K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

Nr. 427: 2005. g. 30. decembris - 2006. g. 5. janvāris

Jaunā gadā...

Puse Latvijas iedzīvotāju apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē

LETA  12/30/05    Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48% apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina sociālo pētījumu aģentūras «TNS Latvia» veiktais pētījums.

16% iedzīvotāji 2006.gadā ir apņēmušies mācīties - uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju un apgūt svešvalodas. Mācīties salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši, latviešu valodā runājošie, iedzīvotāji ar pamata izglītību, iedzīvotāji ar zemiem ģimenes ienākumiem, kā arī laucinieki un Vidzemes un Kurzemes reģionā dzīvojošie.

14% iedzīvotāju nākamajā gadā plāno iegādāties vai labiekārtot mājokli. Salīdzinoši biežāk šādu apņemšanos izteikušas sievietes, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 64 gadiem, respondenti ar vidējo speciālo izglītību, ar vidējiem ģimenes ienākumiem, kā arī pilsētās un Kurzemes un Latgales reģionā dzīvojošie.

Tāpat salīdzinoši bieži cilvēki ir apņēmušies 2006.gadā nomainīt darbu, kļūt labākiem, vairāk un labāk strādāt, labāk censties, nopelnīt vairāk naudas, kā arī uzlabot veselību vai dzīves apstākļus sev apkārt.

Vairāk nekā trešā daļa jeb 37% iedzīvotāju jaunajā gadā neko savā dzīvē nevēlas mainīt, bet 15% pagaidām vēl nav tikuši skaidrībā. Vēlmi visu atstāt pa vecam salīdzinoši biežāk izteikuši vecāka gadagājuma cilvēki, krievu valodā runājošie, iedzīvotāji ar vidējiem ģimenes ienākumiem, kā arī Latgales iedzīvotāji.

Bezpajumtniekiem patversmēs vietu pietiekot

Līga Nestere,  NRA  12/30/05    Patversmju vadītāji apgalvo, ka aukstajā laikā guļvietu atradīs ikvienam bezpajumtniekam. Tomēr cilvēki nereti izvēlas nakšņot aukstās kāpņutelpās, nojumēs, dārza mājiņās. Galvaspilsētā un Rīgas rajonā pēdējos trijos mēnešos nosaluši 59 cilvēki.

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes dati liecina, ka oktobrī un novembrī Rīgā un Rīgas rajonā nosaluši 40 cilvēki, bet līdz 18. decembrim – septiņi cilvēki. Līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos no 19. līdz 28. decembrim atrasti nosaluši 12 cilvēki. Gandrīz pusei no viņiem organismā konstatēts alkohols.

Lielākajās Latvijas pilsētās ir izveidotas naktspatversmes. Lai cilvēks tajās tiktu ielaists, viņš nedrīkst būt alkohola reibumā vai lietojis citas apreibinošas vielas.

Rīgas domes Labklājības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Irēna Bērziņa informēja, ka gada aukstajos mēnešos bezpajumtnieki arvien biežāk izmanto Rīgas patversmes pakalpojumus, tāpēc departaments papildus pērk naktspatversmes pakalpojumu no trijām organizācijām: reliģiskās organizācijas Zilais krusts (150 vietu), SIA LatAISS (50) un sieviešu naktspatversmes Bārdziņu ielā (30). Pati Rīgas patversme nodrošina 230 guļvietas.

Patversmes direktore Sigita Lapiņa sacīja, ka vietu pietiekot, tomēr, ja gadoties, ka visas gultas aizņemtas, neviens netiekot atraidīts: "Atļaujam cilvēkam pārnakšņot kaut vai uz trepēm, lai tikai viņš būtu siltumā."

Rēzeknes naktspatversmes vadītāja Maija Cešeiko uzsver, ka patversmē ielaiž cilvēku pārnakšņot arī tad, ja visas 30 guļvietas ir aizņemtas. "Šobrīd ir noslēgti 40 līgumi, tomēr cilvēki nenāk regulāri, tāpēc vietu pietiek. Turklāt mums ir brīvas istabas, kur var izvietot matračus, ja ir tāda nepieciešamība," piebilst M. Cešeiko. Patversme ziemā darbojas no pulksten 15.30 līdz astoņiem rītā. "Taču ir arī izņēmumi, un cilvēks patversmē var uzturēties arī pa dienu. Piemēram, ja cilvēks ir izrakstīts no slimnīcas un viņam jāārstējas mājas apstākļos, viņš paliek patversmē visu diennakti," stāsta patversmes vadītāja. Iestādē cilvēks saņem vakariņas, brokastis un, ja nepieciešams, ārsta palīdzību. Ja persona nolemj, ka patversmē grib nakšņot pastāvīgi, piecu dienu laikā pēc veselības pārbaudes ar viņu noslēdz līgumu uz trim mēnešiem. Kad šis laiks pagājis, personai par uzturēšanos patversmē jāmaksā katru dienu divdesmit santīmu.

Talsu naktspatversmē, kur ir 10 guļvietu, parasti nakšņo 5–6 cilvēki. "Ja mēs laistu iekšā cilvēkus, kas lietojuši kādas apreibinošas vielas, tad gan vietas nepietiktu, bet šādas personas ēkā netiek," paskaidroja naktspatversmes vadītāja Velta Sudmale.

Uguņošana Bastejkalnā

LETA  12/31/05    Sagaidot Jauno gadu, Rīgas centrā uguņošana notiks Bastejkalnā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Kultūras pārvaldes Kultūras procesa vadības nodaļas projektu vadītājs Andris Bergmanis.

Paredzēts, ka uguņošana ilgs piecas minūtes un 18 sekundes. Uguņošana sāksies plkst.24.

Uguņošana vislabāk būšot redzama no laukuma pie Brīvības pieminekļa, kur būs uzstādīts liels videoekrāns, kurā varēs vērot LTV1 translēto svētku koncertu. Tāpat pilsētas iedzīvotāji un viesi tiek aicināti pulcēties Bastejkalna apkārtnē.

Kā liecina sludinājums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Kultūras pārvalde par Jaunā gada uguņošanu maksās 2541 latu. Uguņošanas pakalpojumus nodrošinās SIA «Uguņošanas mākslas studija».

Kultūras pārvaldē informēja, ka Doma laukumā Jaungada svētku programma turpināsies līdz diviem naktī. Pasākuma laikā Ziemassvētku tirdziņā atvērtas četras karstvīna un svētku mielasta tirdzniecības vietas.

Prezidente slavē, premjers - aicina mīlēt Latviju

LETA   01/01/06    Latvija un latvieši pērn ir daudz sasnieguši, dodot daudz prieka un lepnuma brīžu, Vecgada vakara uzrunā teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Solot labklājību un strauju tautsaimniecības attīstību tuvāko gadu laikā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tradicionālajā Jaunā gada uzrunā aicināja iedzīvotājus mīlēt savu valsti Latviju.

Starp latviešu sasniegumiem valsts vadītāja īpaši uzsvēra "maratonu, kurā ir sasniegta uzvara, un kārtējo kori, kas atnāk ar pirmo godalgu". Pēc Vīķes-Freibergas teiktā, 2005.gads bijis labs un cilvēkiem vajag domāt par labām un patīkamām lietām, paturēt sev tikai labas atmiņas par aizvadīto gadu.

Viņa uzskata, ka Latvijā ir daudz spējīgu, sekmīgu un gudru cilvēku, ar kuriem var lepoties un kuru sasniegumi pieder visai tautai. "Es novēlu nākamajā 2006.gadā visiem labu veselību, dzīvesprieku, ticību saviem spēkiem, pārliecību par to, ko ir iespējams sasniegt. Un novēlu visiem mēģināt savā dzīvē saskatīt visas tās iespējas, ko pašreizējie apstākļi mums ir dāvājuši. Mums priekšā stāv visādas grūtības, visādi izaicinājumi, bet arī iespējas, un mūsu rokās ir tas, ko mēs ar šo nākamo gadu izdarīsim," sacīja Valsts prezidente.

Jau ziņots, ka 6.novembrī Latvijas garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka ieguva pirmo vietu prestižajā Ņujorkas maratonā. 42,195 kilometrus garo distanci sportiste veica divās stundās, 24 minūtēs un 41 sekundē, par 14 sekundēm apsteidzot otrās vietas ieguvēju Suzanu Čepkemei no Kenijas.

Savukārt koris "Kamēr..." guva uzvaru starptautiskajā konkursā, kas norisinājās Francijas pilsētā Tūrā un kas ir viens no sešiem Eiropas "Grand Prix" izcīņas konkursiem. Augustā divi Latvijas kori - Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas meiteņu koris "Sapnis" - uzvarēja starptautiskajā 5.bērnu un jauniešu koru festivālā "Cantemus" Ungārijā.

Premjers sola strauju tautsaimniecības attīstību un aicina iedzīvotājus mīlēt Latviju

"Diemžēl, noniecinot savus apkārtējos un noniecinot Latviju, mēs esam iemācīti Latviju nemīlēt, nemīlēt savu valsti," sacīja valdības vadītājs un uzsvēra, ka ir pret negatīvismu un nemitīgo Latvijas noniecināšanu.

"Mums ir visas iespējas izveidot mūsu mazo Latviju par spožu pērli Eiropas vainagā, par pārtikušu labklājības zemi," norādīja premjers. 2005.gads apliecinājis, ka šo mērķi iespējams sasniegt.

Valdības vadītājs ir pārliecināts: "Ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi - ja atceras stāstu par Jāzepu."

Latvija jau tagad esot pasaules čempione attīstības ziņā, tāpēc tuvāko desmit gadu laikā esot visas iespējas sasniegt to, par ko iedzīvotāji sapņoja, ejot uz barikādēm, - būt kungiem savā zemē, nevis viesstrādniekiem svešā zemē.

Kalvītis atgādināja teikto pirms gada, ka Latvijai ir vajadzīgs vēl viens izrāviens uz priekšu. Tas, pēc premjera domām, ir sācies, un ir radīti visi priekšnoteikumi, lai šis izrāviens neapsīktu turpmākos septiņus gadus. Nākamajiem septiņiem gadiem valdībai izdevies izcīnīt 5,7 miljardus eiro (aptuveni 4,01 miljardu latu) no Eiropas kopējā budžeta, kas kalpošot kā liels stimuls attīstībai.

"Es gribētu ticēt, ka mēs esam kļuvuši par pasaules čempioniem tieši tāpēc, ka esam saņēmušies. Es gribētu ticēt, ka mūs ir aizskāris fakts, ka mēs esam nabadzīgākā valsts Eiropā. Mēs negribam būt pēdējie - lūk, ko mūsu sirdis mums saka. Un tā ir sajūta, kas spēj mūs vienot. Sirdī mēs visi gribam lepoties ar Latviju. Un tā ir sajūta, kas spēj mūs vienot. Un tur, kur ir vienotība, tur ir arī panākumi," sacīja valdības vadītājs.

Nākamais Latvijas uzdevums esot jau nākamgad apdzīt Poliju pēc kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Pēc tam - piecu gadu laikā - Latvija varētu iekļūt starp 20 Eiropā bagātākajām valstīm, bet vēl pēc pieciem gadiem - starp 20 pasaulē bagātākajām valstīm.

Lai sasniegtu šo mērķi, premjers rosina palielināt ekonomikas konkurētspēju. "Es uzņemos atbildību par to, lai nākamgad mums veiktos labāk," solīja Kalvītis.

Nākamais solis būtu novērst nabadzību un risināt sociālos jautājumus. "Nabadzība kā pretīgs vīruss vispirms uzbrūk vājākajiem. Vecajiem, slimajiem, vientuļajiem," teica premjers un norādīja, ka ar Eiropas fondu palīdzību valdība varēs domāt par lielākām sociālajām programmām nekā līdz šim.

Līdz ar to galvenais valdības uzdevums būs pareizi likt lietā tos Eiropas fondus, no kuru izlietojuma lielā mērā ir atkarīga valsts nākotne.

Lai domātu par nākotni, Kalvītis aicināja skaidri apzināties Latvijas iespējamo potenciālu pasaules ekonomikā. Pēc viņa teiktā, mūsu valsts vēlas būt augsti kvalificētu un labi atalgotu cilvēku zeme, tāpēc ir jāiegulda bērnos, lai katrā izglītības posmā viņi saņemtu vislabāko iespējamo apmācību.

Viņš nenoliedza, ka izglītības sistēmā patlaban ir vairākas problēmas, bet "mēs tiksim ar to galā, mums ir laba ministre, politiskā griba un arī nauda", tāpēc premjers vēlas, lai liela daļa no nākamajos septiņos gados Latvijai pieejamā Eiropas atbalsta tiktu ieguldīta izglītībā un zinātnē.

Jaunā gada uzrunā valdības vadītājs pievērsās arī tautiešu aizplūšanai uz ārvalstīm. "Šis bija gads, kurā mēs pirmoreiz apjautām, cik daudzi mūsu tautieši izmanto atvērtās Eiropas iespējas, lai dotos strādāt ārpus Latvijas," šo gadu novērtēja Kalvītis un piebilda, ka vērienīgā izbraukšana bija negaidīts notikums visiem.

Bija pārsteigums, ka Latvijā ir tik daudz uzņēmīgu, strādīgu un drosmīgu latviešu, kuriem netrūkst dūšas un prasmes piecelties un sākt konkurēt Eiropas darbaspēka tirgū.

Pēc premjera teiktā, tagad visā Eiropā klīst runas par čaklajiem, strādīgajiem, godīgajiem un centīgajiem latviešiem. Tāds viedoklis valdot Īrijā, Anglijā, Vācijā un citās zemēs Eiropā. "Bet vai jūs esat dzirdējuši tādas runas Latvijā? Eiropā darba devēji slavē mūsu labos strādniekus, bet Latvijā dzird tikai žēlabas, ka neviens negrib strādāt, ka visi dzer un slinko," retoriski vaicāja valdības vadītājs.

Viņš atzina, ka, lasot Latvijas avīzes un skatoties televīziju, bieži vien rodoties iespaids, ka latvieši ir apveltīti ar visiem iespējamajiem netikumiem un viņiem kā bērniem ir īpaši jāmāca visvienkāršākās lietas: pielikt atstarotāju tumsā, piesprādzēties mašīnā, kulturāli uzvesties. Šādu tendenci Kalvītis skaidroja ar pieradumu skatīties uz saviem tautiešiem kritiski un nievājoši.

Par ārvalstīs strādājošajiem latviešiem premjers sacīja, ka ir svarīgi, lai viņi nākotnē ar svešumā gūto pieredzi un iekrājumiem atgrieztos Latvijā. "Un iegulda šo pieredzi un naudu Latvijas uzplaukumā. Svarīgi, lai šajos cilvēkos nebūtu pazudusi latvietība, nebūtu pazudusi mīlestība uz Latviju," piebilda valdības vadītājs.

Eiropā un citur pasaulē...

Polija pārņēmusi patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā

LETA--AFP  12/30/05    Piektdien Polija oficiālā ceremonijā, pārņemot stafeti no ASV, kļuva par pirmo bijušā Varšavas bloka valsti, kas kā NATO dalībvalsts uzņemas patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.

"Ticu, ka šī misija būs veiksmīga. Polijas piloti ir atbildīgi paši par savu gaisa telpu, un tāpēc viņi zina kā šis darbs darāms. Viņi labi pazīs arī šo reģionu," pēc pilnvaru nodošanas ceremonijas, kas notika Zokņu gaisa kara spēku bāzē pie Šauļiem, žurnālistiem teica Lietuvas aizsardzības ministrs Ģedimins Ķirķils.

Lietuvā tiks izvietoti četri Polijas iznīcinātāji "Mig-29" un aptuveni 70 militārpersonas.

Kā jau ziņots, divi Krievijā ražotie iznīcinātāji, kas uzlaboti, lai atbilstu NATO standartiem, nosēdās Zokņu lidlaukā ceturtdien, bet atlikušie divi ierodas Lietuvā piektdien.

Patrulēšanas pārņemšanas ceremonijas laikā Polijas gaisa spēku komandieris Staņislavs Targošs pauda pārliecību, ka Krievija necentīsies izprovocēt incidentu ar poļu iznīcinātājiem, tiem pildot misiju Baltijas valstu gaisa telpā.

"Nedomāju, ka Krievija miera laikā veiks jebkādu provokāciju vai pārkāps gaisa telpu," teica Targošs.

Šī gada septembrī, kad patrulēšanu veica Vācijas lidmašīnas, Krievijas iznīcinātājs "Su-27" pārkāpa Lietuvas gaisa telpu un nogāzās pie Jurbarkas, kas atrodas aptuveni 55 kilometrus no Kauņas.

Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, pēc šī incidenta 60% lietuviešu izteikušies, ka viņu uzticība NATO ir mazinājusies.

Tā kā neviena no Baltijas valstīm nespēj pati aizsargāt savu gaisa telpu, kopš 2004.gada pavasara šo uzdevumu pilda piloti no NATO valstīm, kas izvietoti Zokņu gaisa kara spēku bāzē.

Oktobra sākumā misiju pārņēma amerikāņu karavīri. Baltijas valstu gaisa telpu jau apsargājuši kontingenti no Beļģijas, Dānijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Nīderlandes un Vācijas. Pēc poļiem misiju pārņems turki, spānieši un beļģi.

Pagaidām nav skaidrs, kuras valstis turpinās šo misiju pēc tam, jo to joprojām uzskata par pagaidu pasākumu. Dažas NATO valstis skeptiski raugās uz priekšlikumiem padarīt šo misiju pastāvīgu.

Putina klātbūtne NATO samitā Rīgā - laba zīme Prezidentes iespējām vadīt ANO

TVNET   12/31/05    Krievijas ziņu portāls Rosbalt gada nogalē veltījis plašāku materiālu Vairas Vīķes-Freibergas iespējamajai kļūšanai par ANO ģenerālsekretāri. Par galveno personu, no kuras būs atkarīgs, vai prezidente vadīs šo starptautisko organizāciju, tiek nosaukts Vladimirs Putins.

Atgādinājis, ka Latvijas prezidente tika nosēdināta pie ANO Ģenerālās asamblejas svinīgās pieņemšanas "galvenā" galda blakus Ananam, Putinam un Bušam, Rosbalt norāda, ka asamblejas rīkotāji šādi vēlējušies pakausēt ledu Latvijas un Krievijas attiecībās. Tieši tās var būt galvenais šķērslis tam, lai V. Vīķe-Freiberga ieņemtu ANO ģenerālsekretāra amatu.

Rosbalt atsauc atmiņā vēl vienu sarežģījumu - Vīķes-Freibergas prezidentes termiņš beidzas 2007. gada vasarā, taču jaunajam ANO ģenerālsekretāram darbs jāuzsāk pusgadu ātrāk. Vienlaikus gan tiek citēta prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, kura atzīmējusi Vīķes-Freibergas gatavību visdažādākajiem piedāvājumiem, neskatoties uz aizņemtību ar valsts un zinātnisko darbu. Vienlaikus Krievijas portālā likta atsauce uz "Le Figaro", kas raksturo Latvijas prezidenti kā ļoti spējīgu cilvēku. Viņas priekšrocības ir tās, ka ANO viņa aizstāvētu "jaunās" Eiropas idejas, vienlaikus manāmi ietekmējot organizācijas autoritāti un padarot tās darbu efektīvāku.

Par labu V.Vīķei-Freibergai pēc Rosbalt domām runā arī tieši viņas panāktā NATO samita norise Latvijā, kas notiks tieši pirms ANO ģenerālsekretāra vēlēšanām.

Pagaidām gan grūti paredzēt, vai, ņemot vērā Latvijas un Krievijas attiecības, Rīgā NATO samitā ieradīsies arī Vladimirs Putins, taču uz iepriekšējo NATO līderu saietu Turcijā viņš tika ielūgts. Tiesa, toreiz viņš uz samitu savā vietā nosūtīja ārlietu ministru Lavrovu. No otras puses Rosbalt atgādina vērā ņemamo Latvijas labas gribas žestu, prezidentei ierodoties uz 9. maija svinībām Maskavā, kamēr lietuvieši un igauņi ielūgumu noraidīja. Krievu politologi uzskata, ka Putina klātbūtne Rīgā NATO samitā var būt laba zīme tam, ka Krievija varētu neiebilst pret V.Vīķes-Freibergas ievēlēšanu ANO ģenerālsekretāra amatā.

 Mammas trimdā pelna maizi saviem bērniem

Agnese Margēviča,  NRA  01/04/06     Nevis labāku dzīvi, peļņu vai lielāku algu meklēt uz Īriju dodas Annas pagasta cilvēki, bet smagu darbu strādāt, lai izdzīvotu un dotu iespēju izaugt un izskoloties saviem bērniem. Laimes un peļņas meklētāju spiedogi, ar kuriem prombraucējus apzīmogo valstsvīri, anneniešus sāpina. Mazajā Alūksnes rajona pagastā drīz būs palikuši tikai pensionāri, pagastvecis un veikala pārdevējas, rūgti teic Annas ļaudis.

"Viņi to nevar iedomāties, cik spilvenu mūsu mamma tur ir pieraudājusi un cik mēs te," aizskarts par valstsvīru prātuļošanu, ka Latvijas iedzīvotāji mājas pamet labākas dzīves meklējumos, aizlūzušā balsī izgrūž Guntis Joguris, kurš Annas pagasta nomalē jau kuro gadu viens pats audzina četrus bērnus. Kad Guntis un Iveta Joguri saprata, ka drīz vairs nespēs skolā sūtīt savus četrus bērnus un saimniekošanai ņemtais kredīts var novest līdz ūtrupei, ģimene pieņēma sāpīgu lēmumu – maizi pelnīt svešatnē dosies mamma, bet bērnus audzināt paliks tētis, jo saimniecību vienam pašam pa spēkam būs uzturēt tikai vīrieša cilvēkam.

Četru bērnu mamma šogad uz Ziemassvētkiem pie ģimenes neatbrauca, un bērnu izpušķotā eglīte kupenu ieskautajās Lejiņu mājās svētkus neienesa, jo smaidīgu seju vietā ap to redzami vien skumjās sagumuši stāvi. Ivetai Jogurei šogad nācies izšķirties – pavadīt Ziemassvētkus pie vīra un bērniem vai palaist svētkos uz mājām citas viesstrādnieces, lai tiktu atvaļinājumā maijā un būtu kopā ar meitu Ingu viņas pamatskolas izlaidumā.

Lai uzturētu cerību, ka ģimene spēs izskolot bērnus un noturēties savā zemnieku saimniecībā, to attīstīt, nomaksāt saimniekošanai reiz ņemto kredītu, izbēgot ūtrupi, kas skārusi ne vienu vien Annas pagasta zemnieku, Iveta Jogure strādā kādā floristikas firmā Belfāstā, ik dienu no rīta līdz vakaram veidojot ziedu pušķus milzīgā angārā, kur gaisā jūtamas ķimikāliju smakas. Tādēļ darbiniecēm, lai it kā mazinātu kaitīgās vides iedarbību uz veselību, par brīvu pieejams piens, stāsta viņas vīrs.

Ziemassvētku laiks un Svētā Valentīna diena Ivetai esot vissmagākā darba laiks – tad puķu pušķi tiekot veidoti no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā, kad pēc neilga atelpas brīža darbs tiek turpināts līdz pat trijierm naktī, tiesa – par dubultu samaksu. Annas pagastā viņas floristes iemaņas nevienam nav bijušas vajadzīgas, arī netālajā Alūksnē, ja kāds darbiņš gadījies, par to samaksāts kāds desmitnieks. Nu ar svešatnē nopelnīto ģimenei parādījies cerību stariņš, kaut "tā nauda nekad neatsvērs to, ka mājās nav mammas".

"Toreiz mums nebija naudas, bet bija ģimene," domīgi noteic cita anneniete – 21 gadu vecā Gunita Vaivare, kura nu jau ceturto gadu viena pati audzina abus jaunākos brāļus. Gunitas skumjas par trūkuma izšķirto ģimeni, šķiet, aizēnojusi pa šiem gadiem pierastā atbildība par jaunākajiem brāļiem. Viņas mamma Iveta saņēmusi minimālo algu un zaudējusi jebkādu cerību savus bērnus ne tikai izskolot, bet arī pabarot, tāpēc 2002. gada nogalē devusies uz Īriju, no kurienes ik mēnesi sūta iztikas naudu saviem bērniem.

Joguru bērni domīgi purina galvu, taujāti, vai apsver domu reiz doties svešumā. Tiesa, viņu tētis Guntis vaļsirdīgi atteic, ka jau šobrīd savus bērnus cenšas morāli sagatavot šādai varbūtībai, jo Annas pagastā atrast darbu nav iespējams, bet, ja palaimējies iekārtoties pagastā vienīgajā ražotnē gaterī, nav izredžu nopelnīt vairāk par minimālo algu, ar kuru ģimeni uzturēt nav iespējams.

Tieši šādā situācijā pirms nepilna gada bija annenietis Inārs Milla – mēnesi pirms dēliņa Nika piedzimšanas jaunais vīrietis bija spiests atzīt, ka ar gaterī nopelnīto 60 latu algu viņš ģimeni neuzturēs. Paklausījis māsasvīra aicinājumam, Inārs devies uz Īriju strādāt celtniecībā, kur par dienas darbu vidēji nopelnot ap 40 latu. Šajos Ziemassvētkos, kad dēlēnam apritējuši astoņi mēneši, Inārs mazo Niku beidzot var turēt klēpī un neizlaiž no rokām, jo visus atšķirtības mēnešus viņš pirmdzimto redzējis vien fotogrāfijās.

"Kādreiz gāza mežus, tagad brauc uz Īriju," Annas pagasta ļaužu sīksto izdzīvošanas recepti atklāj pašvaldības sociālā darbiniece Dagmāra Melece. Viņa noraida pārmetumus, ka tie, kas dodas meklēt darbu Īrijā, ir tie neuzņēmīgākie un neveiksmīgākie, kuri neprot saimniekot dzimtenē. Ne viens vien Annas zemnieks, kurš reiz ar uzņēmību meties saimniekot, nonācis līdz ūtrupei, citus glābusi dzimtas meža izciršana, ar ko segtas saimniekošanas izmaksas. Tas viss cilvēkos raisot neticību un bailes mēģināt atkal.

Apstaigājot anneniešu mājas un uzklausot ļaužu runas, D. Melecei radies iespaids, ka pagastā nav ģimenes, kurā kāds maizi nepelnītu ārzemēs. Arī Inārs Milla teic – pēc deviņu mēnešu prombūtnes atbraucot uz dzimto pagastu, aptvēris, ka Annā nav palicis tikpat kā neviena klasesbiedra, ar ko satikties. Guntis Joguris spriež, ka pagastā drīz paliks vien pensionāri un veikala pārdevējas. "Vecie ļaudis saņem pensijas, tie neuzņēmīgākie, kuri nav aizbraukuši uz Īriju, piepalīdz viņiem saimniecības darbos un nopelnīto piecīti notērē vietējā veikalā," palicēju bezcerīgo izdzīvošanas apli raksturo D. Melece.

Valsts prezidente dodas atvaļinājumā uz Dienvidāfriku

LETA  01/04/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga no šodienas līdz 15. janvārim dosies atvaļinājumā, ko pavadīs Dienvidāfrikā, aģentūru LETA informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Pēc Rozenbergas teiktā, prezidente sagaida ļoti saspringtu gadu, tāpēc atvaļinājums izvēlēts tieši tagad, kamēr nav sākušās svarīgas aktivitātes. Rozenberga pieļāva domu, ka vēl viens atvaļinājums Vīķei-Freibergai varētu būt vasarā, tomēr par to vēl esot pāragri spriest. Tomēr prezidentes pārstāve piebilda, ka daudzu politisko notikumu dēļ prezidente nevarēs atpūsties tik ilgi kā parasti.

Iepriekšējo atslodzi no darba pienākumiem prezidente baudīja šovasar tepat Latvijā.

Divu nogalinātu uzņēmēju atraitnes lūdz piešķirt patvērumu ASV

LETA   01/04/06    Divu pērn nogalinātu uzņēmēju atraitnes Natālija Gerula un Astrīda Ķurbe vērsušās ASV vēstniecībā Latvijā ar lūgumu piešķirt patvērumu ASV, ja Ģenerālprokuratūra viņām nenodrošinās liecinieku aizsardzības programmu, šodien raksta laikraksts "Telegraf".

Kā jau ziņojām, pagājušā gada augustā Rīgā, Rostokas ielā, tika nošauts uzņēmējs Mihails Gerula, bet pēc trīs mēnešiem, 15.decembrī, savā mašīnā tika nogalināts uzņēmējs Andris Ķurbe. Viņi abi bija iesaistīti nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā ar tā dēvētā reketa karaļa Ivana Haritonova krimināllietas galvenā liecinieka Genādija Tovanceva sievu Ritu Tovancevu.

Pēc laikraksta rīcībā nonākušās informācijas, abu nogalināto uzņēmēju atraitnes iesniegušas Ģenerālprokuratūrā lūgumu nodrošināt liecinieku aizsardzības programmu. Sievietes iesniegumā norādījušas, ka no Tovanceva un viņa ģimenes puses saņemti draudi. Tovancevi nekustamos īpašumus Babītē cenšoties iegūt bez maksas, lai gan pirms tam Rita Tovanceva vēlējusies tos iegādāties.

Abas atraitnes prokuratūrai lūgušas nodrošināt diennakts apsardzi, kā arī citus aizsardzības līdzekļus.

Tāpat "Telegraf" kļuvis zināms, ka atraitnes vērsušās ASV vēstniecībā Latvijā, lai tā sniegtu palīdzību jautājumā par patvēruma nodrošināšanu šajā valstī. Tiek pieļauta iespēja, ka šādu lēmumu vēstniecība varētu pieņemt, ja Ģenerālprokuratūra nenodrošinās abām sievietēm liecinieku aizsardzības programmu.

Laikraksts vēsta, ka ar šādu pašu iesniegumu par liecinieku aizsardzības programmas nodrošināšanu prokuratūrā ir vērsies Artūrs Sauleskalns, kurš bijis Gerulas biznesa partneris.

Kā LETA jau ziņoja, Tovanceva, kura sevi dēvē par vīram un dēlam piederošās SIA "Tovanceva grupa" zemes īpašumu turētāju, ar Gerulu un Ķurbi tiesājās par īpašumu "Veisi" Rīgas rajona Babītes pagastā.

Tovanceva pagājušā gada martā Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā pret Ķurbi un Gerulu prasa atzīt viņas tiesības uz strīdus īpašumu un anulēt starp abiem atbildētājiem noslēgtos pirkuma līgumus.

Kopā ar prasību Tovanceva lūgusi to nodrošināt un noteikt aizliegumu ne tikai sadalīt īpašumu "Veisi", bet arī aizliegt piešķirt jaunus kadastra numurus un apstiprināt zemes robežplānus. Augstākā tiesa decembrī noraidīja viņas lūgumu nodrošināt prasību.

LETA jau ziņoja, ka Tovanceva iepriekš sākusi tiesāties arī par 5,2 hektāriem zemes Rīgas rajona Salas pagastā.

Pēdējo gadu laikā Tovanceva un viņa ģimenes locekļu vārdi presē vairākkārt minēti saistībā ar dažādiem apšaubāmiem nekustamā īpašuma darījumiem.

Tovancevam un viņa dēlam Dmitrijam piederošais uzņēmums "Tovanceva grupa" sludinājumos piedāvāja apbūves gabalus jaunbūvējamos Pierīgas ciematos, kuriem tika doti dažādi labskanīgi nosaukumi, piemēram, "Lakstīgalu pļava", "Pasakainā pļava", "Bebru pļava", "Zemeņu pļava", "Dzērvju pļava", "Mēness pļava". Taču, kā noskaidroja žurnālisti, daudzviet uz piedāvātās zemes būvniecība nemaz nav iespējama vai arī piedāvātāji nemaz nav tās īpašnieki.

Polītikā un valdībā...

Lembergs: Prokuratūra mēģina novērst uzmanību no Repšes

LETA   12/30/05    Paziņojums par kriminālprocesa ierosināšanu pret Lembergu ir mēģinājums novērst uzmanību no partijas "Jaunais laiks" līdera Einara Repšes finanšu darījumu lietas. To šodien intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Jau ziņots, ka prokuratūra pret Ventspils mēru uzsākusi kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, neizpildot Ministru kabineta rīkojumu par Ojāra Grinberga (JL) kā valdības pārstāvja iecelšanu Ventspils Brīvostas valdes locekļa amatā, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.

Latvijā nav daudz cilvēku, kas dotu iespēju novērst uzmanību no Repšes. Ar paziņojumu par Lembergu to var izdarīt, teica Ventspils mērs.

Lembergs atkārtoti uzsvēra, ka Ministru kabineta (MK) rīkojumā par valdības pārstāvja iecelšanu Ventspils Brīvostas valdē nav konkrēti norādīts, kurš Ojārs Grinbergs ir jāieceļ brīvostas valdē. Ja rīkojumā būtu norādīts, piemēram, personas kods, šādi sarežģījumi nebūtu radušies.

Lembergs uzskata, ka Grinbergs, kuru viņš savulaik "bija spiests padzīt no darba" tiek virzīts rīvostas valdes locekļa amatam tikai tādēļ, ka ir partijas "Jaunais laiks" vietējās organizācijas vadītājs un šādi tiek plānots viņam samaksāt algu.

Kā aģentūrai LETA sacīja Ventspils domes opozīcijas deputāts Ojārs Grinbergs, savulaik Lembergs uzaicinājis viņu izveidot un vadīt pašvaldības uzņēmumu "Ventspils reiss". Grinbergs šo uzņēmumu vadījis no 1997. līdz 2000.gadam, kad beidzies ar viņu noslēgtais darba līgums. Kā sacīja Grinbergs, viņš pats nav vēlējies šo līgumu pagarināt un no darba aizgājis.

Grinbergs pauda nožēlu, ka saistībā ar viņa neapstiprināšanu Ventspils ostas valdē bija jāiesaistās Ģenerālprokuratūrai. "Žēl, ka tas notiek tādā veidā, bet nu process ir sācies. Lembergs nevar mūžīgi ignorēt likumus, tajā skaitā arī Satversmi," piebilda Grinbergs.

Ja Grinbergs labi strādās, viņš Ventspils Brīvostas valdē saņems aptuveni 1200 latu mēnesī.

Kā ziņots, kriminālprocess uzsākts par iespējamo noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 318.panta 2.daļā - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kā arī pret Lembergu, norāda prokuratūra.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Jānis Ilsteris aģentūrai LETA sacīja, ka kriminālprocesa ietvaros Lembergam pašlaik nav piemērots ne procesuālais statuss, ne drošības līdzeklis.

Uzsākto kriminālprocesu uzdots virzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). KNAB pārstāve Diāna Kurpniece aģentūrai LETA sacīja, ka birojs pagaidām nav saņēmis kriminālprocesa materiālus, tādēļ nekādus komentārus pašlaik sniegt nevar.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa veiks uzraudzību pār šī kriminālprocesa norisi, norādīja Vītoliņa.

Kā ziņots, arī lietā, kas līdz šim bija pazīstama kā pārbaude par Lemberga ietekmi Ventspils uzņēmumos, Ģenerālprokuratūra saskaņā ar jauno Kriminālprocesa likumu oktobrī sāka kriminālprocesu.

Kalvītis: Šķēles ietekme tiek pārspīlēta

Apollo  12/30/05     Šodien Latvijas Radio diskusiju raidījumā «Krustpunktā» Ministru prezidents Aigars Kalvītis atbildot uz žurnālistu jautājumiem, norādīja, ka daudziem cilvēkiem ir vēlme radīt dažādus mītus par Andri Šķēli. Kalvītis negribētu pārspīlēt Andra Šķēles ietekmi, jo Tautas partijā (TP) «ir vismaz 15–20 cilvēku, kas pieņem lēmumus».

Atbildot uz jautājumu, cik bieži Kalvītis kontaktējas ar Šķēli, viņš teica, ka «Andris Šķēle ir TP ierindas biedrs un ar Andri Šķēli mēs regulāri sanāksmēs tiekamies un apspriežam dažādus jautājumus».

«Tas būtu diezgan dīvaini, ka viens redzams partijas biedrs nekontaktētos ar savu partiju. Es gribētu viņa ietekmi arī nepārspīlēt, jo Tautas partijā ir vismaz 15–20 cilvēku, kas pieņem lēmumus. Un viņš ir tikai viens no tiem,» skaidroja Kalvītis.

ZZS noliedz saistību ar Berezovski vai kādu citu ārzemju finansētāju

DELFI   01/02/06    Zaļo un Zemnieku savienība izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka kategoriski norobežojas no 2006.gada 1.janvāra LTV raidījumā "De facto" minētā, ka viens no iespējamiem ZZS finansētājiem varētu būt Krievijas oligarhs Boriss Berezovskis.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas paziņojumā pausts, ka “partija nav saistīta ne ar Borisu Berezovski, ne ar kādu citu ārzemju finansētāju”. ZZS norāda, ka darbojas saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem, kuri liedz pieņemt ziedojumus no ārvalstu pilsoņiem.

ZZS uzskata, ka “minētais sižets raidījumā "De facto" ir kliedzošs piemērs, kā ar puspatiesību un pilnīgi savstarpēji nesaistītu faktu palīdzību iespējams izveidot tipisku propagandas sižetu, lai gala rezultātā nomelnotu vienu Latvijas politisko spēku”.

“Vēlēšanu gadā šāda tendence sabiedriskās televīzijas raidījumu tapšanā ir sevišķi nepatīkama, jo ar nepārbaudītu un nepierādītu faktu palīdzību atklāti iejaucas sabiedriskās domas veidošanā,” aizrāda ZZS pārstāvji.

ZZS ir pārliecināta, ka sabiedrībai ir tiesības zināt visu nozīmīgo informāciju gan par partiju finansēm, gan par citām ar vēlēšanu aktivitātēm saistītām lietām, taču sabiedriskās televīzijas sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai un pārbaudītai.

“Diemžēl šis gadījums liecina, ka situācija ir radikāli cita – LTV žurnālisti, izsakot noteiktus apvainojumus un pat apsūdzības Latvijas likumu pārkāpšanā pieņēmumu formā, noskaņo sabiedrisko domu pret noteiktiem politiskiem spēkiem. Jo īpaši svarīgi tas būs priekšvēlēšanu laikā, kad šādi manipulējot ar informāciju būs iespējams vērsties pret partijām, kas noteiktā brīdī nebūs iepatikušās konkrētiem žurnālistiem vai medijam,” izplatītājā paziņojumā brīdina ZZS Saeimas frakcijas pārstāvji.

ZZS aicina raidījuma "De facto" žurnālistus ar atbildības sajūtu izturēties pret publiskojamo informāciju un neizmantot mediju iespējas negodīgi, izplatot nepārbaudītu informāciju un producējot no pieņēmumiem un puspatiesībām veidotus sižetus.

Kūtri pārreģistrējas nevalstiskās organizācijas

Dita Arāja,  Diena  01/02/06    62 procenti Uzņēmumu reģistrā (UR) iegrāmatoto nevalstisko organizāciju līdz gada beigām nav pārreģistrējušās, kā to prasīja pirms nepilniem diviem gadiem pieņemtais jaunais likums. Nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji to par traģēdiju neuzskata, jo pārreģistrācija tikai parādīšot, cik daudz NVO Latvijā tiešām reāli darbojas.

Patlaban UR fiksēts ap 8000 nevalstisko organizāciju, no kurām līdz 30.decembrim bija pārreģistrējušās 2799. Kaut NVO pārreģistrācija sākās 2004.gada 1.aprīlī, daļa organizāciju "pamodušās" tikai gada pēdējās dienās, tādēļ dienā UR apmeklējušas 20—30 organizācijas, lai iesniegtu pārreģistrācijas dokumentus, stāsta UR preses sekretāre Rūta Zemdega.

Lai pārreģistrētos, NVO nevajag maksāt valsts nodevu un nav nepieciešams sagatavot arī īpašus iesniedzamos dokumentus, par kuriem būtu jāizdod nauda. Ir jāaizpilda iesniegums un, ja nepieciešams, jāpalabo statūti. UR pieļauj, ka NVO pārreģistrāciju aizkavējusi nepieciešamība sasaukt organizācijas lēmējinstitūcijas sapulci, kam nepieciešams kvorums. Tomēr Pilsoniskās alianses eksperte Zinta Miezaine uzskata, ka nepārreģistrējas galvenokārt tās organizācijas, kuras ir tikai UR dokumentos, bet savu reālo darbību beigušas. "Var jau būt, ka attopas pēdējā mirklī, bet tad jāprasa, cik tās ir atbildīgas," — tā Z.Miezaine.

Tām organizācijām, kas tiešām vēlas aktīvi darboties, viens no pārreģistrācijas stimuliem ir bijis sabiedriskā labuma statusa iegūšana, kas atvieglo ziedojumu piesaistīšanu. Informācijas trūkumu neatzīst ne UR, ne Z.Miezaine, jo Pilsoniskā alianse gan kopā ar UR, gan atsevišķi reģionos rīkojusi informatīvus seminārus par pārreģistrāciju.

NVO pieteikumus pārreģistrācijai UR pieņems līdz 2.janvārim. Ja tos nav iespējams personīgi atnest uz UR, var sūtīt arī pa pastu, tikai galvenais, lai uz aploksnes būtu 2.janvāra pasta zīmogs. Nepārreģistrēto organizāciju nosaukumus UR nopublicēs Latvijas Vēstnesī, un trīs mēnešu laikā varēs pieteikties to kreditori. Par kurām NVO šādi pieteikumi netiks saņemti un likvidācijas process netiks uzsākts, tās vienkārši izslēgs no reģistra.

Lauku atbalsta dienesta direktore iesniegusi atlūgumu

LETA  01/02/06    Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Irina Pilvere pirms Ziemassvētkiem zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS) ir iesniegusi atlūgumu.

Ministrs aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņš atlūgumu ir pieņēmis, taču jauns LAD direktors tiks meklēts tikai pēc tam, kad beigsies darba attiecības ar Pilveri.

"Viņai ir tiesības atlūgumu vēl paņemt atpakaļ," piebilda ministrs.

Aģentūrai LETA neizdevās sazināties ar Pilveri un sīkāk uzzināt atlūguma iesniegšanas iemeslus.

LAD ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par vienotu valsts un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju lauksaimniecības jomā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un pilda citas ar lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju saistītas funkcijas.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem Pilvere LAD vada kopš tā izveidošanas 2000.gadā.

Zemkopības ministrijā viņa strādā no 1993.gada, kad kļuva par Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktori. No 1997.gada līdz apstiprināšanai LAD vadītājas amatā viņa bija ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Augstāko izglītību Pilvere ieguvusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultātē.

No 1979. līdz 1986.gadam viņa bija galvenā ekonomiste, vēlāk arī priekšsēdētāja vietniece kolhozā "Tērvete", no 1986. līdz 1991.gadam - galvenā ekonomiste rajona lauksaimniecības pārvaldes sistēmā.

Pilvere bijusi galvenā ekonomiste ARA "Dobele", Zemniecības fonda novada biroja vadītāja vietniece, strādājusi SIA "Saime" par grāmatvedi.

Mūrniece akli nesekos Repšem

Gunta Sloga,  Diena  01/03/06    Potenciālā ministre sola attīstīt zemessardzi valsts dalības NATO kontekstā.

Iepriekš eksperti pauduši bažas par līdzšinējā aizsardzības ministra plāniem

Aizsardzības ministres amatam virzītā Linda Mūrniece (JL) sola turpināt sava priekšgājēja Einara Repšes (JL) pretrunīgi vērtēto apņemšanos stiprināt zemessardzi (ZS). Taču viņas sākotnējie izteikumi liecina, ka, visticamāk, L.Mūrniece pilnībā neatbalstīs JL līdera savulaik paustās idejas par zemessardzi kā "apbruņotu tautu", kas ienaidnieka uzbrukuma gadījumā dotos mežos aizstāvēt savu zemi. L.Mūrniece sola, ka gadījumā, ja ceturtdien Saeima viņu apstiprinās ministres amatā, Aizsardzības ministrijā (AM) pēc E.Repšes ierosmes tapušais ZS tālākās attīstības projekts tiks izvērtēts valsts dalības NATO kontekstā. Dienas uzrunātie eksperti uzsver — ir jāturpina jau agrāk sāktais darbs pie modernizētas un profesionālas zemessardzes veidošanas, kurā būtu mazāk zemessargu.

"Negribu akli sekot tam, ko darījis mans priekšgājējs, vai arī to pilnībā noliegt," pirmdien diplomātiski sacīja potenciālā aizsardzības ministre. ZS stiprināšana ir L.Mūrnieces četru galveno prioritāšu sarakstā. Pārējās ir armijas profesionalizācija, atbalsts jaunsardzei un nacionālajiem partizāniem. L.Mūrniece uzskata, ka svarīgākās ZS funkcijas ir atbalsts profesionālajai armijai, valsts aizsardzība, "līdz ierodas NATO spēki", palīdzība ārkārtas situāciju gadījumā, kā arī atbalsts policijai, kas esot jo īpaši svarīga ZS loma lauku rajonos.

Kādreizējais aizsardzības ministrs un pirmais zemessardzes komandieris Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) uzsver, ka ZS tapšanas laika — aukstā kara laikam raksturīgo frontālo karu perspektīva Latvijai kā NATO un ES dalībvalstij vairs nedraud. Šajā izpratnē ZS savu sākotnējo uzdevumu izpildījusi. Tāpēc pašreiz ZS jāattīsta Eiropas drošības nākotnes apdraudējumu kontekstā. "Ir runa par uzdevumiem un profesionālām spējām, kas atbilst Eiropas kopējo militāro spēju prasībām. Ir skaidrs, ka to sasniegšana ir dārgs process, kas prasa zemessardzes pārstrukturizāciju un vienlaicīgi izslēdz tās paplašināšanas nepieciešamību un iespējas. Visi citi risinājumi ir utopiski," uzsver Ģ.V.Kristovskis.

Bijušais Latvijas vēstnieks NATO Aivis Ronis uzsver — pēdējos gados zemessardze gāja profesionalizācijas un zemessargu skaita samazināšanas ceļu. Kā spilgtu soli šai virzienā viņš min ZS iesaistīšanu miera uzturēšanā Kosovā. No A.Roņa teiktā noprotams, ka viņu bažīgu darījuši E.Repšes plāni. "Neapmācīts zemessargs ar kalašņikovu dod tādu pašu pievienoto vērtību valsts drošībai, kā fermeris ar vienu govi dod pievienoto vērtību valsts lauksaimniecībai," sacīja bijušais vēstnieks. Viņaprāt, "nedrīkst atgriezties pie zemessardzes, kas būtu potenciālie mežabrāļi kara laikā un miera laikā sociālās palīdzības projekts no valsts budžeta maznodrošinātajiem laukos". Arī agrāk vairāki eksperti Dienai uzsvēruši — līdzšinējā ministra plāni par zemessardzi varētu neatbilst NATO dalībvalsts mērķiem.

Kā skaidro AM valsts sekretāra vietnieks aizsardzības plānošanas jautājumos Jānis Karlsbergs, ministrijā tapušā ZS attīstības projekta pamatā ir pieņēmums — tas, ka Latvija ir NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas daļa, vēl nenozīmē savu pašaizsardzības spēju attīstības atstāšanu novārtā. Projektā, ko AM nepublisko, galvenā uzmanība pievērsta tam, kā ar pašreizējiem līdzekļiem, resursiem un zemessargu skaitu padarīt to daudz efektīvāku. "Tas nav milzu reorganizācijas jautājums, bet efektivizācija," uzsver J.Karlsbergs.

***

Zemessardze (ZS)

- ZS ir lielākā NBS sastāvdaļa, tajā dien 480 profesionālo kareivju un 10 900 ārrindas zemessargu.

- ZS galvenie uzdevumi — piedalīties glābšanas darbos ārkārtas situācijās, NBS kaujas atbalsta funkciju pildīšana, sagatavošanās dalībai starptautiskajās operācijās, valsts sauszemes teritorijas aizsardzība. Pēc īpašas vienošanās ZS tiek iesaistīta kārtības uzturēšanā kā palīgs policijai.

- Ārrindas zemessargiem ik gadu desmit dienas jāpiedalās obligātajās mācībās. Par piedalīšanos mācībās zemākā ranga zemessargs saņem 95 latu kompensāciju.

- Zemessargiem īpašos gadījumos, ja tie ieguvuši bataljona komandiera atļauju, ir tiesības turēt mājās ieročus. Pašlaik šādas atļaujas ir ap 2000 zemessargu.

- Viens no galvenajiem ZS uzdevumiem pēc iestāšanās NATO ir specializēto bataljonu (pretgaisa aizsardzības, inženiertehniskā, artilērijas, aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem) veidošana.

Valdība atkārtoti vienojas ES vienoto valūtu latviešu valodā saukt par "eiro"

LETA  01/03/06    Ministru kabinets šodien atkārtoti vienojās, ka Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas nosaukums latviešu valodā būs "eiro".

Eiropas Centrālā banka (ECB) un citas ES institūcijas uzstāj, ka Latvijā jālieto apzīmējums "euro", kā lielākajā daļā ES valstu, bet Latvija tam nepiekrīt un valdība, akceptējot līgumu par Konstitūciju Eiropai, apstiprinājusi arī Latvijas un Ungārijas kopēju vienotās valūtas nosaukuma rakstības deklarāciju.

Valdība pērn jūlijā pieņēma noteikumus par ES vienotās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā, un saskaņā ar tiem valūtas vienības nosaukums latviešu valodā jālieto vīriešu dzimtē nelokāmajā formā - "eiro".

Lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas ES vienotās valūtas nosaukuma atveidē, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un iesniegusi ES Padomes Ģenerālsekretariātam un dalībvalstu pārstāvjiem priekšlikumu atzīt dalībvalstu suverēnās tiesības rakstīt vienotās valūtas nosaukumu, ievērojot to valodu likumus un lietojuma tradīcijas.

Latvijas priekšlikumu nav atbalstījuši ne ES institūciju, ne balsstiesīgo dalībvalstu pārstāvji.

Tā kā jautājums par ES vienotās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā vēl nav atrisināts, Ministru kabinetam bija jālemj, kā turpmāk rīkoties.

Latvija turpinās meklēt iespējas, lai pārliecinātu ES Padomi un dalībvalstis par ES vienotās valūtas nosaukuma pareizrakstību latviešu valodā ES tiesību aktos. Valsts pozīcija ir pamatota ar to, ka ES vienotās valūtas nosaukuma atveide attiecas uz valodu un tā ietilpst dalībvalstu kompetencē, līdz ar to Latvijai ir tiesības pieņemt lēmumu par ES vienotās valūtas nosaukuma atšķirīgo rakstību.

Ja Latvija piekristu, ka ES vienotās valūtas nosaukums latviešu valodā ir "euro", Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāatceļ valdības noteikumi par ES vienotās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā.

FM arī uzsver, ka jāņem vērā vēsturiskais arguments - Latvijā pēc neatkarības atgūšanas latviešu valoda tika noteikta kā vienīgā valsts valoda, lai kompensētu rusifikācijas radīto kaitējumu padomju varas gados.

Ja ES vienotās valūtas nosaukums latviešu valodā tiks apzīmēts ar terminu "euro", Latvijas sabiedrība to uztvertu kā kaut ko uzspiestu un tas izraisītu negatīvu nostāju ne tikai pret ES vienotās valūtas ieviešanu Latvijā, bet arī pret ES kā tādu.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Didzis Šēnbergs aģentūrai LETA sacīja, ka jautājums par ES vienotās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā jau ir atrisināts ar valdības lēmumu par atbilstošiem noteikumiem. Latviešu valodā lietvārdos nav divskaņa "eu" un vārda "euro".

Ja ir priekšlikums līdztekus latviešu valodai valsts iestādēs izmantot arī angļu valodu, iniciatoram jāiesniedz priekšlikums grozīt Satversmes 4.pantu un jārīko tautas nobalsošana, uzskata IZM.

Lai novērstu līdzīgus pārpratumus nesakārtotajā terminoloģijas veidošanas sistēmā, IZM kā atbildīgā par valsts valodas politiku ir izstrādājusi Terminoloģijas likuma projektu, kuru nosūtījusi atzinumu saņemšanai FM un Tieslietu ministrijai, piebilda Šēnbergs.

Decembrī populārākās partijas - JL, PCTVL, TB/LNNK

LETA  01/03/06     Ja Saeimas vēlēšanas notiktu pagājušā gada decembrī, visvairāk balsu iegūtu partija "Jaunais laiks" (JL), apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Par JL decembrī balsotu 12,4% vēlētāju jeb par 2,4 procentiem mazāk nekā novembrī, par PCTVL - 9,9% vēlētāju jeb par 1,5% vairāk nekā novembrī, bet par TB/LNNK - 8,7% vēlētāju jeb par 2,5% vairāk nekā novembrī.

Par Tautas partiju (TP) decembrī balsotu 8,4% vēlētāju - par 0,7% mazāk nekā novembrī. Ir sarucis vēlētāju atbalsts arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), par kuru decembrī balsotu 5,9% vēlētāju - par 0,3% mazāk nekā novembrī. Par Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienību balsotu 5,3% vēlētāju, novembrī to atbalstīja 5,6% vēlētāju.

Mazāk nekā 5% vēlētāju atbalstu saņemtu "Saskaņas centrs", par kuru balsotu 2,8%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), par kuru balsotu 2% vēlētāju. Par "Jaunajiem demokrātiem" decembrī balsotu 1,8%, par Latvijas Sociālistisko partiju - 1,2%, patriotisko apvienību "Dzimtene" - 0,7%, Sociāldemokrātu savienību - 0,6%, "Latvijas kalvi" - 0,3% aptaujāto vēlētāju.

27,3% aptaujāto nav izlēmuši, par kuru partiju balsot, bet 12,6% aptaujas dalībnieku ir apgalvojuši, ka nepiedalīsies vēlēšanās.

Aptauja veikta no 17. līdz 23.decembrim, un tajā aptaujāti 1005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji.

Audera krimināllietā pieteiktas 20 civilprasības

LETA  01/04/06     Bijušā veselības ministra ķirurga Āra Audera krimināllietā ir pieteiktas 20 civilprasības par zaudējumu atlīdzināšanu, kas svārstās no 200 līdz 1600 latiem.

Šodien tiesa sāka uzklausīt liecinieku liecības. Bijušie Audera pacienti izteica dažādu vērtējumu par ķirurga darbu. Daži tiesas sēdē ķirurgam pateicās par viņa pakalpojumiem, taču bija arī cilvēki, kuri ar Audera darbu nebija apmierināti.

Bijusī Audera paciente Vija Manivčuka tiesai sacīja: "Auders, mani operējot, pieļāva kļūdas, taču veselību viņš man vairs nevar atgriezt." Viņa lūdza tiesu lemt, lai Auders atmaksā viņai nodarītos 300 latu zaudējumus.

LETA jau ziņoja, ka, būdams Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, Auders strādāja arī privātpraksē turpat - slimnīcas telpās. Uz slimnīcu ar ģimenes ārsta norīkojumu nosūtītajiem pacientiem, kuriem bija nepieciešama mugurkaula operācija, viņš par to prasīja naudu, lai gan operāciju samaksāja slimokases, liecina apsūdzība.

Pacientiem Auders apgalvojis, ka slimokasē nav naudas tūlītējas operācijas samaksai un rinda operācijai var pienākt pēc ilga laika, taču, neveicot ķirurģisku iejaukšanos laikus, pacientiem var rasties būtiski veselības sarežģījumi.

Auderam galīgā apsūdzība uzrādīta par vairāk nekā 40 000 latu izkrāpšanu 77 noziedzīgās epizodēs. Apsūdzība viņam uzrādītā pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.

Auderam kā drošības līdzeklis iepriekš piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu. Viņš savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst.

Ja tiesa Auderu atzīs par vainīgu, viņam var piespriest cietumsodu no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām ar mantas konfiskāciju vai bez tās.

Jau ziņots, ka pēc krimināllietas ierosināšanas toreizējais premjers Einars Repše (JL) pieprasīja veselības ministra demisiju. 2004.gadā Auders izstājās no partijas "Jaunais laiks".

Repše iesniedzis līdz šim visapjomīgāko valsts amatpersonas deklarāciju

LETA  01/05/06    Valsts amatpersonas deklarācija, ko, atstājot aizsardzības ministra amatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedza partijas "Jaunais laiks" līderis Einars Repše, ir apjomīgākais šāda veida dokuments, kas līdz šim iesniegts VID, aģentūrai LETA apliecināja VID Korupcijas kontroles daļas vadītāja Anda Krastiņa.

VID šaubās, vai tā elektroniskajā datu bāzē būs iespējams pilnībā publicēt Repšes valsts amatpersonas deklarācijā sniegtās ziņas, jo tik apjomīgu informāciju liedz publiskot ieņēmumu dienesta tehniskās iespējas.

Krastiņa sacīja, ka šodien VID darbinieki uzsāks papīra formātā iesniegtajā deklarācijā norādīto ziņu ievadīšanu datu bāzē, taču jau tagad ir skaidrs, ka dažās sadaļās norādīts tik liels informācijas apjoms, ka to nevarēs pilnībā publiskot.

Piemēram, sadaļā, kurā amatpersona var norādīt tai būtisku informāciju, Repšes sniegtās ziņas VID pilnībā nevarēs publiskot, tāpēc paredzēts publicēt norādi, ka ar šiem datiem būs iespējams iepazīties, dodoties uz VID.

Šajā sadaļā Repše sniedzis informāciju par ieguldījumiem ASV vērtspapīros un darījumiem ar tiem, kā arī ziņas par finansu darbības finansēšanu un kredītu atmaksāšanas iespējām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā deklarācijas kopija.

Krastiņa pagaidām vēl nevarēja pateikt, vai VID speciālisti šodien pabeigs deklarācijas ievadīšanu datu bāzē.

Kā ziņots, Repšes parādsaistības pagājušā gada beigās bijušas Ls 1,16 miljoni. Valsts amatpersonas deklarācijā par 2004.gadu Repše bija deklarējis Ls 1,38 miljonu parādus.

Repšes ieņēmumi 2005.gadā lēšami ap Ls 272 400.

Repše norādījis, ka, sekmīgi pārvaldot savus ieguldījumus ASV publiskajā apgrozībā esošos vērtspapīros, kas izvietoti ieguldījumu portfelī, tā tīrā vērtība līdz 2005.gada decembrim pieaugusi par 110 858 ASV dolāriem (Ls 65 517). Vērtspapīru portfeļa vērtība pirmo reizi pēdējos piecos gados pārsniegusi ieguldījumus, un tas nesis 79 437 ASV dolāru (Ls 46 947) peļņu.

Repše 4.janvārī Rīgas reģionālās iestādes Ogres nodaļā iesniedza amatpersonas deklarāciju pēc amata pienākumu pildīšanas pabeigšanas. Deklarācija viņam bija jāiesniedz VID līdz 9.janvārim.

Saskaņā ar likumu VID visas valsts augstāko amatpersonu deklarācijas publisko dienesta elektroniskajā datu bāzē.

Repše publisko savu deklarāciju JL mājas lapā

DELFI  01/05/06    Partijas “Jaunais Laiks” līderis Einars Repše publiskoja Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtās amatpersonas deklarācijas tekstu – tā ir pieejama partijas mājas lapā internetā (www.jaunaislaiks.lv), informēja partija.

Repše publiskoja deklarāciju, kuru viņam bija jāiesniedz VID pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

Savukārt JL pauž izbrīnu par ceturtdien plašsaziņas līdzekļos izplatīto VID viedokli, ka lielā apjoma dēļ Repšes amatpersonas deklarāciju nebūšot iespējams pilnībā ievietot publiskai apskatei VID mājaslapā internetā.

Cerībā, ka VID tomēr atradīs iespēju ievadīt pilnu Repšes amatpersonas deklarācijas tekstu un kamēr tiek veikts tehniskais deklarācijas ievadīšanas process VID, JL aicina visus interesentus iepazīties ar Repšes amatpersonas deklarācijā uzrādīto informāciju partijas mājaslapā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka deklarācija, ko, atstājot aizsardzības ministra amatu, VID iesniedza Repše, ir apjomīgākais šāda veida dokuments, kas līdz šim iesniegts VID.

VID šaubās, vai tā elektroniskajā datu bāzē būs iespējams pilnībā publicēt Repšes valsts amatpersonas deklarācijā sniegtās ziņas, jo tik apjomīgu informāciju liedz publiskot ieņēmumu dienesta tehniskās iespējas.

Saeima aizsardzības ministra amatā ieceļ Lindu Mūrnieci

LETA  01/05/06    Saeima šodien ārkārtas sēdē aizsardzības ministra amatā iecēla partijas "Jaunais laiks" (JL) izvirzīto kandidāti - Saeimas deputāti un bijušo Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāri Lindu Mūrnieci.

Viņa ir pirmā sieviete aizsardzības ministre Latvijas vēsturē. Par Mūrnieces kandidatūru balsoja 64 deputāti, bet pret bija 18 tautas kalpi.

Mūrniece pēc apstiprināšanas amatā žurnālistiem sacīja, ka šodien nolēmusi iepazīties ar visiem ministrijas darbiniekiem, bet turpmākā viņa strādās, lai stiprinātu Latvijas armiju un Jaunsardzi, kā arī lai pienācīgi sagatavotos rudenī gaidāmajam NATO sammitam.

Politiķe norādīja, ka lielu uzmanību pievērsīs nacionālo partizānu piemiņas glabāšanai un šiem mērķiem veltītu pasākumu rīkošanai.

"Es turpināšanu darīt jau iesāktās lietas un strādāt pie mūsu armijas izaugsmes, kas ir būtiski gan no patriotisma viedokļa, gan arī lai cilvēki nedotos prom no Latvijas," sacīja Mūrniece.

Pret Mūrnieces iecelšanu amatā šodien debatēs uzstājās kreisās opozīcijas pārstāvji, kuri pārmeta, ka Latvija aizsardzībai no valsts budžeta tērē pārāk lielus naudas līdzekļus.

Deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) debatēs norādīja, ka Mūrniece ir viena no skaistākajām deputātēm, taču apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iestājas par Aizsardzības ministrijas likvidēšanu, tāpēc šodien nevar atbalstīt viņas kandidatūru.

Deputāts Nikolajs Kabanovs (PCTVL) izteica pārmetumus ministres biroja vadītājam Danam Titavam un apšaubīja viņa zināšanas aizsardzības jomā, kā arī norādīja, ka viņš [Titavs] ir tikai veikls mahinators. Kabanovs pauda viedokli, ka JL Aizsardzības ministrijā "izvieto savu tīklu, lai nodarbotos ar mahinācijām".

Mūrniece pēc debatēm žurnālistiem sacīja, ka minētie deputāti nav vērsušies pret viņu, bet gan pauduši savu negatīvo nostāju pret Latvijas dalību NATO un ar debatēm vēlējušies tikai izpatikt vēlētājiem.

Jānis Urbanovičs (SC) pārmeta, ka Latvijas karavīri joprojām atrodas Irākā un Afganistānā, un aicināja Mūrnieci šīs darbības izskaidrot "90% Latvijas iedzīvotāju, kas ir pret to".

Par Mūrnieces iecelšanu amatā bez koalīcijas partijām balsoja arī visi opozīcijā esošās TB/LNNK deputāti.

Mūrniece ministrijas parlamentārā sekretāra amatā aicinājusi strādāt savu partijas biedru un Kuldīgas domes deputātu Normundu Zerni. Mūrnieces biroju turpinās vadīt iepriekšējā ministra Einara Repšes (JL) biroja vadītājs Titavs.

Par vienu no padomniekiem ministre nolēmusi aicināt Saeimas JL frakcijas vadītāju Kārli Šadurski, kurš sniegs padomus jautājumos saistībā ar nacionālajiem partizāniem.

"Šadurskis ar šiem jautājumiem jau tagad veiksmīgi tiek galā un turpinās tos pildīt kā mans padomnieks," sacīja Mūrniece.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem Mūrniece ir beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Komunikācijas un žurnālistikas nodaļu, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikāciju specialitātē, strādājusi iekšlietu un drošības iestādēs.

Viņa bijusi JL projektu vadītāja, bet pēc ievēlēšanas 8.Saeimā - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Mūrniece ir Saeimas Iekšlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāja biedre un Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītāja.

35 gadus vecā Mūrniece ir precējusies. Viņai ir divi bērni.

Jau ziņots, ka premjers Aigars Kalvītis (TP) pagājušā gada nogalē paziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis kriminālprocesu par iepriekšējā aizsardzības ministra Repšes finanšu darījumiem. Reaģējot uz to, Repše paziņoja, ka atkāpjas no ministra amata, kā arī arī neatjaunos savu Saeimas deputāta mandātu.

Saimniecībā un biznesā...

Kalvītis: "Lattelekom", LMT un "airBaltic" valsts akcijas nākamgad neprivatizēs

LETA  12/30/05    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) prognozē, ka trīs lielo uzņēmumu - "Lattelekom", "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) un "airBaltic" - valsts kapitāldaļu privatizācija nākamgad nenotiks.

Šodien intervijā Latvijas Radio premjers sacīja, ka par "Lattelekom" un LMT kapitāldaļu iespējamo atsavināšanu patlaban spriež valdības izveidotā darba grupa ar otru telekomunikāciju uzņēmumu akcionāru "TeliaSonera".

Sarunas esot smagas un Kalvītis domā, ka tuvākajā laikā pie vienošanās akcionāri nenonāks.

Valdība nevēloties pieļaut, ka "Lattelekom" un LMT nonāktu viena investora rokās, jo tas neveicinātu konkurenci telekomunikāciju tirgū. Valdība varētu piedāvāt "TeliaSonera" valstij piederošās LMT kapitāldaļas, pretī saņemot "Lattelekom" daļas.

Šāds piedāvājums esot saistīts ar to, ka mobilo sakaru tirgū konkurence jau esot, bet fiksēto sakaru - nē.

Valsts īpašumā ir 51% "Lattelekom" kapitāldaļu un 28% LMT kapitāldaļu.

Savukārt runājot par "airBaltic" valstij piederošajām kapitāldaļām, Kalvītis sacīja, ka pagaidām nekādu lēmumu neesot. Līdz ar to arī nākamgad šī uzņēmuma akciju atsavināšanu nevarot gaidīt, jo process būšot ilgs.

Valstij pieder 52,6% "airBaltic" akciju, pārējās ir Skandināvijas aviopārvadājumu kompānijas SAS īpašumā.

Vienīgais lielais uzņēmums, par kura akciju privatizāciju ir skaidrība, ir "Ventspils nafta". Nākamā gada martā vai aprīlī 38,6% šī uzņēmuma akciju plānots pārdot atklātā izsolē Rīgas Fondu biržā.

Veiksmīgs, aktīvs, sarežģīts…

Žurnāls "Nedēļa"  12/30/05    Latvijas uzņēmēji vērtē labo un slikto aizvadītajā gadā.

Andris Ozols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors

2005. gads kopumā ir bijis notikumiem pārbagāts, taču Latvijas ekonomiskajai izaugsmei svarīgākais notikums bija ārvalstu investoru ienākšana un struktūrfondu pieejamība mūsu uzņēmumiem. Šajā gadā ar aktīvu LIAA līdzdalību 8 investīciju projektos ir pieņemts pozitīvs lēmums par investīcijām Latvijā. Kopējais prognozētais investīciju apjoms tiek vērtēts 49 miljonu latu apjomā, un ir paredzēts izveidot 500 jaunas darba vietas.

Vairākās jomās — kokapstrādē, automašīnu daļu ražošanā, metālapstrādē, poligrāfijā u. c. ārvalstu uzņēmumi, atnesot līdzi savu eksporta tirgus daļu, ir uzsākuši tādu produktu ražošanu un eksportu no Latvijas, kādu paši Latvijas uzņēmēji nebija uzsākuši un droši vien arī tuvākajā laikā neuzsāktu. Šo ražotāju ienākšana nozīmē ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, jaunus pasūtījumus piegādātājiem no Latvijas, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — jaunas darba vietas.

Struktūrfondu pieejamība Latvijas uzņēmumiem ir ļāvusi ar lielāku vērienu realizēt uzņēmumu ieceres, atrisināt problēmas, kuras kavēja ražošanas apjoma pieaugumu, līdz ar to arī eksporta pieaugumu. Šobrīd Latvijas uzņēmēji jau ir rezervējuši gandrīz 70% jeb vairāk nekā 50 miljonus latu no uzņēmējiem 2004.–2006. gadam pieejamajiem struktūrfondu līdzekļiem. Galu galā praktiski visa struktūrfondu nauda caur pasūtījumiem projektu realizācijai lielākoties nonāk mūsu pašu Latvijas iedzīvotāju maciņos.

Uģis Zemturis, AS Hansabanka valdes priekšsēdētājas vietnieks

Banku bizness šajā gadā ir bijis no veiksmīgākajiem biznesiem šogad Latvijā, kas ir kā apliecinājums ekonomikas straujajai augšupejai kopumā. Domāju, ka tik labs gads kā šis nevienā uzņēmējdarbības jomā nebūs bijis. Arī iedzīvotāju maciņi ir kļuvuši biezāki, un apmierinātība ar dzīvi kopumā augusi. Jūtams, ka šis gads ir mainījis arī cilvēku izturēšanos pret dažādām lietām — tie ir kļuvuši darbīgāki, apņēmīgāki un mazāk "čīkst" par problēmām. Banku jomā šis bija rekorda gads kredītu un peļņas apjomiem. Spilgts notikums bija arī aktīvāka vadošo banku — piemēram, Hansabanka, SEB — darbības uzsākšana ieguldījumu tirgos, piedāvājot uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Šogad būtiski auga IKP, arī iedzīvotāji sparīgi uzlabo savus dzīves apstākļus — pērk un remontē mājokļus, izmantojot banku palīdzību. Samazinās procentu likmes, pieaug konkurence — tā ir spilgta tendence, kas padara pašām bankām biznesu interesantāku, un no tā ieguvējs ir klients.

Par problemātiskajām lietām. Pirmā lieta, kas jāatceras, ir tā, ka izaugsme un rožainā dzīve nebūs mūžīga. Cilvēkiem nevajadzētu zaudēt modrību, un būtu jāapdomā rezerves plāns, ja nu pēkšņi attīstība vairs nav tik strauja. Šogad satraucoša bija inflācija, kas atstāja iespaidu uz iedzīvotāju tēriņiem. Tomēr statistika vēsta, ka vidējās algas aug divreiz straujāk nekā inflācija. Šogad bažas radīja arīdzan darbaspēka aizplūšana no Latvijas — runa ir par 60–100 tūkstošiem, kuri aizbraukuši labāka darba meklējumos uz ārzemēm. Jācer, ka tā nebūs akūta tendence. Banku sektoram nelāgā ziņa šogad bija ASV un Latvijas amatpersonu skaļie paziņojumi par naudas atmazgāšanas problēmām — šīs ziņas būtiski ietekmēja divu banku darbu, taču nelāgā aura tika attiecināta uz visu banku sektoru. Cerams, ka bankas, kurām tika norādīts uz šīm problēmām, ir būtiski uzlabojušas savu iekšējās kontroles mehānismu.

Andris Ozoliņš, NORD/LB Latvija prezidents

2005. gada būtiskākie notikumi un tendences ekonomikā kopumā:

1. Lata piesaiste eiro gada pašā sākumā un pievienošanās Valūtas kursa mehānismam II maijā. Vēl pāragri runāt par šo notikumu ietekmi uz Latvijas attīstību ilgtermiņā, tomēr svarīgi, ka jau sperti pirmie soļi eiro ieviešanas procesā. Nākamais mērķis ir izpildīt nepieciešamos kritērijus, un sagaidāms, ka šā mērķa īstenošana var sagādāt zināmas grūtības.

2. Šogad Latvija sasniedz rekordaugstus IKP pieauguma tempus, saglabājot ES līdera lomu attiecībā uz IKP pieaugumu. Visdrīzāk straujš pieaugums turpināsies arī nākamgad, tādā veidā jau tuvākajos pāris gados Latvijai ir izredzes atvadīties no nabadzīgākās ES valsts statusa.

3. ASV Federālo Rezervju sistēma turpināja 2004. gada vidū uzsākto procentlikmju paaugstinājumu sēriju, arī ECB decembrī palielināja eiro bāzes procentu likmi.

2005. gada būtiskākie notikumi un tendences Latvijas banku sektorā:

1. 2005. gads Latvijas banku sektorā ir bijis straujas izaugsmes gads — banku darbība ir bijusi veiksmīga, attīstīti jauni produkti un pieaudzis kopējā know-how apjoms banku sektorā, pieaudzis klientu skaits, turklāt bankas esošajos spraigas konkurences apstākļos ir spējušas arī gūt būtisku peļņu.

2. 2005. gadā banku sektoru ietekmēja Nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas noteikumu pastiprināšana, kas veicināja nerezidentu noguldījumu samazināšanos Latvijas banku sektorā.

Latvijas ekonomiskā situācija, kā arī banku sektora izaugsmes perspektīvas veicina ārvalstu finanšu institūciju interesi par Latvijas banku sektoru. Aizvadītais gads ir pārliecinošs pierādījums šai tendencei — šajā gadā Latvijas finanšu tirgū savu klātbūtni pieteica 3 jauni spēlētāji — šāgada sākumā Māras banka pieņēma sava jauniegūtā īpašnieka — Sampo bankas — nosaukumu, un Latvijas Krājbankas akciju kontrolpaketi iegādājās Snoras banka. Gada vidū arī Norvēģijas lielākā banka DnB NOR un Ziemeļvācijas lielākā banka NORD/LB, apvienojot spēkus Ziemeļaustrumeiropā, paziņoja par savu nodomu izveidot jaunu kopuzņēmumu — banku DnB NORD, kas uzsāks darbību 2006. gada sākumā.

Aigars Freimanis, AAS Seesam Latvia ģenerāldirektors

Lai cik skarbi tas izklausītos, tikai pēc milzīgiem postījumiem tiek novērtēta apdrošināšanas būtība. 2005. gads to uzskatāmi apliecināja.

8.–9. janvāra vētra bija viena no spēcīgākajām, ko Latvija piedzīvojusi pēdējos 40 gados. Tā nodarīja būtiskus zaudējumus gan valsts, gan privātajā sektorā, un apdrošināšanas sabiedrības izmaksāja atlīdzības vairāku miljonu latu apmērā! Turklāt, uzskatāmi redzot dabas stihijas postījumus, būtiski pieauga pieprasījums pēc apdrošināšanas.

Vairāku miljonu latu zaudējumus nodarīja ugunsgrēks Chips Apb piederošajā A/S Latfood Ādažu čipsu fabrikā. Ražošanu uz laiku pārcēla uz citām Chips Apb ražotnēm ārpus Latvijas. Lai arī fabrika bija apdrošināta ārpus Latvijas reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā un zaudējums neskāra Latvijas apdrošināšanas tirgus dalībniekus, notikums izraisīja ievērojamu rezonansi gan apdrošinātāju, gan uzņēmēju vidū, pierādot apdrošināšanas nepieciešamību.

Kā trešo svarīgāko notikumu apdrošināšanā gribu minēt nozares izaugsmi. Par to liecina grozījumi un jaunu spēlētāju ienākšana dzīvības apdrošināšanas tirgū un nozares attīstības temps 16% — tas apsteidz iekšzemes kopprodukta pieaugumu un inflāciju, atšķirībā no 2004. gada, kad inflācija un iekšzemes kopprodukta pieaugums ievērojami pārsniedza apdrošināšanas nozares izaugsmi.

Māris Baidekalns, SIA Creditreform Latvia valdes loceklis

Kredītu menedžments un kredītu uzraudzība ir klasisks ārpakalpojums, kura attīstība un panākumi tieši atkarīgi no ekonomiskās attīstības kopumā. 2005. gads raksturojams kā unikāls ekonomiskā pieauguma tempu ziņā. Arī kreditēšanas joma attīstījusies ļoti strauji. Ja ir liels attīstības temps, būtiski palielinās arī kreditēšanas riski. Doma par kreditēšanas pārkaršanu liekas priekšlaicīga, tomēr kreditoriem jābūt gataviem lielākām problēmām ar neatmaksātajiem kredītiem, un tas attiecas ne tikai uz banku jomu. Sekmīgākie no viņiem to jau ir sapratuši un daudz aktīvāk izmanto kredītuzraudzības ārpakalpojumus.

2005. gadā kredītuzraudzības un parādu piedzīšanas pakalpojumi attīstījās un turpinās attīstīsies daudz straujāk nekā citas nozares. Kreditoriem jārēķinās ar lielāku parādnieku īpatsvaru un lielākām pašu izmaksām parādu administrēšanā, jo pieaug darbaspēka izmaksas un konkurentu spiediens. Starp parādu piedzinējiem pastiprinās konkurence un vienlaikus notiek firmu specializācija, jo uzturēt pakalpojumus augstā tehnoloģiskā līmenī mazās firmas nespēj, tāpēc katrs meklē savu nišu.

Jūlija Gladčenko, tūrisma kompānijas ATLAS Tours direktore

Šogad Latvijas tūrisma nozarē jūtama strauja augšupeja, par to liecina ne tikai aizvien pieaugošais ārvalstu tūristu skaits, bet arī ikgadējie tūrisma kompāniju finanšu rādītāji un fakts, ka arī mēs paši esam sākuši ceļot vairāk, prezentējot pasaulei savu valsti un kultūru.

Tā kā šogad tirgū strauji ienāca vairākas mazās tūrisma aģentūras, šobrīd nozarē novērojama tūrisma kompāniju specializēšanās noteiktu pakalpojumu sniegšanā: vieni vairāk pievēršas atpūtas braucieniem, citi — ienākošajam tūrismam, savukārt ATLAS Tours sevi aizvien biežāk pierāda darījumu braucienu organizēšanā, kļūstot par korporatīvo klientu aģentūru. Tas gan nenozīmē, ka nepiedāvājam arī citus tūrisma pakalpojumus.

Pozitīvi vērtēju aviokompāniju tiešo reisu piedāvājumu pieaugumu. Šogad atklāti aptuveni 10 jauni tiešie reisi, kas potenciālajiem tūristiem ļauj ietaupīt vairāk laika. Arī aviobiļešu cenas kļuvušas pievilcīgākas: pirms diviem gadiem lidojums uz Barselonu maksāja 200 un vairāk latu, bet tagad tā cena ir vidēji 50 latu. Tātad — tagad ceļot var ērtāk, ātrāk un lētāk!

Eva Butāne, SIA RIX Technologies direktore

Kā nozīmīgākā un nopietnākā aktualitāte informāciju tehnoloģiju nozarē šogad jāmin aktivitātes, kas saistītas ar pērn izstrādāto Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LIKTA) informācijas sabiedrības izveides programmu Latvija@Pasaule. Šā projekta ietvaros ar globālo tīmekli jeb interneta pasauli apmācību ceļā plānots iepazīstināt 180 000 ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kuriem nav pieredzes datora un/vai interneta lietošanā, īpašu uzmanību pievēršot bezdarbniekiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī pašvaldību, bibliotēku un skolu darbiniekiem.

Kas mani priecē visvairāk — šī programma jau reāli darbojas. Proti, šāgada novembrī tika uzsāktas pirmās bezdarbnieku apmācības Preiļu un Valmieras rajonā. Līdz šāgada beigām plānots apmācīt vairāk nekā 700 bezdarbnieku.

Manuprāt, tas ir liels un nozīmīgs solis digitālās plaisas mazināšanā Latvijas sabiedrībā.

Sandis Kolomenskis, Microsoft Latvia vadītājs

Intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšana ir izšķiroša zināšanu ekonomikas attīstībai, inovācijām un valsts attīstībai kopumā. Tā piemēram, vēl nesen Īrija bija ekonomiski atpalikusi, agrāra valsts. Šobrīd ekonomiskās attīstības ziņā tā ir viena no vadošajām ES valstīm ar lielu zināšanu ietilpīgo nozaru īpatsvaru ekonomikā. Īrijai "lēcienu" ir izdevies panākt ar mērķtiecīgu darbu un izpratni par zināšanu un intelektuālā īpašuma vērtību. Tagad daudzi Latvijas iedzīvotāji kā viesstrādnieki (diemžēl) bauda Īrijas tautsaimniecības priekšrocības, bet arī Latvijai ir iespēja ieviest un veidot līdzīgu vidi šeit.

2005. gadā ir sperti pirmie, ārkārtīgi būtiskie soļi, lai intelektuālā īpašuma vērtība pakāpeniski nostiprinātos arī pie mums. Noslēgtais sadarbības līgums starp Latvijas valdību un Microsoft paredz ne vien plašu uzņēmuma atbalstu IKT jomai Latvijā, bet arī valdības apņemšanos līdz 2007. gadam sakārtot programmatūras licencēšanas jautājumus valsts sektorā. Šo vienošanos es vērtēju kā valdības ideoloģijas maiņu, lūzuma punktu attiecībā uz intelektuālā īpašuma vērtību. Esmu pārliecināts, ka šim iesākumam sekos citi vēl vērienīgāki soļi.

Būtiski aktivizējusies tiesībsargājošo institūciju cīņa ar datorpirātiem. Atsevišķas nodaļas izveide Valsts policijā nozīmē, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi ir problēma, cīņai ar kuru jāmobilizē nopietni spēki.

Ir prieks, ka 2005. gadā Latvijas politiskā elite patiešām ir darbos apliecinājusi izpratni par IKT nozīmi valsts attīstībā. Pagājis tieši gads, kopš izveidots e-pārvaldes lietu ministra portfelis valdībā. Domāju, ka ne tikai mūsu uzņēmumam, bet Latvijas IT nozarei kopumā bijusi nozīmīga valdības un Latvijas IT nozares pārstāvju vizīte ASV un tikšanās ar Microsoft vadītāju Bilu Geitsu. Šī vizīte pavērusi jaunas sadarbības iespējas un perspektīvas visai IKT nozares attīstībai Latvijā, devusi papildu "grūdienu" attīstībai.

Leopolds Ozoliņš, SIA Lodinga uzņēmums valdes loceklis

Jaunas alus ražotnes Latvijā un pasaulē netiek atvērtas katru dienu, par veco ražotņu atjaunošanu nemaz nerunājot. Tāpēc uzskatu, ka 1873. gadā Bauskā dibinātās Lodiņa alus darītavas rekonstruēšana ir ļoti nozīmīgs notikums.

Kaut arī Latvija pašlaik ir viena no Eiropas valstīm, kurās novērojams vismazākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju (kas savukārt norāda uz to, cik "turīgs" ir mūsu patērētājs), konkurence vietējā alus tirgū ar katru gadu kļūst aizvien nopietnāka. Ievērojami pieaug alus imports.

Līdzās importam Latvijas alus tirgu negatīvi ietekmē arī alus darītāju sašķeltība — globāla rakstura jautājumu risināšanā nav izteikta līdera, kas aiz sevis "vilktu" nozari kopumā.

Andris Rāviņš, Jelgavas Domes priekšsēdētājs

Aizvadītais gads Jelgavai bija raksturīgs ar to, ka varējām skatīt iepriekšējos gados padarītā darba augļus. Kā zīmīgākais notikums, kas izskanēja arī starptautiski, jāmin Igaunijas prezidenta Arnolda Rītela un Latvijas prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas kopīgā vizīte Jelgavā. Sporta un kultūras jomā jāpiemin jaunās Jelgavas sporta halles atklāšana un skolēnu panākumi Latvijas Jaunatnes olimpiādē un skolu jaunatnes Dziesmu svētkos, kuros jelgavnieki izcīnīja godalgotas vietas. Tautsaimniecībā īpaši būtu jāizceļ vācu kompānijas SIA AKG Thermotechnik Lettland dzesēšanas iekārtu ražotnes atklāšana, kurā ražos rezerves daļas tādiem klientiem kā Porsche, Ferrari, Bentley, Volvo, DaimlerChrysler u. c.

Jāmin arī lielie ieguldījumi pilsētas infrastruktūras sakārtošanā. Kopumā sakārtoti vairāk nekā 5 km pilsētas ielu, ieguldot gandrīz 4 miljonus latu.

Ne tik veiksmīgi izdevies noslēgt Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstības projektu, kura ieviešanas termiņu nācās pagarināt par pusgadu, līdz vasaras vidum. Tomēr jāņem vērā, ka šādu projektu (budžets pārsniedz 14 miljonus eiro) ieviešanā vietējiem uzņēmumiem vēl nav pietiekamas pieredzes.

Nepatīkams pārsteigums pašvaldību attīstības plāniem šogad bija Saeimas atbalstītais Privatizācijas pabeigšanas likums, kurš būtiski ierobežo pašvaldību iespējas piesaistīt investorus. Tāpat satrauca arī vairāki citi varas centralizācijas centieni, piemēram, grozījumi Azartspēļu likumā un debates par grozījumiem reģionālo Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru darbībā.

Andris Podgornijs, SIA NORMA-A, kas sniedz starptautiskos autobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojumus ar tirdzniecības zīmi ECOLINES, valdes priekšsēdētājs

2005. gada svarīgākais notikums transporta nozarē bija degvielas cenu kāpums, kas daudziem autopārvadātājiem lika pārskatīt pakalpojumu tarifus. Šādas pārmaiņas vienmēr saistītas ar nepopulāru lēmumu pieņemšanu. ECOLINES šajā situācijā izvēlējās nopietni pārskatīt pakalpojuma izmaksas un samazināt izdevumus, kā primāro nosakot iespējamu tarifu saglabāšanu esošajā līmenī, nesamazinot un pat palielinot drošības pasākumus. Tādā veidā mums izdevās visu šo gadu saglabāt nemainīgas biļešu cenas, vienīgais virziens, kur notika tarifu paaugstināšana, bija Krievija, jo šajā virzienā jau iepriekšējos gados bija izveidots optimizētais ekonomiskais variants, tādēļ, lai saglabātu šo maršrutu kā rentablu un perspektīvu, tika izlemts par nelielu cenu paaugstināšanu.

Kopumā nozarē transporta pakalpojumu cenas nav būtiski paaugstinājušās, kas nozīmē, ka autopārvadātāji nopietni izvērtējuši visas iespējas, lai arvien augošās degvielas cenas sāpīgi neatspoguļotos nemitīgā pakalpojumu cenu pieaugumā.

Aiva Vīksna, uzņēmēja, SIA Lietišķās informācijas dienests izpilddirektore

2005. gads ir nozīmīgs gan ar vairākiem būtiskiem pavērsieniem SIA Lietišķās informācijas dienests darbībā, gan jauniem iespaidiem manā uzņēmējas pieredzē. Gada pirmajā pusē Lietišķās informācijas dienests klientiem visā Latvijā sāka piedāvāt Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu elektronisko datu bāzi — tajā šobrīd ir 65 000 normatīvo aktu, un otras tik plašas datu bāzes mūsu valstī nav. Šis bija ļoti būtisks notikums arī man personiski, jo datu bāze ir 13 gadus rūpīgi veidots un lolots produkts, tās veidošanā pati esmu aktīvi līdzdarbojusies jau no projekta pirmsākumiem.

Šogad nostiprinājās arī mūsu meitas uzņēmums Ukrainā — Služba dilovoj informacii. Tur papildus jau sniegtajiem pakalpojumiem — Ukrainas un ES normatīvo aktu apkopojumu izstrādei — esam izveidojuši zvanu centru Kijevā un iezīmējām turpmākās sava biznesa attīstības virzienus vairākās šīs valsts pilsētās. Ukrainas tirgus tālāka apgūšana un LID meitas uzņēmuma attīstība, kā arī jaunu ideju īstenošana nākamgad būs viena no manas uzņēmējdarbības prioritātēm.

2005. gadu atcerēšos arī smaga lēmuma dēļ, kuru vajadzēja pieņemt. Ražošanas izmaksu kāpuma un zemo produkcijas realizācijas cenu, kā arī aizvien pieaugošās konkurences un vides prasību dēļ šogad nolēmām pārtraukt ražošanu alumīnija pārstrādes uzņēmumā Baltmetāls.

Ivars Geidāns, SIA Merks direktors

Tomēr šogad tā pa īstam ir bijis jāsaskaras arī ar jaunām, nozarei būtiskām problēmām. Pozitīvajām pārmaiņām līdzi ir nākusi arī būtiska būvmateriālu cenu celšanās, turklāt ir izrādījies, ka būvmateriālu ražotāji un tirgotāji ne vienmēr spēj piegādāt celtniekiem nepieciešamos materiālu apjomus. Par aizvien nopietnāku problēmu kļūst arī kvalificētu celtnieku deficīts, un šo problēmu vajadzēs risināt vēl vairākus gadus. Tās cēloņi meklējami gan izglītības sistēmā, kas nespēj pietiekamā apjomā sagatavot nepieciešamos speciālistus, gan kvalificētu darbinieku peļņas meklējumos citās Eiropas Savienības valstīs.

Esmu apmierināts, ka, neraugoties uz visām problēmām, šogad esam uzbūvējuši veselu virkni lielu objektu. Merks, piemēram, tikko nodeva ekspluatācijā lielveikala Spice otro kārtu, finiša taisnē ir iegājuši arī daudzfunkcionālās arēnas būvdarbi Skanstes ielā, un nākamgad tur varēsim vērot spraigas pasaules hokeja čempionāta spēles, koncertus un citus pasākumus.

Jānis Čerņavskis, veikalu tīkla ELVI valdes priekšsēdētājs

Pasaule attīstās līdzi laikam, tālab arī tirdzniecības nozarē pastāvīgi vērojamas lielākas vai mazākas pārmaiņas. Piemēram, šobrīd, domājot par patērētāju aizsardzību un tiesībām, vēl aktīvāk tiek organizēta tirdzniecības tīklu sakārtošana un tirdzniecības kontrole. Līdz ar to tirgū ienāk vairāk kvalitatīvu produktu, kuru izcelsmes vieta patērētājiem ir skaidri zināma. Kā vēl viena no šāgada lielākajām veiksmēm tirdzniecības nozarē jāmin aizvien pieaugošais gan ELVI, gan citu lielu veikalu tīklu apgrozījums.

Tomēr ikvienai nozarei ir arī savs rūpju bērns. Diemžēl ir apturēts likumprojekts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu, kaut gan to atbalstīja ne vien lielie, bet arī mazie un vidējie pārtikas tirgotāji. Samazinot PVN likmes, lielākais ieguvējs no tā būtu patērētājs, jo pārtikas cenas samazinātos.

Tāpat tirdzniecību ievērojami kavē ar jaunajiem preču pavadzīmju rēķiniem saistītās neskaidrības. Proti, ir zināms, ka jaunie rēķini tiks aizstāti ar numuriem, taču nav skaidrs — kādā veidā un kā šis mehānisms darbosies IT risinājumos.

Jāatzīst arī, ka pēdējā laikā sabiedrībā tik plaši apspriestā latviešu došanās peļņā uz ārzemēm skārusi arī tirdzniecības nozari. Mazumtirdzniecībā ir ievērojams darbaspēka trūkums.

Jānis Lasmanis, A/S KOLONNA prezidents

Šis ir bijis straujas izaugsmes gads, jo nekustamo īpašumu tirgus burtiski vārās. Šo izaugsmi nosaka gan ārkārtīgi straujā Latvijas ekonomikas attīstība, gan ļoti pieejamie un demokrātiskie hipotekārie kredīti. Valda uzskats, ka tas varētu sakarsēt tirgu un vērsties pret pašiem kredītņēmējiem, taču, pirmkārt, ikviens vēlas dzīvot pēc iespējas labāk jau šodien, nevis nebeidzami gaidīt, otrkārt, Latvija ir ES valsts, un tas ir garants mūsu valsts ekonomikas attīstībai šodien un arī nākotnē. Tas, protams, nenozīmē, ka nebūs bankrotu un maksātnespējas gan fiziskām, gan juridiskām personām, taču tas ir normāli.

Jebkurš process, kas strauji attīstās, izraisa gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Nekustamo īpašumu tirgū negatīvā iezīme ir tā, ka palielinās visas izmaksas — par būvmateriāliem, darbaspēku, energoresursiem. Cilvēkiem pie šīs tendences jāpierod. Vispirms ir jāsaprot, ka dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos, un katram ir pienākums rūpēties par sevi un savu ģimeni, nevis gaidīt, ka valsts, pašvaldība vai kāds labdaris sniegs palīdzību un atvieglos dzīvi.

Attīstītājiem šāgada lielākais un pozitīvākais notikums ir pieņemtais Rīgas pilsētas attīstības plāns. Var diskutēt par to, cik tas ir veiksmīgs, taču es piekrītu speciālistiem, kas saka — dzīve šajā plānā ieviesīs korekcijas, tomēr galvaspilsētas attīstības plāns nosaka galveno — ko un kur var attīstīt. Cik tas izrādīsies veiksmīgs vai neveiksmīgs, to rādīs nākotne un izvērtēs nākamās paaudzes.

Oļegs Fiļs, Aizkraukles Bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētāja vietnieks

Šogad tirgū vērojama īpaši liela banku savstarpēja konkurence, tāpēc tās aizvien aktīvāk uzlabo savus pakalpojumus. Manuprāt, tas ir vērtējams pozitīvi gan no pašu banku, gan patērētāju viedokļa. Īpaši saasināta konkurence bijusi hipotekārās kreditēšanas jomā. Tomēr, spējot no savas puses attīstīt augstu klientu apkalpošanas servisu un nodrošināt konkurētspējīgu kredītpiedāvājumu, mūsu banka šo gadu noslēgusi ar pluss zīmi. Šogad peļņa jau sasniegusi 15 miljonus latu, kas ir divreiz vairāk nekā plānots. Ievērojami palielinājies izsniegto hipotēku kredītu un aktīvu apjoms, kā arī īpaši veiksmīgs gads bijis investīciju jomā. Pieaugot bankas kapitālam līdz 45 milj. latu, banka ir gatava izmantot augstu tirgus potenciālu Latvijā, un tāpēc paredzams, ka nākamais gads varētu būt vēl veiksmīgāks.

Aizvadītais gads iezīmējas ar vairāku Latvijas komercbanku īpašnieku maiņu, kā rezultātā aizvien mazāk banku pieder vietējiem uzņēmējiem. Tas liecina par to, ka turpmāk šo banku nopelnītais kapitāls nepaliks valstī. Savukārt vietējām bankām un to īpašniekiem ir svarīga sociālā atbildība — nopelnītie bankas līdzekļi tiek ieguldīti, piemēram, labdarībā, nevis aizplūst uz ārzemju īpašnieku kontiem. Tāpēc man ir gandarījums, ka šādas bankas — ar 100% pašmāju kapitālu — vēl tomēr pastāv.

Ēriks Cešeiko, Baltic Sea Port valdes priekšsēdētājs

Ņemot vērā saspringto situāciju kokmateriālu tirgū, mūsu uzņēmums ir pievērsis pastiprinātu uzmanību apkalpoto kravu veidu dažādošanai. Protams, lielāko daļu no mūsu piestātnē pārkrautajām kravām joprojām aizņem kokmateriāli. Bet tas ir tikai pašsaprotami, jo mēs savā teritorijā veicam arī kokmateriālu žāvēšanu, augstspiediena impregnēšanu un ēvelēšanu. Tomēr varam uzskatīt, ka šogad esam spēruši pirmos lielos soļus, lai mazinātu šo sava veida "atkarību" no kokmateriālu eksportētāju pasūtījumiem. Līdz šim veicām arī citu kravu veidu, piemēram, celtniecības materiālu, stikla, fasētās kūdras, pārkraušanu. Taču tā bija salīdzinoši nebūtiska daļa no Baltic Sea Port pārkrauto kravu kopējā apjoma. Šogad mums izdevās nodibināt nopietnāku sadarbību arī ar kādu metāltirdzniecības uzņēmumu. Nepieciešamība pievērsties arī citu ģenerālkravu veidu apstrādei, visticamāk, ir skārusi vai tuvākajā laikā skars arī daudzus mūsu kolēģus — stividorus, kuri līdz šim galvenokārt arī veikuši koksnes pārkraušanu. 2005. gadā mēs esam saglabājuši stabilu vietu savā tirgus segmentā.

Jānis Kols, būvkompānijas LEC valdes priekšsēdētājs

2005. gadu es varētu raksturot kā tipisku Gaiļa gadu. Daudz spožu krāsu un skaļuma, mazāk taustāmu rezultātu, kaut gan gada beigās ir vairāk pozitīvā nekā negatīvā.

+ Pēdējos gados Latvijas ekonomikai ir pozitīvi rādītāji, IKP pieaug un arī būvniecības nozares apjomu pieaugums ir no 13 līdz 15 procentiem. Šie rādītāji, protams, ir ļoti iepriecinoši.

– Daudzējādā ziņā šis pieaugums vienlaikus balstīts uz cenu kāpumu būvniecībā, kur izmaksas kāpušas par 11–13 procentiem. Diemžēl uzņēmumi ir spiesti šos sadārdzinājuma rezultātus segt uz savas peļņas rēķina, jo, slēdzot līgumus, nav iespējams vienmēr precīzi prognozēt energoresursu un būvmateriālu cenu pieaugumu, kā arī inflāciju. Manuprāt, lielākajai daļai uzņēmumu rentabilitāte būs zemāka nekā iepriekšējā gadā. Diemžēl Ekonomikas ministrija nav izstrādājusi cenu indeksāciju mehānismu valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Pozitīvs piemērs ir LR Satiksmes ministrija, kur šis darbs ir veikts.

+ Pašās gada beigās valdība ir oficiāli paudusi viedokli par visu nodokļu nomaksas kontroles mehānismu iekļaušanu valsts un pašvaldību pasūtījumos. Šī ir problēma, kurai mūsu uzņēmums centies pievērst uzmanību jau pēdējos četrus gadus. Tāpēc esam gandarīti, ka LEC viedoklis ir sasniedzis dzirdīgas ausis un Ministru prezidents A. Kalvītis ir izteicis priekšlikumu, ka turpmāk valsts un pašvaldību konkursu pieteikumos uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem maksā augstākas algas, būs priekšrocība darbu veikšanai.

Šā priekšlikuma realizācija dzīvē, manuprāt, krietni samazinātu darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm. Kā papildu pasākumu es redzu minimālās darba algas noteikšanu būvniecības nozarē apmēram 300 LVL apmērā. Protams, ekonomiski tas ir ļoti sarežģīts process, bet nepavisam nav neiespējams.

+ Pēdējā laikā jūtams lielāks valdības atbalsts mūsu būvkompāniju cīņā ar Zviedrijas arodbiedrību patvaļu.

– Diemžēl tai pašā laikā Latvijā dažu valsts uzņēmumu rīkotajos konkursos dominē princips, ka veiksmīgs ir tikai tas konkurss, kurā piedalās ārvalstu kompānijas.

+ Latvija arvien vairāk piesaista ārvalstu investoru intereses, līdz ar to mūsu valstī tiek realizēti daudzi nozīmīgi investīciju projekti.

Valsts un pašvaldību institūcijām nākamajā gadā gribētu vēlēt mazāk birokrātijas, neizlēmības un politisko aizkulišu spēļu, ļaujot arī vietējām būvkompānijām realizēt ļoti lielus investīciju projektus, piemēram, Lucavsalu.

Elita Moiseja, SIA NP Properties izpilddirektore

Šogad pieņemtais Privatizācijas pabeigšanas likums un darbaspēka trūkums valstī varētu kavēt potenciālo ārvalstu investoru piesaisti Latvijai. Tādā veidā Latvijai var iet secen pamatīgas investīcijas tādai tautsaimniecībā nozīmīgai nozarei kā rūpniecība.

Šogad veiktajā pētījumā 1/3 Latvijas pašvaldību atzina, ka ievērojamu investīciju projektu realizēšanā rūpniecībā vēlas sadarboties ar privātajiem investoriem. Diemžēl šo ieceri, piemēram, industriālo parku izveidē, kavēs jaunpieņemtais privatizācijas pabeigšanas likums, kurā iekļauts punkts par pašvaldību zemju iznomāšanu privātajiem investoriem tikai uz 12 gadiem. No otras puses, iespējams, šis likums veicinās likumdošanas sakārtotību privātās partnerības jomā, kas varētu kalpot kā alternatīva pašvaldību un privāto investoru veiksmīgai sadarbībai.

Strādājot industriālo parku jomā, ik dienu mums jāsaskaras ar darbaspēka deficītu. Līdz šim, ārvalstu investoru piesaistei tika ekspluatēts sauklis, ka esam valsts ar kvalificētu, bet lētu darbaspēku. To, ka apgalvojums par kvalifikāciju izrādās mīts, ārvalstu uzņēmēji saprot, sākot šeit strādāt, bet šo problēmu uzņēmēji līdz šim ir veiksmīgi risinājuši, nodrošinot darbinieku apmācību uz vietas savos uzņēmumos. Taču tagad uzņēmumiem arvien biežāk jāsaskaras ar vispārīgu darbaspēka trūkumu valstī. Runājot ar ārvalstu investoriem par jaunu ražotņu izvietošanu Latvijā, kur strādājošo skaits ir vairāk par 30 cilvēkiem, darbaspēka resursu pieejamība ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem.

Pērn dibināti visvairāk uzņēmumu pēdējos 10 gados

DELFI  01/02/06    Atbilstoši SIA “Lursoft” sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 11009 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais no jauna reģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 10 gadu laikā, un tas ir par 7,7% vairāk nekā 2004.gadā (10222).

“Lursoft” informācija liecina, ka līdz pat 2002.gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002.gadā - 6270.

Par būtiskākajiem iemesliem jaunu uzņēmumu reģistrācijai uzskatāmi nodokļu sistēmas sakārtošana un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas mudina uzņēmējdarbībā iesaistīties jauniem cilvēkiem.

UR un “Lursoft” pārstāvji arī uzskata, ka jaunu uzņēmumu dibināšanu veicinājusi iestāšanās Eiropas Savienībā (uzņēmumi tika reorganizēti fondu apguvei), kā arī ārvalstu uzņēmumu ienākšana Latvijā.

Savukārt būtisks juridisks faktors joprojām ir 2004.gadā pabeigtā Komerclikuma reforma, kuras rezultātā vairāk kā 22,900 uzņēmumi nepārreģistrējās, bet to vietā uzņēmumu īpašnieki nodibināja jaunas komercsabiedrības.

UR un “Lursoft” speciālisti paredz, ka šajā gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi paliks iepriekšējā līmenī vai pat samazināsies, turklāt palielināsies uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas tendences.

Vienlaikus ar jaunu uzņēmumu reģistrāciju, pagājušā gadā UR ir veicis 8646 darbību izbeigušo uzņēmumu likvidāciju. Tas ir gandrīz 2 reizes vairāk kā 2004.gadā (4841) un ir augstākais rādītājs pēdējo 8 gadu laikā, informē “Lursoft”.

Līdz 2006.gada janvārim Latvijā kopumā ir reģistrēti 196611 uzņēmumi un komersanti. No tām likvidētas 54068 sabiedrības. Bez tam, vairāk kā 20,000 sabiedrības ir izbeigušas darbību, bet vēl nav likvidētas, un pret daļu no tām pagājušā gada laikā ir iesniegtas kreditoru prasības vairāk kā 34,5 miljonu latu apjomā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk reģistrētais komersanta veids ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (8782), bet otrs populārākais ir individuālie komersanti (1623). Vairāk kā 95% no jauna reģistrēto komercdarbības subjektu darbojas saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem. Lai gan ievērojami mazāk, tomēr arī pagājušā gada laikā dibinātas jaunas zemnieku (244) un zvejnieku (13) saimniecības, kuru tiesiskais regulējums joprojām nav sakārtots (šī uzņēmējdarbības forma neatbilst Komerclikuma prasībām).

Visiem uzņēmumiem varētu piemērot 15% ienākuma nodokļa likmi

LETA  01/02/06    Valdības komiteja pirmdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu visiem uzņēmumiem, arī individuālā darba veicējiem, piemērot 15% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi.

Vienoto likmi varētu ieviest no 2007.gada. Patlaban uzņēmumiem ienākuma nodokļa likme ir 15%, bet individuālā darba veicējiem - 25%.

Ministri uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus.

Valdības komiteja šodien arī diskutēja, vai nākotnē nepazemināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no pašreizējiem 25% līdz 15%.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) norādīja, ka šāds solis veicinātu nodokļu maksāšanu un līdz ar to palielinātos budžeta ieņēmumi. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) arī pauda viedokli, ka būtu labi, ja šī valdība pazeminātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. To varētu darīt līdzīgi, kā tika pazemināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, - pakāpeniski.

Minētajiem priekšlikumiem pausts konceptuāls atbalsts, bet par tiem vēl notiks diskusijas.

Šodien valdības komiteja noraidīja priekšlikumu par fiksēta ienākuma nodokļa ieviešanu mazajiem uzņēmējiem.

Ministru kabinets šo jautājumu skatīja pērn jūnijā, taču toreiz lēmums netika pieņemts. Ministri vienojās, ka Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai jāsagatavo papildu informācija, kādiem uzņēmumiem fiksēto nodokļu likmi varētu piemērot un cik daudz ir tādu uzņēmumu.

Mērķis bija mazināt šķēršļus saimnieciskās darbības uzsākšanai tām personām, kurām nav speciālu zināšanu grāmatvedības kārtošanā un nodokļu jomā, tā rosinot saimniecisko aktivitāti Latvijā. Izstrādājot koncepciju, ņemta vērā ārvalstu pieredze vienkāršota ienākuma nodokļa aprēķināšanā un piemērošanā.

Koncepcija paredzēja vienkāršotu ienākuma nodokļa aprēķināšanu fiziskām personām, kuru saimnieciskā darbība ir neliela.

Individuālajiem komersantiem samazinās nodokli

Zaiga Dūmiņa,  Diena  01/03/06    Individuālajiem komersantiem, kuriem līdz šim ienākuma nodokļa likme bija 25%, no 2007.gada tā būs 15% tāpat kā uzņēmumiem, šodien nolēmusi Ministru kabineta komiteja. Vienādas nodokļu likmes piemērošana visiem komersantiem padarīs godīgāku konkurenci, un ietaupīto naudu uzņēmēji varēs ieguldīt attīstībā.

Patlaban juridisko personu ienākumi tiek aplikti ar uzņēmumu ienākumu nodokli, bet fizisko personu saimnieciskās darbības ienākumi — ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru likmes ir atšķirīgas. Kapitālsabiedrības un individuālie uzņēmumi, piemēram, zemnieku saimniecības, kuru saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniedz 45 000 latu gadā, maksā uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15% likmes. Savukārt individuālie uzņēmumi, kuru ieņēmumi ir mazāki nekā 45 000 latu, individuālie komersanti, kā arī citas fiziskas personas maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli pēc 25% likmes.

Jaunā ienākuma nodokļa likme varētu attiekties apmēram uz 75 000 komersantu. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka 2005.gadā visbiežāk reģistrētais komersanta veids ir bijis sabiedrība ar ierobežotu atbildību — 8782, otrs populārākais — tieši individuālie komersanti.

"Tas ir ļoti apsveicams solis. Žēl tikai, ka dzirdīgās ausis atradušās tikai tagad un likmi varēs piemērot no 2007.gada. Par šo jautājumu runājām visu pagājušo gadu," saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Jānis Leja. Viņš apgalvo, ka pazeminātā likme veicinās individuālo komersantu legalizēšanos. Tas palielinās nodokļu maksātāju skaitu, un pieaugs uzņēmumu skaits uz vienu iedzīvotāju valstī, kas līdz šim bijis ļoti zems, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Pēc nodokļa samazināšanas individuālajiem komersantiem paliks vairāk naudas, ko izmaksāt darbiniekiem un ieguldīt attīstībā, saka Mazo un vidēju uzņēmumu un amatniecības padomes priekšsēdētāja Silvija Greste. Viņa uzsver, ka nozīmīgs solis mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšanā būtu arī algas nodokļa samazināšana.

Kaut arī Ministru kabineta komitejā pirmdien notikušas diskusijas par iespējamo algas nodokļa samazināšanu, premjera padomnieks Aigars Štokenbergs uzsver — runāšana par algas nodokļa samazināšanu ir saistāma ar priekšvēlēšanu aktivitātēm un jautājumu drīzumā valdībā nevirzīs. Turpretī par nodokļa samazināšanu individuālajiem komersantiem valdība varētu lemt pēc divām nedēļām. Paredzēts, ka līdz tam Finanšu ministrijai jāizstrādā arī priekšlikumi, kā varētu vienkāršot nodokļu maksāšanas birokrātisko sistēmu. J.Leja norāda, ka arī nodokļu maksāšanas sarežģītā sistēma ir nopietns apgrūtinājums mazajiem uzņēmumiem, jo nodokļu aprēķināšanai jāalgo atsevišķi speciālisti.

Individuālā uzņēmuma, kas nodarbojas ar ādas apstrādi, Jette vadītājs Alberts Brokāns teic, ka tagad uzņēmumam būs lielāka peļņa. Pērn ienākumu nodoklī samaksāti 1500 lati, tagad būs jāmaksā par 10% mazāk. Ietaupītos līdzekļus A.Brokāns plāno ieguldīt jaunu iekārtu iegādē. "Mēs strādājam tāpat kā uzņēmumi — pērkam materiālus un iekārtas," saka pašnodarbinātā keramiķe Gunta Slaviete.

Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā noslīdējusi uz 39.vietu

LETA  01/04/06    Pētniecības institūta "Heritage Foundation" veidotajā pasaules valstu ekonomiskās brīvības reitingā Latvija ierindojusies 39.vietā pasaulē, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir kritums par 11 vietām.

Augsto septīto vietu reitingā ieņem Igaunija, kas gada laikā ir noslīdējusi par trim vietām, bet Lietuva reitingā saglabājusi 23.pozīciju.

Visaugstākais ekonomiskās brīvības indekss jau divpadsmito gadu pēc kārtas piešķirts Honkongai, kurai seko Singapūra un Īrija. Pirmajā desmitniekā ierindojas arī Luksemburga, Lielbritānija, Islande, Dānija, ASV, Austrālija un Jaunzēlande.

Strauji augošā Ķīna reitingā ieņem tikai 111.vietu, bet Japāna ir ierindojusies 27.vietā, gada laikā pakāpjoties par 12 vietām.

Krievija ekonomiskās brīvības ziņā ierindojas 122.vietā pasaulē, salīdzinot ar 124.vietu iepriekšējā gadā, bet valstis ar pašu zemāko ekonomisko brīvību ir Ziemeļkoreja, Irāna, Mjanma, Zimbabve un Lībija.

"Heritage Foundation" reitingā izvērtēta ekonomiskā brīvība 157 pasaules valstīs. Indekss veidots, izvērtējot tādus faktorus kā tirdzniecības politika, nodokļu slogs, valsts iejaukšanās ekonomiskajos procesos, monetārā politika, kapitāla plūsmas un ārvalstu investīcijas, banku un finanšu sektors, algas un cenas, īpašuma tiesības un "melnā tirgus" apmēri.

Latvija labākos rādītājus ir sasniegusi pēc tādiem kritērijiem kā tirdzniecības politika, monetārā politika, ārvalstu investīcijas, finanšu sektors un algas un cenas, bet vissliktākais rādītājs ir pēc kritērija neformālais tirgus.

Indekss parāda, ka 99 pasaules valstīs ekonomiskā brīvība pagājušajā gadā ir palielinājusies, 51 valstī - samazinājusies, bet piecās valstīs nav mainījusies. No visām 157 apskatītajām valstīm 20 raksturotas kā "brīvas", 52 - kā "pārsvarā brīvas", 73 - "pārsvarā nebrīvas" un 12 - kā "apspiestas". Igaunijas ekonomika, pēc "Heritage Foundation" vērtējuma, ir "brīva", bet Latvijas un Lietuvas ekonomika - "pārsvarā brīva".

Indekss veidots pēc piecu ballu sistēmas: no "1" - pilnīgi brīva ekonomika - līdz "5" - pilnīgi nebrīva ekonomika.

Lielāko kāpumu pagājušā gada laikā ir sasniegusi Pakistāna, kuras indekss ir uzlabojies par 0,40 punktiem, Rumānija - par 0,39 punktiem un Kirgīzija - par 0,35 punktiem. Savukārt lielākais kritums ekonomiskās brīvības ziņā bijis Irānā - par 0,30 punktiem, Itālijā - par 0,22 punktiem un Gvinejā - par 0,22 punktiem.

Izglītībā un zinātnē...

Pērn reģistrētas tikai 26 zinātniskas institūcijas

DELFI  01/02/06    Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko (IZM) institūciju reģistrā 2005. gadā reģistrētas tikai 26 zinātniskās institūcijas. Ministrija aicina institūtus, augstskolu struktūrvienības, komercsabiedrības un citas institūcijas, kuras atbilst Zinātniskās darbības likumā minētajiem kritērijiem, savlaicīgi reģistrēties Zinātnisko institūciju reģistrā.

No pagājušajā gadā reģistrētajām institūcijām piecas ir komercsabiedrības, viens nodibinājums, bet pārējās – augstskolu struktūrvienības, universitāšu un valsts aģentūras, kā arī pagaidām nereorganizētie valsts zinātniskie institūti (valsts uzņēmumi, bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību), portālu “Delfi” informēja IZM parlamentārais sekretārs Didzis Šēnbergs.

Reģistrējušos vidū vislielākais īpatsvars ir Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes struktūrām.

IZM informē, ka reģistrā ieraksta ziņas par zinātniskajām institūcijām un glabā atbilstošus dokumentus. Likums nosaka, ka ikvienam ir tiesības iepazīties ar reģistrā izdarītajiem ierakstiem un reģistram iesniegtajiem dokumentiem. Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ir tiesības bez maksas saņemt izziņu par reģistrā izdarītajiem ierakstiem, kā arī reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu, norakstu vai kopiju.

Uzņemot jaunos studentus, augstskolas visbiežāk prasīs latviešu valodas eksāmena rezultātus

LETA  01/02/06    Uzņemot jaunos studentus, augstskolas visbiežāk prasīs latviešu valodas un literatūras centralizētā eksāmena rezultātus, liecina Izglītības un satura eksaminācijas centra (ISEC) apkopotā augstskolu un koledžu iesniegtā informāciju par centralizētajiem eksāmeniem, kas nepieciešami uzņemšanai pilna laika augstskolu studiju programmās 2006./2007.mācību gadā.

Tāpat vairums augstskolu reflektantiem prasīs svešvalodas eksāmena rezultātus. Atsevišķās specialitātēs ņems vērā arī matemātikas, fizikas un ķīmijas centralizētā eksāmena vērtējumu.

ISEC mājaslapā internetā "www.isec.gov.lv" pieejama informācija par 39 Latvijas augstskolu noteiktajiem nepieciešamajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem.

ISEC apkopojis arī augstskolu un koledžu iesniegtos uzņemšanas noteikumus. Arī ar tiem var iepazīties ISEC mājaslapā.

Kā ziņots, saskaņā ar Augstskolu likumu kopš 2004.gada visās Latvijas augstskolās pilna laika studijās studenti tiek uzņemti, ņemot vērā centralizēto eksāmenu sertifikātus.

Superdators būs. No atomiem un molekulām

Ilze Grīnuma,  Diena  01/05/06    Latvijas kvantu fizikas zinātnieki strādā pie datora, kurš skaitļos ar atomu palīdzību.

Tas būs ievērojami ātrāks, kas nozīmē, ka spēs apstrādāt informāciju nevis simts vai tūkstoš, bet pat miljoniem reižu ātrāk. Turklāt saviem apstrādātajiem datiem nodrošinās neiedomājami drošu pārraidi. Šo superaparātu starptautiski augstu novērtētie Latvijas matemātiķi Rūsiņš Mārtiņš Freivalds (63) un Andris Ambainis (30) sauc par kvantu datoru. Abu zinātnieku atklātie kvantu skaitļošanas algoritmi nominēti starp nozīmīgākajiem 2005.gada Latvijas zinātnes sasniegumiem, jo vairāki no viņiem ir augstu novērtēti arī pasaulē. Tie bijis pamats tālākiem pētījumiem Japānā, Nīderlandē, Amerikā, Francijā un citur pasaulē.

Kvantu skaitļošana, kas pašreiz pārņēmusi ievērojamu daļu pasaules pētnieku prātu, ir fizikas, matemātikas, datorzinātņu, arī ķīmijas apvienojums. Tā ir revolūcija datorzinātnēs, kad tradicionālā datora mikroshēmas nomainīs aparāti, kuru procesors būs, piemēram, vienā molekulā.

Kvantu skaitļošanas zinātniskās skolas aizsācējs Latvijā ir Latvijas Universitātes (LU) profesors R.M.Freivalds. Kad 1997.gada decembrī viņš pēc ilgāka laika satika savu bijušo doktorantu, toreiz Kalifornijas universitātes Berklijā doktorantu A.Ambaini, atklājās, ka abi izvēlējušies vienu un to pašu jaunu pētījumu sfēru — kvantu skaitļošanu. Tagad A.Ambainis ieguvis divus doktora grādus un pašreiz strādā vienā no vadošajiem kvantu skaitļošanas pētījumu centriem pasaulē Kanādas Vaterlo universitātē.

Kvantu mehānika ir fizikas nozare, kas apraksta pasauli ļoti mazos, molekulu un tālāk atomu izmēros. Idejas šīs nozares likumsakarības izmantot skaitļošanā parādījās 80.gadu beigās, bet kvantu datorikas ēra tā īsti uzplauka 1994.gadā. Togad amerikānis Pīters Šors pierādīja, ka kvantu dators spēj patiesi lielu skaitli sadalīt reizinātājos nesalīdzināmi ātrāk nekā parastais dators. Sadalīšana reizinātājos par atskaites punktu tika ņemta tāpēc, ka tieši tas jādara, lai "uzlauztu" šifru sistēmu, kura pašreiz tiek lietota, kodējot svarīgus norēķinu datus, piemēram, kredītkaršu numurus lidsabiedrību mājaslapās internetā. Tiek pieņemts, ka pašreiz šifru sistēmas uzlauzt praktiski nav iespējams, jo pat visjaudīgākajiem datoriem pie tām būtu jāstrādā teju vai miljoniem gadu, bet — ne datoram, kura procesors ir, piemēram, molekulā.

Lielos vilcienos kvantu dators spēs divas ļoti būtiskas lietas: skaitļot miljoniem reižu ātrāk, tātad arī "uzlauzt" pašreizējās šifru sistēmas un vienlaikus radīt tādas šifru sistēmas, kuras ir "pilnīgi drošas". Ja vien "pilnīgi patiesi", kā saka A.Ambainis, ir līdz šim pierādītie kvantu mehānikas principi. Kvantu kriptogrāfija jeb šifrēšana būs droša tāpēc, ka kvantu sistēmai piemīt unikāla īpašība — tikko kāds mēģina uzzināt, kādā stāvoklī tā atrodas, stāvoklis izmainās. "Teiksim, es jums pārraidu kvantu signālu un kāds pa vidu mēģina šo signālu noklausīties. Tad, ja viņš iegūst jebkādu informāciju par to, ko es sūtu, tas signāls uzreiz mainās, tātad mēs varam saprast, ka kāds mūs klausās," skaidro A.Ambainis.

Attiecībā uz skaitļošanu tas būs superaparāts tāpēc, ka rēķinās neiedomājami daudz vienādojumu paralēli jeb vienlaikus. Kāpēc tā? Tāpēc, ka kvantu fizikas likumi nosaka — molekulas un par tām mazākās daļiņas var vienlaikus atrasties vairākās vietās vai stāvokļos. "Viens procesors — tā ir tikai viena daļiņa atomā," R.M.Freivalds raksturo grūti iztēlojamās unikālās rēķināšanas iespējas.

Latvieši, nopietni jaunajam datorzinātnes virzienam pievēršoties vien 90.gadu beigās, spējuši zinātniskajā sabiedrībā sevi pieteikt ar vairākām nozīmīgām lietām. R.M.Freivalds un A.Ambainis izstrādājuši vienu no divām galvenajām metodēm pasaulē, kā pierādīt, ka arī kvantu datori nevar kaut ko atrisināt ātrāk par noteiktu laiku. Šo metodi savos pētījumos izmantojušas līdz desmit citas pētnieku grupas. Tāpat izstrādāti vairāki nozīmīgi skaitļošanas algoritmi, piemēram, maza izmēra datoram. "Ir pilnīgi skaidrs: ja uzbūvēsim, tad pirmie būs diezgan maza izmēra, līdz ar to ir interesanti, ko var izdarīt ar tādu," saka A.Ambainis.

No malas vērotājam ikdienas pētījumi var izskatīties visai vienmuļi. Nemitīga rēķināšana, jo ne A.Ambainis, ne R.M.Freivalds pie pašu datoru būves nestrādā. Piemēram, viens no pētījumu virzieniem Vaterlo universitātē pašreiz ir, vai ar kvantu datoru palīdzību var uztaisīt elektronisko parakstu.

Lai kādi arī būtu šīs zinātnes attīstības ātrumi, jauns dators tomēr netiek prognozēts ātrāk nekā pēc 20—30 gadiem. "Algoritmu principi ir skaidri, bet problēma ir, kā apstrādāt milzīgo paralēlo rēķināšanu," skaidro R.M.Freivalds. A.Ambainis papildina: "Kvantu fizika līdz šim pētīja kvantu sistēmas, kas sastāv no diviem trim objektiem. Lai būtu pilns dators, vajag 2000 objektus, kur viss darbojas saskaņoti un kur visu mēs varam kontrolēt."

Mēģinājumi ir. Vaterlo universitātē ir kvantu dators, kurš sastāv no 11 kvantu bitiem, tas ir 11 atomu kodoliem, kurus visus iespējams darbināt un kontrolēt. Tomēr tas nav dators tradicionālajā izpratnē ar klaviatūru, monitoru utt. Tā ir liela ierīce, pieslēgta tradicionālajam datoram, kurš darbina magnētisko lauku, kā ietekmē tālāk skaitļošanu veic pieminētie atomu kodoli. Ar spektrometra palīdzību tiek izmērīts atomu stāvoklis un tādā veidā iegūts rezultāts.

Šo datoru redzējuši arī Latvijas studenti, kurus Diena sastop kādā vēlā pēcpusdienā R.M.Freivalda vadītā seminārā — ap trīsdesmit jaunu cilvēku, pilni aizrautības mesties iekšā kvantu datorikas noslēpumos. Tas bijis tāds liels bundulis, kura galvenā sastāvdaļa ir magnēts. Divus metrus pirms aparāta bijusi novilkta līnija ar norādi tālāk nedoties ar fotoaparātiem, kredītkartēm u.tml., jo no tām spēcīgais magnēts izdzēsīs visu informāciju. Tomēr ne pētnieki, ne viņu studenti nešaubās, ka jaunie datori būs. "Kādi bija datori pagājušā gadsimta 50.—60.gados?" atgādina Andris Rosmanis. Māris Ozols domā, ka Latvijā diezin vai kāds uztaisīs kvantu datoru, drīzāk nopirks.

Tikmēr jaunieši gatavi rēķināt. "Gribas nodarboties ar zinātni, domāt kaut ko jaunu, kas vēl nav izdomāts," saka M.Ozols. Viņš stāsta, ka tagad eksistē tāds nosacīts pasaules rekords, kurš parāda starpību starp parastā un kvantu datora ātrumu: "Mēs gribam izdomāt savējo starpību." Šifrēšanas sistēmas, ierīces, kuras var droši pārraidīt datus līdz 100 km attālumam, jau eksistē arī bez datoriem. "Ir vismaz divas firmas, kas mēģina viņas pārdot," zina teikt A.Ambainis.

Starp tūkstošiem interneta resursu Diena atrod kādu karikatūru, kura mīļi raksturo jauno zinātni: sēž divi datoriķi, viens — pusizplēstiem matiem, pavisam pārguris pie parastā datora, otrs — mundri stalts pie kvantu datora. Mundrais peles vietā tur nelielu magnētu, kurš pavērsts pret caurspīdīgu lodi, pa kuru acīmredzot peld molekulas. Ar magnētu tās pārvietojot, viņš bez pūlēm veic nepieciešamos aprēķinus.

Kvantu mehānika

·         Kvantu mehānika ir fizikas nozare, kas apraksta pasauli molekulu un tālāk atomu izmēros.

·         Unikālais kvantu fizikā — viens un tas pats atoms vienlaikus var atrasties vairākos stāvokļos vai pat vairākās vietās.

Kvantu datorika

·         Kvantu fizikas principu izmantošana datorzinātņu attīstībā, lai radītu ievērojami jaudīgākus datorus nekā pašreiz vislabākie zināmie.

·         Ja tradicionālais dators, tie ir tranzistori un mikroshēmas, tad kvantu dators — atomi un molekulas, kuras veiks nepieciešamās skaitļošanas funkcijas. Kvantu dators spēs darboties miljoniem reižu ātrāk, kvantu šifrēšanas metodes jeb norēķinu sistēmām nepieciešamā kriptogrāfija jau tagad tiek uzskatīta par pilnīgi drošu, neuzlaužamu.

Latvijas lielākie sasniegumi

·         Atklāta viena no divām galvenajām metodēm pasaulē, kā pierādīt, ka arī kvantu datori nevar kaut ko atrisināt ātrāk par noteiktu laiku.

·         Izstrādāti vairāki nozīmīgi skaitļošanas algoritmi, piemēram, ko ir iespējams izrēķināt ar mazas kapacitātes kvantu datoru, kādi jau ir pirmie pasaulē uzbūvētie modeļi.

Kultūrā...

Darbā iegūta pārliecība

Arno Jundze,  NRA  12/30/05    Laimas Muktupāvelas atbalstītāji uz romāna prezentāciju brauca ar autobusiem.

Brīžos, kad viņa nestrādā pie nākamās grāmatas – šā ārēji garlaicīgā un nepateicīgā darba – romānu rakstīšanas, kas prasa maksimālu izolēšanos no pasaules, sēdēšanu pie datora un cita nekā apkārt neredzēšanu, Laima Muktupāvela ir pats enerģijas iemiesojums. Vērojot viņu no malas, šķiet, Laimai viss notiek. Un notiek jau arī!

2005. gada sākumā intervijā Neatkarīgajai Laima Muktupāvela atklātībai pauž to, ko drīz pēc tam dažādās toņkārtās locīs visi. Top romāns par pirmās brīvvalsts kolorīto preses magnāti, miljonāri Emīliju Benjamiņu. Vēl pēc kāda laika Neatkarīgās lasītāji kļūst pirmie, kam ļauts ielūkoties šā darba lappusēs – romāna fragmenti tiek drukāti turpinājumos, atsaucība ir liela.

MĪLU. Benjamiņu grāmatā izdod apgāds Daugava – tas pats, kurš savulaik izdevis Laimas Muktupāvelas pirmos darbus – romānu Šampinjonu Derība un stāstu krājumu Ducis. Publikas atsaucība ir tik fantastiska, ka neatkarīgi no tā, vai MĪLA. Benjamiņa iegūs kādu oficiālu literāru balvu vai ne, Laimas Muktupāvelas romāns šoruden jau ir kļuvis par vienu no gada notikumiem literatūrā.

Latvieši parasti lepojas ar saviem hokeja faniem, bet ticiet vai ne, Rīgas grāmatu svētkos, kur notika Laimas grāmatas prezentācija, viņas piekritēji no Tirzas bija braukuši ar autobusiem savu novadnieci atbalstīt. Vai gan jāpiebilst, ka lielā apmeklētāju pūļa dēļ prezentācijas laikā tirdzniecība daudzajos grāmatu svētku stendos uz brīdi apstājās, jo bijusī Rīgas domes ēka izrādījās nedaudz par mazu Laimas Muktupāvelas grāmatas atvēršanai.

Pēc prezentācijas ir bijis viss – gan sajūsma un dedzīga apspriešana, gan apmulsums un pat baumas par iespējamiem tiesu darbiem – nu pārāk jau dzīva dažam šķiet vitālā Benjamiņas kundze un brašie rakstnieki šajā romānā. Reizēm aizmirsts tiek tas, ka grāmata nav vēsturiska monogrāfija, bet gan romāns – iztēlē radīts darbs, un tas, varētu pat teikt, ir rakstnieka pienākums – iedvest dzīvību vēstures pjedestalizētajos personāžos, kas vairākumam cilvēku asociējas ar ģipša maskām un krūšutēliem muzejos. Laima Muktupāvela ir devusi vēsturei jaunu dzīvību, līdz ar Benjamiņas kundzi pamodinot no aizmirstības latviešu kultūras darbinieku plejādi, kas romānā nudien izskatās pavisam citādi nekā kanoniskajās skolas grāmatās.

No malas šķiet – tas jau tā vienkārši: Laima Muktupāvela drusciņ pabūrās ar vārdiem, uzrakstīja romānu un nu var gozēties slavas saulītē. Tomēr vieglu lauru kārotājiem jāvaicā – vai esat gatavi atdot topošajam romānam vairākus savas dzīves gadus. Jā, tieši atdot! Laikā, kad apkārt viss mutuļo un notiek, sēdēt bibliotēkās, lasīt nodzeltējušas avīzes, pētīt arhīva materiālus. Un ne jau sava prieka dēļ, bet ejot uz bibliotēku kā darbu, lai pēc tam pārlasītais avīžu blāķis datora ekrānā pārtaptu par dažām šķietami vieglām rindkopām romānā.

MĪLA. Benjamiņa ir klasisks paraugs tam, kā būtu jātop romānam. Ar lielu pētniecisko darbu, detaļu analīzi un pamatīgu rakstīšanu. Latviešu literatūrā mūsdienās nemaz nav tik daudz rakstnieku, kas strādā šādā klasiskā manierē: Laima Muktupāvela, Jānis Lejiņš, Pauls Bankovskis, Gundega Repše. Tāpēc jau arī parasti viņu rakstītie romāni kļūst par notikumu. Šāda lasītājam neredzama nepietiekama romāna rakstīšanas sagatavošana ir arī tā, kas padara par nekādiem izklaides gala – kriminālromānu un sieviešu romānu – autoru pūliņus apseglot spārnoto rumaku.

Ja var runāt par Laimas Muktupāvelas panākumu atslēgu – to veido milzīgs lasītājam neredzama darba slānis. Var šķist – ir gan tā Muktupāvela pašpārliecināta. Pārliecība no viņas staro patiesi, bet tā ir darbā iegūta pārliecība par to, ko dari, dabiska interese par lietām, kuru nevar notēlot. Jo vienīgi tad, ja interesē pašu, rakstnieks spēj vest līdzi lasītājus.

"Pavasarī, kad pieliku punktu Benjamiņai, man sākās projekts vārdā Dārzs, kas turpinājās visu vasaru," smejas Laima Muktupāvela, stāstot par notikumiem pārbagāto 2005. gadu. Laukos dzīvojot, bez šā projekta laikam nav palicis neviens latvietis.

"Esmu jau tev teikusi, ka stāsti man rodas paralēli citiem darbiem un projektiem. Tā viņi palēnām krājas un krājas. Aizvakar paskatījos savus stāstus – un, zini, tā ir grāmata. Vairāk nekā divpadsmit pielasījušies – daži publicēti, bet vairākums ne. Man ir pat nosaukums, tas tā reizēm pats iznirst. Krājumu sauks Totēmi. Stāsti ir par to, kā ir, kad cilvēks jūtas iemīlējies. Diezgan nežēlīgi."

Ja latviešu īsajam stāstam kādā starptautiskā tribunālā vajadzētu advokātu – droši aiciniet talkā Laimu Muktupāvelu. Viņai būs ko teikt: gan par lielo un šķietami bezveidīgo teksta recekli, no kura haltūrists nekautrētos saķepināt kaut ko romānveidīgu, gan par garo slīpēšanas procesu, kurā sākotnējā vārdu masa, atmetot lieko, kļūst četrreiz īsāka – "kamēr iegūst esenci". To, ka stāstu krājums būs īsteni muktupāvelisks, apliecina decembrī notikušie 2005. gada Prozas lasījumi, kuros Laima Muktupāvela lasīja vienu no saviem jaunajiem darbiem, iegūstot žūrijas balvu – iespēju vienu mēnesi strādāt starptautiskā rakstnieku namā Maltā (ne tajā Maltā, kas Latgalē, bet tajā, no kurienes Eirovīzijas konkursos nāk labie dziedātāji).

"Nākamajā gadā man būs grāmata," stāsta Laima Muktupāvela. "Žurnālā Kabinets jau ilgāku laiku piedalos projektā Tas notiek Latvijā. Mēs braucam uz klusiem un nomaļiem Latvijas nostūriem, skatāmies, kā tur cilvēki dzīvo un kas tur notiek, bet pēc tam es rakstu esejas. Tādu man ir vairāk nekā divdesmit, un tās tagad tiks apkopotas grāmatā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi – braukt un skatīties, kas patiesi notiek. Lai nav tā, ka cilvēkiem iespaids par to, kas notiek, rodas tikai pēc Jāņa Dombura raidījuma, kurā neko vairāk par simt gaišajiem prātiem neredzēt."

Tā ir reālā Latvija un reāli cilvēki, par kuriem Laima raksta savās esejās. Publicistika? Un kāpēc arī ne. Ja pirms vairākiem gadiem vecākās paaudzes latviešu publicisti ne bez pamata varēja skumt par to, ka publicistikas tradīcija Latvijā ir apstājusies, laiks pakāpeniski visu noliek savās vietās.

Tas bija viens neiespējams, bet tāpēc ļoti aizraujošs uzdevums – tā par savu darbošanos jaunā interneta portāla < www.kultura.lv> tekstu rakstītājas amatā Laima Muktupāvela. Iedomājies – par visu latviešu literatūru bija atvēlētas tikai 4000 zīmes (precīzi puse no šā raksta garuma – AJ), bet par prozu 2000 zīmes! Un tā par visām sfērām. Ko tur var pateikt? Bet jāpasaka tā, lai tavs teksts ieinteresētu ārzemniekus – tas bija pamatuzstādījums.

Jaunais interneta portāls darbu sāka šoruden, un, kā jebkurš normāls interneta produkts, tas laika gaitā jau piedzīvojis papildinājumus un uzlabojumus. Apsveicamā ideja pulcēt vienviet tīklā izkaisīto un fragmentāro latviešu kultūru, veidojot izpratni pasaulē par to, kas tad īsti ir latviešu kultūra, pat ja šī ideja ir šķietami neiespējama telpas ierobežojumu dēļ, meklēja radošus, brīvus un arī pietiekami dullus izpildītājus, kas nebaidītos riskēt, eksperimentēt un meklēt. Atrada Muktupāvelu...

"Paldies visiem tiem gudrajiem cilvēkiem, kas mani konsultēja, Ingrīdai Burānei, Laimai Slavai un citiem – bez viņiem šis darbs patiesi nebūtu iedomājams," saka Laima.

Nākamgad sākumā Laima Muktupāvela atkal dosies uz Īriju. Šoreiz gan ne peļņā, bet kā filmas scenāriste Anša Epnera studijas AVE jaunajā projektā, kas vēstīs par latviešiem Īrijā. "Šo latviešu īsti nav ne tur, ne te. Viņi ir palikuši nekurienē," saka Laima Muktupāvela, un tie nav tikai tēlaini vārdi, bet pašas izbaudīta realitāte, no kuras viņai savulaik izdevies izlauzties. Kopā ar Ivaru Zviedri un Inesi Kļavu rakstniece brauks pētīt šodienas situāciju, par kuru priekšvēlēšanu laikā arvien vairāk sāk uztraukties mūsu politiķi. Uz Īriju aizbraukušie nepiedalīsies vēlēšanās! Jācer vien, ka neievēlēšanas bubulis būs tik nopietns, ka gaišie prāti reiz sāks domāt, kā Latvijā sakārtot dzīvi tā, lai latviešiem nebūtu jābrauc lasīt šampinjonus Īrijā.

Tagad es esmu visur – smejas Laima Muktupāvela. Tā vien šķiet, rakstniece tver mirkļus, iespaidus un emocijas, lai pēc tam atkal uz kādu gadu nozustu lauku klusumā un bibliotēkās. Romāni, kurus mēs tik labprāt lasām, dzimst vientulībā, līdz apnikumam smagā sēdēšanā pie datora ekrāna, radot pasauli, ko ierobežo vien vārda spēks un baltā papīra lapas grāmatā.

Dzīve iet uz augšu - Latvijas kinogads 2005

Kristīne Matīsa,  NRA  01/02/06      Pērn neviens impulsīvs valstsvīrs nepasludināja, ka Latvijā kino nozare nav vajadzīga, bet tas nav vienīgais pierādījums, ka kinodzīve iet uz augšu.

Publiski pamanāmākais pērnā gada notikums kino nozarē bija nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps, kura laikā varēja noskatīties pēdējo divu gadu kinoražu – gandrīz simt filmu. Festivālā piedalījās arī visas tās filmas, kas 2005. gadā pabeigtas ar valsts finansiālu atbalstu, un tādu bija sešpadsmit: sešas animācijas filmas, deviņas dokumentālās un tikai viena spēlfilma – Unas Celmas Augstuma robeža. Tomēr kino nozares raksturīga iezīme ir tā, ka filmu ražošana parasti izstiepjas pāri kalendārā gada robežām, tā ka lielu daļu 2005. gada ražas redzēsim šogad, kad pirmizrādes birs kā no pārpilnības raga, jo pērn Latvijā ritēja darbs pie piecām pilnmetrāžas spēlfilmām. Tātad šogad Viesturs Kairišs skatītājiem rādīs savus Tumšos briežus, Laila Pakalniņa – Ķīlnieku, rudenī pirmizrādi sola arī Aigara Graubas megaprojekts Rīgas sargi, kura kinopilsētu Neatkarīgā jau pasludinājusi par 2005. gada notikumu kino nozarē.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma redzēsim divas pilnmetrāžas animācijas filmas: studijas Animācijas brigāde leļļu filmu Trīs musketieri, kas Eiropas pirmizrādi jau piedzīvoja Francijā, festivālā Pārsteidzošā Latvija, un studijas Rija kopražojumu ar igauņiem Lote no izgudrotāju ciema.

2005. gadā vēl tika filmēta Ināras Kolmanes Mona un četru jauno režisoru kopprojekts Vogelfrei, kam uzņemtas divas daļas no četrām, Juris Poškus strādā pie savas pirmās spēlfilmas Monotonija, bet Jānis Streičs gatavojas filmai Rūdolfa mantojums, kam scenāriju pats rakstījis pēc Blaumaņa darbu motīviem. Maijā Latvijā kopražojumā ar austriešiem tiks sākta Aleksandra Hāna projekta Jāņu nakts filmēšana, kas guvis atbalstu Eurimages fondā.

2005. gadā latviešu filmas piedalījušās gandrīz divsimt starptautiskos pasākumos un festivālos, un priecē fakts, ka pasaulē atzinību guvušās filmas tika augstu novērtētas arī Lielajā Kristapā. Absolūts līderis festivālu dzīvē ir Vladimira Leščova animācijas filma Bezmiegs – tā 2005. gadā demonstrēta 14 festivālu konkursa skatēs un saņēmusi četras balvas. Pasaulē labi klājas arī Daces Rīdūzes Skudrulauvai un Nila Skapāna Redzi, Trusi... Tētis brauc uz Londonu!. Dokumentālo filmu jomā līdere ir Lailas Pakalniņas Leiputrija, konkursa skatēs vairākkārt pabijusi arī Viestura Kairiša Romeo un Džuljeta, kas pērn aprīlī pat tika nominēta Krievijas nacionālajai kinematogrāfistu balvai Nīke. Spēlfilmu jomā mums klājas pieticīgāk, kaut gan ārzemniekiem patīk Freda Kelemana filma Krišana, kas tika rādīta pat Berlīnes festivālā, bet Kannu festivālā Latvija pirmoreiz startēja ar stendu Baltic Films un Unas Celmas Augstuma robežu festivāla tirgus skatē.

Valsts kultūrpolitiku kino nozarē īsteno Nacionālais kino centrs, un tas 2005. gadā ir mainījis pilnīgi visu: statusu, nosaukumu, logotipu un telpas. Līdz šim Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs bija valsts iestāde Kultūras ministrijas pakļautībā, bet kopš 2005. gada 1. septembra Nacionālais kino centrs ir valsts aģentūra kultūras ministra pārraudzībā. Nacionālā kino centra direktore Ilze Gailīte-Holmberga stāsta, ka līdz ar to centrs kļuvis mazliet neatkarīgāks, arī finansiāli.

Ģeogrāfiskās izmaiņas ir tādas, ka Nacionālais kino centrs vairs nemitinās Elizabetes ielas baltajā namiņā, bet gan Peitavas ielā 10/12. Galvenais pārcelšanās iemesls ir tas, ka līdz šim bija apgrūtināta sadarbība starp centru un Filmu reģistru, kas atradās Šmerlī. Tāpēc jaunās mājvietas otrajā stāvā izvietojušies centra darbinieki, trešajā stāvā – Filmu reģistrs, kurš šogad sāks nodarboties ar filmu klasifikāciju, dalot indeksus par filmas piemērotību kādai vecuma grupai, bet pagaidām lielāko daļu laika tērējis, pārbaudot filmas, kuru izplatīšanas legalitāte ir apšaubāma. Ilze Gailīte-Holmberga gan domā, ka šī funkcija būtu jāpāradresē tiesībsargājošajām iestādēm vai distributoru asociācijai, viņas viedokli apstiprina arī Filmu reģistra funkciju audits, ko veic starptautiski pazīstama juristu kompānija no Briseles. Nacionālā kino centra pārstāvji ir piedalījušies vairākos starptautiskos pasākumos, kas vērsti uz pirātisma apkarošanu, Eiropā top kopīga stratēģija cīņai ar šo kaiti, un arī Latvija mēģina saprast, no kura gala vajadzētu sākt.

Kino centra namiņa pirmajā stāvā iecerēta kino muzeja ekspozīcija, jo par vienu no centra struktūrvienībām drīzumā kļūs Rīgas Kino muzejs, kura publiskā daļa no Šmerļa pārcelsies tuvāk tautai – uz Vecrīgu. Muzeja statusa maiņa gan pašlaik apturēta līdz brīdim, kad tiks pieņemts jaunais muzeju likums, kurš pašlaik Saeimā ir trešajā lasījumā, bet I. Gailīte-Holmberga cer, ka 18. maijā, Muzeju naktī, aktīvi piedalīsies arī jaunizveidotā kinoekspozīcija.

No Šmerļa uz centru plānots pārvest muzeja bibliotēku un filmu krājumu, apvienojot tos kopīgā sinematēkā ar kino centra krājumiem; Peitavas ielā būs arī pastāvīgā un maināmā muzeja ekspozīcija, interneta kafejnīca, kinoprojekcijas zāle lekcijām un semināriem, bet tālākā nākotnē ir plāns apgūt arī jaunā nama seno, velvjoto pagrabu. Ilze Gailīte-Holmberga uzskata, ka Kino muzeja dzīve ir jāelektronizē un jāpadara dinamiskāka, tāpēc tikšot izsludināts konkurss uz muzeja direktora vietu, meklējot cilvēku ar vēlmi strādāt enerģiski, atraktīvi un starptautiski.

Par vienu no lielākajiem 2005. gada darbiem Ilze Gailīte-Holmberga nosauc filmu likuma projekta izstrādi – aptuveni desmit gadus ilgušais process tuvojas nobeigumam. Likuma projekta galīgā redakcija beidzot ir apstiprināta Filmu padomē un iesniegta Kultūras ministrijai. Ideālā variantā likumu varētu pieņemt 2006. gada vidū, un tad Latvijas valsts beidzot būs ar likuma spēku apstiprinājusi, ka nacionālais kino ir finansiāli atbalstāma kultūras sastāvdaļa, tā pastāvēšana vairs nebūs atkarīga no mainīgo valdību kaprīzēm.

Filmu likums noteiks arī Nacionālā kino centra un Filmu padomes statusu, iezīmēs sadarbību ar Latvijas televīziju, turklāt likums solās risināt jau kopš 1993. gada problemātisko jautājumu par mantisko tiesību pārvaldījumu uz Rīgas kinostudijā uzņemtajām padomju laiku filmām, lai gan tas savā ziņā ir starpvalstu jautājums, jo Krievija arī netaisās atteikties no savām tiesībām.

Vēl viens no pagājušā gada darbiem – Filmu padomē pieņemta Nacionālā kino centra attīstības stratēģija nākamajiem trim gadiem, un Ilze Gailīte-Holmberga uzskata, ka Filmu padome ir ļoti vērtīgs kino centra stratēģiskais partneris.

Finansējuma līkne pērn gājusi uz augšu, lielākoties pateicoties arī kultūras ministres enerģijai, cīnoties par budžeta grozījumiem. Kopā ar šiem 300 000 latu filmu ražošanā un projektu attīstīšanā 2005. gadā Latvijā ieguldīts vairāk nekā miljons latu – 1 385 637 latu (kopā ar Kultūrkapitāla fonda (KKF) naudu). Šogad nozares pamatbudžets saglabāsies 685 000 latu apjomā, bet pieaugs no KKF iedalītā nauda – 150 000 latu varēsim izmaksāt kā līdzfinansējumu Eiropas fondu atbalstītajiem projektiem, dokumentālo filmu programmai Latvijas laikmets iedalīti 70 000 latu, bet starpvalstu kopražojumiem – 210 000 latu. Pirmoreiz tiks piešķirta nauda arī studentu filmām – Ls 42 000, pirmoreiz arī piešķirti Ls 15 000 kā līdzfinansējums studijām Baltijas Filmu un mediju skolā. Pēc producentu asociācijas ierosinājuma šogad mazliet mainītas finansējuma kvotas, par ko pagājušajā gadā sūdzējās dokumentālisti: spēlfilmas saņems 59% valsts naudas, animācija – 23%, dokumentālās filmas – 18%. Priecē tas, ka šogad arī Latvijas Televīzija solās sākt finansiāli atbalstīt dokumentālo filmu ražošanu, jo ir ieinteresēta rādīt latviešu filmas. Konkurss filmu projektiem, kas pretendē uz 2006. gada finansējumu, jau ir izsludināts, pieteikumus pieņem līdz 17. janvārim, un februārī uzzināsim, kādas filmas nākamgad taps par valsts naudu.

Kopš pagājušā gada finansējuma iespējas papildina arī automātiskā atbalsta programma, par kuras nolikumu mazliet apvainojušies bija animatori, jo papildu finansējumu saviem nākamajiem projektiem par iepriekšējās filmas skatītāju skaitu vai dalību festivālos varēja saņemt tikai pilnmetrāžas filmu producenti. Šogad netaisnība labota, un pilnmetrāžas nosacījums saglabāts tikai spēlfilmām.

Latvijas kinosabiedrība, protams, mazliet saskuma, uzzinot, ka Baltijas filmu skolai vieta tomēr izvēlēta Tallinā, nevis Rīgā, taču visas pārējās ziņas par šo skolu raisa optimismu. Darba grupa, kurā Latviju pārstāv Ilze Gailīte-Holmberga un Jolanta Treile no Kultūras ministrijas, patlaban ir izstrādājusi maģistra līmeņa mācību programmu sešām nozarēm, skolā mācīs režisorus, operatorus, scenāristus, producentus, montāžas un skaņas režisorus. 2006. gada vasarā sāksies iestājpārbaudījumi, startēt var jaunieši ar bakalaura izglītību jebkurā specialitātē. Uz skolas direktora amatu bija izsludināts konkurss, no septiņiem kandidātiem finiša taisnē izgājuši divi – Helsinku filmskolas direktors Lauri Torhonens un Latvijā labi pazīstamais Ņujorkas Tisch school of Arts filmu departamenta vadītājs Boriss Frumins (pie viņa mācījies režisors Gatis Šmits, kurš šoruden saņēma Lielo Kristapu kā labākais spēlfilmas režisors). Katrā specialitātē no Latvijas uzņems vismaz divus studentus, tātad Baltijas Filmu un mediju skolā katru gadu varēs iestāties vismaz 12 latvju censoņi, un jācer, ka viņiem pēc tam Latvijā atradīsies darbs specialitātē.

Pērn kinosabiedrību krietni saviļņoja runas par to, ka tiks mainīta valsts finansējuma sadalīšanas kārtība – līdz šim filmu projektus vērtēja trīs ekspertu padomes, bet nu būšot viens eksperts visiem projektiem visās nozarēs. Ar laiku parādījās saudzīgāka versija – divi eksperti katrā padomē un uz visām nozarēm viens filmu ražošanas konsultants kā saite neatkarīgo ekspertu un Nacionālā kino centra attiecībās. Līdz šim eksperti sapulcējās dažas reizes gadā un filmu projektus vērtēja padomdevēju statusā, bet konsultantam būs jāstrādā pilna darbdiena un jāuzņemas pilna atbildība par katru kino centra atbalstīto projektu, jāseko līdzi ražošanas procesam, tāmēm, starpvalstu līgumiem un citām specifiskām lietām. Filmu konsultanta uzdevums būs arī nodrošināt kino centra politikas konsekvenci, lai, atnākot jauniem ekspertiem, pēkšņi netiktu apturēta jau iesāktu filmu ražošana, tāpēc konsultants savā amatā strādās vismaz trīs gadus pēc kārtas. Kino centrs plāno šo konsultantu arī sūtīt stažēties ārvalstu filminstitūcijās.

Novembra beigās tika izsludināts konkurss uz filmu konsultanta amatu, tajā pieteicās desmit pretendentu, un jaunā gada pirmajā nedēļā tiks paziņots konkursa uzvarētājs, tomēr šogad ekspertu komisijas vēl strādās pārejas režīmā. Toties visai nozarei kopumā, šķiet, pārejas periods beidzot ir noslēdzies, un dzīve iet uz augšu. Kā mēdz teikt – tas priecē!

Grāmatas

Arno Jundze,   NRA  01/02/06

Džons Keiss Ģenēzes kods. Tulkojis Uldis Šēns. Kontinents, 2005

Tikai necentieties atrast pasaulslavenā amerikāņu bestselleru autora Džona Keisa fotogrāfiju! Šāda tipa patiesībā nemaz nav, bet aiz ārkārtīgi banālā pseidonīma John Case slēpjas misters un misis Hogani – rakstnieku ģimenīte, kas savā jaunākajā grāvējā, šķiet, nolēmuši nolikt uz lāpstiņām pašu Denu Braunu. Kāds asprātis jau paguvis izmest jociņu, ka Ģenēzes kods esot tas pats Da Vinči kods, tikai vardarbīgāks, asiņaināks un vēl vairāk kristiešu dubultmorāli atmaskojošs. Vai pasauli gaida jauns literārs skandāls? To pieredzēsim jau vistuvākajā laikā.

Linda Beilija Atkritumos izmestie pierādījumi. Tulkojis Zigmunds Šteins. Pētergailis, 2005

No Daimondu dzīvokļa nozagti gandrīz tūkstoš dolāru! Aizdomās turamo ir vairāk nekā saprašanas, bet pierādījumu nav nekādu. Kurš gan ir nelietīgais ļaundaris, un kā viņu atmaskot? Pie izmeklēšanas ķeras nepārspējamā Stīvija Daimonda... Grāmatas adresāts ir vecumā no desmit līdz divpadsmit gadiem.

Šarlote Linka Māsu nams. Tulkojusi Sinda Krastiņa. Zvaigzne ABC, 2005

Advokātu ģimene no Vācijas vada brīvdienas kādā nomaļā Jorkšīras namā. Pāris cer, ka klusā vieta un vientulība ļaus saglābt viņu brūkošo laulību. Nejauši Barbara atrod kādu slepenu dienasgrāmatu, kuras autore ir bijusī mājas īpašniece, bet tajā aprakstītie notikumi risinājušies pirms pusgadsimta. Ko gan visu slēpj klusais Jorkšīras nams: māsu sāncensību par viena vīrieša sirdi, slepkavību, cīņu ar kara nesto postu un nesavtīgu mīlestību.

Kungu kapsētas spoks. Pētergailis, 2005

"150 jauni un veci spoku, joku un šausmu stāsti," vēsta Māra Runguļa veidotā krājuma apakšvirsraksts. Lasiet, drebiet un smejieties: par skolu, kuras bēniņos lidinās sapuvuši baloži, par sarkano roku un vampīru ķīmijas stundā – šo stāstu teicēji ir Latvijas bērni.

Džozefs (Džo Dogs) Januci Mafijas pavārgrāmata. Tulkojis Uldis Ābeltiņš, Zvaigzne ABC, 2005

Negaidīti notikumi, intrigas, humors, noziegumi un to atklāšana uz neparastu, izsmalcinātu kulinārijas recepšu fona. Ej nu saproti, kas Džozefs (Džo Dogs) Januci ir vairāk: nekrietns mafiozo, rakstnieks vai kulinārijas speciālists un gardēdis.

Edvīns Bārda Atmiņas par Rumbiņu Bārdām. Izdevis Bruno Plūme Limbažos, 2005

Pasaules ceļi ir neizdibināmi. Liktenim labpaticis, ka šīs grāmatas autors, viens no leģendārās Bārdu dzimtas pēctečiem, savas pensijas dienas vada Austrālijā, kopjot "4 tomātu stādus Sidnejas Chipping Norton priekšpilsētā". Par laimi, tomātu kopšana pārāk daudz laika neprasa – varbūt tāpēc tapusi šī lieliskā un vajadzīgā grāmata, kas vēsta ne vien par Bārdu dzimtas, kas nākusi no latviešu dzejas svētvietas Rumbiņiem, gaitām, bet arī par mūsu tautas sarežģītajiem ceļiem divdesmitajā gadsimtā.

Izstādes

Maija Rudovska, Arno Jundze,  NRA  01/04/06    

- Izstāžu zālē Cherado Art Empire apskatāma Dmitrija Zinovjeva un Andreja Majevska izstāde Mīlestības vēstules. D. Zinovjevs ir absolvējis mākslas vēstures un teorijas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa iecienītie mākslas veidi ir glezniecība un grafika, tehnikas – dobspiede, zīmējums, akvarelis un kolāža. Autors darinājis vairāk nekā 200 ekslibru. A. Majevskis strādā dažādās tehnikās, bet viņa oriģinalitāte izpaužas darbos, kas akrila un akvareļtehnikā gleznoti uz saburzītām avīzēm.

- Galerijā Lita šodien atklāj zviedru mākslinieces Kirsti Tommervikas gleznu, grafiku un skulptūru izstādi. Šī izstāde notiks starptautiskā 2006. gada projektā, kas norisināsies starp Latvijas un Zviedrijas māksliniekiem.

- Mākslas galerijā ag7 šodien atklāj Ērikas Sparānes gleznu izstādi Keiko. Māksliniece dzimusi Rēzeknē, 2004. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu maģistres grādu mākslā. Par Keiko Ē. Sparāne stāsta: "Glezniecībā mani piesaista gan netradicionālu materiālu un dažādu tehniku lietojuma iespējas, gan tas, ka konceptuālo mākslinieku darbs bieži kļūst par domu procesu, dažreiz reducējoties līdz vārdiskajai definīcijai, idejai kā tādai. Tas atbilst manam mērķim: nojaukt sienu starp domu un darbību, pilnīgi sapludinot ķermeni, jutekļus un prātu tā, lai tie darbotos kopā vienā ritmā."

- Galerijā Carousell rīt projektā Bumerangs atklās norvēģu mākslinieces Kristīnes Rombergas gleznu izstādi Nekas nav nejaušība.

- Latvijas Fotogrāfijas muzejā piektdien atklās Santas Savisko fotoizstādi Spoguļa zīmējumi. Muzejs jau vairākus gadus dod iespēju jaunajiem autoriem demonstrēt publikai savu varējumu. Izstādi veido autores atklājums, ka fotokamerā iebūvētais spogulis spēj fiksēt nianses, kuras fotogrāfa skatiens nespēj nošķirt fotografēšanas brīdī. Tāds ir fotogrāfijā ejamais ceļš – līdz sapratnei, ka attēlam mēdz būt kāds patstāvības kods, ka attēls ir ne vien autora izvēles spogulis, bet arī savu noteikumu diktētājs.

- Rīgas galerijā līdz 14. janvārim apskatāma Edvarda Grūbes personālizstāde Gleznas, kas piedāvā iespēju iepazīt gan jaunus mākslinieka darbus, gan viņa gleznu retrospekciju.

- Valmieras galerijā Laipa sestdien atkls Līgas Heniņas lielformāta zīmējumu izstādi Tuvāk par 180 stundām. "Emocionālajā līmenī darbi raksturojami kā pārdomu laiks, dabas noskaņu apceres. Lodes formas skaistums, tās pabeigtība, atrašanās vietas dažādība, savstarpējā ritmiskā saspēle telpā. Manu darbu formāta izvēle nevedina uz domām par tēmas intimitātes gaisotni, tā drīzāk ir kārtējā uzdrošināšanās palikt zem lupas un hiperbolizēt tās formas detaļas, ko ikdienas acīm vērojam tikai garāmejot vispārējās dzīves kopainas tempā, " par izstādi stāsta darbu autore.

Latvijas literatūru izdod ārzemēs

Karstens Lomholts, Atēna, grāmatu izdevējs,  Diena  01/04/06    Neparasti veiksmīgs 2005.gads ir bijis Latvijas literatūrai ārzemēs. Gada sākumā Nora Ikstena piedalījās grāmatas atvēršanas svētkos, kad Lietuvā izdeva viņas romānu Jaunavas mācība. Rudenī Inga Ābele piedalījās grāmatas atvēršanas svētkos, kad Francijā izdeva viņas stāstu krājumu Klusā daba ar granātābolu. Lietuvā izdeva Jāņa Rokpeļņa dzejas krājumu Lirika, par ko viņam 2000.gadā piešķīra Baltijas Asamblejas literatūras balvu. Sandras Kalnietes grāmatu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos 2005.gadā izdeva Itālijā, Čehijā, Vācijā un Zviedrijā.

Arī nākamais gads solās būt veiksmīgs. Pagaidām ir noslēgti līgumi par Daces Rukšānes Romāniņa izdošanu Dānijā un par Ingas Ābeles romāna Uguns nemodina izdošanu gan Lietuvā, gan Dānijā.

Tieši izdošana ārzemēs garantē grāmatu izplatīšanu, jo tikai ārzemju apgādi prot nodrošināt, ka grāmatas mērķauditorijai būs pieejamas grāmatnīcās un tiks pamanītas. Piemēram, Lietuvā Jaunavas mācība tika recenzēta pat vairākās avīzēs nekā Latvijā. Ja grāmata būtu izdota pie mums lietuviešu valodā, tā nebūtu pelnījusi tādu uzmanību.

Pašlaik tirgus mehānismi ir drošākā garantija, ka grāmatas tulko, rediģē un izdod kvalitatīvi, jo ārzemju izdevējam ir būtiski pārdot grāmatu un nebojāt savu slavu. Turklāt ārzemju izdevēji labāk pazīst savu auditoriju.

Konkurencē ar oriģinālliteratūru tulkoto Latvijas literatūru sadārdzina tieši tulkošana, tāpēc Valsts kultūrkapitāla fonds atbalsta Latvijas literatūras tulkošanu. Bet, ja mēģināsim pavisam apiet tirgus mehānismus un plānveidīgi ražosim tulkojumus, iznākums drīzāk būs neveiksmīgs, jo tādā gadījumā pieprasījums nevarēs nodrošināt kvalitāti un izvēli.

Valsts ir piešķīrusi prāvu summu latviešu literatūras klasikas darbu tulkošanai un izdošanai 2006.gadā. Apgādi noteikti pieteiksies neatkarīgi no tā, vai atbalstu piedāvā ārzemēs vai Latvijā, jo vienmēr būs izdevīgi izdot grāmatu, kuras izmaksas sedz valsts. Tik izdevīgi, ka var arī nedomāt par izplatīšanu, pieprasījumu vai tulkojuma kvalitāti. To visu var garantēt tikai tirgus mehānismi, t.i., lasītāju pieprasījums. Valsts var piedāvāt alternatīvu pieprasījumu, piemēram, ja vēlas izmantot grāmatu kā dāvanu ārzemju viesiem, taču arī tas negarantē kvalitatīvu tulkojumu un to, ka grāmatu lasīs. Pat ar valsts atbalstu nevar nopirkt interesi. Labākā gadījumā var pierunāt lielākās ārzemju bibliotēkas iekļaut subsidētās grāmatas savā kartotēkā (un noliktavā).

Izšķirošs ir ārzemju apgāda paša vērtējums, vai konkrēta grāmata der viņu lasītājiem un apgāda profilam. Par to katrs apgāds vēlas spriest individuāli un to dara, lasot paraugtulkojumus, īsas parafrāzes un informatīvas recenzijas tulkojumā. Ja valsts grib vairāk veicināt Latvijas literatūru ārzemēs, šos palīglīdzekļus var atbalstīt un attīstīt. Daļēji tas jau notiek ar Latvijas Literatūras centra izdoto žurnālu Latvian Literature.

Ja ir pietiekami līdzekļi un pārliecība, ka tieši latviešu literatūras klasiķi ir vajadzīgi, tad var piedāvāt ārzemju izdevējiem jau gatavus tulkojumus, lai viņi var pārliecināties, ka ir vērts izdot.

Literātiem būs interesanti sekot, kādas grāmatas katra valsts izvēlēsies, kā izdevēji pasniegs tās saviem tirgotājiem un lasītājiem. Un pēc tam no recenzijām varēsim gūt jaunu skatījumu uz latviešu literatūru, tāpat kā ārzemju autori ar interesi lasa latviešu recenzijas tulkojumā.

Jauns grāmatu projekts

Arno Jundze,  NRA  01/05/06     Šodien Neatkarīgās kultūras lapā startē Grāmatu grozs – jauns un Latvijas presē ilgāku laiku nebijis projekts, kas tapis sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu. Līdz februāra beigām sešas reizes eksperti vērtēs jaunumus Latvijas daiļliteratūras piedāvājumā.

Grāmatu grozam tiks atlasīti dažādi darbi dažādām gaumēm, priekšroku dodot pašmāju autoru veikumam, bet reizi pa reizei pievēršoties nopietnai tulkotai literatūrai, kas Latvijā ienākusi ar pamatīgu starptautisku reputāciju. Jau tagad droši var apgalvot – vismaz viens Grāmatu grozs tiks veltīts latviešu oriģināldzejas jaunpienesumam.

Kāpēc projektu sauc Grāmatu grozs? Ne tikai tāpēc, ka labi skan. Mūsu ekonomisti nu jau gadus divdesmit dažādās toņkārtās loka iztikas minimuma un citu grozu jēdzienus, padarot vārda grozs nozīmi latos un santīmos izkalkulētu. Cilvēka eksistence tomēr nav tikai mantiskās mērvienībās izsakāma, un ekonomiski pamatota kultūras vajadzību ignorēšana neatbilst 21. gadsimta civilizācijas normām.

Tika nolemts – latvieša dienišķo vajadzību grozā jāliek pa grāmatai, gan tāpēc, lai atgādinātu, ka bez grāmatām nav izaudzis neviens ekonomists, bet vairāk gan tamdēļ, lai pievērstu uzmanību daiļdarbiem, kas lielajā jaunizdevumu piedāvājumā (simtiem grāmatu viena gada laikā) var paslīdēt garām nepamanīti.

Seši eksperti – dzejnieki Aivars Eipurs un Agita Draguna, rakstnieks Egīls Venters, literatūras pētnieki Iveta Ratinīka un Arno Jundze, teātra kritiķe un azartiskā labas literatūras cienītāja Evita Mamaja, kas īpaši pieaicināta, lai palīdzētu orientēties ar teātri saistīto grāmatu klāstā, cits ar citu nekonsultējoties, piedāvās savus subjektīvos viedokļus. Projekta norise paredz, ka spriedumi netiek iepriekš saskaņoti un turklāt ekspertu trijnieki katru reizi mainīsies, izslēdzot sazvērestības iespējas.

Lasiet un vērtējiet, jo neviens projekts nav neko daudz vērts, ja tam nav savu lasītāju.

Grāmatu grozs

NRA  01/05/06   

Laima Muktupāvela MĪLA. Benjamiņa, Daugava, 2005

Evita Mamaja ***

Man principā ir gluži vienalga, kāda bija reālā Emīlija Benjamiņa – kāda sieviete no pagātnes, kura vēsi aprēķināja, ka emocijas izmaksā par dārgu, lai tās varētu atļauties, ņēma likteni savās rokās un izkala savu laimi (iz grjazi v kņjazi), nomainot sarunas par teātri un mākslu pret zīda blūzi. Tādēļ Laimas Muktupāvelas grāmatu var pieņemt kā savdabīgu versiju, kurā pašas autores balss runā skaļāk par tās izvēlēto varoni – sākumā bēgošo līgavu, tad freilenigrāmatvedi, visbeidzot pilsonisko aprindu karalieni. No tiem, kuriem lauru vainaga vienīgais izmantojums ir zupas katls. Mūžīgais zelta vidusceļš – nelēkt acīs.

Saistoša ir dzēlīgā, gluži personiskā ironija par teātra pasauli, psiholoģiski precīzā izdevējas diagnoze un izpratne par aizgājušo laiku vidi, savijot personības, notikumus, motīvus, leģendas (spilgta ir epizode, kur pašpārliecinātā preses magnāte par grašiem algo Kārli Skalbi, liekot tam atbildēt par andelmaņu reklāmām).

Aivars Eipurs ****

Laima Muktupāvela rāda mums Emīlijas Benjamiņas iekšējo monologu, kurš bez kautrēšanās lielā mērā ir pašas rakstnieces drosmīgs monologs, pielāgots Benjamiņas dzīves notikumiem, protams, ar iespēju noticēt, ka Emīlijas iekšējā pasaule ir gaužām līdzīga. Šajā ziņā lielāki ieguvēji būs tie, kuri rakstnieci nepazīst personīgi.

Datumiem pievilktie nodaļu virsraksti nereti it kā izmet pārējos Emīlijas un Latvijas dzīves gadus aiz borta, taču tālāk papausts arī par tiem. Var pārmest, ka spēji apraujas krāšņi iesāktais vēstījums par to, ka Emīlija kopā ar kņazieni Oboļensku dosies uz frontes līniju. "Mēs tur bijām. Es visu redzēju pati savām acīm." – un gandrīz viss. Vīrieši romānā tēloti ar lielu iedvesmu un garšu, tāpat arī Emīlijas seksuālie impulsi. Pēdējā nodaļa Baložmaize ir lieka. Citur palicis neizravēts kāds mūsdienīgāks izteiciens, taču kopumā romāns uzlūkojams kā radoša veiksme.

Arno Jundze ****

Laimas Muktupāvelas spēks slēpjas viņas radošajā vitalitātē un mūsdienīgumā, šai darbā tas izbaudāms pēc pilnas programmas. MĪLU. Benjamiņu lasot, jāievēro nosacījums, ka tas vispirmām kārtām ir romāns un rakstnieka iztēles lidojums. Asociācijas ar šodienu it īpaši raisījās, līksmojot par dzīvelīgo kultūras darbinieku galeriju, kas nepavisam neatgādina kanonizēto mācību grāmatu gaudenos tipāžus. Uz šāda spoža fona atdzīvojas pat tāds vēsturisks un mūsdienās nevajadzīgs augstāko aprindu relikts kā sentimentālo pirmās brīvvalsts apoloģētu dievišķotais Benjamiņu pāris – viņu reanimācija kopējā kontekstā ir attaisnota, jo preses magnātes nauda gluži kā Valsts Kultūrkapitāla fonds mūsdienās ir svira, kas vienoja un vieno nereti pretējos un savrupos rakstniekus.

Neraugoties uz dažiem negludumiem, lieliska grāmata, kas attaisno gan tajā ieguldīto arhīvu un bibliotēku darbu, gan lasīšanā ieguldīto laiku.

Viktors Peļevins Šausmu ķivere. Tulkojis Arvis Kolmanis. Jāņa Rozes apgāds, 2005

Evita Mamaja ****

Interneta haoss un cilvēkus aizstājošie niki – realitāte, kurā no informācijas pārbagātības nāk vēmiens, jo vairāk tāpēc, ka gudrāks neviens no šīs pārbagātības nav kļuvis. Dzīve kā simulācija, realitāte, kurā tik viegli zaudēt orientāciju un pirms trim stundām jau ir sen – fons, uz kura Viktors Peļevins no jauna apspēlē seno mītu par Labirintu, ko caurstīdz Ariadnes iesāktais pavediens un ceļotāju vada vēlme nokļūt uz galvenās, platās un taisnās ielas. Gaidot glābēju Tēseju kā kādreiz Godo. Visu mūsu kopīgais liktenis vienā labirintā, kas, iespējams, pilnībā pastāv tikai mūsu prātā.

Viktora Peļevina mikrokosmā vienmēr ir kļūda – kā sapņa loģikā. Saprast taisno ceļu, staigājot līkumotas takas – literatūrā bieži izvērsta tēma (Umberto Eko refleksijas par labirintupasauli, kurā ieiet vari pa plaši atvērtām durvīm, nezinot, vai iziesi). Ir ejas, kurp nevajag doties. Vai kārtība un plāns iespējami pasaulē, vai tikai tavā galvā – jautājums, ko dzemdina ikdienišķa izvēle – kur tālāk? Ja nu kāds tomēr grib meklēt... Kopumā stilīgs nieks, turklāt brīžam arī visai asprātīgs (piemēram, atziņa, ka postmodernisms ir govju trakumsērgas paveids kultūrā).

Aivars Eipurs ****

Gaumes lieta, taču šķiet, ka tiem, kuri neuzskata Viktoru Peļevinu par izcilu rakstnieku, nav taisnība. Šķietamais vieglums, ar kādu ir sarakstīti viņa darbi, rāda lielu talantu. Šī grāmata nav izņēmums. Mīts par Tēseju un Mīnotauru pārmītots un piedāvāts lasītājam čata veidā. Lai gan darbs tikai grafiski izskatās pēc lugas, tomēr dažus teātrus Krievijā tas jau ieinteresējis.

Lasot gribot negribot jādomā par telpu, jo kaut kādai drošības sajūtai taču jābūt. Tad ir izdevīgi, bēgot no labirinta kā no mītiskās pagātnes un noliedzot tehnoloģizēto nākotni, iztēlē uzburt Stoparda Arkādijai vai Grīneveja Zīmētāja kontraktam līdzīgu vidi kā vietu aiz izejas. Personu niki ir zīmīgi, taču ar to diferenciācija gandrīz beidzas, visi bārsta līdzīgas gudrības vai muļķības, laikam tāpēc, ka nav noteicēji par savu apziņu.

Arno Jundze ****

Lai gan esmu visai skeptiski noskaņots pret starptautisko mītu projektu, Viktora Peļevina grāmatai pieķēros ar interesi. Pēc rakstnieka lieliskās izrēķināšanās ar savās pretrunās nosmakušo divdesmitā gadsimta filosofiju, kas turpina nelāgi ost un maitāt gaisu (bet vēl vairāk – valodu) dažādās konceptuālās mākslas teorijās, latviski netulkotajā romānā Vilkača Svētie raksti, bija liela vēlme uzzināt, ko Viktors Peļevins iesāks ar antīko mītu par Mīnotauru.

Lai gan šī pēc definīcijas tā kā būtu lasāmviela tiem, kas sevi dēvē par iesvētītiem, pārsteidza vieglums, ar kuru rakstnieks ievilināja savā pasaulītē, kuras smalkumus un knifus pārstāstīt nav nekādas nozīmes. Nezinu, kā šo stilīgo knibuli vērtētu klasiskā latviešu reālisma cienītāji, kas met krustus, dzirdot vārdu internets, bet izlasīt šo darbu derētu katram, kas 21. gadsimta sākumā pretendē uz seno laiku modes vārdiņu inteliģents. Kaut vai tādēļ, lai būtu lietas kursā par to, ko raksta viens no jaunā gadsimta spurainākajiem intelektuāļiem, kurš no snobiskās un pašpietiekamās Krievijas jau labu brīdi iekuģojis starptautiskos ūdeņos.

Ēriks Hānbergs Leģendārais Rīgas Centrāltirgus, Jumava, 2005

Evita Mamaja ****

Ērika Hānberga tirgus stāsti ir biezi, sulīgi, krāsaini, kodolīgi. Aromātiska valoda mirdzina vārdu nozīmju šķautnes un gozējas sava skanējuma pašvērtībā. Jaunais Centrāltirgus, ko sāk izlietot ar 1930. gadu, Ērika Hānberga lakoniskajās esejās elpo kā dzīvs organisms, kas naktī aizmieg, lai atmostos, rītam tuvojoties. Te valda murdoņa, tērgāšana, rosība – viss pazīstamais mudžeklis, kas savijas kopā tirgus skaņu, garšu, smaržu jutekliskajā vieliskumā.

Tirgus kā vēsturisks, kulturoloģisks, filozofisks fenomens – ar savām īpašām valodas niansēm, pircējapārdevēja psiholoģiskām attieksmēm un ciešo saskarsmi, uzšvirkstījušiem saasinājumiem, konkurenci, cilvēku plūsmu, dialogiem par cenām un dzīvi. Valsts patiesā seja un (ne)tikumības spogulis. Īpaša pasaule, kuru reāli tveramu lasītājam padara bagātīgais bilžu materiāls – enerģiskas sievas kā lāvas un fotokamerai mulsi smaidoši vīri.

Aivars Eipurs ****

Ērika Hānberga grāmatā apkopoti vairāk nekā trīsdesmit apraksti par tirgu un ar to saistītajām finesēm. Tas ir beletrizēts pētījums par tirgu attīstību Rīgā, par Centrāltirgus pagātni un tagadni, par tirgus specifiku – tā ir vieta, kur atšķirībā no lielveikala var uzsākt dialogu par cenu un kur, kāroto pagaršojot, var nodrošināties pret ne tik veiksmīgu pirkumu. Patīkami, ka tiek saglabāta vienlaidus tirgus apraksta valoda, neatkarīgi no laika, par kuru autors raksta, atšķirības ir tikai bildēs. Grāmatā var uzzināt, ka kuršu dvālekts kā mērvienība atšķīrusies no tirgoņu pieņemtās dvālekts un šīs atšķirības radījušas lielus pārpratumus. Der atcerēties, ka šauta dzīvnieka gaļa ir labāka nekā kauta un kāpēc. Autora mirklīga aizmešanās citur vienmēr ir pakļauta aplūkojamajai tēmai. Neiztiek arī bez konkrētu laikabiedru pieminēšanas, kuriem arī tirgū labi paticis vai patīk joprojām.

Arno Jundze ****

Ērikam Hānbergam piemīt retā māksla rakstīt garšīgi un ar lielu un nepozētu atbildības izjūtu. Tieši tas apvienojumā ar tēmas mūžīgo aktualitāti padara šo šķietami pasūtījuma darbu, kura formālais iegansts ir Rīgas Centrāltirgus 75. jubileja, par vēstures liecību ar tālejošu un paliekošu nozīmi. Tās patieso svaru novērtēs ne jau rakstnieka laikabiedri, bet gan tie, kas šo grāmatu lasīs pēc gadiem piecdesmit, kad Centrāltirgus cepelīnu angāri būs tāla un aizmirsta vēsture.

Lakoniski, trāpīgi, bez pļāpības, bet tēlaini – to var teikt ne vien par tekstu, bet arī par grāmatas vizuālo kopiespaidu. Tajā savu artavu ieguldījuši foto vīri – gan īpaši pieaicinātais Uldis Briedis, gan seno Rīgas tirgus vizuālo liecību krājējs Roberts Johansons.

* Mūzas skumst

* * Ir pa labai lappusei

* * * Godprātīgi, bet bez pārsteiguma

* * * * Radoša veiksme

* * * * * Izcili

 Tikai Raimonds Pauls

Violeta Garena,  Diena  01/05/06    Maestro dzimšanas dienas raidījumi televīzijā.

Kā būtu, ja Raimonda Paula nebūtu bijis? Droši vien ne viens vien līdzīgi nodomā, mēģinot aptvert viena cilvēka talanta jaudīgumu un ražīgumu. Tā cilvēki parasti domā un tik naivi jautā par grūti apjēdzamām lietām. Un vai tad tas ir tik pašsaprotami, ka izaugusi vesela paaudze, kas mierīgi varēja nerakstīt dienasgrāmatu? Nevajag nemaz fotogrāfiju. Diezgan droši, ka, ejot meklēt zudušo laiku kopā ar Paula dziesmām, tas atradīsies. Dzīvs. Kā vakar.

Domājot par šo Maestro fenomenu, Raimonda Paula 70.dzimšanas dienai veltītas pārraides (intonācijā ļoti atšķirīgas) sagatavojusi gan LTV1, gan TV3.

12.janvārī, ceturtdien, R.Paula 70.jubilejas dienā, LTV1 plkst. 21.20 skatāma dokumentālā filma Būt par Raimondu Paulu. Scenārija autors Gints Grūbe, režisore — Daina Rašenbauma, operatori — Dainis Juraga, Uvis Burjāns. Radošā apvienība Labvakar.

"Kas būtu Latvijā savādāk, ja es nebūtu bijis? Kāda tad man loma visā šajā… Nekāda… Varbūt viens otrs varētu teikt — paldies dievam, ka viņš nebija. Viņš taču visu laiku bojāja latviešu gaumi. Ar visādām lētām dziesmiņām. Tā jau ar man ir teikuši — kas tad tur — divi akordiņi un pliekani meldiņi. To visu es esmu dzirdējis. Tāpēc man sagādā tādu baudu, kad es kaut ko spēlēju un nospēlēju ar vienu pirkstu," filmā stāsta Raimonds Pauls. Savukārt filmas autori šo komponista mazliet rezignēto paštēlu komentē: "Viens ir tas priekšstatu līmenis, ko rada Raimonds Pauls par sevi, un otrs ir tas, ko latviešu tauta laika gaitā ir izstrādājusi par Raimondu Paulu. Mēs gribam fiksēt abus. Tāpēc arī filmai dots tāds nosaukums. Filma par Paulu reizē ir stāsts par latviešu aizspriedumiem, mentalitāti, neirozēm, mazas tautas un sabiedrības kompleksiem. Mēs gribētu, lai tie, kuri skatīsies filmu, nevis kaut ko jaunu uzzinātu par Raimondu Paulu un nevis tiktu iežūžoti sentimentālās atmiņās par zudušiem laikiem, bet gan uzzinātu kaut ko par sevi," — tā filmas autori. Filma iecerēta kā stāsts par to, ko tad vēl ir iespējams pateikt par cilvēku, kurš jau vairākus gadu desmitus latviešu tautas apziņā kļuvis par laikmeta zīmi, simbolu, kuram ceļ pieminekļus, kura darbus padarījuši par folkloru un kuram vienīgajam starp latviešu mūziķiem piešķirts Maestro tituls, un par kuru katram Latvijā ir kaut kāds viedoklis.

Savukārt TV3 trešdien, 11.janvārī, plkst. 21.30 — koncerts Tikai muzikants. R.Pauls savā daiļradē īpaši daudz skaistu skaņdarbu ir radījis tieši Latvijas teātru izrādēm. Komponists Latvijas teātru izrādēm sacerējis vairāk nekā 50 dažādu skaņdarbu, un turpina to darīt joprojām. Lai darbs pie Kaligulas Dailes teātrī tam pierādījums. Lielu popularitāti 1978.gadā guva mūzikls Māsa Kerija, kas 90.gadu beigās piedzīvoja jaunu iestudējumu Krievu Drāmas teātrī. Cilvēku sirdis iekarojuši arī tādi iestudējumi kā Nāc pie puikām!, Džons Neilands, Atjautīgā aukle, Dāmu paradīze, Šerloks Holmss, Meža gulbji u.c. Raimonda Paula dziesmas no minētajām izrādēm, aicinot dziedāt līdzi, izpildīs Nacionālā teātra aktieru ansamblis Drama — aktieri Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova, Mārcis Maņjakovs un Mārtiņš Egliens. Koncerta 2.daļā — dziesmas no Maestro jaunākā albuma Mana privātā dzīve. Visus tekstus jaunajām dziesmām sarakstījis Guntars Račs. Koncertā piedalās instrumentālais ansamblis R.Paula vadībā: Norberts Skraucis (bass), Mārcis Auziņš (ģitāra), Māris Briežkalns (bungas).

Nacionālā teātra aktieru ansamblis Drama — Karīna Tatarinova, Dita Lūriņa, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Egliens izpilda Maestro Raimonda Paula dziesmas no teātra izrādēm un jaunā albuma Mana privātā dzīve.

Zvaigznes dienai veltīti koncerti. 5.—8.janvāris

Inese Lūsiņa,  Diena  01/05/06     Zvaigznes dienu priekšvēstīs koncerts Sakrālā deja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē 5.I plkst.15: dzejnieks Viktors Kalniņš, dziedātāja Māra Krauja-Reine, vijolniece Dagmāra Ķezbere, saksofonists Artis Gāga un pianiste Ausma Anušēvica.

Zvaigznes dienā 6.I plkst.17 Sv.Jēkaba katedrālē klausītājiem bez maksas muzicēs profesionālais pūtēju orķestris Rīga galvenā diriģenta Jāņa Puriņa vadībā, kopā ar Andri Puriņu (ērģeles), solisti Inesi Vanagu (angļu rags) un Latvijas Universitātes jaukto kori Juventus, ko diriģē Juris Kļaviņš.

Garīgās mūzikas koncertu Rīgas Domā plkst.19 kopā ar ērģelnieci Larisu Bulavu sniegs trompetisti Jānis Kalniņš un Aivars Osītis, vokālā grupa Laudate un Rīgas Doma koris, ko diriģē Guntars Prānis. Līdzās J.S. Baha, A.Gilmāna, M.Diprē, O.Mesiāna darbiem skanēs latviešu komponista R.Dubras mūzika.

6.janvārī plkst.18 koncertzālē Ave sol koncerts Mana zvaigzne. Bērnu un jauniešu vokālā grupa Palāsītes, vadītājas Ināra Rode, Inita Malnača, koncertmeistars Māris Treijs, Silvija Silava (ērģeles), Sniedze Prauliņa (flauta). Programmā: Silvijas Silavas, Aijas Ozolas, Initas Malnačas, Selgas Mences, Rūtas Matrozes, Daces Robules, Atvara Sirmā, T.Dibuā, Ādolfa Skultes, J.S.Baha, Aijas Lakševicas, Andra Eniņa skaņdarbi.

Anglikāņu baznīcā 6. un 7.I plkst.20, kā arī 8.I plkst.21 G.F.Hendeļa oratoriju Mesija diriģenta Inta Teterovska vadībā atskaņos jauniešu koris Balsis, Vidzemes Kamerorķestris, solisti — Kristīne Jaunalksne, Gunta Smirnova, Sergejs Jēgers, Jānis Misiņš, Manuels Varvics (Vācija).

7.janvārī plkst.20 koncertzālē Ave sol Starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2006 ieskaņas koncerts Mūsmājas. Piedalās Rīgas folkloras kopas Grodi, Iļjinskaja pjatņica, Laiva, Lāns, Maskačkas spēlmaņi, Zvīgzna, Saucējas, Berendejka, Trokšņu iela, Rīgas rajona folkloras kopa Trejasmens, Kokneses folkloras kopa Urgas, Gulbenes rajona folkloras kopa Pērlis un Ogres folkloras kopa Artava.

7.janvārī plkst.17 koncertzālē Ave sol tiks atskaņota Amerikā dzimušā un patlaban Zviedrijā dzīvojošā komponista Stīva Dobrogoša Mesa. To diriģenta Ilmāra Millera vadībā kopīgi sagatavojuši kamerkoris Motus, jauniešu koris Amber (Lielvārde), jauktais koris Tiāde (Salaspils), stīgu ansamblis un pianiste Sanita Šablovska, kuri šo skaņdarbu atskaņo koncertturnejā Latvijā.

7., 8.janvārī plkst.16 Rīgas Kongresu namā vēl var noskatīties muzikālu uzvedumu Gribas drusku pablēņoties. Mūzika no latviešu animācijas filmām bērniem. Rīgas Doma Kora skolas meiteņu koris, Valda Zilvera aranžijas.

Reiterna namā svētdien 8.I plkst.17 par dzejnieka Imanta Ziedoņa un klavesīnistes Ainas Kalnciemas kopīgi iekoptās Zvaigznes jeb Epifāniju dienas ikgadējo tradīciju šoreiz gādājusi rakstniece Nora Ikstena, kura lasīs pašas pierakstītās Imanta Ziedoņa bērnības atmiņas un atklāsmes no topošās grāmatas Nenoteiktā bija.

Aizsaulē aizgājis Roberts Mūks

DELFI  01/05/06     Trešdienas rītā 82 gadu vecumā aizsaulē aizgājis izcilais domātājs, reliģiju pētnieks un literāts Roberts Mūks.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izteikusi līdzjūtību, domātājam aizejot aizsaulē: "Sāpju un skumju brīdī izsaku savu visdziļāko līdzjūtību visiem, kuri sēro, šķiroties no izcilā domātāja Roberta Mūka”.

“Dievs dāvāja lielam domātājam un dzejniekam garus mūža gadus, un viņš tos izmantoja ražīgam darbam, kurā dziļā un vienmēr mūsdienīgā filozofijā harmoniski savienoja latviskās dzīves izpratni ar pasaules filozofisko elpu. Šis pasaules prāts ar savu plašumu un dziļumu guva atbalsi un atzinību Latvijā un daudzās citās zemēs.

Roberta Mūka devums ir nezūdošs un īpaši vērtīgs ar to, ka tas ir tilta cēlājs starp dažādām domāšanas tradīcijām. Mēs viņu daudzinām arī kā cilvēku, kurš, sakņojoties Rietumeiropas vērtībās, ir spējis celt tiltus pāri dažādiem kontinentiem, zemēm un kultūrām. Viņa darbi ir bijuši un paliek stabila vērtība, pie kuras lasītājs, reiz pienācis, var vienmēr atkal atgriezties un ļauties domu dziļumam," teikts prezidentes līdzjūtībā.

Roberta Mūka izvadīšana pēdējā gaitā paredzēta 10.janvārī plkst 14.00 krematorijā.

Roberts Mūks (īstajā vārdā Roberts Avens) dzimis 1923.gada 14.janvārī Gālēnu pagastā, Rēzeknes apriņķī.

Otrā pasaules kara laikā devies trimdā, kur Mūks studēja vairākās universitātēs – Vācijā teoloģiju (taisījās kļūt par katoļu mācītāju, bet vēlāk šo domu atmeta), Beļģijā žurnālistiku un ASV bibliotēkzinības un filozofiju. 1970.gadā viņš ieguva filozofijas doktora grādu.

Viņš ir publicējis vairāk nekā 10 filozofiski psiholoģisku apcerējumu angliski un latviski (turklāt tie tulkoti arī daudzās citās valodās), kuros apskatītiar reliģiju (īpaši – Austrumu), mitoloģiju, iztēli, arhetipisko psiholoģiju u.c saistīti jautājumi. Jau 50.gados latviešu presē sāka parādīties Mūka dzeja; ir iznākuši vairāki dzejoļu krājumi. Viņa dzeja ar savu artistisko vieglumu, metaforisko oriģinalitāti un spriego intonāciju pieder pie 80.gadu trimdas dzejas nozīmīgākajām vērtībām.

Filozofijā Mūks galvenokārt ir pievērsies arhetipiskajai psiholoģijai un Austrumu reliģijām, mēģinos uzcelt tiltu starp Rietumiem (K.G.Junga un Dž.Hilmana psiholoģijas ietērpā) un Austrumiem (budisma ietērpā). Viņš veicis pētījumus arī par P.Tillihu, antropozofiju un tās dibinātāju R.Šteineru u.c. Mūka pasaules izjūta radusies plašā vēsturiskā, filozofiskā un reliģiozā, arī psiholoģiskā salīdzinājumā ar mūsdienu subkultūru un tradīcijām. Viņa grāmatas tulkotas daudzās pasaules valodās.

Latviju pēc ilgiem gadiem Mūks atkal ieraudzīja 1989.gadā. Periodiski dzīvodams gan ASV, gan Latvijā, 1991.–1993.g. viņš bijis Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, 1998.gadā viņš kļuva par šīs augstskolas goda doktoru. Kopš 1998.gadā Mūks dzīvoja Rīgā un turpināja publicēt filozofiskās un dzejoļu grāmatas. 2001.gadā iznākušais dzejoļu krājums “Ar pīpi uz mākoņu malas” saņēmis K.Barona fonda prēmiju.

Citādā ziņā...

Dienas grāmatā apzināti noklusēti Latvijas vēstures fakti

Ritums Rozenbergs,  NRA  01/03/06    Laikraksta Diena izdotajā jubilejas grāmatā 15 gadi atjaunotā Latvija publicēta nepatiesība, kuru laikraksts esot atteicies atsaukt. Grāmatā aprakstīto vēsturisko notikumu dalībnieki – tā laika Latvijas milicijas amatpersonas – par laikraksta rīcību ir sašutuši līdz sirds dziļumiem.

Lai gan regulāri tiek laistas klajā dažādas vēstures grāmatas un memuāri, uz Dienas izdotās grāmatas vāka var lasīt šādu apgalvojumu: "Šis ir pirmais plašākai publikai domātais pārskats par atjaunotās Latvijas vēsturi." Zīmīgi ir tas, ka šo apgalvojumu ir parakstījis grāmatas redaktors – Sorosa fonda Latvija finansētās organizācijas Delna dibinātājs Pauls Raudseps, kurš ir arī Dienas galvenās redaktores, Sorosa fonda Latvija valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes vietnieks.

Dienas jubilejas grāmatā vēsturnieki atradīs vairākas nepatiesības, starp kurām ir šāds teikums: "Sergeju Parfjonovu, OMON komandiera vietnieku, pēcpuča brīvības gaisa uzplūdos Maskava izdeva tiesāšanai." Šis teikums līdz sirds dziļumiem aizskāris omoniešu komandiera aizturēšanas operācijas dalībniekus, kuri reāli riskēja ar savu dzīvību – toreizējās Latvijas milicijas Kriminālizmeklēšanas un Ekonomisko noziegumu izmeklēšanas daļu amatpersonas Andri Stari, Sandri Plaudi, Sergeju Ļebeģevu, Sergeju Maļcevu un Aļiku Akmentiņu.

A. Staris Neatkarīgajai apgalvoja, ka lūdzis Dienai tās vēstures grāmatā pieļauto kļūdu labot un precizēt, tomēr nekāda reakcija neesot sekojusi.

Savukārt P. Raudseps skaidroja, ka informācija par "omoniešiem ņemta no Latvijas Republikas prokuratūras paziņojuma". Viņš arī apgalvoja, ka A. Staris viņam neesot lūdzis labot uzrakstīto.

Dienas vadošo redaktoru saistība ar Sorosa finansētajām organizācijām ir jāpiemin tāpēc, ka Latvija nav pirmā valsts, kurā tiek pausts sašutums par sorosiešu centieniem sagrozīt vēstures faktus.

"Kādas muļķības – tā nebija izdošana. Mēs paši devāmies uz Sibīriju, lai omoniešus arestētu. Izdošana būtu tad, ja Krievijas konvojs būtu omoniešus atvedis uz dzelzceļa staciju vai lidostu un nodevis Latvijas konvojam," komentējot Dienā rakstīto, izsaucās S. Ļebeģevs, kurš 1991. gada oktobrī kopā ar vēl septiņiem Latvijas Iekšlietu ministrijas darbiniekiem devās uz Tjumeņu un pēc tam uz Surgutu, lai apcietinātu aizdomās par noziegumu pastrādāšanu vainotos Rīgas omoniešus – Česlavu Mliņņiku, Sergeju Parfjonovu, Andreju Četski, Aleksandru Kuzminu, Juriju Noreiko un Igoru Ņikiforovu.

To, ka Dienas vēstures grāmatā rakstīta nepatiesība, liecina arī S. Ļebeģeva sakrātie 1991.–92. gada Krievijas un Latvijas laikraksti. Tajos lasāms, ka pēc negaidītās Latvijas Iekšlietu ministrijas darbinieku ierašanās Sibīrijā un S. Parfjonova aresta Krievijā izraisījies pamatīgs skandāls. "Latvijas Republikas prokuratūras un Iekšlietu ministrijas darbība tiek atzīta par nelikumīgu, tā ir pretrunā kā ar iekšējo likumdošanu, tā arī ar starptautiskajām tiesībām," teikts PSRS ģenerālprokurora Nikolaja Trubina paziņojumā, kurš publicēts tā laika lielākajās Krievijas avīzēs Pravda, Izvestija, Komsomoļskaja pravda un Ņezavisimaja gazeta. Krievijas presē lasāmas neskaitāmas publikācijas, kurās dažādas amatpersonas Latviju vaino nelikumīgu darbību veikšanā svešas valsts teritorijā, bet sagūstīto S. Parfjonovu izceļ kā nacionālo varoni, kurš pašaizliedzīgi cīnījies ar noziedzniekiem un šaubīgiem elementiem.

Laikraksts Izvestija gan nenoliedz, ka Latvijas iekšlietu darbinieki S. Parfjonova aresta un izvešanas no Krievijas operāciju veikuši meistarīgi, teicami sadarbojoties ar Krievijas iekšlietu struktūrām: "Īpaši jāpasvītro, ka policija Sergeja Parfjonova sagūstīšanu nodrošināja virtuozi, izmantojot kara viltību. Operatīvās apmāna kombinācijas tā izmantoja ne tikai pret arestantu, bet arī ar tām apvija (Krievijas) ģenerālprokuroru, Iekšlietu ministrijas vadību un milicijas operatīvo sastāvu."

A. Staris, S. Plaudis, S. Ļebeģevs, S. Maļcevs un A. Akmentiņš sarunā ar Neatkarīgo atminējās – tā kā cerēt uz omoniešu oficiālu izdošanu bija naivi, nācās izstrādāt un īstenot speciālu operāciju Krievijas teritorijā. Izmantojot tā laika Latvijas iekšlietu ministra Aloiza Važņa labos sakarus ar toreizējo Krievijas iekšlietu ministru un to, ka Krievijā tolaik valdīja juku laiki, izdevās iegūt dokumentus, kas paver durvis Sibīrijas pilsētu vietējās milicijas nodaļās.

Kā liecina Sibīrijas vietējā prese, arī Krievijā Rīgas omonieši bija paguvuši tautai pamatīgi sariebt. Tjumeņas vietējā laikrakstā Tjumenskije vedomosti, balstoties uz redakcijā saņemtajām iedzīvotāju vēstulēm par Rīgas OMON sastrādātajām neģēlībām, publicēts materiāls ar virsrakstu Rīdziniekiem divas vājības – restorāni un sievietes – restorānus viņi liek uz ausīm (aiziet nesamaksājuši), bet sievietes dauza ar stekiem pa galvu. Kā atminējās S. Plaudis, "toreiz mums vajadzēja apliecināt, ka jaunā Latvijas policija kaut ko tomēr var izdarīt. Arestēt noziegumos vainotos omoniešus bija mūsu goda lieta". Parfjonova sagūstīšana

Pēc mūsējo rīcībā esošās informācijas, omoniešiem vajadzēja atrasties Tjumeņā, taču, tur ierodoties, atklājās pavisam cita situācija.

S. Ļebeģevs atminējās: "Sēžam Tjumeņā pie ģenerāļa, Tjumeņas apgabala milicijas šefa Bašarina. Viņš skaidroja, ka Rīgas omoniešus sadalījis pa dažādām nodaļām dažādās pilsētās un cita starpā mūsu meklētais Parfjonovs atrodas Surgutā. Mēs trijatā – es, Maļcevs un Sergejs Jermakovs – devāmies uz Surgutu, kur mūs sagaidīja vietējās milicijas priekšnieka vietnieki. Viņi izsauca Parfjonovu pie sevis kabinetā."

Omonieša arests noticis bez asinsizliešanas. Pēc S. Maļceva teiktā: "Mūsu operācija ar vietējo miliciju bija labi saskaņota. Parfjonovam mūsu ierašanās bija negaidīta. Viņš tika izsaukts uz kabinetu, pirms tam neko nezinot, kas viņu sagaida. Parfjonovs atbilstoši izsaukumam ienāca milicijas nodaļā. Kolīdz viņš bija ienācis istabā, nedaudz no mugurpuses pagrūdu viņu uz priekšu, un tad saslēdzām viņu roku dzelžos. Viņš nepretojās. Problēmas radās vienīgi ar viņa izvešanu no Surgutas. Visu laiku lūza lidmašīnas."

S. Ļebeģevs piebilda, ka Parfjonova pārvešana no Surgutas uz Rīgu nepalika nepamanīta. Lidmašīnas Surguta–Maskava komandieris sācis interesēties, kas tas par vīru, ko mūsējie apsargā. "Uzzinājis, ka esam arestējuši omonieti, komandieris mūs lidmašīnā personīgi cienāja ar kafiju. "Arī mums piegriezušies tie omonieši," viņš teica," atminējās S. Ļebeģevs.

Tjumeņā palikušie Latvijas iekšlietu puiši cerēja arestēt Č. Mliņņiku.

S. Plaudis atminējās: "Miliņņiku tā arī neatveda. Informācija par mūsu ierašanos, iespējams, bija nonākusi līdz viņa ausīm, un Mliņņiks bija aizmucis. Tjumeņā nācās nosēdēt divas dienas ne ēdušiem, ne dzērušiem, pat ne kakājušiem. Mēs kļūmīgi iemitinājāmies tajā pašā viesnīcā, kurā dzīvoja arī omonieši. Vietējā milicija mums pēkšņi paziņoja, ka tā negarantē mūsu dzīvību. Beidzot jutāmies nelāgi. Naktī ap viesnīcu braukāja omoniešu bruņumašīnas. Tā bija vienīgā reize, kad nesapratām, ko darīt. Ja omonieši nāktu ņemt mūs ciet un ja ieraudzītu, ka mums ir ieroči, viņi mūs vienkārši nošautu. Radās dilemma: tapt nošautiem vai izjaukt automātus un tad varbūt palikt dzīviem."

Pēc A. Akmentiņa teiktā, "jušana nebija nekāda labā. Aizbarikādējām istabiņas durvīm priekšā skapi, divi no mums gulēja, divi dežurēja".

Kā atminējās iekšlietu veterāni, viņus no omoniešu uzbrukuma, iespējams, paglāba tolaik sliktie Krievijas sakari. Tādējādi omoniešiem neizdevās noskaidrot, kas noticis Surgutā.

S. Maļcevs, paužot nožēlu, teica: "Rakstītāji vai nu neko nav sapratuši, vai arī kļūdu pieļāvuši apzināti. Varēja taču atrast tā laika lieciniekus, bez tam informācija par omoniešiem nav slepena."

S. Ļebeģevs izsaucās: "Par maz būtu teikt, ka tā ir Dienas nekompetence. Drīzāk jau – jo tālāk esam no uzvaras, jo vairāk pavīd centieni radīt citus varoņus. Pēc mūsu veiktās operācijas lietuvieši jutās ļoti sarūgtināti un aizvainoti, ka mums izdevās no Krievijas atvest omonieti, bet viņiem ne."

A. Akmentiņš skaidroja: "Pirms sākt rakstīt par šo tēmu, varēja taču atrast kaut vai prokurori Vilmu Upmaci, kurai ir visi materiāli par tā laika notikumiem." A. Staris piebilda: "Skumīgi, ka vēsture tiek pasniegta tik izkropļotā veidā.

Liepājas ezerā pelēkajām dzērvēm draud bada nāve

LETA  01/04/06    Liepājas ezerā 15 pelēkajām dzērvēm draud bada nāve un iesalšana ledū, informējas Liepājas dzīvnieku stacionāra vadītāja un Liepājas Kinoloģiskās biedrības dzīvnieku aizsardzības grupas valdes locekle Andžela Dolmatova. Ornitologi uzskata, ka Liepājas ezerā redzēti zivju gārņi.

Liepājas ezerā pelēkās dzērves ziemā ir novērotas pirmo reizi. Tās kaut kādu iemeslu dēļ rudenī nav devušās projām.

Dolmatova pieļāva iespēju, ka, visticamāk, tās tikušas maldinātas. Liepājas ezerā no AS "Liepājas metalurgs" izplūst attīrīts karstais ūdens. Kamēr nebija sala un ezers neaizsala, dzērves jutās labi un krastā meklēja barību, taču tagad situācija ir mainījusies. Pazeminoties gaisa temperatūrai, ezers aizsalst no krasta.

Aculiecinieki novērojuši, ka dzērves pirms kāda laika bija pavirzījušās tuvāk ezera vidum, kas nav aizsalis, taču tagad tās atkal atgriezušās vietā, kur no "Liepājas metalurga" izplūst karstais ūdens.

Līdz šim ezerā palikuši ziemot gulbji. Liepājas dzīvnieku stacionāra darbiniekiem ir pieredze gulbju glābšanā ziemā no iesalšanas ledū, taču pašlaik nav zināms, ko darīt ar dzērvēm. "Mēs esam kinologi, nevis ornitologi," norādīja Dolmatova.

Iepriekšējos gadus gulbji tika izķerti un pēc liepājnieku iniciatīvas vesti uz Rīgas Zooloģiskā dārza filiāli "Cīruļi" Kalvenē pārziemošanai. Reiz ziemā Liepājas ezerā bija iemaldījies jenots. Stacionāra darbinieki viņu noķēra, potēja pret trakumsērgu un palaida mežā.

"Cīruļu" vadītājs Arnis Bergmanis sacīja, ka šis ir sarežģīts jautājums un viņš nekavējoties konsultēsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu, kā rīkoties šādā gadījumā.

Bergmanis sacīja, ka, iespējams, putniem ir savs "funktieris". Iepriekš Kalvenē no Ventspils ziemā bija atvests stārķis, kurš pirms tam dzīvoja Ventspils izgāztuvē. "Patiesībā stārķi nevajadzēja vest pie mums, jo viņš izgāztuvē bija iemācījies pats veiksmīgi atrast barību," sacīja Bergmanis.

Pēc konsultēšanās ar Rīgas Zooloģisko dārzu, Bergmanis sacīja, ka putnu gripas dēļ “Cīruļi” nevar uzņem pelēkās dzērves pie sevis karantīnā. Zooloģiskajā dārzā kopš pagājušā gada novembra saistībā ar putnu gripu slēgtās telpās atrodas dekoratīvie baloži un mājputni.

Vienīgais, kā dzērvēm var palīdzēt, ir lūgt pilsētas pašvaldības atbalstu, lai sagādātu graudu maisījumu piebarošanai.

Biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektors Ēvalds Urtāns sacīja, ka pēc konsultācijām ar ornitologiem tiks risināts jautājums par putnu piebarošanu. Viņš pats šos putnus ir redzējis vakar vakarā pie Attekas salas stāvam uz vienas kājas.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības viceprezidents Edmunds Račinskis sacīja, ka skeptiski vērtē iespēju, ka Liepājas ezerā esošie putni ir dzērves. Visticamāk, ka tie esot zivju gārņi, kas pēc izskata esot ļoti līdzīgi dzērvēm.

Atšķirībā no stārķiem, kas dažkārt sastopami Latvijā pat ziemas vidū, atsevišķas dzērves šajā laikā Latvijā tikušas novērotas tikai četras reizes. Dzērves jau diezgan agri rudenī dodas uz Dienvideiropu - Spāniju un Portugāli un Latvijā atgriežas tikai pavasarī. Vēlākais, kad novērotas dzērves, ir 25.novembris un agrākais novērojums bijis 17.februārī.

Dzērves piebarot neesot iespējams, jo tās ir ļoti tramīgi putni, kas no cilvēka bēg pa lielu gabalu. Dzērves varētu uzkavēties, ja tām būtu kas noticis, taču putnu lielais skaits neļauj domāt, ka visiem putniem būtu kas atgadījies. Račinskis arī norādīja, ka gadījumā, ja putni patiešām ir dzērves, tā būtu ļoti liela sensācija.

Zivju gārņi ir putni, kas ziemo Latvijā, un tiem patlaban nekādas briesmas nedraud. Zivju gārņi pārtiek no zivīm un citiem ūdens iemītniekiem. Kad ezers aizsals, tie pārcelsies uz citu, vēl neaizsalušu ūdenskrātuvi.

Račinskis ieteica putnu novērotājiem salīdzināt putnus ar fotogrāfijās vai interneta mājaslapā "putni.lv" publicētajiem attēliem, lai pārliecinātos, ka putni patiešām ir dzērves.

Arī ornitologs Kārlis Millers sacīja, ka Liepājas ezerā, visticamāk, novēroti zivju gārņi. Viņš pats 1.janvārī Liepājas ezerā pie Attekas salas redzējis vairāk nekā 20 zivju gārņus, kas pēc izskata ir ļoti līdzīgi pelēkajām dzērvēm. Zivju gārņi ir daļēji migranti un paliek pārziemot Latvijā.

Ezeram aizsalstot, zivju gārņi koncentrējas no ledus brīvajās vietās. Tāpēc tos pašlaik var novērot vienuviet tik lielā daudzumā. Zivis ir viņu pamatbarība.

Arī pagājušajā gadā Liepājas ezerā jūras ērglis no niedrājiem bija izcēlis zivju gārņus un līdz ar to vienā vietā varēja novērot 26 šīs putnu sugas pārstāvjus.

Millers uzsvēra, ka zivju gārņi pašlaik Liepājas ezerā nav apdraudēti un ir pietiekami mobili un spēj paši atrast barību. Viņiem nav nepieciešama piebarošana. Turklāt viņi ir bailīgi un vairās no cilvēkiem. Liepājas ezers ir populāra ziemotāju vieta.

Arī netālu no Rīgas HES pie Dārziņu vecupes ziemā var novērot zivju gārņu koncentrāciju.

‘Gada dzīvnieks 2006’ - lidvāvere

DELFI  01/05/06    Latvijas Dabas muzeja speciālisti par 2006.gada dzīvnieku pasludinājuši lidvāveri (Pteromys volans). Lidvāvere iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas kā izzūdoša suga, informēja muzeja Vineta Grigāne.

Lidvāvere ir viens no tiem dzīvniekiem, par kuru sastopamību Latvijā ziņu ir ļoti maz un ir pamats uzskatīt, ka lidvāveres varētu būt izzudušas pavisam, tāpēc muzejs vēlas pievērst sabiedrības uzmanību šim interesantajam un savdabīgajam zīdītājam, ne vien tāpēc, lai noskaidrotu, vai lidvāvere Latvijā vispār vēl ir sastopama, bet arī tāpēc, lai mudinātu cilvēkus domāt par izzūdošām sugām un Latvijas dabas unikalitāti.

Vēsturiski lidvāvere Latvijā bija sastopama visā teritorijā. 20.gadsmita beigās šis dzīvnieks bija novērots tikai valsts ziemaļaustrumdaļā. Pēdējā zināmā lidzvāveres dzīves vieta atrodas dabas liegumā “Gruzdovas meži" Balvu rajonā.

Latvijas Dabas muzeja speciālisti aicina visus, kam ir ziņas par šī dzīvnieka sastopamību ziņot muzeja darbiniekiem. Viena no drošākajām liecībām par lidvāveres esamību ir koka pakājē atstātie dzeltenīgie mēsliņi.

Gada dzīvnieku Latvijas dabas muzeja speciālisti izvēlas jau sesto gadu un uz šo titulu galvenokārt pretendē retu un izzūdošu sugu pārstāvji, tādējādi Latvijas Dabas muzejs aicina pievērst uzmanību dabas aizsardzībai. Aizgājušā gada dzīvnieks bija Lielais susurs.

Priecājāmies
par baltajiem Ziemassvētkiem,

un domājām, ka nu jau sniedziņš tik drīz
nenokusīs, taču nekā – Vecgada vakarā no snie-

ga gandrīz vairs nebija ne vēsts... Gaisa temperatūra

bija ap 0^oC. Arī šī gada pirmā diena bija apmākusies un

pelēka, bet nedēļas sākumā, par spīti samērā siltajam lai-
kam, sasniga pabieza sniega sega. Taču aukstāks nepa-
liek, tāpēc šķiet, ka tas diez cik ilgi nenoturēsies . . .
Mums jau gribētos kārtīgu ziemu, bet putniņi un
zvēriņi mežā gan priecājas par šādu laiku, jo
zeme nav sasalusi un viņiem vieglāk
sev sagādāt barību...

Anda Jansone, trešdien 4. janvārī