Nr. 436: 2006. g. 3. - 9. marts
Eiropā un citur pasaulē...
Ar prezidenti Annans par pēctecību nerunā
Gunta Sloga,
Kā stāsta prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, sarunā ar K.Annanu apspriests plašs jautājumu loks par
Papildu uzmanību abu sarunai pievērsta tādēļ, ka aizvien biežāk V.VīķeFreiberga tiek minēta kā viena no potenciālajām kandidātēm uz
Viedoklis: Brīvības līdere Latvija un citi joku stāsti
Lato Lapsa Apollo 03/06/06 Aizvadītajā ceturtdienā mūsu Valsts prezidente kārtējo reizi uzstājās ar vārdiem, kuri acīmredzami bija domāti, lai latvju nāciju atkal paslavētu, tonizētu un pamudinātu uz jauniem lieliem darbiem. Turklāt neskanēja nekādi «mēs esam vareni, diženi un vēl visādi» nē, viss bija vēl traģikomiskāk.
Un tātad Vīķes-Freibergas kundze viesojās pie mūsu lielajiem zvaigžņoti strīpotajiem draugiem Atlantijas okeāna viņā krastā un no
Trīsreiz noklausījos Vīķes-Freibergas teikto
Un tas nebija viss Amerikas paši galvenie ne daudz, ne maz, bet «uzskata, ka Latvija un es kā tās prezidente esam līderi tajā ziņā, lai aizstāvētu brīvības idejas un ideālus». Tā, lūk. Ar vārdu sakot, jessssss mēs esam lielās Amerikas atzīti brīvības ideju un ideālu aizstāvēšanas līderi globālā mērogā. Forši, ne, ko? Ko vairāk?
Nē, zaķīši, nav vis forši: patiesībā nudien pārsteidzoši, ka valsts pirmā persona var tik nepiespiesti un brīvi karināt makaronus uz ausīm savai brīvību tā mīlošajai nācijai, bet tā savukārt šos glaimus kā patiesībā jebkurus citus tver bez nevajadzīgām šaubām un pārdomām. Bet padomāt būtu par ko nu, kaut vai par pāris sīkumiem.
Acīmredzot Valsts prezidentei padomdevēji nav pastūmuši priekšā kaut vai
Nu, nav pastūmuši ko lai dara. Tāpat droši vien prezidente pati sev ir spējusi noformulēt skaidrojumu tam, kā tas tā sanāk, ka valsts brīvības ideju un ideālu aizstāve sūta savus karavīrus piedalīties okupācijas spēku sastāvā citas valsts teritorijā. Nemaz nerunāsim par vietējiem medijiem, kam Irākā dienošie Latvijas pusalgotņi šķiet kaut kas varoņiem līdzīgs o, mūsu puiši, mūsu puiši...
Un tā tālāk, un tā tālāk. Ar vārdu sakot, varbūt tomēr skatīsimies patiesībai acīs: Latvija ir nevis brīvības līdere, bet vasaļvalstiņa, kuras nācija ir gatava stāvēt un krist tikai par lieku mitekļa kvadrātmetru, kuras vadība ir gatava nostāties ķēdes sunīša, bet varbūt arī vēzīša pozā priekšā katram, no kā iespējams izdabūt kaut solījumu par ekonomisko labklājību un drošību, un kuras vienīgais kopš tās neatkarības atjaunošanas pieņemtais drosmīgais
Turklāt, kā labi atceramies, arī šis vienīgais
Savukārt tiem kaislajiem patriotiem, kuriem noteikti būs pietiekami daudz ko teikt par šādu ķecerīgu, nē, ko tur, vienkārši zaimojošu viedokli, var ieteikt vienu pirms ķerties pie sava kaismīgā viedokļa paušanas, vēsi pie sevis atbildēt uz vienu jautājumu. Tas saistīts ar atmiņā vēl palikušu atgadījumu kā atceramies, pirmā valsts, kas atzina Baltijas valstu neatkarību, bija Islande un tas notika brīdī, kad ar mūsu neatkarību tā īsti vēl nekas nebija skaidrs. Tad nu pajautājiet paši sev: vai amerikāņu draugu tā slavētā «brīvības līdere» Latvija pašlaik mestos pirmā atzīt kaut kādas nez kad un nez kā okupētas (un vai vispār okupētas? vai tad tā to maz var traktēt?) Ziemeļrietumbengālijas neatkarību vai arī piesardzīgi pagaidītu pāris gadus, lai apskatītos, kas un kā tad varētu beigties un vai tik šāds solis atbilst mūsdienu reālijām?
Pajautājāt? Atbildējāt? Nu, ko tad vairāk.
«Al Jazeera» vēlas veidot reportāžas par Vīķi-Freibergu un Lembergu
LETA 03/07/06 Arābu pasaules lielākais televīzijas kanāls «Al Jazeera» iecerējis veidot reportāžu sēriju par «ietekmīgiem un bagātiem cilvēkiem» un viens no kandidātiem ir Ventspils mērs Aivars Lembergs,
«Al Jazeera» sižetu, iespējams, veidos arī par Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu viņas ietekmes pasaulē kontekstā.
Kā atgādina laikraksts, «Al Jazeera» pasaules uzmanību ieguva pēc
«Al Jazeera» no šī gada maija visā pasaulē
Ventspils mērs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents «Al Jazeera» interesi esot izpelnījies ar daudzajām publikācijām, kas par viņu rodamas Latvijas medijos. Pērn par viņu bijušas vairāk nekā 1700 publikācijas Latvijas medijos, kas viņam dod pārliecinošu otro vietu Latvijā.
Kā raksta «Dienas Bizness», kanāls vēlas noskaidrot, cik patiesībā liela ir viņa ietekme. Kā ievērības cienīgu faktu televīzijas kanāla pārstāvji vērtē Lemberga ieceres startēt Saeimas vēlēšanās. Viņš ir arī minēts kā viens no bagātākajiem cilvēkiem Latvijā un iekļauts Latvijas miljonāru saraksta galvgalī.
«Mūs interesē, kā viņš ir ticis pie savas naudas,» laikrakstam skaidrojusi žurnāliste Pia Heikkila, kura cer Latvijā ierasties ar veselu filmēšanas grupu.
Lemberga komentāru aģentūrai LETA neizdevās iegūt, jo viņš devies atvaļinājumā.
Kā norāda «Dienas Bizness», Latvija nav vienīgā Baltijas valsts, par kuras ietekmīgajiem cilvēkiem plānots veidot sižetu - arābu televīzijas kanālu ieinteresējusi arī Igaunija. Iecerēts veidot reportāžu par Igaunijas ekonomikas un sakaru ministru Edgaru Savisāru, kā arī par viņa iespējamo saistību ar kuģniecības kompāniju «Tallink».
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA norādīja, ka nekāda informācija par iespēju veidot sižetu par prezidenti no «Al Jazeera» nav saņemta, bet televīzijas kanāla nolūkus Rozenberga nekomentēja.
Krievijā
LETA 03/06/06 Filmas "Baltijas nacisms", kuru vairākas Latvijas amatpersonas un vēsturnieki ir atzinuši par demagoģisku un nacionālo naidu kurinošu, popularizēšana Krievijā tiks turpināta un nākamā filmas demonstrēšana Krievijas telekanālos gaidāma 16.martā.
Krievijas kompānijas "Trešā Roma" pārstāve Aleksandra Drozdova informēja, ka "Baltijas nacisms"
Pēc filmas demonstrēšanas informācijas aģentūrā notiks preses konference, kurā piedalīsies filmas veidotāji - producentu centra "Trešā Roma" prezidents Valērijs Šehovcovs, filmas scenārija autors Aleksandrs Tkačenko un režisors Boriss Čertkovs.
Ģenerālprokuratūra un Drošības policija atteicās uzsākt kriminālprocesu par iespējamo nacionālā naida kurināšanu Krievijas kompānijas veidotajā filmā "Baltijas nacisms", jo, izvērtējot kinodarba saturu, secināts, ka netiek pārkāpta nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanas robeža.
Pēc filmas autoru domām, tā esot patiesa un dokumentāla un tajā izmantoti unikāli materiāli par notikumiem Latvijā Otrā pasaules kara laikā, kas ņemti no Krievijas Federālās drošības dienesta arhīviem. Filma demonstrējot 20.gadsimta 40.gadu "pretrunīgo emocionālo atmosfēru" un motivējot uz diskusiju.
Kā "eksperti" filmā piedalās Saeimas deputāti Nikolajs Kabanovs (PCTVL), Juris Dobelis (TB/LNNK), politiķi Alfrēds Rubiks (LSP), Viktors Kalnbērzs ("Dzimtene"), Raivis Dzintars ("Visu Latvijai!"), vēsturnieki Antonijs Zunda, Marģeris Vestermanis, Jānis Dzintars, kā arī bijušie Latviešu leģiona un Sarkanās armijas latviešu divīzijas karavīri, Salaspils nometnes ieslodzītie.
Latvijas politiķi šo filmu ir novērtējuši kā demagoģisku antilatvisku propagandu, tāpēc bija iecerēts nepieļaut šāda kinodarba publisku demonstrēšanu.
Politiķi par šo filmu ir runājuši arī ar Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju, kurš februāra sākumā Saeimā sacīja, ka pats šo filmu neesot skatījies un negatavojās to arī darīt, un solīja deputātiem, ka Krievijā tā netiks demonstrēta.
Vēstnieks pauda viedokli, ka uz filmas saturu ir jāskatās filozofiski, jo tajā ir bijusi iespēja izteikties visām pusēm. Vēstnieks retoriski vaicāja, kādēļ Latvija, kura sevi sauc par demokrātisku valsti, tagad prasa tās aizliegšanu.
Latvijas vēstniecība Krievijā aicina nerādīt filmu 'Baltijas nacisms'
DELFI 03/09/06 Latvijas vēstniecība Krievijā nosūtījusi
Gadījumā, ja TVC tomēr nolemts
Josts norādīja, ka vēstniecība atklājusi savu negatīvo attieksmi pret tādas filmas demonstrēšanu, uzsverot uz tās neatbilstību objektīviem faktiem.
TVC Sabiedrisko attiecību direkcijas pārstāvis Aleksandrs Pavlovs portālam Delfi sacīja, ka minēto
Filmu, kuru Latvijas vēsturnieki atzinuši par demagoģisku, bet vairākas Latvijas amatpersonas uzskata pat par nacionālo naidu kurinošu, TVC
Pērn uz ārzemēm adoptēti 111 bērni
DELFI 03/09/06 Pagājušajā gadā no Latvijas uz ārzemēm adoptēti 111 bērni, bet šobrīd adoptācijai uz ārzemēm pieejami 251 bērns, informēja Bērnu un ģimene lietu ministrija.
Uz Franciju pērn adoptēti 65, uz
Joprojām saglabājoties tendencei vietējiem adoptētājiem izvēlēties pēc iespējas mazākus bērnus, ārpusģimenes aprūpes iestādēs atrodas 873 bērni vecuma grupā no 10 līdz 18 gadiem, informē Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
Uz ārzemēm adoptējamo bērnu skaitā ietilpst arī bērni invalīdi. Ministrija norāda, ka no vietējo adoptētāju puses par šiem bērniem nav intereses, tādēļ vienīgā iespēja atrast jaunus vecākus ir ārvalstu adopcija.
Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks ceturtdien tikās ar
Ar
Īrijā...
Īrijas latvieši var sagaidīt dzimtenes policistu
Viesturs Radovics, NRA 03/04/06 Īrijā strauji pieaudzis Latvijas viesstrādnieku skaits, tāpēc Latvijas policija iecerējusi darbā uz šo valsti nosūtīt policijas virsnieku, kas koordinētu abu valstu likumsargu darbību un palīdzētu nelaimē nokļuvušajiem tautiešiem.
Iespēju uz Īriju sūtīt policijas darbinieku pirmais izteica Valsts policijas Starptautiskās sadarbības pārvaldes priekšnieks Artis Zīders. Tas pamatots ar lielo latviešu viesstrādnieku skaitu šajā zemē. A. Zīderam vīzija par jauno ārzemju posteni jāiesniedz Iekšlietu ministrijai.
Valsts policijas preses sekretāre Ieva Zvīdre skaidroja, ka policista sūtīšana uz Īriju pagaidām ir tikai iecere, un policija nav pat sākusi lemt, kā šo ideju realizēt: «Par policijas sakaru virsnieka nosūtīšanu uz Īriju vispirms ir jālemj valdībai, tāpat šim postenim būs vajadzīgs arī krietns finansējums.» Šā gada sākumā līdzīgā uzdevumā uz Krieviju nosūtīts policijas atašejs, bijušais Dzelzceļa policijas priekšnieks Viesturs Briedis. Latvijas policista atrašanās Krievijā valstij gadā izmaksā aptuveni 60 tūkstošus latu. Cik no valsts budžeta varētu prasīt policista sūtīšana uz Īriju, vēl nav rēķināts.
«Jāuzsver, ka uz Īriju nekādā gadījumā neviens netaisās sūtīt ceļu policistu ar zizli rokās, kurš tur ķerstīs mūsu autobraucējus. Ja valdība atbalstīs šādu soli, uz Īriju dosies sakaru virsnieks, kas būs kā starpnieks starp Īrijas un Latvijas policiju,» piebilda I. Zvīdre. Policijas ieceri atbalstījis arī ārlietu ministrs Artis Pabriks, tāpat arī aicinot latviešu viesstrādniekus Īrijā ievērot valsts likumu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka
Sūdzību skaits par latviešiem sāk pieaugt
Sanita Jemberga, NRA 03/06/06 Īrijā gruzd bažas par latviešu viesstrādnieku daļas paradumiem. Vietējos medijos par braukšanas kultūru visbiežāk min Latviju.
Aizturēti divi Latvijas iedzīvotāji, kas mēģinājuši nolaupīt sievieti un auto. Noslepkavots Latvijas iedzīvotājs, un policija lūdz viesstrādnieku kopienu palīdzēt ar ziņām. Šaušalīgā autosadursmē iet bojā četri Latvijas iedzīvotāji, un viens ar ievainojumiem slimnīcā. Šādi virsraksti pēdējos pāris mēnešos saistībā ar Latvijas vārdu dominējuši Īrijas medijos, sākot gruzdēt neapmierinātībai ar viesstrādnieku paradumiem.
Problēmas nopietnību apliecina fakts, ka Īrijas ārlietu ministrs Dermots Ahērns pagājušā nedēļā par avāriju skaitu un noziegumiem uzrunāja Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku (TP), kas diplomātijā nav parasti. "Sacīju, ka viņa pilsoņi rada neproporcionālu daļu nepatikšanu," presei Briselē teica D.Ahērns, norādot, ka vairāk nekā puse no 165 tūkstošiem reģistrēto imigrantu ir poļi un ar šo kopienu problēmu ir daudz mazāk. "Teicu, ka viņam ir jāapzinās specifiskās problēmas, ar ko saskaramies attiecībā uz daļu latviešu, īpaši braukšanas stilu, un ierosināju apmeklēt Dublinu un izzināt situāciju sīkāk," teica īru ministrs. Ar atzinību uztverta ziņa, ka Latvija uz Dublinu varētu nosūtīt policijas sakaru virsnieku.
Cik pamatoti ir starp viesstrādniekiem izcelt latviešus kā kriminālās statistikas lielāko grupu, pateikt nav iespējams. Gan Īrijas policijā, gan Satiksmes drošības padomē (
No pirmajos divos gada mēnešos avārijās bojā gājušajiem 63 cilvēkiem 15 ir viesstrādnieki.
Visbiežāk šajā sakarā Īrijas medijos piemin Latviju, īpaši nesenās avārijas dēļ ar pieciem upuriem. "Dažas pašvaldības domā izlikt ceļa zīmes poliski (..), bet tie ir latvieši, kas statistiski ir visvairāk pakļauti avārijām. (..) Ne pārāk daudzi no mums riskē saskarties ar iespējamu Latvijas slepkavnieku vai viņu kriminālo bandu cīņām, bet daži no viņu autovadītājiem ir cita lieta," piektdien komentārā raksta Irish Examiner, ierosinot visus smagos noziegumos iesaistītos Latvijas iedzīvotājus izsūtīt no valsts.
Latvijas vēstniecībā Īrijā atzīst, ka bojāgājušo skaits aug aizpērn 11, pērn 10, šogad nepilnos trijos mēnešos jau deviņi, taču netiek skaitīts, cik daudzi ir avāriju upuri. Arī ziņu skaits par aizturētajiem un notiesātajiem palielinoties, taču tas esot likumsakarīgi, jo kopiena aug strauji ik mēnesi oficiāli reģistrējas 600 vai vairāk cilvēku. "Mums nav statistikas, kas ļautu apgalvot vai noliegt, ka ar latviešiem problēmu ir vairāk nekā ar citiem. Taču tiesa, ka Latvijas vārds pēdējā laikā medijos parādās daudz vairāk, īpaši saistībā ar braukšanas kultūru," teica vēstniecības pirmais sekretārs Ivars Lasis.
Īrijā pieaug bojā gājušo latviešu skaits
DELFI 03/06/06 Pēdējā laikā strauji pieaudzis Īrijā bojā gājušo latviešu viesstrādnieku skaits. 2004.gadā Īrijā bojā gājuši 11, pagājušogad 10, bet šī gada trijos mēnešos jau deviņi viesstrādnieki no Latvijas, pirmdien ziņo laikraksts "
Turklāt pieaugot ziņu skaits arī par aizturētajiem un notiesātajiem latviešiem, taču tas esot likumsakarīgi, jo latviešu kopiena Īrijā augot strauji ik mēnesi oficiāli reģistrējas 600 vai vairāk cilvēku, stāsta Latvijas vēstniecības Īrijā pirmais sekretārs Ivars Lasis.
"Mums nav statistikas, kas ļautu apgalvot vai noliegt, ka ar latviešiem problēmu ir vairāk nekā ar citiem. Taču tiesa, ka Latvijas vārds pēdējā laikā medijos parādās daudz vairāk, īpaši saistībā ar braukšanas kultūru," laikrakstam atzina vēstniecības pārstāvis.
Savukārt pieaugošo latviešu viesstrādnieku problēmu dēļ, diplomātijā neraksturīgu soli spēris Īrijas ārlietu ministrs Dermots Ahērns, kurš pagājušonedēļ par latviešu viesstrādnieku izraisītajām avārijām un izdarītajiem noziegumiem runājis ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku.
"Sacīju, ka viņa pilsoņi rada neproporcionālu daļu nepatikšanu," presei Briselē teica Ahērns, norādot, ka vairāk nekā puse no 165 tūkstošiem reģistrēto imigrantu ir poļi un ar šo kopienu problēmu ir daudz mazāk.
Īrijas ārlietu ministrs īpaši norādījis uz Latviešu viesstrādnieku braukšanas stilu un aicinājis Pabriku apmeklēt Dublinu un iepazīties ar situāciju klātienē.
Īrijas policijas un Satiksmes drošības padomes (
"Dažas pašvaldības domā izlikt ceļa zīmes poliski (..), bet tie ir latvieši, kas statistiski ir visvairāk pakļauti avārijām. (..) Ne pārāk daudzi no mums riskē saskarties ar iespējamu Latvijas slepkavnieku vai viņu kriminālo bandu cīņām, bet daži no viņu autovadītājiem ir cita lieta," piektdien komentārā raksta "Irish Examiner", ierosinot visus smagos noziegumos iesaistītos Latvijas iedzīvotājus izsūtīt no valsts.
Pabriks lūdz izstrādāt izglītības programmu latviešu bērniem Īrijā
DELFI 03/09/06 Ārlietu ministrs Artis Pabriks Izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei nosūtījis
Ministrs uzskata, ka mācību programmā būtu jāiekļauj latviešu valoda, literatūra un Latvijas vēsture. Tādējādi pēc atgriešanās Latvijā bērni varētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā.
Pabriks arī uzskata, ka būtu jāizvērtē iespēja uz Īriju nosūtīt kvalificētus skolotājus no Latvijas, kas varētu izglītības programmu realizēt.
Pērn decembrī Latvijas vēstniecība Īrijā izteica
Skolas telpu izmantošanas izmaksas segt piekritusi Īrijas Izglītības ministrija. Pašlaik skolā vienreiz divās nedēļās notiek viena mācību nodarbība latviešu bērniem. AM uzskata, ja tiks veikti visi sagatavošanās darbi no šī gada septembra skolā varētu nodrošināt minētās mācību programmas realizāciju.
Īrijas viesstrādnieki: «Latvijā mūs nesaprot!»
Ludmila Glazunova, Vakara ziņas 03/09/06 "Latvijā mūs nesaprot. Atbraucu, bet nav jau par ko runāt," tā par iespējamo atgriešanos Latvijā teic Ziemeļīrijas miestiņā Tandagrī dzīvojošais Leo. Neba viņš viens tāds par dzimtenē mītošo tautiešu negatīvo attieksmi sūdzas daudzi viesstrādnieki.
Ziemeļīrijā dzīvojošajiem latviešiem izveidojusies pilnīgi cita dzīve grūts darbs par taisnīgu samaksu, maz izklaides. Un informācijas trūkums par procesiem Latvijā, neziņa par tuviniekiem. Viņi ir atsvešinājušies. Un kā svešiniekus viņus uztver arī mājās. Taču dzimtenē valda stereotips, ka tur dzīvojošie viesstrādnieki ir teju vai dienaszagļi, pašlabuma tīkotāji, bezmaz vai Latvijas nodevēji. Taču tā nav katram savs stāsts, kādēļ pamestas mājas un meklēts darbs teju vai
Vietējie gan piekrīt dažs labs mājās pārbraucējs vairojis pārliecību, ka Ziemeļīrija un arī Īrija vai Lielbritānija ir sapņu zemes. Dažs labs lielībnieks, ticis dzimtajā miestā, gatavs katram pastāstīt, cik viņam labi iet. Turklāt savā dāsnumā pat uzsaukt dzērienus visiem vietējā kroga apmeklētājiem, lai vairotu mītu par augsto labklājību. Un dažs labs bāleliņš pēc atvaļinājuma uzdzīves Latvijā atpakaļceļa biļetei ir spiests grabināt naudu pat aizņemties no par daudz mazāku algu strādājošajiem tuviniekiem vai draugiem. Un tikai pēc tam piebilst, ka lielā alga vēl tikai būs, tie pagaidām tikai solījumi. Latvijā nav pietiekamas informācijas par reālajiem darba apstākļiem tur. "Vakara Ziņas" pārliecinājās, ka tā nebūt nav pastaiga pa saulainu pludmali vai velta bikšu deldēšana, bet gan grūts un smags fizisks darbs.
Valdībās,
Aprīlī dibinās Pensionāru partiju
LETA 03/03/06
Viņš apgalvoja, ka Pensionāru partijas dibinātājiem pievienosies arī Senioru partijas iniciatīvas grupa, kura uzskata, ka valstī dominē jaunības kults, atstājot par 50 gadiem vecākus cilvēkus novārtā.
Lai panāktu sociālo taisnīgumu, pēc Pensionāru partijas iniciatoru domām, nepieciešams veidot stipru senioru pārstāvību. Savukārt, lai panāktu paaudžu līdzsvaru, valdībā blakus Bērnu un ģimenes lietu ministrijai būtu jāizveido Senioru lietu ministrija. Pensionāru sabiedriskās organizācijas, pēc Lapas domām, ar gados vecāku cilvēku interešu aizstāvību īsti sekmīgi netiek galā.
Pagaidām iecerēts, ka Pensionāru partijas dibināšanas kongress notiks
Lapa ir bioloģijas zinātņu doktors, bijis kustības "Latvijai" valdes loceklis. 5.Saeimas deputāta Odiseja Kostandas palīgs, 1995.gada novembrī minēts kā viens no kandidātiem izglītības un zinātnes ministra amatam Ziedoņa Čevera valdībā, kura netika apstiprināta.
Lapa 2002.gadā bija politiskās organizācijas "Tautas mantojums" priekšsēdētājs, kura vēlāk pārtapa par "Tēvzemes savienību".
Demakova Sv. Pētera baznīcu grib atdod LELB
Apollo 03/03/06 Rīgas Sv. Pētera baznīca ir jāatdod Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), šādu pārliecību kultūras ministre Helēna Demakova nostiprināja pēc tikšanās ar LELB vadību arhibīskapu Jāni Vanagu un viņa vietnieku Pāvilu Brūveru.
Ministre jau
Ja Rīgas Domes priekšsēdētājs savu
LELB pārstāvji ministri informēja, ka ar Rīgas Domi jau bija panākta vienošanās noslēgt sadarbības
Arhibīskaps Jānis Vanags gan atzina: ja būtu normāla sadarbība ar Rīgas Domi, viņš saredz arī labas iespējas un priekšrocības baznīcas uzturēšanā un apsaimniekošanā, taču šie «manevri, kampaņa un naidīgā attieksme» gan neesot pieņemami. Tāpat arhibīskaps norādīja, ka LELB apbēdinājusi ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību «izveidotā konfrontācija» [starp LELB un Rīgas Domi] un «kampaņa par alkatīgo baznīcu». Arī ministre atzina, ka «baznīca neizskatījās labākajā gaismā, taču vēl neveiklāk izskatās Rīgas mērs ar savu nekonsekvento rīcību».
Sarunā ar LELB vadību ministre uzsvēra, ka baznīcas īpašumtiesību jautājums jāatrisina tā, lai gan Sv. Pētera baznīca, gan tās tornis vienmēr būtu pieejami apmeklētājiem, kā arī to, lai baznīcā organizētās izstādes tiktu saskaņotas ar LELB.
Arhibīskaps apliecināja, ka LELB nav nodoma pārtraukt kultūras dzīvi Pētera baznīcā vai liegt tās torņa apmeklējumu. Gluži pretēji ir vēlme kultūras dzīvi Pētera baznīcā intensificēt. «Mums nav merkantilu interešu. Bet ir atbildība un milzīgs darbs. Tā ir vieta, kur luterāņu baznīca sākās tā ir baznīca, tas ir dievnams,» atgādināja LELB arhibīskaps, uzsverot, ka galvenais ir, lai dievnams netiek profonēts.
Abas puses bija vienisprātis, ka šī tikšanās kliedēs sabiedrības neinformētību par baznīcas īpašumtiesību jautājuma vēsturi, kā arī, cerams, izbeigs konfrontāciju starp Rīgas Domi un LELB.
Partijām būs nepieciešamas jaunas 'lokomotīves'
LETA 03/04/06 Tautas partijai (TP) rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās būs jāmeklē jaunas "lokomotīves", jo viens no zināmākajiem partijas politiķiem Raimonds Pauls, visticamāk, nākamās Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs.
Pauls sacīja, ka galīgo
Neoficiāli zināms, ka Pauls nevēlas kandidēt arī tādēļ, ka, visticamāk, vēlēšanās nestartēs bijušais TP līderis Andris Šķēle un Rīgas domes deputāts Andris Ārgalis, kurus Pauls uzskatīja par saviem domubiedriem.
TP priekšsēdētājs Atis Slakteris pauda pārliecību, ka TP būšot spēcīgas "lokomotīves", taču cilvēcīgi būtu žēl, ja Pauls atteiktos no tālākas līdzdalības aktīvajā politikā.
Tomēr neoficiāli tapis zināms, ka viena no TP "lokomotīvēm" varētu būt kāds sabiedrībā zināms sportists, kurš mutiski solījis pievienoties TP. Tas esot slavenais hokejists Artūrs Irbe.
Demakova: nākamajam prezidentam jābūt Klintona tipa cilvēkam
LETA 03/04/06 Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) uzskata, ka ļoti piemērota kandidatūra Valsts prezidenta amatam būtu pašreizējais ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).
Demakova pastāstīja, ka Tautas partijas valde nav vēl lēmusi par TP kandidātu Valsts prezidenta amatam, pretendenti esot vairāki.
"Pēc Vairas Vīķes-Freibergas ir jānāk tādam Klintona tipa cilvēkam-enerģiskam, sportiskam, jaunam, ar "ezīti"," uzskata Demakova.
Jautāta par viņas pašas iespējamo kandidēšanu Valsts prezidenta amatam, patlaban populārākā Ministru kabineta locekle Demakova atbildēja: "Pilnīgi noteikti - nē".
"Es neesmu piemērota reprezentatīvam darbam, man vajag menedžēt," teica Demakova.
Saskaņā ar Satversmi, Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēl
Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.
Artis Pabriks 40 gadu vecumu sasniegs šā gada 22.martā.
Sorosieši neiesniedz amatpersonu
Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA 03/06/06 Lai gan jau kopš
Kopš 2004. gada jūnija pie Finanšu ministrijas darbojas Eiropas Savienības struktūrfondu Uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ar balsstiesībām ir iekļauti vairāku sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Piemēram, Sorosa fondu Latvija pārstāv tā izpilddirektors Pēteris Viņķelis, Delnu tās vadītājs Roberts Putnis, bet Pasaules dabas fondu Providus pētnieks un stipendiāts Jānis Brizga. Atbilstīgi grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kuri stājās spēkā
Likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā pieprasa, lai pašas amatpersonas zinātu šo likumu, sekotu tā izpildei un novērstu dažādus pārkāpumus.
Jāatgādina, ka R. Putnis ir arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis, kura piedalās valsts politikas izstrādē korupcijas novēršanas jautājumos. Sabiedrība ir tiesīga no šīs konsultatīvās padomes locekļiem prasīt, lai tie rīkotos vismaz atbilstīgi KNAB darbinieka Ētikas kodeksam, kurš pieprasa "augstu tiesisko apziņu".
KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs, vaicāts, vai sabiedrisko organizāciju pārstāvji ir uzskatāmi par amatpersonām, Neatkarīgajai skaidroja, ka ar līdzīgu jautājumu pie KNAB jau ir vērsies Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis. Kā atbildi uz jautājumu Neatkarīgā no KNAB saņēma A. Ūbelim un
Tāpat skaidrojošajā
P. Viņķelis, vaicāts, kāpēc nav iesniedzis
J. Brizga skaidroja, ka
Savukārt R. Putnis ar Delnas administratīvās direktores Daigas Rutkas starpniecību rakstiski informēja, ka "gatavo valsts amatpersonas
Pavīd prezidentes amata mantinieki
Ināra Egle,
Katras sevi cienošas partijas prestiža lieta ir spēt piedāvāt kandidātu Valsts prezidenta amatam. Taču ļoti maz ticama esot iespēja, ka kāds no viņiem 2007.gada vasarā, kad beigsies Valsts prezidentes Vairas VīķesFreibergas
Partiju kandidātam varētu būt izredzes ieņemt amatu, ja valdību spētu izveidot divi politiskie spēki, kas savā starpā varētu vienoties arī par prezidentu, pieļāva viens no Tautas partijas līderiem Gundars Bērziņš. Jaunais laiks, kam saskaņā ar pašreizējām socioloģiskajām aptaujām paredz labas izredzes vēlēšanās, kā savu kandidāti ir minējis Sandru Kalnieti, kas oficiāli nav izvirzīta. Pēc viņas iestāšanās JL politiskie konkurenti gan apšaubīja viņas iespējas iegūt posteni. Otras ietekmīgās TP politiķi kā savu kandidātu ir minējuši ārlietu ministru Arti Pabriku, kam šogad paliek amata ieņemšanai nepieciešamie 40 gadi.
Lai arī sabiedrībā saistībā ar nepieciešamību izraudzīties tautā cienīto personību tiek minēts arī maestro Raimonda Paula vārds, iepriekš viņš ir noliedzis varbūtību atkārtoti kandidēt uz amatu. 1999.gadā prezidenta vēlēšanās viņš no partiju kandidātiem ieguva visvairāk balsu, kas tomēr nebija nepieciešamais vairākums.
"Ja vien partija neiegūst vēlēšanās fantastisku rezultātu, domāju, ka amatā nebūs ne Sandra Kalniete, ne Artis Pabriks. Lai arī partijām ir kandidāti, kas varētu kvalificēties amatam, daudz lielākas izredzes ir cilvēkam, kas nāk no inteliģences, zinātnes vai radošo cilvēku vides," sacīja G.Bērziņš. TB/LNNK kā vienu no iespējamajiem pretendentiem Valsts prezidenta amatam minējusi Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Valdi Kristovski, kurš agrāk Dienai sacīja, ka nav izvērtējis savas iespējas kontekstā ar šo posteni un jūtoties vairāk piemērots darbam valdībā.
LPP līderis Ainārs Šlesers, tāpat kā zaļie zemnieki, neatklāj, ko partija varētu virzīt amatam. Kuluāros kā viens no prezidenta kandidātiem ir minēts arī Eiropas komisārs Andris Piebalgs, kurš politisko darbību sācis Latvijas ceļā šī partija ir LPP sabiedrotā vēlēšanās. "Prezidentam vajadzētu būt cilvēkam, kuram ir sabiedrības uzticība un pieredze ārpolitikā, ņemot vērā, ka pieaugs nepieciešamība risināt arī divpusējās ekonomiskās attiecības," sacīja A.Šlesers, kura minētajām pazīmēm A.Piebalgs varētu atbilst.
"Valsts prezidentam ir jābūt tautas iecienītam, godīgam, patriotiskam un inteliģentam. Ja ir šīs īpašības, jebkurš cilvēks var izaugt šajā amatā, ko Vaira VīķeFreiberga ir parādījusi, lieliski reprezentējot valsti," sacīja Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš. Viņš tāpat kā Latvijas Universitātes profesore, Valsts prezidentes stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Žanete Ozoliņa tiek minēti kā politiski neitrālie kandidāti, kurus varētu ieteikt V.VīķeFreiberga. Valsts prezidentes viedokli Dienai uzzināt neizdevās.
Ž.Ozoliņa un O.Kalniņš uzsvēra, ka šādu varbūtību neviens politisko aprindu cilvēks ar viņiem nav pārrunājis, tomēr ne viens, ne otrs arī nepateica kategorisku nē. Ž.Ozoliņa sacīja, ka viņai esot ļoti tuvs tagadējais darbs, kuru neesot vēlēšanās mainīt. Savukārt O.Kalniņš norādīja: "Es sevi neuzskatu par aktīvu kandidātu. Ja par to būtu nopietna saruna, man būtu svarīgi dzirdēt, ko no manis gaida, pirms es šādu iespēju izvērtēju."
Lūgts komentēt O.Kalniņa izredzes, G.Bērziņš atgādināja, ka viņš bija viens no reālākajiem pretendentiem arī 1999.gada vēlēšanās, un pieļāva, ka O.Kalniņš kā starptautiski atzīta, politiski neitrāla personība atbilst priekšstatam, kādam vajadzētu būt prezidentam. Taču
Priekšvēlēšanu gaisotnē lemj atvērt čekas arhīvus
Imants Vīksne, NRA 03/08/06 Politiķi nav ieklausījušies vēsturnieku un drošības ekspertu brīdinājumos Saeimas Juridiskā komisija nolēmusi, ka tā dēvētie čekas maisi atverami, neraugoties uz iespējamo kaitēšanu labajiem aģentiem.
Intrigas ap Valsts drošības komitejas (VDK) atstāto arhīvu paliekām tiek vērptas jau daudzus gadus, un īpaši aktīvi tas notiek, tuvojoties vēlēšanām. Pēc pašvaldību vēlēšanām Valsts prezidente politiķu sagatavoto likumprojektu izbrāķēja, un sekoja gadu ilgs klusums. Tagad politiskās rotaļas ap čekas maisiem atjaunojušās un Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš prognozē, ka pēc mēneša likumprojektu galīgajā lasījumā pieņems
M. Segliņš pieļauj lai nepieļautu izrēķināšanos ar politiskajiem pretiniekiem priekšvēlēšanu laikā, likumā varētu noteikt, ka saraksts tiek publicēts 1. janvārī. "Beidzot ir jāpieliek punkts, jābeidz ņemties ar PSRS pagātnes mantojumu!"
Vācijas Bundestāga delegācija jau pirms diviem gadiem Latvijas valdību brīdināja neatkārtot Vācijas kļūdu. Tur šķietamajai punkta pielikšanai, proti, ziņotāju atklāšanai, sekoja daudzas izrēķināšanās un vēl vairāk tiesas prāvu, ko ierosināja nepamatoti apsūdzētie.
Juridiskā komisija
TSDC vadītājs Indulis Zālīte politiķu aktivitātes tieši tādēļ vērtē skeptiski. Jaunu atklājumu vēsturniekiem te nebūs un arī nodevējus noskaidrot nevarēšot. Patiesības atslēgas, proti, aģentu lietas joprojām atrodas Maskavā. Bez tām kartona gabaliņiem ar cilvēku uzvārdiem, elektroniskajai datu bāzei Delta Latvija, aģentūras uzskaites žurnāliem un VDK darbību reglamentējošiem dokumentiem ir visai nosacīta vērtība. Neatkarīgā jau skaidroja, ka sašķirot kādreizējos čekistus labajos, kas apkaroja noziedzību, un sliktajos, kas ziņoja par disidentiem, ar pieejamo informācijas apjomu ir neiespējami. Turklāt zināms, ka daudzi cilvēki VDK sarakstos tika ierakstīti pašiem par to nezinot vervētāji šādi centās demonstrēt strādīgumu priekšniecībai. Tātad teorētiski pastāv iespēja, ka līdz ar sarakstu publiskošanu otrreiz tiks represēti padomju režīma represētie cilvēki.
Nodevības dēļ pirms daudziem gadiem arestēts tika mācītājs Pāvils Brūvers, taču viņš savu pāridarītāju vārdus nevēlas redzēt "izmestus tirgus laukumā tādai saplosīšanai". "Tas radīs saspīlējumu cilvēku attiecībās," teic mācītājs, uzsverot, ka noskaidrot, vai aizdomām ir pamats, nebūs iespējams.
Arī Latvijas specdienestus satrauc deputātu atklātības uzplūdi. Savulaik padomju aģentiem tika solīta konfidencialitāte, bet nu tos publiskos. Šāds precedents var ievērojami apgrūtināt aģentu vervēšanu mūsdienās. Tomēr Juridiskā komisija
LELB aicina aizlūgt par Sv.Pētera baznīcu
DELFI 03/08/06 Svētdien Rīgas Sv.Pētera baznīcā notiks aizlūguma dievkalpojums par Sv.Pētera baznīcu, kuru vadīs Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.LELB aicina piedalīties dievkalpojumā visus, kas vēlās aizlūgt par to, lai Sv.Pētera baznīca arī nākotnē būtu Dievnams - Dievam par godu, pilsētai un visai tautai par svētību, informēja LELB Sabiedrisko attiecību referente Santa Cileviča.
Dievkalpojumā muzicēs Rīgas Sv.Jāņa draudzes koris. Dievkalpojumu pārraidīs tiešraidē Latvijas Pirmajā Televīzijā.
LELB Kapituls janvāra beigās nolēma turpināt darbu, lai atjaunotu LELB īpašumtiesības uz Rīgas Sv.Pētera baznīcu. Uz to rosināja fakts, ka 2005.gada septembrī uzsākto sarunu laikā starp LELB un Rīgas domi par Sv.Pētera baznīcas kopīgu apsaimniekošanu atklājās, ka tehnisku un juridisku iemeslu dēļ šāds kopīgs apsaimniekošanas modelis nav iespējams.
Pieņemot
LELB vadība uzskata, ka ir svarīgi, lai Sv.Pētera baznīca saglabātu dievnama funkciju. "Ja Baznīca nav sakrālās ēkas saimniece, tad tā pārstāj būt sakrāla ēka tā kļūst par muzeju, koncertzāli, izstāžu zāli, par visu ko citu, bet tā vairs nav baznīca, tas nav dievnams, skaidro LELB arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers.
1888.g.pavasarī uz Rīgas rātes
Savukārt Valsts vēstures arhīva dokumenti liecina, ka, visām vācu luterāņu draudzēm likvidējoties, to īpašumi 1940.gadā pārgāja Luterāņu Baznīcas Virsvaldei. Piemērs tam piemērs ir Sv.Trīsvienības baznīca Liepājā, kas tāpat kā Rīgas Sv. Pētera baznīca piederēja vācu draudzei, bet saskaņā ar 1940. gadā noteikto kārtību ir pārgājusi LELB īpašumā.
Jautājumu par īpašumtiesību sakārtošanu LELB ir bijis aktuāls jau kopš
Baidoties, ka likuma par Sv.Pētera baznīcu izstrādāšana līdzīgi kā tas bija ar Doma likumu, varētu ievilkties vairāku gadu garumā un tādējādi investīciju piesaiste dievnama atjaunošanai uz vairākiem gadiem aizkavētos, LELB vadība uzsāka sarunas ar Rīgas domi par iespējām slēgt
"Iegūt šo dievnamu Baznīcas īpašumā nav pašmērķis, bet gan vienīgi līdzeklis, ar kuru mēs vēlamies rūpēties par šī dievnama nākotni. Mēs nevaram atteikties no atbildības, ko mums kā Baznīcas vadībai uzliek mūsu priekšteču atstātais mantojums, proti gādāt, lai Sv. Pētera baznīca arī nākotnē paliktu baznīca, LELB izšķiršanos par īpašumtiesību atjaunošanu uz Sv.Pētera baznīcu pamato Brūvers.
Februārī populārākās partijas - JL, PCTVL un TP
LETA 03/08/06 Februārī Latvijā populārākās partijas bija "Jaunais laiks" (JL), par kuru balsotu 14,1% iedzīvotāju un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), par kuru balsotu 9,3% vēlētāju, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu februārī, par Tautas partiju (TP) balsotu 8,9%, par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) - 7,5%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,4%, par "Latvijas ceļa" un Latvijas Pirmās partijas apvienību (LC/LPP) - 5,8% , par "Saskaņas centru" (SC) - 5% vēlētāju.
Pārējās partijas februārī paliktu ārpus Saeimas, jo nespētu pārvarēt 5% barjeru.
Par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) februārī balsotu 2,6%, par partiju "Visu Latvijai" - 1,2%, par partiju "Jaunie demokrāti" (JD) - 1,1%, par patriotisko apvienību "Dzimtene" - 0,7%, par "Latvijas kalvi" - 0,2%, par Sociāldemokrātu savienību (
25,2% aptaujas dalībnieku atbildējuši, ka vēl nav izlēmuši, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās. Savukārt 11,2% apgalvojuši, ka nepiedalīsies vēlēšanās.
Salīdzinot ar šā gada janvāri, JL popularitāte augusi par 0,9 procenta punktiem, bet TB/LNNK popularitāte augusi par 0,6 procenta punktiem.
Popularitāte ir samazinājusies PCTVL par 0,1 procenta punktu, TP - par 0,2, ZZS - par 0,2, LC/LPP - par 0,7, SC - par 1, LSDSP - par 0,7, JD - par 0,2, apvienībai "Dzimtene" - par 0,3 un
Aptauja veikta laikā no
Interneta lietotāji var balsot par Saeimā skatāmiem likumprojektiem
DELFI 03/08/06 Sabiedriskās politikas portāls "politika.lv" piedāvā interneta lietotājiem interaktīvu aptauju "Vēlētāju parlaments", kur ik nedēļu varēs izteikt savu attieksmi pret trim likumprojektiem, par ko attiecīgajā nedēļā balso
Aptaujas dalībnieki var balsot par būtiskiem un plašākai sabiedrībai interesantiem likumu vai
Pēc balsojuma portāla redakcija apkopos Saeimas deputātu un "Vēlētāju parlamenta"
Šonedēļ "Vēlētāju parlamentā" iespējams izteikt savu viedokli par to, vai jāmaina Latvijas karoga pacelšanas kārtība svētku un atceres dienās pie mājām, obligāti prasot to darīt tikai 18.novembrī, vai jāierobežo iespējas Saeimas vēlēšanās kandidēt pilsoņiem, kas naturalizējušies pirms mazāk kā 9 gadiem un, vai priekšvēlēšanu laikā būtu jāatļauj politiskā reklāma vidē?
Iepriekš "Vēlētāju parlamentā" izvērtēti jautājumi, kas skar bērnu kopšanas pabalstu apjomu strādājošiem vecākiem, progresīvā nodokļa ieviešanu, nosodījumu pilsoniskās sabiedrības apspiešanai Baltkrievijā.
"Vēlētāju parlamentā" notikušie balsojumi tiek saglabāti un ir pieejami portālā.
Piemēram, par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā, kas noteiks bērnu kopšanas pabalstu piešķirt arī vecākiem, kas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā strādā, interneta lietotāji ar 82 balsīm nobalsoja par, pret balsoja 13 cilvēki un no balsojuma atturējās deviņi portāla lasītāji. Savukārt politiķu vidū par nobalsoja 66 deputāti, pret 18 un atturējās trīs deputāti.
Balsot var šeit: www.politika.lv
Varētu slēgt striptīzklubus
Evita Goze,
Dokumentā norādīts, ka "erotiska vai pornogrāfiska rakstura priekšnesumi šo noteikumu izpratnē ir tādas darbības, kas saistītas ar nosegtu vai nenosegtu, pilnīgu vai daļēju dzimumorgānu demonstrēšanu, kā arī priekšnesumi, kuros tiek izmantoti glāsti, skūpsti u.tml. darbības, neizvērtējot priekšnesuma māksliniecisko stilu vai vērtību." Deputāti tomēr lūdza konkrētāk noteikt izklaides vietas, "lai nenāktos par pornogrāfiju uzskatīt, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra izrādes Pūt, vējiņi! puskailās meitenes".
Pēc komitejas vadītāja Edmunda Krastiņa (TP) ierosinājuma pašvaldības uzņēmējdarbības koordinācijas centram (UKC) uzdots arī svītrot normu, kas erotiska un pornogrāfiska rakstura priekšnesumus aizliegtu
Nevienam no komitejas locekļiem neradās iebildumi arī pret priekšlikumu aizliegt erotiska, striptīza un pornogrāfiska satura priekšnesumus visā Vecrīgas teritorijā. Tomēr klubi nebūs jāslēdz uzreiz pēc noteikumu stāšanās spēkā, jo plānots noteikt divu gadu pārejas periodu.
Kandidējot uz Saeimu, Eiropas Parlamenta deputātiem būs jāatsakās no amata
LETA 03/09/06 Saeima
Deputāti pretēji Juridiskās komisijas lēmumam nolēma nesaīsināt par divām stundām vēlēšanu iecirkņu darba laiku, tāpēc balsot varēs kā līdz šim - no plkst.7 līdz 22.
Vēlēšanu dienā darba devēja pienākums būs atbrīvot darbinieku no darba pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai. Līdz šim līdzīgs nosacījums attiecināts tikai uz karavīriem, kuri vēlēšanu laikā bija jāatbrīvo no dienesta pienākumiem.
Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpinās pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc plkst.12 dienā pieņemtie iesniegumi iecirkņa komisijai būs jāizpilda, ja iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz plkst.20.
Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiks organizēta šo personu atrašanās vietā. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās šīm personām balsstiesību nebija. Aizliegumu piedalīties vēlēšanās aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, Satversmes tiesa atcēla 2003.gadā.
Vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, iesniedz iesniegumu par balsošanu pa pastu attiecīgajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Iesniegumā vēlētājs norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi vēlēšanu materiāli. Vienlaikus ar iesniegumu uzrādāma Latvijas pilsoņa pase. Vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas, paredz likums.
Iepriekš Saeimas vēlēšanās vēlētāji balsošanai pa pastu nevarēja pieteikties, ierodoties Latvijas pārstāvniecībā. Pieteikums un pase atzīmes par dalību vēlēšanās izdarīšanai bija jāsūta pa pastu. Pieteikuma un pases nosūtīšanas termiņš bija ne vēlāk kā četras nedēļas pirms vēlēšanu dienas.
Grozījumi paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Šāda aizlieguma iepriekš nebija.
Ar grozījumiem tiek noteikts, ka Eiropas Parlamenta deputātam, ja viņš ir pieteikts par Saeimas deputāta kandidātu, mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai dokumenti, kas apliecina, ka viņš ir atstājis Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, CVK svītro pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.
Šāda nosacījuma Saeimas vēlēšanu likumā iepriekš nebija, jo Latvijā pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2004.gadā. Līdz šim līdzīgs nosacījums attiecināts uz Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes vai revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem, vēstniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem vai profesionālā dienesta karavīriem.
Ar grozījumiem noteikts, ka deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Līdz šim sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkstēja būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.
Uz vēlēšanu aploksnes būs jānorāda vēlēšanu nosaukums un ievēlamās Saeimas kārtas numurs. Šāda nosacījuma iepriekš nebija.
Grozījumi paredz, ka balsu skaitīšanas pārtraukuma laikā iesaiņotie vēlēšanu materiāli atstājami divu vēlēšanu iecirkņa komisijas norīkotu personu uzraudzībā. Iepriekš tie bija atstājami policijas vai zemessardzes uzraudzībā.
Tāpat ar likuma grozījumiem ir mainīta vēlēšanu komisiju lēmumu pārsūdzēšanas kārtība.
Noraida tiesības izkārt valsts karogu pēc saviem ieskatiem
LETA 03/09/06
Deputāti rosināja noteikt, ka karogs ir jāpaceļ Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, bet citās valsts svētku un atceres dienās, kā arī tautas, darba vai ģimenes svētkos cilvēki to varētu pacelt pēc saviem ieskatiem.
SC deputāti uzskata, ka, pieņemot minētos likuma grozījumus, palielinātos iedzīvotāju cieņa pret valsts karogu un valstij nozīmīgām dienām, jo karoga pacelšana netiktu stimulēta ar piespiedu pasākumiem.
Partijas rindojas uz kampaņas starta līnijas
Ināra Egle,
Kā viena no galvenajām personām TB/LNNK vēlēšanu kampaņā, ko plānots sākt marta beigās, paredzēts premjera kandidāts, kas, visticamāk, būs Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle viņš izstrādājis arī partijas jauno programmu. Nav zināms, vai R.Zīle kandidēs uz iekļūšanu Saeimā. Parlamentā vēl jāpieņem grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kas ierobežotu EP deputātu piedalīšanos vēlēšanās, jo kandidēšanas gadījumā viņiem jāatsakās no EP mandāta. Ņemot vērā paredzamo konkurenci ar Visu Latvijai un tās līderi Raivi Dzintaru, tēvzemieši kampaņā
Zaļo un Zemnieku savienības premjera kandidāts varētu būt arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, pieļāvis ZZS vadītājs Augusts Brigmanis. Teiktais gan nonāk pretrunā ar Jauno demokrātu līdera Māra Gulbja cerībām startēt kopā ar A.Lembergu, ja vien M.Gulbis neiekļaujas ZZS sarakstā.
Premjera kandidāts, kas ir tagadējais valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP), būs viena no galvenajām personām arī Tautas partijas kampaņā. Tās vadītājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka A.Kalvītis "ir un arī paliks spēcīgākais Ministru prezidenta kandidāts", jo esot jāvērtē šī persona arī kontekstā ar spēju vadīt šādu koalīciju, kurā pēc vēlēšanām neesot paredzamas lielas izmaiņas. Taču JL, kas joprojām ir populārākā partija aptaujās un varētu šo pozīciju saglabāt arī vēlēšanās, par savu nākamo premjeru un saraksta līderi izsakās atturīgāk loģiski tas esot partijas vadītājs Einars Repše. Taču kampaņā uzsvars tikšot likts uz līderu četrotni E.Repše, Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš un Solvita Āboltiņa, nesadalot lomas starp viņiem.
Partijas, kuru pārstāvjus
Tiesa, vairāki redzami politiķi vēl domā, vai kandidēt. Viņu vidū ir arī maestro Raimonds Pauls, kuru TP vadība gan cer vēl pārliecināt. Arī ZZS vēlēšanu lokomotīve pirms četriem gadiem Vilis Krištopans
JL kampaņas vadība noraida vēl vairākas par partiju izplatītās runas, piemēram, ka Inu Druvieti neiekļaus saraksta pirmajā desmitniekā. "Ina Druviete, tāpat kā Kārlis Šadurskis un Linda Mūrniece, seko tūlīt aiz līderu četrotnes," sacīja kampaņas vadītājs Artis Kampars, kategoriski noliedzot runas, ka JL deputātu kandidātiem būšot jāparaksta saistību raksts, kādu 7.Saeimā parakstīja TP deputātu kandidāti. Taču JL kandidāti līdzīgi kā pirms 8.Saeimas vēlēšanām varētu dot solījumu baznīcā, to arī parakstot. Par otras populārākā labējās partijas TP kampaņu pagaidām ir skopas ziņas. TP kā premjera partijai "ir jāstrādā valdībā, Saeimā un pašvaldībās un nav jābļaustās līdzi populistiem", skaidro V.Krauklis. Sarakstā TP piedāvāšot pārsteigumus, bet neplāno tos atklāt pirms to iesniegšanas.
Kreisajā spārnā populārā PCTVL arī plāno kandidātu sarakstu atklāt vasarā, taču tas jau topot, un esot skaidrs, ka saraksta līderis būšot Saeimas deputāts Jakovs Pliners. Saskaņas centram, kuru veido četri politiskie spēki, jāsaskaņo visu tajā esošo partiju intereses. Līdzīga situācija ir arī Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa un reģionālo partiju apvienībai, par kuras saraksta līderi, visticamāk, būs satiksmes ministrs un faktiskais LPP vadītājs Ainārs Šlesers, kas pirms četriem gadiem apzināti palika nu jau no partijas aizgājušā Ērika Jēkabsona ēnā. Zaļo un Zemnieku savienība, kas ar vēlēšanu reklāmas rullīšiem pirmā pārsteidza sabiedrību jau pērnajā rudenī, varētu viena no pēdējām darīt sabiedrībai zināmu deputātu kandidātu sarakstu, atzina A.Brigmanis. ZZS ir vienīgā no aptaujātajām partijām, kas varētu iekļaut sarakstā pie partijām nepiederošus kandidātus.
Pretterora pasākumos
Noslēgts
LETA 03/03/06
Saskaņā ar
Kā ziņots, neoficiāli tiek pieļauts, ka sakopšanas darbi varētu kalpot kā viens no iemesliem, lai ierobežotu radikālo organizāciju aktivitātes pie Brīvības pieminekļa
Plānots veikt Brīvības pieminekļa sakopšanas darbus, atjaunojot arī segumu laukumā pie pieminekļa.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka darbi būtu jāuzsāk nekavējoties, lai līdz maijam tie tiktu pabeigti. Nepieciešamību steidzami sakopt Brīvības pieminekli un laukumu pie tā valdības vadītājs pamatoja ar šogad gaidāmajiem nozīmīgiem pasākumiem un augstu amatpersonu vizītēm.
KM valsts sekretārs Daniels Pavļuts aģentūru LETA iepriekš informēja, ka KM piešķirtais finansējums veidošot 97 818 latus. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis (TP) aģentūrai LETA sacīja, ka KM piešķīrums segs visu darbu izmaksas.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) februāra beigās valdību informēja, ka patlaban piemineklim konstatēti apaugumi uz travertīna skulptūrām un granīta virsmas cokola daļā, kas bojā pieminekļa vizuālo tēlu un ietekmē akmens materiālu saglabāšanos. Neapmierinošs esot arī asfalta seguma stāvoklis pie pieminekļa, kas ietekmē Brīvības pieminekļa kopējo tēlu.
Apjomīga un uz zinātniskās izpētes datiem balstīta pieminekļa restaurācija tika pabeigta 2001.gadā. Restaurācijas laikā tika tīrīts akmens materiāls, pāršuvoti akmens bloki, labotas nesošās konstrukcijas, labota zvaigžņu konstrukcija, tās no jauna zeltītas. Brīvības skulptūra tīrīta, tai uzklāts aizsargpārklājums. Kopumā restaurācijā tika ieguldīti ap 600
Kā jau ziņots,
Par nekārtībām policija pie Brīvības pieminekļa aizturēja 35 cilvēkus. Administratīvā pārkāpuma
Šogad pašvaldība ir saņēmusi politiskās apvienības "Nacionālā spēka savienība" iesniegto
Abu organizāciju
Ja Rīgas pašvaldība saskaņos
Saņem informāciju par terora aktu draudiem 16.martā
DELFI 03/07/06 Drošības dienestu rīcībā ir nopietna informācija par iespējamiem terora aktiem Leģionāru atceres dienā, 16.martā. Šādu pārliecību pēc sarunas ar premjeru Aigaru Kalvīti guvis Rīgas mērs Aivars Aksenoks. Galvaspilsētas mērs uzskata, ka šādā situācijā Rīgā nebūtu pieļaujami gājieni un mītiņi 16.martā, portālam Delfi sacīja Aksenoks.
Pēc sarunas ar Ministru prezidentu, es pārliecinājos, ka ir šāda informācija par reālajiem draudiem ne tikai nacionālajai drošībai, bet arī rīdzinieku dzīvībai un veselībai, sacīja mērs. Viņš norādīja, ka šī informācija ir pavisam nopietna un tās nav spekulācijas.
Draudi saistīti ar abu pušu leģionāru atbalstītāju, patriotu un kreiso spēku atbalstītāju konfliktu, skaidroja Aksenoks. Ne jau paši leģionāri vēlas iet šādos gājienos, tie ir galēji radikāļi, kas izmanto šo datumu, piebilda mērs.
Mērs neredz iespēju šādā situācijā pieļaut gājienu rīkošanu. Viņš gan uzsvēra, ka par gājienu saskaņošanu lems speciālā komisija, kuru vada pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars.
Par varbūtējiem teroraktiem nav konkrētas informācijas
DELFI 03/08/06 Nav konkrētas informācijas, ka Leģionāru atceres dienā,
Taču ministrs norādīja, ir skaidrs, ka latviešu nedraugi centīsies veikt dažādas provokācijas, lai pazemotu latviešu tautu. "Šo datumu arī šogad centīsies izmantot politiskiem mērķiem," raidījumā sacīja Kalvītis.
Viņš izteica pārliecību, ka sadursmju organizatoriem visas darbības ir saplānotas. "Konfliktus rīkos vietās, kur tos būs iespējams nofilmēt un rādīt visas pasaules telekanālos," sacīja Kalvītis. Viņš
"Delfi" jau ziņoja, ka drošības dienestu rīcībā nonākusi nopietna informācija par iespējamiem terora
"Pēc sarunas ar Ministru prezidentu es pārliecinājos, ka ir šāda informācija par reāliem draudiem ne tikai nacionālajai drošībai, bet arī rīdzinieku dzīvībai un veselībai," sacīja mērs. Viņš norādīja, ka šī informācija ir pavisam nopietna un "tās nav spekulācijas".
Draudi saistīti ar abu pušu leģionāru atbalstītāju, patriotu un kreiso spēku atbalstītāju konfliktu, skaidroja Aksenoks. "Ne jau paši leģionāri vēlas iet šādos gājienos, tie ir galēji radikāļi, kas izmanto šo datumu," piebilda mērs.
Mērs neredz iespēju "šādā situācijā pieļaut gājienu rīkošanu". Viņš gan uzsvēra, ka par gājienu saskaņošanu lems speciālā komisija, kuru vada pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars.
Ierobežojumus pie pieminekļa mēģina attaisnot ar terora draudiem
Liene Barisa, NRA 03/08/06 Amatpersonu rīcībā esot informācija, ka
A. Lejiņš skaidro: tas parādītu, ka Latvijā lieto "vecās metodes", par kurām rietumvalstīs pavīpsnās. "Zināmā veidā tā ir gļēvulības pazīme," viņš sacīja, uzsverot, ka pastiprināt drošību, bet citām metodēm, ap Brīvības pieminekli gan vajadzētu."
"Problēma šodien neesot vis leģionāri, kuri sen vairs neiet gājienos, bet "tie, kas izmanto 16. martu, lai grautu Latvijas tēlu". A. Lejiņš norādīja, ka no Krievijas ir signāli, kas acīmredzot amatpersonām arī likuši pieņemt drošības mērus, ka šogad
Politologs Ojārs Skudra gan sprieda, ka ierobežot neko nevajadzētu. "Sliecos piekrist, ka no normatīvā, no demokrātijas viedokļa neko aizliegt nevajag. Taču vajag korekti, pēc būtības turpināt diskusiju." Viņš arī norādīja, ka šoreiz problēma nav ar Brīvības pieminekļa ierobežošanu, bet gan ar radikālajiem politiskajiem strāvojumiem. "Zīmīgi, ka tad, kad citi karotāji pulcējas pie Uzvaras pieminekļa, kontrdemonstrācijas nenotiek. Tad, kad pie Brīvības pieminekļa tad gan notiek," klāstīja O. Skudra.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka gājienā pie Brīvības pieminekļa nolēmušas doties politiskās apvienības Klubs 415 un Nacionālā spēka savienība (
Tagad, kad izpausta informācija par iespējamajām bīstamajām provokācijām, Rīgas mērs arī spriež, ka pašvaldībai nebūtu jāatļauj jebkādi pasākumi leģionāru atceres dienā, līdz ar to organizācijām Klubs 415 un
Jāpiebilst, ka amatpersonu mieru, reaģējot uz iebildēm par šā brīža nepiemērotajiem laika apstākļiem Brīvības pieminekļa remontam, skaidro Kultūras ministrijas un Rīgas domes parakstītā
"
Premjers pārmet Rīgas mēram bezatbildību, piesaucot teroraktus
Liene Barisa, NRA 03/09/06 Rīgas mērs Aivars Aksenoks no sava teiktā, ka
A. Aksenoks par iespējamajiem terora draudiem informēja pēc tam, kad otrdien bija runājis ar A. Kalvīti.
A. Aksenoka preses sekretāre Laila Spaliņa vakar norādīja, ka Rīgas mērs no saviem vārdiem nedomā atkāpties. Viņš joprojām pastāv uz to, ka, balstoties uz A. Kalvīša un drošības dienestu teikto, iespējamos draudus un vardarbību
"Tas, ka tik pretrunīgi izteikumi nāk no divu amatpersonu puses, rada dīvainu iespaidu. Izteikumi, ka var būt terora
Aksenoks: atbildība par drošību
DELFI 03/08/06 Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) aicinājis Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru (LPP) un atbildīgos valsts drošības dienestus darīt visu nepieciešamo, lai nepieļautu iespējamās provokācijas 16.martā.
Aksenoks uzskata, ka valdības pārstāvjiem un drošības dienestiem būtu jāuzņemas atbildība un jāgarantē maksimāla drošība iedzīvotājiem, kā arī jākontrolē, lai netiktu pieļautu jebkādas prettiesiskas darbības.
Jau ziņots, ka Aksenoks pēc tikšanās ar premjeru paziņojis, ka viņa rīcībā ir nopietna informācija par
Tādēļ, lai izvairītos no iespējamām masu nekārtībām, sadursmēm un citām negatīvām sekām, nav pieļaujama publisku ar leģionāru atceri saistītu masu pasākumu saskaņošana un rīkošana, uzskata Rīgas mērs.
Jau iepriekš publiski ir izskanējušas pamatotas bažas par labējo un kreiso radikālo grupējumu iecerēm kritušo kareivju piemiņu izmantot savu ideju propagandai, vienlaikus izraisot arī vardarbīgas nekārtības galvaspilsētā.
Savukārt bijušie leģionāri ir publiski paziņojuši, ka savus biedrus godinās nevis dodoties demonstratīvā gājienā, bet galvenokārt tiksies piemiņas vietā Lestenē.
Tiesās...
Atsākas tiesa Bankas Baltija lietā, advokāti labi sagatavojušies
Gunta Sloga,
Tiesa sākās jau pērn novembrī, kad tika atlikta līdz martam.
Tā vietā
Ja tiesa lems izskatīt strīdu pēc būtības, tiesas sēdes plānotas nākamās nedēļas garumā. Abas puses uzsver, ka ir rūpīgi sagatavojušās. "Mēs uz hokeju nebraucām, mēs gatavojāmies," Dienai trešdien sacīja A.Grūtupa biroja advokāts Viktors Tihonovs, atgādinot par R.Vonsoviča braucienu uz Turīnas spēlēm.
Arī R.Vonsovičs uzsver, ka ir sagatavojies tiesai, kuras izskatīšanu LB vēloties pēc iespējas ātru.
BB un LB strīdā advokātu ētikas pakāpumus nekonstatē
DELFI 03/03/06 Rīgas apgabaltiesa nav konstatējusi ētikas pārkāpumus un interešu konfliktus Bankas Baltija (BB) un Latvijas Bankas (LB) advokātu darbībās, tāpēc pieteiktie noraidījumi nav pieņemti, portālam Delfi apstiprināja advokāts Andris Grūtups.
Delfi iepriekš rakstīja, ka BB likvidators iebilda pret LB advokāta Romualda Vonsoviča pieaicināšanu un pauda bažas par advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs bijušā partnera Vonsoviča iespējamo interešu konfliktu un likuma pārkāpumiem, kā arī norādīja, ka viņa kādreiz pārstāvētais advokātu birojs sniedzis juridisko palīdzību BB, bet tagad advokāts uzņēmies aizstāvēt kādreizējā procesuālā oponenta intereses.
Vonsovičs, kurš kopš pērnā gada augusta vairs nav advokāts minētajā birojā, šos izteikumus noraidīja un uzsvēra, ka nav sniedzis juridisko palīdzību BB likvidatoram un neesot nonācis interešu konfliktā.
Sūdzību pret Vonsoviču skatīja arī Zvērinātu advokātu padome (
Prasītāju pārstāvis portālam Delfi pastāstīja, ka BB prasībā pret LB par 185,6 miljonu latu piedziņu lūgts kā trešo personu atbildētāja pusē pieaicināt Finanšu ministriju (FM).
Grūtups paskaidroja, ka 1995.gadā starp LB un toreizējo Latvijas ministru prezidentu Māri Gaili tika parakstīts memorands, kurā valdība un centrālā banka uzņēmās garantēt noguldījumus BB. Advokāts skaidroja, tas nozīmē, ka ir dots sava veida galvojums. Tāpēc nolemts, ka FM klātbūtne procesā ir nepieciešama. BB prasību pret LB tiesā iesniedza pērn maijā. Galvenie iebildumi BB radušies pret LB rīcību deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušajām kredītiestādēm.
Prasības
BB norāda, ka LB, neskatoties uz situāciju bankā, vilcinājusies piemērot sankcijas. Jau 1994. un 1995.gada sākumā LB bija zināms par problēmām BB, tāpēc centrālajai bankai jāuzņemas atbildība par situāciju un noguldītājiem neatmaksātajiem līdzekļiem.
Ja centrālā banka būtu piemērojusi BB tādas pašas sankcijas kā citām kredītiestādēm - apturējusi vai ierobežojusi tās darbību, BB nebūtu varējusi realizēt iepriekš minēto iespēju nepienācīgi izmantot naudu un vēlāk nerastos problēmas, prasībā tiesai norāda BB likvidatori.
Mediji sola vērsties Satversmes tiesā par priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumu
LETA 03/08/06 Masu mediji vērsīsies Satversmes tiesā, ja
Vairāki masu mediju pārstāvji diskusijā norādīja, ka, pieņemot aizliegumu, tiks radītas iespējas slēptajai reklāmai.
"Likumdevējiem ir liels risks zaudēt Satversmes tiesā," brīdināja Preses asociācijas izpilddirektors Dzintris Kolāts. Viņš arī uzsvēra, ka sagatavotie grozījumi likumā ir nesamērīgi lieli un laiks to ieviešanai ir nesamērīgi mazs.
"Latvijas Neatkarīgās televīzijas" (
Arī TV3 vadītājs Kaspars Ozoliņš uzsvēra, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā tiks veicināta slēptā reklāma.
Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstījusi grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām".
Šie grozījumi paredz 90 dienu priekšvēlēšanu reklāmas un aģitācijas aizliegumu tikai raidorganizācijās, bet presē un vides reklāmā tā tiks atļauta.
LETA 03/08/06
Kā ziņots,
Namīpašnieki apstrīdēja
Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji uzskata, ka īres griestu darbības pagarināšana ir pretrunā ar viņu tiesībām uz īpašumu.
Turklāt neesot ievērots arī tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības princips. Valsts nedrīkstot namīpašniekiem uzlikt pienākumu rūpēties par īrniekiem. Tas esot jādara valstij, izmantojot sociālās aizsardzības sistēmas mehānismus.
Turklāt
Einara Repšes lietā KNAB gaida informāciju no
Juris Paiders, NRA 03/08/06 Kā liecina Neatkarīgās rīcībā nonākusī informācija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir nosūtījis uz
Iespējams, jau 2005. gada decembra beigās KNAB nodaļas vadītājs I. Bode ir nosūtījis uz
I. Bode lūdz
Par katru E. Repšem piederošu vērtspapīru attiecīgā datumā tiek lūgta sekojoša informācija: vērtspapīra emitenta nosaukums, vērtspapīra reģistrācijas simbols
Tiek lūgts atsūtīt informāciju par E. Repšes saņemto un aprēķināto peļņu no
Tiek lūgts atsūtīt noslēgtā
Šo informāciju lūgts atsūtīt pēc iespējas īsākā laikā.
Neatkarīgā jau šī gada
Tā kā mums ir pamats domāt, ka
"Vai ir iespējams uzzināt, kāds ir dokumenta saturs, kuru ir parakstījis KNAB nodaļas vadītājs I. Bode un kurš
Uz šo jautājumu Diāna Kurpniece atbildēja, ka no "jautājuma ir saprotams, ka te ir runa par kriminālprocesuālā kārtībā noformētu dokumentu, jo to ir parakstījis I. Bode, nevis iestādes vadītājs, līdz ar to arī par tā saturu nevaram sniegt komentārus. Varu tikai apliecināt, ka, ņemot vērā plašo sabiedrisko rezonansi, par pieņemto
Savukārt uz Neatkarīgās jautājumu, kad būs zināmi E. Repšes lietas izmeklēšanas rezultāti, KNAB priekšnieks A. Loskutovs Latvijas radio 4 kanāla Domskaja ploščadj tiešraidē atbildēja: "Es neesmu šīs lietas izmeklētājs, un man ir ļoti grūti prognozēt, kad tā tiks pabeigta. Termiņus nosaka Kriminālprocesa likums, un termiņus ir iespējams pagarināt. Gribu uzsvērt, ka mana kompetence konkrētās krimināllietās ir pilnīga nulle, ņemot vērā iespējas ietekmēt procesa virzību. Man nav absolūti nekādas tiesības ietekmēt izmeklēšanas gaitu. Mana kompetence aprobežojas tikai un vienīgi ar izmeklētāja nozīmēšanu."
Ja Neatkarīgās informācija par to, kas tiek lūgts
Izglītībā...
Skolotāji prasa lielāku naudu, premjers labāku darbu
Līga Nestere, NRA 03/03/06
Premjers Aigars Kalvītis uzskata, ka skolotāju algu palielināšana būtu jāskata kopā ar izglītības kvalitātes uzlabošanu. Taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Astrīda Harbaceviča norāda, ka vispirms ir jānodrošina prasītais algu pielikums.
Nākamnedēļ pedagogu algu palielināšanu apspriedīs izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš sacīja, ka "pašreizējās sarunas ir konstruktīvas un sekmīgas". Valdības vadītājs ar LIZDA pārstāvjiem tiksies arī nākamnedēļ. LIZDA joprojām nav atteikusies no sava nosacījuma ja valdība skolotāju algas no maija nepaaugstinās par 20 latiem, būs streiks.
Par šādu rīcību jau ir nobalsots LIZDA sēdē. To, vai valdība būs pildījusi solījumu meklēt iespējas pedagogu algu pielikumam, LIZDA vērtēs marta vidū. Tukšu vārdu gadījumā būšot streiks.
Skolotāji bezdibeņa malā
Ilze Korņeva, Rīgas Bals 03/03/06 Tā savas un kolēģu izjūtas raksturoja kāds skolotājs nedēļas nogalē notikušajā sanāksmē, ko organizēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Rīgas skolotāju satraukumu par izglītības jomā strādājošo zemo atalgojumu un jauno speciālistu aiziešanu no skolām pauda arī Rīgas Teikas vidusskolas skolotāju atklātā
RB jau ziņoja, ka uz tikšanos ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti un Saeimas deputātu Jāni Strazdiņu arodbiedrību namā bija ieradušies gandrīz 200 pedagogu no visas Latvijas, arī Rīgas skolotāji un zinātnes darbinieki. Pēdējie pauda uztraukumu par to, ka papildu finansējums zinātnei gan ir piešķirts, taču nez kur aizķēries un līdz adresātam nav vēl nonācis, bet skolotāji runāja par to, ka ir novesti līdz galējam izmisumam. Arī LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča uzskata, ka pedagogi šobrīd ir spiesti ar zobiem un nagiem cīnīties par savu izdzīvošanu. Īsāk sakot, krīze izglītībā ir klāt.
It īpaši dramatiska situācija izveidojusies Rīgā, kur jau tagad trūkst apmēram 300 skolotāju, bet jaunie speciālisti, pabeiguši pedagoģiskās augstskolas, meklē vieglāku un labāk apmaksātu darbu un uz skolām nenāk. Ja trīs nedēļu laikā Ministru prezidents ar pedagogu arodbiedrību neradīs iespēju skolotāju algas palielināt jau no maija, tad gaidāms skolotāju streiks. Tik ultimatīva prasība šoreiz ir pēdējā iespēja kaut ko mainīt un vērst par labu, uzsver skolotāji. «Kas
Jā, arī Rīgas skolotāji balsoja par streiku, ja valdība neradīs iespēju paaugstināt pedagogu algas, teica L. Semjonova. Kad tas varētu notikt, gan vēl neesot izlemts. Viss atkarīgs no valdības rīcības. Rīgas skolotāju domas par streika organizēšanas laiku dalās: vieni uzskata, ka tas jārīko tūlīt pēc valdības «nē», citi turpretī domā, ka labāk būtu pagaidīt līdz mācību gada pēdējām dienām. Ja izglītības darbinieku streiks notiks, tad tas visdrīzāk būs viļņveida (tas nozīmē, ka pedagogi nestrādās nedēļu, bet ne visi vienlaikus vispirms vienu dienu vienā Latvijas rajonā, tad otrajā, trešajā...) Visās iespējamās komisijās un padomēs pedagogu viedokļi jau daudzkārt esot pārrunāti un saskaņoti, arī dažādi brīdinājuma pasākumi organizēti, tāpēc nu vēl tikai streiks atlicis. Taču arī Rīgas skolotāji uzsver, ka tas nav pašmērķis.
Arodbiedrības Rīgas organizācijas priekšsēdētajai, uzklausot skolotāju bēdu stāstus, pēdējā laikā arvien biežāk nācies secināt, ka daudzi ir iedzīti stūrī un ka tālāk vairs nav kur iet. Patiesībā tie
Ko iesākt, lai jaunie speciālisti nāktu strādāt uz skolām un pirmsskolas iestādēm, kur ir tikpat kritiska vai pat vēl kritiskāka situācija? L. Semjonova domā, ka skolotājiem, kuri par valsts naudu apguvuši kādu no pedagoga specialitātēm augstskolā, tomēr vajadzētu likt dažus gadus atstrādāt skolā. Viens otrs varbūt pēc tam pārdomātu un tik ātri no skolas projām vis nemuktu. Nereti no jaunajiem speciālistiem dzirdēts, ka viņi pedagoga darbā nesaskata izaugsmes iespējas, jo visi skolotāji, neņemot vērā ne izglītību, ne kvalifikāciju, ne darba pieredzi, nez kāpēc tiek ierindoti vienā, zemākās pakāpes kategorijā. Taču primārais daudziem
DELFI 03/08/06 Izglītības satura un eksaminācijas centrs (
Pretendentiem jābūt ar vēsturnieka akadēmisko izglītību, vismaz piecu gadu pedagoģiskajai darba pieredzei pamatskolā, bet darba pieredze vidusskolā tiks uzskatīta par priekšrocību. Bez šīm prasībām pretendentam ir vēlama pieredze mācību priekšmetu programmu izstrādē. Ir jābūt arī iemaņām darbam ar datoru un labām komunikācijas un sadarbības prasmēm.
Darba grupai būs jāizstrādā pamatizglītības mācību priekšmetu Latvijas vēsture un Vēsture standartu un programmu paraugu projekti. Tiks veidoti arī atbalsta materiāli skolotājiem jauno standartu realizācijai.
Saimniecībā un biznesā...
Eksperti: Algu pieaugums daļēji saistīts ar aplokšņu algu legalizāciju
LETA 03/02/06 Pagājušā gada straujais darba samaksas pieaugums daļēji saistīts ar aplokšņu algu legalizāciju, uzskata aģentūras LETA aptaujātie finanšu eksperti.
Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī palielinājusies par 16,5% un sasniegusi 245,75 latus mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Neto darba samaksa cēlusies straujāk - par 17% un sasniegusi 175,87 latus mēnesī.
Privātajā sektorā pērn vidējā bruto darba samaksa bijusi
"Hansabankas" vecākā analītiķe Liene Kūle skaidroja, ka apkopotie rezultāti par algu pieaugumu pērn atbilst bankas ekspertu prognozēm - algas augušas par vairāk nekā 17%, bet, koriģējot ar inflāciju, reālais pieaugums ir 9,7%. Algas ir ne tikai kompensējušas inflāciju, bet arī nodrošinājušas atlīdzību par augstāku darba efektivitāti.
Šie skaitļi noteikti norāda uz labklājības līmeņa celšanos. Pieaugums varētu būt saistīts arī ar ienākumu legalizāciju, taču Kūle uzskata, ka patiesais pieaugums arī bijis straujš.
Tas nozīmē lielāku pirktspēju, lielāku iedzīvotāju pārliecību par savu finansiālo stāvokli, un no tā izriet virkne sakarību - pieaug rocība, vēlme tērēt, tēriņi aug visstraujāk uz precēm, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Arvien vairāk iedzīvotāju ir gatavi arī uzņemties saistības, un tajā pat laikā lielāka daļa cilvēku sāk domāt par uzkrāšanu.
Tomēr Kūle uzskata, ka 17% pieauguma skaitļos legalizācija veido mazāko daļu, jo, salīdzinot sabiedriskā sektora un privātā sektora atalgojumu dinamiku iezīmējas divas lietas - sabiedriskajā sektorā atalgojums ir audzis pat nedaudz straujāk nekā privātajā sektorā, bet tieši pēdējā būtu jānotiek algu legalizācijai, tātad papildus pieaugumam.
Oficiāli atalgojuma līmenis joprojām ir zemāks privātajā sektorā, atgādināja Kūle.
Bankas eksperti paredz algu pieaugumu arī šajā un turpmākajos gados. Ja neskaita legalizācijas procesu, kas vairāk ietekmēs oficiāli reģistrēto algu pieaugumu, tad fundamentāli nodarbināto ieņēmumus noteiks darba tirgus sakarības.
Nav noslēpums, ka Latvijas uzņēmumi izjūt darbinieku trūkumu, vienā nozarē tas ir izteiktāks, citā mazāk, uzsvēra eksperte. Cilvēku došanās peļņā uz Īriju un citām Eiropas Savienības (ES) valstīm šo problēmu ir saasinājusi, un nākamajos gados būs vērojama tāda pati tendence. Jau pagājušajā gadā varēja novērot straujāku algu pieaugumu atsevišķās nozarēs. Tas liecina, ka darba devēji ir spiesti maksāt lielākas algas un legalizēt atalgojumu.
Lai izlīdzinātos Latvijas un ES algu līmenis ir vajadzīgs ilgs laiks, un Kūle prognozē, ka vismaz vēl desmit gadus reālais algu pieaugums būs 6-8% līmenī plus inflācija. Uzņēmumiem jārēķinās ar pieaugošām darba spēka izmaksām, un, lai saglabātu konkurētspēju, jāspēj palielināt produktivitāti.
"
Cilvēki apaug ar kredītiem
Zane Piļka,
Ar katru gadu naudas piedāvājumu tieši patēriņa vajadzībām cilvēkiem kļūst arvien vairāk ir iespēja televizorus un mašīnas iegādāties uz
2005.gada beigās iedzīvotāji patēriņa kredītos no bankām bija aizņēmušiem ap 360 miljonu latu, vēl pirms gada tikai tuvu 200 miljoniem. Vienotas statistikas par citu aizņemšanās veidu no
Tas viss liecina, ka kredītkāre ievērojami aug gan piedāvājumu dēļ, gan arī tādēļ, raksturo
Pašlaik gan kredītdevējiem nav iespējas pārliecināties, cik kredītu cilvēks jau ir paņēmis, ja viņš to dara dažādās iestādēs, kas nozīmē nav iespējams konstatēt patieso cilvēka maksātspēju. Izņēmums ir hipotekārie kredīti, par kuriem visiem ir iespēja iegūt informāciju zemesgrāmatā. Latvija Banka (LB) gan ir izveidojusi «melno sarakstu», bet tajā tiek iekļauta informācija tikai par nemaksātājiem.
«Saskaņā ar Datu aizsardzības likumu nevienam nav pieejama informācija, kādās kredīta devēja kompānijās cilvēks ir ņēmis kredītus, vai ir maksājis, vai ir parādā utt., jo Latvijā nav izveidots kopējais kredītreģistrs,» skaidro GE Money pārstāvis Renārs Bulgakovs, atzīstot, ka katra kredītdevēju kompānija izvērtēšanu veic pēc savām iekšējām metodēm, izmantojot dažādas pieejamās datu bāzes. Tiesa, ja klients sniedz nepatiesas ziņas par esošajām kredītsaistībām un ienākumiem, tad viņam ir iespēja apiet kredītdevēju aizņēmumu griestus.
Aizkraukles bankas Patēriņa kreditēšanas nodaļas vadītājs Dmitrijs Grebņevs gan uzsver, ka banka nevar domāt un pieņemt
Tajā pašā laikā socioloģisko pētījumu centra Latvijas fakti februāra pētījums par iedzīvotāju attieksmi un pieredzi patēriņa kredītu izmantošanā liecina, ka gandrīz puse iedzīvotāju atzīst, ka neorientējas patēriņa kredīta jautājumos. «Informācija par šo tēmu pārsvarā tiek pasniegta sarežģītā veidā un cilvēki, kas neorientējas finanšu jomā, apjūk sarežģītu finanšu terminu gūzmā,» stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Biksiniece.
Lai neriskētu ar iedzīvotāju atbildību un arī pašu interesēs, jau labu laiku kredītiestādes norāda, ka būtu jāizveido vienots kredītreģistrs un arī jāpapildina Latvijas Bankas «melnais saraksts» ar citām kompānijām, kā arī noteikti vajadzētu ieviest mehānismu, kā iegūt informāciju par cilvēka darba vietu, izpeļņu utt. Finanšu un kapitālas tirgus komisija (FKTK) Dienai atzina, ka par kredītreģistra paplašināšanu tiek domāts, bet pirms iespējamās paplašināšanas ir jāveic dažādas likumu izmaiņas, tajā skaitā Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Tiek domāts arī par godprātīgo klientu saraksta izveidi, kas bankām palīdzētu izšķirties naudu aizdot uz daudz izdevīgākiem nosacījumiem. Pagaidām FKTK tālāk par koncepciju parādnieku reģistra paplašināšanai gan nav tikusi.
Kredīti negatīvi ietekmē inflāciju palielinās kopējā naudas masa un pieprasījuma spiediens uz cenām, atgādina ekonomiste Margarita Dunska. LB jau vairākkārt norādījusi, ka joprojām straujais kredītapjomu pieaugums apstiprina nepieciešamību valdībai nopietni apsvērt pasākumus šī procesa bremzēšanai. Savukārt valdība uzsvērusi, ka inflāciju bremzējošus pasākumus uzsāks tikai tad, kad patēriņa kreditēšana sāks iziet ārpus rāmjiem. Kā gan to var konstatēt, ja valstij nav visas informācijas?
Premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks Aigars Štokenbers atzīst, ka valsts tiešām «neredz»
Patlaban Latvijā nav bijuši plaši iztirzāti gadījumi par cilvēku bankrotu gadījumiem, taču uz cilvēku atbildību, ņemot kredītu, atgādina ikviena kredītiestāde.
Pieaugs darba samaksa
LETA 03/07/06 Šogad darba samaksa pieaugs par 14%-16%, bet reālā darba alga bez inflācijas - par 10%-11%, liecina "
Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī palielinājās par 16,5% un sasniedza 245,75 latus mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Neto darba samaksa pieauga straujāk - par 17% - un sasniedza 175,87 latus mēnesī.
Privātajā sektorā pērn vidējā bruto darba samaksa bija
"
Pērn samazinājās aplokšņu algas, kas statistikas datus kaut cik pietuvināja reālajiem iedzīvotāju ieņēmumiem, kas ir vismaz par 20%-30% lielāki nekā deklarētie.
Pārskata autori vaicā, cik gadus vajadzēs, lai valsts iekasētu vismaz aptuveni 80%-90% no reālajiem iedzīvotāju ieņēmumiem. Tomēr šis ceļš daļēji ir noteikts, jo plānots tuvākajos gados iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt līdz 15%. Tas kārtējo reizi apstiprina, ka ēnu ekonomiku var mazināt izprotamāki nodokļi un "valsts kā konsultanta, nevis policista loma", norāda eksperti.
Šogad darba algas pieaugumu noteiks tie paši procesi, kas pērn. Ekonomiskā attīstība saglabāsies strauja, produktivitātes pieaugums būs spēcīgs, ēnu ekonomika turpinās legalizēties, pieprasījums pēc darbaspēka strauji pieaugs, bezdarbs turpinās mazināties, vairāki desmiti tūkstoši strādājošo atkal atstās valsti, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm labākas dzīves meklējumos.
Darbaspēka pieprasījums vēl vairāk samazinās iedzīvotāju skaitu lauku rajonos. Turklāt darbaspēka kvalitatīvo pieprasījumu arvien vairāk nomāks darba devēju domas par kvantitāti. Galu galā darba samaksa pieaugs par 14%-16%, prognozē bankas speciālisti.
Gada inflācija februārī - 6,9%
LETA 03/08/06 Salīdzinot ar pagājušā gada februāri, šā gada februārī patēriņa cenas pieaugušas par 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Precēm cenas augušas par 6,9%, bet pakalpojumiem - par 6,8%.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ir palielinājās par 0,4%. Precēm cenas pieaugušas par 0,4%, bet pakalpojumiem - par 0,3%.
2005.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,9%.
Līdzīgi kā šā gada janvārī, arī februārī patēriņa cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja dārzeņu, apģērba un apavu cenu svārstības.
Dārzeņu cenas mēneša laikā pieaugušas par 17,6%. Par 1,2% sadārdzinājušās zivis un zivju izstrādājumi, par 1,9% - piens un piena produkti, par 1,6% - siers, bet maize kļuvusi par 1,1% lētāka.
Par 1,2% cenas pieaugušas alkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt stiprajiem dzērieniem un vīniem.
Šā gada februārī turpināja palielināties mājokļa uzturēšanas izmaksas. Pieaugusi maksa par siltumenerģiju - par 1,7% un atkritumu savākšanu - par 2,1%. Nedaudz dārgāki kļuva mājokļa uzturēšanas un remonta materiāli un cietais kurināmais.
Dārgāki kļuvuši medicīnas pakalpojumiem - par 1,1%, galvenokārt ārsta - speciālista apmeklējums un zobārstniecības pakalpojumi. Cenas pieaugušas arī medikamentiem - par 0,5%, ziediem - par 4,6%, ēdināšanas pakalpojumiem - par 0,4%, pasažieru autotransporta pārvadājumu pakalpojumiem - par 0,6%.
Noslēdzoties atlaižu kampaņām, dārgāka kļuva sadzīves tehnika - par 0,9%.
Šā gada februārī, turpinoties sezonas preču izpārdošanām, cenas samazinājās apģērbam - par 1,4% un apaviem - par 6,8%.
Lētāki kļuvuši mobilie telefoni - par 4% un mobilo telekomunikāciju pakalpojumi - par 1,1%. Cenas samazinājušās TV, audio un video aparatūrai - par 0,4%, datortehnikai - par 0,8% un degvielai - par 0,5%.
Salīdzinot ar janvāri, gada pieauguma temps ir samazinājies, ko galvenokārt veicināja lēnāks cenu kāpums pārtikas produktiem, kā arī cenu stabilitāte degvielai, pretstatā cenu pieaugumam pērn.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu gada laikā joprojām ir degvielai, kas 12 mēnešos ir sadārdzinājusies par 17,6%, kā arī pārtikas produktiem, īpaši piena produktiem - par 13,9% vairāk, sieram - par 14,7%, maizei - par 16,8%, gaļai un gaļas izstrādājumiem - par 7,9%, ēdināšanas pakalpojumiem - par 11,5% vairāk.
Pētījums: sievietes strādā ilgāk nekā vīrieši
LETA 03/06/06 Latvijā sievietes vidēji strādā garākas darba stundas nekā vīrieši, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati.
Pētījumā secināts, ka sievietes Latvijā strādā 7,37 stundas dienā, bet vīrieši - 6,59 stundas. Pusdienas laikam gan vīrieši, gan sievietes Latvijā tērē vienādu laiku - 2,1 stundu.
Arī Eiropas Savienībā kopumā sievietes darbā pavada garākas stundas nekā vīrieši.
Lietuvā sievietes strādā vidēji 8,1 stundu, kamēr vīrieši - 7,04 stundas. Savukārt Igaunijā sievietes strādā 7,35 stundas, bet vīrieši 6,28 stundas.
Vismazākās atšķirības ir Norvēģijā, kur sievietes strādā 6,4 stundas, bet vīrieši - 6,38 stundas. Savukārt Lielbritānijā sievietes vidēji strādā 6,48 stundas, bet vīrieši - 6,36 stundas.
Pētījumā apkopota informācija par darba ņēmējiem vecumā no 20 līdz 74 gadiem.
Sievietes pelna par 15% mazāk Vīrieši vairāk strādā jomās, kur samaksa ir lielāka
Sanita Jemberga Briselē, Dita Arāja,
Tikai viens bet. Sieviešu alga vidēji ir 15% mazāka nekā vīriešiem, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat jaunākie dati. Galvenais šo atšķirību cēlonis ir tas, ka sievietes visvairāk koncentrējušās tādās profesionālajās jomās kā izglītība, kultūra, medicīna, kur atalgojums zemāks, bet vīrieši strādā tehnoloģiju, rūpniecības, transporta nozarēs, kur samaksa augstāka, uzskata Labklājības ministrijas projekta par dzimumu līdztiesības jautājumiem koordinatore Elizabete Pičukāne. Viņa teic diezgan reta ir situācija, ka par to pašu darbu vīriešiem un sievietēm maksā atšķirīgu algu. Taču uz sieviešu pleciem gulst lielāka atbildība par ģimeni, un viņām svarīga stabilitāte, tāpēc sievietes darbu meklē valsts pārvaldes iestādēs, kur arī algas nav īpaši augstas. Vīriešus jau no mazotnes mudina pieņemt izaicinājumus un veidot karjeru, tāpēc arī viņu izaugsme ir spilgtāka un straujāka, kas atspoguļojas algā.
Ja tas mierina, 15% starpība vidēji atbilst tam, kas vērojams visās 25 ES valstīs. Vismazākā algu atšķirība ir Maltā, Portugālē un Beļģijā, kur plaisa ir 5%, lielākā Igaunijā, Kiprā un Slovākijā, kur sievietes var saņemt pat ceturto daļu mazāk nekā vīrieši. Pētījuma dati iegūti, ņemot vidējo samaksu vīriešiem par stundu un salīdzinot ar vidējo samaksu sievietēm par stundu visā ekonomikā kopumā, nevis kādās profesijās.
Gandrīz trešdaļu menedžeru amatu (32%) ES ieņem sievietes, Latvijā proporcija ir pat 44%. Tieši Baltijas valstīs sieviešu karjeras iespējas vismaz uz papīra ir vislielākās, bet vissliktākās izredzes ir abās Vidusjūras salās, un pārsteidzoši arī Dānijā. Baltijas valstis ir vienīgās, kur studenšu skaits pārsniedz 60%, lai gan Latvijā neproporcionāli daudzas, gandrīz 80%, mācās humanitāros priekšmetus, ES vidēji 65%.
Sievietes strādā ilgāk, un viņām ir mazāk brīva laika. Situācija vislabākā rādās Somijā un Vācijā, bet vismazāk laika sev paliek lietuvietēm. Eiropas sieviete vidēji dzīvo 81,2 gadus un par sešiem gadiem pārdzīvo vīru. Latvijā gan atšķirība ir vēl lielāka, vīriešiem un sievietēm dzīvojot īsāko mūžu ES 65,9 un 76,2 gadus. Bērni mums dzimst salīdzinoši agri, jaunākas ir tikai sievietes Igaunijā, taču viņu ir maz vidēji 1,24. Latvijas vīrieši no visiem eiropiešiem bērniem velta vismazāk laika.
Kultūrā...
Kultūrziņas
Līvija Dūmiņa, NRA 03/03/06
- Teātris Skatuve Daugavpilī. Šodien Daugavpils teātrī viesojas teātris Skatuve. Pulksten 12 tiks rādīts Māras Liniņas iestudējums ...par Sunīti un Kaķīti, kas tapis pēc Jozefa Čapeka darba motīviem, bet pulksten 19 izrāde pieaugušajiem E. Rostāna luga Romantiķi. Tās režisore Anna Eižvertiņa. Lomās: Liene Gāliņa, Egils Melbārdis, Jānis Reinis, Dainis Sumišķis, Mārtiņš Vilsons, Valdis Lūriņš.
- Roberta Ligera jubilejas izrāde.
- Jauniešu koru festivāls Valmierā.
Līvija Dūmiņa, NRA 03/08/06
- Sākusies
epastu: agnese.rupenheite@heritage.lv.
LV-1050 līdz šā gada 18. aprīlim.
- Latviešu mākslinieku izstāde Grieķijā. Hellenic American Union galerijā Atēnās Grieķijā atklāta Latvijas mākslinieku darbu izstāde Suspense/Spriedze. Tajā aplūkojami Katrīnas Neiburgas, Kaspara Podnieka, Ginta Gabrāna un Ērika Boža darbi.
Līvija Dūmiņa, NRA 03/09/06
- Palīgā un ne tikai.
- Par O. Vācieša kapa sakārtošanu.
Patriotisma deva
Rimands Ceplis, speciāli Dienai, 03/03/06
Ainārs Zelčs. 1940. Zvaigzne
Vēsture kā aizkaitināta lauva neliek mieru daudziem latviešiem. Daļa tik ļoti norūpējusies, ka sāk ar to rotaļāties, daļa to atmin un rūpīgi baksta kā nesadzijušu rētu, daļa dzīvo nost un nebēdā. Aināram Zelčam ir piemitīga gan rotaļāšanās indeve, gan rētu uzplēšanas talants. Ja savā 2001.gadā izdotajā romānā 1945Riga viņš izspēlēja varbūtību, kas notiktu Latvijā pēc Otrā pasaules kara, ja tajā uzvarētu Hitlers, tad otrajā romānā 1940 Zelčs pakāpjas vēl pāris gadu atpakaļ un liek 1940.gadā Kārlim Ulmanim izšķirties par pretošanos Padomju armijai. Autora izvēle svētīga un romānam pateicīga, arī iebildumus šādos varbūtību gabalos izkliegt nevajadzīgi tāpat visu var aizbildināt ar kalambūru tā nebija, bet tā varēja būt bijis.
Latviešu mūsdienu romānu kontekstā Ainārs Zelčs izceļas ar lielu neatlaidību, kas brīžam robežojas jau ar stūrgalvību. Proti, jājautā, nu kas gan var būt vēl nejēdzīgāks par vēlmi noskaidrot, kas būtu noticis tad, ja būtu noticis
Šādos gadījienos kombinācijas var izspēlēt vienu aiz otras. Es pat ieteiktu Zelča kungam uzrakstīt vēl vienu variantu par to, kā dzīve Latvijā ritētu pēc Ulmaņa
Atceroties autora romānu 1945Riga, jāsecina, ka Zelča rokraksts maz mainījies, viņš palicis uzticīgs i savai vēlmei stilizēt un parodēt, i sīkumus fiksēt, i ierakstīt literatūras mazo cilvēku vēstures annālēs blakus varenajām personām. Šoreiz gan viņš ir izvairījies mistificēt. Viņš strikti turas pie fakta un izveido vēsturisku romānu, kurā jaunradītā īstenība pretendē uz ticamību. Ja Zigmunda Skujiņa romānā Siržu zagļa uznāciens vai Jura Zvirgzdiņa romānā Fon Mērkatces kunga memuāri dēku romāniem raksturīgo notikuma jeb "kas notiks tālāk" akcentu piešķīra apzināti izdomātie vēstījuma elementi, tad Zelčs to saglabā ar intrigas palīdzību gribas taču uzzināt, kā beigsies karš. Vai latviešiem izdosies uzvarēt? Varu pačukstēt, ka autors manu ziņkāri neaplaimoja.
Ainārs Zelčs iesāk ar
Mazās epizodēs saskaldītais teksts, kas aptver notiekošo daudzās Latvijas vietās, pamatā uzbūvēts un līdz galam realizēts kā varas hierarhijas augšdaļas pretstats mazajai patriotisma skrūvītei karavīram. Sākumā Ulmaņa, pēcāk jau padomju valdība kā viena sižeta līnija pretstatā latviešu karavīriem un viņu likteņiem. Protams, daudz izstrādātāki ir tā saucamie mazie cilvēki Rūdolfs un Kazimirs. Ja Kārlis Ulmanis ir rādīts kā reti stereotipisks onkulis, tad kareivis Rūdolfs spēj izpelnīties pretmīlu. Viņš dzīvs, viņā ir jūtas. Savuties Ulmanim vien Latvija galvā. Un pareizi vien ir. Pat ticami atkal. Un tā vien mana vaina, ka šķebina. Patriotisma aspekts būtisks, lai atzītu, ka Zelčs ir strauji pietuvojies idejām, kuras mīļas Jānim Lejiņam. Ja savā pirmajā romānā Zelčs ir tuvāk tā sauktajai XX gs. modernā romāna tradīcijai, kur nav nepieciešamības pēc heroiskā centra aiz tā iemesla, ka nav palicis nekas gana heroisks ārpus vienkāršā cilvēka izmisīgi bioloģiskās izturības, tad otrā grāmata jau balstās bezpersoniskajā nacionālajā mītā un tā uzturēšanā. Līdzīgi kā Jāņa Lejiņa vēstījumā par XII gs., arī Zelča romānā 1940 sociālā realitāte necentrējas ap atsevišķo personību, bet gan vēsturi šī nojēguma sociālpolitiskajā izpratnē. Tāpēc gan Lejiņa, gan Zelča romāns atbilst priekšstatam par dokumentāli politisko romānu kā vēsturiskā romāna atzaru. Nemēģinot vēstures faktu pārtaisīt, bet rotaļājoties tam tiek uzdota noteikta programmatiska slodze.
Romāns vērtējams atzinīgi un veikli iekļaujas literarizēto vēsturu gūzmā. Domājams, ka vēsturniekiem būs gan par ko pukoties, gan no kā izteiksmi pamācīties.
Grāmatu grozs
Agita Draguna, Aivars Eipurs, Iveta Ratinīka, NRA 03/06/06
* Mūzas skumst
* * Ir pa labai lappusei
* * * Godprātīgi, bet bez pārsteiguma
* * * * Radoša veiksme
* * * * * Izcili
Ērika Bērziņa Ziemeļu lapsa, Valters un Rapa, 2006
Agita Draguna * *
No plašā iespējamo dzejas izteiksmes līdzekļu klāsta te atrodami tikai tie, kuri man mūsdienu jaunākajā dzejā šķiet paši visnovalkātākie urbanizēti uzbudināts apjukums neritmizētā verlibrā, kurā pa nopietnai, dziļi trāpošai rindai atrodams labi ja katrā otrajā lappusē. It kā jau arī tā būtu norma, ja vien tik daudz nebūtu grāmatu, kur šī pati viela pludo ik zilbē, nepaklūpot ne ritmos, ne atskaņās. Un nezinu gan vairs, vai patiesums un mūsdienīgas domu gaitas autentisks pieraksts vien ir pietiekams aizbildinājums visam, kā te pietrūkst.
"..mēs aizmirstam pateikt svarīgāko.." un "..nezinu vai man tik ļoti sāp/ cik pieņemts..", šī viena smeldzīgā sevī vēršanās stīga man palīdzēja iziet cauri šīm bezmērķīgo būtņu apātiskajām kaislībām vietumis tīši sašķobītajā gramatikā, pa mirklim patiešām sajūtot, kā "..karstas tējas krūzītē ledus/ nepārprotami Dieva smiekli". Bet, tā kā šajās reizēs man uz brītiņu aizmirsās pat fakts, ka manas un autores izjūtas, pieredze, uzskati un estētikas kritēriji ir visnotaļ atšķirīgi, tad laikam taču tā tomēr ir dzeja.
Aivars Eipurs * * * *
Šī ir Ērikas Bērziņas pirmā grāmata. Līgana kā ūdensauga plata lapa vai kā liesma, kura neizprotamā veidā nav karsta apmēram tāda ir mana versija par autores pasaules konstrukciju. Pārsteidzošā protagoniste, ne tik laimīga, kā pašai gribētos, no pasaules piedāvāto mantu klāsta meklē sev derīgās. Metaforu lietojums ir špetns, tās uzrodas visapkārt. Ir pa jaukam dzejolim visiem laikiem ("tu esi mans saulespuķu/ sēkliņu zēns"), bet liela daļa ir
Iveta Ratinīka * * *
I. Zābels apgalvo: "Lai uztvertu mākslas darba specifisko vēstījumu, nepieciešamas kopīgas zināšanas un pieredze māksliniekam un uztvērējam." Visai tipiski mūsdienu autoriem, Ērika Bērziņa neveido monumentālus teksta veidojumus, globālus vispārinājumus aizstāj personiskais. Arī laikmeta izpratnē un attēlojumā viņu saista un sasaista intimitāte. Ērikas Bērziņas lasītājs varētu būt mūsdienu liriskais dekadents, perifēro un norobežoto parādību izjutējs un izpratējs. Lai gan Ērikas Bērziņas attēlotā pasaule ir, piemēram, Rūtas Mežavilkas līdziniece, izteikti citāds ir pilsētas pasaules nesentimentālais veidojums. Tiešums, neaizraušanās ar mākslinieciskās izteiksmes īpašu sarežģītību, poētiskais vēstījums ir vienkāršs, mākslinieciski lakonisks, taču tam trūkst zināmas formas izsmalcinātības. Rodas iespaids, ka tā ir vienam cilvēkam rakstīta grāmata, kas pilna ar gausu, elēģisku noreibumu, nepastarpinātu tiešumu un vieglām norādēm par to, ko redz un aktualizē autore.
Inga Ābele Austrumos no saules un ziemeļos no zemes, Atēna, 2006
Agita Draguna * * *
Jauka grāmatiņa. Mīļa un smeldzīga, gan amizanta, gan dziļa. Bet laikam man kāda nesaderība ar dienasgrāmatām kā žanru drusku pietrūka tā veseluma, tā kodola, tā nepasakāmā sakāmā, kas tik dzīvs un man vajadzīgs sajusts katra Sniega laika piezīmju stāsta centrā. Te drīzāk jutos tā, it kā našķētos no negatavas zupas katla vai lūrētu pa svešu durvju šķirbu, ar lielu pārsteigumu ieraugot, cik identiska ar manām ir vismaz puse izjūtu un atmiņu un cik pilnīgi atšķirīga otra puse. Ir tā, it kā es uz laiciņu būtu aizņēmusies svešas rokas un kājas un savas nez kāpēc aizmirsusi.
Protams, nevaru solīt, ka visi lasītāji izjutīs šo pašu gluži vai fizisko pieslēgšanos, bet grāmata ved tieši uz to. Uz rūgtu ikdienu, uz ņirbošu iespaidu uzkrāšanas sadzīvisko grūtumu un nelietderīgi izšķiesto mirkļu summēšanos vēl nevienam neatminamā iznākumā, kam tomēr tiek pakārtots viss.
Visu laiku bija jādomā, kura tad ir vairāk Inga pati šī jaukā un konkrētībā aprakstītā sieviete vai tā tēlu valodā sevi pazaudējusī un piepildījusī.
Bet vēl svarīgāk jau atrast piepildījumu sevī kā tas arī izdodas K-esmu.
Aivars Eipurs * * * *
Gandrīz katrs radošs cilvēks vienlaikus ir gan pieaugušais, gan bērns. Ar Ingu Ābeli ir savādāk viņa pamanās vēl būt arī pusaudzis. Kopā sanāk tas, kāpēc es lasu Ingas darbus. Četras vienos vākos ietilpinātas dienasgrāmatas to turpina akcentēt. Pirmo Vienas vasaras laiks varbūt varēja atstāt ārpus, jo dienasgrāmatai, kas domāta citiem, ar godīgumu reizēm ir par maz. Pārējās trīs daļas gan par uzturēšanos Sibīrijā Augšbebros, gan Dagdas vietumis riskanto piedzīvojumu burtnīca (atkāpe: daudzreiz esmu brīnījies, kā gan sprukstiņiem, pie kuriem Ingu gan nepieskaitu, mēdz viss labi beigties, tas droši vien ar Dieva ziņu, lai sprukstiņiem literātiem saglabātos simpātijas pret visiem sociālajiem slāņiem), bet jo sevišķi par Ingas būšanu Igaunijā, radošajā namā Kesmu pieskaitāmas veiksmēm. Lielisks ir no Kesmu atvasinātais dienasgrāmatas nosaukums K-esmu, kuru var izrunāt kā esmu, arī ka esmu. Šī daļa ir īsta, baudāma literatūra, kurā personiskais savijas ar vispārcilvēcisko, ikdienas notikumiem organiski saplūstot ar refleksijām, kas rāda cilvēka pasaules uzskata strukturēšanos.
Iveta Ratinīka * * * *
Ingai Ābelei piemīt smalks un jūtīgs rakstības veids, kas pat ikdienišķuun jau primāri apoētisku tekstu padara par baudāmu. Četri stāstījumi ir mūsdienu cilvēka teju terapeitiskā uzdrošināšanās atkailināties publiski, nebaidoties, ka tas varētu neatbilst par sevi radītajam priekšstatam un pārliecībai par to, kādam jābūt autobiogrāfiskam tekstam, kāds mīts par autoru tam jārada, attālinot mākslas esamību no jebkura pastarpinājuma. Ceļojums šādā kontekstā kļūst par mitoloģēmu, kas raksturo nokļūšanu pie autentiskā es. Mākslinieciska teksta kvalitāte ir tieši detaļu nevērīgumā, šķietamajā infantilitātē un atbruņojošajā nepretenciozitātē. Vispārliecinošākais ir grāmatu noslēdzošais teksts K-esmu, kas no dienasgrāmatu piezīmēm un ierakstiem pāraudzis zināmā tapšanas, pat pasaules redzējuma manifestācijā. Saskarsmes viltojumu, blogu un interneta dienasgrāmatu laikā grūti pārdot savus uzplaiksnījumus, fotogrāfisku, tiešu un neizskaistinātu stāstījumu par sevi. Tā ir dzīvesgudra grāmata, kas neieraudzītu dienasgaismu, ja autore nebūtu jau nostabilizējies zīmols latviešu prozā.
Knuts Skujenieks Raksti. Atdzeja, Nordik, 2006
Agita Draguna * * * *
Pa šo grāmatu var klejot kā pa botānisko dārzu tik dažādas savā dziļumā ir dzelmes, ko piedāvā atšķirīgo tautību un laikmetu dzejnieki, kaut arī paši izvēlētie teksti varbūt arī nav līdzvērtīgas kvalitātes. Bet visam cauri vijas tas brīnums, ka šajās dzelmēs nokāpis un no tām ar pērlēm rokās uznirt pratis atdzejotājs.
Nu, jā, apbrīnu izjust nākas ja ne ik pantā, tad ik lapā, kad atkal panākts šis maģiskais īstums un atskaņas neklab, bet dzīvo.
Diemžēl neargumentēta liekas pati rakstu sastādīšanas koncepcija, jo, pērkot tik apjomīgu izdevumu, lasītājs droši vien cer iemantot izsmeļošu un pilnīgu plašās daiļrades pārskatu.
Liekas, izdevēji atsēdušies tieši starp diviem krēsliem. Muļķīgi kaut kā tiem, kam Lorkas un Mistrālas krājumiņi jau ir mājās, nevajag to īsus fragmentus arī Rakstos, bet tiem, kam nav, ir drīzāk atņemta, nevis dota iespēja tos iepazīt (daudzu man ļoti mīļu dzejoļu te nav).
Varbūt pircējiem labāk pagaidīt, līdz kādreiz tomēr tiks izdoti K. Skujenieka Kopoti raksti (jo tādam brīdim noteikti būtu jāpienāk), nekā pirkt šos Rakstus izlasi (ko īsti nozīmē tāds jēdzienu salikums? un būtu vismaz tā arī nosaukuši...)
Aivars Eipurs * * * * * *
Pareizi saskaitījāt sešas. Tā ir V Ē R T Ī B A, turklāt daudzos aspektos un vairākos slāņos. Gan jau bieži dzejniekiem bijis vieglāk šo dzeju radīt nekā Knutam to atdzejot. Tomēr viņš to paveica, reizēm ejot apbrīnas vērtu garu ceļu, kā gadījumā ar Dziesmu dziesmu, par kuras atdzejas gaitu viņš pats stāsta Intas Čaklās veidotajā komentāru daļā.
Katrs poēzijas mīlētājs nu pagrābstās gar Knuta zelta stieņiem. Tā es vēl astoņdesmitajos gāju naktī pa Tērveti un no visa spēka un ar visu savu smeldzi dziedāju Haralda Sīmaņa komponētās Lorkas dzejas rindas: "Meitene, visa zeltā,/ kā balta dzērve bija/ un ūdeni apzeltīja" (no dzejoļa Casida de la muchacha dorada, kas gan šajos Rakstos nav iekļauts). Tāpat iemīlēju peruāņa Sēsara Vaļjeho dzeju no diviem brīnumainiem Knuta atdzejojumiem. Ak, Dievs, šī rinda: "Bet mirušais ai! turpināja mirt". (Masa). Otrā dzejolī arī ir par miršanu (Piedra negra sobre una piedra blanca) kaut kad, bet ceturtdienā un Parīzē. Un vēl redzu dzejnieku saietā Sigitu Gedu. Man saka, viņš ir izcils dzejnieks. Es ticu, bet kā lai pārbaudu, vai viņa dzejas nervs sāp arī man? Knuts pasniedz man Gedas dzeju uz paplātes, un nu es zinu, ka jā.
Iveta Ratinīka * * * *
Piederu pie tiem lasītājiem un kritiķiem, kas izlašu tapšanu neatbalsta vispār, īpaši, ja tā ir daļa no kāda autora (kopotajiem) rakstiem. Lai gan apzinos, ka visu Knuta Skujenieka atdzejojumu klāstu publicēt nebūtu iespējams un jāpateicas labvēlīgajai iespējai vienkopus apkopot kaut daļu no milzīgā veikuma, man neiespējami šķiet kritēriji, pēc kuriem šādu darbu varētu paveikt. Grāmatas pozitīvais aspekts iespēja Knuta Skujenieka izkoptajā stilistikā iepazīties ar tādu tautu autoru dzeju, kas citādi paliktu ārpus manas lasītāja pieredzes. Arī rūpīgie komentāri un Māra Salēja pēcvārds šķiet pārdomāts un uzrunājošs. Neviļus tomēr rodas iespaids par visai tradicionālas vērtības un konceptus vēstošu dzeju jau sākotnēji tulkoto tekstu izvēles brīdī. Visai reti ir dzejoļi, kuros uzplaiksnītu modernāks, citādāks saturs vai forma. Apzinoties ārkārtīgi bagāto kultūrvēsturisko nozīmi, ko šādi tulkojumi nesuši latviešu literatūrai to tapšanas laikā, nevaru neatzīt, ka grāmata ir izdevusies.
Izstādes
Maija Rudovska, NRA 03/07/06
- Rīgas galerijā
- Galerijā BonhanS.S
- Galerijā Mūrnieks
- Galerijā Carousell trešdien pulksten 18 notiks mākslinieka Dmitrija Lavrentjeva izstādes 23 sievietes atklāšana. Izstādē būs aplūkojama konceptuālu darbu sērija, kas tapusi šā gada sākumā. Tas nav pirmais D. Lavrentjeva veltījums sievietei, taču pirmais sev jaunajā dekupāžas (papīra aplikāciju izmantošanas) tehnikā. Ar minimāliem līdzekļiem katrā atsevišķā darbā mākslinieks sasniedz apbrīnojamu vizuālo izteiksmību. Krāsu izvēli D. Lavrentjevs apzināti reducējis līdz divām savstarpēji atklāti kontrastējošām krāsām koši sarkanajai un intensīvi zaļajai. Krāsu kombinācija savienojumā ar daudzveidīgām lauztām izgriezto figūru formām un asām kontūrām veido kompozīcijas veselumu, organizē mākslas darba telpu.
- Galerijā Daugava trešdien pulksten 18 atklās Andreja Ameļkoviča izstādi Meitenes.
- Laicīgās mākslas galerijā K.Māksla? Liepājā piektdien tiks atklāta fotogrāfa Kaspara Gobas izstāde Islandieši. Starp ledājiem un lavu. Tajā būs skatāmi krāšņi Islandes iedzīvotāju portreti kopā ar ziemeļiem raksturīgajām ainavām. Fotogrāfijās tverta gan dziedātājas Bjorkas māte, kas lasa dziednieciskas zālītes, gan vīrs, kurš uzbūvējis kokakolas automātu, kuru darbina vējš un saules baterijas, un daudzi citi tikpat spilgti tēli.
Sieviešu dienā...
Agnese Ščuka, Vakara Ziņas, 03/06/06 Pietkevičs izvairās sveikt sievietes, bet Kiršteins pie visa vaino Rozu Luksemburgu.
«Ak, vai tas man? Liels un sirsnīgs paldies!» tāda ir Saeimas deputātu reakcija brīdī, kad viņiem pasniedz ziedus, apsveicot vīriešu dienā. Brīnišķīgs, pozitīvām emocijām apvīts mirklis, kuram nespēj pretoties pat sīvākais vīriešu dienas
«Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs
Golubovs neizprot deputātu nostāju, kas vērsta pret šo svētku svinēšanu, piesaucot pusaizmirstus faktus par to, ka dažs labs tautas kalps sapelnījis sev pirmo bagātību, pateicoties pašu audzētām tulpēm un citiem ziediem, kurus kā traki trani pirms sieviešu dienas izpirka vīrieši.
Svētkus aizstāvošais deputāts svin arī vīriešu dienu, par kuru domāt vairās citi viņa kolēģi: «Armijā dienēju divus gadus. Tāpēc
Pārējo tautas kalpu viedoklis attiecībā uz
Deputāts Mihails Pietkevičs uzskata, ka pie mums abu padomijas svētku (
Viņš atzīstas, ka nav saņēmis nevienu sveicienu ne no vienas sievietes dienā, kad vīrietim tiek teikts paldies par to vien, ka viņš ir vīrietis. Ar
Savukārt Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš atklāja, ka šogad vīriešu dienā, 23. februārī, Juridiskās komisijas meitenes komisijas vīriešiem uz sēdi bija sagatavojušas cepumus, konfektes, pīrādziņus un uzvārījušas kafiju. «Parasti uz komisijas sēdēm nekā tāda nav, bet komisijas darbinieces atcerējās šo datumu,» priecājas Segliņš.
Viņa atmiņu plauktos glabājas arī prieks un sajūsma par tām vīriešu dienām, kas tika svinētas vidusskolā. «Katru gadu
Tā kā šis, visticamāk, ir pēdējais gads, kad Segliņš strādā kopā ar savām jaukajām darbiniecēm, viņam ir
Neatkarīgais Saeimas deputāts Jānis Jurkāns principiāli neatzīmē vīriešu dienu, jo turēt ieroci rokās nav vīrišķīgi. Viņš arī uzskata, ka sievietes jāsveic katru dienu, nevis tikai 8. martā. «Vīriešu dienu neatzīmēju. Padomju armijā dienēju trīs gadus, un tie nebija tie labākie gadi manā dzīvē. Vispār svinēt kaut ko militāru, manuprāt, ir diezgan amorāli. Nedomāju, ka turēt ieroci rokās ir ļoti vīrišķīgi. Katrs gļēvulis to var. Tie ir uzskati, kas pārceļojuši no padomju laikiem. Vīrišķīgi, manuprāt, ir būt gudram un asprātīgam. Turklāt šajā datumā sievietes mani nesveic,» atzīstas deputāts, atklājot, ka šogad humoristisku īsziņu viņam atsūtīja kāds bijušais armijas biedrs.
Jurkāns nesvin arī 8. martu. «Neuzskatu, ka tie būtu baigie svētki. Kas attiecas uz pašām sievietēm, ar viņām ir jāapietas kā ar ziediem. Kā tas ir? Tas ir garš stāsts. Īsumā tas nozīmē ielikt viņu pareizajā vāzē, proti, pareizā kleitā, un pareizi izkārtot interjerā. Tā ir vesela sistēma, kurā svarīgākais ir saudzīga attieksme. Pats galvenais ir darīt to katru dienu. Nevar sievieti 364 dienas gadā pazemot un pēc tam vienā dienā censties izpirkt savu neģēlību un tēlot, ka esi baigais džentlmenis. Tas nedarbojas, tā ir tāda sevis mānīšana un zināmā mērā pat divkosība. Vīrieša uzdevums ir visu laiku izturēties pret sievieti kā kaut ko sevišķu,» attieksmi pret sievieti izskaidro deputāts.
Jurkāns tomēr nav bezkaislīgs
Deputāts Jakovs Pliners jaunībā dienējis padomju armijas atsevišķā izlūkbataljonā. «Tā kā dienēju pēc augstskolas beigšanas, darīju to tikai vienu gadu, taču tā pa īstam. Šāvu, skrēju un pat braucu ar tanku. Man ir arī apliecība, ka esmu ierakstīts karaspēku daļas goda grāmatā. Es tur esmu slaids un jauns ap divdesmit pieci gadi. Starp citu, pat Dainim Turlajam tādas nav. Tāpēc šo dienu atzīmēju, iemalkojot 50 gramus laba konjaka,» teic Pliners.
Vai deputāts atzīst arī 8. martu? «Sieviete ir dieviete. Līdz ar to nevaru saprast Saeimas kolēģus, kas visas sievietes saista ar Klāru Cetkinu un nevēlas atzīt šo dienu kā svētku dienu. Vairums cilvēku neatkarīgi no tautības taču svin šo dienu. Nevaru apsveikt visas sievietes, bet noteikti sveikšu savu sievu Tamāru, ar kuru esmu precējies jau kopš 1966. gada. Sveikšu arī savas kolēģes skolotājas skūpstīšu rokas un teikšu laipnus vārdus.»
Tautas priekšstāvja Jāņa Strazdiņa apziņā kādreiz
«Kādu vīriešu dienu? Jūs domājat 23. februāri? Kāpēc man vajadzētu atzīmēt okupantu svētkus? Mums ir 11. novembris. Ne reizi nav gadījies, ka mani
Deputāts uzskata, ka nav lielas vajadzības svinēt arī
Tautas priekšsēdis Augusts Brigmanis speciāli vīriešu dienu nesvin. «Mājas rūpes bieži vien ir jādala kopā ar sievieti. Tāpēc tā labākā vīriešu diena ir tad, ja varu palīdzēt savam ģimenes loceklim padarīt mājas darbus, nevis gulēt izlaidies pie televizora un gaidīt, kamēr man sakarā ar šo dienu kāds pienāks klāt un izdarīs ko labu. Katrā gadījumā vēsturiski atceros, ka tā bija ļoti patīkama diena. Citam tā bija armijas diena, man vīriešu diena. Lai gan tagad tas ir pagājis etaps un pēc padomju varas beigām neesmu sveikts šajos svētkos, tomēr bija jauki, kad kāds tevi atcerējās kaut vai ar apsveikuma kartiņu,» tā Brigmanis.
Arī sievietei vienmēr patīkami saņemt ziedus, tāpēc Brigmanis neizprot, kāpēc lai tas nebūtu 8. marts. «Mūsu frakcija nobalsoja par priekšlikumu iekļaut šo datumu svinamo dienu sarakstā. Manuprāt, šis pasākums tiek pārlieku politizēts. Sieviešu dienā sievietes vienmēr sveicu ar ziediem. Neslēpšu, ka puķes pasniedzam arī frakcijas vienīgajai sievietei Ingrīdai Ūdrei un mūsu konsultantēm. Ir vai nav likumā ierakstīts, mēs šajā dienā sveiksim. Cilvēkiem ir muļķīgi aizspriedumi pret šiem svētkiem,» secina deputāts.
Kāda vieda kundzīte reiz teica, ka sievietei jau nevajag daudz. Tik kādu ziedu, tik kādu labu vārdu īstajā dienā un īstajā vietā. Varbūt nav vajadzības tik saasināti uztvert 8. martu, kas ir gluži piemērota diena tam, lai vīrietis lieku reizi pateiktu sievietei paldies par to, ka viņa IR.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju svinot 8.martu
TVNET 03/08/06 Neskatoties uz to, ka katru gadu valdībā raisās diskusijas, vai
Kā TVNET informēja TNS Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Ilze Broka, 88 % Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā 15-74 gadi
Attiecīgi tikai 12 % Latvijas iedzīvotāju
Visā Latvijā kopumā visvairāk šos svētkus svin Latgalē: 90 % Latgales iedzīvotāju apgalvo, ka vienmēr tos atzīmē. Tāpat ir vērojams, ka
Likumsakarīgi, ka
Interesanti, ka attieksmi pret Starptautiskās Sieviešu dienas svinēšanu neietekmē aptaujāto dzimums gan pašas sievietes, gan arī vīrieši līdzīgā mērā svin šos svētkus.
Līdzīgs pētījums notika arī Lietuvā. TNS Gallup Lietuvā veiktā aptauja liecina, ka
Lietuvā visvairāk Starptautisko Sieviešu dienu svin Viļņā - 53 % Viļņas iedzīvotāju atzinās, ka
Lai arī
Tai pat laikā, līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā šos svētkus vīrieši un sievietes novērtē līdzīgi.
Aptauju veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS tīkla uzņēmumi: TNS Latvia Latvijā laikā no 2006.gada 1. līdz
Sieviešu dienu visplašāk atzīmē Latgalē
LETA 03/08/06 Neskatoties uz Starptautiskās sieviešu dienas neoficiālo statusu, Latvijā vairums iedzīvotāju to turpina atzīmēt, bet visplašāk
Neskatoties uz to, ka katru gadu Saeimā raisās diskusijas, vai
Attieksmi pret 8.marta atzīmēšanu lielā mērā ietekmē aptaujāto iedzīvotāju tautība - no latviešiem tikai katrs otrais aptaujātais apgalvo, ka šie svētki viņam ir nozīmīgi un viņš tos vienmēr atzīmē, bet krievu un citu tautību cilvēku vidū šos svētkus svin vismaz astoņi no desmit aptaujātajiem.
No aptaujātajiem 18% latviešu un 5% cittautiešu norādījuši, ka viņiem
Latvijā kopumā visplašāk šos svētkus svin Latgalē - 90% Latgales iedzīvotāju apgalvojuši, ka vienmēr atzīmē Sieviešu dienu. Aptauja parādījusi, ka nedaudz biežāk nekā vidēji
Attieksmi pret Starptautiskās sieviešu dienas svinēšanu neietekmējot aptaujāto dzimums - gan pašas sievietes, gan arī vīrieši šos svētkus svin līdzīgā mērā.
Līdzīgs pētījums notika arī Lietuvā, un tā liecina, ka
"TNS Latvia" no 1. līdz
Viedoklis: Pārdomas pēc
Kristiāna Lapiņa, Apollo 03/09/06 Katru labu pasākumu var nejēdzīgi sabojāt. Kā zināms, vispārpieņemtās receptes ir fragmentāras zināšanas, dogmatismā balstīts viedoklis, (pareizāk, «viedoklis»), un nicinoša attieksme. Viena no duālākajām dienām gadā ir 8. marts, kas dažādu cilvēku apziņā ir fiksējies dažādos veidos. Iespējams, ka vecākā paaudze to saista ar savītušu neļķīšu un izstīdzējušu tulpju pirkšanu, lai pēc tam Sieviešu dienu svinētu Vīriešiem atbilstīgā veidā. Citiem, savukārt, nez kāpēc, gribas jaukt vienā putrā sufražismu, britu feministes un Rozu Luksemburgu, klāt pieliekot Klāras Cetkinas vārdu. Patiesībā tieši šis sajukums, kas izveidojies ap svētkiem( vai «svētkiem») ir tas, kas spiež no tiem brīžam atteikties un vienlaikus runāt par pašu ideju. Sieviešu dienas pamatā ir feminisma kustība. Tiešā veidā.
Nav nekādu šaubu, ka arī pats feminisma jēdziens ir zināmā mērā cietis un tie, kas tik kvēli tagad zākā Sieviešu dienas svinēšanu, sen ir aizmirsuši vai nekad nav zinājuši, ko tas īsti nozīmē. Patiesībā būtu pēdējais laiks atcerēties un vienlaikus papūlēties izmest no galvas romantizētās revolucionārās muļķības un Cetkinas tēlu ar šaujamo rokās un pievērsties realitātei. Viena no realitātes skarbajām pusēm ir tā, ka daudzās vietās pasaulē nekas nav mainījies kopš tās dienas, kas vēsturē iezīmējusies ar to, ka sievietes beidzot izteica protestu pret garajām darba stundām tolaik 14, un necilvēcīgajiem darba apstākļiem. Tas notika 1857. gadā
Patiesībā realitāte saistībā ar feminismu ir vēl smagāka - šī kustība, kura tiek mūsdienās asociēta ar dzimumu līdztiesību un iespēju pašām atvērt durvis bankā, sākotnēji akcentēja sieviešu pakļautību, kas ir vispārzināma jau no aizlaikiem un aktīvi pret to vērsās. Starp citu, tās sievietes, kuras tagad izvēlas ķeizargriezienu, simboliski mirst, jo senāk viņām nebūtu iespēju izdzīvot Cēzara ( ķeizara- vairumā gadījumu, vīrieša) piedzimšana un mātes upuris ( sievietes nāve)- tradicionāla shēma, kura darbojas ne jau tikai attiecībā uz bērna laišanu pasaulē. Feminisma kustība cīnījās ( un dara to vēl joprojām) par sieviešu tiesībām izlemt par savu dzīvi, iespēju nodrošināt un pasargāt bērnus, par tiesībām aizsargāt sevi kā personu ( piemēram, cīņa par iespēju plānot grūtniecību, izvairīties no verdzības, vai seksuāli transmisīvajām slimībām uzspiestas prostitūcijas rezultātā u.c.).
Tas, ka feminisma kustība vēl joprojām nav spējusi panākt vēlamos rezultātus, ir acīmredzami -
Sieviešu diena ir iemesls atcerēties, kas notiek sabiedrībā, neatkarīgi no tā, vai tā tiek atzīta par oficiālo svētku dienu vai nē. Tas vien, ka tiek pasniegti ziedi vai saldumi, neiedziļinoties svētku būtībā, nozīmē tos vienkārši degradēt un attiekties no to sociālās nozīmes. Bez sieviešu līdzdalības sabiedrība diemžēl nespēj eksistēt un te nav runa tikai par bioloģiskas funkcijas realizēšanu. Starp citu
Sieviete nav tikai māte. Nav tikai mīļākā. Nav tikai barotāja, gludinātāja, psiholoģe, santehniķe, krāsotāja, aukle, kulināre, šuvēja, ārste u.c.( viss vienlaikus, protams). Viņa ir Sieviete. Ar to arī apsveicu.
Citādā ziņā...
Puzes pagastu apsēdušas izbēgušas ūdeles
Imants Vīksne, NRA 03/03/06 Vismaz simt izsalkušu kažokzvēru, kas izmukuši no vietējās audzētavas, siro pa Ventspils rajona Puzes pagasta apkaimi un nokož mājputnus.
Nedienas sākās pēc Jaungada, kad vairākās saimniecībās agresīvās Amerikas ūdeles nokoda vistas un pīles. Sākotnēji plēsēji viesojās no audzētavas salīdzinoši netālu esošo māju kūtīs Blāzmas ciemā arī feldšeres mājā, bet nesen manītas jau otrpus Puzes ezeram. Tāpat baltie dzīvnieki plosījušies Ancē. Bet pirms pāris nedēļām arī Ugāles vidusskolas skolotāja Anita Kroņkalne savus putnus paglāba no plēsoņas, piežmiedzot ūdeli pie grīdas ar slotas kātu. Apmaiņā pret vienas vistas dzīvību, viņa tikusi pie glītas kažokādiņas.
Citiem izbēgušie dzīvnieki nodarījuši ievērojami lielāku postu. Piemēram, Banku ciema Upeniekos nokostas 11 pīles un 11 vistas. Saimnieks Raivis Blumbergs stāsta, ka sākotnēji pat neesot sapratis, kas ar putniem noticis.
Ūdele pavisam savus upurus nenokoda, bet izsūca caur skaustu asinis, un putni nobeidzās lēnām divu triju dienu laikā. "Tā viņa plosījās katru nakti kādu nedēļu, līdz beidzot sapratām, kas pie vainas. Tad nu meklējām rokā vectēva taisīto slazdu un ūdeli noķērām," stāsta Raivis, piebilstot, ka daži izdzīvojušie putni vēl ilgi nespēja attapties no pārdzīvojumiem negribēja ēst, nedēja olas. Gluži nepierasti ģimenei tās nācās pirkt veikalā. Baidoties no citu ūdeļu uzbrukumiem, kūtī ir aiztaisītas visas spraugas, turklāt ik vakaru par putnu drošību pārliecinās sunene Džita, rūpīgi pārmeklējot katru putnu mītnes kaktu.
Pēcpadomju laikā postā aizlaisto Puzes zvēraudzētavu nesen nopirka un sāka atjaunot kāds jauns liepājnieku pāris uz pusēm ar saviem partneriem Dānijā, kas minēts arī firmas nosaukumā SIA Dānija Minka. Saimniece Džineta Ernstsone lēš, ka pašlaik būros vajadzētu būt aptuveni 9000 ūdeļu, bet izbēgušas varētu būt apmēram simts. Šie zvēriņi ir visai manīgi un izmanto katru iespēju, lai izšmauktu. Tomēr ilgu laiku nebija skaidrs, kā tie pamanās izkļūt no audzētavas teritorijas, ko ieskauj žogs. (Tas gan palicis vēl no veciem laikiem un, tiklīdz zeme atkusīs, tiks mainīts.) Visbeidzot nesen atklājās, ka ūdeles atradušas zemē ieraktu notekūdeņu cauruli, kuras gals beidzas grāvī aiz žoga, un ceļš bijis brīvs. Sirot pa mājām zvēri dodas, jo, kā jau nebrīvē auguši, no cilvēkiem nebaidās. Tagad caurules gals aiztaisīts, taču krietns bars pa Stendes upi un novadgrāvjiem izklīdis savvaļā. Sākotnēji lēsts, ka izmukuši 20 dzīvnieki, un tas arī paziņots Pārtikas un veterinārajam dienestam. Tagad iespējamais bēgļu skaits pieaudzis līdz simtam, tomēr precīzi dati būs zināmi jaunnedēļ, kad būs beigusies lielā ūdeļu skaitīšana. Audzētavas saimnieki savu vainu notikušajā nenoliedz un ir gatavi kompensēt iedzīvotājiem nodarīto skādi. Pagaidām neviens gan nav atnācis bārties vai iesniegt rēķinu. Viens no cietušajiem R. Blumbergs arī paskaidro, kāpēc: "Kā es pierādīšu, ka nokoda divdesmit, nevis vienu putnu? Un ka tā bija tieši viņu ūdele? Ko nu es iešu ēsties ar vietējiem, lai paliek!" Arī Puzes pagasta priekšsēdētājs Jānis Bite spriež, ka jaunajiem uzņēmējiem darbā gadījies brāķis, tomēr pagasts pret viņiem noskaņots labvēlīgi. Kā nekā zvēraudzētavas atjaunošana nodrošinājusi 15 jaunas darba vietas.
Šobrīd lielākās bažas ir par to, kā svešas plēsīgas sugas papildinājumu savvaļā uztvers Latvijas daba. Daļa izmukušo zvēru, iespējams, iemācīsies izdzīvot bez cilvēka palīdzības un sāks vairoties, stiprinot jau tā lielo Amerikas ūdeļu populāciju.
Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, ka tās Latvijas dabā iedzīvojās padomju laikā izmūkot no zvēraudzētavām. Līdzīgi notika arī ar jenotsuņiem. Tikmēr kādreiz mūsu videi raksturīgā Eiropas ūdele, kas ir mazāka un miermīlīgāka, gandrīz iznīkusi.
Pērn, kad Amerikas plēsējas pēc lielās vētras pamuka Liepājas un Rīgas audzētavās, to nokļūšanu mežos izdevās novērst. Taču šoreiz lieta ir nopietnāka. J. Baumanis aicina Rietumkurzemes medniekus doties medībās, kamēr ūdeles vēl nav aklimatizējušās un kļuvušas uzmanīgas. Līdz ar pavasara atnākšanu plēsējas var nodarīt lielu postu cietīs gan putni, kam tiks izpostītas ligzdas, gan arī dīķu un ezeru apsaimniekotāji, kam ūdeles izēdīs pērn ūdenstilpēs ielaisto zivju mazuļus.
Vidēji dienā Latvijā uzlauž 20 mājas lapas
DELFI 03/06/06 Latvijā vidēji dienā notiek ap 20 uzbrukumiem interneta mājas lapām. Latvijas interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs portālam Delfi pastāstīja, ka šādi noziegumi Latvijā ir ļoti izplatīti.
Taču lielākoties šādas ielaušanās notiek treniņa nolūkos, lai pārbaudītu savas spējas. Plešs stāsta, ka liels ļaunums tādā veidā netiek nodarīts. Parasti hakeri uzlauztajās lapās atstāj ziņas, aicinot to veidotājus parūpēties par lapu drošību.
Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad interneta pirāti, uzlaužot kādu adresi, no kuras iegūst vērtīgu informāciju, tādā veida nodarot kaitējumu kādam uzņēmumam. LIA pārstāvis stāsta, ka bieži hakeri, ielaužoties kādas firmas mājas lapā, nokopē tās
Banku mājas lapu uzlaušana Latvijā nav izplatīta, jo banku mājas lapas ir daudz labāk aizsargātas. Lai iekļūto labi apsargātā interneta vidē, ir nepieciešamas nopietnākas zināšanas. Izplatītāka ir banku mājas lapu nokopēšana, ko hakeri izmanto, lai apkrāptu cilvēkus.
Tiesu administrācijas informācija liecina, ka 2004. un 2005.gadā par patvaļīgu piekļūšanu datorsistēmai sodīti divi cilvēki.
Viens no viņiem no soda atbrīvots, jo nozieguma izdarīšanas brīdī bijis nepilngadīgs. Viņam piemērots audzinoša rakstura sods. Savukārt otra persona, iekļaujot smagākā noziegumā vieglāko, sodīta ar nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Minētā persona bija sodīta arī par krāpšanu.
Krimināllikumā ir pieci panti, kuri paredz sodus par noziegumiem internātā.
Tagad,
kad sniegam vajadzētu
kust, tas tik snieg un snieg klāt
cik pa dienu nokūst, tik pa nakti at-
kal piesnieg, vai arī otrādi...Taču visumā
dienas ir saulainas un samērā siltas.Un tā,
kā vēljoprojām ir sniegs, tad mēs va-
ram baudīt visus ziemas priekus,
bet jau tīri pavasarīgā
gaisotnē...
Anda Jansone, trešdien 8. martā