K a s   j a u n s   L a t v i j ā ?

Nr. 429: 2006. g. 14 - 20. janvāris

Barikāžu dienās...

Iededz brīvības svētku ugunskurus

Ināra Egle,  Diena  01/14/06    Pirms 15 gadiem 13.janvārī notika Vislatvijas manifestācija un sākās stratēģiski svarīgu objektu apsardze.

Barikādes bija mūsu brīvības svētki, — tā piektdien sacīja ārlietu ministrs Artis Pabriks, uzrunājot bijušos Latvijas Tautas frontes (LTF) domes locekļus. Viņi 1991.gada janvārī pieņēma lēmumu par nevardarbīgās pretošanās pasākumu organizēšanu Rīgā un izteica atbalstu Lietuvas tautai, kas 13.janvāra naktī bija piedzīvojusi asinsizliešanu Viļņā. Kā svētkus šo gadadienu novērtēja arī toreizējais premjers Ivars Godmanis, aicinot nodot šo mantojumu un pieredzi nākamajām paaudzēm, lai — ja pienāks tāds brīdis, tās būtu gatavas tāpat aizstāvēt neatkarību.

Pirms 15 gadiem 13.janvārī notika Latvijas Tautas frontes izsludinātā Vislatvijas manifestācija un sākās stratēģiski svarīgu objektu apsardze. Bijušais LTF priekšsēdis Romualds Ražuks, atgādinot, ka toreiz nebija tik daudz personīgo auto kā tagad, pateicās I.Godmaņa valdības ministriem, kuri organizēja smagās lauksaimniecības un celtniecības tehnikas ierašanos Rīgā, kas plūdusi nebeidzamā straumē. "Tajā brīdī pagaisa visas bailes. Mūsu militārie plānotāji bija pārāki par viņiem," teica R.Ražuks svinīgajā pasākumā, kurā bija pulcējušies diezgan daudzi no toreizējās LTF domes 121 domnieka. A.Pabriks arī atgādināja, ka barikādes bija turpinājums tai cīņai par neatkarību, kuru 80.gados aizsāka grupa Helsinki – 86.

Barikāžu atcere piektdien sākās ar Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres uzrunu pie parlamenta ēkas un ugunskura iedegšanu Doma laukumā drīz pēc pulksten astoņiem no rīta. Kad jau liesmas bija kādu laiku vijušās debesīs un sāka aust gaismiņa, bijušais Augstākās Padomes priekšsēža vietnieks Dainis Īvāns tuvāk stāvošajiem bilda, ka toreiz tāpat gaisma esot aususi —tad viņš devies uz televīziju, bet jau naktī Latvijas radio D.Ivāns aicināja visus pulcēties stratēģiski svarīgu objektu apsardzē.

Tagad D.Īvāns un toreizējais AP LTF frakcijas priekšsēdis Jānis Dinevičs Doma laukumā stāvēja kā novērotāji. Pa šo laiku kaut kas ir mainījies. Uzrunu pēc barikāžu ugunskura iedegšanas sacīja Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL), kas 1991.gadā, padomju varas deleģēts, atradās Vjetnamā. Līdz ar to viņa sacītajā izpalika atmiņas, bet uzsvars tika likts uz pateicību neatkarības atjaunotājiem. D.Īvāns Dienai sacīja, ka A.Aksenoka uzstāšanās ir "politiski ētiska kļūda" un, viņaprāt, domes koalīcija varēja deleģēt runāt, piemēram, vicemēru Jāni Birku vai toreizējo AP deputātu Edmundu Krastiņu.

Taču pie ugunskura bija arī vairāki barikāžu dalībnieki. Daži bija paņēmuši līdzi fotouzņēmumus vai kādas citas to janvāra dienu liecības. Barikāžu dalībnieku biedrības prezidents Renārs Zaļais aicināja vecākus atvest uz šo vietu bērnus, lai viņi kaut nedaudz varētu iztēloties, kā tas ir, "kad maza tauta ar kailām rokām varēja izcīnīt savu brīvību". Tieši iespēja iejusties barikāžu sargu izjūtās ir būtiskākais, ko sardzē pie ugunskura vēlējās piedzīvot jaunsargi, Dienai atzina viens no viņiem, tukumnieks Daneks Hmeļnickis. Jaunsargi uz maiņām stāvēja pie Latvijas karoga, raudzījās, lai ugunskurā neapdziest liesmas. Daži sildījās Barikāžu muzeja autobusā, kurā ievietotā ekrānā garām slīdēja 15 gadus senu notikumu epizodes — tiesa, bez paskaidrojumiem, ko nezinātājam varbūt arī bija grūtāk saprast. Ekrānā ik pa laikam noraudzījās skolēni, kuru lielākā daļa bija šurp nākusi pēc skolotāju ieteikuma.

Ugunskurs degs līdz barikāžu atceres kulminācijai 20.janvārī, lai arī atšķirībā no tā laika naktī ugunskura gaisma būs apdzisusi. Piektdienas vakarā ugunskurs tradicionāli tika iedegts arī Zaķusalā, kur pulcējās toreizējie televīzijas sargi — viņus uzrunāja arī premjers Aigars Kalvītis. Piektdien klājā nāca arī barikāžu dienām veltītā grāmata Nevardarbīgās pretošanās Latvijas pieredze, kā arī notika šim tematam veltīta konference. Savukārt Doma baznīcā notika ekumeniskais dievkalpojums.

Piemin 1991.gada janvāra barikāžu laiku

LETA  01/20/06    Aukstā laika dēļ nolemts nedaudz mainīt 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres pasākumu scenāriju, apstiprināja režisors Uģis Brikmanis. Tā kā spēcīgajā salā uzturēties ārā ilgi nav iespējams, tautas pulcēšanās un kopdziedāšana, kas šovakar bija paredzēta Doma laukumā, pārcelta uz Doma baznīcas telpām.

Iepriekš bija plānots, ka Doma laukumā tiks novietoti ekrāni, kuros šovakar no Rīgas Doma baznīcas translēs ekumenisko dievkalpojumu. Pēc tam bija paredzēta arī koru uzstāšanās Doma laukumā, kur, ievadot latviešu diriģenta Haralda Medņa simtgadi, viņa simboliskā vadībā tiktu izpildīta Jāzepa Vītola "Gaismas pils".

Brikmanis stāstīja, ka pasākuma programma ir saglabāta, taču dziedāšana notiks baznīcā.

Ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā sāksies plkst.20.45, bet barikāžu laika piemiņai veltītais pasākums Ķīpsalā, kuru translēs Latvijas Televīzija, - plkst.22.

Gan dievkalpojumā, gan pasākumā Ķīpsalā aicināti piedalīties visi interesenti, uzsvēra režisors un atgādināja, ka ieejai abos pasākumos nav nepieciešami ne ielūgumi, ne biļetes.

Plānots, ka Ķīpsalā interesenti varēs nokļūt ar speciāli organizētiem autobusiem, kas no Strēlnieku pieminekļa aties pēc dievkalpojuma Doma baznīcā.

Rīgas domes Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilona Brūvere aģentūrai LETA stāstīja, ka sarīkojums Ķīpsalā notiks līdz pat trijiem naktī. Tajā piedalīsies ansambļi "Iļģi", "Vilki", "Lidojošais paklājs", "Patina", "Auļi", "Skandinieki", "Vēstules uz bruģa", kā arī NBS štāba orķestra pūtēju ansamblis. Starp muzikālajiem priekšnesumiem vakara gaitā notiks arī intervijas.

LETA jau ziņoja, ka mediķi aicina barikāžu piemiņas pasākumu dalībniekus salā uzturēties iespējami neilgu laiku. Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics rosinājis pasākumu organizatorus izvērtēt iespēju atcelt orķestru uzstāšanos, jo saskarsmē ar metāla instrumentiem dalībnieki var gūt lūpu un pirkstu apsaldējumus.

Brikmanis arī uzskata, ka spēlēšana šādā salā ir profesionāli bīstama. Turklāt veselība un instrumenti mūziķiem jātaupa, lai vakarā Ķīpsalā varētu atskaņot barikādēm veltīto kantāti.

Šics aģentūrai LETA zināja stāstīt, ka citās valstīs ir izstrādāta speciāla kārtība, kā spēcīgā salā rīkoties. Piemēram, ASV Jūras flotes orķestris nespēlē, ja sals sasniedz mīnus 15, mīnus 18 grādus. Olimpisko spēļu laikā arī tiek atceltas sportistu sacensības, ja sals pārsniedz noteiktu robežu.

Zāles

Laima Muktupāvela, rakstniece,  Diena  01/19/06    Rīgā deg ugunskuri. Kā toreiz, pirms piecpadsmit gadiem. Kā laikā, ko dēvējam par barikāžu laiku un kas historiogrāfijā var ieiet tieši ar šo terminu. Tāds koda vārds, ko atpazīst tie, kuri tur bija, un arī tie, kuri gaidīja mājās. Iespējams, ir arī kāds cits variants, un par to jau varam izlasīt iznākušajās atmiņu grāmatās.

Vieni par vēlmi kaut domās pieminēt tās dienas smejas: "Nu ko jūs te sildāt vecas atmiņas kā skābus kāpostus!" Citi, lasot daudzās publikācijas no sērijas "Es un barikādes", drūmi apklust: "Vai bija maz vērts sēdēt tik vienoti un pat mirt, ja tagad notiek tas, kas notiek?"

Kas notiek? Paši zināt, kas. "Un būs vēl trakāk..." — viņi drūmi aizkūko Latvijas nākotni iznīcībā, nabadzībā, izsaimniekošanā un ko tik vēl ne. Abos gadījumos ir grūti klausīties.

Jau vairāk nekā piecdesmit tūkstošu mūsējo no Latvijas ir prom peļņā. Viņiem ir vienalga, vai mēs te kurinām ugunskurus vai ne. Nu jau sākas viņu pašu dzīve, kas nav saistīta ar mājvietu, vismaz kādu laiku ar Latviju jau nu ne!

Viņu vairs nav te. Patiesībā tas arī ir vissāpīgākais, ka viņi, tie, kuri tagad ir labākajā darbspējīgākajā vecumā, ap trīsdesmit, kas toreiz bija pusaugas, tagad ir prom. Aizbraukuši peļņā, neredzot jēgu savu vecāku toreizējai sēdēšanai un pat gatavībai mirt par Latviju. Viņi, kuru dēļ taču pieticīgi pārtikusī tauta dalījās ar maizītēm, tēju, kurināja bagāto mežsaimnieku atvesto malku, tagad ceļ citu valstu ekonomiku. Viņu dēļ Benjamiņu namā toreiz aktrises vārīja zupu, rakstnieces to dalīja Rīgas aizstāvētājiem, lai arī namā tagad saimniekos citi.

Tā varētu izrakstīties bez gala — par tām iekšējām pretrunīgajām sarunām vai vaimanām, kas pārlaižas pār ikvienu ap janvāra vidu. Visbriesmīgākie man šķiet tie, kuri tiek pie publiskām iespējām kliegt un gānīt Latviju. It kā Latvija būtu tas monstrs, kas iztirgo kredītus, nospēlē kārtīs pašvaldību tiesības lemt pašām, braukā par nodokļu maksātāju naudu dienesta komandējumos — paši zināt, ko šādos gadījumos gāna. Taču es zinu zāles, kuras lieti noder, kad sāk zust spēki ticībai.

Tad ir jādalās. Piemēram, kad jūs esat dusmīgs uz pastāvošo kārtību un tramvajā vai trolejbusā sākat dusmoties uz konduktoru kā pēdējās ādas norāvēju, kas vainīgs pie visām nebūšanām, tad gara acīm ielieciet konduktora vietā savu mammu. Tieši tā! Vai arī jums mīļu pazīstamu sievieti pirmspensijas vecumā, kura, kā likums, zaudējusi darbu vienā no lielajiem uzņēmumiem. Viņa bijusi, piemēram, šuvēja vai meistare, un visas savas darba dienas pavada, kratoties sabiedriskajā transportlīdzeklī, pa santīmam iekasējot par to attālumu, ko jūs sava slinkuma dēļ negribat veikt kājām.

Tiem, kuri publiski atļaujas lobēt Vecrīgu kā patīkamu vietu ārvalstu tūristiem un tēlo ciema muļķīšus, sakot, ka Vecrīga nu gan nav sankcionēts izvirtības perēklis, lai tajos masāžas salonos iekārto darbā savu meitu! Tieši tā! Paša audzēto bumbulīti, kas skolota, prot valodas, ir smuka kā bildīte/lellīte, kā apgalvots ārvalstu bukletos par Rīgu: "Skaistas meitenes, lēti." Lai apdzērušies, sanarkojušies vīkendisti no citām draudzīgajām Eiropas Savienības vecajām zemēm alkainiem nagiem apgrābsta jūsu mīlulīti. Lai noslienā mutīgo lobētāju meitiņu vaigus, lai izrīkojas ar viņām tādās pozās, kā Eiropas sievietes jau sen ir aizliegušas to sev darīt, lai. Ne tikai lai apgrābsta, bet, kā bukletos rakstīts, lai saņem lētu un ugunīgu naktsdzīvi neiedomājamākajos veidos! Vai tad grūti savu meitiņu samācīt, lai tik nauda nāk? Dodiet savu meitiņu un lobējiet tālāk! Viņi tad gan samaksās Jūdasa cienīgus grašus par mūsu meitiņu skūpstīšanu.

Murgs, vai ne? Kur tad manis ieteikto zāļu labais iespaids?

Kad patiešām kļūst šķērmi un šķiet, ka Latvijas vairs nav, ka nu viss! Gals klāt — pārdota, iztirgota, nu galīgā bedrē, arī tad ir zāles. Visstiprākās.

Tad zaldātos jāatdod savs dēls. Lai kalpo Latvijai, lai viņš padzīvo kazarmās. Un notiks brīnums! Dienā, kad jūsu, nogurušā skeptiķa, dēls zvērēs Latvijai, jūsu neticība sabirzīs lauskās. Izkusīs kā ledus. Jo raugiet, kad viņš un citi tādi pat braši puiši nobriedušās balsīs dziedās himnu Dievs, svētī Latviju, jums sariesīsies asaras. Jūs patiešām sapratīsiet, ka tādu lūgšanu Viņš nevar palaist gar savām vecajām ausīm. Kad viņi, tie puikas un mūsu dēli, kā vienā elpā sauks zvēresta vārdus "Gods kalpot Latvijai!", jūs pats būsiet gatavs iet un celties, un stāvēt, un degt vēl un vēlreiz. Kā toreiz janvārī.

Zāles iedarbojas?!

(Ne-)Iecīetības lietā...

Signāls no EP: 'nē' homofobijai arī Latvijā!

DELFI  01/15/06     Eksperti prognozē, ka pirmdien arī Latvijas vārds Eiropas Parlamentā (EP) tiks pieminēts negatīvā kontekstā - Strasbūrā pēc plenārsesijas atklāšanas eiroparlamentārieši noklausīsies Eiropas Komisijas paziņojumu par homofobiju Eiropā. Iespējams, ka parlamentārieši pieņems arī speciālu rezolūciju šajā jautājumā.

Šo rezolūciju gatavojusi arī deputāte no Nīderlandes – Sofija Int Velde (Sophia in 't Veld). Viņa jau pagājušajā gadā EP tribīnē kritizēja Latvijas Satversmes grozījumus, kas nosaka valsts atbalstu laulībai starp vīrieti un sievieti. Toreiz deputāte sacīja, ka “tik tālu neatļautos iet pat ASV prezidents Džordžš Bušs”. Sofija Int Velde portālam “Delfiem” sacīja, ka šādi Latvijas Satversmes grozījumi 21.gadsimtā ir vērtējami negatīvi.

“Iedomājaties, ja valsts kosntitūcijā tiktu veikti grozījumi, kas aizliegtu laulību starp katoļiem un ebrejiem, dažādu tautību cilvēkiem. Neviens taču nepieņemtu šādus grozījumus, un norādītu, ka šodienas modernajā pasaulē ikvienam pieaugušam cilvēkam ir tiesības izvēlēties savu partneri! Tad, kāpēc šos principus nevar attiecināt uz homoseksuāliem cilvēkiem,” jautā EP deputāte Sofija Int Velde.

Rezolūcijas “melnrakstā” neviena no ES dalībvalstīm netiek saukta vārdā. Taču vienā no rezolūcijas punktiem tiek pausta negatīva attieksme par to, ka vadošie politiķi un baznīcu vadītāji ir vēlējušies aizliegt praidus; tāpat policija nav nodrošinājusi adekvātu drošību šo pasākumu laikā; nav atbalstāmas arī izmaiņas valsts konstitūcijā, kas skaidri nostājas “pret” homeseksuālu cilvēku savienībām.

Juristi norāda, ka pēc rezolūcijas pieņemšanas EP, Latvijas parlamentāriešiem nebūs atkal jāgroza Satversme. Taču Nīderlandes deputāte uzskata, ka rezolūcija ir ļoti stingrs signāls visām ES dalībvalstīm, ka jebkāda veida diskriminācija, vardarbība pret homoseksuāliem cilvēkiem nav pieļaujama! Viņasprāt, rezolūcija neļaus arī Eiropas Komisijai aizvērt acis, un tai būs jāizvērtē šī situācija ES dalībvalstīs.

Naidpilna rasiste Rīgā uzbrūk šrilankiešiem

Viesturs Radovičs,  NRA  01/14/06    "Līdz šim es Latviju uzskatīju par ļoti jauku zemi, man te ļoti patika. Pēc ceturtdienas uzbrukuma man ir bail, un es negribu vairs pat iziet uz ielas," atzīst šrilankiete Savinki Rambagalla, kas trīs gadus Latvijā studē medicīnu. Savinki un viņas brālim trešdien uzbruka, iespējams, rasistiski noskaņota meitene.

Uzbrukums abiem šrilankiešiem notika ceturtdienas pēcpusdienā Rīgā, Lidoņu ielā, kad abi bija tikko iznākuši no lielveikala. "Brālis gāja pa priekšu ar iepirkumu maisiņiem, bet es biju nedaudz aiz viņa. Pēkšņi dzirdēju – kāds skrien man pakaļ. Pagriezos, un vienīgais, ko redzēju, bija dūre, kas trāpīja man pa galvu. Sitēja bija aptuveni 18 gadu veca meitene, kopā ar viņu bija viņas draudzene, kura gan nesita, bet tikai stāvēja malā un smējās," atceras Savinki. Viņas brālis Kavšans Malinka devies māsai palīgā un arī pats saņēmis vairākus sitienus un spērienus. "Meitene, kura pēc miesas būves vairāk atgādināja vīrieti, bļāva kaut ko krieviski, pēc tam labā angļu valodā sauca, lai vācamies atpakaļ uz Indiju. Mēs gan esam no Šrilankas," stāsta Kavšans, kurš Latvijā dzīvo jau sesto gadu.

Viņam licies, ka uzbrucēja gribējusi izprovocēt puisi uz kautiņu, bet Kavšans Neatkarīgajai uzsvēra, ka nekad nebūtu sitis meitenei. Kad puisis noliecies, lai paņemtu zemē noliktos iepirkumu maisiņus, meitene situsi vēlreiz un nolauzusi Kavšanam zobu.

Lai izvairītos no turpmākā konflikta, brālis un māsa iegājuši atpakaļ veikalā un izsaukuši policiju. Pēc brīža, kad abas agresīvās meitenes bija pametušas notikuma vietu, arī Kavšans un Savinki devās mājās. Drīz vien pie viņiem ieradās policija, un Kavšans uzrakstīja iesniegumu par uzbrukumu. Savinki Neatkarīgajai atzina, ka policisti bijuši ļoti jauki un saprotoši. Abiem jauniešiem no Šrilankas jau iepriekš bijusi saskarsme arī rasistiski noskaņotiem cilvēkiem, bet līdz šim fiziski uzbrukumi nav bijuši. "Vairākas reizes mūs ir lamājuši, bet neko vairāk.

Tagad es tiešām nesaprotu, kā viņas varēja uzbrukt meitenei. Man tas ir ļoti liels šoks. Ja Latvijas iedzīvotāji baidās, ka mēs gribam ieņemt viņu darba vietas, tas ir stulbi. Mēs pabeigsim mācības un dosimies atpakaļ uz dzimteni," stāstīja Savinki. Valsts policijas preses sekretārs Aigars Bērziņš Neatkarīgo informēja, ka policija ir sākusi kriminālprocesu par rasu naida kurināšanu. Vakar pievakarē uzbrucēja vēl nebija noķerta.

Pabriks: neiecietības izpausmes jāizskauž saknē

DELFI  01/16/06    Pēc pagājušo nedēļ notikušajiem uzbrukumiem diviem Šrilankas pilsoņiem, kuriem uz ielas uzbruka pagaidām nenoskaidrota persona, ārlietu ministrs Artis Pabriks aicinājis pievērst uzmanību neiecietības izpausmēm sabiedrībā, kas arvien biežāk izpaužas agresīvā un rasistiskā veidā.

“Pagājušajā nedēļā notikušais uzbrukums citas tautības pārstāvjiem apliecina, ka sabiedrībā ir bailes no citādā, kas ir dabiski. Taču nav pieļaujami, ka šīs bailes arvien biežāk izpaužas agresīvā, rasistiskā veidā,” uzskata ministra.

Pabriks atkārtoti aicinājis premjeru Aigaru Kalvīti, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Ainaru Latkovski, izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, kā arī tiesībsargājošās iestādes pievērst lielāku uzmanību neiecietības izpausmēm sabiedrībā.

“Mums visiem kopā, valstij, sabiedrībai un ģimenei ir jārūpējas par to, lai neiecietības problēma tiktu apkarota jau saknē, pirms tā ir kļuvusi par lielu iekšpolitisku un arī ārpolitisku problēmu,“ norāda Pabriks.

Ārlietu ministrs rosina rasistiskās tendences sabiedrībā mazināt ar sabiedrības integrācijas projektiem, plašāku informāciju par kultūru atšķirībām, nopietnu izglītības programmu satura pārskatīšanu, kā arī rūpīgāku tiesībsargu darbu, izmeklējot šos incidentus un piemērojot attiecīgus sodus likumpārkāpējiem.

Ministrs arī lūgs Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas sniegt plašāku informāciju par viņu nostāju un pozīciju saistībā ar Eiropas Komisijas sagatavoto ziņojumu par homofobiju Eiropā, kā arī iespējamo homofobiju nosodošās rezolūcijas pieņemšanu Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju tieši pēdējā laika homofobijas izpausmes Latvijā ir rosinājušas pieņemt šādu dokumentu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ceturtdien Lidoņu ielā, konfliktā cietuši divi Šrilankas pilsoņi - brālis un māsa, kuri mācās kādā Latvijas mācību iestādē. Ap pulksten 16.20 1980.gadā dzimis Šrilankas pilsonis kopā ar māsu pa Lidoņu ielu gāja no veikala uz mājām.

Jaunietis gājis nedaudz priekšā savai māsai, līdz pamanījis, ka meitenei uzbrūk kāda jauniete. Brālis iejaucās konfliktā, bet uzbrucēja iesita viņam pa seju, nodarot miesas bojājumus.

Cietušais ārzemnieks par notikušo vērsies ar iesniegumu policijā. Policija ir sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 78.panta par rasu naida kurināšanu. Tiek meklēts arī uzbrucējs.

Geju lobiji pārmet Latvijai homofobiju

Agris Blūmfelds,  NRA  01/17/06     Vakar Strasbūrā pēc plenārsesijas atklāšanas eiroparlamentārieši noklausījās paziņojumu par homofobiju Eiropā, kurā atsevišķas sadaļas netieši veltītas Latvijas sabiedrībai un valdībai. Iespējams, tiks pieņemta arī īpaša rezolūcija, taču tā parādīs tikai Eiropas nostāju un ar reālām sankcijām nedraud.

Uzrunu gatavojusi deputāte no Nīderlandes – Sofija I. Velde. Viņa jau pērn no Eiropas Parlamenta tribīnes kritizēja Latvijas Satversmes grozījumus, kas nosaka atbalstu laulībai starp vīrieti un sievieti. Toreiz deputāte sacīja, ka "tik tālu neatļautos iet pat ASV prezidents Džordžs Bušs". Sofija I. Velde portālam Delfi sacīja: "Iedomājieties, ja valsts konstitūcijā tiktu veikti grozījumi, kas aizliegtu laulību starp katoļiem un ebrejiem, dažādu tautību cilvēkiem. Neviens taču nepieņemtu šādus grozījumus, bet norādītu, ka šodienas modernajā pasaulē ikvienam pieaugušam cilvēkam ir tiesības izvēlēties savu partneri! Tad kāpēc šos principus nevar attiecināt uz homoseksuāliem cilvēkiem?"

Tam nepiekrīt Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns, sakot, ka Latvijas Satversmē nav homofobijas, bet ir nostiprināta sievietes un vīrieša savienība. Sofija I. Velde esot viena no daudzajiem geju lobijiem EP. "Eiropas parlamentā ir vairāk nekā 730 deputātu un daudz geju lobiju, kuri ir homoseksuāli orientēti. Un katrs no šiem deputātiem var kaut ko iniciēt," saka O. Kastēns. Geju lobistu priekšlikumus viņš salīdzina ar savulaik EP kuriozi izskanējušo priekšlikumu pēc filmas Armagedons noskatīšanās gatavoties meteorīta krišanai. "Latvijai nav par ko uztraukties, rezolūcijās tiek pausts Eiropas viedoklis, taču juridiskas sekas tas nenes," piebilst deputāts.

Latvijas eiroparlamentāriešu viedokli Neatkarīgajai vakar uzzināt neizdevās, jo viņu mobilie tālruņi bija atslēgti vai neatbildēja.

EP nosoda homofobijas izvirdumus Eiropā

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  01/17/06    Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pirmdien nosodīja homofobijas uzliesmojumus Eiropā un pieprasīja Eiropas Komisijai (EK) vērsties pret valstīm, kas aizliedz geju gājienus un caur pirkstiem raugās uz naidu kurinošiem izteikumiem, īpaši no politiķu puses.

"Mēs lielākoties redzam personiska līmeņa naidu. Taču daudz satraucošāka ir rupja ignorance dažās ES valstīs, aizliedzot gājienus, policijai neaizsargājot to dalībniekus, pat premjerministriem izpaužoties naidu kurinošās runās," teica liberāļu deputāte baronese Sāra Ludforda. Konservatīvo deputāte Rozalīna Bašelota (Francija) uzsvēra, ka Eiropā redzams vardarbības uzliesmojums pret homoseksuāļiem, taču EK nav reaģējusi uz politiķu izteikumiem.

Debatēs Latvija netika saukta vārdā, un lielākā kritikas daļa trāpīja Polijai. Taču šovasar notikušais ap pirmo Eiropā pierasto geju parādi Rīgā un sekojošie labojumi Satversmē bija viens no debates iemesliem. Homoseksuāļu tiesību aizstāvjiem EP incidenti Latvijā, Lietuvā un sevišķi Polijā, un fiziski uzbrukumi Anglijā, Francijā un citās valstīs, likās pietiekami satraucoši, lai sarīkotu speciālas debates par homofobiju Eiropā. Neviens no Latvijas deputātiem tajās nepiedalījās.

Tajā vairums uzsvēra, ka runa nav par seksualitāti, bet cilvēktiesībām. Deputāti aicināja EK gan izstrādāt direktīvu, kas liegtu diskriminēt seksuālās orientācijas dēļ, gan asāk vērsties pret dalībvalstīm, kas principu neievēro.

"Lielbritānijā nesen kādu jaunieti piedauzīja līdz nāvei tikai tādēļ, ka viņš bija gejs. Ja mēs neko nedarām, mēs stāvam aiz katra no sitieniem," teica britu deputāts Maikls Kešmens (SP).

Vairāki Polijas deputāti uzsvēra, ka cilvēkus nevar piespiest atbalstīt vairāk tiesību gejiem, jo viņiem personiski tas nav pieņemams, un vēršanās pret homoseksuāļiem ir tikai daļa no plašākas agresijas pret citādo. "EP nevajadzētu prasīt, lai visas valstis akceptētu homoseksualitāti, jo ir valstis, kas ir konservatīvas, un ir valstis, kas ir liberālākas," teica deputāte Barbara Kudricka (ETP).

EP trešdien pieņems homofobiju nosodošu rezolūciju, un dažu grupu deputāti ierosināja tieši kritizēt Latviju un Lietuvu par viendzimuma laulību liegumu (zaļie un komunisti, kas arī aicināja prasīt Latvijas Saeimai atsaukt pieņemtos Satversmes labojumus) un Poliju par geju gājienu aizliegšanu un premjera paziņojumiem, ka homoseksualitāte ir "pretdabiska", gājienu dalībnieku arestiem un institūcijas slēgšanu, kas cīnījās pret homoseksuāļu diskrimināciju.

Taču gaidāms, ka rezolūcija būs mērenāka. EP atzīs, ka vairākās ES valstīs pieredzētas "satraucošu notikumu sērijas", aicinās ES pastiprināt cīņu pret homofobiju, garantēt, ka tiesības rīkot demonstrācijas tiek ievērotas un naida kurināšana sodīta.

'Saskaņas centrs' aicina integrācijas ministru atkāpties

LETA  01/17/06    Politisko organizāciju apvienība "Saskaņas centrs" (SC) aicina no amata atkāpties integrācijas lietu ministru Aināru Latkovski (JL), jo ministra pārstāvētās partijas politika "šķeļ, nevis vieno sabiedrību", informēja SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Andrejs Klementjevs.

SC aicina Latkovski no amata atkāpties pašam, jo, pēc kreiso politiķu domām, viņa atrašanās šajā postenī pati par sevi ir pretrunā ar JL politiku. "JL pārstāvis Ēriks Škapars ir atļāvis leģionāru gājienu Rīgā, bet Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis atbalsta lozungu "Latviju latviešiem", veidojot acīmredzamu pretrunu ar integrācijas ideju," sacīja Klementjevs.

Latkovskis sacīja, ka viņš netaisās "flirtēt ar kreisajiem" politiskajiem spēkiem. "Latvijā mazākumtautībām nav tikai tiesības, bet ir arī pienākumi pret šo valsti," sacīja Latkovskis un norādīja, ka viņš nepildīšot nekādus kreiso partiju pasūtījumus.

Savukārt Klementjevs norādīja, ka gadījumā, ja ministrs neatkāpsies pats, frakcijas deputāti viņam gatavos pieprasījumu par gada laikā paveikto, un lems, vai būtu jāpieprasa viņa demisija.

Nepilsoņiem būs lielākas tiesības

Agris Blūmfelds,  NRA  01/18/06    Latvijas nepilsoņi būs ES pastāvīgie iedzīvotāji bez balsstiesībām pašvaldībās

Janvāra beigās Saeima izskatīs likumprojektu, kurā Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem būs noteiktas tādas pašas tiesības uz nodarbinātību, sociālo palīdzību un nodokļu politiku kā ES pilsoņiem. Pastāvīgā ES iedzīvotāja statuss arī atvieglos atrašanos citās ES valstīs, taču nedos balsstiesības Latvijā.

Pret šo likumprojektu iebilst kreisie spēki, jo norma esot diskriminējoša saknē, savukārt jaunā normatīva aizstāvji brīdina par gaidāmajām spekulācijām ap vēlēšanu tiesībām.

Pret likumprojektu Par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā iebildusi politisko organizāciju apvienība Saskaņas centrs (SC), norādot, ka norma diskriminē Latvijas nepilsoņus un kārtējo reizi liek viņiem pierādīt piederību valstij.

Krievvalodīgā prese nodēvējusi ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu par "lētu ES pilsonības aizvietotāju". "Latvija apzināti aizmirsa par saviem nepilsoņiem, kad ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu apsprieda Eiropas līmenī, un palaida garām iespēju panākt, lai Latvijas nepilsoņi tiek atzīti par ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem reģistrācijas kārtībā, neizvirzot viņiem papildu nosacījumus," uzskata SC Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs. Personām, kuras vēlas pretendēt uz ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, Ministru kabinets gatavojas izvirzīt ne tikai kopējās Eiropas prasības – pastāvīgu ienākuma avotu un medicīnas apdrošināšanu –, bet arī papildu prasības. Nepilsoņiem vajadzēs apliecināt valsts valodas zināšanas un maksāt valsts nodevu par valodas eksāmenu. Tas būšot jādara arī tad, ja šāds eksāmens ir nokārtots jau agrāk, publiski paziņojusi SC vadība.

Nepilsoņu diskrimināciju noliedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze, uzsverot, ka vienreiz kārtots valsts valodas eksāmens nebūs jākārto atkārtoti. Vaicāta par iemesliem, kāpēc SC varētu būt izplatījis šādu paziņojumu, M. Roze atbild lakoniski: "Politika ir politika." Viņa norāda, ka parasti nekādu problēmu ar valodas zināšanu apliecinošiem dokumentiem nav bijis un tie parāda patiesās zināšanas, tomēr bijuši gadījumi, kad pārvaldē iesniegti viltoti dokumenti. Līdz šim atklāti trīs viltojumi.

Jauno likumprojektu atbalsta arī Naturalizācijas pārvalde. Tās priekšniece Eiženija Aldermane uzskata, ka likumprojekts nemazinās naturalizēties gribētāju skaitu. ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu vēlēsies iegūt tikai tās personas, kas kādu iemeslu dēļ nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem vai arī ir uz laiku Latvijā iebraukuši strādnieki. "Atšķirība starp pilsonības iegūšanas eksāmenu un Eiropas kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu nav liela. Galvenā problēma naturalizēties gribētājiem ir valoda, un, ja cilvēks zina valodu, viņš drīzāk izvēlēsies iegūt Latvijas pilsonību, nevis Eiropas kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu," uzskata E. Aldermane.

Nacionāli noskaņotais Saeimas deputāts Pēteris Tabūns norāda, ka, iegūstot iespēju ceļot pa Eiropu un brīvi strādāt ES telpā, "ir jādod kaut kas pretī – jāzina latviešu valoda". Krievvalodīgos, kuri līdz šim nav naturalizējušies un ieguvuši Latvijas pilsonību, P. Tabūns sauc par gājputniem, kuri pie pirmās iespējas dosies prom, kas Latvijai palīdzēs atbrīvoties no "liekās nastas". Viņš uzsver, ka, lai gan citās valstīs iedzīvotājiem ar ES uzturēšanās atļaujām ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, Latvijas iekšpolitiskā situācija ir citāda un šādu iespēju liedz. "Mums ir sava iekšpolitika, un tas nenozīmē, ja Eiropā drīkst, tad drīkst arī pie mums," teic deputāts.

Arī Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte atgādina, ka šāda likuma pieņemšana ir Eiropas pamatprasība un krievvalodīgajiem valsts iedzīvotājiem nevajadzētu pret to iebilst. "Gluži otrādi, viņiem paveras iespējas ceļot un strādāt Eiropā, tagad pat mazāk cilvēku naturalizēsies Latvijā un varēs brīvāk uzvesties Eiropā," saka A. Rugāte. Politiķe paredz, ka kreisie spēki centīsies spekulēt par balsstiesībām pašvaldību vēlēšanās, taču ne visās Rietumeiropas valstīs, saņemot ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, iespējams iet pie balsošanas urnām. "Arī Vācijā un Austrijā tā uzreiz nekas nenotiek, nevar saņemt ES iedzīvotāja statusu un iet balsot," apgalvo A. Rugāte.

Eiropā un citur pasaulē...

Prezidente ar Mbeki par ANO vadīšanu nerunā

Agnes Margēviča,  01/16/06    Svētdien tiekoties ar starptautiski ietekmīgo Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) prezidentu Tabo Mbeki, Latvijas prezidente nekādā kontekstā neesot runājusi par šogad gaidāmo ANO ģenerālsekretāra maiņu.

"Sarunas gaitā nekādā aspektā netika skarts jautājums par ANO ģenerālsekretāra maiņu, par iespējamām kandidatūrām," Neatkarīgajai uzsvēra prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Stundu ilgā saruna bijusi par divpusējām attiecībām, kā arī starptautisko politiku, tostarp iecerētajām ANO reformām, kuru virzītāja organizācijas īpašās sūtnes statusā ir Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidenta kancelejas darbinieki jau iepriekš noliedza minējumus, ka V. Vīķes-Freibergas atvaļinājuma laikā ieplānotā tikšanās ar starptautiski ietekmīgo DĀR prezidentu T. Mbeki varētu būt solis, meklējot atbalstu ceļā uz ANO ģenerālsekretāra posteni. Kā Latvijas prezidentes galvenais šķērslis uz šo amatu tiek minēts Krievijas visticamāk negatīvais balsojums ANO Drošības padomē (DP).

Savukārt ietekmīgais laikraksts International Herald Tribune (IHT) decembra vidū rakstīja, ka anonīmi avoti ASV prezidenta Džordža Buša administrācijā V. Vīķi-Freibergu ierindo starp viņa "iecienītākajiem kandidātiem" uz ANO ģenerālsekretāra posteni. Tomēr, kā rakstīja IHT, analītiķi par V. Vīķes-Freibergas vājo punktu uzskata ne tikai atbalsta trūkumu no Krievijas, bet arī viņas savulaik pausto stingro par iebrukumam Irākā. Pēdējais fakts Latvijas prezidenti padarītu par "strīdīgu kandidāti".

Pie Latvijas un citu valstu vēstniecībām Maskavā piketē komunisti

LETA  01/16/06    Pie Latvijas un vairāku citu valstu vēstniecībām Maskavā piektdien piketēja Krievijas Komunistiskās partijas atbalstītāji, protestējot pret Eiropas padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA) iesniegto rezolūciju par komunisma režīma noziegumu nosodīšanu.

Vienlaicīgi protesta akcijas notika arī pie Zviedrijas, Francijas, Azerbaidžānas un ASV vēstniecībām.

Latvijas vēstniecības Krievijā preses sekretārs Nils Josts aģentūrai LETA sacīja, ka piketā piedalījās aptuveni 40 cilvēki. Viņi visi bija ģērbušies padomju armijas karavīru formās un vairākas reizes pagāja garām vēstniecībai ar plakātiem rokās "Fašisms neies cauri" un "Antikomunisms - arī fašisms".

Pieteiktā divu stundu piketa vietā demonstrācija ilgusi tikai nepilnu stundu.

"Viņi uzvedās mierīgi un korekti. Mītiņa laikā bija slēgta konsulārā nodaļa, bet tas ir standarta drošības pasākums piketu laikā," pavēstīja Josts.

Viņš piebilda, ka otrdien komunistu partijas atbalstītāji rīkos vēl vienu piketu pie Latvijas vēstniecības ēkas.

Līdzīgas Komunistiskās partijas atbalstītāju protesta akcijas pirmdien notika pie Zviedrijas, Francijas, Azerbaidžānas un ASV vēstniecībām.

Kā aģentūrai "RIA Novosti" sacīja viens no piketa dalībniekiem, Krievijas Valsts domes deputāts Ivans Meļņikovs, komunisti protestē pret EPPA izskatāmo rezolūciju "Par totalitāro un komunistisko režīmu starptautiskā nosodījuma nepieciešamību".

Viņš sacīja, ka šo Zviedrijas pārstāvja izstrādāto rezolūciju EPPA izskatīs nākamnedēļ.

"Mēs protestējam pret šo politisko provokāciju, kuru ierosināja Zviedrijas parlaments. Mēs esam pārliecināti, ka Zviedrija, kurai ar Krieviju ir draudzīgas attiecības, neatbalsta šo iniciatīvu," piketā pie Zviedrijas vēstniecības paziņoja Meļņikovs.

Savukārt pikets pie Francijas vēstniecības ilga aptuveni 10-15 minūtes.

Arī pie ASV vēstniecības bija sapulcējušies aptuveni 50 cilvēki, kuriem rokās bija sarkani karogi un plakāti "Antikomunisms neies cauri" un "Antikomunisms ir fašisms". Arī pie ASV vēstniecības notikušais pikets bija vēsts pret EPPA rezolūciju.

Visi piketi bija saskaņoti Maskavas domē.

Īrijā strādājošie grib atgriezties ekonomiski attīstītā dzimtenē

DELFI  01/18/06    Peļņā uz Īriju aizbrauc ne tikai nekvalificētais darba spēks, bet arī kvalificētie speciālisti. Lielāki ienākumi ir svarīgākais, bet ne vienīgais faktors, kas liek cilvēkiem doties uz Īriju, aizbraukušie novērtē arī stabilu un drošu dzīvi šajā valstī, paužot neapmierinātu par nestabilitāti Latvijā un nepietiekamu ekonomisko attīstību. Taču lielāka daļa aizbraukušo vēlas atgriezties mājās, secināts Prezidentes Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumā.

Dati liecina, ka no Latvijas ir izbraukuši ne vairāk kā 5% no darbaspējīgajiem cilvēkiem Latvijā. Pēc oficiāliem datiem, Latviju darba meklējumos ES atstājuši ap 50 000 cilvēku, no kuriem 15 000 - 20 000 atrodas Īrijā.

Uz Īriju ir devušies cilvēki no visiem Latvijas reģioniem, arī galvaspilsētas: izbraucēji ir dažāda vecuma - izbraukuši tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, pēc studiju pārtraukuma, tāpat - vidējās paaudzes cilvēki, kas strādājuši vai nav bijuši pilnībā nodarbināti, vai bijuši bezdarbnieki, kā arī - cilvēki pirmspensijas vecumā.

Aizbraukušie cilvēki ir neapmierināti ar savstarpējām attiecībām Latvijas sabiedrībā, norāda arī uz valdības vienaldzību pret cilvēkiem, dārgu izglītību un sliktu izglītības kvalitāti, dzīves dārdzību un zemiem ienākumiem Latvijā. Dzīvi Īrijā aizbraukušie uzskata par stabilāku, drošāku, sakārtotāku.

Darba samaksa ir galvenais, bet ne vienīgais iemesls. Nereti lēmumu strādāt ārpus Latvijas lika pieņemt vairāku faktoru kombinācija - zemi ienākumi, sarežģījumi personiskajā, profesionālajā dzīvē, slikti darba apstākļi, iespēju trūkums, vāji atbalsta tīkli valstiskā, vietējo pašvaldību, ģimenes un draugu līmenī, kā arī tas, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek piedāvāta visaptveroša valsts attīstības vīzija, līdz ar to trūkst pārliecības, ka dzīves kvalitāte Latvijā uzlabosies.

Pētījumā apstiprināts, ka ienākumi Īrijā ir daudz lielāki, nekā tie ir bijuši strādājot Latvijā. Respondentu ienākumi, pirms aizbraukšanas no Latvijas, ļoti atšķiras - neto darba samaksa bijusi sākot ar 50 latiem mēnesī līdz 450 un vairāk. Turklāt jāņem vērā, ka liela daļa respondentu ir devušies uz Īriju pirms vairākiem gadiem, kad vispārējais algu līmenis Latvijā bija zemāks nekā šobrīd un nebija tik augsts patēriņa cenu kāpums.

Arī strādājot Īrijā, ienākumi būtiski atšķiras, atkarībā no veicamā darba (sākot no 900 līdz 3000 un vairāk eiro mēnesī). Lielākā daļa intervēto respondentu atzīst, ka saņemtā alga ir tik liela, ka ir iespējams veidot lielākus vai mazākus iekrājumus, kā arī regulāri sūtīt naudu uz Latviju (summas būtiski svārstās, bet vidēji tās ir ap 100 - 200 eiro mēnesī).

Neapstiprinās kāds cits iesakņojies stereotips - Latviju pamet nekvalificēts darbaspēks. Izbraukušie daudzos gadījumos ir kvalificēti, ieguvuši vidējo, vidējo speciālo, nepabeigtu augstāko vai augstāko izglītību, taču strādā savai izglītībai un spējām neatbilstošu un mazāk kvalificētu darbu.

Latvieši Īrijā cer uz Latvijas ekonomisko izaugsmi pēc ES fondu naudas ieplūšanas, bet vienlaikus pauž cerību, ka tā tiks godprātīgi izmantota, ieguldīta reģionu attīstībā un cilvēkresursos. Īrijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji vēlas atgriezties Latvijā, lai strādātu savā profesijā vai uzsāktu savu, kaut nelielu, biznesu, secināts pētījumā.

Pētījuma autori secināja, ka lielākā daļa no aizbraukušajiem atgriezīsies Latvijā, jo viņiem šeit ir ģimenes un draugi, Īrījā nopelnīto naudu viņi ieguldījuši nekustamajos īpašumos Latvijā. Bet kā galveno priekšnoteikumu, lai atgrieztos dzimtenē, cilvēki minējuši Latvijas ekonomisko izaugsmi un dzīves kvalitātes palielināšanos.

Pētījuma autori secina, ka valstij jāstimulē Latvijas ekonomiskā un sociālā attīstība, labklājības līmeņa paaugstināšana, kas pakāpeniski mazinātu darbaspēka aizplūšanu. Tāpat valstiskā līmenī nepieciešams uzturēt pēc iespējas ciešāku informatīvo komunikāciju ar no Latvijas aizbraukušo cilvēku kopienām un sasaistīt viņus ar dzimteni spēcīgām pilsoniskām un kultūras saitēm.

Latvijas karavīri martā sāks piedalīties Afganistānas provinču atjaunošanā

LETA  01/18/06    Latvijas karavīri martā sāks jaunu misiju Afganistānā - mūsu karavīri tiks iesaistīti šīs valsts provinču atjaunošanā, aģentūrai LETA apliecināja aizsardzības ministre Linda Mūrniece (JL).

Viņa stāstīja: lai gan Afganistānā pieaug uzbrukumu skaits, īpaši vietās, kurās NATO spēki nomaina ASV karavīrus, Latvijas miera uzturētāji ārkārtas gadījumos nav bijuši iesaistīti un misija notiek pēc plāna. Ministrija un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji seko līdzi notikumiem Afganistānā, sacīja Mūrniece.

Nacionālo bruņoto spēku komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks Normunds Stafeckis aģentūru LETA informēja, ka rīt, 19.janvārī, no Afganistānas Latvijā rotācijas kārtībā atgriezīsies seši Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienības karavīri.

Šo karavīru vietā nākamā vienība dosies uz Afganistānu februārī, taču pašlaik vēl neesot zināms, kad tas notiks un kāda vienība dosies uz Afganistānu. Patlaban Afganistānā dienesta pienākumus palikuši pildīt četri Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri - trīs štāba virsnieki un viens instruktors.

Mūrniece piebilda, ka 15.martā uz Afganistānu dosies vēl 29 Latvijas karavīri, kuri pievienosies Norvēģijas kontingenta sastāvam Afganistānā, lai uzsāktu dalību provinču atjaunošanā.

Latvija un Krievija atjauno sarunas

Dita Arāja,  Diena  01/18/06    Pēc divu gadu pārtraukuma atjaunotas tiešās konsultācijas starp Latvijas un Krievijas ārlietu ministrijām, un tas arī ir galvenais ieguvums no otrdien Maskavā notikušajām sarunām. No Latvijas puses konsultācijas vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke, no Krievijas puses — ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs.

Latvija par savu uzdevumu konsultācijās uzskatīja gatavojamo divpusējo līgumu tiesiskās bāzes izvērtēšanu. Puses vienojušās, ka sarunām saturu viesīs divpusēji parakstāmo līgumu apspriešana. Visakūtākais ir robežlīgums, kas pēc Latvijas vienpusējās deklarācijas pievienošanas pērn palika neparakstīts.

N.Penke vēstīja, ka šajā jautājumā no sastinguma punkta runas nav izkustējušās. Latvija Krieviju informējusi, ka līguma atbilstību Satversmei, visticamāk, skatīs konstitucionālā tiesa.

Apspriesti divi citi līgumi — par starpvaldību komisijas darbības atjaunošanu un ekonomisko sadarbību. To variantus Latvija pērn iesniedza Krievijai, taču Maskava tikai apstiprinājusi, ka atbalsta komisijas darbības atsākšanu, tomēr konkrētus priekšlikumus iesniegšot tuvākajā laikā.

Parakstīšanai visgatavākā esot konvencija par izvairīšanos no dubultas aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas, kā arī investīciju aizsardzības līgums. Sākumstadijā ir līgumi par sociālo nodrošināšanu, narkotiku apkarošanu un personu mantisko tiesību sakārtošanu, kur jukas radīja PSRS sabrukšana.

Aizbrauc, jo Īrijā lielāka alga un sociāla drošība

BNS,  01/19/06    Latvijas iedzīvotāju galvenais iemesls strādāšanai Īrijā ir ne tikai augstāka alga, bet arī sociālās drošības, sabiedrības kultūras un darba devēju labvēlīgas un atbildīgas attieksmes trūkums dzimtenē. To secinājuši Valsts prezidentes dibinātās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētnieki.

Iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, socioloģe Aija Lulle SAK veiktā pētījuma prezentācijā atzina, ka lielāka alga ir «ārkārtīgi būtisks faktors, bet nav vienīgais», jo uz Īriju izceļojušie tikpat lielā mērā kā ar zemajām algām Latvijā ir neapmierināti arī ar savstarpējām attiecībām sabiedrībā - iejūtības, pieklājības, izpalīdzības trūkumu, kā arī labvēlības trūkumu attiecībās ar darba devēju Latvijā.

Pētnieki secinājuši, ka lielai daļai Īrijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju ir aizvainojuma, rūgtuma un pazemojuma sajūta par grūtībām, ar kādām viņi sastapušies darba meklējumos. Lulle uzsvēra, ka no Latvijas uz darbu Īrijā aizplūst tieši kvalificētais darbaspēks, kas Īrijā strādā savai izglītībai un prasmēm nepiemērotu darbu.

Motivācija atgriezties strādāt Latvijā ir vēlme «strādāt izglītībai atbilstošu cienījamu darbu», kā arī vēlme veidot savu biznesu. Lai atgrieztos dzimtenē, Īrijā strādājošie latvieši vēlas Latvijā redzēt stabilitāti, drošību, paredzamību un labklājības un dzīves līmeņa celšanos.

Sociologu Īrijā veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa Īrijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju vēlas atgriezties dzimtenē, ne tikai ekonomiski aktīvajās pilsētās, bet arī Latvijas laukos - «vietās, no kurienes nākuši». Īrijā strādājošo latviešu dzīvesveids liecina, ka viņi nav dziļi iesakņojušies Īrijā un tā tiek uztverta kā «zeme, kur strādāt», jo saglabājusies cieša piesaiste dzimtenei - naudas sūtīšana, regulāri zvani un sarakste, braucieni uz mājām.

Salīdzinot tēriņus Īrijā un Latvijā, pētnieki secinājuši, ka tie abās valstīs ir diezgan līdzīgi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem bērni sākuši skolas gaitas Īrijā un viņi atzīst, ka saskaras ar grūtībām šajā jomā, ja vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, - atšķirīgs izglītības līmenis, bērniem rodas grūtības ar latviešu valodu, turklāt skolotāji Latvijā bieži vien nav pretimnākoši un atstāj bērnus skolā uz otru gadu.

Lulle atzīmēja, ka Īrijā strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem veidojas «transnacionāls dzīves modelis - dzīve norit gan Latvijā, gan Īrijā». Īrijā strādājošie Latvijas pilsoņi guvuši arī «sociālas iemaņas - iemācījušies meklēt un atrast darbu, runāt ar darba devējiem, pastāvēt par sevi».

SAK pētnieks Ivars Indāns norādīja, ka procentuāli Latviju atstāj 5% darbaspēka. «Makroekonomiski skatoties, satraukumam nav pamata, taču pagasta mērogā tas rada būtiskas ekonomiskas problēmas,» viņš sacīja.

Pētot situāciju darbaspēka migrācijā uz Īriju, pētījuma autori iesaka uzlabot dzīves kvalitāti Latvijā, ne tikai palielinot algas, bet arī uzlabojot darba vidi un nodarbinātības politiku. Pētnieki arī norāda, ka reģionālajai politikai jābūt vērstai uz investīciju piesaistes veicināšanu un Eiropas Savienības struktūrfondi būtu jāizmanto tā, lai mazinātos dzīves līmeņa atšķirības starp pilsētām un reģioniem.

Indāns arī uzvēra, ka darba devējiem jāmaina attieksme pret darba ņēmējiem, jo Latvijā vērojamais darbaspēka trūkums «lielā mērā ir uzņēmēju attieksmes rezultāts». Pētnieks norādīja arī uz nepieciešamību palielināt arodbiedrību lomu, jo «sociālo tiesību nodrošināšana saistīta ar arodbiedrību efektīvu funkcionēšanu».

Pētnieks arī atzīmēja, ka Latvijas konsulārā pārstāvniecība Īrijā ir «neproporcionāla tam, cik Latvijas cilvēku atrodas Īrijā». Pēc pētnieku domām, jaunu pārstāvniecību atvēršana «sekmētu cilvēku apvienošanos, saiknes uzturēšanu ar Latviju». Indāns arī rosināja likumdevējus domāt par pilsonības jautājumiem, jo Īrijā dzimušie latviešu bērni bieži tiek reģistrēti kā Īrijas pilsoņi, jo Īrijas likumi atļauj dubultpilsonību, taču Latvijas likumi to nepieļauj. «Nākotnē Latvija var zaudēt potenciālos pilsoņus,» brīdināja pētnieks.

Pētījuma prezentācijā klātesošie ministri un Saeimas pārstāvji pateicās pētījuma autoriem par nozīmīgo darbu un mudināja pētījumus turpināt.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks atzina, ka Latvijā ir problēmas ar «sabiedrisko kultūru, trūkst iekšējās kultūras un cieņas». Viņš pauda cerību, ka likumdevēji ņems vērā pētnieku rekomendācijas pilsonības jautājumā un politiķi pētījumā sniegtos ieteikumus «integrēs dzīvē».

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš pauda cerību, ka valstij izdosies «tautiešus vairāk aicināt un sagaidīt mājās».

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis interesējās, kuras partijas biedri visvairāk izbraukuši strādāt uz Īriju. Pētījuma autori norādīja, ka lielākā daļa Īrijā aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nedomā piedalīties Saeimas vēlēšanās un saka, ka viņus neinteresē politiskie procesi.

Galvenais motīvs, lai Īrijā strādājošie atgrieztos dzimtenē, ir vēlme strādāt savai profesijai un izglītībai atbilstošu darbu, kā arī starta kapitāls, lai varētu sākt savu biznesu, secināja pētījuma autori.

Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieki devās uz Īriju, lai veiktu pētījumu par Latvijas darbaspēka kustību, noskaidrotu galvenos iemeslus un motivāciju. Pētnieki intervēja Īrijā strādājošos Latvijas iedzīvotājus, viņu darba devējus un vietējos īru strādniekus. Pētījuma autori intervēja arī Latvijas iedzīvotājus, kuri pēc darba Īrijā atgriezušies dzimtenē. Veiktas arī ekspertu intervijas ar politikas veidotājiem un ierēdņiem Īrijā un Latvijā.

Premjers cilvēkresursu attīstībai sola gandrīz pusi no ES struktūrfondu līdzekļiem

LETA  01/19/06    Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) sola, ka nākamajos septiņos gados cilvēkresursu attīstībai tiks novirzīta gandrīz puse no mūsu valstij pieejamā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma, savukārt nevalstiskās organizācijas (NVO) uzstāj, ka būtu jāpalielina līdzekļi tieši Eiropas Sociālajam fondam (ESF).

Kalvītis, ceturtdien, tiekoties ar NVO pārstāvjiem, sacīja, ka Latvijas bagātība ir cilvēki, jo mūsu valstij nav nozīmīgu dabas resursu krājumi. "Valsts konkurētspēja balstās uz katra indivīda konkurētspēju," uzsvēra valdības vadītājs.

Viņš atzina, ka atšķirībā no Finanšu ministrijas (FM) sākotnējā piedāvājuma ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu apguvē uzsvaru likt uz infrastruktūras attīstību tagad tiek piedāvāts nākamajos septiņos gados ES fondu līdzekļus novirzīt cilvēkresursu, tai skaitā izglītības un zinātnes attīstībai.

Lai gan Latvija līdz šim ir parādījusi spēju ES līdzekļus apgūt, tieši uzlabojot infrastruktūru, premjers uzskata, ka nākotnē būtu jādomā par ilgtermiņa attīstību.

Cilvēkresursu attīstībai Latvija līdzekļus var piesaistīt gan no ESF, gan no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Tiek plānots, ka divas trešdaļas Latvijai pieejamo ESF līdzekļu varētu novirzīt izglītības jomas uzlabošanai. Savukārt zinātnes un izglītības infrastruktūras attīstību varētu finansēt no ERAF.

Savukārt NVO pārstāvji Kalvīti aicināja palielināt tieši ESF pieejamo līdzekļu apjomu, jo patlaban paredzētie 10% no kopējiem ES fondu līdzekļiem neesot pietiekami, turklāt tas esot mazāks procentuālais īpatsvars nekā patlaban, kad ESF paredzēti ap 20% no kopumā pieejamajiem ES līdzekļiem.

NVO pārstāvji uzskata, ka lielāka uzmanība ES fondu apguvē būtu jāvelta, piemēram, nodarbināto prasmju piemērošanai darba tirgus vajadzībām.

Premjers sacīja, ka ESF paredzētie 10% "nav akmenī iekalti" un mūsu valsts varētu mainīt procentuālo sadalījumu, ja būtu konkrēti priekšlikumi par fonda atbalstāmajām prioritātēm. Valdības vadītājs arī aicināja neskatīties tikai uz procentiem, bet domāt par nozaru vajadzībām un to, vai ESF pieejamo līdzekļu palielināšana būtu efektīva.

Kalvītis norādīja, ka patlaban notiek darbs pie tā, lai valsts pārvaldes iestādes varētu nodrošināt Latvijai pieejamo ES līdzekļu administrēšanu. Piemēram, līdz šim ESF projektu īstenotājiem izmaksāti vien 3% no kopējiem pieejamajiem līdzekļiem 2004.-2006.gadā, kas liecinot par sliktu administrēšanu.

Kā kritisku premjers vērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas administratīvo kapacitāti, tāpēc valdības vadītājs ir uzdevis tuvākajā laikā ministrijai sniegt priekšlikumus, kā uzlabot spējas ES līdzekļu apguvē.

NVO pārstāvji slavēja topošo Nacionālo attīstības plānu (NAP). Kā norādīja sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Lolita Čigāne, plāns ir inovatīvs, tomēr NVO ir bažas, vai kāda institūcija uzraudzīs tā īstenošanu un vai ES fondu apguves stratēģija atbildīs NAP izvirzītajai prioritātei - izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, kurš veido Latvijas nākotni.

Kalvītis solīja, ka ES fondu apguves stratēģija tiks pakārtota NAP un šis topošais dokuments tiks īstenots, ne tikai piesaistot Eiropas līdzekļus, bet arī atvēlot valsts budžeta naudu.

NVO aicina valdību uzticēt valsts attīstības plānošanu atsevišķai un ilgtspējīgai institūcijai, kurai būtu jānodrošina NAP ieviešanas vadība un uzraudzība, ES finansējuma izlietojuma saskaņošana ar valsts attīstības mērķiem, kā arī stratēģiska valsts budžeta plānošana.

Premjers atbalsta šādu ierosinājumu par atbildīgas institūcijas noteikšanu, lai dažādu politikas plānošanas dokumentu ieviešana tiktu koordinēta. Patlaban mūsu valstī esot ap 900 dažādu programmu, plānu un stratēģiju, tomēr ne visas tiek īstenotas, jo tam netiek paredzēti līdzekļi.

FM darbu pie Latvijas ES fondu apguves stratēģijas nākamajiem septiņiem gadiem turpinās vēl divas nedēļas. Plānots, ka valdība šo dokumentu skatīs 31.janvāra sēdē, bet pēc tam ar mūsu valsts plāniem tiks iepazīstināta Eiropas Komisija.

No pērn 17.decembrī apstiprinātā ES daudzgadu budžeta 2007.-2013.gadam Latvijai struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem atvēlēti četri miljardi eiro (2,8 miljardi latu).

Tiek plānots, ka 10% no pieejamā ES finansējuma varētu paredzēt ESF, 52,5% - ERAF, tai skaitā uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībai novirzot 20%, bet infrastruktūrai un pakalpojumiem - 32,5%. Savukārt Kohēzijas fondam, no kura finansē liela mēroga vides un transporta jomu infrastruktūras projektus, paredzēts atvēlēt 37,5% no kopējā ES piešķīruma.

FM līdz šīs nedēļas beigām publiskos pārstrādāto ES fondu apguves stratēģijas versiju, un nākamnedēļ to paredzēts apspriest ar NVO, informēja FM ES fondu departamentā.

Tāpat kā NVO pārstāvji, FM cerīgi raugās uz NAP apstiprināšanu un topošo tā rīcības daļu. Tas palīdzēs veidot ES struktūrfondu apguves rīcības plānus jeb operacionālās programmas.

Darbaspēka aizplūšanas iemeslus pēta nekoordinēti

Agnese Margēviča,  NRA  01/20/06     Latvijā tapuši vairāki pētījumi, kas aplūko darbaspēka aizplūšanas problēmu, tomēr to izstrāde un iegūto datu analīze notiek nekoordinēti. Piemēram, ar prezidentes paspārnē darbojošos pētnieku šonedēļ publiskoto pētījumu pagaidām iepazinusies vien Ekonomikas ministrija, un nav skaidrs, kā un vai vispār izmantos tā datus. Labklājības ministrija ar šiem datiem vēl tikai sola iepazīties.

Valsts prezidentes paspārnē darbojošās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pārstāve socioloģe Gunda Ignatāne atzīst, ka dažādo pētījumu vērtība atklātos, savstarpēji salīdzinot un papildinot to datus, tomēr neviena institūcija pagaidām to nav uzņēmusies. Neesot spriests arī par iespēju, ka koordinējošo lomu uzņemtos SAK. G. Ignatāne tomēr noraida bažas, ka migrācijas pētījumi varētu pārklāties, jo tos Latvijā veicot visai ierobežots pētnieku loks, kuri savas aktivitātes koordinējot. Rūpīgi tiekot sekots līdzi arī dažādu ministriju aktivitātēm. Turklāt šobrīd vēl aizvien esot jūtams visaptverošu datu trūkums, tādēļ katrs pētījums aizpildot robu problēmas apzināšanā.

To, ka ekonomiskās migrācijas problēma nav līdz galam visaptveroši izpētīta, amatpersonas nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu, lai kavētos risināt jau zināmās problēmas, kas veicina šo procesu, sarunā ar Neatkarīgo atzīst Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Kārlis Šmits. "Viens ir zināt aizbraukšanas iemeslus, otrs – daudz svarīgāk – iegūt pilnīgus socioloģiskus datus par aizbraucējiem, sākot no viņu vecuma, dzimuma, izglītības, profesijas, lai noskaidrotu riska grupas," norāda K. Šmits. SAK pētnieku šonedēļ publiskotais pētījums EM nav sagādājis pārsteigumus un apstiprinājis iepriekš formulētās atziņas. Tomēr pētījuma datus K. Šmits sola ņemt vērā. Nozīmīga pētījuma atziņa, par kuru jau iepriekš bijušas aizdomas, esot, ka darba meklējumos uz citām ES dalībvalstīm lielā mērā dodas tieši jaunieši no reģioniem un tieši uzņēmīgākā viņu daļa. "Ekonomikas ministrijas rīcībā ir instrumenti, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, sekmējot to, ka viņi savu uzņēmību realizēs šeit," atzīst K. Šmits.

Jau pavasarī gaidāmi pagaidām vērienīgākā migrācijas problēmas pētījuma starprezultāti, kurus Latvijas Universitātes pētnieku grupai pasūtījusi Labklājības ministrija, tam atvēlot lielus līdzekļus – 104 400 latu, daļa no kuriem gan ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums. 2005. gada jūlijā sāktais pētījums kopumā plānots 18 mēnešiem. Tā laikā paredzēts aptaujāt 8000 respondentu Latvijā, noskaidrojot datus ne tikai par darbaspēka migrāciju ārpus Latvijas uz citām ES dalībvalstīm, bet arī mūsu valsts iekšienē. Plānots gūt atbildes, piemēram, uz jautājumiem, cik un kādi iedzīvotāji strādā ārpus patstāvīgās dzīvesvietas, kurp viņi dodas strādāt vai kad un kādās profesijās Latvijā varētu pietrūkt darbaspēka, cik un kādu ārvalstu pilsoņi un kādās profesijās ir nodarbināti Latvijā, kas valstij jādara, lai optimizētu darbaspēka mobilitātes uzskaiti.

Lai gan izskanējuši pieņēmumi par 40 līdz pat 100 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju emigrāciju labāka atalgojuma meklējumos, precīzus datus par aizbraukušo viesstrādnieku skaitu liedz iegūt tas, ka katrā ES valstī ir atšķirīga metodoloģija iebraucēju uzskaitei, atzīst K. Šmits. Tikai šobrīd tiek izstrādātas vienotas ES vadlīnijas, kā dalībvalstīs veikt imigrantu uzskaiti. Tomēr EM amatpersona šaubās, vai pat pēc vienotas metodoloģijas ieviešanas, kas varētu notikt tikai ap 2008. gadu, būs iegūstami precīzi dati par Latvijas viesstrādniekiem ES valstīs, jo eksistējot prakse par imigrantu uzskatīt cilvēku, kurš valstī uzturas vismaz pusgadu vai gadu, savukārt viesstrādnieki bieži aizbrauc, lai veiktu sezonālus darbus, un ārvalstī uzturas īsāku laika periodu.

Uz Īriju aizbrauc ne tikai algas dēļ

Zane Zālīte,  Diena  01/20/06    Pētījumā noskaidrots, ka atgriezties atturot dzīves dārdzība, neapmierinātība ar cilvēku attiecībām

Ne tikai zemās algas, bet arī sociālās drošības un paļāvības trūkums, neiejūtība un īgnums savstarpējās attiecībās cilvēkiem liek doties uz citām valstīm labākas dzīves meklējumos. Tā secinājusi Valsts prezidentes dibinātās stratēģiskās analīzes komisija, analizējot darbaspēka aizplūšanu uz Īriju. Pētījuma gaitā vētīti dokumenti un likumi, intervēti eksperti, kā arī veikta cilvēku anketēšana un vērota situācija uz vietas, pērnā gada decembrī nepilnu nedēļu uzturoties Īrijā.

"Tā ir zeme, kur strādāt, pagaidu uzturēšanās vieta," trešdien iepazīstinot ar pētījumu Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs, teica viena no tā autorēm Aija Lulle. Novērots, ka iebraucējiem no Latvijas neesot tieksmes iesakņoties Īrijā, par ko liecinot daudzu tur strādājošo dzīves apstākļi — retais iegādājoties māju vai citus īpašumus, vairākums dzīvo īrētos dzīvokļos kopā ar vairākiem citiem cilvēkiem. Apstiprinājumu neesot guvis pieņēmums, ka aizceļo lielākoties nekvalificēts darbaspēks: Īrijā uzturas daudz cilvēku ar labu izglītību, taču nestrādā savā specialitātē. Daudzi vēloties atgriezties un saistot lielas cerības ar Latvijas izaugsmi, jo ar laiku vēlme darīt izglītībai atbilstošu darbu kļūstot pārāka par pelnītkāri.

Uz Īriju izbraukušie vairumā gadījumu saglabā ciešu saikni ar Latviju, sūtot naudu radiniekiem, sazvanoties, sarakstoties, kā arī klausoties Latvijas radio un skatoties televīzijas raidījumus. Atgriezties pagaidām atturot dzīves dārdzība, kā arī neapmierinātība ar cilvēku savstarpējām attiecībām, piemēram, bailes runāt ar darba devēju vai uztraukums kļūdīties darbā, nievājoša attieksme no valsts iestāžu ierēdņu puses. Īrijā pabijušie toties augstāk vērtē Latvijā iegūstamās izglītības līmeni, veselības aprūpi, plašās kultūras dzīves un saturīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī būšana kopā ar tuviem un mīļiem cilvēkiem.

Pētījumā uzvērts, ka ir visai ierobežotas iespējas cilvēku aizbraukšanu aizkavēt administratīvi, tomēr izstrādāti vairāki ieteikumi — reģionālās politikas plānošanai, lai ar ES naudas palīdzību izlīdzinātu atšķirības starp dzīves līmeni Rīgā un laukos, uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus biznesa sākšanai u.tml. Pētnieks Ivars Indāns akcentēja arī nepieciešamību uzturēt saikni ar latviešiem citās valstīs, palīdzot risināt ar nodarbinātību saistītus jautājumus, izglītojot bērnus latviešu valodā un atbalstot, ja cilvēki izvēlas atgriezties. Prezentācijā klātesošie valdības un Saeimas pārstāvji solīja pētījumu izmantot savā darbā, piemēram, valsts attīstības plāna izstrādē.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, Īrijā patlaban strādā 10 līdz 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un darbā citās valstīs pašlaik kopumā ir 40 līdz 50 tūkstoši.

Latvijā un Īrijā

Kā aizbraukušie salīdzina dzīvi Latvijā un Īrijā (no pētījuma Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs)

·         "Latvijā klibo cilvēciskās attiecības. Drūmi, īgni. Vaina ir mūsos pašos."

·         "(..) aizejot uz Īrijas valsts iestādi, es nejūtos kā pēdējais tārps un iznirelis, bet gan kā godājams cilvēks."

·         "Kad Īrijā priekšniekam būvē pateicu, ka man ir cauri zābaki, uzreiz nākamajā dienā bija gan jauni zābaki, gan viss kostīms."

NVO eksperti kritizē Finanšu ministrijas jauno taktiku Eiropas naudas dalīšanā

Ilze Grīnuma,  Diena  01/20/06    Asu kritiku Finanšu ministrijas (FM) izvēlētajai taktikai, pārstrādājot struktūrfondu naudas sadalījuma galveno dokumentu, velta piecu nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji. FM pēdējā publiski paustā pozīcija ir — cilvēkresursiem atvēlētie 10% no Eiropas Sociālā fonda (ESF) varētu arī netikt palielināti, šim mērķim atvēlot lielāku daļu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudas. Tātad lielākoties infrastruktūrai. Pretēji ministrijām, kurām vairs nav iebildumu par niecīgajiem 10%, NVO pārstāvji uzskata, ka tā ir tāda plāksteru stratēģija — rēķināt, cik lielā mērā, piemēram, ielu bruģēšanu, varētu uzskatīt par ieguldījumu cilvēkos. Ceturtdien šo jautājumu viņi pārrunās ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP).

"Mūsu saņemtie signāli liecina, ka Finanšu ministrijā pietiekamā kapacitātē netiek strādāts pie tā, lai ietvardokuments būtu saskaņots ar Nacionālo attīstības plānu," sacīja Eiropas kustība Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Kā rakstīts, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) līdz 2013.gadam par prioritāti ir izvirzīts cilvēka kapitāls. Savukārt FM prezentētais Nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta (NSID) projekts cilvēkresursu sadaļai no struktūrfondu kopējiem 4 miljardiem eiro jeb ap 2,8 miljardiem latu atvēlēja tikai 10%, ko premjers uzdeva pārstrādāt. NSID noteiks struktūrfondu naudas sadali 2007.—2013.gadam. Pēc ministriju sarunām FM paziņoja, ka investīcijas cilvēkresursos tiks pastiprinātas no ERAF, kam atbalstu sarunā ar Dienu atzina gan Labklājības, gan Izglītības un zinātnes ministrijā. To pārraudzībā galvenokārt būs NAP izvirzītā mērķa izpilde. Kā paredz fondu struktūra, ESF atbalsta nodarbinātības sektoru, investīcijas izglītības sistēmā. ERAF naudu galvenokārt var izmantot infrastruktūras, ražošanas un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai.

"Protams, infrastruktūrai arī citās Eiropas valstīs vienmēr ir aizgājis vairāk naudas, bet vai 70% pret 10% ir balanss?" jautā sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Karīna Janova. Pašreizējais struktūrfondu naudas sadalījums paredz: 10% — cilvēkresursiem un nodarbinātībai (ESF), 20% — uzņēmējdarbībai un inovācijām (ERAF), 70% — infrastruktūrai un pakalpojumiem (32,5% no ERAF, 37,5% no Kohēzijas fonda). Izanalizējot pašreizējo darbu pie NSID un salīdzinot to ar Igaunijas pieredzi, nevalstisko organizāciju pārstāvji secinājuši, ka tas jau sākotnēji veidots bez kopēja valstiski stratēģiska skatījuma, tāpēc īsā laika posmā to kvalitatīvi pārstrādāt vispār vairs neesot iespējams.

Pēdējās sarunas nav mazinājušas arī bažas, ka pārstrādātajā NSID versijā varētu parādīties iepriekšējais šaurais skatījums uz cilvēkresursu izglītošanu. Piemēram, liels akcents likts uz bezdarbnieku mācībām, bet teju neviens piedāvājums no ministrijām neesot vērsts uz aktīviem cilvēkiem, kuri ir pašnodarbinātie, grasās uzsākt uzņēmējdarbību. "Tieši tāpēc cilvēki brauc uz Īriju, viņiem nav kur izpausties, viņu aktivitātes neatbalsta," uzskata K.Janova. Tā vietā NSID darba grupu sarunās kā prioritāte, piemēram, izvirzījusies lidostu attīstība Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī.

Lai pierādītu nepieciešamību palielināt cilvēkresursiem atvēlētos 10%, NVO pārstāvji nolēmuši sagatavot savu konkrētu priekšlikumu sarakstu, kādām aktivitātēm bez ministriju izvirzītajām nepieciešama ESF nauda.

Polītikā...

Jaunā partija «Visu Latvijai» sola strādāt latviešu labā

LETA  01/14/06    Sestdien sabiedriskā organizācija «Visu Latvijai» pārtapa par partiju, kuras mērķis ir «uz mūžīgiem laikiem nodrošināt latviešu tautai politisko varu Latvijā».

Uzrunājot dibināšanas kongresa dalībniekus, partijas līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka «Visu Latvijai» biedri definē sevi kā nacionālistus. «Mēs esam kļūda ciniskā plānā, kas gribēja veidot latviešu jauno paaudzi bez savas tautas atmiņas un dzīvotgribas,» teica «Visu Latvijai» līderis.

Vēlmi no sabiedriskas organizācijas pārtapt par partiju un iesaistīties politiskajā cīņā «Visu Latvijai» līderis skaidroja ar bažām, ka jau nākamajās Saeimas vēlēšanās latvieši var zaudēt politisko varu savā valstī. Tādā gadījumā varu pārņemtu prokrieviski, Latvijai naidīgi spēki, atsāktos tautas un valsts pārkrievošana, uzskata Dzintars.

Kongresā tika pieņemta «Visu Latvijai» īsā programma, kurā tiek deklarēts, ka visās valsts finansētajās skolās jāievieš latviešu mācību valodu, Latvijas pilsonību var iegūt tikai latviešu tautai un valstij uzticami cilvēki, stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem, lauksaimniecības zemēm, mežiem un ūdeņiem jābūt Latvijas valsts, pašvaldību un pilsoņu īpašumā.

«Visu Latvijai» arī sola veicināt «pret latviešu tautu un valsti naidīgu cilvēku izceļošanu», kā arī «panākt deputātu atsaukšanu, ja nav attaisnota vēlētāju uzticība».

Kā viesis «Visu Latvijai» dibināšanas kongresā piedalījās Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš arī pauda viedokli, ka šī būs pēdējā iespēja nacionālajiem spēkiem - vai nu šajās vēlēšanās, vai arī «vilciens būs aizgājis».

Kiršteins arī pauda cerību, ka «Visu Latvija» būs morāls paraugs pie varas esošajām partijām, kurām rūpot tikai savu «brigadieru» iekārtošana labi atalgotos amatos dažādu uzņēmumu valdēs, un ka Latvijā tiks ievēlēts tāds Valsts prezidents, kurš «neskraidīs pa ārvalstu vēstniecībām, uzklausot padomus».

Savukārt Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) atgādināja jaunajiem nacionālistiem, ka «jauna partija tikai sākumā izraisa sakāpinātu sabiedrības interesi, bet tālāk seko politikas netīrā virtuve ar saviem spēles noteikumiem». Lai gūtu panākumus, politiķim «tēvzemes mīlestība ir jāapliecina ar darbiem».

Arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (JL) atgādināja «Visu Latvijai» politiskās pieredzes trūkumu un pauda cerību, ka tā nebūs kārtējā sīkpartija. Šadurskis pauda «Jaunā laika» gatavību 9.Saeimā strādāt kopā ar «Visu Latvijai» deputātiem un mudināja viņus strādāt arī pie programmas ekonomiskās, sociālās, izglītības un veselības aizsardzības sadaļām, jo «uzņēmumam jābūt ne tikai latviskam, bet arī plaukstošam».

«Visu Latvijai» iestājas par latviešiem lojālo sveštautiešu asimilāciju, jo valdības realizētā integrācijas politika, pēc viņu domām, ir cietusi neveiksmi. Šādu viedokli konferencē pauda arī students Dmitrijs Mironovs, piebilstot, ka krievu presē viņš tiekot dēvēts par «asimilācijas cīruli».

Par partijas «Visu Latvijai» priekšsēdētāju tika vienbalsīgi ievēlēts laikraksta «Latvijas Avīze» žurnālists Raitis Dzintars, par vietniekiem - Didzis Liepiņš, Dmitrijs Mironovs un Ieva Nikoleta Dāboliņa.

«Visu Latvijai» dibināšanas kongresā tika pieņemtas rezolūcijas par Latvijas vēstures mācīšanu un par nacionālo spēku vienotību, kurā ir aicinājums nacionāli politiskiem spēkiem vienoties kopīgā vēlēšanu sarakstā, bez kā neesot iedomājama «valsts politiskās varas pārņemšana, noturēšana un virzīšana latviešu tautas interesēs».

Kā partijas «Visu Latvijai» dibinātāji reģistrējās 340 kongresa dalībnieki.

Repše noliedz, ka nav deklarējis lielus darījumus ASV vērtspapīru tirgū

LETA  01/14/06   «Jaunā laika» (JL) līderis Einars Repše, kura nesen iesniegtajā amatpersonas deklarācijā atrodamas daudz lielākas naudas summas par iespējamajiem sešu gadu darījumiem ASV vērtspapīru tirgū, nekā noprotams no iepriekšējo gadu atskaitēm, skaidro, ka šie līdzekļi viņam iepriekš nav bijuši jādeklarē, raksta laikraksts «Diena».

Deklarācijā, kas bija jāaizpilda pēc aiziešanas no ministra amata, Repše šo informāciju uzrādījis vien tādēļ, ka par darījumiem ar vērtspapīriem bijusi pastiprināta interese sabiedrībā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas veic pārbaudi Repšes finanšu darījumu lietā, atsakās no jebkādiem komentāriem.

Lai arī KNAB nevēlās komentēt, neoficiāli pieļauts, ka Repšes darījumi ASV vērtspapīru tirgū ir viens no lielākajiem biroja intereses objektiem. Iespējams, tādēļ KNAB arī izšķīries vērsties ar tiesiskās palīdzības lūgumu pie ASV. Tas kļuvis par iemeslu kriminālprocesa sākšanai Repšes darījumu lietā.

Par Repšes darījumiem plašāks ieskats rodams no Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtās deklarācijas. Sadaļā par citiem faktiem, piemēram, norādīts, ka 2002.gadā Repše uz savu vērtspapīru kontu ASV pārskaitījis 119 000 ASV dolāru, bet 2003.gadā - 176 778 ASV dolāru. Taču viņa deklarācijā par 2002.gadu norādīts, ka viņš pircis un pārdevis vērtspapīrus par 609,43 ASV dolāriem, 2003.gada atskaitē - par ASV 823,70 dolāriem.

Atšķirības Repše skaidro ar to, ka lielās naudas summas ir vien pārskaitījumi no viena viņa konta uz kontu, kas deklarācijā neesot jānorāda.

Kā skaidro VID Korupcijas kontroles daļas vadītāja Anda Krastiņa, viss atkarīgs no pārskaitījuma rakstura. Ja tā rezultātā tiek vairots mantiskais statuss, tas jāuzrāda kā darījums. Teorētiski akciju iegāde esot pieskaitāma šādam darījumam, taču ne VID, ne KNAB pārstāvji nevēlas komentēt Repšes gadījumu, jo katra situācija jāvērtē atsevišķi.

Repše atgādina, ka deklarācijās jāuzrāda darījumi, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Tā kā katras akcijas iegādi var uzskatīt par atsevišķu darījumu, tie nesasniedz 20 minimālās mēnešalgas un nav jāuzrāda. Tādu interpretāciju pieļauj arī Krastiņa. Repše uzsver, ka ne KNAB, ne VID nav lūguši paskaidrojumus šajos jautājumos.

Sešas partijas plāno spēku apvienošanu dalībai 9.Saeimas vēlēšanās 'Dzimtenes' vadībā

LETA  01/15/06    Vakar apvienības "Dzimtene" rīkotajā pirmajā koordinācijas sapulcē sešas partijas lēmušas apvienot spēkus startam 9.Saeimas vēlēšanās, informēja "Dzimtenes" informācijas nodaļas pārstāvis Pēteris Marhels.

Sapulcē piedalījās Apvienotās sociāldemokrātiskās labklājības partijas, Latvijas Jaunatnes partijas, Konservatīvās partijas, partijas" Par sociālo taisnību un vienlīdzību", Krievu partijas un "Dzimtenes" vadītāji, kā arī vairāku arodbiedrību pārstāvji.

Lai apvienotu spēkus 9.Saeimas vēlēšanām, uzsāktas sarunas ar "Eiroskeptiķiem" un partiju "Mūsu Latvijai".

Apvienība "Dzimtene" aicina pievienoties arī citas partijas un politiskās organizācijas, kuras uzskata, ka "mūsu valsts ir novesta līdz krīzes situācijai, ka vajadzīga jauna domāšana un izbijušo veco zagļu vietā jānāk jauniem cilvēkiem ar tīrām rokām".

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datiem, kā apvienības "Dzimtene" priekšsēdētājs ir reģistrēts Viktors Kalnbērzs, kā līdzpriekšsēdētāji - Juris Žuravļovs un Ivans Gusevs.

Politiski patriotiskā apvienība "Dzimtene" tika izveidota 2004.gada 25.maijā, apvienojoties partijai "Par brīvību, sociālo taisnību un vienlīdzību", Apvienotajai sociāldemokrātiskajai labklājības partijai, politiskai organizācijai "Eiroskeptiķi" un Krievu partijai.

Pērn jūnijā politiskā organizācija "Eiroskeptiķi" publicēja laikrakstos aicinājumu pieteikties tiem cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties vēlēšanu kampaņā un šogad kandidēt 9.Saeimas vēlēšanās.

LPP/LC Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar četrām reģionu partijām

DELFI  01/16/06

    Latvijas Pirmās partijas (LPP) un partijas "Latvijas ceļš" politiskā apvienība (LPP/LC) pirmdien parakstīja sadarbības līgumu ar četrām reģionālajām partijām par sadarbību 9.Saeimas vēlēšanās.

Līgums parakstīts ar reģionālajiem politiskajiem spēkiem “Ogres novadam”, “Mēs savam novadam”, Vidzemes apvienību un Rīgas apriņķa novadu apvienību, informēja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Partijas veidos kopīgu sarakstu 9.Saeiams vēlēšanās, un reģionālo partiju pārstāvji ievēlēšanas gadījumā apņemas strādāt LPP/LC frakcijā. Sadarbības līgums paredz atbalstīt LPP/LV programmu un kā prioritāti izvirza visu Latvijas novadu vienmērīgu attīstību.

Jēkabsonam atskaitīs no algas par kavējumiem

LETA  01/16/06    Saeimas prezidijs pirmdien nolēma ieturēt 20% par katru sēdi no ārpusfrakciju deputāta Ērika Jēkabsona pamatalgas par neattaisnotiem sēžu kavējumiem.

Saeimas Finanšu nodaļas vadītāja Vija Kancāne informēja, ka deputāta pamatalga ir 778 lati, no kuras tiks ieturēti 60% jeb 466 lati, un politiķis pēc nodokļu nomaksas varēs saņemt tikai aptuveni 200 latu.

Iespējams, Jekabsonam nāksies šķirties vēl no 20%, ja viņš nedēļas laikā neiesniegs attaisnojošus dokumentus par vēl vienas sēdes kavēšanu.

Prezidijs šodien pieņēma lēmumu, ka Jēkabsons neattaisnoti kavējis pagājušā gada 24.novembra, 8. un 15.decembra sēdes, taču viņa paziņojums, ka 22.decembrī bijis pie bērniem, prezidijam nešķita pietiekams, tādēļ Jēkabsonam nedēļas laikā jāmeklē citi attaisnojoši iemesli.

Jēkabsons norādīja, ka viņš sēdes kavējis, jo bijis ASV pie bērniem un "ģimene man ir svarīgāka par dažiem kavējumiem".

Atgriešanās pie vecās vēlēšanu kārtības radīs problēmas balsošanai ārzemēs

DELFI  01/17/06    Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) uzskata, ka iecerētā atgriešanas pie vecās vēlēšanu sistēmas, neizmantojot vēlētāju reģistru, var radīt problēmas balošanai ārzemēs, jo ārzemēs dzīvojošiem pilsoņiem būs jāsūta pasi uz Latviju, lai piedalītos vēlēšanās.

Atgriešanās pie kārtības, kad ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem jāsūta pase, lai pieteiktos dalībai vēlēšanās, nav pieņemama modernai valstij, uzskata PBLA.

PBLA vēlas, lai, paralēli balsošanai pa pastu pēc vēlētāju reģistra principa, ārzemēs tiktu veidoti arī vēlēšanu iecirkņi. Zemju centrālās organizācijas ir gatavas uzņemties atbildību par to darba organizēšanu. Vēlēšanu iecirkņu izveide veicinās ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu ieinteresētību Latvijas politikā, dziļāku izpratni par politiskajām norisēm un lielāku līdzdalību vēlēšanās.

Savukārt atgriešanās pie vecās sistēmas, radīs lielas problēmas ārvalstīs dzīvojošo latviešu līdzdalībai Saeimas vēlēšanās, uzskata PBLA, paužot cerību, ka Saeimas vairākums neatbalstīs šādu nostāju.

Saeimas Juridiskā komisija otrajam lasījumam galīgajā variantā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas 9. Saeimas vēlēšanās paredz atgriešanos pie vecās vēlēšanu kārtības, neizmantojot vēlētāju reģistru.

Repše sapinas melos vēl dziļāk

Juris Paiders,  NRA  01/18/06    Pēc tam, kad Neatkarīgā publiskoja neatbilstību starp Einara Repšes amatpersonas deklarācijām, ka Jaunā laika (JL) līderis ASV vērtspapīros ir ieguldījis gandrīz par 350 tūkstošiem dolāru vairāk, nekā viņš ir norādījis savās iepriekšējās amatpersonas deklarācijās, Einars Repše savu atbildi sniedza ar laikraksta Diena starpniecību.

Kā raksta Diena (2006. gada 14. janvāris), E. Repše apgalvo, ka ASV akciju tirgū ieguldītie līdzekļi viņam "iepriekš nav bijuši jādeklarē". Diemžēl Diena nevis citē, bet atstāsta E. Repšes teikto, taču vismaz šonedēļ E. Repše nav protestējis, ka Diena būtu sagrozījusi viņa teikto.Kā raksta Diena – deklarācijā, kas bija jāaizpilda pēc aiziešanas no ministra amata, Repše šo informāciju uzrādījis vien tāpēc, ka par darījumiem ar vērtspapīriem bijusi pastiprināta interese sabiedrībā. Repše skaidro, ka lielās naudas summas ir vien pārskaitījumi no viena viņa konta uz citu, kas deklarācijā neesot jānorāda.

Repše atgādina, ka deklarācijās jāuzrāda darījumi, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. "Tā kā katras akcijas iegādi var uzskatīt par atsevišķu darījumu, tie nesasniedz 20 minimālās mēnešalgas un nav jāuzrāda."

Mēs varētu piekrist šādiem spriedumiem, ja E. Repše katrā akciju pirkuma darījumā tik tiešām iegādātos vienu akciju un ja par vienu akciju tiktu maksāts ar vienu pārskaitījumu. Tad tik tiešām šāds pārskaitījums nepārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas un to varētu nedeklarēt. Taču Repše nav vadījies no šādas loģikas, vismaz aizpildot 2002. un 2003. gada amatpersonas deklarācijas.

E. Repšes 2002. gada amatpersonas deklarācijā ir ieraksts: "Esmu pircis un pārdevis vērtspapīrus ASV tirgū." Ailē Summa ir norādīti 609,43 USD. 609,43 dolāri ir ievērojami mazāka summa par 20 minimālajām mēnešalgām. Taču E. Repše šādu summu deklarē!!! 2003. gada amatpersonas ienākumu deklarācijā līdzīgi ir deklarēti "ieguldījumi AS vērtspapīros" par 823,70 USD. 823,70 dolāri ir mazāk nekā 20 minimālās mēnešalgas!!! Repše atkal ir deklarējis ieguldījumus ASV, kas ir ievērojami mazāki par 20 minimālajām mēnešalgām. Taču atgādināsim lasītājiem, ka tagad E. Repše ir atzinies – patiesie pārskaitījumi bija 119 000 dolāru 2002. gadā un 176 778 dolāri 2003. gadā!!! Ja E. Repše vispār nenorādītu ieguldījumu summas, vadoties pēc laikrakstā Diena paustās loģikas, tad, iespējams, strīds būtu par to, kā interpretēt MK noteikumus. Taču E. Repše savās deklarācijās uzrādīja smieklīgi mazas investīciju summas ASV vērtspapīros. Šādi, uzrādot nelielus ieguldījumus vienā gadā un pēc tam katru gadu uzrādot milzīgus akciju vērtību pieaugumus, rīkojas politiķi, kuram ir nepieciešams legalizēt (atmazgāt) nelegāli iegūtas milzīgas naudas summas. Uzrādot nelielus ieguldījumus un milzīgu akciju vērtību, tiek radīta ilūzija, ka politiķis vai naudas atmazgātājs ir atradis veiksmīgu investīcijas formu, kurā akciju cena aug nenormāli, padarot akciju groza īpašnieku stāvus bagātu bez jebkādiem papildu izdevumiem un ieguldījumiem. Šāda miglas pūšana ir tipiska naudas atmazgāšana gadījumiem, kad ir jālegalizē slepeni uzkrājumi. Uzrāda vienreizēju akciju fonda pirkumu un pēc dažiem gadiem deklarē legālus ienākumus, kuri turklāt ir atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. E. Repšes rīcība ir tik līdzīga naudas atmazgātāju uzvedībai, ka tas rada pamatotas aizdomas. Ir pilnīgi loģiski, ka KNAB un prokuratūrai būtu jāveic pārbaude, vai šajā gadījumā nav fiksējamas naudas atmazgāšanas pazīmes.

Taču Repše visā nopietnībā cenšas Latvijas sabiedrībai iestāstīt, ka viena akcija ir viens darījumsun tā ir vispārizplatīta prakse biznesā. Pirms desmit gadiem šādi meli varbūt arī nostrādātu, taču tagad ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji investē citu valstu akcijās. Šādu pakalpojumu piedāvā Latvijas lielākās bankas. Tie, kas darbojas šajā biznesā, zina, ka Ņujorkas fondu biržā standarta darījums ir 100 akciju pirkums. Pirkt un pārdot akcijas pa vienai ir neizdevīgi un izputinoši. Taču svarīgāks ir kas cits.

E. Repše savā 23. decembra skaidrojumā VID apgalvo un izsaka pavisam citus argumentus par to, kāpēc viņš nav deklarējis visus akciju darījumus ASV tirgū: "Neesmu vedis īpašu uzskaiti par to, kādus vērtspapīrus pērku un pārdodu. Tas būtu nevajadzīgi un nepraktiski."(!!!) Argumentu, ka viens darījums ir vienas akcijas pirkšana, E. Repše sāka lietot tikai pēc tam, kad Neatkarīgā norādīja uz milzīgām neatbilstībām E. Repšes deklarācijās.Kā var politiķis, kurš pat baznīcā ir zvērējis, ka cīnīsies, lai būtu viens likums, viena taisnība visiem, apgalvot, ka likumu var neievērot, ja likuma prasības uzskata par "nevajadzīgām un nepraktiskām".

Turklāt E. Repše atšķirībā no citiem pilsoņiem bija Ministru prezidents, kabineta loceklis. Viņš varēja izmantot visu savu varu, savas partijas ietekmi un atcelt tos MK noteikumu punktus, kuri ir "nevajadzīgi un nepraktiski".

Paradoksālā kārtā JL līderi, atšķirībā no partijas vadītāja, kuram ierindas biedri gatavi piedot jebkuru nejaucību, MK noteikumus saprot tieši tā, kā tie ir rakstīti. Aplūkosim JL Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Gunta Bērziņa amatpersonas deklarāciju. Tā ir pieejama VID mājaslapā. Savās amatpersonas deklarācijās par 2002. un 2003. gadu Guntis Bērziņš uzrāda pilnīgi visus saimnieciskos darījumus, ja to summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Guntis Bērziņš norāda pat akciju pirkšanas darījuma datumu un neuzskata, ka šāda rīcība būtu "nevajadzīga un nepraktiska".

Kā Neatkarīgajai paskaidroja JL frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, viņš savā deklarācijā ir uzrādījis visus darījumus ar akcijām, arī tos, kuri mazāki par 20 minimālajām mēnešalgām. G. Bērziņš: "Man varbūt nemaz nebija tik daudz darījumu. Jo es strādāju ar datoru un datorā sekoju līdzi, līdz ar to tas man nesagādāja nekādas problēmas."

Ko Repše centās noslēpt, melojot par saviem darījumiem trīs gadu deklarācijās, joprojām paliek liela mīkla. Jo vairāk E. Repše komentē šos darījumus, jo vairāk pretrunu atklājas un jo lielāka smaka sāk dvakot no JL līdera reputācijas paliekām.

ZZS rosinās pašvaldību un Saeimas deputātu amatu apvienošanu

Ināra Egle,  Diena  01/18/06   Ideju par pašvaldību un Saeimas deputātu amatu apvienošanu, kurai pērn Latvijas Pašvaldību savienības kongresā Tautas partijas pārstāvji neguva atbalstu, drīzumā gatavojas aktualizēt Zaļo un Zemnieku savienība. Tā iesniegs priekšlikumu par mandātu savienošanu Saeimas vēlēšanu likumā, kuru februārī plānots pieņemt galīgajā lasījumā. ZZS ierosinājumam iespējams Tautas partijas atbalsts. Taču to vēl nesola Latvijas Pirmā partija, kurai pievienojušās četras reģionālās partijas, bet apvienība nedomājot likt uzsvaru uz pašvaldību vadītāju iekļaušanu sarakstā. Joprojām kategoriski noraidošs ir Jaunais laiks un TB/LNNK.

Juridiskā komisija otrdien sagatavoja Saeimas vēlēšanu likumu izskatīšanai 2.lasījumā, ko varētu skatīt nākamnedēļ. Sagatavotā redakcija arī paredz, ka vēlēšanās pilsoņiem būs iespēja izvēlēties balsošanas iecirkni. Juridiskās komisijas priekšsēdis Mareks Segliņš (TP) uzskata, ka likums jāpieņem februārī, lai politiķi to nevarētu izmantot kampaņā, un aicināja atvēlēt priekšlikumu iesniegšanai tikai piecas dienas. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdis Arnis Cimdars to uzskatīja par pārāk īsu laiku. Taču pieredze rāda, ka radikālus priekšlikumus iespējams sagatavot arī dažās dienās.

ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis Dienai apstiprināja, ka frakcija ierosinās noteikt, ka var apvienot pašvaldību un Saeimas deputātu pienākumus, jo "pašvaldībās ir liels potenciāls, viņiem ir augsts kompetences līmenis, kas padarītu kvalitatīvāku Saeimas sastāvu un darbu". A.Brigmanis uzreiz arī uzsvēra, ka tas netiekot darīts Ventspils mēra Aivara Lemberga dēļ, "kurš nekur nav teicis, ka kandidēs vēlēšanās, bet mēs vēlamies aicināt sarakstā Jelgavas mēru Andri Rāviņu".

Šo ideju par atbalstāmu uzskata arī TP līderis Atis Slakteris, piebilstot, ka "iekšējā debate par to vēl būtu nepieciešama". Mīnusu, pēc A.Slaktera domām, idejai esot mazāk nekā plusu, pie kuriem viņš minēja arī to, ka vietējiem cilvēkiem tuvāko pašvaldību deputātu darbošanās Saeimā vairotu uzticību valsts varai. TP valdes loceklis, Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kas pirmais pavasarī pieteica šo priekšlikumu, tagad teica: "Tie, kas darbojas Rīgā, sāk dzīvot savā pasaulē, un šis būtu labākais veids, kā tuvināt parlamentu reālajai dzīvei." Viņš arī neredz problēmas amatu savienošanā, jo jau tagad trīs dienas nedēļā esot Rīgā, strādājot dažādās darba grupās. No tām labās idejas, nonākušas Saeimas komisijās, bieži tiekot sabojātas, jo "tur sēž no dzīves atrauti cilvēki".

JL frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars uzskata: "Cilvēki tad nestrādās ne Saeimā, ne pašvaldībā. Tas ir izdevīgi tikai dažiem pašvaldību vadītājiem." Arī tēvzemiešu frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats, kam sākumā šī ideja šķitusi "joks priekš pabaidīšanas", domā, ka amatus nav iespējams kvalitatīvi savienot. To vēl varētu "puslīdz pavilkt" opozīcijas ierindas deputāts, bet ne pašvaldības vadītājs. Vēl absurdāka situācija veidotos, ja mērs kā Saeimas deputāts pēc tam kļūtu par pašvaldību ministru.

Ierobežojumu samazināšana būšot šķērslis JL dalībai valdībā

Ināra Egle,  Diena  01/18/06    Jaunā laika valde uzskata, ka ierosinājumi samazināt partiju finansēšanas likumā noteiktos ierobežojumus "var tikt uzskatīti par nopietnu šķērsli JL turpmākam darbam Aigara Kalvīša valdībā", Dienai otrdien sacīja JL valdes loceklis Artis Kampars. JL modrību saasinājis LPP priekšsēža vietnieka Aināra Šlesera paziņotais LNT raidījumā 900 sekundes, ka partiju priekšvēlēšanu reklāmas tēriņu ierobežojumi nav nepieciešami.

A.Kampars norādīja, ka JL ir bijis svarīgi laikus brīdināt, kādas sekas var radīt doma iesniegt tēriņu ierobežojumus samazinošus priekšlikumus. "Mums ir politiski signāli, ka LPP un Tautas partija plāno šādas izmaiņas likumā, kas būtu ļoti nopietnas un var sagraut partiju finansēšanas sistēmu," sacīja JL pārstāvis. LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis Dienai noliedza, ka partija plānotu ierosināt grozījumus likumā. Premjera preses sekretāram Arno Pjatkinam arī bija grūti komentēt JL paziņojumu, jo premjera rīcībā neesot ziņu, ka kāda no valdības partijām gatavotu tādus grozījumus likumā. A.Šlesers LNT raidījumā sacīja, ka izdevumu griesti ierobežo jaunu politisko spēku veidošanas iespējas, vienlaikus nenoliedzot, ka LPP pērn ir pārsniegusi priekšvēlēšanu laikā noteiktos reklāmas tēriņus, informē interneta portāls Delfi.

Ziedojumi Repšem izskatās pēc pakalpojumu pirkumiem

Juris Paiders,  NRA  01/20/06    Žurnālā ŽZL (2005. gada 17. janvāra numurā) pazīstamais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš apgalvo, ka viņš ir pārskaitījis uz E. Repšes rēķina 25 000 dolāru, pretī saņemot solījumu atrisināt viņa investīciju problēmas Kundziņsalā.

Jūlijs Krūmiņš apgalvo, ka pirms 8. Saeimas vēlēšanām viņš ir ticies ar E. Repši, izstāstījis viņam par savu biznesa plānu Kundziņsalā un E. Repše esot apsolījis noteikti palīdzēt. Pēc tam J. Krūmiņš esot pārskaitījis 25 000 dolāru uz E. Repšes personīgo rēķinu un 25 000 dolāru uz Jaunā laika rēķinu. Dažas dienas pirms vēlēšanām E. Repše esot viesojies J. Krūmiņa muižā Baltezerā un sūdzējies par to, ka pietrūkst naudas poliskajai reklāmai, un J. Krūmiņš apgalvo, ka "vēlreiz viņam palīdzēju ar naudas summu". J. Krūmiņš apgalvo, ka E. Repše viņu galu galā ir apmānījis – naudu savācis, bet viņa labā neko nav izdarījis.

Šādi ziedojumu vākšanas principi un metodes vairāk atgādina advokātu vai konsultantu darbību. Kā lai nosauc rīcību, ja kāds uzņemas zināmas saistības, apsolās veikt noteiktas darbības, pretī saņemot naudas summu, kura tiek ieskaitīta viņa personīgajā rēķinā? Jābūt bagātīgai iztēlei, lai šādi saņemtu naudu uzskatītu par ziedojumu. Tad jau katrs aplokšņu algu maksātājs, pieķerts aiz rokas, apgalvos, ka viņš izsniedz "ziedojumu" saviem darbiniekiem. Vienošanās palīdzēt atrisināt investīciju jautājumu par 25 000 dolāriem ir saimniecisks darījums. Šādas darbības noteikti nav uzskatāmas par ziedojumu. J. Krūmiņa un E. Repšes vienošanās (ja tāda ir bijusi, jo par to pašlaik liecina tika J. Krūmiņš) ir traktējama kā divu fizisku personu darījums.

Tā kā darbības notika 2002. gadā, šāds darījums ir jādeklarē amatpersonas deklarācijā par 2002. gadu, ja darījuma summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. J. Krūmiņa nosauktā summa – 25 000 dolāru – pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, un šāds darījums noteikti būtu jādeklarē.

Nav nozīmes, vai darījums ir veikts uz mutiskas vienošanās pamata. Civillikums neuzliek par obligātu pienākumu visus līgumus slēgt tikai rakstiski. Ja J. Krūmiņš nemelo, tad E. Repšes amatpersonas deklarācijā par 2002. gadu ir jābūt ierakstam par šo darījumu. Taču šāda ieraksta

E. Repšes amatpersonas deklarācijā par 2002. gadu nav. E. Repšes deklarācijā ir lakonisks ieraksts: "Esmu saņēmis honorāru par politiskās partijas JAUNAIS LAIKS dibināšanu 312053,69 LVL."

Diemžēl pārbaudīt, cik daudz un vai vispār J. Krūmiņš E. Repšem kaut ko ir pārskaitījis, un vai tas ir uzrādīts kā iemaksa E. Repšes honorāra rēķinā, pašlaik nav iespējams. Līdz šim plašai publikai atvērtais E. Repšes ziedotāju saraksts JL mājas lapā vairs nav pieejams. Kā Neatkarīgajai paskaidroja JL mājas lapas redaktors Modris Kokins: "Šī informācija zaudēja aktualitāti, un tāpēc tā ir nodzēsta."

Ziedotāju saraksts E. Repšem nav pieejams arī KNAB mājas lapā. Kā paskaidroja KNAB Sabiedrisko un starptautisko attiecību nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs, KNAB pilnībā sāka strādāt no 2003. gada 1. februāra un KNAB ir publiski pieejama informācija par partiju finansēm, nevis par konkrētu fizisku personu ienākumiem.

Tik tiešām KNAB mājas lapā ir pieejami JL ziedotāji no 2002. gada. Starp JL ziedotājiem par 2002. gadu Jūlija Krūmiņa vārds nefigurē. Taču kā ziedotājs ir norādīts ar J. Krūmiņu cieši saistīts uzņēmums SIA Latvijas rietumu termināls, kas 2002. gada 29. maijā ir ieskaitījis JL rēķinā 6240 latu.

8. Saeimas izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei starpziņojumā teikts, ka vairāk nekā 90 procentus no E. Repšes saņemtās naudas kopsummas viņa kontā iemaksājušas aptuveni 60 fiziskas un juridiskas personas, no kurām vairākas ir savstarpēji saistītas.

Kā uzskata komisija, pie aizdomīgiem ziedotājim, kuru darbību, iespējams, ietekmējuši E. Repšes lēmumi, ir pieskaitīts SIA Latvijas rietumu termināls, kurš, spriežot pēc komisija starpziņojuma, 2002. gada 29. maijā E. Repšes kontā ieskaitīja 10 000 ASV dolāru.

Faktiski no tā izriet, ka J. Krūmiņa teiktajā vismaz daļa ir patiesība. SIA Latvijas rietumu termināls uzņēmums gan uz JL rēķinu, gan uz E. Repšes kontu 2002. gada 29. maijā pārskaitīja desmit tūkstošus ASV dolāru.

Lai gan komisija ir uzskatījusi Latvijas rietumu termināla ziedojumu par aizdomīgu, tā nekur tālāk nav tikusi. Taču tagad J. Krūmiņš, iespējams, kļūs par komisijas visvērtīgāko liecinieku. Pēc J. Krūmiņa liecības būs iespējams noskaidrot pretrunas. Kurš melo, un kurš saka patiesību – E. Repšes deklarācija vai J. Krūmiņš? Vai par ziedojumu ir uzskatāma vienošanās ar politiķi sniegt palīdzību pret naudas pārvedumu no uzņēmuma? Kāpēc

J. Krūmiņš publiski paziņo par diviem pārskaitījumiem 25 000 ASV dolāru apjomā, bet ar viņu saistīts uzņēmums pārskaitīja mazākas summas? Kāpēc E. Repše nav uzrādījis saimnieciskos darījums ar Latvijas juridiskajām personām savā 2002. gada amatpersonas deklarācijā, bet gan uzrādījis tikai kopējo honorāra summu? Kādus solījumus pret naudas pārvedumu E. Repše ir devis citiem ziedotājiem?

Šlesers pārdomā un gatavs iztikt bez politiskās reklāmas

DELFI  01/20/06    Strauji savas domas par priekšvēlēšanu reklāmām mainījis Satiksmes ministrs un Latvijas Pirmās partijas (LPP) valdes loceklis Ainārs Šlesers. Nedēļas sākumā viņš pauda viedokli, ka partiju reklāmu tēriņi pirms vēlēšanām nav jāierobežo, savukārt piektdien intervijā Latvijas Radio ministrs teica, ka no reklāmām varētu atteikties vispār.

Šlesers pauda atbalstu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu priekšlikumam par priekšvēlēšanu reklāmu aizliegšanu trīs mēnešus pirms vēlēšanām, taču norādīja, ka šis jautājums vēl ir diskutējams.

“Es domāju, ka esošās sistēma, kas saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu ir jāuzlabo,” atbildot uz žurnālistu jautājumiem teica Šlesers. Ministrs gan pauda viedokli, ka priekšvēlēšanu laiks jau ir sācies un daudzas partijas jau sākušas gatavoties vēlēšanām, tādēļ iespējams nevajadzētu mainīt likumus, kas attiecas uz priekšvēlēšanu kampaņām.

Tai pat laikā Šlesers atzina, ja koalīcijas partijas vienosies par priekšvēlēšanu kārtības maiņu, viņš kā politiķis nebaidoties palikt bez reklāmas. Politiķis gan uzskata, ka reklāmu aizliegšana nav ideāls variants, jo samazinās to partiju izredzes, kuras nav pārstāvētas Saeimā. “Personīgi uzskatu, ka nav jāmaina esošā kārtība, bet diskusija ir uzsākta,” atzina Šlesers.

Savukārt uz žurnālistu jautājumu par sodiem partijām, kas pārsniegušas priekšvēlēšanu reklāmu tēriņus, Šlesers atbildēja izvairīgi. Ministrs nenoliedz, ka LPP pirms pašvaldību vēlēšanām ir pārsniegusi noteiktās normas, taču norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) joprojām nav sniedzis savu vērtējumu par LPP priekšvēlēšanu kampaņas tēriņiem.

Aģentūra LETA ceturtdien ziņoja, ka ZZS aicina 90 dienas pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām aizliegt politisko partiju un deputātu kandidātu reklāmu visos masu informācijas līdzekļos un arī vides reklāmu.

Ja minētā norma tiks pieņemta, pirms 9.Saeimas vēlēšanām partijām būtu jābeidz reklamēties jūnija beigās, taču vēlēšanu sarakstus varēs iesniegt tikai jūlijā.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka partijām būs iespēja uzrunāt vēlētājus, tiekoties ar tiem un sūtot vēstules, kā arī izmantot raidlaiku bez maksas. Viņš uzsvēra, ka grozījumi pasargās iedzīvotājus no uzbrūkošajām reklāmas kampaņām un politiķi būs spiesti tikties ar vēlētājiem.

Āboltiņa: nevar liegt NVO dalību politikas procesos

DELFI  01/20/06    Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšlikumu aizliegt no ārvalstīm finansētu nevalstisko organizāciju dalību politiskajos procesos uzskata par antikonstitucionālu.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) piektdien intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka partijas priekšlikums aizliegt nevalstisko organizāciju (NVO) finansēšanu no ārzemēm nepieciešams, lai nepieļautu piemēram “Krievu štāba finansēšanu no Krievijas”.

“Ja partijas gatavas atteikties no priekšvēlēšanu kampaņas ir jādomā, ka uzrunāt vēlētājus un būtu labi, ja caur nevalstiskajām organizācijām netiktu veidots sabiedriskais viedoklis,” skaidroja Šlesers.

Savukārt tieslietu ministre LPP plānus aizliegt no ārvalstu avotiem finansētām nevalstiskām organizācijām piedalīties politiskajos procesos un saņemt valsts pasūtījumus pētījumu veikšanai vērtē kā antikonstitucionālus un aicina partiju atteikties no tiem, informēja Āboltiņas preses sekretārs Sandris Sabajevs.

“Latvija ir demokrātiska valsts un Satversme ikvienam garantē tiesības uz vārda brīvību, tāpēc LPP ierosinājumu es vērtēju kā antikonstitucionālu, jo tie ir vērsti uz pilsoniskās sabiedrības – galveno politiķu kontrolētāju – vājināšanu,” paudusi tieslietu ministre un aicinājusi LPP atteikties no, viņasprāt, neprātīgās ieceres, jo tā var radīt negatīvu iespaidu par Latviju Rietumu partneros.

Satiksmes ministrs atbildot uz žurnālistu jautājumiem mēģināja skaidrot, ka ir dažādas nevalstiskās organizācijas, tādēļ par LPP iniciatīvu aizliegt finansēšanu no ārvalstīm, nepieciešams dialogs ar SO pārstāvjiem.

Saimniecībā un biznesā...

Īsumā par biznesu

Lelde Petrāne,  LETA  01/16/06

- Pateicas par sadarbību. SIA Namu būvaģentūra valdes priekšsēdētājs Juris Rītiņš šāgada pagājušajā nedēļā izsniedza labas prakses sadarbības apliecinājumus uzņēmējiem, ar kuriem kopīgi pērn strādāts pie jaunā pilsētciemata Juglasciems būvniecības Rīgā. Tas ir jauns veids, kā uzņēmēji savā starpā novērtē padarīto. Ar īpašajiem sertifikātiem sumināto vidū, protams, bija tāds būvniecības procesā neizbēgams uzņēmums kā Latvenergo, tāpat arī atzinīgi novērtēta Latvijas gāze, LEC, Binders un citas būvdarbos iesaistītas kompānijas.

- Lauku atbalsta dienests ir atsācis pieņemt projektu pieteikumus Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļas mežsaimniecības attīstības pasākumā ieguldījumiem mežos ar mērķi uzlabot ekonomisko, ekoloģisko vai sociālo vērtību. Projektu pieteikumu pieņemšana šajā pasākumā tika apturēta 2004. gada vasaras beigās. Tad lielās uzņēmēju aktivitātes dēļ tika apturēta plānu pieņemšana gandrīz visos struktūrfonda pasākumos. Iepriekš bija paredzēts, ka visam pasākumam mežsaimniecības attīstībai būs pieejami 9,35 miljoni eiro (6,57 miljoni latu), bet ministrija šo finansējumu sadalījusi piecām pasākuma aktivitātēm. Aktivitātē, kas paredz ieguldījumus mežos ar mērķi uzlabot ekonomisko, ekoloģisko vai sociālo vērtību, ir realizēts tikai viens projekts – meža pievedceļa būvniecība. Kopumā te paredzēti 494 000 latu, bet pēc minētā projekta īstenošanas pieejamie brīvie resursi ir 428 000 latu apmērā. Vēl paredzēts atbalsts lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanai, meža īpašnieku apvienību izveidei, kā arī mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai ugunsgrēku un/vai dabas katastrofu nodarīto postījumu vietās. Tāpat ES atbalsts bija pieejams ieguldījumiem mežizstrādes, koksnes pirmapstrādes un tirdzniecības uzlabošanā un racionalizācijā, šajā pasākuma aktivitātē projektu pieteikumu pieņemšana ir apturēta.

12 tūkstoši jaunu uzņēmumu

Elīna Lidere,  NRA  01/16/06    Pērn kopumā likvidēti 8646 uzņēmumi – par 78 procentiem vairāk.

Pagājušajā gadā Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēti 11 909 jauni uzņēmumi. Tas gan ir tikai par septiņiem procentiem vairāk nekā 2004. gadā.

Salīdzinot ar attīstītajām valstīm, Latvijā ir proporcionāli ļoti maz uzņēmēju. Pašlaik UR esot reģistrēti tikai kādi 50 tūkstoši uzņēmumu. Taču katru gadu šis skaitlis palielinoties un, ja turpināsies tāds pats pieaugums kā 2005. gadā, tad drīzumā to skaits, salīdzinot ar 2002. gadu jau būs divkāršojies, informē UR.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Jānis Āboliņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanai vajadzētu radikāli reformēt vidējās izglītības sistēmu, lai veicinātu jaunajos censoņos pārliecību, uzņēmējdarbībai nepieciešamās zināšanas un rakstura īpašības. Par uzņēmēju nepiedzimst, bet izaug. Turklāt uzņēmēju mazo skaitu ietekmējot arī diezgan lielās iespējas iekārtoties valsts darbā. Tāpat sava daļa ietekmes esot tam, ka uzņēmēja centieni netiek uztverti kā varonības izpausme.

Attiecībā uz nākotnes tendencēm J. Āboliņš uzskata, ka tās ir pozitīvas, jo tagad jaunā paaudze ir palielinājusi savu pašapziņu un ir gatava uzņemties risku. "Taču jaunu sabiedrības filozofiju nav iespējams izveidot 15 gados, tam ir vajadzīgs ilgāks laiks," teica LTRK prezidents.

UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš vēl piebilst, ka Latvija ir Eiropas pirmajā trijniekā pēc uzņēmuma piereģistrēšanai nepieciešamā laika, bet līdz šā gada beigām reģistrs plānojot nokļūt pasaules valstu pirmajā trijniekā, jo tagad UR var kā notārs apstiprināt parakstu. "Cerams, ka šā gada beigās, lai piereģistrētu uzņēmumu, vajadzēs atnākt tikai ar savu pasi un no UR pēc tam varēs iziet jau ar reģistrācijas apliecību," žurnālistiem teica J. Endziņš.

Jāteic, ka līdz ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību pagājušajā gadā bija jālikvidē tie uzņēmumi, kas nepārreģistrējās komercreģistrā, un tas krietni palielinājis 2005. gadā likvidēto uzņēmumu skaitu – par 78 procentiem. Pērn kopumā likvidēti 8646 uzņēmumi. Lai arī šāds pieaugums esot pagaidu tendence, UR prognozē, ka tas saglabāsies arī šogad, jo nepārreģistrēto uzņēmumu likvidācija šogad vēl turpināšoties.

Līdz šā gada 2. janvārim beidzās arī biedrību un nodibinājumu reforma. Taču lielākā daļa sabiedrisko organizāciju tā arī neesot pārreģistrējušās. Jāpiebilst, ka šā gada sākumā UR nepārreģistrētās organizācijas tiks uzskatītas par darbību izbeigušām un tiks uzsākta to likvidācija. Līdz noteiktam laikam pārreģistrējušās esot tikai 2992 organizācijas, bet 4948 vēl palikušas nepārreģistrētas.

Pēdējos divus gadus par aptuveni 40 procentiem gadā turpinot pieaugt reģistrēto komercķīlu skaits. Pašlaik kopējā komercķīlu pieprasījuma maksimālā summa sastādot Latvijas mērogā milzīgu apjomu – turpat 27,5 miljardus latu.

Spriežot pēc UR statistikas, arvien populārāki kļūst laulību līgumi. Turklāt laulātie pāri šajos līgumos nosakot savas īpašumtiesības ne tikai uz nekustamo īpašumu un automašīnu, bet arī, piemēram, uz baltu kakadū, datorpeli un 12 metrus garu karogkātu. Nereti vīram lielā mīlestība pret sievu, kad viņš viņai atdod visus savus īpašumus, uznākot brīdī, kad pret viņu tiek ierosināta krimināllieta. Pērn reģistrēti 1179 laulību līgumi, bet pavisam kopš 1994. gada – 5802. Šogad UR reģistrēts jau 41 laulību līgums.

Lielākās ķīlas

2005. gadā lielākās UR reģistrētās komercķīlas:

1.

- 412 859 000 latu (lielākā ķīla visā UR pastāvēšanas laikā)

- ņēmējs – CIBC World Markets PLC

- devējs – Consolis OY

- ieķīlātā manta - vērtspapīri un obligācijas, kā arī cita līdzdalība kapitālsabiedrību kapitālā

2.

- 210 000 000 latu

- ņēmējs – SEB Latvijas Unibanka

- devējs – Unilīzings

3.

- 150 000 000 latu

- ņēmēji – Nord/LB, Hansabanka, SEB Latvijas Unibanka, HVB Bank Latvia, Bayerische Hypo un Vereinsbank, Nordea Bank Finland, DnB NOR Bank ASA

- devēji – Tirdzniecības centrs Dole, tirdzniecības centrs Purvciems, SIA Delta Property, SIA Tampere Invest, SIA Linstow, universālveikals Centrs, SIA Linstow (vēlreiz), SIA Linstow

- ieķīlātā manta – tirdzniecības centra Dole 25 tūkstoši kapitāldaļas, tirdzniecības centra Purvciems 30 tūkstoši kapitāldaļas, Delta Property – 25 tūkstoši, Tampere Invest – 45 tūkstoši, tirdzniecības centrs Mols – 200 tūkstoši kapitāldaļas un 4 248 694 akcijas no universālveikala Centrs.

Avots: UR

Dzīve kļūs arvien dārgāka

Lelde Petrāne,  NRA  01/16/06     Lielākais cenu kāpums pagājušajā gadā bija viesnīcu un restorānu, transporta un veselības pakalpojumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Neatkarīgās aptaujātie eksperti prognozē, ka cenas lielākajā daļā nozaru kāps arī šogad.

2005. gadā ievērojami aktivizējās telekomunikāciju tirgus. Cenu samazināšanās bija vērojama gan fiksēto, gan mobilo telekomunikāciju pakalpojumiem, lētāka kļuva internets.

Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds pastāstīja: "Cenu pieaugums veselības pakalpojumiem skaidrojams ar to ka ir cēlušās personāla izmaksas gan valsts, gan privātajās veselības aprūpes iestādēs." Cenu pieaugums veselības nozarē ir skaidrojams arī ar energoresursu un medikamentu cenu kāpumu. Medicīnas iestādēm jāsedz arī kvalitātes sistēmu ieviešanas izmaksas. Tomēr M. Rēvalds uzskata, ka veselības pakalpojumu cenas Latvijā joprojām ir stipri zemākas nekā pārējās ES valstīs, tāpēc tās noteikti turpinās augt, "līdz veselības aprūpes pakalpojumi iegūs savu patieso vērtību".

Jauniešu apmaiņas programmu organizācijas YFU Latvija direktore Ieva Grāvīte skaidroja, ka pēdējā laikā ir novērojama tendence – cilvēki arvien vairāk apzinās izglītību kā investīciju tālākās karjeras attīstīšanā. I. Grāvīte uzsver, ka pagājušajā gadā YFU Latvija cenas saviem pakalpojumiem ir saglabājusi iepriekšējās, un tādas tās tiek plānotas arī nākamajam mācību gadam. Aviobiļešu cenu kritums Eiropā un lēto aviosabiedrību ienākšana Latvijas tirgū ir ļāvusi noturēt zemas izmaksas programmām uz Eiropas valstīm, kur cenas ir, sākot no 3500 eiro gadā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Boka informēja, ka viesnīcu sniegto pakalpojumu cenu paaugstinājums pagājušajā gadā lielā mērā saistīts ar izmaksu pieaugumu, lai nodrošinātu viesnīcu sniegtos pakalpojumus. Paaugstinoties maksai par komunālajiem pakalpojumiem, transportu, kā arī par pārtikas produktiem, krietni pieaugušas izmaksas.

Elvi Grupas mārketinga daļas vadītāja Sanita Beķere stāstīja, ka energoresursu sadārdzināšanās pagājušajā gadā ir bijis galvenais faktors, kas palielinājis ražotāju izmaksas, tāpēc kāpušas cenas pārtikas precēm. Alkohola un smēķējamās tabakas cenas pieauga pagājušā gada sākumā, kad strauji – par 40 procentiem – kāpa degvielas cenas. Pēc S. Beķeres domām, liela nozīme arī šogad būs energoresursu cenām, un, ja tās pieaugs, dārgākas kļūs arī preces veikalos. Tāpat būtisks faktors ir darbaspēka trūkums – jo grūtāk atrast darbiniekus, jo lielākas ir ražotāju un galaprodukta izmaksas. Cenas ir atkarīgas arī no valsts likumdošanas – no šā gada 1. janvāra, stājoties spēkā grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli, palielinājās nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un smēķējamai tabakai. Veikalos patlaban tiek izpārdoti esošo preču krājumi, tāpēc cenas vēl nav pieaugušas. Tomēr drīzumā cenas tabakai varētu pieaugt par 5–7 procentiem, bet alkoholam – par 4–14 procentiem.

Inflācija nozarēs

Patēriņa grupu cenu izmaiņas 2005. gadā (%)

·         Viesnīcas, restorāni 11,9

·         Transports 11,4

·         Veselība 9,3

·         Mājoklis 9

·         Pārtika 8,9

·         Izglītība 8,9

·         Alkohols, tabaka 6,9

·         Pārējie 6,6

·         Mājokļa iekārta 4,2

·         Atpūta, kultūra 3,1

·         Apģērbs, apavi 0,5

·         Sakari –6,5

Avots: CSP

Latvijas preces sāk iekarot Berlīnes veikalus

Ilze Šteinfelde,  NRA  01/16/06    Latvijas stendā starptautiskajā lauksaimniecības, pārtikas produktu un dārzkopības izstādē Internationale GrŅne Woche berlīniešiem, Vācijas un citu valstu pārstāvjiem ir iespēja nogaršot dzērvenes pūdercukurā, nopirkt marinētas paipalu olas un kaltētas baravikas.

Pieprasījums pēc Latvijas cepumiem ir tik liels, ka pat ar atvesto pustonnu varētu būt par maz, lai pietiktu visiem.

Lai gan visi Latvijas uzņēmēji, kas piedalās Berlīnes Zaļajā nedēļā, Neatkarīgajai atzina, ka vēl ir par agru spriest par izstādes rezultātiem, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka Latvijā gatavotā produkcija un cienasts ārzemniekiem garšo un viņi to vēlētos pirkt arī savos veikalos.

Dažviet Berlīnē ir atrodami Latvijā gatavoti gardumi, piemēram, SIA Matss cepumi un Saldus gaļas kombināta gardās pastētes.

SIA Matss direktors Valdis Pakulis Neatkarīgajai pastāstīja, ka Skrundā ceptie cepumi berlīniešiem garšojot. Viņš gan bažījās, ka ar atvesto pustonnu kārumu varētu nepietikt. Visvairāk ārzemnieki pērkot cepumus ar marmelādi un barankas.

Arī Saldus gaļas kombināta pastētes ir nopērkamas dažos Berlīnes veikalos. Uzņēmuma direktors Andris Jēkabsons sacīja, ka šī izstāde ir svētki uzņēmējam.

"Izstādes lietderību nevar mērīt vien ar tajā pārdoto produkcijas daudzumu. Atdeve lielākoties ir pēc pusgada vai pat gada, kad izveidojas sadarbība," sacīja A. Jēkabsons.

SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks uzskata, ka izstāde ir ne tikai lieliska iespēja iepazīstināt ārzemniekus ar produkciju, bet tā ļauj arī uzņēmuma darbiniekiem gūt jaunu pieredzi un iepazīties ar jaunumiem. SIA Kronis kroņa numurs ir dzērvenes pūdercukurā. Vācijā šīs purva ogas nav īpaši zināmas, tāpēc Latvijā tapušo kārumu viņi uztver kā eksotiku, stāstīja A. Svarenieks.

SIA Mandor Rīga, kas šajā izstādē piedalās jau trešo gadu un arī gatavo dzērvenes pūdercukurā, par pircēju trūkumu nesūdzas. Par to, ka produkcija varētu beigties vēl pirms izstādes slēgšanas, Mandor Riga komercdirektors Andrejs Volodjko neuztraucas, jo dzērvenes pūdercukurā esot atvestas pietiekami. Izstāde ilgs līdz 22. janvārim un to ik gadu apmeklē aptuveni pusmiljons cilvēku.

Poļu nama kārumi, piemēram, kūka Slaidā brunete, kas ir labi pazīstami Latvijā, garšo arī vāciešiem, poļiem, frančiem un citu tautu gardēžiem.

Par SIA Paipal Farm produkciju ir pārsteigts ne viens vien vācietis. Tāda delikatese Berlīnes veikalos ir reti atrodama, un marinētas paipalu olas ne tik. Turklāt no Latvijas atvestās paipalu olas izstādē maksā tikai trīs eiro par 18 olām. Kāda vāciete izbrīnā iesaucās, ka Vācijas veikalos vistu olas maksājot dārgāk.

Bet Lido ēdienkarte vāciešiem ir zināma un pārbaudīta vērtība. Desas un skābi kāposti viņiem labi garšo. Toties pat pie tik milzīga alus šķirņu klāsta pieradušajiem vāciešiem Lido medus alus ir interesants jaunums.

Daudzi no tiem, kas ienāca Latvijas stendā, piestāja arī pie Lauku ceļotāja.

Vai postindustriālais akmens laikmets draud Latvijai?

Pēteris Strautiņš,  Diena  01/18/06    Latvijas zemais apdzīvotības blīvums pasaulē pēc naftas būtu priekšrocība.

Kā jau minēts šīs enerģētikas problēmām veltītās sērijas pirmajā rakstā, pasaules ekonomikas apgāde ar tās spēcinošo dziru — naftu un citu fosilo kurināmo nākotnē ir apdraudēta. No tā ir atkarīgs ne tikai cilvēces lielākās daļas komforts, bet pat izdzīvošana. Fosilie resursi dod 80% pasaulē patērētās enerģijas, taču to krājumi strauji izsīkst, un cenas aug. Cerības, ko savulaik saistīja ar atomenerģiju, nav pilnībā izzudušas, taču krietni aptumšojušās gan. Savukārt atjaunojamo resursu izmantošanas attīstību kavē galvenokārt augstās izmaksas (vēja un saules enerģijai), piemērotu upju trūkums un vides aizsardzības apsvērumi (hidroenerģijai) un apstāklis, ka zeme nepieciešama ne tikai enerģētisko kultūru audzēšanai — nedrīkst barot automašīnas, pirms pabaroti cilvēki.

Skaidrs, ka atteikšanās no fosilā kurināmā tuvākajā laikā Latvijā nav ne iespējama, ne nepieciešama, taču varētu palīdzēt pati apziņa, ka vajadzības gadījumā mēs spētu sevi nodrošināt ar enerģiju. No šī viedokļa Latvija uz pasaules fona izskatās labi. Atjaunojamo resursu (AR) īpatsvars mūsu enerģijas bilancē veido trešdaļu, bet pasaulē kopumā tikai 13%. Latvija plāno šo īpatsvaru straujas ekonomiskās izaugsmes apstākļos noturēt līdz 2010.gadam.

Par augsto AR īpatsvaru varam pateikties bagātīgajai koksnes ražai mūsu mežos, kā arī reģiona iespaidīgākajai upei Daugavai. Hidroresursu izmantošanas iespējas vides aizsardzības un politisku apstākļu dēļ ir izsmeltas, taču nākotnē optimistiski raudzīties palīdz citos aspektos problemātiskais zemais apdzīvotības blīvums. Mums ir daudz vietu, kur audzēt enerģētiskās kultūras — ātraudzīgus kokus, kārklus, rapsi, skābenes u.c. Daudz enerģijas var iegūt no celmiem un zariem, ko pašlaik atstājam mežā, kā arī no ik gadus laukos sapūdētajām salmu kaudzēm, papildu cerības vieš RTU profesore, enerģētikas speciāliste Dagnija Blumberga. Turklāt no valsts ik gadu eksportē kurināmo koksni, kas satur 20 petadžoulu (PJ) enerģijas jeb desmito daļu Latvijas enerģijas vajadzību. Paaugstināta iekšzemes patēriņa gadījumā to izlietotu tepat. Teorētiski nepieciešamības gadījumā varētu "nokurināt" arī pašlaik eksportējamās papīrmalkas kubikmetru miljonus. Latvijā vēl ir daudz iespēju uzstādīt arī vēja elektrostacijas.

Par mūsu mīnusiem uzskatāma atrašanās samērā tālu ziemeļos, kas apgrūtina vai pat padara neiespējamu enerģijas ieguvi ar saules baterijām ziemā, kad mūsu patēriņš ir vislielākais. Ziemeļu klimats arī nozīmē, ka biomasas pieauguma ātruma ziņā nevaram sacenties ar Brazīliju, taču šo apstākli ievērojami kompensē plašie zemes resursi.

Gan māju apsildīšanai, gan elektrības ražošanai var izmantot gan tā saukto "tradicionālo biomasu", kas galvenokārt ir koksne, gan jebkuras speciāli audzētas enerģētiskās kultūras. Aizstāt fosilos kurināmos transportā būtu nedaudz sarežģītāk, jo automašīnu dzinējiem šķelda diemžēl neder. Pārvēršot malku, vēju vai sauli elektrībā, ar tās palīdzību no ūdens var iegūt ūdeņradi, ar kuru saista lielas cerības kā "barību" automašīnu dzinējiem. Taču vismaz pašlaik tas kā transporta degviela ir ļoti neparocīgs, jo pat maksimāli saspiestā — šķidruma veidā aizņem ļoti daudz vietas. Patlaban ūdeņradi kā transporta degvielu izmanto tikai eksperimentālos projektos dažu bagātu valstu pilsētās.

Daudz praktiskāka alternatīva fosilajiem dārgumiem ir biodīzeļdegviela un etanols jeb vienkārši spirts, ko Latvijā izmanto jau diezgan plaši. Esam viena no ļoti nedaudzajām dalībvalstīm, kas pērn izpildīja ES prasību — vismaz 2% no kopējā degvielas patēriņa jābūt biodegvielai. Turklāt neizmantoto un maz izmantoto lauksaimniecības zemju Latvijā varētu būt vismaz miljons hektāru, un pašlaik samērā zemās ražības uzlabošana ļautu daļu pārtikas ražošanā izmantotās zemes novirzīt enerģijas kultūrām.

No hektāra var iegūt trīs tonnas rapša sēklu, no kurām var saražot tonnu biodīzeļdegvielas. Transporta degvielas patēriņš valstī ir apmēram miljons tonnu gadā. Taču vienādojums — miljons hektāru = miljons tonnu = 100% Latvijas patēriņa — ir vienkāršoti optimistisks. Uz šiem miljons hektāriem aci met dažādu atjaunojamās enerģijas, ne tikai rapša audzēšanas projektu autori, brīdina Vides ministrijas atjaunojamo energoresursu speciāliste Andžela Pētersone. Turklāt rapsi vienā un tajā pašā vietā nevar audzēt vairākus gadus pēc kārtas. Augu sekas nodrošināšanā gan var iesaistīt arī patlaban intensīvi izmantotās zemes. Turklāt rapsis nav vienīgā kultūra, no kuras var iegūt transporta degvielu, jo no graudiem var iegūt bioetanolu, kas ir benzīna aizstājējs. Abus minētos degvielas veidus ražo no augu sēklām, kas veido tikai daļu to biomasas, turklāt ir jānovāc ar kombainiem, jākuļ, jāžāvē, un tas rada papildu izmaksas. Upsalas universitātes pētnieki strādā, lai iegūtu etanolam līdzvērtīgu vielu tieši no augu zaļās masas.

Līdzās augstajai atjaunojamo resursu daļai Latvijas enerģētikas īpatnība ir arī zemā elektrības loma mūsu enerģētikā. Te uzreiz jānorāda, ka elektrība nav primārais resurss, kādi ir ogles vai vējš, to nekur nevar izrakt. To var iegūt tikai no primārajiem resursiem. Latvijā ar elektrības "starpniecību" saņemam tikai desmito daļu mūsu kopumā patērētās enerģijas, pasaulē īpatsvars vidēji ir divas reizes augstāks, atšķirība ar dažām attīstītākajām valstīm ir vēl daudz lielāka. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma, "nedaudz pārspīlēti runājot", ironizē — kā pirms tūkstoš gadiem piekūpinātās rijās dzīvojām, tā arī tagad: "Esam maza, nabadzīga ziemeļu valstiņa bez attīstītas industrijas un pietiekami plaša elektrības patēriņa sadzīvē."

Par spīti elektrības patēriņa it kā zemajam īpatsvaram, par tās iespējamo trūkumu nākotnē politiķi runā visvairāk. Tas ir saprotami, jo palikt bez elektrības kaut uz īsu brīdi ir ļoti nepatīkami. Lai to iegūtu no primārajiem resursiem, var izmantot gan gigantiskas, simtiem miljonu un pat miljardu maksājošas spēkstacijas, gan saules paneļus, kurus katrs var uzlikt uz savas mājas jumta.

Lietotie jēdzieni

·         Biomasa — šajā rakstā — augu masa, no kuriem iegūst enerģiju. Tos visbiežāk sadedzina vai sapūdē bez skābekļa klātbūtnes, iegūstot metāna gāzi. Zinātniski runājot — organiskais nefosilais materiāls.

·         Atjaunojamie resursi — plūsmas enerģija, ko atjauno dabas procesi. Tādi ir biomasa (koksne, augu zaļā masa, sēklas), vējš, saule, pazemes termālā enerģija, okeāna viļņi, straumes, paisums un bēgums. Var strīdēties, vai par atjaunojamo resursu uzskatāma kūdra. Tā atjaunojas, taču ļoti lēni (Latvijā — milimetrs 10 gados).

·         Primārie resursi — dabas resursi, kas "satur" enerģiju, kurus izmanto citas enerģijas formas (piemēram, siltuma vai elektrības) iegūšanai.

·         Fosilais kurināmais – degoši derīgie izrakteņi. Svarīgākie ir nafta, gāze, akmeņogles.

Ķīnas kravas dotu ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā

Zaiga Dūmiņa,  Diena  01/20/06    Latvija var kļūt par Ķīnas tranzīta koridora pieturas punktu ceļā uz Rietumeiropu.

Ķīnas preču tranzīta ceļš uz Rietumeiropu, ļoti iespējams, vedīs arī caur Latviju, kas transporta nozarei kopumā ļautu konkurēt ar tirdzniecību par vietu Latvijas ekonomikas dzinējspēku topa augšgalā. Ja vērienīgie plāni īstenotos, tad pēc pašreizējiem datiem, transporta un sakaru nozares pienesums kopējā iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugumā pietuvotos 3,5%, prognozē Parex Asset Management tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Savukārt IK pieauguma temps paātrinātos vēl par 0,5%.

Tranzīta ceļš no Ķīnas caur Kazahstānu un Krieviju varētu vest caur Rēzekni, kur paredzēts izveidot loģistikas centru preču novirzīšanai tālāk uz Rīgas, Liepājas, Ventspils, kā arī Sanktpēterburgas ostu. Ja caur Latviju plūstu desmit miljoni tonnu Ķīnas kravu un saglabātos pārējie līdz šim kravu plūsmu sekmējošie faktori, Latvijas lielo ostu kravu apgrozījums pieaugtu par aptuveni 17%. Tas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz tradicionālo lielo Latvijas ostu kravu apgrozījuma kāpumu gadā.

Plānots, ka no Ķīnas tiks transportētas konteinerkravas — galvenokārt sadzīves preces un tekstilizstrādājumi. Tomēr tranzītkoridorā savas kravas vēlētos piepulcēt arī Kazahstāna.

"Ķīnas ārējās tirdzniecības apjoms ir 1,4 triljoni ASV dolāru. Ja Latvijai izdotos piesaistīt kaut nelielu daļu, tas būtu liels ieguvums," saka Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) padomnieks Aigars Štokenbergs.

Tranzīta kravu plūsma caur Latviju varētu virzīties, ja pārvadājumiem koridorā izdotos nodrošināt zemākas izmaksas un laika ietaupījumu, salīdzinot ar citiem transporta ceļiem.

Lai nogādātu Ķīnas ražojumus Rietumeiropā pa jūru nepieciešamas 45 dienas, bet izmantojot ceļu caur Kazahstānu un Latviju, būtu vajadzīgas 15 dienas, norāda Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Pēc LDz aprēķiniem, jaunā transporta koridora izmantošana Ķīnai izmaksātu arī par apmēram vienu trešdaļu lētāk nekā jūras ceļš. Patlaban no Kazahstānas uz Latviju jau kursē kravas vilcieni divreiz nedēļā. Pērn caur Latviju pa dzelzceļu un Ventspils ostu pārvestas 834 264 tonnas dažādu kravu — naftas un naftas produktu, metālu, kokvilnas, graudu un citas Kazahstānas kravas.

Plānotās tranzītkravas pilnā apjomā caur Latviju gan varētu pārvest tikai pēc vairākiem gadiem, jo valsts lielajām ostām patlaban nepietiek jaudas, lai apkalpotu Ķīnas tranzītkravu masu. Iecerēto desmit miljonu tonnu konteinerkravu saņemšanai lielajām ostām būtu jāpalielina jauda par apmēram septiņiem miljoniem tonnu gadā.

Kā norāda A.Štokenbergs, Kazahstāna, kura ir ieinteresēta virzīt Ķīnas preču tranzītu caur savu valsti, kā arī tālāk vest caur Latviju pati savas preces, izteikusi gatavību investēt līdzekļus jaunu termināļu būvniecībā Rīgas un Liepājas ostā. Piemēram, Ventspils ostā Kazahstānas — Latvijas kopuzņēmuma Grain Terminal jauda sasniedz 2,5 miljonus tonnu gadā.

Liepājā patlaban nav neviena konteineru termināļa, norāda Liepājas ostas pārvaldnieks Aivars Boja, bet osta tam būtu gatava atvēlēt lielas teritorijas. Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāvis Kārlis Leiškalns norāda, ka Rīgas brīvostas konteineru termināļu jauda ir 300 000 tonnu gadā, bet to plānots palielināt līdz vienam miljonam tonnu gadā.

Daudzi apstākļi, kuri varētu ietekmēt transporta koridora izveidi un reālu darbību, nav atkarīgi no Latvijas gribas vien. Kravas būtu jātransportē caur Krieviju, kas jau vairākus gadus noteikusi augstākus dzelzceļa tarifus tranzītkravām, kuras iet uz Baltijas ostām. Tādējādi tās kravu īpašniekiem dēļ augstākām transportēšanas izmaksām, salīdzinot ar Krievijas ostām, bijušas mazāk pievilcīgas.

U.Magonis gan norāda, ka Krievija tarifus pamazām izlīdzina un jau patlaban tie daudz neatšķiras no tarifiem, kas noteikti virzienā uz citām valstīm. Līdz ar iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā 2008.gadā, Krievija apņēmusies noteikt vienādus tarifus tranzītam uz Baltijas un citām ostām.

Vienlaikus problēmas jārisina arī Kazahstānai, kurai pagaidām vāji attīstīts dzelzceļa savienojums ar Ķīnu.

Latvijas konkurenti Ķīnas tranzītkravu apkalpošanā ir gan Lietuva, gan Polija, Ukraina un pārējās valstis, kas atrodas starp Ķīnu un Rietumiem. Vienlaikus tranzīta nozares pārstāvji atzīst, ka Ķīnas eksporta apjoms uz Rietumiem ir tik liels, ka tas varētu pat pārsniegt patlaban izveidoto tranzītceļu jaudu un kravu pietiktu ne tikai Latvijai un Lietuvai, bet arī pārējām valstīm.

Kā Dienai apliecina A.Štokenbergs, Latvijas un Kazahstānas valdības ir vienojušās par tranzītceļa attīstīšanu un atlicis tikai atrisināt tehniskos jautājumus. Lai tiem pievērstos, februārī vai martā paredzēta Kazahstānas un Latvijas darba grupas tikšanās.

Sorosiešos...

Sorosiešu tīkls Lietuvā. Lietuvieši nepadodas

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  speciāli NRA  01/17-18/06    Lietuvas sorosiešu organizāciju darbība ir pārsteidzoši līdzīga Sorosa fonda Latvijā izveidotā tīkla darbībai. Acīmredzot miljardiera Džordža Sorosa radītā politiskās kontroles iegūšanas un nodrošināšanas shēma izrādījusies tikpat efektīga kā savulaik ēdināšanā radītā McDonald"s shēma.

McDonald"s restorāni, kā zināms, visā pasaulē ir līdzīgi kā ūdens pilieni: visur identiska, pa minūtēm aprakstīta apkalpošanas metodika; minimāla ēdienu izvēle; tāda pati garša, tie paši burgeri un kolas – vienalga, vai tā ir pie kulinārijas brīnumiem pieradusī Ķīna, izsmalcinātā Japāna, vai ēdināšanas ziņā primitīvā McDonald"s dzimtene ASV. Visur ātrās ēdināšanas tīkls strādā un gūst panākumus, tāpat kā visās jaunās demokrātijas valstīs panākumus politikā gūst sorosiešu tīkli.

Sorosa finansēto organizāciju darbības pazīmes Lietuvā ir šādas: tīmeklī ietilpstošo organizāciju savstarpējs propagandisks atbalsts un koordinācija, alkas pēc politiskās ietekmes, savējo virzīšana valsts pārvaldes struktūrās, centieni kontrolēt informatīvo telpu, pārrakstīt vēsturi un iepotēt jaunajai paaudzei savas idejas, neiecietība pret citādi domājošajiem.

Par sorosiešu struktūru kaimiņvalstī Neatkarīgajai pastāstīja Lietuvas ietekmīgākā laikraksta Respublika galvenais redaktors Raimunds Celencevičs un Seima valdošās koalīcijas partiju deputāti – sociāldemokrāts Aļģirds Paļeckis un liberāldemokrāts Juļus Veselka.

Neatkarīgā iepazinās arī ar daudzajiem pētījumiem Lietuvas presē un tos pārtulkoja.

Latvijā Sorosa regulāri finansēto organizāciju skaits ir ap 10, bet Lietuvā tādas ir 25. Organizācijas Sorosa fonds Latvija dvīņubrālis – Atvērtais Lietuvas fonds – sākotnēji parādījās kā kultūras, mākslas un zinātnes atbalstītājs. "Savu labo vārdu Soross Lietuvā ieguva, atbalstot kultūras projektus un grāmatu izdevniecību," raksta Respublika. Pēc laikraksta aplēsēm, Sorosa labdarība kulmināciju sasniegusi 1996. gadā, "kad par Sorosa naudu bija izdotas aptuveni 75 grāmatas". Pēc Respublika informācijas, Soross Lietuvā investējis ne mazāk kā 50 miljonus ASV dolāru (Latvijā – vairāk nekā 60 miljonus dolāru). Visvairāk Lietuvā investēts 1998. gadā – 7,2 miljoni dolāru.

Kā konstatējuši Respublika žurnālisti, pēdējos trijos gados par galveno sorosiešu darbības mērķi Lietuvā kļuvusi politiskā darbība un ietekmes vairošana. Līdzīgas izmaiņas Sorosa fonda prioritātēs pēdējos gados fiksētas arī Latvijā.

Sludinot liberālisma idejas un nonievājot citus viedokļus, bez jebkāda nopietna pamata uzkurinot kritikas histēriju, sorosieši Lietuvā mēģina vājināt valdību, lai pēc tam ar to varētu manipulēt. Sorosieši dara visu, lai varas struktūrās iefiltrētu sev uzticamus cilvēkus.

"Naudas tēriņu publiskošana apsīka, tiklīdz Sorosa atbalstītās organizācijas sāka pievērsties politiskai dzīvei. Kaut arī ir jau 2005. gada beigas, 2004. gada finanšu pārskats joprojām nav publiskots. Tāpat nav ziņu, kādiem projektiem nauda tērēta 2005. gadā. Interesanti – kamēr Sorosa finansētais Lietuvas atvērtais fonds nodarbojās tikai ar mākslas un kultūras projektu finansēšanu, finanšu atskaites bija daudz skaidrākas, tika norādīts ikviens atbalstītais mākslinieks – cik liela summa un kādiem nolūkiem piešķirta. Tikko sāka parādīties lozungi par pilsoniskās sabiedrības veidošanu, respektīvi, par politiskās ietekmes vairošanu, Atklātā Lietuvas fonda atskaites kļuva daudz abstraktākas," secina Respublika.

Neatkarīgajai nav izdevies atrast Sorosa fonda Latvija finansējuma saņēmēju sarakstus 2004. un 2005. gadā. Būtiska atšķirība starp Latviju un Lietuvu ir tā, ka kaimiņvalstī sorosiešiem atbalsts nāk no Valsts prezidenta Valda Adamkus biroja.

Respublika uzskata, ka kursu uz sabiedriskās domas ietekmēšanu un smadzeņu skalošanu sorosiešu tīmeklis uzņēma 1998. gadā. Bet izrāviens šajā virzienā bijis vērojams 2004. gadā līdz ar Pilsoniskās sabiedrības institūta (Latvijas dubultnieks – 2002. gadā dibinātais sabiedriskās politikas centrs Providus) nodibināšanu. Par tā direktoru kļuva bijušais prezidenta V. Adamkus padomnieks Dariuss Kuolis. Izrādās, institūta izveidē naudu ieguldījis ne tikai Sorosa, bet arī Adamkus fonds. "Sorosa finansētajās organizācijās jau ir ierauti tagadējie valsts vadītāja padomnieki. Pats prezidents Sorosa finansēto organizāciju tīklam izrāda īpašu uzmanību," raksta Respublika.

Turpretī Lietuvas valdošās koalīcijas partijas ir paudušas satraukumu par sorosiešu darbību. Respublika ziņo, ka premjers Aļģirds Brazausks lūdzis Lietuvas specdienestus pārbaudīt, ar ko patiesībā nodarbojas šīs ārvalstu finansētās organizācijas.

Toties Lietuvas sorosiešu pret oponentiem izmantotais arsenāls ir pilnīgi identisks Latvijā lietotajam un tikpat primitīvs kā ātro apkalpošanas restorānu ēdienkarte – oponenti tiek vainoti neiecietībā pret nevalstiskajām organizācijām, tiek saukti par demokrātijas nīdējiem vai vienkārši par Maskavas aģentiem. Sorosiešu medijos šādu apzīmējumu izpelnījušies pat Lietuvas brīvības cīņu veterāni no laikraksta Respublika.

"Agrāk es, lai gan politiķis un bijušais diplomāts, par Sorosa fondu darbību neaizdomājos. Kad sākās publikācijas Respublika, sāku tam pievērst uzmanību. Man jau agrāk krita acīs, ka mūsu politiskajā un intelektuālajā vidē dominē liberālisma idejas. Šķiet – kas gan tur slikts? Bet slikti ir tas, ka tās pamazām pārtapa par vienīgajām un pareizajām idejām. Tā visa dēļ Lietuvā pazudis plurālisms un apsīkusi politiskā diskusija," Neatkarīgajai stāstīja A. Paļeckis.

J. Veselka situāciju Lietuvā vērtēja pavisam skarbi: "No sorosiešu izteikumiem rodas iespaids, ka mēs vairs neesam neatkarīga valsts. Visi šie sorosiešu stāsti par pilsonisko sabiedrību mani pazemo kā cilvēku, jo par ārvalstu naudu nolīgti cilvēki šo naudu atstrādā, mani mācīdami, kā pareizi jādzīvo demokrātijā. Sanāk, ka esmu otrās šķiras cilvēks. Bet es neesmu otrās šķiras cilvēks. Lietuvieši nekad nav bijuši otrās šķiras cilvēki. Sanāk, ka mēs, atbrīvojušies no padomju koloniālisma, esam ieslīguši citā koloniālisma formā – neokoloniālismā. Cerams, ka no tā ir izeja, jo pagaidām vēl par citādu uzskatu paušanu mūs neved uz VDK pagrabiem."

Neatkarīgās aptaujātie Lietuvas Seima deputāti saskatījuši neokoloniālisma pazīmes miljardiera Džordža Sorosa finansētā tīkla darbībā. "Mums nepatīk, ka par ārvalstu naudu tiekam mācīti, kā pareizi dzīvot," apgalvo Lietuvas politiķi.

Sorosa finansēto organizāciju nosaukumi Lietuvā ir apbrīnojami līdzīgi kā Latvijā: Laikmetīgās mākslas centrs, Nevalstisko organizāciju informācijas un apmācības centrs (Latvijā – Nevalstisko organizāciju centrs), Cilvēktiesību novērošanas institūts (Latvijā – Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs), Radošo inovāciju centrs (Latvijā – Izglītības iniciatīvu centrs).

Bet nav jau tā, ka visas organizācijas abās valstīs saucas tikpat vienādi kā burgeri McDonald"s tīklā – Lietuvā darbojas Transparency International, turpretī Latvijā identiska organizācija saucas "Transparency International filiāle Sabiedrība par atklātību Delna". Vēl nopietnākas atšķirības: Lietuvā ir Pilsoniskās sabiedrības institūts, bet Latvijā tas saucas pilnīgi citādi – Sabiedriskās politikas centrs Providus utt.

"Daudzās sabiedriskās organizācijas, institūti, centri ir izveidoti un izvietoti tā, lai radītu iespaidu, ka valstī ir ļoti daudz līdzīgi domājošu organizāciju. Iedziļinoties, kas ir visu šo organizāciju dibinātāji, vadītāji, biedri, atklājās, ka lielāko daļu šo tīkla organizāciju vada vieni un tie paši cilvēki, kā zināms, par to pašu Sorosa naudu. Piemēram, Atklātā Lietuvas fonda direktore Diāna Vilīte ir arī Sorosa finansētās Transparency International valdes locekle un pilsoniskās iniciatīvas programmas vadītāja," raksta Lietuvas ietekmīgais laikraksts Respublika.

Šā laikraksta galvenais redaktors Raimunds Celencevičs uzskata, ka "Pilsoniskās sabiedrības institūts patlaban ir viens no interesantākajiem veidojumiem. Caur to sorosieši visur dibina savas šūniņas. Piemēram, konkrētā valsts rajonā ierodas viņu lektors, kurš sapulcina ap sevi vienādi domājošos un izveido klubu. Pēc būtības viņi rīkojas tāpat kā jebkura politiskā partija."

Līdzīgi kā Latvijā laikraksts Diena, Lietuvā sorosiešu ideoloģiju pauž ietekmīgs dienas laikraksts Lietuvos Rytas. Tāpat kā Latvijā, sorosiešu varā nonākuši arī Lietuvas sabiedriskā televīzija un radio. Atšķirībā no Latvijas, sorosiešiem Lietuvā palīdz gandrīz visi interneta portāli.

R. Celencevičs stāsta: "Sabiedriskajā televīzijā un radio daudzi komentētāji un diskusiju vadītāji ir Sorosa finansēto organizāciju vadītāji. Raidījumos arī diskutētāji ir ar Sorosa fondiem saistītie cilvēki. Tas ir slēgts cilvēku loks, kuri pauž savu viedokli it kā plašas sabiedrības vārdā. Viņi visu laiku stādās priekšā kā neatkarīgie eksperti, politologi, ekonomisti."

Savukārt Lietuvas valdošās koalīcijas pārstāvis sociāldemokrāts Aļģirds Paļeckis Neatkarīgajai stāstīja: "Laikraksts Lietuvos Rytas jau pretendē pārtapt par politisku partiju. Kolīdz tu kaut ko iebilsti pret viņu paustajām idejām, tā viņi kliedz: "Kā tā drīkst? Tā taču ir brīvā prese!" Bet kāda tā brīvā prese? Tā ir bijusī Lietuvas Komsomoļskaja pravda. Tie ir bijušie komjaunieši, starp kuriem ir arī bijušie VDK aģenti, un tagad viņi ir pārtapuši par svētajiem un tēlo Romas pāvestus. Tas viss, protams, novājina politisko diskusiju. Šausmas, kas darās mūsu sabiedriskajā televīzijā, un problēma jau nav tur, ka viņi ir sorosieši. Problēma ir tur, ka viņi neatklāj to, ka ir sorosieši. Bet ja jūs darbojaties sabiedriskajā televīzijā, tad esiet tik labi un pasakiet, ka vienlaikus pārstāvat arī Sorosa fondu vai kādu no tā finansētajām struktūrām."

Vēl skarbāks sarunā ar Neatkarīgo bija Lietuvas Seima deputāts liberāldemokrāts Juļus Veselka: "Daudzi, kas uzstājas un vada raidījumus sabiedriskajā televīzijā un radio, saņem naudu no Sorosa. Godīgi būtu tā: kad sākas raidījums, viņi pasaka, no kā saņem naudu, un tad lai runā, ko vēlas. Tad es zināšu, kas viņu paustās idejas apmaksā. Bet tagad viņi uzstājas kā neatkarīgie eksperti. Bet, ja tas viss notiek sabiedriskajos medijos, cilvēki spriež, ka tas ir oficiālais viedoklis. Tā taču ir tautas mānīšana! Es lieliski apzinos, ka par velti neviens naudu nekad nav devis – šeit es nerunāju par naudas došanu nabagiem un invalīdiem. Ja maksā naudu, tad ir kaut kādi mērķi, kuri var uzreiz neizpausties. Tu divus trīs gadus esi naudu ņēmis, un tad tev kulturāli palūdz – izdari kaut ko, uzraksti kādu rakstu, izveido kādu pārraidi."

"Soross audzina sev lojālu jauno paaudzi, mēģina ietekmēt vēstures pārrakstīšanu, literatūras un mākslas programmu pārveidošanu, lai tādējādi īstenotu savu ietekmi un mainītu cilvēku morālās vērtības," vēsta Respublika.

R. Celencevičs stāstīja: "Sorosa fondos strādājošie ir intelektuāļi. Fondā viņi saņem pabalstus, par fonda naudām raksta grāmatas un sastāda mācību programmas skolēniem. Mēs atklājām, ka patiesībā viņi cenšas panākt ne tikai ietekmi sabiedrībā, bet arī gūt ietekmi uz skolēniem. Atklājām, ka arī šīs mācību grāmatas viņi sarakstījuši atbilstīgi savām idejām. Faktiski sanāk, ka viņi mūsu skolēniem skalo smadzenes. Piemēram, vienā no universitātēm, kurā apmāca nākamos skolotājus un kultūras darbiniekus, tās pasniedzēji pamatā ir ar Sorosa fondiem saistītie cilvēki. Atbilstīgi viņi popularizē tās idejas, kas patīk Sorosam. Piemēram, tur tiek skandināta tāda doma, ka narkotikas cilvēkam neko sliktu nenodara."

Līdzīgi domā arī A. Paļeckis: "Jaunā politologu paaudze, žurnālisti, komentētāji gandrīz visi ir liberāļi. Arī padomju varas gados Lietuvā nebija uzskatu daudzveidības. Tā arī tagad: pamēģini tikai kaut ko pateikt kā sociāldemokrāts – tu tūlīt tiec nosaukts par rusofilu, par Krievijas ietekmes aģentu vai Vācijas interešu aizstāvi, tiec vainots centienos pārdot Lietuvu Krievijai."

Respublikā uzsāktā diskusija par sorosiešiem izraisījusi reakciju arī Lietuvas politiķu aprindās. Premjers Aļģirds Brazausks uzdevis specdienestiem pārbaudīt sorosiešu darbību.

R. Celencevičs: "Kad sākām par viņiem rakstīt, sorosieši aprāvās. Interese par viņu darbību radās arī Seimā – deputāte Dangute Mikutiene nāca klajā ar priekšlikumu aicināt specdienestus veikt šo fondu finansējuma pārbaudi un izpētīt, ar ko viņi Lietuvā patiesībā nodarbojas. Pirmajā brīdī no oficiālajām varas struktūrām viņa saņēma birokrātisku atrakstīšanos. Tad, kad to darīja atkārtoti, jau vēršoties pie valdības, sākās histērija sabiedriskajā televīzijā, radio un Lietuvos Rytas – ka atgriežas Krievija, tiek apspiestas nevalstiskās organizācijas, ka akcija pret sorosiešiem esot Krievijas roka, jo tas vienlaikus notiekot arī Ukrainā, Gruzijā un Latvijā. Tikmēr privātā sarunā ar kādu augsta ranga specdienesta darbinieku uzzināju, ka pēc iedziļināšanās lietas būtībā viņiem radies iespaids, ka tas viss izskatās pēc vienkāršas naudas atmazgāšanas.

Kultūrā...

Jānis Peters: Tas bija puča ģenerālmēģinājums

Arno Jundze,  NRA  01/14/06

Dzejnieks Jānis Peters ir viens no tiem Atmodas laika Latvijas cilvēkiem, kuru dziedošās revolūcijas vilnis sabiedriskās un politiskās dzīves virsotnē uznesa dabiski viegli un nepiespiesti.

Iedzimtās stratēģa īpašības un prasme lielajās politiskajās spēlēs panākt Latvijai vēlamo rezultātu ir publiskais J. Peters, kuru gan apbrīno, gan apskauž, nereti aizmirstot svarīgāko – par visu, ko darījis Atmodas gados, viņš nevairītos atbildēt tieši un personiski. Neviens arī nezina un visticamāk arī nekad neuzzinās par šaubu un trauksmes stundām, par izšķiršanos uz ilgiem gadiem atteikties no savas dzīves misijas – dzejas – tautas ideālu vārdā.

Janvāra notikumu priekšvakarā apgāds Atēna laidis klajā Astras Milles grāmatu Te un citadelē. Jānis Peters. Negaidiet, ka šajā tekstā būs varonis uz postamenta vai cilvēks kuģis. J. Peters grāmatā piedalās ar savām politesejām kā perestroikas notikumu liecinieks, un viņa teiktajā ir vērts ieklausīties.

– Kā veidojās darbs ar Astru Milli pie šīs grāmatas? Kurš kuru koriģēja?

– Koriģēt nevajadzēja nevienam, mēs vienkārši laiku pa laikam saskaņojām viedokļus. Grāmata ir tāda kā montāža. To veido Astras Milles teksti, viņas intervijas un pārdomas. Tur ir arī manas pārdomas, politesejas vai garāki paraksti fotogrāfijām. Es nejūtos kā grāmatas varonis, piedalos kā notikumu liecinieks.

– Vai nebija bail, ka, veidojot kolāžu, var pazust vadošā līnija?

– Neesmu objektīvs. Grūti no malas pateikt, vai pazūd, vai nepazūd. Šo grāmatu var lasīt no jebkuras vietas. Tas nav romāns ar raitu sižetu, kur nedrīkst izlaist lappusi, lai to nepazaudētu. Te drīkst izlaist – var lasīt par to laiku, var lasīt par citiem notikumiem.

– Akadēmiķa Jakovļeva nāve šoruden bija signāls, kas lika domāt par atmodas dokumentācijas nepieciešamību. Vai grāmatai būs turpinājums?

– Pēc apmēram pusotra mēneša iznāks vēl viena grāmata šādā stilistikā. Viss ir izdarīts, atlikuši tehniskie darbi apgādā. Neizslēdzu, ka pēc tam varētu rakstīt daudz un ļoti, jo šajās grāmatās patiešām ir vairāk pārdomu, retrospekciju un ambīciju uz analīzi. Neizslēdzu iespēju, ka, izejot cauri visam šim materiālu apjomam, kas ir abās grāmatās, rakstīšu vēl vienu grāmatu. Tā būs konkrētāka. Konkrētāka tai ziņā, ka sižetiskāka, tādas novelītes par notikumiem.

Par to laiku jau nekad nebūs uzrakstīts par daudz. Par nevienu laiku jau nevar uzrakstīt par daudz. Un rakstīts tiek pretrunīgi. Viens un tas pats cilvēks, kā mēs zinām no vēstures, to baļķi vienlaikus ir stiepis piecās vietās. Bet arī nesenajā vēsturē tas baļķis ir stiepts dažādos virzienos. Tāda ir atmiņu daba. Tomēr, ja atmiņu nebūtu, tad nebūtu arī nekāda priekšstata par aizgājušo laiku. Es piedalos atmiņu vākšanā, lielāku ambīciju man nav.

– Tagad, kad mēs zinām lietas, kas toreiz bija slēptas, mums par notikušo ir kompetentāks viedoklis, bet kā bija toreiz pašā notikumu mutulī?

– Galvenā sajūta bija tā, ka nedari kaut ko viens, bet kopā ar visiem. Tāpēc jau arī bija tā pacilātība, sajūsma. Tāpēc arī pazuda bailes, kas dažkārt piemeklētu, ja rīkotos viens vai nelielā grupiņā. Ja trīssimt tūkstoši cilvēku atsaucas aicinājumam un pulcējas krastmalā, pārstāvēta ir visa tauta. Tad zini, ka piedalies taisnīgā un pacilājošā procesā.

Sajūtas, ka veido vēsturi vai piedalies tās veidošanā, gan nebija. Nebija jau laika grozīties ap savu personu un analizēt, kas nu tagad notiek. Ļoti nožēloju, ka man nav īstas, plašas dienasgrāmatas. Ir fragmenti, skices, bet ja man būtu kārtīga dienasgrāmata, tad jau nevajadzētu nedz Astrai Millei mocīties, nedz man. Ņemtu apstrādātu savu dienasgrāmatu un varētu drukāt. Tas būtu apskaužams materiāls.

Bet nav!

Nebija jau laika. Sevišķi Maskavas periodā. Dienā septiņas astoņas tikšanās, vai tad tu daudz vari novērtēt, ka vienu dienu tiecies ar Gorbačovu, otru dienu ar Jeļcinu, trešo ar Lielbritānijas premjeru Meidžoru, ceturto ar ASV valsts sekretāru Beikeru? Tur jau vajadzētu kā lugā – balto hronistu un melno ar foliantu un zoss spalvu vai datoru – lai pieraksta.

– Kādas bija sajūtas, minot spožo Kremļa parketu? Vai greznība un varas koridori nemulsināja?

– Mēs nebijām apmulsuši. Sevišķi tie PSRS deputāti, kas bija radošo savienību biedri, piemēram, Raimonds Pauls, Jānis Peters, Džemma Skulme... Mēs jau Kremlī bijām bijuši dažādos inteliģences pasākumos.

Mēs nebijām sveši. Tā bija mūsu priekšrocība. PSRS līderi – gan progresīvie, gan melnsimtnieciskie – mūs pazina. Par Raimondu Paulu – tur vispār nevajadzēja komentēt. Tas bija kaut kas tik liels – viņi pat lāgā neticēja. Kā, jūsu delegācijā ir pats Raimonds Pauls? Apmulsuši varbūt bija tie kolēģi, kas Kremlī bija pirmo reizi. Kongresā tomēr katrs pārstāvis savā nozarē kaut ko bija paveicis un pazīstams, tāpēc nezinu, vai arī, piemēram, mūsu lauksaimnieki jutās apmulsuši, varbūt viņiem pirms tam uz Maskavu iznāca braukt pat vairāk nekā mums – radošo savienību pārstāvjiem.

Ja runājam par apmulsumu...

Latvijas Republika jau bija atjaunota. Mūsu delegācija devās uz Maskavu, un Kremļa Svētā Georgija (Jura) zālē notika pieņemšana. Mūsu delegācija, pretī Krievijas delegācija, skanēja Dievs, svēti Latviju! un Krievijas himna, uzvijās abu valstu standarti, no vienas puses nāca prezidents Ulmanis, no otras prezidents Jeļcins...

Nezinu, kā to nosaukt un vai tas bija apmulsums. Bijām ļoti emocionāli pārņemti. Esmu jau to stāstījis, bet brīdī, kad skanēja Dievs, svētī Latviju!, toreizējais ministru prezidents Valdis Birkavs bālām lūpām man nočukstēja – tā ir otrreizēja Latvijas atzīšana!

– Atmodas sākums. Kas ir tie jautājumi, kas nedod mieru, par ko jārunā?

– It kā jau ar prātu saprotam, kā radās atmoda. Formula vecā. Augšas atskārta, ka nevar dzīvot pa vecam, bet tauta to ņēma diezgan radikāli savās rokās. Lielie reformatori Gorbačovs, Jakovļevs, Ševardnadze padomju komunismu mēģināja likvidēt ļoti pakāpeniski, bet tauta izrādījās nepacietīga. Svarīgi arī, ka iniciatīvu pārtvēra ceturtā figūra – Boriss Jeļcins. Paradoksāli, bet viens no kompartijas līderiem īsā laikā kļuva par antikomunistiskās kustības vadītāju. Šī vieta bija tukša, jo bijušajiem disidentiem nebija administratīvo resursu, bet toreizējam Krievijas Federācijas vadītājam tādi bija. Šai amatā bija Jeļcins, un viņš varēja pieteikt karu centrālajai nomenklatūrai.

Pilnīgi nenovērtēts ir brīdis, kad Padomju Savienībā tika pasludināta reforma. Tā ir 19. PSKP konference. Mums jau toreiz visās vietās mala – viens kongress, otrs. Bet 19. konference bija patiesi vēsturiska. Tā likvidēja cenzūru un radīja demokrātisku vēlēšanu pamatu, atceļot veco falsificēto vēlēšanu sistēmu. Radās iespēja izvirzīt alternatīvus kandidātus. Padomju Savienībā līdz tam nekad tā nebija noticis. Tas deva iespēju nākt pie varas tautas frontēm. Tautas fronte jau nesagrāba varu ar varu. Tas notika legāli, atbilstoši PSRS konstitūcijai un vēlēšanu likumam, iekļaujot sarakstos kandidātus un tautai par viņiem nobalsojot.

Paradoksāli, bet okupācijas režīma iestādē – LPSR Augstākajā padomē – tika iebalsoti cilvēki, kas nobalsoja par neatkarību. Neatkarību jau tomēr varētu ātri likvidēt, ja Maskavā šī politiskā reforma nebūtu izsludināta.

Neesmu politologs, tie ir mani vērojumi, Maskavā strādājot. Ja nebūtu pasludināta politiskā reforma, režīms būtu jāgāž ar varu, taču tas notika parlamentārā ceļā. Kaut arī katra izlieta asins lāse ir traģēdija, vēl ir svarīgi, ka Gorbačovs, kuru visi tagad lamā, bija mierīgs cilvēks. Viņš bija pret asinīm. Daudz runāts par vardarbību Rīgā un Viļņā, mēs tā domājam, ka viņš to varētu būt atbalstījis, bet tas nekur oficiāli nav teikts, ka pavēle nāca no viņa. Protams, jārunā par prezidenta Gorbačova politisko atbildību, tomēr tas, ka viņš mierīgi sāka, procesu attīstībā deva ļoti daudz.

Atmoda nav tikai latviska parādība, tā jāaplūko Padomju Savienības politisko procesu kontekstā. Nekas nenotiktu viegli arī, ja Gorbačovs un Ševardnadze tik vienkārši neatdotu Austrumeiropu. Viņi cerēja pretī saņemt no ASV jaunu miljardus vērtu Māršala plānu. ASV tomēr nevajadzēja otras Amerikas rašanos. Galu galā Klintons no Jeļcina visu dabūja gandrīz par velti.

– Latvijas Tautas frontes rašanās un PSKP. Tā jau ilgāku laiku ir tēma visdažādākajām spekulācijām.

– Tautas fronte varēja rasties tāpēc, ka Padomju Savienībā tika pasludināta politiskā reforma, par ko es jau nupat runāju. Līdz ar to tika pieteikts karš vienai partijai. Karu pieteica paši kompartijas vadītāji Kremlī. Protams, ne jau tā, ka ņemiet un iznīciniet komunistisko partiju, bet gan ņemiet un ievēliet citus, labākus. Progresīvie spēki, nāciet! Jakovļevs skaidri un gaiši iestājās par divpartiju sistēmu. Viņa mērķis bija atstāt vecajā partijā reakcionāro un melnsimtniecisko daļu, izveidojot progresīvu partiju. Vienalga, vai to sauktu par sociālistisko vai reformu partiju. Tautas frontes Baltijā īstenībā kļuva par otro partiju. Tas bija varas atļauts un legāls divpartiju eksperiments Baltijas laboratorijā.

Tieši tāpēc jau Tautas fronte varēja rasties, ka tai nebija liegts rasties. Ja mēs uzskatām, ka jau pati neaizliegšana ir centrālkomitejas pirksts, tad jā – ceka radīja Tautas fronti. Bet ja mēs zinām, kā Tautas fronte radās, tad nekāda ceka organizatoriski to neradīja. Vismaz es neko tādu nezinu. Ja kāds ļoti grib domāt, ka Tautas fronti vadīja ceka, lai ņem un to pierāda!

– Kā ir ar atmodas noslēpumiem un pārsteigumiem?

– Mums jāzina, ka 1989. gada 1. un 2. decembrī Bušs un Gorbačovs vētras laikā tikās uz kuģa Maksims Gorkijs pie Maltas krastiem. No sākuma sarunas notika uz amerikāņu kuģa, bet to ļoti šūpoja, visiem bija slikta dūša, un viņi pārvācās uz krievu kuģi. Gorbačovs Bušam apsolīja Baltijas valstīs nelietot spēku. Savukārt Bušs Gorbačovam pretī apsolīja, ka tādā gadījumā ASV ārpolitikā Baltijas valstis nebūs prioritāte. Tā bija tāda slepena vienošanās.

Mēs jau toreiz ievērojām, ka viss tā ļoti līgani notika. Bet tāpēc, ka šāda vienošanās bija, tautas frontes varēja relatīvi mierīgi attīstīties. Protams, bija Preses nama ieņemšana, bet tas jau notika vēlāk, kad, tēlaini sakot, Gorbačovs jau bija saņemts gūstā. Viņš tika kontrolēts, un viņa sarunas noklausījās. Tas ir Gorbačova memuāros. Iedomājieties, lielas valsts prezidents, bet viņa sarunas noklausās! Viņu jau toreiz grasījās gāzt. Asinsizliešana Rīgā un Viļņā bija puča ģenerālmēģinājums.

Ja runājam par pārsteigumiem – varbūt tā bija sakritība, varbūt tas bija zvaigžņu stāvoklis, bet es brīnos, kā mēs toreiz spējām būt tik mierīgi. Pēc 1905. gada, pēc Otrā pasaules kara vētrām un asinīm mēs ieguvām tādu gudrību. Acīmredzot bijām labi izglītoti. Kāpēc mēs bijām tik gudri? Kā mēs spējām būt tik mierīgi? Ne tikai mēs Baltijas valstīs, bet arī Krievijā. Tā ir lielāka mīkla par visām tām frontes dibināšanām.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  01/16/06

Jānis Jaunsudrabiņš. Baltā grāmata. Valters un Rapa, 2005

Ko gan te komentēt – literatūras pērle, kuru dažs pat godbijīgi dēvē par latviešu Bībeli, piedzīvojusi kārtējo izdevumu. Tajā viss ir, kā jau tas šai grāmatai pienākas –ar baltu audeklu pārvilktus vākus un paša Jāņa Jaunsudrabiņa ilustrācijas ieskaitot.

Māris Putniņš. Mežonīgie pīrāgi un lielais Indriķis. Valters un Rapa, 2005

Māra Putniņa jaunā darba saturs nav nedz priekšlaikus atklājams, nedz izstāstāms. Mežonīgo pīrāgu trešā grāmata domāta vispirms jau tiem, kas ar sajūsmu lasīja iepriekšējos pīrāggabalus. Patīkams, bet diemžēl ne pārāk biežs notikums jauno grāmatu piedāvājumā – biezs un pamatīgs pašmāju autora darbs mazajiem lasītājiem.

Valentīns Jākobsons. Trejādas brokastis. Pētergailis, 2006

Grāmatu, kuru Valentīns Jākabsons gaidīja, bet nepaguva ieraudzīt. Apjomīgajā krājumā apvienoti trīs astoņdesmito gadu otrajā pusē un deviņdesmito gadu sākumā izdotie rakstnieka stāstu apkopojumi: Brokastis zaļumos, Brokastis Ziemeļos, Brokastis pusnaktī, pievienojot divus krājumos līdz šim nepublicētus stāstus.

Lerijs Bruks. Ēsma. Tulkojusi Ieva Kupruka. Kontinents, 2006

Kurš kuru noķers? Kas būs mednieks, bet kas medījums? Vai arī ikdienas dzīvē dažkārt negadās tā, ka lauva pārvēršas par blakti grīdas spraugā... Volfs Šmits ir saņēmis nenoraidāmu piedāvājumu – pavest multimiljonāra sievu. Ēsma, kas viņam pasviesta, ir summiņa, kas rakstāma ar septiņiem cipariem. Rakstot šīs rindas, nez kāpēc rodas aizdomas, ka vecais zēns Volfs šoreiz ir ieķēpājies pamatīgā ķezā.

Bībeles terminu skaidrojošā vārdnīca. Daugava, 2005

Neliels kabatas formāta izdevums, kas noderēs brīžos, kad radīsies neskaidrības – kā tad īsti sauca to vai citu Svēto rakstu personāžu, ko nozīmē viena vai otra darbība, kur meklēt kādu no senajos tekstos pieminētajām vietām. Vārdnīca piedāvā vairāk nekā 450 šķirkļu, un tai par pamatu ņemts 1965. gada Bībeles izdevums.

Vera Gribača-Valtere, Mudīte Šneidere. Ēvalds Valters 1894–1994, Jumava, 2006

Piemiņas grāmata, kas stāsta par leģendāro Ēvaldu Valteru – latviešu "strēlnieku, kurš kļuva par aktieri, un aktieri, kurš bija un mūžam paliks strēlnieks". Tā par šo izdevumu saka viena no tā autorēm un sastādītājām – Mudīte Šneidere.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  01/17/06   

- Fotoklubā Rīga līdz 3. februārim apskatāma Ilgas Sūnas 75 gadu jubilejas izstāde.

- LNMM izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā līdz 22. janvārim apskatāma Mika Mitrēvica video darbu un gaismas objektu izstāde Kaut kur tepat. Tajā eksponēti divi darbu cikli, kas radīti 2005. gadā. Izstādē redzamās ceļojumu vietas iespējams vispārināti apzīmēt kā "kaut kur dziļi mežā" un "kaut kur pilsētas nomalē". Vietai un laikam šajos ceļojumos nav izšķirošas nozīmes līdz brīdim, kad ieraugām, sajūtam to caur konkrēta cilvēka – vērotāja projekciju. Abi ceļojumi kalpo par cilvēka – vērotāja skaidri neredzamā, bet vienīgi sajūtamā, nojaušamo mērķi, kas šķiet atrodamies un sasniedzams kaut kur tepat. Šajā ceļošanas procesā saskatāmas katram no mums raksturīgās neremdināmās ilgas pēc kaut kā… pietrūkstoša, vajadzīga, atrisinoša…

- Galerijā Carousell projekta Bumerangs ietvaros aplūkojama norvēģu mākslinieces Kristinas Rombergas gleznu izstāde Nekas nav nejaušība.

- Ivonnas Veihertes mākslas galerijā līdz 11. februārim skatāma Ivara Poikāna gleznu izstāde Sejas.

- Galerijā Mākslas dārzs līdz 2. februārim iespējams apskatīt gleznotāja Andra Eglīša izstādi Septiņas saldas ainavas. A. Eglītis ir viens no jaunajiem un talantīgajiem latviešu glezniecībā. Viņa darbos vērojama savdabīga realitātes transformācija, harmonijas meklējumi starp dabu un civilizācijas sekām. Izstādē apskatāmās dabas ainavas ir vizionāras impresijas, kurās krasais gaismas un ēnas pretstatījums un savdabīgā krāsu palete rada dīvainu, mazliet mistisku iespaidu, liekot domāt, ka laiks uz brīdi ir apstājies.

- Galerijā Māksla XO ceturtdien pulksten 17 tiks atklāta izstāde Akts. 1900–2006. Šajā izstādē cauri mākslas vēsturiskajiem attīstības līkločiem būs iespējams izsekot līdzi kailfigūras dažādajām attēlojuma iespējām latviešu mākslā. Aktam savā daiļradē pievērsušies vairāki latviešu mākslinieki – Kārlis Brencēns, Sigismunds Vidbergs, Normunds Brasliņš, Paulis Postažs, Kārlis Padegs u.c.

- Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā piektdien pulksten 16 tiks atklāta fotogrāfa Ata Ieviņa personālizstāde 1970.–80. gadu foto sietspiedes. Sietspiede 21. gadsimta sākumā ir kļuvusi par vienu no pašām populārākajām poligrāfijas tehnoloģijām, kura, izmantojot speciālu trafaretu vai sietu, tiek lietota arī reklāmas suvenīru apdrukai. Mākslinieka A. Ieviņa personālizstāde, kas veltīta viņa sešdesmitajai dzimšanas dienai, atgādina par šīs grafikas tehnikas pirmsākumiem Latvijas mākslā pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, kad tās izmantošana bija viena no iespējām veikt ne tikai radošus eksperimentus ar jauno tehniku, tās bagātīgajām vizuālajām iespējām, bet arī ar tēmām un sižetiem, kas klasiskās grafikas tehnikās nebija vēlamas.

- Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 3. februārim mākslinieku grupa F5 (Ieva Rubeze, Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks un Ervins Broks) piedāvā apskatīt izstādi Tumsas spuldze. Tas ir stāsts par atklājumu postošo dabu, par prāta radīto struktūru nepastāvību un to neparedzamo dabu. Kad prāta gaisma pārvēršas prāta tumsā? Vai atklājuma, domas uzplaiksnījuma rezultātam – izgudrojumam – galu galā jānoved pie katastrofas? Zeme ir tumša planēta, un gaišs kļūst tajās stundās, kad planētu apspīd Saule. Tāpēc cilvēka prāts pārsvarā riņķo tumsā, tikai dažreiz uzzibsnī gaišu domu zibšņi. Tumsas spuldzes ekspozīcija pārstāvēja Latviju pāgājušā gada Venēcijas biennālē.

Iznākusi Jaunā Gaita

Arno Jundze,  NRA  01/18/06     Lai gan datēts ar pērnā gada decembri, janvārī pie lasītājiem nonācis rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai Jaunā Gaita 243. numurs.

Pasaules latviešu izdevums nenogurdināmā redaktora Rolfa Ekmaņa vadībā šoreiz pievērsies 20. gadsimta otrās puses latviešu padomju dzejas lielākajam fenomenam – Vizmai Belševicai. Žurnālu ievada iespaidīgs fragments no Indriķa Latvieša piezīmēm uz Livonijas hronikas malām ar zīmīgajam rindām par nodevēju tautu. Skarbi spēcīgi un pārlaicīgi vārdi, kas vēl ilgi nezaudēs savu aktualitāti.

Kā jau ierasts arī šoreiz neiztikt bez tradicionālajām Jaunās Gaitas rubrikām, rakstiem un autoriem: grāmatu recenzijas, Kiberkambaris, vēstules, Voldemārs Avens par pārbūvēto MOMA – Ņujorkas Modernās mākslas muzeju, pie kuras daudzi pieraduši "kā pie mammas", vēstules, diskusija par akadēmiķa Freimaņa rakstu Neatkarīgajā... Protams, neiztikt bez apsveikumiem Jaunās Gaitas gadskārtā. 50 gadu jebkura medija vēsturē ir visai cienījams vecums, un apsveikt latviskās identitātes glabātāju ilgajos trimdas laikos ir goda lieta. Jācer, vēsturnieki reiz sarosīsies un jaungaitnieku devums tiks novērtēts ar biezu un visaptverošu pētījumu par to, kas pusgadsimta laikā paveikts.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  01/18/06

- Ineses Sudares personālizstāde Sievietes pasaule. Šodien pulksten 16.30 mākslas galerijas Cherado Art Empire izstāžu zālē Vecrīgā, Mārstaļu ielā 16 (ieeja no Peitavas ielas), atklās mākslinieces Ineses Sudares personālizstādi Sievietes pasaule. Tajā skatāmi 19 mākslas darbi ar dažādu tematiku – akti, ainavas un klusās dabas skati. Izstāde atvērta līdz 23. janvārim.

- Tikšanās ar Sandru Kalnieti. Šodien pulksten 17 Aspazijas mājā Jūrmalā ciklā Izcilas sievietes Aspazijas mājā notiek tikšanās ar Sandru Kalnieti.

- Valmierā dziedās starptautiskā konkursa Ricardo Zandonai uzvarētāja Maija Kovaļevska. Šodien pulksten 19 Valmieras kultūras centrā koncerts Tev pieder mana sirds. Piedalās starptautiskā konkursa Ricardo Zandonai uzvarētāja Maija Kovaļevska (soprāns), Miervaldis Jenčs (tenors), Nauris Indzeris (baritons) un Silvija Deidule (klavieres).

Arno Jundze,  NRA  01/19/06   

- Mūza Rubackīte – Rīgā. Sestdien Melngalvju namā notiks izcilās pianistes un F. Lista interpretes Mūzas Rubackītes (Lietuva/Francija) solokoncerts. To organizē Hermaņa Brauna fonds.

- Par Lielo folkloras balvu. Pirmdien notiks Lielās folkloras balvas žūrijas komisijas sēde par tiem 69 balvas pretendentu pieteikumiem, kas līdz nolikumā paredzētajam termiņam – 9. janvārim – tika tai izvirzīti. Svinīgā pasniegšanas ceremonija iecerēta 5. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā. Šajā pasākumā tiks apbalvoti laureāti sešās nominācijās par nozīmīgiem sasniegumiem tradicionālās kultūras jomā 2005. gadā: "Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības saglabāšana, aizsardzība un kopšana", "Zinātnes izpēte un izglītības veicināšana", "Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade", "Tradicionālās kultūras dzīves organizēšana", "Gada etnogrāfiskais ansamblis", "Gada folkloras kopa", kā arī divās nominācijās par izcilu un nozīmīgu veikumu iepriekšējā ilgākā laika posmā – "Dižā balva" un "Atzinība par mūža ieguldījumu".

- Atvadas no Arnolda Burova. Šodien pulksten 15 Rīgas Krematorijas lielajā zālē notiks atvadīšanās no izcilā režisora un leģendārā leļļu meistara Arnolda Burova.

Līvija Dūmiņa,  NRA  01/20/06   

- No Amsterdamas līdz Venēcijai. Šodien pulksten 17.30 Latvijas Arhitektu muzejā atklāj Pētera Venkoviča fotogrāfiju izstādi Amsterdama-Argentīna-Igaunija-Koknese-Krima-Parīze-Venēcija, kas būs apskatāma līdz 24. martam.

- Edīte Piafa Vecpilsētas teātrī. Šodien pulksten 19 Mākslas darbinieku namā jaunajā Vecpilsētas teātrī Jura Rudzīša iestudētā izrāde Edīte Piafa. Izrādē piedalās Edīte Neimane un Juris Rudzītis. Ieejas biļetes cenā trīs latu vērtībā ietilpst arī glāze vīna. Biļetes var iegādāties Mākslas darbinieku namā.

- Zemes mala jeb Āverejas pieskārieni. Nākamo otrdien Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrā F. Sadovņikova ielā 37 tiks atklāta Neatkarīgās korespondentes Daigas Kalniņas un Beritas Hannasvīkas (Norvēģija) kopīgi veidotā fotoizstāde, kas vēsta par mazu, apmēram 20 kilometru garu Norvēģijas salu Āvereju, kuru mēdz dēvēt par Norvēģiju miniatūrā.

Staprāns zem Kalifornijas saules

Anda Kļaviņa,  Diena  01/19/06    Sanfrancisko gaisma un siltums: 50 gadi, 65 gleznas. Tā īsi var raksturot gleznotāja Raimonda Staprāna retrospekciju, kas sestdien vērsies Kalifornijas Mākslas muzejā Pasadīnas pilsētā. Izstāde Art of Tranquility and Turbulence (Klusuma un brāzmu māksla) iepazīstina ar visu mākslinieka darbību un ir lielākais pagodinājums, kādu R.Staprāna talants līdz šim saņēmis no ASV mākslas vides. Minētais muzejs ir lielākā Kalifornijas mākslas iestāde, izstādes kurators Pauls Karlstroms ir viens no ievērojamākajiem šā reģiona mākslas pētniekiem. Drīz iznāks arī kuratora veidota grāmata par R.Staprāna daiļradi, kurā iekļautas arī Helēnas Demakovas un filosofa Pētera Selza esejas. R.Staprāna retrospekcija ir iespēja redzēt viņa mākslu tur, kur tā radusies, — Kalifornijas saulē. Rudenī gleznotāja darbi būs arī Latvijas Nacionālajā mākslas galerijā — līdz šim lielākajā viņa izstādē Latvijā.

Citādā ziņā...

Pērn piešķirto kredītu nav paņēmuši gandrīz 2000 studentu

Līga Nestere,  NRA  01/14/06     Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete pamanījusi, ka studenti maz izmanto iespēju pieteikties studiju un studējošo kredītiem. Valsts bankām garantē lielas summas, taču pērn gandrīz 10 miljoni latu netika izsniegti. Ja kredītam piesakās pirmoreiz, jārēķinās, ka nauda studijām jāsarūpē pašam, jo kredītā pieprasīto var saņemt pēc apmēram diviem mēnešiem.

Rīgas Stradiņa universitātē pieteikšanās studiju vai studējošā kredītam šogad sāksies 29. janvārī un ilgs divas nedēļas. Taču par studijām mācību gada otrajai pusei ir jāsamaksā līdz 26. janvārim. Tātad naudai jābūt katram pašam un tikai tad var cerēt uz kredītu. "Agrāk pieteikšanos nevar rīkot, jo nav vēl beigusies sesija.

Eksāmenu rezultāti ir viens no kritērijiem, pēc kuriem komisija lemj, vai studentam kredītu piešķirt vai ne," skaidro RSU Studējošo pašpārvaldes biedre Natālija Jermolājeva.

Studējošajiem ir sava pieredze par šķēršļiem kredīta ceļā. Kad pati mācījos Rīgas Stradiņa universitātes 3. kursā, otrajā semestrī arī pieteicos studiju kredītam. Iesniegumu uzrakstīju janvāra beigās, naudu saņēmu aprīļa vidū. Iesnieguma uzrakstīšana un līguma slēgšana ar banku bija vienkārša un ātra, bet kredīta ņēmēja vērtēšana, apstiprināšana un kredīta piešķiršanas kārtība – ilga. Bet arī to varēja pieciest. Vilšanās kredīta piešķiršanas procesā bija marta sākumā. Augstskolā uz ziņojumu dēļa parādnieku sarakstā izlasīju savu vārdu. Tas bija šoks, jo domāju – tā kā esmu pieteikusies kredītam, augstskola pagaidīs, kad to man piešķirs. Paziņojumā iekļautos brīdināja – divu nedēļu laikā par studijām samaksāt, citādi atskaitīs. Nācās meklēt naudu, prāvo summu dabūju divu dienu laikā.

RSU pārstāve N. Jermolājeva apstiprina, ka tāda ir RSU noteiktā kārtība – vispirms students pats samaksā studiju maksu, pēc tam banka kredīta summu pārskaita uz augstskolu. Pēc čeka uzrādīšanas un iesnieguma rakstīšanas rektoram naudu ieskaita studenta konta.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes Kredītu piešķiršanas komisijas pārstāves norāda, ka studentam, kas pieteicies studiju kredītam pirmo reizi, pašam ir jāsamaksā studiju maksa, jo kredīts vēl nav piešķirts, kad jānorēķinās par studijām. Nākamajās reizēs augstskolas pagaidot, kad banka kredītu ieskaita augstskolu kontā, tātad studentam pašam nauda nav jāsarūpē.

Iespējams, tāpēc daudzi studenti pārdomā un kredītu nepaņem, kaut arī tas viņam ir piešķirts. IZM Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons teic, ka 2005. gadā kredītu komisijas piešķīra studiju kredītu 7099 studentiem, studējošo kredītu – 3250, bet Hansabankā studiju kredītu noformēja un līgumu parakstīja 5870 un studējošo kredītu – 2736 studenti. 2006. gadā, tāpat kā pērn valsts budžetā ir paredzēts galvojums studiju kredītiem – 15,12 miljoni latu, studējošo kredītiem – 9,72 miljoni. Taču pērn gandrīz 10 miljoni no šīs summas netika izlietoti paredzētajam mērķim.

Kredīta piešķiršanas gaita

1. Reģistrācijas nedēļā students iesniedz kredīta pieprasījumu Kredītu piešķiršanas komisijai.

2. Divu līdz trīs nedēļu laikā fakultātes komisija izskata pieprasījumus un lemj par kredīta piešķiršanu.

3. Apstiprināto kredīta pieprasītāju sarakstu iesniedz IZM Studiju fondam.

4. Nedēļas laikā IZM Studiju fonds pārbauda pieprasītājus un viņiem apstiprināto kredītu atbilstību MK noteikumiem.

5. Studiju fonds nodod bankai apstiprinātos kredīta pieprasītāju sarakstus.

6. Students dodas uz banku slēgt līgumu. Students par pakalpojumu bankā samaksā trīs latus.

7. Pēc aptuveni mēneša banka studiju kredītiem pieprasīto naudu pārskaita uz augstskolu kontu, studējošo kredītu – uz studenta kontu.

Jāatceras! Lai saņemtu kredītu, ir nepieciešams galvotājs. Galvotājs, ņemot līdzi pasi un algas izziņu, ierodas bankā, norāda tā studenta vārdu, uzvārdu, personas kodu, par kuru galvos, un noslēdz galvojuma līgumu.

Galvotājam jābūt pilngadīgai rīcībspējīgai personai, LR pilsonim vai personai ar LR nepilsoņa pasi, ne vecākam par 65 gadiem, viņa darba algai/pensijai jābūt regulārai, vismaz 80 latu mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Galvojumu var sniegt arī pašvaldība. Galvotājs nedrīkst būt studiju vai studējošā kredīta ņēmējs.

Politiski represētie apšauba PSRS okupācijas radīto zaudējumu izvērtēšanas komisijas kompetenc

LETA  01/14/06     Latvijas politiski represēto apvienība vēstulē Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) pauž šaubas par valdības izveidotās PSRS okupācijas radīto zaudējumu izvērtēšanas komisijas darba gribu un kompetenci.

"Neredzam starp viņiem neviena, kuram no personīgās pieredzes varētu būt pārliecība par pētījuma steidzamību," teikts LPRA priekšsēdētāja Gunāra Resnā parakstītajā vēstulē premjeram.

Atjaunotās Latvijas politiķi un ekonomisti varot spriest un rēķināt valstij nodarītos zaudējumus vēl desmit gadus, apsvērt prasīšanas vai klusēšanas izdevīgumu un rīkot publiskas aptaujas, taču tas nav atkarīgs no režīma upuru dzīvotspējas, teikts LPRA vēstulē Kalvītim.

Apvienības vadītājs arī uzdod retorisku jautājumu valdības vadītājam vaicājot: "Vai mazums jautājumu tiek izlemti mūsu vietā, mums nejautājot, bez mums un nu arī pēc mums?"

"Kaut arī pilsoņu vairākums nolemtu mīļā miera vai iedzimtās iztapības dēļ nekaitināt lielo kaimiņu, kamēr vien būs dzīvs pēdējais komunisma upuris vai upura mantinieks, nenosodīts un neatlīdzināts noziegums paliks uz to valstsvīru sirdsapziņas, kuriem šobrīd vismazāk rūp demokrātiska valsts iekārta, taisnīga likumdošana, saskaņa un izlīgums starp pilsoņiem, noziedznieku grēksūdze un upuru piedošana," teikts LPRA pieņemtajā vēstulē.

LPRA debatēs šodien izskanēja šaubas par to, vai 9.Saeima pēc ievēlēšanas atbalstīs kompensācijas izmaksas katram represētajam par katru Sibīrijā pavadīto gadu, paužot aizdomas, ka šie lēmumi nākamajai Saeimai varētu vairs nebūt saistoši.

Vēstulē Ministru kabinetam un Latvijas Pašvaldību savienībai, kas šodien tika izskatīta LPRA konferencē, represētie aicina izvērtēt iespēju ierosināt likuma grozījumu, lai politiski represētajām personām dzēstu visus par ieslodzījumā, izsūtījumā vai nometinājumā pavadīto laiku piešķirots sertifikātus pēc to nominālvērtības, nevis kā līdz šim - tikai vienu sertifikātu par katru gadu.

LPRA aicina valdību nodrošināt visiem politiski represētajiem pensionāriem pabalstu piešķiršanu valsts svētkos 18.novembrī, izmantojot Pašvaldību izlīdzināšanas fondā šim nolūkam paredzētos līdzekļus.

Ministru kabinetam tiek lūgts noteikt atlaides ģimenes ārstu mājas vizītei politiski represētajām personām no 70 gadu vecuma, kā arī rast iespēju finansēt no valsts līdzekļiem gulošo un nevarīgo represēto medicīnisko mājas aprūpi.

Tāpat tiek aicināts neaplikt politiski represēto pensijas ar ienākuma nodokli vai paaugstināt ar to neapliekamo minimumu līdz 200 latiem mēnesī.

Vēl viens no priekšlikumiem ir starpvalstu sarunās ar Krievijas un Kazahstānas valdībām panākt vīzu režīma atvieglojumu politiski represētajām personām savu piederīgo kapavietu apmeklējumiem šajās valstīs.

Ēģipte uztic Latvijas zinātniekiem Džosera piramīdas nostiprināšanu

DELFI  01/17/06    Ēģiptes Senlietu augstākās padomes vadītājs Dr. prof. Zahi Havass, padomes ekspertu komisija un Ēģiptes Kultūras ministrijas pārstāvji nolēma apstiprināt Latvijas zinātniskās ekspedīcijas izstrādāto Sakāras pakāpju piramīdas (2700. g. p. m. ē.) nostiprināšanas projektu.

Lēmums tika pieņemts pēc ekspedīcijas vadītāja Bruno Deslandes oficiālas prezentācijas Ēģiptes amatpersonām, kas sestdien notika Kairā. Ēģiptes puse lūgusi projekta īstenošanu uzsākt nekavējoties.

Projekta pirmā kārta paredz nostiprināt 1992.gada zemestrīcē smagi bojātās velves, kas atrodas virs centrālās apbedījumu šahtas, aptuveni 30 metrus virs trešās dinastijas faraona Džosera sarkofāga. Kopš tā laika velves atrodas nopietnā avārijas stāvoklī un draud sabrukt.

Sākot no februāra, Latvijas zinātniekiem uzdots koordinēt nostiprināšanas darbus, sadarbībā ar Ēģiptes Senlietu augstākās padomes deleģētajiem speciālistiem un UNESCO ekspertiem, kas specializējušies ievērojamāko pasaules kultūras pieminekļu glābšanas darbos.

Saistībā ar Džosera piramīdas izpēti ekspedīcija ar Latvijas Valsts Prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas, kā ekspedīcijas Patroneses, labvēlību un galvenā partnera - būvfirmas “Re&Re” atbalstu pēdējā laikā apskatīja avārijas stāvoklī esošās piramīdas zonas, veica struktūru ekspertīzi, un atklāja jaunu valdnieku ģimenes galeriju 38 metru dziļumā.

Kas vainīgs melno stārķu izzušanā

Guntis Bojārs,  Diena  01/18/06    Strazds Āfrikā pētīs, vai stārķu skaita sarukšanā vainojama arī kaitīgu ķimikāliju izmantošana

Šoziem Āfrikas iekarošana latviešiem ir modē. Nepilnu diennakti pēc tam, kad ducis latviešu uzkāpa melnā kontinenta augstākajā virsotnē Kilimandžāro, un tikai dažas stundas pēc citu latviešu uzvarošas atgriešanās no putekļainā Dakaras rallija otrdien agri no rīta Āfrikas odisejā devās ornitologs Māris Strazds ar diviem ceļabiedriem. Viņu galamērķis ir Āfrikas austrumkrasta valsts — karstā Etiopija. Vieta, kur patlaban, pēc satelītu informācijas, atrodas divi Latvijas melnie stārķi — Maija un Varis. Tie vairs nav parasti putni, bet gan Eiropas līdz šim lielākā starpvalstu dabas projekta Pārlidojot Nature 2000 Latvijas pārstāvji. Vasaras beigās tie tāpat kā 18 citi melnie stārķi no desmit Eiropas valstīm tika noķerti un aprīkoti ar īpašiem raidītājiem, kas ļauj ne tikai ikvienam sekot līdzi to lidojumu maršrutam internetā, bet pašiem speciālistiem arī uzmeklēt tos visattālākajā Āfrikas nostūrī.

Diena jau rakstījusi, ka putnu izsekošanas mērķis ir saprast to migrācijas ceļus, lidošanas attālumus, kā arī vienlaikus pievērst sabiedrības uzmanību norisēm dabā. Viss sācies ar čehiem, kuri jau deviņdesmito gadu vidū realizēja līdzīgu projektu, vēlāk šī ideja likusies pievilcīga Pasaules Dabas fonda Beļģijas nodaļai, kas uzrunājusi citas Eiropas valstis un no Eiropas Savienības ieguvusi finansējumu, stāsta M.Strazds. Patlaban gandrīz visi projekta stārķi atrodas Āfrikā, tikai daži izvēlējušies ziemot Spānijā. Āfrikā viena daļa — tie, kas lidoja pa rietumu maršrutu pāri Gibraltāram, ziemo rietumkrasta valstīs, otra daļa, to vidū arī Latvijas stārķi — austrumu pusē. Tie lidoja pāri Bosfora šaurumam. M.Strazds norāda, ka šā projekta interestanākā daļa tieši ir austrumu ceļš, jo toreiz čehu stārķi lidoja pa rietumu maršrutu un tas vairāk vai mazāk jau ir zināms.

Melnais stārķis Eiropā ir viena no visvairāk apdraudētajām putnu sugām. Atšķirībā no baltajiem svēteļiem, kas ir ainavu un klajumu putni, melno labsajūtai ir nepieciešami biezi meži. Mežiem ejot mazumā, iznīkst arī stārķi. Otrs noteikums — tīri ūdeņi. M.Strazds min: lai arī kādas būtu asociācijas, stārķi ir un paliek plēsēji — viņi ēd zivis, vardes, nesmādē arī kādu cirsli. Tas nozīmē, ka viņi atrodas barības ķēdes augšgalā, un līdz ar to viņu stāvoklis lielā mērā raksturo visas dabas labsajūtu. Pēc ornitologa aplēsēm, Eiropā patlaban mīt ap 5000 šo putnu, Latvijā — ap 600, lai gan vēl nesenā pagātnē bija ap 900.

Iespējams, pie stārķu skaita mazināšanās nav vainīgi vien Latvijas meža izcirtēji, un Āfrika šajā ziņā ornitologu zināšanās līdz šim bijusi visbaltākais plankums. Aizdomas gan nav par to, ka savā nabadzībā vietējie iedzīvotāji ieceļojušos putnus varētu ķert un gatavot vakariņās, bet gan par putniem kaitīgu ķimikāliju izmantošanu lauksaimniecībā, kas lielai daļai Āfrikas valstu ir vienīgais iztikas avots. Piemēram, Etiopijā, kurp dodas M.Strazda komanda, lauksaimniecībā nodarbināti ap 80% no vairāk nekā 70 miljoniem šīs valsts iedzīvotāju. "Ir dzirdēts par DDT izmantošanu pret dažādiem kaitēkļiem," min M.Strazds. Tas nenozīmē, ka putns uzreiz nomirst, taču rodas problēmas ar auglību un pēcnācējiem, kas izpaužas, kad tie atlidojuši mājās. Ornitologs cer uz patiesības noskaidrošanu sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem, bet galvenokārt ar ceļvežiem: "Jāredz arī tās vietas, kur stārķi apmetušies, varbūt tur nemaz tuvumā nav lauksaimniecības zemju." Maija, pēc detalizētāka satelīta uzņēmuma, ir apmetusies kādā aptuveni pusotru kilometru augstu pakalnu grēdā, un M.Strazds izskatās mazliet nobažījies, kā viņai tikt klāt. Varis ir aptuveni 300 km attālumā no Maijas. Abi putni gan savu atrašanās vietu var arī viegli mainīt un aizceļot uz blakusvalstīm. Etiopijā ornitologiem gan būtu vislabāk — lai arī tur valda nabadzība un ir liela saslimstība ar AIDS, tur jau desmit gadus ir demokrātija un pēc pēdējā konflikta ar kaimiņu valsti Eritreju ir ieviesta kārtība. M.Strazda un viņa ceļabiedru gaitām stārķu meklējumos, sekojiet līdzi Dienas speciālreportāžās no Etiopijas.

Kurp lido

Melno stārķu lidojumiem var sekot līdzi internetā

www.flyingover.net

Rīgā kritis 100 gadu aukstuma rekords; sals pastiprinās

LETA  01/20/06    Piektdienas rītā Rīgā konstatēts jauns aukstuma rekords 20.janvārim, apstiprināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā.

Līdz šim stiprākais sals 20.janvārī tika reģistrēts gandrīz pirms 100 gadiem 1907.gadā, kad gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 24,9 grādiem. Piektdienas rītā, pēc plkst.5 gaisa temperatūra Rīgā bija mīnus 27 grādi.

20.janvārī vissiltākais Rīgā bijis 1898.gadā - plus 7,2 grādi.

Šajās dienās gaisa temperatūra Rīgā var pazemināties līdz mīnus 30 grādiem, bet Vidzemē un Latgalē līdz mīnus 35 grādiem.

Šonedēļ

mūs negaidīti pārsteidza sals...

dienā gaisa temperatūra ir ap -13^oC, bet

naktī vietām pat ap -20^o līdz -25^oC!!! Ziemai

atbilstošs aukstums, vienīgā nelaime, ka neva-

ram pie tā pierast. ...sniedziņš varēja būt vairāk

– pašaik ir tāds kā kailsals, un tas nemaz nav

patīkami, jo arī aukstais austrumu vējš

pūš cik jaudas un svilina mūsu

degungalus...

Anda Jansone, trešdien, 18, janvārī