Kas jauns Latvijā?

 

Nr. 434: 2006. g.  17. - 23. februāris

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

EP saka – Nē konkurencei!

NRA  02/17/08    Visi mūsu eiroparlamentārieši balsoja pret izmaiņām direktīvā.

Pretēji Latvijas nostājai Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vairākums vienojās svītrot no pakalpojumu direktīvas "izcelsmes valsts principu", kas būtu ļāvis ES valstu uzņēmumiem darboties dalībvalstīs atbilstoši savas valsts likumiem.

Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā direktīvas priekšlikumā "izcelsmes valsts princips" paredzēja, ka uzņēmums, sniedzot pakalpojumus kādā no ES dalībvalstīm, pamatā pakļautos tās valsts likumdošanai, kurā tas būtu reģistrēts. "Praksē tas nozīmētu, ka Latvijas būvuzņēmums, kas celtu mājas Vācijā, vai arī Latvijas frizieri, kuri atvērtu salonu Francijā, darbotos saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Tas nozīmētu ne tikai to, ka minētajiem uzņēmumiem nebūtu jāuzņemas ievērojami administratīvie izdevumi, bet arī to, ka valsts, kurā pakalpojumi tiek sniegti, nevar ļaunprātīgi kavēt Latvijas uzņēmēju darbību," skaidroja EP deputāts Valdis Dombrovsskis (Jaunais laiks). Taču pakalpojumu direktīvā iekļautais izcelsmes valsts princips rietumvalstīm lika nobažīties par lētu un zemu standartu pakalpojumu piedāvājumu pieplūdumu no Austrumeiropas. BIZNESS49. lpp.

Jau pirms balsojuma parādījās ziņas, ka šis princips varētu tikt svītrots no direktīvas. Balsošanas rezultāti to apliecināja: par direktīvu nobalsoja 394 deputāti, 215 balsoja pret to un 33 atturējās.

Latviju EP pārstāv deviņi deputāti. Visi Latvijas deputāti – Roberts Zīle (TB/LNNK), Guntars Krasts (TB/LNNK), Inese Vaidere (TB/LNNK), Ģirts Valdis Kristovksis (TB/LNNK), V. Dombrovskis (Jaunais laiks), Aldis Kušķis (Jaunais laiks) Rihards Pīks (Tautas partija), Tatjana Ždanoka (PCTVL) balsoja pret šo direktīvas labojumu.

Viņi gan atzina, ka par balsojuma rezultātiem neesot bijuši pārsteigti, jo izcelsmes valsts principa pretinieki savus uzskatus neesot slēpuši.

"Piedāvātais kompromisa teksts tapa ievērojama veco dalībvalstu spiediena rezultātā, tāpēc daudzās EP politiskajās grupās pret to izveidojās jauno dalībvalstu deputātu opozīcija. Pateicoties šīs opozīcijas spiedienam, no kompromisa teksta izdevās izņemt norādi uz to, ka dalībvalstis varētu ierobežot pakalpojumu sniedzējus sociālās politikas un patērētāju aizsardzības interesēs. Šie abi jēdzieni būtu tik plaši interpretējami, ka tie principā varētu bloķēt jebkuru brīvu pakalpojumu plūsmu," uzsvēra V. Dombrovskis.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas un Ungārijas ETP-ED grupas delegācijas kopējā paziņojumā pauda nožēlu par pakalpojumu direktīvas novājināšanu, kas neatbilst cerībām par ES ekonomikas nākotni kā dinamisku un atvērtu iekšējo tirgu ES dalībvalstīs.

G. Krasts Neatkarīgajai skaidroja, ka tāpat kā Latvija balsoja ne tikai Īrija, bet arī Lielbritānijas konservatīvie. Savukārt daļa Čehijas un Ungārijas deputātu balsoja par jaunajām dalībvalstīm neizdevīgākajiem labojumiem pakalpojumu direktīva. Arī Francija un Vācija nevēloties neko mainīt pašreizējā kārtībā.

Lai gan Latvijai EP vakardienas balsojums bijis negatīvs, mūsu valsts eiroparlamentārieši uzsvēra, ka viss vēl neesot zaudēts. Latvijai esot iespēja vienoties ar citām jaunajām dalībvalstīm par savas nostājas aizstāvēšanu ES Ministru padomē.

G. Krasts prognozē, ka pakalpojumu direktīva tiks pieņemta aptuveni pēc gada, bet nacionālajā likumdošanā tā būs jāiestrādā trīs gadu laikā pēc tās oficiālas pieņemšanas.

Izcelsmes valsts principa svītrošana nav vienīgais labojums pakalpojumu direktīvā, kas ir nosaukta par vienu no svarīgākajiem pēdējā laika ES likumiem ekonomikā. EP deputāti vairāku dienu sarunās ir nobalsojuši par aptuveni 500 labojumiem, kas ierosināti direktīvā. EP deputāti nobalsoja pret vēl vienu Latvijai izdevīgu pakalpojumu direktīvas direktīvas punktu, proti, darbinieku pārvietošanu. Direktīva būs attiecināta uz būvniecību, uzņēmējdarbības konsultācijām, telpu un iekārtu apkopi, tirdzniecības pakalpojumiem, apsardzi, tūrismu un nekustamā īpašuma aģentūrām.

Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) apgalvoja, ka Ārlietu ministrijai (ĀM) jau esot gatavs rīcības plāns, ziņo LETA. Tuvākajā laikā tiks sasaukta starpministriju darba grupa, lai izanalizētu jauno pakalpojumu direktīvas tekstu. Tas palīdzēs veidot konsultācijas ar citām ES dalībvalstīm, kas ir pret izcelsmes valsts principa izslēgšanu, un kopīgi pieņemt lēmumu par direktīvas bloķēšanu. ĀM izvērtēs, vai būs iespējams savākt vairākumu direktīvas bloķēšanai. "Viena valsts neko izdarīt nevarēs," sacīja A. Pabriks. Ministrs informēja, ka šis process varētu aizņemt aptuveni vienu mēnesi. A. Pabriks prognozēja, ka pie pakalpojumu direktīvas jautājuma būs iespējams atgriezties ES līderu sanāksmē 24. martā, kurā piedalīsies viņš un arī premjers Aigars Kalvītis (TP).

Noraidīt EP priekšlikumu ES Ministru padomē ir iespējams ar bloķējošo mazākumu – 90 balsīm jeb 28 procentiem balsu kopskaita.

Viedokļi

Roberts Zīle (TB/LNNK), EP deputāts:

– Būtībā balsojums par pakalpojumu direktīvu bija nevis cīņa strap partijām, bet gan cīņa starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Neskatoties uz Latvijai neizdevīgo lēmumu, cīņa vēl nav galā. ES Ministru padomei nāksies ņemt vērā vairāk nekā 200 EP deputātu nostāju.

Inese Vaidere (TB/LNNK), EP deputāte:

– Tas, ka pret šo direktīvas labojumu nobalsoja gandrīz trešdaļa deputātu, par kaut ko liecina. Pret šo direktīvu lielākoties balsoja jaunās ES dalībvalstis un tie veco ES dalībvalstu deputāti, kuri iestājas par brīvu un godīgu konkurenci.

Guntars Krasts (TB/LNNK), EP deputāts:

– Pakalpojumu direktīvas ieviešana būs pārbaudes akmens Latvijas administratīvajai spējai. Direktīva būs jāievieš nacionālajā likumdošanā. Tas paver iespējas valstij nacionālajā likumdošanā iestrādāt tādus noteikumus, kas maksimāli aizsargātu vietējos uzņēmējus un atbildēt uz citu valstu ierobežojumiem ar līdzīgiem.

Valdis Dombrovskis (Jaunais Laiks), EP deputāts:

– Daļas veco dalībvalstu izlobētais kompromiss izslēdza izcelsmes valsts principu no direktīvas, kā arī pieļāva plašas dalībvalstu pilnvaras ierobežot citas dalībvalsts uzņēmumu darbību. Līdz ar to, šāds kompromiss nebija pieņemams jaunajām dalībvalstīm, kas pamatoti cerēja, ka Pakalpojumu direktīva būtiski atvieglos pakalpojumu tirgus pieejamību vecajās dalībvalstīs.

Artis Pabriks (TP), ārlietu ministrs:

– Balsojuma iznākums bija paredzams un Ārlietu ministrijai jau ir gatavs rīcības plāns. Tuvākajā laikā tiks sasaukta starpministriju darba grupa, lai izanalizētu jauno pakalpojumu direktīvas tekstu. Tas palīdzēs veidot konsultācijas ar citām ES dalībvalstīm, kas ir pret izcelsmes valsts principa izslēgšanu, un kopīgi pieņemt lēmumu par vai pret direktīvas bloķēšanu.

 

Apzīmogoti ar LV

Kristīne Matīsa, NRA pielikums "Mēs" 02/18/06    Nesen no Īrijas atgriezusies studijas AVE filmēšanas grupa, kas tur sākusi izpētes darbus filmai par latviešu viesstrādniekiem. "Lai nu cik labi viņiem tur katram klājas, lai cik liela tā nopelnītā nauda, viņi tomēr ir trimdā. Apzīmogoti ar Latviju," saka viens no filmas režisoriem Ivars Zviedris.

Pirms brauciena filmas autori veidoja Īrijas latviešu telefonu numuru un adrešu sarakstus, lai nebūtu jāklīst uz dullo, bet ne jau katrs no satiktajiem kļūs par filmas varoni. Režisore Inese Kļava smej, ka droši vien visi, kas vien brauc uz Īriju filmēt vai rakstīt, iet vienu un to pašu ceļu caur Latvijas vēstniecību, tāpēc arī galu galā nonāk pie vieniem un tiem pašiem aktīvākajiem īrijiešiem. Dažas adreses Ivaram iedevis Sandijs Semjonovs, citas meklējusi filmas scenārija autore Laima Muktupāvela, bet galu galā secinājuši, ka liela daļa dažādo sarakstu pārklājas. Filmas autori negrib iet pa iestaigātām taciņām, tāpēc ļoti uzmanīgi izturas pret entuziastiem, kas gatavi tūlīt pat stāties kameras priekšā, – īpaši tad, ja visas šīs sejas nesen redzētas Panorāmā... Īrijā pabijusi arī BBC filmēšanas grupa, kas kārtējo reizi nofilmējusi populāro sižetu – olimpietis Jēkabs Nākums mazgā mašīnas. "Bet dziļāk viņi nerok," saka Ivars.

Vēl viena stereotipiem bagāta tēma ir iemesli, kāpēc latvieši braukuši peļņā uz Īriju, – lielais vairākums intervēto parasti lamā Latvijas valdību un sūdzas, ka dzimtenē nevar pietiekami nopelnīt. Tomēr Ivars un Inese atraduši arī citus variantus – piemēram, lidostas stāvvietas menedžerim Alvilam tādu iemeslu esot pavisam četri. Pirmkārt, Latvijai šobrīd trūkstot harismātiska vadoņa, tāpēc lietas uz labo pusi tik drīz nemainīšoties; otrkārt, Latvijā ir pārāk aukstas un drēgnas ziemas; treškārt, tur esot pārāk saspringta nacionālā situācija un agri vai vēlu būšot ziepes, bet ceturto un varbūt galvenokārt – Latvijā esot nikni suņi, un Alvilam no tiem bail.

Protams, filmētājiem tūlīt sakārojās pārbaudīt, vai tiešām Īrijā suņi atšķiras no latviešiem, un vismaz pirmais, ar kuru viņi satikās tūlīt pēc sarunas ar Alvilu, to apliecināja. Saimniece atļāva nofilmēt viņas Skubiju, un nabaga suns pacietīgi ļāvās filmēšanai – lai gan šis process viņam acīm redzami riebās, Skubijs tomēr nerēja un projām nebēga.

Gatavojoties braucienam, informācijas vākšanas procesā pienāca vēstule no Īrijas latvietes Ineses – viņa piedāvājās filmēšanas grupu sagaidīt lidostā un pirmo nakti izmitināt savās mājās. Tā nu Rīgas latviešus sagaidīja Bērziņu ģimene, turot rokās lielu uzrakstu Rīgas kinostudija, un galu galā filmētāji viņu mājās nodzīvoja visas desmit dienas.

Bērziņu mājas Dublinas piepilsētā Skerijā bija štābiņš, no kura Inese, Ivars un abas Laimas katru rītu ar kameru un statīvu plecos gāja piecpadsmit minūšu garo taku uz staciju, ar vilcienu brauca 30 km līdz Dublinai un tālāk devās ceļojumos – uz dārzeņu fermu, uz Latvijas vēstniecību, Īrijas televīziju, pili un citām interesantām vietām, mājās katru vakaru atgriežoties ap pusnakti. Mājasmātes paziņu loks ir tik liels, ka viņa varējusi noorganizēt ciemiņiem jebkuru tikšanos – ik pa laikam pajautājusi, kas filmēšanai vajadzīgs, un vienā mirklī izskaitļojusi, kā to nokārtot.

Īrijas latvieši paši rēķina, ka viņu tur esot aptuveni 50 000, bet filmas režisoriem jāspēj šajā kvantumā atrast īstos savas filmas varoņus. Tāpēc pirmais izpētes brauciens pagāja iepazīstoties – gan latviešu diskotēkā un Līvu koncertā, gan klejojumos pa Dublinas apkārtni. Kādu dienu Ivars un Inese devās ceļojumā ar velosipēdiem uz slaveno pilsētiņu Rušu, kur latviešu koncentrācija esot ievērojami liela. Iebraucot pirmajā seleriju fermā, uzraugs uzreiz skrējis klāt – nē, nē, nou džob, darba tagad nav, pienāciet vēlāk! Režisori teica – nē, mums darbu nevajag, vai te ir kāds latvian vorker, ar ko parunāt? Jā, vienu uzraugs pasauc, tas ir mazs, nedrošs vīriņš, kurš stāsta, ka angļu valodu gan droši vien nevarēšot iemācīties, bet citādi te esot ļoti labi, nopelnīt var.

Ir arī pavisam citādi īrijieši, piemēram, Gulbenes meitene Aiga Andrupe, kura pati saviem spēkiem izcīnījusies līdz darbam juristu birojā un veido ziņas Latvijas Radio. Arī Ernests Bērziņš jau ir izsities, viņš vairs nav nekāds sēņotājs, bet pats dod darbu savā būvniecības uzņēmumā gan latviešiem, gan īriem, savukārt dziedātāja Dona mamma, kas pārāk negribot afišēt savu pārcelšanos uz Īriju, ir nokārtojusi vairākus eksāmenus un strādā ar bērniem, kas slimo ar autismu.

Ivars un Inese atklājuši, ka diezgan daudzi Īrijas latvieši patiesībā esot kosmopolīti un savās izjūtās pasaules pilsoņi, un lielās naudas pelnīšana viņiem nebūt nav galvenais iemesls, lai dzīvotu ārpus Latvijas, bet Īrija gluži vienkārši bija tuvākais un ērtākais ceļš uz ārpasauli. Tā tas bijis gan Alvilam, gan Aigai, kas pat cenšoties netusēt ar Dublinas latviešu sabiedrību – viņai nav interesanti nemitīgi gremdēties nostalģiskās atmiņās.

Pavisam atsevišķa kategorija esot dažas kundzītes labākajos gados – viņām Latvijā bērni jau lieli, viņas pašas te neviens vairs darbā neņem, bet Īrijā viņas bauda dzīvi – pelna naudu, tīrot bagātnieku mājas, un braukā atvaļinājumos uz Kanāriju salām. "Es jau vairs par desmit eiro stundā nestrādāju, es prasu vairāk," saka Skaidrīte.

Latvietes Ilzes Tropas vīrs ir Nigērijas princis Bajo, kuram esot gluži vienalga, kurā valstī dzīvot, viņiem ir četrus gadus vecs dēls – enerģisks un priecīgs, dzīvelīgs kā ūdenszāle. Mazajam puikam ir čirkaini matiņi, tumša ādas krāsa un seši vārdi – Ričards Nikolass Bamidele Adedeji Adebowale Adebayo, bet viņš skaidrā latviešu valodā prot nodziedāt kaķīt"s mans, kaķīt"s mans, melns ar baltām ķepiņām. Tētis ar mazo Adedeji runā angliski, bet mamma Ilze – latviski, jo viņai esot ļoti svarīgi iemācīt dēlam savu dzimto valodu. Katram no četriem bērna nigēriešu vārdiem ir savs tulkojums un zemteksts – pirmais nozīmē, ka bērns dzimis ārpus Nigērijas, bet kādu dienu kopā ar tēvu dosies uz tēva dzimteni; otrā vārda daļa ade nozīmē kronis, deji ir skaitlis divi, tātad dubultkronis (ja kāda nigērieša vārds un uzvārds sākas ar sastāvdaļu ade, tas liecina par piederību pie aristokrātijas). Vārds Adebowale nozīmē, ka bērns dzimis ārzemēs, bet mājās atgriezīsies ar titulu, savukārt Adebayo tulkojums – kronis nes laimi.

Ivars smej, ka bērni Īrijā dzimstot kā traki – filmētājiem jau esot zināmas vismaz četras augustā plānotas dzemdības. Tāpēc nebūt nav pārspīlēti kāda uzņēmēja plāno atvērt Dublinā latviešu bērnudārzu.

Dažiem latviešiem nākas Īrijai pielāgoties, pat mainot vārdu – Ernests Bērziņš sapratis, ka viņa vārdu īri nespēj izrunāt, un kļuvis par Hariju, bet viņa meita Madara, kuras vārds īriem saistās ar dzīvnieku pasauli, tagad ir Amanda.

Īrijiešu jaunākā paaudze valodas jau apguvusi tik labi, ka tās kļūst par slepeno ieroci latviešu sabiedrībā – ja agrāk Latvijā vecāki runāja krieviski, lai mazie bērni nesaprot, par ko ir runa, tagad Īrijā jaunieši lietojot īru dialektus, lai vecie nesaprot.

Starp citu, arī Latvijas krievi, kas pārcēlušies uz Īriju, tūlīt kļūstot par milzīgiem dzimtenes patriotiem – lepni valkā fanu kreklus ar uzrakstu Latvija, ar skoču līmē pie sienas valsts karogu... Un latviešu diskotēkā, kuru organizē Valērijs, viņa mamma Aija pie ieejas katram biļeti nopirkušajam spiež uz rokas zīmodziņu LV. Arī viens no puišiem, kas Dublinā nesen organizēja Līvu koncertu un plāno turp vest vēl, piemēram, Jumpravu, patiesībā esot latviski runājošs ukrainis, bet ļoti patriotiski noskaņots – kad bērnam būšot jāsāk iet skolā, ģimene noteikti atgriezīšoties Latvijā.

Ivars gan ievērojis, ka visi īrijieši sarunās sakot vienu un to pašu – viss, pēc diviem gadiem braukšu atpakaļ! Un tikai pēc tam kolēģis atklāj – nu, tā viņš runā jau piecus gadus!

Latviešu diskotēka esot bijis viens varens piedzīvojums, jo tur kopīgo izklaižu apmeklētāji netiek dalīti vecuma grupās, tāpēc dejās skan arī Līganā āra bērzā... un gar deju plača malu sit klaču kundzītes labākajos gados ar Aldara alus kausiem un zirņu bļodiņām par trim eiro. Disene notiek kādā centra krogā, kur pirmajā stāvā īri pīpē un dzer savu Guinness alu, bet otrajā stāvā tiek tikai latvieši, nopērkot biļeti par pieciem eiro. Diskotēku organizē Valērijs, viņa mamma Aija atbildot par "reklāmu un dizainu". Abi nāk no Liepājas, tur esot bijis pašiem savs veikals, tomēr nolēmuši braukt uz Īriju, bet tagad Valērijs par Latviju stāsta ar asarām acīs. Diskotēkas viņi rīkojot tāpēc, ka pašiem "sirds vai lūst", redzot, ka Dublinā latviešiem neesot neviena kultūras pasākuma. Latviešu kultūras dzīves bagātināšanai Ivars nolēmis nākamreiz vest līdzi latviešu filmu kasetes.

Patiesībā nekādai kultūras dzīvei tur īsti laika neesot, jo latvieši pamazām pielāgojas īru dzīves režīmam – strādā no rīta līdz vakaram, ceturtdienās saņem nedēļas algu, piektdienas vakarā un sestdienā izplosās pa īru pabiem, svētdienā atiet un pirmdien atkal iejūdzas darbā. Tāpēc tos, kas rosās pa latviešu biedrību vai brīvajā laikā spēlē futbolu, uzskata par mazliet dīvainiem.

Otra lieta, par ko sūdzoties Īrijas latvieši, ir medicīna – tur esot pieņemts visas slimības ārstēt ar dzērienu Seven Up, un ārstu prakses tiek nodotas mantojumā no tēva dēlam, kurš mediķa zināšanas apgūst, skatoties, kā strādā tēvs.

Lietuviešu strādnieku Īrijā ir vēl vairāk nekā latviešu, viņiem esot arī sava avīze, bet pavisam plaša ir krievu diaspora, tiem ir arī savs televīzijas kanāls. Par ārzemnieku klātbūtni Īrijā liecina arī poļu veikals, krievu frizētava, ar attiecīgu infrastruktūru apaug arī citu tautību ieceļotāji. To saprot arī Īrijas policija un īpaši aicina darbā dažādu tautību emigrantus, kuriem būs vieglāk saprast savu tautasbrāļu domāšanu un mentalitāti. Protams, īriem ir grūti arī iedomāties, cik ļoti padomju sistēmā tika izkopta prasme apkrāpt valsti un darbadevēju, tāpēc viņiem pat prātā neienāk ekspadomijas pilsoņu viltības.

Ivaram tuvākās nākotnes plāni jau skaidri – 13. martā viņš atkal dodas uz Īriju filmēt Latviešu biedrības vēlēšanas. Un abi ar Inesi uzjautrinās par kāda Delfu komentētāja rakstīto – par īstu latviešu sabiedrību Īrijā varēs runāt tikai tad, kad Latviešu biedrība būs sašķēlusies trīs daļās – īstenākie latvieši, patriotiskākie latvieši un latviskākie latvieši.

 

Vīķi-Freibergu valsts vizītē sagaida Jeruzalemē

LETA   02/20/06    Šodien ar oficiālo sagaidīšanu Jeruzalemē oficiāli sākas Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Izraēlā. Šodien notiks prezidentes oficiālā sagaidīšanas ceremonija, kurai sekos abu valstu prezidentu - Vīķes-Freibergas un Mošes Kacava - un delegāciju tikšanās. Dienas gaitā prezidentei arī plānotas sarunas ar Izraēlas ārlietu ministri Cipi Livni un svinīgās vakariņas.

Īstenojot vizītes ekonomikas programmu, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) šodien ar Izraēlas ārlietu ministri Livni parakstīs abu valstu valdību konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Patlaban Latvijas un Izraēlas investori otrā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, vienīgi pamatojoties uz tās nodokļu normatīvajiem aktiem. Katra valsts var mainīt nodokļu likmes un arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību, norāda Finanšu ministrija.

Līdz ar to Latvijas un Izraēlas investoriem netiek garantēta nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu.

Abu valstu nodokļu administrācijām nav pienākuma apmainīties ar informāciju par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un saņemtajiem ienākumiem. Tas apgrūtina rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu aplikšanu ar nodokļiem.

Noslēdzot vienošanos, paredzēts veicināt komercdarbību Latvijā un Izraēlā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistīšanu.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas sāka 1992.gadā, un līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 51 valstīm. Patlaban konvencijas ir parafētas ar 48 valstīm, no kurām 43 ir parakstītas un ir sākta 38 konvenciju piemērošana.

Prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs iepriekš informēja, ka ar prezidentes valsts vizīti iecerēts stiprināt Latvijas un Izraēlas politisko dialogu. Viņš uzsvēra, ka Vīķes-Freibergas vizīte Izraēlā ir būtiska, jo šī valsts bieži vien tiek uzskatīta par vienu no retajām demokrātijām Tuvajos Austrumos.

Būtisks aspekts abu valstu attiecībās ir arī abu valstu iedzīvotāju ciešās saites, proti, Latvijā ir spēcīga ebreju kopiena, bet daudzi mūsu valsts ebreji ir atgriezušies savā dzimtenē un piedalījušies Izraēlas valsts veidošanā. Latvijā ir lielākā ebreju kopiena Baltijas valstīs, turklāt mūsu valstī reģistrētas 24 ebreju sabiedriskās organizācijas un 13 reliģiskās organizācijas.

Pēc Pildegoviča vārdiem, Latvijai un Izraēlai līdz šim veidojies labs dialogs Eiropas Savienības (ES) un NATO kontekstā. Tā kā Izraēla pēdējā laikā aktīvi padziļina sadarbību ar NATO valstīm, tai Latvija ir interesanta arī šajā jomā. Jautājums par starptautisko organizāciju sadarbību noteikti būs viens no sarunu tematiem, piebilda politiķes padomnieks.

Pildegovičs norādīja, ka Izraēla veido aktīvu dialogu arī ar ES un šajā kontekstā sadarbība ar Latviju šai valstij ir būtiska. Viņš uzsvēra, ka ES daudz strādā, lai noregulētu Izraēlas un palestīniešu attiecības, piemēram, palīdzēja sagatavot palestīniešu pašpārvaldes vēlēšanas un iesaistās robežu sargāšanā.

Latvijai ir būtiski aktivizēt attiecības ar Izraēlu arī ekonomikā. Šim jautājumam Vīķes-Freibergas vizītē tiks pievērsta liela uzmanība. To apliecinot trīs ekonomikas jomas ministru - ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa (JL), finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) un zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) - došanās līdzi prezidentei.

Mūsu valsts uzņēmējus, kuri pavadīs Valsts prezidenti, interesē šīs valsts pieredze inovāciju izmantošanā, iepriekš norādīja prezidentes padomniece ekonomikas jautājumos Zane Zeibote. Prezidenti uz Izraēlu pavadīs 70 uzņēmēji, kuri pārstāv 58 firmas, un šī būs viena no lielākajām uzņēmēju delegācijām, kas dodas līdzi valsts vizītēs.

Zeibote atzina, ka abu valstu ekonomiskā sadarbība nav īpaši attīstīta - starp Latviju un Izraēlu nav vērojama nedz aktīva tirdzniecība, nedz investīciju plūsma. Tomēr mūsu valsts uzņēmējus interesē Izraēlas pieredze inovāciju jomā, kas aktīvi izmantotas šajā valstī attīstītajās informācijas tehnoloģijās (IT), biotehnoloģijās un militārajā rūpniecībā.

Izraēla ir valsts, kura pētniecībai atvēl lielus līdzekļus, zinātnei novirzot nedaudz mazāk kā 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 60% no šīs valsts eksporta veidojot zinātņu ietilpīgā produkcija.

Padomniece uzskata, ka abu valstu ekonomiskajai sadarbībai ir liels potenciāls. Pašlaik aptuveni divas trešdaļas Latvijas un Izraēlas tirdzniecības veido pārtikas produkti. Latvija uz Izraēlu eksportē šokolādi, melno balzamu un šprotes, kuras pērk izceļotāji no bijušās Padomju Savienības.

Šoreiz uzņēmēji, kas brauks uz Izraēlu, pārstāvēs galvenokārt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektoru. Viņiem būs īpaša programma, lai varētu iepazīties ar Izraēlas lauksaimnieku pieredzi. Daudz būs arī IT uzņēmumu, ar kuriem Izraēla ieinteresēta veidot biznesa sadarbību, stāstīja Zeibote.

Pildegovičs uzsvēra, ka abām valstīm cieša sadarbība veidojusies arī vēstures jautājumu izpētē. Abas valstis uzskata to par svarīgu uzdevumu. Izraēla ir valsts, kas īpaši rūpējas par savas vēstures objektīvu atspoguļošanu, tāpēc Latvijai ar šo valsti bijusi plaša sadarbība vēstures jautājumu izpētē un avotu analīzē, piebilda padomnieks.

Prezidente plāno apmeklēt holokausta mocekļu un varoņu atceres muzeju "Yad Vashem", kas ir viens no lielākajiem vēstures pētniecības centriem.

Vizītes laikā Vīķe-Freiberga neapmeklēs palestīniešu teritorijas, taču dosies uz Nācareti, kura ir viena no lielākajām Izraēlas arābu pilsētām un arī kuras mērs ir arābs. Prezidente cer gūt ieskatu, kā Izraēlā sadzīvo abas reliģiskās kopienas, kādi ir izaicinājumi un kādu Izraēlas nākotni saskata abas puses.

Vizītes laikā plānots daudz runāt par starptautiskās drošības politikas jautājumiem, Vīķe-Freiberga vēlēšoties izzināt Izraēlas skatījumu par miera procesiem Tuvajos Austrumos, par sadarbību ar palestīniešu pašpārvaldi un arābu kaimiņvalstīm.

"Reģions ir dinamisks, bet nestabils un nedrošs," sacīja Pildegovičs un uzsvēra, ka tāpēc ir pievērsta pastiprināta pasaules uzmanība, ko apliecinot arī pagājušajā nedēļā notikusī Dalailamas vizīte Izraēlā.

21.februārī prezidente tiksies ar Izraēlas premjerministra vietas izpildītāju Ehudu Olmertu, bet vēlāk Izraēlas parlamentā tiksies ar tā priekšsēdētāju Reuvenu Rivlinu.

Dienas gaitā Vīķe-Freiberga apmeklēs holokausta mocekļu un varoņu atceres muzeju "Yad Vashem", piedalīsies koka stādīšanas ceremonijā Nāciju birzī, nolasīs lekciju par Latvijas ieguldījumu starptautiskajos miera, drošības un attīstības procesos pasaulē Izraēlas Ārējo attiecību padomē, tiksies ar bijušo šīs valsts premjeru Šimonu Peresu, Ebreju mantojuma centrā atklās Latvijas bērnu zīmējumu izstādi un tiksies ar bijušo Latvijas ebreju sabiedrības pārstāvjiem.

22.februārī Telavivā notiks abu valstu uzņēmēju biznesa forums, kurā tiks apspriesta sadarbība nākotnē. Tajā piedalīsies Vīķe-Freiberga, Kariņš, LIAA direktors Andris Ozols, Izraēlas valdības un uzņēmēju asociāciju pārstāvji.

Lai tuvāk iepazītos ar uzņēmējdarbības sektoriem un diskutētu par sadarbību nākotnē, pēc biznesa foruma tiksies Latvijas un Izraēlas uzņēmēji.

Vēlāk prezidente plāno apmeklēt Nācareti.

Latvijas un Izraēlas diplomātiskās attiecības nodibinātas 1992.gadā, un Izraēla bija viena no pirmajām, kura atzina mūsu valsts atgūto neatkarību.

Šī būs Vīķes-Freibergas atbildes vizīte uz Izraēlas prezidenta Mošes Kacava neseno valsts vizīti Latvijā. Līdz šim 1998.gadā Izraēlā valsts vizītē bija iepriekšējais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

 

Valsts amatpersonas ārpus Latvijas

Liene Barisa,  NRA  02/21/06     Gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis, gan Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kā arī septiņi ministri un vairāki deputāti šajās dienās atrodas komandējumos ārpus Latvijas.

Valsts kancelejas preses sekretārs Aivis Freidenfelds gan norādīja, ka premjera un ministru prombūtnes laikā ministrijas un valsts bez vadības nepaliek. Saeimas priekšsēdētāju aizvieto viņa vietnieki, bet aizbraukušo, saslimušo vai atvaļinājumā esošo ministru vietā saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju stājas cits ministrs. Piemēram, kamēr premjers ir ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā, viņu aizvieto veselības ministrs Gundars Bērziņš. Ārlietu ministru Arti Pabriku, kas līdz piektdienai būs Japānā, aizvieto kultūras ministre Helēna Demakova. Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas pienākumus, kamēr viņa būs Beļģijā un Vācijā, pildīs īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs. Kamēr ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš kopā ar Valsts prezidenti ir Izraēlā, viņa vietā Latvijā stājies īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis. Jāpiebilst, ka aizvietošana vairāk ir formāla, jo no būtisku lēmumu pieņemšanas īstā ministra prombūtnes laikā ieteicams atturēties, teikts MK instrukcijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska, kas šobrīd aizvieto finanšu ministru, preses sekretārs Mārtiņš Panke paskaidroja, ka ministri saglabā savu kompetenci arī prombūtnes laikā. "Parasti prakse ir tāda, ka attiecīgās ministrijas, kuras vadītājs tiek aizvietots, darbinieks ierodas pie tā ministra, kas aizvieto, ar parakstāmajiem dokumentiem, un, ja rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, par kurām nepieciešams konsultēties ar prombūtnē esošo ministru, ministri savstarpēji sazinās, un tādējādi tiek pieņemts lēmums vai arī šī lēmuma pieņemšana tiek atlikta, līdz atgriežas atbildīgais ministrs," skaidroja ministrijas pārstāvis.

Ārpus valsts esošo ministru aizvietotājus parasti izvēlas valsts kancelejā, taču premjers savu aizvietotāju izvēlas pats, norādīja viņa preses sekretārs Arno Pjatkins. Premjera izvēli nosakot vairāki apsvērumi – vai ministrs spētu novadīt MK sēdi, vai ir pietiekami pieredzējis.

 

Latvietes liecība atklāj bordeļus Šveicē

Ojārs J. Rozītis, Edgars Galzons,  Diena  02/21/06    Šveicē sāk tiesāt pagrīdes bordeļu turētājus. No Latvijas ik mēnesi «peļņā» uz ārzemēm dodas ap 100 sieviešu

Šveicē sāk tiesāt pagrīdes bordeļu turētājus. No Latvijas ik mēnesi "peļņā" uz ārzemēm dodas ap 100 sieviešu

Ticot, ka strādās par bārdāmu, 23 gadus vecā latviete vientuļā māmiņa D.Putniņa (īstais vārds mainīts — red.) 2003.gada sākumā atdeva savu atvasi citu cilvēku gādībā un devās uz Šveici. Te viņas dzīvē notika neparedzēts pavērsiens — patiesībā aiz viesnīcas Schloss izkārtnes Bīles apriņķī bija slēpies pagrīdes bordelis. Pirmdien šā apriņķa tiesā sāka izskatīt lietu, kurā pie atbildības par cilvēktirdzniecību, prostitūcijas veicināšanu, kā arī "seksuālām darbībām ar bērnu" sauktas četras personas — dienvidslāvu izcelsmes Šveices pilsonis Dragāns M. (38), viņa rokaspuisis šveicietis Miša S. (28) un vēl divi vīrieši.

Šis cilvēktirdzniecības tīkls, kas stiepās no Latvijas un Čehijas uz vairākiem Bīles apriņķa meitu namiem, tika atklāts daudzējādā ziņā pēc nelaimīgās latvietes liecībām un policijai šķetinot viņas doto pavedienu — viltus viesnīcnieka sievietei atņemto pasi atrada viesnīcas Schloss seifā. Apsūdzības pamatā ir ap 50 personu liecības, Šveices likumsargi veikuši kratīšanu 14 objektos, divus mēnešus noklausījušies aizdomās turēto telefona sarunas, kā arī devušies uz Čehiju un Latviju vākt pierādījumus. Iegūtā aina ir satriecoša, informācija tiesai apkopota 30 sējumos, 16.februāra numurā raksta Šveices ilustrētais žurnāls Facts. Kā noskaidrots izmeklēšanā, suteneru varā atradušās arī mazgadīgās, viena bijusi 15 gadu veca.

Taču latviete D.Putniņa, kuras liecības atklājušas šo elles ainu, prāvā nepiedalīsies: izmeklētāji viņas pēdas ir pazaudējuši. Pēc žurnāla Facts informācijas, jaunā sieviete pēdējo reizi redzēta Bīlē diezgan bēdīgā stāvoklī — inficējusies ar AIDS, atkarīga no heroīna.

Seksuālie pakalpojumi par dempinga cenām — tā varētu raksturot nelegālo rūpalu, ko piekopis tiesājamais Dragāns M., tam izmantojot nomaļās lauku viesnīciņas SchĻnegg un Schloss vai deju vietu Blue Lamp. Katrā no šiem Šveices "kontaktbāriem" "strādājušas" ap piecpadsmit sieviešu no Latvijas un Čehijas.

Lai arī Dragāns M. policijai skaidrojis, ka ceļotājām tikai izīrējis istabiņas, nevis spiedis nodarboties ar prostitūciju, izmeklētājiem par to ir atšķirīgs viedoklis. Iekams sievietes ar klientiem devušās uz numuriem, viņām bijis jāpiesakās pie "administrācijas", kas viņām aprēķinājusi cenas. Tā SchĻnegg no iemītniecēm par istabiņas īri prasīts 100 franku (ap Ls 45) diennaktī, bet par katru klientu — papildus 25 franki (ap Ls 11,35). Ar D.Putniņas piedzīvojumiem saistītajā viesnīcā Schloss attiecīgie skaitļi bijuši 200 un 40 franku. Turklāt vieglās uzvedības "tūristēm" katru dienu bijis jāpatērē alkoholiskie dzērieni 80 franku (ap Ls 36) vērtībā. Nepaklausības gadījumā viņas fiziski ietekmētas, atņemtas pases.

Pirms trim gadiem Cīrihē jauno latvieti sagaidījušais Dragāns M. jau pirmajā vakarā nepārprotami norādījis, ka viņai būs par samaksu jāizpilda nepazīstamu vīriešu seksuālās vēlmes. D.Putniņa to nav vēlējusies un aizbēgusi, "viesnīcā" pametot savu pasi, ko viņai pirms tam atņēmis saimnieks.

Kāpēc D.Putniņa pēc tam nav mēģinājusi saistīties ar Latvijas pārstāvniecību, lai atgrieztos dzimtenē, var tikai minēt. Vēlāk, Šveices likumsargu aizturēta par zagšanu, jaunā sieviete viņiem izstāstījusi, ka pasei vēl vajadzētu atrasties bordeļa seifā — tas arī bijis iemesls, lai policija "viesnīcā" veiktu kratīšanu.

Saskaņā ar ANO datiem cilvēktirdzniecība pasaulē tiek uzskatīta par trešo ienesīgāko biznesu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības. Tiek lēsts, ka gada laikā transnacionālās noziedzīgās struktūras no tās gūst vairāk nekā septiņu miljardu ASV dolāru peļņu.

Kā rāda Starptautiskās Migrācijas organizācijas (SMO) dati, katru gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst aptuveni 2000 Baltijas valstu iedzīvotāju. SMO pārstāve Vineta Polatside Dienai teica, ka saskaņā ar dažādu institūciju aprēķiniem no Latvijas ik mēnesi peļņā uz ārzemēm dodas aptuveni simt sieviešu. Lielākā daļa no viņām brauc labprātīgi, apzinoties vai nojaušot, kādi pakalpojumi viņām būs jāsniedz, teica V.Polatside.

Latvijas kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes pārstāvis Artūrs Vaišļa Dienai stāstīja, ka pēdējos gados samazinās to gadījumu skaits, kad sievietes prostitūcijas tīmekļos tiek ievilktas ar varu, draudiem vai krāpšanu. Tas rada jaunas problēmas izmeklētājiem, jo sievietes, kas nodarbojas ar prostitūciju ārzemēs un tā nopelna vairāk nekā dzimtenē, nevēlas sadarboties ar policiju un liecināt. Likumsargi arī novērojuši tendenci, ka pēdējā laikā aizvien biežāk ārvalstu suteneri ierodas Latvijā, lai šeit meklētu meitenes darbam ārzemēs. Šogad par šādiem nodarījumiem aizturēts viens Lielbritānijas un divi Vācijas iedzīvotāji, teica A.Vaišļa.

Statistika

Latvijā ierosinātās krimināllietas un sāktie kriminālprocesi

Nosūtīšana seksuālai izmantošanai; Cilvēktirdzniecība

2004:  26; 4

2005:  16; 5

2006:  3; 1

Dati: Valsts policija

 

Latvijas kontingenta karavīri atgriežas no misijas Afganistānā

LETA  02/21/06    Rīt, 22.februārī, no starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas Afganistānā Latvijā atgriezīsies četri Latvijas kontingenta karavīri - trīs štāba virsnieki un viens instruktors, pastāstīja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.

Šie karavīri kopš 2005.gada oktobra savus dienesta pienākumus pildīja NATO vadīto Starptautisko drošības palīdzības spēku (ISAF) daudznacionālās brigādes sastāvā.

Kā ziņots, ISAF Latvijas kontingenta seši Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vienības karavīri, kuri bija iekļauti Norvēģijas vadītās 3. kaujas grupas sastāvā, Latvijā atgriezās jau 19.janvārī.

Patlaban dienesta pienākumus Afganistānā nepilda neviens Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, bet jau martā plānota nākamā Latvijas kontingenta nosūtīšana

 

Latviju satrauc aresti Baltkrievijā

Gunta Sloga,  Diena  02/23/06    Opozīcija: tuvojoties prezidenta vēlēšanām, represijas pieaugs. Baltkrievijā jau 6 politieslodzītie.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) un citi Latvijas politiķi trešdien pauda bažas par Baltkrievijas vadītāja Aleksandra Lukašenko režīma pastiprinātajiem uzbrukumiem opozīcijas līderiem, partija Jaunais laiks ceturtdien plāno ierosināt Saeimai publiski nosodīt Baltkrievijā notiekošās represijas. Baltkrievu opozīcijas pārstāvji uzskata, ka režīms bailēs no jebkādas pretestības izrādīšanas pirms prezidenta vēlēšanām 19.martā mēģina "neitralizēt" iespējami vairāk oponentu. Par spīti tam, opozīcijas kandidāts prezidenta vēlēšanās Aleksandrs Miļinkevičs sola turpināt priekšvēlēšanu cīņu.

Kā Dienai stāsta organizācijas Charter 97 pārstāvis Oļegs Bebekins, šonedēļ pilsoniskās iniciatīvas Partnerība līdera Nikolaja Astreikas un vēl trīs aktīvistu aresti notikuši tūlīt pēc tam, kad uz īpašu sēdi A.Lukašenko bija sasaucis tā dēvēto spēka ministriju pārstāvjus. Aizturētie cilvēki organizēja vēlēšanu neatkarīgu novērošanu. Kā stāsta O.Bebekins, valstī jau ir seši politieslodzītie, kas nonākuši režīma nežēlastībā. Viņu vidū arī bijušais Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Mihails Mariničs, kurš, kā savulaik pieļāva novērotāji, būtu potenciāls sāncensis A.Lukašenko.

Pēdējā laikā Baltkrievijā aizturēti arī septiņu dažādu jauniešu organizāciju līderi. Pret vienu no pazīstamākajām — kustību Zubr — kopš septembra reģistrēts vairāk nekā 700 represiju gadījumu. Organizācijas aktīvisti ne vien aizturēti un pavadījuši apcietinājumā vairākas diennaktis, bet arī bijuši spiesti maksāt naudas sodu, izslēgti no skolām un augstskolām, stāsta O.Bebekins. Pret četriem otrdien aizturētajiem ierosināta krimināllieta par darbību nereģistrētā organizācijā.

Latvija vienmēr nosodījusi šādu kaimiņvalsts rīcību un arī tagad mudina Baltkrieviju nodrošināt brīvas un demokrātiskas vēlēšanas, uzsver A.Pabriks. Kā valsts, kam uzticēts pārstāvēt ES Baltkrievijā, Latvija par notikušo informēšot ES prezidentūru.

Opozīcija

Aleksandrs Miļinkevičs, Baltkrievijas opozīcijas kandidāts parlamenta vēlēšanās:

Baltkrievijas varas iestādes dara visu, lai ierobežotu objektīvas informācijas izplatīšanu. Tām ir bažas, ka tauta pamazām sāk gaisā sajust brīvību. Tādēļ režīms mēģina iebiedēt sabiedrību, parādīt, kam šeit pieder vara. Otrdien notikušais vērojams katru dienu, tikai mazākos apmēros. Taču, jo tuvāk nāks vēlēšanas, jo mēģinājumi iebiedēt iedzīvotājus tikai pastiprināsies.

Oļegs Bebekins, pilsoniskās iniciatīvas Charter 97 pārstāvis:

Varai ir bail no vēlēšanām. Mums ir ziņas, ka režīmam ir saraksts ar tiem opozīcijas cilvēkiem, kurus tas pirms vēlēšanām vēlas neitralizēt. Mēs jūtam, ka represijas aizvien pastiprinās, tiek samazināts neatkarīgo avīžu skaits. Līdz vēlēšanām vara darīs visu, lai novērstu protestu vilni.

Igors Mariničs, politieslodzītā Mihaila Mariniča dēls:

Ja Lukašenko ir pārliecināts, ka vairākums viņu atbalsta, tad kādēļ baidīties no tādiem cilvēkiem kā mans tēvs, no uzņēmējiem un citādi domājošajiem. Pēdējie arestētie ir cilvēki, kas vēlējās nodrošināt neatkarīgu vēlēšanu norisi. Tagad vairs neatkarīgu novērotāju nebūs. Krievijas novērotāji apgalvos, ka viss kārtībā, bet Rietumu novērotājiem, kas nebūs apmierināti ar vēlēšanu gaitu, mēģinās piedēvēt nomelnošanu.

 

EP deputāts Kušķis aicina nosodīt Baltkrievijas režīmu

LETA  02/22/03    Saņemot ziņas par vakar sāktajiem arestiem, kas uzsākti pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Baltkrievijā, Eiropas Parlamenta (EP) delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju priekšsēdētāja vietnieks EP deputāts Aldis Kušķis (JL, ETP-ED) aicina ikvienu Eiropas un ASV politiķi paust stingru nosodījumu un ievērot šādu nostāju attiecībās ar Baltkrievijas varas pārstāvjiem.

Starptautiskā sabiedrība vēl 2005.gada nogalē asi kritizēja Baltkrievijas parlamenta pieņemtos grozījumus krimināllikumā, kas paredz cietumsodu par darbību nereģistrētā organizācijā un valsts tēla diskrimināciju.

Vakardienas notikumu liecinieki apgalvo, ka kratīšanas un aresta orderos tika norādīts pamatojums - "ir uzsākta krimināllieta par valsts prezidenta tēla publisku apmelošanu". Šis ir pirmais gadījums, kad varas pārstāvji izmantojuši šo instrumentu, bet neatkarīgie avoti liecina, ka šādas "preventīvas akcijas" tiks pastiprinātas.

Kušķis uzskata, ka Latvijai kā Baltkrievijas kaimiņvalstij ir pienākums paust viennozīmīgu un skaidru nosodījumu Baltkrievijas varas iestādēm, kas organizē šos arestus. Tāpat Eiropas Savienības (ES) un ASV atbildīgajam personām ir skaidri jāpasaka, ka šāda rīcība netiks pieņemta un nepaliks nesodīta.

"Mēs nevaram runāt par brīvām un taisnīgām vēlēšanām Baltkrievijā situācijā, kad tās varas iestādes atklāti piemēro represijas pret pilsonisko sabiedrību un neatkarīgajiem vēlēšanu novērotājiem," uzsver EP deputāts.

Viņš aicina Latvijas un ES politiķus izvērtēt kādas konkrētas sankcijas varētu tik pieņemtas pret masveida arestu organizētājiem. Kušķis ierosina liegt vīzu izsniegšanu iebraukšanai ES visiem tiem varas iestāžu pārstāvjiem, kas ir tieši atbildīgi par notiekošo.

Deputāts šobrīd aktīvi strādā pie tā, lai pirms Baltkrievijas prezidenta velēšanām tiktu parakstīta kopēja Eiropas Parlamenta deputātu un ASV kongresmeņu nostāja šajā jautājumā.

Arī Eiropas kustība Latvijā (EKL) nosoda Baltkrievijas varas iestāžu "jaunāko represiju vilni" pret opozīciju, kavējot brīvu prezidenta vēlēšanu rīkošanu 19.martā, aģentūru LETA informēja EKL prezidents Andris Gobiņš.

Kā uzskata EKL, minētās darbības kārtējo reizi apliecina, ka prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms nav ieinteresēts brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanā Baltkrievijā.

EKL, ņemot vērā, ka Latvija Baltkrievijā pārstāv Eiropas Savienību, aicina mūsu valsts politiķus nosodīt Baltkrievijas prezidenta un varas iestāžu vēršanos pret demokrātiju, palielināt Latvijas novērotāju skaitu Baltkrievijas vēlēšanās, kā arī nekavējoties izveidot Baltkrievijas opozīcijas parlamentāro atbalsta grupu.

Vēlēšanas Baltkrievijā paredzētas 19.martā. Reģistrējušies prezidenta kandidāti ir Baltkrievijas prezidents Lukašenko un trīs oponenti, Sociāldemokrātiskās partijas līderis Aleksandrs Kozuļins, Liberāldemokrātiskās partijas līderis Sergejs Gaidukevičs un galvenais opozīcijas līderis Aleksandrs Miļinkevičs.

 

Aicina Latvijas varas iestādes atbalstīt Baltkrievijas opozīciju

DELFI  02/22/06    Eiropas Kustība Latvijā (EKL) nosoda Baltkrievijas varas iestāžu jaunāko represiju vilni pret Baltkrievijas opozīciju, tādējādi kavējot brīvu prezidenta vēlēšanu rīkošanu 19. martā, teikts EKL paziņojumā presei.

EKL informē, ka 21.februārī Baltkrievijas Valsts drošības komitejas darbinieki Minskā aizturējuši neatkarīgās vēlēšanu novērošanas kustības “Partnerība” vadītājus un darbiniekus Nikolaju Astreiko, Alekseju Šaleiko un Timofeju Drančuku, pēdējā radiniekiem paziņojot, ka aizturētie trīs diennaktis tiks ieslodzīti. Opozicionāriem izvirzīta apsūdzība par Baltkrievijas kriminālkodeksa pārkāpumiem – Baltkrievijas prezidenta apmelošanu publiskajā telpā un masu medijos, kā arī sabiedriskās organizācijas, politiskas partijas vai reliģiskas organizācijas, kuras aizskar pilsoņu tiesības un pienākumus, vadīšanu un nereģistrētas organizācijas vadīšanu.

Līdzīgas aizturēšanas, kratīšanas un īpašuma atņemšanas milicija un VDK otrdien veikusi Vitebskas, Mogiļovas, Brestas un Minskas apgabalos, tajā skaitā vēršoties pret vienotā opozīcijas kandidāta Aleksandra Miļinkēviča atbalsta grupu vadītājiem Baltkrievijas reģionos. Desmitos vakarā pie sava biroja tika aizturēts opozīcijas Mogiļovas apgabala štāba vadītājs un vienotā kandidāta uzticības persona Vladimirs Šancevs par 26 tūkstošu opozīcijas kandidāta skrejlapu, kas likumīgi nodrukātas par Centrālās vēlēšanu komisijas atvēlētajiem līdzekļiem, nogādāšanu Mogiļovā.

Minētās darbības kārtējo reizi liecina, ka prezidenta Lukašenko režīms nav ieinteresēts brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanā Baltkrievijā, uzskata EKL, un, norādot, ka Latvija Baltkrievijā pārstāv Eiropas Savienību Austrijas prezidentūras laikā, aicina valdību kopumā, Ārlietu ministriju, Saeimu un tās Ārlietu komisiju skaidri nosodīt Baltkrievijas prezidenta un varas iestāžu vēršanos pret demokrātijas pamatiem, tostarp vārda brīvību, politisko konkurentu vajāšanu, kā arī Baltkrievijas varas iestāžu pretdarbību brīvu un godīgu prezidenta vēlēšanu rīkošanai Baltkrievijā. Līdzīgu paziņojumu otrdien jau sniedzis Igaunijas parlaments, “par” balsojot 58 deputātiem.

EKL arī aicina Ārlietu ministriju ievērojami palielināt šobrīd tikai sešu personu mazo Latvijas novērotāju pārstāvniecību EDSO Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu novērošanas misijas ietvaros, kā arī Saeimai nekavējoties izveidot Baltkrievijas opozīcijas parlamentāro atbalsta grupu, norādot, ka līdzīgas grupas ir izveidotas Polijas un Lietuvas parlamentos. Tāpat pēc EKL domām, Latvijai jāatbalsta Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēža Elmāra Broka ierosinātā jauna humanitārā – finanšu instrumenta izveidošanu, ja nepieciešams, pret Lukašenko režīma gribu.

Reaģējot uz Baltkrievijā veiktajām represijām, arī partijas “Jaunais laiks” Saeimas frakcijas deputāti izplatījuši paziņojumu, kurā aicina Saeimā pārstāvētās politiskās partijas vienoties kopīgā Baltkrievijas varas iestāžu veikto represiju publiskā nosodīšanā, informēja frakcijā.

Iniciatīvu pieņemt vienotu dokumentu, kas publiski asi nosodītu Baltkrievijas varas iestāžu veiktās represijas, JL paredzējis trešdien pārrunāt ar koalīcijas partneriem, lai jau ceturtdien nozīmīgais lēmums varētu tikt pieņemts Saeimas plenārsēdē.

www.DELFI.lv

 

Latvija varētu gūt labumu no legālās migrācijas

LETA  02/22/06     Latvija atbalsta nepieciešamību attīstīt ciešāku sadarbību ar kaimiņvalstīm, īpaši ar Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju, veidojot sabalansētu migrācijas politiku un tādējādi apkarojot nelegālo migrāciju.

Šādu viedokli, šodien uzstājoties Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā, pauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.

Šis jautājums starp deputātiem un viesiem radīja diskusiju, jo gan politiķi, gan ministrijas pārstāvji atzina, ka pašlaik Latvijai nav izstrādātas vienotas koncepcijas, vai nepieciešams darbaspēks no trešajām valstīm.

Citkovskis vienlaikus atzina, ka ministrija tieši neatbalsta darbaspēka pieplūdumu no trešajām valstīm. Tomēr viņš piebilda, ka viens no Eiropas Savienības (ES) iekšējās drošības stiprināšanas būtiskiem priekšnosacījumiem ir ES cieša sadarbība ar trešajām valstīm, īpaši - kaimiņvalstīm.

Migrācijas un patvēruma politikas jomā šīs sadarbības galvenie mērķi ir stiprināt trešo valstu kapacitāti migrācijas plūsmu vadībā, attīstīt spēju bēgļu aizsardzībā atbilstoši starptautiskajām tiesību normām, stiprināt robežkontroli, uzlabot ceļošanas dokumentu drošību un veicināt cīņu ar nelegālo migrāciju, kā arī nodrošināt nelegālo migrantu repatriāciju.

Īpašu uzmanību plānots veltīt sadarbībai ar Ukrainu, veicinot pēc iespējas drīzāku vīzu atvieglojumu un readmisijas līgumu noslēgšanu starp ES un Ukrainu, kā arī sākot pirmo reģionālās aizsardzības pilotprogrammu īstenošanu.

Programmu īstenošana ir saistīta ar trīs ilgtspējīgu risinājumu patvēruma meklētāju tiesību aizsardzības jomā - atgriešanās, integrācijas vietējā sabiedrībā un pārvietošanas uz citu valsti - lietošanu, pārvietošanu piemērojot tikai gadījumos, kad pirmie divi risinājumi nav iespējami.

Latvija atbalsta izstrādāto sarunu mandāta projektu, kas pilnvaros visu ES dalībvalstu vārdā vest sarunas ar Ukrainu par līguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu.

 

Latvijai atkal pievērsīs starptautisku uzmanību saistībā ar korupciju

LETA   02/22/06    Latvija var sagaidīt, ka tai kārtējo reizi starptautiskā līmenī tiks pievērsta negatīva uzmanība saistībā ar korupcijas jautājumiem, prognozē Eiropas Parlamenta (EP) Attīstības komitejas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK-UEN).

EP Attīstības komiteja Ziņojumā par korupcijas mazināšanu palīdzības programmās nabadzīgajām valstīm mudinājusi Latviju darīt visu iespējamo, lai ratificētu konvenciju par ārvalstu amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos, informēja EP Eiropas Nāciju grupas preses administratore Iveta Bojāre.

Latvija kopā ar Maltu un Lietuvu ir viena no trijām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kura līdz pat šai dienai nav uzaicināta kļūt par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vai tās darba grupas (par kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos) dalībvalsti un kura šā iemesla dēļ nav varējusi pievienoties 1997.gada konvencijai "Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos".

Lai noskaidrotu, kāpēc nav panākts progress šajā jautājumā, Kristovskis prasījis Ārlietu ministrijas (ĀM) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrojumu. Lai arī Latvijas atbildīgās institūcijas uzskaita, cik aktīvi Latvija piedalās dažādās OECD iniciatīvās, tomēr to atbildes vēstules nesniedz skaidrību par iemesliem uzticības trūkumam pret Latviju.

Lai mainītu situāciju, EP deputāts ir gatavs uzrunāt savus kolēģus EP pirms ziņojuma izskatīšanas plenārsēdē, skaidrojot Latviju aizstāvošo situāciju, taču vienlaikus viņš atkārtoti aicinās ĀM un KNAB precizēt šo institūciju ieteikumus un argumentāciju mūsu valsts vārda izslēgšanai no teksta.

Pēc Kristovska vārdiem, korupcija ir viena no sērgām, kas ne vien pasaules nabadzīgākajām, bet arī ES jaunajām dalībvalstīm neļauj efektīvi un strauji panākt ekonomisko izaugsmi, un tas mūsu sabiedrībai un sociālajai labklājībai ir izšķiroši.

"Tāpēc nav attaisnojama valsts institūciju bezdarbība, neveicot visu iespējamo, lai novērstu korupcijas aizdomu ēnu pār Latviju. Valsts reputācija nav mazsvarīgs jēdziens, un nevar izslēgt, ka pat sīkākās korupcijas aizdomas atbaida potenciālos partnerus no sadarbības ar mūsu zemi," uzskata deputāts.

EP Attīstības komitejas ziņojums vērsts uz ieteikumiem ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, kā mazināt korupciju saistībā ar palīdzības naudu pasaules nabadzīgajām valstīm.

Pasaules Bankas ekspertu vērtējumā, ik gadus visā pasaulē dažādos darījumos ar palīdzības naudu kukuļos tiek samaksāti vairāk nekā viens miljards ASV dolāru (589 miljoni latu). Viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā cīnīties ar problēmu, ir publiska un tiesiska vēršanās pret kukuļdošanā iesaistītajām amatpersonām un uzņēmumiem.

1997.gada OECD konvencija "Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos" paredz saukt pie atbildības dalībvalstu juridiskās un fiziskās personas par kukuļošanu ārvalstīs.

Igaunija konvenciju ratificējusi 2004.gada novembrī, Slovēnija - 2001.gada septembrī.

 

 

 

Valdībās, NVO un partijās…

 

 

Jaunais laiks atkal šūpo koalīciju

Liene Barisa,  NRA  02/17/06    Partija Jaunais laiks (JL) Saeimas sēdē vakar negaidīti nobalsoja par opozīcijā esošās apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ierosinātajiem grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākumu nodokli, tādējādi pārkāpjot koalīcijas līgumu un kārtējo reizi sašūpojot koalīciju.

Vakar Saeimas komisijām nodotie grozījumi paredz individuālajiem uzņēmumiem, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām piemērot īpašu 15 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī Latvijas Pirmā partija (LPP) pēc balsojuma paziņoja, ka neapmeklēs koalīcijas padomes sēdes, kamēr premjers situāciju neizskatīs un neatrisinās. Lai gan K. Šadurskis Neatkarīgajai norādīja, ka "partija ir vienu labu darbu izdarījusi", LPP priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers aģentūrai LETA norādīja, ka balsojumi par budžeta jautājumiem ir sarkanā līnija, ko nedrīkst pārkāpt. "Mēs gaidīsim premjera atgriešanos, lai saprastu, vai šī koalīcija vēl pastāv, jo JL ir rīkojies mērķtiecīgi, lai grautu šo koalīciju," norādīja A. Šlesers. Arī ZZS frakcijas vadītājs A. Brigmanis dienas pirmajā pusē uzsvēra, ka tagad tieši premjeram jāatrisina izveidojusies situācija, bet tikmēr viņi koalīcijas padomes sēdes neapmeklēšot.

Komentējot radušos situāciju, JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis itin mierīgi norādīja, ka JL šobrīd secinājumus par situāciju koalīcijā neizdarot, bet pirmdien nākšot uz koalīcijas padomes sēdi un strādāšot. Viņš sprieda, ka gan jau premjeram izdosies "samierināt ķildīgos koalīcijas bērnus". "Kalvītis pierādījis sevi kā cilvēku, kurš spēj samierināt viedokļus," sacīja K. Šadurskis.

Jāpiebilst gan, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis šobrīd atrodas Turīnā un strīdus koalīcijas partiju vidū risināšot pēc atgriešanās no ziemas olimpiskajām spēlēm Turīnā. Līdz ar to partiju savstarpējo attiecību jautājums koalīcijā būs neskaidrs līdz nākamajai trešdienai. Premjera pārstāvētajā Tautas partijā (TP) gan jau šobrīd manāmi centieni situāciju atrisināt un noturēt koalīcijas stabilitāti. Pēc neformālām sarunām ar premjera pārstāvētās TP pārstāvjiem A. Brigmanis jau bija mierīgāks un atzina, ka ZZS solis nav "nekāds demaršs" un partija nevēlas koalīcijas izjukšanu. "Līdz pirmdienai vēl izsvērsim, kā izpaudīsies koalīcijas padomes sēdes neapmeklēšana. Vai vispār neviens neies vai aizies, skatīsies, ko runās, lai zinātu par balsojumiem. Skatīsimies pēc situācijas," sacīja A. Brigmanis. Viņš uzsvēra, ka ZZS ir par nodokļu samazināšanu. Taču tas jādara konstruktīvi. "Valdībā ir panākta vienošanās, valdība izstrādā metodes. Bet tagad, izrādās, tas viss, kas valdībā runāts, ir bezjēdzīgi – nav ko runāt un nav ko domāt," neizpratnē bija A. Brigmanis. Viņš norādīja, ka acīmredzot notikusi JL un partijas Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā vienošanās. "Mēs jau redzam, ka Jūrmalā papildus kreiso balsis pieņēma klāt," viņš atgādināja.

Lai gan noskaņota samiernieciski, arī TP neslēpj, ka ir ļoti neapmierināta ar JL rīcību. Vēl jo vairāk tādēļ, ka valdībā jau bija panākta vienošanās samazināt iedzīvotāju nodokli no 25 procentiem uz 15.

 

Izsludinās konkursu 'Baigā gada upuru' pieminekļa projektam

DELFI  02/17/06    Tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss par pieminekļa projektu “Baigā gada upuriem”, kuru plānots izveidot laukumā pie Okupācijas muzeja.

Politisko represēto biedrība ceturtdien izskatīja pieminekļa "Baigā gada upuriem" konkursa nolikumu, vienbalsīgi atbalstot konkursa uzsākšanu. Pēc Zaļo un Zemnieku savienības ierosinājuma šī gada valsts budžeta ir paredzēti līdzekļi konkursa rīkošanai, portālu “Delfi” informēja ZZS.

Piemiņas vietu 2002.gadā ieteica veidot Okupācijas represijās bojā gājušo Piemiņas fonds. Vēlāk radās iecere izveidot piemiņas memoriālu Rīgas centrā pie Okupācijas muzeja. Rīgas domes Pieminekļu padome pērnā gada decembrī nolēma atbalstīt piemiņas zīmes "Baigā gada upuriem" izveidošanu pie Okupācijas muzeja.

Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja šogad janvārī pieņēma rezolūciju “Par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu izdarītos noziegumus”. Rezolūcijā ieteikts izveidot piemiņas memoriālus totalitāro komunistisko režīmu upuriem valstīs, kuras cietušas no totalitārā komunisma.

”Vislielākos zaudējumus latviešu tautai 20.gadsimtā nodarīja komunistiskās PSRS okupācija, kuras sākumposmu 1940-1941. gadā tauta atceras kā “Baigo gadu””, teikts pieminekļa konkursa nolikumā.

ZZS bija viena no iniciatoriem arī pieminekļa uzstādīšanai Kārlim Ulmanim. Pieminekli bijušajam valstsvīram un tautsaimniekam, Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim uzstādīja 2003.gadā K.Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra stūrī.

 

Uzsāk kampaņu pret naida kurināšanu internetā

DELFI  02/17/06    Biedrība “dialogi.lv” rīko akciju “Mērķis: internets, brīvs no naida”, kuras ietvaros no februāra līdz maijam organizēs diskusijas par naida kurināšanas problēma Latvijas internetā, informēja “dialogi.lv”.

Laikā no februāra līdz maijam notiks četras diskusijas tiem, kas pārstāv interneta industriju, un nevalstiskajām organizācijām, kas aizstāv minoritāšu tiesības un veicina toleranci. Diskusiju mērķis būs apzināt neiecietības problēmu un tās risinājumus.

Akcijas ietvaros “dialogi.lv” piedāvās izstrādāt un parakstīt Labas gribas deklarāciju, kurā tiks iezīmēti interneta industrijas un NVO sadarbības mehānismi.

Pirmā diskusija, lai iepazītos ar projekta mērķiem, notiks 27. februārī. Otrajā diskusijā, 14.martā, piedalīsies Maiks Vains (Mike Whine), eksperts no Lielbritānijas, kuram ir liela pieredze antisemītisma apkarošanā tieši interneta jomā. Viņa vadītā organizācija “The Community Security Trust” ir “International Network against Cyber Hate” dalīborganizācija un britu interneta industrijas pārraudzības biroja “Internet Watch Foundation” partneris.

 

Kiršteins: Latvijas ārlietu ministram nav jābūt lupatai

Apollo  02/17/06    «Tautas partijas ārlietu ministrs Artis Pabriks pēdējā laikā rīkojas kā marionete, tā arī īsti nesaprazdams, kādas valsts un tautas intereses pārstāv,» savā paziņojumā saka Aleksandrs Kiršteins. Viņš uzskata, ka Pabrika 16. marta gaidāmo notikumu sakarā sniegtais paziņojums ir aizvainojošs tūkstošiem cilvēku, kas cīnījās pret Latvijas okupāciju, un viņu piederīgajiem.

«Nosodīdams totalitāro režīmu noziegumus, Artis Pabriks izliekas nesaprotam atšķirību starp nacistiem un latviešu leģionāriem, kuri, tāpat kā somi, Otrajā pasaules karā cīnījās pret kārtējo boļševiku invāziju savā zemē. Tā vietā viņš pļāpā par totalitāro režīmu un atsevišķu personu noziegumiem pret cilvēci, netieši pieļaujot, ka leģionam un Latvijas valstij ar to varētu būt kāds sakars savā paziņojumā raksta Kiršteins. «Ja Ārlietu ministrija nopietni vēlētos novērst sabiedrības šķelšanos un neiecietības izpausmes, tad tai, atsaucoties uz Krievijas aicinājumu, vispirms būtu jāpalīdz civilizēti repatriēties uz savu etnisko dzimteni tūkstošiem bijušo padomju armijas virsnieku un ārvalstnieku, kuriem nav pieņemama latviešu valoda un tradīcijas, kā arī mūsu piemiņas dienas

Kiršteins uzskata, ka «uz šādas darbības fona Pabrika liekulība un pseidoliberālisms sevišķi izpaužas nesenajos aicinājumos aizstāvēt izteiksmes brīvību un visatļautību, zīmējot karikatūras, kas aizskar ticīgo musulmaņu jūtas».

«Pabriku nemulsina fakts, ka Krievija joprojām turpina okupēt daļu Latvijas teritorijas, un viņš tā arī nav spējis iepazīstināt starptautisko sabiedrību ar Latvijas Saeimas oficiālo nostāju un šajā sakarībā pieņemtajiem likumdošanas aktiem. Ārlietu ministram nav jābūt ne muzeju gidam, ne sulainim, ne kurpju tīrāmai lupatai ārzemju vēstniecībās. Viņam nav jātrīc kā apšu lapai par savu karjeru, nespējot aizstāvēt Latviju ar tādu vēsturi un tautu, kāda nu tā ir. Ja viņš to nespēj, viņam jāatkāpjas nobeigumā raksta Kiršteins.

 

Satversmes grozīšanai neredz gala

Liene Barisa,  NRA  02/17/06    Eksperti: daudzajos rosinājumos grozīt Satversmi ir populisms, nevis jaunas konstitūcijas nepieciešamība.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas Satversmē grozījumi veikti septiņas reizes: pēdējie no tiem noteica valsts aizsardzību laulībai – savienībai starp vīrieti un sievieti. Taču rosinājumi un mēģinājumi konstitūciju mainīt bijuši daudzkārt vairāk, jo īpaši beidzamajā laikā. Februārī vien Saeimas sēdēs Satversme cilāta divas reizes un drīzumā tiks apspriesta atkal. Eksperti spriež, ka pārāk bieži politiķu mēģinājumi mainīt valsts Satversmi to nonivelē.

Vakar Saeima noraidīja kārtējos apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputātu sagatavotos grozījumus Satversmē, kas paredz noteikt, ka ikvienam ir tiesības uz noteiktu mājokli. Citu opozīcijas priekšlikumu – noteikt, ka Latvija ir sociāla valsts – parlamentārieši noraidīja jau pagājušajā nedēļā.

Arī pērn Satversme cilāta vairākkārt. Jūlijā partija Jaunais laiks atgādināja par savu ideju grozīt Satversmi, lai atvieglotu Saeimas atlaišanu, oktobrī Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienība aicināja spriest par Satversmes grozīšanu, lai atvieglotu robežlīguma parakstīšanu, novembrī Saeimā izskatīja jautājumu par deputātu imunitātes atcelšanu, grozījumus gan noraidot, bet decembrī visbeidzot rezultatīvi Satversmi arī izgrozīja, nosakot atbalstu laulībai starp vīrieti un sievieti. Jāpiebilst, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi grozījumus Latvijas pamatlikumā, lai Valsts prezidents varētu ierosināt Saeimai apstiprināt amatā tiesībsargu, līdz ar to par grozījumiem Satversmē Saeima drīzumā varētu lemt atkal. Turklāt partijas Jaunais laiks frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis atzina, ka viņi nav atteikušies no domas atcelt deputātu imunitāti, kuras izpratne šobrīd esot izkropļota – ne tāda, ar kādu domu šādu normu iekļāva. "Varētu pagaidīt, kad Satversmi atvērs atkal, tad iesniegt šo priekšlikumu izskatīšanai vēlreiz un izskatīt divus jautājumus vienā piegājienā," viņš sacīja.

Pirms četriem gadiem diskusijas bija ap pavisam jaunu konstitūciju, kuru bija izstrādājis LSDSP līderis Juris Bojārs, kuras dēļ viņš pat vēlējās rīkot referendumu. Iekšējo partijas nesaskaņu dēļ projekts tālu nekur netika, taču J. Bojārs joprojām domā, ka jauna konstitūcija ir vajadzīga. Par to liecinot kaut vai daudzie grozījumi beidzamajā laikā. "Es jau teicu, ka Satversme ir novecojusi un jāskata kopumā," viņš teica, norādot, ka jaunās Satversmes projektu atkal virzītu, ja vien būtu pietiekama pārstāvniecība Saeimā.

Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopš 2004. gada kopumā skatīti vismaz 12 dažādi jautājumi, kuru dēļ spriests par iespējamo Satversmes grozīšanu. Politiķis, Tautas partijas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš atzina, ka daudzie ierosinājumi apliecina šīs Saeimas daļas deputātu bezatbildīgo rīcību. "Apzinoties, ka netiks pieņemti viņu likumi, partijas ierosina grozījumus, lai tikai pievērstu sev uzmanību un runātu no Saeimas tribīnes," sprieda deputāts.

Līdzīgi uzskata arī juristi. Juridiskās fakultātes Valsts tiesību katedras vadītājs Ringolds Balodis atzina, ka tik bieži mainīt Satversmi nav laba prakse. Viņš norādīja, ka Francijā ir atzīta šāda prakse – tikko kā rodas kādas problēmas politikā, tā mēģina to uzvelt uz konstitūciju un kaut ko mainīt. "Mums ir līdzīgi. Kad politiķiem vajag publicitāti, kas var būt vēl labāk, kā pievērst uzmanību. Jo tuvāk rudenim, jo vairāk būs ierosinājumu," viņš prognozēja.

Arī politologs Jānis Ikstens biežos mēģinājumus grozīt Satversmi raksturoja kā rotaļas, kas lieti noder priekšvēlēšanu cīņā. "Deputātiem vajadzētu būt ar lielāku cieņu un bijāšanu pret valsts pamatlikumu, nevis pēc savas patikas grozīt un radīt iespaidu, ka tas ir kaut kāds parasts likums," sacīja J. Ikstens.

Taču eksperti uzsver, ka arī bez labojumiem Latvijas konstitūcijā neiztikt. "Nevajadzētu arī uzskatīt, ka Satversmi nevajag aiztikt," uzsvēra R. Balodis. Viņš tāpat kā J. Ikstens sprieda, ka ir virkne lietu, ko pirms 80 gadiem Satversmes veidotājiem bija grūti iedomāties – ka iestāsimies Eiropas Savienībā vai ka latviešu valodai būs vajadzīgs īpašs statuss –, tādēļ ir pilnīgi loģiski, ka ir lietas, kas tiek mainītas.

"Satversme pieņemta 1922. gadā. Pirmais grozījums bija 1933. gadā. Bet no 1934. līdz 1993. gadam nekādi Satversmes grozījumi nav veikti. Ja Satversme visu laiku būtu bijusi spēkā, daudz kas būtu mainīts, un tad nebūtu tā, ka tagad it kā pēdējā brīdī daudz kas tiek grozīts," līdzīgi norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Gunārs Kusiņš.

Taču eksperti nepiekrīt, ka Satversme būtu novecojusi tik ļoti, ka būtu nepieciešama jauna konstitūcija, kā rosinājis J. Bojārs. "Satversmes lielā pievilcība ir tajā, ka tā ir īsa un konspektīva, līdz ar to arī vieglāk interpretējama, nevis kā Bojāra Satversme, kur viss ir sīki un smalki aprakstīts," sacīja J. Ikstens.

G. Kusiņš norādīja, ka nemaz nevar tā vienkārši radīt jaunu konstitūciju. "Nevar apgalvot, ka Satversme neder. Ir daudz jautājumu, kuri jāņem vērā – vai projektu vajag, vai ir kāda problēma, vai to nevar atrisināt esošās Satversmes ietvaros, vai nav citas alternatīvas, vai ir citādi mērķi, vai projekta apjoms atbilst problēmas apjomam –, tādi zinātnē juristiem ierasti jautājumi. Kamēr nav atbildes – mainīt nevar," sacīja G. Kusiņš. Viņš atzina, ka juristi ir sprieduši par izmaiņām, kādas būtu nepieciešamas Satversmei, bet neviens nav rosinājis, ka vajadzētu pilnīgi ko jaunu. "Ne tuvāko gadu laikā, pat ne vidējā termiņa perspektīvā nav gaidāms nekas tāds, kādēļ vajadzētu jaunu Satversmi," uzsvēra Saeimas Juridiskā biroja vadītājs.

Satversmes grozīšanas mēģinājumi un ierosinājumi no 2004. gada

2006. gads

·        Februāris. PCTVL Saeimā piedāvā grozījumus Satversmē par ikviena tiesībām uz mājokli. Noraidīts.

·        Februāris. Saeimā piedāvā grozījumus Satversmē, ka Latvija ir sociāla republika. Noraidīts.

·        Februāris. Sagatavoti grozījumi Satversmē, lai Valsts prezidents varētu ierosināt Saeimai apstiprināt amatā tiesībsargu. Saeimā vēl nav skatīts.

2005. gads

·        Decembris. Grozījumi Satversmē, kas nosaka atbalstu laulībai starp vīrieti un sievieti. Grozīts.

·        Novembris. Saeimā tiek izskatīti JL virzītie grozījumi Satversmē par deputātu imunitātes atcelšanu. Noraidīts.

·        Oktobris. LPP un LC aicina grozīt 3. pantu, lai var parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Grozījumi līdz Saeimai nav nonākuši.

·        Jūlijs. JL atgādina par 2004. gadā pausto ideju grozīt Satversmi, lai atvieglotu Saeimas atlaišanu.

Grozījumi līdz Saeimai nav nonākuši.

2004. gads

·        Oktobris. Ierosināts grozīt Satversmi, atrunājot normu par no MK neatkarīgu iestāžu statusu. Grozījumi līdz Saeimai nav nonākuši.

·        Jūnijs. Otrajā lasījumā izskatot grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, noraidīts Latvijas Sociālistiskās partijas ierosinājums vairākus Satversmes teksta vārdus "Saeimas loceklis" aizstāt ar vārdiem ""Saeimas deputāts", kā arī ierosinājumu ierakstīt Satversmē, ka "par Saeimas deputātu nevar būt persona ar dubultpilsonību". Akceptēts Juridiskās komisijas sagatavotais Satversmes grozījumu alternatīvais projekts, kas bija izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas saderību ar Eiropas Savienības tiesībām.

·        Aprīlis. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga paziņo: lai padarītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par pilnīgi neatkarīgu institūciju, kāda ir, piemēram, Valsts kontrole, būtu jāmaina Satversme. Pēc V. Vīķes-Freibergas domām, būtu loģiski, ja KNAB būtu pakļauts izpildvarai, taču viena paša Ministru prezidenta pakļautībā atstāt šo iestādi nevajadzētu. Grozījumi nav bijuši, jautājums risināts atbilstoši likumdošanai.

·        Marts. Kristīgi demokrātiskās savienības domes sēdē izskatīts aicinājums Latvijas tautai un Saeimai papildināt Satversmi ar atsauci uz Dievu. Saeimā nav skatīts.

·        Janvāris. Piedāvāti grozījumi Satversmē, kas paredzēja noteikt, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska parlamentāra republika uz mūžīgiem laikiem. Noraidīts.

·         

Tiesa aptur būvniecības sākšanu Gaujas nacionālajā parkā

Laura Dzērve,  Diena  02/18/06    Lietu par Valsts meža dienesta (VMD) lēmumu, kas neatcēla Gaujas nacionālajā parkā izsniegtās transformācijas atļaujas no meža uz apbūves zemi, ierosinājusi administratīvā rajona tiesa pēc sabiedrības par atklātību Delna pieteikuma. Pēc administratīvās lietas ierosināšanas tiesā transformāciju atļauju darbība apturēta un zemesgabala īpašnieks nevar saskaņot būvniecības sākšanu.

"Šis ir kārtējais gadījums, kad pašvaldības teritorijas plānojumus uztver kā formalitāti, ko var neievērot. Tās joprojām nav iemācījušās izmantot teritorijas plānojumus kā veiksmīgas un sabalansētas attīstības instrumentus," norāda Aiga Grišāne, Delnas teritoriālās plānošanas novērošanas projektu vadītāja. Delna uzskata, ka Rīgas virsmežniecība, izsniedzot transformācijas atļaujas, ir rupji pārkāpusi plānošanu regulējošos normatīvos aktus.

Trijās daļās sadalītais zemesgabals, kuru iegādājās uzņēmējs Vents Vītols, atrodas parka neitrālajā zonā pie Pleskavas šosejas, tajā iecerēta privātmāju būvniecība. Īpašniekam izsniegtā virsmežniecības parakstītā transformācijas atļauja jau šāgada sākumā uz laiku tika apturēta, pamatojoties uz kāda Inčukalna iedzīvotāja iesniegumu administratīvajā rajona tiesā. Taču, tā kā prasības iesniedzējs nebija nokārtojis visas formalitātes, pieteikumu uzskatīja par neiesniegtu, un tiesvedība tika pārtraukta.

"Mums nebija pamata aizkavēt virsmežniecības izsniegto transformācijas atļauju, jo pašvaldība ar savu akceptu to uzskatīja par pieļaujamu," Dienai norādīja VMD juridiskās daļas vadītāja Līga Menģele–Stillere.

Inčukalna pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Blaus Dienai atzina, ka zemesgabala transformācija ir "nosacītā pretrunā" ar spēkā esošo teritorijas plānojumu. "Visu izšķirs administratīvā tiesa. Taču tiesas process, visticamāk, ilgs gadu. Līdz gada beigām mēs izstrādāsim teritorijas plānojumu, kurā attiecīgie zemesgabali visdrīzāk būs iekļauti kā apbūves zeme," norāda A.Blaus.

 

Liepājā Delnu sagaida pieklājīgi, uzklausa klusu

Nora Driķe   02/18/06    Asā pretstatā iepriekšējās dienas likstām Ventspilī, kur sagaidīta naidīgi, piektdien sabiedrība par atklātību Delna baudīja klusu laipnību Liepājā. Partiju, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju uzrunāšanai par Delnas sākto projektu Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām bija noīrētas telpas pilsētas izglītības pārvaldē, taču tās nepiepildīja interesenti. Delnas vadītājs Roberts Putnis atzina, ka jāmeklē labāks veids, kā ieinteresēt sabiedrību, jo arī Valmierā iedzīvotāju atsaucība bijusi pieticīga.

Vietējos laikrakstos izsludinātās trīs tikšanās bija interesējušas tikai vienpadsmit cilvēku — viņu vidū bija arī pilsētā valdošās Liepājas partijas pārstāves, viena Jaunā laika politiķe un Nacionālo spēku savienības biedrs. Lai arī Liepājā sagaidīta maza atsaucība, iespaids par Liepāju ir pozitīvs, Dienai teica Delnas pārstāve, politikas analītiķe Līga Stafecka: nedaudzie pašvaldības pārstāvji jautājuši pēc būtības, ar mērķi darbu uzlabot. Pašvaldības interneta portāla www.liepaja.lv veidotājs Mārtiņš Sīlis, kurš nav nevienas partijas biedrs, Dienai sacīja, ka uz tikšanos atnācis, jo viņu interesē politikas procesi, un bijis interesanti diskutēt par iespējamo administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas risku pilsētas portālā: "No mana viedokļa tāda nav, es par to vispār nebiju aizdomājies," viņš teica.

Kā jau ziņots, Delna sākusi šo projektu, lai, sadarbojoties ar partijām, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem, mazinātu politisko korupciju, veicinātu vienlīdzīgas iespējas sabiedrībai ietekmēt politiku, veidotu vēlētājos kritiski vērtējošu attieksmi, izglītotu iedzīvotājus, lai sabiedrība nepieļautu negodīgu paņēmienu izmantošanu varas ieguvē. Piemēram, lai priekšvēlēšanu kampaņās netiktu izmantota nodokļu maksātāju nauda: nenotiktu privileģētu partiju bezmaksas reklamēšanās pašvaldību ziņu lapās, sociālo pabalstu izmaksas nepieskaņotu vēlēšanām un tamlīdzīgi. Projekts noris no februāra līdz oktobrim piecās pašvaldībās — Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Valmierā, un četrās ministrijās — Labklājības, Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijā. Projekts izmaksā 50 tūkstošus ASV dolāru, naudas avots — Atklātās sabiedrības institūts Budapeštā

 

Radikālie grupējumi, iespējams, sadarbojas

Dita Arāja,  Diena  02/18/06    Abiem kopīga ideja par savas tautības pārākumu, un abi viens otram izdevīgi, tādēļ organizācijas Visu Latvijai (VL) vadītājs Raivis Dzintars no labējā, bet Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas (LNDP) priekšsēdis Jevgeņijs Osipovs no nacionālradikāļu kreisā spārna savulaik ir tikušies un, iespējams, joprojām saskaņo aktivitātes, lai radītu lielāku publicitāti. Par to liecina Dienas rīcībā nonākušie foto, kur abu organizāciju līderi domubiedru pavadībā redzami tērzējot. Drošības policija (DP) nenoliedz, ka starp abām organizācijām saistība ir, un arī R.Dzintars apstiprina, ka ticies ar J.Osipovu, taču darījis to kā Latvijas Avīzes žurnālists. J.Osipova skaidrojumu Dienai neizdevās uzzināt, jo vairākas dienas viņa mobilais tālrunis bija izslēgts.

Dienas rīcībā nokļuvušas, visticamāk, pirms gadiem trim uzņemtas fotogrāfijas, kur vienā redzams R.Dzintars un J.Osipovs pētām kādu papīra lapu, bet otrā abi draudzīgi sarunājas. Aiz muguras J.Osipovam, pēc rokas apsēja spriežot, stāv viņa organizācijas biedrs, bet R.Dzintaram — ļoti iespējams, VL pārstāvis. DP pieļauj, ka R.Dzintaru un J.Osipovu saista gan mērķi, gan veidi, kā tos sasniegt.

Abas organizācijas dibinātas uz etniskiem principiem — VL, kas iesniegusi dokumentus partijas reģistrēšanai, par prioritāti izvirza latvietību, savukārt LNDP — krievu valodas un kultūras saglabāšanu. Savulaik J.Osipovs un viņa biedri barkašovieši bija apvienojušies organizācijā Krievu nacionālā vienotība Latvijā (KNVL), kas izmantoja Krievijā oficiāli nereģistrētās Aleksandra Barkašova partijas fašistisko ideoloģiju. Radikālo uzskatu dēļ KNVL atteica reģistrāciju. 2002.gadā KNVL legalizējās, iestājoties Armanda Māliņa LNDP, kur pēc varas pārdales par priekšsēdētāju kļuva J.Osipovs. VL akcentē latviskumu pāri visam un to vēlas sasniegt, veicinot cittautiešu izceļošanu. Iespējams, R.Dzintars ar J.Osipovu iepazinies caur A.Māliņu, kurš savulaik pauda nacionālradikālas un antisemītiskas idejas.

Kas par tikšanos bijusi fotoattēlos redzamā, R.Dzintars neprecizē, jo "strādājot žurnālistikā, esmu izmantojis dažādas metodes, lai iegūtu informāciju". Tolaik osipovieši jau bija labi apmācīta, diezgan spēcīga spēlētāju grupa, kamēr R.Dzintars — jauns latviešu zēns. Ekstrēmistu pētnieks Nils Muižnieks atminas, ka pat R.Dzintara līdzgaitnieki publiski interneta sarunās pārmetuši viņam tikšanos ar J.Osipovu. N.Muižnieks skaidro, ka radikālie grupējumi pazīst cits citu un tas viņiem ir izdevīgi, lai sadarbotos un publiski viens otru pretstatītu, tā piesaistot sev uzmanību.

Dienas avoti pieļauj, ka abas organizācijas darbojas pēc principa "pikets pret piketu" — ja vieniem ir publisks pasākums, otri to it kā cenšas izjaukt. Netieši uz to norāda VL pikets pie Krievijas vēstniecības pērn 17.jūnijā. Vairākas dienas pirms tā R.Dzintars paziņoja par aizdomām, ka osipovieši centīšoties izjaukt VL pasākumu. Pareģojums piepildījās — LNDP bija klāt ar savu "pretpiketu". Pasākumu iepriekšēju saskaņošanu R.Dzintars sauc par "galīgākajiem murgiem", jo "lielo tautu šovinisms un mazo tautu aizsargājošais nacionālisms ir divas dažādas lietas".

Tomēr nav noslēpums par osipoviešu saitēm ar PCTVL — LNDP puiši redzēti krievu skolu štāba pasākumos un LNDP kopā ar PCTVL pašvaldību vēlēšanās startēja uz Liepājas domi. Nav apstiprinājuma tam, ka PCTVL R.Dzintaru izmanto kā provokatoru, bet N.Muižnieks saka: "Viņš savā naivumā ar rūdītajiem zēniem gribēja sarunāt."u

 

Medmāsu trūkums ir satraucošs

Liene Barisa, NRA,  02/18/06    Vairāk nekā trešdaļa medmāsu Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Vairāk nekā puse no māsu skolu beidzējiem veselības aprūpē strādāt nesāk. Vienas māsiņas aprūpē ir pārāk daudz pacientu. Neatkarīgajai ārsti un slimnīcu vadītāji ne reizi vien teikuši, ka valsts organizēs slimnīcu reformas un tērēs miljonus, izveidojot modernas ārstniecības iestādes, taču tam nav nekādas jēgas, ja nav, kas strādā.

P. Stradiņa slimnīcā renovētais vispārīgās ķirurģijas operāciju bloks, kurā atrodas sešas operāciju zāles, vēl nestrādā ar maksimālo atdevi, jo nepietiek vidējā medicīniskā personāla speciālistu. "Mums trūkums nav tik kliedzošs kā citur – trūkst apmēram 12 medmāsu un desmit no jaunākā personāla," pieticīgs ir slimnīcas vadītājs Māris Pļaviņš. Viņš piebilst, ka operāciju skaitu nosaka ne tikai personāls, bet arī kvotas.

Medicīnas profesionālās izglītības centra (MPIC) šā gada 1. janvāra dati liecina, ka Latvijā strādā 13 079 medmāsas. Vajadzētu vēl vismaz 7000. Trešdaļa medmāsu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, bet vecumā līdz 29 gadiem ir tikai seši procenti jeb 691 medmāsa.

"Pasakiet kaut vienu slimnīcu, kur medicīnas māsu pietiek," Neatkarīgajai attrauc arī bērnu klīniskās slimnīcas Gaiļezers nodaļas virsārste Lauma Cipele. "Abās pusēs, gan Gaiļezerā, gan Vienības gatvē, noslodze ir milzīga," viņa atzina, turklāt bērnu slimnīcā māsām jāstrādā ne tikai ar pacientiem, bet arī ar pacientu tuviniekiem, vecākiem. Slimnīcas galvenā māsa Iluta Lielāmure ar skaitļiem iepriecināt nevar – nodaļās, kur darbs ir smagāks – un nebūt ne visas māsas tādu var un grib uzņemties –, vienai māsai nākas aprūpēt pat 30 mazos pacientus. "Situācija ir kritiska," viņa lakoniski nosaka. Pašlaik ārstniecības iestādē ir 98 brīvas vakances māsām un 22 – māsu palīgiem.

L. Cipele piekrīt, ka daudzas māsas nevar izturēt slodzi un aiziet strādāt, piemēram, par sekretārēm. Māsu asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte Neatkarīgajai pastāsta, ka medmāsas arī aizceļo. Pēc MPIC datiem, 2004. gadā dokumentus darbam ārvalstīs noformējušas 37 māsas, 2005. gadā – 47, šogad – jau septiņas. "47 māsas – trīs nodaļas slimnīcā," paskaidro J. Zālīte.

Sākot gan iezīmēties arī pozitīva tendence – māsas, kas aizgājušas strādāt citās sfērās, sāk atgriezties. "Pēdējos piecos gados šo māsu skaits pat pārsniedz absolventu skaitu, kas sāk strādāt, jo cer tieši uz algas palielinājumu," uzsver J.Zālīte.

Problemātiska situācija esot izglītības iestādēs. "Ir bēdīga situācija skolās un bērnudārzos. Mums zvana no skolām, bērnudārziem. Mēģinām skaidrot, kāpēc bērnudārzos uz māsām neattiecas tas pats algu pielikums, kas slimnīcās." Latvijas medmāsu arodbiedrības vadītājs Aigars Lavrinovičs ir pārliecināts, ka problēmas jārisina arī pansionātos. "Veselības ministrija nerunā par māsām pansionātos, kur situācija tiešām ir dramatiska. Tur, piemēram, naktī paliek viena māsa uz 200 cilvēkiem, kas ir arī psihiski slimi ļaudis," sacīja A. Lavrinovičs.

Pēc VM informācijas, lai uzturētu kaut vai esošo māsu skaitu, desmit gados jāsagatavo 2844 māsas, – apmēram 290 gadā. Patlaban darba tirgū ik gadus nonāk tikai kādas 100 māsas, lai gan absolventu skaits ir divas reizes lielāks. Piemēram, 2004. gadā medicīnas koledžas beidza 204 absolventi, bet strādāt veselības aprūpē sāka tikai 83. I. Lielāmure stāsta, ka slimnīcas studentus uzmana jau mācību laikā. "Sadarbojamies ar koledžām. Jau otrajā kursā aģitējam, lai nāk pie mums strādāt, kad beigs mācības. Mums ir arī māsas ar bakalaura grādu, kas strādā koledžās par pasniedzējām, un arī viņas iesaistās, lai dabūtu absolventus pie mums," skaidro I. Lielāmure.

M. Pļaviņš sacīja, ka medmāsu apmācībā iesaistās arī slimnīca. "Smagākās nozarēs vajadzīgas specifiskas zināšanas – operācijām nevar pielikt jebkuru māsu. No skolas neviens neiznāk ar prasmēm, kādas vajag ķirurģiskajām operācijām. Tāpēc domājam sagatavot jaunās māsiņas un apmācīt paši tieši operācijās. Arī anestezioloģijā un intensīvajā terapijā mums viņas ir visgrūtāk piesaistīt," atzina M. Pļaviņš.

"Jādomā par personāla piesaisti – valsts programmu," Neatkarīgajai uzsvēra J. Zālīte, piebilstot, ka noteicošais situācijas atrisināšanā nav tikai darba alga, bet darba apstākļi. Arī A. Lavrinovičs pauda līdzīgu viedokli: "Māsas brauc no viena rajona uz otru, no rajona uz Rīgu, kur vairāk maksā – attālumam vairs nav nozīmes. Māsas ir gatavas veltīt laiku un naudu ceļam – pat ja ienākumi beigās sanāk tādi paši, bet viņas tiek labākos darba apstākļos un labāk tiek novērtētas."

A. Lavrinovičs atzina, ka eksistē Eiropas standarti, cik minūtes medmāsa var veltīt katram pacientam, taču Latvijas ierēdņi ar šādas normas ieviešanu vilcinās. Ierēdņi par to negribot runāt, jo apzinās, ka māsu trūkst, un saprot, kas būtu tad, ja māsai būtu noteikts laika minimums katram pacientam. "Viena māsa vidēji aprūpē 50 līdz 70 pacientu. Bet normālu laiku veltīt viņa nevar fiziski! Vai tā ir kvalitāte, ja māsa veļas no kājām nost?" neizpratnē bija A. Lavrinovičs.

Pērnā gada pavasarī valdība uzdeva Veselības ministrijai izstrādāt programmu cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē. Tas būtu plāns, kā nākotnē nodrošināt pietiekamu medicīnas darbinieku skaitu valstī. Programma līdz šim nav sagatavota. VM lūgusi termiņu pagarināt līdz šā gada 1. jūlijam.

VM pārstāve Guna Rudzīte Neatkarīgajai uzsvēra, ka jautājums par cilvēkresursiem veselības aprūpē ir viens no prioritārajiem. Programmā būšot iekļauts arī pieļaujamais māsu darba daudzums.

 

Rundāles pili apdraud komercija

Imants Vīksne,  NRA  02/20/06    Kultūras ministrija atsakās no saviem īpašumiem.

Vairākus desmitus līdz šim Kultūras ministrijas apsaimniekotu īpašumu savā valdījumā pārņēmis uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi, un drīzumā saimnieka maiņu piedzīvos arī Rundāles pils – eksperti pauž bažas, ka kultūras pieminekļiem tagad draud pārmērīga komercializācija.

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis gaidāmās pārmaiņas skaidro ar elementāru sakarību – Kultūras ministrija naudu prasa, bet Finanšu ministrija, kuras paspārnē darbojas uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), naudu sadala. Tātad, mainoties saimniekam, teorētiski pastāv lielāka varbūtība saņemt turpmākai restaurācijai nepieciešamos līdzekļus. Pašlaik pils atjaunošana norit ļoti lēnām, jo valsts naudu piešķir tikai darbinieku algām. "Tagad valsts uzņemsies atbildību par pils uzturēšanu," spriež I. Lancmanis. Taču līdztekus pastāv arī bīstamība, ka aiz kultūras pieminekļa greznās fasādes VNĪ saskatīs vienīgi potenciālu peļņas objektu. Muzeja direktors atzīst, ka ir zināma robeža, ko rentabilitātes meklējumos nedrīkst pārkāpt, un cer, ka kopīgi ar jaunajiem apsaimniekotājiem to izdosies noteikt. Līdzšinējo VNĪ veikumu direktors gan vērtē kritiski: "Mežotnes pilī liela nauda tika izlietota būtībā nelietderīgi – viss notika dažos mēnešos, milzīgā tempā. Rundālei šāda attieksme neder."

Arī Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe ir norūpējusies par Finanšu ministrijas īstenotajiem saimniekošanas principiem. "Viņi ir ieinteresēti krāsot ar lētāku krāsu, nevis labāku."

Nule Ministru kabineta komiteja apstiprinājusi Finanšu ministrijas piedāvāto centralizāciju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā. VNĪ ierosināts nodot Finanšu, Ekonomikas, Satiksmes, Kultūras, Veselības un Zemkopības ministrijas īpašumus. Kultūras ministrija bijusi steidzīgāka, un 37 tās objektus – pārsvarā kultūras pieminekļus – no šā gada VNĪ jau apsaimnieko. Uzņēmums allaž ir uzsvēris, ka vēlas aprūpēt tikai rentablus objektus. Arī nesen Neatkarīgās taujāts par iespējamo Ēdoles pils pārņemšanu no pašvaldības, tas atbild, ka atbalsta to "ar atrunu, ka pils nevis vienkārši tiks pārvaldīta, cerot uz kādām spontānām veiksmēm, bet tiks izstrādāts skaidrs un reāls attīstības plāns, kas nodrošinās pils rentabilitāti".

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis uzskata, ka šī ir pārāk virspusēja pieeja, jo daudzi kultūras objekti pelna netieši, piemēram, piesaistot konkrētai vietai tūristus un viņu naudu. "Āraišu ezerpils rekonstruētajās 9. gadsimta būvēs nevar uztaisīt pelnošu viesu namu. Ceru, ka VNĪ to saprot un būs pieminekļi, kurus arī turpmāk dotēs, precīzāk – godīgi atdos tiem atpakaļ nopelnīto naudu."

Skeptiskāks par valdības manipulācijām ar kultūrvēsturiskajiem objektiem ir mākslas zinātnieks profesors Ojārs Spārītis, kurš īpašnieku maiņā saskata augsnes gatavošanu privatizācijai. "Šī ir tāda roku izgriešana. Ja tagad te sāks valdīt un no katra objekta spiest ārā rentabilitāti, kultūras funkcija vairs nebūs primāra un tas beigsies ar privatizāciju."

Kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka jebkāda veida spekulācijas ar kultūras objektu komercializācijas draudiem ir nevietā. Valdība lēmumu par saimnieku maiņu kultūras objektiem pieņēmusi "ar mērķi nodrošināt racionālu finanšu, materiālo un darbaspēka resursu izmantošanu un atbrīvot Kultūras ministriju no tai neraksturīgu funkciju veikšanas". Kļūstot no apsaimniekotāja par lietotāju, kultūras nozares intereses pasargājot līgums ar VNĪ, kurā ierobežotas uzņēmuma tiesības paaugstināt nomas maksas un iespējas mainīt pārvaldāmā objekta funkcijas. Turklāt, kā norāda ministre, Rundāles pils muzeja un VNĪ attiecības regulēs atsevišķs līgums.

 

Valsts attīstības plānu nodod apspriešanai

Ilze Grīnuma,  Diena  02/20/06    2013.gadā labklājības līmenim jābūt 75% no pašreizējā Eiropas Savienības veco valstu līmeņa.

Stūrakmens ir izglītība — tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai

Tieši 51 lappusi garš patlaban ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) paspārnē asās diskusijās tapušais Nacionālais attīstības plāns (NAP) nākamajiem septiņiem gadiem. No pirmdienas tas nodots sabiedriskajā apspriešanā un ikvienam pieejams ministrijas mājaslapā internetā. Par valsts mērķi izvirzīts izglītots un radošs cilvēks, kurš strādā attīstītā darbavietā un dzīvo sakārtotā vidē. Tiek cerēts, ka 2013.gadā Latvijas labklājības līmenis sasniegs 75% no pašreizējā Eiropas Savienības tā dēvēto veco dalībvalstu līmeņa.

Tā kā ministrijām bija virkne iebildumu un ierosinājumu, NAP galavariantu Nacionālā reģionālās attīstības padome akceptēja tikai piektdien. Vislielākās diskusijas raisīja jautājums par NAP īstenošanu un uzraudzību. Vairākums ministriju pārstāvju uzskata, ka valdības paspārnē jāveido valsts attīstības prognozēšanas un pētījumu centrs. NAP ieviešanu koordinētu Nacionālā attīstības padome premjera vadībā.

Jaunā dokumenta stūrakmens ir izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskajai izcilībai. Ar to domāta kvalitatīva visu līmeņu izglītība, uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība, zinātnes un pētniecības attīstība. Piemēram, līdz 2013.gadam noteikts pāriet uz obligātu vidējo izglītību. Paralēli tam plānots pastiprināt valsts pārvaldību, attīstīt infrastruktūru, kā arī celt iedzīvotāju labklājības vispārējo līmeni. Dokuments paredz nostiprināt valsts veselības sistēmu, veidot jaunas darba vietas, attīstīt mājokļu būvniecību, kopt dabu un kultūrvidi. Atbilstoši NAP izvirzītajām prioritātēm pašreiz ministrijas plāno arī 20072013.gada struktūrfondu naudas apguvi.

Plāna nobeigumā doti indikatori, pēc kuriem sekot līdzi, vai valsts savus izvirzītos mērķus arī īsteno. Tiesa, pagaidām tie ir nepilnīgi un kā kontrolmērījumu paredz tikai 2010.gadu. Piemēram, pašreiz ir 15 mazo un vidējo uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem, 2010.gadā jābūt 30. Pašreizējais interneta pieejamības līmenis uzņēmumiem ir 71,5%, bet 2010.gadā — 80%. Kā informēja ministrijā, precīzāki indikatori gaidāmi aprīlī.

Sabiedriskās apspriešanas laikā līdz 22.aprīlim RAPLM plāno ikvienam interesentam dot iespēju izteikties un diskutēt par plānu gan klātienē, gan elektroniski. Dokumenta galīgā versija plānota maija beigās, lai jūnijā to akceptētu valdībā.

Apspriešana

- No marta — klātienes diskusijas Latvijas lielākajās pilsētās sadarbībā ar reģionālajām augstskolām

- Aprīlī — tikšanās ar uzņēmējiem

- Elektroniskā apspriešana — sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru Providus un portālu www.politika.lv

 

Izveidota geju un lesbiešu atbalsta biedrība 'Mozaīka'

DELFI  02/20/06    Lai sekmētu sabiedrības izglītošanu seksuālo minoritāšu jautājumā un veicinātu viņu tiesisko integrāciju Latvijā, sestdien nodibināta jauna Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu biedrība “Mozaīka”.

Organizācijas veidotāji uzskata, ka sākotnēji noliedzoša attieksme pret gejiem ir bijusi visās demokrātiskajās valstīs un, lai šo attieksmi mainītu ir nepieciešamas mērķtiecīgs un pacietīgs darbs.

LGBT plāno veikt cilvēku izglītošanu par veselības jautājumiem, radīt priekšnoteikumus diskriminācijas izskaušanai uz seksuālās orientācijas pamata, veicināt dzimumu līdztiesību Latvijā, kā arī sekmēt sabiedrības izpratni par ģimenes modeļu dažādību un sekmēt to tiesību juridisku atzīšanu.

Organizācija kā vienu no savām pamatdarbībām izvirzījusi mītu un aizspriedumu izskaušanu par seksuālajām minoritātēm, kas izveidojušies Latvijā. “LGBT cer, ka palīdzēs daudziem beidzot “iznākt no skapja” un uzsākt pilnvērtīgāku dzīvi,” teikts organizācijas izplatītajā paziņojumā.

 

Ierobežos naturalizācijas eksāmenu kārtošanu

DELFI  02/20/06    Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā, kas noteiks, ka pretendentiem nebūs iespējas pārbaudījumus pilsonības iegūšanai kārtot neierobežotā daudzumā, portālu “Delfi” informēja Tieslietu ministrijā.

Paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja pretendents pirmo reizi nenokārto latviešu valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi, viņš atkārtoti prasmes pārbaudi var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem, bet zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā pēc mēneša. Savukārt, ja pārbaudījumus nenokārto otro reizi, atkārtoti latviešu valodas prasmes pārbaudi var kārtot ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem, bet zināšanu pārbaudi – pēc trijiem mēnešiem.

Vajadzīgās pārbaudes nenokārtojot arī trešo reizi, valodas prasmes pārbaudījumu var pārkārot pēc gada, zināšanu pārbaudi – pēc sešiem mēnešiem. Savukārt, ja pretendents arī ceturto reizi nenokārto valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi, naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta.

Grozot naturalizācijas kartību paredzēts noteikt, ja pretendents divu mēnešu laikā bez attaisnojoša iemesla neierodas uz latviešu valodas vai zināšanu pārbaudi, tas ir pamats naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas izbeigšanai.

Tieslietu ministres preses sekretārs Sandris Sabajevs stāsta, ka ir izvirzīti konkrētu uzdevumi un aprēķināts nepieciešamais finansējums veicamajiem pasākumiem pilsonības iegūšanas procesa optimizēšanai un korupcijas risku novēršanai.

 

Repše pašreizējo valdību uzskata par rīcībnespējīgu

BNS  02/20/06    Partijas «Jaunais laiks» priekšsēdētājs Einars Repše uzskata, ka pašreizējais konflikts koalīcijā apliecina, ka šī valdība nav rīcībspējīga.

Repše aģentūrai BNS, komentējot konfliktu, sacīja, ka šāda četru partiju valdības koalīcija nav spējīga rīkoties un būtu jāmaina valdība. Bet tas nav iespējams šīs Saeimas laikā.

«Tā nevar turpināties. Tautai svarīgi likumprojekti netiek virzīti tālākai skatīšanai Saeimā,» teica Repše, norādot, ka jautājums ir par koalīcijas vadību un tās vēlmēm dažreiz nākt ar neordināriem priekšlikumiem, taču citkārt kavēt likumprojektu virzību. «Tādā veidā nevar strādāt koalīcija,» uzsvēra Repše.

Viņš pauda cerību, ka nākamajā Saeimā valdību varētu veidot viena vai, maksimums, divas partijas. Repše arī uzsvēra, ka JL «nav nekādā konfliktā» ar citām koalīcijas partnerēm, taču partija nepieļaus vilcināšanos sabiedrībai svarīgu likumprojektu pieņemšanā.

Repše arī atkārtoti uzsvēra, ka koalīcija lēmumu par iedzīvotāju ienākumu nodokli bija jau iepriekš pieņēmusi un partijas atbalsts opozīcijas priekšlikumam bijis turpinājums šim valdības lēmumam.

Iknedēļas koalīcijas padomes sēde valdību veidojošo partiju nesaskaņu dēļ pirmdien nenotiks.

Strīdnieki — «Jaunais laiks» (JL) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) — uzskata, ka konflikts pēc JL atbalsta opozīcijas priekšlikumam Saeimas sēdē būtu jārisina premjeram. Savukārt premjers Aigars Kalvītis pagaidām atrodas Turīnā, taču viņa prombūtnes laikā arī iepriekš sēdes ir notikušas un tās vadīja kāds cits TP pārstāvis.

Nesaskaņas starp partijām izcēlās pagājušajā nedēļā, kad JL Saeimas sēdē atbalstīja opozīcijas «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK piedāvātos grozījumus iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā. ZZS šādu rīcību nosodīja, jo tā esot koalīcijas līguma pārkāpšana, tāpēc ZZS uz koalīcijas padomes sēdēm vairs neiešot.

 

Savu nespēku Delna slēpj, karojot ar žurnālistiem

Liene Barisa,  NRA  02/21/06    Kad, balstoties uz aģentūras LETA ziņām, Neatkarīgā atspoguļoja sabiedrības par atklātību Delna slēgto tikšanos ar Jaunā laika deputātiem Ventspilī, Delna izplatīja paziņojumu presei, kurā minētos medijus apvaino nepatiesas un nepilnīgas informācijas sniegšanā. Žurnālists pasākumā neesot laists, jo Delnai bija nepieņemama konkrētā reportiera līdzdalība, norāda organizācija, ļaujot noprast, ka Delnu nedrīkst kritizēt.

"Delnai bija nepieņemama konkrētā aģentūras LETA reportiera Ervīna Melngalvja līdzdalība," teikts Delnas paziņojumā. Delnas iepriekšējā pieredze liecinot, ka reportieris ļaunprātīgi izmantojot žurnālista statusu, lai traucētu pasākuma norisi. "Pērn tikšanās laikā ar politiskajām partijām Ventspilī Ervīns Melngalvis gari un plaši klāstīja savu viedokli par politiskām norisēm pilsētā, acīmredzami aizstāvot partijas Ventspilij un Latvijai pozīciju un izklāstot tās pozitīvo veikumu pilsētā, pārtērējot pasākumam atvēlēto laiku," raksta Delna. Turklāt, tā kā Delna par slēpto politisko reklāmu pastāvīgi kritizējusi laikrakstu Ventas Balss, bet LETA reportieris ir šā laikraksta redaktores dēls, "E. Melngalvja līdzdalība pasākumos rada vismaz šķietama interešu konflikta iespaidu", norādīts paziņojumā.

Jautāts, kādēļ demokrātiskā sabiedrībā, kurā ir preses brīvība, Delna šķiro žurnālistus pēc tā, vai viņu viedoklis ir šai organizācijai tīkams, organizācijas priekšsēdētājs Roberts Putnis norādīja, ka Delna nešķirojot reportierus pēc viņu viedokļu tīkamības. "Šāds apvainojums ir aizvainojošs un nelietisks," uz jautājumu atbildēja R. Putnis, argumentus gan pietaupot. Lai gan minētajā paziņojumā rakstīts, ka "Delna pilda NVO lomu un vienmēr argumentē profesionāli un lietišķi".

Delnas paziņojumā arī norādīts, ka LETA ziņa bijusi nepilnīga, jo, lai gan reportieris tikšanos apmeklēt nevarēja, pēc tam Delnas vadītājs plaši klāstījis sarunas gaitu un saturu.

Aģentūra LETA, kuras reportieri R. Putnis apvaino, uzskata, ka Delnas apvainojumi nav pamatoti. LETA norāda, ka saskaņā ar likumu Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem žurnālistam ir tiesības vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā, arī apmeklējot dažādus sabiedriski nozīmīgus, valsts, nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu rīkotus pasākumus. "LETA profesionālās ētikas kodekss nosaka, ka publicētajai informācijai jāatspoguļo notikumi objektīvā gaismā, nesagrozot un neinterpretējot faktus un sniedzot skaidru priekšstatu par notikumu būtību. Ziņā nedrīkst izpausties reportiera personiskais viedoklis un vērtējums par notikušo. LETA stingri ievēro šo principu, un tā tas bija, arī atspoguļojot Ventspilī 16. februārī rīkoto Delnas tikšanos ar partijas Jaunais laiks vietējiem politiķiem. (..) Uzskatām, ka Delnas 20. februārī izplatītajā paziņojumā presei minētie pārmetumi par nepilnīgu informācijas atspoguļošanu ir nepamatoti," norādīja LETA.

Jāpiebilst, ka savā paziņojumā Delna arī raksta, ka organizācijai "ir pilnīgi nepieņemama organizācijas politiskās neitralitātes apšaubīšana". Taujāts, kāds šādai neaizskaramībai pamats un kādēļ šo organizāciju, dzīvojot neatkarīgā sabiedrībā, nedrīkst apšaubīt, R. Putnis atbildēja: "Katrs to, protams, drīkst apšaubīt, bet Delna to uzskata par aizskarošu un organizācijai nepieņemamu, jo bezpartejiskums un politiska neitralitāte ir Delnas un starptautisko masu organizāciju Transparency International darbības pamatprincips."

 

Kalvītis nolēmis stiprināt valdības saikni ar Saeimas frakcijām  

LETA  02/22/06    Pēc nesaskaņām koalīcijā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) nolēmis stiprināt valdības saikni ar Saeimas frakcijām, lai valdība būtu rīcībspējīga līdz gaidāmajām parlamenta vēlēšanām un spētu pildīt tās dotos solījumus.

Šodien pēc tikšanās ar partijas "Jaunais laiks" (JL) ministriem Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka partijām ir jāspēj būt pragmatiskām, jo Saeimai un valdībai ir jāpilda dotie solījumi, nevis jāsacenšas dažādu priekšlikumu izvirzīšanā.

Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) uzskata, ka pēdējās nedēļas nesaskaņas koalīcijas partijas vidū ir pseidokrīze. Viņa apliecināja, ka JL ir stabils partneris un nedarīs neko tādu, kas varētu graut disciplīnu koalīcijā.

Premjers tuvākajā laikā plāno tikties arī ar Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem, bet pēc tam arī ar koalīcijas partiju Saeimas frakcijām. Pirmo valdības vadītājs apmeklēšot JL Saeimas frakciju.

Kalvītis uzsvēra, ka visas četras koalīcijas partijas ir labi partneri.

Uz tikšanos pie Kalvīša šodien bija ieradušies JL ministri - Āboltiņa un īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis. Sarunās ar valdības vadītāju piedalījās arī abu ministru "ēnas".

Jau ziņots, ka strīdus koalīcijā izraisīja JL balsojums par opozīcijā esošās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli", tā pārkāpjot koalīcijas līgumu. Pārējās koalīcijas partijas - ZZS un LPP - aicinājušas premjeru risināt radušos situāciju, bet līdz tam laikam partijas neapmeklēs koalīcijas padomes sēdes.

 

Atbalsta ieceri samazināt balsošanas laiku parlamenta vēlēšanās

LETA  02/22/06    Saeimas vēlēšanās varēs balsot no plkst.7 līdz 20, nevis līdz plkst.22, kā noteikts pašlaik, šodien vienojās Saeimas Juridiskā komisija, gatavojot Saeimas Vēlēšanu likuma grozījumus galējam 3.lasījumam.

Tika atbalstīts arī priekšlikums, ka Eiroparlamenta (EP) deputātiem, kuri būs pieteikti kā deputāta kandidāti Saeimas vēlēšanās, mēneša laikā pēc saraksta reģistrēšanas būs jānoliek savs EP deputāta mandāts.

Tika atbalstīts arī deputāta Jāņa Lagzdiņa (TP) priekšlikums noteikt, ka sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Deputāti piekrita, ka ir jāizdara šāds likuma grozījums, jo patlaban, piemēram, Tautas partijai Saeimā strādā jau visi Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidējušie deputāti.

Jau 9.Saeimas vēlēšanās tiks būtiski grozīta balsošanas kārtība pa pastu. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikuma, vēlētājiem, kas vēlēsies balsot pa pastu, būs jāiesniedz attiecīgajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārzemēs, norādot adresi, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vienlaicīgi ar iesniegumu būs jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks iespiests zīmogs par piedalīšanos vēlēšanās un iesniedzējs tiks reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu.

Balsošanai pa pastu varēs pieteikties jau piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu noteikt, ka Saeimā var ievēlēt tikai tādu Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība ir vismaz deviņus gadus. Deputāti atzina, ka tādā gadījumā tiktu pārkāpta Satversme, kura nosaka visu Latvijas pilsoņu tiesību vienlīdzību.

Tāpat komisijas atbalstu neguva kreiso frakciju deputātu priekšlikums atļaut Saeimas vēlēšanās kandidēt arī bijušajiem čekistiem, komunistiem, kuri turpināja darbību šajā partijā pēc 1991.gada 13.janvāra, interfrontistiem un citu ar likumu aizliegto organizāciju dalībniekiem.

Komisijas atbalstu neguva arī vairāku "Jaunā laika" frakcijas deputātu ierosinājums mainīt deputātu kandidātu saraksta iesniegšanas termiņu un atļaut iesniegt to sākot ar 120.dienu pirms vēlēšanām un beidzot ar 90.dienu pirms vēlēšanām. Līdz ar to spēkā paliks pašreizējā kārtība, kad deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt sākot no 80. līdz 60.dienai pirms vēlēšanām.

Deputāti arī neatbalstīja Dzintara Rasnača (TB/LNNK) priekšlikumu, ka Ārlietu ministrijai ārzemēs izveidojamo balsošanas iecirkņu izvietojums būtu jāsaskaņo ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA).

 

Bojārs no LSDSP priekšsēdētāja amata plāno atkāpties martā

LETA  02/22/06   Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Juris Bojārs no amata nolēmis atkāpties un par to paziņot 11.martā paredzētajā LSDSP kongresā, trešdien rakstīja laikraksts "Diena".

Paredzēts, ka par partijas priekšsēdētāju kļūs bijušais Rīgas domnieks Guntars Jirgensons, jo LSDSP statūti nosaka, ja gadījumos, kad partijas priekšsēdētājs no amata atkāpjas pirms pilnvaru termiņa beigām, tad viņa vietā šo posteni ieņem nākamais iepriekšējā kongresā visvairāk balsu ieguvušais līdera amata kandidāts.

Līdz ar to partijas vadītāja vēlēšanas nav nepieciešamas un, par spīti politisko konkurentu cerībām sagaidīt sociāldemokrātu šķelšanos, tā nenotikšot, teikts laikraksta publikācijā.

Bojārs, kas pērn amatā ievēlēts uz diviem gadiem, otrdien pēc valdes sēdes laikrakstu informēja, ka viņš, Jānis Dinēvičs, Dainis Īvāns, kas ir nākamais visvairāk balsu ieguvušais kandidāts, un partijas ģenerālsekretārs Ansis Dobelis ir parakstījuši vienošanos, ka neviens no viņiem nepretendēs uz LSDSP vadītāja amatu. Visi minētie ar saviem parakstiem apliecināja, ka partijas interešu vārdā cits citu neapkaros.

"Redziet, cik mēs brālīgi dzīvojam, un visi kopā tagad palīdzēsim Jirgensonam," laikrakstam sacīja Bojārs.

Savukārt lūgts komentēt vienošanos, Dinēvičs teica, ka tas ir unikāls gadījums, kad LSDSP līderi ir spējuši pārvarēt pretrunas un par kaut ko vienoties, rēķinoties ar partijas interesēm.

 

Baštiks: daudziem jauniešiem Latvijā nav pamatizglītības

LETA  02/22/06    Viena no Latvijas jaunatnes politikas problēmām ir visai augstais pamatskolu nepabeigušo jauniešu skaits, Saeimas Eiropas lietu komisijā (ELK) trešdien atzina bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP).

Ministrs uzskata, ka nepieciešams nodrošināt, lai arī šādi jaunieši ar nepabeigtu izglītību varētu viegli iekļauties darba tirgū. Baštiks informēja, ka par to tiks diskutēts 23.februāra ES Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē.

Dalībvalstu ministriem būs jāpauž savs viedoklis par Eiropas Komisijas sagatavoto paziņojumu pavasara Eiropadomei "Laiks palielināt apgriezienus - jaunā izaugsmes un nodarbinātības partnerība".

Atbildot uz deputāta Pauļa Kļaviņa (JL) jautājumu, Baštiks norādīja, ka pagaidām nav pieejams visu ES aptverošs pētījums par iemesliem, kādēļ daļa jauniešu nepabeidz pamatskolu. Viņaprāt, Latvijā šādas problēmas rašanos veicinājusi pārejas no plānveida uz tirgus ekonomiku, kad daudzi vecāki nav spējuši veltīt saviem bērniem nepieciešamo uzmanību.

Deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS) pauda viedokli, ka problēmas pamatā esot izglītības un apmācības sistēmas nepilnības. Savukārt deputāte Liene Liepiņa (JL) uzsvēra masu informācijas līdzekļu, it sevišķi televīzijas, slikto ietekmi uz bērnu sekmēm skolās.

ELK šodien apstiprināja arī nacionālās pozīcijas par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, kuri tiks apspriesti 23.februāra ES izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē.

Kā deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, Latvija kopumā atbalstīs Eiropas Komisijas definētos galvenos nodarbinātības un izaugsmes veicināšanas pasākumus un mērķus. Tomēr mūsu valsts par pārāk sasteigtu un ambiciozu uzskata izvirzīto mērķi līdz 2007.gadam nodrošināt darbu katram skolu pabeigušajam jaunietim.

 

Valstsvīri nobažījušies par pamatskolu nebeigušajiem jauniešiem\

DELFI  02/22/06    Viena no Latvijas jaunatnes politikas problēmām ir visai augstais pamatskolu nepabeigušo jauniešu skaits, Saeimas Eiropas lietu komisijā trešdien atzinis bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, portālu “Delfi” informēja Saeimā.

Tā kā nepieciešams nodrošināt, lai arī šādi jaunieši ar nepabeigtu izglītību varētu viegli iekļauties darba tirgū, Baštiks informēja, ka 23.februāra ES Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē tiks diskutēts par šo jautājumu. Dalībvalstu ministriem būs jāpauž savs viedoklis par Eiropas Komisijas sagatavoto paziņojumu pavasara Eiropadomei “Laiks palielināt apgriezienus – jaunā izaugsmes un nodarbinātības partnerība”.

Atbildot uz deputāta Pauļa Kļaviņa jautājumu, Ainars Baštiks informēja, ka, viņaprāt, Latvijā daļa jauniešu nepabeidz pamatskolu, jo to veicinājusi pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku, kad daudzi vecāki nav spējuši veltīt saviem bērniem nepieciešamo uzmanību.

Deputāts Staņislavs Šķesters pauda viedokli, ka problēmas pamatā esot izglītības un apmācības sistēmas nepilnības. Savukārt Liene Liepiņa uzsvēra masu informācijas līdzekļu, it sevišķi televīzijas, slikto ietekmi uz bērnu sekmēm skolās.

Eiropas lietu komisija apstiprināja nacionālās pozīcijas par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, kuri tiks apspriesti 23.februāra ES izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē.

Latvija kopumā atbalstīs Eiropas Komisijas definētos galvenos nodarbinātības un izaugsmes veicināšanas pasākumus un mērķus. Tomēr mūsu valsts par pārāk sasteigtu un ambiciozu uzskata izvirzīto mērķi līdz 2007.gadam nodrošināt darbu katram skolu pabeigušajam jaunietim.

 

Koalīcijā panākts miers, taču Jaunais laiks laboties nesola

Liene Barisa,  NRA  02/23/06     Politiķu teiktais pēc tam, kad premjers Aigars Kalvītis vakar bija ticies ar Jaunā laika (JL) un Latvijas Pirmās partijas (LPP) ministriem, radīja iespaidu, ka sašūpotajā koalīcijā ir panākts miers un partijas atkal ir gatavas kopīgam darbam. Uzsverot, ka partija ir stabils partneris, JL ministri gan izvairījās solīt, ka turpmāk parlamentā no JL puses nebūs sagaidāmi līdzīgi izlēcieni kā balsojumā par ienākumu nodokli, rīkojoties nesaskaņoti ar koalīcijas partneriem.

Ministru prezidents ar abu partiju pārstāvjiem tikās atsevišķi. Dienas pirmajā pusē pie sarunu galda sēdās premjers ar JL ministriem – tieslietu ministri Solvitu Āboltiņu un īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Ainaru Latkovski. Vakarā – ar satiksmes ministru Aināru Šleseru, iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru, bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku, kā arī LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Šmitu. Kad no ministra kabineta iznāca S. Āboltiņa, A. Latkovkis un A. Kalvītis, ministru un premjera sejas rotāja plati smaidi, kas neliecināja par grūtām sarunām, un JL pārstāvji paziņoja, ka partija joprojām ir stabils koalīcijas partneris. Iespējams, gaisotni nepiespiestāku darīja skolēniēnas, kuriem atšķirībā no žurnālistiem netika liegta klātbūtne JL un premjera sarunās.

Tikšanās ar LPP bija ilgāka, un arī valdības vīri šķita nopietnāki, taču arī pēc tās sarunu dalībnieki apstiprināja stabilitāti valdībā.

S. Āboltiņa uzsvēra, ka JL ir stabils koalīcijas partneris, bet nesaskaņas drīzāk ir pseidokrīze, nevis krīze koalīcijā. Viņas partijas biedrs A. Latkovskis piebilda, ka pseidokrīzi pēc JL balsojuma radījušas "mazās" partijas – proti, LPP un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Abi JL ministri uzsvēra, ka koalīcijas līgumu JL ar pagājušās ceturtdienas balsojumu, pēc kura arī ZZS un LPP paziņoja par koalīcijas sēžu neapmeklēšanu un pieprasīja tikšanos ar Ministru prezidentu, nav pārkāpis. Premjers gan ļāva noprast, ka šajā ziņā JL ministru teiktajam nepiekrīt. Jautāts, vai viņš nosoda JL frakcijas rīcību, balsojot pretēji tam, kā vienojusies koalīcija, A. Kalvītis atbildēja: "Es to saistu ar priekšvēlēšanu gaisotni, un šādā priekšvēlēšanu gaisotnē gadās arī kļūdīties." Viņš uzsvēra, ka turpmāk partijām vajadzētu strādāt, "neradot nevajadzīgu sacensības garu koalīcijas partneru starpā".

Arī A. Šlesers pēc sarunām joprojām kritizēja JL Saeimas deputātu pagājušajā nedēļā pausto atbalstu opozīcijas partijām minētajā balsojumā. Viņš uzsvēra, ka opozīcijā ir ne tikai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bet arī kreisā spārna partijas, kas nereti dēvētas par "komunistiem un sarkanajiem", tāpēc bloķēties ar opozīciju "nav labākais stils", norādīja A. Šlesers. Viņš izteica cerību, ka JL turpmāk strādās konstruktīvi.

JL ministri gan izvairījās solīt, vai arī turpmāk partija Saeimā budžeta jautājumos varētu atbalstīt opozīcijas priekšlikumus. S. Āboltiņa un A. Latkovskis tika vairākkārt taujāti pēc konkrētas atbildes, taču S. Āboltiņa vien atbildēja, ka "katra koalīcijas partija atbild par sevi un par savu rīcību vēlētāju un valdības vadītāja priekšā". Viņa gan uzsvēra, ka JL nedarīs neko tādu, lai līdz vēlēšanām apdraudētu stabilitāti valdībā.

Jāpiebilst, ka šodien bija paredzēta premjera tikšanās ar ZZS pārstāvjiem. Taču, ņemot vērā vakardienas sarunu gaitu, nav skaidrības, vai tā notiks. "Es pat nezinu vai mums ir jēga tikties, ja viss tā labi un skaisti ir atrisinājies," Neatkarīgajai pēc tam, kad bija beigušās A. Kalvīša tikšanās ar JL un LPP, norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. "Tas ir brīnišķīgi. Tas ir tas, ko gribējām, – atradām kopīgu valodu," vērtējot iznākumu, sacīja A. Brigmanis. Gan ar zināmu ironiju, citējot JL deputātes Ausmas Kantānes teikto pēc JL paplašinātās valdes sēdes šīs partijas šķelšanās laikā, viņš atzina: "Esam panākuši to, ka visas koalīcijas partijas vibrē uz vienas stīgas.

 

Komentārs: Sākas

Kārlis Streips  02/22/06    Debates par to, vai trīs mēnešus pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām aizliegt vai neaizliegt politisko partiju reklamēšanos masu informācijas līdzekļos, var notikt vai nenotikt, jo jau tagad, astoņus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, kļūst skaidrs, ka paši plašsaziņas līdzekļi būs gatavi prezentēt reklāmu vai antireklāmu arī «ziņu» lappusēs.

Par to, ka krievu mediji Latvijā lielākoties ir Krievijas un «tautiešu ārvalstīs» rupors, nav nekādu šaubu (laikrakstos drukātas instrukcijas par to, kurš saraksts atbalstāms, viena Rīgas radiostacija tik ārprātīgi pārkāpa politiskās aģitācijas likumu par labu savam «favorītam», ka pēcāk uz trim dienām tika slēgta, u. tml.). Taču diemžēl jākonstatē, ka tāpat acīmredzot rīkosies arī latviešu prese.

Redzamākais piemērs ir «Neatkarīgā Rīta Avīze», kam par vārdiņu «neatkarīgā» savā nosaukumā vajadzētu kaunēties. Jau ilgāku laiku šajā laikrakstā notikusi plānveidīga kampaņa, kuras mērķis ir diskreditēt «Sorosa fondu» Latvijā un visas ar to saistītās organizācijas. Metode laikrakstam bijusi tipiskā — vispirms «ziņu» lappusēs parādās gari un garāki materiāli par to, cik briesmīgs ir Džordžs Soross, cik ārkārtīgi viņš vēlas kontrolēt visas valstis, kurās darbojas viņa fondi, u. tml. Tad šī pārliecība pārlec uz otro, tātad komentāru lappusi, kur Dž. Sorosa briesmīgums kļūst par a priori «faktu» un tiek minēts komentāros un intervijās. Un pēdīgi tas viss kļūst par āža kāju, kura liek skaidrāk par skaidru saprast, kur atrodas šā laikraksta politiskās simpātijas un antipātijas.

Lieta acīmredzot ir tāda, ka «Neatkarīgās Rīta Avīzes» saimnieki Ventspilī turpina baidīties no atklātības, uz kādu savukārt uzstāj starptautiskās pretkorupcijas organizācijas «Transparency International» filiāle Latvijā «Delna». Kā zināms, «Delna» patlaban tiesājas ar Ventspils Domi par to, ka Dome pirms pagājušajām vēlēšanām atteicās «Delnai» sniegt informāciju, kurai, vismaz pēc Latvijas informācijas atklātības likuma noteikumiem, būtu jābūt atklātai. Pirms minētajām vēlēšanām Ventspils fīrers Aivars Lembergs savā vietējā ruporiņā «Ventas Balsī» pastāstīja, ka «Delna» traucēšot vēlēšanu kārtībai un, iespējams, pat zagšot biļetenu kastes. Šogad savukārt «Delna» Ventspilī vēlējās rīkot tikšanos ar vēlētājiem, un gluži mistiskā kārtā divās vietās organizācijai vispirms tika apsolītas, bet pēc tam — atteiktas telpas. Ar sev paklausīgo laikrakstu palīdzību Ventspils boss cenšas sabiedrībai iestāstīt, ka «Delna» ir politiska organizācija ar aizspriedumiem, «Delna» to noliedz. Ņemot vērā atsevišķu Ventspils pašvaldības amatpersonu pārsteidzošo bagātību un miglu, kāda apņem jebkuru jautājumu, kam īsti pieder Ventspils ļoti ienesīgie uzņēmumi, sliecos ticēt «Delnai». Atklātības labad pateikšu, ka «Delna» man ir tulkošanas klients. Taču no otras puses, tāds ir arī uzņēmums «Ventspils nafta». Nejūtos interešu konfliktēts. 

Vēl Ventspilī «Delnas» pasākumos centās piedalīties aģentūras LETA reportieris, vārdā Ervīns Melngailis, ar ko «Delnai» bijusi slikta pieredze citreiz un ko «Delna» līdz ar to nepielaida tās rīkotajiem pasākumiem naftas tranzīta pilsētā. LETA par to ir sašutusi, bet sašutuma pilnajā relīzē kaut kā piemirsa pieminēt, ka E. Melngailis ir «Ventas Balss» redaktores dēls, ka viņš kādā citā «Delnas» pasākumā nepārtraukti ir šņācis uz «Delnas» vadību ar vārdiem: «Jūs melojat, jūs melojat.» Nezinu, kādu žurnālistikas «ētiku» ievēro LETA, taču īsti žurnālisti tā neuzvedas, un vēl vairāk, īsti žurnālisti nerediģē avīzes ar tik kliedzošām politiskām simpātijām, vienalga, kas viņiem maksā algu (E. Melngailis, protams, nav atbildīgs par to, ko dara viņa mamma, bet viņš noteikti ir atbildīgs par to, ko dara pats).

«Neatkarīgā Rīta Avīze» uztraukusies arī par to, ka Ventspilī «Delna» tikās tikai ar «Jaunā laika» (JL) pārstāvjiem. Laikam kaut kā piemirsās kolēģei Lienei Barisai, ka Ventspils priekšnieks kaut kā nevar un nevar atrast laiku tikties vismaz ar šīs nevalstiskās organizācijas pārstāvjiem. Īsta žurnāliste būtu Ventspils saimniekam pavaicājusi, kāpēc tad tikties ar «Delnu» piekrita JL, bet ne «Ventspilij un Latvijai», un būtu izturējusies vismaz mazliet skeptiski pret «paskaidrojumu», kādu viņa saņem. Taču ir jau sena patiesība par tiem, kas maksā, un tiem, kas pasūta mūziku.

Diemžēl rādās, ka arī laikraksts, kurš atrodas «frontes» otrā pusē, reizēm neuzvedas daudz labāk. Pagājušajā nedēļā «Diena» izraka visai vecas fotogrāfijas, kurās redzams nesen dibinātās partijas «Visu Latvijai» vadītājs Raivis Dzintars kopā ar tā dēvēto «barkašoviešu» vadoni Jevgeņiju Osipovu. No šīs bildes, par kuru reportiere Dita Arāja atzīst, ka tā ir «visticamāk, pirms gadiem trim uzņemta fotogrāfija», laikraksts uzcepis teoriju, ka «radikālie grupējumi, iespējams, sadarbojas». D. Arāja piebilst arī, ka «tolaik «osipovieši» jau bija labi apmācīta, diezgan spēcīga spēlētāju grupa, kamēr R. Dzintars — jauns latviešu zēns». Tiek citēts kādreizējais sabiedrības integrācijas ministrs un speciālists par ekstrēmām organizācijām Nils Muižnieks: «Viņš savā naivumā ar rūdītajiem zēniem gribēja sarunāt.» Signāls skaidrs — mazs, neko nezinošs puisēns mēģina ienākt lielajā politikā, un viņš, iespējams, ir tik mazs un neko nezinošs, ka draudzējas pat ar pašu nelabo.

Tiesa, arī pašam R. Dzintaram vai, pareizāk sakot, viņa kādreizējam darba devējam laikrakstam «Latvijas Avīze» ar ētiku tā ir, kā ir. R. Dzintars bija sabiedriskās organizācijas «Visu Latvijai» ļoti redzams un trokšņains vadītājs arī tad, kad viņš, kā pats saka, «strādāja žurnālistikā». Atkal — nezinu, kādu ētikas kodeksu ievēro «Latvijas Avīze», taču īsti žurnālisti no darba brīvajā laikā nevada piketus un neorganizē sabiedriskus protestus, turklāt īstiem žurnālistiem laikraksti neļauj rakstīt pašiem par savu organizāciju. Katrā ziņā arī «Latvijas Avīze» nekad nekautrējas plaši paziņot par savām politiskajām simpātijām un antipātijām, turklāt intervijās avīzes pārstāvji mēdz apgalvot, ka viņiem piekrīt bezmaz vai visa Latvijas tauta vai vismaz etniski latviskā tautas daļa.

Lasītāji var rēķināties ar vienu — būs šogad atļauta politiskā reklāma vai nebūs, Latvijas laikraksti, viens aktīvāk, cits mazāk aktīvi, reklāmu kompensēs paši ar savu rīcību. Kamēr tas viss notiek komentāru lappusē, viss ir kārtībā — jebkuram laikrakstam, vai latviešu vai krievu, vai naftas interesēm vai kādam citam piederošam, ir visas tiesības savus lasītājus mudināt vēlēšanās rīkoties tā vai citādi. Taču tajā brīdī, kad šis process «pāriet» uz ziņu lappusēm, kaut kas nav kārtība nedz no žurnālistikas, nedz arī no politikas viedokļa. Negodīgs un necaurspīdīgs bizness, protams, nodrošina negodīgu un necaurspīdīgu informāciju, ja tam pieder informācijas kanāli, un Latvijas gadījumā (interesanti, kur skatās tā dēvētā Konkurences padome?) ļoti necaurspīdīgam biznesam pieder ne vien «Neatkarīgā Rīta Avīze», bet arī «Rīgas Balss», «Vakara Ziņas» un, ļoti iespējams, arī minētā «Latvijas Avīze». Situācija šajās instancēs ir saprotama, ja arī visnotaļ nožēlojama. Taču vēl nožēlojamāk tas būs tādā gadījumā, ja šajā dubļu bedrē iekāps arī visi pārējie plašsaziņas līdzekļi. No tā gan vajadzētu sargāties.

 

Satversmē noteiks neatkarīgo iestāžu statusu

DELFI  02/23/06    Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts par grozījumiem Satversmē, kas paredz formulēt izņēmumu no 58.pantā paredzētā valsts varas dalīšanas principa – tiks paredzēta iespēja noteikt, ka ir valsts iestādes, kuras to darbības mērķu dēļ nevar atrasties Ministru Kabineta padotībā.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar MK apstiprināto koncepciju par “neatkarīgo” jeb patstāvīgo iestāžu statusa noteikšanu. Šajā koncepcijā tika definētas jomas, darbojoties kurās, valsts iestāde nevar atrasties MK padotībā.

Pašlaik jau ir vairākas valsts institūcijas, kuras nav padotas valdībai - Centrālā vēlēšanu komisija, Valsts cilvēktiesību birojs, Latvijas Banka, Nacionālā radio un televīzijas padome un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šo valsts institūciju juridiskā statusa konstitucionalitāte var tikt apšaubīta. Koncepcijā tika norādīts, ka pastāvošajām “neatkarīgajām” iestādēm, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Datu valsts inspekcijai savu funkciju efektīvai veikšanai ir būtiski atrasties ārpus valdības tiešās ietekmes sfēras.

Vēl Satversmē atsevišķi no citām “neatkarīgajām” iestādēm ieteikts noregulēt tiesībsarga statusu. Darba grupa par piemērotāko risinājumu atzinusi tiesībsarga regulējumu iekļaut Satversmes 47.pantā, nosakot, ka Valsts prezidents tiesībsargu izvirza apstiprināšanai Saeimā.

Nav paredzēts pieņemt vienu vispārēju “jumta” likumu par “neatkarīgajām” iestādēm. Katrai iestādei ir savs sevišķs likums. Tas tiek uzskatīts par pamatotu, jo iestādes, kuras izņemamas no valdības padotības, ir tik dažādas, ka katrā gadījumā ir nepieciešams atšķirīgs un konkrētiem faktiskiem apstākļiem pakārtots risinājums.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā…

 

 

 

Latvijas preču eksports pērn pieaudzis par 33,6%, importa apjoms - par 27,1%

LETA  02/17/06     Latvijas preču eksports pērn salīdzinot ar 2004.gadu, pieaudzis par 33,6%, savukārt importa apjoms - par 27,1%, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.

Preču eksporta kopapjoms 2005.gadā bijis 2,87 miljardi latu, savukārt importa kopapjoms sasniedzis 4,83 miljardus latu.

Kopumā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms pērn bija 7,7 miljardi latu, kas ir par 1,75 miljardiem latu jeb 29,4% vairāk nekā 2004.gadā.

Statistikas pārvalde norāda, ka pēdējos gados vērojama pozitīva tendence Latvijas ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās jomā, samazinoties starpībai starp importa un eksporta kopvērtību. 2005.gadā imports pārsniedza eksportu par 68,4%, 2004.gadā - par 77%, bet 2003.gadā par 81,1%.

Pērn 76,2% Latvijas eksporta veidoja preču izvedums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm. Savukārt eksports uz NVS valstīm bija 12,3% no kopējā apjoma.

Importa Latvijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri ir ES valstis - pērn imports no tām veidoja 75% no kopējā apjoma. Savukārt no NVS valstīm imports veidoja 16,8% no kopējā apjoma.

 

Latvijā janvārī visstraujākais jaunu automašīnu reģistrācijas pieaugums Eiropā

LETA  02/19/06     Šā gada janvārī Eiropā reģistrētas 1 259 267 jaunas automašīnas, kas ir par 2,6% vairāk nekā 2005.gada janvārī, teikts Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (EARA) ziņojumā.

Latvijā jaunu automašīnu reģistrācija janvārī palielinājusies par 58,5%, kas ir straujākais pieaugums gan Eiropas Savienībā (ES), gan Eiropā kopumā.

Ziņojumā ir dati par visām ES dalībvalstīm, izņemot Kipru un Maltu, kur rezultāti netiek apkopoti, kā arī par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm - Šveici, Norvēģiju un Islandi.

2006.gada janvārī Latvijā reģistrētas 1363 jaunas automašīnas, salīdzinot ar 860 jaunām automašīnām 2005.gada janvārī.

ES dalībvalstīs šā gada janvārī reģistrētas 1 232 701 jauna automašīna, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2005.gada janvārī.

No pieciem galvenajiem Eiropas automašīnu tirgiem jaunu transporta līdzekļu reģistrācija janvārī samazinājās Lielbritānijā un Spānijā - par attiecīgi 13,3% un 0,3%, bet pārējās valstīs fiksēts pieaugums: Itālijā - par 10,7%, Francijā - par 2,8%, bet Vācijā - par 10,8%.

Jaunajās ES dalībvalstīs automašīnu reģistrācija janvārī samazinājās par 4,9% līdz 51 558 vienībām. Pieaugums tika fiksēts četrās valstīs, svārstoties no 58,5% Latvijā līdz 12,1% Ungārijā, bet četrās valstīs tika fiksēts reģistrācijas apjoma samazinājums, kas svārstījās no 0,4% Slovākijā līdz 16,5% Polijā.

 

Īsumā par biznesu

LETA  02/20/06

- Latvijas preču eksports pērn pieaudzis par 33,6%, importa apjoms – par 27,1%, informē Centrālā statistikas pārvalde. Preču eksporta kopapjoms 2005. gadā bijis 2,87 miljardi latu, savukārt importa kopapjoms sasniedzis 4,83 miljardus latu. Kopumā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms pērn bija 7,7 miljardi latu – par 1,75 miljardiem latu jeb 29,4% vairāk nekā 2004. gadā. Statistikas pārvalde uzsver, ka pēdējos gados Latvijas ārējās tirdzniecības bilancē vērojama pozitīva tendence, samazinoties starpībai starp importa un eksporta kopvērtību. 2005. gadā imports pārsniedza eksportu par 68,4%, 2004.gadā – par 77%, bet 2003.gadā par 81,1 procentu.

- 2005.gadā preču izvedums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm bija 76,2% no Latvijas eksporta kopapjoma, sasniedzot 2,2 miljardus latu – par 527,8 miljoniem latu jeb 31,8% vairāk nekā 2004. gadā. Pērn preču eksports uz NVS valstīm bija 12,3% no Latvijas eksporta kopapjoma, sasniedzot 353,7 miljonus latu – par 110,9 miljoniem latu jeb 45,7% vairāk nekā 2004. gadā.

- 2005. gadā preču ievedums no ES valstīm bija 75% no Latvijas importa kopapjoma, 2005. gadā preču imports no NVS valstīm bija 16,8% no Latvijas importa kopapjoma, sasniedzot 813,5 miljonus latu – par 190 miljoniem latu jeb 30,5% vairāk salīdzinājumā ar 2004. gadu.

- Latvijas Banka šogad prognozē 8% IKP pieaugumu. Šajā gadā tautsaimniecības izaugsme būs strauja un iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par aptuveni 8%, prognozē Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs (attēlā). Operatīvie statistiskie dati par Latvijas galveno tautsaimniecības nozaru izaugsmi pagājušā gada pēdējā ceturksnī liecina, ka tautsaimniecība turpināja attīstīties ļoti strauji, saglabājot otrajā un trešajā ceturksnī sasniegto rekordaugsto pieauguma tempu. Tas apstiprina gada nogalē teikto – tiek prognozēts, ka IKP izaugsme 2005. gadā pārsniegs 10 procentus.Janvārī patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar decembri pieauga par 1,1%, un gada inflācija sasniedza 7,5%. Inflāciju būs iespējams mazināt, ja valsts institūcijas īstenos konkrētus inflāciju pazeminošus pasākumus, LB monetārā politika būs pietiekami rezultatīva, bet naftas cenu kāpums – mazāks nekā 2005. gadā, akcentēja Rimšēvičs.

 

EK kritizē konkurences trūkumu Latvijas platjoslas interneta tirgū

Sanita Jemberga, Zaiga Dūmiņa,  Diena  02/21/06    Sekojot tendencēm citās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā pērn ievērojami pieaugusi platjoslas interneta izplatība, taču Eiropas Komisiju (EK) uztrauc konkurences trūkums šajā tirgus daļā, kur dominē Lattelekom.

EK otrdien publiskotajā ziņojumā par telekomunikāciju tirgu liberalizāciju ES teikts, ka Latvijā gada laikā platjoslas interneta lietotāju skaits tirgū palielinājies no 1,5% uz 4%, taču kabeļtelevīzijas un bezvadu interneta piedāvātāju tirgus daļa ir tikai 43%, bet Lattelekom — 57% no platjoslas interneta tirgus. DSL līniju piedāvājumā tai ir faktiski monopols —98%, jo citi pakalpojumu piedāvātāji ir spiesti izmantot Lattelekom infrastruktūras līnijas.

Avoti EK žurnālistiem skaidroja, ka komisija cer uz Sabiedrisko pakalpojumu regulatora iejaukšanos, kad tas beidzot būs izvērtējis situāciju Latvijas telekomunikāciju tirgū. Tikai tad, kad būs zināmi tā secinājumi, regulatoram būtu tiesības likt Lattelekom ieviest saprātīgus tarifus un pieeju tīklam, lai, izmantojot Lattelekom tīklu, tirgū var sākt darboties jaunas firmas ar dažādiem piedāvājumiem pakalpojumu cenas, datu pārraides ātruma u.c. ziņā. "98% ir ievērojams skaitlis, un to nevar norakstīt uz labāku pakešu piedāvājumu — 70 eiro mēnesī par 2 megabaitu produktu ir diezgan augsta cena," teikts atzinumā, piebilstot, ka patērētājiem nāktu par labu uz pakalpojumiem balstīta konkurence.

Latvijas 4% platjoslu interneta tirgus ir Eiropā ceturtais mazākais, kamēr pirmrindniecē Nīderlandē tas pieejams 24% interneta lietotāju. Kaimiņos Igaunijā skaitlis ir 12%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis norādīja, ka platjosla interneta tirgus izvērtēšanu SPRK varētu pabeigt maijā vai jūnijā. Ja tiks secināts, ka konkurenci traucē Lattelekom tarifi, varētu pieprasīt šo tarifu saskaņot ar SPRK. Patlaban tarifs par Lattelekom infrastruktūras līniju izmantošanu netiek regulēts. Lattelekom pārstāve Maija Celmiņa norāda, ka pētījums, uz kura pamata EK izdarījusi secinājumus, neaptver visus turpat 300 interneta pakalpojumu sniedzējus, tādēļ Lattelekom cer uz labvēlīgākiem rezultātiem SPRK analīzē.

 

Apkopots Latvijā bagātāko sieviešu saraksts

LETA  02/21/06    Žurnāls "Pastaiga" otro gadu publicējis simts bagātāko Latvijas sieviešu sarakstu, kurā jau gandrīz visas dalībnieces atbilst miljonāru statusam.

Turīgāko sieviešu pirmais desmits šogad ir nedaudz citāds, jo tajā apkopotas daiļā dzimuma pārstāves, kuras savu mantisko un sociālo statusu nav ieguvušas mantojuma vai radniecības ceļā, bet gan pašas ar savu darbu un talantiem.

Saraksta pirmajā vietā ierindota Daila Vīksne-Pizika. Viņa kopā ar investīciju kompānijas "Bastions ZS" finanšu domubiedriem dāņiem par vairākiem miljoniem latu pārdeva apdrošināšanas kompāniju "Balta", pēc tam izveidoja un Ukrainas ebreju miljonāru ģimenei par iespaidīgu, kaut neminētu, summu pārdeva "Reģionālo investīciju banku".

Otrajā vietā iekļauta "Multibankas" valdes priekšsēdētāja Svetlana Dzene. Viņa ir vēl piecu citu kompāniju līdzīpašniece ar ievērojamiem nekustamajiem īpašumiem Liepājas un Ventspils rajonā, kā arī Rīgā un Ventspilī.

Trešajā vietā ierindota kokmateriālu tirgotājas SIA "AMG Eksports" īpašniece Gunita Ābola. Viņa ir arī vērā ņemamu nekustamo īpašumu saimniece Jūrmalā.

Ceturtajā vietā ir "Rīgas Laku un krāsu rūpnīcas" un saistīto uzņēmu lielākā īpašniece un vadītāja Larisa Polosuhina, bet piektajā - uzņēmēja Irēna Pulkinena, kurai pieder vērā ņemami un lielākoties ekskluzīvi nekustamie īpašumi Rīgā Bergenas, Jēkaba, Ģertrūdes, R.Vāgnera, Grēcinieku, Elizabetes un Ščecinas ielās.

Sestajā vietā ierindota viesnīcas "Gutenbergs" izveidotāja un vadītāja Mairita Solima. Septītajā vietā sarakstā atrodas vienas no Latvijas lielākajām vairumtirdzniecības kompānijām SIA "Unifex" izveidotāja, īpašniece un vadītāja Ņina Tretjakova.

Astotajā vietā ir bērnu pārtikas un preču kompānijas "Amaija" izveidotāja Dzintra Uibo, devītajā vietā - restorānu apgādes un žāvēto augļu un riekstu tirdzniecības kompānijas SIA "Gemoss" dibinātāja Ieva Treija, bet desmitajā vietā - SIA "Latvijas Kristīgā akadēmija" vienīgā īpašniece Skaidrīte Gūtmane.

Pētījuma autori norādīja, ka bagātāko sieviešu pirmais desmits kopš pagājušā gada nav būtiski mainījies - no tā pazudusi tikai AS "Parex banka" dibinātāja Ņina Kondratjeva, kura drīzāk dēvējama par Maskavas, Londonas vai Parīzes, nevis par Latvijas multimiljonāri.

Simts bagātāko Latvijas sieviešu sarakstu ilggadējais miljonāru sarakstu veidotājs Lato Lapsa radījis kopā ar žurnālisti Kristīni Jančevsku.

 

Rīgas brīvosta paraksta līgumu ar "Tallink"

LETA  02/22/06    Rīgas Brīvostas pārvalde šodien parakstīja līgumu ar Igaunijas kuģniecības kompāniju "Tallink", kas tuvāko mēnešu laikā plāno uzsākt prāmju kustību starp Rīgu un Stokholmu, aģentūru LETA informēja Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kārlis Leiškalns.

Pēc brīvostas pārstāvja teiktā, lai sagatavotos līnijas atvēršanai, būs nepieciešamas aptuveni sešas nedēļas, līdz ar to pirmais prāmis maršrutā Rīga-Stokholma varētu sākt kursēt aprīļa sākumā.

Līgums noslēgts uz pieciem gadiem. Šogad "Tallink" jānodrošina 170 000 pasažieru, bet turpmākajos gados šis skaitlis pieaugs.

Iecerēts, ka līdz pasaules hokeja čempionātam darbu līnijā uzsāks vēl viens prāmis.

Iepriekš sniegtā informācija liecina, ka maršrutā plānots izmantot prāmjus "Fantaasia" un "Regina Baltica". Kompānija Latvijā nodibinājusi meitasuzņēmumu AS "Tallink Latvija", kā arī izteikusi pieļāvumu, ka Latvijā tiks reģistrēti kompānijas kuģi.

2004./2005.biznesa gadā "Tallink" pārvadāja 3,3 miljonus pasažieru, kas bija par 15,8% vairāk nekā iepriekšējā biznesa gadā. "Tallink" pašlaik ir tirgus līdere Tallinas-Helsinku maršrutā un ir vienīgā kompānija, kas regulāri pārvadā pasažierus un "ro-ro" tipa kravas maršrutos starp Igauniju un Zviedriju.

Leiškalns iepriekš atzina, ka osta šajā projektā negūs peļņu, jo lieli ieņēmumi netiek gaidīti, taču šajā gadījuma svarīgākas esot pilsētas intereses.

Pasažieru prāmis "Baltic Kristina" maršrutā Rīga-Stokholma pārstāja kursēt pagājušā gada 15.oktobrī.

 

Apšaubāmajam biologu biznesam gatavo jaunu nišu

Imants Vīksne,  NRA  02/23/06     Vides ministrija izskatīšanai valdībā virza jaunus noteikumus, kas pretēji solītajam var ievērojami sarežģīt pat nelielas saimnieciskas iniciatīvas līdz pat 20% Latvijas teritorijas.

Ministrijas sacerētajā anotācijā skaidrots, ka noteikumu mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras saimnieciskajām iecerēm Eiropas nozīmes aizsargājamajās teritorijās. Tie, pēc dažādiem avotiem, ir 12 līdz pat 20% Latvijas. Taču viegli pārprotamais dokumenta teksts rada aizdomas par mēģinājumu izdarīt pretējo, un labuma guvēja no tā būs biologu cunfte.

Noteikumu projekta Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000) pirmajā pantā skaidrots, ka dokuments reglamentē kārtību, kādā šajā teritorijā novērtējama ietekme darbībām, kam nav jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.

Tātad jāsecina, ka būtībā runa ir par jauna veida novērtējumiem un pētījumiem.

Vides pārraudzības valsts biroja vadītājs Jānis Avotiņš apgalvo, ka dokumenta projektā ieviesusies neveikla frāze, kas būtu jākoriģē.

Noteikumi – tieši otrādi – ļaušot izvairīties no apjomīgu un dārgu pētījumu veikšanas, ja tas objektīvi nav nepieciešams. To pašu apgalvo arī ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. Tikmēr aptaujātie nozares speciālisti, iepazīstoties ar noteikumu projektu, spriež, ka formālu pētījumu pirkšanai un pārdošanai turpmāk nāksies nodoties ievērojami lielākā apjomā nekā līdz šim. "Tas ir nākamais pakāpiens Latvijas iedzīvotāju šantažēšanā," anonīmi saka kāds botānikas speciālists, atzīstot, ka arī pats šādā veidā pelna naudu.

No jaunu administratīvu formalitāšu ieviešanas biologi gūst tiešu labumu – jo ievērojami paplašinās viņu darba lauks. Faktiski ikvienai saimnieciskai iniciatīvai atbilstoši iecerei – vai tā ir ferma, golfa laukums, vai niedru pļaušana – būs veicams pētījums par ietekmi uz vidi. Šādu pētījumu cenas svārstās no pāris simtiem līdz pat desmitiem tūkstošu latu. Lēnu vai nelielu peļņu nesošus projektus jauns maksājums var padarīt finansiāli bezjēdzīgus. Pašlaik, piemēram, Užavas pagastā Ventspils rajonā kavējas četru ieceru virzība, jo cilvēkiem trūkst naudas, lai pirktu pētījumus. Tas attiecas arī uz mazas zvejas laivu piestātnes ierīkošanu, par ko pērn rakstīja Neatkarīgā.

Pieredzējusi pašvaldību teritoriju plānotāja (baidoties no videnieku atriebības par kritiku, viņa vēlas palikt anonīma) skaidro, ka lieliem projektiem jāveic sarežģīta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, turpretim, lai pasāktu kaut ko nelielu, bija nepieciešami vien reģionālās vides pārvaldes izdoti tehniskie nosacījumi – pāris bezmaksas lapas ar norādēm, kādi noteikumi jāievēro objekta tapšanas gaitā. Taču atbilstoši noteikumu projektam turpmāk kārtība būs nesalīdzināmi sarežģītāka. "Ierosinātājs, ņemot vērā Vides pārraudzības valsts biroja izdotos nosacījumus, sagatavo novērtējuma ziņojumu." Vēlāk seko arī sabiedriskā apspriešana. Ziņojuma sagatavošanai jāpārzina ES aizsargājamie biotopi un sugas, jāmēra to biežums, ekoloģija, tehnoloģiju ietekme u.c. "Ir pilnīgi skaidrs, ka zemnieks šādu pētījumu pats nevar veikt un viņam nāksies maksāt biologiem vai arī jāatsakās no savas ieceres. Pēdējiem sāk aptrūkties lielu pasūtījumu, jo pašvaldībām nav naudas. Tāpēc viņi tagad organizēs mazākus," spriež pašvaldību teritoriju plānotāja.

Kādreizējais Slīteres nacionālā parka direktors biologs Elmārs Pēterhofs atzīst, ka šādi pētījumi ir ienākumiem ārkārtīgi bagāts bizness un tieši ar to izskaidrojama Latvijas zaļo pārspīlētā attieksme pret aizsargājamām teritorijām. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pirmais šā biznesa lobistu solis bija aizsargājamo teritoriju paplašināšana ar sekojošo dabas aizsardzības plānu izstrādi, tad ievērojami tika paplašināts aizsargājamo biotopu saraksts, ļaujot kaut ko formāli sargājamu atrast ikvienā Latvijas teritorijā pēc nepieciešamības. Tagad savukārt tiek mēģināts paplašināt ar formāliem pētījumiem apgrūtināmo saimniecisko ieceru amplitūdu.

 

Politiskā vizīte Izraēlā izdevīga arī ekonomiski

Agris Blūmfelds,  NRA  02/23/06    Izraēla ir apņēmības pilna atrisināt jaunākās domstarpības ar palestīniešiem, – vakar, noslēdzoties valsts vizītei Izraēlā, sacīja Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vizītes nobeigumā Latvijas delegācija ne vien atkārtoti pauda savu politisko nostāju Tuvo Austrumu miera jautājumos, bet arī noslēdza ekonomiskās sadarbības vienošanos starp valstīm.

V. Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Izraēlā pašlaik risinās debates, kā turpināt attiecības ar palestīniešiem un arābu valstīm kopumā, un Izraēlai šāda situācija nav jauna, jo attiecības ar palestīniešu pašpārvaldi vienmēr ir bijušas sarežģītas. Latvijas valsts vadītāja tikās ar bijušo Izraēlas premjerministru Šimonu Peresu, kas prezidenti iepazīstinājis ar savu skatījumu, kā veicināt mieru un stabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Š. Peress uzskatot, ka situācijas noregulēšanai nepietiek ar politiskām sarunām vien, bet ir nepieciešams panākt visa reģiona ekonomisko izaugsmi. Vērtējot ieguvumus no valsts vizītes, Latvijas prezidente norādīja, ka tā bija iespēja padziļināt Latvijas un Izraēlas politisko dialogu un attīstīt ekonomiskos sakarus.

Valsts prezidente vakar uzrunāja arī Latvijas un Izraēlas biznesa foruma dalībniekus Telavivā un aicināja Izraēlu aktīvāk investēt mūsu valstī. "Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO, tās stratēģiskais ģeogrāfiskais stāvoklis krustcelēs starp Austrumiem un Rietumiem, tās pievilcīgā uzņēmējdarbības un investīciju vide, tostarp zemie nodokļi un kvalificētais darbaspēks, ir tikai daži faktori, kas Latviju ir padarījuši par pašlaik vienu no pievilcīgākajām investīciju vietām pasaulē," sacīja V. Vīķe-Freiberga.

Biznesa forumā piedalījās arī Latvijas ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Tā laikā ministrs informēja par Latvijas ekonomisko izaugsmi un investīciju iespējām, aicinot Izraēlas uzņēmējus uz ciešāku ekonomisko sadarbību. Forumā piedalījās arī 70 Latvijas uzņēmēju. Lai tuvāk iepazītos ar dažādiem uzņēmējdarbības sektoriem un diskutētu par nākotnes sadarbības iespējām, pēc biznesa foruma notika Latvijas un Izraēlas uzņēmēju divpusējā tikšanās. Ministrs uzrunas laikā informēja par Latvijas straujo ekonomisko attīstību, beidzamajos gados sasniedzot vidējo IKP pieaugumu 8% apmērā. Tas, kā uzsvēra ministrs, ir pierādījums valsts konsekventai liberālās ekonomikas politikai.

Latvijas atvērtā investīciju vide, pievilcīgās nodokļu likmes, kā arī augsti kvalificētais darbaspēks ir ļāvuši sasniegt tādus izaugsmes tempus, kas ir vieni no augstākajiem Eiropā. Izraēla beidzamajos 15 gados kļuvusi konkurētspējīga telekomunikācijās, IT un elektronikā, un, kā uzsvēra ministrs, Latvija šajās jomās būtu ieinteresēta sadarboties.

 

 

 

Izglītībā...

 

 

 

Valsts galvoto kredītu studenti ņem pasīvi

Līga Nestere,  NRA  02/20/06     Šogad mācību iestādēs izglītojas aptuveni 130 tūkstoši studentu. Mazāk nekā desmit tūkstoši no viņiem ņem valsts galvotus kredītus. No 2003. gada valsts piešķirtā kredīta summa ir gandrīz 25 miljoni latu. Vidēji katru gadu desmit miljoni aizdevumiem paredzēto latu netiek paņemti.

Visbiežāk pēdējo piecu gadu laikā tiesības izsniegt valsts galvotu kredītu ir ieguvusi Hansabanka. Nemainīga visās bankās ir prasība, ka, studentam slēdzot līgumu ar kredītiestādi, galvotājam obligāti jāatver šajā bankā konts, ja tāda nav. Parex bankas Kreditēšanas attīstības daļas vadītāja Liene Satovska šo prasību pamato ar to, ka "bankai ir pienākums pārraudzīt, lai galvotāja ienākumi visu līguma darbības laiku atbilstu Ministru kabineta noteikumu nr. 220 prasībām. Tie paredz, ka galvotāja ienākumi nevar būt mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Līdz ar to arī klienta kontā mēnesī ir jābūt atbilstošam apgrozījumam". Šogad, kad studentu kredītus ar valsts galvojumu izsniedz Parex banka, katru mēnesi galvotāja Parex bankas kontā jābūt ieskaitītiem 70 latiem – tā ir valsts noteiktā minimālā alga pēc nodokļu ieturēšanas. L. Satovska teic, ka gada maksa nav norēķinu kontam fiziskām personām.

"Ja klients izmanto vēl kādus Parex bankas produktus, tad konta atvēršana arī ir bezmaksas, bet pretējā gadījumā norēķinu konta atvēršana maksā vienu latu un piecdesmit santīmu," stāsta Parex bankas pārstāve.

Būtiski zināt, ka tajā bankā, kura ieguvusi tiesības izsniegt valsts galvotu kredītu studentiem, noteiktie procenti gadā studentam nav jāmaksā par studiju kredītu mācību laikā, jo tos sedz valsts. Tie pašam kredīta ņēmējam jāsāk atmaksāt ar 12. mēnesi pēc mācību beigšanas kopā ar pamatsummu. Savukārt studentam, kas paņem studējošo kredītu, procentu summa pašam jāmaksā gan studiju laikā, gan pēc tam, līdz aizdevums bankai ir atmaksāts.

Studentiem ir iespēja ņemt gan valsts galvotu kredītu, gan kredītu bez valsts galvojuma. Pirms tam rūpīgi jāizvērtē abu kredītu priekšrocības un trūkumi.

Fakti

2002. gads

Izsniedza: Hansabanka

- Valsts piešķīra: studiju kredītam – 12,683 milj. latu un studējošo kredītam – 8,153 milj. latu

- Izlietoja: studiju kredītam – 6,954 milj. latu (4853 līgumi), studējošo kredītam – 4,654 milj. latu (2469 līgumi)

- Palika pāri: 9,228 milj. latu

- Procentu likme: RIGIBOR 6M +0,87%. RIGIBOR togad (1. janvārī – 6,64, 1. jūlijā – 4,50, 31. decembrī – 4,03)

2003. gads

Izsniedza: SEB Unibanka un Hansabanka.

- Valsts piešķīra: studiju kredītam – 15,120 milj. latu un studējošo kredītam – 9,720 milj. latu.

- Izlietoja: studiju kredītam – 7,137 milj. latu (4967 līgumi), studējošo kredītam – 5,329 milj. latu (3010 līgumi)

- Palika pāri: 12,374 milj. latu

- Procentu likme: RIGIBOR 6M +0,87% (Hansabankai), RIGIBOR 6M +0,47% (SEB Unibanka) RIGIBOR togad (4,03, 4,03, 4,28)

- 2003. gadā tika noslēgts par 665 kredītlīgumiem (par 9,1%) vairāk nekā 2002. gadā. Kopējais kredītos izsniedzamo līdzekļu apjoms pieauga par 859 tūkstošiem latu.

2004. gads

Izsniedza: Hansabanka, SEB Unibanka, Parex banka

- Valsts piešķīra: studiju kredītam – 15,120 milj. latu un studējošo -studējošo kredītam – 9,720 milj. latu

- Izlietoja: studiju kredītam – 8,625 milj. latu (6341 līgumi), studējošo kredītam – 5,540 milj. latu (3094 līgumi)

- Palika pāri: 10,675 milj. latu

Procentu likme: RIGIBOR 6M +0,87% (Hansabanka), RIGIBOR 6M +0,4% (SEB Unibanka), RIGIBOR 6M+0,3% (Parex banka). RIGIBOR togad bija 4,28, 4,56, 4,28

- 2004. gadā tika noslēgts par 1458 kredītlīgumiem (par 18%) vairāk nekā 2003. gadā. Kopējais kredītos izsniedzamo līdzekļu apjoms pieauga par 1,699 miljoniem latu

2005. gads

Izsniedza: Hansabanka

- Valsts piešķīra: studiju kredītam – 15,120 milj. latu un studējošo kredītam – 9,720 milj. latu

Izlietoja: studiju kredītam – 10,519 milj. latu (5870 līgumi), studējošo kredītam – 5,121 milj. latu (2736 līgumi)

- Palika pāri: 9,2 milj. latu

- Procentu likme: RIGIBOR 6M+0,04%. RIGIBOR togad bija 4,28, 2,86, 3,59

2006. gads

Izsniedz: Parex banka

- Valsts piešķīra: studiju kredītam – 15,120 milj. latu un studējošo kredītam – 9,720 milj. latu

- Līgumus ar banku varēs sākt slēgt ap 20. februāri

- Procentu likme: RIGIBOR 6M - 0,10%. RIGIBOR 1. janvārī bija 3,59, tagad, 10. februārī, 3,81

Avots: Izglītības studiju fonds, komercbankas, Latvijas Banka (www.bank.lv)

 

Piedāvā variantus Latvijas vēstures mācīšanai

Ilze Grīnuma,  Diena  02/21/06    Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) piedāvā divus variantus, kā pamatskolu skolēniem mācīt atsevišķu Latvijas vēstures priekšmetu. Pirmais — no 6.līdz 9.klasei vienu stundu nedēļā mācīties Latvijas vēsturi un vienu stundu vispārējo vēsturi. Otrs — no 6.līdz 8.klases vidum mācīties vispārējo vēsturi, bet tālāk līdz 9.klases beigām tikai Latvijas vēsturi. Plāns lēmuma pieņemšanai pirmdien iesniegts izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei (JL).

Jaunā priekšmeta satura dokumentu izstrādei ISEC plāno piesaistīt vismaz piecus vēstures speciālistus, trīs ekspertus dokumentu izvērtēšanai, kā arī izveidot konsultatīvo padomi darba uzraudzīšanai, Dienai pastāstīja ISEC vadītājs Māris Krastiņš. Iecere būtu jāizmēģina vismaz 12 skolās. Janvāra sākumā I.Druviete paziņoja, ka politiski izšķīrusies par atsevišķa Latvijas vēstures priekšmeta ieviešanu skolās, tiesa, ar 1.septembri tikai tajās, kas jauno kārtību vēlēsies izmēģināt. M.Krastiņš uzsvēra, ka spēja līdz jaunā mācību gada sākumam sagatavot nepieciešamos dokumentus atkarīga no ministres lēmumiem. Latvijas vēstures satura pamatdokumentu jeb standarta projektu pirms kāda laika ISEC iesniedza bijušā izglītības ministra Jura Celmiņa darba grupa. Tomēr vēstures eksperti to atzina par nepiemērotu.

ISEC aprēķinājis, ka uzticētā darba izpildei nepieciešami ap 20 000—25 000 latu.

 

Daudziem jauniešiem Latvijā neesot pamatizglītības

LETA   02/22/06    Viena no Latvijas jaunatnes politikas problēmām ir visai augstais pamatskolu nepabeigušo jauniešu skaits, Saeimas Eiropas lietu komisijā (ELK) šodien atzina bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP), informēja Saeimas Eiropas Savienības (ES) informācijas centrā.

Ministrs uzskata, ka nepieciešams nodrošināt, lai arī šādi jaunieši ar nepabeigtu izglītību varētu viegli iekļauties darba tirgū. Baštiks informēja, ka par to tiks diskutēts 23.februāra ES Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē.

Dalībvalstu ministriem būs jāpauž savs viedoklis par Eiropas Komisijas sagatavoto paziņojumu pavasara Eiropadomei "Laiks palielināt apgriezienus - jaunā izaugsmes un nodarbinātības partnerība".

Atbildot uz deputāta Pauļa Kļaviņa (JL) jautājumu, Baštiks norādīja, ka pagaidām nav pieejams visu ES aptverošs pētījums par iemesliem, kādēļ daļa jauniešu nepabeidz pamatskolu. Viņaprāt, Latvijā šādas problēmas rašanos veicinājusi pārejas no plānveida uz tirgus ekonomiku, kad daudzi vecāki nav spējuši veltīt saviem bērniem nepieciešamo uzmanību.

Deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS) pauda viedokli, ka problēmas pamatā esot izglītības un apmācības sistēmas nepilnības. Savukārt deputāte Liene Liepiņa (JL) uzsvēra masu informācijas līdzekļu, it sevišķi televīzijas, slikto ietekmi uz bērnu sekmēm skolās.

ELK šodien apstiprināja arī nacionālās pozīcijas par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem, kuri tiks apspriesti 23.februāra ES izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē.

Kā deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, Latvija kopumā atbalstīs Eiropas Komisijas definētos galvenos nodarbinātības un izaugsmes veicināšanas pasākumus un mērķus. Tomēr mūsu valsts par pārāk sasteigtu un ambiciozu uzskata izvirzīto mērķi līdz 2007.gadam nodrošināt darbu katram skolu pabeigušajam jaunietim.

 

 

 

Kultūrā, vēsturē, valodā...

 

 

 

Ja esi uz sabiedrības skatuves…

Pēteris Zeile, Dr. habil. phil.,  NRA  02/18/06    I. Sokolova rakstā Vai dzīvojam Latvijā (NRA, 1. 02.) pamatoti vēršas pret dažādiem valodas kropļojumiem. Šeit gribas skart vēl kādu īpaši nozīmīgu šā jautājuma aspektu. Gods un liela uzticība tiek ziedota valsts pirmajām personām, ministriem un deputātiem, dodot iespēju regulāri uzstāties televīzijā un radio. Arī – kultūras, sporta elites pārstāvjiem plašos raidījumos.

Vispārējais iespaids: augšminēto sabiedrības reprezentantu valodas kultūra pēdējos gados jūtami progresējusi un kā lieliskus paraugus varētu nosaukt daudzus. Un tomēr, tomēr… Līdz pilnībai vēl patālu. Kaut arī uz to būtu jātiecas…

Liekas, bezcerīgi un banāli vēl un vēl norādīt uz runājošā latvieša standartkļūdu – saikļa ka vietā spītīgi lietot apstākleni kad, kas taču nepārprotami norāda uz kādas darbības laiku. Ar to, kaut negribīgi, samierināmies šo ierasto kļūmi dzirdot no dzīvokļa kāpņu kaimiņa, vai pat TV 1 vēlvakara raidījuma Šeit un tagad galvenās sejas (es domāju, kad… u. tml.) izteikām. Bet jau stipri vīpsnīgi saausāmies, to lielā neatlaidībā un konsekvencē dzirdot mūsu izpildvaras pirmās personas runās. Savienojumā ar zināmām situācijām rodoties arī negribēti komiskam efektam. Aizvadītā gada novembra nogalē raidījumā 100. pants augšminētā personība atbildēja uz Jāņa Krēvica uzdotajiem jautājumiem, daži no kuriem intervējamajam šķita pārāk āķīgi. Sekoja spēcīgs pretuzbrukums, piesātināts ar vairākiem nevietā nobērtiem kad, kad lādiņiem. Nabaga Krēvics tika iedzīts stūrī bāls un jaušami satriekts. Spēcīgs dramaturģisks moments uz sabiedriskās skatuves daudzu tūkstošu skatītāju klātbūtnē.

Esam dzirdējuši labi izstrādātas Saeimas augstākās funkcionāres runas. Taču nesen nācies ieklausīties arī kādā spontānā tekstā pāris minūšu ilgamībā. Bija taisni jāpabrīnās par savu desmitu liekvārdu jā, jā birumu un vairākām rusiciskām leksēmām. Gandrīz vai radās tāds kā secinājums: ja, braucot uz ārzemēm, līdzi tiek ņemta apģērba un frizūras stiliste, tad derētu arī valodas stiliste.

2005. gada 14. decembra Panorāmā ar samērā īsu komentāru uzstājās viens no Rīgas domes komiteju priekšsēdētājiem. Taču tajā uzmanību saistīja daudzie valodiskie dadži. Nedzīvu priekšmetu nosaukšana ar vietniekvārdu viņš, vairāki izteiksmīgi slāvismi – stādīt jautājumu, nest atbildību, tajā pašā laikā u. c. Šodien runā gan derētu atbrīvoties no kādreizējā komjaunatnes darbā ierastās leksikas un stilistikas.

Kādu laiku publisko oratoru runās bija ļoti iemīļots nevajadzīgais iespraudenis šis te – lieks apstiprinājumkruķis kādam jau tāpat skaidram vērtējumam, tēzei. Tas gājis mazumā, bet arī nav pilnībā nozudis, pēdējā laikā aizvietots ar citu liekā balasta vārdu tātad. Lai gan šo partikulāro jēdzienu loģiskā runā var lietot kā zināmu izteikumu secinājumu, taču nupat jau arī teikums itin bieži aizsākas ar tātad, bet tas ir pavisam dīvaini. Ar interesi nesen klausījos prezidentes padomnieka stilistiski nevainojamo stāstījumu, līdz tajā pēkšņi nez no kurienes ielauzās virkne tātad un jūtami iebojāja sacīto. Runas pamatsaturs nu nekādi neprasījās pēc šā liekvārda.

Tikai retais ministrs un deputāts ir ar filologa izglītību, daudzi beiguši tehniska un tehnoloģiska profila fakultātes. Taču visi sabiedriskās skatuves, respektīvi, TV lietotāji ir turīgi cilvēki un, jūtot robus un nepilnības, varētu izmantot valodnieku konsultācijas. Šķiet, ka šo ļoti būtiski vajadzīgo ceļu gājis mūsu satiksmes ministrs, jūtami progresējot savā publiskajā runā; viņam vairs skaistums "nenāk no iekšām".

Dažkārt šķiet, ka cilvēks, dodamies uz TV vai radiostudiju, varbūt apsver, par ko runās, bet nemaz – kā to darīs. Radioraidījumā Ceļotāju spēle izvērstā sarunā iesaistīta sieviete, kas sevi nosauc par žurnālisti. Stāsta par Izraēlu, kur bijusi, par kristiešu svētvietām Jeruzālemē. Sākums puslīdz loģisks un gluds, bet tad – viss dīvaini sapiņķerējas vienā mudžeklī. "Jā, jā – baznīcas, viņas tur ir… Ābrams ziedoja savu dēlu, jā, no tā piedzima Izraēlas tauta, jā… Katrs mēs gribam no baušļiem vadīties, jā. Viņš bija Dieva mīlulis, jā, uzklausīja tautu, jā…" Runātāja to izklāsta cēlā nopietnībā, acīmredzot neapzinoties, ka klausītājs to visu sāk uztvert kā parodisku jucekli.

Valodas nekorektums, necieņa pret savu auditoriju, tūkstošveidi, īpaši uzkrītoši izpaužas, tandēmā uzstājoties divām personām. Viena no tām runā lieliskā savas valsts un tautas valodā, bet otra – kā pagadās. 1. decembrī gandrīz stundu garajā TV 1 raidījumā Tāda ir dzīve par savu profesiju stāstīja ārsts ķirurgs un teātra režisors. Ārsta stāstījumu klausoties, varēja izjust prieku un baudījumu par mūsu valodas skaistumu, turpretī uz žargona robežas balansējošā, izplūdusī, liekvārdiem (tiem pašiem jā, jā), slāvismiem, kad u.tml. grumbuļiem piebārstītā runa izsauca negatīvas emocijas un lika apšaubīt runātāja profesionālismu. Jo režisora darbarīks galu galā ir valoda.

Ja jau režisors (kaut arī ne no tiem redzamākajiem) var nevērīgi izturēties pret dzimto valodu, ko gan var paģērēt no aktiera? Nupat, TV 1, raugoties Spēlmaņu nakti, bija taisni jābrīnās, cik nebrīvas, nabadzīgas, mazizteiksmīgas savā valodā ir dažas – augstus apbalvojumus saņēmušās! – jaunās aktrises. Dīvaina taisnošanās – "neesmu sagatavojusies". It kā nominācija pēkšņi būtu nokritusi no bēniņiem.

Ne vienmēr tiek apsvērta vārda semantika runas kontekstā. Augsta ranga katoļu priesteris, piemēram, saka: "Kad Aglonā cilvēki savācas, mēs varētu viņus pamudināt pozitīvi balsot par Eiropas Savienību." Komentāri lieki. Vien atmiņa glabā to, cik nopietni pāvests Jānis Pāvils II tiecās apgūt latviešu valodu, lai katru vārdu lietotu vietā un nepārprotamā kontekstā.

Līdzīgus piemērus var minēt vēl un vēl. Tie liecina, ka ne visi, kas darbojas uz sabiedrības skatuves, rūpējas par mūsu valodas prestižu, lai gan par to deklaratīvi tiek tik daudz skandināts. Īpaši – daži Saeimas deputāti, kuru runas var dzirdēt plenārsēžu translācijās.

Nupat viena no mūsu valsts prominentākajām personām, uzrunājot jauno žurnālistu skolas dalībniekus, uzsvēra: "Politiķim ir svarīgi būt uz skatuves tāpat kā aktierim – ja tu esi uz skatuves, tad tu spēj ietekmēt notikumus, ja tu esi aiz skatuves, tad tu tur arī paliec uz visiem laikiem."

Jā, tam visam ir konstruktīva jēga, ja šī regulārā būšana uz skatuves nav tikai formāla, tukša zīmēšanās, kā tas nereti vērojams, bet patiesi virzīta uz lietu risināšanu progresa virzienā. Un ja tai ir pienācīga kultūras, arī valodiskā virsbūve, par ko ne vienmēr, kā dažs mīl izteikties, tiktu turēta pienācīga rūpe.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  02/20/06

Dino Budzati. Slavenais lāču iebrukums Sicīlijā. Tulkojusi Astra Šmite. Omnia Mea, 2006

Intelektuāļiem, kas par savu pielūgsmes objektu uzskata ģeniālo Dino Budzati romānu Tatāru tuksnesis, par pārsteigumu varu piebilst – itāliešu autors sarakstījis arī lielisku bērnu grāmatu. Tiesa gan, vienu, bet to izlasīt ir vērts.

Džons Sendfords. Izslēgt no spēles. Tulkojusi Aija Čerņevska. Apgāds Kontinents, 2006

Pasaulē neesot tāda nozieguma, kas nebūtu veikts naudas, varas vai mīlestības dēļ. Izmeklētājam Lūkasam Deivenportam jāatklāj kādas profesionālas slepkavas pēdas un jāuzmin, kas kopīgs viņai ar advokāti miljonāri. Starp citu, nemeklējiet internetā rakstnieka Džona Sendforda foto vai dzīvesstāstu. Aiz šā pseidonīma slēpjas pazīstamais žurnālists, Pulicera prēmijas laureāts Džons Kemps.

Marianna Feitfula un Deivids Daltons. Uzticīgā. Tulkojis Klāss Vāvere, AGB, 2006

Mariannas Feitfulas autobiogrāfija latviešu valodā liks sarosīties visiem tiem, kam kaut ko izsaka vecie labie Rolling Stones, Miks Džegers un rokenrols. Daudz narkotiku, slavenību, skandālu un sešdesmito gadu jaunās morāles no sērijas – "jaunībā omītes slikti uzvedās". Atmiņas, kas, gadiem ejot, šķiet, tikai vairosies un kļūs aizvien populārākas, aizstājot ierasti patētiskos – "kad mēs augām..." Autobiogrāfija izdota sērijā Vēja suņa romāns.

Džefrijs Jūdžinidess. Midlseksa. Tulkojusi Valda Melgalve. Apgāds Valters un Rapa, 2006

Tas ir pārsteidzošs stāsts par kādu īpašu gēnu, kas tiek nodots cauri trijām paaudzēm, lai pilnībā uzplauktu kādas pusaudzes veidolā. Dzimumu sarežģītie smalkumi, asiņu virmošana un tumšie alku dzinuļi ar Pulicera prēmiju apbalvotajā Džefrija Jūdžinidesa slavenajā romānā Midlseksa, kas stāsta par kādu meiteni/zēnu.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  02/21/06

- Galerijā Birkenfelds līdz 3. martam aplūkojama izstāde Vecmeistaru glezniecība. Tajā eksponēti vairāku ievērojamu mākslinieku – J. Rozentāla, V. Purvīša, L. Svempa, K. Ubāna, V. Tones, F. Milta, E. Kalniņa, V. Kalnrozes u. c. – gleznas, akvareļi, grafikas. Galerijas rīkotās izstādes kulminācija tradicionāli ir izstādīto darbu izsole, tāpēc šī ir lieliska iespēja apskatīt slavenos autorus, pirms to darbi nonāk privātajās kolekcijās. Kopumā izstādē pārstāvēti trīsdesmit septiņi mākslinieki ar vairāk nekā sešdesmit darbiem.

- Klasiskās mākslas galerijā Antonija trešdien pulksten 17.30 atklās mākslinieka Jēkaba Artūra Spriņģa (1907–2004) gleznu izstādi. J. A. Spriņģis ir mācījies Liepājas mākslas amatniecības skolā, dekoratīvās glezniecības nodaļā, un Latvijas Mākslas akadēmijā, Ģ. Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Piedalījies vairākās personālizstādēs un grupu izstādēs. "Jēkaba Spriņģa daiļradi kopumā vērtējot, varētu runāt par viengabalainību, stabilitāti, kuru raksturo likumsakarīga mainība, attīstība. Viņa glezniecībā kā savdabīgā koncentrātā var nolasīt veselas latviešu mākslinieku paaudzes gaitu divdesmitā gadsimta garumā," atzīst mākslas zinātniece I. Burāne.

- Biznesa augstskolas Turība telpās apskatāma franču fotomākslinieka Marka Djukos izstāde La France Maritime de la Cite Atlantique (Atlantijas piekrastes Francija). Marks Djukos kopš 2000. gada aktīvi piedalās fotoizstādēs gan Francijā, gan ārpus tās: Ungārijā, Rumānijā, Kambodžā un Bangladešā.

- Topošās Rīgas pilsētas izstāžu zāles telpās Kungu ielā 3 ceturtdien pulksten 18 tiks atklāts ilgtermiņa laikmetīgās mākslas projekts Neatliekamā biennāle Čečenijā: pieturvieta "Rīga" (Ceļasoma no Parīzes uz Grozniju). Šī izstāde aktualizē Čečenijas jautājumu, ko māksla un mākslinieks var paveikt ārpus politisko sistēmu ietekmes. Neatliekamajā biennālē iesaistīto mākslinieku aktivitātes saistītas arī ar vēlmi likt pamatus Groznijas laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai. Latviju izstādē pārstāvēs daudzi latviešu mākslinieki: A. Apse, A. Bleja, K. Brekte, K. Goba, M. Grauds un citi.

- Babītes vidusskolā Piņķos atklāta tekstilmākslinieces Ritas Blumbergas un tēlnieka Laimoņa Blumberga izstāde Lins un akmens. Izstāde ir unikāla ar to, ka abi mākslinieki vēl joprojām aktīvi strādā un jau 56 gadus piedalās kopā izstādēs gan Latvijā, gan citur pasaulē. Izstādē apskatāmi 40 tekstila darbi un septiņas akmens sievas.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,   NRA  02/22/06   

- Nacionālā teātra Pazudušais dēls Jelgavā. Piektdien pulksten 19 Jelgavas pilsētas kultūras namā viesosies Nacionālais teātris ar Pētera Krilova iestudēto Pazudušo dēlu. Titullomā Regnārs Vaivars, pārējās lomās Lolita Cauka, Uldis Dumpis, Daiga Gaismiņa, Evija Skulte, Svetlana Bless, Uldis Anže, Arno Upenieks, Daiga Kažociņa, Kaspars Zvīgulis, Arturs Krūzkops, Juris Rudzītis. Nacionālā teātra viesizrādes Jelgavā notiek, kopš pagājušā gada 17. novembrī noslēgts sadarbības līgums starp Nacionālo teātri un Jelgavas domi.

- XI Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursa laureātu koncerts un apbalvošana. No 27. līdz 29. janvārim J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika profesionālā pūtēju orķestra Rīga rīkotais XI Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkurss. Šā gada laureāti ir Zane Veremeja, Einārs Varžinskis, Katrīna Kivleniece, Austris Apenis, Evarts Melnalksnis, Ivars Martinovs, Toms Daģis, Kaspars Šmits, Rūdolfs Dankfelds. Kā ierasts, laureātu apbalvošanas ceremonija un koncerts Bravo – bravissimo notiks mēnesi pēc konkursa – 4. martā pulksten 17 koncertzālē Lielā ģilde.

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/23/06

- Žurnāla Mūzikas Saule Gada balva. Paziņoti žurnāla Mūzikas Saule Gada balvas 2005 laureāti. Par gada cilvēku atzīts pūšaminstrumentu izgudrotājs, mākslinieks Oskars Poikāns, gada raksta autors – Latvijas radio 3 Klasika programmu vadītāja Sandra Ņedzvecka, gada klasiskās mūzikas CD – Latvijas Radio kora albums On Photography, gada populārās mūzikas CD – grupas Cosmos disks Ticu un viss. Īpašo, žurnāla redaktora, komponista Andra Dzenīša piešķirto Meža sanitāra balvu saņems komponists Imants Zemzaris. Mūzikas Saules Gada balvu pasniegšana notiks martā Latvijas Universitātes botāniskā dārza palmu mājā Pārdaugavā. Nupat iznācis arī žurnāla Mūzikas Saule jaunākais numurs.

- Sfinksa pēdējo reizi. 1. un 2. martā Nacionālajā teātrī pēdējo reizi šosezon tiks rādīta Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera Sfinksa. Edmunda Freiberga iestudējums par pareģi Eiženu Finku nesen piedzīvoja 80. izrādi, kas liecina par skatītāju lielo interesi. Ivara Stonina vietā jau pāris gadu Finka lomā iejūtas Ainārs Ančevskis.

 

Latvijas diplomātija no Meierovica līdz Višinskim

Voldemārs Hermanis,  NRA  02/22/06    Vaga, kuru apmēram 15 gadu garumā dzinis LU Vēstures institūta pētnieks Ainārs Lerhis, nav gluži atmatainē sākta. Par Latvijas diplomātiem un diplomātiju izdotas grāmatas gan starpkaru periodā, gan pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.

Kā virsotnes joprojām paliek Edgara Andersona Ārpolitika, Edgara Dunsdorfa Kārļa Ulmaņa dzīve, Ādolfa Klīves Brīvā Latvija un citi vairs ne tikai trimdā pieejami sējumi. Atsevišķus periodus un politiskās personības tajos analizējuši mūsu vēsturnieki Aivars Stranga, Valters Ščerbinskis, Ēriks Jēkabsons, Antonijs Zunda, Irēne Šneidere un vairāki citi. Plus vēl memuārliteratūra, dienasgrāmatas, periodikā izkaisītie raksti. Arī četrdesmitgadnieks Lerhis mūsu ārlietu dienestu līdz šim aprakstījis daudzās publikācijās. Savs vārds un vērtējums pašiem vēsturniekiem būtu sakāms arī par profesora Dr. habil. hist. Riharda Treija trim grāmatām par to pašu laiku un tā varoņiem diplomātu frakās.

Visiem, kas tīko pēc vieglas lasāmvielas ar intriģējošiem sižetiem, teiksim, jauna diplomāta sirdsdāmas čukstiem, ieteicamāks būtu Anša Gulbja romāns Zigfrīds Anna Meierovics. A. Lerhis savu vēstījumu sāk ar pagarām atsaucēm uz avotu publikācijām, atmiņu grāmatām, agrāko gadu pētījumiem un ieskatu uzziņu literatūras apcirkņos. Ārlietu dienesta veidošanās gaitai viņš izseko jau ar latviešu aktivitātēm 1917. gadā Ženēvā, Oslo, Petrogradā un citviet Eiropā. Centrā viens no galvenajiem latviešu valstiskuma idejas bīdītājiem – Z. Meierovics, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes (LPNP) pilnvarotais sūtnis pie Lielbritānijas valdības. 18. novembra Latvija nāk pasaulē ar ķeizargriezienu – impērijas brūk, bet priekšā vēl milzu piepūle par jaundzimušā izdzīvošanu. Var pilnībā piekrist autoram, ka šajā posmā (līdz Bermonta sakāvei 1919. gada 11. novembrī) "diplomātiskā cīņa bija līdzvērtīga bruņotai cīņai". Seko spriegs un jaunajai valstij ne mazāk izšķirošs cēliens, kurā tiek panākta Latvijas starptautiskā de iure atzīšana. Tas it kā vairs nav nekāds jaunatklājums. Tāpēc katrs var uzdot jautājumu, cik šīs grāmatas autors gājis tālāk un dziļāk. Kā slīpējis un salicis kopā tos pašus ķieģelīšus, uz kuriem paša personīgais zīmols?

Viens, uz ko norādīja A. Lerha kolēģi sējuma atvēršanas reizē, noteikti ir plašu un daudzveidīgu avotu izmantošana. Runājot akadēmiķa Jāņa Bērziņa vārdiem, "Ainārs mīl strādāt ar vēstures pirmavotiem, kas ir vēsturnieka maize". Nenoliedzams autora handikaps arī tas, ka viņš pats pēc universitātes beigšanas strādājis LR Ārlietu ministrijas Arhīvu nodaļā. Secināts, ka monogrāfija ir pirmais pētījums par Latvijas ārlietu dienestu periodā līdz 1941. gadam. Aptverošs gan laika, gan faktūras ziņā. Zīmīgi, ka pie lasītājiem grāmata nonāca tieši Latvijas de iure atzīšanas 85. gadskārtas dienās. Kā erudīts ceļvedis tā noderēs arī interesentiem, kam diplomātijas vēsture nav tikai tēlu galerija vai parakņāšanās slavenību privātajā dzīvē. A. Lerhis nav vairījies atsaukties arī uz tādiem opusiem kā Sociālistiskās revolūcijas uzvara Latvijā vai 1987. gadā izdoto rakstu sakopojumu "Neatkarīgā" Latvija – kāda tā bija, kas daža laba skatījumā šodien pelnījuši vienīgi "Tfu!". Protams, Ēriks Žagars, Arturs Stegmanis vai Alberts Liepa nav vienīgie, kas katrs no sava redzespunkta dokumentējuši un interpretējuši tos pašus notikumus.

Runa šoreiz nav par kāda pētnieka, propagandista vai diplomāta reabilitēšanu, par patiesības un puspatiesību sapludināšanu mīļā miera labad. Primārais ir vēsturnieka spējā restaurēt objektīvu un neuzfrizētu kopainu namā K. Valdemāra ielā 3, kura attēls arī uz grāmatas titulvāka, un sasiet kopā pavedienus līdz tālākajiem pasaules punktiem – Harbinu un Šanhaju Ķīnā un Buenosairesu Dienvidamerikā ieskaitot –, kur tajos gados darbojušies Latvijas oficiālie pārstāvji. Naudas un nomināciju lietas ārlietu dienestā, sūtņu, konsulu, goda ģenerālkonsulu un goda konsulu misija A. Lerha grāmatā stingri periodizēta. Atsevišķi aplūkota mūsu pārstāvniecību darbība Krievijā (PSRS) parlamentārisma posmā, kad Latvijas diplomātus nomelnoja arī latviešu boļševiki, kad bīstamos apstākļos grūts darbs tika paveikts bēgļu reevakuācijā.

Jauns pakāpiens, kas diemžēl arī mūsu ārlietu dienesta vēsturē vairāk vērtējams kā kritiens, ir sešgadu posms pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma. Tas lielā mērā reducēts uz Ulmaņa – Muntera tandēmu ārpolitikas pamatvirzienu noteikšanā, izvairību no kardinālu drošības jautājumu apspriešanas ar sūtņiem, laipošanu ap Vācijas un PSRS 1939. gada 23. augusta neuzbrukšanas līgumu. Vilhelms Munters kā ārlietu ministrs, bez šaubām, ir viena no kontroversiālākajām personībām Latvijas diplomātijas vēsturē. Arī A. Lerhis viņu nedz pilnībā reabilitē, nedz sit krustā. Kad kara priekšvakarā ministrs pats aicinājis sūtņus uz "dubultīgu modrību un darba gribu", viņa pastarpinātie kontakti ar PSRS sūtniecību (atsauce uz Alfrēdu Bērziņu) jau agrāk dzirdētās aizdomas nekādi negaisina. Autoritārā režīma vājumu un pašapmānu labi raksturo sūtņa Miķeļa Valtera kritiskie ziņojumi, viņa satraukuma pilnā vēstule Kārlim Ulmanim pēc 1939. gada 5. oktobra bāzu līguma. Latvijas neatkarības noriets bija sācies krietni pirms Andreja Višinska inkvizitoriskās misijas Rīgā 1940. gada vasarā. Dīvaini gan, kam adresēts V. Muntera vēl 14. jūnijā paustais optimisms?

Patiesa dramatisma piesātinātas ir lappuses, kurās monogrāfijas autors analizē Ārlietu ministrijas pilnīgu un pārstāvniecību daļēju likvidāciju pēc Latvijas aneksijas. Ārzemēs strādājošie latviešu diplomāti atrauti no ticamiem informācijas avotiem, citvalstu amatpersonas izdabā gan Vācijas (Parīzē, Kopenhagenā), gan Staļina-Molotova PSRS (arī bulgāri Buenosairesā) gribai. Daudz noslēpumu par šo traģisma pilno posmu aizvien glabā arhīvi Maskavā. Kā jaušams, Latvijas pētniekiem pagrūti aizsniedzami.

Valsts neatkarības kraha situācijā aukstasinīgi rīkojušies Kārlis Zariņš, Alfrēds Bīlmanis, Anatols Dinbergs un citi, tālredzīgi sastīpojot pāri palikušo ārlietu dienestu, lai vēlāk pusgadsimtu balstītu Latvijas de iure statusu Rietumu pasaulē. A. Lerhis no tā izdara divus svarīgus secinājumus. Pirmais: Latvijas diplomātiskais dienests ir vienīgā LR institūcija, kura bez pārtraukuma darbojusies kopš valsts dibināšanas 1918. gadā. Otrs: mūsu diplomāti arī Latvijas okupācijas gados nebija trimdinieki, bet valsts amatpersonas. Trimdas organizācijas, svētdienas skolas, draudzes un citas saietu formas pastāvēja paralēli un spēcināja cita citu.

Grāmatas beigu daļā dots īss kopsavilkums angļu valodā. No lasītāja viedokļa avotu un pirmavotu pārbagātība, pat pārblīvētība vietumis rada iespaidu, ka noliekusi arī paša autora kamiešus. A. Lerha vēstījuma stils var likties par maz polemisks un pārāk akadēmisks. Izeja nebūs tālu jāmeklē: garumgarajās vērēs katras nodaļas beigās varat atrast atslēgu, kā nokļūt pie savai sirdij un prāta spējām tuvāka autora vai paša pirmavota.

 

Labiekārtos Alberta ielu

Sandris Vanzovičs,  NRA  02/23/06     Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja konceptuāli atbalstījusi Alberta ielas ēku priekšdārziņu renovācijas ideju un 9200 latu piešķiršanu renovācijas projekta izstrādāšanai.

Pilsētas attīstības departamentam uzdots pēc projekta izstrādes vienoties ar priekšdārziņu īpašniekiem par atsevišķu zemesgabalu sakārtošanas veidu, kā arī turpmāko apkopi. Juridiskajai pārvaldei jāsniedz skaidrojums par pašvaldības līdzekļu piesaistes iespējām pašvaldības un privātās partnerības ietvaros. 2005. gada pavasarī pašvaldība veica Alberta ielas seguma remontu, atjaunoja gājēju ietvju segumu, kā arī ierīkoja vēsturiskos ielu apgaismojuma stabus. Tomēr ielas ainava joprojām nav apmierinoša – to bojā nesakoptie ēku priekšdārziņi Alberta ielas pāra numuru pusē. Kā liecina vēsturiskie fotoattēli, līdz 1940. gadam ēku priekšdārziņi bijuši bez kokiem. Alberta ielā pašlaik augošās liepas iestādītas pēc Otrā pasaules kara. Liepu vainagi daļēji aizsedz skatu uz ēkām, bet ielas perspektīvā abos virzienos redzamas tikai ēku fasāžu augšējās daļas. Lai arhitektoniski vērtīgās jūgendstila ēkas labāk eksponētu, liepu rindu nepieciešams likvidēt un novārtā pamestos priekšdārziņus sakārtot atbilstoši vēsturiskajam veidolam – ar zemu metāla sētiņu norobežots zālājs un ziemciešu stādījumi.

 

Valoda, analīze un filosofija

Vents Sīlis,  NRA  02/23/06    Viena domātāja rakstu krājumiem ir zināma līdzība ar gleznotāju personālizstādēm. Abos gadījumos auditorijai iznāk saskarties ar pēdējo (šai gadījumā – pēdējo piecpadsmit) gadu laikā tapušiem darbiem. Tāpat kā atšķirīgu mākslas priekšmetu ekspozīcija, arī Jāņa Nameiša Vēja eseju apkopojums neveido vienotu veselumu – kaut arī starp dažiem darbiem pastāv idejiska saistība, visā visumā tie tomēr stāv diezgan savrupi. Krājuma vienojošais elements ir metodoloģisks, t.s. analītiskā pieeja. Ar ko tad tā ir īpaša?

Autors uzskata, ka analītiskā filosofija ir domāšanas veids jeb metode; kritikas tehnoloģija, nevis teorētisku uzskatu kopums. Nevis augstā māksla, bet darbarīks – zirga iemaukti, ar kuru palīdzību ir iespējams savaldīt un kontrolēt valodu, kurā norisinās mūsu domāšana. Jājautā: vai darbarīka statuss ir vienīgais, uz ko filosofija var pretendēt?

Filosofija tiek pielīdzināta vīteņaugam, kuram, lai attīstītos, ir nepieciešams vīties ap kaut ko, proti, "izmantot citās sfērās iegūtās atziņas". (40. lpp.) Bez šīs saistības ar dzīvi, reālām problēmām filosofija izvirst un kļūst pašmērķīga. Rodas jautājums: bet varbūt viss ir tieši otrādi, varbūt jebkura cita cilvēka garīguma sfēra spēj pastāvēt tikai tiktāl, ciktāl tā ietver sevī filosofisko refleksiju?

Runājot par filosofijas attīstību Latvijā, J. N. Vējš apraksta refleksīvā līdzsvara metodi. Tā paredz, ka filosofam, kurš apraksta realitāti, ir jātiecas ne tikai pēc saskaņas starp saviem spriedumiem, bet arī pēc šo spriedumu saskaņas ar realitāti. Šo racionālistisko pieeju autors piedāvā kā alternatīvu subjektīvi iracionālajam domāšanas veidam, kuram ir daudz piekritēju Latvijas filosofu vidū. Šis raksts pirmo reizi publicēts 1999. gadā, gribētos zināt, vai šāds racionālistiskais pavērsiens ir noticis?

Tālāk profesors sniedz meistarklasi polemisku recenziju rakstīšanā, apskatot E. Bucenieces grāmatu Saprāts nav ilūzija (1999).

J. N. Vējš atklājas ne tikai kā ļoti uzmanīgs lasītājs, bet arī kā virtuozs rakstītājs. Tekstā dzirkstī brīžiem izsmalcināta, brīžiem rotaļīga, bet abos variantos asa ironija par mūsdienu filosofijas klasiskajām problēmām gan pasaulē, gan Latvijas kontekstā. Ar tās palīdzību it kā caur puķēm tiek norādīts uz filosofu narcismu un vienlaikus profesionalitātes trūkumu, idejisko stagnāciju, kultūrangažētību un tukšvārdību, kā arī noslieci dēvēt savu akadēmisko mazspēju par nodarbošanos ar publicistiku. Ironijas asumu patīkami neitralizē koleģiāla līdzjūtība pret tiem, kuri mēģina šīs problēmas kaut kā risināt. Summārais recenzijas efekts ir tik spēcīgs, ka liek vaicāt: kāpēc J. Vējš neraksta recenzijas biežāk – vai šeit vainojams banāls laika trūkums vai tas, ka netiek izdoti polemikas vērti darbi?

Grāmatas pirmā daļa vairāk noderēs tiem lasītājiem, kuri nekad nav saskārušies ar analītisko filosofiju. Oriģinālākās un interesantākās esejas ir atrodamas otrajā un trešajā nodaļā, kur tiek sniegts autora skatījums uz izcilu domātāju (Dž. E. Mūrs, Dž. Ostins, A. Mērdoka, J. Berlins) darbību.

Krājuma trešo daļu ievada eseja par Boēciju – pēdējo romieti, līdz ar kuru mirst visa Romas kultūra. Viņa dzīves uzdevums bija šīs kultūras kopšana un pārmantojamības nodrošināšana. Taču domātājs tika apsūdzēts nodevībā pret savu karali un notiesāts. Gaidīdams nāvessodu, Boēcijs saraksta darbu Par mierinājumu filosofijā, kas iemūžina viņa vārdu filosofijas vēsturē. Vai autors ir vēlējies norādīt uz to, ka mūsdienās filosofija, tāpat kā Romas kultūra Boēcija laikā, ir mirusi un ka mēs dzīvojam jaunajos tumšajos laikos?

Nākamajās piecās esejās analizēta, pēc būtības, viena un tā pati problēma: saistība starp racionālu refleksiju un teoloģiju. Tiek apskatīti Vitgenšteina uzskati par kristietību, kurus rezumējot autors raksta: "Vitgenšteinam kā nevienam citam filozofam izdevies atsegt reliģijas un ētikas būtību. Viss, kas saistīts ar šīm sfērām, ir zināma veida valodspēle, ar kuras palīdzību indivīds apzinās pats sevi kā personību, kā cilvēcisku būtni." (246. lpp.) Šis fragments ietver vienu no būtiskākajām grāmatas atziņām – tajā tiek visai oriģināli atbildēts jautājums par to, kā ir iespējams racionāls dialogs starp teoloģiju un filosofiju.

Grāmata ir tematiski ļoti daudzveidīga, tā noder gan dažādu filosofijas problēmu izziņai, gan arī kalpo par autoritatīvu akadēmisko avotu Latvijā maz apskatītam filosofijas virzienam. Valodas lietojums, kā to jau varēja gaidīt, ir patiešām nevainojams, turklāt četras publikācijas ir angļu valodā, dodot lasītājam iespēju iepazīties ar filosofijas jēdzienu lietojumu to oriģinālajā valodas vidē. Patiesu baudu sagādā autora valodas izmantojums piektajā esejā, kur viņš mazliet atkāpjas no analītiskajai filosofijai raksturīgās nopietnības un precizitātes par labu vārda mākslai.

 

Mūžībā aizgājis dzejnieks Andrejs Eglītis

LETA  02/23/06    Šorīt plkst.8.20 Rīgas 1.slimnīcā 93 gadu vecumā miris izcilais latviešu dzejnieks Andrejs Eglītis.

Pēc Saeimas sekretāra biedres Ingūnas Rībenas (JL) teiktā, Eglītis vēlējies tikt apglabāts Ļaudonā.

Eglītis uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pārcēlās 1998.gada 13.augustā pēc 53 svešatnē pavadītiem gadiem. Par īpašiem nopelniem Latvijas labā vispirms Ministru kabinets, bet 2005.gadā arī Saeima dzejniekam bez atlīdzības piešķīra īpašuma tiesības uz dzīvokli Rīgā, Tērbatas ielā 46, kurā viņš dzīvoja viens, jo viņam neesot tuvinieku.

Eglītis ir vairāk nekā 30 grāmatu autors, kuras izdotas dažādās valstīs, un vairāku grāmatu līdzautors.

Eglītis ir Lūcijas Garūtas kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" teksta autors. Šis Eglīša dzejolis ir tulkots angļu, zviedru, spāņu, itāliešu, vācu, norvēģu, dāņu, portugāļu un citās valodās.

 

 

Olimpiādē…

 

 

Latvija zaudē, intriga saglabājas

NRA  02/17/06    Mūsu valsts hokeja izlase sestdien mērosies spēkiem ar Zviedriju.

Vakar Turīnā Latvijas izlase aizvadīja otro apakšgrupas spēli, tiekoties ar Slovākiju, un zaudēja ar 3:6. Izšķirošais bija pirmais periods, kad neskaitāmas kļūdas aizsardzībā ļāva slovākiem gūt četrus vārtus. Turpmākajā spēlē izdevās izlīdzināt mača gaitu, taču meistarīgākie slovāki neļāva atspēlēt trīs vārtu deficītu. Šodien turnīrā ir brīvdiena, bet rīt mūsējiem spēle ar Zviedriju.

Pirms četriem gadiem Soltleiksitijā abas komandas vienreiz jau tikās, un toreiz spēle beidzās neizšķirti 6:6. Rezultāts bija neizšķirts, taču slovākiem tas bija līdzvērtīgs zaudējumam, jo punktu dalīšana pa labi un pa kreisi liedza viņiem turpināt cīņu par medaļām. Pēc spēles ar ASV Latvijas izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs bija gatavs vēlreiz nospēlēt tikpat rezultatīvu neizšķirtu, taču Soltleiksitija notika pirms četriem gadiem, un šajā laikā Latvijas izlases sastāvs nav kļuvis jaunāks.

Mača pirmā minūte neliecināja, ka pēc divdesmit nospēlētām minūtēm treneriem vajadzēs domāt – mainīt vai nemainīt Irbi pret Naumovu. Jau pirmajā uzbrukumā Cipruss ar Ņiživiju izgāja divatā pret vienu slovāku, taču vārti palika neieņemti. Ceturtās minūtes ievadā slovāki atgādināja par to, kurā līgā viņi pelna iztiku. Dienu iepriekš Gaboriks vienatnē izšķīra spēles likteni ar Krieviju, mača izskaņā ar divu minūšu intervālu gūstot divus vārtus pēc kārtas. Vakar līdzīgā stilā viņam bija iespēja izcelties jau spēles sākumā – viņa sedzējs Panteļejevs tika atstāts tālu aiz muguras, veikla saspēle ar Demitru, taču vārtsargam šoreiz izdevās palikt sausā.

Toties pāris minūtes vēlāk Irbe no sava būra laukā ķeksēja divas ripas pēc kārtas – Laviņa piesegts, Irbe nepamanīja virs pleca lidojošu Zednika mesto ripu, tad caur kājām tika izlaists Petrovicka šķīliens, un pusminūtes laikā – 0:2, bet nospēlētas tikai sešas minūtes.

Visur esošā Ozoliņa vārtu guvums it kā lika saprast, ka arī slovāku aizsardzība nav nekāds Berlīnes mūris, taču mūsējā bija vēl šķidrāka. Vēl divi zaudēti vārti, un pārtraukumā treneriem vajadzēja meklēt skarbākus vārdus.

"Pirms mača speciāli tika uzsvērts, kādas kļūdas nedrīkstam pieļaut, taču tieši tādas arī tika pieļautas. It kā par spīti tas tika darīts... Jā, mums bija doma pēc pirmās trešdaļas mainīt vārtsargu, taču aprunājoties ar Irbi, ar Naumovu, pieņēmām lēmumu neko nemainīt un, manuprāt, mēs ar šo lēmumu nekļūdījāmies."

Sākot ar otro trešdaļu, spēles gaita krasi mainījās par labu Latvijai. Ne tikai tāpēc, ka līdz sestajai minūtei tika atspēlēti divi vārti, bet arī saspēle kļuva daudz sakarīgāka. Piespēles kļuva precīzākas, tās tika dotas pāri visam laukumam, tāpēc Tambijevam, Ankipānam un Ņiživijam radās vienreizējas iespējas iziet vienatnē pret slovāku vārtsargu Lašāku. Diemžēl vārtus guva tikai Ņiživijs, savukārt Tambijevs neprata pārmest pāri guloša vārtsarga rokai, bet Ankipāna metiens atkal bija stingri virs vārtiem.

"Tieši individuālā meistarība momentu noslēgumos izšķīra šo spēles likteni. Slovāki savas izdevības izmantoja tuvu maksimālajam, bet mēs savējās – ne. Ja gribam uzvarēt tik spēcīgu pretinieku, šādas iespējas nedrīkstam laist garām. Tambijeva un Ankipāna izgājieni nebija vienīgās nerealizētās iespējas," pikts par vājo vārtu gūšanas realizāciju ir Beresņevs.

"Nezinu, kas par iemeslu, bet mača sākumā izskatījāmies tādi kā nobijušies. Ielaidām divus ātrus golus un ļāvām viņiem mūsu aizsardzības zonā darīt visu, ko vien viņi vēlējās. Pirmo periodu mēs pilnībā atdevām slovākiem, bet otrā perioda sākumā laukumā izgājām ar pārliecību, ka arī viņi mums ļauj brīvi spēlēt, sākām spēlēt daudz drošāk, sāka veidoties arī vārtu gūšanas momenti. Parādījās tālās piespēles, uz kurām slovāki bieži iekrita, tikai nepratām izmantot tās izdevības, kad izgājām viens pret vienu. Lūzuma moments it kā iestājās, kad rezultāts kļuva 3:4. Varēja just, ka slovāki vairs tā neskrēja uz priekšu, arī aizsardzībā sākām darboties drošāk. Arī šajā mačā mums bija izdevība maču pabeigt ar labāku rezultātu. Pēdējā trešdaļā visi pieci slovāki bija iesēdušies aizsardzībā un to vien gaidīja, lai izveidotu bīstamus pretuzbrukumus.

Ļoti strīdīgs moments bija pirmās trešdaļas vienpadsmitajā minūtē, kad mača tiesnesis no Šveices Denijs Kurmanns Latvijai neieskaitīja vārtu guvumu. Mača tiesnesis Latvijas izlases kapteinim Kārlim Skrastiņam pārliecinoši paskaidrojis, kāpēc bijis tieši šāds lēmums:

"Kā man paskaidroja tiesnesis, tad vārtsarga laukumā atradies Mamonovs, bet viņš tur nedrīkstēja būt. Tiesneša svilpe bija vēl pirms tam, kad tika gūti vārti, tāpēc mainīt lēmumu vairs nebija iespējams."

Leonīdam Beresņevam šajā sakarā bija daudz vairāk kas sakāms, un arī vārdi bija daudz skarbāki:

"Esmu pārliecināts par visiem simts procentiem, ka vārtu guvums bija jāieskaita. Pirms turnīra mēs tikām iepazīstināti ar spēles noteikumiem, kam tiks pievērsta lielākā uzmanība. Šajā situācijā noteikumos rakstīts: ja spēlētājs bez apzinātas darbības atrodas vārtsarga laukumā, viņam tiesnesis izdara aizrādījumu. Ja spēlētājs nav ņēmis vērā šo aizrādījumu, tad spēle tiek apstādināta. Pirmkārt, Mamonovs, atrodoties vārtu tuvumā, nevienam netraucēja un neviens viņu arī nebrīdināja. Interesanti, ka pēc pāris minūtēm slovaku uzbrucējs tieši tādā pašā situācijā atradās Irbes priekšā un piedevām vēl viņam traucēja, taču tiesnesis šim momentam nepievērsa nekādu uzmanību. Man sāk rasties iespaids, ka Latvijas izlasei tiek piemērots viens noteikumu traktējums, citām komandām – pavisam citi."

– "Vai tika pieprasīts noskatīties atkārtojumu?"

– "Arī šajā sakarā mums priekšā tika lasīti jaunie noteikumi. Kaut kur virs tribīnēm atrodas tiesnešu brigāde, kas seko līdzi notikumiem laukumā, un tikai viņiem ir tiesības izlemt, bija vai nebija gūti vārti. Šajā situācijā vajadzēja būt tā: viņiem vajadzēja piezvanīt sekretariātam un telefoniski pateikt, ka vārti gūti pareizi. Kā paši noprotat, tad šāda zvana nebija. Tad vēl trešajā periodā bija vairākas reizes, kad mūsu spēlētājiem atklāti tika grūsts mugurā, bet tiesneši kaut kā nevēlējās pamanīt šos pārkāpumus."

Rezultāti

Olimpiskais turnīrs hokejā

Latvija un Slovākija 3:6 (1:4, 2:1, 0:1)

Irbe; Reķis–Skrastiņš, Cipulis–Cipruss–Panteļejevs; Tribuncovs–Ozoliņš, Ņiživijs–Semjonovs–Tambijevs; Laviņš–K. Rēdlihs, Ankipāns–Vasiļjevs–Mamonovs; Saviels–Pujacs, M. Rēdlihs–Bērziņš–Ziediņš.

0:1 Zedniks (Višņovskis) 5:23

0:2 Petrovickis (Surovijs, Mešarošs) 5:43

1:2 Ozoliņš (Cipulis, Panteļejevs) 6:27

1:3 Demitra (M. Hosa, maz.) 7:54

1:4 M. Hosa 13:17

2:4 Cipulis (Cipruss, Panteļejevs) 20:54

3:4 Ņiživijs (Skrastiņš) 26:51

3:5 Čara (M. Hosa) 33:49

3:6 M. Hosa (Gaboriks) 49:04

Soda minūtes: 8 (Mamonovs, Vasiļjevs, Saviels, Bērziņš): 12

Metieni: 28:25

Citi rezultāti.

Slovākija un Krievija 5:3 (1:2, 2:1, 2:0). Zviedrija un Kazahstāna 7:2 (3:0, 4:1, 0:1). Zviedrija un Krievija 0:5 (0:0, 0:2, 0:3)

Turnīra tabula

Slovākija 2 2 0 0 11:6 4

Krievija 2 1 0 1 8:5 2

Zviedrija 2 1 0 1 7:7 2

Latvija 2 0 1 1 6:9 1

ASV 1 0 1 0 3:3 1

Kazahstāna 1 0 0 1 2:7 0

 

Ilmārs Bricis izcīna ceturto vietu iedzīšanā

LETA  02/18/06     Latvijas biatlonists Ilmārs Bricis sestdien XX Ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā 12,5 kilometru iedzīšanā sestdien izcīnīja ceturto vietu, bet zelta godalgu ieguva francūzis Vensāns Derfrazns.

Jānis Bērziņš šodien bija 44.vietā, Raivis Zīmelis - 47., bet Kristaps Lībietis - 56.vietā.

Otrais finišēja slavenais norvēģis Ūle Einars Bjērndalens, bet bronzas godalgu ieguva sprinta sacensību uzvarētājs, vācietis Svens Fišers.

Bricis, kurš pēc sprinta bija 13.vietā, šodien šaušanā pieļāva tikai vienu kļūdu - otrajā šaušanā guļus. Pēc pēdējās šautuves Bricis bija piektais, taču līdz finišam apdzina norvēģi Halvaru Hanevolu un izcīnīja ceturto vietu.

No bronzas godalgas Latvijas biatlonistu šķīra 11,1 sekunde.

Bērziņš šodien šaušanā pieļāva vienu kļūdu un pēc 50.vietas sprintā pakāpās sešas pozīcijas augstāk. Zīmelis, kurš startēja no 51.pozīcijas, ar pieciem soda apļiem pakāpās par trīs pozīcijām, bet Lībietis saglabāja savu sprintā iegūto 56.vietu. Lībietis šodien distancē veica sešus soda apļus.

Iedzīšanā vīriešiem startēja 57 sportisti, bet finišēja 56.

 

Hokejisti brauc mājās

Ēriks Strauss,  NRA  02/20/06    Zaudējums krieviem dzēsa mūsu valstsvienības cerības kvalificēties ceturtdaļfinālam.

Olimpiskajā Turīnā Latvijas hokeja izlasei vēl ir jāaizvada viena spēle, taču jau pēc svētdienas sagrāves spēlē ar krieviem kļuva skaidrs, ka ilgāk par otrdienu mūsu hokejisti šeit neuzkavēsies. Naivas ticības vai situācijas nezināšanas dēļ vakar izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs centās pierādīt, ka esot vēl nelielas cerības aizķerties aiz ceturtās vietas grupā, taču uz šādu brīnumu var cerēt tikai nelabojams optimists.

Kopš Latvijas izlase spēlē augstākajā hokeja sabiedrībā, nav bijis gadījuma, kad divas dienas pēc kārtas tā tiek piesmieta visos veidos, kādi vien iespējami hokejā. Sestdien pār Latvijas izlasi pārskrēja zviedri, bet vakar pret mūsējiem pat labs treniņš nesanāca krieviem. Kad pirms mača krievu kolēģi apjautājās, vai tikai mūsu izlase pret zviedriem nav taupījuši spēkus pret principiālo pretinieku Krieviju, negribējās piekrist viņu aizdomām, jo līdz šim Latvijas izlases treneri nav apzināti pretiniekus dalījuši ērtajos un mazāk ērtajos. Neesam tik lieli un vareni, lai atļautos šādas kalkulēšanas. Zaudējums zviedriem tika uztverts kā pašsaprotama parādība un droši vien izlases virzienā neviens nemestu akmeņus arī pēc zaudējuma Krievijai, taču zaudēt var dažādi, bet ne tā, kā tas notika vakar. Vai tomēr der ieklausīties izlases veterāna Aigara Ciprusa pēcspēles teiktajā:

– Protams, nav patīkami divas dienas pēc kārtas zaudēt ar tik iespaidīgiem rezultātiem, taču to nevajag uztvert kā traģēdiju. Šobrīd mums ir jāsamierinās ar reālo situāciju, un tā nav mums labvēlīga. Nu nevar salīdzināt mūs ar Zviedrijas vai Krievijas izlasēm, jo tās ir pavisam cita svara kategorijas izlases, un mēs ļoti, ļoti atpaliekam ne tikai no šīm izlasēm. Nezinu, cik ilgs laiks vēl paies, kad arī pie mums sāks spēlēt šādos ātrumos.

Tāpat kā pirms mača ar zviedriem, arī spēlei ar krieviem izlases treneri bija izstrādājuši savu taktiku, kā pārspēt pretinieku. Doma esot bijusi itin laba – sākoties spēlei, pretiniekam jāsāk uzbrukt jau viņu zonā un, ar aktīvām darbībām atņemot viņiem ripu, gūt pēc iespējas ātrāk vārtus. Vārdos un uz papīra šāds scenārijs izskatās itin pievilcīgs, un līdz pat kādai piektajai minūtei šķita, ka tā realizācija tiek īstenota. Tiesa, ne pilnībā, taču par 50 procentiem noteikti. Proti, mūsu uzbrucēji pa krievu zonu dzīvojās itin aktīvi, jau pašos sākumos apstādinot gados jaunāko un meistarīgāko pretinieku skrējienu uz Irbes vārtiem, taču uzdevuma svarīgākā daļa tā arī palika neizpildīta – vārtu guvumu nebija. Pat vēl vairāk – nebija pat iespēju tos gūt.

Iespējams, ka spēles gaita būtu pavērsusies citā virzienā, ja mača tiesnesis Deniss Lerū astotajā minūtē būtu pamanījis, ka Irbe krieva spēcīgi mesto ripu atvaira ar ķiveri. Šādos gadījumos parasti spēle tiek apturēta, taču ne šoreiz. Krievi tobrīd jau sāka pilnībā apsēst Latvijas vārtus, un pēc pāris sekundēm no vārtu aizmugures Kovaļčuks iemāna ripu aiz Irbes muguras. Tad seko Ciprusa (netiek līdzi ātrajam Ovečkinam) un Semjonova noraidījumi, un krieviem nav nekādu problēmu izspēlēt divus liekos – 0:2. Līdzīgā situācijā perioda vidū bija nonākusi arī Latvijas izlase – 29 sekundes varējām spēlēt piecatā pret trijiem, taču izlase ar turnīrā vājāko vairākuma realizāciju arī šoreiz nomuļļāja iespēju izcelties. Tie arī bija visi ievērības cienīgie notikumi Latvijas izlases izpildījumā, bet par to, kā klājās mača turpinājumā, labāk ir paklusēt.

Iespējams, ka Latvijas izlases vadībā nav neviena cilvēka, kurš cītīgi ar pirkstu vilktu līdzi spēļu kalendāram un pareizi sastādītu turnīra tabulu. Iespējams, ka šāds vai šādi cilvēki tomēr stāv aiz izlases apmales, taču tādā gadījumā neviens no viņiem nebija vai vēl nepaspēja pateikt, ka izlasei šī olimpiāde jau ir beigusies un vēl pirms izlidošanas uz Turīnu uz 22. februāri pasūtītās mājupceļa biļetes nevajadzēs mainīt uz vēlāku laiku.

It kā jau nav ko pārmest Beresņeva nelabojamajam optimismam, ka vēl ir varianti, taču reāli noliekot visu pa plauktiņiem, pēdējā apakšgrupas spēle ar kazahiem būs tikai cīņa par ieskaites punktiem IIHF izlašu rangā. Grūti bija iztēloties, ka atlikušajos divos mačos ASV izlase saviem pretiniekiem zaudēs ar kopējo vismaz desmit vārtu starpību, bet vēl mazāka bija un joprojām ir ticība, ka Latvija var sasist kazahus vismaz ar piecu līdz septiņu vārtu starpību.

Olimpiskais turnīrs hokejā. Priekšsacīkstes

Latvija un Krievija 2:9 (1:3, 0:3, 1:3)

Latvija: Irbe (no 27:58 Masaļskis); Reķis – Skrastiņš, Cipulis – Cipruss – Panteļejevs;

Tribuncovs – Ozoliņš, Ņiživijs – Semjonovs – Tambijevs; Laviņš – K. Rēdlihs, Ankipāns – Vasiļjevs – Mamonovs; Saviels – Pujacs, M. Rēdlihs – Bērziņš – Ziediņš.

0:1 Kovaļčuks (Kovaļovs, Markovs) 7:26

0:2 Sušinskis (Haritonovs, Gončars, vair.) 9:15

1:2 Cipruss (maz.) 9:55

1:3 Kovaļčuks (Dacjuks) 12:36

1:4 Kovaļčuks (Kovaļovs, Dacjuks) 23:32

1:5 Kozlovs (Jašins) 25:45

1:6 Kovaļčuks (Dacjuks) 35:16

1:7 Jašins (Kozlovs, Žukovs) 41:58

1:8 Malkins (Sušinskis, Višņevskis) 47:32

1:9 Ovečkins (Kozlovs, Jašins) 58:04

2:9 M.Rēdlihs (Bērziņš) 58:04

Soda minūtes: 18 (Reķis 4, Tambijevs 4, Semjonovs 4, Cipruss, Vasiļjevs, Saviels) : 16.

Metieni: 11:39

 

 

 

 

Citādā ziņā…

 

 

 

Paula koncerts saviļņo 10 000 skatītāju

Santa Raita,  NRA  02/20/06    Ilgi gaidītā daudzfunkcionālā halle Arēna Rīga nu ir atklāta. Un ir cerība, ka grandiozais Maestro Raimonda Paula dziesmu, atmiņu un emociju vakars ir devis tai savu svētību.

Sestdienas vakarā Arēnā Rīga notika Raimonda Paula lielie dziedāšanas svētki, kas kopīgā dziesmā vienoja 750 koristus no visas Latvijas, dažādu paaudžu iemīļotus estrādes solistus, dziedošos aktierus, dejotājus un 10 tūkstošus skatītāju.

Lai arī dienu pirms lielā koncerta Maestro pauda bažas par halles akustiku, kas tieši viņam jāpārbauda uz savas ādas, nu var teikt, ka jaunā Arēna Rīga ir izturējusi ugunskristības: Paula dziesmas tur skanēja vareni, pat dažbrīd saviļņojot klātesošos līdz asarām... Bet koncerta izskaņā smaids Maestro sejā un gaisa skūpsts klausītajiem bija zīme, ka koncerts izdevies, kā bija iecerēts. Neatkarīgā jau ziņoja, ka pēc R. Paula dziesmu svētkiem Arēnā Rīga būs gan SEB Baltijas basketbola līgas zvaigžņu spēle, gan Ričarda Klaidermana, Krisa Rī, Depeche Mode, 100 čigānu vijoļu un citu koncerti. Bet maijā tur norisināsies ilgi gaidītais 2006. gada pasaules čempionāts hokejā.

Klausītāju iemīļotās Paula melodijas devušas svētību jaunajai hallei Arēna Rīga

Par to, ka cilvēki viņu mīl, apbrīno un dievina, Maestro Raimondam Paulam nevajadzētu šaubīties. Sestdien un svētdien daudzfunkcionālajā hallē Arēna Rīga izskanējušie Maestro jubilejas lielkoncerti kārtējo reizi apliecināja – viņš vienkārši ir tautas mīlulis!

"Zināt, kā Pauls kādreiz var nospēlēt? Tā, ka šermuļi iet pār kauliem..." vēl gaidot Maestro apaļo jubileju, intervijā Neatkarīgajai pauda viņa kundze Lana. Nu par to pārliecinājās arī vairāk nekā 20 tūkstoši (!) skatītāju, kas sestdienas un svētdienas vakarā bija klāt Raimonda Paula dziedāšanas svētkos. Triju stundu garumā jaunajā hallē Arēna Rīga tika izdziedātas visskaistākās Maestro estrādes un teātra dziesmas, no kurām par vienu otru klausītāji koncerta starplaikā sprieda: bet es līdz šim domāju, ka tā ir latviešu tautas dziesma... Lūk, cik dziļi tautas apziņā iesakņojušās Raimonda Paula melodijas!

"Pauls rullē!" tā pēc koncerta savos iespaidos ar Neatkarīgo dalījās kāds pusaudžu bariņš un sajūsminājās par Valtera un Kažas un Putnu balles sniegumu. Bet vidējās paaudzes kundzītes neslēpa, ka "neko tik aizkustinoši skaistu" viņas savā mūžā vēl nebija piedzīvojušas, un dažu dziesmu laikā, kad uz skatuves kāpa Viktors Lapčenoks, Ojārs Grinbergs, Andris Daņiļenko, Normunds Rutulis, Artūrs Skrastiņš ar Raudāja māte... un Zigfrīds Muktupāvels ar Mēmo dziesmu, "pat asaras saskrēja acīs"...

Bet visi tie, kam nebija iespējas būt klāt Raimonda Paula grandiozajos dziesmu dziedāšanas un izdziedāšanās svētkos Arēnā Rīga, šovakar pulksten 21 to varēs noskatīties Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT).

 

Zīriņu kolonijas ierīkošanai atvēl zemes gabalu Zaķusalā

LETA  02/21/06    Rīgas dome otrdien nolēma nodot Rīgas domes Vides departamenta valdījumā 2565 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Zaķusalā, lai šajā vietā ierīkotu zīriņu ligzdošanas vietu.

Lēmums paredz, ka Vides departamentam būs tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem slēgt līgumus, lai nodrošinātu zīriņu ligzdošanas vietas ierīkošanu un apsaimniekošanu. Departamentam nebūs tiesību iznomāt zemesgabalu citām personām.

Zīriņu ligzdošanas vietu Zaķusalā plānots izveidot šī gada laikā, iepriekš Rīgas Vides komitejas deputātus informēja departamenta direktors Askolds Kļaviņš (LZP).

Pēc viņa teiktā, patlaban tiek gatavots projekts, kuram aprīlī jābūt gatavam. Pēc tam tiks izsludināta iepirkuma procedūra būvdarbiem. Būvniecības laikā iecerētajā vietā Zaķusalā plānots izzāģēt kokus, izveidot pamatu, uzbērt uz tā oļus un uzbūvēt žogu.

Iespējams, jau pirmajā pavasarī zīriņi paredzētajā vietā nesāks ligzdot, taču otrajā vai trešajā gadā tas varētu notikt. Apstākļi zīriņu ligzdošanai iecerētajā vietā Zaķusalā būs tādi, kādos putniem patīk uzturēties.

Lai saglabātu unikālo zīriņu koloniju Rīgā un ierīkot alternatīvu zīriņu ligzdošanas vietu Zaķusalā, projektam no Rīgas Vides aizsardzības fonda atvēlēti 12 000 latu, bet 5000 latu ziedojusi "Hansabanka".

Preses nama jumtam, kas bija šo putnu kādreizējā ligzdošanas vieta, 2000. un 2001.gadā remonta laikā tika nomainīts segums, kas nav piemērots putnu ligzdošanai.

Upes zīriņi ir parasti ligzdotāji un caurceļotāji. Tie ligzdo pie dažādiem ūdensbaseiniem, parasti uz nelielām salām, saliņām un sērītēm. Vietas izvēlē lielāka nozīme ir kolonijas drošībai, nevis ūdensbaseina lielumam, tāpēc šie putni sastopami gan nelielos pamestos karjeros, gan Rīgas jūras līča piekrastē.

 

Sv. Pētera baznīca paliks Rīgas pašvaldības īpašumā

Apollo  02/21/06    Rīgas Dome vēlas paturēt Sv. Pētera baznīcu pašvaldības īpašumā, otrdien preses konferencē pavēstīja Rīgas Domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Viņš iepriekš aicināja sabiedrību aktīvi izteikt viedokli par turpmāko Sv. Pētera baznīcas statusu, un pēdējo nedēļu laikā ir saņemtas rīdzinieku vēstules, kurās baznīcas atdošana luterāņu draudzei vērtēta negatīvi. «Sabiedrības nospiedošs vairākums ir pret Sv. Pētera baznīcas atdošanu luterāņu draudzei,» ziņoja Aksenoks.

Rīgas Dome jau nosūtījusi vēstuli ar noraidošo attieksmi Tieslietu ministrijai.

Kā jau ziņots, Pēterbaznīcu savā īpašumā vēlas atgūt Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB). Pērn septembrī LELB un Rīgas Dome sāka sarunas par Sv. Pētera baznīcas kopīgu apsaimniekošanu. Bija paredzēts izveidot kopīgu baznīcas apsaimniekošanas padomi un pārvaldi, kurā būtu pārstāvētas abas puses — LELB un pašvaldība. Tomēr atklājies, ka tehnisku un juridisku iemeslu dēļ kopīgs apsaimniekošanas modelis nav iespējams. Tāpēc LELB Kapituls nolēma turpināt darbu pie īpašumtiesību atjaunošanas.

 

Jaundžeikara sievasmāti soda par nelegālā alkohola tirdzniecību

DELFI  02/22/06    Ar Preiļu rajona tiesas lēmumu iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) sievasmāsai Lilitai Seikstulei trešdien tika piespriests 100 latu naudas sods par nelegālā alkohola tirdzniecību, portālu „Delfi” informēja tiesā.

Seikstule pilnībā atzinusi savu vainu. Pieņemot šādu lēmumu, tika ņemts vērā apstāklis, ka viņa nav agrāk sodīta un ir atzinusi savu vainu.

Preiļu rajona tiesa trešdien skatīja administratīvā pārkāpuma protokolu par nelegālā alkohola tirdzniecību Preiļu rajona Rudzātu pagastā.

Informācija par ministra sievasmāsas Lilitas Seikstules saistību ar nelegālā alkohola tirdzniecību pērn izskanēja TV3 raidījumā "Bez tabu laiks", kas kandžas tirgošanu nofilmēja ar slēpto kameru.

TV3 raidījumā "Bez tabu laiks" Seikstule žurnālistiem noliedza nelegālā alkohola pārdošanu, sakot, ka viņu aprunājot kāda pagasta iedzīvotāja, kuras dēls zogot Seikstulei degvielu.

Tomēr ar slēpto kameru nofilmētie kadri apliecina, ka Seikstule pārdod divas pudeles nelegāla alkohola un cienā pircēju ar sieru.

TV3 stāstīja, ka Seikstules mājā nelegālo alkoholu tirgojot jau aptuveni trīs gadus un arī iekšlietu ministrs pie radiem Preiļu pusē neesot bijis vismaz trīs gadus.

Jaundžeikars TV3 atzinis, ka "likums ir vienāds visiem un nav nekādas starpības, lai sauktu pie atbildības tāpat kā jebkuru".

 

 

 

Gribējām sniegu

un arī dabūjām, pie tam tā pamatīgi –

vienas dienas laikā sasniga visas ziemas norma.

Šķiet, ka kāds sniega mākoņiem bija aizšuvis galus

ciet, ka tie visu ziemu tikai reizēm un pa drusciņai sniga.

Bet pirmdien, kad nu spruka vaļā, tad piesniga tā, ka ne

paiet, ne pabraukt vairs nevarēja... Nu jau pamazām

visa biezā sniega kārta kūst nost, veidojot peļķes

uz ielām.Termometra stabiņš turas tuvu 0oC at-

zīmei. Katrā ziņā dienas ir saulainas

un patīkamas...

Anda Jansone, trešdien, 22. februārī