K a s j a u n s L a t v i j ā ?
Nr. 430: 2006. g. 21. - 27. janvāris
Eiropā un citur pasaulē...
Apšaudē Irākā viegli ievainots Latvijas karavīrs
LETA 01/22/06
Dižkareivis Jānis G. apšaudes brīdī veicis bāzes apsardzes pienākumus novērošanas postenī. Ievainotajam karavīram sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Viņs jau ir sazinājies ar savu ģimeni.
Kā ziņots, Ziemassvētku priekšvakarā Latvijas karavīri pameta Hillas bāzi un dislocējās jaunā vietā - Kūtas pilsētā, kur pirms tam dienēja Irāku nu jau pametušie ukraiņu spēki.
Kā norāda Davidovs, Kūtas militārajā bāzē savus pienākumus veic 111 Latvijas kontingenta karavīri. Kājnieku rotas karavīri turpina iekārtošanās darbus Kūtas bāzē un veic bāzes apsardzi. Vēl septiņi Latvijas karavīri veic savus pienākumus Divānijā, bet viens Bagdādē.
EPPA rezolūcijā par komunistisko režīmu nosodījumu varētu nepieminēt PSRS
LETA 02/24/06 Krievija panākusi, ka no Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) rezolūcijas par "Par totalitāro un komunistisko režīmu starptautiskā nosodījuma nepieciešamību" tiek izņemta atsauce uz Padomju Savienību, otrdien ziņo laikraksts "Vedomosti".
Zviedrijas deputāta Jorana Lindblada sagatavoto rezolūciju par komunistiskā režīma noziegumu nosodījumu EPPA izskatīs trešdien, 25.janvārī.
Rezolūcijā bija iekļauts teksts par Baltijas valstu okupāciju, norādot, ka "padomju armijas iebrukumam vairākās valstīs Otrā pasaules kara laikā sekoja sistemātiskas un masveida represijas". Kā komunistiskā režīma noziegumu upuri rezolūcijā nosauktas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Moldāvija.
Rezolūcijā bija aicināts izveidot izmeklētāju komandu, kas izmeklētu komunistu pastrādātos noziegumus.
Laikraksts "Vedomosti" norāda: ja EPPA rezolūcija tiktu apstiprināta iepriekšējā formā, Krievija varētu saskarties ar politiskām pretenzijām no Austrumeiropas valstu puses.
Taču Krievijas delegācijai EPPA ir izdevies panākt, lai no rezolūcijas izņemtu atsauci uz Padomju Savienību, kā arī mīkstināt vairākus formulējumus, kur komunisms pielīdzināts nacismam, laikrakstam pavēstīja Krievijas Valsts domes ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.
Vienīgais atstātais rezolūcijas ieteikums ir ekspertu grupas izveidošana Eiropas padomē, lai apkopotu datus par komunistiskā režīma noziegumiem.
Kosačovs pauda pārliecību, ka EPPA deputāti trešdien apstiprinās laboto rezolūcijas projektu.
ES direktīva rada minējumus par nepilsoņu tiesībām
Sanita Jemberga Briselē,
Pirmdien spēkā stājusies ES direktīva nosaka, ka trešo valstu pilsoņi, kuri ES dzīvojuši vairāk nekā piecus gadus un spēj sevi uzturēt, var pieprasīt sev jauno statusu un pārcelties uz dzīvi citā ES valstī strādāt vai studēt. Jauno valstu pilsoņiem 12 no 15 vecajām ES valstīm, izņemot Īriju, Lielbritāniju un Zviedriju, ir noteikušas ierobežojumus darba tirgum, kas var ilgt līdz 2011.gadam. Direktīva neko nemaina naturalizācijas kārtībā vai politiskajās tiesībās.
Eiropas Komisija (EK) nespēj sniegt precīzu atbildi, vai neizveidosies situācija, kurā ES pilsoņiem ir mazāk tiesību nekā cilvēkiem, kam nav tās pilsonības. EK atzīst, ka tas būs atkarīgs no veco valstu izvēles, kā interpretēt direktīvu savos likumos. Ja tās izvēlas noteikt ierobežojumus arī viņiem, pretrunas nerodas, ja ne, jauno valstu pilsoņi varot vērsties Eiropas tiesā, jo tas pārkāpj pievienošanās līgumos teikto, ka ES pilsoņiem darba tirgū jādod priekšroka. Taču, izpētot direktīvas tekstu, redzams, ka formulējums ir izplūdis vecās valstis "darba tirgus politikā var dot priekšroku ES pilsoņiem". Tikai viena no 15 vecajām valstīm Austrija iestrādājusi direktīvu savos likumos, tāpēc nav zināms, kā rīkosies pārējās.
Latvijā par trešo valstu iedzīvotāju statusa piešķiršanu atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PLMP), kuras migrācijas politikas nodaļas vadītāja Ilze Briede Dienai atzina, ka nav skaidrs, kā direktīva darbosies attiecībā pret pilsoņiem un nepilsoņiem ārzemēs, jo PLMP rūpe esot situācija Latvijā. "To mēs varēsim redzēt praksē. No EK saņēmām paskaidrojumu, ka pievienošanās līgumu pārejas noteikumi neļauj dot priekšroku darba ņēmējiem no citām valstīm. Ja tāda situācija rastos, valdība var lemt, ko darīt prasīt informāciju, atzinumus. Precedents jau ir Laval lieta," viņa teica.
EPPA pieņem rezolūciju par komunisma režīma noziegumu nosodīšanu
LETA 01/25/06 Eiropas padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) trešdien ar vētrainiem aplausiem un ovācijām pieņēma rezolūciju par komunistiskā režīma noziegumu nosodījumu.
EPPA pieņēmusi Zviedrijas deputāta Jorana Lindblada sagatavoto rezolūciju, nenosūtot to atpakaļ pārstrādāšanai.
Par rezolūcijas nosūtīšanu atpakaļ pārstrādāšanai nobalsoja 70 cilvēki, bet pret to - 81, tādā veidā apstiprinot pašreizējo rezolūciju.
Latvijas delegācijas pārstāvis EPPA Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (SC) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka
"Rezolūcija nosoda komunistisko totalitāro režīmu, nevis komunistisko ideoloģiju," uzsvēra Cilevičs, kurš norādīja, ka pieņemta rezolūcija nedos pamatu prasīt Baltijas valstīm no Krievijas kompensāciju par komunisma režīma noziegumiem.
Pats Cilevičs balsojumā par rezolūciju atturējās.
Šīs ir pirmā reize, kad tik augstā līmenī tiek nosodīti totalitāro komunistisko režīmu noziegumi, jo Eiropas padomē ietilpst 46 dalībvalstis, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāvis EPPA Saeimas deputāts Oskars Kastēns (LPP).
Viņš sacīja, ka par rezolūcijas pieņemšanu "vārdu cīņa" ir ieilgusi vairāk nekā pusgadu.
Krievijas komunistiskās partijas līderis Genadijs Zjuganovs
Debatēs, kurām bija pieteikušies 60 deputāti, bet uzstājās laika limita dēļ 27, piedalījās arī Kastēns, kurš atgādināja, ka 1949.gada 25 martā vienā dienā uz Sībiriju tika izvēsti 45 000 cilvēku. Kastēns arī informēja, ka nepieciešamo divu trešdaļu balsu trūkuma dēļ netika pieņemta rezolūcijas rekomendējošā daļa, taču pēc rekomendācijas pieņemšanas esot atskanējuši plaši aplausi.
Kastēns arī uzsvēra, ka deklarācija ir svarīga tiem cilvēkiem, kuri ir cietuši no komunistiskā režīma.
"Asambleja aicina visas komunistiskās un postkomunistiskās partijas un valdības locekļus pārskatīt komunisma vēsturi un savu vēsturi un atklāti distancēties un nosodīt noziegumus, kurus pastrādāja totalitārie komunistiskie režīmi," teikts rezolūcijā.
Dokumentā norādīts, ka tas atteicas uz visiem "bez izņēmuma komunistiskajiem režīmiem, kas pagājušajā gadsimtā valdīja Centrālajā un Austrumeiropā", kā arī vēl joprojām atrodas pie varas "dažās pasaules valstīs".
Maskava norobežojas no Ždanokas
Gunta Sloga,
Šonedēļ intervijā avīzē Biznes&Baltija S.Lavrovs, atbildot uz jautājumu par bažām krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību un brīvības jomā, uzsver, ka Krievija vēlas rast risinājumu šim jautājumam. Taču "mēs esam pret šādu procesu politizāciju un pret to, lai tādi politiķi kā Ždanokas kundze un citi izmantotu šo problēmu politiskajam geschaft", saka S.Lavrovs. Šī ir pirmā reize, kad augsta ranga Maskavas amatpersona kādam no Latvijas kreisajiem politiķiem piedēvē šā jautājuma politizēšanu un mēģinājumu "tirgoties".
"Lielā politika un pragmatiskā pieeja," tādi, pēc Latvijas Ārpolitikas institūta direktora Ata Lejiņa domām, var būt galvenie iemesli šādai Kremļa nostājas maiņai. Viņaprāt, Krievija mainījusi savas domas Rietumu ietekmē, iespējams, tai "pateikts, lai beidz ākstīties". Viņš atgādina mācību, ko Maskava guva nesenajā gāzes karā ar Ukrainu, kad ar visai skaidriem brīdinājumiem klajā nāca
"Ždanokai arī nav nekādu panākumu, un viņa kļuvusi par apgrūtinājumu. Taču krievi ir pragmatiski," pieļauj A.Lejiņš. Savukārt bijušais diplomāts Pēteris Viņķelis pieļauj, ka Maskavas vēršanos pret T.Ždanoku var skaidrot ar Krievijas iekšpolitikas norisēm. Viņas pārstāvētās PCTVL partneri Krievijā ir nacionālistiskā un ar Kremļa atbalstu izveidotā Dzimtene. Taču šī partija vairs nepakļaujas Kremļa kontrolei, un, iespējams, tas nobažījies, ka tautiešu politikas jautājums nonācis konkurentu ziņā. "Taču neatkarīgi no tā, tas [Lavrova izteikums] jāpārņem mūsu diplomātiskajā arsenālā tiešām politizēt nevajag. Mūsu valsts politikas pamatā ir naturalizācijas veicināšana," uzsver bijušais diplomāts.
Pati T.Ždanoka, lūgta komentēt S.Lavrova teikto, pavēstīja, ka intervijas tekstā esot vairākas neprecizitātes, kas liekot šaubīties, vai ministra izteikumi izmantoti korekti. Kamēr neesot iegūts apstiprinājums tam, viņa atturēšoties no komentāriem.
B&B atsauc Lavrova teikto par Ždanoku
Sanita Upleja,
Pirms 60 gadiem Zviedrija nodevīgi izdeva PSRS baltiešu karavīrus
Linda Rone, Līga Grīna, speciāli NRA, 01/25/06
Laika posmā no 1946. līdz 1952. gadam padomju drošības iestādes apcietināja, tiesāja un sodīja gandrīz trešdaļu no Zviedrijas izdotajiem latviešu leģionāriem.
Tikai 1994. gadā zviedri simboliski atvainojās par notikušo, kad 40 baltiešu karavīri pēc karaļa Kārļa XVI Gustava uzaicinājuma apmeklēja Zviedriju. PSRS tiesiskā mantiniece Krievija to nav izdarījusi vēl tagad.
Kara muzejā
Arī Jānis Jansons, latviešu leģionārs, 1946. gadā tika nodots PSRS pārstāvjiem. Viņš par ļoti nozīmīgu uzskata Zviedrijas atzinumu, ka šis vēstures posms bijis melnākais, nežēlīgākais viņu vēsturē. Un augstu vērtē Zviedrijas atvainošanos1994. gadā jūnijā.
Nu jau cienījamajam kungam ir 95 gadi, viņš ir vientuļš pensionārs, kas ceļu uz Kara muzeju mērojis no Milzkalnes. J. Jansons, kavējoties 60 gadu senās atmiņās, atzīst, ka sajūtas izdošanas brīdi bija neaprakstāmas, neaizmirstamas, bijusi arī "cerība, ka beidzot būsim brīvi no briesmām un varēsim atgriezties mājās". "Tomēr mēs kļūdījāmies, vēlāk daudzi no mums tika izsūtīti..." rūgti piebilst sirmais vīrs. Vēlāk J. Jansons bijis spiests nomainīt uzvārdu, jo tikuši vajāti daudzi viņa radinieki. Viņš strādājis par mērnieku, tieši darbs tad bijis viņa dzīves lielākā daļa. Bērnu viņam nav. Brāļi un māsas jau miruši.
Par pašreizējo Latvijas valdību viņš runāt īpaši nevēlas. Iespējams tāpēc, ka nesaskata rūpes par tautas likteni. Pensija Jānim ir
Atceres pasākumā par godu latviešu leģionāriem piedalījās arī Zviedrijas un Igaunijas vēstniecības pārstāvji. Muzejā atklāja Janīnas Āboliņas veidoto izstādi 1946. gadā cietušajiem leģionāriem. Piemiņas brīdis leģionāru atcerei notiek katru gadu, bet, kā atzina pasākuma organizatore Ieva Kvāle: "Diemžēl ik gadu apmeklētāju leģionāru ir aizvien mazāk.
Okupācijas muzeja izstādē ir apskatāmi fotoattēli un dokumenti par latviešu karavīriem internēto nometnēs Zviedrijā un viņu izdošanu Padomju Savienībai, arī no Zviedrijas izdoto leģionāru vēstules, sadzīves priekšmeti un piemiņas lietas. Vēl izstādē iekļauti dokumenti no Zviedrijas Ārlietu ministrijas un PSRS sūtniecības Stokholmā dokumenti, Latvijas diplomātu Rietumos sarakste un liecības par sabiedrības noskaņojumu pret Zviedrijā internēto karavīru izdošanu PSRS. Vēl viens nozīmīgs dokumentu bloks pēc Otrā pasaules kara tiesāto no Zviedrijas izdoto latviešu leģionāru krimināllietu materiāli, arī dokumentālie kinokadri par Zviedrijā internēto karavīru izdošanu PSRS.
Izstādes veidotāji ir vēsturniece Aija Ventaskraste un mākslinieks Jānis Spalviņš. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministrijas arhīvu un Latvijas Valsts arhīvu. Tās atklāšanā piedalīsies Padomju Savienībai izdotie leģionāri, kā arī Zviedrijas vēstniecības Latvijā pārstāvji.
Apspriež bezvīzu režīmu ar
Agris Blūmfelds, NRA 01/26/06
Februāra sākumā kārtējo reizi Latvijas un
M. Hartijas vizītes laikā ir paredzēta arī kārtējā Latvijas un
Latvijas
Neatkarīgā jau rakstīja, ka aptuveni 15 procentiem Latvijas iedzīvotāju vispār netiek izsniegtas vīzas iebraukšanai
EP deputāts Pīks pētīs CIP slepeno cietumu lietu
DELFI 01/26/06 Briselē notika pirmā Eiropas Parlamenta pagaidu komitejas sēde, lai sāktu izpēti, vai kāda ES valsts nav izmantota kā
Atšķirībā no Eiropas Savienības Padomes izveidotās izmeklēšanas komitejas, kuras sēdes notiks aiz slēgtām durvīm, visas Eiropas Parlamenta komitejas sēdes būs atklātas.
Iegūdams aizvietotāja vietu, kas garantē neierobežotu pieeju izmeklēšanas dokumentiem, Rihards Pīks
"Nopietni un detalizēti jāizmeklē, vai pārkāpts ES
Plānots, ka Eiropas Parlamenta deputāti cieši sadarbosies ar Eiropas Padomes izmeklēšanas komisiju, kuru vada Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) tieslietu komitejas priekšsēdētājs Diks Martijs. Otrdien prezentētajā Martija pagaidu
Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komitejas galvenie uzdevumi būs apkopot un analizēt informāciju, lai konstatētu, vai CIP vai citas
Eiroparlamentārieši pētīs, vai šādas darbības, ja tās ir notikušas, nepārkāpj ES
Pētījums: Latvija mēdz pārspīlēt ES prasības
DELFI 01/26/06 Latvijā, pārņemot Eiropas Savienības regulas un direktīvas, ir vērojama tendence pārspīlēt ES prasības tautsaimniecības jomā, kas var bremzēt tās attīstību, secināts Eiropas Parlamenta deputāta Alda Kušķa ierosinātajā pētījumā.
Pētījumā Eiropas Savienības tiesību
Latvijai nepieciešama skaidra un sadzirdama pozīcija Eiropā. Manas sarunas ar vēlētājiem Latvijas reģionos ļauj teikt - vairumam Latvijas iedzīvotāju joprojām nav pieejami ieguvumi no dalības Eiropas Savienībā, vien bažas par pieaugošajām saistībām un tēriņiem. Eirooptimisti emigrē darba meklējumos. Latvijā palicēji kļūst aizvien skeptiskāki, norāda deputāts.
Viņš uzsver, ka visvairāk mītu Latvijā saistās ar likumdošanas izmaiņām pēc 2004.gada 1.maija. Ja arī pētījums nesniegs atbildes uz specifiskiem jautājumiem, tad galveno tendenci tas parādīs nepārprotami, secina Kušķis.
Ir gadījumi, uz kuriem komersanti norāda kā uz pārspīlējumiem, taču šādu stingrāku prasību ieviešana ir ilgtermiņā nepieciešama un progresīva. Piemēram, prasība līdz
Taču patērētāju aizsardzībā Latvija noteikusi stingrākas prasības, nekā ES. Piemēram ES direktīva paredz, ka patērētājs var prasīt apmainīt neatbilstošu preci pret ekvivalentu preci, ja vien tas nav nesamērīgi. Latvijas Patērētāju aizsardzības likums nesamērīguma principu neparedz. Šāda norma var radīt zaudējumus tirgotājiem, kas tirgo preces ar augstu amortizāciju, piemēram sadzīves tehniku.
Lai gan pārtikas jomu ES regulē neskaitāmas direktīvas un regulas, neviena no tām neprasa to, ko prasa Latvijas Ministru kabineta noteikumi darbiniekiem, kas strādā ar pārtiku, nepieciešama profesionāla izglītība pārtikas jomā. Pētījuma autori norāda, ka šāda prasība ir nesamērīga ar mērķi nodrošināt kvalitatīvas un cilvēkam nekaitīgas pārtikas apriti.
Asociācijas sūdzējās arī par pārspīlētu regulu un ES prasību piemērošanu, un šajā jomā absolūtais līderis bija Pārtikas un veterinārais dienests, kas, piemēram prasa iekārtot noliktavas tranzīta kravām, mērot pat izlietnes augstumu, un veic maksas pārbaudes krāna ūdenim, kurš jau tika pārbaudīts.
Pētījuma autori secina, ka Latvijā bieži vien konstatētajos pārspīlējumos tiek producēts vainīgā tēls ES prasības. Autori secina, ka valsts institūcijas un amatpersonas pārspīlējot ES prasības, jo trūkst zināšanu vai informācijas par patiesajiem ES regulējumiem, nespēj domāt liberālā tirgus kategorijās un bieži vien pārcenšas.
Iespējami pārspīlējumu iemesli ir arī lojalitātes trūkums pret savas valsts iedzīvotājiem, kā arī savtīgas intereses vai nolaidība.
Pārspīlējumu novēršanā nepieciešama skaidra ierēdņu atbildība, kā arī valsts institūciju pārorientēšanās no pastāvīgas kontroles uz risku analīzi un darbu ar operatīvo informāciju. Savukārt asociācijas varētu konsolidēt savus spēkus, analizējot regulējumus un norādot uz nepilnībām.
Pētījuma autori iesaka institūcijām ieklausīties nevalstisko organizāciju ierosinājumos, bet asociācijām apkopot informāciju no saviem biedriem, aktīvi iesaistīties likumdošanas procesā un pieprasīt ievērot savas tiesības.
Pētījumā tika apskatīti tautsaimniecības attīstību bremzējošie pārspīlējumi. Valsts iestādes šādu informāciju nesistematizē un nepēta, lai gan ES prasību slogs atkarīgs no dalībvalsts rīcības adekvātuma.
Prezidente piedalījusies
LETA 01/27/06 Šveicē notiekošajā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros ceturtdien notika diskusija par
Visi trīs potenciālie kandidāti solīja turpināt plašas reformas
Kaut arī kampaņas rīkošana par
Uzaicinātie diskusijas dalībnieki arī nemulsa, kad viņiem tika jautāts, kādas būtu viņu galvenās prioritātes, ja
Latvijas prezidente pavēstīja, ka starptautiskajai sabiedrībai daudz ātrāk un efektīvāk jāiejaucas humāno krīžu situācijās, tāpat kā tiek darīts dabas katastrofu gadījumos.
"Kad [krīzē] ir vainojama cilvēku rīcība, kā mēs to tagad redzam Dārfūrā, reakcija nebūt nav ātra, ne arī spēcīga," norādīja prezidente, pieminot nu jau ieilgušo krīzi Sudānā.
Dienvidkorejas ārlietu ministrs kā galveno prioritāti minēja ANO reformas, kuras jau ir uzsācis Annans. "Ir svarīgi, lai ANO mainītos un adaptētos visām izmaiņām pasaulē".
Bans aicināja nodrošināt ciešāku sadarbību starp ANO un sabiedrisko un privāto sektoru un institūcijām.
Šrilankas diplomāts arī norādīja uz ANO reformām, taču aicināja nodrošināt labāku sapratni starp attīstīto un jaunattīstības pasauli.
"Ir ļoti liela nepieciešamība pievērsties ziemeļu un dienvidu sadalījumam," viņš sacīja. Aukstā kara beigas ir nojaukušas austrumu un rietumu sienu un "mēs nevēlamies, lai to aizstātu ziemeļu un dienvidu barjera".
Kā piemēru attīstītās pasaules palīdzībai nabadzīgajām valstīm viņš minēja pasaules sniegto palīdzību 2004.gada decembra postošā cunami skartajām valstīm.
Latvijas prezidente arī norādīja uz nepieciešamību veikt "radikālas" reformas ANO Drošības padomē un uzsākt debates par nepieciešamību samazināt padomes piecu pastāvīgo locekļu - Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Krievijas un
"ANO veido 191 valsts. Mums vēl joprojām ir piecas, kurām ir veto tiesības un bez kuru apstiprinājumu nekas nevar notikt. Vai patiešām ir pienācīgi, ka piecām valstīm ir tik liela ietekme un ja ir, vai tās ir īstās piecas [valstis"]?"
Gadiem ejot, citas nācijas "ar satraukumu vēro iespējas jebkad nonākt Drošības padomē, un tas vienkārši nekad nenotiek," norādīja Vīķe-Freiberga.
Annans ANO ģenerālsekretāra amatā stājās
Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kurš pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.
Taču, kā izteikušies diplomāti, nav skaidrs, vai visām Āzijas valstīm izdotos panākt vienošanos par kopīgu kandidātu. Ja tas nenotiktu, nākamajai būtu jāizvēlas Eiropai.
Kā viena no spēcīgākajām Eiropas kandidātēm ANO ģenerālsekretāra amatam tiek minēta Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Tomēr Annana pilnvaras beidzas jau 2006.gada decembrī, bet prezidentes pilnvaras - 2007.gada vasarā.
Turklāt jaunais ģenerālsekretāra amata kandidāts apstiprināšanai ANO Ģenerālajā Asamblejā ir jāizvirza Drošības padomei. Taču nav zināms, vai Vīķes-Freibergas kandidatūra šķistu piemērota arī veto tiesības baudošajai Drošības padomes pastāvīgajai loceklei Krievijai.
Berezovska lietā
Berezovskis zaudē pirmajā prāvā pret Latviju
Agnese Margēviča, NRA 01/24/06 Augstākā tiesa vakar noraidīja Borisa Berezovska prasību apturēt iekšlietu ministra
Augstākās tiesas (AT) Senāta administratīvo lietu departaments
Vēl līdz nesenam laikam B. Berezovskim būtu bijis jāsamierinās ar iekļaušanu melnajā sarakstā, kas liedz iebraukšanu Latvijā, jo Imigrācijas likums (IL), kas reglamentē šo procedūru, liedza tiesības
AT priekšsēdētājs Andris Guļāns jau 2005. gada maijā sacēla trauksmi, ka Administratīvā procesa likums (
Attiecīgi Saeimā šie grozījumi nonāca vien 22. decembrī, un, par spīti steidzamības statusa piešķiršanai, tie stāsies spēkā jau pēc B. Berezovska prāvas sākuma. Tādējādi izveidojusies situācija, kad B. Berezovska prāva tiks izskatīta pēc
Ja iekšlietu ministra lēmumam likums noteic vairākus skaidrus kritērijus, pēc kādiem vadoties persona iekļaujama sarakstā, tad vienīgais ārlietu ministram saistošs kritērijs, ir, lai persona būtu Latvijai nevēlama, sīkāk nepaskaidrojot, pēc kādiem kritērijiem persona par tādu atzīstama. "Persona non grata statusa piešķiršana neprasa argumentus, jo ir politisks ierocis," uzsver kādreizējais ārlietu ministrs, jurists Valdis Birkavs. Savukārt M. Ruķers norāda, ka IL būtu skaidri jāatrunā, kuros gadījumos lēmumu pieņem ārlietu ministrs, jo pēc likuma pašreizējās redakcijas sanākot, ka abos gadījumos persona sarakstā tiek iekļauta faktiski pēc vieniem kritērijiem, tāpēc rodoties jautājums, kāda atšķirība, starp iekšlietu un ārlietu ministra lēmumu.
"Ārlietu ministra lēmums vienmēr ir ar ārpolitiskām konsekvencēm, bet iekšlietu ministra dažkārt ne," uz atšķirību tomēr norāda V. Birkavs. Līdzīgās domās ir politologs Kārlis Daukšts: "Ja lēmumu par Berezovska iekļaušanu melnajā sarakstā būtu pieņēmis ārlietu ministrs, nākamajā dienā no Krievijas ĀM sekotu nota ar jautājumu: "Kādēļ neizdevāt?" Ar to Latvija atzītu iekšējo nekonsekvenci un saasinātu attiecības ar Krieviju." Tomēr V. Birkavs norāda, ka patiesībā politiskajās aizkulisēs lēmuma pieņemšana par kāda ārvalstnieka iekļaušanu melnajā sarakstā "normāli nekad nenotiek bez saskaņošanas ar ĀM".
Nevēlamās personas
Latvijas melnajā sarakstā šobrīd ir 5922 aktīvi ieraksti, bet tikai aptuveni 3000 no tiem attiecas uz konkrētām personām, jo kā atsevišķi ieraksti iekļautas personu alternatīvās identitātes (piemēram, Berezovskis Elenins)*.
Tikai 7 personas sarakstā iekļautas pēc ārlietu ministra lēmuma. No tām 4 personas iekļautas pēc Arta Pabrika lēmuma (1 persona 2004. gadā un 3 personas 2005. gadā), 1 persona iekļauta pēc Sandras Kalnietes lēmuma 2004. gadā un 1 persona iekļauta pēc Riharda Pīka lēmuma 2004. gadā.
* Kopskaitā ietvertas ne tikai Latvijai politiski nevēlamas personas, bet arī vienkārši robežpārkāpēji un vīzu režīmu neievērojušie.
Avots:
Latvijas noslēpumus no Berezovska sargās tikai advokāta godavārds
Agnese Margēviča, NRA
To, ka šos noslēpumus neuzzinās pats B. Berezovskis, garantēs vienīgi viņa advokāta Laura Liepas paraksts un apņemšanās šīs ziņas neizpaust.
Lai gan
Tomēr atšķiras
"Kā neatklāt, ja viņi būs nobrīdināti un viņiem būs tiesības iepazīties ar visu slepeno informāciju?" savukārt spriež V. Jonikāns. "Rādīsim visus lietas materiālus, arī tos, kuri satur valsts noslēpumu. Advokāts varēs iepazīties ar visiem materiāliem, bet nevarēs izpaust savam pārstāvamajam," savu izpratni par procesa gaitu skaidro AT tiesnesis. "Nu, es domāju, kaut kādu izeju no situācijas atradīsim," īss komentāros par radušos situāciju ir DP priekšnieka vietnieks I. Ulmanis. Tomēr viņš arī atzīst, ka likums B. Berezovska advokātam dod pieeju lietas materiāliem.
Lai gan
U. Dzenītis informē, ka, lemjot par B. Berezovska iekļaušanu melnajā sarakstā, tobrīd iekšlietu ministra pienākumus pildošais premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) vadījies nevis pēc
Berezovskis vērsīsies Eiropas tiesā pret Latviju
LETA 01/27/06 Krievijas vajātais uzņēmējs Boriss Berezovskis plāno vērsties Eiropas tiesā, apstrīdot lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
Kā Berezovskis piektdien paziņoja intervijā "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" raidījumā "900 sekundes", viņš jau esot lūdzis savus advokātus sagatavot nepieciešamos dokumentus, lai vērstos Eiropas tiesā.
Uzņēmējs arī paziņoja, ka Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) melo, sakot, ka Berezovskim ir politiskas intereses Latvijā. Uzņēmēja vienīgais mērķis esot atbalstīt krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju integrāciju Latvijā.
Latvijas ģenerālprokurors Jānis Maizītis divas dienas pirms lēmuma par Berezovska iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā pieņemšanas esot paziņojis, ka viņam neesot informācijas par kādām nelikumīgām darbībām no Berezovska puses, skaidroja uzņēmējs. Berezovskis esot runājis ar bijušo iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu, kurš atzinis, ka arī viņam nav šādas informācijas.
Berezovskis intervijā raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka cer īstenot vardarbīgu varas maiņu Krievijā, taču neatklāja, kā to plāno īstenot.
Kā ziņots, Augstākās tiesas Senāts izskata Berezovska sūdzību par lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, informēja tiesas preses sekretāre Ilze Eida.
Pildot iekšlietu ministra pienākumus, Ministru prezidents Aigars Kalvītis 2005.gada novembrī parakstīja lēmumu iekļaut uzņēmēju Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Latvijā Berezovskis nevarēs iebraukt arī ar dokumentiem ar Platona Jeļeņina vārdu.
Par lēmumu iekļaut Berezovski Latvijai nevēlamo personu sarakstā vienojās Nacionālās drošības padome (NDP) Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vadībā.
Kalvītis jau iepriekš pauda viedokli, ka drošības iestāžu analīze par Berezovska aktivitātēm, mērķiem un kontaktpersonām Latvijā liecina, ka uzņēmēja vizītes mūsu valstī nebūtu vēlamas.
Viņš pieļāva iespēju, ka Berezovskim Latvijā ir politiskas intereses un, iespējams, saistība ar Latvijas politiskajiem spēkiem. Premjers uzsvēra, ka viņš nevēloties, lai pēc 9.Saeimas vēlēšanām Berezovskis realizē savas intereses mūsu valstī. "Iedīgļi tam ir," apgalvoja valdības vadītājs.
Nu jau bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, kurš gan Rīgā, gan Londonā ticies ar Berezovski, pēc NDP lēmuma paziņoja, ka atkāpsies no amata, un savu lēmumu pamatoja ar nepietiekamo iekšlietu sistēmas finansējumu. Kalvītis pieņēma Jēkabsona demisiju.
Šīs nedēļas sākumā Augstākā tiesa noraidīja Berezovska lūgumu apturēt iekšlietu ministra lēmumu un ļaut viņam ierasties Latvijā uz piektdien paredzēto tiesas sēdi. Līdz ar to Berezovskim ieceļot Latvijā būs liegts.
Valdībās un polītikā
Lūgs papildus pārbaudīt Repši
Edgars Galzons,
Krieviski iznākošā žurnāla ŽZL
Tiesa, KNAB interneta datu bāzē Dienai neizdevās atrast J.Krūmiņa vai ManTess ziedojumu JL. Piektdienas pievakarē E.Repše Dienai teica, ka viņš neatceras visu ziedotāju sarakstu, tāpēc nevarot ne noliegt, ne apstiprināt to, ka J.Krūmiņš finansiāli atbalstījis viņu vai partiju. Taču E.Repše noliedza, ka viņš būtu vienojies ar ManTess īpašnieku, jo "tas būtu pilnīgi neētiski un nepieņemami". Ja kas tāds arī būtu noticis, J.Krūmiņam pašam vajadzētu doties uz prokuratūru un apsūdzēt sevi kukuļošanā, izteicās E.Repše.
Kā Dienai piektdien stāstīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja vietnieks Jānis Lagzdiņš (TP), nākamnedēļ tiks sasaukta komisijas sēde. Tajā deputāti sagatavos lūgumu KNAB un
Uz jautājumu, vai KNAB jau ir pārbaudījis ziedojumus E.Repšem, biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs Dienai atbildēja, ka kriminālprocess par JL vadītāja finanšu darījumiem ir izmeklētāja kompetencē. Tāpēc, ja arī A.Loskutovam būtu atbilde, viņš to publiski neizpaustu.
'Saskaņas centrā' iekļaus Latvijas Sociālistisko partiju
LETA
Ušakovs skaidroja, ka apvienības galvenā ideja ir veidot pēc iespējas plašāku kreiso politisko spēku koalīciju, tādēļ arī pieņemts lēmums par sociālistu iesaistīšanu.
"Saskaņas centrs"
Politisko organizāciju apvienība "Saskaņas centrs" dibināta 2005.gada 9.jūlijā. "Saskaņas centrā" apvienojušās partijas: "Jaunais centrs", Tautas saskaņas partija un
LPP un JL atbalstot ieceri pirms vēlēšanām aizliegt politisko reklāmu
LETA 01/23/06 Koalīcijas partijas, izņemot premjera Aigara Kalvīša pārstāvēto Tautas partiju (TP), atbalstot ieceri 90 dienas pirms Saeimas vēlēšanām aizliegt politisko partiju reklāmas.
Premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks stāstīja, ka atbilstoši pirmdien koalīcijas padomē lemtajam attiecīgus grozījumus likumdošanā, iespējams, jau šo ceturtdien varētu skatīt
Kalvītis, kas iebilda pret Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu, norādīja, ka priekšvēlēšanu periods pirms 9.Saeimas vēlēšanām juridiski jau ir sācies, tāpēc nebūtu lietderīgi tagad mainīt noteikumus.
Latvijas Pirmā partija (LPP) un partija "Jaunais laiks" (JL) politisko reklāmu aizliegumu 90 dienas pirms vēlēšanām atbalstot.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš informēja, ka ZZS rosina trīs mēnešus pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām aizliegt politisko partiju un deputātu kandidātu reklāmu visos masu informācijas līdzekļos un arī vides reklāmu.
Ja minētā norma tiks pieņemta, pirms 9.Saeimas vēlēšanām partijām būtu jābeidz reklamēties jūnija beigās, taču vēlēšanu sarakstus varēs iesniegt tikai jūlijā.
Brigmanis uzskata, ka partijām būs iespēja uzrunāt vēlētājus - tiekties ar viņiem un sūtīt vēstules, kā arī izmantot raidlaiku bez maksas. Viņš uzsvēra, ka grozījumi pasargās iedzīvotājus no uzbrūkošajām reklāmas kampaņām un politiķi būs spiesti tikties ar vēlētājiem.
LPP, kas pauda atbalstu ZZS idejai, norādīja, ka tas ļautu ierobežot partiju populistiskos paziņojumus un vēlētājiem būs jāskatās uz partiju darbiem, jau iepriekš sacīja LPP frakcijas vadītājs Jānis Šmits.
Joprojām vēlas sodīt par izvairīšanos no dienesta
Imants Vīksne, NRA 01/25/06 Apejot likumu un Saeimu, aptuveni 3000 vīriešiem, kas izvairās no iesaukšanas armijā, ir pasludināta neoficiāla amnestija.
Pēdējais iesaukums obligātajā militārajā dienestā bija novembrī. Joprojām trīs likumos ir noteikts, ka izvairīšanās no dienesta ir noziedzīga darbība. Sods paredz ieslodzījumu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ignorējot šīs normas, Aizsardzības un
Valsts prezidentes apžēlošanas dienesta vadītāja
KM: sabiedrība nepietiekami informēta par Gaismas pils projektu
DELFI 01/25/06 Kultūras ministrijas (KM) Valsts sekretārs Daniels Pavļuts uzskata, ka sabiedrības negatīvo attieksmi pret dārgo un vērienīgo Nacionālās bibliotēkas projektu Gaismas pils izraisa sabiedrības nepietiekamā informētība par projekta nozīmīgumu, lielais baumu koeficients. To Pavļuts atzinis trešdien intervijā radio Fit FM 99.5.
Pavļuts, atbildot uz radio jautājumu par sabiedrības pārsvarā noraidošo attieksmi pret tik dārga objekta celtniecību, sacīja, ka tas saistīts ar vairākiem faktoriem. Būtiskākie no tiem varētu būt sabiedrības nepietiekamā informētība par projekta nozīmīgumu, lielais baumu koeficients, kas rodas valsts investīciju gadījumos, kad projekta izmaksas tiek segtas no nodokļu maksātāju naudas.
Kā vēl vienu faktoru viņš nosauca šī projekta uzsākšanas ilgo periodu 15 gadus, kuru laikā pat parasts projekts apaugtu ar loti dažādu viedokļu slāni. Simboliskais pamatakmens, iespējams, Gaismas pilij tiks ielikts jau šogad.
LNB jaunā ēka izmaksās 105 miljonus latu.
Maksās pārcelšanās pabalstus
Sandris Vanzovičs, NRA
No
Beidzot stājušies spēkā domes saistošie noteikumi par palīdzības sniegšanas kārtību personām, kurām tā nepieciešama sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu denacionalizētā mājā. Īrnieki, kuri dzīvokļus šādās mājās izmantojuši līdz īpašumtiesību atjaunošanai, var sākt reģistrēties pabalsta saņemšanai. "Būtiski uzlabot dzīvokļu jautājumus var tikai tad, ja līdzās dzīvokļu būvniecībai tiek izmantoti jauni instrumenti," norādīja Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.
Pilsētas šā gada budžetā pārcelšanās pabalstiem plānoti 3,8 miljoni latu. Pabalstu var izmantot dzīvojamās telpas pirkšanai vai arī kā pirmo iemaksu hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa iegādei. Ja dzīvokli denacionalizētā namā nolēmuši atbrīvot divi vienas ģimenes locekļi, viņi var pretendēt uz
Ja persona atbilst pabalsta saņemšanas kritērijiem, tā var doties uz Dzīvokļu pārvaldi un aizpildīt iesniegumu šādas palīdzības saņemšanai. Līdzi jāņem pase un izziņa par ienākumu līmeni, kā arī īres līguma kopija. Komisija izskatīs iesniegumu un, ja atzīs par pamatotu īrnieka lūgumu piešķirt pabalstu, noteiks summas apmēru. Dzīvokļu pārvaldes izziņa kalpos par garantu bankai pirmās iemaksas dzīvokļa iegādei saņemšanai vai mitekļa pirkšanai. Kad darījums būs noticis, nauda tiks pārskaitīta iedzīvotāja kontā, un persona varēs sākt grūto un ilgo sava personīgā dzīvokļa (mājas) iekārtošanu.
Piedāvā risinājumus bērnu situācijas uzlabošanai Latvijā
LETA
Šogad tiks atklāti vismaz septiņi jauni ģimenes atbalsta vai krīzes centri, kas piedāvās ģimenēm psihosociālo palīdzību un kvalificētu speciālistu atbalstu, informēja ministrijā.
Sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām Bērnu ministrija šogad turpinās iekārtot bērnu rotaļlaukumus, uzlabot bērnu pirmsskolas aprūpes iestāžu infrastruktūru un pielāgot izglītības iestādes bērniem invalīdiem, kā arī izstrādāt metodiku darbam ar bērniem invalīdiem, kuri mācās vispārizglītojošās izglītības iestādēs.
Šogad paredzēts piedāvāt plašāku rehabilitācijas pakalpojumu klāstu no vardarbības cietušajiem bērniem.
Veselības aprūpē iecerēts pilnveidot statistiku par hroniski slimojošajiem bērniem un bērnu traumatismu. Plānots uzlabot materiāltehnisko bāzi un tehnoloģijas bērnu veselības aprūpē, kā arī attīstīt zīdīšanu un pilnveidot imunizāciju.
Šogad plānots organizēt informatīvi izglītojošus pasākumus par veselīgu dzīvesveidu, piemēram, paredzēts, rosināt ievērot veselīga uztura principus bērnudārzos un iekļaut skolu izglītības programmās veselīga uztura jautājumus.
Plānots turpināt izglītot skolēnus un jauniešus par seksuāli reproduktīvo veselību, par seksuāli transmisīvajām slimībām, kā arī par HIV infekciju un AIDS.
Iecerēts piedāvāt nepilngadīgajiem ieslodzījuma vietās pamatizglītības apguves iespējas, kā arī jaunatnes organizāciju un valsts dialogu lēmumu pieņemšanā un tiesisko aktu izstrādē.
Šie un citi uzdevumi minēti Bērnu ministrijas sagatavotajā plānā "Bērniem piemērota Latvija", kas iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.
TP jaunatnes organizācija aicina JL atturēties no koruptīvām darbībām
LETA 01/25/06 TP Jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs Ivars Lukaševičs informēja, ka šā gada janvārī vairāki TP Jaunatnes organizācijas biedri ir saņēmuši e-pasta sūtījumus, kur tiek aicināti darboties partijas JL Jaunatnes nodaļā.
Vēstulē, kuru parakstījis JL Jaunatnes nodaļas valdes loceklis Edgars Baldunčiks, kā ieguvumi, kurus jaunieši saņems par savu darbību organizācijā priekšvēlēšanu periodā, norādīti "Eiropas Parlamenta apmeklējumi" un "darba iespējas valsts sektorā".
Šāda pieeja, lai piesaistītu jaunus atbalstītājus, pēc TP Jaunatnes organizācijas domām, "liecina par administratīvā resursa izmantošanu priekšvēlēšanu periodā jeb valsts resursu ļaunprātīgu izmantošanu partijas politiskajiem mērķiem".
Izlasot šādu aicinājumu, rodas iespaids, ka galvenais kritērijs, lai saņemtu darbu valsts pārvaldē JL ministru padotībā esošajās iestādēs, ir dalība partijas struktūrvienībās, nevis profesionalitāte un kompetence, kā to nosaka Civildienesta likums un Valsts pārvaldes iekārtas likums, norāda Lukaševičs. "Izskatās, ka JL pirms vēlēšanām ir nospraudusi mērķi izveidot politiski angažētu valsts civildienestu, kas savukārt ir pretrunā ar demokrātiskās valsts principiem un JL ētikas kodeksu," teikts TP Jaunatnes organizācijas paziņojumā.
Baldunčiks sacīja, ka gada sākumā Jānis Jansons no Talsiem elektroniski apjautājies, kādus materiālus labumus var gūt, iesaistoties JL Jaunatnes organizācijas priekšvēlēšanu aktivitātēs, piemēram, vai partija būtu gatava finansēt viņa mobilā telefona rēķinu. Baldunčiks pēc savas pieredzes atbildējis, ka materiālu atlīdzību JL saviem jauniešiem nepiedāvā, bet var aizvest ekskursijā uz Eiropas Parlamentu, kā arī pavērt darba iespējas valsts sektorā.
Darbojoties JL Jaunatnes organizācijā, Baldunčiks kļuvis par divu JL Saeimas deputātu - Gunta Bērziņa un Ineses Krastiņas - palīgu pusslodzi. "
Pirmais iespaids par «Visu Latvijai»
Kārlis Streips, Apollo, 01/25/06
Pirmām kārtām liels prieks, ka Raivis Dzintars tagad, tāpat kā vienmēr, ir pietiekami prātīgs, lai atteiktos no idiotiskas bļaustīšanās, kāda ir raksturīga latviešu tautas stulbākajam un ekstrēmisma pārņemtajam galam. «Visu Latvijai» nebūs pa ceļam ar antisemītismu, rasismu un šovinismu, kāds ir histērisko latviešu ekstrēmistu ikdienas motīvs. Lieliski. Lieliski ne tikai tāpēc, ka gudrs cilvēks nekad nevar pieņemt pārmērīgi muļķīgo brēkšanu minētajā ekstrēmisma galā, bet arī tāpēc, ka patiesi stulbie nacionālisti šogad, tāpat kā pirms četriem gadiem, acīmredzot tik ļoti saplūksies par to, kurš ir «īstāks latvietis,» ka pilnīgi nekādas izredzes oktobra vēlēšanās viņiem nespīd. Raivis Dzintars un «Visu Latvijai» rīkojas ļoti, ļoti gudri, no šīs varzas turoties izstieptas rokas atstatumā.
Taču politikā tāpat kā sabiedrībā ir arī tāds jēdziens kā «pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu pats». Šajā intervijā Raivis Dzintars arī pateica, ka viņš it kā gribētu būt vidutājs starp mēreno un pragmatisko nacionālismu, kāds piemīt «tēvzemiešiem», un krietni neprognozējamāko nacionālismu, kāds meklējams citur tajā spārnā, kuru «Visu Latvijai» sauc par «nacionāli domājošiem latviešiem». Viens ir saprast, ka histēriķi, kas darbojas ar savām antisemītiskajām lapelēm un neko prātīgu nekad nav spējuši pateikt, ir noraidāmi, taču otrs ir saprast, ka jāatturas arī no tādiem cilvēkiem, kuri histēriķus cenšas aiz rociņas ievilkt lielajā politikā. Viens šāds tips sēdēja «Visu Latvijai» dibināšanas kongresa pirmajā rindā.
Raivis Dzintars sarunā ar manu kolēģi Anitu Daukšti pateica patiesus vārdus «kurš gan iebildīs latviskai Latvijai?». «Visu Latvijai» pievilcība slēpjas tajā apstāklī, ka arī man tas ļoti patiktu, ja, kā teica Raivis Dzintars, mikroautobusā un veikalā garantēti ar mani runātu latviešu valodā. Nepievilcība slēpjas tajā apstāklī, ka politiku pārzinošais Raivis Dzintars, tāpat kā bļāvējas meičas neofašistiskajā galā, patiesībā nevar un nekad nevarēs piedāvāt reālu variantu, kā to visu nodrošināt.
Pirmkārt. Latvijas valsts var veidot repatriācijas fondus, cik tai uziet, taču realitāte ir tāda, ka rets Latvijā dzīvojošais nelatvietis, lai arī cik nīgrs viņš būtu par valodas, izglītības un pārējo valsts politiku, gribēs pārcelties no Eiropas Savienības dalībvalsts uz haosu, kas saucas Krievija. Nemaz nerunājot par to, ka «atgriezties dzimtenē» tiek piedāvāts arī pietiekami daudziem cilvēkiem, kuri dzimuši tepat Latvijā, ja arī tad, kad tā saucās Latvijas PSR. Otrkārt. Tie, kas ir visnaidīgākie pret latviešu tautu, nemēdz būt turīgi biznesmeņi, kādus oficiālā Maskava ņemtu pretī ar vissiltāko smaidu, bet gan acis izvalbījuši pensionāri un militārie veterāni, kādi nav vajadzīgi šeit un pilnīgi noteikti nav vajadzīgi Krievijā. Tas jāpasaka ļoti, ļoti skaidri ja kādam Latvijas iedzīvotājam ir vajadzīga finansiāla palīdzība, lai viņš varētu nopirkt biļeti uz Maskavu, tad tas nav cilvēks, kuru Krievijā (vai Kaļiņingradā) kāds īpaši gaida. Raivim Dzintaram var pilnībā piekrist, ka tad, kad tiek pieķerts kaut kas Aleksandram Kazakovam līdzīgs, tad vilcienā iekšā un čau, bet nudien nedomāju, ka koferus īpaši kravāt taisās kaut tie 100 tūkstoši cilvēku, kuri, viņaprāt, drūzmējas pie Krievijas vēstniecības vārtiem.
Tālāk nedz Raivis Dzintars, nedz arī par viņu daudz dumjākie nacionālisti, nevar īsti pateikt, ko tas nozīmē Latvijā varu nodrošināt etniskajiem latviešiem. Nu, nav nekādi iespējams demokrātiskā valstī tautai pateikt, ka obligāti valsts varas iestādēs jāievēlē 75% latviešu un 25% citu. Turklāt patīk tas vai ne, bet vismaz valsts līmenī vara jau sen pieder latviešiem; ja atmiņa neviļ, tad visos atjaunotās republikas pastāvēšanas gados pie ministrēšanas ticis viens vienīgs krievs, tas bija Vasilijs Meļņiks, un tad arī tikai uz dažām dienām. Ja tā dēvētie jaunpilsoņi masveidā balso par nosacīti kreisajiem spēkiem (un tas, starp citu, nemaz nav tik ļoti pierādīts), tas ir ne mazums tāpēc, ka latvieši, kuri ir pie varas, nav pratuši viņus uzrunāt. Turklāt ar tiem latviešiem, tāpat kā ar Pūka bitēm, nekad neko nevar zināt. Ja kas, tad arī Viktors Alksnis un Alfrēds Rubiks ir latvieši. Latvieši ir meklējami arī PCTVL aprindās, un, ja Raivis Dzintars neuzskata, ka tas PCTVL padara par latviešiem draudzīgu spēku, lai viņš, lūdzu, necenšas apgalvot, ka viens Dmitrijs Mironovs «Visu Latvijai» garantēti padara par spēku, kurš pret nelatviešiem taisās izturēties racionāli. Raivis Dzintars ir pateicis, ka lopu vagonos nevienu nebāzīs un «degunu nevienam nemērīs». Nu jāgaida konkrēti plāni, kas tiks darīts, un konkrēts plāns nav gaisā grābts, konkrētam plānam klāt ir arī tāme, rezultātu prognoze un seku analīze.
Un par sekām. Ļoti uzmanīgus visus Latvijā vajag darīt Raivja Dzintara paustais atzinums, ka «bieži rodas situācijas, kad ir jāizvēlas starp drošību vai īslaicīgu ekonomisku labumu». Runa ir par to, ka vakuuma nebūs, ja no Latvijas pazudīs liels bars nelatviešu. Uzņēmējdarbība nedomā par tautību, uzņēmējdarbība domā par darba rezultātiem un peļņu, «īslaicīgs ekonomisks labums» tomēr ir krietni vēlamāks par, piemēram, bankrotu. Ja «nacionāli domājošajiem latviešiem» izdosies vienlaikus panākt ievērojama skaita nelatviešu aizplūšanu no valsts, kā arī slēgt robežas viesstrādniekiem no Baltkrievijas, Ukrainas, tās pašas Krievijas un citām valstīm, tad Latvijai draud ekonomisks krahs, un arī tas diemžēl nopietni apdraud Raivja Dzintara piesaukto «drošību».
«Visu Latvijai» kongresā izskanēja arī citas domas, kas ir mazāk aktuālas. Gan kliedzošajiem, gan mierīgajiem latviešu nacionālistiem tomēr jāsamierinās ar to, ka Abreni Latvijai Krievija nedos atpakaļ, un Eiropa to nekad nepieprasīs. Radikālāku un mazāk radikālu ļautiņu maršēšana pa Brīvības bulvāri
Būs ļoti labi, ja latviešu politikā ienāks kāds, kurš veselīgi domā, kas būtu labi latviešu tautai, nevis pirmām kārtām par to, kas būtu slikti nelatviešiem. Histēriskā nacionālisma viens no pretīgākajiem elementiem ir tas, ka histēriskais nacionālisms vienmēr ir vērsts pret kaut ko. Partijai «Visu Latvijai» ir ļoti nopietni jāpiestrādā, lai sabiedrību pārliecinātu, ka runa ir par briedušu politisko spēku ar pārliecinošu politisku programmu ne vien nacionālajos, bet arī un it īpaši ekonomiskajos jautājumos. Ja tas nebūs iespējams, baidos, ka «Visu Latvijai» īpašu atbalstu nebūs pelnījusi no neviena, kas par Latvijas nākotni domā pasaules, ne tikai viensētas kontekstā.
Cik sektantu ir Latvijas Pirmajā partijā?
Ludmila Glazunova, Vakara ziņas 01/26/06 "Vai tā ir taisnība, ka pēdējās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Pirmās partijas kandidātu sarakstos bija iekļauti 46 sektas "Jaunā paaudze" locekļi?" šāds bija "Radio SWH" pirmdienas jautājums. Tomēr rast precīzu atbildi uz it kā tik vienkāršu jautājumu nav nemaz tik viegli.
Šķiet, šis jautājums Latvijas Pirmās partijas biedru sarakstos bija radījis nelielu apjukumu. Nez, kā lai citādi izskaidro faktu, ka pirmdien telefona klausuli necēla neviens no "Vakara Ziņu" apzvanītajiem politiskās organizācijas locekļiem. Pēc ilgākas zvanīšanās klausuli partijas birojā pacēla kāda sieviete, kas nestādījās priekšā, bet, nedaudz saminstinādamās, teica, ka nevar atbildēt uz šādu jautājumu to varot zināt vienīgi partijas valdes loceklis un biroja vadītājs Juris Kokins. Taču arī ar šo kungu, par spīti visām pūlēm, pirmdien sazināties neizdevās.
Gluži tāpat bija otrdien partijas funkcionāru tālruņi klusēja, neatbildēja arī "Jaunās paaudzes" uzrādītais numurs. Beidzot "Vakara Ziņām" izdevās sazināties ar LPP biedru, bijušo izglītības ministru Juri Radzeviču. "Nezinu, nevaru komentēt," viņš uzreiz teica, taču pēc brīža piebilda, ka partijā biedrus pēc reliģiskās piederības neviens nešķirojot.
Kokina telefons spītīgi klusēja, pareizāk sakot, tajā līdz pat vēlai pēcpusdienai "runāja" automātiskais atbildētājs. Taču arī saruna ar biroja vadītāju uz "Radio SWH" uzdoto jautājumu nedeva atbildi. "Kur tad tik daudz varētu būt? Lai gan mēs tā nešķirojam," pauda Kokins. Brīdi padomājis, viņš teica, ka varētu būt kādi desmit vai "padsmit" "Jaunās paaudzes" locekļi, taču ne vairāk. Tiesa gan, tā rūpīgi katra piederību kādai sektai viņš neesot pētījis, taču aptuveni zinot, kas ko pārstāv. "Tas ir tāpat, kā pajautāt, cik Latvijā ir blondīņu. Viens teiks tik, otrs šitik, un kur nu vēl uzskaitīt visas krāsotās!" ironizēja LPP biroja vadītājs.
Nepilsoņiem nepiešķirs represēto statusu
DELFI 01/26/06
Par grozījumiem balsoja 19 deputāti, pret 52, bet pieci deputāti atturējās.
"Saskaņas centrs" uzstāja, ka politiski represēto personu statuss jāpiešķir ne tikai tām personām, kuras bija izsūtītas piespiedu darbiem Vācijā laikā no 1942. līdz 1943. gadam, bet arī tiem cilvēkiem, kuri laika periodā no
Likums ļauj pretendēt uz politiski represētās personas statusu tikai tiem, kuri laikā no 1942. līdz1943. gadam tika izsūtīti piespiedu darbiem uz Vāciju.
Repšes
Juris Paiders, NRA 01/26/06 Ja ticēt Einara Repšes jaunākajai amatpersonas deklarācijai, tad rodas iespaids, ka E. Repše pilnīgi pretrunīgu informāciju par saviem darījumiem ar
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei priekšsēdētāja biedrs Jānis Lagzdiņš Neatkarīgajai paskaidroja, ka "komisijas sēde būs slēgta un žurnālisti tajā ielaisti netiks". Domājams, ka komisija būs organizatoriska un tajā izlems, kā strādāt, ņemot vērā tos faktus, kuri atklājušies par E. Repšes finansiālo darbību pēc komisijas pēdējās sēdes.
Jāatgādina, ka
Neesmu vedis īpašu uzskaiti par to, kādus vērtspapīrus pērku un pārdodu. Tas būtu nevajadzīgi un nepraktiski. To vērtspapīru sastāvs, kas dažādos laikos man ir piederējuši, ir bijis stipri mainīgs."
Kas no tā visa ir jāsaprot? Kopš 2000. gada E. Repše katru dienu atnācis no darba sūta savam brokerim desmitiem akciju pirkšanas un pārdošanas rīkojumu. Gadā ir aptuveni 250 darba dienu, un, ja var pieņemt, ka minimālais rīkojumu skaits dienā ir 10, tad viena gada laikā E. Repše devis 2500 dažādu rīkojumu.
Par 2001. gadu un 2002. gada desmit mēnešiem
1411. Summa (nominālvērtībā)
No tā jāsecina, ka gandrīz gadu
Kādā no deklarācijām
2002. gada amatpersonas deklarācijā
2002. gadā, izņemot 140
2003. gada amatpersonas deklarācijā ir uzskaitītas 58 dažādas akcijas, bet 2004. gada amatpersonas deklarācijā 38 dažādas akcijas.
Analizējot E. Repšes akciju portfeļa izmaiņas 2003. un 2004. gadā, redzams, ka nosaukumu skaits gada laikā mainījies minimāli. No 38 akciju nosaukumiem, kuri
Tāds izskatījās E. Repšes
Var izvirzīt jautājumu, ka, ja Repšes skaidrojumi
Īrijas jautājums un Saeimas vēlēšanas
Ivars Indāns, politologs, www.politika.lv 01/26/06 Pētījumā par darbaspēka migrāciju uz Īriju atklātā informācija un ieteikumi ļauj gan labējiem, gan kreisajiem politiķiem formulēt savus politiskos risinājumus problēmai, ja vien tā iekļūs politiskās elites dienaskārtībā, kurā Latvijas iedzīvotāju eksistenciālie jautājumi šobrīd nedominē.
Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, paredzams, ka pirmo reizi Latvijas politiskajā dienaskārtībā nozīmīga loma būs jautājumam par Latvijas darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm. Līdz ar to Īrija, kur strādā apmēram 20 000 Latvijas iedzīvotāju[1], kļūst arvien populārāks iekšpolitiskais temats, ko vēlēšanu gadā politiķi nevar ignorēt.
Lai gan tautieši uz Īriju darba meklējumos devās vēl pirms valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, tomēr Latvijas politiskā elite ilgi nespēja formulēt savu viedokli par šo procesu. Galvenais cēlonis tam bija atsvešinātība starp politisko varu un sabiedrību. Kamēr liela daļa iedzīvotāju (it īpaši reģionos) risina eksistenciālus jautājumus, politiskās elites pārstāvju dienaskārtībā ir vērtspapīru ieguldījumi
Sabiedrības un mediju uzmanība maina arī politiķu vērtējumus par emigrācijas jautājumu. 2000. gadā Aigars Kalvītis par aizbraucējiem atļāvās sacīt: Lai bēg no Latvijas tie, kuri ir patērētāji pēc savas būtības, no viņiem tāpat labuma nebūs[2], bet 2005. gada nogalē sekoja A. Kalvīša atziņa, ka Latvijas ekonomikas straujā attīstība var būt apdraudēta, ja turpināsies darbaspēka aizplūšana.[3]
Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījums Latvija un brīva darbaspēka kustība. Īrijas piemērs atklāj virkni cēloņu, kāpēc iedzīvotāji pamet savu valsti. Vienlaicīgi pētījuma pievienotā vērtība ir tā, ka atklātā informācija un ieteikumi ļauj politiķiem formulēt savus piedāvājumus atkarībā no kreisas vai labējas politiskās orientācijas. Jo vairāk būs šādu piedāvājumu, jo vairāk izredžu būs izvairīties no populisma, demagoģijas un stereotipu kultivēšanas politikā.
SAK pētījums atklāj sociālo diskrimināciju starp darba devējiem un darbiniekiem, kas liecina par lielu potenciālu partijām kreisajā politiskajā spektrā, ja politiķi reaģētu uz sabiedrisko noskaņojumu un problēmām.
Tieši sociālo un darba tiesību nodrošināšana (nevis etniskie jautājumi) varētu būt eiropeiski orientētas kreisas partijas piedāvājuma pamatā. Šajā ziņā svarīgi ir attīstīt sociālo dialogu. Veiksmīga darbinieku, darba devēju un izpildvaras sadarbība sekmētu prognozējamu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sociālais dialogs ir veids, kā mazināt sociālo diskrimināciju, kas ir būtisks emigrāciju motivējošs iemesls.
Darba tiesību un darbinieku interešu aizstāvība Latvijā ir salīdzinoši zemā līmenī. Svarīgi ir attīstīt arodbiedrību ietekmi, it īpaši attiecībās ar darba devējiem, jo līdz šim Latvijā arodbiedrību aktivitātes saistās tikai ar prasībām pret valsti. Piemēram, arodbiedrībām ir iespējas efektīvāk iesaistīties darba algas un darba vides uzlabošanā. Būtiski ir veicināt kolektīvo darba līgumu praksi, aizstāvot darbinieku intereses un tiesības.
SAK pētījums atklāj, ka arī labējās politiskās partijas, neraugoties uz varas pozīcijām, nav spējušas atrisināt tos jautājumus, kas vistiešāk un visvairāk skar uzņēmējus, darba devējus un biznesa pārstāvjus. Šajā jomā visām lielākajām labējām partijām ir iespēja formulēt savus piedāvājumus. Tiesa, atšķirībā no kreisajiem, liela nozīme ir politiskās atbildības faktoram par iepriekšējos gados (ne)paveikto.
Darba likumdošanas jomā svarīgi ir veikt izmaiņas nodokļu politikā, jo pašlaik katrs darbinieka algai pieliktais lats uzņēmumam nodokļu sistēmas dēļ izmaksā dubultīgi. Vienlaicīgi darba likumdošanas normās nepieciešamas izmaiņas, kas attiecas uz darbinieku saistībām, pienākumiem un sociālajām tiesībām. Darba devējiem nepieciešams valsts atbalsts investīcijām cilvēkresursu kvalitātes un kvalifikācijas uzlabošanā, ko var veicināt pašreizējā Darba likuma liberalizēšana un kas būtu labējo partiju interesēs.
Latvijai būtiski ir radīt lielāku jaunu darba vietu skaitu, īstenojot stratēģiju, kas balstīta uz uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanu un elastīga darba tirgus veidošanu. Labējas politikas ietvaros ir nepieciešams novērst galvenos šķēršļus, kas apgrūtina jaunu uzņēmumu dibināšanu, darbību un izaugsmi, lai veicinātu investīcijas un jaunu darba vietu veidošanu. Latvijai ir būtiski uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazinot birokrātiskos ierobežojumus, lai vairāk motivētu iedzīvotāju saimnieciskās iniciatīvas un vietējo ekonomisko izaugsmi.
Tas, ka Latvija starp citām ES valstīm ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem[4], liecina, ka citās valstīs pat kreisi valdošās partijas ir bijušas liberālākas par Latvijas labējiem. Iespējams, ka iemesli ir saistīti ar raksta sākumā minēto atsvešinātību, bet varbūt Latvijas politika ir tik slēgts process, ka tam nav vērts izvirzīt atklātas sabiedriskas politikas kritērijus?
____________________
[1] Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pētījums.12.12. 2005.
[2] Daukšte A., Problēmas turpinātība. Neatkarīgā Rīta Avīze,
[3] Nacionālo ziņu aģentūra LETA,
[4] Eurostat dati,
Vēlēšanu likumu groza par sliktu ārzemēs mītošajiem
Agnese Margēviča, NRA 01/27/06 Saeimas
Saeimas
Savukārt tiem pilsoņiem, kuri uzturas ārvalstīs, ērtāka ir otrā, deputātu neatbalstītā, kārtība, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Proti, ārvalstīs parasti tiek atvērts tikai viens vēlēšanu iecirknis (lai gan likums ļauj atvērt vairākus), uz kuru jāmēro tāls ceļš, tādēļ vēlētāji pārsvarā balso pa pastu.
Saskaņā ar kārtību, kuru
Vairākums Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvju jau iepriekš bija atzinuši, ka, no vienas puses, uz ārvalstīm beidzamajā laikā aizbraukušo latviešu tūkstoši viņiem ir svarīgi un viņi tos uzskata par daļu sava elektorāta. Tomēr, no otras puses, tika atzīts, ka politiskie spēki īsti nezina, kā uzrunāt cilvēkus, kuri uz ārvalstīm devušies neapmierināti ar darba samaksu Latvijā un nīgri uz valsts varu. Arī sabiedriskās domas pētnieki norādīja, ka partijām būtu jāiegulda lieli līdzekļi, lai aizbraucējus spētu mobilizēt uz vēlēšanām, turklāt atsevišķām partijām tas neatmaksātos, jo balsojums ārvalstīs, visticamāk, būtu tikpat sašķelts kā Latvijā.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati rāda, ka pagājušajās Saeimas vēlēšanās 2002. gadā kopumā nobalsoja 7350 ārvalstīs mītošo pilsoņu. Uz 8. Saeimas vēlēšanām Ārlietu ministrija (ĀM) ārvalstīs noorganizēja 35 balsošanas vietas Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās. Šogad tām pievienosies vēlēšanu iecirknis ne tik sen atklātajā Latvijas vēstniecībā Īrijas galvaspilsētā Dublinā. Lai gan dažādas aplēses liecina, ka Īrijā un Lielbritānijā uzturas vismaz 40 000 latviešu, ĀM uzskata, ka Īrijā nepieciešams izveidot tikai vienu vēlēšanu iecirkni, liecina saraksts, kuru
CVK meklēs iespēju atvieglot balsošanu ārvalstīs
Ināra Egle, Diena 01/27/06 Saeimas vēlēšanās vēlētāji tomēr varēs brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni, kurā nodot savu balsi par izvēlēto sarakstu. To ceturtdien, izskatot 2.lasījumā Saeimas vēlēšanu likumu, atbalstīja Saeimas vairākums. Pret balsoja Jaunais laiks, kā galveno argumentu minot apgrūtināto balsošanu ārvalstīs, kur tagad dzīvo un strādā līdz šim nepieredzēti liels Latvijas balsstiesīgo pilsoņu skaits. Ja vēlēšanās netiek izmantots vēlētāju reģistrs, tad balsošana pa pastu ir sarežģītāka un pilsoņiem ir nepieciešams balsojot sūtīt arī savas pases, lai tajās iespiestu zīmogu. Centrālā vēlēšanu komisija meklēs iespēju atvieglot balsošanu ārvalstīs. Priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai 3.lasījumā var iesniegt līdz 8.februārim, un paredzams, ka deputāti vēl var piedāvāt konceptuāli būtiskus grozījumus.
CVK priekšsēdis Arnis Cimdars Dienai sacīja, ka CVK ierosinās paredzēt pieteikšanos balsošanai pa pastu noteikt vairākus mēnešus pirms vēlēšanām, lai pilsoņi sev izdevīgā laikā ar pasi var reģistrēties vēstniecībā un norādīt adresi, kur sūtīt vēlēšanu biļetenus. Tad pasē iespiestu zīmogu, un tā vairs nebūtu jāsūta pa pastu. Vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs CVK nosaka pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma, un tos var izvietot tikai tur, kur iespējams atbilstoši visām likuma prasībām nodrošināt vēlēšanu komisijas darbu un atrast tam piemērotus cilvēkus.
Arī partijas projektā, kas vēl jāpieņem galīgajā lasījumā, iesniegs konceptuāli būtiskus ierosinājumus. JL aicinās paredzēt, ka Saeimas vēlēšanās, tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, var kandidēt no 18, nevis 21 gada vecuma. ZZS vēl nav galīgi atteikusies no idejas, ka pašvaldību un Saeimas deputātu amati ir savienojami. "Pašlaik mēs neko tādu nedomājam darīt," sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, taču ar smaidu izvairījās no atbildēm uz papildu jautājumiem. ZZS jau bija paziņojusi par nodomu ierosināt amatu apvienošanu, ko sliecās atbalstīt arī Tautas partija, bet idejas tālāku virzīšanu piebremzēja, jo par to nebija gatava balsot Latvijas Pirmā partija.
Nevalstiskās organizācijās
Padomju mantojums spiež uz
Dita Arāja,
Klaji ignorējot demokrātijas pamatus, kas paredz biedrošanās un vārda brīvību, aizvērt muti Latvijas nevalstiskajām organizācijām (
Šī nav pirmā reize, kad politiķi, kuru darbību aktīvi uzrauga
"Politiskās partijas mērķis ir pretendēt uz politisko varu, ko iegūst, piedaloties vēlēšanās, bet
Arī
Ir novecojis viedoklis, ka
Pagaidām Providus un sabiedrība par atklātību Delna ir aktīvākie partiju kontrolētāji pirms vēlēšanām, taču, iespējams, drīz viņiem radīsies kolēģi, jo Eiropas Komisija izsludinājusi konkursu uz 2 miljoniem eiro jauno valstu
Zīmīgi, ka uzbrukumi Latvijas
VIEDOKĻI: Kā vērtēt ieteikumus aizliegt
Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs:
Ja politiskās partijas tā sāk pievērst uzmanību
Iluta Lāce, sieviešu resursu centra Marta valdes priekšsēde, Eiropas sieviešu lobija viceprezidente:
Absurds. Nevalstiskās organizācijas ir ļoti nozīmīgs faktors, ko valsts institūcijām vajadzētu saredzēt kā sadarbības partneri, nevis ienaidnieku, jo
Nils Muižnieks, politologs:
Līdzdalība ir plašāka, nevis tikai piedalīšanās vēlēšanās reizi četros gados. Tas nozīmē arī uzraudzīt ievēlēto politiķu darbu, lūgt viņiem par to atskaitīties, un tas notiek jebkurā demokrātiskā valstī. Jebkuri centieni to ierobežot ir pretrunā ar Latvijas Satversmi un saistībām cilvēktiesību jomā.
Vita Tērauda, Sabiedriskās politikas centra Providus direktore:
Jebkurā ES dalībvalstī pilsoniskā sabiedrība ir neatņemama daļa no politiskā procesa, jo bez dažādo sabiedrības slāņu viedokļa politika kļūst slēgta, nekvalitatīva un neatsaucīga iedzīvotājiem. Mani izbrīna tas, ka Latvijas politiķi grib ierobežot šīs balsis Latvijā. Tas iet ārpus tiem rāmjiem, ko mēs noteicām, vēlēdamies kļūt par ES dalībvalsti. Lemberga teiktais par
Aina Verze, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja:
Nemaz nedrīkst
Elita Kalniņa, Vides aizsardzības kluba viceprezidente:
Tas noteikti ir vērtējams kā demokrātijas pārkāpums, jo
Eiropas
Sanita Jemberga Briselē,
"Nerunājot pat par demokrātijas principiem, ideja ir uz slideniem juridiskiem pamatiem. Viens no ES principiem ir kopējs kapitāla tirgus, jo naudas plūsmu organizācijai var apturēt tikai tad, ja tā domāta teroristiem vai kriminālām aktivitātēm, bet ne legāliem mērķiem kā partiju novērošanai pirms vēlēšanām, kas ir
Lai gan LPP faktiskais līderis Ainārs Šlesers un Ventspils mērs Aivars Lembergs ierobežojumus gribētu vērst vispirms pret Sorosa fonduLatvija, kas finansējis tiem īpaši netīkamo partiju priekšvēlēšanu tēriņu analīzi, tas faktiski liegtu arī ES un citu fondu finansējumu. Eiropas Komisija (EK) vēl tikai pērn sāka īpašu programmu
Eiropas
"Tas parasti ir Krievijas domāšanas veids, ka visas ārzemju finansētās
Sorosieši satīklo
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, NRA 01/27/06 Strīdā starp miljardiera Džordža Sorosa finansētajām struktūrām un Latvijas vēlētāju atbalstu guvušajiem politiķiem iesaistījusies arī kāda sabiedriskā organizācija, kura dažos medijos tiek dēvēta par nevalstisko organizāciju (
Šī "apvienojošā" organizācija ir biedrība Latvijas pilsoniskā alianse, kas nodibināta
Organizācijas dibināšana Sorosa fondsLatvija (SFL) finansētajā interneta portālā Politika.lv pieteikta ar publikāciju, kurai likts zīmīgs un spārnots virsraksts: "
Publiski pieejamā informācija liecina, ka absolūtais vairākums Latvijas pilsoniskās alianses dibinātāju ir tieši vai pastarpināti saistīti ar Sorosa finansējumu, vai arī tie ir Sorosa finansēto organizāciju biedri.
Politika.lv norādīts, ka Pilsonisko aliansi dibinājušas 27 juridiskas un 12 fiziskas personas. Latvijā pavisam darbojas vairāki tūkstoši
Publiski pieejamos avotos ir viegli atrast, ka 12 fiziskajām personām, kas dibinājušas Pilsonisko aliansi, ar Sorosa finansējumu saistītas septiņas: SFL darbiniece Kristīne Gaugere, šīs organizācijas bijusī darbiniece Rasma Pīpiķe, Delnas un Providus pētniece Karīna Janova, Zinta Miezaine, kurai SFL 2001. gadā finansējis dalību seminārā
No šīm 27 juridiskajām personām vismaz 15 ir saistītas ar sorosiešu finansējumu. Starp Pilsoniskās alianses dibinātājiem ir pats SFL un tā dibināti uzņēmumi: sabiedriskās politikas centrs Providus, SIA Izglītības iniciatīvu centrs, Madonas
Sabiedriskā organizācija Eiropas kustība Latvijā pati norāda, ka to finansē Atvērtās sabiedrības institūts (Sorosa centrālā struktūra
Ļoti interesanta organizācija ir Latvijas zaļā kustība. Tā izveidota, atšķeļot daļu biedru no pazīstamā Vides aizsardzības kluba, un nav bijis ilgi jāgaida, kad šķeltnieki saņēmuši jūtamu finansiālu injekciju (15 260 dolāru) no BAPP. Interesanti un zīmīgi arī tas, ka tieši jaundibinātās mazskaitlīgās Latvijas zaļās kustības pārstāve Alda Ozola-Matule ir tā, kas patlaban uzrauga Eiropas fondu naudas sadalījumu. Savukārt viņas dzīvesbiedrs Jānis Matulis ir Pilsoniskās alianses padomes loceklis.
Latvijas pilsoniskās alianses pašreizējā direktore R. Pīpiķe sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka pusi no viņas vadītās organizācijas finansējuma patlaban dod SFL un BAPP, bet otra puse nākot no Eiropas fondiem. Finansējums tiek iegūts, konkursa kārtībā piedaloties šo struktūru projektos. Tāpat vienu projektu finansējot sabiedrības integrācijas ministra sekretariāts un vēl vienu ANO Attīstības programma (šī organizācija ar Sorosa finansētajām struktūrām sadarbojas arī starptautiskā mērogā, piemēram, maksājot algas Gruzijas ministriem). Līdzekļi tiek iegūti arī no biedranaudām (
R. Pīpiķe atzina, ka vienu gadu tiešām esot strādājusi SFL (oficiālais laikraksts Latvijas Vēstnesis R. Pīpiķi SFL darbinieces statusā fiksējis vēl
Saimniecībā un biznesā
Īsumā par biznesu
Inga Balode, LETA 01/23/06
- K. Lipmans ar
- Decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā pieauga par 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar novembri, cenas pieauga par 0,4%. Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to par 2,4 procentpunktiem, atstāja cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2004. gada atbilstošo ceturksni, ražotāju cenas caurmērā cēlās par 6,8%. Vislielākais sadārdzinājums par 36,5% bija vērojams transportlīdzekļu ražošanā. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā cenas palielinājās par 15,4%.
-
- Birkerts Jūrmalā sola izveidot "kaut ko paliekošu". Jūrmalas domē viesojies slavenais arhitekts Gunārs Birkerts un interesējies par pilsētas arhitektūru. G. Birkerts ticies ar domes priekšsēdētāju Inesi Aizstrautu, ar kuru pārrunātas jaunās telpiskās izpausmes formas un tendences pasaules un mazo pilsētu arhitektūrā. Ar arhitektu panākta vienošanās, ka viņš arī savā dzimtajā pilsētā Jūrmalā izveidos "kaut ko paliekošu". G. Birkerts projektējis un realizējis daudzas sabiedriski nozīmīgas ēkas
-
-
- Aukstums pārtraucis būvdarbus. Iestājoties aukstam laikam, no ceturtdienas pārtraukti darbi vairākos būvsabiedrības
- Laucinieku un pilsētnieku skaits gandrīz vienāds. Gandrīz puse (49 procenti) Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, bet 51 procents laukos, liecina Mājokļu aģentūras rīcībā esošā informācija. Mājokļu aģentūras prioritātes šim gadam ir valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšana, mājokļa monitoringa sistēmas izveide, uzturēšana un attīstība, valsts atbalsta instrumentu ieviešana un administrēšana, pasākumi dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā, kā arī pārrobežu sadarbība un finansējuma piesaiste mājokļu jautājumu risināšanai.
Fakti
Latvijas dzīvojamais fonds 56 miljoni kv. m
Rīgas dzīvojamais fonds 16,7 miljoni kv. m
Vidējā platība uz vienu iedzīvotāju 24,3 kv. m
813 mājas bija avārijas stāvoklī
- Pārdod dārgu zemesgabalu. Rīgā, Ulmaņa gatvē, par 1,04 miljoniem latu tiek pārdots aptuveni pusotru hektāru liels neapbūvēts zemesgabals. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja, skatot jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, nolēma tās neizmantot, jo piedāvātā nekustamā īpašuma cena pārsniedz kadastrālo vērtību.
Kadastrālās vērtības kāpums izspiedīs no Rīgas centra pamatiedzīvotājus
Ilze Šteinfelde, NRA 01/27/06 Nemainot kadastrālās vērtības noteikšanas principus vai nekustamā īpašuma nodokli, no Rīgas centra, Mežaparka un Jūrmalas būs spiestas aiziet ģimenes, kuras nespēs samaksāt īpašuma nodokli. Dzīvesvietas maiņa, iespējams, sagaida arī mākslinieku Aivaru Krūkli, kurš jau vairāk nekā četrdesmit gadu mīt pašā Vecrīgas sirdī un mājokļa remontā ieguldījis gan savus līdzekļus, gan spēkus.
A. Krūklis Grēcinieku ielas 3. namā dzīvo kopš 1968. gada, kad dzīvošana Vecrīgā, senā mājā, vairāk sagādāja rūpes nekā prieka. Neraugoties uz to, Krūkļu ģimenei šī vieta ir ļoti mīļa te aizvadīta liela daļa dzīves, iekārtota mākslinieku darbnīca, pa kuras logiem redzama Pēterbaznīca.
"Šo skatu es nevēlos mainīt ne pret ko citu," Neatkarīgajai atzīstas mākslinieks. Krūkļu ģimene bija viena no pirmajām Rīgā, kas privatizēja savu dzīvokli. "Parēķināju, ka man nekustamā īpašuma nodoklī būs jāsamaksā vairāk nekā es visu gadu maksāju par komunālajiem pakalpojumiem," teica mākslinieks.
A. Krūklis ar sašutumu atceras Jaunā laika līdera Einara Repšes runu televīzijā, kurā viņš teicis, ka nav ko dzīvot tur, kur nevar par to samaksāt.
Krūkļu ģimene ne tikai kārtīgi maksā nodokli un komunālos maksājumus, bet arī iegulda savus līdzekļus mājas atjaunošanā. Mākslinieks pats atjaunojis senās ieejas durvis, par savu naudu remontējis kāpņutelpu, ielicis tajā jaunus logus. Vajadzētu nokrāsot nama fasādi, lai pašiem un pilsētas viesiem ir prieks, arī senais dakstiņu jumts prasās pēc remonta, par nākotni spriež mākslinieks.
"Kāpēc viena sabiedrības daļa var dzīvot tur, kur vēlas, bet otru daļu grib piespiest pamest savas mājas," ir sašutis A. Krūklis.
Saeimas deputāte Anna Seile (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) Neatkarīgajai uzsvēra, ka nekustamā īpašuma nodokli, iespējams, nespēs samaksāt ne tikai Rīgā un Jūrmalā dzīvojošie, bet arī tie, kuru dzīvesvietas ir pašvaldībās, kur zemei ir augstas pārdošanas cenas, tas ir, Rīgas rajonā, Daugavas un Gaujas ielejas tuvumā, Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē.
A. Krūklis ir pārliecināts, ka maksas par nekustamā īpašuma nodokli pieauguma cēlonis meklējams nekustamā īpašuma mākleru un bagātnieku vēlmē iegādāties īpašumus prestižās vietās Rīgā un Jūrmalā. Viņam ne vienu reizi vien piedāvāti
Ober Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats liecina, ka Vecrīgā dzīvokļu cenas gada laikā pieaugušas par 1520 procentiem. Klusajā centrā dzīvokļi kļuvuši par 30% dārgāki, cenas pietuvojušās Vecrīgas dzīvokļu cenu līmenim. Ober Haus prognozē, ka dzīvokļu cenas Vecrīgā šogad varētu pārsniegt 5000 eiro par kvadrātmetru. Patlaban dzīvokļi šajā ekskluzīvajā Rīgas vietā maksā no 3500 līdz 5000 eiro par kvadrātmetru.
Latio secinājis, ka augsto cenu dēļ Vecrīgā un Rīgas centrā arvien vairāk attīstās īres tirgus, jo pašreiz izdevīgāk šajā vietā ir īrēt telpas nekā pirkt. Par iespēju dzīvot ekskluzīvā dzīvoklī Vecrīgā vai Rīgas centrā mēnesī jāmaksā 1112 eiro par kvadrātmetru.
Baltijas valstis vienojas par kodolspēkstacijas būvi
Zaiga Dūmiņa, Diena 01/27/06 Baltijas valstu energokompānijas ceturtdien vienojušās par priekšizpētes sākšanu jaunas kodolspēkstacijas būvniecībai reģionā, laikrakstu Diena informēja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL). Visticamāk, jaunā atomelektrostacija (
Jaunas kodolspēkstacijas būvniecība nepieciešama, lai novērstu elektroenerģijas trūkumu, kuru Ekonomikas ministrija (EM) prognozē ap 2015.gadu. Jauna
Jaunas
Kultūrā un valodā...
www.vdt.lv
Līvija Dūmiņa, NRA 01/21/06 Ja līdz šim Dailes teātra mājaslapa bija pārliecinoša līdere uz citu Latvijas teātru tīmekļa mājvietu fona, tad nupat tai radies spēcīgs konkurents jaunā kvalitatīvākā veidolā tagad skatītājus uzrunā arī Valmieras Drāmas teātra mājas lapa.
To skatītāju, kuri sev nepieciešamo informāciju gūst ar interneta palīdzību, nav maz un to skaits arvien aug, tāpēc mājaslapa ir ne tikai informācijas avots, bet arī sava veida vizītkarte, kas liecina par attieksmi pret skatītāju gan potenciālo, gan pastāvīgo.
Ierakstot adresi www.vdt.lv, tagad atveras pārskatāmi iekārtots logs ar centrētu aktuālo informāciju; labajā sānu daļā ietilpinātas izrādes, kas vēl redzamas šonedēļ, un pēdējie repertuāra jaunumi. Kreisajā pusē atrodamas vairākas sadaļas jaunumi, repertuārs, izrādes ar sīkāku dalījumu pa zālēm, informācija par aktieriem, režisoriem un kasi. Pagaidām vēl tukša ir pakalpojumu un teātra daļa, jo jaunā mājaslapa ir tapšanas stadijā un tiks pilnveidota.
Skatītājiem noteikti patiks iespēja pievienot
Patlaban jaunumu sadaļā lasāma informācija topošo Oļģerta Krodera Idiota iestudējumu, kas paver durvis uz viņa radošā darba virtuvi un intriģē: "Jauno gadu režisors Oļģerts Kroders sagaidījis teātrī sev atvēlētā mazā istabiņā, grimdams pārdomās par dzīvi un martā gaidāmo F. Dostojevska Idiota iestudējumu. Secinājumi nav bijuši visai priecīgi "viens tīrs un godīgs cilvēks nevar dzīvot cilvēku sabiedrībā". Tāpat režisors nerimstas gaidīt jau pirms gadiem desmit paša pasludināto pasaules galu. Tomēr ir arī priecīgas ziņas Kroders pats ķēries pie romāna dramatizējuma. "Tā baidījos, ka būs par garu, ka īsināju, īsināju, līdz palika tikai 40 lappuses lielā drukā.""
Lai gūtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par izrādēm, tās raksturo izvērstās anotācijas un papildina krāsains fotomateriāls. Uzteicama ir anotācijām pievienotā informācija par to, kad turpmāk konkrētā izrāde skatāma, tādējādi taupot steidzīgā mūsdienu cilvēka laiku un atbrīvojot no repertuāra apmeklēšanas pēc katras interesējošās izrādes aplūkošanas.
Kultūrziņas
Līvija Dūmiņa, NRA 01/21/06
- Jura Rubeņa pasaku izrāde. Svētdien pulksten 15 E. Smiļģa Teātra muzejā izrāde Ceļš uz Emavu, ko pēc Jura Rubeņa pasakām veidojusi režisore Kristīne Klētniece. Piedalās Dace Makovska, viņas meita Madara un mūziķi.
- Grāmata par Anšlavu Eglīti. Otrdien pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē notiks Teātra komisijas,
- Diskusija par pasākumu rīkošanu svētkos Rīgā. Ceturtdien pulksten 11 Rātsnama 511. telpā Rīgas domes Kultūras pārvalde un tās vadītāja Diāna Čivle, kā arī Rīgas domes Kultūras komiteja un tās priekšsēdētāja Helmī Stalte aicina Latvijas uzņēmējus, kultūras iestāžu, teātru un koncertzāļu direkcijas un līdzšinējos sadarbības partnerus uz atklātu diskusiju par pasākumu rīkošanu svētkos Rīgā. Plānots kopīgi izvērtēt kritērijus, pēc kuriem Rīga turpmāk izvēlēsies svētku rīkotājus, to izpildorganizācijas un konkrētus projektus. Rīgas domes Kultūras pārvalde plāno izsludināt gadskārtējo svētku pasākumu konkursu mēneša laikā.
- Aļņa Stakles personālizstāde Anglijā. No otrdienas līdz
- Dmitrija Šostakoviča 100. dzimšanas dienas atceres koncerts. Otrdien pulksten 19 Lielās ģildes koncertzālē Dmitrija Šostakoviča 100. dzimšanas dienas atceres koncerts, kurā piedalīsies jauniešu pūtēju orķestris Klasika, diriģents Boļeslavs Voļaks. Programmā D. Šostakoviča muzikālās ilustrācijas kinofilmai Dundurs, Pirmā un Otrā svīta estrādes orķestrim.
- Vācu komiksi. Līdz
- Maijas Einfeldes muzikālais portrets. Trešdien pulksten 19 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Latvijas Koncertdirekcijas rīkotā cikla Portretu galerija koncerts, kurā šoreiz tiks zīmēts komponistes Maijas Einfeldes (1939) muzikāls portrets. Piedalās Valsts akadēmiskais koris Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā, kamerorķestris Andra Veismaņa vadībā, Ieva Parša (mecosoprāns), Herta Hansena (klavieres), Ints Dālderis (klarnete), Jānis Bulavs (vijole), Jānis Rinkulis (klavieres), Dagnija Zilgalve (arfa), Edgars Saksons (sitamie instrumenti). Koncertu vadīs Orests Silabriedis.
Līvija Dūmiņa, NRA 01/26/06
- Vācu kinoklubs piedāvā.
- Spēlfilmas Mēģinājums pirmizrāde.
Grāmatas
Arno Jundze, NRA 01/23/06
Daiga Mazvērsīte. Jumprava, izdevniecība Atēna, 2006
Latviešu lasītājiem līdz šim nav trūcis grāmatu par komponistiem un solistiem, tomēr grūti atminēties, kad iepriekš būtu izdots kaut kas nopietnāks par kādu grupu. Jācer, ka ar Daigas Mazvērsites "leģendārās rokgrupas dzīvesstāstu", kas vēsta par veco labo Jumpravu, maisam būs gals vaļā. Būtisks šajā grāmatā ir ne vien teksts, bet arī vizuālais noformējums un daudzie fotomateriāli, kas izdevumā ienes saldo astoņdesmito noskaņas, padarot to arī vizuāli baudāmu.
Fridrihs Ņeznanskis. Ieroča izvēle. Tulkojis Armīns Voitkāns. Kontinents, 2006
Pēdējā laikā Latvijas kriminālliteratūras cienītāji aizvien ciešākus skatus met krievu autoru virzienā, apgalvojot, ka šo rakstnieku darbi esot neparedzamāki un neklišejiskāki par rietumnieku ražojumiem. Vai tā ir tagad iespēja pārliecināties, iepazīstot spilgtā krievu zīmola Frīdriha Ņeznanska 1997. gada bestselleru Ieroča izvēle. Kāds Krievijas bankas prezidents izdomājis noskaidrot, cik tīras ir miljardiem vērtās investīcijas, kuras derīgo izrakteņu iegūšanā Krievijas ziemeļos gatavojas ieguldīt izbijušais disidents, tagad ievērojams
Tikai 5 minūtes. Izdevniecība Zvaigzne
Ģeniālā ideja izveidot kulturoloģisku pētījumu par visu laikmetu sirdsmājiņām ienākusi prātā fotogrāfam Gunāram Janaitim. Nav vērts sākt uzskaitīt visus autorus, kas piedalījušies šī Latvijai neparastā izdevuma tapšanā viņu ir daudz. Nebūsim liekuļi, un visu cieņu spoži realizētajai G. Janaiša idejai. Vienīgā vieta pasaulē, uz kuru pat ķeizari gājuši kājām, šādu izdevumu jau sen bija pelnījusi.
Džons Grišams. Likumu pasaules valdnieks. Tulkojusi Ligita Lanceniece. Apgāds Zvaigzne
Zvaigzne
Kas? Kur? Kad? Enciklopēdiskā vārdnīca skolēniem, Zvaigzne
Gundegas Sējas izveidotā enciklopēdiskā vārdnīca skolēniem aptver gandrīz 4000 šķirkļus, kas sakārtoti 21 nodaļā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka šis darbs, ko veidojusi latviešu autore, ir piemērots Latvijas skolēnu vajadzībām, jo atspoguļo daudzus ar mūsu zemi saistītus jautājumus sākot no mitoloģijas un beidzot ar vēsturi.
Džeks F. Metloks, jaunākais. Reigans un Gorbačovs. Kā beidzās aukstais karš. Tulkojusi Sandra Rutmane. Atēna, 2006
Populārajā sērijā Dzīvā vēsture izdotais darbs komentārus neprasa, jo vēsta par notikumiem, kas izšķīra arī Latvijas (un tātad mūsu) likteņus. Džeks Metloks jaunākais bija prezidenta Reigana padomnieks Eiropas un PSRS lietās. Mūsdienās viņu dēvē par vienu no lielākajiem Austrumeiropas ekspertiem, un šis vīrs nudien zina, par ko raksta. Būtu, protams, interesanti uzzināt arī to, ko, būdams diplomāts, Metloks zina, bet neraksta, tomēr neprasiet no politiķa neiespējamo. Viņš jau tā pasaka pietiekami daudz.
Izstādes
Maija Rudovska, NRA 01/24/06
- Restorānā Andalūzijas suns Berga bazārā līdz aprīlim aplūkojama gleznotāja Daga Viduleja darbu izstāde Plikņi. D. Vidulejs ilgāku laiku studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, pievērsies arī teātrim un kino. Mākslinieku interesē cilvēks un viņa vieta šajā pasaulē. Ar glezniecības palīdzību D. Vidulejs vēlas runāt par apkārtējo dzīvi nesakārtotu, sāpīgu un smagu. Izstādē Plikņi redzami modeļi vīrietis un sieviete un to ķermeņi ir izpētes objekts.
- Galerijā Bonhans.S
- Galerijā Daugava trešdien pulksten 17 atklās Vladislava Grišina izstādi Impresionistiskās konstrukcijas (oforti).
- Rīgas galerijā ceturtdien pulksten 17 atklās izstādi Māksla uz papīra. Tajā varēs aplūkot 36 mākslinieku radošā rokraksta izpausmes uz papīra darbus, kas veikti ar ogli, zīmuli, tušu, kolāžas, akvareļus utt. Papīra dažādās formas, toņi un faktūras visos laikos piesaistījušas mākslinieku interesi. Izstādē piedalīsies daudzi Latvijas mākslas dzīvē zināmi autori: D. Ābele, V. Batraka, J. Bišofs, I. Blumbergs, H. Brants, A. Breže, L. Dinere, O. Pētersons, H. Heinrihsone, F. Kirke un daudzi citi. Attēlā Helēnas Heinrihsones darbs Rozes anatomija.
- Mākslas galerijā ag7 piektdien pulksten 18.30 tiks atklāta Mārtiņa Hermansona (1974) fotogrāfiju izstāde Fotogrāfija. Mārtiņš Hermansons mācījies koktēlniecību Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā un restaurāciju Rīgas Celtniecības koledžā. 2001. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Paralēli nodarbojies ar fotografēšanu un gleznošanu. Izstādei izvēlētās fotogrāfijas tapušas pēdējo piecu gadu laikā. Tajās neparastos rakursos atklājas arhitektūras objekti un pilsētu ainavas dažādās pasaules valstīs.
- LNMM izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā piektdien pulksten 17 tiks atklāta izstāde Sieviešu draudzība. Tā ir LMA mākslas zinātnes nodaļas 4. kursa studentu mācību projekts, kas tapis sadarbībā ar LNMM speciālistiem. Izstādes ideja ir parādīt padomju periodā tapušo mākslu citādā griezumā no tematiski intīmas pozīcijas, uzsverot draudzības tēmu. No sociāli psiholoģiskā skata punkta draudzība var ietvert ļoti dažādus aspektus, taču kā pazīt draudzību mākslas darbā? Kopumā būs skatāmi 13 autoru Dž. Skulmes, B. Baumanes, I. Iltneres, F. Kirhes u.c. darbi.
Smaceni valodnieki izvirza par 2005.gada vārdu
Ilze Grīnuma,
"Smacenis" par gada vārdu izvirzīts kā trāpīgs, viegli lietojams un sabiedrībai noderīgs vārds. To iesūtījis kāds interneta lietotājs,
Nevārdu "centrs" iesūtījis Valters Feists, kurš savā vēstulē žūrijai norāda, ka uzziņu dienestā internetā 117.lv atradis vairāk nekā 3000 dažādu "centru". Pēc valodnieku domām šis ir spilgts piemērs, kā valdu piesārņot ar neloģiskām vārdkopām un svešvārdiem.
Spārnoto teicienu sadaļā, pēc žūrijas domām, šogad
Gada vārdi un nevārdi
2003.gads
Gada vārds zīmols
Gada nevārds eiro
Gada spārnotais teiciens zelta rokas
2004.gads
Gada vārds mēstule (angliskā spams vietā)
Gada nevārds māsterplāns
Gada spārnotais teiciens valsts deg zilās ugunīs
2005.gads
Gada vārds smacenis (angliskā smogs vietā)
Citi priekšlikumi: klupeklis (šķērslis, traucēklis), baumpūtis, muldoloģija, mākoņtēvs, burziņš (tusiņš) u.c.
Gada nevārds centrs
Citi priekšlikumi: lūzers, kopīraiters, praids, euro u.c.
Gada spārnotais teiciens vanags noknābj cālīti
Citi priekšlikumi: premjera Aigara Kalvīša izteikums "Latvijai būs septiņi trekni gadi", "mākoņu pastnieks", kas izskanēja azartspēļu likuma sakarā, "ar vārdiem Delfos, ar darbiem aizkrāsnē," Valsts prezidentes Vairas VīķesFreibergas izteiciens "Nedrīkst melot, velns nospers"
Kā nosapņot vārdus?
Maija Baltiņa, valodniece,
Kad reiz stāstīšu, kā rakstīju šo sleju, varēšu sākt ar vārdiem tas bija ap Zvaigznes dienu, kad sarunājos ar mazu puisīti par vārdiem. Saruna mums raisījās. Par to liecināja mazā puisīša aicinājums: "Parunāsimies vēl!" un arī viņa jautājums: "Kā tas bija, kad nebija nekā ne gaismas, ne tumsas, ne skaņas, ne krāsas?" Es tā kā satraucos, bet es atradu pareizo atbildi mēs turpinājām sarunu par vārdiem un nonācām arī pie vārdiem sapnis, sapņot, nosapņot.
Tātad kā nosapņot vārdus? Pavisam vienkārši cik iespējams, sarunāties par vārdiem. Piemēram, izvēlēties Zigmundu Skujiņu un runāt par cilvēka/rakstnieka/spilgtas personības valodisko gaumi, valodisko eleganci vai kā mēs, valodnieki, savos pētījumos un stāstījumos pēdējā laikā esam izteikušies (varbūt kāds pamanījis) par komunikatīvajām veiksmēm un neveiksmēm. Tad aiztikt līdz tiem Z.Skujiņa tekstiem, "kuri saista ar kaut ko maģisku, kaut ko neizskaidrojamu" (no Andas Bankovskas aizgūts ieskats par saistošo citā mākslā gan), un nonākt līdz atzinumam, ka cilvēki vienmēr lietojuši zīmes un tēlus, kuri nav precīzi aprakstīti, bet kuri vienmēr radījuši valodas burvību un prieku par valodu. Bet mans students Savva (ar diviem "v") piebildīšu, ka krievs, ka valodās apdāvināts un vērīgs, vārdu izvēlē prasmīgs un apķērīgs (īsti inteliģentā un daudzvalodīgā sabiedrībā nemaz neklātos piebilst par tautību, tikai par talantu, spējām un darbīgumu) eksāmenā par mūsdienu latviešu valodu nāk klajā ar atzinumu, ka viņš Zigmunda Skujiņa darbos saredz mūsdienu valodas vārdu krājuma veidošanos un vārdu stilistiskā lietojuma attīstību. Es, pasniedzēja būdama, līdz tam nemaz tā nebiju aizdomājusies, bet, klausoties jaunā inteliģentā studenta stāstījumā, es aizdomājos līdz kam citam kur vēl lielāku atzinību rakstniekam cienījamos gados cienījamas jubilejas gadā! Un turklāt no jauniem cilvēkiem. Tātad Z.S. spēj aizķert jaunos arī tagad, ne tikai tajos gados, kad iznāca Jauna cilvēka memuāri. Tātad lai nosapņotu ko īsti jēdzīgu par vārdiem, vairāk sarunāties par vārdiem. Un ar jauniem cilvēkiem.
Un tā, lūk, sleju rakstot un notikumiem nākot klāt, prāti un skati uz valodu iegrozās nedaudz citādi, bet galvenā doma paliek lai kaut ko par valodu pateiktu, jārunā, jāsarunājas par vārdiem.
Runāšanas lielo spēku redz pie cita šāgada jubilāra, simtgadnieka. Fricis Dziesma, arī Alant Vils un īstajā vārdā Fricis Forstmanis, šķiet asi izjutis gaidāmās pārmaiņas izloksnēs to zudību Latvijas valodu ainavā, nav nodevies sapņojumiem, bet aicinājis nenozaudēt izlokšņu vārdu rakstus un ritmus. Gandrīz kā tāda izloksnes saglabāšanas programma salasāma viņa rakstītajā: "Darīšanās mums ir jārunā jaunā valoda, tad mēs runājam rīdzenieciski. Bet, kad pienāk svētdiena, iejūdzam OTRU ZIRGU (izcēlums mans M.B.), ar ko braucam uz baznīcu, krogu, un tad runājam ventiņnieciski." Viņam ir veicies. Var teikt, daļa no tā, kas Friča Dziesmas nosapņots, piepildās. Maima Grīnberga, Nora Ikstena, Māra Zālīte ar azartu un braši katra savā gaumē (Maima Grīnberga tulkotajos tekstos, Nora Ikstena stāstos, vairāk gan par lībiešu/līvu valodas likteni domādama, Māra Zālīte lugās) nēsā šo valodas svētku kārtu un savaldzina citus. Par šo vīru ar trim vārdiem (M.Gulēnas raksturojums) un viņa spējām runāt par valodu sarunu Latviešu biedrības namā aizsāka Viesturs Vecgrāvis. Saruna turpināsies (varētu pat teikt) gada garumā nelielā pilsētiņā pie jūras. Uz sarunu aicināti tiks daudzi, vairāki ir noskatīti īpašām sarunām (viņi vēl to nemaz nezina) un īpašām tēmām. Viena no tām būs kā nepazaudēt vārdus? Jā, interesanti, pie kā te labāk iet pēc atbildes? Kas zinīgāks rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs vai viņu visu apcerētājs zinātnieks?
Slejā minēto puisīti sauc Reinis Vilnis Baltiņš, 10 g.
Pārdomām: slejā pieminēto personu dzīves gaitu sākums:
Zigmunds Skujiņš 25.XII 1926.
Fricis Dziesma 11.II s1906.
Lielās folkloras balvas laureāti
Arno Jundze, NRA
Dižā balva Anna Kārkle
Atzinība par mūža ieguldījumu Lidija Jansone, Anna Ščemeļinska, Antons Kūkojs, Valdemārs Ancītis, Margrieta Otaņķe, Katrīna Radomišķe
Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana Maiga Otaņķe, Ilga Prenclava, Pārsla Kupše, Miķelis Balčus
Zinātniskā izpēte un izglītības veicināšana Gunārs Igaunis, Ilmārs Dreļs, Janīna Kursīte, Ināra Salava
Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade (literatūrā, mūzikā, vizuālajā, dejas, teātra un kino mākslā u. c.) TLMS Dzilna, Sniedze Grīnberga
Tradicionālās kultūras dzīves (svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu un citu radošu projektu) organizēšana Daina Kraukle, Māra Mellēna, Anda Beitāne, Dina Kalniņa, Elīna Kūla-Braže, Guntis Pakalns, Margita Poriete, Dzintars
Gada etnogrāfiskais ansamblis Salnavas etnogrāfiskais ansamblis
Gada folkloras kopa Cielava
Austrumu Jaungada brīnumi
Latviešu kalendārā svētku tā kā tā ir par maz, vairāk ir sērīgu piemiņas dienu, tāpēc vēlme svinēt un iespējas šo vēlmi realizēt īstenojas cittautu tradīcijās. Austrumu jauno gadu komerciālā un arī kultūras pasākumu līmenī tiecas sagaidīt teju vai visa Rietumu pasaule. Rīga nav izņēmums. Kristiešu un vecais jaunais gads jau sagaidīts ar gana spilgtiem notikumiem mūsu pilsētas koncertdzīvē, Austrumu Jaungads laikam būs pēdējais gadumijas pasākums ar īpašu rozīnīti eksotikas cienītājiem.
Speciālisti pratīs novērtēt daudzveidīgo programmu, bet pārējiem tas būs neaizmirstams, asociatīvo domāšanu un sapņus raisošs ceļojums Austrumu skaņu pasaulē ar gardēža prieku un spēcīgu pēcgaršu. Vēlēsim laimīgu jauno gadu Austrumu gaumē un tad jau lēnām mēģināsim virzīties pretim pavasarim.
Diriģents Mariss Jansons pasludināts par MIDEM gada mākslinieku
Inese Lūsiņa,
Pagātnes piemiņā
Kalpaka piemineklis būs
Sandris Vanzovičs, NRA 01/21/06 Varoņu dienā atklās pieminekli leģendārajam latviešu pulka komandierim.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēmusi piešķirt līdzfinansējumu 74
Risināt līdzdalības finansējuma piešķiršanu domi lūdza Kalpaka pieminekļa fonda priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Pieminekļa izbūves darbi Esplanādē plānoti no šā gada marta līdz jūnijam, bet pieminekļa atklāšana Varoņu dienā, 22. jūnijā. Lai gan Finanšu un administrācijas lietu komiteja jau pērn bija atbalstījusi līdzfinansējuma piešķiršanu piemineklim, pilsētas šā gada budžetā šo summu iekļaut domnieki kaut kā bija piemirsuši. Nu nācās šo naudu meklēt un atrast budžeta rezerves fondā.
Tiesības veidot Kalpaka pieminekli tika piešķirtas tēlniekam Gļebam Panteļejevam un arhitektam Andrim Veidemanim. Pērn novembrī tika maketēts piemineklis dabā, bet vēlāk G. Panteļejevs un A. Veidemanis Somijas akmeņlauztuvēs izvēlējās monumenta pamatnes akmeņus.
Jau decembra vidū Rīgā tika nogādāta pēdējā daļa no nepieciešamā akmens pulkveža O. Kalpaka piemineklim līdz ar to visas tā daļas ir nogādātas Latvijā. Somijā tika veikta pieminekļa granīta daļu atlase un precīza 16 pieminekli veidojošo bloku izzāģēšana pirms to galīgas apstrādes. Pieminekļa izveidē tiks izmantotas aptuveni
Granīta akmens tika iegūts somu kompānijas Peipohjan Kiviveistamo Oy akmens lauztuvēs. Interesanti, ka tajās 30. gados iegūts akmens Brīvības piemineklim, kā arī nesen Brīvības pieminekļa restaurācijā izmantotais akmens. "Kalpaka pieminekļa veidošanai izmantotais granīts profesionāļu aprindās tiek augstu vērtēts tas ne vien vizuāli izskatās lieliski, bet arī ir izturīgs dažādos laika apstākļos. Tieši pēdējā īpašība monumentālajai tēlniecībai ir īpaši būtiska," uzsver tēlnieks G. Panteļejevs.
Šā pieminekļa devīze ir Pret straumi, un tajā ir simboliski attēlota zobena smaile, kas sašķeļ naidīgo straumi. Rīgas pilsētas būvvalde decembrī saskaņoja būvprojektu piemineklim un laukumam, kurā tas tiks uzstādīts. Arī dome jau ir apstiprinājusi O. Kalpaka piemineklim izvēlēto vietu Esplanādē iepretim Aizsardzības ministrijas ēkai K. Valdemāra un Elizabetes ielu stūrī.
Lielāko daļu no pieminekļa laukuma izdevumiem sedz
Kļuvusi iespējama Okupācijas muzeja paplašināšanas projekta realizācija
LETA 01/24/06 Rīgas domes lēmums mainīt Latvijas Okupācijas muzejam piesaistītās zemes robežas devis iespēju īstenot muzeja telpu paplašināšanas projektu, informēja muzeja pārstāvji.
Jaunais zemesgabala izvietojums ļaus Latvijas Okupācijas muzejam uzsākt paplašināšanās projektu "Nākotnes nams".
"Nākotnes nams" ir muzeja pārbūves projekts, kurā tiks paplašinātas muzeja telpas un arhitektūras veidolā iezīmēts skatījums uz Latvijas valsts ceļu no pagātnes uz nākotni.
Projektu izstrādāja un to muzejam uzdāvināja arhitekts Gunārs Birkerts. Tas paredz, ka tumšajai muzeja ēkai, kas simboliski ataino drūmos okupācijas gadus, piekļausies gaiša ēkas daļa ar caurspīdīgu stikla sienu, kas simbolizēs Latvijas valsts ceļu uz gaismu un skaidrību.
Par projektu vēl jālemj Saeimai. Pašlaik Saeimā atrodas likumprojekts, kas paredz, ka valsts nodos ēku muzeja apsaimniekošanā un finansēs muzeja rekonstrukciju.
Runa nav par betona bluķiem
Anda Līce, rakstnice,
Runa nav par betona bluķiem, kas pirms piecpadsmit gadiem aizšķērsoja Vecrīgas ielas, bet gan par iekšējām barikādēm, kuru nojaukšana draud ar katastrofu kā indivīdam, tā visai tautai. Viedi vārdi ir kādā apustuļa Pāvila vēstulē: "
pārbaudiet visu, kas labs, to paturiet." Barikāžu laikā bija tik daudz laba, ka pasaule brīnījās. Katra apdzīvota vieta Visumā izstaroja gaismu, kādu Latvija vēlāk nav starojusi, kaut bija domāts, ka tā būs vienmēr. Jo viss bija patiesi un pirmoreiz. Un, ja kaut kā toreiz bija žēl, tad vienīgi tā, ka tik daudzi ir aizgājuši mūžībā, lielo gaismas brīdi nepiedzīvojot. Man
Barikāžu atceres dievkalpojumā Doms pustukšs. Lielākoties tā laika ļaudis. No runas vīriem tikai retais. Varbūt tā ir pat labāk nekā svētulīgi sēdēt pirmajās rindās. Gar acīm kā kinolentē slīd tā laika varoņu plejāde. Daudzi no viņiem savas barikādes nojauca, pirms vēl tika aizvākti betona bluķi. Tie, kuri gāja bojā, sevi pasargāja no samaitāšanas un no varoņu saraksta vairs svītroti netiks. Kādi, redzēdami, ka nespēs mainīt notikumu gaitu, devās iekšējā trimdā. Vēl kādi kļuva par profesionāliem atmodas apstāvētājiem. Medaļas un ordeņi ir sadalīti, un to, kā parasti, ir pietrūcis. Visi sev ir atraduši vietu un lomu. Un labi, ka tā. Vienīgais jautājums, ko
Var dedzināt grandiozus piemiņas ugunskurus, rīkot konferences Kā mēs uzvarējām, var apzināti to laiku ierakstīt ailītē "pagātne", sacerēt varoņteikas vai citam citu atmaskot, tomēr jautājums par barikādēm paliek. Ļaunums, pret kuru manifestācijā Daugavmalā aicināja toreizējais arhibīskaps Kārlis Gailītis "es jūs aicinu uz nicināšanu", piecpadsmit gados ir piedzīvojis mutācijas un
Latvijas de iure atzīšanas gadadiena
Jānis Zvērs, NRA 01/26/06 Par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 85. gadskārtai
1921. gadā pēc Antantes lēmuma, kad Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija atzina Latvijas neatkarību, sākās vispārējā Latvijas de iure atzīšana. Latvijai pilnu diplomātisko atzīšanu pirmās izteica Somija un Polija. Cita pēc citas arī pārējās Eiropas valstis, arī Portugāle.
Luterāņi prasīs Rīgas Sv.Pētera baznīcas īpašumtiesību atjaunošanu
LETA 01/25/06 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Kapituls
2005.gada septembrī LELB un
Piedāvātajā sadarbības līguma projektā bija paredzēts izveidot kopīgu Sv.Pētera baznīcas apsaimniekošanas padomi un pārvaldi, kurā būtu pārstāvētas abas iesaistītās puses - LELB un pašvaldība.
Tomēr sarunu ar pašvaldības pārstāvjiem laikā atklājies, ka tehnisku un juridisku iemeslu dēļ šāds kopīgs apsaimniekošanas modelis nav iespējams, tāpēc LELB Kapituls
Pieņemot šādu lēmumu, LELB apliecina gatavību uzņemties rūpes par ēkas apsaimniekošanu un finansējuma piesaistīšanu, sadarbojoties ar pašvaldību, teikts baznīcas paziņojumā.
Pēterbaznīcu arī turpmāk paredzēts izmantot ne tikai dievkalpojumiem, bet arī kā koncertzāli. Dievnamā tikšot rīkotas ekspozīcijas un izstādes, bet tornis būšot atvērts tūristiem. Sv.Pētera baznīca būšot atvērta rīdziniekiem un pilsētas viesiem, "vienlaikus nezaudējot pašu galveno - dievnama funkciju".
Citādā ziņā
Sals atkāpjas, bet Rīgā joprojām pārslogoti elektrotīkli
LETA 01/25/06 Lai gan laiks ir kļuvis siltāks, Rīgā joprojām rodas elektrotīklu pārslodze, ko izraisa lielais elektroenerģijas patēriņš, informēja AS "
Kā informēja Siksnis, pagājušajā diennaktī Rīgā fiksēti vairāk nekā 50 bojājumi, no kuriem lielākā daļa jeb 37 ir saistīti ar elektrotīklu pārslodzi.
Viņš norādīja, ka elektrotīklu kapacitāte nav paredzēta tik lielam patēriņam.
Savukārt daļa bojājumu ir saistīti ar mehāniskiem bojājumiem, kas radušies, veicot rakšanas un līdzīgus darbus. Kā norādīja "
Patlaban kabeļa bojājuma dēļ ir traucēta elektroenerģijas padeve Dzirnavu ielā, kur jānomaina kabelis. Darbus apgrūtina sals. Pagaidām grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs bojājumu novēršana, atzina Siksnis.
Bez pasēm dzīvo 10 000 skolēnu
DELFI 01/26/06 Neskatoties uz to, ka vairāk kā gadu pase Latvijā ir obligāts personu apliecinošs dokuments no 15 gadu vecuma, 10 643 jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem dzīvo bez pasēm, tā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.
PMPL Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova informēja, ka bez pasēm dzīvojošo jauniešu skaits sastāda aptuveni 7,5% no kopējā Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaita 15 līdz 18-gadīgo vecuma grupā.
Neskatoties uz to, ka vairākumam - 131 917 jauniešu - personu apliecinošie dokumenti ir, PMLP vēlreiz atgādina, ka pasi nepieciešams saņemt savlaicīgi, jo par dzīvošanu bez personu apliecinoša dokumenta jeb pases var piemērot administratīvo sodu līdz 25 latiem.
Jau no
Ja pasi vēlas saņemt četru darbdienu laikā, jāmaksā 11 latus, bet divu darbdienu laikā 26 latus. Ja termiņš tiks nokavēts, par pases saņemšanu trīs nedēļu laikā būs jāmaksā 5 latus, bet paātrinātā kārtībā attiecīgi 15 vai 30 latus tāpat kā personām vecākām par 15 gadiem.
SVA: iedzīvotāju veselības stāvoklis ir slikts
LETA 01/26/06 Lai gan atsevišķās jomās sabiedrības veselības rādītāji pēdējo gadu jomā uzlabojas, kopumā iedzīvotāju veselības stāvoklis ir neapmierinošs un atpaliek no Eiropas Savienības (ES) valstu rādītājiem, ceturtdien žurnālistiem atzina Sabiedrības veselības aģentūras direktors Oskars Velmers.
Latvija tuvākajā laikā nesasniegs ES vidējos paredzamā mūža ilguma rādītājus, prognozē SVA speciālisti. Patlaban paredzamais mūža ilgums Latvijā ir vidēji par astoņiem gadiem zemāks nekā vidēji ES valstīs.
Tāpat Latvijā ir lielāka vīriešu un sieviešu paredzamā mūža ilguma starpība nekā ES. Ja ES valstīs vīriešu un sieviešu paredzamā mūža ilguma starpība ir nedaudz lielāka kā seši gadi, tad Latvijā šī starpība ir desmit gadi.
SVA speciālisti skaidro, ka iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu ietekmē priekšlaicīga nāve, ko pārsvarā izraisa ārējie cēloņi - ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības, vardarbīga nāve, noslīkšana, nosalšana, kā arī sirds asinsvadu saslimšanas un ļaundabīgie audzēji.
Savukārt vērtējot iedzīvotāju garīgās veselības stāvokli, SVA speciālisti secina, ka garīgā veselība Latvijā uzlabojas lēni, tomēr stabili. Pozitīvākā tendence, kas raksturo garīgās veselības uzlabošanos, ir pašnāvību skaits, kas samazinās kopš 1996.gada.
Lai veicinātu iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanos, jāveicina psiholoģiskās vides veselība dažādās sabiedrības vidēs, piemēram, darba vidē, kā arī izglītības un ārstniecības iestādēs, secinājuši SVA speciālisti.
Tāpat jāattīsta psiholoģiskās un psihiatriskās palīdzības dienesti, īpaši Latvijas reģionos. Nepieciešams arī veicināt bezmaksas un anonīmās palīdzības pieejamību, piemēram, attīstot krīzes centrus un uzticības telefonus.
Sabiedrības veselības speciālisti atzīst, ka ir jāveicina ģimenes konsultantu pieejamība un jāizglīto sabiedrība par dažādiem garīgās veselības aspektiem, piemēram, par to, kā palīdzēt sev tikt galā ar problēmām, kā palīdzēt cilvēkiem sev blakus un kā atpazīt cilvēkus krīzes brīžos, piemēram, pirms pašnāvības mēģinājuma.
SVA speciālisti negatīvi vērtē, ka pēdējo gadu laikā audzis pacientu ar garīgās veselības traucējumiem skaits. Liela daļa psihisko un uzvedības rādītāju saistīti ar psihoaktīvo vielu lietošanu.
SVA sagatavots monitorings par četru sabiedrības veselības stratēģijas mērķu sasniegšanu. Pārskats izstrādāts, izvērtējot informāciju par paredzamo mūža ilgumu, veselīgu dzīves sākumu, skolas vecuma bērnu un pusaudžu veselību, kā arī par garīgo veselību.
Aug vieni, kamēr vecāki ārzemēs
Nora Driķe,
Braukšu projām ar asarām. Kā vienmēr. Viņš jau man ir liels jauneklis, bet grib, lai no rītiem pavadu līdz durvīm, lai paskatos pa logu, kā viņš aiziet, lai pamāju. Visgrūtākais viņam ir zināt, ka vakarā neviens mājās negaidīs, stāsta Ilga (vārds mainīts). Runājam ilgi pa telefonu, jo viņai nav laika satikties. Pēc dažām dienām Ilga būs atstājusi naudu kaimiņienei, dēlam piepildījusi ledusskapi, pati atgriezusies Īrijā.
Viņa aizbrauc līdzīgi kā citu ap 450 Liepājas bērnu vecāki, kuri strādā dažādās Eiropas valstīs,
Pirmie pārmaiņas ierauga pedagogi. Jaukais bērns piepeši nemācās, kavē skolu, kļūst izklaidīgs. "Redzams viņš strauji iet uz leju. Lai palīdzētu, vajadzīga skolas un ģimenes sadarbība, bet šajos gadījumos nav ar ko sadarboties, nevar saprast, kam zvanīt. Bērnam varētu sniegt sociālās rehabilitācijas kursu, bet, ja nekas nemainās viņa mājās, problēmas atsākas. Mājās no bērna neviens atbildību vairs neprasa, un viņš nesaprot, kāpēc to vēlas skola," stāsta Liepājas 6.vidusskolas sociālā pedagoģe Inga Dobele.
Cilvēki, kam uzticēts bērnu pieskatīt, varbūt iedod vakariņas un noskaita kabatas naudu, bet dažkārt viņi nav ne tik tuvi bērnam, ne arī tik ieinteresēti viņa dzīvē, lai risinātu viņa problēmas. Pēc Liepājā veiktās aptaujas, atstātos bērnus visbiežāk pieskata vecvecāki. "Citi" cilvēki pieskata ap 30 skolēnu, "neviens" atbildējuši seši skolēni. Tā īsti neviena nav arī Ilgas piecpadsmitgadīgajam.
Saruna ar Ilgu liecina ne vien bērniem, smagi ir arī mamma vai Latvijā sisties nabadzībā, nespējot sagādāt ne mājas, ne izglītību, vai pelnīt iztiku, šķirtai no bērniem. Ilgai vajadzēja daudz drosmes, lai pēc laulības šķiršanas sāktu jaunu dzīvi ar trim dēliem un no laukiem pārnāktu uz pilsētu. Pēc garām pārdevējas darba stundām knapināties ar
Īrijā viņa jau ir nopelnījusi naudu dzīvoklim. Nu tas jāpiepilda ar iedzīvi un, galvenais, jāizskolo jaunākie dēli. Vecākais jau pats pelna pamatu savai dzīvei Īrijā. Ilgai nebija, kam atstāt dēlus, tēvs nelikās ne zinis. Cerot, ka dēli 12.un 7.klases skolēni balstīs viens otru un palīdzēs laba kaimiņiene, Ilga aizbrauca. Pirmajā reizē mamma pārradās pēc pusgada un no jauna dēlus atstāt nespēja. Vairākus mēnešus mēģināja iztikt, tad aizbrauca atkal. Netika pat vidējam dēlam uz izlaidumu, augstskolā viņš iestājās patstāvīgi. Nu mazākais palicis pavisam viens, lai arī skaitās, ka viņu uzrauga brālis, kurš pārbrauc no studijām nedēļas nogalēs.
Ilga saprot, ka jaunākajam ir grūti. Agrāk daudz palīdzējusi mācībās, būrušies kopā cauri grāmatām. Tagad puisim jātiek galā pašam. Viņa mēģina stimulēt sekmes ar kādu piesolījumu: telefonu, datoru, internetu. "Viņš ir labs zēns, nerātnības nav vērstas pret citiem," viņa saka. Tagad Ilgai Īrijā ir stabils darbs, un viņa cenšas pārbraukt mājās kaut reizi mēnesī. "Tas maksā, bet sirds ir mierīgāka," viņa saka.
"Veicot aptauju, lūdzām, lai skolotāji rosinātu vecākus: ja izvēlas aizbraukt, nokārtot lietas vismaz juridiski," saka L.Molčanova. Visu nevar paredzēt: ja nu bērnam vajadzīga operācija, bet nav neviena, kurš vecāku vietā parakstītu piekrišanu. Bērniem nav iespējams izņemt pasi, ja nav vecāku pilnvaras. Citreiz strādājošā vecmāmiņa nevar paņemt slimības lapu, lai mazo slimnieku aprūpētu. Sporta komanda dodas uz ārzemēm, bet bērns netiek līdzi, jo nav vecāku pilnvaras. Dažreiz nav nokārtots, kurš saņems valsts piešķirto tā saukto bērna naudu gadījumus no dzīves stāsta Liepājas bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Dace Liņķe un Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele.
Dažas dienas pēc sarunas ar Ilgu atnāk īsziņa. Viņa lūdz vārdus neminēt un pavēsta, ka dēli negrib sniegt interviju. Iespējams, tāpēc, ka sadalītajai ģimenei jau tāpat jāpārdzīvo visu emociju gamma. T.Ziemele stāsta: savā darbā viņa ir redzējusi bērnos gan lepnumu, ka aizbraukušie vecāki sagādā kārotās lietas, gan nodevības izjūtu, ka pamesti, bet sabiedrībā arī nosodījumu pret vecākiem, kuri, apstākļu spiesti, aizbrauc peļņā, atstājot bērnus Latvijā.
***
Ja vecāki aizbrauc
- Jāatrod uzticams cilvēks, kurš rūpēsies par bērnu un pārstāvēs viņa intereses
- Par bērna pārstāvības pamatu pases, pabalstu saņemšanai vai citām darbībām var būt vecāku izsniegta un notariāli apliecināta ģenerālpilnvara cilvēkam, kura aprūpē būs bērns
- Pilnvarojuma
- Vismaz vienam no vecākiem bērnam jāatstāj notariāli apstiprināta piekrišana valsts robežas šķērsošanai, lai bērns varētu piedalīties klases izbraukumos vai pat apciemot vecākus ārzemēs
Avots: Liepājas bāriņtiesa
***
Vecāki ārzemēs:
Liepāja, 2005.gada rudens
- Aizbraukuši vecāki 448 bērniem: 333 skolēniem, 115 bērnudārzu audzēkņiem
- 223 bērniem tēvi, 175 mātes, abi vecāki 59 bērniem
- 127 bērni atbildējuši, ka viņus audzina vecvecāki, 31 ka "citi", 6 ka "neviens"
- Aptauja nav pilnīga, un Liepājas izglītības pārvaldē uzskata, ka atstāto bērnu ir vairāk
Latvijā ar piederību nācijai lepojas 83% iedzīvotāju
LETA 01/26/06 Latvijā ar piederību savai nācijai lepojas 83% iedzīvotāju. Tas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Kā liecina jaunākais "Eurobarometer" pētījums, tikai Vācijas iedzīvotāji ir mazāk lepni par piederību savai nācijai - 69%.
Latvijā vislielākais nacionālais lepnums ir uzņēmējiem - 93% un pensionāriem - 90%. Tāpat secināts, ka lielāku lepnumu ar piederību savai nācijai izjūt sievietes, gados vecāki iedzīvotāji, Kurzemē un Vidzemē dzīvojošie. Savukārt visvairāk to, kas neizjūt lepnumu par savu nacionālo piederību, ir starp Latgalē dzīvojošajiem, mājsaimniecēm un fiziska darba veicējiem.
Vidēji ES 87% aptaujāto ir lepni par piederību savai nācijai. Vislielāko nacionālo lepnumu izjūt Somijas un Kipras iedzīvotāji - 97%, Grieķijas, Maltas un Īrijas aptaujātie - 96%.
No Baltijas valstīm Igaunijā ar piederību savai nācijai lepojas 88%, bet Lietuvā - 84%.
Vidēji 63% ES iedzīvotāju ir lepni par piederību eiropiešu saimei. Visvairāk par to lepojas slovāki - 78%, itāļi un slovēņi - 77%. Savukārt vismazāk par piederību eiropiešiem lepojas Baltijas valstīs - Lietuvā - 47% iedzīvotāju, bet Latvijā un Igaunijā - 51%.
Latvijā ar eiropeisko piederību visvairāk lepojas studenti, uzņēmēji un Rīgā dzīvojošie, savukārt retāk - mājsaimnieces, pensionāri un Kurzemē mītošie.
Aptauja veikta pērn oktobrī un novembrī. Tajā izvaicāti 1033 Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ES pilsoņi.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos atcelt eiro ieviešanu
LETA 01/26/09 Ja būtu iespējams atcelt Eiropas vienotās valūtas ieviešanu, tad Latvijā tam būtu vislielākais atbalsts, salīdzinot ar citām jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina jaunākais "Eurobarometer" pētījums.
52% Latvijas iedzīvotāju atbalstītu iespēju atcelt eiro ieviešanu, ko paredz iestāšanās ES līgums. Mūsu valsts amatpersonas paziņojušas, ka eiro Latvijā varētu ieviest 2008.gadā.
Gandrīz tikpat daudz Eiropas vienotās valūtas pretinieku ir Polijā - 50% poļu vēlētos atcelt eiro ieviešanu.
Kopumā secināts, ka ES jaunajās dalībvalstīs vislielāko nepatiku pret eiro ieviešanu izjūt Baltijas valstu iedzīvotāji. Lietuvā pret eiro ieviešanu ir 69% iedzīvotāju, bet Igaunijā un Latvijā - 64%.
Pētījuma autori lielo eiro pretinieku skaitu Baltijā saista ar to, ka pēc tam, kad valstis ilgstoši bijušas PSRS sastāvā, tām nacionālā valūta vienlaikus ir arī identitātes sastāvdaļa.
Latvijā un Lietuvā nekavējošu Eiropas vienotās valūtas ieviešanu atbalsta 12% iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs jaunajās ES dalībvalstīs. Latvijā vairāk eiro atbalstītāju ir uzņēmēju un bezdarbnieku vidū, savukārt lielākie eiro pretinieki ir pensionāri.
Vienlaikus Latvijas iedzīvotājiem jautājumi saistībā ar eiro nešķiet aktuāli. Vairāk informācijas par Eiropas vienoto valūtu vēlas iegūt 11%. Savukārt 10% uzskata, ka eiro ieviešana ir nozīmīga ES prioritāte.
Aptauja veikta pērn oktobrī un novembrī. Tajā izvaicāti 1033 Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ES pilsoņi.
Turīnā karogu nesīs, visticamāk, Irbe
Ingmārs Jurisons, NRA 01/26/05
Soltleiksitijā piepildījās A. Irbes sapnis par spēlēšanu olimpiskajās spēlēs, taču domstarpības ar tābrīža izlases galveno treneri to neļāva. Nav šaubu, ka Artūrs karognesēja pienākumus uzņemtos. Līdz šim karognesēja pienākumu pildījuši bobslejisti Jānis Ķipurs, Zintis Ekmanis un Sandis Prūsis, kā arī hokejists Harijs Vītoliņš.
Vēl ne-
paspējām pierast pie tiem
-13oC, kad sals ar katru dienu kļuva
arvien stiprāks un stiprāks. Un temperatūra
dienas laikā nokritās līdz -25oC, naktī vietām
sals sasniedza pat -35oC!!! Vienīgais, kas mūs
iepriecina ir saulīte, kas spīd gandrīz vai kat-
ru dienu,un kas nedaudz gaisu ir sasildījusi...
Jūtami ir mazinājies arī gaisa mitrums. Un
ja vēl uzsnigtu sniedziņš, nu kaut ne-
daudz, tad jau būtu tīri jauka
ziema...
Anda Jansone, trešdien 25. janvārī