Mazliet pagāniskas vitalitātes

Anda Bušēvica, NRA 12/18/04 Senajā gadskārtā ziemas saulgriežus, kad visdziļākajai tumsai seko jauns gaismas augšanas laiks, svinēja trīs dienas, kas Gregorija kalendārā iekrīt laikā no 20. līdz 23. decembrim. Grūti pateikt, cik daudz sakara klusumā un sveču gaismā sēdošā senā latvieša gaismas gaidām ar mūsdienās rīkoto masu pasākumu skaņu pastiprinātājos desmitkāršo troksni. Abus vieno atsauce uz tradīciju – 21. janvārī gan Rīgā, gan pašvaldībās tiks svinēts Bluķa vakars, kā arī vēlme nākamajā gadā būt labākiem, nekā šai gadā esam iespējuši.

Rīgā ziemas saulgrieži tiks svinēti vispirms svētdien, 19. decembrī, plkst. 14 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā kopā ar folkloras kopu Rija. Tiem, kas senās tradīcijas vēlas izzināt dziļāk, muzejs sadarbībā ar SIA Riga City Tour piedāvā sākumskolas un pamatskolas skolēniem domātu muzeja pedagoģisko programmu Ziema lauku sētā. Savu interesi skolēnu grupas var pieteikt iepriekš pa tālr. 7613692, 9514308, pieteiktajiem dalībniekiem būs iespēja iepazīt dzīvi vairāk nekā simt gadu vecā Papes ciema zvejnieka – zemnieka sētā, uzzināt, kā tolaik ļaudis gatavojās Ziemassvētku svinēšanai – kūla sviestu, cepa baltmaizi un speķa raušus. Pašiem vilkt bluķi apkārt visām sētas ēkām, sakopojot aizgājušā gada grūtumus, un zīlēt nākotni. Tam sekos gājiens uz Usmas baznīcu, kur sveču gaismā tiks izdziedātas Ziemassvētku dziesmas.

Savukārt valsts aģentūra Tautas mākslas centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes kultūras pārvaldes atbalstu Bluķa vakaru, kā jau tas kļuvis par ieražu, svinēs, velkot bluķi cauri Vecrīgai pašā saulgriežu dienā – 21. decembrī. No pieciem vakarā folkloras grupu gājienā, kam pievienoties aicināts ikviens, bluķi vilks no Rātslaukuma pa Jaunavu ielu, cauri Rīgas domes ēkai, tad pa Tirgoņu ielu un Doma laukumu, tālāk pa Pils ielu uz Rīgas pili, atgriežoties gar Saeimas namu pa Jēkaba ielu, Vaļņu ielu, Vecpilsētas ielu, līdz gājiens noslēgsies Alberta laukumā. Šeit arī līdz pulksten astoņiem būs skatāmi folkloras kopu priekšnesumi, sadancošana, rotaļas, bluķa dedzināšana ugunskurā, Ziemassvētku mielasts.

Atmetīsim visu lieko – nacionālistiski ievirzītu patosu, tradīcijas piesaisti, reliģiozu šķīstīties kāri. Ziemas saulgrieži arī bez tā visa ir notikums, ko dabā pārdzīvo viss dzīvais. Un lai arī, protams, Ziemassvētku pārdzīvojums katram ir savs, maskota un trokšņaina dziedošu ļaužu ielaušanās pašvaldības un valdības namu labi organizētajā klusumā un glancētībā nav sliktākais veids, kā savienot pagātni ar šodienu, ienesot pagānisku vitalitāti mūsdienu samākslotajā dzīves ritmā.

Ziemassvētku iepirkšanās bumu šogad prognozē ārpus veikaliem

Rita Ruduša, Diena 12/20/04 Pirmajās decembra dienās patērētāji ar tādu sparu klikšķināja datora peles Ziemassvētku dāvanu meklējumos, ka tirgus pētnieki steidzās paziņot — šis gads būs iezīmīgs ar to, ka tradicionālais Ziemassvētku iepirkšanās bums notiks virtuālajā vidē. Tiek prognozēts, ka Lielbritānijā un ASV turpat vai puse pircēju sērfos internetā, nevis meklēs dāvanas veikalu plauktos. Analītiķi norāda, ka pirmajā acumirklī šāda attīstība nešķiet loģiska, jo ir krietni pieaudzis kibernoziegumu skaits, kas padara šādu iepirkšanos nedrošu. Turklāt elektroniskā iepirkšanās vide ne vienmēr ir mūsdienu prasībām atbilstoša, jo tajā pēdējos gados nav ieguldītas lielas investīcijas, taču ērtība un ātrums gūst virsroku pār citiem apsvērumiem.

"Pēdējos četros gados viss pieaugums nācis no patērētāju pieprasījuma," laikrakstam Financial Times norāda elektroniskās tirdzniecības apvienības IMRG vadītājs Džeimss Ropers. Viņš piebilst, ka attīstība ir pārsteidzoša, jo "šajā jomā četru gadu laikā faktiski nav bijis nekādu investīciju".

Decembra pirmajā nedēļā interneta iepirkšanās apjoms Lielbritānijā sasniedza līdz šim nepieredzētu apjomu — 13,1% no visiem tīmekļa apmeklētājiem bija patērētāji, kas meklēja Ziemassvētku dāvanas. Pēc Dž.Ropera teiktā, vidēji gadā šis skaitlis ir 7%. Tuvākajos gados viņš prognozē e-pircēju skaita pieaugumu — mājaslapām kļūstot arvien drošākām, interneta iepirkšanās varētu sasniegt pat trešdaļu no visiem veikalu apmeklējumiem.

Dž.Ropera prognozes izklausās ticamas, ja aplūko datus par Ziemassvēku sezonu pēdējos gados. Proti — pērn pirms svētkiem internetā iepirkās 21% britu un 31% amerikāņu, bet, saglabājoties decembra sākuma tempam, šie skaitļi šogad varētu sasniegt attiecīgi 43% un 46%.

Pētījumi rāda, ka ne tikai pircēju skaits internetā aug, bet lielākas kļūst arī naudas summas, kuras viņi ir gatavi tērēt. Kā vēstī BBC, drošības sistēmu firmas St Bernard Software pētījumi parādījuši arī, ka lielākā daļa iepirkšanās notiek darba laikā un viens darbinieks decembrī zaudē vidēji divas pilnas darba dienas, regulāri iepērkoties internetā.

Igijs Fanlo, kurš strādā interneta veikalā Shopping.com, BBC norāda, ka izmaiņas "elektronisko pircēju" skaitā vismaz daļēji ir saistītas ar interneta pieslēguma ātruma palielināšanos. "Lielāks ātrums nozīmē to, ka viss notiek daudz straujāk un cilvēkiem ir vairāk laika izpētīt iekāroto preci," skaidro I.Fanlo. Interneta pieejamība arvien plašākam cilvēku lokam un lielāks ātrums ietekmējuši arī pircēju motivāciju. "Agrāk galvenais arguments par labu virtuālajiem pirkumiem bija cena, bet tagad arguments numur viens ir ērtība," uzskata I.Fanlo.

Visbiežāk cilvēki meklē internetā moderno tehnoloģiju produktus. Saskaņā ar eBay pētījumu pircēji internetā nereti meklē arī gada populārākās dāvanas, kuras no veikalu plauktiem ātri pazūd. Citi sērfo, lai pārsteigtu radus un draugus ar kādu elektronisku ierīci, filmu vai kompaktdisku, kas viņu valstī vispār nav pieejams. Tomēr visbiežāk pie datora sēdošie pircēji internetu izmanto, lai rezervētu vietas viesnīcā vai nopirktu ceļazīmi atpūtai garajās brīvdienās.

Populārākie Ziemassvētku pirkumi internetā

1. Ceļojumi

2. Viesnīcu rezervācija

3. Grāmatas

4. DVD un video

5. Kompaktdiski

6. Apģērbs

7. Kompjūterspēles un rotaļlietas

8. mp3 pleijeri, mobilie telefoni, alkohols

9. Datori

10. Apavi

Dati: Retail Decisions

Pasaules Dabas fonds izplata nevēlamo Ziemassvētku dāvanu sarakstu

LETA--REUTERS 12/21/04 Ziemassvētku dāvanu pircējiem būtu jāizvairās no koraļļu rotaslietām, krokodilu ādas un storu kaviāra, ja viņi vēlas izbaudīt Ziemassvētku laiku bez sirdsapziņas pārmetumiem, otrdien paziņoja Pasaules Dabas fonds (WWF).

WWF ir izveidojis desmit lietu sarakstu, kuru komerciāla izmantošana apdraud dzīvnieku un augu sugas, kurām draud izzušana.

Dāvanu pircējiem jāizvairās pirkt gan no tīģeriem gatavotus produktus, gan pašus tīģerus kā mājdzīvniekus, paziņoja WWF. "Visa starptautiskā tirdzniecība ar tīģeru produktiem, vai tie ir tradicionālie Āzijas medikamenti, suvenīri vai veiksmes amuleti, ir nelikumīga," teikts WWF paziņojumā.

Fonds iesaka izvairīties arī no jebkādiem izstrādājumiem no ziloņkaula, jo ziloņkaula tirdzniecība apdraud ziloņus.

Savukārt Kaspijas jūras storei, kas ir kaviāra avots, draud izmiršana nelegālās zvejniecības dēļ, un to ieteicams pirkt tikai bundžiņās, kuras sertificējusi CITES - ANO aģentūra, kura cīnās pret apdraudēto sugu tirdzniecību, brīdina WWF.

Jāizvairās arī no modernajām šallēm, kuras austas no Tibetas antilopju vilnas. "Lai iegūtu vilnu, antilope ir jānogalina," uzsver WWF.

Starptautiskajā tirdzniecībā ir aizliegtas daudzas kaktusu sugas. "Taču pastāv plaukstoša nelegālā tirdzniecība, kas iznīdē vietējās populācijas, ir īpaši Meksikā," brīdināja WWF.

Visbeidzot WWF iesaka pircējiem izvairīties no tādu ierīču, piemēram, televizoru un stereoiekārtu, iegādes, kuras patērē lielu daudzumu elektrības, ilgstoši atrodoties gatavības režīmā, jo arī tādējādi radītais pārmērīgais enerģijas patēriņš nopietni apdraud vidi.

Tik īsti skaista, itin kā būtu izdomāta

Evita Sniedze, NRA 12/22/04 Vakar (otrdien) laiks sāka griezties uz garākas dienas pusi, minūte dienai klāt šobrīd šķiet liela prieka vēsts gaismas gaidīšanā.

Nāk Ziemassvētki, ne balti, ne pelēki, jo ir tā kaut kur pa vidu. Ar ledu, kas tikai uz šosejām, bet ne uz ezeriem, ar ledus iešanu, kas pavasara pazīme, un drūmiem laukiem, kas rudens atliekas. Ar dāvanām, kas pirktas ieraduma dēļ, un pazaudētu klusumu. Ar smaidiem, kas liekulīgi un īsti. Ar žēlsirdību, gan to, kas dabū reklāmu televīzijā un pazaudē drusku no sava nesavtīguma, gan to, kas neviena nemanīta klejo apkārt ar Skalbes Kaķīša pēdām. Akciju akcijas, dāvanu dāvanas, un vienalga taču nepietiek. Un ne par dāvināšanu runa, bet par… neaizdomāšanos varbūt, kad Ziemassvētku dāvana kaut kur tepat blakām var izrādīties arī puskukulis ķieģeļmaizes, kas sagaidīta pēc izstāvēšanas rindā.

Elizabetes, Strēlnieku un Pulkveža Brieža ielas krustojumā, pavisam netālu no vietas, kur savas tamborsedziņas gada siltajā laikā pārdod grumbu grumbās savilkta sīki spēcīga večiņa, decembra lietainā dienā parādījās cimdu un zeķu pārdevēja. Tāda pati cakotāja, kas pirkusi dziju un adījusi, bet tagad pārdeva savu darbu par pāris latiem. Lietus tai rītā turpināja pirmā kārtīgā sniega šķīdināšanas akciju, un tās vilnas lietiņas, krāsaini bezgaumīgas – mazlietiņ no Latgales naivuma un zili krāsotajām mājām – mirka un gaidīja saimniekus.

Nopirku vienu zeķu pāri – zināju jau, ka par mazu, un tāpēc dāvināšu citam. Bet tā tantīte bija tik īsti skaista, ka atgādināja metaforu un likās uzrakstīta un izdomāta. Tāpat kā lietus decembra vidū Latvijā. Kaut arī es tajā mirku.

Bluķī sadedzina pērnās likstas

Liene Kabuce, Latvijas Avīze 12/22/04 Tuvojoties Ziemassvētkiem, daudzi cilvēki metas iepirkumu drudzī, kristieši klusām gatavojas Kristus dzimšanas svētkiem, bet citi ļaujas folkloristu atdzīvinātajām senlatviešu tradīcijām. Laikā, kad diena visīsākā un nakts visgarākā – mūsu senči svinējuši ziemas saulgriežus. Pēc dabas kalendāra tieši vakar bija laiks, kad saule uzsāk savu uzvaras gājienu un dienas kļūst arvien garākas. Skandinot dziesmas, rituālus, spēles un ieražas, arī Vecrīgā notika simboliska ziemas saulgriežu gadskārtas svinēšana – bērni ar sajūsmu labprāt iesaistījās bluķa vilkšanā cauri visai Vecrīgai. Pa ceļam satiktais Dainis Īvāns izpelnījās īpašu čigānu uzmanību, kuri bluķa vilkšanas laikā nemitīgi visiem mēģināja notirgot dažādas grūti pielietojamas mantas. No atraktīvo čigāniešu sārtajām lūpām kā pupas raiti bira dažādi nākotnes pareģojumi, solot Dainim Īvānam naudu, veiksmi un panākumus. Tiesa, par šādu dāsnu nākotni čigānietes prasīja prāvu atlīdzību.

Ziemas saulgrieži senlatviešu izpratnē ir laiks, kad tumsa un gaisma cīnās, līdz mazā gaismas strēle gūst uzvaru. Bluķa velšana šajās gadskārtās simbolizē visa ļaunā un sliktā savilkšanu kopā, lai vēlāk to kalna galā sadedzinātu. Kopīgi velkot bluķi, skanīgā gājienā tautas kopas ieskandināja vecpilsētu. Tādējādi simboliski tiek atvieglots saules ceļš kalnup. Tas ir arī apliecinājums, ka tikai kopīgi iespējams pārvarēt dziļo tumsu.

Atdzīvinot tradīcijas, cauri vecpilsētai izvilktais bluķis tika sadedzināts lielajā ugunskurā Alberta laukumā. Aizdedzot lielo ugunskuru, ikvienam bija iespēja sadedzināt savas bēdas, likstas, nelaimes un sliktās domas. Šis attīrīšanās rituāls notiek ar domu, lai ļaudis ar brīvu, mierīgu sirdi varētu baudīt Ziemassvētku mielastu, līksmot un priecāties.

Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata Ziemassvētkus par pārāk komercializētiem

DELFI 12/22/04 Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata, ka Ziemassvētki Latvijā ir pārāk komercializējušies, bet viena ceturtdaļa aptaujāto pauduši pretēju viedokli, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2004.gada decembra aptaujas dati.

Dati liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju jeb 66% piekrīt (atbildes “drīzāk piekrīt” un “pilnīgi piekrīt”), ka Ziemassvētki Latvijā ir pārāk komercializējušies, bet 25% tam nepiekrīt (atbildes “drīzāk nepiekrīt” un “pilnīgi nepiekrīt”).

Biežāk kā caurmērā uz Ziemassvētku komercializāciju Latvijā norādījuši respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem, latvieši, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, aptaujātie Vidzemē un laukos dzīvojošie.

Salīdzinot aptauju rezultātus, var konstatēt, ka 2004.gadā, salīdzinot ar 2003.gadu, iedzīvotāju attieksme pret izteikumu ‘Ziemassvētki Latvijā ir pārāk komercializējušies’ nav būtiski mainījusies: tam piekrīt 66% - 67%, bet nepiekrīt 24% - 25%. Tomēr laika posmā no 2000.gada līdz 2002.gadam respondenti minētajam apgalvojumam piekrituši retāk (attiecīgi 56% un 63%).

EP gatava nosodīt komunismu

Aija Cālīte, Latvijas Avīze 12/16/04 Parīzē notikusi Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas (EPPA) Politiskās komisijas organizēta sanāksme "Nepieciešamība pēc komunistiskā režīma veikto noziegumu starptautiskas nosodīšanas". Tajā piedalījās EPPA Latvijas delegācijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), kurš pastāstīja par sanāksmes gaitu un tajā pieņemtajiem lēmumiem.

Ar ļoti iespaidīgu ziņojumu uzstājies Stefans Kurtuā. Viņa sarakstītā "Komunisma melnā grāmata", kas vēsta par komunistiskajiem noziegumiem, ir ļoti populāra – tajā apkopoti satriecoši fakti, kas dokumentē konkrētus noziegumus, kuri pagājušā gadsimta garumā veikti "komunisma vārdā". S. Kurtuā viedoklis bija – jautājumu par komunisma noziegumiem nepieciešams izvērtēt visas Eiropas mērogā, informēja A. Bērziņš. Sanāksmē runājis arī krievu disidents Vladimirs Bukovskis, kurš savulaik bija profesors, bet politiskās darbības dēļ tika ieslodzīts psihiatriskajā slimnīcā. Vēlāk viņam bija iespēja emigrēt no PSRS, jo viņš tika apmainīts pret čīliešu dzejnieku L. Korvalanu. Sarunu gaitā vairākkārt tika minēts, ka Krievija nevarētu atvainoties par komunisma noziegumiem, jo tas uz šo valsti neattiecas. Taču V. Bukovskis uzsvēra, ka Krievija pati ir uzņēmusies PSRS mantinieces lomu saistībā ar teritorijām, ar līdzdalību NATO un ANO un tāpēc tai jāpieņem viss "mantojums" kopumā. Divi Krievijas pārstāvji no Krievijas Zinātņu akadēmijas vēstures institūtiem mēģināja šo jautājumu skatīt filozofiski, ierosinot, ka nepieciešama konference, lai par to izrunātos. Taču viņiem visi iebilda: konference ir laba lieta, bet šajā jautājumā nepieciešams kopīgs EPPA lēmums. Krievu vēsturnieki aizrunājās pat līdz tam, ka, ja kāds grib šos jautājumus nosodīt, tad jānosoda arī, piemēram, Lielā franču revolūcija. V. Bukovskis atbildēja – tad jau varot tikt arī līdz senajai Romai…

Igaunijas pārstāvis Tomass Hiio uzstājies ar ziņojumu par situāciju Baltijas valstīs – kāda bijusi okupācijas sistēma, cik daudz cilvēku tās dēļ gājuši bojā vai cietuši. Arī Polijas pārstāvis runāja par to, cik daudz cilvēku zaudējuši dzīvību komunistiskā režīma laikā, uzsverot, ka tas viss ir jāizvērtē. Bulgārijas pārstāvis Toševs, kurš bija uzrakstījis grāmatu par komunisma terorā cietušajiem, sacījis – ir vēl daudz cilvēku, kas ir cietuši, un tādu, kas viņiem darījuši pāri, bet bieži sanāk tā, ka tie, kas citus cilvēkus ievietoja koncentrācijas nometnēs, pašlaik dzīvo daudz labāk nekā tie, kas tur ir bijuši ievietoti, kuru dzīves tika salauztas. Pāridarījums notiek arī pašlaik – gan morālā, gan materiālā ziņā.

A. Bērziņš politiskās komitejas vadītājai portugālietei Manuelai Aguiarai iedevis Latvijas Okupācijas muzeja tikko publicēto grāmatu par mūsu valsts okupāciju. Viņa teikusi, ka ir ļoti pateicīga par šo grāmatu un solījusi apmeklēt Latviju un redzēt arī Okupācijas muzeju – tas palīdzēšot Politiskās komisijas darbā, strādājot pie komunisma noziegumu nosodīšanas dokumentiem.

"No "vecās Eiropas" valstu pārstāvju puses bieži izskanēja doma, ka viņi labi zina, kas ir nacisms, bet ļoti slikti saprot, kāds bijis tas terors, kurš norisinājies komunistiskā bloka valstīs. Tāpēc viņi uzskata, ka šajā jautājumā nepieciešams iedziļināties vairāk. Turklāt komunistiskais terors jānosoda tikpat stingri kā nacisms," stāsta A. Bērziņš.

Sanāksmes rezultāti esot konstruktīvi. Ticis nolemts, ka jānodibina neatkarīga komisija, kurā strādās speciālisti un kas sagatavos materiālus EP Parlamentārajai asamblejai. Valstīm, kas cietušas no komunistiskā terora, jāapkopo šie dokumenti un jāiesniedz komisijai. Dokumentus nedrīkst slēpt, ko darot, piemēram, Krievija. Kad šie dokumenti tiks apkopoti, EP Parlamentārā asambleja pieņems kopīgu deklarāciju, nosodot totalitārismu un komunistisko teroru.

"Uzskatu, ka EP Parlamentārajā asamblejā patlaban valda ļoti vienots viedoklis par šādas nosodīšanas nepieciešamību. Krievijas pārstāvji gan izteicās, ka viņiem šķiet – kāds vēlas aizvainot tieši Krieviju, ka šajā nosodījumā patiesībā slēpjas kaut kādi citi motīvi. Taču viņi saņēma striktu atbildi: mēs runājam tikai un vienīgi par komunistiskā totalitārisma cilvēku upuriem un salauztajiem likteņiem. Esmu optimistiski noskaņots un uzskatu, ka šie politiķi patiešām ir ieinteresēti šo jautājumu izvērtēt un izdarīt secinājumus. Tas gan nenotiks tik ātri, jo ir jāievēro noteikta parlamentārā procedūra. Taču, manuprāt, ir ļoti reāli, ka tas varētu būt jau pavasara vai, vēlākais, rudens EPPA sesijā," uzskata Latvijas pārstāvis A. Bērziņš. Parīzes sanāksmē izskanējusi nozīmīga atziņa: lai Eiropa varētu iet tālāk, nepieciešams izvērtēt visu tās vēsturi un tikai tad pagātnei pielikt punktu. A. Bērziņš: "Ja komunisma noziegumi netiks nosodīti, šis smagums mums vienmēr būs jāvelk līdzi."

Krievijas vēstnieka izteikumus atzīst par antisemītiskiem

Dita Arāja, Diena 12/18/04 Antisemītisms — tā ikviens no Dienas aptaujātajiem vēsturniekiem, integrācijas lietpratējiem un ebreju kopienas pārstāvjiem raksturo Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija nesenos izteikumus laikrakstā Čas. Tur viņš saka, ka Krievijai nav jāatvainojas Latvijai par okupāciju, jo "ar ko ir vainīga krievu tauta? Čeku vadīja polis [Felikss] Dzeržinskis, no 44 Revolucionārās kara padomes locekļiem 38 bija ebreji, 4 — latvieši un tikai viens — krievs". "Politiski tas ir ļoti, ļoti nesolīdi," vērtē vēstures profesors Aivars Stranga. Muzeja Ebreji Latvijā vadītājs Marģers Vestermanis brīdina — nacionālās kolektīvās vainas meklējumi var novest pie rasisma un genocīda. Krievijas vēstniecības viedokli piektdien Dienai neizdevās noskaidrot.

"Tā nedrīkst runāt cilvēks, kurš saprot, ka viņa teiktais var izraisīt vēl vienu antisemītisku izlēcienu. Tā ir tā pati ideoloģija, kas bija nacisma laikā Latvijā — ka ebreji un čekisti ir viens un tas pats jēdziens," saka Latvijas Ebreju bijušo geto un koncentrācijas nometņu ieslodzīto biedrības vadītājs Aleksandrs Bergmans.

A.Stranga min konkrētus skaitļus: 1918.gadā PSRS represīvajās institūcijās 35,7% bija latviešu, 6,3% — poļu, 3,7% — ebreju, bet 1924.gadā — 69,53% krievu, 8,66% latviešu, 8,49% ebreju un 3,75% poļu. 1940.gadā čekā darbojās tikai 0,1% latviešu un 1—2% ebreju. Līdz ar to, viņaprāt, nav pamata no konteksta izraut 1918.gadu un paziņot, ka represijas veica tikai ebreji vai latvieši, neņemot vērā, ka "tā bija padomju Krievija, kas īstenoja savu politiku", saka A.Stranga. Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs iepriekš Dienai norādījis — nav korekta V.Kaļužnija atsauce uz Revolucionāro kara padomi, jo represijas pret Latvijas iedzīvotājiem nenotika F.Dzeržinska laikā. Viņš mira jau 1926.gadā, PSRS okupēja Latviju 1940.gadā.

"Tā mums, nabaga ebrejiem, vainu par visām pasaules likstām uzveļ. Es nedomāju, ka vēstnieks ir tik liels muļķis, es te saskatu nelāgu gribu," teic A.Bergmans. Krievu nacionālismam vēsturiski raksturīgs bijis antisemītisms — nerunāt par indivīdiem, bet cilvēku grupu kā tādu, un konstruēt ebreju prototipu, kam sliktas īpašības, skaidro integrācijas speciālists Nils Muižnieks (LPP). "Tas ir apmēram tas pats, ko izmantoja Hitlers — novelt vainu uz etnisko piederību, savstarpēji sarīdīt tautas, bet tādas kolektīvās atbildības nav," saka Ebreju kopienas valdes loceklis Grigorijs Krupņikovs. Bet A.Bergmans akcentē — viņš nekad nav uzskatījis, ka viņa ģimenes bojāejā vainojama visa vācu tauta. "Krievu tautai ne par ko nav jāatvainojas par Latvijas okupāciju, bet jāatvainojas politiķiem, kas šodien noliedz to, kas bijis," saka A.Bergmans.

V.Kaļužnijs ne tikai izteikumos, bet arī rīcībā ir parādījis savu necieņu ebrejiem. Viņš, piedaloties Hanuka svētkos sinagogā, neesot ievērojis tradīciju, ka visiem vīriešiem jābūt apsegtām galvām ar kipām — jūdaistu vīriešu galvassegām. V.Kaļužnijs viņam iedoto kipu demonstratīvi novietojis uz plaukta, Dienai stāsta vairāki aculiecinieki.

N.Muižnieks saka — vēstniekam acīmredzot ir ārkārtīgi vienkāršota izpratne gan par savas valsts, gan Baltijas vēsturi. Bet A.Stranga atgādina diplomātisko ētiku: "Ja mūsu vēstnieks Izraēlā ko tamlīdzīgu pateiktu, rīt viņa tur vairs nebūtu un visi mūs kauninātu." Viņš pauž izbrīnu, ka ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) nav reaģējis uz V.Kaļužnija izteikumiem, jo "Krievijas vēstnieks nevienu vārdu nesaka, nesaskaņojot to ar Maskavu". A.Pabriks vairākkārt sacījis, ka oficiāla Ārlietu ministrijas viedokļa par Krievijas vēstnieka izteikumiem nebūs, tomēr ceturtdien viņš, tiekoties ar V.Kaļužniju, aicināja vēstnieku nākamā gada sākumā kopā ar viņu apmeklēt Okupācijas muzeju. V.Kaļužnijs to apsolījis. N.Muižnieks secina: "Tas būs daudz iedarbīgāk, nekā ministram paust viedokli vai nosodījumu, jo tad beidzot kāda Krievijas amatpersona būs aizgājusi uz Okupācijas muzeju."

Krievija bez galvas

Pēteris Strautiņš, Diena 12/20/04 Varas stiprums ved uz valsts vājumu.

Vakar (svētdien) Krievija spēra kārtējo bīstamo soli ekonomiskās un politiskās varas monopolizācijas virzienā, kas rada arī ilgtermiņa draudus mūsu saimnieciskajai un politiskajai drošībai. NATO lietussargs nespēs mūs pasargāt no mūsu politiķu korumpētības, kuru savas ietekmes paplašināšanai šeit var izmantot valstiskotās Krievijas kompānijas. Politiskās un saimnieciskās varas koncentrācija Krievijas ietvaros jau notiek pilnā spēkā, un netiek slēpts, ka enerģētikas nozares firmās Kremlis saskata ārpolitikas ieroci.

Vakar varas iestādes pabeidza svarīgāko "darbu" savulaik Krievijas spēcīgākās privātās naftas kompānijas JUKOS iznīcināšanā. Izsolē tika pārdoti 76,79% no JUKOSgalvenā naftas ieguves uzņēmuma Juganskņeftegaz. To nenopirka gāzes monopolists Gazprom, kā bija sagaidāms, bet gan mazpazīstama firma Baikalfinansgrup no Tveras. Iespējami vairāki iemesli, kāpēc izsolē reģistrētais Gazprom nemaz neizteica piedāvājumu. JUKOS kontrolpaketes turētājs Menatep ir draudējis zaudējumu piedzīšanas nolūkā vērsties pret Gazprom eksportu. Rietumvalstu banku konsorcijs atteica Gazprom paredzēto sindicēto kredītu Juganskneftegaz iegādei. Varbūt Kremlis vienkārši ir nobijies, ka Krievijas gāzes eksporta noieta valstis sāks piesardzīgi izturēties pret mākslīgi audzēto ārpolitikas "ieroci" un vairāk rūpēsies par alternatīvu piegādes avotu attīstīšanu. Lai tas būtu kā būdams, šķiet neiespējami, ka izsoles organizatori būtu izsolei pielaiduši kādu "nepiederošu personu", ko apliecina arī nosolītā cena — 9,35 miljardi dolāri, kamēr vadošās investīciju bankas J.P.Morgan Stanley un Dresdner Kleinwort Wasserstein bija Juganskneftegaz novērtējušas attiecīgi par 16—22 miljardiem un 15—18,5 miljardiem dolāru. Bez Kremļa svētības "Tveras miljardieriem" šādā izsolē nebūtu ko meklēt.

JUKOS iznīcināšana nav vienīgais pret neatkarīgiem ekonomiskajiem spēlētājiem veikts uzbrukums. Varas iestādes nesen izvirzīja aizdomīgu nodokļu prasību arī pret mobilo sakaru operatoru Vimpelkom. Jukos gadījumā vēl varēja "cerēt", ka darbojas "laupi salaupīto" princips, taču Vimpelkom pamatu neveido prihvatizētas naftas atradnes, bet gan par privāto investoru naudu izveidota infrastruktūra. Protams, ne jau taisnīguma alkas motivēja vēršanos pret JUKOS, bet gan Kremļa nepatika pret tās lielākā īpašnieka Mihaila Hodorkovska politiskajām ambīcijām.

Par Kremļa ambīcijām lielu cenu maksā ne tikai Hodorkovskis un JUKOS, bet arī visa Krievijas sabiedrība. Jaunākie notikumi parāda, ka Krievijā privātīpašums atkal ir neaizsargāts, un tas jau īsā laikā ir nodarījis pamatīgu kaitējumu ekonomikai. Krievijā strauji sarucis investīciju tempa pieaugums, no 12% pagājušajā gadā līdz 4% šogad. Turklāt tas noticis augstu naftas cenu apstākļos, un jājautā, kas notiks, ja šīs cenas kritīsies. Atsākusies kapitāla aizplūšana, šogad pēc valdības vērtējuma tā būs 9 miljardi, pēc neoficiāliem vērtējumiem — ap divas reizes vairāk. Līdz ar to Krievija nespēs uzturēt pašlaik vēl ļoti straujo izaugsmes tempu.

Varas vertikāles nekompetence zem tās smaguma stenošajos Krievijas plašumos rada draudus arī mums, jo visu patērēto dabasgāzi šobrīd mēs saņemam no Gazprom. Diemžēl šī kompānija no biznesa viedokļa tiek pārvaldīta ļoti vāji, tā neinvestē pietiekami lielus līdzekļus gāzes ieguves nodrošināšanai nākotnē. Gāzi sašķidrinātā veidā iegādāties var arī citur un transportēt pa jūru, taču tad tā noteikti izmaksās dārgāk. Ja izrādīsies, ka aiz Baikalfinansgrup paslēpies tas pats Gazprom, kompānijas jau tā lielie parādi kļūs vēl apgrūtinošāki, tālāk samazinot tās iespējas attīstīt savu pamatdarbību.

Ekonomikas graušana notiek brīdī, kad Krievijas sabiedrību jau ir ļoti novājināta. Iedzīvotāju skaits strauji sarūk, un nākotnē šo procesu var paātrināt AIDS un multirezistentās tuberkulozes straujā izplatība. Krievijas vājums mazina cerības, ka šī valsts attīstīties pēc Čīles vai Dienvidkorejas scenārija, kurās autoritāru, bet kompetentu režīmu valdīšanas rezultātā tapa demokrātijai labvēlīga vide, pat ja tāds nebija šo režīmu nolūks. Krievijā tā vietā plaukst rasistiskas un ksenofobiskas tendences un tiek apspiesta politiskās sabiedrības aizmetņu attīstība. Aptaujas liecina, ka 70% iedzīvotāju uzskata, ka viņu problēmas labāk var atrisināt stingrā roka, bet tikai ap 20% — ka to labāk spētu demokrātija. Tāpēc prezidents Vladimirs Putins turpina baudīt popularitāti, par spīti daudzajām politikas neveiksmēm.

Mēs nevaram piespiest Krieviju īstenot kompetentu ekonomisko politiku, taču noteikti spējam mazināt draudus mūsu drošībai, ko rada impērisko noskaņu atdzimšana. Šajā situācijā Latvijai ir jācīnās ar dažu Rietumu partneru vieglprātību attiecībās ar mūsu austrumu kaimiņu. Vairāku ES valstu, pirmām kārtām Itālijas, Francijas un Vācijas, līderi līdz šim demonstrējuši vēlmi neredzēt Krievijas virzību uz autoritārismu, cerot tādējādi gūt saimniecisku labumu. Tāpat Rietumeiropā, galvenokārt kreiso politisko spēku vidū, ir arī daudz muļķu, kuri atbalstīs jebkuru valsti, kas pasludina mērķi — samazināt ASV ietekmi pasaulē. Par laimi, asā Rietumu reakcija pret Krievijas iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās liecina, ka lielais naivums jau sācis pagaist. Mums nevajag censties panākt, lai ES pret Krieviju izturētos naidīgi, taču būtu svarīgi, lai tās impērijas atjaunošanas centieniem sekotu stingra pretdarbība.

Baltijas asambleja bez nākotnes

Aija Lulle 12/20/04 Vērojot Baltijas forumu, kurā valstis centušās radīt teorētiski lielisku iespēju sadarboties ar Eiropas ziemeļvalstīm un Beniluksa zemēm, praktiski tomēr šķiet, ka līdzšinējā modelī šis forums varētu izčākstēt.

Nedēļas nogalē Rīgā notika Baltijas asamblejas 23. sesija, kurā pulcējās ap 200 delegātu. Miegaina – tāda šķita formālā sesija, kura pieturējās pie pašas izvirzītajiem prioritārajiem jautājumiem, ļoti līdzīgiem kā iepriekšējā sesijā.

Foruma mērķis ir veidot ciešākus tīklus starp baltiešu parlamentāriešiem, arī ziemeļvalstu – Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas un Islandes, kā arī Beniluksa valstu – Luksemburgas, Nīderlandes un Beļģijas pārstāvjiem. "Asamblejas mērķis ir risināt ilgtermiņa problēmas, dalīties pieredzē," saka šā gada Baltijas asamblejas prezidents Jānis Reirs.

Taču realitātē stīvā pieturēšanās pie pašu izvirzītajām prioritātēm laupa iespēju aktuālu problēmu un nozīmīgu precedentu risināšanā. Lūk, kā asamblejas prezidents atbildēja uz pašlaik diviem baltiešiem aktuāliem jautājumiem. Uz Neatkarīgās vaicājumu, vai asamblejas pārstāvji pārrunājuši Latvijas celtnieku problēmas Zviedrijā brīva darbaspēka kontekstā ES, viņš atbildēja: "Nē, šis jautājums nebija darba kārtībā." Arī Baltijas valstu prezidentu iespējamais 9. maija Uzvaras svētku apmeklējums Maskavā "nebija dienas kārtībā. Aizkulisēs par to tika runāts, bet to es jums nevaru stāstīt".

Deklaratīvajās delegātu frāzēs par Baltijas valstu un visa reģiona lomas pieaugumu pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES, ir foruma nepieciešamības kodols, taču nozīmīgi ir mainījies veids, kā lobēt un aizstāvēt kopējās intereses. Tam ir nepieciešama ātra un elastīga rīcība.

Neliels solis uz priekšu tajā ir Baltijas asamblejā paredzētās reformas, samazinot delegātu skaitu no 20 uz 12, samazinot arī komiteju apjomu. Taču daudz vairāk nepieciešams reformēt iestigušo attieksmi un nespēju laikus reaģēt uz aktualitātēm.

Kalvītis: Attiecības ar Krieviju jāveido pragmatiski, nevis emocionāli

LETA 12/20/04 Attiecības ar Krieviju jāveido pēc izdevīguma principa, nevis balstoties uz emocijām, - tā pirmdien uzstājoties gadskārtējā Latvijas vēstnieku salidojumā, sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Pēc premjera vārdiem, grūti pateikt, kāpēc Krievija pēdējā laikā izrādījusi interesi par attiecību uzlabošanu ar Latviju. Premjers varot tikai minēt, kāds tam ir iemesls - Latvijas dalība Eiropas Savienībā, Krievijas grūtības ģeopolitisko interešu laukā, tostarp Ukrainā, vai arī jauni ārpolitiskie mērķi.

"Ja ir iespējas sakārtot līgumtiesisko bāzi, tas ir jādara un šeit nav jāvadās pēc emocionāliem aizspriedumiem," sacīja Kalvītis, norādot, ka galvenais ir rezultāts. Īpaši svarīga ir robežlīguma ratifikācija.

Premjers skāra arī jautājumu par Krievijas iespējamo vēlmi iegūt ietekmi Ventspilī. Raksturojot aktualitātes Latvijas tranzīta pilsētā, viņš norādīja, ka Krievijas puse "viennozīmīgi vēlas dabūt [Ventspils uzņēmumus] par maksimāli zemu cenu, pārņemot pilnīgu kontroli".

Latvijas intereses šajā ziņā ir jāaizstāv, uzsvēra premjers, gan piebilstot, ka "no otras puses sarūsējusi truba bez naftas arī nav laba lieta".

Runājot par Latvijas enerģētisko drošību, Kalvītis atzina, ka svarīgi ir veidot elektrotīklu saslēgumus ar Poliju un Somiju, jo nākotnē Baltijas jūras reģionā vairs nebūs tik liela elektroenerģijas pārpalikuma kā šobrīd.

Latvija vēl nav ieviesusi 83 dažādas ES direktīvas

LETA 12/21/04 Apkopojot informāciju par Eiropas Savienības (ES) direktīvām, kuru pārņemšanas termiņš iestājies šodien, Tieslietu ministrija (TM) secinājusi, ka Latvija joprojām nav pārņēmusi 83 dažādas direktīvas, teikts TM sagatavotajā ziņojumā, kuru otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Kā teikts TM ziņojumā, direktīvu pārņemšana jeb izpilde nozīmē ne tikai atbilstošu nacionālo tiesību aktu pieņemšanu, kas ievieš direktīvu, sasniedzot tajā paredzēto mērķi, bet arī paziņojumu par pārņemšanu un atbilstošo nacionālo tiesību aktu nosūtīšanu Eiropas Komisijai. Direktīvu valsts izpildes pasākumu paziņošanai tiek izmantota elektroniska Valsts izpildes pasākumu paziņošanas sistēma.

Apkopojot informāciju par neieviestajām direktīvām, TM konstatējusi, ka visvairāk - 53 direktīvas - nav ieviesusi Zemkopības ministrija. Ekonomikas, Finanšu, Izglītības un Zinātnes, kā arī veselības ministrija katra nav pārņēmusi sešas direktīvas. Satiksmes ministrija nav pārņēmusi trīs, Tieslietu ministrija - divas, bet Iekšlietu, Labklājības un Vides ministrijas - katra vienu direktīvu.

Kā norāda TM, kaut arī nepārņemto direktīvu skaits ir samazinājies, spēkā stājas arvien jaunas direktīvas - vidēji 10 direktīvas mēnesī. TM vērš uzmanību uz to, ka par direktīvu pārņemšanu regulāri informēta Vecāko amatpersonu sanāksme ES jautājumos un arī MK.

Pēc ZM atkārtota savā kompetencē esošo direktīvu izvērtējuma esot identificētas direktīvas, kuru pārņemšana ar ZM izdotu iekšējo tiesību aktu ir pieļaujama, jo tā pēc sava satura nenodibina tiesības un pienākumus indivīdam, kā arī attiecīgajā likumā ir paredzēts deleģējums ministram izdot šādu tiesību aktu. Tāpat arī identificētas direktīvas, kuru pārņemšana ar iekšējiem tiesību aktiem nav pieļaujama, kā rezultātā tiek izstrādāti atbilstoši ārējie tiesību akti.

TM rīcībā esot arī Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāta vēstule, kurā esot norādīts, ka Eiropas Komisijas dienesti ir uzsākuši darbu pie iztrūkstošo valsts izpildes pasākumu paziņojumu apzināšanas. 2004.gada 7.decembrī notikušajā jauno dalībvalstu sanāksmē Komisija atkārtoti apstiprinājusi, ka tā lems par nepieciešamo pasākumu īstenošanu jau līdz šī gada beigām.

Praktiski tas nozīmējot, ka Eiropas Komisija gatavojas uzsākt Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā paredzēto pārkāpuma procedūru par saistību neizpildi pret Latviju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ministrijām ir nepieciešams paātrināt darbu pie direktīvu pārņemšanas, tādējādi izvairoties no pārkāpuma procedūru uzsākšanas, kas ir pirmais posms, pirms Eiropas Kopienu tiesā tiek celta prasība pret Latviju.

Uzklausot TM ziņojumu, valdība uzdeva EM līdz nākamā gada 28.februārim sagatavot un iesniegt MK likuma par valsts atbalstu eksporta darbību finansēšanā projektu, noteikumus par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu un Elektroenerģijas tirgus likumu, kā arī grozījumu enerģētikas likumā.

Finanšu ministrijai līdz nākamā gada 28.februārim jāsagatavo grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, MK noteikumi par minimālajām prasībām ieguldījumu rekomendācijām vai cita veida informācijai par finanšu instrumentiem vai to emitentiem, kas iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju, un interešu vai interešu konflikta atklāšanas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijai valdība otrdien uzdeva līdz 2005.gada 21.februārim iesniegt Valsts kancelejā projektu MK noteikumiem par papildu prasībām ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un projektu noteikumiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz iegūtās pieredzes ilgumu un veidiem atsevišķās ekonomiskās darbības jomās.

Labklājības ministrijai līdz nākamā gada 28.februārim jāizstrādā Latvijas valsts standarts "Ķīmisko vielu arroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā" un grozījumi noteikumos par darba aizsardzību, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās.

Iekšlietu ministrijai valdība uzdeva veikt nepieciešamos darbus, lai tiktu pārņemta ES direktīva par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu piederīgo izraidīšanu.

Saskaņā ar otrdienas valdības lēmumu Satiksmes ministrijai līdz nākamā gada 28.februārim jāizstrādā grozījumi MK noteikumos par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū, kā arī jāpārņem direktīva par tiesisku aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to.

Zemkopības ministrijai uzdots līdz 15.janvārim iesniegt saskaņošanai TM tiesību aktu, ar kuru tiks pārņemtas kopumā 25 dažādas direktīvas, kā arī jāizstrādā un jāiesniedz MK tiesību aktu projekti, kuri nodrošinātu vēl 17 direktīvu pārņemšanu.

Savukārt TM tika uzdots līdz 2005.gada 14.martam sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par Latvijas kā ES dalībvalsts Eiropas kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi.

Par sertifikātiem nevarēs privatizēt valsts un pašvaldību uzņēmumus

LETA 12/16/04 Turpmāk valsts vai pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļas nevarēs privatizēt par privatizācijas sertifikātiem, paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām.

Likumā tagad ir noteikts, ka, pārdodot kapitāla daļas valsts vai pašvaldību uzņēmumos, kā maksāšanas līdzeklis izmantojami lati.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Indulis Emsis (ZZS) aģentūrai LETA uzsvēra, ka koalīcijā notiek aktīva diskusija par jauna likuma izstrādi, kas regulētu visus ar privatizācijas pabeigšanu saistītos jautājumus.

Ja šāds likums tiks pieņemts, tas būs speciāls likums un tam būs augstāks spēks nekā šodien pieņemtajiem grozījumiem. Emsis nenoliedza iespēju, ka iecerētājā likumā varētu paredzēt, ka atsevišķos gadījumos valsts un pašvaldību uzņēmumus tomēr varēs privatizēt, izmantojot sertifikātus.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāte Anna Seile (TB/LNNK), privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli turpmāk var izmantot tikai tad, ja valsts vai pašvaldību uzņēmumam līdz šim ir noteikti kādi privatizācijas nosacījumi.

Šodien pieņemtie grozījumi Saeimā tika iesniegti kopā ar Einara Repšes (JL) valdības laikā izstrādāto likumu paketi, kas paredzēja pabeigt privatizāciju Latvijā. Citi šīs paketes likumi pašlaik vēl tiek skatīti Saeimas komisijās.

Saeima pieņem grozījumus šā gada budžetā

LETA 12/16/04 Saeima šodien steidzamības kārtā pieņēma grozījumus šā gada valsts budžetā. Grozījumi nepieciešami, lai samazinātu budžeta deficīta slogu nākamajā gadā, veicot vairākus 2005.gadā paredzētos maksājumus jau šogad.

Par budžeta grozījumiem balsoja 62 deputāti, 12 bija pret, bet pieci atturējās.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Atis Slakteris (TP) no Saeimas tribīnes pateicās parlamenta frakcijām par sapratni, neiesniedzot nevienu priekšlikumu izskatīšanai galīgajā lasījumā, tādejādi netraucējot ātrai grozījumu pieņemšanai.

Grozot šā gada valsts budžetu, kopējo izdevumu apjoms palielināts par 25,5 miljoniem latu, budžeta deficītam sasniedzot 1,8% no iekšzemes kopprodukta.

Grozot budžetu, 2,45 miljonus latu valdība iemaksās Eiropas Investīciju bankā, 14,04 miljonus latu - Eiropas Savienības kopējā budžetā, 1,73 miljonus latu atvēlēs Iekšlietu ministrijai robežbūves projektiem, vienu miljonu latu - Izglītības un zinātnes ministrijai Latvijas Olimpiskās komitejas kredīta atmaksai. Paredzēts veikt arī citus izdevumus, kurus var pārcelt no nākamā gada, tai skaitā 17 miljoni latu tiks izmaksāti tiešajos maksājumos lauksaimniekiem.

Tāpat paredzēts piešķirt vienu miljonu latu Izglītības un zinātnes ministrijai piecu futbola laukumu seguma iegādei. Savukārt divi miljoni latu paredzēts piešķir Zemkopības ministrijai struktūrfondu projektu īstenošanai.

Līdz ar grozījumiem šā gada budžetā tiek prognozētas izmaiņas nodokļu ieņēmumos. Uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 126,6 miljoni latu, ieņēmumi no akcīzes nodokļa - 234 miljoni latu, muitas nodokļa - 16,3 miljoni latu, azartspēļu nodokļa - 7,4 miljoni latu. Sociālās apdrošināšanas iemaksas plānotas 657 miljoni latu apmēra, savukārt dabas nodokļa ieņēmumi - 6,6 miljoni latu.

Budžeta grozījumos paredzēta arī līdzekļu pārdale starp ministriju programmām, kā arī precizēti ārvalstu finanšu palīdzības apjomi.

Valsts ieņēmumi strauji augšot

Bens Latkovskis, NRA 12/16/04 Nākamā gada budžeta projekts īpaši neatšķiras no Emša valdības versijas.

Šodien Saeimā pirmajā lasījumā skatāmais 2005. gada valsts budžeta projekts, visticamāk, tiks apstiprināts. Šis budžets ir zīmīgs ar ievērojamu gan ieņēmumu, gan izdevumu palielinājumu.

Salīdzinot ar 2004. gadu, valsts budžeta kopējie ieņēmumi pieaugs par 537 miljoniem latu jeb 26,3%, izdevumi – par 509 miljoniem latu jeb 23,2%. Šis palielinājums gan ir pamatots ar septembrī pieņemtajiem šāgada budžeta grozījumiem, kuri, kā liecina reālie budžeta ieņēmumi, ir visai pieticīgi.

Budžeta projekts 2005. gadā paredz valsts budžeta ieņēmumus 2,57 miljardu latu apmērā, savukārt plānotie valsts budžeta kopējie izdevumi ir 2,71 miljards latu. Tādējādi 2005. gadā valsts budžeta deficīts tiek saglabāts 133,5 miljonu latu jeb 1,67% apmērā no IKP.

Analizējot budžeta izdevumu daļu, acīs krīt izdevumu samazinājums Ekonomikas ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijai sekretariātam un Radio un Televīzijai. Valsts cilvēktiesību birojam finansējums palicis tieši tāds pats kā šogad. Lai gan Finanšu ministrija uzsver, ka krīzes pārvarēšanai veselības aprūpes nozarē papildus piešķirti 34,5 miljoni latu, Veselības ministrijas budžets pieaudzis tikai par 15,1%, kas ir mazāks pieaugums nekā budžeta izdevumiem kopumā. Tajā pašā laikā ievērojami – par 41,1% – pieaudzis finansējums Finanšu ministrijai, par 31,1% – Iekšlietu ministrijai un par 65,7% – Vides ministrijai.

Kā Neatkarīgajai stāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Solvita Zvidriņa, kura pati bija viena no budžeta projekta izstrādātājām, tad galvenās izmaiņas budžeta izdevumu sadalījumā saistītas ar Eiropas fondu apguvi. Finanšu samazinājums Ekonomikas ministrijai (EM) lielā mērā izskaidrojams ar zaudējumu Stokholmas arbitrāžas tiesā bēdīgi slavenajā Windau lietā, par ko Neatkarīgā vairākkārt jau rakstījusi. Šogad EM bija jāsamaksā Windau zviedru īpašniekiem trīs miljoni latu plus tiesu izdevumi un advokātu pakalpojumi. Nākamgad atbilstoši tiesas lēmumam jāmaksā būs 1,3 miljoni latu.

Kas attiecas uz finansējuma samazinājumu sabiedriskajam radio un televīzijai, tad šajā jomā šogad bijušas vairākas vienreizējas investīcijas. Radio bija jāsamaksā vairāk nekā 100 000 latu autortiesību aģentūrai (AKKA/LAA) par neizmaksātajām autortiesību atlīdzībām. Savukārt Latvijas Televīzijai šogad tika izsniegts papildu finansējums Eiropas čempionāta futbolā translāciju nodrošināšanai, kā arī arhīva tehniskās bāzes atjaunošanai. Faktiskais Valsts Radio un TV budžets nākamgad paliek šāgada līmenī.

Raugoties uz budžeta izdevumu daļu funkcionālā sadalījumā, vērojams būtisks pieaugums – par 47,3% – vispārējiem valdības dienestiem. Tāpat krietni – par 61,2% – auguši izdevumi lauksaimniecībai, mežkopībai un zvejniecībai. Tas izskaidrojams ar lielo šīs nozares īpatsvaru Eiropas struktūrfondu apguvē. Tajā pašā laikā pavisam niecīgs pieaugums vērojams tādās svarīgās nozarēs kā sports un kultūra – tikai par 4,0%. Sabiedriskās kārtības nodrošināšanai gan pieaugums ir krietni lielāks – 25,9%. Acīmredzot valdība ievēro uzskatu, ka labāk naudu tērēt cietumu celtniecībai un policistu skaita palielināšanai, nevis atbalstīt kultūru un sportu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo, vēl Induļa Emša valdības laikā izstrādāto, 2005. gada budžeta projektu, galvenās izmaiņas ir saistāmas ar papildus piešķirtajiem 34,5 miljoniem latu veselības aprūpei. Šie miljoni gan pagaidām vēl nav īpaši novirzīti kādām noteiktām vajadzībām, bet par to izlietojumu lems valdība. Uz kopējā fona A. Kalvīša valdības veiktās izmaiņas budžeta projektā uzskatāmas par niecīgām. Kā skaidro S. Zvidriņa, tad šī nauda tiks piešķirta tikai tādā gadījumā, ja notiks reforma. "Ar katru gadu finansējums veselības aprūpē palielinās, bet krītas gan pašu medicīnas darbinieku, gan pacientu apmierinātība," stāsta S. Zvidriņa. Pašreizējā budžeta projektā papildus nauda piešķirta KNAB un skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kā arī zinātnes attīstībai.

Piebalgs: Latvijai pēc iespējas ātrāk jācenšas liberalizēt enerģētikas tirgu

LETA 12/17/04 Latvijai pēc iespējas ātrāk jācenšas liberalizēt enerģētikas tirgu, iestrādājot likumdošanā Eiropas Savienības (ES) normas, uzsvēra ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

Latvija joprojām nav saskaņojusi visu elektrības un gāzes iekšējā tirgus likumdošanu ar ES normām. "Latvijai tas jācenšas izdarīt, cik tā ātri spēj," sacīja Piebalgs.

Ekonomikas ministrija ir apņēmusies šīs nedēļas laikā informēt Eiropas Komisiju (EK) par līdz šim paveikto elektrības un gāzes iekšējā tirgus liberalizācijā.

Piebalgas nekomentēja valdības līdzšinējo darbu, jo tā ir nacionālās valsts kompetence, kā ES vadlīnijas tiek iestrādātas vietējā likumdošanā, savukārt EK vien uzrauga direktīvu ieviešanu.

Latvijai būs jāliberalizē arī gāzes tirgus. Likumiem bija jābūt pielāgotiem jau jūlijā, taču EK izprot, ka enerģētikas tirgus liberalizācija nav vienkārša lieta, atzina Piebalgs.

Kā ziņots, pirms diviem mēnešiem Eiropas Komisija pieprasīja 18 ES dalībvalstīm, arī Latvijai, ieviest tiesību aktos ES direktīvas attiecībā uz elektrības un gāzes iekšējo tirgu, to liberalizējot.

Lai pēc ES prasībām liberalizētu elektrības un gāzes iekšējo tirgu, Saeimai vēl jāpieņem daži likumprojekti.

Latvija ir apņēmusies ES tiesību normas ieviest līdz ar likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" pieņemšanu Saeimā. ES normas iestrādātas arī Elektroenerģijas tirgus likumprojektā. Likums ir izstrādāts, pamatojoties uz politikas plānošanas dokumentu "Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveides pamatnostādnes", kas jūlijā tika apstiprināts valdībā.

VAS "Latvenergo" gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka jāatdala ražojošā un pārvades struktūra, norādīja Piebalgs.

Valdība jau ir apņēmusies restrukturizēt "Latvenergo". Kā uzsvēris Ministru prezidents Aigars Kalvītis, uzņēmumu nav paredzēts privatizēt, tomēr restrukturizācija jāveic strauji, jo EK jau norādījusi uz normu nepildīšanu.

Restrukturizācijas rezultātā tiks atdalītas pārvades, sadales un ražošanas funkcijas. Šīs funkcijas veiks atsevišķi uzņēmumi, kas strādās vienā koncernā. Kalvītis ir pārliecināts, ka "Latvenergo" restrukturizācija tiešā veidā elektroenerģijas tarifus neietekmēs, bet nodrošinās konkurenci - vieglāku pieeju tirgum.

Spēlītes aitu aplokā

Rolands Pētersons, NRA 12/18/04 Saeimas vakar pieņemtais lēmums pilnībā pārtraukt privatizācijas sertifikātu izmantošanu valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijā, ko turklāt draudzīgi atbalstīja visu valdošās koalīcijas partiju deputāti, bija visai negaidīts. Lai gan Jaunā laika kategoriskā nostāja pret sertifikātu izmantošanu uzņēmumu privatizācijā jau sen bija zināma, Aigara Kalvīša valdības deklarācijā tomēr bija paredzēta nedaudz maigāka pieeja. Proti, neizmantot sertifikātus atsevišķu lielo valsts uzņēmumu, piemēram, Lattelekom, LMT, airBaltic privatizēšanā.

Vēl vairāk – droša informācija liecina, ka tieši Induļa Emša valdības ekonomikas ministra Jura Lujāna (Pirmā partija) turēšanās Jaunā laika pozīcijās sertifikātu jautājumā bija viens no galvenajiem iemesliem Tautas partijas iniciētajai Emša valdības gāšanai. Tagad iznāk, ka Tautas partijas deputāti draudzīgi nobalso tieši par to pieeju, kuras dēļ gāza iepriekšējo valdību. Vai tas nozīmē, ka būtu jānotic oranžo pēkšņai pārtapšanai kvēlos Jaunā laika tipa revolucionāros, kas lielajos sertifikātu īpašniekos saskata ļaunus spekulantus, nevis uzņēmējus, kas pilnīgi legāli iepirkuši sertifikātus, lai atbilstoši valsts kādreizējai nostājai tos ieguldītu uzņēmumu privatizācijā? Diezin vai. Drīzāk izskatās, ka ir aizsākts kārtējais cēliens spēlītēs ar sabiedrību un sertifikātu īpašniekiem. Par to liecina arī amatpersonu izteikumi jau lēmuma pieņemšanas dienā – proti, ka nekas jau neesot galīgs, koalīcijā tiekot izstrādāts jauns superlikums par privatizācijas pabeigšanu, kas tad visu regulēšot utt. Šķiet, ka oranžais premjers Kalvītis ķēries pie savas dažiem masu medijiem deklarētās programmas izpildes – aitiņu, proti, politiķu un uzņēmēju, dzīšanas pareizajā virzienā.

Nav šaubu, ka lielie sertifikātu īpašnieki ir ļoti nopietni spēlētāji Latvijas ekonomikā, turklāt vietējās izcelsmes – proti, nacionālā kapitāla pārstāvji. Grūti iedomāties iemeslus, kuru dēļ Tautas partija pēkšņi atļautos tos pārmest, nodarot viņiem ievērojamus zaudējumus. Tādā gadījumā kompromisam ar Jauno laiku jābūt ļoti skarbam, proti, tādam, lai daži no lielajiem sertifikātu turētājiem vairāk iegūtu, no tiem atsakoties. Jaunais laiks savu politekonomisko interešu augstāko līmeni ir parādījis, slēdzot skandalozo mierizlīgumu Lattelekom jautājumā. Hipotētiski arī kompromiss varētu liecināt par vienošanos saistībā ar Lattelekom un LMT sadali. Tiesa gan, ticamāka versija ir, ka sertifikātu piegriešana beigu beigās blēņas vien izrādīsies.

Uzmanīs «Ventspils naftu»

LETA 12/18/04 Ekonomikas ministrs un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš ("JL"), ņemot vērā masu medijos izskanējušo informāciju par savstarpējiem privāto akcionāru konfliktiem "Ventspils naftas" tranzīta uzņēmumos, aicina privāto akcionāru cīņās nepazaudēt valsts intereses un nepieļaut slēptu "Ventspils naftas" privatizāciju bez valsts līdzdalības. Ekonomikas ministrs un Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš (JL) ir ierosinājis iekļaut aģentūras padomes sēdes darba kārtībā jautājumu par valsts kapitāla daļas pārvaldes efektivitāti privatizējamos uzņēmumos, lai noskaidrotu par valsts interešu aizstāvību "Ventspils naftā", kā arī citos uzņēmumos. Izskan privāto akcionāru izteikumi, ka tuvākajā laikā tiek gatavota "Ventspils naftas" tranzīta uzņēmumu pārdošana, kopīgā paketē pārdodot uzņēmumus Ventbunkers, "LatROsTrans", kā arī "Ventspils naftas" 100% meitas uzņēmumu Ventspils naftas termināls. Ja tiktu realizēts šāds modelis, ir bažas, ka valsts intereses pārdošanas procesā būtu ignorētas, jo valsts neiegūtu adekvātu cenu no "Ventspils naftas" termināļa pārdošanas. "Ventspils naftas" terminālis ir 100% "Ventspils naftas" meitas uzņēmums un "Ventspils naftā" valstij ir pasīvā bloķējošā akciju pakete. Ekonomikas ministrs uzskata, ka nav atbalstāma "Ventspils naftas" un "Ventspils naftas" termināļa atsevišķa pārdošana, jo "Ventspils naftas" terminālim ir nodoti būtiskākie "Ventspils nafta"s pamatlīdzekļi un aktīvi. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš lūgs Latvijas Privatizācijas aģentūru atskaitīties, ko tā līdz šim ir darījusi, lai aizstāvētu valsts intereses "Ventspils naftā", kā arī atskaitīties, ko līdz šim ir darījuši četri formālie valsts pārstāvji "Ventspils naftas" padomē, lai aizstāvētu valsts intereses.

Akceptē alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmu

LETA 12/20/04 Valdības komiteja šodien akceptēja alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmu.

Tā vērsta uz alkohola piedāvājuma un pieprasījuma mazināšanu un alkohola lietošanas negatīvo seku mazināšanu. Programmas autori vēlas panākt, ka absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz sešus litrus gadā un regulāra alkohola lietošana tiek uzsākta pēc iespējas vēlākā vecumā.

Alkohola piedāvājumu plānots mazināt, aizliedzot mazalkoholisko kokteiļu un sidra reklāmu televīzijā un radio, apkarojot alkoholisko dzērienu un tā izejvielu kontrabandu un nelegālo apriti.

Nelegālās alkohola mazumtirdzniecības ierobežošanai plānots izdarīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par atkārtotu alkoholisko dzērienu, spirta un tabakas izstrādājumu tirdzniecību neatļautās vietās.

Lai mazinātu alkohola pieprasījumu, plānots informēt sabiedrību par alkohola ietekmi uz veselību un izraisītajām problēmām. Iecerēts realizēt uz dažādām mērķa grupām - jauniešiem, pieaugušajiem, veselības aprūpes darbiniekiem, profesionālā militārā dienesta kareivjiem un tā komandējošo sastāvu - vērstas informēšanas kampaņas.

Lai novērstu jauniešu vēlmi lietot alkoholu, programma paredz nodrošināt dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem, piemēram, piedāvājot dažādus papildus sporta un izklaides pasākumus, kā arī iesaistot jauniešus jaunsardzes aktivitātēs.

Programma paredz arī nodrošināt alkohola izraisītu problēmu ārstēšanu.

Tajā iekļautas vairākas aktivitātes, kuras īstenojot mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumus, kas izraisīti alkohola ietekmē. Iecerēts identificēt riskanta braukšanas stila riska grupas, iegādāties alkohola testēšanas iekārtas ceļu policijai, pilnveidot alkohola pārbaužu kārtību un transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes.

Lai novērstu traumas un nelaimes gadījumus darba vidē, iecerēts cīnīties pret alkohola lietošanu darbā, īpašu vērību veltot vietām, kur var būt smagas sekas, piemēram, mežsaimniecībā, celtniecībā un darbā ar mehānismiem. Plānots arī palielināt darba devēja atbildību par uzņēmuma darbiniekiem, kas strādā alkohola reibumā.

Programmas autori aprēķinājuši, ka alkohola izraisītie tiešie un netiešie materiālie zaudējumi rada ekonomisko slogu, kas pārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta. Ar alkoholisko dzērienu lietošanu saistīto problēmu risināšana rada papildu slodzi veselības aprūpes, sociālās labklājības, transporta un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Alkohola lietošana ir viens no nozīmīgākajiem ģimenes problēmu vardarbības ģimenē cēloņiem.

Latvijā alkohola patēriņš ir vidēji liels, par to liecina saslimstība ar alkohola psihozēm, mirstība no aknu cirozes, kā arī alkohola reibumā braucošu šoferu izraisīti ceļus satiksmes negadījumi un alkohola reibumā izdarīti noziedzīgie nodarījumi.

Latvijā konstatētas vairākas ar alkohola lietošanu saistītās problēmas - alkoholisko dzērienu patēriņa struktūrā dominē stiprie dzērieni, dominē riskanta vai kaitējoša alkohola lietošana, piemēram, dzeršana ar mērķi piedzerties.

Programmas realizācijai nepieciešami 2,33 miljoni latu - 2006.gadā - 1, 26 miljoni latu, 2007.gadā - 649 527 lati, 2008.gadā - 421 130 lati.

Par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Veselības ministrija.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem valsts budžetu

LETA 12/20/04 Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2005.gada valsts budžetu, kura deficīts tiek prognozēts 1,68% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tādējādi tika izpildīts Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) valdības deklarācijā dotais solījums valdībā triecientempā sagatavot, parlamentā izskatīt un līdz Ziemassvētkiem pieņemt nākamā gada budžetu.

Par nākamā gada budžetu balsoja 69 deputāti, bet 19 parlamentārieši bija pret.

Budžetā valdība noteikusi divas prioritātes - iekļauties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, pilnībā izmantojot dotās iespējas un sekmīgi aizstāvot nacionālās intereses, kā arī pilnībā un efektīvi apgūt Latvijai piešķirtos ES politiku instrumentu līdzekļus, nodrošinot valsts attīstību un izaugsmi.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 2,592 miljardi latu, bet izdevumi - 2,741 miljards latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi tiek prognozēti 1,892 miljardi latu, bet izdevumi - 2,087 miljardu latu apmērā, kas būtu par 482,9 miljoniem latu jeb 30,1% vairāk nekā šogad. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi nākamgad tiek prognozēti attiecīgi 714,8 miljoni latu un 668,8 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret šo gadu varētu sasniegt 58,8 miljonus latu jeb 9,6%.

Prognozējot nākamā gada budžeta ieņēmumus un izdevumus, Finanšu ministrija paredz, ka IKP pieaugums 2005.gadā sasniegs 6,7%, inflācija, salīdzinot ar šo gadu, būs 4,3%, iekšzemes pieprasījums pieaugs par 10,9%, bet eksports - par 9,9%.

Kā būtiskākos nākamā gada budžeta izdevumus Finanšu ministrija nosauc 153,3 miljonus latu programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO", kas ir par 29,4 miljoniem latu vairāk nekā šogad. 5,9 miljoni latu kā papildu līdzekļi iecerēti administratīvās kapacitātes nodrošināšanai saistībā ar ES līdzfinansēto projektu administratīvo, tehnisko, finanšu vadību un kontroli, 270 miljoni latu - ES struktūrfondu un citu ES politiku instrumentu finansējuma un līdzfinansējuma nodrošināšanai, 47,6 miljoni latu - šā gada budžeta grozījumu ietekmes nodrošināšanai, 27,8 miljoni latu nepieciešami paaugstinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai.

Citiem prioritāriem pasākumiem ieplānoti 69,4 miljoni latu, no tiem 34,5 miljoni latu - veselības aprūpes krīzes pārvarēšanai, desmit miljoni latu - bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanai, divi miljoni latu - centralizētai medikamentu iegādei, 1,5 miljoni latu - IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas un norises nodrošināšanai, 0,5 miljoni latu - zinātniskās darbības attīstībai universitātēs, 0,1 miljons latu - emeritēto zinātnieku atbalsta programmas optimizācijai.

1,8 miljoni latu nepieciešami fundamentāliem pētījumiem un zinātnisko institūciju konkurētspējas nodrošināšanai, 1,4 miljoni latu - Valsts probācijas dienesta struktūras pilnveidošana un izveidoto struktūrvienību kapacitātes stiprināšanai, divi miljoni latu - tiesnešu un prokuroru atalgojumu palielinājumam, 0,8 miljoni latu - valsts sociālā pabalsta palielināšanai Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem, 0,5 miljoni latu - Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumam par 10%.

Vērtējot pēc valdības funkcijām, lielākie izdevumi nākamgad tiek plānoti sociālajai apdrošināšanai un sociālajai nodrošināšanai - 791,4 miljoni latu, kas ir par 79,3 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Lauksaimniecībai, mežkopībai un zvejniecībai izdevumi paredzēti 278,8 miljoni latu, kas ir par 127 miljoniem latu vairāk nekā šogad, veselības aprūpei - 274 miljoni latu jeb par 37,1 miljonu latu vairāk nekā šogad.

Vispārējiem valdības dienestiem finansējums paredzēts 247,7 miljoni latu, kas ir par 78,8 miljoniem latu vairāk nekā šogad, pieaugumu galvenokārt veido finansējums ES fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Transportam un sakariem izdevumi plānoti 219,9 miljoni latu jeb par 78,7 miljoniem latu vairāk nekā šogad, sabiedriskajai kārtībai, drošībai un tiesību aizsardzībai - 204 miljoni latu jeb par 41,8 miljoniem latu vairāk nekā šogad, izglītībai -160,7 miljoni latu, aizsardzībai - 107,5 miljoni latu, vides aizsardzībai, dzīvokļu un komunālajai saimniecībai - 65,4 miljoni latu, brīvajam laikam, sportam, kultūrai un reliģijai - 40,8 miljoni latu.

Pārējiem izdevumiem finansējums plānots 350,6 miljoni latu, kas ir par 32,3 miljoniem latu vairāk nekā šogad. Pieaugumu veido finansējums Latvijas iemaksai Eiropas Kopienas budžetā un ES fondu finansējums.

Saeima šodien atbalstīja papildu viena miljona latu piešķiršanu programmai "Augstākā izglītība". Papildu līdzekļi augstskolām tiks piešķirti, palielinot nākamā gada budžeta deficītu, jo ne Zemkopības ministrija, ne Izglītības un zinātnes ministrija savā budžetā nepieciešamos līdzekļus atrast nevarēja. 674 544 lati no papildus plānotajiem līdzekļiem paredzēti Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), no tiem - 501 360 lati atalgojumam. Papildus 326 400 latu tiks paredzēti Rīgas Stradiņa universitātei. Arī šie papildu līdzekļi nepieciešami galvenokārt pasniedzēju atalgojumam.

Kā šodien valdības sēdē skaidroja finanšu ministrs Oskars Spurdziņs (TP), atbalstot šos priekšlikumus, par 0,01% tiek palielināta budžeta deficīta prognozes nākamajām gadam. Līdz ar to budžeta deficīts tiek prognozēts 1,68% no IKP.

Saeima noraidīja virkni Tautas saskaņas partijas (TSP), politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) frakciju deputātu, kā arī Zaļo un zemnieku frakcijas deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumus.

Neatbalstītie priekšlikumi galvenokārt paredzēja palielināt mērķdotācijas pašvaldībām, piemēram, TSP deputāts Jānis Urbanovičs un Valērijs Agešins rosināja piešķirt 100 000 latu daugavpils Jāņa Raiņa 6.vidusskolas renovācijai.

Savukārt viens no PCTVL priekšlikumiem paredzēja 20 000 latu piešķiršanu Otrā pasaules kara dalībnieku kapu atjaunošanai Dagdā un Klapkalnciemā. Šo summu PCTVL aicināja ņemt no Aizsardzības ministrijas finansētajam žurnālam "Tēvijas sargs" paredzētajiem līdzekļiem.

Valdība iepriekš vienojās, ka TB/LNNK ierosinājumi varētu tikt skatīti nākamā gada janvārī, kad tiks lemts par 1,5 miljonu latu sadalīšanu.

TB/LNNK aicina izdarīt grozījumu budžetā, paredzot 500 000 latu jaunas skolas būvniecībai Cesvainē. "Tēvzemieši" ierosina 25 000 latu novirzīt, lai turpinātu Kurzemes Brāļu kapu izbūvi, 152 000 latu - Liepājas Latviešu biedrības nama renovācijai, bet 1500 latu - pieminekļa Latgales nacionālajiem partizāniem celtniecībai.

Kā ziņots, budžets Saeimā tika iesniegts tikai pagājušajā nedēļā, kad Kalvīša jaunizveidotā valdība 11.decembrī - sestdienā, to bija apstiprinājusi ārkārtas sēdē. Pagājušo ceturtdien ar pārliecinošu Saeimas atbalstu tas tika nodots parlamenta komisijām, kā arī atbalstīts pirmajā lasījumā, bet šodien no rīta valdība un vēlāk atbildīgā Saeimas komisija izskatīja nedaudz vairāk nekā 40 iesniegtos priekšlikumus galīgajam lasījumam.

Akceptē jauno Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību

LETA 12/20/04 Valdības komiteja šodien akceptēja Veselības ministrijas izstrādāto Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas paredz izmaiņas pacientu iemaksās, valsts atmaksāto pakalpojumu grozu, kā arī jaunu ģimenes ārstu samaksas kārtību.

Jaunie noteikumi paredz, ka pacienta iemaksa par vizīti pie speciālista būs divi lati līdzšinējo 50 santīmu vietā. Netiks palielināta pacienta iemaksa par vizīti pie ģimenes ārsta, un arī turpmāk tā būs 50 santīmi. Arī maksa par ģimenes ārsta mājas vizīti tiks saglabāta pašreizējā - divi lati.

Jaunā kārtība paredz papildus no pacientu iemaksām atbrīvot vairākas pacientu kategorijas. Pacientu iemaksas nebūs jāveic psihiski slimām personām, kuras saņem psihiatrisko ārstēšanu, Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un pacientiem, kuri saņem dialīzes procedūras.

Noteiktas izmaiņas pacientu iemaksās slimnīcās. Patlaban pacients maksā piecus latus par iestāšanos un pusotru latu par katru stacionārā pavadīto dienu, bet no otrās dienas papildus būs jāmaksā par manipulācijām jeb izmeklējumiem.

Jaunajos noteikumos ārstniecības iestādes sadalītas četros līmeņos. Pacientam no ar otrās dienas reģionālajās neatliekamās palīdzības slimnīcās jāmaksā pieci lati, specializētajās slimnīcās - četri lati, lokālajās neatliekamās palīdzības slimnīcās - trīs lati, bet pārējās slimnīcās un veselības centros - pusotrs lats par katru pavadīto dienu. Par manipulācijām papildus vairs nebūs jāmaksā.

Noteikts, ka kopējā pacienta iemaksa par katru stacionēšanu nedrīkst pārsniegt 80 latu. Līdz šim summa nedrīkstēja būt lielāka par 25 latiem, neskaitot iemaksas par ārstnieciskajām manipulācijām.

Par ārstēšanos onkoloģijā, onkohematoloģijā, kā arī alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības ierobežošanas programmās un par medicīnisko rehabilitāciju jāmaksā viens lats.

Par ambulatori un dienas stacionārā veiktajām operācijām būs jāmaksā trīs lati par katru veikto operāciju. Par ārstēšanas dienas stacionārā būs jāmaksā 50 santīmi par katru dienu.

Arī turpmāk pacienta iemaksu kopsumma par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kalendārajā gadā nedrīkstēs pārsniegt 150 latus.

Jaunajos noteikumos papildināts saraksts ar tiem pakalpojumiem, kurus valsts vairs neatmaksās. Valsts neatmaksās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pieaugušajiem, arī plānveida endoprotezēšana turpmāk tiks atmaksāta tikai 50%. Pilnā apmērā tiks atmaksātas tikai steidzamības kārtā veicamās endoprotezēšanas operācijas.

Noteikta arī jauna ģimenes ārstu finansēšanas kārtība, kas apvieno divus līdzšinējos modeļus. Paredzēts atsevišķi nodalīt finansējumu ģimenes ārstiem un ārstiem speciālistiem. Noteikts, ka ģimenes ārsts saņems noteiktu summu prakses uzturēšanai neatkarīgi no prakses lieluma. Summa noteikta divu minimālo mēnešalgu apmērā jeb 160 lati.

Ģimenes ārsti saņems arī kapitācijas naudu jeb maksājumus par reģistrēto pacientu skaitu un viņu vecuma struktūru - aptuveni trīs latus par cilvēku. Ārstam būs papildu ieņēmumi par veiktajām manipulācijām par īslaicīgajiem un nereģistrētajiem pacientiem.

Jaunā kārtība mazinās rindas lielajās pilsētās, stimulēs ģimenes ārstus apgūt jaunas ārstniecības metodes un veicinās veselības profilaksi, palielinās ģimenes ārsta atbildību par pacienta veselību kopumā, lai ģimenes ārsts būs finansiāli ieinteresēts veselā cilvēkā.

Noteikumi paredz, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde tiks izsaukta nepamatoti, par to būs jāmaksā.

Saskaņā ar jauno kārtību Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra veselības aprūpes pakalpojumu atmaksai paredzētos valsts budžeta līdzekļus plāno samaksai par ambulatorajiem ārstniecības pakalpojumiem ne mazāk kā 32%, samaksai par stacionārajiem ārstniecības pakalpojumiem - ne vairāk kā 61,6%, samaksai par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu pakalpojumiem - ne mazāk kā 6,4% apmērā.

Jaunā Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība apvieno vairākus atsevišķus normatīvos aktus, kas līdz šim regulēja veselības aprūpes finansēšanas kārtību un organizāciju.

Minētos noteikumus paredzēts skatīt rītdienas 21.decembra Ministru kabineta sēdē. Ja valdība noteikumus pieņems, tie stāsies spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Jau 63 partijas

BNS 12/20/04 Latvijā šobrīd oficiāli reģistrētas 63 partijas, kas ir lielākais šo organizāciju skaits pēdējos desmit gados, liecina datu bāzes "Lursoft" dati. Pirms gada Latvijā bija 57 partijas. Piecas no rekordlielā politisko organizāciju pulka gan neuzrādīto finanšu gada pārskatu dēļ ir likvidācijas procesā. Līdzko formalitātes būs nokārtotas, partijas svītros no politisko organizāciju saraksta. To vidū ir "Tautas kustība Latvijai", "Latvijas brīvībai", Progresīvā centriskā partija, Nacionālā savienība "Namejs" un Nacionālā reformu partija.

Paredz strauju attīstību NBS

LETA 12/20/04 Tuvāko gadu laikā paredzama strauja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstība atbilstoši NATO standartiem, teikts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotajā un Valsts kancelejā iesniegtajā rīcības plānā valdības deklarācijā iecerēto darbību izpildei. AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs pastāstīja, ka viena no valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm aizsardzības jomā ir pāreja no obligātā militārā dienesta uz profesionālo armiju. No 2007. gada 1. janvāra dienestā būs tikai profesionālā dienesta karavīri, tādēļ līdz 2006. gadam plānots daudz strādāt pie izmaiņām likumdošanā. Saistībā ar pāreju uz profesionālo dienestu paredzēta arī Militārā iesaukšanas centra un Rekrutēšanas un atlases centra reorganizācija. Sagatavotais rīcības plāns arī paredz līdz 2005.gada beigām sagatavot vienu Militārās policijas vadu un vienu sapieru vadu dalībai starptautiskās operācijās atbilstoši NATO standartiem. Savukārt līdz 2006. gada beigām plānots sagatavot vienu profesionālā dienesta karavīru bataljonu dalībai starptautiskajās operācijās. Kā vēl vienu prioritāti ministrija min jaunatnes iesaistīšanu militārajā jomā. Plānots, ka tuvākajā laikā šā mērķa īstenošanai tiks pilnveidota Jaunsardzes organizācijas loma.

Jaunā veselības aprūpes organizēšanas kārtība gadā budžetam dos Ls 8 miljonus

LETA 12/21/04 Ministru kabinetā šodien noteiktās izmaiņas pacientu iemaksās un mainītais valsts samaksāto pakalpojumu grozs papildinās veselības aprūpes budžetu par astoņiem miljoniem latu gadā, aģentūrai LETA pastāstīja Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Arāja.

Valdība šodien pieņēma jaunu veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas cita starpā paredz pacientu iemaksu palielināšanu un valsts samaksāto pakalpojumu groza sašaurināšanu.

Jaunie noteikumi paredz, ka pacienta iemaksa par vizīti pie speciālista būs divi lati līdzšinējo 50 santīmu vietā. Netiks palielināta pacienta iemaksa par vizīti pie ģimenes ārsta, un arī turpmāk tā būs 50 santīmi.

Savukārt maksa par ģimenes ārsta mājas vizīti būs divi lati - šī summa būs jāmaksā pacientiem, kas ir vecāki par 80 gadiem, kā arī pirmās un otrās grupas invalīdiem ar kustību traucējumiem. Ģimenes ārsta vizīte bez maksas tiks saglabātas bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Pārējiem ģimenes ārsta mājas vizīte būs maksas pakalpojums. Summu, kas par pakalpojumu būs jāmaksā, noteiks pats ģimenes ārsts.

Jaunā kārtība paredz papildus no pacientu iemaksām atbrīvot vairākas pacientu kategorijas. Pacientu iemaksas nebūs jāveic psihiski slimām personām, kuras saņem psihiatrisko ārstēšanu, Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un pacientiem, kuri saņem dialīzes procedūras.

Noteiktas izmaiņas arī pacientu iemaksās slimnīcās un papildināts saraksts ar tiem pakalpojumiem, kurus valsts vairs neatmaksās. Valsts neatmaksās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pieaugušajiem, arī plānveida endoprotezēšana turpmāk tiks atmaksāta tikai 50% apmērā. Pilnībā tiks atmaksātas tikai steidzamības kārtā veicamās endoprotezēšanas operācijas.

Vidēji pacientu iemaksas palielināsies par 20%. Kā šodien valdības sēdē uzsvēra veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP), ja patlaban no pacientu iemaksām ir atbrīvoti aptuveni 900 000 cilvēku, nākotnē papildus varētu tikt atbrīvoti 60 000-70 000 cilvēku. Ministrs uzskata, ka pacientu iemaksu sistēma kļūs saprotamāka un pacientiem būs lielāka skaidrība, par ko un cik viņiem ir jāmaksā.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības biedriem veselības ministrs solīja, ka pēc tam pacientu iemaksa netiks palielināta trīs gadus.

Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2005.gada 1.aprīlī.

Pasniegs Latvijas pilsoņa pasi pirmajam bēglim Austrumeiropā, kurš naturalizējies

LETA 12/20/04 Otrdien, 21.decembrī, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jūrmalas nodaļā tiks izsniegta Latvijas pilsoņa pase Haisamam Abū Abdam - pirmajam bēglim Latvijā, kurš naturalizācijas kārtībā ir ieguvis pilsonību.

Kā informēja PMLP Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova, šis ir arī pirmais gadījums Austrumeiropā, kad kādas valsts bēglis naturalizācijas kārtībā iegūst pilsonību.

Haisams Abū Abda ir Ēģiptē dzimis palestīnietis, kurš dzīvo Latvijā jau kopš 1998.gada.

Viņš pirmoreiz mūžā saņems kādas valsts, proti - Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Līdz šim Haisamam Abū Abdam bijis tikai Apvienoto Arābu Emirātu vai Latvijas izsniegtais bēgļa ceļošanas dokuments.

Jauno pilsoni apsveiks PMLP, Naturalizācijas pārvaldes un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pārstāvji.

Pirmo reizi Latvijā adoptēti visi veselie bērni līdz gada vecumam

LETA 12/22/04 Latvijā pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas adopcijai vairs nav pieejams neviens bērns bez ievērojamiem veselības traucējumiem līdz gada vecumam, pastāstīja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Taivo Trams.

Pieaudzis adopcijas gadījumu skaits arī citās vecuma grupās.

Būtiski ir mainījusies situācija adopcijā - ja agrāk bērni gaidīja adoptētājus, tad tagad adoptētājiem jau ir jāgaida iespēja adoptēt bērnus, norādīja Trams.

Ministrija to skaidro gan ar apjomīgu darbu sabiedrības informēšanā, gan ar šogad ieviesto vienreizējo 1000 latu pabalstu, kas ievērojami atvieglo dzīvi jaunajam ģimenes loceklim.

Ir pieaugusi bāriņtiesu darba efektivitāte, strādājot ar potenciālajiem adoptētājiem. Priecē arī, ka mainās sabiedrības attieksme - ja agrāk lielākoties adoptēja cilvēki, kuriem pašiem savi bērni nevarēja būt, tad tagad lēmumu par adopciju pieņem arvien vairāk ģimeņu, kurās jau aug pašu bērni.

Arvien vairāk cilvēku ir gatavi adoptēt bērnus arī ar dažādām smagākām slimības formām. Kļūst arī vairāk aizbildņu, kuri top par adoptētājiem.

"Latvijā joprojām ir ļoti daudz bērnu, kuriem nepieciešamas ģimenes. Cilvēki, kuri izlemj kļūt par adoptētājiem, šiem bērniem uzdāvina pašu lielāko un labāko dāvanu - ģimeni un īstu mīlestību," atzīst bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP), "man ir patiess prieks, ka šis gads iezīmējies kā lūzuma punkts gan adopcijas pieauguma ziņā, gan sabiedrības attieksmes maiņas veidā."

23.decembrī, Baštiks apmeklēs ģimeni, kura pirmā šogad adoptēja bērnu. Līgas Šīronas ģimenē aug divi viņas pašas dēli un šā gada sākumā tiem pievienojās arī adoptētā māsiņa Enija Anna, kurai nākamā gada aprīlī paliks trīs gadiņi.

Sponsori un mēs

Arno Jundze, NRA 12/16/04 Vakardienas (trešdien, 15. dec.) ziņu plašajā klāstā pazibēja kāda informācija, kas pati par sevi varbūt arī nav lielo virsrakstu vērta, tomēr kultūras kontekstā gana zīmīga un pārdomu cienīga.

Izrādās, ka, pēc kompānijas DDB Sponsorship Marketing veiktā pētījuma datiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sponsorēšanas tirgus apjoms Latvijā palielinājies par 14%, sasniedzot 7,9 miljonus latu. Saprotama lieta – visvairāk Latvijā pērn sponsorēts sports, piesaistot 4,368 miljonus latu un aizņemot 55% no sponsorēšanas tirgus. Tā ir pasaules tendence, un diezin vai, vienotā pasaulē dzīvojot, iedomājama situācija, ka Latvijā lietas varētu virzīties citādi.

Zīmīgs ir cits fakts. Tūlīt aiz sporta Latvijas sponsorēšanas tirgū vietu ieņem kultūra – 2,06 miljoni latu jeb 26% no tirgus. (Pasaulē kultūras sponsorēšana orientējoši esot trešajā pozīcijā ar aptuveni 3%.) Protams, vienmēr ir iespējams būt gana skeptiskam, vaicājot par pētījuma metodiku un veikšanas niansēm, tomēr, kā apgalvo DDB Sponsorship Marketing pārstāvji, tam tikuši izmantoti sabiedrisko organizāciju pārskati par saņemtajiem līdzekļiem un to izlietojumu 2003. gadā, tātad rēķiniem neticēt nebūtu pamata.

Skaitļu kombinācijas ir visai interesanta un stūrgalvīga padarīšana. Nereti tās apgāž vispārpieņemtus uzskatus, mītus un aksiomas, bet šoreiz ne tik daudz par grāmatvedības, bet vairāk par lietas morālo pusi. Jums jāpiekrīt – 2,06 miljoni latu gadā kultūras sponsorēšanai nav nekāda nieka summa. Salīdzinājumā – Valsts kultūrkapitāla fonda 2004. gada 4. projektu konkursā no 1027 iesniegtajiem projektiem tika atbalstīti 506 projekti par kopējo summu Ls 617 041. Tomēr nezin kādēļ inteliģences lokā nākas uzklausīt nīgrus viedokļus par privātā biznesa bezsirdīgām haizivīm, kas neko taču nedarot mirstošās, jūkošās un citādi kopā brūkošās kultūras labā.

Man šķiet, šobrīd tieši latviešu kultūras cilvēkiem būtu vērts nedaudz piesēst, mierīgi padomāt un secināt, ka laiks mainīties pašiem. Pseidomarksistiskās pļāpas par sliktajiem zēniem mersedesos un pārējiem Latvijas izlaupītājiem ir pēdējais brīdis nodot muzeja arhīvā. Tās varētu tikt aizstātas, piemēram, ar saukli – sadarbojies ar savām smadzenēm un tiem, kas reāli var palīdzēt.

Lidostā ‘Rīga’ šogad jau miljons pasažieru

LETA 12/16/04 Starptautiskajā lidostā "Rīga" šā gada laikā apkalpoto pasažieru skaits vakar sasniedzis vienu miljonu, trešdien žurnālistiem pastāstīja lidostas prezidents Dzintars Pomers.

Viņš prognozēja, ka līdz gada beigām lidostā tiks apkalpoti aptuveni 1 050 000 pasažieru, kas ir labākais rādītājs, kāds sasniegts pēdējo gadu laikā.

Pērn kopumā lidostā tika apkalpoti 711 753 pasažieri, kas ir par 12,4% vairāk nekā 2002.gadā, kad tika apkalpoti 633 322 pasažieri.

Pēc aviokompāniju sniegtās informācijas, arī šā gada beigās rezervāciju skaits ir vērtējams kā labs. Pēc Pomera teiktā, cilvēki svētkos plāno daudz doties atpūsties uz citām valstīm.

Nākamgad lidostā iecerēts apkalpot aptuveni divus miljonus pasažieru, savukārt 2010.gadā to skaitu plānots palielināt līdz aptuveni pieciem sešiem miljoniem.

Šā gada 11 mēnešos starptautiskajā lidostā "Rīga" apkalpoti 955 247 pasažieri, kas ir par 45,2% vairāk nekā pērn 11 mēnešos, kad tika apkalpoti 657 913 pasažieri.

Virkne pasākumu, kas vērsti uz jaunu aviokompāniju parādīšanos un pašreizējo lidsabiedrību darbības aktivizēšanu, šogad veikti pēc bijušā premjera biedra, tagad satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) iniciatīvas.

No jūnija lidostā "Rīga" tika noteikta jauna pacelšanās un nosēšanās maksa, kas ir vidēji par 30% zemāka, savukārt no 1.novembra lidostā tika atcelta pasažieru izlidošanas nodeva, kas bija septiņi lati.

Tāpat no 1.novembra sāka darboties jaunā lidostas cenu politika, atbilstoši kurai lidostas nodeva tiek noteikta atkarībā no pārvadāto pasažieru skaita. Nodevas apmērs ir mazāks aviokompānijai, kas garantē lielāku pasažieru skaitu. Vairākas aviokompānijas gan par šo normu sūdzējušās Konkurences padomei, kas jauno politiku nolēmusi izvērtēt.

Šoruden lidojumus no Rīgas uzsāka divas zemo cenu aviokompānijas - Īrijas "Ryanair" un Lielbritānijas "easyJet".

Trīs gados inflācija Latvijā stabilizēšoties

Rolands Pētersons, NRA 12/17/04 Jau ceturto mēnesi pēc kārtas Latvija inflācijas jomā ir ES dalībvalstu topa virsotnē. ES vidējais rādītājs šāgada novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri bija 2,1%, bet Latvijā gada inflācija sasniedza 7,2%.

Reitingu aģentūras Standard&Poor"s (S&P) decembra ziņojums gan liecina, ka analītiķi ir pārliecināti par inflācijas līmeņa stabilizēšanos Latvijā turpmākajos trijos gados, vēsta LETA. Jāatgādina, ka lai 2008. gada 1. janvārī pievienotos Eiropas Monetārajai savienībai un ieviestu eiro, Latvijas vidējais inflācijas rādītājs 12 mēnešos pirms novērtēšanas nedrīkst pārsniegt triju ES dalībvalstu viszemāko vidējo inflācijas rādītāju par vairāk nekā 1,5%. 2004. gada oktobrī tas nozīmēja tikai 2,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2007. gadā minētais kritērijs varētu būt aptuveni 3%, prognozē S&P analītiķi.

Viņi arī uzskata, ka inflācijas temps Latvijā palēnināsies, sasniedzot mazāk par 7% 2005. gadā, bet līdz 2007. gada vidum – mazāk par 3%. "Sliktākajā gadījumā Latvijas uzņemšana monetārajā savienībā varētu tikt atlikta līdz 2009. gada janvārim, ja inflācijas līmenis līdz 2007. gada beigām tomēr būs pārāk augsts," teica S&P pārstāvis Remī Solters.

Anesteziologi veidos savu SIA

Liene Barisa, NRA 12/18/04 Pagaidām tikai dažās slimnīcās ir garantēts, ka šogad panāktais algas pielikums anesteziologiem paliks nemainīgs arī nākamgad. Arī uz Veselības ministrijas (VM) solītajiem uzlabojumiem ilgtermiņā anesteziologi nepaļaujas, tāpēc joprojām apsver iespēju dibināt savu SIA. VM gan apšauba iespēju izmantot tās pakalpojumus.

Veselības ministra padomnieks Normunds Beļskis sacīja, ka ministrija nevar liegt dibināt šādu komercstruktūru, taču jārēķinās, ka valsts finansētām ārstniecības iestādēm būs jāizvēlas lētākais pakalpojums. To vadītāji būs atbildīgi par līdzekļu racionālu izlietojumu.

Savukārt Latvijas Anesteziologu un reanimatalogu asociācija (LARA) norādīja, ka no pašiem anesteziologiem būs atkarīgs, vai komercsabiedrība spēs pastāvēt vai ne. Asociācija izskaitļojusi – ņemot vērā, ka jau šobrīd slodžu skaits ir lielāks nekā ārstu skaists, daļa anesteziologu strādā privātās firmās un daudzi ir pensijas vecumā, komercsabiedrībā jāapvienojas vismaz 50 līdz 70 Latvijas anesteziologiem.

Tādā gadījumā viņi varēs noteikt paši savu cenu, un slimnīcām nekas cits neatliks, kā izmantot viņu pakalpojumus. Pēc likuma anesteziologi drīkst strādāt tikai divas slodzes, tāpēc, pat ja visi slimnīcās palikušie tās izpildītu, ārstu trūktu. Gatavību iesaistīties SIA vakar LARA pilnsapulcē pauda jau gandrīz 50 ārsti. Līdz 28. decembrim varēs pieteikties arī citi, un, ja būs vajadzīgais skaits, nākamā gada sākumā notiks SIA dibināšanas sapulce.

Anesteziologu komercsabiedrības pastāv arī citur, norādīja LARA. Anglijā tādas esot piecas, un tās darbojas kā aģentūras, nodrošinot ārstus tajās slimnīcās, kur to trūkst.

P. Stradiņa slimnīcas direktors Māris Pļaviņš gan iebilda, ka šādu komercsabiedrību rašanās iemesli citās valstīs bijuši atšķirīgi. Piemēram, Somijā tādas radītas, lai "varētu likumu apiet ar līkumu". Tur darba likums neļauj strādāt ārstam vairāk par pusotrām slodzēm. Lai to tomēr varētu darīt un noņemtu atbildību no darba devējiem, papildu slodzi veic caur šādām aģentūrām.

Vērtējot SIA dibināšanu Latvijā un slimnīcu iespējas izmantot tās pakalpojumus, M. Pļaviņš sacīja: ir jāsaprot, ka budžetu veido nauda, kas nāk no valsts. "Es jau varētu maksāt, cik vien gribu, taču man ir jāatbild par to un jādomā, lai slimnīca nebankrotētu." Viņš turklāt šaubījās, vai SIA varētu nodrošināt darbu visiem iesaistītajiem anesteziologiem, bet tikai labākajiem.

Latvijā šogad otrs straujākais mobilo telefonu lietotāju skaita pieaugums ES

LETA 12/18/04 Latvijā šogad ir otrs lielākais mobilo telefonu lietotāju skaita pieaugums starp 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija.

Ziņojums par Eiropas elektronisko sakaru tirgiem liecina, ka 2004.gada vidū Latvijā mobilo telefonu lietotāju skaits sasniedza 1,4 miljonus, kas ir par 19% vairāk nekā gadu iepriekš. Latviju apsteigusi tikai kaimiņvalsts Lietuva, kur mobilo sakaru lietotāju skaits bija aptuveni 2,5 miljoni jeb par 25% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt trešajā vietā pēc mobilo telefonu lietotāju skaita pieauguma ierindojusies Kipra, kurā pieaugums sasniedzis 17%.

Mazākais pieaugums – aptuveni 2% apmērā – bijis Spānijā un Itālijā .

Ziņojums liecina, ka šā gada septembrī Latvijā bija 1 470 885 mobilo telefonu lietotāji, kas ir 62,7% no iespējamajiem mobilo sakaru lietotājiem.

Regulatora speciālisti uzskata, ka Latvijā slieksnis, līdz kuram varētu augt mobilo sakaru lietotāju skaits, ir 80-85%, savukārt valdības apstiprinātajās Elektronisko sakaru pamatnostādnēs kā vēlamais mobilo sakaru lietotāju skaits 2007.gadā minēti 75% no visiem iespējamajiem mobilo sakaru lietotājiem.

Līdz ar to jauni klienti, kurus varētu iegūt arī potenciālais trešais mobilo sakaru operators, ir aptuveni 15-20% Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus SPRK norāda, ka šo klientus vēlēsies iegūt arī esošie operatori.

Sasniedzot augstu piesātinājuma līmeni, aptuveni 70%, varētu sākties cīņa par esošajiem klientiem, jo operatoriem būs jānodrošina numura pārvietojamība, žurnālistiem prognozēja SPRK Telekomunikāciju un pasta departamenta Tirgus analīzes nodaļas vadītājs Andrejs Dombrovskis. Patlaban šāda situācija jau ir vērojama Lietuvā, kur operatori pat ir gatavi klientu vietā apmaksāt šo pāreju no viena operatora pie cita, saglabājot iepriekšējo numuru.

SPRK padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzskata, ka liela nozīme būs mobilo sakaru pakalpojumu un telefonu cenai.

Patlaban Latvijā darbojas divi mobilo sakaru operatori, kas darbojas, izmantojot tradicionālo GSM tehnoloģiju - SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tele2". Novembrī darbu uzsāka vēl viens mobilo sakaru operators "Triatel", kas pakalpojumu sniegšanai izmanto CDMA tehnoloģiju, savukārt patlaban izsludināta izsole par trešo UMTS/GSM standarta licenci mobilo sakaru pakalpojumu sniegšanai. LMT un "Tele2" UMTS licenci iegādājās 2002.gadā, taču pagaidām plaša pakalpojumu sniegšana, izmantojot šo standartu, nav uzsākta. LMT UMTS tīkls no pirmdienas ir pieejams ierobežotā teritorijā Rīgā.

Iepriekšējās sezonas populārākās izrādes

Vita Krauja, Latvijas Avīze 12/18/04 Teātri vēl tikai sākuši apkopot 2003./2004. gada izrāžu pienesumu. Taču, "LA" aicināti, atklāja visvairāk skatīto un tai burtiski uz pēdām minošo izrādi.

Apmeklētāju skaitu, protams, ietekmē arī tas, kurā zālē – lielajā vai mazajā – izrāde veidota. Valmieras un Liepājas teātri ar pilnām tiesībām še piepulcējuši arī viesizrādēs pārdotās biļetes, bet Jaunais Rīgas teātris – ārzemēs.

Teātris; Izrāde; Noskatījušos skaits

Izstādes

Ilze Zveja 12/21/04 Stikla mākslas galerijā apskatāma Lačhezara Dočeva (Bulgārija) darbu izstāde Pāri. Mākslinieks, kas mācījies šepat Rīgā, rāda krāšņus tehniskus risinājumus, kas sakņojas senās tradīcijās. Viņš temperamentīgi jauc dažādus toņus, saviem stikla objektiem piešķirot retu gleznieciskumu.

- Galerijā Māksla XO atvērta mākslinieces Gitas Okunovas gleznu izstāde Gabaliņi laika. Iespējams, laika gabaliņi ir tie apkārtējie sadzīviskie priekšmeti, kurus savos darbos glezno Gita Okunova. Gleznieciskie meklējumi, lai atklātu priekšmetu materialitāti, panāktu iespējami ticamāku klātesamības efektu. Lielformāta darbos ietverta intimitāte.

- Liepājā, muzejā Liepāja okupācijas režīmos skatāma izstāde Ziema. Gadalaiku maiņai līdzi mainījusies arī Liepājas muzeja fondu gleznu izstāde. Rudens skatus nomainījušas ziemas ainavas. Šis ir dabas klusēšanas un miera laiks. Mākslinieku radošajai izpausmei ziema izvirzījusi prasību pēc augsta profesionālisma, liekot just, redzēt un strādāt niansēti. Tikai tad top māksla, kas spēj bagātināt, stiprināt, kas spēj sasildīt. Izstādē pārstāvētie mākslinieki pieder dažādām paaudzēm, līdz ar to arī dažādiem laikmetiem un latviešu mākslas attīstības periodiem.

- Liepājas muzejā atklāta izstāde Kas būtu, ja būtu... Tā veltīta muzeja 80 gadu jubilejai. Izstādes nosaukumā ietverta pamatdoma – kādas vērtības būtu zaudējusi Liepājas pilsētas un novada vēsture, ja tās nejaušības, dažādu apstākļu sakritības vai mērķtiecīga darba dēļ nebūtu nonākušas muzejā. Izstāde hronoloģiski aptver laikposmu no no 20. gs. 20. gadu sākuma līdz 40. gadu otrajai pusei, ar nelielu ieskicējumu 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norisēs muzeja izveides centienos Liepājā.

- Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā skatāma izstāde Stacija diviem. "Divi – mēs visi esam divi. Cilvēks un viņa sapņi. Radītais un viņa radītājs. Viņš un viņa. Stacija diviem ir bridis ceļojumā starp pagātni un nākotni. Īslaicīga apstāšanās, kas pārvēršas mūžībā. Stacija diviem var nozīmēt kā aizbraukšanu, tā atgriešanos. Tomēr saskaņā ar ceļošanas mākslas atziņām divu dvēselē radniecīgu ceļotāju sastapšanās stacijā ir augstākā ceļojuma kulminācija," uzskata izstāde veidotāji. Ceļojuma iespaidos dalās mākslinieki Kirils Panteļejevs, Ieva Liepiņa, Andrejs Ameļkovičs, Kristīne Rubene, Patrīcija Tiknuse, Linda Daņiļevska, Antra Ivdra, Ritums Ivanovs, Kristīne Abika un citi.

- Agijas Sūnas galerijā skatāma gadskārtējā konkursa Gada glezna darbu izstāde, ko galerija rīko ar Hansabankas atbalstu. Šogad gada gleznas autoru bija uzticēts noteikt māksliniekam Eduardam Grūbem. Viņš izraudzījās mākslinieces Guntas Liepiņas - Grīvas gleznu Vidusjūra. Prēmiju 750 latu apmērā pasniedza Hansabankas prezidente Ingrīda Blūma. Konkursa mērķis ir izcelt glezniecību kā mūžīgu vērtību vizuālo mākslu šodien mainīgajā daudzveidībā. Konkurss notiek jau divpadsmito reizi. Izstāde apskatāma līdz 15. janvārim, kad tiks pasniegta skatītāju balva - dāvanu karte mākslinieku krāsu veikalā.

Mēmā miesa

Anda Bušēvica, NRA 12/22/04 Pūt, vējiņi! Gaļinas Poliščukas režijā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Pagājušās nedēļas nogalē pasniegta Baltijas asamblejas balva, šogad tās ieguvējs ir dzejnieks Pēteris Brūveris. Taču viena no nominantēm bija arī režisore Gaļina Poliščuka, par balvas cienīgu kultūras notikumu tika atzīts iestudējums Pūt, vējiņi!

Iesākumā tas mani noskaņoja skeptiski: pietiek režisoram dekonstrukcijai pakļaut kādu lugu – ikonu (piekritīsiet taču – Pūt, vējiņi! latviešiem ir kas vairāk par lībiešu krogus dziesmu, turklāt tā ir nelatvieša uzdrošināšanās ķerties klāt Raiņa tekstiem), lai vismaz starta pozīcijai nepieciešamā rezonanse būtu nodrošināta. Pēc noskatīšanās varu teikt, ka, manuprāt, Pūt,vējiņi! patiešām ir viens no interesantākajiem šīs sezonas iestudējumiem.

Sievietēm Raiņa lugās neklājas viegli. Līdzīgi Māras Ķimeles Valmieras teātrī skatāmajai Magonei Krauklītī, arī Pūt, vējiņu! Barbas cilvēcisko vaibstu psiholoģiskais raksturojums vienlaikus darbojas kā visai tautai nozīmīgu ētisko kategoriju pārstāvniecība.

Gaļinas Poliščukas interpretācijā Barba atbrīvota ne tikai no tēlam uzliktās ētiskās misijas, no atbildības dzimtas priekšā un meditācijām par mīlestības sūtību, bet lielā mērā vispār no valodas – visi iespējamie argumenti reducēti līdz kailai miesai.

Raiņa brīnišķīgās valodas daudzvārdīgums šai sakniebto lūpu situācijā ir lieks, un režisore lugas tekstu noīsinājusi līdz funkcionāliem dialogiem. Jāteic, šādai interpretācijai būtu noderējis jebkuras mīlas lugas teksts, taču režisore mērķtiecīgi izvēlas Raini, lai atmestu Raini. Tā ir kā šīs lugas iestudējuma metode: ņemt visdzīvīgākos un būtiskākos no mītiem, ko cilvēce gadsimtu gaitā par sevi izdomājusi, lai atmestu tos.

Pūt, vējiņi! šādā ziņā ir ļoti pateicīgs materiāls – kas tik te nav uzslāņojies! Vispirmām kārtām spēles laukums tiek attīrīts no mīta par Pūt, vējiņi! sižeta saistību ar latviešu nācijas pašraksturojumu. Izrāde sākas ar džinsos tērpto jauniešu pārģērbšanos. Paradoksālā kārtā šī maskošanās, publiski izrādot tēla konstrukcijas anatomiju, drīzāk ir darbības vides nosacītības uzsvērta atmaskošana: tautisks tērps, rādīts nevis veselumā, bet situatīvi pamatoti skatītāja acu priekšā uzvilkts pa gabalam vien, kļūst universāls – uztverams ne vairs kā tērps, bet drēbes, kuru vienīgais simbols un uzdevums ir segt miesu.

Ņemam mītu par latviski pārtikušo lauku sētu – bija ļoti grūti, bija tumšs, skala gaisma dega tikai astoņas minūtes* – uz skatuves redzamo pagātnes raksturojumu Poliščuka izspēlē kā darbu virkni gada garumā, kurā izteikt jūtas dots vien garām skrienošos mirkļos, sasteigti un kliedzienā. Poliščuka, līdzīgi Piesim un Kroderam, izvēlas skatīt tuvplānā rainiskajos mērogos rakstīto drāmu, taču atšķirībā no iepriekšējiem režisoriem, kuri to panāca, cilvēciskojot konflikta būtību, režisore personāžus iesaista savā kosmiskajā ritā, proti – gada darbu cikliskumā. Pat ļoti latviska interpretācija: nedrīkst aizmirst, ka dainās apdziedātajā laikā, ko mēs saistām ar autentisko latviskumu, cilvēka pasaules uztvere bijusi ļoti ierobežota: viņa pasaule bija sētas novilktais kvadrāts un gada cikliskuma iezīmētais aplis.

Šo izrādē demonstrēto cilvēka eksistences divējādību – kur neatliekamo darbu ritumu kliedziena spontanitātē caurvij jūtas; šeit un tagad rosīšanos – dzīves kā veseluma uzliktie pienākumi, bet gadskārtas nogrieznim jēgu piešķir atkārtošanās cikliskums – režisore rāda arī izrādes norises telpas sadalītībā: aktieru apdzīvotais spēles kvadrāts ir kā rings, no likumiem atbrīvota voluntāra cilvēka rīcības laukums, kam vertikāli un atkārtošanos piešķir likums – vai tā būtu dabas (skaņas), ļaužu (tenkas), tradīcijas (gadskārtu dziesmas) klātbūtne, ko ieaust izrādes skaņu ainavā uzdots mūziķiem.

Šādas interpretācijas spēks un vājums jau izspēlēts 20. gs. filozofijā: pārrakstīt vēsturi, meklējot laikmetu paradigmu universālās struktūras, reiz mēģināja strukturālisti, saņemot pārmetumu, ka pagātne viņiem kalpo ne vairāk kā šodienas cilvēka pasaulsizjūtas ilustrācijai. Arī šajā izrādē, dekonstruējot līdz šim idilliskotā pagātnes cilvēka pasaulsizjūtu, atbrīvotajā laukumā iegūstam nevis autentiskumu, bet gan mūsdienu cilvēka pasaules izjūtas radītu pašmītu: vienmēr aizņemtais, kuram savas jūtas laiks izkliegt, tikai garāmskrejot, steigā un destrukcijā. Atbrīvotu no atmiņas un atbildības nākotnes priekšā. Tie ir izrādes Pūt, vējiņi! džinsos un vienlaikus linu kreklā tērptie aktieri.

Šis izteikums pieder dzejniekam Polam Valerī, taču līdz filozofiskas tēzes nopietnībai, savā Jēgas loģikā runājot par ieraksta virsmu konstituēšanu, kurai iztrūkstot, "neapslēptais paliek neredzams", to pacēlis filozofs Žils Delēzs. Manuprāt, tas arī ir Poliščukas neapslēptā neredzamības jaunatklājums Nacionālā teātra Pūt, vējiņu! interpretācijā – tā ir miesa. Miesa nepieļauj Raiņa iecerēto Barbas tēla teoretizēšanu, trāpījusī auksta ūdens šalts šeit rada spēcīgāku līdzpārdzīvojumu nekā Raiņa teksta atliekas, tāpēc izrādes izdošanos lielā mērā nodrošina režisores spēja ar savu ieceri aizraut jaunos aktierus – Ingu Misāni (Zane), Annu Klēveri (Anda), Arturu Krūzkopu (Gatiņš) un Mārtiņu Eglienu (Didzis), kuru aktierisko varēšanu papildina ar visām porām izdzīvotā miesas atsaukšanās uz ūdeni, dzīvu uguni, pērno sienu vai pretspēlētāja augumu. Miesa, kas jāapģērbj, sargājot no pazemojuma, vai – otrādi – izģērbjot var kalpot kā galējais arguments.

Miesai nav pagātnes, tas izskaidro režisores lugas oriģinālo konstruktu izjaucošo atteikšanos no dzimtas klātbūtnes. Raiņa Pūt, vējiņos! nozīmīgā Mātes, Ortas, Ciepas, panāksnieku klātbūtne izrādē no dzimtas rituāliem visnozīmīgāko – precības – nonivelē līdz "mutes došanai", kas pārošanos padara par nebeidzamu spēli. Taču šajā vēl nebijušajā – laika un tradīcijas uzturētās kārtības – izjaukšanas situācijā jēgu zaudē arī lugas centrā esošais meitas goda un no tā izrietošais pāridarījuma jēdziens, kas var pastāvēt tikai un vienīgi dzimtas uzturētā vērtību sistēmā.

Taču, par spīti jutekliskumam, šī izrāde arī nav par mīlestību. Lugas konflikta būtība tiek atjaunota nevis caur šiem jēdzieniem, bet gan miesu: Barbas bārenība jeb atraidītā statuss tiek izspēlēts ļoti burtiski – tā sākas ar Ulža vardarbīgu skūpstu, turpinās kā Gatiņa seksualitāte, tā ir māsu nodevība līdzīgi kā Jāzepā un viņa brāļos, savējā miesu atdodot iznīcībai vai – tā sauktajā ogu skatā māsām atmānot Barbu nākt – nododot svešajiem. Tādējādi Barbas tiekšanās pēc Ulža atzīšanas ir kā vienīgais pretspēks viņas miesas noliegumam. Grūti pat teikt, vai šāda Ditas Lūriņas Barbas tēla interpretācija bijusi režisores iecere vai sekas Andra Buļa Ulža lieliskās miesas aktieriski bezcerīgajai vienaldzībai, kas konfliktu, ap kuru rotē izrādes darbība, pārraksta kā Ditas Lūriņas vienspēli. Tādejādi šai iestudējumā izrādes kulminācija no klasiskā ogu skata vai dabūšanās ainām pārceļas uz izrādes beigām – Barbas nāvi jeb miesas pašiznīcināšanos.

* Citēts pēc izrādes programmiņas

Esmu rezultāta cilvēks

Viktors Avotiņš, NRA 12/21/04 Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova intervijā Neatkarīgajai uzskata, ka galvenais kultūrpolitikas uzdevums ir – saglabāt nacionālu valsti.

– Kas jūs esat? Vai ierēdne?

– Es esmu politiķe.

– Politiķe, kura vada kultūru?

– Esmu politiķe, kura pārstāv noteiktu politisku un, atļaušos apgalvot, arī ideoloģisku spēku un solidāri atbild vismaz par to programmu, ko esam piedāvājuši.

– Vai kultūru var vadīt?

– Kultūrā var radīt nosacījumus, pie kuriem tās uzplaukums ir daudz labāks nekā neradot šos nosacījumus.

– Uz līdzīgu jautājumu Krievijas kultūras eksministrs Mihails Švidkojs atbildēja, ka kultūru var un vajag vadīt, jo šai vadīšanai esot jāveic tāds kā dārznieka pienākums…

– Biju noskaņojusies uz šo interviju pragmatiski, bet šī piebilde… es gribētu, lai redakcija to neizņem ārā, jo pēdējos mēnešos reti kāds ir mani tā nokaitinājis, kā Švidkojs, kuru dzirdēju kultūrpolitikas konferencē Berlīnē. Domāju, ka viņš ar savu nestrukturēto muldēšanu nokaitināja ne tikai mani. Jo tik augsta līmeņa konferencē, kuru atklāja Barrozu, kur piedalījās Šrēders un cilvēki, kuri uzstājās, bija nopietni gatavojušies… es arī tajā skaitā, viņš atļāvās melst, un tas ekstrakts no viņa melšanas bija tāds lielkrievu šovinisma trešās šķiras uzlējums.

– Kas ir galvenais Latvijas kultūrpolitikā šobrīd?

– Galvenais uzdevums – saglabāt nacionālu valsti. Protams, līdzās radošai cilvēku pašizpausmei. Bet – nacionālas valsts pazīmes ietver virkni nacionālas nozīmes institūciju, kuras nav apšaubāmas. Ministrs politiski atbild par to, lai iestādē būtu labs vadītājs. Ja vadītājs ir slikts, tad es mainu vadītāju, nevis kaut kādā veidā sašūpoju pašu institūciju. Turklāt – saglabājot nacionālās institūcijas, ieskaitot nacionālo kino – mēs saglabājam arī valodu. Tagad valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka gan Kultūras, gan Izglītības ministrija, – abas ir atbildīgas par valodas politiku.

– Runāšanai par Latvijas Nacionālo bibliotēku desmit gados iztērēts vairāk nekā pašam konkrētajam objektam – jaunajai LNB ēkai. Vai kas mainīsies?

– Es piekrītu. Bet – mainās jau šogad. Tas redzams pēc uzbrukumiem man krievvalodīgajā presē. Beidzot esam ķērušies klāt īpašumiem. Uz Saeimu aizvirzīti atsavināšanas likumprojekti gadījumos, kad ar zemes īpašniekiem neizdevās vienoties. Otra lieta – esam lūguši Rīgas pilsētai neatkarīgi no šiem īpašumiem uzsākt tehnisko projektu.

– Iepriekšējās valdības deklarācijā bija nosaukts 2008. gads, kad bibliotēka būs gatava. Ja nākamgad nesāks reāli būvēt, nez vai iznāks.

– Es tomēr skatos optimistiski. Bet man raisa bažas tie tiesvedības procesi, kas var ieilgt. Tāpēc darīšu visu, līdz pat izmaiņām likumos, lai īpašumi būtu mums pieejami pēc iespējas ātrāk.

– Tomēr – valsts desmit gados nav spējusi uzsākt un novest līdz galam nevienu nozīmīgu jaunu kultūrobjektu, bet nu grasās īstenot veselus trīs projektus – LNB, koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs – vienlaikus. Kur garantijas, ka objekti tiešām taps pārredzamā laikā, nevis trīskāršosies runāšana par tiem un valsts naudas kustināšana ap tiem?

– Atgriezīsimies pie šīs sarunas pēc diviem gadiem. Es jau varētu stāstīt, kas ir izdarīts, bet tas nepārliecinās lasītāju. No savas puses, runājot ar Norvēģijas ministriem, esmu dabūjusi daļu palīdzības naudas pat laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas izveidei. Ir iecere muzeju celt par piesaistītu, nevis nodokļu maksātāju naudu. Jau tas vien, ka esam kopā ar Rīgas domi lēmuši par konkrētu ēku muzejam, par industriālā mantojuma pērli, TEC ēku Andrejsalā, ir ļoti reāls solis. Tāpat koncertzāle uz AB dambja. Sekojot starptautiskam arhitektu plenēram, izvēlēta vieta. Ministrijā darbinieki ļoti smagi strādā pie šīm lietām.

– Ministrijas pūles uzteicis arī katrs iepriekšējais ministrs. Gribētos, lai tur saņem algu nevis par pūlēm, bet panākto rezultātu.

– Vai ir runāts par laiku, kad varētu tikt atklāts muzejs, kad koncertzāle?

– Dziesmu svētki kā nacionāla vērtība nu laikam dabūs savu likumu. Varbūt tas mainīs sajūtu, ka spodrināts un finansēts tiek svētku procesa galavārds un "krējums", kas ap to grozās, bet dižais melnais pamatdarbs katrā vietā, tautas ceļš uz Dziesmu svētkiem tā ar paliek bedrains. Jo tur, pagastos, – tur būs diezgan ar patriotismu. Viens pagastvecis tā arī teica – lasīsim kaut pudeles, bet uz dziesmu svētkiem brauksim. Un brauks. "Augšā" – tur gan muldēs par tautu, bet nekustēs, ja netiks labi iebaroti.

– Dziesmu svētku nebūs, kad ļaudis tos negribēs, vai ja nebūs, kas dzied. Ne tāpēc, ka nebūs naudas. Taču es runāju par to, ka varai nevajag ar šo tautas gribu spekulēt un braukt uz tās rēķina, bet to attīstīt un stiprināt katrā vietā.

– Problēma šķiet vēl sarežģītāka un plašāka. Piemēram, jūs savulaik teicāt, ka necietīsiet popkultūru, taču būsiet par modernizāciju. Vai, kaut pieminot amerikanizāciju, jūs nenonāksiet pretrunā ar saviem partijas kolēģiem, ja tie saka amerikanizācijai politikā – jā, bet jūs teiksiet: kultūrā – nē? Vai nacionālā kultūrpolitika nebūs vien polsteris "koka kolonizācijai" (S. Hantingtons)?

– Vārdi, vārdi…

– Doma baznīca tika slēgta ar jūsu rīkojumu, rūpējoties par ticīgo un tūristu drošību. Bet pastāv arī citas versijas. Piemēram, tādā veidā tiekot reanimēts jau vecs īpašumstrīds par to, kam pieder baznīca. (sk. Telegraf, 29.06. 2004.).

– Kā tad ir ar Doma baznīcu?

– Kā vērtējat radoša cilvēka statusu Latvijā, kultūrā strādājošo sociālās garantijas un algas? Muzejniekiem vai bibliotekāriem būtu ne mazāk iemeslu kā ārstiem streikot algas dēļ.

Liepājas jūrmalā atkal atrod gandrīz 200 lādiņu

DELFI 12/17/04 Liepājā pašvaldības policijas darbinieki kopā ar Nesprāgušās munīcijas nodaļas sapieriem pēdējās dienās Karostas jūrmalā atraduši gandrīz 200 nesprāgušu kara laika lādiņu, ziņo liepājniekiem.lv.

“Delfi” jau rakstīja, ka arī novembra beigās Liepājas pludmalē tika uzieti vairāk nekā 100 nesprāgušu lādiņu. Liepjaniekiem.lv raksta, ka Karostas jūrmalā laiku pa laikam no zemes tiek izņemts militārais mantojums.

Ogre aug bez liekas greznības

Guntis Bojārs, Diena 12/17/04 Zilo kalnu un upju pilsētā izvēlas dzīvot arvien vairāk cilvēku, bet atpūsties īsti nav kur.

Mērķtiecīga pašvaldības politika pēdējos gados Ogri veidojusi par pilsētu, kurā arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot. Pilsēta ir tērējusi daudz naudas, lai uzturētu skolas, lai ogrēniešiem būtu siltums, ūdensapgāde, un šo virzienu sola attīstīt arī nākotnē, piesaistot miljonus no Eiropas Savienības naudas. Taču tajā pašā laikā iespējas atpūsties Ogrē pašiem pilsētniekiem un viesiem ir pieticīgas. Nav ne kinoteātra, ne boulinga zāles, ne arī modernas viesnīcas. Kafejnīcu pulks četru gadu laikā, kopš Diena par Ogres attīstības vīzijām rakstīja pirmoreiz, nav audzis. Uzņēmēji tuvās Rīgas dēļ baidās riskēt, savukārt pašvaldība ogrēniešu prasītos ieguldījumus, piemēram, peldvietu un veloceliņu ierīkošanā vienmēr atlikusi uz vēlāku laiku, kā argumentu allaž minot dabas jau dotos Zilos kalnus un abu upju — Daugavas un Ogres dabisko skaistumu.

Patlaban pilsēta, kura pirmās Latvijas laikā bija izslavēta kūrvieta, bet padomju gados pēc trikotāžas kombināta uzbūvēšanas kļuva teju par adītāju centru, ir jaunas nākotnes veidošanas priekšā — sabiedriskajai apspriešanai ir nodots plāns par to, kādu ceļu Ogres novads ies no 2005. līdz 2013.gadam. Lai arī pirmajā publiskās apspriedes reizē tas izpelnījās dažu ogrēniešu kritiku par to, ka nav definēta kopējā vīzija un kopā ar to netiek prezentēta rīcības programma, no Ogres novada priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča stāstītā Dienai izriet, ka radikāli citi attīstības virzieni plānoti netiek. No Latvijas ceļa saraksta ievēlētais mērs, kurš ar pusotra gada pārtraukumu Ogri vada jau desmit gadu un nākamajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt ar paša veidotu partiju, aizstāv pozīciju, ka pirmām kārtām Ogrei jābūt saimnieciski orientētai.

"Kurai pilsētai vēl pašreizējos apstākļos ir samazinājušies siltuma tarifi? Mēs to spējām," izceļ E.Bartkevičs. Pēc 1998.gada "aukstās" ziemas, kad pilsēta nonāca privatizētā trikotāžas kombināta atkarībā un palika bešā, ar siltumu ogrēniešiem ir īpašas attiecības, un daudz naudas tika ieguldīts katlumāju modernizācijā. Viņš arī min: "90.gadu vidū man daudzi teica, kādēļ jums vajadzīgs tik daudz — skola, baseins, bet es pie tā turējos." Patlaban ar ES atbalstu pilsēta īsteno vairāk nekā divus miljonus latu vērtu projektu, lai Ogrē būtu jauna ūdens atdzelžošanas stacija.

Ar šo saimniecisko pieeju E.Bartkevičs daļēji izskaidro arī to, ka Ogrē pieaug iedzīvotāju skaits, kas bēg ne tikai no pilnās Rīgas, bet pārvācas pat no Latgales reģiona. Kopā ar Ogresgalu, kas pirms diviem gadiem pievienojās pilsētai, izveidojot novadu, E.Bartkevičs prognozē, ka iedzīvotāju skaits tuvākajā nākotnē varētu pieaugt par aptuveni diviem tūkstošiem un pārsniegtu 30 tūkstošus. Izsniegto būvatļauju ziņā Ogre ieņem ceturto vietu valstī pēc Rīgas, tās pievārtes un Jūrmalas, un dzīvokļu cenas Ogrē tikai nedaudz atpaliek no Rīgas.

Pilsētas funkcionalitātes virziens plānots kā galvenais arī nākotnē — daudzmiljonu projekti saistīti ar centralizētu ūdensapgādi privātmājām, satiksmes uzlabojumiem — tuneļa izbūvē zem dzelzceļa un otra tilta celtniecībā pār Ogres upi.

Pretēji augošajam iedzīvotāju skaitam darba dienas vidū Ogre ir pustukša. Aptuveni puse no darbspējīgajiem ogrēniešiem strādā Rīgā. E.Bartkevičs neizrāda par to īpašu satraukumu — no nodokļu viedokļa Ogrei tas ir izdevīgi. Taču tā vis nav, ka, palikuši bez darba rokām, uzņēmēji nīkuļo.

Pārdēvēts no Ogre par OTG un mainījis īpašniekus, darbu turpina trikotāžas kombināts, ap sevi pulcējot šūšanas cehus. Pilsētas pievārtē izveidots veiksmīgs SIVA tehnoloģiskais parks, bet blakus tam ceļas pēdējos gados pilsētas saņemtā lielākā investīcija — elektronisko plašu ražotāja Hanzas elektronikas (HZ) jaunā ražotne par vairāk nekā pusmiljona latu ar 200 darba vietām nākotnē.

"Ogrē, izrādījās, dzīvoja trīs mūsu inženieri," kā izvēles pamatojumu min HZ valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis, taču atzīst, ka izdevīgs ir arī Rīgas tuvums. Ar šūšanu, bet jo sevišķi ar šo augstās tehnoloģijas virzienu pilsēta rēķinās arī nākotnē. E.Bartkevičs norāda, ka šogad jau puse vidusskolēnu izvēlējušies studēt nevis ierastās humanitārās zinības, bet gan inženiertehniskās. Jaunajiem apstākļiem cenšas pielāgoties arī Ogres arodģimnāzija, kas ar HZ saskaņojusi tās vajadzības un jau šoruden uzņēmusi pirmos audzēkņus.

Grūtāk veicas uzņēmējiem, kuriem Rīga nevis palīdz, bet kļuvusi par konkurentu. Kā liecinieks tam pašā centrā tukšs un pamests stāv nesen celtais naktsklubs Randevu.

Kafejnīcas Policijas akadēmija īpašnieks un Melnā kaķa apsaimniekotājs Māris Legzdiņš raksturo — no vienas puses, strādājot Rīgā, cilvēki vairāk pelna un te tērē, taču tajā pašā laikā viņu prasības arī ir Rīgas līmenī: "Jābūt labam interjeram, augstam apkalpošanas līmenim, bet… ar Ogres cenām. Kā kaut kas nepatīk, tā mašīnā un uz Rīgu." Viņaprāt, tas arī izskaidro, kādēļ pilsētā nav kinoteātra. "Pa lēto nevar taisīt, bet dārgi nevar atļauties." Daļēji viņš vaino arī domi, kas vairāk varēja kontaktēties ar uzņēmējiem, kā tas ir Valmierā, un vienoties par kopīgiem soļiem — tad, viņaprāt, Ogrē būtu uzcelta, piemēram, moderna viesnīca.

Atpūtas un ainaviskās bagātības izmantošanas virziens, ko par saviem vadmotīviem izvēlējušās, piemēram, Cēsis un Ventspils, Ogrē gandrīz nemaz nav jūtams, lai arī gan uzņēmēji, gan pilsētnieki to vērtē kā lielu potenciālu nākotnē.

Divu upju krastos pilsēta nav ierīkojusi nevienu peldvietu, Zilie kalni ir nesakopti, nav veloceliņu — pirmajā attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas sapulcē, kurā klāt bija arī Diena, pārmeta ogrēnieši. "Kāpēc Ogrē nevarētu būt ielās puķu dobes, kā tas ir Ventspilī?" skanēja iebildes. M.Legzdiņš savukārt rosina vairāk domāt par pilsētas kā viesmīlīgas vietas tēlu un par novārtā atstātu tūristu piesaistīšanu.

E.Bartkevičs nenoliedz, ka tas viss ir vajadzīgs, taču skaistumam, viņaprāt, vajag ekonomisko bāzi, liekot saprast, ka tādām lietām pilsēta ar naudas piešķiršanu nesteidzas. Mēra pozīcija pret lietām, kas pilsētai dotu dzīvīgumu, kļuvusi slavena ar salīdzinājumu, kad vienā sabiedriskā apspriešanā ogrēniešu gribētu publisku bērnu rotaļlaukumu viņš nosauca par brošu pie kleitas, ko pilsēta nevarot atļauties.

Vienu "brošu" gan tikko pilsētnieki ir saņēmuši — pašā pilsētas centrā ierīkots parks, kurā pavasarī uzziedēs 3000 krokusu, taču daļa ogrēniešu ar to ir nemierā — zaļajai Ogrei tas ir pārāk bruģēts.

Simtgadīgos Kaives ozolus vērtēs komisija

Gundega Matveja, Diena 12/20/04 Pirms satiksmei bīstamo koku zāģēšanas atsākšanas Cēsu rajona Kaives pagastā simtgadīgos muižu aleju ozolus izvērtēs komisija, kurā būs ne vien iedzīvotāji, pašvaldības un ceļu direkcijas pārstāvji, bet arī tiks uzaicināts dendrologs Guntis Eniņš. Alejas kā vietējās nozīmes aizsargājamu dabas objektu iekļaus teritoriālplānojumā — ar šādu iedzīvotāju un pagasta priekšsēdētājas Annas Caunītes vienošanos, klātesot vides aizsardzības speciālistiem, piektdien beidzās sapulce pagastmājā.

Sanākušajiem priekšsēdētājas kabinetā trūka vietas, tāpēc daļai vētrainās diskusijas un A.Caunītes taisnošanos par iedzīvotāju protesta vēstules ignorēšanu bija jāklausās caur durvīm. A.Caunīte nevarēja atbildēt uz jautājumiem: kur palikuši nozāģētie ozoli, kas un cik par to saņems? Ikviens sapulces dienā varēja pārliecināties, ka vērtīgākais ozolu kokmateriāls no ceļmalām aizvests. "Šeit notikušo vajadzētu izvērtēt prokuratūrai, jo ir pazīmes, kas norāda, ka notikusi iegūto koku pārdošana. Jānoskaidro, vai nav kādi interešu konflikti," uzskata Zigurds Strīķis, deputāta Leopolda Ozoliņa palīgs. Koki ceļu aizsargjoslās zāģēti bez plāna, kas, pēc Vides aizsardzības kluba pārstāvja Aivara Jakoviča teiktā, rada bažas, ka tiek nozāģēts "lielisks kokmateriāls".

Izšķirošo vārdu par katru ozolu, kamēr zāģēšanu nebija apturējusi a/s Latvijas Valsts ceļi, teica 3.ceļu pārvaldes direktors Vitolds Bērziņš, zāģēja un realizēja viņa dēla Mikus Bērziņa firma SIA Betila, kura, pēc Lursoft datiem, reģistrēta šā gada 15.novembrī — dažas dienas pirms koku zāģēšanas.

No iedzīvotāju saskaitītajiem 216 aleju ozoliem aptuveni 50 vairs nav. Dižākā apkārtmērs, pēc G.Eniņa aprēķina, bijis 4,15 m. Satiksmes drošības aizstāvjiem viņš veltīja rūgtus vārdus: "Ar jūsu morāli varētu visus kokus nozāģēt."

Kā ziņots, aizbildinoties ar satiksmes drošības uzlabošanu, decembra sākumā Kaivē sāka zāģēt ozolu alejas. Tas izraisīja asus iedzīvotāju protestus.

Zelts un sudrabs Latvijas spožākajiem prātiem

Ilze Šteinfelde, NRA 12/20/04 Septiņi Latvijas zinātnieki saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un zāļu ražotāja akciju sabiedrības Grindeks balvas

Pirmo reizi Grindeks un Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas un prēmijas zinātniekiem pasniegtas 1998. gada 19. decembrī. Šogad, arī 19. decembrī, balvas saņēma septiņi Latvijas spožākie prāti par mūža ieguldījumu zinātnes attīstībā. Jāņa Strupuļa veidoto zelta godazīmi Zelta pūce un 1000 latu saņēma LZA īstenais loceklis Gunārs Čipēns par ieguldījumu peptīdu ķīmijā un peptīdu hormonu sintēzes tehnoloģiju izstrādē, LZA īstenais loceklis Ivars Knēts par biomehānikas zinātniskā virziena attīstīšanu un personāla sagatavošanu Latvijā, kā arī LZA īstenais loceklis Ēvalds Mugurēvičs par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijas un viduslaiku vēstures avotu pētniecībā. Savukārt par labākajiem Latvijas jaunajiem zinātniekiem šogad atzīti Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes doktorants Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistents Edgars Liepiņš, ķīmijas zinātņu maģistre Latvijas Organiskās sintēzes institūta asistente Laura Sīle, fizikas doktore LU Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas asistente Gunta Krūmiņa un pedagoģijas maģistre Liepājas Pedagoģijas akadēmijas līgumdarba pasniedzēja Evita Lapšāne. Šie jaunie zinātnieki saņēma godazīmi Sudraba pūce, diplomus un prēmijas 250 latu apmērā.

Māris Bišofs joko par Latviju un latviešiem

Anda Kļaviņa, Diena 12/22/04 Latvijas institūts laidis klajā grāmatu Māris Bišofs. My Latvia, kas ir mākslinieka, karikatūrista Māra Bišofa dziļi personīgs, humoristisks skatījums uz Latvijas kultūrvēsturisko savdabību un sociālpolitiskajām norisēm. Grāmatas prezentācija notiks otrdien, 21.decembrī, pulksten 18 viesnīcas Bergs konferenču zālē.

Bišofs savos zīmējumos asprātīgi apspēlējis tēmu — Latvija, izceļot gan latviešu pievilcīgās, gan mazāk pievilcīgās rakstura iezīmes. "My Latvia galvenokārt ir domāta ārzemniekiem, un, pat ja kādam no viņiem nav nekāda priekšstata par Latviju, grāmata būs oriģināls informācijas avots," uzskata autors. Asprātīgos zīmējumus papildina lakoniski un trāpīgi komentāri angļu valodā, bet zīmējumi ir nolasāmi arī bez teksta, tādēļ Latvijas institūts uzsver grāmatas plašo pieejamību. Tekstu redaktors ir Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš.

Grāmatas autors kā preses ilustrators darbojies plaši pazīstamos preses izdevumos — Time Magazine, The Washington Post, The New York Times — un pašlaik aktuālās norises zīmējumu veidā komentē laikrakstā Diena. 2003.gadā mākslinieks ir atgriezies uz dzīvi dzimtenē. Nākamā gada februārī Valsts Mākslas muzejā būs skatāma Māra Bišofa retrospektīva personālizstāde.

My Latvia ir pirmais šāda veida Latvijas institūta izdevums, kur mākslinieka personīgais skatījums liek paraudzīties uz Latviju un latviešiem neordinārā un asprātīgā veidā. Izdevums grāmatnīcās būs pieejams no 2005.gada janvāra. Ārzemēs tas tiks izplatīts ar Latvijas vēstniecību un veikala www.balticshop.com starpniecību.

Rīgas Doms ar ērģeļu skaņām sagaida apmeklētājus

LETA 12/22/04 Rīgas Doms, kurš šodien (trešdien) atkal ir atvērts, pirmos apmeklētājus sagaidīja ar ērģeļu skaņām, tā kliedējot agrāk paustās bažas par to, ka ērģeles ir neglābjami sabojātas vai pat vispār aizvestas no dievnama.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags īsā lūgšanā pateicās Dievam par to, ka ir izdevies novērst apdraudējumu Rīgas Doma drošībai. No dievnama durvīm tika noņemts uzraksts, ka "Rīgas Doms uz laiku slēgts sakarā ar izpētes darbiem".

Šā gada 8.jūnijā pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) rīkojuma Rīgas Doms tika slēgts apmeklētājiem, jo franču arhitekts un Rīgas Doma inženiertehniskā stāvokļa pētījumu koordinators Bruno Deslandess, pamatojoties uz jaunākajiem ģeoloģisko pētījumu rezultātiem, bija atzinis, ka "jebkurā brīdī var krist Doma vidējā kolonna".

Tagad saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) izdotajiem norādījumiem ar sešām metāla stīpām un pamatīgām skrūvēm ir nostiprinātas divas kolonnas un iespējamais apmeklētāju apdraudējums ir novērsts. Kā atklāšanas pasākumā teica VKPAI vadītājs Juris Dambis, "šis pagaidu risinājums nav domāts uz gadu desmitiem".

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa pastāstīja, ka konservācija un restaurācija Rīgas Domā norit ar dažādu ievirzi - tiek veikta dievnama izpēte, tā monitorings jeb pārraudzība divu triju gadu garumā un bīstamo vietu restaurācija. Patlaban, piemēram, restaurācija norit dievnama dienvidu malā un šī Rīgas Doma daļa ir slēgta apmeklētājiem.

Radziņa skaidroja, ka Rīgas Doma izpēte un restaurācija ilgs vismaz septiņus gadus un kopumā šiem darbiem būs nepieciešami apmēram astoņi miljoni latu. "Esmu pārliecināta, ka valdība un Saeima piešķirs Rīgas Doma rekonstrukcijai nepieciešamos līdzekļus, jo Rīgas Domam naudas nevar nebūt," uzsvēra Radziņa.

Savukārt kultūras ministre Demakova norādīja, ka Rīgas Doms ir ne vien dievnams, bet arī viena no skaistākajām Rīgas celtnēm - valsts nozīmes kultūras piemineklis -, tāpēc tā restaurācijā un uzturēšanā nepieciešama valsts un pašvaldības līdzdalība.