K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

 

Nr. 383: 2005. g. 3. - 10. februāris

 

Eiropā un pasaulē...

 

Eiroparlamenta deputāti no Austrumeiropas pieprasa komunistu simbolu aizliegšanu

LETA--REUTERS  02/03/05     Vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Austrumeiropas ceturtdien aicināja gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES) nolemtu aizliegt nacistu simbolu, tai skaitā kāškrusta lietošanu, aizliegt arī komunistu simbolus, piemēram, sirpi un āmuru.

        Deputāti, kas pārstāv Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Slovākiju, Ungāriju, kā arī Eiropas Tautas partiju grupas deputāts Valdis Dombrovskis no Latvijas (JL) norādīja, ka jebkurš aizliegums jāattiecina arī uz komunistu simboliku, jo bijušajā PSRS un tās pakļautībā esošajās valstīs, tāpat kā nacistu varas periodā, notikušas masveidīgas cilvēku slepkavošanas un spīdzināšanas.

        "Ja tiks pieņemts visas ES kāškrusta aizliegums (...), mēs vēlētos, lai tiktu aizliegti arī komunistu režīma simboli," preses konferencē paziņoja Ungārijas deputāts Jozefs Szajers.

        Dombrovskis žurnālistiem skaidroja, ka totalitārā komunisma noziegumi pret cilvēci ir salīdzināmi ar nacisma noziegumiem. Tāpat kā nacistiskais režīms, arī totalitārā komunisma režīms ideoloģijas vārdā ir iznīcinājis desmitiem miljonu cilvēku dzīvību.

        Tāpēc, lemjot par aizliegumu lietot hitleriskās Vācijas simboliku, līdzīgi aizliegumi ir jāattiecina uz totalitārā komunisma simboliem. Dombrovskis atgādināja, ka Latvijā ir aizliegts publiskos pasākumos lietot hitleriskās Vācijas un PSRS simboliku.

        Deputāti nosūtījuši attiecīgu vēstuli ar savām prasībām ES tieslietu un iekšlietu komisāram Franko Fratīni.

        ES dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministri ir iecerējuši apspriest iespējamo nacistiskās simbolikas aizliegumu pēc tam, kad skandālu izraisīja Lielbritānijas princis Harijs, ierazdamies masku ballē ar piedurknes apsēju, uz kura bija attēlots kāškrusts.

        Aizliegums iespējams tiks iekļauts tiesiskajos aktos, kas vēršas pret rasismu un ksenofobiju.

        Kā paziņoja Fratīni pārstāvis, komisārs neuzskatot, ka būtu pieņemami iecerēto aizliegumu attiecināt arī uz padomju laikmeta simboliem, kurus joprojām izmanto dažas legālās komunistiskās partijas Rietumeiropā.

        "Rasisma un ksenofobijas, tai skaitā antisemītisma apkarošanai veltītās diskusijas kontekstā nebūtu īpaši piemēroti apspriest padomju simbolu aizliegumu," ikdienas preses konferencē teica Fratīni pārstāvis.

 

Eiropas jaunieši Rīgā mācās demokrātiju

Liene Barisa,  NRA   02/07/05     Šodien noslēgsies Eiropas Jauniešu parlamenta (EJP) Latvijas un Baltkrievijas sesija, kurā jaunieši no Latvijas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas, kā arī dažādām Eiropas valstīm apspriež Eiropai nozīmīgus jautājumus.

        Organizatori cer, ka pasākums dos arī iespēju Baltkrievijas un Ukrainas jauniešiem iegūt Eiropas demokrātijas pieredzi. Pasākuma organizētāji norāda, ka EJP Latvijas un Baltkrievijas sesija notiek ļoti interesantā laikā, kad Baltkrieviju kritizē par demokrātijas trūkumu, savukārt Ukraina sāk doties demokrātiskākas valsts izveides ceļā. Pasākuma organizatore Latvijas jauniešu kustība Tellus cer, ka sesija sniegs ieguldījumu ne tikai jauniešu aktīvākā iesaistīšanā sabiedriskās politikas veidošanā, bet arī veicinās iesaistīto valstu demokrātijas pieredzi. Četrās sesijas dienās sesijas dalībnieki (16 līdz 20 gadu veci jaunieši) piedalījās dažādās EJP aktivitātēs, darbojoties kādā no desmit komitejām. Starptautisko attiecību komitejā dalībnieki meklēja atbildi, cik lielā mērā ES valstīm jāiejaucas citu valstu politikā.

        Tāpat dalībnieki attīstības komitejā sprieda par Ukrainas iespējām Eiropas Savienībā, nodarbinātības un sociālo jautājumu komitejā runāja par darbaspēka brīvu plūsmu, izstrādājot rezolūciju par tās kompetencē esošu jautājumu loku. Šodien - sesijas noslēgumā - Ģenerālajā asamblejā saskaņā ar ANO asamblejas principiem komitejas savas rezolūcijas prezentēs un aizstāvēs.

        "Oficiāli rezolūcijas paliks tikai kā sesijas sastāvdaļa, taču pēc tam tās izsūtīsim attiecīgām institūcijām, kuras tas varētu interesēt un kuras varētu tām rast pielietojumu," stāstīja M. Kālis, piebilstot, ka dalība šādā starptautiskā sesijā galvenokārt dod jauniešiem iespēju izteikt savu viedokli par sev un Eiropai nozīmīgiem jautājumiem un apspriest tos ar jauniešiem gan no Latvijas, gan citām valstīm. M. Kālis atzina: lai arī no dažādām valstīm nākuši, jaunieši iemācījās saprasties. Komiteju darbā gan neizpalika bez diskusijām un domstarpībām, taču sesijas dalībnieki cieši sadraudzējušies.

        Sesijas dalībniekus konsultēja arī Čehijas vēstnieks Latvijā Jans Finferle, Vācijas vēstniecības Latvijā Darba un sociālo jautājumu nodaļas vadītājs Rolfs Jēgers, Somijas vēstniecības Latvijā otrā sekretāre Ēvemari Lāksonena un citas amatpersonas.

 

Dalbiņš: iespēja, ka Latvijas karavīri Irāku pametīs jau šogad, ir 50 pret 50LETA  02/07/05    Iespēja, ka Latvijas karavīri misiju Irākā varētu pabeigt jau šogad "ir 50 pret 50", bet tā ļoti optimistiska prognoze, sacīja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP).

Pēc Dalbiņa teiktā, Latvijas karaspēka aiziešana no Irākas notiks tajā brīdī, kad to lūgs Irākas valdība. "Tas notiks tad, kad misija būs pabeigta un Irākas valdība teiks, ka viņiem mūsu palīdzība vairs nav nepieciešama," sacīja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs.

        Polija misiju ir pagarinājusi līdz oktobrim un tas ir pilnīgi normāli, norādīja Dalbiņš. Pēc viņa domām, poļi ar šo lēmumu izsaka cerību, ka līdz gada beigām "lietas būs sakārtojušās tik tālu, ka irākieši tiks paši galā".

        Jau ziņots, ka Polijas aizsardzības ministrs Ježijs Šmajdziņskis ir paziņojis: ja ANO Drošības padome neapstiprinās jaunu rezolūciju par stabilizācijas misiju Irākā, šajā valstī izvietotie Polijas karavīri decembra beigās atgriezīsies mājās.

        Dalbiņš atgādināja, ka Saeimai vasarā būs jālemj. vai un uz cik ilgu laiku pagarināt Latvijas misiju Irākā. "Būtu ļoti labi, ja piepildītos poļu cerības un mums jau šogad būtu jāaiziet no Irākas," sacīja Dalbiņš. Tomēr tas ir maz ticams, uzskata deputāts.

        Latvija, pieņemot šo lēmumu, noteikti konsultēsies ar savu lielāko partneri ASV, piebilda politiķis.

        Kā ziņots, Saeima Latvijas misiju ir apstiprinājusi līdz 8.jūnijam.

 

ECT nesaskata pārkāpumu personvārdu latviskošanā dokumentos

DELFI  02/08/05     Latvija uzvarējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā tā dēvētājā "Mentzena lietā" un "Kuhareca" lietā, kurās Latvijas iedzīvotājas sūdzējušās par viņu personvārdu latviskojumu pasē, uzskatot, ka tas pārkāpj viņu tiesības, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā.

        Ārlietu ministrija saņēmusi tiesas lēmumus par abu sūdzību noraidīšanu. Tiesas palāta septiņu tiesnešu sastāvā vienbalsīgi atzinusi, ka sūdzības par iespējamo tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi pārkāpumu abās lietās ir noraidāmas kā neatbilstošas tālākai izskatīšanai pēc būtības.

        Tiesa piekrita Latvijas argumentam, ka, lai arī personvārda atveide latviešu valodā personu apliecinošos dokumentos ir uzskatāma par iejaukšanos personas privātajā dzīvē, šāda iejaukšanās bija attaisnojama, jo Latvijas valsts iestādes nav pārkāpušas tām piešķirto rīcības brīvību personvārdu atveidē.

        Ievērojot Konvencijā garantētās cilvēktiesības, katra valsts ir tiesīga pieņemt noteikumus par savas oficiālās valodas lietošanu personu apliecinošos un citos oficiālos dokumentos. Tiesa uzsvēra, ka valsts valoda ir viena no konstitucionālajām pamatvērtībām, tāpat kā valsts teritorija, valsts uzbūve un valsts karogs. Tādējādi valsts, kas atzīst konkrētu valodu par oficiālu, uzņemas garantēt saviem pilsoņiem tiesības to lietot netraucēti ne tikai savā privātajā dzīvē, bet arī saskaroties ar valsts iestādēm, nosūtot un saņemot informāciju šajā valodā.

        Izvērtējot konkrēto lietu, tiesa norādīja, ka atveidojot uzvārdus „Mentzen" un „Kuharec" atbilstoši latviešu valodas gramatikas īpatnībām, tie izmainīti minimālā veidā. Latviskoto uzvārdu (Mencena, Kuhareca) lietošana nav kavējusi izmantot iesniedzējām visas politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, ieskaitot tiesības atstāt Latviju un tiesības tajā atgriezties. Mencenas lietā Tiesa papildus norādīja, ka iesniedzējai nekad nav tikusi atteikta iebraukšana un uzturēšanās ārvalstīs.

        Tajā pašā laikā tiesa norādīja, ka nav izslēgts, ka dažos gadījumos oriģinālā personvārda atveide latviešu valodā pasē var radīt problēmas saistībā ar Konvencijā garantēto tiesību izmantošanu. Tāpēc Tiesa aicinājusi Latvijas valsts iestādes rūpīgi uzraudzīt šo jomu, lai vajadzības gadījumā varētu pieņemt atbilstošus pasākumus.

        "Mentzen" lietā sūdzības autore 1998.gadā sūdzības iesniedzēja noslēdza laulību ar Vācijas pilsoni un pieņēma sava vīra uzvārdu "Mentzen". Iesniedzēja lūdza nomainīt viņas veco Latvijas pasi, uz jaunu pasi, kurā ietverts viņas jaunais uzvārds "Mentzen". Tomēr pasē viņas uzvārds parādījās ar ierakstu "Mencena". Iesniedzēja apstrīdēja sava uzvārda jauno rakstību, taču zaudēja procesu visās vispārējās jurisdikcijas tiesu instancēs, ka arī Satversmes tiesā.

        1998.gadā sūdzības iesniedzēja saņēmusi nepilsoņa pasi, kur galvenajā lapā laukumā "uzvārds" bija ieraksts "Kuhareca". Iesniedzēja atteicās saņemt savu pasi, uzsverot, ka viņa lieto sava nelaiķa vīra, ukraiņa uzvārdu, kura rakstība gan krievu gan ukraiņu valodā bija "Kuharec". Viņas sūdzība tiesā tika noraidīta tāpat kā "Mentzenas lietā".

 

ASV vēstniece pateicas Latvijai par iesaisti globālajā cīņā pret terorismu

LETA  02/08/05     Amerikas Savienotās Valstis ir pateicīgas Latvijai par tās dalību globālajā cīņā pret terorismu, šodien norādīja jaunā ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS).

        "Mēs esam pateicīgi Latvijai, ka tā stāvējusi plecu pie pleca ar ASV," sacīja Beilija.

        Viņa pie Saeimas priekšsēdētājas bija ieradusies iepazīšanās vizītē. Amatpersonas pārrunāja arī Ziemeļvalstu un Baltijas valstu attiecības, kuru kontekstā ASV amatpersonas varētu apmeklēt Latviju.

        Kā informēja Saeimas Preses dienests, Ūdre apsveica vēstnieci ar stāšanos pie jauno pienākumu pildīšanas un izteica cerību, ka arī nākotnē abu valstu attiecības attīstīsies sekmīgi, padziļinoties sadarbībai politikā, ekonomikā un citās jomās.

        Sarunas dalībnieces pievērsās abu valstu sadarbībai parlamentārajā jomā, kontaktiem ar ASV Kongresu. Ūdre augstu novērtēja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti Vašingtonā pagājušajā gadā, tikšanos ar Pārstāvju palātas spīkeru un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī ASV kongresmeņu viesošanos Latvijā.

Savukārt ASV vēstniece interesējās par darbu, kas Saeimā tiek veikts, lai izstrādātu deputātu Ētikas kodeksu.

        Saeimas priekšsēdētāja ar vēstnieci pārrunāja arī Saeimā notikušās debates un parlamenta pausto atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi.

        Augstu tika novērtēta sadarbība, lai veicinātu drošību pasaulē un cīnītos pret starptautisko terorismu. Tika pieminēts arī jautājums par nelegāli iegūtu līdzekļu tranzīta un legalizācijas izskaušanu.

        Tikšanās beigās Saeimas priekšsēdētāja interesējās par atvieglota vīzu režīma kārtības noteikšanu Latvijas pilsoņiem. Vēstniece norādīja, ka izprot šā jautājuma nozīmību Latvijai.

        Rīt, 9.februārī, Beilijai paredzēta tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP). Viņa apmeklēs arī sabiedrības vienotības balvas pasniegšanas pasākumu Mazajā ģildē.

        Nākamnedēļ vēstniecei plānota tikšanās ar uzņēmējiem, kā arī iecerēts Liepājas apmeklējums.

 

Eiropa norāda uz cilvēktiesību šauro izpratni Latvijā

LETA  02/08/05    Latvijā ir vairākas būtiskas problēmas cilvēktiesību jomā, prezentējot Eiropas Komisijai (EK) sagatavoto "Ziņojumu par ES pamattiesību īstenošanu Latvijā 2003.gadā", norādīja Eiropas Savienības (ES) neatkarīgā eksperte ES pamattiesību jautājumos RJA profesore Ineta Ziemele. Viņa uzskata, ka Latvijā uz cilvēktiesībām vēl joprojām skatās pār āk šauri, tās saistot galvenokārt ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un mazākumtautību tiesībām. Tajā pašā laikā vērā netiek ņemti ekonomiskie rādī tāji, kam ir vistiešākais sakars ar cilvēktiesību īstenošanu.

        Kā nozīmīga problēma ziņojumā atzīta tiesu prakses trūkums lietās par medicīnas darbinieku atbildību un likumu atbilstība pacientu tiesību aizsardzībā. Kā atzina Ziemele, tā ir sistēmas problēma, kuru tik drīz nebūs iespējams atrisināt.

        Joprojām netiek risināta problēma saistībā ar vardarbību ģimenē un pret b ērniem, likumā nav noteikts to aizsardzības mehānisms. Arī vēl nepublicētajā ziņojumā par 2004.gadu konstatēts, ka valsts joprojām nepievērš uzmanību šai problēmai, pastāv normatīvo aktu bāzes kā arī procedūru trūkums. Ir problēmas arī cietsirdīgas izturēšanās pret ieslodzītajiem kontrolē. Lai gan likumā tas ir atrunāts, tiek saņemtas ļoti daudz sūdzību par cietsirdīgu izturēšanos gan cietumos, gan policijā. Ieslodzījuma vietās netiek nodrošināti kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi, aktuāls ir ieslodzīto sliktais veselības stāvoklis, kā arī mācību un ieslodzīto rehabilitācijas pasākumu trūkums.

        Liels ir arī ieslodzījumā esošo iedzīvotāju skaits. Kā atzīst ziņojuma autori, diemžēl apcietinājums vēl joprojām ir populārākais tiesas piemērotais līdzeklis, kas ir "iesakņojies sistēmā", turklāt nav attīstījusies tāda Eiropā pazīstama prakse kā apcietinājuma termiņa pārskatīšana.

        Par būtisku problēmu uzskatāma cilvēktirdzniecības attīstība pēdējos gados. Salīdzinot 2003. un 2004.gadu, pieaudzis arī par šo noziegumu ierosināto lietu skaits.

        Aktuāls ir arī pakalpojumu pieejamības jautājums. No vienas puses, vērojams būtisks ekonomisko pakalpojumu kā gāzes, elektrības, medikamentu cenu pieaugums, tajā pašā laikā pastāv nelielas izmaiņas pensiju un pabalstu līmenī, pieaug nabadzība, iedzīvotāju veselības līmenis ir ļoti zems.

        Darba tirgū pastāv dzimumu nevienlīdzība, jārisina arī problēma par nepilsoņu tiesību ierobežojumu attiecībā uz vairākām profesijām.

        Nosakot galvenās tendences iepriekšējā gadā, par kuru ziņojums pagaidām ir konfidenciāls un publicēts netiek, autori līdztekus jau vairumam minēto problēmu norāda uz vairākām citām. Piemēram, valdības noslēgtie seši līgumi ar

sešām kristīgās ticības baznīcām, kas nākotnē noteikti radīs problēmas Satversmes tiesai. Minēti arī likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībā" grozījumi, kas nosaka barjeru politiskās partijas veidošanai.

        Aktuāla ir kļuvusi būvatļauju izsniegšanas kontrole, īres griestu jautājums, tiesības uz mājokli, kā arī veco ļaužu sociālās aprūpes sistēmas problēmas.

 

Uz Afganistānu dodas sapieri

Latvijas Avīze  02/09/05    Uz starptautisko miera nodrošināšanas misiju Afganistānā devušies desmit Latvijas karavīri, kas nomainīs tur dienošos deviņus ieroču brāļus. Seši nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti jeb sapieri strādās norvēģu vadītās trešās kaujas grupas sastāvā, bet četri karavīri dienēs Kabulas daudznacionālās brigādes štābā (civilsadarbības virsnieks, sakarnieks, izlūkošanas analītiķis un personālsastāva speciālists). Latvijas karavīri ir no dažādām vienībām. Šī ir Latvijas astotā misija Afganistānā un pirmoreiz tajā ir sapieri.

 

Latvija sola vadīt provinci Afganistānā

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  02/10/05     Latvijas ārlietu ministrs ASV valsts sekretāres sejas izteiksmē un acīs saredz patiku pret baltiešu iniciatīvām un aicina uz Rīgu

        Latvija kopā ar Lietuvu NATO operācijā ir gatava uzņemties civilo vadību vienā no Afganistānas provincēm, kā arī Ādažos mācīt sapierus un Baltijas aizsardzības koledžā virsniekus Irākas drošības spēkiem, trešdien pēc alianses ārlietu ministru sanāksmes Briselē paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks.

        Pirmajā NATO ministru sanāksmē ar jauno ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, kuras Eiropas turneja tiek salīdzināta ar mieru vēstošā olīvas zara pasniegšanu partneriem pēc dziļās šķelšanās Irākas kara jautājumā un vienotības atjaunošanu, alianses ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers prasīja 26 dalībvalstīm iesaistīties Irākas drošības spēku mācīšanā, sagatavojot 1000 virsnieku gadā, un miera operācijās Afganistānā pēc pavasarī gaidāmajām vēlēšanām un arī ārpus galvaspilsētas Kabulas robežām. Vairākas valstis, ieskaitot Latviju, solījumus deva jau trešdien.

        No trim iespējām — mācīt irākiešu virsniekus Irākā, ārpus tās vai piešķirt naudu speciālam fondam — Latvija gatavojas izvēlēties otro, jo "tas mums ir praktiskāk", sacīja A.Pabriks.

        Savukārt uz Afganistānu, kur tiek veidotas provinču atjaunošanas vienības, Latvija varētu nosūtīt Iekšlietu ministrijas, apsardzes un narkotiku apkarošanas speciālistus un kopā ar Lietuvu uzņemties atbildību par Goras provinces civilo atjaunošanu. "Mums būtu jāveicina reģiona transformācija, un mēs pārņemam vadību konkrētā provincē — lietuvieši pirmie, mēs otrie, bet nav runa par militāru vadību kā Irākā. Citādi situācijas ir salīdzināmas," skaidroja A.Pabriks.

        Par abām operācijām arvien ir daudz neskaidrību — kad tās varētu sākties, cik cilvēku, cik tas maksās. Tam esot nepieciešams sasaukt nozaru ministru sanāksmi un organizēt darbu arī praktiskā līmenī.

        NATO vadība un ASV jaunā ārlietu ministre pēc sanāksmes vienā balsī apgalvoja, ka šķelšanās ir aiz muguras un tagad visi, arī kara pretinieki, atzīstot nepieciešamību Irākai palīdzēt izveidot demokrātisku valsti. "Mēs esam pārgājuši konkrētai līnijai, un tagad visa alianse raugās, kā var palīdzēt," sacīja J.Shefers. "Mums bija ļoti laba saruna par Irāku — patiesībā labākā kopš Sadama Huseina gāšanas un arī vēl pirms tam. Mums ir vienota alianse ar kopīgu viedokli, kas darāms tālāk," teica K.Raisa, kura pirms februāra otrajā pusē gaidāmās ASV prezidenta vizītes Eiropā aicinājusi attiecībās "atvērt jaunu lapaspusi".

        Virsnieku mācības Irākā līdz šim kavējušas Vācijas, Francijas un citu kara pretinieču atteikšanās uz turieni nosūtīt instruktorus. Irākā NATO misijā darbojas ap 100 karavīru.

 

 

 

Maizīša skandālā...

 

Maizīša skandāls turpinās

Sanita Kārkliņa,  NRA  02/07/05     Latvijas ģenerālprokurora divdomīgā rīcība var likt Saeimai izveidot izmeklēšanas komisiju.

        Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, sniedzot informāciju ASV vēstniekam Braienam Karlsonam par krimināllietas virzību pirmstiesas izmeklēšanas laikā, rīkojies pretrunā ar paša savulaik pausto nostāju par prokuratūras darbu un Latvijas prokuroru Ētikas kodeksu.

        Latvijas prokuroru Ētikas kodekss nosaka, ka prokuroram jābūt patstāvīgam un neatkarīgam sava profesionālā pienākuma izpildē, norobežojoties no personiskajām interesēm vai kādas ārējas ietekmes, turklāt prokurors, pildot dienesta pienākumus, nedrīkst vadīties pēc kādas atsevišķas personas, partijas vai grupas interesēm, pakļauties sabiedrības protestiem vai bailēm no kritikas; prokurors pilda uzliktos pienākumus objektīvi un taisnīgi, ievērojot nevainīguma prezumpciju un personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī neizrādot īpašu labvēlību vai radot nepamatotas privilēģijas. Taču, sniedzot ASV vēstniekam informāciju par krimināllietu, kas saistīta ar ASV uzņēmumu, J. Maizītis no ārējās ietekmes nav norobežojies, turklāt vēl apsolot B. Karlsonu arī turpmāk informēt par procesa gaitu, nesekojot Ētikas kodeksam, izrādījis labvēlību vienai no krimināllietā iesaistītajām pusēm.

        Rakstā Latvijas Vēstnesī 2004. gada 20. marta numurā J. Maizītis pats uzsvēris prokurora lomu neatkarīgas izmeklēšanas nodrošināšanā. "Prokuroru izmeklēšanas neatkarības nodrošināšana [pasaules ģenerālprokuroru sanāksmē] tika minēta tikpat bieži kā cīņa ar organizēto noziedzību, terorismu un korupciju. Tas ir ļoti nozīmīgs apstāklis, ka prokuratūru visaugstākajā pārstāvniecībā tiek runāts par iespēju neatkarīgi un objektīvi veikt jebkuru izmeklēšanu," teikts viņa rakstā. Turpat viņš saka: "Prokuratūra strādā atklātības apstākļos, un tas jāapzinās mūsu kolēģiem. Šeit es, protams, nedomāju atklātību konkrētu krimināllietu izmeklēšanā, kur vienmēr jāievēro Latvijas CPK 130. panta prasības." Tajā noteikts aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus, kas attiecas uz procesa dalībniekiem. Prokurors gan var atklāt šos datus tādā apjomā, kādā viņš atzīst to par iespējamu, taču tieslietu speciālisti norāda, ka tas nav vēlams. Kāds Latvijā zināms advokāts, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, J. Maizīša vēstuli komentēja šādi: "Pieredzējis prokurors, kurš vēlas noskaidrot objektīvo patiesību, šāda satura vēstules izmeklēšanas laikā nevienam nesūta... Šeit pārkāpts patiesības noskaidrošanas princips, tādējādi objektīvās patiesības ticamība šajā krimināllietā zūd, kā arī pārkāpts pušu līdztiesības princips..."

        Zaļo un zemnieku savienības deputāts un Nacionālās drošības komisijas vadītājs Indulis Emsis sacīja, ka nesaskata prokurora rīcībā nelikumību. Viņš nevarēja pateikt, vai viņa vadītā komisija ierosinās parlamentāro izmeklēšanu šajā jautājumā: "Katrā ziņā no manis iniciatīva nenāks, ja kāds cits ierosinās skatīt šo jautājumu - tad redzēs." Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, Tautas partijas deputāts Mareks Segliņš atzina, ka šī situācija nav tipiska, lai gan nesteidzās ar vērtējumu, cik tā bijusi attaisnojama. "Tā var būt kutelīga lieta, bet tikpat labi - ļoti normāla. Tas atkarīgs no tā, kāds pamatojums tam bijis, kāda bijusi viņa un vēstnieka vienošanās. Tas ir viņa paša vērtējums un atbildība," sacīja M. Segliņš, piebilstot, ka līdz lietas beigām vislabāk tomēr būtu neteikt "ne A, ne B, ne C". Tas attiecoties ne tikai uz prokuratūru, bet arī tiesnešiem.

        Tautas partijas deputāts un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins, norobežojoties no konkrētās lietas, arī atzina, ka prokuroram izmeklēšanas laikā informāciju nevajadzētu atklāt. "Lai gan nav zināms, ar kādu motivāciju viņš to šajā gadījumā darījis, likums atļauj ģenerālprokuroram pieņemt lēmumu informāciju izpaust. Runājot par citiem gadījumiem - es negribētu, lai, pirms lieta pabeigta, kādam par to tiktu sniegta informācija (..) Ja visos gadījumos sāks izsniegt operatīvo informāciju, tas atstās negatīvas sekas uz tiesu sistēmu," teica A. Kiršteins.

        Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs atzina, ka gaida prokurora skaidrojumu: "Nezinu, vai starp Latvijas prokuratūru un ASV tiesību sargājošām iestādēm ir kāds līgums. Iespējams, tāds ir, un tad būtu vērts to publiskot, izskaidrot, kādas tieši ir vienošanās un ko tas nozīmē. Ja nav, es prokurora vietā vēl jo vairāk negaidītu un publiski cilvēkiem, deputātiem paziņotu, kas tad tur īsti bijis. Ja prese ir uzodusi tādu faktu, Maizītim nevajadzētu klusēt." Lai gan par konkrēto gadījumu Jaunā laika deputāts Edgars Jaunups bija maz dzirdējis, prokurora rīcības likumību un ētiskumu viņš neapšaubīja. "Zinot prokurora augsto profesionalitāti, nedomāju, ka viņš sniedzis tādu informāciju, kas kaitētu izmeklēšanai," sacīja E. Jaunups, kurš pēdējā laikā spējis komentēt visdažādākos sabiedriskos procesus. Tostarp sabiedrība par atklātību Delna, kas citkārt amatpersonu rīcību izskaidro zibenīgi, šoreiz ir atturīga. Organizācijas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis šobrīd atrodas Ķelnē, tādēļ bez detalizētas informācijas nevēlējās komentēt šo gadījumu.

        ASV vēstniecība negaidīti zibenīgi reaģēja uz aģentūras LETA ziņu un Neatkarīgās 5. februāra publikāciju Skandāls: prokurors Maizītis sniedzis informāciju citas valsts vēstniekam. Vakar pēcpusdienā ASV vēstniecības Latvijā preses sekretārs Kaspars Rūklis Neatkarīgajai nosūtīja preses relīzi, kurā norāda, ka J. Maizītis sniedzis informāciju par a/s Balodis Printing lietas izmeklēšanu tikai pēc vēstnieka B. Karlsona pieprasījuma.

        Vēstnieks pieprasījis informāciju par lietas izmeklēšanu arī "no citām valdības institūcijām, kas dažādos veidos iesaistītas lietas izmeklēšanā. Tas noticis vairāku gadu un vairāku valdību laikā. Arī šīs institūcijas sniegušas atbildes informācijas pieprasījumiem". Preses relīzē norādīts, ka vēstniecība ir pateicīga J. Maizītim par viņa centieniem informēt par a/s Balodis Printing lietas izmeklēšanu, "kuras raksturīgākā pazīme divu gadu laikā bija atkārtota un neizskaidrojama nekonsekvence no dažu Latvijas valdības ierēdņu puses. Ja ar šo lietu saistīta kāda ļaundarība, tad tā ir ilgstošā bezdarbība no šo amatpersonu puses". Tiesa, ASV vēstniecības preses relīzē netiek atklāts, kuri Latvijas ierēdņi konkrēti bijuši nekonsekventi attiecīgās krimināllietas izskatīšanā. "Varbūt Jānis Maizītis tagad varēs rakstīt vēl vienu vēstuli ASV vēstniecībai, lai palūgtu šo informāciju un sodītu bezatbildīgos kolēģus. Taču šis nav gadījums, kurā mēs gribam saasināt Latvijas ārpolitiskos centienus," norāda Neatkarīgās galvenais redaktors Armands Puče. "Amerikāņi pateica Maizītim paldies, jo acīmredzot bija par ko, un tas ir labi darīts - pieklājīgi cilvēki tā rīkojas. Mēs savukārt vēlamies noskaidrot prokurora rīcības ētisko un likumisko pamatojumu, ko, raugoties no malas, var uzskatīt par iejaukšanos kādas krimināllietas izmeklēšanas procesā".

 

ASV vēstniecība: kāds mēģina kavēt ģenerālprokurora darbu

LETA  02/07/05     Latvijā ir kāds, kurš nevēlas, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis dara savu darbu, kas ir būtisks likuma varas uzturēšanā, teikts ASV vēstniecības Latvijā šovakar izplatītajā paziņojumā, kurā kritizēta "Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai" (NRA) publikācija "Skandāls: prokurors Maizītis sniedzis informāciju citas valsts vēstniekam". NRA publikācijā esot minētas "nepamatotas apsūdzības" un "izkropļota informācija". Tas rosinot nopietnus jautājumus par "NRA un šo laikrakstu kontrolējošo elementu žurnālistisko godīgumu un politiskajiem motīviem".

        Jau ziņots: lai gan saskaņā ar likumu prokuroram par krimināllietas virzību pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav jāsniedz informācija ar lietu nesaistītām personām, Ģenerālprokuratūra bijušo ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu salīdzinoši detalizēti informējusi par krimināllietu, kas ierosināta par ASV uzņēmuma "Procter&Gamble" meitas firmas apkrāpšanu.

        Par to nedēļas nogalē ziņoja aģentūra LETA un rakstīja NRA.

        NRA galvenais redaktors Armands Puče ASV vēstniecības pārmetumus novērtēja kā nepamatotus, uzsverot, ka masu mediju interese par šo lietu ir saistīta nevis ar vēršanos pret ASV, bet gan ar rūpēm par tiesiskuma ievērošanu Latvijā.

        Pārmetumi par Maizīša darba kavēšanu ir nepamatoti, jo šo lietu, ģenerālprokuroram uzrakstot vēstuli, nesāka masu informācijas līdzekļi, bet gan ASV vēstnieks.

        Savukārt ASV vēstniecība apgalvo: ja saistībā ar šo lietu ir bijis kāds nodarījums, par kuru būtu jārunā, tad tā bija Latvijas amatpersonu ilgstošā bezdarbība, nevis ģenerālprokurora Maizīša centieni informēt vēstniecību.

        "Nepareizs "Balodis Printing" krāpšanas lietas būtības traktējums nolūkā sākt nepārdomātu uzbrukumu ģenerālprokuroram Maizītim vienīgi liek domāt, ka Latvijā ir kāds, kas nevēlas, ka ģenerālprokurors dara savu darbu, kas ir būtisks likuma varas uzturēšanā," teikts vēstniecības paziņojumā.

        ASV pārstāvji apgalvo, ka NRA publikācijā minētas "nepamatotas apsūdzības" un sniegta "izkropļota informācija". Tas rosinot nopietnus jautājumus par "NRA un šo laikrakstu kontrolējošo elementu žurnālistisko godīgumu un politiskajiem motīviem".

        ASV vēstniecība informē, ka šī lieta un vēstniecības interese par to aizsākās 2002.gadā. "Procter&Gamble" vērsās vēstniecībā pēc palīdzības, kad kļuva skaidrs, ka "zināmas Latvijas amatpersonas, kas atbildīgas par "Balodis Printing" lietas izmeklēšanu, nav noskaņotas nopietni un godīgi izmeklēt krāpšanu, kurā cieta "Procter&Gamble"".

        Vēstniecība iejaukusies šajā lietā. Līdzīgi rīkojoties ārvalstu vēstniecības, ieskaitot Latvijas vēstniecības, visā pasaulē. ASV diplomātu mērķis bijis palīdzēt savas valsts pilsoņiem, kad tie kļūst par nozieguma upuriem, un nodrošināt, lai ASV kompānijām tiktu garantēti tādi paši spēles noteikumi kā citu valstu uzņēmējiem.

        Kā norāda vēstniecība, "ģenerālprokurors Maizītis nepiedāvāja šo informāciju pats; viņš to sniedza pēc vēstnieka Karlsona pieprasījuma".

        Vēstnieks un vēstniecība pieprasīja informāciju par "Balodis Printing" krāpšanas lietas attīstību no daudzām citām Latvijas valdības institūcijām, kas bija iesaistītas dažādos šīs lietas aspektos daudzu gadu un daudzu valdību laikā. Arī tās deva rakstisku atbildi uz oficiālajiem pieprasījumiem sniegt informāciju.

"Vēstniecība un vēstnieks bija un joprojām ir pateicīgi par prokurora Maizīša centieniem informēt mūs par "Balodis Printing" krāpšanas lietas attīstību, ko raksturoja pastāvīga un neizskaidrojama dažu Latvijas valdības amatpersonu vienaldzība divu gadu garumā," uzsver vēstniecība.

        Kā norādīja Puče, "amerikāņi ir pieklājīgi" un izsaka pateicību cilvēkam, kurš viņiem palīdzējis iepazīties ar lietas materiāliem. Tāpat ASV vēstniecība parāda savu operativitāti un to, ka šī lieta tai nav vienaldzīga, salīdzinot ar "mūsu tautas kalpiem", kuri brīvdienās nestrādā un patlaban vēl ir "snaudā".

        "Viņu operativitāte ir apskaužama un aizkustinoša," ASV vēstniecības aktivitātes ironiski novērtēja NRA galvenais redaktors.

        Viņš uzsvēra, ka vēstniecības interese par "Balodis Printing" lietu ir saprotama, jo ir apdraudēts ASV kapitāls. "Viņi rūpējas par savas naudas drošību Latvijā," skaidroja Puče.

        Tomēr cita lieta ir, ka atbildīgais prokurors sniedz informāciju par lietu vienai no tajā iesaistītajām pusēm. Kā norādīja Puče, jājautā, vai līdzīgi Maizītis rīkotos, ja strīds būtu starp diviem Latvijas uzņēmumiem un kāds vērstos ar līdzīgu lūgumu atklāt materiālus par lietas virzību.

        Kā uzskata NRA galvenais redaktors, Maizītis ir pārkāpis visus iespējamos prokuroru ētikas kodeksa punktus. "Tas nav labi," sacīja laikraksta pārstāvis.

        Pēc Pučes domām, šajā lietā būtu jāveic izmeklēšana, iespējams, veidojot pat parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Ģenerālprokuroram vajadzētu uz laiku "paiet malā", kamēr tiek noskaidrots, kurām ārvalstu vēstniecībām un cik šādi paskaidrojumi par krimināllietām un civillietām sniegti.

        Jau ziņots, ka SIA "Procter&Gamble Marketing Latvia" tiesībsargājošajās iestādēs vērsās, uzskatot, ka tikusi apkrāpta darījumos ar nu jau maksātnespējīgo AS "Balodis Printing" un ar to saistītajām firmām.

        Ģenerālprokurors vēstulē norāda, ka ir apstiprinājušās uzņēmuma aizdomas, ka par trīs darījumiem tai prasīts samaksāt divkārši, kā arī nepamatoti pieprasīts samaksāt 18% pievienotās vērtības nodokli par eksporta pakalpojumiem. Prokurors apstiprina uzņēmuma aizdomas, ka transporta un tipogrāfijas pakalpojumus sniedzēji uzņēmumi "Ocdēma", "Lartis", "AID", "Ada M" un "Lonara" ir fiktīvi.

        Maizītis vēstniekam sniedz informāciju par izziņas gaitu ierosinātajā krimināllietā un rezultātiem pārbaudē par "Balodis Printing" amatpersonu iespējamo nelikumīgo rīcību nodokļu jomā.

        Vēstulē ģenerālprokurors norāda, ka Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Ekonomikas policijas biroja darbinieki "veikuši svarīgas un darbietilpīgas izmeklēšanas darbības" - ir saņemtas un analizētas atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem no Lietuvas, Igaunijas un Muitas galvenās pārvaldes. Lietā veiktas arī ķīmiskās un trasoloģiskās ekspertīzes. Pārbaudēs tiesībsargi guvuši apstiprinājumu "Procter&Gamble" iesniegumā norādītajām ziņām.

        Maizītis uzsvēris, ka tiesībsargājošās iestādes saistībā ar šo krimināllietu meklē kādu bijušo "Procter&Gamble Marketing Latvia" darbinieci.

        Vēstulē Karlsons iepazīstināts arī ar plānotajiem operatīvajiem pasākumiem un prokuratūras dotajiem uzdevumiem policijai, kā arī atklāts, ka ierosināta dienesta izmeklēšana pret Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes inspektori par nelikumīgu rīcību, nepamatoti novilcinot "Procter&Gamble Marketing Latvia" sūdzību izskatīšanu.

        Vēstules nobeigumā Maizītis norāda: "Vienlaicīgi informēju, ka minētās krimināllietas un materiāla par "Balodis Printing" uzraudzība arī turpmāk atradīsies manā personīgā kontrolē."

        Prokuratūrā aģentūra LETA uzzināja, ka divas pret "Balodis Printing" ierosinātās krimināllietas jau ir nodotas izskatīšanai tiesā, bet divas citas krimināllietas, arī par krāpšanu, patlaban ir apturētas, jo aizdomās turētās personas atrodas nezināmā prombūtnē.

        ASV koncerns "Procter&Gamble" ierindojas 17.vietā "Financial Times" veidotajā pasaules simts lielāko kompāniju sarakstā.

 

Maizītis nespēj pierādīt savu neitralitāti

Agnese Margēviča,  NRA  02/08/05     ASV vēstniecība paniski un bez argumentiem metas uzbrukumā Latvijas presei.

        Neatkarīgās publikācija par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ASV vēstniekam Braienam Karlsonam sniegto informāciju izraisījusi asus ASV vēstniecības pārmetumus.

        Pats ģenerālprokurors ar preses sekretāres starpniecību apgalvo, ka neesot izjutis spiedienu no amatpersonu puses. "Nepamatotās apsūdzības un sagrozītā informācija, ko satur šis raksts, liek uzdot nopietnus jautājumus par Neatkarīgās Rīta Avīzes un to kontrolējošo elementu žurnālistisko godīgumu un politiskajiem motīviem," pausts ASV vēstniecības paziņojumā. Vēstniecības preses sekretārs Kaspars Rūklis pirmdien nevarēja atbildēt uz Neatkarīgās precizējošajiem jautājumiem un nosaukt konkrētas publikācijas vietas, kas izraisījušas ASV diplomātu nepatiku.

        "Tas nozīmē, ka viņi [ASV vēstniecība] respektē šo publikāciju," uzsver komunikāciju eksperts Miervaldis Mozers. Viņš pauž viedokli, ka ārvalsts vēstniecībai ir tiesības izteikties par publiskajā diskusiju telpā apspriestu tēmu un šajā gadījumā diez vai varot būt runa par preses brīvības ierobežojumu. "Ļoti labi, ka Neatkarīgā sākusi šo skaisto diskusiju, kas mums ļaus nomērīt neatkarības līmeni, izvērtēt noturību pret politisku spiedienu un spiedienu no lielvarām," spriež M. Mozers. "Jūs [Neatkarīgā] esat skāruši kādu ļoti interesantu, nozīmīgu jautājumu, pretējā gadījumā nekādas reakcijas nebūtu bijis," vērtē mediju eksperts Ojārs Skudra.

        "Acīmredzot šis raksts ir trāpījis kādā sāpīgā punktā," ASV vēstniecības asās reakcijas iemeslus skaidro mediju eksperte Anda Rožukalne. Viņa kritizē vēstniecības paziņojuma saturu, norādot, ka tas satur vairākus apvainojumus, bet nekonkretizē, kas tieši tiek pārmests.

        "Jābrīnās, cik tas [ASV vēstniecības paziņojums] ir emocionāls, neprecīzs," saka A. Rožukalne, uzsverot, ka ASV vēstniecībai, paužot šādus pārmetumus, "precīzi jānorāda kļūdas". Diplomātiskās pārstāvniecības izplatītajam paziņojumam dots virsraksts ASV vēstniecība atspēko rakstu sestdienas "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", tomēr tas nesatur Neatkarīgās publicētās informācijas atspēkojumus. A. Rožukalne paziņojuma tekstu vērtē kā emocionālu, sajūtu līmenī balstītu.

        Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa, jautāta, vai arī citu valstu vēstniecības aktīvi pieprasa informāciju par izmeklēšanā esošām lietām un vai šādi pieprasījumi tiek apmierināti, Neatkarīgajai norādīja, ka prokuratūra "saskaņā ar likumu" nesniedzot informāciju par personu iesniegtajiem lūgumiem. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai tādā gadījumā Ģenerālprokuratūrā tiks ierosināta iekšējā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādā veidā pretēji tās principiem nelikumīgi notikusi informācijas noplūde par ASV vēstnieka iesniegumu, Dz. Vītoliņa atbildēja noliedzoši. Lūgta precizēt, kāds normatīvais akts liedz publiskot informāciju par Ģenerālprokuratūrā saņemtajiem iesniegumiem, Dz. Vītoliņa to solīja izdarīt. Sazvanīta vēlāk, Ģenerālprokuratūras preses sekretāre atteikšanos sniegt ziņas par citu ārvalstu vēstniecību iesniegtajiem informācijas pieprasījumiem jau pamatoja ar aizņemtību. "Šāda apkopojuma nav, un viena raksta vajadzībām tas arī netiks veikts," teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre, kura arī vairākkārt norādīja, ka viņai nav laika atbildēt uz Neatkarīgās jautājumiem.

        Intervijā ziņu aģentūrai LETA Dz. Vītoliņa vakar skaidrojusi, ka Ģenerālprokuratūra, sniedzot detalizēto informāciju pēc ASV vēstnieka pieprasījuma, esot rīkojusies atbilstoši Prokuratūras likuma 16. panta 2. daļas prasībām, kas uzliek prokuroram par pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja faktus par likuma pārkāpumu uzdod pārbaudīt Valsts prezidents, Saeima vai Ministru kabinets. Vēl piektdien Ģenerālprokuratūra šo soli skaidroja nevis ar valsts amatpersonu uzdevuma izpildi, bet ar pienākumu informēt ārvalstu vēstniecības, ja šīs valsts pilsoņi nonākuši saskarsmē ar prokuratūru vai policiju.

        ASV vēstniecība 2003. gada janvārī vērsusies pie toreizējā premjera Einara Repšes ar sūdzību par Ekonomikas policijas biroja (EPB) un Valsts ieņēmumu dienesta bezdarbību, izskatot materiālus par krāpšanas faktiem pret firmu Procter&Gamble Marketing Latvia, informē Ģenerālprokuratūra. Šo sūdzību premjers pārsūtījis prokuratūrai, pievienojot arī ASV vēstniecības iesniegumu un uzdodot pārbaudīt tajā norādītos faktus. Pēc pārbaudes pabeigšanas prokuratūra informējusi iesniedzēju - ASV vēstniecību -, kā arī Ministru kabinetu par izskatīšanas rezultātiem. Sniedzot informāciju iesniedzējam un likumā noteiktajām institūcijām, prokuratūra esot ievērojusi Kriminālprocesa kodeksa 130. panta prasības, uzsver Dz. Vītoliņa. Neatkarīgā jau rakstīja, ka līdzīgu uzdevumu informēt ASV vēstniecību Ģenerālprokuratūra saņēmusi arī 2004. gada vēlā rudenī no toreizējā premjera Induļa Emša.

        Dz. Vītoliņa pauž viedokli, ka informācijas sniegšana ASV vēstniecībai nekādā veidā nav aizskārusi ne ģenerālprokurora neatkarību, ne arī ietekmējusi lietas virzību. Vienošanās starp ģenerālprokuroru un ASV vēstnieku bijusi tikai un vienīgi par to, ka prokuratūra informēs vēstniecību kā iesniedzēju par krimināllietas virzību tādā apjomā, kādā ģenerālprokurors to uzskatīs par iespējamu. Ģenerālprokuratūras pārstāve apgalvoja, ka, saņemot informācijas pieprasījumus no premjerministriem E. Repšes un I. Emša, J. Maizītis to neesot uztvēris kā spiediena izdarīšanu.

        "Ģenerālprokurors Maizītis šo informāciju pats nepiedāvāja, viņš to sniedza pēc vēstnieka Karlsona lūguma," skaidrots ASV vēstniecības paziņojumā. Šā paziņojuma svētdien izplatītajā versijā angļu valodā, lai raksturotu stilu, kādā vaicāts pēc informācijas, lietots vārds "request", ko iespējams tulkot arī kā "pieprasījums".

 

Vai Maizīša sniegtā informācija brīdināja aizdomās turamos?

Viesturs Radovics,  NRA  02/09/05     Krimināllietā par dokumentu viltošanu aizdomās turēto Procter&Gamble Marketing Latvia bijušo vadītāju Egonu Pļavnieku Latvijas tiesībsargi sakās izsludinājuši starptautiskajā meklēšanā, ar to aizbildinot apturēto izmeklēšanu vienā no divām krimināllietām. Neatkarīgā noskaidroja, ka pazudušais, iespējams, turpina darbu šajā pašā kompānijā Āfrikā.

        Neatkarīgā jau rakstīja, ka Ģenerālprokuratūrā ir ierosināta krimināllieta par uzņēmumam likumos noteikto grāmatvedības dokumentu slēpšanu vai viltošanu, kur kā aizdomās turamais ir bijušais Procter&Gamble vadītājs Egons Pļavnieks. Viņa atrašanās vieta neesot zināma, un lietas izmeklēšana ir apturēta. E. Pļavnieks ar Interpola starpniecību izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Jurists Gvido Zemribo, kas darbojies vienā tenisa klubā ar E. Pļavnieku, Neatkarīgajai stāstīja, ka par uzņēmēju pēdējās ziņas bijušas no Marokas, kur viņš turpinājis darbu Procter&Gamble kompānijā. Pēc G. Zemribo sacītā, E. Pļavnieks arī pašlaik atrodas kaut kur Āfrikā, iespējams, Marokā. Aptuveni pirms gada viņš viesojies Latvijā. Neatkarīgā sazinājās ar Procter&Gamble filiāli Marokā, kur uzņēmuma sekretāre paskaidroja, ka šāda darbinieka viņiem neesot. Pēc turpmākajiem meklējumiem noskaidrojās, ka E. Pļavnieks, pametot Latviju, 2003. gada nogalē strādājis Procter&Gamble filiālē Alžīrijā. Procter&Gamble Marketing Latvia ārējo sakaru speciālisti divas dienas, dažādi aizbildinoties, atsacījās komentēt informāciju par bijušajiem darbiniekiem E. Pļavnieku un Baibu Ozolu, kuru citā ar šo uzņēmumu saistītā krimināllietā tur aizdomās par krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Civillietas materiālos, kur Procter&Gamble Marketing Latvia vēlas piedzīt 86 726,04 latus no maksātnespējīgā uzņēmumam Balodis Printing, teikts, ka B. Ozola ir atzinusies, ka Balodis Printing pārstāvji viņu pierunājuši veikt krāpniecisku darījumu, saņemot par to atlīdzību. Arī B. Ozola atrodas meklēšanā.

        Kā liecina LETA arhīvs, E. Pļavnieks ir dzimis 1953. gadā ASV, Vašingtonas apkārtnē. Pēc augstskolas beigšanas sācis strādāt ASV kompānijā Procter&Gamble, bet 1995. gadā ieradies Latvijā, kur kļuvis par Procter&Gamble pārstāvniecības Baltijā, Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā vadītāju.

        2003. gada janvārī viņš nezināmu iemeslu dēļ atstādināts no Procter&Gamble Marketing Latvia direktoru padomes priekšsēdētāja amata. 2003. gada janvāris minēts arī kā viņa nozušana no izmeklētāju redzesloka. Informatīvajā atbildē, ko ģenerālprokurors Jānis Maizītis 2003. gada 26. septembrī sniedzis ASV vēstniekam, nav minēta krimināllieta, kurā aizdomās turamā persona ir E. Pļavnieks. J. Maizītis tikai sniedzis informāciju par krimināllietu, kurā minēta B. Ozola. Tieši prokurora sarakste ar ASV vēstnieku liek izvirzīt versiju, ka kāds no Procter&Gamble varēja laikus abus aizdomās turamos brīdināt un šie cilvēki pazuda, iespējams, aizbraucot no valsts. Katrā ziņā, J. Maizītis vēstulē vēstniekam Braienam Karlsonam apsola "informēt par krimināllietas gaitu arī turpmāk". ASV vēstnieks neslēpj, ka šos jautājumus skaidrojis pēc Procter&Gamble lūguma, un mums atliek tikai nojaust, kā iegūto informāciju pēc tam izmantoja viena no krimināllietā iesaistītajām pusēm. Procter&Gamble un Balodis Printing savstarpējo rēķinu skaidrošanā kopumā ierosinātas divas krimināllietas un viena civillieta.

        Par vienu no tām J. Maizītis informēja bijušo ASV vēstnieku B. Karlsonu, stāstot, ka lietas izmeklēšana ir darbietilpīga, bet pašlaik apturēta saistībā ar galvenās aizdomās turamās personas bezvēsts prombūtni.

 

Kalvītis: Koalīcijas viedoklis par Maizīša piemērotību amatam nav mainījies LETA  02/09/05     Koalīcijas partiju viedokļi par Jāņa Maizīša piemērotību ģenerālprokurora amatam nav mainījušies, šodien žurnālistiem teica Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

        Premjers uzsvēra, ka "viens vai otrs raksts" masu medijos nevar iespaidot atbildīgu politiķu lēmumus. "Ja mēs reaģētu uz katru publikāciju, jau sen būtu nosirmojuši," piebilda valdības vadītājs.

        Viņš gan norādīja, ka "Maizīša tēma pacelsies maijā", kad koalīcijas partijas lems, vai viņu pārvēlēt ģenerālprokurora amatā. Pagaidām viedoklis šajā jautājumā neesot mainījies.

        Arī premjera pārstāvētā Tautas partija (TP) par atbalstu Maizītim lems, "kad pienāks laiks".

        Komentējot izteikto kritiku Ģenerālprokuratūrai saistībā ar neapmierinošo darbu naudas atmazgāšanas noziegumu izmeklēšanā, Kalvītis sacīja, ka savus vārdus neatsauks. Valdībai esot plāns, kā cīnīties ar šiem noziegumiem un stiprināt gan Ģenerālprokuratūru, gan citas iestādes, lai tās tiktu galā ar saviem pienākumiem.

        Premjers apliecināja, ka šodien ar jauno ASV vēstnieci Latvijā Ketrīnu Todu Beiliju nav pārrunājis "Procter&Gamble" lietu.

        Kā ziņots, Ģenerālprokuratūra bijušo ASV vēstnieku Latvijā Braienu Karlsonu salīdzinoši detalizēti informējusi par krimināllietu, kas ierosināta par ASV uzņēmuma "Procter&Gamble" meitas firmas apkrāpšanu.

        Kalvītis uzsvēra, ka šis jautājums neietilpst ne valdības, ne arī vēstnieces kompetencē.

 

Valsts prezidente: uzbrukumi Maizītim liecina par politisko opozīciju

Edgars Galzons,  Diena  02/10/05     Ņemot vērā pēdējā laika publikācijas plašsaziņas līdzekļos par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pieļauj iespēju, ka ir politiskie spēki, kas nevēlas atkārtoti redzēt viņu ģenerālprokurora amatā.

        "Redzot šīs publikācijas un to maz pamatoto argumentāciju un augsto emocionālo toni, tāds iespaids tiešām rodas," V.Vīķes–Freibergas teikto pēc tikšanās ar premjeru Aigaru Kalvīti citē aģentūra LETA. Viņa norādījusi, ka savulaik uzrunājusi koalīcijas partijas par viņu attieksmi pret J.Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā un saņēmusi pozitīvas atbildes. "Nevienam nav iebildumu par to, kā prokurors ir veicis savus pienākumus," pavēstījusi prezidente. Arī valdības koalīcijas partijas un premjers Aigars Kalvītis (TP) Dienai apliecinājuši, ka negrasās mainīt ģenerālprokuroru, kuram maijā beidzas pilnvaru termiņš.

        Jau pagājušā gada decembrī Valsts prezidente atzina, ka dažu politisko spēku antipātijas pret J.Maizīti varētu būt saistītas ar pārbaudēm, kuras veic prokuratūra. Jautāta, vai tās ir saistītas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un ekspremjeru Andri Šķēli (TP), V.Vīķe–Freiberga atbildēja apstiprinoši.

        Kā ziņots, laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) pārmetis J.Maizītim to, ka viņš ASV vēstniekam Braienam Karlsonam sniedzis informāciju par kādu krimināllietu, lai gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokuroram šādas ziņas nav jāizpauž personām, kas ar lietu nav saistītas. ASV vēstniecība paziņojusi, ka NRA publikācijās minētas "nepamatotās apsūdzības" un "sagrozītā informācija", kas rada "nopietnus jautājumus par žurnālistisko godprātību un Neatkarīgās Rīta Avīzes un to kontrolējošo elementu politiskajiem motīviem".

 

Citādi - valdībā un partijās...

 

Kalvītis paraksta līgumu ar Bilu Geitsu

Elīna Lidere,  NRA  02/03/05     Vakar (trešdien, 2. februārī) Prāgā Eiropas valdību konferences laikā premjers Aigars Kalvītis tikās ar Microsoft kompānijas vadītāju Bilu Geitsu un parakstīja presē iepriekš kritizēto sadarbības līgumu starp valdību un Microsoft.

        Sadarbības līgums paredz Microsoft līdzdalību dažādos informācijas sabiedrības attīstības projektos un, no otras puses, - valsts apņemšanos divu gadu laikā sakārtot programmatūras licencēšanas jautājumus, ieskaitot to, ka pašas valsts institūcijas nelietos nelegālas datorprogrammas. Pagājušajā nedēļā šis sadarbības līgums tika apstiprināts valdībā, un vakar tas tika oficiāli parakstīts.

        Bils Geitss pasaules bagātāko cilvēku sarakstā ierindojas kā visbagātākais. Arī viņa vadītā kompānija Microsoft ir informācijas tehnoloģiju gigants pasaulē. Taču tas izpelnījies asu kritiku par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

        Eiropas Komisija pagājušā gada beigās sodīja Microsoft par konkurences noteikumu pārkāpšanu ar rekordlielu sodu - 497,2 miljoniem eiro (349,4 miljoni latu).

        Tajā pašā laikā globālās kompānijas, īpaši tādas kā Microsoft, kuras daudz pelna, piesaista ar investīcijām un sponsorēšanu. Ne velti līdzīgus līgumus tam, kādu vakar valdības vārdā parakstīja A. Kalvītis (Tautas partija), ir noslēgušas arī vairākas citas valstis. Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs (Jaunais laiks) aģentūrai LETA stāstījis, ka, sadarbojoties ar Microsoft, mūsu valsts kā atbalstu dažādu projektu īstenošanā ik gadu varētu saņemt vismaz trīs četrus miljonus latu. Arī ministra sekretariāta vadītāja Ina Gudele Neatkarīgajai telefonsarunā no Prāgas teica, ka būtu muļķīgi atteikties no globālo kompāniju piedāvājuma, kas var dot ne tikai zināšanas, bet arī investīcijas un līdzekļus sponsorējot. Interesi par līdzīga sadarbības līguma noslēgšanu esot izrādījusi arī kompānija Novell, kas piedāvā Microsoft programmatūrai alternatīvus risinājumus. Arī kompānija Oracle piedāvājusi līdzdalību valsts informācijas tehnoloģiju projektos, - informēja I. Gudele.

        I. Gudele un Microsoft Latvia vadītājs Sandis Kolomenskis telefonsarunās no Prāgas stāstīja, ka bez līguma noslēgšanas B. Geitss ar Latvijas valdības pārstāvjiem pārrunājis vairāku IT projektu attīstību Latvija. Esot runāts par Nacionālās bibliotēkas veidošanu, digitālā satura veidošanu un arī apmācību IT jomā. Tā kā tā bija pirmā tikšanās reize, tad bez minētā līguma parakstīšanas par citiem jautājumiem konkrētas vienošanās neesot panāktas, - teica S. Kolomenskis. Taču Microsoft gaidot, kad valdība izlems, kuriem projektiem un kurā mirklī būs nepieciešama kompānijas palīdzība. Valstij esot jāsaprot, kurā virzienā iet. S. Kolomenskis norādīja, ka attiecībā uz bibliotēku esot panākta augsta līmeņa vienošanās, ka šis ir viens no projektiem, kur Microsoft varētu sniegt atbalstu gan ar savām zināšanām, gan tehnoloģijām.

        Savukārt I. Gudele pauda pārliecību, ka tikšanās tieši ar pašu B. Geitsu Latvijai esot bijusi "lieliska iespēja". Tā kā B. Geitss pats ļoti aktīvi iesaistoties dažādu valstu interesantākajos projektos, tad esot bijis svarīgi tieši viņam personīgi pastāstīt par iecerētajiem informācijas tehnoloģiju projektiem Latvijā.

        Kā norāda paši līguma dalībnieki, šis līgums nenosakot nekādas saistības attiecībā uz Microsoft produkcijas pirkšanu. Tā esot vienošanās par Microsoft atbalstu valdības informācijas tehnoloģiju projektiem un no valsts puses apņemšanās divu gadu laikā sakārtot programmatūras licencēšanas jautājumus.

 

Pamestais valsts portāls gaida reanimāciju

Imants Vīksne,  NRA  02/04/05     Latvijas valsts portāls www.lvonline.lv, kam digitālajā vidē vajadzētu sniegt informāciju un pakalpojumus, ir rīcībnespējīgs - šeit iegūstamas trūcīgas, novecojušas ziņas, bet saites ved uz nekurieni.

        Lai ieviestu kārtību Latvijas epārvaldē, ir izveidota jauna institūcija - Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Tas solās šā gada laikā ieguldīt portāla attīstībā 30 000 latu un piešķirt jau rezervēto vārdu "Latvija.lv". 2001. gadā radītā portāla vīzija ir "iespēja vienkopus aplūkot valsts institūciju sniegto informāciju, uzzināt, kā jārisina dažādas dzīves situācijas (piemēram, kā salaulāties) un nokārtot attiecības ar valsti, neizejot no sava darba kabineta vai mājām". Taču praksē labi iecerētais projekts nedarbojas.

        Datorikas institūts DIVI, kas radīja portālu, norāda uz nenopietno attieksmi pret šāda līmeņa resursa uzturēšanu: "Ja kāds atsūta epastu, ka vajadzētu mainīt kādai saitei nosaukumu, linku vai iestādes logo, tad to izdara brīvprātīgi," skaidro uzņēmuma projektu vadītājs Oskars Ozols. Portāla uzturēšanai kopš 2001. gada finansējums nav atvēlēts. Vispirms portālu neaprūpēja Satiksmes ministrija, tad Valsts kanceleja, bet tagad eministra sekretariāts. Pagaidām arī pats sekretariāts epasaulē nav atrodams - tam nav pat savas mājaslapas. Tomēr iestādes vadītāja Ina Gudele sola, ka jau šogad notiks pārmaiņas un to priekšnoteikums būs eparaksta ieviešana. Paraksta izsniedzējs, iespējams, kļūs zināms jau martā.

        Brīdī, kad datora lietotājs spēs pierādīt savu identitāti (elektroniski parakstīties), valsts un pašvaldību iestādēm pavērsies iespēja sniegt pakalpojumus internetā, bet lietotājam - tos saņemt. Latvijas valsts portāls tad varētu pildīt vienas pieturas aģentūras funkciju, apvienojot visus pakalpojumus vienā adresē. Tomēr par šādām ērtībām pagaidām tiek domāts visai teorētiski - ministrijas līdz šim nav apzinājušas, kādus pienākumus varētu noņemt no iedzīvotāju pleciem.

        Neatkarīgā, piemēram, nesen aprakstīja, cik sarežģīti ir atgūt par attaisnotajiem izdevumiem - mācībām un veselības aprūpi - samaksātos nodokļus. Tikpat mokoša ir īpašuma reģistrēšana zemesgrāmatā, kā arī daudzas citas birokrātiskas procedūras.

        I. Gudele atzīst, ka še būtu izstrādājamas konkrētas pakalpojumu shēmas un jāiekļauj tās valsts programmā. Pagaidām tādu nav pat uzmetumu stadijā. Lai gan atbilstoši likumam pienākums akceptēt eparakstu valstij uzlikts jau kopš pērnā gada 1. janvāra, tikai dažas institūcijas apliecinājušas principiālu gatavību to apstrādāt - Valsts ieņēmumu dienests, zemesgrāmata, Statistikas pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, muita un dažas pašvaldības. Valsts tādējādi savā attīstībā ir ievērojami atpalikusi no privātā sektora - bankas savus klientus jau sen apkalpo elektroniskajā vidē.

        I. Gudele spriež, ka ministra posteņa izveide jau gadiem buksējošajai e-Latvijai devusi jaunu grūdienu, jo tagad tai ir politiska aizmugure.

 

Cer uz PCTVL pakalpojumiem

Baiba Lulle,  NRA  02/04/05     Stratēģiskie draugi TB/LNNK un Jaunais laiks nekritizēs viens otru, kopā - tikai Daugavpilī.

        Tēvzemei un Brīvībai/LNNK cer, ka PCTVL pretnacionālās aktivitātes un uzjundītie Latvijas un Krievijas attiecību jautājumi būs aktuāli līdz pašvaldību vēlēšanām, uz kā rēķina tēvzemieši cer gūt panākumus pašvaldību vēlēšanās.

        PCTVL protesta akcijas pret izglītības reformu ne tikai nodrošināja TB/LNNK uzvaru Eiroparlamenta vēlēšanās, bet arī uz ilgāku laiku pacēla iepriekš zem piecu procentu robežas noslīdējušo reitingu. Pēdējie partiju popularitātes mērījumu dati, kas PCTVL ierindo pirmajā vietā Rīgā, atkal varētu mobilizēt TB/LNNK atbalstītājus, jo tēvzemieši, pēc sociologa Arņa Kaktiņa teiktā, "ir numur viens Par latviešiem brenda ziņā, kas nacionālajā retorikā spēlē daudz lielāku lomu nekā racionāli argumenti".

        Tēvzemiešu līderis Māris Grīnblats atzīst, ka partijas tēla reklāmās dominē pretkrieviskā līnija, bet Rīgā galvenais vēstījums būs "vēršanās pret kreiso partiju ietekmi Rīgas domē, kas novedušas Rīgu līdz savai ārpolitikai".

        TB/LNNK priekšvēlēšanu programmā Rīgai centrālā loma atvēlēta domes koalīcijas kreisuma un nesaimnieciskuma kritizēšanai, un tā ir ļoti līdzīga Tautas partijas (TP) programmai. Apliecinot savstarpējo konkurenci, kā galvenā vērtība abu programmās piedāvāta kreiso četru gadu valdīšanas pārtraukšana un partijas profesionalitāte. Tēvzemieši turklāt pārņēmuši TP pirms 8. Saeimas vēlēšanām ekspluatēto saukli par "komandu", bet TP - tēvzemiešu lokomotīvi 2001. gada Rīgas vēlēšanām - Andris Ārgali. A. Ārgalis gan nebija vienīgais tēvzemiešu Rīgas frakcijas zaudējums - to atstāja arī Jānis Karpovičs un Valdis Kalnozols.

        Lai arī tēvzemieši bija iecerējuši Rīgas listē iekļaut domnieku, Onkoloģijas centra direktoru Gunāru Lasmani, tas nav darīts pēc informācijas publiskošanas par pašrocīgi piešķirtajām milzu prēmijām. Ēna uz tēvzmiešiem pēdējā laikā mesta arī saistībā ar bijušā Valsts nekustamo īpašumu aģentūras vadītāja Jāņa Mottes dāļātajiem dzīvokļiem Teātra ielā, kas tika arī TB/LNNK priekšsēdētājam Jānim Straumem, kurš to nesen nesamērīgi lēti pārdevis, radot aizdomas par valstij nesamaksātiem nodokļiem. Arī J. Mottes labvēlību baudījušais Rīgas domes kandidāts Vents Balodis par pērn pārdoto dzīvokli (280 000 eiro) nomaksājis valsts nodevu tikai no 17 000 latu, kas it kā bijusi dzīvokļa cena bez viņa veiktajiem uzlabojumiem.

        A. Kaktiņš spriež, ka "nelielās pašvaldībās, kur cilvēki cits citu pazīst, vispārnacionāliem uzstādījumiem ir mazāka loma, tie pat distancē partiju no vēlētāja". Atturēšanās no tiem manāma arī TB/LNNK programmās nelielajās pašvaldībās. Tā, piemēram, programmā Iecavai nav ne vārda par latviešiem, valodu, tā vietā runāts par tādām praktiskām lietām kā centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija, sociālie dzīvokļi, sporta svētki, skolēnu autobusi, līdzīgi kā citos pagastos un mazpilsētās. Nacionālā tēma nedaudz ieskanas Rēzeknē, Daugavpilī. Pēdējā TB/LNNK startē vienā sarakstā ar Jauno laiku (JL), programmā jau jūtams JL rokraksts ar atslēgas vārdiem "godīgums", "atklātība", "vienlīdzīga attieksme pret visiem" - postulāti, kas vijas cauri visiem JL pieteikumiem pašvaldībās. Tēvzemiešiem vienas programmas pārkopēšanas stils nav jūtams - identificētas konkrētās vajadzības katrā pašvaldībā, atšķirīgi ir pat vispārīgie saukļi.

        TB/LNNK programmās rodami konkrēti piedāvājumi uzņēmējdarbības veicināšanai, īrnieku problēmu risināšanai, noteiktu priekšmetu skolotāju trūkuma novēršnai, jaunu dzīvojamo namu, to skaitā sociālo celtniecība. Daudzkārt solīta Eiropas Savienības līdzekļu piesaiste, tādējādi netieši atgādinot par partijas panākumiem EP vēlēšanās un tēvzemiešu labākajiem kadriem Eiropas struktūrās. Ļoti konkrēts piedāvājums izstrādāts Jelgavā - ar konkrētām summām investīciju piesaistē, ceļu remontiem, pašvaldības ieņēmumu pieaugumu, no kā partijas parasti cenšas izvairīties, lai tām nevarētu pārmest programams nepildīšanu.

        Ar JL tēvzemišiem gan neizdevās vienoties par kopīga saraksta izveidi Ventspilī, bet noslēgta vienošanās par savstarpēji neapkarojošu priekšvēlēšanu kampaņu.

        TB/LNNK cenšas pozicionēties arī kā vidējo uzņēmēju atbalstītāji. Rīgas listē iekļauts Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Andris Lasmanis, kurš pie tēvzemiešiem atbēga no JL, kurā viņš jutās nesadzirdēts, Kuldīgā startē turīgais mežu apsaimniekotājs Modris Fokerots. Tradicionāli tēvzemieši gan nav bijuši uzņēmēju ļoti mīlēta partija, un vēl pirms aizlieguma firmām ziedot partijām tēvzemiešu uzturētāji lielākoties bija privātpersonas.

        M. Grīnblats atzīst, ka uzņēmēju partijas atbalstītāju vidū "nav daudz, bet ir", TB/LNNK vidējais vēlētājs ir "vidējā un vecāka gadagājuma latvietis", sīvākie konkurenti - "TP un JL, bet savā ziņā visas labējās partijas".

        Kopumā TB/LNK startē 40 pašvaldībās - lielajās pilsētās, kā arī atsevišķos pagastos cita nosaukuma vēlētāju apvienībās. TB/LNNK piederošie trīs mēri - Saldū, Bauskā un Balvos - vilks sarakstus arī šajās vēlēšanās.

        A. Kaktiņš brīdina, ka tēvzemiešu stabilā vēlētāja lomu nedrīkst pārvērtēt: "Pētījumi liecina, ka absolūti lielākā daļa vēlētāju maina politiskās simpātijas, turklāt eksperimentējot starp pilnīgi dažādiem politiskajoiem uzstādījumiem, neiedziļinoties smalkās matērijās, ideoloģijās.

 

Vai valdība Microsoft važās?

Elīna Lidere,  NRA  02/04/05     Lai arī lielākā daļa no mums lieto Microsoft ražojumus, tomēr ziņu par to, ka programmatūras gigants slēdz sadarbības līgumu ar valsti, droši vien tikai retais uztvēra ar prieka sajūtu. Lai cik ļoti gribētos ticēt Microsoft vai vismaz Microsoft Latvijas komandas altruismam, to ir grūti savienot kopā kaut vai ar to, ka vēl nesen Eiropas Komisija sodīja kompāniju par konkurences noteikumu pārkāpšanu.

        Vismaz pēc tā, ko izpauž paši līguma parakstītāji, var spriest, ka sadarbība no valsts puses nozīmē apņemšanos izskaust nelegālu programmatūru lietošanu, kā arī Microsoft uzaicināšana vismaz pie sarunu galda par valsts informācijas sabiedrības projektiem. Tas neuzspiež valstij pienākumu pirkt Microsoft produktus, taču valsts vairāk vai mazāk apņemas uzklausīt kompānijas piedāvājumus. Tajā pašā laikā valdības pārstāvju ciešā apņemšanās piesaistīt Microsoft kaut vai pie tās pašas Nacionālās bibliotēkas un citiem nozīmīgiem valsts attīstības projektiem liecina, ka sadarbība varētu izvērsties diezgan cieša. To var nodēvēt kā valsts un privātā sektora partnerību, kuras Latvijā daudzviet ļoti pietrūkst. Tomēr šaubas rada tas, vai šādā ciešā sadarbībā valsts iestādes spēs turēties pretī Microsoft profesionāli izstrādātajam valdzinājumam.

        Lai arī vairākas citas valstis ir parakstījušas ar Microsoft līdzīgus līgumus, tomēr bažīgu rada fakts, ka šāds valstij svarīgs līgums pirms tam netika sabiedrībā apspriests un par to savu atzinumu nav sniegusi pat nozares asociācija. No valdības pārstāvju puses jaušama neizpratne, kad tiek jautāts, kāpēc šādai sadarbībai vajadzīga līguma forma. Vai tad cenšanās nodrošināt kompānijām drošu ilgtermiņa uzņēmējdarbības vidi Latvijā nozīmē to, ka tagad visas kompānijas slēgs līgumus ar valsti? Jānorāda, ka šāda tradīcija jau ir aizsākusies, jo arī kompānija Novell, kas piedāvā Microsoft programmrisinājumiem alternatīvus izstrādājumus, izrādījusi interesi par līdzīga sadarbības līguma slēgšanu. Arī Oracle esot izteicis piedāvājumu līdzdarboties.

        Tomēr nekādi nepārliecina argumenti, kāpēc jautājumus, kad kompānija izsaka gatavību atbalstīt valsts aktivitātes, nevar risināt caur nozaru asociācijām. Neatbildēti jautājumi paliek.

 

Kalvītis: Latvijā nebūs divu līmeņu pašvaldību

Ināra Egle,  Diena  02/04/05     Latvijā netiks veidoti reģioni un būs tikai viena līmeņa pašvaldības, ceturtdien, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem, paziņoja premjers Aigars Kalvītis(TP) un norādīja, ka tas ir valdības viedoklis. Premjers arī atzina, ka viņa vadītā valdība nevarēs īstenot pašvaldību reformu, taču tā radīs visus nepieciešamos priekšnoteikumus, lai nākamā Saeima varētu to pabeigt un nākamās pašvaldību vēlēšanas pēc četriem gadiem notiktu jau jauno novadu teritorijās uz 102 novadu modeļa bāzes. Lai arī līdz pašvaldību vēlēšanām ir palicis nedaudz vairāk kā mēnesis, Saeimā ir iestrēguši kā pašvaldību likuma grozījumi, tā Administratīvi teritoriālās reformas likums un nav skaidri nosacījumi, kā darbosies jaunās pašvaldības.

        Spēkā esošais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums nosaka, ka pašvaldību reforma Latvijā tiek pabeigta pērnā gada 30.novembrī un pēdējā reformas gadā notiek ne vairs brīvprātīgi, bet pēc atbildīgās ministrijas priekšlikumiem. Līdz šim termiņam Latvijā bija izveidoti tikai 26 novadi, kuros apvienojušās 54 pašvaldības. Neviens likums nenosaka reformas turpmāko gaitu. ATR likumu reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Māris Kučinskis (TP) trešdien aicināja pieņemt pēc vēlēšanām, paredzot tādu pašu notikumu tālāko attīstību kā premjers.

        Vairāk nekā divus gadus Saeima nav izšķīrusies arī par nepieciešamajiem grozījumiem pašvaldību likumā. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības aicinājuma Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija plāno atteikties no visiem diskutablākajiem priekšlikumiem un tuvākajā laikā aicinās Saeimu pieņemt grozījumus pašvaldību likumā galīgajā lasījumā, veicot tajos tikai pašas nepieciešamākās izmaiņas. Komisijas sēdē šonedēļ gan tika konstatēts, ka jau 2.lasījumā pieņemtajā redakcijā ir vairāki desmiti pretrunīgu normu, kas var apgrūtināt likuma pieņemšanu. Uz to Dienai norādīja arī JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars, kas nevarot piekrist, piemēram, priekšlikumam, ka deputāti varēs ieņemt amatus pašvaldības administrācijā. Viņaprāt, likums jālabo pēc vēlēšanām, bet uz tām ir jāiet, rēķinoties ar tagad spēkā esošajiem nosacījumiem.

        Šīs Saeimas sākumā, kad pašvaldību ministrs bija Ivars Gaters (JL), ministrija piedāvāja jaunu pašvaldību likumu, kam pretojās Pašvaldību savienība, kas ar ZZS rokām iesniedza Saeimā citu redakciju. Ministrijas mērķis bija saskaņot pašvaldību darbības nosacījumus ar valsts pārvaldes iekārtas likumu, konkretizējot pašvaldību funkcijas. Saeima izveidoja darba grupu, kurai no abiem projektiem bija jāsagatavo vieni likuma grozījumi.

 

Aktivizējas partiju ziedotāji

Sandris Vanzovičs,  NRA  02/07/05     Līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis tikai mēnesis, tāpēc ievērojami aktivizējušies ziedotāji, kas savu naudu politiķiem nežēlo.

        Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā lasāmā informācija atklāj vairākus interesantus faktus par ziedotājiem un to atvēlētajām summām. Kopumā janvārī partijām saziedoti 246 952 lati, kas ir gandrīz par 100 000 latu vairāk nekā decembrī, kad partiju banku kontos tika ieskaitīti 150 758 lati. Privātpersonas visvairāk iecienījušas partiju Jaunais laiks (JL) un Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP).

        Pagājušajā mēnesī LSDSP ziedoti 62 102 lati, bet JL saņēmusi 48 064 latus. Pārējās partijas janvārī nav saņēmušas vairāk par 30 000 latu. Praktiski tikai kreisajiem politiskajiem spēkiem ziedojuši zināmi cilvēki, bet pārējiem ziedojumu ailē pretī rēgojas diezgan nezināmi vārdi, turklāt vērojamas arī vairākas dīvainības.

        Par lielāko dīvaini kronējams kāds Kaido Vahers, kas pamanījies 7. janvārī piecām (!) partijām pārskaitīt pa vienam santīmam. Citi gan šādas vaļības nav atļāvušies un ziedojuši nopietni.

        Piemēram, Ainārs un Inese Šleseri laikam gan vienā dienā stāvējuši pie vienas bankas lodziņa, jo 28. janvārī abi Latvijas Pirmajai partijai pārskaitījuši pa 10 000 latu. Arī LSDSP kasē minētajā dienā ienākušas lielākās naudas summas, tostarp Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītāja Jāņa Karpoviča ieskaitītie 2000 latu, kā arī Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas šefa krēslā iesēdinātā Jāzepa Kozura 4000 latu.

        Ar šādu pašu summu 24. janvārī paša vadīto Darba partiju ir aplaimojis Rīgas mēra vietnieks Aivars Kreituss.

        Tautas partija sīkumos nav ielaidusies - no tai saziedotajiem 17 100 latiem lielāko pusi devis Andris Šķēle (9000 latu 14. janvārī), bet vēl vienu lauvas daļu Rīgas mēra amata kandidāts Andris Ārgalis (5000 latu). Interesanti, ka arī cits mēra amata kandidāts Genādijs Kotovs nav žēlojis 500 latu apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, turklāt pārskaitījums noticis aptuveni tajā pašā laikā, kad viņu nominēja šim prestižajam amatam - 11. janvārī.

        No pārējiem ziedotājiem jāatzīmē kāds vīrs (vai firma?), kas KNAB mājaslapā figurē ar segvārdu Ilmārs-2: viņš 12. janvārī pamanījies sociāldemokrātiem divas reizes pārskaitīt pa 200 latiem. Tāpat ar apskaužamu centību izcēlusies kāda Olga Pāvulīte, kas vienā dienā, 14. janvārī, laikam jau četras reizes devusies uz banku, lai LSDSP kontā ieskaitītu divreiz pa 100 un vienreiz pa 200 un 250 latiem. 25. janvārī tikpat jokaini rīkojies Donāts Vanags, kas uz JL priekšvēlēšanu dzirnavām guldījis 100, 130 un 870 latu, bet vēl pēc dienas Vija Dīcmane JL pārskaitījusi 100 latu un uzreiz acīmredzot konstatējusi, ka viņai maciņā ir vēl ducis partijai pārskaitāmu latu. Ar visai īpatnēju naudas meklēšanas variantu izcēlies arī JL atbalstītājs, kurš 2. februārī kā Uldis Ivars Grava JL pārskaitījis 150 latu, pirms tam, 26. janvārī, - 800 latus, savukārt 25. janvārī ziedotāju sarakstā uzrādās tikai Uldis Grava ar 350 latiem. Iespējams, visos trīs šajos minētajos gadījumos ziedotājs bijis bijušais Latvijas Televīzijas šefs U. Grava. Tāpat nav brīnums, ka JL ģenerālsekretārs tik siltas domas lolo pret neglītos darījumos iesaistīto gaļas pārstrādes uzņēmuma Triāls īpašnieku Ludvigu Tribocku ("Mums ir pārliecība, ka Tribockis nebūtu JL pievienojies, ja viņš būtu negodīgs," teicis U. Grava) - arī viņš gada sākumā partijai iedevis 160 latu.

Uzziņai

        Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja interneta mājaslapā www.knab.lv informācija par partiju ziedotājiem atrodama zem saites Partiju finanšu datu bāze sadaļā Politisko organizāciju (partiju) saņemtie dāvinājumi un ziedojumi.

 

JL ziedotāji - arī ar Repšes darījumiem saistīti cilvēki

Zane Zālīte,  Diena  02/08/05    Partijas Jaunais laiks (JL) ziedotāju vidū atrodami cilvēki, kas saistīti ar šā politiskā spēka līdera Einara Repšes privātajiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, - Donāts Vanags (JL), kurš savulaik palīdzēja tagadējam aizsardzības ministram iegādāties zemi Latgalē, kopš pērnā gada septembra JL pārskaitījis Ls 3500, un nekustamo īpašumu biznesa pārstāvis Viktors Savins janvārī partijai novēlējis maksimāli pieļaujamo ziedojuma summu - Ls 10 000, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati. V.Savins ir padomes priekšsēdētājs firmā Arco Real Estate - ar tās starpniecību E.Repše iegādājās zemesgabalu Kolkā. V.Savins ir arī rīkotājdirektors SIA Arco Development, kas īsteno jaunu ēku celtniecības projektus un kuru bizness ir krietni atkarīgs no pašvaldību labvēlības.

        "Ja tā ir viņu vēlme atbalstīt mūsu partijas programmu, es neredzu iemesla, kāpēc šādus ziedojumus nepieņemt," teica JL ģenerālsekretārs Uldis Grava. E.Repšes viedokli par viņa darījumu partneru parādīšanos JL labvēļu sarakstā Dienai neizdevās uzzināt - ekspremjers ar preses sekretāres starpniecību darīja zināmu, ka viņš atbildot tikai par partijas politisko darbību, bet par finansēm - U.Grava. Abi ziedotāji D.Vanags un V.Savins noliedz, ka atvēlēt līdzekļus JL viņus mudinājis ar E.Repši kopējais bizness - tā esot bijusi ticība šim politiskajam spēkam.

        "Starp citu, es atbalstu ar nelielām summām arī citas politiskās partijas," teica D.Vanags. Pēc Dienas iebildes, ka KNAB datu bāzē viņa vārds atspoguļojas tikai JL ziedotāju sarakstā, viņš atzina, ka citām partijām neesot gan ziedojis, "vismaz uz šo vēlēšanu kampaņu ne". Pašlaik D.Vanags un E.Repše ir partneri firmā Rāznas priedes, kas plāno apsaimniekot ekspremjera īpašumus pie Rāznas ezera - tur būšot atpūtas komplekss. Nopirkdams un pārdodams pusi īpašuma pie ezera, D.Vanags savulaik uz premjera rēķina spējis nopelnīt Ls 22 000.

        V.Savins neslēpj, ka pirms martā gaidāmajām vēlēšanām raugās uz JL kā birokrātijas sakārtotājiem pašvaldībās. Viņš noraida pieņēmumu, ka ar prāvo ziedojumu viņa uzņēmumi cer iegūt potenciālo pašvaldības pārstāvju labvēlību projektu ieviešanā un atvieglotu projektu īstenošanas ceļu - izmantojot apstākli, ka partijas līderis E.Repše pats savulaik bijis Arco Real Estate klients. "Mūsu pakalpojumus ir izmantojuši daudzi cilvēki arī no citiem politiskajiem spēkiem," bilst V.Savins. Diena jau rakstījusi, ka 2003.gada augustā Arco Real Estate darbinieks un E.Repšes pilnvarotā persona Gatis Pūcītis nopirka zemi Kolkas pagasta Jūrassilos. E.Repše par teritoriju samaksāja Ls 42 000, ko nekustamā īpašuma eksperti vērtēja kā firmai ļoti veiksmīgu darījumu, kas ļāvis nopelnīt. Saeimas komisija pērn jūnijā starpziņojumā uzsvēra, ka darījumos ar nekustamajiem īpašumiem valsts nodevas kopsummā par vairākiem tūkstošiem E.Repšes vietā ir maksājušas Arco Real Estate pārpilnvarotas personas - šie darījumi (par atlīdzību vai bez tās) būtu papildus rūpīgi pārbaudāmi, un tiem bijis jāatspoguļojas E.Repšes valsts amatpersonas deklarācijā. E.Repšes nekustamo īpašu biznesu turpina pētīt Saeimā īpaši izveidota komisija.

Ziedojumi JL

Prāvākās JL ziedotās summas pirms pašvaldību vēlēšanām

Ls 10 000 (Viktors Savins, Arco Real Estate padomes priekšsēdis)

Ls 10 000 (Leonīds Čerņaks, uzņēmējs)Ls 10 000 (Vilis Dambiņš, Latvijas krājbankas padomes loceklis)Ls 9900 (Leons Jakrins, firmas Balasta Properties pārstāvis)

Ls 5000 (Egīls Bērzups, būvfirmas RE&RE pārstāvis)

Ls 5000 (Jānis Vilgerts, bijušais Vides ministrijas parlamentārais sekretārs)

Ls 5000 (Arnolds Laksa, JL atbalsta padomes priekšsēdis)

Ls 5000 (Nikolajs Sigurds Bulmanis, Māras bankas pārstāvis)

Dati: KNAB

 

Janvārī Rīgā populārākā partija - 'Jaunais laiks'

DELFI  02/09/05     Janvārī Rīgā populārākā partija bija "Jaunais laiks", par kuru bija gatavi balsot 12,5% pilsoņu, pašreiz Rīgas domi vadošie sociāldemokrāti guvuši 11,4% pilsoņu atbalstu, bet 23,6% rīdzinieku joprojām nav izšķīrušies, par kuru partiju balsot, liecina SKDS veiktā aptauja.

        Trešā populārākā partija Rīgā ir kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (10,9%), ceturtā - "Tēvzemei un brīvībai"\LNNK (9,5%), bet par Tautas partiju bija gatavi balsot 8,6%.

        Rīgā noteikto 5% barjeru janvārī nepārvarēja Latvijas Pirmā partija, kuru atbalsta 4,4%, pašlaik domē pārstāvētais "Latvijas ceļš" (4,1%), "Jaunais centrs" (3,5%), Tautas saskaņas partija (2,5%) un Zaļo un Zemnieku savienība (2,1%).

        Savukārt esošās Rīgas domes darbību janvārī pozitīvi vērtēja 51,7% respondentu un tās reitings bija 23,4 punkti Populārākā domes amatpersona ir Rīgas mērs Gundars Bojārs, kura reitings ir 37,6 punkti, vicemērs Sergejs Dolgopolovs (32,7 punkti), Kultūras komitejas vadītājs Dainis Īvāns (24,9) un Komunālo jautājumu komitejas vadītājs Jānis Karpovičs (24,8). Visnegatīvāk vērtēts ir Privatizācijas lietu komitejas vadītājs Sergejs Zaļetajevs (-9,4).

 

Kalvītis: Situācija informācijas sabiedrības izveidē Latvijā ir dramatiska

LETA  02/09/05     Situācija informācijas sabiedrības izveidē Latvijā ir dramatiska, tāpēc valdībai ir ambiciozi plāni, kā situāciju risināt, - tā pēc divu gadu pārtraukuma sasauktajā Informācijas sabiedrības nacionālās padomes sēdē atzina tās vadītājs, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

        Politiķis norādīja, ka informācijas sabiedrības veidošanas jautājumi kopš 2001.gada ir "nolikti plauktiņā", jo neesot bijusi vēlme strādāt šajā virzienā. Kalvītis uzsvēra, ka valdība bija pieņēmusi visus nepieciešamos lēmumus, tai skaitā par identifikācijas karšu ieviešanu, lai varētu īstenot e-pārvaldes projektu, tomēr vēlāk tas ticis atlikts.

        Divus gadus neesot nekas darīts, lai ieviestu e-pārvaldi, e-parakstu, e-dokumentus. Nav arī risināts jautājums par visu valsts reģistru savietošanu, lai atvieglotu iedzīvotājus un, kārtojot dažādus jautājumus, "nedzītu pa riņķi" pa dažādām iestādēm. Arī amatpersonu deklarācijas tādā gadījumā nevajadzētu iesniegt, jo visa informācija jau patlaban esot pieejama dažādos reģistros.

        "Šī nav bijusi prioritāra nozare. Lai gan staigāja ar augstiem lozungiem un vicināja karogus, patiesībā viss tika bremzēts," secināja valdības vadītājs, apgalvojot, ka tagad valdība "ir apņēmības pilna visu labot", par ko liecinot arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izveide.

        Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs (JL) šodien sacīja, ka informācijas sabiedrības kontekstā viens no galvenajiem uzdevumiem ir veidot sabiedrību, kas pielieto inovācijas ražošanā un pakalpojumu sniegšanā.

        Galvenais informācijas sabiedrības izveides jomā esot izglītības sistēmas. Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) projekta realizācija ir apturēta, tāpēc, pēc Reira domām, būtu jāpārskata tās uzdevumi un jāveido konkrētāki mērķi.

        Pēc ministra ieskatiem, nepieciešams arī domāt par zinātnes un ražošanas savietošanu, kas ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Kā vēl vienu problēmu Reirs minēja nevienmērīgo sakaru infrastruktūras attīstību Latvijas reģionos. Šo jautājumu varētu risināt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Svarīga esot arī e-pārvalde. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts jau gatavojot ziņojumu valdībai par e-paraksta ieviešanas gaitu.

        Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja Ina Gudele, vērtējot situāciju informācijas sabiedrības izveides jomā, atzina, ka Latvija nav sliktākajās pozīcijās, lai gan pēdējo divu gadu laikā zaudēts daudz, kas sasniegts iepriekš.

        Gudele par svarīgākajiem projektiem atzina LIIS, kuru vajadzētu paplašināt, pašvaldību informācijas sistēmu projektu un bibliotēku informatizācijas projektu jeb gaismas tīklu.

        Informācijas sabiedrības jomai diviem gadiem ir paredzēts ap 11 miljonu latu finansējums, kas, pēc Gudeles ieskatiem, ir maz, īpaši ņemot vērā, ka līdz 2002.gadam finansējums bija 17-23 miljoni latu ik gadu.

        Speciālistu vidū bija dažādi viedokļi par informācijas sabiedrības būtību. Ja Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) prezidents Imants Freibergs pauda viedokli, ka informācijas sabiedrības virzībā svarīgi ir trīs komponenti - infrastruktūra, saturs un prasmes, tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis uzskata, ka būtiskākās ir zināšanas.

        Informācijas sabiedrības nacionālā padome pieņēma rezolūciju par ANO Pasaules informācijas sabiedrības samita deklarācijas un rīcības plāna īstenošanu Latvijā.

 

 

Rīgas celtniecībā...

 

Dienvidu tilts top strauji

Sandris Vanzovičs,  NRA  02/04/05     Būvlaukumā pie Čakstes gatves celtnieki rosās jaunās šķērsojuma vietas celtniecībai pāri Daugavai.

        Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) būvniecības un attīstības nodaļas vadītājs Eduards Raubiško vakar izrādīja Dienvidu tilta būvniecības vietu. Lai gan objekta celtniecība risinās tikai trešo mēnesi, paveikts ir daudz.

        Dienvidu tiltam būs desmit balstu. Pašlaik jau ir iegremdēti visi devītā balsta urbpāļi, iebetonēts režģogs un arī pats balsts. Arī citiem pieciem balstiem iegremdēti visi urbpāļi, balstam nr. 8 jau ir iebetonēts arī režģogs, bet nulles balsts jau pabeigts.

        No statistiskā viedokļa Dienvidu tilta būvniecība šķiet ļoti neinteresanta nodarbe, taču reāli dabā viss izskatās daudz aizraujošāk. Daugavas kreisajā krastā, netālu no Čakstes gatves jau izslējies devītais balsts, astotais ievietots metāla karkasā, septītajam iegremdēti 14 pāļi, katrs 1300 milimetru diametrā, bet sestajam vakar tika dzīta rievsiena. Pēdējais atrodas diezgan dziļi Daugavā, un visu darbu veikšanai izveidots dambis, kas nostiprināts ar sintētisku segu. E. Raubiško klātesošajiem vaicāja, kā, pēc viņu domām, ir sanestas smiltis dambim. Lielāko atsaucību izpelnījās PAD direktora Viļņa Štrama teiktais: "Ar rokām!" Patiesībā tās no upes gultnes uz jauno pussalu sabēruši zemessmēlēji.

        Sākotnēji tiek iegremdēti pāļi (sauszemes daļā tos nākas ieurbt 9-11 metru dziļumā), uz kuriem arī tiek lipināta pārējā konstrukcija. Lai būtu pilnīga pārliecība par pāļu nestspēju, tie tiek speciāli pārbaudīti ar ultrasonogrāfijas metodi. Balsti nr. 0, 9 un 8 atrodas sauszemes daļā, vēl trīs vietās, kur Daugava ir pietiekami sekla, bet pārējie četri balsti tiks būvēti no dažādiem peldlīdzekļiem. To varēs darīt tikai pēc palu laika. Nāksies izbūvēt arī divas piestātnes, no kurām vienā tiks uzņemti cilvēki, bet otrā (drošības apsvērumi liedz to darīt vienā piestātnē) - iekrauti būvmateriāli, kas tiks nogādāti celtniekiem upes vidū.

        Tuvāko mēnešu laikā turpināsies režģogu un pašu balstu betonēšana, būvētas kravas un personāla piestātnes vidusdaļas balstu būvniecībai, stāpelis laiduma uzbīdīšanai, komunikācijas (gāzes vads, lietus ūdens novadīšanas kanalizācija, saimnieciskā kanalizācija, ūdensvads) Daugavas kreisajā un labajā krastā, kā arī ceļu uzbērumi abos krastos. Pats tilts pakāpeniski it kā tiks pārbīdīts pāri upei, izmantojot izbūvētos balstus kā atbalsta punktu.

        Dienvidu tilts būs 803 metrus garš. Interesanti, ar ģeodēzistu palīdzību izdevies atklāt, ka tilts ieplānots 263 milimetrus garāks, nekā tam vajadzētu būt. E. Raubiško pusnopietni vai puspajokam bilda, ka šāda kļūme varētu ievērojami sadārdzināt darbu izmaksas.

        No Bauskas ielas līdz Slāvu rotācijas aplim ieplānotā tilta izbūvei tiks tērēti aptuveni 85 miljoni latu (130 miljoni eiro). No Rīgas domes iedalītajiem 1,9 miljoniem latu tilta būvniecībai 2004. un 2005. gadā jau apgūts (E. Raubiško skrupulozi centās izvairīties no vārda "iztērēt" lietošanas) 682 151 lats. Tas nozīmē, ka drīzumā finansējuma varētu trūkt.

        PAD būvniecības un attīstības nodaļas vadītājs pastāstīja, ka dome jau sen izsludinājusi konkursu par finansējuma piesaisti Dienvidu tilta celtniecības projektam. Provizoriski šis konkurss noslēgsies februāra beigās. Acīmredzot būvi kreditēs kāda starptautiska vai arī pašmāju finanšu institūcija, kam tā būtu arī laba reklāma. Šis tilts ir pats apjomīgākais brīvvalsts laikā topošais objekts. Dienvidu tilta projekta otrās kārtas (tai nepieciešami 58,95 miljoni latu) un trešās kārtas (25,52 miljoni latu) būvniecībā pašvaldība plāno piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

        Būvniecības pirmo kārtu, kurā tiks uzcelts tilts, iecerēts pabeigt līdz 2007. gadam. Otro kārtu, kurā paredzēts izbūvēt vairāku līmeņu krustojumu Slāvu apļa vietā un Austrumu maģistrāles savienojumu ar Via Baltica - līdz 2010. gadam. Projekta trešo kārtu, kurā paredzēta piebrauktuves izbūve no Vienības gatves līdz Bauskas ielai, iecerēts pabeigt līdz 2012. gadam.

Dienvidu tilta balstu izbūve

        Balsts Nr. 9 Iegremdēti visi urbpāļi 1300 milimetru diametrā, 16 gabalu

        Iebetonēts balsta režģogs, 172 kubikmetri

        Iebetonēts balsts, 237 kubikmetri

        Balsts Nr. 8 Iegremdēti visi urbpāļi 1300 milimetru diametrā, 12 gabalu

        Iebetonēts balsta režģogs, 42 kubikmetri

        Balsts Nr. 7 Iegremdēti visi urbpāļi 1300 milimetru diametrā, 14 gabalu

        Balsts Nr. 6 Iegremdēti visi urbpāļi 1300 milimetru diametrā, 14 gabalu

        Balsts Nr. 1 Iegremdēti visi urbpāļi 1500 milimetru diametrā, 12 gabalu

        Balsts Nr. 0 Iegremdēti visi urbpāļi 1500 milimetru diametrā, 16 gabalu

        Iebetonēts režģogs, 172 kubikmetri

        Iebetonēts balsts, 237 kubikmetri

Avots: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

 

Attīstības plāna grozījumi apdraud Jūrmalas priežu mežus

Dace Plato,  Diena  02/07/05     "Briesmīgi!" "Tuvredzīgi!" "Neprātīgi!" - šādus emocionālus vārdus vides speciālisti velta Jūrmalas domē sagatavotajiem pilsētas attīstības plāna grozījumiem. Tie piedāvā nodot apbūvei teju 80 hektāru no Jūrmalas zaļās dabas pamatnes teritorijas, ko tagad klāj meži. Ja zemes īpašnieku priekšlikumi gūs domes atbalstu, apdraudētas ir simtgadīgas priežu audzes kāpās pie jūras, Lielupes krastā un citviet pilsētā. Plāna 1.redakcija uzskatāma par melnrakstu, ko līdz 25.februārim vēl var mainīt, kritizēt un labot arī iedzīvotāji. Līdz šim viņi bijuši ļoti kūtri viedokļu paudēji. Jūrmalas mērs Juris Hlevickis (LPP) skaidro, ka grozījumi viesīšot skaidrību, ko pilsētai darīt ar daudzajām dabas pamatnēm, jo "Jūrmala nevar kļūt par rezervātu". Attīstības plāna grozījumus, kuri paredz arī krasta kāpu aizsargjoslas samazināšanu no 300 līdz 150 metriem, apstiprināt būs jaunās domes ziņā.

        Grozījumi 1995.gadā apstiprinātajā Jūrmalas attīstības plānā (pilsētas teritorijas plānojumā) tiek ieviesti, jo pilsētā top jauni detaļplāni, gan uzņēmējiem, gan pilsētai ir jauni attīstības priekšlikumi, tāpēc daudzviet radusies nepieciešamība mainīt teritoriju zonējumu, skaidro būvvaldes pārstāvji.

        Domes izveidotā darba grupa pusgada laikā apkopojusi vairāk nekā pusotra simta fizisku un juridisku personu, arī pašas darba grupas priekšlikumus teritorijas zonējuma maiņai. No tiem aptuveni trešdaļa piedāvā svītrot no attīstības plāna pilsētas zaļās saliņas jeb dabas pamatnes, kur pašreiz būvniecība ir liegta, nosakot šiem zemes gabaliem apbūvei labvēlīgu zonējumu.

        Platības - kopumā ap 80 ha - aptver teju visu pilsētu. Lielākās ir Vārnukrogā - 24,4, Bražciemā - 13,8, Lielupē un Buļluciemā - 12,5, Bulduros - 6,5, Druvciemā, Mellužos, Valteros - 10,9, Vaivaros - 2,1 ha. Piemēram, SIA Nekustamo īpašumu vērtētāju alianse ierosina piešķirt apbūves statusu 5,9 ha lielai kāpu meža teritorijai jūras krastā Lielupē (virzienā no bijušās Jūras pērles līdz Rotas ielai). Pagaidām šeit iecerēta pansijas tipa viesnīcas būvniecība, bet prakse rāda, ka nereti tomēr top dzīvojamās mājas vai apartamentu ēkas. Kāpu mežniecības mežzine Dzintra Svikle zina stāstīt, ka šajā meža nogabalā vidējais koku vecums ir 110 gadu, vietām aug pat 260- 280 gadu vecas priedes, kādu Latvijā nav daudz. "Ja maina zonējumu, tā vieta ir pagalam, un par mežu var aizmirst," saka mežzine.

        Parex bankas prezidenta Valērija Kargina intereses pārstāvošā SIA Adlera piedāvā pārvērst kūrorta teritorijā 3,7 ha dabas pamatnes līdzās baņķiera uzceltajai savrupmājai Bulduru kāpās, ap kuru solīts veidot publisku parku, kaut gan teritorijai nesen ir apstiprināts detaļplānojums, kas šādus grozījumus neparedz. Vairākas dabas pamatnes kāpās un citur pilsētā ir valstij piederoši zemes gabali, ko Valsts nekustamā īpašuma aģentūra savulaik iznomāja firmām un privātpersonām, kā izmantošanu nosakot vienīgi teritorijas kopšanu vai labiekārtošanu.

        Lai īstenotu desmitstāvu daudzfunkcionālā atpūtas kompleksa būvniecību bijušā restorāna Jūras pērle vietā, domes darba grupa, kurā pārstāvēts arī projekta īstenotājs uzņēmējs un deputāts Aleksandrs Bašarins (LPP), ierosina pārvērst darījumu iestāžu teritorijā 0,2 ha dabas pamatnes kāpu zonā, kur pašlaik lielākajā daļā ir mežs bez apbūves.

        Jūrmalas būvvaldes ainavu arhitekts Normunds Līcis atzīst, ka dažos gadījumos dabas pamatnes zonējuma maiņa būtu pieļaujama, piemēram, ja tā ir degradēta vai vieta nepieciešama Jūrmalai un sabiedrībai nozīmīgu objektu izbūvei. Taču nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut apbūvi lielajos pilsētas mežu masīvos - kāpu zonā Lielupē un Bulduros, neskartajās mežaudzēs Lielupes piekrastē un gar lielajām pilsētas ielām, kas ir Jūrmalas lielākā vērtība un padara to unikālu citu pilsētu vidū.

        Valsts meža dienests nepiekrīt ierosinātajai zonējuma maiņai, pirms nav veikta šo teritoriju bioloģiskā izpēte ar nolūku veidot mikroliegumus, kur apbūve nav pieļaujama. Par to tiks informēta būvvalde mežniecības sagatavotajā atzinumā, sacīja mežzine Dz.Svikle.

        Vides aizsardzības klubs (VAK) apsver iespēju vērsties Ietekmes uz vidi novērtējuma birojā, rosinot attīstības plāna grozījumiem veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, lai noskaidrotu iespējamo kaitējumu dabai, sacīja VAK viceprezidente Elita Kalniņa.

        Zinātniece Sniedze Laiviņa atgādina, ka Jūrmalas lielākā vērtība ir nevis jūra, kā ierasts domāt, bet gan reti sastopamais jūras krastmalas un kāpu priežu mežu apvienojums. To pamazām iznīcinot, zaudēs ne tikai daba, bet arī pati pilsēta, kurai tiks atņemtas rekreācijai un kūrortam nepieciešamās teritorijas. "Nav skaidrs, ko Jūrmala īsti domā. Vai tā kļūs tikai par guļamrajonu turīgiem cilvēkiem, ja var atļauties tā izniekot savus visdārgākos resursus," jautā S.Laiviņa.

        Apbūves piekritēju bieži izmantotais arguments, ka visas priedes jau būvējot nenocērt un meža dienests vietā liek stādīt jaunas, maz līdzot vides saglabāšanā. Priedes slikti pacieš vides pārveidojumus, un paies 100-150 gadu, līdz iestādītās kāpu skaistules sasniegs brieduma gadus. Turklāt vētrās šādus kokus daudz vieglāk nolauž vējš. Arī krasta kāpu aizsargjoslas samazināšana no 300 līdz 150 metriem, ko paredz attīstības plāna grozījumi, pēc S.Laiviņas domām, ir kļūda. Dz.Svikle uzskata, ka vismaz kāpu mežu zonā tā būtu saglabājama esošajā platumā, vienīgi pilsētas centrālajā daļā ierobežojot līdz vēsturiskās apbūves robežai.

        Ja strīdīgie priekšlikumi par dabas pamatņu apbūvi netiks svītroti, šīs dabas pamatnes būtu jānosaka par turpmākas izpētes teritorijām un tikai pēc pozitīva vides institūciju atzinuma jālemj par zonējuma maiņu, nosakot katram zemes gabalam individuālus apbūves rādītājus (blīvumu, intensitāti), nevis jālemj par visām teritorijām "pēc viena šablona", domā N.Līcis.

        Daudzie priekšlikumi grozīt attīstības plānu saistīti ar to, ka agrāk izmaiņas pilsētas teritorijas zonējumā varēja panākt ar detaļplāna izstrādāšanu, bet kopš oktobra MK noteikumi to ļauj darīt vienīgi ar attiecīgu izmaiņu veikšanu pilsētas teritorijas plānojumā.

        "Doma it kā bija laba - panākt, lai katru mēnesi ar kādu detaļplānu netiek mainīts teritorijas kopējais plānojums, taču prakse rāda, ka tā bija kļūda," uzskata N.Līcis. Pie detaļplāna izstrādes rūpīgi veikta katra zemes gabala bioloģiskā izpēte, nosakot, kur ko drīkst būvēt un kur ne, saņemti dažādu atbildīgo institūciju atzinumi, vai teritorijā nav saudzējami biotopi, veikta meža zemes inventarizācija u.c. Turpretī tagad pašvaldība var vienkārši atvērt attīstības plānu un ar "lielo pindzeli iekrāsot tās teritorijas, kas paredzētas apbūvei", saka N.Līcis.

        Kaut gan attīstības plāna grozījumi tiek nodoti sabiedriskajai apspriešanai, praksē deputāti ne vienmēr rēķinās ar sabiedrības viedokli. Arī mežzine Dz.Svikle atzīst, ka viņu atzinumus dome nereti neņem vērā. Iedzīvotāji savu viedokli par plānojuma 1.redakciju var izteikt līdz 25.februārim Jūrmalas būvvaldē, Edinburgas prospektā 75, ar grozījumiem var iepazīties Jūrmalas domes ēkā un Kauguru kultūras namā.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

Jaunais Privatizācijas likums - neizdevīgs lielajiem sertifikātu īpašniekiem

DELFI  02/03/05     Ekonomikas ministrijas sagatavotais un Saeimas frakcijām iesniegtais privatizācijas pabeigšanas likumprojekts tieši neparedz iespēju realizēt lielos daudzumos uzkrātos privatizācijas sertifikātus, iegūstot vērtīgus valsts uzņēmumus vai to daļas, atzina "Delfi" aptaujātie koalīcijas politiķi.

        Politiķi sola privatizācijas pabeigšanas posmā nepieļaut vērtīgo valsts uzņēmumu akciju pārdošanu par privatizācijas sertifikātiem.

        Jau vairākkārt vēstīts, ka liela daļa neizmantoto sertifikātu ir uzkrāti dažu uzpircēju kontos, gaidot realizācijas iespējas. Visticamāk, šiem uzņēmējiem nāksies apmierināties ar spekulācijām un sertifikātu pārdošanu brīvajā tirgū, taču politiķi pieļauj, ka tas var radīt neapmierinātību un kļūt par iemeslu kārtējām nesaskaņām valdībā.

        Šobrīd nav realizēti 9,94 miljoni privatizācijas sertifikātu jeb 8,9% no piešķirto sertifikātu skaita un 0,74 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu jeb 9,5% no kopējo piešķirto skaita.

        Likumprojekts paredz, ka sertifikātu derīguma termiņš nemainīsies, taču privatizācijas ierosinājumus par valsts un pašvaldību uzņēmumiem, to daļām un īpašumu varēs iesniegt līdz 30.jūnijam. Savukārt par nomātas zemes, apbūvētajiem un neapbūvētajiem zemes gabaliem ierosinājumus varēs iesniegt līdz gada beigām.

        Jumta likuma projekts paredz, ka "Latvenergo", "Latvijas pastu", lidostu "Rīga", "Latvijas dzelzceļu", "Latvijas gaisa satiksmi" un "Latvijas valsts mežus" nevarēs privatizēt. Savukārt citu valstij piederošo uzņēmumu kapitāldaļu privatizācijas nosacījumus - par naudu vai par sertifikātiem - būs jānosaka valdībai. Tomēr politiķi uzsver, ka vērtīgie uzņēmumi netiks pārdoti par sertifikātiem.

        Neoficiāli tiek norādīts, ka interese par sertifikātu realizēšanas iespējām ir gan tā dēvētajai Ventspils grupai, gan Tautas partijai tuviem uzņēmējiem, gan arī citiem tieši ar politiskajām partijām nesaistītajiem uzņēmējiem.

        "Izmaiņas likumos viennozīmīgi nav lielo privatizācijas sertifikātu īpašnieku interesēs," portālam "Delfi" apgalvoja Tautas partijas priekšsēdis Atis Slakteris. Pēc viņa teiktā, šis likums netiek veidots, lai palīdzētu realizēt uzkrātos sertifikātus privatizācijā, bet gan dod iespēju tos pārdod tirgū, kas arī var būt izdevīgi.

        "Jaunā laika" pārstāvis, ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" apliecināja, ka viņa rīcībā ir ziņas par privatizācijas sertifikātu koncentrēšanos privātpersonu kontos, taču viņš neminēja, kuru personu rokās tieši ir lielākais sertifikātu daudzums.

        Pēc Zaķa domām, šādus sertifikātu īpašniekus varētu interesēt iespējas iegūt par lēti nopirktajiem sertifikātiem vērtīgu uzņēmumu kapitāldaļas, piemēram "Ventspils naftas" vai sagaidīt, kamēr valsts pieļaus kļūdu, un tad vērsties tiesā, prasot kompensācijas. Komentējot abas šīs iespējas viņš sacīja "piedodiet, pagaidām izskatās, ka nesanāks".

Zaķis pieļauj, ka lielos daudzumos uzkrātos sertifikātus tomēr varēs veiksmīgi pārdot tirgū, ņemot vērā, ka to cena ir pieaugusi. "Tas arī ir labs bizness," sacīja Zaķis.

        Latvijas pirmās partijas (LPP) pārstāvis, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars portālam "Delfi" norādīja, ka šobrīd ir "iestājies klusums" un par privatizācijas pabeigšanas likumdošanu vēl būs karstas debates. Taču pēc viņa teikta pašreizējā projektā privatizācijas sertifikātus paredzēts izmantot dzīvokļu, zemes privatizācija. LPP iestājas pret valsts kapitāldaļu pārdošanu par sertifikātiem.

        Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, bijušais premjers Indulis Emsis uzskata, ka sertifikātus uzkrājušie cilvēki "ir kļūdījušies". Lai gan pašreizējais likuma projekts paredz atstāt valdības ziņā to uzņēmumu akciju un īpašumu noteikšanu, kurus varēs iegūt par sertifikātiem, pēc Emša domām, šajā sarakstā vērtīgie objekti neparādīsies.

        "Premjeram un nozares atbildīgajam ekonomikas ministram būs jāatbild par šādiem lēmumiem, turklāt Saeimas vēlēšanas arī vairs nav tālu, bet privatizācijas jautājumiem ir pievērsta īpaša uzmanība. Nedomāju, kas valdība "peldēs pret straumi" un pieņems neviennozīmīgi vērtētos lēmumus," sacīja Emsis.

        Ilggadējais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Viktors Šadinovs portālam "Delfi" atzina, ka dzīvokļu un zemes platība būtībā pārsniedz uz rokām atlikušo sertifikātu daudzumu. Tādēļ, pat, ja lielo privatizācijas sertifikātu pakešu īpašnieki nevarēs ieguldīt tos visus vienā objektā, viņiem paliks iespēja to pārdot tirgū, jo pieprasījums pēc tiem augs.

 

Picērija apgroza 1,3 miljonus latu

Gundega Skagale,  NRA  02/04/05     Delano picēriju tīkla īpašnieces, SIA Eiropica, aprozījums Latvijā pērn sasniedzis 1,3 miljonus latu.

        Tas ir par 42% vairāk nekā 2003. gadā. Izaugsme šajā gadā tiks turpināta, atverot vēl divas jaunas picērijas, Neatkarīgo informēja SIA Eiropica direktors Sidonijs Jokubīns. Jau vistuvākajā laikā tiek plānots attīstīt tirdzniecību internetā - sākot no 8. februāra ikviens mājas lapā www.delano.lv varēs pasūtīt picu ar piegādi sev vēlamajā vietā un laikā.

        2004. gadā uzņēmums picēriju nosaukumos atteicās no iepriekšējā zīmola Eiropica, jo tas vairs pilnībā neatspoguļoja kompānijas piedāvājumu. Lietuvā, kur Delano strādā visaktīvāk, uzņēmumam pieder arī divi restorāni un divas kafejnīcas. Pašlaik Latvijā Delano tīkls ar trim picērijām Rīgā nodarbina 135 strādājošos. Lietuvā Delano apgrozījums pārsniedzis 8,3 miljonus latu.

        Šogad Delano plāno ar picērijām iekarot arī Igaunijas tirgu, informēja S. Jokubīns. Uzņēmuma īpašnieki ir Lietuvā vislielākā privātuzņēmēju grupa VP Group, kurai pieder mazumtirdzniecības uzņēmums VP Market, kā arī vairākas citās jomās strādājošas firmas.

 

Mazumtirdzniecības apgrozījums pērn pieaudzis par 12,5%

DELFI  02/07/05     Pagājušā gada laikā Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmās cenās pieaudzis par 12,5%, savukārt decembrī, salīdzinot ar novembri, apgrozījums pieaudzis pat par 30,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

        No 2003.gada janvāra līdz decembrim, salīdzinot ar 2002.gada atbilstošu periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 13,6%.

        Visvairāk - par 46% - pagājušā gada laikā pieaudzis apgrozījums tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu veikalos. Par 32% gada laikā pieaugusi pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, par 21% palielinājusies lietoto preču mazumtirdzniecība.

        Automobiļu pārdošanas apgrozījums gada laikā pieaudzis par 26%, bet degvielas tirgotāju apgrozījums - par 24,1%.

        Mēbeļu, mājsaimniecības preču un elektropiederumu tirdzniecība pieaugusi par 16%, bet medikamentu un kosmētikas piederumu mazumtirdzniecība samazinājusies par 1,7%.

        2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 6%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 11%, apstrādes rūpniecībā - par 6.2%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 5%.

        Salīdzinot ar 2003.gada decembri, pērnā gada decembrī pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē ražošanas apjomi pieauguši par 6,5%. Ražošanas apjomu samazinājums bija vērojams augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā - par 5,2%, zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā - par 0,5%.

 

Lēmumu gaida vēl 250 privatizācijas ierosinājumi

DELFI  02/07/05     Ministru kabinetā vēl joprojām nav izskatīti vairāk nekā 250 valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumi, daži valdības lēmumu gaida vēl no 1997.gadā, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

        Ierosinājumi iesniegti galvenokārt par nekustāmo īpašumu objektiem, taču ir iesniegumi arī par Uzņēmējdarbības atbalsta fonda, "Šampetera nams" un citu objektu privatizāciju

        Līdz janvāra beigām Privatizācijas aģentūrā iesniegti 137 privatizācijas ierosinājumi, kas vēl izskatīti valdībā, no tiem 48 ir iekļauti Ministru kabineta rīkojuma projektā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un dokumenti tiek saskaņoti. Savukārt par zemes gabalu privatizāciju nav izskatīti vēl 120 ierosinājumi.

        Visi valsts īpašuma objekti, par kuriem ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, bija iekļauti Ministru kabineta rīkojuma projektos par nodošanu privatizācijai, tomēr atsevišķu valsts institūciju iebildumu dēļ tika svītroti no rīkojuma.

        Privatizācijas aģentūra atkārtoti ir lūgusi attiecīgas personas sniegt viedokli par viņu iesniegtajiem privatizācijas ierosinājumiem.

        Piemēram no 1997.gada nav izlemts par diviem nekustamiem īpašumiem un Dzelzceļa slimnīcu "Biķernieki". No 2000.gada bez lēmuma palicis Valērija Kargina ierosinājums privatizēt laboratorijas ēku un tās zemi Jūrmalā, piestātnes ielā.

        Ir saņemti ierosinājumi privatizēt rehabilitācijas centru "Līgatne", sociālo aprūpes centru "Ezerkrasti" un citi objekti.

 

Preču marķējumu netulko

Liene Barisa, NRA  02/07/05     Valsts valodas inspekcijā gandrīz katru dienu jāuzklausa sūdzības par izplatītājiem, kuri nespēj nodrošināt preču dokumentus latviešu valodā. Speciālisti atzīst, ka tas ir ne tikai likuma pārkāpums, bet var radīt arī būtiskas neērtības un apdraudēt patērētāja drošību. Preču marķējuma, garantijas un lietošanas pamācību nenodrošināšana latviešu valodā ir otrais biežākais Valsts valodas likuma pārkāpums Latvijā, liecina Valsts valodas inspekcijas dati.

        "Pārkāpumu šajā ziņā ir ļoti, ļoti daudz. Visbiežāk sūdzas par veikalu Elektronikas planēta. Ir sūdzības arī par RD Electronic, Tehnoland un citiem," stāstīja Valsts valodas inspekcijas kontroles daļas galvenā inspektore Ruta Icaka.

Panna nav domāta pankūkām

        Arī Neatkarīgā uzklausījusi vairākas šādas sūdzības. Piemēram, studente Laura Hofmane, veikalā Electrolux iegādājoties veļas mašīnu Zanussi, uzticējusies pārdevēja solījumiem, ka lietošanas pamācība latviešu valodā ir iepakojumā. "Vēlāk izrādījās, ka tā ir tikai angliski, krieviski un zviedriski. Instrukcija bija tā iepakota veļas mašīnā, ka veikalā nevarēju to apskatīties. Savukārt īpaša pamācība, kā pievienot ūdens filtru, vispār bija tikai somu valodā," sašutusi stāstīja L. Hofmane. Bet cēsniece Aija atcerējās, kā izmisusi gaidījusi ciemos radus ar pusceptām pankūkām. Gribēdama viesiem uzcept bērnībā bieži ēstās pankūkas, Aija veikalā nopirkusi sirsniņformas pannu. Ielejot mīklu, grozi, kā gribi, izcepās tikai tās viena puse. Izrādījās, ka panna domāta maizītes sildīšanai, bet instrukcija bija tikai angļu mēlē. Radi ieteikuši nest pannu uz veikalu un ar pretenziju par lietošanas pamācības trūkumu latviešu valodā prasīt naudu atpakaļ. Nauda Aijai nav dota, un veikalā likuši iegādāties citu preci.

Likums ļauj izvairīties no atkārtota soda

        "Marķējumam, lietošanas instrukcijai un garantijai ir obligāti jābūt valsts valodā. Izņēmuma gadījumu nav. Nedrīkst būt arī daļēji un nepilnīgi tulkojumi," uzsvēra R. Icaka, aicinot par pārkāpumiem ziņot: "Mēs pārbaudām visas sūdzības. Ja tās apstiprina, ierosinām administratīvo lietu." Pērn ierosinātas un izskatītas apmēram 100 šādas lietas.

        Pēc pirmreizējas pārbaudes veikala atbildīgajai amatpersonai par pārkāpumu jāmaksā sods no 25 līdz 50 latiem, ja gada laikā pārkāpums konstatēts atkārtoti - no 100 līdz 250 latiem. R. Icaka gan piebilda, ka sodu par atkārtotu pārkāpumu var noteikt reti, bet ne tāpēc, ka preču izplatītāji labotos. "Problēma ir tā, ka sodu nevar uzlikt juridiskai personai, bet atbildīgajai amatpersonai. Vienā veikalu ķēdē katrā veikalā var būt cits atbildīgais, vai arī, kad pārkāpumu tai pašā veikalā konstatē otru reizi, atbildīgā persona jau izrādās cita," skaidroja inspektore.

        Cilvēks ir tiesīgs atteikties no preces, ja nespēj to lietot, sacīja R. Icaka. Turklāt pastāv iespēja, ka nepareizi lietota prece, piemēram, kāda sadzīves tehnika, var radīt draudus paša un citu cilvēku drošībai. Industriālās un elektrotehnikas institūta doktorants Oskars Krievs atzina: lai gan ražotājiem noteikti augsti drošības standarti, kuriem jāpasargā arī nezinošs lietotājs, neievērojot dotos norādījumus, pastāv iespēja, ka var notikt kāda nelaime, piemēram, lietojot nepareizus zemējuma vadus vai kaut ko izjaucot. Sadzīves tehnikas labošanas darbnīcas meistars Aleksandrs Zemcovs stāstīja, ka uz darbnīcu pēc palīdzības bieži nākot cilvēki, kuri, nepareizi lietojot preci, to sabojājuši. Nereti cilvēki nākot pēc padoma gadījumos, kad tikko iegādājušies preci bez lietošanas pamācības.

        R. Icaka atzina, ka cilvēki ir pārāk kūtri, lai cīnītos par savām tiesībām. Preci bez lietošanas pamācības vai mantu, kas sabojāta nepilnīgas vai vispār neesošas instrukcijas dēļ, pircējam ir tiesības atdot atpakaļ un saņemt naudu, bet strīda gadījumos var sniegt civilprasību tiesā. R. Icaka gan atcerējās tikai vienu gadījumu, kad cilvēks šīs tiesības izmantojis, nopērkot automašīnu. Auto īpašnieks Guntars Veinbergs Neatkarīgajai stāstīja, ka lietošanas instrukcijas nebija ne auto, ne tajā esošajam radio. "Nolēmu tiesā prasīt kompensāciju 5000 latu. Cenā taču ir iekļauta arī instrukcija, un, ja pārdevēji izplata bez instrukcijas, tas nozīmē, ka man nav atdevuši visu preci," viņš klāstīja.

        Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Māra Jēgere gan atzina, ka vieglāk savu taisnību būs pierādīt gadījumos, ja instrukcija nav pilnīga vai pareizi iztulkota. Ja tās nav bijis vispār - tas vispirms ir jāpierāda, piemēram, uzrādot rakstisku tās pieprasījumu.

 

Inflācija janvārī - 0,5%

DELFI  02/08/05     Vidējais patēriņa cenu līmenis 2005.gada janvārī, salīdzinot ar 2004.gada decembri, palielinājās par 0,5%, portālu "Delfi" informēja Centrālajā statistikas pārvaldē. Precēm cenas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 1,4%.

        Pirms gada - 2004.gada janvārī, salīdzinot ar 2003.gada decembri, - vidējais cenu līmenis pieauga par 1,2%.

        Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu janvārī bija uztura produktu cenu kāpumam par 1,3%. Cenas augušas gandrīz visām pārtikas precēm, īpaši dārzeņiem (+9,0%), kartupeļiem (+4,0%), augļiem (+4,8%), pienam un piena produktiem (+0,9%), sieram (+3,9%), tējai un kafijai (+1,1%), zivīm un zivju izstrādājumiem (+1,3%).

        Kopējo patēriņa cenu līmeni ievērojami paaugstināja arī cenu kāpums transporta grupā. Pieauguši ar transporta apkopi un remontu saistītie izdevumi (+10,3%), dārgāki kļuvuši transporta pakalpojumi (+1,4%) un degviela (+1,2%).

Beidzoties svētku atlaidēm, cenu pieaugums bija novērojams sadzīves tehnikai (+2,0%), TV, audio un video aparatūrai (+2,8%).

        Sakarā ar sezonas atlaidēm turpināja samazināties apģērba un apavu cenas (-5,5%).

        Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 6,6%, tai skaitā precēm - par 6,6%, pakalpojumiem - par 6,7%.

        Igaunijā 2005.gada janvārī, salīdzinot ar 2004.gada decembri, patēriņa cenu vidējais līmenis samazinājās par 0,2%. To izraisīja degvielas un sakaru pakalpojumu cenu kritums, kā arī cenu atlaides apģērbiem un apaviem. Cenas pieauga alkoholiskajiem dzērieniem un dārzeņiem. Salīdzinot ar 2004.gada janvāri, patēriņa cenas Igaunijā pieauga par 4,2%.

        Informācija par patēriņa cenu pārmaiņām Lietuvā vēl nav paziņota.

 

Celulozes rūpnīcu Latvijā necels

LETA  02/08/05    Somijas kompānija "Metsaliitto Group" atteikusies no ieceres Latvijā būvēt celulozes rūpnīcu, līdz valstī nemainīsies attieksme pret šo projektu, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) paziņoja kompānijas viceprezidents stratēģiskās plānošanas jautājumos Ēro Kitola. Viņš norādīja, ka "Metsaliitto Group" nav pieņemamas izvirzītās prasības par celulozes rūpnīcā izmantojamajām tehnoloģijām, jo pieprasītā tehnoloģija netiekot lietota citās kompānijas rūpnīcās. Arī produkcijas noiets ar šādas tehnoloģijas palīdzību ražotajai produkcijai neesot. Kitola uzsvēra, ka līdz valdība, parlaments un cilvēki Latvijā nevēlēsies šā du rūpnīcu, tā Latvijā netiks celta. Latvijas vietā Somijas kompānija rūpnīcu būvēs Uragvajā.

 

Celulozes ražotni Ozolsalā nebūvēs

Lauma Balode,  NRA  02/08/05     Somijas kompānija Metsaliitto Group atteikusies no plāniem celt celulozes rūpnīcu Krustpils pagasta Ozolsalā.

        Vides aktīvisti ir gandarīti par gadiem ilgušās pretošanās rezultātiem. Somijas kompānijai neesot pieņemamas Latvijas prasības par celulozes rūpnīcā izmantojamajām tehnoloģijām, jo tās neizmanto citās kompānijas rūpnīcās, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti paziņoja uzņēmuma viceprezidents stratēģiskās plānošanas jautājumos Ēro Kitola. Viņš norādīja - kamēr valdība, Saeima un sabiedrība Latvijā nevēlēsies šādu rūpnīcu, tā netiks celta.

        A. Kalvītis uzskata - līdz ar Metsaliitto Group atteikšanos no rūpnīcas celtniecības Latvija zaudējusi vajadzīgu projektu mežu nozarē. Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa uzsvēra, ka klubs ir ārkārtīgi gandarīts, jo "uzvarējusi saprāta balss". Viņa bija apmierināta, ka gadiem ilgusī cīņa, kurā piedalījās vairākas organizācijas, ir bijusi sekmīga. E. Kalniņa pieļāva - ja Somijas kompānija nebūtu atteikusies no savas ieceres, VAK ar sūdzību vērstos starptautiskajās instancēs, bijis arī nodoms vēlreiz iesniegt pērn savāktos parakstus. VAK viceprezidente izteica cerību, ka neīstenosies arī izskanējusī ideja rūpnīcu būvēt nevis pie Daugavas, bet pie Baltijas jūras. "Jūru ne tik nedrīkstētu piesārņot, lai gan dažiem piesārņojums tur var likties nenozīmīgāks, jo tas būtu daudz vairāk izkliedēts," viņa skaidroja.

        VAK viceprezidente stāstīja, ka kinoteātrī Rīga 17. februārī demonstrēs dokumentālo analītiski publicistisko filmu Netīrā celuloze, kas veidota filmu studijā Studija 2. Filma veltīta celulozes rūpnīcas projektam, tā kaitējumam videi un cilvēku veselībai. Tās režisors ir Zigurds Vidiņš.

        Metsaliitto Group varētu mainīt savas domas, ja saņemtu atbalstu projektam, teica Ē. Kitola. Bija plānots, ka celulozes rūpnīca Jēkabpils rajona Ozolsalā varētu sākt darboties 2007. gadā. Valstij pieder 33% Baltic Pulp, ko izveidoja 2000. gadā, lai sagatavotu celulozes rūpnīcas projektu realizācijai, akciju, bet pārējie 67% ir Metsaliitto Group īpašums.

 

Īsumā par biznesu

Juris Paiders,  NRA  02/08/05     Parex analītiķi prognozē 7,1% inflāciju. Patēriņa cenas Latvijā šā gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo mēnesi, varētu būt palielinājušās par vienu procentu, prognozē Parex Asset Management (PAM) Tirgus analīzes daļas speciālisti. Ja šī prognoze atbilst patiesībai, cenas kopš 2004. gada janvāra ir pieaugušas par 7,1%.

        Vislielākā ietekme uz inflācijas rādītājiem janvārī, bija tradicionālajiem sezonālajiem faktoriem - apģērbu un apavu cenu kritumam sezonas atlaižu dēļ, kā arī pārtikas produktu cenu pieaugumam.

        Gada griezumā vislielākā inflācija bija 2004. gada augustā (7,8%) un septembrī (7,7%), savukārt, ja Parex analītiķu prognoze sakritīs ar šodien gaidāmajiem Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu pieauguma aprēķiniem (parasti Parex prognozes ir ļoti tuvas oficiālajai inflācijai), tad tas liecinās, ka Latvijā cenu pieaugums lēnām samazinās, jo tā būs vismazākā inflācija pēdējo sešu mēnešu laikā. Cenu pieaugumu janvārī izraisīja akcīzes nodokļa pārrēķins - janvārī nedaudz dārgāks kļuva benzīns un dīzeļdegviela. Parex analītiķi 2005. gadam kopumā prognozē vidējo inflāciju 5-5,5% robežās.

 

Rūpniecības kāpums mērens - 6,0%

Bens Latkovskis,  NRA  02/08/05     Pērn rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā pieaugusi par 6%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā - par 6,2%. Taču joprojām rūpniecības pieaugums ir mazāks nekā Latvijas kopprodukta pieauguma prognozes 2004. gadam.

        "Rūpniecības izaugsmes tempi atpaliek no tā, ko cerējām pirms gada. Tomēr kopumā pieaugums ir vērā ņemams un rādītāji nav slikti," stāsta Ekonomikas ministrijas Makroekonomiskās analīzes prognožu nodaļas vadītāja Gunta Piņķe. Viņa piebilst, ka labi rādītāji ir sasniegti metālapstrādē, taču ne tik labi klājies vieglajai rūpniecībai, kur, īpaši tekstilizstrādājumu ražošanā, vērojams apjomu samazinājums. Gada otrajā pusē samazinājies ražošanas apjomu pieauguma temps kokapstrādes nozarē. Tajā pašā laikā pēc iestāšanās ES uzlabojušies rādītāji pārtikas rūpniecības nozarē, kas ir lielākā Latvijas rūpniecības nozare (aptuveni ceturtā daļa no visas rūpniecības un trešā daļa apstrādes rūpniecībā). Pārtikas rūpniecībā pērn bija vērojams pieaugums par 6,5%.

        Pieaugums vērojams gandrīz visās ražošanas nozarēs, izņemot tekstilrūpniecību, kur pērn Eiropas Savienības paplašināšanās radītās konkurences dēļ apjomi samazinājušies par 6,6%.

        Vieglās rūpniecības asociācijas prezidents Guntis Strazds, gan par šiem skaitļiem izsakās ar neticību. "Ja mēs tekstilrūpniecībā neieskaitām Valmieras stikla šķiedras produkciju, tad skaitļi ir pareizi, jo Ogre ražošanas apjomus ir samazinājusi un arī dažiem citiem uzņēmumiem apjomi nav auguši. Toties Valmieras stikla šķiedra ir palielinājusi ražošanas apjomus par gandrīz astoņiem miljoniem latu. Tāpēc runāt par kādu krīzi tekstilrūpniecībā nav pamata," uzskata G. Strazds.

        Visstraujākais pieaugums pērn bijis ķīmiskajā rūpniecībā. Apjomi pieauguši par 22,2%. Tas saistīts ar strauju ražošanas pieaugumu abās mūsu farmaceitiskajās rūpnīcās - Olainfarm un Grindex. Par 9,5% pieaugusi mēbeļu ražošana. Metālu ražošana pieaugusi par 8,1%, metālu izstrādājumu ražošana - par 5,0%, koksnes pārstrādes ražošana - par 5,9%, mašīnu un mehānismu ražošanā pieaugums bijis par 8,8%.

 

Deutsche Bank filiāle ASV slēdz vairāku Latvijas banku kontus

Irina Jesina,  Diena  02/09/05    Pēc tam, kad pērn rudenī Nīderlandes lielākās bankas ABN Amro Ņujorkas filiāle pārtrauca korespondentattiecības ar visām Latvijas bankām, tās piemēram daļēji sekojusi arī vācu Deutsche Bank Trust Company Americas (DB) ASV filiāle, no šā gada pārtraucot sadarbību ar Aizkraukles banku, Lateko banku, Multibanku, Ogres komercbanku un Trasta komercbanku. Korespondentattiecību nodaļā Diena saņēma apstiprinājumu, ka šo banku vidū ir arī Parex, taču uzņēmuma preses sekretārs to noliedza. Atteikties no ienesīgā biznesa ar Latvijas partneriem DB varēja ieteikt ASV Finanšu ministrija, kurai esot bažas par Latvijas banku saistību ar nelegāli iegūtas naudas atmazgāšanu, Dienai apgalvoja gan ārvalstu, gan Latvijas ar finanšu tirgu saistīti avoti, kas nevēlējās sevi atklāt.

        DB preses sekretāre Kerstina Sīrslebena (Frankfurte) Dienai atteicās komentēt "jebkuras attiecības ar partneriem", taču otrdien eksperimenta ceļā, apzvanot visas 23 Latvijas komercbanku korattiecību nodaļas, Diena noskaidroja, kurām no tām vairs nav korespondentkontu DB, tādējādi apstiprinot jau janvāra beigās iegūtu informāciju par DB nodomiem.

        Janvārī vienīgi Aizkraukles bankas (AB) preses sekretārs Jānis Bunte Dienai apstiprināja, ka DB paziņojusi par korespondējošo attiecību pārtraukšanu, apstiprinot, ka AB sarakstā neesot vienīgā. "Oficiāli gan banka nav minējusi iemeslus, kādēļ šāds lēmums pieņemts, tomēr, pēc mūsu informācijas, DB ir nolēmusi aiziet no tirgus nišas, kas saistīta ar Latvijas banku korespondējošo kontu apkalpošanu," teica J. Bunte.

        Kāda no Latvijas amatpersonām, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, izteica iespēju, ka DB, pārtraucot 12 gadu ilgas attiecības ar Latvijas partnerbankām, esot vadījusies pēc ASV banku uzraugu norādījumiem. "DB izdomāja, ka jāievēro augstākie standarti un ka sekot Latvijas banku klientiem neatmaksājas," teica Dienas avots.

        Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Uldis Cērps sarunā ar Dienu uzsvēra, ka no korespondentattiecību slēgšanas Latvijas ekonomikas asinsrite neapstāsies, sekas drīzāk izjutīs mūsu banku klienti no Krievijas.

        "Tā sliktā nauda pamazām aizvedīs prom no Latvijas arī godīgi nopelnīto naudu," izteicās Dienas avots ārvalstīs un piebilda, ka DB nebūt neesot pirmā un pēdējā Amerikas banka, kas pārtrauc attiecības ar Latvijas bankām, ja tās ir atvērtas noziedzniekiem un teroristiem.

        Arī Banku augstskolas asociētā profesore Margarita Dunska sarunā ar Dienu teica - DB atteikšanās strādāt ar Latvijas bankām grauj to reputāciju, klientiem no tiem aizejot, nodara zaudējumus valsts banku sektoram kopumā, un rezultātā arī valsts mazāk saņems nodokļos. Finanšu eksperte gan uzsvēra, ka visu šo banku klienti pamatā bijuši no Krievijas vai NVS.

        Vēl viena kopējā sešu banku pazīme - visu to galvenie akcionāri ir Latvijas fiziskās vai juridiskās personas. Kā liecina banku mājaslapu informācija internetā un Uzņēmumu reģistru apkalpojošās datu bāzes Lursoft dati, AB lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, Lateko - Latvijas-Vācijas kopuzņēmums Mono-M, Igors Bukovskis, Multibankā - Irina Simoņenkova, Vladimirs Solomatins un Guntis Indriksons, Ogres komercbankā - apdrošināšanas a/s Salamandra Baltik, SIA Grata Carpets un Grata Auto.

        FKTK uzraudzības departamenta vadītājs Jānis Placis skaidro, ka korespondentkontu kāda Latvijas banka atver kādā ASV bankā, lai veiktu norēķinus dolāros, šajā gadījumā ASV banka kalpo par dolāru kasi Latvijas partnerim. Ja konts tiek slēgts, Latvijas bankai jāmeklē cits ASV partneris vai arī jāpiedāvā klientiem pārskaitījumus dolāros izdarīt caur tādām Latvijas bankām, kurām ir sava korespondentiestāde ASV, taču tad pakalpojums sadārdzinās un maksājums varētu aizkavēties. Patlaban gandrīz visām Latvijas bankām ir divas vai trīs korespondentbankas ASV dolāru operācijām.

        Diena jau rakstījusi, ka janvārī premjers Aigars Kalvītis (TP) sabiedrībai paziņoja - par Latvijas banku biznesa necaurskatāmību bažījusies ASV, Hansabanka atteikusies no vairāku aizdomīgo Latvijas banku apkalpošanas, bet vēl pirms tam - FKTK divām Latvijas bankām uzdevusi mainīt valdes sastāvu, lai uzlabotu klientu kontroles sistēmas.

Pārtrauc sadarbību

No 23 bankām korespondentattiecības ar DB bija 19 bankām, no tām attiecības pārtrauktas:

- Aizkraukles bankai - no 2005.gada februāra

- Lateko bankai - no 2005. gada janvāra

- Multibankai - no 2005.gada 16. februāra

- Ogres komercbankai - no 2004.gada

- Parex bankai - no 2005.gada februāra

- Trasta komercbankai - no 2005.gada 11.februāra

Avots: banku korespondentattiecību nodaļu operatori

 

Izglītībā...

 

Centīgākie vidusskolēni aizmācās līdz neirastēnijai Latvijas avīze  02/03/05      Pa laikam dzirdamas vecāku un viņu atvašu žēlabas par lielo mācību slodzi vidusskolās. Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā (RCHV) veiktais pētījums parāda, ka 11 skolēniem no sešām vidusskolas klasēm ir paaugstināts punktu skaits neirastēnijas skalā, kas nozīmē funkcionālu psihes vājumu. Tas izpaužas pastiprinātā uzbudināmībā un nogurdināmībā, iespējamas sāpes sirds rajonā, gremošanas traucējumi un miega trūkums. Šī problēma visbiežāk piemeklē tieši centīgos skolēnus. Skolotāji vaino skolēnus

        RCHV direktora pienākumu izpildītāja Brigita Lazdāne saka, ka, protams, bērni ciešot no pārslodzes, un lielā mērā tur vainojama viņu nespēja izpildīt darbus laikus, bet gan to atstāšana uz pēdējo mirkli: "Gatavojoties pārbaudes darbiem, skolēni mācās līdz vēlai naktij. Tomēr nedomāju, ka tā būtu tikai skolotāju vaina, jo skolas rīkotajā diskusijā bija gan tādi, kuri brēca, ka nespēj tikt galā ar kādu mācību priekšmetu, gan tādi, kuri uzskatīja, ka slodze nemaz nav tik liela." Viņai piekrīt latviešu valodas skolotāja Baiba Zeiļaka, piemetinot, ka problēmas gan bērniem, gan viņu vecākiem sagādā prasība jau pēc 9. klases apjaust, ko bērns vēlēsies darīt pēc vidusskolas beigšanas: "Lielā ziņā skolēni paši ir vainīgi pie savas pārslodzes, paralēli uzņemdamies papildu slodzi ārpus skolas. "

        Ieva Āva, RCHV 11. klases skolniece: "Man šķiet, ka viena no lielākajām problēmām ir skolā pilnvērtīgi neizmantotais laiks. Pasniedzēji bieži pilnībā neizskaidro uzdoto vielu, man pašai mājās jāmēģina izprast uzdotais - tas aizņem vairāk laika. Tā kā manā dzīvē ir ne tikai skola, bet arī teātra studija un citas aktivitātes, tad mājās esmu tikai pēc deviņiem. Tad arī sāku pildīt mājasdarbus. Ap vienpadsmitiem rodas stress, ka nevarēšu visu paspēt, tad padzeru tēju, lai nomierinātos, un atkal sēžos pie mācību grāmatām. Vēlāk palasu kādu grāmatu, lai atslēgtos no spriedzes. Cenšos ierobežot mācīšanās laiku līdz vieniem naktī. Protams, būtu iespējams izveidot sev stingru režīmu, lai visu paspētu, bet ir grūti visu dienu pavadīt tādā saspringtā stāvoklī. Labi, ka ir arī tādi skolotāji, kas piedod un ļauj darbus izdarīt vēlāk. Nezinu, ko darītu, ja man nebūtu Dieva, uz kuru paļauties katru dienu 24 stundu garumā un kurš nekad nav atvaļinājumā. Tomēr slodze mūs arī norūda dzīvei. Man šķiet, ka nav jēgas visu darīt kaut kā, - vai nu jācenšas izdarīt labi, vai nav jādara nekas."

        Eduards Hiršs, RCHV 11. klases skolnieks: "Es mājasdarbus neatbalstu - nemācos, man ir sliktas atzīmes. Neredzu mājasdarbiem jēgu, tie man radītu lieku stresu un es tāpat neko nepaspētu. Tad labāk lieki nestresot un nemācīties. Skolā veicām aptauju, viens no jautājumiem bija, cik daudz laika tiek veltīts mājasdarbu izpildei. Dažas meitenes atbildēja, ka septiņas stundas dienā. Skolotājus neinteresē, ka mums var būt arī ārpusklases nodarbības. Man līdz sešiem ir treniņš, ap septiņiem esmu mājās. Ja tad vēl jāsēž pie mācībām... Es varbūt paēst arī gribu. Viņuprāt mums droši vien ir jāēd tramvajā, paralēli mācoties. Katram skolotājam viņa priekšmets šķiet vissvarīgākais, viņi nesaskaņo mācību procesu. Var būt tā, ka nedēļu nav neviena kontroldarba un vienā dienā pēkšņi četri. Grūti ir ne tikai fiziski visu paspēt, bet arī psiholoģiski izturēt. Piemēram, ja kādu vēsturē izsauc, tad stress garantēts uz divām nedēļām. Skolotāju attieksme ir tāda, ka viņi atrodas kaut kur augšā uz pjedestāla, bet mēs dziļi lejā. Kā man iet semestru beigās? Jautri. Man draudēja četras nesekmīgas atzīmes, bet beigu beigās semestri pabeidzu tikai ar diviem četriniekiem. Gribu arī brīvo laiku, citādi jūtos kā ieslodzījumā. Ja izvirzām kādas pretenzijas, tad mums iesaka meklēt citu skolu."

        Madara Miezīte, RCHV 11. klases skolniece: "Pirms sāku mācīties vidusskolā, gāju valodu kursos, dejoju. Tad sapratu, ka tam vairs nav laika, jo nevaru justies kā cilvēks. Mājās esmu ap četriem, kādas divas stundas atpūšos un skrienu pie mācībām. 10. klasē vispār bieži vien mācījos līdz trijiem naktī, tagad cenšos mājasdarbus nepildīt ilgāk par vieniem. Dažreiz nespēju koncentrēties, atnāku mājās no skolas un aizmiegu. Kad pamostos, sāku mācīties. Pagājušā gada beigās, kad 2 - 3 nedēļas bija vienos kontroldarbos, man nepārtraukti sāpēja galva un tas jau šķita normāli. Likās, kā tas var būt, ka nesāp galva! Dažreiz mācos visu nakti vai arī nespēju aizmigt, jo visu laiku domāju par to, ko neesmu izdarījusi."

        Santa Kausiņa, Rīgas Angļu ģimnāzijas 11. klases skolniece: "Pagājušogad mācījos Westville High School Indianas štatā, ASV un varu teikt, ka tur viņiem ir nesalīdzināmi vieglāk. Priekšmeti tiek pasniegti daudz interesantāk, lielāko daļu vielas apgūst skolā un mājasdarbi praktiski netiek uzdoti. Mācības ilgst līdz trijiem dienā, pēc tam ir iespēja veltīt laiku mākslinieciskās pašdarbības nodarbībām, daudzi vidusskolēni strādā. Arī šeit daudz laika mājasdarbiem netērēju, pārsvarā izmācos pa ceļam uz skolu - man līdz tai ir pusotras stundas brauciens un ar atzīmēm tāpat viss ir kārtībā. Atšķirība ir tāda, ka man, piemēram, rīt ķīmijā ir kontroldarbs, bet skolotāja mums klasē ir izskaidrojusi labi ja pusi no vajadzīgās vielas."

        Ģimenes psihoterapeite Aina Poiša uzskata, ka katrs gadījums prasa atsevišķu iedziļināšanos. Vidusskolēnu vecums ir smags periods, valda elektrizēta atmosfēra. Skolā ir konkurence - arī apģērba, maciņa biezuma ziņā. Skolēni vēlas iegūt atzinību vienaudžu acīs, papildus klāt nāk skolotāju un ģimenes prasības. Jauniešiem ir ambīcijas, bet trūkst sapratnes, ko viņi īsti vēlas. Tādēļ viņi bieži vien kļūst nikni un noliedzoši, retāk vēlas sadzirdēt un saprast. Dažkārt vainīgs ir vecāku spiediens, viņi vēlas lepoties ar bērnu, uzsverot "tev jāaiziet tālāk par mums", taču otra galējība ir palaist jaunieti savā vaļā, kas liek viņam justies nevajadzīgam un nemīlētam.

        Reakcija uz pārslodzi var būt ļoti dažāda. Tā var radīt apātisku un depresīvu noskaņojumu. Skolēns netiek galā un padodas. Trūkst gribasspēka, zūd interese par visu, enerģija tiek patērēta tukšgaitā. Ķīmijas skolotājs prasa savu, fizikas savu, tam pa vidu dažādi referāti, ārpusskolas dzīve. Būt jaunam nemaz nav viegli. Jaunieši sāk spuroties pretī, sakot: "Kam tas dzīvē būs vajadzīgs?" Tā kā viņi neredz priekšmetiem jēgu, tad zaudē vēlēšanos cīnīties. Tomēr ir jāpieņem, ka dzīvē nevar darīt tikai to, ko grib, un novelt savu slinkumu uz pārslodzi. Savukārt censoņiem pasliktinās fiziskā veselība. Viņi neieklausās sevī un nepārdomā, kas patiešām ir vajadzīgs un kas nav, pastāvīgi ir norūpējušies, bāli un neveselīgi, pazaudē savu "es". Toties vecāki lepojas ar bērnu, jo tas nesagādā raizes. Var rasties tādas veselības problēmas kā gremošanas sistēmas traucējumi, sirds mazspēja, problēmas ar mugurkaulu. Varu ieteikt sākt filtrēt piedāvāto informāciju, izvēlēties akcentus, sabalansēt fizisko slodzi ar garīgo. Jāsaprot, ka izglītība ir tikai viena no dzīves jomām, nevis vienīgā.

 

Piecu mēnešu laikā piegādās datorus 700 Latvijas bibliotēkām

DELFI  02/03/05     Šonedēļ stājies spēkā līgums starp Kultūras ministriju, ministrijas Informācijas centru un "Microlink Latvia" par 738 Latvijas bibliotēku apgādāšanu ar datoriem, interneta pieslēgumu un iekšējo tīklu, kā rezultātā pēc pieciem mēnešiem kopējais datoru skaits Latvijas bibliotēkās palielināsies par 70%.

        "MicroLink Latvia", kurš bija vienīgais pretendents konkursā par bibliotēku datorizāciju un tika atzīts par uzvarētāju, 738 valsts un pašvaldību publiskām bibliotēkām piegādās 1658 datorus, nodrošinās 255 interneta pieslēgumus, izveidos 355 lokālos tīklus un apmācīs 400 bibliotekārus izmantot datoru un internetu. Kultūras ministre Helēna Demakova uzsver, ka "mums ir liela atbildība par bibliotēku modernizāciju, ierīkojot bibliotēkās datortehniku un saslēdzot tās vienotā informācijas tīklā. Informācijas pārbagātības un zināšanu sabiedrības laikmetā modernām bibliotēkām ir milzīga loma lietotājam nepieciešamās informācijas saņemšanā. Profesionāli apmācīti bibliotekāri ir svarīgi starpnieki." Valsts apmaksās interneta pieslēguma lietošanu vienu gadu pēc pieslēguma veikšanas un nodrošinās visas datortehnikas apkalpošanu vēl trīs gadus. Pašvaldībām būs jāuzņemas atbildība par datortehnikas drošības nodrošināšanu un interneta lietošanas maksu, kas nepārsniegs 35 latus mēnesī. Datoru skaits tieši pašvaldību bibliotēkās palielināsies par 111%, turklāt lasītājiem paredzēto datoru skaits palielināsies pat divas reizes. Interneta pieslēgumu skaits palielināsies par 47% Apmeklētājiem būs pieejams bezmaksas interneta pieslēgums 37% no visām Latvijas publiski pieejamām bibliotēkām. 2005.gada otrajā pusē paredzēts līdzīga apjoma valsts iepirkums par datortehnikas un interneta pieslēgumu iegādi atlikušajām 195 bibliotēkām, Latvijas bibliotēku portāla sistēmas programmatūras uzstādīšanu un bibliotekāru apmācību.

        "Microlink Latvia" uzvarēja konkursā kopā ar sadarbības partneriem - "Lattelekom", "Baltijas datoru akadēmija" un SIA "Telecentrs". Konkursa izsludināšana reizē par apmācību, datoru piegādi un interneta pieslēgumu, pēc nozares speciālistu domām, sašaurināja iespējamo pretendentu loku, jo nodrošināt interneta pieslēgumus visā Latvijas teritorijā var tikai "Lattelekom". Tāpat tiek pieļauta iespēja, ka sadalot konkursu pa daļām, varētu panākt zemākas projekta izmaksas, nekā "Microlink" piedāvātie divi miljoni latu.

 

Prasīs palielināt investīcijas izglītībā un zinātnē

LETA  02/08/05    Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (JL) un ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) ir vienisprātis, ka izglītībā un zinātnē nepieciešams ieguldīt arvien lielāku valsts budžeta finansējumu.

        Druvietes padomniece komunikāciju lietās Laila Spaliņa informēja: abu ministru tikšanās laikā Druviete uzsvērusi, ka saskaņā ar Lisabonas stratēģiju Latvija ir izvirzījusi mērķi veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Kvalificēti speciālisti sekmēs Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu, tāpēc izglītībai un zinātnei jāveltī īpaši liela uzmanība.

        Kariņš savukārt apliecinājis, ka Ekonomikas ministrija aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, kā arī veicinātu valsts ieguldījumu inovācijās.

        Abi ministri ir vienisprātis par nepieciešamību būtiski palielināt valsts budžeta studiju vietu skaitu eksaktajās zinātnēs. Lai arī 2005.gadā no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits turpina pieaugt tieši dabaszinātņu un matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģijas studiju tematiskajā grupā, tas ir nepietiekams, uzskata ministri.

        Augstskolas akadēmiskā autonomija paredz iespējās izvēlēties, kādas studiju programmas izveidot un īstenot, tomēr valstij ir jāmotivē cilvēki apgūt tautsaimniecības attīstībai nozīmīgas profesijas.

        Abi ministri atzīst, ka nepieciešams ieguldīt finansējumu doktorantūras studiju programmās, kas ļautu būtiski palielināt augstākās kvalifikācijas mācībspēku skaitu augstskolās. Ministri ir vienisprātis, ka Latvijas augstskolas sniedz kvalitatīvu un konkurētspējīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību, taču lielāka uzmanība jāpievērš speciālistu skaitam konkrētās nozarēs.

        Druviete aicināja Kariņu sekmēt ministriju savstarpējo sadarbību, lai prognozētu darba tirgus vajadzības, sabalansētu akadēmiskās zināšanas un profesionālo izglītību.

        Ministri uzskata, ka jāpalielina kopējais finansējums izglītībai un zinātnei, jo iekšējo resursu pārdale nespēj nodrošināt vajadzīgo rezultātu sasniegšanu.

        Valdības deklarācijā ir pausta apņemšanās nodrošināt laikmetīgu, kvalitatīvu izglītību, kas atbilst Latvijas un globālā darba tirgus prasībām un nodrošina reģionu ekonomikas un sociālās attīstības vajadzības.

 

Krievu skolu aizstāvji gatavo jaunu protestu vilni

LETA  02/09/05    Krievu skolu aizstāvības štābs tuvākajā laikā organizē vairākus pasākumus, lai "atsvaidzinātu" protestus pret mazākumtautību izglītības reformu. Kā šodien žurnālistus informēja štāba pārstāvis Genādijs Kotovs (PCTVL), vispirms 10.februārī krievu skolu aizstāvības štāba aktīvisti piketēs pie Saeimas ēkas.

        Saeima šajā dienā lems par kreisās opozīcijas sagatavotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas paredz izglītības iestāžu pašpārvaldēm deleģēt tiesības noteikt, cik un kādi priekšmeti Latvijas skolās apgūstami valsts valodā.

        Kā norādīja Kotovs, piketa mērķis būs izteikt savu viedokli "par brīvu izglītības valodas izvēli vidusskolā". Plānots, ka piketā piedalīsies apmēram 500 cilvēku, kas pēc piketa dosies gājienā līdz Izglītības un zinātnes ministrijai. Kotovs norādīja, ka pikets ir saskaņots Rīgas domē, taču saskaņojumā sacīts, ka piketu var pārtraukt, ja tajā piedalīsies vairāk nekā 500 dalībnieku. Kotovs to uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu.

        Patlaban skolās arī tiek vākti paraksti, lai šādi izteiktu atbalstu iecerei brīvāk noteikt izglītības valodu mazākumtautību skolās. Kā žurnā listiem pastāstīja štāba aktīviste Kira Savčenko, parakstu vākšanā piedalā s 34 skolas piecās Latvijas pilsētās, pašlaik esot savākti 4500 paraksti. Piketa laikā tiks prezentēts arī "štābistu" jaunais klips "Reforma ir fakts", kas musina jauniešus pretoties izglītības reformai. Klipa režisors un operators ir štāba pārstāvis Viktors Gorodecs, bet dziesmu izpildot dziedātāja Annuška, kura esot arī teksta autore, tādēļ, demonstrējot šo klipu, nebūšot pārkā ptas autortiesības, uzsvēra Kotovs.

 

Latviešu valodas loma pieaugs

Latvijas Avīze  02/09/05     Valsts valodas komisija (VVK), atskatoties uz trīs gadu laikā paveikto, sagatavojusi rakstu sējumu "Latviešu valoda – robežu paplašināšana", bet angļu valodā izdota etnologa Ilmāra Meža brošūra, kura ataino latviešu valodu statistiskas spogulī.

        VVK tika nodibināta 2002. gadā pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes‑Freibergas ierosinājuma. Komisijas uzdevums bija gādāt par valodas tiesību un nākotnes nodrošināšanu. Arī vakar Valsts prezidente savā uzrunā uzsvēra valsts pienākumu rūpēties par latviešu valodas saglabāšanu, izkopšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

        Viens no VVK darba virzieniem ir rūpēties par latviešu valodas plašu lietojumu jaunajās tehnoloģijās.

        Ar valodas politikas veidošanu tagad nodarbojas pēc VVK ierosmes tapusī Valsts valodas aģentūra. Tās izstrādātais projekts "Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014. gadam" gaida kārtu izskatīšanai Ministru kabinetā. Tuvākajos desmit gados, risinoties Latvijas sabiedrības integrācijai un mūsu valstij arvien ciešāk iekļaujoties Eiropas Savienībā, latviešu valodas loma palielināsies. Pieaugs tās apguvēju un lietotāju skaits. Taču arvien pastiprinās valodu konkurence. Ir paredzēts gādāt, lai par Latviju un latviešu valodu arvien vairāk uzzinātu citās ES valstīs. Tā jau šodien, 9. februārī , starptautiskajā Parīzes grāmatu izstādē, kas veltīta valodniecībai, interesenti ielūkosies Ilmāra Meža prezentētajā brošūrā "The Latvian Language in the Mirror of Statistics" ("Latviešu valoda statistikas spogulī").

 

Kultūrā...

 

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  02/03/05

- Kristapa Ģelža katalogs. Rīgas galerija izdevusi mākslinieka Kristapa Ģelža mākslas darbu katalogu latviešu un angļu valodā ar gandrīz simt krāsu reprodukcijām. Izdevumā ietverts mākslas kritiķa un kuratora Marka Allena Švēdes (ASV) raksts par mākslinieka daiļradi KRIX jeb Vai jūs pazīstat cilvēku, kurš jums uzbruka?. Katalogu papildina Kristapa Ģelža biogrāfijas fakti, personālizstāžu un nozīmīgāko grupas izstāžu pārskats un svarīgākā bibliogrāfija.

- Ārzemju grāmatas. No šodienas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē būs apskatāma pazīstamās izdevniecības Wiley grāmatu izstāde - vairāk nekā 200 jaunu izdevumu ekonomikā, inženierzinātnēs un tehnikā, dabaszinātnēs, pedagoģijā, psiholoģijā, datorzinātnē, arhitektūrā u. c. Daļa no izstādē izvietotajām grāmatām atrodas LNB fondā un ir lasītāju pieprasītas.

- Dzintaru koncertzāles logo. Šodien tiks izvērtēti konkursa par Dzintaru koncertzāles logotipu rezultāti. Komisija, kurā būs pārstāvji no Dzintaru koncertzāles, Jūrmalas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas, lems, kuru no konkursā iesniegtajiem logotipiem izraudzīties.

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/04/05    

- Kurts Fridrihsons un franču grupa. Sestdien Okupācijas muzejā atklās izstādi Mākslinieks Kurts Fridrihsons un franču grupa. Pagājušā gada beigās Francijas kultūras centrā radītās ekspozīcijas turpinājumā ieviesti jauni tēmas akcenti un mainīta iekārtojuma noskaņa. Galvenā uzmanība izstādē pievērsta K. Fridrihsona Sibīrijā gleznotajiem akvareļiem, taču izstādē aplūkojamas arī mākslinieka izsūtījumā rakstītās vēstules un piezīmes.

- Rihards Dubra. Svētdien Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks vokālās grupas Schola Cantorum Riga labdarības koncerts Invocatio - 116. psalms cauri gadsimtiem. Visus programmā iekļautos skaņdarbus - dažādu laiku autoru darbus - caurvij 116. psalms. Koncertā pirmo reizi tiks atskaņots komponista Riharda Dubras skaņdarbs Dilexi, quoniam exaudiet, kas nesen piedzīvojis pirmatskaņojumu Šveicē. Schola Cantorum Riga dibināta pirms 10 gadiem un ir īpaša ar gregoriskā korāļa autentisku interpretēšanu.

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/09/05     

- Tatjana Kačalova. Gada balvas vizuālajā mākslā 2004 noslēguma ceremonijā, kas notiks 23. februārī, balvu par mūža ieguldījumu saņems mākslas zinātniece, Valsts Mākslas akadēmijas profesore Tatjana Kačalova - leģendāra personība, kas pašaizliedzīgā darbā izaudzinājusi vairākas mākslas vēsturnieku paaudzes.

- Braucam uz teātri. Lai veicinātu jauniešu interesi par teātra mākslu, Dailes teātris un Latvijas Krājbanka īsteno projektu Braucam uz teātri! Šā gada aktīvās teātra sezonas laikā banka ik mēnesi no Dailes teātra iegādāsies 120 biļetes uz izrādēm, kas domātas bērnu un jauniešu auditorijai, piemēram - Burvis no Oza zemes, Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!, Sūnu ciema zēni, Raudupiete. LTV raidījumā Braucam uz teātri!, katra mēneša pēdējā sestdienā pulksten 11 un nākamajā dienā pēc Panorāmas, aktieri Intars Rešetins un Gints Grāvelis izlozēs trīs skolas, kas iegūs biļetes. Pēc pirmā raidījuma un skolu izlozes, biļetes uz izrādi Burvis no Oza zemes saņems Jelgavas 3. pamatskola, sākumskola Dārtija un Jēkabpils 3. vidusskola.

 

Lielākais muzeja apmeklējums

Anda Kļaviņa,  Diena  02/03/05    Vakar (piektdien) tapa zināms, ka Maijas Tabakas retrospektīvo personālizstādi Valsts Mākslas muzejā (VMM) apskatījuši vairāk nekā 38 tūkstoši cilvēku. Tas ir otrs lielākais muzeja apmeklētāju rekords pēc M.Tabakas personālizstādes 1992.gadā, kuru redzēja vairāk nekā 70 tūkstoši.

        "Jau kuro reizi nākas secināt, ka Maija Tabaka ir patiesi spilgta parādība Latvijas mākslā. Neskatoties uz paaudžu nomaiņu, šī gleznotāja turpina pulcēt tūkstošus," secina VMM direktore Māra Lāce. M.Tabakas personālizstāde sākās novembra vidū, bet milzīgā apmeklētāju skaita dēļ tika pagarināta līdz janvāra beigām. Nevienu brīdi interesentu skaits nemazinājās; pēdējā izstādes dienā - 30.janvārī - tika uzstādīts vēl viens rekords - 2000 apmeklētāju. "Muzejs ir par šauru tādam cilvēku daudzumam. Daudzi apmeklētāji bija nemierā ar troksni un burzmu," stāsta M.Lāce, kuras muzeju gadā ierasti apmeklē nepilni 100 tūkstoši.

        Maija Tabaka ar Dienas starpniecību izsaka savu cieņu visiem apmeklētājiem.

 

Ķeriet zagli

Arno Jundze,  NRA  02/04/05     Viktora Avotiņa raksta Makula(kul)tūra ierosinātā diskusija, kas šodienas kultūras lapā tiek turpināta ar Kultūras ministrijas skaidroto viedokli, rosina domāt par plašsaziņas līdzekļu un politiķu raisītām masu psihozēm. Atliek vien kādam ekspertam paziņot, ka nolaupīta valsts, un trīcošām rokām lobjam pārbaudīt, vai līdz ar dzimto Tēvzemi nav nočiepta mums piederošā dārza mājele. Nešaubos arī, ka, dzirdot analītiķu viedokli par ekonomikas pārkaršanu, atrodas apzinīgi ļautiņi, kas mēra sava ķermeņa temperatūru. Katram gadījumam.

        Lai man piedod visu zemju korupcijas eksperti, bet runāt par korupcijas elementiem Latvijas kultūrā ir bezgala smieklīgs un tukšs pasākums. Lai kultūras darbinieki ņemtu un smuki korumpētos, viņiem trūkst materiālās bāzes.

        Lai lieta skaidrāka - piemērs no neiztrūkstošās literatūras klasikas. Ja atminaties, Ostapa Bendera sabiedrotais Šura Balaganovs bija sīka zivtele, bet Paņikovskis - zosu zaglis pēc definīcijas. Dēvēt viņus par krievu mafijas bosiem būtu nekrietns pārspīlējums. Tāpat nebūtu vērts kult tukšus salmus par korupciju kultūrā, ja lielākos korupcijas pārkāpumus šajā jomā varam definēt koordinātu sistēmā: teātra dežurante par brīvu ielaiž noskatīties izrādi draudzeni, bet muzeja tantiņa piemirst izsniegt kādam apmeklētājam biļeti. Droši var apgalvot, ka 99,9% kultūras jomā strādājošo ir patoloģiski godīgi ideālisti - citādi jau viņi šajā nabagmājā nedarbotos.

        Arī pastāsti par KKF ekspertu kliķu sazvērestību uz elementāras loģikas fona izskatās vienkārši smieklīgi. Vismaz rakstniekiem būtu jābūt galvu saspiedušiem, mēģinot korumpēt dzimtās nozares ekspertus, lai iegūtu simt latu radošo stipendiju trim mēnešiem (!) romāna uzrakstīšanai.

        Korupcijai, neraugoties uz to, ka tā tiek dažādi definēta, ir viena kopīga īpašība - lielas naudas klātbūtne. No šā viedokļa kultūras jomā vienīgais potenciālās korupcijas avots ir lielo kultūras objektu gaidāmā celtniecība.

        Arī tad, ja režisors par blatu paņemtu galvenajā lomā aktrisi vai fonda eksperts piespēlētu naudu grāmatas izdošanai - kultūras fakts notiek. Teiktais nenozīmē, ka kultūru nevajadzētu kontrolēt, bet tam taču ir domāti auditi un citas pārbaudes formas. Bet grūti pierādāmās garīgas korupcijas novēršanai pietiktu ar ētikas komisiju. Ja kāds patiesi grēkojis, kultūrā godīgu cilvēku netrūkst.

 

Daži precizējumi par korupcijas apkarošanu

Kristaps Kārkliņš, Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists,  NRA  02/04/05

        Šis raksts ir atbilde uz Viktora Avotiņa publikāciju Makula(kul)tūra 2. februāra Neatkarīgās Kultūras lapā.

        Kultūras ministrija precizē, ka Viktora Avotiņa rakstā Makula(kul)tūra (NRA, 2.02.2005.) vērstā kritika pret Kultūras ministriju nebūtu tai adresējama, jo minētajā rakstā kritizētās vēstules kultūras iestādēm ir tapušas saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja norādēm (KNAB) un ievērojot 2004. gada 3. augustā Ministru kabinetā apstiprināto Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.-2008. gadam (turpmāk tekstā - Valsts programma).

        Valsts programma ir politikas dokuments iekšlietu un tieslietu jomā. Valsts programmas mērķis ir panākt valsts amatpersonu efektīvu, tiesisku un ētisku darbību sabiedrības interesēs, tādējādi nodrošinot Latvijas iedzīvotāju uzticību likuma varai.

        Katra rīcības virziena īstenošanai un konkrēto rezultātu sasniegšanai atbilstoši uzdevumi ir iekļauti Valsts programmā, norādot par to uzdevumu izpildi atbildīgo institūciju un tā izpildes termiņu. Valsts programma nosaka rīcības virzienus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus korupcijas novēršanā un apkarošanā.

        Valsts programmas īstenošanas atbildīgā institūcija ir KNAB, kas veic tās izpildes kontroli un koordināciju, kā arī apkopo informāciju par Valsts programmas izpildes gaitu un iesniedz to Ministru kabinetā.

        2004. gada 4. oktobrī Kultūras ministrija valsts sekretāra personā saņēma vēstuli (01.10.2004. nr. 1/6292) no KNAB, kuras pielikumā ir pievienots saraksts ar uzdevumiem, kuru izpildē iesaistīta un atbildīga mūsu iestāde, kā arī tiek lūgts nozīmēt atbildīgo personu. KNAB lūdz informēt padotībā esošās iestādes par veicamajiem uzdevumiem saistībā ar Valsts programmu. Tieši to Kultūras ministrija ir izdarījusi.

        2005. gada 14. janvārī Kultūras ministrija valsts sekretāra personā izsūtīja vēstules padotībā esošajām iestādēm, uz kurām šī Valsts programma attiecas. Pielikumā bija pievienoti dokumenti, kas nāk no KNAB, proti, uzdevumi, vadlīnijas, kā jāizstrādā plāns un kādā veidā jānoformē pārskati. Lai vieglāk būtu izpildīt uzdevumu, tika pievienots mūsu plāns un pārskata tabula. 2005. gada 24. janvārī Kultūras ministrija saņēma vēstuli no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kurā tiek lūgts informēt par Valsts programmas izpildi un apkopot informāciju par padotībā esošajām iestādēm, nosūtot šo iestāžu plānus un pārskatu tabulas.

        Gan Avotiņa kunga, gan kultūras iestāžu turpmākos iebildumus pret šo programmu, tās īstenošanas gaitu un metodoloģiju Kultūras ministrija pārsūtīs uz KNAB.

 

 

Lielās folkloras gada balvas laureāti Arno Jundze,  NRA  02/07/05     Vakar (svētdien) Rīgas Latviešu biedrībā svinīgā ceremonijā tika pasniegta Lielā folkloras gada balva.

        Šogad saskaņā ar nolikumu dažādas iestādes un sabiedriskās organizācijas valsts aģentūras Tautas mākslas centrs ekspertu komisijai bija adresējušas 48 pieteikumus. No tiem tika izvēlēti 26 laureāti 11 nominācijās.

        Trīs gada balvas pelnīti aizceļojušas uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Par tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanu, aizsardzību un kopšanu tā piešķirta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietniekam Mārtiņam Kuplajam. Nominācijā Zinātniskā izpēte un dokumentēšana balvu saņēma Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājs Uģis Niedre, savukārt nominācijā Tradicionālās kultūras dzīves - svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu un citu radošu projektu - organizēšana balva piešķirta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izglītības un informācijas nodaļas galvenajam speciālistam Zigmāram Kristsonam.

        Atzinīgs muzeja darbinieku novērtējums ir likumsakarīgs, jo diezin vai pasaulē pastāv vēl otra tāda vieta, kurā vienkopus atrodams tik daudz latviskā un tautas pagātni glabājošā. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs nav tikai izklaides vieta, kur "paskatīties vecas mājas" vai baudīt etnogrāfiski tīru gaisotni. Tā ir pētnieciska institūcija, kuras darbs, neraugoties uz daudzām ikdienas problēmām, summējas zinātniskās grāmatās, kas top kā liecība mūsu zināšanām par tautas materiālās kultūras unikālo mantojumu.

        Tiekoties ar Lielās folkloras balvas laureātu trijotni no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, ātri vien nācās secināt - šie vīri savu pašreklāmu uzskata par tukšu laika kavēkli. Viņu lielā aizrautība ir muzejs, un darbs tajā sagādā vislielāko gandarījumu.

        Gluži dabiski, ja cilvēks, atnācis uz jebkuru muzeju, redz rezultātu. Vienkāršāka un ierastāka situācija ir tad, ja apskatei tiek piedāvāti tradicionālās mākslas priekšmeti: gleznas vai skulptūras, kam gluži automātiski nāk līdzi stāsts par to radītāju. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs turpretī rāda senas ēkas, lietas un to tapšanas procesu. Lai šī sarežģītā sistēma darbotos efektīvi un ietekmētu skatītāju, apskatāmo konkrēto priekšmetu, celtnes vai cilvēku darbības vēsturi jāprot pasniegt vispārinājumā kā latviešu tautas radītā materiālās kultūras vērtību. M. Kuplais, vaicāts par muzeja darba neredzamo daļu, kā būtiskāko uzsver prasmi no poētiskā folkloras materiāla konkretizēt reālo un lietisko.

        "Ļoti daudzi cilvēki mūsdienās folkloru uztver kā tālas teikas vai pasakas. Es folklorā saredzu šo reālo, lietisko slāni. Mūsu uzdevums ir senās reālijas un darbības ar tām skaidrot no tīri praktiskā, ne poētiskā viedokļa. Ir tāda tautasdziesma, kas pazīstama neskaitāmos variantos:

        Brālīšam treji vārti,

        Visus trejus virināja.

        Pa vieniem Dievs iebrauca,

        Pa otriem mīļā Māra.

        Pa trešiem Saule brauca,

        Zelta zarus zarodama.

        Mūsdienu cilvēkam liekas - redz, kā tur sadzejots. Cik poētiski! Sētai treji vārti, pietiek taču ar vieniem. Bet latviešu sētai vajadzēja vismaz trejus vārtus! Vieni vārti gāja uz ganībām, otri veda uz riju. Vēl vieni vārti gāja uz lielceļu. Folklorā tas viss ticis poetizēts, bet mēs cenšamies to konkretizēt un izstāstīt cilvēkiem saprotami."

        Muzejā aplūkojamās ēkas, izņemot Ausekļa klēti, kurā viņš patiesi rakstījis savus dzejoļus, nav memoriālu vērtību. Tāpēc atšķirībā, piemēram, no Friča Bārdas Rumbiņiem vai brāļu Kaudzīšu Kalna Kaibēniem izstāstāmais stāsts nav par konkrēto personību. Muzeja darbiniekiem tomēr jārada līdz sīkākajām detaļām precīzs stāsts par cilvēka un tautas dzīvi attiecīgajā novadā un laikmetā. "Tas ir ļoti grūti - cilvēks redz krēslu lādi vai vēl kādu priekšmetu, bet tam nav konkrētas piesaistes videi, laikam un vietai," piebilst U. Niedre.

        Lai strādātu muzejā, nepietiek ar augstskolas diplomu un zināšanām vienā nozarē: vēsturē vai etnogrāfijā. U. Niedre, kas muzejā strādā jau 28 gadus, teic, ka parasti pirmie pieci darba gadi paejot, lai atskārstu, kas vispār ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kā tas funkcionē, kāda ir tā sūtība un kādas zināšanas šim darbam nepieciešamas. Zināšanu universālo dabu vislabāk apliecina U. Niedres pērn izdotā, bet jau zinātnieku atzinību guvusī monogrāfija Mājvieta. Brīvdabas muzeja Ārluiku dzīvojamā rija vēstures laiktelpā. "Sākumā bija doma par šo sētu uztaisīt mazu ceļvedīti, un neliels bukletiņš ar dažiem zīmējumiem arī tika radīts. Tomēr, strādājot arhīvos, atklājās aizvien jaunas un jaunas ziņas. Tā radās doma rakstīt plašāku darbu par to, kā šādās mājās cilvēki dzīvoja, kā tās funkcionēja, cik dziļi pagātnē šādos pētījumos var nonākt. Arī tā ir muzeja darba neredzamā daļa - zināšanu uzkrāšana."

        Vācot tik plaša pētījuma materiālus, autors nevar būt tikai vēsturnieks vai tikai etnogrāfs. Specializācija vienā virzienā uz problēmu liek skatīties šaurā redzesleņķī, kas apgrūtina vispārinājumu, bet savukārt iedziļināšanās pētāmajā problēmā grauj dažu labu stereotipu. U. Niedres arhīvos pavadītais laiks, piemēram, liecina, ka izplatītais mīts par latviešu dzimtu gadsimtiem ilgu dzīvošanu vienā sētā vairākumā gadījumu ir tikai leģenda. Mājvietas bieži vien ir daudz senākas par konkrētās dzimtas vai mājas stāstu. Teiktais īpaši attiecināms uz Vidzemes pusi. 18. un 19. gadsimtā mājām ļoti bieži mainījās saimnieki, mēra laikā dažviet izmira līdz pat 90% iedzīvotāju.

        M. Kuplais, vaicāts par pētnieciskā darba un ar publikas piesaisti vērstajām aktivitātēm, teic, ka lieta nav tik vienkārša, kā tas varētu šķist. Muzejam ir svarīgi saglabāt autentiskumu pat vissīkākajās detaļās, tāpēc publikai domātās aktivitātes nevar pārvērst folklorizētā mūsdienu šovā. Šā iemesla dēļ muzejā jau no laika gala bijuši darbinieki, kas nodarbojas ar pētniecību, un darbinieki, kuru pārziņā ir ne mazāk svarīgais darbs ar publiku. "Mēs gribam mūsu vēsturi pasniegt iespējami kvalitatīvāk, " apgalvo M. Kuplais.

        Par to, lai apmeklētāju saskarsme ar muzeju būtu ne vien kvalitatīva, bet arī etnogrāfiski precīza, gādā Z. Kristsons. "Muzejā, atsaucoties uz pieprasījumu un veidojot pasākumus, jārēķinās ar ļoti daudziem ierobežojumiem. Vieta populāra, bet nekāda lielā komercija te nesanāk, jo to nepieļauj muzeja statuss un misija. Protams, šīs aktivitātes veido apmēram trešo daļu no muzeja budžeta, bet atrakcijas un komercija nedrīkst kļūt par primāro. Mēs glabājam autentisku tautas materiālās kultūras mantojumu, un tas nav kā Viljamsburgas brīvdabas muzejā ASV, kur apmeklētājiem tiek rīkoti grandiozi šovi ar lielgabalu kanonādēm un dažu labu reizi nodeg pa ēkai. Viņiem šis muzejs no sākta gala ir kopija, bet mums reāla senās vēstures liecība."

        Atdzimstot Latvijas valstij un cilvēkiem atgūstot īpašumus, muzeja etnogrāfiskā vērtība negaidot ieguvusi vēl vienu praktisku pielietojumu. Uz šejieni no visas Latvijas brauc nopietni vīri un rūpīgi pēta mūsu senču ēku būvniecības metodes. Šādai uzmanībai ir gluži praktisks izskaidrojums - senais celtniecības modelis sevi pierādījis gadsimtu gaitā un nereti tas atklājies krietni praktiskāks par modernajiem tipveida celtniecības risinājumiem. M. Kuplais, izrādot atjaunoto Kurzemes sētu, ar lepnumu stāsta uz nama oriģinālajiem griestiem, kas atsedz masīvās sijas. Jaunākos laikos plikās sijas kļuva nemodernas un tās sāka apšūt ar dēļiem vai pat rīģipsi. Tāpat nāca mode apšūt guļbūves ar dēļiem. Var teikt, katrs laikmets iezīmējas ar savu celtniecības modi un paņēmieniem.

        "Man ļoti patīk Lido Krasta ielas komplekss," piebilst M. Kuplais, "tā ir lieliska izklaide un komercija, bet zinu, ka viņu speciālisti ir apguvuši visu, kas atrodams mūsu muzejā. Mūsu misija tomēr ir saglabāt vēsturisko materiālu."

        Unikāla laikazīme, oriģināls, nevis mūsdienu tehnoloģiju un iespēju laikmetā veikts atdarinājums, - šie vārdi vistrāpīgāk raksturo Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Tāpat nebūs pārspīlēts apgalvot, ka Lielā folkloras balva muzeja vīriem piešķirta par mūsu nacionālās bagātības godprātīgu sargāšanu.

Folkloras gada balva

- Dainis Stalts - Skandinieki

- Margarieta Smidrovska - Gudenieku suiti

- Genovefa Konošonoka - Aulejas sievas

- Marija Steimane - Suitu sievas

- Rozālija Brūdere - Suitu sievas

- Marta Šmidte - Lubānas folkloras kopa

- Emīlija Logina - Briežciema etnogrāfiskais ansamblis

- Zenta Bērtiņa - folkloras kopa Vēlava un Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis

- Jāzeps Rudzītis - folklorists un literatūrzinātnieks

- Mārtiņš Kuplais - Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

- Juris Urtāns - Latvijas Kultūras akadēmija

- Indra Čekstere - folkloras kopa Senlejiņa

- Uģis Niedre - Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

- Elga Melne - etnogrāfe

- Zigmārs Kristsons - Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

- Darba grupa: Māra Mellēna, Valdis Muktupāvels, Ernests Spīčs un Iveta Irbe - par krājumu Gadskārtu grāmata

- Una Smilgaine - par folkloras krājumiem Miega dziesmas un Ziemas pasakas

- Skaidra Smeltere un Anna Karkle - par izglītības veicināšanu

- Folkloras programma Klēts

- Bārtas etnogrāfiskais ansamblis

- Folkloras kopa Balsi

- Albums Rudzu balss

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  02/07,08/05

Jeļena Tregubova Kremļa digera atvadas,Tapals, 2005

        Grāmata, kura jālasa komplektā ar pērn latviski izdoto Jeļenas Tregubovas darbu Kremļa digera pastāsti. Kremļa digera atvadas būtībā ir autores Latvijas vizītes laikā medijos (Neatkarīgajā, LTV raidījumos Vakara intervija un Melns uz balta) pietiekami plaši tiražētais stāsts par to, kas viņas dzīvē noticis pēc sensacionālo un skandalozo pastāstu tapšanas: mēģinājums uzspridzināt bijušo Kremļa politisko žurnālisti, kontakti ar magnātu Berezovski, centieni atrast izdevēju.

Duglass Adamss Galaktikas ceļvedis stopētājiem, AGB, 2005

        Iedomājieties situāciju: kādas vecas mājas iemītniekiem paziņo - šodien jums no šejienes jāizvācas, jo turpmāk te ies jaunais ceļš. Un vēl iedomājieties, ka šis vecais greizais namelis ir mūsu planēta Zeme: provinciāls, šķībs un traucējošs akmens pikucis grandiozajos galaktiskās maģistrāles būvētāju plānos.

Guntis Dišlers Kulta māksla Vecajā Derībā, Jumava, 2005

        Grāmata, kas prasa īpašu speciālistu ievērību, jo tas ir viens no pirmajiem mēģinājumiem latviešu valodā rakstīt par visai neparastu tēmu - Vecās Derības notikumu, laika un teritorijas - Ēģiptes, Divupes, Babilonijas, Sīrijas, Palestīnas, Asīrijas un Persijas - tautu arhitektūru, mākslu un kulta priekšmetiem. Pētījuma tekstu papildina krāsainas un melnbaltas ilustrācijas, fotomateriāli un shēmas. Autors šo darbu uzskata par loģisku turpinājumu pirms trim gadiem izdotajai grāmatai Dievs un cilvēku vēsture Vecajā Derībā.

Harija Potera IQ, Jumava, 2005

        Vai zināt, no kā bija veidota Harijam Poteram domātā torte? Trīs iespējamie atbilžu varianti ir: no šokolādes, no medus, no Drūbla vispūtīgās gumijas. Pieļauju, ka šis sarežģītais tests, kuru sastādījuši un rekomendējuši Harija Potera fanu kluba biedri, novedīs līdz asarām nezinātājus, bet savējie sapratīs - ja esi Harija Potera cienītājs, tad šī grāmata ir adresēta tieši tev.

 

Izstādes

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/07/05    

- Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklāta LMA profesora Jura Gagaiņa un docenta Arvīda Endziņa personālizstādi Simts. Tā veidota kā divu autoru radošs dzīvesstāsts, ar mīlestību pret metālu kā mākslu, kā unikālu dizainu, kā pašvērtību un tēlu. Juris Gagainis ir viens no Latvijas metālmākslas pīlāriem un izstādē piedāvā sev raksturīgās tēmas - vēstures simboliku, filozofiskas pārdomas, jūras tēmu, transformējot tās unikāla dizaina darbos, sudraba rotās un emaljās. Arvīds Endziņš rāda gaismas ķermeņus, kas atklāj viņa ideju meklētāja raksturu. Izstādes nosaukums norāda uz pabeigtību un reizē sākumu kaut kam jaunam.

- Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma izstāde Rūdolfs Blaumanis un Pēterburga. Par rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa Pēterburgā pavadīto laiku no 1901. gada septembra beigām līdz 1903. gada martam liecina fotoattēli, avīžu materiāli, korespondence un rokraksti, kas sniedz ieskatu tolaik jau pazīstamā rakstnieka un pieredzējuša žurnālista dzīvē, kad viņš kļuva par latviešu nedēļas laikraksta Pēterburgas Avīzes literārā pielikuma vadītāju.

- Galerija BonhanS.S. restorānā Andalūzijas suns piedāvā Māra Ruskuļa gleznu izstādi Svētki. M. Ruskulis ir profesionāls scenogrāfs, kas nodarbojas arī ar glezniecību. Mākslinieks iedvesmojies, šķirstot pagājušā gadsimta sākuma fotoalbumus - vecas bildes ar svešiem cilvēkiem un nezināmiem notikumiem raisījušas pat mistisku, biedējošu, bet reizē šarmantu sajūtu. Viņa gleznās redzamā pasaule ir kā atmiņas par zudušu vai nekad nebijušu laiku, kurā cilvēki kļuvuši par siluetiem, figūriņām citam piederošas spēles laukumā.

- Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā aplūkojama tekstilmākslinieces Ritas Blumbergas personālizstāde Dzīve linā. Māksliniece šogad atzīmē nozīmīgu jubileju - astoņdesmito gadskārtu. Kopējā Latvijas tekstilmākslas kontekstā viņa ieņem unikālu vietu, jo visus darbus auž, lietojot linu šķiedru, sākot no smalka, zīdam līdzīga pavediena līdz raupji savītai virvei un pakulām, izmantojot gadu gaitā atrastas vēl neizmantotas šā materiāla faktūras un krāstoņu iespējas. Ritas Blumbergas tekstilijas dziļi personiski stāsta par vēstures, folkloras un tautas garīgo vērtību.

- Misiņa bibliotēkā Rūpniecības ielā 10 trešdien atklās Gada balvai grāmatniecībā 2004 nominēto grāmatu izstādi. Konkursā piedalījās 43 izdevēji, balvai nominēti 25 vienpadsmit kategorijās - dzeja, proza, dokumentālā proza, tulkotā literatūra, zinātniskā un mācību literatūra, nozaru literatūra, mākslas izdevumi, skolas mācību grāmatas, vārdnīcas un enciklopēdijas, kalendāri.

- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā ceturtdien atklās konceptuālu mākslas izstādi Siena. Izstādei izvēlēti dažādu paaudžu, virzienu un nozaru mākslinieki, kuri savā starpā nav saistīti, bet kuru darbos var sazīmēt paradoksālas kopsakarības, kontrastus vai paralēles - Boriss Bērziņš, Māra Brašmane, Agnese Deičmane, Kristaps Ģelzis, Sandra Krastiņa, Egons Spuris, Bruno Vasiļevskis, Edgars Vērpe. Izstādes nosaukumā ietvertais jēdziens Siena cieši saistīts ar pilsētvidi, ar indivīda un sabiedrības savstarpējām attiecībām tajā un iecerē paredz Rīgas semantisko skaidrojumu, ietverot sociālos un emocionālos aspektus, kā arī eksistenciālo jautājumu par personisko (privāto) un publisko telpu laika posmā no 1976. līdz 2005. gadam.

 

Noslēdzies festivāls

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/08/05     Svētdienas vakarā ar svinīgo apbalvošanas ceremoniju VEF Kultūras pilī noslēdzās desmit dienas ilgušais Rīgas amatieru teātru festivāls Rīga spēlē teātri 2005. Tajā piedalījās 13 amatieru teātri ar 16 izrādēm. Festivāla balvu Lielais Toms par labāko izrādi saņēma divi teātri - Rīgas Tehniskās universitātes Studentu teātris Kamertonis režisores Ludmilas Stančikas vadībā par A. Vampilova lugas Divdesmit minūtes ar eņģeli iestudējumu un LU Studentu teātris par L. Stumbres lugas Autobuss iestudējumu Visvalža Klintsona režijā. Žūrijas speciālbalva tika VEF Kultūras pils ansamblim Rīgas pantomīma par režisora Roberta Ligera (attēlā) izrādi Un tomēr viņa griežas. Par labāko aktieri atzīts Andrejs Grave no RTU Studentu teātra Kamertonis, savukārt labākās aktrises šogad divas - Biruta Rubīna no VEF Kultūras pils Tautas teātra un Tamāra Šīrante no Nomales teātra Sarkandaugava.

        Aktieru žūrijas balvu piešķīra teātra studijas Vinnijs A. Čehova Lāča iestudējumam, režisores Inguna Gremze un Karīna Šišlo.

        Par īpašiem radošiem sasniegumiem izrādēs žūrija piešķīra arī Mazos Tomus, un tos saņēma:

VEF Kultūras pils Tautas teātris (režisors Rolands Valdmanis) par veiksmīgu mūsdienu latviešu dramaturģijas iestudējumu, aktrise Vera Zila un tērpu māksliniece Maija Purviņa;

Nomales teātris Sarkandaugava (režisors Ārijs Geikins - attēlā) par veiksmīgu mūsdienu latviešu dramaturģijas iestudējumu un aktrise Ginta Freiberga;

RTU Studentu teātra Kamertonis aktrise Gaļina Feščenko;

Latvijas Kultūras koledžas Studentu teātra aktrise Madara Lāma un Ģirts Žvīguris par veiksmīgu gaismu režiju Ž. Anuija lugas Antigone iestudējumā, Jānis Irbe par veiksmīgu muzikālo ietērpu T. Viljamsa lugas Paredzēts nojaukšanai iestudējumā;

LU Studentu teātra aktieri Signe Gravleja, Maksims Lazarevs un Sandris Vilcāns;

Rīgas kultūras un tautas mākslas centra Mazā ģilde teātra studijas Vinnijs aktieri Rihards Lapsa, Pauls Brikšis, Atis Zorgevics-Prāms, režisores Ingūna Gremze un Karīna Šišlo;

Dienas aprūpes centra Cerību ligzda teātra režisores Aija Treimane un Ieva Altrofa, aktieri Indra Zommere un Edgars Lecis;

VEF Kultūras pils drāmas ansambļa režisore Dagmāra Karzova par uzticību amatieru teātrim;

scenogrāfs Guntars Kambars par veikumu Nomales teātra Sarkandaugava J. Gruža lugas Mīla, džezs un velns iestudējumā.

 

Ojārs Feldbergs gatavo izstādi Somijā

Diena  02/09/05    Tēlnieks Ojārs Feldbergs Somijā ir sācis veidot sešas akmens skulptūras, kas paredzētas viņa personālizstādei Atvērtais akmens. Izstādi atklās jūnijā Pirkalas pilsētā netālu no Tamperes. Skulptūras tiks izstādītas sabiedriskās vietās — ielās, parkos, skvēros, autostāvvietās. Skulptūru ideja ir dabas un pilsētniecisko formu savstarpējā mijiedarbība. Tās O.Feldbergs veido no Somijas laukakmeņiem, kas tika speciāli meklēti, to augstums ir 2—3 metri, svars 15—28 tonnas. Skulptūru izgatavošana notiek Loiman Kivi akmens apstrādes rūpnīcā, kurā pieejamā tehnika ļauj māksliniekam realizēt interesantas ieceres. Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Pirkalas pilsēta.

 

Līdz skaistākajai grāmatai – nedēļa

Līvija Dūmiņa, Arno Jundze,  NRA  02/10/05     Izstāde 2004. gads Latvijas grāmatniecībā.

Vakar (trešdien) Misiņa bibliotēkā Rūpniecības ielā tika atklāta izstāde 2004. gads Latvijas grāmatniecībā.

        Izstāde skatāma Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētā grāmatu mākslas konkursa Gada balva grāmatniecībā 2004 ietvaros, kas ar dažādiem nosaukumiem notiek jau divpadsmito gadu. Lai gan konkursam nominētās grāmatas vienuviet aplūkojamas grāmatu namā Valters un Rapa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Elizabetes ielas skatlogā un Hansabankas centrālās ēkas 25. stāvā Balasta dambī, Misiņa bibliotēkā notiekošā izstāde īpaši izceļama ar to, ka 2004. gads Latvijas grāmatniecībā uz grāmatām raugās plašākā kontekstā. Te apskatāmas ne tikai konkursam izvirzītās grāmatas, bet arī to izdevniecību darbu klāsts, kas šajā pasākumā dažādu iemeslu dēļ nepiedalās.

        Pirms izstādes notikušajā preses konferencē nesen ievēlētā LGA valdes priekšsēdētāja Ieva Kolmane ieskicēja asociācijas tuvākās nākotnes darba plānu – aktuālus jautājumus, kas gaida risinājumu. Viņa sacīja, ka šobrīd saduras izdevēju un lasītāju intereses, taču tā nevajadzētu būt, jo patiesībā izdevējiem ir jāaizstāv lasītāju intereses. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir "lasīšanas mazspēja", kam LGA apņēmusies pievērst uzmanību un mēģināt pārliecināt, ka to darīt ir vērts. I. Kolmane ir arī literatūras mēnešraksta Karogs galvenā redaktore, tāpēc ir pamats cerēt, ka turpmāk žurnāls vairāk pievērsīsies grāmatizdošanas problemātikai. Kā uzsvēra I. Kolmane, problēmas ir jārisina, nevis jāpublicē apskati; jābūt vairāk recenzijām, nevis grāmatu anotācijām. Jautāta par iecerētajām pārmaiņām, jaunievēlētā LGA valdes priekšsēdētāja atbildēja, ka viņai rūp situācija, kādā šobrīd ir autori, atrodoties izdevniecību varā, – iekavētie un nesamaksātie autorhonorāri izdevēju prestižu neceļ. Nevienam, kurš šad tad iegriežas grāmatu veikalā ar vēlmi iegādāties grāmatu, nav noslēpums, ka cenas grāmatām aug tikpat strauji kā sieram vai benzīnam. Asociācijas spēkos nav ietekmēt cenu politiku, taču tā var cīnīties par valsts dotācijām, kas grāmatizdevējiem palīdzētu līdzsvarot cenas, padarot grāmatas pieejamākas iespējami plašam lasītāju lokam.

        Piedāvātajā ekspozīcijā apskatāmas ap 1200 grāmatu, kas, pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem, varētu būt apmēram puse no visām Latvijā izdotajām gada laikā. Precīzu skaitu pateikt grūti, jo runa ir par vairākiem simtiem izdevniecību vai sabiedrisko organizāciju, kas nopirkušas licenci par tiesībām uz izdevējdarbību. Atsevišķā stendā aplūkojamas skaistākās grāmatas – konkursa Gada balva grāmatniecībā 2004 finālistes, kas sakārtotas pēc nominācijām. Pārējos stendos grāmatas sarindotas pēc piederības konkrētam izdevējam. Pārstāvētas ne tikai pazīstamās izdevniecības, bet arī mazāk zināmas vai ar specifisku darbības profilu, piemēram, Rīgas un Latvijas ebreju draudzes reliģiskās draudzes Šamur un Latvijas Vēstures institūta izdevumi.

        Jautāta, kādu grāmatu izvēlētos lasīt, ja neko nezinātu par tās saturu un autoru, skaistu vai populāru, Ieva Kolmane atbildēja – skaistu. Lai sekotu viņas piemēram un varētu lasīt kompetentas žūrijas novērtētas grāmatas, jāgaida vēl tikai nepilna nedēļa, kad grāmatu mākslas konkursa Gada balva grāmatniecībā 2004 noslēguma ceremonijā 17. februārī pulksten 18 Preses namā tiks noskaidrotas pagājušā gada skaistākās grāmatas.

Vēsturē...

 

Vēlreiz par augstākām idejām

Jānis Krēsliņš, vecākais, speciāli Dienai,  02/03/05    1905.gada dalībnieku atmiņas - zūdošas liecības.

        Par savu Dienā 8.janvārī iespiesto 1905.gada revolūcijas izvērtējumu Un zini - nav augsta tā ideja, kas nepazīst cilvēka žēlumu esmu saņēmis visai daudz komentāru - gan atzinīgu, gan arī kritisku.

        Atbildot dažiem komentāru autoriem, minēju atmiņas, kas man saistās ar šai revolūcijā iesaistītiem cilvēkiem. Šeit tās mazliet sakopoju.

Jānis un Klāra Ozoli

        Manos trimdas sākuma gados Ņujorkā vēl bija sastopami daudzi, kas šo revolūciju bija piedzīvojuši vai arī tajā piedalījušies - gan senāk atbraukušie, gan arī tie, kas šeit nonāca pēc Otrā pasaules kara. Studēdams vēsturi Kolumbijas universitātē, centos arī izprast, kādi vēji latviešus, ieskaitot mani, uz šo pilsētu atpūtuši. Meklēju un arī atradu cilvēkus, kas varēja pastāstīt par savām gaitām pirms Pirmā pasaules kara, neatkarīgās Latvijas laikā un arī vēlākajos krievu un vācu okupācijas gados. Nejauši atklāju, ka netālu no manis dzīvo Jānis Ozols ar savu sievu Klāru, dzimušu Karpovicu. Bieži viņus piecdesmitajos gados apmeklēju. Kā zināms, Jānis Ozols bija vai pati centrālā persona 1905.gada revolūcijas notikumos, viens no sociāldemokrātu partijas pamatlicējiem, tās centrālkomitejas loceklis, laikraksta Cīņa dibinātājs un redaktors, arī vīrs, kas veda sarunas ar Ļeņinu, lai pievienotu Latvijas Sociāldemokrātu partiju Krievijas partijai, un domnieks no Kurzemes Krievijas Otrajā domē. Pēc šīs domes slēgšanas viņš atbrauca uz Ameriku, ieguva doktora grādu Hārvarda universitātē, piedalījās kreiso veclatviešu, arī šejienes krievu sabiedriskajā dzīvē. Kad ar viņu satikos, nezināju, ka viņš ilgus gadus bija sadarbojies ar padomijas iestādēm un no 1925. līdz 1946.gadam bija vadošs darbinieks Armtorgā, aģentūrā, kas kārtoja PSRS tirdznieciskos darījumus Amerikā.

        Laikā, kad tikos ar Ozolu, viņš bija liels Padomju Savienības nīdējs. Jāmin, ka viņš savu dēlu un meitu Amerikā izskoloja viselitārākajās augstskolās.

        Arī Ozola sieva Klāra aktīvi piedalījās 1905.gada revolūcijā, par ko viņu tiesāja un izsūtīja uz Sibīriju. Ozols 1910.gada sākumā izsauca viņu uz Ameriku. Klāras brālis Ernests Karpovics, Ventspils izpildkomitejas priekšnieks Latvijas komunistu īslaicīgās republikas laikā 1919.gadā, starpkaru laikā dzīvoja Padomju Savienībā, pēc Otrā pasaules kara bija politisko zinību un filozofijas profesors Rīgā.

        Jānis Ozols sakopoja atmiņu un vēstuļu krājumu Klāras Elizabetes Ozolas piemiņai, ko 1960.gadā ļoti ierobežotā eksemplāru skaitā iespieda Ņujorkā Viļa Štāla spiestuve un izdevniecība. Ozola sieva man arī stāstīja, ka viņa bijusi tā, kas 13.janvāra demonstrācijā pirmā sniegusi palīdzību ievainotajam rakstniekam Antonam Austriņam un sagādājusi kamanas viņa vešanai uz slimnīcu. Tas mani toreiz ļoti interesēja, jo ar Antona Austriņa meitu Mudīti, manu klases biedreni Rīgas 2.pilsētas vidusskolā, pēc kara studējām Tibingenas universitātē un arī darbojāmies literāros pasākumos Ņujorkā. Mudītes māte, ko saucām par veco Austriņu, mums toreiz bija dzīva enciklopēdija gan par seniem politiskiem notikumiem, gan par Antona Austriņa draugiem un laikabiedriem Edvartu Virzu, Kārli Štrālu, Niklāvu Strunki, citiem.

        Visvairāk mani interesēja Ozola bibliotēka, kurā bija rodamas neskaitāmas man nezināmas grāmatas un izdevumi. Pārsteidzošā kārtā viņa krājumā bija ne tikai politiskā un vēsturiskā literatūra, bet arī savs skaits Latvijas neatkarības laikā trīsdesmitajos gados izdotu grāmatu, kuras bija sūtījis viņa Latvijā palikušās pirmās sievas dēls un arī daži rakstnieki ar saviem veltījumiem. Tā Eriks Ādamsons viņa sievai bija atsūtījis savu stāstu krājumu Smalkās kaites (1937) ar skaistu Anšlava Eglīša zīmētu vāku. Grāmatā kaligrāfiski glīts ieraksts: "Klārai Ozola kundzei. Es vēroju rožu dobes, kuŗas rudenī apsedz skujām, lai vārīgie stādi neiznīktu. Viss no senatnes, ko zeme slēpa, uzglabājies, bet daudz kas palicis virs zemes, gājis bojā. Eriks Ādamsons, 25.I. 1940."

        Sevišķi manu interesi saistīja līdz tam neredzētās latviešu grāmatas, ko bija izdevuši latviešu komunisti Padomju Savienībā Prometeja apgādā, ieskaitot lielos sējumus par 1905.gada revolūciju un strēlniekiem. Šīs grāmatas padomju Latvijas lasītājiem nebija pieejamas, jo liela daļa no grāmatu autoriem, izdevējiem tika nogalināti lielajās Staļina tīrīšanās. Kad viņš redzēja manu interesi par šiem izdevumiem, viņš man vai visus tos atdāvināja - un tie joprojām ir manas personiskās bibliotēkas sastāvā.

        Vienmēr mudināju Ozolu rakstīt savas atmiņas par 1905.gada revolūciju, bet to viņš nekad nepaveica. Šo to viņš tomēr ir publicējis jau divdesmitajos gados, šo to arī Zviedrijā sociāldemokrātu izdotajā Brīvībā. Cik zinu, viņu pēc Otrā pasaules kara intervēja kāds Amerikas krievu meņševiku izdevums, bet šo interviju neesmu atradis. Viņa gaitas 1905.gada revolūcijas laikā sīkāk pētījis vēsturnieks Džordžs Longvorts.

        Šodien man žēl, ka toreiz biju par zaļu, lai Ozolu iztaujātu par daudziem konkrētiem un specifiskiem revolūcijas un viņa Amerikas laika notikumiem. Tomēr, viesojoties pie Ozoliem, vienmēr kaut ko jautāju. Daži viņa nostāsti un teicieni man joprojām spilgtā atmiņā. Kad jautāju, kā viņš kopumā raksturotu un izvērtētu 1905.gada revolūciju Latvijā, Ozols ļoti krāsainā veidā atbildēja apmēram šādi: "Krievijas lācis bija aizmidzis. Mēs viņam ar adatu iedūrām dibenā. Viņš lēnām pamodās, atčāpoja uz Latviju un uzsēdās mums virsū. Un revolūcija bija cauri."

        Runājām arī par Raini. Ozols teica, ka viņu un laikabiedrus ļoti iespaidojis Raiņa dzeju krājums Tālas noskaņas zilā vakarā (1903), it sevišķi vārsmas "Un zini, augstākā ideja, tā nepazīst cilvēka žēluma." Ozola krājumā bija arī šī grāmata, kas tagad ir manā īpašumā ar Ozola ierakstu.

        Kad jautāju, kas viņa uztverē bija viena no revolūcijas vadoņu galvenajām kļūdām, ko būtu vajadzējis citādi darīt, viņš atbildēja, ka tad, kad revolucionāri bija sagūstījuši vadošos baltvācu muižniecības vadoņus, tos pēc sarunām nav vajadzējis atbrīvot, bet gan nošaut.

        Tāds viedoklis, piemēram, tiek pausts arī latviešu anarhistu Mančestrā Anglijā rediģētā un Parīzē 1908.gadā iespiestā žurnāla Naids pirmajā un varbūt vienīgajā numurā, kurā tiek kritizēta sociāldemokrātu vadība, ka tie muižniekus nav nogalinājuši. Žurnālā arī teikts: "Triecat zemē savus ienaidniekus, dodat pa kaklu tiem, kas jūs vajā! Kad tavs ienaidnieks, valdītājs, izsūcējs ir pakritis vai saistīts, tad muļķis tu būsi, ja palīdzēsi tam piecelties vai atsvabināties. Bet izlieto gadījumu un pasper viņu tā, ka viņš nekad vairs nepieceltos. Uzbrūc ienaidniekam tad, kad viņš visnespēcīgāks, kad viņš saistīts, kad viņš jau nespēcīgs nākt mieru līgt, un nosit viņu galīgi.... Lai plūst kungu asinis!"

        1936.gadā Maskavā izdotajā Revolucionārās cīņās kritušo piemiņas grāmatas 2.sējumā, aprakstot Latvijas sociāldemokrātijas Centrālkomitejas organizēto kaujinieku asiņaino uzbrukumu Helsinku bankai 1906.gadā, savukārt teikts: "Tagad mēs visi zinām, ka 1905.gada revolūcija bija 1917.gada Lielās proletāriskās revolūcijas ievadījums un vecie kaujinieki - varonīgās sarkanās armijas priekšteči." Jāmin, ka vai visi uz Krieviju aizbēgušie revolucionāri, šo lielo revolūcijas piemiņai veltīto sējumu autori un sastādītāji, kuri grāmatas ievadā min, ka savā darbā vadījušies "pēc mūsu lielo ģeniālo vadoņu Ļeņina un Staļina norādījumiem", pavisam drīz pēc šo sējumu klajā laišanas tika apcietināti un nogalināti no režīma pārstāvjiem, ko tie paši bija slavinājuši.

        Rakstnieks Apsīšu Jēkabs, labi apzinādamies, cik netaisnas bija baltvācu muižniecības privilēģijas un cik nelabvēlīgas latviešiem bija cariskās Krievijas varas iestādes Baltijā, 1905.gadā rakstīja: "Un kamēr tu ej pakaļ sarkanam karogam, kura ceļu apzīmē uguns liesmas, cilvēku asinis un apgānītas baznīcas, sirdi apcietinājis un aizslēdzis patiesībai, tikmēr tavā sirdī brēks un skanēs kā maza bērna raudāšana, ko nekā nevarēsi apklusināt, no kā nevarēsi atkratīties. Postu, ko grēks ienesis pasaulē, to tu domā izslaucīt ar to sarkano lupatu - visu nabadzību, visus melus, visu augstprātību, visu kārību, visu patmīlību, visu ļaunas sirds spītību un varmācību!" Un vēl: "Bet līdzcietības un taisnības vārdā palikt par gāzēju, par varmāku, par otra laimes postītāju, kā tagad nabagbrāļu aplaimotāji - sociālisti dara, cik tas nežēlīgi, cik netaisni!"

        Pievienošu šīm piezīmēm arī anekdotiskas atmiņas par sarunu ar kādu vīru, kas man stāstīja pa savām gaitām revolūcijas laikā. Šā vīra uzvārds bija Celmiņš, viņu kopā ar sievu sešdesmitajos gados no Latvijas uz ASV bija varējis atsaukt dēls. Celmiņš, vīrs krietni gados, dzīvoja Ņujorkas latviešu draudzes Jonkeru baznīcā, kur viņa sieva strādāja par baznīcas apkopēju un cepa un tirgojās ar labu rupjmaizi. Celmiņš svētā nopietnībā stāstīja, ka arī viņš bijis revolucionārs un par to arī ticis sodīts. Kad prasīju, par ko viņš cīnījies un kā viņš atceras soda ekspedīcijas, melnās sotņas izrīcības, viņš atbildēja, ka viņam, tāpat draugiem, kas revolūcijā piedalījušies, un melnai sotņai bijuši vienādi mērķi, proti - degvīna tirgotavu izdemolēšanā iegūtā degvīna dzeršana. Viņš īslaicīgi bijis apcietināts tāpēc, ka pēc degvīna tirgotavas izlaupīšanas tūlīt par daudz sadzēries, nolūzis un nav spējis aizbēgt.

        Kā revolucionāri izlaupīja un izdemolēja Krievijas monopola degvīna tirgotavas, pēc tam sadalot izlaupītos dzērienus, minēts jau arī Prometeja Maskavā trīsdesmitajos gados izdotajos lielajos atmiņu krājumos par 1905.gada revolūciju.

        Jāpiebilst, ka manā 8.janvāra Dienas rakstā minētais apgalvojums, ka Latvijas sociāldemokrātu mērķos revolūcijas laikā nebija minēta Latvijas autonomija, gluži neatbilst patiesībai.

 

Krievijas zinātnieki velta atzinīgus vārdus grāmatai "Latvijas vēsture: 20.gadsimts"

LETA  02/03/05     Vakar (trešdien, 2. februārī) Krievijas vēsturnieki un politologi grāmatas "Latvijas vēsture: 20.gadsimts" prezentācijā Maskavā atzinīgi novērtējuši izdevumu un tā izdošanu krievu valodā, informēja Ārlietu ministrijā. Prezentāciju rīkoja Latvijas vēstniecība Krievijā sadarbībā ar Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēku. Pasākumā piedalījās divi no pieciem grāmatas autoriem - profesori Antonijs Zunda un Inesis Feldmanis, kā arī Krievijas kultūras un sabiedriskie darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, izdevēji un žurnālisti. Pasākumā piedalījās arī vairāku vēstniecību diplomāti.

        Sākot pasākumu, Latvijas vēstniecības pilnvarotā lietvede Argita Daudze raksturoja grāmatu un iepazīstināja ar autoriem. Savukārt Feldmanis un Zunda stāstīja par izdevuma tapšanu, izmantotajiem avotiem, iepriekšējo gadsimtu kopumā.

        Zinātnieki izteica pateicību Latvijas vēstniecībai par palīdzību grāmatas tapšanā. Katra paaudze grāmatā varēs atrast jaunus akcentus, norādīja vēsturnieki.

        Sekoja diskusija, kurā piedalījās Krievijas vēsturnieki un politologi. Diskusijas dalībnieki ar nožēlu secināja, ka līdzīgas grāmatas par iepriekšējo gadsimtu nav Krievijā. Ir sarežģīti aprakstīt gadsimtu, kas tikko beidzies, un izvairīties no subjektīviem vērtējumiem, kas grāmatas autoriem ir izdevies, norādīts diskusijas laikā.

        Diskusijā izteikta nožēla, ka iespēja piedalīties grāmatas prezentācijā tika liegta profesoram Aivaram Strangam, kurš ir viens no grāmatas autoriem. Kā ziņots, Stranga uz Maskavu nebrauca, jo bija saņemta informācija, ka viņu varētu neielaist Krievijā.

        Kā aģentūrai LETA sacīja Zunda, šodien notiekošās zinātniskās konferences laikā divi krievu vēsturnieki pauduši neizpratni par to, ka akadēmiķu darbā "iejaukušās iestādes no malas", liedzot Strangam ierasties Maskavā.

        Pēc Zundas teiktā, klātesošie Krievijas zinātnieki atzinīgi vērtējuši grāmatu, pat bijuši pārsteigti par tās objektivitāti. Recenzējot grāmatu, vēsturnieki atzinuši, ka objektīvi skatīta gan Kārļa Ulmaņa pretlikumīgā rīcība, atlaižot Saeimu, gan arī padomju un nacistu okupācijas mūsu valstī. Kāds vēsturnieks grāmatu nodēvējis par "sensāciju", jo par to Krievijas prese stāstījusi divu nedēļu garumā.

        Latvijas vēsturnieki uzsvēruši, ka grāmata nekādā ziņā nav politisks pasūtījums, bet gan mēģinājums "objektīvi skaidrot mūsu paaudzes vēsturnieku interpretāciju par to, kas Latvijā noticis un kurš par to ir atbildīgs". "Mēs saucam lietas īstajos vārdos," sacīja Zunda.

        Kāds Krievijas Valsts domes deputāts, Liberāldemokrātiskās partijas pārstāvis, gan iebildis, ka grāmata esot pārlieku priekšlaicīga - to vajadzējis publicēt tikai pēc 20 gadiem.

        Latvijas vēsturnieki piedalījušies arī preses konferencē, kur viņiem vaicāts, vai viņi nesaskata nacisma reabilitācijas tendences Latvijā. "Atbildēju - ja šādas tendences būtu, mums par to jau sen būtu aizrādījusi Eiropas Savienība un NATO, kas ļoti uzmanīgi uz to raugās," sacīja Zunda. Viņš piebilda, ka Lestenes memoriāla uzstādīšana nav "nacisma glorifikācija", bet gan savas valsts kritušo karavīru kapu uzkopšana, ko prasa elementāra cieņa.

        Krievu mediji vaicājuši arī par gaidāmo Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas došanos uz Maskavu 9.maijā. "Prezidentes vizītes mērķis skaidrots viņas deklarācijā," atzīmējuši Latvijas vēsturnieki. Viņi skaidrojuši, ka Vīķe-Freiberga atzīst Padomju Savienības lomu nacistiskās Vācijas sagrāvē, taču vienlaikus vēlas uzsvērt, ka šī sagrāve Baltijas valstīm nebūt nenozīmēja to pašu, ko rietumeiropiešiem.

        Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) šodien žurnālistiem pauda pārliecību, ka agrāk vai vēlāk Latvija un Krievija nonāks pie kopīgas vai līdzīgas vēstures interpretācijas.

        "Nevienam nav noslēpums, ka Krievijā un Rietumeiropā pastāv dažādas vēstures interpretācijas," sacīja premjers. "Taču mums vispirms jānoliek malā emocijas. Tad varēsim sākt strādāt. Pagaidām, kad ik dienas parādās emocionāli paziņojumi, ir ļoti sarežģīti kaut kādus konkrētus soļus spert."

 

Baltie krusti lūdz mierīgas mūžamājas

Dita Arāja,  Diena  02/04/05     Vēstures pētnieki vēlas, lai uz čekas upuru mūžamājām Meža kapos pārtrauktu otrreizējos apbedījumus.

        Viņu mirstīgās atliekas, daudzas pat sakropļotas līdz nepazīšanai, atrada 1941.gada jūlija pirmajās dienās, kad, Latviju okupējot nacistiskajai Vācijai, atklājās padomju čekas vardarbīgie noziegumi. Viņus ekshumēja un no Centrālcietuma teritorijas pārapbedīja Meža kapos un piemiņai uz kapu kopiņām uzstādīja baltus krustus. Tā tapa Balto krustu kapulauks, kur atdusas Baigajā gadā nomocītie.

        Taču piemiņas vietu vajadzētu sakārtot, jo padomju laikos tur, nolīdzinot lielāko daļu kapu kopiņu uz upuru mūžamājām virsū iekārtoja 76 ģimenes kapavietas, kur vēl joprojām turpina apbedīt mirušos. Pret to iebilst politiski represētie un Okupācijas muzejs, lūdzot Rīgas domi (RD) Baltajiem krustiem piešķirt vēstures pieminekļa statusu, lai ierobežotu jaunus apbedījumus, sakārtotu kapulauku un pienācīgi godinātu Baigā gada upuru piemiņu. Tomēr šis lūgums pagaidām palicis bez noteiktas atbildes - ierēdņi cits uz citu noveļ jautājuma risināšanu, bet skaidras atbildes par Balto krustu nākotni nav.

        Patlaban vietā, kur atdusas vairāk nekā 120 čekas nežēlīgi nomocīto, vairs zināmi tikai četrpadsmit upuru apbedījumi, jo piederīgie, par spīti bailēm, tuvinieku atdusas vietas kopa arī padomju gados. Tiem apkārt - virsapbedījumi, ko ar upuriem nesaistītiem cilvēkiem ierādīja septiņdesmitajos gados. Balto krustu kapulaukā jaunas kapavietas vairs neierāda, taču ģimenes kapavietās tuviniekus ļauj apglabāt, un pēdējo četru gadu laikā tur apbedīti trīs cilvēki.

        "Padomju laikā jauno apbedījumu ierādīšana notika apzināti, mēģinot slēpt padomju okupācijas laika noziegumus, tomēr tagad nevajadzētu tur turpināt apbedījumus. Caur to neatkarīgajā Latvijas valstī tiktu panākts taisnīguma princips un Baigā gada upuri vairs netiktu traucēti ar jauniem apbedījumiem," saka Okupācijas muzeja piemiņas vietu programmas vadītājs Rihards Pētersons.

        Okupācijas muzejs pērn divas reizes rakstījis vēstuli RD komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītājam Jānim Karpovičam, lūdzot neļaut Balto krustu teritorijā apbedīt mirušos, izveidot tur pienācīgu piemiņas vietu un tai piešķirt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu. Muzejs piedāvājis palīdzību piemiņas vietas labiekārtošanā, kā arī, lai mazinātu "nepieciešamību veikt birokrātisku saraksti", rosinājis jautājuma risināšanā ieinteresētās personas aprunāties klātienē, tomēr no J.Karpoviča atbilde nav saņemta. Viņš Dienai skaidro, ka vēstules neesot redzējis, tomēr šo problēmu sauc par degošu un stāsta, ka patlaban tiekot gatavots projekts par Balto krustu vizuālo veidolu, bet pēc tam komiteja lemšot arī par nepieciešamību piešķirt īpašo aizsargājamas vietas statusu. Tas varot notikt vēl šīs vietvaras valdīšanas laikā.

        "Nedrīkst ierobežot nomnieku brīvību glabāt tuviniekus ģimenes kapos," skaidro Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieks Gunārs Eniņš. Rīgas kapsētu uzturēšanas noteikumi neļaujot aizliegt Balto krustu teritorijā esošo ģimenes kapu nomniekiem apglabāt tur savus tuviniekus. Tādēļ, viņaprāt, Saeimai vajadzētu pieņemt īpašu likumprojektu, kas šo vietu pasargātu no jauniem apbedījumiem. Pārvalde un muzejs lūguši palīdzību nacionālistiski noskaņotajam deputātam Jurim Dobelim (TB/LNNK), bet viņš jautājumu pāradresējis pēc piederības - RD, līdz ar to visi pavedienu gali atkal atgriezušies domē. "Tā viņi viens otram mētā, bet nekas uz priekšu neiet. Vai jūs varat iedomāties, ka Biķerniekos vai Rumbulā ebreju upuriem virsū glabātu?" saka pieminekļu pētnieks Jānis Rivars.

        J.Karpovičs tomēr pieļauj, ka Balto krustu teritorijā ģimenes kapu vietās varētu ļaut glabāt pirmās pakāpes radiniekus. Arī G.Eniņš apšauba, ka apbedījumus varētu pārtraukt pavisam: "Ja kādam tur guļ sieva, vai tad viņš nevarēs gulēt blakus? Cilvēks nav vainīgs, ka viņam tur kapavieta ierādīta". Turklāt, ja ir ģimenes apbedījums, tad pārvaldes atļauja nemaz nav jāprasa un apglabāšana jāsaskaņo tikai ar kapsētas pārzini.

        R.Pētersons piekrīt, ka upuriem virsū apglabāto piederīgie padarīti par ķīlniekiem, un viņš tāpat kā J.Rivars izeju no šķietamā strupceļa redz, ja Baltajiem krustiem piešķirtu īpašu statusu. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) direktora vietnieks Jānis Asaris apstiprina, ka tas ir iespējams, ja Baltie krusti iegūst valsts nozīmes vēsturisku notikumu vietas statusu, "jebkura saimnieciska darbība ir īpaši jāsaskaņo ar pieminekļu inspekciju". Tikai atkal - vajadzīgs RD ierosinājums VKPAI. Tomēr arī viņš apšauba, vai pat šādā gadījumā drīkstētu tuviniekiem liegt piederīgos glabāt dzimtas kapuvietās. Pretēji domā Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Eižens Upmanis, kurš skaidro, ka Pašvaldību likums ļauj vietvarai noteikt īpašu statusu atsevišķām vietām un līdz ar to arī Baltajos krustos vispār aizliegt apbedījumus. Tomēr arī viņš līdz šim nav bijis aktīvs Balto krustu aizstāvis, aizbildinoties ar citām prioritātēm.

        Kad Baltajiem krustiem noteiktu īpašo statusu, varētu sākt domāt, kādam kapulaukam izskatīties, lai iemūžinātu visu nomocīto piemiņu, ne tikai atminētos tos, kas atdusas zem atlikušajiem četrpadsmit krustiem. Iespējams, tad, ja arī apbedījumus neaizliegtu, ģimenes kapavietu nomniekus varētu lūgt pielāgoties kapulauka kopējam veidolam. Un tad arī, iespējams, Baltos krustus varētu iekļaut to piemiņas vietu sarakstā, ko līdzīgi kā Okupācijas muzeju apmeklē ārvalstu delegācijas, ja to atļauj laiks un viesiem ir īpaša interese, informē Ārlietu ministrija. Bet tikmēr R.Pētersons saka - čekas upurus represēja divreiz - vispirms nogalināja un pēc tam virsū uzraka citus, un tagad viņiem jāatdod pienācīgas mūžamājas, jo "viņi visi tur apakšā guļ".

 

 

 

Citādā ziņā...

 

Ledus skulptūras sāk ceļojumu pa LatvijuKristīne Langenfelde, NRA  02/07/05     "Ledus ir tikai materiāls, mākslinieka izpausmes veids, bet svarīgākais ir ideja," uzskata 7. starptautiskā ledus skulptūru festivāla galvenās balvas ieguvējs gleznotājs Andrejs Joksts. Nedēļas nogalē Jelgavā kulmināciju sasniedza 7. starptautiskais ledus skulptūru festivāls, kur līdz ar plašu kultūras un atpūtas programmu skatītāju vērtējumam tika nodotas 20 mazās un septiņas lielās ledus skulptūras.

        Tās no 1. līdz 4. februārim skaldot, zāģējot, kausējot un pulējot veidoja mākslinieki no dažādām valstīm - Latvijas, Baltkrievijas, Īrijas, Francijas, Austrālijas, Somijas, Zviedrijas un Igaunijas.

        Žūrijas komisijas pārstāvji tēlnieks, scenogrāfs Aigars Bikša un Mākslas akadēmijas tēlniecības katedras vadītājs Bruno Strautiņš atzinuši, ka šoreiz vērtēšana bijusi īpaši grūta, jo ikvienā darbā vērojama augstvērtīga mākslinieciskā izpausme.

        Kopējais balvu fonds 2600 eiro apmērā tika sadalīts starp trīs labākajiem individuālo darbu vērtējumā un pirmo trīs vietu ieguvējiem komandu darbā.

        Lielākā daļa mākslinieku Neatkarīgajai atzina, ka festivāla būtība ir iespēja radīt ko skaistu un iepriecināt cilvēkus, taču tas, ka vienlaikus notiek arī konkurss, šim pasākumam piešķir asumu.

        Pirmajās festivāla darbu tapšanas dienās, kad gaisa temperatūra bija virs nulles, māksliniekiem jau radušās bažas, vai viss varēs notikt, kā bija ieplānots. Taču pasākuma organizatori - Jelgavas pašvaldības aģentūras Kultūra darbinieki - reaģējuši zibenīgi, un darbu tapšanas vietā nogādāta saldēšanas kamera, kurā darbi uzglabāti. "Gatava ledus skulptūra vienu dienu spēj saglabāt formu arī plus 5 grādu temperatūrā pēc Celsija, taču ar nosacījumu, ka nav spilgtu saules staru," skaidro skulptors Kārlis Īle.

        "Šo skulptūru īpašais šarms, ka tās ir īslaicīgas - viens moments, un to vairs nav. Ir jāpaspēj noķert mirkli un izbaudīt šo mākslu," uzsver Andrejs Joksts.

        Jelgavnieki to varēja izbaudīt jau nedēļas nogalē, bet no 10. februāra 20 mazās skulptūras sāks ceļojumu pa Latviju, un tās būs apskatāmas arī Valmierā, Ogrē, Dubultos, Rīgā pie Kongresu nama, bet 14. janvārī tiks nogādātas Lido atpūtas kompleksā, kur atradīsies līdz to izkušanai. Savukārt lielās - līdz divu metru augstās - skulptūras joprojām būs aplūkojamas Jelgavā.

Uzvarētāji

Mazās skulptūras

- 1. vieta - Andrejs Joksts (Latvija) ar darbu Mans pēdējais sapņu lācītis.

- 2. vieta - Risto Immonens (Somija) ar darbu Trīs

- 3. vieta un skatītāju atzinība - Rinalds Opincāns (Latvija) ar darbu Mīlestības pieskāriens.

Lielās skulptūras

- 1. vieta - Kārlis Īle, Andrejs Joksts (Latvija) un Anti Pedroso (Somija) ar kopdarbu Kāpnes uz debesīm.

- 2. vieta - Konstantīns Seļikanovs un Aleksandrs Šapo (Baltkrievija) ar darbu Antuāna de Sent-Ekziperī piemiņai

- 3. vieta - Ģirts un Gaits Burvji (Latvija) ar skulptūru Ledus sapņu skapis.

 

Līdz pat 40% Latvijas iedzīvotāju svars ir virs normas

LETA  02/09/05     Līdz pat 40% Latvijas iedzīvotāju svars pārsniedz normu, liecina Latvijas Diētas ārstu asociācijas (LDĀA) pētījums par situāciju iedzīvotāju veselības un ēšanas ieradumu jomā.

        Saskaņā ar LDĀA datiem aptuveni 16,5 % sieviešu un 9,5% vīriešu Latvijā ir aptaukošanās problēma.

        Ķermeņa masas indeksu, kas izmantots pētījumā, aprēķina, cilvēka svara skaitli dalot ar cilvēka garuma skaitļa kvadrātu. Cilvēka svars ir normas robežās, ja ķermeņa masas indekss ir no 18,5 līdz 24,9. Ja ķermeņa masas indekss ir no 25 līdz 29,9, tad cilvēkam ir liekais svars. Ja ķermeņa masas indekss ir virs 30, tas liecina, ka cilvēkam ir aptaukošanās problēma.

        Kā uzver ārsti, par negatīvu tendenci uzskatāms tas, ka ik gadu Latvijā tiek atklāti 4000 saslimšanas gadījumi ar cukura diabētu.

        Kā īpaši satraucošu ārsti vērtē pusaudžu skaita palielināšanos diabēta slimnieku vidū. Latvijā ir arī lielākais nāves gadījumu skaits ES dalībvalstīs, kuru cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības.

        Par būtiskiem iemesliem šādai situācijai LDĀA uzskata pārāk lielu rafinētu un taukiem bagātu produktu patēriņu Latvijas iedzīvotāju uzturā. Būtisks ir arī pārāk mazais svaigu augļu, dārzeņu, zaļumu un pilngraudu produktu patēriņš, šodien notikušajā preses konferencē uzsvēra LDĀA priekšsēdētājs Andis Brēmanis.

        Latvijas iedzīvotāju ieradumus pārtikas produktu izvēlē atklāj aptauja par galveno faktoru, izvēloties pārtiku. Vairāk nekā puse vīriešu un sieviešu par galveno kritēriju nosaukuši cenu, bet kā otru noteicošo - garšu. Šiem faktoriem seko ģimenes intereses un tikai tad veselīgums un sekošana speciālām diētām.

        Lai veicinātu sabiedrības izglītotību veselīga uztura jomā un ražotāju ieinteresētību veselīgas pārtikas ražošanā, LDĀA izveidojusi "Veselīgas pārtikas" jeb "VP" kvalitātes zīmi, kas piešķirta jau vairāk kā 20 ražotājiem. Produkcija ar šo apzīmējumu atbilst īpašiem pārtikas kvalitātes standartiem, kas apkopoti LDĀA nolikumā par "VP" preču zīmes piešķiršanu.

 

Hokeja fani stāv rindā pēc biļetēm uz olimpisko atlases turnīru

Viesturs Radovics,  NRA  02/03/05    Rīgas Sporta pils kasēs, kur šonedēļ sāka pārdot biļetes uz 2006. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra hokeja mačiem, līdzjutēji veido garas rindas. Lētākās biļetes uz vienu no spēlēm jau ir izpirktas.

        Sporta pilī darbojās tikai viena kase, tāpēc hokeja biļešu kārotājiem vakar nācās stāvēt garās rindās. Uzņēmējs Arturs, kurš vēlējās iegādāties divas biļetes, katru par 30 latiem, atzina, ka "ilgās nīkšanas" dēļ šī varētu būt pēdējā reize, kad viņš iet uz hokeju. Latvijas Hokeja federācijas (LHF) preses sekretārs Jānis Stepītis Neatkarīgajai pastāstīja, ka vakar uz Latvijas-Baltkrievijas spēli bija nopērkamas vairs tikai dārgākās biļetes, bet uz citiem mačiem tās vēl dabūjamas brīvi.

        Uz katru spēli pārdošanā ir aptuveni 3500 biļetes, no kurām 2800 ir sēdvietas, bet 700 stāvvietas.

        Pirms gaidāmā turnīra pilī ir izremontētas hokejistu ģērbtuves, medpunkts, dopinga pārbaudes telpa, kā arī preses centrs. Tas izmaksājis apmēram 20 000 latus, un tagad Sporta pils telpas atbilst Starptautiskās Hokeja federācijas prasībām, informēja J. Stepītis. Lai skatītājiem būtu ērtāk, nekādi remonti nav veikti.

        Turnīra spēles notiks Rīgas Sporta pilī 10., 11. un 13. februārī. B apakšgrupas turnīrā startēs Latvija, Slovēnija, Polija un Baltkrievija, noskaidrojot vienu izlasi, kas saņems ceļazīmi uz 2006. gada olimpiskajām spēlēm.

        10. februārī Latvija mērosies spēkiem ar Slovēniju, bet dienu vēlāk cīnīsies ar Poliju. Abu šo spēļu sākums paredzēts pulksten 19. Abās pirmajās turnīra dienās pulksten 15.30 sāksies dienas pirmie mači. Pēdējās kārtas mači notiks 13. februārī - pulksten 13 laukumā izies Polijas un Slovēnijas hokejisti, bet pulksten 17 sāksies Latvijas un Baltkrievijas izlašu mačs.

        Uz olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru viena iegādātā ieejas biļete derēs abām dienas spēlēm. Biļešu cenas ir trīs, pieci, 15, 20, 25 un 30 lati.

 

Alejas nevarēs cirst bez īpašas saskaņošanas

Imants Vīksne,  NRA  02/03/05     Ceļmalu alejas turpmāk nedrīkstēs izcirst bez vietējo vides pārvalžu un pašvaldību piekrišanas - šis ierosinājums ļauj cerēt, ka uzņēmuma Latvijas valsts ceļi kampaņu pret ceļmalu kokiem izdosies apturēt.

        Šodien valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie valdības noteikumu grozījumi precizē, kādos gadījumos ceļiniekiem koku ciršanai vajadzīga Valsts vides dienesta atļauja. Ceļinieki nedrīkstēs patvarīgi zāģēt "mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, ja platums starp tām ir mazāks par 20 metriem vai koku rindas garums ir lielāks par 20 metriem". Tas nozīmē, ka pašvaldības un vides darbinieki varēs aizliegt gan aleju, gan arī vienā ceļa pusē augošu koku iznīcināšanu.

        Vides un reģionālās attīstības ministrija skaidro, ka izmaiņas noteikumos nepieciešamas, jo ar pašreizējiem normatīviem nav iespējams aizsargāt Latvijas tradicionālo ainavu.

 

 

 

Pagājušās

nedēļas nogalē, laiks

pamazām, taču katru dienu

par pāris grādiem atkal kļuva ar-

vien aukstāks. Un tāds tas pieturas

arī vēl šodien.   Sniedziņš gan vairs

nav snidzis, bet tieši pretēji – saules

staru sasildīts tas pamazām sāk kust.

. . . Un debesis ir tik skaidras, ka

naktīs mēness un sniega segas

apgaismotajās debesīs var

skaitīt zvaigznes . . .

               

                Anda Jansone, trešdien 9. februārī