Kas jauns Latvijā?

Nr. 437: 2006. g. 10. - 22. marts

16. martā...

Valsts amatpersonas 16. marta pasākumus neapmeklēs

Latvijas Avīze 03/13/06 16. martā, kā ik gadu, Lestenes brāļu kapos notiks leģionāru piemiņas pasākums, taču valsts augstākās amatpersonas to neapmeklēs, minot dažādus iemeslus, tajā skaitā to, ka 16. marts ir ceturtdiena — Saeimas plenārsēžu diena. Latvijas

Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) priekšsēdētājs Edgars Skreija informēja, ka 16. martā pulksten 10 Doma baznīcā būs leģionāru piemiņas dievkalpojums, kam sekos ziedu nolikšana un aizlūgums Lestenes brāļu kapos pulksten 13 luterāņu mācītāja Jura Baloža vadībā. Atceres pasākuma dalībniekus uz Lesteni vedīs ar diviem autobusiem. Daļa atceres pasākumu dalībnieku dosies uz Brāļu kapiem Rīgā. Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta vadītāja Ieva Aile informēja, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis 16. martā dosies plānotā vizītē uz Rēzekni, lai iepazītos ar pilsētas jauno vadību un uzņēmējiem. Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga informēja, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe‑Freiberga 16. marta pasākumā Lestenes brāļu kapos nepiedalīsies. «Prezidente aicina visus, kas vēlas pieminēt Latvijas kritušos karavīrus, to darīt 11. novembrī — Lāčplēša dienā,» teica A. Rozenberga.

Neļauj rīkot 16. marta pasākumu Rīgā

LETA 03/13/06 Rīgas domes sapulču, gājienu un piketu komisija 13. martā nolēma neatļaut rīkot leģionāru piemiņas un protesta pasākumus, kas plānoti 15. un 16. martā. "Latvijas nacionālsociālistiskā režīma upuru biedrība ‑ Piemiņa nākotnei" vēlējās rīkot sapulci Doma laukumā 15. martā, bet sabiedriskā organizācija "Klubs 415", Nacionālā spēka savienība un Igors Šiškins bija iesnieguši pieteikumus 16. martā rīkot latviešu leģionāru piemiņas gājienus no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.

Savukārt leģionāru atceres pasākumu pieteicēji, jau paziņojuši, ka leģionāru atceres pasākumus rīkos arī bez saskaņošanas. “Nacionālās Spēka Savienības” (NSS) pārstāvis Kristaps Kaupe sacīja, ka organizācija leģionāru atceres gājienā piedalīsies jebkurā gadījumā, neatkarīgi no lēmuma. Viņš informēja, ka NSS plānotājā gājienā varētu piedalīties ap 80 cilvēku. NSS partijas vadītājs Viktors Birze skaidroja, ka ziedus nolikt viņiem neviens nevar aizliegt. Arī “Pērkoņkursta” pārstāvis Igors Šiškins apgalvoja, ka 16. marta pasākumos piedalīsies arī tad, ja tie netiks saskaņoti.

Par 16. marta notikumiem

LETA 03/16/06 Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars ir gandarīts, ka šodien, 16.martā, neraugoties uz atsevišķu personu veiktiem mēģinājumiem sarežģīt situāciju, dienas pirmajā pusē nav notikuši vērā ņemami incidenti. Ministrs pauž pateicību visiem Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem par izpratni saistībā ar drošības pasākumiem, ko īsteno Valsts policija, lai nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību pilsētā.

Pa nakti iežogots Brīvības piemineklis

Apollo 03/16/06 Naktī no 15. uz 16. martu iežogots Brīvības piemineklis, laukums ap pieminekli un teritorija starp viesnīcu «Roma» un ēstuvi «McDonald's». Nožogojums uzstādīts tā, lai cilvēki, ejot uz Vecrīgu, nevarētu tikt tam garām ne pa Latvijas Nacionālās operas (LNO), ne pa Bastejkalna pusi. Līdz ar to daudzi rīdzinieki, kuri katru rītu ceļam uz darbu izvēlas šo maršrutu, spiesti mest līkumu uz tiltu pār Rīgas kanālu pie LNO vai Bastejkalna.

Leģionāru piemiņas pasākumu laikā aiztur 65 cilvēkus

LETA 03/17/06 Leģionāru piemiņas pasākumu laikā 16. martā Rīgā aizturēti 65 cilv ēki, to vidū ir gan pašvaldības neatļauto piemiņas pasākumu dalībnieki, gan cilvēki, kuri protestēja pret šiem pasākumiem. Policija galvenokārt aizturējusi tos cilvēkus, kuri nepakļāvās policistu prasībām un organizēja gājienus. Aizturēts arī Latvijas Nacionālās frontes (LNF) līderis Aivars Garda. Viņš aizturēts par nepakļaušanos policistu prasībām, savukārt Gardas LNF aktīvistes policija uzreiz pēc aizturēšanas atbrīvojusi. Savukārt leģionāru piemiņas pasākumu laikā Liepājā tika aizturēts viens cilvēks ‑ "Nacionālās spēka savienības" biedrs Guntars Landmanis. Nesekmīgi beidzās mēģinājums sarīkot neatļautu gājienu no Latviešu strēlnieku laukuma uz Brīvības pieminekli. Nacionāli radikālo latviešu organizāciju rīkotā, pašvaldības neatļautā leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki sākotnēji devās no Latviešu strēlnieku laukuma Brīvības pieminekļa virzienā, taču Rātslaukumā saķērās ar nacionālboļševikiem, kas neļāva gājiena dalībniekiem turpināt ceļu. Notika neliela pagrūstīšanās, pēc kuras gājiena rīkotāji tā dalībniekus aicināja atgriezties Latviešu strēlnieku laukumā. Pēc tam pasākuma dalībnieki izvietojās ejā zem Okupācijas muzeja, kā arī ap muzeja ēku, kur dziedāja dažādas patriotiskas dziesmas.

Lestene bija aplenkta

Latvijas Avīze, LETA 03/17/06 Politiskā kņada ap 16. martu šogad bija nokļuvusi arī līdz Lestenei. Uz krustojumiem, kas veda uz latviešu karavīru Brāļu kapiem, dežurēja bruņuvestēs tērpti militārie policisti. Faktiski Lestene bija aplenkta no visām pusēm. Pašos Brāļu kapos — policistu un zemessargu vienības un vēl viena pārbaude. Tomēr pusotru stundu garais piemiņas brīdis aizritēja bez starpgadījumiem. Tas sākās ar klusuma brīdi kritušajiem karavīriem, nesen mirušajam leģionāram dzejniekam Andrejam Eglītim un bijušajam Igaunijas prezidentam Lennartam Meri, kurš atšķirībā no mūsu Valsts prezidentes nekaunējās no leģionāru sabiedrības. Piemiņas brīdī Lestenē piedalījās arī Saeimas deputāti Vaira Paegle, Juris Dalbiņš, Dzintars Ābiķis (TP), Jānis Strazdiņš, Andis Kāposts (ZZS), Juris Dobelis un Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Liene Liepiņa, Inguna Rībena (JL), Māris Gulbis (Jaunie demokrāti), arī «Visu Latvijai!» priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Lestenes draudzes mācītājs noturēja aizlūgumu par kritušajiem leģionāriem. Pēc svinīgās daļas leģionāri pulcējās "Rumbu" mājās, kur pieminēja savus kritušos biedrus.

Jaundžeikers atvainojas par žogu ap Brīvības pieminekli

DELFI 03/17/06 Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikers telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” piektdien atvainojās iedzīvotājiem par drošības dienestu lēmumu 16.martā ap Brīvības pieminekli uzcelt žogu. Šis lēmums attaisnojās, raidījumā sacīja ministrs.

Laicīgi saņemot informāciju, drošības dienesti spējuši veikt attiecīgus pasākumus, kas ļāva izvairīties no dažādu grupējumu sadursmes, sacīja Jaundžeikers. Viņš norādīja, ka šogad veiksmīgi izdevies nosargāt Brīvības pieminekli no negatīvas publicitātes.

Šonakt iežogojums ap Latvijas simbolu jau nojaukts.

Ministrs prognozēja, ka šogad atkāroti būs jāievēro šādi līdzīgi pasākumi. Viens no šādiem notikumiem – hokeja čempionāts.

Ārzemju mediji: latvieši dodas militārā maršā

Ile Upīte, NRA 03/17/06 Krievu mediji 16. marta priekšvakarā atgādināja par pagājušā gada leģionāru piemiņas dienu. "Šāda pieeja ir saprotama, ja žurnālistiem nav īsti par ko rakstīt, tādēļ parādās uzkurinoši atskati," uzskata Latvijas vēstnieks Maskavā Andris Teikmanis.

Vakar dienas pirmajā pusē pie Latvijas vēstniecības Maskavā valdīja miers, tomēr, domājot par drošību, vēstniecībai bija nodrošināta pastiprināta apsardze. Cilvēku aktivitātes sākās pēcpusdienā. No trim paredzētajiem piketiem notika divi. "Pirmajā piketā bija sapulcējušies 30 jauniešu, kuri skandēja pret Latviju vērstus saukļus un sacīja runas skaļrunī. Vairākiem no viņiem bija vienādi melni mēteļi un skūtas galvas Pulksten 17 pēc Latvijas laika pie vēstniecības piketēja sabiedriski politiskās kustības Eirāzija 15 jauniešu organizācijas dalībnieku. Viņi vairākkārt izkliedza saukli "Fašizm ņe proiģot!" stāsta Latvijas vēstniecības Maskavā preses atašejs Nils Josts. "Vislielākā ažiotāža sacelta par filmas Baltijas nacisms prezentāciju 15. martā. Mēs Latvijas pozīciju esam pauduši vairākkārt – izsūtījām vēsturnieku viedokli par filmā attēloto notikumu pareizību un precizitāti, un mūsu pozīcija, atspoguļojot šo notikumu medijos, ir daļēji ievērota," spriež N. Josts.

Vēstnieks Andris Teikmanis atzīst, ka krievu mediji "brauc vecajās sliedēs, jo visās līdz šim izskanējušajās ziņās uzsvērts, ka notiks leģionāru maršs Rīgas centrā, lai gan leģionāri nav grasījušies maršēt". Krievijas televīzijas RTR–planeta ziņās materiāls par 16. martu Rīgā vakar bija ieturēts uzbrūkošā stilā. Ievadā teikts, ka "saujiņa esesiešu vēlas izrauties pie Brīvības pieminekļa, bet kārtības sargi viņiem to darīt neļauj". Ziņots arī, ka "esesieši sadedzināja lelli" un ka veikalos un klubos esot izsistas daudzas vitrīnas.

Drakoniski nodrošina kārtību

Viesturs Radovičs, Sandris Vanzovičs, NRA 03/17/06 Latvijas jaunāko laiku vēsturē ierakstīta jauna 16. marta lappuse.

Aptuveni 65 aizturētu visu veidu aktīvistu Rīgas centrā (arī divi Igaunijas pilsoņi), viens aizturētais Liepājā – tāda ir 16. marta sausā statistika.

Milzu incidentus ziņkārīgie un bailīgākie vakar tā arī nesagaidīja. Rātslaukuma apkaimē gan tika aizturēti nacionālboļševiku atbalstītāji, kas centās izraisīt konfliktu ar nesankcionētā gājienā no Okupācijas muzeja Brīvības pieminekļa virzienā iet gribošajiem.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars gan vēl pusdienlaikā biedēja, ka "drošības iestāžu rīcībā ir informācija par atsevišķu personu vēlmi rīkot nekārtības pie Brīvības pieminekļa ar mērķi sagāzt ap to uzstādīto norobežojumu, kā arī par iecerētām agresīvām aktivitātēm Bastejkalnā un citur".

Tomēr lielākā policistu uzmanība vakar bija pievērsta Rātslaukumam, kur nacionālisti bija plānojuši gājienu uz Brīvības pieminekli. Ja iesākumā Rātslaukumā pulcējās tikai policisti, žurnālisti un ziņkārīgie, tad ap pulksten 17 pie Okupācijas muzeja saradās vairāku nacionāli radikālo organizāciju pārstāvji ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un pat Somijas karogiem. Kad aktīvisti sāka pulcēties gājienam, viņus tūlīt ielenca policisti, kuri centās aizkavēt došanos uz Brīvības pieminekļa pusi. Kādu brīdi gājiena pārvietošanās un policistu ķēžu veidošana atgādināja kaķa rotaļāšanos ar peli: akcijas dalībnieki, nespējot izlauzties pa vienu Okupācijas muzeja pusi, devās uz otru, kur priekšā atkal stāvēja likumsargi. Vēl gājienu centās bloķēt arī vairāki krievvalodīgi jaunieši. Redzot, ka gājiens nolemts neveiksmei, Kluba 415 līderis Jānis Sils aicināja līdzpaņemtos ziedus nolikt pie Okupācijas muzeja sienas.

Gan akcijas laikā, gan pēc tās policija aizturēja cilvēkus, kuri likumsargiem pretojās, nelikumīgi organizēja gājienu, bija maskās, kā arī bija reibumā. Rīta pusē pie Ārlietu ministrijas notikušajā piketā likumsargi aizturēja cilvēku, kurš bija tērpies militārā formas tērpā un rokās turēja ārlietu ministru Arti Pabriku simbolizējošu lelli čekista tērpā.

Izraisīt jebkādus konfliktus bija praktiski neiespējami. Jau pusnaktī apkārt Brīvības piemineklim un tā teritorijai tika uzsliets drāšu žogs, kādu parasti izmanto būvniecības objektu apjošanai. Tas stiepās no Raiņa bulvāra pa Bastekalna parku līdz pat McDonald"s un Hotel de Rome, atstājot tikai šauru koridoru Aspazijas bulvārī, pa kuru braukt transportam. Lai no Kaļķu ielas tiktu uz Raiņa bulvāra pusi, nācās virzīties pa šauru taciņu gar viesnīcu un pēc tam pa tiltiņu pie Operas, bet otrā virzienā – pat pa Bastejkalna tiltu.

Daudziem tas bija pārsteigums, taču pašvaldība atvairījās, ka esot par to ziņojusi. Trešdienas vakarā tiešām tika izplatīta informācija, ka 16. martā noteikti vairāki satiksmes ierobežojumi un, iespējams, "policija ierobežos visu veidu gājēju kustību laukumā pie Brīvības pieminekļa, ierobežos transportlīdzekļu satiksmi Aspazijas un Basteja bulvārī". Taču tā neraksturoja šo iespējamo ierobežojumu būtību visā krāšņumā.

Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka Rīgas mērs Aivars Aksenoks jau 14. martā saņēmis Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka Andra Dzeņa parakstītu vēstuli, kurā atgādināts par preventīvo pasākumu nodrošināšanas nepieciešamību un piedāvāts izdot pilsētas izpilddirektora rīkojumu par satiksmes ierobežojumiem Brīvības pieminekļa apkaimē.

Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis, kurš vakar Doma laukumā cītīgi vēroja notiekošo, Neatkarīgajai uzsvēra, ka žogs celts tikai drošības nolūkos. "Leģionāri jau neies gājienā, to darīs dažādi ekstrēmisti. Tā kā šogad gājieni ir aizliegti, mēs nodrošinām, lai šis aizliegums tiktu ievērots. Domāju, ka arī turpmāk Rīgas domei būtu jāaizliedz 16. marta gājieni," atzina I. Ķuzis.

Pat rīta pusē notikušo dievkalpojumu Doma baznīcā uzmanīja Doma laukumā dežurējošie tiesībsargu desmiti. Laikam bija bažas par kaut ko nopietnu, jo Skārņu ielā bija manāmas piecas policijas ekipāžas ar vīriem. Salātzaļās un zilās vestēs tērpti drošībnieki vecpilsētā bija ik uz soļa, bet pie Brīvības pieminekļa nožogojuma tie bija sastājušies ik pa diviem trim metriem. "Tas ir vienkārši pretīgi," garumgaro žogu un policijas kordonus raksturo bijušais leģionārs Arvīds Bisenieks. "Ja mums ir tik daudz drošības iestāžu, neviens nevarēja parūpēties, lai konflikti neizceltos? Tagad policijas nevarības dēļ man nav iespējas nolikt ziedus pie pieminekļa," sašutis bija vīrs.

Arī citi cilvēki pauda savu sašutumu. "...un es domāju, ka tikai padomju laikos bija vērojama šāda reakcija," asaru aizžņaugtā balsī teica pajauna sieviete. "Jāmet ziedi pāri žogam, vai tā nav ņirgāšanās?!" Piemineklim piekļūt nebija iespējams, tāpēc cilvēki tiešām meta ziedus pāri divus metrus augstajam žogam vai arī centās piestiprināt pie žoga. Ziedi krita uz sniegotā asfalta. Ja iesākumā drošībnieki uz to noraudzījās mierīgi, tad vēlāk mēgināja nepieļaut šādu mētāšanos un ņemt nost ziedus no žoga. To visu ar neipzratni vēroja ārzemju tūristi, kas čakli centās iegūt informāciju par šāda karastāvokļa izcelsmi. "Kaut ko tādu esmu redzējis tikai Ziemeļīrijā katoļu un protestantu konfliktu laikā," atzina kāds puisis no Skotijas. Savukārt Džons no Lielbritānijas uzsvēra, ka žogi ap pieminekli ir visrupjākie cilvēktiesību un vārda brīvības pārkāpumi.

Neapskaužamā situācijā bija arī drošībnieki, kuriem problēmas sagādāja kaut vai dabisko vajadzību nokārtošana. Nu ko, 16. marta notikumi varbūt pilsētas tēviem vismaz liks pārdomāt sabiedrisko tualešu bēdīgo stāvokli.

Krievijas ĀM: Gājiena rīkošana leģionāru piemiņai ir pretrunā ar ANO rezolūcijām

LETA--RIA NOVOSTI, 03/17/06 Krievijas Ārlietu ministrija ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gājienu, kas "slavina noziedzīgo "Waffen SS" organizāciju", rīkošana ir pretrunā ar ANO Ģenerālās Asamblejas pēdējo sesiju rezolūcijām.

Krievijas Ārlietu ministrija saistībā ar Latviešu leģiona piemiņas dienu izplatījusi komentāru, kurā norāda, ka "šādu gājienu organizēšana ir tiešā pretrunā ar ANO Ģenerālās Asamblejas un ANO Cilvēktiesību komisijas pēdējo sesiju rezolūcijām par atsevišķu veidu rīcības nepieļaujamību, kas veicina mūsdienu rasisma formu, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības uzkurināšanu".

Komentārā uzsvērts, ka "minētajās rezolūcijās, atsaucoties uz Nirnbergas tribunāla spriedumu un Vispasaules konferences pret rasismu gala dokumentu, paustas nopietnas bažas saistībā ar ekstrēmistisku partiju un kustību vairošanos..., nosodīts noziedzīgās organizācijas "Waffen SS" locekļu slavināšanas un heroizācijas fenomens, kā arī konstatēta neonacisma izpausmju attaisnošanas nepieļaujamība ne pie kādiem apstākļiem, tai skaitā esesiešiem veltītu pieminekļu celtniecība un viņu gājienu organizēšana".

Kā ziņots, vakar Latvijas policija novērsa pašvaldības neatļauto gājienu leģionāru piemiņai no Latviešu strēlnieku laukuma uz Brīvības pieminekli.

16.martā aizturētais lietuvietis populārs ar ekstrēmām idejām

Dita Arāja, Diena 03/18/06 Viens no 16.martā policijas aizturētajiem jaunajiem cilvēkiem — lietuvietis — arī savā valstī pazīstams ar galēji nacionāliem uzskatiem, atklāj drošības policija (DP). Bez lietuviešiem atbalstīt savus Latvijas radikālos biedrus leģionāru piemiņas dienā Rīgā bija ieradušies līdzīgi domājošie jaunieši arī no Igaunijas. Arī viņus līdztekus latviešu un krievu nacionālradikāļiem aizturēja par došanos nesankcionētā gājienā un nepakļaušanos policijai. DP atzīst, ka pašmāju labējiem radikāļiem ir draudzīgi kontakti ar radniecīgām organizācijām kaimiņvalstīs. Par igauņiem un dažiem vāciski runājošajiem spilgtajiem leģionāru piemiņas pasākuma personāžiem pie Okupācijas muzeja drošības dienesti iegūto informāciju vēl nav izvērtējuši. Vienkāršotā robežu šķērsošanas procesa dēļ Eiropas Savienības valstu pilsoņi ļoti brīvi var pārvietoties, tādēļ netraucēti iebrauc arī Latvijā un var piedalīties dažādās akcijās.

Diena noskaidroja, ka aizturētā lietuvieša, kurš labējo radikāļu organizētā pasākuma laikā pie Okupācijas muzeja turēja Lietuvas valsts karogu, vārds ir Mindaugs Murza. DP atklāj, ka viņš ir Lietuvas Nacionāli demokrātiskās partijas vadītājs un Šauļu pilsētas domes deputāts. M.Murzas partija ideju ziņā līdzinoties Latvijas nacionālradikālajai Nacionālā spēka savienībai (NSS), kas 16.martā tomēr mēģināja īstenot nesankcionētu gājienu. M.Murza ne reizi vien esot nonācis arī citu valstu drošības dienestu redzeslokā, kas norāda, ka viņš aktīvi šķērso robežas un ne tikai savā dzimtenē, bet arī aiz tās robežām propagandē savus uzskatus. Internetā par M.Murzu atrodamās ziņas liecina, ka viņš globālismu pielīdzinājis cionismam, tā par antisemītiskajām izpausmēm izpelnoties Lietuvas tiesību sargu uzmanību. Pērn no M.Murzas un viņa līdzbiedru interneta pasta adresēm Lietuvas policija saņēmusi uzbrūkošas vēstules.

Savukārt igauņu pārstāve Jānika Kresa, kas brīvi runā latviski un leģionārus sveica arī 16.marta rītā pie Doma baznīcas, Dienai pastāstīja, ka viņi nav konkrētas organizācijas pārstāvji, bet kaimiņzemē ieradušies kā privātpersonas, lai atbalstītu līdzīgi domājošos jauniešus Latvijā.

Ārvalstu laikrakstus leģionāru diena interesē maz

Jānis Vēvers, Diena 03/18/06 Rietumeiropas un Krievijas drukātie masu mediji piektdien tikpat kā nebija pievērsuši uzmanību citkārt plaši atspoguļotajiem 16.marta notikumiem Latvijā. Šoreiz laikraksti aprobežojās ar īsu, aģentūru sagatavotu ziņu par cilvēku aizturēšanu Rīgā pārpublicēšanu un tikai daži mazliet plašāk izklāstīja vēsturisko kontekstu.

Britu laikraksts The Times īsziņā izcēla faktu, ka policija arestējusi 65 cilvēkus, kuri mēģināja "nolaupīt dienu, kurā veterāni piemin savus biedrus, kas cīnījās nacistu Waffen SS vienībā". Raidsabiedrība BBC savā interneta izdevumā nedaudz garākā rakstā pastāstīja, ka neliela plūkšanās izcēlās, kad 200 nacionālisti devās uz Brīvības pieminekli. Taču īsts kautiņš nav sekojis un policija aizturējusi vainīgos.

Austrijas avīze Der Standard, atsaucoties uz šīs valsts ziņu aģentūru APA, rakstīja, ka policija aizturējusi no 65 līdz 80 cilvēkiem, kuri vairākās valsts vietās devušies neatļautos gājienos, lai pieminētu latviešu Waffen SS biedrus, kuri Otrajā pasaules karā nacistu armijas rindās cīnījās pret Sarkano armiju. Austrieši īpaši izcēluši, ka aizturēto vidū ir Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda. Der Standard arī bija viens no retajiem laikrakstiem, kas atgādināja par latviešu nonākšanu Waffen SS vienībā un viņu saistību ar ebreju apšaušanu.

Pārsteidzoši niecīga vieta Rīgai bija atvēlēta Krievijas populārākajos laikrakstos, kas iepriekšējos gados 16.martā pastiprināti sekoja līdzi notikumiem Latvijas galvaspilsētā. Viena no retajām vidēji garu ziņu nopublicējušajām avīzēm ir Trud, kas vēstīja, ka "SS veterāni un jaunie nacionālpatrioti" par spīti varas iestāžu aizliegumam devās gājienā pa Rīgas centru. "Simtiem radikālo organizāciju pārstāvju ar Latvijas karogiem centās izlauzties uz Brīvības pieminekli, nolikt ziedus, taču viņiem ceļu aizšķērsoja pastiprinātas policijas grupas un antifašistiskā piketa dalībnieki, kuri skandēja: "Fašizm neproidjot!" atstāsta Trud.

Visi ziņas par 16.marta notikumiem Rīgā ziņas publicējušie masu mediji piebilda, ka Latvijas prezidente aicināja cilvēkus nepiedalīties piemiņas pasākumos, lai nebojātu valsts tēlu.

Sēta apkārt Latvijas simbolam

Ieva Bite, Latvijas Avīze 03/18/06 16. marts Rīgā. Žogs un policistu rindas ap Brīvības pieminekli pārsteidz.

Šogad leģionāru piemiņas dienā 16. martā Rīgā bija liegta iespēja nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Naktī no trešdienas uz ceturtdienu ap visu pieminekļa laukumu parādījās metāla žogs, un agri no rīta dežūru sāka policistu ķēde. Amatpersonas liegumu 16. martā pamatoja ar iespējamām nekārtībām, kas varētu norisināties uz Brīvības pieminekļa fona un tā arī parādītos pasaules (it īpaši Krievijas) masu medijos. Jautāju kultūras cilvēkiem, kādas viņiem radušās pārdomas pēc šīm 16. marta norisēm.

Anna Žīgure, rakstniece: "Aizvakar pavisam nejauši gāju garām Brīvības piemineklim un redzēju norobežojumu. Manuprāt, visiem, kas šo skatu ieraudzīja, radās diezgan nospiedoša sajūta, arī iekšēja nedrošības apjausma. Domāju, tas ir nožēlojami, ka uzcelta sēta apkārt Latvijas simbolam. Un tas notiek laikā, kad pagājuši jau piecpadsmit gadi, kopš mūsu valsts atguvusi neatkarību!

Vairāk uzmanības vajadzētu pievērst "slimību" preventīvai ārstēšanai, nevis šādi mēģināt "likt plāksterus". Notikumi 16. martā norisinās jau gadiem, un droši vien arī pēc gada atkal būsim tieši turpat kur tagad.

Piekrītu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, ka nepieciešama tikai viena svēta karavīru atceres diena – 11. novembris."

Jānis Vingris, režisors: "Jāatzīstas, ka klātienē nevēroju un pat pārāk uzmanīgi nesekoju līdzi 16. marta notikumiem, tamdēļ grūtāk vērtēt. Viena lieta ir pašiem saprast un apzināties, kāda nozīme ir leģionāriem, bet pavisam kas cits – kādu iespaidu uz pasauli mēs atstājam. Tamdēļ uzskatu, doma par nožogojumu ap Brīvības pieminekli bija prātīga. Krievijas mediji to vien gaida, lai pie mums notiktu kādas nekārtības, ko parādīt negatīvā gaismā. Protams, tas nenozīmē, ka neatbalstu leģionāru gājienu, neesmu arī pārliecināts, vai drošības pasākumi nebija pārspīlēti."

Sandra Krastiņa, māksliniece: "Grūti izvērtēt, cik pareizs bija šis solis no amatpersonu puses. Iespējams, ka šādā veidā patiešām tika novērsts kāds nopietns grautiņš. Taču tikpat iespējams arī, ka nekas vairāk par skaļiem izsaucieniem tā arī nebūtu noticis.

Tomēr kā māksliniece varu vērtēt, kā izskatījās nožogojums pie Brīvības pieminekļa. Ja arī drošības pasākumu iemesls bija nevēlēšanās, lai nekārtības norisinās uz valsts simbola fona, tad efekts bija gluži pretējs. Jebkurš masu medijs varēja paņemt skatu ar žogu un bruņotiem vīriem ap Brīvības pieminekli, lai tas izskatītos pietiekami iespaidīgi. Vizuāls tēls ļoti spēcīgi strādā uz cilvēka apziņu.

Manuprāt, aizvakar diezgan veiksmīgi tika imitēta it kā esoša milzīga konflikta situācija. Ja jau šie draudi ir tik lieli, tad kādēļ mēs paši tos vēl neesam pamanījuši? Protams, skats atgādināja kaut ko no padomju laikiem. Mēģinājumi panākt kaut ko ar aizliegumu rada vēl lielāku pretdarbību."

Ojārs Spārītis, mākslas vēsturnieks: "Situācija ir sarežģīta un pretrunīga. No vienas puses, redzot iežogoto pieminekli, manī runā emocijas. Tik sveša sajūta, ka demokrātiskā Latvijā cilvēks nevar pats izvēlēties, kurā dienā un stundā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. No otras puses, man nav tādas informācijas, kāda bija policijas rīcībā. Tomēr vai visi šie policisti nebūtu spējuši savaldīt nekārtības? Protams, tie parādīja arī labu organizētību – žogs nestāvēja nedz trīs dienas iepriekš, nedz trīs pēc, bet gan parādījās tikai 16. martā.

Saprotams ir arī amatpersonu apjukums. Ar politiskiem ieročiem un pārmetumiem mums baksta gan no Maskavas, gan Briseles. Tomēr tautas liktenis ir šāds: esam bijuši okupēti gan no Rietumiem (Vācija), gan Austrumiem (Padomju Savienība), tāpēc ar cieņu vajadzētu izturēties pret visiem, kas piespiedu kārtā tika iesaukti armijā. Tomēr vieni izrādījās uzvarētāju pusē un tika godāti kā varoņi, turpretim citi saņēma Sibīriju, nāvi un pazemojumus. Domāju, pienācis pēdējais laiks novilkt vienlīdzības zīmi starp abām pusēm."

Ārvalstīm leģionāri joprojām ir nacisti

Jānis Buholcs, NRA 03/18/06 16. martā Rīgā sarīkotie drošības pasākumi nav paslīdējuši garām arī ārzemju ziņu aģentūrām un preses izdevumiem. Lai gan visvairāk neiecietības pret šo jautājumu ir jūtams krievu presē, tomēr arī Rietumu izdevumu publikācijās pavīd apzīmējumi, ka leģionāru piemiņas diena nozīmē nacistisku pasākumu.

Viens no labvēlīgāk noskaņojošajiem stāstiem ir Reuters apraksts, kas tika publicēts jau 15. martā. Aģentūra raksta, ka bijušie leģionāri ir "tuvojošās vētras centrā", tiesa, vairāk pievēršot uzmanību nevis gaidāmajiem notikumiem Rīgā, bet gaidāmajam politiski represēto piemiņas pasākumam Vestienā, norādot, ka "ikgadējais 16. marta gājiens, kura laikā piemin Latvijas Waffen SS brīvprātīgo leģiona cīņu pret Sarkano armiju, Rīgā ir aizliegts". Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks aģentūrai Reuters atzīst, ka, "no vienas puses, mēs mēģinām labi izskatīties Rietumu acīs, bet no otras – saskaramies ar Krievijas apvainojumiem".

Savukārt Simona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs norāda – "daudzi no viņiem bija aukstasinīgi ebreju slepkavas, kas brīvprātīgi pieteicās leģionā, kad tas 1943. gadā tika izveidots". "Latvijai trūkst varoņu, un tā ir jaunās Latvijas traģēdija, ka viņi ir izvēlējušies neīstos," saka E. Zurofs.

Pārskatot ārzemju preses reakciju, Neatkarīgajai neizdevās atrast publikācijas, kurās būtu runāts par leģiona vietu vācu armijas hierarhijā, šajā gadījumā – par Latvijas oficiālo nostāju. Mēģinājumu skaidrot leģiona vietu un veidošanās apstākļus intervijā Reuters nedzird arī no Okupācijas muzeja direktores Gundegas Micheles, lai gan, piemēram, šā muzeja pētnieks Uldis Neiburgs grāmatā Latviešu leģionāri teic, ka latviešu statuss vācu bruņoto spēku SS divīzijās "nozīmēja pakļautību, nevis piederību SS organizācijai" – to varētu lietot situācijas skaidrojšanai.

BBC 16. martā notikušās aktivitātes dēvē par nacistu gājienu, norādot – "policija atdalīja nacionālistus, kas vēlējās godināt latviešu Waffen SS vienības, no prokrieviski noskaņotajiem protestētājiem, kas tos sauca par fašistiem".

Lai arī rietumvalstu izdevumi, rakstot par notikumiem Latvijā, kopumā ir neitrāli noskaņoti, tomēr to rakstos rodamas neprecizitātes. Piemēram, vēstot par pērnā gada 16. marta sadursmēm Rīgā, Reuters norāda, ka gājiena laikā cīnījās labējie ekstrēmisti ar "pretkara protestētājiem". Savukārt BBC raksta, ka pirmā padomju okupācija Latvijā ilgusi no 1939. līdz 1941. gadam. Pēc Latvijas oficiālās nostājas, par okupācijas sākumu uzskatāms 1940. gada 17. jūnijs.

Gazeta.ru vēsta, ka "trešdien [Latvijas valsts] prezidente visus, kas atzīmēs latviešu leģiona piemiņas dienu, nosauca par tautas ienaidniekiem". Interneta izdevums raksta, ka Rīgas dome rīkojusies "vēl izlēmīgāk", aizliedzot visu "labējo radikālo partiju gājienus". Norādot, ka diena pagājusi bez ekscesiem, Gazeta.ru par vienu no retajiem cietušajiem dēvē ārlietu ministru Arti Pabriku, kuru atveidojošu lelli organizācijas Visu Latvijai aktīvisti bija paņēmuši līdzi uz mītiņu.

Savukārt aģentūra Regnum ziņo, ka "latviešu leģionāri izjaukuši mieru Maskavā un Sanktpēterburgā". Aģentūra vēsta – pie Latvijas vēstniecības Maskavā pastiprināta apsardze, stingrāki pasākumi drošībai pieņemti arī Sanktpēterburgā. Tiesa, Regnum tā arī nepaskaidro, kādā veidā drošības pasākumi apdraud Krievijas pilsētu mieru.

Eiropā un citur pasaulē...

Lietuvā ir augstākais iedzīvotāju emigrācijas līmenis ES

Apollo 03/15/06 Lietuvā ir augstākais iedzīvotāju emigrācijas līmenis no visām Eiropas Savienī bas (ES) dalībvalstīm, teikts 15. martā izplatītajā Lietuvas Statistikas departamenta paziņojumā. «Tikai piecās ES dalībvalstīs pagājušajā gadā tika reģistrēts negatīvs iedzīvotāju migrācijas līmenis. Lietuvas migrācijas līmenis veidoja 2,6 cilvēkus uz 1000 valsts iedzīvotājiem un tas bija augtākais rezultāts no visām ES dalībvalstīm,» teikts statistikas biroja paziņojumā.

Pārējās ES dalībvalstīs, kurās pagājušajā gadā tika reģ istrēts negatīvs iedzīvotāju migrācijas līmenis, bija: Nīderlande ‑ 1,2 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem, Latvija ‑ 0,5, kā arī Igaunija un Polija ‑ 0,3 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem. Pagājušajā gadā no Lietuvas emigrēja 15 600 cilvēki, savukārt imigrantu skaits veidoja 6800. Lietuvā kopumā ir apmēram 3,4 miljoni iedzīvotāju. 4200 Lietuvas iedzīvotāji pērn emigrēja uz Lielbritāniju, 2100 ‑ uz Īriju, bet 2000 ‑ uz ASV. Kopš 1990.gada Lietuvas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 334 000.

Cilvēktiesību tiesā Ždanokas lietā Latvijai - pilnīga uzvara

Diena 03/17/06 T.Ždanoka Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) sūdzējās par aizliegumu, kas viņai liedz kandidēt pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, jo Eiroparlamenta vēlēšan ās bijušajiem komunistiem ir ceļš vaļā. Viņai labvēlīgo spriedumu ECT Lielajā palātā pārsūdzēja Latvijas valdība, uzskatot, ka tiesa nav ņēmusi vērā sarežģītos vēsturiskos apstākļus.

Ar 13 balsīm pret 4 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pēdējā instance 16. martā mainīja pašas iepriekš pieņemto spriedumu un atzina, ka Latvija nav pārkāpusi bijušās interfrontes aktīvistes, tagad eirodeputātes Tatjanas Ždanokas tiesības un valsts drīkstēja vēlēšanās liegt kandidēt bijušajiem komunistiem. Taču Strasbūras tiesa norāda, ka ierobežojumi nevar būt mūžīgi un tie periodiski jāpārskata, virzoties uz atcelšanu, jo Latvija kā Eiropā atgriezusies valsts ir spēcīgāka nekā vārīgajā neatkarības sākumposmā. ECT pirmo reizi tik skaidri arī izteikusi viedokli par Latvijas okupāciju, vērtējot aizliegumu juridiski vēsturisko kontekstu. Atzīmējot, ka desmitiem vai simtiem gadu pastāvējušā valstī ar demokrātiskām institūcijām šādi ierobežojumi diez vai būtu iedomājami, bet Latvijā totalitārisma atgriešanās draudu ēnā bija pieņemami, tiesa norāda, ka Latvija, Baltija un Austrumeiropa kopumā neatkarību zaudēja Molotova —Ribentropa pakta rezultātā, "kurš bija pretrunā ar vispāratzītiem starptautisko tiesību principiem". Lietas izklāsta daļā minēts, ka 1940.gadā pēc ultimāta Baltijā izvietotām karabāzēm Latvijā iebruka padomju armija, un vēlāk "Latvijas aneksija tika pabeigta un tā kļuva par PSRS daļu". Tas ir pretrunā Krievijas popularizētajai domai, ka Baltijas valstis juridiski pašas pievienojās PSRS, nevis tika okupētas. Līdz ar to T.Ždanoka ir zaudējusi abās frontēs — gan ideoloģiskajā, gan arī tiesiskajā, jo ECT nav atzinusi par pārkāptām viņas tiesības tikt brīvi ievēlētai. Atšķirībā no iepriekšējā sprieduma, Latvijas valstij viņai nebūs jāmaksā kompensācija.

Bušs un Shēfers Baltajā namā apspriež gatavošanos NATO galotņu apspriedei Rīgā

LETA--ITAR-TASS 03/20/06 ASV prezidents Džordžs Bušs un NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers pirmdien Baltajā namā izskatīs jautājumus, kas saistīti ar gatavošanos novembrī paredzētajai NATO galotņu apspriedei Rīgā, informē Baltais nams.

"Prezidents cer apspriest abpusējās saistības alianses nostiprināšanai un pārveidošanai, lai spētu stāties pretī pašreizējiem un nākotnē iespējamiem draudiem, kā arī paplašināt transatlantiskās partnerattiecības," norādīts Baltā nama paziņojumā.

ASV amatpersonas jau apstiprinājušas, ka NATO galotņu apspriedē Rīgā, kas paredzēta 28. un 29.novembrī, tiks izskatīts jautājums par iespēju uzņemt aliansē jaunas dalībvalstis.

Pirms vizītes ASV Shēfers intervijā laikrakstam "USA Today" paziņoja, ka viens no galvenajiem tematiem viņa sarunās Baltajā namā būs situācija Afganistānā. Pēc Shēfera teiktā, NATO plāno līdz vasarai palielināt savu spēku skaitlisko sastāvu šajā valstī no 10 000 līdz 16 000 karavīru.

Otrs svarīgs temats būs stāvoklis Dārfūras provincē Sudānā, kur kopš 2003.gada rit pilsoņu karš. Ziemeļatlantijas alianse ir gatava atbalstīt Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēku kontingentu, taču ne tieši piedaloties miera uzturēšanas operācijās. Kā norādīja Shēfers, NATO varētu palīdzēt Āfrikas Savienībai sagatavot karavīrus un nodrošināt militāro transportu.

Par demokrātiju Baltkrievijā balso ap 80% rīdzinieku

Zane Lase, Diena 03/20/06 Ar aicinājumu piedalīties improvizētās vēlēšanās svētdien Rīgas ielās cilvēkus uzrunāja biedrības Atvērtā Baltkrievija brīvprātīgie. Tajās bija jāatbild uz jautājumu, — vai jūs atbalstāt demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā? No 562 aptaujātajiem demokrātiju kaimiņzemē atbalstīja 467, bet atbalstu pastāvošajam diktatoriskajam Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmam pauda 95 respondenti.

"Runājot ar cilvēkiem, ir sajūtu, ka viņiem ir zināms kas vairāk par Baltkrieviju, un viņi ieinteresēti jautā par notiekošo kaimiņos," stāsta akcijas dalībnieks un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārs Mārtiņš Mūrnieks. Arī biedrības Atvērtā Baltkrievija izpilddirektore Inese Loce atzīst, ka atsaucība ir laba un izvirzītais mērķis — pievērst sabiedrības uzmanību notikumiem Baltkrievijā un veicināt Latvijas līdzdalību demokrātijas nodrošināšanai reģionā — ir izdevies.

Akcijā piedalījās ne tikai dažādu organizāciju un partiju jauniešu grupu brīvprātīgie, bet arī Dānijas organizācijas Silba aktīvisti, kuri tika izraidīti no Baltkrievijas. "Pagaidām paliksim Latvijā un novērosim, kā šeit dzīvojošie baltkrievi balso, iesim uz vēstniecību un jautāsim par iedzīvotāju izvēli," stāsta organizācijas Silba pārstāvis Bo Libergrens.

Eiropas konkurētspēja buksē, Latvijas — arī

Sanita Jemberga Briselē, Diena 03/21/06 ES nespēj īstenot plānu kļūt par dinamiskāko ekonomiku pasaulē.

Latvijā gada laikā nav notikuši būtiski uzlabojumi valsts konkurētspējas celšanā, un tā arvien ir 19.vietā no 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm un kandidātēm, bet Lietuva (20.) un Igaunija (16.) rangu tabulā lēni virzās augšup, liecina Eiropas Reformu centra (ERC) jaunais pētījums. Pētījumu institūts uzsver, ka, saglabājot līdzšinējos attīstības tempus, Baltijas valstu dzīves līmenis desmit gados pieaugs divreiz.

ERC ik gadu pirms ES līderu pavasara sanāksmes, kas veltīta ekonomikai, publicē rangu tabulu, kā valstīm veicas ar Lisabonas stratēģijas īstenošanu, kuras nu jau neizpildāmais mērķis bija līdz 2010.gadam apsteigt ASV un kļūt par dinamiskāko ekonomiku pasaulē. Tabulas pašā augšā tāpat kā pērn ir Dānija un Zviedrija, taču no ceturtās uz trešo vietu pakāpusies Austrija. Sliktākā skolēna titulā Itāliju nomainījusi Polija, kas no 22.vietas atkritusi uz 26.

"No jaunpienācējām situācija Polijā ir vissatraucošākā. Bezdarba līmenis ir 18%, iekšējā tirgus konkurence ir ierobežota, un nodokļu sistēma ir par sarežģītu. Labējā populistu valdība neizskatās spējīga sākt reformas," atzīst pētniece Aurore Vanlina.

Latvija nevienā no daudzajiem konkurētspējas rādītājiem, sākot no izglītības un beidzot ar inovācijām, nav ne starp labākajām, ne sliktākajām. ERC uzsver, ka Igaunija ir sasniegusi ļoti labus rezultātus gan ekonomikas atvērtības, gan inovāciju un uzņēmumu dibināšanas rādītājos, taču atzīmēts, ka, pēc Pasaules Bankas atzinuma, sākt biznesu kļuvis vieglāk visās trijās Baltijas valstīs. Kopš 2000.gada visas trīs pastāvīgi samazinājušas ilgtermiņa bezdarbu un arvien vairāk cilvēku strādā. Latvijai esot izdevies sasniegt arvien lielāku vecāku cilvēku nodarbinātību, un arī skolēnu skaits vidusskolās un augstskolās aug. Latvijā pērn visstraujāk ES pieaudzis internetu pieslēgušo mājsaimniecību skaits, kas trīskāršojies.

ERC atzīst, ka pēdējos gados Eiropas konkurētspēja saņēmusi triecienu pēc trieciena, lielajam bezdarbam un jauno valstu ienākšanai iepūšot jaunu elpu protekcionismam, un lielajās eirozonas valstīs reformu temps bijis lēns. Taču pērn parādījušās cerīgas zīmes — konkurence no jaunajām valstīm piespiedusi kustēties lielajām Vācijas, Francijas un Itālijas ekonomikām un eirozona izrāda atkopšanās pazīmes. Daudzās starptautiskās uzņēmumu apvienošanas rāda, ka brīvajam tirgum ir iespaids. "Lēni, bet stabili Eiropa virzās uz priekšu gandrīz visās jomās," atzīst ERC, tomēr norāda, ka plaisa ar konkurentiem Āzijā un Amerikā nevis samazinās, bet pieaug.

Kādēļ ES nav izdevies īstenot Lisabonas stratēģijas mērķus?

Sanita Pavļuta—Deslandes, premjera padomniece ES lietās:

Tas, ka ES nav izdevies īstenot Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus, nav nekāds noslēpums. Eiropas ekonomiskā attīstība stagnē. Eiropai ir strukturālas problēmas un ir vajadzīgas reformas. Eiropai ir liels sociālais slogs — iedzīvotāji noveco, tajā pašā laikā neelastīgs darba tirgus, zems investīciju līmenis izglītībā un zinātnē, ja salīdzinām, piemēram, ar ASV, Japānu, arī Indija šajā ziņā sāk konkurēt. Reformas buksē — notiek streiki, pretestība, jo jebkura reforma īstermiņā ir nepopulāra. Iedzīvotāji protestē un izvirza prasības, bet valstis zaudē. Tagad jau Eiropas mērķis ir ne vairs apsteigt ASV, bet palikt konkurētspējīgai.

Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents:

Mērķis, kā jaunajās dalībvalstīs, ir brīvāks tirgus un lielāka konkurētspēja, pamatojoties uz lielāku konkurētspēju iekšienē. Diemžēl dažas valstis to nav sapratušas — tās nav sapratušas globalizācijas nopietnību. Ir viena otra valsts, kurās, iespējams, ir citas tradīcijas, un tās bremzē reformas, kas ļautu mērķus sasniegt. Latvija gan ir viena no konkurētspējīgākajām valstīm, tomēr mēs neesam daudz darījuši Lisabonas mērķu sasniegšanā, ja skatāmies ieguldījumus cilvēkresursos, izglītībā un zinātnē.

Uldis Osis, ekonomists:

Vainojama Rietumeiropas sabiedrības nevēlēšanās un politiķu attieksme. Atcerēsimies studentu protestus Francijā pret izmaiņām darba likumdošanā vai protestus pret pensijas vecuma palielināšanu Vācijā. Inovācijas nozīmē ne tikai pētījumus, bet arī risku uzņēmējiem. ES nav tik daudz lielu korporāciju kā ASV, kuras varētu atļauties finansēt riskantus projektus. Arī uzņēmēji paši ASV ir daudz uzņēmīgāki nekā ES. ASV sabiedrības nosodījums bankrotējušam uzņēmumam nav tik liels — ja Eiropā uzņēmējs bankrotē, viņš var vairs nerādīties nevienā bankā. ES projektu finansēšanā dominē banku kapitāls, un tās labāk neuzņemas risku.

EK priekšsēdētājs Barrozu maijā viesosies Latvijā

LETA 03/21/06 Pēc diviem mēnešiem, 22.maijā, Latvijā viesosies Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītāja Inese Stepiņa.

Vizītē Latvijā Barrozu pievienosies par institucionālajām attiecībām un komunikācijas stratēģiju atbildīgā komisāre, EK priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma un Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

EK delegācijas vizīte notiek komisijas īstenotā komunikācijas plāna gaitā, kas tika ieviests pērn oktobrī un paredz publisku debašu veicināšanu par Eiropas nākotni.

Par šo tematu tiks noorganizēta arī konference, kurā piedalīsies EK pārstāvji un Saeimas Eiropas lietu komisija.

Savukārt 12.jūnijā un 13.jūnijā Latvijā ieradīsies ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga, kura piedalīsies konferencē "Informācijas komunikācijas tehnoloģijas iekļaujošai sabiedrībai".

Tam sekos Piebalga vizīte, lai piedalītos enerģētikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Kā ziņots, pērn oktobrī EK nāca klajā ar tā dēvēto plānu D - "Komunikācijas plānu demokrātijai, dialogam un debatēm". Kad Francijas un Nīderlandes pilsoņi referendumā noraidīja ES konstitūciju, valdību vadītāji aicināja uz "pārdomu laiku", kad katrā dalībvalstī paredzēts rīkot plašas apspriedes par Eiropas nākotni, par ES sociālo un ekonomisko situāciju, kā arī par Eiropas robežām.

Atkāpusies Zviedrijas latviešu izcelsmes ārlietu ministre Freivalde

LETA--REUTERS 03/21/06 Otrdien no amata atkāpusies Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde, preses konferencē paziņoja premjerministrs Jērans Pēršons.

Latviešu izcelsmes ministre atkāpusies pēc apsūdzībām, ka viņa esot rīkojusies nekonstitucionāli, slēdzot ultralabējas ievirzes interneta lapu, kas bija publicējusi karikatūras par pravieti Muhamedu.

Freivaldi arī plaši kritizē par valdības nemākulīgo reakciju uz Āzijas cunami, kurā starp vairāk nekā 200 000 bojāgājušo bija arī aptuveni 500 zviedru.

"Tas bija viņas pašas lēmums," teica Pēršons.

Freivalde atkāpusies no amata tikai sešus mēnešus pirms vēlēšanām, kurās, pēc analītiķu domām, valdošajiem sociāldemokrātiem paredzama sīva cīņa ar opozīciju.

Ārlietu ministra amatu uz laiku pārņems premjerministra vietnieks Buse Ringholms.

Jūrmalgeitā...

Tiesībsargi nepārbaudīs, kā telefonsarunu atšifrējumi nonākuši masu medijos

LETA 03/14/06 Pretēji premjera Aigara Kalvīša (TP) aicinājumam prokuratūru izvērtēt iespējamo informācijas noplūdi no drošības iestādēm, tā nolēmusi nepārbaudīt, kā telefonsarunu atšifrējumi no Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanu kukuļošanas krimināllietas nonākušas masu medijos. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāre Baiba Rāta aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši Kriminālprocesa likumam brīdī, kad telefona sarunu izdrukas tiek izmantotas tiesvedības procesā, tās tiek deklasificētas jeb vairs nav slepenas. Līdz ar to uz šiem pierādījumiem neattiecas likumā "Par valsts noslēpumu" paredzētās informācijas aizsardzības prasības un to aizsardzība nav SAB kompetence. Latvijas Televīzijas 12. marta raidījumā "De facto" tika demonstrētas lietā iesaistīto ‑ Miluša, Volbruga, Lasmaņa, Hlevicka, Ančāna, kā arī Andra Šķēles (TP) un Aināra Šlesera (LPP) telefonsarunas pirms mēra vēlēšanām. Tajās tiek runāts par trūkstošās balss iegūšanu Hlevickim un Ančāna piekukuļošanu.

Politiskā tirgus cinisms pirms Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanām

Diena 03/14/06 Ietekmīgu politiķu dalība Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanu kukuļdošanas lietas ietvaros fiksētajās sarunās met ēnu uz visu politisko vidi, radot iespaidu par politisko korupciju lēmumu pieņemšanā, lai arī krimināllieta daļā pret Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēža vietnieku Aināru Šleseru un bijušo Tautas partijas (TP) līderi Andri Šķēli izbeigta, viņiem piemērots liecinieku statuss. Jaunā laika (JL) vadība uzskata, ka satiksmes ministram A.Šleseram vajadzētu atstāt amatu valdībā, taču viņa demisiju nerosinās. Dienas aptaujātie eksperti pieļauj, ka uzzinātais sabiedrībai varētu radīt "politisko psihotraumu" un amatpersonām vajadzētu atkāpties, taču mūsu valstī arī šī latiņa esot ļoti zema. "Mēs vēlamies redzēt premjera reakciju. Tā nevar nesekot, ja ministrs ir piedalījies balsu pirkšanas sarunās. Eiropas demokrātiskās valstīs tas nebūtu iedomājams, ka tādam gadījumam neseko demisija," sacīja JL valdes loceklis Artis Kampars. No televīzijā demonstrētajām sarunām, kurās tika organizēta LPP mēra kandidāta Jura Hlevicka ievēlēšana, varēja secināt, ka A.Šlesers un A.Šķēle nevarēja nezināt, ka runa ir par politisko korupciju — balss pirkšanu. Pēc tam, kad uzņēmējs Germans Milušs paziņoja A. Šleseram, ka deputāts Ilmārs Ančāns "paņēma un nobalsoja pret mums", A. Šlesers atbild: "Jā, jā. Nu, nu ko? Paklausies, labi, tad skatīsimies, kas un kā." A. Šlesers no amata negatavojas aiziet, un arī premjers Aigars Kalvītis (TP) viņam to nelūgs darīt. "Satiksmes ministram nav izvirzīta apsūdzība, viņš ir liecinieks. Man nav pamata vērsties pret Aināru Šleseru, tas ir morāles jautājums un politiķa paša izšķiršanās, kā rīkoties," avīzei Diena sacīja premjers A. Kalvītis. Viņa situāciju, iespējams, apgrūtina tas, ka arī TP ir iesaistīta šajā lietā, jo A. Šķēle tāpat kā A. Šlesers bija runājis ar G. Milušu.

Kalvītis pieprasa Šlesera demisiju

LETA 03/15/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) nolēmis pieprasīt Aināra Šlesera (LPP) atkāpšanos no satiksmes ministra amata. Kalvītis 15. martā sarunā ar žurnālistiem šādu lēmumu pamatoja ar to, ka neviens ministrs ‑ pat vislabākais ‑ nevar turpināt darbu, ja nav sabiedrības uzticības. Šlesers, pēc premjera domām, sabiedrības uzticību ir zaudējis. Premjers vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi‑Freibergu aicināja Šleseru izvērtēt, vai viņam kā ministram būtu jāuzņemas atbildība par saistību ar Jūrmalas kukuļošanas lietu un vai demisija būtu pamatota. Līdz šodienai Šleseram bija dots laiks izlemt par savas turpmākās darbības morāli ētiskajiem aspektiem. Šlesers 15. marta rītā paziņoja, ka nav iesaistīts Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas skandālā, tāpēc pats no satiksmes ministra amata neatkāpsies. Politiķis uzskata, ka atkāpties nozīmētu padoties politiskai provokācijai un "pārvilkt svītru" divu gadu Satiksmes ministrijas darbam. Šlesers pauda nožēlu, ka Ministru prezidents bija spiests pakļauties "masu mediju sarīkotajai kampaņai". Šlesers palikšot aktīvajā politikā un atgriezīsies Saeimā. Viņš pagaidām nevēlējās komentēt, vai Latvijas Pirmā partija (LPP) pēc viņa aiziešanas no satiksmes ministra amata turpinās darbu Kalvīša vadītajā valdībā. Par to 15. martā lems LPP un partijas "Latvijas ceļš" apvienotā valde. Šī ir trešā reize, kad Šleseram savas nepilnus desmit gadus ilgās politiskās karjeras laikā nākas pamest amatu Ministru kabinetā. Iepriekšējās reizēs neilgi pēc Šlesera nācies demisionēt arī visai valdībai. Jau ziņots, ka LTV raidījums "De facto" 12. martā publiskoja Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju un politiķu telefonsarunu atšifrējumus, kas liecina, ka par mēģinājumu piekukuļot deputātu Ilmāru Ančā un ("Mūsu zeme") zināja ne tikai 4 šobrīd lietā apsūdzētie, bet, iespējams, arī Šlesers un vēl vairāki politiķi un uzņēmēji. Šlesers gan to noliedza.

Šlesers padzīts, LPP ietur pauzi

Diena 03/16/06 Pēc satiksmes ministra Aināra Šlesera atstādināšanas Latvijas Pirmā partija (LPP), visticamāk, paliks valdībā, taču tā vēl uzturēs spriedzi koalīcijā līdz 17. martam, kad plāno atklāt savu lēmumu. To var tulkot kā nevēlēšanos tik vienkā rši piekāpties pēc tam, kad "ir notikusi politiskā izrēķināšanās ar visspilgtāko ministru", kā 15. martā paziņoja LPP priekšsēdis Juris Lujāns. Tikmēr Jaunais laiks liek saprast, ka vajadzētu panākt LPP aiziešanu no valdības. "Mums rodas pārliecība, ka LPP diskreditē visu valdību," uzskata JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, šo nostāju pamatojot ar LPP nevēlēšanos nosodīt partijas priekšsēža vietnieka A. Šlesera saistību ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietu. Premjers Aigars Kalvītis (TP) savukārt aicina LPP domāt valstiski un izvirzīt nākamo ministra kandidātu.

Prezidente demonstrē pakļaušanos korporatīvās politikas principiem

Diena 03/16/06 Komentējot atklātībā nonākušos Jūrmalas domes mēra kukuļdošanas lietas sarunu fragmentus, V.Vīķe–Freiberga mudināja žurnālistus un sabiedrību nebūt teatrāliem un nepārspīlēt viena gadījuma nozīmi, par kuru lems tiesa, un atgādināja, ka galīgie politiķa rīcības vērtētāji ir vēlētāji. Šī nav pirmā reize, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pakļaujas Latvijas korporatīvās politikas principiem un demonstrē pilsoniskā sabiedrībā novecojušu uzskatu par to, kas ir politiskā atbildība. Eksperti norāda — ja ir aizdomas par politisko korupciju, valsts līdera pienākums ir to nosodīt un skaidri norobežoties, nevis pārlikt atbildību uz vēlētāju pleciem reizi četros gados, kā tas izriet no prezidentes izvairīgā komentāra par satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš saistīts ar kukuļošanas lietu Jūrmalas mēra vēlēšanās. Politoloģe Nellija Ločmele norāda: V.Vīķe–Freiberga zvērēja savu darbu veltīt tautas labumam, nevis valdības stabilitātei, pār kuru pašreiz krīt politiskās korupcijas ēna. "Valsts prezidente ir politiķe ar ļoti augstu uzticību sabiedrībā, un izglītības un dzīves pieredzes dēļ viņa tiek uzskatīta par tādu kā rietumu demokrātijas izpratnes simbolu Latvijā, tāpēc es teiktu, ir dubulti žēl, ka šajā situācijā viņa nenāca ar ļoti skaidru nosodījumu šiem gadījumiem," uzskata N. Ločmele. Žurnālists Kārlis Streips norāda arī uz pāris citiem gadījumiem, kas pierāda — prezidente nevairās no Latvijā piekoptās korporatīvās politikas: "Kas, ņemot vērā viņas inteliģenci un izglītību, ir ļoti skumji un žēl." Ilinoisas universitātes profesore politoloģe Rasma Kārkliņa atzīst — ja arī komentēt konkrētu gadījumu ir grūti vai "kutelīgi", tad norādīt uz pamatprincipiem, kas nozīmē politiķu atbildību, atklātību, tiesiskumu, ir katra prezidenta pienākums: "Īpaši tik smagu aizdomu gadījumā kā korupcija."

Vīķe-Freiberga kritizē valstī īstenoto cīņu ar korupciju

LETA 03/17/06 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien intervijā Latvijas Radio kritizēja Latvijā īstenoto cīņu ar korupciju un pauda sašutumu, ka bijušajam Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietniekam Jānim Lejniekam par kukuļņemšanu piespriests nosacīts sods.

"Kamēr tiesas neuztvers šo nopietni, ar korupciju būs cīnīties grūti", Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" teica Vīķe-Freiberga.

Kā ziņots, Rīgas Centra rajona tiesa atzina Lejnieku par vainīgu kukuļņemšanā un piesprieda viņam nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem, kā arī mantas konfiskāciju. Arī pārējiem šajā lietā apsūdzētajiem tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu.

Savukārt jautāta par to, kā būtu jārīkojas politiķim, kuru tur aizdomās kādā pārkāpumā, prezidente atbildēja, ka "šajā gadījumā politiķis uzņemas politisko risku. Ja viņš neatkāpjas, tad turpmāk aizdomu ēna sekos līdzi".

Prezidente pauda uzskatu, ka pirmstiesas izmeklēšanas materiāliem jāpaliek konfidenciāliem un tiem jābūt pieejamiem tikai advokātam, tiesnesim un prokuroram.

"Citādi pēc šādas informācijas parādīšanās masu medijos visi var spriest publisku tiesu," sacīja Vīķe-Freiberga.

Viņa norādīja, ka Kanādā šādā gadījumā apsūdzētajam būtu tiesības vērsties tiesā, jo uz lietas izskatīšanu tiek izdarīts spiediens no mediju un sabiedrības puses.

Kā ziņots, LTV 12.marta raidījumā "De facto" tika demonstrēti Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju un politiķu telefonsarunu atšifrējumi. Sarunās runāts par trūkstošās balss iegūšanu Jura Hlevicka (LPP) ievēlēšanai mēra amatā un par deputāta Ilmāra Ančāna ("Mūsu zeme") piekukuļošanu. Svētdien "De facto" plāno publiskot visus LTV Ziņu dienesta rīcībā esošos Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietas telefona sarunu materiālus.

LPP paliek valdībā; Šlesera vietā vēlas Peteru

Apollo 03/17/06 Latvijas Pirmā partija (LPP) 17. martā nolēma, ka paliks Ministru prezidenta

Aigara Kalvīša veidotajā valdībā, neskatoties uz to, ka 15. martā, tika pieprasīta satiksmes ministra Aināra Šlesera demisija. Sēdes laikā arī tika nolemts, ka satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, dzejnieka Jāņa Petera dēls Krišjānis Peters.

Šlesers atbrīvots no satiksmes ministra amata

LETA 03/17/06 No šodienas Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers tiek atbrīvots no satiksmes ministra amata, paredz šodien Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) parakstītais rīkojums.

Pagaidām satiksmes ministra pienākumus uzņēmies pildīt pats valdības vadītājs, informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Vienlaikus parakstīts rīkojums, kas paredz arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera atbrīvošanu no ieņemamā amata.

Jau ziņots, ka Latvijas Televīzijas 12.marta raidījumā "De facto" demonstrēti Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju un politiķu telefonsarunu atšifrējumi. Sarunās runāts par trūkstošās balss iegūšanu LPP pārstāvja Jura Hlevicka ievēlēšanai mēra amatā un par deputāta Ilmāra Ančāna ("Mūsu zeme") piekukuļošanu.

Sarunās piedalījās ne tikai šobrīd lietā apsūdzētie - uzņēmējs Germans Milušs, deputāta kandidāti Gvido Harijs Volbrugs (JC) un Leonīds Lasmanis (LPP) un Hlevickis, bet arī bijušais Tautas partijas līderis Andris Šķēle un Šlesers.

Saistībā ar šo lietu premjers pieprasīja Šlesera demisiju.

LPP satiksmes ministra amatam izvirza Peteru, JL mudina nožēlot grēkus

LETA 03/17/06 Partija "Jaunais laiks" (JL) ir gatava apspriest Latvijas Pirmās partijas (LPP) izvirzīto satiksmes ministra amata kandidātu Krišjāni Peteru (LPP) tikai pēc tam, kad pati LPP būs izvērtējusi savu darbību Jūrmalas mēra kukuļošanas lietā, informē JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

"Vispirms vajag nožēlot grēkus un apņemties negrēkot. Lai lemtu par kādu kandidātu, vispirms gaidīsim no LPP savas darbības izvērtējumu," sacīja Šadurskis.

JL pārstāvis norādīja, ka LPP pagaidām tikai bārstot apvainojumus JL, taču viņiem pašiem ir jāizvērtē situācija.

Tautas partija (TP) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir gatavas atbalstīt Latvijas Pirmās partijas (LPP) izvirzītā Krišjāņa Petera ievēlēšanu satiksmes ministra amatā, paziņojuši Saeimas frakciju vadītāji.

TP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš norādīja, ka Petera kandidatūra ir viena no atbilstošākajām šim amatam.

"Neredzu iebildumus, kādēļ mēs par viņu varētu nebalsot," sacīja Lagzdiņš.

"Nekādu problēmu. Mēs balsosim par," sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Viņš norādīja, ka Peteram jau ir pieredze šim amatam, strādājot Satiksmes ministrijā un pildot parlamentārā sekretāra pienākumus.

Partijas "Latvijas ceļš" (LC) pārstāvis, bijušais premjers Andris Bērziņš žurnālistiem sacīja, ka LPP/LC kopīgajā sēdē piektdien tikusi izvērtēta arī situācija ap Jūrmalas kukuļošanas lietu un pieņemts zināšanai, ka LPP nekad un nekādos apstākļos nav saistīta ar kukuļdošanu, un tagad atliekot gaidīt tikai taisnīgu tiesas spriedumu.

"Esam apbēdināti par politisko eliti, ka ir notikusi tāda blēdīšanās, un ceram, ka nekas līdzīgs vairs neatkārtosies," sacīja Bērziņš.

LPP dome un LC valde piektdien kopīgā sēdē nolēma, ka arī pēc satiksmes ministra Aināra Šlesera demisijas turpinās darbu Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā.

LPP vienojusies satiksmes ministra amatam izvirzīt Peteru, kurš līdz šim pildīja Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

LPP priekšsēdētājs Juris Lujāns žurnālistiem uzsvēra, ka nākamajam satiksmes ministram pie pienākumu pildīšanas vajadzētu ķerties pēc iespējas ātrāk un partija lūgs premjeru un Saeimu jau nākamnedēļ lemt par Petera apstiprināšanu.

"Nākamajam ministram ir jādara visi iesāktie darbi un cerams, ka viņa apstiprināšana netiks novilcināta," sacīja Lujāns.

Peters žurnālistiem sacīja, ka ir pateicīgs par deleģēto uzticību. "Centīšos darbus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas," sacīja politiķis.

LPP/LC kopsēdē tika izvērtētas vairākas kandidatūras satiksmes ministra amatam. To vārdus LPP pārstāvji žurnālistiem neatklāja, taču neoficiāli zināms, ka amata pretendentu vidū bija Lujāns un bijusī kultūras ministre Karina Pētersone (LC).

Kā ziņots, Kalvītis pieprasīja Šlesera demisiju, jo viņš saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietu zaudējis sabiedrības uzticību.

Premjers Peteru vērtē kā piemērotu satiksmes ministra amatam, informē premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins. Kalvītis norādījis, ka LPP atbilstoši koalīcijas līgumam ir tiesības izvirzīt kandidātu satiksmes ministra amatam.

Milušs pagaidām lielākais ieguvējs no telefonsarunu skandāla

Agnese Margēviča, NRA 03/17/06 Pagaidām lielākais ieguvējs no LTV raidījumā De facto publiskoto telefonsarakstu atreferējuma ir kukuļdošanā apsūdzētais uzņēmējs Germans Milušs, bet lielākie zaudētāji – viņa politiski ietekmīgie sarunbiedri.

Lai gan skandāls uzliesmoja pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām, var prognozēt, ka tas atstās iespaidu uz vēlēšanu rezultātu. Uzņēmēja un, viņa paša vārdiem runājot, "politiskajam procesam pietuvinātā" Germana Miluša advokāts Leonīds Auziņš vakar ignorēja Neatkarīgās centienus ar viņu sazināties, tādēļ viņa komentāru par versiju, ka ieinteresētākais šo krimināllietas materiālu publiskošanā varētu būt viņa klients, nevaram sniegt.

Pats G. Milušs Neatkarīgajai iepriekš noliedza, ka palīdzējis atklāt politiskā ķēķa aizkulises, un vairākkārt izteica mājienu, ka tas varētu būt partijas Jaunais laiks interesēs.

Apsūdzība par kukuļdošanu, lai ietekmētu Jūrmalas mēra vēlēšanu rezultātus pagājušā gada 18. martā, uzrādīta četrām personām – politiķim, kūrortpilsētas deputātam Jurim Hlevickim, kura ievēlēšanu ar kukuļa palīdzību it kā neveiksmīgi mēģinājuši panākt sazvērnieki, G. Milušam, kā arī Leonīdam Lasmanim un Gvido Harijam Volbrugam. Savukārt G. Miluša ietekmīgajiem sarunbiedriem – kādreizējam premjerministram un Tautas partijas (TP) dibinātājam, nu it kā vienkāršam ierindas biedram, Andrim Šķēlem un Latvijas Pirmās partijas (LPP) faktiskajam līderim Aināram Šleseram apsūdzības nav uzrādītas, un viņi uzsver, ka lietā pieaicināti vien liecinieku statusā.

Līdz ar pērnā gada 18. marta drudžaino telefonsarunu publiskošanu uzmanība no G. Miluša kā galvenā iespējamā kukuļdevēja pavērsusies pret ietekmīgajiem politiķiem, kuri ar viņa starpniecību centušies ietekmēt koalīcijas izveidi Jūrmalas domē un jaunā mēra izvēli. Pāris dienu pēc LTV rīcībā neatklātos apstākļos nonākušo krimināllietas materiālu publiskošanas G. Milušs, ar sava advokāta starpniecību piekritis vairākām plašām intervijām presē, centās paspilgtināt iespaidu, ka nejauši nonācis politisko intrigu krustugunīs, lai gan viņu mudinājusi vien uzņēmēja interese un vēlme sajusties svarīgam sarunās ar tik ietekmīgiem politiķiem. "Katram cilvēkam, saprotiet, imponē kļūt pietuvinātam politiskajam procesam," intervijā pauž G. Milušs un apgalvo, ka, lielo politisko figūru uzmanības glaimots, kā arī nevēloties atteikt A. Šlesera un A. Šķēles lūgumam, vairāk izlicies nekā reāli centies ietekmēt Jūrmalas domē notiekošo.

Sākotnēji šķiet, ka lielākais zaudētājs no Jūrmalas telefonsarunu publiskošanas ir Latvijas Pirmā partija (LPP), kuras līderim Aināram Šleseram skandāls maksāja satiksmes ministra amatu.

Skandāls viesis pamatīgas šaubas par Andra Šķēles dzīvesbiedres Kristiānas Lībanes-Šķēles iespējām veiksmīgi atgriezties uz politiskās skatuves. Pēdējos mēnešos par viņu kā vienu no TP saraksta "lokomotīvēm" runāja ar lielu pārliecību, bet A. Šķēles telefonsarunu atreferējumi ar kukuļdošanā apsūdzēto G. Milušu to cinisma un aizdomīgā rakstura dēļ dotu ieganstu negatīvai attieksmei un pārmetumiem arī attiecībā pret K. Lībani-Šķēli.

LPP turpinās darbu valdībā

LETA 03/17/06 Latvijas Pirmā partija (LPP) arī pēc satiksmes ministra Aināra Šlesera demisijas turpinās darbu Aigara Kalvīša (TP) vadītajā valdībā, šodien kopīgā sēdē izlēma LPP dome un partijas "Latvijas ceļš" (LC) valde, aģentūru LETA informēja LPP valdes loceklis Vjačeslavs Stepaņenko.

Nolemts satiksmes ministra amatam izvirzīt Krišjāni Peteru (LPP), kurš līdz šim pildīja Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

Kā ziņots, Kalvītis pieprasīja Šlesera atkāpšanos no satiksmes ministra amata, jo viņš saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietu zaudējis sabiedrības uzticību.

Jau ziņots, ka Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" publiskoja kukuļošanas lietā iesaistīto uzņēmēju un politiķu telefonsarunu atšifrējumus, kas liecina, ka par mēģinājumu piekukuļot deputātu Ilmāru Ančānu ("Mūsu zeme") zināja ne tikai četri šobrīd lietā apsūdzētie, bet, iespējams, arī Šlesers un vēl vairāki politiķi un uzņēmēji. Šlesers gan to noliedz.

Premjers pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu otrdien aicināja Šleseru izvērtēt, vai viņam kā ministram būtu jāuzņemas atbildība par saistību ar Jūrmalas kukuļošanas lietu un vai demisija būtu pamatota. Līdz trešdienai Šleseram bija dots laiks izlemt par savas turpmākās darbības morāli ētiskajiem aspektiem.

Šlesers trešdien no rīt paziņoja, ka nav iesaistīts Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas skandālā, tāpēc pats no satiksmes ministra amata neatkāpsies. Politiķis uzskata, ka atkāpties nozīmētu padoties politiskai provokācijai un "pārvilkt svītru" divu gadu Satiksmes ministrijas darbam.

Šlesers pauda nožēlu, ka premjers bija spiests pakļauties "masu mediju sarīkotajai kampaņai". Viņš palikšot aktīvajā politikā un atgriezīsies Saeimā.

Kā ziņots, Kalvīša valdības koalīciju veido partija "Jaunais laiks", kurai Saeimā ir 24 vietas, Tautas partija - 20, LPP - 13, kā arī Zaļo un zemnieku savienība - 12. Ja LPP atstātu koalīciju, Kalvīša valdību Saeimā joprojām atbalstītu vairākums - 56 deputāti.

JL grib Peteram aizšķērsot ceļu uz ministra amatu

Ināra Egle, Diena 03/18/06 "Es apzinos, ka uz pēdējās finiša taisnes neliek spožākās zvaigznes, bet es centīšos turpināt Aināra Šlesera iesāktos darbus," pēc nominēšanas satiksmes ministra amatam sacīja Saeimas deputāts Krišjānis Peters (LPP). Līdzās tam, ka viņš bija arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, kā priekšrocība minētas arī viņa labās attiecības ar Jauno laiku, taču JL vadības sacītais piektdien neliecināja, ka tās varētu atvieglot K.Petera apstiprināšanu. Premjers rīkojumu par A.Šlesera atbrīvošanu no satiksmes ministra amata parakstīja tikai divas dienas pēc demisijas pieprasīšanas — piektdien, līdz jauna ministra iecelšanai pats uzņemoties šos pienākumus.

"Mēs nevērtējam kandidātu, bet gan politisko situāciju, jo kandidātu virza partija. Kamēr Latvijas Pirmā partija nebūs sapratusi un izvērtējusi, kas ir noticis Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā, tā nav tiesīga uzņemties atbildību par kādu nozari," Dienai sacīja JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups. A.Šlesers, kas Jūrmalas lietas ietvaros fiksēto sarunu dēļ zaudēja amatu, izteikumos bija tikpat nesaudzīgs: "Jaunais laiks gribētu, lai LPP tam uz ceļiem rāpotu, taču JL nav visa tauta, bet tikai viens no partneriem. Ja JL iestāsies pret kandidātu, tad parādīs, ka iestājas pret stabilitāti valstī."

Šajā situācijā daudz ko noteiks premjera spēja nodrošināt kopsaucēju starp partijām, lai ministra kandidātu, kuru Tautas partija un Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta, varētu apstiprināt Saeimā ar balsu vairākumu. Taču premjers, kas K.Peteru uzskata par piemērotu ministra amata kandidātu, no komentāriem pagaidām atturas. Pirmdien koalīcijas padomes sēdē viņš uzklausīs visu partneru viedokļus, Dienai sacīja premjera preses sekretārs Arno Pjatkins.

Lēmums par palikšanu valdībā piektdien tika pieņemts LPP, Latvijas ceļa un reģionālo partiju apvienības kopīgajā sēdē, kurā esot izskanējušas četras kandidatūras. Taču no politiķu izteikumiem varēja secināt, ka nopietni izvērtētas tikai K.Petera iespējas turpināt A.Šlesera iesākto. Ja viņu apstiprinās, tad parlamentārā sekretāra amatam varētu virzīt LC pārstāvi un kā viena no kandidātēm ir minēta juriste Inga Piterniece. LC arī bijis svarīgi uzklausīt partneru novērtējumu par saistību ar tā dēvēto Jūrmalgeitu. "Mēs dzirdējām, ka Ainārs Šlesers nekādos apstākļos ne par kādiem kukuļiem nav zinājis, tāpēc tagad ir jāgaida taisnīgā tiesa," sacīja ceļinieks, ekspremjers Andris Bērziņš.

Ministra amatam nominētais K.Peters apzinoties, ka līdz oktobrim, kad būs vēlēšanas, nevar daudz ko izdarīt, bet svarīgi esot, nezaudējot tempu, turpināt iesākto. Atbildot uz Dienas jautājumu par attiecībām ar JL, viņš atzina, ka tās esot labas, jo "es nekad neesmu pārkāpis sarkano līniju attiecībās ar partijām un neesmu vērsies ne pret Jauno laiku, ne pret kādu citu, tāpēc tagad ir smagi skatīties, kā partijas savās attiecībās šīs sarkanās līnijas pārkāpj". K.Peters dzimis 1975.gadā, beidzis Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu.

JL noliedz, ka Šmidre un Bukingolts partijas vārdā piedalījušies Jūrmalgeitas sarunās

Agnese Margēviča, NRA 03/20/06 Vienas ar skandālu iesaistītās partijas, kā Latvijas Pirmā partija uzņēmēju iesaistīšanu pēcvēlēšanu procesu kūrēšanā uzdod par normālu parādību, citas, kā Tautas partija par "ierindas biedru" pašdarbību, vēl citas, kā Jaunais laiks, dievojas, ka viņu vārdā biznesmeņi nerunā, lai gan Neatkarīgās avoti vēsta par pretējo.

Tikmēr uzņēmēji izvērtē Jūrmalā pieredzētās neveiksmes, jo deguna galā jaunas – nu jau Saeimas vēlēšanas.

Ja salīdzina sarunās piedalījušos uzņēmēju vārdus ar Jūrmalas lielāko zemes īpašnieku sarakstu, atklājas, ka tajā pārstāvēti teju visi "politiskajam procesam pietuvinātie". Pēc pāris nedēļām Jūrmalas dome galīgajā lasījumā lems par izmaiņām pilsētas attīstības plāna zonējumā, kas daudziem zemes īpašniekiem nozīmēs vai nu atļauju, vai arī liegumu apbūvēt savas zemes un līdz ar to arī miljonu peļņu vai tās zaudēšanu.

Savukārt vienīgais lietā apsūdzētais uzņēmējs Germans Milušs kādā no Neatkarīgās rīcībā nonākušajiem telefonsarunu atreferējumiem sarunā ar mēra vēlēšanās zaudējušo Juri Hlevicki uzsver nepieciešamību izvērtēt, kā tā sanācis, ka vēlēšanas zaudētas, jo deguna galā jau Saeimas vēlēšanas. "Vajag, tā sacīt, nākotnei saprast. (..) Neviens nav apstājies, mēs strādājam tālāk. Un tagad mums deguma priekšā ir citas vēlēšanas. (..) Vot. Un divi gadi – ne tik liels laika sprīdis," 2005. gada martā, gandrīz divus gadus pirms šogad oktobrī gaidāmajām 9. Saeimas vēlēšanām, plānus kaļ uzņēmējs G. Milušs, kurš pēc Jūrmalas domes vēlēšanām veidoja koalīciju LPP līdera Aināra Šlesera un TP "ierindas biedra" Andra Šķēles uzdevumā.

Neatkarīgās rīcībā esošie telefonsarunu ierakstu atšifrējumi rāda, ka JL pārstāvji atšķirībā no LPP un TP nav risinājuši aktīvas sarunas ar kukuļdošanā apsūdzēto G. Milušu, tomēr citi informācijas avoti apgalvo, ka jaunlaiciešu intereses sarunās ne mazāk aktīvi pārstāvējuši citi uzņēmēji. Vismaz konkrētās krimināllietas ietvaros dokumentāra pierādījuma tam nav.

JL pagājušās nedēļas laikā saistībā ar telefonsarunu skandālu veltījusi pārmetumus saviem koalīcijas partneriem TP un LPP, pēdējo aicinot "nožēlot grēkus".

JL vārdā sarunas par domes koalīciju risinājis miljonārs Pēteris Šmidre, Neatkarīgajai norāda kāds avots. Jau iepriekš kukuļdošanā apsūdzētais uzņēmējs G. Milušs norādīja, ka JL interesēs Jūrmalas koalīcijas izveides laikā darbojies vēl kāds pazīstams uzņēmējs – Sols Bukingolts. "Kādēļ tur bija Bukingolts? Kādēļ tur bija vēl daži cilvēki?" intervijā Neatkarīgajai retoriski vaicāja G. Milušs. Gan P. Šmidre, gan S. Bukingolts ir JL sponsori – pirmais 2002. gada martā ziedojis 25 000 latu, otrs – 2001. gada oktobrī kā ziedojumu Einara Repšes jaunveidojamajai partijai JL piešķīris biroja bezmaksas īres tiesības Jēkaba kazarmās, liecina aģentūras LETA arhīvs. 2003. gada janvārī 4000 latu JL ziedojusi arī G. Milušam tolaik piederošā firma Mikas.

JL biedrs, īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs, kurš pērngad pēc pašvaldību vēlēšanām koordinēja koalīcijas izveidi Jūrmalā, Neatkarīgajai apgalvo, ka partija nevienu uzņēmēju šādām sarunām nav pilnvarojusi, viņš atsaucas uz JL deklarēto atklātības principu un noliedz, ka kaut ko zinātu par uzņēmēju aktivitātēm JL vārdā. "Partijas valde, es domāju, nav deleģējusi nevienu uzņēmēju," teic J. Reirs. "Esmu pārliecināts," pēc brīža viņš piebilst. Ar S. Bukingoltu viņš neesot runājis vairāk nekā divus gadus, bet ar otru JL sponsoru P. Šmidri pēdējoreiz kontaktējies krietni pirms pašvaldību vēlēšanām. "Mūsu ziedotāji ziedo ne jau apmaiņā pret kādiem solījumiem, un pārkontrolēt viņu nākotnes nodomus – tas būtu nevajadzīgi un lieki," spriež J. Reirs.

Zīmīgi, ka vairākas Jūrmalas skandālā iesaistītās personas, kas aktīvi piedalījās nu publiskotajās telefonsarunās par kūrortpilsētas jaunā mēra ievēlēšanu vai, pēc Neatkarīgās avotu stāstītā, piedalījušies sarunās, atrodamas arī Jūrmalas lielāko zemes īpašnieku sarakstā. Skandāla dēļ nu jau demisionējušajam satiksmes ministram un Latvijas Pirmās partijas līderim Aināram Šleseram pieder 23 225 kvadrātmetri zemes, kuras kadastrālā vērtība ir 557 400 latu, Valērija Barjera īpašumā ir 20 659 kvadrātmetri 344 205 latu vērtībā. Kā viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Jūrmalā tiek minēts arī G. Milušs, bet firmai Akvaparks, kuras līdzīpašnieks ir P. Šmidre, kūrortpilsētā pieder 34 028 kvadrātmetri zemes.

Šadurskis: JL neredz iespēju balsot par Peteru

DELFI 03/20/06 “Jaunais Laiks” (JL) neredz iespēju balsot par “Latvijas Pirmās partijas” (LPP) izvirzīto Satiksmes ministra kandidātu Krišjāni Peteru, telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” pirmdien sacīja JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

Šadurskis sacīja, ka no svētdienas LTV raidījumā “Defacto” ir skaidri redzams, ka Jūrmalas kukuļdošanas lietā ir iesaistīti gan lietā apsūdzētie, gan tā sauktie liecinieki.

“LPP no savām rindām jāizslēdz [Jūrmalas domnieks Juris] Hlevickis, [līdzšinējais satiksmes ministrs Ainārs] Šlesers un jāatvainojas JL,” uzskata JL pārstāvis.

Jau ziņots, ka Kalvītis pieprasīja Šlesera demisiju, jo viņš ″saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietu zaudējis sabiedrības uzticību”. LPP satiksmes ministra amatam izvirzīja Peteru.

Lato Lapsa: Jūrmalgeita jeb Paraugpēriens «malējiem»?

Lato Lapsa, Apollo 03/20/06 Nu re, mīļie «Apollo» lasītāji — ja pirms nedēļas vajadzēja veltīt pusotru rindkopu, lai lielai jūsu daļai izstāstītu, par ko vispār runa, vakar vakarā droši vien jau jūs gana lielā vienprātībā sēdējāt pie televizoru ekrāniem, lai noklausītos visu saistībā ar balsu pirkšanu un organizēšanu noklausītās telefonsarunu kopumu, ar kuru saistītā politiski kriminālā jezga jau nodēvēta par Jūrmalgeitu.

Nu, noklausījāties. Tad nu laiks padomāt — kas no tā visa. Re, piemēram, «ierindas Tautas partijas biedrs» Andris Šķēle nedēļas gaitā demonstrēja, ka ir gadījumi, kad pat pieredzējis shēmotājs sāk pīties sīkos meliņos un pat vairāku dienu pārdomās nespēj izdomāt labāku «gājienu» kā apjautāšanos par žurnālistu «klientiem»; tās pašas partijas vadītājs Atis Slakteris televīzijā atklāja, ka vienīgais kritērijs, kuram jāatbilst partijas potenciālajiem biedriem, — cilvēks nedrīkst būt bijis Valsts drošības komitejas aģents. Nekas nozīmīgs, bet — jautri.

Un tad vēl vakar demonstrētais pilnais sarunu ieraksts —izrādās, turpat apkārt balsu pircējiem un organizētājiem kūļājies formāli it kā uz Ameriku pārcēlies Ēriks Kaža; nav aizmirstas arī «Vaļeras intereses» — nez vai kādam varētu būt šaubas, ka runa ir par «Parex bankas» saimnieku vai uzņēmēju Valēriju Barjeru; tad vēl arī Jūrmalas «sakārtotājs» un eksdomnieks Vladimirs Barinovs, ko kaut kādā mistiskā veidā «nelaiž» pie «ietekmes aģentiem». Jautri, tiešām jautri — re, kādam jābūt īstam realitātes šovam.

Ar jautrību viss neaprobežojās. Ir arī neatbildētie jautājumi. Gan politiski puskomiski — nu, piemēram, ar kādiem tādiem instrumentiem valdības vadītājs pāris dienu laikā spēj izmērīt sabiedrības uzticības izmaiņas, lai uz to pamata pieņemtu lēmumus? Gan jau nopietnāk politiski — cik pamatota varētu būt versija, ka visa šī lieta līdz sabiedrībai caur trešajām un ceturtajām personām nonākusi tikai tāpēc, ka tā vēlējies vienīgais, kam tās attīstība patiešām ir īsti izdevīga, — protams, Aivars Lembergs un Co? Un vienkārši interesanti — kam «pēc tam» zvanīja vienkāršais partijas biedrs Andris Šķēle?...

Turklāt dīvainā kārtā — un tas tiešām nav tik maz — ierakstīto sarunu lieta aizvadītajā nedēļā ne tikai nenoklusa, bet arī ir devusi šādus tādus taustāmus rezultātus: neraugoties uz viegli prognozējamo uzmanības novēršanu par tēmu «kā gan ieraksti nonāca pie žurnālistiem» un «kas ir jūsu klients», kaut kā process tomēr pagāja tālāk — līdz premjera pamazām nobriedušajai pārliecībai, ka daži ļaudis ir zaudējuši «sabiedrības uzticību», un sekojošajai satiksmes ministra atstādināšanai. Ar vārdu sakot — acīmredzama Jūrmalgeita.

Jā, tiešām tik redzama? Atļaujiet nu to apšaubīt. Tajā īstajā geitā, ziniet, lietas tiešām mainījās. Protams, Vašingtonā neiznīka ne «administratīvo resursu izmantošana», ne politiskā kukuļošana, visu veidu lobisms un balsu pirkšana, toties elites pārstāvji kaut negribīgi, tomēr kaisīja pelnus uz galvas, savukārt patiešām vērienīgā un detalizētā izmeklēšana neaprobežojās tikai ar noskaidrošanu, pēc kādas tādas pavēles vienas partijas pārstāvji naktī rosījušies pa citas partijas mītni. Nē, tur kaut kā šo lietu ņēma nopietni un pamatīgi — un tādi bija arī rezultāti.

Vai pie mums iet uz ko līdzīgu? Pagaidām — viennozīmīgi un kategoriski nē. Jo kas tad līdz šim REĀLI ir noticis? Nu, Jurim Hlevickim droši vien būs pagrūti ieņemt kādu amatu; pāris peškas varētu tikt arī pie kāda, kā jau tas Latvijā pierasts, nosacīta gadiņa; arī Ainārs Šlesers pēc lielas stīvēšanās ir prom, bet — vai uz neatgriešanos? Un — jautājums visiem, kuri vakar vakarā TV varonīgi noklausījās visu sarunu ierakstu — vai tiešām pelnīti? Nē, es neprasu, vai Šlesera kungs vispār nebija pelnījis pa kaklu, bet — vai viņš bija pelnījis tieši par šo gadījumu un šīm sarunām? Vai arī norāvās vienkārši kā «malējais»? Kā tomēr salīdzinoši nepieredzējušākais, «zaļākais»?

Tāda arī ir apkopojošā izjūta par visu notiekošo — nav vērojams nekas tāds, kas varētu tikt dēvēts par lielās politikas pārstāvju vēlmi kaut ko reāli, patiesi pārvērtēt un mainīt. Protams, nez vai kāds cerēja, ka tas pats Šķēles kungs varētu mest ne tikai spalvu, bet arī tikumu. Taču nav pārāk patīkami vērot televīzijā un lasīt avīzēs visus šos kungus, kuri tagad vienā balsī nosoda, paziņo un norobežojas, bet patiesībā ir pārliecināti tikai par vienu — o, šis gudrais Andris, kurš zina, cik prātīgi ir pa telefonu izteikties maksimāli īsi un apdomīgi.

Protams, arī ASV bija ne mazums ļautiņu, kuri gluži kā tas pats Šķēle Votergeitas skandāla pētītājiem histēriski mēģināja uzdot tikai vienu jautājumu — «kas ir jūsu klients, kurš liek rakt zem labā Niksona kunga?» —, bet tur šādi jautātāji tomēr bija mazākumā. Vai viņi ir mazākumā arī šeit? Vai šeit mazākumā ir tie, kuri dīvainā kārtā uzskata, ka svarīgi ir nevis tikai mācēt netikt pieķertam, bet arī nestrādāt cūcības? Ar vārdu sakot, paskatīsimies, vai Jūrmalas balsu pirkšanas lieta patiešām izvērtīsies par Jūrmalgeitu.

Premjers aicina JL un LPP sarunās risināt savstarpējo konfliktu

LETA 03/20/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) aicina partiju "Jaunais laiks" (JL) un Latvijas Pirmo partiju (LPP) konfliktu risināt sarunās, lai Saeima visdrīzākajā laikā varētu apstiprināt amatā jaunu satiksmes ministru.

Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka koalīcijas partijas iestājas par stabilitāti valstī un valdībā. Premjers uzsvēra, ka JL nav mērķis LPP izstumt no valdības.

Kalvītis piebilda, ka izvirzīt satiksmes ministra amata kandidātu ir LPP ziņā, jo nav plānots mainīt koalīcijas līguma nosacījumus.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis sacīja, ka runa nav par kādas partijas izstumšanu no valdības, bet par to, vai koalīcija šādā sastāvā var strādāt. Viņš akcentēja, ka LPP būtu jāizvērtē sava dalība "neredzētajā" Jūrmalas mēra vēlēšanu korupcijas skandālā, bet tikai pēc tam JL deputāti varētu balsot par LPP kandidāta apstiprināšanu satiksmes ministra amatā.

"Kamēr nav izvērtējuma, mēs nevaram atbalstīt nevienu no LPP iniciatīvām, tai skaitā par satiksmes ministru," uzsvēra Šadurskis. Viņš norādīja, ka, "kopš uzsprāga šī politiskā skandāla bumba", LPP ir tikai uzbrukusi žurnālistiem un JL.

JL vēlas, lai LPP pierādītu, ka ir gatava godīgi un cienīgi sadarboties. Ja LPP nespēs to pierādīt, JL par šīs partijas ministru nebalsos.

Šadurskis uzskata, ka LPP būtu "no sirds jāizvērtē" Jūrmalas mēra vēlēšanu lieta, kurā esot iesaistīta partijas vadība, tomēr tagad no LPP priekšsēdētāja vietnieka Aināra Šlesera dzirdot tikai paštaisnas runas.

JL uzskata, ka cilvēkam, par kuru ir aizdomas, ka viņš var graut valsts un valdības prestižu, pašam būtu jādemisionē, nevis jāgaida padzīšana, turklāt šāds cilvēks nevarētu atjaunot Saeimas deputāta mandātu. Šāda rīcība, pēc Šadurska teiktā, vairotu sabiedrības uzticību politiķiem.

Šadurskis uzsvēra, ka JL vēlas Kalvīša vadītās valdības stabilitāti un negrasās atstāt valdību. LPP ziņā tagad esot izprast notikušo un izlemt, vai partija vēlas turpināt darbu valdībā.

Lai gan LPP Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Šmits JL esot nosaucis par antikristiem, Šadurskis uzsvēra, ka partija ir gatava sarunām ar LPP.

LPP izvirzītais kandidāts satiksmes ministra amatam Krišjānis Peters žurnālistiem arī pauda partijas gatavību runāt ar JL. Peters norādīja, ka JL nav iebildumu pret viņa kandidatūru satiksmes ministra amatam, tomēr JL vēloties no LPP sagaidīt Jūrmalas mēra vēlēšanu skandāla nosodījumu.

LPP esot gatava runāt ar JL, lai dzirdētu, kā nosodījums būtu jāpauž. Peters atgādināja, ka jau pērn martā - pēc atklātībā izskanējušiem faktiem par Jūrmalas mēra kukuļošanas lietu - LPP priekšsēdētājs pauda šī gadījuma nosodījumu.

Jautāts, vai balsojums Saeimā par jauno satiksmes ministru varētu notikt jau šo ceturtdien, 23.martā, Peters sacīja, ka tas ir atkarīgs no JL. Lēmums, pēc LPP pārstāvja domām, ir jāpieņem valstiski, jo tik lielai ministrijai kā Satiksmes ministrija ministrs ir nepieciešams.

LPP un JL sarunas varētu notikt rīt, 21.martā, vai parīt - 22.martā.

Premjers ir pārliecināts, ka tuvāko nedēļu laikā Saeima varētu vienoties par jauna satiksmes ministra iecelšanu.

Jūrmalas kukuļošanas lietā parādās jauni personāži

Guntis Bojārs, Ināra Egle Diena 03/21/06 Pilnā apjomā publiskotajās telefonsarunās, ko svētdien atstāstīja LTV raidījums De facto, atklājās, ka saistībā ar Jūrmalas domes mēra vēlēšanām uzņēmējs un kukuļošanā apsūdzētais Germans Milušs savu rīcību saskaņoja vēl ar vairākiem cilvēkiem, proti, ar uzņēmēju Ēriku Kažu, Jūrmalas domes deputātu no kreisā spēkā Jaunais centrs Igoru Dreiju, kā arī ar Oļegu Burovu, kurš savulaik bija Rīgas domes īpašumu pārvaldes vadītājs, bet pērn rudenī kļuva par pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas attīstības projekti valdes priekšsēdētāju. Uzņēmuma izveidošanas nolūks bija sociālo un īres namu būvniecība Jūrmalā, ko apšaubījusi gan tagadējā pilsētas vadītāja Inese Aizstrauta (JL), gan Sabiedrība par atklātību Delna. Sarunu pilnā versija skaidrāk norādīja arī to, ka gribētais, bet neievēlētais mēra kandidāts no Latvijas Pirmās partijas (LPP) Juris Hlevickis zināja, kā tiek organizēts atbalsts viņa ievēlēšanai.

Diena jau rakstīja, ka pagājušajā raidījumā De facto publiskotajos sarunu fragmentos atklājās, ka G.Milušs, meklējot atbalstu mēra kandidātam J.Hlevickim, sākumā mēģināja LPP kandidāta pusē sadabūt divus no TB/LNNK ievēlētos domes deputātus Aigaru Tampi un Juri Griķi, bet, kad tas neizdevās, tika izmantots partijas Mūsu zeme deputāts Ilmārs Ančāns, kurš jau tad sadarbojās ar izmeklētājiem un pie kura vēlāk arī tika atrasts 20 tūkstošu eiro kukulis. Viņš galarezultātā nobalsoja par Jaunā laika kandidāti I.Aizstrautu, kas uzvarēja ar vienas balss pārsvaru (8 pret 7), bet par kukuļošanu apsūdzības tika uzrādītas četriem cilvēkiem: G.Milušam, J.Hlevickim, Leonīdam Lasmanim, kā arī Gvido Harijam Volbrugam, kurš, kā izriet no sarunām, arī ielika naudu I.Ančāna žaketes kabatā domes tualetē.

Ieraksti arī liecināja, ka G.Milušs pirms tam risināja sarunas gan ar Tautas partijas biedru Andri Šķēli, gan ar LPP priekšsēdētāja vietnieku Aināru Šleseru, kurš savukārt sazinājās ar TB/LNNK priekšsēdētāju Jāni Straumi, lai tas dotu uzdevumu A.Tampem un J.Griķim. Gan A.Šlesers, gan A.Šķēle deva savu piekrišanu, kad G.Milušs viņiem teica, ka "eju uz visu banku", kā arī nevienam no abiem politiķiem neradās papildjautājums, kad G.Milušs sūrojās par I.Ančāna nodevību — "paņēma un uzmeta", tādējādi radot aizdomas, ka abi politiķi zināja, par kādām metodēm ir runa.

Jaunie atklātībā parādījušies ieraksti liecina, ka notiekošajā bija ieinteresēts arī uzņēmējs Ēriks Kaža, kurš kopā ar G.Milušu savulaik dibināja firmu Mikas. "Paklau, a nevajag Aināram piezvanīt TB, ne?" saka Ē.Kaža G.Milušam, kad cerība vēl ir uz tēvzemiešiem. Uz to G.Milušs atbild: "Es ar Aināru jau runāju, es domāju, ka viņš zvanīja. Un ar Andri arī runāju." Sarunas par tēvzemiešiem tiek risinātas ar uzņēmēja Eižena Cepurnieka starpniecību, ar kuru sazinās ne tikai G.Milušs, bet cenšas sazināties arī Jaunā centra deputāts Igors Dreija, kurš, redzot, ka ar tēvzemiešiem nesokas, piedāvā sarunā ar G.Milušu panākt sēdē kvoruma trūkumu: "Pats labākais būtu tagad sačakarēt divus biļetenus, izklīst un izdomāt visu pa jaunam."

No G.Miluša sarunas ar E.Cepurnieku izriet, ka tāda vienošanās arī ir panākta — ar J.Straumi un ka viņš aicinās domnieku Juri Griķi noraut balsojumu. E.Cepurnieks sarunā G.Milušam saka: "Un visu it kā sarunāju ar viņu, iedevu Griķa telefonu. Bet Griķis ir atslēdzis telefonu, saproti. A lēmums tāds, ka viņš liks Griķim neiet uz sēdi." To noklausījies, G.Milušs atzīst: "OK. Šis variants mūs apmierina."

J.Straume, svētdien lūgts to komentēt, Dienai sacīja: "Es ar Griķi pirms balsojuma telefoniski sazinājos, un mēs vienojāmies, ka tiks ievērots parakstītais koalīcijas memorands." Tas paredzēja, ka tēvzemieši balso par JL kandidātu, kā tas arī notika.

Jauns personāžs bez I.Dreijas ir arī O.Burovs, kurš ziņo par notiekošo domes sēdē un paziņo G.Milušam par nepatīkamo iznākumu: "Nu, sanāk, ka kāds no mūsējiem tomēr ir uzmetis." Vēl citā sarunā O.Burovs G.Milušam izklāsta plašāk balsošanas iespaidus, kā notikusi biļetenu atrādīšana un kā kurš izturējies.

No šiem fragmentiem arī rodas iespaids, ka J.Hlevickis nevarēja nezināt, ka runa ir par naudas došanu nepieciešamās balss iegūšanai, ko viņš līdz šim ir apgalvojis. "…es joprojām neticu, ka Ančāns paņēma un neizdarīja. Neticu," saka J.Hlevickis vienā no sarunām G.Milušam, kurš tajā lieto tādas frāzes kā "es viņam to iedevu bez piecām divos". Ar "viņu" ir domāts Leonīds Lasmanis.

Arvien vairāk izgaismojas JL centieni izstumt LPP no valdības

Liene Barisa, NRA 03/21/06 Jaunā laika (JL) principiālā nostāja – atbalstīt satiksmes ministra apstiprināšanu tikai pēc Latvijas Pirmās partijas (LPP) grēku nožēlas – kā vēl nekad sašūpojusi Aigara Kalvīša vadītās koalīcijas stabilitāti. Līdzšinējie notikumi ļauj secināt, ka vai nu LPP tomēr tiks izstumta no koalīcijas, vai arī JL atbalsta trūkuma dēļ Saeimā koalīcijai nāksies balstīties uz opozīcijas partiju, arī kreiso, balsīm. Un arīdzan tas nākotnē varētu pastiprināt spriedzi varas partiju attiecībās.

Stāstot par JL attieksmi pret LPP, JL Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis gan apgalvoja, ka runa nav par kādas partijas izstumšanu no valdības, bet par to, vai koalīcija šādā sastāvā var strādāt. K. Šadurskis uzsvēra, ka JL negrasās atstāt valdību, tāpēc LPP ziņā tagad esot izprast notikušo un izlemt, vai partija vēlas turpināt darbu valdībā. JL deputāti varētu balsot par LPP kandidāta apstiprināšanu satiksmes ministra amatā tikai pēc tam, kad pēdējie būšot izvērtējuši savu saistību ar Jūrmalas kukuļdošanas skandālu.

Jau kopš pagājušās nedēļas vairoties konkretizēt izvērtēšanas formu, K. Šadurskis vakar beidzot atzina, ka, pēc JL domām, bijušajam satiksmes ministram un LPP vadītāja vietniekam Ainaram Šleseram nevajadzētu atjaunot deputāta mandātu Saeimā. Ņemot vērā, ka A. Šlesers jau paziņojis, ka Saeimā atgriezīsies, maz ticams, ka viņš no šā nodoma atkāpsies.

Līdz ar to bez JL balsīm satiksmes ministra apstiprināšanai koalīcijā būtu tikai 46 balsis. Tāpēc K. Petera ievēlēšanai šajā amatā varētu nākties meklēt atbalstu opozīcijā.

"Es tomēr ļoti ceru, ka šāda iespēja nebūs jāizmanto. Es ceru, ka partijas pārvarēs priekšvēlēšanu gaisotnē radušos konfliktu un mēs varēsim nobalsot par Krišjāni Peteru, kuru Tautas partija vērtē kā piemērotu kandidātu satiksmes ministra amatam," Neatkarīgajai sacīja Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš.

Premjers A. Kalvītis nepieļauj, ka LPP kandidātu Saeimā varētu neapstiprināt un tā vietā virzīt kādas citas partijas satiksmes ministra kandidātu. Viņš norādīja, ka izvirzīt satiksmes ministra amata kandidātu ir LPP, nevis citu partiju ziņā, jo nav plānots mainīt koalīcijas līguma nosacījumus. JL un LPP konfliktu Ministru prezidents vakar aicināja risināt divpusējās sarunās. Lai gan LPP Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Šmits JL esot nosaucis par antikristiem, K. Šadurskis uzsvēra, ka partija ir gatava sarunām ar LPP. Arī K. Peters atzina, ka LPP runās ar JL un cer to izdarīt līdz ceturtdienai, kad ir Saeimas sēde.

JL atbalsta Eižena Cepurnieka atbrīvošanu no amata

DELFI 03/21/06 Pēc skandāliem ap Jūrmalas domes vēlēšanām partijas "Jaunais laiks" valde otrdien ir konceptuāli paudusi atbalstu darba attiecību izbeigšanai ar Lielupes ostas pārvaldnieku Eiženu Cepurnieku, kā arī pieņēmusi zināšanai Jūrmalas mēra sniegto informāciju par Igora Dreijas izslēgšanu no valdošās koalīcijas Jūrmalā.

Ņemot vērā situāciju, kad vairāki Jūrmalas domes deputāti ir tieši iesaistīti vai līdzdarbojušies politiskā korupcijā, turklāt pēc nodarījuma publiskošanas nav uzskatījuši par nepieciešamu nolikt deputātu pilnvaras, JL valdes sēdē tika apsvērta iespēja rosināt Jūrmalas domes ārkārtas vēlēšanas, informē partijas preses sekretārs Didzis Šmits. Ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas likumdošana šobrīd šādu tiešu iespēju neparedz, jautājums tika noņemts no dienas kārtības.

Tajā pašā laikā JL aicina uzsākt plašu sabiedrisko diskusiju par nepieciešamību likumdošanā paredzēt iespēju vēlētājiem atsaukt savus pārstāvjus, ja tie ir zaudējuši vēlētāju uzticību.

Jūrmalas dome nedēļu pēc skandāla

Agnese Margēviča, NRA 03/22/06 Jūrmalgeitas telefonsarunu skandāla ēnā kūrortpilsētas domes darbs tomēr turpinās – cilvēki ierodas pēc rakšanas atļaujām, un miljonāri mīņājas mēra durvju priekšā. Tomēr cilvēku sarunās iezagušās ciniskas piezīmes par domes darba aizkulisēm, arī uz dažu labu deputātu skatās ieplestām acīm, brīnīdamies, kā solīdi ģērbtā un allaž tik pieklājīgā kunga vārds varēja nokļūt neglītajās politiskā ķēķa runās.

Pirms Neatkarīgās tikšanās ar Jūrmalas domes priekšsēdētāju Inesi Aizstrautu (JL), par kuras amatu pirms gada noritēja nu visu valsti satricinājušās vārdu cīņas starp miljonāriem, politiķiem un viņu izpalīgiem, pie viņas kabineta durvīm norit daudznozīmīga scēna: viens no Jūrmalas pazīstamākajiem miljonāriem, pilsētas domes iepriekšējā sasaukuma deputāts Aleksandrs Bašarins, kas kopā ar vēl pāris vīriem ieradies audiencē pie mēra, tiek teju vai patriekts.

I. Aizstrauta kategoriskā balsī, kas garantē, ka viņas strupo sarunu ar miljonāru dzirdēs arī Neatkarīgā, paziņo, ka tikšanās neesot iepriekš norunāta, viņai jārunā ar žurnālistiem un, ja A. Bašarins ir ar mieru gaidīt, viņš pēc tam var cerēt uz piecu minūšu sarunu. Jau kabinetā domes priekšsēdētāja paskaidro, ka tie bijuši "bumbas spārdītāji", ļaujot saprast, ka A. Bašarins pie viņas ieradies vien kā futbola kluba Jūrmala prezidents. Kad Neatkarīgā pēc sarunas ar I. Aizstrautu iznāk no kabineta, miljonārs no durvju priekšas jau ir nozudis.

Savukārt vienā no Jūrmalas domes daudzajām komisijām – Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijā – miljonāri ar uguni nav sameklējami, kaut gan arī viņu īpašumos lāpstu zemē iedurt bez šīs komisijas atļaujas nav brīv. "Paši biezie jau te nenāk. Nāk arhitekti, nāk tie, kam pasūtīti darbi. Paši sēž Maskavā vai Berlīnē – ne jau Latvijā viņi visi ir," nosmīkņā rakšanas komisijas novērotājs Gunars Stankevics, kā pats saka – aktīvs pensionārs, kurš pērnajā martā neveiksmīgi kandidējis no saraksta Mūsu zeme, ko domē pārstāv Ilmārs Ančāns.

Būt novērotājam pulka interesantāk esot Koku ciršanas komisijā, kuras locekļi pirms lēmuma tiekot vadāti "ekskursijās" pa cirstgribētāju villām inspicēt zāģējamās priedes.

Rakšanas komisijā vakar ieradušies vien divi uzņēmēji, jo vairākums rakt gribošo gaida, kad atlaidīsies zeme. Pārdesmit minūšu laikā katrs apiet ap garo galdu, piestājot pēc nepieciešamā paraksta pie katra no 11 komisijas locekļiem. "Saprotiet, manā līmenī ar domi visu iespējams nokārtot godīgi. Man apkārt ir normāli cilvēki, mēs visu risinām. Kas notiek augstāk, es nezinu. Tur augstāk laikam cilvēki citādāki, nauda viņus sabojājusi," par savu sadarbību ar Jūrmalas domi telefonsarunu skandāla ēnā izsakās viens no rakšanas atļauju dabūjušajiem – firmas SUIS darbu vadītājs Vladimirs Kričevskis. "Man pašam tas viss nedaudz bija pārsteigums. Pirms skandāla domāju, ka pie mums viss ir nedaudz labāk," tomēr piebilst V. Kričevskis. "Tā putraimu vai cepumu dalīšana – tas nu tā kā būtu saprotams un zināms, bet, ka šitā tās lietas kārto, to es negaidīju," galvu groza firmas Jūrmalas elektromontāža valdes priekšsēdētājs Ivars Kasparovs. "Kāpēc balsot, ja visu nokārto citādi?" viņš taujā.

Savukārt kūrortpilsētas galva I. Aizstrauta, liekot roku uz sirds, apliecina, ka lietu kārtošana slepenās telefonsarunās nu ir pagātne. Vismaz skandalozo telefonsarunu galvenais varonis Germans Milušs, viens no Jūrmalas miljonāriem, viņai kopš pērnā gada 18. marta vairs neesot zvanījis. Tajā tagad publiskotajā telefonsarunā G. Milušs apsveic I. Aizstrautu ar ievēlēšanu un mēģina izkārtot viņas tikšanos ar paša atbalstīto kandidātu uz mēra amatu Juri Hlevicki. I. Aizstrauta, spriežot pēc telefonsarunas atreferējuma, nav pārsteigta par šāda vidutāja pieteikšanos, tomēr izvairās no viņa pakalpojumiem, solot apsvērt iespēju tikties ar J. Hlevicki un G. Milušu trijatā. Vēlāk G. Milušs zvana savam biznesa partnerim un vienam no Jūrmalas zemju lielākajiem īpašniekiem Valērijam Barjeram, lieloties: "Jauno mēru mēs arī labi zinām, (..) es jau viņai zvanīju, teicu, kā iet. Viņa teica – viss normāli, gribu tevi redzēt."

"Es domāju, tā bija vienkārši tāda varbūt vēl neprofesionāla izvairīšanās," savu tāsdienas sarunu ar G. Milušu tagad komentē I. Aizstrauta. "Arī, kamēr biju arhitekte, man bija zvanījuši dažādi cilvēki. Mans princips ir runāt ar visiem un tad pieņemt lēmumu. Es nenorobežojos tikai tādēļ, ka viņš ir bandīts vai nezin kādā veidā naudu dabūjis. Miljonāri var bankrotēt, bet, ja nauda ir ieguldīta šeit, tā paliks pilsētai," spriež pašvaldības vadītāja.

LPP runās ar premjeru par JL centieniem izjaukt koalīciju

Liene Barisa, NRA 03/22/06 Vakar pēc valdes sēdes Jaunais laiks (JL) atkārtoti apstiprināja jau iepriekš pausto nostāju – neatbalstīt Latvijas Pirmās partijas (LPP) izvirzīto satiksmes ministra amata kandidātu Krišjāni Peteru. Turklāt JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis Neatkarīgajai atkal uzsvēra, ka koalīcija varētu iztikt bez LPP. Apjaušot JL centienus izstumt partiju no koalīcijas, LPP šodien iecerējusi tikties ar premjeru Aigaru Kalvīti.

K. Šadurskis atzina, ka nevarēs sastrādāties ar LPP, kura joprojām neesot izvērtējusi savu saistību ar kukuļdošanas lietu. Pret LPP diviem ministriem, proti, Aināru Baštiku un Dzintaru Jaundžeikaru, JL gan neesot iebildumu, taču atbalstu satiksmes ministra ievēlēšanai varot negaidīt. Par "grēku nožēlas" izpausmēm, kuras JL sagaida, K. Šadurskis joprojām nevarēja sniegt konkrētu atbildi. Turklāt, runājot par K. Šadurska pirmdien izteikto mājienu, ka JL varētu samierināties, ja Ainārs Šlesers neatjaunotu deputāta mandātu, viņa partijas biedrs JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups atzina, ka tas ir tikai K. Šadurska personiskais viedoklis un nav visas partijas nostāja. Lai runātu par satiksmes ministra apstiprināšanu un radušos situāciju koalīcijā, LPP nolēmusi šodien tikties ar Ministru prezidentu A. Kalvīti. Partijas preses sekretārs Edgars Vaikulis atzina, ka tikties ar premjeru LPP nolēmusi, jo arvien vairāk jūtami JL centieni LPP izstumt no koalīcijas. Tikai pēc tikšanās ar premjeru partija lemšot, vai un kad runāt ar JL.

Premjers nesaskata ne Jaunā laika, ne LPP vēlmi kliedēt pretrunas

Ināra Egle, Diena 03/22/06 Latvijas Pirmās partijas noslēpumainība liek domāt par gatavošanos radikālam solim.

Galvām ir jāatdziest, — tāda bija premjera Aigara Kalvīša (TP) pirmā reakcija uz vēsti, ka līdz otrdienas vakaram Jaunais laiks un Latvijas Pirmā partija tā arī nav nosēdušies pie sarunu galda. Premjers diemžēl neredzot ne vienas, ne otras partijas vēlmi kliedēt pretrunas. "Es nevaru atrisināt partiju konfliktu, ja viņi paši to nevēlas," Dienai sacīja A.Kalvītis, kas pats pilda satiksmes ministra pienākumus. Viss liecinot, ka demisionējošā Aināra Šlesera (LPP) vietā ceturtdien Saeimā, visticamāk, nevarēs apstiprināt viņa vietā izvirzīto Krišjāni Peteru (LPP).

Pieaugot Jaunā laika pretestībai LPP dalībai valdībā un tās nominētajam satiksmes ministra kandidātam, LPP vadības apspriedē otrdien tika nolemts pieprasīt tikšanos ar premjeru A.Kalvīti. LPP līderu izturēšanās liecināja, ka partija gatavojas kādam radikālam solim — iespējams, pat paziņojumam par aiziešanu no koalīcijas, ja premjers nevarēs novērst JL uzbrukumus LPP. Uz jautājumu, vai jūs varētu atstāt valdību, A.Šlesers Dienai sacīja: "Sagaidīsim rītdienu." Neoficiāli izskanējis, ka LPP tomēr neizšķirsies par tik radikālu rīcību, bet tikai vēlēsies, lai premjera prombūtnē satiksmes ministra pienākumus uztic vienam no diviem LPP ministriem. A.Kalvītis jau trešdien dodas komandējumā, brīvdienās un pirmdien viņš būs valstī, bet pēc tam brauks vēl divos komandējumos.

Premjers cer, ka pa šo laiku partijas būs radušas savstarpējo sapratni un tad viņš varētu kopā ar abu politisko spēku pārstāvjiem apsēsties pie sarunu galda un vienoties, kā šī koalīcija varētu nostrādāt līdz valdības pilnvaru beigām. "Nekas nav noticis. Vajag saglabāt mieru," sacīja A.Kalvītis. Uz jautājumu, kas notiek, ja partijas nevienojas, viņš atbildēja: "Tādā gadījumā pats pildīšu satiksmes ministra pienākumus." Pret šādu iespēju otrdien ap pusdienlaiku nebija iebildumu arī JL pārstāvjiem, kuru viedokļi dienas gaitā gan mainījās līdz pat frakcijas vadītāja Kārļa Šadurska paziņojumam, ka JL vairs nav gatavs sadarboties ar LPP valdībā. Tas nozīmētu, ka vienai no partijām tā ir jāatstāj, bet JL to negatavojas darīt. Vakarā JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups Dienai piedāvāja citu JL valdes nostājas versiju — JL valde nevar balsot par LPP ministra kandidātu, jo LPP nav paudusi skaidru publisku novērtējumu savu partijas pārstāvju saistībai ar Jūrmalas kukuļdošanas lietu un nav radījusi pārliecību, ka norobežojas no šādām darbībām nākotnē.

Šādu paziņojumu partneri no LPP nesagaidīja arī otrdienas vakarā, jo tas jau esot izskanējis pirmdien koalīcijas padomes sēdē. Tajā A.Šlesers esot pārsteidzis visus, jo patiešām paudis nožēlu par notikušo saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanām un pielaidīgā balsī vaicājis, kas vēl LPP būtu jādara, lai JL varētu atbalstīt K.Peteru. Taču K.Šadurskis paziņojis, ka viņu nepārliecina tonis, kādā A.Šlesers ir izteicis šo nožēlu. Tā šo sēdi atceras TP un LPP pārstāvji, savukārt K.Šadurskis sacīja, ka šī grēku nožēlošanas runa esot ietvērusi arī pārmetumus JL.

Repšes lietā...

KNAB Repšes lietā vēršas pret presi

Inga Balode, NRA 03/17/06 23. martā Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskatīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumu atklāt Neatkarīgās žurnālistu informācijas avotus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja I. Bodes lūgums par plašsaziņas līdzekļos publicētās informācijas avota norādīšanu žurnālistam sakarā ar rakstiem, kas publicēti 2006. gada martā laikrakstā Neatkarīgā VID konstatē neatbilstību Repšes deklarācijās (1. marts) un Einara Repšes lietā KNAB gaida informāciju no ASV (8. marts). Rakstu autors J. Paiders aicināts ierasties uz tiesas sēdi šā gada 23. martā.

Valsts institūciju tiesības pieprasīt informācijas avotu zvērināto advokātu biroja Loze, Grunte&Cers advokāte Velga Celmiņa komentēja šādi: "Saskaņā ar likuma Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem 22. pantu masu informācijas līdzeklim ir tiesības nenorādīt informācijas avotu, turklāt, ja persona, kura ir sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts, šī prasība redakcijai ir saistoša un tai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums neizpaust šo informāciju.

Šajā gadījumā, lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu. Savukārt izlemt to, vai pieprasīt izpaust informācijas avotu vai ne, ir konkrētās valsts institūcijas kompetencē, tomēr, izlemjot šo jautājumu, valsts tiesībsargājošajām institūcijām jārīkojas pēc tām piešķirtās kompetences, ievērojot likumā noteikto procesuālo kārtību. Tādējādi, jau prasot tiesai uzlikt par pienākumu izpaust informācijas avotu, valsts tiesībsargājošās iestādes pārstāvim ir jārīkojas sabiedrības interesēs, pildot tam uzliktos pienākumus valsts pārvaldē, un šādu informācijas pieprasījumu nevar iesniegt patvaļīgi.

Pieprasījums izpaust informācijas avotu skar ne tikai jautājumu par preses brīvību un neatkarību un apdraud sabiedrības tiesības uz brīvu informācijas iegūšanu un izplatīšanu, kas ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamattiesībām, bet arī aizskar ar likumu aizsargātas personas cilvēktiesības un garantijas. Tāpēc, izvērtējot šo informācijas avota atklāšanas pieprasījumu, tiesai būtu jānovērtē, vai personas pamattiesību un preses informācijas aizsardzības aizskārums ir samērojams ar to labumu, kuru iegūs sabiedrība, uzzinot par šīs informācijas avotu, kā arī jānovērtē, vai konkrētai valsts pārvaldes iestādei tai uzticēto funkciju veikšanai ir tiešām nepieciešams uzzināt šīs informācijas avotu.

Jebkurā gadījumā gan valsts iestādei, pieprasot tiesai uzlikt par pienākumu izpaust informācijas avotu, gan arī tiesai, izlemjot šo pieprasījumu, būtu jāvadās pēc operatīvās darbības principiem, saskaņā ar kuriem operatīvās darbības pasākumi veicami tikai tad, ja konkrētā mērķa sasniegšana (šajā gadījumā –mērķis, kāpēc tiek pieprasīta informācijas avota izpaušana) citā veidā nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, kā arī būtu jārīkojas tā, lai iespējami mazāk iejauktos cilvēktiesību jomā (Operatīvās darbības likuma 4. panta 3. daļa). Tikai konstatējot, ka pieprasījums par informācijas avota izpaušanu ir likumīgs un pamatots un kaitējums, kas tiks nodarīts ar informācijas avota izpaušanu, ir samērojams ar labumu, kas tiks iegūts no tā, tiesa var apmierināt šādu prasību."

Žurnālists Juris Paiders pauda izbrīnu par KNAB lūgumu tiesai. "Latvijā avota aizsardzību regulē likums Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kura 22. panta otrā daļa ir šāda: "Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu."

Tātad, lai tiesa lemtu par labu pieprasījumam atsegt informācijas avotus, jābūt pierādītam, ka ir aizskartas personiskās vai sabiedrības intereses, turklāt tiesai ir jāievēro samērīgums. Gadījums, kad lielas partijas vadītājs vairākus gadus melojis, savās deklarācijās norādot smieklīgi mazus investīciju apjomus ASV fondu tirgū, un vēlāk atzinies, ka investējis simtiem tūkstošus ASV dolāru, ir kliedzošs. Sabiedrības interesēs ir, lai šādi melīgi politiķi tiktu atmaskoti. Sabiedrības interesēs nav atmaskot tos, kuri sabiedrībai palīdz uzzināt par politiķu negodprātīgu rīcību," skaidro J. Paiders.

Savukārt LTV Ziņu dienesta galvenā režisore Arta Ģiga pastāstīja, ka sakarā ar LTV publiskoto informāciju par t.s. Jūrmalas kukuļdošanas skandālu tiesu iestādes pagaidām nav aicinājušas LTV atsegt informācijas avotus, taču neizslēdza iespēju, ka tas nākotnē varētu notikt.

Sorosofobija un Jaunais laiks

A. Laura, NRA 03/21/06 Latvijas sabiedrība nepārtraukti tiek turēta baiļu atmosfērā. Kas tik mums nav jāiztur: terorisma un dažādas modifikācijas gripas draudi; ugunsgrēku bums; Maskavas garā roka! Nu tiem piebiedrojusies arī sorosofobija. Pavisam kuriozs man šķiet žurnālistu Ulda Dreiblata un Rituma Rozenberga apgalvojums 2.03.2006. NRA, ka mēģinājums pērnajā rudenī nomainīt Jaunā laika līderi bija sorosiešu inspirēts.

Visa notikumu attīstība JL tā 4 gadu vēsturē man liek domāt, ka partijas vadītāja maiņa ir sen nobriedusi nepieciešamība, to diktē pašas partijas izaugsme, pakāpeniska atbrīvošanās no dogmatiskā repšisma, iekšēja prasība pēc demokratizācijas.Gan Einaram Repšem pašam, gan partijas elitei derētu nopietni izvērtēt, vai pašreizējais it kā harismātiskais līderis ir spējīgs vadīt JL apstākļos, kad politiskajā Olimpā ir cerības iekļūt vai noturēties tikai tām partijām, kurām būs jauni, nopietni piedāvājumi sabiedrībai, nevis sen apnikušo saukļu drillēšana vai daži populistiski PR pasākumi.Un vēl. Šaubos, vai JL toreiz vēl spožā priekšsēdētāja Einara Repšes nomaiņa ar viņa bālu kopiju Krišjāni Kariņu bija nopietni domāta. Ticamāk, tas bija iecerēts kā vēstījums ierindas jaunlaiciešiem un plašākai sabiedrībai, ka Jaunais laiks mainās uz augšu. Šķiet, ka šī interesantā partija šobrīd kā čūska pūlas atbrīvoties no vecās ādas. Par līderi tai nepieciešams jauna tipa vadītājs – kāds trešais. JL tāds neapšaubāmi ir.

Būdams premjers, Repše maksājis nodokļus citai valstij

Juris Paiders, NRA 03/21/06 Laikā, kad E. Repše bija Ministru prezidents, viņš maksājis ASV nodokļus par ienākumiem no akciju vērtspapīriem. Par daļu no ienākumiem E. Repše ASV valdībai maksājis pat 38,6% nodokli, liecina informācija, kura nonāca Neatkarīgās rīcībā.

Kā liecina šī informācija, E. Repše maksājis ASV nodokļus par ienākumiem no savām akcijām. Pamatā par ienākumiem no akcijām 2003. un 2004. gadā E. Repše ir maksājis 15% lielu nodokli. 2003. gadā E. Repšem ir ieturēts 15% liels nodoklis no 610,9 dolāriem, bet 2004. gadā no 5463 dolāru liela ienākuma.

Daļai no E. Repšes ienākumiem tika piemērota 0% likme, bet daļa ienākumu tika aplikta ar 38,6% nodokli par labu ASV valdībai. 38,6% nodokli E. Repše ir maksājis 2003. gadā no 101,25 dolāriem un no 338 dolāriem 2004. gadā.

Kā liecina informācija, kas ir Neatkarīgas rīcībā, E. Repše pirms savu amatpersonas deklarāciju iesniegšanas par 2003. un 2004. gadu ir saņēmis informāciju, cik daudz no viņa ASV akciju dividenžu ienākumiem ir ieturēti (withheld – angl.) par labu ASV valdībai. 2004. gada 29. martā pulksten 17.42 E. Repšem no Ameritrade Service Reqest ir nosūtīts epasts ar izsmeļošu informāciju par visiem ieturētajiem ASV nodokļiem. Pēc divām dienām VID iesniegtajā amatpersonas deklarācijā E. Repše raksta "ieguldījumi vērtspapīros ASV tirgū: 823.70 USD", lai gan atbilstoši Ameritrade atsūtītajai informācijai viņam bija jāzina, ka tik lielu summu viņš nevarēja ieguldīt ASV vērtspapīros par saviem ienākumiem no akciju dividendēm. No šīs summas tika ieturēti ASV nodokļi. Tas vedina domāt, ka pat šādos sīkumos E. Repše amatpersonas deklarācijā par 2003. gadu ir sniedzis maldinošu informāciju. Līdzīga situācija atkārtojas ar 2004. gada amatpersonas deklarāciju. 2005. gada 25. martā 17.00 E. Repšem no Ameritrade APEX Client Services nosūtīts izsmeļošs epasts, kurā tika norādīti ieturētie nodokļi. Savu 2004. gada amatpersonas deklarāciju E. Repše VID iesniedza 30. martā, piecas dienas pēc Ameritrade informācijas nosūtīšanas. 2004. gada amatpersonas deklarācijā E. Repše raksta "ieguldījumi vērtspapīros ASV tirgū: 6045.94 USD". Šāda summa noteikti nevarēja tikt ieguldīta, jo no šā ienākuma tika ieturēti ASV nodokļi. Līdz ar to arī par šo informāciju E. Repše radījis aizdomas, ka viņš pat sīkumos amatpersonas deklarācijās ir norādījis nepareizu informāciju.

Situācija, kad Latvijas Ministru prezidents izvēlas tādas uzņēmējdarbības formas, kurās nodokļi ir jāmaksā citai valstij (pat 38,6% apjomā no ienākuma), ir dīvaina un labākajā gadījumā neētiska. Kā tu pats vari aicināt maksāt nodokļus savus vēlētājus, ja esi izvēlējies no sava biznesa maksāt nodokļus ASV?

Taču, ja KNAB pārbaudē apstiprināsies aizdomas, ka E. Repše ir saņēmis informāciju no Ameritrade brokera laikus un tomēr amatpersonas deklarācijā norādījis aplamu summu, kuru viņš it kā ir investējis ASV vērtspapīros, tad, protams, šāds sīks solis tikai pastiprinās tumšos triepienus E. Repšes jau tā visai sašķobītajā reputācijā. Šogad E. Repše Latvijas vēlētājus aicināja: "Nepērciet visādas jums nederīgas lietas, proti – neieguldiet naudu patēriņā, netērējiet naudu, nepērciet pleijerus, labāk pērciet akcijas tām firmām, kas ražo šos pleijerus! Nepērciet mašīnas, bet pērciet uzņēmumus, kas šīs mašīnas ražo!" Vienīgi E. Repše nepiebilda, ka, izvēloties tādu ceļu un pērkot akcijas tāpat kā bijušais Ministru prezidents, ikviens vēlētājs sāks nodokļus maksāt citai valstij, nevis Latvijai. Aizliegts tas nav, tikai JL līderim pirms vēlēšanām nevajadzētu moralizēt par godu kalpot Latvijai un pasvītrot nodokļu maksātāju īpašo nozīmi šajā zemē.

Citādīgi valdībā, likumdošanā un polītikā...

Juris Bojārs atkāpjas no LSDSP priekšsēdētāja amata

LETA 03/13/06 Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) priekšsēdētājs Juris Bojārs 11. martā atkāpās no partijas vadītāja amata, jo LSDSP kongresa delegāti atzina viņa darbu par neapmierinošu. Līdz nākamajam LSDSP kongresam partiju vadīs līdzšinējais LSDSP priekšsēdētāja biedrs, bijušais Rīgas domnieks, 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons. Bojāra darbu par neapmierinošu balsojumā atzina 184 kongresa delegāti, par apmierinošu ‑ 111 kongresa delegāti, bet 36 delegāti balsojumā atturējās. Kongresa delegāti pārmeta Bojāram un viņa lielākajiem oponentiem Jānim Dinevičam un Dainim Īvānam "partijas netīras veļas mazgāšanu un savstarpējo rēķinu kārtošanu presē". Bojārs uzsvēra, ka vēlētāji sociāldemokrātus vērtē nevis pēc viņu teiktā, bet gan pēc uzvedības un rīcības, kura vairākiem Rīgas domniekiem ir bijusi uzkrītoši kundziska, tāpat kā viņu "60 000 latu lielie gada ienākumi". Daļa kongresa delegātu visai skeptiski izteicās par Guntaru Jirgensonu kā LSDSP vadītāju. "Jirgensons ir viduvējība," apgalvoja deputāts Jānis Bērziņš no Jelgavas. Saskaņā ar "Latvijas faktu" veikto aptauju šā gada februārī Saeimas vēlēšanās par LSDSP balsotu 2,6% vēlētāju.

Premjers liek izmeklēt Loskutova rīcību

Viesturs Radovičs, NRA 03/17/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis ierosinājis disciplinārlietu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova rīcību.

Aigara Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos Aigars Štokenbergs informēja, ka disciplinārlieta ierosināta par A. Loskutova vilcināšanos pildīt premjera rīkojumu atjaunot Ilmāru Bodi KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja amatā. Lai izvērtētu A. Loskutova rīcību, izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, vēsta LETA. To vadīs Informācijas analīzes dienesta vadītājs Aldis Brēķis.

Ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka I. Bode 13. martā vērsies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot sākt kriminālprocesu pret A. Loskutovu pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar Ministru prezidenta rīkojuma nepildīšanu. Ne prokuratūra, ne arī pats I. Bode to pašlaik oficiāli neapstiprina, taču aģentūras LETA rīcībā esošajā iesnieguma kopijā I. Bode norāda, ka KNAB priekšnieks atkārtoti ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli un tīši nepilda Ministru prezidenta rīkojumu.

Jau ziņots, ka A. Loskutovs bija pieņēmis lēmumu disciplināri sodīt I. Bodi un pazemināt viņu amatā uz trim gadiem. A. Kalvītis kā KNAB pārraugs pēc I. Bodes sūdzības saņemšanas šo A. Loskutova lēmumu atcēla. Premjers uzskata, ka A. Loskutovs izdevis rīkojumu disciplināri sodīt KNAB darbinieku, neievērojot disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību, tāpēc A. Loskutova rīkojums atzīstams par prettiesisku un atceļamu.

KNAB likumā noteikti disciplinārsodi un paredzēts, ka disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka KNAB priekšnieks. Pagaidām šādi noteikumi vēl nav izstrādāti. "Tiesiskā valstī nav iedomājama soda uzlikšana, neievērojot pārkāpuma konstatēšanas, izmeklēšanas un soda noteikšanas procedūru, īpaši, ja šādas procedūras reglamentāciju speciāli noteicis likumdevējs, uzliekot par pienākumu darba devējam noteikt atbilstošo kārtību, bet darba devējs šādu kārtību ilgstoši nenosaka," uzskata valdības vadītājs.

A. Loskutovs aicinājis Ģenerālprokuratūru izvērtēt A. Kalvīša rīcību, jo uzskata, ka premjers, izdodot rīkojumu atcelt KNAB amatpersonas disciplinārsodu, nav ievērojis normatīvos aktus, kas paredz, ka strīds par disciplinārsodu risināms vienīgi tiesā. Prokuratūra A. Loskutova iesniegumu izvērtēs. Prokuratūra norādīja, ka A. Loskutovam jāatjauno I. Bode KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja amatā, jo viņa iesniegums prokuratūrai neaptur premjera rīkojuma izpildi.

LPP rosina noteikt kriminālsodu par seksuālo pakalpojumu pirkšanu

LETA 03/20/06 Latvijas Pirmās partijas (LPP) deputāti sagatavojuši grozījumus Krimināllikumā, paredzot noteikt kriminālsodu par seksuālo pakalpojumu pirkšanu.

LPP deputāti ierosina par seksuālo pakalpojumu pirkšanu sodīt ar naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā, kas pašlaik būtu 2250 lati.

Par atkārtotu seksuālo pakalpojumu pirkšanu LPP rosina sodīt ar piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, kas būtu 4500 lati.

Par LPP sagatavoto Krimināllikuma grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās Saeima lems 23.martā.

Kā ziņots, Zviedrija seksuālo pakalpojumu pirkšanu ir padarījusi par kriminālnoziegumu. Saskaņā ar 1999.gadā pieņemto likumu netiek sodītas prostitūtas, kas piedāvā šos pakalpojumus.

Uz likumu Zviedrijā bija dažāda reakcija. Daži saka, ka tas ir iztīrījis "sarkano lukturu" rajonus, kamēr citi saka, ka seksa bizness ir tikai nogājis pagrīdē vai uz internetu.

Arī Somija gatavojas seksuālu pakalpojumu pirkšanu padarīt par noziegumu. Likumprojekts, kurš tiek izskatīts Somijas parlamentā, pārkāpējiem paredz cietumsodu līdz sešiem mēnešiem.

Lai pēc likumprojekta apstiprināšanas Somijā atturētu skandināvu seksa tūristus no Igaunijas, arī šī Latvijas kaimiņvalsts apsver iespējas kriminalizēt seksuālu pakalpojumu pirkšanu.

Ar aicinājumu veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu seksuālo pakalpojumu pircēja kriminālatbildību, aizsargājot vardarbības upuri, pērn septembrī Latvijā nāca klajā sieviešu tiesību aizstāvji. Vēstuli parakstīja 44 organizācijas, tostarp - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sieviešu apvienība, Latvijas Katoļu sieviešu apvienība, Krīzes centrs "Skalbes", partijas "Latvijas ceļš" sieviešu klubs, Ģimenes atbalsta centrs u.c.

Ministrijas neizdarība nobremzē valsts pētījumu programmas

Ilze Grīnuma, Diena 03/21/06 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vājās darba organizācijas dēļ jau trešo mēnesi apstājies darbs piecās zinātnieku pērn cerīgi sāktajās valsts pētījumu programmās. Lai arī valsts budžetā tām šogad ir paredzēts finansējums, rīkojums par to sadalījumu iestrēdzis IZM vadības kabinetos. Iemesls, kā izriet no ministrijas parlamentārā sekretāra Didža Šēnberga skaidrotā, ir teju traģikomisks. Pērn vasarā IZM uz valdību virzīja un tā apstiprināja valsts prioritārās pētījumu programmas līdz 2008.gadam atbilstoši zinātnes attīstības prioritātēm. Tagad izrādās, ka šīs prioritātes bijušas spēkā vien līdz 2005.gada 31.decembrim, tādējādi naudu sadalīt nevar, jo nav jauno prioritāšu.

Zinātnieki sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par situāciju otrdien informēs premjeru Aigaru Kalvīti (TP). Organiskās sintēzes institūta pārstāve Daina Loļa norāda — IZM "birokrātiskie iemesli" nozīmē arī, ka zinātnieki jau trešo mēnesi dzīvo bez algas. Turklāt, kā izrādās, IZM kompetencē esošā jauno zinātnes prioritāšu izstrāde nav vienīgais, kas bremzē naudas sadali, — pērn IZM ar premjeru vienojās, ka finansējums valsts programmām jāsadala pēc īpašiem valdības noteikumiem. Arī tie nav izstrādāti.

"Nedrīkstēja apstiprināt programmas uz četriem gadiem," D.Šēnbergs atzīst IZM kļūdu. Vienlaikus diezin vai kāds zinātniskais institūts būtu uzņēmies nopietnus pētījumus, ja programmas — zāļu izstrādē, materiālzinātnē, informāciju tehnoloģijās, letonikā, koksnes tehnoloģijās — būtu apstiprinātas tikai uz gadu. Tomēr no D.Šēnberga teiktā noprotams, ka IZM negrasās ļaut programmām darboties pēc to apstiprināšanas brīdī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Prioritāšu saraksts un naudas dalīšanas noteikumi Valsts kanceleju sasniegšos šīs nedēļas laikā, sola D.Šēnbergs. Tiesa, to apstiprināšana nav vienas dienas jautājums.

Varēs krimināli sodīt mediķus kukuļņēmējus

Liene Barisa, NRA 03/22/06 Šodien stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas mediķiem, kā arī skolotājiem, šķīrējtienešiem un citiem pakalpojumu jomā strādājošajiem paredz kriminālatbildību par nelikumīgu maksājumu pieprasīšanu un pieņemšanu.

Grozījumi gan attiecas tikai uz gadījumiem, kad tiešām notikusi naudas pieprasīšana, tāpēc, piemēram, tā sauktie brīvprātīgie maksājumi varēs nekontrolēti turpināties. Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad persona būs prettiesiski pieprasījusi vai pieņēmusi (nelegālus) labumus par savas profesionālās darbības vai pakalpojumu izdarīšanu vai neizdarīšanu, viņu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Savukārt, ja šāds nelegāls maksājums būs pieprasīts atkārtoti vai lielā apmērā, personu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, ar mantas konfiskāciju, ar piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai nodarbošanos uz laiku līdz diviem gadiem. Grozījumi attieksies ne tikai uz mediķiem, bet arī uz pedagogiem, šķīrējtiesu tiesnešiem un citiem.

Līdz šim Krimināllikums par neatļauta labuma pieņemšanu un par komerciālo uzpirkšanu noteica, ka pie atbildības saucams tikai uzņēmuma, iestādes vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai pilnvarota persona (slimnīcas, skolas direktors), tagad grozījumi attieksies uz jebkuru darbinieku.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāvis Andris Vitenburgs gan neatklāj, kā naudas prasītājus kontrolēs un pierādīs viņu vainu. Līdz ar to nav skaidrības, vai pacients pie ārsta dosies ar iezīmētu naudu vai diktofonu. "Ja rodas aizdomas vai tieša norāde uz naudas izspiešanu, ar šo informāciju jāvēršas KNAB – vai pašam jāaiziet vai jāzvana uz uzticības tālruni. Katru gadījumu skatīsies individuāli, un tālāk jau izvērtēs, ko darīt, izmantojot likumā atļautās metodes, lai savāktu nepieciešamos pierādījumus," viņš skaidroja. A. Vitenburgs sacīja, ka konkrētāka informācija nāktu par labu naudas prasītājiem.

Taču joprojām neatrisināts ir neviennozīmīgi vērtētais tā saukto brīvprātīgo pateicību jautājums. Ārstu biedrības vadītājs Viesturs Boka gan Neatkarīgajai norādīja, ka jau šobrīd pacients var veikt brīvprātīgus maksājumus ārstam arī pilnīgi likumīgi – caur slimnīcas kasi. Tādā gadījumā tiekot maksāti visi nodokļi – arī sociālais. "Slimnīcas kasē var iemaksāt naudu, un ārsts algā saņem 54% no iemaksātās summas," skaidroja V.Boka. Viņš gan atzina, ka nereti cilvēki šādu ceļu neizvēlas un ārstam naudu iedod rokā. "Lielajos nodokļos tas cēlonis arī slēpjas. Un šeit jau ir jārunā par cilvēku attieksmi pret nodokļiem," sacīja V. Boka.

Taču šos brīvprātīgos maksājumus, no kuriem nodokļus nemaksā, tiesībsargājošās iestādes nekontrolē. A. Vitenburgs atzina, ka īsti nav mehānisma, kā to darīt – neviens nesūdzas, kā to darītu izspiešanas gadījumā, tātad arī neviens par to neuzzina. "Mums tā sāpe bija apkarot ciniskākās izpausmes. Līdz šim ar iesniegumiem daudzi vērsās, un tāpēc arī KNAB vērsās Veselības ministrijā ar lūgumu šo problēmu risināt un veikt šādus grozījumus par izspiešanu," sacīja A.Vitenburgs.

Savukārt Veselības ministrijā šādu situāciju uztver kā normu. "Bet, ja visi ir apmierināti, tad kāpēc ir jāsūdzas kādam? Ja viss notiek labprātīgi un nevienam nekas netiek uzspiests?" vaicāja VM sabiedrisko attiecību speciāliste Guna Rudzīte. Jāpiebilst gan, ka pērn VM norādīja, ka grozījumi gaidāmi arī administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur sods par apzināti prettiesisku materiālo vērtību vai citāda rakstura labumu nodošanu vai pieņemšanu būtu 50 līdz 500 latu. Un šo sodu varētu piemērot par šiem brīvprātīgajiem maksājumiem, taču atklāts paliek kontroles jautājums.

V. Boka atzina, ka maksājumu problēmu var atrisināt ar progresīvāku atalgojuma palielināšanu.

Infrastruktūras attīstībā...

Beidzas stāvēšana rindā pēc ES naudas

Elīna Lidere, NRA 03/20/06 Šodien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāk infrastruktūras modernizācijas projektu pieņemšanu Eiropas Savienības (ES) naudas saņemšanai, kur uzņēmumi pie LIAA ēkas bija sastājušies rindā jau kopš pagājušās ceturtdienas, 16. marta.

Pagājušajā nedēļā pie LIAA sastājusies rinda bija viena no lielākajām, kāda novērota kopš padomju laikiem. Iespējams, tā pat pārspēj apkrāpto noguldītāju rindas deviņdesmito gadu sākumā. Vairāk nekā 170 uzņēmumu stāvēja rindā pēc ES naudas gan dienu, gan nakti. Katram tika izsniegts savs kārtas numurs, un ik pēc divām stundām pēc uzņēmuma nosaukuma, komercreģistra numura, projekta iesniedzēja vārda, uzvārda un personas koda tika pārbaudīts, vai kāds no tā pārstāvjiem stāv rindā. Ja nestāvēja, viņš no rindas tika svītrots.

Kopējā naudas summa, kas šajā reizē atvēlēta attiecīgajai komercsabiedrību infrastruktūras modernizācijai, ir 26,5 miljoni latu. Tiklīdz iesniegto projektu skaits sasniedz šo robežu, pieteikumi vairs netiek pieņemti. Tāpēc arī tik savlaikus sastājās šāda rinda.

Šodien uzzinās, cik būs tikuši laimīgo skaitā. Jāpiebilst, ka sākumā ne visi šajā rindā bija uzņēmēji vai to darbinieki, liela daļa bija arī jaunieši, kam speciāli samaksāts, lai aizņem vietu. Šodien arī noskaidrosies, vai stāvēšana rindā vairākas dienas būs izrādījusies veiksmīga.

Ņemot vērā uzņēmēju lielo interesi par projektu iesniegšanu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmā Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) uzdevis LIAA pieņemt izvērtēšanai visus projektus. Vienlaikus ministrs ierosinās Ministru kabinetam palielināt finansējumu šajā programmā, lai maksimāli liels uzņēmēju skaits varētu saņemt ES fondu finansējuma atbalstu, aģentūru LETA informēja ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Zīberga.

LIAA paziņoja, ka tā neņems vērā nekādus uzņēmumu sastādītos sarakstus, bet pieņems tos tādā kārtībā, kā šodien desmitos no rīta tie būs sastājušies.

Uzņēmēji bažījās, ka varētu rasties nekārtības un laušanās uz rindas sākumu. LIAA gan žurnālistiem apgalvoja, ka apsardze nodrošināšot, lai šis process notiek civilizēti, bez kaušanās un grūstīšanās. "Kā mēs smaidot sakām – zosu gājienā viņi tiks uzņemti pieņemšanas telpā pa vienam," teica LIAA direktors Andris Ozols.

LIAA saņēmusi 56 projektus par visu pieejamo summu

DELFI 03/20/06 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) dienas pirmajā pusē saņēmusi 56 projektu pieteikumus par visu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas pieejamo summu - 23,5 miljoniem latu, portālu "Delfi" informēja LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Vikmane.

Taču, neskatoties uz to, aģentūra turpinās pieņemt uzņēmēju projektus un gaidīs Ekonomikas ministrijas turpmāko rīcību, skaidroja Vikmane.

LIAA pārstāve nevarēja prognozēt, cik daudz projekti vēl tiks iesniegti.

Rindā uz projektu nodošanu cilvēki stāv jau kopš pagājušas nedēļas. Jau ceturtdien pie aģentūras durvīm sāka drūzmēties vairāk nekā 100 uzņēmēji vai viņu nolīgtie cilvēki, kas veidoja rindu sarakstus.

Pirmdien LIAA sāka pieņemt projektus ES struktūrfondu programmā "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizēšanai". Šobrīd pieejamais papildus finansējums šajā populārajā programmā ir radies valūtas kursa svārstību rezultātā un pārdalot līdzekļus no mazāk aktīvām ES fondu atbalsta programmām. Sākotnēji paredzētais finansējums programmā "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai" tika izsmelts jau 2004.gada 5.oktobrī, kad programmu slēdza.

Lai izvairītos no nekārtībām, iežogo LIAA ieeju

DELFI 03/20/06 Lai izvairītos no iespējamām nekārtībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), konsultējoties ar policiju, nožogojusi aģentūras ieejas durvis, ļaujot pa tām ienākti tikai darbiniekiem, portālu "Delfi" informēja LIAA sabiedrisko attiecību dienestā.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja pārstāvis Aigars Bērziņš “Delfiem” skaidroja, ka incidenti starp cilvēkiem, kas stāv rindās uz projektu nodošanu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmā, nav radušies. Taču tur joprojām dežurē un kārtībai seko aptuveni 100 gan valsts, gan pašvaldības policistu.

Rindā uz projektu nodošanu cilvēki stāv jau kopš pagājušas nedēļas. Jau ceturtdien pie aģentūras durvīm sāka drūzmēties vairāk nekā 100 uzņēmēji vai viņu nolīgtie cilvēki, kas veidoja rindu sarakstus.

Pirmdien LIAA sāka pieņemt projektus ES struktūrfondu programmā "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizēšanai". Šobrīd pieejamais papildus finansējums šajā populārajā programmā ir radies valūtas kursa svārstību rezultātā un pārdalot līdzekļus no mazāk aktīvām ES fondu atbalsta programmām. Sākotnēji paredzētais finansējums programmā "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai" tika izsmelts jau 2004.gada 5.oktobrī, kad programmu slēdza.

‘Providus’: rindas pie LIAA – nepareizas politikas plānošanas rezultāts

DELFI 03/20/06 Uzņēmēju drūzmēšanās, četru dienu ilga stāvēšana rindā un kautiņiem tuva agresivitāte pie Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radusies nepareizas politikas plānošanas rezultātā, uzskata sabiedriskās politikas centrs “Providus”.

“Esošā projektu vērtēšanas sistēma rada situāciju, ka par galveno projektu atlases kritēriju kļūst projektu iesniegšanas laiks, dodot priekšroku tiem, kas projektu iesniedz pirmie,” norāda centrs.

Izstrādājot grantu shēmu “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai" Ekonomikas ministrija (EM) nav spējusi izvirzīt nevienu vērtēšanas kritēriju, kas ļautu iesniegtos projektus savstarpēji salīdzināt un sniegt atbalstu labākajiem. Esošie kritēriji paredz dot naudu visiem tiem projektiem, kas formāli atbilst prasībām. Ierobežota finansējuma apstākļos tas nozīmē, ka galveno lomu spēlē rindas princips – kurš pirmais paspēj iesniegt tehniskajām prasībām atbilstošu projektu.

Sabiedriskās politikas centrs Providus jau vairākkārt ir kritizējis šādu ES struktūrfondu finansējuma sadales kārtību un aicinājis Finanšu ministriju (FM) kā ES fondu vadošo iestādi ieņemt principālu nostāju pret “kurš pirmais nāk, tas pirmais maļ” principa piemērošanu. Arī Eiropas Komisija mutiski ir aizrādījusi par šādu finansējuma sadales procedūru.

“Providus” norāda, ka ES fondu finansējumu būtu jāsadala konkurences kārtībā, proti, dodot atbalstu labākajiem un kvalitatīvākajiem projektiem. Lai izvērtētu to, kuri no iesniegtajiem projektiem dos vislielāko atdevi tautsaimniecības attīstībai, piemēram, var vērtēt, kuri no projektiem radīs visvairāk jaunu darbavietu.

Radusies situācija mazina uzņēmēju vēlmi pieteikties uz ES fondu finansētiem projektiem un veicina cinismu pret valsts pārvaldi, uzskata centrs.

Tā kā esošajā situācijā kritērijus mainīt vairs nav iespējams, Providus ierosina FM , EM un LIAA vienoties par labāko risinājumu – 1) izklīdināt rindu, nosakot projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu un līdz noteiktajam datumam pieņemt visus un 2) piesaistīt grantu shēmai papildus finansējumu (ES fondu vai valsts budžeta līdzekļus), lai sniegtu atbalstu visiem pareizi sagatavotajiem projektiem.

Viedoklis: Skrējiens pēc miljona

Bens Latkovskis, NRA 03/19/06 Visticamāk, ka šobrīd cilvēkus vairāk interesē satiksmes ministra demisija vai vēlēšanas Baltkrievijā. Taču daudziem uzņēmējiem, vai tiem, kuri pār tādiem vēlas būt, problēmas ir citas. Tas, kas notiek ar Eiropas Savienības (ES) Latvijas infrastruktūras attīstībai piešķirto struktūrfondu naudas sadali ir gluži vai kliedzošs. Tā vien šķiet, ka esam atgriezušies deviņdesmitajos gados, kad toni noteica Ķīnā sadiegtos treniņtērpos tērpti vīri.

Pieļauju, ka ne visi zina par ko ir runa. ES infrastruktūras attīstībai Latvijā šogad ir piešķīrusi 26,5 miljonus latu. Tā, protams, nav nekāda dižā nauda, bet tomēr pieklājīga. Un te nu sākas problēma. Kam šo naudu piešķirt? Jāuzraksta projektiņš un jāiet uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) Pērses ielā 2. Tiktāl viss ir normāli, bet izrādās, ka, kopējā projektu pieteicēju pieprasītā summa varētu izrādīties ievērojami lielāka nekā ES piešķirtā. Ko nu darīt? Un šeit laika rats pagriežas pilnīgi ačgārni. Uz skatuves parādās nu jau it kā aizmirsti personāži sporta čībās ar nesamērīgi garām auklām. Tādi, kuriem ir īpatna līdzība ar angļu mauriņu. Proti, lai iegūtu īstu angļu mauriņu, tad tas divsimt gadus ik dienas jāpļauj. Lai iegūtu fizionomijas, kuras ir minētajiem personāžiem, ir sešās paaudzēs ik dienas jādzer. Turklāt daudz. Vēlams litru stiprā alkohola.

Šeit man obligāti jāatvainojas absolūtajam vairākumam naudas pieprasītāju, kuriem ar šo fizionomiju īpašniekiem nav ne mazākā sakara. Taču nelaime tāda, ka viņi ir tur parādījušies. Pat laikraksts “Diena”, kuram grūti pārmest tukšu baumu tiražēšanu, publicējis rakstu, kurā kāds uzņēmējs žēlojies par saņemtajiem draudiem. Kas tad īsti notiek Pērses ielas padomju laika arhitektūras šedevrā? Pirmdien, pulksten desmitos sāksies projektu pieņemšana. Naudu paredzēts dalīt pēc principa, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Uzņēmēji jau vairākas dienas ir izveidojuši rindu. Taču problēma ir tāda, ka daži vīri, kuru iecienītākais darba instruments ir beisbola nūja, bet kuriem ar šo ASV tik iecienīto sporta veidu nav ne mazākā sakara, vēlas izkārtot rindu atbilstoši savai sapratnei par lietu kārtību.

Negribas pārmest Latvijā izplatītajai sistēmai, ka par atbildīgām amatpersonām ieceļ gados jaunus cilvēkus. Taču šoreiz izskatās, ka LIAA vadītājs Arnis Ozols nav bijis spējīgs novērst to, ko, iespējams, būtu varējis kāds pieredzējušāks. Tas, ka projektu pieņemšanas dienā jāmobilizē drošības struktūru spēki, diez vai liecina par augstu amatpersonas kapacitāti. Bet ir cerība, ka pirmie, kuri varēs iesniegt savus projektus, nebūs tie, kuri savulaik bija iecienījuši ceriņkrāsas uzvalkus kā piederības zīmi noteiktam sabiedrības slānim.

Kā vājš mierinājums ir ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa piektdien izteiktais atzinums, ka tiks pieņemti visi projekti un nauda piešķirta atbilstoši projekta kvalitātei. Pirmkārt, uzņēmējiem nav pārliecības, ka tas patiešām tā būs, bet, otrkārt, vairākas uzņēmēju radītās rindas jau ir realitāte, kuru varēja un vajadzēja novērst. Grūti iedomāties, ka policija, kurai vajadzēs visu šo procesu noturēt civilizētos rāmjos spēs izšķirt, kura rinda ir īstā un kura ne. Tā vien šķiet, ka paši uzņēmēji jau ir saputrojušies un tagad to izšķirt būs grūti.

Tas, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts pieaug vairāk par desmit procentiem gadā interesē varbūt dažus statistiķus, bet vairumam cilvēku ir citas domas. Jā, Latvijas ekonomika aug, bet uzņēmēji vēlas vairāk. Te jāatceras bēdīgi slavenais Kārlis Markss, kurš teica, ka kapitālists (mūsdienu valodā runājot, uzņēmējs) par 200% peļņas ir gatavs pārgriezt konkurentam rīkli. Šodien nav runa par procentiem, bet gan par Eiropas naudu. Kolīzijas par naudas saņemšanu, kuras tagad notiek, pat nav smieklīgas. Tās ir nožēlojamas.

Eiropas naudu sadala grūstoties

Elīna Lidere, NRA 03/21/06 Nekādas iepriekš veidotās rindas, kurās cilvēki pat četras diennaktis bija stāvējuši, lai pieteiktos Eiropas naudas saņemšanai, pirmdienas rītā nedarbojās. Uzņēmumu pārstāvji grūstījās pūlī, lai tiktu rindā pirmie, taču beigās tikai 56 laimīgajiem nauda būs daudzmaz garantēta.

Lai arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols solīja, ka apsardze parūpēšoties, lai projektu pieņemšana ES līdzfinansējumam infrastruktūras modernizācijai notiktu civilizēti, pirmdienas rītā tas vairāk atgādināja grūstīšanos ar elkoņiem. Ja arī iekšā LIAA cilvēki tika ielaisti pa vienam, Neatkarīgā novēroja, ka pie durvīm drūzmējās pūlis, kas ne reizi vien bija pavisam tuvu līdz kautiņam.

Kritiku par šo incidentu izteikusi arī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sarunā ar Ekonomikas ministrijas un LIAA pārstāvjiem viņa norādīja, ka situācija nav loģiska un nav pakļauta mērķtiecīgam valsts attīstības redzējumam, – ziņo LETA. Atbildīgās valsts institūcijas līdz maijam, kad paredzēta nākamā Eiropas naudas dalīšana infrastruktūras modernizēšanai, plāno mainīt kritērijus. A. Ozols uzskata, ka būtu jāmeklē papildu finansējums. Tiek spriests, ka maijā dalāmo naudu atvēlēs šoreiz rindā stāvējušajiem, tāpēc vakar tika pieņemti visi projektu iesniegumi – arī pēc tam, kad šīs reizes finansējums jau bija izsmelts.

Uzņēmēji ir sašutuši, ka viņiem nācies tik ilgi gaidīt rindā un tik brutāli izcīnīt savu vietu. Kāda sieviete, kas beidzot bija reģistrējusies, ārā no LIAA visai priecīga vis neiznāca. "Vairs jau negribas neko teikt," – viņa stāvējusi šajā rindā kopš 16. marta. Atvēlētie 23,5 miljoni latu vakar izbeidzās trīs stundu laikā, kad projektus bija iesnieguši 56 uzņēmumi. Reģistrēti vēl 133 uzņēmējus, kas kopumā pieprasa aptuveni 37 miljonus latu līdzfinansējuma. Tātad pat ar maijā paredzētajiem 23,5 miljoniem nepietiks.

Rinda tika iesākta jau pagājušajā ceturtdienā. Vairāk nekā 170 cilvēki stāvēja gan dienu, gan nakti, organizējot pat savu rindas kārtību. Šis saraksts tika iesniegts arī policijā, taču beigās labi ja puse no viņiem tika rindas priekšgalā. Rūdolfs Gobnieks, kas kā otrais esot iesniedzis kompānijas KMM metāls projektu, rindā stāvējis kopš ceturdienas, neviena nenomainīts. Laika īsināšanai spēlējis kārtis, bet lai nesaltu, satinies segās. Iepriekš organizētajā rindā viņam bijis 117. kārtas numurs. Taču, kad no rīta, cilvēki sākuši drūzmēties pie žoga, viņš iespraucies priekšā. A. Ozols pēc durvju atvēršanas projektu pieņemšanai žurnālistiem atzina, ka "plānošana bijusi neveiksmīga un tā nedrīkstēja būt".

23 miljoni trīs stundās

Aleksandra Gluhiha, Diena 03/21/06 Uzņēmēju projekti jāvērtē pēc kvalitātes kritērijiem, nevis iesniegšanas tempa, domā eksperti

Sals, brāzmains auksts vējš. Policijas uzraudzība, lai nesāktos nekārtības. Pulksten divpadsmitos — divas stundas pēc tam, kad pirmdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sāka pieņemt projektus ES atbalsta saņemšanai, pie durvīm Pērses ielā joprojām rindā pacietīgi stāv teju 100 cilvēku. Daudziem pie krūtīm piesprausti rindas kārtības numuriņi. Uz zemes kastēs un lielos maisos atrodas smagas dokumentu mapes — projekti, kurus Latvijas uzņēmēji sagatavojuši Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu saņemšanai, lai modernizētu komercdarbības infrastruktūru.

Pirmajās trīs stundās, kopš sākās projektu pieņemšana, LIAA tika iesniegti 56 projekti par visu pieejamo summu — 23,5 miljoniem latu, sacīja LIAA sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Vikmane. Pārējos 113 projektos pieprasītā kopējā summa ir aptuveni Ls 37 miljoni. Projekti tiks pieņemti arī otrdien. Kopā pirmdien tika saņemti 169 projektu pieteikumi.

Pirmais savu projektu iesniedza Igates betons, prasot 250 tūkstošus latu. Tam sekoja KMM Metāls, kas vēlas saņemt uzreiz maksimāli pieejamo summu — aptuveni 600 tūkstošus latu. Nepilnu četru stundu laikā aģentūrā tika iesniegti 56 projekti par visu pieejamo summu — 23,5 miljoniem latu. Tomēr LIAA, sekojot Ekonomikas ministrijas iepriekšējiem norādījumiem, turpināja pieņemt arī citu uzņēmēju projektus.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš pirmdien atzina, ka nebija gaidījis šādu uzņēmēju drūzmēšanos pie LIAA ēkas un nākotnē varētu mainīt projektu pieņemšanas kārtību, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos. Ministrs ar Finanšu ministrijas (FM) speciālistiem jau runājis par iespējamo papildu naudas pārdali no atbalsta programmām, taču pagaidām nevarēja pateikt, cik daudz līdzekļu varētu piešķirt atbalstam komercdarbības infrastruktūras modernizācijai. Ekonomikas ministrija (EM) uzdevusi LIAA pieņemt visus projektu pieteikumus, kā arī apkopot datus, cik lieli līdzekļi būtu nepieciešami, lai īstenotu visu uzņēmēju ieceres.

Izveidojusies situācija ar projektu iesniegšanu uztraukusi arī Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, kura pirmdien tikās ar EM un LIAA pārstāvjiem. Viņasprāt, nepieciešams uzlabot projektu iesniegšanas un izvērtēšanas kritērijus. Valstij būtu jānosaka prioritātes, kuru attīstība ir visnepieciešamākā kādai tautsaimniecības jomai, piemēram, lai veicinātu eksportu un preču ar pievienoto vērtību ražošanu, sacīja V.Vīķe–Freiberga.

Piedāvājumu mainīt vērtēšanas kritērijus atbalsta biznesa eksperti un nevalstiskās organizācijas, uzskatot, ka uzņēmēju četru dienu ilga stāvēšana rindā un kautiņiem tuva agresivitāte pie LIAA radusies nepareizas politikas plānošanas dēļ. "Pašlaik galvenais atlases kritērijs ir projektu iesniegšanas laiks. Projekti netiek vērtēti pēc kvalitātes kritērijiem, kā arī nav savstarpēji salīdzināti, lai dotu atbalstu labākajiem un kvalitatīvākajiem," Dienai teica sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Karīna Janova. Viņa iesaka ES fondu finansējumu sadalīt konkurences kārtībā, nevis pēc principa, "kurš pirmais nāk, tas pirmais maļ". Jāizvērtē, kuriem projektiem būs vislielākā atdeve tautsaimniecības attīstībai. Tā Igaunijā veiksmīgi "strādā" kritērijs — kurš radīs visvairāk jaunu darbavietu.

Tomēr EM nesteidzas izstrādāt jaunus projektu vērtēšanas principus. "Mēs nevaram spēles vidū mainīt spēles noteikumus, jo tas vispirms radītu problēmas uzņēmējiem, kas jau sagatavojuši projektus," Dienai sacīja ekonomikas ministra padomniece Ieva Zīberga. EM varētu uzlabot kritērijus un kārtību, kā projekti iesniedzami, līdz nākamo projektu iesniegšanas termiņam maijā. Tad programmas ietvaros būs pieejami vēl Ls 23,5 miljoni.

Taču rindā stāvošie uzņēmēji bija skeptiski arī par iespēju vērtēt projektus pēc kvalitātes kritērijiem — šī pieeja būšot subjektīva un augsne korupcijai.

***

ES finansējums

· Ls 1,5 miljoni latu — programmā Infrastruktūras attīstībai nepieciešamo pieslēgumu izveide un rekonstrukcija. Iesniegts viens pieteikums.

· Ls 1,5 miljoni latu — programmā Dalītās infrastruktūras laboratoriju izveidei. Nav iesniegts neviens projekts.

Citādīgi biznesā un saminiecībā...

Latvijas bankas nopelna 32,5 milj. Ls

Diena 03/14/06 Latvijas banku peļņa šogad pirmajos divos mēnešos sasniegusi 32,5 miljonus latu, kas ir par 26,5% lielāka nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā, ziņo BNS. Latvijas banku provizoriskā peļņa 2005. gadā bija 193,6 miljoni latu, kas ir par aptuveni 70% vairāk nekā 2004. gadā.

Īsumā par biznesu

Inga Balode, LETA 03/20/06 B/a Turība nodibinājusi Uzņēmēju klubu. Tajā aicināti darboties uzņēmēji – augstskolas absolventi, lai ar savu praktisko darbības pieredzi pilnveidotu un pietuvinātu izglītības procesu reālām biznesa aktivitātēm. Kluba dibināšanā piedalās vairāk nekā 150 uzņēmēju. Viņu vidū ir REATON valdes priekšsēdētājs Aivars Kalniņš, t/c Dole direktore un t/c Minska direktore Evita Kausa, a/s Veselības centrs 4 izpilddirektors Ģirts Rēvalds, SIA Trigers nami valdes priekšsēdētājs Edgars Grats, SIA SilJa direktore Silva Jeromanova Maura, a/s Rīgas raugs ražošanas direktors Jānis Skalbe, SIA Emīla Gustava šokolāde ražošanas direktore Liene Tomsone.

- Latvijas svarīgākie eksporta partneri ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Lielbritānija, Zviedrija, Dānija, Francija. Kopumā uz Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvija izved 74,6% no eksporta apjoma. Importā mūsu valsts pamatā sadarbojas ar Vāciju, Lietuvu, Krieviju, Igauniju, Somiju, Poliju, Zviedriju un Baltkrieviju. No ES valstīm Latvija importē 73,1% no kopējā importa apjoma.

- Šā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas lielajās un mazajās ostās pārkrauts 9,5 miljoni tonnu kravu. Tas ir par 0,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotā statistika. Šā gada pirmajos divos mēnešos pārkrauto kravu apjoms audzis Rīgas un Ventspils ostās, savukārt Liepājas ostā pārkrauto kravu apjoms samazinājies. Ventspils ostā janvārī un februārī pārkrauts 4,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10 000 tonnu jeb 2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā. Rīgas brīvostā šā gada divos mēnešos pārkrauts 3,8 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā. Savukārt Liepājas ostā janvārī un februārī pārkrauts 637 800 tonnu kravu, kas ir par 7,3% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā.

- Nosaka labākos Lietuvas uzņēmumus. Lietuvas tirdzniecības kameras Latvijā un Lietuvas Republikas vēstniecības Latvijā iedibināto apbalvojumu Lietuvas uzņēmumiem, kas visveiksmīgāk darbojas Latvijā – Merkurijus 2005 – šogad saņēma CBNA Aibe, Hanner Properties, Acme, SBA Mēbeles, Snoras banka, Čilija Pizza un citi.

Lietuvas vēstnieks Latvijā Osvalds Čukšis 2005. gadu ir atzinis par lietuviešu uzņēmējdarbībai Latvijā ļoti veiksmīgu: Lietuvas eksports uz Latviju gada laikā palielinājies gandrīz par 30 %.

Latvijas turīgākais iedzīvotājs - Krasovickis

LETA 03/20/06 Latvijas turīgākais iedzīvotājs ir "Parex bankas" direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Krasovickis, kura īpašumu vērtība sasniedz 146 miljonus latu, - tā jaunajā grāmatā "Latvijas miljonāri bez maskām un jaunais Latvijas 600 miljonāru saraksts" secinājuši tās autori Lato Lapsa un Kristīne Jančevska.

Bergu dzimtas īpašumu mantotājs un apsaimniekotājs Justs Nikolajs Karlsons novērtēts kā otrs bagātākais Latvijas cilvēks - viņa īpašumu vērtība esot 78 miljoni latu.

Savukārt trešo un ceturto vietu miljonāru sarakstā ieņem "Parex bankas" prezidents Valērijs Kargins un viņa sieva Tatjana Kargina. Abu īpašumu kopējā vērtība esot 152 miljoni latu, tomēr sakarā ar laulības šķiršanu, ļoti iespējams, manta būšot jādala uz pusēm - tātad katram paliks 76 miljoni latu.

"Rietumu bankas" padomes priekšsēdētājs Leonīds Esterkins ierindojies saraksta piektajā vietā. Viņa īpašumu vērtība sasniegusi 65 miljonus latu. Ar 60 miljonu latu vērtiem īpašumiem sestajā vietā iekļuvis Ventspils mērs Aivars Lembergs, tālāk seko AS "Liepājas metalurgs" padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins - 58 miljoni latu, uzņēmējs Pēteris Šmidre - 46 miljoni latu, bet pirmo desmitnieku noslēdz AS "Aizkraukles banka" vadītāji Ernests Bernis un Oļegs Fiļs - attiecīgi ar 44 miljonu latu un 42 miljonu latu vērtiem īpašumiem.

Jaunā grāmata, kas šogad ir arī bagātīgi ilustrēta, sastāv no divām daļām, no kurām otrā ir tradicionālais, šogad jau desmitais, pilnais Latvijas miljonāru saraksts. Tajā apkopoti 600 cilvēku, kuru īpašumu vērtība pārsniedz vienu miljonu eiro.

Izmantojot Uzņēmumu reģistra, "Lursoft", vairāku nekustamo īpašumu kompāniju un zemesgrāmatu datu bāzu informāciju, par katru no jaunajā miljonāru sarakstā iekļautajām personām minēts pilns tai piederošo kapitāldaļu un nekustamo īpašumu uzskaitījums.

Līdz ar to interesenti, salīdzinot jauno sarakstu ar iepriekšējo, kas pirms gada tika publicēts grāmatā "Latvijas miljonāru noslēpumi", varēs gūt priekšstatu par katra Latvijas miljonāra mantiskā stāvokļa pārmaiņām gada laikā.

Pateicoties straujajai valsts ekonomiskajai izaugsmei, gada laikā miljonāra statusu zaudējis mazs cilvēku skaits - 16, turklāt vairāki saraksta dalībnieki ir miruši. Savukārt vietā nākušo 116 jauno miljonāru vidū lielākā daļa ir cieši saistīta ar nekustamo īpašumu jomu.

Lai atspoguļotu mūsdienu realitātes, sarakstā ir izveidota speciāla nekustamo īpašumu pārdevēju sadaļa - tajā ir 20 lielākoties plašākai sabiedrībai nepazīstami cilvēki, kuri miljonāra statusu strauji ieguvuši, pateicoties galvenokārt mantotu zemes platību vai ēku veiksmīgai pārdošanai.

Taču lielākais jaunpienācēju skaits - 56 - atrodami jaunā Latvijas 600 miljonāru saraksta nekustamo īpašumu tirgotāju, apsaimniekotāju un attīstītāju sadaļā. Visi šie cilvēki par miljonāriem kļuvuši tieši pēdējo gadu laikā, pateicoties nekustamo īpašumu "bumam".

Kā norāda grāmatas autori, daudziem lasītājiem vēl saistošāka var būt grāmatas pirmā daļa, kurā publicētas 16 atklātas un, iespējams, arī pārsteidzošus atklājumus sološas sarunas ar Latvijas miljonāru saimes bijušajiem un tagadējiem pārstāvjiem.

Grāmatas autoru interesantāko sarunu biedru vidū ir gan bijušais "Bankas Baltija" saimnieks Aleksandrs Lavents, kurš piekritis pirmajai sarunai pēc vairāk nekā piecu gadu klusēšanas, gan mīklaini nogalinātā "Latvijas balzama" kādreizējā prezidenta Daiņa Peimaņa atraitne Sandra Peimane, kura pirmoreiz stāsta par vīra nāves apstākļiem.

Tāpat grāmatas varoņu vidū ir "Latvijas Krājbankas" akcionārs Stefans Rāzna, viesnīcas "Rīga" jaunais īpašnieks Venjamins Gurevičs, Latvijas lielākais mežu īpašnieks Modris Fokerots, nekustamo īpašumu biznesmenis Aldis Plaudis, kurš pirmoreiz atklāti runā par savu darbu Valsts drošības komitejā, gan "Haritonova cilvēks" Nikolajs Sirotkins un citi.

Latvijā — jau 600 miljonāru

Apollo 03/20/06 Latvijā ir jau seši simti miljonāru, kas ir par simtu vairāk nekā pirms gada. To rāda jubilejas — desmitais — Latvijas miljonāru saraksts, kas iekļauts šodien klajā nākušajā grāmatā «Latvijas miljonāri bez maskām».

Grāmatas autori Lato Lapsa un Kristīne Jančevska atzīst, ka tik strauju miljonāru skaita pieaugumu neapšaubāmi veicinājis nekustamo īpašumu bums — lielākā daļa jauno miljonāru sarakstā ir tieši no šīs jomas un lielākoties «izgaismojušies» ļoti vērienīgu nekustamo īpašumu darījumu dēļ.

Taču netrūkst arī citu jomu pārstāvju — šogad pirmoreiz sarakstā iekļuvis zemnieks un veselības ministrs Gundars Bērziņš, kādreizējā premjera Viļa Krištopana kundze Aija (lai gan paša ekspremjera sarakstā nav), vairāki banku jomas pārstāvji, eiroparlamentārietis Roberts Zīle, abi Aivara Lemberga bērni u. c.

Nozīmīgas pārmaiņas gada laikā notikušas arī Latvijas bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā. Lai gan pašlaik lielākoties vēl pieejami tikai provizoriski dati par kompāniju pagājušā gada darbības rezultātiem un jau tradicionālais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts tiks publicēts tikai šā gada beigās, jau tagad ir novērojamas būtiskas pārmaiņas:

1. Viktors Krasovickis

Īpašumu vērtība — 146 miljoni latu (pieaugums, ņemot vērā veiksmīgo «Parex grupas» darbību un pārdoto «Parex apdrošināšanas kompāniju»).

2. Justs Nikolajs Karlsons

Īpašumu vērtība — 78 miljoni latu (īpašumu vērtība pieaugusi atbilstoši cenu kopējam kāpumam, papildus tam vairāki īpašumi pārdoti).

3.–4. Valērijs Kargins un Tatjana Kargina

Kopējā īpašumu vērtība — 152 miljoni latu (pieaugums, ņemot vērā veiksmīgo «Parex grupas» darbību un pārdoto «Parex apdrošināšanas kompāniju», taču īpašumu kopums sakarā ar laulības šķiršanu, ļoti iespējams, būs jādala uz pusēm — tātad pa 76 miljoniem latu).

5. Leonīds Esterkins

Īpašumu vērtība — 65 miljoni latu (Rietumu bankas lielākais akcionārs daļu akciju veiksmīgi pārdevis, papildus tam «Rietumu grupa» pagājušo gadu pabeigusi ļoti sekmīgi).

6. Aivars Lembergs

Īpašumu vērtība — 60 miljoni latu (īpašumu vērtība pieaugusi, un kopējā summa aprēķināta, pieņemot, ka nozīmīgu uzņēmumu kapitāldaļu nodošana bērniem ir vairāk formāla).

7. Sergejs Zaharjins

Īpašumu vērtība — 58 miljoni latu («Liepājas metalurgs» pagājušo gadu beidzis veiksmīgi, un akcionāri jau tradicionāli vēl palielina tā vērtību, visu peļņu ieguldot tālākai attīstībai).

8. Pēteris Šmidre

Īpašumu vērtība — 46 miljoni latu (īpašumu vērtība nav būtiski mainījusies, kabeļtelevīzijas attīstībai summējoties ar citiem darbības virzieniem nepieciešamajiem ieguldījumiem).

9. Ernests Bernis

Īpašumu vērtība — 44 miljoni latu (īpašumu vērtība pieaugusi līdz ar Aizkraukles bankas sekmīgajiem darbības rezultātiem).

10. Oļegs Fiļs

Īpašumu vērtība — 42 miljoni latu (tas pats).

Miljonāru saraksts gan aizņem tikai apmēram pusi no jaunās grāmatas, savukārt tās autori uzskata, ka varbūt pat intriģējošāka un aizraujošāka daudziem lasītājiem var būt «Latvijas miljonāru bez maskām» pirmā daļa, kurā publicētas sešpadsmit ārkārtīgi atklātas un vietumis, iespējams, arī pietiekami sensacionālus atklājumus sološas sarunas ar Latvijas miljonāru saimes bijušajiem un tagadējiem pārstāvjiem.

Neapšaubāmi interesantāko grāmatas autoru sarunu biedru vidū ir gan bijušais bankas «Baltija» saimnieks Aleksandrs Lavents, kas piekritis pirmajai sarunai pēc vairāk nekā piecu gadu klusēšanas, mīklaini nogalinātā «Latvijas Balzama» kādreizējā ģenerāldirektora Daiņa Peimaņa atraitne Sandra Peimane, kas pirmoreiz stāsta par vīra nāves apstākļiem.

Tāpat grāmatas varoņu vidū ir mistiskais Latvijas Krājbankas «zemnieks-lielakcionārs» Stefans Rāzna, viesnīcas «Rīga» jaunais īpašnieks Venjamins Gurevičs, Latvijas lielākais mežu īpašnieks Modris Fokerots, nekustamo īpašumu biznesmenis Aldis Plaudis, kas pirmoreiz atklāti runā par savu darbu Valsts drošības komitejā, gan «Haritonova cilvēks» Nikolajs Sirotkins un vēl daudzi citi.

Šie vārdi ir visiem zināmi, taču grāmatā atrodamas, iespējams, vēl interesantākas sarunas ar ļoti bagātiem cilvēkiem, kuri līdz šim turējušies ēnā. Paši grāmatas autori par to izsakās šādiem vārdiem: «Raimonds Gerkens, Jūlijs Krūmiņš, Vilnis Vītoliņš, Valentīns Kokalis, Valērijs Kargins… brīžiem šķiet, ka Latvijas miljonāru saime aprobežojas ar pārdesmit cilvēkiem, kuriem presei un televīzijai izrādāmo mantu, mašīnu, māju vai par pašiem desmitus gadu jaunāku mīļāko ir nesalīdzināmi vairāk nekā domu galvā un jūtu sirdī.

Taču Latvijas miljonāru saime patiesībā ir nesalīdzināmi lielāka — jaunajā Latvijas miljonāru sarakstā ir jau seši simti vārdu un uzvārdu, par simtu vairāk nekā pirms gada. Un viņu vidū ir desmiti, ja ne simti cilvēku, kuriem patiešām ir, ko teikt — gan par to, kā šos miljonus nopelnīt, gan par brīžiem neizturami smago nastu, ko Dieviņš reizēm iemet komplektā...»

Plašāka informācija par grāmatu atrodama www.miljonari.lv, savukārt tikai portāla «Apollo» lasītājiem no rītdienas veselu nedēļu būs iespējams iepazīties ar daudziem no interesantākajiem jaunatklājumiem un faktiem, kas atrodami jaunajā grāmatā «Latvijas miljonāri bez maskām».

Uzņēmēja atraitnes teiktais liecina par deputātu piekukuļošanu

LETA 03/21/06 Kādreizējais SIA "Jaunpagasts plus" īpašnieks un vadītājs Dainis Peimanis par sev vēlamu projektu īstenošanu varētu būt devis kukuļus Saeimas deputātiem.

Tas izriet no uzņēmēja atraitnes Sandra Peimane teiktā intervijā grāmatas "Latvijas miljonāri bez maskām" veidotājiem.

"Atceroties, kā Dainis visu bīdīja, man tagad negribas domāt neko labu par nevienu Saeimas deputātu, jo es zinu, kas tur bija apakšā, lai vispār kaut ko dabūtu cauri," intervijā saka Peimane.

Uz tiešu jautājumu, vai deputātiem doti kukuļi, Peimane atbild ar piekrītošu: "Mhm."

Viņa neatklāj, cik lieli bijuši kukuļi. "Nu, es par to nerunāšu, bet normāli neviens projekts neaiziet cauri," saka uzņēmēja atraitne.

Kā ziņots, spirta biznesa pārstāvis Peimanis ar vairākiem šāvieniem tika noslepkavots 2000.gada 15.decembra rītā, kad savā automašīnā bija ceļā uz Rīgu.

Aptuveni mēnesi pirms slepkavības Saeimas deputāti diezgan lielā vienprātībā bija atbalstījuši 8,9 miljonu latu valsts garantiju izsniegšanu "Jaunpagasts plus" bioetanola ražotnes projektam.

Pēc Peimaņa nāves uzņēmums valsts garantijas tā arī neizmantoja. Arī Peimane intervijā atzīst, ka pēc vīra nāves bioetanola "projekts principā tika paralizēts".

Uzņēmēja atraitne atzīst, ka viņai neviena versija par vīra nogalināšanas iemesliem nešķiet pietiekami ticama.

"Es esmu runājusi ar visām pusēm. Pašā sākumā man mēģināja piespēlēt, it īpaši izmeklētājs, ka tas varētu būt [Andris] Šķēles kungs. Pēc tam man piespēlēja to, ka tā varētu būt Kalsnava ar visiem īpašniekiem. Es ar daudziem esmu tikusies. Un es negribētu ne par vienu apgalvot - ka tie ir tie," saka Peimane.

Kā ziņots, par Peimaņa slepkavības atbalstīšanu un neziņošanu notiesāti divi vīrieši - Rinalds Bukšs un Dainis Politiko. Par slepkavības izpildītāju tiek uzskatīts Normunds Rijkurs, kurš pats tika nošauts neilgi pēc Peimaņa nogalināšanas. Uzņēmēja slepkavības pasūtītāji joprojām nav noskaidroti.

LETA jau ziņoja, ka Peimane sev piederošos 85% "Jaunpagasts plus" kapitāldaļu pērn pārdeva otram uzņēmuma līdzīpašniekam Donātam Vaitaitim, kura īpašumā iepriekš bija 15% daļu.

Cilvēku tirgus upuri paliek ārzemēs

Jānis Zvērs, 03/21/06 Katru gadu no Latvijas vairāk nekā 1000 sievietes dodas seksuālā verdzībā.

Pagājušajā nedēļā Londonā Starptautiskās migrācijas organizācijas (SMO) redzeslokā nonākusī sieviete no Latvijas, kura atzīta par cilvēktirdzniecības upuri, iespējams, nemaz tik drīz Latvijā neatgriezīsies, jo Anglijā viņai ir iespēja saņemt kvalitatīvāku palīdzību. Lai gan no Latvijas katru mēnesi seksuālu pakalpojumu sniegšanai uz ārvalstīm izbrauc vai tiek izvestas vismaz 100 sievietes, organizētā cilvēktirdzniecība Latvijā, pēc likumsargu domām, nepastāv.

"Pašlaik zināms tikai tas, ka sieviete Anglijā atrodas kopā ar savu divus gadus veco meitu un ir cilvēktirdzniecības upuris," Neatkarīgajai paskaidroja SMO Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. Viņš informēja – pat ja būtu zināms sievietes vārds un citi personas dati, diez vai tos vajadzētu publiskot, jo, iespējams, noziedznieki, tos pamanot, varētu atriebties sievietes ģimenei Latvijā.

Šonedēļ I. Mežs uz SMO Londonas biroju nosūtījis elektronisko vēstuli, kurā sievieti informē par to, kādas iespējas viņai var piedāvāt SMO Rīgas birojs. "Mēs varam īrēt viņai istabiņu 3–6 mēnešus, kā arī apmaksāt kursus, piemēram, darbam ar kases aparātu, lai viņa varētu strādāt. Ja sievieti tas apmierinās un viņa nolems atgriezties, nopirksim viņai aviobiļeti uz Rīgu." I. Mežs gan norādīja – to, vai doties atpakaļ uz dzimteni vai palikt Anglijā, izlems pati sieviete. "Neviens viņu no valsts nedzīs ārā, ja vien viņa tur uzturas legāli! Patiesību sakot, viņas interesēs būtu no Anglijas pārcelties šurp pēc iespējas vēlāk – mūsu valsts sniegtās iespējas rehabilitācijai salīdzinājumā ar Lielbritāniju ir visai blāvas."

Katru mēnesi no Latvijas uz ārvalstīm seksuālo pakalpojumu sniegšanai dodas ap simts sieviešu – šādu dramatisku faktu pagājušonedēļ izpauda Iekšlietu ministrija (IeM), informējot par pasākumiem cilvēktirdzniecības novēršanā.

Eksperti uzsver – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā uz ārvalstīm izbraukušo sieviešu skaits palielinājies. Atšķirībā no Rietumeiropas Latvija neesot citu valstu prostitūtu mērķis, bet gan viņu eksporta valsts. I. Mežs Neatkarīgajai paskaidroja – iespējams, drīzumā situācija mainīsies, un Latvijā ieplūdīs prostitūtas no Baltkrievijas un citām bijušās PSRS valstīm, meklējot lielākas peļņas iespējas. Lai gan gada laikā peļņas nolūkos no valsts izbrauc ap 1200 topošo prostitūtu, likumsargi Latvijā organizētās noziedzības darbību cilvēku tirdzniecībā 2005. gadā neesot konstatējuši. Komentējot šo faktu, IeM preses pārstāve Laura Karnīte Neatkarīgajai atzina – pašlaik Latvijas likumdošanā organizētās cilvēktirdzniecības definīcija nav izstrādāta. "Vadāmies pēc krimināltiesību teorijas, kurā ar šādu nosaukumu apzīmē vairāku desmitu cilvēku lielu grupējumu ar strikti sadalītiem pienākumiem, kuri nodarbojas tikai un vienīgi ar cilvēktirdzniecību. Šādi grupējumi līdz šim Latvijā nav konstatēti." IeM ziņojumā tostarp minēts, ka seksuāla rakstura pakalpojumi Rīgā attīstījušies gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Uz Neatkarīgās lūgumu paskaidrot, kas domāts ar kvalitatīvo attīstību, L. Karnīte atbildēja: "Tas ir neveiksmīgs formulējums! Doma ir tāda – kādreiz prostitūtas pakalpojumus sniedza Čaka ielas kāpņutelpās, bet tagad arvien vairāk uzrodas tā sauktie masāžas klubi, kas patiesībā ir publiskie nami."

***

Fakti

- Lielākā daļa sieviešu, kas dodas uz ārzemēm, lai nodarbotos ar prostitūciju, izbrauc labprātīgi, apzinoties, ka būs iesaistītas seksa biznesā.

- Ārvalstīs prostitūcijā iesaistītās personas bieži vien nodibina draudzīgus sakarus ar vietējiem seksa industrijas darboņiem, kas par katru Latvijā savervēto un viņiem atsūtīto prostitūtu apsola izmaksāt vienreizēju atlīdzību vai noteiktus procentus no savervētās personas ienākumiem.

- Atgriežoties Latvijā, prostitūtas ar savu nopelnīto naudu iedrošinot citas jaunas sievietes labprātīgi doties nodarboties ar prostitūciju ārvalstīs.

- Prostitūtu vervētāji galvenokārt darbojas Rīgā un Daugavpilī.

- Policija atklājusi gadījumus, kad Latvijas pilsoņi ne vien vervē un piegādā sievietes, bet arī paši veido un organizē prostitūciju dzīvokļos Anglijā un Norvēģijā.

- Populārākās cilvēku tirdzniecības mērķa valstis ir Lielbritānija, Vācija, Itālija, Spānija, Šveice, Dānija un Portugāle.

Turīgie iedzīvotāji pamet Rīgu

Juris Paiders, Ilze Šteinfelde, NRA 03/22/06 Piedrujas pagastam jāiztiek ar 7,7 reizes mazākiem nodokļu ieņēmumiem nekā Ķekavas pagastam.

Ķekavas pagastā nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir krietni lielāki nekā Latvijas bagātākajās pilsētās – Ventspilī un Rīgā. Galvaspilsētu apsteidzis arī Mārupes un Babītes pagasts, bet Inčukalna un Stopiņu pagastā nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir līdzvērtīgi Rīgai.

Pretēji Rīgai, kurā ar katru gadu samazinās oficiāli reģistrēto iedzīvotāju skaits, Pierīgas pagasti ar katru gadu kļūst bagātāki gan iedzīvotāju, gan nodokļu ieņēmumu ziņā.

Latvijas turīgākajā pilsētā Ventspilī nodokļu ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2004. gadā bija 248,47 lati, Rīgā – 219,6 lati. Ķekavas pagasts 2004. gadā uz vienu cilvēku nodokļos saņēma 269,89 latus. Neatkarīgā bagātāko pagastu TOP izveidoja, izrēķinot, cik katra pašvaldība ieņēmusi no iedzīvotāju ienākuma un zemes nodokļa (Valsts kases dati), un šo ieņēmumu summu izdalot ar iedzīvotāju skaitu (Centrālās statistikas pārvaldes dati).

Rīgā, kuras platība pārsniedz 300 kvadrātkilometru, bet apdzīvojamā platība aizņem 67 kvadrātkilometrus, iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās. 1995. gadā Rīgā oficiāli dzīvoja 810 200 cilvēku, bet pēc desmit gadiem – 2005. gada sākumā – 731 800 iedzīvotāju. Daļa rīdzinieku par mājvietu izvēlas Rīgas rajona pagastus. Ķekavas pagasta padomes priekšsēdētāja Dzintra Maļinovska Neatkarīgajai izteica prieku, ka nodokļu ieņēmumi ļauj pagastā realizēt vairākus būtiskus projektus, piemēram, remontēt ielas, ēkas. Bērnudārzā uzsākta vērienīga celtniecība. Rīgas tuvums un rosīgā saimnieciskā dzīve ļāvusi atrast darbu gandrīz katram ķekavietim.

"Mums pagastā tikpat kā nav bezdarba," ar lepnumu sacīja Dz. Maļinovska.

Kādreizējās pļavas Ķekavas pagastā abpus Bauskas šosejai pamazām pārvēršas par ciematiņiem. Dz. Maļinivska gan atzina, ka pagaidām nav jūtams, ka iedzīvotāju skaits pagastā būtu krietni palielinājies, jo jaunbūvēs dzīvojošie nesteidzas par dzīvesvietu deklarēt Ķekavas pagastu, tomēr agri vai vēlu tas notiks. Tomēr jau šobrīd Ķekavas pagasts ir lielākais pagasts Latvijā pēc iedzīvotāju skaita. Gada laikā Ķekavā dzīvojošo skaits palielinājās par 3,4% (2004. gada dati). Iedzīvotāju blīvums Ķekavas pagastā 2004. gadā bija 59,5 cilvēki uz 1 km2, un tas ir vairāk nekā vidēji Rīgas rajonā un valstī (iedzīvotāju blīvums Rīgas rajonā – 48 cilvēki/km2; Latvijā – 36 cilvēki/km2).

Bagāto pilsētu nodokļu ieņēmumi vairākkārt pārsniedz trūcīgo pagastu ieņēmumus, piemēram, Krāslavas rajona Piedrujas pagasts uz vienu iedzīvotāju 2004. gadā saņēma 7,7 reizes mazāk nekā Ķekavas pagasts.

Piedrujas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Purmalis Neatkarīgajai neslēpa, ka pagastam ar tik maziem ieņēmumiem labi ja izdodas realizēt vien pašvaldībai uzticētās funkcijas, nerunājot par attīstību. "Pat ikdienas vajadzības, piemēram, ūdensvada remonts, ēku remonts, prasa lielus līdzekļus. Lai realizētu lielākus projektus, nepieciešams līdzfinansējums, ko pagasts ar tik mazu rocību nevar atļauties," ar nožēlu sacīja J. Purmalis, uzsverot, ka pagasts tomēr spējot izdzīvot arī ar tik knapiem ieņēmumiem.

Piedrujas pagastā dzīvo vien 769 iedzīvotāji (2000. gada dati). Savukārt bezdarba līmenis ir viens no augstākajiem Krāslavas rajonā – 29,3 procenti.

Piedrujā ir pamatskola, robežkontroles punkts, viens gateris. Pagastā ir 27 zemnieku saimniecības, Piedrujā, Aleksandrovā un Lupandos ir pa vienam veikalam, Piedrujā arī neliela viesnīca.

Izglītībā...

Jubileja Rozentālam un viņa skolai

Kristīne Matīsa, NRA 03/17/06 Latviešu glezniecības klasiķim Janim Rozentālam vakar apritēja 140. gadskārta, pirms 60 gadiem viņa vārdu piešķīra mākslas skolai, caur kuru gājuši vai visi Latvijas mākslinieki. Šodien ar izstādi Nacionālajā mākslas muzejā sākas abu jubileju svinību maratons, kas turpināsies gandrīz mēnesi.

Muzeja otrā stāva vestibilā šodien pulksten 15 atklāj izstādi Jaņa Rozentāla tēli JRRMV audzēkņu darbos, un izstādes kuratore no muzeja puses Edvarda Šmite priecājas, ka lielā klasiķa jubileja tiek svinēta tik drastiskā un asprātīgā garā. Izstādē redzamas skolas otrā kursa audzēkņu variācijas par Rozentāla populārākajām gleznām – šādu kompozīcijas uzdevumu viņiem pagājušajā mācību gadā izgudroja gleznotāja Aija Jurjāne, kas iekārtojusi šo izstādi. Tā nu Rozentāla klasiskā Princese ar pērtiķi pārvērtusies pancīgā metālistē, tauta No baznīcas nes piketa plakātus, 20. gadsimta sākuma ainās parādās veikala Maxima izkārtne vai Lattelekom būdiņa, un izrādās, ka Rozentāls arī 21. gadsimtā iedvesmo uz azartisku radošu prieku.

Jubilejas pasākumu virkne turpināsies 23. martā, kad Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklās skolas audzēkņu diplomdarbu izstādi (1949–2005), 1. aprīlī ieplānota absolventu balle, top arī grāmata par skolas vēsturi. Tam jābūt ievērības cienīgam pētījumam, jo Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas (JRRMV) 56 izlaidumos pasaulē izgājis vairāk nekā tūkstotis absolventu un liela daļa no viņiem veidojuši Latvijas mākslas vēsturi. Rozīši bija ļoti nozīmīgs periods katra topošā mākslinieka dzīvē, jo tur tika ielikti klasiskās mākslas pamati, kurus pēc tam katrs attīstīja savā veidā. Rozīšu leģendu veidojuši gan tās audzēkņi, gan pasniedzēji, un svarīgi, ka skolas slava nav palikusi pagātnē – gan nesenos sešus gadus koledžas statusā, gan šobrīd, kad atjaunots vidusskolas senais nosaukums, JRRMV aug un attīstās, tur apgūst ne tikai gleznošanu un zīmēšanu, bet arī visplašāko mācību programmu klasiskās un laikmetīgās mākslas priekšmetos.

Mājas un skola zaudē ielai

Nora Driķe, Diena 03/18/06 Speciālisti saskata cēloņus bērnu klaiņošanai, bet trūkst padoma problēmas risinājumam.

Māja ir atbaidoša. Kāpņutelpa nočurātām un aprakstītām sienām, izlauzītas pastkastītes, logu atliekas aizklātas ar kartonu. Gaiteņa piķa melnajā tumsā durvis var sataustīt. Istaba, kurā ļauj ieiet Arvja (vārds mainīts) mamma, ir skumjš turpinājums. Bieza smilšu kārta uz paklāja. Plauktos gan ir grāmatas. Uz krēsla atvērtas Brīnumzemes pasakas. Arvis ir mājās, jo slims. Pirms nedēļas naktī viņu ar augstu temperatūru atrastu kādos bēniņos atveda policija. Zēns pelēks kā istabas sienas. Uz mirkli notvertais acu skats runā svešā valodā. Uz jautājumiem viņš atbild ar galvas kustību, un vienīgais vārds, kuru dzirdu — trīspadsmit, runājot par gadiem. Kaut kas viņa smalkajā augumā raisa žēlumu. Arvis esot ubagošanas meistars. Citus zēnus lamā, Arvim dod. Uz skolu šogad viņš kārtīgi gājis vienu nedēļu. Bijis skolas ātrākais skrējējs. Zēns mūk, kad vien iespējams. No mājām, no skolas.

Pāris gadu laikā klaiņojošo bērnu skaits Liepājā ir dubultojies, lēš pilsētas izglītības pārvaldes bērnu tiesību speciāliste Dace Liņķe. Kaut viņiem ir mājas un skola. "Tikai viņi mums ir uz ielas," saka D.Liņķe. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem valstī pagājušajā mācību gadā oficiāli reģistrēti 2189 pamatskolas kavētāji, no tiem pieci Liepājā. Savukārt Liepājas pašvaldības policijā ir informācija par apmēram 500 sociālā riska grupas bērniem no dažādām ģimenēm un skolām. Klaiņojošo bērnu skaits aug, apliecina pašvaldības policijas nepilngadīgo lietu nodaļas vadītāja Ginta Gailīte un Liepājas policijas pārvaldes preses sekretāre Egita Plinga.

Liepājas speciālās skolas sociālā pedagoģe Inese Gansone stāsta: "Bērni atklāti stāsta, ka mācības viņus neinteresē. Nav motivācijas. Uz ielas ir pretēji likumi: ja esi nonācis ielas kompānijā, nemaz nedrīksti atgriezties skolā. To ietekmē arī slikti sociālie apstākļi. Vecāki aizņemti darbā, mammas vienas audzina bērnus." Tipiskākais klaiņotāju vecums ir 9 — 14 gadi. Viņi dzimuši laikā, kad Liepājā valdīja augsts bezdarbs, sabruka rūpnīcas. Tūkstošiem cilvēku zaudēja darbu, daudzi bija spiesti pārcelties uz lētākiem un sliktākiem dzīvokļiem. "Vecāki bērniem ir piemērs, bet daudzi strādā slikti atalgotus vai gadījuma darbus un jūtas mazvērtīgi," stāsta G.Gailīte.

Arī Arvja ģimenei ir bijuši labāki laiki, liecina grāmatas. "Vīrs dzēra, klapēja mani un bērnus, Arvis nekad nevarēja normāli ar mums kopā pie galda paēst, vienmēr tika lamāts. Vīru izdzinu. Izšķirt laulību nevaru, jo viņš pazaudējis mūsu dokumentus," stāsta Arvja mamma. Pēc ilgiem gadiem tikai šogad viņa beidzot atkal pieņemta pastāvīgā darbā. Arvis ir pastarītis. Ar citiem bērniem nekad šādu problēmu nav bijis. Mamma vairs nezina, kā rīkoties. Maksājusi soda naudu par vecāku pienākumu nepildīšanu — piecus, divdesmit latus. Arvis turpina bēgt.

Arvis no pirmās līdz piektajai klasei uzaudzis internātā, mājās dzīvojis tikai vasarās. Varbūt tas ir dziļākais cēlonis — viņš nebija nevienam vajadzīgs, stāsta viņa klases audzinātāja. Vasarās vienmēr bijis uz ielas. Skolā bija labas sekmes un attiecības. Pēc pērnās vasaras ļoti pārvērties: "Viņš ir stāstījis, kā ar citiem zēniem nakšņojuši lielveikala miskastēs, putuplasta iepakojumā. Tā ir dzīve ar nepārtrauktu sasprindzinājumu, viņš ir ļoti degradējies, vairs nevar neko sakarīgu uzrakstīt, intelekts gājis mazumā," stāsta audzinātāja, nožēlojot, ka pārāk daudz darījusi mātes vietā: vedusi zēnu salabot zobus, gādājusi brilles. "Mēs toreiz izlutinājām mammu," domā skolotāja, vienlaikus atzīstot, ka tagad mamma ļoti cenšas zēnu noturēt.

"Mamma man nevar iedot trīs latus — bet es tos varu nopelnīt," Arvis stāstījis skolā. Viņa un citu tādu pašu puiku ielas ikdiena sākoties tirgū ar ubagošanu. Ja naudas vietā kāds žēlotājs iedod bulciņas, tad zēnam esot, kur tās pārdot un iegūt naudu. Ar naudu ceļš uz datorsalonu, pēcpusdienā uz kādu bērnu klubiņu, vakarā kafejnīcā paēd vakariņas un tad meklē naktsmājas — kāpņutelpās, bēniņos vai citur. Tagad jau Arvja bagāžā ir arī sīkas zādzības.

"Bieži vien jūtamies bezspēcīgi," atzīst Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele. D.Liņķe cer uz jaunajām izglītības programmām, kas varētu būt bērniem pievilcīgākas. I.Gansone teic, ka visas iespējas vēl nav aptvertas: piemēram, pilsētas bērnu klubiņos vajadzētu strādāt arī psihologiem, kuri atpazītu bērnus ar problēmām. Trūkst arī zināšanu, kā palīdzēt datoratkarīgajiem bērniem, teic T.Ziemele.

Liepājā tādiem bērniem kā Arvis un viņu vecākiem tiek izveidotas profesionāļu komandas, kurās ir gan sociālie pedagogi no skolas, gan sociālie darbinieki no pilsētas sociālā dienesta ģimenes atbalsta daļas, un izstrādā bērna "glābšanas plānu". Tajā ir gan vecāku, gan bērna apņemšanās, solījumi un sadarbošanās. Dažkārt tas izdodas. T.Ziemele atzīst, ka bieži vien vecāki attopas un palīdzību pieņemt gatavi tikai tad, kad krīze ir pārāk dziļa. Arī Arvi gaida sarunas ar psihologu, kurām viņš piekrita.

Bērniem aizliedz mācīties skolā

Imants Vīksne, NRA 03/18/06 Reliģiskais fanātisms bīstami skar izglītības sistēmu.

Saskatot tradicionālajās izglītības programmās pagānisma, neķītrības un netiklības gara avotu, par bīstamu savulaik atzītā Dieva draudze no Kurzemes skolām izņem savus bērnus, tādējādi liedzot viņiem valsts atbalstīto vērtību apgūšanu.

Tieslietu ministrijas aptaujātie eksperti jau 2000. gadā šo reliģisko kopu atzina par bīstamu un totalitāru, tomēr tās darbības pastiprināta uzraudzība ir pārtraukta. Tikmēr draudze turpina augt, un darbojas jau vairākās Kurzemes pilsētās – Kuldīgā, Sabilē, Skrundā, Talsos, tagad arī Ventspilī.

Draudzes sievietes var pazīt pēc garajiem svārkiem un ap galvu apsietā lakata, tā ģērbtas arī abas meitenītes Eunika un Šelomīte, kas atvestas uz tikšanos ar Neatkarīgo. Viena ir no Ēdoles, otra – Spāres. Redzot Dieva draudzes pārstāves, kurzemnieki tā arī saka: re kur aiziet lakatiņi. Draudzes vīriešus atšķirt grūtāk, jo vienīgā pazīme ir bārda un valdonīga attieksme pret sievietēm. Jau no mazām dienām lakatiņu sievietēs tiek ieaudzināta bijība pret vīrieti, jo "vīrs ir sievas galva, vīra galva ir Kristus", skaidro Sandra Zvaigzne, kas sevi nosauc par abu meiteņu garīgo māsu un skolotāju. Attieksmi pret dzimumu pienākumiem raksturo gadījums, kad nesen no darba kādā Ventspils aptiekā atbrīvota draudzes pārstāve. Viņa atteicās klientiem pārdot kontracepcijas līdzekļus. Izteikti patriarhālo dzīves uztveres modeli sevī iemieso draudzes virsvadonis Ārijs Pēteris Roslēvičs, kas gan nepiekrita sarunai ar Neatkarīgo, jo Dievs viņam tās vietā esot rekomendējis tikai rakstisku saziņu ar presi. Kā liecina Iekšlietu ministrijas informācija, Ā. P. Roslēvičs ir trīs reizes tiesāts par krāpšanu un vismaz četrus gadus sēdējis cietumā.

To, ka izpratne par bērnu skološanu ir visai netradicionāla, apliecina meitenēm iepotētais uzskats par fiziska spēka pielietošanas nepieciešamību bērna audzināšanas procesā. Šelomīte stāsta, ka gluži nesen viņu tēvs atkal pēris. Uz jautājumu, vai tas sāpējis, bērns atbild ar pieauguša cilvēka frāzi: "Fiziski man sāpēja, bet garīgi kļuva vieglāk."

Skolotāja saprotoši māj ar galvu un paskaidro, ka bērniem ir jāsaņem rīkstes – to mācot Bībele. Ko tā un citas grāmatas vēl mācot, bērni uzzina mājmācībā. Vairāk nekā gadu viņi jau neapmeklē skolu, tāpat kā vēl vismaz divdesmit citi Dieva draudzes locekļu bērni – pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas instrukciju par mājmācību. Tā pieļaujama, ja skolēnam ir vāja veselība, viņš slikti adaptējas kolektīvā, nav psiholoģiski gatavs un "citos īpašos gadījumos", pie kuriem šai reizē pieskaitīti vecāku reliģiskie uzskati.

Paskaidrojumam, kas tad parastā skolā ir ķecerīgs, meitenes min vairākus piemērus: elkdievību sevī iemieso Ziemassvētku svinēšana, pagānismu – dziesma Kur tad tu nu biji, āzīti manu ar tajā izskanošo atbildi par zagšanu un vīna dzeršanu, netiklības garu – meiteņu nepiedienīgā ģērbšanās sporta stundās un diskotēkās. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas priekšrakstiem mājmācība pieļaujama līdz ceturtās klases beigām. Nākamgad Eunika un Šelomīte atgriezīšoties skolā – piektajā klasē, bet morāli stiprinājušās savā ticībā. Iepriekš sava atšķirīgā izskata dēļ viņas skolā piedzīvoja dažādus pazemojumus, klasesbiedri rāvuši nost lakatiņus. Droši vien tāda attieksme būs arī pēc atgriešanās skolā, bet S. Zvaigzne gaidāmās ciešanas meitenēm izskaidro kā Dieva svētību.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, uzklausot Neatkarīgās sniegto informāciju par draudzes pēdējā laika aktivitātēm, pauda aizdomas, ka tā pārkāpj bērnu tiesības, un solīja nekavējoties pētīt šo problēmu. Uzraudzības nodaļas vadītāja Inga Millere atzīst – pastāv bīstamība, ka, organizācijas darbībai vēršoties plašumā, arvien vairāk bērniem tiks liegtas tiesības apmeklēt skolu, un to nedrīkst pieļaut. Arī Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš skaidro: "Valsts vēlas, lai visi bērni dzīvo un skolojas tajā sabiedrībā, kurā viņi dzīvo, nevis veido kādu autonomu sabiedrību. Ja vecāki viņiem māca neiekļauties kolektīvā, nekas labs nav gaidāms." Fakts, ka draudzes bērnu izņemšana no skolām ieguvusi tik lielus apmērus, ministrijai esot nepatīkams jaunums. A. Skrastiņš gan nesola personisku iniciatīvu šīs problēmas risināšanā, norādot, ka šeit jāiejaucas Reliģisko lietu pārvaldei. Tā savukārt bērnu (ne)mācīšanas problēmu futbolē tālāk pašvaldībām, jo izbeigt Dieva draudzes darbību šobrīd neesot likumīga pamata. Reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns spriež, ka tas arī nav vajadzīgs, jo, kādu reliģisku kustību nodzenot pagrīdē, valsts tikai zaudēs kontroli, savukārt šīs kustības darbība var kļūt vēl destruktīvāka: "Ir jābūt kādam veselīgam kompromisam, jo reliģiju ir neiespējami iedzīt tikai privātajā jomā.

Spriež par izglītības kvalitāti un Latvijas konkurētspēju

Zane Dumbre, speciāli NRA 03/20/06 "Latvijas konkurētspēja krītas," atzina Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova konferencē Izglītība – Latvijas konkurētspējas pamats.

"Eiropas valstis sākušas zaudēt Āzijai izglītības attīstības un kvalifikācijas paaugstināšanas ziņā," secināja T. Volkova. Latvijas Universitātes (LU) rektors Ivars Lācis uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā ir "ļoti, ļoti laba", piebilstot gan, ka "vidējie rādītāji mums ir slikti, bet ar līderiem esam topā".

"Latvijai jādomā, kā efektīvi vadīt uzņēmumus, kā nebaidīties uzdrošināties un riskēt," uzskata T. Volkova. Eiropas speciālisti esot norādījuši – lai paaugstinātu Latvijas konkurētspēju, jārada jauni uzņēmumi. Šobrīd Latvijā neesot programmas, kas gatavotu speciālistus uzņēmējdarbības uzsākšanā. T. Volkova uzskata, ka augstskolas "nedrīkst apspiest studentu radošo garu".

Viņa arī informēja par projektu, kas apliecinās studentu radošās spējas. "Mūsu studenti izstrādā jaunu projektu – astoto pasaules brīnumu," stāstīja T. Volkova. "Mums pat nojausmas nav, kas mūs varētu sagaidīt tuvākajos gados." Projektu izstrādā divi Banku augstskolas studenti. Vairāk par projektu sabiedrība tikšot informēta pēc mēneša, zināms vien tas, ka projekta ietvaros plānots 47 hektārus lielā parkā Latvijā izveidot 272 granīta sienas, kurās būšot iegravēti 65 miljonu pasaules iedzīvotāju dati – vārdi, uzvārdi, dzimšanas dati un dzimtās pilsētas nosaukums.

Nobeigumā A. Kalvītis atzina, ka konferencē ieguvis vairākas labas atziņas, viņš konferenci beidza ar vārdiem: "Mums nevis jāstrīdas, bet visiem kopīgi jāstrādā!"

Darba dēvēji bombardē RTU

Grigorijs Kozuhars, speciāli NRA 03/20/06 "Visu dienu mani bombardē darba dēvēji un prasa, vai vēl ir iespēja piedalīties Rīgas Tehniskās universitātes Karjeras dienās 2006. Šogad vairāk nekā citus gadus darba dēvēji meklē darbiniekus inženierzinātņu studentu vidū. Nākas atteikt, jo universitātes telpās nav vietas visu uzņēmumu stendiem," stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorante, studiju daļas vadītāja Jolanta Priede.

Ne velti pat premjers Aigars Kalvītis uzsvēra, ka viena no valdības prioritātēm izglītības jomā ir inženierzinātņu speciālistu sagatavošana. Arī šogad RTU palielinās budžeta vietu skaitu inženierzinātņu programmās. Līdz šim visvairāk budžeta vietu RTU un arī visā Latvijā bija Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē – apmēram 350.

Inženieru valstī trūkstot tāpēc, ka, pirmkārt, problēmu rada skolēniem dotā iespēja pašiem izvēlēties, ko mācīties pēc pamatskolas. Stājoties vidusskolā, jaunieši bieži vien izvēlas humanitāros priekšmetus, kur fizikas vietā viņiem māca kultūras vēsturi. "Pirms divdesmit gadiem skolās bija vienota programma. Mēs visi pilnā apjomā mācījāmies gan fiziku, gan ķīmiju. Tagad skolēniem dota brīva izvēle, un viņi izvēlas visvieglāko," atzīst J. Priede.

Eksaktos priekšmetus augstskolās mācīties ir grūti, mācības grūti apvienot ar darbu. Piemēram, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē gandrīz visi topošie datoriķi velta daudz vairāk laika ķīmijai un elektrotehnikai, mazāk programmēšanai. Varbūt tieši tāpēc jau pēc pirmās sesijas fakultātē atbrīvojās 100 budžeta vietu.

"Zinu par šo problēmu," stāsta J. Priede, "arī Transporta un mašīnzinību fakultātē pat līdz sesijas sākumam izstājās aptuveni 20 procenti pirmkursnieku." Pirmajā studiju gadā neesot ieteicams strādāt, jo mācības esot intensīvas un savienot ir smagi. Darbs arī ir iemesls, kāpēc studenti aiziet no skolas.

"Uzskatu, ka pirmā izglītība ir jāizvēlas atbilstoši tirgus prasībām, jāizvēlas tāda profesija, ar kuru var nopelnīt. Kad tev jau ir vienā augstākā izglītība, tad tu vari studēt vēl," savu nostāju pamato J. Priede.

Visi interesenti 22. un 23. martā var apmeklēt RTU Karjeras dienas RTU aulā Kaļķu ielā 1.

Centralizētos eksāmenus kārtos latviešu valodā, literatūrā un matemātikā

DELFI 03/21/06 Vidusskolēniem ar 2008./2009.mācību gadu centralizētie eksāmeni obligāti būs jākārto latviešu valodā un literatūrā, pirmajā svešvalodā un matemātikā, šādu kārtību paredz otrdien valdības apstiprinātais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais priekšlikums centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidošanai.

Savukārt pārējos divus eksāmenu priekšmetus, kuros kārtot centralizēto eksāmenu, izvēlēsies skolēns vai skola.

Latviešu valodas un literatūras eksāmenu kārtos gan skolēni, kas mācās latviešu skolās, gan mazākumtautību programmu skolēni. Nolemts, ka eksāmens svešvalodā būs kārtojams angļu, vācu, franču vai krievu valodā.

Šāds risinājums pieņemts, lai sabalansētu obligāto centralizēto eksāmenu skaitu humanitāro un eksakto mācību priekšmetos. Tādā veidā tiek risināta problēma par skolēnu uzņemšanu augstākās izglītības mācību iestādēs.

Lai ieviestu jauno modeli, valdība IZM uzdeva sagatavot grozījumus noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un noteikumos par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu.

Skolotāju arodbiedrība piekāpjas valdībai

Līga Nestere, Undīne Buka, speciāli NRA, 03/22/06 4. aprīlī premjers Aigars Kalvītis, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrība (LIZDA) slēgs vienošanos, kas paredzēs, ka šogad skolotājiem gaidāms algas pielikums. Par cik lielu summu un kad pedagogu maciņš kļūs biezāks, tikšot atklāts pēc vienošanās parakstīšanas, norāda LIZDA.

LIZDA pirms pāris nedēļām bija strikti nolēmusi – ja valdība nepaaugstina pedagogu algas par 20 latiem no 1. maija, būs streiks. Šobrīd arodbiedrība kļuvusi piekāpīgāka un uzskata, ka gaidāmā 4. aprīļa vienošanās ir alternatīva iepriekšējai prasībai par algas palielināšanu no maija. LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča norāda, ka streiku rīkot vairs nav nepieciešams. Algas lielumu un to, kad pielikumu saņems skolotāji, nekomentē arī izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Oļģerts Tipāns.

"Vakardienas tikšanās reizē starp valdību un arodbiedrību tika panākta vienošanās par konkrētām summām un laikiem, bet abas puses ir vienojušās, ka šādu informāciju neatklās līdz brīdim, kamēr tiks parakstīta oficiāla vienošanās," teic O. Tipāns. Žurnālistiem I. Druviete vienīgi piebilda, ka algas pielikuma summa skolotājiem būšot patīkams pārsteigums.

Valdība joprojām uzskata, ka no 1. maija skolotājiem algu nav iespējams palielināt, jo valsts budžeta grozījumi, kas būtu nepieciešami šādā gadījumā, parasti tiek pieņemti gada otrajā pusē. Kaut arī LIZDA ierosināja pedagogu papildu darba samaksas palielinājumam maijā izlietot budžeta gada pēdējiem mēnešiem paredzētos līdzekļus un, grozot oktobrī budžetu, tos kompensēt, – šis ieteikums valdībā netika sadzirdēts.

Neatkarīgā rakstīja, ka jau pērn valdība solīja rast iespēju skolotājiem algu palielināt papildus 2006. gada valsts budžetā paredzētajam – 20 latus janvārī un septembrī. 13. decembrī LIZDA aicināja premjeru parakstīt vienošanos, ka no 2006. gada maija skolotājiem palielinās algas par 20 latiem. A. Kalvītis dokumentu neparakstīja, aizbildinoties, ka viņam ir vajadzīgs laiks, priekšlikums jāizvērtē, jāvienojas ar koalīcijas partneriem. Valdības vadītāja teiktais palika solījumu līmenī, līdz par algas pielikumu viņam atgādināja LIZDA šā gada februārī. Tagad tikai laiks radīs, vai vienošanās, ko parakstīs 4. aprīlī, attaisnosies un dos vēlamo rezultātu – atalgojums pedagogiem šogad palielināsies papildus tiem 20 latiem, ko skolotāji saņems no septembra. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā skolotāju alga nepaaugstinājās ne par vienu latu. Tagad vidējā pedagoga mēnešalga par vienu likmi ir 185 lati.

Skolotājiem šajās dienās iznāks vairāk laika pasekot, kā tiek pildīti solījumi, arī arodbiedrības ātrumā izmestais: ja valdība nepiekāpsies, būs streiks.

Rīgas Centra humanitārās vidusskolas mājturības skolotājas Ilze Bierne un Ilze Smilgzdriva vienprātīgi atbalsta arodbiedrības aktivitātes, bet pašas tajās gan aktīvi nepiedalās un nedomā streikot. "Mēs noteikti vēlētos šo algu paaugstinājumu, bet arī apzināmies, ka tas neko īpaši nemainīs," saka skolotājas. Jau janvārī pieliktie 20 lati neesot ikdienā jūtami, jo lielākā daļa aizejot nodokļos. Latus noēd arī nesamērīgi augstā inflācija. Cenas kāpjot ātrāk nekā algas. Varbūt pēc diviem trim gadiem būšot reāli jūtama algas paaugstināšanās, cer skolotājas. "Ne jau mūsu profesijā vien ir grūti. Galvenais ir mācēt plānot savu budžetu, tad arī kaut kā var izdzīvot," viņas optimistiski piebilst.

Brīvdienas pedagoģes saplānojušas tā, lai iznāk arī atpūsties. Skolotāja Bierne trešdien dosies uz basketbola spēli, kurā piedalīsies viņas audzēkņi. Ceturtdien viņai jābūt kursos. "Jā, arī kursus skolotāji apmeklē brīvlaikos. Kvalifikācijas celšanai," viņa paskaidro. Skolotāja Smilgzdriva piebilst, ka skolotāji ne ar ko neatšķiras no skolēniem. Viņa centīsies rast kādu dienu, lai dotos uz kalnu, piektdienu izbrīvēs izklaidēm, grib aiziet arī uz kino. "Mēs taču arī esam cilvēki, kaut gan dažbrīd skolēniem tā neliekas," viņa smaidot atbild. Skolotājas stāsta, ka citkārt brīvlaikos notiek dažādas sapulces un sēdes darba organizēšanai turpmākajam mācību periodam. Parasti saspringtākas esot vasaras brīvdienas, jo tad jāplāno nākamais gads, jāizskata mācību programmas. Atšķirībā no skolēniem, kam vasaras brīvlaiks ilgst trīs mēnešus, skolotājiem tās ir astoņas nedēļas, bet tajās bez darba lietām neiztikt.

Kultūrā...

Top trīs Pētera Vaska 60 gadu jubilejas koncerti

Diena 03/17/06 Pētera Vaska mūziku viņa 60. jubilejai, kas svinama 16. aprīlī, trim koncertiem gatavo divi diriģenti. P. Vaska 3. imfonijas pirmatskaņojumam Latvijā Normunda Šnē diriģētajā Rīgas Festivālu orķestra latviešu mūzikas koncertā LNO 31. martā sekos komponista autorkoncerts 8.aprīlī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, tā galvenā diriģenta Ginta Glinkas un pasaulslavenā čellista Stīvena Iserlisa izpildījumā. Visbeidzot 13. aprīlī atkal kārta N. Šnē — Mazajā ģildē kopā ar Rīgas kamermūziķiem un Ņujorkas filharmonijas solistu, angļu raga virtuozu Tomasu Steisiju. Mazajā ģildē 13. aprīlī gan Šnē diriģēs tikai Vaska mūziku, jo tas būs komponista jubilejas koncerts: kvintets Aizlidojušajiem putniem, klavieru trio Episodi e canto perpetuo, stīgu opuss Cantabile per archi un angļu raga koncerts ar solistu, Ņujorkas filharmoniķu mūziķi Tomasu Steisiju, kuram opuss veltīts.

Izstāde paralizē satiksmi

Sandris Vanzovičs, NRA 03/17/06 Pēdējās dienās sarežģījusies transportkustība nobrauktuvē no Vanšu tilta uz Ķīpsalas ielu. Iespējams, pie tā vainojams lielais automašīnu pieplūdums uz Ķīpsalas hallē notiekošo izstādi Māja I 2006.

Lai gan vakar vai visas iespējamās policijas vienības bija mobilizētas uzmanīt notikumus pilsētas centrā, brīžiem pat divām Ceļu policijas ekipāžām atradās brīvs laiks dežurēt pie Ķīpsalas ielas un Vanšu tilta nobrauktuves krustojuma.

Policija centās panākt, lai Daugavgrīvas ielas virzienā braucošie aizņemtu tikai kreiso joslu, savukārt labo – pagriezienu uz Ķīpsalas ielu veicošie. Līdz ar to no Ķīpsalas halles braucošajiem bija daudz vieglāk veikt labo pagriezienu, taču ceļu policistu darbība ievērojami sarežģīja situāciju uz tilta un tā piebrauktuvēm. Neatkarīgā novēroja, ka, piemēram, ap pulksten 12 sastrēgums bija jau pie nobrauktuves paša sākumposma, turklāt pamatīgi bija apgrūtināta arī sabiedriskā transporta nokļūšana pieturvietā. Arī cilpu zem tilta veicošie gaidīja rindā jau pie Preses nama pieturas.

Kas bijis šīs iniciatīvas autors, Neatkarīgajai noskaidrot neizdevās. Satiksmes departamentā par transportkustības regulēšanu minētajā Vanšu tilta apkaimē nebija informācijas. Arī pilsētas izpilddirektors nav izdevis rīkojumu par transportkustības ierobežojumiem Ķīpsalas ielas apkaimē, taču "policija var regulēt satiksmi tur, kur uzskata par nepieciešamu to darīt", norādīja Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Dz. Zaļūksnis. Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja galvenais speciālists Aigars Bērziņš bilda, ka lielu pasākumu laikā Ķīpsalas hallē bieži rodas satiksmes problēmas, taču, pēc kura iniciatīvas šoreiz tapusi transportkustības shēmas maiņa, viņš nezināja pateikt.

Grāmatas

Arno Jundze, NRA 03/20/06

Patrīcija Makdonalda, Kurš vainīgs? Tulkojusi Liene Akmens. Kontinents, 2006

Kad mazajam Dilanam bija tikai deviņi gadi, tēvs viņa priekšā izdarīja pašnāvību. Atraitnei nebija viegli rast dzīvei jaunu pamatu un izaudzināt dēlu, bet nu, kad viņa vēlreiz apprecējusies un audzina burvīgu meitiņu, senie rēgi sevi atgādina šaušalīgā veidā. Otrā vīra nāvi tiesa kvalificē kā slepkavību, un galvenais aizdomās turamais šoreiz ir Dilans, kuram pienākuši paši grūtākie pusaudža gadi.

Frederiks Beigbeders Windows of the World. Tulkojusi Inta Šmite, Zvaigzne ABC, 2006

Skandalozais 14,99 eiro autors un nepārspējamais reklāmpasaules ciniķis Frederiks Beigbeders piedāvā savu versiju, kas notika ar Pasaules tirdzniecības centra torņos ieslodzītajiem cilvēkiem 2001. gada 11. septembrī.

Dīpaks Čopra, Deivids Saimons, Kļūsti jaunāks, dzīvo ilgāk. Tulkojusi Anda Baklāne. Arka, 2006

Kurš gan nevēlas dzīvot mūžīgi, būt jauns, skaists, vesels? Ja vien neesat hipiju lozunga dzīvo ātri, mirsti jauns piekritējs, šī grāmata domāta tieši jums. Desmit soļi, kā novērst novecošanu ir praksē pārbaudīts paņēmiens – vismaz tā apgalvo Dīpaks Čopra.

Maikls Kaningems, Miesa un asinis. Tulkojusi Silvija Brice. Atēna, 2006

Viens no reālajiem mūsdienu klasiķiem, kurš ir klasiķis ne jau tāpēc, ka sarakstījis kaudzi romānu, bet gan tāpēc, ka viņa rakstītais ir literatūra ar lielo burtu. Pulicera prēmijas laureāts un PEN/Folknera balvas ieguvējs Maikls Kaningems romānā Miesa un asinis attēlo kādas ģimenes mēģinājumu iedzīvināt amerikāņu sapni uz divdesmitā gadsimta Amerikas fona. Sācies 1935. gadā, romāns ceļo cauri laikam, lai apstātos 2005. gadā. "Precīza un skaista proza..." šo darbu raksturo US Magazine.

Lillī Markū, Staļina privātā dzīve. Tulkojusi Dagnija Dreika, Daugava, 2006

Grāmatas autore, pētniece Lillī Markū izvēlējusies tipisku franču salonkomunistu tēmu – lielo diktatoru Staļinu – un veltījusi tai vairāk nekā trīsdesmit gadu darbu. Rezultāts – Staļina privātā dzīve – ir pamatīgs pētījums par Lielo vadoni, kura lielākā veiksme ir kompilēt apbrīnojami daudzos Austrumu un Rietumu avotus un pasniegt tos vienotā garnējumā. Darbs izdots apgāda Daugava sērijā Personība un laikmets.

Jonāss Miesnieks, Lībju gala Soģis. Daugava, 2006

Atgriežas vēl viens no padomju Latvijā apzināti izsvītrotās paaudzes rakstniekiem, gleznotāja Kārļa Miesnieka brālis Jonāss Miesnieks. Lībju gala soģis ir vēsturisks romāns, kas vēsta par 16. gadsimta notikumiem Livonijā. Vērojot pēdējā laika latviešu lasītāju pieaugošo interesi par vēsturiskas ievirzes daiļliteratūru, var cerēt – šis darbs atradīs savus lasītājus.

Izstādes

Maija Rudovska, NRA 03/21/06

- Arhitektu namā Torņa ielā 11 apskatāma mākslinieka Aiņa Erdmaņa akvareļu izstāde Pāris stundas svaigā gaisā.

- RIXC Mediju telpās Latvijas Mākslinieku savienības namā trešdien pulksten 20 Trajektorija 2 ietvaros notiks grupas Chicks on Speed radošās darbnīcas prezentācija un DJ sesija. Prezentācijā būs skatāma videofilma par divu dienu radošo darbu kopā ar latviešu māksliniekiem. Chicks on Speed, kas uzstāsies DJ sesijā, ir mākslinieču grupa – Melisa Logana (Hamburga), A. L. Stainere (Ņujorka), Ketija Glāsa (Berlīne), kuras ir starptautiski slavenas ar savu radošo darbību visdažādākajās mākslas jomās – modē, mūzikā, performanču mākslā, dizaingrafikā, video u.c. Rīgā mākslinieces vadīs divu dienu radošo darbnīcu Free thinking is for free, kuras ietvaros paredzēts pārvērst Rīgu par lielāko radošo centru, veidot modes tērpu sēriju, kolonizēt Nacionālo mākslas muzeju un filmēt jaunu videomateriālu.

- Latvijas Mākslas akadēmijas aulā trešdien pulksten 17 tiks atklāta Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas izstāde Laika zīmes. Šajā pavasarī J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (JRRMV) svin savu 140. dzimšanas dienu un 60 gadu jubileju, kopš JRRMV nes mākslinieka J. Rozentāla vārdu. Par godu tam LMA aulā tiek rīkota JRRMV absolventu diplomdarbu kolekcijas izstāde. Ekspozīcijā būs redzami daudzi ievērojami latviešu mākslinieki: F. Kirke, Zariņu paaudze, L. Baklāne, M. Mitrēvics, A. Liepa u.c. Tajā iekļauti arī foto un multimediju dizaina darbi, tādējādi apliecinot jauno tehnoloģiju ienākšanu mākslas izglītībā.

- Klasiskās mākslas galerijā Antonija trešdien pulksten 17.30 atklās gleznu izstādi Bēgļi. Augšāmcelšanās, kas veltīta komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Izstādē būs iespēja iepazīties ar J. Soikāna bēgļu tematikai veltītu ciklu Zem svešās debess, kas veidots kubisma un ekspresionisma tradīcijās, kā arī darbiem no N. Strunkes cikla Dievs, Tava zeme deg. Vēl būs izstādīti K. Ubāna, V. Tones, fotogrāfa V. Helmaņa u.c. mākslinieku darbi, kas pievērsušies bēgļu tematikai.

- Gētes institūta telpās ceturtdien no pulksten 10 līdz 16.30 notiks konference Mākslas institūciju mainīgā loma. Trīs paneļdiskusijās tiks apskatītas šādas tēmas: Mākslas partizāni. Pagrīdes aktivitātes mākslas sistēmā; Mākslas darījumi. Māksla un mākslas industrija; Mākslas zvaigznes. Kā būt? Plašāka informācija: http://www.lcca.lv/projekti/trajektorijas_diskus/

- LNMM izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā ceturtdien pulksten 17 tiks atklāta Trajektorija 1 – slovēņu kuratora Gregora Podnara veidotā izstāde Saule uz sienas. Izstāde iepazīstina ar postkonceptuālajos nosacījumos un kriticismā balstītu mākslas praksi. Tajā piedalās gan ārzemju, gan latviešu mākslinieki: Anna Becere, Anna Linga, Bruno Vasiļevskis, IRWIN grupa, Bogoslavs Kalass, Andrejs Monastirskijs, Jurijs Leidermans, Gorans Petercols, Gorans Trbuljaks, Nikola Uzunovskis.

- Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā līdz 31. maijam aplūkojama mākslinieka Jaņa Rozentāla 140 gadu jubilejai veltīta izstāde Fotogrāfija un glezna. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājumā atrodas daudz Jaņa Rozentāla fotografētu attēlu, kuros skatāma gan viņa ģimene un draugi, gan arī kompozīciju varianti topošajām gleznām. Izstādē Fotogrāfija un glezna būs iespējams apskatīt daļu no mākslinieka fotogrāfijām, kas gleznas tapšanas procesā tikušas izmantotas kompozīcijas meklējumiem, un salīdzināt mākslinieka ieceri ar galarezultātu – šodien plaši pazīstamiem darbiem.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa, NRA 03/22/06

- Skaņu operatora Aivara Riekstiņa radošā darba vakars. Ceturtdien pulksten 19 kinoteātra Rīga Mazajā zālē notiks dokumentālo filmu skaņu operatora Aivara Riekstiņa radošā darba vakars. Rīgas Kinostudijā Aivars Riekstiņš sāka strādāt 1975. gadā, uzreiz pēc Ļeņingradas Kino inženieru institūta absolvēšanas. Kopš tā laika viņš veidojis skaņu ietērpu vairāk nekā 500 (!) dažādiem dokumentālā kino darbiem. Pēdējos gados Aivars Riekstiņš ieguvis jaunu kino pieredzi – 2003. gadā viņš pirmoreiz bija skaņu režisors spēlfilmai – Vara Braslas Ūdensbumba resnajam runcim. Radošā darba vakarā būs skatāma Latvijā reti rādīta, 1988. gadā tapusī dokumentālā filma Cerību lauki. Tās scenārists, režisors un operators ir Andris Slapiņš, bet skaņu operators – marta jubilārs Aivars Riekstiņš.

- Divas izstādes Sarkanajā kvadrātā. Šodien pulksten 19 bijušajā rūpnīcā Sarkanais kvadrāts Maskavas ielā 322 atklās divas izstādes, kas būs skatāmas tikai trīs dienas. Pirmā ir festivālam Adwards iesniegto darbu izstāde, kas atklāj Latvijas reklāmas un dizaina sfēras radošo prātu paveikto pēdējos trīs gados. Izstāde Reklāma, kas mainīja reklāmu ļaus skatīt pēdējo 50 gadu pasaules ietekmīgākos reklāmas darbus.

Citādā ziņā...

Zemes īpašniekiem būs pienākums iznīcināt latvāņus

LETA 03/16/06 Zemes īpašnieka pienākums būs iznīcināt tā zemes īpašumā vai valdījumā augošos latvāņus, paredz Vides ministrijas sagatavotie grozījumi Augu aizsardzības likumā.

Ja zemes īpašnieks neveic latvāņa iznīcināšanu un ierobežošanu, tad latvāņu iznīcināšanas pasākumi attiecīgajās teritorijās būs jākoordinē un jāorganizē vietējai pašvaldībai, paredz likuma grozījumi.

Likumprojektā noteikts, ka Latvijā ir aizliegts audzēt latvāņus. Tāpat normatīvā akta projektā ir ietvertas normas par latvāņu izplatības apzināšanu un datu apkopošanu, kā arī latvāņu iznīcināšanas pamatprincipi.

Sākotnēji latvāņi Latvijā tikai ievesti kā lopbarības kultūraugs, taču patlaban to izplatība ir nekontrolējama, latvāņi ir kļuvuši par savvaļas nezāli, kas ir ļoti bīstama cilvēkiem, jo rada ādas un gļotādas apdegumus.

Jau ziņots, eksperti prognozē, ka 2010.gadā latvāņu izplatība būs trīskāršojusies, salīdzinot ar 2001.gadu. Visvairāk latvāņi izplatīti Madonas, Cēsu, Aizkraukles, Talsu rajonos un Rīgas apkārtnē.

Likuma grozījumi ceturtdien izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl jāskata valdībā un jāpieņem Saeimā.

Pujats: čekas maisos ir arī mācītāju vārdi

Imants Vīksne, NRA 03/17/06 Kādreizējās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu sarakstos ir visdažādāko profesiju pārstāvji, īpaši daudz ir mācītāju, kas darbojās piektajā – ideoloģiskajā daļā. Čekas maisu atvēršana var visai nopietni iedragāt garīdzniecības prestižu.

Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats pirms sešiem gadiem paziņoja, ka pēc čekas maisu atvēršanas "piesakās pats pirmais sniegt sensacionālus paziņojumus VDK lietā". Tagad, kad šis brīdis strauji tuvojas, arhibīskaps kļuvis piesardzīgāks un Neatkarīgajai paskaidro, ka viņa reakcija būšot atkarīga no maisu satura. Uz jautājumu, vai arī pats varētu atrasties maisos, J. Pujats atsaka: "Pagaidām es neatbildēšu ne jā, ne nē.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte zina teikt, ka maisos ir visai raiba publika un ka 1992. gadā, iepazīstoties ar kartotēkā minētajiem uzvārdiem, viņš juties patiešām šokēts. No tā var spriest, ka saraksta publikācija šokēs, un, iespējams, vēl vairāk nekā šokēs arī lielāko daļu sabiedrības. Atbilstoši VDK darbības profiliem tur ir zinātnieki, transporta darbinieki, iekšlietu struktūrās strādājošie, radošā inteliģence, visdažādākie eksperti, valodnieki, gidi, juristi, kādreizējo pagrīdes organizāciju dalībnieki, pedagogi.

Mācītāji darbojās čekas ideoloģiskās daļas paspārnē kā atsevišķa – ceturtā jeb klerikāļu nodaļa. Garīdznieku vervēšanai bija divēji nolūki: pirmkārt, nepieciešamība pārstāvēt Padomju Savienību ārzemēs, jo daudz kur ar komunistiem atteicās biedroties. Otrkārt, čeka uzmanīja, lai caur baznīcu netiek izplatīta pretvalstiska literatūra un aģitācija. I. Zālīte precīzus skaitļus neatklāj, tomēr viņa teiktais ļauj noprast, ka garīdzniecība 4500 uzvārdu plašajā kartotēkā ir plaši pārstāvēta. Turklāt jāņem vērā, ka atšķirībā no citu profesiju pārstāvjiem baznīctēvi ievērojami biežāk savus darba pienākumus mēdz pildīt līdz pat mūža beigām. Tātad, visticamākais, viņi joprojām ir draudžu gani.

Kādreizējais Reliģisko lietu pārvaldes direktors Ringolds Balodis spriež, ka sarežģītākais jautājums, kas saistās ar čekas maisu atvēršanu un baznīcu, ir grēksūdzes noslēpuma sakraments, kura "pārkāpšana ir viens no smagākajiem noziegumiem, par ko draud izslēgšana no baznīcas".

Katoļu virsvadītājs gan automātiski nesaista baznīcas cilvēku uzvārdus čekas maisos ar sakramenta pārkāpumu: "Grēksūdzes noslēpumu mācītājam bija jātur, un domāju, ka neviens to nevarēja no viņa izdabūt. Priesteri attiecībās ar VDK taču nevarēja zāģēt paši savu zaru, jo tad pazaudētu darbu." Tomēr publiski runāt par sargeņģeļiem no baznīcas vides, kas, piemēram, pavadīja viņu braucienos uz Vatikānu, arhibīskaps – toreizējais ģenerālvikārs – pagaidām nevēlas: "Tas traips varētu gulties arī uz baznīcas."

Kā ikvienā citā jomā, arī garīdzniecībā ir iespējams, ka līdz ar sliktajiem aģentiem, par kādiem varētu uzskatīt J. Pujata minētos sargeņģeļus, sabiedrības nosodījumam būs pakļauti ari garīdznieki, kuri, sadarbojoties ar čeku, būtībā sargāja nacionālās intereses. Čekas maisu turētājs I. Zālīte min konkrētu piemēru: kāds mācītājs parakstījis dokumentu par sadarbību ar VDK, jo pretējā gadījumā viņa dzīvoklī nekavējoties tiktu organizēta kratīšana, bet tur bijis nacionāli noskaņotu mācītāju saraksts. Kaut arī viena cilvēka formāla pārtapšana aģentā, iespējams, paglāba pārējos – ja ne no izsūtījuma, tad no darba zaudējuma noteikti, – arī viņa vārds būs minēts čekas aģentu sarakstos. I. Zālīte uzskata, ka čekas maisu atvēršanai var būt neprognozējamas sekas – gan tāpēc, ka kāds var visās savas neveiksmīgās dzīves nelaimēs sākt vainot čekistu spiegus, gan arī tāpēc, ka paši spiegi var neizturēt sabiedrības un, iespējams, arī sirdsapziņas spiedienu: "Deviņdesmitajos gados no akadēmiskajām aprindām uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centru atnāca kāds akadēmisko aprindu cilvēks un uzzināja, ka ir kartotēkā. Pēc tam viņš sev pārgrieza vēnas."

Luterāņu baznīcas pēdējais padomju laika arhibīskaps Ēriks Mesters teic, ka baznīcas ārzemju sakaru dēļ atskaitīšanās Reliģijas lietu padomes vai VDK cilvēkiem toreiz bijusi ikdiena: "Šos ziņojumus es rakstīju kā mācītājs, nevis aģents. Taču kā un vai vispār toreiz tiku iegrāmatots čekas grāmatvedībā, es tiešām nezinu." Par atsevišķiem cilvēkiem garīdzniecības aprindās gan runātas dažādas lietas, taču Ē. Mesters spriež, ka vairāk par diviem trim šaubīgajiem baznīcā vairs nevarētu būt. Neoficiāli tiek minēts, ka neatkarības gados vairums konfesiju ar grēksūdžu palīdzību izskaitļoja savus nodevējus un neuzkrītoši no viņiem atbrīvojās. Taču problēma ir apstāklī, ko min J. Pujats – sarakstos īstie čekistu palīgi neparādīsies. "Domāju, tur palikuši tie, kas ziņas pienesa nelabprāt. (..) Un ja par kādu labu priesteri parādīsies kas slikts, mans pienākums būs viņu aizstāvēt." Taujāts, kas notiks, ja labais tomēr izrādīsies slikts, arhibīskaps atbild: "Dieva taisnība ir vienāda visiem cilvēkiem, un baznīca pieņem visus grēku nožēlotājus."

***

VDK aģentu profesiju spektrs:

1. daļa. Zinātniski tehniskā izlūkošana – eksakto zinātņu pārstāvji: fiziķi, ķīmiķi, elektroniķi.

2. daļa. Pretizlūkošana – spiegu ķeršana visos objektos, kur parādās ārzemnieki.

3. daļa. Pretizlūkošana iekšlietu struktūrās – milicijas darbinieki.

4. daļa. Transporta pretizlūkošana – aviācijas, dzelzceļa darbinieki.

5. daļa. Cīņa pret ideoloģiskajām diversijām – radošā inteliģence, rakstnieki, aktieri, atsevišķu uzņēmumu darbinieki (Daiļrade), garīdznieki, eksperti, studenti un mācībspēki.

6. daļa. Ekonomiskā pretizlūkošana – izgudrotāji, farmaceiti u.c.

7. daļa. Ārējā novērošana: ārzemnieku izspiegotāji, piemēram, gidi.

8. daļa. Šifrēšana – šifrēšanas speciālisti.

9., 10 daļa. Operatīvi tehniskā daļa – speciālisti dažādu spiegošanas ierīču pagatavošanā (diktofoni, fotoaparāti, mikrofoni) un korespondences caurskatītāji (pasta darboņi).

11. daļa. Izmeklēšana – juristi.

Avots: TSDC

Pirms remonta iežogo Brīvības pieminekli

LETA 03/20/06 Šonedēļ sāksies Brīvības pieminekļa un tā laukuma apsekošana un izpēte pirms restaurācijas darbiem, un uzsākta renovējamās platības iežogošana.

Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis aģentūru LETA informēja, ka šodien notiek nožogojuma uzsliešana, un plānots, ka tas aizņems teritoriju no Raiņa bulvāra līdz kanālam, nevis kā sākotnēji bija paredzēts - līdz Aspazijas bulvārim.

Tomēr, iespējams, varētu rasties nelielas izmaiņas. "Iežogotās teritorijas platības lielums var mainīties atkarībā no inženiertehnisko komunikāciju izvietojuma," paskaidroja Gailītis.

Pašlaik iežogota apmēram puse no plānotās teritorijas, paredzēta arī neliela josla gājēju plūsmai. Paredzēts, ka nožogojums ap Brīvības pieminekli būs līdz 2.maijam, kad tiks pabeigti renovācijas darbi.

Direktors pastāstīja, ka sākotnēji tiks uzstādītas stalažas, un šonedēļ speciālisti sāks pieminekļa akmens materiāla izpēti, kas ilgs līdz marta beigām, lai noskaidrotu piemērotāko restaurācijas metodi. Apsekošanu kavējot nepiemērotie laika apstākļi - sniegs.

Apsekošanu pirms remontdarbiem veiks speciāliste pieminekļu konservācijas un restaurācijas tehnikas jautājumos Inese Sidraba, aģentūras pārstāvis, akmens restaurators Ivo Graudums un citi speciālisti.

Īpaši svarīgi akmens materiāla īpatnības un piemērotāko restaurācijas veidu noskaidrot pirms darbu sākšanas, teica Gailītis, paskaidrojot, ka Brīvības piemineklis ir īpašs ar akmens materiāla daudzveidību.

Atjaunošanas darbus veiks SIA "Akmens apstrādes centrs AKM" par 97 817 latiem.

Apjomīga un uz zinātniskās izpētes datiem balstīta pieminekļa restaurācija tika pabeigta 2001.gadā. Restaurācijas laikā tika tīrīts akmens materiāls, pāršuvoti akmens bloki, labotas nesošās konstrukcijas, labota zvaigžņu konstrukcija, tās no jauna zeltītas. Brīvības skulptūra tīrīta, tai uzklāts aizsargpārklājums. Kopumā restaurācijā tika ieguldīti ap 600 000 latu.

Sniegs

tikpat kā ir nokusis.

Visu nedēļu spoži spīd saulīte,

debesis ir koši zilas. Bet katru dienu

pūš auksts ziemeļrietumu vējš, un līdz ar

to laiks ir samērā auksts (dienā ap -6^oC).

Taču lai vai kā, bet var just to, ka ir sā-

cies pavasaris. No siltajām zemēm ir at-

griezušies pirmie putniņi, kas nu jau

cītīgi sāk veidot ligzdiņas...

Beidzot pavasaris ir

klāt!!!

Anda Jansone, trešdien 22. martā