K a s j a u n s L a t v i j ā ? Nr. 325: 2003. g. 4. decembris - 10. decembris Gājuši bojā četri Latvijas alpīnisti, viņu vidū Teodors Ķirsis TVNET/BNS/LETA 12/10/03 Jaunzēlandes augstākajā virsotnē - Kuka kalnā - trešdien atrasti bojā gājuši četri Latvijas alpīnisti - pazīstamais alpīnists Teodors Ķirsis, viņa meita Evija Ķirse, Ilmārs Bernāns un Aivars Prošenkovs, pavēstīja Latvijas Alpīnistu savienības vadītājs Kristaps Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka saņēmis informāciju no Jaunzēlandes, ka trīs alpīnisti bijuši sasaistījušies ar vienu virvi, bet viens bijis atsevišķi. Iespējams, ka viņi krituši no apmēram 300 metru augstuma. "Ķirša komanda" pie Pamira septiņtūkstošniekiem.Teodors Ķirsis, Pēteris Kūlis, Ilmārs Bernāns, Imants Jāņekalns, Aivars Prošenkovs, Ilmārs Sproģis,Jānis Busenbergs, Imants Zauls Interpola Latvijas birojs ir saņēmis oficiālu Jaunzēlandes Interpola biroja apstiprinājumu par Teodora Ķirša vadītās četru latviešu alpīnistu grupas traģisko bojā eju Kuka kalnā. Baumanis sacīja, ka ĀM vērsīsies ar lūgumu pie kādas no ziemeļvalstu pārstāvniecībām Jaunzēlandē vai Lietuvas goda konsula Jaunzēlandē palīdzēt organizēt alpīnistu mirstīgo atlieku nogādāšanu Latvijā. Policijas paziņojumā teikts, ka pagaidām nav zināms, vai kritiena brīdī viņi kāpuši 3754 metrus augstajā virsotnē augšā vai no tās lejā. Visi kritienā guvuši "plašas traumas" un, kad notikuma vietā ieradās glābšanas komanda, viens tika atrasts atraisījies no virves. Līķus agrā rītā virs bāzes nometnes, kuru parasti izmanto kalnā kāpēji, atrada alpīnistu gids, kurš par to paziņoja glābšanas vienībām. Alpīnistu mirstīgās atliekas tika nogādātas Kuka kalna ciemā. Policija norāda, ka nekādas detaļas par notikušo netiks ziņotas, kamēr nebūs atrasti un informēti bojāgājušo tuvinieki. Policijas konstebls Brents Svansons teica, ka alpīnistu gids redzējis līķus kalnā trešdien agri no rīta, bet varējis nokļūt pie tiem tikai pēc trim stundām. Vēl trīs stundas pagājušas, kamēr viņš aizkļuvis līdz kalnu namiņam un izsaucis palīdzību. Bojāgājušo mirstīgās atliekas vēlāk tika nogādātas ciemā. Laiks bija labs un saulains, un nekas neliecināja, ka alpīnistus būtu pārsteigusi lavīna. Latvijas alpīnistu grupa ir lielākā alpīnistu grupa, kas šajā kalnā gājusi bojā vienā ekspedīcijā. Kopš gada sākuma Kuka kalnā ir gājuši bojā pavisam septiņi alpīnisti. Latvijas alpīnistu bojāeja ir trešais incidents Kuka kalnā pēdējo četru dienu laikā. Svētdien divi alpīnisti tika izglābti pēc iekļūšanas ledus lavīnā, bet pirmdien viens alpīnists no Austrālijas zaudēja samaņu. Jūnijā divi vietējie alpīnisti gāja bojā, nokrītot no kalna kores vai iekļūstot sniega lavīnā. Alpīnisti kāpj Kuka kalnā kopš 1894.gada, bet uzskata to par vienu no bīstamākajām virsotnēm pasaulē nestabilu un neprognozējamu laika apstākļu dēļ. Kuka kalnā kopš 1907.gada ir gājuši bojā 66 cilvēki, informē Jaunzēlandes Vides aizsardzības departaments. 3754 metrus augstais Kuka kalns, kuru Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji maori sauc par Aoraki, atrodas Mauntkuka nacionālajā parkā, kuru katru gadu apmeklē tūkstošiem cilvēku no visas pasaules. Šajā kalnā iet bojā daudz alpīnistu, sevišķi tie, kas nav sagatavoti straujām laika apstākļu izmaiņām kalna virsotnes nogāzēs. 1942.gada 25.novembrī Jelgavā dzimušais Ķirsis ir divu grāmatu par alpīnismu autors. Viņš saņēmis arī valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. No 1970. līdz 1998.gadam Ķirsis bijis Rīgas Politehniskā institūta un Rīgas Tehniskās universitātes docents. No 1998 .līdz 2000.gadam viņš bija firmas "NCC Industry Latvija" būviekārtu nomas direktors, bet no 2000.gada jūlija Ķirsis bija "NCC Industry Latvija" viceprezidents. Mājas lapā internetā http:// www.vx.lv atrodamā informācija liecina, ka Ķirša labākie sasniegumi kalnu kāpšanā un sacensībās ir Daulagiri, Everests, "Sniega leopards" (goda nosaukums "Augstāko PSRS Kalnu iekarotājs", kuru piešķīra par Komunisma, Uzvaras, Koržeņevska, Ļeņina, Hantengri un citu smaiļu sasniegšanu). Ķirsis interneta mājas lapā http://www.gramata21.lv stāsta, ka "alpīnistiskā dzīve attīstījās nepiespiesti vairāku faktoru dēļ - nosliecei uz aktīvu dzīvesveidu, bērnībā un jaunībā pārlasītām grāmatu kaudzēm, kā arī tēva Teodora Ķirša romantiskajam raksturam un uzņēmībai.. Turklāt daļu tā laika jaunatnes un arī mani braucieni uz kalniem piesaistīja ar iespēju apceļot vismaz mums atvēlēto pasaules daļu, iepazīt svešas vietas, ļaudis, kultūras". "Ja sākumā kalnu pasākumi vairāk atgādināja pastaigu jaukā zilbaltā pasakā, tad pakāpeniski tie kļuva aizvien nopietnāki, aizvien vairāk tajos dominēja sportiski mērķi. Ar sportu šajā gadījumā saprotu savu spēju galējās robežas meklējumus," saka Ķirsis. Viņš kopā ar savu komandu, sasniedzot visu pasaules kontinentu augstākās kalnu virsotnes, pirmoreiz īstenoja septiņu virsotņu programmu nacionālas komandas sastāvā. No pagājušā gada 7. līdz 11.janvārim 4897 metru augsto Vinsona kalna virsotni pirmo reizi sasniedza latviešu nacionālā komanda, noslēdzot Latvijas Augstkāpēju kluba programmu "7 virsotnes Latvijai" un kļūstot par pirmajiem, kas septiņu virsotņu programmu izpilda komandas sastāvā. Latvijas alpīnisti iepriekš sasnieguši augstākās virsotnes sešās pasaules daļās - Eiropā - Elbruss (5642 m), Āzijā - Everests (8848 m), Ziemeļamerikā - Makkinlijs (6194 m), Dienvidamerikā - Akonkagva (6960 m), Āfrikā - Kilimandžāro (5895 m) un Austrālijā - Kostjuško (2228 m). Eiropas Savienība Zemnieki var nedabūt gaidīto atbalstu Diena 12/04/03 Salīdzinot ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu zemniekiem, mazāki tiešie maksājumi un dzī- ve teju gada garumā ar niecīgu nacionālo subsīdiju atbalstu - tā ir iespējamā perspektīva, kas gaida lauksaimniekus jau nākamgad, ja tiks atbalstītas Finanšu ministrijas (FM) ieceres. Lai arī 2004.gadā kopumā zemniekiem būs iespējams saņemt lielāku finansiālu atbalstu par to, ko no valsts budžeta līdz šim ik gadu spējusi atvēlēt Latvijas valdība, lauksaimnieki pret negaidīto pavērsienu asi iebilst. Šādu iznākumu nevēlas pieļaut arī Zemkopības ministrija (ZM). Šogad lauksaimniekiem nacionālajās subsīdijas atvēlēti 27,5 miljoni latu, kas ir teju tikpat, cik plānots nākamgad. FM rēķina, ka kopumā zemnieki nākamgad no budžeta un ES varētu saņemt līdz pat 55,1 miljonam latu (SAPARD līdzfinansējums + minimālie tiešie maksājumi par hektāru + maksājumi par saimniekošanu nelabvēlīgos apstākļos). Lai jau nākamgad 1.decembrī zemnieki varētu sākt saņemt ES tiešos maksājumus, FM plāno tam atvēlēt lielu daļu no nākamgad valsts budžetā rezervētajiem 27,6 miljoniem latu nacionālo subsīdiju, uz ko zemnieki bija cerējuši vēl papildus ES atbalstam. ES noteic, ka tiešos maksājumus zemnieki var saņemt tikai vienu reizi gadā - pēc 1.decembra, maksājumi sākumā jāveic no valsts budžeta, un vēlāk šos tēriņus atmaksā ES. Šāda mehānisma ieviešana nozīmē, ka visu nākamo gadu lauk- saimniekiem būs jāgaida, lai šo atbalstu saņemtu, un pa to laiku līdzšinējais subsīdiju mehānisms nedarbosies. Turklāt, ņemot vērā dažādu nozaru vajadzības pēc papildu finansējuma, FM gatava garantēt tikai to tiešo maksājumu apjomu, ko kā obligātu noteikusi ES, tas ir, 25% no ES dalībvalstu zemniekiem maksājamās summas. Tas, vai Latvijas valdība būs gatava zemniekiem piemaksāt papildus no valsts budžeta, būs atkarīgs no vienošanās starp koalīcijas partijām. Diena jau rakstīja, ka, 2002.gada nogalē noslēdzot sarunas par lauksaimniecību ar ES, kandidātvalstis izcīnīja iespēju palielināt tiešo maksājumu apjomu, piemaksājot no nacionālā budžeta. Tādējādi kopējie tiešie maksājumi kandidātvalstu zemniekiem, tai skaitā arī Latvijas, varētu sasniegt līdz 55% no veco ES valstu atbalsta līmeņa. "Nevar vienu nozari skatīt atrauti no citām prioritātēm. Latvijai ir tiesības atvēlēt papildu naudu no sava budžeta zemniekiem, bet tai nav pienākums to darīt," uzsvēra finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, informējot Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakciju par nākamgad zemniekiem paredzētajiem atbalsta maksājumiem. Viņš norādīja, ka neviens valsts budžets nevarētu izturēt tādu slogu - maksāt pilnā apjomā nacionālās subsīdijas un vēl pilnībā segt tiešo maksājumu pirmsfinansējumu. Agrārais ekonomisks Andris Miglavs atzīst, ka šāds negaidīts pavērsiens diez vai iznīcinās lauksaimniekus, taču no nozares nevarēs gaidīt to atdevi, ko tā būtu varējusi dot. "Ja kaimiņvalstis zemniekiem maksās krietni vairāk nekā Latvija, tas nozīmē, ka būs tirgus izkropļojums," uzsvēra zinātnieks. "Saimnieki, ņemdami kredītus un investējot līdzekļus attīstībā, bija rēķinājušies ar panāktajām vienošanām sarunās ar ES. Izrādās, ka valdības pirmsreferenduma solījumi nav nekā vērti," piebilda A.Miglavs. Eiroparlamentā Bekasova lietu vērtē kā politisku problēmu NRA 12/05/03 Pretēji Saeimas vairākumam un priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Pats Kokss, līdzīgi kā EP politisko grupu līderi, uzskata, ka Saeimas uzticību zaudējušā EP novērotāja, sociālista Martijana Bekasova lieta "nav tikai juridiska, bet vairāk politiska problēma". P. Koksa viedokli Neatkarīgajai pauda viņa preses sekretārs Deivids Hārlejs. Jau ziņots, ka Saeima pagājušonedēļ, pēc tam, kad bija saņēmusi P. Koksa vēstuli ar atgādinājumu respektēt vārda brīvības principus un pagaidām nenosūtīt citu EP novērotāju, nodeva jautājuma izskatīšanu Juridiskajai komisijai, un I. Ūdre paziņoja, ka šī lieta tiks skatīta tīri juridiski, nevis politiski. Taču izskatīti juridiski šo jautājumu būtu problemātiski, jo bez Saeimas lēmuma par deputātu nosūtīšanu uz EP novērotāja statusā tas nav atrunāts nekādos likumdošanas aktos. Līdzīgi arī Eiropas Savienības (ES) līgums un likumi runā par EP deputāta tiesībām un pienākumiem, bet ne par EP novērotājiem, kas tika ieviesti uz politiska lēmuma pamata. Turklāt EP šāds precedents vēl nav bijis un, kā sacīja D. Hārlejs, cerams, arī nebūs, jo pēc pāris mēnešiem būs EP vēlēšanas arī ES kandidātvalstī, "bet šī būs bijusi noderīga mācību stunda". Jautāts, kā EP reaģēs, ja Saeima tomēr M. Bekasova vietā uz EP nosūtīs citu novērotāju, D. Hārlejs diplomātiski atbildēja, ka "EP respektē nacionālo parlamentu suverēnās tiesības", lai arī "P. Kokss uzskata, ka tā nav tikai ju- ridiska, bet tā ir politiska problēma", jo īpaši tāpēc, ka "ES līgumā nemaz nav paredzēta un atrunāta EP novērotāja pozīcija. ES vēlējās dot iespēju kandidātvalstu pārstāvjiem apgūt politisko procesu Briselē un Strasbūrā vēl pirms paplašināšanās, lai tā notiktu efektīvāk". EP prezidenta runas vīrs sacīja, ka EP novērotājiem vārda brīvības principi tiek nodrošināti pēc analoģijas ar EP deputātu vārda brīvības tiesībām, kas savukārt atrunātas jau 1976. gada EP vēlēšanu likumā. "Ja Latvijas vai kāds cits parlaments var garantēt, ka šīs tiesības tiek ievērotas, mums nav iebildumu pret novērotāja atsaukšanu," sacīja D. Hārlejs, uzsverot, ka "EP katrā ziņā respektēs Saeimas lēmumu". Pašlaik EP ar interesi gaidot Saeimas turpmākos lēmumus. Kā ziņots, Saeima M. Bekasovu atsauca no EP novērotāja pienākumu pildīšanas sakarā ar "apmelojošu ziņu izplatīšanu par Latvijas valsti". Prodi: valstīm, kas nepiekritīs konstitūcijai, būs jāatstāj ES NRA 12/05/03 Ja kāda valsts noraidīs jauno Eiropas Savienības konstitucionālo līgumu, tai, iespējams, būs jāatstāj ES, izteicies Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romāno Prodi, vēstī BNS. Par to ziņo Igaunijas laikraksts Postimees, atsaucoties uz R. Prodi interviju lielākajam Īrijas laikrakstam The Irish Times. Viņš sacījis, ka nav de- mokrātiski, ja kāda valsts neļauj visām pārējām ES valstīm virzīt uz priekšu Eiropas integrāciju, un valstis, kas konsekventi noraida izmaiņas, faktiski sevi izslēdz no ES. Apdraudētas nākamā gada subsīdijas lauksaimniekiem NRA 12/06/03 Finanšu ministrija iecerējusi nākamgad lauksaimniekiem Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu priekšfinansējumu segt no nacionālajām subsīdijām lauksaimniecībai. Tas nozīmē, ka zemnieki no nacionālām subsīdijām atbalstu saņemtu tikai aptuveni 10 miljonu latu apmērā plānoto 27 miljonu latu vietā. Plānotais subsīdiju apjoms ir mazāks nekā Lauksaimniecības likumā noteikts. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas sēdē finanšu ministrs Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka lauk- saimniekiem paredzamo atbalstu nākamgad vajadzētu sadalīt obligātajos maksājumos, kas būtu tiešie maksājumi, un iespējamos maksājumos, kas varētu būt nacionālās subsīdijas, ziņo BNS. Šāds finanšu ministra paziņojums izraisīja Zemkopības ministrijas (ZM) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) asu pretreakciju, jo pašlaik ZM un LOSP aktīvi izstrādā nākamā gada subsīdiju nolikumu. Uz to finanšu ministrs reaģēja, jautājot: "Kas gan ir vairāk - 43 miljoni no Eiropas vai 27,5 miljoni latu no subsīdijām?" Viņš arī lika noprast, ka pilnībā izmaksāt gan nacionālās subsīdijas, gan ES tiešos maksājumus neeesot iespējams. Finanšu ministrija atgādināja, ka kopā ar līdzfinansējumu SAPARD projektiem subsīdijām nākamgad ir pieejams 55,1 miljons latu. V. Dombrovskis apgalvoja, ka pašlaik neredz citu risinājumu, jo ne ZM, ne Valsts kase nevarot ņemt aizņēmumu tiešo maksājumu priekšfinansējuma nodrošināšanai, tā palielinot valsts budžeta deficītu. ES direktīvas nosaka, ka tiešos maksājumus varēs sākt izmaksāt tikai no nākamā gada 1. decembra, un, ja Lauku atbalsta dienests būs spējīgs mēneša laikā visiem zemniekiem izmaksāt tiešos maksājumus, Finanšu ministrija esot gatava garantēt vajadzīgo summu. V. Dombrovskis uzsvēra, ka lauksaimnieki nevar saņemt no valsts budžeta tikpat daudz, cik iepriekšējos gados, un vēl pretendēt uz lielāko daļu no no ES struktūrfondiem. "Es atkal esmu vienās lielās šausmās - mēs kā traki plēšamies, lai izstrādātu subsīdiju nolikumu, un tagad - tu- tū," sacīja LOSP priekšsēdētājs Valdis Dzenis, norādot, ka subsīdijas ir paredzētas SAPARD projektu līdzfinansējumam un nozarēm, kas nesaņems īpašu atbalstu no ES. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze gan uzsvēra, ka ir iespējams izmaksāt zemniekiem gan nacionālās subsīdijas, gan ES tiešos maksājumus, un tas arī ir jādara. Viņaprāt, veikt visus maksājumus nebūs iespējams bez valsts aizņemšanās. "Kāpēc jāžņaudzas, ja Francijai un Vācijai budžeta deficīts ir 4%?" retoriski jautāja M. Roze. Nākamā gada budžetā lauksaimniecības subsīdijām ir paredzēti 27,5 miljoni latu, kas gan nav likumā noteiktie 3% no pamatbudžeta. Lai izpildītu šo likuma normu, zemniekiem nākamgad subsīdijām būtu jāizmaksā vairāk nekā 30 miljoni latu. Tiešajos maksājumos zemnieki nākamgad varēs saņemt 43,8 miljonus latu. No tiem 16,1 miljons latu būs Latvijas līdzfinansējums un 27,7 miljoni latu - ES finansējums. Tomēr Latvijai visa tiešo maksājumu summa sākumā ir jāizmaksā pašai kā priekšfinansējums, un pēc tam tā varēs saņemt atpakaļ ES daļu. Savukārt ZZS pārstāvji norādīja, ka ES līdzekļi gaidāmi tikai nākamā gada beigās, bet līdz šim nacionālās subsīdijas maksātas gan pavasarī, gan vasarā, palīdzot zemniekiem, piemēram, sējas darbos vai ražas novākšanā. Tieši šobrīd ZM speciālisti izstrādā subsīdiju nolikumu, cenšoties taisnīgi sadalīt plānotos 27,5 miljonus latu. Lauksaimniecības nozarei ir vajadzīga krietni lielāka naudas summa, lai šī nozare kļūtu konkurētspējīga ES tirgū. Tāpēc sadalīt 27,5 miljonus latu tā, lai tie nestu maksimālu atdevi un lai atbalstu saņemtu visas nozares, ir samērā sarežģīti. Subsīdiju nolikuma projekts tiek vēl precizēts, tā ka tas nav galīgais variants. Augšņu kaļķošanai un monitoringam nākamgad bija plānoti 434 000 latu, lopkopības attīstībai - 4 487 000 latu, augkopības attīstībai - 1 096 000 latu, izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai - 940 000 latu. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansēšanai paredzēti 200 000 latu, lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijai - 1 400 000 latu, lauksaimniecības nevalstisko organizāciju - 376 000 latu, bioloģiskās lauksaimniecības attīstības atbalstam - 300 000 latu, bet tirgus veicināšanai - 640 000 latu. Lai stabilizētu lauk- saimniecības nozares, 500 000 latu plānoti pārstrādes uzņēmumiem cukura cenas daļējai segšanai. Šie atbalsta maksājumi paredzēti līdz nākamā gada 1. maijam. 590 000 latu iecerēts atvēlēt kritušo dzīvnieku un atliekvielu utilizācijai. Pagaidu atbalsta maksājumiem paredzēts atvēlēt 3 786 232 latus, to skaitā atbalsts pienākas pien- saimniecībai, cūkkopībai, aitkopībai, kazkopībai, sēklkopībai un linkopībai. 8 887 578 lati plānoti SAPARD programmas līdzfinansējumam, 2 200 000 lati - pārejošiem maksājumiem par 2003. gadu, bet 1 670 912 lati - daļējai ES fondu līdzfinansēšanai. Partijas sāk nosaukt kandidātus Eiroparlamentam Diena 12/06/03 TB/LNNK kongresā sestdien kā dažus kandidātus Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām nosaucot deputātus Guntaru Krastu un Inesi Vaideri, satiksmes ministru Robertu Zīli, Rīgas domnieku Jāni Birku, bijušo vēstnieku ANO Jāni Priedkalnu un jaunatnes nodaļas pārstāvi Anci Gulbi, gatavošanās 12.jūnija notikumam ieiet nākamajā fāzē - no pi- enācīgu pretendentu meklēšanas partiju iekšienē uz sabiedrības iepazīstināšanu ar viņiem. "Man personīgi šķiet, ka vislielākās cerības ir Krastam, jo viņš ir viens no atpazīstamākajiem un ar labu reitingu. Arī Zīle ir nopietns kandidāts. Vaidere arī," saka TB/LNNK vadītājs Jānis Straume. EP kā novērotājs partiju pārstāv Juris Dobelis, taču viņš nekandidēs, jo gribot aktīvi darboties iekšpolitikā. Partija cerot uz vienu no deviņām Latvijai atvēlētajām vietām. Partijas var piedāvāt līdz 18 kandidātiem. Otrā partija, par kuras kandidatūrām ir kāda skaidrība, ir no lielās politiskās skatuves pazudušais Latvijas ceļš (LC). Kandidēt piekritusi bijusī kultūras ministre Kārina Pē- tersone, vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs, ekspremjers Andris Bērziņš, eksdeputāts Romualds Ražuks. Piedāvāts kandidēt arī Daugavpils domes priekšsēdētājai Ritai Strodei, Naturalizācijas pārvaldes priekšniecei Eiženijai Aldermanei un bijušajam premjeram Ivaram Godmanim. Balotēties atteikušies vairāki vēstnieki - Indulis Bērziņš Dānijā, Einars Semanis Ķīnā, bijušais vēstnieks ES Andris Piebalgs, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts. JL kandidātus grasās apstiprināt kongresā janvāra beigās, un pagaidām par kandidēšanu runājuši tikai deputāti Aldis Kušķis un Liene Liepiņa. LPP domājot tos nosaukt janvārī. Neoficiāli minēts, ka kandidēs deputāti Oskars Kastēns un Paulis Kļaviņš. Zaļie un zemnieki startēs vienā sarakstā, ko apstiprināšot februārī, vēlmi kandidēt izteikuši Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāji Viesturs Sile- nieks un Valdis Felsbergs, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Stobova, deputāti Andris Kāposts un Andris Bērziņš, arī Indulis Emsis. Partija cer iegūt vienu divas vietas. Tikmēr krievu portāls regnum.ru piektdien izplatīja baumas, ka kandidēt gatavojoties arī TSP līderis Jānis Jurkāns, kam Maskavā veidojot atbalsta grupu no pilsētas valdības ārlietu departamenta pārstāvja, prezidenta admi- nistrācijas padomnieka, prezidenta tautiešu departamenta vadītāja. J.Jurkāns, kura partija cer uz divām vietām, Dienai vēlreiz apliecināja, ka nekandidēs, un pauda apņēmību noskaidrot iespējas sūdzēt mediju tiesā. "Man tie murgi ir apnikuši," viņš teica. No TP kandidēšot Edmunds Krastiņš, Rihards Pīks, Aleksandrs Kiršteins, bet negrasās piedalīties Kristiāna Lībane. Taču arī TP kandidātus oficiāli nav nosaukusi. Nav skaidrs, cik nopietni konsolidēties spēs sociāldemokrāti un šīs nišas sīkpartijas. Vienošanās par Eiropas Savienības sadarbību aizsardzībā atstāta valstu vadītājiem Diena 12/09/03 Eiropas Savienības konstitūcijas sarunu attīstība liecina, ka jebkura aizsardzības sadarbība ES ietvaros būs atvērta visām dalībvalstīm, taču tikai nedēļas beigās ES līderu sanāksmes laikā gaidāma atbilde uz svarīgo jautājumu, cik valstu balsis vajadzēs būtisku lēmumu pieņemšanā. Ārlietu ministre Sandra Kalniete pirmdienas sa- runās uzsvērusi, ka tik svarīgā jomā kā aizsardzība strukturēto sadarbību un pēc tam arī jaunas operācijas var sākt tikai tad, ja ir visu ES valstu vienprātīgs lēmums. Paredzams, ka vienai no strīdīgākajām - aizsardzības sadaļai galīgo punktu, tāpat kā visai konstitūcijai, pieliks valstu vadītāji nedēļas beigās gaidāmajā Briseles sammitā. "Vai nu laba konstitūcija, vai nekāda," pirmdien uzsvēra Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni, norādot, ka nepieļaus atsevišķu jautājumu izlemšanas atlikšanu uz vairākiem gadiem. No tikšanās Neapolē formulētās nostājas - visiem atvērta strukturētā sadarbība un NATO kā galvenais drošības garants - atkāpes, visticamāk, vairs nebūs, jo to par būtisku vienošanos atzinušas teju visas valstis. Taču neat- bildēti palikuši vairāki būtiski jautājumi, kuru izlemšana noteiktu iespējamās militārās struktūras spēku. Lielākā daļa valstu uzskatot, ka nepieciešama vismaz trešdaļa valstu, lai strukturētā sadarbība aizsardzībā varētu tikt iedibināta, bet Latvija uzsvērusi, ka sadarbība sākama tikai tad, ja tajā iesaistās puse dalībvalstu. Lai mazinātu iespējamo konkurenci ar NATO, virkne valstu, arī Latvija prasa, lai lēmums par šādas struktūras izveidi, kā arī par katras operācijas sākšanu tiek pieņemts pēc vienprātības principa. Paredzams, ka par labu NATO pozīcijām tiks mīkstināts arī pašlaik projektā atrodamais noteikums - ja ES dalībvalsts ir militāras agresijas upuris savā teritorijā, citām valstīm jāsniedz arī militāra palīdzība. Šai sadarbībai jānotiek atbilstoši saistībām NATO ietvaros. Pret to visstingrāk iebilst Somija, Īrija, Austrija un Zviedrija. Četrinieka ieteiktais un Latvijas atbalstītais kompromiss ir atruna, ka cietusī valsts šādu palīdzību var prasīt. Gribīgo koalīcija ASV valsts sekretārs pateicas Latvijai par ieguldījumu Irākas atjaunošanā BNS 12/03/03 ASV valsts sekretārs Kolins Pauels (Colin L. Powel) pateicās Latvijai par tās militāro un civilo ieguldījumu Irākas atjaunošanā. Ārlietu ministrijas preses centrā informēja, ka ārlietu ministre Sandra Kalniete otrdien saņēma Pauela vēstuli, kurā Latvijai pateicas par tās ieguldījumu Irākas atjaunošanā gan militārajā, gan civilajā jomā. Augstu novērtēts Latvijas piedāvājums palīdzēt banku sektora, ci- vilās administrācijas attīstībā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Pauels vēstulē raksturo pašreizējo periodu Irākas atjaunošanā kā īpaši būtisku un izsaka cerību, ka "Latvija turpinās būt kopā ar ASV, palīdzot Irākas tautai". Irākā apcietinātais Latvijas students nolēmis vērsties tiesā pret ASV LETA 12/03/03 Latvijas students Māris Bergholds, kurš atradās apcietinājumā Irākā, nolēmis vērsties tiesā pret ASV par cilvēktiesību pārkāpumiem. Bergholds sarunā atzina, ka patlaban viņš vēl meklē juridiskos ceļus un advokātus, lai izlemtu, kura institūcija būtu iesūdzama tiesā. Students pieļauj, ka tiesā varētu iesūdzēt ASV valdību vai armiju - tas būšot atkarīgs no tā, kura no šīm institūcijām ir atbildīga par ASV kareivju atlasi, kas atrodas misijā Irākā. Students ir neapmierināts ar amerikāņu attieksmi pret viņu, atrodoties apcietinājumā Irākā. Jau ziņots, ka šā gada novembrī sabiedrība uzzināja, ka Irākā apcietinājumā nokļuvis students no Latvijas. Šim jautājumam aktīvi pievēršoties Latvijas diplomātiem un militārpersonām, dažu nedēļu laikā Bergholds tika atbrīvots. Novembra beigās pēc ierašanās Rīgā students žurnālistiem paskaidroja, ka Irākā esot apcietināts kā "iespējamais ārvalstu kaujinieks" (possible foreign fighter). Puisis Irākā ieradies no Turcijas. Viņš vēlējies apmeklēt Kurdistānu, kā arī uzzināt, vai iespējams šķērsot Irāku, lai nonāktu Jordānijā. Kad Bergholds vērsies pēc palīdzības pie kurdu policistiem, viņš ticis aplaupīts un "pārdots" par 100 ASV dolāriem (aptuveni 55 latiem) koalīcijas spēkiem. Bergholds tagad arī ir neapmierināts ar Latvijas Ārlietu ministrijas attieksmi pret viņu, kura ultimāta formā pieprasot "ļoti īsā laikā un lielā apmērā" atmaksāt rēķinus, kurus valsts iztērējusi, lai puisis atgrieztos dzimtenē. Ministrija no studenta pieprasa vairāk nekā 800 latu, no kuriem 500 latu ir aviobiļešu cena, ko Bergholds neapstrīd. Viņš par izšķērdību uzskata ministrijas iztērētos 300 latus viesnīcu apmaksai. Pēc studenta domām, viņš varējis nakšņot arī pieticīgāk. Līgums ar ministriju par rēķinu apmaksu gan vēl nav noslēgts un vēl notiek sarunas. Par deputātu savāktajiem ziedojumiem Irākas bērniem iegādātas rakstāmlietas LETA 12/03/03 Par Saeimas Ārlietu komisijas deputātu savāktajiem ziedojumiem, aptuveni 500 latiem, Irākas bērniem iegādātas rakstāmlietas, šodien Saeimas komisiju informējis aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Kā atgādināja komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere, komisijas deputāti pēc savas iniciatīvas savāca naudu, lai palīdzētu skolas bērniem iegādāties rakstāmlietas. Komisija saziedoto naudu nodevusi aizsardzības ministram, kurš to aizgādājis uz Irāku un nodevis Latvijas vienības komandieriem, un tuvākajā laikā pienākšot pārskats, kā saziedotie līdzekļi tikuši izlietoti. Kristovskis informējis, ka latviešu karavīri bijuši priecīgi par komisijas deputāta un ārsta Leopolda Ozoliņa sūtītajiem medikamentiem. Aizsardzības ministrs šodien komisiju par Latvijas karavīru dzīves apstākļiem un noskaņojumu Irākā informēja slēgtā sēdē. Komisija konstatējusi, ka karavīru apgādes jautājumi lielākoties esot atrisināti, un paši karavīri esot pauduši viedokli, ka vēlas, lai viņu pilnvaras Irākā tiktu pagarinātas. Saeima lemj, vai pagarināt karavīru uzturēšanās termiņu Irākā NRA 12/04/03 Šodien Saeima lems, vai pagarināt Latvijas karavīru uzturēšanās termiņu Irākā, miera misijā. Ministru kabinets 25. novembrī jau akceptēja lēmumprojektu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību dalību miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Or- ganizācijas (ANO) daudznacionālo spēku sastāvā, pagarinot misijā paredzēto laiku līdz 2004. gada 16. oktobrim. "Misija vēl nav pabeigta," ārlietu ministres Sandras Kalnietes argumentāciju par termiņa pagarinājuma nepieciešamību Neatkarīgajai pauda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Rets Plēsums. Ministre uzskata, ka vara pašu irākiešu rokās jānodod, cik vien ātri iespējams, bet, līdz tas notiek, ir jānodrošina tāda sistēma, lai Irākas demokrātiskās institūcijas varētu nostiprināties tik tālu, ka tās ir pašas saviem spēkiem spējīgas īstenot demokrātiskos procesus. S. Kalniete arī uzskata, ka misijas turpināšana ir "mūsu morālais pienākums". Jāpiebilst, ka ārlietu ministre 2. decembrī saņēma vēstuli no ASV valsts sekretāra Kolina Pauela, kurā viņš izsaka pateicību Latvijai par ieguldījumu Irākas atjaunošanā gan militārajā, gan civilajā jomā. K. Pauels izsaka cerību, ka Latvija turpinās būt kopā ar ASV, palīdzot Irākas tautai. "Neskatoties uz sarežģīto situāciju Afganistānā un Irākā, lai arī kādi būtu cēloņi viedokļiem par un pret Latvijas karavīru dalību miera misijās, visas valstis tomēr ir partneres cīņā pret terorismu," aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska viedokli pauda Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis. "Atkāpes pašlaik šajā jautājumā nav iespējamas," uzskata ministrs, jo "iziet no operācijas, nesasniedzot uzstādīto mērķi, nozīmē terorisma pieaugumu un pašapziņas celšanos tiem, kas to tīko". Šā gada 20. martā Saeima pieņēma lēmumu par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas izpildei, nolemjot atļaut Latvijas NBS vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un starptautiskajās humā- najās operācijās, nosakot NBS dalības periodu līdz 2003. gada 31. decembrim. Latvijas kontingenta rotācijas periods ir seši mēneši. Pašlaik Irākā ir 113 Latvijas karavīri. Saeima pagarina termiņu karavīru misijai Irākā NRA 12/05/03 Saeima 4. decembrī līdz 2004. gada 16. oktobrim pagarināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību piedalīšanos miera nodrošināšanas operācijās Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) daudznacionālo spēku sastāvā. Par Latvijas karavīru misijas Irākā termiņa pagarināšanu nobalsoja 58 deputāti, pret bija 21, bet at- turējās viens deputāts. Saeima šā gada 20. martā pieņēma lēmumu par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas izpildei, ļaujot Latvijas NBS vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās Irākā starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā. Tad Latvijas misijas periods tika noteikts līdz 2003. gada 31. decembrim. ANO, ņemot vērā pašreizējo situāciju Irākā, secinājusi, ka daudznacionālie spēki, kas veicinātu drošības un stabilizācijas nodrošināšanu, ir vajadzīgi. Tāpēc ANO 2003. gada 16. oktobra rezolūcijā noteikts, ka daudznacionālajiem spēkiem jāpiedalās Irākas pagaidu valdības institūciju drošības nodrošināšanā tik ilgi, kamēr nav īstenoti visi politiskie procesi, kas nodrošinātu veiksmīgu drošības un stabilizācijas īstenošanu Irākā. Latvijas kontingenta rotācijas periods ir seši mēneši. Pašlaik Irākā uzturas 113 Latvijas karavīri, Neatkarīgajai apstiprināja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis. Jauna vienība sākusi apmācības pirms misijas Irākā LETA 12/07/03 105 Latvijas karavīru vienība uzsākusi mācības pirms došanās misijā uz Irāku. Plānots, ka karavīri uz Irāku dosies nākamā gada janvāra beigās, informēja Nacionālo bruņoto spēku preses virsnieks Uldis Davidovs. 105 karavīru vienībā ietilpst kājnieku rota, divi militārie policisti, trīs štāba virsnieki, viens izlūkošanas virsnieks un instruktors sakarnieks. Pirmā 105 karavīru vienība uz misiju Irākā no Latvijas devās šā gada augustā. Viens karavīrs no šīs vienības bija guvis traumas un jau atgriezies Latvijā. Viņa vietā uz misiju neviens jauns karavīrs no Latvijas netiks sūtīts. Kā ziņots, 4.decembrī Saeima līdz 2004.gada 16.oktobrim pagarināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību miera nodrošināšanas operācijās Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) daudznacionālajos spēkos. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) uzsvēra, ka, piedaloties operācijās Irākā, Latvija pasaulē ir ieguvusi partnera reputāciju. "Tēvzemieši" spriež par Bergholda izdošanu ASV BNS 12/07/03 "Tēvzemiešu" kongress sestdien neatbalstīja sava apvienības biedra piedāvāto rezolūciju parIrākā vairākus mēnešus apcietinājumā pavadījušā studenta Māra Berholda izdošanu ASV saistībā ar viņa izteikumiem par raķešu sūtīšanu uz Balto namu. Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedrs Jāzeps Bernāns kongresā ierosināja, ka Latvijai būtu jāizdod Berholdu ASV, "neprasot par to pat 100 dolārus", pēc viņa izteikumiem "ielaist divas raķetes Baltajā namā". Par viņa priekšlikumu nobalsoja 58 kongresa delegāti, pret šādu ideju bija 60 kongresa pārstāvju, savukārt lielākā daļa kongresa pārstāvju, tai skaitā partijas vadītājs Jānis Straume un Saeimas deputāti balsojumā atturējās. Tāpat viens no kongresa delegātiem vēlējās, lai tiktu pieņemta rezolūcija, kas nosodītu Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijās Irākā, norādot, ka "mēs jau tādi paši okupanti tur esam, kā dažs labs bija šeit". Taču aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis norādīja, ka priekšlikuma iesniedzējs nepareizi sapratis Latvijas karavīru sūtību Irākā, atgādinot, ka arī ANO aicinājusi starptautisko sabiedrību sūtīt speciālistus situācijas normalizēšanai Irākā. Par šo rezolūciju kongress nemaz nebalsoja. Jau ziņots, ka pēc atgriešanās no Irākas Latvijā Bergholds žurnālistiem pauda pārliecību, kā amerikāņi "neievēro likumu un ignorē cilvēktiesības". Viņš arī noradīja, ka gadījumā, ja ASV gribētu cīnīties pret terorismu un ieviest demokrātiju, "pirmo divu raķešu mērķim būtu jābūt Baltajam namam". Bergholds arī pastāstīja, ka Irākā viņš apzagts un tādēļ vērsies pie kurdu policijas, kas viņu pārdevusi ASV armijai par 100 ASV dolāriem. Helikopteru skandāls Pakss ierauj Repši skandālā NRA 12/05/03 Ministru kabineta 23. septembra sēdē tika atbalstīta divu helikopteru iegāde Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kuru Aizsardzības ministrija plānoja iegādāties no Sanktpēterburgas avioremonta rūpnīcas (SPARK), kas pieder (99, 15%) Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa dāsnākajam sponsoram Jurijam Borisovam. Pēc ziņu aģentūras BNS informācijas, šajā sēdē atzinīgu vārdus par šo rūpnīcu teicis Latvijas premjer- ministrs Einārs Repše, kurš neilgi pirms tam Lietuvas prezidenta vizītes laikā Latvijā bija vizinājis R. Paksu ar helikopteru. Patlaban Lietuvas ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par J. Borisova vadītā helikopteru remonta uzņēmuma Avia Baltika (SPARK pieder 96,6% Avia Baltika akciju) darbībām. J. Borisovs, kurš R. Paksa vēlēšanu kampaņai bija piešķīris 1,2 miljonus litu, tiek turēts aizdomās arī par draudu izteikšanu prezidentam - viņš esot solījis padarīt R. Paksu par "politisko līķi" un draudējis prezidentam, izmantojot starpniekus, iegūt amatu prezidenta kancelejā. 23. septembra MK sēdē, kur lemts par divu helikopteru iegādi Sanktpēterburgas avioremonta rūpnīcā, premjers pavēstījis, ka pie kompetentiem speciālistiem noskaidrojis - "tur ir ļoti labas mašīnas par saprātīgu cenu". Turklāt premjers lūdzis aizsardzības ministru pirms sarunu procedūras noslēgšanas informēt viņu par rezultātiem, liecina ziņu aģentūras BNS arhīvā atrodamā ziņa. Jāatgādina, ka maijā izsludinātais helikopteru iepirkšanas konkurss beidzās bez rezultāta, tāpēc tika nolemts, ka atkārtota konkursa izsludināšana nebūtu lietderīga, jo tā prasīs daudz laika un cilvēkresursu, un ir liela varbūtība, ka konkurss var atkal beigties bez re- zultāta. AM tādējādi nebūtu spējīga apgūt šim iepirkumam paredzētos finanšu līdzekļus 2003. gadā, savukārt NBS turpmāk nespētu nodrošināt nepārtrauktu dežūras režīmu meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai, jo vienam no esošajiem helikopteriem atlikušais lidojumu resurss ir 100 lidojumu stundas un 2004. gadā jāveic kapitālais remonts, ziņoja BNS. 2003. gadā atbilstoši AM iepirkuma plānam NBS meklēšanas un glābšanas operāciju nodrošināšanai bija plānots iegādāties vienu helikopteru par 1,19 miljoniem latu. Veicot grozījumus 2003. gada budžetā, radās iespēja šogad iegādāties arī otru helikopteru Mi-8 MTV-1 par 1,609 miljoniem latu. Tāpēc AM lūdza valdību ļaut tai rīkot sarunas ar iepriekšējā konkursā piedāvājumus iesniegušajiem pretendentiem par abu helikopteru iegādi. Aizsardzības ministrijas komisija 14. oktobrī par atbilstīgāko helikoptera piegādei atzinusi firmu Ulan-Ude, taču jau 23. oktobrī sarunu procedūra par helikopteru iegādi pēkšņi pārtraukta, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informā- cija. Nezināmu iemeslu dēļ spēkā nepalika komisijas 14. oktobra lēmums, saskaņā ar kuru akciju sabiedrībai Ulan-Ude piešķirtas tiesības divu helikopteru Mi-8 MTV-1 piegādei par vairāk nekā diviem miljoniem latu, lai gan juridiskajam de- partamentam jau bija uzdots gatavot līguma projektu. Šīs rūpnīcas helikopteri tika atzīti kā tehniskām prasībām at- bilstoši, tas bijis arī lētākais piedāvājums; helikopters bijis jaunāks, salīdzinot ar J. Borisovam piederošās SPARK un Loyd"s Aviation Group Corporation piedāvājumiem. Paliek atklāts jautājums, vai sarunas ar firmu, kas atzīta par labāko, tika pārtrauktas tāpēc, ka mūsu valsts premjers lobējis Lietuvas prezidenta Paksa sponsoru Juriju Borisovu. Premjera padomnieks Dans Titavs sarunā ar Neatkarīgo šādu iespēju noliedza. "Helikopteru iegāde tika un tiek vērtēta pēc cenām un pēc mašīnu kvalitātes. Tur nav nekāda sakara ne ar vizītēm, ne ar transporta līdzekļiem, kas tiek izmantoti vizītēs," sacīja D. Titavs. Viņaprāt, tas esot tikai normāli, ka premjers lūdzis aizsardzības ministru pirms sarunu procedūras noslēgšanas informēt viņu par sarunas rezultātiem. Savukārt par iemesliem, kāpēc pēkšņi pārtraukta sarunu procedūra ar a/s Ulan-Ude, kas atzīta par labāko potenciālo piegādātāju, esot jājautā Aizsardzības ministrijai. "Paksa problēmas un helikopteru iegādes ir divas dažādas lietas. Helikopteru iegādes jautājumā to visu vērtēja un lēma valdība, viss notika atklāti un acīmredzami - ar publisku apspriedi, kur nekāda lobēšana nav iespējama," sacīja D. Titavs. AM Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis Neatkarīgajai pastāstīja, ka sarunu procedūra par helikopteru iegādi bijusi pārtraukta, bet tagad esot atjaunota, un komisija gatavojot lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem. "Pārtraukumi bija organizatorisku apsvērumu dēļ. Tā kā šobrīd sarunas nav pabeigtas, mēs nevaram komentēt, ar ko šīs sarunas notiek, nedz to, kāpēc šīs sarunas tika pārtrauktas," sacīja A. Rikveilis. Viņš apgalvoja, ka MK 23. septembra sēdē lemts nevis par helikopteru iegādi, bet gan par sarunu procedūras uzsākšanu. "Valdība atbalstīja to, ka Aizsardzības ministrija sāk sa- runas par helikoptera iegādi. Ministrs nevar komentēt, kāpēc premjers tolaik izteica piezīmes attiecībā uz Sanktpēterburgas aviorūpnīcu, taču viņš neuzskata to par spiediena izdarīšanu, jo vairāk tāpēc, ka sarunu procedūra tiek veikta ar Aizsardzības ministrijas komisijas starpniecību, kas ir neatkarīga - tās galvgalī nestāv nedz ministrs, nedz kāda cita politiska amatpersona," paskaidroja A. Rikveilis. Lēmumu par helikoptera iegādi paredzēts pieņemt vēl šogad. Ar neskaidriem atlūguma iemesliem šajā laikā no amata atkāpās arī NBS Gaisa spēku komandieris Vitālijs Viesiņš. Kā viens no V. Viesiņa aiziešanas iemesliem tika minēts saspringtais darbs, proti, lidojumu plānošana un VIP personu vadāšana. Piemēram, Ministru prezidents Einars Repše vairākas reizes izmantojis iespēju vadīt Gaisa spēku helikopterus un personiski vizinājis ārvalstu kolēģus. Lietuvas prese, komentējot Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa vizīti Latvijā, rakstīja, ka E. Repše, pilotēdams helikopteru, nobiedējis ne vienu vien cilvēku Latvijas un Lietuvas delegācijā. A. Rikveilis Neatkarīgajai pastāstīja, ka V. Viesiņa atbrīvošana no amata netiekot saistīta ar VIP lidojumiem, bet tas noticis, nemot vērā veiktās pārbaudes. Lietuvas Seima īpašā izmeklēšanas komisija norāda uz prezidenta saistību ar R. Paksa vēlēšanu kampaņas devīgāko sponsoru, uzņēmēju J. Borisovu. Komisija atzinusi arī J. Borisova ietekmi uz prezidentu, norādot, ka to apliecina steidzamā Lietuvas pilsonības piešķiršana biznesmenim šā gada pavasarī. Komisija konstatēja, ka prezidents bijis J. Borisova un Krievijas sabiedrisko attiecību firmas Almax ietekmē. Tagad J. Borisovam draud vēl viena apsūdzība - par nelikumīgu saimniecisko darbību. 2. decembrī Lietuvas ģenerālprokuratūra sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par helikopteru remonta uzņēmuma Avia Baltika darbību un par helikopteru rezerves daļu eksportu. Aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis - paraksts par neizbraukšanu. Lietuvas un Krievijas dubultpilsonim J. Borisovam ģenerālprokuratūrā atņemtas abu valstu pases un veikta kratīšana viņa dzīves vietās. Maijā Avia Baltika darbinieks un Sudānas vēstniecības Maskavā militārais atašejs parakstī- juši līgumu par detaļu piegādi Sudānas Aizsardzības minis- trijas helikopteriem, pārkāpjot Eiropas Savienības embargo par militārās tehnikas un tās komponentu piegādi Sudānai. Šis līgums īstenots slepeni, piegāde galīgajam patērētājam noritējusi caur trim starpniekiem. Lietuvas drošības die- nestiem ir informācija par Avia Baltika darbinieku mēģinājumiem organizēt tirdzniecības attiecības ar Irāku Sadāma Huseina valdīšanas laikā. Repše neatceras Borisova firmas slavēšanu NRA 12/09/03 Ministru prezidents Einars Repše noliedz, ka būtu iejaucies helikopteru iegādes konkursā, taču to, vai viņš valdības sēdē slavējis vienu no pretendentiem, premjers neatceroties. Neatkarīgā jau ziņoja, ka piecas dienas pēc E. Repšes tikšanās ar Lietuvas prezidentu, arī kaislīgu pilotu, E. Repšes vadītajā helikopterā, 23. septembrī valdībai lemjot par nepieciešamību Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām iegādāties divus helikopterus, premjers slavēja R. Paksa dāsnākajam sponsoram Jurijam Borisovam piederošo firmu Sanktpēterburgas avioremontrūpnīca (SPARK). Kā atreferējis BNS, premjers sacījis, ka šajā rūpnīcā "ir ļoti labas mašīnas par saprātīgu cenu", un lūdzis aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski pirms sarunu procedūras noslēgšanas informēt viņu par rezultātiem. E. Repšem SPARK vārds ne ar ko neasociējoties, un, ja viņš arī būtu minējis tās nosaukumu, tad tikai, ja kāds viņam firmu būtu rekomendējis. Taču to, ka kāds to būtu darījis, E. Repše neatminoties, bet to, ka par SPARK viņš nav runājis ar Lietuvas prezidentu, viņš gan varot apgalvot. Premjers žurnālistiem atzina, ka viņam gan esot bijušas bažas "par to, ka tiks palaists garām kāds labs piedāvājums", ziņo BNS. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka viņu interesējot tikai tas, lai Latvijas Gaisa spēkiem būtu lidotspējīga tehnika, kas jānodrošina Aizsardzības ministrijai (AM). Informāciju par firmām, kas piedalās helikopteru iegādes konkursā, premjers esot saņēmis no Gaisa spēku pilota Vaira Elkšņa, kuram parasti uzticēta valsts augstāko amatpersonu, arī E. Repšes un R. Paksa, vizināšana. Ģ. V. Kristovskis premjeram vakar pastāstījis, ka kārtējā sarunu procedūra par helikopteru iegādi esot tuvu noslēgumam. Jau ziņots, ka AM 14. oktobrī par atbilstīgāko helikopteru piegādei atzina firmu Ulan-Ude, 23. oktobrī sarunu procedūra pēkšņi tika pārtraukta, bet 4. decembrī - atjaunota. Iepriekš, maijā, konkurss tika pārtraukts bez rezultāta. SPARK bija piedāvājusi piegādāt helikopterus par 1 198 925 latiem, Ulan-Ude - par 1 190 006 latiem, Kumertauskas aviācijas ražošanas uzņēmums - par 2 971 600 latiem, SIA Baltijas meridiāns - par 1 217 625 latiem, Loida aviācijas grupa - par 1 126 058 latiem. Paksa sponsors neuzvar konkursā par helikopteru iegādi Diena 12/10/03 Aizsardzības ministrija otrdien nolēma divus meklēšanas un glābšanas helikopterus par 2,6 miljoniem latu iegādāties no Ulan-Udes avioremonta rūpnīcas (UUAZ), kuras piedāvājums bijis labāks par pārējiem četriem, arī Lietuvas prezidenta skandalozajam sponsoram Jurijam Borisovam piederošo Sanktpēterburgas avioremonta rūpnīcu (SPARK). Taču tikai pēc sarunu noslēguma gaismā nācis fakts, ka oktobra beigās pēc ziņojuma saņemšanas no Militārās pretizlūkošanas dienesta (MPD) no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināts viens no komisijas locekļiem, AM Iegāžu departamenta referents Leonīds Laurovs. "Es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, ka radās aizdomas par pozitīva lēmuma pieņemšanu viena pretendenta izvēlē. Es varu tikai pateikt, ka informācija liecināja: varētu tikt pārkāpta likuma prasība par vienādu iespēju radīšanu visiem pretendentiem," Dienai teica AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. MPD rīcībā nonākusi operatīvā informācija, kas saistīta ar L.Laurova darbību, taču sīkākas ziņas E.Rinkēvičs slepenības dēļ nesniedza. Sarunās piedalījās piecas firmas: Ulan-Ude, SPARK, Loyds aviācijas grupa, SIA Čopers un SIA Aeropartneris. Ulan-Udes (Krievija) piedāvājums atzīts par izdevīgāko un vienīgo, kas atbilda tehniskajām prasībām. Valdība atļāva AM sākt sarunas par helikopteru iegādi, kad pretendentu pārāk dārgo vai tehniski nesagatavoto piedāvājumu dēļ izgāzās konkurss, bet helikopteru iegādei nauda bija paredzēta šā gada budžetā. Armijai patlaban ir divi pirms pieciem gadiem iegādāti lietoti Mi-8 tipa helikopteri, no kuriem vienam atlikušas 100 lidojumu stundas un nākamgad nepieciešams kapitālais remonts. Ja nebūtu jaunu, AM apgalvo, ka nenodrošinātu nepārtrauktas dežūras glābšanas un meklēšanas operācijām. Šķēles likstas Atrod VID atzinuma projektu par Šķēlem piederošā vekseļa izcelsmes likumību BNS 12/05/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kratīšanā ekspremjeram un uzņēmējam Andrim Šķēlem piederošajā firmā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) atradis dokumentu, kas, iespējams, ir kalpojis par projektu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atzinumam par Šķēles vekseļa 29 miljonu ASV dolāru apjomā (aptuveni 16 miljoni latu) izcelsmes likumību. Tā aģentūrai BNS pavēstīja KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs. Viņš sacīja, ka kratīšanā, kas UVK notika 10.novembrī un bija saistīta ar firmas darbinieka Harija Krongorna aizturēšanu digitālās televīzijas ieviešanas krimināllietā, atrastais dokuments nodots Ģenerālprokuratūrai. Birojs pārbaudīs dokumenta izcelsmi un apstākļus, kā tas nonācis UVK, kā arī noskaidros iesaistītās personas un to atbildību. Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska BNS apliecināja, ka prokuratūra ir saņēmusi KNAB atrasto VID atbildes projektu uz Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta 2001.gada 19.aprīļa uzdevumu veikt pārbaudi par darījumiem ar "Ave Lat grupas" akcijām un to dēļ valstij piekrītošo nodokļu nomaksu. "Radušās pamatotas šaubas, vai Valsts ieņēmumu dienestā prokurora uzdevumā veiktā pārbaude ir notikusi objektīvi," atzina Šubrovska. Līdz ar to Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par darījumiem ar "Ave Lat grupas" akcijām, kas saistīti ar Šķēles vekseli. Prokuratūra pārbaudi veiks kopīgi ar KNAB, kas jau gada sākumā sāka pārbaudi par Šķēles 29 miljonu ASV dolāru (aptuveni 16 miljonu latu) vekseli, kuras ietvaros pārbauda arī bijušās "Ave Lat" izveidošanas likumību. KNAB pārbaude sākta saistībā ar Saeimas deputātes un Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mūrnieces iesniegumu. Mūrniece gada sākumā vērsās KNAB ar lūgumu pārbaudīt, cik likumīgi Šķēle ir ieguvis savā īpašumā 29 miljonus ASV dolāru vērto vekseli un vai par to ir nomaksāti visi nodokļi. KNAB pārstāvis iepriekš nevarēja pateikt, cik ilgā laikā birojs plāno pabeigt pārbaudi, jo tā ir "apjomīga". Šķēle vekseli 1999.gadā ieguva, nododot sev piederošo a/s "Ave Lat grupa" pārvaldīšanā ārzonā reģistrētai kompānijai "Bolster Management Ltd" un pretī par to saņemot vekseli. VID 2001.gadā, izpildot prokuratūras uzdevumu, pārbaudīja Šķēles ienākumu likumību, un atzina, ka viņš ienākumus deklarējis pienācīgi un nomaksājis visus nodokļus. VID bijušais ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, kura laikā VID veica pārbaudi par Šķēles ienākumiem un nodokļu nomaksu, aģentūrai BNS sacīja, ka nezina, par kādu dokumentu KNAB runā, un viņš negrasās "zīlēt un minēt", kas tas ir. Sončiks pauda pārliecību, ka VID 2001.gadā pieņemtais lēmums bija likumīgs un pamatots. "Cik atceros, es toreiz pats rūpīgi izlasīju lēmumu pirms parakstīšanas, jo apzinājos, ka par to būs pastiprināta interese.. Man tas likās labi sagatavots.. pamatots un likumīgs," teica Sončiks. Viņš bija pārliecināts, ka minēto VID lēmumu sagatavoja VID amatpersonas, nevis cilvēki "no malas". "Lai [prokuratūra un KNAB] pārbauda, bet es par savas un VID rīcības likumību esmu pārliecināts," pavēstīja Sončiks. "Ave Lat grupa" (ALG) sāka veidoties līdz ar SIA "Ave Lat" dibināšanu 1994.gada decembrī. Par akciju sabiedrību "Ave Lat grupa" pārtapa 1997.gada jūlijā. Latvijā līdz šim lielākā pārtikas koncerna ALG veidošanās un pastāvēšanas laikā koncerna sastāvā pabija tādi pārtikas uzņēmumi kā "Laima" (apvienota ar a/s "Uzvara"), "Latvijas balzams" (pievienota a/s "Rīgas vīni"), "Rīgas alus", "Hanzas maiznīcas" (savulaik ietilpa vairāki maizes cepšanas uzņēmumi, kā arī "Rēzeknes dzirnavnieks"), "Rīgas piena kombināts", "Balticovo", "Salacgrīva '95", "Kaija". ALG par pārtikas uzņēmumu lielāko akcionāru kļuva galvenokārt privatizācijā. Jau kopš dibināšanas ALG vārds tika cieši saistīts ar Šķēles vārdu, taču oficiāli Šķēle par ALG īpašnieku kļuva tikai 1999.gada pavasarī, iegādājoties visas ALG akcijas, bet vēlāk to pārdeva, pretī saņemot vekseli. 2000.gada sākumā ALG tika pārdēvēta un kļuva par NTBDC. Sākumā NTBDC vadība gan runāja par jaunu biznesa virzienu attīstību, proti, par informācijas tehnoloģiju uzņēmuma dibināšanu, tomēr šāds uzņēmums netika izveidots, bet sākās koncerna reorganizācija un pakāpeniska uzņēmumu izpārdošana. Līdz ar to paša NTBDC pastāvēšana kļuva nelietderīga. Likvidēt bijušo "Ave Lat grupu" tika nolemts 2000.gada decembrī. KNAB atrod dokumentu, kura esamību Šķēle noliedz NRA 12/06/03 Veicot kratīšanu saistībā ar digitālās televīzijas krimināllietu apcietinātā Harija Krongorna darba vietā - Andrim Šķēlem piederošajā firmā Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) -, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atradis dokumentu elektroniskā formā, kas, iespējams, kalpojis par pamatu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atzinumam par Šķēles vekseļa izcelsmes likumību. Gan A. Šķēle, gan viņa padomnieks Jurģis Liepnieks pauž viedokli, ka šāda VID atzinuma uzmetuma nav. A. Šķēle noliedz, ka viņam piederošajā firmā UVK būtu atrasts VID atzinuma projekts par viņa vekseļa izcelsmes likumību. "Ir kratīšanas protokols, kurā redzam, ka nekas tāds nav izņemts, jo nekā tāda nemaz nav." Advokāts Juris Marins aģentūrai LETA skaidroja, ka kratīšanas protokolā jābūt precīzi uzskaitītiem visiem dokumentiem, ko tiesību sargi kādā uzņēmumā izņēmuši. Pēc viņa teiktā, šādam aprakstam protokolā jābūt par ikvienu izņemto dokumentu. Gadījumā, ja dokuments nav fiksēts kratīšanas protokolā, tam jebkāda veida lietā ir "makulatūras vērtība". "Es rakstu savā datorā, ko es gribu, pat VID lēmumu projektus," atzina advokāts. KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs Neatkarīgo informēja, ka UVK atrastie materiāli nodoti arī Ģenerālprokuratūrai, kas savulaik veica pārbaudi par darbībām ar ALG akcijām. Viņš pieļāva, ka atrastais dokuments liecina, ka VID atzinums par 29 miljonu dolāra vērtā vekseļa likumību sagatavots jau iepriekš, pirms vēl nāca klajā oficiālais VID slēdziens. J. Liepnieks Neatkarīgajai bilst, ka situācija ir smieklīga. "Vai tiešām Šķēles kungs ir tāds idiots, ka savām rokām rakstījis VID atzinumu, pēc tam to kā īpaši vērtīgu piemiņu noglabājot nākamajām paaudzēm?" Viņš norāda, ka līdzīgi paziņojumi tika izplatīti arī par it kā atrastajiem telefona sarunu ierakstiem. "Arī tagad Šķēles kungs ir pārliecināts, ka situācija noskaidrosies," piebilstot - lieku reizi var pārliecināties par to, ka digitalizācijas lieta ir tikai iegansts, patiesais mērķis esot "ar represīviem orgāniem vērsties pret politiskajiem pretiniekiem". Pēc VID atzinuma uzmetuma atrašanas ir radušās šaubas, vai VID prokurora uzdevumā veiktā pārbaude ir notikusi objektīvi. Šobrīd Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude par darījumiem ar ALG akcijām, kas saistīti ar A. Šķēles vekseli. Tā tiks veikta kopīgi ar KNAB. Savukārt J. Liepnieks Neatkarīgajai neslēpj savas aizdomas par KNAB darbu, kuru virza politiski motīvi. "Birojā atrastie dokumenti netika aizvesti ar smago mašīnu, tur bija divas lapas, kuras var izskatīt piecpadsmit minūtēs. Ar ko izskaidrojams fakts, ka KNAB mēnesi pēc kratīšanas atrod arvien jaunus dokumentus?" Neatkarīgā jau vēstīja, ka VID veica pārbaudi par Šķēles 1999. gada valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu atbilstību patiesībai. Tika pētīti uzrādīto izdevumu segšanas avoti un Šķēles deklarēto ienākumu un konstatēto izdevumu iespējamā neatbilstība, kā arī valstij piekritīgo nodokļu nomaksa saistībā ar ALG akciju pārdošanu. Ņemot vērā parādsaistību dzēšanas kārtību, ko apliecina pievienoto dokumentu kopijas, A. Šķēles izdevumi šai laikā nav pārsnieguši ieņēmumus, 2001. gadā secināja VID. Par minēto VID atzinumu KNAB un prokuratūra atsākusi izmeklēšanu. KNAB sola noskaidrot atrastā dokumenta izcelsmi, apstākļus, kādos tas nokļuvis UVK, kā arī iesaistītās personas un to atbildību. J. Liepnieks Neatkarīgajai atzīst, ka šī ir provokācija pēc labākajiem melnā PR paraugiem. "Piektdienas vakarā palaiž baumas, divas dienas cilvēki domās, vai tā tiešām ir. Atkārtoti pārbaudīs Šķēles vekseļa likumību NRA 12/06/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) paziņojums, ka kratīšanā ekspremjeram Andrim Šķēlem piederošajā firmā Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) atrasts dokuments, kas, iespējams, bijusi sagatave Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atzinumam par A.Šķēlem piederošā 29 miljonus ASV dolāru vērtā vekseļa izcelsmes likumību, mudinājis Ģenerālprokuratūru kopā ar KNAB sākt atkārtotu pārbaudi par bijušā premjera darījumiem ar a/s Ave Lat grupa akcijām, kā rezultātā viņš šo vērtīgo vekseli ieguva. Prokuratūra uzskata, ka šāda dokumenta atrašana rada aizdomas, vai VID savu pārbaudi veicis objektīvi. Līdz šim veiktās pārbaudes apliecināja, ka vekseli toreizējais premjers A.Šķēle saņēmis likumīgi, un pārkāpumi netika konstatēti. Gan A.Šķēle, gan toreizējais VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, kas parakstīja VID atzinumu, noliedz, ka būtu iespējams šāds "melnraksts". A.Sončiks uzsver, ka, zinot sabiedrības pievērsto uzmanību, pats uzraudzījis šo lietu, un kategoriski noliedz, ka "kāds kaut ko VID būtu priekšā uzrakstījis". A.Šķēles pārstāvis Jurģis Liepnieks Dienai uzsvēra, ka šie paziņojumi vērtējami kā rupja provokācija, kuras mērķis ir vērsties pret A.Šķēli un atsākt izmeklēšanu jau sen pārbaudītā lietā. "Izņemto lietu protokolā nav uzrādīts, ka šāds dokuments tur bijis. Trīs nedēļas pēc kratīšanas KNAB atrod arvien jaunus dokumentus. Kā tas var būt? Ja vien viņi paši tos nerada," uzskata J.Liepnieks. Viņš arī norādīja, ka vēl nesen bijušas baumas par it kā A.Šķēles birojā atrastām, noklausītām augstu amatpersonu telefonsarunām. Vēlāk šī in- formācija izrādījusies nepatiesa. Līdzīgi notiks arī tagad, uzskata J.Liepnieks. Dokuments atrasts laikā, kad pirms trim nedēļām veikta kratīšana UVK, jo tur strādāja digitālās TV lietā aizturētais Harijs Krongorns, apliecina KNAB. Biroja pārstāve Diāna Kurpniece Dienai pastāstīja, ka atrastais dokuments ir elektroniskā formā un teksts tajā esot identisks ar to, ko vēlāk VID kā atzinumu par veikto pārbaudi iesniedza Ģenerālprokuratūrā. KNAB konstatējis, ka A.Šķēles birojā atrastā dokumenta elektroniskā versija tapusi agrāk par VID oficiālo slēdzienu. Ģenerālprokuratūra uzdeva VID veikt pārbaudi par darījumiem ar kādreizējā pār- tikas koncerna Ave Lat grupa (ALG) akcijām un to rezultātā valstij samaksātajiem nodokļiem 2001.gada pavasarī. Tā bija tikai viena no vairākām tolaik notikušajām vekseļa pārbaudēm. Vērtējumu no VID prasījusi arī Saeima, atceras A.Sončiks. Turklāt VID pārbaudīja A.Šķēles iesniegto amatpersonas deklarāciju, jo to prasa arī likums. Tolaik VID nekādus pārkāpumus šajos darījumos nekonstatēja. VID komunikācijas nodaļas pagaidu priekšniece Agnese Grīnberga Dienai piektdien uzsvēra, ka VID ierēdņi paši veic pārbaudes un konsultantus no malas nepiesaista. "Šīs lietas pārbaude ir dokumentēta, un tā tiks pārbaudīta," uzsvēra A.Grīnberga. Tā kā par KNAB atradumiem VID uzzinājis tikai piektdienas vakarā, pagaidām sīkāku informāciju dienestā vēl nevarēja sniegt. A.Šķēle (TP) 29 miljonus ASV dolāru (ap 16 miljoniem latu) vērto vekseli saņēma 1999.gadā, pēc tam kad nodeva sev piederošās ALG akcijas pārvaldīšanā ārzonā reģistrētai kompānijai Bolster Management Ltd. Drīz vien pēc tam kādreizējo pārtikas koncernu, kurā ietilpa teju vai visi lielākie pārtikas nozares uzņēmumi, pārdēvēja un uzņēmumus pārdeva. ALG likvidācija tika uzsākta 2000.gada nogalē, un likvidators bija H.Krongorns. KNAB vēl gada sākumā pēc Saeimas deputātes un Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mūrnieces (JL) iesnieguma saņemšanas sāka pārbaudīt A.Šķēles vekseļa likumību. Šķēle noliedz VID dokumenta melnraksta atrašanu LETA 12/06/03 Bijušais premjers, uzņēmējs Andris Šķēle (TP) noliedz, ka viņam piederošajā firmā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) būtu atrasts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atzinuma projekts par viņa vekseļa izcelsmes likumību. "Ir kratīšanas protokols, kurā redzam, ka nekas tāds nav izņemts, jo nekā tāda nemaz nav," sacīja Šķēle. UVK birojā esot bijis tikai oficiāls VID atzinums par to, ka ir pabeigta Šķēles ikgadējās valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas pārbaude, un oficiāls VID atzinums par viņa vekseļa izcelsmes likumību. "Muļķības, pirmā dzirdēšana," Šķēle komentēja KNAB paziņojumu par to, ka atrasts VID atzinuma uzmetums. "Vai tad KNAB ir jaunatklājumu biedrība," retoriski vaicāja uzņēmējs, kurš uzskata, ka "dažādas versijas producē" KNAB kopā ar partiju "Jaunais laiks". Šķēle pauda izbrīnu, kādēļ KANB nekomentē "to, ko vajag komentēt," bet izplata paziņojumus "par to, kā nav bijis". Kā ziņots, KNAB paziņojis, ka, veicot kratīšanu digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros apcietinātā Harija Krongorna darba vietā - Šķēlem piederošajā firmā UVK, ir atrasts dokumentu, kas, iespējams, kalpojis par pamatu VID atzinumam par Šķēles vekseļa izcelsmes likumību. KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs sacīja, ka birojs noskaidros šī dokumenta izcelsmi, proti, to, vai atzinuma melnraksts "noplūdis" no VID, vai arī to ir sagatavojusi kāda cita persona. Prokuratūru atkal interesē Šķēles nomaksātie nodokļi Diena 12/09/03 Ģenerālprokuratūra atkārtoti uzdos Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārbaudīt, vai ekspremjers un uzņēmējs Andris Šķēle, 1999.gadā saņemot 29 miljonus ASV dolāru vērto vekseli par kādreizējā pārtikas koncerna Ave Lat grupa akcijām, ir valstij nomaksājis visus nodokļus. Paužot izbrīnu par diplomētu juristu un nodokļu speciālistu nespēju ieskatīties likumos, A.Šķēle Dienai uzsvēra - tā kā tika veikts darījums ar vērtspapīriem, Latvijas likumdošana paredz, ka par saņemtajiem ieņēmumiem nav jāmaksā 25% iedzīvotāju ienākuma nodoklis. "Tas ir pārbaudīts un konstatēts ne vienu reizi vien," uzsvēra A.Šķēle. Arī VID savos līdzšinējos atzinumos ir minējis, ka darījums ar vekseli bijis likumīgs un bažām par ekspremjera izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nav pamata. Pārbaude par nodokļu nomaksu būs svarīgākais, bet ne vienīgais jautājums, kas atkārtoti tiks pārbaudīts, Dienai atzina Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska, pārējos jautājumus neprecizējot. Kā jau rakstīts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka, veicot kratīšanu A.Šķēlem piederošā uzņēmuma Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās, atrasts kāds dokuments, kas, iespējams, bijusi sagatave VID atzinumam par ekspremjeram piederošā vekseļa likumību un nodokļu nomaksu. VID bija jāsniedz atzinums Ģenerālprokuratūrā pēc tās pieprasījuma 2001.gada aprīlī. Pēc sagataves atrašanas prokuratūrai esot radušās bažas vai VID atzinums ir bijis objektīvs. Vēl agrāk A.Šķēles pār- stāvis Jurģis Liepnieks uzsvēra, ka KNAB paziņojumus var vērtēt vienīgi kā provokāciju, jo šāda dokumenta esamība nav iespējama. Atrastā sagatave bijusi elektroniskā formā, un teksts esot identisks ar to, ko vēlāk VID kā atzinumu par veikto pārbaudi iesniedza Ģenerālprokuratūrā, uzsver KNAB. Dokumentu, par ko prokuratūrai radušās šaubas, sagatavojis VID nodokļu pārvaldes darbinieks Dainis Apinis, pārvaldi tolaik vadīja Aigars Undzēns. To parakstījis VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, Diena uzzināja prokuratūrā. A.Sončiks Dienai kategoriski noliedza iespēju, ka kāds būtu varējis atzinumu uzrakstīt priekšā. A.Undzēns VID nodokļu pārvaldi vadīja līdz 2002.gada sākumam un tagad strādā VID Rīgas reģionālajā iestādē. Lai arī ar viņa palīdzes starpniecību A.Undzēns solīja Dienai atzvanīt, tas nenotika. Lemberga likstas Bagātākie cilvēki Baltijā nāk no Latvijas BNS 12/05/03 Divi bagātākie cilvēki Baltijā ir "Parekss bankas" īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, bet kā trešais viņiem seko Ventspils mērs Aivars Lembergs, liecina laikraksta "The Baltic Times" izveidotais 50 Baltijas bagātāko cilvēku saraksts. Laikraksts lēš, ka gan Kargina, gan Krasovicka īpašumu vērtība ir 300 miljoni eiro. Kargins un Krasovickis "Parekss banku" izveidoja 1992.gadā, un pašlaik tā ar 1,6 miljardu eiro aktīviem ir trešā lielākā banka Baltijā. Savukārt Lemberga bagātība novērtēta par 230 miljoniem eiro. Laikraksts norāda, ka Lembergs kopš 1994.gada ir lielākās Latvijas ostas pilsētas galva un piedalījies arī daudzos tranzīta un finanšu uzņēmumos. Tomēr viņa patiesie īpašumi ir visai grūti nosakāmi, jo daudzi Ventspils tranzīta uzņēmumi pieder ārzonu firmām. Baltijas bagātāko cilvēku piecnieku noslēdz Lietuvas tirdzniecības tīkla "Vilniaus Prekyba" līdzīpašnieki - Numaviču ģimene un Marcinkeviču ģimene. Katras īpašumi tiek lēsti 200 miljonu eiro apjomā. Vēl no Latvijas 50 Baltijas bagātāko cilvēku sarakstā 6.vietā ar 130 miljonu eiro īpašumiem ir ierindots uzņēmējs Pēteris Šmidre, kurš savulaik izveidoja "Baltkom" koncernu, 8.vietā ar 110 miljoniem eiro ir "Mono grupas" vadītājs Mihails Ulmans, 14.vietā ar 60 miljoniem eiro ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks Leonīds Esterkins, 15.vietā ar 60 mil- joniem eiro ir uzņēmējs un bijušais Tautas partijas līderis Andris Šķēle. 17.vietā ar 50 miljonu eiro vērtiem īpašumiem ierindots "Latvijas naftas tranzīta" viceprezidents Vladimirs Solomatins, 18.vietā ar 50 miljoniem eiro ir Ventspils tirdzniecības ostas vadītājs Oļegs Stepanovs, 20.vietā ar 45 miljoniem eiro ir Bergu dzimtas īpašumu pārvaldītājs Justs Karlsons, bet 23.vietā ar 35 miljoniem eiro ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko. "The Baltic Times" 29.vietā ar 25 miljoniem eiro ir ierindojis Vitāliju Gotlību, kas ir "RD līzinga", "RD Alfa" un "RD Electronics" līdzīpašnieks, 38.vietā ar 20 miljoniem eiro ir uzņēmējs Jevgēņijs Gombergs, kas plašākai sabiedrībai pazīstams ar Rīgas Pētera I pieminekļa atjaunošanu. 42.vietā ir iekļuvis vēl viens Latvijas politiķis - Ainārs Šlesers, kura īpašumi tiek vērtēti ap 15 miljoniem eiro, bet viņam ar tādu pašu īpašuma apjomu seko "Aizkraukles bankas" prezidents Ernests Bernis. Tāpat 15 miljoni eiro pieder "Aizkraukles bankas" līdzīpašniekam Oļegam Fiļam, kurš divdesmit deviņu gadu vecumā ir arī jaunākais starp 50 Baltijas bagātniekiem. Laikraksta izveidoto sarakstu noslēdz "Laumas" vadītāja un līdzīpašniece Zigrīda Rusiņa, kas ir arī vienīgā sieviete sarakstā, un "Laumas" viceprezidents un akcionārs Viktors Aišpurs. Viņu abu īpašumi arī tiek vērtēti ap 15 miljoniem eiro. Starp desmit Baltijas bagātākajiem cilvēkiem no Lietuvas ir jau minētās Numaviču un Marcinkeviču ģimenes, kā arī ar 110 miljoniem eiro bijušais Lietuvas premjers un Klaipēdas stividorkompānijas vadītājs Broņislavs Ļubis un ar 100 miljoniem eiro "MG Baltic" konglomerāta prezidents Darjus Mockus. Vienīgais Igaunijas pārstāvis desmitniekā ar 100 miljoniem eiro ir tranzītbiznesa uzņēmējs Anatolijs Kanajevs. "The Baltic Times" norāda, ka pēdējā desmitgadē vietējo miljonāru skaits Baltijā ir palielinājies ļoti būtiski un tiem, kam deviņdesmitajos gados jau piederēja ar septiņām zīmēm rakstāmi īpašumi, tagad vērtējumam ir izdevies pievienot vēl vienu vai pat divas nulles. Tomēr Baltijas valstīs joprojām nav neviena miljardiera. Lembergs sašutis par 'The Baltic Times' miljonāru sarakstu BNS 12/08/03 Ventspils mērs Aivars Lembergs ir sašutis par viņa iekļaušanu laikraksta "The Baltic Times" izveidotajā bagātnieku sarakstā, kurā viņa bagātība esot nepatiesi novērtēta par 230 miljoniem eiro. Pirmdien žurnālistiem Lembergs norādīja, ka laikraksts ir kļūdījies, ciparā neieliekot komatu. Lembergs gan neprecizēja, vai komatam jābūt aiz cipara divi vai trīs. Viņš norādīja, ka katra avīze parakstīšanās laikā cenšas sev pievērst lasītāju uzmanību, tostarp arī "tāda lapele kā "The Baltic Times"". Lembergs jau pie tā esot pieradis, ka laikraksti cenšas celt savu reitingu, dažādos veidos pieminot viņa vārdu. Uz neprecīzajiem faktiem norādot arī "Pareksa bankas" novērtēšana ar 600 miljoniem eiro, kas arī neatbilst patiesībai. "The Baltic Times" pagājušajā nedēļā publicēja paša izveidoto 50 Baltijas bagātāko cilvēku sarakstu. Divi bagātākie cilvēki Baltijā, pēc laikraksta aplēsēm, ir "Parekss bankas" īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, bet kā trešais viņiem seko Ventspils mērs. Laikraksts lēš, ka gan Kargina, gan Krasovicka īpašumu vērtība ir 300 miljoni eiro. Kargins un Krasovickis "Parekss banku" izveidoja 1992.gadā, un pašlaik tā ar 1,6 miljardu eiro aktīviem ir trešā lielākā banka Baltijā. Savukārt Lemberga bagātība novērtēta par 230 miljoniem eiro. Laikraksts norāda, ka Lembergs kopš 1994.gada ir lielākās Latvijas ostas pilsētas galva un piedalījies arī daudzos tranzīta un finanšu uzņēmumos. Tomēr viņa patiesie īpašumi ir visai grūti nosakāmi, jo daudzi Ventspils tranzīta uzņēmumi pieder ārzonu firmām. Polītika Pēc asajām iebildēm piebremzē pašvaldību likuma forsēšanu NRA 12/04/03 Tiekoties ar pašvaldību ministru Ivaru Gateru, Latvijas lielo pilsētu vadītāji vakar tika pār- liecināti, ka iepriekš forsētais pašvaldību likumprojekts tiks vēl pamatīgāk izdiskutēts un labots, iekams to iesniegs izskatīšanai valdībā. Līdz ar to likumprojektu nebūs iespējams iesniegt līdz šā gada beigām. Ņemot vērā plašo kritiku, ko saņēmis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzraudzībā izveidotā likuma Par pašvaldībām projekts, ministrs piekritis pagarināt likuma iesniegšanas termiņu. "Nedrīkst steigties, likumam ir jābūt kvalitatīvam, un to tālāk virzīsim tikai tad, kad tas būs pilnībā izdiskutēts un sagatavots," sacīja I. Gaters. Jāatgādina, ka šo pašu likumprojektu, kuru pašvaldību vadītāji raksturojuši ar pārāk lielu centrālās varas iejaukšanos un atgriešanos pie padomju laikā pastāvējušās izpildkomiteju sistēmas, I. Gaters mēģināja nodot sabiedriskajai apspriešanai, taču ar nieka balsu pārsvaru 14. novembrī to izdevās apturēt. Liepājas mērs Uldis Sesks vakar atzina, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācija savu atzinumu par ministrijas izstrādāto projektu dos nedēļas laikā. Notiks iepazīšanās arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izstrādāto alternatīvo projektu, un no abiem projektiem ir cerības rast abām pusēm pieņemamāko kompromisu, sacīja Rēzeknes mērs Juris Začets. Neatkarīgā jau rakstīja, ka LPS ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, jo uzskata, ka ministrijas piedāvātais variants paredz atgriešanos pie izpildkomitejām. Arī U. Sesks atzina, ka ministrijas piedāvātajā likuma variantā pārāk daudz tiesību deleģēts izpilddirektoram, kurš būtu nevis vēlēts, bet gan centrālās varas iecelts. U. Sesku mulsina arī likumā iestrādātā budžeta sastādīšanas procedūra - arī tajā paredzēta pārāk liela ministrijas iejaukšanās. Uz to ministrs I. Gaters norādīja, ka ministrija nevēlas neko vairāk kā tikai panākt efektīvāku pašvaldību darbību, novērst pašvaldībās notiekošos pārkāpumus un kontrolēt to līdzekļu izlietojumu, kas pašvaldībām nāk no valsts. Laksa pamet darbu Saeimā NRA 12/05/03 Saeimas Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Arnolds Laksa nolēmis nolikt Saeimas deputāta mandātu. Šo soli viņš pamato ar nevēlēšanos turpmāk balsot pretrunā ar savu sirdsapziņu. A. Laksas lēmums pārsteidzis gan paša partijas biedrus, gan citus kolēģus parlamentā. Vēl vakar no rīta pat A. Laksas partijas biedriem nebija zināmi viņa demarša iemesli. LPP frakcijas prie- kšsēdētājs Oskars Kastēns minēja, ka A. Laksa lēmumu pieņēmis "pēc ilgstošas slimības, guļot uz slimības gultas". Neatkarīgā jau rakstīja, ka pēc atgriešanās no vizītes Irākā deputātu ievietoja Latvijas Infektoloģijas centrā, kur tika konstatēta saslimšana ar zarnu infekciju. Kopš saslimšanas A. Laksa darbā Saeimā nav atgriezies. Šis fakts, iespējams, arī kalpoja par šādu mandāta nolikšanas skaidrojumu, Neatkarīgajai pieļāva LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons. "Politiski un morāli būtu pareizāk nokalpot līdz [Saeimas pilnvaru termiņa] galam, taču es respektēju viņa vēlmi," teica Ē. Jēkabsons. A. Laksas izplatītajā paziņojumā teikts: "Es arvien vēl uzskatu, ka politika tās labākajā izpildījumā nav izlikšanās, bezprincipu un nesaprotamu kompromisu māksla, kā to līdz šim man centušies ielāgot pozīcijas biedri. Es turpmāk vairs nevaru un nevēlos balsot par tad, kad mans godaprāts un paša pieredzētais nešaubīgi ir pret, kā tas konkrēti bijis un ir jautājumos, kas skar Latvijas atbalstu Irākas karam vai kādas lielākās partijas līdera vēlmi pakļaut sev visas valsts drošības iestādes," tā A. Laksa. Deputāts gan atturējās Neatkarīgajai tuvāk paskaidrot paša rakstīto, sakot "man liekas, ka diezgan precīzi pateikts, ko es domāju". Paziņojumā viņš uzsver, ka "nevaru piekrist tam, ka parlamentāras demokrātijas valstī, kāda vismaz konsti- tucionāli šobrīd ir Latvija, tās augstākā institūcija Saeima ir gatava grozīt iepriekšējos gadu desmitos pieņemtos liku- mus, kas apdraud ar Satversmi iedibināto varas sadalījuma principu, tikai tāpēc, lai apmierinātu viena cilvēka ambīcijas". Ē. Jēkabsons Neatkarīgajai skaidroja, ka paziņojumā minētais, visticamāk, mērķēts uz koalīcijas, it īpaši partijas Jaunais laiks (JL) darbību. Aizkulisēs A. Laksas lēmums tiek uztverts kā Saeimas darbības vājināšanās, jo viņš, arī Ē. Jēkabsons un Vilis Krištopans līdz šim bijuši asākie premjera viedokļa apstrīdētāji. "Domāju, Saeimas darbu tas nevājinās - vismaz gribētos tam ticēt, jo neviens nav neaizstājama kolonna Latvijas politiskajā universā," prātoja Ē. Jēkabsons. Pieļaujot, ka minētie deputāti tiešām bijuši "kā atsvars premjeram", LPP priekšsēdētājs solīja turpmāk "uzņemties šo slodzi par diviem". Aģentūras LETA aptaujātie LPP frakcijas deputāti pauduši izbrīnu un pārsteigumu par frakcijas priekšsēdētāja vietnieka A. Laksas lēmumu nolikt mandātu, arī citu frakciju pārstāvji pauduši nožēlu par šo soli. Savukārt Tautas saskaņas partijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Kle- mentjevs norādījis, ka A. Laksa rīkojies nodevīgi savu vēlētāju priekšā. A. Laksa Neatkarīgajai teica, ka viņš paliek LPP rindās un turpinās tajā darboties, ja vien ar savu rīcību netraucēs partijas darbību. "Ja traucēšu, tad būs mierīga šķiršanās," pauda deputāts. Viņš paredzējis turpināt darboties uzņēmējdarbībā, piemēram, nekustamo īpašumu jomā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli A. Laksam deputāta pienākumus nāksies pildīt līdz brīdim, kamēr viņa vietā deputāta mandāts tiks apstiprināts citam pārstāvim no LPP saraksta. Nākamais tajā ir bijušais a/s Limbažu piens valdes priekšsēdētājs un pašreizējais valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži padomes loceklis Dzintars Jaundžeikars. Saeimas prezidijs vakar saņemto A. Laksas iesniegumu nodeva Mandātu un iesniegumu komisijai, kā arī piešķīra viņam at- vaļinājumu no 8. decembra līdz 15. decembrim, kā to bija lūdzis deputāts. A. Laksa Saeimā vada Aizsardzības un iekšlietu komisiju un kā komisijas priekšsēdis piedalās arī Nacionālās drošības padomē, taču pagaidām nav zināms, kas viņa vietā varētu ieņemt šos amatus. Jāpiebilst, ka A. Laksa ir otrais 8. Saeimā ievēlētais deputāts, kurš nolicis mandātu. Pirmais to šā gada sākumā izdarīja Tautas partijas bijušais līderis Andris Šķēle, par šādu vēlmi nesen izteicies arī V. Krištopans. Laksas aiziešana no Saeimas esot signāls Diena 12/05/03 Viena no LPP līderiem atteikšanos no deputāta mandāta saista gan ar situāciju koalīcijā, gan partijā Lielākajai daļai Latvijas Pirmās partijas politiķu viņu kolēģa Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēža Arnolda Laksas paziņojums par atteikšanos no Saeimas deputāta mandāta ceturtdien bija pārsteigums, ieskaitot LPP līderi Ēriku Jēkabsonu. Viņš respektē kolēģa izvēli, lai arī tā esot radījusi vilšanās sajūtu, jo "politiski būtu bijis labi nokalpot līdz galam". Motivācijas trūkums turpināt darbu Saeimā ir licis no tās aiziet - tā Dienai telefonsarunā teica A.Laksa, kas ir atvaļinājumā. Paziņojumā, kas adresēts Latvijas pilsoņiem, viņš saka: "Es nevēlos mainīt savu sirdsapziņu pret vietu Saeimā." Vieni to uztver kā signālu, lai atvērtu acis Jaunajam laikam un premjeram Einaram Repšem, citi -vienam no LPP līderiem Aināram Šleseram. "Biju pārliecināts, ka līdz ar jaunu un politiski nesaistītu cilvēku ienākšanu parlamentā Latvijas dzīvē patiesi iespējams vēsturisks pavērsiens. Es ticēju, ka absolūti lielākajai daļai jaunievēlēto parlamentāriešu gods un sirdsapziņa stāvēs pāri kompromisiem," teikts A.Laksas paziņojumā. Tajā atgādināts par apmelojumiem un aizdomu ēnu, kas sēta pār partneriem, kuri atļāvušies paust atšķirīgu viedokli. A.Laksa vairs nevēloties balsot "par", kad viņa godaprāts un paša pieredzētais nešaubīgi ir pret, kā tas bijis jautājumos par Latvijas atbalstu Irākas karam vai par "kādas partijas līdera vēlmi pakļaut sev visas drošības iestādes". A.Laksa arī negribot kļūt par vienu no tiem, kas, samierinoties ar parlamentārieša likteni, pārvēršas balsošanas mašīnā. LPP vadošie politiķi Ē.Jēkabsons un Oskars Kastēns izskatījās apjukuši un nespēja vērtēt A.Laksas lēmumu. "Cik pazīstu Arnoldu Laksu, viņš ir ļoti principiāls cilvēks un daudzas lietas uztver personīgi. Man nav iemesla šaubīties par paziņojuma motivāciju," teica Krišjānis Peters. Deputāts arī atzina, ka tas ir smags trieciens frakcijai, kurā A.Laksa ar savu stingro stāju un nelokāmo pozīciju bijis viens no līderiem. Pēc premjera biedra Aināra Šlesera domām, šis solis ir bijis signāls, "lai ikviens ieklausītos viņa argumentos un izdarītu secinājumus". Faktiski tas esot bijis mēģinājums atvērt citiem acis, ko A.Laksa ir minējis kādā sarunā, atceras A.Šlesers. Savukārt ir cilvēki, kas, labi pazīstot A.Laksu, domā, ka tas ir bijis mēģinājums atvērt acis arī A.Šleseram - viņš esot noteicis situāciju partijā un frakcijā, kurā izteikts vairākums "viņā neizprotamu iemeslu dēļ arī ieklausoties, bet A.Laksa ir pietiekami spilgts līderis ar savu viedokli un viņam nevar pateikt - dari tā, un viņš uzreiz darīs", sacīja kāds cilvēks, kas ar politiķi strādājis kopā. No A.Laksas atbildēm nevarēja nojaust, vai tas varētu būt viens no iemesliem viņa lēmumam. "Ir svarīgi strādāt komandā, kur tiek respektētas katra idejas un valda uzticēšanās," teica A.Laksa. Lūgts precizēt, viņš norādīja, ka runa ir par poli- tisko eliti. "Frakcijā bija mēģinājums veidot komandu," pie- bilda politiķis. Toties A.Šlesers pārliecināts sacīja: "Mums ar Arnoldu nav nekādu konfliktu un ir labas attiecības. Mēs spēsim strādāt kopā partijā, kur viņš paliek valdē." Pretēji minējumiem A.Laksa neatgriezīšoties Latvijas krājbankā. "Man būs laiks no sirds padomāt, ko es vēlos darīt, bet es zinu, ka būšu kopā ar saviem domubiedriem," viņš teica. Politikā A.Laksa ienāca tikai vasarā pirms 8.Saeimas vēlēšanām, kad kopā ar Jāni Peteru bija pirmie redzamākie cilvēki, kas paziņoja par iestāšanos A.Šlesera veidotajā Latvijas Pirmajā partijā. Viņš bija viens no kandidātiem darbam valdībā, bet zaļo un zemnieku iebildes pret A.Laksas un A.Šlesera iekļaušanu tajā liedza tur nokļūt viņam, bet ne A.Šleseram, kuram izšķirošā brīdī tika radīts premjera biedra postenis. Dažuprāt, A.Laksa paliktu po- litikā, ja viņš būtu ministrs, jo viņš ir izteikts vadītājs. Septembrī valdības krīzes laikā pēc Ē.Jēkabsona paziņojuma par neuzticēšanos E.Repšem viņa atbilstību koalīcijas komandas vadītāja amatam A.Laksa apšaubīja vēl vairāk. Dažuprāt, psiholoģiski viņam ir bijis grūti pieņemt, ka premjera populisms tautas acīs ir lielākā vērtē nekā LPP argumenti. A.Laksa agrāk ir bijis Lainbankas padomes priekšsēdētājs un akcionārs, 1997.gadā kļuvis par Latvijas krājbankas prezidentu un akcionāru, 2001.gadā pārdevis sev piederošās 350 000 akcijas Anglijā reģistrētai kompānijai, kas vēlāk izrādījusies ar viņu saistīta. Viņš ir vērsies tiesā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kas šo darījumu nosaucis par aizdomīgu. Viens no LPP saukļiem bija cīņa ar oligarhu varu un jo īpaši ar A.Lembergu, kas pēdējā laikā vairs nav aktualizēts. A.Laksas konflikts ar A.Lembergu bija ilgstošs, tas turpinājās arī tad, kad A.Laksa jau bija deputāts. Kā liecina Dienas arhīvs, tas aktualizējās arī pirms šā gada maijā notikušās valstij piederošo LK akciju pārdošanas, kad cīnījās Ventspils īpašnieku grupa un ar A.Laksu saistītā Macasyng. Maijā kā Nacionālās drošības padomes loceklis A.Laksa iesniedza ģenerālprokuroram materiālus par vairākiem Ventspils uzņēmumiem un A.Lembergu kā iespējamo patieso šo firmu īpašnieku. "Jaunais laiks" asi kritizē Rīgas domi BNS 12/06/03 Parlamentā pie varas esošās partijas "Jaunais laiks" (JL) vadošie politiķi sestdien JL Rīgas nodaļas dibināšanas konferencē asi kritizēja pašreizējo Rīgas domes vadību un norādīja, ka galvaspilsētas nauda pašlaik tiek tērēta izšķērdīgi. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters dibināšanas sapulcē atzina, ka, viņaprāt, Rīgas dome (RD) mēģina nepareizi interpretēt seno teiku par Rīgu, kas nekad nedrīkst būt gatava. "Viņi, laikam aizbildinoties ar šo teiku, neko nedara pietiekami, lai pilsēta būtu sakārtota. Un it kā atmet ar roku, sakot -"Eh, Rīga tik un tā nekad nebūs gatava," sacīja Gaters. Ministrs kā sliktu RD naudas tērēšanas piemēru minēja par 10 miljoniem latu uzbūvēto Rātsnamu, kas esot nepareizi projektēts, jo invalīdiem paredzētās uzbrauktuves ir pārāk stāvas. Turklāt viņš piebilda, ka dome par "miljonu miljoniem" slēdz līgumus par jaunā Daugavas šķērsojuma būvi, uzraudzību, kaut gan pašlaik vēl nav gatavs pat tilta vai tuneļa projekts. "Tai pat laikā mūsu bērniem nepietiek vietas bērnudārzos," norādīja Gaters. Arī JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš kritizēja galvaspilsētas vadītājus, sakot, ka Rīgas domes lielākā problēma ir caurskatāmības trūkums finansēs. "Rīgā pašvaldības uzņēmumu ir vairāk kā valstī un nevienam īsti nav skaidrs, kāpēc tik daudz ir vajadzīgi. Neviens neredz, kā tajos plūst nauda," sacīja Kariņš, piebilstot, ka viņa- prāt, pārāk lielas pilnvaras pilsētas naudas dalīšanā ir Finanšu komitejai. Frakcijas vadītājs tāpat kritizēja pārāk lielo domes politizāciju, neaktīvo darbību infrastruktūras sakārtošanā un būvniecības nepietiekamo uzraudzību. Kariņš arī minēja, ka pašlaik nopietna problēma ir domes un valdības savstarpējā neuzticēšanās, "taču tas nav politisku iemeslu dēļ, bet gan tāpēc, ka lietas domē ir necaurspīdīgas, nevar zināt, kam uzticēties". Savukārt Saeimas deputāte Baiba Brigmane, kas ir viena no potenciālajām JL Rīgas nodaļas vadītājām, noradīja, ka Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētas Tallina un Viļņa attīstās straujāk par Rīgu. "Rīgu visi dēvē par seno Rīgu, mūsu māmuļu, manuprāt, visiem šiem epitetiem ir tāda kā pelējuma piegarša. JL būtu jānāk un tas jāmaina," pauda Brigmane. Komentējot JL politiķu izteikumos pausto kritiku, Rīgas mērs Gundars Bojārs sacījis, ka "Gatera kungs ir palaidis garām lielisku iespēju paklusēt un, JL spārnoto ideju iedvesmots, šajā pilnmēness laikā sajuties jau kā nākamais Rīgas mērs", informēja RD informācijas un sabie- drisko attiecību nodaļa. "Gatera kungs savu priekšvēlēšanu kampaņu varēja sākt nevis ar lētu populismu, bet gan izvērtēt savu ieguldījumu pašvaldību attīstībā," sacījis Bojārs. Viņš arī retoriski vaicājis "ar kādiem konkrētiem darbiem var palepoties JL valdība?" un atzinis, ka "JL kā savu galveno prioritāti ir noteikusi cīņu ar korupciju, kas vairāk izskatās pēc šova, nekā vainagojas ar konkrētiem rezultātiem". Jau ziņots, ka sestdien JL Rīgas nodaļas dibināšanas sapulcē no partijas biedru vidus paredzēts ievēlēt nodaļas vadītāju un piecus valdes locekļus. Gan nodaļas vadītāja, gan arī valdes locekļu kandidatūras izvirzīs un apspriedīs sapulcē. JL valde trešdien atbalstīja Gatera, Brigmanes un SIA "Enerģija Tev " direktora un īpašnieka Valda Šakara kandidatūras JL Rīgas nodaļas vadītāja amatam. Iepriekš masu medijos izskanējis, ka tieši JL Rīgas nodaļas vadītājs varētu būt partijas potenciālais Rīgas mēra kandidāts 2005.gadā paredzētajās pašvaldību vēlēšanās. JL izpilddirektors Grigorijs Krupņikovs gan noliedza šādu informāciju. Viņš norādīja, ka līdz pašvaldību vēlēšanām vēl ir ilgs laiks un daudz kas var mainīties. JL informēja, ka Rīgas nodaļas uzdevums būšot aktivizēt JL atbalstītāju darbību Rīgas pilsētas problēmu apzināšanā un risināšanā. Rīgas nodaļa būs atbildīga arī par Rīgā esošo partijas atbalsta grupu koordinēšanu. Rīgas nodaļa būs pēc kārtas divdesmitā partijas JL nodaļa. Tēvzemieši cer atdzīvoties ar spēcīgāku nacionālismu Diena 12/08/03 Viena no vecākajām Latvijas partijām TB/LNNK, kuras reitings novembrī pirmo reizi noslīdējis zem bīstamās 5% robežas, izdzīvošanas cerības liek uz spēcīgāku nacionālismu, piemēram, starptautiskā līmenī prasot valsts okupācijas fakta atzīšanu un komunisma nosodīšanu un atzīstot par galvenajiem draudiem Krievijas "agresīvo imperiālismu". Pirms referenduma pieteikuši sevi par "tautas advokātiem", tēvzemieši sestdien kongresā beidzot atklāja, kā tas izpaudīsies - cīnīšoties pret naturalizācijas un valodas lietošanas prasību atvieglošanu un par izglītības reformas ieviešanu laikus, pret pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem, centīšoties ietekmēt valdības nostāju ES konstitūcijas sarunās, paziņoja partijas priekšsēdis Jānis Straume. Viņu bez konkurences amatā ievēlēja uz vēl vienu gadu. Taču kongresā izskanēja brīdinā- jumi, ka partija atrodas kritiskā punktā un bez nopietnām pārmaiņām TB/LNNK var piemeklēt Latvijas ceļa liktenis. "Solījums iestāties ES būs izpildīts, NATO arī. Vēlētāji mums var pateikt paldies, ierādot vietu politiskās vēstures muzejā, un ievēlēt tos, kas risinās aktuālās problēmas," teica Rīgas nodaļas vadītājs Andrejs Požarnovs. Andrejs Požarnovs aicināja TB/LNNK atteikties no sakārtotās aizsardzības sfēras un valdības maiņas gadījumā pretendēt uz izglītības un iekšlietu ministra posteņiem. J.Straumes teiktais Dienai liecināja, ka šī iespēja partijas iekšienē tiek apspriesta, bet pagaidām tā nav gatava atteikties no sava populārākā - aizsardzības ministra - posteņa. Nav arī skaidrības, kā jomu pārdale varētu īs- tenoties. Savukārt Rīgas domes frakcijas vadītājs Jānis Birks norādīja, ka TB/LNNK situācija pārpildītajā labējo nišā atgādina "stāvēšanu uz nelielas laipas, kur visi vicinās ar rokām un grib mūs nogāzt, arī Jaunais laiks". Taču kā lielākais ienaidnieks tika zīmēta Jāņa Jurkāna vadītā Tautas saskaņas partija, kuras nonākšana valdībā esot nepieļaujama. Lai gan partija ar grūtībām iekļuva 8.Saeimā, lielākā daļa kongresa pagāja nevis analīzē par iespējām uzlabot situāciju, bet ķīviņā par valdes apstiprināšanas kārtību - to ievēlē vai apstiprina automātiski kopā ar priekšsēdētāja ievēlēšanu. Taču partijai nav klājies viegli - pašreizējie 1927 biedri ir par 120 mazāk nekā pērn, uzņemti tikai 29 jauni biedri un 26 biedra kandidāti. Nākamā pārbaude TB/LNNK būs Eiroparlamenta vēlēšanas 12.jūnijā, kur kā kandidātus J.Straume nosauca Guntaru Krastu, Robertu Zīli, Inesi Vaideri, Jāni Priedkalnu un Anci Gulbi. Skaidrojot, kāpēc partijas kapitāls - pieredze un cilvēki - palikuši JL ēnā, frakcijas vadītājs Māris Grīn- blats teica, ka nesamērīgi augusi valdības loma un, tā kā koalīcijai Saeimā ir tikai 55 balsis, dažreiz stabilitātes vārdā esot jāpiever acis uz kļūdām. Taču viņš uzsvēra, ka, tikai atbalstot valdību, TB/LNNK neieņems svarīgāku lomu, tāpēc jāspēj vērtēt valdības darbu kritiski: "Ne vienmēr tas, kas kliedz - ķeriet zagli, ir tas labākais zagļu ķērājs." Gan viņš, gan J.Straume aizstāvēja lēmumu parakstīt vēstuli par neuzticības izteikšanu premjeram, jo bijis nepieciešams radīt sadarbības mehānismu, kas tagad daļēji atrisināts ar saprašanās memorandu. TB/LNNK esot jutusi arī LPP un TP deputātu tuvināšanos un neesot gatava līdz ar valdības galu savā vietā redzēt J.Jurkānu. M.Grīnblats minēja, ka partijai patīkot valdības ārpolitiskais kurss, cīņa ar nodokļu nemaksāšanu un "LC un TP iedibināto paražu izskaušana". TB/LNNK pieņēma darbības pamatnostādnes līdz 2007.gadam, kur par svarīgāko atzīts valsts atbalsts latviešu valodai un izglītībai, starptautiska okupācijas atzīšana un stingri naturalizācijas noteikumi, demogrāfiskās situācijas uzlabošana u.c. Atbalstu neguva kāda biedra ies- niegtā rezolūcija par latviešu karavīru atsaukšanu no Irākas, taču ar pavisam nelielu balsu vairākumu delegāti noraidīja rezolūciju par studenta Māra Bergholda, kas nesen izpestīts no Irākas cietuma, izdošanu ASV saistībā ar paziņojumu, ka terorisma apkarošanā pirmās divas raķetes jānosūta uz Balto namu. Brigmanes vadībā Jaunais laiks pārņemšot varu Rīgā Diena 12/08/03 Pēc reģionālās attīstības un pašvaldību ministra Ivara Gatera negaidītās atteikšanās kandidēt uz Jaunā laika Rīgas nodaļas vadītāja amatu sestdien tās dibināšanas sapulcē Saeimas deputātei Baibai Brigmanei vairs nebija grūti cīņā par šo posteni uzvarēt trešo valdes ieteikto kandidātu uzņēmēju Valdi Šakaru. "Ceru, ka jaunie laiki drīz iestāsies arī Rīgā," sacīja ievēlētā nodaļas vadītāja. Viņa vēl neatklāja, kā šo apņemšanos īstenos. B.Brigmane izteica virkni skaistu, bet neko neizsakošu teikumu, minot vienīgi to, ka "mēs sāksim ar organizatoriskiem jautājumiem, biedru piesaistīšanu, pētīsim problēmas, piedāvāsim redzējumu un strādāsim visi kopā galvaspilsētas labā". Rīgas mēra kandidātu JL vēl nenosauca. JL nodaļas dibināšanā ar balss tiesībām piedalījās ne tikai JL biedri, bet arī atbalstītāji. Daži klātesošie Dienai atzina, ka vairāk nekā puse cilvēku viņiem zālē nav pazīstami. Pie balsošanas urnas Diena sastapa arī Darba partijas priekšsēdētāja vietnieku un Zemgales priekšpilsētas izpilddirektora vietnieku Andreju Cini. Viņš apgalvoja, ka ir iesniedzis Uzņēmumu reģistrā iesniegumu par izstāšanos no partijas un atteikšanos no amata. Savukārt DP priekšsēdim Aivaram Kreitusam par to nekas vēl nebija zināms, lai arī tāda nojauta esot bijusi, ka "viņš klusiņām kaut ko meklē". Priekšsēža vēlēšanās notika arī kas neparasts, jo no urnas izņemto biļetenu skaits pārsniedza izsniegto biļetenu skaitu, taču sapulce rezultātus apstiprināja, par B.Brigmani bija nobalsojis pārliecinošs vairākums. Interesanti bija arī tas, ka atbalsta grupas vadītājs Jānis Beinerts lepni sacīja: "Tie, kas ir bijuši komunisti un komjaunieši, tagad sēž citās partijās." Aģentūra LETA ziņo, ka B.Brigmane ir bijusi komjauniešu sekretāre. Par pasākuma nozīmību liecināja arī premjera palīga Dana Titava klātbūtne, lai arī viņš sapulcē neuzturējās ilgi. Nesagaidī- jis vēlēšanu rezultātus, no tās aizgāja arī viens no četriem mēra kandidātiem - Māris Gulbis. Atsaucot savu kandidatūru par labu B.Brigmanei ministrs I.Gaters pārfrāzēja dzejas rindas: "Vēl cīņa nav galā un nebeigsies. Tev, Spīdola, Lāčplēsis palīgā ies." B.Brigmane sajūsmināta atbildēja: "Tas bija liels pārsteigums. Un viņš tiešām ir līdzīgs Lāčplēsim." Nodaļas vadītāja bija priecīga, ka I.Gaters nāks viņas komandā. No šādas iespējas atteicās V.Šakars. Varu Rīgā JL ir iecerējis pārņemt B.Brigmanes, I.Gatera, premjera padomnieka Pāvela Rebenoka, bijušā premjera padomnieka Armanda Agruma, Rīgas darba grupas vadītāja Kārļa Bružuka un muzeja darbinieces Maijas Stefanes vadībā - tā ir vairākās kārtās ievēlētā valde. Iepriekš JL bija solījis demokrātiskas nodaļas vadības vēlēšanas. Vērotais ļauj to attiecināt uz valdes, bet ne priekšsēža vēlēšanām. Pirms dažām dienām nekas neliecināja, ka I.Gaters gribētu kandidatūru atsaukt, viņš arī bija sagatavojis interesantus priekšlikumu, kā JL varētu veidot domes ēnu kabinetu. Iepriekš tieši B.Brigmane kolēģiem teica, ka nekandidēs uz amatu, ja viņai būs jāpiedalās vairāku ar valdes mandātu apveltītu cilvēku sacensībā bez garantētas ievēlēšanas. Izskatījās, ka I.Gaters ir pārliecināts atteikties, vai arī izdarījis to mīļā miera labad - B.Brigmane jau bija paziņojusi, ka viņai ir arī Saeimas frakcijas atbalsts. Uz Dienas jautājumu nosaukt patiesos atteikšanās iemeslus I.Gaters atbildēja: "Ļoti atvainojos, ja jūs tādā stilā uzdodat jautājumu, tad es nekomentēšu, un varat rakstīt, ko gribat." Pēc laika viņš paskaidroja, ka strādājot ar B.Brigmani vienā komandā un nav vēlējies, ka balsis sadalās starp viņiem abiem. Vairāki sapulces dalībnieki Dienai pieļāva, ka mēra kandidāts drīzāk būs I.Gaters, nevis B.Brigmane. Jau pirms šīs sapulces JL vēlēšanu kampaņas vadītājs Artis Kampars Dienai sacīja, ka Rīgas nodaļas vadība un pašvaldību vēlēšanu kampaņa nav saistāmas lietas un tā arī nebūs nodaļas kompetence - Rīgas mēra kandidāts tiks izraudzīts daudz plašākā lokā tad, kad partijā noteiks kampaņas principus. Rubika sociālisti grib uzrunāt latviešus Diena 12/08/03 Sestdien notikušajā Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) konferencē delegāti gatavojās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un izmaiņām partijas kursā - no cīņas par etnisko minoritāšu tiesībām uz sociālām prasībām pret kapitālistisko valsti, lai piesaistītu arī latviešu vēlētāju. Tāpēc esot jāizbeidz ne tikai nepilsoņu institūta pastāvēšana, kara veterānu vajāšana un izglītības reforma krievu skolās, bet LSP frakcijas deputātiem arī jārosina Saeimā Eiropas sociālās hartas ratificēšana un jāiesniedz citi priekšlikumi cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību. Daži sociālisti prasīja ieviest kvotu municipālo vēlēšanu sarakstos, lai 50% kandidātu būtu latvieši. Redzot krievu uzvārdus, latvieši par sociālistiem balsojot maz. Sociālisti par nozīmīgāku uzvaru uzskatīja sava novērotāja Martijana Bekasova atsaukšanu no EP ar Saeimas lēmumu. "Tagad visa Eiropa zina, ka Latvijā ir Sociālistiskā partija un ka tās deputāts tiek pakļauts politiskai represijai, un to nevar atspēkot ne Marija Naumova, ne Latvijas futbols," teica partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, tāpēc lai pārējās kreisās partijas pievienojoties LSP sarakstam EP vēlēšanās. EP vēlēšanās sociālistiem būšot "divas lokomotīves", bet to vārdus atklāt esot pāragri, jo EP vēlēšanu likums tikai tiek gatavots. Visdrīzāk, ka viens būs M.Bekasovs. Pašam A.Rubikam kandidēt liedz vēl ne- nodzēstā sodāmība. Viņam ir divi dēli ar Rubika uzvārdu, bet pieņēmumu, ka viņi varētu kandidēt, viņš noliedza: "Rubiks tik zemu nekritīs. Sociāldemokrātus aicina apvienoties Eiroparlamenta vēlēšanām NRA 12/08/03 Sociāldemokrātu savienība (SDS) pieņēmusi aicinājumu uz Eiroparlamenta vēlēšanām visām sociāldemokrātiskajām partijām veidot kopēju sarakstu. Līdzīga iniciatīva tika piedāvāta arī pirms 8. Saeimas vēlēšanām, kas neīstenojās. Par apvienošanos nekas netika runāts arī nesen notikušajā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kongresā. SDS savus kandidātus uz EP vēlēšanām apstiprinās līdz 10. janvārim, bet jau tagad pausts atbalsts 18 kandidātu sarakstam, kurā būs eksdeputāti Egils Baldzēns, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Pēteris Salkazanovs, ziņo BNS. Piektdaļai deputātu kompensācijas virs 400 latiem BNS 12/07/03 Gandrīz piektā daļa jeb 19 deputātu oktobrī saņēmuši vairāk nekā 400 latu lielas kompensācijas par dzīvojamo telpu īri un transporta izdevumiem, vēl pieciem parlamentāriešiem kompensācijās izmaksāta summa virs 300 la- tiem, liecina Saeimas mājas lapā apkopotā informācija. Kompensācijas deputātiem pienākas papildu darba algai. Vislielākās kompensācijas - 438 latus - oktobrī saņēmuši Tautas partijas (TP) deputāts Māris Kučinskis un partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāti Andrejs Radzevičs un Silva Bendrāte. Par latu mazāk saņēmis TP deputāts Jānis Lagzdiņš (437 lati), savukārt 436 latus oktobrī kompen- sācijās saņēmuši JL deputāti Sarmīte Ķikuste un Roberts Jurķis. Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāts Andrejs Naglis kompensācijās dabūjis 433 latus, JL deputāts Pēteris Ontužāns - 427 latus, TP deputāti Silva Golde - 426 latus un Ēriks Zunda - 424 latus, savukārt toreizējais Tautas sas- kaņas partijas (TSP) deputāts Andrejs Aleksejevs - 421 latu. 411 latus kompensācijās pieprasījuši un saņēmuši TSP deputāti Aleksejs Vidavskis, Ivans Ribakovs un Anatolijs Mackevičs, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Andis Kāposts, 410 latu saņēmuši Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) deputāti Martijas Bekasovs, 409 - Sergejs Fjodorovs un 408 - LSP frakcijas vadītājs Aleksandrs Golubovs. 406 saņēmusi JL deputāte Ināra Ostrovska. Vēl pieciem parlamentāriešiem kompensācijās izmaksātā summa pārsniedz 300 latu - TSP deputātam Vitālim Orlovam (366 lati), TP deputātam Jurim Dalbiņam (336 lati), JL deputātei Lienei Liepiņai (322 lati), ZZS deputātam Arvīdam Ulmem (320 lati) un ZZS frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim (305 lati). Kopumā deputātu kompensācijām oktobrī Saeima tērējusi 19 509 latus. Pilnīgi visiem deputātiem pienākas arī 70 latu reprezentācijas izdevumu kompensēšanai. Deputātu kompensācijas neapliek ar nodokļiem. Deputātu algas ik mēnesi svārstās no 690 līdz 1160 latiem atkarībā no ieņemamā amata. Lai saņemtu īres kompensāciju, deputātiem jāiesniedz attaisnojoši dokumenti - īres līgums. Savukārt transporta izdevumu kompensācijas lielums atkarīgs no deputāta dzīvesvietas. Visiem deputātiem, kuriem nav dienesta automašīnas, pienākas 30 latu liela transporta kompensācija. Ja deputāta dzīvesvieta atrodas 60 kilometru no Rīgas, viņam ir tiesības pieprasīt transporta kompensāciju, kas nav lielāka par 86 latiem. Deputātiem, kuri dzīvo 60 līdz 150 kilometru no Rīgas, ir tiesības prasīt kompensāciju, kas nav lielāka par 134 latiem. Savukārt tiem deputātiem, kuri dzīvo tālāk nekā 150 kilometru no Rīgas, ir tiesības saņemt kompensāciju, kas nav lielāka par 180 latiem. Lai saņemtu transporta kompensācijas, deputātiem jāiesniedz attaisnojoši dokumenti - sabiedriskā transporta biļetes vai degvielas čeki. Taupības dēļ Rīgas domē lielās Ziemassvētku balles nebūs BNS 12/08/03 Rīgas izpilddirektors Māris Tralmaks taupības nolūkos šogad nolēmis nerīkot lielo Ziemassvētku balli visiem pašvaldības struktūrvienību darbiniekiem. Par to informēja Tralmaka preses sekretārs Dzintars Zaļūksnis. Taču savus svētku pasākumus var rīkot katra struktūrvienība atsevišķi. Piemēram, jau šosestdien Rīgas Latviešu biedrības namā uz balli pulcēsies Rīgas kultūras darbinieki. Viņš gan atzina, ka darbinieki paši pirkuši sev un saviem ģimenes locekļiem ielūgumus uz pasākumu, taču no šīs naudas sedza izdevumus tikai cienastam, bet pašvaldībai bija jāmaksā par telpu nomu un jāalgo muzikanti. Pagājušajā gadā balle notika Melngalvju namā un ar pašvaldības darbiniekiem kopā atpūtās arī deputāti, abi Rīgas vicemēri un pilsētas galva Gundars Bojārs. Pirms dažām nedēļām Rīgas dome gan atļāvās tērēt vairāk nekā 117 tūkstošus latu, lai saviem darbiniekiem izmaksātu prēmijas pat tūkstoš latu apjomā. Saeima tomēr veidos aizsargājamo amatpersonu sarakstu Diena 12/10/03 Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija tomēr izšķīrusies veidot sarakstu, lai konkretizētu amatpersonas, kam nepieciešama īpaša krimināltiesiskā aizsardzība, sargājot to godu un cieņu. Šādu lēmumu komisija pieņēmusi, iepazīstoties ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu pēc laikraksta Diena sūdzības, kurā avīze uzskata - īpaša amatpersonas goda un cieņas aizsardzība, kas nostiprināta Krimināllikuma (KL) 271.pantā, ir pretrunā Satversmei un apdraud vārda brīvību. ST lēma - Saeimai vai nu jākonkretizē priviliģēto amatpersonu loks, vai arī no nākamā gada 1.februāra konkrētais KL pants spēku zaudēs. Deputāti varēja arī svītrot KL pantu, kas paredz atbildību par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai, taču gan valdības, gan opozīcijas pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka valsts augstākās amatpersonas, vispirms jau Valsts prezidente, noteikti būtu jāaizsargā šādā veidā. Pirms pāris nedēļām gan divas ietekmīgas starptautiskas organizācijas EDSO un starptautiskā žurnāl- istu apvienība Reporters without Borders (RSF) izplatīja paziņojumu, aicinot pantus par amatpersonu goda aizskaršanu svītrot no krimināllikumiem Ziemeļamerikā un Eiropā, lai valsts vara tos nevarētu izmantot, aizliedzot žurnālistiem izteikties un noslāpējot preses brīvību. Minētās organizācijas uzskata, ka amatpersonu goda un cieņas nostatīšana augstāk par vienkārša cilvēka godu un cieņu īpaši aktuāla ir Austrumeiropas valstīs un bijušās Padomju Savienības republikās, kur vēl joprojām amatpersonas izmanto savu varu, lai ierobežotu preses brīvību. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos vairākkārt norādījusi - amatpersonas kritikas robežas ir krietni plašākas nekā vienkāršam cilvēkam. JL kampaņas vadītājs var izrādīties Grava Diena 12/10/03 Jau tuvākajā laikā premjera Einara Repšes vadītā partija Jaunais laiks (JL) izstrādās Eiropas Parlamenta, kā arī pašvaldību vēlēšanas kampaņas stratēģiju. Tās vadība varētu tikt uzticēta politiski neitrālam, ar de- mokrātisku valstu pieredzi apveltītam profesionālam kampaņas menedžerim, Dienai apliecināja vairāki JL politiķi. Viņu nosauktās pazīmes liecina - ļoti iespējams, šis amats varētu tikt piedāvāts Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektoram Uldim Gravam. Viņš šādu pieļāvumu ne noliedz, ne apstiprina, tomēr saka - iecerētos darbus LTV, šim gadam beidzoties, būšot paveicis, tādēļ varētu iesaistīties arī citā izaicinājumā. Pagaidām gan oficiālu piedāvājumu neviena partija viņam neesot izteikusi, bet "zināma taustīšanās ir bijusi". Atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem, kas vēlēšanu kampaņu virsvadītāju izraudzījušies no sava vidus, JL nodomājis šajā amatā aicināt profesionāli no malas. Uz Dienas jautājumu, vai šo piedāvājumu JL varētu izteikt LTV ģenerāldirektoram U.Gravam, kā neoficiāli izskanējis, JL valdes loceklis Edgars Jaunups atbildēja: "Tas ir ļoti negaidīts jautājums. Jā, mēs meklējam ar partiju nesaistītu cilvēku, kas ideju un pieredzes ziņā varētu dot jaunu pienesumu." Norādot, ka par kandidātu vēl nav lemts, E.Jaunups atzina, ka šis cilvēks varētu būt no trimdas latviešu vidus un ka Latvijā nebūtu viegli atrast profesionāli ar ilgu demokrātiskās pasaules pieredzi. U.Grava gan akcentē - kamēr viņš sēž LTV mājā, simpātijas nedeklarē nevienai partijai, jo pašreizējais amats ir bezpartijisks un "neesmu iespaidojams". Taču, ja tagad, kad reformas LTV būs pabeigtas un naudas taupīšanas ieceres realizētas, no kādas partijas nāktu piedāvājums, viņš to nopietni apsvērtu un, visticamāk, pat kļūtu par konkrētās partijas biedru, jo "tas būtu neloģiski, ja, strādājot partijai, es ar to nebūtu saistīts". Viņu uztraucot tas, ka katrās vēlēšanās rodoties jaunas partijas, tāpēc viņš labprāt pieliktu savu roku un prātu, lai valstī attīstītu vienu partiju, kas darbotos visos novados un "domātu tālāk nekā tikai par savu interešu aizstāvību". U.Grava atzīst, ka patlaban meklējot sev pēcteci LTV direktora krēslam, taču tas notiekot neatkarīgi no tā, vai viņš tuvākajā laikā plānotu atstāt TV vai ne. "Es nevarētu aiziet, neizraugot sev vietnieku. Vai padome to pēc tam paturētu vai meklētu citu - tā ir padomes kompetence, bet man nav vienalga, kaut pēc tam ūdens plūdi," - tā U.Grava. Radio un TV likums gan nosaka, ka LTV ģenerāldirektoru uz pieciem gadiem ieceļ Nacionālā radio un TV padome (NRTVP). Likums neprasa, lai uz direktora vietu rīko konkursu, taču līdz šim tā ir bijis. U.Grava uzskata, ka ir neefektīvi sludināt atklātu konkursu, bet NRTVP būtu jāuzrunā konkrēti cilvēki un tad no tiem jāizvēlas labākais. Viņš pats par LTV vadītāju konkursa kārtībā kļuva 2002.gada maijā. Saimniecība Domnieki kritiski attieksmē pret naftas termināli NRA 12/04/03 Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas locekļi vakar diezgan negribīgi akceptēja lēmumprojektu par SIA Naftimpekss iecerētā naftas produktu termināļa būvniecību Rīnūžos. Tas gan nenozīmē, ka šim projektam jau dota zaļā gaisma - par to savā sēdē vēl lems domes deputāti, un prognozējama asa viedokļu sadursme. Jau trešo reizi skatot naftas produktu termināļa būvniecības Rīnūžos ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumus, domnieki interesējās gan par dzelzceļa trases iespējamo pārbūvi posmā Mangaļi-Ziemeļblāzma; gan par riska procenta palielināšanos kuģu avāriju gadījumā Rīgas līcī; par līdzšinējo praksi vides problēmu novēršanā naftas produktu termināļu apkaimē; par šādas termināļa būves ekonomisko pamatojumu un tamlīdzīgi. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs informēja, ka jau 1995. gadā kompānijām Statoil, Neste un Man-Tess ļauts celt naftas produktu termināļus Rīnūžos, taču pēdējie nav spējuši veikt termināļa būvniecības saskaņošanu. Uz šo vakanto vietu pirms diviem gadiem pieteicies Naftimpeks. Tiek solīts, ka terminālis tiks būvēts, ievērojot visus Eiropas Savienības (ES) izstrādātos drošības standartus, lai tas atbilstu ekoloģiskajām un cita veida tehniskajām prasībām. Einārs Cilinskis teica, ka, neskatoties uz to, ka "šī nav tā sliktākā vieta, atšķirībā no Kundziņsalas, kur termināļa būve nav pieļaujama", šaubas rada fakts, ka joprojām nav noteikta Rīgas osta kopējā kapacitāte. Jānis Kalnačs norādīja, ka nav pietiekamas informācijas par plānoto objektu, savukārt Aija Poča pieprasīja uzdot brīvostai veikt stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu ostai kopumā. Tam piekrita arī Vides departamenta speciālisti. Rīgas domes sēdei virzāmajā lēmumprojektā papildus tika iekļauta prasība veikt nepieciešamos darbus viadukta izbūvei pie Sarkandaugavas stacijas par brīvostas atskaitījumiem pilsētas infrastruktūras attīstībai. Deputāti atzīmēja, ka no LDz joprojām nav saņemta informācija par bīstamo tranzītkravu plūsmu caur Rīgu, lai gan tas var radīt draudus pilsētas videi, - LDz ģenerāldirektors Andris Zorgevics vēstuli ar šādu pieprasījumu ignorējis, informēja Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks. Hokeja halles cēlāji, iespējams, perina jaunu blēdību NRA 12/05/03 Lai gan atbildīgās amatpersonas līdz šim nepiekusdamas ir apgalvojušas, ka 2006. gada pasaules hokeja čempionātam nepieciešamo hokeja halli cels par privāto investoru naudu, projekta oficiālais īstenotājs SIA Multihalle lūdz Rīgas domei piedalīties projektā ar saviem ļoti vērtīgajiem īpašumiem. Ja Rīgas dome atsauksies SIA Multihalle lūgumam un kļūs par šīs firmas līdzīpašnieci, nebūs saprotams, kāpēc vispār bija vajadzīgs projekta īstenošanas tiesības sākotnēji piešķirt privātfirmai un kāpēc Rīgas pašvaldība uzreiz bez starpnieku palīdzības neuzņēmās hokeja halles celtniecību. Pēc 2002. gada pavasara skandāla saistībā ar toreizējo valdošo aprindu labvēlīgo attieksmi pret Šveices uzņēmēja Gorana Takača piedāvājumu Lucavsalā celt hokeja halli par 400 miljoniem dolāru konkursā par tiesībām būvēt multi- funkcionālo sporta halli uzvarēja SIA Multihalle. Vietējiem politiski ietekmīgajiem uzņēmējiem (Guntim Indriksonam, Ojāram Kehrim, Ivaram Kalvišķim, savulaik arī Kirovam Lipmanam un Vilnim Štramam) piederošā SIA Multihalle solīja, ka jaunā halle tiks būvēta par vietējo un ārvalstu investoru privātajiem līdzekļiem. No amatpersonu dievošanās bija saprotams, ka Somijas un Šveices investoriem tikai trūkstot Latvijas amatpersonu dotās zaļās gaismas, lai daudzmiljonu investīcijas varenā straumē ieplūstu Rīgas infrastruktūras attīstībā. Diemžēl dokumenti liecina, ka SIA Multihalle īpašnieku optimisms spēji saplacis pēc halles pamatakmens iemūrēšanas šā gada vasarā. Šā gada 9. oktobrī SIA Multihalle Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram adresētajā vēstulē lūdz "izskatīt iespēju ļaut ieķīlāt SIA Multihalle zemes nomas tiesības uz Rīgas domei piederošo zemesgabalu ar kopējo platību 58 885 m2 bankā, kura nodrošinās halles celtniecībai nepieciešamo finansējumu". Šāda vēstule, protams, nozīmē, ka halles būvniecībai nekādu investoru nav, bet projektu paredzēts īstenot par kredītlīdzekļiem, kurus varētu iegūt, ieķīlājot (vai nākotnē - pārdodot par sertifikātiem izpirkto) pašvaldībai piederošo zemi. Ja halles celtniecības finansēšanai tiek izmantota pašvaldības zeme, tad nav saprotams, kāpēc projekta īste- nošanā tiek iesaistīta starpniekfirma, kurai pašvaldība vispirms piešķir zemes nomas tiesības. Jau pēc nepilna mēneša - 5. novembrī - SIA Multihalle G. Bojāram adresējusi vēl vienu vēstuli, kurā teikts: "Pēc papildu konsultācijām ar Somijas un Latvijas finanšu speciālistiem esam izstrādājuši daudz efektīvāku daudzfunk- cionālās hokeja halles modeli. Līdz ar to atsaucam 2003. gada 9. oktobrī jums adresēto vēstuli." G. Bojārs Neatkarīgajai atklāja - pirms dažām dienām viņš tiešām no SIA Multihalle saņēmis vēstuli, kurā atzīts: "Multihalle vēlas, lai mēs iestājamies šajā sabiedrībā, ieguldot tur pilsētas zemi." Vaicāts, kā pilsētas mērs vērtē priekšlikumu, G. Bojārs atbildēja: "Lai bankas halles celtniecības projektam piešķirtu finansējumu, sabiedrības īpašumā nepieciešama zeme. Tādēļ dome tiek aicināta to ieguldīt šajā sabiedrībā, kļūstot par akcionāru ar bloķējošo paketi. Pašreiz šāds variants domē tiek apspriests." Pašreizējais Multihalle direktors Ivars Kalvišķis informēja, ka "finanšu institūcijas ir izteikušas vēlmi redzēt Rīgas domes mantisko vai finansiālo līdzdalību Multihalles kapitālā. Mēs par šo jautājumu Bojāra kungam esam nosūtījuši vēstuli". Viņš gan neatklāja, tieši kuras bankas šādu vēlmi ir paudušas. I. Kalvišķis apgalvoja, ka halles celtniecības izmaksas esot aptuveni 13 miljonu eiro. Vaicāts, vai halles celtniecība neizjuks gadījumā, ja dome dos negatīvu atbildi, I. Kalvišķis atbildēja: "Tas nenozīmēs to, ka projekts nevirzīsies uz priekšu. Tas nav vienīgais finanšu piesaistes veids." Pēc I. Kalvišķa teiktā, būvdarbus plānots sākt nākamā gada februāra beigās vai marta sākumā. Lai saprastu, kāpēc SIA Multihalle vajadzīga Rīgas domei piederošā zeme, Neatkarīgā mēģināja noskaidrot, cik varētu būt tās tirgus cena Rīgas rajonā starp Grostones un Skanstes ielām. Pēc Latio direktora Edgara Šīna aprēķiniem, zemes cena šajā rajonā svārstās no 80 līdz 130 latu par kvadrātmetru. Ņemot vērā, ka Rīgas dome SIA Multihalle iznomājusi 17 hektāru (no tiem tikai 7 hektāri ir nepieciešami pašai hal- lei un automašīnu stāvvietām ap halli), var aprēķināt, ka šīs zemes tirgus vērtība ir no 13,6 līdz 22,1 miljonam latu. Nira fonda direktors Vadims Markovs informēja, ka, pēc viņa pārstāvētās firmas statistikas, cenas šajā rajonā svārstās no 50 līdz 100 ASV dolāriem par kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka, pēc Nira fonda datiem, viss Multihallei iznomātais zemesgabals maksā no 8,5 līdz 17 miljoniem dolāru. Latviju sola padarīt par tūrisma lielvalsti NRA 12/05/03 Ekonomikas ministrs Juris Lujāns sola Latviju piecu gadu laikā pārvērst par tūrisma lielvalsti, kurā tūrisms iekšzemes kopprodukta struktūrā veidos piecus līdz septiņus procentus. "Ja tagad mūsu valsti gadā apmeklē mazāk nekā trīs miljoni tūristu, tad piecu gadu laikā šis skaitlis jāpalielina līdz astoņiem, desmit miljoniem," pārliecināti skaitļus bārsta ekonomikas ministrs. Galvenā doma, ko uzsvēra J. Lujāns, trešdien viesnīcā Radisson SAS atklājot tūrisma jautājumiem veltītu konferenci, bija tā, ka tūrisma attīstības iespējas Latvijā ir milzīgas un pagaidām maz izmantotas. Kā līdzīgās kādai nozarei veltītās konferencēs tika uzsvērta šīs nozares nepārvērtējamā nozīme Latvijas attīstībā utt. Taču šoreiz ekonomikas ministrs aizrunājās vēl tālāk. Viņš izteica pārliecību, ka tūrismam ir jākļūst par nozari, uz kuras tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā tiktu balstīta Latvijas ekonomika. Lai neliktos tukšvārdīgs, ministrs pavēstīja, ka jau nākamajā gadā ministrija par savas darbības prioritāti noteikusi tieši tūrisma nozares attīstību, panākot arī būtisku valsts finansējuma pieaugumu. Ja līdz šim valsts pamatbudžetā tūrisma attīstībai atvēlēto līdzekļu pieaugums bijis aptuveni 30% gadā, tad jau 2004. gadā nozarei atvēlēti vairāk nekā miljons latu, kas ir par 128% vairāk nekā šogad. Ekonomikas ministrijas Tūrisma departamenta direktora vietas izpildītāja Sanita Rancāne ministra optimismu skaidro vienkārši: "Latiņa jānoliek ļoti augstu, un jābūt skaidriem mērķiem, tad tie ir sasniedzami." Viņa uzsver, ka valsts jau nākamgad būtiski palielina investīcijas tūrisma attīstībā un turpmāk tās plānotas arvien vairāk. "Galvenais uzdevums ir radīt Latvijas tēlu, kurš ir atpazīstams un atšķirīgs. Tāpat jāpalielina vietējais tūrisms, kuram ir plašs neizmantots potenciāls. Jāaktivizē Latvijas atpūtas iespēju popularizēšana tuvajos kaimiņos - Lietuvā, Igaunijā, arī Krievijā, Somijā, Vācijā, Zviedrijā, Polijā. Itālijā un Spānijā tiek atvērti informatīvie centri visām Baltijas valstīm kopā," stāsta S. Rancāne. Viņa uzsver tūrisma infrastruktūrai atvēlēto līdzekļu nozīmību, jo bez attīstītas infrastruktūras tūristiem neradīsies labs iespaids par mūsu valsti, bet tas šajā gadījumā ir pats svarīgākais. Šim nolūkam tiek atvēlēti līdzekļi gan no valsts budžeta, gan dažādiem strukturālajiem fondiem, kā arī laukos tiek izmantota SAPARD nauda. "Būtisks ir jautājums par pakalpojumu kvalitāti. Ja mēs nevaram konkurēt ne ar ko citu, tad jābūt perfektai kvalitātei, kas piesaista tūristus. Neapšaubāmi labvēlīgs faktors tūrisma attīstībai ir Latvijas iestāšanās ES. Jau tagad Pasaules tūrisma organizācijas prognozes rāda, ka tūrisms jaunajās ES dalībvalstīs būtiski pieaugs. Mēs viņiem esam kaut kas nezināms, bet tūrists vienmēr ir ziņkārīgs. Mūsu galvenais uzdevums ir, lai šim tūristam pēc Latvijas apmeklējuma paliktu labs iespaids," savu redzējumu formulē S. Rancāne. Mārketinga organizācijas Iedvesmas Rīga prezidente Gundega Zeltiņa uzskata, ka iespējas būtiski palielināt tūrisma daļu IKP struktūrā ir pilnīgi reālas. Daudz skeptiskāka viņa ir attiecībā uz to, ka Latviju jau tuvāko piecu gadu laikā apmeklēs divas vai pat trīs reizes vairāk tūristu. "Bet liels tūristu skaits varbūt nemaz nav vajadzīgs. Cilvēkiem jau labāk, ka viņu ir mazāk, toties tādi, kuri atstāj vairāk naudas," prāto G. Zeltiņa. Viņasprāt, līdz šim nenovērtētas ir biznesa un konferenču tūrisma iespējas. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktore Marika Zante pret J. Lujāna optimismu ir piesardzīga. "Tas ir ambiciozs izteikums, bet augsti mērķi ir jāizvirza un uz tiem jātiecas," viņa atzīst. Kā svarīgāko faktoru, kas ļautu Latvijai ievērojami kāpināt tūrisma apjomu, viņa uzskata Latvijas iestāšanos ES. "Ja agrāk galvenais jautājums bija, kur mēs atrodamies, tad tagad mūs jau pazīst un to vairs nejautā. Tagad jautā, ko mēs varam piedāvāt un cik pie mums ir droši. Cilvēkos valda stereotipi par valstīm. Ja mēs esam ES un NATO, tad tas automātiski rada asociācijas ar drošību," stāsta M. Zante. Viņasprāt, liels Latvijas pluss ir tas, ka esam Baltijas centrā. "Pasaulē mēs esam vienots reģions, un centrs ir centrs," uzsver M. Zante. Tāpat viņa uzsver ļoti augstvērtīgo servisu, kuru piedāvā mūsu viesnīcas un restorāni. "Mūsu vērtība ir mūsu cilvēki," rezumē M. Zante. Kurzemes tūrisma asociācijas priekšsēdētājs Artis Gustovskis atzīst, ka tūristu skaits Kurzemes reģionā gadu no gada pieaug, taču pieauguma tempi samazinās. "Vēl pirms dažiem gadiem mums ikgadējais tūristu skaita pieaugums bija līdz pat astoņdesmit procentiem. Tagad tādi mežonīgi pieauguma tempi vairs nav," atzīst A. Gustovskis. Viņš piekrīt, ka Latvijas daba, kultūra un vēsture ir pietiekami spēcīgi magnēti, kas pievelk ārvalstu tūristus. Taču A. Gustovskis arī norādīja uz kādu bīstamu tendenci. Proti, valsts atvēlētie līdzekļi, ar kuru pieaugumu lepojās ministrs, gandrīz pilnībā aiziet Rīgai un Rīgas reģionam, kamēr lauki un reģionālās tūrisma organizācijas no lielā investīciju pieauguma nesaņem neko. Kā pretēju piemēru viņš minēja Igauniju, kur naudas novirzīšana reģionālajiem tūrisma centriem deva gandrīz vai tūlītēju atdevi. Nopietni par lielveikaliem Ingvilda Zālīte, Žurnāls "Nedēļa" 12/05/03 Statistiķi lēš, ka aptuveni trešo daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma Latvijā veido lielveikali, savukārt banku analītiķi 2002. gadā pat samanīja tirdzniecības patēriņa buma pazīmes. Visticamāk, tādas varēs vērot arī 2003. gadā, un atkal tas būs saistīts ar lielveikaliem. "Mēs nenovērtējam, cik fantastiski ātri Latvija attīstās," intervijā "Nedēļai" atzīst Linstow Warner pro- jektu un sabiedrisko attiecību direktors Rems Razums, sakot, ka vēl 1997. gadā cilvēki uz pēc rekonstrukcijas atvērto Universālveikalu "Centrs" lūkojās kā uz brīnumu, jo kaut kas tā-ā-ds nebija redzēts. Savukārt Domina Shopping preses sekretāre, PK Investments pārstāve Iveta Vanaga atceras, ka pirms vairākiem gadiem pēc Ernesto Preatoni paziņojuma par ideju izveidot tirdzniecības centru bijušajā VEF teritorijā, kāda žurnāliste skeptiski izteikusies, ka nekas no tā neiznākšot, jo šādi centri latviešu mentalitātei ir sveši un "neviens tādos iepirkties neies". 2003. gada nogalē "neviens" izvērties par ievērojamu pilsētnieku daļu, kas nu jau tradicionāli savus ikdienas pirkumus veic tieši tirdzniecības centros un lielveikalos. Vai nu mentalitāte mainījusies pati, vai arī to ietekmējusi tieši lielveikalu esamība, taču nenoliedzams ir fakts, ka tirdzniecības centru un lielveikalu attīstība Latvijā pēdējos gados uzņem aizvien lielākus apgriezienus. Līdzās "Dolei", "Molam" un "Spicei" nu atrodami arī "Alfa", "Origo", "Domina Shopping" un "Stockmann". Īpašs stāsts, protams, ir pārtikas tirdzniecība, kurā valda nikna jo nikna konkurence starp lielveikaliem, veikalu tīkliem ("Rimi", "Maxima", "T-Market", "Citymarket", "Mego", u.c.) un mazajiem tirgotājiem, turklāt pēdējie jau pērn pēc lietuviešu parauga pamanījās apvienoties, izveidojot tādu kooperatīvo tirdzniecības tīklu kā "Aibe". Protams, lielveikali, tirdzniecības centri, hiper, super un citi mārketi ir t.s. patērētāju sabiedrības sastāvdaļa, kuras būtība ir devīze: "Iepirkšanās ir izklaide, nevis smags darbs, kā tev varbūt likās līdz šim! Iepērcies ar prieku!" Tomēr reti kurš aizdomājas, ka aiz šiem saukļiem stāv nopietns bizness, kas turklāt būtiski ietekmē gan pilsētvidi un transporta attīstību, gan arī nodarbinātību un sociālo vidi tuvākajā apkārtnē. Interesanti, ka Čehijā pēdējos gados veikts apjomīgs pētījums Openness About Hypermarkets (atklāti par supermārketiem), kura mērķis bijis izzināt supermārketu un hipermārketu negatīvo iespaidu, lai pēc tam iespēju robežās palīdzētu pašvaldībām no tā izvairīties. Kaut arī Latvijā par šādām aktivitātēm nav dzirdēts, tomēr, nenoliedzami, ir lietas, kuras diemžēl tiek uztvertas samērā vienkāršoti. Mīts Nr.1: Lielveikali ir dzelzs kastes pilsētas nomalēs Tirdzniecības centru (arī lielveikalu) iespaids ir vērā ņemams - tā ir ne vien jaunu, lielu būvju celtniecība un rekonstrukcija, bet arī nopietna pilsētplānošanas problēma. Šajā ziņā simptomātiska ir šā gada pavasarī laikrakstā "Komersant Baltic Daily" publicētā intervija ar Rīgas pilsētas vicemēru Aivaru Kreitusu, kurš tajā brīdī Rīgas domē iesniegtos aptuveni 60 priekšlikumus lielveikalu celtniecībai dēvē par absurdu, cita starpā norādot arī to, ka pilsētas centrs lielveikaliem tā kā nebūtu īstā vieta. To, ka tirdzniecības centriem nav jāatrodas pilsētas centrā, intervijā "Nedēļai" uzsver arī Latvijas Tirdzniecības asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, norādot, ka tas rada liekas transporta problēmas. Rīga jau arī neesot tik liela pilsēta, lai tirdzniecības centra atrašanās mazliet nostāk no centra traucētu kādam līdz tam nokļūt. Nenoliedzot faktu, ka tirdzniecības centri piesaista lielas transporta plūsmas, centru operatoru pārstāvji stāsta par Latvijā un arī Igaunijā veiktiem pētījumiem, kas liecina gluži vai pretējo - atkarībā no centra atrašanās vietas un nozīmes aptuveni 40%-60% apmeklētāju uz to dodas vai nu kājām, vai ar sabiedrisko transportu. Kaut arī R. Razums rausta plecus par šīs parādības iemesliem, kā vienu gan minot Rīgas attīstīto sabiedriskā transporta tīklu, tomēr ērta sabiedriskā transporta nozīmi ir pamanījuši arī čehi, pētījumā par lielveikaliem secinot, ka, likvidējot provincē autobusu maršrutus, cilvēki ir spiesti uz lielveikaliem doties ar personiskajām mašīnām. Iespējams, ka tieši tāpēc skandināvu gigants "Stockmann" savus universālveikalus parasti veido pilsētu centros. Piemēram, Rīgā - vietā, kur pēc vienkārša cilvēka veselā saprāta tirdzniecības un izklaides centrs nevarētu atrasties, jo pie tā gluži vienkārši nav iespējams normāli piebraukt un novietot mašīnu. Tiesa, "Stockmann" mārketinga nodaļas vadītāja Annika Davidsone vēl nezināja nosaukt attiecību starp braucējiem un kājāmgājējiem, jo stāvvietu un veikalu savienojošais tunelis atklāts tikai nesen un nesen radusies iespēja veikt šādu uzskaiti. Tomēr transporta plūsmu var kontrolēt un organizēt atšķirībā, piemēram, no tādas Eiropas pilsētās sastopamas parādības kā "mirušie kvartāli" vai "mirušās pilsētas", kur rosība beidzas līdz ar darba dienas noslēgumu. Čehi ir secinājuši - ja lielveikalus ceļ tikai pilsētu nomalēs, centrā paliek second hand veikali, dārglietu tirgotavas un bankas. Teorētiski ar šādu problēmu varētu nākties saskarties arī Rīgai, ja tirdzniecības centru veidošanās pašā pilsētas centrā būs tikpat haotiska kā līdz šim, un pašvaldības atļauja būs emociju un laika apstākļu ietekmēts lēmums, nevis pārdomāta pilsētas centra attīstības plāna sastāvdaļa. Tiesa gan, teorētiski ir zināms arī šīs problēmas risinājums - tirdzniecības ielas (kvartāli) pašā pilsētas centrā, protams, ieskaitot kādu pārīti lielveikalu, un mīļie, labie tirdzniecības centri mazliet nostāk no tā. Mīts Nr.2 Lielie veikali iznīcina mazos" "Nu, iznīcina lielveikali apkārtnē mazos veikaliņus, iznīcina. Taču vēl ir jautājums - kas tie par veikaliņiem? Protams, ka tiek iznīcināti veikaliņi, kas pārtikas vairumtirdzniecības bāzēs nopērk dažus šokolādes sieriņus un tirgo, pieliekot piecus santīmus pie cenas," šāds varētu būt tirdzniecības centru pārstāvju apvienotais monologs. Nenoliedzami, bizness pasaulē cenšas būt aizvien efektīvāks, un cīnīties pret to būtu absurdi. Protams, tirdzniecības centru un lielveikalu spēja piedāvāt plašāku produkcijas klāstu un zemākas cenas padara mazo veikaliņu dzīvi neciešamu. Taču šķiet, ka šobrīd Latvijā tirdzniecības centri un lielveikali darbojās arī kā mazumtirdzniecības attīstības katalizators, jo pirmām kārtām vairs nespēj pastāvēt tādi veikaliņi, kuri nopērk kaut ko no kaut kā un kaut kam pārdod. Faktiski tam piekrītot, H.Danusevičs norāda, ka tirdzniecības centri būtiski ietekmē tirgu dzīvi, kuri gan, jāpiebilst, pēdējos gados lielākajā vairumā ir darbojušies pēc augstākminētās šarādes principa. Zinātāji zina stāstīt, ka līdzīgas problēmas esot arī pirms dažiem gadiem populārajām vairumtirdzniecības bāzēm, jo lielveikali paši veido attiecības ar piegādātājiem un bāzes neizmanto. Tātad, secina H.Danusevičs, tirdzniecības centri, no vienas puses, veicina tirdzniecības koncentrāciju un maina tās struktūru, bet, no otras - arī palīdz attīstīties nelieliem ražotājiem un tirgotājiem, kuriem pietiek naudas, lai maksātu mazliet lielāku īres maksu, par to pretī saņemot iespēju izmantot vienotu mārketinga politiku, apsardzi un citus labumus. I. Vanaga stāsta, ka Igaunijā, veidojot "Kristīnes centru", apavu tirgotāji sākumā nebūt neesot varējuši saprast, ka viņiem ir izdevīgāk, ja centrā ir atvērti vairāki tādas pašas specializācijas veikali, jo reti kurš klients meklēs apavus tirdzniecības centrā, kurā būs atrodams tikai viens šāds veikals. Savukārt Latvijā drīz par šīs parādības hrestomātisku piemēru kļūs "Stendera ziepju fabrika", kuras veikaliņi ir sastopami gandrīz vai visos lielajos tirdzniecības centros. Mīts Nr. 3: Tirdzniecības centru izveidot ir vienkārši Viegli ir pamanīt, ka gandrīz visi tirdzniecības centru attīstītāji un uzturētāji ir ārvalstu uzņēmumi un ka faktiski Latvijā nav neviena nacionālā kapitāla būvēta tirdzniecības centra. Kāpēc? "Visā pasaulē laiku pa laikam uzrodas pie naudas tikuši džekiņi, kas uzceļ lielu māju un domā, ka ar to pietiek, lai pelnītu naudu," pasmīn R.Razums, sakot, ka tirdzniecības centru izveidošanas un uzturēšanas pamatā ir nopietni un pamatīgi pētījumi, kuri ir nepieciešami kaut vai tāpēc, ka centru izveide ir dārga un arī plānošanas kļūdu cena ir mērāma miljonos. Kā spilgts piemērs nacionālā kapitāla neprasmei tiek minēts "Krasta centrs", kura neveiksme slēpjoties vienkāršā apstāklī- uzbūvēt tirdzniecības centram piemērotu ēku vēl nenozīmē izveidot labu lielveikalu, jo ļoti svarīgs ir t.s. know-how jeb latviski sakot saturs, kas ir ietverts šajā tirdzniecības centrā. Bet "Krasta centra" īpašniekiem esot licies, ka viņi paši visu spēj, līdz ar to hipermārketa bankrots bijis vienkārši likumsakarīgs. It īpaši, ja ņem vērā kaut vai tādu "sīkumu", ka pat Latvijas tirdzniecības centros apmeklētāju plūsmas plāno un tajos pārstāvēto veikalu atlasē piedalās pasaules klases eksperti un konsul- tanti. Patiesībā jau viss, kas ir jāspēj tirdzniecības centra operatoram, ir nodrošināt nodomātajam darbības virzienam atbilstošu piedāvājumu. Piemēram, tirdzniecības centrā, kas specializējas uz mājai un ģimenei nepieciešamajām lietām, ir jābūt noteiktam skaitam aptieku, apģērbu veikalu un apavu veikalu. Līdz ar to centru operatoriem nākas strādāt ar dažādiem atbilstošā profila veikaliem, lai, pirmkārt, atrastu iecerētajam centram piemērotus un, otrkārt, pārliecinātu viņus atvērt savus veikalus konkrētajā centrā. Ja R. Razums saka, ka uz "Latviju atvilktajiem brendiem" neesot būtiskas nozīmes, vien piebilst, ka pēdējos gados starptautiskajiem tirgotājiem ir mainījusies attieksme pret iespēju tirgot savus izstrādājumus arī Latvijā, tad I. Vanaga neslēpti lepojas ar to, ka, tieši pateicoties viņu aktivitātēm, Latvijā ir atvērti vairāki itāļu brendu veikali un mūsu tirgū ir ienākušas vairākas jaunas preču zīmes. Interesanti, ka pavisam nesen pavīdēja ziņa, ka otrā kārta tiks celta arī tirdzniecības centram "Spice", turklāt centra īpašnieki ir piesaistījuši konsultantus, kas nodarbosies ar Latvijā līdz šim vēl nepārstāvētu preču zīmju meklēšanu. Vairums preču zīmju veikalu Latvijā šobrīd ienāk kā franšīzes uzņēmumi, kas nozīmē, ka to iekārtojumam, cenu līmenim un piedāvājumam ir jāatbilst katrā šādā kompānijā pieņemtajiem standartiem. I.Vanaga gan piebilst, ka, veidojot "Domina Shopping" piedāvājumu, izrādījies, ka latvieši nemaz nav tik aktīvi veikalu vaļā vērēji, līdz ar to neesot ko brīnīties, ka "Dominā" daudzu preču zīmju operatori ir lietuviešu uzņēmumi. Īpašs gadījums tirdzniecības centru vidū Latvijā, protams, ir "Stockmann" universālveikals, jo faktiski jau 140 gadus vecais Stokmann ir preču zīme pats par sevi. Un, kā stāsta A.Davidsone, daudzi šā centra apmeklētāji ar to ir iepazinušies citās valstīs un priecājoties, ka beidzot šis veikals ir arī Latvijā. Taču, ja salīdzina viņas stāstīto ar tirdzniecības centru pārstāvju teikto, tad atliek vien secināt, ka biznesa darbības principi ir vienādi, atšķirīga ir vien preču pieejamības forma - vai nu preces sagrupētas pēc kategorijām, vai arī darbojās virkne veikaliņu ar atbilstošu piedāvājumu. Protams, gan tirdzniecības centram, gan arī universālveikalam ir savi plusi un savi mīnusi, taču strīdēties par tiem būtu tikpat muļķīgi kā salīdzināt "Audi" un BMW. Taču nevar noliegt arī to, ka arī tirdzniecības centriem nopietni nākas domāt par tālāko nākotni. Šā brīža tendence ir veidot tirdzniecības un atpūtas centrus, kas līdztekus veikaliem spēj piedāvāt arī dažādas atpūtas iespējas, piemēram, kino, boulingu, slidotavas. Un par to domā visi tirdzniecības centru operatori. "Dole" - vietējas nozīmes tirdzniecības centrs, kura apmeklētāji galvenokārt ir apkārtējie Ķengraga iedzīvotāji. Viens no vecākajiem tirdzniecības centriem Rīgā, kurš turklāt pamanījies saglabāt arī nosaukumu. "Mols" - reģionālas nozīmes tirdzniecības un arī atpūtas centrs, galvenais piedāvājums ir modes preces. Reizēm "Molā" notiek arī izklaides pasākumi, kā šobrīd - realitātes šova "Talantu fabrika" 2 koncerti. "Mola" raksturīga iezīme ir tā, ka vairums apmeklētāju uz šo tirdzniecības centru dodas ar mašīnām. "Alfa" - reģionālas nozīmes tirdzniecības parks, galvenais piedāvājums - preces mājai un ģimenei. Tirdzniecības parku plānots paplašināt, lai būtu iespēja piedāvāt arī modes preces, teorētiski tiek apsvērta arī iespēja uzcelt kino. "Origo" - reģionālas nozīmes tirdzniecības centrs, kas faktiski saplūst ar Centrālo staciju. Plūstošās robežas starp staciju un tirdzniecības centru rada mazliet dīvainas izjūtas. Daļa centra apmeklētāju ir vilcienu pasažieri. Pie "Origo" un arī "Alfas" plānošanas ir strādājis Zviedrijā dzīvojošs austrālietis. "Domina Shopping" - šobrīd vietējas nozīmes tirdzniecības centrs, kura piedāvājums vairāk ir orientēts uz modes precēm. Pēc 2. kārtas atvēršanas kļūs par reģionālas nozīmes tirdzniecības un atpūtas centru, jo līdztekus veikaliem paredzētas arī izklaides iespējas un biroji. Gan arhitektūrā, gan arī iekārtojumā jūtama itāļu ietekme - veikali izvietoti vienā stāvā, savukārt tiem līdzās ir daudzstāvu autostāvvieta. Bezrūpīgo gaisotni pastiprina neskaitāmie garšīgā saldējuma fani. "Stockmann" - vienīgais universālveikals tirdzniecības centru starpā, arī reģionāls tirdzniecības centrs, kura piedāvājuma lielāko daļu veido modes preces. Par universālveikala plusu tiek uzskatīta iespēja vienkopus atrast viena sortimenta dažādu brendu preces, kā arī ērtāki norēķini. Kaut arī universālveikala koncepcija tiek uzskatīta par vecmodīgu, tomēr arī šim centram tiek prognozēti panākumi. Kopā ar "Coca-cola Plazza" daudzzāļu kinoteātri veido izklaides centru. "Spice" - bijis reģionāls tirdzniecības centrs, kas konkurences rezultātā pamazām kļūst par vietējas nozīmes centru. Nākamgad tiks uzsākta otrās kārtas celtniecība, un, kad tā tiks pabeigta, centrs kļūs par tirdzniecības un izklaides centru, jo ir ieplānots arī kino. Tāpat iecerēts pastiprināt modes preču virzienu, meklējot jaunus brendus. Kaut arī par tirdzniecības centriem bieži sauc visus lielveikalus, tas nav īsti pareizi. Par konkurētspējīgu var uzskatīt tādu tirdzniecības centru, kura platība ir lielāka nekā 20 tūkstoši kvadrātmetru. Ja tirdzniecības centrs ir vietējas nozīmes, tad tā apmeklētāji galvenokārt ir tuvējās apkārtnes iedzīvotāji. Faktiski tas ir "centrs pa rokai". Savukārt uz reģionālas nozīmes tirdzniecības centru dodas arī apmeklētāji no attālākām vietām, kuri turp dodas, lielāku un konkrētāku mērķu vadīti. Kuģniecība pārdos Panamax tankkuģus NRA 12/06/03 Latvijas kuģniecība (LK) nolēmusi pārdot trīs Panamax tipa tankkuģus, kurus 2001. gadā iegādājās par 42 miljoniem dolāru katru, jo tie neatbilst tirgus prasībām. "Izmantojot veiksmīgo tirgus situāciju un realizējot Panamax pārdošanu ar maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, LK iegūs iespēju pasūtīt tirgus prasībām atbilstošus jaunus ledus klases kuģus, kā tas ir paredzēts LK flotes atjaunošanas plānā," uzsver LK tagadējais prezidents Imants Vikmanis. Tankkuģu iegādes brīdī LK vēl bija valsts kompānija, kuru vadīja Andris Kļaviņš, bet darījumu akceptēja Privatizācijas aģentūra ar Jāni Nagli priekšgalā. Kuģniecības Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska atzina: saskaņā ar LK darba grupas un neatkarīgo starptautisko ekspertu atzinumu tankkuģu kravnesība, kā arī kravas tanku ietilpība ir ievērojami mazāka nekā moderniem Panamax tipa kuģiem, līdz ar to prognozējamas grūtības to nodarbināšanā. Turklāt šo kuģu līdzšinējā izmantošanas pieredze liecinot, ka to tehniskie parametri nenodrošināšot tankkuģu ilgstošu rentablu izmantošanu. Pateicoties labvēlīgajai konjunktūrai, kāda pašlaik valda lietotu kuģu tirgū, LK ir saņēmusi izdevīgus Panamax tipa tankkuģu pirkšanas piedāvājumus par cenu, kas ir augstāka nekā neatkarīgu brokeru veiktais kuģu tirgus novērtējums. Līguma nosacījumi paredz, ka LK, slēdzot laika nomas līgumu, minētos kuģus izmantos vēl piecus līdz astoņus gadus, un šāds laika periods būs pietiekams jaunu tankkuģu pasūtīšanai un saņemšanai. TNK-BP esot tuvu Ventspils termināļa iegādei BNS 12/06/03 Lielbritānijas un Krievijas naftas kompānija TNK-BP ir tuvu tam, lai iegādātos 50% un vienu Ventspils naftas termināļa akciju, atsaucoties uz naftas tirgus analīzes kompāniju "Petroleum Argus FSU", apskatā raksta Krievijas ietekmīgā investīciju kompānija "Troika Dialog". Apskatā norādīts, ka šis darījums ļautu TNK-BP jau līdz gada beigām iegūt kontroli pār Latvijas naftas termināli. Savukārt a/s "Ventspils nafta" (VN) preses sekretāre Gundega Vārpa sacīja, ka konkrētas sarunas par Ventspils naftas termināļa pārdošanu netiek risinātas, un norādīja, ka VN meklē stratēģiskos partnerus, kas varētu atjaunot naftas plūsmu pa cauruļvadu. Vārpa sacīja, ka sarunas notiek katru dienu un ar dažādām kompānijām, taču nevarēja pateikt, vai to vidū ir TNK-BP. Viņa uzsvēra, ka svarīgākais ir atrast stratēģisko partneri, bet par pārdošanu varētu būt runa, ja stratēģiskais partneris izvirzītu šādu nosacījumu. VN padomes loceklis Uldis Pumpurs atzina, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka TNK-BP grasītos iegādāties VN akciju kontrolpaketi. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, VN patlaban nenotiek sarunas par VN akciju pārdošanu, kā arī ar stratēģiskajiem investoriem. "Troika Dialog" apskatā atgādināts, ka līdz šim par favorītu "Ventspils naftas" iegādē uzskatīja Krievijas kompāniju JUKOS, taču nesenie notikumi ar tās vadītāja arestu un apsūdzībām nodokļu nemaksāšanā varētu būt pasliktinājuši uzņēmuma pozīcijas sarunās par "Ventspils naftas" iegādi. Pašlaik TNK-PB ir viens no galvenajiem Ventspils termināļa izmantotājiem, sūtot izejvielas pa dzelzceļu, norāda "Troika Dialog". Tomēr, pēc analītiķu domām, galvenā TNK-PB problēma varētu būt vienošanās ar Krievijas naftas cauruļvadu monopolistu "Transņeftj", kuram Ventspils virziens pēc Primorskas ostas paplašināšanas būs tiešais konkurents. "Transņeftj" varētu uzstāt, lai TNK-PB sākumā investē vairāk nekā 140 miljonus ASV dolāru "Transņeftj" cauruļvadu sistēmas uzlabošanā, lai tā varētu nodrošināt naftas tranzītu uz Latviju. Analītiķi uzskata, ja Ventspils virzienu reintegrēs Krievijas transporta sistēmā, 2005.gadā varētu atjaunoties pērn pārtrauktais naftas tranzīts uz Latviju pa cauruļvadu. Jau vēstīts, ka šonedēļ VN akcijas cena Rīgas Fondu biržā ir sasniegusi augstāko cenu kompānijas akciju kotēšanas vēsturē. Saskaņā ar biržas informāciju piektdien VN vidējā svērtā akcijas cena pieauga līdz 1,46 latiem. Finanšu eksperti neizslēdz iespēju, ka VN akcijas cena palielinās, jo kādas investoru grupas rīcībā ir informācija, kas nav zināma pārējiem tirgus dalībniekiem. Runas par Ventspils naftas termināļa iespējamo pārdošanu, kas sākās, kad Krievija neiekļāva Ventspils virzienu naftas eksporta grafikā šim gadam, ir aktivizējušās pēc VN lēmuma dibināt meitas uzņēmumu "Ventspils nafta termināls", kas nodarbosies ar naftas un tās produktu pieņemšanu, uzglabāšanu un pārkraušanu. Šāda uzņēmuma izveide atvieglo investoru ienākšanu kompānijā, jo tie var iegādāties tikai interesējošo VN koncerna biznesa virzienu. "Ventspils nafta termināla" pamatkapitāls ir gandrīz 54 miljoni latu, tajā VN ir ieguldījusi pamatlīdzekļus - pamatā tehniskās un tehnoloģiskās iekārtas, kas nepieciešamas naftas un tās produktu termināla darbības nodrošināšanai - rezervuāru parks, dzelzceļa estakādes, sūkņu stacijas, ugunsdzēsēju depo, autotransporta cehs u.tml. VN akcijas kotē Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā. Kompānijas lielākie akcionāri ir Latvijas valsts (38,6%) un "Latvijas Naftas tranzīts", kurai pieder 42,8% VN akciju (ieskaitot 5%, kuras uzņēmumam bija rezervējusi valsts un kuras LNT šovasar nolēma iegādāties), turklāt vēl 9,2% kompānijas akciju uzņēmums ir pārdevis ar atpirkšanas tiesībām. TNK-BP izveidojās šogad vasarā, kad darbību Krievijā un Ukrainā naftas ieguves un pārstrādes jomā apvienoja Lielbritānijas "British Petroleum" un Krievijas uzņēmumi "Alfa Grup" un "Access/Renova", kam pieder naftas kompānijas TNK un "Sidanko". Pēc ekspertu vērtējuma, TNK-BP piederošajās naftas atradnēs ir 1,2 miljardi tonnu naftas krājumu, un gada laikā uzņēmums plāno iegūt 60 miljonus tonnu naftas. TNK-PB pieder arī piecas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuru kopējā pārstrādes jauda ir 50 miljoni tonnu naftas gadā. Krievijā un Ukrainā koncerns kontrolē vairāk nekā 2000 degvielas uz- pildes staciju. Šogad pirmajā pusgadā TNK-BP strādāja ar 1,08 miljardu ASV dolāru tīro peļņu. Latvijā strauji palielinās koksnes imports LETA 12/08/03 Latvijā pēdējā gadā novērojams straujš koksnes importa un vietējo iepirkuma cenu pieaugums, šonedēļ raksta angļu valodā iznākošais izdevums "The Baltic Times". Pēc laikraksta aplēsēm, apaļkoku iepirkuma cena Latvijā ik gadu palielinās par 20 līdz 30%. Koksnes resursu cenas kāpums ietekmē vietējo kokmateriālu tirgu, liekot uzņēmējiem kokmateriālus vairāk meklēt ārpus valsts robežām, piemēram, Krievijā un Baltkrievijā, norāda laikraksts. "The Baltic Times" apkopotie Zemkopības ministrijas dati liecina, ka Latvijā ievestais apaļkoku daudzums vidēji ik gadu palielinās par 19,5%. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos valstī importētais apaļkoku daudzums sasniedzis 306 600 kubikmetru, salīdzinot ar 148 600 kubikmetriem 2002.gadā. Laikraksts pieļauj, ka patiesais ievestās koksnes daudzums ir vēl lielāks, jo daļa kokmateriālu Latvijā var tikt importēta, nemaksājot muitas nodokļus. Šie apjomi neparādās oficiālajā valsts importa statistikā. Digitalizācijas lieta pavirzās tuvāk tiesai Diena 12/09/03 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pirmdien nosūtot Ģenerālprokuratūrai digitālās TV krimināllietu, tā pavirzījusies soli tuvāk izskatīšanai tiesā. KNAB lūdzis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret vienīgo šajā lietā aizturēto - ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) piederošās firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultantu Hariju Krongornu. Lietā gan joprojām turpināsies izmeklēšana, Dienai pastāstīja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. H.Krongornu aizturēja pirms mēneša, kad viņš gatavojās doties uz Londonu. KNAB viņu uzskata par ciparu TV ieviesējiem Kempmayer Media Ltd. (KML) pārskaitīto un vēlāk kādā Maltas bankā nonākušo triju miljonu latu patieso saņēmēju, un viņš apsūdzēts gan par krāpšanu, gan no- ziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Rīgas apgabaltiesai lemjot par viņa paturēšanu apcietinājumā, prokuratūras pārstāvis norādīja, ka H.Krongorns bijis iesaistīts naudas saņēmēja Maltas uzņēmuma Digital International Ltd. dibināšanā un bijis pilnvarots rīkoties ar tā kontu. Krimināllieta ierosināta arī par amatpersonas bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. KNAB par noziedzīgu uzskata ciparu TV projekta virzītāja Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) dibināšanu, kā arī līguma parakstīšanu ar KML. Darījumos lēmumus pieņē- mušas vairākas amatpersonas, arī bijušais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs (LC). Deputātiem neizdodas pārliecināt Šadurski vienoties par Saulesdārzu BNS 12/09/03 Pretēji vairāku Saeimas deputātu aicinājumam, arī pirmdien izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Saulesdārza apsaimniekotājs firma "Ķeizarmežs" nespēja vienoties par jauna nomas līguma nosacījumiem, tāpēc ministrija otrdien tiesas sēdē turpinās uzturēt prasību par nomas parāda piedziņu un nomas līguma laušanu. Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē, kurā bija aicināti piedalīties Šadurskis, firmas "Ķeizarmežs" direk- tors Aivars Trops, Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons, kā arī vairākas citas amatpersonas, Tautas partijas deputāts Gundars Bērziņš aicināja ministru būt saprātīgam un, viņaprāt, savtīgu ambīciju dēļ neatņemt vairākiem simtiem zelta puišu iespēju trenēties futbolā. "Šo ministru laikam neinteresē sporta panākumi," pēc sēdes sacīja Bērziņš, piebilstot, ka valsts nostāja pret sporta prioritātēm "grauj sporta sistēmu kopumā". "Izglītības un zinātnes ministrija savu nevarēšanu un nekompetenci cenšas slēpt," sacīja Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka šāds ministrs nevar pienācīgi aizstāvēt valsts intereses. "Vai nu Sporta apakškomisija ir jānodod citas kompetentākas ministrijas pārziņā, vai arī ministrs jāmaina," paskaidroja Bērziņš. Savukārt Šadurskis apgalvoja, ka vistiešākajā mērā cenšas aizstāvēt valsts un tautas intereses, tāpēc arī nevēlas turpināt sadarbību ar "Ķeizarmežu". "Latvijā privatizācija par sviestmaizi ir beigusies," kategorisks bija Šadurskis. Viņš uzskata, ka Saulesdārza ap- saimniekotāja plāni ir pakļauti biznesa veiksmei. "Nevēlos, lai pēc kāda laika man pārmestu, ka esmu slēdzis negodīgus un valstij neizdevīgus līgumus," sacīja ministrs, piebilstot - ja "Ķeizarmežs" bankrotēs, viņš nevēlas atbildēt par Saulesdārzā uzceltajiem futbola laukumiem. Indriksons arī bija nemierā ar ministra lēmumu. "Mums ir jādara viss iespējamais, lai visos sporta veidos mēs pasaulē neietu vienu soli nopakaļ," uzsvēra Indriksons. Viņš arī vairākkārt pauda, ka Saulesdārza teritorijā vēlas būvēt visu nacionālo izlašu sporta centru, kurā jaunieši dienā varētu mācīties, bet pēc tam nodarboties ar sportu. "Viss jaunais, ko mēs uzbūvējam un ceļam, paliek tikai un vienīgi mūsu īpašumā - tur nav vairāku variantu," kategorisks bija Indriksons, piebilstot, ka valsts īpašumā jaunuzceltās ēkas nepaliks. "Ja demagoģisku iemeslu dēļ nevēlaties, mēs varam neinvestēt un necīnīties par jaunu talantu izkopšanu," sacīja Indriksons. Jau vēstīts, ka ministrijai ar Saulesdārza apsaimniekotāju "Ķeizarmežs" bija jāvienojas un jauns nomas līgums jāparaksta līdz 1. decembrim, tomēr tas nenotika, jo abas puses nespēja vienoties. Ministrija uzskata, ka piekāpšanās "Ķeizarmeža" prasībām būtiski apdraudētu iespējas nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu. Ministrijas pārstāvji nesaprot "Ķeizarmeža" nevēlēšanos līgumā iekļaut sankcijas par, piemēram, nesaskaņotu būvdarbu veikšanu - ja uzņēmums gata- vojas ievērot nomas līgumā paredzēto un visus būvdarbus un investīcijas saskaņot, tad nav pamata iebilst pret šā punkta iekļaušanu nomas līgumā. Ministrija ar uzņēmumu vairākkārt nav varējusi vienoties par nomas līguma parakstīšanu, un pēdējais termiņš bija 1.decembris. "Ķeizarmežs" vēlējās mainīt, viņuprāt, neizdevīgā nomas līguma nosacījumus, kas IZM nepieļauj Saulesdārza teritorijas privatizāciju. Firma Sau- lesdārzā investējusi 605 207 latus. Līdz šim izglītības ministri vairākkārt mainījuši lēmumus par Saulesdārza apsaimniekošanu. 2001.gada nogalē ar valdības lēmumu aptuveni puse Saulesdārza teritorijas nodota privatizācijai, taču pēc sabiedrības un amatpersonu protestiem valdība pērnā gada aprīlī svītroja Saulesdārzu no privatizējamo objektu saraksta. Savukārt iepriekšējās valdības pēdējā darba dienā - 6.novembrī - noslēdza valstij neizdevīgu vienošanos par divu nomas līgumu laušanu ar uzņēmumu "Ķeizarmežs". IZM vienošanos neapstiprināja, un "Ķeizarmežs" joprojām ir Saulesdārza nomnieks. Par šo vienošanos valdība no darba atbrīvoja IZM valsts sekretāru Andri Sarnoviču. Saulesdārza kompleksā ir izveidots futbola laukums, sporta skola, kurā trenējas 500 līdz 600 bērnu, un labiekārtota apkārtējā teritorija. "Ķeizarmežs" kompleksā ir ieguldījis nedaudz vairāk par 605 tūkstošiem latu. Saeimas apakškomisijā IZM un SIA Ķeizarmežs nepanāk vienošanos NRA 12/09/03 Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē, kurā piedalījās SIA Ķeizarmežs un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, vakar netika panākta vienošanās par jaunā nomas līguma parakstīšanu. Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis lūdza panākt vienošanos. "IZM un SIA Ķeizarmežs nomas līgumā teikts, ka gadījumā, ja ilgāk nekā trīs mēnešus nemaksā nomas maksu, tad iznomātājs vienpusēji var lauzt nomas līgumu," Neatkarīgajai sacīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska padomniece Inese Kalniņa. Viņa piebilda, ka 1. de- cembrī ministrija tiesas prasībai pievienojusi lūgumu lauzt līgumu ar SIA Ķeizarmežs par Saulesdārza iznomāšanu. "Tie laiki ir pagājuši, kad valsts īpašumu privatizēja par sviestmaizi," atbildēja K. Šadurskis. Viņš norāda, ka sarunas ir turpinājušās gada garumā, jaunais nomas līgums nav parakstīts, bet vecā līguma redakcija IZM neapmierina, jo ir valstij neizdevīga. K. Šadurskis pie- bilda, ka IZM ar šo teritoriju negrib pelnīt, bet gan nodot izmantošanā sportam. "Zemei ir jāpaliek valsts īpašumā, jo ko mēs darīsim, ja uzņēmums, kurš privatizēs zemi, nonāks bankrota priekšā," sacīja K. Šadurskis. Ministrs uzsvēra, ka Saulesdārzam jāpaliek valsts īpašumā, bet nomas līgumā "valsts intereses klaji tiekot bradātas kājām." K. Šadur- skis pauda pārliecību, ka būtu jocīgi, ja valsts dotētu uzņēmējus. "Nomainīt ministru vai sporta nozari nodot ekonomikas ministrijai," sacīja Saeimas deputāts Gundars Bērziņš (TP). Ierastā opozicionāra stilā G. Bērziņš pauda pārliecību, ka šādā veidā sports valstī var pagrimt. SIA Ķeizarmežs direktors Aivars Trops atklāja, ka ķīlas no futbola laukumiem esot noņemtas un labākā atbilde uz visiem skeptiķu jautājumiem esot tā, ka ir iespēja bērniem un pieaugušajiem nodarboties ar sportu. Latvijas Futbola federācijas prezidents Guntis Indriksons nebija apmierināts ar ministra lēmumu, norādot, ka jādara viss iespējamais, lai visos sporta veidos Latvija neietu soli nopakaļ. Viņš vairākkārt pauda, ka Saulesdārza teritorijā vēlas būvēt visu nacionālo izlašu sporta centru, kurā jaunieši dienā varētu mācīties, bet pēc tam nodar- boties ar sportu. "Viss jaunais, ko mēs uzbūvējam un ceļam, paliek tikai un vienīgi mūsu īpašumā - tur nav vairāku variantu," kategoriski pauda G. Indriksons, piebilstot, ka valsts īpašumā jaunuzceltās ēkas nekādā gadījumā nevar palikt. G. Indriksons neslēpa vēlmi tur izbūvēt dzīvokļus, kuros dzīvotu Skonto klubu viesspēlētāji, jo Rīgas centrā dzīvokļu īre esot ļoti dārga. "Vēlme ir viena - lai valsts noslēdz līgumu ar SIA Ķeizarmežs," atklāja G. Indriksons. Digitalizācijas lietā lūdz apsūdzēt desmit personas Diena 12/10/03 Starp desmit cilvēkiem, pret kuriem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu ciparu televīzijas lietā, ir gan bijušās valsts amatpersonas, gan ar valsts pārvaldi tieši nesaistīti cilvēki. Līdz šim izpausts vienīgi ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) piederošās firmas Uzņēmumu vadība un konsultācijas darbinieka Harija Krongorna vārds - pārējie aizdomās turamie tiks nosaukti, kad prokuratūra būs pieņēmusi lēmumu par kriminālvajāšanas sākšanu. Līdz nākamās nedēļas beigām prokuratūrai jāizsver, vai savāktie pierādījumi ir pietiekami vai nepieciešama papildizmek- lēšana. "Kopumā četri Krimināllikuma panti, tai skaitā tie, kas attiecas uz valsts amatpersonām, un tie, kas attiecas uz atbildīgajām personām akciju sabiedrībās," vaicāts par katrai no desmit personām inkriminētajiem nodarījumiem, Dienai sacīja Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers. H.Krongorns turklāt neesot vienīgais, uz kuru attiecināmi panti par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Sīkākas ziņas prokuratūras pārstāvis nevēlējās sniegt, bet LTV otrdien vakarā ziņoja, ka apsūdzības bez H.Krongorna varētu uzrādīt arī septiņiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarniekiem un nozīmīgāko līgumu parakstītājiem Mārim Pauderam un Guntaram Spundem. Dienas aptaujāto speciālistu teiktais gan liecina, ka liela daļa atbildības jāuzņemas arī toreizējam satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam (LC). Krimināllieta 1.septembrī tika ierosināta par valsts amatpersonu bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, bet pāris mēnešu vēlāk, aizturot H.Krongornu, tā tika papildināta ar diviem pārējiem pantiem. Kaut gan KNAB līdz šim nav komentējis izmeklēšanas gaitu, no tiesas lēmuma apcietināt H.Krongornu izriet - mēģinājums valstij izkrāpt 23% LMT daļu izpaudies, pirms vairāk nekā trīs gadiem dibinot daļu tagadējo īpašnieku, ciparu televīzijas projekta virzītāju Digitālo Latvijas radio un televīzijas centru (DLRTC) un pērn tam parakstot daudzmiljonu līgumu ar Lielbritānijā reģistrēto uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML). Pieņemot virkni lēmumu, savus parakstus uz dokumentiem atstājušas vairākas personas, taču Dienas aptaujāto speciālistu teiktais ļauj secināt, ka lielākā atbildība gulst uz A.Gorbunova pleciem - tieši viņš deva atļauju slēgt līgumu ar KML, kā arī piekrita uzņēmuma Berģu akcijas jeb tagadējā DLRTC pirkšanai. "No savas atbildības es neesmu izvairījies un neizvairīšos," otrdien Dienai sacīja A.Gorbunovs. Vaicāts, vai pieļauj nonākšanu uz apsūdzēto sola, viņš deva tādu pašu atbildi. Bijušais ministrs arī nevēlējās atklāt, vai lietas izmeklēšanas laikā ticis pratināts. Kaut gan konkrētus uzdevumus - piemēram, pirkt Berģu akcijas - DLRTC mātes uzņēmuma LVRTC vadītājam M.Pauderam deva akciju sabiedrības valsts pilnvarnieki, viņi savus lēmumus iepriekš saskaņoja ar pilnvarotāju jeb A.Gorbunovu. "Ja pilnvarnieks ir darījis zināmu par iespējamo risinājumu un kapitāla daļu turētājs nav noraidījis šo viedokli, tad, protams, viņš uzņemas atbildību pilnā apjomā," Dienai skaidroja bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Viktors Šadinovs. Pat ja ar A.Gorbunovu saskaņotos lēmumus būtu bijis iespējams pieņemt bez ministra piekrišanas, līdz ar savu jāvārdu viņš par tiem uzņemas atbildību. Līdzīgu pārliecību pauda arī Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, gan norādot, ka ministrs no valsts pilnvarniekiem būtu varējis saņemt arī nepatiesu informāciju un tā pieņemt kļūdainus lēmumus: "Ja pilnvarotājam nav sniegta pilna patiesa informācija, uz kuras pamata šis lēmums ir pieņemts, grūti no viņa prasīt pilnu atbildību". "Mēs nekad neuzņemtos bez saskaņošanas ar pilnvarotāju šādus jautājumus vispār risināt," Dienai apgalvoja bijušais LVRTC valsts pilnvarnieks Ojārs Rubenis. Uz jautājumu, vai par lēmuma pieņemšanu atbildīgs atļaujas devējs vai tā pieņēmējs, viņš atbildēja: "Es nevaru juridiski precīzi atbildēt, tas ir juridisks jautājums." Kopš 2000.gada un DLRTC izveidošanas lēmumu savu jāvārdu KNAB apstrīdētajiem darījumiem devuši septiņi valsts pilnvarnieki: līdzās O.Rubenim arī Ināra Rudaka, Andrians Ļublins, Ilga Preimate, Guntars Krūmiņš, Ādolfs Jākobsons un Didzis Jonovs. Visus līgumus savukārt parakstījuši M.Pauders un DLRTC ģener- āldirektors G.Spunde. Līdz šim vienīgais zināmais aizdomās turamais Harijs Krongorns tika aizturēts pirms mēneša, kad gatavojās atstāt Latviju. KNAB viņu uzskata par ciparu TV ieviesējiem KML pārskaitīto un vēlāk kādā Maltas bankā nonākušo triju miljonu latu patieso saņēmēju. Repše liecina BB lietā Diena 12/10/03 Ceturtdien Stokholmas apgabaltiesas priekšā kā liecinieks stāsies Latvijas Ministru prezidents Einars Repše. Viņš sniegs liecības kā kādreizējais Latvijas Bankas prezidents bankrotējušās Bankas Baltija likvidatoru BDO Invest Rīga jau 1997.gadā sāktajā prāvā pret bankas auditoriem Ohrlings PricewaterhouseCoopers AB (toreizējiem Coopers&Lybrand) par audita ziņojuma neatbilstību Bankas Baltija faktiskajai situācijai. BDO Invest Rīga no zviedru auditorfirmas prasa kompensāciju par labu valstij un Bankas Baltija noguldītājiem 150 miljonu ASV dolāru apmērā - šādi zaudējumi, pēc likvidatora aprēķiniem, radušies 1993.gadā zviedru pavirši veiktā Bankas Baltija audita dēļ. Ja Stokholmas tiesa lems par labu BDO Invest Rīga, Bankas Baltija kreditori saņems ievērojamu savu prasījumu daļu. Bankas Baltija likvidatora BDO Invest Rīga pārstāvis Stokholmas apgabaltiesā zviedru jurists Hanss Bagners Dienai pastāstīja, ka patlaban process norit saskaņā ar grafiku, bet par procesa gaitu pašlaik esot pāragri runāt, jo tiek uzklausīti tikai pirmie liecinieki. Ar H.Bagneru pirmdien tikās arī E.Repše, taču pārrunāto ne premjera padomnieki, ne arī zviedru jurists Dienai neatklāja. H.Bagneram ir pieredze, tiesājoties par lielām summām, - 2002.gada decembrī H.Bagners bija Latvijas pārstāvis Zviedrijas augstākajā tiesā, kur Latvija zaudēja un zviedru firmai SwemBalt AB maksāja vairākus miljonus latu par sagriezto kuģi. Dienas rīcībā esošais Ohrlings PricewaterhouseCoopers AB paziņojums liecina, ka atbildētāja puse aizstāvēsies, noraidot visas apsūdzības. Zviedru auditoru pārstāvis tiesā Larss Gotlins uzsver: "Auditorsabiedrība jau sešus gadus noliedz savu atbildību par jebkādiem Bankas Baltija 1994. un 1995.gadā iespējami ciestajiem zaudējumiem un šajā sešus gadus ilgstošajā tiesas procesā aizstāv Coopers&Lybrand veiktā Bankas Baltija 1993.gada 31.decembra bilances audita kvalitāti. Mēs aizstāvēsim sava darba kvalitāti līdz procesa beigām un gaidām, ka visas pret uzņēmumu celtās nepamatotās un nepierādāmās prasības tiesa noraidīs," skaidro L.Gotlins. BDO Invest Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš Dienai gan atgādināja, ka Banka Baltija tika pasludināta par bankrotējušu 1995.gadā pēc Latvijas Bankas iejaukšanās 1994.gadā. Tolaik banka, kuru vadīja Aleksandrs Lavents un Tālis Freimanis, bija viena no lielākajām Latvijā. Atklājās, ka finansiālas problēmas tai radušās jau 1993.gadā - gadā, kad bankas auditu veica Coopers&Lybrand. E.Repše ir tikai kārtējais prasītāju puses - BDO Invest Rīga - uzaicinātais liecinieks. Prasītāja aicinātie liecinieki, kuru vidū ir arī tagadējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, advokāti Kalvis Torgāns, Ilmārs Bišers, kā arī Malkoms Veirs, Vairis Brīze, Ģirts Lejiņš, Ulfs Egenāss, Hanss Karlsons, Ēriks Volrāts un citi vēl turpinās liecināt katru nedēļu līdz pat nākamā gada 12.janvārim. Pēc tam savas liecības tiesā turpinās sniegt atbildētāju puses - Ohrlings PricewaterhouseCoopers AB - aicinātie liecinieki, kuru vidū ir Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, advokāts Egīls Radziņš un tā laika audita procesā iesaistītie auditori no Zviedrijas - Džerijs Ralovskis, Rolfs Atmers, Klāss Timfors, Stēfans Pārlhems, Lia Heistere, Hjū Maknatons, Kriss Batlers, Mārtins Godārs, Jāns Ēriksons, Bjērns Marklands, Esmonds Eilifsens un Ārne Kinserdāls. Spriedums lietā saskaņā ar sagatavoto grafiku tiks pasludināts tikai 2004.gada martā. Krastmalā sola brīnumus NRA 12/10/03 Līdz nedēļas beigām rātsnama vestibilā ir iespējams iepazīties ar starptautiskā arhitektu plenērā tapušajiem Daugavas labā krasta attīstības priekšlikumiem. Pēc to rezultātu apkopošanas un Rīgas domes amatpersonu izteikumiem var noprast, ka krastmalu tuvākajā nākotnē gaida iespaidīgas pārmaiņas. Starptautiskais arhitektu plenērs par Daugavas krastmalas konceptuālajiem attīstības priekšlikumiem tika rīkots konkursa veidā, lai gūtu profesionālus priekšlikumus krastmalas kā publiskas telpas atdzimšanai, kas tiks ņemti vērā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādē. Pirmo godalgu saņēmušie Somijas un Dānijas arhitektu izstrādātie projekti pēc žūrijas vērtējuma tika atzīti par konceptuāli stiprākajiem. Dāņi piedāvā oriģinālu risinājumu krastmalas atslogošanā no tranzīta transporta, izveidojot rievsienu tuneli Daugavas krastmalā. Somu arhitekti paredzēja jauna apvedceļa izveidi transporta novadīšanai no centra, zaļās zonas ierīkošanu ap krastmalu, kā arī risinājumu vecpilsētas savienojumam ar autoostas apkaimi. Latvijas arhitekti ierosina ar tiltu savienot Ķīpsalu un Klīversalu, savukārt uz AB dambja ierīkot panorāmas ratu. Astoņdesmit procentos izstrādāto projektu kā atbalstāms satiksmes problēmu risinājums atzīmēta Zemgales tilta izveide, kas sekmētu transporta novadīšanu no krastmalas. Starptautisko arhitektu redzējumā Akmens tiltam būtu jākļūst par gājēju promenādi un sabiedriskā transporta kustības joslu, kas savieno abas pilsētas daļas un noslēdzas ar zaļo zonu Centrāltirgus rajonā. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss norādīja, ka arhitektu priekšlikumi dalāmi divās daļās: nākotnes vīzijās un praktiskajā sadaļā. Pēc A. Kreitusa domām, perspektīva varētu būt ideja atjaunot Zemgales tiltu (blakus Dzelzceļa tiltam), jo "tas taču savulaik nebija veltīgi pilsētas centrā uzbūvēts". Tas varētu būt maksas tilts, kas tiktu uzbūvēts par privātā kapitāla līdzekļiem. Interese par to ir, tāpēc domes Pilsētas attīstības departamentam, iespējams, tiks uzdots izsludināt starptautisko konkursu par Zemgales tilta celtniecības priekšlikumiem, informēja vicemērs. Tāpat A. Kreituss uzskata, ka vajadzēs atgriezties pie idejas būvēt tiltu Hanzas ielas galā, jo Ziemeļu tunelis visas Rīgas transporta problēmas neatrisinās. Savukārt Akmens tilta padarīšana par gājēju tiltu (pār to varētu atļaut tikai tramvaju kustību) tuvākajā nākotnē nav gaidāma, jo vispirms nepieciešams uzsākt prāmju satiksmi no Vecmīlgrāvja līdz Krievu salai. Šādas satiksmes uzsākšana ļautu likvidēt kravas transporta kustību 11. novembra krastmalā, teica A. Kreituss. Protams, nepieciešams uzcelt arī Dienvidu tiltu. Par tuneli zem krastmalas mēra vietnieks bija krietni skeptiskāks, piebilstot, ka vēl neviens nav izkalkulējis šāda objekta būvei nepieciešamās izmaksas. Taču daži no arhitektu plenērā izteiktajiem priekšlikumiem varētu tikt iekļauti jau topošajā pilsētas attīstības plānā 2006.-2018. gadam. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams pauda (tam esot piekritis arī mērs Gundars Bojārs), ka pirmām kārtām vajadzētu iedzīvotājus un transporta lietotājus radināt pie domas, ka vasarā, brīvdienās 11. novembra krastmala posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam tiek slēgta. Šajā laikā te varētu izvietoties dažādas vasaras kafejnīcas, suvenīru pārdevēji, notikt pasākumi. Tālākā perspektīvā šajā teritorijā varētu minimalizēt satiksmi un padarīt to par gājēju promenāžu zonu ar atvērtu pieeju Daugavai, uzskata V. Štrams. Atzinīgi viņš izteicās arī par latviešu arhitektu ideju samazināt tranzīta plūsmu gar Daugavu un, sašaurinot ielas braucamo daļu, iegūt 16-50 metrus platu joslu sabiedriskajām aktivitātēm. Šeit varētu izveidot "draudzīgas pārejas ar regulējamiem luksoforiem". Šādu bulvāri varētu izveidot aptuveni trīs gadu laikā, uzskata V. Štrams. Savukārt domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietniecei Aijai Počai intereses vērta bija šķitusi transporta plūsmas novirzīšana no krastmalas ar tuneļa palīdzību. Viņa gan atzina, ka problēmas sagādās naudas jautājums, taču gan šajā, gan Zemgales tilta celt- niecībā būtu jāpiesaista privātais kapitāls. Akmens tilta atvēlēšanu gājējiem, to padarot par kaut ko līdzīgu Kārļa tiltam Prāgā, A. Poča nodēvēja par "zilo sapni", taču atzina, ka pašreizējie pilsētas tēvi ir pārāk maz darījuši saspringtās transporta situācijas uzlabošanai. Pēc deputātes domām, vajadzējis sākt ar finansiāli mazāk ietilpīgu projektu realizāciju (piemēram, uzbūvējot divlīmeņu krustojumu Juglā), nevis uzreiz paralēli ķerties klāt Dienvidu tilta un Ziemeļu tuneļa būvniecības ieceru tālāk virzīšanai. Izglītība Latvietis runā liek runāt valodniekiem un filozofiem NRA 12/04/03 Trešdien notika dokumentālās televīzijas diskusiju filmas Latvietis runā pirmizrāde. Pēc filmas noskatīšanās filologi, tulkotāji, rakstnieki un filozofi diskutēja par to, kas tad īsti ir "pareizā valoda" un vai tāda vispār pastāv. Pasaulē ir 60 tūkstoši valodu, bet latviešu valoda ir tikai viena. Impīčments, mārketings, konsenss - par šiem vārdiem šodien vairs neviens nebrīnās. Mūsu ikdienas kontakti ar citām valodām, demogrāfiskā situācija, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) attīstība rada zināmus draudus latviešu valodai. Dzejnieks Knuts Skujenieks atzina, ka viņam nekad nav bijis skaidrs, kas ir pareiza valoda. Diskusijās uzmanība tika pievērsta arī valodas lietojumam politikā un medijos. Dzejnieks K. Skujenieks uzsvēra, ka valoda masu medijos ir profesionāls žargons un "tas nevar kalpot kā koptas valodas etalons. Sevišķi tas raksturīgs dienas laikrakstos, mazāk - mēnešrakstos vai žurnālos". Taču kā daudz aktuālāku problēmu dzejnieks minēja faktu, ka mums nav pieejamas pietiekami reprezentatīvas latviešu valodas vārdnīcas. "Latviešu leksikogrāfija ir nabadzīga. Arī par latviešu valodas vēsturi mēs nevaram izlasīt atsevišķā sējumā," sacīja K. Skujenieks. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka Latvijā līdzīgi kā Lietuvā arī būtu nepieciešams izveidot apstiprinātu galveno valodas kļūdu sarakstu. Filmu Latvietis runā ar Kultūrkapitāla fonda, radošās apvienības Mistrus Media un Valsts valodas komisijas atbalstu veidojuši žurnālists Gints Grūbe, žurnāla Rīgas Laiks redaktore Inese Zandere, žurnāliste un tulkotāja Ieva Lešinska, televīzijas režisore Ilze Turka. Filmas veidotāju mērķis bija izpētīt valodas "nodevīgo dabu" un parādīt valodas un sabiedrības savstarpējo ietekmi. Filmu paredzēts demonstrēt televīzijās, kā arī izmantot kā mācību materiālu diskusijām latviešu valodas stundās Latvijas skolās. Krievu skolu pedagogi apvienosies organizācijā LETA 12/03/03 Vairāki krievu skolu pedagogi dibinās profesionālu organizāciju, informēja viena no jaunās organizācijas iniciatīvās grupas loceklēm, ģimnāzijas "Maksima" direktore Olga Isakova. Lēmums par organizācijas dibināšanu pieņemts novembrī sapulcē, kurā piedalījās skolu direktori, psihologi, sociālie pedagogi un skolotāji no Rīgas, Valmieras, Ventspils un Rēzeknes. Pašlaik organizācija apvieno 30 krievu skolu pedagogus. Pēc Isakovas teiktā, organizācijas darbības pamatvirzieni būs izglītošanas procesa pilnveidošana krievu skolās, kā arī profesionāla dialoga veicināšana starp skolotājiem un pedagogu kvalifikācijas celšana. Jaunā organizācija nodarbosies arī ar izglītības reformas monitoringu un analīzi skolās ar krievu mācību valodu. Isakova sacīja, ka organizācija plāno sniegt valsts institūcijām priekšlikumus un rekomendācijas saistībā ar izglītības reformu Latvijā. "Nākotnē organizācija savu mērķu sasniegšanai cer aktīvi sadarboties ar visām organizācijām, kas ir gatavas uz dialogu ar mums". Kā iespējamus potenciālus partnerus viņa minēja politiskās partijas, deputātus un citās sabiedriskās organizācijas, kas ir saistītas ar izglītību. Krievu skolotāju profesionālās organizācijas pirmā tikšanās notiks 6.decembrī plkst.12. Bruņinieku ielā 10a. Vidusskolēni, visticamāk, paliks bez izlaiduma NRA 12/08/03 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieņēmusi lēmumu, ka atestātus vidusskolas beidzējiem izsniegs jūlijā, nevis kā līdz šim - jūnija beigās. IZM norāda, ka katra skola izlemj, vai izlaidumu rīkot ierastajā laikā bez atestātiem vai arī sagaidīt visus skolas beigšanas dokumentus un svinēt jūlijā. Tukuma 2. vidusskolas 12. klases skolniece Elīna Kleinberga stāsta, ka viņas skolā ir iecere rīkot atvadas no skolas, nevis izlaidumu ar atestātu saņemšanu. "Atvadas no skolas, iespējams, notiks ierastajā izlaiduma laikā, jūnijā, bet par godu centralizēto eksāmenu nokārtošanai un atestātu saņemšanai, visticamāk, nekādi kopīgi svētki netiks nerīkos," norāda E. Kleinberga. "Par izlaidumu jālemj vidusskolēniem un viņu vecākiem, bet ticamāk, ka skolā rīkos pasākumu ierastajā izlaiduma laikā, un pagaidām pieņemam, ka tas varētu būt žetona vakars," Neatkarīgo informē Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Māris Sika. Tukuma Jāņa Raiņa ģimnāzijas direktore Gunta Aumale Neatkarīgajai norāda, ka Izglītības un eksaminācijas centram (ISEC) centralizētos eksāmenus vajadzētu spēt izlabot līdz jūnija beigām. "Skolotājiem neviens neprasa, vai paspēs izlabot domrakstu, jo ir vienkārši jāpaspēj, tāpat būtu jāspēj ISEC izlabot centralizētos eksāmenus, lai vidusskolēniem jūnija beigās varētu būt izlaidums," uzstāj G. Aumale. ISEC vadītāja vietniece administratīvajos jautājumos Anitra Irbe norāda, ka ātrāk nav iespējams izlabot centralizētos eksāmenus, jo eksāmeni sākas maija beigās un beidzas 8. jūlijā. "Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis jautājumu par izlaidumiem vidusskolās neregulē, ļaujot katrai skolai izvēlēties, vai rīkot atvadu pasākumu jūnijā vai svinēt izlaidumu, sagaidot visus skolas beigšanas dokumentus, jūlijā," Neatkarīgajai atklāj IZM preses sekretārs Artis Jurkevics. Jauniešiem trūkst izpratnes par cilvēktiesībām LETA 12/09/03 Jauniešiem trūkst izpratnes par cilvēktiesībām, šodien Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 55.gadadienai veltītā preses konferencē atzina Eiropas Jaunatnes Cilvēktiesību sadarbības tīkla (EYHR-NET) viceprezidents Kaspars Zālītis. Kā liecina EYHR-NET veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti 500 jaunieši vecumā no 16 līdz 18 gadiem, 90% jauniešu nezina, kas ir Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija, stāstīja Zālītis. Skolotāji atzīst, ka skolēni skolās arvien biežāk lieto frāzi "tās ir manas tiesības", taču izpratnes par to, kādi jautājumi attiecas uz cilvēktiesībām, tiem nav. Kā preses konferencē atzina Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere, bieži manāms sabiedrībā valdošs uzskats, ka cilvēktiesības skar tikai rasu vienlīdzības un etnisko minoritāšu interešu ievērošanas jautājumus. Cilvēktiesības, kā arī sabiedrības integrācija skar daudz plašāku jautājumu loku. Šobrīd jaunveidotais sekretariāts izstrādā valsts programmu diskriminācijas izskaušanai, kas skar gan minoritāšu, gan dzimuma, vecuma un citas diskriminācijas jautājumus, stāstīja Vāgnere. Kā sacīja Vāgnere, sekretariāts integrācijas un cilvēktiesību jautājumu risināšanā gaida īpašu iniciatīvu no jauniešu puses un ir gatavs to atbalstīt arī finansiāli. Organizācijas EYHR-NET galvenais darbības mērķis ir veicināt un attīstīt jauniešos izpratni par cilvēktiesībām. Sakarā ar Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 55.gadadienu 10.decembrī organizācija Rātslaukumā rīko pasākumu, kurā piedalīsies īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks (LPP), ANO pastāvīgā koordinatore Latvijā Gabriela Kellere u.c. Tiks runāts par cilvēktiesībām, to praksi Latvijā, pasākuma gaitā tiks atskaņota pasaulē populāra mūzika, kas skar cilvēktiesību tematiku, stāstīja Zālītis. Projekta "Vai tu zini, kas pasaulē izmainījās pirms 55 gadiem?" gaitā EYHR-NET rīko dažādus konkursus par cilvēktiesību jautājumiem, kinoteātrī "K.Suns" tiek izrādīta filma "Mūžīgi Lilja", izdota atklātņu kolekcija un veikti citi pasākumi sabiedrības informēšanā par cilvēktiesību jautājumiem, informēja EYHR-NET pārstāvji. Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija tika pieņemta 1948.gada 10.decembrī ANO Ģenerālajā asamblejā. Citas ziņas KNAB atklāj mājas lapu TVNET 12/03/03 No šā gada 1. decembra sabiedrībai ir pieejama jaunā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājas lapa. Jaunas mājas lapas izstrādāšanas mērķis bija izveidot operatīvu, kvalitatīvu un efektīvu informācijas iegūšanas avotu internetā. Mājas lapas dizainu un tehnisko risinājumu atbilstoši KNAB prasībām izstrādāja SIA "Graftona Internets", kas jau trīs gadus veiksmīgi darbojas Latvijas masu mediju tirgū, izstrādājot mūsdienīgus reklāmas risinājumus interneta videi. Apjomīgajā politisko partiju finansējuma datu bāzē tagad ir iespējams atlasīt informāciju vienkāršāk un ātrāk, izmantojot dažādus atlases kritērijus. Mājas lapas tehniskais risinājums nodrošina biroja darbiniekiem iespējas operatīvi aktualizēt un papildināt esošo informāciju. "Veidojot KNAB jaunās mājas lapas struktūru, pastiprināta uzmanība tika pievērsta klienta darba specifikai un prasībām, elastīgi pielāgojot mūsu satura pārvaldības sistēmu tieši klienta vajadzībām," sacīja "Graftona Internets" mārketinga direktors Vents Doriņš. Mājas lapas apmeklētājiem ir nodrošināta iespēja nosūtīt e-vēstuli KNAB, pieteikties jaunumu saņemšanai ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī piedalīties diskusijās par aktuāliem pretkorupcijas jautājumiem. Par KNAB kompetencē esošajiem jautājumiem interesenti var iesniegt aktuālos jautājumus un saņemt atbildes. Jaunajā mājas lapā būs pieejami nozīmīgākie tiesību akti un starptautiskie dokumenti, informatīvie materiāli un pētījumi par korupcijas jautājumiem. Informācija ir pieejama arī angļu un krievu valodā. Pašreiz KNAB turpina mājas lapas pilnveidošanu un būs pateicīgs par lapas apmeklētāju priekšlikumiem tās uzlabošanā. Gulbis Krievijas ziņu aģentūrai skaidro latviešu nacionālismu DELFI 12/05/03 "Es saprotu, ka katrā latvietī sēž mazs nacionālists", nosaukta šonedēļ Krievijas ziņu aģentūrā "Regnum" publicētā Latvijas iekšlietu ministra Māra Gulbja intervija, kurā pamatā gan ministram nav ticis jautāts par iekšlietu jautājumiem, bet izglītības reformu. Māris Gulbis Krievijas žurnālistam atzinis, ka, "pirmkārt, mēs Iekšlietu ministrijā (IeM) mainām mūsu darba filozofiju. Jo agrāk, padomju režīmā IeM bija kā valsts valstī, kā galvaspilsēta galvaspilsētā. Bet tagad mēs visu veram vaļā, jo kam gan vajadzīga IeM, ja tā nedomā par pašu valsti, par cilvēkiem. Un mūsu prioritātes tagad ir cīņa pret narkotikām, pret organizēto noziedzību un indivīda, katra atsevišķa cilvēka aizsardzība. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpēc IeM kļūst ļoti caurspīdīga." Ministrs skaidrojis, ka "šobrīd mēs korupcijas dēļ atlaidām no darba policijā, robežsardzē un citos dienestos 150 cilvēkus. Pat vienu Drošības policijas darbinieku paņēma ciet par zādzību. Arī tas tautai patīk, jo līdz šim, visus šos 12 gadus, tā bija mūsu darba negatīvā puse. Policijai maksāja. Protams, es vienmēr esmu uzskatījis, ka galvenā motivācija ir laba alga. Bet šogad mēs saņēmām 11 miljonus latu un katram policijas darbiniekam aptuveni par 80 latiem palielinājās alga." Gulbis, jautāts par to, kā Latvijas - Krievijas attiecības ietekmē sadarbību noziedzības novēršanas jomā, atzinis, ka nespēja sadarboties politiskajā līmenī "traucē ne tikai man, jo noziedzībai Krievijā un Latvijā robežas nepastāv. Mēs redzam, ka noziedzības pārvietošanās no Lat- vijas uz Krieviju un no Krievijas uz Latviju notiek katru dienu. Un domāju, ka Krievijai būtu ļoti izdevīgi, ja mēs ļoti cieši sadarbotos. (..) Bet tur, kur šie kontakti pārliet kaut kādā politiskā līmenī, tie izbeidzas. Tā dēļ zaudētāja ir gan Krievijas tauta, gan Latvijas tauta. Jo organizētā noziedzība ir drauds ne vien Latvijai, bet arī Krievijai. Tā ir naudas atmazgāšana - cik Krievijas kompāniju atmazgā naudu caur Latvijas bankām? Ļoti daudz. Un būtu izdevīgi, lai šī nauda no Krievijas neaizplūstu, lai šie cilvēki tiktu arestēti. Bet tieši tāpēc, ka politiskajā līmenī nav sadarbības, mūsu eksperti redz, ka tam nav pamata." Pēc dažiem jautājumiem žurnālista interese par noziedzības apkarošanu beidzas un turpmākā intervija veltīta tikai starpnacionālo attiecību jautājumiem, pamatā iztaujājot iekšlietu ministru par izglītības reformu. Gulbis atzina, ka aptuveni 66 tūkstoši naturalizējušos, protams, ir maz. "Bet viņi jau būs pirmie Eiropas Savienības krievi! Domāju, ka šiem cilvēkiem ļoti paveicies, jo viņi saņems tās garantijas, ko dod ES - gan mācībās, gan apdrošināšanā un citās lietās, kas mums jāizpilda kā saistības ES priekšā. Un katru gadu viņu skaits pieaug. Šogad aptuveni 50 tūkstoši saņems pilsonību. Protams, ja ņem vērā, ka nepilsoņu ir 500 tūkstoši, šī pāreja ir ļoti lēna. Taču domāju, ka pēc pieciem, sešiem gadiem tie, kas vēlas naturalizācijas ceļā saņemt pilsonību, viņi to saņems. Taču, protams, tas ir garš posms. Bet pēc pieciem gadiem viņi jau varēs piedalīties vēlēšanās. Bet jūs paskatieties uz mūsu parlamentu - tur jau tagad 25 procenti ir tie, par kuriem balso krievvalodīgā sabiedrība. Un mēs esam ļoti ieinteresēti naturalizācijas procesā, lai krievu sabiedrība saņemtu pilsonību." Ministrs norādīja: "mēs aprēķinājām, ka par partiju "Jaunais laiks" Rīgā nobalsoja arī krievvalodīgā publika. Ja godīgi, Rīgā man IeM struktūrās strādā ļoti daudz krievu, vēl kopš Padomju Savienības laikiem. Un viņiem ir normālas algas, paaugstinājumi, zvaigznītes un tā tālāk. Viņi prot latviešu valodu un mums nav nekādu iebildumu pret viņiem. Arī policijas priekšnieks Jānis Zaščerinskis pēc tautības ir krievs. Jūs taču saprotat, ko tas nozīmē - Rīgas policijas šefs - krievs. IeM struktūrās mēs strādājam kopā." Tālāk intervijas gaitā Gulbis skaidroja: "Es politikā varbūt esmu tikai vienu gadu un saprotu, ka katrā latvietī sēž mazs nacionālists. Un tāpēc mēs arī skatāmies, kas notiek Krievijā un kā Krievijas politika izturas pret mums. Protams, mēs mazliet esam tādi burunduki un reizēm gribam parādīt zobus, jo cīnīties ar lāci ir ļoti, ļoti grūti. Taču zobus mēs parādīt varam. Un es domāju, ka tas viss mazliet tā izskatās. Ka mēs esam tādi drošsirdīgi un vēlamies parādīt sevi. Mēs esam tik mazi, taču zobus parādīt varam. "Problēma ir tā, ka jūs tos rādāt nevis Krievijai, bet šeit, paši saviem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem," iebilda intervētājs. Gulbis: "Nu jā, tā, lūk, ir nedaudz problēma, ka mēs šos zobiņus gribam parādīt kādam tur, bet parādām tos šeit. Tā ir problēma, par kuru mums pašiem ir jāpadomā. Bet arī tas, ko reizēm runā Krievijas politiķi - Žirinovskis, Rogozins - arī tas reizēm ir ļoti aizvainojoši. Bet, ja runā par ekonomiskām sankcijām, es jums kā iekšlietu ministrs varu pateikt precīzi, ka visvairāk zaudēs krievvalodīgā sabiedrība. Jo šobrīd mums ekonomika par 80 procentiem ir orientēta uz ES, bet par 20 procentiem - uz Krieviju. Bet tie, kam ir kontakti Krievijā, ir krievvalodīgie uzņēmēji. Tā ka novērtējiet paši. Protams, Žirinovskis un citi mūs arī ļoti apvaino. Tik stingri un tik radikāli mēs paši nekad nerunājam. Taču es piekrītu tam, ka mūsu politiķiem reizēm jādomā vairāk, jo šos zobiņus mēs rādām šeit, savā zemē. Protams, mūsu mērķis nav mūsu, teiksim, tautieši un ne šeit dzīvojošā krievu tauta." Skaidrojot, kāpēc par šo tēmu runā ar Gulbi, žurnālists norādīja: "Pastāv tāds speciālistu vērtējums, ka krievu skolu pāreja uz latviešu mācību valodu novedīs pie krasas skolu apmeklētības samazināšanās un galu galā pie krievvalodīgās jaunatnes marginalizācijas, īpaši tādos rajonos kā Purvciems, Ķengarags, Imanta. Un tie nākotnē jau būs jūsu klienti. Šādas prognozes pastāv. Bet Šadurska ministrija atbild, ka tas nekādi nav pierādīts. Kāds ir jūsu kā iekšlietu ministra viedoklis?" Gulbis, uz to atbildot, citastarp, norādīja: "Ja bērni aizies ielās, naktīs klīdīs apkārt, protams, būs nar- kodīleri, mazgadīgie noziedznieki, zagļi un tā tālāk. Daugavpilī tas viss jau notiek, lai gan tam jauniešiem ir iespēja mācīties un mācīties krievu valodā. Bet, lūk, Kurzemē noziedzība ir ievērojami zemāka. To es par jūsu teikto, ka noziedzības līmenis pieaugs, ja krievu skolas pāries uz latviešu valodu. Bet šobrīd viņi mācās krievu valodā, bet situācija ir tāda pati." Vienlaikus Gulbis žurnālistam atzina: "Ziniet, jūs pateicāt priekšā ļoti labu ideju. Nākamnedēļ es noteikti tikšos ar Šadurski un noskaidrošu, ko viņš domā par to, cik bērnu reformas dēļ pārtrauks apmeklēt solu." Skaidrojot situāciju Latvijā, Gulbis minēja piemēru, ka arvien vairāk krievu bērnu sāk mācīties latviešu skolās: "Zināt, mana meita arī sāka mācīties pirmajā klasē 49. skolā Valdemāra ielā. Tā tiek uzskatīta par ļoti labu skolu. Un kas ir pārsteidzoši - tur pirmajā klasē ir ļoti daudz krievvalodīgu bērnu. Māte krieviete un tēvs krievs, bet bērns iet latviešu skolā. Un viņi to dara brīvprātīgi, un mazais jau valodu prot, lai gan ģimenē visi runā krieviski. Man šķiet, ka tā ir sadomāta problēma. Mums parlamentā ir 25 krievvalodīgie, un visi brīvi runā latviešu valodā. Jo šeit bez valodas būs grūti." "Regnum" pārstāvis uz to oponēja: "Tas ir vecs Šadurska kunga slazds, kuru diemžēl, atkārto lielākā daļa politiķu - kad tiek likta vienlīdzības zīme starp izglītību krievu valodā un latviešu valodas nezināšanu, un otrādi. Es zinu, ka šodien lielākā daļa krievu jauniešu brīvi runā latviski. Tā vairs nav problēma." Sarunas nobeigumā abi tās dalībnieki vienojās, ka gaidāmais imigrantu skaita pieaugums saliedēšot Latvijā dzīvojošos latviešus un krievus. Uz jautājumu par potenciālo imigrācijas vilni pēc iestāšanās ES, Gulbis sacīja: "Ja godīgi, es domāju, ka šis skaitlis ievērojami pieaugs. Taču mums šobrīd jāstrādā pie tā, lai tam būtu vairāk šķēršļu. (..) Bet Latvijai tomēr piecus līdz septiņus gadus būs jāpagaida līdz Eiropas līmenim. Un šo piecu līdz septiņu gadu laikā situācija nebūs tik smaga. Šodien Baltkrievijā jau ir 140 tūkstoši imigrantu. Acīmredzot viņiem robeža ar Krieviju vispār netiek apsargāta, un tas ir milzīgs skaitlis. Protams, viņi visu laiku gaida iespēju braukt uz rietumiem. Taču es domāju, ka mums pa šiem pieciem līdz septiņiem gadiem situācija nepasliktināsies. Tomēr pēc tam jau vajadzēs skatīties, jo mums būs jāpieņem visas ES un Eiropas Komisijas direktīvas. (..) Zināt, kad es biju Latvijas-Turcijas futbola mačā, man aiz muguras sēdēja mani krievvalodīgie kolēģi no parlamenta. Un visi apkampās un bučojās - tā, lūk, bija integrācija darbībā. Šīs spēles laikā ar turkiem mēs kaut kādā veidā apvienojāmies. Nu labi, turki, viņi varbūt pēc gadiem 10 arī kļūs par ES dalībvalsti. Bet es domāju, ka citā līdzīgā situācijā tikai vēl ciešāk saliedēsimies ar krievu publiku. Jo reiz es uz ielas noklausījos divu latviešu meiteņu sarunu. Viena teica otrai: "Esi dzirdējusi, drīz pie mums tie "melnie" atbrauks." Bet otra viņai atbild: "Nu tad jau labāk ar krieviem kopā dzīvot." Lūk, tas ir sīkums, bet tas kārtējo reizi apstiprina, ka mēs kļūsim saliedētāki." Samazinās uz Krieviju izceļojošo skaits BNS 12/05/03 Pēdējos gados Latvijā samazinās to cilvēkus skaits, kuri izceļo uz patstāvīgu dzīvi Krievijā. Šogad 11 mēnešos no Latvijas uz Krieviju izceļojuši 675 cilvēki. Šādu informāciju partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas sēdē trešdien sniedza Iekšlietu ministrijas Re- patriācijas nodaļas vadītājs Juris Dombrovskis. Viņš pastāstīja, ka agrāk izceļotāju skaits svārstījies ap tūkstoti, taču pēdējos gados tam ir tendence samazināties. Dombrovskis pastāstīja, ka, neraugoties uz to, ka 1999.gadā pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja kom- pensācijas izceļotājiem, budžetā šim mērķim nauda ne reizi nav ieplānota, tāpēc izceļotāji no Latvijas kompensācijas nekad nav saņēmuši. MK noteikumos bija paredzēts, ka katrs izceļotāju ģimenes loceklis kompensācijās var pieprasīt līdz 100 latiem, kā arī 100 latu saņemt izceļošanas izdevumu segšanai, 30 latu par biļetēm un uz 2000 latu izceļotāji varēja pretendēt, atbrīvojot denacionalizētu dzīvokli. Dombrovskis norādīja, ka budžetā šim mērķim līdzekļi nekad nav bijuši paredzēti un "jūtams, ka nekad arī nebūs". Šī iemesla dēļ Saeimā iesniegti grozījumi "Repatriācijas likumā", kas izslēdz pantus par kompensācijām izceļotājiem. Viņš pastāstīja, ka šādu kompensāciju izmaksai Latvijas budžetā ik gadu vajadzētu paredzēt 126 tūkstošus latu. Viņš pieļāva, ja šādas kompensācijas būtu, izceļotāju skaits no Latvijas palielinātos par apmēram 200 cilvēkiem. Viņš gan atzina, ka izceļotājiem uz austrumiem Latvijas valsts tomēr ir paredzējusi zināmus atvieglojumus, jo šobrīd paredzēta iespēja Latvijas pensiju saņemt arī Krievijā, kā arī izceļotāju manta uz robežas netiek aplikta ar muitas nodokli. Aicina izvērtēt Radio Brīvā Eiropa ieguldījumu Latvijas demokratizācijā NRA 12/06/03 Par Latvijas labāko jauno radio žurnālistu pirms nedēļas atzītajam Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība(RBE/RB) darbiniekam Ģirtam Salmgriezim uz ielas nāk klāt paziņas, spiež roku un izsaka vienlaikus komplimentus un līdzjūtību. Diemžēl ASV Kongresam šī radio žurnālistu augstā profesionalitāte nav bijis pietiekams arguments, lai turpinātu radio finansēšanu - 31. decembris būs pēdējā darbadiena visām šī radio Eiropas redakcijām, arī Latvijas redakcijai ar birojiem Rīgā un Prāgā. Kamēr Prāgā strādājušie RBE/RB latviešu redakcijas darbinieki kravā somas, lai atgrieztos Latvijā, un Rīgas biroja darbinieki gatavo pēdējos raidījumus, vēsturniece Ilga Kreituse aicina izvērtēt šīs radiostacijas ieguldījumu Latvijas demokratizācijas attīstībā, norādot, ka "šis bija radio, kas mācīja mums atklātāk un brīvāk runāt. Šeit strādāja Latvijā profesionālākie radio žurnālisti". Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcija turpina saņemt klausītāju līdzjūtības vēstules - izrādījies, ka radio, kura uzdevums bija sekmēt Latvijas kā neatkarīgas valsts atdzimšanu un nostiprināšanos, savu nišu visai veiksmīgi biju atradis arī laikā, kad par demokrātijas stabilitāti mūsu valstī vairs nevienam šaubu nav. "Es to klausos ļoti sen un arī tagad klausos. Manuprāt, šajā radio ir ļoti objektīva un no Latvijas oficiālajiem viedokļiem neatkarīga informācija. Žēl, tiešām žēl, ka viņus slēdz," Neatkarīgajai sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš. Gan saturiski, gan finansiāli RBE/RB slēgšanas dēļ zaudētājs būs arī Latvijas radio, Neatkarīgajai apliecināja Latvijas radio preses sekretārs Ivars Svilāns. "Tie ir desmiti tūkstošu dolāru, kurus mums par raidījumu translēšanu maksāja Brīvā Eiropa, turklāt tagad mums jādomā arī, ko likt šo Brīvās Eiropas raidījumu vietā. Arī mums šī pēkšņā ziņa par Brīvās Eiropas slēgšanu bija nepatīkama, ņemot vērā to, ka pavasarī bažas par radio slēgšanu tika kliedētas, stāstīja I. Svilāns. Pāvils Brūvers, kas visilgāk strādājis RBE/RB, telefonsarunā no Prāgas Neatkarīgajai atzina, ka šīs raids- tacijas zvaigžņu stunda bija 1987. gads, kad sākās atmoda, parādījās Helsinku grupa, kas tā gada 14. jūnijā aicināja pie Brīvības pieminekļa. "Tas bija kaut kas fantastisks, un tolaik mūsu radio bija katalizatora loma, jo šiem brīvības cīnītājiem nebija citas iespējas uzrunāt cilvēkus - mēs bijām vienīgie, caur ko tauta tika uzrunāta un iekustināta. Vēlāk jau radās iespējas sniegt informāciju Latvijā. Tolaik nebija pētījumu, cik mūs klausījās, bet es nedomāju, ka tolaik bija kāds cilvēks, kurš par Brīvo Eiropu nebūtu dzirdējis," sacīja P. Brūvers. Viņš uzskata, ka RBE/RB darbības turpināšana būtu bijusi lietderīga, lai Latvijā pilnveidotu un noslīpētu demokrātiju. "Kopš Latvija kļuva neatkarīga, mūsu raidstacija savu nišu atrada, un daudzās atsauksmes rāda, ka mēs būtu varējuši labi pastāvēt arī tagad. Darījām visu, lai radio saglabātu, gājām pat līdz ASV Kongresam, bet acīmredzot nebijām viņu prioritāte," teica P. Brūvers. Tomēr viņš radio slēgšanā saskata arī ko pozitīvu: "No vienas puses, žēl, ka tas viss beidzies, bet, no otras puses - beidzot ir impulss no trimdas atgriezties mājās Latvijā, kur domāju darboties kā mācītājs. Varbūt būs iespēja Prāgā palikt līdz jūlijam, lai bērni vismaz šo skolas gadu pabeigtu." P. Brūvers atzina, ka Latvijas Valsts arhīvs jau izrādījis interesi par RBE saglabātajiem materiāliem, ie- rakstiem, dokumentiem un rakstiskām liecībām. RBE/RB Rīgas biroja pirmā vadītāja (1992.-1997. gads), tagad Latvijas televīzijas preses sekretāre Ingrīda Šmite Neatkarīgajai atzina, ka šajā radio nostrādātos gadus atceras kā laiku, kad gūta fantastika pieredze. Viņasprāt, šobrīd ir būtiski parūpēties par radio fonotēkas saglabāšanu. "Rīgas biroja izveide palīdzēja radīt latviešu redakcijas klātesamību. Tā bija nozīmīga demokrātijas, neatkarīgas informācijas pasniegšanas skola. Šajā radio veidojušies vairāki izcili žurnālisti - Iveta Mediņa, Jānis Domburs, Guntis Rozenbergs, Māris Čaklais. Turklāt mūsu radio veicināja diskusiju kultūras attīstību - pirms 5. Saeimas vēlēšanām pirmo reizi tiešraidē organizējām debates no reģioniem, aizvedot uz turieni politiķus," teica I. Šmite. "Žēl, ka tas notiek. Man šis Brīvās Eiropas ikvakara raidījums saistās ar intervijām un diskusijām par tādām tēmām, par kurām citi radio neinteresējās. Es saprotu, ka radio slēgšana ir saistīta ar to, ka Latvija ir brīva valsts, taču ļoti žēl, ka šāds kanāls pazūd un ka netika rasta iespēja to tomēr saglabāt," sacīja I. Kreituse. Viņa norādīja, ka RBE/RB bija neatkarīgāks radio, jo netika finansēts no Latvijas valsts naudas, un varbūt šajā ziņā bija neērts Latvijas valstij. "Mums šis radio ļāva atklātāk un brīvāk runāt. Tajā varēja strādāt tikai profesionāli žurnālisti, kādu pietrūkst daudzām citām radiostacijām. Kad aizgāji tur uz intervijām, zināji, ka tev pretī būs zinošs, sagatavots žurnālists, tāpēc šīm intervijām nācās rūpīgi gatavoties, varbūt arī tāpēc šie raidījumi bija iekarojuši klausītāju uzticību. At- ceros, ka 5. Saeimas laikā, Ulda Gravas aicināta, devos uz radio organizētajām diskusijām laukos - tās bija lietas, ko neviens aizvien vēl nav iemācījies," sacīja I. Kreituse. Viņa uzskata, ka šis radio vēsturiski Latvijai ļoti daudz palīdzēja demokratizācijas veidošanās un nosti- prināšanās procesā. "Manuprāt, radio nozīmi, vietu un lomu vēl vērtēs un analizēs. Un secinājums varētu būt, ka šī radio loma bija daudz lielāka nekā citiem radio, arī laikā, kad visi jau it kā varēja par to runāt. Viņi mācīja, bet diemžēl Latvijā nebija daudz tādu, kas gribēja no viņiem mācīties," sacīja Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītāja I. Kreituse. Baznīcas varētu iesaistīties audžuģimeņu veidošanā BNS 12/05/03 Tradicionālo baznīcu draudzes varētu aktīvi iesaistīties audžuģimeņu veidošanā, sadarbojoties ar bērnunamiem un izglītojot draudžu locekļus par iespējām veidot audžuģimenes, par to trešdien sprieda Garīgo lietu padomes locekļi. Padomes sekretārs Jānis Šmits pastāstīja, ka konfesiju vadītāji atbalstījuši ideju draudzes iesaistīt audžuģimeņu veidošanā, taču aicinājuši rū pīgi izglītot iespējamos audžuvecākus. "Ir piedzīvoti drūmi gadījumi jaunajās audžuģimenēs, jo vecāki mīļa bērniņa vietā pēkšņi saņem cilvēku, kurš spējīgs ar šķērēm sadurt otru," sacīja Šmits. Viņš norādīja, ka dažiem mācītājiem un draudzēm jau izveidojusies pieredze darbā ar bērnunamu audzēkņiem, tāpēc būtu svarīgi uzklausīt viņu pieredzi. Šmits tomēr uzsvēra, ka "svarīgāk izglītot draudzes un visu sabiedrību par vardarbības iemesliem. Jo gan fiziska, gan morāla vardarbība pret bērniem rodas vecāku nezināšanas un bezspēcības dēļ. Ja vecāki atklāj, ka laulība nav tikai rožu ziedu dārzs, bet tajā ir arī ērkšķi, tad viņi savas dusmas izgāž uz bērnu, darot tam pāri". Garīgo lietu padomes sēde notika Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, un arī turpmāk plānots veidot ciešāku sekretariāta sadarbību ar tradicionālajām konfesijām. Latvijas Radio atlaiž Streipu, pieņem Strautmani NRA 12/10/03 Latvijas Radio Aktuālo interviju no nākamā gada vadīs žurnālistes Baiba Strautmane un Ingvilda Strautmane. Ņemot vērā klausītāju sūdzības, radio vadība izlēmusi nepagarināt darba līgumu ar Kārli Streipu, vakar informēja Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Viņš pastāstīja, ka līgums ar K. Streipu nav pagarināts tāpēc, ka netika konstatēta raidījuma radošā attīstība, K. Streipa vadītais raidījums "stagnējis", samazinājušies tā reitingi, savukārt klausītāju pretenziju skaits tikai palielinājies. Ņemot vērā to, ka no nākamā gada pēc ASV senāta lēmuma darbību pārtrauc Radio Brīvā Eiropa, tas LR radīs 40 000 latu zaudējumu. Brīvās Eiropas sagatavotos raidījumus LR retranslēja trīs reizes dienā, tāpēc nākamajā gadā "tukšo plankumu" aizpildīšanai izmantos raidījumu Aktuālā intervija, Rīta rosme un Krustpunkti atkārtojumus, informēja LR 1 direktore Inese Matjušonoka. I. Matjušonoka arī norādīja, ka LR 1 palielināsies sporta un pētniecisko raidījumu īpatsvars, pētniekam Aidim Tomsonam talkā nāks žurnāliste Ginta Bartkeviča. Neraugoties uz solījumiem, nākamgad Latvijas Radio nebūs sava pastāvīgā korespondenta Briselē. Lai gan šajā sakarā LR ir noslēgts līgums ar Aizsardzības ministriju, radio tomēr nespēj atrast nepieciešamos līdzekļus, lai stacionāri uzturētu Briseles korespondentu, sacīja Dz. Kolāts. Līdz ar to uz Briseli žurnālistus sūtīs komandējumos, iespējams darbam Briselē piesaistīs kādu ārštata darbinieku, skaidroja LR ziņu dienesta vadītājs Jānis Rozenbergs. Dz. Kolāts atzina, ka prioritāte būs radio žurnālistu algu paaugstinājuma jautājuma virzīšana Saeimā. Viņš norādīja, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes radio jomas kurators Pēteris Bankovskis bijis visai pārsteigts, uzzinot, ka Latvijas Radio labākā pētnieciskā žurnālista A. Tomsona pamatalga ir 150 latu. Tieši zemās darbinieku algas neļaujot radio piesaistīt kvalificētu darbaspēku - "gribas, lai valsts mūsu darbiniekam pasaka paldies arī taustāmā veidā", atzina Dz. Kolāts. LR 2 nākamgad sola palielināt reģionālo ziņu īpatsvaru. LR 3 programmā Klasika būs klausāms jauns raidījums Iztikas minimums, piedāvājot "obligāto muzikālo literatūru, kas jāzina katram inteliģentam cilvēkam", sacīja LR 3 direktore Gunda Vaivode. Latvijas Radio 4 Doma laukums sola stiprināt sadarbību ar ārvalstu radiostacijām un klausītāju uzrunāt arī naktīs. Latvijas Radio sola arī sešus jaunus oriģinālus radioteātra iestudējumus, 12 jaundarbu iestudēs arī Latvijas Radio koris. Latvija IT izmantošanā ierindojas 35.vietā pasaulē LETA 12/10/03 Vērtējot informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanu ekonomiskās attīstības veicināšanai, Latvija ieņem 35.vietu pasaulē, liecina otrdien publiskais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) pētījums. Igaunija WEF izveidotajā reitingā, kurā iekļautas pavisam 102 pasaules valstis, ir ierindojusies 25.vietā, tā ir augstākā starp Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Lietuva ieņem 42.pozīciju. Viszemāko vietu no ES kanditādvalstīm ieņem Polija, kas WEF reitingā ir 47.pozīcijā. Līderpozīcijas pasaulē ieņem ASV, tām seko Singapūra un Somija. WEF norāda, ka ASV visveiksmīgāk izmanto informācijas tehnoloģijas, to skaitā internetu, biznesa attīstīšanai un valdības darba pilnveidošanai. WEF izveidotajā reitingā atrodas Zviedrija, Dānija, Kanāda, Šveice, Norvēģija, Austrālija, un līderu sarakstu noslēdz Islande. Otrajā desmitniekā ierindojušās Vācija, Japāna, Nīderlande, Luksemburga, Lielbritānija, Izraēla, Taivāna, Honkonga, Francija un Dienvidkoreja. Krievija sarakstā ieņem 63.vietu. Pēdējās vietās pasaulē, vērtējot IT izmantošanu, atrodas Čada, Etiopija, Haiti, Angola un Hondurasa. Brīvības piemineklis bezspēcīgs pret svētku rotājumiem LETA 12/09/03 Rīgas galvenā mākslinieka Leonarda Laganovska ideja ap Brīvības pieminekli izvietoto karogu mastus izgreznot ar Ziemassvētku rotājumiem izraisījusi arhitektu un vēsturnieku sašutumu, šodien vēsta laikraksts "Diena". Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir bezspēcīga pilsētas galvenā mākslinieka idejas priekšā, jo par Rīgas noformējumu ir atbildīgs tieši viņš un, ja vien vēlētos, varētu pēc saviem ieskatiem izdekorēt arī pašu pieminekli. VKPAI gan atbalsta pieminekļa apkārtnes dekorēšanu un negrasās rosināt izmaiņas likumos, kas to liegtu. "Diena" atzīmē, ka likumā par valsts kultūras pieminekļu aizsardzību noteikts, ka valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets un to realizē VKPAI. VKPAI atrodas Kultūras ministrijas pakļautībā. Ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts sarunā ar laikrakstu atzinis, ka viņam nav pamata iejaukties VKPAI darbā un, ja tā neiebilst, tad acīmredzot esot izvērtējusi visus par un pret. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par kultūras pieminekļu teritoriju, aizsardzības zonu vai vizuālās uztveres zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās uzliek naudas sodu līdz 250 latiem. Taču VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris domā, ka pieminekļa apkārtnes izdekorēšanu nevar uzskatīt par šādu uztveres zonas bojāšanu. Nedaudz citādās domās ir Pieminekļu padomes priekšsēdētāja vietniece Inta Štamgute, kura skaidro: ja kāds grib pieminekli nofotografēt no sāniem, tad vizuālās uztveres zona tomēr ir izbojāta, jo karogu masti kopskatu bojājot. Likums par valsts kultūras pieminekļu aizsardzību nosaka, ka jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā (100 m rādiusā ap pieminekli) drīkst veikt tikai ar VKPAI atļauju un inspekcijas priekšnieks var noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas aizsardzības zonā. Šie objekti paredzami nojaukšanai. Asaris domā, ka karogu masti nav uzskatāmi par pieminekļa vidi degradējošiem objektiem. Viņš atzīst, ka jebkurš drīkst pie Brīvības pieminekļa turēt kaut vai tanku vai jebkuru citu brīvi pārvietojamu objektu un VKPAI iejaukties nedrīkstēs. Tāpat likums liedzot vērsties, piemēram, pret vainaga uzlikšanu Brīvības pieminekļa tēlam. Asaris atzinis - ja karogu masti būtu stacionāri, tad notiktu to vērtēšana. Tagad ir saskaņotas tikai mastu pamatu stiprinājumu vietas asfaltā, kas ir stacionāras. Pašu mastu izvietošanu sankcionējusi Rīgas pilsētas būvvalde. Būvvaldes Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks Andis Cinis laikrakstam sacījis, ka karogu masti ir pilsētas dekorācija un iederas vietā, kur tie atrodas. Viņš arī atbalsta to izdekorēšanu Ziemassvētkiem. "Izbīlis par to, ka varētu parādīties Ziemassvētku rotas, ir provinciāls," atzīmējis Cinis. Savukārt pilsētas galvenais mākslinieks paziņojis, ka karogu masti pie Brīvības pieminekļa tikšot dekorēti visos lielākajos svētkos. Godina latviešu dižgarus NRA 12/08/03 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) namā sestdien jau ceturto reizi tika rīkota kultūras programma Gaismu sauca, kura šogad veltīta Stērstu Andreja 150 un Edvarta Virzas 120 gadu atcerei. "Šīs ir lielas jubilejas, un dzejnieki ir personības latviešu literatūrā, lai mēs viņus neaizmirstu un turpinātu apbrīnot viņu darbus," uzsvēra RLB priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks. Svētku laikā RLB Baltajā zālē atklāta Dzimtas goda istaba, kurā apskatāma ekspozīcija ar E. Virzas portretu un fotogrāfijām. Goda istabas atvēršanas pasākumā izskanēja arī E. Virzas novadnieku veltījums - literāri muzikāla kompozīcija Savam laikam un mūžībai, kurā piedalījās Ā. Alunāna Jelgavas teātra aktieri, solisti Evija Lagzdiņa un Jānis Kurševs, kā arī instrumentālais ansamblis Arko. Līgo zālē notika zinātniska konference, kuras pirmā daļa bija veltīta Stērstu Andrejam, bet otrā - Edvartam Virzam. Par godu jubilāriem notika arī izdevniecības Pētergailis klajā laistās grāmatas Edvarta Virzas pēdējās dzejas un vēstules Veronikai Strēlertei atvēršanas svētki, kuros lasīja dzeju un vēstuļu fragmentus. Kultūras programmu noslēdza koncertiestudējums Atgriešanās, kurā izmantota Edvarta Virzas dzeja un dziesmas. Iestudējumā piedalījās aktieri Uldis Anže, Rūdolfs Plēpis un Mārtiņš Vilsons. Pēteris Vasks nominēts Grammy NRA 12/06/03 Latviešu komponista Pētera Vaska albums nominēts Grammy balvai. Šo Amerikas šovindustrijas pārstāvju balvu mēdz dēvēt par Oskaru mūzikā. Komponista P. Vaska 4. stīgu kvarteta ieraksts slavenā Kronos Quartet izpildījumā nominēts Grammy balvai labāko kamermūzikas albumu kategorijā, informē mūzikas ierakstu kompānijas Warner Music pārstāvniecības Latvijā Andromedia menedžeris Jānis Stundiņš. Pēc skaita 46. ikgadējās Grammy balvas ieguvēji tiks paziņoti 8. februārī īpašas ceremonijas laikā, ko tiešraidē no Losandželosas Staples Center pār- raidīs telekanāls CBS. Piecdaļīgais kvartets komponēts speciāli šim izpildītāju sastāvam. Kronos Quartet to pirmo reizi atska- ņoja 2000. gadā Parīzē, bet vēlāk tas daudzkārt atskaņots koncertos ASV, Japānā, Turcijā, Meksikā un Lielbritānijā. 1946. gadā dzimušais P. Vasks ir starptautiski pazīstamākais latviešu komponists, kura darbus pasūta un atskaņo izcilākie pasaules mūziķi. Savukārt Kronos Quartet (pērn šis kvartets uzstājās Dzintaru koncertzālē) pieraksta vieta ir ASV, kvartets ir neskaitāmu starptautisku balvu ieguvējs, seši no aptuveni 30 grupas studijas ierakstiem saņēmuši Grammy balvu. Grammy mūzikas balvas tiek uzskatītas par izcilākajām pasaulē. Tās piešķir ASV Nacionālā ierakstu mākslinieku un zinātņu akadēmija. Jāpiebilst, ka arī igauņu mūziķi nominēti šai balvai - Igaunijas filharmonijas koris ar albumu Baltic Voices 1 pretendē uz labākā koru mūzikas ieraksta balvu. Pērn pie Grammy balvas tika slavenais latviešu vijolnieks Gidons Krēmers un viņa vadītais Baltijas valstu jauno mūziķu klasiskās mūzikas ansamblis KREMERata Baltica, kas tika pie šī goda nominācijā par labāko mazu muzikālo ansambļu sniegumu - ar diriģentu vai bez viņa. Ogres mežos lasa gailenes BNS 12/03/03 Ogres mežos šobrīd iespējams atrast svaigas un spirgtas gailenes. Ogres iedzīvotāja Anna Liepniece pastāstīja, ka gailenes mežā atradusi, meklējot zaļumus Adventes vainagam. "Lūk, svaigas sēnītes - kaut ņem un mērcē liec!" viņa teica. Plūcot zaļumus, viņa zem kādas egles atradusi gailenes. Licies, ka tās tur sapulcējušās, lai sagaidītu Ziemassvētkus. Liepniece sacīja, ka Ogres tuvumā mežs šobrīd ir pavasarīgs - aug sūniņa un zaļa zāle, dīgst atvasītes, zied nezālītes, plīst pūpēži, un brūklenājiem parādās jaunās lapiņas. Uzmanīgā dabas vērotāja arī saka, ka nevienu citu gadu decembra sākumā neesot redzējusi smiltājā tik daudz kurmju rakumu. Tas nozīmējot, ka bargas ziemas nebūs. Viņa teica, ka visjaukākie Ziemassvētki ir tad, ja tos svin brīvā dabā - mežā. Kaut arī decembris ir ziemas mēnesis, laiks ir nu gluži tāds kā rudenī - joprojām mitrs un drēgns. Temperatūra lēkā augšā le- jā - naktīs ir aptuveni -3oC - -5oC, dienā - apt. +5oC - +7oC. . . un no sniedziņa nav ne vēsts. Kur tas lai ro- das, ja pa dienu vēl ir tik silts? Brī- žiem pie debesīm parādās mākoņi, kas izskatās kā ar sniegu pie- pildīti, bet zemē tā arī ne- kas nenokrīt . . . Anda Jansone, trešdien, 10. decembrī