97,6 miljoniem latu, bet uz Igauniju - par 75,6 miljoniem latu, kas veido 8,1% un 6,2% no eksporta kopvērtības. Igaunijas un Lietuvas statistikas iestādes gan uzrāda daudz mazāku importu no Latvijas. Lietuvas importa partnervalstu vidū Latvija ieņem tikai 15. vietu ar 346,1 miljonu litu (64,7 miljoni latu) importa kopvērtību, kas importa struktūrā veido tikai 1,6%. Igaunijas statistikas birojs min desmit galvenās importētājvalstis, taču starp tām Latvijas nav. Krongornu saista ar Maltā nonākušajiem miljoniem Diena 11/13/03 Pirmdien aizturētais un trešdien apcietinātais ekspremjera Andra Šķēles (TP) firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) finanšu konsultants Harijs Krongorns, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās par krāpšanu lielā apjomā, iespējams, bijis jūnijā un septembrī uz Maltu pārskaitīto triju miljonu latu saņēmējs. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis lūdzis Maltas tiesībsargājošās iestādes uzlikt arestu attiecīgajam bankas kontam, un trešdien Maltas Republikas tiesa arī lēma par lūguma apmierināšanu. Tiesas lēmums trešdien gan vēl nebija zināms. "Izmeklēšanā noskaidrots, ka ar augstākminētajiem maksājumiem pārskaitīto naudas līdzekļu saņēmējs ir Harijs Krongorns (..), pie kura tādējādi atrodas noziedzīgā kārtā iegūtā manta (finanšu līdzekļi) lielā apmērā, kuri tiek legalizēti, pārkāpjot likumā noteiktās prasības," lasāms Latvijas televīzijas ziņu dienesta iemūžinātajā tiesas lēmumā apcietināt 35 gadus veco rīdzinieku. Turklāt no tiesas lēmuma izriet, ka KNAB par krāpšanas mēģinājumu uzskata jau pašu ciparu TV projekta virzītāja Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) dibināšanu. Kā ziņots, nauda - kopā vairāk nekā 5,2 miljoni ASV dolāru (2,9 miljoni latu) - Maltā reģistrētam uzņēmumam Digital International Limited (DIL) tika pārskaitīta šā gada 4.jūnijā un 4.septembrī no Kempmayer Media Latvia (KML) konta Pareksa bankā. Aizdomas par DIL kā "pastkastīti" stiprina uzņēmuma dibināšanas laiks - tas reģistrēts tikai 20.maijā jeb divas nedēļas pirms pirmā pārskaitījuma. KML naudu saņēma kā avansa maksājumu no valstij pastarpināti piederošā DLRTC - kā zināms, starp šiem uzņēmumiem pirms gada tika noslēgts desmitiem miljonu latu vērts līgums par ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā. No Latvijas puses, saņēmis arī toreizējā satiksmes ministra Anatolija Gorbunova (LC) piekrišanu, to parakstīja DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde, bet no Kempmayer Media Limited - tā direktors Tonijs Flenegans. Tieši pēdējā rīkojums arī licis gandrīz trīs miljonus latu pārskaitīt uz noslēpumaino Maltas uzņēmumu, Dienai trešdien apgalvoja KML valdes priekšsēdētājs Juris Ulmanis, gan nevarot precizēt, vai DIL un KML saista kāds līgums. Viņš kategoriski noliedza, ka naudas saņēmējs varētu būt H.Krongorns, jo šī nauda bijusi paredzēta tehnoloģiju - digitālās televīzijas raidītāju - iegādei, bet tās tiktu pirktas no Francijas uzņēmuma Thales. H.Krongorna advokāts Aivo Leimanis, kurš žurnālistiem parādīja tiesas lēmumu, pats kā vienīgo apsūdzētā saistību ar ciparu TV projektu savukārt minēja viņa šogad sniegtās konsultācijas: "Viņš ir konsultējis tikai un vienīgi advokātu biroja Loze&Partneri vārdā šos divus klientus - Kempmayer Media un arī meitasuzņēmumu". Vēl otrdien Dienai apliecinājis, ka starp H.Krongorna konsultētajiem uzņēmumiem bijis arī DLRTC, trešdien viņš iepriekš teikto noliedza. Jāatzīmē, ka J.Ulmanis, kura vadīto KML H.Krongorns konsultējis, teicās šādu vārdu dzirdam pirmo reizi. Arī H.Krongorna pārstāvētā UVK vienīgais īpašnieks A.Šķēle ar sava runasvīra Jurģa Liepnieka starpniecību Dienai pavēstīja, ka netic KNAB atklātajam: "Šķēles kungs netic, ka tas būtu iespējams, un uzskata, ka, lietas apstākļiem noskaidrojoties, viss izrādīsies savādāk." Uzskatot, ka H.Krongorns brīvībā varētu izvairīties no izmeklēšanas, traucēt patiesības noskaidrošanu krimināllietā vai "izdarīs noziedzīgas darbības", tiesa tomēr nolēma viņu paturēt apcietinājumā. No tiesas lēmuma izriet, ka KNAB par mēģinājumu izkrāpt no valsts vērtīgāko DLRTC īpašumu - miljoniem vērtās 23% mobilo sakaru operatora LMT daļas - uzskata ne tikai līguma noslēgšanu starp Kepmayer Media Limited un DLRTC, bet jau pašu digitālā centra dibināšanu. Kā ziņots, šai firmai dažus mēnešus pēc tās reģistrēšanas tika pārdotas LMT daļas, kuras līgums ar Kempmayer savukārt paredzēja ieķīlāt kādā bankā. Jaunas asinis uzņēmējdarbībai Diena 11/14/03 Jauna finanšu asiņu deva vismaz četriem tūkstošiem jau strādājošu uzņēmumu un investīcijas cilvēku drosmē un zināšanās, lai taptu vēl vismaz tikpat daudz jaunu. Iespēja saņemt atbalstu līdz pat 80% no projekta izmaksām, konsultācijas, tirgus un jaunu ideju dzīvotspējas pētīšana un finanšu garantijas - šādas iespējas nākamajos trijos gados pavērsies uzņēmējiem, ja viņi vēlēsies izmantot valsts sniegtās atbalsta iespējas, kuras tiks finansētas no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). ERAF ir viens no četriem ES strukturālajiem fondiem, no kuriem kopumā Latvija turpmāko triju gadu laikā varētu saņemt līdz 540 miljoniem latu. Uzņēmējdarbības tiešam atbalstam no šīs summas paredzēti 25%. Tā ir otra lielākā Latvijas izvēlētā prioritāte, kam tērēt ES līdzekļus un paredzēts, ka to varētu izmantot vismaz 10% no patlaban ap 42 000 strādājošo uzņēmumu. Visvairāk naudas - 32% - Latvija vēlas ieguldīt dažādu veidu infrastruktūras projektos. Tā kā galvenokārt visu darbu izpildītāji tik un tā būs uzņēmēji, tāpēc ekonomisti prognozē, ka reālā ietekme uz biznesa attīstību būs daudz lielāka par tiešo atbalstu no ES struktūrfondiem 25% apjomā. Lai kāds būtu projekts (inovācija, ieguldījumi ražošanā, biznesa infrastruktūrā, darbinieku izglītošanā), visticamāk, būs tikai viena iestāde, līdz kurai uzņēmējiem tie būs jāaiznes - Latvijas Attīstības aģentūra (LAA). Kā projektu pieņēmēja un pirmā vērtētāja LAA vēl nav oficiāli apstiprināta valdībā, bet par tādu gatavojas kļūt - jau ir izstrādātas valsts atbalsta programmas, notiek atbalsta saņemšanas kritēriju, projektu iesniegšanas un vērtēšanas kārtības izstrāde. LAA plāno konsultēt, pieņemt un pārbaudīt vai iesniegtā projekta dokumenti ir kārtībā. Tālāk tie nonāks Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidotā speciālā komisijā, kurā būs pārstāvji arī no uzņēmēju sabiedriskajām organizācijām un kura pieņems galīgo lēmumu par atbalsta došanu. Uzņēmējiem tiek solīts atmaksāt līdz pat 80% no projekta kopējām izmaksām. Tik lielu atbalstu varēs saņemt mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) nodarbināto kvalifikācijas celšanai. Vidējais atbalsta lielums, uz ko varēs pretendēt uzņēmēji, ir 50%. Taču Ekonomikas ministrijas investīciju un finanšu departamenta direktors Raimonds Aleksejenko uzsver: "Tā nebūs nekāda debesmanna". Nemaz nebūšot tik vienkārši saņemt atbalstu, jo uzņēmējiem ir jārēķinās ar daudz lielāku birokrātiju un pastiprinātu kontroli, nekā saņemot bankā kredītu. Viņi būs ierobežoti arī savā izvēlē, no kā pirkt nepieciešamās iekārtas, jo būs jāievēro tas pats likums, kas valstij un pašvaldībai veicot iepirkumus. Lai arī vārdos daudzi uzņēmēji esot gatavi kaut vai tūlīt saņemt atbalstu, realitāte var izrādīties nedaudz citāda - projektu iesniedzēju, vismaz sākumā, nemaz nebūs tik daudz, uzskata R.Aleksejenko. Viņš arī uzsver, ka uzņēmējiem nevajadzētu baidīties no vārda "inovācija", kas būs atbalsta virziens. "Jebkurš darbības veids, kas uzņēmējam ir pilnīgi jauns, ir inovācija. Tas ne vienmēr ir saistīts ar jauniem zinātniskiem atklājumiem," skaidroja R.Aleksejenko. Uzņēmējiem pašiem nekāda darīšana ar struktūrfondu nebūs, skaidro R.Aleksejenko. LAA ir izstrādājusi 6 valsts atbalsta pasākumus. Uzņēmēji pieteiksies uz atbalsta saņemšanu LAA, un tā pēc projekta realizācijas izmaksās naudu uzņēmējam no Latvijas valsts budžeta. Pēcāk visi rēķini par izpildītiem darbiem būs jāiesniedz ES, un daļēji tā būs LAA atbildība, lai ES tos atzītu par pamatotiem un pārskaitītu līdzekļus no fonda Valsts kasē. "Tikko nebūs kaut kas kārtībā, vienīgais cietējs būs valsts budžets, kas nesaņems ES līdzekļus," uzsver atbildīgais LAA par ES fondu apguvi Ralfs Kļaviņš. Viņš uzskata, ka galvenais ir rūpīgi sagatavoties fondu apguvei, un jautājumu, kad sāksies projektu pieņemšana, uzskata jau par otršķirīgu. Kā zināms, valdība nākamā gada budžetā gan struktūrfondu līdzfinansējumam, gan priekšfinansējumam rezervējusi vien aptuveni 30 miljonus latu. Finanšu ministrija jau ir izsūtījusi visām starpniekinstitūcijām (arī Nodarbinātības valsts dienestam, Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūrai, FM centrālajai finanšu un kontraktu vienībai), kas būs iesaistītas ES līdzekļu sadalē, akreditācijas nosacījumus. Tiek plānots, ka LAA varētu akreditēties līdz nākamā gada martam. Tad arī tiks pieņemti pirmie projekti atbalsta saņemšanai. "Taču uzņēmējs ar savu projektu uz LAA var nākt arī janvāra pirmajās dienās - lai konsultētos, vai tajā viss ir kārtībā," uzsver R.Aleksejenko. LAA pārstāvji darbosies ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Iespējama sadarbība ar reģionos izveidotajām attīstības aģentūrām, varbūt arī ar Hipotēku banku. Pagaidām vēl nav apstiprināts Latvijas attīstības plāns, kurā būs noteiktas ES struktūrfondu sadales prioritātes, nav arī līdz galam gatavs plāna papildinājums, kurā būs skaidrs kādiem projektiem jābūt, lai atbilstu Latvijas attīstības plānā noteiktajam. LAA jau ir tapušas tā sauktās atbalsta saņemšanas vadlīnijas (pieteikuma forma, paša projekta vērtēšanas kritēriji, aprakstīta procedūra), un tuvākajās dienās ar tām jau varēs sākt iepazīties uzņēmēji. "Taču mēs noteikti brīdināsim, ka viss vēl var mainīties, jo attīstības plāns vēl nav apstiprināts," uzsver R.Aleksejenko. Informācijas trūkums patlaban tiek minēts kā viens no šķēršļiem, kas liedz gan pašiem uzņēmējiem, gan bankām, kuras gatavas iesaistīties kreditēšanā, jau tagad aktīvi sākt gatavot projektus. Turklāt, kā Dienai atzina banku pārstāvji, nopietni un lieli uzņēmumi jau ir saplānojuši nākamā gada bilanci. Strauji mainīt uzņēmumu budžetus nav viegli, reizēm pat neiespējami. Maziem uzņēmējiem var pietrūkt ideju un finanšu iespēju kaut ko sākt. "Manuprāt, Latvija ir uzlikusi ļoti augstu prasību latiņu tiem, kas vēlēsies saņemt atbalstu. No vienas puses, tas ir pareizi, jo nauda tiks izmantota mērķtiecīgi un lietderīgi, taču - tā var nenonākt līdz mazajiem uzņēmējiem laukos. Viņi vienkārši nespēs izpildīt visas prasības," bažījas Hipotēku bankas finanšu konsultācijas centra konsultants Māris Sprindžuks. 'Ķemeru' privatizētājs nesola investīcijas laikā BNS 11/15/03 Savulaik populārās Jūrmalas sanatorijas "Ķemeri" privatizētājs "Ominasis Italia" Privatizācijas aģentūrai (PA) lūdz pagarināt kopējo investīciju ieguldīšanas termiņu par vienu gadu - līdz 2006.gadam. To sanatorijas apsaimniekotājs "Ominasis Latvia" lūdz PA adresētajā vēstulē. Iepriekš PA valde par to, ka "Ķemeru" privatizētājs savlaicīgi sanatorijas attīstībā neieguldīja noteiktās investīcijas 2,246 miljonu latu apjomā, uzlika soda naudu un atļāva nepilnības novērst trīs mēnešu laikā - līdz 18.novembrim. Soda naudu gandrīz 67,4 tūkstošu latu apjomā sanatorijas privatizētājs "Ominasis Italia" samaksāja, bet nav paspējis novērst iepriekšējos pārkāpumus un trīs mēnešu laikā ieguldīt sanatorijā prasītās investīcijas, tādēļ sanatorijas apsaimniekotājs vēstulē PA lūdz pagarināt arī šo termiņu par gadu - līdz 2004.gada 18.novembrim. PA valde norāda, ka tā savu viedokli izteiks pēc 18.novembra, kad beidzās minēto investīciju ieguldīšanas termiņš un aģentūra no "Ominasis Latvia" būs saņēmusi pienācīgu pārskatu par investīcijām līdz šim laikam. "Ominasis Latvia" prezidents Omārs Al Hamdijs (Omar Al Hmdy) nepieciešamību palielināt investīciju ieguldīšanas termiņu skaidro ar sanatorijas arhitektūras stila izmaiņām. "Mēs šobrīd ar "Kempinski" [pasaulē pazīstamo ekskluzīvo viesnīcu apsaimniekotāju] apspriežam sanatorijas "Ķemeri" pārvaldes procesu. Operators izvirzīja konkrētus nosacījumus par istabu platību, kā arī citas tehniskas prasības. Agrāk istabu kopējā platība bija vai nu 18, vai 24 kvadrātmetri. Operators vēlas, lai istabu platība būtu 31 kvadrātmetrs. Tāpēc saistībā ar izmaiņām plānojumā radās nepieciešamība saņemt jaunus apstiprinājumus no vietējām amatpersonām, kas aizņems diezgan daudz laika", kā vienu no iemesliem investīciju ieguldīšanas termiņa pagarināšanai vēstulē min "Ominasis Latvia" prezidents. Vēl kā iemeslu sava lūguma pamatojumam "Ominasis Latvia" min "birokrātiski sarežģītos oficiālos noteikumus". PA sagatavotā informācija par sanatorijas "Ķemeri" rekonstrukciju liecina, ka sanatorijas ēkas fasādes darbi tuvojas nobeigumam, bet jumta restaurācija ir pabeigta pilnībā. Kopumā, pēc sanatorijas privatizētāja sniegtajām ziņām, sanatorijas "Ķemeri" rekonstrukcijā investēti 7,029 miljoni latu no noteiktajiem desmit miljoniem latu. Tajā skaitā tieši sanatorijas rekonstrukcijā ieguldīti 800 tūkstoši latu, līgumi par sanatorijas rekonstrukciju noslēgti par 3,81 miljonu latu, bet naudas līdzekļu ieguldījums sanatorijas apsaimniekotājā "Ominasis Latvia" veido 6,299 miljonus latu. Sanatorijas "Ķemeri" privatizācijas līgumu ar "Ominasis Italia" parakstīja 1998.gada 25.augustā. Līgums noteica saistības veikt investīcijas "Ķemeros" 10 miljonu latu apjomā līdz 2005.gadam. Taču investors nepildīja investīciju ieguldīšanas kārtību, tādēļ rekonstrukcijas darbi ievilkās, un Privatizācijas aģentūrai vairākkārt bija jāapsver iespēja par līguma laušanu ar sanatorijas privatizētājiem. Pašlaik sanatorijas īpašnieki sākuši sarunas ar pazīstamā viesnīcu tīkla "Kempinski" vadību par sanatorijas apsaimniekošanu. "Kempinski" sanatorijā "Ķemeri" vēlas ierīkot augsta līmeņa viesnīcu. Pēc viesnīcu tīkla sniegtās informācijas, "Kempinski" ir vecākais luksusa viesnīcu tīkls pasaulē ar vairāk nekā 30 viesnīcām. Apturēta 16 pārtikas uzņēmumu darbība NRA 11/17/03 Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas inspektori oktobrī veikuši 2227 pārbaudes 1934 pārtikas izplatīšanas uzņēmumos un konstatējuši, ka 78 procenti pārbaudīto uzņēmumu vispārējām higiēnas prasībām atbilst daļēji, 18 procenti atbilst pilnībā, bet četros procentos gadījumu pārbaudītie uzņēmumi higiēnas prasībām neatbilst. Pārbaužu rezultātā 38 gadījumos Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori pieņēmuši lēmumu par pārtikas produktu izplatīšanas apturēšanu, bet 30 gadījumos pieņemts lēmums par pārtikas produktu izņemšanu no apgrozības, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Vilne. Sastādīti 42 brīdinājuma rīkojumi un 74 administratīvie protokoli. Uzlikts 241 naudas sods kopumā par 6352 latiem. Ar Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu apturēta 16 pārtikas izplatīšanas uzņēmumu darbība, 146 uzņēmumi paši pieņēmuši lēmumu par uzņēmējdarbības pārtraukšanu. Pēc neatbilstību novēršanas pārtikas inspektori ļāvuši atjaunot darbību desmit pārtikas izplatīšanas uzņēmumiem. Oktobrī veiktie pārbaužu rezultāti liecina, ka visbiežāk uzņēmumos netiek ievēroti ražošanas telpu vispārīgās higiēnas priekšnosacījumi. Šāda veida neatbilstības konstatētas 35 procentos pārbaužu. Nākamais oktobrī visbiežāk konstatētais pārkāpums pārtikas izplatīšanas uzņēmumos ir tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu neievērošana. Tā konstatēta 31 procentā gadījumu. Trešdaļā pārbaužu atklāts, ka uzņēmumā netiek ievērota personāla higiēna. 25 procentos pārbaužu konstatēts, ka prasībām neatbilst tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums. 18 procentos gadījumu pārbaužu inspektori konstatējuši pārkāpumus produktu marķējumā un pavaddokumentos, 17 procentos atklāts, ka uzņēmums neveic personāla apmācību higiēnas jautājumos. Tāpat 17 procentos pārbaužu noskaidrots, ka uzņēmums neievēro tehnoloģisko procesu. 12 procentos gadījumu inspektori konstatējuši, ka uzņēmums neievēro temperatūras režīmus, septiņos procentos pārbaužu konstatēts, ka nav ievērota produktu saderība, tos uzglabājot. Četros procentos pārbaužu inspektori konstatējuši pārkāpumus produktu derīguma termiņu ievērošanā. Izglītība Rīgā palielinās pieprasījums pēc vakarskolām LETA 11/16/03 Šajā mācību gadā Rīgas vispārizglītojošās skolās, kas īsteno vakara maiņu izglītības programmu, skolēnu skaits samazinājies par 77, taču kopumā pieprasījums pēc vakarskolām palielinājies, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sabiedrisko attiecību galvenā speciāliste Indra Vilde. Rīgas domes apkopotā informācija liecina, ka šajā mācību gadā skolās, kas īsteno vakara maiņu izglītības programmu, mācās 4980 audzēkņi, pagājušajā mācību gadā - 5057 audzēkņi. Kā skaidroja Vilde, skolēnu skaits ir samazinājies, taču, raugoties uz kopējo vispārizglītojošo skolēnu skaitu, šogad vakarskolās skolēnu skaits pat audzis. Par lielo pieprasījumu pēc vakarskolām liecina iedzīvotāju lielā interese septembrī un tas, ka šogad visus gribētājus nevarēja nodrošināt ar mācībām vakara maiņā. Rīgas domes pārziņā ir 10 skolas, kas īsteno vakara maiņu izglītības programmu. Pusē skolu skolēnu skaits audzis, pusē - samazinājies. Vislielākais samazinājums šogad bijis Rīgas vakara ģimnāzijā, kur vakarskolēnu skaits salīdzinājumā ar aizvadīto gadu sarucis par 195. Lielākais skolēnu pieaugums bijis Rīgas 57.vidusskolā - 63 un Rīgas Ezerkrastu vidusskolā - 62. Kultūra Liepājas teātrī ienāk Skalbes kaķītis NRA 11/13/03 Piektdien, 14. novembrī, pulksten 12 Liepājas teātrī pirmo reizi skatītājiem durvis vērs izrāde Kaķīša dzirnavas, kas Ivara Lūša režijā tapusi pēc Kārļa Skalbes pasakas. Režisors neslēpj, ka tā ir viņa bērnības pasaka, par kuras iestudēšanu viņš sapņojis jau sen. Turklāt tā būs izrāde ne tikai mazajiem skatītājiem. Izrāde būs vizuāli krāšņa - kostīmi un aktieru grims. Izrādes mērķauditorija ir ģimene. Bērniem noteikti patiks rūķu, runču un citu radību dejas, jaukās melodijas un skaitāmpanti. Savukārt vecākiem nopietnas pārdomas varētu radīt izrādes tēma - spēja piedot un neturēt sirdī ļaunumu. Skatuves versiju sacerējusi dzejniece Inese Zandere, izmantojot arī citu K. Skalbes darbu motīvus. Mūziku krāšņajai un dinamiskajai izrādei komponējis Valdis Zilveris, skatuves kustības iestudējis Agris Daņiļēvičs, skatuves pasauli radījis scenogrāfs Aigars Ozoliņš, bet kostīmu māksliniece ir Liene Bartkeviča. Galveno - Kaķīša, miltu meldera - lomu izrādē spēlē Edgars Pujāts, Lauskis un Ķēniņš ir Jānis Lagzdiņš, Kaķīša meitas - Inese Caune un Lelde Kaupuža, princese Ilzīte - Anna Stūre, Melnais runcis - Mārtiņš Lūsis. Tāpat lomās iejutīsies Gunārs Borgs, Ģirts Lukevics, Inese Jurjāne, Uldis Stelmakers, Marita Lūriņa, Emīls Dreiblats, Vija Āboliņa, Aina Karele, Anda Albuže, Rihards Fridbergs, Edvarts Stelmakers, Madars Pujāts. Pasniedz balvas par ieguldījumu valsts attīstībā NRA 11/13/03 Svinīgā ceremonijā vakar Ministru kabinetā (MK) premjers Einars Repše, kultūras ministre Inguna Rībena un Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Elmārs Grēns pasniedza balvas Latvijas kultūras un zinātnes darbiniekiem. Par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā, vai citās valstij nozīmīgās jomās MK dāvina 5000 latu, goda diplomu un krūšu nozīmi. Līdz šim balvu saņēmuši 30 laureāti. MK balvu vakar pasniedza Latvijas Vēstures institūta profesoram, emeritētajam zinātniekam Jānim Graudonim par mūža ieguldījumu Latvijas senvēstures izpētē un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā; Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, habilitētajam inženierzinātņu doktoram profesoram Rolandam Rikardam par nozīmīgu ieguldījumu materiālu zinātnē un tehnoloģijā; Valsts akadēmiskajam korim Latvija par izcilu sniegumu kora mākslā; dzejniekam Andrejam Eglītim par nacionālās apziņas uzturēšanu un mūža ieguldījumu latviešu literatūrā; operas solistei Žermēnai Heinei-Vāgnerei par mūža ieguldījumu latviešu opermākslā. Ojārs Vācietis. Jubilejas klavierkoncerts Dailes teātrī NRA 11/13/03 Šodien Ojāra Vācieša 70 gadu jubilejas dienā viņa vārds izskanēs visur, kaut skanējis jau pirms tam un jubilejas gadā, un skanēs pēc tam. Visvērienīgāk, iespējams, Dailes teātrī, kur 20 gadus pēc viņa pēdējās jubilejas ar viņa paša piedalīšanos tieši šajā dienā un tieši šajā vietā pulksten 18.30 notiek izrāde korim un klavierēm Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts. Ar Artūra Maskata mūziku Mihaila Gruzdova režijā. Ojārs Vācietis ir Dzejnieks, kura lielumu grūti apšaubīt, kādi dzimst reti un dzīvo ātri, vismaz garīgi ātri. Savā laikā un pa priekšu tam. Reizēm viņi sadeg, kā tas notika arī ar Vācieti, bet likteni neizvēlas. Pats jau veltījumā Bellai Ahmaduļinai viņš ierakstīja "Tie mani nopūtīs kā sveci." Un mums paliek izvēle un iespēja lasīt uzrakstīto, vienalga, vai Astoņus kustoņus bērnībā, Meitenei no manas klases pusaudža gados vai Kuries slīpā lietū, mana uguns, kuries vēlāk. Savs Vācietis katram jāatrod pašam. Citas ziņas Latvijas futbola izlase uzvar Turciju LETA, BNS 11/15/03 Sestdien Rīgā, "Skonto" stadionā Latvijas izlases futbolisti ar 1:0 (1:0) uzvarēja Turcijas valstsvienību pirmajā spēlē cīņā par vietu 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Atbildes mačs notiks 19.novembrī Stambulā (Turcija). Finālturnīrā iekļūs komanda, kas uzvarēs divu spēļu summā. Latvijas un Turcijas futbolisti spēles sākums nedaudz aizkavējās, jo mača galvenais tiesnesis atklāja, ka viesu futbolisti pretēji noteikumiem bija uzvilkuši futbola apavus ar pārāk gariem izvirzījumiem. Turcijas spēlētāji bija spiesti mainīt apavus, tādēļ mačs sākās minūtes desmit vēlāk Abu komandu futbolisti pirms spēles ar klusuma brīdī pieminēja terora aktos Stambulā bojāgājušos. Stambulas centrā sestdien pie divām sinagogām tika uzspridzinātas automobiļos ievietotas bumbas, nogalinot vismaz 20 un ievainojot 302 cilvēkus. Spēles sākumā izcēlās Māris Verpakovskis, kas vispirms ar bīstamu sitienu apdraudēja Rišti Rečbera sargātos vārtus, bet pēc tam saņēma dzelteno kartīti par pārkāpuma simulāciju sāncenšu soda laukumā. Tūlīt pat pie dzeltenās kartītes tika arī turku futbolists Emre Belezolu, kas pārkāpa noteikumus pret Andreju Rubinu. 29.minūtē vienīgos vārtus guva Verpakovskis. Pēc piespēles no laukuma vidus par bumbu cīnījās Vīts Rimkus, taču viņš līdz tai neaizsniedzās. Pirmais pie tās bija Verpakovskis, kas ieskrēja sāncenšu soda laukumā, apspēlēja Emre Ašiku, bet vārtsargs Rišti Rečbers vairs nepaspēja traucēt viņa izpildīto sitienu - 1:0. Pirmā puslaika turpinājumā dzelteno kartīti saņēma arī Valentīns Lobaņovs, kas rupju nospēlēja pret Okanu Buruku. Lobaņovam nāksies izlaist nākamo spēli, jo viņš sasniedzis dzelteno kartīšu normu. Otrā puslaika pirmajā pusē abas komandas aizvadīja līdzīgā cīņā. Turcijas futbolisti spēlēja pārāk nervozi, jo ļoti vēlējās atspēlēties. To apliecināja arī Turcijas vārtsargs Rišti, kas par diskusijām ar līnījtiesnesi saņēma otro dzelteno kartīti, kas viņam liegs spēlēt atbildes mačā. Mača izskaņā noradījumu izpelnījās Tugajs Kerimolu, kas divcīņā ar Rimku atklāti izdarīja sitienu ar elkoni pa seju. Atlikušajā laikā Latvijas izlase gan vairāk uzmanības veltīja aizsardzībai, taču Verpakovskim bija vēl viena laba iespēja dubultot pārsvaru. Tikai nedaudz viņam pietrūka, lai izpildītu sitienu. Arī Turcija izveidoja bīstamu uzbrukumu, kad pēc Emres Belezolu sitiena ar galvu bumba atsitās pret vārtu stabu. Tomēr rezultāts nemainījās, un Latvijas uzvarēja ar 1:0. Komandu sastāvi: Latvijas izlase: vārtsargs - Aleksandrs Koliņko ("Rostov", Krievija); aizsargi - Igors Stepanovs ("Beveren", Beļģija), Aleksandrs Isakovs ("Skonto"), Valentīns Lobaņovs ("Skonto"), Igors Korobļovs ("Ventspils"); pussargi Vitālijs Astafjevs ("Admira", Austrija), Juris Laizāns ("CSKA", Krievija), Imants Bleidelis ("Viborg", Dānija), Andrejs Rubins ("Šiņņik", Krievija); uzbrucēji Māris Verpakovskis ("Skonto"), Vīts Rimkus ("Ventspils"). Turcijas izlase: vārtsargs - Ruštu Rečbers ("Barcelona", Spānija); aizsargi Emre Ašiks ("Besiktas"), Ibrahims Uzulmešs ("Besiktas"), Bulents Korkmašs ("Galatasaray"), Fatihs Akjels ("Fenerbahce"), Erguns Penbe ("Galatasaray"); pussargi - Emre Belozoglu (Milānas "Inter", Itālija), Okans Buruks ("Inter"), Tugajs Kerimoglu (Blekbērnas "Rovers", Anglija); uzbrucēji - Ilhans Mansišs ("Besiktas"), Nihats Kaveči (Sosjedadas "Real", Spānija). Čakste atgriezies Jelgavā Diena 11/15/03 Lai redzētu atklājam pieminekli pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem, Jelgavā piektdien pulcējās ap 30 Čakstes ģimenes locekļu Piespieduši pie mēteļiem mazus sarkanbaltsarkanu ziedu pušķīšus ar brūklenājiem un sargājot no salnas mārtiņrozes, piektdienas pēcpusdienā jelgavnieki platā joslā bija apjozuši skvēru pie Jelgavas Trīsvienības baznīcas torņa. Tajā aiz ķēžu un policistu veidota nožogojuma svinīgi tika atklāts piemineklis pirmajam Latvijas valsts prezidentam Jānim Čakstem. "Mans vectēvs ne tikai daudz deva Jelgavai, bet arī daudz saņēma - te viņš nodibināja ģimeni, te piedzima astoņi no viņa deviņiem bērniem. Te mans vectēvs izauga par pārliecinātu demokrātu un tiesiskas valsts aizstāvi," pieminekļa atklāšanā Čakstes dzimtas vārdā teica Jānis Konstantīns Čakste. J.Čakstes darbība jau no pašām pirmajām neatkarības dienām bija saistīta ar Latvijas kā parlamentāras, demokrātiskas republikas pamatprincipu izstrādāšanu un iedzīvināšanu, pieminekļa atklāšanā uzsvēra Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. J.Čakstes vadītās Satversmes sapulces izstrādātā Satversme atbilstot visaugstākajiem demokrātijas standartiem. Ar savu darbību J.Čakste izcīnījis respektu jaunajai Latvijas valstij. Kad sirmais J.Čakste bija nolicis savu pušķīti pie bronzā veidotā prezidenta tēla, viņu pieminekļa pakājē sagaidīja vesels pulciņš ģimenes locekļu. "Šeit Čakstu bez gala. Skaitīju, cik mēs te esam no dzimtas. Kādi trīsdesmit," Dienai teica Jāņa Konstantīna Čakstes dēls Andrejs Čakste. Lai redzētu atklājam pieminekli savam vecvectēvam, viņš kopā ar sievu Alīsiju, meitu Mariju un viņas draugu bija atbraukuši no Zviedrijas. "Ā, re, kur Anna," priecīgi māja ar roku Andrejs Čakste, pēc pieminekļa atklāšanas ieraugot savu radinieci. "Ļoti smuks piemineklis. Nu, tiešām ļoti smuks piemineklis," liekot roku uz sirds, teica Anna Čakste, Jāņa Čakstes mazmeita un Otrajā pasaules karā pretošanās kustības dalībnieka Konstantīna Čakstes meita. Viņa gan atzina, ka ideja celt pieminekli kādam no ģimenes locekļiem viņu arvien pārsteidz. Viņa tam labprāt ziedojot naudu, tomēr principiāla interese esot palīdzēt latviešu skolām. Šogad viņa esot arī izveidojusi stipendiju fondu Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem, lai paplašinātu viņu iespējas studēt ārzemēs. Diemžēl ne visi pēc pieminekļa atklāšanas jutās tik priecīgi. Diena pārliecinājās, ka jelgavnieki ar sajūsmu gaidīja tagadējo Valsts prezidenti, lai varētu viņu tuvāk apskatīt un klausīties viņas apsveikuma vārdos. Diemžēl sliktā skaņu kvalitāte lielai daļai sanākušo liedza sadzirdēt pieminekļa pakājē teiktos vārdus. Neapmierināti jelgavnieki bija arī, ka skvērs ap pieminekli bija norobežots un nepieejams. Taču, pēc pašvaldības aģentūras Kultūra direktora Mintauta Buškevica skaidrojuma, ja bronzas pieminekļa pakājē būtu burzma, skvēra zālīte būtu nomīņāta un Jelgava zaudētu tikko sakopto vietu. Piemineklis J.Čakstem tapis pēc Jelgavas pašvaldības ierosinājuma, un tā izveidošanā ir ieguldīti vairāk nekā simt tūkstoši latu. Saeima piešķīrusi 13 tūkstošus, Kultūrkapitāla fonds - 4,5, Jelgavas dome - 84,5, turklāt šo naudu papildinājuši ziedojumi. Mūžībā aizgājis Pēteris Laķis NRA 11/15/03 Naktī uz piektdienu pēc smagas un ilgstošas slimības mūžībā aizgājis Latvijas Kultūras akadēmijas dibinātājs un rektors profesors Pēteris Laķis. Pēteris Laķis dzimis 1952. gada 1. novembrī Rīgā. Beidzis Latvijas Valsts universitātes (LVU) Vēstures un filozofijas fakultāti. No 1976. līdz 1985. gadam viņš bija pasniedzējs LVU, bet no 1985. līdz 1990. gadam vadījis LVU lietišķās socioloģijas un sociālās psiholoģijas katedru. Kopš 1991. gada P. Laķis bija rektors Latvijas Kultūras akadēmijā. Pēteris Laķis ir viens no Latvijas sabiedrības konsolidācijas fonda dibinātājiem, fonda valdes priekšsēdētājs. 2000. gada maijā kļuvis par Latvijas Demokrātiskās partijas biedru, bet novembrī ievēlēts par vienu no Demokrātiskās partijas priekšsēdētāja vietniekiem. P. Laķis aktīvi darbojās Latvijas Tautas frontē, un 1998. gadā Norvēģijas karaļa vizītes laikā viņš apbalvots ar Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa 4. šķiru. 1999. gadā Pēteris Laķis apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 2001. gadā - ar Lietuvas Dižā Lietuvas lielkņaza Ģedimina 5. pakāpes ordeni. 2001. gadā profesors ievēlēts par Rīgas domes deputātu, šā gada februārī Pēteris Laķis ievēlēts arī Latvijas Demokrātiskās partijas valdē. Šī sausā informācija neatklāj svarīgāko: Pēteri Laķi - cilvēku un Pēteri Laķi - domātāju. Cilvēku, kuram pilnā mērā un pēc būtības piedienēja mūsdienās arī aplam vazāts vārds - inteliģents. Viņa intelekts tiecās humanizēt, viņa gars dzina domas pie sabiedrības. Ivars Godmanis atceras: "Pēteris bija augsta intelekta cilvēks. Gudrs vīrs. Ja vajag - bez kompromisa. Kad mēs ar Juri Rozenvaldu rakstījām faktiski pirmā valsts neatkarībai veltītā dokumenta - Tautas frontes 31. maija aicinājuma melnrakstu -, Pēteris bija LTF valdes priekšsēdētājs. Uzrakstījām, nesām Pēterim - vai nav par traku. Nē, var vēl asāk - tā Pēteris." Pētera Laķa studiju un partijas biedrs Juris Celmiņš kopā ar viņu darbojies arī LR AP Izglītības komisijā, kur Pēteris Laķis bijis priekšsēdētājs: "Pētera vadībā tika likti pamati Latvijas izglītības likumdošanai. Milzīgs ir viņa ieguldījums kultūrizglītībā. Taču vispirms viņš bija filozofs. Ne pēc profesijas, bet pēc būtības. Dziļi domājošs. Neatceros, ka būtu uzliesmojis dusmās vai naidā pret kādu cilvēku. Ļoti labs, principiāls cilvēks, kurš neatzina netaisnību. Viņš taču aizgāja no mūsu partijas, kad tā, viņaprāt, rīkojās nepieņemami. Tad atgriezās. Pašskaidrība viņam bija svarīgāka par iespējamo vietu Saeimā vai domē." Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis savulaik bijis Pētera Laķa students, un Pēteris Laķis vadījis viņa diplomdarbu. "Grūti galvā ielikt, ka viņš aizgājis. Cilvēcīgi grūti. Ir cilvēki, kas apzināti taisa ap sevi leģendas. Dažam iznāk, dažam ne. Un ir cilvēki, kuriem leģendas līp klāt, pašiem neko nedarot. Pēteris bija tāds. Viņam piemita domāšanas veids, ko citādi kā par paradoksālu nevar nosaukt. Viņš prata par eksaktām lietām domāt - nevis runāt - emocionāli. Pie dzīviem vairs nevaru nosaukt nevienu, kam tas būtu raksturīgi. Tas piemita viņam vien. Arī skaists rokraksts un daiļslidotāja cienīga ironija." Vakar notika Kultūras akadēmijas satversmes sapulce, kurā plānoja vēlēt jauno akadēmijas rektoru. Sapulce notika, taču, ņemot vērā P. Laķa aiziešanu mūžībā, rektora vēlēšanas pārceltas. Pēc P. Laķa nāves par Rīgas domes deputātu varētu kļūt bijušais Saeimas deputāts Alfrēds Čepānis. Saskaņā ar 2001. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātiem A. Čepānis ir nākamais domes deputāta kandidāts Latvijas Demokrātiskās partijas sarakstā. Atvadīšanās no Pētera Laķa notiks trešdien, 19. novembrī, no plkst. 13 līdz 14.30 Kultūras akadēmijas zālē, bet apbedīšana paredzēta plkst. 15.30 Pirmajos Meža kapos. Neatkarīgā izsaka visdziļāko līdzjutību viņa mīļajiem. Zviedrijas Ārlietu ministres Lailas Freivaldes vizīte Latvijā NRA, LETA 11/13/03 Rīgā dzimušās, jaunieceltās Zviedrijas ārlietu ministres Lailas Freivaldes pirmā ārvalstu vizīte 12. novembrī bija tieši Rīgā. Latviskās saknes viņai dodot gan zināšanas, gan dziļāku izpratni par Latviju. "Mums pamatā ir kopīga domāšana," savā pirmajā ārvalstu vizītē Latvijā uzsvēra L. Freivalde. Kā stāstīja nogalinātās Zviedrijas ārlietu ministres Annas Lindas vietā 3. oktobrī amatā apstiprinātā L. Freivalde, parasti ministri pirmajā vizītē dodas uz kaimiņvalsti Somiju. "Šoreiz ar Somijas kolēģi norunāju, ka braukšu uz Baltijas valstīm," brīnišķīgā latviešu valodā sacīja L. Freivalde, piebilstot, ka tas ir arī simbolisks žests Zviedrijas vēlmei paplašināt ziemeļvalstu sadarbību, jo līdz ar Baltijas valstu iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) palielināsies ziemeļvalstu loks, to kopējā balss kļūs spēcīgāka. Zviedrijas ārlietu ministre cer, ka Latvijas dalību ES novērtēs arī Krievija. "ES, Zviedrijas un Latvijas interesēs ir radīt labas attiecības ar Krieviju, par to nav nekādu šaubu," sacīja L. Freivalde. Taču viņa norādīja, ka gadījumos, ja Krievija, kā tas ir bijis pēdējā laikā, izvirza nepamatotus pārmetumus Latvijai vai arī pieprasa īpašas attiecības, tad Zviedrija atbalsta Latviju. Ministre pauda cerību, ka attiecības starp Latviju un Krieviju uzlabosies, kad Latvija būs daļa no ES. "Tam vajadzētu iespaidot domāšanu Maskavā," sacīja Zviedrijas ārlietu ministre. Vakar Zviedrijas ārlietu ministre tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu, ārlietu ministri Sandru Kalnieti un Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.