K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

Nr. 428: 2006. g. 6. - 13. janvāris

Barikāžu dienās...

Barikāžu 15.gadadienu atzīmēs plaši

Ināra Egle,  Diena  01/07/06    Ugunskurs Doma laukumā, kas tiks iedegts 13.janvāra rītā, barikāžu 15.gadadienas atceres nedēļā degs katru dienu līdz 20.janvārim. Par ugunskuru rūpēsies jaunsargi no dažādām Latvijas vietām, lai uz nedēļu Doma laukumā radītu 1991.gada janvāra dienu noskaņu, ko savulaik piedzīvojuši viņu tēvi un vectēvi. Pasākumu kulminācija paredzēta 20.janvārī — ekumēniskajā svētbrīdī un koncertā Doma baznīcā un Doma laukumā, kā arī barikāžu aizstāvju tikšanās pasākumā Ķīpsalā, kas beigsies rīta pusē.

Līdzās tradicionālajiem janvāra dienu atceres brīžiem pie ugunskura Zaķusalā un 1991.gada janvāra dienu piemiņas vietās 15.gadadienas programma ir nepieredzēti plaša. Tā ir tapusi premjera Aigara Kalvīša (TP) izveidotajā darba grupā un ar valdības atbalstu. Pasākumu režisors Uģis Brikmanis piektdien preses konferencē aicināja ģimenes ar bērniem izmantot iespēju brīvdienās 14. un 15.janvārī pabūt Doma laukumā, kā arī aiziet uz Barikāžu muzeju, kur 10.janvārī tiks atklāta jauna ekspozīcija. Režisors sola emocionālus brīžus arī 20.janvāra vakarā, kad Doma laukumā izskanēs Gaismas pils un Mūsu tēvs debesīs.

Vērienīgs iecerēts arī 15.gadadienas noslēgums Ķīpsalā, kurp barikāžu aizstāvji varēs nokļūt ar bezmaksas autobusiem. Ķīpsalā atkārtoti varētu izskanēt Jura Kulakova un Normunda Beļska kantātes Vēstules uz bruģa fragmenti — pirmatskaņojums paredzēts Nacionālajā teātrī 16.janvārī. Tajā piedalīsies grupa Pērkons, NBS pūtēju orķestris, koris Ave sol, Dobeles zemessargu ansamblis, tautas mūzikas pārstāvji un vēl vairāki mūziķi, kas līdz šim kopā nav uzstājušies. Barikāžu atceres dienās klajā nāks fotoalbums, grāmatas, kurās apkopotas to dienu liecības. Akadēmiķis Tālavs Jundzis uzskata, ka joprojām daudzi interesanti materiāli ir cilvēku personīgajos arhīvos un plašākai sabiedrībai nav pieejami, tāpēc aicināja janvāra dienu lieciniekus dokumentus un liecības nodot Barikāžu muzejam un arhīviem.

Barikāžu atceres 15.gadadienas pasākumi

- 10.janvāris

plkst.16.00 jaunās ekspozīcijas atklāšana 1991.gada barikāžu muzejā

- 12.janvāris

Politisko plakātu izstādes atklāšana Rīgā, Krāmu ielā 3

- 13.janvāris

plkst.8.00 Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres uzruna pie Saeimas

plkst.8.15 ugunskura iedegšana Doma laukumā. (LTV Rīts tiešraide).

Ugunskurs degs katru dienu līdz 20.janvārim

plkst.11.00 grāmatas Nevardarbīgās pretošanās Latvijas pieredze prezentācija

plkst.11.30 konference Nevardarbīgās pretošanās Latvijas pieredze Kara muzejā

plkst.16.00 pasākums LTF muzejā, veltīts LTF Domes sēdei, kurā pieņēma lēmumu par nevardarbīgās pretošanās organizēšanu, ieeja ar ielūgumiem

plkst.17.30 dievkalpojums Doma baznīcā

plkst.18.00 atceres ugunskurs Zaķusalā

- 16.janvāris

plkst.16.00 atceres pasākums pie Vecmīlgrāvja tilta

plkst.19.00 kantātes Vēstules uz bruģa (Juris Kulakovs, Normunds Beļskis) pirmatskaņojums Nacionālajā teātrī, ar ielūgumiem (LTV ieraksts)

- 19.janvāris

plkst.12.00 atceres brīdis Mārupes kapos pie Roberta Mūrnieka atdusas vietas

- 20.janvāris

plkst.10.00 Reiterna namā Iekšlietu ministrijas rīkotā pieņemšana bojā gājušo milicijas darbinieku tuviniekiem

Jura Jasinkēviča grāmatas Gads kā dzīve prezentācija

plkst.12.00 barikāžu laikā bojā gājušo tuvinieku pieņemšana Saeimā

plkst.14.00 ziedu nolikšana II Meža kapos

plkst.16.00 ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā

plkst.17.00 Rīgas domes rīkotā pieņemšana barikāžu laika bojā gājušo tuviniekiem un aktīvistiem

plkst.20.45 ekumēniskais svētbrīdis un koncerts Doma baznīcā, noslēgums Doma laukumā, kur lielajos ekrānos varēs vērot arī svētbrīdi un koncertu

plkst.21.35 ugunskuri Doma laukumā (no Strēlnieku pieminekļa pasākumu dalībniekus autobusi nogādās Ķīpsalā)

plkst.22.00—03.00 barikāžu laika notikumiem veltīts pasākums Ķīpsalā (LTV translācijas tiešraide līdz 23.00)

Nevardarbīgas pretošanās paraugs

Dita Arāja,  Diena  01/13/06    Baltijas valstis pierādīja, ka totalitāru režīmu var uzveikt ar nevardarbīgo pretošanos.

Latvijas aizstāvjiem bija kailas rokas un milzīgas neatkarības alkas, un tādi viņi stāvēja Rīgas ielās, gatavi aci pret aci sastapt līdz acīm bruņotu totalitārās valsts pārspēku. Pārspēks apjuka. Padomju karavīri bija mācīti apspiest sacelšanos tad, ja viņiem šauj pretī, bet Latvijā šaujamo nebija, tikai ugunskuri un dziesma.

Ar nevardarbīgo pretošanos Latvija panāca savu neatkarību un kļuva par vienu no pasaules unikālākajiem brīvības cīņu piemēriem, jo vienīgi šeit valdība tautai deva tik precīzus norādījumus, kā rīkoties tā saucamajā X stundā, ko Latvija pieredzēja 1991.gada janvārī. To vēlreiz piektdien konferencē Nevardarbīgās pretošanās Latvijas pieredze analizēs pašmāju un citvalstu lietpratēji.

"Latvija nenoliedzami bija unikāla, jo mums bija organizēta un labi sagatavota nevardarbīgā pretošanās," saka toreizējais Augstākās Padomes aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Tālavs Jundzis. Viņa teiktais balstās ASV politoloģijas profesora Džīna Šārpa pētījumos par nevardarbīgās pretošanās kustību Baltijā. Profesors, kurš nevardarbīgo pretošanos pētījis pēdējo 200 gadu vēsturē, grāmatā Baltijas brīvības ceļš raksta, ka apspiedēju visvarenības, ciešanu un vardarbīgas masveida iznīcināšanas laikmetu iespējams atstāt pagātnē, jo mazās tautas ir pierādījušas — neatkarību var atgūt, stratēģiski izplānojot nevardarbīgu cīņu.

Latvijas barikāžu nevardarbīgā pretošanās balstījās uz 1990.gada 11.decembrī pieņemto Latvijas Tautas frontes paziņojumu visiem neatkarības atbalstītājiem. Tas tapa draudīgā atmosfērā. Kā liecina Barikāžu muzeja dati, Maskavā toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs no Augstākās Padomes tribīnes izvirza virkni apsūdzību Baltijas republikām un runā par nepieciešamību slēgt jaunu Savienības līgumu, savukārt Latvijā 1990.gada rudens un 1991.gada janvāra sākums iezīmējas ar dažādu objektu spridzināšanu. Ir skaidrs, ka to dara Latvijas teritorijā esošā PSRS armija, un ir arī skaidrs, ka tā dēvētā X stunda, kad Baltijā mēģinās ieviest PSRS prezidenta pārvaldi, tuvojas.

Svarīgi, ka Latvijā ne Augstākā Padome, ne radikāli noskaņotās pilsoniskās organizācijas neaicināja tautu uz bruņotu cīņu pret iespējamo PSRS armijas un speciālās OMON vienības uzbrukumu. T.Jundzis to skaidro ar latviešu mentalitāti un intuīciju: "Tautai atmodas laiks parādīja, ka spēcīgo totalitāro režīmu var sašūpot ar dziesmām un mītiņiem, un tas iedvesmoja." Jau 1989.gadā Baltijas ceļa laikā latvieši, lietuvieši un igauņi, rokās sadevušies, pierādīja, ka viņi ir spēks.

Padomju armijas Baltijas kara apgabala pavēlnieks Fjodors Kuzmins barikāžu laikā atzinis, ka viņa bruņotie vīri nezina, ko darīt ar cilvēkiem, kas bez ieročiem sargā valstij stratēģiskos objektus un kuru skaits sasniedz astoņu divīziju daudzumu. Padomju režīms nebija gatavs netradicionālām cīņas formām.

Vēsture rāda, ka baltiešu nevardarbīgo piemēru lieliski pratušas izmantot arī Ukraina un Gruzija, kas bez ieročiem atbrīvojušās no Krievijas ietekmes. "Tikai tāds ceļš ejams arī Baltkrievijai, jo demokrātiju valstī nevar celt ar nedemokrātiskām metodēm," Dienai saka Baltkrievijas opozicionārs Andrejs Saņņikovs, kurš Rīgā ieradies uz konferenci par nevardarbīgo pretošanos. Viņš pats izrādījis pretestību diktatora Lukašenko režīmam, 1996.gadā atstājot ārlietu ministra vietnieka posteni, un ir pārliecināts — kamēr vien tautas nacionālā apziņa nebūs mirusi, tikmēr ir iespējams apvienoties un valdošo režīmu uzveikt miermīlīgā ceļā.

Barikāžu dalībniekus aicina dokumentēt savas atmiņas

LETA  01/13/06    Barikāžu dalībniekiem, kuri šādi piedalījās Latvijas neatkarības atjaunošanā, vajadzētu dokumentēt savas atmiņas un saglabātos materiālus un fotogrāfijas par 1991.gadu nodot muzeju arhīviem, lai tie nepazustu, bet gan paliktu nākamajām paaudzēm un vēsturei, - piektdien 1991.gada barikāžu 15.gadadienai veltītajā konferencē uzsvēra tās rīkotāji.

Pētot barikāžu laika arhīvu materiālus, atklātas vairākas nepilnības, daudzi dokumenti arhīvos nav saglabāti pilnībā, bet gan tikai fragmentāri.

1991.gada barikāžu fonda prezidents Renārs Zaļais konferences dalībniekiem teica, ka tiem, kas pirms 15 gadiem stāvēja uz barikādēm, tagad šī pieredze būtu jānodod nākamajām paaudzēm - bērniem un mazbērniem.

Zaļais izteica pateicību tiem, kas vāc un apkopo materiālus par barikādēm, un 1991.gada aktīvistiem atgādināja, ka bez viņiem vēsture nebūs objektīva.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš norādīja, ka šādas konferences ir ļoti svarīgas, jo palīdz atklāt jaunas vēstures detaļas. Pēc viņa vārdiem, visiem 1991.gada barikāžu dalībniekiem būtu jāpiešķir medaļas, lai tās viņu ģimenēs varētu glabāties kā relikvijas, ko nodotu no paaudzes paaudzē līdz ar vēsturisko pieredzi.

Latvijas Kara muzejā piektdien notika starptautiska konference "Nevardarbīgā pretošanās: Latvijas pieredze", kurā ziņojumus sniedza vairāk nekā 20 sabiedrībā pazīstamas personas, vēsturnieki un muzeju pārstāvji. Konferencē izskanēja doma, ka Latvijas pieredze var noderēt arī citām tautām, kas vēl šodien nav brīvas.

Konferences ietvaros muzejā tika atklāta izstāde "1991.gada barikāžu fotoliecības no muzeja fotogrāfiju kolekcijas. Apmeklētājiem bija iespēja piedalīties balsošanā un paust savu nostāju par barikāžu laiku, tā brīža mērķiem un tagad sasniegto. Kara muzeja apmeklējums ir bez maksas.

Kara muzejā notika arī grāmatas "Nevardarbīgās pretošanās: Latvijas pieredze" atklāšanas svētki. Sanāksmē tika runāts gan par Latvijas un citu valstu demokrātijas pieredzi, gan par 1991.gada janvāra notikumu atspoguļojumu arhīvu un muzeju fondos.

Konferencē piedalījās arī Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis Andrejs Saņņikovs, uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS).

Notiek plaši barikāžu atceres pasākumi

LETA   01/13/06    Šodien Rīgā paredzēti plaši barikāžu atceres pasākumi. Plkst.8 pie Saeimas nama plānota Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres uzruna, pēc kuras plkst.8.15 tiks iedegts ugunskurs Doma laukumā. To translēs Latvijas Televīzija. Paredzēts, ka, jaunsargu un zemessargu apsargāts, ugunskurs kvēlos līdz 20.janvārim.

Plkst.11 Kara muzejā notiks grāmatas "Nevardarbīgās pretošanās: Latvijas pieredze" atvēršanas svētki. Pēc tam notiks konference par izdevumā aplūkoto tēmu. Apspriedes organizators Tālavs Jundzis norādīja, ka sanāksmē tiks runāts gan par Latvijas un citu valstu demokrātijas pieredzi, gan par 1991.gada janvāra notikumu atspoguļojumu arhīvu un muzeju fondos.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) šodien teiks uzrunu Latvijas Tautas frontes rīkotajā svinīgajā pasākumā Rīgas Kongresu namā plkst.16.

Pasākums veltīts Latvijas Tautas frontes domes sēdei, kurā tika pieņemts lēmums par nevardarbīgās pretošanās pasākumiem Rīgā un citās Latvijas pilsētās, kā arī nolemts par atbalstu Lietuvas tautai.

Uzrunu teiks arī Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Luks, Lietuvas vēstnieks Latvijā Osvalds Čiukšis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un Latvijas Tautas frontes muzeja vadītāja Meldra Usenko.

Tiks demonstrēti videomateriāli par notikumiem Rīgā un Vilņā 1991.gada janvārī, kā arī tiks atklāta izstāde, kurā varēs aplūkot materiālus no Latvijas Tautas frontes muzeja fondiem, Lietuvas muzejiem un arhīviem.

Plkst.17.30 Doma baznīcā notiks ekumeniskais dievkalpojums, kura ierakstu 15.janvārī rādīs Latvijas Televīzija. Pēc dievkalpojuma plkst.18 tiks iedegti atceres ugunskuri Zaķusalā.

Zaķusalā piedalīsies arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Zernis un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš.

No šodienas pie Doma laukumā iedegtā barikāžu atceres ugunskura dežurēs 128 jaunsargi un viņu instruktori no visiem Latvijas novadiem.

Pie barikāžu atmiņu ugunskura dežurēs Tukuma, Talsu, Dobeles, Ezeres, Rīgas, Krustpils, Jēkabpils, Mazsalacas un Salacgrīvas jaunsargu vienības, aģentūru LETA informēja Jaunsardzes centra Apmācību un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja vietniece Ieva Zieda.

LETA jau ziņoja, ka barikāžu atceres pasākumi šogad rīkoti, lai tajos varētu piedalīties plaša sabiedrība.

Lai atceres pasākumi būtu pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem, īpaša programma 20.janvārī tiks organizēta Ķīpsalā, kur būs iespēja tikties gan barikāžu dienu lieciniekiem pirms 15 gadiem, gan jaunākajai paaudzei.

Ķīpsalā interesenti varēs nokļūt ar speciāli organizētiem autobusiem, kas no Strēlnieku pieminekļa aties pēc ekumeniskā dievkalpojuma Doma baznīcā.

Pasākuma režisors Uģis Brikmanis atklāja, ka dievkalpojums tiks translēts arī ekrānos Doma laukumā un tā laikā visai tautai būs iespēja kopā ar 500 kora dalībniekiem nodziedāt lūgšanu "Mūsu Tēvs debesīs". Pēc tās, ievadot latviešu diriģenta Haralda Medņa simtgadi, viņa simboliskā vadībā tiks izpildīta arī Jāzepa Vītola "Gaismas pils".

Nozīmīgs vēsturiski māksliniecisks notikums būs arī Jura Kulakova un Normunda Beļska kantātes "Vēstules uz bruģa" pirmatskaņojums Nacionālajā teātrī 16.janvārī plkst.19.

Kulakovs stāstīja, ka kantātes atskaņojumā pirmo reizi Latvijas vēsturē apvienosies rokgrupa "Pērkons", Nacionālo bruņoto spēku štāba pūtēju orķestris, tautas mūzikas ansamblis "Auļi", dziedātāja Zane Šmite, Dobeles Zemessardzes ansamblis un koris "Ave Sol".

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis cer, ka šogad barikāžu atceres pasākumos piedalīsies iedzīvotāji no visas Latvijas, jo pašvaldības parūpējušās gan par informāciju, gan par transportu.

Tiem, kuri tomēr neatbrauks uz Rīgu, būs iespējams 1991.gada janvāra dienas atcerēties arī izstādēs Daugavpils, Preiļu, Valkas, Balvu, Kuldīgas, Jaunpils un Limbažu muzejos.

Eiropā un citur pasaulē...

Sorosiešu tīkls Latvijā: mērķi un darbojošās personas

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA  01/09/06    Finanšu lielspekulanta Džordža Sorosa finansēto organizāciju tīkls Latvijā darbojas jau trīspadsmit gadu, un šajā laikā tas ir ieguvis tik lielu politisko ietekmi, ka ar sorosiešiem šobrīd grūti sacensties pat mūsu valsts valdošajām politiskajām partijām.

Sorosiešu organizācija savu spēku ir krājusi pakāpeniski. Tātad šā tīkla dižais arhitekts atdevi no ieguldītajām investīcijām – vairāk nekā 60 miljoniem dolāru – ir bijis gatavs gaidīt daudzus gadus. Tā ir bijusi ilgtermiņa stratēģija, kuras mērķi un darbojošās personas sāk atklāties tikai tagad.

Tiešām – vai vēl pirms dažiem gadiem kāds īsti saprata, kādēļ miljardieris Soross Latvijā šķiež miljonus gan pa labi, gan pa kreisi? Neviens cits, izņemot, protams, pašus sorosiešus, tolaik taču nesaprata, ka nauda patiesībā netiek šķiesta pa labi un kreisi, bet gan tiek ļoti mērķtiecīgi ieguldīta.

Sākotnēji finansiālais atbalsts tika sniegts žurnālistiem, inteliģencei, politologiem, sociologiem, filozofiem, māksliniekiem, juristiem – lai pamazām gandrīz visi tie, kuri var veidot sabiedrisko domu Latvijā, Sorosam paliktu pateicību parādā. Vēlāk jau finansējums tika piešķirts vēl precīzāk, lai sākotnēji iebaroto sabiedrisko domu virzītu noteiktā gultnē.

Nav ne mazāko šaubu, ka šis pateicības parāds tiks atgādināts, un tas jau tagad tiek darīts gan Latvijā, gan it īpaši Lietuvā. Mūsu kaimiņvalstī konflikts starp Sorosa finansēto tīklu un pārējiem ir krietni eskalējies, tāpēc tur jau sorosieši inteliģenci kaunina šādi: "Nepateicība ir pasaules alga", "Bez Sorosa Lietuva nomirtu badā".

Izmantojot publiski pieejamus avotus, Neatkarīgā iespēju robežās ir izpētījusi Sorosa finansēto organizāciju tīklu Latvijā. Esam tikušies arī ar kolēģiem Lietuvā, kuri līdzīgos pētījumos ir tikuši krietni tālāk.

Salīdzinot situāciju Latvijā un Lietuvā, secinājums ir pārsteidzošs – sorosieši abās valstīs strādā pilnīgi identiskām metodēm. Nepaliek ne mazāko šaubu, ka Sorosa izvirzīto mērķu sasniegšanas metodoloģija tapusi vienā centrā (varbūt Atvērtās sabiedrības institūtā?), bet organizācijas ceptas kā pankūkas, īpaši nerūpējoties pat par dažādu valstu atšķirīgajām nacionālajām īpatnībām.

Žurnālistu pētījumi tiks publicēti vairākos turpinājumos.

Sorosa fonds – Latvija (SFL) ir piedalījies astoņu organizāciju dibināšanā un regulāri finansē vēl divas, kā arī administrē Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmu (BAPP). Šī programma tiek izdalīta atsevišķi, bet tā nav reģistrēta Uzņēmumu reģistrā kā patstāvīga sabiedriska organizācija ar savu finansējumu. Tomēr SFL mājaslapā var izlasīt, ka BAPP pamatkapitālu veido visai apaļa summiņa – 15 miljoni dolāru, ko līdzīgās daļās devuši Atvērtās sabiedrības institūts (Sorosa galvenā organizācija starptautiskā mērogā) un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra.

Starp SFL dibinātajām un finansētajām organizācijām īpaši jāizdala divas – Sabiedriskās politikas centrs Providus un Sabiedrība par atklātību Delna – kuras, viena otru aizvietodamas un apmainoties ar pētniekiem, atklāti nodarbojas ar politisku darbību. Tā kā abām organizācijām ir kopējs finansētājs, kopēji mērķi un arī speciālisti tie paši, tad rodas jautājums – kāpēc vajadzīgas divas organizācijas? Varbūt tāpēc, lai radītu iespaidu par organizāciju daudzskaitlīgumu? Vai varbūt tāpēc, lai iegūtu vairāk vietu tajās institūcijās, kurās likums paredz sabiedrisko organizāciju līdzdalību (piemēram, KNAB sabiedriskā konsultatīvā padome)?

SFL ciešāko sadarbības partneru uzskaite būtu nepilnīga, ja netiktu minētas tādas organizācijas kā Liepājas, Madonas, Alūksnes, Ventspils u. c. pilsētu nevalsts organizāciju atbalsta centri, Eiropas kustība Latvijā u. tml. Jāpievērš uzmanība arī tik tikko nodibinātajai Pilsoniskajai aliansei, kura tapusi uz Sorosa finansētā Nevalstisko organizāciju centra bāzes – seši no deviņiem tās padomes locekļiem ir saņēmuši finansējumu no SFL vai kā citādi sadarbojušies ar sorosiešu tīklu!

Nedrīkst aizmirst arī organizāciju ar nosaukumu, kuram jārada bijība, – ANO Attīstības programma. Šīs programmas vadītāja Inita Pauloviča par Sorosa naudu ir studējusi ASV un šobrīd ir SFL valdes locekle. Turklāt šai programmai ar Sorosa struktūrām ir cieša sadarbība ne tikai Latvijas mērogā vien – piemēram, algas Gruzijas ministriem Soross maksāja kopā ar ANO Attīstības programmu. Programma savu aktīvo darbību Latvijā beidza pērn, bet iestrādes ir palikušas.

Priekšvēlēšanu laikā SFL finansētās Delna un Providus pieprasa partijām atklāt finansējumu, šķiro medijus labajos un sliktajos. Sliktie, protams, ir tie, kuri atbalsta sorosiešiem netīkamās partijas (oficiāli tiek sludināts, ka sliktie mediji izplata "slēpto reklāmu", bet labie mediji savās simpātijās un antipātijās tikai pauž savu "pilsonisko viedokli").

Nav šaubu, ka partiju un mediju šķirošana labajos un sliktajos ir pietiekami efektīvs veids, kā iedarboties uz vēl neizlēmušo vēlētāju prātiem un tādējādi ietekmētu vēlēšanu rezultātus.

Vienlaikus mediju un partiju monitorings (regulāra novērošana) dod lielisku informatīvo bāzi par politisko procesu Latvijā. Neviena cita partija nevar atļauties veikt šādu monitoringu, jo tām nav tādas naudas! Bet Delna un Providus finansējumu saņem no ārzemēm, kas citām politiskajām organizācijām ir liegts ar likumu.

SFL finansē dažādus sociālpolitiskus pētījumus, kas arī dod lielisku informatīvo bāzi. Savukārt pētnieki paliek pateicību parādā pētījumu finansētājam. Tas taču nemaz nav nosodāms, ka viņi pēc tam nekritizē savu darba devēju!

SFL finansējumu ir saņēmuši populārākie Latvijas politologi, sociologi un filozofi, piemēram, Žanete Ozoliņa, Ilze Ostrovska, Artis Pabriks, Sergejs Kruks, Jānis Ikstens, Ilmārs Latkovskis, Vilnis Ilziņš, Feliciāna Rajevska, Aivars Tabūns, Maija Kūle, Tālis Tīsenkopfs, Brigita Zepa; SFL ir atbalstījis Sandras Kalnietes, filozofu Andra Rubeņa un Riharda Kūļa grāmatu iznākšanu.

Tātad visi tie, kuri varētu profesionāli, neitrāli un bezpartijiski vērtēt Latvijas politiskās partijas un politisko procesu, ir pateicību parādā Sorosam un SFL ar tā valdes priekšsēdētāju Sarmīti Ēlerti priekšgalā.

Sākotnēji SFL finansēja īpašu mediju programmu, caur kuru finansējumu ir saņēmuši vairāki populāri Latvijas žurnālisti. Bet vienmēr visvairāk naudas ir dots tieši politiskiem mērķiem, proti, programmām ar skaistiem nosaukumiem – "pilsoniskas sabiedrības veidošana", "tiesiskas valsts attīstība" u. tml. Šo programmu īstenošanas laikā ir izveidojies domubiedru kopums, kas beidzamajos gados ir sasniedzis tik labu organizatorisko saskaņu, ka to jau droši var saukt par politisko partiju, lai arī oficiāli nereģistrētu.

Šai domubiedru grupai ir būtisks atbalsts ne tikai S. Ēlertes un Paula Raudsepa (Delnas dibinātājs) vadītajā laikrakstā Diena, bet arī LTV un Latvijas Radio. Rezultātā vai ik vakaru televizorā var redzēt kādu finanšu spekulanta Sorosa finansētās organizācijas pārstāvi, kurš tiek uzdots par "neatkarīgu ekspertu", vienkārši "politologu", izcilu "korupcijas pētnieku" un citādi gaišu cilvēku. Piemēram, LTV vienkārši par "politologu" regulāri dēvē Delnas un Providus amatpersonu Valtu Kalniņu, Providus direktori un SFL bijušo izpilddirektori Vitu Tēraudu, par "tiesību ekspertu" tiek dēvēts Providus pētnieks Andrejs Judins u. tml. Tāpat Inita Pauloviča tiek pieteikta kā iepriekšminētās ANO Attīstības programmas vadītāja, aizmirstot, ka viņa ir arī SFL valdes locekle.

Tāpat var tikai pabrīnīties, ar kādu degsmi un neētiskiem paņēmieniem Panorāmas žurnālisti metas izņirgāties par tiem, kuri atļāvušies kaut ko izteikties pret sorosiešiem – vienalga, vai tas būtu Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis, vai Lietuvas Seima deputāti. Tas ir nopietns signāls visiem – sorosieši savējos aizstāvēs ar visiem paņēmieniem.

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  speciāli NRA  01/10/06

Pētot miljardiera Džordža Sorosa finansēto organizāciju darbību Latvijā, viegli nonākt pie secinājuma, ka sorosieši vienmēr ir sadarbojušies ar spēcīgāko valdošo partiju. Agrāk tas bija Latvijas ceļš, pēc tam Tautas partija, šobrīd – Jaunais laiks.

Sorosieši kļuvuši par valdošo partiju izvirzītiem ministriem vairākās valdībās, kā arī ieņēmuši citus ietekmīgus amatus valsts struktūrās. Var izvirzīt hipotēzi, ka ir bijuši gadījumi, kad Sorosa finansētā organizācija savus pārstāvjus deleģējusi valsts struktūrās, lai organizācija iegūtu informāciju, tā teikt, no pirmām rokām.

Ļoti būtiski ir tas, ka, balstoties uz Sorosa naudu, Sorosa fonda – Latvija (SFL) vadītajā struktūrā vairāki simti cilvēku guvuši organizatoriskā darba pieredzi, bez kuras politikā nevienam nav ko darīt.

Sorosiešu elite, protams, ir SFL valde – šīs organizācijas darbības trīspadsmit gados tajā pavisam pabijuši 26 cilvēki – izpildstruktūru vadītāji un darbinieki.

Piemēram, savulaik SFL valdē strādājuši arī Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors, pašreizējā premjera padomnieks Viktors Šadinovs, Latvijas Bankas darbinieki Valentīna Zeile, Guntis Valujevs, Edvards Kušners, pazīstamais jurists Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, dzejniece Māra Zālīte, bijušais partijas Jaunais laiks ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs u. c.

Visus trīspadsmit gadus šo organizāciju vadījusi laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. Vecbiedri ir arī pašreizējais SFL izpilddirektors Andris Aukmanis un viņa vietniece finanšu jautājumos Sarmīte Kaņepāja. Acīmredzami – trīs galvenās SFL amatpersonas uzkrātās informācijas dēļ tiek uzskatītas par neaizvietojamām.

Centīgi SFL projektu menedžeri ir bijuši žurnālists Kārlis Streips, kādreizējais ministrs Nils Muižnieks, ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa padomnieks Guntis Kalniņš, Saeimas datorspeciālists Arnis Šinka u. c.

Četri pašreizējās valdības ministri ir SFL struktūru bijušie darbinieki vai stipendiāti. Lielākā pieredze, protams, ir kultūras ministrei Helēnai Demakovai, kura ir bijusi Sorosa laikmetīgās mākslas centra valdes locekle no pašiem tā pirmsākumiem. Kad partija Jaunais laiks sāka interesēties par H. Demakovas lolojumu – aģentūru Jaunie trīs brāļi –, lolojums tūlīt noslēdza līgumu par tā uzraudzību ar Sorosa finansēto Delnu. Bet kad Neatkarīgā jautāja – kāpēc tieši ar Delnu; vai konkurss ir rīkots u. tml. –, Jauno trīs brāļu preses sekretārs Rolands Puhovs (cita starpā, SFL stipendiāts) atsūtīja veselu odu par to, kā Delna "veicina demokrātiskas sabiedrības veidošanos" u. tml.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainārs Latkovskis 1992.–1993. gadā par Sorosa naudu ir studējis ASV, un šobrīd viņa vadītā ministrija, spriežot pēc tās mājas lapas internetā, ir kaislīgākā SFL ideju īstenotāja.

Daudzveidīga ir bijusi arī ārlietu ministra Arta Pabrika sadarbība ar SFL. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete godīgi savā CV norāda, ka ir bijusi SFL projekta Atvērtā skola eksperte.

To, ka Delnas piesaistīšana pati par sevi varētu novērst pārmetumus korupcijā, ir sapratusi ne tikai H. Demakova. Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu, kā ministrija cīnās ar korupciju, atbildējis – sadarbojas ar Delnu (atbilde fiksēta protokolā). Kad deputāti sākuši taujāt, vai tiešām Delnas pārstāvji kontrolē arī aizsardzības iepirkumus, E. Rinkēvičs skaidrojis, ka ministrija Delnas pārstāvjus tiešām aicinājusi līdzdarboties iepirkuma komisijās, tomēr viņi ir atteikušies, jo nav vēlējušies kārtot pielaides valsts noslēpumam.

Vēl daži piemēri. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska preses sekretārs ir Mārtiņš Panke, kurš savulaik darbojies sorosiešu finansētajā Cilvēktiesību un etnisko studiju centrā. Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane vairākkārt saņēmusi Sorosa finansējumu. K. Kariņa padomnieks tautsaimniecības jautājumos Guntis Kalniņš 1992. gadā kļuva par SFL programmu direktoru, bet jau 1994. gadā tika paaugstināts par SFL izpilddirektora vietnieku. Šo svarīgo amatu viņš ieņēma līdz pat 1997. gadam. Interesanti, ka šobrīd SFL izpilddirektora vietnieks ir bijušais premjera Einara Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis.

SFL darbinieki un stipendiāti ir darbojušies gandrīz visās valdībās, lai gan iepriekš vēl nekad ministru krēslos tie nav redzēti tik kuplā skaitā.

Piemēram, Māra Gaiļa valdībā valsts reformu valsts ministre bija Vita Tērauda – bijusī SFL izpilddirektore un pašreizējā Providus vadītāja. Valda Birkava valdībā tieslietu ministrs bija Egils Levits – kādreizējais SFL valdes loceklis. Savukārt Andra Šķēles pirmajā valdībā augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs bija SFL stipendiāts un Sorosa laikmetīgās mākslas centra valdes loceklis Pēteris Cimdiņš.

Īpaši uzmanību ir pelnījusi Guntara Krasta valdības veselības valsts ministra Viktora Jaksona saistība ar sorosiešiem. Ja spriež pēc SFL gada pārskata, tad V. Jaksona vadībā Soross cerēja attīstīt metadona programmu (faktiski – vieglo narkotiku legalizācijas programmu). Jāatgādina, ka par Sorosa narkotiku (ne tikai vieglo) legalizācijas idejām šausminās Rietumu prese, meklējot pat miljardiera saistību ar narkobaronu ģimenēm. Viļa Krištopana valdībā vides valsts ministre bija vairākkārtējā SFL stipendiāte Inese Vaidere, kura ieņēmusi arī citus ietekmīgus amatus. Šajā valdībā veselības valsts ministrs atkal bija V. Jaksons, kurš Andra Bērziņa valdībā atgriezās jau labklājības ministra postenī.

E. Repšes valdībā sabiedrības integrācijas ministra posteni ieņēma bijušais SFL Cilvēktiesību un etniskās saskaņas programmas vadītājs Nils Muižnieks, bet ārlietu ministra posteni – Sandra Kalniete (SFL finansējums grāmatas izdošanai). Savukārt Induļa Emša valdībā darbojās A. Pabriks, N. Muižnieks un H. Demakova – visi trīs bija pirmie, kuri izjuta skarbu publisku atgādinājumu no laikraksta Diena par saņemto SFL finansējumu, kad negribēja pozicionēties par labu Delnai un SFL.

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA  01/12/06

Vai par sorosiešiem var saukt pilnīgi visus, kuri jebkad ir saņēmuši Sorosa fonda Latvija (SFL) vai citu sorosiešu organizāciju finansējumu? Protams, ne.

No publiski pieejamiem avotiem var secināt, ka SFL naudu ir piešķīris tūkstošiem cilvēku Latvijā un par šo naudu ir izdarīti arī daudzi labi darbi. Lai gan miljardiera Džordža Sorosa lielākā naudas masa iztērēta politiskām programmām, finansējums dots arī vērtīgu grāmatu izdošanai, kuras komerciāli izdot nebūtu bijis izdevīgi; maksāts, lai mākslinieki un zinātnieki varētu iepazīt pasauli, piedaloties dažādos simpozijos un semināros; lai jaunieši varētu iegūt izglītību prestižās pasaules augstskolās; lai aprūpi saņemtu dzīves pabērni u.tml.

Piemēram, par sorosieti taču nevar saukt KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu tikai tāpēc vien, ka viņš 1998. g. no SFL saņēmis 800 latu par grāmatas Kriminoloģija manuskripta sagatavošanu. A. Loskutovs nav arī vainīgs, ka viņa vadītā KNAB Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē aktīvi darbojas sorosiešu organizāciju Delna un Providus pārstāvji Roberts Putnis un Valts Kalniņš – likumā ir paredzēts, ka šajā padomē jāiekļauj sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Tāpat viņš nav vainīgs, ka KNAB nodaļas vadītāja ir bijusī Delnas direktore Diāna Kurpniece, kura savulaik atstāja labi apmaksātu amatu, lai nokļūtu KNAB. Kad A. Loskutovs nonāca KNAB, D. Kurpniece tur jau bija priekšā.

Patiesībā A. Loskutovs ir spējis radīt politiski neitrāla vadītāja tēlu, kurš pat spēj asi konfliktēt ar savu tiešo uzraudzītāju – premjeru.

A. Loskutovs spējis arī precīzi formulēt sava spēka avotu – viņš bauda Saeimas vairākuma mandātu, un, lai viņu atceltu no amata, atkal ir vajadzīgs tautas priekšstāvju vairākums.

A. Loskutovu kādreiz saņemto 800 latu dēļ par sorosieti nevar saukt arī tāpēc, ka viņš nebūt nav vienīgais jurists, kurš saņēmis SFL finansējumu zinātniskā darba veikšanai. Piemēram, SFL gada pārskati liecina, ka Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne 2001. gadā saņēmusi 1112 dolāru grāmatas Būvniecības tiesības manuskripta sagatavošanai. Bet pašreizējā Augstākās tiesas senatore Jautrīte Briede 2000. gadā saņēmusi Ls 400 administratīvā procesa mācību grāmatas sarakstīšanai. Savukārt bijušais Latvijas Universitātes Tiesību teorijas un politisko zinātņu katedras vadītājs Edgars Meļķīsis grāmatu sarakstīšanai 1998. gadā saņēmis Ls 600, 2002. gadā – 5570 dolāru utt.

Tāpat ir iespējams izanalizēt arī citu SFL stipendiātu patieso atkarību vai neatkarību no Sorosa naudas.

Tomēr šīs analīzes rezultātā jāsecina, ka manāma ir Sorosa fonda interese par Latvijas tiesu sistēmu. Jāatgādina, ka SFL ir piedalījies arī Rīgas Juridiskās augstskolas un Latvijas tiesnešu mācību centra dibināšanā un finansēšanā, bet Delna uzņēmusies uzturēt interneta portālu, kurā tiks analizēti tiesu spriedumi. Ja tiesas spriedumu analīzē Delnai dos iespējas rīkoties tāpat, kā šī organizācija rīkojās mediju šķirošanā labajos un sliktajos, tad taisnīgas tiesas vietā mēs drīz ieraudzīsim sorosiskas šausmas. Pagaidām gan ar šiem faktiem ir par maz, lai novērtētu sorosiešu patieso ietekmi uz Latvijas tiesu sistēmu.

Nav šaubu, ka Imanuela Kanta, Martina Haidegera, Hansa Georga Gadamera u.c izcilu domātāju darbu tulkotājus nevar saukt par sorosiešiem tikai tāpēc vien, ka šo darbu izdošanu par 80% ir finansējis SFL.

Par sorosiešiem nevar saukt arī Ilgu Apini, Ringoldu Balodi, Juri Bojāru, Andri Rubeni, Leo Dribinu, Henrihu Strodu, Maiju Kūli, Janīnu Kursīti u.c. cienījamus autorus tikai tāpēc vien, ka viņu darbu izdošanu ir atbalstījis SFL. Tomēr kaut kādu pateicību SFL aktīvistiem viņi ir parādā, un tad jau var mēģināt sarunāt parakstu zem "Latviešu inteliģences atklātās vēstules" – jāatgādina, ka šis padomju laikā populārais sabiedriskās domas ietekmēšanas žanrs pēdējā laikā atkal ir kļuvis aktuāls.

Krietni nopietnāka lieta ir studijas Sorosa mācību centros, it īpaši Centrālās Eiropas universitātē Budapeštā. Bet nevar jau saukt par sorosiešiem visus, kuri izmantojuši šo Sorosa naudas radīto iespēju studēt ārzemēs. Nav dzirdēts, ka stipendiātiem būtu bijis jāslēdz kāds speciāls līgums par to, kā interesēs iegūtās zināšanas tiks izmantotas tālāk.

Tomēr ir daudzi, kuri pēc šādām studijām ir atgriezušies, lai strādātu sorosiešu struktūrā. Piemēram, par Sorosa naudu ir studējusi Baltijas – Amerikas partnerattiecību programmas koordinatore Ieva Morica, Delnas pētniece Elīna Stengrēvica, SFL sadarbības partneres ANO Attīstības programmas vadītāja Inita Pauloviča, SFL finanšu direktore Sarmīte Kaņepāja un citi. Delnas pašreizējais vadītājs Roberts Putnis vairākkārt ir saņēmis finansējumu no SFL (piemēram, 1998. gadā 13 206 dolārus, lai organizētu "izglītojošu semināru ciklu mediju pārstāvjiem par cilvēktiesībām"), un pēc studijām ārzemēs viņš ir atgriezies ierindā sorosiešu struktūrā. Tāpat rīkojušās arī Lolita Čigāne un Inese Voika.

"Soross izdāļā miljonus, lai pelnītu miljardus" – Neatkarīgā nav pirmā, kas dod šādu vērtējumu angļu sterliņu mārciņas un citu valstu valūtu grāvējam miljardierim Sorosam, par kuru pasaules presē atrodama tik traka informācija, ka brīžiem bail metas to pat reproducēt.

Daudzi uzskata, ka Soross nodarbojas ar labdarību tikai tādēļ, lai radītu par sevi labu iespaidu plašos sabiedrības slāņos, kas pēc tam atvieglotu viņam izdarīt triecienu ekonomikai, līdzīgu kā viņš izdarīja Anglijā, Malaizijā, Filipīnās, Taivānā. Vai arī sagrābt kādu gardu kumosu no konkrētās valsts ekonomiskā pīrāga.

Ja pareizs ir šis vērtējums, tad visinteresantākais ir jautājums, kad Soross paprasīs pienācīgu atdevi no Latvijā ieguldītajiem vairāk nekā 60 miljoniem dolāru (SFL valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes publiski paustā informācija)? Latvija ir pārāk maza valsts, lai šeit pelnītu miljardus, tāpēc taisnība būs visiem tiem, kuri spriež – ekonomiski Latvija Sorosu neinteresē. Kaut gan sorosoloģijas celmlauzis – eksbaņķieris, sabiedrisko attiecību lielmeistars un vienkārši fotogrāfs Mārcis Bendiks – uzskata, ka Sorosam bija interese par Latvijas kuģniecības privatizāciju, tomēr šim viedoklim pierādījumus vairs nav iespējams atrast.

Ja jau Sorosu Latvija ekonomiski neinteresē, tad varbūt nemaz nav jāuztraucas par sorosiešu pieaugošo ietekmi politikā? Varbūt stoiski jāpieņem nevis kā nejēdzība, bet gan kā taisnīga pateicība par Sorosa izšķiestajiem miljoniem tā smadzeņu pūderēšana sorosiešu stilā, kas ik dienu nāk no vairākiem medijiem? Varbūt sorosieši vienkārši ir jāpalūdz, lai viņi beidzot reģistrē savu politisko organizāciju kā partiju un nāk vēlētāju šķīstītavas priekšā, kur tad skaidri izkristalizēsies, cik liela ir tā sabiedrības daļa, kas viņiem uzticas?

Tomēr ir fiksējami politiskie virzieni, kas pat mazajā Latvijā teorētiski varētu interesēt pasaules ekonomikas haizivi Sorosu. Un kāda sagadīšanās – tieši šajos virzienos pamazām sāk koncentrēties SFL finansējums un sorosiešu uzmanība!

Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet ES – tas ir Sorosa cienīgs tirgus. Nav ne mazāko šaubu, ka ES var pētīt ne tikai no Briseles augstumiem, bet arī no tā informācijas daudzuma, kas ir Latvijas vai kādas citas mazas ES dalībvalsts rīcībā. Ļoti iespējams, ka tieši tāpēc sorosieši šobrīd ir izsludinājuši, ka viņu prioritāte ir ES fondu pētīšana.

Bet pavisam nopietna lieta taču ir eirokomisāra postenis. Ne velti tieši eirokomisāra izvirzīšanas laikā Sorosa finansētais organizāciju tīkls pēkšņi sevi atmaskoja kā politiskā organizācija! Droši vien daudzi jau ir aizmirsuši, bet Sorosa finansētā Delna asi vērsās ne tikai pret Ingrīdas Ūdres kandidatūru eirokomisāra amatam, bet arī pret Andra Piebalga "izvirzīšanas veidu". Tātad viņiem bija savs kandidāts (Sandra Kalniete?), kurš tomēr netika apstiprināts.

Ārpolitikas sapratēji uztvers arī signālu, kas no sorosiešu struktūras tiek raidīts Baltkrievijas un Moldovas virzienā. Tās ir divas pēcpadomju valstis, kuru pilsoņi apbrīnojamā veidā nemitīgi nobalso, lai pie varas paliktu komunisti. Nav ne mazāko šaubu, ka baltkrievus un moldāvus labāk par amerikāņiem saprot latvieši un citas bijušās PSRS tautas – tāpēc šo tautu pārstāvji ir neatsverams cilvēkresursu avots oranžo revolūciju režisēšanā. Bet visvērtīgākais ieguldījums Baltkrievijas un Moldovas demokratizācijā, protams, būtu robežas atvēršana šo valstu darbaspēka ieplūšanai Latvijā. Zīmīgi, ka tieši šai tēmai pēdējā laikā pastiprināti ir pievērsušies SFL dievinošie mediji.

ASV vēstniece iejaucas Latvijas finansēs

Elīna Lidere,  NRA  01/09/06     Vēstnieces izteikumi presē par to, ka ASV sagaida apcietināšanu un notiesāšanu finanšu noziegumos, rada iespaidu par iejaukšanos Latvijas finanšu tirgū.

Sekojot Amerikas Savienoto Valstu kritikai par pārāk aizdomīgiem un lieliem nerezidentu dolāru pārskaitījumiem caur Latvijas bankām, mūsu komercbankās jau ir ieviesti daudz stingrāki kontroles noteikumi nekā Eiropas Savienībā. Taču ASV kritika tagad esot vērsta uz tiesībsargājošajām iestādēm. "Tagad, kad policijai un prokuratūrai ir iedoti darbarīki, mēs sagaidām, ka būs apcietināšanas un notiesāšanas par finanšu noziegumiem," tā laikrakstam Dienas Bizness norādījusi ASV vēstniece Ketrina Toda Beilija.

Diemžēl Neatkarīgajai neizdevās sazināties ar vēstnieci, jo viņa līdz janvāra vidum būs ASV.

Neatkarīgās aptaujātie eksperti norāda, ka šāda iejaukšanās ir diezgan loģiska. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons uzskata, ka to pat nevar īsti nosaukt par iejaukšanos. ASV tiesībsargājošo iestāžu svētais pienākums esot cīnīties pret terorismu un naudas atmazgāšanu, un, tā kā visi banku naudas pārskaitījumi dolāros iet caur ASV bankām, viņiem ir iespējas izvirzīt savus noteikumus. Turklāt naudas atmazgāšanas apkarošana ir arī Latvijas interesēs.

Arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns uzsver, ka ASV šajā jomā spēlē pirmo vijoli visā pasaulē. Tajā pašā laikā no Lietuvas un Igaunijas kolēģiem viņš par tik lielu ASV aktivitāti neesot dzirdējis.

Savukārt Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa norādīja, ka trīs lietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu pagājušajā gadā jau esot izskatītas. Vienā no tām spriedums jau stājies spēkā – viņa gan tik ātri nevarēja sagatavot informāciju par to, kas šī bijusi par lietu. Savukārt divās lietās esot pirmās tiesu instances lēmums. Viens no tiem esot bijušā policista Viktora Pancera lietā saistībā ar naudas atmazgāšanu Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietā. Otrs spriedums esot par Unibankas kasieri Induli Stūrānu, kurš no bankas iznesis 1,5 miljonus latu. Šajā lietā ar reālu brīvības atņemšanu sodītas arī vairākas citas personas, kuras šo naudu pēc tam izmantojušas operācijām starptautiskajā valūtas tirgū. Pagājušajā gadā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā vien kopumā esot apsūdzētas 20 personas.

T. Tverijons gan norāda, ka, ņemot vērā banku iesniegto informāciju par aizdomīgiem darījumiem, izskatītās un ierosinātās lietas tomēr ir ļoti maz. Viņaprāt, tiesībsargājošās iestādes šo noziegumu izmeklēšanā neatbilst mūsdienu standartiem. Turklāt pagaidām tiesāti tiek cilvēki, kas paši noziedzīgi ieguvuši naudu, un, ja viņi sākuši tērēt, tad viņiem tiek piešūts pants par naudas atmazgāšanu. Būtiskāk esot atklāt tos cilvēkus, kas nodarbojas ar nelegālās naudas atmazgāšanas pakalpojumiem.

Turklāt T. Tverijons kritiski izteicās par to, ka neviens ziņojums par aizdomīgiem darījumiem, kur varētu būt noziedzīgi iegūti līdzekļi, nav nācis no nekustamo īpašumu pārdevējiem vai advokātiem, bet gandrīz 90% ziņojumu nāk tikai no bankām. Arī V. Burkāns atzīst, ka nekustamie īpašumi ir viens no populārākajiem veidiem, kā atmazgāt naudu. Esot vairāki gadījumi, kad cilvēki pērk desmitiem māju vai dzīvokļu – viens uzņēmums ar pāris darbiniekiem bez licences uzcēlis pat piecstāvu māju. V. Burkāns gan teica, ka gan Nekustamo īpašumu asociācija, gan arī nodokļu konsultanti tomēr iesaistoties noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanā.

Papīru daudz, rezultātu maz

-          Pašlaik tiesa ir izskatījusi trīs naudas atmazgāšanas lietas. Vienā no tām spriedums jau stājies spēkā, bet divās ir tikai pirmās tiesu instances lēmums. Vairākas lietas vēl esot izskatīšanā.

-          Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb tā sauktais Kontroles dienests 2004. gadā saņēmis vairāk nekā 16 tūkstošus ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem. Savukārt pagājušajā gadā to skaits jau sasniedzis 26 tūkstošus.

-          No 26 tūkstošiem ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem pagājušajā gadā Kontroles dienests tiesībsargājošajām iestādēm nosūtījis 155 lietas. No tām 71 bijusi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumiem, bet pārējos darījumos nauda līdz tā sauktajai atmazgāšanai nebija tikusi. 2004. gadā no visiem ziņojumiem tiesībsargājošajām iestādēm nosūtītas 110 lietas.

-          2005. gadā Kontroles dienests izdevis 56 rīkojumus par darījumu apturēšanu kopumā 2,4 miljonu latu apmērā. Bankas līdz Kontroles dienesta lēmumam esot iesaldējušas darījumus kopumā par 2,8 miljoniem latu.

Avots: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests

Pērn bijis vairāk repatriantu no Austrumu valstīm

DELF  01/10/06    Pagājušajā gadā uz dzīvi Latvijā pārcēlušies 147 repatrianti no Austrumu valstīm un 90 repatrianti no Rietumu valstīm.

Vērojama atšķirība salīdzinājumā ar 2004.gadu, kad uz Latviju vairāk bija pārcēlušies cilvēki no Rietumiem – 101, bet mazāk no Austrumiem – 90, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tāpat kā aizvadītajā gadā arī 2003.gadā lielāks bija repatriantu īpatsvars no Austrumu valstīm – 174 cilvēki, bet 116 cilvēki no Rietumu valstīm. PMPL situāciju skaidro ar to, ka savulaik vislielākā migrācija no Latvijas bija uz Krieviju.

Pagājušajā gadā visvairāk repatriantu bijis no Krievijas – 88, ASV – 35 un no Ukrainas – 29 personas.

Materiālā palīdzība pērn sniegta 198 repatriantiem, kopumā izmaksājot 55 400 latu. Šī palīdzība sevī ietver ceļa izdevumu segšanu, pabalstu bezdarba gadījumā, kā arī latviešu valodas apguves izmaksu segšanu.

Kopš 1995. gadā uzsākta repatriācijas procedūra uz dzīvi Latvijā pārcēlusies 5181 persona.

Saskaņā ar Repatriācijas likumu par repatriantu tiek uzskatīta persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Liedzas, ka prezidente bruģē ceļu uz ANO

Gunta Sloga,  Diena  01/10/06   Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga nekādu kampaņu nav sākusi — tāds ir oficiālais komentārs minējumiem, vai virkne viņas pēdējā laikā sperto soļu neliecina par gatavošanos cīņai par ANO ģenerālsekretāra amatu. Tas atbrīvojas jau gada beigās, kad beigsies līdzšinējā ANO vadītāja Kofi Annana pilnvaru termiņš. Taču, ja prezidente nolēmusi, īpaši neafišējot, tomēr pretendēt uz šo amatu, viņai, piemēram, varētu lieti noderēt ANO gaiteņos ietekmīgās Dienvidāfrikas atbalsts, kur viņa pašlaik pavada atvaļinājumu.

Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga pirmdien ne noliedza, ne apstiprināja ziņas, ka V.Vīķe–Freiberga tiksies ar Dienvidāfrikas prezidentu Thabo Mbeki. Iespējams, šī tikšanās notiks nākamnedēļ, kad Dienvidāfrikā būs beidzies atvaļinājumu laiks. Taču prezidentei nav plānota tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru K.Annanu, preses sekretāre noraida citos medijos ziņoto. A.Rozenberga arī uzsver — prezidente nelobē savu kandidatūru.

Spekulācijas par iespējamo prezidentes atbilstību šim amatam pirmoreiz parādījās pērn, kad viņu neoficiāli minēja kā ASV pieņemamu kandidāti. Jautājums par to, vai Latvijas diplomātiem nāktos lobēt prezidenti kā potenciālo kandidāti, uzdots nesenajā vēstnieku sanāksmē decembrī. Prezidente atbildējusi noraidoši. Iespējams, tādēļ, ka pagaidām neviena valsts nav oficiāli uzrunājusi V.Vīķi–Freibergu kā potenciālo kandidāti, saka viens no klāt bijušajiem vēstniekiem. Tādēļ arī prezidente pagaidām atturoties no konkrētām aktivitātēm.

Īstās diskusijas par to, kurš būs K.Annana pēctecis, sākšoties pavasarī. Diplomāti jau uzsvēruši, ka jaunā ANO ģenerālsekretāra ievēlēšana būs kompromisa rezultāts. Līdz šim stingrākās pretenzijas uz šo amatu izteikusi Āzija — tā uzskata, ka pēc ANO vadītāja ēģiptieša un afrikāņa pienākusi šā reģiona kārta. Tiesa, līdz šim Āzija nav spējusi izvirzīt stiprus kandidātus, turpretim Austrumeiropai ir ne vien V.Vīķe– Freiberga, bet arī Polijas eksprezidents Aleksandrs Kvasņevskis.

Lai ieņemtu ANO ģenerālsekretāra amatu, kandidātam jāgūst ANO Drošības padomes (DP) atbalsts. Tajā veto tiesības ir piecām pastāvīgajām dalībvalstīm — ASV, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai un Krievijai. Kā minēts, Latvijas prezidenti varētu atbalstīt ASV, negatīvs varētu būt Krievijas viedoklis. Kāds augsta ranga Latvijas diplomāts, kurš nevēlas minēt savu vārdu, gan noliedz pieņēmumu, ka tieši kāre pēc ģenerālsekretāra amata būtu mudinājusi prezidenti pēdējos mēnešos uz īpaši samierniecisku nostāju ar Krieviju. Ar vēlmi rādīt Latviju kā investoriem draudzīgu zemi, nevis tīkošanu pēc augstā amata, esot skaidrojama prezidentes nostāšanās franču firmas Dalkia pusē strīdā par Rīgas siltuma nākotni.

Taču, pat ja veiksmīgi "tirgojoties" tiktu rasts šo piecu valstu atbalsts, vēl jārod divu trešdaļu ANO dalībvalstu balsis. Tādēļ arī ir svarīgi iegūt, piemēram, Dienvidāfrikas atbalstu. Taču tad prezidentei būtu vēl viena dilemma — K.Annana pilnvaru termiņš beidzas jau šā gada nogalē, un viņai pusgadu agrāk būtu jāpamet Latvijas prezidenta krēsls.

Krievija slēgs tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā un Igaunijā, kā arī vēl 50 valstīs

LETA  01/11/06     Krievija gatavojas slēgt tirdzniecības pārstāvniecības 52 pasaules valstīs, tajā skaitā arī Latvijā un Igaunijā. No Baltijas valstīm tirdzniecības pārstāvniecība tiks saglabāta vienīgi Lietuvā. Savukārt jaunas tirdzniecības pārstāvniecības tiks atklātas astoņās NVS valstīs, trešdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Ministrijas pārstāvji norādīja, ka Krievija plāno vairāk koncentrēties uz sadarbību ar NVS valstīm.

Līdz šim ar tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumu risināšanu vairāk nodarbojās Krievijas vēstnieki un vēstniecību pirmie sekretāri šajās valstīs. Darbs pie tirdzniecības pārstāvniecību atklāšanas NVS valstīs tiks uzsākts jau pagājušajā gadā, un šogad šis darbs tiks turpināts.

Jauno Krievijas tirdzniecības pārstāvniecību personālu veidos viens līdz pieci cilvēki, kas pārsvarā būs diplomāti un Krievijas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrijas pārstāvji.

Jaunas Krievijas tirdzniecības pārstāvniecības tiks atklātas Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Kirgīzijā, Moldovā, Tadžikistānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā.

Latvijas tēls nav spožs salūts

Aija Cālīte, Latvijas Avīze   01/12/06    Vai gatavošanās NATO sammitam ir drošības iestāžu uzdevums? Kāds šajā laikā būs Latvijas tēls? Par to Voldemāra Krustiņa un Aijas Cālītes saruna ar Ojāru Kalniņu, Latvijas institūta direktoru.

V. Krustiņš: – Novembrī gaidāms NATO sammits, sabrauks ne vien valstu vadītāji, bet arī žurnālisti, iespējams, arī tūristi. Vai galvenais būs tikai drošības jautājums? Kāda būs idejiskā sagatavošana, kāds būs Latvijas tēls?

– NATO sammita sagatavošanas darbs sācies jau šodien. Latvijas reklamēšana sākās tajā brīdī, kad tika paziņots, ka šis sammits būs Rīgā. Ar to piesaistām interesi – cilvēki grib zināt, kāpēc Rīga, Latvija, kāpēc mēs esam tik svarīgi un interesanti. Sammits būs kulminācija. Bet jau tagad jāstrādā, lai to izmantotu Latvijas popularizēšanai, lai veicinātu gan tūrisma industriju, gan investīcijas un citas lietas. Bet pirms tam mums būs cauru gadu jātiekas ar žurnālistiem. Tas pats bija ar iekļaušanos ES un NATO, kad mums jau gadu pirms tam žurnālisti nepārtraukti brauca uz Rīgu.

– Vai sammita vajadzībām jau esat sagatavojis naudas pieprasījumu Ministru kabinetam?

– Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkevičs solīja, ka tiks izveidota darba grupas sanāksme, kas šo sammitu organizēs, un tikšu tajā aicināts. Jā, jāsāk jau tagad runāt ne tikai par aizsardzību, par infrastruktūru, bet arī – kā mēs to izsludinām. Vairākums žurnālistu, kas tajā laikā atbrauks, būs ieinteresēti tikai NATO lietās. Bet mūsu darbs ir atrast tos žurnālistus, kas grib iepazīties arī ar Latviju un Rīgu, un nodrošināt, lai viņiem ir pieejama plaša informācija.

– Manā izpratnē Latvijas tēls netop tā, kā jūs, Latvijas institūts, to gribētu. Tam strādā arī pretī, nepārtraukti aplaista ar netīrumiem. Kas ir Latvija? Tai esot viszemākās algas, sliktākais dzīves līmenis… Zeme, no kuras bēg iedzīvotāji, bet palikušos apspiež, neļauj runāt krievu valodā…

– Zinām, ka ir cilvēki un vismaz viena valsts, kas apzināti strādā pie šā tēla piesārņošanas. Bet vairākums mūsu sabiedroto Rietumos tam netic, viņi redz situāciju. Jebkurš inteliģents cilvēks, kurš bijis Latvijā, saprot, ka te neviena minoritāte netiek apspiesta. Nekāda propaganda no Maskavas vai citurienes šo priekšstatu nemainīs, jo fakti runā par sevi. Protams, mums uz visiem pārmetumiem jābūt atbildēm, bet jāatbild taisnība. Žurnālisti prasa: kā jums ir ar krieviem? Kāpēc tur ir problēmas? Sakām: problēma nav Latvijā, bet Maskavā, un tā ir politiska, nevis cilvēku problēma.

– Gribētos tomēr, lai valsts vara enerģiskāk aizstāvētu šo valsti. Runājot par sammitu – kāda garantija, ka nebrauks atkal kaut kādi Nīderlandes zinātnieki, miera cīnītāji un, lai noskaidrotu, kas notiek Latvijā, neies pie Kalniņa kunga, bet gan pie Kaļužnija kunga.

– Daļa būs tādi, kurus interesē tikai viena lieta, un viņus novērst no tā ceļa nevarēs. Domāju, ka arī precīza informācija viņus nemainīs. Bet tas, ka sammits notiek Rīgā, ir apliecinājums Eiropai un pasaulei, ka te lietas jau ir sakārtotas. Katrā valstī ir savi radikāļi, minoritātes, kas pārspīlēs esošo situāciju, un viņiem ārzemēs vienmēr būs līdzjutēji. Bet mums nav jāuztraucas par katru studentu, kas mēģina Latviju nomelnot, jo viņiem nav liela ietekme. Taču mums mērķtiecīgi, sistemātiski jāstrādā, lai garantētu, ka visiem tiek nodrošināta pareiza informācija. Šajā jomā nevis agresīvi, bet uzņēmīgi strādājam un parādām, ka mums nav no kā kaunēties, bet ir daudz par ko lepoties. Kādreiz izjūtu, ka Latvijas tēls Latvijā ir daudz negatīvāks, nekā tas ir ārzemēs, kur cilvēki Latviju uztver daudz pozitīvāk.

A. Cālīte: – Ārlietu ministrijā pastāvīgi ir akreditēti 80 žurnālisti. Kas ar viņiem strādā?

– Mēs kopīgi sadarbojamies. Ar tiem, kas te dzīvo, man bijusi ļoti laba pieredze, regulāri tiekamies. Viņiem dzīve Rīgā patīk, viņi paši visu redz, un mums nekas nav jāiestāsta. Problēma ir, ja žurnālisti sēž Maskavā, Vašingtonā vai Briselē un paļaujas uz citiem avotiem – tad visādas muļķības nāk ārā. Tomēr patlaban Amerikai Krievija nav visiecienītākā valsts. Jo vairāk Putins apspiež demokrātiju Krievijā, jo vairāk viņi sapratīs: ja Putins tā izturas pret savu tautu, skaidrs, kāds viņš būs pret kaimiņiem. Man ir tā priekšrocība, ka daudzus diplomātus pazīstu personīgi, uzturu sakarus ar visiem vēstniekiem. Viņi ar mani runā tādā veidā, kā nevar ar ārlietu ministru un citiem diplomātiem. Atbalstu valdības politiku "pa aizmugures durvīm". Lēnā garā tas sāk iedarboties. Ir jau daži, kas uzskata: krievi taču tik daudz nesūdzētos, ja nekas nebūtu pamatā, dūmi nevarot būt bez uguns. Viņiem ir grūti kaut ko pierādīt, bet Latvijā varam redzēt, ka bagātnieki te ir visādi – dažādu tautību, pilsoņi un nepilsoņi, jo te ir iespēju zeme, te var nopelnīt, cilvēki var dzīvot.

– Vai jūsu institūta uzdevumi netiks paplašināti un padziļināti? Latvijas tēls, manuprāt, sašaurina jūsu uzdevumus. Runa ir par enerģisku Latvijas propagandu un popularizēšanu, kur vajadzīga valstiska attieksme.

– Tieši tagad Latvijas institūts caur Ārlietu ministriju ir iesniedzis Ministru kabinetā pamatnostādnes par valsts zīmolēšanas jeb ārējās komunikācijas stratēģiju. Esmu gadiem pie tā strādājis, runājis ar vairākām valdībām, bet šī ir pirmā reize, kad esam tikuši tik tālu un dokuments jau aizgājis līdz valsts sekretāriem. Te nav runa par zīmolu vai logo, bet par stratēģiju: ir jāsakārto veids, kā mūsu valsts iestādes uzrunā pasauli. Šodien katra ministrija strādā, kā prot. Nav nevienas iestādes, kurai būtu atbildība apskatīt, ko kurš dara, un veidot kopsaucēju, sniegt noteiktas vadlīnijas. Tam ir nepieciešama stratēģija. Mūsu priekšlikums ir, ka koordinējošo lomu uzņemtos Latvijas institūts. Tas izveidotu valsts līmeņa Latvijas tēla darba grupu, kas veiktu nepieciešamos pētījumus, rīkotu konkursus, lai atrastu ārzemju ekspertus, kas kopā ar Latvijas ekspertiem varētu izveidot 5 – 10 gadu stratēģiju par to, ko gribam sasniegt, kas ir mūsu stiprās puses. Zīmolēšanas stratēģijai parasti ir trīs mērķi: tūrisma un ārzemju investīciju veicināšana, kā arī mūsu eksporta apjoma palielināšana. Bet, manuprāt, ir vēl divi mērķi: mūsu ārpolitikas atbalstīšana – jo valsts ir pozitīvi atpazīstamāka, no tā iegūst arī politika, bet vissvarīgākais – ja Latvijai pasaulē ir laba slava, no tā iegūst katrs valsts iedzīvotājs: zemnieks, kas ārzemēs grib pārdot preci, zinātnieks, kas grib strādāt starptautiskos projektos, students, kas meklē iespējas. Mans mērķis – ne tikai panākt, ka valdība apstiprina pamatnostādnes, bet lai arī tauta tās aizstāv un saprot, ka tā nav naudas izšķērdēšana, bet gan ieguldījums Latvijas nākotnei. Veids, kā palīdzēt ikvienam Latvijas iedzīvotājam uzrunāt ārpasauli pozitīvā, lepnā veidā, lai sasniegtu mūsu mērķus. Bet politiķi man atklāti saka, ka neviens nav gatavs vēlēšanu gadā pieprasīt līdzekļus kādai ilgstošai kampaņai. Ceru, ka šī valdība to pieņems principiāli un nodos nākamajai Saeimai, bet jaunā valdība līdzekļus piešķirs.

– Vai pastāv pētnieciska bāze, lai zinātu, ko ārzemēs par mums īsti domā, ko raksta, kā varam šo procesu ietekmēt?

– Piekrītu, ir jāsāk ar nopietniem pētījumiem, Latvijā tādi nav bijuši. Stratēģijas sākuma punkts ir iekšēji un ārēji pētījumi. Iekšēji – lai saprastu, ko paši par sevi domājam. Biju konferencē, kur savu tēla stratēģiju prezentēja Šveice. Viņi izpētīja, ka dažas lietas, ko paši uzskata par pozitīvām, ārzemēs uztver negatīvi. Tas nozīmē, ka nevajag runāt tikai par to, kas patīk mums pašiem, neņemot vērā, kā to uztver citi. Jārēķinās, ka pasaulē 80% cilvēku par Latviju neko nezina un negribēs zināt. Mums ir jādomā par tiem, kam interesējam.

– Vai vajag cīnīties pret to, ka Rīga tiek dēvēta par seksa pilsētu? No citām valstīm gan neviens šādus tūristus neatbaida.

– Rīgā bija starptautiska tūrisma konference, kur Latvijas pārstāvis šo jautājumu uzdeva: kā varam atkratīties no seksa tūrisma tēla? Profesionāļi sacīja: kāpēc gribat atkratīties? Mēs negribētu, ka to izceļ kā vienīgo, un domāju, ka tas ir pārejoši. Bet ar ko Rīga atšķiras no Amsterdamas, Berlīnes vai Kopenhāgenas? Jauniešiem, kas te brauc šā iemesla dēļ, drīz apniks, viņi dosies citur. Rīga tiek uzskatīta par ļoti jautru un kulturālu pilsētu. Tas, kas te notiek ar seksu, nav sliktāks kā citās Eiropas galvaspilsētās un, manuprāt, nav tik uzkrītošs kā citur, piemēram, Budapeštā. Mēs paši bieži pārspīlējam savas problēmas. Pagājis īss laiks pēc neatkarības atjaunošanas, un daudz kas ir uzlabojies. Man žēl, ja kāds saka – vecajos laikos bija labāk.

– Vai ārzemnieki saprot, kā vecajos laikos te bija, ko nozīmē būt garīgā apspiestībā, cik pazemojošā stāvoklī Rīgā bija latvietis? Kā jūsu institūts to var palīdzēt saprast?

– Mums ir gan filmas, gan drukāti materiāli. Pats viņus bieži uzrunāju un atgādinu, ka pēc 50 okupācijas gadiem tikai 15 gadus te ir neatkarība – to neviena cita valsts, izņemot Baltijas valstis, nav piedzīvojusi. Visgrūtāk to saprast amerikāņiem, kas vispār karu un okupāciju nezina. Bet mani pārsteidz kaimiņi eiropieši, kas bija tepat blakus. Tikai pēc neatkarības daudzi cilvēki pēkšņi atklāja, ka ir tāda Latvija. Amerikāņiem un eiropiešiem vienmēr esmu teicis: Latvija neatgriezās Eiropā, jo mēs Eiropu nekad neatstājām. Eiropa atgriežas pie mums, bet 1940. gadā tā mūs pameta un aizmirsa.

– Kas patlaban ir jūsu institūts?

– Mums ir 11 jauni, apdāvināti un patriotiski darbinieki, 120 000 latu gada budžets un viena 10 gadus veca dienesta mašīna. Esmu lepns par saviem kolēģiem un to milzu darbu, ko viņi ir paveikuši ar ierobežotiem līdzekļiem. Patlaban informāciju sniedzam tikai tiem, kas to pieprasa, apmierinām esošo ārzemju interesi par Latviju. Bet, ja gribam aktīvāk iet ārpasaulē, pateikt, ko gribam, vajag vairāk naudas, vairāk cilvēku un stratēģiju, kā to darīt. Ceru, ja tiks apstiprināta stratēģija, darbu paplašināsim. Bet daudz varam panākt ar radošu domāšanu un patriotismu.

– Kas līdzīgs Latvijas institūtam ir citās valstīs?

– "Amerikas balss" caur radio popularizē ASV. Lielbritānijā ir Britu padome, vāciešiem ir Gētes institūts, zviedriem ir Zviedru institūts, kas palīdzēja arī dibināt visus trīs Baltijas valstu institūtus. Katrai valstij ir kaut kas līdzīgs. Francija un Vācija pasaulei ir pazīstamas, bet tās – īpaši Austrumeiropas valstis –, kas nav pazīstamas, visas cīnās, lai tās ievērotu. Igauņi pirms četriem gadiem izdeva miljonu dolāru, lai izveidotu pirmo kampaņu Baltijas valstīs, un viņiem tas tagad iet. Bieži esmu izjutis, ka valdības uzskata: tas ir labi, ko jūs darāt, bet netraucējiet mūs, prasot naudu, jo mums ir citas prioritātes. Beidzot mums ir tādi politiķi, kas bijuši privātajā sektorā un saprot, ko nozīmē reklāma, apzināta informācijas pasniegšana un stratēģija.

Latvijas institūts labi sadarbojas ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Tās ir trīs māsas – katra dara kaut ko līdzīgu, tikai savā nozarē. Man lielākā cīņa bijusi panākt, ka tad, ja rīkojam lielāku pasākumu – vai tā būtu Eirovīzija, NATO sammits, hokeja čempionāts –, Ārlietu, Ekonomikas, Aizsardzības, Satiksmes ministrijas sēž pie viena galda un vienojas, ko izcelt, lai būtu vienota nostāja, laba angļu valoda, profesionālas mājas lapas. Analizējām ministriju mājas lapas – dažas bija diezgan bēdīgas. Bet šodien tas ir pirmais informācijas avots, ko ārzemēs izmanto, lai iepazītos ar valsti. Institūtam vajag zināmas pilnvaras, kā ieteikt uzlabot to, ko citas iestādes dara, kā saskaņot, turpmāk vienmēr visus sasaukt kopā un koordinēt.

– Kas ir Latvijas tēla koncepcija?

– Pamatnostādnes zīmolēšanas stratēģijai piedāvā mehānismu, kā tikt pie vienotas un koordinētas tēla koncepcijas. Pirms pieprasām līdzekļus stratēģijas izstrādei, jābūt politiskajai vadībai – premjeram un valdībai, kas to atbalsta un pārvalda. Ceru, ka uzņēmēji arī šogad sāks mūs atbalstīt, ies pie valdības teikt, ka šāda programma ir vajadzīga.

Cilvēki saka: kāpēc Latvijas tēlā mēs neredzam lielas pārmaiņas? Pirmkārt, šis tēls nav nemaz tik slikts. Otrs – strādāt pie tēla popularizēšanas ir tāpat kā strādāt pie ceļu labošanas. To nevar izdarīt vienā dienā. Jābūt plānam, stratēģijām, prioritātēm, tas ir nepārtraukts darbs. Kad salabots viens posms, citur tas sabojājas. Tā ir arī ar informācijas sniegšanu. Ar vienu projektu neko neizdarīsi. Cilvēki kādreiz grib redzēt tādu kā salūtu: izdodiet pusmiljonu, uztaisiet kaut ko lielu, un visi politiķi priecāsies. Bet tam nebūs ilgstoša efekta. Taču Latvijas institūtam ir ilgtermiņa pienākumi.

Pētnieki: Latvijas iedzīvotāji uz Īriju emigrē ne tikai zemo algu dēļ 

LETA  01/12/06    Zemas algas nav vienīgais iemesls, kāpēc Latvijas darbaspēks pamet Latviju, secinājuši Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētnieki, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta Preses dienestā.

SAK projekta "Brīva Latvijas darbaspēka kustība. Īrijas piemērs" mērķis bija analizēt esošo situāciju ar darbaspēka kustību un izstrādāt rekomendācijas politikas veidotājiem. Rekomendācijas aptver dažādas jomas un ir orientētas uz problēmas analīzi plašā kontekstā.

SAK ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās 18.janvārī plkst.12 Rīgas pilī.

Pētījums sniedz gan pārskatu par dzīves kvalitātes problēmjautājumiem Latvijā, iedzīvotāju motivāciju aizbraukt un atgriezties un nepieciešamajiem uzlabojumiem dažādās jomās, gan apgāž vairākus izveidojušos stereotipus par Latvijas darbaspēka izceļošanas iemesliem un atgriešanās priekšnoteikumiem.

2005.gada nogalē SAK pētnieki devās uz Īriju, lai, balstoties uz kvalitatīvajām metodēm, veiktu pētījumu par Latvijas darbaspēka kustību, noskaidrotu galvenos iemeslus un motivāciju. Projekta uzdevums bija apzināt faktisko situāciju, veikt analīzi un sniegt ieteikumus politikas veidotājiem un valdībai darbaspēka izbraukšanas plūsmas mazināšanai un Latvijas iedzīvotāju motivēšanai atgriezties dzimtenē.

SAK pētījuma ietvaros tika veiktas intervijas ar Latvijas iedzīvotājiem Īrijā, darba devējiem Īrijā un vietējo Īrijas darbaspēku, ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēc darba Īrijā atgriezušies dzimtenē un Latvijas rekrutēšanas uzņēmumiem. Veiktas arī ekspertu intervijas ar politikas veidotājiem un ierēdņiem Īrijā un Latvijā.

Pētījumu veica SAK Demogrāfisko pētījumu grupas un Jauno zinātnieku foruma dalībnieki Ivars Indāns un Aija Lulle, kā arī SAK pētnieces Marika Laizāne-Jurkāne un Liene Znotiņa.

Demogrāfiskās situācijas temats šoruden ir kļuvis īpaši aktuāls gan Latvijā, gan Eiropā. Latvijas darbaspēka kustība rada gan demogrāfiskus un sociālus, gan ekonomiskus draudus, un liek uzdot jautājumus par iedzīvotāju dzīves kvalitāti Latvijā un nepieciešamajiem soļiem situācijas uzlabošanai.

Līdz šim bija veikti kvantitatīvi un teorētiski pētījumi par Latvijas darbaspēka došanos uz citām valstīm, lielu devumu situācijas apzināšanā snieguši arī masu mediji. Veicot pētījumu Īrijā, SAK papildina esošo pētījumu un datu klāstu ar trūkstošajiem kvalitatīvajiem datiem, kas ļauj veikt jau daudz plašākus un konkrētākus secinājumus un sniegt ieteikumus.

SAK pētījums par Latvijas iedzīvotāju emigrāciju uz Īriju ir turpinājums vairākiem SAK īstenotiem projektiem. Jau pirmajā SAK publikācijā "Nacionālās intereses: formulējuma meklējumos" ir uzrunāta starptautiskās migrācijas problemātika.

2005.gadā Pētera Zvidriņa vadītā SAK Demogrāfisko pētījumu grupa īstenoja projektu par demogrāfiju un depopulāciju Latvijā. Tas aptver pētījumus par galvenajiem depopulācijas, migrācijas un darbaspēka kustības cēloņiem un ietekmējošiem faktoriem, sniegti secinājumi un rekomendācijas.

Pētnieku Indāna un Mairas Rozes rakstā "Latvijas migrācijas politika pēc Eiropas Savienības paplašināšanās" sniegts ieskats imigrācijas un emigrācijas tendencēs Latvijā, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts statusu, kā arī iezīmēti politiskās attīstības nākotnes virzieni ES un Latvijas mērogā.

Grupas 2005.gadā veiktais apjomīgais pētījums ir apkopots SAK Zinātnisko rakstu krājumā "Demogrāfiskā situācija šodien un rīt".

Pērn īstenots projekts "Dzīves kvalitāte Latvijā". SAK piedalījās arī jaunākā Tautas attīstības pārskata veidošanā. Šie projekti aptver jomas, kas saistītas ar iedzīvotāju migrāciju - cilvēku dzīves kvalitāti Latvijā, rīcības modeļus tās uzlabošanai, rīcībspēju reģionos.

Stratēģiskās analīzes komisija tika izveidota 2004.gadā pēc Valsts prezidentes iniciatīvas, parakstot kopīgu rīkojumu ar Ministru prezidentu Induli Emsi. Komisijas dibināšanas mērķis ir ar starpdisciplināriem, uz nākotni vērstiem pētījumiem veidot ilglaicīgu skatījumu uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību mūsdienu starptautisko procesu kontekstā.

SAK galvenais uzdevums ir konsolidēt Latvijas zinātnisko potenciālu valsts stratēģiskās attīstības un interešu labā, veicot pētījumus par Latvijas kā pilntiesīgas Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts iespējām un vietu pasaules attīstības procesos un veicinot kvalitatīvu dialogu ar likumdevējvaru, izpildvaru un sabiedrību kopumā par valsts attīstību un demokrātijas stiprināšanu.

Leģiona arhīvs atgriezīsies Latvijā

Viesturs Radovičs,  NRA  01/03/06    Jau šomēnes Latvijā varētu nonākt par gandrīz 46 tūkstošiem latu iegādātais Latviešu leģiona 15. divīzijas arhīvs. Dokumentu sakārtošanai nepieciešams laiks, pēc tam daudzi latvieši varēs uzzināt savu tuvinieku likteņus Otrajā pasaules karā.

Militārais vēsturnieks Ēriks Jēkabsons, kas šonedēļ atgriezās no Nīderlandes, ar iepriekšējo arhīva īpašnieku – kādu nīderlandiešu kolekcionāru – parakstījis dokumentu pirkšanas protokolu. "Arhīvu pirmo reizi redzēju 2002. gadā, kad kolekcionārs mums piedāvāja dokumentus iegādāties. Toreiz secinājām, ka dokumenti ir ļoti vērtīgi, un tas ir praktiski viss divīzijas arhīvs – personālsastāva saraksti, kaujas darbības apraksti, operatīvā stāvokļa apraksti, pavēles un citi vērtīgi dokumenti."

Kad pagājušā gada nogalē Latvijas valdība nolēma atvēlēt naudu arhīva pirkšanai, Ē. Jēkabsons kopā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva speciālistiem vēlējās pārliecināties, vai šo gadu laikā kolekcionārs nav iztirgojis daļu no dokumentiem un vai joprojām arhīvā ir tas viss, ko vēsturnieki redzējuši pirms trim gadiem. "Guvām apstiprinājumu, ka nekas nav zudis, 15. divīzijas štāba dokumentu kaste ar diplomātiskā pasta starpniecību tuvākajā laikā nonāks Valsts vēstures arhīvā," sacīja vēsturnieks, piebilstot, ka tagad daudzi latvieši varēs uzzināt savu tuvinieku likteņus Otrajā pasaules karā.

Pēc dokumentu saņemšanas tie tūlīt nebūs pieejami sabiedrībai, apstiprināja Valsts vēstures arhīva direktora vietniece Valda Pētersone. "Vispirms dokumentus vismaz mēnesi īpašās kamerās dezinficēs, tad tos vajadzēs sakārtot un aprakstīt."

Nīderlandiešu kolekcionārs informējis, ka leģiona arhīvu 2000. gadā Berlīnē atraduši celtnieki. Tas bija ierakts zemē aptuveni pusotra metra dziļumā. Nīderlandietis nav precīzi atklājis, kā arhīvs nonācis pie viņa, bet viņš ir oficiāli apliecinājis, ka dokumentus iegādājies legālā ceļā.

Sākumā kolekcionārs par leģiona arhīvu vēlējās saņemt 38 tūkstošus latu, bet pērn cena pieauga līdz 45 685 latiem. "Zināmā mērā tā bija neliela šantāža no arhīva īpašnieka. Viņš apgalvoja, ka par vairāku dokumentu pirkšanu izrādījusi interesi britu telekompānija BBC. Tas noticis pēc skandalozās Krievijas filmas Baltijas nacisms parādīšanās. Tādēļ arī cena augusi," stāstīja Ē. Jēkabsons.

Patlaban Latvijas arhīvos ir tikai Latviešu leģiona 19. divīzijas dokumenti, kas nesniedz pilnīgu informāciju. 15. divīzijas formēšana uzsākta 1943. gada martā, un novembrī to nosūtīja uz Austrumu fronti Krievijā. Tā piedalījās aizstāvēšanās kaujās Krievijā, kur cieta ievērojamus zaudējumus. 1944. gada augusta beigās divīzijas daļas pārveda uz Vāciju pārformēšanai, un 1945. gadā tā piedalījās kaujās Vācijas teritorijā. 1945. gada aprīlī un maijā lielākā daļa 15. divīzijas vienību padevās amerikāņiem.

Lai gan lielākajai divīzijas daļai izdevās izvairīties no kaujām Berlīnē, tās fizilieru (izlūku) bataljons 1945. gada aprīlī nonāca Berlīnes sirdī, un līdz 3. maijam aizstāvēja trešā reiha Aviācijas ministriju. Ē. Jēkabsons pieļauj, ka tieši šādā veidā divīzijas štāba arhīvs varēja nonākt Berlīnē.

 Latvija – trešā aktīvākā ES direktīvu pārņemšanā

DELFI  01/13/05    Eiropas Savienības (ES) 25 valstu vidū Latvijai ir trešais labākais rādītājs direktīvu pārņemšanā, liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka kopumā Latvijai līdz šā gada 1.janvārim bija jāpārņem 2666 direktīvas, no tām nacionālajā likumdošanā ir ieviestas jau 2652 jeb 99,47% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2658 direktīvas jeb 99,77% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita – 2664. Otrajā vietā ir Polija, kura noteiktajā termiņā ieviesusi 2642 no 2648 direktīvām jeb 99,77%.

No Latvijas nedaudz atpaliek Lielbritānija, kuras rādītājs ir 99,46%. Pēdējā vietā šajā sarakstā 2006.gada janvāra sākumā bija Luksemburga, kura pārņēmusi 2546 direktīvas no 2619 jeb 97,21%.

Vidējais direktīvu pārņemšanas rādītājs visām 25 valstīm ir 98,93%. Katrai valstij līdz šā gada sākumam bija jāpārņem vidēji 2635 dažādas ES direktīvas.

Kā informē Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departaments, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā ir krietni progresējusi, jo vēl pērn aprīlī Latvija bija “trešajā vietā no beigām”, 2005.gada 9.septembrī Latvija jau bija piektais labākais rādītājs, 5.novembrī Latvija bija 10.vietā, bet tagad – jau trešajāvietā.

Polītikā un valdībā...

Latvijas attīstības plāns kā prioritātes izvirza izglītību, zinātni, tehnoloģijas

Ilze Grīnuma,  Diena  01/07/06    Uz kvalificētiem cilvēkresursiem un tehnoloģijām plānots virzīt Latviju nākamajos septiņos gados, līdz 2013.gadam. Eksperti jauno Nacionālo attīstības plānu (NAP) sauc par revolucionāru pavērsienu valsts attīstībā, ja vien šiem mērķiem sekos arī nauda un instrumenti, kā tos realizēt. Tieši to uzsver NAP izstrādes darba grupa — atšķirībā no pašreizējām ap 800 dažādām stratēģijām šis esot balstīts uz visu ministriju politisku apņemšanos izvirzīto realizēt ar valsts budžeta un struktūrfondu palīdzību.

Izglītots, radošs, prasmīgs cilvēks strādā ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotā uzņēmumā un dzīvo veselīgu dzīvi labklājībā. Tā Latviju 2013.gadā piektdien raksturoja NAP izstrādes darba grupa. Tiesa, tikpat vispārīgi pagaidām tiek minēti arī darbi, kā šo mērķi sasniegt. Nozīmīgākajā no NAP sadaļām — cilvēkresursu attīstībā — akcents likts uz visu līmeņu izglītības kvalitātes un infrastruktūras pilnveidi, piemēram, vidējo izglītību nosakot kā obligātu.

"Mēs negribam, lai cilvēki brauc prom," vienu no NAP akcentiem raksturoja ilgtspējīgas vides darba grupas vadītāja Ilze Kjahjare. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) Dienai skaidroja, ka to paredzēts panākt ar "labu ekonomisko bloku" — labām darbavietām. Uzņēmējdarbības darba grupas vadītājs Andris Ozols uzskata, ka pirmo reizi priekšplānā konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstībai izvirzītas tehnoloģijas, uz zinātni un pētniecību balstīta uzņēmējdarbība. Piemēram, līdz 2013.gadam plānots izveidot 12—16 ekselences centrus, vairākus tehnoloģiju parkus visā Latvijā, lai novērstu reģionālo nevienlīdzību. "Reģionālās izlīdzināšanas galvenais priekšnosacījums joprojām būs reģionālās reformas pabeigšana, bet tālāk vienlīdzīga attīstība caur izglītību un zinātni visā Latvijā," — tā M.Kučinskis. Ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute stāstīja, ka konkrēti uzdevumi tiks izstrādāti līdz 10.aprīlim.

NAP darba grupa ir pārliecināta, ka dokumentu neklās putekļi, jo tajā ietverts tas, par ko vienojušās visas ministrijas, eksperti, nevalstiskā sektora un sociālie partneri. Vistiešāk šo raksturojot fakts, ka šonedēļ Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta (NSID) projekta vadība "pasita padusē" NAP, lai savu dokumentu pārstrādātu atbilstoši tā prioritātēm, saka M.Kučinskis. Kā rakstīts, NSID — plāns, kā sadalīt no ES struktūrfondiem 2007.—2013.gadam atvēlētos 4,5 miljardus eiro — cilvēkresursu attīstību atstāj pēdējā vietā. Pārstrādātā dokumenta versija būs zināma nākamnedēļ.

Neatkarīgi eksperti

Edvīns Karnītis, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks:

Dokumentu sāku vērtēt kā reālu, kad Saeima pērn vienbalsīgi nobalsoja par Latvijas izaugsmes modeli un kad pēdējās nedēļās beidzās Finanšu ministrijas pašdarbība, nosakot Eiropas struktūrfondu naudas sadalījumu. Ministrs arī paziņojis, ka nākamā gada budžets tiks veidots saistībā ar NAP. Ja ir nauda, tad tā lieta aizies, jo izvirzītas ir īstās prioritātes. Ko sasniegsim? Domāju, ka 2013.gadā — 70% no Eiropas labklājības līmeņa.

Lolita Čigāne, Providus pētniece:

Dokumenta koncepts ir ļoti novatīvs, nebijis Latvijas attīstības plānošanā. Ir mēģināts skatīties visaptveroši, jebkuru attīstības virzību ietvert plašākā konceptā. Jautājums ir — vai NAP nekļūs par vienu no daudzajiem plānošanas dokumentiem. Ja nebūs vienas institūcijas ar lielām pilnvarām plānu realizēt, tas var palikt tikai konceptuālā līmenī. Katran mērķim jābūt ar konkrētu tā ieviešanas plānu, kas līdz šim bijusi Latvijas lielākā problēma.

Raitis Vītoliņš, Zemgales attīstības aģentūras direktors:

Viens no revolucionārākajiem dokumentiem, kas varētu būt pagrieziens valsts attīstībā. Šeit pirmajā vietā cilvēks nevis kā patērētājs, bet kā darbīga intelektuālā personība, kas gatava sasniegt tos mērķus, lai dzīvotu labklājībā. Nopietns pavērsiens izglītībā, kas nozīmē, ka veidojam citu sabiedrību. Patīk, ka uzņēmējdarbības sadaļa vērsta uz zinātņietilpīgu ražošanas attīstību, paralēli domāts par infrastruktūras attīstību. Galvenais, vai to atbalstīs, akceptējot turpmāko gadu budžetus. Ja nebūs finansējuma, būs tikai skaists dokuments.

Valsts kontrole vēršas KNAB par "Materiālo rezervju" rīcību

01/09/06  LETA    Valsts kontrole ir konstatējusi pārkāpumus Iekšlietu ministrijas (IeM) četru valsts aģentūru darbā, tostarp "Materiālo rezervju" (MR) rīcību lūgts izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), šodien žurnālistus informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Valsts kontrole lūgusi KNAB izvērtēt, vai MR amatpersonu rīcībā, realizējot konfiscētos priekšmetus, nav konstatējams noziedzīgs nodarījums vai arī bezatbildīga rīcība.

Sudraba stāstīja par kādu gadījumu, kad aģentūrai bija jārealizē 15 tonnas dažādu auduma izstrādājumu, auduma koferu un apavu, kas bija jānodod palīgdarbu veikšanai, piemēram, telpu uzkopšanai.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem konfiscētie priekšmeti bija jānovērtē vairāku ekspertu komisijai, taču šajā gadījumā preces vērtējusi tikai viena persona. Valsts kontrolei ir aizdomas, ka MR amatpersonām bija vēlme izvairīties no lielas ekspertu komisijas.

Preču izvērtējumu veica MR direktora vietniece Armanda Ābele, liecina Valsts kontroles revīzijas ziņojums.

Piedāvājums izteikt viedokli par iespējamajām iegādes cenām tika nosūtīts trīs firmām - SIA "Rebel", SIA "Wasp" un SIA "Sanstar". Uzņēmumi nodarbojas ar tirdzniecību, un neviens no tiem nenodarbojas ar telpu uzkopšanas darbiem, līdz ar to pastāv aizdomas, ka šīs preces varētu nonākt pārdošanā Latvijas tirgū.

MR noslēdza līgumu ar "Sanstars" par materiālu pārdošanu par 0,37 latiem par kilogramu. Pēc Sudrabas domām, arī 15 tonnas apģērba, kas iepirkts par šādu cenu, varētu radīt zināmus tirgus izkropļojumus.

Turklāt MR amatpersonas pret konfiscēto preču realizāciju nav izturējušās rūpīgi, jo "Wasp" un "Sanstars" izteiktie piedāvājumi atsūtīti no viena faksa.

Atklāts arī cits gadījums, kas liecina, ka MR reāli neveic pasūtījumu izpildes kontroli un nenodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu. 2005.gadā aģentūra noslēgusi vairākus līgumus par konfiscēto priekšmetu iznīcināšanu, bet vairumā gadījumu līgumos nav noteikts iznīcināmo priekšmetu apjoms un pakalpojuma summa. Samaksa tiek veikta, pamatojoties uz izpildītāju izrakstītajiem rēķiniem.

Atsevišķos gadījumos veikto darbu apjomi uzrādīti nesamērīgi lieli. Piemēram, 19.septembrī apmaksāts SIA "Cēsu būvnieks" rēķins par 3300 latu, norādot, ka iznīcināts 203 000 cigarešu paciņu, kuru pārkraušanas daudzums ir aptuveni 92 tonnas. Savukārt 22.augustā izrakstīts SIA "Balt Lia" rēķins, kurā uzrādīts, ka 1 031 000 paciņu iznīcināšanai kraušanas darbu apjoms bija 22 tonnas.

Sudraba amatpersonu rīcību novērtēja kā nerūpīgu, nesaimniecisku un nekontrolētu.

Valsts kontrole arī konstatējusi, ka IeM struktūru pārveidošana par valsts aģentūrām nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā. Proti, reorganizācijas komisijas nav strādājušas pietiekami labi, tās nav izstrādājušas reorganizācijas plānu, kā arī nav veikušas inventarizāciju un apzinājušas aģentūrai nododamās mantas un saistību apjomu. Nepietiekama uzraudzība pār reorganizācijas procesu rada risku, ka aģentūru īpašumā varētu nenonākt visa tām piekritīgā manta, uzskata Valsts kontrole.

Tāpat IeM aģentūrās, izņemot Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru, konstatēti pārkāpumi saistībā ar darba algas noteikšanu, proti, aģentūru direktori nebija izstrādājuši amatu vērtēšanas kritērijus un salīdzinājuši darbinieku atalgojumu ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū. Kā uzsvēra Sudraba, tas ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Valsts kontrole arī uzskata, ka IeM aģentūras varētu lietderīgāk izmantot to rīcībā esošos nekustamos īpašumus. Revīzijas laikā nav gūta pārliecība, ka visi IeM nekustamie īpašumi ir pilnīgi un pareizi uzskaitīti.

Revīzijas tika veiktas IeM Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrā, Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā, aģentūrā "Iekšlietu ministrijas sporta centrs" un MR.

Revīzijas rezultātus un iespējas novērst trūkumus Sudraba ir pārrunājusi arī ar iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru (LPP).

Sudraba ierosina ieviest stingrāku regulējumu lietisko pierādījumu un konfiscēto priekšmetu realizācijai. Ja šāda iespēja tomēr tiek saglabāta, pēc viņas domām, normām jābūt konkrētākām.

Tāpat, pēc viņas domām, būtu jāsamazina vai pat jālikvidē realizējamai mantai noteiktā vērtības robeža, kas ļauj nerīkot atklātu konkursu. Patlaban robeža ir 10 000 latu. Sudraba kritiski izteicās arī par MR praksi par mantas pārdošanu paziņot tikai savā interneta mājaslapā.

Visām četrām revidētajām aģentūrām ir nosūtīti revīzijas ziņojumi un revīzijas ieteikumu ieviešanas plāni. Šīm aģentūrām rakstveidā jāinformē Valsts kontrole par ieteikumu ieviešanu atbilstoši plānos norādītajiem termiņiem.

Einars Repše sola atkal

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  01/10/06     Ko vēlētājiem pirms 9. Saeimas vēlēšanām sola «Jaunais laiks», žurnālistiem Voldemāram Krustiņam un Ilzei Kuzminai stāsta partijas priekšsēdētājs EINARS REPŠE.

– Kas tieši jūs, politiķus, tik ļoti atbaida no Pilsonības likuma atvēršanas?

– Ja atvērsim šo likumu pirmsvēlēšanu gadā, sāksies nevis likuma izvērtēšana no valsts interešu un juridiskā viedokļa, bet gan politiska kampaņa, kurā uzstāsies gan kreisais, gan galēji labējais bloks, un ej nu sazini, ko galu galā šajā likumā iebalsos. Ņemot vērā brīnumus, kuri notiek valdošajā koalīcijā, man nav ticības, ka likumā neiebalsotu arī kādu radikāli kreisu priekšlikumu. Šādu likumu nav vēlams padarīt par priekšvēlēšanu cīņas instrumentu.

– Valdošā koalīcija Saeimā ir gana liela un it kā labēja, taču jūs visi kopīgi nolēmāt šo likumu nemaz neapspriest. Vai jūs baidāties paši no sevis vai arī no tēvzemiešiem?

– Es nebaidos ne no mūsu partijas, ne arī no tēvzemiešiem. Es baidos no citām partijām valdošajā koalīcijā un arī no kreisā bloka. Par Tautas partijas balsojumiem mēs nekad nevaram būt droši, jo sevišķi pēc viņu rīcības saistībā ar Azartspēļu un izložu likumu. Turklāt TP koalīcijā turas kopā ar Pirmo partiju un Zaļo un zemnieku savienību, kas dažos balsojumos ir atbalstījušas kreiso bloku. Tāpēc mēs nevaram zināt, kādi brīnumi parādītos, ja atvērtu Pilsonības likumu.

– Skaidrs, ka «kreisie» prasīs, lai pilsonību dod visiem bez jebkādas naturalizācijas. Tātad jūs sagaidāt, ka citas labējās partijas varētu atbalstīt šādu ierosinājumu.

– Ja ne tiešā tekstā šādu, tad aplinkus ceļiem un mazliet viltīgāku mēs varētu arī sagaidīt.

– To, ko jūs teicāt par attiecībām ar Krieviju, var uzskatīt par pašreizējo kopīgo Latvijas valdības ārpolitiku.

Patiesību sakot, visas sarunas notiek vienpusēji. Krievija visās iespējamās vietās stāsta, ka Latvijā ir fašisms, rasisms un nezin kas vēl.

Mums prasa visiem dot pilsonību, ieviest krievu valodu kā otro valsts valodu. Krievijas prasības visiem ir skaidras. Un kāda ir Latvijas pozīcija pretēji šādai Krievijas pozīcijai?

– Ja Latvijai nav pietiekami stingras pozīcijas, par to atbildība jāprasa no Pabrika kunga.

– Jūs visu laiku sēdējāt valdībā, jūsu partijas biedri vēl arvien tur sēž, jūs to atbildību varējāt prasīt! Es gaidu, kad Latvijas valdība pateiks: kamēr jūs turpināsiet mūs gānīt, nekādas labās attiecības nesanāks.

– Piekrītu, ka Latvijas pozīcijai jābūt stingrai un konsekventai, kā arī ļoti konkrētai. Ar Krieviju politiskos jautājumus varam atrisināt tikai tad, ja abas puses atzīst vēsturisko patiesību un Krievija atrod sevī spēkus atvainoties Baltijas valstīm par 50 gadus ilgo okupāciju un aneksiju. Kamēr tas nenotiks, jebkura politisko attiecību uzlabošana būs ļoti apgrūtināta vai pat neiespējama.

Īstermiņa ieguvumu dēļ attiecībās ar Krieviju uz politiskiem kompromisiem neiesim.

– Tātad, kamēr Krievija nav atvainojusies, politisku attiecību nebūs. Tajā pašā laikā, lai Krievija saka, ko grib, saimnieciskas attiecības turpināsim.

– Redziet, saimnieciski mēs neesam slēguši robežas arī ar Baltkrieviju.

Nav nepieciešams dramatizēt situāciju, nav jāmeklē ienaidnieka tēls un ir jāsadarbojas saimnieciskos jautājumus, bet politisko jautājumu risināšana, kā jau teicu, gaida jaunu brieduma pakāpi no Krievijas puses.

– Jūs mums solījāt, ka «JL», ja tiks pie varas pēc nākamajām vēlēšanām, samazinās iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 15 procentiem. Kādas vēl izmaiņas solāt nodokļu jomā?

– Svarīgākais, ka neieviesīsim jaunus nodokļus un arī dividendes no uzņēmumu peļņas neapliksim ar jauniem nodokļiem, jo tās jau ir apliktas ar uzņēmumu ienākumu nodokli.

Vēl es iespēju robežās vēlētos samazināt sociālā nodokļa slogu, jo lielā šā nodokļa likme ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā izplatīta tā saucamā aplokšņu algu slimība.

– Vai uzskatāt, ka jābremzē iedzīvotāju aizbraukšana peļņā uz ārzemēm?

– Ir jābremzē, jo cilvēki mums vajadzīgi šeit uz vietas. Taču aizbraukšanas process jābremzē nevis administratīvi, bet gan radot labas darba iespējas cilvēkiem tepat. Tātad jāgādā par lauku attīstību, jaunām darba vietām, birokrātijas un likumdošanas žņaugu samazināšanu uzņēmējdarbībai.

Jebkurš cilvēks, kurš kaut ko jēdz no naudas pelnīšanas, pateiks, ka tādā zemē kā Latvija ir unikālas peļņas iespējas. Ja latviešu cilvēks tomēr izvēlas pelnīt naudu ārzemēs, tad iemesls jāmeklē valsts politikā, dažādos birokrātijas žņaugos. Tāpēc solām novērst jebkurus traucējumus uzņēmējdarbībai un varbūt pat nākt talkā cilvēkiem, organizējot izglītojošus pasākumus par uzņēmējdarbības uzsākšanu.

– Vai «JL» pārstāvis ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš jau izstrādājis kādus konkrētus priekšlikumus, kuru īstenošana līdzētu apturēt tautiešu aizbraukšanu?

– Viens no lielākajiem uzņēmējdarbības traucēkļiem vēl arvien ir korupcija. Taču nelaime ir arī tāda, ka cilvēki bieži vien gaida jebkuru iniciatīvu no valdības, kaut pareizāk būtu bijis vaicāt sev, ko mēs paši darām, lai Latvija uzplauktu un lai Latvijā varētu strādāt. Ir viegli braukt strādāt uz Īriju, lai saņemtu šai valstij atbilstošu algu, un pēc tam braukt tērēt šo naudu Latvijā. Daudz grūtāk ir radīt jaunus uzņēmumus tepat un cīnīties ar mūsu vēl nenostabilizēto politisko, ekonomisko un juridisko sistēmu. Toties lielāku peļņu, protams, varētu gūt Latvijā. Protams, ir daudzi iemesli, kāpēc cilvēki jūtas nomākti un bez iniciatīvas. Daļu no šīm problēmām varbūt varētu risināt valdība, bet daļa jārisina cilvēkiem pašiem.

– Parunāsim arī par dažiem politiskiem pareģojumiem! Politoloģe Ostrovska raksta, ka nākamo valdību veidošot apvienība «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», aicinot talkā Tautas partiju un Zaļo un zemnieku savienību.

– Es īpaši nebrīnītos par šādu kombināciju. Tāda koalīcija diemžēl ir iespējama, jo ne tikai TP un ZZS, bet vēl jo vairāk LPP vairākos balsojumos rādījušas, ka viņām nav problēmu sadarboties ar kreiso bloku. Atkārtošu tikai vispārzināmo patiesību, ka viss ir vēlētāju rokās un kā vēlētāji nobalsos, tāda arī Latvijā būs valdība. «JL», protams, vēlēšanās cīnīsies par visu vēlētāju balsīm. Es, piemēram, neuzskatu, ka visi krievi ir komunisti vai impēristi un tāpēc balsos tikai par «PCTVL». Domāju, ka ļoti daudzi demokrātiski noskaņoti Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tautības varētu balsot par labējo bloku un mūsu partiju.

– Kas tas tāds par labējo bloku?

– Es vienkārši kautrējos tā uzreiz teikt, ka visi balsos tieši par mūsu partiju. Es aicinu un ļoti ceru, ka visi demokrātiski noskaņotie cilvēki balsos par «JL». Tādā gadījumā Ostrovskas kundzes nebūt ne nereālie nākotnes paredzējumi varētu arī nepiepildīties.

– Nosauciet trīs lietas, kāpēc vēlētājiem būtu jābalso tieši par jums!

– Pirmkārt, mēs esam patiesi demokrātiska un atvērta partija. Lai man parāda vēl kādu partiju Latvijā, kuras iekšējie procesi ir tik atvērti un demokrātiski! Lai man parāda vēl kādu partiju Latvijā, kurā tik sīvi par priekšsēdētāja godu sacentušies divi cienījami konkurenti (E. Repše un Krišjānis Kariņš. – Red.), no kuriem viens, šajā kongresā es, ievēlēts tiešām demokrātiski.

Otrkārt, mūsu partijā ir ļoti daudzi daudzsološi politiķi un sabiedriski darbinieki, kuri labi raksturo mūsu partijas būtību. Vārdu sakot, te ir runa par mūsu saraksta kvalitāti. Paskatieties uz visu mūsu Saeimas frakciju, uz mūsu ministriem un pašvaldību darbiniekiem! Šie cilvēki ir ar vārdu sabiedrībā, viņi nākuši politikā, ideālistisku mērķu vadīti, lai kalpotu savai zemei un tautai. Piedevām «JL» kā atvērtā partijā var izaugt un veidot karjeru jebkurš spējīgs un demokrātiski noskaņots Latvijas pilsonis. Lai veidotu politisko karjeru «JL», viņam nav jābūt aklam izpildes instrumentam kaut kādu partiju pārvaldošu oligarhu rokās, kā tas diemžēl varbūt ir dažā labā citā partijā.

Treškārt, mēs nestrādājam ar negodīgām metodēm. No mūsu partijas nebūtu iedomājami tādi gājieni kā savu partneru apkrāpšana un tāda Azartspēļu likuma pieņemšana. No mūsu partijas nav gaidāmas dažādas zemiskas intrigas, lai nodrošinātu tā paša «Rīgas siltuma» aizkulišu privatizāciju. No mūsu partijas nekad nenāks tālredzīgi, bet negodīgi grozījumi dažādos likumos. Galvenais vadmotīvs, kā mūsu partijā tiek pieņemti politiski lēmumi, ir, lai tie nāktu par labu Latvijas valstij un Latvijas tautai.

Diemžēl citas partijas – gan tās, kuras ir valdošajā koalīcijā, gan tās, kuras atrodas opozīcijā – bieži vien vadās no savu vadošo oligarhu tīri saimnieciskām un reizēm arī politiskām interesēm.

– Jūsu politiskie konkurenti toties skaita ne mazāk pierādījumu, viņuprāt, tam, ka jūs esat blēži, nekompetenti, dumji.

– Tā katrs var teikt, un tā jau ir vispār zināma klasika, ka zaglis bēgot mēdz saukt: «Ķeriet zagli!» Taču vēlētājs ir pietiekami izglītots un daudz jau pieredzējis, lai spētu atšķirt politisko retoriku no patiesības.

– Par to mēs vēl pārliecināsimies. Toties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosinājis kriminālprocesu par jūsu finanšu darījumiem. Ko īsti KNAB grib noskaidrot?

– KNAB neko negrib noskaidrot! KNAB nav nekādu jautājumu man, nekādu aizdomu par mani. KNAB jautājumus uzdod tā saucamā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kurā darbojas cilvēki, kuriem nav ko darīt, un KNAB jāatbild uz šiem jautājumiem. Tāpēc ir ierosināts kriminālprocess, lai varētu prasīt informāciju no ASV par maniem darījumiem turienes publiskajā biržā.

Brāļu kapiem, radioteleskopam un helikoptera laukumam piešķir 500 000 latu

DELFI  01/10/06    Valdība otrdien atbalstīja priekšlikumu novirzīt vairāk nekā pusmiljonu latu no Aizsardzības ministrijai valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO piešķirtajiem līdzekļiem Brāļu kapu rekonstrukcijai, helikoptera laukuma izbūvei pie Gaiļezera slimnīcas un kosmiskajām tehnoloģijām.

Aizsardzības ministrija piedāvāja novirzīt kapu rekonstrukcijai 171 600 latus, Ventspils augstskolas radioteleskopa RT-16 rekonstrukcijai – 300 000, bet Slimnīcas "Gaiļezers" helikopteru nosēšanās laukuma uzturēšanai – 40 000 latu.

Ventspils Starptautiskajam Radioastranomijas centram radioteleskopa RT-16 rekonstrukcijai līdzekļus plānots piešķirt, lai nodrošinātu lietišķo kosmisko tehnoloģiju attīstību Latvijā. Aizsardzības ministrijas un Ventspils Starptautiskā Radioastranomijas centra sadarbības rezultātā tiks veidota bāze zinātnisko darbu izvēršanai lietišķo kosmisko pētījumu (satelītnavigācijas metodes, satelītkomunikāciju sistēmas un satelītattēlu uztveršana un izmantošana) jomās, kas ir ES Kosmosa izpētes programmas galvenās prioritātes.

Helikoptera nosēšanas laukuma uzturēšanas projekta realizācija uzsākta, lai smagi cietušajiem nodrošinātu gaisa medicīnisko transportēšanu, kas ir daudz saudzējošāka un daudz ātrāka nekā transportēšana ar automašīnu un palielina cietušo dzīvības izglābšanas iespējas. Ministrija piedalījās laukuma izbūvē un plāno turpināt finansēt tā uzturēšanu.

Līdzekļus kapu rekonstrukcijai paredzēts piešķirt, lai saglabātu kultūras mantojumu un glābtu kultūras pieminekli, turpinot sadarbību ar Kultūras ministriju un Rīgas domi.

Novembrī valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas ierosinājumu grozīt valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu projektu un atvēlēt 23 000 latu no Rīgas Brāļu kapu atjaunošanai rezervētās summas Latvijas Motosporta federācijai dalībai rallija reidā Parīze – Dakāra.

Rīgas Brāļu kapiem plānotais finansējums 2005.gadā netika apgūts sakarā ar ilgstošo veicamo darbu saskaņošanas gaitu.

Jēkabsons turpinās strādāt kā Saeimas deputāts

LETA  01/10/06    Latvijas Pirmās partijas (LPP) bijušais priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons, kurš pagājušā gada nogalē pameta partiju, turpinās darboties Saeimā kā neatkarīgais deputāts.

Jēkabsons sacīja, ka vēl nav izdarījis savu politisko izvēli par pievienošanos kādai citai partijai.

Jēkabsons skaidroja, ka tuvākajā laikā būs konsultācijas, un tad būšot zināms, vai viņš pievienosies kādai partijai.

Jēkabsons izstājās no LPP, paužot nožēlu, ka partija daudzos gadījumos ir rīkojusies pagļēvi "un no mācītāju partijas ir kļuvusi par viena cilvēka - Aināra Šlesera - partiju".

Jēkabsons ar Šleseru ne tikai kopā dibināja LPP, bet arī bija seni draugi. Šlesers viņu pārliecināja atgriezties no Amerikas Latvijā. Lai atgūtu Latvijas pilsonību, Jēkabsons atteicās no ASV pilsonības.

Doma baznīcas tuvumā nedrīkstēs trokšņot

DELFI  01/10/06    Ministru kabinets otrdien pieņēma “Doma baznīcas un klostera ansambļa aizsardzības noteikumus”, kas aizliegs turpmāk uzstādīt vasaras kafejnīcas un reklāmas stendus, ja tie aizsedz Doma baznīcas un klostera ansambli, kā arī pārsniegt noteikto trokšņa līmeni ansambļa aizsardzības zonā, informēja Kultūras ministrijā.

Noteikumi nosaka Doma baznīcas un klostera ansambļa aizsardzības zonu, kā arī publisku pasākumu norisi, saimniecisko darbību un reklāmas izvietošanu aizsardzības zonā.

Aizsardzības zona noteikta robežās no Bīskapa gātes un Herdera laukuma stūra līdz Palasta ielas un Mazās Skolas ielas asu krustpunktam, pa Mazās Skolas ielas asi līdz Jaunielai, pa Jaunielu gar Doma laukuma pazeminātās daļas augšējās robežas līnijas pagarinājumu līdz Pils ielai, no Pils ielas pa Doma laukuma apbūves līniju līdz Doma laukuma 2.numura gruntsgabala dienvidu robežai un no Doma laukuma 2.numura gruntsgabala dienvidu robežas līdz Herdera laukuma stūrim, pa Herdera laukuma nepāra numuru apbūves līniju līdz Bīskapa gātes stūrim.

Doma baznīcas un klostera ansambļa aizsardzības noteikumos paredzēts aizliegums izsniegt atļauju publisku pasākumu rīkošanai, ja pieļaujamais trokšņa līmenis dienā (no plkst.6 līdz 19) pārsniedz 60 decibelus, vakarā (no plkst.19 līdz 23) 55 decibelus un naktī (no plkst.23 līdz 6) 50 decibelus, kas rada pastiprinātu vibrāciju.

Tāpat aizsardzības zonā aizliegts uzstādīt vasaras kafejnīcas, ja tās aizsedz Doma baznīcas un klostera ansambli, traucējot tā vizuālo uztveri no publiskās ārtelpas, izvietot stacionārus vai pārvietojamus reklāmas stendus, kas aizsedz Doma baznīcas un klostera ansambli, traucējot tā vizuālo uztveri no publiskās ārtelpas, veikt tirdzniecību publiskās vietās un izbraukuma tirdzniecību ar alkoholiskiem dzērieniem.

Minēto nosacījumu ievērošanu kontrolēs Rīgas dome un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atbilstoši savai kompetencei.

Sākas partiju vēlēšanu aģitācijas tēriņu skaitīšana

Dita Arāja,  Diena  01/11/06    Jau no trešdienas visi partiju tēriņi tiks uzskatīti par priekšvēlēšanu izdevumiem, jo sākas 270 dienu posms, kad politiskajiem spēkiem stingri jāskaita izdevumi, lai aģitācijas karstumā nepārsniegtu likumā noteiktos griestus — 20 santīmu uz vēlētāju. Tomēr jau tagad nevalstiskie partiju finanšu uzraudzītāji pieļauj, ka politiķi mēģinās apiet likumu, lai palielinātu priekšvēlēšanu izdevumus līdzīgi, kā tas notika pirms pērnajām pašvaldību vēlēšanām.

Pirms 9.Saeimas vēlēšanām iespējamo slēpto reklāmu monitorēs Sabiedriskās politikas centrs Providus, partiju reklāmizdevumus (pirktos reklāmas laukumus un ētera laikus) sākot fiksēt jau no 11.janvāra, bet iespējamo slēpto reklāmu uzraugot augustā un septembrī, kad jau būs zināms, kuras personas 7.oktobrī cīnīsies par deputātu vietām.

Partijas aptuveni 70% priekšvēlēšanu izdevumu tērē tieši par reklāmu, tādēļ Providus prioritāte ir pirkto reklāmas laukumu monitorēšana, jo "tas vistiešāk ietekmē sabiedrības viedokli. Ja reklāma ievērojami pārsniedz griestus, tā var kļūt masīva un līdzināties smadzeņu skalošanai," saka Providus pētniece, vēlēšanu projekta vadītāja Lolita Čigāne. Jau pašvaldību vēlēšanas, kad pirmoreiz tika ierobežoti partiju tēriņi, pierādīja — dažas partijas, pēc Providus aprēķiniem, griestus pārsniegušas. Piemēram, Latvijas Pirmā partija — par turpat 35 000 latu, TB/LNNK — par Ls 8258. Iezīmējās arī tendence, ka daži deputātu kandidāti savas aktivitātes sponsorē individuāli, to neskaitot partijas izdevumos. Priekšvēlēšanu tēriņu likumība jākonstatē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas līdz 1.martam plāno pabeigt pārbaudi par pašvaldību vēlēšanām.

Pelēkā zona ir arī partiju apmaksātie raidījumi vai šauri tematiskās ziņas. Piemēram, Zaļā partija pērn sponsorēja lauku ziņas Latvijas radio 2. Nu radio direktorāts nolēmis aizliegt jebkādus partiju finansētus raidījumus.

"Partiju interese par reklamēšanos ir," saka Latvijas televīzijas (LTV) tirgzinības direktors Ivo Kušķis. Kaut LTV un Latvijas radio pēc likuma reklāmas cenas jāpublisko 270 dienu pirms vēlēšanām, ar LTV neviena partija līgumu par priekšvēlēšanu reklāmu vēl neesot noslēgusi. Toties gan LTV, gan Latvijas radio tapuši nolikumi, kas reglamentē žurnālistu darbu un partiju parādīšanos ēterā priekšvēlēšanu cīņu laikā.

Premjers vēlas sakārtot valsts politikas plānošanas sistēmu

LETA  01/11/06     Pēc Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) iniciatīvas tiks pārskatīti visi līdz šim valdībā apstiprinātie politikas plānošanas dokumenti, lai izveidotu saprotamu un pārskatāmu šo dokumentu sistēmu.

Premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks aģentūru LETA informēja, ka kopumā valstī ir ap tūkstoti dažādu politikas plānošanas dokumentu - koncepciju, programmu, stratēģiju un citu. Kalvītis uzskata, ka būtu jāveic šo dokumentu revīzija un inventarizācija, lai noteiktu to hierarhisko struktūru.

Plānots, ka centrālais plānošanas dokuments būs Nacionālais attīstības plāns, kam tiks pakārtots gan Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments, kas noteiks Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi 2007.-2013.gadā, gan nozaru stratēģijas. Papildus vēl jāvērtē valdības deklarācijā noteikto mērķu realizācija.

Lai koordinētu politikas plānošanas sistēmas sakārtošanu, premjera birojā darbu uzsācis jauns padomnieks politikas plānošanas jautājumos Oskars Balodis. Pēc Liepnieka teiktā, Balodis ir ieguvis doktora grādu politoloģijā un varēs labi palīdzēt valdības vadītāja ieceru īstenošanā.

Jauna padomnieka nepieciešamību premjera biroja vadītājs saistīja arī ar papildus ministriju darba koordinēšanas aktivitātēm. Kalvīša birojs esot uzņēmies koordinēt Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī citu ministriju darbības attiecībā uz ES fondu apguvi.

JL tomēr atbalstīs finansējuma palielināšanu KKF

DELFI  01/12/06    "Jaunais laiks” (JL) tomēr atbalsta garantētu finansējuma palielināšanu Valsts Kultūrkapitāla fondam (KKF), kā to paredz šīs valdības parakstītā deklarācija, vienlaikus aicinot paredzēt ne mazāku finansējumu kā agrāk ne tikai KKF, bet arī sabiedriskajām raidorganizācijām – Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, kam nauda nepieciešama ne mazāk, informēja JL.

JL uzskata par svarīgu finansējuma palielināšanu kultūrai, taču vienlaikus vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka paredzēt likumā ikgadēju budžeta pieaugumu, uzskatāms vairāk par politisku soli, nevis reālu rīcību kultūras attīstībai. Pašreizējais likums jau paredz KKF katru jaunu gadu piešķirt ne mazāku budžetu kā iepriekšējā gadā.

JL valdībā atbalstīs “šos – kārtējos steidzamos un negaidītos – kultūras ministres Helēnas Demakovas sagatavotos likuma grozījumus, un aicina turpmāk tomēr plānot procesus, arī kultūrā. JL uzskata, ka kultūras ministrei, plānojot finanšu nodrošinājumu kultūras nozarei, jāstrādā konsekventi un profesionāli budžeta veidošanas procesā. Turklāt, veidojot budžetu 2006.gadam, kultūras nozarei paredzētie līdzekļi tika piešķirti pilnībā”.

Eināra Repšes lietā...

Repšes teiktais rada šaubas, ko KNAB varētu gribēt no ASV

Gunta Sloga, Guntis Bojārs,  Diena  01/06/06    Ne Valsts ieņēmumu dienests (VID), ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas pārbauda Jaunā laika līdera Einara Repšes darījumus, nekomentē, vai pirms tiesiskās palīdzības lūguma ASV tapšanas prasījuši pašam E.Repšem izziņas par darījumiem ASV. Politiķis apgalvo, ka ne. Līdz ar to nav skaidrības, ko īsti tiesībsargi varētu gribēt no ASV un ko pārbaudīt, jo izziņas, kuras E.Repše var iegūt no brokeru kompānijas un tālāk tās nodot tiesībsargiem, vismaz sākotnēji var dot plašu priekšstatu par ministra darījumiem.

Diena jau rakstījusi, ka saistībā ar E.Repšes darījumiem ir ierosināts kriminālprocess, kas bija pamats, kāpēc E.Repše atkāpās no aizsardzības ministra amata. Kā viens no cēloņiem kriminālprocesa ierosināšanai tika pieminēta nepieciešamība lūgt tiesisko palīdzību ASV. Ienākumu deklarācija, kuru ceturtdien E.Repše iesniedza VID, liecina, ka E.Repšes vienīgā saistība ar ASV ir viņa darījumi vērstpapīru tirgū, kur patlaban viņa akciju portfeļa vērtība ir apmēram 230 tūkstoši latu. Diena jau rakstījusi, ka kāds vērstpapīru tirgus pārzinātājs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu, norādīja, ka līdzīgi kā no bankām saņemtajām izziņām par klienta norēķiniem, arī no brokerfirmu izziņām iespējams uzzināt par personas darījumiem jebkurā laika periodā. Brokeru kompānija Ameritrade, kuras pakalpojumus izmanto E.Repše, ir samērā liels un sekmīgi strādājošs uzņēmums.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs ceturtdien atturējās no jebkādiem komentāriem par to, vai šādas izziņas prasītas. Savukārt VID, kas pabeidzis E.Repšes darījumu pārbaudi un nosūtījis to Saeimas Izmeklēšanas komisijai, ieteica vērsties pie komisijas vadītāja Jāņa Lagzdiņa (TP), kurš savukārt teica, ka neko nav saņēmis, un tiesiskās palīdzības lūgumu motivēja ar KNAB vajadzību.

Repše: Liepnieka apvainojumi absurdi

Gunta Sloga, Ināra Egle,  Diena  01/07/06    Premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka paziņojums par Jaunā laika līdera Einara Repšes maksātnespēju, visticamāk, ir politiski motivēts, pieļauj politologi. Pats E.Repše par J.Liepnieka izteikumiem ir lakonisks: "Katru absurdu nevar komentēt."

E.Repše, par kura spējām atmaksāt parādus vairākkārt paustas šaubas, solījās mazināt neskaidrības, šonedēļ iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā amatpersonas deklarāciju. No tās noprotams, ka kredītu segšanai E.Repšem jācer uz ienākumiem no Rāznas atpūtas kompleksa, jahtas vai ASV vērtspapīriem. Tā kā pirmie ienākumus nedod, bet vērtspapīru tirgū pirmo reizi veicies vien pērn, vienīgā izeja viņam var būt īpašumu pārdošana.

J.Liepnieks, analizējot deklarāciju, aplēsis, ka E.Repšes ienākumi pērn bijuši par 220 000 latu mazāki nekā izdevumi. Viņaprāt, starpību nemazina divu zemes apgabalu pārdošana par 160 000 latiem, jo nauda nav vēl pārskaitīta. Deklarācijā arī neesot ziņu par ienākumiem no ASV vērtspapīru pārdošanas, ar ko E.Repše skaidro spēju nomaksāt tēriņus. Deklarācijas beigu daļā gan rodams E.Repšes apgalvojums, ka viņš pērn no saviem uzkrājumiem ASV uz Latviju pārskaitījis 96 000 latu.

Dienai, veicot aprēķinus par to, vai E.Repše, pārdodot visus īpašumus, varētu norēķināties ar kreditoriem, nav bijis iespējams rast pilnīgu ainu, jo nav zināma, Rāznas un Barkavas īpašumu vērtība, kuros ieguldīti lieli līdzekļi. Tomēr J.Liepnieks sastādījis bilanci, secinot, ka tā ir negatīva. Dienas taujāts, vai šādu bilanci iespējams atzīt par precīzu, viņš pieļāva, ka E.Repšem var paveikties un "iespējams, viss izies pa nullēm". J.Liepnieks atzīst, ka personu nemaz nevar atzīt par maksātnespējīgu, taču viņš nespēj rast citu vārdu, lai raksturotu deklarācijā rodamo informāciju. "Diez vai man katrs liepnieks būtu jākomentē," tā mobilā telefona īsziņā paziņo E.Repše.

Pretrunīgu vērtējumu pērn izpelnījās premjera Aigara Kalvīša (TP) lēmums publiskot ziņas par E.Repšes darījumu lietā sākto kriminālprocesu. Politikas novērotāji pieļāva, ka premjera rīcību, visticamāk, motivēja iespēja vērsties pret politisko konkurentu. Šoreiz, kā pieļauj politologs Jānis Ikstens, J.Liepnieka motīvi var būt saistīti ar centieniem noskaidrot patiesību, kā arī politisko konkurenci. "Vai premjeram un viņa biroja vadītājam tik daudz laika un enerģijas ir jāinvestē šajā jautājumā? Šķiet, ka tas ir pilnīgi politisks pasākums," pieļauj J.Ikstens, atgādinot, ka E.Repše vairs nav ne valdībā, ne Saeimā. Sociologs Aigars Freimanis saka, ka arī citviet pasaulē politiķi seko konkurentu darbībai. Tāpēc to nevarētu uzskatīt par politiskās ētikas pārkāpumu, lai arī labāk būtu, ja šo lietu lūgtu izvērtēt neatkarīgiem finanšu ekspertiem.

Repše nav deklarējis darījumus par 348 000 ASV dolāru

Juris Paiders,  NRA  01/13/06    Einars Repše 2002., 2003. un 2004. gada amatpersonas deklarācijās ir sniedzis aplamu informāciju par saviem ieguldījumiem ASV vērtspapīros. Kā izriet no E. Repšes paskaidrojumiem, kuri pievienoti 2005. gada decembra amatpersonas deklarācijai, E. Repše ASV vērtspapīros ir ieguldījis gandrīz par 350 tūkstošiem dolāru vairāk, nekā viņš ir norādījis savās iepriekšējās amatpersonas deklarācijās.

Bijušais aizsardzības ministrs, partijas Jaunais laiks vadītājs Einars Repše 23. decembrī iesniedza savu amatpersonas deklarāciju, atstājot aizsardzības ministra posteni. Jaunajai deklarācijai E. Repše ir pievienojis plašu komentāru, kurā apraksta savu saimniecisko darbību. 23. decembrī iesniegtajā amatpersonas deklarācijā E. Repše min pavisam citus, radikāli atšķirīgus skaitļus par saviem ieguldījumiem ASV.

E. Repšes amatpersonas deklarācija ir publiskota VID mājaslapā. Par saviem ieguldījumiem ASV vērtspapīru tirgū E. Repše raksta: "Lai darbotos vērtspapīru tirgū, katru gadu, kopš 2000. gada, esmu pārskaitījis noteiktu summu uz savu vērtspapīru kontu ASV

2000. gadā esmu kopumā pārskaitījis 12 000 USD

2001. gadā 97 000 USD

2002. gadā 119 000 USD

2003. gadā 176 778 USD un

2004. gadā 60 000 USD.

Šeit uzradīta tīrā jeb neto vērtība, jo dažos gados bijuši atsevišķi pārskaitījumi arī pretējā virzienā."

Salīdzināsim tagad nosauktos pārskaitījumu apjomus ar to, ko Repše ir norādījis savās iepriekšējās amatpersonas ienākumu deklarācijās no 2000. gada līdz 2004. gadam. 2000. gada E. Repšes ienākumu deklarācijā ir atrodams šāds ieraksts – E. Repše: "2000. gada 31. decembrī man piederēja 31 dažādu ASV uzņēmumu akcijas ar kopējo tirgus vērtību 19709,39 USD, pievienota konta izdruka. Nepieciešamā informācija pieejama internetā." Ailē kopējo ieguldījumu summa ir norādīti 19709,39 USD.

Tolaik amatpersonas deklarācijā nebija jānorāda saimnieciskie darījumi, bet gan tikai "ienākumi no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas nomas (īres), laimesti un dividendes neatkarīgi no to vērtības, kā arī mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi, kuru vērtība pārsniedz 10 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas".

Tolaik bija jānorāda nevis darījumi (darījumi ietver arī izdevumus), bet tikai ienākumi! Līdz ar to par 2000. gadu akciju pirkšanas darījumi ASV tirgū E. Repšem nebija jādeklarē. 2001. gada 27. decembrī

E. Repše iesniedz amatpersonas deklarāciju, atstājot Latvijas Bankas prezidenta amatu, un arī šajā deklarācijā ieguldījumi (akciju pirkumi) nebija jādeklarē un tie nav uzrādīti.

2002. gadā kārtība jau ir cita. Jaunie MK noteikumi noteica, ka jādeklarē visi darījumi, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

E. Repšes amatpersonas deklarācijas par 2001. gadu, kura iesniegta VID 2002. gada 15. novembrī, deklarācijas 9. punktā – Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, ir šāds ieraksts:

"Esmu pircis un pārdevis vērtspapīrus ASV tirgū. Ienākumu summa vēl nav zināma." Kā darījumu summa ir norādīti 0,00 USD.

Līdz ar to nav pamata izvirzīt kaut kādas pretenzijas par tagad zināmo informāciju par E. Repšes ieguldījumiem ASV vērtspapīru tirgū 2000. un 2001. gadā. Iespējams, ka E. Repše tikai tagad uzzināja, cik lielu summu – 97 000 USD – viņš pārskaitīja 2001. gadā uz ASV, un tāpēc to 2005. gada decembrī ir apzinīgi deklarējis.

Savukārt amatpersonas deklarācijās par 2002., 2003. un 2004. gadu E. Repše ir norādījis konkrētas summas par ieguldījumiem ASV vērtspapīru tirgū.

Publiskotajā E. Repšes amatpersonas deklarācijā par 2002. gadu, kura ir iesniegta VID 2003. gada 27. martā, ir šāds ieraksts –

E. Repše: "Esmu pircis un pārdevis vērtspapīrus ASV tirgū." Ailē Summa ir norādīti 609,43 USD.

Deklarācijā par 2003. gadu, kura VID iesniegta 2004. gada 31. martā, ailē par darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, ir šāds ieraksts:

"Ieguldījumi vērtspapīros ASV tirgū." Ailē Summa ir norādīti 823,70 USD.

Deklarācijā par 2004. gadu, kura VID ir iesniegta 2005. gada 30. martā, starp informāciju par gleznu pārdošanu caur galeriju K@2 un lidmašīnas Cessna 152 iegādi ir rinda, kas skan: "Ieguldījumi vērtspapīros ASV tirgū." Ailē Summa ir norādīti 6045,94 USD.

Tagad salīdzināsim informāciju no E. Repšes deklarācijām 2002.–2004. gadā ar E. Repšes norādītajām "noteiktajām summām", kuras viņš ir pārskaitījis no 2002. gada līdz 2004. gadam uz "savu vērtspapīru kontu ASV".

Līdz šim nedeklarētā ieguldījumu summa, iespējams, ir pat lielāka. Ja mēs ticam E. Repšes

2002. gada deklarācijai, tad par tur norādītajiem 609,43 USD viņš ir ne tikai ieguldījis, bet arī "pircis un pārdevis vērtspapīrus ASV tirgū". 2002. gada summa līdz ar to ir saprotama kā pirkšanas un pārdošanas kopsumma (apgrozījums).

Sazinoties ar VID komunikāciju departamentu, Neatkarīgajai izdevās noskaidrot, ka E. Repše nav lūdzis veikt grozījumus vai labojumus viņa iepriekšējo gadu amatpersonas deklarācijās. Tas savukārt nozīmē, ka starpība starp E. Repšes agrāk deklarētajām un tagad paziņotajām summām ir iespaidīga – gandrīz 350 tūkstoši ASV dolāru. Ja E. Repše nav līdz šim zinājis, cik lielas summas viņš ik gadus pārskaita uz ASV, tad viņam, uzzinot tik iespaidīgus skaitļus, bija nekavējoties jāiesniedz labojumi 2002.–2004. gada amatpersonas deklarācijām. Cita starpā, jau 2006. gada 9. janvārī E. Repše iesniedza papildinājumu savai 23. decembra amatpersonas deklarācijai. Jautājumi, kurai no deklarācijām lai tic un kāpēc vairākus gadus bija jāslēpj 348 tūkstošu ASV dolāru lieli darījumi ASV akciju tirgū, pagaidām paliek bez atbildes, jo Neatkarīgajai ar E. Repši sazināties neizdevās. Savukārt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Lagzdiņš, kuram Saeima ir uzdevusi izpētīt E. Repšes darījumus, Neatkarīgajai paskaidroja, ka tiklīdz Saeima atsāks darbu, komisija iepazīsies ar jaunajiem dokumentiem, kuri tagad ir pieejami, un tostarp ar E. Repšes jaunāko deklarāciju. J. Lagzdiņš: "Pirms komisija nebūs iepazinusies ar šiem dokumentiem, nekādi komentāri netiks sniegti." Jautāts par E. Repšes VID deklarācijā ierakstītajiem apvainojumiem Saeimas komisijai, ka tā veic pretlikumīgas darbības "ar nolūku celt neslavu un apmelo",

J. Lagzdiņš paskaidroja: "Komisijas uzdevums nav vērtēt nenosvērtu politiķu emocionālus izteikumus. Deklarācijās norādīto ziņu patiesums ir jāpārbauda VID un KNAB. Mēs nosūtīsim jautājumus un uzdevumu VID."

Ja tiešām apstiprināsies, ka E. Repše ir apzināti ir slēpis (nedeklarējis) 348 tūkstošu ASV dolāru vērtus darījumu vairāku gadu garumā, tad Saeimai, KNAB, SAB un NATO pretizlūkošanas dienestiem ir jāpieprasa E. Repšes paskaidrojumi. Kāpēc E. Repše par saviem milzīgajiem ieguldījumu apjomiem ir atzinies tikai pēc tam, kad kļuva zināms, ka Latvijā ir sagatavots tiesiskās palīdzības lūgums ASV par bijušā premjera un aizsardzības ministra darījumiem?

***

Starpība – 348298,93 USD

E. Repšes pārskaitījumi uz ASV un deklarēto ieguldījumu apjomi (ASV dolāros)

Gads; Pārskaitīts; Attiecīgā gada deklarācijā norādītais ieguldījumu apjoms

2002 119000 609,43

2003 176778 823,70

2004 60000 6045,94

Kopā 355778 7479,07

Avots: VID

Citādās nebūšanās...

'Delna' apstrīd privātmāju būvniecību Gaujas Nacionālajā parkā

DELFI  01/09/06    "Sabiedrība par atklātību - Delna" pirmdien Rīgas virsmežniecībā ir apstrīdējusi privātmāju būvniecību Gaujas Nacionālā parka mežā Inčukalnā starp Vidzemes šoseju un Gauju, portālu "Delfi" informēja "Delna".

Būvniecības priekšdarbi jau notikuši. Vienā no zemesgabaliem jau tikusi veikta kailcirte, pamatojoties uz Gaujas nacionālā parka administrācijas gada nogalē izsniegto ciršanas apliecinājumu.

Inčukalna pagasta padome vēl 2005.gada 17.augustā teritorijas plānojumā šīs teritorijas paredzēja kā “mežus un apzaļumotās teritorijas”. Bet jau 8.oktobrī Rīgas virsmežniecība izsniedza atļaujas transformēt meža zemi par apbūvējamu teritoriju īpašumos “Vecrimeikas”, “Rimeikas” un “Jaunrimeikas” .

“Sabiedrība par atklātību - Delna” ir apstrīdējusi Rīgas virsmežniecības izsniegtās transformācijas atļaujas. Zemes transformācija minētajos zemes gabalos nav pieļaujama, jo tas ir pretrunā Inčukalna pagasta teritorijas plānojumam. Teritorijas plānojumā veikt grozījumus iespējams tikai īpašas procedūras ietvaros. Rīgas virsmežniecība, izsniedzot transformācijas atļaujas, ir rupji pārkāpusi plānošanu regulējošos normatīvos aktus.

"Delna" lūdz Inčukalna pagasta padomi pārtraukt būvniecības turpmāku saskaņošanu, neskatoties uz notikušajiem būvniecības priekšdarbiem.

Auders biznesa shēmā izmantojis ģimenes ārstu nosūtījumus

Agnese Margēviča,  NRA  01/12/06    Maz ticams, ka zelta roku īpašnieks Āris Auders savu pacientu krāpšanu varēja īstenot, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) vadībai un kolēģiem nezinot,– tā vedina domāt Audera tiesas prāvā uzklausītās cietušo un mediķu liecības. Pagaidām nav skaidrs, vai viņa ienesīgais rūpals vienkārši pieciests, uz to pieverot acis, vai tiešu labumu no tā guvis vēl kāds.

Gan toreizējo slimokasu darbinieku, gan TOS darbinieku un mediķu liecības apstiprina, ka tolaik, kad Mugurkaula ķirurģijas centru vadīja Ā. Auders, rindas uz valsts apmaksātām mugurkaula diska trūces operācijām patiesi bijušas vairāku mēnešu garumā, bet uz sarežģītākām un dārgākām, kuru laikā pacientam ievietots implants, bijis jāgaida pat divus trīs gadus.

Lai gan Ā. Audera pacienti, kuri nu tiesā uzstājas cietušo statusā, sevi uzskatīja par tā sauktajiem maksas pacientiem, gan tāpēc, ka to viņiem iegalvoja ārsts, gan tāpēc, ka to izsecināja paši, jo konsultāciju saņēma ārsta privātpraksē, faktiski attiecībā pret TOS bija nevis maksas, bet valsts pacienti. Proti, kā izriet no TOS darbinieku liecībām, par maksas pacientu uzskatāms cilvēks, kurš, nevēloties gaidīt rindā uz operāciju, par to nolemj maksāt pats, konkrēto summu iemaksājot TOS kasē. Savukārt Ā. Audera pacienti, kuri nu jūtas apkrāpti, naudu maksājuši nevis TOS, bet pašam ārstam vai pārskaitot uz viņa privātprakses kontu.

Līdz ar to viņi, faktiski nebūdami maksas pacienti, iestājoties slimnīcā bija pakļauti tādai pašai rindas kārtībai, kā citi uz valsts apmaksātu operāciju gaidošie.

Tomēr, kā izriet no pacientu liecībām, vairums no viņiem operēti jau nākamajā dienā pēc tam, kad samaksājuši Ā. Auderam, vai tuvāko dienu laikā. Tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Ā. Auders, izmantojot savas kā TOS Mugurkaula ķirurģijas centra vadītāja pilnvaras, apejot rindu operējis tos pacientus, no kuriem saņēmis maksu. Gan tagadējais centra vadītājs Kārlis Andrejs Treimanis, gan Ā. Audera bijušais asistents Artis Gulbis liecināja, ka operāciju grafika sastādīšana esot nodaļas ziņā un TOS administrācija to nekontrolē.

Grafikā, ko sastādot trīs mēnešus uz priekšu, tiekot iekļauti gan plānveida pacienti, gan atstāti neaizpildīti logi, kuros operēt slimnīcā pēkšņi ievestus akūtus pacientus vai tādus, kuriem jāsniedz neatliekama palīdzība pēc traumas. Ja kāds no plānveida pacientiem uz operāciju neierodas vai slimnīcā ieved mazāku skaitu neatliekami operējamo, nodaļas vadītājam esot vairāk privilēģiju aizpildīt logus grafikā, tomēr Ā. Auders savu stāvokli nekad neesot ļaunprātīgi izmantojis, lai grafikā iebīdītu savus privātprakses pacientus, tiesai apgalvoja viņa bijušais asistents A. Gulbis.

Tomēr, par spīti A. Gulbja liecībai, no krimināllietas materiāliem izriet, ka ikreiz, kad pacients privāti samaksājis Ā. Auderam, nevis TOS kasē, viņa kārta uz operāciju pienākusi neticami ātri, lai gan tie pacienti, kuri pieteikti uz valsts apmaksātu operāciju, turpinājuši gaidīt rindā.

Vairākums liecinājušo pacientu norāda, ka Ā. Auders viņiem piekodinājis uz operāciju ierasties ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Savukārt TOS galvenā grāmatvede Ludmila Kolosova tiesā sniedza informāciju, ka ģimenes ārsta nosūtījumu, ierodoties slimnīcā, līdzi jāņem tiem pacientiem, par kuru operāciju maksā valsts, bet maksas pacienti tiekot uzņemti bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Ņemot vērā, ka Ā. Auderam samaksājušie pacienti faktiski neskaitījās maksas pacienti, jo viņu nauda nenonāca TOS kasē, var izdarīt pieņēmumu, ka ģimenes ārsta nosūtījums šajos gadījumos tika prasīts tādēļ, lai garantētu, ka par šo pacientu operēšanu samaksās valsts. Zīmīgi, ka atsevišķi pacienti atminējās sarežģījumus, kas viņiem radušies, uzņemšanas nodaļā mēģinot iestāties slimnīcā. Turklāt Ā. Auders jau iepriekš brīdinājis, ka sarežģījumi var rasties un šādā gadījumā jāatsaucoties uz viņu, tad problēma tikšot atrisināta.

Paciente Daiga Kalniņa tiesā liecināja, ka uzņemšanas nodaļā viņai atteikts, jo uz ģimenes ārstes nosūtījuma neesot bijis zīmoga. Pacientes brīnīšanās, kādēļ šāds nosūtījums vispār tiek prasīts, ja reiz viņa ir maksas paciente un pati Ā. Auderam apmaksājusi ārstēšanos, ignorēta, un tikai pēc uzņemšanas nodaļas darbinieku konsultācijām ar Ā. Auderu viņa uzņemta slimnīcā. Minētais gadījums vieš aizdomas, ka atsevišķās TOS struktūrvienībās par Ā. Audera ienesīgo rūpalu zināja un to piesedza. Lai gan visi tiesā liecinājušie TOS darbinieki apgalvo, ka par Ā. Audera pacientu krāpšanu nav zinājuši un vēlākais skandāls nācis kā liels pārsteigums, neizpratni izraisa tas, ka Ā. Audera kolēģi un padotie bez jautājumiem sadzīvojuši ar viņa aktivitātēm.

Piemēram, nevienam nav šķitis aizdomīgi, kādēļ pacienta līdzmaksājums par operāciju (tolaik tas bijis 25 lati kā tiem, kuri operēti par maksu, tā par valsts naudu) TOS kasē nonācis nevis no pacienta, bet no Ā. Audera kabatas. Krāpšanā apsūdzētais ārsts, prasot no pacientiem naudu par operāciju, licis saprast, ka summā (tās svārstās no 300 līdz 1500 latiem) ietverti arī citi ar uzturēšanos slimnīcā un ārstēšanu saistītie maksājumi, un Ā. Audera advokāts Oskars Rode uzsver, ka ārsts tiešām šos maksājumus veicis no pacienta naudas. TOS Mugurkaula ķirurģijas centra vecākā māsa Anna Obuhova tiesā liecināja, ka Ā. Auders jau iepriekš brīdinājis, kad nodaļā iestāsies viņa "privātprakses pacients", par kuru viņš maksāšot pats. Naudas summu, kas atbildusi pacienta līdzmaksājumam par operāciju un aprēķinātajai maksai par gultasvietu Ā. Auders nodevis A. Obuhovai, kura to samaksājusi TOS kasē, bet čeku atdevusi Ā. Auderam.

Saimniecībā un biznesā...

Eksperti prognozē pagājušā gada vidējo inflāciju 6,8% līmenī

LETA  01/06/06    Pagājušā gada vidējā inflācija varētu būt 6,8%, bet decembra gada inflācija - 7,3%, prognozē aģentūras LETA aptaujātie finanšu eksperti.

Jau ziņots, ka pērn deviņos mēnešos patēriņa cenas bija pieaugušas par 5,9%. Novembrī gada inflācija Latvijā bija 7,4%.

Latvijas Bankas 2005.gada vidējās inflācijas prognoze ir 6,7%. Finanšu ministrijas prognozētais patēriņa cenu indekss pagājušajā gadā ir 5,2%.

"SEB Latvijas Unibankas" Tirgus un analīzes daļas vadītājs Andris Vilks sacīja, ka decembrī gada inflācija būs 7,3%, bet gada vidējā inflācija varētu būt 6,8%. Tas nozīmē, ka rezultāts būs sliktāks nekā 2004.gadā. Pārāk daudzi faktori ietekmēja cenu celšanos, kam par iemeslu bija straujais ekonomikas pieaugums, ārējie apstākļi un nepietiekamā konkurence tirgū. Līdz ar to arī valdībai bija problēmas cīnīties ar inflāciju.

"Hansabankas" vecākā analītiķe Liene Kūle sacīja, ka, pēc "Hansabankas" speciālistu prognozēm, 2005.gadā vidējā inflācija sasniegs 6,8%. Decembrī gada inflācija varētu būt aptuveni 7,3%. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, inflācijas inerce izrādījās spēcīgāka, nekā sākotnēji gaidīts. Ja arī gada pirmajā pusē inflācijas temps pierima, no vasaras beigām cenu kāpums atjaunojās ar jaunu spēku un pārsniedza 7% atzīmi.

Līdz ar to 2005.gadā vidējā inflācija ir pat augstāka nekā 2004.gadā, kurš arī bija cenu ziņā ļoti sarežģīts gads un kurā mainījās cenas saistībā ar elektrības tarifu pieaugumu un iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), norāda Kūle.

Pērn lielu negatīvu ietekmi uz cenām radīja augstās naftas un degvielas cenas - transporta sektorā ir viens no vislielākajiem cenu kāpumiem par 10%-15%, skaidroja eksperte.

Pārtikas cenas, kas veido dominējošo daļu visā patēriņa cenu grozā, arī turpināja augt par 8%-10% gadā. Jāakcentē administratīvi regulēto cenu dinamika, kas vistiešāk izpaužas mājokļa komunālajos maksājumos - pieaugušie gāzes tarifi ir paaugstinājuši arī vairākus citus tarifus, un kopš vasaras beigām patērētāji to izjūt, maksājot par 5%-10% lielākus komunālo maksājumu rēķinus.

Gandrīz visas nozares piedzīvoja vērā ņemamu cenu pieaugumu, vienīgi apģērba un apavu, kā arī sakaru cenas pazeminājās. Sakaru nozare šobrīd ir galvenais inflāciju atslogojošais faktors, jo valdošā konkurence pazemina tarifus, norādīja Kūle.

Jauno automašīnu skaits pērn pieaudzis par 48%, turpinās palielināties arī šogad

LETA   01/07/06    Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas 16 680 jaunas automašīnas, kas ir par 48% vairāk nekā 2004.gadā, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) dati. Savukārt šogad jauno automašīnu reģistrācija varētu pieaugt 25—30% robežās, prognozē LPAA valdes priekšsēdētājs Olafs Ozols.

Pagājušā gada laikā Latvijā jauno automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pieaudzis no 4,8 līdz 7,2, taču tas joprojām ir divas reizes zemāks nekā Igaunijā. Tur pērn pārdotas 14,4 jaunas automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem.

Eiropā šis rādītājs ir ievērojami augstāks, savukārt Lietuvā tas ir zemāks — 3,9 auto.

Tradicionāli līderpozīciju jauno automašīnu vidū ieņem Toyota markas auto. To skaits pērn pieaudzis par 55%, sasniedzot 2067 vienības.

Otrajā vietā ierindojas Renault markas automašīnas ar 1208 reģistrētām vienībām un 21% pieaugumu, bet trešajā vietā ir Hyundai markas automašīnas ar 1056 vienībām un 36% pieaugumu.

Populārākais automodelis ar 811 reģistrētām vienībām pērn bija Toyota Corolla, otrs populārākais ar 639 spēkratiem bija Ford Focus, bet trešo vietu ar 532 auto ieņem Hyundai Getz.

LPAA valdes priekšsēdētājs prognozēja, ka šogad saasināsies konkurence, kā rezultātā dīleriem vēl vairāk uzmanības būs jāpievērš attieksmei pret klientiem. Patlaban lielāka nozīme tiek piešķirta piedāvātajām remontdarbu iespējām un apkalpošanai.

Kā vienu no pagājušā gada iezīmēm O.Ozols minēja sabiedrības noslāņošanos, mazāk attīstoties tā saucamajam vidusslānim. Latvijā pērn novērots dārgāku automašīnu skaita pieaugums. Piemēram, reģistrēts divreiz vairāk jeb 87 Porsche automašīnas. Šo skaitli O.Ozols uzskata par lielu.

Pēdējos gados audzis arī "pelēko dīleru" un privātpersonu ievesto jauno automašīnu skaits. Šādi pārdotu auto īpatsvars pieaudzis līdz aptuveni 18–20%. Viens no piemēriem "pelēkajiem dīleriem" ir uzņēmumi, kas ieved ASV ražotas automašīnas, kuras nav paredzētas Eiropas tirgum. Šādiem auto netiek nodrošināta garantija, piebilst O.Ozols. Iespējams, valsts šādi zaudē daļu nodokļu.

Eksporta pārsvars pār importu šogad būtiski nepieaugs

LETA 01/08/06    Šogad būtisks eksporta pārsvars pār importu nav gaidāms, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Kā ziņots, maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo pagājušā gada trešajā ceturksnī bija 295,87 miljoni latu jeb 12,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Hansabankas" vecākā analītiķe Liene Kūle sacīja, ka pēc "Hansabankas" speciālistu prognozēm tekošā konta deficīts šajā gadā samazināsies. Uzlabojums tirdzniecības daļā nebūs īpaši liels, taču būs saistībā ar ienākumu kontu un kārtējiem pārvedumiem.

Lai gan eksportam pieaugums varētu būt straujāks nekā importam, pastāvošo eksporta un importa atšķirību tas nespēs būtiski samazināt. Preču un pakalpojumu eksporta temps varētu palēnināties līdz aptuveni 20%, kas saistīts ar pieaugošo bāzi un to, ka lielākajos tirgos Latvijas uzņēmēji jau ir iekarojuši savu tirgus daļu.

Importa pieauguma tempi šogad varētu būt nedaudz lēnāki nekā eksporta pieaugums, tomēr izšķirošais šajā jomā būs tas, cik intensīvi augs iekšzemes pieprasījums - gan patēriņš, gan investīcijas, jo tie ir galvenie importa virzītāji.

Lielais Latvijas iedzīvotāju skaits, kas strādā ārzemēs, sekmē ienākumu konta pieaugumu, jo nauda tiek sūtīta radiniekiem Latvijā, skaidroja eksperte. Šogad varētu sagaidīt daudz lielāku Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdi - tie projekti, kas šobrīd ir tikai izstrādes stadijā, tiks pabeigti, un tādējādi Latvija var rēķināties ar daudz lielākām naudas summām no ES budžeta. Tas uzlabos ne tikai kārtējos pārvedumus, bet arī kapitāla kontu.

Pēc Kūles domām, labāk ir aplūkot kopējo rādītāju, kas aptver gan tekošo kontu, gan kapitāla kontu. Bankas eksperti prognozē, ka šis rādītājs nākamgad samazināsies līdz atpuveni 8,5% no IKP. Savukārt prognoze 2005.gadam ir aptuveni 10%.

"SEB Latvijas Unibankas" Tirgus un analīzes daļas vadītājs Andris Vilks uzskata, ka tekošā konta deficīts būs ap 10-11% no IKP. Skaitliski absolūtos skaitļos tas būs lielāks nekā šogad - virs viena miljarda latu, bet, tā kā šogad arī ekonomika augs strauji, tad tā īpatsvars pret IKP būs nedaudz mazāks.

Eksportam šis būs labs gads, prognozē eksperts, un tā pieaugums būs 25-30%. Diemžēl arī imports pieaugs tikai nedaudz lēnāk - par 22-25%. Līdz ar to skaitliski tirdzniecības deficīts tikai pasliktināsies. Un tā tas turpināsies tikmēr, kamēr Latvija neizveidos uz tehnoloģijām balstītu eksportējošu rūpniecību un nesāks strādāt kā reģiona finanšu, loģistikas un transporta centrs.

Īsumā par biznesu

LETA  01/09/05   

- AS Latvijas finieris (LF) provizoriskais apgrozījums pagājušajā gadā bijis 102 miljoni latu. Salīdzinot ar 2004. gadu, uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 5%.  LF 2005. gadu beidzis ar apmēram 6,4 miljonu latu peļņu, kas ir par 5,6% lielāka nekā 2004. gadā. Pērn uzņēmums saražojis 220 000 kubikmetru līmētās produkcijas, kas ir par 3,8% vairāk nekā 2004. gadā. 2004. gadu kompānija beidza ar 96,5 miljonu latu apgrozījumu un 5,6 miljonu latu peļņu. LF produkcija tiek realizēta 43 valstīs. Vislielākais tirgus ir Vācija, kur tiek realizēti 13% saražotās produkcijas, Lielbritānijā nonāk 12%, Francijā – 6%, Zviedrijā – 5%, savukārt Eiropā un citās valstīs – 44% no kopējā apjoma.

- Latvijas Bankas (LB) ārējās rezerves decembra beigās bijušas 2,355 miljardi ASV dolāru (1,368 miljardi latu). Lielāko daļu LB ārējo rezervju veido ārvalstu konvertējamās valūtas – 2,227 miljardi ASV dolāru (1,294 miljardi latu). LB zelta rezerves decembra beigās sasniegušas 128,45 miljonus ASV dolāru (74,63 miljonus latu).

- Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 154 260 lidojumi, kas ir par 9,3% vairāk nekā 2004. gadā, kad reģistrēti 141 120 lidojumi, liecina gaisa telpas izmantošanas un gaisa satiksmes organizēšanas VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS) dati.

Lielākā daļa no šiem lidojumiem bija tranzīta lidojumi. To skaits pērn sasniedzis 119 740, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2004. gadā, kad fiksēti 113 813 šādi lidojumi.

Vēl 34 520 lidojumi veikti uz Rīgas lidostu un no tās. Šo lidojumu skaits pieaudzis par 26,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Decembrī LGS reģistrēja 11 454 lidojumus, no kuriem 8801 bija tranzīta lidojums, bet 2653 reisi – uz Rīgu un no tās.

LGS statistika liecina, ka visvairāk lidojumu pagājušā gada laikā veikts jūlijā – 14 687 reisi. Vismazāk lidojumu veikts februārī – 10 189 reisi.

- Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas 16 680 jaunas automašīnas, kas ir par 48% vairāk nekā 2004. gadā, kad reģistrēti 11 256 jauni automobiļi, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) apkopotā informācija. Tradicionāli līderpozīciju jauno automašīnu vidū ieņem Toyota markas auto. To skaits pērn pieaudzis par 55%, sasniedzot 2067 vienības. Otrajā vietā ierindojas Renault markas automašīnas ar 1208 reģistrētām vienībām un 21% pieaugumu, bet trešajā vietā ir Hyundai markas automašīnas ar 1056 vienībām un 36% pieaugumu.

Pagājušajā gadā reģistrētas arī 995 Volkswagen automašīnas, kas ir par 18% vairāk, 977 Ford automašīnas, kas ir par 95% vairāk, 967 Opel automašīnas, kas ir par 71% vairāk nekā 2004. gadā. Reģistrētas arī 965 Mitsubishi automašīnas, kas ir par 87% vairāk, un 809 Honda markas automašīnas, kas ir par 28% vairāk.

- Aizputes domes darbinieki strādās ērtāk. Aizputes dome drīzumā pārcelsies uz plašākām nesen izremontētām telpām bijušajā Aizputes pamatskolas ēkā Atmodas ielā, tieši pretī pašreizējai pašvaldības ēkai. Aizputes domes priekšsēdētājs Pēteris Hanka stāstīja, ka pašvaldība jauno telpu remontā ieguldījusi 300 000 latu. Pašreizējā Aizputes domes ēkā pēc remonta paredzēts izvietot Aizputes bērnu mākslas skolu.

- Paplašinās Sporta un atpūtas kompleksu Ķeizarmežs. Tā paplašināšanā plānots ieguldīt līdz četriem miljoniem latu. Paredzēts izbūvēt jaunu baseinu un pagarināt esošo, izveidot jaunas telpas trenažieriem un fitnesam, uzbūvēt Eiropas Savienības standartiem atbilstošas ģērbtuves, kā arī masāžas un ārsta kabinetus. Projektā paredzēts arī izveidot konferenču zāli sportistiem un paplašināt viesnīcu.

- Cēsīs būvēs jaunu veikalu. Cēsīs, Gaujas ielā, sākta būvlaukuma sagatavošana tirdzniecības uzņēmuma VP Market veikala Saulīte celtniecībai. Šim nolūkam tiek nojaukta bijusī sadzīves pakalpojumu kombināta galdniecības ēka. Šogad VP Market Latvijā plāno atvērt 18 jaunus veikalus, biznesa attīstībā ieguldot 26,9 miljonus latu. Jaunie veikali būs Ventspilī, Cēsīs un Talsos.

- Rīgā būs betona detaļu ražotne. Drīzumā plānots realizēt SIA SUIS-Rīga betona detaļu ražotnes projektu Rīgā – Katlakalna ielas rajonā. Uzņēmuma pārstāvji informēja, ka atlicis tikai saskaņot projektu ar Rīgas domes institūcijām. SIA SUIS-Rīga ražos Eiropas Savienības prasībām atbilstošus betona izstrādājumus – akas, vākus, gredzenus, kuri pašlaik tiek iepirkti galvenokārt Lietuvā.

- Būvē jaunu biroja ēku Duntes ielā. Rīgā, Duntes ielā, tiek būvēta jauna sešu stāvu biroju ēka, informēja nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus pārstāve Ilze Rēdele. Biroju centru Dunte"s Haus plānots nodot ekspluatācijā gada nogalē. Nama kopējā platība būs 8300 kvadrātmetru.

- Nelss apgrozījums aug. Būvmateriālu tirdzniecības un kokmateriālu eksporta uzņēmums SIA Nelss pagājušajā gadā strādājis ar apmēram 76 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 20% lielāks nekā pirms gada.

- Banka Nord/LB Latvija meklē vietu centrālajai biroja ēkai. Banka pagājušā gada augustā izsludināja apbūves vietas iegādes konkursu. Izvērtējot piedāvājumus un ekonomisko izdevīgumu, pieņemts lēmums izsludināt konkursu par zemes iegādi ēkas būvniecībai, lai banka iegūtu jauno ēku savā īpašumā. Nord/LB Latvija ēku Vecrīgā, Smilšu ielā 6, par 6,55 miljoniem latu ir iegādājusies a/s Mēs Liepājai, kas namā plāno izveidot četru vai piecu zvaigžņu viesnīcu, piesaistot uzņēmējdarbībai starptautisku viesnīcu operatoru. Patlaban jau sāktas sarunas ar vairākām starptautiski pazīstamām viesnīcu ķēdēm. Jaunajā viesnīcā plānots izveidot 100–130 numurus.

- Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams par nozīmīgiem Pilsētas attīstības departamenta pērn vadītajiem projektiem nosauca Dienvidu tilta būvniecības sākšanu, Ziemeļu šķērsojuma projekta attīstību, dalību projektā Pārsteidzošā Latvija. Pēc viņa teiktā, pagājušā gada beigās tika apstiprināts jaunais Rīgas attīstības plāns – viens no nozīmīgākajiem dokumentiem, kas izstrādāts trīs gados Rīgā.

Pērn vidējais iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam sasniedzis vidēji Ls 105,48 mēnesī

LETA  01/11/06    Pērn vidējais iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam bijis vidēji 105,48 lati mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķini.

2005.gada laikā pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība, atbilstoši patēriņa cenu kāpumam, ik mēnesi pakāpeniski pieauga - no 100,42 latiem janvārī līdz 109,80 latiem decembrī.

Pērn pirmajā ceturksnī viena iedzīvotāja vidējais mēneša iztikas minimums bija 101,39 lati, otrajā ceturksnī - 104,73 lati, trešajā ceturksnī - 106,14 lati, bet ceturtajā ceturksnī - 109,67 lati.

Visaugstākā pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība pērn bijusi novembrī - 110,07 lati.

Statistika liecina, ka iztikas minimums ik gadu pieaug. Ja 1998.gadā viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji mēnesī bija 82,15 lati, tad 1999.gadā - 83,18 lati, 2000.gadā - 84,47 lati, 2001.gadā - 86,93 lati, 2002.gadā - 88,76 lati, 2003.gadā - 93,54 lati, bet 2004.gadā - 98,78 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru Padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksuspreces.

Latvijas lielākie tirdzniecības partneri – Vācija un Lietuva

Inga Balode,  NRA  01/13/06    Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvija visaktīvāk tirgojusies ar Vāciju, Lietuvu, Krieviju, Igauniju, Lielbritāniju, Poliju un Baltkrieviju, teikts LR Centrālās statistikas pārvaldes ceturkšņa biļetenā Latvijas Ārējā tirdzniecība.

Arī pagājušā gada trešajā ceturksnī tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bijusi negatīva, proti, 503 265 tūkstoši latu.

Rēķinot latos, Latvija visvairāk izvedusi koksni un tās izstrādājumus, minerālo kurināmo, naftu un tās pārstrādes produktus, dzelzi un tēraudu, mašīnas un mehānismus, elektriskās mašīnas un iekārtas, savukārt visvairāk ievedusi minerālo kurināmo.

Izglītībā un valodā...

LU izsludina studentu uzņemšanu vairākās studiju programmās

LETA  01/05/06    Latvijas Universitāte (LU) izsludinājusi jaunu studentu uzņemšanu vairākās programmās Filoloģijas fakultātē, Fizikas un matemātikas fakultātē un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē šī gada pavasara semestrim, informēja LU Preses centrā.

Filoloģijas fakultāte piedāvā uzsākt studijas jaunā studiju programmā - Baltijas jūras reģiona studijas. Šīs programmas mērķis ir veidot kompetenci humanitāro, sociālo un vides zinību jomās attiecībā uz Baltijas jūras reģiona zemēm. Programma sagatavo analītiķus ar padziļinātām zināšanām par Baltijas jūras reģiona politiskās, ekonomiskās, sociālās, kultūras attīstības procesiem, pētniekus, kas veicinās un stiprinās reģionālo sadarbību.

Šai studiju programmai iespējams pieteikties līdz 20.janvārim.

Fizikas un matemātikas fakultātē līdz 10.janvārim var pieteikties vidusskolas informātikas skolotāja otrā līmeņa profesionālajai studiju programmai, bet līdz 27.janvārim - vidusskolas matemātikas skolotāja otrā līmeņa profesionālajai studiju programmai.

Līdz 20.janvārim var pieteikties arī vairākām otrā līmeņa profesionālajām studiju programmām Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.

Skolotāju algu pārrēķinu programmatūra gatava

Līga Nestere,  NRA  01/07/06   Ir sagatavota pamācība, kurā aprakstīts, kas jādara, lai nepieciešamās izmaiņas automātiski ieviestos skolu tarifikācijas programmatūrā, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Andis Geižāns. Ministrija savukārt ir arī pagarinājusi līgumu ar Latvijas Universitāti (LU) par Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) izveidoto reģistru uzturēšanu līdz 2006. gada 1. aprīlim.

Pedagogiem algas neizmaksā visiem vienā datumā. Samaksu par darbu pedagogi saņem atkarībā no konkrētas skolas finansēšanas plāna. LIIS datu bāze nav tieši saistīta ar pedagogu algu izmaksām – tā nevar kavēt šos aprēķinus un izmaksas. Tā piedāvā atviegloto elektronisko formu, kā vieglāk aprēķināt pedagogu atalgojumu, uzver A. Geižāns. "Piemēram – ja skolā nestrādā internets vai saplīst dators, tad algu izmaksa un aprēķini netiek kavēti," teic IZM pārstāvis. Esot grāmatveži, kas tomēr algas rēķina ar kalkulatoru vai uz papīra un tikai pēc tam ieraksta sarēķinātos skaitļus programmatūrā, neizmantojot LIIS piedāvāto formulu, stāsta A. Geižāns.

Neatkarīgā jau informēja, ka no 1. janvāra skolotāju algas paaugstinātas par 20 latiem. No valsts budžeta tām kopumā piešķīra 20 miljonus latu.

Rīgas Juglas vidusskolas direktores vietnieks informātikā Ivars Jacis sacīja: "Mēs aprēķinām algas pēc LIIS izstrādātās programmatūras. Ir atsūtīta instrukcija, LIIS speciālisti ir veikuši nepieciešamās izmaiņas, un algu izmaksāšana notiks kā parasti no 10. līdz 12. datumam.

Pētīs jauniešu vājo latviešu valodas zināšanu cēloņus

Ilze Grīnuma,  Diena  01/10/06    Latviešu valodas centralizētajā eksāmenā vidusskolēni spēj iegūt vien vidēji 42% no maksimālā punktu skaita. Arī augstskolu pasniedzēju vērojumi liecina — jauniešu latviešu valodas prasmes līmenis strauji krītas. "Lai kādam kaut ko iemācītu, jābūt skaidram mērķim, ko lai viņš zina un kā to lieto," uzskata Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga. Skolotāji, kurus pirmdien pulcēja Valsts valodas komisija (VVK), uzskata, ka galvenais klupšanas akmens ir vienotas metodiskās nostādnes trūkums — nav valodas kvalitātes pētījumu, kuriem atbilstoši tiktu veidota mūsdienīga mācīšanas metodika.

Skolēnu vājo zināšanu cēloņus nolēmusi izpētīt Valsts prezidentes veidotā VVK kopā ar Izglītības satura un eksaminācijas centru (ISEC). Centra speciālists Kaspars Špūle atzīst, ka pašreiz vienīgā objektīvā statistika ir eksaminācija. Domraksta vietā centralizēts eksāmens latviešu valodā un literatūrā ir divus gadus. Rezultāti neiepriecina: 2004.gada pavasarī vien trīs zemākos novērtējuma līmeņus (no sešiem) sasniedza 51% vidējās izglītības absolventu, 2005.gadā — jau 64,3%. Vislielākā problēma ir eksāmena daļa, kurā prasa domrakstu. "Ja tagad vajadzētu skolu beigt tikai ar domrakstu, lielākā daļa to nespētu," atzīst K.Špūle. Tieši domraksts parāda, kā skolēns prot lietot zināšanas, viņa īsteno valodas izjūtu. Tiesa, arī gramatisko zināšanu uzdevumos no desmit teikumiem pareizi esot labi ja četri.

"Mācīt valodu vai mācīt bērnu. Mācīt gramatiku vai mācīt mīlēt valodu," problēmas netieši raksturo latviešu valodas skolotāja Inga Zemīte. Skolā valoda būtu jāmāca kā prasme, nevis gramatiska sistēma, kā tas pārņemts no padomju skolas. Tomēr šim mērķim neatbilst ne mācību grāmatas, ne metodika, uzskata pedagogi. Labas valodas nepieciešamību nemotivē arī augstskolas, novērojis K.Špūle. Lai arī iestājeksāmens latviešu valodā ir obligāts, tas nav noteicošais, un vēlāk valodai nereti vispār nepievērš uzmanību.

VVK šogad iecerējusi arī organizēt seminārus skolotājiem, lai izspriestu, kā situāciju uzlabot.

Eksperti: krītas valsts valodas zināšanu līmenis

LETA  01/09/06   Pēdējos gados arvien straujāk krītas valsts valodas zināšanu līmenis, šodien sabiedriskajā diskusijā par valodas mācīšanas kvalitāti sacīja Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs.

Kvalitātes kritumu apliecinot sūdzības no augstskolām un dažādām citām institūcijām par studentu valsts valodas zināšanām un doktora disertāciju kvalitāti. Tāpat plašsaziņas līdzekļos tiek popularizēts nepareizs valodas lietojums, un arī Saeimas deputāti sarunājas neatbilstošā valodas līmenī, uzskata valodas eksperti.

Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) latviešu valodas speciālists Kaspars Špūle norādīja, ka jau otro gadu vidusskolēni kārto centralizēto eksāmenu latviešu valodā domraksta vietā, un tā vidējais rādītājs ir 42%, ko speciālists vērtē kā neatbilstošu.

Augstākais jeb A līmenis eksāmenā piešķirts apmēram 500 skolēniem visā Latvijā, un arī šie skolēni spējuši pareizi izpildīt tikai apmēram 77% eksāmena uzdevumu. Špūle arī norādīja, ka patlaban latviešu skolās ieplūst daudz cittautiešu, bet skolotāji tam neesot gatavi.

Latviešu valodas skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga uzskata, ka galvenā problēma ir vienotas metodikas trūkums. «Kamēr Izglītības un zinātnes ministrijā nebūs struktūras, kas nodarbojas ar latviešu valodas kvalitātes pētījumiem un jaunas metodikas izveidi, mēs būsim turpat, kur iepriekš,» uzsvēra Vanaga.

Patlaban ir vairāki mācību materiālu komplekti, un katram no tiem ir savas labās īpašības, taču tas neveicina kvalitatīvu latviešu valodas apguvi.

Kā secinājis ISEC, pašlaik skolēni neprot aizstāvēt un pamatot savu viedokli, pārspriedumu vietā raksta vēstījumus, viņiem ir nepietiekams vārdu krājums un izteikšanās spēja. Tāpat skolēni bieži vien pieļaujot dažādas stila kļūdas, kas galvenokārt skaidrojamas ar krievu valodas ietekmi, lietojot dažādas standartfrāzes un klišejas, kā arī neprotot salikt pieturzīmes.

Sabiedriskās apspriešanas par valsts valodas mācīšanas kvalitāti notikušas jau vairākkārt. Iepriekšējais lielākais forums notika 2002. gadā.

Grāmatu daudz, nevienas kvalitatīvas

Līga Nestere,  NRA  01/10/06    Gramatikai latviešu valodas apguvē ir otršķirīga loma.

Skolotāji ir neizpratnē, pēc kuras grāmatas latviešu valodu mācīt pamatskolā. Literatūras klāsts ir plašs, taču novecojušais no 1992. gada spēkā esošais dokuments, kā un ko mācīt latviešu valodā vidusskolām, pedagogos izraisa sašutumu. Diskutējot par latviešu valodas mācīšanas kvalitāti, skolotāji uzsver neskaitāmas problēmas.

Bauskas rajona Uzvaras vidusskolas latviešu valodas skolotājas Vija Cerusa un Vilija Akermane stāsta, ka ir mainījusies valodas mācīšanas koncepcija. "Kādreiz visa pamatā bija gramatikas apguve, bet tagad – runas, lasīšanas un klausīšanās prasmes apgūšana un attīstīšana. Šīs prasmes ir svarīgas, bet gramatika ir valodas mugurkauls un bez tā nevar," norāda V. Cerusa. Pedagoģe akcentē, ka ar vidusskolēniem jāstrādā pēc 1992. gada dokumenta, kas ir novecojis, un varot uzskatīt, ka vidusskolām nav nekāda dokumenta par to, kā mācīt latviešu valodu, bet centralizētais eksāmens skolēnam ir jākārto. "Ir skolotāji, kas joprojām māca pēc vecajām mācību materiāliem, piemēram, Dzintras Paegles grāmatām. Taču, mācoties pēc tām, skolēnu nevar kvalitatīvi sagatavot eksāmenam latviešu valodā. Tad ir jāmeklē papildliteratūra," saka V. Cerusa. Uzvaras vidusskolas pedagoģes gan teic, ka mācību grāmatu, it īpaši, pamatskolā ir ļoti daudz, līdz ar to nevar izvēlēties, pēc kuras mācīt. Turklāt tās tiekot ieteiktas kā eksperimentālie mācību līdzekļi.

Madonas rajona Lubānas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Aija Andersone mācot pēc Dz. Paegles grāmatām. Skola apgādā ar mācību līdzekļiem, bērniem grāmatas nav jāpērk , tāpēc esot jāmācās pēc tām, kas ir pieejamas. Šīs grāmatas neesot sliktas, tomēr savu laiku jau nokalpojušas. Skolotāja stāsta: "Pēdējos gados lielas naudas summas ir piešķirtas, lai radītu grāmatas, pēc kurām krievu tautības bērni varētu apgūt latviešu valodu. Bet tagad valstij būtu jādod nauda laikmetīgu kvalitatīvu mācību līdzekļu izstrādei latviešu skolēniem." A. Andersones audzēkņi esot izteikušies, ka latviešu valoda, viņuprāt, ir apdraudēta. "Viņi apzinās, ka mūsu valodu ietekmē un maina angļu valoda, bet mani skolēni pozitīvi vērtē latviešu valodas stundas. Dažiem mācību viela ļoti labi padodas, citam ne, bet vislielākās grūtības sagādā interpunkcija," norāda A. Andersone.

Lai palīdzētu labāk apgūt latviešu valodas pamatus, skolotāja jau piecus gadus strādā pēc savas metodes: "Katram manam audzēknim, viņu ir ap 100, ir izveidota kļūdu uzskaites burtnīca. Tajās es katram rakstu viņa biežāk pieļautās kļūdas un to labojumu. Tagad visu uzrakstu ar datoru un tad viņa burtnīcā ielīmēju, darbs ir ilgs." Pedagoģe uzskata, ka tādējādi katram audzēknim viņa pieļautās kļūdas ir atrodamas vienkopus un ir vieglāk ielāgot, lai tās nākamreiz vairs nepieļautu. A. Andersone ir izveidojusi arī Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Lubānas filiāles studentiem galveno pamatlikumu apkopojumu. "Viņiem šie likumi ir tikai jāatgādina," uzsver skolotāja.

Savukārt Ventspils augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Sīlis stāsta, ka fakultātei esot samērā rūgta pieredze ar jaunajiem studentiem, kas neprot latviešu valodu. "Piemēram, studenti nepārzina pareizrakstību, pieturzīmju lietojumu lietišķajos rakstos. Latviešu valodas stundu skaits laikam ir jāpalielina pat augstskolā," secina J. Sīlis.

Gada Nevārdam iesaka ‘inflāciju’ un ‘Īriju’

DELFI  01/10/06    Kārtējā Latviešu biedrības, Rakstnieku savienības un Zinātņu Akadēmijas Terminoloģijas centra konkursā “Gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens”, nevārda kategorijā ieteikti vārdi “inflācija” un “Īrija”, gada vārdam ieteikts “cūkmens”, bet spārnotajam teicienam premjera paustais – “Latvijā būs septiņi trekni gadi”.

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa informēja, ka 2005. gada Vārda, Nevārda un Spārnotā teiciena meklēšanā saņemts jau pāri simtam ieteikumu ar attiecīgiem pamatojumiem. Šogad gan atšķiras proporcija starp dažādām kategorijām. Šobrīd lielāko popularitāti izpelnās gada Nevārdi un Spārnotie teicieni, turpretim mazāk ierosinājumu saņemts 2005. gada Vārdam.

2005. gada Nevārdam ieteikti ”inflācija”, “Īrija”, “spellings”, “fails”, “davai”, “praids”, “radošā kreatīvitāte” un “vizuāli saskatāms” un citi.

Spārnotam teicienam nominēti “vanags noknāba cālīti”, “Latvijai būs septiņi trekni gadi” (premjers Aigars Kalvītis)“, “lielais grūdiens”, "varam visi kopā vibrēt..." (deputāte Ausma Kantāne), “nācijas morālais līderis” (par Andri Šķēli), “ar vārdiem “Delfos”, ar darbiem aizkrāsnē”. 2005. gada Vārdam nominēti “nevārds”, “unikāts”, “prātvēders”, “cūkmens”... Saņemti arī politiskas izcelsmes ierosinājumi gada Vārdam, to vidū “Ēiks” (atsaucoties uz Ērika Jēkabsona kļūdaino iesniegumu Saeimas prezidijam), “mākoņtēvs” (runājot par Šķēli), ieteikts arī ieviest interesantu jaunvārdu “ildze”, ar to apzīmējot kāda procesa vai stāvokļa ilgumu vai turpināšanos.

Šogad atkārtoti kā Vārda un Nevārda kandidāti minēti vairāki iepriekšējos gados izvirzītie vārdi: ”burziņš”, ”mēstule”, “laimētava”, ”eiro”, ”eira”, ”euro”, “eurs”.

2005.gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens tiks paziņoti 23.janvārī.

Latvijā gada Vārda, Nevārda un teiciena meklēšanas akcija pirmo reizi notika 2003.gadā, kad par gada Vārdu kļuva “zīmols” (angliciskā “branda” vai “brenda” vietā), par gada Nevārdu – nelokāmais “eiro” un par gada Spārnoto teicienu – “zelta rokas” (jaunā, negatīvā nozīmē).

Par 2004.gada Vārdu kļuva “mēstule” (angliciskā “spama” vietā), Nevārdu – “māsterplāns” (kuru varētu aizstāt ar “virsplānu” vai “dižplānu”) un Spārnoto teicienu – “valsts deg zilās ugunīs” (ar nozīmi krīze valstij).

Mācās strādāt e-vidē

NRA  01/11/06    Jau tagad mūsu ikdiena nav iedomājama bez informācijas tehnoloģijām (IT) – ja nelietojam datoru paši, to izmanto pakalpojumu sniedzēji, sākot ar veikalu, beidzot ar banku.

2001. gadā Ogrē tika izveidots pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) centrs, kura pamatfunkcija ir ieviest visās pašvaldības iestādēs vienotu informācijas apmaiņas sistēmu, apmācīt darbiniekus un izglītot sabiedrību moderno tehnoloģiju jomā. Lai uzlabotu saikni ar pašvaldībām un uzklausītu iedzīvotāju vēlmes, tiek uzturēts pašvaldību vortāls www.ogre.lv. Reizi trijos gados Ogrē tiek organizētas E-dienas, skat. www.latste.lv, kurās jebkurš interesents var iegūt zināšanas, kā IT var izmantot dizainā, mūzikā, fotomākslā, finanšu norēķinos un citās dzīves sfērās. PVIS centra vadītājs Tālis Bērcis uzsver, ka arī katra mācību priekšmeta mācīšanā skolā var izmantot šīs tehnoloģijas, un novērojumi liecina, ka šādā veidā jaunieši zināšanas uztver labāk, viņiem ir interesantāk un izziņas process aizraujošāks.

Ikdienā PVIS centrā ir pieejams publiskais interneta punkts ar visu nepieciešamo biroja tehniku, lai skolēni un studenti to varētu izmantot referātu un kursa darbu sagatavošanai vai vienkārši saņemtu nepieciešamo konsultāciju un informāciju.

Centrā regulāri notiek dažādi datorapmācības kursi, un viens no jaunākajiem projektiem ir 35 Ogres rajona pašvaldības darbinieku apmācīšana darbam ar epārvaldības programmu, kā arī datortehnikas, interneta pieejas un programmatūras nodrošinājums.

PVIS centrs, Brīvības iela 15, Ogre.

Tālrunis 5071236.

Svētki sev, svētki citiem   

Arno Jundze,  NRA  01/12/06    Noslēdzies Rūdolfa Blaumaņa radošo darbu konkurss skolu audzēkņiem

Pagājušo sestdien ar svinīgu un ne tik svinīgu pasākumu virteni visas dienas garumā Ērgļos noslēdzās Rūdolfa Blaumaņa memoriālā Braku muzeja iniciētais skolēnu radošo darbu konkurss, kurā piedalījās gandrīz 300 dalībnieku no visas Latvijas.

Gada nogale Ērgļu un Madonas pusē labi pazīstamajām muzeju dzīves rīkotājām Annai Kuzinai un Dacei Zvirgzdiņai pārvērtās par īstu konkursa darbu lasīšanas maratonu. Gandrīz kā pamatdarbs – viņas joko, piebilstot, ka vietējās pasta nodaļas pārstāvji neļaušot samelot – tādi sūtījumu kalni beidzamajos gados Ērgļu pusē neesot redzēti.

Kā atzīst pasākuma iniciatores – ideja atzīmēt R. Blaumaņa dzimšanas dienu (latvju literatūras klasiķis dzimis 1863. gada 1.janvārī) ar jauniešu radošo darbu konkursu radusies spontāni un pēdējā brīdī – visi iespējamie termiņi bija jau nokavēti, tāpēc nebija nekādu iespēju startēt Valsts Kultūrkapitāla projektu konkursā.

Konkursa rīkotājas vienā balsī teic, ka viņas neesot gaidījušas tik lielu skolēnu atsaucību. Iecerot pasākumu, bijusi cerība – būs kādi sešdesmit septiņdesmit darbi, gan jau pa abām ātri izlasīšot, un lieta darīta. Reālā dzīve gan pierādīja pretējo – ko vērtēt pietika visai žūrijai, kurā bez muzeju speciālistēm tālredzīgi tika iesaistīti nopietni palīgspēki.

Ierastās žēlabas par to, ka jaunieši nelasot un tikai nīkstot pie datora internetā, neatbilst patiesībai – tas ir viens no būtiskākajiem secinājumiem pēc šā konkursa. Rakstīt gribošu skolu jauniešu Latvijā, izrādās, netrūkst. Turklāt, lai arī nenoliedzami aiz daudziem konkursā iesniegtajiem darbiem bija jūtama prasmīga un gudra skolotāja roka, netrūka darbu, kuru autori ar saviem pedagogiem nebija konsultējušies. Kā pirms gada Rīgas Latviešu biedrības un Latvijas Rakstnieku savienības kopīgi rīkotajā K. Skalbes pētniecisko darbu konkursā vidusskolēniem, arī šogad bija vērojama kāda interesanta nianse – konkursā piedalījās ne tikai latviešu skolu audzēkņi.

Īsi raksturojot, darbi bija ļoti dažādi: tradicionālāki un spuraināki, romantiskāki un mūsdienīgāki, dažos no tiem, kā jau tas skolēnu rakstu darbos pienākas, bija iezadzies arī valodas velniņš.

Rīkotāji bija darījuši visu, lai pagājusī sestdiena Ērgļos tiem konkursa dalībniekiem, kurus nenobiedēja slidenie ceļi un sals, paliktu atmiņā. Bija gan iespēja apciemot Brakus ziemā, gan godināt R. Blaumani viņa pēdējā atdusas vietā, gan apskatīties Ērgļus. Arī svinīgais apbalvošanas pasākums, kurā lieliski tika iztikts bez uzaicinātu viesmākslinieku piedalīšanās, balstoties uz pašmāju mazo mākslinieku spēkiem, izdevās gana raits.

Liela rīkotāju veiksme bija sponsoru piesaiste. Pateicoties VAS Latvijas valsts ceļi, AS Čiekurkalns ģenerāldirektoram Jurim Āzeram, uzņēmējam un bijušajam ministru prezidentam Andrim Bērziņam, Eiropas Parlamenta deputātam Valdim Dombrovskim, Ritas Garaissilas ziedu kārtošanas skolai, Līvijai Volkovai, Ērgļu Arovidusskolai un rakstniecei Ingunai Bauerei, balvas saņēma ne tikai pirmo triju vietu ieguvēji vien (viņiem tika arī pieklājīgas naudas balvas).

Radošie konkursi rakstošajiem skolu jauniešiem ir vajadzīgi, un Braku muzeja iniciatīva to lieku reizi apstiprina. Rakstīt gribētāju skolās netrūkst, un radošā gara veicināšana it kā jau būtu Izglītības un zinātnes ministrijas valstisko rūpju objekts. Praksē tomēr tā visbiežāk izrādās muzeja darbinieku, literatūras pētnieku, kādas radošas organizācijas vai privātpersonas iniciatīva. Anna Kuzina un Dace Zvirgzdiņa, taujātas par gatavību vēlreiz iesaistīties līdzīga pasākuma rīkošanā, atbild, ka doma nav peļama, bet katru gadu Braki šādu konkursu pacelt nespēj. Tā jau būtu ražošana!

Kā lai te neatceras leģendāro padomju laiku vidusskolēnu radošo nometni Aicinājums, kurai savulaik cauri gājis šodien ne viens vien sabiedrībā pazīstams žurnālists, mūziķis un literāts. Pēdējos gados tā velk savu eksistenci, pateicoties Daiņa Grīnvalda fanātiskajai uzņēmībai. Tā vien šķiet, ka radošos skolu jauniešu konkursus Latvijā vajag vien saujiņai entuziastu, par kuriem būtu jāraksta rubrikā Neparasti vaļasprieki.

Darbu fragmenti

- Daiga Krasovska (Gārsenes pamatskolas 9. klase)

Paukš! Nokrita kastanītis un atvērās. Dzeloņainā čaula izlaida ārā mazo brūno kodoliņu. Tieši kā mazie velniņi, kuri nespēja nevienam nodarīt pāri, tāpēc pārvērtās par cilvēkiem. Nekas ļauns jau mazajos palaidņos nebija, tikai dzīvesprieks un jautrība (..) Paņemu siltajā plaukstā nosalušo kastaņbērnu – skaties mazais, cik daudz gaismas šajā pasaulē! Redzi, ka ilgas piepildās, ja kaut ko ļoti vēlas! Ielikšu tevi somā, un tu vienmēr būsi blakus, lai sargātu mani ar savu stipro dzīvotgribu, kura slēpjas mazā brūnā brīnumā.

- Oskars Krūze (Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas 11.a klase)

Skolu sadraudzības nolūkos aicināja pieteikties jauniešus, kas būtu gatavi nedaudz vairāk kā nedēļu paviesoties Somijā, apskatīt Somijas skolas un skolu sistēmu, paviesoties somu ģimenēs utt., tātad iegūt dzīves pieredzi. Toreiz nepieteicos, jo biju savu prātu pieblīvējis ar aizbildinājumiem: tur nekas neiznāks, tāpat pieteiksies daudz cilvēku un mani neizvēlēsies, nav vērts mēģināt, man tāpat nekad neveicas u.tml., bet, kā izrādījās, pieteicās tikai septiņi cilvēki, no kuriem seši tika izvēlēti, turklāt tikai divi no izvēlētajiem bija zēni. Tātad, ja es būtu pieteicies, man būtu 75% liela iespēja tikt izvēlētam. Tas pierāda, ka cilvēku vislielākā problēma, kas attur no skaistās dzīves, ir viņu pašu neuzņēmība.

- Anita Granovska (Ludzas pilsētas ģimnāzijas 11.b klase)

Cool: pachatosim?

XXX: OK.

Cool: kaads izdemolēja baznīcu un uz sienas uzrakstījis DIEVS IR MIRIS

XXX: laikam sapīpējušies!

Cool: ko tu! Tas ir reaali! Beidzot pienaacis laiks dziivot briiviibaa!

XXX: pārāk crazy!

Cool: nepavisam! Manispeec baznīcu un bibliotēku vietaa taisītu party vietas

XXX: bet es redzēju, ka uz Blaumaņa pieminekļa uzskrāpēts NEPAEJ GARĀM

Cool: kas tas Blaumanis taads a

XXX: rakstnieks taču!!!

Cool: radikāli! Nost ar tiem skriceleetajiem!!!!!!

Ilga: Varu pievienoties?

Cool: da luudzu! Tev ir komentārs?

Ilga: To uzrakstu izskrāpēju es!

Cool: vareni! Buutu labaak apgāzusi

XXX: kāpeeec tieši uz Blaumaņa?

Cool: Tam nava nozīmes visi vini vienādi!

Ilga: Nē, ir gan nozīme. Tieši šim ir. Kristīnes šodien ir izsmejamas, bet Edgari kļuvuši par varoņiem – vissaprātīgākajām sievietēm.

Cool: sviests! Es atsedzos!

Konkursa laureāti

Speciālbalvas

-          Vineta Trimalniece, Rēzeknes 5. vidusskolas 7.b klase

-          Krista Ozola, R. Lazdiņas privātskolas Punktiņš 12. klase

-          Anete Baškevica, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 9.b klase

-          Santa Niedra, Balvu Amatniecības vidusskolas 10. klase

-          Inga Reimane, Jūrmalas 1. ģimnāzijas 12.c klase

-          Kristīna Goluba, Jūrmalas 1. ģimnāzijas 12.c klase

-          Elīna Annuškāne, Jūrmalas 1. ģimnāzijas 12.c klase

-          Evika Muižniece, Rēzeknes 5. vidusskolas 7.b klase

-          Arita Vilkaste, Viļakas Valsts ģimnāzijas 11.b klase

-          Raitis Bardavskis, Jēkabpils 3. vidusskolas 11.b klase

-          Gunta Brakša, Limbažu 1. vidusskolas 11. klase

-          Elīna Gžibovska, Dobeles Valsts ģimnāzijas 11. klase

-          Līna Bērzkalna, Ērgļu vidusskolas 7.a klase

-          Linda Arbidāne, Barkavas pamatskolas 9. klase

-          Anita Granovska, Ludzas pilsētas ģimnāzijas 11.b klase

-          Gatis Zenčenko, Cesvaines vidusskolas 11. klase

-          Svens Desainis, Rīgas Valsts ģimnāzijas 7.a klase

-          Reinis Picka, Nītaures vidusskolas 8. klase

-          Kārlis Baltputnis, Ērgļu vidusskolas 8.b klase

-          Lāsma Rubule, Liezēres pamatskolas 9. klase

-          Inese Skustā, Skaistkalnes vidusskolas 9. klase

-          Lilita Būmeistare, Madonas Valsts ģimnāzijas 12.a klase

-          Gunta Romāne, Ludzas 1. ģimnāzijas 11.c. klase

-          Diāna Eņģe, Ērgļu vidusskolas 11. klase

-          Madara Dobele, Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12.a klase

-          Anžela Britanova, Valkas ģimnāzijas 11.a klase

-          Elīna Brasa, Jūrmalas 1. ģimnāzijas 12.c klase

-          Zane Pētersone, Jūrmalas 1. ģimnāzijas 12.c klase

-          Sandra Jegorova, Gārsenes pamatskolas 7. klase

-          Aija Lorence, Talsu Valsts ģimnāzijas 12. klase

-          Jānis Supe, Balvu 1. ģimnāzijas 11.b klase

-          Kristīne Erta, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

-          Ansis Kolmanis, Jūrmalas 1. ģimnāzijas 11.c klase

-          Ināra Pilinoviča, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 12.c klase

-          Katrīna Beļajeva, Jūrmalas 1. ģimnāzijas 12.c klase

-          Madara Salmane, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10.c klase

3. godalaga

-          Lāsma Rubule, Liezēres pamatskolas 9. klase

-          Anna Ščur, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 11.b klase

2. godalga

-          Alīna Sokoļska, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 9.b klase

-          Dainis Romāns, Ludzas 1. ģimnāzijas 11.c klase

1. godalga

-          Daiga Krasovska, Gārsenes pamatskolas 9. klase

-          Oskars Krūze, Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas 11.a klase

Valodas velniņi

-          Kad es nonācu mājās, es ielīdu datorā un uzrakstīju ziņas visiem draugiem.

-          Var jau būt, ka esmu aizmirsusi ko būtisku, taču šoreiz tas nav tik būtiski.

-          Viņš centās audzināt savus jaunos draugus ne tikai par rakstniekiem, bet arī par normāliem cilvēkiem.

-          Rakstnieks nomira, vēl jauns būdams – 45 gadu vecumā. Viņš nomira, jo bija smagi slims – plaušu karsonis, un devās, silti satinies segās, uz Ērgļu muižu. Tā viņš vēl vairāk saslima un ticis līdz Ērgļu muižai, bija jau galīgi vārgs, bet viņa meistardarbi ir populāri vēl joprojām.

-          Viņš dzīvus cilvēkus attēloja grāmatās, tāpēc visi centās izvairīties no tiešas tikšanās ar rakstnieku, jo nezināja, kādu tēlu viņam piešķirs – labo vai ļauno.

-          Četri netika izglābti, bet to neviens nezina, vai viņi tika izglabāti vai netika.

-          Ledus gabals atlūza no krasta un tas tika iepūsts jūrā. Uz tā palika 12 vīri, tajā skaitā mazais Kārlēns un vēl divi zirgi.

-          Daba piepildīja puiša sirdi, un viņš kļuva sirdsbagāts.

-          Viņa daiļradi visā tās diženumā varējām redzēt tikai pēc brīvības atgūšanas.

-          Šķiet, būtu muļķīgi ignorēt to, ka R. Blaumanis tomēr nekad nav cietis badu vai bijis ļoti smagos finansiālos apstākļos. Viņa krusttēvs – barons un labi atalgotais darbs to nepieļāva.

-          Par Rūdolfu Blaumani kā par Latvijas buržuāziskās literatūras labāko novelistu, asprātīgo humoristu un ģeniālo dramaturgu ir jau daudz rakstīts. Mazāk izpētīti viņa uzskati par mākslu. Man interesē Blaumaņa literārā mantojuma izteiktie uzskati par latvju padomju rakstniecību un viņas attīstības perspektīvām. Jau pašā sākumā jāaizrāda, ka Blaumanis vispār nav bijis liels dzejnieku cienītājs. Jo sevišķi neiecietīgi viņš izturējies pret ģēnijiem, olimpiešiem un vēderrunātājiem.

-           

Jaunajā mācību gadā Latvijas vēsturi mācīs kā atsevišķu priekšmetu 

LETA  01/12/06    Jaunajā mācību gadā Latvijas vēsturi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šādu nākotni paredz izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (JL) šodien parakstītais rīkojums, kas izdots ar mērķi nodrošināt "izglītojamo zināšanu Latvijas vēsturē uzlabošanos, veicinātu viņos Latvijas piederības izjūtas veidošanos, stiprinātu demokrātiju, parlamentāru valsti, patriotismu un pilsoniskās sabiedrības tradīcijas".

Rīkojums paredz, ka detalizēts rīcības plāns un priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājam Mārim Krastiņam jāizstrādā līdz 20.februārim.

"Latvijas vēstures" standarts, savukārt, jāpieņem līdz 15.maijam, lai ar to līdz jaunajam mācību gadam paspētu iepazīties skolotāji.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas parlamentārais sekretārs Didzis Šēnbergs, ministrija uzskata, ka darbam dotie termiņi ir pietiekoši, jo standarts jau ir gatavs, tas tikai jāpilnveido.

Paredzēts, ka standartā nebūs politiski izvēlēta modeļa Latvijas vēstures mācīšanā, bet piedāvājumi ar dažādiem variantiem.

Kā ziņots, Druviete iepriekš norādīja, ka ir uzklausījusi un rūpīgi apsvērusi visus argumentus, un atzina, ka "mūsu valsts situācijā Latvijas vēsturei jābūt atsevišķam mācību priekšmetam, ne tikai saturiski, bet arī simboliski".

"Latvijas vēsturei jābūt īpašam mācību priekšmetam, paliekot saistītam ar pasaules vēstures kursu, - tā ir mūsu sabiedrības prasība," sacīja politiķe.

Jauno Latvijas vēstures standartu izstrādāja darba grupa Jura Celmiņa vadībā. Ministre ar darba grupas paveikto nebija apmierināta un norādīja, ka izstrādātais standarts ir visai tālu no tā, kādam standartam vajadzētu būt, lai to varētu apspriest sabiedrībā.

Kultūrā...

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa, Arno Jundze,  NRA  01/07/06   

- Koris Gaudeamus pareizticīgo Ziemassvētkos. Šodien pulksten 19 Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē notiks vīru kora Gaudeamus pareizticīgo mūzikas albuma prezentācijas koncerts. Albumā iekļauta pareizticīgo mūzikas programma Manas dvēseles tērpu apskaidro… ar pareizticīgā latvieša Andreja Selicka četriem jaundarbiem – Pashas stihiras, Tavu pili, Dvēsele skumst pēc debesīm un Iesākuma psalms.

- Koncertblēņas turpinās. Šodien un rīt pulksten 16 Rīgas Kongresu namā notiks papildu koncerti Gribi drusku pablēņoties?, kuros skanēs Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Valta Pūces un citu komponistu mūzika no Rozes Stiebras režisētām populārām animācijas filmām. Koncertā dziedās Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris diriģentes Airas Birziņas vadībā, kā arī tiks demonstrēti animācijas filmu fragmenti.

- Par izstādi Rudens. Kā liecina Latvijas Mākslinieku savienības mājaslapā atrodamā informācija, gleznu pieņemšana izstādei Rudens notiks 2006. gada 23. un 24. janvārī no pulksten 11 līdz 19 LMS galerijā Rīgā,11. novembra krastmalā 35. Izstādes atklāšana paredzēta LMS galerijā 2006. gada 27. janvārī pulksten 17. Grafikas un tēlniecības darbu pieņemšana izstādei Rudens notiks 2006. gada 13. un 14. martā no pulksten 11 līdz 19 LMS galerijā. Izstādes atklāšana notiks LMS galerijā 2006. gada 17. martā pulksten 17. Izstādē Rudens piedalās tikai LMS biedri. Informācijas tālr. 7228497.

- Operas zīmes. Svētdien pulksten 23.25 Latvijas Televīzijas 1. programmā pirmais iknedēļas raidījums Operas zīmes par aktuālo operas un baleta žanrā, kas līdz šim bija zināms kā Operas ziņas. Izmaiņas notikušas ne tikai raidījuma nosaukumā un raidlaikā, bet arī saturā un vizuālajā pieteikumā. Turpmāk raidījuma Operas zīmes 13 minūtes saturiski un vizuāli piepildīs režisore Signe Birkova, redaktors Kristaps Menniks, operatore Baiba Lagzdiņa un administratore Daila Liepa.

- Rīgas baroka kamerorķestris Valmierā. Svētdien pulksten 17 Valmieras kultūras centrā Rīgas baroka kamerorķestra koncerts. Piedalās Evija Martinsone, Sergejs Jēgers, diriģents Andris Veismanis. Programmā: G. F. Hendelis, V. A. Mocarts, K. V. Gluks.

Līvija Dūmiņa,  NRA  01/11/06   

- Atcelta pirmizrāde. Latvijas Nacionālais teātris informē, ka tehnisku iemeslu dēļ atcelta 14. janvārī paredzētā Mehāniskā apelsīna pirmizrāde. Tā notiks 17. janvārī pulksten 19. 15. janvāra izrāde tiek pārcelta uz ceturtdienu, 2. februāri, pulksten 19. Iegādātās biļetes derīgas vai nododamas teātra un Biļešu paradīzes kasēs līdz 26. janvārim.

- Jura Putrāma personālizstādes atklāšana. Šodien pulksten 19 mākslas galerijas Cherado Art Empire izstāžu zālē Vecrīgā, Mārstaļu ielā 16 (ieeja no Peitavas ielas), tiks atklāta latviešu mākslinieka Jura Putrāma personālizstāde Maleviča un Putras melnā kaste kubā. Tajā aplūkojami dažādos laikos radīti darbi, kurus vieno kopējs konteksts, ko nosacīti var saukt par tēlu labirintu, kas cits citu papildina vai paskaidro.

- Pēdējās Raudupietes un Klondaikas izrādes. Dailes teātris informē, ka drīzumā pēdējoreiz būs skatāmas divas Mihaila Gruzdova izrādes. 17. janvārī no skatītājiem atvadīsies Raudupiete, kurā titullomu atveido Indra Briķe, bet 20. janvārī būs pēdējā mūzikla Klondaika izrāde. Raudupiete pirmizrādi piedzīvoja 2003. gada 14. martā, bet Klondaika Dailes teātra repertuārā ir kopš 2004. gada 5. oktobra. Visiem pēdējās Klondaikas skatītājiem būs iespēja tikai par trim latiem iegādāties izrādes mūzikas ierakstu kompaktdiskā. Pēc atvadu izrādes aktieri un iestudējuma radošā grupa visiem interesentiem sniegs autogrāfus.

- Gundegas Zikmanes akvareļi. Piektdien pulksten 15 Latvijas Dabas muzejā atklās Gundegas Zikmanes izstādi Akvareļi. G. Zikmane beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, vēlāk arī apmeklējusi glezniecības kursus. Lielākā daļa izstādē aplūkojamo gleznu tapušas brīvā dabā un izteiksmīgā veidā atklāj Latvijas dabas burvību.

Līvija Dūmiņa,  NRA  01/12/06   

- Pravoslavnije pevčjie Valmierā. Šodien pulksten 17 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā Krievijas vīru kora Pravoslavnije pevčjie koncerts. Programmā krievu pareizticīgo Ziemassvētku dziedājumi, diriģents Georgijs Smirnovs. Koris tika izveidots 1992. gadā, apvienojoties labākajiem profesionālajiem dziedoņiem no Maskavas baznīcu koriem, un uzskatāms par labāko kori, kas turpina jau kopš XVI gadsimta Krievzemē pastāvošo dziedošo diakonu koru tradīcijas.

- Baltais zvirbulis. Piektdien pulksten 14.30 Rīgas domes Kamīnzālē notiks Rīgas domes Kultūras pārvaldes Gada balvas Baltais zvirbulis pasniegšanas ceremonija. Balvu par profesionālo ieguldījumu saņems Baiba Danovska, Andris Veismanis, Haralds Bārzdiņš, Daiga Galeja, Uldis Šteins, Betija Strautniece, Teiksma Jansone, Biruta Šmite, Juris Kļaviņš. Nominācijā 2005. gada kultūras centra darbinieks balva piešķirta Arnim Miltiņam un Rutai Eglītei, 2005. gada bibliotēkas darbinieks – Dzidrai Šmitai, 2005. gada tautas mākslas kolektīva darbinieks – Helgai Ingeborgai Melnbārdei, Ivaram Cinkusam, Mārim Sirmajam, 2005. gada mākslas un mūzikas skolu darbinieks – Helgai Jaksonei. Nominācijā 2005. gada sadarbības projekts novērtēts Gundegas Tihi un Māra Briežkalna darbs. Balto zvirbuli par veiksmīgu sadarbību kultūras procesa atspoguļošanā saņems Latvijas Radio žurnāliste Alda Briede un Rīgas Balss žurnālists Romāns Koļeda. Par balvu sadalījumu lēma žūrija – Helmī Stalte, Diāna Čivle, Iveta Medene, Ieva Kalniņa, Ilona Vanadziņa, Inese Rone, Dzidra Šmita.

- Tumsas spuldze Jūrmalā. Jūrmalas pilsētas muzejā piektdien pulksten 17 atklās F5 (Ievas Rubezes, Līgas Marcinkēvičas, Mārtiņa Ratnika, Ervīna Broka) izstādi Tumsas spuldze. Tā 2005. gada pārstāvēja Latviju Venēcijas laikmetīgās mākslas biennālē un Majoros būs apskatāma līdz 3. februārim.

- Taps latviešu un slovēņu teātra projekts. Svētdien Rīgā ieradīsies slovēņu fiziskā teātra grupa Betontanc, režisors Matjažs Pograjcs un horeogrāfs Branko Potočans, lai kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas leļļu teātra aktieru kursa absolventiem, apvienības umka.lv pārstāvjiem Andri Kalnozolu, Mārci Lāci un Gintu Širmani-Širmeli sāktu darbu pie izrādes, kam pagaidām dots nosaukums Ķermeņa kungs un Prāta kundze. Pēc nedēļu garā mēģinājumu procesa Rīgā aprīlī un maijā sekos mēģinājumi Ļubļanā. Izrādes scenāriju kopā ar latviešu un slovēņu aktieriem gatavo žurnālists un topošais dramaturgs Andris Gauja, un iestudējuma pamatā būs slovēņu un latviešu dzīves stāsti, kas atklāj totalitārā režīma graujošo ietekmi uz personību. Izrādes mūzikas autori ir slovēņu grupa Silence. Pirmizrāde notiks šā gada maijā Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Jūnijā izrāde tiks rādīta Slovēnijā un citās Eiropas valstīs.

Līvija Dūmiņa, Arno Jundze,  NRA  01/13/06   

- Šodien pulksten 16 Jāņa Akurātera muzejā notiks pasākums Jānim Akurāteram 130. Akurāters un Ibsena motīvs. Piedalīsies Juris Strenga un Viktors Jansons, tiks demonstrēta Latvijas Televīzijas filma Ibsena motīvs. Šodien, Jāņa Akurātera dzimšanas dienā, arī radošo darbu konkursa Ko stāsta lietas Akurātera mājā noslēgums. Jāpiebilst, ka 21. janvārī sākas J. Akurātera muzeja restaurācija un apmeklējumi iepriekš jāpiesaka pa tālruni 7619934.

- Limbažu rajona Braslavas pagasta Vilzēnu bibliotēka kļuvusi par datu bāzes Letonika 200. abonentu. Šo datu bāzi abonēt pēdējā laikā izvēlas aizvien vairāk novadu bibliotēku, jo lielāko daļu abonēšanas maksas bibliotēkām sedz v/a Kultūras informācijas sistēmas projekta Gaismas tīkla ietvaros. Sabiedrības Tilde radītā enciklopēdiskā datu bāze ietver Latvijas Enciklopēdisko vārdnīcu, Tildes datorenciklopēdiju Latvijas vēsture, Dzejas vārdnīcu, Vērtspapīru darījumu skaidrojošo vārdnīcu, Vidusvidzemnieku biogrāfisko vārdnīcu, Terminoloģijas portālu, Angļu-latviešu-angļu vārdnīcu, Krievu-latviešu-krievu vārdnīcu, Svešvārdu skaidrojošo vārdnīcu, Pareizrakstības uzziņu sistēmu, Bibliotēku un skolu mapi. Tajā pieejams arī kvalitatīvs Latvijas interneta katalogs un meklētājs.

Roberts Mūks – uz mūžības mākoņa maliņas (1923.14.01.–2006.4.01.)

Janīna Kursīte,  NRA  01/06/06    Viens no lielākajiem, viens no savrupākajiem – rakstnieks un filozofs Roberts Mūks piepulcinājies veļu valsts pilsoņiem. Par veļu valsti, par to, kas ir aiz šīssaules, Roberts Mūks daudz domājis un rakstījis. Viena daļa no viņa filozofisko apceru grāmatām tieši vai netieši veltītas tā izpētei: Reliģija un misticisms (1994), Dieva Pērtiķa zīmē. Domas par pasaules galu (1996), Kosmiskais narcisms. Korbēns un viņa eņģeļi (1997), Paradīzes mīts (1998), Latvju velis Junga un arhetipiskās psiholoģijas skatījumā (1999), Ceļā uz Rietumu nirvānu caur Latviju (2000), Sakrālā un profānā polaritāte Mirčas Eliades darbos un kristietībā (2002), Jaunā viedība: Heidegers, Hilmans un eņģeļi (2002), Emanuels Svēdenborgs – Rietumu Buda (2003), Dievs, dievi un velniņi (2005).

Otra nozīmīga līnija, ko Mūks jau kopš jaunības gadiem izkopis, ir dzeja: Nāve un Otto (1968); Krokodils un es (1984); Kad vairs nav govju (1989); Kali juga (1990), Aizgājis pie čūskām uzlabot veselību (1994), Ar pīpi uz mākoņa malas (2001), Kad Dievs aizgājis atvaļinājumā. Esejas un dzeja (2002). Arī dzejā šī katram cilvēkam traģiskā apziņa par nāves nenovēršamību Mūkam pieradināta. Nāve kā nežēlīgs krokodils visu aprij, bet tā arī atpestī – no mūsu vārgās miesas, no nepieciešamības atkārtoties darbos, vārdos, cerībās. Mūks dziļi izjuta mūsu kali jugas tumšo laikmetu. Bīstami apvienot filozofu un dzejnieku vienā personā. Bet bīstami dzīvot vispār. Taču, neskatoties ne uz ko, Mūka kredo bija, ka tomēr nav tā, ka nevarētu dzīvot. Pēc tumšas dienas, ja ticam cikliskai laika gaitai, nāk gaiša nakts. Un pēc gaišas nakts var cerēt sagaidīt (ja ne te, tad CITUR) gaišu dienu. Bet līdz tam, vismaz domās vai sapnī, varam viņam piezvanīt, pa telefonu, kuru viņš vienā no saviem dzejoļiem jau tālredzīgi norādījis:

Mans telefona numurs ir 00 - 000 - 00

Lūdzu piezvaniet.

Viss mainās, bet nekas nepazūd. Īpaši uzrakstītais. Lai gaiša piemiņa!

Atvadīšanās no R. Mūka 10. janvārī plkst. 14.00 Krematorijas Lielajā zālē.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā Janīna Kursīte

Grāmatu grozs

NRA  01/09/06

Gundega Repše. Brālis: Ojārs Vācietis, Pētergailis, 2005

Iveta Ratinīka * * * *

Kolorīta, esejistiska, pretencioza grāmata, neapšaubāmi – viena no spilgtākajām 2005. gada literārajām laikazīmēm. Analītiskas, biogrāfiskas, skrupulozas Ojāra Vācieša personības interpretācijas vietā nolasāmāka ir autores pasaules skatījumu, publicistisko viedokli, arī eksaltētu emocionalitāti un sarežģītu, metaforisku stilu atklājošu literāru tekstu kopa vēstuļu formā.

Visdaudzbalsīgākā un saistošākā ir tā pētījuma daļa, kurā publicētas laikabiedru un tuvcilvēku atmiņas, visnepārdomātākā – šķietami konceptuāli veidotais grāmatas ievads; tas, imitējot autores stilu, piešķir grāmatas tapšanai lieku misticisma piegaršu, kā arī intonācijā līdzīgā izskaņa. Pretrunīgi vērtējams ir skopi veidotais personu rādītājs grāmatas beigās, lakoniskais iedvesmas un izziņas avotu saraksts – emocionāla refleksija ir pašpietiekama arī bez detalizētām bibliogrāfiskām piedevām, bet analītiskā pētījumā, pārfrāzējot Gundegu Repši, metaforas vairs nedarbojas, hiperbolas nav norma, bet antonīmi nekļūst par sinonīmu skaidrojumiem.

Agita Draguna * * * *

Grāmata vēstulēs, pie viena visā tās garumā turoties gan recenzijas, gan biogrāfijas grožos. Šķiet, šo virsuzdevumu varbūt bijis pat vairāk – vienlīdz labi tas ir romāns, vīzija, autores grēksūdze, literārās vides klačas un skarbas jau pagājuša laikmeta ainas.

Lielākā grāmatas veiksme ir tieši ne mirkli nezūdošā minējuma intonācija, kas būtībā ir tīrākais ceļš, kā iespējams tuvoties jebkurām otra cilvēka izjūtām, jo tas ir lauciņš, kurā droši redzēt nevar neko, pat ļoti gribot, pa tiešo uztvert nevar neko – var vienīgi atspoguļot sevī, savā vispatiesākajā subjektivitātē. Meitenes vēstules dzejniekam. Rakstnieces vēstules puisim no cita laikmeta. Vēstules tam, kuru izdevies sajust tik ļoti, ka gribas saukt par brāli, kaut dzīvē nav gadījies pat iepazīties. Bet pirmkārt un galvenokārt tās ir sievietes vēstules vīrietim, un varbūt taisnība, ka tikai sieviete var vīrieti saprast, jo tikai sievietei vispār var būt interesanti tik ļoti, ļoti censties izprast. Tik ļoti kā māsai brāli.

Egīls Venters * * * *

Ja kādreiz latviešu dzejnieki bija kulta personības, tagad ikviens var viņus nozākāt, tāpēc dzejniekiem vajag advokātus.

Ojārs Vācietis nevarētu vēlēties labāku advokāti par Gundegu Repši. Viņš nevarētu vēlēties arī labāku biogrāfi. Kādā senā radiointervijā Ojārs Vācietis, runājot par grupu Menuets, teicis, ka viņam ar mūziķiem ir viena asinsgrupa. Gundegai Repšei ar Ojāru Vācieti arī ir viena asinsgrupa. Brālis, runājot Nīčes vārdiem, ir sarakstīts ar sirds asinīm. Atšķirībā no parastas biogrāfijas Gundegas Repšes grāmatas lappuses vibrē kā gaiss augstsprieguma līnijas tuvumā. No trim apskatītajām grāmatām Gundegas Repšes Brālis izceļas kā Saules akmens Pārdaugavas rāmajā panorāmā.

Mārgareta Atvuda. Pēnelopiāde. Tulkojusi Ingūna Beķere. Jāņa Rozes apgāds, 2005.

Iveta Ratinīka * * * *

Eleganta, gudra, veikli uzrakstīta, kompozicionāli pārdomāta un neapšaubāmi arī feministiska mīta interpretācija, atsakoties no tradicionālās patriarhālās sabiedrības varoņpozīcijas un tikumu atklāsmes. Mūsdienīgais, postmoderni skepsi un racionalitāti ar grieķu mītisko poētiskumu savijošais teksts ne tikai redzespunkta, bet arī izteiksmes ziņā ir baudāma literatūra, ko var izlasīt gan kā mēreni psiholoģisku sieviešu auditorijai adresētu stāstu, gan arī kā spilgtu, saturīgu un detaļās pārdomātu (skatīt, piemēram, divējādos – mītisko un racionālo – Odiseja dēkainās prombūtnes skaidrojumus) vēstījumu.

Formas ziņā iepriecina antīkajai literatūrai raksturīgā kora kā dialoģiskā elementa izmantojums, kas šajā gadījumā ne tikai variē, bet arī būtiski padziļina vēstījumu. Arī antropoloģiskā lekcija kora izpildījumā, kurā tiek piedāvāts šķietami ļoti ticams un zinātnisks mīta interpretācijas variants, kļūst par vēl vienu mūsdienu literatūrai pieņemamu un teju poētisku formas elementu.

Agita Draguna * * *

Diezgan šerpa grāmatiņa. Bet daudziem jau tādas patīk. Ja vien vēlaties uzzināt vēl kādu versiju par aizkapa dzīvi un iespējām no turienes nogādāt ziņas vai ja vēlaties iepazīt vidi, kur izvarotas tiek visas, kas vien nepamanās pašas pasteigties jau mazgadīgas ielīst kāda gultā, vai kas nav valdnieku meitas, jo tās tiek izvarotas legāli. Vēl šis ir skumjš stāsts par to, kā vecāku nepietiekami mīlēta meitene ir gatava visu mūžu uzticīgi gaidīt to, kurš vienīgais pret viņu izturējies samērā cilvēcīgi, pat draudzīgi. Bet kas tad atliek, ja apkārt visi ir pēdējie lopi, no kuriem tomēr pat paši brutālākie cietsirdībā ievērojami atpaliek no garlaikoti baudkārajiem dieviem un dievēm. Poētiskie iestarpinājumi gan man nešķita īpaši baudāmi; arī grāmatas centrālais mesidžs pazuda kaut kur starp līķu kaudzēm, vaidiem un asiņu peļķēm – sanākusi tāda krāšņi moralizējoša grāmatiņa bez morāles, bet ar nežēlības un žēluma pārpilnu redzējumu uz savā vēsturiskumā visnotaļ sirreālu realitāti.

Egīls Venters * * *

Lai gan jau daudzus gadus esmu kļavlapu zemes hokejistu karsējs, kanādieši man allaž šķituši tādi kā Amerikas čangaļi: gandrīz amerikāņi, tomēr bez īstas identitātes. Mārgaretas Atvudas jaunākais romāns Pēnelopiāde man nez kāpēc lika par to atkal domāt. Starptautisko projekta īstenošanā tapušais darbs veidots paraliteratūras žanrā, pārstāstot arhetipisko Odiseja mītu no viņa sievas viedokļa. Penelope ir tāds kā Atvudas alter ego, pļāpīga feministe, kas apzinās sieviešu tiesību īpašo nozīmi cilvēces vēsturē. No konjunktūras viedokļa veikli sarakstīts pasūtījuma darbs, kas emocionāli lasītāju neaizsniedz.

Eva Mārtuža. Negudrā, Poligrāfijas infocentrs, 2005

Iveta Ratinīka * *

Izdevniecības jaunās sērijas Mirkļa romāns pirmā grāmata gan satura, gan arī visai klišejiskās noformējuma ziņā atmiņā atsauc Lata romāna sērijas grāmatas. Izteikti jūtama šķiet arī grāmatas auditorija – tie ir psiholoģiski ietonēta, atpazīstamām situācijām piepildīta sieviešu romāna cienītāji. Ārpus ierastajiem žanra kanoniem ir vērtējama zināma daudzbalsība, ko veicina redzespunktu maiņa, antropoloģiskās meditācijas, kas piešķir romāna galvenajai varonei Marlēnai un tās kaislību pilnajām nebūšanām ģimenes dzīvē teju zinātniskas diskusijas iezīmes, kā arī Evas Mārtužas publicistiskās pārdomas, kas dažbrīd drīzāk iederētos atsevišķā eseju krājumā.

Autorei raksturīgā emociju un analīzes saplūdināšana, nepārdomāti sarežģīts kompozīcijas veidojums (ieplūdinātie dienasgrāmatu fragmenti, aprakstošie nodaļu sākumi, skatpunktu maiņa) izraisa samērā nelīdzsvarotu iespaidu, – zūd ticamība sekmīgi izvēlētajai intriģējošajai fabulai.

Agita Draguna * *

Attiecību kaleidoskops. Ignorētas jebkādas stāstāmā secīguma likumības, atklāta visu varoņu domu gaita, pārslogojot tekstu. Ja vienas ģimenes un tai tuvu stāvošu personu gadiem rakstītās intīmākās dienasgrāmatas savāktu kaudzē, izpluinītu pa lapiņām un rūpīgi sajauktu, iegūtā teksta datorsalikums ļoti atgādinātu to, kas te tiek piedāvāts lasītājam. Žēl, ka ne prasmīgam redaktoram un korektoram. Lasot jāmin, kad un vai autorei labpatiks atklāt galvenās kārtis, jo centrālo sižeta līniju uz priekšu virza ne tik daudz laika plūdums, cik atmiņas. Jāsaka, daudzas ainiņas ir spilgtas, romāna lappusēs pazib gan mīļotā cilvēka slepkavība, gan skolnieciņa problēmas ar brīnumjauko grāmatu Mīlas māksla, kurā viņš gluži neticamā kārtā nesaprot neko. Dialogos gan brīžiem šķiet, ka visi grāmatas varoņi ir teju gaišredzīgi. Tas liek domāt par tādu kā neīstumu visā kopainā. Bet izjūtas, kas vada uz priekšu romāna varoņus un liek tiem laipot katram pār saviem dvēseles bezdibeņiem un tajos krist – šīs izjūtas šķiet īstas.

Egīls Venters * *

Ja līdz šim par izdevniecību Poligrāfijas infocentrs nebiju pat dzirdējis, tagad zinu, ka tāda pastāv, turklāt specializējusies Kornēlijas Apškrūmas dzejas publicēšanā. Evas Mārtužas romāns Negudrā, kura sižetam, kā teikts anotācijā, "vijas cauri skumji motīvi, kvēlas jūtas, vēlme izzināt sevi", atstāj negatava darba iespaidu. Galvenās varones Marlēnas mokpilnās atmiņas par traģiski bojā gājušo mīļoto papildinātas ar Remarka un Koelju garā veidotiem pārspriedumiem. Runāt par prozas poētikas klātbūtni šajā grāmatā būtu pārsteidzīgi, savukārt sasteigtības un žurnālistikas šeit atliku likām. Tomēr var prognozēt, ka Evas Mārtužas romāns "atradīs savu lasītāju" Lata romāna cienītāju aprindās.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  01/09/06

Ians Rankins. Atmaskot Džeku. Tulkojusi Aija Čerņevska. Jāņa Rozes apgāds, 2005

Parlamenta deputāts Gregors Džeks pieķerts kādā Edinburgas priekamājā, izklaidējoties ar prostitūtu. Kam negadās? Sākumā inspektors Rēbuss pat jūt līdzi ķibelē nonākušajam politiķim, bet tad sāk notikt viena dīvaina lieta pēc otras. Pazūd arī Džeka sieva, un tā vien šķiet, kāds ir ļoti ieinteresēts iznīcināt neveiksmīgā deputāta karjeru. Britu impērijas ordeņa kavaliera un bijušā pankmūziķa Iana Rankina kārtējais bestsellers, kas ļauj uzskatīt viņu ne vien par šā brīža veiksmīgāko skotu, bet arī visas angliski rakstošās literatūras pasaules kriminālromānu autoru.

Anna un Sergejs Ļitvinovi. Svešā spēle. Tulkojusi Dace Robežniece. Kontinents, 2006

Iespaidīgs jaunums latviski tulkoto krievu autoru kriminālliteratūras tirgū, kuru piedāvā pazīstamais zīmols Anna un Sergejs Ļitvinovi. Vitālā Taņa Sadovņikova nevarētu sūdzēties par to, ka dzīvē būtu slikti iekārtojusies: prestižs darbs reklāmas firmā, auto... Bet tad no viņas seifa pazūd slepens dosjē, un nepatikšanās ir sākušās, lai tik drīz nebeigtos. Narkomāns pašnāvnieks, uzspridzināts džips, slepenas novērošanas kameras dzīvoklī... Kas gan ir šie noslēpumainie noziedznieki, kuri tik nekaunīgi mēģina iznīcināt nabaga Taņu?

Nikolo Ammaniti. Pēdējais Vecgada vakars. Tulkojusi Dace Meiere. Jāņa Rozes apgāds, 2005

Svētki to Nikolo Ammaniti cienītāju nometnē, kas jūsmoja par viņa romānu Es nebaidos. Vēl vairāk būtu vērts sarosīties supermelnā itāliešu farsa Pēdējais Vecgada vakars cienītājiem – šo savādo kinodarbu, kas tapis pēc N. Ammaniti romāna, laiku pa laikam pēc pusnakts ar visai dažādiem nosaukumiem piedāvā Latvijas kabeļtelevīzijas. Līķu kaudzes, narkomānu murgi un seksuālas perversijas to visneķītrākajās izpausmēs stilīgā un ironiskā N. Ammaniti romānā. Īsi raksturojot, par to var teikt divas lietas – grāmata patiesi nav domāta cilvēkiem ar vājiem nerviem, un otra – līdz kārotajam jaunajam gadam nenodzīvo lielākā daļa šī darba varoņu.

Rūta Mežavilka. Ikdienas dzīves. Neputns, 2005

Ikdienas dzīves piedāvā ieskatu Rūtas Mežavilkas dzejas pasaulē. Lai gan krājums parādījās atklātībā ap Ziemassvētku laiku, šī noteikti ir grāmata, kas lasāma ne tikai zem svētku eglītes. Piebilstams, ka Ikdienas dzīves redaktors bijis mūsdienu klasiķis Jānis Rokpelnis. Patīkami arī, ka uz pēdējā laika nereti anonīmo dzejas krājumu fona, šajā izdevumā ir atrodams kaut mazumiņš informācijas par dzejnieci.

Eduards Veidenbaums. Dzeja, Nordik, 2005

Pirmais iespaids par šo krājumu bija tīri vizuāls – ko te apgāds to veco nobružāto 20. gadsimta sākuma grāmatu atsūtījis! Lielisks mākslinieka Riharda Delvera darbs – perfekta antikvariātā cilāto grāmatu stilizācija. Ja nebūtu modernā lakas izmantojuma, simtprocentīga imitācija līdz brīdim, kamēr paņem grāmatu rokā un saproti – tas ir jaunizdevums! Vai gan jāpiebilst kāds vārds par apbrīnojamo Eduarda Veidenbauma ģenialitāti un dzejas pārlaicīgumu? Grāmatu labi papildina citu paaudžu klasiķu veltījumi un Knuta Skujenieka pēcvārds.

Izstādes

Līvija Dūmiņa,  NRA  01/10/06

- Mākslas galerijā ag7 līdz 21. janvārim apskatāma Ērikas Sparānes gleznu izstāde Keiko. 2004. gadā māksliniece beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā (glezniecībā). Mācījusies konceptuālās mākslas darbnīcā pie profesoriem Uno Daņiļevska un Ivara Heinrihsona. Ir Vitebskas (Baltkrievija) konkursa ART Sessio 2002. gada laureāte un 2004. gadā ieguvusi 3. vietu Induļa Zariņa stipendijas konkursā Rīgā. Izstādi raksturojot, Ē. Sparāne atzīst, ka darbs ir kā mēģinājums pašai kļūt par tā rīku – "būvējot" gleznu kā sava veida objektu: "Darbs kā maģisks akts, reliģija, fetišs, apsēstība, nejaušība... punkti, ritmi, raksti, līnijas, laukumi, teksti, burti, zīmes, redzamie, neredzamie, domājamie, neiedomājamie, ar robežām, bez tām, mūsos, ar mums, bez mums, ārpus visa, Visā..."

- Latvijas Fotogrāfijas muzejā aplūkojama Santas Savisko izstāde Spoguļa zīmējumi. Izstāde kā atklājums, ka fotokamerā iebūvētais spogulis spēj fiksēt nianses, kuras fotogrāfa skatiens nespēj nošķirt fotografēšanas mirkļa laikā. Tāds ir fotogrāfijas mācekļa ceļš – saprast, ka attēlam mēdz būt kāds patstāvības kods, ka attēls ir autora izvēles spogulis un tajā pašā laikā sava laukuma noteikumu diktators.

- Galerijā Laipa Valmierā atklāta Līgas Heniņas lielformāta zīmējumu izstāde Tuvāk par 180 stundām. L. Heniņa 2000. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās komunikācijas nodaļu, bet 2002. gadā – LMA maģistrantūru. Piedalījusies zīmējumu, grafikas, fotogrāfiju izstādēs Latvijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā. "Materiāla ziņā sekoju klasiskajai zīmējuma tradīcijai – parastais, mīkstais zīmulis uz balta, gluda papīra. Atteikšanās no krāsainības ir apzināta, līdzīgi kā melnbaltajās fotogrāfijās. Mani piesaista melnbalto laukumu gradāciju tonālās, gandrīz gleznieciskās pārejas, gaismēnu saspēle un štriha līniju skaidrais, irdenais ritms," atzīst L. Heniņa.

- Galerijā Antonija trešdien pulksten 17.30 atklās Kārļa Neiļa gleznu izstādi Kārlim Neilim – 100. Mākslinieks 1932. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Figurālās glezniecības nodaļu Ģ. Eliasa vadībā ar diplomdarbu Pasludināšana. Viņš bija vienīgais no 20. gadsimta 30. gados Mākslas akadēmiju beigušajiem figurālistiem, ko V. Purvītis aicināja piedalīties Kultūras fonda rīkotajās valsts reprezentācijas izstādēs ārzemēs (Londona, Parīze, Vīne, Prāga un Varšava). 1944. gadā mākslinieks emigrēja uz Austriju.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 1. stāva izstāžu zālē trešdien atklās Kečkemetas starptautiskās keramikas darbnīcas izstādi Laikā. Zemē. Ugunī. Kečkemeta ir neliela vieta Ungārijā, kuru jau 30 gadus var saukt par keramikas mākslas Meku. Tur darbojas starptautiska keramikas studija, kurā ik gadu pulcējas mākslinieki no daudzām pasaules valstīm, lai darbnīcās realizētu savas ieceres. Izstādē redzami 99 dažādu mākslinieku Kečkemetas starptautiskajā keramikas studijā tapuši mākslas darbi, starp tiem ir arī latviešu mākslinieku Pētera Martinsona un Ilonas Romules kompozīcijas.

Starp Lielās mūzikas balvas 2005 laureātiem nosauc arī Ķeniņu un Zariņu

Līvija Dūmiņa,  NRA 01/11/06     Vakar Kultūras ministrijā nosaukti augstākā Latvijas valsts apbalvojuma mūzikā – Lielās mūzikas balvas 2005 – laureāti.

Gada laikā veiktais žūrijas darbs, skatoties, klausoties un izvērtējot Latvijas mūzikas dzīves notikumus un to māksliniecisko kvalitāti, aizvakar vēlu vakarā noslēdzies ar deviņu laureātu noskaidrošanu.

Balva par mūža ieguldījumu piešķirta diviem atzītiem māksliniekiem, kas visu savu dzīvi veltījuši mūzikai.

Operas solists, dramatiskais tenors Kārlis Zariņš pagājušajā gadā atzīmēja 75 gadu jubileju, un šī balva ir pateicība par 45 operas mākslai veltītiem gadiem – daudzām jo daudzām lomām, nesavtīgu darbu, kas neizdzēšami palicis mūzikas cienītāju sirdīs. Tālivaldis Ķeniņš (1919), kā preses konferencē atzīmēja žūrijas locekle Māra Šuba, ir komponists, kam jau vairākkārt gribēts parādīt šādu godu, un nu beidzot tas ir noticis. Latvijā dzimušais T. Ķeniņš tiek dēvēts par latviešu–kanādiešu komponistu, jo pēc mūzikas studijām Latvijas Mūzikas akadēmijā, tad Francijā viņš pārcēlies uz dzīvi Kanādā. Diemžēl veselības stāvokļa dēļ komponists uz Lielās mūzikas balvas pasniegšanu ierasties nevarēšot.

Žūrijas atzinību par pagājušā gada darbu izpelnījušies divi kori. Kora Kamēr... devums Latvijas kora mūzikas attīstībā un popularizēšanā diriģenta Māra Sirmā vadībā tiek novērtēts atkal un atkal, bet šoreiz korim augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā piešķirts par programmas Latvija – Saules zeme ieceri un īstenojumu. Bet Latvijas Radio korim Lielā mūzikas balva tiks pasniegta par koncertdarbību Latvijā un latviešu kora mūzikas popularizēšanu ārzemēs. Tieši Radio kora izpildītais Mārtiņa Viļuma skaņdarbs Les temps scintille… pagājušajā gadā ieguva pirmo vietu prestižajā ROSTRUM 2005 – UNESCO Starptautiskās mūzikas padomes rīkotajā jaundarbu skatē.

Ļoti sīvā konkurencē balvu izcīnījusi čelliste Kristīne Blaumane – žūrija novērtējusi viņas J. Ivanova čello koncerta spilgti laikmetīgo lasījumu, kā arī sniegumu Kremerata Baltica festivālā Mīļais Mendelsons un mēs. Par oriģinālām mākslinieciskām koncepcijām un izcilu to īstenošanu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra programmās balva piešķirta diriģentam Olari Eltsam, kurš šo orķestri vada četrus gadus. Žūrijas loceklis Juris Žvikovs atzīmēja, ka sākumā O. Eltss ar skaņdarbu virknēšanu konceptuālās programmās pārsteidzis, bet pēc tam pieradinājis... Un viņa darbs saņēmis augstu novērtējumu. Lielās mūzikas balvas žūrijas atzinību guvis arī Pētera Čaikovska operas Pīķa dāma uzvedums Latvijas Nacionālā operā un iestudējuma režisors Andrejs Žagars par spilgtu un mūsdienīgu klasikas interpretāciju.

Novērtēts arī Latvijas Nacionālā simfoniskā gada projekta idejas autora, muzikologa Arnolda Klotiņa darbs un radošās aktivitātes šā projekta īstenošanā.

Viens no vadošajiem jaunajiem Latvijas komponistiem Ēriks Ešenvalds balvu saņems par spilgtu jaunradi kora mūzikā. Neilgi pēc Lielās mūzikas balvas laureātu paziņošanas komponists Neatkarīgajai teica, ka pēc priecīgās ziņas saņemšanas jutis ļoti lielu saviļņojumu: "Domāju, varbūt man piešķirs, bet varbūt ne. Un – cik vēl labāk jāstrādā, lai šādu balvu piešķirtu?" Taujāts par šodienas darbiem, Ē. Ešenvalds atklāj, ka jau vairākus gadus strādā pie operas Jāzeps un viņa brāļi, kam pirmizrāde plānota nākamgad. Vēl top simfoniskā fantāzija Mākoņi, ko Rīgas Festivāla orķestris diriģenta Normunda Šnē vadībā atskaņos 31. martā Latvijas Nacionālajā operā. Tiek rakstīta kompozīcija korim Kamēr..., ir pasūtījums no Vācijas koncertam ģitārai un stīgu orķestriem, tātad – darbs turpinās.

Vairākkārt pieminēto žūriju veidoja trīspadsmit mūzikas speciālistu – muzikologi Ināra Jakubone, Dzidra Strautiņa, Mikus Čeže, Latvijas Radio 3 – Klasika direktore Gunda Vaivode, redaktore Māra Šuba un Klasikas žurnālists, žurnāla Mūzikas Saule redaktors Orests Silabriedis, laikraksta Diena kultūras nodaļas žurnāliste Inese Lūsiņa, komponisti Pēteris Vasks un Arturs Maskats, klarnetists, Latvijas Koncertdirekcijas producents Mārcis Kūlis, pianists, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējs Juris Žvikovs un divi žūrijas konsultanti – LNO vecākais pedagogs repetitors Modris Cers baleta mākslā un Latvijas Radio skaņu ierakstu studijas vadītājs Māris Briežkalns ritmiskās mūzikas jomā.

Viņu lēmumu taustāmā balvu veidolā laureāti saņems 3. martā Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā, kas nu jau tradicionāli notiek Latvijas Nacionālajā operā. Tā kā pagājušajā gadā pēdējo reizi šo pasākumu vadīja Gunda Vaivode un Andrejs Žagars, šogad ceremonijas vadīšanas grožus pārņems Dita Krenberga un Ingus Pētersons. Ceremoniju un koncertu tiešraidē varēs klausīties Latvijas Radio 1 un trešajā programmā, bet Latvijas Televīzijas 1. kanālā redzēt nākamās dienas vakarā. Jāpiebilst, ka arī šogad no 1. februāra līdz 1. martam par sev tīkamiem laureātiem varēs balsot portālā Delfi un balva Publikas simpātija tiks pasniegta svinīgajā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā.

Citādā ziņā...

Zivju gārņi izjoko liepājniekus

Nora Driķe,  Diena  01/06/06    Pilsētnieki gārņus Liepājas ezerā noturējuši par dzērvēm, lai gan dzērves neziemo Latvijā.

Liepājas ezerā pie Attekas salas pie lāsmeņiem filozofiskā mierā sastinguši gārņi kā līki, pelēki stabiņi, iztraucēti viņi savicina spārnus un pārlido uz tālāku vietu. Tā savas ziemas dienas pavada vairāki zivju gārņu pulciņi, samulsinādami dažu liepājnieku, kas tos noturējis par dzērvēm. Ceturtdien arī Diena novēroja gārņus — pa pārim, pa deviņiem, pa piecpadsmit, arī vienu atsevišķu indivīdu. Šī nav pirmā ziema, kad Liepājas ezerā, kurā tiek iepludināts arī silts ūdens no Liepājas metalurga, reizē ar gulbjiem, pīlēm un laučiem uzturas gārņi, un nav pirmā ziema, kad daži gārņu bari novēroti ziemojam arī citos Latvijas ūdeņos. Gārņi pārtiek no zivīm. Ja ūdenstilpes nav aizsalušas, viņiem ir barība un izdzīvošanas iespējas.

"Tas nav nekas sevišķs Latvijā pēdējos desmit gados," sacīja ornitologs Māris Strazds. Vācu ornitologi ir pierādījuši, ka putnu tieksme migrēt un migrācijas mērķis ir mantota ģenētiski. Taču jebkuru ģenētiski mantoto tieksmi var nomākt ārējo apstākļu ietekmē, stāstīja M.Strazds. Zinātnieku eksperimentā pierādīts, ka pat tādu pilnīgu gājputnu kā melngalvas ķauķis, kura ziemošanas vieta ir Āfrika, triju paaudžu laikā "var pataisīt par nometnieku".

Notiek klimata pasiltināšanās. Tā kā migrācija putniem ir viens no riskantākajiem notikumiem putnu dzīvē, tad ja no tās var izvairīties, putni to arī dara, migrē pēc iespējas tuvāk, pārlido uz kaimiņu dīķi, kur var būt laba pārtika, un tamlīdzīgi. Zivju gārņi Latvijā ziemo nelielā skaitā, un zināmā mērā tas ir šīs sugas bīstamais eksperiments. "Ja izdosies, nākamgad viņi darīs tāpat, ja neizdosies — nosals, un citus gadus migrācija turpināsies pa vecam. Parasti šādas dullības sāk jaunie putni," skaidroja M.Strazds. Gārņiem nekāda palīdzība no cilvēkiem nav vajadzīga.

"Gārņus ar dzērvēm var sajaukt — garš kakls ir, un viss. Daudzi cilvēki jau nezina, ka dzērvei ir sarkanumiņš virs knābja," Dienai teica ornitoloģe Zigrīda Jansone. "Man nav zināms neviens tāds gadījums, kad dzērve ziemotu Latvijā, bet varbūtība, ka dzērve atrastos Liepājas ezerā, ir tuvu nullei, tam nav nekāda racionāla pamata," sacīja M.Strazds. Z.Jansone piebilda, ka dzērve ziemā Latvijā atrodama vienīgi Andreja Upīša stāstos.

Citāds Ulmanis

Laima Muktupāvela, rakstniece, Diena  01/07/06    Rakstot romānu par izdevēju Emīliju Benjamiņu, Laima Muktupāvela atskārta, ka par katru grāmatas nodaļu var rakstīt vēl. Šoreiz — par Kārli Ulmani, no kura baidījās un kuram līdz slimīgumam izdabāja

Ir jābūt ļoti naivam cilvēkam, lai noticētu avīzes atbildīgā redaktora Antona Benjamiņa 1913.gadā teiktajam, ka laikraksts Jaunākās Ziņas bija nepolitisks, ka "tā ir tautas avīzīte, kas nepakļaujas nevienas partijas programmai" Un kā vēl! Tikai atšķirībā no citiem izdevumiem Jaunākās Ziņas patiešām nebija nevienas partijas oficiozs, kaut gan simpatizēja Demokrātiskajam centram. Izdevējas Emīlijas Benjamiņas avīzi drīzāk varētu nosaukt par rāmu bezskandālu laikrakstu. Avīze ļoti piesargājās izteikt kaut mazāko piezīmi par notiekošajiem vadonības procesiem, kas Latviju bija pārņēmuši trīsdesmitajos gados.

Latvijas preses vēsture ir daudz un labi pētīta, mans uzdevums nav to izklāstīt. Pastāstīšu par to Kārli Ulmani, no kura rakstura un rīcības sekām pragmatiski jau laikus pasargājās Jaunākās Ziņas. Kā tas notika? Vienkārši — "atbildīgais redaktors", kā sevi tiesā 1928.gadā pieteica Antons Benjamiņš, bija pietiekoši dzīvesgudrs, lai saprastu Ulmaņa cilvēcisko raksturu. Ulmanis sevi redzēja kā mesiju, ideālistu un sociālā taisnīguma cīnītāju. Sastopot pretestību savām idejām, bija gatavs samalt miltos oponentu. Zinot šo rakstura īpašību, sākot ar trīsdesmitajiem gadiem Benjamiņi izdevumus tālredzīgi pasargāja no slēgšanas vēlāk. Citiem laikrakstiem tā nepaveicās, Pēdējais Brīdis, piemēram, noturējās līdz 1936.gadam.

Neticami? Palasiet 1935.gadā izdoto grāmatu Kārlis Ulmanis. Sabiedriskie raksti un runas. Izlase. J.Druvas sakārtojums. Zemnieka Domas, R.,1935.

Kārlī Ulmanī sāka mosties idejas, kuras bieži vien tik līdzīgas ar nacionālsociālistiskajām. Tās vējoja visā Eiropā. Jāprecizē, ka Ulmaņa idejas pārlietas ar latvisku mērci. Vadonības cildinājumi notika gan Itālijā, gan Vācijā, gan austrumos Krievijā, un Kārlis Ulmanis nebija izņēmums. Sevi par vadoņiem nosaukušo kompleksus viņš veiksmīgi pieslēpa ar vadonību pārņēmuša cilvēka rakstura komplektu: prasmi uzrunāt, brīžiem pat demagoģiski, viņam piemita nenoliedzamas harismātiskas spējas, vēlme saņemt godinājumus, būt cilvēkam ar cik–tur–sejām, un viena no tām bija tāda labā gādnieka seja. Viņš dzīvoja labā saimnieka lomā. Kārlis Ulmanis bija īstens runasvīrs! Dažas uzrunas: "Mana tauta, tautieši, tautietes, draugi!", "Mani mīļie vilcēni, skauti, roveri, vadoņi, skolotāji un visi pārējie svinīgā brīža viesi!"

Taču viņa dzīves spēks bija noslēpts un vājš. Savus pretiniekus viņš centās iznīcināt, baidoties no spēcīgākajiem. Viņš ļoti gribēja būt cildināts tautas tēvs — kā visur pārņemtajā Eiropā, kur slavināja duči, fīreru vai stingro roku. Lai kā negribētos, kļūsim taču pieauguši — Ulmanis sludināja vienvadonības idejas, tas nu kādreiz ir jāatzīst.

Vēsturnieks Šilde grāmatā Latvijas vēsture min šādu faktu: "Zv. Advokāts Kārlis Dzelzītis atstāsta Trimdas rakstnieku II sējuma autobiogrāfijā šādu notikumu: "1933.gada vasarā no Nauheimas atgriezās K.Ulmanis un izsludināja Rīgā priekšlasījumu par Vāciju. Tajā runātājs atklāti slavē Hitlera nacionālsociālistisko vadonības iekārtu kā visideālāko. Kad kāds sabiedrisks darbinieks zāles vidū raida Ulmaņa runā vairākus starpsaucienus, tad nākošais diktators krīt spējā dusmu lēkmē, pamet runātāja tribīni un, pieskrējis klāt starpsaucienu raidītājam, draud pēdējam ar pirkstu un kliedz: "Kā jūs iedrošināties man pretim runāt! Jūs to man pieminēsiet!"

Ulmanim gan politiski kaitēja brauciens uz Nauheimas peldvietu 1933.gada vasarā. Nevienam nebija noslēpums, ka ārstēšanos šinī vācu peldvietā Ulmanis apvieno ar politiskām studijām Vācijā, un viņš pats pēc atgriešanās no Nauheimas par to runāja."

Naiva izrunāšanās kā niķīgam bērnam? Laikrakstā Jaunākās Ziņas šī Kārļa Ulmaņa runa parādās 1933.gada 10.novembrī 4.lappusē. Tomēr ir vismaz viens sīkums, kas vēl neliecina par redakcijas pieglaimošanos vai to, ka laikraksts vēlāk piestrādās īpaši pie Kārļa Ulmaņa kā tēla. Vēl neparādās garie amatu cildinājumi un nav pagodinošās uzrunas Dr., par ko drosmīgākie vēsturnieki apsmīn Ulmani kā zinātņu "doktoru". Taču publicētajā atreferējumā tikai kurlais nesadzirdēja tuvojošās pārmaiņas. Benjamiņi bija starp tiem, kuri attiecīgi rīkojās. Minētajos citātos ievēroju toreiz lietoto gramatiku.

Minēšu pāris citātu: "Runāt par šo tematu mani pamudināja tas, ka mums katrā ziņā jātiek pie lielas pamatskaidrības par to, kas patlaban notiekas Vācijā, lai mēs zinātu pareizo viedokli, ja mums būtu jānāk pie kādas izšķiršanās.. nekas tas, kas Vācijā noticies, nevar noderēt ne Latvijai, ne latviešiem.. jāizstrādā sava programma, kam saknes mūsu pašu zemē, mūsu pašu pagātnē un tagadnē (teksta izcēlumi šeit un turpmāk minēti laikrakstā, L.M.), nevis kopējot svešo.. Kad notikās tagadējās pārmaiņas Vācijā, visi pie mums teica: "Nu būs kari! Nu bruks mums virsū!" Toreiz jau, tāpat kā tagad, aukstām asinīm varēja teikt: "Kara nebūs!" Jo Vācijai nav iespējams to sākt, izredzes uzvarēt nav lielas, un stāvoklis Eiropā patreiz ir tāds, ka arī cita valsts nevar uzsākt karu, jo nebūs palīgu vai sabiedroto." Šos vārdus šodien lasot, pārņem skumjas — mēs visi taču zinām kā kriminālromāna beigas, kas notika pēc nepilniem pāris gadiem.

Ulmanis sniedz ziņojumu par "visgrūtākajiem jautājumiem" Vācijā: bezdarbu, agrārlikumdošanu: "Vispārējais stāvoklis lauksaimniecībā ir uzlabojies. Lauciniekiem samazināti nodokļi, pazemināti procenti.. Vācijas lauksaimniecības politika pārgājusi uz cietām cenām lauksaimniecības ražojumiem, cik plaši vien to iespējams izvest.. Visur ir dzīvāka kustība, redz bezrūpīgas sejas.. Kur tam visam ņem naudu? Valdība.. nav stājusēs pie nepieļautas naudas drukāšanas, bet.. mobilizēja brīvo naudu. Valdība par viņu galvojusi. Daudzi simti miljonu likti darbā, izsniegti kredīti, sevišķi namu būvēm. Valsts ienākumi un nodokļi pieauguši, bet izdevumi samazināti: tikpat kā nolikvidēti 18 atsevišķu valstiņu parlamenti un valdības."

Citēt tālāk? Atpazīstamā situācija izveidojās arī pie mums, tikai Ulmanis šos Vācijas modeļa ekonomikas soļus bija pārcēlis Latvijā — kreditējot lauksaimniecības nozarē strādājošos, bet parlaments tiks likvidēts vēlāk.

"Uz valsts ierēdņu vietām tiesības tikai āriešiem, visi zināmas tautības teātru direktori atlaisti, laikraksti, kuru redaktori un izdevēji pēc revolūcijas visu laiku bij cittautieši, tagad atrodas vāciešu rokās. Skolā, baznīcā, mākslā jauns virziens, cits gars. Visas skolas piekļautas nacionālsociālistiskam pasaules uzskatam: tās "drīkst mācīt tikai to, kas saskan ar Vācijas uzdevumiem, pienākumiem, labklājību" un to nosaka valdība.. Nacionālsociālistiskais pasaules uzskats ietver sevī šādu vienu punktu: "Vāciešiem jājūtas kā vieniem, lai kur viņi dzīvotu. Visā pasaulē tiem visiem, visiem vajaga justies kopā, pierast pie vienas domas domāšanas un kopā iešanas.""

Ulmaņa citētais arī notika: polietēm—vecmātēm tika liegta iespēja strādāt, jo, lūk, polietes var veikt sabotāžu, radot problēmas latvietēm dzemdībās. Draudzīgais aicinājums bija uzmundrinājums atcerēties bijušo skolu, dāvāt bibliotēkām grāmatas. Latvijā, tāpat kā citur, notika vērienīgi sporta pasākumi, tika celti grandiozi mākslas pieminekļi. Kā pēc līdzīgas programmas Vācijā! Varbūt sagadīšanās? Latviski tautiskā zābakā iemauktā alias nacionālsociālista āža kāja Ulmanim bija labi pieslēpta.

Tālāk: "Vācijas politiskās attiecībās ar ārvalstīm tomēr ir zināma nesaskaņa: valsts oficiālo iestāžu soļi lielāko tiesu ir un cenšas būt korekti, tāpat galvas pilsētas un citu lielo pilsētu laikrakstu tonis, turpretim mazāko pilsētiņu dažādās avīzes netiek traucētas, ja tās vēršas pret citiem un izplata vācu publikā nepareizas ziņas. Tas ir slikti, ka Latvijas prese neprot izšķirt lielās vācu avīzes no mazām. Mums vajadzētu viņas uzņemt ar lielāku mieru."

Lūk, pateikts, kā būtu jāstrādā avīzēm! Ulmanis pievērsās nacionālsociālistu partijas analīzei un slavināja: "..Nacionālsociālistu partijā ir miljoni "nozvērinātu" biedru. Visa Vācija dzīvo no svinībām, sapulcēm, avīžu rakstiem (sic! — L.M.), ir aizmirsts trūkums un dienišķās rūpes.. Tam ceļu gatavojušas un nacionālsociālistu partiju lielu darījušas pastāvīgās saimnieciskās grūtības.. Nacionālsociālistu propaganda ļoti labi nostādīta — viņu partijas uzbūve, kāda laikam nekur citur nebūs iespējama: viens vadonis un visi citi viņam padotie, kas tagad Vācijā pārnests uz visu valsti. "Mums ir viens likums — mūsu vadoņa griba!".. Vācijas valstī atsevišķs cilvēks nav itin nekas, bet tam vajaga strādāt priekš visas tautas un, kad tā tiks pie labklājības un laimes, tad tikai atsevišķs cilvēks var gaidīt, kas viņam atkritīs.. jauno mācību — fašisma, nacionālsociālisma u.c. kodolu kodols ir tas, ka valstu laime pasaulē dibinās uz tautu laimi, pie tam atsevišķs cilvēks nav nekas! Tas ir tas degpunkts, un tas griež pasauli apkārt, pēc visiem uzskatiem par dinastijām, pēc visām liberālām mācībām un demokrātijas principiem."

Drīz vien katrā Jaunāko Ziņu numurā parādās raksti par Kārļa Ulmaņa rosīšanos, runām, uzrunām un kādu viesošanos. Tiek pievienots zinātniskais grāds Dr.

"Es aicināju jūs pacelties pāri sīkām rūpēm un vienoties lielā, kopējā darbā," teica Kārlis Ulmanis Ventspils rajona zemnieku svētkos 1934.gada 4.februārī, "tāpēc jāuzsāk cīņa pret latviski–nacionālās domāšanas trūkumu.. Pirmais solis šajā jaunajā posmā ir satversmes grozījumi, kurus ierosināja Zemnieku Savienība."

Mēs to arī piedzīvojām pēc pāris mēnešiem.

Benjamiņi ieklausījās Ulmaņa runās. It sevišķi pēc 1934.gada 15.maija notikumiem. Līdzīgi visiem, kuri uzurpējuši varu, arī Ulmanis runāja par visu un visur: Radio runa tautai no Valdības nama, Atruna sagaidītājiem un apsveicējiem Rēzeknē, Aicinājums ziedot Universitātes ērģelēm.

1934.gada 29.oktobrī, uzstājoties preses darbinieku sanāksmē, Ulmanis nolasa Preses uzdevumus: "Mana (sic! — L.M.) un visa ministru kabineta vēlēšanās ir, lai nodibinātos ciešāki sakari starp valdību un mūsu presi.. jāsaka, ka 15.maija pārmaiņas mūsu preses lielumlielā daļa apsveica kā sengaidītu prieka vēsti, bija tikai viens otrs izņēmums — novirzīšanās no tā viedokļa, ko prasa ievērot valsts augstākās intereses."

Sākot ar 1935.gada izdevumiem, tekstos, kur varētu iztikt bez Ulmaņa vārda pieminēšanas, Jaunākās Ziņas tiek piepildītas ar ziņām par Dr. Kārli Ulmani. Pat kuriozi! Ievietotas fotogrāfijas ar nelieliem parakstiem: "Diplomati weesos pee waldibas galvas", "Ministru prezidents un ārlietu ministris Dr. K.Ulmanis sarunā ar sūtņiem", taču laikrakstā ievietotajā publicētajā teksta laukumā saturs ir neatbilstoši satriecošs: "Kā sagatavosim zemenes ziemai" (Jaunākās Ziņas, 1935.g. 4.jūlijs, 3.lpp)...

Ja arī tiešu klātesošu darbību Dr. Kārlis Ulmanis neveic, ievietots vismaz Ulmaņa runu citāts. Piemēram, teksts Kopējai "saimes istabai" laukos jāizzūd sākas ar Dr. K.Ulmaņa citātu: "Tikai pēc dažiem gadiem mēs sāksim just un redzēt, ko tas mums nozīmē, kad mēs vairs nebūsim svešinieki savā zemē". Līdzīgs teksts pieminēts, aprakstot Liepas lopkopju sasniegumu parādi, kur "25 gadus atpakaļ uz Baltijas lauksaimnieka Endzeliņa ierosmi Liepas pagastā radās pirmā lopu pārraudzības biedrība. Lopkopības pacelšanai un organizēšanai šai novadā lieli nopelni tautas vadonim Dr. K.Ulmanim, kas toreiz darbojies Baltijas lauks.b–bā kā agronoms.. Liepas novada lauksaimnieki, kas bija salasījušies pāri par 700, ar gavilēm saņēma ministru prezidenta K.Ulmaņa apsveikumu un no savas puses nosūtīja sveicienu tautas vadonim."

Neviens laikraksta Jaunākās Ziņas numurs neiztika bez izsmeļošas Ulmaņa gaitu atspoguļošanas. Mūsdienās to sauktu par absolūto piebraukšanu. Tika publicētas tautas pārstāvju sūtītas apsveikuma vēstules vadonim. Vadonis atsvabināja mūs no naida un neuzticības posta — Ministru prezidents Dr. K.Ulmanis saņēmis no Duntes apsveikuma telegrammu: "Duntes savstarpējā apdrošināšanas biedrība, svinot savus 60 gadu pastāvēšanas svētkus, sūta Jums, augsti godāts tautas vadoni, savu sirsnīgāko pateicību, ka Jūsu noteiktā rīcība atsvabināja mūs no naida un nesaticības posta, dodot mums iespēju svinēt zemnieka darba svētkus vienotā Latvijā. Ciešā kopdarbībā vienoti, sekosim Jūsu aicinājumam — strādāt par svētību mūsu mīļai Latvijai"".

Dīvaini gan — minētā biedrība pastāvēja sešu gadu desmitus, un nu — paldies vadonim par veiksmi rebēs. Kādā gan sakarā Jaunākajām Ziņām būtu jāpublicē Dr. Kārlim Ulmanim adresētie apsveikumi?

Žurnālā Atpūta vienmēr kāds atvērums bija veltīts Dr. Kārļa Ulmaņa vizīšu apskatam un reportāžām. Nosaukšu tikai dažus fotogrāfijās iemūžinātus mirkļus no 1935.gada sezonas: "Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis apmeklē Brīvdabas muzeju" (nr.560), "Tulznainas rokas, bet sirdis ir patriotisma pilnas" — strādnieku organizāciju karogu svētki Brīvdabas muzejā", "Pie Vadoņa vārtiem apvienotais koris apsveic vadoni un valdības locekļus" (nr.561), bet divas lappuses tālāk fotoreportāžas: "Tautas vadonis: bērnu vingrotāju vidū", "ar mazpulku pasniegto vārpu vainagu" un "mazajām deklamētājām", "jautrajiem matemātiķiem", "..tura rokā bērnu dāvināto "kuģi"". Beigās iemūžināts brīdis, kad vadonis "atstāj strādnieku svētkus".

Katru nedēļu reportāžas ar slavinošu tekstu, kuru pat paliek tā kā neērti citēt, lai mūsdienu lasītāji nedomā, ka es zobojos: "Šeit mēs esam pie mūsu tautas tikumu, pie mūsu tautas senatnes pirmavota" — Ulmanis Zemnieku svētkos Nīcā (nr. 562), "Rucavas zemnieku pārstāvis J.Jaunzems pasniedz tautas vadonim uz mākslinieciski izgrieztas paplātes izrakstītas krūzes" (nr.562), "Aizsargu pulka karogs noliecas tautas vadonim".

Kāpēc Emīlija Benjamiņa to darīja? Visvienkāršāk ir atbildēt — bailēs, lai avīzi neslēgtu. Emīlijai Benjamiņai jau bija mācība, kā nolīdzināt radušās nesaskaņas. Vismaz tā sauktajā zviedru sērkociņu lietā, kad laikrakstā tika publicēta nepatiesa informācija par it kā notikušiem tumšiem darījumiem no Zviedrijas puses. Avīze bija iesūdzēta tiesā par kāda it kā kukuli saņēmuša ministra cieņas un goda aizskaršanu. Benjamiņa kundze veica neiedomājami daudzus reveransus zviedru uzņēmēju labā — noguldīja naudu kādā no zviedru bankām, iegādājās zviedru gleznotāja gleznu un pat uz saviesīgiem pasākumiem vienmēr turpmāk aicināja zviedru sūtniecības pārstāvjus, — pati iestājās draudzības veicināšanas biedrībā Latvija — Zviedrija. Ja Kārlim Ulmanim bija tāds netikums kā vēlme iegūt atzinību, slavināšanu, godināšanu, tad Emīlijas Benjamiņas preses izdevumi bija laba smēre Ulmaņa godkārības apmierināšanas ratos.

Dažos avotos apgalvots, ka ar Kārli Ulmani Emīlijai nebija nekādu attiecību. Tomēr, uzaicinot Ulmani uz nacionāliem svētkiem — Senlatvju sērstībām Rīgā, viņa uzturēja draudzīgas attiecības: "23.nov. sarīkoja Rīgas sabiedriskās palīdzības komitejas līdzekļu vākšanas komisija, Sērstībās ierodas ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis. Viesus sagaida palīdzības komitejas priekšsēdētājs M.Ozols un līdzekļu vākšanas priekšniece Em. Benjamiņa", "Viesi pie tautiskā galda. No labās — Rīgas galva, ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis, Em. Benjamiņa, Zviedrijas bijusī sūtņa Reitessverda kundze", "Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis pacienā viesus ar skābu putru" (nr. 578).

Nav noliedzama Kārļa Ulmaņa darbība 1918.gadā, kad Latvijas valstiskuma veidošanā tieši Ulmanim ir vislielākie nopelni. Latvijas vēstures historiogrāfijā Ulmaņa autoritārais režīms pētīts daudz (A.Drīzulis, A.Stranga, arī jaunie, t.s. revizionisti). Ir vismaz trīs atšķirības starp Ulmaņa sludinātajām idejām, kas tikai līdzīgas ar nacionālsociālistiem un fašistu idejām, lai atzītu, ka Latvijā Ulmaņa laikā klasiskā fašisma nebija:

1. Nebija nāvessodu. Tika piespriesti trīs nāvessodi par spiegošanu, taču tos neizpildīja.

2. Nebija koncentrācijas nometņu. Liepājā bija ierīkota šāda iestāde, bet zināms, ka tajā sēdēja pāris sociāldemokrātu. Stāsta, ka viņi tur mierīgi uzturējušies, varējuši pieņemt viesus, tikties ar radiniekiem. Sēdēšanas ilgums bija atkarīgs no viņiem pašiem — bija jāparaksta dokuments, kurā viņi atsakās no saviem uzskatiem. Sēdi, kamēr paraksti!

3. Nebija ebreju grautiņu. Tādas Kristallnacht kā Vācijā, kad tika nogalināti tūkstošiem cilvēku, apcietināti, ielikti koncentrācijas nometnēs, grauti ebrejiem piederošie veikali, sinagogas, Latvijā nebija. Kad pie Ulmaņa uz viņa slavināšanu ieradās Jānis Dāvis, kurš sevi sauca par karojošo antisemītu, Ulmanis viņam esot atbildējis: "Dāvja kungs, Latvijā žīdu grautiņu nebūs!"

Ar to pilnīgi pietiek, lai Ulmaņa režīmu nesauktu par fašistisku. Par autoritāru — tas gan. Bet tas jau ir cits stāsts.

Un tomēr — trīsdesmitajos gados tas jau bija cits Kārlis, kuru tauta sveica kā aptrakusi. Ir palikuši skaisti mīti par viņa vienkāršību, došanos pie tautas un tamlīdzīgas pasaciņas, kurās, ja caurvētī caur Runas par Vāciju sietu, viņā atklājas nacionālsociālisma ideju drupaču sludinātājs.

Tauta laukos Ulmani godināja, ziediņus kaisīja. Pateicībā par neatmaksājamu kredītu piešķiršanu, runām par tautas vienošanos kopējā lietā, dāvāja rudzu vārpu vainagus, tautiskiem rakstiem izrakstītiem cimdus. Laukos varēja arī nesaprast, ka Ulmanis sludināja ne jau pārņemtu nacionālsociālistu ideju 1:1, bet tos citātus, kas pašam bija sirdij vistuvākie. Tādā cilvēcīgā garā. Lauksaimnieki patiešām tos laikus atceras kā labklājības un zelta laikmetu. Bet Benjamiņa? Vai tiešām tikai tāpēc, lai avīzi neslēdz, lai nepazūd ieņēmumi, arī viņa bija gatava liet saldu ūdeni mesiānisma, vadoņa idejām un tautas tēva vārdu pieņēmušā Ulmaņa ausīs?

Piedodiet, viņa apkalpoja Dr. Kārli Ulmani kā mazvērtības kompleksu mākto, kurš kā mazs un niķīgs bērns jāpiebaro ar komplimentu konfektītēm, lai mājas ķeizariņš neniķojas. Viņa slavināšanai nebija robežu un gala. Līdz laikam. Līdz galam, mēs pieredzējām, ar ko tas beidzās.

Tas bija jau pavisam cits Ulmanis.

Dzīvā vēsture Ložmetējkalnā

Viesturs Radovics,  NRA  01/09/06    Pieminot Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušos, zvērestu nodeva vairāk nekā 50 jaunsargu

Vairāki simti jaunsargu, zemessargu un citu interesentu sestdien pulcējās piemiņas pasākumos Tīreļpurvā, kur Pirmā pasaules kara laikā varonīgā cīņā gāja bojā vairāki tūkstoši latviešu strēlnieku.

"1916. gada Ziemassvētkos šeit bija aptuveni mīnus 10 grādi pēc Celsija, šodien vecajos ierakumos ir aptuveni tikpat auksts kā toreiz," stāsta Latvijas kara vēstures kluba Latviešu strēlnieks prezidents Andrejs Krasnopjorovs. Valgundes pagasta pašvaldības aicināti, aptuveni 10 kluba biedri sestdien uz vairākām stundām apdzīvoja nesen atjaunotos latviešu strēlnieku ierakumus Tīreļpurvā pie Antiņu kapiem. Pieminot Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušos latviešu strēlniekus, Antiņu kapos zvērestu nodeva vairāk nekā 50 jaunsargu, tāpat piemiņas vietā notika aizlūgums par kritušajiem karavīriem un klusuma brīdis.

Latvijas kara vēstures kluba biedri uz Ziemassvētku kauju vietām janvāra sākumā dodas jau desmito gadu pēc kārtas. Klubā apvienojušies cilvēki, kuri ne tikai kolekcionē militārās relikvijas, bet arī pēc senām fotogrāfijām un dažādiem paraugiem cenšas restaurēt kara laiku formastērpus. Iekārtojoties Tīreļpurva ierakumos, vakar kluba biedri laipni ļāva gan apskatīt strēlnieku formas un ekipējumu, gan paturēt rokās tālaiku ieročus.

Pirmos gadus kluba aktīvisti Ziemassvētku kauju piemiņas dienā Ložmetējkalnā palikuši tikai līdz vakaram, bet pēdējās ziemās vīri kauju vietās pārnakšņo teltīs un mājas dodas tikai no rīta. "Visgrūtāk bija 2003. gadā, kad ārā bija mīnus 27 grādi. Gulējām teltī, no rīta pamodāmies, un vienam no mums pie lūpas piesala metāla glāzīte. Sapratām, ka nav labi, un zvanījām uz meteoroloģisko dienestu. Tur atbildēja, ka ārā ir gandrīz mīnus 30 grādi. Savukārt pērn Ziemassvētku kauju gadadiena sakrita tieši ar lielo janvāra vētru, bet, par laimi, mūsu teltis neaizpūta. No rīta vienīgi vajadzēja pārzāģēt pāris kokus, lai tiktu no mežā laukā."

Latvijas kara vēstures kluba prezidents uzskata, ka vēsturei jābūt aptaustāmai, nevis paslēptai aiz stikla aukstos muzejos. "Manuprāt, jauniešiem un arī citiem interesentiem ir daudz aizraujošāk redzēt dzīvo vēsturi šeit, ierakumos, nevis aizslēgtā vitrīnā. Protams, muzeju speciālisti labi pārzina kara vēsturi vispārīgi – kur katrs pulks stāvēja, kas bija komandieris, kur gāja ierakumi un kurš kaujā uzvarēja. Bet uz jautājumu, kas latviešu strēlniekam Ziemassvētku kauju laikā bija frenča kabatā, viņi nevar atbildēt. Bet es varu – man, piemēram, šodien kabatā ir to laiku strēlnieka pīpe," aizrautīgi stāsta A. Krasnopjorovs, kura zināšanas aktīvi izmanto arī topošās filmas Rīgas sargi veidotāji.

Pēc jaunsargu svinīgā solījuma Nacionālo bruņoto spēku (NSB) komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots uzsvēra, ka Latvijai ir vajadzīgi izglītoti jaunieši un aicināja viņus nedoties darba meklējumos uz ārvalstīm. "Savukārt mums ir jādod viss, lai jūs varētu izpildīt savu doto zvērestu," piebilda NBS komandieris. Arī netālu esošajā Ložmetējkalnā vakar notika Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņai veltīts atceres pasākums. Pasākums tika atklāts ar salūtu no skatu torņa. Pēc salūta tika iedegti atmiņu ugunskuri un klātesošie nolika ziedus un svecītes pie piemiņas akmens.

Ziemassvētku kaujas, kad latviešu strēlnieku pulki centās atbrīvot Jelgavu un visu Kurzemi no vācu iebrucējiem, notika 1916. gada 23. decembrī (pēc tagadējā laika skaitīšanas stila – 1917. gada 5. janvārī). Apmēram 5000 latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujās un apmēram 4000 janvāra kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts.

Skauti mācās šaut un ārstēt ievainotos Ložmetējkalnā

Zane Lase,  Diena  01/09/06    Zem sniega klātiem egļu zariem mežā dzirdami šāvieni. Pēkšņi atskrien asiņojošs, ievainots, maskēšanās tērpā ģērbies vīrietis. Kontrolpunkta vadītāja uzsauc pusaudžiem, un tie steidz somās meklēt marli un apsver, kas īsti jādara. Aiz muguras kāds cits vīrietis aicina labāko šāvēju uz spēku pārbaudi. Tāds ir viens no pārbaudījumiem, kas jāveic visiem skautiem ikgadējā nometnē Baltais vilks Ložmetējkalnā.

Arī šogad drosmīgākie un varošākie skauti tiekas vietā, kur notika Ziemassvētku kaujas, lai, dzīvojot mežā, pierādītu savu šaušanas prasmi, iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā, orientēšanās un citas skautiem nepieciešamās prasmes.

Skauti šajās dienās tiek pārbaudīti, pa dienu veicot vairāku stundu pārgājienu ar dažādiem uzdevumiem, spēka un prāta pārbaudēm, bet naktis pavadot teltīs mīnus desmit grādu aukstumā. "Nesalstot, jo visi guļ ar vienu vai diviem guļammaisiem, citi arī ar drēbēm," stāsta viens no nometnes vadītājiem, skauts ar sešu gadu pieredzi Roberts Ceļmalis. Viņš min, ka šī nometne ir liels pārbaudījums jaunajiem skautiem.

"Mēs cenšamies viņiem radīt tādus apstākļus, lai viņi izjustu gandrīz to pašu, ko strēlnieki, cīnoties par tēvzemes brīvību," Dienai atklāj viena pārgājiena kontrolpunkta vadītāja Vita Karule. Viņas kontrolpunktā skautiem jāprot sniegt pirmā palīdzība šāviena ievainotam vīrietim, kā arī jāšauj ar pneimatisko ieroci.

"Jūs esat izlūki, jūsu uzdevums ir redzēt, kas notiek, nevis lai redz jūs," stingra ir V.Karule, ieraudzījusi Rīgas 155.vienību, kas ierodas, skaļi sarunādamies. "Jūs nevarat iet barā un uzvesties skaļi, citādi jūs jau būtu nošauti," aizrāda V.Karule.

Edgars Krauķis, kurš pārgājienu veic kopā ar šo vienību, pats ir no Kuldīgas un atzīst, ka pārgājiens ir diezgan smags, bet interesants. "Pašā sākumā jau nomaldījāmies, turklāt komanda nav pareizi aprēķinājusi ēdamo, tāpēc neiet visai labi," atzīst E.Krauķis.

Pēc dienas pārbaudījumiem vakarus skauti pavada pie ugunskura, klausoties stāstos par Latvijas vēsturi. Latvijas skautu kustība ziemas sagaitu Baltais vilks rīko jau ceturto gadu. Tās mērķis ir parādīt jauniešiem, kādos apstākļos par tēvzemi cīnījās latviešu strēlnieki. Šogad īpaši tiek pieminēts ģenerālis Kārlis Goppers, kurš bijis pirmais un vienīgais skautu prezidents un izrādījis varonību arī Ziemassvētku kaujās.

Latviešu mācītājs sprediķus izplata mūzikas atskaņotājos

Elīna Lidere,  NRA  01/11/06    Kalifornijas mācītājs no Latvijas Aivars Ozoliņš piedāvā savas uzrunas noskatīties un lejuplādēt internetā, lai tās varētu klausīties arī portatīvajos mūzikas atskaņotājos.

Ne tikai laicīgajā dzīvē arvien vairāk ienāk jaunās tehnoloģijas. Arī baznīcas ir sākušas aktīvi izmantot internetu. Turklāt arvien plašāk mācītāju sprediķi un uzrunas tiek izlikti tīmeklī lejuplādēšanai, lai pēc tam tos tāpat kā dziesmas iedzīvotāji varētu klausīties savos mūzikas atskaņotājos.

Nesen šādi jaunās tehnoloģijas sācis lietot arī A. Ozoliņš. Pagaidām gan internetā ir pieejami viņa sprediķi un uzrunas tikai angļu valodā, taču adventistu draudzes mācītājs domā, ka pēc kāda laika varētu piedāvāt savus audioierakstus arī latviešu valodā.

Viņš uzskata, ka tas labi papildina baznīcas apmeklēšanu, un Apple iPod mūzikas atskaņotāji gan Amerikā, gan daudzviet citur pasaulē esot ļoti populāri, tāpēc dažādi – gan reliģiski, gan politiski, gan citāda rakstura – audioieraksti internetā tiekot izplatīti arvien vairāk.

Jāpiebilst, ka A. Ozoliņa sprediķus un uzrunas var bez maksas gan lejuplādēt priekš klausīšanās iPod un arī citās mp3 mūzikas atskaņošanas ierīcēs, gan arī noklausīties internetā. Arī Amerikā pagaidām vēl sprediķu klausīšanās portatīvajos mūzikas atskaņotājos esot salīdzinoši jauna lieta.

Taču A. Ozoliņš nav pionieris sprediķu izplatīšanā internetā. Arī britu mācītāji iecienījuši šādu sprediķošanas veidu, lai viņu draudzes locekļi varētu klausīties tos savos pārnēsājamajos iPod mūzikas ierakstu atskaņotājos, – ziņo LETA. Lietotāji varot reģistrēties interneta pakalpojumam, kas nodrošina viņiem iespēju lejupielādēt sprediķus.

"Sirmgalvjiem un tiem, kas piesaistīti pie mājas, tas ir fantastiski – viss, kas jums jādara, ir jāielādē tos iPod, un tos var klausīties," laikrakstam Mirror teikusi mācītāja Šenona Ledbetera no Svētās Marijas baznīcas Nouslijā, Mersīsaidā. "Arī jaunajiem tur ir daudz informācijas, kas var palīdzēt atbildēt uz viņu jautājumiem par savu ticību."

"Daudzi jauni cilvēki nāk un pievienojas, tikai pateicoties šīm lejupielādes iespējām," atzīst Liverpūles priesteris Stīvs Evanss. "Viss, kas vajadzīgs mūsu pulcēšanās reizēm, ir reģistrēšanās pakalpojumam, un katru reizi, kad viņi ieslēdz savus mp3 atskaņotājus, aktuālie jaunumi automātiski tiks pārsūtīti."

Tajā pašā laikā šajos Ziemassvētkos Romas pāvests Benedikts savā pirmajā uzrunā brīdināja ļaudis uzmanīties no pārmērīgas tehnoloģiju lietošanas, jo tas varot beigties ar "garīgu neauglību".

Kalifornijas mācītājs A. Ozoliņš gan uzskata, ka arī garīgajā jomā internetu var izmantot pozitīvi. Vienīgais vajag kritiski izvērtēt, no kurienes internetā atrastā informācija nāk un vai šie avoti ir ticami.

A. Ozoliņš Neatkarīgajai telefonsarunā pastāstīja, ka no Latvijas viņš izbraucis, tiklīdz kļuva vieglāka ceļošanas iespēja uz ārzemēm. Jau jaunībā A. Ozoliņš esot gribējis studēt teoloģiju, taču Padomju Savienības režīmā tas neesot bijis iespējams, tāpēc izvēlējies mācīties angļu valodā.

Pēc tam viņš ieguvis draugus Somijā, ar kuriem sarakstījies. Neraugoties uz daudzajām čekas pārtvertajām vēstulēm, somu draugi viņam bija atraduši fondu, kas bija gatavs apmaksāt A. Ozoliņa teoloģijas studijas ārzemēs. Taču tas vēl bija padomju laiks, un, kad Izglītības un zinātnes ministrija bija saņēmusi izziņu, ka Aivars grasās braukt uz Eiropu mācīties, izsaukuši viņu uz pārrunām un izsmējuši par muļķīgo ieceri, jo visur robežu zaldāti apsargājot.

Astoņdesmito gadu beigās, kad kļuva vieglāka izceļošana uz ārvalstīm, A. Ozoliņš kā tūrists tomēr izbraucis no Latvijas un kā students iebraucis Anglijā.

Laiks

joprojām ir apmācies un miglains...

Temperatūra dienā turas ap -3^oC, naktīs ir par pāris

grādiem aukstāks. Un tāpēc sniegs vēl nav nokusis, taču arī klāt

nav snidzis, nokrišņi šonedēļ vispār nav bijuši. ..No pelēkā debesjuma

uz brīdi parādījās saulīte, bet drīz atkal pazuda...Bet lai nu kā, jā-

saka, ka ziema tomēr ir un tāpēc jāturpina par to priecāties –

slēpojot, slidojot vai braucot no kalna ar

ragaviņām...

Anda Jansone
trešdien, 2006. g. 11. janvārī