KjL Nr. 442: 2006. g. 21.

Nr. 442: 2006. g. 21. - 27. aprīlis

Dita Arāja, Diena 04/22/06 Latvija integrācijas jomā ir spērusi tik platu soli un sasniegusi tādus panākumus, ka jau var sākt savu pieredzi nodot citām valstīm, — tā pēc divu dienu vizītes Latvijā un pēc tikšanās ar valsts augstām amatpersonām piektdien žurnālistiem atzina EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss. Viņš gan vienlaikus arī atzina, ka joprojām jāseko, vai krievu skolu reformas dēļ nevājinās izglītības kvalitāte, kā arī būtu jācenšas aktivizēt nepilsoņus naturalizēties.

"Latvijas panākumi ir ievērojami, tādēļ Latvijas pieredzi caur izglītību veicināt integrāciju var nodot citām valstīm," teica R.Ekeuss. Latvijas eksperti šajā jomā jau strādā Gruzijā, bet R.Ekeuss domā, ka darbības lauku varētu paplašināt arī Tadžikistānā, Kirgizstānā un Kazahstānā. Sarunā ar ārlietu ministru Arti Pabriku (TP) abas amatpersonas nav koncentrējušās tikai uz Latviju, bet apspriedušas arī integrācijas un imigrantu situāciju Eiropas Savienībā (ES), kur arī, iespējams, varētu noderēt Latvijas pieredze.

R.Ekeuss atzīst, ka Latvijā situācija ar nepilsoņiem ir unikāla, tomēr viņam šķiet, ka naturalizācijas gaita, kaut pēc iestāšanās ES strauji augusi, varētu būt vēl raitāka. Komisārs gan arī atzīst, ka daļai gados vecāku nepilsoņu un cilvēku ar zemu izglītības līmeni nav intereses par naturalizāciju un viņi, iespējams, tā arī paliks pilsonību neieguvuši. Tomēr "Naturalizācijas pārvalde un valdība varētu viņiem palīdzēt", sacīja R.Ekeuss, nekonkretizējot, kā palīdzība varētu izpausties.

Viņš uzteica Latviju, ka tā izstrādājusi izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, ar kuras palīdzību novēros, vai krievu skolās pēc reformas ieviešanas nepasliktinās izglītības kvalitāte. Tāpat komisārs uzteic jaunās integrācijas ministres Kārinas Pētersones (LPP/LC) vēlmi atsākt mazākumtautību konsultatīvās padomes darbu, lai aktivizētu etnisko minoritāšu dialogu ar valsti, un arī tas, pēc komisāra domām, varētu "nest veiksmi" Latvijai.

Apollo 04/26/06 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments trešdien noraidīja Borisa Berezovska sūdzību par viņa iekļaušanu Latvijas Republikā nevēlamo personu sarakstā. Spriedums Latvijas tiesu sistēmas ietvaros nav pārsūdzams un ir stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Tiesa nolasīja saīsināto spriedumu, pilns būs pieejams sākot no 10.maija. Taču pilnajā spriedumā nebūs minēti visi argumenti, jo tiesas materiāli satur valsts noslēpuma informāciju.

Berezovska advokāts Lauris Liepa spriedumu komentēt nevēlējās un norādīja, ka to varēs izvērtēt tad, kad būs pieejams pilns spriedums.

«Tiesas spriedums Latvijas tiesu sistēmas ietvaros nav pārsūdzams, vai tas tiks pārsūdzēts Eiropas Cilvēktiesību tiesā, būs zināms pēc iepazīšanās ar motivēto tiesas spriedumu,» sacīja Liepa.

Senators Valerijans Jonikāns sacīja, ka Drošības policijas (DP) atzinums par to, ka Berezovska ierašanās Latvijā radītu draudus, atbilst DP iegūtajai informācijai. Lēmums par Krievijas uzņēmēja iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā atzīts par tiesisku. Viņš arī paziņoja, ka ar aizliegumu ieceļot Latvijā netiek pārkāptas arī Berezovska cilvēktiesības.

Iekļaut Berezovski nevēlamo personu sarakstā pērn ieteica Nacionālā drošības padome, balstoties uz drošības dienestu analīzi un konsultējoties ar Ģenerālprokuratūru. Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tobrīd pildot iekšlietu ministra pienākumus pēc Jēkabsona demisijas, pamatojoties uz šīm rekomendācijām, parakstīja rīkojumu par Berezovska iekļaušanu «melnajā sarakstā».

Berezovskis lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā pārsūdzēja Senātā.

Jānis Vēvers, Gunta Sloga, Diena 04/27/06 ASV vadītāji darīs visu, lai Ukraina un NATO vienotos par uzņemšanas rīcības plānu jau pirms bloka sammita Rīgā novembrī, un līdz ar to iegūtu iespēju pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei līdz Džordža V.Buša prezidentūras termiņa beigām 2009.gada sākumā. Taču amerikāņiem būs jāsastopas ar spēcīgu Maskavas pretestību, kurai joprojām kremt katras bijušās PSRS republikas pāriešana aukstā kara ēras ienaidnieku pusē, raksta britu laikraksts Financial Times.

Ja ASV nāk klajā ar šādu piedāvājumu, Latvija to atbalstīs, saka ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), kurš arī piedalīsies ceturtdienas sarunās Sofijā. "Mēs varam sevi uzskatīt par Ukrainas advokātiem šajā jautājumā," uzsver ministrs. "Šādu plānu Ukraina ir pelnījusi, integrācijas process, protams, ir sarežģīts, jo tās prasības ir lielas," teica Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Aleksandrs Pildegovičs. Taču, lai arī Latvija atbalstot rīcības plāna dalībai NATO iesniegšanu Kijevai jau šogad, tai esot jāsaprot, ka jāizpilda visi kritēriji.

ASV un citas līdzīgi domājošās valstis, piemēram, Lielbritānija, cenšas nostiprināt Ukrainas oranžās revolūcijas ieguvumus un atlīdzināt ukraiņiem par demokrātijas ceļa izvēlēšanos. Atalgojums varētu būt arī drīza uzņemšana NATO, pat ja prorietumnieciskajiem spēkiem neizdosies atjaunot tādu vienotību, kāda valdīja 2004.gada nogalē.

"Ņemot vērā, ka jaunā valdība, ķeroties pie darba, apņēmās strādāt NATO virzienā, līdz Rīgas sammitam varēs pateikt, vai viņi darījuši pietiekami, lai varētu iekļauties dalībnieku rīcības plānā," laikraksts citē kādu anonīmu alianses diplomātu. Financial Times uzsver, ka pēc nesen aizvadītā sarunu raunda par alianses paplašināšanas jautājumiem "ar Buša gādību šobrīd tiek plānots otrs sammits, kas notiks 2008.gadā un tiks veltīts alianses paplašināšanas apspriešanai".

Ukrainas politiķi vairāk par līdzdalību NATO vēlētos uzņemšanu ES, taču tā ļoti piesardzīgi izsakās par ukraiņu izredzēm. Daži Rietumu politiķi apgalvo, ka pievienošanās militārajai aliansei nobruģēs Kijevas ceļu arī uz ES.

LETA 04/27/06 Šodien pie Rīgas pils Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu svinīgi sagaidīja Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko, kurš ieradies Latvijā valsts vizītē ar dzīvesbiedri Katerīnu Juščenko.

Noklausoties Latvijas himnu, Ukrainas prezidents sarokojās ar Latvijas amatpersonām, starp kurām bija Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots un Ministru prezidents Andrejs Kalvītis (TP), bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks (LPP), finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP), aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), satiksmes ministrs Krišjānis Peters (TP), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normunds Penke, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kā arī Tautas partijas Saeimas deputāte Vineta Muižniece.

Rīgas pils Ģerboņu zālē Jušcenko un prezidenta kundze parakstījās Goda viesu grāmatā. Vēlāk notika Ukrainas prezidenta un Vīķes-Freibergas saruna.

Plkst. 13.30 Rīgas pilī abu valstu prezidenti sniegs kopīgu preses konferenci, pēc kuras dosies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Vēlāk Ukrainas prezidents tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) un plkst. 16 teiks runu Latvijas universitātē.

Dienas beigās Latvijas prezidente un Imants Freibergs par godu Juščenko vizītei Latvijā rīkos vakariņas.

Rīt, 28.aprīlī, Ukrainas prezidents apmeklēs Okupācijas muzeju un Saeimu, kā arī tiksies ar Ukraiņu kopienu Latvijā un ar uzņēmējiem viesnīcā "Radisson SAS".

LETA 04/20/06 Šodien Ķīpsalas izstāžu centrā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atklāja izstādi "Reģionālā attīstība Latvijā 2006".

Prezidente atzinīgi novērtēja Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas uzņēmīgāko cilvēku iniciatīvu un aktivitāti, kuri ir sapulcējušies Rīgā, Ķīpsalā, lai parādītu valsts reģionos sasniegto, reģionu konkurētspēju, nākotnes attīstības perspektīvas, un arī izaugsmes iespējas Latvijā.

Vīķe-Freiberga norādīja, ka mūsu konkurētspēja un turpmākā attīstība cieši saistīta ar stratēģiskajām attīstības prioritātēm, ko paredz valstī izstrādātie plānošanas dokumenti atbilstoši Latvijas resursiem un priekšrocībām iepretim citiem Eiropas un pasaules reģioniem.

"Apsveicami, ka pirmoreiz kopš neatkarības atjaunošanas atzīts, ka Latvijas izaugsmes galvenais virzītājspēks ir cilvēks - viņa zināšanas, gudrība, prasmes un vēlme tās kopt un aktīvi izmantot, " teica prezidente. Viņasprāt, Latvijas lielākā bagātība un potenciāls ir izglītotie, kvalificētie, radošie un čaklie cilvēki.

Tieši šis faktors savienojumā ar apzinātu valsts politiku jāizmanto, lai panāktu būtiskus sasniegumus Latvijas tautsaimniecības attīstībā. "To, ka mēs to spējam izdarīt, pierāda mūsu tautsaimniecības izaugsme, kas nu jau vairākus gadus ir viena no visstraujākajām Eiropā un visā pasaulē," norādīja prezidente.

Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst, cik būtiska ir infrastruktūras attīstība un nodrošināšana, it īpaši Latvijas rajonos, lai iedzīvotāji viegli varētu pārvietoties un piekļūt visattālākajām Latvijas vietām, atrast darbu atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai, par to saņemot pienācīgu atalgojumu.

Tāpat svarīgi ir iegūt visu līmeņu, tai skaitā tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu profesionālo izglītību, apmierināt dažādas sociālās vajadzības, kā arī baudīt tās priekšrocības, ko dod elektrība, tālrunis, internets un citas lietas, kas Latvijas lielajās pilsētās ir kļuvušas par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu un strauji turpina attīstīties.

"Jāatzīst, ka tieši nākamie septiņi gadi un ES piešķirtais finansējums būs noteicošie, lai panāktu kvalitatīvu lēcienu izglītībā, zinātnē un ražošanas struktūrā, lai veidotos stabils intelektuālais un materiālais pamats cilvēku dzīves kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam Latvijā," teica prezidente. Tas savukārt palīdzēšot risināt šobrīd aktuālas problēmas, piemēram, tādas, kas saistītas ar Latvijas darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm lielāku iespēju un labākas dzīves meklējumos.

"Mums jāapzinās, ka šobrīd mums ir dota vienreizēja iespēja, kas jāprot pilnvērtīgi izmantot. Tagad, kad mūsu stratēģiskie attīstības mērķi būs noteikti, jāpanāk, lai visas valstī izstrādātās stratēģijas un attīstības plānošanas dokumenti darbotos mijiedarbībā un tiktu īstenoti, nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu, jo mēs zinām, ka bez finansējuma neko nevarēs panākt," uzsvēra prezidente.

Izstāde vairāk nekā 230 stendos vienkopus pulcē reģionu - Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas - veiksmīgākos uzņēmumus, pašvaldības. Izstādes apmeklētāji var nogaršot un nopirkt līdznešanai dažādos Latvijas reģionos ceptus maizes izstrādājumus, sierus, medu, dažādus daiļamatnieku darinājumus. Tiek piedāvātas arī zāļu tējas, koka rotaļlietas un citi izstrādājumi.

Ļoti plašs informācijas klāsts pieejams tūristiem - kartes, bukleti par ievērības cienīgiem apskates objektiem un naktsmītnēm, reģionos piedāvātajām sporta un izklaides iespējām.

Apmeklēt izstādi ir noderīgi arī jauniešiem, kuri gatavojas studēt kādā no reģionālajām augstskolām, jo tās par sevi stāsta plaši, izsmeļoši un atraktīvi.

Īpašā stendā ikviens izstādes apmeklētājs var iepazīties ar Nacionālas attīstības plānu 2007.-2013.gadam un piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. NAP ir plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības virzienus un svarīgākos uzdevumus turpmākajiem septiņiem gadiem.

NAP sagatavošanā piedalījušies vairāk nekā 200 cilvēki, un tas paredz vairākus krasus pagriezienus, ar kuriem valsts iecerējusi ielikt stabilu pamatu iedzīvotāju dzīves līmeņa un kvalitātes pieaugumam un uzņēmējdarbības konkurētspējas celšanai.

Izstādes ekspozīcija iekārtota divos lokos. Viens no tiem ir lietišķais loks, kas paredzēts lietišķiem kontaktiem, pārrunām un prezentācijām. To veido vairāk nekā 150 stendi, kuros var redzēt pašvaldību attīstības ieceres, reģionu uzņēmumu sasniegumus, valsts aģentūru aktuālāko informāciju par atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai.

Ekspozīcijas atraktīvais loks ilustrē reģionu unikalitāti un ļaus iepazīt ikviena reģiona daudzveidību un bagātību. Apmeklētāji var iegādāties reģioniem raksturīgos daiļamata meistaru un amatnieku darinājumus, iepazīties ar tūrisma un atpūtas piedāvājumiem, bet degustācijas stendos var nogaršot reģioniem raksturīgos ēdienus.

Atraktīvā loka ekspozīciju kuplina plaša kultūras programma. Izstādes laikā uz skatuves uzstāsies reģionu mākslinieciskie kolektīvi - orķestri, ansambļi, deju kolektīvi, popgrupas, ģimeņu ansambļi, folkloras kopas un tērpu teātris.

Dita Arāja Alūksnē, Diena 04/22/06 JL potenciālajiem vēlētājiem skaidro koalīcijas atstāšanu un kāpēc jābalso par JL.

Es neesmu braucis aģitēt, bet aicinu jūs uz atklātu un tiešu sarunu, piektdienas pievakarē alūksniešus uzrunā Jaunā laika (JL) līderis Einars Repše. Ir sākusies JL priekšvēlēšanu tūre, kuras laikā divi partijas priekšvēlēšanu vilcējspēki E.Repše un Sandra Kalniete potenciālajiem vēlētājiem skaidros, kādēļ JL atstājis valdību. "Es tomēr nesapratu. Tur jau vispār tajā valdībā trakas lietas notiek," Dienai saka kāds sirmgalvis, kurš savu vārdu atklāt nevēlas. "Mēs skatīsimies, kā cilvēkus uzrunāt," pēc tikšanās atzīst JL priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Artis Kampars.

Iespējams, tieši tādēļ, lai no malas pavērotu cilvēku reakciju un prātotu, kā balsotājus uzrunāt turpmāk, uz pirmo tikšanos ar vēlētājiem Alūksnē ieradies vai viss JL zieds — A.Kampars, Saeimas frakcijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis, deputāte Ausma Kantāne. JL līderi baudīja atbalstu arī no vietējās varas, kuru vada JL biedrs Viktors Litaunieks. Kaut tikšanās notika ēkā, kur atrodas arī dome, partija par zāles īri maksājusi no savas kabatas, apliecināja A.Kampars un V.Litaunieks.

Pirmie klausītāji uz tikšanos ieradušies jau minūtes četrdesmit piecas pirms pasākuma oficiālā sākuma. Dzied Alūksnes ģimnāzijas koris. Prāva daļa dziedātāju esot no JL vietējās atbalsta grupas. Zālē vairāk balo sirmas galvas, sanākuši vairāk nekā simts cilvēku.

Sākumā skan jūsmīgi E.Repšes un S.Kalnietes ievadvārdi. "Es šorīt pamodos ar ļoti labu sajūtu — došos uz Alūksni, kas atrodas pie skaista ezera. (..) Man ļoti patīk tikties ar cilvēkiem." S.Kalniete stāsta, kādēļ pēc pusotru gadu ilgām pārdomām izvēlējusies iestāties JL — jo to saskata kā politisku spēku, kas var Latviju padarīt par tādu, kādu viņa to ir iedomājusies — latvisku, eiropeisku, labklājīgu. Ja cilvēki vēloties balsot par stipro roku, par saimnieku, tad varot to darīt, bet tad jārēķinoties, ka Latvija līdzināsies Dienvideiropas valstīm, kur šauras varas rokās ir valsts un resursi. Kā zināms, ar saukli, ka Latvijai vajadzīgs saimnieks, ir nākusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), par savu mēra kandidātu vairākkārt minot Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

E.Repšes uzstāšanās ir daudz spilgtāka un asāka, viņš arī izpelnās lielāko zāles kritiku. Kā ierasts, JL līderis skaļi un dzelžaini paziņo, ka Aigara Kalvīša (TP) valdība ir negodīga un korumpēta. "Tālāk tas turpināties vairs nevarēja," kā iemeslu koalīcijas atstāšanai viņš piesauc Jūrmalas balsu pirkšanas lietu. E.Repše daiļrunīgi atspoguļo situāciju koalīcijā — JL mēģinājis strādāt godīgām metodēm, bet negodīgie partneri "ar mums rēķinājās kā ar zobu sāpēm". Ja klausītājus neapmierinot A.Kalvīša valdība, tad lai balsojot par JL un TB/LNNK, rosina E.Repše, uzburot iespējamo pēcvēlēšanu ainu, kad valdību varētu veidot pamatā nosauktās divas partijas.

Par spīti daiļrunībai, E.Repše nespēj izvairīties no uzbrūkošiem jautājumiem un replikām. JL tiek dēvēti par dezertieriem, kurus "kara laikā šāva nost", emocionāli izsaucas kāds sirms vīrs no zāles.

"Es daļēji atbalstu, ka Jaunais laiks no valdības aizgāja, bet tikai īstu iemeslu nesaklausīju, kādēļ viņi tā rīkojās. Kaut kā vispārīgi viņi runāja," Dienai saka alūksnietis Ēriks. Arī vidusskolnieks Mārtiņš no JL jauniešu atbalsta grupas atzīst, ka, no vienas puses, jau viņš saprotot JL soli, atstājot valdību, tomēr, no otras puses, "tas tā nekorekti pret tautu". Mārtiņš ļoti labprāt uzzinātu, kā partijā šāds lēmums pieņemts un vai lēmēji bijuši tikai daži cilvēki vai visa partija. "Vienmēr ir vērts nepadoties," arī skolotāja Ina Perevertailo uzskata, ka JL aiziešana bijusi kļūda, jo "būt pozīcijā un vadīt vienmēr ir labāk, nevis aiziet un rūkt kā sunim".

E.Repšem tiek uzdoti parastie dusmīgie jautājumi — gan par to, kādēļ viņš, būdams Latvijas Bankas prezidents, nenovērsa Bankas Baltija bankrotu, gan arī par to, ka viņš, kandidējot 8.Saeimas vēlēšanās, lūdza tautu saziedot viņam miljonu. "Es gribu zināt, kur palika tas zelta zirgs," vaicā kāds pensionārs, taču atbildi uz šo jautājumu nesaņem.

Daži jaunieši no lapiņām nolasa iepriekš sagatavotus jautājumus par to, vai E.Repše bez citu kritizēšanas var piedāvāt ko konkrētu valsts attīstībai, kā arī izteic pārmetumus par kompensācijām, kuras saņems JL ministri un deputāti, atstājot valdību un Saeimu. Jauniešu priekšā uzrakstīto tekstu citēšana gan sauc atmiņā Latvijas partiju rīcību, savu konkurentu pasākumos ar neērtiem un uzbrūkošiem jautājumiem iesūtot savus cilvēkus.

Kamēr JL jau braukājot uzrunā potenciālos vēlētājus, citas labējās partijas vēl nogaida. ZZS un LPP pagaidām neesot plānojušas vislatvijas tūres, un arī TP par tādu iespēju vēl tikai lemšot, jo šīs partijas jau tāpat regulāri tiekoties ar iedzīvotājiem. Savukārt TB/LNNK maijā sāks vēlētājiem prezentēt eiroparlamentārieša Roberta Zīles izstrādāto sociālekonomisko programmu.

NRA 04/24/06 Jaunā laika tikšanās ar alūksniešiem piektdienas pievakarē parādīja, ka gaidāmajā priekšvēlēšanu kampaņā Einars Repše vismaz publiski partijas līdera lomu sācis dalīt ar JL jaunpienācēju Sandru Kalnieti.

Jaunā laika tikšanās ar alūksniešiem piektdienas pievakarē parādīja, ka gaidāmajā priekšvēlēšanu kampaņā Einars Repše vismaz publiski partijas līdera lomu sācis dalīt ar JL jaunpienācēju Sandru Kalnieti. Abi politiķi izvairījās atbildēt uz daudziem kritiskiem jautājumiem, bet E. Repše tos, kuriem viņš nav tīkams, aicināja balsot nevis par viņu, bet tikai par partiju.

Abu politiķu vēršanās pie alūksniešiem ievērojami atšķīrās – S. Kalniete, kas izteicās pirmā, atklājot tikšanos, runāja par savu redzējumu Latvijas attīstībai 10–15 gadu perspektīvā, nosaucot Eiropas fondu naudas godīgu apguvi un sabiedrības aktīvu politisko līdzdalību kā divus būtiskus līdzekļus valsts attīstībai, ļaujot nojaust, ar kādām tēzēm līdztekus jau ierastajām par cīņu ar korupciju JL priekšvēlēšanu periodā varētu uzrunāt cilvēkus. Uzsverot, ka Latvijai jāvirzās pa Ziemeļeiropas valstu ceļu, kur dominē plaša iedzīvotāju politiskā līdzdalība, nevis jāpiedzīvo Dienvideiropas modelis, kur vara pieder šauram cilvēku lokam un iedzīvotājos valda atsvešinātība no valsts, S. Kalniete brīdināja no apātijas, kad vēlēšanu starplaikā cilvēki nav aktīvi politiķu kontrolētāji, bet tikai gaida "labu saimnieku, kurš atnāks un sagādās septiņus treknus gadus". Kā zināms, septiņus treknus gadus savā Jaungada uzrunā pareģoja premjerministrs Aigars Kalvītis (TP).

Savukārt E. Repše, kā ierasts, koncentrējās uz politisko konkurentu kritizēšanu un zālē sanākušajiem, pārsvarā sirmgalvjiem, solīja dot padomus, kā tikt pie labklājības ar investīciju palīdzību. Piemēram, E. Repše klāstīja vīziju, kā ar moderno tehnoloģiju palīdzību, arī atrodoties Alūksnē, cilvēks var nodarboties ar investīcijām citās valstīs. Rindā aiz Neatkarīgās sēdošās sirmgalves par to galvas vien grozīja un sačukstējās, ka viņām jau nav ko investēt. Savukārt bezdarbu Latvijā, pēc E. Repšes domām, var izskaust, ja cilvēki vienas ģimenes vai draugu un paziņu lokā cits citam dotu darbu, piemēram, dodot iespēju strādāt par auklīti vai pavāru. Pat ja darbs nebūšot atalgots, tas celšot konkrētās ģimenes labklājību, savus priekšstatus skaidroja JL līderis.

Neatbildēti palika visi neērtie jautājumi – gan par desmitiem tūkstošu lielajām kompensācijām, kuras, pēc pašu vēlēšanās pametot amatus, saņēma seši JL ministri, gan par to, vai E. Repšem pēc aiziešanas no ministra un deputāta darba nebūtu jāatdod iedzīvotāju saziedotais honorārs, gan par viņa kā kādreizējā Latvijas Bankas prezidenta lomu Bankas "Baltija" krahā. S. Kalniete kritiskos jautājumus uzklausīja ar smaidu, bet E. Repše skaitās, pauda aizdomas par jautājumu uzdevēju piederību citu partiju atbalstītājiem un viņus apvainoja politisko konkurentu polittehnologu melu tiražēšanā.

"Mani interesē, kur palika tas zelta zirgs, kad vajadzēja no tā zelta kalna kājām nostreipuļot?" vaicāja pensionārs Venantijs Bukšs, tēlaini mērķējot uz vajadzību atdot E. Repšem saziedoto honorāru, ja reiz viņš pametis darbu valdībā un Saeimā. Šis jautājums tā arī palika neatbildēts, bet uz citu pārmetumu par E. Repšes līdzatbildību par Bankas "Baltija" krahu, JL līderis cilvēkiem ieteica necerēt uz zaudēto ietaupījumu kompensāciju – tas diez vai notikšot, jo valstī izraisītu milzīgu inflāciju. "Īstenībā es neesmu braucis šeit aģitēt," kad nepatīkamie jautājumi sāka sabiezēt, vairākkārt atkārtoja E. Repše. "Pat ja jums nepatīk Repše, nebalsojiet par mani, balsojiet par Jauno laiku – ļoti labu un cienījamu partiju!"

"Puse, ko Repšes kungs teica, ir čists blefs!" emocionāli izsaucās kāds pensionārs, kurš sevi nodēvēja par "Audera upuri". Vecā vīra sašutumu bija izraisījis fakts, ka sešu JL ministru demisija nodokļu maksātājiem izmaksāja teju 100 000 latu. Šis jautājums izraisīja skaļus zāles aplausus. E. Repše pauda aizdomas, ka pensionārs ļaunprātīgi vai savas lētticības dēļ izplata JL politisko konkurentu polittehnologu izbazūnētus melus.

DELFI 04/24/06 Nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) regulāri seko līdzi politiskajiem notikumiem valstī, taču salīdzinot ar 2005.gadu vērojama intereses samazināšanās par politiskajām norisēm valstī, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS februārī veiktā pētījuma dati.

Saskaņā ar aptaujas datiem, gandrīz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju (17%) regulāri seko līdzi politiskajiem notikumiem valstī, bet nedaudz vairāk kā trešdaļa respondentu (35%) interesi par politiskām norisēm valstī izrāda neregulāri.

Savukārt 32% aptaujāto norādīja, ka politiskām aktivitātēm valstī seko reti, bet 11% norādīja, ka politiskajiem procesiem neseko gandrīz nemaz.

Analizējot iepriekš veikto aptauju datus, SKDS atzīmē, ka vērojama to iedzīvotāju īpatsvara, kas regulāri interesējas par politiskajiem notikumiem, samazināšanās. Ja iepriekšējos 3 gados aktīvu interesi par politiku izrādīta 61% līdz 64% aptaujāto, tad 2006.gadā šīs grupas īpatsvars ir samazinājies līdz 53%.

Caurmērā biežāk Latvijas iedzīvotāju vidū, politiskajiem notikumiem valstī līdzi seko latvieši, iedzīvotāji, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, kā arī 55 un vairāk gadus veci respondenti. Lielāku interesi nekā privātajā ir izrādījuši valsts sektorā strādājošie.

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1017 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda kopējiem atbilžu sadalījumiem nepārsniedz + / - 3% robežas.

Kavēšanos lūgt ASV palīdzību Repšes lietā skaidro ar pārbaudēm un slimību

Gunta Sloga, Diena 04/25/06 Izmeklētāja slimība, nepieciešamība pārbaudīt JL līdera Einara Repšes ienākumu deklarāciju un nepilnības likumdošanā ir tie iemesli, kādēļ joprojām uz ASV nav nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums par E.Repšes darījumiem ar vērstpapīriem. Tā kavēšanos otrdien skaidroja virsprokurors Modris Adlers, kuru uz sarunu bija uzaicinājusi Saeimas izmeklēšanas komisija E.Repšes darījumu lietā. Ne prokurors, kurš uzrauga E.Repšes darījumu lietā sākto kriminālprocesu, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas veic izmeklēšanu, nesacīja, kad tiesiskās palīdzības lūgums varētu tikt nosūtīts.

Pēc tikšanās ar deputātiem M.Adlers minēja vairākus iemeslus, kādēļ lūguma nosūtīšanai nepieciešams ilgs laiks. Kriminālprocess sākts, pirms E.Repše pameta aizsardzības ministra amatu. Pēc demisijas viņš iesniedza ienākumu deklarāciju un izmeklētājiem nācās pētīt tajā uzrādītos faktus. Lieta arī bija jāpārņem citam KNAB izmeklētājam, jo līdzšinējais — Ilmārs Bode — jau mēnesi slimojot. Palīdzības lūguma nosūtīšanu palēninājušas arī pretrunas kredītiestāžu un Kriminālprocesa likumos — atšķirīga kārtība par to, kura persona tiesīga parakstīt rīkojumu par dokumentu izņemšanu no kredītiestādēm. Šī problēma atrisināta, tiesiskās palīdzības lūgumu parakstot uzraugošajam prokuroram.

KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs otrdien atturējās no komentāriem par to, vai tiesiskās palīdzības lūgums ir nosūtīts un kas pašlaik izmeklē E.Repšes darījumu lietu. Savukārt Saeimas izmeklēšanas komisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš (TP) solīja, ka komisija savu darbu pabeigs. Diena jau vēstījusi, ka tāpat kā tiesiskā lūguma sagatavošana, arī atbildes saņemšana no ASV par E.Repšes darījumiem ar vērtspapīriem šajā valstī var nepienākt ātri.

Vēlētāji ārvalstīs pasta balsošanai varēs pieteikties 38 diplomātiskajās pārstāvniecībās

CVK 04/26/06 Centrā lā vēlēšanu komisija (CVK) 25. aprīlī noteica, ka 9. Saeimas vēlēšanās vēlētāji ārvalstīs pasta balsošanai varēs pieteikties 38 Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās. Pasta balsošanai jā piesakās no 6. maija līdz 15. septembrim.

Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs, kas papildus balsošanai vēlēšanu dienā, nodrošinās arī balsošanu pa pastu būs izvietoti divdesmit astoņās Latvijas vēstniecībās ‑ ASV, Austrijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Izraēlā, Japānā, Kanādā, Krievijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Spānijā, Somijā, Turcijā, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā. Tāpat pieteikumus pasta balsošanai 9. Saeimas vēlēšanās pieņems arī Latvijas

ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā, konsulātos Vitebskā, Pleskavā un Bonnā, goda konsulātos Adelaidē, Melnburnā, Sanmigelā, Karakasā un Sanpaulu, kā arī Latvijas pārstāvniecībā ANO Ženēvā. Jau ziņots, ka, gatavojoties 9. Saeimas vē lēšanām, ir mainīta kārtība, kā vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu.

Lai pieteiktos pasta balsošanai, vēlētājam no 6. maija līdz 15. septembrim jāiesniedz pieteikums kādā no minētajām Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām. Piesakoties pasta balsošanai, vēlētājam nepieciešama Latvijas pilsoņa pase, kurā iesnieguma reģistrēšanas brīdī tiks iespiests spiedogs, kas nodrošinās, ka vēlētājs nenobalso vairākkārt. Savukārt pēc 15. septembra vēlēšanu iecirkņa komisija uz vēlētāja iesniegumā norādīto adresi pa pastu izsūtīs balsošanai nepieciešamos vēlēšanu materiālus, kas vēlētājam jāaizpilda un jānosūta atpakaļ vēlēšanu komisijai. Jāievēro, ka vēlēšanu materiāli tiks nosūtīti tikai uz adresēm ārvalstīs, ne Latvijas teritorijā. 9. Saeimas vēlēšanas notiks 7.oktobrī.

Diena 04/26/06 Partijas vadītājs Einars Repše būs Jaunā laika (JL) pirmais numurs arī priekšvēlēšanu cīņā, Dienai sacīja JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, kas tāpat kā E. Repše ir nolicis Saeimas deputāta mandātu. Taču nav izslēgts, ka kādā vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru varētu startēt arī Sandra Kalniete.

JL kandidātu sarakstā piedāvāts startēt visiem Saeimas deputātiem, eksministriem un valdes locekļiem. Taču pāris tagadējo deputātu apsver iespēju uz nākamo Saeimu nestartēt. Viens no viņiem Paulis Kļaviņš sarunā ar Dienu atsaucās uz "gadu nastu, septiņiem parlamentā nostrādātiem gadiem", un tāpēc viņš vēloties vairāk pievērsties teoloģijai, strādājot arī Kristīgajā radio. Savukārt Ausma Ziedone–Kantāne, kuras vārds pirms četriem gadiem bija visu vēlēšanu apgabalu sarakstu galvgalā, tagad atzina: "Šoreiz es vairs nebūšu lokomotīve un kandidēšu tikai Vidzemē". Arī E. Jaunups iekļauts deputātu kandidātu saraksta projektā, tāpat kā bijušais JL ģenerālsekretārs, Liepājas domes deputāts Uldis Grava. No 13 Rīgas domes deputātiem uz Saeimu piedāvāts kandidēt trijiem — Olafam Pulkam, Ivaram Gateram un Baibai Brigmanei. Rīgas domes priekšsēdis Aivars Aksenoks no šīs iespējas ir atteicies.

LETA 04/26/06 Aprīlī populārākā politiskā partija Latvijā bijusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas līdz ar politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) apsteigušas iepriekšējo mēnešu līderi ‑ partiju "Jaunais laiks" (JL), liecina "Latvijas faktu" aptaujas rezultāti. Ja aprīlī notiktu Saeimas vēlēšanas, par ZZS būtu gatavi balsot 10,9% pilsoņu, salīdzinot ar 7% martā, bet par PCTVL ‑ 10%, salīdzinot ar 9,5% martā. JL aprīlī atbalsta 9,9% vēlētāju, salīdzinot ar 14,3% martā. Tautas partijas atbalstītāju loks palielinājies. Ja martā šo partiju bija gatavi atbalstīt 7% pilsoņu, tad aprīlī ‑ 8,7%. Savukārt par 0,3 procentpunktiem samazinājusies apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK popularitāte un aprīlī par to bija gatavi balsot 8,2% pilsoņu. Pārējās partijas atbalsta mazāk par 5% vēlētāju.

DELFI 04/26/06 Partija "Jaunais laiks" (JL), kas pēc statistikas datiem piedzīvojusi straujāko popularitātes kritumu vēlētāju vidū aprīlī, netic "Latvijas faktu" veiktās aptaujas objektivitātei, portālam "Delfi" pavēstīja partijas Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

"Latvijas faktu" aptauja liecina, ka kas LJ atbalstītāju skaits aprīlī sarucis līdz 9,9% salīdzinājumā ar 14,3% vēlētāju atbalstu martā.

Deputāts skaidroja, ka par partijas popularitātes kritumu aprīlī liecinot arī SKDS veiktais pētījums, taču tajā partijas popularitātes kritums ir bijis tikai 1 procentu punkts, bet "Latvijas faktu" aptaujā 4,4 procentu punkti.

Tādēļ Šadurskis, kurš pēc izglītības esot matemātiķis un statistiķis, uzskata, ka "Latvijas faktu" aptaujā "šie trīs procenti ir piemeloti".

Šadurskis piekrīt, ka partijai aizejot opozīcijā vēlētājos ir zināma vilšanās, taču ne tik liela kā to atspoguļo "Latvijas faktu" aptaujas. Saeimas deputāts tādēļ pieļauj, ka aptaujas veicēji neprofesionāli veikuši savu darbu, jo otrs partiju popularitātes pētījums liecinot par daudz mazāku JL popularitātes kritumu.

Sociologs un "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis portālam "Delfi" pastāstīja, ka ar kritiku uzņēmums sastopoties pēc katra pētījumu un visbiežāk, protams, no politiķiem, taču Freimanis teica, ka parūpēsies, lai visi 80 cilvēki, kas bija iesaistīti pētījuma veikšanā uzzinātu par Šadurska kunga kritiku.

Freimanis skaidroja, ka būtu muļķīgi neatzīt, ka JL aiziešana no valdības bija kļūda, jo JL pasludinātais mērķis bija cīņa ar esošo politisko eliti, "bet aizejot no valdības šai politiskajai elitei, pret kuru cīņu bija pasludinājis JL, tika atraisītas rokas". Nevar domāt, ka vēlētāji to nepamana, norāda Freimanis.

"Latvijas faktu" vadītājs skaidro, ka JL aizejot no valdības, ideālisti bija kļuvuši par pragmatiķiem un pirms vēlēšanām nonākuši ļoti izdevīgā situācijā – opozīcijā, kur var darīt ko grib, neuzņemoties atbildību.

Aģentūra LETA ziņo, ka saskaņā ar "Latvijas faktu" veiktās aptaujas datiem aprīlī populārākā politiskā partija Latvijā bijusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas līdz ar politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) apsteigusi iepriekšējo mēnešu līderi - partiju "Jaunais laiks".

Ja aprīlī notiktu Saeimas vēlēšanas, par ZZS būtu gatavi balsot 10,9% pilsoņu, salīdzinot ar 7% martā, bet par PCTVL - 10% vēlētāju, salīdzinot ar 9,5% martā.

LETA, 04/26/06 "Latvijas faktu" direktors sociologs Aigars Freimanis noliedz, ka partiju reitingi varētu būt neprecīzi vai neobjektīvi. "Ja kādam ir pierādījumi par to, ka šie reitingi varētu būt viltoti, esmu gatavs diskutēt un pat tiesāties, ja tas nepieciešams," paskaidroja Freimanis.

Jebkura veida aptauja tiek veikta saskaņā ar vienotu metodoloģisko scenāriju, kurš ir pakļauts noteiktiem principiem. Aprīlī veiktā aptauja ne ar ko neatšķiras no iepriekšējos mēnešos veiktajām partiju reitingu aptaujām, uzsver Freimanis.

Aptaujas tapšanā piedalījušies aptuveni 80 cilvēku, līdz ar to būtu nepieļaujami apšaubīt un nomelnot šo cilvēku ieguldīto darbu, piebilst Freimanis.

Jau ziņots, ka aprīlī populārākā politiskā partija Latvijā bijusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas līdz ar politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) apsteigusi iepriekšējo mēnešu līderi - partiju "Jaunais laiks" (JL), liecina "Latvijas faktu" aptaujas rezultāti.

Partija "Jaunais laiks" (JL), kura šomēnes piedzīvojusi visstraujāko popularitātes kritumu, netic reitingu objektivitātei.

Freimanis uzskata, ka pēdējā aptauja parāda divas būtiskas izmaiņas - ZZS reitinga straujo kāpumu un JL atbalstītāju samazināšanos. Savukārt TP, kurai vēlētāju loks palielinājies, esot "laimīgi pārdzīvojusi" Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas skandālu.

JL popularitātes samazināšanos sociologs skaidro ar aiziešanu no Aigara Kalvīša (TP) vadītās valdības, jo vēlētāji šādu soli uztvēruši negatīvi. Ja JL iepriekš par savām prioritātēm bija izvirzījusi cīņu ar korupciju un "veco" politisko eliti, tad, aizejot no valdības, partija "it kā atraisot tai rokas". Turklāt vēlētāji varētu negatīvi vērtēt arī JL vēlmi atrašanos opozīcijā izmantot kā pozīciju priekšvēlēšanu cīņām.

Savukārt ZZS popularitātes pieaugumu Freimanis skaidroja ar partijas pragmatismu un gatavību strādāt valdošajā koalīcijā neatkarīgi no tās sastāva. Tāpat ZZS veiksmīgi izvairījusies no Jūrmalas skandāla, kur izskanēja citu valdošo partiju vārdi.

Kā vēl vienu ZZS popularitātes pieauguma iemeslu sociologs minēja savienības aktivitātes, organizējot un "uzturot pie dzīvības" Ventspils mēra Aivara Lemberga "gaidīšanas svētkus". ZZS cenšoties uzturēt viedokli par saistību ar Lembergu, minot viņu pat kā iespējamo premjera amata kandidātu, lai gan pats Ventspils mērs konkrētus komentārus nav sniedzis.

Freimanis uzskata, ka politisko partiju popularitātes reitingi varētu mainīties, sākoties priekšvēlēšanu kampaņām, kad vēlētājiem būs skaidri partiju piedāvājumi.

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" 04/26/06 Ēriks Jēkabsons šodien var tikai atskatīties uz augstiem amatiem un ietekmīgu vietu politiskajā dzīvē. Tagad viņš ir tikai bijušais iekšlietu ministrs, bijušais Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs un bijušais ziņu raidījumu centrālais varonis. Vai Ēriks Jēkabsons ir naivs ideālists vai arī rūdīts politikas spēlētājs — par to Nedēļas saruna ar viņu.

Bijušais Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs, bijušais Saeimas priekšsēdētāja biedrs un bijušais iekšlietu ministrs, kas šobrīd ir viens no pieciem neatkarīgajiem 8. Saeimas deputātiem — tā īsi varētu raksturot Ēriku Jēkabsonu. Kāda ir viņa — cilvēka, kas savulaik bija viena no pazīstamākajām Pirmās partijas sejām, — loma Latvijas politikā, kādi — nākotnes nodomi? Vai Ēriks Jēkabsons ir naivs ideālists vai arī rūdīts politikas spēlētājs, kas nav spējis saprasties ar savas partijas "galveno biedru" — Aināru Šleseru? Sarunā Jēkabsons daudz citē populāru autoru rakstīto, bieži piemin, ka darba jautājumos ir ticies un daudz runājis ar pazīstamiem Eiropas politiķiem un ir labi ar viņiem sapraties. Deputāts neslēpj uzskatu, ka, viņaprāt, Latvijā ir jāveido nacionāla valsts. Ja papēta Latvijas preses izdevumu, kurš visai bieži ir publicējis intervijas ar Ēriku Jēkabsonu un kurās tādā vai citādā veidā ir skarti nacionālie jautājumi, un ja zina, kuru partiju (Visu Latvijai — red.) šis preses izdevums atbalsta, tad politiķa iespējamā nākotnes izvēle top skaidrāka. Tomēr Jēkabsona atbildes uz Nedēļas uzdotajiem jautājumiem nav kā politiķa piesauktie citāti — skaidri un nepārprotami. Katram pašam vajadzēs meklēt politiķa sacītajā patiesības graudu.

Nē, tā gan es nejūtos. Esmu demisionējis kā ministrs, bet darba Saeimā man kā neatkarīgajam deputātam ir daudz, lai gan to nevar salīdzināt ar aizņemtību un stresu, kas man bija kā ministram. Tiesa, neatkarīgam deputātam vienam pašam kaut ko mainīt ir grūti.

Vai turpināsiet darboties politikā arī pēc šīs Saeimas pilnvaru laika beigām?

Vēl neesmu izlēmis. Domāju, ka izlemšu tuvākā mēneša vai divu laikā. Neformālās sarunās ir bijuši priekšlikumi iestāties gan jau esošajās partijās, gan piedalīties jaunu veidošanā, tomēr tās ir bijušas tikai sarunas, nekādu konkrētu vienošanos man pašlaik nav. No vienas puses, ideja par jaunu politisku spēku man šķiet simpātiska, bet, no otras puses, mums jau ir tik daudz partiju, ka negribētos izmantot kaut ko jaunu, lai tikai iekļūtu Saeimā par katru cenu. Ja palikšu politikā, tad tomēr gribētu izvēlēties nopietnu politisku spēku ar saviem atbalstītājiem un pašiem ar savu un nopietnu politisko filozofiju.

Vai līdzšinējā darbošanās politikā jums nesusi vilšanos? Viens no jūsu atgriešanās motīviem Latvijā savulaik taču bija iesaistīšanās politikā?

Politika bija viens no iemesliem, kādēļ atgriezos. Nevarētu teikt, ka esmu politikā vīlies. Darbs politikā arī bija sava veida aicinājums, lai gan divdesmit gadus kalpoju kā mācītājs, un tas tiešām bija mans aicinājums gan Latvijā, gan Amerikā. Pazīstot cilvēka grēcīgo dabu un atceroties par savu pieredzi, risinot dažādus personīgas un sabiedriskas dabas konfliktus, es neloloju ilūziju, ka darbs politikā man nesīs vispārēju mīlestību un popularitāti. Tomēr es biju mācītājs disidents, kas savulaik bija spiests pamest Latviju, biju neatkarīgs un pie partijām nepiederošs, bet iesaistīšanās vienā partijā ar Aināru Šleseru man uzreiz pielika birku, ievietoja pavisam konkrētā plauktiņā — es kļuvu par viena partijiska grupējuma interešu pārstāvi, zaudējot savu neatkarību un autoritāti. Un tad arī sākās politikā ierastie apvainojumi un ķīvēšanās.

Ko nozīmē — jūs zaudējāt autoritāti? Vai saviem tautiešiem Amerikā bijāt autoritāte?

Es to nedomāju tādā nozīmē. Vēlēšanās mani tomēr respektēja un par mani balsoja pietiekami daudz cilvēku.

Vai nekad neesat domājis par to, ka jūsu iesaistīšanās politikā daudziem cilvēkiem lika atcerēties, ka, būdams disidents, nesaņēmāt padomju laikos neizbēgamo sodu, bet varējāt brīvi aizbraukt no Padomju Savienības? Atklāti runājot, tas izskatījās tā, ka toreiz tikāt saņēmis uzdevumu no padomju drošības iestādēm iefiltrēties Amerikas latviešu vidē, bet pēc tam jūs atgriezāties, lai turpinātu pildīt savus īpašos uzdevumus Latvijā.

Esmu dzirdējis tādas versijas par sevi. Domāju, ka tas ir pārāk vispārējs apgalvojums, ka cilvēki man netic. Ir cilvēki, kas netic, tāpat kā ir cilvēki, kuri man tic. Latvijā baumas un dezinformācija ir par katru un par visiem. Kā iekšlietu ministram man nācās uzklausīt visdažādāko informāciju — par politiķiem, amatpersonām, žurnālistiem — par viņu darbu, sakariem un privāto dzīvi, bet tas ir zem mana goda tādas baumas izplatīt tālāk. Ja mani kā pilsoni vai politiķi kaut kas par kādu cilvēku interesēs un būs man svarīgi, tad es to pajautāšu pašam cilvēkam un visu noskaidrošu, cik tas ir iespējams. Ja cilvēks tiešām ir savas valsts patriots, tad vajag papūlēties un uzzināt patiesību par aprunāto cilvēku — vai viņš, piemēram, ir savas valsts nodevējs vai cīnītājs par tās neatkarību un brīvību. Čeka tiešām pret mani vērsās un mēģināja mani savervēt, bet tas neizdevās. Man ir čekas faili, kuros var izlasīt visus ziņojumus par mani, un ziņotāju vidū ir sabiedrībā ļoti labi pazīstami cilvēki, par kuriem pat nebaumo, ka viņi varētu būt čekisti. Es gan neko ar šiem dokumentiem pašlaik negrasos iesākt.

Varbūt pēc kāda laiciņa par to runāšu — man ir savs plāns, un šis un tas nāks gaismā.

Vai nekad neesat ar šiem cilvēkiem runājis un pavaicājis, kādēļ viņi tā rīkojās?

Esmu runājis, un viens otrs mani pēc atgriešanās Latvijā sameklēja — dažs lūdza piedošanu, cits mēģināja mani iespaidot, lai es tiesā neliecinātu par uzzināto. Latvijā vajadzēja uzsākt lustrācijas procesu, kas nu jau gan ir nokavēts.

Ir lieliska grāmata par pagātnes rēgiem, kuru uzrakstījusi New York Times žurnāliste Tīna Rozenberga — trīs gadus viņa ir ceļojusi pa Austrumeiropu, tikusies ar bijušajiem disidentiem, ar čekistiem un ar tiem, kas padomju laikos deva pavēles. Viņa raksta par to, ka lielākajā daļā Austrumeiropas cilvēki ir mēģinājuši tikt skaidrībā par to, kas ir noticis, un ir centušies šķīstīties. Viņas secinājums ir, ka pašattīrīšanās process nekad nevar būt pilnīgs, bet cilvēkiem ir jācenšas saprast, kas noticis. Žurnāliste arī secina, ka diemžēl bijušajā Padomju Savienībā tas nav noticis, jo acīmredzot tur pagātne vēl ir šodiena. Es piekrītu, ka ir jābūt sava veida grēksūdzei, lai varētu attīrīties, iet tālāk un lai vārds "komunisms" mūsos un mūsu bērnu bērnos radītu tādas pašas šausmas kā vārds "nacisms".

Kad atgriezos no Amerikas, aizgāju uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, kur saņēmu visus materiālus par sevi — gan to cilvēku ziņojumus, kas šodien uzdodas par nacionāliem patriotiem, gan to liecības, kas mēģināja mani neapdraudēt. Palīdzēju arī atšifrēt vairāku ziņotāju īstos vārdus.

Tātad apgalvojums, ka bijāt čekas emisārs, ir tikai baumas, kas tiek par jums izplatītas?

Jā, protams. Redziet, bija jau sācies perestroikas laiks. Turklāt mēs bijām vairāki jaunie mācītāji — Rubenis, Plāte un es, kuru vārdi šajā laikā bija kļuvuši pazīstami arī ārzemju sabiedrībā. Uz Mežaparka baznīcu, kurā tolaik kalpoju, bija atbraucis Rodžers Volterss, kurš tagad strādā CNN, un vēlāk ziņās mani ieraudzīja visa Amerika. Tādēļ, kad sākās konflikti ar čeku, mani neielika nedz psihiatriskajā slimnīcā, nedz arī aizsūtīja uz Sibīriju, bet atļāva aizbraukt no Padomju Savienības. Saprotiet, ja runājam par šīm baumām, tad man jau neviens tā īsti pat nav jautājis, kas un kā toreiz notika.

Jūs esat pirmais cilvēks, kas par to atklāti vaicā. Ja runājam par pagātni un par nepieciešamību attīrīties un nožēlot savu toreizējo rīcību čekas labā, tad gribu teikt, ka šodien daudzi no tiem, kas kādreiz nodarbojās ar latviešu šķelšanu un savstarpējo rīdīšanu, to turpina darīt arī tagad, jo informācija nav kļuvusi atklāta.

Man vispareizākais liekas lustrācijas process, kad cilvēki paši nožēlotu padarīto. Tas diemžēl nav noticis. Man šķiet, ka "maisu" publicēšana nav nekāda problēma — nedomāju, ka tas radīs savstarpēju izrēķināšanos. Tomēr es arī zinu, ka daudzi uzskata, ka tā būs kļūda, jo "īsteni slikto" uzvārdi jau sen vairs nav Latvijas "maisos".

Vai "maisu" publicēšana nekļūs par latviešu sabiedrības šķelšanās iemeslu? It īpaši pirms vēlēšanām, kad cilvēki jau tāpat tiek šķelti, piemēram, pēc nacionālās piederības principa? Vai latvieši atkal nekļūs par politiķu ķīlniekiem, kuriem tiek sacīts, ka noteikti jāiet uz vēlēšanām un jāizvēlas, par kuru latvisko partiju balsot, citādi par savējiem nobalsos tie, kas nav latvieši? Un tad vēl "čekas maisi"...

Var jau būt, ka "maisu" publiskošana latviešus sašķels vēl vairāk, lai gan gribu jautāt — vai iespējams mūs sašķelt vēl vairāk, nekā tas jau izdarīts!? Jau teicu, ka zinu pietiekami daudz, lai varētu sacīt, ka lielākoties ar šo baumošanu pudeles brāļu līmenī nodarbojas pseidolatvieši, kas nevar un negrib atšķirt patriotus no nodevējiem. Mēs esam tālu no īriem, kuri savulaik cīnījās par savas zemes neatkarību un arī šodien prot pastāvēt par savu valsti. Domāju, ka mums Latvijā šodien ir vajadzīga spēcīga nacionāla kustība. Mums ir vajadzīga nacionāla valsts, kas balstīta uz demokrātijas principiem. — piemēram, Francija no tā nebaidās un nekaunas, par spīti tam, ka tas pats Eiropas Komisijas prezidents Barozu viņiem mēdz pārmest savas valsts protekcionismu. Es kā ministrs esmu ticies un sarunājies ar kādreizējo Francijas iekšlietu ministru Dominiku De Vilepēnu, kurš tagad ir premjers, un arī ar Nikolā Sarkozī, un es piekrītu viņu uzskatiem šajos jautājumos — nevis tāpēc, ka tā domā viņi, bet tāpēc, ka tie ir mani uzskati, kas sakrīt arī ar viņu nostāju, un tas mani priecē. Mums, Latvijai, nav savas nākotnes vīzijas. Lētais darbaspēks no trešās pasaules valstīm jau nāk uz Latviju, islāma fundamentālistu sludinātāji jau vairākas reizes ir bijuši Latvijā un meklējuši iespējas celt te savas mošejas, un mēs varam tikai iztēloties, kāda tad būs Latvija. Vai valdībā kāds par to ir nopietni domājis? Tie ir jautājumi, uz kuriem mēs neesam gatavi atbildēt.

Par neatkarīgo deputātu jūs kļuvāt nesen, bet visu šo laiku bijāt aktīvajā politikā. Trīs gadu laikā no jums nav nācies dzirdēt paziņojumus vai atklātus priekšlikumus jūsu nupat pieminētajos jautājumos. Kāpēc?

Es negribu nevienu aizvainot un negribu arī pats paklupt savos vārdos, bet tomēr varu sacīt, ka daudzas lietas es izdarīju. Kad mans preses sekretārs informēja presi par to, ar kuriem ārvalstu politiķiem es tiekos un par kādiem svarīgiem jautājumiem mēs esam runājuši, šī informācija tika ignorēta. Kā amatpersona es tikos ar citu valstu premjeriem un prezidentiem, mēs runājām par Latvijai svarīgiem jautājumiem, bet plašsaziņas līdzekļus tas lielākoties neinteresēja.

Runa ir par ko citu — kāpēc, esot aktīvajā politikā, jūs neiestājāties par šo nacionālo jautājumu risinājumu? Kāpēc nepiedāvājāt konkrētus priekšlikumus, kā tad parastajam cilvēkam dzīvot un strādāt Latvijā un neplānot aizbraukt no šejienes?

Ziniet, arī Amerikā cilvēki teic, ka daudzsološi politiķi ieiet politikā ar solījumiem mainīt sistēmu, bet pēc tam sistēma maina politiķus, un solījumu paliek tikai solījumi.

Par to jau es arī jautāju — ja esošā sistēma sev tik veiksmīgi pielāgo politiķus, tad par ko vispār ir vērts runāt? Kurš kuram tad Latvijas valstī ir vajadzīgs? Vai bija vajadzīgi četri gadi, lai jūs ieraudzītu to, ka Latvijā nopietni netiek domāts par tās iedzīvotāju nākotni? Vai bija vajadzīgi četri gadi, lai ieraudzītu, ka Pirmajā partijā viss nav kārtībā?

Bet nav jau tā, ka šajos gados nekas nav izdarīts. Kā iekšlietu ministrs esmu gandarīts, ka ir izdarīts daudz. Tagad neuzskaitīšu visus padarītos darbus, tomēr gribu atgādināt, ka nodibinājām Pretterorisma centru, uzsākām cīņu par bargākiem sodiem, un drošība uz ceļiem ir uzlabojusies. Tāpat ir noticis nopietns darbs likumu pilnveidošanā — es tiešām nekad neesmu strādājis tik daudz, kā to darīju Iekšlietu ministrijā, tikai tas īpaši netika atspoguļots. Savukārt par Pirmo partiju varu atzīties, ka man zvīņas no acīm nokrita pārāk vēlu. Amerikā es visai daudz uzstājos ar lekcijām dažādās vietās un rūpīgi sekoju līdzi tam, kas notiek Latvijā. Atgriezos ar domu piedalīties procesos, kas notiek Latvijas sabiedrībā. Zinu, ka tas nav attaisnojums, bet manī bija pārlieku liels ideālisms un naivums. Tikai pēc kāda laika es sāku saprast, kā tās lietas šeit notiek.

Latvijas Pirmā partija tomēr kaut ko ir izdarījusi — gan pabalsti māmiņām, gan aviokompāniju zemās biļešu cenas, gan vēl citas praktiskas lietas ir partijas padarītais darbs. Par mani runājot, varu teikt, ka tās bija manas personīgās nesaskaņas ar partijas vadību, un es uzskatu, ka partijas kurss nacionālajos jautājumos aizgāja ne tādā virzienā, kādā vajadzēja. Ne velti pirms manis no partijas aizgāja Jānis Peters un Arnolds Laksa. Manā gadījumā tā bija raksturu un uzskatu nesaderība ar Šlesera kungu. Es nejutos komfortabli, man nebija iekšēja miera, redzot, kā notiek partijas vadīšana un kādas bija Šlesera kunga aktivitātes — lielā mērā tas notika vienpersoniski. Tika īstenoti tā dēvētie projekti, manipulējot ar cilvēkiem, un neapšaubāmi, Šlesera kungs dominēja šajās norisēs. Vēl kāda lieta, ko nevaru pieņemt, — Latvijā tiek izmantots savs politiskais stāvoklis un amats biznesa darījumiem. Lai cik pareizi tas tiktu noformēts no juridiskā viedokļa, uzskatu, ka tā rīkoties ir nepareizi. Politiskais amats ir instruments tautas labklājības vairošanai, nevis saviem biznesa darījumiem. Es gan arī nedomāju tā, kā Jaunais laiks, jo viņi domā kā kreisie — valstij jāsponsorē partiju uzturēšana un to reklāma un līdzīgi. Es esmu par atklātu un visiem saprotamu lobiju, kad uzņēmēju grupa atklāti pasaka, kuru partiju un kāpēc atbalsta. Pie mums lobijs notiek pa kaktiem un slepus, un tad rodas tādas "Jūrmalgeitas". Mums, partijai, arī neizdevās noturēt to morālo uzstādījumu par kristīgajām vērtībām un jauno politisko kultūru.

Kādēļ, runājot par garīgajām vērtībām, politikā ir jāvelk iekšā baznīca?

Ziniet, kad tika dibināta Pirmā partija, es biju gandrīz vienīgais, kas sacīja — nevajag lietot jēdzienu "kristīgs", jo ir universālas cilvēciskas vērtības, kas vienādi attiecas uz visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu ticības, tautības, rases un līdzīgām lietām. Vēlāk diemžēl tas, ka partijas priekšsēdētājs bija mācītājs, kas iegājis politikā, Latvijā asociējās ar kritienu no tempļa augstumiem netīrajā politikas dūksnājā. Daudziem nepieņemams bija fakts, ka mācītājs iet politikā. Man ir maģistra grāds, un es esmu gan teologs, gan filozofs un humānists — kāpēc mani vajag diskriminēt, kāpēc es Saeimā esmu sliktāks nekā, piemēram, ārsts? Vācijā bundestāgā dažādās partijās kopā ir vairāk nekā divdesmit mācītāju.

Runa jau gan ir par manipulēšanu ar cilvēku apziņu, izmantojot Dieva un baznīcas jēdzienu, kas daudziem ir svēts, nevis par universālām, garīgām vērtībām.

Var jau būt, ka to var uztvert kā manipulāciju ar cilvēku apziņu, bet es ar baznīcu un Dieva vārdu saistu veselīgu, ētisku un kristīgu mācību, kuru ietekmes un nozīmes ziņā var salīdzināt kaut vai ar Konfūcija mācību, kas šodien valda Ķīnā. Kāpēc mūsu politikā nevar ievērot kristietības zelta principus? Tā ir laba lieta.

Tātad no partijas aizgājāt tādēļ, ka tas bija Šlesera kunga projekts, kuru viņš vadīja vairāk vai mazāk savās interesēs un pārējiem tomēr bija statistu loma?

Kad aizgāju no partijas, no tās vadības puses pār mani nolija dubļu šalts. Es negribu atbildēt ar to pašu, jo es tomēr Aināru pazīstu no sešpadsmit gadu vecuma — vismaz es domāju, ka viņu pazīstu, lai gan mūža lielu daļu esam dzīvojuši katrs savā kontinentā. Var jau būt, ka tā īsti es viņu iepazinu, tikai strādājot vienā partijā, un tad arī mūsu ceļi šķīrās. Tomēr domāju, ka viens no iemesliem, kāpēc tikām Saeimā, bija tas, ka tolaik mēs parādījām un pierādījām — Šlesers ir tikai viens no jauna politiskā spēka vadītājiem.

Jā, bet mums bija tādi labi cilvēki kā Peters, Laksa, Lujāns, es un vēl citi. Apbraukājām visu Latviju, mūsu sarunas ar cilvēkiem bija ļoti kaismīgas, un gadījās, ka sākumā kritiski noskaņoti cilvēki pēc tam iestājās mūsu partijā.

To ir grūti paredzēt, tomēr domāju, ka Saeimā iekļūs Tautas partija, Jaunais laiks, "zaļie zemnieki" un "tēvzemieši". Vai iekļūs arī Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienība, neesmu tik pārliecināts.

Kā vērtējat šīs partijas? Kuru no tām izvēlētos, ja sarakstā būtu tikai šīs partijas?

Grūti atbildēt, jo man ir bijusi laba sadarbība ar visām šīm partijām. Ir jāatceras Bismarka teiktais, ka par divām lietām labāk no iekšpuses neredzēt, kā tās top, — politika un desas. Tomēr esmu arī pārliecināts — ja tauta Saeimā ievēlētu savus vismīļākos cilvēkus un nevis partijas, tad tāpat nekas nebūtu citādāk. Tāpat cilvēki viņus kritizētu un nebūtu apmierināti. Katrā ziņā, ja man sacītu, ka esmu politikā savu savtīgo, nevis vēlētāju interešu dēļ, es ļoti apvainotos, jo pametu Ameriku, atteicos no tās pilsonības, jo gribēju kaut ko darīt, un es neesmu kļuvis bagāts. Tiesa, politiskajā sistēmā dominē naudas dalīšana, bet tā tas ir visur pasaulē, tikai Latvijā tas notiek ļoti ciniski. Ja runājam par partijām, tad Tautas partija ir viena no lielākajām, spēcīgākajām un politiski nopietnākajām partijām — viņi ir politikas profesionāļi, racionāli un pragmatiski. "Tēvzemieši" diemžēl vairs nav tas nacionālais spēks, kas mums vajadzīgs — tas viņiem jau ir pagātnē, viņi plūc vakardienas augļus, kaut arī partijā ir gaišas galvas. Jaunais laiks ir nevis ienesis jaunus laikus politikā, bet gan radījis jaunus trokšņus un skandālus. Noteikti viņu nodomi bija labi, tur ir talantīgi un godīgi cilvēki, bet vadoņa sindroms uztur neticami subjektīvu un emocionālu, paštaisnu un mesiānisku toni, ar ko ir grūti sadarboties un diskutēt. Es respektēju viņu izvēli aiziet no valdības, tomēr pamest visu pusratā situācijā, kad partijai ir tik daudz ministru un kad no viņiem tik daudz atkarīgs... turklāt viņiem trūka pamatojuma šādai rīcībai. Visu laiku tika runāts, ka viņi jūt, ka viss ir nopirkts, korumpēts un tamlīdzīgi, bet sajūtas neko nenozīmē. Ir jābūt pierādījumiem un argumentiem. Savukārt "zaļie zemnieki" ir pragmatiski, mierīgi un nosvērti, viņi prot piemēroties.

Tā īsti vēl neesmu par to domājis. Ja izlemšu nepiedalīties vēlēšanās, tad par to būs nopietni jāsāk domāt. Man ir bijuši piedāvājumi kalpot kā mācītājam. Es pats arī esmu domājis, ka vārētu lasīt lekcijas — ar kādas nevalstiskas organizācijas atbalstu es varētu lasīt starptautiskas lekcijas par civilizāciju un kultūru konfliktu, par tā risinājumiem, jo šis civilizāciju konflikts eksistē, bet izpratnes par to nav. Lai kā — manā izpratnē būt mācītājam nenozīmē darboties tikai teoloģijas jomā, bet tie ir arī jautājumi par antropoloģiju, ētiku, vēsturi. Es to visu skatu plašāk. Lai nu kā, pašlaik vēl neesmu izlēmis — vai iešu pa labi, pa kreisi vai taisnā virzienā.

Kārlis Streips, Apollo 04/26/06 Runā, ka nekļūdās tikai tas cilvēks, kurš neko nedara. Acīmredzot šī doma ir tīkama Latvijas pašreizējai valdībai, kura, tā ziņots, nolēmusi, ka līdz pat oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām varētu sarīkot vairs tikai septiņas Saeimas plenārsēdes. Šo domu kādā interneta portālā izpaudis «kāds valdības ministrs», doma ir vienkārša — jo mazāk plenārsēžu, jo mazākas Saeimas opozīcijas iespējas «šūpot» valdību.

Matemātika šajā gadījumā ir nepielūdzama, premjerministra Aigara Kalvīša vadītajai mazākuma valdībai Saeimā garantētas vien 45 balsis no simta. Valdību patlaban veido «oranžie», «mācītāji» un «zaļie zemnieki» — gana raiba buķete, bet mazākums ir mazākums.

Tas, ka valdības koalīcijā palikušās partijas vienmēr tāpēc zaudēs Saeimas balsojumos, — tā nu nav taisnība. Opozīcija nav vienmēr nekonstruktīva, «tēvzemieši» laikā, kopš viņi aizgāja opozīcijā, reizēm ir balsojuši kopā ar valdību. Arī «Jaunais laiks», kura aiziešana no valdības radīja pašreizējo situāciju, būs spiests sabalansēt opozīcijas statusu ar sabiedrības prasībām — balsot pret visu tikai tāpēc, ka partija ir opozīcijā, tas varētu nozīmēt savu principu pārkāpšanu.

Taču, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, nevar izslēgt pārliecību, ka plenārsēdes arvien vairāk un vairāk kļūs par aģitācijas laukumu. Jau tagad reizēm liekas, ka partiju galvenais mērķis ir spodrināt spalvas un nomelnot konkurentus, nevis domāt par valsts tālāko attīstību. Nekas neliecina, ka, laikam turpinoties, šī problēma saruks. Vai tāpēc būtu gudri pēc iespējas vairāk atteikties no Saeimas plenārsēdēm?

Tas tomēr ir atkarīgs no tā, ko Latvijas pārvaldes struktūras iecerējušas nākamajos piecos mēnešos paveikt. Pilnīgi skaidrs, ka šajā laikā valdošā koalīcija ar satricinošiem vai pārmērīgi strīdīgiem priekšlikumiem nenāks, taču darāmā jau netrūkst tagad un netrūks arī tālākā notikumu gaitā. Kaut tas pats bezgalīgi apspriestais Nacionālās attīstības plāns, kuru muļļā jau bezgala ilgi. Tas saistās arī ar Eiropas Savienības fondu apgūšanu, valdības plāni šajā jomā nav bijuši universāli pieņemami, savs vārds te noteikti ir sakāms arī Saeimas deputātiem. Tāpat deputāti joprojām cenšas nospriest, ko darīt ar politisko partiju finansēšanas likumu. Pašreizējais ne visiem ir pieņemams, ja jau vesela strīpa partiju, kārtējo reizi ar «mācītājiem» priekšgalā, tik viegli tiek pieķerta pie ievērojamas atļauto tēriņu pārsniegšanas. Tas, ka mainīt sistēmu priekšvēlēšanu kampaņas laikā būtu negodīgi, — tas politikāņus netraucē. Tiesa, patlaban un līdz pat 28. aprīlim deputāti ir Lieldienu atvaļinājumā, taču vai visu pagūs paveikt, ja, kā ziņojis minētais valdības ministrs, maijā notiks tikai trīs, jūnijā — divas un septembrī — vēl divas plenārsēdes? Ja šajā laika posmā sakrāsies ļoti daudz darāmu darbiņu, bet septembrī deputāti vairāk vēlēsies nodarboties ar politikāņu, nevis ar valstsvīru darbu, tad diez kas nebūs.

Protams, darbs Latvijas pārvaldes struktūrās neapstājas tāpēc vien, ka Saeimas deputātiem piešķirtas brīvdienas. Satversmē ir slavenais vai bēdīgi slavenais, kā nu to katrs uztver, 81. pants, tas nosaka, ka «laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks». Tiesa, ministri tādi nedrīkst grozīt vēlēšanu likumu, «kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus». Nedrīkst arī grozīt likumus par tiesu iekārtu un procesu, kā arī par valsts nodokļiem. Turklāt 81. panta kārtībā pieņemtie lēmumi zaudē spēku, ja trīs dienu laikā pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas tie netiek iesniegti Saeimai — šajā gadījumā tai pašai, kurā valdība kontrolē tikai 45 procentus balsu.

Līdz ar to nav gaidāma pārāk vērienīga šeptmanēšanās tajās daudzajās dienās, kad Saeimas deputāti nebūs darbā, taču valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas tik vērienīgi pēdējo pāris gadu laikā pierādījušas, ka tām politisko iespēju konjunktūra interesē daudz vairāk nekā jebkas cits, un tāpēc ministriem uz pirkstiem skatīties būs vērts, it īpaši garo vasaras brīvdienu laikā (jūlijā un augustā plenārsēžu nebūs vispār), kad dažam labam ministram neapšaubāmi sāks niezēt pirksti, vai tik nevar pirms vēlēšanām sagrābt vēl kādus «administratīvos resursus».

Vēl, protams, jākonstatē, ja 81. panta kārtībā tiek pieņemti ļoti daudzi lēmumi, tad nākamajā Saeimas plenārsēdē automātiski ir ļoti daudz nepieciešamu lēmumu, tā nav problēma vairākuma valdībai, bet šoreiz tādas Latvijai nav. Rezultātā varētu rasties situācija, kurā laikā līdz pat 7. oktobrim Latvijas valdošajās struktūrās principā netiek izdarīts nekas. Vai Latvija patlaban to var atļauties? Ja valdošo politikāņu galvenais mērķis ir nodrošināt, ka opozīcija «nešūpo» valdību, nevajadzēja rīkoties tā, lai radītu «šūpojamu» valdību. Laikā pirms vēlēšanām īpašu godaprātu no opozīcijas gaidīt nevar — jau tagad «tēvzemiešu» pārstāvis Jānis Straume brīdinājis, ka «parlamentārā demokrātijā opozīcijai muti nevajag aizbāzt».

Parlamentārā demokrātijā samazinātas lēmumu pieņemšanas iespējas laikā, kad sakarsusi priekšvēlēšanu gaisotne, nav nekas neparasts, taču diez vai pašreizējai Latvijas valdībai ir prāta darbs vēlētājiem pateikt, ka labākais risinājums būs — strādāt mazāk.

Tiesa nesaskata aizskārumu deputāta Ozoliņa izteikumos par homoseksuāļiem

Liene Barisa, NRA 04/27/06 Jūrmalas pilsētas tiesa vakar noraidīja Latvijas geju un lesbiešu organizācijas ILGA Latvija izpilddirektora Imanta Kozlovska prasību pret Saeimas deputātu Leopoldu Ozoliņu par goda un cieņas aizskārumu politiķa izteikumos par seksuālo minoritāšu gājienu Rīgā.

I. Kozlovskis lūdza tiesu piedzīt no deputāta 100 latu kompensāciju, jo pērnā gada augustā, nosodot Rīgas praidu 2005, L. Ozoliņš izplatīja paziņojumu presei, kas, pēc I. Kozlovska uzskata, bijis vērsts uz homoseksuāli orientētu cilvēku noniecināšanu un ar to pārkāptas ētikas un morāles normas. Lai gan pirmās instances tiesa prasību nav pieņēmusi, I. Kozlovskis aģentūrai LETA sacījis, ka vakar pieņemto spriedumu noteikti pārsūdzēs. Pēc organizācijas ILGA Latvija izpilddirektora teiktā, lai arī Latvijā kā demokrātiskā valstī ir vārda brīvība, tomēr nav pieļaujami tādi izteikumi, kuri var aizskart citus cilvēkus.

Savukārt L. Ozoliņš Neatkarīgajai norādīja – viņš neuzskata, ka būtu ko darījis un teicis nepareizi. Viņš sacīja, ka nevienu personīgi nav apvainojis, taču bijis gatavs izlīgumam un atvainoties I. Kozlovskim, ja viņš atzītu, ka homoseksuālisms ir slimība.

Viņš klāstīja, ka atkārtots homoseksuālistu gājiens līdzīgi kā pērn Latvijā noteikti nebūtu vēlams, jo, pēc viņa domām, tas samaitā jauno paaudzi un popularizē homoseksuālismu kā normu, lai gan tam būtu jābūt tabu.

Dace Lina-Fisenko, NRA 04/27/06 NAP Latvijas pilsētu pašvaldību priekšsēdētāji vērtē atšķirīgi – priecīgi, ka tāds ir tapis, taču kritiski par to, ka plānā nav konkrētu mērķu reģioniem.

Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2007. – 2013. gadam paredz nodrošināt visu Latvijas reģionu vienmērīgu attīstību. Nākamo septiņu gadu laikā par svarīgākajiem uzdevumiem izvirzot izglītības, tehnoloģiju un zinātnes attīstību Latvijā. Pašvaldību priekšsēdētāji min faktu, ka beidzot Latvijā ir dokuments kā pamats nākotnes plāniem, kurš parāda tautsaimniecības attīstību Latvijā. "NAP ir stratēģisks dokuments, kas nosaka Latvijas attīstības virzienu nākamajiem septiņiem gadiem. Tādēļ tajā nav un nevar būt noteikti konkrēti pasākumi ar konkrētām naudas summām noteiktu prioritāšu īstenošanai – tas viss būs atrodams nozaru ministriju sagatavotajos plānos un stratēģijās, kuras tiks sagatavotas, ņemot vērā NAP prioritātes, un būs daļa no NAP īstenošanas pasākumiem," Neatkarīgo informē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Liels uzsvars NAP ir likts uz policentrisko attīstību – veidojot attīstības centru tīklu, tiks radīti priekšnoteikumi inovatīvu pieeju īstenošanai reģionos. NAP tiek paredzēti arī konkrēti uzdevumi, kas ir jārisina, lai radītu priekšnoteikumus līdzsvarotai visu Latvijas reģionu attīstībai.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs par savas pilsētas prioritāti uzskata transporta kustības, izglītības un komunālo jautājumu risināšanu. "Apsveicami, ka nozaru ministri sēdušies pie viena galda un izzinājuši svarīgākās aktivitātes. Taču mani uztrauc NAP sadaļa par vidi. Neredzu iespēju veikt minētos darbus. Uzskatu, ka, realizējot minētās aktivitātes, vēl nenozīmē, ka tiks uzlabota tautsaimniecība Latvijā," stāsta L. Salcevičs. Aizkraukles pilsētas prioritātes arī ir saistītas ar infrastruktūras jautājumiem. Viens no tādiem ir siltumtīklu atjaunošana padomju laikā celtajās mājās, kā arī sporta centru būvniecība esošajām mācību iestādēm. Aizkraukles domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme uzskata, ka NAP plāni saskan ar Aizkraukles pilsētas plāniem. "Manuprāt, NAP ir rūpīgi izstrādāts plāns. Gatavojot to ilgam laika periodam, saprotams, ka ar skaitļiem ir grūti operēt. Uzskatu, ka ir pareizi salikti akcenti. Bez izglītības, zinātnes un tehnoloģijām pilsēta nevar attīstīties. Aizkrauklē strauji attīstās rūpnieciskā ražošana. Tieši šī iemesla dēļ daudzi iedzīvotāji brauc strādāt uz Aizkraukli no Rīgas, un ir tādi, kuri pamet savu pilsētu un dodas darba meklējumos uz galvaspilsētu. Katrai pilsētai ir jānodrošina, lai iedzīvotājiem ir vēlme uzturēties – dzīvot un strādāt savā pilsētā," stāsta V. Plūme.

Līga Valkovska speciāli Dienai, 04/27/06 Ludzas rajons 630 m2 uz vienu iedzīvotāju (kopā 2101 ha). Balvu rajons 400 m2 uz vienu iedzīvotāju (kopā 1132 ha). Krāslavas rajons 323 m2 uz vienu iedzīvotāju (kopā 1129 ha). Bojā gājuši pieci cilvēki.

Pašvaldību lietu ministrs savukārt pašvaldībām liks pieņemt noteikumus par zāles obligātu nopļaušanu

Šā pavasara uguns postaža šokējusi valstsvīrus — vairāki ministri sākuši spriest par bargākiem sodiem kūlas dedzinātājiem, ko varētu piemērot jau nākamgad. Taču tādi nebūtu vajadzīgi, ja pašvaldības jau rudenī sodītu zemju īpašniekus, kas nav nopļāvuši zāli, uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainārs Pencis.

Reģistrēto sausās zāles dedzināšanas gadījumu skaits jau tuvojas 3000, kas ir divtik vairāk, nekā bija visa pērnā gada laikā (1541). Zāles svilināšana prasījusi jau piekto upuri — otrdien Ludzas rajonā bojā gājusi 75 gadus veca sieviete (pērn kūlas svilināšana nevienu dzīvību nepaņēma). Trešdien uguns aprijusi vēl vienu dzīvojamo māju.

Patlaban kūlas dedzinātājus var sodīt administratīvi, izsakot brīdinājumu vai uzliekot naudas sodu fiziskām personām — Ls 100, juridiskām — Ls 1000. Par kūlas dedzināšanu pērn sodītas 110 personas. Šopavasar ugunsdzēsēji ik dienu sastāda vidēji 7—15 protokolus. "Lielākoties iztiekam ar brīdinājumu. Ja cilvēks atzinies un saka, ka tā vairs nedarīs, esam cilvēcīgi un tikai informējam par briesmām," stāsta VUGD preses sekretāre Inese Veisa.

Ja kūlas dedzināšana valstī nerimsies, kā sodu varētu piemērot brīvības atņemšanu, tā trešdien LNT raidījumā 900 sekundes izteicās Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). "Acīmredzot tikai cietums spēj līdzēt," atzina premjers. VUGD priekšnieks A.Pencis šāda soda pieņemšanu nešauboties atbalsta, atgādinot cietumsodu piemērošanu dzērušiem šoferiem. "Ceļu satiksmes negadījumu skaits pēc tam taču strauji samazinājās. Pietiktu jau ar diviem trim apcietinātajiem, lai cilvēki pārstātu dedzināt," spriež ugunsdzēsēju priekšnieks. Arī Ceļu policijas biroja vadītājs Edmunds Zivtiņš pieļauj, ka kūlas dedzinātājus tāpat kā šoferus varētu apstādināt cietumsodi.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) gan drīzāk kā bargāku sodu redz sabiedriskos darbus, stāsta Iekšlietu ministra preses sekretārs Krists Leiškalns. Tūlīt pēc kūlas sezonas beigām ministrija izanalizēšot pagājušo un šā gada kūlas ugunsgrēku statistiku, lai spriestu par sodu politikas maiņu, taču, kā uzsver ierēdnis, svarīgākais ir iesaistīt pašvaldības pērnās zāles dedzināšanas apkarošanā. Viņam piekrīt A.Pencis, sakot, ka tām jāizveido saistošie noteikumi, kas noteiktu termiņu, kad visām zemēm jābūt sakoptām. "Piemēram, ja līdz 15.septembrim īpašums nav nopļauts, pašvaldība uzliek tā īpašniekam sodu," skaidro A.Pencis.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) Dienai atzina — jau pērn ministrija lūgusi pašvaldībām šādus noteikumus pieņemt, "taču, kā šogad redzams, tas nav izdarīts". Ministrs esot secinājis, ka ar morālu lūgumu vien laikam nepietiek, tāpēc solīja nākamajā nedēļā izvērtēt iespēju grozīt likumu, lai varētu uzdot pašvaldībām šādus saistošos noteikumus pieņemt. "Šaubos tikai, vai būtu prātīgi pirms vēlēšanām kustināt pašvaldību likumu," izteicās M.Kučinskis, liekot noprast, ka vēl šoruden nepļauto zemju īpašnieki paliks nesodīti.

Ja likumā būs deleģējums pieņemt šādus saistošos noteikumus un sodīt pārkāpējus, pašvaldības to īstenos dzīvē, Dienai apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Dedzināšanas gadījumi pārsvarā notiek pamestos zemes gabalos. Pašlaik mēs, kā varam, novēršam sekas, kaut jādomā par iemesliem. Jebkurš zemes īpašnieks jāieinteresē zemes apstrādāšanā. To var izdarīt ar ES finansējumu, tomēr tas ir vienreizējs atbalsts. Daudz svarīgāk, lai valsts varētu garantēt zemniekiem saražotās produkcijas realizāciju.

Ludzas policija šopavasar sastādījusi tikai divus protokolus par pērnās zāles dedzināšanu. Nevaram pie katra lauka nolikt policistu un nevaram arī sodīt, ja nav liecinieku. Noķert dedzinātājus aiz rokas ir neiespējami.

Dace Lina-Fisenko, NRA 04/22/06 Pavasaris ir bērzu sulu tecināšanas laiks. Taču lielākajos Latvijas pārtikas veikalos šo produktu tirgo visu gadu. Veikalos nopērkamas Valkas rajonā SIA Līvas V un Bauskas rajonā SIA Kronis ražotās bērzu sulas.

SIA Viesu nams Klucīši saimnieki bērzu sulas tecina savām vajadzībām un jau otro gadu rīko arī bērzu sulu kūri visiem veselīga dzīvesveida piekritējiem. Māju saimnieki uzskata, ka vislabākais veids, kā attīrīties no ziemas laikā sakrātajām nelabvēlīgajām ietekmēm, ir uzturā lietot svaigas bērzu sulas. "Bērzu sulas palīdz ne tikai vispārīgai organisma stiprināšanai, bet arī tievētgribētājām," stāsta māju saimniece un kūres organizatore Ilze Ulme. Pēc cilvēku atsaucības pagājušā gada bērzu sulu kūrē saimnieki plāno tās rīkot arī citus gadus.

Speciālisti sulu tecināšanai iesaka izvēlēties koku, kas aug nomaļā vietā, lai tajā neiekļūst putekļi un netīrumi no tuvējiem ceļiem.

Viens no Latvijas bērzu sulu ražotājiem SIA Līvas-V Valkas rajonā lielākajiem Latvijas veikalu tīkliem sulas piedāvā jau trīs gadus. Ražotāji izmanto vienu no trīsdesmit pārbaudītām bērzu sulu receptēm. "Sulas iepērkam no Latvijas zemniekiem. Neraudzētu sulu ledusskapī var uzturēt ilgākais trīs dienas, tāpēc nepieciešama sulu raudzēšana, kam izmantojam rozīnes un upeņu lapas. Sulas ir 100% dabisks produkts bez konservantiem," stāsta SIA Līvas-V valdes priekšsēdētājs Jānis Poļaks. Valkā ražotās sulas pagaidām neeksportē. "Sulu aktīvais laiks ir pieci līdz septiņi mēneši. Latvijā nav tik daudz sulas, lai tās varētu tirgot gan Latvijā, gan eksportēt," stāsta J. Poļuks.

Bērzu sulu ražošana un tirdzniecība iespējama tikai pēc uzņēmuma reģistrācijas Pārtikas un veterinārajā dienestā saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu un Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktajām normām. "Uzņēmumam jāievēro tās higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas Regulā par pārtikas produktu higiēnu, kā arī atbilstoši marķēšanas, iepakošanas un paškontroles nosacījumi, ievērojot MK noteikumos noteiktās normas. Paškontroles nosacījumi nosaka, ka uzņēmums ir atbildīgs par bērzu sulas kvalitāti un nekaitīgumu, tāpēc tam paškontroles sistēmas ietvaros jākontrolē, lai sulas būtu nekaitīgas un drošas," stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta augu izcelsmes produktu uzraudzības sektora vadītāja Inese Levane.

Juris Paiders, NRA 04/24/06 Šādi sākās PSRS kompartijas ilggadējā vadoņa Leonīda Brežņeva ar daudzām prēmijām un pagodinājumiem apveltītais stāsts (taisnības labad ir jāsaka, ka savus memuārus L. Brežņevs pats nemaz nerakstīja un pašlaik ir zināms, ka tā arī nemaz nepaguva izlasīt). Šis citāts manai paaudzei bija jāzina no galvas, jo literatūras eksāmenā viens sacerējuma temats noteikti bija par PSRS vadītāja literāro jaunradi. Šo aforismu es atcerējos, lasot ziņas par nedienām, kas piemeklējušas Latvijas maizes ražotājus.

Šomēnes SIA Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika maizes cehs pārtrauca maizes cepšanu. Fakts, ka viens pazīstams maizes ražotājs izstājas no tirgus, ir laba ilustrācija valdībā gatavotajam likumprojektam, kuram būtu jānoregulē tirgotāju un ražotāju savstarpējās attiecības.

Šis ir jau otrais uzņēmums, kurš pārtraucis maizes ražošanu. Arī SIA Zelta dona turpmāk maizi neceps. Paši uzņēmēji šo atteikšanos no biznesa skaidroja ar pieaugošajām energoresursu cenām un aso konkurenci tirgū.

Slēdzot Lagzdiņa maizes fabrikas cehu, simt cilvēku zaudēja darbu, bet, tā kā Latvijā pieaug kvalificētu kadru deficīts, domājams, ka šiem cilvēkiem ilgstošs bezdarbs nedraud.

Konkurence maizes tirgū ir ievērojama. Maizes ražotāji šobrīd ir saskārušies ar konkurenci no lielveikalu puses. Lielveikali izvirza smagus piegāžu un cenu nosacījumus. Taču daudzi lielveikali paši ir kļuvuši par arvien ietekmīgākiem maizes izstrādājumu ražotājiem. Lielveikals, kurā strādā maizes un konditorejas cehs, ir jauna konkurences forma. Pašlaik pieaug degvielas cenas. Ja maize, kas cepta vienā ceptuvē, ir jāpiegādā uz visiem veikaliem, kuros to pārdod, tad tas nozīmē arvien pieaugošas izmaksas. Ja maizes izstrādājumi ir jāpiegādā daudzās vietās, tad ražotājs cenšas samazināt piegādājamās maizes klāstu. Tam ir vienkāršs skaidrojums. Ja piegādājamās produkcijas sortiments ir simti dažādu maizes izstrādājumu, tad tas sadārdzina piegādes loģistiku. Padomājiet – ja uzņēmums ražo simt dažādu smalkmaizīšu un viņam tās ir jāpiegādā simt veikaliem. Katram veikalam jāpiegādā dažāds skaits no katra maizīšu veida. Tās visas ir jāsafasē. Pieņēmējam veikalā tās ir jāpārskaita un jāparakstās par saņemšanu utt. Jo lielāks ir piegādāto maizes izstrādājumu sortiments, jo dārgāk tas izmaksā, arī tāpēc, ka asas konkurences tirgū katrs produkts jāražo ar iespējami zemāku pašizmaksu. Lai samazinātu pašizmaksu, jāspecializējas un jāražo maize ar pēc iespējas zemākām izmaksām.

Savukārt lielveikals, kas savās telpās sāk ražot maizi un konditorejas izstrādājumus, var tos ražot milzīgā sortimentā. Ko pieprasa, to ražo. Kas sāk pietrūkt, to piecep klāt.Taču galvenais, ražojot maizi lielveikalā, nav transporta un šķirošanas izmaksu. Tāpēc mode ir maizi sākt cept tur, kur to pērk, un ar šo tendenci būs jākonkurē visām maizes ceptuvēm un fabrikām, kuras palikušas tirgū.

Taču ražotāja atteikšanās no viena biznesa nāk par sliktu mums visiem, jo tā mazinās izvēles iespējas un mazinās konkurenci. Vietējo ražotāju nedienas savukārt mudina politiķus sākt tirgu regulēt. Protams, var aizliegt lielveikaliem nodarboties ar ražošanu, un vienā mirklī visas lielveikalu maizes ceptuves tiks pārdēvētas par SIA ar citādu nosaukumu nekā lielveikals. Tā ražot maizi un smalkmaizītes ir izdevīgāk, un Latvijas likumdevējiem nepieder laika mašīna, kas spētu atgriezt atpakaļ Pirmseiropas degvielas cenu. Degvielas cenas sadārdzināšanās diemžēl spiedīs biznesu atrast ražošanas formas, kurās transporta izmaksas būs mazākas. Varbūt mūsu lielākajiem ražotājiem ir nevis jālobē aizliegumi, bet jāpielāgojas situācijai un maizes cepējiem pašiem jāveido nelieli ceptuvju tīkli, kuri ceps maizi tur, kur cilvēki to nopirks, nevis jāatdod šī tirgus niša lielveikaliem.

SVF eksperti Latvijai šogad prognozē devīto straujāko IKP pieaugumu pasaulē

LETA 04/24/06 Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2006.gadā varētu palielināties par 9%, kas būtu straujākais pieaugums Eiropā un devītais straujākais pieaugums pasaulē, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākajā ziņojumā par pasaules ekonomikas attīstību ietvertie dati.

Pats straujākais ekonomikas pieaugums no visām 180 SVF apskatītajām valstīm šogad prognozēts Azerbaidžānā - par 26,2%, Angolā - par 26% un Mauritānijā - par 18,4%. Straujāk nekā Latvijā ekonomika attīstīsies arī Butānā, Sudānā, Afganistānā, Trinidādā un Tobāgo un Ķīnā.

Igaunijas IKP, pēc SVF prognozēm, šogad palielināsies par 7,9%, kas būs 14.straujākais pieaugums pasaulē, bet Lietuvas ekonomika pieaugs par 6,5%.

No Rietumeiropas valstīm visstraujākā ekonomikas attīstība 2006.gadā gaidāma Īrijā, kur IKP palielināsies par 5%, un Luksemburgā un Somijā, kur IKP pieaugums būs attiecīgi 4% un 3,5%. Eirozonas lielākās valsts Vācijas ekonomika šogad varētu palielināties tikai par 1,3%.

Salīdzinoši strauja ekonomikas izaugsme prognozēta Krievijai - par 6% un Baltkrievijai - par 5,5%, kamēr Ukrainas ekonomika, kas pirms dažiem gadiem bija viena no straujāk augošajām pasaulē, šogad varētu palielināties tikai par 2,3%.

Visstraujāko ekonomikas lejupslīdi SVF paredz tādā valstī kā Zimbabvē, kur IKP šogad varētu samazināties par 4,7%. Eiropā vissliktākās prognozes ir Itālijai un Maltai, kur IKP palielināsies tikai par 1,2%.

Pasaules ekonomikai kopā SVF šim gadam prognozē 4,9% pieaugumu. Iepriekšējā prognozē, kas publiskota pagājušā gada septembrī, fonds pasaules ekonomikai bija paredzējis 4,3% pieaugumu, savukārt 2005.gadā pasaules ekonomika palielinājās par 4,8%.

No pasaules vadošajām attīstītajām valstīm lielākais IKP pieaugums šogad būs ASV - par 3%, kamēr Japānas ekonomika palielināsies par 2,8%, bet eirozonas ekonomika - par 2%.

2007.gadā pasaules ekonomikas pieaugums, pēc SVF prognozēm, varētu samazināties līdz 4,7%.

Nākamajam gadam SVF straujāko ekonomikas pieaugumu Eiropā paredz Igaunijai, kuras IKP palielināsies par 7,1%, kamēr Latvijai prognozēts 7% IKP pieaugums un Lietuvai - 6% pieaugums.

Savā divreiz gadā izdotajā ziņojumā "World Economic Outlook" SVF iekļāvis arī prognozes par vairākiem citiem ekonomikas rādītājiem. Fonds prognozē, ka inflācija Latvijā šogad būs 6,4% - par 0,3 procentpunktiem zemāka nekā 2005.gadā. Nākamajā gadā inflācija Latvijā varētu pazemināties līdz 5,5%.

Igaunijā inflācija, pēc SVF prognozēm, šogad būs 3,6% un 2007.gadā - 3,2%, bet Lietuvā - attiecīgi 3,2% un 2,7%.

Visaugstākā inflācija pasaulē šogad prognozēta Zimbabvē - 850,4%, bet Mali un Seišelu salās gaidāma attiecīgi 1,5% un 0,7% deflācija. No pasaules attīstītajām valstīm vismazākais patēriņa cenu pieaugums šogad varētu būt Japānā - par 0,3% un Šveicē - par 1%.

Eirozonai SVF šim gadam prognozē 2,1% inflāciju, bet 2007.gadam - 2,2% inflāciju.

Ilze Šteinfelde, NRA 04/24/06 Noieta tirgu ārpus Latvijas var atrast arī apjoma ziņā nelieliem nišas produktiem

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzņēmējiem organizē semināru ciklu Vai esi gatavs eksportam? Eksporta stratēģija. LIAA Investīciju un tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme uzsver, ka seminārā varēs iegūt teorētiskas un praktiskas zināšanas eksporta uzsākšanai un attīstīšanai, turklāt semināri ir bez maksas.

– Apmācību cikls par eksporta niansēm ir vairāku gadu lolojums. Tas nenozīmē, ka LIAA semināru organizēšana būtu sveša. Šogad ir ieplānoti vairāk nekā 20 semināru par dažādām tēmām, tai skaitā arī par tādām, kas ir netieši saistītas ar eksportu, piemēram, par starptautisko līgumu slēgšanas juridiskajiem aspektiem, uzņēmumu intelektuālo kapitālu. Savukārt jaunais semināru cikls ir orientēts tieši uz eksporta jautājumiem. Ideālā variantā tam būtu jāilgst nedēļu, taču, apzinoties, ka diez vai uzņēmējiem būtu tik daudz laika, lai nedēļu veltītu tikai apmācībām, izšķīrāmies par trīs vienas dienas semināriem. Tā kā uzņēmējiem ir dažāda eksporta pieredze vai tās pat vispār nav, semināru ciklu organizējām tā, lai zināšanas un praktiskās iemaņas gūtu gan eksportā pieredzējušāki uzņēmēji, gan tādi, kuriem pieredzes šajā jomā vispār nav. Semināru ciklam ir trīs līmeņi, un katrs uzņēmējs var izvēlēties sev optimālo variantu – apmeklēt visus trīs, divus vai tikai vienu.

– Pirmajā, kas notiks 26. aprīlī, varēs uzzināt, kas ir jādara uzņēmumam, lai uzsāktu eksportu, kā izzināt eksporta tirgus un atrast sadarbības partnerus, kā novērtēt sava uzņēmuma gatavību eksportēt. Turklāt tā nebūs tikai teorija vien. Uzņēmumi, kas jau sekmīgi eksportē, piemēram, Stendera ziepju fabrika, Hanzas elektronika, mēbeļu uzņēmums BFDF, dalīsies savā pieredzē. Otrajā seminārā stāstīsim par mārketinga gudrībām, par to, kā piesaistīt klientus. Trešais seminārs būs veltīts transporta un loģistikas jautājumiem. Paredzam, ka par šo semināru interese varētu būt ļoti liela.

– Protams, nepietiek. Taču ar šo semināru rosināsim interesi un dosim zināšanas un iemaņas, kas varbūt ir pietrūkušas, lai uzņēmumi uzsāktu eksportu. Uzņēmumu iedrošināšanai un atbalstīšanai kalpo arī Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar LIAA organizētais konkurss Eksporta gada balva. Šā gada konkursam ir jau pietiekušies 39 uzņēmumi, kuri iesnieguši 53 projektus.

– Lai seminārs būtu interaktīvs, plānojam, ka tajā vajadzētu piedalīties apmēram 30 cilvēkiem. Ja gribētāju apgūt šīs zināšanas būs ļoti daudz, seminārus atkārtosim. Jāatzīst, ka jau šobrīd interese par šo semināru ciklu ir liela. Tikko noslēdzās viens no LIAA organizētajiem semināriem Uzņēmuma intelektuālais kapitāls. Kā to veidot un aizsargāt?. Semināra dalībniekiem lūdzām atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Un tie parādīja, ka Latvijas uzņēmēju interese par eksporta tirgiem, par iespējām tos izzināt ir liela.

– Tam nozīmes īsti nav. Noieta tirgu ārpus Latvijas var atrast arī apjoma ziņā nelieliem nišas produktiem. Taču jārēķinās ar to, ka, piemēram, Kazahstānā sviesta piegādes tiek prasītas konteineros. Tāpēc viens no variantiem, lai iekļautos šādā tirgū, ir uzņēmumu kooperācija, kopīga pasūtījumu izpilde. Daudz vieglāk sadarbības partnerus ir atrast, uzņēmējiem realizējot kopīgas ārējā mārketinga aktivitātes. Šobrīd Somijas un Zviedrijas tirgus apgūšanai realizējam divus projektus pārtikas nozarē, kuros ir iekļāvušies vairāki ražotāji. Šo projektu ietvaros jau ir noslēgti vairāki darījumi.

– Svarīgākais atrast katram produktam potenciālo noieta tirgu, nodrošināt stabilu produkta kvalitāti, iepakot šo produktu atbilstoši konkrētā tirgus vajadzībām un piedāvāt interesanti un atraktīvi. Par to runāsim arī seminārā. Protams, jārēķinās, ka katrā valstī ir savas prasības un atšķirīgas vēlmes, piemēram, Vācijā pārtikas preces ievirzīt ir grūti, bet ne neiespējami. Ja produkts ir interesants, tam pircēju var atras.

Seminārs Vai esi gatavs eksportam? Eksporta stratēģija norises laiks un vieta

- Pieteikšanās: līdz 24. aprīlim pa tālr. 7039499, faksu 7039431, epastu: eic@liaa.gov.lv

- Nākamie semināri: 25. maijā Mārketings un reklāma, 14. jūnijā Transports un loģistika

DELFI 04/25/06 Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2006.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājušās par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Tik straujš cenu kāpums nebija novērots kopš 2004.gada jūnija, portālu "Delfi" informēja CSP pārstāvji.

Gada laikā (salīdzinājumā ar 2005.gada martu) ražotāju cenas pieauga par 8,3%. 2005.gada martā, salīdzinot ar februāri, cenas cēlās par 0,5%, salīdzinot ar 2004.gada martu – par 10,1%.

Martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk paaugstināja cenu kāpums pārtikas produktu un dzērienu ražošanā – par 0,4 procentpunktiem, kā arī tarifu celšanās elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (galvenokārt elektroenerģijas ražošanā) – par 0,3 procentpunktiem.

Produkcijas sadārdzināšanās citu transportlīdzekļu ražošanā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,7 procentpunktiem, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā – par 0,5 procentpunktiem, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu), kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 0,4 procentpunktiem.

Vienlaikus cenu samazinājums bija vērojams celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 2,5%), mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā (par 0,5%), tekstilizstrādājumu ražošanā (par 0,1%).

Šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pērn, ražotāju cenas kopumā pieauga par 7,5%. Straujš cenu kāpums bija vērojams citu transportlīdzekļu ražošanā (par 31,1%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,5%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 10,6%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā (par 10,2%), elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (par 9,7%).

Apollo 04/25/06 Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2006.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 1,5%. Jāatzīmē, ka tik straujš cenu kāpums nebija novērots kopš 2004.gada jūnija, portālu «Apollo» informēja Centrālās statistikas pārvalde Cenu statistikas departaments.

Gada laikā (salīdzinājumā ar 2005.gada martu) ražotāju cenas pieauga par 8,3%. 2005.gada martā, salīdzinot ar februāri, cenas cēlās par 0,5%, salīdzinot ar 2004.gada martu – par 10,1%.

Gada laikā vislielāko iespaidu uz ražotāju cenu kopējo līmeni, palielinot to attiecīgi par 2,1 un 1,4 procentpunktiem, atstāja cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā un tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē. Produkcijas sadārdzināšanās citu transportlīdzekļu ražošanā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,7 procentpunktiem, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošanā – par 0,5 procentpunktiem, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeļu), kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 0,4 procentpunktiem.

2006.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2005.gada 4.ceturksni, ražotāju cenas caurmērā paaugstinājās par 3,0%. Straujāk cenas cēlās ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,0%), elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē (par 5,8%), citu transportlīdzekļu ražošanā (par 5,5%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 4,8%). Vienlaikus cenu samazinājums bija vērojams celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 2,5%), mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā (par 0,5%), tekstilizstrādājumu ražošanā (par 0,1%).

Zane Zālīte–Kļaviņa, Diena 04/26/06 Kā izveidot darba tiesisko attiecību modeli, kas ietvertu gan augstu elastību, piemēram, brīvākas iespējas pieņemt un atlaist darbiniekus, gan drošību un garantijas strādājošajiem, — izteikt priekšlikumus izmaiņām Darba likumā Labklājības ministrija (LM) otrdien bija aicinājusi darba devēju, arodbiedrību, citu nozaru ministriju un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus.

Latvija ir kritizēta par neelastīgām darba tiesiskajām attiecībām — Pasaules Bankas (PB) aptaujā Doing business in 2006 šajā ziņā tā ierindota 103.vietā 155 pasaules valstu vidū, lai gan kopumā uzņēmējdarbības vide novērtēta kā labvēlīga un valsts ir augstajā 26.vietā. Latvijā noteikumi faktiski aizsargājot tikai to intereses, kuriem jau ir darbs, bet nostāda sliktā stāvoklī tos, kuriem nav, — viņiem to iegūt būs grūtāk, medijos izteicies PB pārstāvis Simeons Djankovs. Pasaules pieredze liecinot, ka lielāka darbaspēka elastība ir izdevīga gan uzņēmējiem, gan pašam darbaspēkam, jo palīdzot operatīvi pārorientēt darbaspēku no vienas nozares uz citu, kas Latvijai ir sevišķi aktuāli.

Ekonomikas ministrija (EM), piedāvājot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu, jau bija paredzējusi izmaiņas Darba likumā, taču LM tās neatbalstīja, aizrādot, ka grozījumi darba tiesībās pieņemami, vienojoties sociālajiem partneriem, — valstij, darba devējiem un darba ņēmējiem.

Vairākos jautājumos vienoties gan varētu būt visai sarežģīti, jo intereses ir pretējas. Veicināt vienlaikus elastīgumu un drošību ir "nepārspējami politkorekti bez jebkāda seguma", izteicās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Jānis Leja. "Mēs liktu pirmajā vietā drošību," pretrunu atzina arī darbinieku intereses pārstāvošās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības juriskonsults Kaspars Rācenājs. Arī LM valsts sekretāres vietniece Agrita Groza aizrādīja, ka Francija jau mēģināja panākt elastību, paredzot vienkāršāku jauniešu atlaišanu no darba. Pretojoties darba ņēmējiem neērtajām izmaiņām, valstī notika plaši protesti. Turpretī Āzijas valstis, kas ekonomikā veikušas "tīģera lēcienu", to spējušas arī tāpēc, ka darba tiesiskās attiecības no drošības un garantiju viedokļa ir ļoti zemā līmenī un darbaspēks izmaksā ļoti lēti.

Vairāki diskusijas dalībnieki izteicās par mūžizglītības nozīmi, aizskarot S.Djankova pieminēto nepieciešamību strauji pārorientēties no jomas uz jomu. Pašlaik nav noteikts, kam par to jāmaksā — valstij, darbiniekam vai darba devējam. Darba devēji akcentē, ka nebūtu ieinteresēti ieguldīt izglītībā, ja tā nav saistīta ar uzņēmuma specifiku vai cilvēks pieņemts darbā uz īsu laiku. Iespējams, darba devēji vairāk naudas ieguldītu darbinieku zināšanās, ja tiktu samazināta tiem noteiktā sociālo maksājumu daļa, pieļāva LM pārstāve Ineta Vjakse. J.Leja izteica radikālu priekšlikumu darba devējus atbrīvot no nodokļu iemaksas par darbinieku, paredzot, ka tos visus samaksā strādājošais pats. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietnieks Edgars Korčagins savukārt rosināja pārskatīt pārbaudes laiku, pašlaik noteikto triju mēnešu vietā ieviešot ilgāku periodu, kā arī pārskatīt piemaksu sistēmu — darba samaksa par virsstundām un nakts darbu esot nesamērīgi augsta, tāpēc "rodas vēlme šo prasību nepildīt".

Henrieta Verhoustinska Diena 04/26/06 Nevis tūlītēja peļņa, bet sabiedrības labklājības pieaugums, jaunas darba vietas un intelekta kapitāls — tās ir radošās industrijas. Šis šķietami paradoksālais vārdu savienojums pasaulē un pēdējā laikā arī Latvijā apzīmē nozari, kas balstīta uz netaustāmām vērtībām, zināšanām un inovācijām, tās ir industrijas, kam pamatā ir radošs darbs, individuāls talants.

Latvijā aizvien populārāks kļūst uzskats, ka kultūra ir nevis "rota", bet pelnoša tautsaimniecības nozare. Lai radošajiem cilvēkiem palīdzētu iegūt tiem pienākošos atbalstu, Kultūras ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 28.aprīlī plkst.10 Rīgā, Kara muzejā rīko bezmaksas semināru Valsts atbalsta iespējas radošo industriju pārstāvjiem. Tajā tiks sniegti praktiski padomi par to, kādās valsts atbalsta programmās ir iespējams saņemt atbalstu, kas ir nepieciešams, lai pieteiktos šajās atbalsta programmās, kādi ir atbalsta saņemšanas nosacījumi, kā sagatavot projektu, kādi ir pieejamie finansēšanas instrumenti projekta realizācijai utt. Dalību seminārā var pieteikt līdz 27.aprīlim.

LETA 04/26/06 Latvija ar 0,2% budžeta pārpalikumu 2005.gadā bijusi viena no astoņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurām bijis bezdeficīta budžets, bet Latvijas valsts parāds -11,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - bijis trešais mazākais ES, liecina "Eurostat" dati.

Budžeta pārpalikums pagājušajā gadā bijis arī Dānijā - 4,9%, Zviedrijā - 2,9%, Somijā - 2,6%, Igaunijā - 1,6%, Spānijā - 1,1%, Īrijā - 1% un Beļģijā - 0,1%.

Septiņas valstis ir pārsniegušas ES pieļaujamo budžeta deficīta limitu - 3% no IKP. Budžeta deficīts Vācijā pagājušajā gadā veidoja 3,3% no IKP, Itālijā - 4,1%, Ungārijā - 6,1%, Portugālē - 6%, Grieķijā - 4,5%, Lielbritānijā - 3,6% un Maltā - 3,3% no IKP.

Visās 25 ES valstīs budžeta deficīts 2005.gadā bijis 2,3% no IKP, salīdzinot ar 2,6% 2004.gadā.

Zemākie valsts parāda rādītāji pagājušajā gadā bijuši Igaunijā - 4,8% no IKP, Luksemburgā - 6,2%, Latvijā 11,9% un Lietuvā - 18,7% no IKP. Deviņas valstis ir pārsniegušas ES valstīm noteikto 60% no IKP valsts parāda limitu. Vislielākais valsts parāds bijis Grieķijai - 107,5%, Itālijai - 106,4% un Beļģijai - 93,3% no IKP.

Visās 25 ES valstīs valsts parāds 2005.gadā bijis 63,4% no IKP, salīdzinot ar 62,4% 2004.gadā.

Budžeta deficīta un valsts parāda rādītāji aprēķināti, balstoties uz Eiropas kontu sistēmu 95 (ESA95).

Sabiedrībā bieži vien dzirdams viedoklis, ka jaunieši neinteresējas par kultūru. Lai noskaidrotu jauniešu attieksmi pret latviešu kultūru un tās nozīmi viņu dzīvē, veicu nelielu pētījumu, aptaujājot Ogres 1. vidusskolas skolēnus.

Pirmā atbilde patiesi skan, ka kultūrai nav nekādas nozīmes, taču sarunas laikā vidusskolēni nonāk pie secinājuma, ka tomēr ir gan. Tikai jaunieši to nereti neprot īsti noformulēt un sapinas savās domās.

Īpaši lielas nozīmes tai nav, tikai tik daudz, cik mani tā piesaista. Mani interesē tikai mūzika. Dziedu korī savam priekam, nekādu lielu ieguldījumu tajā nesniedzu. Apmeklēju dažādus koncertus kopā ar draugiem, bet tos nevarētu nosaukt par izglītojošiem, vienkārši atpūtai.

Mani nesaista tautasdziesmas, latviešu tradīcijas. Varbūt – latviešu kino, dramaturģija, bet arī tajā esmu vīlusies. Nekas jauns netiek darīts kino attīstībā, nav jaunu filmu. Vēlos kļūt par kinorežisori. Lasu ļoti daudz dažādas literatūras, tā ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Tie cilvēki, kas nelasa grāmatas, bieži vien degradējas un nenovērtē mūsu kultūru.

Kultūra man nozīmē ļoti daudz, jo esmu Latvijas patriots. Lasu literatūru dzimtajā valodā, tādējādi izkopjot savu valodu. Daudz apmeklēju dažādus kultūras pasākumus, jauno mākslinieku izstādes, teātra izrādes. Visbiežāk dodos kopā ar draugiem vai māsu. Vasarā tam sanāk vairāk laika.

Es domāju – jebkuram latvietim kultūra ir ļoti svarīga. Man tā sniedz daudz informācijas, zināšanas, paver plašāku redzesloku. Bez kultūras cilvēki paliek tumsonīgi.

Vidusskolēni vēl nespēj saskatīt kultūras devumu, mantojumu un savu ieguldījumu tajā.

Kultūra man nav īpaši neko devusi. Skolā it kā tiek stāstīts par literatūru, mācos kultūras vēsturi, bet tas mani nesaista. Tagad vairāk interesē izklaides, pasākumi ar draugiem. Arī korī dziedu tikai tādēļ, ka man patīk to darīt, nevis tādēļ, ka man īpaši simpatizētu kora mūzika.

Daudz apmeklēju teātra izrādes, interesējos par literatūru, režisoru biogrāfijām, aktieriem, vispār – par dramaturģiju. Kultūra jebkurā gadījumā sniedz lielāku izglītības līmeni. Bet mūsu kultūrai vēl nepieciešama plašāka attīstība.

Kultūra ir ik uz soļa, kaut vai cilvēka uzvedība nosaka to, cik viņš ir kulturāls. Tā sniedz man iespēju izkopt pašam sevi, savu personību. Es varu savas uzkrātās zināšanas sniegt citiem cilvēkiem. Tas ir ieguvums gan man, gan citiem.

Dziedu divos koros un pēc iespējas piedalos dažādos pasākumos – skolā teātra izrādēs. Tas man dod iespēju izzināt pašai sevi, iespējams atklāt kādu talantu, kas paslēpies manī. Kultūras dzīve man ir ļoti interesanta. Es domāju – jebkurš tajā var izpausties un atrast kaut ko sev.

Ne vienmēr jaunieši ir informēti par izrādēm, koncertiem vai citiem kultūras pasākumiem. Aizbildinājums ir arī finansiālās grūtības.

Uzskatu, ka skolā informācija tiek sniegta pietiekami. Latviešu valodas skolotāja reizēm pat ziedo veselu mācību stundu, lai izstāstītu par kādu izrādi. Protams, viņa to dara ar mērķi mūs ieinteresēt, taču pagaidām mani tas nav ietekmējis. Varbūt ir pārāk maz informācijas plašsaziņas līdzekļos, bet tie, kuriem tiešām interesē kultūra, paši atrod iespēju, kā par to uzzināt.

Ne skolā, ne plašsaziņas līdzekļos netiek pietiekami reklamēti pasākumi. Varbūt mūzikā, bet ne teātra izrādes, klasiskās mūzikas koncerti. Tāpat netiek arī iemācīts tas, kā uztvert un novērtēt labu izrādi, atšķirt no sliktas. Vienīgās jomas, par kurām māca, ir literatūra, kultūras vēsturē arī glezniecība, arhitektūra, bet netiek pietiekami mācīts par dramaturģiju.

Nav pārāk maz informācijas. Internetā pieejama visa veida informācija par visdažādākajiem pasākumiem. Varbūt skolā tā nav pietiekama, taču es informāciju atrodu pats, meklēju to, kas mani interesē.

Informāciju saņemu tik daudz, cik tā tiek sniegta avīzēs, žurnālos, skatoties televīziju. Protams, tā ir nepietiekama. Vismazāk informācijas ir par teātra izrādēm, baletiem, operām. Iespējams, ja skolotājas vairāk piespiestu interesēties par dažādiem pasākumiem, tie aizrautu arī mani. Labprāt biežāk apmeklētu izrādes.

Diemžēl ir jāsastopas ar vidusskolēnu vienaldzību pret kultūru. Šo vienaldzību rada arī tas, ka ģimenēs par kultūru netiek runāts. Jaunieši labprātāk apmeklē pasākumus kopā ar draugiem, nevis kopā ar ģimeni.

Mani kultūra neinteresē, un pati nemeklēju nekādas iespējas, kā tajā iesaistīties. Domāju – tā ir diezgan daudziem jauniešiem. Tas ir arī diezgan dārgi, vajadzīga nauda ceļam uz Rīgu un tad vēl ieejas biļetei. Lai regulāri apmeklētu pasākumus, jābūt stabiliem līdzekļiem. Ogrē reti notiek kultūras pasākumi, un tie nav tādā kvalitātē kā Rīgā.

Apmeklēju izrādes vienu, divas reizes mēnesī. Zālēs jaunieši ir, taču ne lielākā daļa. Šķēršļi var būt gan līdzekļi, gan arī tas, ka bieži vien biļetes nav pieejamas. Vienaldzību rada arī tas, ka par to netiek pietiekami daudz runāts skolā, stundās. Uz teātra izrādēm ir īpašas atlaides skolēniem, taču viņi bieži to nezina.

Jauniešiem kultūra liekas garlaicīga. Ir citas intereses, pasākumi ar draugiem. Draugu vidū arī nevienam nelielīsies par to, ka esi bijis, piemēram, operā, taču, ja būsi bijis kādas grupas koncertā, tas tevi pacels draugu acīs.

Kultūra netiek pietiekami kopta kā vērtība. Apmeklēt kādu pasākumu var atļauties tikai kādos īpašos svētkos. Kultūras dzīve vairāk aktuāla vecākai paaudzei. Jauniešiem ir citas vērtības.

Protams, kultūra nekad tāpat neiznīks. Jau tagad Latvijas vārds tiek nests tālu pasaulē. Un to veidos cilvēki, kurus tā patiešām aizrauj.

Nākotne ir, ja vien valsts piešķirs vairāk līdzekļu tās attīstībai. Tad varbūt arī cilvēkiem vairāk radīsies interese. Arī atalgojums, par kādu strādā mūsu inteliģence, ir smieklīgs.

Kultūras nākotne nekādā gadījumā nav apdraudēta. Protams, ir jaunieši, kas par to neinteresējas, bet ir pietiekami liela daļa jauno censoņu, kas iesaista kultūras dzīvē arī citus. Vienmēr būs cilvēki, kas mums mācīs un stāstīs par kultūru.

Varbūt mainīsies attieksme pret kultūru, bet jau tagad ir tik daudz jaunu cilvēku, kas aktīvi iesaistās kultūras dzīvē. Parādīsies citas vērtības, citas prasības, bet tradīcijas paliks.

- Grāmatu svētki Jāņa Rozes grāmatnīcās. Lai atzīmētu starptautisko grāmatu dienu – 23. aprīli, Jāņa Rozes grāmatnīcu tīkls nedēļas nogalē svin grāmatu svētkus, piedāvājot īpašas cenas Jāņa Rozes apgāda grāmatām.

- Prezentē Gustavu Zemgalu. Šodien Latvijas Kara muzejā notiek apgādā Jumava izdotās Arnolda Auziņa grāmatas Gustavs Zemgals atvēršanas svētki.

- Seminārs par skatītāju piesaistīšanu. Šodien un rīt Jūrmalā notiek Latvijas Jaunā teātra institūta un starptautiskās asociācijas THEOREM rīkotais seminārs par kultūras organizāciju attiecības ar biznesa organizācijām: komunikāciju, abpusēji izdevīgas sadarbības attīstīšanu, akcentējot mazāk tradicionālas un neapzinātas iespējas šajā jomā. Semināru vadīs ārvalstu eksperti: starptautiskā tīkla Arts&Business konsultants Filips Spedings (Londona) un Berlīnes teātra Hebbel am Ufer PR departamenta vadītāja Kirstena Hēmaijere. Seminārā uzstāsies arī Latvijas biznesa vides pārstāvis – Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Fiļs. Seminārā ir pārstāvēti gandrīz visi Latvijas repertuārteātri.

- Liesmai – 60. Šodien pulksten 18 Rīgas Kongresu namā notiek tautas deju ansambļa Liesma 60 gadu jubilejas koncerts Sanākam, sadancojam, kas veltīts arī ansambļa mākslinieciskā vadītāja Imanta Magones 70 gadu jubilejai.

- Gada izrāde 2005. Valmieras Drāmas teātrī turpinās Latvijas amatierteātru un drāmas kolektīvu iestudējumu parāde Gada izrāde 2005. Atlases skates ilga no pagājušā gada novembra līdz šā gada janvārim, un pieteikties varēja jebkurš amatierteātris. Iestudējumu parādei tika izvirzīti mākslinieciski augstvērtīgākie iestudējumi. Vakar notika parādes atklāšana, šodien ir iespēja noskatīties J. Jurkāna Vistas Nītaures tautas nama amatierteātra izpildījumā, G. Zapoļskas Duļskas kundzes morāle (Tautas teātris Iskateļ no Daugavpils), M. Zālītes Zemes nodoklis (Ausekļa Limbažu teātris), A. Čehova Traģiķis pret paša gribu (Tukuma teātris), S. Mrožeka Tango (Rēzeknes Tautas teātris), N. Gogoļa Apsēstais (Tukuma teātris, studija Brīvā versija), S. Mrožeka Karols (Saldus Tautas teātris). Rīt no pulksten 11 savas izrādes rādīs Balvu Tautas teātris, Valkas pilsētas teātris un Liepājas Tautas teātris. Pulksten 17 Lielajā zālē notiks laureātu apbalvošana.

Ainavas ar atmiņām. Šodien pulksten 14 Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrā Sinagoga Sabilē, Strauta ielā 4, tiks atklāta gleznu izstāde Ainavas ar atmiņām. Tajā piedalās Anna Auziņa, Inga Jurova, Elga Grīnvalde, Ineta Freidenfelde, Laura Feldberga, Kalvis Zālītis, Ieva Purgaile. Šo mākslinieku darbos ainava parādās gan kā fantastiska, iztēles radīta vide, gan kā konkrētas vietas attēlojums. Izstāde Ainavas ar atmiņām iecerēta kā veltījums ainavas skaistumam un daudzveidībai.

- Turku Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra koncerts. Šodien pulksten 19 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lielajā zālē notiks Turku Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra Sigyn Sinfonietta koncerts. Soliste Annija Kollana (klavieres), diriģents Tibors Boganji. Programmā Ž. Sibēliusa Svīta Rakastava (Mīļotais), op. 14, K. M. Vēbera Koncertskaņdarbs klavierēm un orķestrim op. 79, L. van Bēthovena Pirmā simfonija Do mažorā op. 21.

- Tikšanās ar krievu klasisko mūziku. Svētdien pulksten 17 Liepājas teātrī uzstāsies Liepājas simfoniskais orķestris – notiks kārtējais cikla Tautu satikšanās mūzikā koncerts Krievija. Solists – krievu vijolnieks, Krievu simfoniskā orķestra vadītājs, vijoļspēles profesors Čaikovska Maskavas valsts konservatorijā un Gņesinu mūzikas akadēmijā Maksims Fedotovs, diriģents – Krasnojarskas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Marks Kadins (Krievija). Koncerta pirmajā daļā skanēs P. Čaikovska Kronēšanas maršs un vijoļkoncerts, bet otrajā – S. Prokofjeva 5. simfonija.

- Iesācēju autoru seminārs. Pirmdien sākas un līdz piektdienai O. Vācieša un J. Akuratera muzejā notiek 59. Iesācēju autoru seminārs. Par dažādām latviešu un ārzemju literatūras tēmām referēs Ronalds Briedis, Kārlis Vērdiņš, Jeļena Celma, Iveta Tāle, Silvija Radzobe, Ērika Bērziņa, Anita Rožkalne, Inese Vasiļjeva, Rimands Ceplis. Notiks iesācēju autoru dzejas, prozas, tulkojumu apspriešana, kā recenzenti darbosies Amanda Aizpuriete, Nora Ikstena, Laima Muktupāvela, Inga Gaile, Andra Manfelde, Jānis Rokpelnis, Inga Ābele, Arvis Kolmanis, Andris Zeibots, Anna Auziņa, Uldis Bērziņš, Jānis Elsbergs, Valda Melgalve u.c. Būs arī semināristu un recenzentu lasījumi.

- Mainīta 5. Introvertās mūzikas festivāla atklāšanas koncerta norises vieta un laiks. Rīt sākas 5. Introvertās mūzikas festivāls Per musicam ad lucem/Ar mūziku uz gaismu, līdz 13. maijam Rīgā un Latvijas pilsētās piedāvājot "ar mūziku dot impulsu savai iekšējai pasaulei". Atklāšanas koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē rīt sāksies pulksten 19.30, un tajā piedalīsies Ieva Rūtentāle (flauta), Normunds Šnē (oboja), orķestris Rīgas kamermūziķi, diriģents Normunds Šnē.

- Labākie amatierteātrī. Svētdien Valmieras Drāmas teātrī noslēdzās Latvijas amatierteātru iestudējumu parāde Gada izrāde 2005. Par labāko A grupā atzīts Tukuma teātra studijas Brīvā versija iestudējums Apsēstais, labākais režisors – I. Škāns, labākie aktieri – A. Jarāns un O. Zāgs. Atzinību par labāko scenogrāfiju un kostīmiem ieguva I. Apele no Rēzeknes Tautas teātra. B grupas amatierteātru vidū visvairāk balvu ieguva Nītaures tautas nama amatierteātris – lugas Vistas iestudējums atzīts par Gada izrādi 2005, A. Bērziņš – par labāko režisoru, bet R. Teterovska ir labākā aktrise. Labākās scenogrāfijas un kostīmu autore – L. Jaunzema no Gulbenes ģimnāzijas teātra studijas.

- Ināras Petrusēvičas Smaids. Līdz piektdienai mākslas galerijas Cherado Art Empire izstāžu zālē Vecrīgā, Mārstaļu ielā 16 (ieeja no Peitavas ielas), skatāma Ināras Petrusēvičas gleznu izstāde Smaids. Savukārt no 1. maija būs aplūkojama Katrīnas Taivānes mākslas darbu izstāde.

- Koncerts vidusskolēniem. Šodien kinoteātrī Rīga ar koncertu vecāko klašu skolēniem Rokmūzikas leģendas: "The Beatles" noslēdzas Valsts SIA Latvijas koncerti rīkotais izglītojošais koncertu cikls Atzītā Eiropa. Klausītāji varēs skatīties fragmentus no filmām A hard day"s night, The Beatles. Storry. Grupas mūziku koncertā atskaņos čellu trio Melo-M un rokgrupa Onlybeat. Skanēs labi pazīstamās dziesmas Yesterday, Help, Hey, Jude u.c. Savukārt rīt Latvijas koncertu rīkotā Ceļojošā Šubertiāde viesosies Baltinavas, Viļakas un Balvu mūzikas skolās ar muzikālu stāstu par pirmo austriešu romantiķi Franci Šūbertu.

- Akcija Iemūžini sevi krēslā turpinās. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rīkotā akcija Iemūžini sevi krēslā tika sākta februāra beigās un uzrunāja sabiedrību ar lūgumu palīdzēt atdzimt Latvijas Mūzikas akadēmijas koncertzālei. Akcija ir piesaistījusi daudzu privātpersonu un iestāžu uzmanību, un tādējādi JVLMA Lielā zāle ir ieguvusi 280 jaunus, ērtus un skaistus krēslus. Pirmais ziedojums tika saņemts no JVLMA rektora, profesora Jura Karlsona Patlaban zināms, ka uz jaunajiem krēsliem tiks iemūžināti 72 vārdi un nosaukumi. Tomēr, ņemot vērā to, ka interese par akciju aizvien palielinās, akcija netiek noslēgta pavisam un iespēja iemūžināt sevi turpinās. Jāpiebilst, ka, lai ziedotāja vārds rotātu koncertzāles krēslu, ziedojuma summai jābūt ne mazākai par 145 latiem.

- Tiks noskaidroti gadskārtējās prēmijas televīzijā un radio laureāti. Šodien pulksten 19 Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Nacionālās radio un televīzijas padomes rīkotā konkursa Gadskārtējās prēmijas televīzijā un radio laureātu apbalvošanas ceremonija. Noslēguma pasākuma režisors ir Dž. Dž. Džilindžers. Latvijas Televīzijas 1. programmā ceremonija tiks demonstrēta piektdien pulksten 22.10.

- Atklās piemiņas plāksni. Šodien pulksten 17 pie ēkas Rīgā, Aspazijas bulvārī 20, atklās piemiņas plāksni, kas veltīta advokātam, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājam, Rīgas domes valdes loceklim, Latvijas sūtnim Skandināvijas valstīs Frīdriham Grosvaldam (1850–1924), viņa bērniem – izcilam latviešu gleznotājam, mākslinieku kopas Zaļā puķe dibinātājam, karavīram un diplomātam Jāzepam Grosvaldam (1891–1920), diplomātam, Latvijas sūtnim Eiropas valstīs, Latvijas Tautas padomes loceklim, Triju Zvaigžņu ordeņa komandierim un lielvirsniekam Oļģertam Grosvaldam (1884– 1962) un tautas daiļamatniecības popularizētājai Mērijai Grīnbergai. Pasākumā piedalīsies kultūras ministre Helēna Demakova.

Daiga Kalniņa, NRA 04/24/06 Cēsnieki lepojas gan ar savas pilsētas senatnīgumu, gan ar faktu, ka Cēsu teātris laiku skaita kopš 1872. gada, kad Cēsīs tika uzvestas pirmās lugas – R. Hāna Lakstīgala un brāļameita un A. Stendera Žūpu Bērtulis.

1875. gadā Cēsīs dibināta labdarības biedrība, pie kuras sācis darboties dramatiskais kolektīvs. No tā 1876. gadā izaugusi teātra komisija ar nosaukumu – Cēsu teātris, kas tajā pašā gadā uzvedis pirmo iestudējumu, stāsta viens no diviem Cēsu teātra režisoriem Juris Feldmanis, kurš savus pienākumus dala ar otru režisori Rasmu Bērziņu.

Cēsu teātris nepārtraukti ir darbojies jau 130 gadu.Teātra spēlēšana neesot pārtraukta arī Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, darot to pie aktieriem mājās. Pie Cēsu teātra šūpuļa stāvējuši režisori un aktieri Kārlis Mačernieks, Pēteris Liepiņš-Austriņš, Edvards Treimanis-Zvārgulis, Berta Rūmniece. Arī Rūdolfs Blaumanis 1894. gadā iestudējis savus Zagļus. 20. gadsimta sākumā bieži izrādēs piedalās Rīgas mākslinieki – Lilija Ērika, Aleksis Mierlauks, Biruta Skujeniece, Milda Brehmane-Štengele, Alfrēds Amtmanis-Briedītis un citi. Cēsu teātrī skatuves gaitas sākusi arī Ārija Stūrniece, brāļi Žagari un Māris Pūris.

Pašlaik Cēsu teātrī trijos sastāvos – jauniešu studijā, pamatsastāvā un senioros – darbojas pussimts aktieru, sākot ar skolēniem un beidzot ar uzņēmumu vadītājiem. Cēsu teātra izrādēm mūziku raksta pašu komponists Juris Krūze. Skatītāji Cēsu pusē iecienījuši dzejas izrādes, to skaitā uzvedumu Nepamet, nepamet debesis vienas ar Ulda Ausekļa dzeju. 1959. gadā pēc Raiņa Indulis un Ārija iestudējuma teātris ieguvis Eduarda Veidenbauma Tautas teātra goda nosaukumu, kas gan vēlāk zaudējis aktualitāti, bet Cēsu teātrī joprojām mēdzot pa laikam skandēt lielā dzejas nemiernieka liriku.

Cēsu teātrim ir savas tradīcijas – Teātra dienas un sezonas atklāšanas atzīmēšanas pasākumi. Tradicionāla ir kļuvusi arī rakstnieku atcere ik gadus oktobrī E. Veidenbauma mājās Kalāči un E. Treimaņa-Zvārguļa atdusas vietā Leukādijās.

Bet 2006. gads ar daudzkārt apaļo pilsētas jubileju ir īpašs. Cēsu astoņsimtgades noslēguma pasākumos, kā arī Mirdzas Zīveres režisētajā uzvedumā piedalīsies Cēsu teātris. Šovasar tas gatavojas piedalīties arī 11. Latvijas amatierteātru festivālā Jēkabpilī. Secinot, ka uzvedumi bērniem ir gauži reta parādība, kā mazo projektu teātris uzsācis iestudēt leļļu teātra izrādi, par kuras leļļu izgatavošanu atbildība gulstas uz vienu no jaunākajām aktrisēm – Baibu Rozi, kā arī Imantu Grīnbergu un Kadriju Mičuli, kura piebilst, ka bērnu izrādes šobrīd ir īpaši pieprasītas.

Man saka, ka Andrejs Eglītis zinājis par šī rezumējošā sējuma iznākšanu. Tad labi. Pētniekiem nu visas kārtis rokā. Ar Eglīti ir aizgājis vesels laikmets. Savādi šeit lasīt Zentas Mauriņas vārdus, kas rakstīti 1942. gadā: "(..) Šo prieku sajutu, turot rokās Andreja Eglīša ilgi gaidīto mazo grāmatu Nīcība, kurai smalkjūtīgais K. Sūniņš devis ļoti pieskaņotu grafisku ietērpu un kas abas iepriekšējās grāmatas (Varavīksna un Zelta vālodze, abas 1939. g. – iestarpinājums mans, A. E.) pārsniedz kā pusdienas saule rīta ausmu(..)", ja tu pats 2006. gadā esi viņu redzējis nemaz ne tik sakritušos ejam pa Tērbatas ielu. Turklāt vēl zini, ka pirms pāris gadiem no jumta uz galvas viņam uzgāzies sniegs. Septītajā sējumā iekļauta arī pēdējos gados sarakstītā dzeja, kas nav apkopota krājumā. No 2002. gadā žurnālā Karogs publicētā: "Vai tiešām esmu viens? Bez ienaidnieka un bez drauga. Vai / esmu atdalīts no visa viens? Patiesi, esmu viens, ko veidojušas / debesis un zemes pievilkšanas spēks. Esmu viens un / sajūtu, ka reizēm debesis man uzpūš savu Dieva elpu.(..)" Taisnības labad jāteic, ka Eglītis nav vienpusīgs dzejnieks, bet pie viņa slavas ievērojami nopelni ir Lūcijai Garūtai.

Protams, šī grāmata savu vērtību iemanto galvenokārt blakus savām sešām pārējām māsām – lielāko daļu sējuma aizņem bibliogrāfija un visu dzejoļu alfabētiskais rādītājs. Bet tieši te vislabāk var novērtēt fundamentālo darbu, ko ieguldījuši izdevēji un sastādītāja Dzidra Vārdaune, jo tieši tā arī jāizskatās nopietna zinātniska izdevuma pēdējam sējumam, kas adresēts gan pētniekiem, gan lasītājiem. Vienīgi komponēto dziesmu sarakstā gan minēta tikai viena Imanta Kalniņa dziesma ar Andreja Eglīša vārdiem, bet es zinu vismaz trīs! Taču noteikti daudzas dziesmas ar viņa vārdiem vēl tikai taps, īpaši mīlas dzeja (visā krāšņumā un dziļumā rakstu 4. sējumā) ir tik piemērota tam, lai tā gadiem skanētu ausīs un lai to izdziedātu klusībā pie sevis vai šaurā draugu lokā ģitāras pavadījumā, tāpat kā patriotiskā dzeja dziesmās izskanējusi pār cilvēku pūļiem. Sējumā ietvertajā pēdējo gadu dzejā sabalsotas abas šīs stīgas. Viena visas pasaules priekšā dvēsele gluži kā siltās atvērtās saujās sargā pašu visdārgāko, kas iemantots dzīves laikā: "Es rīta gaismā klausījos, kā liepu lapu/ dreboņa sarunājās ar debesīm. Ko teica/ debesis? Ko sapratu es?/ Tik to, ka debess manu dvēseli uz augšu nes."

Andreja Eglīša Rakstu 7. noslēdzošā sējuma iznākšana nav tikai formāls iemesls šādai ekspresrecenzijai, bet arī vēl viena iespēja akcentēt gan personības, gan Rakstu tapšanas lielo kultūrvēsturisko nozīmi. Asociatīvi gribas norādīt, ka septiņi ir pasaules sakārtotību un harmoniju izsakošs skaitlis. Līdzīgu atgriešanās, cikliskas pabeigtības izjūtu manā skatījumā iemiesoja arī A. Eglīša liktenis un dzejnieka iekšējais redzīgums. Šajā konkrētajā, visai formālajā sējumā (bibliogrāfijas, ļoti gari un varbūt pat lieki dzejoļu virsrakstu un alfabētisko rādītāju saraksti neapšaubāmi nav aizraujoša vai izbaudāma literatūra) vistiešāk uzrunā A. Šmitei 1992. gada ziemā sūtītās vēstules fragments: "Tagad vajadzētu tautai daudz vairāk gaismas dvēselēs, ticības, cerību, siltuma, mīlestības pret savu tuvāko – lai nesaltu. Te minētais nav eksportprece. Ja būtu, nosūtītu tonnām. Ja zaudēsim ticību mērķim, arī materiālais vairs nesildīs. Ticēsim kaut mazliet paši sev postā, tad mūs ieraudzīs arī Dievs." Tā nav tikai frāze, bet arī joprojām aktuāls un emocionāls izteikums – pasīvā brīnumu gaidīšana ne katram atsevišķi, ne visiem kopā nekad labu nav nesusi.
_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

Ja autore grib rakstīt dzeju, tad viņai nāksies krietni vien papūlēties pie otrās grāmatas, taču tādi gadījumi ne reizi vien ir vainagojušies ar panākumiem. Ne viens vien līdzīgs amatieris vai amatiere gan nesaprot, ka, pat ja viņiem dzejošana ir tikai hobijs, arī tad ir jājautā pēc padoma un jāieklausās tajā, līdzīgi kā cenšas ikviens piemājas puķu audzētājs vai makšķerēšanas kaisles pārņemtais. Pagaidām varu teikt, ka autore nav paskatījusies, kas īsti atrodas viņai domātajā kastītē ar uzrakstu Tavi talanti, varbūt kaut kas pavisam cits. Šis ir kļūmīgs piedāvājums īsrecenzijai sakarā ar to, ka izdevniecības ir slinkas piedāvāt grāmatas. Autore ir uzņēmīga, pratusi piesaistīt solīdu sponsoru loku, taču dominē iedoma par grāmatas izdošanu, nevis par kvalitāti. Grāmata nedarbojas un tādēļ arī neiedarbojas. Vārdi tie paši, latviešu valoda, bet... ne piedzīvojums, ne pārdzīvojums nerodas. Taču autore varētu atnākt pie manis uz Rakstnieku savienības māju Kuršu ielā kā pie literārā konsultanta un pie viena pateikt visu, ko par mani domā šeit rakstītā sakarā.

Īsti labi jau ar šo grāmatu nav. Varbūt vāks par smuku, par daudz liek no tās gaidīt. Un tieši tāpēc jo asāk pamanīt, ka sagaidīts maz.

Atpazīstamu poētismu ik lappusē pietiekami, pa dažam tiešām dzīvam un trāpošam tēlam arī: "asaras ir sarūsējis laiks" un "saplaukstu tavās skavās" – bet visas grāmatas garumā ir darīšana ar parādību, ka dzejoļi vienkārši neturas kopā, jo pat pavisam īsi dzejolīši tiecas no pieteiktā dziļuma pārlēkt pavieglā koķetērijā, iecerētās dzirksteļošanas un daudzplākšņainuma vietā biežāk gan vienkārši radot sajūtu, ka autorei īsti nav bijis, ko teikt, vai it kā piebildi, ka sakāmais nav nekas svarīgs.

Vārdu blīvums vienkārši ir par mazu un nenospriegotu dzejai, arī formas meklējumu tikpat kā nekādu. Katrā ziņā ienākt līdzi šajā pasaulē man bija gandrīz neiespējami, jo, pirmkārt, tā nemaz īsti netika atklāta – joprojām palikusi sajūta, ka par autores iekšējo pasauli nav uzzināts tikpat kā nekas, otrkārt, tikko kāda rinda sāka raisīt smalkas asociāciju ķēdītes un uzburt sajūtu gleznas, nākamās rindiņas vīzdegunīgi izlingoja mani no šīs pasaules laukā.

Ivetas Reinfeldes "dzeja/ nepielūdzama nāk" pa latviešu literatūrā droši iemītu, taču piesardzīgi vērtējamu individuālu, romantiskā tradīcijā augušu, bet formas ziņā samērā garlaicīgu un virspusēju debitējošu meklētāju taku – caur asarām, elsām, zvaigznēm, atsevišķiem dzīvīgiem tēliem ("novīst muša uz sienas", "ierejas suns/kā belziens/ klusuma/ sienā") un uz iekšu vērstu, nevispārinātu esošā pārdzīvojumu.

Diemžēl man šī debija pārliecinoša nešķiet, tā, iespējams, ir arī pāragra – grāmatai piemīt grūti definējama provinciāla pēcgarša (arī krājuma vizuālajā un kompozicionālajā veidojumā), ko romantiskās eksaltācijas intonācija, tās kategoriskums un izteiksmes vēl neatrastais neatkārtojamais es neatdzīvina. Lai gan tēlu veidojums ir nesamākslots un nolasāms, motīvi – vispārcilvēciski (jūtas, viegli filozofiska laika, klusuma un jēgpilnā izvērsums), "nojaušu pieskārienus", "nojaušu gribēšanu", "nojaušu neizlikšanos vārdos", taču ienākšanu uz palikšanu latviešu literatūrā pārliecinošā kvalitātē šajā grāmatā vēl nemanu.

Šogad Sergeja Moreino dzeju iznācis lasīt visai daudz, jo 2005. gadā Maskavā izdevniecībā ARGO-RISK (tikai ar krievu burtiem) izdots arī viņa krājums Tur kur. Daļa no tā ir arī šajā Neputna izdotajā grāmatā. Taču, piemēram, no minētā krājuma cikla ar tādu pašu nosaukumu Tur kur šajā izdevumā ir divreiz mazāk dzejoļu, atstāti labākie. Kā cikls ir arī tituldzeja Dīvaini pāri OSTSEE krastā (ja jums labpatīk – dīvainie, savādi, savādie). Šeit sastopamas rindas: "Te reizēm man liekas, ka, kamēr / tur gribēja, te varbūt / varēja." Šeit Moreino arī atdzejojis – Ulda Bērziņa un Jāņa Rokpeļņa dzeju, bet pa vidu Amandas Aizpurietes veikts Moreino gara dzejojuma pārcēlums latviski. Saturā norādīti tikai dzejoļu nosaukumi bez autoriem. Kārtību mīlošajiem tas viss traucēs, man šis paņēmiens liekas tāds patīkami sviestains. Šī grāmata ir laba atbilde uz eventuālu jautājumu: vai tad pirms apvienības Orbīta Latvijā krievu dzejā nekā nebija? Bija, bija – Moreino, piemēram, labs dzejnieks.

Lieliska iespēja kārtējo reizi izjust, ka krievu valodā to vārdu vienkārši ir vairāk – šajā gadījumā arī vairāk, nekā pazīst vidēja ranga vārdnīcas. Un atskaņu iespēju vairāk. Autors šīs iespējas pārvalda virtuozi, tāpat arī noskaņu pretkrāsu saspēli un domu gaitas maldīšanos uz neapjaušamā un visiem zināmā robežas – tik mērķtiecīgi nepārtraukti uz tās paklūpot un tik autentiski to pierakstot gan klasiska skanējuma, gan nedefinējama melodiska verlibra formās.

Arī viņa atdzejotos latvju bāleliņus Jāni Rokpelni un Uldi Bērziņu jau pēc dzejoļa intonācijas un ritma varētu atpazīt, pat vēl pirms izdotos atcerēties, ka kas tāds taču lasīts latviski.

Vienīgais latviskais teksts šajā grāmatā ir Amandas Aizpurietes atdzejotais Sergeja Moreino dzejolis, bet, tā kā tas vienīgais dots paralēlos tekstos, liekas neētiski tieši tajā arī uzrādīt negludumus un intonatīvās nobīdes. Labāk tā vietā vēl pateikšu kādu labu vārdu par grāmatas noformējumu...

Un par to, ka no sirds priecājos, ka starp Latvijas krievvalodīgajiem un Orbītas puišiem kāds mani prot uzrunāt arī tā – ar trauslumu un tiešumu.

Spēt atdzejot ne vien precīzi, bet arī mākslinieciski baudāmi ir krietni sarežģītāk nekā vērpt smalko poētisko tīklu un vilināt aizvārtu jēgpilnajā būtībā vienas valodiskās un poētiskās tradīcijas ietvaros. Svētīgi ir tie, kuru talants ļauj būt ne tikai par pārcēlājiem, bet arī par līdzradītājiem. S. Moreino tulkojumi, īpaši pārliecinoši to varu apgalvot J. Rokpeļņa dzejas sakarā, nepieviļ ne tēla precizitātes, ne formas virtuozā rakstura ziņā. Arī autora oriģināldzeja ir interesants, plašāku apskatu pelnījis tekstu kopums, kurš pārliecina ar savdabīgu, divas kultūras tradīcijas satuvinošu izteiksmi.

Vienīgā kritiskā piezīme ir vērsta pret mākslīgi pievilkto krājuma divvalodību. Nesaprotami ir kritēriji, kāpēc bija jāpublicē A. Aizpurietes veiktais S. Moreino dzejoļa tulkojums, neievietojot tulkotos U. Bērziņa un J. Rokpeļņa dzejoļus oriģinālvalodā. Tas ne vien veicina sajūtu, ka nav līdz galam apzināts grāmatas adresāts, bet arī padara krājumu lieki eklektisku.

Lai arī cinisks un sardonisks, advokāts Viktors sirds dziļumos ir goda vīrs. Viņam radušās pamatotas aizdomas, ka ne pārāk godīgs policijas inspektors vēlas dabūt aiz restēm Viktora klientu. Advokāta aizstāvamais tiek vainots savas jaunās un skaistās sievas slepkavībā. Viktors stājas pretī prokurorei, policijas intrigām, kādam aizdomīgam zobārstam, kurš pārāk bieži maisās pa kājām tur, kur viņam nevajadzētu būt, cenšoties saprast, kas visai šai kompānijai ir aiz ādas. Viljams Lašners ir viens no netipiskajiem amerikāņu detektīvromānu autoriem – savdabīgais un ironiskais rakstības veids viņam radījis laba un gaidīta autora slavu.

Kolins Deksters. Pēdējais autobuss uz Vudstoku. Tulkojusi Valda Melgalve, Jāņa Rozes apgāds, 2006

Jāņa Rozes apgāda sērijā Rozes ēnā izdotais pazīstamā detektīvromānu autora Kolina Dekstera romāns Pēdējais autobuss uz Vudstoku savulaik lika pamatu Anglijā labi pazīstamajai un populārajai sērijai par šarmanto izmeklētāju Moru. Latvijā mēs vispirms iepazinām BBC seriālu Inspektors Mors. Vai atminaties eleganto kungu, kurš brauca ar vecu Jaguāru un prata atšķetināt vissarežģītāko noziegumu, un viņa doktoru Vatsonu – centīgo seržantu Luisu? The New York Times Book Review apgalvo, ka inspektors Mors esot ģeniālākais detektīvs kopš nepārspējamā beļģa Erkila Puaro.

Dr. Fils šajā grāmatā dod padomus, kā tikt galā sarežģītajā savstarpējo attiecību pasaulē. Īpašā septiņu soļu sistēma nodrošina stratēģiski pareizu attiecību glābšanas plānu, neatliekot nepatīkamos darbus uz rītdienu. Veido savu dzīvi šodien!

- Galerijā BonhanS.S šodien pulksten 18 tiek atklāta mākslinieces Andželas Strupules-Smalkās personālizstāde Esības saturs. Autore mācījusies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur studējusi psiholoģiju. Māksliniece ļauj skatītājam būt brīvam un redzēt sev vēlamo. A. Strupule-Smalkā strādā uz audekla ar eļļas krāsām. Viņas darbi ir bezpriekšmetiskas kompozīcijas zeltaini sudrabainos, dzeltenos, gaiši zilos un rozā toņos.

- Galerijā Laipa Valmierā līdz 12. maijam aplūkojama gleznotāja Raimonda Līcīša personālizstāde Torsionu lauki II, kurā mākslinieks izstādījis pēdējā gada laikā uzgleznotos aptuveni 400 miniatūrdarbus. R. Līcītim gleznošana ir dzīvesveids, to var saukt arī par dienasgrāmatas rakstīšanu, kad uz nelieliem kartona formātiem krājas domas, izjūtas, notikumi. Darbi pārsvarā ir gleznoti dabā, bet tajos daba nav tikai daba, bet gan apziņas piedzīvojums. Šī ir mākslinieka otrā personālizstāde, kurā viņš turpina t.s. torsionu jeb vērpes lauku tēmu. Torsionu lauki ir vieta, kur apziņa un matērija ir vienotas. Tie ir pirmie virpuļi vakuumā, kad nav vēl laika, tas ir visa sākums.

- Klasiskās mākslas galerijā Antonija atvērta mākslinieces Maijas Eliases gleznu izstāde Tāpat par dzīvi. Tajā apskatāmi aptuveni 30 M. Eliases darbi, to starpā arī tēva Kristapa Eliasa, Mirdzas Ķempes un Pētera Pētersona un viņa dzīvesbiedres portreti. "Tādas glezniecības vērtību mēs dažreiz steigā nenovērtējam, kārtējo jaunatklājumu troksnis brīžiem pat aizsedz to. Taču ir zīmīgi, ka tieši šobrīd, pēc daudziem samudžinājumiem mūsu glezniecības attīstībā, mēs atkal atgriežamies pie stabilizējošām kvalitātēm mākslā. Un tajās ir arī Maijas Eliases talanta saknes," – tā par mākslinieci rakstījis Aleksis Osmanis.

- Galerijā Mākslas dārzs šodien tiek atklāta jauno mākslinieku izstāde Reālā dzīve. Tā ir izstāde par mums, par mūsu šodienu, par mūsu laiku. Gleznās un fotogrāfijās redzami mūsdienu dzīvi raksturojoši tēli, lietas, vide un cilvēki savā dziņu un instinktu tiešumā un atkailinātībā: viesstrādnieki un sekstūristi, karš Irākā un materiālisma pārņemtā pasaule. Izstādē piedalās: R. Jansone, D. Gaile, A. Biele, Flēra, A. Lāce, I. Skrobova, E. Vīksna, B. Bērziņa, A. Afanasjeva, O. Zitmanis, K. Brekte, J. Purcens, R. Liepa.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 14. maijam apskatāma metālmākslinieku grupas izstāde Zemūdeņu karš V. Enigma. Vārds enigma no grieķu valodas tulkojams kā noslēpums un mākslinieki piedāvā šā jēdziena apspēli. Izstādē piedalās vairāki autori: E. Mednis, V. Kiršteins, G. Zilbalodis, M. M. Gailis, U. Traumanis, S. Liepiņa, H. Elers, I. Elere, U. Freimanis, u.c.

Sākumā uz skatuves notiekošais liek apstulbt, pēc brīža — raustīties tādā kā histērijā. Savādi, bet šī sajūta līdz 1.cēliena beigām jau ir iepatikusies. Līdz sāc domāt, ka tieši šādu efektu režisors iecerējis, ka lugā sižetiski ierakstīto komisko jucekli izrādes veidotāji tīšuprāt slēguši ar estētiska bardaka un haotiskas darbības atslēgu. Latviešu teātrim raksturīgajā apdomīgajā tempā aktieri ar prieku izspēlē dīvaiņu ģimenes dīvainības. Pēteris Liepiņš vēlreiz atgādina, ka ir savā ziņā ūnikums — plastikas, organikas un humora izjūtas ziņā neatkārtojams "baltais klauns", kas prot būt komisks bez vaibstīšanās un ķēmošanās (ko diemžēl nevar teikt par visiem aktieriem), bet Mirdzai Martinsonei multimediālās mākslinieces — ģimenes mieramikas loma piestāv pulka labāk nekā sirdsmīļā Monika. Simpātisks ir arī mēģinājums t.s. normālo Kērbiju ģimeni rādīt kā tikpat trakus savādniekus kā Sikamorus. Diemžēl 2.cēlienā sākas moralizēšana un garlaicīga stiepšanās pretī paredzamajam finālam: labāk būt trakam, bet mīlošam un laimīgam, nevis "normālam", bet dzīves pienākumu izmocītam. Vai par to būtu tik daudz jārunā?

Cienījams Dailes teātra īsās, bet reti veiksmīgās sezonas noslēguma darbs. Kaut arī izrādes pirmajā cēlienā vērojami darbības un asprātības atslābuma posmi, kaut arī visi aktieri nekad nebūs vienādi talantīgi un čakli, tomēr arī man, tāpat kā pārpildītās zāles lielākajai daļai, finālā gribējās smaidīt. Pārņēma dīvaina drošības sajūta, likās — notiks kaut kas labs. Komiski izkāpinātajās situācijās es redzēju mūsu pašreizējās dzīves precīzu atspulgu. Ekstravagantās ģimenes kalpošana savai iekšējai harmonijai, nevis panākumiem par katru cenu, protams, beidzās kā ironiskā pasakā — viņu antiamerikānisms "pāraudzina" katru, kurš stājas ar to kontaktos. Režisoram izdevies panākt saliedēta ģimeniskuma silto atmosfēru. Izrādes līderis ir Pēteris Liepiņš (Vanderhofs), kura skatuviskās eksistences formai piemīt absolūtā elegance, bet saturam — smalka pašironija un dziļš cilvēciskums. Ar asprātīgu un sirsnīgu spēli valdzina arī Mirdza Martinsone, Ilze Vazdika, Olga Dreģe, Juris Frinbergs, Harijs Spanovskis, Āris Rozentāls.

Man īsti nav komentāru par šo izrādi. Tāpēc daiļrunīgi citāti no skatītāju komentāriem Dailes teātra mājaslapā: "Beidzot ir atkal viena forša skatāma izrāde", "smaids vēl joprojām nav pazudis no manas sejas, kas parādījās izrādes laikā", "šī ir izrāde, kuru es ieteiktu noskatīties katram, kuram ir grūti un viņš pats nezin, kāpēc tā ir. Šeit atradīsiet atbildi un risinājumu savai problēmai, un arī patīkami atpūsties un pasmieties būs iespēja pat vislielākai īgņai", "ļoti pārliecinošs un dabisks tēlojums, kas aizrauj kā palu ūdeņi pavasarī, kas ledu rauj prom uz jauniem piedzīvojumiem", "es kā komēdiju necienītāja esmu mērenā sajūsmā — nu, ļoti uzrunāja", "atslābinājos, kā sen to nebiju darījusi", "pēc visiem lieliskajiem, bet tomēr nomācošajiem postmodernajiem dzīves bezjēdzīguma apliecinājumiem, BEIDZOT viens gabals, kur mīlestība un spēja sadzīvot tik dažādo interešu pārņemtajiem cilvēkiem burtiski plūst no skatuves aumaļām! PALDIES aktieriem, režisoram un DT, kas šādu izrādi iestudējuši." Mēs jau sen to bijām pelnījuši, vai ne???

NRA 04/26/06 Tatjana Koķe: "Līdztekus ambīcijām darbā ir vajadzīga arī atbildība un no sirds padarīts darbs".

"Darbs starptautiskajā vidē man nozīmē ne tikai iespēju būt starp labākajiem, bet arī pierādīt, ka Latvijai ir sasniegumi, ar ko lepoties citu valstu vidū," atzīst pedagoģijas zinātņu habilitētā doktore Tatjana Koķe, kas UNESCO Starptautiskā izglītības biroja (IBE) padomē šogad ievēlēta par viceprezidenti.

Latviju UNESCO T. Koķe pārstāvēs, arī vienlaikus pildot Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus – šajā amatā viņa iecelta šomēnes.

"Man nepatīk, ja valodas neprasmes dēļ man ir liegta iespēja ietekmēt konkrēto situāciju un notikumu gaitu. Viens no iemesliem, kāpēc pēc vidusskolas izvēlējos angļu valodas studijas, bija vēlme izprast vidi, kurā lieto šo valodu, kā arī interese par darbu starptautiskajā mērogā," atceras T. Koķe.

Par diplomāti, kā savulaik kopā ar draugiem sapņots vidusskolā, T. Koķe gan neesot kļuvusi, taču darbojoties pedagoģijas jomā Latvijas Universitātē, paguvusi apgūt Rietumu pedagogu pieredzi Zviedrijā un Beļģijā, lasīt lekcijas Vācijā, Portugālē, Lietuvā un Dānijā, kā arī iesaistīties UNESCO darbībā.

"Mans darbs allaž bijis un arī tagad ir saistīts ar izglītību un vēlmi šo jomu modernizēt un uzlabot. Savukārt pieredzes apmaiņa ar kolēģiem ārzemēs man ļāvusi labāk apzināties, ka arī Latvijas zinātnieku un pedagogu sasniegumi ir augstu vērtējami un ka arī citi var no mums mācīties," atzīst T. Koķe. Darbojoties UNESCO, viņas pienākumos ietilpstot arī dažādu izglītības jautājumiem veltītu semināru organizēšana Latvijā.

Lai darbotos starptautiskajā vidē pedagoģijā zinātnē, viņasprāt, cilvēkam ir jābūt atvērtam, atbildīgam, mērķtiecīgam un ieinteresētam iesaistīties notiekošajā, nevis tikai formālam vērotājam.

"Konkurence ir laba lieta, jo tā dod ierosmi un vēlēšanos salīdzināt sevi ar citiem un turpināt izaugsmi. Turpretim situācijas, kurās visu nosaka elkoņu stiprums, nevis objektīvi kritēriji, rada tukšumu, tāpēc, neskatoties uz manu pietiekami aktīvo dabu un lielo enerģiju, es šādās situācijā paeju malā. Un, kā rāda pieredze, šādi rīkodamās, esmu kļuvusi ieguvēja, nevis zaudētāja, – pēc kāda laika allaž esmu tikusi aicināta līdzdarboties jaunā, vēl interesantākā jomā," saka T. Koķe.

Viņasprāt, ideāls vadītājs rūpējas par darbinieka dvēseli, labi pārzina reālo situāciju un saredz organizācijas izaugsmes iespējas. "Padotajam darbā ir jājūtas labi, lai viņš uz darbu varētu nākt ar prieku un labi strādāt. Savukārt vadītājam, lai cik liela veiksme arī būtu bijusi, vienmēr jātiecas sasniegt vairāk. Manuprāt, tieši pētnieciskā darba pieredze, ļauj vadītājam jautājumus uzlūkot no dažādiem skatu punktiem visā problēmas sarežģītībā un rast netradicionālus risinājumus," uzsver T. Koķe.

Lai arī pedagoģijas zinātniecei, tāpat kā citām garīga darba darītājām, "darbs vienmēr ir prātā un prātu uz sestdienu un svētdienu atslēgt nevar", un darbadienu nākas rūpīgi plānot, kāds laika sprīdis tiek atvēlēts arī vaļaspriekiem. "Man patīk kopā ar ģimeni nodoties kalnu slēpošanai – darboties vidē, kas pilnībā atšķiras no ierastās vides un prasa fizisku piepūli. Arī galda klāšana man sagādā gandarījumu un ļauj atvilkt elpu no ikdienas steigas," atzīst T. Koķe.

Jauniešiem, domājot par nākotni, viņa ieteiktu atcerēties, ka cilvēka dzīves kvalitāte ir atkarīga no viņa paša spējas varēt un no gatavības gūt arvien jaunu pieredzi. "Nekas

nav stabils, – cilvēkam ir jāattīsta spēja mainīties, taču līdztekus ambīcijām jaunajiem censoņiem ir vajadzīga arī atbildība un no sirds padarīts darbs, jo speciālists, kurš visu spēku veltī, lai kāptu pa karjeras kāpnēm augšup, patiesi neiesaistās konkrētās nozares attīstībā," uzskata T. Koķe.

- kopš 1983. gada – LU pedagoģijas un psiholoģijas katedras vecākā pasniedzēja, docente, asociētā profesore, direktore un profesore;

- 1999. gada maijs–jūlijs – LR Augstākās padomes izglītības un zinātnes valsts ministre;

- 1999. gada jūlijs–novembris – LR IZM ministra padomniece augstākajā izglītībā un zinātnē;

- 2002.–2003 – Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta valsts reformu lietās vadītāja vietniece;

- kopš 2004. gada – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas konsultatīvās padomes Izglītība visiem izpilddirektore;

- kopš 2006. gada – UNESCO Starptautiskās izglītības biroja padomes viceprezidente;

- kopš 2006. gada aprīļa – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre.

Tatjana Koķe: "Ideāls vadītājs rūpējas par darbinieka dvēseli, labi pārzina reālo situāciju un saredz organizācijas izaugsmes iespējas. Vadītājam, lai cik liela veiksme arī būtu bijusi, vienmēr jātiecas sasniegt vairāk. Manuprāt, pētnieciskā darba pieredze, ļauj jautājumus uzlūkot no dažādiem skatu punktiem visā problēmas sarežģītībā un rast netradicionālus risinājumus"

Sandris Vanzovičs, NRA 04/22/06 Pērn Latvijā par 13,3 procentiem pieaudzis imigrantu skaits, bet emigrējušo valsts iedzīvotāju skaits sarucis par 10,7 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2005. gadā no citām valstīm uz dzīvi Latvijā ieradās 1886 cilvēki, bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 2450 iedzīvotāji. No Eiropas Savienības (ES) valstīm imigrējušo cilvēku īpatsvars pērn veidoja 60,4 procentus, bet no pārējām valstīm – 39,6 procentus. Latvijas pilsonība bija 32,7 procentiem imigrantu, bet 1,2 procenti bija Latvijas nepilsoņi. No emigrējušajiem 31,2 procenti par savu nākamo dzīvesvietu izvēlējušies Krieviju, 10,7 procenti – Vāciju, 7,7 procenti – Lielbritāniju, 6,8 procenti – ASV, 5,8 procenti – Ukrainu, 4,6 procenti – Baltkrieviju, 4,2 procenti – Lietuvu, 3,4 procenti – Īriju un trīs procenti – Igauniju.

LETA 04/25/06 Zemās grīdas tramvaja projekta realizēšanas laikā K.Barona iela varētu būt slēgta pat trīs gadus, otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paziņoja SIA "Rīgas satiksme" attīstības direktors Igors Volkinšteins.

"K.Barona iela ir problemātiska, jo tramvaja sliedes atrodas ielas vidū, zem tām atrodas daudz komunikāciju, kā arī ir problēmas ar elektrības piegādi, jo slodzi netur apakšstacijas," sacīja Volkinšteins.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodienas sēdē uzklausīja Satiksmes departamenta un SIA "Rīgas Satiksme" sniegto informāciju par zemās grīdas tramvaja projekta īstenošanas gaitu.

"Rīgas sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas 2005.-2018.gadam" sadaļā "Rīgas elektrotransports" uzsvērts, ka galvenie priekšnoteikumi efektīvai zemās grīdas tramvaju sistēmai pilsētā ir augstā pasažieru ietilpība tramvaja vagonā, ātrums un regularitāte, komforts, pakalpojuma pieejamība, drošība un draudzīgums pret apkārtējo vidi.

Zemās grīdas tramvaja ieviešanas projektu plānots realizēt, pakāpeniski modernizējot esošās tramvaja līnijas, veicot tramvaja infrastruktūras rekonstrukciju un iegādājoties nepieciešamo ritošo sastāvu. Projektu plānots īstenot septiņos posmos no 2006. līdz 2032.gadam.

Zemās grīdas tramvaju ieviešanas projektam Rīgā nepieciešami aptuveni 500 miljoni latu.

Pirmo zemās grīdas tramvaju ieviešanas projekta posmu plānots sākt šogad, lai pārbūvētu 6.maršruta tramvaja līniju un iegādātos 20 zemās grīdas tramvajus. Projekta pirmajam posmam, kas turpināsies līdz 2010.gadam, būs nepieciešami ap 100 miljoniem latu.

Plānots, ka pirmie zemās grīdas 20 tramvaju vagoni tiks piegādāti Rīgai 2008. un 2009.gadā.

Laura Dzērve, Diena 04/25/06 Pagaidām uz ledus atpeldējušais lācis izpostījis vien skudru pūžņus. Vides speciālisti gaida piemērotu brīdi, kad iešaut miega zāles.

Gribat lāci atpakaļ? — sazvanīts puspajokam jautā Igaunijas vides ministrijas pārstāvis Olavs Etverks. Brūnais lācis, kurš, visticamāk, no Latvijas puses pa lielu ledusgabalu pirms divām nedēļām devās Roņu salas virzienā, nokļuvis tās krastā un apmeties uz dzīvi. Ķepaiņa klātbūtne pārbiedējusi nelielās salas iedzīvotājus. Viņi gaida, kad lāci noķers un aizgādās drošā attālumā no salas.

Līdz šim dažādās salas vietās bija manītas tikai ķepaiņa pēdas, taču otrdienas rītā pašu plēsēju klīstam netālu no izliktajām ēsmām — zivīm un auzām — pamanīja vides aizsardzības dienesta speciālists Enns Vilbaste. Viņš tagad gaida īsto brīdi, kad lācim iešaut miega zāles un sprostā ar lidmašīnu pārvest uz dabas parku Igaunijas centrālajā daļā.

Diena jau rakstījusi, ka lāci uz ledus uz rietumiem no Roņu salas pamanīja zvejnieki. Lai arī dabas pētnieki un robežsardzes darbinieki ar helikopteru devās lāci meklēt, to saskatīt kavēja biezā migla. Arī nākamajā dienā meklējumus turpināt liedza laika apstākļi, un pētnieki pieļāva, ka lācis noslīcis.

"Mēs redzējām pēdas, dzirdējām lāča balsi. Situācija smieklus neraisa — lācis nav spēļlieta, bet plēsējs. Tagad neviens vairs neiet uz krastu, arī uz laukiem vairs lauksaimnieki nestrādā. Vakarā cilvēki kārtīgi noslēdz savus pagalmus un mājas. Kad kaut kur jādodas — tikai ar mašīnu," salinieku bailes apraksta Mjarts Kapsta, kurš strādā Roņu salas muzejā. Salā dzīvo ap pussimt cilvēku. Daži vietējie pat apzinājuši kokus, kuru zaros patverties, ja lācis tuvosies. Pirmajās dienās pēc lāča parādīšanās salā pēdas vīdēja tikai krasta zonā, taču tagad tās redzētas lokos apkārt ciematam un uz laukiem. Krastā ķepainis izpostījis skudru pūžņus.

O.Etverks norāda, ka iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem, taču nonākot saskarsmē ar cilvēku, lācis, visticamāk, agresīvs nebūs. Lācis noteikti jānoķer, jo nepilnus 12 kvadrātkilometrus lielā sala tam ir krietni par mazu un dzīvnieks var doties meklēt pārtiku pie cilvēkiem. Roņu salā lāči nekad nav dzīvojuši, lielākie zīdītāji tur ir stirnas un lapsas.

Lāci sagūstīt ir ļoti sarežģīti, jo jābūt simt procentu pārliecībai, ka, šaujot iemidzinošās vielas, šāvējs trāpīs, saka O.Etverks. Ja netrāpīs, lācis tiks izbiedēts un pie izliktajām ēsmām atgriezīsies agrākais pēc mēneša.

Lai arī lāča dzimumu nav izdevies noskaidrot, dabas speciālisti pieļauj, ka, visticamāk, tas ir tēviņš, kurš bija devies jaunu teritoriju meklējumos. E.Vilbaste, kas ķepaini redzējis, tā svaru lēš uz 160—180 kilogramiem, kas lācim ir vidējs lielums. Ļoti iespējams, lācis ir jauns, ja spējis mērot tik garu ceļu un peldot nokļūt līdz Roņu salai.