Kas jauns Latvijā?

 

Nr. 432: 2006. g.  3. - 9. februāris

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

Kaļužnijs: krievi nekad nevienu nav iekarojuši

DELFI  02/03/06    "Vienmēr, kad krievi atnāk uz jaunu tirgu, jaunu zemi, viņiem saka paldies. Krievi nekad nevienu nav iekarojuši, mēs vienmēr esam atbrīvojuši," intervijā laikrakstam "Bizness&Baltija" norādījis Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs, runājot par krievu investoriem ārvalstīs un Krievijas vēsturi.

Vēstnieks apgalvo, ka Aleksandra I kazakus Parīzē esot sagaidījuši ar ziediem, krievu tanki no nacisma atbrīvojuši Berlīni. "Un kurš Eiropu atbrīvoja no zviedriem? Pēteris I. Krievi ne reizi vien atbrīvoja Livoniju," uzsver vēstnieks.

Kaļužnijs pauž neizpratni par negatīvo attieksmi pret krievu investoriem ārvalstīs. "Ko nozīmē "krievi nāk"? Krievi atnākuši uz ASV - attīstīt ekonomiku, maksāt nodokļus," uzsver vēstnieks un, piemēram, min "Lukoil", kurai ASV pieder pusotrs tūkstotis degvielas uzpildes staciju.

"Tomēr rodas iespaids, ka krievu gājiens ir kā cunami. Tāds iespaids, ka visiem krieviem ir Ivaņkova-Japončika [ASV notiesātā Sergeja Ivaņkova jeb Japončika] imidžs. Es domāju, ka tā ir melnā PR akcija," skaidro vēstnieks.

Krievijas vēstnieks intervijā laikrakstam gan nav devis skaidru atbildi vai Krievijas prezidents brauks uz Rīgu NATO sammita laikā. “Ja mēs nemainīsim savstarpējās attiecības, nekas nemainīsies. Latvijas prezidente ne reizi vien ir tikusies ar Putinu. Tiesa, tās ir bijušas īslaicīgas tikšanās,” atzīst Kaļužnijs.

 

Kaļužnijs: naftas vads uz Ventspili paliks sauss

DELFI  02/03/06    Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs intervijā laikrakstam "Bizness&Baltija" paziņojis, ka naftas vads uz Ventspils ostu arī turpmāk paliks sauss.

“Tas, kas notiek Latvijā ar naftas pārkraušanas apjomiem, nav loģiski izskaidrojams. Vienīgā iespēja, ko šeit redzu, ir gadījumā, ja Kazahstānas kompānija “КazМunaiGaz” iegādāsies “Mažeikiu nafta”. Rezultātā iespējams, ka būs nepieciešams būvēt jaunu naftas vada atzaru, jo pie esošajiem “Mažeikiu nafta” pārstrādes apjomiem būs nepieciešams transportēt 80 miljonus jēlnaftas gadā,” skaidroja Krievijas vēstnieks.

Taču, ņemot vērā, šā brīža valstu attieksmi pret naftas tranzīta jautājumiem, tas varētu būt problemātiski, uzskata Kaļužnijs.

“Domāju, ka naftas vadam vēsturiski lemts palikt tukšam. Tajā ir sava veida, dīvaina skaidri domājošiem cilvēkiem neizprotama, loģika,” skaidroja Krievijas vēstnieks.

 

Īrijas dāsnie bērnu pabalsti varētu veicināt aizbraukšanu

Aleksandra Gluhiha,  Diena  02/03/06     Īrijas aktīvā sociālā politika un tās pieņemtais lēmums no 1.aprīļa maksāt bērna kopšanas pabalstus viesstrādniekiem varētu veicināt cilvēku aizbraukšanu no Latvijas, lēš eksperti. Maz ticams, ka jaunais pabalsts kļūs par galveno iemeslu masveida migrācijas pieaugumam, taču kopā ar citām Īrijā piedāvātajām sociālajām garantijām tas varētu būtiski palielināt no Latvijas izbraukušo skaitu. Bērnu pabalstu 1000 eiro (700 latu) apmērā saņems ne vien viesstrādnieku ģimenes Īrijā, bet arī tie vecāki, kuriem Latvijā palikuši bērni līdz sešu gadu vecumam.

Eiropas Savienības valstīm jāievēro kopējie sociālās politikas regulācijas principi, un, ja ES pilsonis strādā vismaz 12 stundu nedēļā, viņam ir tiesības saņemt visas sociālās garantijas visās bloka dalībvalstīs. Saskaņojot nacionālo likumdošanu šajā jautājumā ar ES prasībām, Īrijas valdība nolēmusi maksāt bērnu pabalstus visiem viesstrādniekiem no ES valstīm. "Īrijas valdība īsteno aktīvo sociālo politiku. Īrijas pilsoņiem ir tiesības saņemt nacionālos pabalstus arī tajā gadījumā, ja viņi dzīvo ārzemēs. Lai nedotu pamatu diskriminācijai, valdība nolēmusi viesstrādniekiem piemērot līdzīgas normas," Dienai skaidroja Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētājs Jānis Kargins. Pēc viņa teiktā, no pagājušā gada Īrijas valsts budžetā veidojies diezgan liels pārpalikums, kas ļauj valdībai rezervēt pabalstiem nepieciešamo summu. "Īrijā ir ļoti lieli bērnu aprūpes izdevumi. Lai bērns varētu palikt pilnu laiku bērnudārzā, jāmaksā aptuveni 850 eiro mēnesī," sacīja J.Kargins.

Sociālu garantiju nodrošināšana varētu būtiski ietekmēt migrācijas pieaugumu, uzskata socioloģe Aija Lulle. "Ģimenes apvienošana ir ļoti aktuāla problēma viesstrādnieku vidē. Mūsu pētījumu rezultāti liecina, ka Īrijā pašlaik strādā ļoti daudz jaunu cilvēku, kuru dzīvesbiedri un bērni palikuši Latvijā. Tagad viņiem būs vieglāk Īrijā apvienot ģimeni," Dienai sacīja A.Lulle, piebilstot, ka bērnu pabalsts varētu kļūt par papildu stimulu migrācijai arī citām Latvijas jaunajām ģimenēm. Kā zināms, Latvijā bērna kopšanas pabalsts par bērnu no viena līdz diviem gadiem ir 30 latu mēnesī.

"Pieņemot lēmumu par aizbraukšanu, cilvēki neorientējas tikai uz sociālajiem pabalstiem. Viņi vairāk interesējas par darba iespējām, algu, cenām, dzīves apstākļiem, taču garantēta sociālā aizsardzība, protams, ir viena no svarīgākajām priekšrocībām, kas motivē mūsu iedzīvotājus doties uz ārzemēm," Dienai atzina Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

 

ASV uz Latviju grib izraidīt piecu bērnu tēvu

Agnese Margēviča,  NRA  02/06/06    ASV imigrācijas dienests par vīzu režīma pārkāpumu šodien grasās uz Latviju izraidīt kādu pirms 10 gadiem ieceļojušu latvieti Viktoru Ginteru, kas dzīvo Minesotā. Lai gan ik gadu no ASV vidējiem rietumiem imigrācijas dienests izraidot ap 3000 cilvēku, šī deportēšana ASV medijos izraisījusi īpašu uzmanību, jo V. Ginteram tas nozīmēs šķiršanos no pieciem bērniem un sievas amerikānietes.

"Pieci Minesotas bērni pavada savu pēdējo nedēļas nogali kopā ar tēvu, kuru pirmdien paredzēts deportēt uz Latviju," 3. februārī ziņoja WCCO-TV. "Manam vīram ir svētas saites ar pieciem bērniem, un viņiem jāpaliek kopā. Ieskatieties mūsu bērnu acīs un sirdīs un saprotiet, ka viņu dzīves tiks pilnīgi sagrautas, ja viņi vienkārši aizdzīs Viktoru prom," izteikusies vīrieša sieva Rošela Gintere.

"Nespēju iedomāties savas meitas un dēlus uzaugam bez tēva. Tas ir smagi. Tam tā nevajadzēja notikt. Es vienkārši nespēju iedomāties, kas notiks, ja mana ģimene tiks izšķirta," vietējam telekanālam žēlojies pats V. Ginters. ASV imigrācijas dienesta amatpersonas norādījušas, ka vienkārši pilda tiesneša lēmumu, kas viņiem ir obligāts. "Ja pagātnē bijuši likumpārkāpumi, radniecība ar ASV pilsoni nerada nekādu tiesisku pamatu, kas novērstu deportēšanu," telesabiedrībai teicis ASV imigrācijas dienesta pārstāvis Tims Kaunts.

Vīrieša problēmas sākušās, kad viņš turpinājis uzturēties ASV, lai gan vīzai bija beidzies termiņš. Vairākas reizes viņš tiesas ceļā mēģinājis panākt atļauju palikt, bet ne reizi nav spējis pierādīt, ka, atgriežoties Latvijā, viņam draudētu briesmas, ziņo WCCO-TV. Par labu neesot nākusi arī V. Gintera pirmās sievas liecība, ka viņš apprecējies vienīgi, lai dabūtu iespēju palikt ASV. Vīrietis šo apgalvojumu noliedzot. Jau tad, kad aptuveni desmit gadus ilgā juridiskā cīņa par palikšanu ASV bija sākusies, viņš apprecējies otrreiz. ASV medijs ziņo, ka V. Ginters esot pametis Latviju pirms 10 gadiem, it kā uzskatot, ka ir briesmās politiska saspīlējuma dēļ. Šobrīd V. Ginters dzīvo Minesotā kopā ar sievu un pieciem bērniem. Viņš esot ģimenes apgādnieks un piepelnoties, trenējot suņus.

 

Aizskarti arī Latvijas musulmaņi

Agnese Margēviča,  NRA  02/07/06    Atsevišķas draudzes aizvainojuši pērnajā rudenī tepat Latvijā izskanējušie spriedumi par pravieti Muhamedu.

Latvijas islāma ticīgo kopienas pārstāvji pārsvarā neatbalsta musulmaņu valstī izcēlušos protestus pret kādā Dānijas laikrakstā publicētajām pravieša Muhameda karikatūrām. Tomēr atsevišķas draudzes atzīst, ka tās aizvainojuši pērnajā rudenī tepat Latvijā izskanējušie spriedumi par pravieti.

"Man ir dziļi sāpīgi, ka tur tā reaģē, tā ir pārspīlēta reakcija. Šie protesti izsauc tādu pašu sašutumu, pat lielāku sašutumu nekā tās karikatūras. Man pat prātā nenāktu tā reaģēt," atzīst Rīgas musulmaņu draudzes padomes priekšsēdētāja Rufija Ševireva. Taujāta, vai arī Latvijas masu medijos nācies saskarties ar musulmaņu reliģiskās jūtas aizskarošiem viedokļiem, viņa teic, ka dažkārt kristieši par islāmu izsakās pēc savas izpratnes, tomēr tas esot vairāk nezināšanas dēļ un neizraisot vēlmi protestēt. Viņa spriež, ka Latvijas musulmaņu kopiena tik rāmi reaģē tāpēc, ka valsts uzspiestais gadu desmitiem ilgušais ateisms cilvēkus padarījis iecietīgākus, tagad cilvēki esot laimīgi, ka var nodoties ticībai.

"Esam ļoti noraidoši, aizvainoti un sašutuši. Tādus protestus, protams, neatbalstām, bet laikam cilvēkiem sakrājies," par Dānijas presē publicētajām karikatūrām teic Latvijas Musulmaņu biedrību savienības priekšsēdētājs Zufars Zainullins. Tas vien, ka karikatūras publicētas Dānijas vietējā avīzē, šo faktu nepadarot par lokālu atgadījumu, jo "šis viedoklis tiek pausts pasaulei". Musulmaņu draudzes Ideļ priekšsēdētājs Imāms Hatībs Midhats Satdanovs pauž uzskatu, ka ar Dānijas laikrakstā publicētajām karikatūrām izteikta vēlme tīši aizvainot islāmticīgos. "Varu paraudāt, palūgties, lai Dievs palīdz tiem, kuri maldās," par savu reakciju uz dažkārt aizskarošiem viedokļiem stāsta R. Ševireva.

Runājot par aizskarošo karikatūru publicētājiem, Z. Zainullins uzsver, ka "arī Latvijā ir tādi cilvēki", un piemin LU profesoru Leonu Taivānu, kurš pērnajā rudenī intervijā žurnālam Nedēļa pauda musulmaņu draudzēm nepieņemamus izteikumus, norādot, ka pravietis Muhameds nav izturējis kārdinājumu pieņemt zemes mesijas un laicīgā valdnieka titulu, bet Jēzus "noraidīja šo izaicinājumu, jo tas bija piedāvājums pielūgt tumšos spēkus, paklanīties sātanam". M. Satdanovs teic, ka draudze nav atmetusi domu L. Taivānu iesūdzēt tiesā par reliģisko jūtu aizskaršanu. R. Ševireva ar iecietību izturas arī pret L. Taivāna izteikumiem: "Tas mani neaizskar, tas ir viņa kā teologa, kā kristieša viedoklis. Viņš nezina islāmu." "Esmu zinātnieks – mans darbs ir analizēt un salīdzināt," saka pats L. Taivāns un piebilst, ka "viena lieta ir zinātniskā analīze, kritika, cita – ņirgāšanās par citu svētākajām jūtām. Tā ir nelietība". Viņš atgādina, ka cieņa ir viena no kristietības pamatvērtībām.

"Vārda brīvība ir viena lieta, bet tās karikatūras – vienīgais, ko tās aizstāv, ir neģēlība," teic arī LU Teoloģijas fakultātes dekāns Juris Cālītis. "Ja mēs Latvijā kariķētu ebreju reliģiskos simbolus, brēka būtu milzīga. Es domāju, tā pati Rietumu prese ļoti asi reaģētu, un tur nebūtu šīs paštaisnīgās atsaukšanās uz vārda brīvību," uzskata J. Cālītis. "Šis gadījums rāda, ka Rietumu pasaule ir zaudējusi jebkādas robežas, prasot sev tiesības un neuzņemoties nekādas saistības," uzskata L. Taivāns un aizstāv domu par preses brīvības ierobežošanu. "Šie ierobežojumi iekļaujas cilvēktiesībās, jo nav tiesību otru ievainot vai nogalināt, un to var izdarīt arī ar vārdiem, ne tikai darbiem," spriež profesors.

J. Cālītis uzsver, ka Rietumu cilvēkiem, spriežot par musulmaņu valstīs notiekošo, būtu jāatceras, ka arī Eiropas ceļš uz sekulāru, no reliģijas atdalītu valsti bijis ilgs un grūts. "Arī Rietumos pirms 200 gadiem Jēzus karikatūra milzīgu uzslavu un prieku neizpelnītos. Ja mēs to atcerētos, mēs būtu daudz mērenāki savā uzstājībā," viņš spriež un skaidro, ka arī musulmaņu valstīs pēdējo gadu desmitu norit publiski nemanāma diskusija, kā islāmā iestrādāt modernās pasaules izpausmes.

 

EK aicina atcelt ierobežojumus darbaspēkam no jaunajām dalībvalstīm

LETA  02/08/06     Vecajām Eiropas Savienības (ES) valstīm vajadzētu atvērt savus darba tirgus jauno savienības dalībvalstu iedzīvotājiem, šodien paziņoja Eiropas Komisija (EK), taču lielās ES valstis šo aicinājumu, visdrīzāk, ignorēs.

Arī EK ziņojumā par savienības attīstību pēc paplašināšanās nav gājusi tālāk un nav oficiāli ieteikusi atteikties no ierobežojumiem, ko lielākā daļa veco ES valstu noteica jauno savienības dalībvalstu iedzīvotājiem.

Tai pat laikā ziņojuma autors, ES sociālo un darba lietu komisārs Vladimirs Špidla norādīja, ka vēstījums ir skaidrs.

"Darbaspēka brīva kustība ir ekonomiski pamatota un ietverta ES līgumos. Mēs neesam piedzīvojuši katastrofālas tendences kopš savienības paplašināšanās," preses konferencē paziņoja Špidla.

"Valstis, kas pilnībā ir atvērušas savu darba tirgu jauno ES valstu iedzīvotājiem, pozitīvi vērtē šā lēmuma rezultātus," teikts ziņojumā.

Špidla piebilda, ka jauno ES valstu iedzīvotāji ir veicinājuši Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi un stabilu procentu likmju saglabāšanos.

EK ziņojumā teikts, ka strādājošie no desmit jaunajām dalībvalstīm ir devuši pozitīvu ieguldījumu 15 valstu ekonomikā, papildinot vietējo darbaspēku un strādājot tādus darbus, kādus vietējie nevēlas veikt.

"Nevienā konkrētā sektorā ierobežotā plūsma no desmit jaunajām dalībvalstīm nav izspiedusi vietējos strādniekus. Jauno desmit dalībvalstu strādnieki papildina [vietējo darbaspēku] un ir atstājuši pozitīvu iespaidu uz kopējo situāciju darba tirgū, veicinot ekonomisko izaugsmi," norāda EK.

Jautājums par darbaspēka brīvu pārvietošanos ES ir politiski jūtīgs sakarā ar turīgo dalībvalstu bažām, ka tās pārpludinās lētais darbaspēks no Austrumeiropas valstīm.

Tikai Lielbritānija, Īrija un Zviedrija pilnā mērā atvēra savus darba tirgus strādniekiem no jaunajām dalībvalstīm, bet pārējās ir ieviesušas dažādus ierobežojumus uz pārejas laiku līdz septiņiem gadiem.

Ierobežojumus paredzēts pakāpeniski atcelt, un pirmo reizi ierobežojumi jāpārskata 30.aprīlī - divus gadus pēc ES paplašināšanās, jo ES dalībvalstīm nav atļauts diskriminēt strādājošos nacionalitātes dēļ. Nākamreiz ierobežojumi jāpārskata 2009.gada 30.aprīlī, bet visi ierobežojumi jāatceļ 2011.gadā.

EK savā ziņojumā nevēršas pret valstīm, kas ieviesušas ierobežojumus, bet aicina tos atcelt.

"Darbaspēka pārvietošanās brīvība ir viena no Eiropas Kopienas līgumā paredzētajām pamatbrīvībām. Pārejas pasākumu mērķis ir atļaut sagatavoties, lai pēc iespējas ātrāk varētu sasniegt šo nemaināmo mērķi," teikts EK ziņojumā.

EK arī norāda, ka darbaspēka plūsma uz Lielbritāniju un Zviedriju, kur nav ierobežojumi, ir līdzīga, ja ne pat mazāka, nekā uz tām valstīm, kurās ir ieviesti ierobežojumi.

12 ES dalībvalstīm līdz aprīļa beigām ir jāizlemj, vai atcelt ierobežojumus, atstāt tos spēkā vēl uz dažiem gadiem, vai arī padarīt tos daudz elastīgākus, piemēram, atstājot tos spēkā uz noteiktiem sektoriem.

Austrija un Vācija, kas robežojas ar vairākām jaunajām dalībvalstīm, jau ir paziņojušas, ka tās pagaidām nemainīs savu politiku. Savukārt Somija un Spānija ir paudušas gatavību atcelt ierobežojumus.

Citas valstis, piemēram, Beļģija, Francija, Luksemburga un Nīderlande, pagaidām vēl nav paudušas savu nostāju.

 

Ūdre samudžinās izteikumos par karavīru sūtīšanu misijā uz Gruziju

Gunta Sloga,  Diena  02/08/06    Krievijas ziņu aģentūras otrdien kāri atspoguļoja Saeimas priekšsēdes Ingrīdas Ūdres (ZZS) izteikumus starpparlamentāras konferences laikā Gruzijā par Latvijas gatavību iesaistīties miera uzturēšanas misijā Dienvidosetijā. I.Ūdres ārpolitikas padomniece Līga Bergmane gan skaidro, ka šī bijusi vien atbilde uz hipotētisku jautājumu, vai Latvija būtu gatava piedalīties miera misijā, ne pausta gatavība aizstāt pašlaik Dienvidosetijā izvietotos krievu miera uzturētājus.

"Latvija piedāvā Gruzijai savus karavīrus Krievijas miera uzturētāju vietā," tā I.Ūdres izteikumi tika atreferēti interneta izdevumā Lenta.ru. Runājot par pašlaik ar NVS mandātu Gruzijā izvietotajiem Krievijas miera uzturētājiem, I.Ūdre arī sacījusi — ja tie "nepilda savu mandātu, nav jēgas no tādiem miera uzturētājiem". L.Bergmane noraida šīs Krievijas medijos izskanējušās ziņas. Saeimas spīkere vien sacījusi, ka Latvija varētu uzņemties dalību šādā miera misijā, ja šāds mandāts tiktu uzticēts organizācijai, kuras sastāvā ir Latvija, apgalvo I.Ūdres ārpolitikas padomniece.

Ārlietu ministrija otrdien atturējās komentēt pret Latvijas līdzdalību miera misijā Irākā balsojušās I.Ūdres izteikumus. Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Anda Baraškina uzsvēra, ka līdz šim Latvija nav šādus plānus apsvērusi. Par tiem nerunājot arī starptautiskā mērogā. Jau sesto gadu EDSO misijā Gruzijā darbojas viens Latvijas pārstāvis.

Jāpiebilst, ka Gruzijā saasinājušās diskusijas par nepieciešamību izvest Krievijas spēkus no Dienvidosetijas. Šie strīdi ir īpaši sarežģīti, ņemot vērā pieņēmumus, ka Krievijai ir intereses abos Gruzijas nemierīgajos reģionos — Dienvidosetijā un Abhāzijā.

 

ASV vēstniece aizstāv NVO tiesības saņemt naudu no ārzemēm

Dita Arāja,  Diena  02/09/06     Lai Latvijā būtu stipra pilsoniska sabiedrība, ir vajadzīgas ne tikai no vietējiem resursiem finansētās, bet arī ārvalstu nevalstiskās organizācijas (NVO) — tā savā runā Latvijas un Amerikas finanšu foruma rīkotajā diskusijā izteikusies ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija. Vēstnieces sacītais ir nepārprotama atbilde tiem Latvijas politiķiem, kas pēdējās nedēļās izvērsuši kārtējos uzbrukumus Latvijas NVO sektoram, izsakot pieļāvumu ierobežot to organizāciju darbu, kas saņem starptautisko donoru finansējumu.

Vēršanās notiek galvenokārt pret tām organizācijām, kas laikā, kad valsts atbalsts NVO ir niecīgs, finansējumu savam darbam gūst no ASV miljardiera Džordža Sorosa fonda. Daudzas no šīm organizācijām nodarbojas ar politiķu un politisko partiju finanšu uzraudzību, un zīmīgi, ka kritizētājas un uzbrucējas ir partijas ar visšaubīgākajām kasēm.

Piemēram, Latvijas Pirmā partija, kas radījusi aizdomas par priekšvēlēšanu tēriņu griestu pārsniegšanu, izteica priekšlikumu aizliegt no ārvalstu fondiem finansētajām Latvijas NVO piedalīties politiskajos procesos un saņemt valsts institūciju pasūtījumu priekšvēlēšanu monitoringiem un citiem pētījumiem, kas var ietekmēt vēlētāju izvēli. Viņu rosinājumu atbalsta ZZS deputāts Indulis Emsis, bet Ventspils mērs Aivars Lembergs vispār ierosinājis šādas NVO slēgt. ZZS līdere Ingrīda Ūdre salīdzinājusi NVO situāciju ar partiju atkarību no viena oligarha, klaji demonstrējot neizpratni par NVO darba būtību un finanšu caurskatāmību. Kā zināms, arī ZZS radās problēmas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atklātajiem nezināmajiem ziedotājiem partijai.

 

 

 

Valdībā un polītikā…

 

 

Uzmanība — NVO naudai

Zane Zālīte,  Diena  02/03/06    Bažas par ārvalstu ietekmi uz politiskajiem procesiem rosina rūpīgāk kontrolēt NVO finanses.

Paziņojums par Krievijas centieniem ar krievvalodīgo nevalstisko organizāciju (NVO) starpniecību ietekmēt politiskos procesus Latvijā nedrīkstētu kļūt par iemeslu, lai vērstos pret starptautisko finansējumu saņemošajām sabiedriskajām organizācijām kopumā, uzskata Dienas izvaicātie eksperti.

Vienlaikus izskan atziņa — varētu vēlēties, lai naudas plūsma NVO būtu caurskatāmāka, kā arī būtu skaidra robeža starp to sabiedriskajām aktivitātēm un NVO dalību priekšvēlēšanu kampaņās. Šādu robežu paredzēts noteikt topošajā partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, nosakot limitus trešo personu, to skaitā NVO dalībai politisko organizāciju pirmsvēlēšanu kampaņās, taču likumprojekts iestrēdzis Saeimā. Līdz ar to tās NVO, kuras nav sabiedriskā labuma organizācijas, lai arī nedrīkst tieši ziedot partijām, var netraucēti "startēt ar masīvu kampaņu priekšvēlēšanu laikā", popularizējot kādas politiskās partijas idejas — to finansējums atrodas ārpus partiju naudas lietu ierobežojumiem, saka agrākais diplomāts, Sorosa fonda—Latvija izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis.

Jau rakstīts, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) trešdien paziņoja — atklāta Krievijas valstisko un nevalstisko struktūru vēlme "zondēt" iespējamos veidus, kā ietekmēt 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Indulis Emsis (ZZS) paziņoja, ka komisijas rīcībā esot informācija: šādu mērķu sasniegšanai caur Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomi, iespējams, varētu tikt ieplūdināta nauda no Krievijas. I.Emsis jau agrāk paudis bažas par risku valsts drošībai, ar ko saistoties ārvalstu finansējums sabiedriskajām organizācijām — iespējams, viņa paziņojums var kalpot par pamatu, lai rosinātu vispār aizliegt NVO šādu atbalstu. Krievijas vēstniecība Latvijā ceturtdien paziņoja, ka gaida no I.Emša oficiālu apstiprinājumu viņa izvirzītajām apsūdzībām vai atvainošanos par paziņojumu, ziņo LETA.

Nevar aizliegt NVO saņemt ārvalstu finansējumu, taču sabiedrībai būtu jāzina, kas to piešķirt un kādiem mērķiem to izlieto. Skaidrību par NVO finansēm vajadzētu viest gada pārskatiem un atskaitēm par saņemtajiem ziedojumiem, taču šajā ziņā likumdošanā ir robi, kas ļauj neatšifrēt no citām valstīm saņemto naudu. "Šajos pārskatos vispār nav ailes, kur var parādīt — man ir Zviedrijas vai Krievijas finansējums," saka Latvijas pilsoniskās alianses eksperte Zinta Miezaine. Viņasprāt, tas nebūtu pārāk liels spiediens uz nevalstisko sektoru, ja tomēr būtu prasība atklāt starptautiskā finansējuma avotus.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis (JL) neuzskata, ka SAB un I.Emša paziņojumi būtu iemesls, lai sāktu pastiprināti uzraudzīt sabiedrisko organizāciju naudas lietas: "Ja ir draudi Latvijas drošībai, tiesībsargājošajām struktūrām šī informācija ir jāpārbauda". Viņaprāt, arī, nosakot prasību detalizētāk atskaitīties par saņemto finansējumu, neesot ko gaidīt, ka kaut kādas naudas plūsma no Krievijas uz Latvijas NVO pēkšņi kļūtu caurspīdīga "kā bankas maksājumu pārskats": visticamāk, Krievijas interese neesot Latvijā veicināt demokrātiju, bet gan panākt, ka pie varas nonāk kaimiņvalstij lojāli politiķi, kas var kļūt par Krievijas interešu realizētājiem. Sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda izsakās piesardzīgāk, norādot — ir atšķirība, vai finansējums nāk no valstīm, kuras ir Latvijas sabiedrotās tādās organizācijās kā Eiropas Savienība un NATO, vai no valstīm, ar kurām šādas saiknes nav. Trūcīgā informācija par Krievijas finansējumu Latvijas NVO liedzot izdarīt secinājumus, tāpēc tā būtu jāpēta. "Šeit ir atklātības jautājums, kas ir svarīgi gan valstī, gan nevalstiskajā sektorā, jo sabiedriskās organizācijas un politiskās partijas ir atbildīgas sabiedrības priekšā," saka V.Tērauda.

Par ko NVO atskaitās

Gada pārskatos:

- par saņemto biedru naudu

- par ziedojumiem un dāvinājumiem

- par valsts vai pašvaldību dotācijām

- par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības

- par citiem ieņēmumiem

Atskaitēs par ziedojumiem un dāvinājumiem:

- jāmin saņemtā summa un ziedotāja vārds vai nosaukums

- jāatskaitās par naudas izlietojumu

Viedokļi

Kur ir "šaurās vietas" likumdošanā

Zinta Miezaine, Latvijas Pilsoniskās alianses eksperte:

Starptautisko finansējumu daži raksta pie ziedojumiem un dāvinājumiem, citi ar ziedojumiem un dāvinājumiem saprot tikai to, kur saņemta nodokļu atlaide, tāpēc starptautisko finansējumu raksta pie "citiem ieņēmumiem", tos neatšifrējot.

Pēteris Viņķelis, Sorosa fonda—Latvija izpilddirektora vietnieks:

NVO, kura nav sabiedriskā labuma organizācija, neviens nevar liegt aizņemties bankā miljonu un sarīkot reklāmas kampaņu priekšvēlēšanu laikā, popularizējot kādas politiskās partijas idejas.

 

Kabanovs savu atsaukšanu no Ārlietu komisijas cenšas pārvērst par šovu

Ināra Egle,  Diena  02/03/06    Saeimas PCTVL frakcijas deputāts Nikolajs Kabanovs, kura rīcība jau vairākkārt likusi apšaubīt viņa lojalitāti Latvijas valstij, ceturtdien tika atsaukts no Saeimas Ārlietu komisijas. Pēdējais piliens labējo partiju pacietības mērā bija deputāta līdzdalība filmas Baltijas nacisms veidošanā, jo šo filmu arī Latvijas Vēsturnieku komisijas eksperti novērtējuši kā klaji "provokatīvu, antilatvisku un naidu kurinošu". Aizklātā balsojumā par deputāta atsaukšanu no komisijas nobalsoja 64 deputāti, pret bija 18, atturējās viens.

N.Kabanovs, kuru Saeima tajā pašā sēdē ievēlēja Budžeta un finanšu komisijā, izskatījās gandarīts par kaislībām, ko izraisīja viņa atsaukšana, pārvēršot to šovā — pēc balsojuma viņš labējo frakciju deputātiem izdalīja bērnu autiņbiksītes, lai "deputātiem būtu sausi un komfortabli, jo bailēs viņi var apčurāties". Uz šo akciju dāvinājuma saņēmēji nereaģēja, taču debatēs pārsvarā norādīja uz N.Kabanova jau agrākajām darbībām, kuras radījušas šaubas, vai viņš ir ievērojis solījumu būt lojālam pret valsti, ko devis, stājoties Saeimas deputāta amatā.

Jāatgādina, ka N.Kabanovs, kurš ir arī žurnālists, neilgi pēc ievēlēšanas parlamentā bija publicējis neizpaužamu informāciju, kuru ieguva kā deputāts, piedaloties Saeimas Ārlietu komisijas slēgtajā sēdē. Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas inaugurācijas ceremonijā 2003.gadā viņš noslaucīja sviedrus prezidentes standarta stūrī, apgalvojot, ka esot to skūpstījis. Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) Saeimas sēdē informēja, ka nesen Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē N.Kabanovs sācis runāt krieviski, kas klaji demonstrē viņa nievājošo attieksmi. Tēvzemietis uzskata, ka Saeima varētu arī lemt par viņa izslēgšanu no Saeimas sastāva (to pieļāva vairāki runātāji), atsaucoties uz pantu par valsts valodas nezināšanu. Kolēģi aizstāvēja vairāki PCTVL deputāti, neko kaitniecisku deputāta darbībā nesaskatot, bet ierosinājumu saistot ar vēlēšanu tuvumu, jo valdības partijas nevarot parādīt savus labos darbus un tāpēc aktualizējot šādus jautājumus.

 

‘Delna’ Saeimas priekšsēdētājai pārmet likumu nezināšanu

DELFI  02/03/06     Sabiedrība par atklātību “Delna” izplatījusi paziņojumu, kurā asi kritizē Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres (ZZS) pārmetumu nevalstiskajām organizācijām (NVO) par iejaukšanos politikā un to necaurskatāmo finansējumu, kas demonstrējot Ūdres vājās zināšanas par NVO un to darbību reglamentējošajiem likumiem.

“Delna” norāda, ka Ūdres izteikumi intervijā laikrakstam “Latvijas Avīzei” liecina, ka “marģinālie uzbrukumi Latvijas organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai kļūst par valsts politikas daļu”.

“Otras augstākās valsts amatpersonas nostāja liek domāt, ka vārda un biedrošanās brīvības ierobežošanas idejas vairs nav tikai tukšas skaņas politiskās diskusijās,” bažas pauž sabiedrība par atklātību “Delna”.

Saeimas priekšsēdētāja intervijā demonstrējot, ka nenosoda uzbrukumus pilsoņu pamattiesībām, bet gan uzskata tālākas diskusijas un priekšlikumus par iespējamiem NVO darbības ierobežojumiem par pieļaujamiem pat Saeimas līmenī.

“Delna” norāda, ka Latvijas otrā augstākā amatpersona maldīgi pārmet NVO iejaukšanos politikā, sapludina partiju un NVO darbības atšķirīgo saturu un būtību, nešķir biedru interešu un sabiedriskā labuma organizācijas statusu, met ēnu uz noteiktu NVO finanšu caurskatāmību, apšauba Latvijas NVO darbības nesavtīgumu Džordža Sorosa finansējuma dēļ, kā arī pazemo Latvijas NVO, norādot, ka to darbinieku darbam nebūtu jābūt atalgotam.

Politiskās partijas un NVO ir skaidri šķiramas pēc svarīga pamatprincipa – varas iegūšanas. NVO nav citas varas kā sabiedrības uzticība, kamēr politiskās partijas iegūst valsts varu, skaidro “Delnas” pārstāvji.

“No iegūtās un uzticētās valsts varas godīgas izmantošanas principa izriet politiķu un partiju pienākums pastāvīgi atskaitīties sabiedrībai par savu darbību, lēmumiem un finanšu avotiem. Savukārt, NVO demokrātiskā sabiedrībā piemīt sabiedriska sargsuņa loma, kura uzdevums ir savas profesionālās kompetences robežās kritiski vērtēt partiju darbu un politiskās diskusijās piedāvāt sistēmiskus uzlabojumus,” skaidrojumu turpina “Delna”.

Savukārt Ūdre demonstrē NVO darbību reglamentējošo likumu nepārzināšanu, norādot uz NVO finanšu necaurskatāmību. Delna norāda, ka saskaņā ar likumu NVO ir publiski jāatskaitās par saviem ieņēmumiem un izdevumiem, bet ziedotāji visām NVO ik gadu ir jāpublisko sludinājumos laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

“Delna” uzsver, ka vienmēr un konsekventi ir pildījusi visus likumā noteiktos pienākumus pret valsti un darījusi vēl vairāk, aktīvi un pēc pašas iniciatīvas publiskojot savus ieņēmumus.

Turklāt Ūdre neizšķir sabiedriska labuma NVO ar tādām biedru interešu aizstāvības organizācijām kā Zvērinātu auditoru asociācija, kur pati ir darbojusies. “Kamēr šādas asociācijas pārsvarā lobē savai profesionālajai darbībai nepieciešamās likumu normas un veicina savas nozares pozicionēšanos tirgū, sabiedrības interešu aizstāvības organizācijas kā “Delna” iestājas par vispārējiem uzlabojumiem attiecīgajā sfērā saskaņā ar Satversmes demokrātisko burtu un garu,” pauž “Delnas” pārstāvji.

Klajā pretrunā ar pašas Ūdres paustajām deklarācijām par vēlamo sadarbību ar NVO Saeimas un NVO memoranda ietvaros, kā arī valstiska atbalsta nepieciešamību NVO, nonākot amatpersonas izteikumos par “sabiedriskā darba darīšanu” bez atalgojuma.

“Saeimas priekšsēdētājas izteikumi par NVO darba neatalgošanu ir pazemojoši visam NVO sektoram, kura darbības panākumus veido brīvprātīgais darbs un brīvprātīgi ziedojumi. Tas apliecina, ka Saeimas un NVO memoranda ideja ir tikai priekšvēlēšanu farss”, vērtē “Delnas” padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.

“Ja Ingrīda Ūdre runātu krieviski, šķistu, ka izteikumi nāk no Kremļa polittehnologu rokas. Tie ir klajā pretrunā ar politiķes deklarēto vēlmi sadarboties ar NVO. Tie liecina par Latvijas pilsoniskās sabiedrības darbības neizpratni,” pauž Putnis.

 

Vienotības ideja slēpj lamatas TB/LNNK

Ināra Egle,  NRA  02/06/06    Veido alternatīvu centru nacionālo vēlētāju šķelšanai.

Aiz lozungiem par nacionālo spēku vienotību varētu būt slēpts mērķis mazināt nacionālo spēku pārstāvniecību Saeimā un tos sašķelt. Par to liecinot arī pēc būtības noraidītais Tēvzemei un brīvībai/LNNK piedāvājums nacionālo ideju piekritējiem startēt tēvzemiešu sarakstā, veidojot alternatīvu nacionālo spēku centru uz janvārī dibinātās partijas Visu Latvijai bāzes. Politologs Jānis Ikstens no procesiem šajā spārnā, kur aktivizējusies arī caurkritušu politiķu veidotā Tēvzemes savienība, redz "spraucamies ārā trubas galu, ko reprezentē Normunds Lakučs un kam Aleksandrs Kiršteins varētu noderēt kā izkārtne".

TB/LNNK ir vienīgā labējā partija, kura pārstāvēta Saeimā kopš 1993.gada un bijusi daudzās valdībās. Tā uzvarēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās un ir saglabājusi stabilu reitingu, daudzkārt iekļūstot populārāko partiju trijniekā. Lai arī tagad TB/LNNK ir opozīcijā, tā atbalsta pieņemamus valdības projektus. Gatavojoties 9.Saeimas vēlēšanām, EP deputāta Roberta Zīles vadībā tēvzemieši izstrādājuši sociāli ekonomisko programmu. Turpretim jaundibinātās Visu Latvijai, kuras dažas galvgala personas savulaik nonākušas drošības policijas redzeslokā, programmā ir politiski lozungi, bet tās nostādnes ekonomiskajā politikā vispār nav zināmas. VL uzsvaru gatavojas likt uz plašām akcijām, no kurām pirmā valsts valodas aizstāvībai paredzēta jau šonedēļ. "Ar šādām akcijām nevar strādāt Saeimā un ir arī jautājums, uz ko šīs akcijas būs vērstas ekonomiskajā jomā," norādīja J.Ikstens.

Šajā kontekstā komiski izklausās mazpazīstamās Tēvzemes savienības līdera Mārtiņa Draudiņa nesen teiktais: "Mums ir vajadzīgs karogs. Aleksandrs Kiršteins varētu uzņemties vadīt apvienību, kurā mēs vēl pieaicinātu TB/LNNK."

Runas par A.Kiršteinu kā iespējamo jauna nacionālā spēka līderi parādījās jau pēc tam, kad maijā viņu izslēdza no Tautas partijas "ekstrēmās darbības un uz antisemītisma robežas balansējošo paziņojumu dēļ". TP norādīja, ka A.Kiršteina provokatīvā politiskā darbība neatbilst tās programmai. Tomēr TB/LNNK aicināja viņu tāpat kā toreiz vēl sabiedriskās organizācijas Visu Latvijai līderi Raivi Dzintaru un publicistu Visvaldi Lāci kandidēt savā sarakstā. Ja publicists vēl nesen nebija īsti pārliecināts, vai startēs uz Saeimu, tad A.Kiršteins saka, ka par viņa plāniem vēl esot pāragri runāt. Var secināt — ja TB/LNNK piekristu sadarbībai ar radikālāku uzskatu paudējiem, kas arī ir kritiski izteikušies par tēvzemiešu EP deputātiem, būtu apdraudētas ne tikai tās iespējas ieiet valdībā, bet pat pastāvēšana, ko daži šīs partijas politiķi tulko kā konkurentu mērķi.

TS kongresā A.Kiršteins sēdēja līdzās uzņēmējam Normundam Lakučam, kas jau vasarā bija apciemojis V.Lāci, bet abpusēja sapratne par nacionālo spēku konsolidāciju bija izpalikusi. Pēc TB/LNNK aiziešanas opozīcijā N.Lakučs par partiju esot zaudējis interesi. Taču savulaik kā tās atbalstītājs viņš tēvzemiešiem cēla neslavu gan ar savu finanšu līdzekļu neskaidru izcelsmi, kad bija deklarējis vairāk nekā četru miljonu uzkrājumus skaidrā naudā 22 dažādās valūtās, gan ar to, ka bija saistīts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu — viņš savulaik arī esot nosaucis N.Lakuču kā TB/LNNK pārstāvi neoficiālās sarunās par Ventspils naftas privatizāciju, liecina Dienas arhīvs.

EP deputāts Guntars Krasts, kas ir N.Lakuča kādreizējais biznesa partneris, tagad viņu Dienai novērtēja kā "būtisku šķērsli sadarbībai ar citiem nacionālajiem spēkiem". Tiesa, apvienotā saraksta veidošana, ko piedāvā TS un VL, arī no procedūras viedokļa nav viegli īstenojama. Līdz ar to Visu Latvijai pārtapšanu partijā un atteikšanos no piedāvājuma iet TB/LNNK sarakstā, kas gan nav arī noraidīts, tomēr var uzskatīt kā zīmi, ka nav patiesas vēlmes konsolidēt nacionālos spēkus. "TB/LNNK cilvēkiem bez nopietnas politiskās pieredzes izrādīja ļoti lielu pretimnākšanu, piedāvājot vietu sarakstā. Ja viņi to ir noraidījuši, citus modeļus vērtēju kā neiespējamus," teica G.Krasts. Viņaprāt, no neskaidra saraksta ievēlētie deputāti nevarētu īstenot nevienu programmu, taču vēl neiespējamāk strādāt kopā, ja partneriem bez nacionāliem lozungiem citas programmas nav.

"Viņi pārdod ilūziju par skaistu latvisku valsti, bet tā ir tāda sapņu tirgošana," uzskata arī portāla politika.lv redaktore Nellija Ločmele, norādot, ka visas aptaujas liecina — cilvēki no valsts varas pārstāvjiem gaida risinājumus tieši sociāli ekonomiskajā jomā. R.Dzintars uzskata, ka "partiju programmas vairāk ir sacerējumi par vērtībām vēlētājiem saprotamā valodā". Partijas dibināšanu viņš pamato ar nevēlēšanos "būt par kādas partijas ķeksīti, kas krāsainos krekliņos dala plakātus — mēs gribam arī uzņemties atbildību". R.Dzintars kongresā faktiski citēja to pašu mērķi, ko jau decembrī TB/LNNK kongresā paziņoja tēvzemiešu līderis Jānis Straume — panākt latviešiem politisko varu savā valstī. Arī viņš Dienai atzina — vērojumi liecina, ka sīkpartiju patiesais mērķis varētu būt nacionālo spēku pārstāvniecības 9.Saeimā mazināšana.

Politologs J.Ikstens R.Dzintaru un viņa domubiedrus vērtē kā jaunus, ambiciozus entuziastus, kas izmanto to, ka TB/LNNK nav bijusi pietiekami aktīva nacionālo ideju propagandā. Politologs nedomā, ka VL vienatnē pārvarētu 5% barjeru, tas drīzāk mazinās TB/LNNK pārstāvniecību Saeimā. "Nacionālajā spārnā ir divi nopietni spēlētāji — Jaunais laiks un TB/LNNK. Tas nav pa prātam ļaudīm, kuri mēģina veidot pēcvēlēšanu koalīciju bez šīm partijām," uzskata J.Ikstens. Tāpēc tiekot "veidots alternatīvais centrs nacionālo vēlētāju šķelšanai", kas ir izdevīgi jebkuram politiskajam konkurentam.

 

Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam virza Ievu Jaunzemi

LETA  02/06/06    Ekonomikas ministrijas (EM) Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam izvirzījusi Ievu Jaunzemi, aģentūru LETA informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kopš 2004.gada 4.oktobra Jaunzeme pilda EM nozares padomnieces pienākumus nodarbinātības, makroekonomikas, struktūrfondu un valsts atbalsta jautājumos Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Briselē.

Pirms tam Jaunzeme bija EM valsts sekretāra vietniece, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore un Labklājības ministrijas Darba departamenta vadītāja.

Jaunzeme bijusi arī Nodarbinātības valsts aģentūras Konsultatīvās padomes locekle, Tautsaimniecības padomes locekle, Ilgtspējīgas attīstības padomes locekle un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras padomes locekle.

Konkursa komisija atzinīgi novērtējusi Jaunzemes zināšanas konkurences jautājumos, darba pieredzi valsts pārvaldē un nevalstiskajās organizācijās.

Konkurences padomes priekšsēdētājs jāapstiprina Ministru kabinetam, tāpēc EM jau sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā atbilstošu rīkojuma projektu.

Jau ziņots, ka līdz Konkurences padomes jaunā priekšsēdētāja apstiprināšanai šī amata pienākumus pilda Konkurences padomes locekle Tatjana Jefremova.

Bijušais Konkurences padomes priekšsēdētājs Pēteris Vilks no 2.janvāra ir EM valsts sekretāra vietnieks.

 

Valdība pret inflāciju cīnīsies, veicinot konkurenci un mazinot budžeta deficītu

LETA  02/06/06    Valdība inflāciju plāno apkarot, veicinot konkurenci un mazinot valsts budžeta deficītu, šodien žurnālistiem paziņoja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).

Ministrs norādīja, ka neatbalsta radikālus patēriņa cenu līmeņa mazināšanas risinājumus, jo tādu instrumentu neesot ne valdības, ne arī Latvijas Bankas rīcībā.

Tomēr tā sauktais slepenais valdības inflācijas mazināšanas plāns jau darbojoties, un tas paredz veicināt konkurenci mazumtirdzniecībā, tai skaitā pārtikas preču un degvielas tirgū, kā arī valsts budžeta taupības režīmu.

Pēc Spurdziņa teiktā, samazinot budžeta deficītu par 1%, inflācija mazinātos par 0,3 līdz 0,4 procentpunktiem.

Ministrs piekrīt, ka, strauji attīstoties tautsaimniecībai, būtu pareizi veidot uzkrājumus, tomēr valdība to nevarot atļauties, ievērojot lielo spiedienu no sabiedrības, kas pieprasa sociālo jautājumu risināšanu.

"Tāpēc valdība nevar izvairīties no kaut neliela budžeta deficīta," skaidroja Spurdziņš.

Viņš uzskata, ka Latvijā sabiedrība nav gatava ekonomisko attīstību izvērtēt no tāda viedokļa, kā tā sauktajās vecajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kur iedzīvotāji rūpīgi seko līdz valsts ilgtermiņa attīstības perspektīvām.

"Mēs esam jauna valsts un viena no nabadzīgākajām ES, tāpēc jārēķinās, ka būs vēlme pēc lielākām algām," norādīja ministrs.

Valdība tāpēc arī turpmāk esot gatava lemt par darba algu palielināšanu dažādos sektoros, piemēram, pedagogiem, policistiem un medicīnas darbiniekiem, lai novērstu iedzīvotāju straujo aizplūšanu darbā uz citām valstīm.

Tomēr algu palielinājumam esot jābūt samērīgam ar darba ražīguma kāpumu. Tāpat esot svarīgi, lai būtu noteikts algu palielināšanas grafiks, saskaņā ar kuru valdība varētu pieņemt lēmumus.

Lai gan darba algu palielināšana valsts sektorā strādājošajiem atstāj ietekmi uz inflāciju, Spurdziņš uzskata, ka tā nav izšķiroša, jo patēriņa cenu līmeņa izmaiņas ietekmē dažādi faktori.

 

Bezdeficīta budžetu Latvijā sola pēc pieciem gadiem

LETA  02/06/06     Sabalansēts jeb bezdeficīta valsts budžets Latvijā varētu būt pēc aptuveni pieciem gadiem, ja saglabāsies augsti tautsaimniecības izaugsmes tempi, šodien žurnālistiem atzina finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).

Pērn valsts budžeta deficīts bija 99,3 miljoni latu plānoto 141,2 miljonu latu vietā. Ministrs prognozē, ka 2005.gada budžeta deficīts būs ap 1-1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) iepriekš prognozēto 1,68% vietā. Arī 2004.gadā valsts budžeta deficīts bija 1,1% no IKP.

Šogad valsts budžeta deficīts tiek plānots 1,5% no IKP, bet vidējā termiņā tiek prognozēts pakāpenisks tā samazinājums.

Ministrs norādīja, ka nevar plānot strauju budžeta deficīta samazinājumu, jo ir jārisina vairāki sociāli jautājumi, piemēram, jāpalielina darba algas medicīnas darbiniekiem, pedagogiem, policistiem un citiem.

"Mēs valdībā tiktu noslaucīti, ja nebūtu palielinājuši darba algas," sacīja Spurdziņš, norādot uz lielo spiedienu, ar ko saskaras valdība, lemjot par valsts budžetu.

Lai uzlabotu valsts budžeta plānošanu un prioritāšu definēšanu, Finanšu ministrija izstrādā likumprojektus vidēja termiņa budžeta plānošanai. Patlaban budžeta plānošana lielākoties notiek diviem gadiem, bet vidēja termiņa plānošana nodrošinātu lielāku uzsākto darbu pēctecību un disciplinētu arī nozares ministrijas, kas ik gadu mēģina pieprasīt lielus līdzekļus savām prioritātēm.

 

LC nesaskan domas ar LPP par vairākām Šmita iniciatīvām

Ināra Egle,  Diena  02/07/06    Latvijas ceļš nevar atbalstīt vairākās iniciatīvas, ar kurām ir nācis klajā Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdis Jānis Šmits, kas pārstāv LC/LPP apvienības partnerus. Viskategoriskāk LC iebilst pret nodomu liegt ārvalstu finansētām nevalstiskām organizācijām piedalīties politiskajos procesos, atgādinot, ka ir vairākas ES veidotas organizācijas. "Ja sabiedriskās organizācijas ievēro likumu un nevēršas pret valsti, tās ir tiesīgas darboties," uzskata LC priekšsēdis Ivars Godmanis, kas neredz nepieciešamību veikt izmaiņas arī likumos, kas skar reliģisko pārliecību. Kā ziņots, J.Šmits arī solīja nākt klajā ar iniciatīvu, lai pastiprinātu atbildību par vēršanos pret apziņas brīvību un reliģisko pārliecību. "Tās ir tikai idejas, kuras nav apspriestas partijā un apvienībā. Taču tas ir tikai korekti, ja Saeimas frakcijas vadītājs ir idejām bagāts cilvēks," skaidro LPP priekšsēdis Juris Lujāns. "Mums ir partiju apvienība, kur katrs var ieņemt savu pozīciju," teica I.Godmanis, atzīstot, ka jautājumos par vairākām LPP pēdējā laika iniciatīvām LC ir atšķirīga nostāja.

Lai arī bija dzirdēts, ka LPP nav izkoptas viedokļu saskaņošanas tradīcijas un LC tas rada diskomfortu, I.Godmanis attieksmē pret partneriem demonstrēja toleranci un teica: "Mums būs tikšanās un tad runāsim, kā tuvināt mūsu pozīcijas." Jau agrāk LC pārstāvji bija atzinuši, ka LPP kā parlamentā un valdībā pārstāvētai partijai ir tiesības uz savu — no LC atšķirīgu nostāju un tas neradīs dramatiskas sekas līdz Saeimas vēlēšanām, taču pēc tām partijām būtu jāstrādā kā vienotai komandai. Vairāki LC pārstāvji arī atzīst, ka ar LPP vadības pārstāvjiem Aināru Šleseru un Ainaru Baštiku varot sastrādāties, taču viņi jau vairāk nekā nedēļu ir ārpus valsts.

LC nevar piekrist arī izmaiņām ar Saeimas vēlēšanām saistītos likumos. Ja tādi grozījumi tiekot veikti, tie jāattiecina nevis uz šīm, bet uz nākamajām vēlēšanām, uzskata I.Godmanis. LPP ir atbalstījusi ZZS rosinātos grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas liegtu izvietot reklāmu medijos un arī vides reklāmu trīs mēnešus pirms vēlēšanām, ko plānots attiecināt jau uz 9.Saeimas kampaņu.

LPP priekšsēdis J.Lujāns Dienai sacīja, ka pieminētās idejas partijā plānots izvērtēt tikai šonedēļ un pēc tam tikšot lemts, vai tās arī iesniegt. "Tām ir gan sava loģika, gan savi trūkumi. Dažas idejas arī nākušas diezgan strauji un izraisījušas neadekvātu reakciju, bet tāpēc mēs tās nopietni apspriedīsim," sacīja J.Lujāns.

 

Nerosina lemt par Saeimas un pašvaldību deputātu mandāta apvienošanu

LETA  02/06/06    Beidzoties priekšlikumu iesniegšanas termiņam pirms Saeimas vēlēšanu likuma izskatīšanas galīgajā lasījumā, pretēji iepriekš solītajam neviena partija nav sagatavojusi priekšlikumu par Saeimas un pašvaldības deputātu mandāta apvienošanu.

Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka partija šo ideju atbalsta. Tā kā šim priekšlikumam nav atbalsta Saeimā, tas netiks iesniegts.

Tautas partijas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš uzsvēra, ka jau ir sācies priekšvēlēšanu periods un nebūtu korekti tagad kaut ko mainīt.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā beigsies otrdien.

Iepriekš gatavību kandidēt Saeimas vēlēšanās, ja būtu iespējams parlamenta un pašvaldības deputātu mandātus apvienot, pauda, piemēram, Liepājas mērs Uldis Sesks.

 

Visaugstākais reitings valdībā Demakovai, viszemākais - Bērziņam

LETA   02/06/06    Janvārī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, Latvijas iedzīvotāji no valdības locekļiem visatzinīgāk vērtēja kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP), ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) un bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika (LPP) aktivitātes, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Savukārt visnegatīvāko vērtējumu saņēmuši iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP), finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) un veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP).

Demakovas reitings janvārī bija 30,3 punkti, Pabrika - 17,8 punkti, Baštika - 11,4 punkti.

Ceturtajā vietā ierindojies Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kura reitings ir 11,3 punkti. Valdības vadītāja darbu pozitīvi vērtē 50,4% iedzīvotāju, negatīvi - 39,2%.

Zemkopības ministrs Mārtiņa Rozes (ZZS) reitings ir 11,2 punkti, vides ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) - 8,2 punkti, izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (JL) - 4,6 punkti, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās Jāņa Reira (JL) - 0,5 punkti, bet tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas (JL) - 0,1 punkts.

Pārējo ministru novērtējums ir negatīvs. Aizsardzības ministres Lindas Mūrnieces (JL) reitings ir mīnus 0,6 punkti, satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) - mīnus 1,9 punkti, labklājības ministres Dagnijas Staķes (ZZS) - mīnus 3,2 punkti, reģionālās attīstības un pašvaldību ministra Māra Kučinska (TP) - mīnus 5 punkti, ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa (JL) - mīnus 5,4 punkti, īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Ainara Latkovska (JL) - mīnus 5,7 punkti.

Iekšlietu ministra reitings ir mīnus 7,3 punkti, finanšu ministra - mīnus 8,5 punkti, bet veselības ministra - mīnus 24,6 punkti.

Aptauja rāda, ka visvairāk pozitīvā novērtējuma saņēmusi Demakova - viņas darbu atzinīgi vērtē 55,1% iedzīvotāju, Kalvītis - 50,4%, kā arī Pabriks - 47,5%. Savukārt visvairāk negatīvā novērtējuma bijis Bērziņam - 55,2% iedzīvotāju nav apmierināti ar veselības ministra veikumu, Šleseram - 43,8%, kā arī Kariņam - 43,7%.

Visneatpazīstamākais no valdības locekļiem ir Reirs - 31,6% iedzīvotāju par viņu nav dzirdējuši, savukārt vispazīstamākais ir Kalvītis - par valdības vadītāju nav dzirdējuši tikai 0,8% aptaujāto.

 

Apstiprina Rīgas vēsturiskā centra plānu

LETA  02/07/06    Rīgas dome otrdien apstiprināja Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, kas tiks izdots kā pašvaldības saistošie noteikumi.

Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļai uzdots lēmumu ne vēlāk kā pēc divām nedēļām publicēt laikrakstos "Rīgas Balss" un "Latvijas Vēstnesis".

Domnieki nolēma, ka darbs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānošanā tiks turpināts un ne ilgāk kā gada laikā tiks izdarītas nepieciešamās korekcijas, kas saistītas ar plānojuma ieviešanu.

Ir nolemts teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos terminu "īpašās apbūves grupas" nomainīt ar "teritorijas fragmenti ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem".

Jau ziņots, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu.

Ministrija atļāva apstiprināt plānojuma galīgo redakciju, ja tiks ievērota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes prasība turpināt centra plānošanu un ne ilgāk kā gada laikā izdarīt nepieciešamās korekcijas.

Rīgas domei tika norādītas vairākas nepilnības, kuras ir jānovērš. Norādīts, ka grafiskajā materiālā lietotie apzīmējumi "nav piemēroti kartogrāfiskā materiāla mēroga noteiktībai, piemēram, ūdens aizsargjosla, kā arī informācijas slāņi nav sakārtoti tā, lai visa informācija būtu lasāma". Grafiskā daļa ir jāpapildina ar visām aizsargjoslām, kuras iespējams attēlot izvēlētajā mērogā M 1:2000. Kartes izdrukai jāizvēlas tāds mērogs, lai varētu izlasīt informāciju.

Aprakstošajā daļā jāietver informācija par teritorijām, kuru faktiskā izmantošana neatbilst plānojumā noteiktajam, un ziņojums par plānojuma atbilstību augstāka līmeņa plānojumam.

Jau ziņots, ka Rīgas vēsturiskā centra (RVC) saglabāšanas un attīstības padome nolēma daļēji atbalstīt RVC saglabāšanas un attīstības plāna trešo redakciju. Padome pieļāva RVC galīgās redakcijas apstiprināšanu ar nosacījumu, ja tiks turpināta RVC plānošana un ne ilgāk kā gada laikā tiks izdarītas nepieciešamās korekcijas.

Rīgas dome 2005.gada novembrī nolēma apstiprināt RVC saglabāšanas un attīstības plāna trešo redakciju par galīgo redakciju, bet RVC padome izteica būtiskus iebildumus.

RVC saglabāšanas un attīstības plānā nozīmīgākās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības ir Vecrīgas panorāma un siluets, Vecrīgas ielu pilsētbūvnieciskās kompozīcija, 17.-19.gadsimta Vecrīgas gludais apmetums, kas raksturīgs Rīgas ēku apdarei, kanāls, parki un dārzi, jūgendstila ēkas, 18.-20.gadsimta koka apbūves elementi, Rīgas pils, Alberta iela, Rīgas Centrāltirgū saglabātie dirižabļu angāri, Rīgas sarkanie spīķeri, Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltne un Rīgas 1.slimnīca.

Paredzēts noteikt neapbūvējamu, sabiedriski atzītu publisko ārtelpu, piemēram, skvēru pie Dailes teātra un Bastejkalnu. Plānots apbūvēt daļu Līvu laukuma un skvēru pie Doma laukuma.

Plānā iestrādāta ideja pārveidot Akmens tiltu par gājēju tiltu. Transporta plūsmu gar Daugavu no Dzelzceļa līdz Vanšu tiltam iecerēts novirzīt tunelī. Starp Akmens un Vanšu tiltu plānots izveidot laukumu, kas tiktu atvēlēts svētku sarīkojumiem, gājējiem un velosipēdistiem.

Plāna galīgā redakcija paredz apbūvi 54,8% RVC teritorijas. Daļu no tā veido pašreizējā apbūve.

Paredzēts, ka RVC teritorijā varēs nojaukt lielāko daļu iekškvartālu ēku, kuru vietā būvētu jaunas mājas. Iecerēts attīstīt RVC apdzīvošanu.

No plānā iekļautās 19 687 768 hektārus lielās platības 18% aizņem ūdeņi, 17% - ielas un laukumi, 18% - jaukta dzīvojamā un darījumu apbūve, 11% - publiskā apbūve, 9% - darījumu apbūve, 10% - ražošanas un noliktavu apbūve, 5% - tehniskā apbūve, 7% - apstādījumi, 2% - ģimenes dārziņi, bet 4% - neizmantotā teritorija.

 

Vēlētāju balsis medī ar populāru mūziķu palīdzību

Ilze Upīte,  NRA  02/08/06    Rīgas Kongresu namā ar rokgrupas Līvi koncertu vakar partija Visu Latvijai sāka savas priekšvēlēšanu aktivitātes. Šis nav pirmais gadījums, kad politiķi talkā sauc tautā mīlētus mūziķus.

Savulaik pat Prāta vētra reklāmās atbalstīja zaļos zemniekus, taču vislabāk iedzīvotājiem varētu būt palikuši atmiņā pirms 8. Saeimas vēlēšanām Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas rīkotie koncerti Kronvalda parkā un 11. novembra krastmalā. Savstarpējā palīdzība dažkārt beigusies ar mūziķu ievēlēšanu Saeimā – no zīgeristiešu rindām savulaik Saeimā tika šlāgermūziķis Ojārs Grīnbergs.

Visu Latvijai rīkotais pasākums bija sapulcējis visai daudz jauniešu, tomēr arī pa kādam vidējās un vecākās paaudzes pārstāvim varēja zālē manīt. "Mana pārliecība saskan ar partijas nostāju – mums jābūt savas valsts patriotiem un jārunā savas valsts valodā, neizdabājot cittautiešiem," saka studente Dace. Savukārt pensionāre Biruta smej: "Ko tad pensionārs viens pats mājās darīs, gribas taču mazliet izklaidēties." Pirms Līviem uz skatuves kāpa partijas līderis Raivis Dzintars, pāris teikumos atgādinot partijas pamatnostādnes, un pieteica grupu. Koncerta laikā plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi, publika dziedāja līdzi, jo uz lielā ekrāna blakus skatuvei uz partijas bilžu prezentācijas fona bija lasāmi dziesmu teksti. Visvairāk emociju publika pauda Dzimtās valodas skanēšanas laikā, kad sanākušie sadevās rokās un uzšķīla šķiltavas gluži kā pie mums jau redzēto rokkoncertu laikā.

 

Nav nosakāms Visu Latvijai akcijas naudas devējs

Dita Arāja,  Diena  02/08/06    Dzimto valodu kā āķi iespējamai vēlētāju balsu vervēšanai nacionālradikālā apvienība Visu Latvijai (VL) izmetusi, otrdien rīkojot akciju Runā latviski!. Akcijas laikā Kongresu namā notika grupas Līvi bezmaksas koncerts un pēc tā gājiens uz Latvijas Universitāti (LU), kur, pēc apvienības domām, vajadzētu būt ievērojamā latviešu valodnieka Jāņa Endzelīna piemiņas zīmei. Pēc aptuvenām Dienas aplēsēm, šāda akcija VL varētu izmaksāt līdz 2000 latu. VL vadītājs Raivis Dzintars konkrētu summu neatklāj un apgalvo, ka pasākumu apmaksājot no apvienības biedru naudas. Tā kā VL vēl nav reģistrējusies kā politiskā partija, tai akcijas organizēšanas izdevumus nevajadzēs uzrādīt priekšvēlēšanu deklarācijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Līdz ar to VL paliek lielākas priekšvēlēšanu tēriņu iespējas. R.Dzintars gan noliedz, ka akcija būtu VL priekšvēlēšanu pasākums.

Zāles īre un tehniskais aprīkojums izmaksā aptuveni 1000 latus, stāstīja R.Dzintars, un to Dienai apliecināja arī Kongresu namā. Savukārt par Līvu honorāru VL vadītājs klusē, jo ar grupu neesot apspriedis, vai šo summu var atklāt. Līvu dalībnieks Jānis Grodums atzīst, ka "zemāk par 500—600 latiem nespēlējam". Viņš gan konkrēti nezinot, kādu honorāru samaksāšot VL, bet akcentē — grupa neesot kļuvusi par VL atbalstītāju, "vienkārši vienmēr esam bijuši par latviešu valodu". Kā zināms, vēl dažus gadus pirms atmodas tautā ļoti iecienīta bija Līvu dziesma Dzimtā valoda.

Kaut VL partijas dibināšanas kongress bija 14.janvārī, tā Uzņēmumu reģistrā vēl nav piereģistrējusies kā politiska organizācija, līdz ar to latviešu valodas atbalsta akcija tai vēl nav jāiekļauj priekšvēlēšanu tēriņos, kuru griesti ir 20 santīmu uz vienu vēlētāju.

R.Dzintars stāsta, ka jau nākamajā dienā pēc akcijas VL tikšot piereģistrēta kā partija, taču noliedz, ka pasākums tiek rīkots pirms reģistrācijas, lai nebūtu jāuzrāda priekšvēlēšanu izdevumos. Tā kā VL nav reģistrēta partija, tai pagaidām nav jāuzrāda arī savi ziedotāji, tāpēc nav zināms, vai tiešām pagaidām VL ienākumus veido tikai biedru naudas un ziedojumi no mazajiem uzņēmumiem, kā to apgalvo R.Dzintars.

Pēc koncerta vairāk nekā 100 jauniešu mierīgā lāpu gājienā aizgāja līdz LU. Pa ceļam pāris meiteņu izkliedza vārdu "Latvija, Latvija". Pie LU skvēriņa dalībnieki nodziedāja Latvijas himnu un Daugav"s abas malas. R.Dzintars paziņoja, ka te ir jāatrodas piemineklim J.Endzelīnam. Jaunieši vairākkārt izkliedza frāzi — "Mēs esam latvieši" — un izklīda.

Otrdien parādījās arī informācija, ka pēc LSDSP priekšsēža Jura Bojāra iniciatīvas viņš ticies ar R.Dzintaru. Taču ne viens, ne otrs pagaidām vēl nerunā par abu partiju sadarbību.

 

Valdība īpašuma nodokļu problēmas uzvels pēctečiem

Ilze Šteinfelde,  NRA  02/08/06    Valdības lēmumu – līdz 2008. gadam atlikt iepriekš plānotās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtībā – sabiedrība vairāk kritizē nekā slavē, jo tas problēmas šajā jomā neatrisinot, vien atliekot tās uz nedaudz vēlāku laiku, kad situācija, iespējams, būs vēl dramatiskāka.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ierosināja vismaz uz gadu atlikt nodokļu aprēķina jaunās kārtības ieviešanu, jo "valdība īsā laikā nevarētu atrast risinājumus, lai novērstu nodokļu maksājumu straujā pieauguma negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem". Plānots, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar citām institūcijām izstrādās jaunu likumprojektu par nekustamā īpašuma nodokli.

Jelgavas mērs Andris Rāviņš valdības lēmumu Neatkarīgajai komentēja diplomātiski: "Protams, pašvaldību budžeti šī valdības lēmuma dēļ zaudēs daļu ienākumu, tomēr, ņemot vērā augsto inflācijas līmeni, pieaugošās izmaksas enerģētikas sektorā, valdības lēmums ir pareizs."

Savukārt Jūrmalas dome cer, ka jauno normatīvo aktu izstrādē tiks ņemti vērā Jūrmalas domes speciālistu izstrādātie priekšlikumi, piemēram, samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, diferencēta likme starp dažādām iedzīvotāju kategorijām, Neatkarīgajai skaidroja Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Edmunds Imša.

TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons Neatkarīgajai atzina, ka "nodokļu aprēķina jaunās kārtības atlikšana līdz 2008. gadam problēmas nekustamo īpašumu jomā neatrisina".

Arī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) ar valdības lēmumu nebija apmierināta. Viņa pēc sēdes pauda nožēlu, ka jautājuma izlemšana atlikta un tas gulsies uz "citas valdības pleciem", ziņo LETA. S. Āboltiņa norādīja, ka diskusija par šiem jautājumiem pēc gada atkal atsāksies, turklāt gada laikā nekustamā īpašuma tirgus vērtība būs citāda un nodokļa maksājumu pieaugums varētu būt lielāks.

Valsts zemes dienesta dati liecina, ka, pēc pašreizējām kadastrālajām vērtībām, Rīgā nekustamā īpašuma nodoklī gadā tiek iekasēti 11 miljoni latu, bet, stājoties spēkā jaunajām vērtībām – 65 miljoni latu. Jūrmalā pašreizējo 1,9 miljonu latu vietā nodoklī vajadzētu iekasēt 7,6 miljonus latu, ja netiktu atcelta jaunā kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtība. Personisko un daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem šis nodokļu slogs Rīgā pieaugtu par 600 līdz 800 procentiem, Jūrmalā – par 400 līdz 600 procentiem.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka likumā Par nekustamā īpašuma nodokli paredzēts no 2007. gada piemērot kadastrālo vērtību kā nodokļa bāzi ne tikai zemei, bet arī ēkām. Līdz ar to nodokli par ēkām, tāpat kā par zemi, aprēķinās pašvaldības. Pašlaik nodokli par ēkām aprēķina nodokļa maksātājs pēc ēku bilances vai inventarizācijas vērtības un iesniedz pašvaldībai deklarāciju par maksājamā nodokļa summu.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un TB/LNNK, spriežot par iespējamiem risinājumiem nekustamā īpašuma nodokļa jomā, vienojās, ka jāievieš ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamais zemes un dzīvojamās platības minimums. Pašvaldībām būtu jādod tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas koeficientus, pēc to izvēlētiem kritērijiem nodokļa pamatlikmi samazinot vai palielinot. Turklāt pašos pamatos jāmainot nekustamā īpašuma nodokļu un nodevu iekasēšanas sistēma, lielāku nodokļu slogu uzliekot īpašumu pārpircējiem un dārgo māju īpašniekiem un vienlaikus nepieļaujot maksājumu pieaugumu ne tik turīgajiem iedzīvotājiem.

Pēc S. Āboltiņas domām, labāks risinājums būtu ieviest ar nekustamo īpašumu neapliekamo minimumu, kā arī samazināt nodokļa likmi.

 

Zemkopības ministrija lauku tūrisma naudu grib atdot lauksaimniekiem

Zaiga Dūmiņa,  Diena  02/08/06    Ja ieceri īstenos, bez Eiropas Savienības naudas paliks 80% jeb aptuveni 530 lauku tūrisma saimniecību

Zemkopības ministrija (ZM) pretēji Eiropas Komisijas (EK) norādījumam atbalstīt uzņēmējdarbības dažādošanu laukos iecerējusi novirzīt Eiropas Savienības (ES) atbalsta naudu — 56 miljonus latu, kas 2007.— 2013.gadā bija paredzēti lauku tūrismam, — tikai tiem uzņēmumiem, kas vismaz pusi ienākumu gūst no lauksaimniecības vai mežsaimniecības. Ja iecere tiks īstenota, bez ES naudas paliks 80% jeb aptuveni 530 lauku tūrisma saimniecību. ZM uzskata, ka nepārkāpj EK noteikto, lai arī lauksaimniecībai jau plāno novirzīt krietni virs EK paredzētā minimuma — 40—50% no 1,1 miljarda eiro Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) paredzētajiem līdzekļiem.

Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) parakstītais priekšlikums rada aizdomas par vēlmi pirms vēlēšanām izpatikt savam elektorātam — lauksaimniekiem. Ministrs gan to kategoriski noliedz, taču piekrīt, ka naudu saņems tikai lauksaimnieki, kuri pēc tam var kaut pilnībā pāriet uz lauku tūrismu. "Iespējams, atstāt stratēģisko redzējumu par finansējuma sadalījumu tikai ZM pārziņā nav īsti pareizi," vērtējot ZM interesi atbalstīt lauksaimniecību, saka Providus pētniece Karīna Jonova.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ZM ieceri neatbalsta, norādot, ka uzņēmējdarbības vides dažādošana laukos ir ļoti svarīga. Iebildumi gaidāmi, kad par finansējuma sadalījumu lems valdība. ZM prognozē, ka galīgo lēmumu par ELFLA naudas sadalījumu varētu pieņemt rudenī. Patlaban ZM priekšlikums nodots apspriešanai nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām.

EK nepieļauj atbalstāmo jomu pārklāšanos, tādēļ finansējums no citiem ES fondiem lauku tūrismam nebūs pieejams, saka asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele: "Ja vienā programmā ir paredzēts atbalsts lauku tūrismam, citā to nevar iekļaut." Viņa uzskata, ka ZM rīcība ir īpaši negodīga tādēļ, ka lauksaimniekiem jau tāpat paredzēta teju visa pārējā ELFLA nauda.

Netieši lauku tūrisma attīstību gan varētu veicināt Ekonomikas ministrijas (EM) administrētās programmas Infrastruktūra un pakalpojumi līdzekļi, taču tie galvenokārt paredzēti tūrisma informācijas sistēmas attīstībai un ceļa zīmju tīkla izveidei.

Zemkopības ministrijas priekšlikumu negatīvi vērtē gan lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, gan Ekonomikas ministrija (EM) un Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

"Tas ir stipri, stipri dīvaini, jo visi lauku tūrisma uzņēmēji ilgi gaidījuši šo naudu un kaluši plānus. Ja nauda tiks nogriezta, tas būs liels trieciens daudziem," saka Tūrsima attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Viņš uzsver, ka ELFLA sadaļa, kurā paredzēts atbalsts lauku tūrismam — Dzīves kvalitātes uzlabošana un uzņēmējdarbības dažādošana lauku apvidos, vērsta tieši uz lauksaimniecības alternatīvu attīstīšanu atšķirībā no abām pārējām sadaļām, kas vairāk paredzētas tieši lauksaimnieciskajai ražošanai. Arī EM atzīst, ka ZM iecere ierobežo lauku tūrisma nozares pārstāvju iespējas saņemt ES atbalstu, jo daudzas saimniecības papildus tūristu apkalpošanai nodarbojas nevis ar lauksaimniecisko ražošanu, bet ar amatniecību. EM piekrīt, ka nepieciešami ierobežojoši kritēriji, lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu izmantošanu, bet tie jāizstrādā tā, lai ne tikai attīstītu lielās lauku saimniecības, bet veicinātu lauku uzņēmējdarbības dažādošanu, neliekot uzsvaru uz lauksaimniecisko ražošanu.

Kā vērtējat ministrijas priekšlikumu

Asnāte Ziemele, asociācijas Lauku ceļotājs prezidente:

Pēc pašreizējā ZM priekšlikuma sanāk, ka uz lauku tūrismam domātajiem līdzekļiem var pretendēt lauksaimnieki, to skaitā lielie lauksaimnieki, kuri vēlas paplašināt savu darbību. Tas ir pretrunā ar Eiropas Komisijas (EK) ieceri — šī nauda noteikti nebija paredzēta kā atbalsts lauksaimniecībai. Ja kāds par to sūdzētos Briselē, viņš vinnētu un EK, visticamāk, pieprasītu pretendentu loku paplašināt.

Karīna Janova, Providus pētniece:

Pieredze ar lauku tūrismam domātajiem līdzekļiem līdz šim nav bijusi sevišķi veiksmīga — bija bažas, ka tos ieguvuši fiktīvi biznesmeņi un nauda nonākusi nevis lauku cilvēkiem, bet pilsētu bagātnieku lielajām biznesa idejām. Nebija arī savlaicīgas informācijas, lai cilvēki laukos varētu sagatavoties. Uzskatu, ka tas ir ZM mēģinājums mācīties no kļūdām, taču brauc otrā grāvī. Tajā pašā laikā ZM priekšlikums ir otra galējība, kas paredz, ka nauda tiks tikai lauksaimniekiem. Vajadzētu domāt nevis par pieteicēju ierobežošanu, bet gan par rezultātiem, kādi jāsasniedz. Piemēram, dodot priekšroku tiem projektiem, kas nodarbinās visvairāk vietējos iedzīvotājus.

 

Emsis aicina atklāt mediju īpašniekus

LETA  02/08/06    Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) trešdien pēc tikšanās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju Jāni Kažociņu atteicās plašāk komentēt "bažas par Krievijas vēlmi ietekmēt Latvijas vēlēšanu rezultātus", taču nāca klajā ar jaunu paziņojumu.

Pēc Emša domām, jau tuvākajā laikā būtu jārosina grozījumi likumā, kas liktu preses izdevumiem atklāt to patiesos īpašniekus.

"Mums mediji slēpj savu ievirzi un uzdodas par vienīgajiem patiesības sniedzējiem," paziņoja Emsis.

Masu mediju īpašnieku atklāšana ļautu cilvēkiem saprast, kādēļ kāds masu informācijas līdzeklis atbalsta kādu konkrētu partiju, izteicās komisijas vadītājs.

Pēdējo mēnešu laikā Emsis nācis klajā ar vairākiem "skaļiem" paziņojumiem - par "antidemokrātiskām tīklveida struktūrām" un to ietekmi uz procesiem Latvijā, par nevalstisko organizāciju darbību politikā un par Krievijas centieniem ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā.

Pēc tikšanās ar Kažociņu Emsis žurnālistiem sacīja, ka paziņojumi par Krievijas centieniem ietekmēt vēlēšanas ir bijuši tikai viņa apsvērumi un žurnālistiem, kas pretendējot uz nopietnu masu informācijas līdzekļu statusu, "viss ir labāk zināms".

Savukārt SAB vadītājs no jebkādiem komentāriem atteicās.

 

Komentārs: Pret pretkorupciju

Kārlis Streips,  Apollo  02/08/06    Kā tas mēdz gadīties, 100 «gudrās galvas» Latvijas Saeimā kārtējo reizi aizrāvušās nevis ar būtisku jautājumu, bet gan ar sekundāru, personālijās pamatotu lietu. Proti, rīt Saeimas Pretkorupcijas komisija sev izvēlēsies jaunu vadītāju, jo iepriekšējā vadītāja, «Jaunā laika» (JL) pārstāve Linda Mūrniece, kā zināms, kļuvusi par aizsardzības ministri. Reālas uz šo amatu ir tikai divas kandidatūras: Anita Kalniņa no tā paša JL un Dainis Turlais no Latvijas Pirmās partijas (LPP).

LPP arguments šajā jautājumā saistās ar politiku, nevis ar pretkorupciju. Proti, kad pērn novembrī par iekšlietu ministru kļuva toreizējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars, LPP tūlīt pauda uzskatu, ka komisijas vadībā jābūt citam «mācītāju partijas» pārstāvim, taču procesā, kurš cita starpā saistījās arī ar Saeimas deputātu imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, par komisijas vadītāju kļuva JL pārstāvis Dzintars Zaķis. Nu LPP vēlas parāda atmaksu, ja toreiz tā piekāpās JL, šoreiz JL būtu jāpiekāpjas LPP.

Labāk būtu, ja partijas tā vietā, lai strīdētos par personālijām, parunātu, ko īsti tās vēlas sagaidīt no Pretkorupcijas komisijas darba. Nelaime tāda, ka, visticamāk, partijas no tās nevēlas nekā daudz, jo, ja Latvijā pretkorupcijas instances darītu savu darbu visā pilnībā, pašreizējai politiskajai sistēmai vajadzētu stipri vien trūkties un bīties.

Paskatīsimies, piemēram, uz tām divām partijām, kas patlaban cīnās ap Pretkorupcijas komisijas vadītāja posteni. JL līderis joprojām ir cilvēks, kurš nesaskata nekā slikta apstāklī, ka pa dienu viņš kādreiz bija premjerministrs, bet vakaros — šeptmanis, nedz arī tajā apstāklī, ka viņš būtībā savu nākotni ieķīlājis komercbankā, kuras vadītājs kādreiz bijis dāsns JL atbalstītājs. Savukārt LPP neoficiālais vadītājs ir cilvēks, kurš kā satiksmes ministrs izmantoja Eiropas Savienības naudu, lai reklamētu... pats sevi. Un ir arī šeptmanis.

Nepārprotami priekšroka šajā jautājumā dodama «Jaunajam laikam,» jo, ja arī partija kā nespēj, tā nespēj tikt vaļā vai galā ar ekstravaganto personu, kāda ir tās priekšsēdētājs, tad partijas karogs joprojām ir godīgums politikā. Kad JL ienāca politikā, dažam labam tās kandidātam acīs mirdzēja zvaigznītes, un tā vircas bedre, kāda ir politika Saeimā, noteikti lika ļautiņiem gana satrūkties. Taču ārpus sava līdera darbošanās ignorēšanas partija nav darījusi nekā tāda, kas liktu domāt, ka arī tā atbalsta korporatīvo politikas paveidu, kāds valdījis Latvijā jau 15 gadu garumā. Tā, piemēram, tas bija tieši «Jaunais laiks», kas pilnīgi pareizi uzstāja, ka Satversmē garantētais vienlīdzības princips nozīmē, ka deputātiņiem nav tiesību slēpties aiz «imunitātes», kad slikti uzvedušies. Daudzi citi deputātiņi gan tā nedomāja, un slēpties aiz «imunitātes» viņi drīkst joprojām.

Galvenais jautājums tomēr ir, kad Latvijā beidzot sāksies nopietna cīņa pret korupciju visās tās daudzgalvainajās formās. Jau pagātnē aizgājušas batālijas ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju iecelšanu un atcelšanu un atkal iecelšanu, taču knābja darbam joprojām nav bijuši īpaši redzami rezultāti. Protams, nav jau tā, ka KNAB būtu par katru sasniegumu jābrēc no pilsētas torņiem, jādomā, ka daudzreiz darbs ir slepeni operatīvs, taču tajā pašā laikā nav vēl īsti cerības, ka knābim valdība dod pietiekami daudz atbalsta gan materiālā, gan arī nemateriālā ziņā.

Vēl skaļāks piemērs par to, ka Latvijas politikāņi patiesībā nevēlas atteikties no ērtās vides, kuru viņi sev iekārtojuši, ir no atsevišķām partijām izskanējusī doma, ka politikāņiem būtu jāatbrīvojas no redzīgajām acīm, kādas viņus novēro no nevalstisko organizāciju sektora. Priekšlikums aizliegt NVO «nodarboties ar politiku» ir vistiešākajā veidā pārkopēts no cara Vladimira Piektā rokasgrāmatas kaimiņvalstī, un, lai arī korupcija Krievzemē notiek nemērāmi lielākos apjomos (magnāta Hodorkovska iesēdināšana it kā par koruptīviem darījumiem pati bija masīvas korupcijas piemērs), princips ir viens un tas pats — politiku veidot aiz cieši slēgtām durvīm, kur neviens nepamanīs naudas pazušanu kabatās un šeptmaņu savstarpējo sabučošanos tā, lai labi būtu viņiem, bet citiem gan ne.

Tas ir nožēlojami, ka vienā Latvijas politikas spārnā notiek centieni dēmonizēt galveno ar pretkorupcijas jautājumiem saistīto NVO Latvijā — plaši pazīstamās starptautiskās organizācijas «Transparency International» filiāli mūsu valstī «Delnu». Vēl nožēlojamāk ir tas, ka šajā procesā piedalās «neatkarīgs» laikraksts, kurš naski saskata nebūšanas visur, vienīgi ne savu īpašnieku un vagaru darbības lauciņā. «Transparency International» teiktajā par Latviju der ieklausīties, tāpat kā pirms pāris gadiem derēja ieklausīties Pasaules Bankas teiktajā par «valsts sagrābšanu» Latvijā. Arī toreiz pietiekami daudzi politikāņi ņirgājās un centās diskreditēt gan pētījumu, gan pētītājus, taču fakti paliek fakti, un Latvijas daudz aprunātais tēls no tā cieš un kā vēl cieš.

Vienalga, vai politikāņu sarunu dēļ par Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītāju kļūs A. Kalniņa vai D. Turlais, diemžēl ir maz cerību, ka Latvijas politiskajā vidē tas patiešām panāks kaut ko ievērojamu. Tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, gribas cerēt, ka vēlētāji ar skaidrām un skarbām acīm sāk raudzīties uz visām simt «gudrajām galvām» un domāt, kurām no tām vajadzētu likt darboties citā, ne valsts politikas sfērā. Nākamo mēnešu laikā jāraugās, kā partijas tiek galā ar finansēšanas ierobežojumiem, — pēc pēdējām vēlēšanām vajadzēja konstatēt, ka daža laba pārtērējusies pavisam pamatīgi, lielākoties politikāņu vidē cilvēki par to klusēja, kā ūdeni mutē ieņēmuši. Pats sev kājā jau šaut nevēlas neviens. Taču pilsoniskajai sabiedrībai un tās veidotajām organizācijām ir visas tiesības par šīm lietām runāt un, vēl vairāk, par tām pieprasīt atbildību. Saeimas Pretkorupcijas komisija šajā procesā varbūt ir salīdzinoši maza, tomēr sastāvdaļa. Lūkosimies, ko jaunievēlētais vadītājs vai vadītāja ar savu darbu iesāks.

Un, starp citu, lasītāj, kas esi sašutis, ka visi politikāņi ir korumpēti zagļi, — kad Tu pēdējo reizi ceļu policistam vai dzīvokļa māklerim samaksāji «veicināšanas naudu»?...

 

Valdība aktīvāk veicinās Latvijas konkurētspēju

LETA  02/08/06    Lai gan valsts konkurētspējas veicināšana ir bijis viens no šīs valdības būtiskākajiem mērķiem, tomēr panākumi nav gūti, tāpēc Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) sola, ka turpmāk šim jautājumam tiks pievērsta lielāka uzmanība.

"Konkurētspēja ir mūsu nākotnes panākumu atslēga. Gan katra indivīda, gan valsts konkurētspēja kopumā," trešdien preses konferencē uzsvēra premjers. Viņš norādīja, ka īpašu uzmanību būtu jāpievērš uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, par ko atbildīga ir Ekonomikas ministrija, kā arī elektroniskās pārvaldes ieviešanai, darba spēka un izglītības kvalitātes uzlabošanai. Tāpat jāveic birokrātisko šķēršļu izvērtēšana.

Kalvītis uzsvēra, ka patlaban "visvārīgākā vieta", kādēļ Latvija konkurētspējas ziņā zaudē citām valstīm, ir kavēšanās ieviest elektronisko pārvaldi. Lai gan īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs (JL) sola, ka elektroniskais paraksts tiks ieviests martā, tomēr iedzīvotāji to nevarēs izmantot, jo pārējās sistēmas nav gatavas.

Tāpat valdības vadītāju neapmierina dažādi administratīvie šķēršļi, piemēram, pārāk garš ir termiņš īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā un arī uzņēmumu likvidācijai.

Premjers uzskata, ka kopumā sistēmai ir jābūt elastīgākai, lai mūsu valsts konkurētspējas ziņā nezaudētu citām valstīm. "Mums ir jāizvirza augstāki un ambiciozāki mērķi," uzsvēra premjers, norādot, ka Latvija vēlas iekļūt Eiropas bagātāko valstu divdesmitniekā.

 

Saglabās LNSO un kora Latvija neatkarību

Inese Lūsiņa,  Diena  02/09/06    Ar likumu noteiks LNSO, VAKL un kamerorķestra nacionālas nozīmes statusu un funkcijas.

Kultūras ministre Helēna Demakova nolēmusi saglabāt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) un Valsts akadēmiskā kora Latvija (VAKL) neatkarību, atceļot ministrijas valsts sekretāra Daniela Pavļuta lēmumu par abu kolektīvu apvienošanu organizācijā Latvijas koncerti. Tomēr speciālajos likumos, ko ministrija izstrādās, lai noteiktu LNSO, VAKL un jaunā kamerorķestra nacionālas nozīmes statusu un funkcijas, tiks paredzēts pienākums radošajiem kolektīviem koordinēt savu mārketingu un koncertdarbību ar mūzikas mārketinga institūciju Latvijas koncerti, ko izveidos, turpinot reorganizāciju Latvijas koncertdirekcijā.

Ar reorganizāciju saistītos nodomus ministre mainījusi, reaģējot uz diskusiju starp KM ierēdņiem un mūziķiem. Konflikts starp KM un LNSO sākās 2005.gada rudeņi, kad ministrija, apejot orķestra kārtības rulli, izvēlējās galveno diriģentu un KM valsts sekretārs parakstīja rīkojumu par orķestra, VAK Latvija un Latvijas koncertdirekcijas reorganizāciju, lai tos sapludinātu vienā uzņēmumā Latvijas koncerti. Janvārī KM paziņoja par LNSO direktora maiņu un noraidīja LNSO likumprojektu, ko Saeimā bija iesniedzis orķestris. Pret reorganizāciju atklātā vēstulē iebilda kultūras darbinieki, pūtēju orķestra Rīga un Latvijas Nacionālās operas orķestra mūziķi, kā arī Nacionālā teātra aktieri. Atcelt reorganizāciju ministru prezidentam un ģenerālprokuratūrai lūgusi LNSO mūziķu arodbiedrība.

Ņemot vērā jauno pavērsienu, kultūras ministre vairs neredz nepieciešamību koncertorganizāciju jautājumu skatīt valdībā. Trešdien ministrijā parakstīts memorands, kurā valsts sekretārs D.Pavļuts, LNSO galvenais diriģents Gints Glinka, jaunais direktors Ints Dālderis, VAKL direktors Māris Ošlejs, jaunā valsts kameroķestra diriģents Normunds Šnē, direktore Baiba Kurpniece un Latvijas koncertdirekcijas vadītājs Guntars Ķirsis iestājas par kopēju mērķi — padarīt Latviju par Baltijas jūras reģiona mūzikas dzīves centru.

Speciālajos nacionālo kolektīvu likumos, kurus ministrija sola sagatavot divos mēnešos, paredzēts iestrādāt normas muzikālās kvalitātes līmeņa uzturēšanai un kontrolei (starptautiskām atestācijām u.tml.) atbilstoši pasaulē pieņemtajai praksei un arī tāpēc, ka šā gada finansējuma pieaugums mūzikas nozarei par 743 tūkstošiem latu ļauj izvirzīt jaunas kvalitātes prasības. Darba grupā, kas izstrādās likumu par LNSO, KM iesaistīs arī LNSO pārstāvjus un starptautiskus ekspertus. Konsultācijas paredzēts lūgt Concertgebouw orķestra direktoram un bijušajai LNSO direktorei Ilonai Breģei.

Kā lēmums ietekmēs LNSO radošo attīstību?

Arigo Štrāls, LNSO altu grupas koncertmeistars

Lēmums ir jaunums, kura fineses vēl nezinām. Mani uztrauc vārds "koordinēt". Produktīvāk būtu vienkārši uz līguma pamata neatkarīgajiem kolektīviem sadarboties ar Koncertdirekciju. Tādam lielam kolektīvam kā LNSO jābūt neatkarīgam, bet Koncertdirekcijas uzdevums būtu koordinēt, lai monumentāli koncerti pilsētā nenotiek vienlaicīgi. Darba grupā eksperti no ārzemēm var būt, tomēr noteikti vajag iesaistīt profesionāļus no pašiem radošajiem kolektīviem, kuri zina reālo situāciju. Solis pretī mums beidzot ir sperts, tikai nevar zināt, cik tā ir ieklausīšanās mūziķos un cik bailes no vēlēšanu tuvošanās, jo jautājums pēdējā laikā bija politizējies tiktāl, ka zaudēja jebkādu sakaru ar mūziku.

Ints Dālderis, 12. II stāsies LNSO direktora amatā

Pozitīvi, ka nacionālo kolektīvu juridiskā neatkarība tiks nodrošināta likumā. Tas arī bija galvenais mūziķu satraukuma iemesls, tāpēc ļoti ceru, ka problēma saknē būs atrisināta. Sadarbība starp kolektīviem ir notikusi jau līdz šim, to var padarīt vēl intensīvāku. Koncertu rīkošana jāsaskaņo, tā lai trīs orķestri divās dienās Rīgā neatskaņotu Maskata Tango vai Ravela Bolero. Gribētu konkrētāk zināt, kā īsti jānotiek koordinācijai ar Latvijas Koncertdirekciju. Noteikti jāstiprina akadēmiskās mūzikas mārketings iepretim popmūzikas aktivitātēm. Taču tas nenozīmē, ka jāzaudē juridiskā neatkarība! Pašlaik koncertus jārīko pašiem, būtu pārsteidzīgi visu nodot Latvijas koncertdirekcijas rokās.

Daniels Pavļuts, KM valsts sekretārs

Kultūras ministres pieņemtais lēmums dod iespēju:

1) radošajiem kolektīviem noteikt nacionālas nozīmes statusu un precizēt to īpašās funkcijas Kultūras institūciju likumā noteiktajā kārtībā, kā arī noteikt radošo kolektīvu pienākumus attiecībā uz valsts koncertdzīvi;

2) Jaunajos finansēšanas līgumos tiks precīzāk noteikta Kultūras ministrijas un koncertorganizāciju sadarbība atbilstoši šodien parakstītajā memorandā izvirzītajam kultūrpolitikas mērķim — padarīt Latviju par Baltijas jūras reģiona mūzikas dzīves centru sasniegšanai.

Šodien piedāvātais risinājums vienlaicīgi paredz arī pakāpenisku atalgojuma palielinājumu mūzikas nozarē strādājošiem saskaņā.

 

 

 

Tiesu lietās...

 

 

Audera atbalstam savākti ap 100 mediķu parakstu

DELFI  02/03/06    Pacientu krāpšanā apsūdzētā bijušā veselības ministra, ķirurga Āra Audera atbalstam divu dienu laikā savākti jau aptuveni 100 medicīnas darbinieku paraksti, piektdien raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Prokurors Auderu lūdz sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Lai gan vairākums mediķu uzskata, ka bijušais ķirurgs nav bez vainas, cietumsods, viņuprāt, tomēr esot pārāk liela bardzība.

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka, paužot savu privāto viedokli, laikrakstam sacījis, ka, samērojot Audera nodarījumu sabiedrisko bīstamību, reāla cietumsoda piespriešana ir pārāk bargs līdzeklis.

"Runa nav par to, ka nevajag sodīt vispār, bet par soda mēru," sacījis Boka. Savukārt Ārstu biedrības valde pēc diskusijām secinājusi, ka mediķu uzskati šajā lietā diametrāli atšķiras.

Juriste un medicīnas eksperte Signe Dauškane-Platace laikrakstam paudusi viedokli, ka "ārsts gluži nav jāliek cietumā" pat par pārkāpumiem, kas kaitējuši pacienta veselībai. Viņasprāt, adekvātāks sods šādos gadījumos ir uz laiku vai uz mūžu anulēt ārsta sertifikātu vai likt veikt piespiedu darbus.

Arī "Neatkarīgās" aptaujātie ārsti pauduši uzskatu, ka pietiekami bargs sods ārstam ir piespiedu aiziešana no medicīnas.

Par cietumsodu kā pārāk bargu vēršanos pret Auderu izteicies arī Ādažu privātslimnīcas virsārsts Jānis Zaržeckis. Viņš norādījis, ka tādējādi viens cilvēks nestu atbildību par pārkāpumu, ko praktizē nospiedošs vairākums ārstu.

"Prakse rāda, ka vairāk nekā 80% ārstu slimniekiem prasa naudu un vienojas par konkrētu summu. Tā ir mutiska vienošanās, bet Auders, labu gribēdams, mēģināja šo samaksu legalizēt. Ja gribam būt konsekventi, 80% ārstu jāliek aiz restēm," sacījis Zaržeckis.

Rīgas apgabaltiesa piektdien turpinās tiesu debates Audera krimināllietā. Tiesa uzklausīs Audera advokāta Oskara Rodes aizstāvības runu.

Saskaņā ar apsūdzību, būdams TOS Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs, Auders strādāja arī privātpraksē turpat - slimnīcas telpās. Uz slimnīcu ar ģimenes ārsta norīkojumu nosūtītajiem pacientiem, kuriem bija nepieciešama mugurkaula operācija, viņš prasīja naudu, lai gan operāciju samaksāja slimokases.

Pacientiem Auders apgalvojis, ka slimokasē nav naudas tūlītējas operācijas samaksai un rinda operācijai var pienākt pēc ilga laika, taču, laikus ķirurģiski neiejaucoties, pacientiem var rasties būtiski veselības sarežģījumi, liecina apsūdzība.

Auderam galīgā apsūdzība uzrādīta par vairāk nekā 40 000 latu izkrāpšanu 77 noziedzīgās epizodēs. Apsūdzība viņam uzrādīta pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu lielā apjomā. Auders savu vainu apsūdzībās neatzīst.

Ja tiesa Auderu atzīs par vainīgu, viņam var piespriest cietumsodu no pieciem līdz 13 gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām ar mantas konfiskāciju vai bez tās.

 

Repšem pie durvīm klauvē kreditori

Gunta Sloga,  Diena  02/04/06    "Viss sanāk, viss sakrīt," tā vairākkārt saka Jaunā laika līderis Einars Repše, mēģinot Dienai skaidrot, kur ņems ap 160 000 latu kredīta procentu un pamatsummas samaksai bankai, kas viņam jāizdara šajā mēnesī. Viņš gatavojoties norēķināties ar naudu, ko iegūs no joprojām nepabeigtas divu zemes gabalu pārdošanas — Ls 80 000 par katru no tiem. Lai arī E.Repše apgalvo, ka viņa kapitāls turpina vairoties, no sarunām ar bijušo aizsardzības ministru noprotams — savulaik ar vērienu sāktais nekustamo īpašumu bizness tik raiti nesokas, jo JL līderis apdomā citu zemes gabalu un ēku pārdošanu. Politiķis stingri atsakās publiskot savu kredīta atmaksas grafiku un noliedz, ka tas būtu viņam īpaši labvēlīgs.

Abi zemes gabali, kurus pārdodot E.Repše grasās februārī atmaksāt kredīta maksājumu, vēl šonedēļ tika piedāvāti kādas pazīstamas Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas interneta mājaslapā. Tiesa, mākleris sacīja, ka uz šīm zemēm vairs cerēt nevarot, jo, visdrīzākais, darījumi tiks noslēgti. Arī E.Repše, kas pārdošanas faktu bija minējis jau pērnajā amatpersonas deklarācijā, uzsver, ka pašlaik notiek abu īpašumu pārreģistrācija. Interesanti, ka sākotnēji prasītā cena par zemes gabalu Sīkragā bijusi 12 eiro m2 (ap 8,4 Ls), bet E.Repše dabūs 80 000 latu jeb teju 4 Ls par m2. Savukārt par zemes gabalu Ludzas rajona Istras pagastā, kas E.Repšem arī ienesīs 80 000 latu, sākotnēji prasīts 127 000 latu. Kopējā par abu zemes gabalu pārdošanu iegūtā summa būs tieši tik liela, cik E.Repšem nepieciešams februāra kredīta nomaksai.

Jāpiebilst, ka drīz vien pie viņa durvīm klauvēs kāds cits kreditors. Kā liecina E.Repšes partijas biedra un bijušā kolēģa Latvijas Bankā Ulda Mārtiņa Klausa amatpersonas deklarācija, drīzumā JL līderim viņam jāatdod 116 000 eiro (81 200 LVL) liels aizdevums. Deklarācijā teikts, ka galvojuma līgums ar Māras banku (tagad Sampo) par Einaram Repšem izsniegto kredītu noslēgts uz trim gadiem no 2003.gada 9.aprīļa. E.Repše, jautāts, kā atmaksās šo kredītu, saka: "Nu, domāšu un strādāšu, labi, ka atgādinājāt." U.M.Klauss sagaidot, ka parāds, kura termiņš beidzas "laikam vasarā", tiks atdots. Viņš gan uzsver, ka šī nav pirmā reize, kad izlīdzējis JL līderim un līdz šim E.Repše savu vārdu turējis.

No E.Repšes nav noprotams, kad viņam jāveic nākamais kredīta maksājums savulaik JL ziedojušā Valērija Belokoņa Baltic International Bank. Tieši šī banka viņam izsniegusi pašlaik 1,16 miljonus latu lieto kredītu. JL līderis vien spēj pateikt, ka viņam "diezgan regulāri kaut kas jāmaksā", taču viņš nevēloties atskaitīties sīkāk, jo vairs neesot amatpersona. "Es jau tā esmu iztirzāts un deklarējies, un izskaidrojis daudz vairāk, nekā vajadzējis. Tās ir manas un bankas personiskās attiecības," viņš saka, noraidot lūgumu parādīt kredīta līgumus.

Tā vietā E.Repše cenšas uzsvērt, ka abus minētos zemes gabalus pārdod daudz dārgāk nekā iegādājies un tas nozīmējot, ka viņš guvis būtisku peļņu. Tā ir "mana darīšana", ka visu šo naudu nākas maksāt citu kredītu nomaksai. E.Repše nepiekrīt tam, ka kredītu nastas dēļ viņa izveidotā īpašumu ķēde sarūk. Tiesa, tajā pašā laikā viņš atzīst, ka jau ir sācis priekšdarbus iespējamajai īpašuma pārdošanai pie Rāznas ezera, iepriekš viņš minējis, ka pārdos arī zemes gabalu Vidzemē. Tāpat kā savu glābšanas riņķi viņš min ASV vērtspapīrus, ar kuriem janvārī viņš esot guvis 40 000 (Ls 24 000) dolāru peļņu. Te gan jāpiebilst, ka naudiskā izteiksmē viņam šī peļņa parādītos vien tad, ja vērtspapīrus pārdotu. Pašlaik viņa akciju portfelis esot ap 420 000 dolāru (Ls 252 000). Kā zināms, tieši E.Repšes darījumi ASV vērtspapīru tirgū, kā neoficiāli pieļauts, bijis iemesls tiesiskās palīdzības lūgumam Savienotajām Valstīm. Šī lūguma dēļ E.Repšes darījumu lietā sākts arī kriminālprocess.

E.Repše pēc ministra amata pamešanas un atteikšanās no deputāta mandāta nestrādā algotu darbu. Viņš stāsta, pa pašlaik ikdienas tēriņus sedz no valsts kancelejas kompensācijas — trīs mēnešus pēc šā amata pamešanas viņš vēl saņem ministra atalgojumu. Tas pēc nodokļu nomaksas ir ap 1300 latu. "Tad domāšu tālāk," viņš saka jautāts, kas notiks, kad kompensāciju vairs nebūs.

 

Lembergs lūdz sākt kriminālprocesu pret Repši

DELFI  02/08/06    Ventspils mērs Aivars Lembergs aicina Ģenerālprokuratūru lemt par kriminālprocesa sākšanu pret bijušo aizsardzības ministru, “Jaunā laika” līderi Einaru Repši par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonas tīšu bezdarbību, informēja Ventspils domē.

Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim adresētajā vēstulē Lembergs aicinājis sākt kriminālprocesu par Repšes rīcību, nepildot 2004.gadā noslēgto domes un Aizsardzības ministrijas līgumu par Ventspils sporta centra līdzfinansējumu.

Līgums noslēgts saskaņā ar valdības novembra rīkojumu, kurā ministrijai uzdots noslēgt līgumu ar Ventspili par Sporta centra izveides līdzfinansējumu un centra turpmāku izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Līgumā noteikts, ka sporta centrs tiks izmantots Ventspils Pirmās ģimnāzijas un Centra pamatskolas un kā arī Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas vajadzībām.

Repše pērn 25.februārī izdeva rīkojumu ar kuru atteicis turpināt līguma izpildi. “Uzskatāms, ka Repše ir vienpusēji, prettiesiski, pārkāpjot likumdošanas normas, atkāpies no tiesīgi noslēgtā līguma izpildes,” uzsver Lembergs, norādot, ka līguma darbības laikā nav stājušies spēkā nekādi likumi, kas kādu no pusēm atbrīvotu līguma izpildes.

Ventspils mērs uzskata, ka Repše ar tīšām darbībām pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus par dokumentu hierarhisko kārtību. “Šādās mērķtiecīgās un apzinātās rīcībās ir saskatāma valsts pārvaldes iekārtas apzināta pārkāpšana,” iesniegumā prokuroram uzsvēris Lembergs.

Iesniegumā uzsvērts, ka bijušā ministra rīcības rezultātā pašvaldībai radies būtisks kaitējums, jo projekta sagatavošanā līdz šim jau ieguldīti ievērojami finansu līdzekļi –16 200 lati Ventspils domes līdzekļu un 60 000 lati valsts piešķirtā līdzfinansējuma.

“Neturpinot projektu, šīs izmaksas būtu uzskatāmas par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšanu," uzskata Lembergs. Viņaprāt, Repše rīkojies pret iedzīvotāju interesēm.

Lai izpildītu sadarbības līguma saistības, Ventspils dome nosūtījusi Aizsardzības ministrijai vēstuli, kurā lūgusi sniegt atbildi par līdzfinansējuma piešķiršanu, lai pašvaldības budžetā varētu pamatoti paredzēt domes līdzfinansējumu sporta centra būvniecībai. Tomēr arī uz atkārtotiem domes iesniegumiem ministrija nav atbildējusi.

Ventspils mērs tāpat vērš uzmanību uz projekta novilcināšanas rezultātā radītajiem zaudējumiem, kas saistīti ar būvniecības izmaksu palielināšanos. Zaudējumi prognozējami 207 000 latu gadā.

“Ja valsts un pašvaldība šādā veidā izturēsies pret saviem iedzīvotājiem un potenciāliem vēlētājiem, tad grūti būs ieaudzināt jaunajai paaudzei patriotismu un cieņu pret savu valsti, jo ar iepriekš minētajām darbībām, kā arī apzināto bezdarbību partijas "Jaunais laiks" pārstāvji, apzināti ignorējot ne tikai pašvaldības, bet arī visas valsts iedzīvotāju tiesības un intereses, grauj uzticību Latvijai kā demokrātiskai republikai,” uzskata Ventspils pašvaldība.

 

Prokuratūra: Šlesera telefonu nenoklausās

LETA  02/09/06    Prokuratūra pārbaudē konstatējusi, ka neviens operatīvās darbības subjekts nav veicis satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) sarunu noklausīšanos, ceturtdien ziņo "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" raidījums "900 sekundes".

Prokuratūra arī nolēmusi neveikt pārbaudi, kā žurnālistiem kļuvis zināms par Šlesera vizīti pie prokurores, par kuru zinājis tikai Šlesers un prokurore.

Latvijas Pirmās partijas (LPP) līderis satiksmes ministrs Šlesers vērsās vairākās drošības iestādēs, lūdzot veikt pārbaudi un noskaidrot, vai, kas un kādēļ ir noklausījies viņa telefonsarunas.

Politiķis vēlējās noskaidrot, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir informējis masu mediju pārstāvjus par viņa ierašanos Ģenerālprokuratūrā, lai liecinātu Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas krimināllietā. Jau ziņots, ka Šlesers šajā lietā ir liecinieka statusā.

Šlesers vēstules nosūtīja ģenerālprokuroram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Drošības policijas priekšniekam un KNAB vadītājam, kā arī Ministru prezidentam, iekšlietu ministram un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam.

Šleseram aizdomas, ka KNAB noklausās viņa telefonsarunas radās pēc tam, kad, ierodoties Ģenerālprokuratūrā, viņu sagaidījuši žurnālisti. Šlesers pats par šo Ģenerālprokuratūras apmeklējumu netika informējis nevienu citu personu, un arī prokurore esot apliecinājusi, ka neviens cits, arī citi Ģenerālprokuratūras darbinieki, nav tikuši informēti par tikšanās laiku.

No žurnālistiem ministrs noskaidrojis, ka viņi par tikšanos uzzinājuši nevis no Ģenerālprokuratūras, bet gan no KNAB.

Šlesers "900 sekundēm" teicis, ka par turpmāko rīcību šajā lietā, lems pēc iepazīšanās ar prokuratūras pārbaudes rezultātiem.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Kadastra politika liks pamest mājas

Ilze Šteinfelde, NRA  02/03/06     Nekustamā īpašuma nodoklis draudot aizslaucīt no Jūrmalas 95% pamatiedzīvotāju.

Lai nekustamā īpašuma nodoklis nenovestu līdz bankrotam daļu mājsaimniecību, jāsamazina ne tikai nodokļa likme, bet arī jāmaina kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodika. Tā pašlaik balstīta uz uzpūsta nekustamā īpašuma tirgus datiem, kuru patiesumu var apšaubīt.

Īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, saskaņā ar kuru tiek aprēķināta katra īpašuma kadastrālā vērtība, nosaka Valsts zemes dienests (VZD), pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus datiem, par pamatu ņemot divu iepriekšējo taksācijas gadu datus. Jaunās īpašumu kadastrālās vērtības, par kurām šobrīd tiek celta trauksme, tiek aprēķinātas, izmantojot 2003. un 2004. gada datus par darījumiem nekustamo īpašumu jomā. Pieļaujot, ka ne visos gadījumos ir uzrādītas patiesās darījumu vērtības, VZD no datiem izslēdz visaugstākās un viszemākās darījumu summas. Tomēr tas nenozīmē, ka īpašuma kadastrālā vērtība atspoguļotu patieso situāciju. No vienas puses, ne visos darījumos tiek uzrādīta patiesā vērtība, no otras – nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir uzpūsts, atzīst speciālisti. Tomēr Latvijā tieši šie dati ir par pamatu nodokļa aprēķināšanai

Saistībā ar kadastrālā novērtējuma palielināšanos no nākamā gada Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) iesaka paredzēt nekustamā īpašuma minimumu, ko neapliktu ar nekustamā īpašuma nodokli.

Jūrmalas dome aicina Saeimu un valdību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai vienlaikus ar zemes kadastrālo vērtību aktualizāciju samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Normatīvajos aktos pašvaldībām vajagot paredzēt plašākas tiesības piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides dažādām iedzīvotāju kategorijām un pilsētā strādājošiem uzņēmumiem, kas nodrošina darba vietas. Dome vēlas, lai, nosakot pašvaldības maksājumus izlīdzināšanas fondā, tiktu ņemtas vērā pašvaldības piešķirtās atlaides, kā arī tiktu pārskatīta bāzes vērtības aprēķināšanas metodika. Kā norādīja domes deputāti, šis domes lēmums ir politisks, un ar to pašvaldība vēlas paust, ka ir kategoriski pret VZD lietoto īpašuma vērtību aprēķināšanas metodiku.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) atzīst, ka nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazinājumu ne visos gadījumos varētu panākt ar vienkāršu likmes samazinājumu. Arī Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas prezidents Edgars Šīns uzskata, ka, nemainot kadastra vērtības noteikšanas sistēmu, ar nodokļa samazināšanu situācija neuzlabosies. "Jāmaina gan nodoklis, gan kadastra vērtības noteikšanas sistēma," pārliecināti teica E. Šīns.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Saeimas deputāte Anna Seile (TB/LNNK) ierosina likumā par nekustamā īpašuma nodokli iestrādāt pārejas nosacījumu, piemēram, piecu gadu periodā nepiemērot nodokļu aprēķināšanai jaunās kadastrālās vērtības. Savukārt Jaunais laiks ierosina nodokļa likmi samazināt līdz 0,5%. Par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu nākamnedēļ, 7. februārī, paredzējusi diskutēt valdība.

Jūrmalniece, organizācijas Glābiet bērnus! vadītāja Ingūna Ebela Neatkarīgajai atzina, ka Jūrmalu jau pirms dažiem gadiem nekustamā īpašuma nodokļa dēļ bija spiestas pamest 3500 ģimenes. Lai gan arī viņu baida prognozētais nodokļa pieaugums, viņa savu dzīvesvietu nevēlas mainīt pret citu rajonu. Māju, kurā šobrīd dzīvo I. Ebela un viņas ģimene, 1932. gadā uzcēlusi viņas vecmāmiņas māsa. I. Ebela nesaprot, kāpēc viņas ģimenei, tāpat kā 95% citu jūrmalnieku, būtu jāpamet savas mājas, ja nodoklis pieaugs tik dramatiski, kā prognozē speciālisti. " Nav taisnīgi piemērot Latvijas pamatiedzīvotājiem nodokli, kas pārsniedz viņu ienākumu līmeni. Pirms dažiem gadiem nekustamā īpašuma nodoklī man bija jāsamaksā viena ceturtā daļa no algas, bet pēc jauno kadastrālo vērtību piemērošanas – varbūt pat divu gadu alga," sacīja I. Ebela.

Nekustamo īpašumu speciālists Andris Citko Neatkarīgajai uzsvēra, ka pašlaik vēl ir daudz neskaidrību un pastiprināta aktivitāte vēl nav novērojama. Jūrmalā īpašumu cenas ir joprojām augstas un vienmēr būšot cilvēku grupa, kura naudu neskaita un maksā tikai par Jūrmalas vārdu. Atšķirība 150 reizes!

Pensionāru ģimene, kas jau kopš septiņdesmitajiem gadiem mīt Jūrmalā, Pumpuros, pašu celtā mājā, bija ievietojusi sludinājumu internetā, ka meklē pircēju. Viņi gan vēlējās palikt anonīmi, tomēr atzina, ka saceltā ažiotāža ap nodokli paātrinājusi šo lēmumu. Viņi pieļauj, ka nodoklī par savu 650 kvadrātmetru zemes gabalu un nelielo mājiņu pēc pāris gadiem būs jāmaksā 1500 lati pašreizējo 150 latu vietā.

E. Šīns izteicās, ka viņam par savu īpašumu Jūrmalā nodoklī būs jāmaksā 32 000 latu, ja netiks mainīta pašreizējā nodokļa aprēķināšanas kārtība. Šobrīd E. Šīns par savu īpašumu nodoklī maksā nepilnus 1000 latus. "Šobrīd atsevišķās vietās īpašuma kadastrālā vērtība no tirgus vērtības atšķiras pat 150 reizes. Cik nodoklī būs jāmaksā šiem cilvēkiem?" Neatkarīgajai savu sašutumu pauda E. Šīns.

 

EM: Latvijas tūrisma izaugsme pērn - straujākā Eiropā

LETA,  02/03/06    Latvijas tūrisma izaugsmes rādītāji pagājušā gadā bijuši straujākie Eiropā, piektdien Latvijas lauku tūrisma gadskārtējā konferencē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Tūrisma departamenta vadītāja Aira Andriksone.

Pēc viņas teiktā, pašreiz vēl nav pieejami precīzie tūrisma attīstības rādītāji par pagājušo gadu, taču provizoriskie rezultāti liecina par augstu nozares izaugsmi pērn.

Ministrijas pārstāve sacīja, ka tūrisma sektorā katru gadu ir lieli izaugsmes tempi, taču pagājušā gadā tie ir bijuši ievērojami, par ko ir jāpateicas arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) darbam.

Satraukumu gan vieš tas, ka nozare attīstās strauji, bet tūrisma pakalpojumu kvalitātes izaugsme nav tik liela. No nozares straujās izaugsmes ir cietusi pakalpojumu kvalitāte, tādēļ EM mēģinās risināt jautājumus, lai celtu tūrisma pakalpojumu kvalitātes līmeni, atzina Andriksone.

TAVA direktors Uldis Vītoliņš piektdien konferencē sacīja, ka būtisku darbu lauku tūrisma attīstībā veic asociācija "Lauku ceļotājs", kas strādā profesionāli ne tikai Baltijas, bet arī Austrumeiropas mērogā. "Redzu, kā mēs starptautiskos pasākumos pasniedzam materiālus un kā to dara citi," atzina aģentūras vadītājs.

Pēc viņa teiktā, potenciāls lauku tūrisma attīstībai Latvijā ir liels. TAVA mēģina veikt vairākas aktivitātes, lai palielinātu tūristu skaitu ne tikai Rīgā un Jūrmalā, bet arī ārpus šīm pilsētām.

Aģentūras plānos ir vairāki pasākumi, piemēram, viens no tiem ir, ka TAVA brīvdienās aicinās apmeklēt un iepazīt konkrētu objektu. Attīstot vietējo tūrismu, tiks dots stimuls ārzemju tūristu skaita pieaugumam, sacīja Vītoliņš.

"Redzam, ka potenciāls ir ļoti liels. Nākamajā gadā tendence saglabāsies un attīstība būs tikpat strauja," uzskata TAVA direktors.

Kā norādīja Andriksone, pērn viens no lielākajiem nozares panākumiem ir ienākumu nodokļa atvieglojumi lauku tūrisma naktsmītnēm ar ne vairāk kā astoņām gultas vietām un kuru apgrozījums gadā nav lielāks par 3000 latu.

Pēc EM pārstāves teiktā, šobrīd ir spēkā Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes, bet saskaņošanā atrodas Latvijas tūrisma attīstības programma 2006.-2008.gadam. Visbūtiskākais, ko EM vēlas, ir vērst lielāku uzmanību tūrisma konkurētspējas uzlabošanai un starptautiskās sadarbības veicināšanai.

Tāpat EM plānos ir, lai tūrisma gida profesija Latvijā ar 2008.gadu būtu reglamentēta profesija.

Vēl ministrijas plānos ir noteikt prasību, ka tūrisma mītnēm būs jāaizpilda noteiktas formas veidlapa par ārzemju viesiem. Šāda prasība tiks paredzēta saistībā ar Šengenas līguma ieviešanu. Citur Eiropā jau šāda prasība ir spēkā. Latvijā to plānots ieviest sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un asociāciju "Lauku ceļotājs".

Pēc speciālistes teiktā, patlaban notiek aktīvs darbs pie Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu plānošanas 2007.-2013.gadam.

Tūrisma nozarei arī nākamajā plānošanas periodā finansējums būs pieejams Eiropas Reģionālajā attīstības fondā (ERAF), kur nozarei pieciem pasākumiem paredzēti 43 miljoni eiro (30,2 miljoni latu) jeb 1,6% no kopējā struktūrfondu finansējuma.

Ar ERAF finansējuma palīdzību plānots atbalstīt vairākus tūrisma produktus, piemēram, aktīvo tūrismu, darījumu tūrismu, kā arī informācijas sistēmu attīstību.

Andriksone piebilda, ka tūrismam atbalsts būs pieejams arī Eiropas Lauku attīstības fondā.

Kā konferencē atzina Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, deviņdesmitajos gados lauku tūrismam nebija pieejams atbalsts. Ievērojami līdzekļi nozares attīstībai bija pieejami pirmsiestāšanās programmā SAPARD un Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, vēlāk - arī no strukturālajiem fondiem.

Pēc ZM pārstāvja teiktā, 2007.-2013.gadā Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai (ELFLA) būs pieejams aptuveni 1,1 miljards eiro (773 miljoni latu). Tūrismam būs pieejams atbalsts trešajā fonda pasākumā dzīves kvalitātes uzlabošanai un diversifikācijas veicināšanai lauku apvidos.

Lai arī šķiet, ka kopējā nākamajā ES plānošanas periodā Latvijas lauku attīstībai paredzētā atbalsta summa ir liela, tomēr visiem iecerētajiem pasākumiem tā ir nepietiekama. Iepriekš aptuveni 40% ES fondu naudas paņēma lielie projekti. Nākamajā plānošanās periodā plānots vairāk atbalstīt mazākus projektus.

ES līdzfinansējums 2007.-2013.gadā vairāk būs orientēts uz mikrouzņēmumiem, par kādiem ES tiek uzskatīti uzņēmumi ar deviņiem strādājošajiem un divu miljonu eiro (1,4 miljonu latu) neto apgrozījumu gadā, atzina Lapiņš.

Kā atzina Andriksone, 12 ES dalībvalstis, tostarp arī Latvijā, lūdza, lai tūrisma attīstībai nākamajā periodā tiktu piešķirta atsevišķa budžeta līnija, taču šis priekšlikums tika noraidīts. To arī būtu grūti aizstāvēt, jo diezin vai tam piekristu daļa veco ES dalībvalstu.

 

Apdraudēta Šengenas nauda Latvijai

Viesturs Radovičs,  NRA  02/06/06    Iekšlietu ministrijai palicis mazāk par gadu, lai apgūtu visus Šengenas programmai piešķirtos līdzekļus – 78 miljonus eiro (55 miljoni latu). Jau pērn Eiropas Komisijai lūgts pagarināt naudas apgūšanas termiņu. Atbilde uz šo lūgumu vēl nav saņemta.

Saskaņā ar pašreizējiem Eiropas Komisijas nosacījumiem šogad Latvijai jānoslēdz visi līgumi un jāpiegādā preces, bet maksājumus būs iespējams veikt līdz 2007. gada beigām. "Iekšlietu ministrija uzskata, ka nauda var tikt apgūta arī pašreiz Eiropas Komisijas noteiktajos termiņos, taču efektīvākai naudas apguvei, mūsuprāt, būtu nepieciešams atļaut piegādāt preces un pakalpojumus līdz 2007. gada nogalei," skaidroja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietniece Šengenas programmas jautājumos Ilze Pētersone.

Paredzams, ka 2007. gada oktobrī Eiropas institūcijas varētu lemt par jauno dalībvalstu gatavību pievienoties Šengenas zonai, informēja IeM preses sekretāre Laura Karnīte. Šā lēmuma pamatā būs novērtēšanas vizīšu rezultāti. Vizītes notiks visās jaunajās dalībvalstīs no pavasara līdz 2007. gada rudenim. Latvija cer, ka vizīšu rezultāti un līdz ar to arī Eiropas institūciju lēmums būs pozitīvs, kas nozīmē, ka ar 2008. gada 1. janvāri Latvija varētu būt pilnībā pievienojusies Šengenas zonai. Precīzs datums, kad tiks lemts par jauno dalībvalstu gatavību dalībai Šengenas zonā, šobrīd vēl nav zināms.

Kā informē Valsts robežsardze, Latvijā Eiropas Padomes Šengenas novērtēšanas darba grupa viesosies no 6. līdz 12. jūlijam. Komisija gatavojas apmeklēt lidostu Rīga, robežsardzes Ventspils operāciju koordināciju centru, Rīgas tirdzniecības ostas robežkontroles punktu un vairākus citus objektus.

Valsts robežsardze, kurai pienākas lielākā daļa no Šengenas programmas naudas, līdz janvārim noslēgusi 19 līgumu par vairāk nekā diviem miljoniem eiro (vairāk nekā 1,4 miljonu latu), izsludināti iepirkumi par vairāk nekā 43,5 miljoniem eiro (30 miljoniem latu). Kopumā robežsardzei no Šengenas fondiem piešķirti 60,5 miljoni eiro (42,5 miljoni latu).

Noslēgtie līgumi

·        Valsts robežsardzes noslēgtie līgumi, kas apmaksāti no Šengenas programmas līdzekļiem (eiro)

·        Svešvalodas mācīšana robežsargiem 1 259 197,00

·        Aviācijas bāzes būvprojektēšana Ludzā 165 200,00

·        Helikopteru privātpilotu apmācība 97 857,22

·        Daugavgrīvas ostas robežkontroles tehniskā projekta izstrāde 87 485,20

·        RTL, RLS, GMDSS kvalifikācijas celšanas kursi 84 28,42

·        Peldošo līdzekļu atbalsta punkta būvprojektēšana Ventspilī 69 620,00

·        Kuģu vadītāju un kuģu mehāniķu sagatavošana 68 451,80

·        Sakaru speciālistu apmācība 63 292,84

·        Liepājas jūras ostas robežkontroles punktu, imigrācijas dienesta un vadības ēku kompleksa rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde 51 920,00

·        Aviācijas atbalsta punkta būvprojektēšana Ventspilī 50 504,00

·        Helikopteru tehnisko speciālistu apmācība 46 808,96

·        Helikopteru nosēšanās laukuma būvprojekta izstrāde 16 756,00

·        Kaplavas nodaļas sakaru masta renovācijas projekta izstrāde 9298,40

·        Jūras operāciju koordinācijas centra Ventspilī renovācijas projekta izstrāde 7375,00

·        Lidotāju apavu iegāde 5175,00

·        Četru kucēnu iegāde 2000,00

Avots: Valsts robežsardze

Neapgūtie līdzekļi

·        Līdz pagājušā gada beigām Latvija nebija apguvusi ES struktūrfondu finansējumu Ls 137,53 miljonu apmērā. Kopumā 2004.–2006. gadā mūsu valstij pieejams ES struktūrfondu finansējums 438,57 miljonu latu apmērā.

·        Fonds; Nav apgūts; % no pieejamā

·        Eiropas Sociālais fonds 41 150 000 44,1%

·        Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments 7 230 000 42,3%

·        Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonds 7 390 000 11,5%

·        Eiropas reģionālais attīstības fonds 81 760 000 31%

·         

Cenas cēlušās par 40 procentiem

Elīna Lidere,  NRA  02/06/06    2006. gadā tiek prognozēta vēl straujāka būvizmaksu sadārdzināšanās.

Dažādos segmentos pieaugums ir bijis atšķirīgs, taču nekustamo īpašumu eksperti lēš, ka mājokļu cenas 2005. gadā kopumā palielinājušās par 20–40%. Šogad tik strauju kāpumu negaida, taču cenas uz vietas arī nestāvēšot.

Sērijveida dzīvokļi joprojām ir pieprasītākais nekustamā īpašuma segments, un šeit piedāvājums nespēj apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu. Vidējā dzīvokļa cena sasniegusi 984 eiro (688 latus) par kvadrātmetru – liecina Latio tirgus apskats. Savukārt kompānijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns nekustamā īpašuma konferencei veltītajā apaļā galda diskusijā izteicās, ka viens dzīvoklis sērijveida daudzstāvu mājā Rīgas mikrorajonā šogad jau pārdots par 1500 eiro kvadrātmetrā.

Pēc Latio aplēsēm, pērn sērijveida dzīvokļu cenas augušas vidēji par 50%. Aktīvākā pircēju kategorija gan dzīvokļu, gan savrupmāju segmentā esot aptuveni 30 līdz 45 gadus veci ģimenes cilvēki, pārsvarā rīdzinieki. Savukārt Vecrīgā un tuvajā centrā 2005. gadā īpašumu cenas esot kāpušas vidēji par 20%. Latio tirdzniecības nodaļas vadītāja Vita Gudkova norāda, ka lielos vilcienos nekustamo īpašumu cenas pērn pieaugušas par 40%. Arī Ober-Haus runā par ievērojamu pieaugumu: "Gada garumā dzīvokļu cenas pieaugušas aptuveni par 20–30% un atsevišķos gadījumos pat līdz 40%." Tai pašā laikā attiecībā uz īres tirgu kompānija norāda, ka 2005. gadā pārmaiņas neesot bijušas jūtamas – īstermiņa un ilgtermiņa dzīvokļu īres cenas visa gada garumā neesot mainījušās.

Raksturojot Rīgas tirgu, Ober-Haus uzsver, ka kopumā 2005. gadā dzīvokļu tirgus segmentā tika novērots aktivitātes pieaugums. Vecrīgā dzīvokļu cenas gada laikā pieaugušas par 15–20%, tā sauktajā klusajā centrā – aptuveni 30% robežās, pašā pilsētas centrā – aptuveni 20% robežās, bet centra perifērijā cenas palielinājušās 15–30% robežās.

Pieprasītākie esot dzīvokļi ar 50–100 kvadrātmetru platību. Turklāt pagājušā gada beigās bijusi novērojama tendence, ka pieaug vietējo iedzīvotāju pirkšanas aktivitāte un ārzemnieku īpatsvars nekustamo īpašumu darījumos Latvijā samazinās.

Attiecībā uz privātmājām Ober-Haus norāda, ka gada laikā cenas šajā segmentā ir cēlušās par 15–30%. Kāpumu esot ietekmējušas galvenokārt būvmateriālu un darbaspēka augošās izmaksas. Sava ietekme bijusi arī zemes cenu pieaugumam. 2006. gadā tiek prognozēta vēl straujāka būvizmaksu sadārdzināšanās, kas ietekmēs arī mājokļu cenas.

Situāciju nekustamo īpašumu tirgū īpaši neuzlabo arī jauno projektu piedāvājums. Pagaidām to īpatsvars tirgū joprojām ir diezgan mazs. Turklāt, kā norāda Latio, pērkot dzīvokli jaunā mājā, vecais mājoklis tik un tā parasti netiek atbrīvots. Jaunajos projektos dzīvokļi lielākoties tiek izpirkti jau tad, kad māja vēl ir celšanas stadijā vai vispār ir tikai plāns uz papīra. Līdz ar to ģimenēm vēl ir jāgaida, kamēr viņu dzīvoklis būs gatavs.

Viens no aktuālākajiem jautājumiem jauno mājokļu tirgus segmentā pašlaik ir būvniecības kvalitāte. Vairākos jaunajos projektos janvāra bargajā salā iedzīvotājiem radās apkures un ūdensapgādes traucējumi. Galvenokārt minētās problēmas saistītas ar to, ka jaunie mājokļi nav pilnībā apdzīvoti, bet dzīvokļos ir autonomā apkure. Neapdzīvotie dzīvokļi netiek apkurināti, radot sistēmas problēmas mājas iedzīvotājiem, skaidroja Latio. Pastāvot risks, ka nekvalitatīvas būvniecības dēļ cenas atsevišķiem projektiem var kristies. Pašlaik augstākā zināmā cena esot 5000 eiro (3500 lati) kvadrātmetrā – tā tiek prasīta par dzīvokļiem jaunajā projektā Palasta ielā.

Latio uzskata, ka jauno mājokļu tirgū ir lielākais cenu burbulis, kas vismaz atsevišķiem projektiem drīzumā varētu plīst. Pagājušā gada decembrī piedāvājumā esot bijuši 8296 jaunie mājokļi, taču no tiem joprojām nav pārdoti 3111.

"Jauno dzīvokļu tirgus pašreiz lielā mērā ir spekulatīvo darījumu tirgus. Spekulācijas balstās uz emocijām, ka turpināsies cenu kāpums. Dzīvokļu patiesā vērtība atklāsies tikai tad, kad tie nonāks no spekulantu rokām pie gala patērētājiem," norāda Latio tirgus analīzes nodaļas vadītājs Māris Grīnbergs. Tirgus situācijai veidojoties nelabvēlīgi spekulatīvajiem uzpircējiem, viņi ilgstoši nebūs ieinteresēti jauno dzīvokļu turēšanā. Ja lielākā daļa no viņiem vēlēsies savus mājokļus pārdot, prognozējams, ka cena būs jāsamazina līdz pat 20%.Otrs lielākais cenu burbulis ir dzīvokļiem klusajā centrā. Savukārt sērijveida dzīvokļu sektors esot tikai trešajā vietā.

Pēc nekustamo īpašumu speciālistu domām, tirgu varētu piebremzēt kredīta padārdzināšanās. Joprojām tiek celta ASV bāzes procenta likme. Īpaši lielu kāpumu šeit nesagaida, taču vēl vismaz par 0,25 procentpunktiem tiek prognozēts, ka likme uzkāps. Palielinājusies ir arī eiro bāzes procenta likme. Lai arī Eiropas Centrālā banka pagaidām nav noskaņota uz aktīvu likmes kāpināšanu, tiek gaidīts, ka arī kredīti eiro šogad kļūs dārgāki. Līdz ar eiro procentu likmes kāpumu dārgāki būs arī kredīti latos.

Kredītlikmju kāpums līdz ar to ietekmēs arī nekustamā īpašuma cenu. Latio ir aprēķinājis, ka, likmei palielinoties vai samazinoties par vienu procentu, nekustamā īpašuma cenas attiecīgi palielinās vai samazinās vidēji par 17%.

 

Īsumā par biznesu

LETA  02/06/06

- VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad plāno nopelnīt 5,6 miljonus latu. Savukārt plānotais neto apgrozījums ir 187 miljoni latu, kas ir par 13% lielāks nekā 2005. gadā plānotais apgrozījums, kas bija 165 miljoni latu. Uzņēmuma peļņa pagājušajā gadā bija aptuveni trīs miljoni latu, liecina neauditētie finanšu rezultāti. LDz valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis gan norādījis, ka pēdējā ceturkšņa rādītāji vēl nav pilnībā apkopoti.

LDz pagājušajā gadā pārvadājis 54,8 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2004. gadā, kad pārvadāts 51 miljons tonnu kravu. Šogad LDz plāno kravu pārvadājumus saglabāt tādus pašus kā 2005. gadā.

- Tirdzniecības uzņēmums SIA Narvesen Baltija pērn sasniedzis 46 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 15% lielāks nekā gadu iepriekš. Pašlaik Narvesen Baltija kā mazumtirgotājs Latvijā kontrolējot 60% preses tirgus, bet Preses serviss, kas ir Narvesen Baltija meitasuzņēmums, kā vairumtirgotājs – 70% preses tirgus. Uzņēmumu grupā ietilpst arī AS Preses apvienība. Narvesen Baltija uzsāka savu darbību 1997. gada nogalē. Pašlaik Latvijā strādā 408 Narvesen tirdzniecības vietas, no kurām puse atrodas Rīgā.

Narvesen un AS Preses apvienība tirdzniecības vietās mēnesī iepērkas vidēji četri miljoni pircēju.

- Ziemeļvalstu informācijas tehnoloģiju (IT) kompānija TietoEnator pagājušā gada ceturtajā ceturksnī guvusi 53,6 miljonu eiro (37,7 miljonu latu) pirmsnodokļu peļņu, salīdzinot ar 44,5 miljonu eiro peļņu attiecīgajā laika posmā pirms gada. Kompānijas apgrozījums ceturtajā ceturksnī palielinājās līdz 464 miljoniem eiro (326,1 miljonam latu), salīdzinot ar 429 miljoniem eiro 2004. gada ceturtajā ceturksnī. Šim gadam kopumā TietoEnator prognozē 8–12% pieaugumu. TientoEnator specializējas konsultāciju, sistēmu izstrādes un integrācijas pakalpojumu sniegšanas, sistēmu uzturēšanas un programmatūras produktu izstrādes jomās. Latvijā TietoEnator pieder meitas kompānija SIA TietoEnator, kas specializējas IT risinājumos banku un apdrošināšanas, mazumtirdzniecības un loģistikas sektoram. 2005. gadā TietoEnator iegādājās arī 51% Latvijas kompānijas IT Alise kapitāldaļu.

 

"Forbes" novērtē Latviju kā 22.investīcijām draudzīgāko valsti pasaulē

LETA  02/07/06    Biznesa žurnāla "Forbes" veidotajā pirmajā investīcijām draudzīgāko valstu reitingā "Capital Hospitality Index" Latvija ir ierindojusies 22.vietā pasaulē.

"Forbes" reitingā izvērtētas pavisam 135 pasaules valstis, ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus, kas ietekmē investīcijas, tai skaitā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, starptautisko tirdzniecību, nabadzību, birokrātiju, tehnoloģiju attīstību un korupcijas līmeni.

Par investoriem labvēlīgāko valsti pasaulē ir atzīta Dānija, tai seko Somija, Islande, ASV, Lielbritānija un Singapūra. Augsto septīto vietu sarakstā ieņēmusi Igaunija, bet Lietuva ierindojas 29.vietā pasaulē. Investīcijām draudzīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir arī Austrālija, Īrija un Jaunzēlande.

Savukārt pēdējās vietas reitingā ieņem tādas valstis kā Haiti, Laosa, Angola, Zimbabve, Baltkrievija, Togo, Venecuēla, Irāna, Čada un Vjetnama. Krievija reitingā ieņēmusi tikai 103.vietu, Ukraina - 107.vietu.

Latvijai augstākie rādītāji ir bijuši, vērtējot pēc tādām kategorijām kā algas un cenas, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes un ierobežojumi ārvalstniekiem, bet zemākās atzīmes saņemtas pēc tādiem kritērijiem kā konkurētspēja, korupcija un investoru aizsardzība.

"Forbes" veidotajā reitingā izmantoti "Heritage Foundation", Pasaules Ekonomikas foruma (WEF), Pasaules Bankas, "Transparency International", "Freedom House", "Deloitte & Touche", ASV Tirdzniecības ministrijas un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes dati un analīze.

 

Kredīta ņēmēji var bankrotēt

Zaiga Dūmiņa,  Diena  02/07/06    Sākoties nekustamo īpašumu tirgus krīzei, bankas var prasīt papildu ķīlu. Milzīgs spekulantu un kreditēšanas spiediens ceļ cenas.Cenu burbulim plīstot, īpašuma vērtība var strauji kristies.

Iestājoties krīzei nekustamo īpašumu tirgū, kas izpaustos straujā īpašumu cenu kritumā, hipotekārā kredīta ņēmēji var bankrotēt. Nekustamo īpašumu cenām nokrītot par 40%, kā tas savulaik noticis Zviedrijā, bankas var pieprasīt papildu nodrošinājumu kredītam, jo ieķīlātā īpašuma vērtība vairs nesegs izsniegtās naudas daudzumu. Tie, kuri nespēs rast papildu ķīlu vai naudas līdzekļus, mājokli var arī zaudēt.

Jau vairākus gadus nekustamo īpašumu cenas kāpj apmēram par 30% gadā. Pēdējo piecu gadu laikā dzīvokļu cenas dubultojušās un zemes — pat trīskāršojušās. Straujais cenu kāpums ir pievilcīgs daudziem spekulantiem, kuriem iesaistoties arvien jaunos darījumos nekustamā īpašuma cenas turpina pieaugt. Tomēr galvenais pieprasījuma veicinātājs nekustamo īpašumu tirgū ir ērti pieejamie kredīti.

Eksperti prognozē, ka nekustamo īpašumu cenu burbulis plīsīs, tiklīdz radīsies nosacījumu kopums, kas izraisīs vēlmi vai vajadzību masveidā atbrīvoties no uzpirktajiem īpašumiem. Nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanas risks saistīts arī ar ārējiem apstākļiem, kas nobremzētu Latvijas ekonomisko izaugsmi un samazinātu maksātspēju — ar vēl augstāku inflāciju, lielāku nekustamā īpašuma nodokli vai dārgākiem naudas resursiem jeb augstāku kredīta maksājuma mainīgo likmi.

Vislielākais cenu kritums varētu skart mājokļus jaunajos projektos, kuros cenas kāpušas visstraujāk. Kā norāda nekustamo īpašumu firmas Latio prezidents Edgars Šīns, šajā sektorā spekulatīvo darījumu skaits pārsniedz 50%. Turklāt tajos dominē nevis Latvijas, bet ārvalstu kapitāls.

Nekustamo īpašumu firmas Arco Real Estate izpilddirektors Viktors Savins norāda — lielāko daļu spekulatīvo darījumu veic tikai daži spēlētāji, kurus nosaukt viņš nevēlējās. Spekulantu vidū ir arī privātpersonas, kas, cerot viegli nopelnīt, nopērk četrus vai piecus dzīvokļus. Piemēram, jaunajos projektos bieži vien neapdzīvota ir trešdaļa dzīvokļu, ko nopirkuši spekulanti. Patlaban apmēram 50—70% no spekulatīvajos darījumos iegūtajiem dzīvokļiem netiek laisti tirgū. Tie iegādāti pirms diviem trim gadiem un tiek turēti, lai sagaidītu augstāku cenu.

Pērn hipotekārie kredīti bijuši jau 13—14% Latvijas mājsaimniecību, taču komercbankas uzskata, ka šim rādītājam vajadzētu sasniegt 30%, un turpina īstenot aktīvu kreditēšanas politiku.

Latvijā pērn bijis straujākais kredītu izsniegšanas apjoma palielinājums Eiropas Savienībā (ES) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopumā izsniegto kredītu apjoms vēl ir zem vidējiem ES rādītājiem, kas pārsniedz 100% no iekšzemes kopprodukta (IK). Latvijā izsniegtie kredīti sasniedz 60% no IK. Turpinoties pēdējo triju gadu tempiem, ES vidējo līmeni Latvija sasniegtu desmit gados. Jau patlaban Latvija daudz neatpaliek no Somijas, Grieķijas un Beļģijas.

Tomēr Latvijas Banka vērš uzmanību uz kreditēšanas attīstības ātrumu, kas Latvijai jau ir stipri pārkāpis vēlamo.

Ņemot vērā, ka patlaban ir rekordzemas kredītu likmes Eiropā un līdz ar to arī Latvijā, bet kredītu atmaksas termiņš bieži vien ir desmit un vairāk gadu, maksājums bankai var pieaugt pat par 50—70%, norāda Latvijas Banka. Jau patlaban vērojams kredītlikmju kāpums, taču nav garantijas, ka vidējais ienākumu līmenis valstī varētu pieaugt tikpat strauji kā mēneša maksājumi. Tas nozīmē, ka Latvijas mājsaimniecībām, no kurām liela daļa jau tagad maksā vairāk nekā trešo daļu no saviem ienākumiem, kredīta maksājumam būtu jāatvēl vēl lielāka daļa, norāda Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Ja nekustamo īpašumu tirgus burbulis plīsīs, mājsaimniecību liktenis būs atkarīgs no banku attieksmes un gatavības krīzi izturēt. Banka klientiem papildu kredīta nodrošinājumu nepieprasīs, ja viņu ieķīlātais īpašums vairs nesegs visu kredīta summu, kamēr vēl krīzes nav, sola SEB Unibanka pārstāvis Arnis Škapars. Svarīgākais bankai ir saņemt ikmēneša maksājumu, nevis iegūt nekustamo īpašumu. Pēc viņa domām, bankām problēmas radīsies, ja iedzīvotāji vairs nespēs maksāt ikmēneša maksājumus.

Parex bankas pārstāve Liene Catovska atzīst, ka kreditēšanas līgumi paredz iespēju pieprasīt papildu nodrošinājumu, ja būtiski krītas ieķīlātā īpašuma vērtība. Turklāt to paredz arī kredītriska pārvaldīšanas noteikumi, kur rekomendējošā formā minēts — visiem kredītiem jābūt nodrošinātiem ar atbilstošām ķīlām.

Kaut arī nosacījums par papildu ķīlu pieprasīšanu nav iekļauts visos kreditēšanas līgumos, bankas parasti atstāj iespēju nosacījumus vienpusēji mainīt, tādēļ nosacījuma trūkums nepasargā no iespējamas papildu ķīlas pieprasīšanas, norāda Aivara Borovkova biroja jurists Uldis Papāns.

Vai nekustamo īpašumu cenu burbulis plīsīs?

Edgars Šīns, Latio prezidents, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs:

Pašreizējā attīstība turpināsies līdz brīdim, kamēr cilvēku mantrausību nomainīs paniskas bailes, ka viņu ieguldītā nauda izkūpēs. Tad varētu iestāties vēlme atbrīvoties no nekustamajiem īpašumiem. Spekulanti parasti pirmie pamanās laikus pamest tirgu. Pagaidām viss vēl turpinās tāpat kā līdz šim. Izmaiņas varētu notikt, ja samazinātos pieprasījums, pasliktinoties kredītu nosacījumiem, inflācijai, tiktu mainīta nodokļu politika, uzliekot lielāku nekustamā īpašuma nodokli vai apliekot ar nodokli īpašumu tirdzniecību.

Helmuts Ancāns, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs:

Jebkuri iespējamie satricinājumi vai korekcijas nekustamā īpašuma tirgū spēj būtiski ietekmēt kopējo makroekonomisko stabilitāti valstī. Fakts, ka nekustamo īpašumu cenas gadā var pieaugt par trešdaļu un pat vairāk, ir zīme, ka šādu attīstību nevar vērtēt kā stabilu. Dažos gadījumos īpašumu cenas Latvijā sāk pārsniegt cenas citviet Eiropā un Amerikā. Cenu skrējienā varam ātri vien pārsniegt ilgtermiņa līdzsvara cenu. Citiem vārdiem — ir nopietns risks, ka par mersedesa cenu pērkam zaporožecu, par ko ilgus gadus būs jāmaksā procenti. Tāpēc cerībai, ka arī turpmāk ilgstoši saglabāsies līdzšinējie cenu dinamikas tempi, nav stingra ekonomiska pamata.

Andris Strazds, ekonomists:

Visreālāk nekustamo īpašumu cenu burbuļa plīšanu izraisītu ārējs šoks. Piemēram, Somijā tas bija PSRS sabrukums, kad samazinājās eksports un nobremzējās ekonomiskā attīstība. Latviju, piemēram, varētu ietekmēt ekonomiskā krīze vecajā Eiropā. To gan nav iespējams paredzēt. Ja Eiropas Centrālā banka paaugstinātu savas likmes par dažiem procentiem, spekulantiem varētu būt stimuls pārvērtēt savas investīcijas, un varētu tikt parauts uz leju viss tirgus. Tomēr bez ārēja ekonomiska šoka līdzšinējā attīstība varētu turpināties vēl gadu pusotra, un tad cenas varētu stabilizēties.

 

ES fondu apguvē Latvija ir Baltijas valstu līdere

DELFI  02/07/06     Līdz pērnā gada 31.decembrim Latvija ir spējusi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektiem piesaistīt 69% no kopējā pieejamā finansējuma, Igaunija – 63%, bet Lietuva 48%.

Projektu īstenotājiem Latvijā izmaksāti 14% no kopējā struktūrfondu finansējuma, Igaunijā 20%, Lietuvā 10% - valdības otrdienas sēdē informēja ES struktūrfondu vadošās iestādes - Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Andžs Ūbelis.

Vērtējot projektu īstenotājiem izmaksāto līdzekļu apjomu, var secināt, ka Latvija ir līdzvērtīgās pozīcijās ar Igauniju. Lai arī Igaunijā izmaksāti 20% no pieejamā finansējuma, atšķirībā no mums kaimiņi projektos maksā arī avansus – uzsākot projektu, daļa finansējuma jau tiek ieskaitīta saņēmēja kontā. Tādēļ arī Igaunijas rādītājs ir mākslīgi augstāks, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta pārstāve Daiga Reihmane.

Finanšu ministrija izskatīšanai valdības sēdē bija sagatavojusi ziņojumu par ES finanšu resursu (struktūrfondu un Kohēzijas fonda) apguvi un īstenošanas gaitu.

Līdz 2005.gada noslēgumam projektu pieteicējiem izmaksāti 14% no 2004. – 2006.gada kopējā struktūrfondu finansējuma. No tiem Eiropas Komisijā atmaksās pieprasīti un valsts budžetā atgriezti 8%. Pērn izlietoti 90,44% no kopējā 2005.gada valsts budžetā plānotā ES struktūrfondu finansējuma.

 

Gada inflācija janvārī – 7,5%

DELFI  02/08/06    Vidējais patēriņa cenu līmenis janvārī, salīdzinot ar decembri, palielinājās par 1,1%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 7,5%, tai skaitā precēm par 7,8%, pakalpojumiem – par 6,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Janvārī precēm cenas pieauga par 1,0%, bet pakalpojumiem - par 1,1%. 2005.gada janvārī, salīdzinot ar 2004.gada decembri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,5%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām janvārī bija dārzeņu, alkoholisko dzērienu un siltumenerģijas cenu kāpumam, kā arī apģērba un apavu cenu kritumam.

Sezonas ietekmē dārzeņu cenas pieauga par 22,6%, īpaši dārgāki kļuva gurķi, tomāti un paprika. Sadārdzinājās arī kartupeļi (+3,5%), augļi (+3,8%), svaigas zivis (+1,6%), atspirdzinošie dzērieni (+3,0%). Lētāki kļuva atsevišķi piena un gaļas produkti.

Janvārī par 4,6% pieauga alkoholisko dzērienu cenas, tai skaitā stipro dzērienu – par 7,4%, ko daļēji veicināja jaunās akcīzes nodokļa likmes. Dārgāka kļuva mājokļa uzturēšana – palielinājās maksa par siltumenerģiju (+3,4%), dabas gāzes piegādi (+19,1%), ūdens piegādi un citiem ar mājokļa uzturēšanu saistītiem izdevumiem (+3%). Pieauga mājokļa uzturēšanai un remontam izmantoto materiālu, kā arī pakalpojumu cenas. Vidēji par 4,6% sadārdzinājās medicīnas pakalpojumi, īpaši zobārstniecības pakalpojumi, ārsta – speciālista apmeklējums un medicīniskās procedūras. Cenas pieauga preses izdevumiem (+7,1%) un kultūras pakalpojumiem (+3,2%).Pēc cenu krituma pērnā gada pēdējos mēnešos, janvārī par 2,0% palielinājās degvielas cenas.

Noslēdzoties akcijām, nedaudz pieauga mobilo telekomunikāciju pakalpojumu cenas. Stājoties spēkā jaunajiem pasta pakalpojumu tarifiem, tie sadārdzinājās vidēji par 48,2%.

Turpinoties sezonas preču izpārdošanām, janvārī cenas samazinājās apģērbam (-5,9%) un apaviem (-3,5%).

Kā katru gadu, arī 2006.gadā ir pārskatīts un aktualizēts patēriņa cenu indeksa (PCI) “grozs”, iekļaujot tajā jaunas preces un pakalpojumus un izslēdzot produktus, kas zaudējuši nozīmi iedzīvotāju izdevumos.

2006.gadā “grozā” ir 428 preces un pakalpojumi, katru mēnesi tiek savāktas vairāk kā 19 tūkstoši cenas ap 2 400 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

 

 

 

 

Ziņu dienestos…

 

 

 

"Delna" sūdzas starptautiskajām organizācijām par LTV Ziņu dienesta reformu

TVNET   02/09/06    Šodien virknei starptautisku mediju un žurnālistu apvienību nosūtītajā vēstulē "Delna" pauž bažas par notikumu attīstību ap LTV ziņu dienestu. "Delna" lūdz starptautiskās mediju organizācijas pievērst uzmanību Latvijas situācijai un sniegt savu vērtējumu, TVNET informēja "Delnas" padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis.

"Delna" norāda uz pašreizējo antidemokrātisko spiedienu uz žurnālistiem un NVO, uzsver Latvijas mediju vides korumpētību un apšauba LTV vadības godaprātu reformu īstenošanā.

"Delna" vēstulē norāda, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) pārmet LTV ziņu un komentāru nenošķiršanu, bet šie NRTP pārmetumi nāk pēkšņi un bez jebkādas priekšvēstures un nopietna izvērtējuma. NRTP vēl nekad nav vērtējusi kādu sūdzību par LTV darbu šādā kontekstā un ne reizi nav izteikusi nevienu formālu aizrādījumu par objektivitātes pārkāpumiem no LTV puses.

"Delna" kritizē LTV vadības rīcību, jo tā, no vienas puses, norāda uz “politisko spiedienu”, taču nenostājas žurnālistu aizstāvībai. Tā vietā LTV vadība sāk reorganizāciju, kas ir sasteigta un nav pamatota ne ar kādiem formāliem resursu konsolidācijas plāniem, ne citiem racionāliem argumentiem. "Delna" uzsver, ka šī reorganizācija nekalpo LTV darba uzlabošanai, bet gan vēršas pret redakcionālo autonomiju, sadalot tagadējo ziņu redakciju divās struktūrvienībās, liedzot vieniem un tiem pašiem radošajiem darbiniekiem strādāt gan pie analītiskajiem, gan ziņu materiāliem. Savukārt tehniskie līdzekļi un personāls tiek saglabāts tādā pašā apjomā un būtu jālieto kopīgi.

Papildus "Delna" apšauba LTV vadības godaprātu reorganizācijas īstenošanā, izklāstot Latvijas televīziju vides vēsturisko attīstību.

"Delna" arī norāda, ka LTV tagadējās vadības laikā jau ir atstājusi pazīstamā žurnāliste Baiba Strautmane, bet to gatavojas darīt pazīstamākais Latvijas žurnālists Jānis Domburs.

"Delna" norāda uz LTV institucionālo vājumu, kas ir politiski konsekventi uzturēts. To raksturo abonēšanas maksas ieviešanas nevirzīšana tālāk gadiem ilgi un sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektu (tos asi kritizēja gan Eiropas raidorganizāciju apvienība, gan Latvijas NVO) virzības apturēšana Saeimā.

Vēstuli "Delna" ir nosūtījusi Eiropas Raidorganizāciju apvienībai, Starptautiskajai žurnālistu federācijai, "Reportieriem bez robežām", starptautiskajai žurnālistu pašpalīdzības organizācijai “Journalists help journalists”, izdevēju un žurnālistu apvienībai International Press Institute Vīnē un Transparency International starptautiskajam sekretariātam Berlīnē.

 

Kam aug kājas Baltijas kanālā

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze   02/09/06    Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Indulis Emsis atklātībā paziņoja, ka caur Latvijas krievvalodīgo un nepilsoņu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padomi varētu tikt novirzīts aptuveni miljons ASV dolāru, lai ietekmētu 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus. Viņš piebilda, ka šajā procesā tiekot iesaistīti arī vairāki masu mediji, tajā skaitā arī Pirmais Baltijas kanāls. Šādu informāciju I. Emsis esot saņēmis no SAB.

Ar Pirmo Baltijas kanālu saistīta konkrēta politiskā spēka – nesen izveidotā "Saskaņas centra" – vadība, par kura formālo līderi iecelts Nils Ušakovs, kurš joprojām ir ITAR –TASS korespondents, un, kas būtiski, arī Pirmā Baltijas kanāla ziņu galvenais redaktors.

Krievijas telekanāls – Pirmais Baltijas kanāls (PBK), ko dēvē par Kremļa ruporu, Latvijā sācis raidīt 2003. gada sākumā.

Tas galvenokārt retranslē Krievijas "Pirmā kanāla" programmu.

Juridiski Pirmais Baltijas kanāls pieder diviem Latvijas iedzīvotājiem: 97,15% (ieguldījums Ls 34 140) Oļegam Solodovam un 2,85% (ieguldījums Ls 1000) – Oļegam Vlasenko, liecina Uzņēmumu reģistra datu bāze. Taču nav pieejama informācija, kādas ir viņu finansiālās un cita veida saistības ar Krievijas partneriem.

Jau drīz pēc Pirmā Baltijas kanāla darbības sākuma Latvijā Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) to brīdināja par valodas likuma neievērošanu. Bet 2004. gada februārī PBK izplatīja melīgas ziņas, ka, sākot ar 1. septembri, visās Latvijas mazākumtautību skolās, arī tajās, kurās mācās "krievvalodīgi republikas pilsoņi", mācības notikšot tikai latviešu valodā. Par dezinformāciju Izglītības un zinātnes ministrija izteica nožēlu.

Plašāks skandāls saistībā ar PBK izcēlās 2004. gadā, kad raidījumā "Gadsimta noslēpumi" tika apgalvots, ka Baltijas valstis neesot okupētas. Jāuzsver, tolaik N. Ušakovs jau bija Pirmā Baltijas kanāla galvenais ziņu redaktors.

Saistībā ar šo raidījumu Lietuvas žurnālistu un izdevēju ētikas komisija secināja, ka ir izplatīta nepatiesa informācija un aizskarta Lietuvas teritoriālā integritāte. Lietuvieši pieprasīja šo kanālu slēgt, bet reģistrēts tas bija Latvijā.

Latvijas vēsturnieku komisija raidījumu nosodīja. Par vēstures neobjektīvu atspoguļošanu NRTVP Pirmo Baltijas kanālu sodīja ar 2000 latu naudassodu. Slēgt to Latvijā neuzdrošinājās.

Vienpusējība, tendenciozitāte, Kremļa oficiālās ideoloģijas propaganda bija un paliek šā kanāla rokraksts...

Par Pirmo Baltijas kanālu un Nila Ušakova personu interesējies interneta izdevums "Kompromat.lv", atbilstošs savam nosaukumam. Tagad Pirmajā Baltijas kanālā bieži redzamas "Saskaņas centra" darboņu sejas, bet, tuvojoties vēlēšanām, N. Ušakovs ar S. Dolgopolovu tur "burtiski apmetīsies uz dzīvi", uzsver izdevums. Starp citu, izdevums apgalvo, ka Krievijas prezidenta administrācijas starptautisko un pārrobežas kultūras sakaru pārvaldes vadītājs Modests Koļerovs un viņa līdzgaitnieks polittehnologs Gļebs Pavlovskis jau esot sākuši kampaņu, lai popularizētu, kā viņi cerot, Latvijas krievu apvienotāju Nilu Ušakovu. Esot ziņas, ka apvienošanas plānu M. Koļerovs un S. Dolgopolovs apsprieduši aiz Eiropas foruma kulisēm, kas ticis rīkots Maskavā.

"Kompromat" izvirzījis versiju: tuvojoties vēlēšanu beigām, ar kādu no "Saskaņas centra" politiķiem un, iespējams, N. Ušakovu, varētu tikties Krievijas prezidents Vladimirs Putins – autoritatīva persona Latvijas "krievvalodīgo" vēlētāju vidū. Tikšanās, visticamāk, varētu notikt Kremlī. Tādējādi Latvijas krieviskajam elektorātam tiktu dots skaidrs signāls, par kuru politisko spēku jābalso.

"Tas ir pilnīgi izslēgts!" runājot par iespējamo tikšanos ar V. Putinu, liedzās N. Ušakovs. "Līdz vēlēšanu beigām ne ar vienu no ārvalstu politiskajiem līderiem vai ministriem mēs netiksimies."

Intervijā "Telegraf" N. Ušakovs paziņoja: "Saskaņas centrs""PCTVL" neuzskatot par konkurentu. Vai nesen izveidotajai apvienībai ir pamats šādai pašpārliecībai?

"Mūsu konkurenti ir "Saskaņas centrs,"" gluži pretēji apgalvo "PCTVL" līderis Jurijs Petropavlovskis. Loģiski, jo "Saskaņas centrs" un "PCTVL" taču pretendē uz tā dēvēto "krievvalodīgo" balsīm. Bet, pēc J. Petropavlovska vārdiem, abas politiskās apvienības varot rēķināties ar ļoti atšķirīgiem naudas resursiem, ko tērēt pirmsvēlēšanu laikā.

Ja tiks panākts politiskās reklāmas aizliegums masu medijos 90 dienas pirms Saeimas vēlēšanām, tas stipri nākšot par labu "PCTVL", bet iegriezīšot "Saskaņas centram", vērtē J. Petropavlovskis. Ja aizliegumu Saeima nepieņems, tad "Saskaņas centra" un "PCTVL" apmaksāto reklāmu attiecība būšot 3 pret 1 par labu saskaņiešiem. Šajā sakarā izskan viedoklis, ka "Kremļa aprindas" esot mainījušas politiskās simpātijas un nu cerības liekot uz jaunu zirgu.

2005. gada nogalē N. Ušakovs, pēc paša teiktā, vērsies Ģenerālprokuratūrā, sūdzoties, ka žurnālists L. Jākobsons viņam esot izteicis draudus. Par ko? "Es ar Jākobsonu tikos divas reizes, lai vispār saprastu, ko viņš no manis grib. Jākobsons prasīja, lai es viņam ik mēnesi maksātu divus tūkstošus latu. Tad viņš par mani nepublicēšot nelabvēlīgus materiālus," man stāsta N. Ušakovs.

Šajā lietā izmeklēšanu veic Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki.

L. Jākobsons turpina: viņš Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei (ONAP) iesniegšot audioierakstu, kurā N. Ušakovs viņam lūdzis "par naudu apmelot Ušakova politiskos pretiniekus".

 

 

 

 

Bērnu lietās…

 

 

 

ANO Cilvēktiesību komitejas speciālistus satriec bērnu stāvoklis Latvijā

Laura Dzērve,  Diena,  02/03/06    Viszemākie rādītāji veselības jomā Eiropas Savienībā un veselības aprūpes mazais budžets, zemais iztikas minimums, mazgadīgo grūtnieču problēmu risināšana — šie jautājumi visvairāk satriekuši ANO Cilvēktiesību komitejas speciālistus, tiekoties ar organizāciju Glābiet bērnus un iepazīstoties ar bērnu stāvokli Latvijā. Ženēvā ar saviem ziņojumiem bija ieradušies arī divi jaunieši — Linda Medne no Jaunpils stāstīja par vardarbību pret bērniem, savukārt Laura Mestere no Varakļāniem — par jauniešiem lauku rajonos.

ANO tikšanos rīkoja, lai uzklausītu nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļus par bērnu stāvokli Latvijā un varētu sagatavot jautājumus Latvijas valdībai, kura maijā ANO sesijas laikā iepazīstinās ar oficiālo valsts ziņojumu par bērnu stāvokli. Pēc tam ANO sagatavos ieteikumus Latvijas valdībai šo pārkāpumu novēršanai. Glābiet bērnus ANO sagatavoja divus ziņojumus, kas balstījās uz piecu gadu laikā veiktu 9000 bērnu aptauju.

Kā stāsta Glābiet bērnus vadītāja Ingūna Ebela, Cilvēktiesību komisiju ieinteresējusi arī mazgadīgo noziedzības problēma un jautājums, kāpēc tik liels skaits Latvijas bērnu tik ilgu laiku atrodas dažādos bērnunamos un citās institūcijās, nevis ģimenēs.

I.Ebela norāda, ka galvenais, kas tika panākts pēc 2001.gadā Latvijas valdībai iesniegtajām ANO rekomendācijām, ir tas, ka izveidota Bērnu un ģimenes lietu ministrija, uzlabojusies arī situācija jauniešiem ieslodzījuma vietās un zināmā mērā sakārtota likumdošana adopcijas jautājumos.

 

Mirstība joprojām krietni lielāka par dzimstību

LETA   02/06/06    Mirstība Latvijā 2005.gadā joprojām bijusi krietni lielāka par dzimstību, informēja Tieslietu ministrijas (TM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.

Pērn Latvijā reģistrēti 21 932 jaundzimušie, bet nomiruši 32 916 cilvēki, liecina TM Dzimtsarakstu departamenta apkopotie dati.

No 21 932 pērn reģistrētajiem jaundzimušajiem 7828 gadījumos vecāki atzinuši paternitāti. Savukārt 2242 bērniem ziņas par tēvu nav ierakstītas. 2005.gadā 37 bērni reģistrēti kā atradeņi, tas ir - nav nekādu ziņu par viņu vecākiem.

2005.gadā noslēgtas 12 579 laulības, no tām 2549 notikušas baznīcā. 137 gadījumos atļauts precēties jauniešiem, kas nebija sasnieguši 18 gadu vecumu.

Pagājušajā gadā 817 personas Latvijā mainījušas uzvārdu, bet 132 - vārdu. Viena uzvārda maiņa atteikta.

Kā ziņots, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 12 000 un šā gada sākumā valstī bija 2 294 200 iedzīvotāju.

 

Cīņā par bērnu nomelno labdarus

Agnese Margēviča,  NRA  02/08/06    Advokāts Liberts tiesājas par kārtējā bērna adoptēšanu uz ārzemēm.

Advokāts Bruno Liberts, kas piešāvis roku lietās par bērnu adopciju uz ārzemēm, kādas Vācijas pilsones vārdā uzsācis cīņu pret mācītāja Jura Cālīša dibināto alternatīvās ģimenes māju Zvannieki, cenšoties panākt trīsgadīgās Ligitas (bērna vārds mainīts) adopciju. Zvannieku ļaudis advokātam pārmet dzīšanos pēc peļņas, nevis meitenītes interešu aizstāvēšanu.

"Bērniņš tāds apaļīgs, pūpēdīgs un smuks," – tā trīsgadīgās Ligitas veidolu ar vārdiem izmīļo Skujenes pagasttiesas priekšsēdētāja Anita Bondare. Viņas vadītās iestādes lēmumu, kas nepiekrita nekavējoties atņemt aizbildnību meitenītes pašreizējai aizgādnei Lindai Baļčūnei, lai pavērtu ceļu uz bērna adopciju Vācijas pilsonei Sabīnei Antoni, Administratīvajā rajona tiesā apstrīdējis vācietes advokāts Bruno Liberts. Mazā Ligita Zvanniekos nav viena – tur jaunu dzīvi raduši vēl seši vienas ģimenes bērni.

"Brāļi un māsas kā viena dūrīte turas kopā," teic A. Bondare, šo argumentu pret meitenītes iespējamo adopciju uz Vāciju minot kā vienu no daudziem, līdzās tam, ka likums neļauj ārzemju adopcijas reģistrā iekļaut bērnu, kuram Latvijā ir aizbildnis.

Citu pieteikumu tiesā iesniegusi Ligitas aizbildne, viena no Zvannieku brīvprātīgajām, L. Baļčūne, kura uzskata, ka pagasttiesa pakļāvusies B. Liberta spiedienam, lemjot aizgādnību gan neatņemt, tomēr, pamatojoties uz S. Antoni prasību, pārskatīt mazās Ligitas aizbildnības lietu. "Pagasttiesa nolika sēdi, lai lemtu, vai Linda pilda aizbildnes pienākumus. Kad Linda tur ieradās, priekšā jau bija Liberts, kas nošokēja mūsu lauku pagasttiesas sievas un faktiski vadīja sēdi, pratinot Lindu par jautājumiem, kurus nebija tiesīgs vaicāt. Advokāta ambrāžas šokēta, pagasttiesa viņa nekaunību nespēja apstādināt," atminas Zvannieku "mamma", Rīgas reformātu brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes vadītāja Sandra Dzenīte. To, ka jūtas no B. Liberta iebaidīta, Neatkarīgajai neslēpj arī pagasttiesas priekšsēdētāja A. Bondare.

Advokāts B. Liberts pērnā gada vēlā rudenī guva plašu pozitīvu publicitāti medijos, cīnoties par kāda franču pāra tiesībām adoptēt nepilnus trīs gadus veco Ketiju. Toreiz advokāts sabiedrību un tiesu pārliecināja, ka Ketijas mātesbrālis nav piemērots aizbildņa lomai un adopcija uz Franciju ir meitenītes vienīgais glābiņš.

Tagad B. Liberts apgalvo, ka Zvannieki dibināti ar vienu nolūku – pelnīt uz bērnu rēķina, gan piesaistot ziedotāju naudu, gan saņemot aizbildniecības pabalstus no valsts. Māju vide neesot piemērota bērniem, jo tajā dzīvo dažāda vecuma cilvēki. "Cālītis tur ir noorganizējis kaut ko jocīgu, sazin ko. Ļoti interesants ietaisījums," par Zvanniekiem nicīgi un ar aizdomām izsakās B. Liberts, tomēr ir spiests atzīt, ka "ir viņiem kaut kāda aprūpe".

Citādām acīm uz Zvanniekiem un tajos mītošo bērnu stāvokli raugās gan Skujenes pašvaldība, gan pagasttiesa, kas uzskata, ka mājas sniegušas patvērumu bezcerībā nonākušiem bērniem un neticami mainījušas viņu dzīves. Finanšu ministrija pērnā gada jūlijā biedrībai Zvannieku mājas piešķīrusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. "Liberts atbrauca un sāka ar pamatīgu spiedienu, lika saprast, ka mums šmuci taisīs. Labi, viņš iegāzīs Zvanniekus, sastāstīs cilvēkiem, kādas tur briesmīgas lietas notiek, ziedotāji būs šausmās, un vairs nebūs naudas. Bet tā ir brīnišķīga cilvēku iniciatīva!" saka A. Bondare.

Vāciete S. Antoni tiesības pretendēt uz mazās Ligitas adopciju pamato ar ciešajām ģimeniskajām saitēm starp viņu un bērnu, kas radušās sievietei 2004. gadā Zvanniekos vairākus mēnešus strādājot brīvprātīgu darbu. B. Liberts gan atzīst, ka kopš tā laika pagājis vairāk nekā gads un adopcija ļautu šīs faktiski pārtrūkušās saites vien atjaunot, nevis uzturēt. Advokāts uzstāj, ka L. Baļčūne sievieti maldinājusi, solot viņai iespēju adoptēt Ligitu, bet Zvannieku ļaudis to nosauc par muļķībām. Viņi S. Antoni gan pavadījuši uz Bērnu un ģimenes lietu ministriju (BĢLM), lai palīdzētu izprast adopcijas likumdošanu, bet nekas par konkrētu bērnu neesot solīts.

 

J. Cālītis atzīst: bijis gan redzams, ka sieviete metusi acis uz Ligitu, tomēr, kad sanākusi runa par adopciju, viņš S. Antoni skaidri ieteicis domāt par kāda slima un aizbildniecībā vēl nepaņemta bērna adoptēšanu. "Bet viņa grib vienu skaistu, veselu mazu meitiņu, ar kuru viņa grib kā ar lellīti spēlēties," spriež J. Cālītis.

BĢLM Ārpusģimenes aprūpes departamenta direktore Līvija Liepiņa Neatkarīgajai stāsta, ka S. Antoni un viņas dzīvesbiedrs Tomass Gronherts 2005. gada pavasarī iesnieguši nepieciešamos dokumentus un pieteikumu adopcijas kārtošanai, bet runas par konkrētu bērnu neesot bijis. Pāris vēlējies adoptēt līdz gadu vecu veselu bērnu, un L. Liepiņa no savas pieredzes zina teikt, ka "tas ir gandrīz neiespējami", jo pat uz piecu sešu gadu vecu bērnu adoptētājiem jāgaida divus līdz trīs gadus.

Zvannieki

·        Alternatīvās ģimenes māja, kuras ideja dzima Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekānam Jurim Cālītim un Rīgas reformātu brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes vadītājai Sandrai Dzenītei.

·        Patlaban Zvanniekos dzīvo 21 bērns no astoņām ģimenēm.

·        Katrs no viņiem Zvanniekos nonācis pa savu ceļu – kāds izņemts no bērnunama, kāds izņemts no ģimenes, kāds pats atnācis un nolēmis palikt.

·        Par bērniem rūpējas Zvannieku brīvprātīgo komanda – mātes, tēvi, krustmātes un krusttēvi – cilvēki, kas paņēmuši šos bērnus aizbildnībā un rūpējas kā par savējiem.

·        Zvannieki atrodas aptuveni 100 km no Rīgas, Cēsu rajona Skujenes pagastā.

Avots: www.zvannieki.lv

 

Topošā pirmklasnieka zināšanas nedrīkst pārbaudīt

Līga Nestere,  NRA  02/09/06    Piesakot savu atvasi 1. klasē vienā no Vidzemes priekšpilsētas skolām, kāda Neatkarīgās lasītāja pārsteigta uzzināja, ka bērnam jāmāk lasīt, saskaitīt un atņemt līdz desmit, kā arī jābūt pamatzināšanām angļu valodā. Cits lasītājs informē par pārbaudījumiem arī kādā Rīgas centra skolā. Pieņēmēji nosaukuši vārdu saule, prasot, lai topošā pirmklasniece zem patskaņiem uzzīmē trīsstūri un zem līdzskaņiem – četrstūri. Iesniegumu tēvs nolēma iesniegt citā skolā.

Bērnu pieteikšana 1. klasē turpinās. Iestājpārbaudījumi ir stingri aizliegti, tomēr topošo pirmklasnieku zināšanas nereti tiek pārbaudītas.

Neatkarīgajā ir informācija, ka ir mācību iestādes, kas no bērniem prasa noteiktu zināšanu līmeni.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta (IJSD) pārstāve Inguna Almbauere uzsvēra, ka šādos gadījumus vecākiem vajag ar rakstisku iesniegumu nākt uz departamentu. Līdz šim sūdzības par skolas negodīgu, nelikumīgu rīcību bērnu pieteikšanā 1. klasē neesot saņemtas. "Kad bērns stājas skolā, mācību iestāde nedrīkst prasīt nekādas zināšanas no viņa. Bērns var būt kā balta lapa," apgalvo I. Almbauere.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš sacīja, ka nav noteikumu, kas paredzētu, kas jāzina bērnam, stājoties 1. klasē. "Likums nepieļauj bērnu eksamināciju, iestājpārbaudījumus. Bērni beidz piecgadīgo un sešgadīgo obligātās sagatavošanas programmu. Tomēr arī tās uzdevums nav iemācīt ne lasīt, ne rakstīt, bet sagatavot bērnu jaunai sociālajai videi, iemācīt darboties kolektīvā," teic A. Skrastiņš. Programmas parauga nodarbību plāns paredz attīstīt bērnu prasmes lasīt un runāt, taču visvairāk nodarbības – zīmēšana, aplicēšana, rokdarbi – saistītas ar radošo izpausmju pilnveidošanu.

Ne visi gan beidz šo piecgadīgo un sešgadīgo programmu sagatavošanu skolai. "Arī tādi bērni ir jāuzņem. Skolai tas ir jādara tikai likumā paredzētajā kārtībā," uzsver IJSD Kurzemes rajona nodaļas vadītājs Atis Blumbergs.

Aptaujātās Rīgas skolu pārstāves sacīja, ka, piesakot pirmklasnieku, tiek prasīts tikai vecāku iesniegums.

"Visaktīvākā pieteikšanās bija pirmajā nedēļā. Mēs uzņemsim 85 līdz 90 bērnu, pagaidām pieteikušies ir 104. No pretendentiem 18 ir tādi, kam skolā mācās brālis vai māsa, lielākā daļa nav no mūsu mikrorajona. Skola prasa tikai iesniegumu un neko vairāk," teica Rīgas Valda Zālīša pamatskolas direktore Elita Rītere.

Rīgas Centra sākumskolā nākamajā mācību gadā atvērs divas 1. klases. "Varam uzņemt 60 skolēnu, saņemts 61 iesniegums. 32 no tiem ir par bērniem, kas ir no citiem galvaspilsētas rajoniem un priekšpilsētām," norādīja direktore Anna Znatnaja. Viņa uzsvēra, ka no bērniem, piesakoties 1. klasē, nekādas zināšanas netiek prasītas. "Daudzi beidz bērnudārzus, pirmsskolas iestādes, un skolai ir sagatavoti. Ja bērns nav nekur mācījies, viņu uzņems un, ja nepieciešams, ar viņu strādās individuāli, kamēr audzēknis adaptēsies vidē," teica A. Znatnaja.

 

 

Kultūrā un  izglītībā ...

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/03/06   

- Bendžamins Franklins un Juris Zvirgzdiņš. Šodien pulksten 14 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā Tērbatas ielā 75 ASV vēstniecība un izdevniecība Pētergailis rīko izcilā zinātnieka, izgudrotāja, rakstnieka, avīžu izdevēja, Filadelfijas pilsētas galvas, pirmā starptautiski pazīstamā ASV diplomāta, Neatkarības deklarācijas un ASV konstitūcijas parakstītāja Bendžamina Franklina 300. dzimšanas dienas un Jura Zvirgzdiņa bērnu grāmatas Franklina cepure atvēršanas svinības. Piedalīsies ASV vēstniecības preses un kultūras atašeja vietnieks Reimonds Stīvens, grāmatas autors Juris Zvirgzdiņš, māksliniece Evija Stukle-Zuitiņa.

- Ineses Zanderes Pingus Posta piedzīvojumi. Šodien pulksten 12 Centrāltirgus dārzeņu un augļu paviljonā notiek Ineses Zanderes komiksgrāmatas Pingus Posta piedzīvojumi atvēršanas svētki. Pasākumā piedalās autore, grāmatas ilustrāciju autors Kristiāns Šics, grāmatas par Centrāltirgu autors Ēriks Hānbergs, Gints Grūbe un citi sabiedrībā zināmi viesi.

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/08/06   

- LNSO pūšamo un sitamo instrumentu grupas koncerts. Šodien pulksten 19 koncertzālē Lielā ģilde notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pūšamo un sitamo instrumentu grupas mūziķu koncerts. Diriģents Gints Glinka, solists Juris Žvikovs (klavieres).

- Latviešu rakstnieču prozas ieraksta prezentācija. Piektdien pulksten 15 Rīgas Centrālajā bibliotēkā notiks Gundegas Repšes, Laimas Muktupāvelas, Noras Ikstenas, Ingas Ābeles un Andras Neiburgas prozas lasījumu ieraksta Tu man teici prezentācija, ko klajā laidusi izdevniecība Upe tuviem un tāliem. Tās vadītāja Iveta Mielava uzsver, ka pasaules audioierakstu praksē prozas lasījumi ir plaši izplatīti, bet Latvijā līdz šim pārsvarā izdoti pasaku ieraksti bērniem un tagad šis trūkums pamazām tiks aizpildīts. Ieraksta mērķis ir dot ieskatu mūsdienu latviešu prozas tendencēs pēc iespējas plašākai auditorijai, tāpēc izdevniecība Upe tuviem un tāliem plāno ierakstīt un izdot šo darbu arī angļu valodā. Prozas lasījumu ieraksta Tu man teici prezentācijā piedalīsies autores un I. Mielava.

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/09/06   

- Kultūras ministrija (KM) informē, ka Helēna Demakova nolēmusi saglabāt Valsts akadēmiskā kora Latvija un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) juridisko neatkarību, tomēr gan korim, gan orķestrim un arī jaunajam kamerorķestrim būs jāsadarbojas ar nopietnās mūzikas mārketinga un koncertdarbības organizēšanas institūciju Latvijas koncerti. Šo pienākumu H. Demakova vēlas paredzēt topošajos likumos par minēto kolektīvu nacionālas nozīmes statusu un funkcijām. Ministre arī uzskata, ka nepieciešams likumos iestrādāt normas muzikālās kvalitātes līmeņa uzturēšanai un kontrolei atbilstoši pasaulē pieņemtajai praksei. Jautājums par speciālu likumu nepieciešamību, lai nodrošinātu netraucētu LNSO un kora Latvija darbību, tika aktualizēts sakarā ar KM lēmumu par SIA Latvijas koncerti veidošanu, sapludinot tajā LNSO, kori Latvija, Latvijas koncertdirekciju un jaunveidojamo kamerorķestri. Jāpiebilst, ka vakar KM tika parakstīts memorands, kurā LNSO, koris Latvija, jaunais kamerorķestris apņemas sadarboties savā starpā un ar Latvijas koncertiem, lai veidotu Latviju par Baltijas jūras reģiona mūzikas dzīves centru.

 

Saskaņots gājiens latviešu valodas atbalstam

DELFI  02/03/06    Rīgas pilsētas izpilddirektors devis atļauju 7.februārī rīkot gājienu, kura organizatori aicinās sabiedrību runāt latviski un kopt savu valodu, informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pieteikumu par gājiena rīkošanu iesniedzis Dmitrijs Mironovs, bet gājiena paredzētais maršruts paredzēts no Kronvalda parka caur Bastejkalns uz Latvijas Universitātes galveno ēku. Gājiena laiks 7.februārī no pulksten 20.15 līdz 21.00. Plānotais pasākuma dalībnieku skaits - 300.

Pasākuma norise atļauta ar nosacījumu, ka tā laikā tiks ievēroti Rīgas domes saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību, kā arī gājiena norise nedrīkst traucēt satiksmi un gājēju kustību. Gājiena laikā atļauts izmantot lāpas.

Pasākumam jānotiek saskaņā ar pieteikto tēmu, pretējā gadījumā tas var tikt pārtraukts, informē dome. Rīgas pašvaldības policija ir informēta par pieteikto pasākumu.

 

Norāda uz nepieciešamību veicināt interesi par folkloru

LETA  02/05/06    "Mūsdienu sabiedrībai nepieciešams kvalitatīvs latviešu tautas folkloras tulkojums", norādot uz nepieciešamību veicināt sabiedrības interesi par folkloru, svētdien Lielās folkloras balvas pasniegšanas ceremonijā Latviešu Biedrības namā sacīja grupas "Iļģi" līdere Ilga Reizniece.

"Šodien mēs šeit esam "skaitāmi", neesam tūkstoši un arī televīziju te neredz," uz folkloras balvas pasniegšanas ceremonijas nelielo apmeklētāju skaitu norādīja Reizniece. Viņasprāt, jaunatnes interesi folklorai var piesaistīt ar modernā veidā pasniegtām vērtībām, tādēļ folkloras jomā nozīmīga ir jaunrade.

Reizniece šodien pasniedza balvas Tautas lietišķās mākslas studijai "Dzilna" un horeogrāfijas speciālistei Sniedzei Grīnbergai par veikumu tradicionālajā kultūras mantojumā balstītajā jaunradē. Kā vērtēja folkloras eksperte, apbalvoto sasniegumi balstās dziļās zināšanās, bez kurām par folkloru interesējošos pulks nepaplašinātos.

Citējot savu vectēvu folkloristu Voldemāru Ancīti, kuram piešķirta balva par mūža ieguldījumu folklorā, Toms Ancītis atklāja, ka "folkloras balva ir labs iemesls, lai latviešus atturētu no braukšanas uz Īriju".

"Man tepat labi," balvas pasniegšanas ceremonijā savam mazdēlam bija licis pateikt Ancītis un norādījis, ka valdība un partijas uz viņa pateicību var cerēt pēc tam, kad bērniem skolās būs iespējams pienācīgi apgūt tautas vēsturi, kultūru, dziesmas un dzīvesziņu.

Balvas par mūža ieguldījumu šodien saņēma arī Lidija Jansone, Anna Ščemeļinska, Antons Kūkojs un māsas Margrieta Otaņķe un Katrīna Radomišķe. Šajā nominācijā balvas pasniedza kultūras ministre Helēna Demakova (TP).

Balvas par sasniegumiem zinātniskajā izpētē un izglītības veicināšanā dāvāja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (JL).

"Zinātne pētī arī to, kas esam mēs, kāpēc mēs esam un kā mums tādiem palikt - mūs pašus neviens cits nepētīs," norādīja Druviete, pateicoties par ieguldījumu, ko šajā jomā sniegušas pētniece Janīna Kursīte, skolotāja Ināra Salava un mūzikas instrumentu darinātāji Gunārs Igaunis un Ilmārs Drejs.

Balvu pasniegšanas ceremonijā ar dziesmām un pateicības vārdiem tika godināti visi balvu saņēmēji, un katrs no viņiem arī pats vēlējās īsi demonstrēt savam devumam raksturīgāko.

Kā sacīja folkloras festivāla "Pulkā eimu, pulkā teku" radošās grupas dalībniece Māra Mellēna, "tiem, kas ar dziesmu dalās, nekad nekā netrūkst" un novēlēja, lai "mīlestība staigā starp mums, jums un dziesmu". Folkloras festivāla organizētāji, tāpat kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Tautas mākslas nodaļas vadītāja Daina Kraukle, saņēma balvu nominācijā par tradicionālās kultūras dzīves organizēšanu.

Kopumā Lielajai folkloras balvai šogad saņemti 69 pieteikumi. Bez minētajiem laureātiem folkloras balvu šodien saņēma arī citi.

Folkloras Dižo balvu un 800 latu prēmiju pasniedza Līvānu ģimnāzijas folkloras kopas "Ceiruleits" vadītājai Annai Kārklei. Folkloras balvu par tradicionālā kultūras mantojuma un novadu savdabības saglabāšanu, aizsardzību un kopšanu saņēma Maiga Otaņķe, Ilga Prenclava un Pārsla Kupše, kā arī Miķelis Balčus.

Par gada etnogrāfisko ansambli atzīts Salnavas etnogrāfiskais ansamblis, kas šogad svin savu 50 gadu jubileju. Par gada folkloras kopu atzīta Salacgrīvas folkloras kopa "Cielava" - uzveduma "Kas kaitē’i nedzīvoti lielam jūram maliņa" īstenotāja. Lielā folkloras gada balva ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu šogad tika pasniegta jau sesto reizi.

 

Studiju maksas pieauguma dēļ kritizē dekānes algu

Līga Nestere, Agris Blūmfelds, NRA  02/06/06     Latvijas Universitāte (LU) Filoloģijas fakultātes dekānei Janīnai Kursītei par darbu 2004. gadā samaksājusi gandrīz 25 tūkstošus latu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Studenti pārmet atalgojuma pārmērību, saistot to ar arvien pieaugošo mācību maksu. LU plāno palielināt akadēmiskā personāla algas vēl vismaz par septiņiem procentiem.

Dekānes ministra līmeņa ienākumus LU pārstāvis Jānis Palkavnieks skaidro: tā neesot tikai J. Kursītes alga, bet arī samaksa profesorei par lekciju lasīšanu un citu akadēmisko, administratīvo un koleģiālo darbību. Arī turpmāk akadēmiskā personālā algas varētu pieaugt, ņemot vērā inflāciju, par septiņiem procentiem vai vairāk. "Par algu varētu pārmest, ja to saņemtu slepeni vai apejot likumu. Esmu speciāliste savā jomā un saņemu algu esošās likumdošanas ietvaros," paskaidro J. Kursīte.

Vairāki studenti pauda neapmierinātību par lielo dekānes atalgojumu, prognozējot, ka tas augs arī turpmāk un ka tieši ar to izskaidrojama studiju maksas paaugstināšana. Taču šajā fakultātē izglītību ieguvušajiem speciālistiem, pat kredītus ņemot, ir jārēķinās, ka jāknapinās ikdienā ne tikai tagad, studiju laikā, bet gadiem ilgi arī turpmāk.

J. Palkavnieks informēja: "Pēdējos gados LU ir notikusi darba samaksas reforma, un ikviens profesors vai citā akadēmiskā amatā esošs speciālists saņem, domāju, labāko atlīdzību Latvijā." LU algas akadēmiskajam personālam esot palielinājušās ievērojami. "Procentu pateikt nevaru, jo tas atkarīgs no konkrēta gadījuma, bet varu teikt, ka tās ir ļoti konkurētspējīgas Latvijas darba tirgū," apgalvo J. Palkavnieks. Profesora alga esot, sākot no 800 latiem.

Neatkarīgajai adresēto kristīgo studentu grupas vēstuli, kurā salīdzināti studentu maksājumi un dekānes atalgojums, J. Palkavnieks uzskata par skandalozu ar mērķi negodīgi cīnīties dekāna vēlēšanās. Viņš izteica aizdomas, ka vēstules rakstīšanu organizējusi fakultātes vecā gvarde (konkrētus vārdus J. Palkavnieks nosaukt nevarēja), "kurai nav godīgu līdzekļu, lai gūtu panākumus". Arī J. Kursīte domā, ka vēstule varētu būt saistīta ar gaidāmajām dekāna vēlēšanām. "Esmu pārliecināta, ka šie studenti tiek izmantoti kā aizsegs. Es šeit redzu vienu konkrētu cilvēku, kas man ir ļoti nepatīkams. Vārdu es nenosaukšu, jo man nav pierādījumu, un tas lai paliek uz šā cilvēka sirdsapziņas," teic J. Kursīte. Viņa negrasoties kandidēt dekāna amatam, bet veltīt laiku citam darbam.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka LU no nākamā mācību gada palielina studiju maksu vidēji par 200 latiem. Naudu izlietošot Filoloģijas fakultātes studiju vides sakārtošanā, studiju kvalitātes saglabāšanā un attīstīšanā un nekur citur. "Tikai maza daļa cilvēku izvēlas studijas pēc cenas, vairākums skatās perspektīvā, vai viņam interesē konkrētā nozare un kur un kā viņš šīs zināšanas izmantos nākotnē," zina J. Palkavnieks.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  02/06/06

Alfreds Dziļums Dieva dzirnas, Raksti, 20. sējums, Daugava, 2006

Reālistiskās skolas trimdas klasiķa Alfreda Dziļuma daiļrades apcirkņi ir apbrīnas vērti – reiz plānotie 12 Rakstu sējumi nu pārtapuši jau 20. sējumā. Tajā iekļauts viens no mazāk zināmajiem rakstnieka darbiem – romāns Dieva dzirnas. Lieliska dāvana visiem šā rakstnieka daiļrades cienītājiem.

Deivids E. Mērfijs Ko zināja Staļins. Operācijas Barbarosa mīkla. Tulkojusi Silvija Brice, Atēna, 2006

Kāpēc dižais tautu tēvs pasaules kara priekšvakarā uzvedās, kā galvu durvīs iespiedis – šo jautājumu pirmie uzdeva perestroikas laiku krievu vēsturnieki, saliekot falsificētās padomju laiku vēstures izkaisītās faktu lauskas vienotā veselumā. Atbildes ir divas: pirmā – viņš bija psihiski slims, otrā – Staļins pats plānoja sākt Otro pasaules karu, bet Hitlers viņu apsteidza. Kura no šīm versijām šķitusi ticamāka bijušajam CIP darbiniekam Deividam E. Mērfijam, to lasiet šajā aizraujošajā grāmatā, kuras vērtība ir apstāklī, ka te vienviet sapludināti gan Rietumu, gan Austrumu pētījumos pieminētie fakti un avoti.

Džoanna Ketlīna Roulinga Harijs Poters un Jauktasiņu Princis, Jumava, 2006

Harijs Poters un Jauktasiņu Princis ir slavenās rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas sestais romāns par mazā burvja – Harija Potera piedzīvojumiem. Harija Potera sestais mācību gads Cūkkārpā nebūt nav no vieglākajiem. Voldemorts, atkal iemiesojies un atguvis varenību, no jauna tiecas pakļaut ne tikai burvju, bet arī vientiešu pasauli. Tikmēr Harija rokās nonāk mācību grāmata, ko senos laikos ar piezīmēm izraibinājis kāds Jauktasiņu Princis...

Inese Zandere un Kristiāns Šics, Ping us Posta piedzīvojumi, Liels un mazs, 2006

Pasakas astoņi piedzīvojumi stāsta par zēnu, kas līdzīgi daudziem bērniem atrasts kāpostos – vismaz tā apgalvo viņa māte. Taču ne jau dobē, bet gan – skābos kāpostos. Skābs un bēdīgs ir pat viņa vārds. Viņam jātiek galā ar neveiksminieka likteni, kas uz katra soļa sagatavojis lamatas. Sižetiski spraigās, anekdotiskās Pingus dzīves ainas mākslinieka Kristiāna Šica asprātīgajā vizualizācijā iegūst jaunas paradoksālas un negaidītas sakarības.

Kurts Vonnegūts. Titāna sirēnas. Tulkojuši J. Elsbergs un M. Rūmniece. Tapals, 2006

Slavenā cilvēces muļķības apsmējēja Kurta Vonnegūta 1959. gadā uzrakstītais darbs Titāna sirēnas ir viņa otrais romāns – satīriski fantastiska antiutopija, kas sarakstīta laikā, kad no Zemes orbītā tika laisti pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi un pilnā sparā ritēja aukstā kara militāri tehnoloģiskā sacensība starp ASV un PSRS. Titāna sirēnas ir trīs neizsakāmi daiļas meitenes, kas mīt uz viena no Saturna pavadoņiem – Titāna.

 

Matemātikas eksāmens vidusskolā būs obligāts

Ilze Grīnuma, Diena  02/07/06    Tiem jauniešiem, kuri šogad sāks mācīties 10.klasē, matemātika būs jāmācās cītīgāk — Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi šajā priekšmetā noteikt obligātu centralizēto eksāmenu (CE). Lēmums attiecībā uz vidusskolu beidzējiem stājas spēkā no 2008./2009.mācību gada. Plāns vēl jāapstiprina valdībā, informēja IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš.

"Motivācija — abām smadzeņu puslodēm jābūt vienādi noslogotām: humanitārajai pusei būs eksāmens latviešu valodā, eksaktajai — matemātikā," skaidroja A.Skrastiņš. Pašreiz vidusskolu beidzējam jākārto ieskaite matemātikā un pieci eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā, viens skolas noteikts eksāmens, divi — pēc paša izvēles. Tiem, kuri vidusskolā iestāsies šoruden, divu izvēles priekšmetu vietā paliks viens, jo otrs būs obligātais eksāmens matemātikā. Ieskaites vairs nebūs. Matemātika līdz 2000.gadam jau bija obligāts CE, bet to atcēla pārbaudījumu uzdevumu noplūdes dēļ.

IZM lēmumu atbalsta vecāku apvienība VISI, jo šādi būs panākts līdzsvars starp CE skaitu humanitārajās un eksaktajās zinātnēs. A.Skrastiņš skaidroja, ka lēmums par eksāmeniem ir noslēguma posms IZM jaunajai koncepcijai par dabaszinātņu apguves pastiprināšanu skolās.

 

Latviešu filma cīnīsies par Zelta lāci Berlīnes kinofestivālā

Dita Rietuma,  Diena  02/09/06    Berlīnes 56.Starptautiskajā kinofestivālā, ko atklāj ceturtdien un kurš tradicionāli aizsāk jaunās kinosezonas laika skaitīšanu, latviešu kino šogad piedalās arī sacensību dramaturģijā. Izraudzīta vairāku simtu filmu konkurencē, par Berlināles Zelta lāci īsfilmu kategorijā cīnīsies režisores Lailas Pakalniņas filma Ūdens. Latvijā vēl nerādītā 12 minūšu garā filma ir viena no desmit īsfilmām, kas startē īsfilmu sacensību programmā Kanādas, Francijas, Austrālijas, Lielbritānijas, Irānas, Zviedrijas, Vācijas, Argentīnas u.c. filmu konkurencē.

Ūdens, kurā galvenajās lomās filmējušies Rīgas Jaunā teātra aktieri Guna Zariņa un Gundars Āboliņš, iecerēta kā viena no četru īsfilmu cikla (Ūdens, Uguns, Zeme, Gaiss), kas kopumā veidos pilnmetrāžas spēlfilmu. Īsfilmu Berlīnē demonstrēs piecas reizes laikā no 11. līdz 19.februārim.

Septiņpadsmit filmu konkursa programmā, īsfilmu konkurss, plaša panorāmas, bērnu un foruma filmu sekcija, kurās kopumā izrāda aptuveni 350 filmu, aptuveni 16 000 akreditēto viesu un viens no lielākajiem kinotirgiem Eiropā — tāda ir šāgada Berlīnes kinofestivāla statistika. Latvijas kino jau tradicionāli būs pārstāvēts arī kinotirgū kopā ar igauņu kolēģiem sadarbībā projektā Baltic films.

Pilnmetrāžas konkursa programmas sastādītāji ir izraudzījušies pasaulslavenu režisoru — Roberta Oltmena (ASV, filma Prērija), Sidneja Lumeta (ASV, filma Uzskati mani par vainīgu), Kloda Šabrola (Francija, filma Varas komēdija), Mikēles Plačido (Itālija, filma Kriminālromāns) u.c. filmas. Ārpuskonkursa programmā iekļauti vairāki Oskaram nominēti darbi — Kapote, Siriana. Starptautiskā žūrija strādās izcilās britu aktrises Šarlotes Remplingas vadībā, tās sastāvā arī izaicinošais ASV multimediālists Metjū Bārnijs. Goda Zelta lāči par karjeras sasniegumiem tiks pasniegti britu aktierim seram Ījenam Makīlenam un poļu režijas klasiķim Andžejam Vajdam, festivāla uzvarētājus apbalvos 17.februārī, bet īsfilmu konkursa uzvarētāji kļūst zināmi jau 14.februārī.

 

 

Citādā ziņā…

 

 

Atklāj pirmo mākslīgā sniega slēpošanas trasi Rīgā

LETA  02/05/06    Spītējot aukstajam laikam, aptuveni 150 Latvijas iedzīvotāji svētdien pulcējās Rīgā, Uzvaras parkā, lai piedalītos slēpošanas sacensībās jaunajā mākslīgā sniega slēpošanas trasē.

Sacensībās piedalās gan rīdzinieki, gan slēpotāji no Latvijas pilsētām un rajoniem desmit vecuma grupās, sākot no 1996.gadā dzimušiem. Vecākajam sacensību dalībniekam ir vairāk nekā 65 gadi.

Svētdien atklātā trase ir pirmā mākslīgā sniega slēpošanas trase Latvijas galvaspilsētā.

Rīgas dome trases izveidei piešķīrusi aptuveni 148 000 latu. Šie līdzekļi paredzēti sniega ražošanas iekārtu, trašu sagatavošanas tehnikas, slēpošanas inventāra iegādei, kā arī trases uzturēšanas izmaksu segšanai.

Mākslīgās trases izveidošanas mērķis ir dot pilsētas iedzīvotājiem iespēju fiziski aktīvi atpūsties netālu no mājām, neizbraucot no pilsētas. Trases garums ir 1,5 kilometri.

 

Cosmos uzvar pirmajā Eirovīzijas pusfinālā

Liene Barisa,  NRA  02/06/06    Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā nacionālās atlases pusfinālā vislielāko skatītāju atbalstu guva grupa Cosmos izpildītā dziesma I Hear Your Heart, par ko nobalsoja 8459 skatītāji.

Kopā ar pārējiem finālistiem – Martu Kristiānu Kalniņu un grupu Melo-Mania, Sonju Bišopu un Amber, grupu Z-Scars un grupu PRego –, kā arī vēl pieciem, kurus noteiks otrajā pusfinālā, 21. martā, viņi cīnīsies par dalību starptautiskajā Eirovīzijas konkursā.

Cosmos izpildītās dziesmas I Hear Your Heart, Marta Kristiana Kalniņa un grupas Melo-Mania dziesmas Say It Is, un Sonjas Bišopas un dziesmas Later iekļūšanu finālā noteica skatītāju balsojums. Bet pārējie divi – Z-Scars un PRego finālā iekļuva ar žūrijas atbalstu.

Gan jāpiebilst – kā labākos nacionālajam finālam arī žūrija sākotnēji bija izraudzījusies Sonju Bišopu un Amber, kā arī Martu Kristiānu Kalniņu ar grupu Melo-Mania. Tā kā vērtējums sakrita ar skatītāju balsojumu, tad finālam izvirzīja pēc žūrijas vērtējuma nākamos labākos dalībniekus.

Otrais pusfināla koncerts notiks 11. februārī, kad koncertā piedalīsies re:public, Amberlife un Anna Polanski, grupa Gain Fast, Nasty Smile, Via meitenes, dziedātāja May G, grupa H20, Dženija Meja, grupa Device, kā arī Dāvis Kolbergs un Ella.

Eirovīzijas nacionālās atlases fināls notiks Ventspils olimpiskajā centrā 11. martā plkst. 21, un tiešraidē to varēs vērot LTV1 kanālā. Organizētāji norāda, ka biļetes uz nacionālo finālu Ventspilī kopš 30. janvāra jau ir nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs.

 

P ē c
aizvadītajām saulainajām
brīvdienām, šī nedēļa iesākās ar
drēgnu un apmākušos laiku. 
Gaisa
temperatūra turas ap -7oC,  un atkal ir
jūtams samērā liels gaisa mitrums. Ik pa
laikam nokrīt pa kādai sniegpārsliņai, bet
tad uzpūš spēcīgs austrumvējš, un snieg-
pārsliņas no zemes pazūd kā nebijušas...
...Bet putniņi un zvēriņi gan priecājas,
ka kļuvis siltāks, jo vieglāk pašiem
sagādāt barību, negaidot pa-
līdzību no cilvēkiem...

 Anda Jansone
ceturtdien, 2006. g. 9. februārī