K a s j a u n s L a t v i j ā ?
Nr. 383: 2005. g. 3. - 10. februāris
Eiropā un pasaulē...
Eiroparlamenta deputāti no Austrumeiropas pieprasa
komunistu simbolu aizliegšanu
LETA--REUTERS
02/03/05 Vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti
no Austrumeiropas ceturtdien aicināja gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES)
nolemtu aizliegt nacistu simbolu, tai skaitā kāškrusta lietošanu, aizliegt arī
komunistu simbolus, piemēram, sirpi un āmuru.
Deputāti, kas pārstāv Čehiju,
Igauniju, Lietuvu, Slovākiju, Ungāriju, kā arī Eiropas Tautas partiju grupas
deputāts Valdis Dombrovskis no Latvijas (JL) norādīja, ka jebkurš aizliegums
jāattiecina arī uz komunistu simboliku, jo bijušajā PSRS un tās pakļautībā
esošajās valstīs, tāpat kā nacistu varas periodā, notikušas masveidīgas cilvēku
slepkavošanas un spīdzināšanas.
"Ja tiks pieņemts visas
ES kāškrusta aizliegums (...), mēs vēlētos, lai tiktu aizliegti arī komunistu
režīma simboli," preses konferencē paziņoja Ungārijas deputāts Jozefs
Szajers.
Dombrovskis žurnālistiem
skaidroja, ka totalitārā komunisma noziegumi pret cilvēci ir salīdzināmi ar
nacisma noziegumiem. Tāpat kā nacistiskais režīms, arī totalitārā komunisma
režīms ideoloģijas vārdā ir iznīcinājis desmitiem miljonu cilvēku dzīvību.
Tāpēc, lemjot par aizliegumu
lietot hitleriskās Vācijas simboliku, līdzīgi aizliegumi ir jāattiecina uz
totalitārā komunisma simboliem. Dombrovskis atgādināja, ka Latvijā ir aizliegts
publiskos pasākumos lietot hitleriskās Vācijas un PSRS simboliku.
Deputāti nosūtījuši attiecīgu
vēstuli ar savām prasībām ES tieslietu un iekšlietu komisāram Franko Fratīni.
ES dalībvalstu iekšlietu un
tieslietu ministri ir iecerējuši apspriest iespējamo nacistiskās simbolikas
aizliegumu pēc tam, kad skandālu izraisīja Lielbritānijas princis Harijs,
ierazdamies masku ballē ar piedurknes apsēju, uz kura bija attēlots kāškrusts.
Aizliegums iespējams tiks
iekļauts tiesiskajos aktos, kas vēršas pret rasismu un ksenofobiju.
Kā paziņoja Fratīni pārstāvis,
komisārs neuzskatot, ka būtu pieņemami iecerēto aizliegumu attiecināt arī uz
padomju laikmeta simboliem, kurus joprojām izmanto dažas legālās komunistiskās
partijas Rietumeiropā.
"Rasisma un ksenofobijas,
tai skaitā antisemītisma apkarošanai veltītās diskusijas kontekstā nebūtu īpaši
piemēroti apspriest padomju simbolu aizliegumu," ikdienas preses
konferencē teica Fratīni pārstāvis.
Eiropas jaunieši Rīgā mācās demokrātiju
Liene Barisa,
NRA 02/07/05
Šodien noslēgsies Eiropas Jauniešu parlamenta (EJP) Latvijas un
Baltkrievijas sesija, kurā jaunieši no Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas un
Ukrainas, kā arī dažādām Eiropas valstīm apspriež Eiropai nozīmīgus jautājumus.
Organizatori cer, ka pasākums
dos arī iespēju Baltkrievijas un Ukrainas jauniešiem iegūt Eiropas demokrātijas
pieredzi. Pasākuma organizētāji norāda, ka EJP Latvijas un Baltkrievijas sesija
notiek ļoti interesantā laikā, kad Baltkrieviju kritizē par demokrātijas
trūkumu, savukārt Ukraina sāk doties demokrātiskākas valsts izveides ceļā.
Pasākuma organizatore Latvijas jauniešu kustība Tellus cer, ka sesija sniegs
ieguldījumu ne tikai jauniešu aktīvākā iesaistīšanā sabiedriskās politikas
veidošanā, bet arī veicinās iesaistīto valstu demokrātijas pieredzi. Četrās
sesijas dienās sesijas dalībnieki (16 līdz 20 gadu veci jaunieši) piedalījās
dažādās EJP aktivitātēs, darbojoties kādā no desmit komitejām. Starptautisko
attiecību komitejā dalībnieki meklēja atbildi, cik lielā mērā ES valstīm
jāiejaucas citu valstu politikā.
Tāpat dalībnieki attīstības
komitejā sprieda par Ukrainas iespējām Eiropas Savienībā, nodarbinātības un
sociālo jautājumu komitejā runāja par darbaspēka brīvu plūsmu, izstrādājot
rezolūciju par tās kompetencē esošu jautājumu loku. Šodien - sesijas noslēgumā
- Ģenerālajā asamblejā saskaņā ar ANO asamblejas principiem komitejas savas
rezolūcijas prezentēs un aizstāvēs.
"Oficiāli rezolūcijas
paliks tikai kā sesijas sastāvdaļa, taču pēc tam tās izsūtīsim attiecīgām
institūcijām, kuras tas varētu interesēt un kuras varētu tām rast
pielietojumu," stāstīja M. Kālis, piebilstot, ka dalība šādā starptautiskā
sesijā galvenokārt dod jauniešiem iespēju izteikt savu viedokli par sev un
Eiropai nozīmīgiem jautājumiem un apspriest tos ar jauniešiem gan no Latvijas,
gan citām valstīm. M. Kālis atzina: lai arī no dažādām valstīm nākuši, jaunieši
iemācījās saprasties. Komiteju darbā gan neizpalika bez diskusijām un
domstarpībām, taču sesijas dalībnieki cieši sadraudzējušies.
Sesijas dalībniekus konsultēja
arī Čehijas vēstnieks Latvijā Jans Finferle, Vācijas vēstniecības Latvijā Darba
un sociālo jautājumu nodaļas vadītājs Rolfs Jēgers, Somijas vēstniecības
Latvijā otrā sekretāre Ēvemari Lāksonena un citas amatpersonas.
Dalbiņš: iespēja, ka Latvijas karavīri Irāku pametīs jau šogad, ir 50 pret
50LETA 02/07/05 Iespēja, ka Latvijas karavīri misiju Irākā
varētu pabeigt jau šogad "ir 50 pret 50", bet tā ļoti optimistiska
prognoze, sacīja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs
Juris Dalbiņš (TP).
Pēc Dalbiņa teiktā, Latvijas karaspēka aiziešana no Irākas notiks tajā
brīdī, kad to lūgs Irākas valdība. "Tas notiks tad, kad misija būs
pabeigta un Irākas valdība teiks, ka viņiem mūsu palīdzība vairs nav
nepieciešama," sacīja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs.
Polija misiju ir pagarinājusi
līdz oktobrim un tas ir pilnīgi normāli, norādīja Dalbiņš. Pēc viņa domām, poļi
ar šo lēmumu izsaka cerību, ka līdz gada beigām "lietas būs sakārtojušās
tik tālu, ka irākieši tiks paši galā".
Jau ziņots, ka Polijas
aizsardzības ministrs Ježijs Šmajdziņskis ir paziņojis: ja ANO Drošības padome
neapstiprinās jaunu rezolūciju par stabilizācijas misiju Irākā, šajā valstī
izvietotie Polijas karavīri decembra beigās atgriezīsies mājās.
Dalbiņš atgādināja, ka Saeimai
vasarā būs jālemj. vai un uz cik ilgu laiku pagarināt Latvijas misiju Irākā.
"Būtu ļoti labi, ja piepildītos poļu cerības un mums jau šogad būtu
jāaiziet no Irākas," sacīja Dalbiņš. Tomēr tas ir maz ticams, uzskata
deputāts.
Latvija, pieņemot šo lēmumu,
noteikti konsultēsies ar savu lielāko partneri ASV, piebilda politiķis.
Kā ziņots, Saeima Latvijas
misiju ir apstiprinājusi līdz 8.jūnijam.
ECT nesaskata pārkāpumu personvārdu latviskošanā dokumentos
DELFI
02/08/05 Latvija uzvarējusi Eiropas Cilvēktiesību
tiesā tā dēvētājā "Mentzena lietā" un "Kuhareca" lietā,
kurās Latvijas iedzīvotājas sūdzējušās par viņu personvārdu latviskojumu pasē,
uzskatot, ka tas pārkāpj viņu tiesības, portālu "Delfi" informēja
Ārlietu ministrijā.
Ārlietu ministrija saņēmusi
tiesas lēmumus par abu sūdzību noraidīšanu. Tiesas palāta septiņu tiesnešu
sastāvā vienbalsīgi atzinusi, ka sūdzības par iespējamo tiesību uz privāto un
ģimenes dzīvi pārkāpumu abās lietās ir noraidāmas kā neatbilstošas tālākai
izskatīšanai pēc būtības.
Tiesa piekrita Latvijas
argumentam, ka, lai arī personvārda atveide latviešu valodā personu
apliecinošos dokumentos ir uzskatāma par iejaukšanos personas privātajā dzīvē,
šāda iejaukšanās bija attaisnojama, jo Latvijas valsts iestādes nav pārkāpušas
tām piešķirto rīcības brīvību personvārdu atveidē.
Ievērojot Konvencijā
garantētās cilvēktiesības, katra valsts ir tiesīga pieņemt noteikumus par savas
oficiālās valodas lietošanu personu apliecinošos un citos oficiālos dokumentos.
Tiesa uzsvēra, ka valsts valoda ir viena no konstitucionālajām pamatvērtībām,
tāpat kā valsts teritorija, valsts uzbūve un valsts karogs. Tādējādi valsts,
kas atzīst konkrētu valodu par oficiālu, uzņemas garantēt saviem pilsoņiem
tiesības to lietot netraucēti ne tikai savā privātajā dzīvē, bet arī
saskaroties ar valsts iestādēm, nosūtot un saņemot informāciju šajā valodā.
Izvērtējot konkrēto lietu,
tiesa norādīja, ka atveidojot uzvārdus Mentzen" un Kuharec"
atbilstoši latviešu valodas gramatikas īpatnībām, tie izmainīti minimālā veidā.
Latviskoto uzvārdu (Mencena, Kuhareca) lietošana nav kavējusi izmantot
iesniedzējām visas politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, ieskaitot
tiesības atstāt Latviju un tiesības tajā atgriezties. Mencenas lietā Tiesa
papildus norādīja, ka iesniedzējai nekad nav tikusi atteikta iebraukšana un
uzturēšanās ārvalstīs.
Tajā pašā laikā tiesa
norādīja, ka nav izslēgts, ka dažos gadījumos oriģinālā personvārda atveide
latviešu valodā pasē var radīt problēmas saistībā ar Konvencijā garantēto tiesību
izmantošanu. Tāpēc Tiesa aicinājusi Latvijas valsts iestādes rūpīgi uzraudzīt
šo jomu, lai vajadzības gadījumā varētu pieņemt atbilstošus pasākumus.
"Mentzen" lietā
sūdzības autore 1998.gadā sūdzības iesniedzēja noslēdza laulību ar Vācijas
pilsoni un pieņēma sava vīra uzvārdu "Mentzen". Iesniedzēja lūdza
nomainīt viņas veco Latvijas pasi, uz jaunu pasi, kurā ietverts viņas jaunais
uzvārds "Mentzen". Tomēr pasē viņas uzvārds parādījās ar ierakstu
"Mencena". Iesniedzēja apstrīdēja sava uzvārda jauno rakstību, taču
zaudēja procesu visās vispārējās jurisdikcijas tiesu instancēs, ka arī
Satversmes tiesā.
1998.gadā sūdzības iesniedzēja
saņēmusi nepilsoņa pasi, kur galvenajā lapā laukumā "uzvārds" bija
ieraksts "Kuhareca". Iesniedzēja atteicās saņemt savu pasi, uzsverot,
ka viņa lieto sava nelaiķa vīra, ukraiņa uzvārdu, kura rakstība gan krievu gan
ukraiņu valodā bija "Kuharec". Viņas sūdzība tiesā tika noraidīta
tāpat kā "Mentzenas lietā".
ASV vēstniece pateicas Latvijai par iesaisti globālajā cīņā pret terorismu
LETA
02/08/05 Amerikas Savienotās Valstis ir pateicīgas
Latvijai par tās dalību globālajā cīņā pret terorismu, šodien norādīja jaunā
ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju
Ingrīdu Ūdri (ZZS).
"Mēs esam pateicīgi
Latvijai, ka tā stāvējusi plecu pie pleca ar ASV," sacīja Beilija.
Viņa pie Saeimas
priekšsēdētājas bija ieradusies iepazīšanās vizītē. Amatpersonas pārrunāja arī
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu attiecības, kuru kontekstā ASV amatpersonas
varētu apmeklēt Latviju.
Kā informēja Saeimas Preses
dienests, Ūdre apsveica vēstnieci ar stāšanos pie jauno pienākumu pildīšanas un
izteica cerību, ka arī nākotnē abu valstu attiecības attīstīsies sekmīgi,
padziļinoties sadarbībai politikā, ekonomikā un citās jomās.
Sarunas dalībnieces pievērsās
abu valstu sadarbībai parlamentārajā jomā, kontaktiem ar ASV Kongresu. Ūdre
augstu novērtēja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti
Vašingtonā pagājušajā gadā, tikšanos ar Pārstāvju palātas spīkeru un Senāta
Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī ASV kongresmeņu viesošanos Latvijā.
Savukārt ASV vēstniece interesējās par darbu, kas Saeimā tiek veikts, lai
izstrādātu deputātu Ētikas kodeksu.
Saeimas priekšsēdētāja ar
vēstnieci pārrunāja arī Saeimā notikušās debates un parlamenta pausto atbalstu
Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi.
Augstu tika novērtēta
sadarbība, lai veicinātu drošību pasaulē un cīnītos pret starptautisko
terorismu. Tika pieminēts arī jautājums par nelegāli iegūtu līdzekļu tranzīta
un legalizācijas izskaušanu.
Tikšanās beigās Saeimas
priekšsēdētāja interesējās par atvieglota vīzu režīma kārtības noteikšanu
Latvijas pilsoņiem. Vēstniece norādīja, ka izprot šā jautājuma nozīmību
Latvijai.
Rīt, 9.februārī, Beilijai
paredzēta tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP). Viņa apmeklēs
arī sabiedrības vienotības balvas pasniegšanas pasākumu Mazajā ģildē.
Nākamnedēļ vēstniecei plānota
tikšanās ar uzņēmējiem, kā arī iecerēts Liepājas apmeklējums.
Eiropa norāda uz cilvēktiesību šauro izpratni Latvijā
LETA
02/08/05 Latvijā ir vairākas būtiskas problēmas
cilvēktiesību jomā, prezentējot Eiropas Komisijai (EK) sagatavoto
"Ziņojumu par ES pamattiesību īstenošanu Latvijā 2003.gadā", norādīja
Eiropas Savienības (ES) neatkarīgā eksperte ES pamattiesību jautājumos RJA
profesore Ineta Ziemele. Viņa uzskata, ka Latvijā uz cilvēktiesībām vēl
joprojām skatās pār āk šauri, tās saistot galvenokārt ar Eiropas Cilvēktiesību
konvenciju un mazākumtautību tiesībām. Tajā pašā laikā vērā netiek ņemti
ekonomiskie rādī tāji, kam ir vistiešākais sakars ar cilvēktiesību īstenošanu.
Kā nozīmīga problēma ziņojumā
atzīta tiesu prakses trūkums lietās par medicīnas darbinieku atbildību un
likumu atbilstība pacientu tiesību aizsardzībā. Kā atzina Ziemele, tā ir
sistēmas problēma, kuru tik drīz nebūs iespējams atrisināt.
Joprojām netiek risināta
problēma saistībā ar vardarbību ģimenē un pret b ērniem, likumā nav noteikts to
aizsardzības mehānisms. Arī vēl nepublicētajā ziņojumā par 2004.gadu
konstatēts, ka valsts joprojām nepievērš uzmanību šai problēmai, pastāv
normatīvo aktu bāzes kā arī procedūru trūkums. Ir problēmas arī cietsirdīgas
izturēšanās pret ieslodzītajiem kontrolē. Lai gan likumā tas ir atrunāts, tiek
saņemtas ļoti daudz sūdzību par cietsirdīgu izturēšanos gan cietumos, gan
policijā. Ieslodzījuma vietās netiek nodrošināti kvalitatīvi medicīnas
pakalpojumi, aktuāls ir ieslodzīto sliktais veselības stāvoklis, kā arī mācību
un ieslodzīto rehabilitācijas pasākumu trūkums.
Liels ir arī ieslodzījumā
esošo iedzīvotāju skaits. Kā atzīst ziņojuma autori, diemžēl apcietinājums vēl
joprojām ir populārākais tiesas piemērotais līdzeklis, kas ir "iesakņojies
sistēmā", turklāt nav attīstījusies tāda Eiropā pazīstama prakse kā
apcietinājuma termiņa pārskatīšana.
Par būtisku problēmu uzskatāma
cilvēktirdzniecības attīstība pēdējos gados. Salīdzinot 2003. un 2004.gadu,
pieaudzis arī par šo noziegumu ierosināto lietu skaits.
Aktuāls ir arī pakalpojumu
pieejamības jautājums. No vienas puses, vērojams būtisks ekonomisko pakalpojumu
kā gāzes, elektrības, medikamentu cenu pieaugums, tajā pašā laikā pastāv
nelielas izmaiņas pensiju un pabalstu līmenī, pieaug nabadzība, iedzīvotāju
veselības līmenis ir ļoti zems.
Darba tirgū pastāv dzimumu
nevienlīdzība, jārisina arī problēma par nepilsoņu tiesību ierobežojumu
attiecībā uz vairākām profesijām.
Nosakot galvenās tendences
iepriekšējā gadā, par kuru ziņojums pagaidām ir konfidenciāls un publicēts
netiek, autori līdztekus jau vairumam minēto problēmu norāda uz vairākām citām.
Piemēram, valdības noslēgtie seši līgumi ar
sešām kristīgās ticības baznīcām, kas nākotnē noteikti radīs problēmas
Satversmes tiesai. Minēti arī likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un
to apvienībā" grozījumi, kas nosaka barjeru politiskās partijas
veidošanai.
Aktuāla ir kļuvusi būvatļauju
izsniegšanas kontrole, īres griestu jautājums, tiesības uz mājokli, kā arī veco
ļaužu sociālās aprūpes sistēmas problēmas.
Uz Afganistānu dodas sapieri
Latvijas Avīze 02/09/05 Uz
starptautisko miera nodrošināšanas misiju Afganistānā devušies desmit Latvijas
karavīri, kas nomainīs tur dienošos deviņus ieroču brāļus. Seši nesprāgušās
munīcijas neitralizēšanas speciālisti jeb sapieri strādās norvēģu vadītās
trešās kaujas grupas sastāvā, bet četri karavīri dienēs Kabulas daudznacionālās
brigādes štābā (civilsadarbības virsnieks, sakarnieks, izlūkošanas analītiķis
un personālsastāva speciālists). Latvijas karavīri ir no dažādām vienībām. Šī
ir Latvijas astotā misija Afganistānā un pirmoreiz tajā ir sapieri.
Latvija sola vadīt provinci Afganistānā
Sanita Jemberga Briselē, Diena
02/10/05 Latvijas ārlietu ministrs ASV valsts
sekretāres sejas izteiksmē un acīs saredz patiku pret baltiešu iniciatīvām un
aicina uz Rīgu
Latvija kopā ar
Lietuvu NATO operācijā ir gatava uzņemties civilo vadību vienā no Afganistānas
provincēm, kā arī Ādažos mācīt sapierus un Baltijas aizsardzības koledžā
virsniekus Irākas drošības spēkiem, trešdien pēc alianses ārlietu ministru sanāksmes
Briselē paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Pirmajā NATO
ministru sanāksmē ar jauno ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, kuras Eiropas
turneja tiek salīdzināta ar mieru vēstošā olīvas zara pasniegšanu partneriem
pēc dziļās šķelšanās Irākas kara jautājumā un vienotības atjaunošanu, alianses
ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers prasīja 26 dalībvalstīm iesaistīties
Irākas drošības spēku mācīšanā, sagatavojot 1000 virsnieku gadā, un miera
operācijās Afganistānā pēc pavasarī gaidāmajām vēlēšanām un arī ārpus
galvaspilsētas Kabulas robežām. Vairākas valstis, ieskaitot Latviju, solījumus
deva jau trešdien.
No trim
iespējām mācīt irākiešu virsniekus Irākā, ārpus tās vai piešķirt naudu
speciālam fondam Latvija gatavojas izvēlēties otro, jo "tas mums ir
praktiskāk", sacīja A.Pabriks.
Savukārt uz
Afganistānu, kur tiek veidotas provinču atjaunošanas vienības, Latvija varētu
nosūtīt Iekšlietu ministrijas, apsardzes un narkotiku apkarošanas speciālistus
un kopā ar Lietuvu uzņemties atbildību par Goras provinces civilo atjaunošanu.
"Mums būtu jāveicina reģiona transformācija, un mēs pārņemam vadību
konkrētā provincē lietuvieši pirmie, mēs otrie, bet nav runa par militāru
vadību kā Irākā. Citādi situācijas ir salīdzināmas," skaidroja A.Pabriks.
Par abām
operācijām arvien ir daudz neskaidrību kad tās varētu sākties, cik cilvēku,
cik tas maksās. Tam esot nepieciešams sasaukt nozaru ministru sanāksmi un
organizēt darbu arī praktiskā līmenī.
NATO vadība un
ASV jaunā ārlietu ministre pēc sanāksmes vienā balsī apgalvoja, ka šķelšanās ir
aiz muguras un tagad visi, arī kara pretinieki, atzīstot nepieciešamību Irākai
palīdzēt izveidot demokrātisku valsti. "Mēs esam pārgājuši konkrētai
līnijai, un tagad visa alianse raugās, kā var palīdzēt," sacīja J.Shefers.
"Mums bija ļoti laba saruna par Irāku patiesībā labākā kopš Sadama
Huseina gāšanas un arī vēl pirms tam. Mums ir vienota alianse ar kopīgu
viedokli, kas darāms tālāk," teica K.Raisa, kura pirms februāra otrajā
pusē gaidāmās ASV prezidenta vizītes Eiropā aicinājusi attiecībās "atvērt
jaunu lapaspusi".
Virsnieku
mācības Irākā līdz šim kavējušas Vācijas, Francijas un citu kara pretinieču
atteikšanās uz turieni nosūtīt instruktorus. Irākā NATO misijā darbojas ap 100
karavīru.
Maizīša skandālā...
Maizīša skandāls turpinās
Sanita Kārkliņa,
NRA 02/07/05
Latvijas ģenerālprokurora divdomīgā rīcība var likt Saeimai izveidot
izmeklēšanas komisiju.
Ģenerālprokurors Jānis
Maizītis, sniedzot informāciju ASV vēstniekam Braienam Karlsonam par krimināllietas
virzību pirmstiesas izmeklēšanas laikā, rīkojies pretrunā ar paša savulaik
pausto nostāju par prokuratūras darbu un Latvijas prokuroru Ētikas kodeksu.
Latvijas prokuroru Ētikas
kodekss nosaka, ka prokuroram jābūt patstāvīgam un neatkarīgam sava profesionālā
pienākuma izpildē, norobežojoties no personiskajām interesēm vai kādas ārējas
ietekmes, turklāt prokurors, pildot dienesta pienākumus, nedrīkst vadīties pēc
kādas atsevišķas personas, partijas vai grupas interesēm, pakļauties
sabiedrības protestiem vai bailēm no kritikas; prokurors pilda uzliktos
pienākumus objektīvi un taisnīgi, ievērojot nevainīguma prezumpciju un personu
vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī neizrādot īpašu labvēlību vai
radot nepamatotas privilēģijas. Taču, sniedzot ASV vēstniekam informāciju par
krimināllietu, kas saistīta ar ASV uzņēmumu, J. Maizītis no ārējās ietekmes nav
norobežojies, turklāt vēl apsolot B. Karlsonu arī turpmāk informēt par procesa
gaitu, nesekojot Ētikas kodeksam, izrādījis labvēlību vienai no krimināllietā
iesaistītajām pusēm.
Rakstā Latvijas Vēstnesī 2004.
gada 20. marta numurā J. Maizītis pats uzsvēris prokurora lomu neatkarīgas
izmeklēšanas nodrošināšanā. "Prokuroru izmeklēšanas neatkarības
nodrošināšana [pasaules ģenerālprokuroru sanāksmē] tika minēta tikpat bieži kā
cīņa ar organizēto noziedzību, terorismu un korupciju. Tas ir ļoti nozīmīgs
apstāklis, ka prokuratūru visaugstākajā pārstāvniecībā tiek runāts par iespēju
neatkarīgi un objektīvi veikt jebkuru izmeklēšanu," teikts viņa rakstā.
Turpat viņš saka: "Prokuratūra strādā atklātības apstākļos, un tas
jāapzinās mūsu kolēģiem. Šeit es, protams, nedomāju atklātību konkrētu
krimināllietu izmeklēšanā, kur vienmēr jāievēro Latvijas CPK 130. panta
prasības." Tajā noteikts aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas
datus, kas attiecas uz procesa dalībniekiem. Prokurors gan var atklāt šos datus
tādā apjomā, kādā viņš atzīst to par iespējamu, taču tieslietu speciālisti
norāda, ka tas nav vēlams. Kāds Latvijā zināms advokāts, kurš nevēlējās atklāt
savu vārdu, J. Maizīša vēstuli komentēja šādi: "Pieredzējis prokurors,
kurš vēlas noskaidrot objektīvo patiesību, šāda satura vēstules izmeklēšanas
laikā nevienam nesūta... Šeit pārkāpts patiesības noskaidrošanas princips,
tādējādi objektīvās patiesības ticamība šajā krimināllietā zūd, kā arī pārkāpts
pušu līdztiesības princips..."
Zaļo un zemnieku savienības
deputāts un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Indulis Emsis sacīja, ka
nesaskata prokurora rīcībā nelikumību. Viņš nevarēja pateikt, vai viņa vadītā
komisija ierosinās parlamentāro izmeklēšanu šajā jautājumā: "Katrā ziņā no
manis iniciatīva nenāks, ja kāds cits ierosinās skatīt šo jautājumu - tad
redzēs." Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, Tautas partijas deputāts
Mareks Segliņš atzina, ka šī situācija nav tipiska, lai gan nesteidzās ar
vērtējumu, cik tā bijusi attaisnojama. "Tā var būt kutelīga lieta, bet
tikpat labi - ļoti normāla. Tas atkarīgs no tā, kāds pamatojums tam bijis, kāda
bijusi viņa un vēstnieka vienošanās. Tas ir viņa paša vērtējums un
atbildība," sacīja M. Segliņš, piebilstot, ka līdz lietas beigām vislabāk
tomēr būtu neteikt "ne A, ne B, ne C". Tas attiecoties ne tikai uz
prokuratūru, bet arī tiesnešiem.
Tautas partijas deputāts un
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins, norobežojoties no
konkrētās lietas, arī atzina, ka prokuroram izmeklēšanas laikā informāciju
nevajadzētu atklāt. "Lai gan nav zināms, ar kādu motivāciju viņš to šajā
gadījumā darījis, likums atļauj ģenerālprokuroram pieņemt lēmumu informāciju
izpaust. Runājot par citiem gadījumiem - es negribētu, lai, pirms lieta
pabeigta, kādam par to tiktu sniegta informācija (..) Ja visos gadījumos sāks
izsniegt operatīvo informāciju, tas atstās negatīvas sekas uz tiesu
sistēmu," teica A. Kiršteins.
Tautas saskaņas partijas
frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs atzina, ka gaida prokurora
skaidrojumu: "Nezinu, vai starp Latvijas prokuratūru un ASV tiesību
sargājošām iestādēm ir kāds līgums. Iespējams, tāds ir, un tad būtu vērts to
publiskot, izskaidrot, kādas tieši ir vienošanās un ko tas nozīmē. Ja nav, es
prokurora vietā vēl jo vairāk negaidītu un publiski cilvēkiem, deputātiem
paziņotu, kas tad tur īsti bijis. Ja prese ir uzodusi tādu faktu, Maizītim
nevajadzētu klusēt." Lai gan par konkrēto gadījumu Jaunā laika deputāts
Edgars Jaunups bija maz dzirdējis, prokurora rīcības likumību un ētiskumu viņš
neapšaubīja. "Zinot prokurora augsto profesionalitāti, nedomāju, ka viņš
sniedzis tādu informāciju, kas kaitētu izmeklēšanai," sacīja E. Jaunups,
kurš pēdējā laikā spējis komentēt visdažādākos sabiedriskos procesus. Tostarp
sabiedrība par atklātību Delna, kas citkārt amatpersonu rīcību izskaidro
zibenīgi, šoreiz ir atturīga. Organizācijas valdes priekšsēdētājs Roberts
Putnis šobrīd atrodas Ķelnē, tādēļ bez detalizētas informācijas nevēlējās
komentēt šo gadījumu.
ASV vēstniecība negaidīti
zibenīgi reaģēja uz aģentūras LETA ziņu un Neatkarīgās 5. februāra publikāciju
Skandāls: prokurors Maizītis sniedzis informāciju citas valsts vēstniekam.
Vakar pēcpusdienā ASV vēstniecības Latvijā preses sekretārs Kaspars Rūklis
Neatkarīgajai nosūtīja preses relīzi, kurā norāda, ka J. Maizītis sniedzis
informāciju par a/s Balodis Printing lietas izmeklēšanu tikai pēc vēstnieka B.
Karlsona pieprasījuma.
Vēstnieks pieprasījis
informāciju par lietas izmeklēšanu arī "no citām valdības institūcijām,
kas dažādos veidos iesaistītas lietas izmeklēšanā. Tas noticis vairāku gadu un
vairāku valdību laikā. Arī šīs institūcijas sniegušas atbildes informācijas
pieprasījumiem". Preses relīzē norādīts, ka vēstniecība ir pateicīga J.
Maizītim par viņa centieniem informēt par a/s Balodis Printing lietas
izmeklēšanu, "kuras raksturīgākā pazīme divu gadu laikā bija atkārtota un
neizskaidrojama nekonsekvence no dažu Latvijas valdības ierēdņu puses. Ja ar šo
lietu saistīta kāda ļaundarība, tad tā ir ilgstošā bezdarbība no šo amatpersonu
puses". Tiesa, ASV vēstniecības preses relīzē netiek atklāts, kuri
Latvijas ierēdņi konkrēti bijuši nekonsekventi attiecīgās krimināllietas
izskatīšanā. "Varbūt Jānis Maizītis tagad varēs rakstīt vēl vienu vēstuli
ASV vēstniecībai, lai palūgtu šo informāciju un sodītu bezatbildīgos kolēģus.
Taču šis nav gadījums, kurā mēs gribam saasināt Latvijas ārpolitiskos
centienus," norāda Neatkarīgās galvenais redaktors Armands Puče. "Amerikāņi
pateica Maizītim paldies, jo acīmredzot bija par ko, un tas ir labi darīts -
pieklājīgi cilvēki tā rīkojas. Mēs savukārt vēlamies noskaidrot prokurora
rīcības ētisko un likumisko pamatojumu, ko, raugoties no malas, var uzskatīt
par iejaukšanos kādas krimināllietas izmeklēšanas procesā".
ASV vēstniecība: kāds mēģina kavēt ģenerālprokurora darbu
LETA
02/07/05 Latvijā ir kāds, kurš nevēlas, ka
ģenerālprokurors Jānis Maizītis dara savu darbu, kas ir būtisks likuma varas
uzturēšanā, teikts ASV vēstniecības Latvijā šovakar izplatītajā paziņojumā,
kurā kritizēta "Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai" (NRA) publikācija
"Skandāls: prokurors Maizītis sniedzis informāciju citas valsts
vēstniekam". NRA publikācijā esot minētas "nepamatotas
apsūdzības" un "izkropļota informācija". Tas rosinot nopietnus
jautājumus par "NRA un šo laikrakstu kontrolējošo elementu žurnālistisko
godīgumu un politiskajiem motīviem".
Jau ziņots: lai gan saskaņā ar
likumu prokuroram par krimināllietas virzību pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav
jāsniedz informācija ar lietu nesaistītām personām, Ģenerālprokuratūra bijušo
ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu salīdzinoši detalizēti informējusi par
krimināllietu, kas ierosināta par ASV uzņēmuma "Procter&Gamble"
meitas firmas apkrāpšanu.
Par to nedēļas nogalē ziņoja
aģentūra LETA un rakstīja NRA.
NRA galvenais redaktors
Armands Puče ASV vēstniecības pārmetumus novērtēja kā nepamatotus, uzsverot, ka
masu mediju interese par šo lietu ir saistīta nevis ar vēršanos pret ASV, bet
gan ar rūpēm par tiesiskuma ievērošanu Latvijā.
Pārmetumi par Maizīša darba
kavēšanu ir nepamatoti, jo šo lietu, ģenerālprokuroram uzrakstot vēstuli,
nesāka masu informācijas līdzekļi, bet gan ASV vēstnieks.
Savukārt ASV vēstniecība
apgalvo: ja saistībā ar šo lietu ir bijis kāds nodarījums, par kuru būtu
jārunā, tad tā bija Latvijas amatpersonu ilgstošā bezdarbība, nevis
ģenerālprokurora Maizīša centieni informēt vēstniecību.
"Nepareizs "Balodis
Printing" krāpšanas lietas būtības traktējums nolūkā sākt nepārdomātu
uzbrukumu ģenerālprokuroram Maizītim vienīgi liek domāt, ka Latvijā ir kāds,
kas nevēlas, ka ģenerālprokurors dara savu darbu, kas ir būtisks likuma varas
uzturēšanā," teikts vēstniecības paziņojumā.
ASV pārstāvji apgalvo, ka NRA
publikācijā minētas "nepamatotas apsūdzības" un sniegta
"izkropļota informācija". Tas rosinot nopietnus jautājumus par
"NRA un šo laikrakstu kontrolējošo elementu žurnālistisko godīgumu un
politiskajiem motīviem".
ASV vēstniecība informē, ka šī
lieta un vēstniecības interese par to aizsākās 2002.gadā.
"Procter&Gamble" vērsās vēstniecībā pēc palīdzības, kad kļuva
skaidrs, ka "zināmas Latvijas amatpersonas, kas atbildīgas par
"Balodis Printing" lietas izmeklēšanu, nav noskaņotas nopietni un godīgi
izmeklēt krāpšanu, kurā cieta "Procter&Gamble"".
Vēstniecība iejaukusies šajā
lietā. Līdzīgi rīkojoties ārvalstu vēstniecības, ieskaitot Latvijas
vēstniecības, visā pasaulē. ASV diplomātu mērķis bijis palīdzēt savas valsts
pilsoņiem, kad tie kļūst par nozieguma upuriem, un nodrošināt, lai ASV
kompānijām tiktu garantēti tādi paši spēles noteikumi kā citu valstu
uzņēmējiem.
Kā norāda vēstniecība,
"ģenerālprokurors Maizītis nepiedāvāja šo informāciju pats; viņš to
sniedza pēc vēstnieka Karlsona pieprasījuma".
Vēstnieks un vēstniecība
pieprasīja informāciju par "Balodis Printing" krāpšanas lietas
attīstību no daudzām citām Latvijas valdības institūcijām, kas bija iesaistītas
dažādos šīs lietas aspektos daudzu gadu un daudzu valdību laikā. Arī tās deva
rakstisku atbildi uz oficiālajiem pieprasījumiem sniegt informāciju.
"Vēstniecība un vēstnieks bija un joprojām ir pateicīgi par prokurora
Maizīša centieniem informēt mūs par "Balodis Printing" krāpšanas
lietas attīstību, ko raksturoja pastāvīga un neizskaidrojama dažu Latvijas valdības
amatpersonu vienaldzība divu gadu garumā," uzsver vēstniecība.
Kā norādīja Puče,
"amerikāņi ir pieklājīgi" un izsaka pateicību cilvēkam, kurš viņiem
palīdzējis iepazīties ar lietas materiāliem. Tāpat ASV vēstniecība parāda savu
operativitāti un to, ka šī lieta tai nav vienaldzīga, salīdzinot ar "mūsu
tautas kalpiem", kuri brīvdienās nestrādā un patlaban vēl ir
"snaudā".
"Viņu operativitāte ir
apskaužama un aizkustinoša," ASV vēstniecības aktivitātes ironiski
novērtēja NRA galvenais redaktors.
Viņš uzsvēra, ka vēstniecības
interese par "Balodis Printing" lietu ir saprotama, jo ir apdraudēts
ASV kapitāls. "Viņi rūpējas par savas naudas drošību Latvijā,"
skaidroja Puče.
Tomēr cita lieta ir, ka
atbildīgais prokurors sniedz informāciju par lietu vienai no tajā iesaistītajām
pusēm. Kā norādīja Puče, jājautā, vai līdzīgi Maizītis rīkotos, ja strīds būtu
starp diviem Latvijas uzņēmumiem un kāds vērstos ar līdzīgu lūgumu atklāt
materiālus par lietas virzību.
Kā uzskata NRA galvenais
redaktors, Maizītis ir pārkāpis visus iespējamos prokuroru ētikas kodeksa
punktus. "Tas nav labi," sacīja laikraksta pārstāvis.
Pēc Pučes domām, šajā lietā
būtu jāveic izmeklēšana, iespējams, veidojot pat parlamentāro izmeklēšanas
komisiju. Ģenerālprokuroram vajadzētu uz laiku "paiet malā", kamēr
tiek noskaidrots, kurām ārvalstu vēstniecībām un cik šādi paskaidrojumi par
krimināllietām un civillietām sniegti.
Jau ziņots, ka SIA
"Procter&Gamble Marketing Latvia" tiesībsargājošajās iestādēs
vērsās, uzskatot, ka tikusi apkrāpta darījumos ar nu jau maksātnespējīgo AS
"Balodis Printing" un ar to saistītajām firmām.
Ģenerālprokurors vēstulē
norāda, ka ir apstiprinājušās uzņēmuma aizdomas, ka par trīs darījumiem tai
prasīts samaksāt divkārši, kā arī nepamatoti pieprasīts samaksāt 18%
pievienotās vērtības nodokli par eksporta pakalpojumiem. Prokurors apstiprina
uzņēmuma aizdomas, ka transporta un tipogrāfijas pakalpojumus sniedzēji
uzņēmumi "Ocdēma", "Lartis", "AID", "Ada
M" un "Lonara" ir fiktīvi.
Maizītis vēstniekam sniedz informāciju
par izziņas gaitu ierosinātajā krimināllietā un rezultātiem pārbaudē par
"Balodis Printing" amatpersonu iespējamo nelikumīgo rīcību nodokļu
jomā.
Vēstulē ģenerālprokurors
norāda, ka Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja darbinieki
"veikuši svarīgas un darbietilpīgas izmeklēšanas darbības" - ir
saņemtas un analizētas atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem no Lietuvas,
Igaunijas un Muitas galvenās pārvaldes. Lietā veiktas arī ķīmiskās un
trasoloģiskās ekspertīzes. Pārbaudēs tiesībsargi guvuši apstiprinājumu
"Procter&Gamble" iesniegumā norādītajām ziņām.
Maizītis uzsvēris, ka
tiesībsargājošās iestādes saistībā ar šo krimināllietu meklē kādu bijušo
"Procter&Gamble Marketing Latvia" darbinieci.
Vēstulē Karlsons iepazīstināts
arī ar plānotajiem operatīvajiem pasākumiem un prokuratūras dotajiem uzdevumiem
policijai, kā arī atklāts, ka ierosināta dienesta izmeklēšana pret Valsts
ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes inspektori par nelikumīgu rīcību,
nepamatoti novilcinot "Procter&Gamble Marketing Latvia" sūdzību
izskatīšanu.
Vēstules nobeigumā Maizītis
norāda: "Vienlaicīgi informēju, ka minētās krimināllietas un materiāla par
"Balodis Printing" uzraudzība arī turpmāk atradīsies manā personīgā
kontrolē."
Prokuratūrā aģentūra LETA
uzzināja, ka divas pret "Balodis Printing" ierosinātās krimināllietas
jau ir nodotas izskatīšanai tiesā, bet divas citas krimināllietas, arī par
krāpšanu, patlaban ir apturētas, jo aizdomās turētās personas atrodas nezināmā
prombūtnē.
ASV koncerns
"Procter&Gamble" ierindojas 17.vietā "Financial Times"
veidotajā pasaules simts lielāko kompāniju sarakstā.
Maizītis nespēj pierādīt savu neitralitāti
Agnese Margēviča,
NRA 02/08/05
ASV vēstniecība paniski un bez argumentiem metas uzbrukumā Latvijas
presei.
Neatkarīgās publikācija par
ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ASV vēstniekam Braienam Karlsonam sniegto
informāciju izraisījusi asus ASV vēstniecības pārmetumus.
Pats ģenerālprokurors ar
preses sekretāres starpniecību apgalvo, ka neesot izjutis spiedienu no
amatpersonu puses. "Nepamatotās apsūdzības un sagrozītā informācija, ko
satur šis raksts, liek uzdot nopietnus jautājumus par Neatkarīgās Rīta Avīzes
un to kontrolējošo elementu žurnālistisko godīgumu un politiskajiem
motīviem," pausts ASV vēstniecības paziņojumā. Vēstniecības preses
sekretārs Kaspars Rūklis pirmdien nevarēja atbildēt uz Neatkarīgās
precizējošajiem jautājumiem un nosaukt konkrētas publikācijas vietas, kas
izraisījušas ASV diplomātu nepatiku.
"Tas nozīmē, ka viņi [ASV
vēstniecība] respektē šo publikāciju," uzsver komunikāciju eksperts
Miervaldis Mozers. Viņš pauž viedokli, ka ārvalsts vēstniecībai ir tiesības
izteikties par publiskajā diskusiju telpā apspriestu tēmu un šajā gadījumā diez
vai varot būt runa par preses brīvības ierobežojumu. "Ļoti labi, ka
Neatkarīgā sākusi šo skaisto diskusiju, kas mums ļaus nomērīt neatkarības
līmeni, izvērtēt noturību pret politisku spiedienu un spiedienu no
lielvarām," spriež M. Mozers. "Jūs [Neatkarīgā] esat skāruši kādu
ļoti interesantu, nozīmīgu jautājumu, pretējā gadījumā nekādas reakcijas nebūtu
bijis," vērtē mediju eksperts Ojārs Skudra.
"Acīmredzot šis raksts ir
trāpījis kādā sāpīgā punktā," ASV vēstniecības asās reakcijas iemeslus
skaidro mediju eksperte Anda Rožukalne. Viņa kritizē vēstniecības paziņojuma
saturu, norādot, ka tas satur vairākus apvainojumus, bet nekonkretizē, kas
tieši tiek pārmests.
"Jābrīnās, cik tas [ASV
vēstniecības paziņojums] ir emocionāls, neprecīzs," saka A. Rožukalne,
uzsverot, ka ASV vēstniecībai, paužot šādus pārmetumus, "precīzi jānorāda
kļūdas". Diplomātiskās pārstāvniecības izplatītajam paziņojumam dots
virsraksts ASV vēstniecība atspēko rakstu sestdienas "Neatkarīgajā Rīta
Avīzē", tomēr tas nesatur Neatkarīgās publicētās informācijas
atspēkojumus. A. Rožukalne paziņojuma tekstu vērtē kā emocionālu, sajūtu līmenī
balstītu.
Ģenerālprokuratūras preses
sekretāre Dzintra Vītoliņa, jautāta, vai arī citu valstu vēstniecības aktīvi
pieprasa informāciju par izmeklēšanā esošām lietām un vai šādi pieprasījumi
tiek apmierināti, Neatkarīgajai norādīja, ka prokuratūra "saskaņā ar
likumu" nesniedzot informāciju par personu iesniegtajiem lūgumiem. Uz
Neatkarīgās jautājumu, vai tādā gadījumā Ģenerālprokuratūrā tiks ierosināta
iekšējā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādā veidā pretēji tās principiem
nelikumīgi notikusi informācijas noplūde par ASV vēstnieka iesniegumu, Dz.
Vītoliņa atbildēja noliedzoši. Lūgta precizēt, kāds normatīvais akts liedz
publiskot informāciju par Ģenerālprokuratūrā saņemtajiem iesniegumiem, Dz.
Vītoliņa to solīja izdarīt. Sazvanīta vēlāk, Ģenerālprokuratūras preses
sekretāre atteikšanos sniegt ziņas par citu ārvalstu vēstniecību iesniegtajiem
informācijas pieprasījumiem jau pamatoja ar aizņemtību. "Šāda apkopojuma
nav, un viena raksta vajadzībām tas arī netiks veikts," teica
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre, kura arī vairākkārt norādīja, ka viņai
nav laika atbildēt uz Neatkarīgās jautājumiem.
Intervijā ziņu aģentūrai LETA
Dz. Vītoliņa vakar skaidrojusi, ka Ģenerālprokuratūra, sniedzot detalizēto
informāciju pēc ASV vēstnieka pieprasījuma, esot rīkojusies atbilstoši
Prokuratūras likuma 16. panta 2. daļas prasībām, kas uzliek prokuroram par
pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo
interešu aizsardzībai, ja faktus par likuma pārkāpumu uzdod pārbaudīt Valsts
prezidents, Saeima vai Ministru kabinets. Vēl piektdien Ģenerālprokuratūra šo
soli skaidroja nevis ar valsts amatpersonu uzdevuma izpildi, bet ar pienākumu
informēt ārvalstu vēstniecības, ja šīs valsts pilsoņi nonākuši saskarsmē ar
prokuratūru vai policiju.
ASV vēstniecība 2003. gada
janvārī vērsusies pie toreizējā premjera Einara Repšes ar sūdzību par
Ekonomikas policijas biroja (EPB) un Valsts ieņēmumu dienesta bezdarbību,
izskatot materiālus par krāpšanas faktiem pret firmu Procter&Gamble
Marketing Latvia, informē Ģenerālprokuratūra. Šo sūdzību premjers pārsūtījis
prokuratūrai, pievienojot arī ASV vēstniecības iesniegumu un uzdodot pārbaudīt
tajā norādītos faktus. Pēc pārbaudes pabeigšanas prokuratūra informējusi
iesniedzēju - ASV vēstniecību -, kā arī Ministru kabinetu par izskatīšanas
rezultātiem. Sniedzot informāciju iesniedzējam un likumā noteiktajām
institūcijām, prokuratūra esot ievērojusi Kriminālprocesa kodeksa 130. panta
prasības, uzsver Dz. Vītoliņa. Neatkarīgā jau rakstīja, ka līdzīgu uzdevumu
informēt ASV vēstniecību Ģenerālprokuratūra saņēmusi arī 2004. gada vēlā rudenī
no toreizējā premjera Induļa Emša.
Dz. Vītoliņa pauž viedokli, ka
informācijas sniegšana ASV vēstniecībai nekādā veidā nav aizskārusi ne
ģenerālprokurora neatkarību, ne arī ietekmējusi lietas virzību. Vienošanās
starp ģenerālprokuroru un ASV vēstnieku bijusi tikai un vienīgi par to, ka
prokuratūra informēs vēstniecību kā iesniedzēju par krimināllietas virzību tādā
apjomā, kādā ģenerālprokurors to uzskatīs par iespējamu. Ģenerālprokuratūras
pārstāve apgalvoja, ka, saņemot informācijas pieprasījumus no premjerministriem
E. Repšes un I. Emša, J. Maizītis to neesot uztvēris kā spiediena izdarīšanu.
"Ģenerālprokurors
Maizītis šo informāciju pats nepiedāvāja, viņš to sniedza pēc vēstnieka
Karlsona lūguma," skaidrots ASV vēstniecības paziņojumā. Šā paziņojuma
svētdien izplatītajā versijā angļu valodā, lai raksturotu stilu, kādā vaicāts
pēc informācijas, lietots vārds "request", ko iespējams tulkot arī kā
"pieprasījums".
Vai Maizīša sniegtā informācija brīdināja aizdomās turamos?
Viesturs Radovics,
NRA 02/09/05
Krimināllietā par dokumentu viltošanu aizdomās turēto Procter&Gamble
Marketing Latvia bijušo vadītāju Egonu Pļavnieku Latvijas tiesībsargi sakās
izsludinājuši starptautiskajā meklēšanā, ar to aizbildinot apturēto izmeklēšanu
vienā no divām krimināllietām. Neatkarīgā noskaidroja, ka pazudušais,
iespējams, turpina darbu šajā pašā kompānijā Āfrikā.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka
Ģenerālprokuratūrā ir ierosināta krimināllieta par uzņēmumam likumos noteikto
grāmatvedības dokumentu slēpšanu vai viltošanu, kur kā aizdomās turamais ir
bijušais Procter&Gamble vadītājs Egons Pļavnieks. Viņa atrašanās vieta
neesot zināma, un lietas izmeklēšana ir apturēta. E. Pļavnieks ar Interpola
starpniecību izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Jurists Gvido Zemribo, kas
darbojies vienā tenisa klubā ar E. Pļavnieku, Neatkarīgajai stāstīja, ka par
uzņēmēju pēdējās ziņas bijušas no Marokas, kur viņš turpinājis darbu
Procter&Gamble kompānijā. Pēc G. Zemribo sacītā, E. Pļavnieks arī pašlaik
atrodas kaut kur Āfrikā, iespējams, Marokā. Aptuveni pirms gada viņš viesojies
Latvijā. Neatkarīgā sazinājās ar Procter&Gamble filiāli Marokā, kur
uzņēmuma sekretāre paskaidroja, ka šāda darbinieka viņiem neesot. Pēc
turpmākajiem meklējumiem noskaidrojās, ka E. Pļavnieks, pametot Latviju, 2003.
gada nogalē strādājis Procter&Gamble filiālē Alžīrijā. Procter&Gamble
Marketing Latvia ārējo sakaru speciālisti divas dienas, dažādi aizbildinoties,
atsacījās komentēt informāciju par bijušajiem darbiniekiem E. Pļavnieku un
Baibu Ozolu, kuru citā ar šo uzņēmumu saistītā krimināllietā tur aizdomās par
krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Civillietas
materiālos, kur Procter&Gamble Marketing Latvia vēlas piedzīt 86 726,04
latus no maksātnespējīgā uzņēmumam Balodis Printing, teikts, ka B. Ozola ir
atzinusies, ka Balodis Printing pārstāvji viņu pierunājuši veikt krāpniecisku
darījumu, saņemot par to atlīdzību. Arī B. Ozola atrodas meklēšanā.
Kā liecina LETA arhīvs, E.
Pļavnieks ir dzimis 1953. gadā ASV, Vašingtonas apkārtnē. Pēc augstskolas
beigšanas sācis strādāt ASV kompānijā Procter&Gamble, bet 1995. gadā ieradies
Latvijā, kur kļuvis par Procter&Gamble pārstāvniecības Baltijā,
Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā vadītāju.
2003. gada janvārī viņš
nezināmu iemeslu dēļ atstādināts no Procter&Gamble Marketing Latvia
direktoru padomes priekšsēdētāja amata. 2003. gada janvāris minēts arī kā viņa
nozušana no izmeklētāju redzesloka. Informatīvajā atbildē, ko ģenerālprokurors
Jānis Maizītis 2003. gada 26. septembrī sniedzis ASV vēstniekam, nav minēta
krimināllieta, kurā aizdomās turamā persona ir E. Pļavnieks. J. Maizītis tikai
sniedzis informāciju par krimināllietu, kurā minēta B. Ozola. Tieši prokurora
sarakste ar ASV vēstnieku liek izvirzīt versiju, ka kāds no Procter&Gamble
varēja laikus abus aizdomās turamos brīdināt un šie cilvēki pazuda, iespējams,
aizbraucot no valsts. Katrā ziņā, J. Maizītis vēstulē vēstniekam Braienam
Karlsonam apsola "informēt par krimināllietas gaitu arī turpmāk". ASV
vēstnieks neslēpj, ka šos jautājumus skaidrojis pēc Procter&Gamble lūguma,
un mums atliek tikai nojaust, kā iegūto informāciju pēc tam izmantoja viena no
krimināllietā iesaistītajām pusēm. Procter&Gamble un Balodis Printing
savstarpējo rēķinu skaidrošanā kopumā ierosinātas divas krimināllietas un viena
civillieta.
Par vienu no tām J. Maizītis
informēja bijušo ASV vēstnieku B. Karlsonu, stāstot, ka lietas izmeklēšana ir
darbietilpīga, bet pašlaik apturēta saistībā ar galvenās aizdomās turamās
personas bezvēsts prombūtni.
Kalvītis: Koalīcijas viedoklis par Maizīša piemērotību amatam nav mainījies
LETA 02/09/05 Koalīcijas partiju viedokļi par Jāņa
Maizīša piemērotību ģenerālprokurora amatam nav mainījušies, šodien
žurnālistiem teica Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).
Premjers uzsvēra, ka
"viens vai otrs raksts" masu medijos nevar iespaidot atbildīgu
politiķu lēmumus. "Ja mēs reaģētu uz katru publikāciju, jau sen būtu
nosirmojuši," piebilda valdības vadītājs.
Viņš gan norādīja, ka
"Maizīša tēma pacelsies maijā", kad koalīcijas partijas lems, vai
viņu pārvēlēt ģenerālprokurora amatā. Pagaidām viedoklis šajā jautājumā neesot
mainījies.
Arī premjera pārstāvētā Tautas
partija (TP) par atbalstu Maizītim lems, "kad pienāks laiks".
Komentējot izteikto kritiku
Ģenerālprokuratūrai saistībā ar neapmierinošo darbu naudas atmazgāšanas
noziegumu izmeklēšanā, Kalvītis sacīja, ka savus vārdus neatsauks. Valdībai
esot plāns, kā cīnīties ar šiem noziegumiem un stiprināt gan
Ģenerālprokuratūru, gan citas iestādes, lai tās tiktu galā ar saviem
pienākumiem.
Premjers apliecināja, ka
šodien ar jauno ASV vēstnieci Latvijā Ketrīnu Todu Beiliju nav pārrunājis
"Procter&Gamble" lietu.
Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra
bijušo ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu salīdzinoši detalizēti
informējusi par krimināllietu, kas ierosināta par ASV uzņēmuma
"Procter&Gamble" meitas firmas apkrāpšanu.
Kalvītis uzsvēra, ka šis
jautājums neietilpst ne valdības, ne arī vēstnieces kompetencē.
Valsts prezidente: uzbrukumi Maizītim liecina par politisko
opozīciju
Edgars Galzons, Diena
02/10/05 Ņemot vērā pēdējā laika publikācijas
plašsaziņas līdzekļos par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, Valsts prezidente
Vaira VīķeFreiberga pieļauj iespēju, ka ir politiskie spēki, kas nevēlas
atkārtoti redzēt viņu ģenerālprokurora amatā.
"Redzot
šīs publikācijas un to maz pamatoto argumentāciju un augsto emocionālo toni, tāds
iespaids tiešām rodas," V.VīķesFreibergas teikto pēc tikšanās ar premjeru
Aigaru Kalvīti citē aģentūra LETA. Viņa norādījusi, ka savulaik uzrunājusi
koalīcijas partijas par viņu attieksmi pret J.Maizīša atkārtotu apstiprināšanu
ģenerālprokurora amatā un saņēmusi pozitīvas atbildes. "Nevienam nav
iebildumu par to, kā prokurors ir veicis savus pienākumus," pavēstījusi
prezidente. Arī valdības koalīcijas partijas un premjers Aigars Kalvītis (TP)
Dienai apliecinājuši, ka negrasās mainīt ģenerālprokuroru, kuram maijā beidzas
pilnvaru termiņš.
Jau pagājušā
gada decembrī Valsts prezidente atzina, ka dažu politisko spēku antipātijas
pret J.Maizīti varētu būt saistītas ar pārbaudēm, kuras veic prokuratūra.
Jautāta, vai tās ir saistītas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un ekspremjeru
Andri Šķēli (TP), V.VīķeFreiberga atbildēja apstiprinoši.
Kā ziņots,
laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) pārmetis J.Maizītim to, ka viņš ASV
vēstniekam Braienam Karlsonam sniedzis informāciju par kādu krimināllietu, lai
gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokuroram šādas ziņas nav jāizpauž
personām, kas ar lietu nav saistītas. ASV vēstniecība paziņojusi, ka NRA
publikācijās minētas "nepamatotās apsūdzības" un "sagrozītā
informācija", kas rada "nopietnus jautājumus par žurnālistisko
godprātību un Neatkarīgās Rīta Avīzes un to kontrolējošo elementu politiskajiem
motīviem".
Citādi - valdībā un partijās...
Kalvītis paraksta līgumu ar Bilu Geitsu
Elīna Lidere,
NRA 02/03/05
Vakar (trešdien, 2. februārī) Prāgā Eiropas valdību konferences laikā
premjers Aigars Kalvītis tikās ar Microsoft kompānijas vadītāju Bilu Geitsu un
parakstīja presē iepriekš kritizēto sadarbības līgumu starp valdību un
Microsoft.
Sadarbības līgums paredz
Microsoft līdzdalību dažādos informācijas sabiedrības attīstības projektos un,
no otras puses, - valsts apņemšanos divu gadu laikā sakārtot programmatūras
licencēšanas jautājumus, ieskaitot to, ka pašas valsts institūcijas nelietos
nelegālas datorprogrammas. Pagājušajā nedēļā šis sadarbības līgums tika apstiprināts
valdībā, un vakar tas tika oficiāli parakstīts.
Bils Geitss pasaules bagātāko
cilvēku sarakstā ierindojas kā visbagātākais. Arī viņa vadītā kompānija
Microsoft ir informācijas tehnoloģiju gigants pasaulē. Taču tas izpelnījies asu
kritiku par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Eiropas Komisija pagājušā gada
beigās sodīja Microsoft par konkurences noteikumu pārkāpšanu ar rekordlielu
sodu - 497,2 miljoniem eiro (349,4 miljoni latu).
Tajā pašā laikā globālās
kompānijas, īpaši tādas kā Microsoft, kuras daudz pelna, piesaista ar
investīcijām un sponsorēšanu. Ne velti līdzīgus līgumus tam, kādu vakar
valdības vārdā parakstīja A. Kalvītis (Tautas partija), ir noslēgušas arī
vairākas citas valstis. Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās
Jānis Reirs (Jaunais laiks) aģentūrai LETA stāstījis, ka, sadarbojoties ar
Microsoft, mūsu valsts kā atbalstu dažādu projektu īstenošanā ik gadu varētu
saņemt vismaz trīs četrus miljonus latu. Arī ministra sekretariāta vadītāja Ina
Gudele Neatkarīgajai telefonsarunā no Prāgas teica, ka būtu muļķīgi atteikties
no globālo kompāniju piedāvājuma, kas var dot ne tikai zināšanas, bet arī
investīcijas un līdzekļus sponsorējot. Interesi par līdzīga sadarbības līguma
noslēgšanu esot izrādījusi arī kompānija Novell, kas piedāvā Microsoft
programmatūrai alternatīvus risinājumus. Arī kompānija Oracle piedāvājusi
līdzdalību valsts informācijas tehnoloģiju projektos, - informēja I. Gudele.
I. Gudele un Microsoft Latvia
vadītājs Sandis Kolomenskis telefonsarunās no Prāgas stāstīja, ka bez līguma
noslēgšanas B. Geitss ar Latvijas valdības pārstāvjiem pārrunājis vairāku IT
projektu attīstību Latvija. Esot runāts par Nacionālās bibliotēkas veidošanu,
digitālā satura veidošanu un arī apmācību IT jomā. Tā kā tā bija pirmā tikšanās
reize, tad bez minētā līguma parakstīšanas par citiem jautājumiem konkrētas
vienošanās neesot panāktas, - teica S. Kolomenskis. Taču Microsoft gaidot, kad
valdība izlems, kuriem projektiem un kurā mirklī būs nepieciešama kompānijas
palīdzība. Valstij esot jāsaprot, kurā virzienā iet. S. Kolomenskis norādīja,
ka attiecībā uz bibliotēku esot panākta augsta līmeņa vienošanās, ka šis ir
viens no projektiem, kur Microsoft varētu sniegt atbalstu gan ar savām
zināšanām, gan tehnoloģijām.
Savukārt I. Gudele pauda
pārliecību, ka tikšanās tieši ar pašu B. Geitsu Latvijai esot bijusi
"lieliska iespēja". Tā kā B. Geitss pats ļoti aktīvi iesaistoties
dažādu valstu interesantākajos projektos, tad esot bijis svarīgi tieši viņam
personīgi pastāstīt par iecerētajiem informācijas tehnoloģiju projektiem
Latvijā.
Kā norāda paši līguma
dalībnieki, šis līgums nenosakot nekādas saistības attiecībā uz Microsoft
produkcijas pirkšanu. Tā esot vienošanās par Microsoft atbalstu valdības
informācijas tehnoloģiju projektiem un no valsts puses apņemšanās divu gadu
laikā sakārtot programmatūras licencēšanas jautājumus.
Pamestais valsts portāls gaida reanimāciju
Imants Vīksne,
NRA 02/04/05
Latvijas valsts portāls www.lvonline.lv, kam digitālajā vidē vajadzētu
sniegt informāciju un pakalpojumus, ir rīcībnespējīgs - šeit iegūstamas
trūcīgas, novecojušas ziņas, bet saites ved uz nekurieni.
Lai ieviestu kārtību Latvijas
epārvaldē, ir izveidota jauna institūcija - Īpašu uzdevumu ministra
elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Tas solās šā gada laikā ieguldīt
portāla attīstībā 30 000 latu un piešķirt jau rezervēto vārdu
"Latvija.lv". 2001. gadā radītā portāla vīzija ir "iespēja
vienkopus aplūkot valsts institūciju sniegto informāciju, uzzināt, kā jārisina
dažādas dzīves situācijas (piemēram, kā salaulāties) un nokārtot attiecības ar
valsti, neizejot no sava darba kabineta vai mājām". Taču praksē labi
iecerētais projekts nedarbojas.
Datorikas institūts DIVI, kas
radīja portālu, norāda uz nenopietno attieksmi pret šāda līmeņa resursa
uzturēšanu: "Ja kāds atsūta epastu, ka vajadzētu mainīt kādai saitei
nosaukumu, linku vai iestādes logo, tad to izdara brīvprātīgi," skaidro
uzņēmuma projektu vadītājs Oskars Ozols. Portāla uzturēšanai kopš 2001. gada
finansējums nav atvēlēts. Vispirms portālu neaprūpēja Satiksmes ministrija, tad
Valsts kanceleja, bet tagad eministra sekretariāts. Pagaidām arī pats
sekretariāts epasaulē nav atrodams - tam nav pat savas mājaslapas. Tomēr
iestādes vadītāja Ina Gudele sola, ka jau šogad notiks pārmaiņas un to
priekšnoteikums būs eparaksta ieviešana. Paraksta izsniedzējs, iespējams, kļūs
zināms jau martā.
Brīdī, kad datora lietotājs
spēs pierādīt savu identitāti (elektroniski parakstīties), valsts un pašvaldību
iestādēm pavērsies iespēja sniegt pakalpojumus internetā, bet lietotājam - tos
saņemt. Latvijas valsts portāls tad varētu pildīt vienas pieturas aģentūras
funkciju, apvienojot visus pakalpojumus vienā adresē. Tomēr par šādām ērtībām
pagaidām tiek domāts visai teorētiski - ministrijas līdz šim nav apzinājušas,
kādus pienākumus varētu noņemt no iedzīvotāju pleciem.
Neatkarīgā, piemēram, nesen
aprakstīja, cik sarežģīti ir atgūt par attaisnotajiem izdevumiem - mācībām un
veselības aprūpi - samaksātos nodokļus. Tikpat mokoša ir īpašuma reģistrēšana
zemesgrāmatā, kā arī daudzas citas birokrātiskas procedūras.
I. Gudele atzīst, ka še būtu
izstrādājamas konkrētas pakalpojumu shēmas un jāiekļauj tās valsts programmā.
Pagaidām tādu nav pat uzmetumu stadijā. Lai gan atbilstoši likumam pienākums
akceptēt eparakstu valstij uzlikts jau kopš pērnā gada 1. janvāra, tikai dažas
institūcijas apliecinājušas principiālu gatavību to apstrādāt - Valsts ieņēmumu
dienests, zemesgrāmata, Statistikas pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, muita un dažas
pašvaldības. Valsts tādējādi savā attīstībā ir ievērojami atpalikusi no privātā
sektora - bankas savus klientus jau sen apkalpo elektroniskajā vidē.
I. Gudele spriež, ka ministra
posteņa izveide jau gadiem buksējošajai e-Latvijai devusi jaunu grūdienu, jo
tagad tai ir politiska aizmugure.
Cer uz PCTVL pakalpojumiem
Baiba Lulle,
NRA 02/04/05
Stratēģiskie draugi TB/LNNK un Jaunais laiks nekritizēs viens otru, kopā
- tikai Daugavpilī.
Tēvzemei un Brīvībai/LNNK cer,
ka PCTVL pretnacionālās aktivitātes un uzjundītie Latvijas un Krievijas
attiecību jautājumi būs aktuāli līdz pašvaldību vēlēšanām, uz kā rēķina
tēvzemieši cer gūt panākumus pašvaldību vēlēšanās.
PCTVL protesta akcijas pret
izglītības reformu ne tikai nodrošināja TB/LNNK uzvaru Eiroparlamenta vēlēšanās,
bet arī uz ilgāku laiku pacēla iepriekš zem piecu procentu robežas noslīdējušo
reitingu. Pēdējie partiju popularitātes mērījumu dati, kas PCTVL ierindo
pirmajā vietā Rīgā, atkal varētu mobilizēt TB/LNNK atbalstītājus, jo
tēvzemieši, pēc sociologa Arņa Kaktiņa teiktā, "ir numur viens Par
latviešiem brenda ziņā, kas nacionālajā retorikā spēlē daudz lielāku lomu nekā
racionāli argumenti".
Tēvzemiešu līderis Māris
Grīnblats atzīst, ka partijas tēla reklāmās dominē pretkrieviskā līnija, bet
Rīgā galvenais vēstījums būs "vēršanās pret kreiso partiju ietekmi Rīgas
domē, kas novedušas Rīgu līdz savai ārpolitikai".
TB/LNNK priekšvēlēšanu
programmā Rīgai centrālā loma atvēlēta domes koalīcijas kreisuma un
nesaimnieciskuma kritizēšanai, un tā ir ļoti līdzīga Tautas partijas (TP)
programmai. Apliecinot savstarpējo konkurenci, kā galvenā vērtība abu
programmās piedāvāta kreiso četru gadu valdīšanas pārtraukšana un partijas
profesionalitāte. Tēvzemieši turklāt pārņēmuši TP pirms 8. Saeimas vēlēšanām
ekspluatēto saukli par "komandu", bet TP - tēvzemiešu lokomotīvi
2001. gada Rīgas vēlēšanām - Andris Ārgali. A. Ārgalis gan nebija vienīgais
tēvzemiešu Rīgas frakcijas zaudējums - to atstāja arī Jānis Karpovičs un Valdis
Kalnozols.
Lai arī tēvzemieši bija
iecerējuši Rīgas listē iekļaut domnieku, Onkoloģijas centra direktoru Gunāru
Lasmani, tas nav darīts pēc informācijas publiskošanas par pašrocīgi
piešķirtajām milzu prēmijām. Ēna uz tēvzmiešiem pēdējā laikā mesta arī saistībā
ar bijušā Valsts nekustamo īpašumu aģentūras vadītāja Jāņa Mottes dāļātajiem
dzīvokļiem Teātra ielā, kas tika arī TB/LNNK priekšsēdētājam Jānim Straumem,
kurš to nesen nesamērīgi lēti pārdevis, radot aizdomas par valstij
nesamaksātiem nodokļiem. Arī J. Mottes labvēlību baudījušais Rīgas domes kandidāts
Vents Balodis par pērn pārdoto dzīvokli (280 000 eiro) nomaksājis valsts nodevu
tikai no 17 000 latu, kas it kā bijusi dzīvokļa cena bez viņa veiktajiem
uzlabojumiem.
A. Kaktiņš spriež, ka
"nelielās pašvaldībās, kur cilvēki cits citu pazīst, vispārnacionāliem
uzstādījumiem ir mazāka loma, tie pat distancē partiju no vēlētāja".
Atturēšanās no tiem manāma arī TB/LNNK programmās nelielajās pašvaldībās. Tā,
piemēram, programmā Iecavai nav ne vārda par latviešiem, valodu, tā vietā
runāts par tādām praktiskām lietām kā centralizētās siltumapgādes sistēmas
rekonstrukcija, sociālie dzīvokļi, sporta svētki, skolēnu autobusi, līdzīgi kā
citos pagastos un mazpilsētās. Nacionālā tēma nedaudz ieskanas Rēzeknē,
Daugavpilī. Pēdējā TB/LNNK startē vienā sarakstā ar Jauno laiku (JL), programmā
jau jūtams JL rokraksts ar atslēgas vārdiem "godīgums",
"atklātība", "vienlīdzīga attieksme pret visiem" -
postulāti, kas vijas cauri visiem JL pieteikumiem pašvaldībās. Tēvzemiešiem
vienas programmas pārkopēšanas stils nav jūtams - identificētas konkrētās
vajadzības katrā pašvaldībā, atšķirīgi ir pat vispārīgie saukļi.
TB/LNNK programmās rodami
konkrēti piedāvājumi uzņēmējdarbības veicināšanai, īrnieku problēmu
risināšanai, noteiktu priekšmetu skolotāju trūkuma novēršnai, jaunu dzīvojamo
namu, to skaitā sociālo celtniecība. Daudzkārt solīta Eiropas Savienības
līdzekļu piesaiste, tādējādi netieši atgādinot par partijas panākumiem EP
vēlēšanās un tēvzemiešu labākajiem kadriem Eiropas struktūrās. Ļoti konkrēts
piedāvājums izstrādāts Jelgavā - ar konkrētām summām investīciju piesaistē,
ceļu remontiem, pašvaldības ieņēmumu pieaugumu, no kā partijas parasti cenšas
izvairīties, lai tām nevarētu pārmest programams nepildīšanu.
Ar JL tēvzemišiem gan
neizdevās vienoties par kopīga saraksta izveidi Ventspilī, bet noslēgta
vienošanās par savstarpēji neapkarojošu priekšvēlēšanu kampaņu.
TB/LNNK cenšas pozicionēties
arī kā vidējo uzņēmēju atbalstītāji. Rīgas listē iekļauts Tirdzniecības un
rūpniecības kameras vadītājs Andris Lasmanis, kurš pie tēvzemiešiem atbēga no
JL, kurā viņš jutās nesadzirdēts, Kuldīgā startē turīgais mežu apsaimniekotājs
Modris Fokerots. Tradicionāli tēvzemieši gan nav bijuši uzņēmēju ļoti mīlēta
partija, un vēl pirms aizlieguma firmām ziedot partijām tēvzemiešu uzturētāji
lielākoties bija privātpersonas.
M. Grīnblats atzīst, ka
uzņēmēju partijas atbalstītāju vidū "nav daudz, bet ir", TB/LNNK
vidējais vēlētājs ir "vidējā un vecāka gadagājuma latvietis", sīvākie
konkurenti - "TP un JL, bet savā ziņā visas labējās partijas".
Kopumā TB/LNK startē 40
pašvaldībās - lielajās pilsētās, kā arī atsevišķos pagastos cita nosaukuma
vēlētāju apvienībās. TB/LNNK piederošie trīs mēri - Saldū, Bauskā un Balvos -
vilks sarakstus arī šajās vēlēšanās.
A. Kaktiņš brīdina, ka
tēvzemiešu stabilā vēlētāja lomu nedrīkst pārvērtēt: "Pētījumi liecina, ka
absolūti lielākā daļa vēlētāju maina politiskās simpātijas, turklāt
eksperimentējot starp pilnīgi dažādiem politiskajoiem uzstādījumiem,
neiedziļinoties smalkās matērijās, ideoloģijās.
Vai valdība Microsoft važās?
Elīna Lidere,
NRA 02/04/05
Lai arī lielākā daļa no mums lieto Microsoft ražojumus, tomēr ziņu par
to, ka programmatūras gigants slēdz sadarbības līgumu ar valsti, droši vien
tikai retais uztvēra ar prieka sajūtu. Lai cik ļoti gribētos ticēt Microsoft
vai vismaz Microsoft Latvijas komandas altruismam, to ir grūti savienot kopā
kaut vai ar to, ka vēl nesen Eiropas Komisija sodīja kompāniju par konkurences
noteikumu pārkāpšanu.
Vismaz pēc tā, ko izpauž paši
līguma parakstītāji, var spriest, ka sadarbība no valsts puses nozīmē
apņemšanos izskaust nelegālu programmatūru lietošanu, kā arī Microsoft
uzaicināšana vismaz pie sarunu galda par valsts informācijas sabiedrības
projektiem. Tas neuzspiež valstij pienākumu pirkt Microsoft produktus, taču
valsts vairāk vai mazāk apņemas uzklausīt kompānijas piedāvājumus. Tajā pašā
laikā valdības pārstāvju ciešā apņemšanās piesaistīt Microsoft kaut vai pie tās
pašas Nacionālās bibliotēkas un citiem nozīmīgiem valsts attīstības projektiem
liecina, ka sadarbība varētu izvērsties diezgan cieša. To var nodēvēt kā valsts
un privātā sektora partnerību, kuras Latvijā daudzviet ļoti pietrūkst. Tomēr
šaubas rada tas, vai šādā ciešā sadarbībā valsts iestādes spēs turēties pretī
Microsoft profesionāli izstrādātajam valdzinājumam.
Lai arī vairākas citas valstis
ir parakstījušas ar Microsoft līdzīgus līgumus, tomēr bažīgu rada fakts, ka
šāds valstij svarīgs līgums pirms tam netika sabiedrībā apspriests un par to
savu atzinumu nav sniegusi pat nozares asociācija. No valdības pārstāvju puses
jaušama neizpratne, kad tiek jautāts, kāpēc šādai sadarbībai vajadzīga līguma
forma. Vai tad cenšanās nodrošināt kompānijām drošu ilgtermiņa uzņēmējdarbības
vidi Latvijā nozīmē to, ka tagad visas kompānijas slēgs līgumus ar valsti?
Jānorāda, ka šāda tradīcija jau ir aizsākusies, jo arī kompānija Novell, kas
piedāvā Microsoft programmrisinājumiem alternatīvus izstrādājumus, izrādījusi
interesi par līdzīga sadarbības līguma slēgšanu. Arī Oracle esot izteicis
piedāvājumu līdzdarboties.
Tomēr nekādi nepārliecina
argumenti, kāpēc jautājumus, kad kompānija izsaka gatavību atbalstīt valsts
aktivitātes, nevar risināt caur nozaru asociācijām. Neatbildēti jautājumi
paliek.
Kalvītis: Latvijā nebūs divu līmeņu pašvaldību
Ināra Egle,
Diena 02/04/05
Latvijā netiks veidoti reģioni un būs tikai viena līmeņa pašvaldības,
ceturtdien, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, paziņoja premjers
Aigars Kalvītis(TP) un norādīja, ka tas ir valdības viedoklis. Premjers arī
atzina, ka viņa vadītā valdība nevarēs īstenot pašvaldību reformu, taču tā
radīs visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nākamā Saeima varētu to pabeigt
un nākamās pašvaldību vēlēšanas pēc četriem gadiem notiktu jau jauno novadu
teritorijās uz 102 novadu modeļa bāzes. Lai arī līdz pašvaldību vēlēšanām ir
palicis nedaudz vairāk kā mēnesis, Saeimā ir iestrēguši kā pašvaldību likuma
grozījumi, tā Administratīvi teritoriālās reformas likums un nav skaidri
nosacījumi, kā darbosies jaunās pašvaldības.
Spēkā esošais Administratīvi
teritoriālās reformas (ATR) likums nosaka, ka pašvaldību reforma Latvijā tiek
pabeigta pērnā gada 30.novembrī un pēdējā reformas gadā notiek ne vairs
brīvprātīgi, bet pēc atbildīgās ministrijas priekšlikumiem. Līdz šim termiņam
Latvijā bija izveidoti tikai 26 novadi, kuros apvienojušās 54 pašvaldības.
Neviens likums nenosaka reformas turpmāko gaitu. ATR likumu reģionālās
attīstības un pašvaldību ministrs Māris Kučinskis (TP) trešdien aicināja
pieņemt pēc vēlēšanām, paredzot tādu pašu notikumu tālāko attīstību kā
premjers.
Vairāk nekā divus gadus Saeima
nav izšķīrusies arī par nepieciešamajiem grozījumiem pašvaldību likumā. Pēc
Latvijas Pašvaldību savienības aicinājuma Valsts pārvaldes un pašvaldību
komisija plāno atteikties no visiem diskutablākajiem priekšlikumiem un tuvākajā
laikā aicinās Saeimu pieņemt grozījumus pašvaldību likumā galīgajā lasījumā,
veicot tajos tikai pašas nepieciešamākās izmaiņas. Komisijas sēdē šonedēļ gan
tika konstatēts, ka jau 2.lasījumā pieņemtajā redakcijā ir vairāki desmiti pretrunīgu
normu, kas var apgrūtināt likuma pieņemšanu. Uz to Dienai norādīja arī JL
frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars, kas nevarot piekrist, piemēram,
priekšlikumam, ka deputāti varēs ieņemt amatus pašvaldības administrācijā.
Viņaprāt, likums jālabo pēc vēlēšanām, bet uz tām ir jāiet, rēķinoties ar tagad
spēkā esošajiem nosacījumiem.
Šīs Saeimas sākumā, kad
pašvaldību ministrs bija Ivars Gaters (JL), ministrija piedāvāja jaunu
pašvaldību likumu, kam pretojās Pašvaldību savienība, kas ar ZZS rokām
iesniedza Saeimā citu redakciju. Ministrijas mērķis bija saskaņot pašvaldību
darbības nosacījumus ar valsts pārvaldes iekārtas likumu, konkretizējot
pašvaldību funkcijas. Saeima izveidoja darba grupu, kurai no abiem projektiem
bija jāsagatavo vieni likuma grozījumi.
Aktivizējas partiju ziedotāji
Sandris Vanzovičs,
NRA 02/07/05
Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis tikai mēnesis, tāpēc ievērojami
aktivizējušies ziedotāji, kas savu naudu politiķiem nežēlo.
Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā lasāmā informācija atklāj
vairākus interesantus faktus par ziedotājiem un to atvēlētajām summām. Kopumā
janvārī partijām saziedoti 246 952 lati, kas ir gandrīz par 100 000 latu vairāk
nekā decembrī, kad partiju banku kontos tika ieskaitīti 150 758 lati.
Privātpersonas visvairāk iecienījušas partiju Jaunais laiks (JL) un Latvijas
Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP).
Pagājušajā mēnesī LSDSP
ziedoti 62 102 lati, bet JL saņēmusi 48 064 latus. Pārējās partijas janvārī nav
saņēmušas vairāk par 30 000 latu. Praktiski tikai kreisajiem politiskajiem
spēkiem ziedojuši zināmi cilvēki, bet pārējiem ziedojumu ailē pretī rēgojas
diezgan nezināmi vārdi, turklāt vērojamas arī vairākas dīvainības.
Par lielāko dīvaini kronējams
kāds Kaido Vahers, kas pamanījies 7. janvārī piecām (!) partijām pārskaitīt pa
vienam santīmam. Citi gan šādas vaļības nav atļāvušies un ziedojuši nopietni.
Piemēram, Ainārs un Inese
Šleseri laikam gan vienā dienā stāvējuši pie vienas bankas lodziņa, jo 28.
janvārī abi Latvijas Pirmajai partijai pārskaitījuši pa 10 000 latu. Arī LSDSP
kasē minētajā dienā ienākušas lielākās naudas summas, tostarp Komunālo un
dzīvokļu jautājumu komitejas vadītāja Jāņa Karpoviča ieskaitītie 2000 latu, kā
arī Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas šefa krēslā iesēdinātā Jāzepa
Kozura 4000 latu.
Ar šādu pašu summu 24. janvārī
paša vadīto Darba partiju ir aplaimojis Rīgas mēra vietnieks Aivars Kreituss.
Tautas partija sīkumos nav
ielaidusies - no tai saziedotajiem 17 100 latiem lielāko pusi devis Andris
Šķēle (9000 latu 14. janvārī), bet vēl vienu lauvas daļu Rīgas mēra amata
kandidāts Andris Ārgalis (5000 latu). Interesanti, ka arī cits mēra amata
kandidāts Genādijs Kotovs nav žēlojis 500 latu apvienībai Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā, turklāt pārskaitījums noticis aptuveni tajā pašā laikā, kad
viņu nominēja šim prestižajam amatam - 11. janvārī.
No pārējiem ziedotājiem
jāatzīmē kāds vīrs (vai firma?), kas KNAB mājaslapā figurē ar segvārdu
Ilmārs-2: viņš 12. janvārī pamanījies sociāldemokrātiem divas reizes pārskaitīt
pa 200 latiem. Tāpat ar apskaužamu centību izcēlusies kāda Olga Pāvulīte, kas
vienā dienā, 14. janvārī, laikam jau četras reizes devusies uz banku, lai LSDSP
kontā ieskaitītu divreiz pa 100 un vienreiz pa 200 un 250 latiem. 25. janvārī
tikpat jokaini rīkojies Donāts Vanags, kas uz JL priekšvēlēšanu dzirnavām
guldījis 100, 130 un 870 latu, bet vēl pēc dienas Vija Dīcmane JL pārskaitījusi
100 latu un uzreiz acīmredzot konstatējusi, ka viņai maciņā ir vēl ducis
partijai pārskaitāmu latu. Ar visai īpatnēju naudas meklēšanas variantu
izcēlies arī JL atbalstītājs, kurš 2. februārī kā Uldis Ivars Grava JL
pārskaitījis 150 latu, pirms tam, 26. janvārī, - 800 latus, savukārt 25.
janvārī ziedotāju sarakstā uzrādās tikai Uldis Grava ar 350 latiem. Iespējams,
visos trīs šajos minētajos gadījumos ziedotājs bijis bijušais Latvijas
Televīzijas šefs U. Grava. Tāpat nav brīnums, ka JL ģenerālsekretārs tik siltas
domas lolo pret neglītos darījumos iesaistīto gaļas pārstrādes uzņēmuma Triāls
īpašnieku Ludvigu Tribocku ("Mums ir pārliecība, ka Tribockis nebūtu JL
pievienojies, ja viņš būtu negodīgs," teicis U. Grava) - arī viņš gada
sākumā partijai iedevis 160 latu.
Uzziņai
Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroja interneta mājaslapā www.knab.lv informācija par partiju
ziedotājiem atrodama zem saites Partiju finanšu datu bāze sadaļā Politisko
organizāciju (partiju) saņemtie dāvinājumi un ziedojumi.
JL ziedotāji - arī ar Repšes darījumiem saistīti cilvēki
Zane Zālīte,
Diena 02/08/05 Partijas Jaunais laiks (JL) ziedotāju vidū
atrodami cilvēki, kas saistīti ar šā politiskā spēka līdera Einara Repšes
privātajiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, - Donāts Vanags (JL), kurš
savulaik palīdzēja tagadējam aizsardzības ministram iegādāties zemi Latgalē,
kopš pērnā gada septembra JL pārskaitījis Ls 3500, un nekustamo īpašumu biznesa
pārstāvis Viktors Savins janvārī partijai novēlējis maksimāli pieļaujamo
ziedojuma summu - Ls 10 000, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja (KNAB) dati. V.Savins ir padomes priekšsēdētājs firmā Arco Real Estate -
ar tās starpniecību E.Repše iegādājās zemesgabalu Kolkā. V.Savins ir arī
rīkotājdirektors SIA Arco Development, kas īsteno jaunu ēku celtniecības
projektus un kuru bizness ir krietni atkarīgs no pašvaldību labvēlības.
"Ja tā ir viņu vēlme
atbalstīt mūsu partijas programmu, es neredzu iemesla, kāpēc šādus ziedojumus
nepieņemt," teica JL ģenerālsekretārs Uldis Grava. E.Repšes viedokli par
viņa darījumu partneru parādīšanos JL labvēļu sarakstā Dienai neizdevās uzzināt
- ekspremjers ar preses sekretāres starpniecību darīja zināmu, ka viņš atbildot
tikai par partijas politisko darbību, bet par finansēm - U.Grava. Abi ziedotāji
D.Vanags un V.Savins noliedz, ka atvēlēt līdzekļus JL viņus mudinājis ar
E.Repši kopējais bizness - tā esot bijusi ticība šim politiskajam spēkam.
"Starp citu, es atbalstu
ar nelielām summām arī citas politiskās partijas," teica D.Vanags. Pēc
Dienas iebildes, ka KNAB datu bāzē viņa vārds atspoguļojas tikai JL ziedotāju
sarakstā, viņš atzina, ka citām partijām neesot gan ziedojis, "vismaz uz
šo vēlēšanu kampaņu ne". Pašlaik D.Vanags un E.Repše ir partneri firmā
Rāznas priedes, kas plāno apsaimniekot ekspremjera īpašumus pie Rāznas ezera -
tur būšot atpūtas komplekss. Nopirkdams un pārdodams pusi īpašuma pie ezera,
D.Vanags savulaik uz premjera rēķina spējis nopelnīt Ls 22 000.
V.Savins neslēpj, ka pirms
martā gaidāmajām vēlēšanām raugās uz JL kā birokrātijas sakārtotājiem
pašvaldībās. Viņš noraida pieņēmumu, ka ar prāvo ziedojumu viņa uzņēmumi cer
iegūt potenciālo pašvaldības pārstāvju labvēlību projektu ieviešanā un
atvieglotu projektu īstenošanas ceļu - izmantojot apstākli, ka partijas līderis
E.Repše pats savulaik bijis Arco Real Estate klients. "Mūsu pakalpojumus
ir izmantojuši daudzi cilvēki arī no citiem politiskajiem spēkiem," bilst
V.Savins. Diena jau rakstījusi, ka 2003.gada augustā Arco Real Estate
darbinieks un E.Repšes pilnvarotā persona Gatis Pūcītis nopirka zemi Kolkas
pagasta Jūrassilos. E.Repše par teritoriju samaksāja Ls 42 000, ko nekustamā
īpašuma eksperti vērtēja kā firmai ļoti veiksmīgu darījumu, kas ļāvis nopelnīt.
Saeimas komisija pērn jūnijā starpziņojumā uzsvēra, ka darījumos ar
nekustamajiem īpašumiem valsts nodevas kopsummā par vairākiem tūkstošiem
E.Repšes vietā ir maksājušas Arco Real Estate pārpilnvarotas personas - šie
darījumi (par atlīdzību vai bez tās) būtu papildus rūpīgi pārbaudāmi, un tiem
bijis jāatspoguļojas E.Repšes valsts amatpersonas deklarācijā. E.Repšes
nekustamo īpašu biznesu turpina pētīt Saeimā īpaši izveidota komisija.
Ziedojumi JL
Prāvākās JL ziedotās summas pirms pašvaldību vēlēšanām
Ls 10 000 (Viktors Savins, Arco Real Estate padomes priekšsēdis)
Ls 10 000 (Leonīds Čerņaks, uzņēmējs)Ls 10 000 (Vilis Dambiņš, Latvijas
krājbankas padomes loceklis)Ls 9900 (Leons Jakrins, firmas Balasta Properties
pārstāvis)
Ls 5000 (Egīls Bērzups, būvfirmas RE&RE pārstāvis)
Ls 5000 (Jānis Vilgerts, bijušais Vides ministrijas parlamentārais
sekretārs)
Ls 5000 (Arnolds Laksa, JL atbalsta padomes priekšsēdis)
Ls 5000 (Nikolajs Sigurds Bulmanis, Māras bankas pārstāvis)
Dati: KNAB
Janvārī Rīgā populārākā partija - 'Jaunais laiks'
DELFI
02/09/05 Janvārī Rīgā populārākā partija bija
"Jaunais laiks", par kuru bija gatavi balsot 12,5% pilsoņu, pašreiz
Rīgas domi vadošie sociāldemokrāti guvuši 11,4% pilsoņu atbalstu, bet 23,6%
rīdzinieku joprojām nav izšķīrušies, par kuru partiju balsot, liecina SKDS
veiktā aptauja.
Trešā populārākā partija Rīgā
ir kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
(10,9%), ceturtā - "Tēvzemei un brīvībai"\LNNK (9,5%), bet par Tautas
partiju bija gatavi balsot 8,6%.
Rīgā noteikto 5% barjeru
janvārī nepārvarēja Latvijas Pirmā partija, kuru atbalsta 4,4%, pašlaik domē
pārstāvētais "Latvijas ceļš" (4,1%), "Jaunais centrs"
(3,5%), Tautas saskaņas partija (2,5%) un Zaļo un Zemnieku savienība (2,1%).
Savukārt esošās Rīgas domes
darbību janvārī pozitīvi vērtēja 51,7% respondentu un tās reitings bija 23,4
punkti Populārākā domes amatpersona ir Rīgas mērs Gundars Bojārs, kura reitings
ir 37,6 punkti, vicemērs Sergejs Dolgopolovs (32,7 punkti), Kultūras komitejas
vadītājs Dainis Īvāns (24,9) un Komunālo jautājumu komitejas vadītājs Jānis
Karpovičs (24,8). Visnegatīvāk vērtēts ir Privatizācijas lietu komitejas vadītājs
Sergejs Zaļetajevs (-9,4).
Kalvītis: Situācija informācijas sabiedrības izveidē Latvijā
ir dramatiska
LETA 02/09/05 Situācija informācijas sabiedrības izveidē
Latvijā ir dramatiska, tāpēc valdībai ir ambiciozi plāni, kā situāciju risināt,
- tā pēc divu gadu pārtraukuma sasauktajā Informācijas sabiedrības nacionālās
padomes sēdē atzina tās vadītājs, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).
Politiķis
norādīja, ka informācijas sabiedrības veidošanas jautājumi kopš 2001.gada ir
"nolikti plauktiņā", jo neesot bijusi vēlme strādāt šajā virzienā.
Kalvītis uzsvēra, ka valdība bija pieņēmusi visus nepieciešamos lēmumus, tai
skaitā par identifikācijas karšu ieviešanu, lai varētu īstenot e-pārvaldes
projektu, tomēr vēlāk tas ticis atlikts.
Divus gadus
neesot nekas darīts, lai ieviestu e-pārvaldi, e-parakstu, e-dokumentus. Nav arī
risināts jautājums par visu valsts reģistru savietošanu, lai atvieglotu
iedzīvotājus un, kārtojot dažādus jautājumus, "nedzītu pa riņķi" pa
dažādām iestādēm. Arī amatpersonu deklarācijas tādā gadījumā nevajadzētu
iesniegt, jo visa informācija jau patlaban esot pieejama dažādos reģistros.
"Šī nav
bijusi prioritāra nozare. Lai gan staigāja ar augstiem lozungiem un vicināja
karogus, patiesībā viss tika bremzēts," secināja valdības vadītājs,
apgalvojot, ka tagad valdība "ir apņēmības pilna visu labot", par ko
liecinot arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās
sekretariāta izveide.
Īpašu uzdevumu
ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs (JL) šodien sacīja, ka
informācijas sabiedrības kontekstā viens no galvenajiem uzdevumiem ir veidot
sabiedrību, kas pielieto inovācijas ražošanā un pakalpojumu sniegšanā.
Galvenais
informācijas sabiedrības izveides jomā esot izglītības sistēmas. Latvijas
izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projekta realizācija ir apturēta,
tāpēc, pēc Reira domām, būtu jāpārskata tās uzdevumi un jāveido konkrētāki
mērķi.
Pēc ministra
ieskatiem, nepieciešams arī domāt par zinātnes un ražošanas savietošanu, kas ir
problēma ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Kā vēl vienu problēmu Reirs minēja
nevienmērīgo sakaru infrastruktūras attīstību Latvijas reģionos. Šo jautājumu
varētu risināt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.
Svarīga esot arī e-pārvalde. Īpašu uzdevumu ministra
elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts jau gatavojot ziņojumu valdībai par
e-paraksta ieviešanas gaitu.
Īpašu uzdevumu
ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja Ina Gudele,
vērtējot situāciju informācijas sabiedrības izveides jomā, atzina, ka Latvija
nav sliktākajās pozīcijās, lai gan pēdējo divu gadu laikā zaudēts daudz, kas
sasniegts iepriekš.
Gudele par
svarīgākajiem projektiem atzina LIIS, kuru vajadzētu paplašināt, pašvaldību
informācijas sistēmu projektu un bibliotēku informatizācijas projektu jeb
gaismas tīklu.
Informācijas
sabiedrības jomai diviem gadiem ir paredzēts ap 11 miljonu latu finansējums,
kas, pēc Gudeles ieskatiem, ir maz, īpaši ņemot vērā, ka līdz 2002.gadam
finansējums bija 17-23 miljoni latu ik gadu.
Speciālistu
vidū bija dažādi viedokļi par informācijas sabiedrības būtību. Ja Latvijas
Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) prezidents
Imants Freibergs pauda viedokli, ka informācijas sabiedrības virzībā svarīgi ir
trīs komponenti - infrastruktūra, saturs un prasmes, tad Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis uzskata, ka
būtiskākās ir zināšanas.
Informācijas
sabiedrības nacionālā padome pieņēma rezolūciju par ANO Pasaules informācijas
sabiedrības samita deklarācijas un rīcības plāna īstenošanu Latvijā.
Rīgas celtniecībā...
Dienvidu tilts top strauji
Sandris Vanzovičs,
NRA 02/04/05
Būvlaukumā pie Čakstes gatves celtnieki rosās jaunās šķērsojuma vietas
celtniecībai pāri Daugavai.
Rīgas domes Pilsētas
attīstības departamenta (PAD) būvniecības un attīstības nodaļas vadītājs
Eduards Raubiško vakar izrādīja Dienvidu tilta būvniecības vietu. Lai gan
objekta celtniecība risinās tikai trešo mēnesi, paveikts ir daudz.
Dienvidu tiltam būs desmit
balstu. Pašlaik jau ir iegremdēti visi devītā balsta urbpāļi, iebetonēts
režģogs un arī pats balsts. Arī citiem pieciem balstiem iegremdēti visi
urbpāļi, balstam nr. 8 jau ir iebetonēts arī režģogs, bet nulles balsts jau
pabeigts.
No statistiskā viedokļa
Dienvidu tilta būvniecība šķiet ļoti neinteresanta nodarbe, taču reāli dabā
viss izskatās daudz aizraujošāk. Daugavas kreisajā krastā, netālu no Čakstes
gatves jau izslējies devītais balsts, astotais ievietots metāla karkasā,
septītajam iegremdēti 14 pāļi, katrs 1300 milimetru diametrā, bet sestajam
vakar tika dzīta rievsiena. Pēdējais atrodas diezgan dziļi Daugavā, un visu
darbu veikšanai izveidots dambis, kas nostiprināts ar sintētisku segu. E.
Raubiško klātesošajiem vaicāja, kā, pēc viņu domām, ir sanestas smiltis dambim.
Lielāko atsaucību izpelnījās PAD direktora Viļņa Štrama teiktais: "Ar
rokām!" Patiesībā tās no upes gultnes uz jauno pussalu sabēruši
zemessmēlēji.
Sākotnēji tiek iegremdēti pāļi
(sauszemes daļā tos nākas ieurbt 9-11 metru dziļumā), uz kuriem arī tiek
lipināta pārējā konstrukcija. Lai būtu pilnīga pārliecība par pāļu nestspēju,
tie tiek speciāli pārbaudīti ar ultrasonogrāfijas metodi. Balsti nr. 0, 9 un 8
atrodas sauszemes daļā, vēl trīs vietās, kur Daugava ir pietiekami sekla, bet
pārējie četri balsti tiks būvēti no dažādiem peldlīdzekļiem. To varēs darīt
tikai pēc palu laika. Nāksies izbūvēt arī divas piestātnes, no kurām vienā tiks
uzņemti cilvēki, bet otrā (drošības apsvērumi liedz to darīt vienā piestātnē) -
iekrauti būvmateriāli, kas tiks nogādāti celtniekiem upes vidū.
Tuvāko mēnešu laikā
turpināsies režģogu un pašu balstu betonēšana, būvētas kravas un personāla
piestātnes vidusdaļas balstu būvniecībai, stāpelis laiduma uzbīdīšanai,
komunikācijas (gāzes vads, lietus ūdens novadīšanas kanalizācija, saimnieciskā
kanalizācija, ūdensvads) Daugavas kreisajā un labajā krastā, kā arī ceļu
uzbērumi abos krastos. Pats tilts pakāpeniski it kā tiks pārbīdīts pāri upei,
izmantojot izbūvētos balstus kā atbalsta punktu.
Dienvidu tilts būs 803 metrus
garš. Interesanti, ar ģeodēzistu palīdzību izdevies atklāt, ka tilts ieplānots
263 milimetrus garāks, nekā tam vajadzētu būt. E. Raubiško pusnopietni vai
puspajokam bilda, ka šāda kļūme varētu ievērojami sadārdzināt darbu izmaksas.
No Bauskas ielas līdz Slāvu
rotācijas aplim ieplānotā tilta izbūvei tiks tērēti aptuveni 85 miljoni latu
(130 miljoni eiro). No Rīgas domes iedalītajiem 1,9 miljoniem latu tilta
būvniecībai 2004. un 2005. gadā jau apgūts (E. Raubiško skrupulozi centās
izvairīties no vārda "iztērēt" lietošanas) 682 151 lats. Tas nozīmē,
ka drīzumā finansējuma varētu trūkt.
PAD būvniecības un attīstības
nodaļas vadītājs pastāstīja, ka dome jau sen izsludinājusi konkursu par
finansējuma piesaisti Dienvidu tilta celtniecības projektam. Provizoriski šis
konkurss noslēgsies februāra beigās. Acīmredzot būvi kreditēs kāda
starptautiska vai arī pašmāju finanšu institūcija, kam tā būtu arī laba
reklāma. Šis tilts ir pats apjomīgākais brīvvalsts laikā topošais objekts.
Dienvidu tilta projekta otrās kārtas (tai nepieciešami 58,95 miljoni latu) un
trešās kārtas (25,52 miljoni latu) būvniecībā pašvaldība plāno piesaistīt
Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
Būvniecības pirmo kārtu, kurā
tiks uzcelts tilts, iecerēts pabeigt līdz 2007. gadam. Otro kārtu, kurā
paredzēts izbūvēt vairāku līmeņu krustojumu Slāvu apļa vietā un Austrumu
maģistrāles savienojumu ar Via Baltica - līdz 2010. gadam. Projekta trešo
kārtu, kurā paredzēta piebrauktuves izbūve no Vienības gatves līdz Bauskas ielai,
iecerēts pabeigt līdz 2012. gadam.
Dienvidu tilta balstu izbūve
Balsts Nr. 9 Iegremdēti visi
urbpāļi 1300 milimetru diametrā, 16 gabalu
Iebetonēts balsta režģogs, 172
kubikmetri
Iebetonēts balsts, 237
kubikmetri
Balsts Nr. 8 Iegremdēti visi
urbpāļi 1300 milimetru diametrā, 12 gabalu
Iebetonēts balsta režģogs, 42
kubikmetri
Balsts Nr. 7 Iegremdēti visi
urbpāļi 1300 milimetru diametrā, 14 gabalu
Balsts Nr. 6 Iegremdēti visi
urbpāļi 1300 milimetru diametrā, 14 gabalu
Balsts Nr. 1 Iegremdēti visi
urbpāļi 1500 milimetru diametrā, 12 gabalu
Balsts Nr. 0 Iegremdēti visi
urbpāļi 1500 milimetru diametrā, 16 gabalu
Iebetonēts režģogs, 172
kubikmetri
Iebetonēts balsts, 237
kubikmetri
Avots: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments
Attīstības plāna grozījumi apdraud Jūrmalas priežu mežus
Dace Plato,
Diena 02/07/05
"Briesmīgi!" "Tuvredzīgi!" "Neprātīgi!" -
šādus emocionālus vārdus vides speciālisti velta Jūrmalas domē sagatavotajiem
pilsētas attīstības plāna grozījumiem. Tie piedāvā nodot apbūvei teju 80
hektāru no Jūrmalas zaļās dabas pamatnes teritorijas, ko tagad klāj meži. Ja
zemes īpašnieku priekšlikumi gūs domes atbalstu, apdraudētas ir simtgadīgas
priežu audzes kāpās pie jūras, Lielupes krastā un citviet pilsētā. Plāna
1.redakcija uzskatāma par melnrakstu, ko līdz 25.februārim vēl var mainīt,
kritizēt un labot arī iedzīvotāji. Līdz šim viņi bijuši ļoti kūtri viedokļu
paudēji. Jūrmalas mērs Juris Hlevickis (LPP) skaidro, ka grozījumi viesīšot
skaidrību, ko pilsētai darīt ar daudzajām dabas pamatnēm, jo "Jūrmala
nevar kļūt par rezervātu". Attīstības plāna grozījumus, kuri paredz arī
krasta kāpu aizsargjoslas samazināšanu no 300 līdz 150 metriem, apstiprināt būs
jaunās domes ziņā.
Grozījumi 1995.gadā
apstiprinātajā Jūrmalas attīstības plānā (pilsētas teritorijas plānojumā) tiek
ieviesti, jo pilsētā top jauni detaļplāni, gan uzņēmējiem, gan pilsētai ir
jauni attīstības priekšlikumi, tāpēc daudzviet radusies nepieciešamība mainīt
teritoriju zonējumu, skaidro būvvaldes pārstāvji.
Domes izveidotā darba grupa
pusgada laikā apkopojusi vairāk nekā pusotra simta fizisku un juridisku
personu, arī pašas darba grupas priekšlikumus teritorijas zonējuma maiņai. No
tiem aptuveni trešdaļa piedāvā svītrot no attīstības plāna pilsētas zaļās
saliņas jeb dabas pamatnes, kur pašreiz būvniecība ir liegta, nosakot šiem
zemes gabaliem apbūvei labvēlīgu zonējumu.
Platības - kopumā ap 80 ha -
aptver teju visu pilsētu. Lielākās ir Vārnukrogā - 24,4, Bražciemā - 13,8,
Lielupē un Buļluciemā - 12,5, Bulduros - 6,5, Druvciemā, Mellužos, Valteros -
10,9, Vaivaros - 2,1 ha. Piemēram, SIA Nekustamo īpašumu vērtētāju alianse
ierosina piešķirt apbūves statusu 5,9 ha lielai kāpu meža teritorijai jūras
krastā Lielupē (virzienā no bijušās Jūras pērles līdz Rotas ielai). Pagaidām
šeit iecerēta pansijas tipa viesnīcas būvniecība, bet prakse rāda, ka nereti
tomēr top dzīvojamās mājas vai apartamentu ēkas. Kāpu mežniecības mežzine
Dzintra Svikle zina stāstīt, ka šajā meža nogabalā vidējais koku vecums ir 110
gadu, vietām aug pat 260- 280 gadu vecas priedes, kādu Latvijā nav daudz.
"Ja maina zonējumu, tā vieta ir pagalam, un par mežu var aizmirst,"
saka mežzine.
Parex bankas prezidenta
Valērija Kargina intereses pārstāvošā SIA Adlera piedāvā pārvērst kūrorta
teritorijā 3,7 ha dabas pamatnes līdzās baņķiera uzceltajai savrupmājai Bulduru
kāpās, ap kuru solīts veidot publisku parku, kaut gan teritorijai nesen ir
apstiprināts detaļplānojums, kas šādus grozījumus neparedz. Vairākas dabas
pamatnes kāpās un citur pilsētā ir valstij piederoši zemes gabali, ko Valsts
nekustamā īpašuma aģentūra savulaik iznomāja firmām un privātpersonām, kā
izmantošanu nosakot vienīgi teritorijas kopšanu vai labiekārtošanu.
Lai īstenotu desmitstāvu
daudzfunkcionālā atpūtas kompleksa būvniecību bijušā restorāna Jūras pērle
vietā, domes darba grupa, kurā pārstāvēts arī projekta īstenotājs uzņēmējs un
deputāts Aleksandrs Bašarins (LPP), ierosina pārvērst darījumu iestāžu
teritorijā 0,2 ha dabas pamatnes kāpu zonā, kur pašlaik lielākajā daļā ir mežs
bez apbūves.
Jūrmalas būvvaldes ainavu
arhitekts Normunds Līcis atzīst, ka dažos gadījumos dabas pamatnes zonējuma
maiņa būtu pieļaujama, piemēram, ja tā ir degradēta vai vieta nepieciešama
Jūrmalai un sabiedrībai nozīmīgu objektu izbūvei. Taču nekādā gadījumā
nedrīkstētu pieļaut apbūvi lielajos pilsētas mežu masīvos - kāpu zonā Lielupē
un Bulduros, neskartajās mežaudzēs Lielupes piekrastē un gar lielajām pilsētas
ielām, kas ir Jūrmalas lielākā vērtība un padara to unikālu citu pilsētu vidū.
Valsts meža dienests nepiekrīt
ierosinātajai zonējuma maiņai, pirms nav veikta šo teritoriju bioloģiskā izpēte
ar nolūku veidot mikroliegumus, kur apbūve nav pieļaujama. Par to tiks
informēta būvvalde mežniecības sagatavotajā atzinumā, sacīja mežzine Dz.Svikle.
Vides aizsardzības klubs (VAK)
apsver iespēju vērsties Ietekmes uz vidi novērtējuma birojā, rosinot attīstības
plāna grozījumiem veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, lai noskaidrotu iespējamo
kaitējumu dabai, sacīja VAK viceprezidente Elita Kalniņa.
Zinātniece Sniedze Laiviņa
atgādina, ka Jūrmalas lielākā vērtība ir nevis jūra, kā ierasts domāt, bet gan
reti sastopamais jūras krastmalas un kāpu priežu mežu apvienojums. To pamazām
iznīcinot, zaudēs ne tikai daba, bet arī pati pilsēta, kurai tiks atņemtas
rekreācijai un kūrortam nepieciešamās teritorijas. "Nav skaidrs, ko
Jūrmala īsti domā. Vai tā kļūs tikai par guļamrajonu turīgiem cilvēkiem, ja var
atļauties tā izniekot savus visdārgākos resursus," jautā S.Laiviņa.
Apbūves piekritēju bieži
izmantotais arguments, ka visas priedes jau būvējot nenocērt un meža dienests
vietā liek stādīt jaunas, maz līdzot vides saglabāšanā. Priedes slikti pacieš
vides pārveidojumus, un paies 100-150 gadu, līdz iestādītās kāpu skaistules
sasniegs brieduma gadus. Turklāt vētrās šādus kokus daudz vieglāk nolauž vējš.
Arī krasta kāpu aizsargjoslas samazināšana no 300 līdz 150 metriem, ko paredz
attīstības plāna grozījumi, pēc S.Laiviņas domām, ir kļūda. Dz.Svikle uzskata,
ka vismaz kāpu mežu zonā tā būtu saglabājama esošajā platumā, vienīgi pilsētas
centrālajā daļā ierobežojot līdz vēsturiskās apbūves robežai.
Ja strīdīgie priekšlikumi par
dabas pamatņu apbūvi netiks svītroti, šīs dabas pamatnes būtu jānosaka par
turpmākas izpētes teritorijām un tikai pēc pozitīva vides institūciju atzinuma
jālemj par zonējuma maiņu, nosakot katram zemes gabalam individuālus apbūves
rādītājus (blīvumu, intensitāti), nevis jālemj par visām teritorijām "pēc
viena šablona", domā N.Līcis.
Daudzie priekšlikumi grozīt
attīstības plānu saistīti ar to, ka agrāk izmaiņas pilsētas teritorijas
zonējumā varēja panākt ar detaļplāna izstrādāšanu, bet kopš oktobra MK
noteikumi to ļauj darīt vienīgi ar attiecīgu izmaiņu veikšanu pilsētas
teritorijas plānojumā.
"Doma it kā bija laba -
panākt, lai katru mēnesi ar kādu detaļplānu netiek mainīts teritorijas kopējais
plānojums, taču prakse rāda, ka tā bija kļūda," uzskata N.Līcis. Pie
detaļplāna izstrādes rūpīgi veikta katra zemes gabala bioloģiskā izpēte,
nosakot, kur ko drīkst būvēt un kur ne, saņemti dažādu atbildīgo institūciju
atzinumi, vai teritorijā nav saudzējami biotopi, veikta meža zemes
inventarizācija u.c. Turpretī tagad pašvaldība var vienkārši atvērt attīstības
plānu un ar "lielo pindzeli iekrāsot tās teritorijas, kas paredzētas
apbūvei", saka N.Līcis.
Kaut gan attīstības plāna
grozījumi tiek nodoti sabiedriskajai apspriešanai, praksē deputāti ne vienmēr
rēķinās ar sabiedrības viedokli. Arī mežzine Dz.Svikle atzīst, ka viņu
atzinumus dome nereti neņem vērā. Iedzīvotāji savu viedokli par plānojuma 1.redakciju
var izteikt līdz 25.februārim Jūrmalas būvvaldē, Edinburgas prospektā 75, ar
grozījumiem var iepazīties Jūrmalas domes ēkā un Kauguru kultūras namā.
Saimniecībā un biznesā...
Jaunais Privatizācijas likums - neizdevīgs lielajiem sertifikātu īpašniekiem
DELFI
02/03/05 Ekonomikas ministrijas sagatavotais un
Saeimas frakcijām iesniegtais privatizācijas pabeigšanas likumprojekts tieši
neparedz iespēju realizēt lielos daudzumos uzkrātos privatizācijas
sertifikātus, iegūstot vērtīgus valsts uzņēmumus vai to daļas, atzina
"Delfi" aptaujātie koalīcijas politiķi.
Politiķi sola privatizācijas
pabeigšanas posmā nepieļaut vērtīgo valsts uzņēmumu akciju pārdošanu par
privatizācijas sertifikātiem.
Jau vairākkārt vēstīts, ka
liela daļa neizmantoto sertifikātu ir uzkrāti dažu uzpircēju kontos, gaidot
realizācijas iespējas. Visticamāk, šiem uzņēmējiem nāksies apmierināties ar
spekulācijām un sertifikātu pārdošanu brīvajā tirgū, taču politiķi pieļauj, ka
tas var radīt neapmierinātību un kļūt par iemeslu kārtējām nesaskaņām valdībā.
Šobrīd nav realizēti 9,94
miljoni privatizācijas sertifikātu jeb 8,9% no piešķirto sertifikātu skaita un
0,74 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu jeb 9,5% no kopējo piešķirto
skaita.
Likumprojekts paredz, ka
sertifikātu derīguma termiņš nemainīsies, taču privatizācijas ierosinājumus par
valsts un pašvaldību uzņēmumiem, to daļām un īpašumu varēs iesniegt līdz
30.jūnijam. Savukārt par nomātas zemes, apbūvētajiem un neapbūvētajiem zemes
gabaliem ierosinājumus varēs iesniegt līdz gada beigām.
Jumta likuma projekts paredz,
ka "Latvenergo", "Latvijas pastu", lidostu
"Rīga", "Latvijas dzelzceļu", "Latvijas gaisa
satiksmi" un "Latvijas valsts mežus" nevarēs privatizēt.
Savukārt citu valstij piederošo uzņēmumu kapitāldaļu privatizācijas nosacījumus
- par naudu vai par sertifikātiem - būs jānosaka valdībai. Tomēr politiķi
uzsver, ka vērtīgie uzņēmumi netiks pārdoti par sertifikātiem.
Neoficiāli tiek norādīts, ka
interese par sertifikātu realizēšanas iespējām ir gan tā dēvētajai Ventspils
grupai, gan Tautas partijai tuviem uzņēmējiem, gan arī citiem tieši ar
politiskajām partijām nesaistītajiem uzņēmējiem.
"Izmaiņas likumos
viennozīmīgi nav lielo privatizācijas sertifikātu īpašnieku interesēs,"
portālam "Delfi" apgalvoja Tautas partijas priekšsēdis Atis
Slakteris. Pēc viņa teiktā, šis likums netiek veidots, lai palīdzētu realizēt
uzkrātos sertifikātus privatizācijā, bet gan dod iespēju tos pārdod tirgū, kas
arī var būt izdevīgi.
"Jaunā laika" pārstāvis,
ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis portālam
"Delfi" apliecināja, ka viņa rīcībā ir ziņas par privatizācijas
sertifikātu koncentrēšanos privātpersonu kontos, taču viņš neminēja, kuru
personu rokās tieši ir lielākais sertifikātu daudzums.
Pēc Zaķa domām, šādus
sertifikātu īpašniekus varētu interesēt iespējas iegūt par lēti nopirktajiem
sertifikātiem vērtīgu uzņēmumu kapitāldaļas, piemēram "Ventspils
naftas" vai sagaidīt, kamēr valsts pieļaus kļūdu, un tad vērsties tiesā,
prasot kompensācijas. Komentējot abas šīs iespējas viņš sacīja "piedodiet,
pagaidām izskatās, ka nesanāks".
Zaķis pieļauj, ka lielos daudzumos uzkrātos sertifikātus tomēr varēs
veiksmīgi pārdot tirgū, ņemot vērā, ka to cena ir pieaugusi. "Tas arī ir
labs bizness," sacīja Zaķis.
Latvijas pirmās partijas (LPP)
pārstāvis, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars portālam
"Delfi" norādīja, ka šobrīd ir "iestājies klusums" un par
privatizācijas pabeigšanas likumdošanu vēl būs karstas debates. Taču pēc viņa
teikta pašreizējā projektā privatizācijas sertifikātus paredzēts izmantot
dzīvokļu, zemes privatizācija. LPP iestājas pret valsts kapitāldaļu pārdošanu
par sertifikātiem.
Zaļo un Zemnieku savienības
deputāts, bijušais premjers Indulis Emsis uzskata, ka sertifikātus uzkrājušie
cilvēki "ir kļūdījušies". Lai gan pašreizējais likuma projekts paredz
atstāt valdības ziņā to uzņēmumu akciju un īpašumu noteikšanu, kurus varēs
iegūt par sertifikātiem, pēc Emša domām, šajā sarakstā vērtīgie objekti neparādīsies.
"Premjeram un nozares
atbildīgajam ekonomikas ministram būs jāatbild par šādiem lēmumiem, turklāt
Saeimas vēlēšanas arī vairs nav tālu, bet privatizācijas jautājumiem ir
pievērsta īpaša uzmanība. Nedomāju, kas valdība "peldēs pret straumi"
un pieņems neviennozīmīgi vērtētos lēmumus," sacīja Emsis.
Ilggadējais Privatizācijas
aģentūras valdes loceklis Viktors Šadinovs portālam "Delfi" atzina,
ka dzīvokļu un zemes platība būtībā pārsniedz uz rokām atlikušo sertifikātu
daudzumu. Tādēļ, pat, ja lielo privatizācijas sertifikātu pakešu īpašnieki
nevarēs ieguldīt tos visus vienā objektā, viņiem paliks iespēja to pārdot
tirgū, jo pieprasījums pēc tiem augs.
Picērija apgroza 1,3 miljonus latu
Gundega Skagale,
NRA 02/04/05
Delano picēriju tīkla īpašnieces, SIA Eiropica, aprozījums Latvijā pērn
sasniedzis 1,3 miljonus latu.
Tas ir par 42% vairāk nekā
2003. gadā. Izaugsme šajā gadā tiks turpināta, atverot vēl divas jaunas
picērijas, Neatkarīgo informēja SIA Eiropica direktors Sidonijs Jokubīns. Jau vistuvākajā
laikā tiek plānots attīstīt tirdzniecību internetā - sākot no 8. februāra
ikviens mājas lapā www.delano.lv varēs pasūtīt picu ar piegādi sev vēlamajā
vietā un laikā.
2004. gadā uzņēmums picēriju
nosaukumos atteicās no iepriekšējā zīmola Eiropica, jo tas vairs pilnībā
neatspoguļoja kompānijas piedāvājumu. Lietuvā, kur Delano strādā visaktīvāk,
uzņēmumam pieder arī divi restorāni un divas kafejnīcas. Pašlaik Latvijā Delano
tīkls ar trim picērijām Rīgā nodarbina 135 strādājošos. Lietuvā Delano apgrozījums
pārsniedzis 8,3 miljonus latu.
Šogad Delano plāno ar
picērijām iekarot arī Igaunijas tirgu, informēja S. Jokubīns. Uzņēmuma
īpašnieki ir Lietuvā vislielākā privātuzņēmēju grupa VP Group, kurai pieder
mazumtirdzniecības uzņēmums VP Market, kā arī vairākas citās jomās strādājošas
firmas.
Mazumtirdzniecības apgrozījums pērn pieaudzis par 12,5%
DELFI
02/07/05 Pagājušā gada laikā Latvijas
mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmās cenās pieaudzis par 12,5%,
savukārt decembrī, salīdzinot ar novembri, apgrozījums pieaudzis pat par 30,4%,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
No 2003.gada janvāra līdz
decembrim, salīdzinot ar 2002.gada atbilstošu periodu, mazumtirdzniecības
apgrozījums pieaudzis par 13,6%.
Visvairāk - par 46% - pagājušā
gada laikā pieaudzis apgrozījums tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu
veikalos. Par 32% gada laikā pieaugusi pārtikas, dzērienu un tabakas
mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, par 21% palielinājusies lietoto
preču mazumtirdzniecība.
Automobiļu pārdošanas
apgrozījums gada laikā pieaudzis par 26%, bet degvielas tirgotāju apgrozījums -
par 24,1%.
Mēbeļu, mājsaimniecības preču
un elektropiederumu tirdzniecība pieaugusi par 16%, bet medikamentu un
kosmētikas piederumu mazumtirdzniecība samazinājusies par 1,7%.
2004.gadā, salīdzinot ar
2003.gadu, rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 6%, tai skaitā ieguves
rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 11%, apstrādes rūpniecībā - par 6.2%,
elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 5%.
Salīdzinot ar 2003.gada
decembri, pērnā gada decembrī pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē
ražošanas apjomi pieauguši par 6,5%. Ražošanas apjomu samazinājums bija
vērojams augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā - par 5,2%, zivju un zivju
produktu pārstrādē un konservēšanā - par 0,5%.
Lēmumu gaida vēl 250 privatizācijas ierosinājumi
DELFI
02/07/05 Ministru kabinetā vēl joprojām nav
izskatīti vairāk nekā 250 valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumi, daži
valdības lēmumu gaida vēl no 1997.gadā, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā
informācija.
Ierosinājumi iesniegti
galvenokārt par nekustāmo īpašumu objektiem, taču ir iesniegumi arī par
Uzņēmējdarbības atbalsta fonda, "Šampetera nams" un citu objektu
privatizāciju
Līdz janvāra beigām
Privatizācijas aģentūrā iesniegti 137 privatizācijas ierosinājumi, kas vēl
izskatīti valdībā, no tiem 48 ir iekļauti Ministru kabineta rīkojuma projektā,
izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un dokumenti tiek saskaņoti. Savukārt par
zemes gabalu privatizāciju nav izskatīti vēl 120 ierosinājumi.
Visi valsts īpašuma objekti,
par kuriem ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, bija iekļauti Ministru
kabineta rīkojuma projektos par nodošanu privatizācijai, tomēr atsevišķu valsts
institūciju iebildumu dēļ tika svītroti no rīkojuma.
Privatizācijas aģentūra
atkārtoti ir lūgusi attiecīgas personas sniegt viedokli par viņu iesniegtajiem
privatizācijas ierosinājumiem.
Piemēram no 1997.gada nav
izlemts par diviem nekustamiem īpašumiem un Dzelzceļa slimnīcu
"Biķernieki". No 2000.gada bez lēmuma palicis Valērija Kargina
ierosinājums privatizēt laboratorijas ēku un tās zemi Jūrmalā, piestātnes ielā.
Ir saņemti ierosinājumi
privatizēt rehabilitācijas centru "Līgatne", sociālo aprūpes centru
"Ezerkrasti" un citi objekti.
Preču marķējumu netulko
Liene Barisa, NRA
02/07/05 Valsts valodas inspekcijā gandrīz katru
dienu jāuzklausa sūdzības par izplatītājiem, kuri nespēj nodrošināt preču
dokumentus latviešu valodā. Speciālisti atzīst, ka tas ir ne tikai likuma
pārkāpums, bet var radīt arī būtiskas neērtības un apdraudēt patērētāja
drošību. Preču marķējuma, garantijas un lietošanas pamācību nenodrošināšana
latviešu valodā ir otrais biežākais Valsts valodas likuma pārkāpums Latvijā,
liecina Valsts valodas inspekcijas dati.
"Pārkāpumu šajā ziņā ir
ļoti, ļoti daudz. Visbiežāk sūdzas par veikalu Elektronikas planēta. Ir
sūdzības arī par RD Electronic, Tehnoland un citiem," stāstīja Valsts
valodas inspekcijas kontroles daļas galvenā inspektore Ruta Icaka.
Panna nav domāta pankūkām
Arī Neatkarīgā uzklausījusi
vairākas šādas sūdzības. Piemēram, studente Laura Hofmane, veikalā Electrolux
iegādājoties veļas mašīnu Zanussi, uzticējusies pārdevēja solījumiem, ka
lietošanas pamācība latviešu valodā ir iepakojumā. "Vēlāk izrādījās, ka tā
ir tikai angliski, krieviski un zviedriski. Instrukcija bija tā iepakota veļas
mašīnā, ka veikalā nevarēju to apskatīties. Savukārt īpaša pamācība, kā
pievienot ūdens filtru, vispār bija tikai somu valodā," sašutusi stāstīja
L. Hofmane. Bet cēsniece Aija atcerējās, kā izmisusi gaidījusi ciemos radus ar
pusceptām pankūkām. Gribēdama viesiem uzcept bērnībā bieži ēstās pankūkas, Aija
veikalā nopirkusi sirsniņformas pannu. Ielejot mīklu, grozi, kā gribi, izcepās
tikai tās viena puse. Izrādījās, ka panna domāta maizītes sildīšanai, bet
instrukcija bija tikai angļu mēlē. Radi ieteikuši nest pannu uz veikalu un ar
pretenziju par lietošanas pamācības trūkumu latviešu valodā prasīt naudu
atpakaļ. Nauda Aijai nav dota, un veikalā likuši iegādāties citu preci.
Likums ļauj izvairīties no atkārtota soda
"Marķējumam, lietošanas
instrukcijai un garantijai ir obligāti jābūt valsts valodā. Izņēmuma gadījumu
nav. Nedrīkst būt arī daļēji un nepilnīgi tulkojumi," uzsvēra R. Icaka,
aicinot par pārkāpumiem ziņot: "Mēs pārbaudām visas sūdzības. Ja tās
apstiprina, ierosinām administratīvo lietu." Pērn ierosinātas un
izskatītas apmēram 100 šādas lietas.
Pēc pirmreizējas pārbaudes
veikala atbildīgajai amatpersonai par pārkāpumu jāmaksā sods no 25 līdz 50
latiem, ja gada laikā pārkāpums konstatēts atkārtoti - no 100 līdz 250 latiem.
R. Icaka gan piebilda, ka sodu par atkārtotu pārkāpumu var noteikt reti, bet ne
tāpēc, ka preču izplatītāji labotos. "Problēma ir tā, ka sodu nevar uzlikt
juridiskai personai, bet atbildīgajai amatpersonai. Vienā veikalu ķēdē katrā
veikalā var būt cits atbildīgais, vai arī, kad pārkāpumu tai pašā veikalā
konstatē otru reizi, atbildīgā persona jau izrādās cita," skaidroja
inspektore.
Cilvēks ir tiesīgs atteikties
no preces, ja nespēj to lietot, sacīja R. Icaka. Turklāt pastāv iespēja, ka
nepareizi lietota prece, piemēram, kāda sadzīves tehnika, var radīt draudus
paša un citu cilvēku drošībai. Industriālās un elektrotehnikas institūta
doktorants Oskars Krievs atzina: lai gan ražotājiem noteikti augsti drošības
standarti, kuriem jāpasargā arī nezinošs lietotājs, neievērojot dotos
norādījumus, pastāv iespēja, ka var notikt kāda nelaime, piemēram, lietojot
nepareizus zemējuma vadus vai kaut ko izjaucot. Sadzīves tehnikas labošanas darbnīcas
meistars Aleksandrs Zemcovs stāstīja, ka uz darbnīcu pēc palīdzības bieži nākot
cilvēki, kuri, nepareizi lietojot preci, to sabojājuši. Nereti cilvēki nākot
pēc padoma gadījumos, kad tikko iegādājušies preci bez lietošanas pamācības.
R. Icaka atzina, ka cilvēki ir
pārāk kūtri, lai cīnītos par savām tiesībām. Preci bez lietošanas pamācības vai
mantu, kas sabojāta nepilnīgas vai vispār neesošas instrukcijas dēļ, pircējam
ir tiesības atdot atpakaļ un saņemt naudu, bet strīda gadījumos var sniegt civilprasību
tiesā. R. Icaka gan atcerējās tikai vienu gadījumu, kad cilvēks šīs tiesības
izmantojis, nopērkot automašīnu. Auto īpašnieks Guntars Veinbergs Neatkarīgajai
stāstīja, ka lietošanas instrukcijas nebija ne auto, ne tajā esošajam radio.
"Nolēmu tiesā prasīt kompensāciju 5000 latu. Cenā taču ir iekļauta arī
instrukcija, un, ja pārdevēji izplata bez instrukcijas, tas nozīmē, ka man nav
atdevuši visu preci," viņš klāstīja.
Patērētāju tiesību
aizsardzības centra pārstāve Māra Jēgere gan atzina, ka vieglāk savu taisnību
būs pierādīt gadījumos, ja instrukcija nav pilnīga vai pareizi iztulkota. Ja
tās nav bijis vispār - tas vispirms ir jāpierāda, piemēram, uzrādot rakstisku
tās pieprasījumu.
Inflācija janvārī - 0,5%
DELFI
02/08/05 Vidējais patēriņa cenu līmenis 2005.gada
janvārī, salīdzinot ar 2004.gada decembri, palielinājās par 0,5%, portālu
"Delfi" informēja Centrālajā statistikas pārvaldē. Precēm cenas
pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 1,4%.
Pirms gada - 2004.gada
janvārī, salīdzinot ar 2003.gada decembri, - vidējais cenu līmenis pieauga par
1,2%.
Lielākā ietekme uz patēriņa
cenu pieaugumu janvārī bija uztura produktu cenu kāpumam par 1,3%. Cenas
augušas gandrīz visām pārtikas precēm, īpaši dārzeņiem (+9,0%), kartupeļiem
(+4,0%), augļiem (+4,8%), pienam un piena produktiem (+0,9%), sieram (+3,9%),
tējai un kafijai (+1,1%), zivīm un zivju izstrādājumiem (+1,3%).
Kopējo patēriņa cenu līmeni
ievērojami paaugstināja arī cenu kāpums transporta grupā. Pieauguši ar
transporta apkopi un remontu saistītie izdevumi (+10,3%), dārgāki kļuvuši
transporta pakalpojumi (+1,4%) un degviela (+1,2%).
Beidzoties svētku atlaidēm, cenu pieaugums bija novērojams sadzīves
tehnikai (+2,0%), TV, audio un video aparatūrai (+2,8%).
Sakarā ar sezonas atlaidēm turpināja
samazināties apģērba un apavu cenas (-5,5%).
Salīdzinot ar iepriekšējā gada
janvāri, patēriņa cenas pieauga par 6,6%, tai skaitā precēm - par 6,6%,
pakalpojumiem - par 6,7%.
Igaunijā 2005.gada janvārī,
salīdzinot ar 2004.gada decembri, patēriņa cenu vidējais līmenis samazinājās
par 0,2%. To izraisīja degvielas un sakaru pakalpojumu cenu kritums, kā arī
cenu atlaides apģērbiem un apaviem. Cenas pieauga alkoholiskajiem dzērieniem un
dārzeņiem. Salīdzinot ar 2004.gada janvāri, patēriņa cenas Igaunijā pieauga par
4,2%.
Informācija par patēriņa cenu
pārmaiņām Lietuvā vēl nav paziņota.
Celulozes rūpnīcu Latvijā necels
LETA
02/08/05 Somijas kompānija "Metsaliitto
Group" atteikusies no ieceres Latvijā būvēt celulozes rūpnīcu, līdz valstī
nemainīsies attieksme pret šo projektu, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar
Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) paziņoja kompānijas viceprezidents
stratēģiskās plānošanas jautājumos Ēro Kitola. Viņš norādīja, ka
"Metsaliitto Group" nav pieņemamas izvirzītās prasības par celulozes
rūpnīcā izmantojamajām tehnoloģijām, jo pieprasītā tehnoloģija netiekot lietota
citās kompānijas rūpnīcās. Arī produkcijas noiets ar šādas tehnoloģijas
palīdzību ražotajai produkcijai neesot. Kitola uzsvēra, ka līdz valdība,
parlaments un cilvēki Latvijā nevēlēsies šā du rūpnīcu, tā Latvijā netiks
celta. Latvijas vietā Somijas kompānija rūpnīcu būvēs Uragvajā.
Celulozes ražotni Ozolsalā nebūvēs
Lauma Balode,
NRA 02/08/05
Somijas kompānija Metsaliitto Group atteikusies no plāniem celt
celulozes rūpnīcu Krustpils pagasta Ozolsalā.
Vides aktīvisti ir gandarīti
par gadiem ilgušās pretošanās rezultātiem. Somijas kompānijai neesot pieņemamas
Latvijas prasības par celulozes rūpnīcā izmantojamajām tehnoloģijām, jo tās
neizmanto citās kompānijas rūpnīcās, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru
Kalvīti paziņoja uzņēmuma viceprezidents stratēģiskās plānošanas jautājumos Ēro
Kitola. Viņš norādīja - kamēr valdība, Saeima un sabiedrība Latvijā nevēlēsies
šādu rūpnīcu, tā netiks celta.
A. Kalvītis uzskata - līdz ar
Metsaliitto Group atteikšanos no rūpnīcas celtniecības Latvija zaudējusi
vajadzīgu projektu mežu nozarē. Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita
Kalniņa uzsvēra, ka klubs ir ārkārtīgi gandarīts, jo "uzvarējusi saprāta
balss". Viņa bija apmierināta, ka gadiem ilgusī cīņa, kurā piedalījās
vairākas organizācijas, ir bijusi sekmīga. E. Kalniņa pieļāva - ja Somijas
kompānija nebūtu atteikusies no savas ieceres, VAK ar sūdzību vērstos
starptautiskajās instancēs, bijis arī nodoms vēlreiz iesniegt pērn savāktos
parakstus. VAK viceprezidente izteica cerību, ka neīstenosies arī izskanējusī
ideja rūpnīcu būvēt nevis pie Daugavas, bet pie Baltijas jūras. "Jūru ne
tik nedrīkstētu piesārņot, lai gan dažiem piesārņojums tur var likties nenozīmīgāks,
jo tas būtu daudz vairāk izkliedēts," viņa skaidroja.
VAK viceprezidente stāstīja,
ka kinoteātrī Rīga 17. februārī demonstrēs dokumentālo analītiski publicistisko
filmu Netīrā celuloze, kas veidota filmu studijā Studija 2. Filma veltīta celulozes
rūpnīcas projektam, tā kaitējumam videi un cilvēku veselībai. Tās režisors ir
Zigurds Vidiņš.
Metsaliitto Group varētu
mainīt savas domas, ja saņemtu atbalstu projektam, teica Ē. Kitola. Bija
plānots, ka celulozes rūpnīca Jēkabpils rajona Ozolsalā varētu sākt darboties
2007. gadā. Valstij pieder 33% Baltic Pulp, ko izveidoja 2000. gadā, lai
sagatavotu celulozes rūpnīcas projektu realizācijai, akciju, bet pārējie 67% ir
Metsaliitto Group īpašums.
Īsumā par biznesu
Juris Paiders,
NRA 02/08/05
Parex analītiķi prognozē 7,1% inflāciju. Patēriņa cenas Latvijā šā gada
pirmajā mēnesī, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo mēnesi, varētu būt
palielinājušās par vienu procentu, prognozē Parex Asset Management (PAM) Tirgus
analīzes daļas speciālisti. Ja šī prognoze atbilst patiesībai, cenas kopš 2004.
gada janvāra ir pieaugušas par 7,1%.
Vislielākā ietekme uz
inflācijas rādītājiem janvārī, bija tradicionālajiem sezonālajiem faktoriem -
apģērbu un apavu cenu kritumam sezonas atlaižu dēļ, kā arī pārtikas produktu
cenu pieaugumam.
Gada griezumā vislielākā
inflācija bija 2004. gada augustā (7,8%) un septembrī (7,7%), savukārt, ja
Parex analītiķu prognoze sakritīs ar šodien gaidāmajiem Latvijas Centrālās
statistikas pārvaldes patēriņa cenu pieauguma aprēķiniem (parasti Parex
prognozes ir ļoti tuvas oficiālajai inflācijai), tad tas liecinās, ka Latvijā
cenu pieaugums lēnām samazinās, jo tā būs vismazākā inflācija pēdējo sešu
mēnešu laikā. Cenu pieaugumu janvārī izraisīja akcīzes nodokļa pārrēķins -
janvārī nedaudz dārgāks kļuva benzīns un dīzeļdegviela. Parex analītiķi 2005.
gadam kopumā prognozē vidējo inflāciju 5-5,5% robežās.
Rūpniecības kāpums mērens - 6,0%
Bens Latkovskis,
NRA 02/08/05
Pērn rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pieaugusi par 6%, tajā skaitā
apstrādes rūpniecībā - par 6,2%. Taču joprojām rūpniecības pieaugums ir mazāks
nekā Latvijas kopprodukta pieauguma prognozes 2004. gadam.
"Rūpniecības izaugsmes
tempi atpaliek no tā, ko cerējām pirms gada. Tomēr kopumā pieaugums ir vērā
ņemams un rādītāji nav slikti," stāsta Ekonomikas ministrijas
Makroekonomiskās analīzes prognožu nodaļas vadītāja Gunta Piņķe. Viņa piebilst,
ka labi rādītāji ir sasniegti metālapstrādē, taču ne tik labi klājies vieglajai
rūpniecībai, kur, īpaši tekstilizstrādājumu ražošanā, vērojams apjomu
samazinājums. Gada otrajā pusē samazinājies ražošanas apjomu pieauguma temps
kokapstrādes nozarē. Tajā pašā laikā pēc iestāšanās ES uzlabojušies rādītāji
pārtikas rūpniecības nozarē, kas ir lielākā Latvijas rūpniecības nozare (aptuveni
ceturtā daļa no visas rūpniecības un trešā daļa apstrādes rūpniecībā). Pārtikas
rūpniecībā pērn bija vērojams pieaugums par 6,5%.
Pieaugums vērojams gandrīz
visās ražošanas nozarēs, izņemot tekstilrūpniecību, kur pērn Eiropas Savienības
paplašināšanās radītās konkurences dēļ apjomi samazinājušies par 6,6%.
Vieglās rūpniecības
asociācijas prezidents Guntis Strazds, gan par šiem skaitļiem izsakās ar
neticību. "Ja mēs tekstilrūpniecībā neieskaitām Valmieras stikla šķiedras
produkciju, tad skaitļi ir pareizi, jo Ogre ražošanas apjomus ir samazinājusi
un arī dažiem citiem uzņēmumiem apjomi nav auguši. Toties Valmieras stikla
šķiedra ir palielinājusi ražošanas apjomus par gandrīz astoņiem miljoniem latu.
Tāpēc runāt par kādu krīzi tekstilrūpniecībā nav pamata," uzskata G.
Strazds.
Visstraujākais pieaugums pērn
bijis ķīmiskajā rūpniecībā. Apjomi pieauguši par 22,2%. Tas saistīts ar strauju
ražošanas pieaugumu abās mūsu farmaceitiskajās rūpnīcās - Olainfarm un Grindex.
Par 9,5% pieaugusi mēbeļu ražošana. Metālu ražošana pieaugusi par 8,1%, metālu
izstrādājumu ražošana - par 5,0%, koksnes pārstrādes ražošana - par 5,9%,
mašīnu un mehānismu ražošanā pieaugums bijis par 8,8%.
Deutsche Bank filiāle ASV slēdz vairāku Latvijas banku kontus
Irina Jesina,
Diena 02/09/05
Pēc tam, kad pērn rudenī Nīderlandes lielākās bankas ABN Amro Ņujorkas
filiāle pārtrauca korespondentattiecības ar visām Latvijas bankām, tās piemēram
daļēji sekojusi arī vācu Deutsche Bank Trust Company Americas (DB) ASV filiāle,
no šā gada pārtraucot sadarbību ar Aizkraukles banku, Lateko banku, Multibanku,
Ogres komercbanku un Trasta komercbanku. Korespondentattiecību nodaļā Diena
saņēma apstiprinājumu, ka šo banku vidū ir arī Parex, taču uzņēmuma preses
sekretārs to noliedza. Atteikties no ienesīgā biznesa ar Latvijas partneriem DB
varēja ieteikt ASV Finanšu ministrija, kurai esot bažas par Latvijas banku
saistību ar nelegāli iegūtas naudas atmazgāšanu, Dienai apgalvoja gan ārvalstu,
gan Latvijas ar finanšu tirgu saistīti avoti, kas nevēlējās sevi atklāt.
DB preses sekretāre Kerstina
Sīrslebena (Frankfurte) Dienai atteicās komentēt "jebkuras attiecības ar
partneriem", taču otrdien eksperimenta ceļā, apzvanot visas 23 Latvijas
komercbanku korattiecību nodaļas, Diena noskaidroja, kurām no tām vairs nav
korespondentkontu DB, tādējādi apstiprinot jau janvāra beigās iegūtu
informāciju par DB nodomiem.
Janvārī vienīgi Aizkraukles
bankas (AB) preses sekretārs Jānis Bunte Dienai apstiprināja, ka DB paziņojusi
par korespondējošo attiecību pārtraukšanu, apstiprinot, ka AB sarakstā neesot
vienīgā. "Oficiāli gan banka nav minējusi iemeslus, kādēļ šāds lēmums
pieņemts, tomēr, pēc mūsu informācijas, DB ir nolēmusi aiziet no tirgus nišas,
kas saistīta ar Latvijas banku korespondējošo kontu apkalpošanu," teica J.
Bunte.
Kāda no Latvijas amatpersonām,
kas nevēlējās atklāt savu vārdu, izteica iespēju, ka DB, pārtraucot 12 gadu
ilgas attiecības ar Latvijas partnerbankām, esot vadījusies pēc ASV banku
uzraugu norādījumiem. "DB izdomāja, ka jāievēro augstākie standarti un ka
sekot Latvijas banku klientiem neatmaksājas," teica Dienas avots.
Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas (FKTK) vadītājs Uldis Cērps sarunā ar Dienu uzsvēra, ka no
korespondentattiecību slēgšanas Latvijas ekonomikas asinsrite neapstāsies,
sekas drīzāk izjutīs mūsu banku klienti no Krievijas.
"Tā sliktā nauda pamazām
aizvedīs prom no Latvijas arī godīgi nopelnīto naudu," izteicās Dienas
avots ārvalstīs un piebilda, ka DB nebūt neesot pirmā un pēdējā Amerikas banka,
kas pārtrauc attiecības ar Latvijas bankām, ja tās ir atvērtas noziedzniekiem
un teroristiem.
Arī Banku augstskolas asociētā
profesore Margarita Dunska sarunā ar Dienu teica - DB atteikšanās strādāt ar
Latvijas bankām grauj to reputāciju, klientiem no tiem aizejot, nodara zaudējumus
valsts banku sektoram kopumā, un rezultātā arī valsts mazāk saņems nodokļos.
Finanšu eksperte gan uzsvēra, ka visu šo banku klienti pamatā bijuši no
Krievijas vai NVS.
Vēl viena kopējā sešu banku
pazīme - visu to galvenie akcionāri ir Latvijas fiziskās vai juridiskās
personas. Kā liecina banku mājaslapu informācija internetā un Uzņēmumu reģistru
apkalpojošās datu bāzes Lursoft dati, AB lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs,
Ernests Bernis un Nika Berne, Lateko - Latvijas-Vācijas kopuzņēmums Mono-M, Igors
Bukovskis, Multibankā - Irina Simoņenkova, Vladimirs Solomatins un Guntis
Indriksons, Ogres komercbankā - apdrošināšanas a/s Salamandra Baltik, SIA Grata
Carpets un Grata Auto.
FKTK uzraudzības departamenta
vadītājs Jānis Placis skaidro, ka korespondentkontu kāda Latvijas banka atver
kādā ASV bankā, lai veiktu norēķinus dolāros, šajā gadījumā ASV banka kalpo par
dolāru kasi Latvijas partnerim. Ja konts tiek slēgts, Latvijas bankai jāmeklē
cits ASV partneris vai arī jāpiedāvā klientiem pārskaitījumus dolāros izdarīt
caur tādām Latvijas bankām, kurām ir sava korespondentiestāde ASV, taču tad
pakalpojums sadārdzinās un maksājums varētu aizkavēties. Patlaban gandrīz visām
Latvijas bankām ir divas vai trīs korespondentbankas ASV dolāru operācijām.
Diena jau rakstījusi, ka
janvārī premjers Aigars Kalvītis (TP) sabiedrībai paziņoja - par Latvijas banku
biznesa necaurskatāmību bažījusies ASV, Hansabanka atteikusies no vairāku
aizdomīgo Latvijas banku apkalpošanas, bet vēl pirms tam - FKTK divām Latvijas
bankām uzdevusi mainīt valdes sastāvu, lai uzlabotu klientu kontroles sistēmas.
Pārtrauc sadarbību
No 23 bankām korespondentattiecības ar DB bija 19 bankām, no tām attiecības
pārtrauktas:
- Aizkraukles bankai - no 2005.gada februāra
- Lateko bankai - no 2005. gada janvāra
- Multibankai - no 2005.gada 16. februāra
- Ogres komercbankai - no 2004.gada
- Parex bankai - no 2005.gada februāra
- Trasta komercbankai - no 2005.gada 11.februāra
Avots: banku korespondentattiecību nodaļu operatori
Izglītībā...
Centīgākie vidusskolēni aizmācās līdz neirastēnijai Latvijas
avīze 02/03/05 Pa laikam dzirdamas vecāku un viņu atvašu
žēlabas par lielo mācību slodzi vidusskolās. Rīgas Centra humanitārajā
vidusskolā (RCHV) veiktais pētījums parāda, ka 11 skolēniem no sešām
vidusskolas klasēm ir paaugstināts punktu skaits neirastēnijas skalā, kas
nozīmē funkcionālu psihes vājumu. Tas izpaužas pastiprinātā uzbudināmībā un
nogurdināmībā, iespējamas sāpes sirds rajonā, gremošanas traucējumi un miega
trūkums. Šī problēma visbiežāk piemeklē tieši centīgos skolēnus. Skolotāji
vaino skolēnus
RCHV direktora pienākumu
izpildītāja Brigita Lazdāne saka, ka, protams, bērni ciešot no pārslodzes, un
lielā mērā tur vainojama viņu nespēja izpildīt darbus laikus, bet gan to
atstāšana uz pēdējo mirkli: "Gatavojoties pārbaudes darbiem, skolēni mācās
līdz vēlai naktij. Tomēr nedomāju, ka tā būtu tikai skolotāju vaina, jo skolas
rīkotajā diskusijā bija gan tādi, kuri brēca, ka nespēj tikt galā ar kādu
mācību priekšmetu, gan tādi, kuri uzskatīja, ka slodze nemaz nav tik
liela." Viņai piekrīt latviešu valodas skolotāja Baiba Zeiļaka,
piemetinot, ka problēmas gan bērniem, gan viņu vecākiem sagādā prasība jau pēc
9. klases apjaust, ko bērns vēlēsies darīt pēc vidusskolas beigšanas:
"Lielā ziņā skolēni paši ir vainīgi pie savas pārslodzes, paralēli
uzņemdamies papildu slodzi ārpus skolas. "
Ieva Āva, RCHV 11. klases
skolniece: "Man šķiet, ka viena no lielākajām problēmām ir skolā
pilnvērtīgi neizmantotais laiks. Pasniedzēji bieži pilnībā neizskaidro uzdoto
vielu, man pašai mājās jāmēģina izprast uzdotais - tas aizņem vairāk laika. Tā
kā manā dzīvē ir ne tikai skola, bet arī teātra studija un citas aktivitātes,
tad mājās esmu tikai pēc deviņiem. Tad arī sāku pildīt mājasdarbus. Ap
vienpadsmitiem rodas stress, ka nevarēšu visu paspēt, tad padzeru tēju, lai
nomierinātos, un atkal sēžos pie mācību grāmatām. Vēlāk palasu kādu grāmatu,
lai atslēgtos no spriedzes. Cenšos ierobežot mācīšanās laiku līdz vieniem
naktī. Protams, būtu iespējams izveidot sev stingru režīmu, lai visu paspētu,
bet ir grūti visu dienu pavadīt tādā saspringtā stāvoklī. Labi, ka ir arī tādi
skolotāji, kas piedod un ļauj darbus izdarīt vēlāk. Nezinu, ko darītu, ja man
nebūtu Dieva, uz kuru paļauties katru dienu 24 stundu garumā un kurš nekad nav
atvaļinājumā. Tomēr slodze mūs arī norūda dzīvei. Man šķiet, ka nav jēgas visu
darīt kaut kā, - vai nu jācenšas izdarīt labi, vai nav jādara nekas."
Eduards Hiršs, RCHV 11. klases
skolnieks: "Es mājasdarbus neatbalstu - nemācos, man ir sliktas atzīmes.
Neredzu mājasdarbiem jēgu, tie man radītu lieku stresu un es tāpat neko
nepaspētu. Tad labāk lieki nestresot un nemācīties. Skolā veicām aptauju, viens
no jautājumiem bija, cik daudz laika tiek veltīts mājasdarbu izpildei. Dažas
meitenes atbildēja, ka septiņas stundas dienā. Skolotājus neinteresē, ka mums
var būt arī ārpusklases nodarbības. Man līdz sešiem ir treniņš, ap septiņiem
esmu mājās. Ja tad vēl jāsēž pie mācībām... Es varbūt paēst arī gribu. Viņuprāt
mums droši vien ir jāēd tramvajā, paralēli mācoties. Katram skolotājam viņa
priekšmets šķiet vissvarīgākais, viņi nesaskaņo mācību procesu. Var būt tā, ka
nedēļu nav neviena kontroldarba un vienā dienā pēkšņi četri. Grūti ir ne tikai
fiziski visu paspēt, bet arī psiholoģiski izturēt. Piemēram, ja kādu vēsturē
izsauc, tad stress garantēts uz divām nedēļām. Skolotāju attieksme ir tāda, ka
viņi atrodas kaut kur augšā uz pjedestāla, bet mēs dziļi lejā. Kā man iet
semestru beigās? Jautri. Man draudēja četras nesekmīgas atzīmes, bet beigu
beigās semestri pabeidzu tikai ar diviem četriniekiem. Gribu arī brīvo laiku,
citādi jūtos kā ieslodzījumā. Ja izvirzām kādas pretenzijas, tad mums iesaka
meklēt citu skolu."
Madara Miezīte, RCHV 11.
klases skolniece: "Pirms sāku mācīties vidusskolā, gāju valodu kursos,
dejoju. Tad sapratu, ka tam vairs nav laika, jo nevaru justies kā cilvēks.
Mājās esmu ap četriem, kādas divas stundas atpūšos un skrienu pie mācībām. 10.
klasē vispār bieži vien mācījos līdz trijiem naktī, tagad cenšos mājasdarbus
nepildīt ilgāk par vieniem. Dažreiz nespēju koncentrēties, atnāku mājās no
skolas un aizmiegu. Kad pamostos, sāku mācīties. Pagājušā gada beigās, kad 2 -
3 nedēļas bija vienos kontroldarbos, man nepārtraukti sāpēja galva un tas jau
šķita normāli. Likās, kā tas var būt, ka nesāp galva! Dažreiz mācos visu nakti
vai arī nespēju aizmigt, jo visu laiku domāju par to, ko neesmu
izdarījusi."
Santa Kausiņa, Rīgas Angļu
ģimnāzijas 11. klases skolniece: "Pagājušogad mācījos Westville High
School Indianas štatā, ASV un varu teikt, ka tur viņiem ir nesalīdzināmi
vieglāk. Priekšmeti tiek pasniegti daudz interesantāk, lielāko daļu vielas
apgūst skolā un mājasdarbi praktiski netiek uzdoti. Mācības ilgst līdz trijiem
dienā, pēc tam ir iespēja veltīt laiku mākslinieciskās pašdarbības nodarbībām,
daudzi vidusskolēni strādā. Arī šeit daudz laika mājasdarbiem netērēju,
pārsvarā izmācos pa ceļam uz skolu - man līdz tai ir pusotras stundas brauciens
un ar atzīmēm tāpat viss ir kārtībā. Atšķirība ir tāda, ka man, piemēram, rīt
ķīmijā ir kontroldarbs, bet skolotāja mums klasē ir izskaidrojusi labi ja pusi
no vajadzīgās vielas."
Ģimenes psihoterapeite Aina
Poiša uzskata, ka katrs gadījums prasa atsevišķu iedziļināšanos. Vidusskolēnu
vecums ir smags periods, valda elektrizēta atmosfēra. Skolā ir konkurence - arī
apģērba, maciņa biezuma ziņā. Skolēni vēlas iegūt atzinību vienaudžu acīs,
papildus klāt nāk skolotāju un ģimenes prasības. Jauniešiem ir ambīcijas, bet
trūkst sapratnes, ko viņi īsti vēlas. Tādēļ viņi bieži vien kļūst nikni un
noliedzoši, retāk vēlas sadzirdēt un saprast. Dažkārt vainīgs ir vecāku
spiediens, viņi vēlas lepoties ar bērnu, uzsverot "tev jāaiziet tālāk par
mums", taču otra galējība ir palaist jaunieti savā vaļā, kas liek viņam
justies nevajadzīgam un nemīlētam.
Reakcija uz pārslodzi var būt
ļoti dažāda. Tā var radīt apātisku un depresīvu noskaņojumu. Skolēns netiek
galā un padodas. Trūkst gribasspēka, zūd interese par visu, enerģija tiek
patērēta tukšgaitā. Ķīmijas skolotājs prasa savu, fizikas savu, tam pa vidu
dažādi referāti, ārpusskolas dzīve. Būt jaunam nemaz nav viegli. Jaunieši sāk
spuroties pretī, sakot: "Kam tas dzīvē būs vajadzīgs?" Tā kā viņi
neredz priekšmetiem jēgu, tad zaudē vēlēšanos cīnīties. Tomēr ir jāpieņem, ka
dzīvē nevar darīt tikai to, ko grib, un novelt savu slinkumu uz pārslodzi.
Savukārt censoņiem pasliktinās fiziskā veselība. Viņi neieklausās sevī un
nepārdomā, kas patiešām ir vajadzīgs un kas nav, pastāvīgi ir norūpējušies,
bāli un neveselīgi, pazaudē savu "es". Toties vecāki lepojas ar
bērnu, jo tas nesagādā raizes. Var rasties tādas veselības problēmas kā
gremošanas sistēmas traucējumi, sirds mazspēja, problēmas ar mugurkaulu. Varu
ieteikt sākt filtrēt piedāvāto informāciju, izvēlēties akcentus, sabalansēt
fizisko slodzi ar garīgo. Jāsaprot, ka izglītība ir tikai viena no dzīves
jomām, nevis vienīgā.
Piecu mēnešu laikā piegādās datorus 700 Latvijas bibliotēkām
DELFI
02/03/05 Šonedēļ stājies spēkā līgums starp
Kultūras ministriju, ministrijas Informācijas centru un "Microlink
Latvia" par 738 Latvijas bibliotēku apgādāšanu ar datoriem, interneta
pieslēgumu un iekšējo tīklu, kā rezultātā pēc pieciem mēnešiem kopējais datoru
skaits Latvijas bibliotēkās palielināsies par 70%.
"MicroLink Latvia",
kurš bija vienīgais pretendents konkursā par bibliotēku datorizāciju un tika
atzīts par uzvarētāju, 738 valsts un pašvaldību publiskām bibliotēkām piegādās
1658 datorus, nodrošinās 255 interneta pieslēgumus, izveidos 355 lokālos tīklus
un apmācīs 400 bibliotekārus izmantot datoru un internetu. Kultūras ministre
Helēna Demakova uzsver, ka "mums ir liela atbildība par bibliotēku
modernizāciju, ierīkojot bibliotēkās datortehniku un saslēdzot tās vienotā
informācijas tīklā. Informācijas pārbagātības un zināšanu sabiedrības laikmetā
modernām bibliotēkām ir milzīga loma lietotājam nepieciešamās informācijas
saņemšanā. Profesionāli apmācīti bibliotekāri ir svarīgi starpnieki."
Valsts apmaksās interneta pieslēguma lietošanu vienu gadu pēc pieslēguma
veikšanas un nodrošinās visas datortehnikas apkalpošanu vēl trīs gadus.
Pašvaldībām būs jāuzņemas atbildība par datortehnikas drošības nodrošināšanu un
interneta lietošanas maksu, kas nepārsniegs 35 latus mēnesī. Datoru skaits
tieši pašvaldību bibliotēkās palielināsies par 111%, turklāt lasītājiem
paredzēto datoru skaits palielināsies pat divas reizes. Interneta pieslēgumu
skaits palielināsies par 47% Apmeklētājiem būs pieejams bezmaksas interneta
pieslēgums 37% no visām Latvijas publiski pieejamām bibliotēkām. 2005.gada
otrajā pusē paredzēts līdzīga apjoma valsts iepirkums par datortehnikas un
interneta pieslēgumu iegādi atlikušajām 195 bibliotēkām, Latvijas bibliotēku
portāla sistēmas programmatūras uzstādīšanu un bibliotekāru apmācību.
"Microlink Latvia"
uzvarēja konkursā kopā ar sadarbības partneriem - "Lattelekom",
"Baltijas datoru akadēmija" un SIA "Telecentrs". Konkursa
izsludināšana reizē par apmācību, datoru piegādi un interneta pieslēgumu, pēc
nozares speciālistu domām, sašaurināja iespējamo pretendentu loku, jo
nodrošināt interneta pieslēgumus visā Latvijas teritorijā var tikai
"Lattelekom". Tāpat tiek pieļauta iespēja, ka sadalot konkursu pa
daļām, varētu panākt zemākas projekta izmaksas, nekā "Microlink"
piedāvātie divi miljoni latu.
Prasīs palielināt investīcijas izglītībā un zinātnē
LETA
02/08/05 Izglītības un zinātnes ministre Ina
Druviete (JL) un ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) ir vienisprātis, ka
izglītībā un zinātnē nepieciešams ieguldīt arvien lielāku valsts budžeta
finansējumu.
Druvietes padomniece
komunikāciju lietās Laila Spaliņa informēja: abu ministru tikšanās laikā
Druviete uzsvērusi, ka saskaņā ar Lisabonas stratēģiju Latvija ir izvirzījusi
mērķi veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Kvalificēti speciālisti sekmēs
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu, tāpēc izglītībai un
zinātnei jāveltī īpaši liela uzmanība.
Kariņš savukārt apliecinājis,
ka Ekonomikas ministrija aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas,
kā arī veicinātu valsts ieguldījumu inovācijās.
Abi ministri ir vienisprātis
par nepieciešamību būtiski palielināt valsts budžeta studiju vietu skaitu
eksaktajās zinātnēs. Lai arī 2005.gadā no valsts budžeta finansēto studiju
vietu skaits turpina pieaugt tieši dabaszinātņu un matemātikas, inženierzinātņu
un tehnoloģijas studiju tematiskajā grupā, tas ir nepietiekams, uzskata
ministri.
Augstskolas akadēmiskā
autonomija paredz iespējās izvēlēties, kādas studiju programmas izveidot un
īstenot, tomēr valstij ir jāmotivē cilvēki apgūt tautsaimniecības attīstībai
nozīmīgas profesijas.
Abi ministri atzīst, ka
nepieciešams ieguldīt finansējumu doktorantūras studiju programmās, kas ļautu
būtiski palielināt augstākās kvalifikācijas mācībspēku skaitu augstskolās.
Ministri ir vienisprātis, ka Latvijas augstskolas sniedz kvalitatīvu un
konkurētspējīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību, taču lielāka
uzmanība jāpievērš speciālistu skaitam konkrētās nozarēs.
Druviete aicināja Kariņu
sekmēt ministriju savstarpējo sadarbību, lai prognozētu darba tirgus
vajadzības, sabalansētu akadēmiskās zināšanas un profesionālo izglītību.
Ministri uzskata, ka
jāpalielina kopējais finansējums izglītībai un zinātnei, jo iekšējo resursu
pārdale nespēj nodrošināt vajadzīgo rezultātu sasniegšanu.
Valdības deklarācijā ir pausta
apņemšanās nodrošināt laikmetīgu, kvalitatīvu izglītību, kas atbilst Latvijas
un globālā darba tirgus prasībām un nodrošina reģionu ekonomikas un sociālās
attīstības vajadzības.
Krievu skolu aizstāvji gatavo jaunu protestu vilni
LETA
02/09/05 Krievu skolu aizstāvības štābs tuvākajā
laikā organizē vairākus pasākumus, lai "atsvaidzinātu" protestus pret
mazākumtautību izglītības reformu. Kā šodien žurnālistus informēja štāba
pārstāvis Genādijs Kotovs (PCTVL), vispirms 10.februārī krievu skolu
aizstāvības štāba aktīvisti piketēs pie Saeimas ēkas.
Saeima šajā dienā lems par
kreisās opozīcijas sagatavotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz
izglītības iestāžu pašpārvaldēm deleģēt tiesības noteikt, cik un kādi
priekšmeti Latvijas skolās apgūstami valsts valodā.
Kā norādīja Kotovs, piketa
mērķis būs izteikt savu viedokli "par brīvu izglītības valodas izvēli
vidusskolā". Plānots, ka piketā piedalīsies apmēram 500 cilvēku, kas pēc
piketa dosies gājienā līdz Izglītības un zinātnes ministrijai. Kotovs norādīja,
ka pikets ir saskaņots Rīgas domē, taču saskaņojumā sacīts, ka piketu var
pārtraukt, ja tajā piedalīsies vairāk nekā 500 dalībnieku. Kotovs to uzskata
par cilvēktiesību pārkāpumu.
Patlaban skolās arī tiek vākti
paraksti, lai šādi izteiktu atbalstu iecerei brīvāk noteikt izglītības valodu
mazākumtautību skolās. Kā žurnā listiem pastāstīja štāba aktīviste Kira
Savčenko, parakstu vākšanā piedalā s 34 skolas piecās Latvijas pilsētās,
pašlaik esot savākti 4500 paraksti. Piketa laikā tiks prezentēts arī
"štābistu" jaunais klips "Reforma ir fakts", kas musina
jauniešus pretoties izglītības reformai. Klipa režisors un operators ir štāba
pārstāvis Viktors Gorodecs, bet dziesmu izpildot dziedātāja Annuška, kura esot
arī teksta autore, tādēļ, demonstrējot šo klipu, nebūšot pārkā ptas
autortiesības, uzsvēra Kotovs.
Latviešu valodas loma pieaugs
Latvijas Avīze
02/09/05 Valsts valodas komisija (VVK), atskatoties
uz trīs gadu laikā paveikto, sagatavojusi rakstu sējumu "Latviešu valoda
robežu paplašināšana", bet angļu valodā izdota etnologa Ilmāra Meža brošūra,
kura ataino latviešu valodu statistiskas spogulī.
VVK tika nodibināta 2002. gadā
pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes‑Freibergas ierosinājuma. Komisijas
uzdevums bija gādāt par valodas tiesību un nākotnes nodrošināšanu. Arī vakar
Valsts prezidente savā uzrunā uzsvēra valsts pienākumu rūpēties par latviešu
valodas saglabāšanu, izkopšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
Viens no VVK darba virzieniem
ir rūpēties par latviešu valodas plašu lietojumu jaunajās tehnoloģijās.
Ar valodas politikas veidošanu
tagad nodarbojas pēc VVK ierosmes tapusī Valsts valodas aģentūra. Tās
izstrādātais projekts "Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.
2014. gadam" gaida kārtu izskatīšanai Ministru kabinetā. Tuvākajos desmit
gados, risinoties Latvijas sabiedrības integrācijai un mūsu valstij arvien
ciešāk iekļaujoties Eiropas Savienībā, latviešu valodas loma palielināsies.
Pieaugs tās apguvēju un lietotāju skaits. Taču arvien pastiprinās valodu
konkurence. Ir paredzēts gādāt, lai par Latviju un latviešu valodu arvien
vairāk uzzinātu citās ES valstīs. Tā jau šodien, 9. februārī , starptautiskajā
Parīzes grāmatu izstādē, kas veltīta valodniecībai, interesenti ielūkosies
Ilmāra Meža prezentētajā brošūrā "The Latvian Language in the Mirror of
Statistics" ("Latviešu valoda statistikas spogulī").
Kultūrā...
Kultūrziņas
Arno Jundze,
NRA 02/03/05
- Kristapa Ģelža katalogs. Rīgas galerija izdevusi mākslinieka Kristapa
Ģelža mākslas darbu katalogu latviešu un angļu valodā ar gandrīz simt krāsu
reprodukcijām. Izdevumā ietverts mākslas kritiķa un kuratora Marka Allena
Švēdes (ASV) raksts par mākslinieka daiļradi KRIX jeb Vai jūs pazīstat cilvēku,
kurš jums uzbruka?. Katalogu papildina Kristapa Ģelža biogrāfijas fakti,
personālizstāžu un nozīmīgāko grupas izstāžu pārskats un svarīgākā
bibliogrāfija.
- Ārzemju grāmatas. No šodienas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB)
izstāžu zālē būs apskatāma pazīstamās izdevniecības Wiley grāmatu izstāde -
vairāk nekā 200 jaunu izdevumu ekonomikā, inženierzinātnēs un tehnikā, dabaszinātnēs,
pedagoģijā, psiholoģijā, datorzinātnē, arhitektūrā u. c. Daļa no izstādē
izvietotajām grāmatām atrodas LNB fondā un ir lasītāju pieprasītas.
- Dzintaru koncertzāles logo. Šodien tiks izvērtēti konkursa par Dzintaru
koncertzāles logotipu rezultāti. Komisija, kurā būs pārstāvji no Dzintaru
koncertzāles, Jūrmalas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas, lems, kuru no
konkursā iesniegtajiem logotipiem izraudzīties.
Līvija Dūmiņa,
NRA 02/04/05
- Kurts Fridrihsons un franču grupa. Sestdien Okupācijas muzejā atklās
izstādi Mākslinieks Kurts Fridrihsons un franču grupa. Pagājušā gada beigās
Francijas kultūras centrā radītās ekspozīcijas turpinājumā ieviesti jauni tēmas
akcenti un mainīta iekārtojuma noskaņa. Galvenā uzmanība izstādē pievērsta K.
Fridrihsona Sibīrijā gleznotajiem akvareļiem, taču izstādē aplūkojamas arī
mākslinieka izsūtījumā rakstītās vēstules un piezīmes.
- Rihards Dubra. Svētdien Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks vokālās grupas
Schola Cantorum Riga labdarības koncerts Invocatio - 116. psalms cauri
gadsimtiem. Visus programmā iekļautos skaņdarbus - dažādu laiku autoru darbus -
caurvij 116. psalms. Koncertā pirmo reizi tiks atskaņots komponista Riharda
Dubras skaņdarbs Dilexi, quoniam exaudiet, kas nesen piedzīvojis
pirmatskaņojumu Šveicē. Schola Cantorum Riga dibināta pirms 10 gadiem un ir
īpaša ar gregoriskā korāļa autentisku interpretēšanu.
Līvija Dūmiņa,
NRA 02/09/05
- Tatjana Kačalova. Gada balvas vizuālajā mākslā 2004 noslēguma ceremonijā,
kas notiks 23. februārī, balvu par mūža ieguldījumu saņems mākslas zinātniece,
Valsts Mākslas akadēmijas profesore Tatjana Kačalova - leģendāra personība, kas
pašaizliedzīgā darbā izaudzinājusi vairākas mākslas vēsturnieku paaudzes.
- Braucam uz teātri. Lai veicinātu jauniešu interesi par teātra mākslu,
Dailes teātris un Latvijas Krājbanka īsteno projektu Braucam uz teātri! Šā gada
aktīvās teātra sezonas laikā banka ik mēnesi no Dailes teātra iegādāsies 120
biļetes uz izrādēm, kas domātas bērnu un jauniešu auditorijai, piemēram -
Burvis no Oza zemes, Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!, Sūnu ciema zēni,
Raudupiete. LTV raidījumā Braucam uz teātri!, katra mēneša pēdējā sestdienā
pulksten 11 un nākamajā dienā pēc Panorāmas, aktieri Intars Rešetins un Gints
Grāvelis izlozēs trīs skolas, kas iegūs biļetes. Pēc pirmā raidījuma un skolu
izlozes, biļetes uz izrādi Burvis no Oza zemes saņems Jelgavas 3. pamatskola,
sākumskola Dārtija un Jēkabpils 3. vidusskola.
Lielākais muzeja apmeklējums
Anda Kļaviņa,
Diena 02/03/05
Vakar (piektdien) tapa zināms, ka Maijas Tabakas retrospektīvo
personālizstādi Valsts Mākslas muzejā (VMM) apskatījuši vairāk nekā 38 tūkstoši
cilvēku. Tas ir otrs lielākais muzeja apmeklētāju rekords pēc M.Tabakas
personālizstādes 1992.gadā, kuru redzēja vairāk nekā 70 tūkstoši.
"Jau kuro reizi nākas
secināt, ka Maija Tabaka ir patiesi spilgta parādība Latvijas mākslā.
Neskatoties uz paaudžu nomaiņu, šī gleznotāja turpina pulcēt tūkstošus,"
secina VMM direktore Māra Lāce. M.Tabakas personālizstāde sākās novembra vidū,
bet milzīgā apmeklētāju skaita dēļ tika pagarināta līdz janvāra beigām. Nevienu
brīdi interesentu skaits nemazinājās; pēdējā izstādes dienā - 30.janvārī - tika
uzstādīts vēl viens rekords - 2000 apmeklētāju. "Muzejs ir par šauru tādam
cilvēku daudzumam. Daudzi apmeklētāji bija nemierā ar troksni un burzmu,"
stāsta M.Lāce, kuras muzeju gadā ierasti apmeklē nepilni 100 tūkstoši.
Maija Tabaka ar Dienas
starpniecību izsaka savu cieņu visiem apmeklētājiem.
Ķeriet zagli
Arno Jundze,
NRA 02/04/05
Viktora Avotiņa raksta Makula(kul)tūra ierosinātā diskusija, kas
šodienas kultūras lapā tiek turpināta ar Kultūras ministrijas skaidroto
viedokli, rosina domāt par plašsaziņas līdzekļu un politiķu raisītām masu
psihozēm. Atliek vien kādam ekspertam paziņot, ka nolaupīta valsts, un trīcošām
rokām lobjam pārbaudīt, vai līdz ar dzimto Tēvzemi nav nočiepta mums piederošā
dārza mājele. Nešaubos arī, ka, dzirdot analītiķu viedokli par ekonomikas
pārkaršanu, atrodas apzinīgi ļautiņi, kas mēra sava ķermeņa temperatūru. Katram
gadījumam.
Lai man piedod visu zemju
korupcijas eksperti, bet runāt par korupcijas elementiem Latvijas kultūrā ir
bezgala smieklīgs un tukšs pasākums. Lai kultūras darbinieki ņemtu un smuki
korumpētos, viņiem trūkst materiālās bāzes.
Lai lieta skaidrāka - piemērs
no neiztrūkstošās literatūras klasikas. Ja atminaties, Ostapa Bendera
sabiedrotais Šura Balaganovs bija sīka zivtele, bet Paņikovskis - zosu zaglis
pēc definīcijas. Dēvēt viņus par krievu mafijas bosiem būtu nekrietns
pārspīlējums. Tāpat nebūtu vērts kult tukšus salmus par korupciju kultūrā, ja
lielākos korupcijas pārkāpumus šajā jomā varam definēt koordinātu sistēmā:
teātra dežurante par brīvu ielaiž noskatīties izrādi draudzeni, bet muzeja
tantiņa piemirst izsniegt kādam apmeklētājam biļeti. Droši var apgalvot, ka
99,9% kultūras jomā strādājošo ir patoloģiski godīgi ideālisti - citādi jau
viņi šajā nabagmājā nedarbotos.
Arī pastāsti par KKF ekspertu
kliķu sazvērestību uz elementāras loģikas fona izskatās vienkārši smieklīgi.
Vismaz rakstniekiem būtu jābūt galvu saspiedušiem, mēģinot korumpēt dzimtās
nozares ekspertus, lai iegūtu simt latu radošo stipendiju trim mēnešiem (!)
romāna uzrakstīšanai.
Korupcijai, neraugoties uz to,
ka tā tiek dažādi definēta, ir viena kopīga īpašība - lielas naudas klātbūtne.
No šā viedokļa kultūras jomā vienīgais potenciālās korupcijas avots ir lielo
kultūras objektu gaidāmā celtniecība.
Arī tad, ja režisors par blatu
paņemtu galvenajā lomā aktrisi vai fonda eksperts piespēlētu naudu grāmatas
izdošanai - kultūras fakts notiek. Teiktais nenozīmē, ka kultūru nevajadzētu
kontrolēt, bet tam taču ir domāti auditi un citas pārbaudes formas. Bet grūti
pierādāmās garīgas korupcijas novēršanai pietiktu ar ētikas komisiju. Ja kāds
patiesi grēkojis, kultūrā godīgu cilvēku netrūkst.
Daži precizējumi par korupcijas apkarošanu
Kristaps Kārkliņš, Kultūras ministrijas
sabiedrisko attiecību speciālists,
NRA 02/04/05
Šis raksts ir atbilde uz
Viktora Avotiņa publikāciju Makula(kul)tūra 2. februāra Neatkarīgās Kultūras
lapā.
Kultūras ministrija precizē,
ka Viktora Avotiņa rakstā Makula(kul)tūra (NRA, 2.02.2005.) vērstā kritika pret
Kultūras ministriju nebūtu tai adresējama, jo minētajā rakstā kritizētās
vēstules kultūras iestādēm ir tapušas saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja norādēm (KNAB) un ievērojot 2004. gada 3. augustā Ministru kabinetā
apstiprināto Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.-2008.
gadam (turpmāk tekstā - Valsts programma).
Valsts programma ir politikas
dokuments iekšlietu un tieslietu jomā. Valsts programmas mērķis ir panākt
valsts amatpersonu efektīvu, tiesisku un ētisku darbību sabiedrības interesēs,
tādējādi nodrošinot Latvijas iedzīvotāju uzticību likuma varai.
Katra rīcības virziena
īstenošanai un konkrēto rezultātu sasniegšanai atbilstoši uzdevumi ir iekļauti
Valsts programmā, norādot par to uzdevumu izpildi atbildīgo institūciju un tā
izpildes termiņu. Valsts programma nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus
un sasniedzamos rezultātus korupcijas novēršanā un apkarošanā.
Valsts programmas īstenošanas
atbildīgā institūcija ir KNAB, kas veic tās izpildes kontroli un koordināciju,
kā arī apkopo informāciju par Valsts programmas izpildes gaitu un iesniedz to
Ministru kabinetā.
2004. gada 4. oktobrī Kultūras
ministrija valsts sekretāra personā saņēma vēstuli (01.10.2004. nr. 1/6292) no
KNAB, kuras pielikumā ir pievienots saraksts ar uzdevumiem, kuru izpildē
iesaistīta un atbildīga mūsu iestāde, kā arī tiek lūgts nozīmēt atbildīgo
personu. KNAB lūdz informēt padotībā esošās iestādes par veicamajiem uzdevumiem
saistībā ar Valsts programmu. Tieši to Kultūras ministrija ir izdarījusi.
2005. gada 14. janvārī
Kultūras ministrija valsts sekretāra personā izsūtīja vēstules padotībā
esošajām iestādēm, uz kurām šī Valsts programma attiecas. Pielikumā bija
pievienoti dokumenti, kas nāk no KNAB, proti, uzdevumi, vadlīnijas, kā
jāizstrādā plāns un kādā veidā jānoformē pārskati. Lai vieglāk būtu izpildīt
uzdevumu, tika pievienots mūsu plāns un pārskata tabula. 2005. gada 24. janvārī
Kultūras ministrija saņēma vēstuli no Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja, kurā tiek lūgts informēt par Valsts programmas izpildi un apkopot
informāciju par padotībā esošajām iestādēm, nosūtot šo iestāžu plānus un
pārskatu tabulas.
Gan Avotiņa kunga, gan
kultūras iestāžu turpmākos iebildumus pret šo programmu, tās īstenošanas gaitu
un metodoloģiju Kultūras ministrija pārsūtīs uz KNAB.
Lielās folkloras gada balvas laureāti Arno Jundze, NRA
02/07/05 Vakar
(svētdien) Rīgas Latviešu biedrībā svinīgā ceremonijā tika pasniegta Lielā
folkloras gada balva.
Šogad saskaņā ar nolikumu
dažādas iestādes un sabiedriskās organizācijas valsts aģentūras Tautas mākslas
centrs ekspertu komisijai bija adresējušas 48 pieteikumus. No tiem tika
izvēlēti 26 laureāti 11 nominācijās.
Trīs gada balvas pelnīti
aizceļojušas uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Par tradicionālās
kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanu, aizsardzību un kopšanu tā
piešķirta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietniekam Mārtiņam
Kuplajam. Nominācijā Zinātniskā izpēte un dokumentēšana balvu saņēma Latvijas
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājs Uģis Niedre,
savukārt nominācijā Tradicionālās kultūras dzīves - svētku, koncertu,
sarīkojumu, festivālu un citu radošu projektu - organizēšana balva piešķirta
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas
galvenajam speciālistam Zigmāram Kristsonam.
Atzinīgs muzeja darbinieku
novērtējums ir likumsakarīgs, jo diezin vai pasaulē pastāv vēl otra tāda vieta,
kurā vienkopus atrodams tik daudz latviskā un tautas pagātni glabājošā.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs nav tikai izklaides vieta, kur
"paskatīties vecas mājas" vai baudīt etnogrāfiski tīru gaisotni. Tā
ir pētnieciska institūcija, kuras darbs, neraugoties uz daudzām ikdienas
problēmām, summējas zinātniskās grāmatās, kas top kā liecība mūsu zināšanām par
tautas materiālās kultūras unikālo mantojumu.
Tiekoties ar Lielās folkloras
balvas laureātu trijotni no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, ātri vien
nācās secināt - šie vīri savu pašreklāmu uzskata par tukšu laika kavēkli. Viņu
lielā aizrautība ir muzejs, un darbs tajā sagādā vislielāko gandarījumu.
Gluži dabiski, ja cilvēks,
atnācis uz jebkuru muzeju, redz rezultātu. Vienkāršāka un ierastāka situācija
ir tad, ja apskatei tiek piedāvāti tradicionālās mākslas priekšmeti: gleznas
vai skulptūras, kam gluži automātiski nāk līdzi stāsts par to radītāju.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs turpretī rāda senas ēkas, lietas un to
tapšanas procesu. Lai šī sarežģītā sistēma darbotos efektīvi un ietekmētu
skatītāju, apskatāmo konkrēto priekšmetu, celtnes vai cilvēku darbības vēsturi
jāprot pasniegt vispārinājumā kā latviešu tautas radītā materiālās kultūras
vērtību. M. Kuplais, vaicāts par muzeja darba neredzamo daļu, kā būtiskāko
uzsver prasmi no poētiskā folkloras materiāla konkretizēt reālo un lietisko.
"Ļoti daudzi cilvēki
mūsdienās folkloru uztver kā tālas teikas vai pasakas. Es folklorā saredzu šo
reālo, lietisko slāni. Mūsu uzdevums ir senās reālijas un darbības ar tām
skaidrot no tīri praktiskā, ne poētiskā viedokļa. Ir tāda tautasdziesma, kas
pazīstama neskaitāmos variantos:
Brālīšam treji vārti,
Visus trejus virināja.
Pa vieniem Dievs iebrauca,
Pa otriem mīļā Māra.
Pa trešiem Saule brauca,
Zelta zarus zarodama.
Mūsdienu cilvēkam liekas -
redz, kā tur sadzejots. Cik poētiski! Sētai treji vārti, pietiek taču ar
vieniem. Bet latviešu sētai vajadzēja vismaz trejus vārtus! Vieni vārti gāja uz
ganībām, otri veda uz riju. Vēl vieni vārti gāja uz lielceļu. Folklorā tas viss
ticis poetizēts, bet mēs cenšamies to konkretizēt un izstāstīt cilvēkiem
saprotami."
Muzejā aplūkojamās ēkas,
izņemot Ausekļa klēti, kurā viņš patiesi rakstījis savus dzejoļus, nav memoriālu
vērtību. Tāpēc atšķirībā, piemēram, no Friča Bārdas Rumbiņiem vai brāļu
Kaudzīšu Kalna Kaibēniem izstāstāmais stāsts nav par konkrēto personību. Muzeja
darbiniekiem tomēr jārada līdz sīkākajām detaļām precīzs stāsts par cilvēka un
tautas dzīvi attiecīgajā novadā un laikmetā. "Tas ir ļoti grūti - cilvēks
redz krēslu lādi vai vēl kādu priekšmetu, bet tam nav konkrētas piesaistes
videi, laikam un vietai," piebilst U. Niedre.
Lai strādātu muzejā, nepietiek
ar augstskolas diplomu un zināšanām vienā nozarē: vēsturē vai etnogrāfijā. U.
Niedre, kas muzejā strādā jau 28 gadus, teic, ka parasti pirmie pieci darba
gadi paejot, lai atskārstu, kas vispār ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas
muzejs, kā tas funkcionē, kāda ir tā sūtība un kādas zināšanas šim darbam nepieciešamas.
Zināšanu universālo dabu vislabāk apliecina U. Niedres pērn izdotā, bet jau
zinātnieku atzinību guvusī monogrāfija Mājvieta. Brīvdabas muzeja Ārluiku
dzīvojamā rija vēstures laiktelpā. "Sākumā bija doma par šo sētu uztaisīt
mazu ceļvedīti, un neliels bukletiņš ar dažiem zīmējumiem arī tika radīts.
Tomēr, strādājot arhīvos, atklājās aizvien jaunas un jaunas ziņas. Tā radās
doma rakstīt plašāku darbu par to, kā šādās mājās cilvēki dzīvoja, kā tās
funkcionēja, cik dziļi pagātnē šādos pētījumos var nonākt. Arī tā ir muzeja
darba neredzamā daļa - zināšanu uzkrāšana."
Vācot tik plaša pētījuma
materiālus, autors nevar būt tikai vēsturnieks vai tikai etnogrāfs.
Specializācija vienā virzienā uz problēmu liek skatīties šaurā redzesleņķī, kas
apgrūtina vispārinājumu, bet savukārt iedziļināšanās pētāmajā problēmā grauj
dažu labu stereotipu. U. Niedres arhīvos pavadītais laiks, piemēram, liecina,
ka izplatītais mīts par latviešu dzimtu gadsimtiem ilgu dzīvošanu vienā sētā
vairākumā gadījumu ir tikai leģenda. Mājvietas bieži vien ir daudz senākas par
konkrētās dzimtas vai mājas stāstu. Teiktais īpaši attiecināms uz Vidzemes
pusi. 18. un 19. gadsimtā mājām ļoti bieži mainījās saimnieki, mēra laikā
dažviet izmira līdz pat 90% iedzīvotāju.
M. Kuplais, vaicāts par
pētnieciskā darba un ar publikas piesaisti vērstajām aktivitātēm, teic, ka
lieta nav tik vienkārša, kā tas varētu šķist. Muzejam ir svarīgi saglabāt
autentiskumu pat vissīkākajās detaļās, tāpēc publikai domātās aktivitātes nevar
pārvērst folklorizētā mūsdienu šovā. Šā iemesla dēļ muzejā jau no laika gala
bijuši darbinieki, kas nodarbojas ar pētniecību, un darbinieki, kuru pārziņā ir
ne mazāk svarīgais darbs ar publiku. "Mēs gribam mūsu vēsturi pasniegt
iespējami kvalitatīvāk, " apgalvo M. Kuplais.
Par to, lai apmeklētāju
saskarsme ar muzeju būtu ne vien kvalitatīva, bet arī etnogrāfiski precīza,
gādā Z. Kristsons. "Muzejā, atsaucoties uz pieprasījumu un veidojot
pasākumus, jārēķinās ar ļoti daudziem ierobežojumiem. Vieta populāra, bet
nekāda lielā komercija te nesanāk, jo to nepieļauj muzeja statuss un misija.
Protams, šīs aktivitātes veido apmēram trešo daļu no muzeja budžeta, bet
atrakcijas un komercija nedrīkst kļūt par primāro. Mēs glabājam autentisku
tautas materiālās kultūras mantojumu, un tas nav kā Viljamsburgas brīvdabas
muzejā ASV, kur apmeklētājiem tiek rīkoti grandiozi šovi ar lielgabalu
kanonādēm un dažu labu reizi nodeg pa ēkai. Viņiem šis muzejs no sākta gala ir
kopija, bet mums reāla senās vēstures liecība."
Atdzimstot Latvijas valstij un
cilvēkiem atgūstot īpašumus, muzeja etnogrāfiskā vērtība negaidot ieguvusi vēl
vienu praktisku pielietojumu. Uz šejieni no visas Latvijas brauc nopietni vīri
un rūpīgi pēta mūsu senču ēku būvniecības metodes. Šādai uzmanībai ir gluži
praktisks izskaidrojums - senais celtniecības modelis sevi pierādījis gadsimtu
gaitā un nereti tas atklājies krietni praktiskāks par modernajiem tipveida
celtniecības risinājumiem. M. Kuplais, izrādot atjaunoto Kurzemes sētu, ar
lepnumu stāsta uz nama oriģinālajiem griestiem, kas atsedz masīvās sijas.
Jaunākos laikos plikās sijas kļuva nemodernas un tās sāka apšūt ar dēļiem vai
pat rīģipsi. Tāpat nāca mode apšūt guļbūves ar dēļiem. Var teikt, katrs
laikmets iezīmējas ar savu celtniecības modi un paņēmieniem.
"Man ļoti patīk Lido
Krasta ielas komplekss," piebilst M. Kuplais, "tā ir lieliska
izklaide un komercija, bet zinu, ka viņu speciālisti ir apguvuši visu, kas
atrodams mūsu muzejā. Mūsu misija tomēr ir saglabāt vēsturisko materiālu."
Unikāla laikazīme, oriģināls,
nevis mūsdienu tehnoloģiju un iespēju laikmetā veikts atdarinājums, - šie vārdi
vistrāpīgāk raksturo Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tāpat nebūs
pārspīlēts apgalvot, ka Lielā folkloras balva muzeja vīriem piešķirta par mūsu
nacionālās bagātības godprātīgu sargāšanu.
Folkloras gada balva
- Dainis Stalts - Skandinieki
- Margarieta Smidrovska - Gudenieku suiti
- Genovefa Konošonoka - Aulejas sievas
- Marija Steimane - Suitu sievas
- Rozālija Brūdere - Suitu sievas
- Marta Šmidte - Lubānas folkloras kopa
- Emīlija Logina - Briežciema etnogrāfiskais ansamblis
- Zenta Bērtiņa - folkloras kopa Vēlava un Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis
- Jāzeps Rudzītis - folklorists un literatūrzinātnieks
- Mārtiņš Kuplais - Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
- Juris Urtāns - Latvijas Kultūras akadēmija
- Indra Čekstere - folkloras kopa Senlejiņa
- Uģis Niedre - Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
- Elga Melne - etnogrāfe
- Zigmārs Kristsons - Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
- Darba grupa: Māra Mellēna, Valdis Muktupāvels, Ernests Spīčs un Iveta
Irbe - par krājumu Gadskārtu grāmata
- Una Smilgaine - par folkloras krājumiem Miega dziesmas un Ziemas pasakas
- Skaidra Smeltere un Anna Karkle - par izglītības veicināšanu
- Folkloras programma Klēts
- Bārtas etnogrāfiskais ansamblis
- Folkloras kopa Balsi
- Albums Rudzu balss
Grāmatas
Arno Jundze,
NRA 02/07,08/05
Jeļena Tregubova Kremļa digera atvadas,Tapals, 2005
Grāmata, kura jālasa komplektā
ar pērn latviski izdoto Jeļenas Tregubovas darbu Kremļa digera pastāsti. Kremļa
digera atvadas būtībā ir autores Latvijas vizītes laikā medijos (Neatkarīgajā,
LTV raidījumos Vakara intervija un Melns uz balta) pietiekami plaši tiražētais
stāsts par to, kas viņas dzīvē noticis pēc sensacionālo un skandalozo pastāstu
tapšanas: mēģinājums uzspridzināt bijušo Kremļa politisko žurnālisti, kontakti
ar magnātu Berezovski, centieni atrast izdevēju.
Duglass Adamss Galaktikas ceļvedis stopētājiem, AGB, 2005
Iedomājieties situāciju: kādas
vecas mājas iemītniekiem paziņo - šodien jums no šejienes jāizvācas, jo turpmāk
te ies jaunais ceļš. Un vēl iedomājieties, ka šis vecais greizais namelis ir
mūsu planēta Zeme: provinciāls, šķībs un traucējošs akmens pikucis grandiozajos
galaktiskās maģistrāles būvētāju plānos.
Guntis Dišlers Kulta māksla Vecajā Derībā, Jumava, 2005
Grāmata, kas prasa īpašu
speciālistu ievērību, jo tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem latviešu valodā
rakstīt par visai neparastu tēmu - Vecās Derības notikumu, laika un teritorijas
- Ēģiptes, Divupes, Babilonijas, Sīrijas, Palestīnas, Asīrijas un Persijas -
tautu arhitektūru, mākslu un kulta priekšmetiem. Pētījuma tekstu papildina
krāsainas un melnbaltas ilustrācijas, fotomateriāli un shēmas. Autors šo darbu
uzskata par loģisku turpinājumu pirms trim gadiem izdotajai grāmatai Dievs un
cilvēku vēsture Vecajā Derībā.
Harija Potera IQ, Jumava, 2005
Vai zināt, no kā bija veidota
Harijam Poteram domātā torte? Trīs iespējamie atbilžu varianti ir: no
šokolādes, no medus, no Drūbla vispūtīgās gumijas. Pieļauju, ka šis sarežģītais
tests, kuru sastādījuši un rekomendējuši Harija Potera fanu kluba biedri,
novedīs līdz asarām nezinātājus, bet savējie sapratīs - ja esi Harija Potera
cienītājs, tad šī grāmata ir adresēta tieši tev.
Izstādes
Līvija Dūmiņa,
NRA 02/07/05
- Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklāta LMA profesora Jura Gagaiņa un
docenta Arvīda Endziņa personālizstādi Simts. Tā veidota kā divu autoru radošs
dzīvesstāsts, ar mīlestību pret metālu kā mākslu, kā unikālu dizainu, kā
pašvērtību un tēlu. Juris Gagainis ir viens no Latvijas metālmākslas pīlāriem
un izstādē piedāvā sev raksturīgās tēmas - vēstures simboliku, filozofiskas
pārdomas, jūras tēmu, transformējot tās unikāla dizaina darbos, sudraba rotās
un emaljās. Arvīds Endziņš rāda gaismas ķermeņus, kas atklāj viņa ideju
meklētāja raksturu. Izstādes nosaukums norāda uz pabeigtību un reizē sākumu
kaut kam jaunam.
- Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma izstāde Rūdolfs
Blaumanis un Pēterburga. Par rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa Pēterburgā pavadīto
laiku no 1901. gada septembra beigām līdz 1903. gada martam liecina fotoattēli,
avīžu materiāli, korespondence un rokraksti, kas sniedz ieskatu tolaik jau
pazīstamā rakstnieka un pieredzējuša žurnālista dzīvē, kad viņš kļuva par
latviešu nedēļas laikraksta Pēterburgas Avīzes literārā pielikuma vadītāju.
- Galerija BonhanS.S. restorānā Andalūzijas suns piedāvā Māra Ruskuļa
gleznu izstādi Svētki. M. Ruskulis ir profesionāls scenogrāfs, kas nodarbojas
arī ar glezniecību. Mākslinieks iedvesmojies, šķirstot pagājušā gadsimta sākuma
fotoalbumus - vecas bildes ar svešiem cilvēkiem un nezināmiem notikumiem
raisījušas pat mistisku, biedējošu, bet reizē šarmantu sajūtu. Viņa gleznās
redzamā pasaule ir kā atmiņas par zudušu vai nekad nebijušu laiku, kurā cilvēki
kļuvuši par siluetiem, figūriņām citam piederošas spēles laukumā.
- Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā aplūkojama tekstilmākslinieces Ritas
Blumbergas personālizstāde Dzīve linā. Māksliniece šogad atzīmē nozīmīgu
jubileju - astoņdesmito gadskārtu. Kopējā Latvijas tekstilmākslas kontekstā
viņa ieņem unikālu vietu, jo visus darbus auž, lietojot linu šķiedru, sākot no
smalka, zīdam līdzīga pavediena līdz raupji savītai virvei un pakulām,
izmantojot gadu gaitā atrastas vēl neizmantotas šā materiāla faktūras un
krāstoņu iespējas. Ritas Blumbergas tekstilijas dziļi personiski stāsta par
vēstures, folkloras un tautas garīgo vērtību.
- Misiņa bibliotēkā Rūpniecības ielā 10 trešdien atklās Gada balvai
grāmatniecībā 2004 nominēto grāmatu izstādi. Konkursā piedalījās 43 izdevēji,
balvai nominēti 25 vienpadsmit kategorijās - dzeja, proza, dokumentālā proza,
tulkotā literatūra, zinātniskā un mācību literatūra, nozaru literatūra, mākslas
izdevumi, skolas mācību grāmatas, vārdnīcas un enciklopēdijas, kalendāri.
- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā ceturtdien atklās konceptuālu
mākslas izstādi Siena. Izstādei izvēlēti dažādu paaudžu, virzienu un nozaru
mākslinieki, kuri savā starpā nav saistīti, bet kuru darbos var sazīmēt
paradoksālas kopsakarības, kontrastus vai paralēles - Boriss Bērziņš, Māra
Brašmane, Agnese Deičmane, Kristaps Ģelzis, Sandra Krastiņa, Egons Spuris,
Bruno Vasiļevskis, Edgars Vērpe. Izstādes nosaukumā ietvertais jēdziens Siena
cieši saistīts ar pilsētvidi, ar indivīda un sabiedrības savstarpējām
attiecībām tajā un iecerē paredz Rīgas semantisko skaidrojumu, ietverot
sociālos un emocionālos aspektus, kā arī eksistenciālo jautājumu par personisko
(privāto) un publisko telpu laika posmā no 1976. līdz 2005. gadam.
Noslēdzies festivāls
Līvija Dūmiņa,
NRA 02/08/05
Svētdienas vakarā ar svinīgo apbalvošanas ceremoniju VEF Kultūras pilī
noslēdzās desmit dienas ilgušais Rīgas amatieru teātru festivāls Rīga spēlē
teātri 2005. Tajā piedalījās 13 amatieru teātri ar 16 izrādēm. Festivāla balvu
Lielais Toms par labāko izrādi saņēma divi teātri - Rīgas Tehniskās
universitātes Studentu teātris Kamertonis režisores Ludmilas Stančikas vadībā
par A. Vampilova lugas Divdesmit minūtes ar eņģeli iestudējumu un LU Studentu
teātris par L. Stumbres lugas Autobuss iestudējumu Visvalža Klintsona režijā.
Žūrijas speciālbalva tika VEF Kultūras pils ansamblim Rīgas pantomīma par
režisora Roberta Ligera (attēlā) izrādi Un tomēr viņa griežas. Par labāko
aktieri atzīts Andrejs Grave no RTU Studentu teātra Kamertonis, savukārt
labākās aktrises šogad divas - Biruta Rubīna no VEF Kultūras pils Tautas teātra
un Tamāra Šīrante no Nomales teātra Sarkandaugava.
Aktieru žūrijas balvu piešķīra
teātra studijas Vinnijs A. Čehova Lāča iestudējumam, režisores Inguna Gremze un
Karīna Šišlo.
Par īpašiem radošiem
sasniegumiem izrādēs žūrija piešķīra arī Mazos Tomus, un tos saņēma:
VEF Kultūras pils Tautas teātris (režisors Rolands Valdmanis) par veiksmīgu
mūsdienu latviešu dramaturģijas iestudējumu, aktrise Vera Zila un tērpu māksliniece
Maija Purviņa;
Nomales teātris Sarkandaugava (režisors Ārijs Geikins - attēlā) par
veiksmīgu mūsdienu latviešu dramaturģijas iestudējumu un aktrise Ginta
Freiberga;
RTU Studentu teātra Kamertonis aktrise Gaļina Feščenko;
Latvijas Kultūras koledžas Studentu teātra aktrise Madara Lāma un Ģirts
Žvīguris par veiksmīgu gaismu režiju Ž. Anuija lugas Antigone iestudējumā,
Jānis Irbe par veiksmīgu muzikālo ietērpu T. Viljamsa lugas Paredzēts
nojaukšanai iestudējumā;
LU Studentu teātra aktieri Signe Gravleja, Maksims Lazarevs un Sandris
Vilcāns;
Rīgas kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde teātra studijas Vinnijs
aktieri Rihards Lapsa, Pauls Brikšis, Atis Zorgevics-Prāms, režisores Ingūna
Gremze un Karīna Šišlo;
Dienas aprūpes centra Cerību ligzda teātra režisores Aija Treimane un Ieva
Altrofa, aktieri Indra Zommere un Edgars Lecis;
VEF Kultūras pils drāmas ansambļa režisore Dagmāra Karzova par uzticību
amatieru teātrim;
scenogrāfs Guntars Kambars par veikumu Nomales teātra Sarkandaugava J.
Gruža lugas Mīla, džezs un velns iestudējumā.
Ojārs Feldbergs gatavo izstādi Somijā
Diena
02/09/05 Tēlnieks Ojārs Feldbergs Somijā ir sācis
veidot sešas akmens skulptūras, kas paredzētas viņa personālizstādei Atvērtais
akmens. Izstādi atklās jūnijā Pirkalas pilsētā netālu no Tamperes. Skulptūras
tiks izstādītas sabiedriskās vietās ielās, parkos, skvēros, autostāvvietās.
Skulptūru ideja ir dabas un pilsētniecisko formu savstarpējā mijiedarbība. Tās
O.Feldbergs veido no Somijas laukakmeņiem, kas tika speciāli meklēti, to
augstums ir 23 metri, svars 1528 tonnas. Skulptūru izgatavošana notiek Loiman
Kivi akmens apstrādes rūpnīcā, kurā pieejamā tehnika ļauj māksliniekam realizēt
interesantas ieceres. Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Pirkalas
pilsēta.
Līdz skaistākajai grāmatai nedēļa
Līvija Dūmiņa, Arno Jundze, NRA
02/10/05 Izstāde 2004. gads Latvijas grāmatniecībā.
Vakar (trešdien) Misiņa bibliotēkā Rūpniecības ielā tika
atklāta izstāde 2004. gads Latvijas grāmatniecībā.
Izstāde skatāma
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētā grāmatu mākslas konkursa Gada
balva grāmatniecībā 2004 ietvaros, kas ar dažādiem nosaukumiem notiek jau
divpadsmito gadu. Lai gan konkursam nominētās grāmatas vienuviet aplūkojamas
grāmatu namā Valters un Rapa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Elizabetes ielas
skatlogā un Hansabankas centrālās ēkas 25. stāvā Balasta dambī, Misiņa
bibliotēkā notiekošā izstāde īpaši izceļama ar to, ka 2004. gads Latvijas
grāmatniecībā uz grāmatām raugās plašākā kontekstā. Te apskatāmas ne tikai
konkursam izvirzītās grāmatas, bet arī to izdevniecību darbu klāsts, kas šajā
pasākumā dažādu iemeslu dēļ nepiedalās.
Pirms izstādes
notikušajā preses konferencē nesen ievēlētā LGA valdes priekšsēdētāja Ieva
Kolmane ieskicēja asociācijas tuvākās nākotnes darba plānu aktuālus
jautājumus, kas gaida risinājumu. Viņa sacīja, ka šobrīd saduras izdevēju un
lasītāju intereses, taču tā nevajadzētu būt, jo patiesībā izdevējiem ir
jāaizstāv lasītāju intereses. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir "lasīšanas
mazspēja", kam LGA apņēmusies pievērst uzmanību un mēģināt pārliecināt, ka
to darīt ir vērts. I. Kolmane ir arī literatūras mēnešraksta Karogs galvenā
redaktore, tāpēc ir pamats cerēt, ka turpmāk žurnāls vairāk pievērsīsies
grāmatizdošanas problemātikai. Kā uzsvēra I. Kolmane, problēmas ir jārisina,
nevis jāpublicē apskati; jābūt vairāk recenzijām, nevis grāmatu anotācijām.
Jautāta par iecerētajām pārmaiņām, jaunievēlētā LGA valdes priekšsēdētāja
atbildēja, ka viņai rūp situācija, kādā šobrīd ir autori, atrodoties
izdevniecību varā, iekavētie un nesamaksātie autorhonorāri izdevēju prestižu
neceļ. Nevienam, kurš šad tad iegriežas grāmatu veikalā ar vēlmi iegādāties
grāmatu, nav noslēpums, ka cenas grāmatām aug tikpat strauji kā sieram vai
benzīnam. Asociācijas spēkos nav ietekmēt cenu politiku, taču tā var cīnīties
par valsts dotācijām, kas grāmatizdevējiem palīdzētu līdzsvarot cenas, padarot
grāmatas pieejamākas iespējami plašam lasītāju lokam.
Piedāvātajā
ekspozīcijā apskatāmas ap 1200 grāmatu, kas, pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem,
varētu būt apmēram puse no visām Latvijā izdotajām gada laikā. Precīzu skaitu
pateikt grūti, jo runa ir par vairākiem simtiem izdevniecību vai sabiedrisko
organizāciju, kas nopirkušas licenci par tiesībām uz izdevējdarbību. Atsevišķā
stendā aplūkojamas skaistākās grāmatas konkursa Gada balva grāmatniecībā 2004
finālistes, kas sakārtotas pēc nominācijām. Pārējos stendos grāmatas sarindotas
pēc piederības konkrētam izdevējam. Pārstāvētas ne tikai pazīstamās
izdevniecības, bet arī mazāk zināmas vai ar specifisku darbības profilu,
piemēram, Rīgas un Latvijas ebreju draudzes reliģiskās draudzes Šamur un
Latvijas Vēstures institūta izdevumi.
Jautāta, kādu
grāmatu izvēlētos lasīt, ja neko nezinātu par tās saturu un autoru, skaistu vai
populāru, Ieva Kolmane atbildēja skaistu. Lai sekotu viņas piemēram un varētu
lasīt kompetentas žūrijas novērtētas grāmatas, jāgaida vēl tikai nepilna
nedēļa, kad grāmatu mākslas konkursa Gada balva grāmatniecībā 2004 noslēguma
ceremonijā 17. februārī pulksten 18 Preses namā tiks noskaidrotas pagājušā gada
skaistākās grāmatas.
Vēsturē...
Vēlreiz par augstākām idejām
Jānis Krēsliņš, vecākais, speciāli Dienai, 02/03/05
1905.gada dalībnieku atmiņas - zūdošas liecības.
Par savu Dienā 8.janvārī iespiesto
1905.gada revolūcijas izvērtējumu Un zini - nav augsta tā ideja, kas nepazīst
cilvēka žēlumu esmu saņēmis visai daudz komentāru - gan atzinīgu, gan arī
kritisku.
Atbildot dažiem komentāru
autoriem, minēju atmiņas, kas man saistās ar šai revolūcijā iesaistītiem
cilvēkiem. Šeit tās mazliet sakopoju.
Jānis un Klāra Ozoli
Manos trimdas sākuma gados
Ņujorkā vēl bija sastopami daudzi, kas šo revolūciju bija piedzīvojuši vai arī
tajā piedalījušies - gan senāk atbraukušie, gan arī tie, kas šeit nonāca pēc
Otrā pasaules kara. Studēdams vēsturi Kolumbijas universitātē, centos arī
izprast, kādi vēji latviešus, ieskaitot mani, uz šo pilsētu atpūtuši. Meklēju
un arī atradu cilvēkus, kas varēja pastāstīt par savām gaitām pirms Pirmā
pasaules kara, neatkarīgās Latvijas laikā un arī vēlākajos krievu un vācu
okupācijas gados. Nejauši atklāju, ka netālu no manis dzīvo Jānis Ozols ar savu
sievu Klāru, dzimušu Karpovicu. Bieži viņus piecdesmitajos gados apmeklēju. Kā
zināms, Jānis Ozols bija vai pati centrālā persona 1905.gada revolūcijas
notikumos, viens no sociāldemokrātu partijas pamatlicējiem, tās
centrālkomitejas loceklis, laikraksta Cīņa dibinātājs un redaktors, arī vīrs,
kas veda sarunas ar Ļeņinu, lai pievienotu Latvijas Sociāldemokrātu partiju
Krievijas partijai, un domnieks no Kurzemes Krievijas Otrajā domē. Pēc šīs
domes slēgšanas viņš atbrauca uz Ameriku, ieguva doktora grādu Hārvarda
universitātē, piedalījās kreiso veclatviešu, arī šejienes krievu sabiedriskajā
dzīvē. Kad ar viņu satikos, nezināju, ka viņš ilgus gadus bija sadarbojies ar
padomijas iestādēm un no 1925. līdz 1946.gadam bija vadošs darbinieks Armtorgā,
aģentūrā, kas kārtoja PSRS tirdznieciskos darījumus Amerikā.
Laikā, kad tikos ar Ozolu,
viņš bija liels Padomju Savienības nīdējs. Jāmin, ka viņš savu dēlu un meitu
Amerikā izskoloja viselitārākajās augstskolās.
Arī Ozola sieva Klāra aktīvi
piedalījās 1905.gada revolūcijā, par ko viņu tiesāja un izsūtīja uz Sibīriju.
Ozols 1910.gada sākumā izsauca viņu uz Ameriku. Klāras brālis Ernests
Karpovics, Ventspils izpildkomitejas priekšnieks Latvijas komunistu īslaicīgās
republikas laikā 1919.gadā, starpkaru laikā dzīvoja Padomju Savienībā, pēc Otrā
pasaules kara bija politisko zinību un filozofijas profesors Rīgā.
Jānis Ozols sakopoja atmiņu un
vēstuļu krājumu Klāras Elizabetes Ozolas piemiņai, ko 1960.gadā ļoti ierobežotā
eksemplāru skaitā iespieda Ņujorkā Viļa Štāla spiestuve un izdevniecība. Ozola
sieva man arī stāstīja, ka viņa bijusi tā, kas 13.janvāra demonstrācijā pirmā
sniegusi palīdzību ievainotajam rakstniekam Antonam Austriņam un sagādājusi
kamanas viņa vešanai uz slimnīcu. Tas mani toreiz ļoti interesēja, jo ar Antona
Austriņa meitu Mudīti, manu klases biedreni Rīgas 2.pilsētas vidusskolā, pēc
kara studējām Tibingenas universitātē un arī darbojāmies literāros pasākumos
Ņujorkā. Mudītes māte, ko saucām par veco Austriņu, mums toreiz bija dzīva
enciklopēdija gan par seniem politiskiem notikumiem, gan par Antona Austriņa
draugiem un laikabiedriem Edvartu Virzu, Kārli Štrālu, Niklāvu Strunki, citiem.
Visvairāk mani interesēja
Ozola bibliotēka, kurā bija rodamas neskaitāmas man nezināmas grāmatas un
izdevumi. Pārsteidzošā kārtā viņa krājumā bija ne tikai politiskā un vēsturiskā
literatūra, bet arī savs skaits Latvijas neatkarības laikā trīsdesmitajos gados
izdotu grāmatu, kuras bija sūtījis viņa Latvijā palikušās pirmās sievas dēls un
arī daži rakstnieki ar saviem veltījumiem. Tā Eriks Ādamsons viņa sievai bija
atsūtījis savu stāstu krājumu Smalkās kaites (1937) ar skaistu Anšlava Eglīša
zīmētu vāku. Grāmatā kaligrāfiski glīts ieraksts: "Klārai Ozola kundzei.
Es vēroju rožu dobes, kuŗas rudenī apsedz skujām, lai vārīgie stādi neiznīktu.
Viss no senatnes, ko zeme slēpa, uzglabājies, bet daudz kas palicis virs zemes,
gājis bojā. Eriks Ādamsons, 25.I. 1940."
Sevišķi manu interesi saistīja
līdz tam neredzētās latviešu grāmatas, ko bija izdevuši latviešu komunisti
Padomju Savienībā Prometeja apgādā, ieskaitot lielos sējumus par 1905.gada
revolūciju un strēlniekiem. Šīs grāmatas padomju Latvijas lasītājiem nebija
pieejamas, jo liela daļa no grāmatu autoriem, izdevējiem tika nogalināti
lielajās Staļina tīrīšanās. Kad viņš redzēja manu interesi par šiem izdevumiem,
viņš man vai visus tos atdāvināja - un tie joprojām ir manas personiskās bibliotēkas
sastāvā.
Vienmēr mudināju Ozolu rakstīt
savas atmiņas par 1905.gada revolūciju, bet to viņš nekad nepaveica. Šo to viņš
tomēr ir publicējis jau divdesmitajos gados, šo to arī Zviedrijā
sociāldemokrātu izdotajā Brīvībā. Cik zinu, viņu pēc Otrā pasaules kara
intervēja kāds Amerikas krievu meņševiku izdevums, bet šo interviju neesmu
atradis. Viņa gaitas 1905.gada revolūcijas laikā sīkāk pētījis vēsturnieks
Džordžs Longvorts.
Šodien man žēl, ka toreiz biju
par zaļu, lai Ozolu iztaujātu par daudziem konkrētiem un specifiskiem
revolūcijas un viņa Amerikas laika notikumiem. Tomēr, viesojoties pie Ozoliem,
vienmēr kaut ko jautāju. Daži viņa nostāsti un teicieni man joprojām spilgtā
atmiņā. Kad jautāju, kā viņš kopumā raksturotu un izvērtētu 1905.gada revolūciju
Latvijā, Ozols ļoti krāsainā veidā atbildēja apmēram šādi: "Krievijas
lācis bija aizmidzis. Mēs viņam ar adatu iedūrām dibenā. Viņš lēnām pamodās,
atčāpoja uz Latviju un uzsēdās mums virsū. Un revolūcija bija cauri."
Runājām arī par Raini. Ozols
teica, ka viņu un laikabiedrus ļoti iespaidojis Raiņa dzeju krājums Tālas
noskaņas zilā vakarā (1903), it sevišķi vārsmas "Un zini, augstākā ideja,
tā nepazīst cilvēka žēluma." Ozola krājumā bija arī šī grāmata, kas tagad
ir manā īpašumā ar Ozola ierakstu.
Kad jautāju, kas viņa uztverē
bija viena no revolūcijas vadoņu galvenajām kļūdām, ko būtu vajadzējis citādi
darīt, viņš atbildēja, ka tad, kad revolucionāri bija sagūstījuši vadošos
baltvācu muižniecības vadoņus, tos pēc sarunām nav vajadzējis atbrīvot, bet gan
nošaut.
Tāds viedoklis, piemēram, tiek
pausts arī latviešu anarhistu Mančestrā Anglijā rediģētā un Parīzē 1908.gadā
iespiestā žurnāla Naids pirmajā un varbūt vienīgajā numurā, kurā tiek kritizēta
sociāldemokrātu vadība, ka tie muižniekus nav nogalinājuši. Žurnālā arī teikts:
"Triecat zemē savus ienaidniekus, dodat pa kaklu tiem, kas jūs vajā! Kad
tavs ienaidnieks, valdītājs, izsūcējs ir pakritis vai saistīts, tad muļķis tu
būsi, ja palīdzēsi tam piecelties vai atsvabināties. Bet izlieto gadījumu un
pasper viņu tā, ka viņš nekad vairs nepieceltos. Uzbrūc ienaidniekam tad, kad
viņš visnespēcīgāks, kad viņš saistīts, kad viņš jau nespēcīgs nākt mieru līgt,
un nosit viņu galīgi.... Lai plūst kungu asinis!"
1936.gadā Maskavā izdotajā
Revolucionārās cīņās kritušo piemiņas grāmatas 2.sējumā, aprakstot Latvijas
sociāldemokrātijas Centrālkomitejas organizēto kaujinieku asiņaino uzbrukumu
Helsinku bankai 1906.gadā, savukārt teikts: "Tagad mēs visi zinām, ka
1905.gada revolūcija bija 1917.gada Lielās proletāriskās revolūcijas ievadījums
un vecie kaujinieki - varonīgās sarkanās armijas priekšteči." Jāmin, ka
vai visi uz Krieviju aizbēgušie revolucionāri, šo lielo revolūcijas piemiņai
veltīto sējumu autori un sastādītāji, kuri grāmatas ievadā min, ka savā darbā
vadījušies "pēc mūsu lielo ģeniālo vadoņu Ļeņina un Staļina
norādījumiem", pavisam drīz pēc šo sējumu klajā laišanas tika apcietināti
un nogalināti no režīma pārstāvjiem, ko tie paši bija slavinājuši.
Rakstnieks Apsīšu Jēkabs, labi
apzinādamies, cik netaisnas bija baltvācu muižniecības privilēģijas un cik
nelabvēlīgas latviešiem bija cariskās Krievijas varas iestādes Baltijā,
1905.gadā rakstīja: "Un kamēr tu ej pakaļ sarkanam karogam, kura ceļu
apzīmē uguns liesmas, cilvēku asinis un apgānītas baznīcas, sirdi apcietinājis
un aizslēdzis patiesībai, tikmēr tavā sirdī brēks un skanēs kā maza bērna
raudāšana, ko nekā nevarēsi apklusināt, no kā nevarēsi atkratīties. Postu, ko
grēks ienesis pasaulē, to tu domā izslaucīt ar to sarkano lupatu - visu
nabadzību, visus melus, visu augstprātību, visu kārību, visu patmīlību, visu
ļaunas sirds spītību un varmācību!" Un vēl: "Bet līdzcietības un
taisnības vārdā palikt par gāzēju, par varmāku, par otra laimes postītāju, kā
tagad nabagbrāļu aplaimotāji - sociālisti dara, cik tas nežēlīgi, cik
netaisni!"
Pievienošu šīm piezīmēm arī
anekdotiskas atmiņas par sarunu ar kādu vīru, kas man stāstīja pa savām gaitām
revolūcijas laikā. Šā vīra uzvārds bija Celmiņš, viņu kopā ar sievu
sešdesmitajos gados no Latvijas uz ASV bija varējis atsaukt dēls. Celmiņš, vīrs
krietni gados, dzīvoja Ņujorkas latviešu draudzes Jonkeru baznīcā, kur viņa
sieva strādāja par baznīcas apkopēju un cepa un tirgojās ar labu rupjmaizi.
Celmiņš svētā nopietnībā stāstīja, ka arī viņš bijis revolucionārs un par to
arī ticis sodīts. Kad prasīju, par ko viņš cīnījies un kā viņš atceras soda
ekspedīcijas, melnās sotņas izrīcības, viņš atbildēja, ka viņam, tāpat
draugiem, kas revolūcijā piedalījušies, un melnai sotņai bijuši vienādi mērķi,
proti - degvīna tirgotavu izdemolēšanā iegūtā degvīna dzeršana. Viņš īslaicīgi
bijis apcietināts tāpēc, ka pēc degvīna tirgotavas izlaupīšanas tūlīt par daudz
sadzēries, nolūzis un nav spējis aizbēgt.
Kā revolucionāri izlaupīja un
izdemolēja Krievijas monopola degvīna tirgotavas, pēc tam sadalot izlaupītos
dzērienus, minēts jau arī Prometeja Maskavā trīsdesmitajos gados izdotajos
lielajos atmiņu krājumos par 1905.gada revolūciju.
Jāpiebilst, ka manā 8.janvāra
Dienas rakstā minētais apgalvojums, ka Latvijas sociāldemokrātu mērķos
revolūcijas laikā nebija minēta Latvijas autonomija, gluži neatbilst
patiesībai.
Krievijas zinātnieki velta atzinīgus vārdus grāmatai "Latvijas
vēsture: 20.gadsimts"
LETA
02/03/05 Vakar (trešdien, 2. februārī) Krievijas
vēsturnieki un politologi grāmatas "Latvijas vēsture: 20.gadsimts"
prezentācijā Maskavā atzinīgi novērtējuši izdevumu un tā izdošanu krievu
valodā, informēja Ārlietu ministrijā. Prezentāciju rīkoja Latvijas vēstniecība
Krievijā sadarbībā ar Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēku. Pasākumā
piedalījās divi no pieciem grāmatas autoriem - profesori Antonijs Zunda un
Inesis Feldmanis, kā arī Krievijas kultūras un sabiedriskie darbinieki,
nevalstisko organizāciju pārstāvji, izdevēji un žurnālisti. Pasākumā piedalījās
arī vairāku vēstniecību diplomāti.
Sākot pasākumu, Latvijas
vēstniecības pilnvarotā lietvede Argita Daudze raksturoja grāmatu un
iepazīstināja ar autoriem. Savukārt Feldmanis un Zunda stāstīja par izdevuma
tapšanu, izmantotajiem avotiem, iepriekšējo gadsimtu kopumā.
Zinātnieki izteica pateicību
Latvijas vēstniecībai par palīdzību grāmatas tapšanā. Katra paaudze grāmatā
varēs atrast jaunus akcentus, norādīja vēsturnieki.
Sekoja diskusija, kurā
piedalījās Krievijas vēsturnieki un politologi. Diskusijas dalībnieki ar nožēlu
secināja, ka līdzīgas grāmatas par iepriekšējo gadsimtu nav Krievijā. Ir
sarežģīti aprakstīt gadsimtu, kas tikko beidzies, un izvairīties no
subjektīviem vērtējumiem, kas grāmatas autoriem ir izdevies, norādīts
diskusijas laikā.
Diskusijā izteikta nožēla, ka
iespēja piedalīties grāmatas prezentācijā tika liegta profesoram Aivaram
Strangam, kurš ir viens no grāmatas autoriem. Kā ziņots, Stranga uz Maskavu
nebrauca, jo bija saņemta informācija, ka viņu varētu neielaist Krievijā.
Kā aģentūrai LETA sacīja
Zunda, šodien notiekošās zinātniskās konferences laikā divi krievu vēsturnieki
pauduši neizpratni par to, ka akadēmiķu darbā "iejaukušās iestādes no
malas", liedzot Strangam ierasties Maskavā.
Pēc Zundas teiktā, klātesošie
Krievijas zinātnieki atzinīgi vērtējuši grāmatu, pat bijuši pārsteigti par tās
objektivitāti. Recenzējot grāmatu, vēsturnieki atzinuši, ka objektīvi skatīta
gan Kārļa Ulmaņa pretlikumīgā rīcība, atlaižot Saeimu, gan arī padomju un
nacistu okupācijas mūsu valstī. Kāds vēsturnieks grāmatu nodēvējis par
"sensāciju", jo par to Krievijas prese stāstījusi divu nedēļu garumā.
Latvijas vēsturnieki
uzsvēruši, ka grāmata nekādā ziņā nav politisks pasūtījums, bet gan mēģinājums
"objektīvi skaidrot mūsu paaudzes vēsturnieku interpretāciju par to, kas
Latvijā noticis un kurš par to ir atbildīgs". "Mēs saucam lietas
īstajos vārdos," sacīja Zunda.
Kāds Krievijas Valsts domes
deputāts, Liberāldemokrātiskās partijas pārstāvis, gan iebildis, ka grāmata
esot pārlieku priekšlaicīga - to vajadzējis publicēt tikai pēc 20 gadiem.
Latvijas vēsturnieki
piedalījušies arī preses konferencē, kur viņiem vaicāts, vai viņi nesaskata
nacisma reabilitācijas tendences Latvijā. "Atbildēju - ja šādas tendences
būtu, mums par to jau sen būtu aizrādījusi Eiropas Savienība un NATO, kas ļoti
uzmanīgi uz to raugās," sacīja Zunda. Viņš piebilda, ka Lestenes memoriāla
uzstādīšana nav "nacisma glorifikācija", bet gan savas valsts kritušo
karavīru kapu uzkopšana, ko prasa elementāra cieņa.
Krievu mediji vaicājuši arī par
gaidāmo Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas došanos uz Maskavu 9.maijā.
"Prezidentes vizītes mērķis skaidrots viņas deklarācijā," atzīmējuši
Latvijas vēsturnieki. Viņi skaidrojuši, ka Vīķe-Freiberga atzīst Padomju
Savienības lomu nacistiskās Vācijas sagrāvē, taču vienlaikus vēlas uzsvērt, ka
šī sagrāve Baltijas valstīm nebūt nenozīmēja to pašu, ko rietumeiropiešiem.
Ministru prezidents Aigars
Kalvītis (TP) šodien žurnālistiem pauda pārliecību, ka agrāk vai vēlāk Latvija
un Krievija nonāks pie kopīgas vai līdzīgas vēstures interpretācijas.
"Nevienam nav noslēpums,
ka Krievijā un Rietumeiropā pastāv dažādas vēstures interpretācijas,"
sacīja premjers. "Taču mums vispirms jānoliek malā emocijas. Tad varēsim
sākt strādāt. Pagaidām, kad ik dienas parādās emocionāli paziņojumi, ir ļoti
sarežģīti kaut kādus konkrētus soļus spert."
Baltie krusti lūdz mierīgas mūžamājas
Dita Arāja,
Diena 02/04/05
Vēstures pētnieki vēlas, lai uz čekas upuru mūžamājām Meža kapos
pārtrauktu otrreizējos apbedījumus.
Viņu mirstīgās atliekas,
daudzas pat sakropļotas līdz nepazīšanai, atrada 1941.gada jūlija pirmajās
dienās, kad, Latviju okupējot nacistiskajai Vācijai, atklājās padomju čekas
vardarbīgie noziegumi. Viņus ekshumēja un no Centrālcietuma teritorijas
pārapbedīja Meža kapos un piemiņai uz kapu kopiņām uzstādīja baltus krustus. Tā
tapa Balto krustu kapulauks, kur atdusas Baigajā gadā nomocītie.
Taču piemiņas vietu vajadzētu
sakārtot, jo padomju laikos tur, nolīdzinot lielāko daļu kapu kopiņu uz upuru
mūžamājām virsū iekārtoja 76 ģimenes kapavietas, kur vēl joprojām turpina
apbedīt mirušos. Pret to iebilst politiski represētie un Okupācijas muzejs,
lūdzot Rīgas domi (RD) Baltajiem krustiem piešķirt vēstures pieminekļa statusu,
lai ierobežotu jaunus apbedījumus, sakārtotu kapulauku un pienācīgi godinātu
Baigā gada upuru piemiņu. Tomēr šis lūgums pagaidām palicis bez noteiktas
atbildes - ierēdņi cits uz citu noveļ jautājuma risināšanu, bet skaidras
atbildes par Balto krustu nākotni nav.
Patlaban vietā, kur atdusas
vairāk nekā 120 čekas nežēlīgi nomocīto, vairs zināmi tikai četrpadsmit upuru
apbedījumi, jo piederīgie, par spīti bailēm, tuvinieku atdusas vietas kopa arī
padomju gados. Tiem apkārt - virsapbedījumi, ko ar upuriem nesaistītiem cilvēkiem
ierādīja septiņdesmitajos gados. Balto krustu kapulaukā jaunas kapavietas vairs
neierāda, taču ģimenes kapavietās tuviniekus ļauj apglabāt, un pēdējo četru
gadu laikā tur apbedīti trīs cilvēki.
"Padomju laikā jauno
apbedījumu ierādīšana notika apzināti, mēģinot slēpt padomju okupācijas laika
noziegumus, tomēr tagad nevajadzētu tur turpināt apbedījumus. Caur to
neatkarīgajā Latvijas valstī tiktu panākts taisnīguma princips un Baigā gada
upuri vairs netiktu traucēti ar jauniem apbedījumiem," saka Okupācijas
muzeja piemiņas vietu programmas vadītājs Rihards Pētersons.
Okupācijas muzejs pērn divas
reizes rakstījis vēstuli RD komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītājam
Jānim Karpovičam, lūdzot neļaut Balto krustu teritorijā apbedīt mirušos, izveidot
tur pienācīgu piemiņas vietu un tai piešķirt valsts aizsargājamā kultūras
pieminekļa statusu. Muzejs piedāvājis palīdzību piemiņas vietas labiekārtošanā,
kā arī, lai mazinātu "nepieciešamību veikt birokrātisku saraksti",
rosinājis jautājuma risināšanā ieinteresētās personas aprunāties klātienē,
tomēr no J.Karpoviča atbilde nav saņemta. Viņš Dienai skaidro, ka vēstules
neesot redzējis, tomēr šo problēmu sauc par degošu un stāsta, ka patlaban
tiekot gatavots projekts par Balto krustu vizuālo veidolu, bet pēc tam komiteja
lemšot arī par nepieciešamību piešķirt īpašo aizsargājamas vietas statusu. Tas
varot notikt vēl šīs vietvaras valdīšanas laikā.
"Nedrīkst ierobežot
nomnieku brīvību glabāt tuviniekus ģimenes kapos," skaidro Rīgas kapsētu
pārvaldes priekšnieks Gunārs Eniņš. Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi
neļaujot aizliegt Balto krustu teritorijā esošo ģimenes kapu nomniekiem
apglabāt tur savus tuviniekus. Tādēļ, viņaprāt, Saeimai vajadzētu pieņemt īpašu
likumprojektu, kas šo vietu pasargātu no jauniem apbedījumiem. Pārvalde un
muzejs lūguši palīdzību nacionālistiski noskaņotajam deputātam Jurim Dobelim
(TB/LNNK), bet viņš jautājumu pāradresējis pēc piederības - RD, līdz ar to visi
pavedienu gali atkal atgriezušies domē. "Tā viņi viens otram mētā, bet nekas
uz priekšu neiet. Vai jūs varat iedomāties, ka Biķerniekos vai Rumbulā ebreju
upuriem virsū glabātu?" saka pieminekļu pētnieks Jānis Rivars.
J.Karpovičs tomēr pieļauj, ka
Balto krustu teritorijā ģimenes kapu vietās varētu ļaut glabāt pirmās pakāpes radiniekus.
Arī G.Eniņš apšauba, ka apbedījumus varētu pārtraukt pavisam: "Ja kādam
tur guļ sieva, vai tad viņš nevarēs gulēt blakus? Cilvēks nav vainīgs, ka viņam
tur kapavieta ierādīta". Turklāt, ja ir ģimenes apbedījums, tad pārvaldes
atļauja nemaz nav jāprasa un apglabāšana jāsaskaņo tikai ar kapsētas pārzini.
R.Pētersons piekrīt, ka
upuriem virsū apglabāto piederīgie padarīti par ķīlniekiem, un viņš tāpat kā
J.Rivars izeju no šķietamā strupceļa redz, ja Baltajiem krustiem piešķirtu
īpašu statusu. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI)
direktora vietnieks Jānis Asaris apstiprina, ka tas ir iespējams, ja Baltie
krusti iegūst valsts nozīmes vēsturisku notikumu vietas statusu, "jebkura
saimnieciska darbība ir īpaši jāsaskaņo ar pieminekļu inspekciju". Tikai
atkal - vajadzīgs RD ierosinājums VKPAI. Tomēr arī viņš apšauba, vai pat šādā
gadījumā drīkstētu tuviniekiem liegt piederīgos glabāt dzimtas kapuvietās.
Pretēji domā Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Eižens Upmanis, kurš skaidro,
ka Pašvaldību likums ļauj vietvarai noteikt īpašu statusu atsevišķām vietām un
līdz ar to arī Baltajos krustos vispār aizliegt apbedījumus. Tomēr arī viņš
līdz šim nav bijis aktīvs Balto krustu aizstāvis, aizbildinoties ar citām
prioritātēm.
Kad Baltajiem krustiem
noteiktu īpašo statusu, varētu sākt domāt, kādam kapulaukam izskatīties, lai
iemūžinātu visu nomocīto piemiņu, ne tikai atminētos tos, kas atdusas zem
atlikušajiem četrpadsmit krustiem. Iespējams, tad, ja arī apbedījumus
neaizliegtu, ģimenes kapavietu nomniekus varētu lūgt pielāgoties kapulauka
kopējam veidolam. Un tad arī, iespējams, Baltos krustus varētu iekļaut to
piemiņas vietu sarakstā, ko līdzīgi kā Okupācijas muzeju apmeklē ārvalstu
delegācijas, ja to atļauj laiks un viesiem ir īpaša interese, informē Ārlietu
ministrija. Bet tikmēr R.Pētersons saka - čekas upurus represēja divreiz -
vispirms nogalināja un pēc tam virsū uzraka citus, un tagad viņiem jāatdod
pienācīgas mūžamājas, jo "viņi visi tur apakšā guļ".
Citādā ziņā...
Ledus skulptūras sāk ceļojumu pa LatvijuKristīne Langenfelde,
NRA 02/07/05 "Ledus ir tikai materiāls,
mākslinieka izpausmes veids, bet svarīgākais ir ideja," uzskata 7.
starptautiskā ledus skulptūru festivāla galvenās balvas ieguvējs gleznotājs
Andrejs Joksts. Nedēļas nogalē Jelgavā kulmināciju sasniedza 7. starptautiskais
ledus skulptūru festivāls, kur līdz ar plašu kultūras un atpūtas programmu
skatītāju vērtējumam tika nodotas 20 mazās un septiņas lielās ledus skulptūras.
Tās no 1. līdz 4. februārim
skaldot, zāģējot, kausējot un pulējot veidoja mākslinieki no dažādām valstīm -
Latvijas, Baltkrievijas, Īrijas, Francijas, Austrālijas, Somijas, Zviedrijas un
Igaunijas.
Žūrijas komisijas pārstāvji
tēlnieks, scenogrāfs Aigars Bikša un Mākslas akadēmijas tēlniecības katedras
vadītājs Bruno Strautiņš atzinuši, ka šoreiz vērtēšana bijusi īpaši grūta, jo
ikvienā darbā vērojama augstvērtīga mākslinieciskā izpausme.
Kopējais balvu fonds 2600 eiro
apmērā tika sadalīts starp trīs labākajiem individuālo darbu vērtējumā un pirmo
trīs vietu ieguvējiem komandu darbā.
Lielākā daļa mākslinieku
Neatkarīgajai atzina, ka festivāla būtība ir iespēja radīt ko skaistu un
iepriecināt cilvēkus, taču tas, ka vienlaikus notiek arī konkurss, šim
pasākumam piešķir asumu.
Pirmajās festivāla darbu
tapšanas dienās, kad gaisa temperatūra bija virs nulles, māksliniekiem jau
radušās bažas, vai viss varēs notikt, kā bija ieplānots. Taču pasākuma
organizatori - Jelgavas pašvaldības aģentūras Kultūra darbinieki - reaģējuši zibenīgi,
un darbu tapšanas vietā nogādāta saldēšanas kamera, kurā darbi uzglabāti.
"Gatava ledus skulptūra vienu dienu spēj saglabāt formu arī plus 5 grādu
temperatūrā pēc Celsija, taču ar nosacījumu, ka nav spilgtu saules staru,"
skaidro skulptors Kārlis Īle.
"Šo skulptūru īpašais
šarms, ka tās ir īslaicīgas - viens moments, un to vairs nav. Ir jāpaspēj
noķert mirkli un izbaudīt šo mākslu," uzsver Andrejs Joksts.
Jelgavnieki to varēja izbaudīt
jau nedēļas nogalē, bet no 10. februāra 20 mazās skulptūras sāks ceļojumu pa
Latviju, un tās būs apskatāmas arī Valmierā, Ogrē, Dubultos, Rīgā pie Kongresu
nama, bet 14. janvārī tiks nogādātas Lido atpūtas kompleksā, kur atradīsies
līdz to izkušanai. Savukārt lielās - līdz divu metru augstās - skulptūras
joprojām būs aplūkojamas Jelgavā.
Uzvarētāji
Mazās skulptūras
- 1. vieta - Andrejs Joksts (Latvija) ar darbu Mans pēdējais sapņu lācītis.
- 2. vieta - Risto Immonens (Somija) ar darbu Trīs
- 3. vieta un skatītāju atzinība - Rinalds Opincāns (Latvija) ar darbu
Mīlestības pieskāriens.
Lielās skulptūras
- 1. vieta - Kārlis Īle, Andrejs Joksts (Latvija) un Anti Pedroso (Somija)
ar kopdarbu Kāpnes uz debesīm.
- 2. vieta - Konstantīns Seļikanovs un Aleksandrs Šapo (Baltkrievija) ar
darbu Antuāna de Sent-Ekziperī piemiņai
- 3. vieta - Ģirts un Gaits Burvji (Latvija) ar skulptūru Ledus sapņu
skapis.
Līdz pat 40% Latvijas iedzīvotāju svars ir virs normas
LETA
02/09/05 Līdz pat 40% Latvijas iedzīvotāju svars
pārsniedz normu, liecina Latvijas Diētas ārstu asociācijas (LDĀA) pētījums par
situāciju iedzīvotāju veselības un ēšanas ieradumu jomā.
Saskaņā ar LDĀA datiem
aptuveni 16,5 % sieviešu un 9,5% vīriešu Latvijā ir aptaukošanās problēma.
Ķermeņa masas indeksu, kas
izmantots pētījumā, aprēķina, cilvēka svara skaitli dalot ar cilvēka garuma
skaitļa kvadrātu. Cilvēka svars ir normas robežās, ja ķermeņa masas indekss ir
no 18,5 līdz 24,9. Ja ķermeņa masas indekss ir no 25 līdz 29,9, tad cilvēkam ir
liekais svars. Ja ķermeņa masas indekss ir virs 30, tas liecina, ka cilvēkam ir
aptaukošanās problēma.
Kā uzver ārsti, par negatīvu
tendenci uzskatāms tas, ka ik gadu Latvijā tiek atklāti 4000 saslimšanas
gadījumi ar cukura diabētu.
Kā īpaši satraucošu ārsti
vērtē pusaudžu skaita palielināšanos diabēta slimnieku vidū. Latvijā ir arī
lielākais nāves gadījumu skaits ES dalībvalstīs, kuru cēlonis ir sirds un
asinsvadu slimības.
Par būtiskiem iemesliem šādai
situācijai LDĀA uzskata pārāk lielu rafinētu un taukiem bagātu produktu
patēriņu Latvijas iedzīvotāju uzturā. Būtisks ir arī pārāk mazais svaigu augļu,
dārzeņu, zaļumu un pilngraudu produktu patēriņš, šodien notikušajā preses
konferencē uzsvēra LDĀA priekšsēdētājs Andis Brēmanis.
Latvijas iedzīvotāju ieradumus
pārtikas produktu izvēlē atklāj aptauja par galveno faktoru, izvēloties
pārtiku. Vairāk nekā puse vīriešu un sieviešu par galveno kritēriju nosaukuši
cenu, bet kā otru noteicošo - garšu. Šiem faktoriem seko ģimenes intereses un
tikai tad veselīgums un sekošana speciālām diētām.
Lai veicinātu sabiedrības
izglītotību veselīga uztura jomā un ražotāju ieinteresētību veselīgas pārtikas
ražošanā, LDĀA izveidojusi "Veselīgas pārtikas" jeb "VP"
kvalitātes zīmi, kas piešķirta jau vairāk kā 20 ražotājiem. Produkcija ar šo
apzīmējumu atbilst īpašiem pārtikas kvalitātes standartiem, kas apkopoti LDĀA
nolikumā par "VP" preču zīmes piešķiršanu.
Hokeja fani stāv rindā pēc biļetēm uz olimpisko atlases turnīru
Viesturs Radovics,
NRA 02/03/05
Rīgas Sporta pils kasēs, kur šonedēļ sāka pārdot biļetes uz 2006. gada
olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra hokeja mačiem, līdzjutēji veido garas
rindas. Lētākās biļetes uz vienu no spēlēm jau ir izpirktas.
Sporta pilī darbojās tikai
viena kase, tāpēc hokeja biļešu kārotājiem vakar nācās stāvēt garās rindās.
Uzņēmējs Arturs, kurš vēlējās iegādāties divas biļetes, katru par 30 latiem,
atzina, ka "ilgās nīkšanas" dēļ šī varētu būt pēdējā reize, kad viņš
iet uz hokeju. Latvijas Hokeja federācijas (LHF) preses sekretārs Jānis
Stepītis Neatkarīgajai pastāstīja, ka vakar uz Latvijas-Baltkrievijas spēli
bija nopērkamas vairs tikai dārgākās biļetes, bet uz citiem mačiem tās vēl
dabūjamas brīvi.
Uz katru spēli pārdošanā ir
aptuveni 3500 biļetes, no kurām 2800 ir sēdvietas, bet 700 stāvvietas.
Pirms gaidāmā turnīra pilī ir
izremontētas hokejistu ģērbtuves, medpunkts, dopinga pārbaudes telpa, kā arī
preses centrs. Tas izmaksājis apmēram 20 000 latus, un tagad Sporta pils telpas
atbilst Starptautiskās Hokeja federācijas prasībām, informēja J. Stepītis. Lai
skatītājiem būtu ērtāk, nekādi remonti nav veikti.
Turnīra spēles notiks Rīgas
Sporta pilī 10., 11. un 13. februārī. B apakšgrupas turnīrā startēs Latvija,
Slovēnija, Polija un Baltkrievija, noskaidrojot vienu izlasi, kas saņems
ceļazīmi uz 2006. gada olimpiskajām spēlēm.
10. februārī Latvija mērosies
spēkiem ar Slovēniju, bet dienu vēlāk cīnīsies ar Poliju. Abu šo spēļu sākums
paredzēts pulksten 19. Abās pirmajās turnīra dienās pulksten 15.30 sāksies
dienas pirmie mači. Pēdējās kārtas mači notiks 13. februārī - pulksten 13
laukumā izies Polijas un Slovēnijas hokejisti, bet pulksten 17 sāksies Latvijas
un Baltkrievijas izlašu mačs.
Uz olimpisko spēļu
kvalifikācijas turnīru viena iegādātā ieejas biļete derēs abām dienas spēlēm.
Biļešu cenas ir trīs, pieci, 15, 20, 25 un 30 lati.
Alejas nevarēs cirst bez īpašas saskaņošanas
Imants Vīksne,
NRA 02/03/05
Ceļmalu alejas turpmāk nedrīkstēs izcirst bez vietējo vides pārvalžu un
pašvaldību piekrišanas - šis ierosinājums ļauj cerēt, ka uzņēmuma Latvijas
valsts ceļi kampaņu pret ceļmalu kokiem izdosies apturēt.
Šodien valsts sekretāru
sanāksmē izsludinātie valdības noteikumu grozījumi precizē, kādos gadījumos
ceļiniekiem koku ciršanai vajadzīga Valsts vides dienesta atļauja. Ceļinieki
nedrīkstēs patvarīgi zāģēt "mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas,
ja platums starp tām ir mazāks par 20 metriem vai koku rindas garums ir lielāks
par 20 metriem". Tas nozīmē, ka pašvaldības un vides darbinieki varēs
aizliegt gan aleju, gan arī vienā ceļa pusē augošu koku iznīcināšanu.
Vides un reģionālās attīstības
ministrija skaidro, ka izmaiņas noteikumos nepieciešamas, jo ar pašreizējiem
normatīviem nav iespējams aizsargāt Latvijas tradicionālo ainavu.
Pagājušās
nedēļas nogalē, laiks
pamazām, taču katru dienu
par pāris grādiem atkal kļuva ar-
vien aukstāks. Un tāds tas pieturas
arī vēl šodien.
Sniedziņš gan vairs
nav snidzis, bet tieši pretēji saules
staru sasildīts tas pamazām sāk kust.
. . . Un debesis ir tik skaidras, ka
naktīs mēness un sniega segas
apgaismotajās debesīs var
skaitīt zvaigznes . . .
Anda Jansone, trešdien 9.
februārī