K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?
Nr. 363: 2004. g. 9. - 15. septembris


Latvija Eiropā un pasaulē


'Eiro' vietā tomēr apstiprina lokāmo nosaukumu 'eira'

LETA  09/09/04     Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija vienotās Eiropas valūtas eiro nosaukumu lietošanai latviešu valodā apstiprinājusi sieviešu dzimtes lokāmā formā "eira". 
	Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa skaidroja, ka vienāds lietojums galvenokārt attiecas uz oficiālajiem dokumentiem, savukārt cilvēki var turpināt lietot šobrīd izmantoto nelokāmo nosaukumu eiro. 
	"Jābūt robežai starp sarunvalodu un lietišķo valodu," teica Skujiņa, vienlaikus gan uzsverot, ka vārdu lietojumā tomēr vēlama vienveidība. 
	Šādu lēmumu komisija pieņēmusi, lai Eiropas Savienības oficiālo dokumentu tulkotāji dokumentos neieviestu dažādas šīs naudas vienības formas, bet lietotu vienotu nosaukumu "eira". 
	Terminoloģijas komisija savu lēmumu pamato ar to, ka latviešu valodā lietvārdiem raksturīgas lokāmās galotnes, arī naudas vienību nosaukumi latviski pārsvarā ir lokāmā formā, piemēram, dolārs, marka, rublis u.c. 
	Taujāta, kāpēc jāievieš jauns vārds, ja cilvēki jau pieraduši lietot nelokāmo vārdu, Skujiņa atzina, ka reizēm ir jāpaiet gadiem, lai cilvēki kādu vārdu pieņemtu un sāktu lietot. Kā piemēru viņa minēja vārdu "uzvalks" - arī pagājuši vairāk nekā 20 gadi, līdz cilvēki vārdu "ancuks" nomainījuši pret vārdu "uzvalks". 
	Kā ziņots, pagājušā gada sākumā Terminoloģijas komisija jau ieteica latviešu valodā priekšroku dot lokāmam naudas vienības nosaukumam "eira". 
	Šo ieteikumu asi kritizēja toreizējais Ministru prezidents Einars Repše (JL) un viņa vadītās valdības ministri. Repše uzskatīja, ka komisijas lēmums ir "valodnieciska jocība" un aicināja izvērtēt, vai komisijai nav pārāk liela ietekme un vai tā nebūtu nedaudz "jāapšķērē". Repše pauda cerību, ka komisija pārskatīs savu lēmumu, pretējā gadījumā "būs jāskatās, kā komisiju saukt pie prāta". 
	Toreiz ministri grozījumus likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" akceptēja, vārda eira vietā saglabājot eiro. 


Saeima atļauj Latvijas karavīriem misiju Irākā turpināt līdz nākamā gada jūnijam

LETA  09/09/04     Šodien Saeima līdz 2005.gada 8.jūnijam pagarināja mandātu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību dalībai daudznacionālajos spēkos Irākā. 
	Par balsoja 75, bet pret - 20 deputāti. 
	Saeima 2003.gada 20.martā atļāva NBS vienībām piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un starptautiskajās humānajās operācijās Irākā starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā. Parlamenta lēmums bija spēkā līdz šā gada 16.oktobrim. 
	Kā norāda Aizsardzības ministrija, Saeimai pieņemot šādu lēmumu, Latvija oficiāli pauž atbalstu cīņai pret terorismu un savu vēlmi veicināt vispārējo drošību. 
	NBS vienību dalība starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas un starptautiskajās humānajās operācijās parāda Latvijas gatavību sniegt savu ieguldījumu globālās drošības stabilizācijā. 
	ANO, izvērtējot situāciju Irākā, pieņēma lēmumu, ka drošības un stabilizācijas nodrošināšanai Irākā ir nepieciešams ANO daudznacionālo spēku atbalsts. Pamatojoties uz šo rezolūciju, Saeima 2003.gada 11.decembrī pieņēma lēmumu par termiņa pagarināšanu NBS vienību dalībai miera nodrošināšanas operācijā Irākā ANO daudznacionālo spēku sastāvā. Lēmuma darbības laiks tika noteikts līdz šā gada 16.oktobrim. 
	Ministrija informē, ka ANO, veicot sociālpolitisko apstākļu un drošības situācijas analīzi, jau šā gada 8.jūnijā pieņēma jaunu rezolūciju, kurā pauda viedokli, ka daudznacionālo spēku klātbūtne Irākā nepieciešama vēl uz gadu, kā arī nolēma, ka ir gatava mandāta darbību izbeigt agrāk pēc Irākas valdības pieprasījuma. 
	Līdz ar to, lai Latvijas NBS vienības varētu piedalīties ANO daudznacionālo spēku sastāvā līdz noteiktā termiņa beigām - 2005.gada 8.jūnijam -, ir nepieciešams jauns Saeimas lēmums. 
	NBS vienības līdzdalība Irākā notiek par Aizsardzības ministrijai atvēlētajiem finanšu līdzekļiem, papildu finansējums nav nepieciešams. 


Arvien neitrālāka kļūst sabiedrības nostāja pret dalību ES

DELFI  09/09/04     Augustā veiktajā aptaujā, lūgti raksturot savu attieksmi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES), 32% iedzīvotāju dalību ES atzinuši par 'labu lietu' (jūlijā 31%), 18% - par 'sliktu lietu' (20%), savukārt 43% izvēlējušies atbildi 'ne laba, ne slikta lieta' (jūlijā 40%). 
	Latvijas dalību ES par 'labu lietu' biežāk kā caurmērā uzskatījuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, kā arī aptaujātie, kuru mēneša vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 101 latu. 
	Neitrālu attieksmi - atbildi 'ne laba, ne slikta' lieta biežāk izvēlējušies iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 64 gadiem, aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 25 latus, kā arī respondenti Latgalē un lauku apvidos dzīvojošie. 
	Latvijas dalību ES kā 'sliktu lietu' biežāk vērtējuši aptaujātie vecumā no 65 līdz 74 gadiem, citu tautību pārstāvji, Rīgā dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir no 51 līdz 75 latiem. 
	Salīdzinot pilsoņu un respondentu bez pilsonības attieksmi pret Latvijas dalību ES, var konstatēt, ka pilsoņu attieksme pret Latvijas dalību ES ir labvēlīgāka: atbildi 'laba lieta' norādīja 34% pilsoņu un 24% respondentu bez pilsonības, bet atbildi 'slikta lieta' izvēlējās attiecīgi 15% pilsoņu un 28% respondentu bez pilsonības. Pilsoņi biežāk kā respondenti bez LR pilsonības pauda neitrālu attieksmi - atbildi 'ne laba, ne slikta' atzīmēja attiecīgi 45% un 37%.


Traucē Dudajeva ielas nosaukums

Līksma Bebre,  Latvijas Avīze  09/09/04     Rīgas domes frakcijas "Cita politika" pārstāvji priekšsēdētājam Gundaram Bojāram gatavojas iesniegt lēmumprojektu par Džohara Dudajeva ielas pārdēvēšanu tās agrākajā nosaukumā par Kosmonautikas gatvi.
	Lēmumprojektu parakstījis "Citas politikas" līderis Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs, frakcijas vadītājs Normunds Ozoliņš, domnieki Leonīds Kurdjumovs, Oļegs Ščipcovs un Aivars Ozols, bet kuru katru brīdi gatavojas parakstīt arī Valdis Holbergs, vakar dienas vidū pastāstīja N. Ozoliņš. Viņš pieļāva, ka lēmumprojektu mēram paspēs iesniegt jau tajā pašā dienā.
	S. Dolgopolovs skaidroja, ka šāds ielas nosaukums ir nepieņemams pēc traģiskajiem notikumiem Ziemeļosetijā, kur pagājušajā nedēļā čečenu dumpinieku izraisītajā ķīlnieku krīzē Beslanas skolā gāja bojā vairāk nekā 300 cilvēku, no kuriem puse bija bērni. Uz jautājumu, kādā veidā notikumos Beslanā būtu vainojams 1996. gadā nogalinātais Čečenijas republikas pirmais prezidents Džohars Dudajevs, S. Dolgopolovs atbildēja, ka tiešā veidā ar notikušo Dž. Dudajevs, protams, nav saistīts, taču ar terorisma avotiem gan. Savukārt N. Ozoliņš izvairījās no ķīlnieku krīzes vērtēšanas, vien skaidroja, ka Latvijai ar kosmosu esot daudz lielāka saistība nekā ar Kaukāza teritorijām - Rīgā dzimis raķešbūves pionieris Frīdrihs Canders, bet Latvijā pat dažs kosmonauts.
	Lai jautājumu par ielas pārdēvēšanu iekļautu domes sēdē, tas jāskata domes komitejās un prezidijā. Ielas pārdēvēšanas nepieciešamību varētu izvērtēt pilsētas attīstības komitejas un vides komitejas deputāti.
	Iespējamība pārdēvēt Dž. Dudajeva ielu vērtēta jau vairākkārt. Viens mēģinājums bija 2002. gadā, kad īsi pirms Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītes šo jautājumu steidzami ierosināja četri domnieki no "PCTVL". 
	Kosmonautikas gatvi par Dž. Dudajeva ielu Rīgas domnieki nodēvēja jau pēc čečenu brīvības cīnītāja nāves 1996. gadā. To ierosināja Saeimas Čečenijas atbalsta grupa, pamatojot, ka Dž. Dudajevs simbolizē noteiktas vērtības cīņā par neatkarību - viņš savulaik izteicis atbalstu Baltijas valstu neatkarībai un, komandējot padomju armijas daļu, atteicies bloķēt Igaunijas televīziju un parlamentu. Dž. Dudajeva piemiņa ir godināta arī Igaunijā - ar memoriālo plāksni Tartu pie ēkas, kurā viņš ir strādājis, un Lietuvā - ar skvēra nosaukumu Viļņā. Dž. Dudajeva vārdā nosaukta arī iela Ukrainas pilsētā Ļvovā.


Latviešiem Irākā vēl jācīnās

Kristīne Harmsena, Inga Paparde,  NRA  09/10/04     Latvijas karavīru miera misijas termiņu Irākā pagarināt līdz nākamā gada jūnijam vakar nolēma Saeima. Iepriekšējais parlamenta lēmums ļauj Latvijas karavīriem uzturēties Irākā līdz 16. oktobrim.
	Pašlaik Irākā - militārajās bāzēs Babilonā, Kerbelā, Hillā un Bagdādē - dien 133 Latvijas karavīri. Lielākajai vienībai, kas atrodas Hillā, misijas termiņš - četri mēneši - beidzas novembrī.
	Latvijas karavīri dien Polijas divīzijas sastāvā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka poļi savu kontingenta štābu Irākā pārvietos no Bābilas uz Kādisiju. Latvijas miera uzturēšanas spēkiem tas lielas pārmaiņas nesagādās, sacīja Nacionālo bruņoto spēku preses virsnieks Uldis Davidovs, jo štābā dien tikai četri Latvijas virsnieki, kuriem jāmaina atrašanās vieta.
	Latvija apsver iespēju uz misiju Irākā vairs nesūtīt sapieru vienību, jo Polijas komandētajiem spēkiem tā neesot nepieciešama. Lēmumu par to pieņems militārie speciālisti Varšavā. Ja sapierus Irākā nevajadzēs, Latvijas karavīru skaits Irākā būs mazāks - ap 120.
	Trešdien noritēja kārtējā Irākā dienošo rotācija - trīs Latvijas karavīrus, kuri pildīja misiju no 29. marta, nomainīt uz Irāku devās kapteinis Andris Supe, virsseržants Dainis Viļums un virsseržants Māris Akmens.
	Situācija Irākā Polijas divīzijas atbildības rajonā ir stabila, bet saspringta. Uzbrukumu skaits un intensitāte militārajām bāzēm visā divīzijas atbildības rajonā ir samazinājies, stāsta U. Davidovs. Viens no pēdējā laikā izplatītākajiem uzbrukumu veidiem Irākas civilajiem objektiem un policijas iecirkņiem ir transporta līdzekļos ievietotie improvizētie spridzekļi, kurus aktivizē teroristi pašnāvnieki. Pagājušajā nedēļā Latvijas kontingenta karavīri veica galvenā apgādes ceļa divu tiltu apsardzi, konvojus un patruļas, kā arī dežūras ātrās reaģēšanas vienībā.
	NBS vienības līdzdalība Irākā notiek Aizsardzības ministrijai atvēlētā budžeta ietvaros - šogad tie ir 3 972 660 lati.


Ārlietu padome: Latvijai jābūt kritiskākai pret Lukašenko režīmu

LETA,  09/09/04     Latvijai būtu jāizrāda kritiskāka attieksme pret Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā un jāsniedz lielāks atbalsts pilsoniskajam sektoram un demokrātiskajiem spēkiem šajā valstī, šodien atzinusi Ārlietu padome.
	Kā stāstīja Ārlietu padomes pārstāve politoloģe Žaneta Ozoliņa, šodien notikušajā padomes sēdē tika diskutēts par Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību politiku, īpaši attiecībā uz Baltkrieviju un Moldovu. Notikusi arī diskusija par Turcijas un ES attiecībām. 
	Pēc viņas teiktā, Baltkrievija ir Latvijas robežvalsts, tāpēc procesi šajā valstī ir svarīgi arī Latvijai. Savukārt Moldovu Ozoliņa uzskata par starptautiskās sabiedrības "pamesto" valsti, jo, runājot par ES kaimiņvalstīm, vispirms tiek vērsta uzmanība uz Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, bet Moldova esot atstāta novārtā. 
	Turcijas sakarā Ārlietu padome atzinusi, ka Latvijai kā valstij, kura izbaudījusi iekļaušanu starptautiskās organizācijās un savienībās, vajadzētu pozitīvi attiekties pret ikvienu valsti, kura vēlas panākt to pašu. "Nav iemesla atstāt Turciju ārpus ES," uzskata Ozoliņa, pamatojot, ka Turcija ir valsts ar lielu tirgu un piedāvā plašas sadarbības iespējas arī ekonomikā. 
	"Tas, ka Turcija kultūras un reliģijas ziņā nav gluži identa Latvijai, lieku reizi norāda, ka ES atbalsta kultūru dažādību, nevis kultūru unifikāciju," uzsvēra politoloģe. 
	Viņa arī piebilda, ka līdz šim Latvija lielā mērā bijusi orientēta uz tuvākajiem reģioniem, bet pēc iestāšanās ES Latvijai ir iespēja paraudzīties tālāk par to, kas notiek tikai "durvju priekšā". 
	Ārlietu padomē ietilpst galvenokārt akadēmiķi, ārlietu eksperti un nevalstiskā sektora pārstāvji, viņu vidū - politologi Ozoliņa un Jānis Ikstens, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Toms Baumanis, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš un citi. 
	Padomes darbam aktīvi seko līdzi arī ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP). 
	Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Pabriks, šodien tiekoties ar padomes pārstāvjiem, informējis par gaidāmo Turcijas ārlietu ministra Abdula Gila oficiālo vizīti, uzsverot, ka Latvija ir ieinteresēta pilnveidot attiecības ar Turciju kā nozīmīgu reģiona valsti. 
	Ministrs apliecināja, ka šogad Turcijā plānots atvērt Latvijas vēstniecību. Klātesošie eksperti norādīja, ka Latvijai būtu jāatbalsta sarunu uzsākšanu ar Turciju par iestāšanos ES, ja tā pilda Kopenhāgenas kritērijus. 
	Tiekoties ar padomi, tika pārrunāti arī jautājumi par ES konstitucionālo līgumu, ES un Krievijas dialogu, kā arī ekonomiskās dimensijas aktivizēšanas iespējas Latvijas ārpolitikā. 
	Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins (TP) uzskata, ka Latvijai kopā ar ES un ASV jāieņem stingrāka pozīcija attiecībā pret Baltkrievijas prezidentu Lukašenko. "Nav nopietni, ja Eiropā kāds paziņo, ka neviens cilvēks nav spējīgs ieņemt prezidenta amatu un tāpēc uz trešo termiņu jāievēl esošais prezidents," sacīja Kiršteins. 
	Viņš uzskata, ka šajā jautājumā Latvijai nebūtu jāieņem kāda īpaša pozīcija, jo ekonomiskās intereses ir gan ES, gan ASV. "ES pozīcija ir pietiekoši principiāla, jo tā realizē labu kaimiņattiecību programmu, kuras ietvaros Baltkrievija saņem finansiālu palīdzību," skaidro deputāts. 


Prezidente: Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jāizvirza savas prioritātes

LETA  09/12/04      Latvijai kā NATO dalībvalstij, lai sasniegtu maksimālu labumu, ir jāizvirza konkrētas prioritātes, sestdien žurnālistiem sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 
	Pēc tikšanās ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Haraldu Kujatu prezidente norādīja, ka Latvijai turpmāk būtiski ir atrast un noteikt to nišu, kurā tā vēlas darboties kopējos NATO ietvaros. 
	"Šīsdienas tikšanās laikā arī ģenerālis uzsvēra, ka katrai valstij ir būtiski izvirzīt savas prioritātes un par tām gādāt. Mums ir jāsaskaņo savas spējas un kapacitāte ar pārējām dalībvalstīm un jāatrod sava specializācija," sacīja prezidente. 
	"Latvija arī var justies lepna ar to, ka no jaunajām NATO dalībvalstīm, esam pirmie, kas uzņem šādu militāro komiteju pie sevis," sacīja Vīķe-Freiberga. 
	"Latvija var justies lepna par to, ka no jaunpievienotajām NATO dalībvalstīm mēs varam būt pirmie, kas uzņem NATO Militāro komiteju savā gadskārtējā izbraukuma apspriedē. Šeit ir sapulcējušies augstākā līmeņa atbildīgie par NATO dalībvalstu spēkiem. Šī ir simboliska diena - 11.septembris, ar traģiskām atmiņām gan par to, kas notika pirms trim gadiem, gan par to, kas nesen notika Beslanā, bet tas arī atgādina, ka drošība ir aktuāla un ka draudi drošībai izpaužas visdažādākajos veidos, - tādos, ko mēs esam pieraduši uztvert kā tradicionālus, militārus, bet arī jebkuros citos veidos, kas apdraud valsts drošību," sacīja prezidente. 
	Savukārt ģenerālis Kujats augstu novērtēja vispārējo Latvijas un pārējo Baltijas valstu sasniegumus pēc neatkarības atjaunošanas, straujo izaugsmi aizsardzības jomā kopš PSRS armijas izvešanas desmitgades, kā arī Baltijas valstu labās spējas iekļauties NATO sastāvā. 
	Sestdien un svētdien Latvijā viesojas NATO Militārās komitejas pārstāvji. 
	NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Kujats tiekas ar Valsts prezidenti Vīķi-Freibergu un aizsardzības ministru Ati Slakteri (TP). Ģenerāli Kujatu vizītē pie amatpersonām pavada NBS komandieris, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. 


ES pievērsīs uzmanību vārda "eiro" rakstībai 

Gunta Sloga,  Diena  09/13/04     Lai arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents, nedēļas nogalē tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministriem, atgādinājis, ka netiek ievērota savulaik pieņemtā vienošanās par Eiropas vienotās valūtas nosaukuma euro vienādu atveidi visu dalībvalstu oficiālajās valodās, Latvija, visticamāk, aizstāvēs atšķirīgu rakstības variantu. Par to Dienu informēja finanšu ministra Oskara Spurdziņa preses sekretārs Modris Sprudzāns.
	ECB prezidenta Žana Kloda Trišē atgādinājums, ka 1997.gadā panākta ES līderu vienošanās par vienotās valūtas vienādu rakstību visās ES oficiālajās valodās, sestdien izraisījis pārsteigumu ES finanšu ministru tikšanās laikā, ziņo AP. "Man likās, tas ir skaidri - e-u-r-o, taču dažās jaunajās valstīs tas var tikt rakstīts nedaudz citādi," atzinis sanāksmi vadījušais ES prezidējošās valsts Nīderlandes finanšu ministrs Gerits Zalms. Atšķirīgi nacionālajās valodās vārdu "eiro" raksta ne vien Latvijā, bet arī Ungārijā, Lietuvā un Slovēnijā. 
	ES finanšu ministri vienojušies risināt šo jautājumu, taču saistošus lēmumus nav pieņēmuši, uzsver M.Sprudzāns. "Mēs mēģināsim aizstāvēt savas pozīcijas šajā jautājumā, sakot, ka vārdu "Eiropa" mēs rakstām ar "ei" un tāpat vēlamies rakstīt arī "eiro"," sacīja ministra preses sekretārs. Kā Reuters pavēstījis Beļģijas finanšu ministrs Didjē Reinerds, šis jautājums tagad būs jārisina ES juristiem.
	Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vienotās valūtas nosaukuma lietošanu sieviešu dzimtes formā "eira". Taču Valsts valodas centrs uzskata, ka šim nosaukumam latviešu valodā tomēr būtu jābūt "eiro".


No Afganistānas rietumiem evakuē Latvijas novērotāju 

LETA  09/13/04    Situācijai Afganistānas rietumos krasi saasinoties, pagājušajā naktī Starptautisko drošības palīdzības spēku karavīri no nemieru pārņemtās Herātas provinces evakuēja 140 ārvalstu vēlēšanu novērotājus, viņu vidū arī novērotāju no Latvijas Eināru Miķelsonu.
	Evakuācijas operācijā piedalījās arī Latvijas karavīri. Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) izteicis pateicību Latvijas kontingenta Afganistānā komandierim, kapteinim Aivaram Ušackim par drosmi un spēju ātri iesaistīties vienā no vissarežģītākajām militārajām operācijām - civilpersonu evakuācijā.
	Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Anda Baraškina, patlaban visi novērotāji, kuri plānoja sekot līdzi gaidāmajām vēlēšanām Afganistānā, ir evakuēti uz Kabulas starptautisko lidostu.
	"Šis notikums atgādina, ka Latvijas karavīru dienestā miera nodrošināšanas misijās ir iespējamas viskrasākās situācijas maiņas. Mūsu karavīru piedalīšanās arī cilvēku dzīvības glābšanas operācijā vēlreiz pierāda viņu augsto profesionālo sagatavotību," norāda Slakteris.
	Viņš šodien sazinājies ar Afganistānā dienošajiem Latvijas karavīriem un pārrunājis radušos situāciju.
	Aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība ir izteikusi pateicību arī NBS komandcentra karavīriem par operatīvu rīcību, kas ļāva uzturēt nepārtrauktus sakarus gan ar kontingenta karavīriem, gan ar Latvijas novērotāju Herātā.
	Herātā pirmdien atkal valdīja miers pēc asiņainajām sadursmēm starp atstādinātā provinces gubernatora Ismaila Hana atbalstītājiem un ASV un afgāņu spēkiem, kas tika nosūtīti, lai nodibinātu kārtību.
	Ceļu blokādes, ko svētdien ierīkoja varas iestādes, kad Ismaila Hana atbalstītāji aizdedzināja vairākas mājas ANO ēku kompleksā, tika novāktas, un pirmo reizi kopš sestdienas pēcpusdienas gaisā vairs nebija redzami helikopteri.
	Mediķi un aculiecinieki stāstīja, ka nedēļas nogales vardarbības uzplūdos nogalināti septiņi un ievainoti aptuveni 50 cilvēki. Nemieri sākās, kad prezidents Hamids Karzai, kuram ir izredzes uzvarēt 9.oktobrī paredzētajās Afganistānas pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās, atstādināja Hanu no amata un iecēla viņa pēcteci, cenšoties turēt savu solījumu ierobežot militāro komandieru varu.
	ASV militārie pārstāvji teica, ka sadursmēs ievainoti 15 amerikāņu karavīri.
	Svētdienas vakarā Hans aicināja savus atbalstītājus savaldīties un armija Herātas televīzijā paziņoja, ka vardarbība tiks apspiesta ar militāru spēku. Varas iestādes arī noteica nakts komandanta stundu, taču nepaziņoja, cik ilgi tā turpināsies.
	Pirmdien šajā senajā stratēģiski svarīgajā pilsētā netālu no robežas ar Irānu un Turkmenistānu veikali bija atvērti un ielu satiksme ritēja normāli, kaut gan ielās patrulēja nacionālās armijas un ASV vadīto spēku karavīri. 


Augsta ASV amatpersona uzklausa Latvijas viedokli Irākas jautājumā 

Gunta Sloga,  Diena  09/14/04     ASV valsts sekretāra vietnieka Ričarda Armitedža vizīte Latvijā, kuras laikā viņš pārrunā turpmāko abu valstu sadarbību Irākā un citus ar starptautisko drošību saistītus jautājumus, uzskatāma par būtisku novērtējumu valstij, jo īpaši tāpēc, ka augstā Vašingtonas amatpersona šeit ieradusies laikā, kad citviet pasaulē ir tik saspringta situācija. Tā uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka R.Armitedžs ar Latvijas amatpersonām plāno apspriest arī cīņu pret korupciju. Kā zināms, ASV pārstāvji jau iepriekš ir pauduši bažas par korupcijas apkarošanas tempiem Latvijā.
	R.Armitedžs žurnālistiem uzsvēra, ka Vašingtonai ir svarīgs Latvijas viedoklis Irākas jautājumā, jo jau no paša sākuma tā bijusi nozīmīga partnere militārajā misijā šajā valstī. 
	Ričards Armitedžs, kurš pirmdien tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, sacīja, ka vēlējies uzzināt Latvijas amatpersonu viedokli par tālākās miera misijas nākotni, kā arī nodevis ASV prezidenta Džordža V.Buša pateicību par valsts iesaistīšanos militārajās operācijās Irākā. V.Vīķe-Freiberga pavēstīja, ka ar ASV valsts sekretāra vietnieku ticis spriests arī par bruņoto spēku attīstību un iespējamo ASV palīdzību Latvijai šai jomā. Arī R.Armitedžs piebilda, ka ieradies Rīgā, lai apspriestu iespējas, kā pateikties Latvijai par līdzdalību Irākā un Afganistānā. 
	"Šo augsta līmeņa ārvalstu politikas lēmēja ierašanos mums vajag novērtēt," Dienai sacīja A.Lejiņš. Vizīti vēl nozīmīgāku padarot tas, ka R.Armitedžs radis iespēju ierasties Latvijā laikā, kad situācija pasaulē ir ļoti saspringta, jo īpaši kaimiņvalstī Krievijā. "To var uzskatīt par atzinīgu novērtējumu mums pašiem," atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.
	R.Armitedžs, otrdien turpinot vizīti Latvijā, tiksies ar premjerministru Induli Emsi.


NATO valstu komandieri Latvijā

Artis Drēziņš,  Latvijas Avīze  09/13/04     Bez liekas reklāmas un ievērojot pastiprinātus drošības pasākumus, sestdien un svētdien Latvijā viesojās 26 NATO valstu komandieri viņu apvienojošās struktūras Militārās komitejas priekšsēdētāja ģenerāļa Haralda Kujata vadībā.
	Šādas sēdes ārpus Briseles mītnes NATO Militārā komiteja rīko katru gadu, un šoreiz bija izvēlētas Baltijas valstis. Komandieri iepazinās ar jaunajām NATO valstīm un pārrunāja dažādus militārus jautājumus. Drošības dēļ plašāka informācija par apspriestajiem jautājumiem netiek sniegta, arī preses konferencē ģenerālis H. Kujats un NBS komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots vairāk apmainījās ar pieklājības frāzēm. Uz konkrētu jautājumu par iespējamā Lielvārdes lidlauka attīstību par NATO naudu un tā izveidošanu par NATO bāzi H. Kujats atbildēja, ka būtu jau labi, ja katrai Baltijas valstij būtu savs NATO lidlauks, bet G. A. Zeibots papildināja, ka Lielvārdes lidlauka attīstība nepieciešama, lai no tās varētu veikt civilos glābšanas darbus, tas varētu būt arī kā rezerves lidlauks civilajai "Rīgas" lidostai.
	Tomēr zināms, ka tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja ar Baltijas valstu gaisa telpas kontroles nodrošināšanu saistītos jautājumus un turpmākos plānus NATO valstu sadarbībai gaisa telpas patrulēšanā, uzmanība veltot arī Lielvārdei. 
	H. Kujats tikās arī ar aizsardzības ministru Ati Slakteri un Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
	Uz jautājumu par Baltijas teritorijas specifiku H. Kujats atbildēja, ka visi reģioni, kur ir NATO, ir specifiski, vairāk jārunā par konkrētiem riskiem, kas ir terorisms, nestabilie reģioni un valstis ar nepilnīgu struktūru. No šāda viedokļa vairāk jāskatās uz dienvidiem un dienvidaustrumiem.
	Piektdien Militārā komiteja strādāja Igaunijā, bet šodien atrodas Lietuvā.


ASV sola atlīdzināt Latvijai par līdzdalību cīņā pret teroru 

Gunta Sloga ,  Diena  09/15/04      Solot arī turpmāk atbalstīt miera misijās un cīņā pret terorismu iesaistītos Latvijas bruņotos spēkus, pieļaujot ASV lidmašīnu iespējamo patrulēšanu Baltijas gaisa telpā un norādot uz nepieciešamību apkarot korupciju banku jomā, otrdien vizīti Rīgā beidza ASV valsts sekretāra vietnieks Ričards Armitedžs. Augstā Vašingtonas amatpersona uzsvēra arī, ka ASV turpinās būt uzticams un nelokāms Latvijas partneris.
	"ASV Valsts departaments Latvijai ir atvērts 24 stundas diennaktī," tā, solīdams Vašingtonas atbalstu, otrdien žurnālistiem teica R.Armitedžs. Uzsvērdams, ka nevēlas reducēt latviešu karavīru paveikto misijās Irākā un Afganistānā līdz dolāriem un centiem, viņš paziņoja, ka ASV turpinās finansiāli palīdzēt Latvijas spēkiem. ASV un Latvijas amatpersonām apspriežot Baltijas gaisa telpas drošības jautājumu, otrdien arī netika noliegta iespēja, ka patrulēšanu triju valstu debesīs varētu uzņemties amerikāņu lidmašīnas.
	Tā Dienu informēja Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, kurš otrdien piedalījās ASV valsts sekretāra vietnieka un Latvijas parlamentāriešu sarunās. 
	R.Armitedžs arī uzsvēra, ka cīņā pret starptautisko terorismu īpaši svarīgi ir mazināt korupciju, padarīt caurskatāmāku banku sektoru un cīnīties pret netīrās naudas atmazgāšanu. Šajā jomā, kā uzsvērušas amerikāņu amatpersonas, īpaši nozīmīgi ir pēc iespējas agrāk pieņemt kriminālprocesa likumu.
	Premjers Indulis Emsis (ZZS) otrdien, tiekoties ar R.Armitedžu, izteica Latvijas atbalstu līdzšinējai ASV politikai Irākā un pauda gatavību stiprināt starptautisko cīņu pret terorismu. Viens no piemēriem tam, ka Latvija ir gatava arī turpmāk līdzdarboties miera un stabilizācijas operācijās Irākā, pēc I.Emša vārdiem, ir nesenais balsojums Saeimā par latviešu kareivju misijas pagarināšanu šajā valstī. 
	I.Emsis un R.Armitedžs arī apsprieduši Latvijas attiecības ar Krieviju. Abi bijuši vienisprātis, ka to uzlabošanai jāizmanto ES un Krievijas dialogs.


Vācu laikraksts Latviju sadala divos grupējumos 

Irina Jesina, Diena  09/15/04      Vienā no ietekmīgākajiem Vācijas laikrakstiem, kuru katru dienu lasa aptuveni miljons lasītāju, Frankfurter Allgemeine Zeitung (FAZ) pirmdien publicējis plašu rakstu par norisēm Latvijā Rīgas oligarhi, apakšvirsrakstā secinot - Latvija draud kļūt par krievu korupcijas ķīli. Prezidentes autoritāte ir apstrīdēta. 
	Latvijā pabijušais žurnālists Roberts fon Lūciuss, kas savulaik atspoguļojis arī Lietuvas prezidenta Rolanda Paksa korupcijas skandālu, norāda, ka par kritikas objektu Latvijā kļuvusi līdz šim neapstrīdēta autoritāte - Valsts prezidente. Tam par iemeslu esot nepārdomāti un ļoti strikti izteikumi par kādu nevalstisku organizāciju (domāta Delna) un viņas vīra ieceres iegūt zemes gabalu "ar īpašām atlaidēm". "Kopš gada sākuma viņa ir zaudējusi pusi savu atbalstītāju. Arī citu politiķu reitings, sākot ar ministru prezidentu Emsi, ieskaitot viņa vietnieku Šleseru un beidzot ar nākamo ES komisāri Ūdri, ir kritis popularitātes bezdibenī ar mīnusa zīmi priekšā," secina FAZ. 
	Pretrunu frontes Latvijā pārbīdoties: vienā pusē ierindojas partiju vadītāji, prezidente, premjers un vairāki ministri, daudzi no kuriem tiek saistīti ar "Ventspils klanu", kas pelnās no Krievijas naftas tranzīta caur Ventspils ostu un naftas transporta iekārtu privatizācijas, teikts publikācijā. Ventspils galva Aivars Lembergs esot viens no daudzus pavedienus turošajiem "oligarhiem". "Šai grupai ir arī savi mediju resursi: četras Ventspilij tuvu stāvošas dienas avīzes un viena televīzija. Dīvaini bieži tur parādās Lemberga vārds un pavisam reti kritiskā gaismā," raksta FAZ. Kā vēl divi oligarhi minēts premjera biedrs Ainārs Šlesers (LPP) un bijušais TP līderis Andris Šķēle.
	"Ienaidnieku" pusē tiek ieskaitīta grupa, kuru citi uzskata par reformatoriem, turpina FAZ. Tajā ieskaitīti Transparency International Latvijas nodaļa Delna un Eiropas kustība Latvijā, kuras atbalsta lielākā un nopietnākā dienas avīze Diena un televīzija. Visam aizmugurē sazvērestību teoriju vijēji saskatot finanšu žonglieri Džordžu Sorosu. "Sorosieši iestājas par kritisku un brīvāku diskusiju un par spēcīgu pilsonisko sabiedrību," raksta FAZ.
	Rakstu nobeidz rietumnieka skatījums uz Latviju kā nabadzīgāko Eiropas reģionu, bet pa Rīgu braukājot daudzi luksusa klases auto. Autors saka, ka lietuvieši pēc skandāla pavasarī (acīmredzot domāts Paksa korupcijas skandāls) var "ar pirkstu rādīt uz kaimiņiem", paraugbērns Igaunija savas līdzīgās problēmas esot veiksmīgi nobēdzinājis, kaut krievu un oligarhu ietekme uz Igauniju esot vērtējama kā mazāka.


Polija pabeigs misiju Irākā

LETA  09/14/04      Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis paziņojis, ka viņa valsts pabeigs savu misiju Irākā, neraugoties uz triju poļu karavīru bojāeju svētdien un gandrīz triju ceturtdaļu Polijas iedzīvotāju pretestību.
	"Es gribu sacīt saviem tautiešiem, ka šobrīd mēs nevaram nervozi un haotiski vienpusēji aiziet no Irākas, jo misija ir jāpabeidz," paziņoja Kvasņevskis.
	Viņš runāja televīzijā dažas stundas pēc incidenta, kurā trīs poļu karavīri tika nogalināti un vēl trīs ievainoti uzbrukumā netālu no Hillas pilsētas Irākā. Līdz ar to gadu ilgajā stabilizācijas kampaņā dzīvību zaudējuši 17 Polijas pilsoņi, no kuriem četri bija civilie darbinieki.
	Kad intervētājs Kvasņevskim norādīja uz aptauju rezultātiem, kas liecina, ka 73% poļu ir pret valsts militāro iesaisti Irākā, viņš teica, ka Polija zaudētu starptautisko uzticamību, ja tā bezatbildīgi izvestu savu karaspēku no Irākas.
	"Poliju uzskata par nopietnu, lojālu un labi sagatavotu partneri cīņā pret terorismu," teica Kvasņevskis. "Ja mēs aizietu, mēs vairs nebūtu nopietni partneri un atstātu nepaveiktu uzdevumu, kuru mēs esam uzņēmušies. Mēs sāktu atgādināt tos, kuri atteicās mirt par Gdaņsku 1939. gadā," viņš piebilda, ar to domājot Francijas atteikšanos vērsties pret Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera teritoriālajām pretenzijām pret Poliju.
	Tomēr Kvasņevskis atkārtoti norādīja, ka Polija vēlas samazināt savu militāro klātbūtni, un viņš apspriedīs šo jautājumu ar Irākas prezidentu, kurš vakar sāka divu dienu vizīti Varšavā. "Es ceru, ka irākieši uzņemsies aizvien lielāku atbildību stabilizācijā, un es mudināšu Irākas prezidentu paātrināt vēlēšanas," teica prezidents.


Valdībā un partijās


TP sarunas ar tēvzemiešiem nenotiks

Kristīne Harmsena,  NRA  09/09/04     Opozīcijas partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) sarunas ar Tautas partiju beidzās, vēl nesākušās. Pēc TP Saeimas frakcijas vadītāja Aigara Kalvīša un TB/LNNK līdera Jāņa Straumes neoficiālās tikšanās abi politiķi konstatējuši, ka viņiem nav, par ko runāt.
	Proti, TP skaidri saprotot, ka premjera Induļa Emša valdībā tēvzemieši neiekļausies, taču, lai runātu par jaunas labējas valdības veidošanu, vēl nepieciešams laiks un darbības plāns. Tēvzemieši aicinājuši TP un partiju Jaunais laiks (JL) atsākt aizvakar pārtrauktās sarunas, kad politiskie spēki nespēja vienoties, kuram pienāktos premjera krēsls jaunajā valdībā.
	Tēvzemieši aicinājuši abas partijas veidot valdību ar bezpartijisku premjera kandidātu. JL līderis Einars Repše uzskata, ka "viss atkarīgs no kandidāta", bet viņš nedomā, ka iespējams premjers no kādas pavisam citas un mazas partijas, piemēram, TB/LNNK. TP līderis A. Slakteris vakar intervijā Latvijas Radio teica, ka visas iespējas ir apsveramas, taču joprojām uzskata, ka TP spētu piedāvāt profesionālu premjera amata kandidātu. Tāpat domā arī JL, kuras deputāts Māris Gulbis ir pārliecināts, ka jau drīzumā TP un JL piekritīs valdības veidošanu uzticēt bezpartijiskam kandidātam.
	JL uzticamā sadarbības partnere TB/LNNK ir ieinteresēta jaunas valdības veidošanā, jo "mūsu viedoklis ir nemainīgs, un mēs nevaram iekļauties valdībā, kas ir atkarīga no PCTVL deputātu balsīm", sacīja J. Straume, tomēr uzstāj, lai JL un TP iespējamās sadarbības dialogu turpinātu.
	Šīs valdības stabilitāti apdraud gaidāmie valdības un atsevišķu ministru demisijas pieprasījumi. TSP iesniegto priekšlikumu izteikt valdībai neuzticību, visticamāk, Saeima neatbalstīs. TB/LNNK paziņojusi, ka kreiso spēku ierosinājumus neatbalstīs principālu iemeslu dēļ. JL vēl nav izlēmusi, vai atbalstīt I. Emša demisijas pieprasījumu. Ja pret TSP ierosmi balso visa koalīcija (47 balsis), bet balsojumā nepiedalās TB/LNNK, kurai ir septiņas balsis, līdz ar to visai opozīcijai - 46 balsis, TSP ierosinājums netiks atbalstīts.
	PCTVL lēmumu, vai rosināt neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam, pieņemšot pēc ministra atbilžu uzklausīšanas par krievu skolu aizstāvības štāba aktīvista Aleksandra Kazakova izraidīšanu. Arī JL jau jaunnedēļ varētu iesniegt izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča demisijas pieprasījumu.


Ostrovskas sarūgtinājums atkal saviļņo Jaunā laika rindas 

Ināra Egle,  Diena  09/10/04     Jaunā laika līdera Einara Repšes paziņojums par nodomu nākamo vēlēšanu kandidātu sarakstā iekļaut tikai pārbaudītus cilvēkus, kā arī pārliecība, ka iespējamie atkritēji veicināšot partijas attīrīšanos, ir sarūgtinājis deputāti Ināru Ostrovsku. "Es atnācu strādāt nevis Repšem, bet saviem vēlētājiem Latgalē. Nevar visu laiku atsaukties uz tautu, ja neesi kopā ar to biezputru ēdis," Dienai ceturtdien saviļņota atzina I.Ostrovska, kas neatstās partiju, taču apņēmusies paust savu viedokli. Viņa pieļauj, ka diez vai varēs iztapt partijas vadībai, un līdz ar to riskē nonākt to vidū, kas var neizpelnīties labvēlīgu attieksmi pirms kandidātu sarakstu gatavošanas.
	Šonedēļ vairākas reizes E.Repše paziņoja, ka viņu nebaida pāris atkritēju aiziešana, jo viņu vietā nāks desmiti citu. "Es tikai priecāšos, ja mūsu komanda attīrīsies un nostiprināsies nākamajām vēlēšanām. Tajās es būšu pārliecināts par katru cilvēku, kas startēs sarakstā. Ja kāds ir nācis kļūdas pēc vai amata pēc, tad viņš arī aizies," presei sacīja E.Repše, ar kuru ceturtdien pēcpusdienā Dienai vairs neizdevās sazināties. č
	Deputāte I.Ostrovska domā, ka ar teikto partijas vadītājs pārkāpj "visas robežas, jo pasaules pieredze rāda, ka tas var novest pie totalitāra režīma un tāpēc es negribu atbalstīt šīs tendences". Viņasprāt, tikai veselīga kritika var veicināt partijas attīstību, bet tagad esot sāpīgi noskatīties, kā JL zaudē visus iespējamos sabiedrotos un nespēj atrast kompromisus.
	Līdzīgu viedokli jau iepriekš bija izteicis Māris Gulbis, kas tāpat kā I.Ostrovska par prioritāti uzskata solījumu izpildi vēlētājiem, ko var izdarīt esot pie varas. Ceturtdien M.Gulbis arī uzsvēra, ka pretējā gadījumā JL ir jābūt aktīviem opozīcijā, E.Repšem jākļūst par opozīcijas līderi un jāsāk pa īstam strādāt. Lūgts komentēt dažu E.Repšes domubiedru aizdomas, tie tieši M.Gulbis cenšas kolēģos viest nemiernieku noskaņojumu, viņš jutās izbrīnīts. Jā, deputāts pārrunājot ar frakcijas biedriem situāciju un cenšoties pārliecināt par savu viedokli, taču citu frakciju viņš neveidojot. Jau iepriekš E.Repše bija ierosinājis izslēgt no partijas Sarmīti Ķikusti, kas kopā ar koalīciju nobalsoja par budžeta grozījumiem, taču valde šā jautājuma izskatīšanu ir atlikusi uz nenoteiktu laiku.
	E.Repše iepriekš bija teicis, ka TP premjera vadībā JL nevar iet, jo tad nevarēs īstenot savus principus, un viņa sacītajam piekrita vairāki Dienas aptaujātie JL deputāti. "Es tikos ar cilvēkiem leišmalē, un visi viņi teica, lai tikai mēs neejam kopā ar Tautas partiju, es nezinu, kāpēc viņi tā domā," sacīja Ausma Ziedone-Kantāne. Savukārt Edgaram Jaunupam radies iespaids, ka tagad, kad vēl nav skaidrs, kas veidos nākamo koalīciju, tiek arī pieļauta iespēja esošajai koalīcijai jaunajā valdībā pievienot dažus JL deputātus. "Gudri politehnologi rausta mūsu partiju, apvārdojot, piesolot kaut kādus labumus, paspēlējot uz cilvēku vājībām, tiek menedžēta kaut kādu atlūzu atdalīšana, bet to vienalga nevarēs uzskatīt par šķelšanos," sacīja E.Jaunups. Savukārt I.Ostrovska, kas pirms nedēļas piedalījusies Latvijas Pirmās partijas biroja atklāšanā Daugavpilī, sacīja, ka nedomā mainīt partiju, bet uz LPP pasākumu viņu uzaicinājuši vietējie uzņēmēji.


JL popularitātē notur neizsmeltais vēlētāju uzticības kredīts 

Dita Arāja,  Diena  09/11/04     Pat jau pusgadu atrodoties opozīcijā, Jaunais laiks (JL) spējis saglabāt populārākās partijas statusu, un viņus atbalsta gandrīz 20% potenciālo vēlētāju. To apliecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 10.-21.augusta aptauja. Kopumā dramatiski kāpumi un kritumi partiju reitingos augustā nav manāmi, un SKDS direktors Arnis Kaktiņš saka - sabiedrībai lēnām aizmirstas Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu efekti un partiju reitingos novērojamas tās pašas tendences, kas agrāk. 
	JL popularitātes vilnī palīdz noturēties vēl neizsmeltais vēlētāju uzticības kredīts, bet nākamā populārākā arī opozīcijā esošā TB/LNNK joprojām balstās uz vēlētāju atsaucību, kādu partija saņēma EP vēlēšanās, iegūstot visvairāk mandātu no Latvijas. ZZS reitings augustā pat palielinājies, par spīti neskaidrajai eirokomisāra izvirzīšanai, ko asi kritizēja sabiedrība. A.Kaktiņš pieļauj, ka ZZS uzticīgie vēlētāji, pat neskatoties uz Ingrīdas Ūdres (ZZS) popularitātes kritumu, kas apstiprinājies arī SKDS aptaujā, tomēr izvēlas ZZS. 
	Tautas partija pēc neveiksmes EP vēlēšanās pamazām vēlētāju uzticību sāk atgūt, taču to nevar teikt par Latvijas Pirmo partiju (LPP), kuras reitings gada garumā kritis aptuveni par 5%. A.Kaktiņš to sauc par dramatisku kritumu un ir pārliecināts - vienkārši ar darbu valdībā LPP vēlētāju uzticību uz pašvaldību vēlēšanām neatgūt. Tam esot nepieciešami "ļoti kardināli risinājumi".


Emša valdībai izšķiroša var būt viena balss

LETA  09/13/04     Šonedēļ paredzētajā balsojumā par neuzticības izteikšanu premjera Induļa Emša (ZZS) vadītajai valdībai, tās liktenis var izšķirties ar vienas balss pārsvaru, liecina aģentūras LETA veiktā deputātu aptauja. 
	Paredzams, ka bez deviņiem Tautas saskaņas partijas (TSP) deputātiem pret Emša valdību balsos arī Latvijas Sociālistiskās partijas un apvienības "Par cilvēktiesībās vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas deputāti. Šiem trim politiskajiem spēkiem kopā Saeimā ir 20 balsis. 
	Iespējams, pret valdību balsos arī partijas "Jaunais laiks" (JL) 26 deputāti, kuri ir ieinteresēti ne tikai gāzt šo valdību, bet arī izbeigt baumas par šķelšanos frakcijas deputātu vidū, aģentūrai LETA sacīja kāds JL frakcijas deputāts, kurš vēlējās palikt anonīms. 
	Balsojumā nepiedalīsies septiņi apvienības "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" deputāti, kuri nevar atbalstīt lēmumprojekta iesniedzēju TSP. 
	LETA noskaidroja, ka TSP deputāti lēmumprojektam par demisijas pieprasīšanu nav pievienojuši anotāciju. TSP frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs skaidroja, ka tas darīts tādēļ, lai valdības demisiju atbalstītu pēc iespējas vairāk deputātu - arī tie, kuriem TSP motivācija nebūtu pieņemama. 
	Tā kā valdošajai koalīcijai Saeimā ir tikai 47 balsis, kāda deputāta neierašanās uz sēdi var būt izšķiroša Emša valdībai. 
	Līdz šim neatkarīgās Latvijas vēsturē vēl neviena valdība nav kritusi pēc neuzticības balsojuma Saeimā.



JL un TP uzskata, ka mazākumtautību izglītības iestāžu likums nav vajadzīgs

LETA  09/13/04     Divas lielākās Saeimā pārstāvētās partijas "Jaunais laiks" (JL) un "Tautas partija" (TP) uzskata, ka speciāls likums, kas regulētu Mazākumtautību izglītības iestāžu darbību, nav nepieciešams. 
	TP deputāts un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis, uzskata, ka šāds likums nav nepieciešams, jo darbojas Izglītības likums, un pašreizējā situācijā nekas nav jāmaina. 
	TP notiekot diskusijas, jo likumprojekts vēl nav redzēts. "Jāredz, ko darba grupa piedāvās, jo tas, kas ir sagatavots projekta līmenī, mani neapmierina," sacīja Ābiķis. Deputāts arī akcentēja, ka joprojām nav skaidri definēts, kas ir minoritāte. 
	Arī bijušais Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) uzskata, ka šāds likums nav vajadzīgs. "Šis likums, ja tas tiks uzrakstīts, būs speciāls likums attiecībā pret Izglītības likumu," uzsvēra Šadurskis. Pēc juridiskajiem principiem, ja kādas Izglītības likuma normas būs pretrunā ar speciālo likumu, ar šo likumu varēs atcelt vispārīgā likuma normas, skaidroja deputāts. 
	Politiķis izteica bažas, ka šāda likuma skatīšana Saeimā būs "diskusijas atvēršana" un reformas pretiniekiem būs iespēja kāpt uz tribīnes un kūdīt bērnus. 
	Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts un komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš uzskata, ka likumprojekta mērķis ir atbalstāms. 
	Likuma ideja ir radīt juridisku bāzi mazākumtautību skolām, lai tās varētu saņemt atbalstu no vēstniecībām un nacionālas kultūras biedrībām. Šādās skolās mācības turpinātu notikt valsts valodā, tajā pašā laikā saņemot atbalstu, kā arī tiktu koptas nacionālās kultūras intereses, norādīja deputāts. 
	Strazdiņš uzskata, ka var pieņemt likumu, kas apmierinātu visas puses. 
	LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS) atbildīgajiem ministriem bija uzdevis izveidot ministriju darba grupu, lai izstrādātu likumprojektu par mazākumtautību izglītības iestādēm. 
	Emsis likumprojekta izstrādi nolēma uzdot pēc Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sanāksmes, kurā tika atbalstīts priekšlikums par šāda likuma nepieciešamību. 
	Valdības kavēšanās ar šā likuma izstrādi bija par iemeslu Tautas saskaņas partijas paziņojumiem neatbalstīt Emša valdību un pieprasīt premjera demisiju. 


Tiesa Putnim izsaka mutisku aizrādījumu

LETA  09/13/04    Rīgas Centra rajona tiesa šodien izteica mutisku aizrādījumu sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājam Robertam Putnim saistībā ar nesankcionētas protesta akcijas rīkošanu pie Saeimas ēkas. 
	Jāatgādina, ka, protestējot pret Ingrīdas Ūdres (ZZS) izvirzīšanu Eiropas komisāra amatam, pie Saeimas 10.augustā pulcējās sabiedrības par atklātību "Delna", Eiropas kustības Latvijā (EKL) un kluba "Māja. Jaunatne vienotai Eiropai" pārstāvji, nosaucot to par nejaušu pastaigu. 
	Rīgas Pašvaldības policija Putnim bija noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolu, norādot, ka nebija savlaicīgi iesniegts pieteikums protesta akcijas rīkošanai, kā arī akcijas laikā tika pārkāpti noteikumi, kas aizliedz rīkot mītiņu pie Saeimas ēkas tuvāk par 50 metriem. 
	Kā skaidrojumā tiesā norādīja "Delna", protesta rīkotāji realizēja Satversmē noteiktās vārda brīvības un izteikšanās tiesības. 
	Šodien tiesas sēdē Putnis apgalvoja, ka "Delna" bija tikai šī pasākuma dalībnieks, nevis rīkotājs. Pēc viņa teiktā, "nejaušo tikšanos" rīkojusi EKL, ko apstiprināja arī EKL pārstāvis Māris Noviks. 
	Putnis norādīja, ka akcijas laikā ne pašvaldības policija, ne Saeimas un Valsts prezidentes drošības dienesta darbinieki neaizrādīja, ka "nejaušā pastaiga" notiek pārāk tuvu Saeimas namam. 
	Nolasot spriedumu, tiesnese norādīja, ka "Delna" tomēr ir piedalījusies šīs akcijas organizēšanā. Tiesa aicināja sabiedrisko organizāciju turpmāk ievērot ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumus, ko uzliek likums šādu pasākumu rīkošanā. 
	Spriedums pārsūdzams desmit dienu laikā. 
	Iepriekš tiesa arī EKL pārstāvim Novikam izteica mutisku aizrādījumu par minētās protesta akcijas norisi. 


Repšes tikšanās ar Šķēli nav mainījusi partiju attiecības 

Ināra Egle,  Diena  09/15/04     Drīz pēc neveiksmīgajām Jaunā laika (JL) un Tautas partijas (TP) sarunām pagājušās nedēļas vidū JL līderis Einars Repše pēc savas iniciatīvas ticies ar bijušo TP līderi Andri Šķēli, ko Dienai apstiprināja Tautas partijas vadība, kas par notikušo sarunu tikusi informēta. Lai arī Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka JL vadītājs, kas pats otrdien nebija sazvanāms, ir pastāstījis par tikšanos JL valdes locekļiem, Dienas aptaujātie valdes pārstāvji noliedza, ka kaut ko zinātu. TP savukārt nedomā, ka tikšanās būtu būtiski mainījusi abu partiju attiecības.
	A.Šķēle ir privātpersona un tāpēc nevēlas komentēt tikšanos ar E.Repši, taču bijušais TP līderis par to ir informējis tagadējo partijas vadību, Dienai sacīja TP preses sekretārs Arno Pjatkins. TP Saeimas frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis pieļauj, ka "JL varbūt domā, ka mūsu partijā visus lēmumus pieņem Andris Šķēle un tāpēc pēc neveiksmīgajām sarunām vēlējās pasūdzēties, taču jācer, ka šis mīts ir kliedēts". Uz vaicāto, vai abu ietekmīgo personu tikšanās varētu mainīt uz labo pusi šo divu partiju attiecības, A.Kalvītis atbildēja: "Nedomāju, taču mēs durvis neaizcirtām un sarunas nepārtraucām. To izdarīja Jaunais laiks." Savukārt JL valdes loceklis Kārlis Šadurskis uz šo pašu jautājumu atbildēja: "Neesmu tur bijis klāt. Man nav tādas informācijas. Ja jūs zināt, vai tad jūs bijāt klāt?" Tikpat neskaidri izteicās arī valdes loceklis Jānis Reirs, kuram arī nekas neesot zināms, bet varbūt tas esot tāpēc, ka valdes sēdē viņš nav varējis būt klāt visu laiku.


Ingrīda Ūdre kārto eksāmenus

Aija Cālīte,  Latvijas Avīze  09/14/04     Eiropas Komisijas komisāra kandidāte Ingrīda Ūdre rakstiski sniegusi atbildes uz Eiropas Parlamenta uzdotajiem jautājumiem.
	Lai Latvijas valdības vadītāja Induļa Emša nominētā Eiropas Komisijas komisāra kandidāte Ingrīda Ūdre ieņemtu muitas un nodokļu komisāres amatu, viņai jāiztur dažādi pārbaudījumi Eiropas Parlamentā. Iztaujāšana notiek vairākos cēlienos. Pirmais ir rakstisko atbilžu sagatavošana uz Eiropas Parlamenta deputātu uzdotajiem vispārīgajiem jautājumiem. Otrs - rakstiskas atbildes uz specifiskiem jautājumiem, kas attiecas uz nodokļu un muitas jomu. Trešā ir trīs stundu ilga iztaujāšana Eiropas Parlamentā, kas laikā no 27. septembra līdz 8. oktobrim notiks Briselē, EP Ekonomikas un monetārās (tajā darbojas Guntars Krasts un Valdis Dombrovskis) un Iekšējā tirgus komiteju deputātu klātbūtnē. Neoficiāli avoti liecina, ka I. Ūdre varētu tikt izjautāta 7. oktobrī no rīta. 
	Eiroparlamenta plenārsēdē, kas notiks no 25. līdz 28. oktobrim, deputāti balsos par visu jauno Eiropas Komisiju. Pozitīva balsojuma rezultātā I. Ūdre kopā ar citiem saviem kolēģiem jauno amatu ieņems no 1. novembra. Publicējam daļu atbilžu, kuras Ingrīda Ūdre rakstiski sniegusi uz EP uzdotajiem vispārējiem jautājumiem. 
	- Kuri jūsu personīgās kvalifikācijas un darba pieredzes aspekti, jūsuprāt, bija īpaši būtiski, jūs izvirzot komisāres amatam? 
	- Manā profesionālajā dzīvē ir bijuši trīs posmi, kuri ir īpaši saistīti ar iespējamo darbību komisāres amatā. Pēdējos divus gadus man bija gods strādāt par Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju. Esmu arī tās Eiropas lietu un Budžeta un finanšu komisijas locekle. (..)
	Piedalījos darba grupā, kas tika nodēvēta par "Atēnu grupu", kuru izveidoja Eiropas valstu parlamentu priekšsēdētāju konference, lai rastu jaunas sadarbības iespējas starp Eiropas Savienības valstu parlamentiem. Piedalījos šo sakaru veidošanā kā Latvijas Republikas grupas vadītāja un Starpparlamentu savienības iekšējā auditore. (..)
	Maģistres grāds ekonomikā man noderēja ekonomikas ministres amatā, kad ieguvu vadības pieredzi sarežģītās situācijās. Pirms iesaistīšanās aktīvā politiskā darbībā četrus gadus strādāju par zvērinātu revidenti SIA "Coopers & Lybrand Latvija" (vēlāk "Pricewaterhouse Coopers"). Darbs starptautiskā, profesionālā un ļoti dinamiskā vidē deva man būtisku pieredzi, kas noderēs, strādājot par nodokļu politikas un muitas komisāri. Esmu spēlējusi basketbolu starptautiskā līmenī. Tas iemācījis ne vien komandas darba nozīmi, bet arī attīstījis spēju vajadzīgajā brīdī uzņemties iniciatīvu komandas interesēs. 
	- Ko, jūsuprāt, nozīmē pildīt komisāres pienākumus neatkarīgi? Kā praktiski īstenosiet šo principu?
	- Apzinos, ka manu pienākumu izpildē stingri jāievēro neatkarība. Es neprasīšu un nepieņemšu norādes no valdības vai citām iestādēm. To apstiprinās mana deklarācija par ārējo darbību, finanšu interesēm un īpašumiem. Izvairīšos no iespējamiem interešu konfliktiem arī turpmāk. Neatkarību pienākumu izpildē palīdzēs nodrošināt arī ieklausīšanās Eiroparlamenta, ES Padomes, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, ekspertu un interešu grupu sniegtajos atzinumos.
	- Vai varat sniegt Eiropas Parlamentam informāciju par pašlaik vai nesenā pagātnē veiktu uzņēmējdarbību, finansiālajām un politiskajām interesēm un nostāju vai jebkādām citām saistībām, kas nav savienojamas ar jūsu paredzamajiem pienākumiem?
	- Neveicu uzņēmējdarbību, man nav finansiālu interešu un citu saistību, kas nav savienojamas ar paredzamajiem komisāres pienākumiem. Pāris dienās pēc pienākumu pārņemšanas atteikšos no visiem amatiem, kurus ieņemu. 
	- Lisabonas stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz 2010. gadam Eiropas Savienība kļūst par dinamiskāko, konkurētspējīgāko un ilgstspējīgāko ekonomiku pasaulē. Lisabonas stratēģija ietver ilgstpējīgas attīstības balstus - ekonomiku, sociālos jautājumus un vidi. Ko jūs darītu, lai paātrinātu Lisabonas mērķu sasniegšanu, un kādām jābūt galvenajām prioritātēm?
	- Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības paplašināšanās nodrošina jaunas iespējas ekonomikas izaugsmei Eiropā. (..)
	Sekmēšu jaunu tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanu. Nodokļu jomā rūpēšos, lai dalībvalstu netiešo nodokļu politika nekaitētu iekšējā tirgus darbībai, to attiecinot gan uz PVN, gan citiem netiešajiem nodokļiem. Īpašu uzmanību pievērsīšu administratīvās sadarbības jautājumam, lai cīnītos pret krāpšanu šajā jomā. Tiešo nodokļu jomā Komisija patlaban nevar būt pārāk elastīga, jo to ierobežo vienprātīguma noteikums lēmumu pieņemšanā. Tomēr iespējams panākt tālāku attīstību uzņēmumu nodokļu jomā, ņemot vērā Lisabonas stratēģijas mērķus. Jāattīsta darbs arī traucējošās nodokļu konkurences jomā. EK sākusi nozīmīgus pasākumus, kas skar muitas savienības darbību. Strādāšu pie to pilnīgas īstenošanas. Īpašu uzmanību pievērsīšu cīņai pret viltošanu un ES jauno ārējo robežu drošībai. 
	- Kā esat paredzējusi uzlabot Eiropas Komisijas tēlu sabiedrībā? 
	- Savā ikdienas darbā centīšos paplašināt saikni ar sabiedrību un nodrošināt, lai pirms lēmumu pieņemšanas tie tiktu rūpīgi iepriekš apspriesti. (..) Savas nākamās pilnvaras izmantošu, lai sabiedrību informētu par Eiropas Savienības politiku kopumā. Centīšos skaidrot iedzīvotājiem Eiropas institūciju uzdevumus un izmantošu interneta sniegtās iespējas. Es mēģināšu panākt, lai dienesti manā atbildībā operatīvi sniedz atbildes uz visiem komentāriem un informācijas pieprasījumiem. Tāpat izmantošu pieredzi, kuru ieguvu referenduma kampaņā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai. 
	- Kāda, pēc jūsu domām, ir jūsu atbildība Eiropas Parlamenta priekšā?
	- Kā bijusī nacionālā parlamenta deputāte pilnīgi atbalstu Komisijas demokrātisko atbildību Parlamenta priekšā un Eiropas pilsoņu pārstāvju iesaistīšanos politikas veidošanā. Es ievērošu visas saistības, kuras Komisija uzņēmusies attiecībās ar EP, jo īpaši pārredzamības (caurredzamības - Red.) un informācijas sniegšanas jautājumos.
	- Raugoties vienīgi no politiskā viedokļa, vai jūs uzskatāt, ka komisāram, kurš pēc uzklausīšanas ir saņēmis negatīvu vērtējumu, būtu jāatsauc sava kandidatūra? 
	- Komisija kopīgi ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Esmu apsolījusi Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātam atkāpties, ja viņš to pieprasīs. Iztaujāšana ir ļoti svarīga, veidojot Parlamenta un Komisijas savstarpējo uzticēšanos, un es tam attiecīgi gatavojos. 
Redakcijas piebilde. Atbildes publicētas saīsinātā variantā. Pilns teksts, kā arī pārējo nominēto komisāru atbildes izlasāmas internetā
http://www.europarl.eu.int/hearings/commission/2004_comm/questionnaires_en.htm


Saimniecība un bizness


Latvijas Banka ievērojami palielina šā gada inflācijas prognozi 

LETA  09/09/04     Latvijas Bankas (LB) padome šodien, izvērtējot attīstības tendences tautsaimniecībā, līdz 7% līdzšinējo 4,5% vietā palielinājusi šā gada inflācijas prognozi.
	Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien žurnālistiem atzina, ka inflācijas prognoze palielināta, ņemot vērā iepriekšējos mēnešos novēroto neapstrādātās pārtikas cenu kāpumu, kas nākotnē ietekmēs pārtikas produktu cenas, kā arī naftas cenu pasaules tirgos, kas sasniegusi augstu līmeni.
	Rimšēvičs skaidroja, ka patēriņa cenu kāpumu šogad ir noteikuši vairāki īslaicīgi faktori, piemēram, dārzeņu un augļu cenu kāpums, ko ietekmējuši sliktie laika apstākļi, administratīvi regulējamo cenu palielināšanās, kā arī izmaiņas nodokļu un apdrošināšanu regulējošajos normatīvajos aktos pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
	Augustā LB arī nav sagaidījusi tradicionālo patēriņa cenu samazināšanos, kas bijusi vērojama pēdējos sešos gados. Piemēram, pagājušā gada augustā deflācija bijusi 3,6% bet šā gada augustā tikai 0,1%.
	Kā ziņots, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, ir pieaudzis par 7,8%, savukārt salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenas ir samazinājušās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
	Šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, cenas precēm ir augušas par 8,3%, bet pakalpojumiem - par 6,3%. 


Straujais inflācijas kāpums var apdraudēt Latvijas plānus 2008.gadā ieviest eiro

LETA  09/09/04      Ja valdība neveiks pasākumus budžeta deficīta samazināšanai, tādējādi mazinot inflācijas pieauguma tempu, Latvijas plāni par eiro ieviešanu 2008.gadā varētu būt apdraudēti, šodien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
	Pretēji Ministru prezidenta Induļa Emša (ZZS) paustajam, ka papildu budžeta ieņēmumi būtu jānovirza sociālo jautājumu risināšanai, Rimšēvičs norādīja, ka budžeta deficīta palielināšana nevienā valstī labklājības pieaugumu nav veicinājusi.
	Latvijas Banka jau vairākkārt valdību ir aicinājusi papildu ieņēmumus valsts budžetā, ko veicinājusi tautsaimniecības straujā attīstība, novirzīt budžeta deficīta segšanai. 
	"Pieaugošie valdības izdevumi sekmē inflācijas kāpumu, kas savukārt lielā mērā neitralizē iespējamo pozitīvo valdības izdevumu pieauguma efektu," norādīja Rimšēvičs.
	Latvijas Bankas speciālisti, izvērtējot šā gada valsts budžeta grozījumus, secinājuši, ka valdība šā gada budžeta izdevumus palielinājusi nevis par 66 miljoniem latu, bet gan par 119 miljoniem latu un tikai lielākas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes dēļ iekļāvusies līdz šim plānotā budžeta deficīta - 2,2% no IKP - robežās.
	Rimšēvičs uzsvēra, ka budžeta deficīta samazināšanu pozitīvi novērtētu arī starptautiskie eksperti.
	Gan inflācijas "satraucošā" palielināšanās, gan Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīta apmērs, kas šā gada pirmajā pusē sasniedzis 13,5% no IKP un ir gandrīz divas reizes lielāks nekā pērn, pēc Latvijas Bankas domām, var nākotnē būt liekāks, nekā noteikts Māstrihtas kritērijos, kuri valstīm ir jāizpilda, iestājoties Eiropas Monetārajā savienībā un ieviešot eiro.
	Latvijas Bankas noteiktais, ka no nākamā gada lats tiks piesaistīts eiro, nemainīsies. Mainīties varētu lata/eiro kurss, kas tiks noteikts piesaistes maiņas brīdī. Eiropas Savienības speciālisti, Latvijai ieviešot eiro, šo kursu var likt pārskatīt, kā tas ir noticis citām pašreizējām eirozonas valstīm.
	Izvērtējot attīstības tendences tautsaimniecībā, Latvijas Bankas padome šodien līdz 7% līdzšinējo 4,5% vietā palielinājusi šā gada inflācijas prognozi. Rimšēvičs atzina, ka inflācijas prognoze palielināta, ņemot vērā iepriekšējos mēnešos novēroto neapstrādātās pārtikas cenu kāpumu, kas nākotnē ietekmēs pārtikas produktu cenas, kā arī naftas cenu pasaules tirgos, kas sasniegusi augstu līmeni.
	Rimšēvičs skaidroja, ka patēriņa cenu kāpumu šogad ir noteikuši vairāki īslaicīgi faktori, piemēram, dārzeņu un augļu cenu kāpums, ko ietekmējuši sliktie laika apstākļi, administratīvi regulējamo cenu palielināšanās, kā arī izmaiņas nodokļu un apdrošināšanu regulējošajos normatīvajos aktos pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
	Augustā Latvijas Bankas arī nav sagaidījusi tradicionālo patēriņa cenu samazināšanos, kas bijusi vērojama pēdējos sešos gados. Piemēram, pagājušā gada augustā deflācija bijusi 3,6% bet šā gada augustā tikai 0,1%.
	Kā ziņots, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, ir pieaudzis par 7,8%, savukārt salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenas ir samazinājušās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 
	Šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, cenas precēm ir augušas par 8,3%, bet pakalpojumiem - par 6,3%. 


Sagaidīta divmiljonā viešņa 

Elīna Lidere,  NRA  09/09/04     Brīvdabas muzejā vakar tika sumināts divmiljonais tūrists, kas šogad ieceļojis Latvijā. Tā bija Beverlijas Eitkenas kundze no Mičiganas ASV.
	Saprotams, ka šāda divmiljonā tūrista sumināšana ir izteikts sabiedrisko attiecību spodrināšanas pasākums. Jāteic, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā interese par Latviju ceļotājiem patiešām ir ievērojami pieaugusi. Šogad pirmajā pusgadā Latvijā ieradās par 13 procentiem vairāk ieceļotāju nekā pērn. Arī B. Eitkena Baltijas valstis apskatīt ieradusies tieši šī iemesla vadīta, lai gan interese šeit atbraukt esot bijusi jau agrāk.
	Divmiljonā tūrista ierašanās datumu esot noteikusi Tūrisma attīstības valsts aģentūra pēc Ekonomikas ministrijas un centrālās statistikas pārvaldes prognozēm, sekojot tūristu pārvietošanās dinamikai pēdējās nedēļās. Aptaujājot vairākas tūrisma firmas, atrasta tā, kas organizē tūristu grupas laikā, kad bija jāierodas divmiljonajam tūristam. Grenctāles robežpunktā sagaidīts konkrētais autobuss ar četrdesmit amerikāņiem, un divmiljonais tūrists noteikts, rīkojot speciālu viktorīnu par visdažādākajiem jautājumiem. 
	Spriežot pēc šīs informācijas, ir visai grūti noteikt vai tas patiešām bija tieši divmiljonais tūrists, jo tik pat labi šajā laikā kur citur ar personīgo mašīnu vai vienkārši sabiedrisko transportu ieradās kāds cits tūrists, ko varētu nodēvēt par divmiljono. Tomēr statistiskā precizitāte nekādi neietekmēja B. Eitkenas prieku par šo, pēc viņas pašas vārdiem, "pārsteidzošo sagaidīšanu". 
	Latvijā viņi uzturēsies četras dienas, un ceļojums šiem amerikāņu tūristiem rīkots arī kā izglītojošs pasākums, jo bez ievērojamāko vietu apskates viņiem tiek lasītas arī dažādas lekcijas, piemēram, par vēsturi un kultūru.


Ryanair piedāvā bezmaksas biļetes

Elīna Lidere,  NRA  09/09/04     Īru aviokompānija Ryanair, kas no šā gada 31. oktobra sāks lidojumus no Rīgas uz Londonu, Frankfurti un Tamperi, Eiropas kampaņas laikā piedāvā pieteikties uz bezmaksas biļetēm arī lidojumiem no Rīgas.
	Kopumā Eiropā tiks izplatīti trīs miljoni šādu bezmaksas biļešu, bet uz Latvijas trim maršrutiem kompānija iedalījusi 20 000 biļešu. Tās varēs pasūtīt no šā gada 9. septembra līdz 16. septembra pusnaktij. Biļetes ir bez maksas, bet lidot gribētājam gan ir jāsamaksā lidostas nodokļi, kas Latvijas reisos ir 9,51 lats. Jāpiebilst, ka biļetes uz Ryanair lidojumiem var pasūtīt tikai internetā un uz šīm bezmaksas biļetēm ir jāpiesakās vismaz 14 dienu iepriekš. Šīs bezmaksas biļetes var pasūtīt lidojumiem no šā gada 31. oktobra līdz nākamā gada 31. janvārim. 
	Jau šobrīd Ryanair maršrutos no Rīgas rezervētas aptuveni 30 000 biļešu. Turklāt visi trīs virzieni ir vienādi populāri un katrā no tiem rezervēti aptuveni 10 000 biļešu. Ryanair menedžere Ziemeļu un Baltijas valstīs Lota Lindkvista-Brosjo gan nevarēja pateikt, vai tie galvenokārt bijuši Latvijas iedzīvotāji vai ārvalstnieki. Ryanair šobrīd arī veicot pētījumus par nākotnē iespējamiem jauniem reisiem no Rīgas. Nākamo divu nedēļu laikā jau būšot zināmi rezultāti. Tā kā pētījums par tirgu vēl tikai top, L. Lindkvista-Brosjo vēl nevarēja pateikt, kas tās varētu būt par valstīm vai vietām, uz kurieni no Rīgas varētu atklāt jaunos maršrutus.
	Ryanair veic lidojumus ar Boeing 737-800 lidmašīnām, kurās ir 189 sēdvietas. Zemo cenu aviokompānija pirmajā darbības gadā Rīgā plāno pārvadāt 300 000 pasažieru.


Patēriņa cenas iziet ārpus kontroles 

Bens Latkovskis,  NRA  09/09/04    Kaut gan augustā patēriņa cenas salīdzinājumā ar jūliju samazinājušās par 0,1%, gada inflācija sasniegusi 7,8%, kas ir par 1,1 procenta punktu vairāk nekā pirms mēneša, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Eksperti pauž bažas, ka inflācijas līmenis var kļūt nekontrolējams.
	"Ir pazīmes, ka ir atraisījusies inflācijas spirāle un notiek izlūkošana, vai patērētāji pieņem šo cenu kāpumu. Tas jau gada pirmajā pusē bija vērojams ar pārtiku, un tagad degvielas cenas kāpj vairāk, nekā, manuprāt, to ietekmējuši objektīvi faktori," savas bažas Neatkarīgajai pauž Unibankas Tirgus un nozaru analīzes vadītājs Andris Vilks. Viņš uzskata, ka Latvijā cenu kāpumam ir "augsts spekulatīvais elements". Savu pārliecību A. Vilks balsta uz to, ka ekonomiskā situācija Igaunijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga mūsējai, taču tur šāds cenu kāpums nav vērojams. Igaunijā gada laikā cenas cēlušās par 4%, bet Lietuvā - par 2,2%.
	Lielā mērā, pēc A. Vilka domām, tas saistīts ar ļoti mazefektīvo Latvijas Konkurences padomes darbu. "Lietuvā konkurence ir daudz lielāka un viņi nevar cenas celt. Pie mums, skatoties, kas notiek būvmateriālu tirdzniecībā, arī lielveikalos, nevar nerasties aizdomas par kādu vienošanos," stāsta A. Vilks. Viņaprāt, augusts bija pēdējais mēnesis, kad vēl saglabājās cerības, ka patēriņa cenu kāpumam ir objektīvs raksturs, taču bēdīgie rādītāji optimismu nevieš. 
	"Tas ir izsmiekls - tikai 0,1% deflācija augustā," Neatkarīgajai patēriņa cenu izmaiņas komentē Parekss Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Viņš atzīmē, ka arī gada vidējā inflācija jau ir 5,5% un ir mazas cerības, ka tā līdz gada beigām samazināsies. "Tāpēc mēs sliecamies pārskatīt gada prognozi un, visticamāk, gada vidējā inflācija būs 6% līdz 6,5% līmenī, kas gada beigās pret iepriekšējā gada decembri nozīmē patēriņa cenu kāpumu virs 8%".
	Pēc Z. Vaikuļa domām, pagaidām par cenu kāpuma spirālveida efektu nevar runāt pilnīgi droši, taču pazīmes tam ir. "Parasti ar to saprot brīdi, kad inflācijas dēļ ceļas algas. Pagaidām, šķiet, tas vēl nenotiek. Bet ir citas indikācijas, kas rada nepatīkamas aizdomas. Piemēram, degvielas cenu kāpumam teorētiski vajadzētu samazināt braukšanas apjomus. Taču tas, kas notiek tagad uz ceļiem, vēl nekad agrāk nav bijis. Līdzīga situācija ir ar pārtikas produktiem, kuru cenas ir īpaši cēlušās. Tātad cilvēkiem nauda ir, un viņi var maksāt vairāk," spriež Z. Vaikulis.
	Gada inflācijas straujais pieaugums saistīts ar to, ka augustā parasti ir krietni lielāks cenu kritums. Piemēram, pērn augustā patēriņa cenas samazinājās par 1,1%. Šogad augustā nelielo patēriņa cenu samazinājumu noteica pakalpojumu cenu kāpums par 0,5%, bet precēm cenas kritās par 0,3%. Vislielākais cenu kritums - par 9,1% - bija dārzeņiem un augļiem. Palētinājās piena produkti par 0,6%. Cenas pazeminājās arī apģērbam - par 1,6%.


Dažviet Latvijā straujš dzīvokļu cenu lēciens

Elīna Lidere,  NRA  09/09/04     Šā gada pirmajā pusgadā Jēkabpilī vidējā dzīvokļa cena, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieaugusi par 79%, - liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Taču citās pilsētās cenu kāpums ir bijis mazāks. Turklāt vietumis, arī Rīgā, vidējā dzīvokļa cena pat samazinājusies. 
	Visaugstākās dzīvokļu cenas, protams, ir Rīgā un Jūrmalā. Taču, kā liecina CSP informācija, kuras sagatavošanai esot izmantoti Valsts zemes dienesta tirgus datu bāzes dati, atšķirībā no Jūrmalas, kur šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar šādu pašu periodu pērn, bijis cenu pieaugums par 25%, Rīgā cenas jau sāk stabilizēties un piedzīvojušas pat kritumu par 6%. 
	Savukārt nekustamo īpašumu firma Latio norāda, ka šā gada februārī sērijveida dzīvokļiem Rīgā pēc apmēram gadu ilgušā nemainīgo cenu perioda cenas tieši pretēji - sākušas augt. Šā gada augustā esot sasniegts jauns cenas rekords - salīdzinot ar jūliju, augustā vidējā sērijveida dzīvokļu cena esot pieaugusi par 3,6%, sasniedzot 649 dolārus par kvadrātmetru. Jāpiebilst, ka ievērojams cenu kāpums ir ļoti neraksturīgs vasaras mēnešiem. Latio arī atzīmē, ka jaunus cenas rekordus augustā esot sasniegušas zemesgabalu cenas Jūrmalas kāpu zonā. 
	Latio norāda, ka šovasar nekustamā īpašuma tirgū esot bijusi vērojama vēl viena sezonai neraksturīga izpausme - klientu skaita pieaugums - turklāt gan pircēju, gan pārdevēju vidū, kā arī visās privātpersonu interešu jomā esošajās nekustamā īpašuma sadaļās - dzīvokļu, savrupmāju un privātai apbūvei piemērotu zemesgabalu segmentā. Pēc Latio novērojumiem, nekustamo īpašumu tirgū augustā bijis cenu kāpums visos nekustamo īpašumu segmentos Rīgā. To uzņēmums skaidro ar lielāku naudas summu ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā un līdz ar to arī nekustamo īpašumu tirgū. 
	CSP dati liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā, pārdodot dzīvojamās mājas kopā ar zemi, viena darījuma vidējā vērtība šajā periodā vislielākā bija Rīgā - 57 tūkstoši latu, tad sekoja Jūrmala - 44 tūkstoši latu un Rīgas rajons - 26 tūkstoši latu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu šī gada sākumā, pēc CSP datiem, ļoti strauji pieaugusi lauksaimniecības zemes cena - par 103%. Tāpat ievērojams pieaugums bijis darījuma iestāžu zemes cenām - 72%. Savukārt pārējiem zemes gabalu veidiem cenas ir diezgan daudz kritušās. Piemēram, vienu un divu ģimeņu māju apbūves zemes gabals šī gada sākumā vidēji Latvijā izmaksājis par 32% mazāk nekā pērnā gada sākumā. 
	Latio norāda, ka Rīgā un tās tuvumā vidējā cenu līmeņa zonu teritorijās, kur vēsturiski jau raksturīga savrupmāju apbūve, pieprasījums pārsniedzot piedāvājumu, un pircēji, lai iegūtu īpašumu, nereti esot gatavi par pirkumu maksāt pat virs vidējās cenas. Savukārt ekskluzīvajos rajonos, piemēram, Mežaparkā un Vecāķos, kur nesen bija vērojams krass cenu kāpums, pašlaik esot iestājies sastingums.


Pieļauj lata devalvāciju

Bens Latkovskis,  NRA  09/10/04     Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar ikmēneša preses konferencē pārsteidza klātesošos, apgalvojot, ka turpmākajos gados iespējama lata kursa izmaiņa attiecībā pret eiro. Citiem vārdiem - centrālās bankas prezidents pieļāva lata devalvācijas iespējas.
	Atbildot uz it kā nevainīgu jautājumu par to, vai pēc lata piesaistes eiro, kas notiks nākamā gada 1. janvārī, būtu lietderīgi cenas veikalos norādīt gan latos, gan eiro, I. Rimšēvičs norādīja, ka tas nebūtu pareizi, jo, "kamēr Latvijā tiks ieviests eiro kā maksāšanas līdzeklis, vēl varētu mainīties lata un eiro kurss".
	"Noteikt cenas abās valūtās var būt priekšlaikus," pavēstīja I. Rimšēvičs. Viņš gan uzsvēra, ka lata devalvācija varētu notikt vienīgi, ja Eiropas centrālā banka to liktu darīt, ņemot vērā augsto inflācijas un tekošā konta deficīta līmeni. 
	Iepriekš premjers Indulis Emsis bija izteicies, ka no nākamā gada sākuma cenas veikalos būtu jānorāda gan latos, gan eiro. I. Emsis uzskata, ka tas nepieciešams, lai cilvēki varētu pierast pie eiro un sagatavoties tā ieviešanai.
	Vakardienas preses konferencē tas nebija vienīgais pārsteigums. LB paaugstināja šāgada vidējo gada inflācijas prognozi līdz 7%. Ņemot vērā augsto inflācijas tempu šā gada pirmajos astoņos mēnešos, paaugstinājums nebūtu pārsteigums, taču tas ir krietni vairāk, nekā prognozē komercbankas. Pēdējās savās prognozēs orientējas uz gada vidējo inflācijas līmeni no 6% līdz 6,5%. LB prognozētie 7% nozīmē, ka gada beigās inflācijas līmenis pret gada sākumu varētu būt aptuveni 10% robežās. Iepriekš LB prognozēja, ka inflācija šogad Latvijā būs 4,5%.
	I. Rimšēvičs arī uzsvēra, ka papildus inflācijai pirmajā pusgadā sasniegts arī rekordaugsts maksājumu bilances tekošā konta deficīts - 13,5% pret IKP. Abi šie faktori spiež uz lata kursu, vājinot tā stiprumu.
	I. Rimšēvičs preses konferencē atgādināja, ka jūnijā cenu kāpums nedaudz pierima, bet pēdējo divu mēnešu inflācijas rādītāji ir pārsnieguši prognozēto, īpaši augustā, kad patēriņa cenu indekss, salīdzinot ar pērno augustu, pieauga par 7,8%.
	"Cenu attīstībā šobrīd dominē vairāki faktori, kuru iedarbība ir salīdzinoši īslaicīga un grūti prognozējama. Proti, sliktas ražas dēļ nozīmīgi pieauga dārzeņu un augļu cenas. Pasaules naftas cenas sasniegušas vēsturiski augstāko līmeni, kas ietekmē cenu līmeni arī Latvijā. Nozīmīgu iespaidu joprojām atstāj arī administratīvo cenu pieaugums un izmaiņas nodokļu un apdrošināšanas likumos. Gada sākumā celto administratīvi regulējamo cenu pieauguma efekts saglabāsies līdz pat gada beigām. Papildus šiem faktoriem augsto inflācijas līmeni jūlijā un augustā būtiski ietekmēja pārtikas cenu kāpums," stāstīja LB prezidents. 
	LB prezidents kritizēja arī valdības īstenoto fiskālo politiku un budžeta deficītu. "Stipra iekšzemes pieprasījuma apstākļos jebkurš izdevumu palielinājums, kas pasliktina fiskālo bilanci, ir visai mazefektīvs ekonomikas stabilizators. Pieaugošie valdības izdevumi sekmē inflācijas kāpumu, kas savukārt lielā mērā neitralizē iespējamo pozitīvo valdības izdevumu pieauguma efektu," uzsvēra I. Rimšēvičs. Viņš ar sarūgtinājumu konstatēja, ka valdība turpina īstenot ekspansīvu fiskālo politiku. "Izrādās - valdība šā gada budžeta izdevumus palielinājusi nevis par 66 miljoniem latu, bet gan par 119 miljoniem latu un tikai lielākas iekšzemes kopprodukta prognozes dēļ iekļāvusies līdz šim plānotā budžeta deficīta - 2,2% no IKP - robežās," atklāja I. Rimšēvičs un piebilda, ka "tā turpinot, es nedomāju, ka pāreja uz eiro Latvijā varēs notikt atbilstoši valdības ieskicētajam scenārijam". Respektīvi, viņš pieļāva, ka eiro ieviešana varētu nenotikt 2008. gadā, kā plānots.


Pirmajā pusgadā Latvijas IKP pieaudzis par 8,2% 

LETA  09/10/04     Pirmajā pusgadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 8,2%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
	IKP pieaugumu pirmajā pusgadā veicināja apjomu kāpums tirdzniecībā - par 9,8%, transporta un sakaru nozarē - par 9,6%, apstrādes rūpniecībā - par 8,5%, kā arī būvniecībā - par 12,5%.
	Šā gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, IKP pieaudzis par 7,7%, tai skaitā pieaugums tirdzniecībā bija 8,3%, transporta un sakaru nozarē - par 10,9%, apstrādes rūpniecībā - par 6,4%, būvniecībā - par 12%.
	Komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi kopumā palielinājušies par 4,4%, ko pamatā veicināja kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumu apjoma kāpums. Komercpakalpojumu nozarē apjomi salīdzināmajās cenās pieauguši par 8,7%.
	Rēķinot faktiskajās cenās, visstraujāk pieauga juridiskie, grāmatvedības un konsultatīvie pakalpojumi - par 43,6%, arhitektūras, projektēšanas un konsultāciju pakalpojumi - par 42,2%, pieaugums reklāmas pakalpojumu sfērā bija par 38,5%, nomas pakalpojumiem - par 19,7%, datorpakalpojumiem - par 13,4%. Par 8,8% ir pieauguši apjomi finanšu starpniecības nozarē, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē apjomi palielinājās par 6,4%.
	Zvejniecības nozarē apjomi samazinājās par 6,4%. Lauksaimniecības nozarē produkcijas apjomi pieauguši par 4,8%, tajā skaitā augkopībā - par 3,6% un lopkopībā - par 5,4%.
	Jau ziņots, ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP, salīdzinot ar 2003.gada pirmajiem trim mēnešiem, pieauga par 8,8%, ko veicināja apjomu kāpums transporta un sakaru nozarē, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā.
	Pērn pirmajā pusgadā IKP palielinājās par 7,5%. 


Diskutē par inovāciju lomu ekonomikas attīstībā

Elīna Lidere,  NRA  09/11/04     Šodien norit jau otrā starptautiskās konferences Baltijas dinamika diena, kurā lektori no daudzām pasaules valstīm dalās pieredzē par to, kā inovācijas var ietekmēt uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību. 
	Zināšanas un to izmantošana kļūst par noteicošo faktoru ekonomikas attīstībā. Un kā savā jaunākajā grāmatā norāda profesors Edvīns Karnītis, "spēja radīt jaunas idejas un tās komerciāli izmantot ir zināšanu ekonomikas izaugsmes galvenais virzītājspēks". Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Valdis Egle, atklājot konferenci, teica, ka "Latvija jau tagad ir daudz paveikusi inovāciju jomā, izstrādāta valsts programma ar konkrētiem mērķiem. Tomēr konference parāda, ka mēs šajā jomā vēl varam darīt daudz, ņemot par piemēru ārvalstu pieredzi". 
	Vakardienas plenārsēdi ievadīja pasaules zināšanu vadības grupas Entovation prezidente Debra Amidona no ASV. Viņa uzstājās ar referātu Mūsdienu politika inovāciju stratēģijā. D. Amidona ir pasaules līmeņa lektore, kuras vienas lekcijas honorārs ir ap 50 000 ASV dolāru (27 400 latu). Sākot prezentāciju, eksperte norādīja, ka pašreiz globālajā pasaulē ir mainījušies spēles noteikumi, - ziņo LETA. Valstīm, lai sasniegtu savus mērķus vai vienkārši izdzīvotu tirgus apstākļos, ir jādarbojas daudz gudrāk, maksimāli izmantojot izglītību un jaunus risinājumus uzņēmējdarbībā. 
	"Pamatuzdevums, kam jāpievērš uzmanība, ir kopīga sadarbības tīkla izveide starp valsts iestādēm, izglītības sektoru, kā arī biznesa nozari, lai kopīgas informācijas un ideju apmaiņas līmenī rastu veiksmīgākos risinājumus un ceļus attīstībai," sacīja D. Amidona. 
	Pēc viņas domām, Latvija patlaban ir izdevīgā situācijā, jo kļuvusi par ES dalībvalsti, kas paver milzīgas iespējas iegūt citu valstu pieredzi. Turklāt mūsu valstī ir vērojami strauji attīstības tempi, kas tikai veicinās inovāciju ieplūšanu un ekonomikas attīstību.


Rimšēviča paziņojumi izraisa neizpratni banku ekspertos

Bens Latkovskis,  09/11/04     Ekonomisku priekšnosacījumu, lai Latvija 2008. gadā neiestātos eirozonā vai mainītu lata kursu attiecībā pret eiro, nav. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, izplatot šādus paziņojumus, iesaistījies politiskajā cīņā, cenšoties norādīt, cik pašreizējā valdība slikta, uzskata Neatkarīgās aptaujātie eksperti.
	"Šiem paziņojumiem ir politisks raksturs. Tas ir viens no argumentiem pašreizējā cīņā starp diviem grupējumiem, jo nav nekādu nopietnu iemeslu, lai Latvija laikus, tas ir, līdz 2008. gadam nevarētu iestāties Eiropas monetārajā savienībā," Neatkarīgajai stāsta Rietumu bankas analītiskās daļas vadītājs Leonīds Alšanskis. Viņaprāt, vienīgais faktors, kas ekonomiski pamatotu Latvijas Bankas prezidenta izteikumus, ir augstā inflācija, taču nekas neliecina, ka tā tuvākajos gados nevarētu atgriezties normālā līmenī.
	LB prezidenta izteikumus L. Alšanskis vērtē ļoti negatīvi, jo līdz šim bija ļoti skaidra un strikta LB monetārā pozīcija, taču tagad tā kļuvusi nesaprotama. Runājot par augsto tekošā konta deficītu, analītiķis norāda, ka tikmēr, kamēr investori nedomā no valsts bēgt, tā nav pārāk bīstama parādība nacionālās valūtas stabilitātei un līdz šim nekādi draudi investīcijām nav bijuši jūtami. "Investorus visvairāk tracina tieši šādi bezatbildīgi centrālās bankas vadītāju paziņojumi," sašutis ir L. Alšanskis.
	Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons Neatkarīgajai izteica dziļu neizpratni par LB prezidenta izteikumiem. "Tie ir pārsteidzīgi un neizprotami. Manā uztverē nav nekādu priekšnosacījumu tik nopietnam paziņojumam. Tikai viens cipariņš - 7% inflācija - ir pārbiedējusi LB vadību. Taču šogad šāds cenu kāpums jau iepriekš bija viegli prognozējams, un tur nekāda pārsteiguma nav. Cenu kāpums vienkārši nevarēja nebūt. Var tikai minēt, kas pamudināja LB prezidentu sniegt tik nepārdomātus paziņojumus," uzsver T. Tverijons.
	"Tas, ka šogad un droši vien arī nākamgad inflācijas līmenis būs augstāks, nekā to paredz Māstrihtas kritēriji, nevienam nav noslēpums, taču, kas attiecas uz lata kursa maiņu un iestāšanos eirozonā, tad tās ir tādas spekulācijas, kā būtu, ja būtu. Parasti centrālo banku vadītāji tik vieglprātīgi nerunā," Neatkarīgajai atzina Parekss Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Viņaprāt, "asumi izlien uz āru tāpēc, ka LB attiecības ar valdību ir saspīlētas un diskusiju karstumā izlaužas uz āru kaut kas nepārdomāts". Pēc Z. Vaikuļa domām, abām pusēm būtu jāapsēžas pie viena galda un viss jāizrunā mierīgā noskaņā.
	Eksperti gandrīz vārds vārdā atkārto, ka cenu kāpumu izraisīja iestāšanās Eiropas Savienībā, naftas cenu kāpums un tas, ka gandrīz vienlaikus tika paaugstinātas gāzes un elektroenerģijas cenas. Taču citi indikatori nerāda, ka cenu kāpumam varētu būt ilglaika tendence, jo cenas mums jau tikpat kā ir izlīdzinājušās ar Eiropas cenām.
	Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš nosoda bezatbildīgos Latvijas Bankas vadības paziņojumus par iespējamo lata devalvāciju un uzsver, ka līdzšinējā šīs valdības fiskālā politika nav veicinājusi inflācijas pieauguma tempus un ir pat stingrāka nekā iepriekšējai valdībai. Viņš norāda, ka Finanšu ministrija nav pārkāpusi 2% budžeta deficīta slieksni šā gada budžetā un neplāno to darīt arī attiecībā uz nākamā gada budžetu, turklāt šā gada budžeta deficīts būs mazāks par 2%. Savukārt šā gada budžeta grozījumos sadalītie līdzekļi lielākoties ir novirzīti investīcijām, nevis patēriņam, risinot valstiski svarīgus jautājumus, kuriem risinājumu nespēja rast iepriekšējā valdība. 
	Finanšu ministrs ir pārliecināts par valdības un Finanšu ministrijas spējām garantēt inflācijas un citu fiskālo rādītāju atbilstību Māstrihtas kritērijiem tuvāko divu gadu laikā. Valdība pašlaik strādā saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto konverģences programmu, un ne valdībai, ne Finanšu ministrijai nav nodoma no tās atteikties, uzsver O. Spurdziņš. 
	Iemesli, kas, pēc finanšu ministra domām, tiešām būtiski veicina inflācijas pieaugumu, ir ne tikai administratīvi regulējamo cenu un naftas produktu cenu kāpums, bet arī milzīgais privātajam patēriņam izsniegto kredītu apjoma pieaugums, pieļaujot pat tādus gadījumus, ka kredīts tiek izsniegts arī par 105% no īpašuma vērtības.
	"Turklāt, šķiet, tā nav nejaušība, ka šie Latvijas Bankas paziņojumi ir izskanējuši īsi pēc Stokholmas apgabaltiesas sprieduma, kas nozīmē lielu daļu atbildības Bankas "Baltija" krahā uzņemties Latvijas Bankai. Iespējams, ka tās nav Latvijas Bankas dziļās rūpes par lata stabilitāti un inflācijas pieaugumu, bet gan mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no šī tiesas sprieduma," pieļauj ministrs.


Rīgas attīstības plāna izstrādei bez konkursa izvēlas trīs saistītas konsultantfirmas 

LETA  09/13/04     Katrā atsevišķā gadījumā nepārsniedzot likumā noteikto summu, kas atļauj pakalpojumu iegādāties bez konkursa, Rīgas dome samaksās kopumā 34 957 latus par konsultācijām, ko sniegušas trīs dažādas firmas, kuru visu līdzīpašnieks tomēr ir viens - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Āboltiņš.
	Visas trīs firmas domi konsultējušas par Rīgas attīstības plāna 2006.-2018.gadam izstrādi.
	Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams aģentūrai LETA par piesaistītajiem speciālistiem izteicās ļoti atzinīgi. Viņaprāt, paveiktais darbs ir ļoti labs un, pateicoties šo firmu speciālistu profesionalitātei, gada beigās būšot iespējams jauno Rīga attīstības plānu apstiprināt Rīgas domē.
	Štrams aģentūrai LETA ieteica sazināties ar atbildīgo departamenta darbinieku, kurš pastāstīšot, vai ir ievērotas nepieciešamās iepirkuma procedūras. Šis darbinieks gan atbildes nevarēja sniegt uzreiz un ierosināja tuvākajās dienās tikties un pārrunāt visus interesējošos jautājumus.
	Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Hasana aģentūrai LETA skaidroja, ka viena no konsultantfirmām - SIA "Uzņēmuma vadības institūts" (UVI) - ir vadošā attīstības plāna izstrādes darbu veikšanā, bet abas pārējās šajā projektā piesaistītas kā apakšuzņēmumi.
	Saskaņā ar Rīgas pilsētas attīstības fonda lēmumu un Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu UVI tiks samaksāti 11 770 lati par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu un pašreizējo plānu saturisku pārstrādi un integrēšanu jaunajā attīstības plānā.
	Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datu bāzē pieejamo informāciju 51% UVI daļu pieder SIA "Biznesa augstskola Turība" un 49% - SIA "Vadības konsultāciju centrs" (VKC), kurā savukārt 40% daļu pieder, iespējams, nākamajam šīs augstskolas rektoram Āboltiņam.
	Katram 30% VKC daļu pieder arī Diānai Imakai un Sergejam Čilajam. VKC saskaņā ar to pašu domes priekšsēdētāja rīkojumu saņems 11 623 latus par pētniecības darbu, pētījumu apstrādi un analīzi, kā arī konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Rīgas attīstības plāna izstrādes vajadzībām.
	Savukārt SIA "AA un partneri" par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu un tehniskā organizatora un rīkotāju funkciju veikšanu attīstības plāna stratēģijas izstrādei saņems 11 564 latus. Šajā uzņēmumā 75% daļu pieder Āboltiņam un 25% - Alīsei Āboltiņai.
	Kā skaidroja Hasana, līgums ar "AA un partneri" paredz noteikt pilsētas attīstības stratēģijas izstrādei un analīzei trūkstošo informāciju, apkopot statistisko informāciju un veikt klientu aptaujas.
	Līgums ar VKC paredz veikt virkni pētniecisko darbu sadarbībā ar departamenta speciālistiem, tajā skaitā SVID (iespējamo stipro un vājo pušu, kā arī ieguvumu un draudu) analīzi, stratēģisko mērķu un prioritāšu, stratēģijas ieviešanas procedūras definēšanu.
	Savukārt ar UVI noslēgtais līgums nosakot virkni darbību pie topošā plāna apakšprojektiem.
	Hasana norādīja, ka konkurss šajā gadījumā nav rīkots, jo minētās summas nepārsniedz likumā noteikto summu - 10 000 latu plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
	Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties ar Āboltiņu. 


Zvejnieki raizējas par lomiem

Ilze Šteinfelde,  NRA  09/14/04     Atļautais reņģu nozvejas daudzums Baltijas jūrā nākamgad būs par trešdaļu lielāks, tomēr Latvijas zvejnieki neko daudz no tā negūs. Galvenajā reņģu vietā - Rīgas jūras līcī - zvejas iespējas varētu būt pat mazākas nekā šogad.
	Latvijas zvejnieku lielākās raizes ir par mencām, cik to varēs vilkt. Savukārt cūkdelfīnu aizsardzības dēļ drīz vairs neviens Latvijas kuģis nedrīkstēs zvejot lašus, nemainot zvejas tehnoloģiju.
	Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta direktors Māris Vītiņš skaidroja, ka nākamgad Baltijas jūrā drīkstēs izzvejot 550 000 tonnas brētliņu un 276 000 tonnas reņģu. Starptautiskā Baltijas jūras zvejniecības komisija (IBSFC) noteikusi Baltijas jūru sadalīt četros reņģu zvejas reģionos un katrā no šiem reģioniem noteikt maksimālo nozvejas apjomu - Rietumbaltijā 46 000 tonnu, Centrālajā Baltijā - 130 000 tonnu, Rīgas jūras līcī - 38 000 tonnu, Botnijas līcī - 62 000 tonnu. Galvenajā Latvijas reņģu zvejas vietā - Rīgas jūras līcī - reņģu zvejas iespējas nākamgad solītas līdzvērtīgas šā gada apjomam. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits pieļāva, ka tas varētu būt pat mazāks.
	Nākamgad Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot tikpat daudz lašu, cik šogad - 460 000 gabalu. "Diemžēl 40 procenti Latvijas zvejnieku jau 1. janvārī zaudēs licences, lai tiktu ievērotas Eiropas Savienības regulas par cūkdelfīnu aizsardzību. Nākamā gada beigās licences atņems vēl 20 procentiem, pēc tam vēl 20 procentiem un 2008. gadā vairs neviens Latvijas zvejnieks lašus zvejot nevarēs," sacīja I. Voits.
	Komisija nevarēja vienoties par mencu zvejas apjomiem, jo Eiropas Komisija vēlējas samazināt mencu zvejas apjomu, bet Krievija un Polija tam nepiekrita. Latvija bija gatava piekāpties līdz 15 procentu samazinājumam, uzsvēra M. Vītiņš. 


Bezdarba līmenis sarucis līdz 9,9 procentiem

Bens Latkovskis,  NRA  09/15/04     Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā palielinājies nodarbināto un samazinājies darba meklētāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Tieši pēc šī apsekojuma rezultātiem nosaka bezdarba līmeni starptautiskajai salīdzināšanai un tas šā gada otrajā ceturksnī Latvijā ir 9,9 procenti.
	Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1021,2 tūkstoši cilvēku (56,3 procenti iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2003. gada otrajā ceturksnī tas bija 1003,8 tūkstoši cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2003. gada 2. ceturksnī šis rādītājs bija 55,3%).
	Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2004. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 112,2 tūkstoši darba meklētāju jeb 9,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, samazinājās gan darba meklētāju skaits (2003. gada 2. ceturksnī tas bija 119,6 tūkstoši cilvēku), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2003. gada 2. ceturksnī šis rādītājs bija 10,6%). Divpadsmit mēnešus un ilgāk darbu nav varējuši atrast 53,5 tūkstoši jeb gandrīz puse (47,7%) darba meklētāju. Pilsētās darba meklētāju īpatsvars bija augstāks nekā laukos - attiecīgi 11,0% un 7,3%.
	Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darbavietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tāpēc iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. 2004. gada otrajā ceturksnī 67,4 tūkstošiem cilvēku (6,6% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. Iespējams, ka šis skaits ir vēl lielāks, jo ne jau katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu.
	Kā galvenais bezdarba iemesls minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (35%). Šo iemeslu kā galveno uzrādījuši gan vīrieši (36,9%), gan sievietes (33,2%). Dažādu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgājuši 13,6% vīriešu un 22,4% sieviešu.


Integrācija


Izglītības reformai - neafišēts adaptācijas laiks 

Evija Cera,  NRA  09/09/04     Mazākumtautību skolām ir dots adaptācijas laiks izglītības reformas nosacījumu izpildei, un neviens skolotājus nesodīs, ja latviski pasniegtajā ģeogrāfijā terminus paskaidros dzimtajā krievu valodā. Tomēr neesot nekāda pamata runāt par izglītības likuma moratoriju, - strikti apgalvo izglītības nozares vadītāji.
	Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mutiskus vai rakstiskus rīkojumus skolām par izglītības likuma ieviešanas atlikšanu nav devusi, uzsvēra ministra Jura Radzeviča padomnieks Edgars Vaikulis.
	To, ka no 1. septembra izglītības inspektori nestāvēšot pie skolām un ar hronometru nemērīšot, cik, kurš un ko māca latviski, izglītības ministrs paziņoja mazākumtautību skolu direktoru un premjera tikšanās laikā 19. augustā. Arī pēkšņas pārbaudes, uzsākot izglītības reformu, skolās nenotiks, skaidroja IVI vadītājs Zigfrīds Grinpauks. "Jebkurā civilizētā valstī, ieviešot jaunu likumu, no pirmās dienas pret pārkāpējiem netiek piemērotas drakoniskas sankcijas," piebilst Z. Grinpauks.
	IVI vadītājs uzsvēra, ka adaptācijas laikā inspekcija nesekos līdzi reformas īstenošanai, bet reaģēs uz sūdzībām, ļaunprātīgiem likuma pārkāpumiem. Oktobrī apzinās situāciju, noskaidros problēmas reformas ieviešanā, bet martā sekos sīka katras skolas pārbaude.
	Daugavpils izglītības pārvaldes vadītājs Jānis Dukšinskis atzina, ka "oficiāli nekas nenotiek", taču ar IVI un IZM ir vienošanās, ka skolotāju sodīšana nenotiks. IVI kontrolēs, pārraudzīs un sniegs palīdzību. Daugavpils 9. vidusskolas direktore Silvija Birjuļina uzskata, ka viņas skolā adaptācijas periods, iespējams, būs tikai septembrī. Mācības notiek latviski, taču bērni drīkst neskaidros faktus pārjautāt dzimtajā valodā.
	Rīgas 34. vidusskolas direktore Ludmila Porunkeviča sacīja, ka norādījumus par adaptācijas laiku neesot saņēmusi. Skolas mācību pārzine Marina Grečaņina uzsvēra, ka 10. klasēs skolotāji attiecīgos priekšmetus pasniedz latviski. Viņa pieļāva, ka 11. un 12. klasēs kādi priekšmeti, piemēram, fizika, var tikt mācīti arī divās valodās.
	Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un zinātnes departamentā noliedza, ka būtu rosināta likuma atlikšana vai pārcelšana. "Departamentam nemaz nav tādu tiesību," skaidroja departamenta pārstāve Inguna Almbauere.
	Vai mazākumtautību skolās mācības būs noritējušas atbilstoši apstiprinātajām izglītības programmām, parādīs skolas beigšanas eksāmeni, ir pārliecināts E. Vaikulis. Šovasar centralizēto eksāmenu valsts valodā kārtoja 9721 9. klašu skolēns un 6274 12. klašu beidzēji. Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja vietniece Anitra Irbe, vērtējot eksāmenu rezultātus, uzskata, ka kopumā, ņemot vērā izvirzītās prasības, tie ir normāli. Centralizētajos eksāmenos zināšanas tiek vērtētas sešos līmeņos, un pēc tam vidusskolas vai augstskolas ir tās, kuras nosaka, kāds līmenis vajadzīgs, lai iestātos konkrētā mācību iestādē.
	Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) domā, ka informācijas par reformas moratoriju izplatīšanā vainojama opozīcija, kas vēlas, lai ap izglītības likumu uzvirmo nevajadzības politiskas kaislības. J. Strazdiņš uzskata, ka nekāds moratorijs nav ieviests - "likuma priekšā visi ir vienādi".
	IVI neviens nav devis tiesības interpretēt likumu, uzsver Jaunā laika deputāts Kārlis Šadurskis, piebilstot, ka izskanējusī informācija ir pārpratums.
	"Jau sen esmu teicis, ka izglītības likums ir politizēts, nav izpildāms un nav vajadzīgs. Mēs lūdzam moratoriju, kompromisa meklējumus, priekšlikumus, kā organizēt latviešu valodas padziļinātu apgūšanu. IZM izliksies, ka neprasa skolām likuma pildīšanu, skolas izliksies, ka likumu pilda," ir pārliecināts Jakovs Pliners (PCTVL). Ja valsts valodā slikti runājošs fizikas skolotājs pasniegs šo priekšmetu latviešu valodu slikti uztverošiem bērniem, kādas var būt zināšanas fizikā un valsts valodā, deputāts ir neizpratnē.


Diskutē par mazākumtautību skolu likuma nepieciešamību

Kristīne Harmsena,  NRA  09/11/04     Mazākumtautību izglītības iestāžu likumprojekta izstrādes darba grupa vakar sēdē vēl nevienojās, vai šāds likums ir nepieciešams.
	Darba grupas vadītājs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības politikas departamenta direktors Jānis Kārkliņš sacīja, ka darba grupā nav vienprātības, vai šādam likumam jātop. Darba grupas locekļi vēlas padziļināti izpētīt šo jautājumu, kā arī apskatīt citu Eiropas Savienības valstu pieredzi. Tāpēc nākamajā sēdē diskusijas turpināsies. Darba grupa vērtēja arī Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas valdes locekļa Igora Pimenova priekšlikumus mazākumtautību izglītības likumprojektam, taču arī par tiem neesot vienprātības, norādīja grupas vadītājs, atsakoties sīkāk komentēt priekšlikumu saturu.


Kargins par latviešu valodas prestižu

Dace Kokareviča,  Latvijas Avīze  09/11/04     Latviešu valodas apguves valsts programmai Pareksa banka atvēlējusi 10 000 latus, un par šo naudu 180 mazākumtautību skolotāji mācīsies 120 stundu ilgos valodas kursos. 
	Piektdien Rīgā Melngalvju namā mazākumtautību skolotājus uzrunāja Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Braiens Karlsons, Pareksa bankas prezidents Valērijs Kargins, LVAVP direktore Aija Priedīte un ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. 
	Valērijs Kargins sacīja, ka iecere šim projektam radusies šopavasar. Tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, viņš aprunājies, kā atbalstīt sabiedrības integrāciju Latvijā, un tad pārdomājis iespēju finansēt latviešu valodas mācīšanos. 
	- Mums jāmācās viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Galu galā tā ir mūsu dzimtenes valoda, kuru jācenšas iemācīt arī citiem. Latviski runādami, krievi nepazudīs savai tautai, - uzrunā teica V. Kargins, pārfrāzēdams Krišjāņa Valdemāra rakstīto "Krieviski runādami, latvieši nepazudīs savai tautai". 
	Par "Parex" atvēlēto naudu kursos mācīsies Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes, Ventspils, Liepājas, Zilupes, Istras, Rundēnu un Rīgas skolotāji. 
	Zilupes vidusskolā, piemēram, latviešu valodas prasmi uzlabos 20 skolotāji. Irina Mackēviča, kas skolēniem māca krievu valodu, teic, ka kursus apmeklēs trešo reizi, un ir gandarīta, ka divu gadu viņas valsts valodas zināšanas stipri uzlabojušās.


Krievu vārdā runās OKROL 

Ilze Grīnuma,  Diena  09/11/04      Lai apvienotu krievus un cīnītos par viņu tiesībām uz izglītību dzimtajā valodā, kurai piešķirams oficiālas valsts valodas statuss, un "nulles" pilsonību, svētdien Rīgā, Maskavas namā, tiks dibināta Latvijas krievu kopiena. To uzņēmies krievu skolu aizstāvības štābs un mērķa sasniegšanai pirmām kārtām izstrādājis tā dēvēto ekonomisko programmu - apvienot un ar iekšējās palīdzības kasēm stiprināt krievu uzņēmējus, kuri tālāk finansiāli atbalstītu kongresa politiskos centienus.
	Sabiedrības integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks (LPP) par šīm aktivitātēm pauž bažas, tajās saskatot centienus šķelt Latvijas iedzīvotājus. Savukārt politologs Mihails Rodins ieceri apvienot visus krievus vienā organizācijā uzskata par neiespējamu.
	"De facto mēs esam divkopienu valsts. Tā ir kļūda pēc atmodas, kad visus sadalīja pēc pilsoņiem un nepilsoņiem," kongresa mērķi ieskicē viens no tā aktīviem popularizētājiem kongresa delegāts Saeimas deputāts Jakovs Pliners (PCTVL). Tāpat kā štābu, arī kongresu atbalsta PCTVL.
	Precīzs jaundibināmās sabiedriskās organizācijas nosaukums ir Latvijas krievu kopienas apvienotais kongress (saīsinājums krieviski, kas ir visos dokumentos - OKROL). Pēc tā statūtiem, organizācijas lēmējstruktūra būs 60 cilvēku liela dome, bet izpildvara - 17 cilvēku valde. Par kongresa biedriem var kļūt ikviens, kurš piereģistrējies īpašā kopienas reģistrā. Štābs ziņo, ka pašlaik tajā esot ap 50 000 cilvēku, tas ir, aptuveni 6% no krievu valodā runājošajiem.
	Dibināšanas kongresā, kuram par pēdējo mājvietu piektdienas rītā štābs izziņoja Krievijas Federācijas dibināto Maskavas namu Marijas ielā, piedalīsies 400 cilvēku, stāsta J.Pliners. Sākotnēji kongresu bija plānots rīkot 11.septembrī, bet konferenču telpu trūkuma dēļ pilsētas centrā to par dienu pārcēla. Ceturtdien telpas noslogojuma dēļ atteikusi arī Reval Hotel Latvija.
	Reģistrāciju krievu kopienā štābs sāka savās maija izglītības reformas pretestības akcijās. Kā rakstīts, dažkārt garāmgājēji nereti savu parakstu un personas kodu reģistrācijas lapās atstāja, apmierinoties ar skaidrojumu, ka jāparakstās pret reformu vai "par krieviem". Vasarā katrā Latvijas rajonā un lielākajās pilsētās štābs dibināja aktīvistu grupas, kas reģistra dalībniekus vēlāk varētu pārstāvēt kongresā. Šīm aktivitātēm štāba skrejlapās lozungs ir "Uzcelsim jaunu Latviju!"
	5.jūlijā tika sasaukta ap 200 visu Latvijas reģionu pārstāvju sapulce, kas izveidoja kongresa orgkomiteju. Par tās priekšsēdētāju iecēla nu jau no Latvijas izraidīto Krievijas deputāta Dmitrija Rogozina palīgu Aleksandru Kazakovu.
	No sarunām ar štāba aktīvistiem un pāris orgkomitejas pārstāvjiem izkristalizējas četri lieli mērķi OKROL darbībai - izglītība dzimtajā valodā, krievu valodai oficiāls vai otrās valsts valodas statuss, pilsonība visiem, pašiem sava stipra krievu ekonomikas, kultūras, tiesiskā bāze. Kā orgkomitejas dibināšanas sanāksmē OKROL mērķus min aģentūras Regnum citētais Jurijs Petropavlovskis (PCTVL): "Pērc no krieviem, iegādājies krievisko, lasi krieviski!"
	Paralēli šiem štāba jau iepriekš skandētajiem mērķiem OKROL plānos īpaša vieta atvēlēta kopienas tā dēvētajam ekonomiskajam līmenim. Ar to šī kopiena atšķiršoties no daudzām citām krievu sabiedriskajām organizācijām Latvijā. "Ir virkne krieviski runājošo biznesmeņu, kuri grib apvienoties, palīdzēt cits citam, veidot ārzemju sakarus, palīdzēt celt krievu izglītību un kultūru," stāsta J.Pliners. 
	Tā Liepājā šīs pilsētas krievu kopienu jau nodibinājis Komandor Plus uzņēmējs Valērijs Kravcovs. Sākumā sanākuši 25 biznesmeņi un gribējuši veidot OKROL filiāli, beigās 140 nodibinājuši savu atsevišķu organizāciju, lai saglabātu un attīstītu krievu valodu, kultūru un ticību. Organizācija savam atbalstam savākusi 3000 parakstu. "Svētdien paskatīsimies, kas būs kongresā un vai mēs tam pievienosimies," sacīja V.Kravcovs, kuru J.Petropavlovskis Dienai minēja kā vienu no OKROL aktīvistiem.
	Līdzīgi arī citi orgkomitejas pārstāvji par paša kongresa norisi, dibināšanas pārstāvjiem, sabiedriskajām organizācijām, kas to atbalstīs, sarunā ar Dienu ir atturīgi. Orgkomitejas sastāvā esošais Krievu sabiedrības Latvijā priekšsēdētāja vietnieks Eduards Gončarovs stāsta, ka viņš tajā piedaloties tikai kā privātpersona. A.Kazakovs intervijā Latvijas Avīzei min ap desmit organizāciju, kas būs OKROL sastāvā, bet konkrēti nevienu nenosauc. Kategorisku nē dalībai organizācijā pateicis LAŠOR jeb krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas.
	"Tādas apvienošanās nebūs, jo mums ir ļoti dažādi krievi Latvijā," domā politologs Mihails Rodins. Viņaprāt, Latvijā ir ļoti daudz dažādu krievu organizāciju, kuras visas grib būt "vienīgās". Politologs bilst: "Ilgi vai pat neiespējami tās apvienot." Arī Cilvēktiesību un etnisko studiju centra direktore Ilze Brands-Kehre uzskata štāba izvirzīto krievu nodalīšanu atsevišķā kopienā par nereālu: "Reālie draudi šeit ir ļoti mazi." Ideju nepiepildāmu darot fakts, ka cilvēki ir ar daudzām citām saitēm un interesēm saistīti, etniski lingvistiskās ir tikai vienas no tām.
	Pāris dienu pirms kongresa N.Muižnieks izplatīja paziņojumu, kurā visus ar bažām par savas identitātes, kultūras un valodas saglabāšanu lūdz pēc palīdzības vērsties viņa birojā. Valsts budžetā tam esot paredzēta nauda. 
	M.Rodins par vienu no galvenajām vainām, kas ļauj dažādiem grupējumiem tracināt sabiedrību, saka: "Mūsu integrācijas programma - ļoti švaka."
	Ar OKROL dibināšanu saistītajām štāba aktivitātēm līdzi seko arī Drošības policija.
OKROL mērķi un programma
Sabiedriska organizācija
- Biedru skaitu krievu skolu aizstāvības štābs reģistrējis ap 50 000
- Dibināšanas kongresā 12.septembrī piedalīsies ap 300 pārstāvju un 100 viesu
Organizācijas mērķis
Nodrošināt krievu kopienas kultūras, sabiedriski politiskās, ekonomiskās intereses
Nosacījumi mērķa sasniegšanai
- pilnvērtīga kopienas dalība valsts pārvaldē
- saglabāta un attīstīta izglītība krievu valodā
- nepilsoņu statusa likvidācija
- oficiāla statusa noteikšana krievu valodai
- radīts efektīvs mehānisms kopienas kolektīvo interešu aizstāvībai un pašpalīdzībai
Ekonomiskā programma
- apvienot mazos un vidējos krievu uzņēmumus un nostiprināt to pozīciju Latvijā un ES
- izveidot OKROL konsultāciju centru, lai nodrošinātu vadošo firmu apvienošanos
- izveidot krievu uzņēmēju savienību, lai dalītos pieredzē, ar idejām u.tml.
- izveidot OKROL darba biržu, lai apkopotu kopienas intelektuālos spēkus
- izveidot komiteju darbam ar Krieviju un ES, lai sekmētu biznesu ārpus Latvijas
- izveidot "biznesa eņģeļu" projektu, kas kopienas iekšienē palīdzētu resursus un investīcijas meklējošajiem biznesmeņie koordinēties ar tiem, kuriem tās ir
Avots: OKROL sagatavošanas darba memorands, laikraksts Čas


Kursos atsvaidzinās skolotāju latviešu valodu 

Dita Arāja,  Diena  09/11/04     Gandrīz 200 mazākumtautību skolu skolotājiem ir iespējams uzlabot savas latviešu valodas zināšanas pēc vasaras atvaļinājuma, un īpaši svarīgi tas ir pedagogiem, kas brīvdienas pavadījuši nelatviskā vidē. Šādu iespēju skolotājiem piedāvā Latviešu valodas apguves valsts programma (LVAVP) ar Pareksa bankas finansiālu atbalstu. 
	Kopumā konkrētajā projektā valsts valodas zināšanas atsvaidzinās 180 skolotāju, kas sadalīti vienpadsmit mācību grupās Daugavpilī, Preiļos, Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Zilupē, Istrā, Rundēnos un Rīgā. LVAVP valsts valodas kursi (kopumā 120 stundas) dos iespēju šiem skolotājiem ātrāk un sekmīgāk atsākt profesionālo darbu skolā un mazāk problemātiski uztvert izglītības reformas prasības, kas nosaka latviešu valodas lietojumu mazākumtautību skolās, ziņo LVAVP. 
	Šis nav vienīgais LVAVP latviešu valodas apguves projekts. Jau kopš 1996.gada LVAVP galvenokārt par ārvalstu ziedotāju līdzekļiem mazākumtautību skolotājiem māca latviešu valodu. Pēdējos gados pedagogu un konkrētu profesionālu grupu, piemēram, jaunkareivju, policistu, pašvaldību darbinieku valodas mācīšanā iesaistījusies arī valsts. Pērn LVAVP valodas mācīšanā iztērējusi 257 352 latus, un ik gadu latviešu valodas kursus apmeklē aptuveni 2500 skolotāju. Visaktīvākais pieprasījums pēc valodas kursiem bija 2002. un 2003.gadā, bet šogad tas ir krietni samazinājies.


Izglītības reformas pretinieki beidz badoties

LETA  09/13/04     Mazākumtautību izglītības reformas pretinieki ir beiguši trīs nedēļas ilgušo pret reformu vērsto badastreiku.
	Viens no krievu skolu aizstāvības štāba līderiem un streikotājiem Mihails Tjasins šodien preses konferencē atzina, ka akcijas mērķis - moratorijs - nav līdz galam sasniegts, taču streikotāji esot izdarījuši visu, ko varēja.
	Skarbāks vērtējumā bija Vadims Gailišs, kurš uzsvēra - ja reiz pēc tik radikāla soļa kā badošanās Latvijas valdības pārstāvji nedara neko, lai ieklausītos streikotāju prasībās, tas liecina par karu pret krievvalodīgajiem un ved uz viņu iznīcību.
	Arī Sergejs Petrovs sacīja, ka, sākot badoties, bijusi cerība, ka valdība nāks pretī streikotāju vēlmēm, taču tā nav noticis.
	Savukārt Viktors Dergunovs uzsvēra, ka streika organizatori šajās trīs nedēļās būtu varējuši rīkot lielu sabiedrisko attiecību kampaņu, katru dienu izsaucot ātro medicīnisko palīdzību, taču to nav darījuši. Viņš atzina, ka streikotājiem nekādas redzamas veselības problēmas nav radušās.
	Kā liecina streika telpās Latvijas cilvēktiesību komitejā izliktā streikotāju svara tabula, 21 dienā streikotāji zaudējuši vidēji 12-14 kilogramus katrs.
	Jau ziņots, ka streiks sākās 23.augustā. Telpās cilvēktiesību komitejā badojās pieci cilvēki, bet vēl daži to darīja mājas apstākļos.
	Lēmums par to, ka badastreiks jāizbeidz, tika pieņemts vakar, Latvijas krievu kopienas apvienotajā kongresā. 


Veselības aprūpe


Veselības aprūpe krīzes priekšā 

Zane Zālīte,  Diena  09/14/04     Ja klīniskās slimnīcas Gaiļezers anesteziologu lēmumam turpmāk strādāt ceturtdaļslodzi pievienotos viņu kolēģi citās ārstniecības iestādēs, tas būtu visas veselības aprūpes sistēmas krahs, atzīst veselības ministrs Rinalds Muciņš. Kā anesteziologu pārslodzes un neadekvātā atalgojuma risinājuma variantus ministrs piedāvā racionalizēt mediķu sadalījumu ārstniecības iestādēs, bet ārstu algu paaugstināšanai - meklēt jaunus finanšu avotus, kas varētu izrādīties arī pacientu maciņi. 
	Kā solīts, pirmdien Gaiļezera slimnīcas anestezioloģijas nodaļas ārsti direktoram Edvīnam Platkājim nodeva iesniegumus, kuros paziņo par pāreju uz 0,25% slodzi pēc mēneša. Iestādes direktors atbalstīja šo soli, taču atkārtoja iepriekš teikto - lai izpildītu anesteziologu prasību par algu paaugstinājumu līdz Ls 800 mēnesī, naudas slimnīcai nav. Pēc anestezioloģijas nodaļas vadības aplēsēm, turpmāk, strādājot ceturtdaļslodzi, šajā slimnīcā darbosies vairs tikai divas no sešām operāciju zālēm un tiks veiktas tikai neatliekamās operācijas. "Uz plānveida palīdzību rindas pieaugs, bet varbūt tad sabiedrība sapratīs un atbalstīs ārstu prasības," minēja Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas (LARA) prezidente Antoņina Sondore.
	Plānveida ārstēšanas apjoms vairumā ārstniecības iestāžu, arī Gaiļezera slimnīcā, jau tiek ierobežots, jo slimnīcām atvēlētie valsts līdzekļi bija izlietoti un pat pārtērēti gada vidū. 
	Pēc LARA datiem, pašlaik Latvijā ir ap 340 praktizējošu anesteziologu. Lielākā daļa šo speciālistu strādā Rīgā, bet daudzviet ārpus galvaspilsētas anesteziologu trūkst - piemēram, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un citur ārsts dienā strādā klīnikā, pa nakti dežurē, bet no rīta atkal atgriežas darbā, stāstīja A.Sondore. Vairākumam šo speciālistu ir divas trīs darbavietas, bet mēneša ienākumi - vidēji Ls 230 pirms nodokļu nomaksas par slodzi. Izņēmums ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS), kur anesteziologi kopš šīs vasaras pelna virs Ls 500 mēnesī. Lai saņemtu algas pielikumu, šajā slimnīcā nav notikusi "piespiedu akcija" no ārstu puses - tas bijis vajadzīgs, lai slimnīcā nodrošinātu nepieciešamo anesteziologu skaitu un noturētu esošos, informēja TOS anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Inga Misāne.
	Lai visiem Latvijas anesteziologiem maksātu Ls 800 "uz rokas", pēc aptuvenām aplēsēm, mēnesī vajadzīgi vairāk nekā 270 tūkstoši latu, bet gadā - virs 3 miljoniem. R.Muciņš Dienai atzina, ka tik drīz atrast papildu līdzekļus valsts budžetā nevarēs, tāpēc kā varbūtējo papildu finanšu avotu viņš minēja pacientu līdzmaksājumu paaugstināšanu - viņaprāt, šāda rīcība būtu attaisnojama, lai pasargātu sistēmu no sabrukšanas. Vēl viena izeja būtu "pārskatīt prioritātes" - naudu no pašlaik apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem novirzīt anesteziologu prasību izpildei. Nepieciešama arī personāla un tehnisko resursu izvietojuma novērtēšana, lai lemtu, kā to izmantot racionālāk. Lai runātu par šiem jautājumiem, trešdien ministram plānota tikšanās ar LARA un Gaiļezera slimnīcas vadību, savukārt asociācija nākamnedēļ pilnsapulcē nolems, vai arī pārējie anesteziologi prasīs samazināt darba laiku. Jau rakstīts, ka LARA atbalsta Gaiļezera slimnīcas kolēģu rīcību. Atbalstu izteikušas arī citu specialitāšu ārstu apvienības un Latvijas Slimnīcu biedrība, par nepieciešamību paaugstināt algas medicīnas māsām pavēstījusi Latvijas Māsu arodbiedrība. Jau vairākkārt rakstīts, ka šogad veselības aprūpes valsts finansējums pieauga par aptuveni 30 miljoniem latu, kas tika izlietoti galvenokārt medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai. Līdz šim ārstu algu paaugstinājumu 2005.gadā VM nav plānojusi.
Viedoklis
Rinalds Muciņš, veselības ministrs:
	Ja visi anesteziologi rīkosies kā viņu kolēģi Gaiļezera slimnīcā, tas būs ļoti nopietni - tas būs sistēmas krahs. Tas nozīmēs operāciju skaita kritumu, tiks sniegta tikai pati neatliekamākā palīdzība. 
	Papildu naudu algām tik drīz atrast neizdosies, tāpēc ir iespējami trīs nepopulāri risinājumi - paaugstināt pacientu līdzmaksājumus par operācijām, naudas taupīšanas nolūkā nesniegt kādu no tiem pakalpojumiem, ko pašlaik apmaksā valsts, vai arī racionalizēt medicīnas darbinieku un tehnoloģiju izvietojumu ārstniecības iestādēs.


Veselības ministrs krīzi cer risināt ar slimnīcu reformu un pacientu maku 

Zane Zālīte,  Diena  09/15/04     Par spīti paša prognozēm, ka, izvēršoties anesteziologu dumpim, ar hronisku līdzekļu trūkumu sirgstošo veselības aprūpes sistēmu gaida krahs, veselības ministrs Rinalds Muciņš ir pārliecināts, ka nozari tomēr izdosies sakārtot. 
	Kā vienu no papildu naudas iegūšanas veidiem ārstu algu paaugstināšanai R.Muciņš piedāvā paaugstināt pacientu līdzmaksājumus par ārstēšanu, vienlaikus atzīstot - ir jāpārveido visa sistēma. Tādēļ teju kā panaceju ministrs min daļu no savulaik sāktās un vēlāk vairākkārt modificētās veselības aprūpes reformas - ārstniecības iestāžu struktūrplāna (māsterplāna) jeb tā dēvētās slimnīcu reformas - īstenošanu, kas varētu sākties nākamgad. 
	Šī Veselības ministrijas (VM) iecere paredz tāda slimnīcu un citu medicīnas pakalpojumu sniedzēju tīkla izveidi, kas pieticīgos līdzekļus ļautu izlietot maksimāli racionāli, ļaujot palielināt arī ārstu un medicīnas māsu ienākumus. 
	Speciālisti iebilst - struktūrplāna ieviešana, iespējams, ļaus ekonomēt, taču jaunus finanšu avotus nepavērs. Lai meklētu kompromisu, R.Muciņš trešdien plānojis tikties ar Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, kā arī ar dumpīgajiem slimnīcas Gaiļezers anesteziologiem, kuri pārslodzes un neatbilstošā atalgojuma dēļ apņēmušies vairs nestrādāt virsstundas, pēc mēneša pārejot uz darbu ceturtdaļslodzē. 
	"Ja mēs esam Eiropas Savienībā, tad nevar iedomāties, ka šeit kāds ilgi strādās par algām, kas ir desmitreiz zemākas nekā citās ES valstīs," teic Pasaules Veselības organizācijas konsultante Ilze Aizsilniece, atgādinot par iepriekšējās valdības deklarēto mērķi - pakāpeniski audzēt nozares finansējumu līdz ES vidējam līmenim 7% no iekšzemes kopprodukta (IK) pašreizējo 3,6% vietā. R.Muciņš iebilst - šogad veselības aprūpes līdzekļi pieauga aptuveni par 40 miljoniem latu, ieskaitot no budžeta grozījumiem iegūtos, taču neviens to īsti pat neizjuta. Tātad naudas ieguldījums nav vienīgais veids, kā risināt problēmas, jāmeklē arī citi instrumenti, uzskata ministrs.
	Induļa Emša (ZZS) valdības deklarācijā gan minēts, ka ik gadu medicīnai tiks atvēlēts par 15% vairāk naudas nekā gadu agrāk. Šo deklarācijas punktu R.Muciņš apņēmies pildīt, pieprasot budžeta pieaugumu nākamgad, kas finansiālā izteiksmē būtu ap 40 miljoniem latu. Nozarei kopumā gan tas nozīmētu tikai iespēju "saglabāt to pašu līmeni ar minimālu kritumu". Proti, pēc VM datiem, inflācijas dēļ šogad veselības aprūpes pakalpojumu cenas cēlušās par 16%. Šādu finansējuma kāpumu I.Aizsilniece uzskata par pārāk gausu - ar to neizdosies novērst ārstu došanos strādāt labāk atalgotu darbu citās ES valstīs, līdzekļu trūkumu padziļinās arī norēķini par Latvijas iedzīvotāju ārstēšanos ārpus Latvijas.
	Darbaspēka trūkums ir aktuāls jautājums, taču māsterplāns to nerisina, piekrīt arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka. "Tie ir kartē sasprausti karodziņi, bet tam neseko līdzi kadru politika - kā šajos karkasos izvietot cilvēkus un cik viņu īsti vajadzīgs," teic V.Boka, norādot - pašreizējās haotiskās plānošanas rezultāts ir nepiepildītās rezidentu vietas medicīnas augstskolās, kas draud ar jaunu ārstu trūkumu tuvākajā nākotnē. 
	R.Muciņš gan domā gluži pretēji un, atgādinot Igaunijas pieredzi, nešaubās, ka slimnīcu tīkla pārstrukturēšana atrisinās arī šo problēmu. Piemēram, ja pašreiz par 70-80% noslogotas piecu slimnīcu uzņemšanas nodaļas apvienotu, kā to nule ieteikuši arī Somijas eksperti, izdotos ietaupīt uz ekspluatācijas izdevumu rēķina, stāsta ministrs. Liekos līdzekļus varētu izmantot mediķu algu paaugstināšanai, ārsti vairs nebūtu spiesti meklēt papildu darbavietas, bet varētu strādāt vienu slodzi iestādē ar maksimālu noslogojumu. 
	Slimnīcu reformas koncepciju, kas, kā prognozē R.Muciņš, daudziem ārstniecības iestāžu vadītājiem varētu nepatikt, VM septembrī plāno nodot apspriešanai sabiedrībā. Paralēli VM apsverot arī iespēju mainīt samaksas sistēmu - lai nopelnītu vairāk, pašlaik ārstniecības iestādes esot ieinteresētas pacientus turēt slimnīcā pēc iespējas ilgāk. 
	"Ja visa Saeima konceptuāli būtu ieinteresēta medicīnu sakārtot, mums nevajadzētu gadiem ilgi runāt par to, ka 3,6% no iekšzemes kopprodukta ir nepietiekami," teic V.Boka. Viņš uzskata, ka arī pašlaik nestabilā situācija veselības nozarē ir izdevīga "politiskām manipulācijām un pārmetumiem", neviens no valdošajiem politiskajiem spēkiem nešķiet ieinteresēts problēmas ātri risināt. Tieši politiskās svārstības un pēctecības trūkumu kā iemeslu jukām veselības aprūpē min arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidente Zane Dēliņa - katra jaunā valdība uzskatot teju vai par pienākumu noliegt iepriekšējās sāktos darbus un sākt ko jaunu. Tā E.Repšes (JL) vadītās valdības prioritāte bijusi veselības aprūpe, bet I.Emša valdības darbu sarakstā šīs jomas sakārtošana ir vienā no pēdējām vietām. Pajukusi arī iecere veidot jaunu obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu - pēc R.Muciņa teiktā, ieviešot līdzīgu iemaksu principu kā sociālajā apdrošināšanā, katra strādājošā nodokļu slogs palielinātos par 7%, taču naudas vairāk nekļūtu. Vairs netiek apspriesta arī šīs valdības pirmajās dienās apspriestā doma atgriezties pie sadarbības ar Pasaules Banku (PB), pieņemot tās piedāvāto kredītu slimnīcu reformas īstenošanai. "Tas ir ļoti sarežģīts jautājums no fiskālā viedokļa," uzskata R.Muciņš, jebkurš kredīts būs jāatdod, bet jau nākamgad VM jāsāk maksāt PB agrāk aizdotie līdzekļi.
***
Vai Gaiļezera anesteziologi rīkojas pareizi?
Signe Dauškane, Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore:
	Īsti nav skaidrs, kāpēc tas notiek tieši tagad un kāpēc traci ceļ tieši anesteziologi, jo problēmas medicīnā ir visu laiku un arī citu specialitāšu ārstiem. Kāpēc anesteziologi izvēlas tieši ceturtdaļslodzi, nevis vienu slodzi? Vai viņu noslogotība atšķiras no citu ārstu noslogotības? Te ir pārāk daudz nezināmo un neskaidrību. 
Ilze Aizsilniece, PVO konsultante un ģimenes ārste:
	Uzskatu, ka anesteziologiem tas bija izmisuma solis, jo Latvijā ir sākusies medicīnas darbinieku krīze. Viņi nemēģina panākt, lai par ārstēšanu samaksā pacients aploksnē, bet prasa lielākas algas. Ir jāapzinās, ka visā pasaulē anesteziologi ir vieni no vislabāk apmaksātajiem speciālistiem. Pie mums ārstu algas ir desmit reižu zemākas nekā citās ES valstīs, bet nevajag iedomāties, ka pie mums briljanta gredzenu varēs nopirkt par trim latiem. 
Zane Dēliņa, Latvijas Jauno ārstu asociācijas prezidente:
	Solis ir ļoti pareizs, jo nav noslēpums, ka ārstiem ir dažādas problēmas - algas nav lielas, daudzi strādā divās līdz četrās slodzēs. Ja Gaiļezera slimnīcas anesteziologi strādā ceturtdaļslodzi šajā slimnīcā un turpina darbu citās slimnīcās, tā tomēr ir akcija pret šo iestādi. Ilgāku laiku tas ir turpinājies aizkulisēs, nepanākot kompromisu, tāpēc viņi ir izlēmuši pievērst visas sabiedrības uzmanību. 
Viesturs Boka, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:
	Jautājums par ārstu algām nav jauns un vairākkārt to jau mēģināts risināt, taču, cik zināms, pašlaik ārstu algu reforma ir apstājusies nepietiekamā kopfinansējuma dēļ. Acīmredzot tādēļ arī anesteziologi ir izvēlējušies šādu rīcību. Kādam tā var nepatikt, bet stūrī iedzīts dzīvs radījums pieņem tādu lēmumu, kāds viņam tajā brīdī šķiet pieņemams. Varbūt varētu meklēt kādu citu risinājumu, bet pēdējos astoņos gados neviens cits risinājums nav devis nekādu rezultātu. Tā kā šoreiz ārsti necīnās par 20-30 latu algas pielikumu, Veselības ministrija būs spiesta meklēt problēmas risinājumu ilgtermiņā.


Izglītība


Kristīgo mācību neizvēlas 

Ilze Grīnuma,  Diena  09/10/04     Kristīgo mācību Ķekavas vidusskolā apgūs 12 pirmklasnieku, bet ētiku - 48. Mazajiem jau bijušas pirmās jaunā priekšmeta stundas, un viņu skolotājas domā - bērniem patika. Arī valstī kopumā nospiedošs vairākums vecāku, kuriem sava bērna stundu plānā šogad obligāti bija jāizvēlas viens no priekšmetiem, izšķīrušies par ētiku. Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs (LPP) par šo faktu garā analīzē neielaižas un sola pie šā jauninājuma lietderības atgriezties diskusijās par nākamā mācību gada stundu paraugplānu.
	Kristīgā mācība nav vienīgais, ar kuru pēdējā laikā valdība gājusi pretim baznīcai, neinteresējoties, vai tam ir atbilstoša sabiedrības interese.
	17,5% pirmklasnieku mācīsies kristīgo mācību, liecina izglītības inspekcijas operatīvā informācija. "To varēja paredzēt. Vecāki ir piesardzīgi attiecībā uz baznīcas ietekmi uz skolām," teic sabiedriskās politikas centra Providus vadošā pētniece Marija Golubeva. Ķekavas vidusskolas pedagogi vājās intereses iemeslus min arī priekšmetu ieviešanas lielo steigu. Satura pamatdokumenti galīgajā variantā apstiprināti tikai 1.jūnijā. Skolotāji ar tiem un metodisko informāciju iepazinās 36 stundu kursos vasarā.
	Ķekavas vidusskolas skolotāja Bernadeta Varaņicka pirmajā stundā pirmklasniekiem pašiem ļāvusi spriest, par ko viņi varētu mācīties ētikas stundās. Lielākoties atbildes arī bijušas pareizas. "Mācīsies pareizi uzvesties, pareizi runāt," atceras skolotāja. Abus jaunos priekšmetus triju gadu laikā ieviesīs pirmajās trīs klasēs pa vienai stundai nedēļā. Kopš 1998.gada ētiku vai kristīgo ētiku pēc izvēles mācās arī 7.klases skolēni. 
	Šajā mācību gadā B.Varaņicka un viņas kolēģe Dzintra Mežāka ar pirmklasniekiem iecerējušas ētikā runāt par tikumiskajām vērtībām, par dzīvības un brīvības tēmu, par pieklājīgu uzvedību, par saskarsmes prasmi un tamlīdzīgi. "Mēs esam ieguvušas papildu 40 minūtes, kad parunāties ar bērniem, bet galvenais - ļaut viņiem izrunāties," uzsver B.Varaņicka.
	Kristīgās mācības skolotājas Intas Grīnbergas stundās 12 Ķekavas pirmklasnieku mācīsies par Bībeles galvenajiem notikumiem, par to, kas ir Dievs, kas ir lūgšana, kristiešu svētki. "Protams, pamatmērķis abiem mācību priekšmetiem ir viens - augstāko vērtību izzināšana, tikai katrā no savas puses," teic skolotāja. Viņasprāt, vecākiem nav jābaidās, ka šajās stundās būs runa par dieva veidotu pasauli, bet vēlāk dabaszinībās - dzīvības evolūcijas gaitu. "Bībelē nekur nav teikts, ka nebija evolūcijas. Vienkārši Dievs visu sāka, bet ne jau pēkšņi viss sākās," skaidro pedagoģe, kura beigusi Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti ar ētikas un reliģijas skolotāja kvalifikāciju.
	"Ministrs gaidīja lielāku atsaucību," par pirmklasniekiem, kuriem vecāki izvēlējušies kristīgo mācību, teic J.Radzeviča padomnieks Edgars Vaikulis. Tomēr "speciāla politika", lai šo ciparu mainītu, netikšot izstrādāta. Ministrs domā, ka līdz ar diskusiju par jauno sociālo zinību priekšmetu no nākamā mācību gada aktuāls būs arī jautājums par tajā integrētām ētikas un kristīgo vērtību tēmām. Providus pētījumā jau februārī atklājās, ka lielākā daļa vecāku atbalsta šādas "integrētas" sociālās zinības.
	Turklāt šā priekšmeta satura standartā ētika joprojām ir viena no galvenajām sastāvdaļām. Tas aptver arī tēmas par reliģiju un kristīgajām vērtībām. Šādas sociālās zinības no pirmās klases bija paredzēts mācīt jau no šā gada 1.septembra. Ieceri atsauca iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL), bet rīkojumu par diviem citiem mācību priekšmetiem tā vietā parakstīja tikai šogad 8.martā, savā pēdējā darba dienā. 
	Neoficiāli Dienai minēts, ka katoļticīgais K.Šadurskis pats nebija pārliecināts, vai pāris mēnešos iespējams sagatavot divu jaunu mācību priekšmetu saturu. Tomēr, zinot, ka Latvijas Pirmā partija (LPP) kā tā dēvētā mācītāju partija nevarēs no šāda lēmuma atkāpties, to parakstīja. Ministrijā Dienai pastāstīja - ja rīkojuma nebūtu bijis, veselais saprāts, visticamāk, būtu uzvarējis.
	Valsts savu labvēlību baznīcai pēdējā laikā parādījusi arī vairākos citos veidos. Šogad jūnijā valdība ātrā tempā parakstīja iepriekš šaurā lokā apspriestus līgumus ar tradicionālajām konfesijām (par tādām uzskatot luterāņus, pareizticīgos, baptistus, ebreju reliģisko draudzi, adventistus, metodistus), kas dod tām iespēju uz sevi neattiecināt vairākas netīkamas likumu normas. Pāris dienu pirms mācību gada sākuma izglītības ministrs paziņoja par finanšu liegumu valsts internātskolai Aglonā. Tikmēr turpat līdzās esošā katoļu privātskola ar 27 bērniem saņēma 250 000 latu lielu dotāciju. Tūlīt pēc tam sabiedrībā parādījās arī ziņa par miljons latu lielām investīcijām simt baznīcu remontam.
	Sociālantropoloģe Aivita Putniņa šīs aktivitātes saista ar LPP ienākšanu Saeimā un valdībā - vienīgo partiju, kurai līdz šim izdevies veiksmīgi "paņemt kristīgās vērtības", lai tiktu pie varas. Viņasprāt, tas, cik pēkšņi sabiedrība uzzina par valsts palīdzību baznīcai, ir rādītājs, kā interesēs tā veikta. 
	"Lai nu kā, bet par reliģiozu Latvijas sabiedrību absolūti nosaukt nevar," sabiedrības intereses valsts pretimnākšanā baznīcai nevar saskatīt arī pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tas, ka vienā no SKDS aptaujām tikai 13% iedzīvotāju atzinuši, ka vismaz pāris reižu mēnesī lasa Bībeli, ļoti cieši sasaucas ar to, cik vecāku pieteica savus bērnus kristīgās mācības stundām. Savukārt A.Putniņa atgādina, ka Latvijā lielākā daļa ticīgo ir pareizticīgie: "Bet šī daļa vispār netiek aprūpēta, kas liek domāt, ka šeit partijas interese ir cieši saistīta ar elektorātu.


Daugavpilī krasi mazāk skolēnu

BNS  09/10/04     Viskrasāk skolēnu skaits šogad sarucis Daugavpils skolās - dzimstības un iedzīvotāju migrācijas dēļ šajā pilsētā šogad mācības sākuši par aptuveni 9% jeb 1225 bērniem mazāk nekā pagājušogad, informēja Izglītības valsts inspekcijā (IVI). Skolēnu skaita sarukšanas iemesls ir ne tikai dzimstības samazināšanās - bezdarba dēļ daudzas ģimenes pārceļas uz dzīvi ārpus Latvijas. Būtiski skolēnu skaits samazinājies arī Liepājas rajonā - par aptuveni 7% jeb 423 skolēniem, bet Limbažu rajonā un Jūrmalā skolēnu skaits šogad sarucis par aptuveni 5%. Limbažu rajona skolās šogad mācās par 308 bērniem mazāk, bet Jūrmalā - par 340 skolēniem mazāk. Vienīgais rajons, kurā šogad mācās vairāk skolēnu nekā pagājušogad, ir Cēsu rajons. Tur šogad mācības sākuši par 100 bērniem jeb 1% skolēnu vairāk nekā pagājušogad.


Studenti var šķirties no lētajām kojām

Viesturs Radovics,  NRA  09/13/04     Turpmāko triju gadu laikā dzīvošana Latvijas Universitātes (LU) studentu kopmītnēs varētu būtiski sadārdzināties, jo universitāte nolēmusi tās nodot apsaimniekošanā privātuzņēmumam. Neatkarīgās aptaujātie studenti atzina, ka šādā gadījumā viņi būs spiesti meklēt mājvietu citur. 
	"Domājam atteikties no kopmītņu uzturēšanas. Viens variants ir, ka tuvāko gadu laikā kopmītnes izīrēsim uzņēmumam, kas tās apsaimniekos," sacīja LU sabiedrisko attiecību departamenta direktors Jānis Palkavnieks. Universitāte slēgs līgumu ar uzņēmumu, kurā noteiks, ka telpas jāizīrē studentiem, taču cena būs atbilstoša telpu uzturēšanas izmaksām, tātad daudz lielāka nekā šobrīd. Pašreiz LU studenti par istabiņu kopmītnēs maksā no 7 līdz 15 latiem. 
	Paaugstināt vietu cenas kopmītnēs LU līdz šim nav izdevies, jo studentu padome vienmēr aktīvi iestājusies pret cenu celšanu. LU rektors Ivars Lācis uzskata, ka kopmītņu uzturēšana universitātei nodara zaudējumus, un sava rektora termiņa laikā plāno no tās atteikties. 
	LU kopmītnēs Rīgā, Burtnieku ielā, Neatkarīgās aptaujātie studenti bija klaji sašutuši par iespējamo kopmītņu izmantošanas padārdzināšanos. "Šobrīd mēs maksājam mēnesī 10 latus. Tas ir ļoti normāli par istabiņu šādā stāvoklī, rindām pie vannas istabas un salšanu ziemā. Vairāk par 15 latiem es negribētu maksāt. Ja par kojām turpmāk prasīs, piemēram, 30 latus, ar draudzeni meklēsim Rīgā dzīvokli," stāstīja Ekonomikas un vadības fakultātes 3. kursa studente Tatjana Kovtuna.
	Viņas abas ir no Liepājas. Pirms trijiem gadiem dabūt istabiņu kopmītnēs nebija grūti. Šo gadu laikā abas studentes mazo telpu ir izremontējušas un jūtas tur labi. "Pagaidām te viss ir kārtībā. Traucē vienīgi stingrais režīms, ka pirms pusnakts noteikti jau jābūt kopmītnēs. Ja būtu vairāk naudas, noteikti īrētu savu dzīvokli. Ja LU izlems kopmītnes atdot kādai firmai, iespējams, par savām mājām nāksies domāt agrāk," piebilda T. Kovtuna. 
	Kopmītņu uzturēšanas problēma ir sāpīga arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), taču tā vēl nav plānojusi atteikties no kopmītņu uzturēšanas, pastāstīja RTU rektors Ivars Knēts. "Ārzemēs gandrīz visur ir tā, ka kopmītne ir patstāvīga organizācija," norādīja I. Knēts, piebilstot, ka bijušas diskusijas par pāriešanu uz līdzīgu modeli kā ārzemēs. Šobrīd RTU studenti par uzturēšanos kopmītnē maksā 18 latus mēnesī, kas esot niecīga summa, salīdzinot ar līdzekļiem, kas būtu jāiegulda, lai izremontētu nolaistās kopmītņu telpas. RTU līdzekļu remontam nav. Ja kopmītnes nodotu apsaimniekošanā uzņēmumam, maksa par istabiņu palielinātos aptuveni trīs reizes, lēsa RTU rektors.
	Latvijas Universitātei kopā ir astoņas kopmītnes, kurās grib dzīvot aptuveni pusotras reizes vairāk studentu, nekā pietiek vietu. Vislabākā dzīvošana esot sociālo zinātņu studentiem, kuri mīt kopmītnēs Rēznas ielā 10c. RTU studentiem piedāvā četras kopmītņu ēkas - Ķīpsalā, Mežparkā, Teikā un Iļģuciemā.


Kultūra


Vidzemes muzeju mājaslapa 

NRA  09/09/04     Vidzemes muzeju kopprojektā Muzeji sabiedrībai -multikulturāla muzeju tīkla izveide Vidzemē Valmieras, Cēsu, Limbažu, Āraišu muzejam tapusi sava mājaslapa internetā www.vidzemesmuzeji.lv. Tajā pašreiz pieejama informācija par projektā iesaistītajiem muzejiem, kā arī ievietota un tiek papildināta datu bāze par dažādu etnisko grupu un kultūru liecībām muzejos, tiek veidots virtuālais krājums. 
	Šis projekts tapis, lai veicinātu sabiedrības etnisko integrāciju un saskaņu Vidzemes reģionā, palielinot izpratni par mazākumtautību kultūrām un atvērtību sadarbībai, kā arī stiprināt reģiona identitātes multikulturālos aspektus.


Daile pārsteigs

Vita Krauja,  Latvijas Avīze  09/10/04     Dailes teātris šosezon skatītājus sagaidīs ne tikai ar interesantām pirmizrādēm, bet arī ar sejām. Ar sešdesmit četriem aktieru portretiem "personību galerijā", kuru autors ir fotomākslinieks Oļegs Zernovs. 
	Dailes teātra direktors Aivars Līnis pēc savām aizvadītajām simts dienām jaunajā amatā solīja:
	- Par teātri vislabāk ir pateikusi Lilija Dzene. Tam jābūt negaidītam un neprognozējamam. Un tāda Daile centīsies būt. Tāpēc - nost ar vienaldzību, nost ar "nekādām" izrādēm, gribu, lai teātris būtu skatītāju uzrunājošs, lai neviens neaizietu mājās ar vilšanos un tukšuma sajūtu. Lai cik laba būtu luga, to vērts iekļaut teātra repertuārā tikai tad, ja režisors caur šo lugu var uzrunāt skatītāju un viņam ir ko teikt. Dailes teātrim jābūt mūsu garīgo procesu lokomotīvei, nevis lēnam pasta vagonam. 
	Dailes teātra štatā uzņemts bijušais liepājnieks aktieris Juris Bartkevičs, par ko ļoti priecājas galvenais mākslinieciskais vadītājs Mihails Gruzdovs, jo iepriekš viņiem bijusi laba sadarbība. Juris Bartkevičs par šīm pārmaiņām sacīja:
	- Jūtos kā cilvēks, kuram iztaisnojies mugurkauls un no pleciem nokritis liels slogs par labu radošam darbam. 
	Jaunajā sezonā Bartkevičam ir trīs lielas lomas. Viena no tām Tenesija Viljamsa 1937. gadā sarakstītajā lugā "Klondaika". Režisors Mihails Gruzdovs to veidojis kā mūziklu. Par mūzikas autoru U. Marhilēviču teic, ka viņš trāpījis T. Viljamsa daiļradei tieši sirdī. Vārdu autors - Kaspars Dimiters.
	Aktrise Mirdza Martinsone, pajokojot par atklātības laiku, teic, ka viņas "mīļotais vīrietis" tagad ir režisors Felikss Deičs. 
	Nopietni runājot, viņa iestudētajā L. Pinandello lugā "Tāpat kā agrāk, tikai labāk" Mirdzai Martinsonei ir veselas trīs lomas. Izrāde būs kā enciklopēdija par sievieti, kā nežēlīgs un atklāts stāsts par viņas likteni. 
	Līdz šim pierastie abonementi kļūs par klasiskajiem, kam līdzās varēs iegādāties arīdzan izvēles abonementu. Tas nepiesaistīts tā īpašnieku pie izraudzītās izrādes konkrēta datuma. Uz pieaugušo izrādēm varēs ņemt līdzi arī mazuļus, kuriem teātris būs sarūpējis savas nodarbes. Bet vēl pēc sezonas pārmaiņas gaida arī teātra kafejnīcu. Nākotnē tā būs restorāna "Melnie mūki" ziņā, bet dizainu veidos arhitektes Zaigas Gailes birojs. Teātra abonementu īpašniekiem būs atlaides arī Ģimenes aptiekā, ar kuru teātris vienojies par sadarbību.


Ministre atceļ Rīgas vēsturiskā centra padomes lēmumu par Čakstes pieminekli 

LETA  09/10/04    Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) ir atcēlusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 11.augusta lēmumu neatbalstīt Konstantīna Čakstes pieminekļa uzstādīšanu Rīgā, Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, aģentūru LETA informēja kultūras ministres preses sekretāre Gunda Ignatāne.
	Demakova ir uzdevusi padomei atkārtoti izskatīt jautājumu par K.Čakstes pieminekļa risinājumu autoru izvēlētajā uzstādīšanas vietā.
	Kā LETA jau ziņoja, K.Čakstes pieminekļa izveides iniciatīvas grupa uzskata, ka Rīgas vēsturiskā centra padomes lēmums neatbalstīt pieminekļa risinājumu Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā nemaz nav pieņemts, jo lēmums par pieminekļa novietošanu Brīvības bulvāra liepu alejā tika noraidīts, diviem padomes locekļiem balsojot "pret" ieceri, vienam "par" un četriem atturoties.
	Iniciatīvas drupas pārstāvis advokāts Andris Grūtups uzskata, ka padome, lemjot par K.Čakstes pieminekļa atrašanās vietu, ir pārkāpusi pati savu nolikumu, kurš nosaka, ka "padome lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu".
	Demakova savā lēmumā norāda, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 11.augusta lēmums nav noformēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.
	K.Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju, LCP, un 1943.gadā vērsās pie Rietumu nāciju vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Memorandu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš, tālāk tas tika nodots Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā.
	K. Čaksti gestapo arestēja, un viņš nomira pārsūtījumā no Štuthofas koncentrācijas nometnes uz Lauenburgas nometni 1945.gadā 29.aprīlī. Padomju okupētajā Latvijā palikušos LCP dalībniekus arestēja, deportēja un fiziski iznīcināja PSRS represīvās iestādes.
	Pieminekļa celtniecības iniciatori uzskata, ka K.Čakstes un viņa biedru varoņdarbs ir mūžīgas piemiņas cienīgs, jo tas apliecina latviešu tautas uzticību savas valsts neatkarībai un Rietumeiropas demokrātijai.
	Pieminekli K.Čakstem un Latviešu nacionālajai pretestības kustībai pasūtījusi īpaši šim nolūkam izveidota līgumsabiedrība. Tajā apvienojušies 26 uzņēmēji un sabiedrībā pazīstami darbinieki, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu.
	Projekta kopējās izmaksas kopā ar apkārtnes labiekārtošanu tiek lēstas 252 440 latu apmērā, tai skaitā tēlniecības darbu izmaksas - 122 640 latu apmērā.
	2002.gada 17.decembrī Rīgas dome piekrita K.Čakstes pieminekļa celtniecībai. Deputāti atbalstīja pieminekļa celtniecību Brīvības bulvārī, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai, tas ir, Brīvības bulvāra alejā.
	Arī Rīgas domes Pieminekļu padome 2002.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstīja iniciatīvas grupas ideju celt pieminekli K.Čakstem. Padome iepazinās arī ar šā pieminekļa konkursa noteikumu projektu, kas paredzēja, ka piemineklis veidojams bronzas skulptūras formā uz granīta postamenta.
	Atbalstu pieminekļa celšanai ir paudusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru kabinets un Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP).

 
Stāstījums par lidojuma izjūtu

Ilze Zveja,  NRA  09/13/04     Dzejas dienu laikā klajā nāks Saulcerītes Vieses romāns Aspazija. Mūžīgie spārni. Tā atvēršanas svētki šodien pulksten 17 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē.
	Lai arī darbs tiek dēvēts par romānu, Saulcerīte Viese teic, ka to sauktu par stāstījumu. Viņa stāsta, ko zina. Kāpēc mūžīgie spārni? Lidojuma izjūta ir daudzos Aspazijas dzejoļos. Saulcerītes Vieses stāstījumu par Aspaziju izdevis apgāds Jaunā Daugava.
	- Jūs jau vairākkārt esat rakstījusi par Aspaziju, kāda ir šā darba tēma?
	- Grāmata ir par Aspazijas dzīvi. Mana disertācija savā laikā bija par Aspazijas darbiem, lai padomju gados pierādītu, ka Aspazijas grāmatas var lasīt un tās nav kaitīgas godīgiem cilvēkiem. Tagad ir iespēja pateikt visu, kamēr tajā laikā, kad rakstīju disertāciju, bija daudzas personas, kuras nedrīkstējām pieminēt. Milzīgais neapgūtais materiāls parāda daudzus interesantus aspektus gan dzejnieku saskarē ar laikabiedriem, gan attieksmē pret laikmetu, gan viņu daiļrades īpatnību labākai sapratnei. Ap Raini un Aspaziju vijas mīti un leģendas, un kādreiz esmu teikusi: to, kas atmiņās rakstīts, var nosaukt par teikām un pasakām. Grāmatā ir pat atrodams piecdesmitajos gados rakstīts dokuments, kurā izteiktas šaubas, vai Aspazijai ir vieta gulēt blakus Rainim, jo viņa bijusi nacionāliste, dekadente un individuāliste.
	Veikti ievērojami priekšdarbi, lai varētu parādīt Aspazijas lomu Raiņa dzīvē. Pie Antona Birkerta, kurš sešdesmitajos gados sarakstīja grāmatas Rainis Pleskavas trimdā un Rainis Slobodskas trimdā, glabājās Raiņa un Aspazijas sarakste, un viņš arī bija pirmais, kas godprātīgi šo saraksti izmantoja un parādīja, ka Rainis nebija viens un viņam blakus bija Aspazija, un tam ir būtiska nozīme dzejnieka dzīvē. 
	Kad Viesturs Vecgrāvis mani uzrunāja rakstīt romānu par Aspaziju, es sabijos. Paņēmu J. Kalniņa un R. Dobrovenska grāmatas par Raini, abās Aspazijas tēls iezīmējas interesanti un godprātīgi. Bija izjūta, vai vispār varēšu kaut ko pateikt. Sāku ar to, ka sastādīju Aspazijas dzīves hroniku. Lai arī Aspaziju esmu pētījusi kopš piecdesmitajiem gadiem, pirmo reizi runāju par viņas draugiem, ģimeni, par kuriem kādreiz nerunāja. Kaut vai Īvande Kaija - viņa bija Raiņa un Aspazijas labs, pašaizliedzīgs draugs. Noklusēts ir par sociāldemokrātiem, kas nepārgāja komunistu partijā, par trimdiniekiem.
	Arī par sieviešu tiesībām. Mēs runājam, ka Aspazija aizstāvēja sieviešu tiesības, bet ne vairs tādā aspektā, kā to izprata Aspazija. Viņas vecmāmiņa tika ar pātagu aizdzīta pie vīra, to atradu vecā ģimenes hronikā. Cīņa par sieviešu tiesībām izauga sarežģītos apstākļos. Jaunā gaismā līdz ar to parādījās viņas pirmā neveiksmīgā laulība. Secināju, ka viņa izgāja pie vīra, lai izvairītos no vecāku teikšanas. Tas bija pārgalvīgs solis tajā laikā.
	Ļoti interesanta ir Raiņa un Aspazijas attiecību problēma. Saka: Aspazija Raini padarīja par dzejnieku. Jā, lielā mērā viņa deva drosmi Rainim būt dzejniekam. Tolaik avīzēs parādījās burvīgi raksti: mūsu slavenā dzejniece Aspazija un jaunais dzejnieks Rainis sākuši ķerties pie Fausta atdzejojuma. Viņi ir absolūti nepieciešami viens otram. Tajā pašā laikā ikviens mākslinieks grib būt pirmais, un Raiņa raksturā tas parādījās ļoti izteikti. Aspazija par to domā maz, viņa mūža beigās, it kā gandarījumu meklēdama, vēlas atbalstu sabiedrībā. 
	Centos nepazaudēt laikmeta noskaņu. Grāmata sākas ar Otro pasaules karu, ar Aspazijas bērēm, kad visa Eiropa deg, bet dzejnieces cienītāji, uzzinājuši, ka viņu grib apglabāt parastā priedes koka zārkā, kas zem zemes smaguma tūlīt sabruks, pāris dienu laikā sadabū ozolkoka zārku. Šis fakts mani ārkārtīgi aizkustināja.
	- Šis darbs tapis, Viestura Vecgrāvja mudināts, vai viņa mudinājums bija stimuls sākt gadiem krātu materiālu analizēšanas, vērtēšanas darbu?
	- Kad piecdesmito gadu beigās sāku strādāt muzejā (tagad Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs -I. Z.), zināju, ka mana disertācijas tēma būs Aspazija. Biju muzeja fondu glabātāja, un materiāli bija pieejami, it īpaši sarakste, ko nodeva Antons Birkerts. Tā atklāj, ko šie cilvēki viens otram nozīmējuši, kādas bija rakstības atšķirības, viss, ko centos ielikt šajā grāmatā.
	- Divi apjomīgi darbi par viena rakstnieka daiļradi un dzīvi. Vai palicis vēl kāds aspekts, kuru pētīt saistībā ar Aspaziju?
	- Rainim un Aspazijai īpaši nav publicēti visi darbi, tikai pabeigtie. Domāju, ka pilnīgi neskarti vēl ir psiholoģiskie momenti, radošie momenti, divu radošu personību saskare. Tāpat neesam runājuši par Raiņa uzskatu attīstību, par metamorfozēm viņa uzskatos. Viņš patiešām bija izcils humānists. Arī nesaskaņas ar partiju, Raiņa un Aspazijas programmas pilnībā vēl neesam izanalizējuši. Vispār 20. gadsimtu mēs tikai sākam pamazām apjaust.
	- Vai jūsu attieksme, iepazīstot jaunus materiālus, pret personībām, kuras pētāt, mainās, vai ir pamatvērtības, kas saglabājas un apaug?
	- Pamatvērtības paliek nemainīgas, jo viņi abi ir izcili humānisti. Rainis bija domātājs un ceļa pavērējs. Viņš daudz diskutē ar Aspaziju un savā mākslā apņemas veidot nākotnes cilvēka tēlu. Ar kādu iekšējo cīņu cilvēks meklē jaunu sabiedrības modeli! To nevarēju apzināties, arī man ir jāmainās. Visi 19. gadsimta mākslinieki, rakstnieki, runāja par nākotni. Tas arī ļauj citādi izprast Aspazijas domu, ka ir nepieciešama mīlestība, ka ir nepieciešama sapratne, skaistums kā sabiedrības glābējs, ka bez iejūtības neko nevar panākt. Tie ir jautājumi, kas man filozofiskā virzienā atklājas tieši tagad.
	Mani aizkustināja vēl viens aspekts - par Raini runā kā par cilvēku draugu, bet Aspazija, kā dažas dāmas teica, bijusi ļoti auksta un nepieejama. Man pieejamie materiāli atklāj pilnīgi ko citu. Viņa ārkārtīgi pieķeras cilvēkiem. Kaut vai mātei, kas spieda viņu apprecēties. Ziedu klēpī labi redzams, cik daudz viņa uzticas mātei, bet tajā pašā laikā ir dzejolis, kur viņa saka, ka tu ar savu mīlu mani kā ar žņaudzošu koku turēji ciet. Es tikai vēlāk sapratu, ka tas arī ir veltīts mātei. Man ārkārtīgi patika, kā Aspazija dēvēja savas draudzenes: Birutu Skujenieci viņa vairākās vēstulēs sauc par Zelta sapnīti, Annu Stundu viņa sauca par Saulīti, par Dvēselīti, Veroniku Strēlerti - par Zvaigžnu meitenīti, Elzu Rudenāju, kuras īstais vārds bija Elza Rozenberga, viņa uzrunāja Mans Mīļais bērns. 
	Daudz tēla izpratnei deva daktera Nīmaņa slimības apraksti gan par Raini, gan par Aspaziju. 
	- Jūs stāstāt, ka Aspazija bijusi jūtīga, dvēseliska, bet gadiem ir veidojies priekšstats par skarbu sievieti, cīnītāju. Kā radies varbūt šis aplamais priekšstats par dzejnieci?
	- Aspazija bija, kā Zeiferts (Teodors Zeiferts - I. Z.) teica, karotāja. Viņa ienāk literatūrā, būtībā satricinādama un sadalīdama sabiedrību - vieni, kas augstu vērtē viņas ģēniju, otri, kurus viņa traucē. Lai cik tas komiski būtu, daudzas sievietes nevar piedot Aspazijai, ka viņa izvirzās par pirmo latviešu sievieti. To jau Dobrovenskis savā grāmatā skaisti parāda Doras Stučkas un Aspazijas attiecībās. Viņa vienmēr aizstāv savus uzskatus.
	- Kādu redzat savas grāmatas auditoriju?
	- Par auditoriju domāju visai maz, es rakstīju vairāk sev. Reiz biju uz tikšanos ar Tibetas dalailamas sūtni, un viņam jautājām, kas ir meditācija. Kad viņš bija izskaidrojis, sapratu, ka meditācija ir tieši šī sēdēšana pie rokraksta. Cilvēks cenšas noskaidrot sev neizprotamos jautājumus. Domāju, ka grāmata lielā mērā pārvērtusi mani pašu. Es to centos rakstīt kā daiļdarbu, lai arī visi dialogi ir dokumentos pamatoti un vairāki pat tieši citēti. Sākumā biju iecerējusi pati rakstīt monologus, dialogus, bet tad jutu, ka kaut kas īsti neskan. Izmantoju dialogus no vēstulēm, dienasgrāmatām. 
	Man arī pašai patīk lasīt zinātniskus apcerējumus kā daiļdarbus. Šajā ziņā piekrītu zinātniekiem, kas saka, ka zinātniskā teorija ir pareiza, ja tā ir harmoniska, līdzsvarota.
	- Nesen Latvijā iznāca Kjāras Makoni romāns, kurā viņa vairāk uzsver, ka Aspazija palikusi Raiņā ēnā. Kā jūs vērtējat šo skatījumu uz abiem dzejniekiem?
	- Pirmām kārtām Kjārai jāsaka liels paldies, ka viņa vispār spēja ar vienu skatienu ieraudzīt savā priekšā lielu personību, kas viņu fascinēja. Lielā mērā Kjāra vadījās no gadu gaitā izveidotiem iespaidiem, ka Aspazija bija Raiņa ēnā, ka viņa daudz upurējusi un devusi. Tas arī ir taisnība, tomēr, ja viņa nebūtu dzīvojusi, kā viņa dzīvoja, un devusi Rainim to, ko deva, un Rainis viņai nebūtu savu personību atklājis tik plaši, tad neviens, ne otrs nebūtu tik lieli dzejnieki. Ja paskatās Aspazijas dzejas, tā ir dienasgrāmata, kur atspoguļojas viņas pārdzīvojumi. Tas ir patiesais, ko visi meklējam mākslā. Viņi bija pilnīgi pretstati, bet tajā pašā laikā ļoti cieši saistīti savā daiļradē un dzīvē. Aspazija ir izteikti sievišķīga, emociju cilvēks, Rainis ir filozofs un domātājs.
	- Lai pētītu, lai arvien vairāk iedziļinātos kādā personībā, cilvēkam pietiek ar šo pētnieka interesi, vai svarīga psiholoģiskā un emocionālā saistība ar šo personību?
	- Domāju, ka šai saistībai ir jābūt, bet pētniecība ir nepārtraukti mainīgs process. Ne tāpēc, ka paplašinās mūsu zināšanas, mēs maināmies tīri cilvēciski. Divdesmit gadu vecumā nevar uzrakstīt to, ko var piecdesmit gadu vecumā. Tas atkarīgs no laikmeta, no mūsu iekšējās pieredzes, no mācītā. Paies laiks, un kāds rakstnieks vēl no kāda aspekta, ko šobrīd pat nevaru iztēloties, paraudzīsies uz Raini un Aspaziju.


Latvijā turpinās Rīgas sargu filmēšana

Baiba Pare,  NRA  09/13/04     Latviešu jaunās mākslas filmas Rīgas sargi filmēšana režisora Aigara Graubas vadībā norit pilnā sparā. Piektdien tika uzņemti kadri filmas pašam sākumam Salaspils lauku teritorijā - Sauriešu stacijā, kad galvenie varoņi pēc četru gadu karošanas mājup no Krievijas atgriežas ar drezīnu, jo vēlas ātrāk sasniegt galamērķi.
	Uz sliedēm filmēšana notika līdz pat svētdienai, un triju dienu laikā notikumus iemūžināja trijās vietās - Sauriešu un Bajāru stacijās un Kākšu ciemā. Neiztika arī bez nelielas apšaudes filmēšanas, kad latviešu streļķi nejauši ceļā satiek vācieti. 
	Tomēr šonedēļ aktieri izspēlēs arī skaistākas un priecīgākas svētku ainas Sarkandaugavas baznīcā. Bet nākamnedēļ, no 19. septembra, sāksies filmēšana Tukuma rajona Slampes pagastā, kur studija Platforma ceļ filmēšanas laukumu ar tā laika Rīgu - top Pārdaugavas fasādes, dzelzceļš un Vecrīga ar bruģētām ieliņām.


Dzejas dienu balvu iegūst divi Brieži

Inga Šteimane,  NRA  09/13/04     Sestdienas vakarā, kad bija jau satumsis, Esplanādē, pie Raiņa pieminekļa, tika pasniegtas Dzejas dienu balvas. Šogad lauru vainagu nebija, taču liels videoprojekcijas ekrāns gan krietni atdzīvināja ceremonijas skatuvi un ļāva klātesošajiem - jāatzīst, tas nepavisam nebija liels pulks - saskatīt Dzejas dienu balvas ieguvējus.
	Un šogad balvu - Pegaza pakavu- ieguva divi dzejnieki, kuru uzvārdi tā vien aicina atskaņu rotaļās, - tie ir divi Brieži: Ronalds Briedis par grāmatu Asaru gāze (oriģināldzeja) un Leons Briedis par portugāļu dzejnieka Eužēniu de Andrades dzejas latviskojumu krājumā Ūdens lakstīgalas. 
	Balvas pasniedza Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Jurkāns un literatūrzinātniece Inta Čaklā. Kā žūrijas izvēli pamatoja tās pārstāve I. Čaklā, Ronalds Briedis ir komiskās dzejas lauciņa arējs, kas Latvijā reti sastopams. "Viņa dzejas uzstādījums ir radikāli jauns, Latvijas dzejai neraksturīgs," pauda Čaklā. Ronalds Briedis dzimis 1981. gadā, Asaru gāze ir viņa pirmā dzejas grāmata.
	Dzejnieks un atdzejotājs Leons Briedis (1949) ar portugāļu dzejas atdzejošanu nodarbojas jau ilgus gadus. Kā balvas saņemšanā norādīja pats laureāts, de Andrade ir viens no spilgtākajiem pagājušā gadsimta portugāļu dzejniekiem. Ar krājumu Ūdens lakstīgalas pirmo reizi latviski lasāms izcilais portugāļu dzejas dzīvais klasiķis, kam šajā pavasarī apritējuši 82 gadi. "Esmu priecīgs, ka žūrija novērtē to, ka beidzot arī Latvijas lasītājiem ir iespēja iepazīties ar šo izcilo portugāļu dzejnieku," sacīja Briedis.
	Dzejas lasījumos pie Raiņa pieminekļa piedalījās un dzeju lasīja dzejnieki, kuru grāmatas iznākušas pēdējā gada laikā. Šogad aizsaulē aizgājušo dzejnieku - Jāņa Baltvilka, Janas Moores, Māra Čaklā un Friča Dziesmas - dzeja tika atskaņota ierakstos.
	"Ko tu man vari padarīt, aiz manis zvaigznes" - tā šogad saucās tradicionālais Dzejas dienu centrālais notikums pie Raiņa pieminekļa, šī devīze tika attaisnota arī vakara gaitā - uz ekrāna tika projicēti Raiņa, Aspazijas un citu dzejnieku fotoattēli no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja arhīviem, debesīs mirdzēja zvaigznes, uz skatuves kāpa un dzeju lasīja zvaigznes, turklāt pasākuma kulminācijā zvaigznes iemirgojās arī skatītāju pulkā, pasākuma rīkotājiem izdalot mazus, mirgojošus lukturīšus zvaigžņu formā.
	Savukārt neprofesionālās žūrijas - portāla DELFI redakcijas - balvu saņēma Latvijas krievu dzejnieks Semjons Haņins par bilingvālo dzejas krājumu Tikko. "Mums bija jāpasniedz balva saprotamākajam dzejniekam. Kad uz redakciju atnesa gada laikā izdotās grāmatas, sapratām - mēs tās visas tomēr saprotam. Balva tiek piešķirta dzejniekam, kurš mūs uzrunāja tieši sajūtu līmenī," sacīja portāla galvenais redaktors Ingus Bērziņš, pasniedzot balvu Haņinam.


Jaunas izstādes šonedēļ

Ilze Zveja,  NRA  09/14/04     P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā vakar atklāja izstādi par ārstu un sabiedrisko darbinieku Frīdrihu Jozefu Hāsu. Izstāde Steidzieties darīt labu. Doktors Hāss un viņa laiks iepazīstina ar ārsta dzīvi, kalpošanu cilvēkiem. Viņu dēvēja par svēto doktoru. F. J. Hāss Jēnas universitātē studēja matemātiku un filozofiju, bet Vīnes universitātē pabeidza medicīnas zinātnes, specializējoties oftalmoloģijā jeb nozarē par acs uzbūvi un funkcijām. Hāss izārstēja Vīnē iebraukušo krievu augstmani Repņinu, kurš pateicībā uzaicināja jauno doktoru uz Krieviju. 
	Valsts Mākslas muzejā Mazajā zālē 15. septembrī atklās mākslinieka Jāzepa Pīgožņa jubilejas izstādi Laiki. Intereses. Izstādē mākslinieka devums grafikā un tēlniecībā, vairāk nekā 150 kompozīcijas - zīmējumus, grāmatu ilustrācijas, atsevišķas stājgrafikas lapas (linogriezuma, monotipijas un oforta tehnikās), plakātus un medaļas. 
	Dabas muzejā 15. septembrī atklās muzeja speciālistu veidotu sēņu izstādi Sēņu parāde. Izstādē būs apskatāmas Latvijā sastopamās - ēdamās, indīgās un aizsargājamās - sēnes. Pasaulē sastopamas aptuveni 80 000 sēņu sugu, Latvijā - ap 2600, no tām vairāk nekā 1000 sugas ir cepurīšu sēnes. Savukārt no tām tikai 300 ir ēdamās sēnes, bet 30 sugu sēnes ir indīgas. Nāvējošas Latvijā ir tikai divu sugu sēnes - zaļā un baltā mušmire. 
	Galerijā Daugava 15. septembrī atklās mākslinieces Ievas Liepiņas gleznu izstādi Viss par Ievu. Tās ir gleznas par sievieti, smaržu, kino, vecmāmiņai bērnībā rakstītām vēstulēm. Privātās estētikas refleksiju spēle, respektējot redzamās pasaules vizuālo dabu. Gleznu pamatelements ir nosacīts sievietes tēls. Darbu kolorīts mainās no piesātinātas krāsas līdz melnbaltam.
	Latvijas Mūzikas akadēmijā 16. septembrī atklās izstādi Ziemeļu padomes mūzikas balvas ieguvēji. Ziemeļu padomes Mūzikas balva iedibināta 1965. gadā ar mērķi pievērst uzmanību Ziemeļvalstu sasniegumiem mūzikas jomā un popularizēt Ziemeļvalstu komponistus un mūzikas izpildītājus. Šogad Ziemeļu padomes Mūzikas balvu saņems islandiešu komponists Haukurs Tomasons par mūziku operai Gudrunas 4. dziesma. 
	Klasiskās mākslas galerijā Antonija 16. septembrī atklās Evī Upenieces mazo formu tēlniecības un Baibas Ūlandes gleznu izstādi. Evī Upenieces daiļradi caurvij sievietes tēls, kuram māksliniece meklē risinājumus dažādos materiālos, veidojot portretus, žanriskus darbus, kā arī simboliskas figūras. Baiba Ūlande ir studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā un 2002. gadā ieguvusi bakalaura grādu mākslā (vizuālajās mākslās, glezniecībā) par diplomdarbu Vasarsvētkos.
	Ventspils muzejā no 16. septembra būs apskatāma izstāde No papīra lelles līdz karalienes kleitai, kurā varēs apskatīt gan profesionālu modelētāju izsapņotus tērpus, gan vairākās Ventspils meiteņu paaudzēs iemīļotās Mirdzas Tālbergas (1925-2003) papīra lelles. Muzejs piedāvā izsekot sapņu kleitu vēsturei no šobrīd aktuālajiem 50. gadiem līdz pat Mākslas akadēmijas Modes nodaļas absolventu darbiem. 
	Latgales mākslas un amatniecības centrā Līvānos 17. septembrī atklās starptautisku izstādi Netradicionālais lins. Izstādē, kurā mākslinieki piedāvā skatījumu uz tradicionālā materiāla izmantojumu, būs mākslas objekti, kas tapuši ikgadējā vasaras plenērā Lietuvas pilsētā Ukmerģē. Izstāde ir Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Polijas mākslinieku vasaras plenēra rezultāts.
	Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā 19. septembrī atklās novadniekam Augustam Nories (1883-1959) veltītu izstādi Augusta Nories mantojums. Viņu dēvē par arhivāru. A. Nories mācījies zīmēšanu Blūma mākslas skolā kopā ar Ansi Cīruli, Jāni Jaunsudrabiņu, vēlāk nodibinājis savu mākslas amatniecības skolu, strādājis par zīmēšanas skolotāju tagadējā Cesvaines vidusskolā, par arhivāru Ārlietu ministrijā.
	Liepājas muzejā skatāma mākslinieces Annas Eltermanes jubilejas izstāde. Anna Eltermane ir rucaviete, auž, grafikā, pastelī glezno ziedus. Māksliniece uzaudusi vismaz pāris duču Dziesmu svētku karogu.


Mūsu vīna kalns 

Anda Līce,   Diena  09/14/04     Mēs tik bieži sakām - Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur mēs varam pastāvēt kā tauta. Domas sāk dalīties, kad runa ir par jēdziena "pastāvēt" izpratni - par mūsu vērtību koordināšu sistēmu un no tās izrietošajiem priekšstatiem par valsti, tās ideoloģiju, demokrātiju un daudzām citām netveramām un tomēr tik reālām lietām. 
	Jaunajā Derībā ir kāda līdzība par vīna kalnu. To lasot, prātā nāk mūsu vienīgais Sabiles vīna kalns. Līdzībā vīna kalna ierīkotājs to izdod dārzniekiem ar noteikumu, ka viņš saņems savu tiesu augļu. Bet ko dārznieki? Viņi ne tikai neko nedod, bet savā alkatībā pat nogalina dārza ierīkotāja dēlu. Ja vien viņi spētu tikt klāt pašam dārza īpašniekam, proti, Radītājam, viņi būtu rīkojušies tāpat. Šī divtūkstošgadīgā līdzība ir par mums. Par alkatību, kas šodien Latviju pārņēmusi gan horizontāli, gan vertikāli. No alkatības, kā tas vērojams par svētvietu pasludinātājā Aglonā, nav pasargāta pat Baznīca. Polittehnologi, ja viņiem tas būs izdevīgi, nopirks arī Baznīcu ar tās kalpiem. Jo viņu vidū ir tādi, kas vārdos gan cīnās pret bezdievību, bet patiesībā vīna kalna saimnieku apzog. Vai tad kāds brīnums, ka ļaudis, to redzēdami, vairs nevēlas vīna kalna tuvumā būt. 
	Latvija ir mūsu vīna kalns. Vienīgais. Visam, ko mēs šeit darām šodien, agrāk vai vēlāk būs kādas sekas. Cēloņi būs aizmirsušies, un mēs jau kuro reizi brīnīsimies, ka cerības nokalst, labie nodomi sakrīt veldrē, un valsts kā dzērājs streipuļo no viena grāvja otrā. Ja Latvijas pilsonim jautātu, uz kurieni mēs tagad, kopš esam ietikuši NATO un ES, ejam, vai viņš spētu atbildēt? Vai politiķi mēģina pāri partiju programmām un dažādu kandidātu sarakstiem saskatīt valsts nākotnes aprises? Kas šodien vada valsti? Mēs gan zinām viņu uzvārdus, bet redzot, kā ar viņiem manipulē, ir skaidrs - aukliņu raustītāji ir citi. Var jau sevi mierināt - kāda man tur daļa. Taču šī, no nenosakāma dziļumiem nākošā duna un vibrēšana vairāk vai mazāk izraisa visos nepārejošu nedrošības un trauksmes sajūtu. Atkarībā no piederības sociālajam slānim un vecuma grupai mēs katrs uz to atbildam citādi. Visbiežāk gan ar neiecietību un naida izvirdumiem. 
	Tik daudzi šodien skaisto un auglīgo vīna kalnu kopj lādēdamies. Kā vergi nevis kā dārznieki. Vēl kādi tikai imitē kopšanu. Pirms gadiem piecpadsmit, kad Latviju vēl nebija aizsniedzis laupīšanas vilnis, mēs gan publiski, gan klusībā pateicāmies par to, ka nu varam brīvi sēt un stādīt, vākt ražu un ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem. Atceroties tās dienas, ļaužu sejās aizvien vēl uzplaiksna kādas pārlaicīgas gaismas atspīdums. Viens no taisnprātīgākajiem pasaules politiķiem - Vāclavs Havels ir teicis: "Ja mēs ar līdzsvarotu skatienu paskatāmies uz mūsdienu pasaules stāvokli, tad vienmēr no jauna nākas konstatēt, ka situācijas uzlabošana, pavērsiens uz labāko vai vismaz vissliktākā scenārija novēršana ir pilnībā atkarīga no vērtībām, kuras cilvēks atzīst, no morāles principiem, kurus viņš pieņem un respektē, no tā, vai cilvēks spēj savaldīties, kļūt pieticīgāks." 
	Savaldīties un kļūt pieticīgākam. Latvijas amatvīri un sievas ir gan šad tad uz kaut ko tādu aicinājuši, bet cik no viņiem paši to dara? Uz panīkušā vīna kalna viņi drudžaini sacenšas dzīves baudīšanā un patērētāju filosofijas sludināšanā. Var gadīties, kādu dienu vīna kalna kungs vīna kalnu ņems un izdos kādiem citiem dārzniekiem. Un tas būs pelnīti un taisnīgi.


Uzmanību! Dzeja!

Baiba Pare,  NRA  09/15/04     Uzmanību! Dzeja! - ar šādu domu svētdien, spītējot sliktajam laikam, pastaigā pa Rīgas ielām, bruņojušies ar dzeju un labu garastāvokli, izgāja dzejnieki un dzejas mīļotāji. Jaunie dzejnieki runāja savu dzeju stacijā, Berga bazārā, Anglikāņu baznīcā un citur pilsētā. 
	Neiztika arī bez pārpratumiem, kad Stacijas laukumā apsardze lielo dzejas baudītāju pūli un Martu Pujātu, kas tajā brīdī ruporā runāja savus dzejoļus, noturēja par kāda nesankcionēta mītiņa dalībniekiem. Tā nu ašā solī, lai arī Marts Pujāts bija norunājis tikai trīs dzejoļus, visi devās prom no laukuma uz nākamo pieturvietu - pie dzelzceļa tuneļa Dzirnavu ielā, kur Andra Manfelde nolasīja savus izvēlētos dzejoļus. Kā pastāstīja pasākuma Ceļojums ar dzejniekiem organizatore Ērika Bērziņa, šī pastaiga iecerēta, lai tuvinātu lasītāju ar dzejniekiem un dzeju, jo kopīgi ceļojumi palīdz cilvēkiem labāk iepazīt citam citu. Vietas, kur runāt savus dzejoļus, dzejnieki bija vai nu izvēlējušies paši pēc dzejas atbilstības un izjūtām, vai arī organizatori piemeklēja, lai tās saskanētu ar autora dzejoļiem. Pastaigas noslēgumā, kad bija jau runāts Vecrīgā - gan pie Rāmera torņa, kur dzeju skandēja Māris Salējs, gan pie Anglikāņu baznīcas klausīti Gaiķu Māra dzejoļi, gan arī Maisa ielā baudīta Jāņa Indāna daiļrade, visi varēja izmantot iespēju bez maksas pavizināties ar kuģīti Liepāja pa Daugavu, pirms tam vēl kuģīša piestātnē ieklausoties Agitas Dragunas dzejā.


Citas ziņas


Autobradāšana kāpās turpinās

Kristīne Harmsena, Ilze Šteinfelde,  NRA  09/14/04     Kamēr Vides ministrija jau atkārtoti gatavo grozījumus Vides aizsardzības likumā, autobradāšana kāpās turpinās.
	Papē, lietuviešu iecienītā atpūtas vietā netālu no Lietuvas robežas Liepājas rajonā, bieži redzami vides likuma pārkāpēji, novērojuši vietējie iedzīvotāji. Regulāri sastopami autobraucēji, kas, šķērsojot mežu un gājējiem domātas meža taciņas, bez sirdsapziņas pārmetumiem izbraukā kāpas. 
	Jaukā augusta dienā kādam bariņam Papes atpūtnieku, kuri bija atgūlušies smiltīs pie jūras un kājas izstiepuši pret ūdeni, pamatīgu šoku sagādāja kāds ar Lietuvas numura zīmi reģistrēts mikroautobuss, kuram nebija traucējis zemē ieraktais stabiņš dažus desmitus metrus no kāpu zonas, kas kalpo kā vēstījums par liegumu braukt un transporta līdzeklim šķērsot šauro meža joslu, lai piekļūtu pie kāpām un jūras. Netraucēja arī atpūtnieku kājas un pludmales smilts - busiņš traucās pa jūrmalu, tempu nesamazinot pat brīdī, kad tā riepas gandrīz vai slīpējās gar vaļinieku pēdām. Kaimiņzemes tūristu busiņš apstājās kāpās, to īpašnieki tvēra saules starus pludmalē. Par lietuviešu patvaļu izbrīnītie zvanīja gan Liepājas reģionālās pārvaldes inspektoram, gan Rucavas pašvaldības policistam. "Atbraucu, redzēju mikroautobusu, kas novietots kāpu zonā, aizpildīju veidlapu un liku samaksāt desmit latu sodu. Ja sastādītu protokolu, varētu uzlikt pat 25 latu sodu," atceras minētā busiņa sodītājs Rucavas pašvaldības policists Jānis Pričins. Pēc policista vārdiem, augustā noķerti un ar naudas sodu sodīti apmēram desmit Papes kāpu postītāji. Apmēram tikpat likuma neievērotāju brīdināti mutiski.
	Pēc Neatkarīgās publikācijas par Hyundai plosīšanos kāpu zonā Lilastē, par ko liecināja portālā www.oho.lv publiski pieejama informācija, Ceļu policija sāka izmeklēšanu. Pēc tam gan uzreiz interneta portālā zem šīm fotogrāfijām parādījās paraksts "Kaut kur Eiropas ceļos un neceļos", bet vēlāk vispār šie attēli tika izņemti no portāla. Valsts policijas preses dienesta speciāliste Zane Maskaļonoka Neatkarīgajai teica, ka šī lieta ir izbeigta. "Uz Ceļu policiju tika izsaukts gan firmas īpašnieks, kuram pieder džips, gan fotogrāfijās redzamā sieviete. Viņi abi apgalvoja, ka fotogrāfijas tapušas Aizkraukles rajonā, bet citu pierādījumu Ceļu policijai nebija," sacīja Z. Maskaļonoka.
	To, ka fotogrāfijas un parakstu "Kaut kur ap Lilasti" redzēja daudzi portāla www. oho.lv lasītāji, Ceļu policija neņēma vērā.
	Arī tad, ja šā džipa braukšanu būtu redzējis kāds vides inspektors, viņš to nedrīkstētu pat apturēt. Vides ministrijas preses sekretāre Ilze Brakmane Neatkarīgajai skaidroja, ka šobrīd pa kāpām braucošu automašīnu drīkst aizturēt tikai policijas darbinieki, bet vides inspektoriem nav šādu tiesību. Vides inspektori nevar uzlikt sodu kāpās stāvošai mašīnai bez autovadītāja klātbūtnes. Lai novērstu likumu nepilnības, Vides ministrija gatavo grozījumus Vides aizsardzības likumā, kurā vides inspektoriem būtu paredzētas tiesības aizturēt automašīnu, kas brauc aizsargjoslā, piemēram, kāpās. Pērnpavasar Vides ministrija jau šādus grozījumus iesniedza Saeimā, taču Tautsaimniecības komisija tos noraidīja, aizbildinoties, ka kāpu izbraukātājus sodīt esot policijas, nevis vides inspektoru uzdevums, sacīja I. Brakmane.
	Arī Vides valsts inspekcija uzskata, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas vides inspektoriem ļautu piemērot administratīvo sodu transportlīdzeklim bez vadītāja klātbūtnes. Turklāt nepieciešama sadarbība ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, lai piemērotie naudas sodi tiktu nomaksāti. Tas dotu reālus rezultātus pārkāpumu novēršanā, Neatkarīgajai uzsvēra Vides valsts inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Kalniņš. 
	Vides valsts inspekcija iesaka likumā Par vides aizsardzību palielināt vides inspektoru tiesības.


Vectirāns: karavīri nav nekādi melnie kraukļi!

Artis Drēziņš,  Latvijas Avīze  09/14/04     Nacionālo bruņoto spēku ģenerālinspektors un Rīgas garnizona priekšnieks brigādes ģenerālis Juris VectirĀns ir viens no redzamākajiem mūsu ģenerāļiem - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Varenā auguma virsnieks bieži manāms dažādos militāros un kara veterānu pasākumos, viņš labprāt parunājas gan ar sirmu leģionāru, gan jaunkareivi. Latvijas armijā kopš tās atjaunošanas J. Vectirāns ieņēmis dažādus vadošus amatus.
	Pirmie kontrolieri ir jaunie komandieri
	- Ko dara ģenerālinspektors un Rīgas garnizona priekšnieks?
	J. Vectirāns: - Ģenerālinspektora galvenais uzdevums ir sekot, lai Nacionālajos bruņotajos spēkos ievērotu likumu normas un lai tās būtu mūsu apstākļiem atbilstošas: vai tās nav jāmaina, vai atbilst NATO standartiem. Tāpat esmu NBS komandiera padomnieks juridiskajos jautājumos, kontrolēju, kā tiek veiktas dienesta izmeklēšanas un pārbaudes, vērtēju, kā funkcionē komandvadības ķēde, cik gatavas bruņoto spēku vienības savu uzdevumu veikšanai. Kā Rīgas garnizona priekšniekam man jāatbild par disciplīnu un kārtību vienībās, par to sadarbību savā starpā, ar pašvaldību, valsts iestādēm, jāplāno aizsardzības pasākumi, militārās ceremonijas.
	- Inspicēšana armijā vienkāršam cilvēkam parasti asociējas ar dažādu konfliktu izmeklēšanu, kas rodas nelikumīgās karavīru attiecībās.
	- Mums jārēķinās ar to, ka armija pārsvarā sastāv no jaunu un ambiciozu cilvēku grupām, kurās var rasties un rodas incidenti. Bet tā nav masveida parādība, un dažāda ranga komandieri pie šā jautājuma strādā ļoti aktīvi, lai nelikumīgu attiecību nebūtu, jo no tā atkarīga vienību kaujas spēja un reputācija. Lai būtu kārtība, gādā arī jaunie pozitīvi ambiciozie komandieri, kuri ir ieinteresēti, lai viņu komandētās vienības būtu pēc iespējas labākas, kārtību prasa arī NATO standarti. Šobrīd mēs veicam pārbaudi drošības dienestā, uz kuru pamudināja nepatīkamais kukuļdošanas gadījums. Patiesībā jau šādai kompleksai pārbaudei jau tāpat bija jānotiek, tā bija ieplānota nedaudz vēlāk. Šādu pārbaužu laikā vērtējam, kāda ir uzdevumu un resursu atbilstība, pats galvenais - cik sagatavoti, morāli, psiholoģiski profesionāli un visādi citādi atbilstīgi ir karavīri. 
	- Daudzi ir neizpratnē, kāds gan drošības dienestam, kas apsargā augstās amatpersonas un Saeimu, ir sakars ar armiju.
	- Tāda ir pasaules prakse, ka valsts augstākās amatpersonas apsargā armija. Nu, kā tas, piemēram, izskatīsies, ja mūsu Valsts prezidenti, kas ir Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniece, apsargās kādi citi spēki? Šiem spēkiem, sevišķi jaunā valstī, kas attīstās, jābūt maksimāli tāliem no politiskas ietekmes. Un karavīriem, kā zināms, politikā iesaistīties ir aizliegts.
	- Vai jūs esat apmierināts ar savu militāro karjeru?
	- Pēc vidusskolas beigšanas mani kā perspektīvu sportistu ugunsdzēsības daudzcīņā nosūtīja mācīties uz Ļeņingradas Iekšlietu ministrijas ugunsdzēsības virsnieku skolu. No turienes gan mani ģimenes apstākļu dēļ atsauca un pēc pāris nedēļām iesauca obligātajā militārajā dienestā, es nokļuvu iekšlietu karaspēka speciālajās vienībās. Tepat Latvijā 70. gadu beigās un 80. gados cīnījos ar kriminālo noziedzību un bandītismu. Biju karavīrs, kas nēsā Iekšlietu ministrijas virsnieka formu. 18 gadus mans darbs bija saistīts ar cīņu pret kriminālo noziedzību, kas ir katras valsts, arī komunistiskas, uzdevums. Esmu priecīgs, ka pa visu šo laiku man neiznāca saskarties ar jautājumiem, kas būtu vērsti pret manu tautu.
	- Tas jums bez sirdsapziņas pārmetumiem ļāva iesaistīties atmodas kustībā.
	- Jā, es sāku uzmanīgi meklēt iespējas, kā varētu iekļauties atmodas un neatkarības atgūšanas procesos. Paslepus iestājos meitas skolas - Jelgavas 1. ģimnāzijas - Tautas frontes grupā: kā Iekšlietu ministrijas majors es to atklāti nevarēju darīt. Darbojāmies diezgan aktīvi un arī šobrīd mēs, vecie tautfrontieši, uzturam attiecības. Tad arī iesaistījos Tautas frontes brīvprātīgo kārtības vienībās, kuru darbība bija gan atklāta, gan konspiratīva: piemēram, novērojām un vācām informāciju par padomju armijas daļām un citām represīvām iestādēm. Tāds virsnieks nebiju vienīgais. Mēs savā starpā sadarbojāmies, koncentrējām informāciju, kas lieti noderēja vēlākajos gados, sākot veidot pirmās patstāvīgās Latvijas spēka struktūras: 1. policijas bataljonu jeb "baltās beretes", valdības apsardzi, kurā darbojos sākuma posmā. Tas bija arī barikāžu laiks, no kura es atceros katru dienu, jo atbildēju par valdības objektu apsardzi. Starp citu, uz barikādēm nāca arī padomju armijas virsnieki, kuri gribēja būt kopā ar Latvijas tautu: no rīta gan viņi atvainojās, uzvilka formas tērpu un devās dienēt uz savu daļu... Viens no maniem uzdevumiem bija arī organizēt aizsardzību un izvietot cilvēkus, kas no visas Latvijas ieradās uz barikādēm. 1991. gada janvārī sāka veidoties 1. policijas bataljons, kas 30. aprīlī Svētā Jēkaba baznīcā pirmais no jaunās Latvijas spēka struktūrām zvērēja uzticību Latvijai Dieva priekšā. 1991. gada vasaru pavadījām aktīvās nodarbībās, un tad jau bija klāt arī augusta puča dienas.
	"Mans ģenerāli!" teica pāvests
	- Tagad dažs teic, ka pučs bijis par īsu: ja tas būtu ildzis pāris nedēļu, mēs uzzinātu, kas ir īstie Latvijas patrioti un kas par tādiem tikai izliekas. 
	- Tamlīdzīgi izteicieni man liekas neizprotami. Tas nebija brīdis, kam bija jāpārbauda viens vai otrs cilvēks. Pučs bija valsts pastāvēšanas pārbaude. Tās bija riskantas dienas, kad pret Latvijas nelielajiem spēkiem bija vērsts kolosāls spiediens un provokācijas, lai izraisītos asiņainas sadursmes un lai varētu ieviest PSRS prezidenta ārkārtas pārvaldi, pilnībā paralizējot Latvijas varas struktūras un pēc tam tās likvidējot. Man kā 1. policijas bataljona komandierim bija diezgan grūti savus karavīrus apturēt - jaunie zēni bija gatavi doties kaujā. Bet to tajās dienās nedrīkstēja darīt, tas būtu noziedzīgi. Jau uz pirmo šāvienu pretī būtu nācis daudzkārt lielāks spēks. 
	Ja pučs būtu ieildzis, sāktos sadursmes, būtu upuri, tagad būtu vēl pa kādai svinamai un sēru dienai vairāk. Vai tāpēc tagad mēs būtu laimīgāki? Kam būtu vajadzīgi upuri? Arī es slēpu savu ģimeni, jo bijām saņēmuši draudus, uzlauza dzīvokli. Man bija vajadzīgas trīs stundas, lai ģimeni nogādātu pie attāliem radiem. Tā sanāca, ka tieši tajā brīdī omonieši uzbruka bataljona bāzei. To iepriekš, protams, nevarēja paredzēt. Pēc tam man jautāja: a kur tu biji? Rūpējos par ģimeni. Kas es varu būt par aktīvu cīnītāju, ja mana ģimene ir briesmās? Nekad nebūtu sev piedevis, ja ar sievu un meitām kaut kas slikts būtu noticis. Turklāt neviens nezināja, cik ilgs būs pučs un kādas cīņas nāksies izcīnīt. 
	Kad manējie bija drošā vietā, kļuvu absolūti mierīgs un gatavs pildīt jebkuru uzdevumu. Turklāt nekur nav teikts, ka komandierim jāstāv pirmajās rindās un jāvicina zobens. Komandierim ir jākomandē vienība un jākontrolē situācija, ko arī darīju. Bija sagatavotas bāzes un izplānota darbība, saskaņā ar operatīvo plānu, ar Augstākās Padomes atļauju izņēmu bataljona naudu no bankas, ko dažs pēc tam man pārmeta, it kā es kaut ko savā kabatā būtu iebāzis... 
	Pēc tam un arī vēlāk manas finansiālās darbības kādas septiņas reizes ir pārbaudījuši. No sākuma to uztvēru ar izpratni, jo kārtībai taču jābūt, bet vēlāk nonācu pie atziņas, ka ir vēlēšanas traucēt bataljonam un vēlākajam drošības dienestam, kas veidojas par nopietnu spēku. Ko vien vērts bija man piestādītais absurdais uzrēķins par nenomaksāto sociālo nodokli miljons latu apmērā! Sākās visādas reformas, ne katrreiz pamatotas, spēcīgo drošības dienestu restrukturēja. Tomēr 1. policijas bataljons tajās puča dienās izpildīja vienu no tā laika galvenajiem uzdevumiem: pārtrauca Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas darbību un arestēja padomisko spēku līderi Alfrēdu Rubiku, pārņēma čekas objektus. Bataljons bija spēks, kas nodemonstrēja, ka Latvijas armija pārvalda savu teritoriju. Kā zināms, jebkuru reformu attīstības periodā pavada kaujas spēju mazināšanās. Manuprāt, vispirms bruņotajiem spēkiem bija jāļauj stratēģiski pareizi strauji attīstīties un pēc tam varēja arī reformēt, nevis otrādi, gandrīz katru gadu reformējot struktūru un pakļautību.
	- Tā bija virsnieku cīņa par varu?
	- Nē, tā bija politisku spēku un partiju cīņa par varu. Tiesa, bija vērojama arī zināma virsnieku noslāņošanās...
	- Reformas nevarēja neietekmēt arī virsnieku karjeru. Paretam dzird arī neapmierināto balsis, piemēram, man virsnieki ar augstāko militāro izglītību pauduši neizpratni, kā, piemēram, Juris Vectirāns un Raimonds Graube par ģenerāļiem kļuvuši bez augstākās militārās izglītības...
	- Jebkura karavīra dzīvē veiksmei ir liela nozīme. Kad karavīrs saņem savu pirmo mugursomu, tajā viņam ieliek arī simbolisku ģenerāļa zizli. Bet cik no tūkstošiem karavīru kļūst par ģenerāļiem? Daži. Lai kļūtu par ģenerāli, bez veiksmes vajag arī lielu mērķtiecību un mācīties. Un galvenais - labi dienēt vajag! Starp citu, es jau 1991. gadā kā pulkvedis biju ģenerāļa amatā, bija sagatavots arī pieprasījums par ģenerāļa pakāpes piešķiršanu, bet kādam nepatika, ka esmu tikai 36 gadus vecs. Par ģenerāli kļuvu tikai šogad. Bet to es daudz nepārdzīvoju. Man galvenais bija, ka jau 1993. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II man pateica: "Mans ģenerāli!" Toreiz es atbildēju par pāvesta drošību Rīgā. Kas attiecas uz mācībām, esmu beidzis Stratēģiskās drošības koledžu Vācijā, Čehijas Ģenerālštāba akadēmijā ieguvu augstāko militāro kvalifikāciju "Operāciju komandieris: valsts aizsardzības vadība, kara māksla un stratēģija". Negribu jau lielīties, bet vai daudziem Latvijas virsniekiem ir labāka izglītība? Es jau smejos, ka gara auguma karavīri ar staltu stāju, kas skatās taisni uz priekšu, ne visiem patīk... Neesmu jau īpaši rāvies uz amatiem, vienkārši dažādās laika maiņās un vētrās esmu centies pēc labākās sirdsapziņas pildīt savus pienākumus, neesmu ļāvis darīt pāri sev un saviem cilvēkiem. Ja tu nedomā par karavīru, ja tu skaties uz viņu kā uz amēbu, kurš te ir un te var arī nebūt, tad neesi cienīgs būt virsnieks. 
	- Jūs esat biežs viesis latviešu leģionāru un nacionālo partizānu pasākumos, palīdzat viņiem.
	- Man patīk vēsture, un es labprāt tiekos ar dzīviem vēstures lieciniekiem - karavīriem. Ja es turklāt viņiem varu palīdzēt, tad tas ir liels gandarījums. Man žēl, ka visur nespēju aizbraukt. Esmu arī Rīgas Brāļu kapu fonda prezidents un arī šajā jomā gribu aktīvāk darboties. Tiesa, kā karavīrs distancējos no vienas otras asākas sirmo karavīru izteiktas domas, bet tajā pašā laikā tas neliedz man būt kopā ar viņiem. Kā karavīram man ir saprotoša attieksme pret visu pušu kritušajiem karavīriem. Esmu piedalījies arī padomju karavīru mirstīgo atlieku atrašanā un pārapbedīšanā. Nesen kāda Otrā pasaules karā Latvijā bojā gājušā ukraiņa mirstīgās atliekas aizvedām uz Ukrainu, kur viņa sieviņa joprojām bija dzīva un visu laiku gaidījusi atgriežamies savu vīru... Ja valstis nekaro, tad karavīri savā starpā ļoti labi saprotas un sadzīvo, jo viņi zina, ko nozīmē karot. Mēs neesam nekādi melnie kraukļi - nelaimes nesēji, bet gan normāli cilvēki, kuru darbs saistīts ar militāru specifiku, savas valsts un tautas aizsardzību.