Kas jauns Latvijā?

Nr. 438: 2006. g. 23. - 30. marts

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

PSRS nodarīto zaudējumu aprēķināšanai pētīs vēstures un ekonomikas jautājumus

DELFI  03/23/06    Padomju režīmā nodarīto zaudējumu izvērtēšanas komisija ceturtdien vienojās, ka zaudējumu izvērtēšanai jāveic pētījumi par Masļeņiku robežpunktam nodarītajiem zaudējumiem 1940.gadā, zaudējumiem Latvijas arhīviem un baznīcām un vairākus citus pētījumus gan vēstures, gan ekonomikas jautājumos.

PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai komisijas sēdē tika uzklausīti ekspertu viedokļi par iespējamo izpētāmo ekonomikas jautājumu loku, kas skartu vienotas ekonomisko zaudējumu pētīšanas metodikas izstrādi, gan arī noteiktu zaudējumu aprēķināšanas valūtas noteikšanas un konvertācijas metodes, kā arī citus iespējamos pētījumus.

Konkrētu pētījumu noteikšanai, pēc valdības izveidotās komisijas locekļu viedokļiem, vēl nepieciešama papildus informācijas iegūšana, informēja valdības preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Pēc iepriekšēja izpētes darba, komisija vienojās, ka vēsturisko jautājumu lokā tiks veikti vairāki pētījumi, skarot dažādus aspektus gan vēsturiskus, militārus, gan ekonomiskus.

Viens no pētījumiem paredzēts par Masļeņiku robežapsardzes punktam 1940.gada 15.jūnijā nodarītiem cilvēku un materiāliem zaudējumiem, kā arī atsevišķā pētījumā paredzēts apkopot Latvijas bruņoto spēku likvidācijas rezultātā 1940. – 1941. gadā nodarītos materiāli tehniskos zaudējumus.

Pētījumu jautājumi skars: Latvijas arhīviem nodarītie zaudējumi; kā arī Latvijas baznīcām un ticīgajiem nodarītie zaudējumi. Īpaši apjomīgs darbs gaida pētījumu, lai apzinātu Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju apbedījumu vietas bijušās PSRS teritorijā.

Paredzēts veikt pētījumu arī par jaunāko laiku vēstures faktiem, kas skartu barikāžu laika uzbrukumos nodarītos zaudējumus. Paredzams arī pētījums, lai iegūtu informāciju, kura apzinātu šobrīd Krievijas Federācijas arhīvos esošos vēsturiskos dokumentus, kas liecinātu par okupācijas faktiem.

 

Emsis: Latvija ir nonākusi ‘Al Qaeda’ redzeslokā

DELFI    03/23/06    Ja agrāk Latviju uzskatīja par mazu valsti, kuru pasaules teroristisko organizāciju tīkli neskar, tad tagad situācija ir mainījusies, telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis. Viņš raidījumā teica, ka Latvija ir nonākusi “Al Qaeda” redzeslokā.

Saeimas drošības komisijas priekšsēdētājs gan uzsvēra, ka Latvijā ir grūti nepamanītiem iebraukt svešiem cilvēkiem un gatavot teroraktus, taču viņš aicināja cilvēkus neiesaistīties nekādās masu uzrīkotās provokācijās.

Arī Latvijā ir organizācijas, kas cenšas rīkot provokācijas - uzrīkot kautiņus un panākt asinsizliešanas. Kā vienu šādu organizāciju Emsis minēja “skinhedus”.

“Ir vēlēšanu laiks un tajā dažādas radikālas organizācijas cenšas izmantot visas metodes, lai pievērstu sev uzmanību,” sacīja Emsis. Dažādiem grupējumiem nav izdevies uzņemt Latviju nomelnojošas filmas 16.marta pasākumā, tāpēc viņi to mēģinās darīt citos datumos.

Kā vienu no tuvākajiem datumiem, kad var notikt kādas provokācijas, Emsis min 25.martu.

 

Baltkrievijas diktatoram liedz iebraukšanu ASV un ES

Gunta Sloga, Sanita Jemberga Briselē, Pāvels Širovs Maskavā   Diena  03/25/06    Daudzi no mierīgajiem protestētājiem, kas piektdien tika arestēti Minskas Oktobra laukumā, apcietinājumā tika fiziski iespaidoti, daļai liegts pat tualetes apmeklējums. Vēl piektdienas pievakarē daudziem desmitiem minskiešu ģimeņu nebija ziņu par to, kas noticis ar viņu tuviniekiem un kur viņi atrodas.

Latvija neuzstās uz stingrāku nostāju pret Lukašenko. ES vairās runāt ar Krieviju — vienīgo, kas var ietekmēt Minskas režīmu. Par konkrētām sankcijām lems aprīlī.

Eiropas Savienības (ES) līderi pēc miermīlīgo baltkrievu demonstrantu izdzenāšanas un arestiem piektdien pirmo reizi izlēma noteikt sankcijas pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, kurš tiek dēvēts par Eiropas pēdējo diktatoru, liedzot viņam ieceļošanu 25 valstu bloka teritorijā. Ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca arī ASV. Latvijas augstākās amatpersonas uzsver, ka Latvija pārstāv ES viedokli un nekāda stingrāka nostāja šajā jautājumā nebūšot gaidāma. Tikmēr viens no Baltkrievijas opozīcijas līderiem Aleksandrs Miļiņkevičs piektdien vērsās pie Rietumiem ar aicinājumu būt "stingrākiem un izlēmīgākiem" izvērtējot to, kas notiek Baltkrievijā.

ES prezidējošās Austrijas ārlietu ministre Ursula Plasnika pēc ES sammita paziņoja, ka bloks nolēmis vērsties ar sankcijām pret "tiem, kas ir atbildīgi par starptautisko vēlēšanu standartu neievērošanu, to skaitā — pret Lukašenko". "ES valstis neizsniegs viņam un pārējiem vīzu un neuzturēs ar viņu nekādus sakarus," paskaidroja Latvijas premjers Aigars Kalvītis (TP).

Latvijas politikā pret Baltkrieviju nekas nemainīšoties, jo Latvija ar A.Lukašenko režīmu sakarus neuzturot, tāpēc turpināšot sekot ES un ASV nostājai un palīdzēt Baltkrievijas opozīcijai. Vaicāts, vai Latvija notikušā gaismā nevarētu pārskatīt lielo ieinteresētību kālija sāls tranzītā, A.Kalvītis paziņoja, ka tas esot nepareizi uzstādīts jautājums un valdība nevarot slēgt robežu vilcieniem.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) savukārt uzsvēra, ka arī no Latvijas nostājas būs atkarīgs tas, cik stingru līniju ES ieturēs pret Baltkrieviju. Taču no viņa teiktā bija noprotams, ka ne uz ko vairāk kā līdz šim Latvija neuzstās, jo "tāpat jau neko radikāli izmainīt nevaram". Uzsverot nepieciešamību sniegt dažādu informāciju baltkrieviem un stiprināt to pārliecību, konkrētus soļus šo pasākumu īstenošanai nevarēja minēt arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas preses sekretāre.

Par konkrētām sankcijām Minskai papildus līdzšinējam vīzu aizliegumam sešām režīma amatpersonām ES ārlietu ministri gan varētu izšķirties tikai aprīlī. Diplomāti vēsta, ka par vīzu melnā saraksta papildināšanu vienprātība esot liela, atšķirībā no banku kontu iesaldēšanas vai ekonomiskām sankcijām pret A.Lukašenko varai tuviem uzņēmumiem.

ES līderi sammitā Briselē pieņēma īpašu paziņojumu, kurā nosodīja opozīcijas arestus naktī uz piektdienu pēc "fundamentāli negodīgām vēlēšanām un pieprasīja viņus atbrīvot, kā arī atturēties no vēršanās pret nākamajiem mierīgajiem protestiem. Kratot ar pirkstu Krievijai, ES aicinājusi arī citus partnerus, īpaši Baltkrievijas kaimiņus, sekot bloka nostājai, taču U.Plasnika izvairījās no Dienas jautājuma, vai ES par situācijas stabilizāciju Baltkrievijā runās ar savu "stratēģisko partneri" un A.Lukašenko režīmu atbalstošo Krieviju. Jāatgādina, ka Maskava bija viena no retajām, kas apsveica A.Lukašenko ar uzvaru vēlēšanās. Piektdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs arī kritizēja EDSO, kas atzinusi vēlēšanas Baltkrievijā par demokrātijas normām neatbilstošām. Tāpat viņš uzskata, ka opozīcijas protesti netika vardarbīgi pārtraukti.

Tikmēr ES līderi Baltkrieviju nosaukuši par "bēdīgu izņēmumu" atvērtu un demokrātisku sabiedrību kontinentā, apsveikuši opozīcijas drosmi un solījuši lielāku atbalstu gan baltkrievu pieejai neatkarīgai informācijai, gan cilvēku savstarpējiem kontaktiem.

 

Laikraksts: Īrijas sēņu audzētāji ļaunprātīgi izmanto ārvalstu strādniekus

LETA  03/27/06     Ārvalstu strādnieki sēņu lasīšanā, kas tiek uzskatīta par vienu no smagākajiem darbiem Īrijā, stundā bieži vien saņem tikai 2,50 eiro (1,75 latus) un ir spiesti strādāt septiņas dienas nedēļā, raksta "Irish Independent".

Īrijas sēņu biznesā, kura vērtība pārsniedz 130 miljonus eiro (91,4 miljonus latu) gadā, strādā aptuveni 3000 cilvēku, galvenokārt latvieši un lietuvieši. Daudzi no viņiem ir smagas ekspluatācijas upuri.

Vienā no "Irish Independent" redzētajiem darba līgumiem strādnieks ir uzskatīts par "pašnodarbinātu lauksaimniecības darbuzņēmēju", līdz ar to uz viņu neattiecas parastie darba likumdošanas nosacījumi.

Kā norāda arodbiedrību pārstāvji, sēņu audzētāji šobrīd jau vēlas sākt izmantot Taizemes un Ķīnas strādniekus, jo uz austrumeiropiešiem attiecas pārvietošanās brīvība un nav garantiju, ka viņi paliks savās darba vietās.

Pēc Īrijas arodbiedrības SIPTU pārstāvja Maika Dženingsa vārdiem, arodbiedrību rīcībā ir liecības par strādniekiem, kas ir bijuši spiesti strādāt 16 stundas dienā, atsevišķos gadījumos pat par 100 eiro (70,3 latiem) nedēļā, no kuriem vēl atvilkta maksa par dzīvesvietu.

SIPTU ir arī informācija par strādniekiem, kas izmitināti autofurgonos un kuriem likts aizvākties, ja viņi sūdzējušies.

"Irish Independent" rīcībā ir nonākusi līguma kopija, kuru noformējis kāds sēņu audzētājs Kavanā (Co Cavan) un kas paredz, ka sēņu lasītāji strādās kā "pašnodarbināti lauksaimniecības darbuzņēmēji".

Pēc Dženingsa vārdiem, ja cilvēks strādā kā darbuzņēmējs, nevis darbinieks, uz viņu neattiecas daudzi noteikumi, kas regulē darba laiku un minimālo algu. Konkrētajā līgumā, ko piedāvā Kavanas sēņu ferma, noteikts, ka sēņu lasītājs saņem samaksu atkarībā no nedēļas laikā salasīto sēņu svara pēc likmes 0,45 eiro (0,32 lati) par četrām mārciņām (1,8 kilogramiem).

Pie šāda nosacījuma sēņu lasītājs labākajā gadījumā stundā var nopelnīt 4,50 eiro (3,2 latus), bet viņš nekad nesasniegs minimālo stundas darba samaksas likmi, kas Īrijā ir noteikta lauksaimniecībā strādājošajiem, - 7,80 eiro (5,5 latus) stundā.

Tā kā lielākā daļa sēņu lasīšanā nodarbināto ir ārvalstu strādnieki ar sliktām angļu valodas zināšanām, viņi ir bezspēcīgi cīņā par savām tiesībām, norāda Dženingss. Nākamajā nedēļā Īrijā plānots uzsākt plašu kampaņu, kura parādītu ārvalstu strādnieku ļaunprātīgo izmantošanu sēņu biznesā.

Kampaņas laikā patērētāji tiks aicināti izmantot savu "pirktspēju" un jautāt pārdevējiem, ko viņi ir darījuši, lai nodrošinātu, ka to pārdotās sēnes nav lasījuši ārvalstu strādnieki, par savu darbu saņemot tikai divus eiro stundā.

"Mēs nevēlamies nozares slēgšanu, mēs vēlamies tās attīrīšanos," uzsvēra arodbiedrību pārstāvis.

 

Prezidente Putinu uz NATO sammitu neesot lūgusi

Dita Arāja,  NRA  03/28/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pretēji Krievijas aģentūras AIA ziņotajam nav uz rudenī Latvijā gaidāmo NATO sammitu ieaicinājusi savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Kaut arī Latvija ir alianses sanāksmes rīkotājvalsts, prezidente viena pati nevar aicināt kādu dalībnieku, jo tas ir visu divdesmit sešu NATO dalībvalstu kopīgs lēmums, Dienai skaidro prezidentes kancelejas un Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji.

Krievijas aģentūra AIA, kas sevi interneta mājaslapā prezentē kā analītisku organizāciju, izplatījusi ziņu, ka V.Vīķe–Freiberga izlēmusi uz NATO sammitu aicināt V.Putinu, lai uzlabotu abu valstu attiecības un gludinātu savu ceļu uz ANO ģenerālsekretāra krēslu. "Prezidente ielūgumu nav sūtījusi, jo lēmums par sammita darba kārtību ir kolektīvs. Ja tāds lēmums būs, Latvija to atbalstīs, un mēs kā pasākuma rīkotāji būsim viesmīlīgi pret visiem dalībniekiem," saka prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs. Viņš apstiprina, ka sammita laikā ir iespējamas divpusējas tikšanās, un "mēs mēģināsim izmantot daudzpusējo formu", lai pārrunātu divpusējas attiecības.

AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs stāsta, ka pagaidām ir plānots tikai dalībvalstu jeb mazais sammits. "Jautājums, vai alianse var uzaicināt kādu valsti vai valstu grupu, var palikt atklāts līdz pēdējam brīdim," taču pagaidām tādu indikāciju neesot, saka E.Rinkēvičs. Viņš aicina NATO nejaukt ar Eiropas Savienības prezidentūras sistēmu: "Tas, ka Latvija rīko sammitu, dod plašāku iespēju izvirzīt savus jautājumus, bet nedod prezidentūras tiesības pašiem noteikt darba kārtību".

 

Vācijas kanclere Merkele uzklausa Latvijas vēlmi būvēt gāzesvada atzaru

Gunta Sloga,  Diena  03/30/06     Vācijas kanclere Angela Merkele sarunā ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP) izrādījusi interesi par Latvijas vēlmi pievienoties Vācijas — Krievijas gāzesvadam un solījusies par to informēt projektā iesaistītās kompānijas. A.Merkele un A.Kalvītis vakariņu laikā Berlīnē pārrunājuši arī citus enerģētikas un ārpolitikas jautājumus, Dienai trešdien pastāstīja premjera ārlietu padomnieks Pēteris Ustubs. Līdzīgu jautājumu loku A.Kalvītis trešdien pārrunāja ar Polijas premjeru Kazimežu Marcinkeviču, kurš viesojās Latvijā.

Otrdienas vakariņu laikā ar Vācijas kancleri A.Kalvītis uzsvēra Latvijas ieinteresētību sadarboties ar gāzesvada būvniecībā iesaistītajām kompānijām, lai apsvērtu iespējamo gāzesvada atzaru uz Latviju. A.Merkele interesējusies, vai par šo jautājumu Latvija ir runājusi ar Krieviju, un A.Kalvītis atzinis, ka ne. Pārrunāta arī Latvijas teritorijā esošo gāzes krātuvju nākotne. A.Merkele bijusi pārsteigta, ka tajās var uzkrāt tik lielus gāzes apjomus. Gan ar A.Merkeli, gan vēlākajās sarunās ar K.Marcinkeviču arī pārrunāta nepieciešamība izbūvēt elektroenerģijas savienojumu starp Poliju un Lietuvu, jo tas veicinātu Baltijas enerģētisko neatkarību. K.Marcinkevičs solījis A.Kalvītim strādāt pie šīs ieceres īstenošanas.

Vēl viens Vācijas un Latvijas premjeru sarunu bloks otrdien bija ES kaimiņpolitikas jautājumi. Bez Ukrainas parlamenta vēlēšanu izvērtēšanas apspriesta arī situācija Baltkrievijā. Sarunas laikā secināts, ka ES būtu jādomā, kā Latvijas kaimiņvalstī stiprināt pilsonisko sabiedrību, jo tādējādi var tikt sekmētas pārmaiņas kaimiņvalstī.

 

Prezidente: Krievijas līdzdalība NATO sammitā laupīs laiku svarīgiem alianses jautājumiem

LETA  03/29/06    Krievijas līdzdalība NATO sammitā paplašinās jautājumu loku un mazinās laiku alianses iekšējo jautājumu izskatīšanai, trešdien žurnālistiem norādīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Viņa pauda domu, ka NATO sanāksmē Rīgā varētu piedalīties tikai alianses dalībvalstis.

Pēc prezidentes vārdiem, tagad ir pienācis laiks NATO sammita apspriešanā iesaistīt nevalstiskās organizācijas un sabiedrību, lai uzzinātu, ko viņi vēlas sagaidīt no šī pasākuma.

Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka novembrī gaidāmais pasākums novietos Latviju visas pasaules mediju uzmanības centrā.

Trešdien tiekoties ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), prezidente pārrunāja ārpolitikas tēmas, kas saistītas ar Baltkrievijā un Ukrainā notikušajām vēlēšanām, kā arī iekšpolitikas jautājumus.

 

 

Valdībās un partijās...

 

 

Cepurnieks apturēs darbību TB/LNNK

LETA  03/23/06     Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) biedrs, Lielupes ostas pārvaldnieks Eižens Cepurnieks nolēmis apturēt darbību partijā.

Savu lēmumu Cepurnieks sarunā ar aģentūru LETA pamatoja ar to, ka viņa aiziešana palīdzēs "noņemt spriedzi" no partijas biedriem, kas nav saistīti ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietu.

Kā ziņots, Cepurnieks piedalījās atklātībā nākušajās telefona sarunās no Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietas. Viņš ar Germanu Milušu, kurš tagad apsūdzēts šajā krimināllietā, apsprieda jautājumus par koalīcijas veidošanu pašvaldībā.

Cepurnieks aģentūrai LETA sacīja, ka pēdējā laikā novēroti vairāki mēģinājumi saistīt TB/LNNK ar kukuļdošanas lietu, ar kuru partijai nav nekādas saistības, turklāt arī bijuši mēģinājumi šķelt TB/LNNK, tādēļ viņš sagatavojis iesniegumu, kurā lūdz apturēt savu darbību partijā.

Cepurnieks uzsvēra, ka partijas vadībai viņš šajā jautājumā nekad nav prasījis atbalstu, bet darbojies kā ierindas biedrs. Viņš uzsvēra, ka "nekad nav mēģinājis aģitēt balsot par Juri Hlevicki (LPP)". Cepurnieks piebilda, ka, manipulējot ar atklātībā nonākušajām Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietas telefona sarunām, tiekot grauta arī viņa reputācija.

Cepurnieks gan domā, ka mēģinājumi saistīt TB/LNNK ar šo lietu un šķelt partiju turpināsies un tiks izmantoti līdz pat vēlēšanām.

Partijas "Jaunais laiks" mēģinājumu panākt Cepurnieka atbrīvošanu no Lielupes ostas pārvaldnieka amata viņš novērtēja kā netīru politisku spēli. Cepurnieks norādīja, ka ostā ir tikai pārvaldnieks, kurš izpilda ostas valdes lēmumus un pēc nolikuma nevar spriest par jautājumiem, kuru finanses pārsniedz 1000 latu. Viņš teica, ka ostā ir vienkārša darba darītājs, un, ja tiek uzskatīts, ka politisku iemeslu dēļ viņš nevar darīt pat šādu darbu, tad viņam "jābrauc uz Īriju".

LETA jau ziņoja, ka Jūrmalas dome nav atradusi juridisku iemeslu, lai Cepurnieku atbrīvotu no Lielupes ostas pārvaldnieka amata. Tā kā pašvaldība Cepurnieka atlaišanai nevar izmantot politisku iemeslu, Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta (JL) savas partijas valdes doto uzdevumu nevar izpildīt.

Šodien notiks TB/LNNK valdes sēde, kurā plānots lemt par iespējamo vēršanos pret Cepurnieku. Partijas pārstāvis Juris Dobelis aģentūru LETA iepriekš informēja, ka viens no variantiem ir izslēgt Cepurnieku no partijas, apturēt viņa darbību partijā vai izteikt rājienu, kas nozīmētu, ka viņš nekad vairs nevarētu pretendēt uz vēlētiem amatiem.

 

Noraida ieceri noteikt sociālo aizsardzību Afganistānas kara veterāniem

DELFI  03/23/06    Saeima ceturtdien noraidīja kreiso spēku deputātu ierosinājumu noteikt sociālo aizsardzību Afganistānas kara veterāni. Par likumprojekta nodošanu komisijām 17 deputāti, pret – 15, bet 43 deputāti atturējās.

Kreiso spēku deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova, Igora Solovjova piedāvāja pielīdzināt Afganistānas kara darbības veterānu sociālās tiesības Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku tiesībām, saskaņā ar “Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu”

Deputāti norādīja, ka Latvijā tādu personu ne vairāk nekā 3 000 cilvēku, bet viņi nesaņem nekādus sociālos atvieglojumus.

Par Afganistānas kara veterāniem deputāti ierosināja atzīt no padomju armijas atvaļinātos karavīrus, karaklausībai padotās armijas nometnēs iesauktās iekšlietu orgānu vadošās un ierindas personas, kuras piedalījušās kara darbībā, pildot dienesta uzdevumus, automobiļu bataljonu karavīri, kas bija norīkoti uz Afganistānu kravu nogādāšanai šai valstī kauju darbības periodā, aviācijas sastāva karavīrus, kas veikuši lidojumus kaujas uzdevumos no PSRS teritorijas uz Afganistānu kara darbības periodā; Tāpat ierosināts atzīt par Afganistānas kara veterāniem darbiniekus, kas apkalpojuši PSRS kara kontingentu, tikuši ievainoti, kontuzēti vai sakropļoti, un darbinieki, kas bija nosūtīti darbā uz Afganistānu periodā no 1979. gada decembra līdz 1989. gada decembrim, atstrādājuši noteikto termiņu vai pirms termiņa atsaukti attaisnojošu iemeslu dēļ.

 

Noraida kreiso spēku deklarāciju par nacistiskā režīma attaisnošanas nepieļaušanu

DELFI  03/23/06     Pēc īsām, taču karstām debatēm Saeima ceturtdien noraidīja kreiso spēku apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija” sagatavoto deklarāciju “Par nacistiskā režīma noziegumu attaisnošanas, nacistu pusē karojošo personu slavināšanas un nacisma atdzimšanas mēģinājumu nepieļaujamību”.

Saeimas deputāti neiekļāva šo deklarāciju ceturtdienas darba kārtībā, kā arī noraidīja priekšlikumu nodot to izskatīšanai Ārlietu komisijā.

Deklarācijā deputāti norādīja, ka neskatoties uz Augstākās padomes 1990.gadā pausto nosodījumu, valstī aktīvi darbojas personas un organizācijas, kas izvirza un propagandē Latvijas Satversmei neatbilstošās etniskā pārākuma idejas.

Deklarācijas iesniedzēji piedāvāja pievienoties ANO Ģenerālasamblejas viedoklim, ka nacistisko kustību un to bijušo biedru slavināšana, atklājot pieminekļus un rīkojot publiskās demonstrācijas, ir nosodāma.

Deklarācija paredzēja aicināt valsts un pašvaldību institūcijas neatbalstīt pasākumus, kas provocē mūsdienu rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības formu eskalāciju, kā arī veicina dažāda veida ekstrēmistisku politisku partiju, kustību un grupu izplatīšanos.

 

Atkārtoti noraida ieceri piesaistīt minimālo algu vidējai samaksai

DELFI    03/23/06    Saeima ceturtdien atkārtoti noraidīja politiskās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniegtos grozījumus Darba likumā, kas paredzēja, ka minimālās algas pieaugums līdz 2010.gadā sasniegtu 50% no vidējās darba samaksas.

Par grozījumiem likumā balsoja 27 deputāti, bet atturējās 57.

Jau otrreiz noraidītie grozījumi paredzēja, ka no 2010.gada minimālajai darba algai jāsasniedz vismaz 50% no Finanšu ministrijas prognozētās strādājošo mēneša vidējas bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.

Minimālā darba samaksa nākamgad nedrīkstētu būt mazāka par 45% no strādājošo vidējās darba samaksas, 2008.gadā - 47%, 2009.gadā - 49%, un tas būtu nosakāms attiecīgā gada valsts budžeta likumā.

Pērn minimālā alga bija 80 lati, savukārt šogad tā paaugstināta līdz 90 latiem.

 

Ekonomikas ministrs no amata atstādina LIAA direktoru

LETA  03/23/06     Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) no amata atstādinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu.

Ozols no amata atbrīvots uz izmeklēšanas laiku, kas ierosināta, ņemot vērā astoņu uzņēmēju iesniegumu.

Iepriekš ekonomikas ministra neapmierinātību rosināja situācija, kas izveidojās, kad LIAA atsāka pieņemt projektus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmā "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai".

Pie LIAA durvīm kopš pagājušās ceturtdienas uzņēmēji veidoja rindu, baidoties, ka varētu palikt bez ES fondu atbalsta. Projektu pieņemšanas dienā pie LIAA durvīm bija aptuveni 100 gaidītāju. Lai nepieļautu iespējamās nekārtības, policijas darbinieki bija spiesti izvietot speciālu nožogojumu pie LIAA ieejas durvīm.

ES līdzekļu sadales procedūru kritizēja gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Arī Kariņš iepriekš pauda viedokli, ka nākotnē tādas situācijas, kas bija vērojama pirmdien pie LIAA ēkas un telpās, atkārtošanās nav pieļaujama un sistēma ir jāsakārto.

Tāpat ministra neapmierinātību izraisīja LIAA lēmums pirmdien uz laiku pārtraukt projektu iesniegumu pieņemšanu. Kariņš uzskata, ka LIAA nebija tiesīga nepamatoti sašaurināt Ministru kabineta noteikumos noteikto un pat bez ekonomikas ministra iejaukšanās tai bija jāpieņem visi uzņēmēju projekti.

Paziņojumi par projektu iesniegumu pieņemšanu un pieņemšanas pārtraukšanu ir publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tāpat saskaņā ar ES struktūrfondu vadības likumu LIAA pienākums ir slēgt grantu shēmas projektu iesniegumu konkursus pēc saskaņošanas ar Ekonomikas ministriju.

Kariņš norāda, ka LIAA darbinieku rīcības dēļ projektu iesniegumu pieņemšana, neskatoties uz lielo uzņēmēju rindu, uz laiku tika pārtraukta.

Savukārt Ozols skaidroja, ka viņa vadītā aģentūra ievēro iepriekš pieņemtos rīkojumus un, lai turpinātu projektu pieņemšanu pēc pieejamā finansējuma sasniegšanas, bijis nepieciešams Kariņa rīkojums. Pēc viņa domām, Ekonomikas ministrija pašlaik tikai meklē vainīgos, nepamatoti atbildību noveļot uz LIAA pleciem.

"Tā ažiotāža un visiem nepietiekamie līdzekļi ir tiešs nepareizas Ekonomikas ministrijas politiskās plānošanas rezultāts. Ministrija jau rēķinājās, ka tautsaimniecībā ir pieprasījums, un piešķīra šos papildu 50 miljonus latu, tomēr vajadzēja arī izvērtēt, vai ar šo summu ir pietiekami, lai apmierinātu visu pieprasījumu," sacīja Ozols.

Viņš arī norādīja, ka pašlaik nav nekādas skaidrības, ko darīt ar daudzajiem iesniegtajiem projektiem un ko teikt uzņēmējiem, tāpēc LIAA sagaida Ekonomikas ministrijas konkrētu rīcību problēmas risināšanā.

Kā ziņots, LIAA pirmdien iesniegti 169 projektu pieteikumi. Otrdien iesniegti vēl seši projekti. Pirmajās trīs stundās LIAA tika iesniegti 56 projekti par visu pieejamo summu - 23,5 miljoniem latu. Pārējos 113 projektos pieprasītā kopējā summa bija apmēram 37 miljoni latu.

 

Kariņš noveļ savu vainu uz LIAA

Elīna Lidere,  NRA  03/24/06     Kad ekonomikas ministra darbību novērtē neapmierinoši, viņš sāk meklēt grēkāžus.

Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (Jaunais laiks) no amata atstādinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu, lai gan prezidente un citas pozīcijas partijas kritizē tieši paša K. Kariņa rīcību.

A. Ozols no amata atbrīvots uz izmeklēšanas laiku, kas esot ierosināta, ņemot vērā astoņu uzņēmēju iesniegumu. Pēc K. Kariņa teiktā, uzņēmēji norādījuši, ka atsevišķi projektu iesniedzēji LIAA telpās iegājuši ar vienu kārtas numuru, bet projektus iesnieguši ar citu kārtas numuru. Tāpat uz stundu tikusi apturēta projektu pieņemšana.

Gan prezidente, gan pozīcijas partijas asi kritizē tieši ekonomikas ministru K. Kariņu par rindu, kurā uzņēmēji pēc Eiropas Savienības (ES) naudas stāvēja vairākas dienas un beigās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) pieņemti, pūlī grūstoties. ES struktūrfondu līdzekļu sadale Latvijā nav tāda, kādu to iecerējusi ES, – pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (Tautas partija) norādīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kritiku K. Kariņam izteica arī A. Kalvītis, norādot, ka ekonomikas ministrs solījis atrisināt radušās problēmas, tomēr projektu iesniedzējiem nācies "cīnīties ar muskuļu spēku".

Ekonomikas ministrija vēlas novērst uzmanību no savas neizdarības un pieļautajām kļūdām plānošanā, A. Ozols vakar informēja aģentūru LETA: "Mums ēkā ir video novērošana, un visi šie izteikumi ir viegli apgāžami. Kādā secībā uzņēmēji iegāja ēkā, tādā viņi arī iesniedza projektus. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka man izdosies pierādīt savu nevainību un turpināt darbu".

Turklāt arī Jaunā laika (JL) partneri – pozīcijas partiju pārstāvji – asi kritizē K. Kariņa izstrādātos ES naudas sadales kritērijus, saredzot viņa atbildību par rindas izveidošanos. "Atbildība šajā gadījumā ir jāuzņemas tikai un vienīgi Ekonomikas ministrijas vadībai, kas izstrādāja šādus ES naudas sadales kritērijus, nevis LIAA, kas tos tikai izpildīja," bijušā ekonomikas ministra Jura Lujāna viedokli atstāstīja Latvijas Pirmā partijas (LPP) preses sekretārs Edgars Vaikulis. "Savulaik JL noraidīja LPP priekšlikumu izvēlēties atbalstāmos projektus nevis pēc tā, kurš pirmais iesniedz, bet nosakot kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus kā darbavietu skaits, pievienotā vērtība, inovatīvisms, peļņas un nodokļu apjoms. JL stilā, saskatot visur korupciju, tas tika noraidīts, bet šobrīd mēs esam nonākuši līdz fiziska spēka korupcijai, kad nauda tiek sadalīta pēc tā, kurš pirmais iespraucas un kam stiprāki muskuļi."

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) Neatkarīgajai norādīja: "Ekonomikas ministrijas izvēlētais kritērijs Eiropas naudas saņemšanai – kurš nāk pirmais, tas arī saņem – ir pats nejēdzīgākais, ko vispār varēja izdomāt. Dalībvalstis šos kritērijus var izvēlēties pašas, bet ministrija tomēr varēja pacensties un atrast kādu sakarīgāku metodi. Lai gan ir izskanējuši dažu amatpersonu apgalvojumi, ka naudas dalīšana šādā veidā ir ieviesta pēc Briseles parauga, es viennozīmīgi varu pateikt – tās ir pilnīgas blēņas! Dažādas ES dalībvalstis ir izvēlējušās dažādus kritērijus, bet tik primitīvi, man šķiet, neviens nav rīkojies."

Jau ziņots, ka pie LIAA durvīm, baidoties, ka nepaspēs būt pirmie projektu iesniegšanai ES naudas iegūšanai, uzņēmēji sāka stāvēt jau 16. martā, lai gan iesniegumus sāka pieņemt tikai 20. martā.

Viedokļi

Juris Lujāns, Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs:

"Šobrīd mēs esam nonākuši līdz fiziska spēka korupcijai, kad nauda tiek sadalīta pēc tā, kurš pirmais iespraucas un kam stiprāki muskuļi. Atbildība šajā gadījumā ir jāuzņemas tikai un vienīgi Ekonomikas ministrijas vadībai, kas izstrādāja šādus ES naudas sadales kritērijus, nevis LIAA, kas tos tikai izpildīja."

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts:

"LIAA izvēlētais kritērijs Eiropas naudas saņemšanai – kurš nāk pirmais, tas arī saņem – ir pats nejēdzīgākais, ko vispār varēja izdomāt. Ja tracim pie LIAA ēkas uzmanību būtu pievērsuši pasaules mediji un ES nodokļu maksātāji no citām valstīm redzētu, kā tiek dalīta viņu nauda, Latvijai tas būtu liels apkaunojums."

Vaira Vīķe-Freiberga, prezidente:

"Tikpat labi [ekonomikas] ministrs [Krišjānis Kariņš] varētu braukt ar mašīnu pa K. Valdemāra ielu un mest banknotes ārā pa logu – kurš noķers, tam arī būs.

 

Lūdz sākt kriminālvajāšanu Jūrmalas vēlētāju balsu pirkšanas krimināllietā

LETA  03/24/06     Drošības policija lūgusi Rīgas tiesu apgabala prokuratūru sākt kriminālvajāšanu Jūrmalas vēlētāju balsu pirkšanas krimināllietā, aģentūru LETA informēja Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.

No partijas "Jaunais centrs" (JC) Jūrmalas domē ievēlētais Igors Dreija un trīs JC deputāta kandidāti - uzņēmējs Sergejs Zikins, arodbiedrības "MAS "Jūraslīcis" darbinieki" priekšsēdētāja Valentīna Sprukta un šīs arodbiedrības revidente Valentīna Staško tiek turēti aizdomās pēc Krimināllikuma 90.panta - par vēlēšanu tiesību realizēšanas kavēšanu jeb vēlētāju uzpirkšanu pērn 12.martā notikušajās Jūrmalas domes vēlēšanās.

Par šādu pārkāpumu Krimināllikumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Kā ziņots, policija izmeklēšanā noskaidrojusi, ka vēlētāju uzpirkšana JC interesēs notikusi Kauguros - 2.vidusskolā izvietotajā vēlēšanu iecirknī. Skolā veiktajā kratīšanā atrasts saraksts ar personām, kurām maksāta nauda, kā arī vēl nesamaksāti 420 lati.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs pēc aizdomās turamo aizturēšanas pērn Saeimas Pretkorupcijas komisijas sēdē stāstīja, ka JC par vienu vēlētāja balsi Jūrmalā maksājis 20 latus.

Iepriekš tika ziņots, ka policijai ir aizdomas par aptuveni 1000 vēlētāju balsu pirkšanu, bet šobrīd policija plašākus komentārus par lietu nesniedz.

Tiesā, kas lēma par aizdomās turamo drošības līdzekļiem, noskaidrojās, ka pērn 17.martā KNAB vērsusies kāda privātpersona, lūdzot pārbaudīt iespējamo vēlētāju balsu pirkšanu. Persona norādījusi, ka nedēļu pirms vēlēšanām Dreija izplatījis informāciju, ka par JC nobalsojušajiem cilvēkiem tiks maksāti 20 lati.

Iesniegumā KNAB arī minēts, ka apmaiņā pret vēlētāju balsīm Dreija solījis aizstāvēs uzņēmuma "Jūraslīcis" darbinieku intereses un vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Dreija, tāpat kā pārējie aizdomās turamie, bija arī uzņēmuma "Jūraslīcis" arodbiedrības pārstāvis.

Kā ziņots, ierosināta krimināllieta bija viens no argumentiem vairāku partiju prasībā par Jūrmalas domes vēlēšanu rezultātu atcelšanu. Tomēr tiesa šo prasību noraidīja un atzina vēlēšanu rezultātus par likumīgiem.

Drošības policija jau pagājušā gada 29.martā lūdza Rīgas tiesu apgabala prokuratūru sākt kriminālvajāšanu šajā lietā, tomēr lieta tika nodota papildizmeklēšanai.

Kā ziņots, Dreija bija JC saraksta līderis vēlēšanās Jūrmalā un kā vienīgais no šīs partijas ieguva pašvaldības deputāta mandātu.

Dreija piedalījies arī atklātībā nākušajās Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietas telefona sarunās. Pēc to publiskošanas partija "Jaunais laiks" valde uzdeva Jūrmalas domes priekšsēdētājai Inesei Aizstrautai (JL) pārtraukt sadarbību ar Dreiju. Aizstrauta nolēmusi turpmāk deputātu uz domes koalīcijas sēdēm neaicināt.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva dati, 1960.gadā dzimušais advokāts Dreija bija Jūrmalas pilsētas domes deputāts arī iepriekšējā sasaukuma laikā. 2001.gadā viņš tika ievēlēts no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) saraksta.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām ziņoja, ka, iespējams, Dreija sadarbojies ar VDK, taču saistība tiesas ceļā nav pierādīta, jo nav ierosināta pārbaudes lieta.

 

Saeimā valdošās partijas nevēlas Jūrmalgeitas izmeklēšanu

Agnese Margēviča,  NRA  03/24/06     Valdošās partijas vakar neatbalstīja Saeimas kreisā spārna deputātu ierosmi veidot Jūrmalgeitas parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Tomēr pirmdien šādas komisijas izveides lietderību apspriedīs koalīcijas padomē. Jaunais laiks (JL) iespēju atbalstīt komisijas izveidi saista ar to, cik veiksmīgs nākamtrešdien būs premjerministra mēģinājums samierināt JL un Latvijas Pirmo partiju (LPP).

Kreiso deputātu ierosmi neatbalstīja neviena no labējām partijām, kuras pārstāvji iesaistīti skandalozajās telefonsarunās: Tautas partija (TP) un LPP, kā arī JL, kas kopš skandāla uzvirmošanas nācis klajā ar neskaitāmiem paziņojumiem par nepieciešamību izvērtēt Jūrmalgeitu un LPP "grēku nožēlošanu" šajā sakarībā min kā galveno priekšnoteikumu, lai JL atbalstītu šīs partijas pārstāvi Krišjāni Peteru, kurš izvirzīts satiksmes ministra amatam.

Saeimas Saskaņas centra (SC) frakcijas deputātiem vakar izdevās savākt vien 22 Saeimas deputātu parakstus par labu ierosmei izveidot Jūrmalgeitas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai gan Satversme noteic, ka tam nepieciešams deputātu trešdaļas (34) atbalsts.

Pieprasījumu parakstīja visi kreisā spārna frakciju deputāti no SC, PCTVL un Latvijas Sociālistiskās partijas, kā arī trīs pie frakcijām nepiederošie deputāti: Māris Gulbis, Ināra Ostrovska un Jānis Jurkāns.

Koalīcijas partijas iniciatīvas neatbalstīšanu pamato ar koalīcijas līguma nosacījumu, ka pirms apspriešanas un lēmuma pieņemšanas koalīcijas padomē nedrīkst ierosināt un atbalstīt aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pirmdien koalīcijas padome spriedīs par šo jautājumu, apliecināja TP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš. Viņš uzskata, ka līdz Saeimas vēlēšanām palicis pārāk maz laika, lai komisija kaut ko paspētu paveikt.

"Nu kas no tā mainīsies, ka pelēkos kardinālus nedaudz iztaujās? Kāpēc tam tērēt laiku?" vaicā JL frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis un piebilst, ka politiskā elite jau demonstrējusi, ka nav gatava Jūrmalgeitas politiskam izvērtējumam. JL tomēr absolūti nenoliedz šādas komisijas tapšanu. Viss būšot atkarīgs no tā, cik veiksmīgas būs nākamās trešdienas sarunas pie premjerministra, kas parādīs, vai JL piekritīs turpmākai sadarbībai ar LPP: "Ja izgāžas absolūti visas citas mūsu ieceres, tad arī šādi līdzekļi [izmeklēšanas komisija] der." Proti, JL nevēloties, lai sabiedrība uzskata, ka "viņi visi tur koalīcijā ir vienādi", un izmeklēšanas komisijas izveide un vadība varētu būt līdzeklis, kā JL norobežoties un paust attieksmi pret partneriem, kuru pārstāvji iesaistīti skandālā, liek noprast K. Šadurskis.

LPP attieksmi noteikšot arī tas, kāds darba uzdevums tiktu formulēts šai komisijai, norādīja šīs frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits. "Apzīmējums Jūrmalgeita ir pārāk plašs. Tikpat labi to var saukt par panorāmgeitu. Komisiju var izveidot, lai pētītu LPP saistību ar Milušu un tikpat labi arī lai pētītu TP saistību ar Milušu," sacīja J. Šmits. Bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) komisijas izveidi atbalstīs vienīgi tad, ja tāda būs visu koalīcijas partneru griba. "Mēs negribam būt JL vai TP par palīgiem. Ja visi, tad visi, un, ja nē, tad nē," strikts bija ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

 

Amatā mēģina iestumt uzticību zaudējušu personu

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, speciāli NRA  03/24/06     Partijas Jaunais laiks pārstāvis Latvenergo padomē Vilis Vītols energokompānijas Iekšējā audita departamenta direktora amatam rekomendē Matīsu Paegli, kas iepriekš no Latvenergo tika atlaists, jo viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai.

Šā gada 27. marta Latvenergo padomes sēdes darba kārtībā iekļauts arī jautājums "Par a/s Latvenergo iekšējā audita departamenta direktora amata vakanci". Savukārt V. Vītola padomei iesniegtajā ziņojumā lasāms: "Uzstādu kā kandidātu a/s Latvenergo Iekšējā audita departamenta direktora amatam bijušo valdes locekli Matīsu Paegles kungu." Latvenergo padomes lēmuma projektā lasāms, ka V. Vītola ieteiktajai kandidatūrai mēneša alga būs 2700 latu. Ekonomikas ministrijā Neatkarīgajai apstiprināja, ka "šāds lēmums patiešām ir sagatavots".

Jāatgādina, ka M. Paegle no Latvenergo valdes locekļa amata tika atlaists tāpēc, ka viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam. Pēc vairākkārtējām pārbaudēm drošības iestādes konstatēja, ka M. Paegle ne tikai ir pazaudējis slepenus dokumentus, bet arī sniedzis nepatiesas liecības un izpaudis Latvijas drošības iestāžu organizēto vervēšanas faktu.

Turpretī, aģitējot par M. Paegles kandidatūru, V. Vītols ziņojumā padomei raksta, ka viņa protežē "atņemtā pieeja valsts noslēpumiem notika nelaimīgu apstākļu sakritības dēļ, par ko viņš tika nesamērīgi bargi sodīts. Par dažu sekunžu neuzmanību – izstumts no darba, nomelnots presē un uz visu mūžu tika liegta iespēja pildīt sevišķi atbildīgus valsts amatus. Kā vēlākie notikumi ir pierādījuši, nozagto dokumentu pazušana bija tehniska kļūme, kas nekādi neatsaucās uz sadarbību ar pārējiem Estlink partneriem un nav nesuši a/s Latvenergo zaudējumus".

Satversmes aizsardzības biroja preses sekretāre Baiba Rāta, vaicāta, cik racionāli ir virzīt šādu personu atbildīgam amatam, skaidroja: "Drošības policija pieņēma lēmumu noņemt pielaidi, un Paegle šo lēmumu pārsūdzēja gan mums, gan prokuratūrai. Gan SAB, gan Ģenerālprokuratūra atstāja spēkā šo Drošības policijas pieņemto lēmumu, ka pielaide ir noņemama. Bet vēlos vērst uzmanību uz to, vai šā departamenta direktora amatā viņam pielaide maz ir vajadzīga. Gadījumā, ja viņam ir nepieciešama zemākas kategorijas pielaide, tad viņš vēl var vērsties ar lūgumu izsniegt un varbūt arī iegūt šādu pielaidi. Mēs vienmēr esam iestājušies par to, ka ir jāpilda likums – ja Ģenerālprokuratūra ir atzinusi, ka Drošības policijas lēmums ir likumīgs, tad tas arī tiek ievērots."

Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika preses sekretāre Kristīne Apse-Krūmiņa skaidroja: "Jā šādam amatam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, tad, protams, nav korekti virzīt šo personu šādam amatam."

Latvenergo preses sekretārs Andris Siksnis informēja: "Mūsu uzņēmumā prasības, ko skar valsts noslēpumu saturoši dokumenti, attiecas uz vairākiem desmitiem darbinieku un šis saraksts atbilstoši attiecīgu institūciju norādēm tiek precizēts. Aprīļa vidus ir tas termiņš, līdz kuram ir jāsaskaņo tie amati, kuriem pielaide ir nepieciešama, un tajā skaitā, protams, ir Iekšējā audita departamenta direktora amats.

 

Kariņš grib izdalīt arī otrās kārtas naudu

Aleksandra Gluhiha,  Diena  03/24/06    Plāno naudu iedot visiem rindā stāvētājiem un programmu slēgt.

Ekonomikas ministrija (EM) nolēmusi nākamnedēļ slēgt uzņēmēju pieteikšanos uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadali komercdarbības modernizācijas programmā un uzreiz sadalīt starp pretendentiem 60 miljonus latu, tā izvairoties no nekārtībām maijā. Pēc astoņu uzņēmēju sūdzībām par iespējamām nelikumībām pieteikšanās procedūrā no amata uz izmeklēšanas laiku atstādināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Premjers Aigars Kalvītis (TP) ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa (JL) lēmumu vērtē kā grēkāža meklēšanu un aicina EM atzīt kļūdas un tās novērst.

"Izsludināt maijā otru kārtu nozīmē garantēt nekārtību atkārtošanos," savu lēmumu slēgt programmu 31.martā skaidroja K.Kariņš. Papildus 10 miljonus latu projektiem ministrs plāno iegūt, pārdalot finansējumu no atbalsta programmām, kas nebija tik pieprasītas. Otrdien ministrs ierosinās valdībai lemt par izmaiņām komercdarbības infrastruktūras modernizācijas atbalsta programmā.

"Tas ir mazākais no ļaunumiem," teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdis Jānis Leja. Viņaprāt, iepriekš EM noteikusi pārāk daudz kritēriju, lai saņemtu atbalstu. Tos vienkāršojot, "slūžas palaistas vaļīgāk", tādēļ radušās uzņēmēju rindas un ažiotāža, kas pirmdien beidzās ar LIAA gandrīz vai fizisku ieņemšanu.

Kā ceturtdien skaidroja K.Kariņš, astoņi uzņēmēji ministrijai sūdzējušies nevis par "dzīvo rindu" pie LIAA ēkas, bet par to, kā notikusi reģistrēšanas procedūra. "Uzņēmēji, ieejot ēkā, saņēmuši vienu numuru, taču, reģistrējot projektu, — jau citu," sacīja K.Kariņš.

LIAA vadītājs nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka, atstādinot viņu no amata, EM vēlas novērst uzmanību no savas neizdarības un kļūdām plānošanā, kas novedusi pie farsa un kaitējusi gan uzņēmējiem, gan Latvijas tēlam. A.Kalvītis arī uzskata, ka LIAA nevar vainot, jo pareiza nav pati politika ES līdzekļu sadalē. Ja LIAA darbībās bijuši pārkāpumi, tie jāizvērtē, tomēr EM jāstrādā, lai nākotnē problēmu nebūtu.

Galvenā kļūda — EM neprognozēja, cik liela varētu būt uzņēmēju interese par ES atbalsta saņemšanu, teica ekonomikas ministrs. Citās līdz šim sāktajās programmās uzņēmēji neesot bijuši tik aktīvi, kā pretendējot uz finansējumu infrastruktūras modernizācijai. Lai turpmāk nepieļautu situācijas atkārtošanos, K.Kariņš solīja, ka EM sagatavos priekšlikumus ES fondu apguvei 2007.—2013.gadā. Uz Dienas jautājumu par iespēju mainīt projekta vērtēšanas kritērijus — vērtēt konkursa kārtībā pēc kvalitātes un nozīmīguma tautsaimniecībai, nevis pēc iesniegšanas kārtības, ministrs sacīja, ka šīs izmaiņas ir ieplānotas. "No 2004. līdz 2006.gadam mūsu mērķis bija palīdzēt Latvijas uzņēmumiem piemēroties jauniem ES standartiem. Turpmāk mums būs jāorientējas, lai ražotu konkurētspējīgu preci ar augstu pievienoto vērtību," teica ministrs. Tomēr arī 2007.—2013.gadā dažās programmās, kur būs grūti izstrādāt salīdzinošus principus, tiks saglabāta "rindas kārtība".

Patlaban uzņēmēji iesnieguši 176 projektus 63 miljonu latu vērtībā, kas 2,5 reizes pārsniedz pieejamo summu, vēsta EM.

 

Pašvaldības varēs politiski lemt par azartspēļu atļauju izsniegšanu

Ināra Egle,  Diena  03/24/06     Pašvaldībām būs tiesības lemt par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai savā teritorijā, katrā gadījumā pieņemot atsevišķu politisko lēmumu, paredz Saeimā ceturtdien 2.lasījumā pieņemtie grozījumi azartspēļu un izložu likumā. Tie nosaka, ka pašvaldība lēmumu pieņem, izvērtējot, vai azartspēļu vieta atbilst likumā noteiktajām prasībām un vai spēļu organizēšana tajā neaizskar iedzīvotāju intereses.

Tas ir kompromiss, sagatavots, vienojoties partijām, kuru starpā iepriekš bija lielas pretrunas par šo jautājumu. Tās izraisīja pērnā gada 17.novembrī

Saeimā pieņemtie grozījumi azartspēļu likumā, kas liedza pašvaldībām iespēju regulēt azartspēļu izplatību savā teritorijā. Līdz šā likuma pieņemšanai pašvaldībām bija iespēja izdot saistošos noteikumus, lai noteiktu azartspēļu vietas. Pret šo tiesību aizliegumu asi vērsās Jaunais laiks, kas iesniedzis arī prasību Satversmes tiesā.

Taču tā var zaudēt aktualitāti, jo Ēriks Zunda (TP), kas vadīja projekta sagatavošanu, paredz, ka grozījumus likumā varētu pieņemt aprīļa sākumā līdz deputātu brīvdienām. Tie arī paredz, ka ārpus azartspēļu organizēšanas vietām ir aizliegta azartspēļu reklāma, izņemot reklāmu preses izdevumos. Taču tā nebūs iespējama elektroniskajos medijos un vides reklāmā. Ē.Zunda to skaidro ar elektronisko mediju popularitāti — tos skatoties arī bērni, kam par avīzēm neesot tik liela interese. Likuma grozījumi arī nosaka, ka valsts akciju sabiedrības Latvijas Loto akcijas nav atsavināmas un privatizējamas.

 

Dripe: Zemkopības ministrijas ēkai ļaus dzīvot

DELFI.  03/24/06    Zemkopības ministrijas ēkai, par kuras iederēšanos pilsētas ainavā notikušas arhitektu diskusijas, ļaus ″dzīvot tai paredzēto mūžu″, piektdien telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe.

Dripe prognozēja, ka ēka varētu dzīvot vēl desmit gadus. “Tad, kad viņas mūžs būs nokalpots, varēs lemt, kā rīkoties tālāk,” uzskata arhitekts.

Runājot par Rīgas attīstību, Dripe raidījumā stāstīja, ka tiek lemts par Ķīpsalas attīstību, apbūvi, kā arī ir notikušas sarunas ar represēto biedrībām par piemiņas vietu izveidošanu pie Okupācijas muzeja.

Arī Vecrīgā notiekošo būvniecību Dripe raksturoja kā atbalstāmu. “Ēkas, kuras tur ceļ, mēroga ziņā ir kontekstuālas,” uzskata arhitekt. Viņš uzsvēra, ka attīstības procesi, kas netraucē vēsturiskajai videi, ir slavējami.

Jau ziņots, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) vērtē, vai ZM ēka ir tāds objekts, kas degradē vidi un ko paredzēts nojaukt. Vidi degradējoši objekti ir jānojauc. Atbalstu iespējamai ēkas nojaukšanai pauda arī kultūras ministre Helēna Demakova.

 

JL aicina uz sarunām par korupciju; LPP aicina sākt vērtēšanu ar sevi

LETA  03/27/06    Partija "Jaunais laiks" (JL) aicinās koalīcijas partnerus pulcēties trešdien, 29.martā, lai pārrunātu, kā Latvijā izskaust korupciju un panākt, lai neatkārtotos līdzīgi gadījumi kā Jūrmalas mēra vēlēšanās, informēja JL Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

Latvijas Pirmā partija (LPP) uzskata, ka JL vispirms ir jāsāk ar korupcijas apkarošanu savā partijā un jāizslēdz no tās partijas priekšsēdētājs Einars Repše un ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, sacīja LPP frakcijas vadītājs Jānis Šmits.

"Pret Repši ir ierosināts kriminālprocess, un viņš atrodas neskaidrā kriminālā situācijā. Viņa gadījumā vajadzētu vismaz apturēt darbību partijā," izteicās Šmits. Jaunupam Šmits pārmeta tēva dienesta automašīnas izmantošanu, "lai vizinātos pa Kurzemi". Jau ziņots, ka pēc kriminālprocesa uzsākšanas saistībā ar Repšes darījumiem politiķis pameta aizsardzības ministra amatu, bet Jaunups pēc pārkāpuma atklāšanas nolika Saeimas deputāta mandātu.

Šadurskis apgalvoja, ka viņa pārstāvētajai partijai būšot konkrēti piedāvājumi koalīcijas parteriem, kā rīkoties, lai izskaustu korupciju. Šadurskis uzskata, ka partijām ir jāsanāk kopā un jārunā, kā strādāt kopā, nevis jādiskutē, "kas jādara, lai apstiprinātu [LPP piedāvāto Krišjāni] Peteru satiksmes ministra amatā".

Šmits sacīja, ka partija līdz trešdienai izvērtēs, vai tā ir gatava pieņemt JL uzaicinājumu.

Uz JL aicinājumu ir gatava atsaukties Zaļo un zemnieku savienība, sacīja frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

 

TP rosinās pašvaldību amatpersonas vēlēt atklāti

LETA  03/27/06    Tautas partija (TP) nolēmusi sagatavot grozījumus vairākos likumos, lai izskaustu iespēju ietekmēt pašvaldību amatpersonu ievēlēšanu, informēja frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš.

Lagzdiņš nolēmis rosināt, ka pašvaldību domju un padomju priekšsēdētāji un viņu vietnieki tiktu vēlēti atklāti un atklāti notiktu sarunas par koalīciju veidošanu.

TP tāpat gatavos grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu sodu arī kukuļa ņēmējam politiskas korupcijas gadījumā.

TP nolēmusi sagatavot grozījumus vairākos likumos, izvērtējot politiskās korupcijas skandālu Jūrmalā, lai tādi gadījumi vairs nekad neatkārtotos. TP rosinās Krimināllikumā plašāk traktēt politiskās korupcijas terminus, kā arī iespēju pašvaldībām pašām atkāpties, ja tās zaudējušas sabiedrības uzticību.

TP frakcijas sēdē pirmdien piedalījās arī Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, kurš žurnālistiem norādīja, ka politisko ietekmēšanu varētu novērst, ja, piemēram, aizklātie balsojumi notiktu tiešām aizklāti, nevis, kā tagad nereti - ar iezīmētām pildspalvām. Pēc Jaunsleiņa domām, vajadzētu paredzēt sodus gan balsu pircējiem, gan pārdevējiem.

TP sola grozījumus izstrādāt tuvāko divu mēnešu laikā un ar tiem iepazīstināt Ģenerālprokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un koalīcijas partnerus.

Partija pirmdien uz ārkārtas Saeimas frakcijas sēdi aicināja ierasties prokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, lai kopīgi pārrunātu kukuļdošanas gadījumu Jūrmalas mēra vēlēšanās.

 

Kalvītim var nākties vēl kādu laiku vadīt Satiksmes ministriju

Ināra Egle,  Diena  03/29/06    Premjera ierosinātā Jaunā laika (JL) un Latvijas Pirmās partijas tikšanās trešdien nesolās būt labvēlīga satiksmes ministra amatā nominētajam Krišjānim Peteram (LPP). JL nesteigsies atbalstīt viņa apstiprināšanu, liecināja JL ģenerālsekretāra Edgara Jaunupa sacītais otrdien pēc valdes sēdes. Viņš to motivēja ar agrāk izmantoto retoriku par nepieciešamību LPP "atgūt uzticību Jaunā laika priekšā". Taču neoficiāla informācija liecina, ka JL izteikšot daudz racionālākus priekšlikumus, ko līdz tikšanās brīdim neatklās, lai pārsteigtu LPP nesagatavotu.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers zaudēja amatu pēc atklātībā nākušajām sarunām Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā, kurās viņš runājis ar apsūdzēto Germanu Milušu par atbalstu LPP kandidātam, bet viņš pats lietā ir liecinieka statusā. Premjers Aigars Kalvītis (TP) pieprasīja A.Šlesera demisiju pirms divām nedēļām un kopš tā laika pats pilda ministra pienākumus, taču no trešdienas premjera prombūtnē viņa vietā paliks iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP). Uz jautājumu, ko LPP varētu piedāvāt, lai gūtu JL atbalstu partijas izvirzītajam kandidātam K.Peteram, A.Šlesers sacīja, ka varot partnerus vienīgi aicināt "nedestabilizēt situāciju Satiksmes ministrijā, jo bez politiskās vadības tā nespēj pilnvērtīgi strādāt". Marta sākumā atlūgumu iesniedza arī ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš, kas gan ir atgriezies no atvaļinājuma un turpina strādāt.

Otrdien JL frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis pieļāva, ka JL varētu aicināt mainīt koalīcijas līgumu, kas paredz LPP atbildību par satiksmes nozari, lai uzticētu tās vadību Tautas partijai. A.Kalvītis Dienai sacīja, ka koalīcijas līgumu var grozīt tikai tad, ja par to vienojas visas koalīcijas frakcijas. Viņš uzskata, ka satiksmes ministram arī turpmāk jābūt no LPP, taču, kamēr abas partijas nebūšot atrisinājušas pretrunas, viņš pats turpināšot veikt ministra pienākumus. A.Šlesers JL ideju par ministrijas nodošanu TP novērtēja ar vārdiem, ka varbūt TP vispirms vajadzētu uzņemties atbildību par Ekonomikas ministriju, "kur situācija izskatās sliktāka, nekā sākumā šķita". JL valde otrdien ir iepazinusies ar situāciju ministrijā pēc rindām ES naudas dēļ un konstatējusi, ka ministrs Krišjānis Kariņš varot piedāvāt situācijas analīzi un rīcības plānu.

 

Pieaug JL, PCTVL, TB/LNNK un ZZS popularitāte

LETA  03/29/06    Martā, salīdzinot ar februāri, pieaudzis partijas "Jaunais laiks" (JL), apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāju loks.

Savukārt Tautas partijas (TP), kā arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) un partijas "Latvijas ceļš" (LC) apvienības popularitāte sarukusi, liecina "Latvijas faktu" veiktā aptauja.

Ja marta beigās notiktu Saeimas vēlēšanas, par JL būtu gatavi balsot 14,3% pilsoņu, salīdzinot ar 14,1% februārī. PCTVL atbalstītāju loks audzis no 9,3% pilsoņu februārī līdz 9,5% martā, savukārt TB/LNNK - no 7,5% līdz 8,5%.

Par TP martā būtu gatavi balsot 7% pilsoņu, salīdzinot ar 8,9% februārī, arī ZZS martā atbalstīja 7% vēlētāju, salīdzinot ar 6,4% februārī.

Pārējās partijas atbalsta mazāk par 5% pilsoņu.

Par apvienību "Saskaņas centrs" martā gatavi balsot 4,9% pilsoņu, salīdzinot ar 5% februārī. Strauji sarucis LPP/LC atbalstītāju loks - no 5,8% februārī līdz 4% martā.

Partiju "Jaunie demokrāti" martā atbalsta 2,6% pilsoņu, tik pat daudz vēlētāju gatavi balsot par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Par organizāciju "Visu Latvijai!" martā bija gatavi balsot 1,3% pilsoņu, par apvienību "Dzimtene" - 1%, par Konservatīvo partiju - 0,5%, par Sociāldemokrātu savienību - 0,1%, par partiju "Latvijas Kalve" - 0,1%.

Kādu citu partiju Saeimas vēlēšanās gatavi atbalstīt 0,6% pilsoņu, bet 22,4% nezinātu, par ko balsot. Savukārt 13,5% pauduši viedokli, ka parlamenta vēlēšanās nepiedalītos.

Aptauja veikta no 17.marta līdz 27.martam, izvaicājot 1007 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus.

LPP aicina atkāpties no amata ekonomikas ministru Kariņu

LETA  03/29/06    Latvijas Pirmā partija (LPP) aicina ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL) atkāpties no amata, tādējādi uzņemoties atbildību par neveiksmīgo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas sadali.

Tomēr, ja Kariņš pats neatkāpsies, LPP ievēros koalīcijas līgumu un oficiāli neprasīs viņa demisiju, pēc tikšanās ar ministru žurnālistiem paziņoja LPP Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Šmits.

"Ja viņš ir īsts vīrietis, tad viņam ir jāuzņemas atbildība un ar godu jāaiziet," teica Šmits.

Kariņš pēc tikšanās ar LPP Saeimas frakciju paziņoja, ka LPP mēģina tirgoties, cerībā notirgot ekonomikas ministra pozīciju pret satiksmes ministra amatu.

Ministrs uzsvēra, ka "Jaunais laiks" nemainīs savu pozīciju. Frakcijas sēdē, kurā ministrs tika iztaujāts saistībā ar ES struktūrfondu sadali, izcēlās vārdu apmaiņa ar demisionējošo satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP), kurš mēģināja Kariņam pārmest, ka cilvēki ar dūrēm ir spiesti cīnīties par naudu "kā bandītiskos gadījumos".

Tomēr Kariņš eksministram dusmīgi norādīja, ka Šlesers ir pēdējais cilvēks šajā kompānijā, kas var atļauties runāt par bandītiskām metodēm.

Kariņš frakcijas sēdē atzina, ka nav apmierināts ar to, kā notika pieteikšanās struktūrfondiem, taču tagad tiekot strādāts, lai kārtība tiktu mainīta.

"Kad rinda izveidojās, tad bija kā trolejbusā, kur katrs mēģina iekļūt pirmais," sacīja Kariņš.

Savukārt LPP frakcijas deputāts Pēteris Simsons ministram pārmeta par apgalvojumiem, ka nauda, kas piešķirta "pirmajiem, kas ielauzās pa durvīm", ir nonākusi īstajās rokās. Uz ko ministrs paskaidroja, ka fonda līdzekļus varēs saņemt tie, kuru iesniegtie pieteikumi atbildīs vairākiem kritērijiem.

Jau ziņots, ka LPP Saeimas frakcija šodien uz frakcijas sēdi uzaicināja ierasties Kariņu, lai izvērtētu ministra atbildību par skandālu un nekārtībām saistībā ar ES struktūrfondu finansējuma sadali.

 

Jaunais laiks netiek galā ar savu Jūrmalgeitā iepinušos atbalstītāju

Sandris Vanzovičs,  NRA  03/29/06    Lai gan Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) ieteicis domes Revīzijas komisijas priekšsēdētāja vietniekam Almantam Polikevičam pašam atkāpties no amata, viņš to darīt negrasās.

Lēmumprojektu par A. Polikeviča atbrīvošanu no ieņemamā amata plānots virzīt domes pastāvīgo komiteju izvērtēšanai, bet pēc tam skatīt arī prezidijā un pieņemt lēmumu domes sēdē, vakar informēja mērs A. Aksenoks. Pamatojums – sakarā ar darbadevēja uzticības zaudēšanu.

A. Polikevičs ir viens no tā sauktajā Jūrmalgeitā iesaistītajām personām. Latvijas TV raidījuma De facto publiskotajās telefonsarunās par kukuļdošanas skandālu Jūrmalas mēra vēlēšanu laikā viņš norādīts kā "persona X", kas aicina kukuļdevējus strādāt azartiskāk. Turklāt vēlāk nāca klajā fakti, ka ar uzņēmēju saistītām firmām iznomāti vērtīgi zemesgabali Jūrmalā. A. Aksenoks norādīja – revidents ir atzinis, ka tieši viņš bijis šī telefonsarunās figurējošā "persona X", un, tā kā "Revīzijas komisija lielā mērā ir uzticamības institūcija", A. Polikevičam ieteikts labprātīgi atstāt amatu. Taču viņš šo ierosinājumu nav pieņēmis.

A. Polikevičs darbojās Revīzijas komisijā arī iepriekšējā sasaukuma domes laikā, taču kā savienības Latvijas ceļš (LC) biedrs. Pie varas nākot nākamajam sasaukumam, viņš darbu komisijā saglabāja kā JL atbalstītājs. Pats revidents aģentūrai LETA noraidījis savu saistību ar kukuļdošanas skandālu Jūrmalā. Lai gan tiesībsargājošās institūcijas ir veikušas izmeklēšanu šajā lietā, A. Polikevičs neesot izsaukts uz liecību vai paskaidrojumu sniegšanu, tātad viņa telefona zvans ar šo skandālu nekādi nav saistīts. Līdz ar to viņš neplāno atkāpties no amata Revīzijas komisijā.

Arī neoficiāli avoti domē apšauba iespējamību, ka A. Polikevičs mēģinājis ietekmēt Jūrmalas mēra vēlēšanu rezultātus – drīzāk viņš šajā lietā iepinies savas nepārvaramās vēlmes būt lielāko notikumu epicentrā vai, vienkāršotāk runājot, zīmēšanās kāres dēļ. Arī Neatkarīgā par šo amatpersonu pirmo publikāciju veidoja īpatnēja iemesla dēļ, proti, 2001. gadā viņš savai automašīnai Mercedes Jeep neatļauti bija uzstādījis bākuguni, ar kuras palīdzību, pēc paša teiktā, vairākas reizes palīdzējis sargāt sabiedrisko kārtību. A. Polikevičs ir viens no tiem, kas mūždien apgrozās Rīgas domes gaiteņos, lai gan Revīzijas komisija nav pieskaitāma pie ietekmīgākajām pašvaldības struktūrām.

Kandidējot pašvaldību vēlēšanās LC rindās, A. Polikevičs pie panākumiem nav ticis (tiesa, 2001. gadā, pārejot uz Saeimu virknei LC domnieku ar toreizējo mēru, nākamo premjeru Andri Bērziņu priekšgalā, viņš gan beidzot tika pie ilgi kārotā domes deputāta mandāta), tāpēc nesen A. Polikevičs pieslējās politiski spēcīgākajam JL.

Interesanti, ka vakar ar stundas nobīdi pēc A. Aksenoka preses konferences, kurā mērs veltīja skarbus vārdus revidentam, notika arī Revīzijas komisijas sēde. Uz to bija ieradies arī pats A. Polikevičs, kas, ejot gar preses konferences norises vietas atvērtajām durvīm, pameta skatu A. Aksenoka virzienā. Revīzijas komisijas sēdē vakar vienbalsīgi tika atbalstīta A. Polikeviča palikšana amatā.

Kariņa lēmums ļauj tikt pie miljona

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  NRA  03/30/06    Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš attiecībā uz komercfirmu S&G pieņēmis neviennozīmīgi vērtējamu lēmumu, kura rezultātā firma tikusi pie vairāk nekā miljona latu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem. S&G īpašnieki ir vieni no lielākajiem ziedotājiem ekonomikas ministra partijai Jaunais laiks.

Komercfirma S&G, kuras īpašnieki darbojas dažādās Ekonomikas ministrijas (EM) pārraugāmajās struktūrās, pērn 19. augustā noslēgusi līgumus, kas dod iespējas saņemt 1 141 941 latu no ES struktūrfondiem. Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) publiskā informācija liecina, ka gandrīz pusi no šīs naudas segs Latvijas valsts budžets.

Spriežot pēc dokumentiem, S&G ar pieteikto projektu apstiprināšanu ir bijušas nopietnas problēmas, kuras ar savu lēmumu atrisinājis ekonomikas ministrs K. Kariņš. Pēc valsts atbalsta saņemšanas 2005. gada beigās S&G īpašnieki Jaunajam laikam ziedojuši 10 000 latu, bet 2006. gada sākumā – vēl 5000 latu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze.

Pēc Lursoft datiem, SIA S&G gandrīz uz pusēm pieder Mārtiņam un Silvijai Grestēm (vīram – 50,21%, sievai – 49,79% kapitāla). Mārtiņš Greste ir Privatizācijas aģentūrai daļēji piederošā Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs.

Savukārt Silvija Greste darbojas LIAA konsultatīvajā padomē, LIAA administrētās Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomē, kā arī Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomē. S. Greste šobrīd ir vienīgā S&G valdes locekle.

Tāpat dokumenti liecina, ka S. Greste, aizvietojot citu cilvēku, 2005. gada jūnijā kā pilntiesīga locekle piedalījusies arī ES struktūrfondu Uzraudzības komitejas darbā, bet no šā gada 1. janvāra uz šādām personām attiecas valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi.

Lai pretendētu uz ES finansējumu poligrāfijas ražošanas procesa modernizēšanai, 2004. gada augustā S&G iesniedza savu projektu LIAA. Tomēr projektā tika konstatētas nepilnības un neprecizitātes, tāpēc LIAA lūdza to labot. Arī pēc labojumu veikšanas S&G projekts izrādījies Ministru kabineta noteikumu prasībām neatbilstošs, tāpēc 2004. gada oktobrī LIAA to noraidījusi. Uzņēmums LIAA noraidījumu pārsūdzējis toreizējam ministram Jurim Lujānam, bet jau pēc neilga laika (2004. gada decembrī) par ekonomikas ministru kļuva K. Kariņš. Jaunais ministrs ar lēmumu Nr. 6 (datēts ar 2005. gada 27. janvāri) atcēla LIAA lēmumu, atļāva S&G precizēt savu pieteikumu vēl vienu reizi un pieprasīja, lai precizētais projekts tiktu iesniegts nevis LIAA, bet ekonomikas ministram personīgi. Lai cik dīvaini nebūtu, vienlaikus K. Kariņš atzīst, ka noraidītais S&G projekts tiešām neatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

Kā Neatkarīgajai skaidroja vairāki juristi, ministrs nemaz nedrīkst pieņemt lēmumu pārraudzības iestādes (šajā gadījumā – LIAA) vietā. Ministrs drīkst tikai atcelt pārraudzības iestādes lēmumu, ja tas ir nelikumīgs. Tātad jauns lēmums būtu bijis jāpieņem LIAA vadībai. Piemēram, PA sabiedrisko attiecību konsultants Guntis Kārkliņš skaidroja, ka ekonomikas ministrs, ja viņam kāds PA lēmums nepatīk, var tikai ieteikt, lai tas tiktu mainīts. Bet ministram nav tiesību pašam pieņemt lēmumus PA valdes vietā.

Situācijas analīze liecina, ka K. Kariņš, iespējams, pārkāpdams pilnvaras, aiz matiem ir izvilcis projektu, lai viņa partijas biedra uzņēmums saņemtu vairāk nekā miljonu latu no valsts atbalsta programmas Infrastruktūras modernizācija, kura bija vispieprasītākā uzņēmēju vidū. Par milzīgo pieprasījumu liecina kaut vai nesenā apkaunojošā rinda pie LIAA, kad uzņēmēji stāvēja pēc naudas tieši šajā atbalsta programmā.

S. Greste Neatkarīgajai skaidroja, ka piešķirtais miljons vēl nav saņemts, jo projekts nav īstenots – atbilstīgi procedūrai naudu varēs saņemt tikai pēc jaunās tipogrāfijas nodošanas un iekārtu uzstādīšanas. S. Greste teica, ka neko nezina par K. Kariņa pieņemto lēmumu viņas uzņēmuma sakarā, un sprieda, ka tas varētu būt kāds ministrijas iekšējs lēmums. Viņa zinot tikai par EM valsts sekretāra Kaspara Gerharda lēmumu par līguma noslēgšanu ar komercfirmu S&G.

K. Kariņu viņa personīgi nepazīst un ir tikusies ar viņu tikai oficiāli. "Mēs no padomes [Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padome] pie viņa oficiālā vizītē esam bijuši vienu reizi." S. Greste uzsvēra, ka nepiedalās konkrētu projektu vērtēšanā. Ziedojums Jaunajam laikam neesot saistīts ar to, ka S&G piešķirta ES nauda, bet gan ar to, ka saņemtas dividendes un viņas vīrs Rīgas domē ievēlēts no šīs partijas.

"Es vēl nezinu, vai es nevērsīšos tiesā, jo LIAA nepareizais lēmums mums ir radījis zaudējumus," sacīja uzņēmēja un uzsvēra, ka ES nauda viņas uzņēmumam piešķirta noteiktās procedūras kārtībā un apstrīdēt LIAA lēmumu bija viņas tiesības.

KNAB Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece teica, ka bez konkrēta iesnieguma viņa nevar pateikt, vai K. Kariņa lēmums var ieinteresēt viņas pārstāvēto iestādi. "Katrs lēmums jāvērtē atsevišķi," uzsvēra amatpersona.

K. Kariņa preses sekretāre Ieva Zīberga telefona īsziņā paziņoja, ka ministrs "nav pieņēmis lēmumu par līdzekļu piešķiršanu firmai S&G". Savukārt EM vairākas nedēļas neatbild uz oficiālu rakstisku lūgumu iepazīstināt ar K. Kariņa lēmumiem par ES struktūrfondu naudas sadali.

Vispirms pārbaude, pēc tam ministrs

Ināra Egle,  Diena  03/30/06    Tikai pēc pārbaudes Šlesera bijušajā ministrijā Jaunais laiks lems, vai uzticēt to arī turpmāk vadīt LPP

Ja nedēļas laikā, kad pēc Jaunā laika aicinājuma Satiksmes ministrijā tiks veikta pārbaude, lielākā koalīcijas partija joprojām nepiekritīs atbalstīt Krišjāņa Petera (LPP) iecelšanu satiksmes ministra amatā un premjers Aigars Kalvītis (TP) nespēs piedāvāt risinājumu izejai no politiskās krīzes, tā var padziļināties. Bija izskanējis, ka premjers varētu aicināt Saeimu balsot par ministru nākamajā ceturtdienā neatkarīgi no tā, kāds būs JL viedoklis. Taču, lūgts to komentēt, viņš izvairījās no atbildes, jo esot svarīgi panākt visu frakciju atbalstu. JL pārbaudes nepieciešamību pamato ar vēlmi pārliecināties, vai LPP turpmāk var uzticēt ministrijas vadību.

A.Kalvītis esot gatavs pats vadīt SM "tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai partijas atrastu kompromisu". Par JL aicinājumu veikt pārbaudi viņa bijušajā ministrijā Ainārs Šlesers (LPP) pat bija gandarīts, "jo Satiksmes ministrija ir strādājusi veiksmīgi, vienīgi žēl, ka nozare tiek ievilkta priekšvēlēšanu cīņās". Daži LPP biedri pieļāva, ka tajā varētu būt ieinteresētas abas lielās partijas — JL un TP, par ko liecinot arī premjera vilcināšanās nākt klajā ar piedāvājumu izejai no ieilgušās krīzes.

Taču A.Kalvītis domā, ka pāris nedēļu laikā risinājums būs — viņš plāno izvērtēt SM veikumu atbilstoši valdības deklarācijai, kā arī lūgt Valsts kontroli iepazīstināt ar tās rīcībā esošajiem materiāliem par pārbaudi ministrijā. Veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) atzina, ka sarunās JL centieni pazemot LPP jau esot bijuši "uz mēra sajūtas robežas, bet ceru, ka tā tomēr netiks pārkāpta". No tā, ka netiek apstiprināts satiksmes ministrs, cieš valdība un valsts kopumā, un, ja "kāds domā, ka paliks baltāks, tad maldās — visi būs netīri," sacīja G.Bērziņš. Viņš piekrīt, ka ir jāizvērtē arī Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lieta, taču "tas ir jādara visiem kopā pie sarunu galda, nevis vedot valsti strupceļā".

JL iepriekš prasīja LPP par dalību Jūrmalas mēra vēlēšanu lietā "nožēlot grēkus", bet tagad vēlējās pārbaudi ministrijā, lai pārliecinātos, "vai korupcija kā metode neparādās arī Satiksmes ministrijas darbā", sacīja JL frakcijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis. Savukārt LPP pēc ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa iztaujāšanas par rindām pēc ES naudas pie Investīciju un attīstības aģentūras durvīm aicināja ministru uzņemties par šo situāciju atbildību un atkāpties no amata. To viņš nedarīs, jo uzskata, ka "manu pozīciju LPP grib notirgot pret satiksmes ministra amatu". Premjers aicina K.Kariņu turpināt darbu, lai atrisinātu problēmas ar ES naudas sadali. LPP pati ministra demisiju neprasīs.

JL kritiski vērtē Satiksmes ministrijā

- Trešā mobilo sakaru operatora izsoles gaitu. Aizdomas krita uz to, ka sākotnēji īsais pieteikšanās termiņš noteikts par labu Aināra Šlesera biznesa partnera pārstāvētam uzņēmumam.

- Latvijas pasta centrālās ēkas apsaimniekotāja konkursu. Aizdomas krita uz to, ka sākotnēji īsais pieteikšanās termiņš un konkursa noteikumi noteikti par labu A.Šlesera savulaik vadītajam Linstow.

- Satiksmes ministra reklāmas kampaņu uz autoceļiem, kur tiek veikts remonts — tas notika par ministrijas naudu.

- Valsts kontroles atzinumu par līdzekļiem valsts autoceļu uzturēšanai, kurā konstatētas nepilnības gan naudas sadalē, gan konkursu rīkošanā.

 

Jūrmalas skandāla dēļ mazinās Tautas partijas un LPP/LC popularitāte

Dita Arāja,  Diena  03/30/06     Jūrmalas mēra vēlēšanu balsu pirkšanas skandāls, kurā ir iesaistīti Andris Šķēle (TP) un Ainārs Šlesers (LPP), ir mazinājis viņu partiju popularitāti, liecina Latvijas faktu (LF) 17.—27.marta aptauja. Abu partiju reitings krities vidēji par 2%. Tautas partija martā guvusi 7% potenciālo vēlētāju atbalstu, bet Latvijas Pirmā partija — tikai 4%. Tas LPP nenodrošinātu vietu Saeimā, ja vēlēšanas notiktu martā, un piedevām LPP līdzi novilkusi arī vēlēšanu apvienības biedru Latvijas ceļu.

"Cita izskaidrojuma nav, jo cietēji ir TP un LPP/LC apvienība. Citi, kas iesāņus stāvējuši, drīzāk ir ieguvēji," tā partiju reitingu krituma saistību ar Jūrmalas mēra vēlēšanu balsu pirkšanu skaidro LF direktors Aigars Freimanis. Tomēr viņš no līdzšinējās pieredzes sliecas secināt, ka Jūrmalas nesmukumi vēlētāju apziņā būtisku apvērsumu pret partijām nav atstājuši, jo sabiedrībā jau ir iesakņojusies doma, ka politikas lietas kārto tieši ar tādiem paņēmieniem, kādi atklājās Jūrmalas lietā, un ka politiskie lēmumi ir balstīti uz korporatīvām, merkantilām interesēm. Tādēļ sociologs neņemas prognozēt, kā notikušais ietekmēs vēlēšanu rezultātus: "Aizmirst neaizmirsīs, bet skandāls nobružāsies un pazudīs emocionālā piedeva, kas ļoti bieži iespaido vēlētāju".

Marta aptaujā pirmajā vietā nemainīgi ir Jaunais laiks (14,3%), aiz tā PCTVL (9,5%), TB/LNNK (8,5%). Arī Zaļo un Zemnieku savienību tāpat kā TP spējusi savākt 7% atbalstu, toties zem 5% barjeras nokritis Saskaņas centrs (4,9%), Jaunie demokrāti (2,6%), LSDSP (2,6%) un Visu Latvijai (1,3%).

 

Koalīcijas sarunās JL turpina nodarboties ar populismu

Liene Barisa,  NRA  03/30/06    Partija Jaunais laiks (JL) izdomājusi jaunu veidu, kā novilcināt Latvijas Pirmās partijas (LPP) izvirzītā satiksmes ministra kandidāta Krišjāņa Petera apstiprināšanu amatā, un lūgusi premjeru izvērtēt Satiksmes ministrijas iepriekšējo darbību. Ja atklāsies kādi pārkāpumi, LPP kandidātu JL atbalstīt nevarēšot. Un tādā gadījumā JL labprāt redzētu Satiksmes ministriju citas partijas pārraudzībā.

Kā iepriekš solīts, vakar notika koalīcijas partiju kopīga sēdē, kuru iniciēja Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Taču arī šoreiz JL atbalsts K. Peteram netika panākts. Taču partijas vienojās par citu risinājumu – A. Kalvītis piekrita JL aicinājumam nedēļas laikā veikt komplekso pārbaudi Satiksmes ministrijā. Premjers noskaidrošot, vai Satiksmes ministrija ir pildījusi valdības deklarācijā paredzēto, kā arī iepazīsies ar Valsts kontroles pārbaudes rezultātiem par ministrijas darbu.

"Tā kā LPP ir iesaistīta Jūrmalas kukuļdošanas skandālā, mēs gribam zināt, vai korupcija kā metode neparādās arī LPP vadītajā Satiksmes ministrijas darbā," uzsvēra JL Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis. Viņš norādīja, ka ir bažas, vai viss ir noticis likumīgi ar trešā mobilo sakaru operatora ienākšanu tirgū, Latvijas Pasta centrālās ēkas izsoli, bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera "pašmērķīgo reklamēšanos" uz autoceļiem. "Ir vajadzīga nopietna pārbaude, pirms mēs varam pieņemt lēmumu par tālāko atbildības uzticēšanu Latvijas Pirmajai partijai," uzsvēra K. Šadurskis. LPP priekšsēdētāja vietnieks un bijušais satiksmes ministrs A. Šlesers norādīja – partijai neesot nekādu iebildumu, ka tiks veikta šādā pārbaude, un cer, ka pēc šīs pārbaudes beidzot jaunais satiksmes ministrs tiks apstiprināts.

JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups Neatkarīgajai gan teica, ka JL labprāt satiksmes ministra amatā apstiprinātu TP virzītu kandidatūru un par to būtu gatavi balsot uzreiz. Paši sevi pie Satiksmes ministrijas stūres jaunlaicieši gan negribētu redzēt, viņš sacīja, jo tādā gadījumā LPP būtu iemesls sacīt, ka tādēļ vien JL šo visu darījis, skaidroja E. Jaunups. Lai gan par Satiksmes ministriju atbildīgās partijas nomaiņa nebūtu viegli realizējama un tādā gadījumā LPP, visticamāk, atstātu koalīciju, JL nevērtējot ministra apstiprināšanu vai neapstiprināšanu šādā kontekstā, apgalvoja E. Jaunups. Viņš gan piebilda, "ja arī LPP aizietu, koalīcijai tik un tā ir vairākums".

"Es jau ceru, ka nedēļa viesīs skaidrību. Ir paustas bažas par dažiem iespējamiem pārkāpumiem, un tad tās ir jāpārbauda," Neatkarīgajai sacīja arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš ļāva noprast, ka ZZS nav apmierināta, ka satiksmes ministra apstiprināšana tiek vilcināta. Taču, tā kā LPP pret pārbaudi neiebilda, neesot iemesla to nedarīt. "Ko tad mēs varam pateikt? Latvijas Pirmā partija ir šādam risinājumam piekritusi. Tad jau, ko tad mēs?" teica A. Brigmanis. Arī TP frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš norādīja, ka LPP ir piekritusi JL iniciatīvai. "Jaunais laiks acīmredzot, strādājot valdībā, īsti nezina, kā ir strādājusi Satiksmes ministrija. Ļoti žēl, ka, tik ilgi strādājot šajā valdībā, viņi nezina, un tāpēc kolēģi ir jāinformē. Es tur nesaskatu neko sliktu, ja viņi vairāk uzzinās," Neatkarīgajai sacīja J. Lagzdiņš. Bet pret JL mājieniem, ka TP varētu uzņemties ministrēšanu LPP vietā, viņš bija kategorisks: "Mūsu viedoklis ir nemainīgs, ka kandidatūra ir jāizvirza Latvijas Pirmajai partijai," sacīja J. Lagzdiņš un izteica cerību, ka jauns satiksmes ministrs Latvijā būs jau nākamceturtdien.

Atjauno Šlesera Saeimas deputāta mandātu

DELFI  03/30/06    Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāja vietnieks, bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers atkal kļuva par Saeimas deputātu. Saeima ceturtdien atjaunoja viņa deputāta mandātu.

Šlesers satiksmes ministra amatu zaudēja pēc atklātībā nākušās informācijas par viņa saistību ar kukuļdošanas skandālu jūrmalas mēra vēlēšanās. Šlesers pārmetumus noliedza, uzsverot, ka nav saistīs ar kukuļdošanas skandālu. Šlesers par spīti ″Jaunā Laika″ pārmetumiem nolēmis palikt amatā, taču premjers Aigars Kalvītis pieprasīja viņa demisiju.

Kalvītis pieprasīja Šlesera atkāpšanos no satiksmes ministra amata, norādot, ka saistības dēļ ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietu Šlesers ir zaudējis sabiedrības uzticību.

LPP nolēma, ka partija tomēr turpinās darbu Kalvīša vadītajā valdībā, un satiksmes ministra amatam izvirzīja Krišjāni Peteru, taču JL atsakās viņu atbalstīt, tāpēc pagaidām satiksmes ministra pienākumus pilda Kalvītis.

Jau ziņots, ka Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" publiskoja kukuļošanas lietā iesaistīto uzņēmēju un politiķu telefonsarunu atšifrējumus, kas liecina, ka par mēģinājumu piekukuļot deputātu Ilmāru Ančānu ("Mūsu zeme") zināja ne tikai četri šobrīd lietā apsūdzētie, bet, iespējams, arī Šlesers un vēl vairāki politiķi un uzņēmēji. Šlesers gan līdz šim ir noliedzis, ka kaut ko ir zinājis par kukuļa došanu.

 

Konceptuāli atbalsta Jūras dienas iekļaušanu svinamo dienu sarakstā

DELFI  03/30/06    Saeimas deputāti pēc ilgām diskusijām un dažiem dzejas lasījumiem ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja Jūras dienas iekļaušanu svinamo dienu sarakstā, nosakot, ka Jūras diena ir svinama otrajā jūlija sestdienā.

Likumprojekta izstrādātāji, apvienības “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) deputāti likumprojektā norāda, ka Latvijas Jūrniecības nozarē strādājošie kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas katru gadu otrajā jūlija sestdienā svin Jūras svētkus. Ar katru gadu svētki pulcē aizvien vairāk dalībnieku un skatītāju visos jūrmalas piekrastes ciemos un ostu centros. Jūras svētku svinēšanas tradīcijas jau ir sabiedrībā iedibinātas un darbojas.

Deputāti skaidroja, ka Jūras svētku dienas iekļaušana svinamo dienu sarakstā neatstās negatīvu iespaidu uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, nedz arī uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.

ZZS deputāts Indulis Emsis pat pieļāva, ka Jūras diena līdzīgi kā deju svētki Brazīlijā varētu radīt miljonu ienākumus, jo cilvēki brauktu uz svētkiem, vairāk pirktu un vairāk pārdotu, tādējādi radot papildu ienākumus budžetā.

Par šādiem Emša izteikumiem sajūsmu izrādīja TB/LNNK deputāts Pēteris Tabūns, kurš teica, ka pirmo reizi, uzkāpjot "Saeimas tribīnē", viņam trūkst vārdu. Tabūns pauda izbrīnu par ZZS vēlmi atbalstīt jūrniekus un apbrīnoja Emša aprēķinus, saskaņā ar kuriem, pasludinot Jūras dienu par svētku dienu, rastos miljoniem papildu ienākumu budžetā. Tabūns gan vēlējās uzzināt, kur rastos šie papildus ienākumi, ja Jūras diena tiek svinēta katru gadu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija gan norādīja, ka Jūras svētku svinības jau tik svinētas katru gadu, tādēļ komisija nav vēlējusies atbalstīt likumprojektu, jo tad būtu jānosaka arī meža, upju un citi svētki, ironizēja Saeimas komisijas un partijas “Jaunais laiks” pārstāve Ingrīda Circene.

Savukārt kreiso spēku apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Lativjā” pārstāvis Nikolajs Kabanovs aicināja noteikt Jūras dienu nevis par svētku dienu, bet gan par sēru dienu kā simbolu iznīkušajai Latvijas jūrniecībai un zvejniecībai, norādot uz privatizācijas skandālu ap Latvijas kuģniecību un jūrnieku nacionālo sastāvu, kurā Latvijas pamatnācijas pārstāvju esot ļoti maz.

Komisijas deputāti norādīja, ka, izstrādājot priekšlikumu par Jūras dienas iekļaušanu svinamo dienu sarakstā, notikušas konsultācijas ar Latvijas Jūrniecības savienību, Latvijas nacionālās Jūrnieku arodbiedrību un Zivsaimniecības konsultatīvo padomi, kas lūgušas atbalstu minētajam likumprojektam.

 

 

Šķēles lietā…

 

 

Tautas partijā neviens neesot gatavs nodot «savu tēvu» — Andri Šķēli

Ināra Egle,  Diena  03/29/06    Nodot savu tēvu — tas nebūtu raksturīgi nevienam no Tautas partijas," saka TP goda tiesas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis, pievienojoties tiem TP vadības pārstāvjiem, kas neredz iespēju valdē izvērtēt partijas dibinātāja Andra Šķēles saistību ar atklātībā nodotajām Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietas telefonsarunām. Goda tiesa izskata atsevišķu partijas biedru neētisku un amorālu rīcību, sacīts TP statūtos. Taču V.Ģīlis uzsver, ka tas notiek tikai tad, ja ir saņemts kāda biedra iesniegums ar lūgumu izskatīt kādu jautājumu. Taču A.Šķēles saistību ar Jūrmalas lietu neviens neesot aicinājis izvērtēt, un goda tiesas priekšsēdis ir pārliecināts, ka tāda iesnieguma arī nebūs, jo neesot nekādu pierādījumu, ka A.Šķēle būtu zinājis par kukuļdošanu vai būtu saistīts ar to.

Jūrmalas sarunās parādās A.Šķēles dialogi ar uzņēmēju Germanu Milušu, kurš ir kukuļdošanas lietā apsūdzētais un bija viens no galvenajiem atbalsta organizētājiem LPP pārstāvja Jura Hlevicka ievēlēšanai mēra amatā. Jaunā laika frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis uzskata — lai arī "juridiski Andris Šķēle ir izsprucis sveikā", paliekot virkne jautājumu. Piemēram, kā TP vērtē to, ka A.Šķēles darbība ir bijusi vērsta pret JL mēra vadīto Jūrmalas domi, aicinot par vicemēru ievēlēt "vislielāko kretīnu".

TP frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš otrdien Dienai paziņoja, ka "šis jautājums vairs netiek komentēts", un līdzīgi kā TP priekšsēdis Atis Slakteris ļāva noprast, ka TP valde negatavojas izskatīt A.Šķēles lietu. Līdzīgi izteicās aptuveni desmit TP biedru, un tikai nedaudzi domāja citādi, bet savu viedokli neatklāja. Viņu vidū bija Liepājas domnieks Uldis Pīlēns un Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece, kuri uzskata, ka valdei nevajadzētu izvairīties no šīs sarunas, jau agrāk tāds viedoklis bija arī Saeimas deputātei Vairai Paeglei.

Valkas mērs Vents Armands Krauklis teic, ka oficiālā nostāja diezvai mainīsies, taču "partija no šī stāsta jau ir ieguvusi lielu mācību, kuru esam pārrunājuši, un visiem turpmāk būs skaidrs, ka sarunas ir vērts vest tikai ar tām deleģētiem cilvēkiem". V.Krauklis arī uzskata, ka tagadējā TP jau vairs nav tā, kas bija pirms gada, ļaujot noprast, ka pa šo laiku ir mazinājusies arī A.Šķēles loma.

Uz atgādinājumu, ka A.Šķēles vadībā tiek izstrādāta partijas programma, valdes pārstāvis norādīja, ka TP dibinātājs tikai vada darba grupu, kas apkopo nozaru komiteju ieteikumus. "Tautas partijai Andra Šķēles kā ļoti spilgta un gudra cilvēka viedoklis ir bijis svarīgs, bet ne vienmēr tas ir bijis noteicošais, un turpmāk tas tiks vēl uzmanīgāk vērtēts," atzina V.Krauklis.

 

Šķēle nevēlas atgriezties politikā

LETA  03/30/06    Bijušais Ministru prezidents patlaban Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle nejūt izaicinājumu nākt politikā un kandidēt vēlēšanās, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" atzīst Šķēle.

"Esmu saņēmis neskaitāmus zvanus, un tie nav viens, divi, trīs, bet desmitiem, kuri mudina mani pārdomāt. Bet mans lēmums ir skaidrs un neatgriezenisks," laikrakstam saka Šķēle.

Skaidrojot lēmumu nekandidēt vēlēšanās, Šķēle norāda, ka, darot valstī lielas uz nākotni vērstas lietas, ir ļoti dārgi samaksājis par to - ar savu reputāciju. "Tā ir milzīga cena," saka Šķēle, norādot, ka viņa vārds iesaistīts dažādos skandālos kopš tā brīža, kad viņš sāka aktīvu publisko darbību.

Runājot par savu pašreizējo lomu un vietu Tautas partijā, Šķēle saka: "Es noteikti nevadu parlamentu, es noteikti nevadu valsti, es noteikti nevadu valdību, es nevadu partiju un tās valdi." Tomēr viņš atzīst, ka "neapšaubāmi politika katram aktīvam cilvēkam kaut kādā segmentā ir interesējoša".

Šķēle norāda, ka patlaban strādā ar partijas programmu, jo ar to saistās jautājumi, kas viņu interesē: inflācija, Eiropas nauda, nacionālais attīstības plāns un izglītība.

Atbildot uz jautājumu, no kurienes nāk Šķēles pašreizējie ienākumi, viņš norāda, ka "ir viens otrs liels atbalstāms un komplicēts projekts, arī ārpus Latvijas, un, protams, ir arī citas aktivitātes, ko es daru."

Šķēle atzīst, ka piepalīdz arī kādiem mazākiem projektiem, uzņēmumiem, kur strādā (strādās) pieci, seši vai nedaudz vairāk cilvēku. "Ir interesenti to darīt maksimāli distancēti no jebkuras valsts un pašvaldības varas," saka Šķēle.

Atbildot uz laikraksta jautājumu, vai Šķēle ir oligarhs, viņš norāda, ka Latvijā reālu oligarhu nav, jo "Latvijas demokrātijas un sabiedrības attīstība nepieļauj kaut cik redzamu laika distanci noturēties oligarha statusā".

Šķēle norāda, ka oligarhiem jāatbilst trijām pazīmēm - jābūt politiskai varai, ekonomiskai varai un varai medijos.

Runājot par ekonomisko varu, Šķēle norāda, ka viņš ir turīgs cilvēks, taču nepretendē uz vispārnacionālu ietekmi ekonomikā. Runājot par politisko varu, Šķēle saka "politiskā vara - domāju, ka tas ir pārspīlēti, vienīgi taisnība, ka man tiešām ir daudz draugu un paziņu visos politiskajos spēkos."

Savukārt, runājot par medijiem, politiķis norāda, ka viņam ir līdzdalība žurnālā "Dārzs un Drava", kas gan ir specifisks masu medijs. "Tā ka, ja grib, šīs trīs pazīmes var pievilkt", saka politiķis.

Šķēle negribētu, lai Lembergs būtu premjers

LETA  03/30/06    Bijušais Ministru prezidents Tautas partijas biedrs Andris Šķēle negribētu, lai Ventspils mērs Aivars Lembergs būtu premjers.

Ceturtdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" Šķēle uzsver, ka Lembergam pietiktu kvalitātes, lai vadītu valdību. Viena lieta ir būt pilsētā mīlētam un cienītam mēram, atbildēt par pilsētu, bet neatbildēt par valsti. Nonākot premjera amatā, ir jāatbild par visu valsti, arī par to, kas ir bijis pirms tam, norāda politiķis.

Pēc Šķēles sacītā, Lemberga situāciju sarežģītu, ka viņam būtu jāstrādā koalīcijā, jo grūti iedomāties, ka viņš parlamentā varētu iegūt vairāk nekā 50%.

Atbildot uz laikraksta jautājumu par medijos minēto Šķēles un Lemberga vienošanos - ja nekandidē viens, tad arī otrs ne, Šķēle norāda, ka nav šādas vienošanās.

"Kāda tur var būt vienošanās! Ja jūs zināt kaut nedaudz abus personāžus, jums tiešām liekas, ka šāda vienošanās varētu pastāvēt? Šāda vienošanas nav," saka Šķēle. Tomēr viņam esot sajūta, ka Lembergs piedalīsies politikā.

Šķēle pieļauj iespēju, ka "kaut kāda saspēle" notiekot arī saistībā ar Ventspils ostu un partijas "Jaunais laiks" pārstāvja Ojāra Grinberga iecelšanu ostas valdē. "Ja [ekonomikas ministrs Krišjānis] Kariņš ar Lemergu nav par kaut ko vienojušies šajā sakarā, tad tas ir vairāk nekā dīvaini," norāda Šķēle.

"Attiecībā uz amatpersonu iecelšanu izdod administratīvus aktus - ja ministrs apzināti neizlabo rīkojumu, bet visu gadu uztur tēmu (par Grinberga iecelšanu), parādot, ka Lembergs ir varenāks par visu valdību, tad tā ir viņa (Lemberga) bīdīšana, cik vien var uz augšu," norāda Šķēle.

Andris Šķēle: esmu jau ļoti dārgi samaksājis – ar savu reputāciju

Anita Daukšte,  NRA  03/30/06    Politikas smagsvars Andris Šķēle sniedz ekskluzīvu interviju Neatkarīgajai.

Andris Šķēle pēdējo plašo interviju sniedzis laikrakstiem pirms vairākiem gadiem, un, lai arī viņa vārds ir bijis pamanāms saistībā ar Tautas partiju, tomēr aktīvo redzamās politikas daļu viņš ir pametis. Skaļākais beidzamā laika politiskais skandāls par balsu pirkšanu Jūrmalas mēra vēlēšanās ir licis uzdot jautājumus par Andra Šķēles ietekmi politikā un Tautas partijā. Ekskluzīvā intervijā Neatkarīgajai viņš atklāj, ka nosoda politisko korupciju, taču neplāno pamest Tautas partiju, apzinoties savu saistību ar Jūrmalgeitu tikai liecinieka statusā. Viņš uzskata, ka, pieprasot satiksmes ministra Aināra Šlesera demisiju, notikusi politiskās atbildības latiņas pacelšana līmenī, kas nākotnē var ļoti apgrūtināt politisko procesu, ja no amata tiks prasīts atkāpties katram, kurš sniedzis liecību krimināllietā. Viņaprāt, Jūrmalgeitā vēl nav notikusi pilnīga patiesības noskaidrošana.

Intervijā Andris Šķēle kritizē pašreizējo Aigara Kalvīša valdību par slīgšanu populismā inflācijas apkarošanā priekšvēlēšanu periodā. Viņš uzskata, ka Jaunā laika centieni ieviest kolektīvās atbildības jēdzienu politikā ir vērsti uz mēģinājumu izraisīt valdības nestabilitāti un sagraut valdības vadītāja – "miera mikas" – Kalvīša pozīcijas pirms vēlēšanām. Intervijā viņš izvērtē savu un savas kundzes Kristiānas Lībanes-Šķēles iespējamo atgriešanos politikā un novērtē Aivaru Lembergu kā premjera amata kandidātu.

Par kukuļošanas skandālu Jūrmalas mēra vēlēšanās

– Jūrmalgeita ir beidzamā laika skaļākais skandāls par politisko korupciju, ietekmes tirgošanu un morāli politikā. Arī jūsu vārds ir publiskotajos telefonsarunu ierakstos. Tautas partija ir teikusi, ka jūs tur piedalījāties kā privātpersona un ar partiju tam nav nekāda sakara. Ja nav sakara ar partiju, tad kāpēc vispār jūs runājāt ar uzņēmēju Germanu Milušu par mēra vēlēšanām Jūrmalā?

– Par pašu Jūrmalas skandālu es gribētu pateikt uzreiz, lai nerodas nekādas šaubas par manu nostāju, – tie izteicieni un darbību apraksti, kas dzirdami sarunās, kas līdz šim tikušas publiskotas, man šķiet tikpat šokējoši, it īpaši sadaļā par kukuļošanu, kā jebkuram citam Latvijas cilvēkam. Ir dzirdēts, ka daži no publiskoto sarunu dalībniekiem dusmojoties uz žurnālistiem, bet es žurnālistus saprotu – ja viņu rīcībā nonāca šie materiāli, profesijas specifika prasīja tos publiskot. Politiķiem par to dusmoties ir tas pats, kas jūrniekam būt sašutušam par to, ka jūra viļņojas.

Manu viedokli šajā ziņā nemaina arī tas, ka pats esmu iesaistīts vienā nelielā šo sarunu segmentā: neviens taču nezina, kādi tīklojumi ir apkārt šīm sarunām, arī es nezinu neko vairāk par to, ko dzirdējām TV. Klausoties citas sarunas, kur piesaukti b... vārdi, stūķēta nauda tualetēs, kļūst vienkārši pretīgi. Arī man. Pastāv neatbildēts jautājums, vai mēs ar šīm sarunām redzam visu tīklojumu vai tikai tā daļu. Vai žurnālistiem ir bijusi iespēja veikt pilnu žurnālistisku analīzi un izsekot visam? Ir sajūta, ka žurnālistiem pašiem nav zināms viss, ka arī viņi zināmā mērā taustās pa tumsu. Bet tas, protams, nekādi neattaisno to, kas ir tapis zināms, tikai ļauj uzdot retoriskus jautājumus par žurnālistu profesionālajām privilēģijām un to samērīgu izlietojumu.

Domājot par šo lietu, es atceros viena slavena publicista izteikumu: "Vai tad žurnālisti meloja? Nē. Kāpēc jāmelo, ja to pašu efektu var sasniegt rūpīgi dozējot patiesību?" ( Smejas.)

Es atzīstu, ka kopš laikiem, kad biju premjers un manos profesionālajos pienākumos ietilpa gan saskarsme ar politiķiem, gan žurnālistiem, gan uzņēmējiem, mans paziņu loks ir visnotaļ plašs un mobilā telefona numurs nav ticis mainīts. Un, jā, ļaudis man joprojām zvana, arī pavirši paziņas. Esmu nedaudz pazīstams ar Germanu Milušu, esmu atbildējis uz viņa telefona zvaniem un skaidrojis savu viedokli. Protams, mani vārdi skan ēterā un tie ir skarbi. Tie nav necenzēti, bet skarbi. Vienīgais, ko es daru, – es no šā īpatnējā informācijas kanāla nododu informāciju vienīgajam, kuram bija tiesības izmantot šo informāciju, – Tautas partijas priekšsēdētājam Atim Slakterim. Kā viņš lēma, ar ko viņš runāja, tā jau ir viņa darīšana un zināšana, jo mūsu partija ir būvēta kā vertikāla organizācija, kurā kongresu starplaikos tās vārdā rīkojas priekšsēdētājs.

– Bet tas tomēr norāda uz jūsu ietekmi.

– Nē, nu tāda pati ietekme varētu būt TP Saldus nodaļas vadītājam, un viņam varbūt pat lielāka, jo viņa zināšanas par konkrēto reģionu ir nepastarpinātas. Katrā pilsētā, kur TP bija jāveido koalīcijas pēc pašvaldību vēlēšanām, bija sarežģīta situācija, kaut vai, piemēram, Limbažos. Es neuzskatu par nosodāmu to, ka katrs uzskata par vajadzīgu nodot to informāciju, ko viņš ir saņēmis. Bet neviens, piedodiet, par nu jau pārmēru bieži valkāto terminu, ierindas biedrs, kurš šo informāciju ir saņēmis, nevar pieņemt izšķirošo lēmumu. Es nevarēju pieņemt lēmumus par balsojumu Jūrmalā. Es nepazinu TP deputātu Jūrmalā, man pat viņa telefona nebija.

– Es nevarēju atrast norādes presē, ka jums būtu kādi īpašumi Jūrmalā, lai gan baumas visādas klīst. Kādas ir jūsu intereses šajā pilsētā?

– Pirmā un galvenā interese bija noturēt tādu ietekmi TP šajā svarīgajā pilsētā, kāda TP bija pirms tam. Iepriekšējā domes sasaukumā TP bija domes priekšsēdētāja vietnieka amats. Politika, tāpat kā jebkura cita nodarbe, liek noturēt vismaz to pašu panākumu līmeni, ko tu esi sasniedzis. TP tā bija galvenā interese.

– Tātad privātu interešu jums nebija, tikai partijiskas?

– Simtiem, varbūt vēl vairāk privātu interešu man varētu mēģināt pierakstīt jebkurā pilsētā. Bet man nav par to jāsacenšas, man tur nekādu interešu nav. Drīzāk ir jūras līcim otrā pusē.

– Jūras līcis jāsaprot pēdiņās, bijušais kolhozs Jūraslīcis?

– Nē, es domāju Rīgas jūras līci. Man varētu būt interese Saulkrastu domē, jo dzīvoju tajā pusē. Bet arī tur es neko neietekmēju. Vienīgais, atšķirībā no Jūrmalas, jau ilgus gadus pazīstu Saulkrastu domes deputātu Inesi Deniņu.

– Sarunā ar LTV korespondentu Krēvicu jūs sacījāt, ka esat prokuratūrai norādījis uz vairākām dīvainībām šajā lietā, bet nepateicāt – kādām?

– Mani vienu reizi Latvijas Televīzija aicināja runāt par Jūrmalas lietu, un es arī atsaucos šim aicinājumam. Kas attiecas uz nākamo raidījumu Kas notiek Latvijā? – tad mani uz šo raidījumu neviens neuzaicināja. Es, skatoties raidījuma pieteikuma titrus, kur tika pieteikta mana klātbūtne raidījumā, sazvanīju Dienas žurnālistu Edgaru Galzonu un palūdzu Jāņa Dombura telefonu. Domburam es pateicu, ka man neviens nav zvanījis un uzaicinājis. Man žēl, ka netika godīgi izklāstīta mana atrašanās vai neatrašanās raidījumā. Bet tādi laikam ir spēles noteikumi.

Jā, es uz prokuratūru biju aicināts vienu reizi, un man tika uzdoti pieci vai seši jautājumi. Manā rīcībā nav krimināllietas materiālu, bet tos es redzēju žurnālistu rokās, ļoti iespējams – pilnā apjomā, laikā, kad tiešajā ēterā tiku intervēts Latvijas Televīzijā. Manu sniegto liecību ieskaitot. Tie jautājumi (prokuratūrā) bija aptuveni tādi: vai jums ir mobilais telefons ar numuru tādu un tādu? Vai jūs esat pazīstams ar to un to? Jā, esmu. Visas manas atbildes ir uz vienas vai divām lapiņām. Tas, kas man likās dīvaini visas šīs lietas sakarā, ka rāda sarunas fragmentu krievu valodā un rakstīts krieviski: Vzjal. I kinul. (Paņēma. Un uzmeta – krievu val.) Es saku: kāpēc tā ir uzrakstīts? Man liekas, tā nevarētu būt. Nē, man saka, tur ir pauze. Es teicu – es neticu, ejam klausīties. Mēs noklausījāmies, un es uzskatīju, ka man ir tiesības norādīt uz šo dīvainību – tur nav nekādas interpunkcijas. Es, protams, neesmu nekāds krievu valodas skolotājs, bet, cik mans zināms, krievu valodā ar vārdu "I" teikumi parasti nesākas. Un vārdi "vzjal i kinul" drīzāk tulkojami kā izteiciens – "ņēma un nodeva". Tikpat labi var teikt – "ņēma un pagrūda", "ņēma un apgāzās", "ņēma un piedzērās". Jebkurā gadījumā tos izteicienus, kurus žurnālisti man pārmet kā divdomīgus, es vienmēr esmu uztvēris tikai politiskā kontekstā, jo pēc savas būtības tās arī bija ne sevišķi smalkas un glaimojošas, bet tomēr – sarunas par politiku.

Kas ir svarīgi arī šīs lietas sakarā? Ir svarīgi sniegt liecību, lai palīdzētu atklāt šādus noziegumus. Tas ir pilsoņa pienākums. Tas ir tas, ko esmu darījis un darīšu arī turpmāk.

– Kā jūs, ja būtu aktīvajā politikā, deputāts vai ministrs, būtu rīkojies pēc šā skandāla – būtu atkāpies no amata, nolicis deputāta mandātu?

– Rezonanse pēc šāda šā skandāla izklāsta ir samērā nokaujoša augstām valsts amatpersonām, vai tie būtu ministri vai deputāti. Tāpēc tas ir ļoti smags jautājums – ko darīt? Ja tu pilnīgi ar visu savu prātu un apziņu zini un saproti, ka neesi iesaistīts kukuļošanā, ka tas, par ko tev jāuzņemas atbildība, ir tikai kļūda cilvēcisko kontaktu – pāris telefona sarunu – izvēlē, tad atkāpšanās no amata nozīmē ļoti augsti uzstādītu cilvēciskās ētikas latiņu, it īpaši tāpēc, ka šodienas apstākļos amatpersona var būt droša, ka mediji to interpretēs kā atzīšanos kriminālsodāmā nodarījumā. Un tomēr, ja es būtu valsts amatpersona, es apsvērtu arī šādu iespēju.

Bet jāsaprot arī, ka pašam izlemt aiziet vai kādu uz to mudināt – tās ir divas dažādas lietas. Ja valsts nostāsies uz ceļa, ka piespiedu kārtā no darba jāaiziet visiem, kas liecinājuši kādā krimināllietā, tad kurš gan ies liecināt par ceļu satiksmes negadījumiem, laupīšanām u. c. noziegumiem? Es visās lietās aicinātu uz samērību. Arī šajā.

– Cepurnieku izmeta no TB/LNNK, Juris Hlevickis apturēja darbību partijā, sakiet, vai jūs TP mudināja apsvērt jautājumu par darbības apturēšanu partijā? Kādā veidā jūs apspriedāt notikušo ar partijas biedriem?

– Tautas partija ir liela organizācija ar savu kārtību, kura nav mainījusies: katrs partijas biedrs var iniciēt procesu. Ja tiks ierosināta partijas biedru goda tiesa, es uz to ieradīšos un visu izstāstīšu, sniegšu visus paskaidrojumus.

– Tādu neviens nav rosinājis?

– Pašam man šķiet, ka linča tiesas veidā Tautas partija nerīkosies, tas tai nav raksturīgi. Savukārt man šobrīd iesākts darbs pie TP partijas jaunās programmas, un es neesmu cilvēks, kas darbus pamet pusdarītus.

Vēl par šo Jūrmalas lietu runājot, šī situācija attiecībā uz mani ir ļoti līdzīga tai, kāda var izveidoties, piemēram, ja jums jādodas ar ģimeni ekskursijā, bet jūsu auto pēkšņi nobrūk benzīna sūknis. Jūs zvanāt savam automehāniķim un sakāt – tev ir sūknis? Viņš saka: nav, piezvani vēlāk. Pēc tam mehāniķis zvana kādam zaglim un saka – zini, man te tāds prominents klients, tu nevari kaut kur ātri nospert benzīna sūkni, es tev samaksāšu? Tas piekrīt. Automehāniķis zvana atpakaļ un saka: es nokārtoju, es dabūju! Un jūs taču nezināt to tīklojumu. Bet iznāk, ka kāda acīs esat mašīnu zaglis, vai? Vai vismaz zagtu detaļu uzpircējs.

Ja es todien būtu zinājis tīklojumu (Jūrmalas lietā), es būtu vienkārši izslēdzis telefonu. Ja man būtu mazākā nojausma, ka ar b... vārdiem un naudas muķiem tualetē tiek taisīta politika... Tagad, jau pēc tam, kad atklājies šis konteksts, man jautā – vai tad es neesot nekad redzējis šādu politisko cinismu? Jā. (Ar uzsvaru.) Jā. Es esmu redzējis tik daudz valdības veidojam, esmu redzējis tik daudz pieteikumu amatiem un citiem labumiem, ko ir likuši priekšā koalīcijas partneri vai tie, kas gribējuši pieteikties par tiem, es zinu, kā ministri mainīti un kā viņus mēģināts nospārdīt līdz zemei.... Tas viss ir redzēts. Bet tādas provocēšanas uz kukuļņemšanu, tik degradējošus izteicienus – to līdz šim nebija nācies pieredzēt.

– Varbūt nosauksiet kādu politiskā cinisma piemēru?

– Labāk ne. Es domāju par ko citu – par to, kāda dīvaina pasaule... Pārskatīju arhīvu materiālus, arī Dienu par pagājušajām vēlēšanām, 2001. gadā – "Jūrmalā balsis tiek pirktas par šņabi" – saraksts Mūsu zeme. Diez vai Ančāna kungs par to zināja? Vai, piemēram, Repšes kunga valdības laikā – viens no personāžiem – Lasmanis – tiek virzīts par Latvijas Gaisa satiksmes prezidentu, bet netiek iecelts, jo Repše krīt un nāk Emsis. Tā ka šie cilvēki dažādos veidos un izpausmēs bijuši manāmi politikā vai tuvu tai jau iepriekš. Neba mēs ar Šleseru te vienīgās slavenības.

– Vienu no Jūrmalgeitas atslēgas figūrām, Ilmāru Ančānu, vēl gadu pēc notikušā apsargā. No kā viņam būtu jābaidās?

– Man ir grūti iedomāties... Es nepazīstu Ančāna kungu, tikai, kā jau minēju, lasīju ziņu, ka iepriekšējās vēlēšanās par balsošanu par to partiju, no kuras ir Ančāna kungs, šņabi deva. Prasiet šo Ančāna kungam. Cik varēja noprast no raidījuma, viņš ar vienu no apsūdzētajiem, ar Volbruga kungu, ir uz tu, paziņas kaut kādi.

– Vai tad, ja jūs būtu Ministru prezidents, jūs būtu pieprasījis satiksmes ministra Aināra Šlesera demisiju?

– Ar to informācijas apjomu, kas ir manā rīcībā, es būtu ļoti apdomājis. Iespējams, ka Ministru prezidenta rīcībā ir kāda plašāka informācija, nekā ir publiskota masu medijos, jo premjeram ir regulāras tikšanās ar drošības iestāžu pārstāvjiem. Bet, ja runa ir tikai par to, ka Šlesera kungs ir liecinieks, ja viņš ir tikai gribējis, lai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pieliek plecu viņa virzītajam Hlevicka kungam... No sarunām ir saprotams, ka viņš ir mēģinājis ar politiskas rīcības metodēm – saucot tur kādas valdes vai priekšniecību no ārzemēm – nodrošināt tēvzemiešu atbalstu. Es neredzu no sarunām, ka Šlesers būtu mēģinājis ar naudu vai citiem materiāliem labumiem nodrošināt tēvzemiešu vai kādas citas balsis.

Šlesera kungam, protams, bija ļoti nepatīkami kā ministram, ka viņa vārds tur ir iekšā, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš nav zinājis to sarunu tīklojumu. Viņš ir runājis par tēvzemiešiem, bet, izrādās, tur ir Ančāns, Volbrugs, Lasmanis un kas tur vēl, kas kā mazais kartelītis pa tualetēm ņēmās.

– Vai jūs darījāt zināmu Tautas partijai savu viedokli par Šleseru un Jūrmalgeitu?

– Es pieņemu, ka TP vadība ir par to diskutējusi un lēmumu pieņēmuši. Lai gan var redzēt, ka Ministru prezidentam viedoklis ir mainījies – pirmdienas rītā viens, vakarā otrs, otrdienas rītā – viens, vakarā atkal cits. Es pieņemu, ka nāca klāt kāda jauna informācija, ko mēs nezinām. Bet, ja ir tā, ka Šlesera kungs ir saistījis savu rīcību tikai ar cerībām uz TB/LNNK atbalstu, sniedzis godprātīgas liecības un nav nekādi iesaistīts kukuļdošanā/ņemšanā, tad tā ir jauna latiņa, kas ir uzstādīta Latvijas politikā. Jauna latiņa politikā, saskaņā ar kuru jebkuru personu, kura ir saukta par liecinieku, un ja žurnālistiem tiks dota iespēja publiskot kaut kādus krimināllietas materiālus, varēs atsaukt no amata. Protams, ir iespējams šādi rīkoties un šādu precedentu radīt, bet jārēķinās, ka šis standarts nostiprināsies un vārds "liecinieks" latviešu valodā iegūs šaubīgu pieskaņu. Es jau minēju – visticamāk, liecinieku skaits saruks.

– Kādām vēl konsekvencēm jābūt pēc Jūrmalgeitas? JL bija izvirzījis ideju par Jūrmalas domes pārvēlēšanu, TP savukārt runā par likumu maiņām amatpersonu vēlēšanu kārtībā.

– Viena ideja saistās ar 5% vēlētāju balsu barjeras noteikšanu pašvaldību vēlēšanās lielajās pilsētās, lai nepieļautu tik sīki sadrumstalotas domes. Tas būtu jādara ne tikai Rīgā, bet arī pilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 15 000.

Viena lieta man liekas tiešām apšaubāma – tagad tiek izvirzīta ideja par domju amatpersonu vēlēšanu atklāti, ar rokas pacelšanu. Tas būtu tāpat kā kad Repše ieviesa atklātas valdības sēdes – ātri vien tās pārvērtās par farsu. Ne jau velti visā demokrātiskajā pasaulē pastāv aizklātas balsošanas jēdziens. Jo bez naudas spiediena, kas ir visrupjākais no iedomājamajiem, pastāv vēl arī politiskais spiediens, kas arī nav jāabsolutizē. Tieši tam kalpo aizklātums.

Es domāju, ka Jūrmalas dome nav jāatlaiž. Tā ir uzlikta tādā caurspīdīguma režīmā, ka nevienas nākamās vēlēšanas vairs nenodrošinās tādu režīmu jaunievēlētajam sastāvam. Mērķis ir, lai dome strādā atbilstoši iedzīvotāju interesēm, deputāti darbojas atbilstoši vēlētāju interesēm, un tagad ir vislabāk sekot līdzi, kā tas notiek. Nedomāju, ka viena vai otra deputāta dēļ, kuram ir celta apsūdzība, būtu jāatlaiž visa dome.

Jūrmalas dome šobrīd spēj strādāt, Aizstrautas kundze ir izrādījusies visnotaļ kompetenta vadītāja, un es nedramatizētu situāciju saistībā ar to. Caurspīdīguma režīms tai palīdzēs nodrošināt autoritāti jūrmalnieku un sabiedrības acīs.

– Izskatās, ka Jūrmalas skandālā ir iesaistītas tikai labējās partijas. Ir dzirdēts viedoklis, ka šis skandāls vēlēšanās jūtami kaitēs labējiem, bet būs kā medusmaize kreisajiem? Vai piekrītat šai domai?

– Nav nevienas partijas, kur būtu tikai eņģeļi. Kā zināms, arī mācītāji var būt iesaistīti briesmīgos noziegumos, esmu pārliecināts, ka arī žurnālistu vidū ir tāds pats procents neliešu kā vispārējais valstī, deputātu vidū var gadīties cilvēki ar vāju raksturu. Nav jau saistībā ar Jūrmalu tikai labējās partijas, ar balsu pirkšanu vēlēšanās ir saistīta kreisa partija – Jaunais centrs, kaut kādi arodbiedrību vadoņi. Nu, kur vēl tautai mīļāki cilvēki kā arodbiedrības līderi! Es nezinu, vai viņi ir vainīgi. Bet tas tikai liecina, ka jānoraida tēze – tikai labējās partijās ir savākušies nelieši, vai otrādi – kreisajās ir tikai eņģeļi. Nav tādu partiju. Ja būtu partija, kurā ir tikai eņģeļi, tad tā sen būtu izredzētā. Nav tādas partijas.

Par valdības un koalīcijas darbu

– Kā jūs vērtējat Aigara Kalvīša vadītās koalīcijas darbu? Vai kādreiz politiski tik ļoti gaidītā TP un JL kā lielo koalīcijas partneru sadarbība ir veiksmīga un sevi attaisnojusi?

– (Ilgas pārdomas.) Labs jautājums. No dažiem aspektiem, domāju, ka ne. Piemēram, kur es esmu vīlies attiecībā uz Jauno laiku un uz Repšes kungu: kādreiz viņa solījumi, arī man dotie, bija vairāk nekā stipri un spēcīgi no viņa puses par to, ka valstij jābūt stingrai fiskālajai un monetārajai politikai, ka Latvijas valstī jādzīvo ar sabalansētu budžetu. Es zinu, ka tā ir pareizā pieeja. Skatoties no šā aspekta, šī ir populistu valdība. Cīņai ar inflāciju ir divi galvenie instrumenti – samazināt publiskos tēriņus un paaugstināt nodokļus, lai mazinātu pieprasījumu. Šeit ir noticis pilnīgi pretējais! (Smejas.) Publiskos tēriņus palielina un nodokļus samazina!

– Vai tad tas ir saistīts ar to, ka šīs divas partijas ir kopā valdībā? Turklāt finanšu ministrs ir no Tautas partijas!

– Es saprotu un apskaužu finanšu ministru Oskaru Spurdziņu par viņa dzelzs nerviem, jo viņš, būdams finansists un skaidri zinot, ko vajag darīt, spēj pakļauties šīs koalīcijas ietvaros akceptētajiem uzstādījumiem. Viņš acīmredzot negūst pilnīgu atbalstu no koalīcijas partneriem un arī no Ministru prezidenta. Bet vismaz labi, ka finanšu ministrs vienalga ir konservatīvs un nenodarbojas ar priekšvēlēšanu populismu. Finanšu ministrs tomēr šajā gaisotnē nes valstsvīra atbildīgo stāju.

Šajā aspektā JL un TP sadarbība nav devusi neko pozitīvu. Varētu vēl meklēt daudzas lietas, kur varētu teikt, ka varēja nostrādāt labāk.

– Vai šī valdība varētu nostrādāt līdz vēlēšanām bez kāda no koalīcijas partneriem? Piemēram, bez JL, kurš tagad izvirza visai ultimatīvas prasības saistībā ar satiksmes ministra amatu?

– Jūrmalas skandāla sakarībā ir viena interesanta lieta, kur JL ir tas tiražētājs un uzturētājs – tiek runāts par kolektīvo atbildību. Latvijas Pirmajai partijai vajadzētu iet projām, varbūt pat pašlikvidēties, kā kāds karstgalvis iekšēji saka... Tas būtu tāpat kā padomju laikā – tikko viens ciematā ir nelojāls, tā visus izveda uz Sibīriju. Vai kā Afganistānas karā – ja ciematā ir viens modžaheds, tad uzspridzina visu ciemu. Es kategoriski nepiekrītu šādai nostājai. Ja partija, vienalga, LPP, JL, TP, nav pieņēmusi savā valdē kādus krimināli vai ētiski nosodāmus lēmumus, tad kādu kolektīvo atbildību var prasīt? Kas tas tāds ir? Atbildību var prasīt no konkrēta cilvēka. Un tikai vēlētājiem visā to kopumā ir tiesības lemt par kolektīvo atbildību, ja pārāk daudzi indivīdi, konkrētās partijas biedri, likuši vilties. Tas ir vienkārši mēģinājums izspiest kādu koalīcijas partneri, iegūt sev lielāku rīcības telpu. Koalīcijas sastāva maiņa varētu būt mērķis, kā destabilizēt šo valdību, radīt nervozitāti priekšvēlēšanu laikā. Tā arī tiktu būtiski grautas Kalvīša pozīcijas. Jo Kalvītis valdībā vienmēr uzvedies kā tāds miera mika – viņš visus samierinās, visiem galviņu noglāstīs, tiks galā tā mierīgi... Varbūt tas ir pieņemami, ka visi tiks galā un nomierināsies, vai tad mazums ģimenē strīdu gadās. Ja izdodas radīt nervozitāti, ka balsu nav, budžeti tiek taisīti vaļā, likumi tiek sagrozīti ar būtiskām sekām nākotnē, tad tas nograutu Kalvīša pozīciju, ar kuru viņš šo valdības vadītāja slogu ir nesis. Tas neapšaubāmi var būt kādas konkurējošas partijas, tai skaitā, koalīcijas partnera mērķis.

– Pēc jūsu teiktā iznāk, ka JL izmanto Jūrmalgeitu par aizsegu, lai priekšvēlēšanu periodā noraktu Tautas partijas izredzes un parādītu Kalvīša valdību kā mazspējīgu?

– Es domāju, ka citu konkurējošu partiju mazspējas uzrādīšana un izcelšana vai pat ilūzijas radīšana par šādas mazspējas esamību Latvijas apstākļos ir viens no galvenajiem ikvienas partijas mērķiem. Jaunais laiks šai ziņā gūst ne tos mazākos panākumus.

– Kādu jūs varat prognozēt priekšvēlēšanu situāciju?

– Es domāju, ka visiem koalīcijas partneriem pietiks veselā saprāta strādāt kopā līdz galam.

Protams, priekšvēlēšanu periodā tomēr būs dzīvs šis elements – Šlesers vainīgs vai nevainīgs, bet tomēr tur bija. Kā padomju anekdotē, kad kaimiņš uzraksta par kaimiņu sūdzību, ka tas tur cūku uz balkona. Arodbiedrība ierodas mājās un skatās – cūkas nav, balkons ir. Atskaitē raksta – fakti daļēji apstiprinās. Bet tas jau atkal būs stāsts par to, kura partija priekšvēlēšanu gaisotnē mācēs pārliecinošāk aģitēt. Šie četri gadi Latvijā neapšaubāmi ir bijis skaļo runu laiks. Ne jaunais, ne vecais, bet patosa pilnais laiks. Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir. Tāds ir politiskais pieprasījums, ar ko jārēķinās.

– Bet JL pats var aiziet no valdības.

– Man ir grūti atbildēt, ko viņi savā partijā spriež. Bet, redziet, viņiem nav spilgtu ministru ar skaidru atskaiti, kas padarīts. Ir bijušas vairākas lielas neveiksmes tautsaimniecības, ekonomikas jomā, par ko atbild Kariņa kungs. Viņiem vieglāk stāstīt nevis par darbiem, bet runāt par lietām, kas visiem nav pieņemamas, piemēram, Jūrmalas kriminālo stāstu. Varbūt uz šī fona var kādam pateikt – zini, tev nav alga par desmit latiem lielāka, jo tur, Jūrmalā, ir šāda situācija. Tas ir vieglākais princips – novērst uzmanību uz to, kur ir kliedzoši pārkāpumi.

– Priekšvēlēšanu periodā vairākas partijas ir izvirzījušas savus labos darbus Ministru kabinetā kā priekšvēlēšanu lozungu. Kādus jūs redzat valdības labos darbus?

– Ir lietas, kur ir ļoti labi darbi, bet kurus kopumā grūti tirgot. Savus pienākumus ļoti apzinīgi pildījis veselības ministrs Gundars Bērziņš. Izmantojot to priekšrocību, ka viņš nenāk no šīs sistēmas. Viņš varējis pret visu sistēmu izturēties vienādi. Protams, pateicoties viņa iepriekšējai pieredzei finanšu ministra amatā, vitalitātei un enerģijai, viņam ir izdevies aizdrīvēt caurumus sistēmā, kur nauda plūst projām. Ilgtermiņā tas ir ļoti labs starts. Bet tikai starts. Veselības sistēmas sakārtošana ir ilglaicīgs projekts, kādiem astoņiem, desmit gadiem. Uz tā fona, ka kad bija divi JL ministri – Bērziņa darbs ir kā diena pret nakti kompetencē.

Domāju – neraugoties uz to, ka kultūra ir ļoti jūtīga sfēra, kur cilvēki ir ar savu savpatību, Demakovas kundze ir atļāvusies vairākus lielus uzstādījumus. Lai cik tas šķistu pamanāmi, būves – bibliotēka, koncertzāle, muzejs – nav tas svarīgākais. Ir labi sākts algu pacēlums, dialogs ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kultūras foruma izveide. Svarīgs ir arī jaunais kultūras objektu apsaimniekošanas modelis, kas paredz, ka līdz 2018. gadam tiks renovēti kultūras objekti – muzeji, koncertzāles, arhīvi, jo atbildība tiek uzlikta Nekustamo īpašumu aģentūrai. Tas nostrādās, ja nenāks atkal kāds dīvainis vai traks cilvēks, kas atkal teiks – nē. Šīs ieceres neatstāj iespaidu uz budžetu, neprasa papildu investīcijas no budžeta.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, nu jau bijušais, ir ievilcis vairākas spēcīgas līnijas, kaut vai ar to, ka lidosta ir sākusi dzīvot. Ministrs pareizā brīdī saprata, ka Eiropa dzīvo pēc atklāto debesu politikas. Tātad visas lidostas konkurē – varbūt mēs nekonkurējam ar Frankfurti vai Hītrovu, bet ar Tallinu un Viļņu – noteikti.

Rūpīga darba darītāja izskatās aizsardzības ministre Linda Mūrniece no Jaunā laika. Mierīga, bez jebkādas politālēšanās.

– Neraugoties uz fantastisko IKP pieauguma tempu, Latvija nav tālu no 8% inflācijas gadā, kas varētu būt ne vien nepanesams slogs kredītņēmējiem, bet tās sekas nemitīgi skar arī iedzīvotāju labklājību. Kā jūs būtu rīkojies cīņā ar inflācijas sekām?

– Lai mazinātu inflāciju, būtu jādara nepopulāras lietas, bet priekšvēlēšanu laikā neviens to nedarīs. Būtu jāaptur algu pielikums visā sabiedriskajā sektorā.

– Bet cilvēki kliegs!

– Redziet, inflācija ir tāds neredzams nodoklis, par kuru visiem politiķiem šķiet – mēs jau par tādu neesam balsojuši. Bet viņi, balsodami par publisko tēriņu pieaugumu, par budžeta izmaiņām, reizē nobalso par inflāciju. Nav skarbāka nodokļa par inflāciju, jo tā skar pilnīgi visus, bet vissāpīgāk tos cilvēkus, kuriem ir vismazākie ieņēmumi. Šiem cilvēkiem visi ieņēmumi tiek iztērēti ikdienas dzīvei, un ikdienas ieņēmumi katru dienu kļūst nevērtīgāki. Šī valdība un šie deputāti ir nobalsojuši par inflāciju.

Es esmu aicinājis TP atgriezties pie vecā uzstādījuma par bezdeficīta budžetu. Visus tēriņus, kurus var nefinansēt no budžeta, bet no naudas plūsmas, izstiept ilgākā laika periodā. Es būtu, bet šī Latvijas Bankas vadība to nedarīs – tad kad piesaistījāmies eiro, varbūt tomēr vajadzēja dzīvot pēc peldošā kursa. Nevajadzēja piesaistīties pie konkrētā eiro kursa. Žēl, ka tad, kad stājāmies Eiropas Savienībā, politiķi svēti meloja, nepasakot, ka mēs ieiesim citā telpā, kur ir citi cenu līmeņi, bet atalgojuma līmeņi tik drīz neatnāks. Atalgojums ir atkarīgs no darba ražīguma, šeit tiek vērtēts, vai tu ar savu darba ražīgumu spēj sacensties ar darba ražīgumu Polijā, Vācijā, Francijā. Poliju nu jau apsteidzām, bet šis posms ir tautai ļoti sāpīgs.

Par darbību politikā

– Vai jūs varētu raksturot, kas jūs šobrīd esat Tautas partijā? Ir dzirdēti apzīmējumi – no pelēkais kardināls līdz ierindas biedrs. Kurš no šiem apzīmējumiem jums piedien? Par pēdējo es šaubos visvairāk, jo jūs rakstāt jauno TP programmu – tātad drīzāk esat partijas smadzeņu centrs.

– Es noteikti varu pateikt, ka neesmu Dieva pirksts uz zemes, ko man grib pierakstīt. Es noteikti nevadu parlamentu, es noteikti nevadu valsti, es noteikti nevadu valdību, es nevadu partiju un tās valdi. Bet neapšaubāmi politika katram aktīvam cilvēkam kaut kādā segmentā ir interesējoša. Man ir patīkami runāt ar cilvēkiem, kuri var runāt par nākotni, kuriem ir vīzija, kaut kāds redzējums. Pirms kāda laika tiku uzaicināts uz TP valdi, un man tika piedāvāta iespēja (rakstīt partijas programmu), kurai es piekritu. Mēs strādājam pie tās, jo ar to saistās jautājumi, kuri mani interesē. Inflācija, Eiropas nauda, nacionālais attīstības plāns, izglītība – tās ir lietas, kas ir svarīgas.

Piecpadsmit neatkarības gadu laikā mūsu valsts attīstības vektori ir pilnīgi mainījušies – mēs esam no vienas lielas telpas, esam iekāpuši citā ekonomiskajā un politiskajā savienībā, un mums priekšā ir milzīgi izaicinājumi.

– Jūs teicāt, ka neesat Dieva pirksts, bet varbūt esat oligarhs?

– Varbūt tagad politologiem māca citādi, pajautāšu viņiem, kad nākamreiz uzaicinās Sociālo zinātņu fakultātē lasīt lekciju. Bet, man šķita, ka oligarhiem ir jāatbilst trim pazīmēm – jābūt politiskai varai, ekonomiskai varai un varai medijos. Par ekonomisko varu – es esmu turīgs cilvēks, bet nekādi nepretendēju uz vispārnacionālu ietekmi ekonomikā. Politiskā vara – domāju, ka tas ir pārspīlēti, vienīgi taisnība, ka man tiešām ir daudz draugu un paziņu visos politiskajos spēkos. Trešais – man ir līdzdalība žurnālā Dārzs un Drava, bet tas ir tāds specifisks masu medijs. Tā ka, ja grib, šīs trīs pazīmes var pievilkt.

– Kuri Latvijā ir oligarhi?

– Es domāju, ka, reāli runājot, nav. Tāpēc, ka Latvijas demokrātija ir krietni priekšā tām valstīm, kurās oligarha institūcija ir pastāvējusi. Latvijas demokrātijas un sabiedrības attīstība nepieļauj kaut cik redzamu laika distanci kādam noturēties oligarha statusā. Varbūt kāds grib pretendēt uz to. Bet reālu oligarhu nav.

– Vai jūs nejūtat izaicinājumu pats nākt politikā, kandidēt vēlēšanās?

– Neticēsiet – nē. (Smejas.) Varat ticēt, varat neticēt, bet es esmu saņēmis neskaitāmus zvanus, un tie nav viens, divi, trīs, bet desmitiem, kuri mudina mani pārdomāt. Bet mans lēmums ir skaidrs un neatgriezenisks.

Varu paskaidrot, kāpēc – darot valstī lielas uz nākotni vērstas lietas, es esmu ļoti dārgi maksājis par to. Visi tagad mēģina saskaitīt Šķēles skandālus, ko viņš kam ir samaksājis. Es esmu jau ļoti dārgi samaksājis – ar savu reputāciju. Tā ir milzīga cena.

Es vēl atceros 1995. gada 21. decembri, kad mani apstiprināja par Ministru prezidentu – pēc Bankas "Baltija" kraha ieviest sabalansētu budžetu, problēmas pēc Krievijas krīzes, pilnīga bedre sociālajā budžetā – visas pensijas uz aizņemšanās rēķina, atceros skarbo lēmumu, kad bija jāpieņem grozījumi pensiju likumā. Šodien vairs neviens nerunā, ka pensiju sistēmā būtu krīze, Staķes kundzei nav izmisīgi jādomā, kā izmaksāt pensijas. Darot šādas lielas lietas, esmu ieguvis gan lielus atbalstītājus, gan noliedzējus. Man aizņemot politiskajā skatuvē lielu laukumu, daudzi ir vēlējušies to pārgrozīt, mainīt ar dažādu skandālu palīdzību. Bet tāda ir dzīve. Politika ir dzīve.

– Presē tiek minēta Aivara Lemberga un Šķēles vienošanās – ja nekandidē viens, tad arī otrs ne? Kā tad ir?

– Es būšu ko palaidis garām. Kāda tur var būt vienošanās! Ja jūs zināt kaut nedaudz abus personāžus, jums tiešām liekas, ka šāda vienošanās varētu pastāvēt? Šādas vienošanās nav. Bet man ir sajūta, ka Lemberga kungs piedalīsies politikā. Pieļauju, ka viņa spēja izgudrot un pārvērst pretiniekus netiešos atbalstītājos viņam nodrošina veiksmi. Diena viņam palīdz uzturēt fantastisku reitingu, domāju, ka viņš ir pirmajā piecniekā vai pat trijniekā valstī. Neviens cits politiķis tādu publicitāti pat dabūt nevarētu, iespējams, Lemberga kungam pat naudas nepietiktu, lai tādu nodrošinātu lielākajā medijā.

Kaut kāda saspēle notiek arī Ventspils ostas sakarā – ja Kariņš ar Lembergu nav par kaut ko vienojušies šajā sakarā, tad tas ir vairāk nekā dīvaini. Attiecībā uz amatpersonu iecelšanu izdod administratīvus aktus – ja ministrs apzināti neizlabo rīkojumu, bet visu gadu uztur tēmu (par Ojāra Grinberga iecelšanu), parādot, ka Lembergs ir varenāks par visu valdību, tad tā ir viņa (Lemberga) bīdīšana, cik vien var, uz augšu. Es šeit nevaru piekrist arī Kalvīša kungam. Es viņa vietā būtu izsaucis Kariņa kungu un devis piecas minūtes laika: vai nu ir tāds rīkojums, kas atbilst likuma prasībām, jo domāju, ka Lemberga kungs tādu izpildītu, vai arī Kariņa kungs būtu brīvs, un es izdotu viņa vietā šo rīkojumu.

– Pēc aptaujām Lemberga kungs tiek minēts kā labākais kandidāts premjera amatam, arī Zaļo un zemnieku savienība tā saka. Kā jums šķiet, kā bijušajam premjeram?

– (Nopūšas.) Es domāju, ka kvalitātes, lai vadītu valdību, viņam pietiktu, bet es negribētu, lai Lemberga kungs būtu premjers.

Viena lieta ir būt pilsētā mīlētam un cienītam mēram, atbildēt par pilsētu, bet neatbildēt par valsti. Nonākot premjera amatā, tu ar to pašu dienu atbildi valstī par visu, kas ir noticis pirms tevis. Nevar tā, kad tevi ievēl par deputātu, pateikt – ziniet, es par to, kas bijis agrāk, neatbildu, es tikai par to, kas būs. Sabiedrība, vēlētāji saka – labi, labi, bet parādi, kā visu var sakārtot! Atbildība ir neproporcionāli liela. Vai Lemberga kungs tik sarežģītā situācijā, jo tā noteikti būtu koalīcija – grūti iedomāties, ka viņam būtu vairāk nekā piecdesmit procentu – vispār gribētu uzņemties atbildību? Varbūt, ka grib. Bet vai viņš to varēs?

– Ja pats neiesiet politikā, varbūt neliegsiet kandidēt savai kundzei – Kristiānai Lībanei-Šķēlei?

– Protams, neliegšu, bet tas būs viņas lēmums. Lai ko arī runātu, Šķēle nav tas, kurš diktē valdībai, diktē parlamentam un diktē sievai. Mediji šo viedokli bieži vien tiražē, bet tas nav tā, nepavisam nav tā. Tas būtu pārāk patriarhāli un pārāk feodāli! (Smejas.)

– Bet vai pēc Jūrmalgeitas nav samazinājušās viņas izredzes sekmīgi kandidēt?

– Mana vārda iesaistīšana šajā skandālā ir ļoti nepatīkama, un skaidrs, ka politiskie konkurenti to mēģinās uzturēt siltu, cik vien ilgi var, izvelkot no tā politiskas dividendes. Kaut kādā ziņā tas var atstāt iespaidu. Taču, zinot to, ka viņa ir ļoti augstas raudzes politiķe, ja viņa izšķirsies par kandidēšanu, viņa noteikti spēs sevi pierādīt. Saprotiet, politikā profesionalitāte ir daudz svarīgāka par naudu. Nevar ar naudas kampaņām tirgot sapuvušas zivis.

Par Latvijas vēsturi

– Kad mēs runājām par interviju, jūs teicāt, ka gribat izteikties arī par 16. martu. Vai žoga likšana ap pieminekli un varas pārstāvju saasinātā reakcija uz kritiku par to jums izraisa vēlmi iejaukties ar savu viedokli?

– Man ir viedoklis, un pieļauju, ka tas nesakrīt ar oficiālo varas pārstāvju viedokli. Man šķiet, ka pat padomju laikā neatļāvās ap pieminekli uzlikt žogu. Ko tas parāda? Tur ir daudzas šķautnes – kā tortē. Piemēram, Jūrmalas lieta ir viena kārta tortē, kur mēs redzam iesmērētu sapuvušu zapti. Šeit arī mēs redzam vairākas kārtas – acīmredzot valsts varai nav bijušas citas varēšanas, kā, žogus neliekot, novērst radikāļu publisku naidošanos pie Brīvības pieminekļa. Bet vienlaikus ar to sodot visus tos cilvēkus, kas gribējuši pienākt pie pieminekļa, vai nolikt ziedus. Tas liecina par to, ka, neraugoties uz milzīgajiem pūliņiem, ko Latvijas vēstures skaidrošanai ir veltījusi Valsts prezidente, mēs neesam varējuši ielīmēt tur tās lapas, kuru tur nav. Mēs arvien esam valsts, kuru viegli sludināt ne tikai par postkomunistisku, bet pat par postfašistisku valsti vai nacistisku valsti. Mēs neesam pratuši paskaidrot, ka Latvijas valsts toreiz nepastāvēja, un, ja arī ir Latvijas iedzīvotāji, ne tikai latvieši, kuri ir piedalījušies noziegumos pret cilvēci, tad tā nav mūsu kopējā Latvijas valsts atbildība. Tie ir konkrēti indivīdi, kuri ir sodu saņēmuši vai vēl jāsoda, ja tādi ir dzīvi. Prezidente precīzi, būdama Izraēlā, spēja pateikt, ka nosoda un nožēlo to atsevišķo iedzīvotāju rīcību, kuri piedalījās holokaustā, bet Latvijas valsts vārdā viņa nav sniegusi šo atvainošanos. Jo Latvijas valsts toreiz nebija, bija divkārt okupēta zeme.

16. marts, 25. marts, 14. jūnijs... visi šie datumi kaut kādā mērā iet kopā. Bet tik milzīgus dzīvā spēka zaudējumus, kādus ir cietusi Latvijas tauta un visvairāk latvieši, es nezinu, vai Eiropas telpā kaut kas tāds ir bijis. Protams, septiņi tūkstoši ebreju, kas gāja bojā holokaustā Latvijas teritorijā, ir šausminoša traģēdija. Bet desmitiem, desmitiem tūkstoši latviešu, kas ir aizvesti, arī ir ļoti liela sāpe un traģēdija, kura nav nekādi spēta izskaidrot. Man ir skumji, ka mēs izvēlamies to ceļu, varas nespējas, varas neizdarības dēļ, – aplikt žogu ap pieminekli un pateikt nē ne jau radikāļiem, bet pateikt nē visiem pārējiem.

– Iespējams, tas ir varas pārstāvju konformisms, pielāgošanās Eiropas Savienības telpā valdošajam viedoklim?

– Varbūt. Politiķi izvairās par to runāt, bet tas ir nožēlojami. Es domāju, ka valsts rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai nepieļautu incidentus. Zinot iepriekšējos gados notikušo, situāciju varēja noorganizēt tā, lai netiktu ierobežota ne vārda brīvība, ne aizskarts cilvēku gods un cieņa. Žogs bija vairāk nekā pārsteigums.

Arī ebrejus nevajag mest pār vienu kārti – viņi ir Latvijas tautas daļa, kādreiz piedalījušies atbrīvošanas cīņās. Vēlāk dažādu okupāciju dēļ visi Latvijas iedzīvotāji tika pāršķiroti pēc cita sieta, un tas ir ļāvis kādam uzturēt šo tēmu dzīvu, bet nebūt ne taisnīgi pret Latvijas valsti un latviešu tautu. Es vēl tagad atceros aizsaulē aizgājušo Latvijas rabīnu Nātanu Barkānu, man ar viņu bija ļoti labas attiecības. Lai arī es nekad neapmeklēju sinagogu, bet ar viņu varēju šīs lietas pārrunāt. Tādi cilvēki kā viņš bija īsti Latvijas patrioti.

Par ienākumiem

– Es saskaitīju jūsu biogrāfijā daudz politisku liela mēroga skandālu vai notikumu, kuru kontekstā vai tieši ir minēts jūsu vārds. (Lata International, G–24 kredīti, podu skandāls, Latvenergo trīs miljoni, pedofilijas skandāls, vekselis par 29 miljoniem latu, digitalizācijas lieta, tagad vēl Jūrmalgeita. Pilnīgi sāk likties, ka par daudz vienam cilvēkam. Kā jūs to skaidrojat?

– Skandāli taču parādās no tā brīža, kad es sāku aktīvu publisko darbību. Līdz 1995. gada decembrim jūs taču neatradāt nevienu skandālu, vai ne? Es taču tad nevienu neinteresēju. Ņemšanās sākās pēc tam. Bijuši pat tādi skandāli, kur mans vārds ir klāt, bet neviens pat nav lūdzis sniegt liecību. Piemēram, saistībā ar G–24 kredītiem. Nu nekad neviens nav lūdzis liecināt. Turklāt es nekad neesmu dalījis kredītus, nekad neesmu bijis komisijā. Bija pat parlamentārā izmeklēšanas komisija, to laikam vadīja Viktors Stikuts, tagad laikam viņš pat ir Tautas partijas biedrs...

Es esmu maksājis par šiem skandāliem ar savu reputāciju, un tā ir ļoti milzīga cena.

Viens no nokaujošākajiem bija pedofilijas skandāls – pēc tāda vai nu nodzerties, vai aiziet... Bet kaut kādā veidā skandāli stiprina... Tu esi! Tu vēl esi dzīvs... par tevi runā!

– Tas jautājums, kas šobrīd interesē daudzus – kādi ir jūsu ienākumi, no kurienes tie nāk? Daudzi teic, ka jūs nenākot politikā, jo tad būtu jāiesniedz amatpersonas deklarācijas un jāizgaismo savi finanšu darījumi.

– Mana deklarācija pirms pāris gadiem... vai ar to nav pietiekami?

– Nē, gribas zināt, kas ir tagad!

– Man tak nav tādu izdevumu, mīļie cilvēki! Ir viens otrs liels atbalstāms un komplicēts projekts, arī ārpus Latvijas, un, protams, ir arī citas aktivitātes, ko es daru, bet tās neprasa lielu piepūli, drīzāk dod prieku. Es piepalīdzu arī kādiem mazākiem projektiem, uzņēmumiem, kur strādā (strādās) pieci, seši vai nedaudz vairāk cilvēku. Un ir interesanti to darīt maksimāli distancēti no jebkuras valsts un pašvaldības varas. Kā jūs domājat, cik Rīgā paiet laiks, lai saņemtu būvatļauju, no mirkļa, kad sākat kaut ko darīt?

– Seši mēneši?

– Nezvanot nevienam Rīgas domē, nelūdzot neko... jūsu skaitlis jāreizina ar trīs. Man it sevišķi patīk lietas, kurās varbūt nav nekāds liels komerciāls ieguvums, bet ir kaut kas interesants, kā saka, kaut kas sirdij.

 

 

 

16. un 25. martā...

 

 

Viedoklis: Iecietība  

Gundega Repše, rakstniece  Diena  03/24/06    Likteņa ironija! Šī nedēļa sakās būt veltīta cilvēku iecietībai. Tā vien liekas, ka kāds virtuozs smadzeņu diriģētājs saskaņo tematiskās dzīvošanas scenāriju ar notikumiem Latvijā. Ir tik mazohistiski saldi sevī pārcilāt iecietības jēgu pēc 16.marta pazemojošajiem varas meliem un manipulācijām, pēc Jūrmalas ambrāžā iesaistīto gvelšanas par nevainību, pēc varas pārstāvju nievājošās attieksmes pret morālētiskās dabas jautājumiem iepretim tiesiskiem, pēc māžošanās ar žogiem, melošanas sabiedrībai un represēto trenkāšanas uz Brāļu kapiem, pēcāk solot tomēr pavērt žoga vārtiņus pie Brīvības pieminekļa. Šie notikumi, kas iepretim globālām katastrofām un pilsoņu kariem šķiet vien bezgaumīgs trādirīdis pašpietiemamā kūtiņā, man tomēr tāds nemaz neliekas. Bet es vaicāju sev — kur mana iecietība? Nē, papriekšu es gribu noskaidrot, kas tā tāda ir un ar ko atšķiras no acu pievēršanas, no melu un noziegumu leģitimizēšanas?

Etimologi skaidro, ka verba "ciest" nozīmes pamatā ir — izstiept, sasprindzināt locekļus, lai izturētu. Izciest. Paciest. Tālākā nozīmes attīstība ir pārdzīvot (nelaimes, sāpes), asi nepatīkami izjust. Piemetināsim, ka latviešu pacietības mēru un noslieci uz izciešanu akceptē pat vēsturnieki, ne tikai latviešu kā izredzētās tautas mitoloģizētāji. Tad ko īsti paciest, pret ko būt iecietīgai? Akceptēt policejisku kārtību par brīvu un demokrātisku nodēvētā valstī? Just iecietību pret impotentu varu, kas nespēj atklāti runāt ar saviem vēlētājiem, bet, biksēs taisīdami, izvēlas stekus? Just iecietību, ka Brīvības pieminekli par ieroci, šķērsli un argumentu izmanto gan ekstrēmi nelaimes putni, gan mafiozi politikāņi? Just iecietību par to, ka arvien biežāk, centībā izpatikdami kādai abstraktai Eiropas gribēšanai, vara realizē štābistiem vēlamo rezultātu, tādējādi pilnībā novēršoties no vēstures un savas tautas?

Esi iecietīga, jo tev nav citas izvēles. Tā tev saka. Pat vēlēšanās citas izvēles nebūs, jo mums, raugi, jau ir pietiekoši daudz partiju. Vecos, izkurtušos musturus pārmargosim no tās pašas vilnas košākās kombinācijās. Valsts, kuras iepuvušais galvgalis ienīst savus žurnālistus, nevis sargā viņu neaizskaramību un neietekmējamību kā brīvības garantu, man šķiet nopietni slima. Pat agonizējoša. Krīzes draudīgumu manās acīs pastiprina tieši iecietība, ar kādu mazāka ranga politiķēni un sabiedriskie darboņi uzlūko šo amorālo juku buķeti. Tātad sistēma ir iedibināta uz stingriem un pēctecībai labvēlīgiem pamatiem. Ne par velti katrs otrais smīn par tādiem svētulīgiem leijeriem kā ētikas kodeksi, goda tiesas, sirdsapziņa utt. Tās ir šīs sapuvušās varas brošiņas un ordenīši, ko, ja nu kādam patīk greznoties, laiku pa laikam var izvilkt no seifa 18.novembrī. Valkātāji tic, ka sabiedrība nezina, ka rotas ir viltotas, prasti papes sakrāšņojumi.

Ja sabiedrība ierauga, ka par viņu ņirdz pašas vēlētie kalpi, ja kalpi zaudējuši cilvēku valodu, tad vienīgais varas mehānisms stulba pūļa regulēšanai ir policejisks režīms. Vai kāds taisās būt iecietīgs tāpēc, ka būt iecietīgam vienkārši ir labi un par to var tikt debesīs? Man gribētos mundrināt tos, kas sen visam atmetuši ar roku, bet nav vēl emigrējuši, aicināt būt neiecietīgiem un meklēt veidus, kā paust savu neiecietību. Ne tikai vēlēšanās. Un būt redzīgiem, lai iespējas paust savu neiecietību netiktu arvien drastiskāk nogrieztas zem liekulīgiem lozungiem. Es pat nebrīnītos, ka nākamie politiķi varētu aklināt sabiedrību vispasaules mīlestības vārdā.

 

Pie Brīvības pieminekļa godina komunistiskā terora upuru piemiņu

LETA  03/25/06     Pieminot komunistiskā terora upurus, šodien Rīgā vairāk nekā 400 cilvēki svinīgā gājienā nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Gājienā no Okupācijas muzeja piedalījās bijušie izsūtītie un vecāka gada gājuma cilvēki, kā arī jaunieši.

Ziedu nolikšanas laikā, gājiena dalībnieki pieminekļa pakājē izveidoja Latvijas karogu ar sēru lentām aleju.

Gājienu komunistiskā genocīda upuru piemiņai organizēja Rīgas Politiski represēto biedrība.

Pirms šī pasākuma ziedus pie Brīvības pieminekļa bija ieradusies nolikt Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais.

Pēc ziedu nolikšanas prezidente no vairākiem klātesošajiem piemiņas brīža dalībniekiem izpelnījās asu kritiku.

Vecāka gada gājuma cilvēki prezidenti vainoja Brīvības pieminekļa iežogošanā, kas bijusi pazemojoša gan tiem cilvēkiem, kuri vēlējušies godināt leģionāru piemiņa, gan arī tagad, kad cilvēki vēloties pieminēt komunistiskā terora upurus.

Kā novēroja aģentūra LETA vairāki cilvēki izkliedza, ka viņiem "ir kauns par tādu prezidenti", "uzspļaut prezidentei" un "leģionāri nodrošināja jums iespēju aizbēgt uz ārzemēm, bet tagad jūs viņus noniecināt".

Arī pēc prezidentes iesaistīšanās diskusijās ar cilvēkiem, neapmierinātība nemazinājās, un klātesošie uzsvēra, ka prezidentes pienākums bijis nodrošināt pienācīgu upuru piemiņu, nevis ļaut iežogot Brīvības pieminekli.

Kā ziņots, šodien tiek pieminēti 1949.gada notikumi Latvijā, kad no 25.marta līdz 28.martam 33 vilcienu ešelonos uz "speciālnomitinājuma" vietām, galvenokārt uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem, izsūtīti vairāk nekā 40 000 cilvēku, arī vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem.

Iepriekš sagatavotajos izsūtāmo sarakstos šie cilvēki dēvēti par kulakiem, bandītiem, nacionālistiem un citiem tautas ienaidniekiem.

No Baltijas valstīm uz Sibīriju izveda aptuveni 95 000 cilvēku.

 

Prezidente zaudē savaldību

Liene Barisa,  NRA  03/27/06    Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis sestdien pie Brīvības pieminekļa pēc ziedu nolikšanas pārvērtās asā diskusijā starp klātesošajiem un Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Augstākā Latvijas amatpersona, neizturot ļaužu kritiku par nenoņemto žogu ap pieminekli, zaudēja iecietību un, liekot lietā arī žestu valodu, norādīja uz ļaužu nezināšanu un izpratnes trūkumu.

Pieminot 1949. gada notikumus, kad Latvijā no 25. līdz 28. martam 33 vilcienu ešelonos uz "speciālnomitinājuma" vietām, galvenokārt uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabalu, izsūtīja vairāk nekā 40 000 cilvēku, sestdien visā Latvijā notika komunistiskā terora upuriem veltīti piemiņas brīži. Rīgā centrālais pasākums norisinājās Brāļu kapos, taču vairāki simti cilvēku pulcējās arī pie Brīvības pieminekļa, kas gaidāmo remontdarbu dēļ ir apjozts ar žogu. Sestdien atvērta bija tikai daļa sētas, lai klātesošie varētu pieminekļa pakājē nolikt ziedus. Pirms pasākuma Brāļu kapos tur bija arī Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga.

Pēc ziedu nolikšanas viņa no vairākiem piemiņas brīža dalībniekiem izpelnījās asu kritiku par nenoņemto žogu ap Brīvības pieminekli. Ļaudis prezidentei pārmeta, ka pieminekļa iežogošana bijusi pazemojoša gan tiem cilvēkiem, kuri 16. martā vēlējušies godināt leģionāru piemiņu, gan arī tiem, kas sestdien gribēja pieminēt komunistiskā terora upurus. "Leģionāri nodrošināja jums iespēju aizbēgt uz ārzemēm, bet tagad jūs viņus noniecināt," no pūļa V. Vīķei-Freibergai sauca kāds pavecāks vīrs.

Cilvēkiem, kas uzdrīkstējās viņu kritizēt, prezidente atbildēja paceltā balsī un sava sakāmā beigās piesita pirkstu pie deniņiem, norādot, ka "ar galvu vajaga domāt". "Prasiet tiem, kas to sētu nenoņēma, nevis tiem, kas cīnījās, lai to noņemtu," sev zināmu sarunu un notikumu nezināšanu cilvēkiem pārmeta V. Vīķe-Freiberga. Taču šādā veidā prezidentei neizdevās pārliecināt klātesošos, un arī pēc asās diskusijas ļaužu neapmierinātība nemazinājās. Cilvēki joprojām bija pārliecināti, ka prezidentes pienākums bijis nodrošināt upuru piemiņu.

Politologs Andris Runcis vērtē, ka prezidentes izturēšanās un pirksta piesišana pie deniņiem ir augstākā mērā necieņas izrādīšana pret tautu un tautas apvainošana. "Šādi žesti nav pieņemami Valsts prezidentei. Nedrīkst zaudēt savaldību," sacīja A. Runcis. Viņš sprieda, ka būtu nepieciešama atvainošanās un, ja tā būtu cita līmeņa amatpersona, sankcija varētu būt pat amata zaudēšana.

 

Prezidente neiecietību demonstrē ne pirmo reizi

Liene Barisa,  NRA  03/28/06     Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas panākumus ārpolitikā reti kurš apšauba, taču pārmetumus viņa nereti izpelnījusies savas asās dabas dēļ. Politologs Filips Rajevskis viņu pat raksturo kā cilvēku ar neapšaubāmas autoritātes apziņu. Arī incidents pie Brīvības pieminekļa Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā parādīja, ka prezidente pret kritiku mēdz būt neiecietīga.

V.Vīķes-Freibergas skarbos izteikumus un žestus diskusijā ar ļaudīm pie Brīvības pieminekļa prezidentes pārstāvji nekomentē, uzsverot, ka katram ir tiesības paust savu viedokli. Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA sacīja, ka prezidenti vajagot saprast, jo iepriekšējā dienā viņa esot darījusi visu iespējamo, lai risinātu izveidojušos situāciju.

Jāatzīst, ka V. Vīķes-Freibergas rīcībai viennozīmīga vērtējuma nav. Sociologs, Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis Neatkarīgajai sacīja, ka prezidente "uz mirkli bija izkritusi no savas lomas", kas var būt iemesls kritikai, taču cilvēcisks aizvainojums un spontānas reakcijas arī pieder viņas dabai.

Savukārt SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka gadījums vispār nav uzmanības vērts. Viņš atzina, ka klātesošo ļaužu pārmetumus nevar saukt par tautas viedokli, bet prezidentes iesaistīšanās bijis incidents, kas vērtējams kā izņēmums.

Šis gan nav bijis vienīgais gadījums, kad prezidentes izteikumi izraisījuši sašutumu. Jau savā prezidentūras sākumā 1999. gadā, kad Latvijas delegācijas tika rezervēta visdārgākā viesnīcā Ņujorkā, jo kādā citā lētākā viesnīcā delegācija iekļauta gaidītāju sarakstā, V. Vīķe-Freiberga norādīja: "Prezidentei sēdēt Centrālparkā ar koferīšiem un gaidīt, kad viņu uzņems kādā viesnīcā, nav pieņemami (..) Ļaudis ir aizmirsuši, ka es neesmu viesnīcniece, bet Valsts prezidente." Arī 2001. gadā, kad par prezidenta kancelejas vadītāju iecēla bijušo disidentu lietu pārraugu, prokuroru Aivaru Zaķi (kurš gan sabiedrības spiediena dēļ no piedāvātā amata atteicās), intervijā Panorāmai prezidente sacīja: "Prezidenta privilēģija ir pašam izvēlēties savas kancelejas vadītāju, nevienam par to neatskaitoties." Bet pērn kādam žurnālistam, jautāta, kā grasās Maskavā 9. maijā paust savu nostāju, viņa atcirta: "Jūs domājat, man vajadzētu uzvilkt T kreklu ar attiecīgu uzrakstu un skraidīt apkārt?"

Nu jau leģendārs kļuvis arī V. Vīķes-Freibergas, iespējams, visvairāk apspriestais izteikums, kas jo dziļi aizvainoja ne tikai krievu sabiedrību: "Mēs neizmainīsim to padzīvojušo krievu apziņu, kuri 9. maijā liks voblu uz avīzes, dzers vodku un dziedās častuškas, kā arī atcerēsies, kā viņi varonīgi iekarojuši Baltiju."

Politologs Filips Rajevskis tam, ka V. Vīķe-Freiberga atļaujas šādus gājienus, redz vairākus cēloņus. "Pamatā tam ir trīs iemesli. Pirmkārt, prezidentūras termiņš iet uz beigām. Otrais – cilvēku ietekmē neapšaubāmās autoritātes sajūta. Un šis faktors sevī ienes pirmo, jo tas slēdz ārā paškritiku. Trešais – prezidente ir tik ļoti integrējusies ārpolitiskajos procesos, kur sarunu līmenis ir daudz augstāks nekā šeit, kas viņai atstāj iespaidu, ka iekšpolitikā ir mazāksvarīgas lietas, kas izskatās apmēram tā – es taču vakar runāju ar Bušu Baltajā namā, nu bet te tagad man pārmet par kaut kādu sētu," klāstīja F. Rajevskis. Arī vēsturnieks Aivars Stranga novērojis, ka spožie, dažkārt pat pārspīlētie panākumi ārpolitikā jo skaudrāk liek izjust ne tik izcilo darbību iekšpolitikā. "Cilvēki jūtas nedaudz aizvainoti, ka aiz šā ārējā spožuma viņi ir aizmirsti un pat atstumti, jo tiek ieteikts pat nebūt pilsētā," klāstīja A. Stranga. Viņš atzina, ka cilvēk jag vairāk labu vārdu. "Visi šie cilvēki, kas bija pie Brīvības pieminekļa, pelna visdziļāko cieņu un taktisku attieksmi. Jāņem vērā, ka tur bija ļoti daudz vecu cilvēku. Kas tad uzturēs to vēsturisko atmiņu, ja ne viņi?" klāstīja vēsturnieks. Viņš piebilda, ka "žoga epopeja" bijusi ļoti nožēlojama, tāpēc "lai ko cilvēki neteiktu, jācenšas savaldīties", sacīja A. Stranga.

A. Kaktiņš atzina, ka, par spīti visam, pēc aptauju datiem, prezidente ir populārākā politiķe. "Ja skatās ilgtermiņā, jāatzīst, ka popularitāte vairs nav tik augsta. Taču joprojām tā ir visaugstākā," atzina A. Kaktiņš. Viņš norādīja, ka šā gada februārī V. Vīķi-Freibergu pozitīvi vērtēja 63% iedzīvotāju. A. Kaktiņš sprieda, ka gadījums pie pieminekļa reitingus neietekmēs. "Bet ja mediji īpaši to vilks laukā, var kādu reitinga punktu notikušais noņemt," sprieda A. Kaktiņš. "Vienīgais būtiskais reitingu kritums bija pēc tam, kad izsludināja izglītības likumu. Tad šis reitings saruka uz krieviski runājošąs daļas rēķina," atzina arī A. Freimanis. "Jāteic, ka arī Guntim Ulmanim bija pat ļoti augsti reitingi pirmajā pilnvaru laikā. Tāpēc var teikt, ka arī amata pats saturs ir tas, kas dod politiķiem šo vērtību. Vērtēts tiek pats krēsls," viņš piebilda.

Bet F. Rajevskis sprieda, ka cilvēki prezidenti vērtē jau vēsturiskā aspektā, nepievēršot uzmanību lietām, kas būtu nepieņemamas.

 

Noraida prezidentes pārmetumus

Sandris Vanzovičs,  NRA  03/28/06    Par to, ka pie Brīvības pieminekļa 25. martā būs iespējams nolikt ziedus, lai arī tā teritorija būs daļēji nožogota, Rīgas dome informēja jau pagājušajā otrdienā, norāda pašvaldības pārstāvji.

Kad Kultūras ministrija piešķīrusi Brīvības pieminekļa restaurēšanai aptuveni 97 000 latu, dome deleģējusi Rīgas pieminekļu aģentūru noslēgt līgumu ar būvniekiem. Līgums ar uzņēmumu AKM noslēgts 9. martā, taču "remontdarbi uzreiz nesākās, jo to neļāva laika apstākļi", Neatkarīgajai stāstīja domes sabiedrisko attiecību speciālists Uģis Vidauskis. "Celtniekiem ir līgums un termiņi, kuros jāpadara darbi. Bet, ja norit remonts, tad nožogojums un stalažas ir pilnīgi normāla tā sastāvdaļa."

Sestdien Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izpelnījās vairāku Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas atceres pasākuma dalībnieku pārmetumus par to, ka nav nodrošināta brīva pieeja piemineklim. Prezidentei izteiktā kritika par nožogojumu pie Brīvības pieminekļa bijusi nepelnīta, jo viņa darījusi visu iespējamo šīs situācijas risināšanai, norādīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenbrega. V. Vīķe-Freiberga piektdien telefoniski pat sazinājusies ar Rīgas mēru Aivaru Aksenoku, paužot neizpratni, kāpēc stalažu sliešana ap pieminekli sākta neilgi pirms represēto piemiņas dienas. Pēc A. Rozenbergas teiktā, prezidente domes amatpersonām arī paudusi neizpratni par nekonsekventu rīcību, sākumā izziņojot, ka Brīvības piemineklis 25. martā būs slēgts, bet pēc tam informējot, ka daļa žoga tomēr tiks noņemta, ļaujot pie tā nolikt ziedus. V. Vīķe-Freiberga pauž nožēlu, ka pašvaldības rīcība nevajadzīgi sakāpinājusi emocijas.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars jau otrdien informējis, ka pieminekļa frontālā daļa no nožogojuma 25. martā būs brīva, teica U. Vidauskis. Arī A. Aksenoks šo informāciju publiskoja otrdien preses konferencē, var apliecināt Neatkarīgā. Nožogojums ap pieminekli uz četrām stundām pavērts, jo to vēlējusies Rīgas Politiski represēto apvienība, skaidroja domes pārstāvis. Tā jau iepriekš bija pieteikusi gājienu uz Brīvības pieminekli, un ar apvienību nācies vienoties, vai tā piekrīt šādam variantam, ka nožogojums uz laiku tiek atvirzīts, lai varētu nolikt ziedus pie pieminekļa. Represētie tam piekrituši, un Ē. Škapars, pamatojoties uz šo lūgumu, vienojies ar AKM, ka darbus uz laiku iespējams pārtraukt. Jau svētdien ziedi no pieminekļa pārvesti uz Brāļu kapiem, klāstīja U. Vidauskis.

 

Viedoklis: Kliedziens

Kārlis Streips,  Apollo  03/29/06    Aizvakar Latvijas plašsaziņas līdzekļos plaši tika apcerēta Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izturēšanās pie Brīvības pieminekļa šā gada 25. martā. Kā ziņots, atsevišķi klātesošie pensionāri prezidenti sabāra, ka ap pieminekli uzsliets žogs. V. Vīķe-Freiberga vispirms aizrādīja, ka lēmumu par žogu pieņēmusi ne jau prezidentes kanceleja, bet gan Rīgas Dome. Tad viņa piedūra pirkstu pie deniņiem un klātesošajiem pateica, ka vajagot domāt arī ar galvu. Šis žests daudzviet pasaulē nozīmē vienu — «prātiņ, nāc mājās».

«Latvijas Avīze», kurai nereti labpatīkas runāt visas latviešu tautas vārdā arī tad, kad tā stāsta par nebūt ne viennozīmīgi traktējamiem procesiem, vakar paziņoja, ka «tauta» esot par šo procesu «sašutusi,» bet pati V. Vīķe-Freiberga nejūtoties vainīga. Prezidentes kanceleja paziņoja, ka valsts galva tieši centusies nodrošināt iespēju 1949. gada deportāciju piemiņas dienā cilvēkiem pie pieminekļa nolikt ziedus.

Tiesa, ar to «tautu» tā ir, kā ir. Tā pati «Latvijas Avīze» otrdien, kā katru dienu, aptaujāja lasītājus par notikušo, atbildēja septiņi lasītāji un ne visi izrādīja avīzes piesaukto «sašutumu». «Vispār jau valsts pirmajai amatpersonai tā nevajadzētu runāt, bet, kā nu sanācis, tā ir,» paziņojusi Jelgavas rajona iedzīvotāja Lonija Viļuma. «Vispār būtu labāk, ja amatpersonas neielaistos šādos konfliktos. Pārmetumi par sētas celšanu gan jāvelta Rīgas Domei,» — tā Ēriks Začevs no Balvu rajona. Vēl Zelma Krastiņa no Jēkabpils rajona: «Tā nedrīkst runāt pat prezidents. Nezinu, kādēļ viņai tā sanāca. Bet pārmetumi par necieņu viņai bija nevietā — to žoga uzstādīšanu taču, visticamāk, organizēja Rīgas Dome.» Un Dzidra Veinberga Rīgā: «Tas bija ļoti nesmuki no to bļāvēju, nevis prezidentes puses. Ja viņiem bija pretenzijas — varēja iesniegt oficiālu sūdzību vai petīciju, nevis braukt virsū kā tādi sētas suņi.»

Portāla «Apollo» lasītāji nebūs pārsteigti, uzzinot, ka es piekrītu Dz. Veinbergai. Protams, no politiķiem mēs visumā varam sagaidīt savaldīšanos. Ļoti reti kad nākas dzirdēt, ka kāds no civilizētās pasaules grandiem pasaka kaut ko pilnīgi ārpus kārtas. Pašreizējais Amerikas prezidents Džordžs Bušs, piemēram, reiz kādu laikraksta reportieri nosauca ļoti neglītā vārdā, jo nezināja, ka tobrīd klausās citi žurnālisti. Pirms pāris gadiem Buša viceprezidents Diks Čēnijs kādam ASV senatoram pateica... nu, nedrīkstu atkārot, ko viceprezidents teica, bet bērnam par tādu frāzi žagari vai mutes izmazgāšana ar ziepēm būtu garantēta. Pati Vaira Vīķe-Freiberga līdzīgā veidā zaudēja mēra izjūtu tad, kad paziņoja, ka nevalstiskām organizācijām neesot nekādu tiesību piedalīties «politiskajā procesā».

Taču tajā pašā laikā ir pilnīgi pamatoti vienu Latvijas sabiedrības daļu saukt par «bļāvējiem». Tie, kas 25. martā aprēja prezidenti pie Brīvības pieminekļa, nevēlējās dzirdēt faktus, viņi vēlējās izbrēkt emocijas, un viss. Bija prezidente vainīga pie sētas uzsliešanas ap Brīvības pieminekli vai nebija, viņa tobrīd pagadījās pa ceļam, un apbļaustīt tāpēc varēja tieši viņu. «Man kauns par tādu prezidenti,» tā esot pateicis kāds no bļaustītājiem. Man savukārt kauns par tādu bļaustītāju.

Cilvēki, kuri nepārtraukti īd vienu un to pašu dziesmu atkal un atkal, un atkal, ļoti ātri citus var novest pie baltām pelītēm, it īpaši, ja īdēšana ir nepamatota. Lasītāji zinās, ka nu jau turpat vai piecu gadu garumā Latvijas tiesas domā par dienu, kad es Latvijas Radio divas histēriskā nacionālisma spārna pārstāves nosaucu par kazām. Patlaban Augstākā tiesa spriedusi man par labu, bet tiesas process vēl nav beidzies. Iemesls, kāpēc es todien daļēji zaudēju savaldīšanos, bija ļoti neglītais jautājums, kuru uzdeva zvanītāja. Tagad es zinu, kas bija jaunkundze, kura todien demonstrēja sliktu audzināšanu, tā nebija nedz viena, nedz otra no jaunkundzēm, kuras nosaucu par kazām. Taču viņa, pirmkārt, reprezentēja to pašu «politikas» spārnu, un, otrkārt, minētās jaunkundzes nodarbojas ar savas grupiņas apkārtraksta publicēšanu, tajā pieklājība pret tiem, kas nepiekrīt minētā apkārtraksta izmisīgi muļķīgajiem uzskatiem par dzīvi, nav nedz meklējama, nedz atrodama. Aizkustinoša ir jaunkundžu pārliecība, ka viņas citus drīkst saukt, kā vien ienāk prātā, bet viņām citu apzīmējumu piešķirt nedrīkst, jo tā tiekot aizskarts viņu gods un cieņa. Prātā nāk amerikāņu klasiķa reiz teiktais: ja nevari paciest karstumu, vācies ārā no virtuves. Citiem vārdiem sakot, ja vēlies piedalīties politikā, tad rēķinies ar to, ka tevi kritizēs (abas jaunkundzes apgalvojušas, ka nav politiskā procesa dalībnieces, bet, tā kā prasību pret mani viņas iesniedza kā Saeimas deputāta kandidātes, šis apgalvojums ir tikpat «pārliecinošs» kā viņu paustās pārdomas arī citos jautājumos).

Brīvības piemineklis Latvijā ir svētvieta, ziedus tā pakājē ļaudis noliek katru dienu, bet it īpaši «lielajās dienās», arī 25. martā. Lēmums pieminekli nožogot 16. martā bija politisks, bet vajadzīgs lēmums, jo todien huligānus, kuri vēlējās pie pieminekļa sarīkot nekārtības, vismazāk interesēja Latvijas leģions, ko viņi sacījās cienām. Savukārt deportāciju piemiņas dienā bija pamatots lēmums uz pāris stundām tomēr pieminekļa žogu atvērt, lai tie, kas aizgājušos nespēj godināt citādi, kā noliekot ziedus pie pieminekļa, to varētu izdarīt.

Taču piemineklis ir celts no materiāliem, kuri ik pa brīdim prasa remontu. Tie, kas tagad bļaustās par sētu, nebūtu laimīgāki, ja kādu dienu piemineklis vienkārši sabruktu. Var jau kašķēties, vai remonti jātaisa tieši martā, kad ir viena diena, kurā aktīvi kļūst Latvijas un latviešu tautas ienaidnieki, un otra, kad cilvēku tūkstoši piemin idiotiskās padomju sistēmas upurus. Taču kaut kad remonti ir jāveic, maijā Rīgā pulcēsies ļoti daudz cilvēku uz pasaules hokeja čempionātu, tad Brīvības piemineklim jābūt uzpostam. Maijā ir arī valsts neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, savukārt tad seko vasara, kad Rīgā ir neskaitāmi tūristi, arī viņi šo simbolu nevēlas redzēt, stalažām apskautu. Remontus taisīt tagad — tas ir loģiski. Var rasties pārdomas par remontiem šādos laika apstākļos, taču Rīgā celtnes būvē arī ziemā, gan jau remonta meistari zina, ko dara.

Kas attiecas uz Valsts prezidenti, man gribētos domāt, ka viņai, Latvijas «politikā» raugoties, reizēm gribētos pirkstu pie deniņiem turēt nepārtraukti. Ja reiz tas viss izlauzās uz āru, tad nekas traģisks tas nav, lai gan tieši 25. martā izlaušanās varēja būt sāpīgāka nekā citudien. Savukārt tiem, kas savu pārliecību prot paust tikai ar neglītiem vārdiem un paceltu balsi, — viņiem jārēķinās, ka ar slikti audzinātiem bļauriem citi var arī nerēķināties vai arī uz viņiem reaģēt saasinātā veidā.

 

 

Tiesas lietās...

 

Tiesa noraida KNAB prasību pret Neatkarīgo

Ilze Upīte,  NRA  03/24/06    Vakar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Irēna Millere noraidīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja Ilmāra Bodes lūgumu atklāt laikraksta Neatkarīgā žurnālistu informācijas avotus, rakstot par bijušā Ministru prezidenta Einara Repšes (JL) deklarācijas lietu.

Slēgtajā tiesas sēdē bez preses klātbūtnes, kas sākās pulksten 14, piedalījās Neatkarīgās pārstāve zvērināta advokāte Velga Celmiņa, KNAB izmeklētājs Ilmārs Bode, kā arī pārstāve no KNAB juridiskās nodaļas. Stundu pēc tiesas sākuma no zāles vispirms izsteidzās KNAB juridiskās nodaļas pārstāve, kura no komentāriem atteicās, vien ātri noberot, ka lēmumu paziņos pulksten 16.30, viņai sekoja I. Bode, kurš atkārtoja to pašu, un sparīgi lauzās cauri žurnālistu pulkam, vairākas reizes atkārtojot, ka negrasās ielaisties plašākās sarunās.

"Man kā preses pārstāvim šķita dīvaini, ka netika dota iespēja iepazīties ar lietas materiāliem, un šajā gadījumā man bija tiesības saņemt paskaidrojumus par lietas apstākļiem, kas pirms tiesas sēdes nebija zināmi. Manuprāt, šajā gadījumā tas nav normāli, un tas aizskar preses tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesa kā argumentu izmantoja to, ka Kriminālprocesa likuma 154. pants šādas tiesības neparedz, – es šim argumentam nepiekrītu," pēc iznākšanas no tiesas zāles sacīja V. Celmiņa. Viņa arī norādīja, ka tiesas zālē bija novērojams motivācijas un spēcīgu argumentu trūkums no KNAB puses.

Īsi pirms pieciem pēcpusdienā abu pušu pārstāvji otro reizi devās uz tiesas zāli, lai noklausītos tiesas lēmumu. Lēmumā teikts, ka KNAB izmeklētāja I. Bodes lūgums uzdot Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālistam Jurim Paideram norādīt publicētās informācijas avotu ir noraidīts. "Izlemjot izmeklētāja lūgumu, izvērtējot personas tiesību un sabiedrības interešu samērīgumu, uzskatu, ka plašsaziņas līdzekļa žurnālistam vai redaktoram pienākums norādīt informācijas avotu pastāv tikai pie apstākļiem, ja minētā informācijas avota atklāšana var sekmēt konkrētā kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, tas ir, patiesības noskaidrošanu konkrētajā kriminālprocesā, un citādi patiesības noskaidrošana var būt neiespējama vai apgrūtināta, kā arī lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses," teikts lēmumā. Līdz ar to precīzi noteikti tie gadījumi, kuros avota norādīšana ir pieļaujama un kuros – nē.

"Tiesas lēmums ir žurnālistu pusē, jo nav nekāda pamata liegt presei brīvi paust informāciju. Lūgums izpaust informācijas avotu bija sakarā ar to, ka KNAB bijusi informācijas noplūde un ir svarīgi noskaidrot, kurā vietā tā bijusi. Tiesa secināja, ka šis nav pietiekams motīvs, lai uzliktu Neatkarīgajai par pienākumu atklāt informācijas avotu," sacīja V. Celmiņa. Neatkarīgās redakcijā šo spriedumu vērtē atzinīgi.

Velti bija gaidīt no tiesas zāles iznākam I. Bodi – pēc lēmuma pasludināšanas viņš pameta tiesas zāli pa tiesas sastāvam paredzēto izeju, līdz ar to preses pārstāvjiem tika liegta iespēja uzzināt viņa viedokli par tiesas lēmumu. Tiesas darbinieki atzina, ka I. Bodes rīcība nav bijusi atļauta, viņš pārkāpis noteikumus. Kā norāda KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs, I. Bode vēl apsvērs, vai spriedumu pārsūdzēt. To var izdarīt desmit dienu laikā.

 

Aicina cīnīties pret ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem noziegumiem

LETA  03/27/06    Vides aizsardzības klubs (VAK) nosūtījis vēstuli Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram Jānim Kažociņam, aicinot sākt aktīvu darbību attiecībā pret ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem noziegumiem.

VAK prezidents Arvīds Ulme (ZZS) informēja, ka vēstule nosūtīta, pamatojoties uz to, ka SAB uzdevumos ietilpst ar valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas iegūšana, saņemšana, apkopošana, uzkrāšana, uzglabāšana, analīze, izmantošana likumā noteiktajā kārtībā un materiālu iesniegšana prokuratūrai.

VAK norāda, ka Latvijas valsts eksistenciālais pamats - zeme, pielietojot attiecīgas shēmas, "tiek izpārdota citu valstu firmām un ekonomiskiem grupējumiem, kas vistuvākajā nākotnē tieši skars Latvijas valsts drošību un pastāvēšanu".

"Visas sabiedrības acu priekšā ārvalstu privātās firmas uzpērk zemi, sākot no Ventas krastiem līdz Latgalei un Ziemeļvidzemei, izmantojot vienkārši atmaskojamu noziedzīgu shēmu, kā rezultātā notiek Latvijas teritorijas legāla okupācija par naudu," teikts vēstulē.

 

KNAB ierosina precizēt korupcijas jautājumus

LETA  03/28/06    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosina Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) turpmākajiem septiņiem gadiem precizēt korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumus, otrdien Saeimas Pretkorupcijas sēdē atzina KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.

Plānā skaidrāk jānosaka, kas ir labas pārvaldības principi, uzsvēra Vilks.

Tāpat viņš norādīja, ka nopietni būtu jādomā arī par pašvaldību darbinieku izglītošanu normatīvo aktu jomā.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atzina, ka nepieciešams lielāks atbalsts pašvaldību darbinieku apmācībai, lai varētu no viņiem prasīt kvalitatīvāku darbu, kā arī normatīvo aktu skaita samazināšana, lai samazinātu birokrātiju valsts pārvaldē.

Jau ziņots, ka NAP ir valsts attīstības plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam, un iecerēts, ka tas "kalpos kā kompass politiķiem, ierēdņiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam un iezīmēs pagriezienu attieksmē, plānošanā, kā arī sabiedrības līdzdalībā".

Plāna pamatā ir Saeimā apstiprinātais zinātnieku izstrādātais Latvijas izaugsmes modelis "Cilvēks pirmajā vietā". Modelis paredz Latvijas izaugsmi balstīt uz cilvēka zināšanām, prasmēm un spēju efektīvi izmantot tā rīcībā esošo kapitālu, zināšanas un tehnoloģijas. Izaugsmes mērķis ir cilvēka dzīves kvalitātes pieaugums.

 

Repšes darījumu lietā ASV tiesiskā palīdzība vēl nav lūgta

Gunta Sloga,  Diena  03/29/06    Lai arī agrāk publiski izskanējusi informācija, ka ASV ir nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums Jaunā laika līdera Einara Repšes darījumu lietā, ģenerālprokurors Jānis Maizītis otrdien Dienai apliecināja, ka tas joprojām nav izdarīts. E.Repšes darījumu lietā sāktā kriminālprocesa virzītājs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no jebkādiem komentāriem, kamēr pārbaudes turpinās, atturas. Tāpēc nav skaidrs, kādēļ KNAB nu jau vairākus mēnešus gatavo šo dokumentu. Tā kā arī atbilde uz šo lūgumu, kā Dienai atzinuši avoti KNAB, nepienāks ātri, skaidrības E.Repšes darījumu lietā var nebūt vēl ilgi.

J.Maizītis nevēlējās sīkāk komentēt, kādēļ tiesiskās palīdzības lūgums, kas jāakceptē tiesai un uz ASV jānosūta ar prokuratūras starpniecību, joprojām nav izsūtīts. Par to runāt atturējās arī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Tikmēr kāds Dienas avots kā iespējamo kavēšanos tiesiskās palīdzības lūguma nosūtīšanā min nepieciešamību vispirms noskaidrot daudzus apstākļus un jautājumus. "Nevar rakstīt tā — sūtiet mums visu, ko varat atsūtīt. Lūgumam jābūt pamatotam un konkrētam," saka avots. Esot jāņem vērā arī visas procedūras, kādas nosaka divu valstu savstarpējās palīdzības līgumi.

Jāpiebilst, ka 8.martā laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze vēstīja — KNAB jau ir nosūtījis ASV tiesiskās palīdzības lūgumu E.Repšes lietā. Tika publicēts arī pats lūgums. Taču ne tajā laikā, ne arī tagad lūgums nav nosūtīts, apstiprināja Dienas avoti. Tieši 8.martā, kā liecina neoficiāla informācija, tiesnesis, kam formāli jāapstiprina tiesiskās palīdzības lūgums pirms dokumenta nosūtīšanas, to neizdarīja, jo konstatēja nepilnības.

Kā jau vēstīts, KNAB vēlas iegūt no ASV informāciju par E.Repšes darījumiem šīs valsts vērtspapīru tirgū, ko nav bijis iespējams iegūt Latvijā veiktajās pārbaudēs, apliecināja Dienas avoti. Kā vēstīts, E.Repšes pērn iesniegtajā amatpersonas deklarācijā atrodamas daudz lielākas naudas summas par iespējamajiem sešu gadu darījumiem ASV vērtspapīru tirgū, nekā noprotams no viņa iepriekšējo gadu pārskatiem. JL līderis līdz šim stingri noliedzis, ka nav deklarējis lielus darījumus ASV vērtspapīru tirgū. Lielās naudas summas esot vien pārskaitījumi no konta uz kontu, ne darījumi. Tādēļ viņš arī tos agrāk neesot deklarējis.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

Pētīs iespējas uzlabot iedzīvotāju labklājību

Dace Lina-Fisenko,  NRA  03/24/06     Pēc Eiropas Savienības (ES) pieprasījuma Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsākusi apsekojumu Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kurā cer rast atbildes, kā mainījušies tautas dzīves apstākļi, un kas dos iespēju operatīvi risināt īpaši aktuālas sociālās problēmas.

Tās mājsaimniecības, kuras tiks iesaistītas apsekojumā un pie kurām ierodsas iepriekš sagatavoti intervētāji, CSP noteica izlases veidā.

"Pirms intervētāja ierašanās mājsaimniecībām tiks nosūtīta vēstule. Tajā paskaidrosim mūsu mērķus un plānoto intervijas datumu. Informatīvajā vēstulē būs norādīti tālruņa numuri, zvanot pa kuriem varēs iegūt papildu informāciju vai sarunāt citu intervijas datumu ar intervētāju. Intervētājs, ierodoties mājsaimniecībā, uzrādīs dienesta apliecību ar fotogrāfiju un uzdos aptaujas anketā paredzētos jautājumus," skaidro CSP Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Edmunds Vaskis. Viņš uzsver, ka saskaņā ar Latvijas un ES individuālo datu aizsardzības likumiem respondentu sniegtā informācija tiks publiskota tikai kopsavilkumu veidā, kas pilnībā izslēgs iespēju identificēt katra atsevišķi ņemta iedzīvotāja sniegtos datus.

E. Vaskis uzsver, ka nav pamata cerēt uz tūlītēju labklājības augšupeju Latvijā, taču apsekojuma rezultāti sniegs atbildes, kā mainījušies tautas dzīves apstākļi, un dos iespēju operatīvi risināt īpaši aktuālas sociālās problēmas.

Eiropas Parlamenta un padomes regula nosaka, ka Latvijā ir jāapseko 3750 mājsaimniecības un 7650 to sastāvā esošie 15 gadus un vecāki mājsaimniecības locekļi, kuri atbildēs uz anketās ietvertajiem jautājumiem.

 

Seksa videočatu bizness Latvijā attīstās visstraujāk

TVNET/kompromat.lv   03/24/06    Eksperti apgalvo, ka patlaban Latvijas seksa industrijā visātrāk attīstās videočata novirziens. Valstī ar to nodarbojas jau vairāk nekā 4000 cilvēku, vairums strādā no mājām.

Nepieciešamie atribūti: dators ar interneta pieslēgumu un vebkamera. Latvijā ir arī vairāk nekā 100 īpaši iekārtotu un aprīkotu e-studiju. Parasti tās atrodas parastos dzīvokļos, kuri sadalīti vairākās kabīnēs, kurās atrodas tikai visnepieciešamākais, piemēram, gulta un vebkamera ar datoru.

Vietnes www.unitedstudios.lv izveidotāji atzīst, ka darbs videočatos ir ļoti labi atalgots, normēta darba laika gadījumā (8 stundas dienā, 5 dienas nedēļā) mēnesī var nopelnīt 500-1300 dolāru.

"Ļaudis, kuri "ieiet jūsu istabā", maksā tieši par iespēju redzēt jūs. Maksu iekasē par minūti pēc iepriekš noteikta tarifa. Jo ilgāk viesis jūs vēro, jo vairāk jūs nopelnāt. Kas viesi aizturēs - skaidrs, ka jūsu smaids, prasme sarunāties vai vienkārši skaistums," apmēram tā ir teikts www.unitedstudios.lv reklāmas prospektā.

Patiesībā šā e-biznesa īpašnieki ir ļoti prasīgi pret savām darbiniecēm, viņām kameras priekšā jāatrodas puskailām vai pilnīgi izģērbtām. Pretējā gadījumā klientu noturēt čatā nebūs iespējams.

Pēc neoficiālas informācijas, Latvijā minēto pakalpojumu sfērā jau pārsniegts 3 miljonu latu apgrozījums gadā. Par 10 minūšu ilgu videosarunu ar Latvijas vebdarbinieci klients (pārsvarā rietumeiropietis vai amerikānis) maksā vismaz 20 dolāru. No ieņēmumiem lapu īpašnieki par "tehnisko atbalstu" paņem sev pusi.

Galvenais trūkums vakanču meklētājām - darbs erotiskajā videočatā var vēlāk kaitēt karjerai vai kļūt pat šķērsli laulībām.

 Rīgas pašvaldība nav ieinteresēta mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā

LETA  03/28/06    Rīgas pašvaldība nav ieinteresēta mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībā un ļauj pilsētā attīstīties tikai "tīkliem un ķēdēm", šodien Pretkorupcijas komisijā sacīja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK).

Kā piemēru viņš minēja Rīgas domes Attīstības departamenta pieprasīto infrastruktūras attīstības maksājumu, kas ir jāveic visiem uzņēmējiem, ja tie vēlas veikt infrastruktūras pārbūvi uzņēmējdarbības vidē.

Ja kāds mazais uzņēmējs vēlas atvērt, piemēram, frizētavu, bet tam jāveic kādas pārbūves, bez šā maksājuma pārbūve nav iespējama. Maksājums var svārstīties no pāris simtiem līdz vairākiem tūkstošiem latu. Lieliem uzņēmumiem tas nav nozīmīgs, taču mazajam uzņēmējam šī summa ir ļoti būtiska, atzina deputāts.

Rasnačs šo maksājumu pielīdzināja legālam kukulim un piebilda, ka uzņēmēji baidās protestēt pret šādu maksājumu, jo nevēlas izrēķināšanos.

Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) komisijas sēdē sacīja, ka šāds maksājums nevarot būt paredzēts pilsētas saistošajos noteikumos, un solīja noskaidrot izskanējušo informāciju.

 

Prasa milzu naudu biznesa tūrismam

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats,  Speciāli NRA  03/29/06    Partijas Jaunais laiks pārstāvja Krišjāņa Kariņa vadītā Ekonomikas ministrija (EM) prasa milzu summu no struktūrfondu naudām novirzīt ārējā tirgus izpētei – mārketinga aktivitātei, kuru uzņēmēji parasti sauc par biznesa tūrismu. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (Tautas partija) sola pieprasīt nopietnāku pamatojumu šādām prasībām.

Pētot plānoto Eiropas Savienības struktūrfondu naudas sadali, kura publiski pieejama interneta mājaslapā www.esfondi.lv, var ieraudzīt, ka EM šobrīd prasa 26,4 miljonus eiro "ārējo tirgu apgūšanai". Turpretim tādās valsts ekonomikas attīstībai svarīgās sadaļās kā, piemēram, Atbalsts videi draudzīgām tehnoloģijām pieprasīti tikai 8 miljoni eiro, Komercdarbībā izmantojamo industriālo platību attīstība – 13,2 miljoni eiro.

Interesanti, ka sākotnēji EM "ārējo tirgu apgūšanai" lūdza krietni lielāku summu – pat 57,98 miljonus latu. Kad Neatkarīgā sāka interesēties par pieprasītās summas pamatojumu, amatpersonas skaidroja, ka prasība samazināta līdz 18 miljoniem latu jeb 26,4 miljoniem eiro.

Naudas pieprasījuma pamatojumā EM norāda, ka "aktivitātes mērķis ir iepazīstināt ārvalstu pircējus ar Latvijas preču un pakalpojumu priekšrocībām". Kā aktivitātes praktiskās izpausmes minētas "nozaru asociāciju dalība un individuālo uzņēmumu dalība tirdzniecības misijās un starptautiskās izstādēs ar nacionālajiem stendiem", "sadarbības partneru atrašana (kompānijas mārketinga materiālu izstrāde, kompānijas tiešais mārketings, vizītes pie klientiem)", "tirgus pētījumi", "pasākumi, kas sekmē iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs" utt.

Lasot EM paskaidrojumus, rodas iespaids, ka ārējo tirgu apgūšanas sadaļā nauda tiek pieprasīta tā dēvētajam biznesa tūrismam, ko veicināt būtu nevis valsts, bet gan paša privātā sektora ziņā.

Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ārējā tirgus veicināšanai iedalītā summa nav pārlieku liela salīdzinoši ar citām tautsaimniecībai svarīgām aktivitātēm, garu skaidrojumu sniedza EM sabiedrisko attiecību nodaļa, nenorādot konkrētu atbildes autoru. "Tiks izvērtēts, vai valsts atbalsts minētājā jomā ir piemērotākais risinājums, vai valsts atbalsta apjomi ir proporcionāli risināmajai problēmai, vai tas ir precīzi mērķēts un neaizstās privātā sektora finansējumu," cita starpā teikts EM rakstiskajā atbildē.

Savukārt uz jautājumu, ar kādu metožu palīdzību ministrijā izskaitļots, ka ārējā tirgus apgūšanai nepieciešami tieši 26 miljoni eiro, EM atbildē cita starpā teikts: "Plānojot atbalsta apjomu, Ekonomikas ministrija izvērtē risināmā jautājuma nozīmi un tirgus nepilnību dziļumu, t. i., cik lielu motivāciju nepieciešams radīt mazām un vidējām komercsabiedrībām noteiktu darbību veikšanai."

Pēc EM sniegtās informācijas, 26 miljoni eiro jeb 18 miljoni latu ārējo tirgu iekarošanai tikšot apgūti 8 gadu laikā – no 2007. līdz 2015. gadam. Tas nozīmē, ka gadā šiem pasākumiem vidēji tiks tērēti 2,25 miljoni latu. Pēc EM datiem, līdz šim gadā šādiem pasākumiem tērētas krietni mazākas summas: 2000. gadā – 80 000 latu, 2003. gadā – 192 000 latu.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, lūgts novērtēt EM struktūrfondu naudas sadalījuma atbilstību, Neatkarīgajai skaidroja: "Mēs šobrīd vēl gatavojam savu vērtējumu par pasākumu kopumā. Ekonomikas ministrija ir pamatojusi ārējo tirgu apgūšanu jeb Latvijas uzņēmēju eksporta iespējas veicināšanu kā augstu prioritāti 2007.–2013. gada periodam, kam varētu piekrist. Tajā pašā laikā jānorāda, ka kopumā ministrijas sagatavotie pasākumi ir sadrumstaloti, iekļautas daudzas aktivitātes, bet finansējuma sadalījums starp tām nav skaidri pamatots. Tādēļ Finanšu ministrija prasīs pamatojumu tieši šāda apjoma piešķiršanai ārējo tirgu apgūšanas aktivitātei, kā arī citām aktivitātēm."

To, ka EM ir problēmas ar izpratni par struktūrfondu naudas iedalīšanu tautsaimniecībai patiesi nepieciešamās jomās, liecina arī Neatkarīgās pētījums par plānoto Kongresu centra celtniecību Rīgā. Šiem mērķiem sākotnēji tika prasīti 42,69 miljoni latu. Pēc publikācijas EM paziņoja, ka šim privātā biznesa atbalsta projektam tā plāno pieprasīt tikai 9,1 miljonu latu.

 

E–paraksts sagaidāms septembrī

Zaiga Dūmiņa, Marta Rībele,  Diena  03/30/06    Jaunās sistēmas lietotāju tēriņi — viedkartes izmaksas — vēl nav simtprocentīgi skaidras.

Kaut sākotnēji bija plānots martā, e–paraksts Latvijas iedzīvotājiem būs pieejams no septembra.

"Sākot strādāt, secinājām, ka augušas tehnoloģiskās prasības un prasības pēc drošības, tādēļ nepieciešama ilgstošāka testēšana un sertificēšana, kā arī izmaiņas likumdošanā," Dienai paskaidroja Latvijas pasta (LP), kas ir sertificēts šā pakalpojuma sniedzējs, sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga. Tuvāko mēnešu laikā tikšot pilnveidots arī iedzīvotājiem un uzņēmējiem lietderīgu papildu pakalpojumu klāsts. Infrastruktūru e–paraksta sistēmai nodrošina Lattelekom, bet programmatūru raksta Microsoft.

Šobrīd vēl nav skaidras e–paraksta viedkartes izmaksas, bet piemēram, Igaunijā e–paraksts tiek integrēts identifikācijas kartē, Lietuvā e–paraksta karti izmanto neaktīvi (valsts pārvaldē), Čehijā e–paraksts izmaksā 25 eiro gadā fiziskām personām (valsts subsidē), juridiskām — 100 eiro, Diena uzzināja LP.

Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas aptuveni 3 milj. latu: 700 tūkst. latu ir karšu iepirkums, 1,17 milj. — Microsoft pakalpojumi, Lattelekom pakalpojumi — virs 1 milj. latu. Paredzēts, ka daļu segs valsts, pārējo — ieņēmumi par šā pakalpojuma pārdošanu, Dienu informēja LP IT pakalpojumu dienesta direktors Ēriks Eglītis.

LP kā galvenos ieguvumus min to, ka iesniegumi un citi dokumenti valsts institūcijām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī pašvaldībām un citiem uzņēmumiem var tikt sūtīta elektroniskā veidā, tāpat arvien jaunu elektronisko pakalpojumu pieejamību un iespēju slēgt juridiski saistošus darījumus elektroniskā formā. Viedkarte, kurā tiks ievietots elektroniskais paraksts, spējot piedāvāt plaša spektra pakalpojumus, piemēram, tajā varēšot ievietot informāciju personu identifikācijai iekļūšanai telpās, kā arī, iespējams, ar to varēs nobalsot 2009.gada pašvaldību vēlēšanās.

"Līdz ar e–paraksta projektu būtiska loma ir valsts pārvaldes profesionālajai kompetencei tieši informācijas tehnoloģiju jomā, lai nodrošinātu ne tikai parakstītu elektronisku iesniegumu pieņemšanu, bet arī to arhivēšanu un citu e–pārvaldes principu ieviešanu," uzsver Lattelekom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Lai atrisinātu radušās neskaidrības, rudenī darbu sāks arī e–paraksta sistēmas klientu palīdzības dienests.

Viedokļi

Vai jūsu uzņēmums pāries uz elektronisko parakstu?

Henrijs Fogels, Aldara prezidents

Mēs esam par elektronisko parakstu. Tikko kā tas būs iespējams, mēs uz to pāriesim, jo tas atvieglos dažādu dokumentu nogādāšanu un sūtīšanu. Arī tad, ja par to būs jāmaksā. Tomēr pakalpojumam jābūt lētākam un ērtākam izmaksu ziņā. Ja mums prasīs, piemēram, desmit latu par vienu veidlapu, tad mēs to tik un tā sūtīsim ar kurjeru. Elektroniskā paraksta izmaksām jābūt konkurētspējīgām ar pašreizējām izmaksām. Tas ir biznesa lēmums, nevis kādas emocijas. Tam ir jābūt lētākam.

Jānis Lancers, būvfirmas PBLC direktors

Ja būs attiecīga likumdošana un nodrošinājums, ka neviens cits nevar parakstīties, bez šaubām pāriesim. Atkritīs visa zīmogu likšana, kas notiek katru dienu. Pāriesim arī tad, ja tas būs par maksu un ja ar to būs daudz ērtāk. Patlaban visi dokumenti jāsūta pa pastu vai jāved, arī tas kaut ko maksā un prasa laiku. Elektroniski vajadzīgas tikai dažas sekundes. Noteikti pāriesim.

 

 

Izglītībā...

 

 

Skola nosaka, kas bērnam jāzina

Līga Nestere,  NRA  03/23/06     Katra mācību iestāde ir tiesīga izstrādāt savu programmu, ko un kā mācīt topošajam pirmklasniekam

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi programmas paraugus piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanai skolai. Tomēr katra mācību iestāde ir tiesīga izstrādāt savu programmu, nosakot, ko un kā mācīt topošajam pirmklasniekam, ievērojot IZM noteikumus. Atšķirības gan neveicina bērnu vienotu sagatavošanu pamatskolai un skolas gaitu sākšanai.

Pirmsskolas izglītības programmas, tajā skaitā arī piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītības programmas, var īstenot izglītības iestādes (gan skolas, gan pirmsskolas), kas ir reģistrējušās Latvijas Izglītības iestāžu reģistrā, skaidro IZM Vispārējās izglītības departamenta vecākā referente Jautrīte Glaudiņa. Patlaban šādu programmu īsteno 1010 izglītības iestādes. Tās varot izmantot gan piedāvātos paraugus, gan, pamatojoties uz Izglītības likuma 33. pantu, Vispārējās izglītības likuma 17. un 20. pantu, rakstīt savu oriģinālu programmu. Izvērtējot mācību iestādes uzrakstīto programmu, tiek lemts, vai tai piešķirt licenci. Izglītības saturs šajā licencējamajā programmā tiekot skarts vispārīgi.

Pirmsskolas izglītības satura programmu izglītības iestāde vai skolotājs izstrādā individuāli, pamatojoties uz IZM normatīvajiem aktiem. Arī materiālo bāzi programmas īstenošanai IZM tikai iesaka, nevis noteic kā obligātu.

IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš sacīja, ka piecus un sešus gadus veco obligātās sagatavošanas programmas uzdevums nav iemācīt ne lasīt, ne rakstīt, bet sagatavot bērnu jaunai sociālajai videi, iemācīt darboties kolektīvā. Programmas parauga nodarbību plāns paredz attīstīt bērnu prasmes lasīt un runāt, taču visvairāk nodarbības – zīmēšana, aplicēšana, rokdarbi – saistītas ar radošo izpausmju pilnveidošanu, matemātisko priekšstatu veidošanai iesakot veltīt vienu nodarbību nedēļā.

Tomēr, pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, ir mācību iestādes, kas noteikušas, ka bērniem sagatavošanas programmā jāapgūst lasītprasmes pamati, jāmāk atņemt un saskaitīt līdz desmit. Tas nav pretlikumīgi, ņemot vērā, ka skolai ir tiesības pašai izveidot savu programmu. Bet ne jau visas mācību iestādes šādas prasības nosaka, tāpēc sarežģījumi rodas, kad bērns sāk mācības 1. klasē. Tad vienā klasē mācās pirmklasnieks, kam ir ļoti labas zināšanas, bet citam zināšanu līmenis nav tik augsts, turpretī vēl kāds vispār nav apguvis šo sagatavošanas programmu. Kaut arī tas ir obligāti, ne visi to apgūst. Sākoties šim mācību gadam, 98 procenti bērnu bija šo programmu apguvuši, teic J. Glaudiņa.

Pamatskolas Rīdze direktore Antra Žukovska apstiprināja, ka, sākot mācības 1. klasē, bērnu zināšanu līmenis nav vienāds. "Visi audzēkņi ir sagatavoti skolai, bet vieni bērni, kas apguvuši programmu citās izglītības iestādēs, ir labāk sagatavoti, citi – mazāk, taču ciparus un burtus visi pazīst." Rīdze arī sagatavo bērnus skolai. "Mēs izstrādājām programmu, par pamatu ņemot Izglītības un zinātnes ministrijas paraugus," teic skolas direktores vietniece pirmsskolas izglītības jautājumos Aina Jekste. Ministrija tomēr iegrožojot skolas izstrādātas programmas nosacījumus. "Mēs vēlējāmies ieviest angļu valodu, bet ministrija neļāva," norādīja A. Jekste. Sešgadīgajiem bērniem skolā iemācot, piemēram, skaitīt līdz 30, pazīt ciparus, burtus, atšķirt, kurš skaitlis ir lielāks, kurš mazāks par otru. Pamatskola Rīdze par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirza bērnu sagatavošanu mācību darbam mācību iestādē. Galvenais ir radīt interesi par skolu un vēlmi tajā mācīties. Tad arī viens no galvenajiem mērķiem bērnu sagatavošanā skolai ir sasniegts, teikts Rīdzes mājaslapā.

 

Demakova: jāveido filmas par Latvijas vēsturi

DELFI    03/23/06    Lai stiprinātu latviešu tautas identitāti, ir nepieciešamība veidot filmas par latviešu un Latvijas vēsturi, uzskata gan kultūras ministre Helēna Demakova, gan Nacionālā kino centra (NKC) direktore Ilze Gailīte-Holmberga, informēja ministres preses sekretārs Dainis Miķelsons.

Šādu redzējumu, kā norādīja ministre, ir atbalstījusi gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Ārlietu ministrija. Demakova nenoliedz, ka filmas ar ideoloģisku ievirzi par Latvijas vēsturi būtu arī atspēkojums tādiem "sacerējumiem" kā Krievijas filmai "Baltijas nacisms". Arī NKC vadītāja, atzīstot, ka vēstures skaidrošana ir mūsu darba būtiska sastāvdaļa, uzsvēra, ka latviešu dokumentālajām filmām par vēsturi jābūt objektīvām.

Kultūras ministre gan uzsvēra, ka tai pat laikā ir vēl viena nepieciešamība, proti, pēc mākslinieciskas radošas brīvības, kur politiķi iejaukties nedrīkst. "Politiķi drīkst pasūtīt filmas par vēsturi, taču nedrīkst iejaukties un norādīt, kurš producents vai režisors tās veidos un kam dos naudu. Tas pilnīgi noteikti paliek ekspertu ziņā," norādīja ministre.

Tāpat ministre un NKC direktore norādīja uz aizvien nepietiekamo finansējumu nacionālā kino attīstībai. "No radošo cilvēku puses ir milzīga interese veidot filmas par latviešu un Latvijas vēsturi. Taču pagaidām trūkst finansējuma, bet bez papildu finansējuma mēs nevaram īstenot šos izaicinājumus," skaidroja kultūras ministre, piebilstot, ka, piemēram, Krievijā kino budžets ir pamatīgi audzis un turpina augt.

Lai arī pagājušajā gadā finansējums kino nozarei Latvijā pirmo reizi pārsniedzis vienu miljonu latu, valsts atbalsts arvien ir vairāk nekā nepietiekams un to jāturpina palielināt.

"Lai pamazām atdzimstošais nacionālais kino turpinātu attīstīties un uzplauktu, finansiālajam atbalstam jābūt vismaz tādam, lai tuvotos Igaunijai, kur filmu nozares budžets ir divas reizes lielāks nekā pie mums," sacīja ministre.

Pēc NKC vadītājas sniegtās informācijas vēstures filmu projekti saņemti par vairāk nekā 5 miljoniem latu, taču līdz šim piešķirtais finansējums tiem ir 684 000 latu. Līdz ar to Helēna Demakova jau vērsusies Finanšu ministrijā ar lūgumu nākamā gada valsts budžetā nacionālajam kino piešķirt papildus vismaz vienu miljonu latu.

 

Izglītībai līdzfinansējums netiks pārtraukts

DELFI    03/23/06    Valsts līdzfinansējums pirmsskolas, pamatskolas un interešu izglītībai netiks pārtraukts, portālam “Delfi” ceturtdien sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Didzis Šēnbergs (JL). Viņš uzsvēra, ka trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šādas sarunas nemaz nav notikušas.

Šēnbergs trešdien deputātiem skaidrojis, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu virzīs augstākajai, profesionālajai un vidējai vispārējai izglītībai - vecumgrupai jauniešiem pēc 15 gadiem, lai sagatavotu konkurētspējīgu darbaspēku, atbilstoši ES attiecīgajām normām. Šēnbergs norādīja, ka par vispārējās izglītības iestāžu skaitu atbild pašvaldības.

Aģentūra LETA ziņoja, ka Deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem Saeimai ar lielām pūlēm izdevās apturēt mazo lauku skolu slēgšanas kampaņu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis pauda viedokli, ka daļu no ES fondu atvēlētajiem līdzekļiem tomēr vajadzētu novirzīt arī pirmsskolas bērnu iestādēm, sākumskolām un pamatskolām, lai gan "Brisele to nav paredzējusi".

Pašvaldības darot bažīgas pirms pāris mēnešiem Ministru kabinetā izskanējušās runas, ka valsts investīciju programmu nevajadzētu tuvākajos gados veidot atsevišķi, bet gan atvēlēt tās līdzekļus kā līdzfinansējumu ES fondu apguvei.

Pūķis arī aicināja bērnudārzu un pamatskolu problēmu skatīt kontekstā ar ceļu remonta plāniem un autobusu satiksmes maršrutu tīkla attīstību laukos.

Deputāti bija vienisprātis, ka katram bērnam, kas dzīvo laukos, jādod iespēja droši un ērti nokļūt skolā un pēc stundām mājās. Ja netiks gādāts par bērnu pienācīgu sagatavošanu skolai un kvalitatīvām mācībām pamatskolās, iespējams, par ES naudu pirktie dārgie mikroskopi vidusskolām nākotnē nevienam nebūs vajadzīgi.

IZM pārstāvji informēja deputātus, ka no Eiropas Sociālā fonda (ESF) IZM sadala projektiem 48 miljonus latu, bet no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) - 8,57 miljonus latu.

 

Tikai 100 pieteikumu CE kārtošanai

Inga Varslavova, speciāli NRA  03/24/06     Visvairāk pieteikumu saņemts uz matemātikas, angļu valodas un latviešu valodas eksāmeniem

Vēl tikai nākamnedēļ ir iespējams pieteikties uz centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanu. Šā eksāmena sertifikāts nepieciešams klātienes studiju uzsākšanai Latvijas augstskolās.

Jau trešo gadu visas Latvijas augstskolas uzņem reflektantus pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tiem, kas vidusskolas laikā nav ieguvuši vajadzīgā eksāmena sertifikātu, ir iespēja gūt novērtējumu savām zināšanām. Pieteikšanās eksāmeniem beidzas 31. martā, eksāmeni notiks maijā un jūnijā. Visā Latvijā šādu iespēju sniedz vairākas reģionālās augstskolas: Daugavpils universitāte, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Vidzemes augstskola un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Rīgā šiem eksāmeniem var pieteikties Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centrā (LU PMC) Baznīcas ielā 5.

Kā Neatkarīgajai pastāstīja LU PMC direktora palīdze Sarmīte Miltiņa, šogad pieteikumu ir daudz mazāk nekā iepriekšējos gados. Pirms diviem gadiem centralizētos eksāmenus vēlējās kārtot apmēram astoņi simti cilvēku, pagājušajā gadā seši simti reflektantu, šobrīd, kad līdz pieteikuma termiņa beigām ir palikušas deviņas dienas, Pirmsstudiju mācību centrs ir saņēmis nedaudz vairāk par simt iesniegumiem. "Man ir grūti nosaukt vienu iemeslu, kāpēc šogad eksāmenu licēju skaits varētu būt mazāks. Pieņemu, ka varbūt tie, kas ir vēlējušies nokārtot centralizētos eksāmenus, to jau ir izdarījuši. Pārsvarā pie mums nāk cilvēki, kas dažādu apsvērumu dēļ centralizētos eksāmenus nav kārtojuši vispār. Ir arī pēdējo gadu vidusskolu beidzēji, kas vēlas uzlabot savus rezultātus. Īpaši pieprasīts ir latviešu valodas un literatūras eksāmens, ko skatās gandrīz visās augstskolās, bet kas ir ieviests tikai no 2004. gada," skaidro S. Miltiņa. "Šogad Izglītības ministrija ir atteikusies no centralizētajiem eksāmeniem biznesa ekonomika pamatos, kultūras vēsturē un ģeogrāfijā. Šo eksāmenu darbus labos uz vietas skolās, tādējādi visu centralizēto eksāmenu rezultāti būs zināmi nedēļu agrāk nekā iepriekšējos gados."

Visvairāk pieteikumu esot saņemts uz matemātikas, angļu valodas un latviešu valodas eksāmeniem, pieprasīti ir arī ķīmijas un fizikas eksāmeni. Eksāmena licēju vecums svārstās no 20 līdz 25 gadiem, taču ir arī gadījumi, kad cilvēks ar augstāko izglītību nolemj iegūt grādu vēl kādā nozarē un saprot, ka viņa rīcībā nav nepieciešamā eksāmena sertifikāta.

"Pagājušo gadu eksāmenu rezultāti ir ļoti dažādi. Ir iegūti gan augstākie, gan arī zemākie novērtējumi. Tomēr visvairāk pārsteidz fakts, ka salīdzinoši vāji rezultāti ir latviešu valodas eksāmenā." Runājot par cilvēku noskaņu, LU Pirmsstudiju mācību centra direktora palīdze atzīst, ka pārsvarā cilvēki rūpīgi interesējas par eksāmena saturu un tā kārtību, taču ir bijuši arī gadījumi, kad studētgribētāji atnāk uz eksāmenu pilnīgi nesagatavojušies.

"No eksāmena nebūtu jābaidās," iedrošina S. Miltiņa, "taču nevajadzētu arī uzskatīt, ka pāris dienās var apgūt trīs vidusskolas gadu vielu, īpaši tas attiecas uz eksaktajiem mācību priekšmetiem. Visdrošāk jūtas pēdējo gadu absolventi, bet tiem, kas par centralizēto eksāmenu neko daudz nezina, mēs rādām iepriekšējo gadu paraugus un smalki izstāstām eksāmena norises kārtību. Informācija par eksāmenu tiek nosūtīta arī uz reflektanta norādīto adresi."

Centralizētie eksāmeni

- Pieteikties CE kārtošanai var līdz 1. aprīlim: Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centrā (LU PMC) Rīgā, Baznīcas ielā 5, un augstskolās reģionos: Daugavpils universitātē, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, Vidzemes augstskolā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

- Piesakoties jāuzrāda dokuments par vidējo izglītību un pase vai cits personu apliecinošs dokuments. Pieteikties kārtot CE drīkst tikai vienā augstskolā. Par nokārtotu eksāmenu izsniegs rezultātus apliecinošu sertifikātu, kurš būs derīgs iesniegšanai jebkurā augstskolā.

Centralizētais eksāmens ir augstskolu maksas pakalpojums:

- Ls 7,5 par eksāmenu, kurā ir runāšanas daļa (svešvaloda, arī latviešu valoda cittautiešiem),

- Ls 6 – par jebkuru citu eksāmenu.

- Sertifikāts tiks izsniegts 10. jūlijā augstskolā, kurā kārtoti eksāmeni.

Ar centralizēto eksāmenu programmām var iepazīties augstskolu un Izglītības satura un eksaminācijas centra mājaslapās.

Avots: ISEC, LU

 

Vienojas par augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu

TVNET  03/24/06    Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Uldis Luckāns un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova šodien pārrunāja organizāciju vienotās pozīcijas augstākās izglītības svarīgāko jautājumu risināšanā, kā arī apsprieda nākamā darbības gada vadlīnijas, TVNET informēja Latvijas Studentu apvienības sabiedrisko attiecību virziena vadītāja Katrīne Pļaviņa.

Pārrunājot Augstākās izglītības likumprojekta virzību, kura apspriešanas konference notiks pirmdien, T. Volkova un U. Luckāns bija vienisprātis par nepieciešamību īpaši uzsvērt studiju slodzes apjoma palielināšanu, pamatojot to ar studentu patstāvīgā darba svarīgo lomu izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Organizāciju vadītāji pauda vienotu nostāju par jaunā likumprojekta lietderību, atzīmējot, ka īpaša rūpība jāpievērš saprātīgu pārejas noteikumu izstrādei.

Apspriežot Latvijas Studentu apvienības iesaistīšanos studiju programmu akreditācijas procesā, T. Volkovas kundze atzinīgi novērtēja LSA iekļaušanu Augstskolu likumā un aicināja akreditācijas procesā kā nozīmīgu rādītāju vērtēt augstskolas un akreditējamās studiju programmas izaugsmi.

Viens no būtiskākajiem sarunas tematiem bija Augstskolu likumā noteiktās normas, kas paredz augstskolas vai koledžas finansējumu studējošo pašpārvaldei apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta. Rektoru padomes priekšsēdētāja piekrita LSA viedoklim, ka noteiktās finanses jāpiešķir studējošo pašpārvaldei kā augstskolas struktūrvienībai, pirms tam vienojoties ar augstskolu rektoriem par šo līdzekļu izlietojuma virzieniem. „Ir būtiski, lai tikai un vienīgi studējošo pašpārvalde būtu atbildīga par tai paredzēto finanšu izlietojumu, jo tikai tādā veidā tiks ievērota likuma prasība, nodrošinot pašpārvaldes darbu un efektīvu studējošo pārstāvniecību augstskolā,” skaidro U. Luckāns.

Informējot, ka LSA nākamā darbības gada prioritāte ir augstākās izglītības kvalitāte, vadītāji vienojās kopīgi tiekties uz šo mērķi, kā vienu no kvalitātes analīzes būtiskākajiem rādītājiem nosakot sasniegtos studiju rezultātus.

Rektoru padomes priekšsēdētāja atzinīgi vērtē LSA darbību un abas organizācijas vienojās par turpmākas sadarbības attīstīšanu, līdzdarbojoties kopīgo mērķu sasniegšanā.

 

 

 

Kultūrā...

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  03/23/06    

- No idejas līdz skatuvei. Kaut solīts pagājušā gada decembrī, beidzot tas notiks – šodien pulksten 19 Dailes teātra kamerzālē ar viencēliena Valentīna aizbrauc pirmizrādi aizsāksies izrāžu sērija, kas noslēgs Latvijas Kultūras akadēmijas studentu – topošo kultūras menedžeru, dramaturgu, režisoru un scenogrāfu – sadarbības projektu No idejas līdz skatuvei. Lugas Valentīna aizbrauc autore ir Inga Gaile, režisors Varis Klausītājs, bet scenogrāfs – Reinis Suhānovs. Lomās Ludmila Sigova (Rīgas Krievu Drāmas teātris), Juris Strenga un Helēna Vasiļevska (Latvijas Dailes teātris). Nākamā projekta pirmizrāde plānota turpat 7. aprīlī pulksten 19, un tas būs dramaturga Jāņa Kalves lugas Brauksim uz Briseli iestudējums Kristīnes Klētnieces režijā.

- Eiropas jaunās zvaigznes. Šodien pulksten 19 Mazajā ģildē notiks Latvijas Koncertdirekcijas sadarbībā ar The International Holland Music Sessions rīkots koncerts New Masters on Tour/Eiropas jaunās zvaigznes. The International Holland Music atbalsta jaunos mūziķus, dodot viņiem iespēju gūt ne tikai akadēmiskas zināšanas, bet arī skatuves pieredzi. Šovakar uzstāsies trīs jauni un talantīgi mākslinieki – čellists Giorgijs Kharadzē (Gruzija) un pianistes – Varduhi Jericjana (Armēnija) un Kolīna Lī (Honkonga).

Līvija Dūmiņa,  NRA  03/24/06    

- Par Vjatlagu. Šodien pulksten 17.30 Latvijas Okupācijas muzejā notiks dokumentu krājuma Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 atvēršanas pasākums. Vjatlags ar 32 dažādām apakšnodaļām bija viens no PSRS spaidu darba nometņu kompleksiem. No 1938. līdz 1956. gadam tajā bija ieslodzīts 6781 Latvijas pilsonis un etniskie latvieši, no kuriem vismaz 2627 tika nošauti, gāja bojā smagajā darbā vai nepārcieta badu un salu. Ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas atbalstu izdotajā dokumentu krājumā apkopotas 2567 Vjatlaga mocekļu īsbiogrāfijas. Krājuma sastādītāji ir Heinrihs Strods un Vladimirs Veremjevs.

- Mūsdienu dejas vakars. Šodien pulksten 19 Latvijas Kultūras koledžā (Bruņinieku ielā 57) notiks mūsdienu dejas vakaru Laiks dejot pasākums Improvizācijas, skices. Piedalās Dmitrijs Gaitjukevičs un Valērijs Olehno, Anša Rūtentāla Kustību teātris, ZI temp.dance, Modra Tenisona radošais projekts, Nadīne Bokovikova un Maksims Pirhs, Elīna Breice un Jānis Burka (perkusijas), kā arī Ieva Sara Breikša (vizuālā māksla), kura tvers kustību uz papīra.

Līvija Dūmiņa,  NRA  03/25/06   

- 1949. gada deportācijas pieminot. No šodienas līdz 15. aprīlim Latvijas Okupācijas muzejā apskatāma mākslinieces Aijas Nerezkovas fotoizstāde Es ticu, kas veltīta 1949. gada deportāciju piemiņai. Māksliniece teic, ka viņas mērķis nav bijis veikt hronoloģisku pētījumu, bet gan portretēt sabiedrībā nepopulārus cilvēkus, kuriem katram ir sava sāpe, bet visiem kopīga – padomju laikā noklusēta, netaisnīgu represiju pieredze.

- Krievu mūzikas pērles. Šodien pulksten 18 Lielajā ģildē notiks kārtējais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) cikla Krievu mūzikas pērles koncerts. Kopā ar LNSO un Latvijā iemīļoto diriģentu Karelu Marku Šišonu (Lielbritānija, Austrija), uzstāsies arī pianiste Diāna Ketlere no Lielbritānijas. Programmā krievu mūzikas šedevri – Mihaila Gļinkas uvertīra operai Ruslans un Ludmila, fragmenti no Sergeja Prokofjeva orķestra svītas Romeo un Džuljeta, un viens no komponista Sergeja Rahmaņinova populārākajiem un visbiežāk atskaņotajiem skaņdarbiem – 2. klavierkoncerts.

- Teātra dienas koncerts. Pirmdien pulksten 19 teātrī Skatuve notiks Starptautiskās teātra dienas koncerts Esam jauni, esam dzīvi, esam pozitīvi. Piedalās Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru un režijas kursu studenti.

 

Latviešu dvēseļu dārzam izvēlēta japāņu ainavu arhitekta iecere

Laura Dzērve,  Diena  03/24/06    Dziļa pietāte pret Krievkalna salas dabisko vidi un materializēta poētika, kas apmeklētājus ved visas salas garumā pārdzīvojumu pilnā ceļā no apcerīgām noskaņām līdz attīrošai katarsei — tā japāņu ainavu arhitekta Šunmio Masuno ieceri piemiņas vietai XX gadsimta totalitāro režīmu upuriem vērtē ideju konkursa žūrija.

Kokneses fonda rīkotajā starptautiskajā konkursā piedalījās 207 ideju projekti no 32 valstīm. Tajā iegūtās idejas tiks sintezētas vienā projektā, kuru varētu pabeigt līdz gada beigām. Jau nākampavasar varētu sākties darbs pie memoriāla izveides Krievkalna salā Koknesē.

Daugavas vidū iecerēta piemiņas vieta aptuveni 600 000 cilvēku, kas XX gadsimta laikā represijās nogalināti, ieslodzīti nāves nometnēs, deportēti vai piespiesti doties trimdā. Konkursa virsuzdevums bija veidot "dvēseļu vai paradīzes dārzu". "Iecere ir pulcēt zudušās dvēseles, kas izgājušas elli, apmesties brīnišķā paradīzes dārzā, ko apskauj Daugavas ūdeņi," norāda Māra Zālīte, viena no Kokneses fonda dibinātājām.

Š.Masuno projektu veido septiņas poētiskas zonas, kuras jāiziet salas apmeklētājam. Ceļojums Daugavas virzienā sākas mežainā vidē, tālāk ved cauri it kā dzīvžogiem. Žūrijai īpaši tīkams bija pusloka atvērums pret Daugavu kā nosacīts amfiteātris. "Amfiteātri veido divas daļas — cilvēkiem domātā atrodas uz salas, bet otra, nereālā, domāta aizgājušajiem," komentē žūrijas loceklis Imants Lancmanis. Šis amfiteātris varētu kalpot arī kā pulcēšanās vieta.

Starptautiskā žūrija piešķīra trīs naudas prēmijas, ceturtā bija veicināšanas balva. Otro un trešo vietu ieguva projekts AA434564 (autors Andis Blūms, Latvija), trešo — Piemiņas sala (Klaudio Zappa, Anglija), ceturto Piemiņas vietas izveide Krievkalna salā (Lauma Garkalne, Ligita Tomiņa, Loreta Erele, Gunta Rozenberga, Latvija).

Ārpus konkursa balvu saņēma arī četrus gadus vecais dalībnieks Kristofers Rubīns, kurš salas centrā izvietojis lielu galdu, ap kuru pulcēties ģimenēm, draugiem, prezidentei un citiem, kā arī kamīnu un sargājošu sienu.

Kokneses fonda dibinātājs Vilis Vītols stāsta, ka Koknese vietai izvēlēta tādēļ, ka tur atradušās viņa vectēva mājas. "Koknese atrodas tuvu Latvijas centram, un ļoti nozīmīgs faktors mūsu izvēlei ir Daugavas tuvums, jo šī upe katra latvieša sirdī ir likteņupe," stāsta Vilis Vītols.

Kokneses pašvaldība Krievkalna salu ir nevis izdevīgi pārdevusi, bet gan atvēlējusi šā memoriāla izveidei. V.Vītols norāda, ka vairākus iegūtos projektus varētu sintezēt un projektu līdz tā galējai versijai jāizstrādā Latvijas arhitektu firmai, konsultējoties ar ideju autoriem. Kokneses fondā memoriāla izveidei pirmā artava jau ieguldīta — 450 000 latu.

Viedokļi

Juha van Ingens, tēlnieks no Somijas:

Šis konkurss ir vēsturiski nozīmīgs. Tajā unikāli ir tas, ka ar savām idejām piedalīties varēja jebkurš, ne tikai profesionāļi. Ideju plašais klāsts palīdzēja žūrijai saprast, kādu mēs vēlamies redzēt šo memoriālu. Pirmās vietas ieguvēju idejā mani fascinēja tas, ka tā aptvēra visu salu un ainavu kopumā. Brīnišķīgs ir ierosinājums Daugavas krastā izvietot dabiskos laukakmeņus, kur cilvēki var nākt un pasēdēt, lai apdomātu pagātni un tagadni.

Sandra Kalniete, bijusī Eiropas komisāre:

Konkursā neparādījās neviena ideja, kuru varētu uzreiz īstenot tādu, kāda tā radīta. Taču tagad mums ir vismaz 20 spilgtu projektu ideju bankā projekta tālākai īstenošanai. Uzvarējušajā iecerē man ļoti patīk filosofija, tā dabiski iemiesota matērijā. Ļoti spilgts elements ir ar skatu pret Daugavu pavērstais amfiteātris.

Karmena Kontrerasa, ainavu arhitekte no Venēcijas:

Konkurss bija emocionāli spēcīgs un patriotisks. Pirmās vietas ieguvēja ideja ir ļoti dvēseliska, tajā uzsvērtas ciešanas, kas skārušas latviešu tautu. Ietvertas arī visas konkursa nolikuma prasības. Idejas autors respektējis visus salai raksturīgos dabiskos elementus, tos nepārveidojot, kā arī analizējis salas skatupunktus. Vērā ņemti arī klasiskam memoriālam atbilstošie elementi.

Ausma Skujiņa, arhitekte:

Pirmās vietas ieguvējs ir vienīgais projekts, kas ļoti aktīvi izmantoja Daugavas klātbūtni. Ļoti labs ir projekta idejiskais pamatojums, kā arī tā risinājums, kas ļoti labi iekļaujas Kokneses kopējā ainavā — saskanīgi ar Kokneses pilsdrupām un luterāņu baznīcu. Nedaudz traucējoši gan ir tas, ka projektā samērā vāji risināti arhitektoniskie apjomi.

Hiroši Naito, Tokijas Universitātes profesors:

Es atzinīgi vērtēju žūrijas lēmumu par pirmās vietas ieguvēju, un mani, protams, personiski priecē, ka ieguvējs ir japānis. Tomēr uzskatu, ka ar šo projektu nevajadzētu steigties, tam jādod laiks, lai to attīstītu līdz pilnībai. Šis projekts nebija mans favorīts, man labāk patika 3.vietas ieguvēju ideja. Laba bija arī četrus gadus vecā bērna iecere, saskaņā ar kuru centrālais bija ģimeni vienojošs liels galds. Tas ir sabiedrības un miera simbols, liek atcerēties izpostītās ģimenes un rada kopības sajūtu.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  03/27/06   

Velta Veldze. Homo Homini... Autorizdevums, 2005

Pirms vairākiem gadiem pēc Veltas Veldzes publikācijas laikrakstā Literatūra un Māksla Latvijā izcēlās pamatīgs skandāls. Avīzes redaktori toreiz pat tika vainoti drosmes trūkumā, ka paslēpušies zem šāda skanīga pseidonīma un uzrakstījuši, daudzuprāt, nepieklājīgi asu rakstu. Nevienam toreiz pat nenāca prātā, ka Velta Veldze nav izdomāta, bet gan reāla autore. Nu pēc vairāku gadu klusuma viņa uzrakstījusi Homo Homini... Interesanti, kāda reakcija būs šoreiz?

Jānis Martinsons Wisdom in Latvian Folk-Songs, Autorizdevums, 2005

No Austrālijas uz Latviju atceļojusi maza balta grāmatiņa Wisdom in Latvian Folk-Songs. Tā sevī ietver neko citu kā latviešu tautasdziesmu atdzejojumu angļu valodā. Daudz ir runāts par latviešu tautas dziesmu atdzejas nepieciešamību, un nu šis ir viens no tiem diezgan retajiem gadījumiem, kad runāšana pārtapusi darīšanā.

Ainārs Zelčs 1940, Zvaigzne ABC, 2006

No romāna 1940 idejas telekompānijā LNT tapa Latvijā lielu ievērību guvusī filma Paralēlā vēsture. 1940. gads. Ainārs Zelčs savā grāmatā mēģina izveidot situāciju par to, kā būtu, ja 1940. gadā būtu... Nesteigsimies tomēr apsmaidīt šo ieceri – kā saka autors: "Ja upuris baidās pretoties pat domās, tad viņš patiešām ir salauzts." Turklāt literatūras vēsture zina gana daudz izcilu grāmatu, kas modelē paralēlās vēstures situācijas, sākot no Džordža Velsa fantastiskajiem romāniem līdz dažādu laikmetu utopijām un antiutopijām.

 

Sāk filmēt Jāņu nakti

Kristīne Matīsa,  NRA  03/28/06    Komēdija par gada īsāko nakti Latvijā.

Vakar Rīgas lidostā tika uzņemti pirmie kadri jaunai Latvijas, Austrijas un Anglijas kopražojuma spēlfilmai Jāņu nakts.

Filmas režisors ir Rīgā dzimušais Aleksandrs Hāns, kas latviešu kinoskatītājiem pazīstams pēc 2003. gada festivālā Lielais Kristaps rādītās groteskas Pēdējā padomju filma. Arī jaunā filma Jāņu nakts iecerēta kā komēdija, kurā gada īsākajā naktī Latvijā satiekas visdažādākie ārzemnieki – japāņu pavārs, angļu ugunsdzēsēji, vācu biznesmeņi, spāņu dzejniece ar miesassargu. Tiem pa vidu jaucas latviešu meitenes, taksists un naftas zagļi. Filmā pārklājas un savijas seši stāsti, bet katra centrā ir papardes zieds.

Latvijas pusi pārstāv filmas producents Guntis Trekteris (Kaupo Filma), māksliniece Ieva Romanova un aktieris Gundars Āboliņš taksista Oskara lomā, darbs būs arī latviešu tehniskajam personālam un epizodisko lomu tēlotājiem, jo visu filmu paredzēts uzņemt Latvijā. Pārējās lomas tēlo Eiropas aktieru izlase – komisāra Rekša saimnieks Tobiass Moreti, Dominiks Pinons (Saderināšanās uz mūžu, Amēlija, Delikateses), Marija de Medeirosa (Lubene, Skumjākā mūzika pasaulē), Birgita Minihmaijere (Sakāve), Orlando Velss (Vailds), Krievijas zvaigzne Čulpana Hamatova un citi.

Projekta Jāņu nakts kopējais budžets ir 2,3 miljoni eiro, finansējumā piedalās arī Eiropas fondi Media un Eurimages, Latvijas Nacionālais kino centrs filmai piešķīris 80 000 latu. Kopražojumā piedalās arī Austrijas studija Fischer Film, ar kuru kopā studija Kaupo filma producējusi Viestura Kairiša filmu Tumšie brieži, un Anglijas kompānija Steve Walsh Productions.

Pēc dažām šīsnedēļas filmēšanas dienām darbs atsāksies jūnija pirmajā nedēļā. Filma tiks uzņemta angļu valodā, montāža un ieskaņošana notiks Anglijā. Jāņu nakts pabeigšana ieplānota 2006. gada decembrī, Latvijā to varēs redzēt nākamā gada pavasarī, turklāt, visticamāk, subtitrētu, nevis latviski ieskaņotu. "Dzīvojam taču Eiropā," saka filmas producents Guntis Trekteris.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  03/28/06

- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā līdz 5. aprīlim skatāma Rudens izstādes trešā daļa – grafikas, akvareļi un tēlniecības darbi.

- Rīgas Porcelāna muzejā līdz 30. aprīlim apskatāma Natālijas Laminskas (1950) izstāde Kaķu māja. N. Laminska izglītību guvusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā. Piedalījusies izstādēs un simpozijos jau kopš 1985. gada. Māksliniece iedvesmu Kaķu mājai smēlusies no pasakām, kur dzīvnieki dzīvo kā cilvēki. Darbi veidoti porcelānā, šamotā, akmens masā, audumā.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja baltajā zālē aplūkojama pazīstamā lietuviešu tēlnieka Mindauga Navaka (1952) personālizstāde R darbi. M. Navaks pārstāv mākslinieku paaudzi, kas 70. gados sāka apvērsumu Lietuvas tēlniecībā – izceļot formas un materiāla estētisko vērtību, interpretējot kultūrvides fragmentu salikumus un eksperimentējot ar materiālu apstrādes tehnoloģijām. M. Navaks pirmais no lietuviešu tēlniekiem konsekventi pievērsās konceptuālajai mākslai. Izvēloties jau gatavu formu un priekšmetus, tēlnieks tiem piešķir jaunu nozīmi. Izstādē eksponēti 2005.–2006. gadā veidoti tēlniecības darbi un arī video.

- Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas lielajā zālē ceturtdien pulksten 18 notiks Baltijas valstu mūsdienu grafikas projekta Now Art Now Future prezentācija, kā arī Ričarda Ričkeviča filmas Rise pirmizrāde. Izstādē būs apskatāmi deviņu Latvijas mākslinieku – J. Murovska, R. Ivanova, P. Liepas, L. Feldbergas, I. Abikas, M. Drulles, I. Dilbas, E. Eleres un L. Bondares – darbi. Projektu var raksturot kā grafikas un citu tehnisko paņēmienu sintezēšanas iespēju apzināšanu, uzsverot grafikas mūsdienīgumu, mākslinieku rokrakstu un dažādu reģionālo iezīmju atšķirības. Projekts līdz šim ietvēris vairākas izstādes gan Lietuvā, gan Igaunijā. Šogad projekts pārtapis biennālē, kuras tēma ir Brīvība.

- Galerijā Bastejs piektdien pulksten 16.30 tiks paziņoti Induļa Zariņa stipendiāti un atklāta stipendijas konkursizstāde glezniecībā. Šajā izstādē piedalīsies Latvijas Mākslas akadēmijas 3.–6. kursa radošo nodaļu studenti.

- Galerijā Carousell 3. aprīlī pulksten 17 tiks atklāta Dzidras Ezergailes 80 gadu jubilejas izstāde.

- Gētes institūtā Rīgā pirmdien pulksten 18 tiks atklāta izstāde Made in Germany – Arhitektūra un reliģija, kas ir Gētes institūta tematiskās izstāžu sērijas par jauno vācu arhitektūru otrā daļa. Izstāžu sērija veidota, lai sniegtu ieskatu Vācijas sakrālās arhitektūras aktuālajos uzdevumos, un otrā daļa turpina apskatīt aktuālās arhitektūras tēmas. Izstāde iepazīstina ar atsevišķām sakrālajām celtnēm (baznīcām, sinagogām, izvadīšanas halli), kas Vācijā tapušas pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Deviņi izvēlētie piemēri, kuri prezentēti gan modeļos, gan fotogrāfijās, rada priekšstatu par uzdevumiem, kādus sev izvirza arhitekti, realizējot šādus projektus.

 

Latvijas teātru Ābolu ķocis

Diena  03/28/06

Maigums, H.L.Borhess, T.Oksers, Jaunais Rigas teātris, Režisore E.Cērpa

Evita Mamaja * * *

Divi vīrieši un viena sieviete — tieši tik banāla ir izejas pozīcija jaunajai JRT izrādei, kurai gan ar H.L.Borhesa stāsta sižetu maz līdzības. Kopējais izrādei un stāstam rodams drīzāk izjūtās, kas visprecīzāk raksturojamas kā maģiskais reālisms. Savā interpretācijā par Borhesa tekstu lugas autors Tims Oksers radījis oriģinālu, dzīvu dramaturģisku darbu, kurā Borhesa iedvesmotie impulsi sazarojas bezgalīgi nebeidzamā sapņa un realitātes mijiedarbībā, veidojot savu vēstījumu. Šķiet, dīvaini valdzinoša atkarība no Borhesa pārņēmusi gan dramatizētāju, gan jauno režisori Elīnu Cērpu, gan arī mūzikas autorus un aktierus. Taču galvenais darbības akcents ir māls, tā vieliskums, jutekliskums, skaņa, faktūra — dāsna iespēja izrādes apcerētājiem demonstrēt savu erudīciju, apcerot piedāvātās zīmju sistēmas, mistificējot nozīmes, norišu cikliskumu un saistību ar mītisko pieredzi, kā arī cilvēka iekšējo dēmonu un dziņu allažīgo nezūdamību. Mežonīgas brutalitātes šeit ir daudz vairāk nekā maiguma. Bet iedarbīgi gan.

Henrieta Verhoustinska * * * *

E.Cērpa sevi kā stereotipiem nesasaistītu, drosmīgu režisori pieteica pirms pāris gadiem ar izrādi Daudz laimes, lāci! Jaunajā Rīgas teātrī, kurā aktieru ampluā debitēja jaunieši no aprūpes centra Saule, nojaucot priekšstatus par "cilvēkiem ar īpašām vajadzībām" kā žēlojamiem nabadziņiem. No šīs izrādes uz Maigumu ir pārceļojis Sergejs Didenko Teicēja/Govs lomā, piešķirot izrādei par kaislības vienlaikus primitīvo un maģisko iespaidu neviltota īstuma intonāciju. Galvenajā lomā ir māls — plastisks materiāls ar lielu pretestības spēku, kas pieprasa no aktieriem smagu fizisku piepūli (lieliska metafora mīlestības fizioloģijai) un spēju nezaudēt šai partnerībā (scenogrāfs M.Grosbahs). Lielākoties gan G.Gāgam, gan I.Krastam, gan D.Lācei (citā sastāvā — I.Alsiņai) tas izdodas spoži. Šķiet, dramaturga T.Oksera "kaifošana" par Borhesa lakoniskā, uzsvērti vienkārša stāsta spēcīgo iedarbību lāgiem kļūst pārlieku runīga (stāsta spēks ir vārdu mazumā), jo aktieri, gaismas, mūzika, māls visu nospēlē bez liekiem vārdiem — arī latviešu teātrī ļoti reti redzamo un jūtamo ķermeņu juteklisko, erotisko pieredzi.

Undīne Adamaite * * * *

Izrāde, uz kuru ejot, savu XXI gs. cilvēka intelektuāli piesārņoto un bremzējošo prātu droši var atstāt mājās. Atmosfēra un vēlreiz atmosfēra (vide + mūzika + aktierspēle) ir vaļi, uz kuriem turas Maiguma kleķa būda. Stāstā par aizlaicīgām kaislībām — diviem brāļiem Nīlseniem un sievieti Huliānu — nav nekā ko nesaprast. Vēl jo vairāk, ja ir tāds Teicējs (viņš arī viedā dziedošā Gotiņa) kā dienas aprūpes centra Saule audzēknis S.Didenko, kuru E.Cērpa ir paņēmusi līdzi no iepriekšējā iestudējuma JRT Daudz laimes, lāci!. S.Didenko nepastarpinātais īstums un talanti ir… neprotu piemeklēt vārdu. E.Cērpas ideja "iepakot" stāstu mālā attaisnojusies, uzburot vielisku poētiku, kur sadzīvo brutalitāte ar trauslumu, rotaļīga teatralitāte ar skarbu pirmatnību. Var saskatīt rituālā teātra saknes, E.Barbas, P.Bruka, J.Grotovska idejas. Prieks par G.Gāgu, kurš, tikko kā tēlojis sačurnējušu intelektuāli Valmieras teātra Spilvencilvēkā, ļoti niansēti spēlē pirmatnēji robustu prātu/sirdi, kuram vieglāk sievieti nogalināt, nekā mīlēt. Ar katru lomu aug I.Krasts. I.Alsiņai, šķiet, pašlaik nav tādas krāsas sievišķo emociju pasaulē, kas nebūtu pa spēkam. Daži iebildumi pret atkritieniem temporitmā un izrādes fināla risinājumu.

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Latvijai jāmeklē zīmols

Zane Piļka,  Diena  03/23/06    Klips ar Prāta vētras dziedāto dziesmu Welcome to my country ir fundamentāli novecojis. Jāsāk no baltas lapas — Latvija ārzemniekiem būtībā tāda ir, un "tā patiesībā ir laime, jo mums ir labas iespējas kļūt slaveniem ar to, kas un kādi mēs vēlamies būt", ierosina Latvijas Nacionālās operas direktora vietniece ārlietu un attīstības jautājumos Brigita Stroda. Trešdien radošās izcilības festivāla Adwards diskusijā uzņēmēji un valsts institūciju pārstāvji sprieda, ko darīt, lai veicinātu valsts atpazīstamību pasaulē. Taču atbildes pagaidām nav, ir tikai Latvijas institūta vēlme izstrādāt valsts zīmolvedības programmu, kurai būtu nepieciešami 150 000 latu.

Brīvības piemineklis, tautasdziesmas, jūra, stārķis, ozols. Kuras ir Latvijas atpazīstamības populārākās un unikālās zīmes, simboli, ar ko latvietis lepojas? Latvija joprojām ir bez starptautiski atzītas pozitīvas identitātes. Trūkst arī profesionālu mārketinga pētījumu, kā Latviju uztver citās valstīs un mājās, turklāt pašiem latviešiem joprojām nav skaidra priekšstata par to, kas īsti gribam būt, izskanēja diskusijā.

"Latvijas popularizēšanas klips Welcome to my country ir fundamentāli novecojis — tajā vēl redzams bijušais ASV prezidents Bils Klintons. Vispirms jāmaina klips," teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols, norādot, ka tas sajūsmina latviešus, taču ārzemniekus — it nemaz. Tomēr arī A.Ozols nevarēja pateikt, kas un kuras nozares varētu kalpot par Latvijas zīmolu, vien to, ka zīmolam jābūt patiesam, tas nedrīkst popularizēt vērtības, kuru mums nav. Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds uzsver vienota Latvijas zīmola nepieciešamību un uzskata, ka tās varētu būt Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes.

Katra valsts vēlas izcelt tās tēla sastāvdaļas, kuras piesaista citu valstu iedzīvotāju uzmanību un stiprina labvēlīgas ārpolitikas saites, veicina plaukstošu saimniecisko dzīvi. Lai arī informācija par Latvijas kultūru, vēsturi, ekonomiku, dabu, sabiedrību un politiku tiek gatavota valdības iestādēs, līdz šim valstu iestāžu informācija nav mērķtiecīgi koordinēta, atzīst Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš. "Latvijai nepieciešams izveidot vienotu zīmolu, lai valsts un vietējie uzņēmēji sevi spētu daudz veiksmīgāk pozicionēt starptautiskajos tirgos," viņš teic.

Vienots valsts zīmols sekmētu Latvijas konkurētspējas celšanu pasaulē. "Vienotam zīmolam ir jāiekļauj priekšstats par Latviju kā tūrismam un biznesam pievilcīgu valsti ar unikālu kultūras un vēstures mantojumu," spriež ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL). Arī viņš piekrīt, ka pašlaik pieejamā informācija par Latviju nav vienota.

Latvijas institūts cer uz politisko gribu zīmola izveides stratēģijas izstrādē. "Jo vairāk ārzemnieki zinās par Latviju, jo lielākas būs iespējas katram Latvijas iedzīvotājam pilnveidot savu dzīvi, izmantojot ne tikai Latvijas, bet arī pasaules piedāvātos resursus," norāda O.Kalniņš. Tāpēc Latvijas institūts sadarbībā ar citām organizācijām vēlas izstrādāt valsts zīmola izveides programmu, kurai nauda valsts budžetā līdz šim tā arī nav atradusies.

VIEDOKĻI: Kāds zīmols veicinātu Latvijas tēla pozitīvu atpazīstamību?

Ēriks Stendzenieks, Latvian Art director community priekšsēdētājs un daudzu Latvijā pazīstamu reklāmu autors:

Skanēšana gan mitoloģiskā, gan tīri fizioloģiskā izpausmē — tieši ar to Latvija būtu raksturīga un unikāla citu valstu vidū. Piespiežot ciešāk uz reklāmas un mārketinga pedāļa, jau pēc dažiem gadiem ārzemnieki domās, ka Latvijā viss notiek skanīgāk — gan tikko piedzimuša bērna kliedziens, gan dūmu kūpēšana skurstenī, gan smilšu skaņa, tās spārdot. Tam nav nekāda sakara ar racionālo pasauli, līdzīgi kā Norvēģijā ar troļļiem, bet tas būs tas, ar ko mēs būsim interesanti citiem.

Kaspars Rolšteins, Creative laboratory rīkotājdirektors:

Formāli jau principā vienalga, ar kādu zīmi Latvija asociējas, — vai tā būtu daba vai tautumeita, vai dziesma. Galvenais, lai tas darbotos. Ja mēs gribam, lai mūs atpazītu pēc kaut kāda brenda, tad tajā ir ilgus gadus jāinvestē milzu summas, lai ārzemēs to kāds atpazītu kā mūsu — Latvijas zīmi. Tāpēc, manuprāt, Latvijas tēla atpazīstamību veicinātu tāda īpašība kā čaklums — lai nu kas, bet latvieši ir gatavi strādāt jebkur, jebkuros apstākļos un pie jebkuriem kungiem. Čaklums arī tautasdziesmās ir plaši apdziedāts.

Pēteris Bankovskis, kultūrkritiķis:

Ražošanā mums tādu lielu potenču nav. Ja Latvijā būtu kārtībā visas lietas ar patentēšanu, mūsu ķīmijas zinātniekiem, kas taisa zāles, būtu lielas izredzes. Bet tā starptautiskā farmācijas biznesa cīņa..., tur, man liekas, mēs esam pārāk sīki. Tas, ar ko mēs nenoliedzami esam atpazīstami, ir ar savu ainavisko un kultūras vidi. Pozitīvi, ka tagad arhitekti nopietni strādā pie normālas koncertzāles, būs aktīvāka koncertu dzīve, mums ir labi teātri, laba Opera, beigu beigās dziesmusvētki. Tas ir mūsu potenciāls. Kaut ko līdzīgu Nokia mēs Latvijā neizgudrosim.

Kaspars Roga, Prāta vētras mūziķis:

Mūsu valstij būtu jādomā par tādu zīmolu kā eksports ar kultūru, vienalga akadēmisko vai popkultūru, un arī ar sportu. Manuprāt, radošais potenciāls ir vienīgais, ar ko valsts, kurā dzīvo ap divarpus miljoni iedzīvotāju, varētu mēģināt turēties līdzi visai pārējai pasaulei. Ar to es domāju mūziķus, režisorus, māksliniekus un sportistus. Arī zinātniekus. Tātad — gudras galvas un radoši cilvēki. Kaut kādas konferences par šo tēmu var veidot, neveidot, tāpat tā būs tikai vieta, kur atbraukt un izgulēties.

Brigita Stroda, Nacionālās operas direktora padomniece:

Tas ir pārpratums latviešu valodas specifikas dēļ, ja domājam, ka zīmols tā ir viena bite, auseklītis vai tautumeita. Angliski šis brend nozīmē, ka cilvēku galvās ir jēdziens, priekšstats. Pagaidām cilvēku galvās Latvijai nav nekāda brenda. Un tas ir izdevīgi, jo mums nav jāmaina cilvēku priekšstats, mēs tos varam radīt no jauna. Brending, kas ir darbības vārds angļu valodā, tas ir process, nojausma, viedoklis. Ja man jautā, man šis tēls būtu trīs vārdu salikums: radošs, dinamisks, potenciāls. Mums ir potenciāls, un to mēs varētu parādīt.

 

Ornitologi aicina ziņot par pavasara vēstnešiem

Laura Dzērve,  Diena  03/23/06     Palīdzēt putnu pētniekiem uzzināt vairāk par to, kā mainās gājputnu atgriešanās laiki un kā tos ietekmē izmaiņas klimatā, šopavasar varēs ikviens, piedaloties Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) organizētajā akcijā. Tā aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību pirmajiem pavasara vēstnešiem un par tiem ziņot LOB. Lai arī jau pienācis astronomiskais pavasaris, pagaidām redzēti tikai daži putni, kas neliecina par gājputnu masveida atgriešanās sākumu. Taču ornitologi prognozē, ka līdzīgi kā pērn putni dzimtenē atgriezīsies līdz ar sniega nokušanu, kas varētu notikt marta nogalē. Pirmie klāt varētu būt lauka cīruļi un mājas strazdi.

"Galvenais mūsu uzdevums ir savākt datus par gājputniem vairāku gadu desmitu periodā, tad varētu veikt secinājumus par izmaiņām klimatā, putnu migrācijā un ziemošanas vietās," stāsta gājputnu atgriešanās pētījuma koordinators Mārcis Tīrums. Latvijā gājputnu atgriešanās reģistrēta jau XIX gadsimta vidū, taču regulāri pētījumi sākti tikai 1996.gadā. Pēdējo piecu gadu laikā vidēji saņemtas ap 230 iedzīvotāju anketas, kurās ziņots par pirmajiem redzētajiem gājputniem.

Anketas, kurās jāatzīmē astoņu putnu sugu vērojumi, vasaras sākumā jānosūta LOB. Anketas ar lielāku vērojamo putnu skaitu pieejamas mājaslapā www.lob.lv un LOB.

LOB arī aicina skolēnus un pedagogus iesaistīties visu Eiropu aptverošā programmā Dzīvais pavasaris (Spring Alive). To koordinē starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība BirdLife International. Projekta mājaslapā www.springalive.net jāziņo par pavasara vēstnešu — baltā stārķa, bezdelīgas, svīres un dzeguzes — atgriešanās novērojumiem Latvijā.

Pirmie migrējošie lauku cīruļi šogad redzēti 9.martā Rendas apkārtnē Kuldīgas rajonā, pirmā ķīvīte novērota Liepājas rajonā 20.februārī. Nesen vairākās Latvijas vietās redzēti meža baloži, savukārt Kuldīgas pusē — baltais stārķis. Ornitologi noskaidrojuši, ka pērnais gads agrajām sugām — lauku cīrulim, mājas strazdam, dzērvei un ķīvītei bijis otrs vēlākais atgriešanās gads pēdējo desmit laikā.

ŠIE PUTNI PIE MUMS, IESPĒJAMS, ATLIDOS MARTA BEIGĀS

Lauku cīrulis.

Mājas strazds.

Ķīvīte.

Dzērve.

Baltais stārķis.

Baltā cielava.

Dzeguze.

Bezdelīga.

 

Skaists, gudrs, nav zaglis. Kas tas ir?

Laura Dzērve,  Diena  03/28/06    Aptuveni 200 vietās Rīgā garāmgājējus uzrunā izaicinošas afišas ar uzrakstiem "Lembergs ir gudrs un skaists", "Lembergs nav zaglis", "Lembergs ir pieticīgs" un "Lembergs rūpējas par bērniem". Tā pieteikts mākslinieku grupas pasākums Vislatvijas akcija. Sena tautas gudrība, kas notikšot 19.maijā Jāņa sētā.

"Akcijas mērķi visi uzzinās tās laikā", tā ir "akcija, kas atbalsta Lembergu", Dienai noslēpumaini stāstīja viens no mākslas projekta veidotājiem literāts Artūrs Snips. "Mūsu mērķis ir cīnīties par kārtību valstī un panākt, lai tauta vēlētu atbildīgi un patiesi," viņš stāsta. "Vai tad tāds Lembergs nav, kā minēts afišās — skaists, gudrs un pieticīgs?" smejas cits akcijas veidotājs no kultūras pasaules, kurš vēlējās palikt anonīms.

Akciju rīko nodibinājums Pilsētai un pasaulei, plakātu izveide un izvietošana esot izmaksājusi ap 3000 latu. Lursoft datu bāzē kā nodibinājuma amatpersonas minēti aktieris Andris Bērziņš, mākslinieks Ivars Poikāns un A.Snips. Ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu akcija saskaņota neesot. Afišas izlīmēja SIA Rīgas dizains. "Mums nebija pamata šos plakātus atteikt izvietot, jo tā ir mākslas akcija, kas reklamē konkrētu pasākumu," skaidro Raimonds Garenčiks, Rīgas dizaina valdes loceklis.

Izreklamētais pasākums ar Rīgas domi nav saskaņots, taču akcijas veidotāji sola to izdarīt tuvākā mēneša laikā. "Kas notiks pasākumā — ir noslēpums," sīkāk nepaskaidrojot, bilst A.Snips.

 

 

Ak, pavasaris!

Tas ilgi nāca, bet strauji

atnāca... Nu jau termometra stabiņš

nenoslīd zem 0oC nedz pa dienu, nedz arī

naktīs. Esam arī sagaidījuši jau pirmo kār-

tīgo lietutiņu, kas sākās pirmdienas vakarā

un mitējās tikai vakar pēcpusdienā. ...šī

rīta migla ir izklīdusi un atkal spīd

saulīte...Un gaiss ir sasilis

līdz +8oC!

Anda Jansone, trešdien 29. martā