KjL Nr. 443: 2006. g. 28. aprīlis

Nr. 443: 2006. g. 28. aprīlis - 4. maijs

LETA 04/28/06 Saistībā ar vairāku Eiropas valstu lēmumu atvērt darba tirgu turpināsies aktīva darbaspēka izbraukšana no Latvijas, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.

Francija nākamnedēļ atvērs darba tirgu Austrumeiropas valstu strādniekiem, piektdien informēja Nodarbinātības ministrija.

Sākot ar pirmdienu, austrumeiropiešiem būs iespēja iestāties darbā septiņos ekonomikas sektoros, taču citās nozarēs strādājošajiem darba devējiem attiecībā uz minētā reģiona iebraucēju nodarbināšanu saglabāsies ierobežojumi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka, izvērtējot pašreizējos darbinieku resursus, ekonomikas izaugsmi un algu līmeņa paaugstināšanos, prognozējams, ka darbaspēka izplūšana no Latvijas turpināsies.

"Šāda migrācija Latvijai gan nebūs bīstama - pie nosacījuma, ja arī Vācija neizdomās atvērt savu darba tirgu. Tad būs jārēķinās ar daudz masveidīgāku iedzīvotāju aizplūšanu, jo daudziem ar šo valsti nepastāv valodas barjeras," skaidroja Egle.

Pēc viņas teiktā, Latvijas darbaspēkam būs jārēķinās, ka aizvien vairāk pieaugs trešo pasaules valstu iedzīvotāju un jauno lielo Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu īpatsvars jaunajos darba tirgos, kur tie būs gatavi strādāt par daudz mazāku samaksu.

"Nordea bankas" finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš sacīja: jo vairāk valstīs varēs strādāt, jo lielāka varbūtība, ka būs vairāk aizbraucēju. Īpaši aktīvāka darbaspēka aizplūšana nebūs, tomēr, ja kādam negribējās braukt uz Īriju, tagad ir alternatīvas nedaudz siltākās valstīs.

Taču jāņem vērā tādi blakusapstākļi kā valodas barjera, dzīves līmenis un bezdarba līmenis konkrētajās valstīs, kā arī darbaspēka nepieciešamība konkrētās sfērās un sociālās garantijas. Turklāt bez franču valodas zināšanām Beļģijā un Francijā būs ļoti grūti, ja ne neiespējami normāli dzīvot un strādāt, uzskata Lāriņš.

Aptauja liecina — Latvija kļūst par skeptiskāko Eiropas Savienības valsti

Sanita Jemberga Briselē, Diena 04/29/06 Divus gadus pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā (ES) tā oficiāli atņēmusi britiem visskeptiskākās valsts kroni — vismaz saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām.

Jaunākajā Eirobarometra aptaujā, ko publiskos nākamnedēļ un kas nonākusi Dienas rīcībā, tikai 29% Latvijas iedzīvotāju apstiprinoši atbildējuši uz jautājumu, vai valsts dalība ES ir laba lieta. Otrs mazākais skaitlis — 31% — ir Austrijā, bet izslavēti eiroskeptiskajā Lielbritānijā 33%. Skeptiķu trijnieks palicis nemainīgs, bet Latvija pirmo reizi kļuvusi par valsti, kurā Eiropu atbalsta vismazāk iedzīvotāju. Eiropas vidējais skaitlis ir 49%, lielākie optimisti esot atrodami Luksemburgā, Nīderlandē un Īrijā, kur to par labu lietu uzskata ap 70% iedzīvotāju.

Latvijā atbalsts ES patstāvīgi samazinājies kopš iestāšanās brīža, un jau agrāk pie mums bija visvairāk cilvēku — virs 40%, kas dalību ES uzskatīja par "ne labu, ne sliktu lietu". Taču, atbalstam noslīdot zemāk par trešdaļu iedzīvotāju, Latvijas sabiedriskā doma sākusi satraukt arī Briseli.

Eiropas Komisija (EK), kas ir pētījuma pasūtītājs, piektdien datus komentēt nevēlējās, jo galīgais ziņojums vēl neesot gatavs. Taču neoficiāli tika atzīts, ka Latvijas rezultāti ir satraucoši. "Tas ir grūti izprotams, jo pārējās jaunajās valstīs atbalsts vai nu ir stabils, vai palielinās, bet Latvijai tikai krīt. Arī ekonomika aug ātrā tempā. Valdībai kādā brīdī būs jāsāk rīkoties, citādi valstī arvien lielāku popularitāti gūs eiroskeptiskas partijas," teica avots EK.

Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere (TB/LNNK) rezultātus norakstīja uz "smagā pagātnes mantojuma atstāto negatīvismu" gan pret savām spējām, gan pret citiem, kas neļaujot saskatīt dzīves uzlabošanos, un ko veicinot arī mediju pārpilnība ar sliktām ziņām. "Cilvēkam maksā subsīdijas tikai par to, ka viņš laukā zāli nopļauj — un atkal ir slikti! Skepsi vajadzētu ārstēt ar pašapziņas celšanu," teica deputāte. Tāpat lomu spēlējot fakts, ka cilvēki nav sajutuši strauju labklājības pieaugumu, un viļas Eiropas ārpolitikā, piemēram, kas ir viena no latviešu īpašajām interesēm. "Šrēdera korupcijas skandāls, franču vai itāļu īpašās intereses — to taču visi atceras," teica I.Vaidere.

LETA 05/01/06 Pirmdien «Eiropas nedēļas 2006» atklāšanas pasākums Rīgas centrā, Līvu laukumā, nav visai kupli apmeklēts - tajā pulcējušies tikai daži desmiti cilvēku, pārsvarā paši pasākuma rīkotāji.

Mūziķu uzstāšanās, iespēja iepazīties ar Eiropas namu, kā arī uzspēlēt florbolu, salikt Eiropas Savienības (ES) karti un piedalīties vēl vairākās informatīvi izglītojošas atrakcijās ieinteresēja arī ārvalstu tūristus, kuri Vecrīgas apskates maršrutā iekļāvuši arī Eiropas nedēļai veltīto pasākumu.

Pasākuma dalībnieki var piedalīties konkursā par ES jautājumiem, uzzināt par ES dalībvalstīm un kultūrām tematiskā uzvedumā, kā arī attēlot savas sajūtas un asociācijas par Latviju ES, piedaloties zīmējumu konkursā. Ikviens apmeklētājs var iesiet savu lentīti «Iespēju kamolā», apliecinot jau izmantotās vai nākotnē izmantojamās iespējas, ko sniedz ES.

Līvu laukumā jaunieši klātesošajiem bija gatavi stāstīt par savām izmantotām iespējām ES, koncertam gatavojās Latvijas grupas «Morning After», «Ēnas», «Crowd» un «Gain Fast».

Eiropas nedēļa šogad Latvijā tiek organizēta jau devīto reizi par godu Eiropas dienai - 9.maijam. Šajā datumā 1950.gadā Roberts Šūmans nāca klajā ar plānu, kas tiek uzskatīts par sākumu ciešākai Eiropas integrācijai. Šī gada Eiropas nedēļas moto ir «Piedalies!».

Pauls Raudseps, Losandželosā, Diena 05/02/06 Nelegāli strādājošie nelabprāt piesakās latviešu organizācijās ASV.

Gadu desmitiem ASV dzīvojošie latvieši lauzīja galvu, kā piesaistīt latviešu sabiedrībai Amerikā dzimušos trimdinieku bērnus un mazbērnus. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas radies jauns izaicinājums: kā latviešu sabiedrībā iesaistīt tūkstošiem jauniebraucēju, kas no Latvijas ierodas peļņā ASV.

55.Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kongresā, kas notika aprīļa beigās Losandželosā, šis jautājums tika bieži pieminēts. ALA valdes loceklis Mārcis Voldiņš, kas atbild par apvienības biedru nozari, Dienai teica, ka ALA nākamajā darbības gadā jāstrādā, lai apzinātu un piesaistītu no Latvijas nesen atbraukušos.

Pretstatā Īrijai, kur organizācijas, kas varētu pulcināt latviešus, ir jādibina no jauna, Amerikā jau ir plašs sabiedrisko organizāciju tīkls. Jumta organizācijai ALA ir vairāk nekā piecarpus tūkstoši biedru, taču cilvēku skaits, kas regulāri apmeklē pasākumus, varētu būt vairākas reizes lielāks. ASV tautas skaitīšanas dati rāda, ka Amerikā dzīvo vairāk nekā 90 000 latviešu izcelsmes cilvēku.

Jaunatbraucējus piesaistīt nav vienkārši. Ne ALA, ne Latvijas vēstniecība ASV nezina, cik viņu ir. Minējumi ir dažādi, taču šķiet ticami, ka pastāvīgi ASV uzturas 5—10 tūkstoši. Vairākums ASV strādā nelegāli, tāpēc viņi nelabprāt oficiāli piesakās arī vietējās latviešu organizācijās. Dažkārt sabiedriskas saites veidot traucē "veco" un "jauno" latviešu atšķirīgā pieredze, pasaules uzskats.

Tajās reizēs, kad jaunatbraucēji ir gatavi aktīvi piedalīties vietējo latviešu dzīvē, rezultāti var būt ļoti veiksmīgi. Tam piemēri ir turpat Losandželosā — Jānis Daugavietis no Rīgas (vienīgais jauniebraucējs starp kongresa 74 delegātiem) un bijusī kora Ave sol dalībniece Laura Rokpelne–Mičule, kura jau vairākus gadus vada vīru kori. Arī pašas ALA izpilddirektors Raits Eglītis tikai deviņdesmito gadu sākumā ieradās Amerikā.

Tie tūkstoši, kas ASV strādā bez darba atļaujas, ir viens no iemesliem, kāpēc Amerikas valdība vilcinās piešķirt Latvijas pilsoņiem bezvīzu režīmu. Par spīti dažu delegātu bažām, ka tas varētu veicināt "smadzeņu noplūdi" no Latvijas, ALA kongress vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, atbalstot bezvīzu režīma ieviešanu.

850 000 USD budžeta vairāk nekā 40% veltīti izglītībai. Pēdējos gados vērojams jaunu skolēnu pieplūdums latviešu sestdienas skolās; 60% skolēnu ir jaunāki par desmit gadiem. Pērn Garezera vasaras vidusskolu beidza 50 jaunieši, kas ir otrs lielākais abiturientu skaits skolas 40 gadu vēsturē. No atlikušās naudas vairāk nekā 60 000 USD ALA ziedos Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bērniem invalīdiem un trūcīgajiem studentiem. Pārējā nauda tiek izmantota politiskai darbībai Vašingtonā un dažādu kultūras projektu atbalstam.

Jānis Zvērs, NRA 05/02/06 Vakar Līvu laukumā ar koncertiem, konkursiem un izglītojošām aktivitātēm norisinājās Eiropas nedēļas 2006 atklāšanas pasākums. Muzikālās norises galvenokārt pulcēja ārzemju viesus un skolas vecuma jauniešus, no kuriem lielākā daļa bija pasākuma organizēšanas brīvprātīgie palīgi.

"Šo Eiropas nedēļas atklāšanas pasākumu rīko vairākas nevalstiskās organizācijas kopā ar Eiropas Savienības atbalstītājiem," Neatkarīgajai sacīja viens no pasākuma organizatoriem, Tukuma pilsētas pašvaldības aģentūras direktors Andris Kopiņš. Viņš informēja, ka projekts tapis galvenokārt ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu, taču nozīmīgu artavu pasākuma norisē snieguši arī brīvprātīgie jaunieši no kluba Māja un vairāku skolu eiroklubiem.

Brīvprātīgie pasākuma palīgi, kas pūlī bija pazīstami ar dzelteniem krekliem, piedāvāja sanākušajiem iesiet lentīti iespēju kamolā, apliecinot jau izmantotās vai nākotnē izmantojamās iespējas, ko sniedz ES. Jebkurš no interesentiem varēja piedalīties konkursā par ES jautājumiem, balvās saņemot atstarotājus un pildspalvas ar savienības simboliku. Pēc informācijas izslāpušie pulcējās dzeltenā piepūšamajā teltī, kurā saņēma bukletus ar noderīgu informāciju par ES. Sanākušos priecēja grupu Morning After, Ēnas, Crowd un Gain Fast uzstāšanās. "Pasākums pavisam noteikti ir izdevies, jo cilvēki šeit iegūst gan noderīgu informāciju, gan nāk izklaidēties," sacīja Ieva, kas darbojas ES informācijas aģentūrā un norišu laikā sanākušajiem dalīja informatīvus bukletus.

Eiropas nedēļa par godu Eiropas dienai – 9. maijam – šogad Latvijā organizēta jau devīto reizi.

Gunta Sloga, Diena 05/03/06 Demokrātijas un reformu procesiem Eiropas austrumu daļā kļūstot par vienu no svarīgākajiem jautājumiem eiroatlantisko attiecību darba kārtībā, šonedēļ Viļņā pulcējas virkne reģiona līderu, ASV un ES vadības pārstāvji, lai diskutētu, kā palīdzēt pārmaiņu procesa valstīm spert izšķirošos soļus pareizajā virzienā. Konferenci trešdien sāks nevalstisko organizāciju un intelektuāļu forums, bet dienu vēlāk par to, kā palīdzēt Ukrainai, Gruzijai, Moldovai un Baltkrievijai, diskutēs valstu līderi, arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.

"Eiropas austrumi ir ļoti svarīgs, iespējams, visnozīmīgākais jautājums eiroatlantiskajās attiecībās," Dienai saka Pārejas demokrātijas projekta prezidents Brūss Džeksons. Pašlaik eiroatlantiskās sabiedrības darba kārtībā dominējot tieši ar kontinenta austrumu daļu saistītie jautājumi — enerģētika, demokrātijas mazināšanās Krievijā, diktatorisks režīms Baltkrievijā, reformas Gruzijā un Ukrainā. "Nesenajā [NATO valstu ārlietu ministru] sanāksmē Sofijā dominēja tikai Eiropas austrumi," saka B.Džeksons. To, ka tieši šī Eiropas reģiona jautājumi kļūst aizvien nozīmīgāki, viņaprāt, apliecina arī ASV viceprezidenta Ričarda Čeinija ierašanās Viļņā. Konferencē piedalīsies arī ES ārpolitikas koordinators Havjers Solana.

Viļņā notiekošo forumu var dēvēt par otro daļu konferencei, kas pērn notika Ukrainā. V.Vīķe–Freiberga, kas piedalījās arī Kijevas forumā, uzsver, ka šī ir iespēja jau sekmīgi ES un NATO integrētām valstīm dalīties pieredzē ar tiem, kas tikai vēl to cer. Dalīšanās pieredzē ir svarīga arī Latvijai, kas par vienu no savām ārpolitikas prioritātēm izvirzījusi iesaistīšanos Eiropas kaimiņpolitikas veidošanā. "Kā viņām šis ceļš bijis iespējams, pa šo ceļu mudināt citus viņām sekot un kā viņas var dot padomus, kā ar tām sadarboties sabiedriskā telpā," tā Latvijas lomu Dienai vērtēja prezidente. Viņa Viļņā akcentēs drošības jautājumus, kas ir īpaši svarīgi NATO sammita tuvošanās dēļ. Viņasprāt, valstīm, kas stāv ārpus alianses durvīm, ir jānodod signāls, ka iespējas integrēties pastāv. Tam piekrīt arī B.Džeksons. Viņaprāt, Viļņas konference ir tāds kā vidusposms starp Kijevu un Rīgu, jo tieši NATO sammitā alianses līderiem būtu jādod signāls Eiropas Austrumiem un Balkāniem, ka paplašināšana iespējama arī šajā virzien.

Viedoklis: Divi gadi savienotās republikas statusā un ārpolitiskās konsekvences

Bens Latkovskis, Delfi 04/27/06 Pirmajā maijā, kuru pasaulē atzīmē kā darba ņēmēju solidaritātes dienu vai vienkārši kā Darba svētkus, paliek divi gadi kopš Latvija ir Eiropas Savienības gandrīz vai pilntiesīga dalībvalsts. Rakstu gandrīz, jo ir jomas (kaut vai darbaspēka kustība vai zemkopības subsīdiju apjomi), kurās mēs esam ierindoti otršķirīgo valstu statusā. Par spīti visam, mēs tomēr esam ES dalībvalsts.

Lai arī šobrīd grūti iedomāties Latvijas esību ārpus ES, skeptiķu skaits būtiski nemazinās. Joprojām trešdaļa valsts pilsoņu pret ES izturas noraidoši. Šos cilvēkus nespēj pārliecināt nekādi no ES fondiem saņemtie miljonu simti un arī gaidāmie miljardi. Var, protams, par viņiem smīkņāt un piesaukt vecos latviešu sakāmvārdus – nepateicība pasaules alga; izvelc suni no ūdens un viņš tev iekodīs rokā utt., taču tas lietas būtību nemaina.

Izskaidrojums pretbriseliskajam noskaņojumam ir vienkāršs. Latviešiem tik maz ir iznācis būt lēmējiem pašiem savā zemē, ka daudziem ikviens svešzemju barons, lai cik dāsns būtu, izraisa alerģisku reakciju. Taču kā mēdz teikt, cilvēka (vai tautas) laimes (panākumu) pamatā ir spēja adekvāti samērot savas vēlmes un iespējas. Un tieši šeit slēpjas visdraudīgākie zemūdens akmeņi, jo vienlīdz bīstami ir gan sevi nenovērtēt, gan pārvērtēt.

Bieži nākas dzirdēt pārmetumus, ka mēs sevi nepelnīti noniecinām vietā un nevietā piesaucot frāzi – mēs esam maza valsts. Tam var tikai piekrist, taču no otras puses, nevajadzētu arī aizmirst, ka mēs patiesi neesam nekāda lielvalsts. Un laikam jau runa nav par valsts objektīvo svaru pasaules politekonomiskajā sistēmā, bet gan par pašvērtējumu un no tā izrietošo pašcieņu.

Viens piemērs. Nesen tika publicēts starptautisks pētījums par terorisma draudu iespējamību, kurā Latvija un Lietuva ierindota to valstu kategorijā, kur terorisma draudi ir mazi, savukārt Igaunijā šie draudi novērtēti augstāki – kā vidēji. Igauņi pat šo, patiesībā neglaimojošo, ziņu pamanījās uztvert kā pagodinājumu, sakot, ka šādu novērtējumu izpelnījušies pateicoties augstākam attīstības līmenim. Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas ir augstākais iekšzemes kopprodukta pieaugums ES. Pērn tas pārsniedza desmit procentus. Inflācijas piesaucējiem atgādināšu – salīdzināmās cenās. Faktiskās cenās IKP pieauga par 18%. Par šādiem izaugsmes tempiem latvieši varētu justies vairāk kā gandarīti un pamatoti lepoties, taču, kad martā Centrālā statistikas pārvalde šos rezultātus publicēja, tad tie pat neizpelnījās vietu laikrakstu pirmajās lappusēs un pazuda citu ekonomiska rakstura ziņu klāstā. Ja reiz mēs nelepojamies ar to ar ko nepārprotami varam lepoties, tad jālepojas ar lietām, kuru vērtējums nebūt nav tik viennozīmīgs.

Taču atgriezīsimies pie valsts vēlmēm un iespējām. Uzdosim sev jautājumu – vai valstiskā līmenī varam brīvi paust, ko patiesībā domājam. Teiksim, par Izraēlas, ASV, Ķīnas, Krievijas vai ES lielvalstu īstenoto politiku? Protams, ka nē un tas arī nav nepieciešams. Pat ASV prezidents Bušs ir spiests savos izteikumos ievērot diplomātiskos rāmjus. Tajā pašā laikā nav pārliecības, ka Latvijas attieksme pret apkārtējo pasauli ir pašcieņas pilna.

Ja Latvija attiecības ar Krieviju būvē uz atziņas, ka abas valstis atrodas vienā svara kategorijā, tad to pašu nevar teikt attiecībās ar Rietumvalstīm. Negribas pat pieminēt sulainisko iztapību ASV priekšā, kad nekritiski tiek piekrists jebkurai Buša avantūrai. Pietiek minēt Latvijas valdības mazspēju panākt Zviedrijas pilsoņa Bo Andersona sodīšanu (kaut vai Zviedrijā) par divu sieviešu notriekšanu (nogalināšanu) ar auto un aizbēgšanu no notikuma vietas Latvijā. Nav ne mazāko šaubu, ka apgrieztā situācijā Latvijas puse vainīgo izdotu acis nepamirkšķinot. LAVAL lieta, tāpat kā daudzu ES valstu nevēlēšanās atvērt savu darbaspēka tirgu liecina, ka Rietumos mūs diemžēl neuztver kā līdzīga svara kategorijas dalībvalsti.

Izejot no iepriekšdefinētajiem vēlmju un iespēju samērīguma principiem, varbūt tas arī nav vajadzīgs? Nu neko Latvijas valsts negūs, ja bezatbildīgi sāks kritizēt Izraēlas politiku Tuvajos Austrumos vai Ķīnas rīcību Tibetā. Tajā pašā laikā ir rūpīgi jāizvērtē, cik tālu var Latvija iet atbalstot ASV. Šis jautājums ir īpaši aktuāls tagad, kad konfrontācija ar Irānu kļūst arvien reālāka. Iespējams, Latvijas armijas kontingenta aiziešana no Irākas būtu labs signāls mūsu aizokeāna partneriem. Ziniet, veči, mēs esam jums labi draugi, bet, ja jūs arī turpmāk domājat taisīt sūdus, tad ziniet, bez mums. Tieši salīdzinoši lielais trešo valstu atbalsts savulaik iedrošināja Bušu uz Irākas karu.

Kas notiktu, ja Latvija aizietu no Irākas? Būtībā nekas. Daudzu eiropiešu acīs mūsu valsts tikai iegūtu demonstrējot to patstāvību par kuras trūkumu nemitīgi gaužas mūsu eiroskeptiķi un ne tikai viņi. Iespējams, sapnis par Vairu Vīķi Freibergu kā ANO ģenerālsekretāri būtu izsapņots, jo bez ASV atbalsta šis postenis nav iedomājams. No otras puses, tieši Latvijas karaspēka klātbūtne Irāka var bloķēt mūsu prezidentes izredzes no citām ietekmīgām valstīm.

Pieskaroties Latvijas attiecībām ar Krieviju, varbūt ir vērts ieklausīties Somijas prezidentē Tarju Halonenā, kura intervijā Latvijas televīzijai paziņoja, ka pašreizējā Krievijas vadība ir labākā kāda jebkad bijusi Somijas kaimiņvalstī. Tāpat viņa kā neproduktīvu uzskata abu pušu vēsturisko attiecību pārskatīšanu. Atgādināšu, ka Somija 1940. gada krievu uzbrukuma rezultātā zaudēja ievērojamu somu apdzīvotu teritoriju, taču tagad par šo teritoriju atgriešanu neviens kaut cik nopietns politiķis nerunā. Somija attiecības ar Krieviju cenšas būvēt uz ļoti pragmatiskiem, racionāliem pamatiem. Lai viņiem veicas.

Ko mēs varam secināt? Latvijas ārpolitikā joprojām dominē asimetrija. Proti, nepamatota augstprātība pret Austrumu kaimiņu un tikpat nepamatota pietāte pret saviem Rietumu partneriem. Šī asimetrija rodas no nepietiekamas pašcieņas, kad vēlme uzriet kaimiņu sunim rodas vienīgi tad, kad jūt kakla siksnu saimnieka stingri turētu. Acīmredzot, pasaules vēsturē piecpadsmit neatkarības gadi un divi gadi ES ir pārāk īss laika sprīdis, lai valsts iemācītos īstenot racionālu, izsvērtu un konsekventu ārpolitiku.

Ilze Šteinfelde, NRA 04/29/06 Jaunajām dalībvalstīm joprojām nav pilnībā atvērts darba tirgus.

Lai gan premjerministrs Aigars Kalvītis turpmākos gadus nosauca par septiņiem trekniem gadiem, iepriekšējie divi Eiropas Savienībā (ES) daļai Latvijas iedzīvotāju ir bijuši visai liesi. Patēriņa cenu kāpums iztukšo makus daudz ātrāk nekā pirms diviem gadiem. Tajā pašā laikā Latvija no dažādiem ES fondiem spējusi divos gados piesaistīt gandrīz 1 miljardu latu, kas ieguldīti vietējās ražotnēs, ceļu remontā, tehnoloģiju modernizēšanā un izglītībā.

Latvijas iestāšanās ES Latvijas iedzīvotāju ikdienu it kā nemainīja – veikalos pārtiku joprojām var nopirkt par latiem, un zinības var iegūt latviešu valodā. Tomēr piens un maize, kaut arī vēl par santīmiem pērkama, divu gadu laikā kļuvusi par piektdaļu dārgāka. Arī par izglītību jāmaksā par 18% vairāk, bet veselības pakalpojumi sadārdzinājušies par gandrīz 40%. Centrālā statiskas pārvalde aprēķinājusi, ka patēriņa cenas divu gadu laikā pieaugušas par 13,4%. Latvijā kopš 2004. gada augusta ir augstākā inflācija ES, nu jau divdesmito mēnesi pēc kārtas!

NORD/LB Latvija Makroekonomiskās analīzes grupas speciāliste Olga Ertuganova Neatkarīgajai atzina, ka Latvijas iestāšanas ES paātrināja ekonomiskos procesus Latvijā: IKP pieauguma tempi sasniedza rekordaugstu līmeni, palielinājās gan ārzemju, gan pašmāju investoru interese, eksporta apjomu pieaugums sasniedza neticamus tempus. Tai pašā laikā dalība ES iezīmējās arī ar cenu strauju palielināšanu. O. Ertuganova uzsver, ka cenu kāpumu ietekmēja objektīvi faktori, piemēram, importa sadārdzināšanās saistībā ar eiro kursa pieaugumu attiecībā pret latu pirms lata pārsaistes, Latvijas uzņēmumu pielāgošana aktivitātēm ES tirgū, algu pieaugums, energoresursu sadārdzināšanās, metāla cenu kāpums pirms gada, neapvaldāms naftas cenu pieaugums un citi. Tomēr psiholoģisko faktoru ietekme arī bijusi ļoti stipra – sākumā baumas par vairāku preču izzušanu no plauktiem Latvijā vai cenu straujo pieaugumu pēc iestāšanās ES ļāva uzņēmējiem noteikt lielākas cenas, vēlāk pastāvīgi augsta inflācija veidoja inflācijas gaidas, kas reāli nozīmē, ka Latvijā uzņēmēji un ražotāji jau iepriekš ieliek savu preču cenās gaidāmo izmaksu pieaugumu, tādējādi pašiem veidojot to lielo inflāciju.

"Protams, tās ir vispārējās tendences, katrs atsevišķs uzņēmējs un iedzīvotājs individuāli vērtēs Latvijas, bet īstenībā – sava, ekonomiskā stāvokļa izmaiņas pēc iestāšanās ES. Piemēram, uzņēmējs, kurš pārsvarā strādā ES tirgū, ir labvēlīgāk noskaņots Latvijas dalībai ES, jo pielāgošanās jaunajām regulām viņam nebija tik sāpīga kā pašmāju tirgū strādājošam vai uz NVS valstīm orientētam uzņēmējam, tirdzniecības nosacījumi ar ES valstīm arī kļuva vieglāki," skaidroja O. Ertuganova.

Nevar nepieminēt tik svarīgu notikumu divu ES dalības gadu laikā kā lata pārsaiste no SDR valūtas groza pie eiro, kas bija nākamais solis tālākai integrācijai ES. O. Ertuganova teic, ka ieguvēji no tā ir uzņēmēji, kas sadarbojas ar partneriem no ES, jo stabilāks eiro/lata kurss ļauj viņiem labāk prognozēt nākotnes darījumu vērtību. "It īpaši jāatzīmē eksportētāju ļoti izdevīgais stāvoklis saistībā ar zemu lata pārsaistes kursu pret eiro, kas padarīja Latvijā ražoto preču cenas salīdzinoši zemas ES valstīs. Jāatzīmē arī, ka tiem Latvijas uzņēmējiem, kas norēķinos izmanto nevis eiro vai valūtu, kas ir piesaistīta eiro, bet, piemēram, dolāru, krietni palielināsies valūtas risks," sacīja O. Ertuganova.

Savukārt Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta speciālists Edgars Zagorskis kā Latvijas ieguvumus, iestājoties ES, minēja tos, kas ir saistīti ar iemaksu ES budžetā administrēšanu. "Piemēram, Eiropas Komisija (EK) regulāri pārbauda dažādas ar nodokļu administrēšanu saistītas jomas, veicinot likumdošanas sakārtošanu un nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, īpaši pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa jomās, jo uz šo nodokļu bāzes veidojas dalībvalsts iemaksu apjoms ES budžetā," skaidroja E. Zagorskis.

Balsojot par Latvijas iestāšanos ES, diez vai kādam ienāca prātā, ka EK uzsāks procesu par lauksaimniecības produktu krājumu noteikšanu jaunajās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā. EK aprēķinātie sākotnējie lauksaimniecības produktu liekie krājumu apjomi liecina, ka Latvijai var nākties maksāt nozīmīgus maksājumus EK budžetā, Neatkarīgajai skaidroja Zemkopības ministrijas (ZM) sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Solveiga Lazovska. Taču, tā kā gala lēmums pieņemams līdz 2007. gada maijam, ZM turpmāk veiks pierādījuma informācijas sagatavošanu, lai lieko krājumu apjomā Latvijai netiktu iekļauts patēriņa pieaugums, lai tiktu ņemta vērā straujā attīstība lauksaimniecībā un pārstrādē, kā arī specifiski krājumu ietekmējoši faktori – ieviestie tirgus aizsardzības pasākumi, nelabvēlīgu laika apstākļu izraisīta ražošanas apjomu samazināšanās, importa aizliegumi, tirdzniecības liberalizācijas ietekme, skaidroja S. Lazovska.

Ekonomikas ministrijas (EM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena Neatkarīgajai uzsvēra, ka 2005. gads Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir bijis īpaši veiksmīgs un dinamisks – šajā laika periodā bijuši straujākie tautsaimniecības izaugsmes tempi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kas ir arī vieni no straujākiem ES.

Tomēr, neraugoties uz šiem optimistiskajiem rādītājiem, divi svarīgi ES pamatprincipi – brīva darbaspēka un pakalpojumu kustība – jaunajās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, joprojām pilnībā nedarbojas. E. Urpena stāstīja, ka pašreiz notiek dalībvalstu sarunas par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektu par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Šobrīd Eiropas Komisijas piedāvātais Pakalpojumu direktīvas projekts ir ES pamatprincipiem un Latvijas uzņēmēju interesēm neatbilstošs, jo no tā tika svītrots izcelsmes valsts princips. Šis princips nosaka, ka īslaicīgu pakalpojumu sniegšanas gadījumā pakalpojumu sniedzējs darbojas saskaņā ar mītnes valsts tiesību aktiem. "Šobrīd viens no galvenajiem šiem pamatprincipiem – brīvs pakalpojumu tirgus – faktiski nedarbojas, tāpēc ir būtiski, ka Pakalpojumu direktīva tiek pieņemta, saglabājot izcelsmes valsts principu," sacīja E. Urpena.

Vislielāko ES ietekmi izjūt lauksaimnieki – no vienas puses, tie ir daudz lielāki atbalsta maksājumi, no otras – stingrākas prasības. ZM, apkopojot informāciju par pozitīvajām un negatīvajām pārmaiņām lauksaimniecībā, secinājusi, ka kopš Latvijas iestāšanās ES ievērojami augusi lauksaimniecības nozaru konkurētspēja, pārtikas produktu eksports, kā arī Latvijas lauki ir sakoptāki.

Tomēr ZM norāda uz vairākiem mīnusiem. Viens no tiem ir lēnais lēmumu pieņemšanas process. Tā kā tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā (MK) ir jāsaskaņo ar EK, tad līdz ar to atsevišķos gadījumos nav iespējams steidzami veikt nepieciešamos grozījumus, lai uzlabotu atbalsta maksājumu saņemšanas nosacījumus attiecīgajā gadā. Īpaši aktuāla šī problēma ir attiecībā uz valsts atbalsta shēmām, kad visi nacionālie atbalsta maksājumi ir saskaņojami EK, kas būtiski paildzina izstrādāto pasākumu ieviešanu. Pastāv arī risks, ka atsevišķas nacionālās shēmas vispār netiek apstiprinātas, uzsvēra S. Lazovska.

– Attiecībā uz ārējo tirdzniecību – ir vieglāk preces pārvietot starp valstīm, jo pilnībā noņemtas barjeras. Taču iekšējai tirdzniecībai ES izvirzījusi stigrākas prasības, un daudzi procesi tagad ir grūtāki un dārgāki. Piemēram, darba drošības pasākumi ir pārāk dārgi un pārāk sarežģīti, it sevišķi tas attiecas uz dokumentāciju. Tai pašā laikā šobrīd ES cenšas vienkāršot administratīvās procedūras. Tikai, ņemot dažu valstu pretestību, grūti pateikt, kad tas realizēsies.

Ieguvums ir arī no ES fondiem piesaistītā nauda, kas ļauj attīstīties un palielina arī patērētāju labklājību, pirktspēju. Pēc Latvijas pievienošanās ES drošāk pie mums brauc tūristi, kas arī palielina tirgotāju apgrozījumu.

Andrejs Vasiļjevs, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas valdes loceklis:

– Pēc iestāšanās ES saņemam vēl papildu finansējumu, no kura daļa, pat ES speciāli mudināta, tikusi piešķirta arī IT nozarei. Ar Eiropas līdzfinansējumu tagad ir iesākti vairāki vērienīgi projekti, kā gaismas tīkls un epārvalde. Palīdz arī tas, ka ES piespiedusi Latvijai definēt attīstības plānus, un līdz ar to politiķi ir spiesti domāt tālāk uz priekšu, kas biznesam palīdz. Problēma ir tā, ka IT uzņēmumi nav gatavi šo ES finansējumu apgūt un, piemēram, inovatīvo programmproduktu risinājumu izveidošanai nauda paliek neizmantota. Tas nav tik vienkārši kā uzbūvēt māju vai nopirkt tehniku, un acīmredzami mēs vēl neesam gatavi Eiropas izaicinājumam attīstīt mazās Nokia šeit Latvijā.

– Šo divu gadu laikā esam aizvien ciešāk iekļāvušies ES tirgū. Latvijas pārtikas ražotāju produkcijas eksports uz citām ES valstīm vairs nav nekas īpašs. Daudziem uzņēmumiem tas jau ir kļuvis ne tikai par darba ikdienu, bet arī par turpmākās izaugsmes priekšnosacījumu Vienlaikus Latvijas tirgū aizvien asāka kļūst konkurence par vietu tirgū. Uzvarēt varēs tie, kuri būs investējuši savā attīstībā. Kā rāda pēdējo nedēļu notikumi maizes nozarē, jau sākam izjust šīs konkurences cīņas rezultātus. Taču vienlaikus ir arī pozitīvi notikumi. Kaut vai Lango jaunās ražotnes atklāšana. Kopumā šajos divos gados Latvijas pārtikas pārstrādes nozare ir pierādījusi, ka ir spējīga darboties un augt lielajā ES tirgū.

– Nekādas lielās izmaiņas šo divu gadu laikā reklāmas nozarē nav bijušas. Redzam, ka par Eiropas fondu naudu tiek finansētas dažādas sociālās un lauksaimniecības kampaņas, bet tas ir neliels naudas pieplūdums. Taču no privāto kompāniju puses īpašu Eiropas elpu nejūtam. Vienīgi Briseles birokrāti sākuši interesēties par likumdošanu un sāk uzspiest tādas lietas kā pašregulācija. ES iespaidā aktivizējusies Konkurences padome.

Anita Daukšte, NRA 04/29/06 Otrais gads Eiropas Savienībā nav ienesis daudz jaunu atklāsmju par ES kopējo piedāvājumu. Latvija joprojām slīgst galējībās – straujākais iekšzemes kopprodukta pieaugums un straujākā (lielākā) inflācija ES. Lai gan gada sākumā parādījās ziņas, ka Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju jau apsteigusi lielo ES jaunpienācēju Poliju, tomēr, še tev – pēdējie dati liecina, ka Latvijas IKP vēl šogad būs zemākais no visām ES dalībvalstīm.

Lauksaimnieku ienākumi, līdzīgi, kā jau pirmajā ES iestāšanās gadā, ir kāpuši, un zemniekos kaut daļēji nostiprinājusies pārliecība, ka Eiropa viņus neaizmirsīs. Toties vairāk nekā agrāk iezīmējas fakts, ka bezdarba vidējo līmeni valstī noturam ES vidējā apmērā tikai tāpēc, ka liela daļa, īpaši lauku iedzīvotāji, devušies uz laimes zemi Īriju. Tā ka atkal galējības – statistika liecina, ka nauda laukos ieplūst, bet no tiem aizplūst vesela darbaspēka straume.

Pilsētu (īpaši Rīgas) iedzīvotāji nevar just tik krasi Eiropas naudas ienākšanu, toties jo krasāk – dārdzības pieaugumu. Eiropas nodokļi un līdz šim piebremzēto dažādu tarifu kāpums ir sāpīgākā atklāsme, ar ko nācies saskarties ne tikai kategorijai pilsētu iedzīvotāji, bet vissāpīgāk – kādreizējiem ES kvēlākajiem atbalstītājiem pensionāriem, kuru lielākā daļa dzīvo uz nabadzības robežas. Taču pilsētu iedzīvotāji vairāk nekā laucinieki var sajust sava nekustamā īpašuma cenas kāpuma priekšrocības. Kopš Latvijas iestāšanās ES nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas vairākas reizes, atsevišķās vietās krietni pārtrumpojot pat vidējo līmeni ES. Var, protams, uzdot jautājumu, ko pensionāram ar savu namiņu Jūrmalas kāpās dod atziņa, ka viņa īpašums ir vairāku simttūkstošu eiro vērts. Viņa tuvākā perspektīva ir šā īpašuma pārdošana. Taču tas, ka par lielākajiem miljonāriem nu Latvijā uzskatāmi nevis tie, kuri ražo un nodrošina darba vietas, bet tie, kuriem ir desmitos tūkstošu hektāru mērāmi nekustamie īpašumi, ir ne tik sena iezīme Latvijas ekonomiskajā ainā.

Līdz ar to man dati, ka Latviju ES pozitīvi novērtē vairs tikai 27,3% iedzīvotāju, nešķiet nekāds īpašais pārsteigums. Divu gadu laikā iedzīvotājiem var aizmirsties kādreizējais aizvainojums uz politiķiem, kuri viņiem meloja par piena upēm ķīseļa krastos vienotajā Eiropā. Pēdējā gada laikā politiķi arī atraduši stabilu aizbildinājumu Briseles prasībās, lai pamatotu kārtējo cenu pieaugumu.

Vairs neviens necenšas īpaši uzdot jautājumus par cenu, ko maksājam par nosacīto drošību un stabilitāti, ko mums sniedz iestāšanās ES un NATO. Vai dzīves līmeņa kritums un straujāka iedzīvotāju noslāņošanās ir neizbēgamas parādības, vai tam grūdienu ir devusi Latvijas iestāšanās ES.

Taču pēdējā gada laikā varēja sekmīgi nostiprināt pārliecību, ka ES mums neko tāpat vien nedos, lai tik mēs tajā būtu. Brīvā preču kustība, piemēram, nemaz neattiecas uz automašīnām, brīvais darbaspēka tirgus – attiecas tikai uz Lielbritāniju un Īriju. Zviedrija šeit ar vienu roku deva, ar otru ņēma, kā izteiksmīgi demonstrēja Laval epopeja. Tas, ka Somija, Spānija un Portugāle jau no maija ver vaļā savu darba tirgu strādniekiem no Latvijas, bet Beļģija, Islande, Nīderlande to gatavojas veikt pārskatāmā periodā, varētu būt pozitīvā ziņa. Taču kurš sniegs atbildi, vai šī nebūs kārtējā valdību iežūžojošā ziņa, ka nu Latviju varētu pamest vēl vairāk to cilvēku, ar kuriem valsts nezina, ko vispār iesākt? Taču žūžot nav vērts. Perspektīva, ka Latvija ES būs zeme bankām, celtniekiem, un pensionāriem, ir ekonomisks nonsenss. Latvijai otrajā gadā ES svarīgākā ir nostiprinājusies atklāsme, ka laimes lāča nebūs. Jāstrādā vien pašiem.

Lato Lapsa, Apollo, 05/02/06 Šo vēstulīti es rakstu, kad jau vairāk nekā nedēļu esmu pamazām paceļojis pa pasaules «ļaunuma ass» pašlaik galveno un redzamāko sastāvdaļu - un vēl kādu brītiņu paceļošu.

Kas tā tāda? Nu, kurš tad nezinās, ka kopš brīža, kad Irākā, protams, tikai un vienīgi pašu irākiešu laimes, brīvības un citādas labsajūtas vārdā tika ieviesta demokrātija, par jauno globālo ļaunuma un draudu iemiesojumu ir izvēlēta kaimiņvalsts Irāna. Politiski reliģiskais režīms šeit, lūk, ir nedemokrātisks, attieksme pret pasaules miera nesējiem un viņu vērtībām - nepareiza, policija, ak šausmas, uz ielām apkarojot sievietes bez islamam tradicionālajām galvassegām, turklāt arī Irānas vēlme knibināties ar kodolenerģijas lietām nekādi nevarot tikt atzīta par labu esam.

Vispār jau pasaule ir pilna ne tikai ar kodolenerģiju iegūstošām, bet arī jau reālas atombumbas uzmeistarojušām zemēm (kuru vidū vairāk vai mazāk oficiāli ir arī tādas nebūt ne supermiermīlīgas un megademokrātiskas valstis kā Ziemeļkoreja, Izraēla un Pakistāna).

Politiskais režīms? Te vispār ir kaut kas stipri līdzīgs demokrātijai, vienu «mīkstāko» prezidentu gluži brīvās vēlēšanās nomainījis krietni «cietāks», un to visu katrā ziņā nevar ne salīdzināt ar tiem desmitiem atklāti totalitāro valstu visās pasaules malās, kuras «lielo brāli» tomēr īpaši neinteresē pat pēc tur pavisam nesen notikušiem slaktiņiem un asinspirtīm (kādus Irāna pēc nu jau sensenās islama revolūcijas kaut kā nav piedzīvojusi).

Reliģiskā stingrība? Ziniet, nu netvarsta te neviens sievietes uz ielām. Tiesa, nevienai daiļā dzimuma pārstāvei te tāpat kā vēl neskaitāmās islama valstīs arī nenāk prātā doma uz ielas parādīties bez galvassegas, taču par ģimenes goda apkaunošanu te neviens radinieces neslaktē (atšķirībā no tepat kaimiņos esošās Pakistānas), un arī pašas galvassegas patiesībā tiek pieļautas diezgan simboliskas - atkal atšķirībā no dažas labas citas islama valsts. Pat tā sauktā «reliģijas policija» šeit ir likvidēta.

Ar vārdu sakot, pasaule ir pilna ar visādā ziņā daudz briesmīgākām vietām. Bet nu… tās visas varētu nosaukt arī par pašu irāniešu imidža problēmām. Savukārt man kā egoistiskam rietumniekam šeit pretēji vispārpieņemtajiem uzskatiem problēmu nav vispār: protams, pateicoties islama stingrajai ķepai, alkoholisko dzērienu nav, nav arī naktsklubu, īsbrunčotu meiteņu un vēl šādu tādu dzīvi saldāku padarošu sīkumu, toties citādi… citādi te ir sava veida paradīze.

Te tu, cilvēks, tiešām vari kaut naktī vazāties pa visnomaļākajiem pilsētas rajoniem, visas savas banknotes sasējis garā virknē un velkot tās sev nopakaļ, - neviens tās neiekāros. Taksometra šoferi šeit regulāri atdod daļu naudas, ja viņiem samaksāts par daudz, - un nebūt ne tāpēc, ka būtu iebiedēti: politiskās anekdotes par mullām un imamiem viņi stāsta ar labpatiku un garšu. Te ir klusi un droši. Te ir tīrs un sakārtots - kas islama valstīs, lai piedod man pravietis Muhameds, nebūt nav tik bieža parādība.

Un, kas pats dīvainākais: paši irāņi, neraugoties uz visiem globālās demokrātijas vārdā izteiktajiem draudiem un, protams, tikai un vienīgi viņu labsajūtas un laimes vārdā jau ieviestajiem embargo utml., vēl joprojām neizrāda nekādu vēlmi ķerties pie rīkles katram un jebkuram eiropeiski amerikāniska izskata indivīdam. Tieši otrādi - reti kur es esmu izjutis tādu draudzīgumu, tik labvēlīgu attieksmi un tādu rietumniekam pat neizprotamu godīgumu.

Ir tikai viena lieta, kas man šeit liek justies nelāgi, - tas ir brīdis, kad man jāpasaka kārtējam laipnajam un jaukajam sarunu biedram, no kuras valsts es tad esmu ieradies.

Un - nē, arī tad man neviens nešņāc virsū, negriež zobus, nespļauj sejā, nemēģina sist. Nekā tamlīdzīga - saruna turpinās tikpat abpusēji laipni un mierīgi līdz pašām beigām, kad sarunu biedrs, vēl un vēlreiz atvainojoties, saka - vai viņš varētu man kā cilvēkam no «Lativijas», kā šeit visbiežāk izrunā mūsu valsts nosaukumu, pajautāt vienu lietu.

It kā jautājumi ir dažādi, tomēr patiesībā - par vienu un to pašu. Šie jaukie cilvēki visi kā viens ļoti labi zina gan to, kas notiek demokrātijas tik jauki piemeklētajā kaimiņu Irākā, gan to, kādas valstis un kādā veidā piedalās šīs demokrātijas ieviešanā un attīstīšanā, gan to, kādas valstis un kādā veidā izsaka nosodījumu viņu valdībai un atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Irānu.

Isfahanā kāds tepiķu tirgotājs man teica tā: ja 2000. gadā viņš nosacīti varēja pārdot 100 tepiķu, tad pērn, «pateicoties» sankcijām un globālajai pretirānas histērijai, - 40, šogad - 20. Viņš nezinot nevienu garīdznieku, kurš sankciju dēļ būtu sācis dzīvot sliktāk, nevienu ierēdni, kurš saņemtu mazāk kukuļu, - bet simtus sev līdzīgu cilvēku, kuri ir uz izputēšanas robežas, gan. Ielās - kādas šausmas! - esot parādījušās ubadzes, kādu šeit neesot bijis kopš šaha gāšanas laikiem. Jā, un ko sliktu šie cilvēki - jau atkal jautājums bez mazākajām dusmām vai niknuma - esot nodarījuši «Lativijai»?...

Teherānā kāds irākiešu bēglis, kura dzimtā pilsēta ir tik labi zināmā Kerbela, pieminot savus tur bojā gājušos radiniekus, tāpat bez mazākā niknuma, patiesībā apbrīnojami, neiedomājami filozofiski man pirms dažām dienām jautāja - vai «Lativijā» cilvēki tiešām domājot, ka irāņi labprāt atteiktos no savas «mullu varas», lai tikai iegūtu amerikāniskās demokrātijas ieviešanas doto iespēju «Irākas gaumē» lidot gaisā, saplosītiem asiņainās skrandās kārtējā bumbas vai ne tur trāpījušā amerikāņu tanka šāviņa sprādzienā? Un - vai «Lativijā» vispār zinot, kā dzīvo cilvēki Irānā?

Nupat, braucot uz Širāzu, nejaušs blakussēdētājs autobusā man ļoti pieklājīgi apjautājās - vai tiešām arī mēs «Lativijā» būtu gatavi apmaiņā pret Irānas atteikšanos no kodolenerģijas ražošanas piegādāt irāņiem elektrību? Un kādā veidā? Un vai mēs paši par kodolenerģiju nemaz nedomājot? Bet varbūt mums šķietot, ka Amerika Irānai varētu kaut kā palīdzēt enerģijas jomā? Bet varbūt irāņiem nemaz elektrību nevajagot?

Jazdas vecpilsētā kāds skolotājs man pavaicāja - varbūt es viņam varot paskaidrot, kāds «Lativijai» labums no skriešanas Amerikas pavadā? Pašu Ameriku viņš saprotot - tai esot intereses visā pasaulē, Bušam esot vajadzīgs kāds ienaidnieka tēls, utt. Bet kas esot «Lativijas» motīvs? Viņš nesaprotot - varbūt es varot paskaidrot. Bet mazākajām dusmām, bez mazākā niknuma - mister, vai jūs gadījumā, lūdzu, varat paskaidrot…

Nevaru, protams, lai gan, godīgi sakot, līdz šim man jezga Irākā un jezga ap Irānu ir bijušas diezgan vienaldzīgas. Taču trakākais, ka viņi visi pēc tam uzdod vēl pēdējo jautājumu, kurš ir burtiski viens un tas pats. Vienkārši un skaidri - kad amerikāņi sāks bumbot mūsu pilsētas un iebruks mūsu zemē, jūs atkal viņiem palīdzēsiet?

Liene Barisa, NRA 04/29/06 Lai arī apritējis otrais gads kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kopējas ES ārpolitikas trūkums Latvijai nav ļāvis panākt cerēto ietekmi un atbalstu lēmumu pieņemšanā valstij svarīgos jautājumos, atzīst Neatkarīgās aptaujātie politiķi un eksperti.

Dalībvalstis interešu deķīti arvien cenšas vilkt uz savu pusi, kas mazāko valstu iespējas samazina. Tādēļ Latvija joprojām cer uz bēdīgi slaveno ES konstitūciju.

Pēc iestāšanās ES ārpolitikā stratēģiskais uzdevums Latvijai, izmantojot Eiropas institūcijas, ir stiprināt savu ietekmi, Neatkarīgajai sacīja ārlietu ministrs Artis Pabriks, jo no tā ir atkarīga arī Latvijas darbība ārpus ES. Taču, lai Latvijas intereses nepārmāktu lielāku valstu interese, Latvijai būtu nepieciešams skaidri zināt ES kopējās ārpolitikas nostādnes. A. Pabriks atzina, ka var runāt par kopīgiem elementiem ES dalībvalstu ārpolitikas virzienos, bet par kopēju politiku runāt ir grūtāk. Arī Saeimas Ārpolitikas komisijas vadītāja Vaira Paegle Neatkarīgajai atzina, ka ir jomas, kur Eiropas valstis ir vienotas – parasti tas izpaužoties krīžu risināšanā.

Taču tur, kur ir ekonomiskas intereses, visbiežāk par vienotu politiku runāt nevar, viņa sprieda. Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka lēmumu pieņemšana kļūs vēl apgrūtinātāka pēc kārtējās paplašināšanās.

"Protams, ir zināmi panākumi, kad Latvijas ietekme ir bijusi jūtama," atzina deputāts. Viņš skaidroja, ka viens no šādiem piemēriem bijis neilgi pēc iestāšanās ES, kad Krievija daudzus nozīmīgus līgumus gribēja slēgt divpusējo sarunu ceļā ar valstīm atsevišķi, nevis visu ES kopā, bet Latvija demonstrējusi striktu pozīciju. Pēc V. Dombrovska domām, panākums ir arī tas, ka Latvijai ir "kurētājas loma" ES attiecībās ar Baltkrieviju, kas mūsu valsti padara redzamu ārpolitikā.

Politiķi un eksperti atzina, ka Latvijai ietekmi līdzētu veicināt ES konstitūcija jeb līgums par konstitūciju Eiropai, kurā atrunāta kopīgas ārpolitikas veidošana. Jāatgādina, ka jukas ar konstitūcijas apstiprināšanu sākās pērn Francijas un Nīderlandes pilsoņu noraidošās attieksmes dēļ. ES tika izsludināts tā sauktais pārdomu periods. Tuvākajā laikā diskusijas gan atsākšoties. Maija beigās Klosterneiburgā Austrijas austrumos notiks īpaša ES dalībvalstu tikšanās, kas būšot veltīta Eiropas nākotnei. Pirmo reizi pēc minētā pārdomu laika paredzēts runāt par Eiropas konstitūciju. ES paplašināšanās komisārs Olli Rēns arī ir uzsvēris, ka ES nav atteikusies no konstitucionālās reformas.

Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs Oskars Kastēns gan spriež, ka pārdomu laiks tiks pagarināts un tik drīz Eiropas konstitucionālo līgumu neizdosies ratificēt visās valstīs. Pēc viņa domām, Eiropa nogaidīs, kā mainīsies situācija atsevišķās valstīs. Piemēram, Francijā tuvojas vēlēšanas. "Bet katrā ziņā process virzās uz priekšu. Igauņi ir pateikuši, ka ratificēs, lai gan pirms neilga laika vēl šaubījās. Somi paziņoja, ka drīzākā laika posmā konstitūciju ratificēs. Lai redzētu, kas būs, gaidīsim gada beigas, bet notiekošais dod cerības," viņš sacīja.

Arī Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis vēl nesen, vizītes laikā Tokijā, pauda pārliecību, ka ES dalībvalstis galu galā atbalstīs konstitucionālo līgumu un Francija un Nīderlande varētu pārdomāt. Pēc viņa teiktā, Latvija pat būtu gatava apsvērt iespējamos konstitucionālā līguma grozījumus, kuri pārdomu laikā varētu rasties.

V. Paegle gan sprieda, ka situācija Eiropā konstitūcijas apstiprināšanas kontekstā varētu būt pat sarežģītāka, jo Francijas un Nīderlandes lēmums saistījās ar iekšpolitiskām problēmām, kuras vēl vairāk saasinājušās, ņemot vērā, piemēram, pieaugošo imigrāciju un citus faktorus. Arī politologs Toms Rostoks un V. Dombrovskis Neatkarīgajai atzina, ka būs grūti pamatot, kādēļ tām valstīm, kuras konstitūciju noraidījušas, lēmums būtu jāpārskata. T. Rostoks sacīja, ka arī nobēdzināt pagultē to gluži nevarēs, jo vairāk nekā puse ES valstu līgumu ir ratificējušas.

Lai ES konstitucionālais līgums stātos spēkā, tas jāapstiprina visām 25 dalībvalstīm. Šobrīd tas apstiprināts 14 valstīs.

Eiropas Savienības neziņa un apjukums – uz kurieni iet, politiskajā līmenī Eiropas Savienībā ir sašķobījis vērtību platformu, atzina T.Rostoks. Turpretī Latvijas sabiedrībā, pēc viņa domām, ir notikušas ļoti būtiskas, pozitīvas pārmaiņas. "Sabiedrības līmenī notikušas ļoti nozīmīgas pārmaiņas. Cilvēks izbauda tās iespējas, ko Eiropas Savienība viņam dod – brīvi ceļot, strādāt. Tādā veidā arī veidojas Eiropas identitāte. Protams, nacionālā identitāte būs spēcīgāka," piebilda politologs. Viņš atzina, ka vērā ņemama kopēju vērtību sistēma Latvijai ar Eiropas Savienību radīsies ilgākā laikā. Arī ārlietu ministrs atzina, ka divi gadi ir daudz par maz, lai to panāktu. Viņš norādīja, ka Latvijai jāiemācās atsevišķas klasiskās vērtības interpretēt atbilstoši mūsdienu Eiropas izpratnei, uzņemties atbildību par savu rīcību.

– Mums ir tīri psiholoģiski jāatbrīvojas no pirmsiestāšanās domāšanas. Šobrīd ir tā, ja mēs kaut ko gribam, un, lai mēs sevi parādām it kā no labās puses, Eiropas Savienības rekomendācijas pieņemam par obligātām prasībām, kas sarežģī vēl vairāk daudzas lietas, piemēram, lauksaimniecībā, rūpniecībā. Bet jāsaprot, ka tāpēc jau tās ir rekomendācijas, lai nebūtu obligātas.

– Eiropas Savienībā šobrīd var runāt par ārpolitikas koordinēšanu, ko dara Havjers Solana, bet ne par vienotu ārpolitiku kā tādu. Mūsu interesēs ir panākt, lai ārpolitika būtu vienota un mēs vairāk būtu iesaistīti lēmumu pieņemšanā ar lielajām valstīm. Protams, ir zināmi panākumi, kad Latvija ir ietekmējusi procesus. Bet mēs nekad nebūsim tādi smagsvari kā Francija vai Vācija.

– Politiskais ieguvums – mums kā ES dalībvalstij tagad ir cits svars, kas jūtams, veidojot attiecības, īpaši ar valstīm, kas gatavojas iestāties ES. Ar mums daudzi grib draudzēties – arī tālas valstis. Piemēram, mums ir intensīvas attiecības ar Ķīnu. Bet Eiropas ārpolitikā katrai valstij ir savas prioritātes.

– Šie divi gadi, īpaši ārpolitikā, Latvijai ir bijuši nozīmīgi. No Latvijas individuālās ārpolitikas esam pārgājuši uz darbošanos plašākā starptautiskā kolektīvā. Jāteic, ka kopējā drošības politika un ārpolitika ES gan ir nosacīta. Latvijas individuālā ārpolitika Eiropas Savienības kontekstā jāattīsta, apzinoties iespējas, ko sniedz kaimiņu politikas ietvars nacionālo interešu piepildīšanā Latvijas ārpolitikā.

Kārlis Streips, Apollo 05/03/06 Šajās dienās kļuvis zināms, ka Latvijas iedzīvotāji visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū esot lielākie «eiroskeptiķi». Tā konstatēts nesen veiktā Eiropas sabiedriskā viedokļa pētīšanas organizācijas «Eurostat» pētījumā, konstatēts, ka tikai 29 procenti valsts iedzīvotāju apstiprinoši atbildējuši uz jautājumu, vai Latvijas piedalīšanās ES ir «laba lieta».

Viena no Latvijas pārstāvēm Eiropas Parlamentā Inese Vaidere kādam laikrakstam teikusi, ka pie vainas šajā lietā varētu būt «smagā pagātnes mantojuma atstātais negatīvisms». Aptuveni to pašu pateicis kāds anonīms komentētājs vienā no Latvijas interneta portāliem: «Latviešiem ir tā īpašība — kamēr uz galviņām kāpostu nesadalīs, tikmēr pukstēs, čīkstēs un pretosies. Pa malām apskatīties nemāk. Tāpēc arī dzīvojam tik negatīvā vidē.» Savukārt Eiropas Savienības amatpersonas atzinušas, ka brīdī, kad atbalsts noslīd zem trešās daļas atbildētāju, laiks mazliet paraizēties, kāpēc tas tā ir.

ES amatpersonām ir taisnība, un galvenokārt tāpēc, ka šī skepse kliedzoši liecina, ka, pavasara vēsmu pārņemts, veselais saprāts Latvijā nolēmis doties atpūtā. Par ES var būt visdažādākie viedokļi, ne mazums tāpēc, ka ES ir ārkārtīgi sazarota organizācija. Cilvēks var priecāties, ka ES palīdz labot Latvijas ceļus, taču niknoties, cik daudz naudas tiek tērēts laukos, ja cilvēks ir pilsētnieks. Savukārt laucinieks var priecāties, kā viņa pagastā daudzviet sakopti lauki un lauku ainava, bet par Eiropas Savienību niknoties tāpēc, ka laukos naudu varētu izdot vēl vairāk, savukārt par plaši izbazūnēto ceļu «Via Baltica» no Helsinkiem uz Varšavu varētu aizmirst, jo laucinieks dzīvo attālā Latgales nostūrī, kur no šā ceļa labākajā gadījumā būs pastarpināts labums. Citiem vārdiem sakot, katram savs krekls tuvāks.

Ne jau Latvijā vien ļaudīm mēdz būt indeve visās lietās vainot Briseli un tās amatpersonas. Tā, piemēram, pēdējo divu gadu laikā pieredzētā smagā inflācija nereti tiek uzskatīta par Eiropas Savienības radītu problēmu, tas nekas, ka inflācijas struktūrā ļoti nozīmīgu lomu spēlē milzīgā tempā pieaugušās naftas cenas, par kurām Briseli vainot nudien nevar. Pirms iestāšanās referenduma 2003. gada septembrī skaļi kurnēja lauksaimnieki, kuri baidījās, ka ES viņus pilnībā iznīcinās. Daudzviet laukos šī skepse izkususi kā sniegs pavasarī, jo, lai arī nebūt ne perfekta, Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku atbalsta sistēma ļoti daudziem Latvijas fermeriem nodrošinājusi daudzreiz labāku dzīvi. Tie nav, protams, tie lauku iedzīvotāji, kuri uzskata, ka no tukšām debesīm jākrīt atbalstam arī tad, ja viņi paši neko negrib darīt. Tā ir viņu problēma. ES, kā minēts, palīdz ar ceļu būvēšanu un remontu, ar Latvijas padomju laikā līdz kliņķim nolaistās infrastruktūras atjaunošanu. Pareizi turpat internetā pateicis kāds cits vērotājs: «Neesam jau Klusā okeāna sala, bez Eiropas vispār mums būtu tikai veloceliņi un piegandētas upes, nekādu projektu pašvaldībām, un zemnieks artu ar vecu belarusu.»

Kas attiecas uz Eiropas Savienības pietiekami bieži bēdīgi slavenajām direktīvām un regulām, daudz mūsu valstī runāts par to, ka mūsu pašu birokrāti nereti ir pārcentušies direktīvu prasību ieviešanā. Taču vēl nozīmīgāks ir apstāklis, ka Eiropas Komisijā strādā ne jau ļaudis, kuri to vien domā, kā citiem sarežģīt dzīvi, Eiropas direktīvu pamatā ir pārliecība, ka kontinentā jāvalda labklājībai un vienlīdzībai. Mazam uzņēmumam higiēnas un vides nekaitīguma prasības var būt traucējošas, taču sabiedrībai kopumā tīra un nebojāta vide ir būtiska. Eiropas pārliecība, ka visiem eiropiešiem ir tiesības dzīvot, strādāt un mācīties, kur vien vēlas, — Latvijai un pārējām «jaunajām» dalībvalstīm šīs tiesības ir tikai daļēji nodrošinātas, taču nupat darba tirgu atvērušas vēl vairākas valstis. Nereti Latvijas iedzīvotāji kreņķējas, ka tik liels skaits tautiešu devušies peļņas meklējumos citur, taču fakts tāds, ka šajā jautājumā visi «par» ir personiski («es gribu nopelnīt»), bet visi «pret» — valstiski («jādomā par Latvijas demogrāfisko situāciju!»). Brīdī, kad jautājums ir par ģimenes pabarošanu vai naudas nopelnīšanu dzīvoklim, personīgie jautājumi nepārprotami ir svarīgāki par sabiedriskajiem. Es katrā gadījumā nespēju kritizēt tos, kas nolēmuši Īrijā lasīt sēnes un nopelnīt desmitreiz lielāku naudu, nekā mājās tas būtu iespējams.

Galvenais jautājums, uz kuru tā īsti neatbild Latvijas «eiroskeptiķi», ir cits — kas būtu noticis ar Latviju, ja mēs būtu nobalsojuši pret iestāšanos? Nereti izskan doma, ka pietiktu iestāties Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ) un viss būtu daudz labāk. Šī pārliecība neņem vērā to, ka Eiropas Savienības prasības ir precīzi tādas pašas pret EEZ dalībvalstīm kā pret savām dalībvalstīm. Pirms pāris gadiem viesojos Norvēģijā, tur gan ES atbalstītāji, gan noliedzēji stāstīja, ka vismaz 70 procenti viņu valsts likumu rakstīti nevis Oslo, bet Briselē. Norvēģijai ES milzīgās subsīdijas nav vajadzīgas, jo norvēģiem cita starpā ir nafta. Taču gribētos ticēt, ka pietiekami daudziem norvēģiem kremt tas, ka noteikumi jāievēro, bet noteikumu izstrādē viņi var piedalīties labākajā gadījumā pastarpināti. Kas attiecas uz Latviju — naftas nav, turklāt, ārpus Eiropas Savienības esot, mums būtu jārēķinās ar stingri sargātām robežām ar Igauniju un Lietuvu, bet daudz atvērtākām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Diez kas nebūtu. Noraidāma ir arī šur tur izskanējusī doma, ka latvietis ir stiprs un darbīgs cilvēks, kuram neviens cits nav vajadzīgs. Skat. iepriekšējo piezīmi par Klusā okeāna salu.

Būtībā no tā, vai Latvijas iedzīvotāji dalību Eiropas Savienībā uzskata par «labu» vai «sliktu» lietu, nekas daudz nemainās. Liels bars «eiroskeptiķu» ir arī Lielbritānijā, kura jau pirms daudziem gadiem no Briseles izcīnīja sevišķi labus finansējuma noteikumus, skepse šajā valstī ir vairāk poza nekā faktos pamatota pārliecība. Ņurdēt jau vienmēr var par visu ko. Jautājums «vai Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir laba vai slikta lieta» ir visai gaisīgs jautājums. Jautāti, «vai tas ir labi, ka Eiropas Savienība ir finansējusi tīra ūdens nodrošināšanu Latvijā», noteikti pozitīvi atbildētu daudzreiz lielāks skaits ļaužu.

Kristiāna Lapiņa, NRA 05/04/06 Robežu nojaukšana ir laba lieta — vienā ziņā. Vari braukt, uz kuru pusi gribi. Vari mierīgi kļūt par neko un atkal sākt dzīvi no jauna. Skeptiski noskaņoti cilvēki piebildīs, ka atliek tikai pārvarēt pazemojuma izjūtu, ka no cilvēka, kuram bijis vismaz kaut kāds sociālais statuss, kļūsti par tādu, kuru īpaši neviens pat nepiemin un kurš var «atzīmēties» kādā pustumšā krogā pie alus glāzes pāris reižu mēnesī un pacelt glāzi par to, ka «es kaut kas esmu».

Principā jau — kāpēc ne. Vienotas t. s. Eiropas telpas izveide patiešām ir izdevīga būšana. Tikai, jājautā, kam. Noteikti tā paplašina uzņēmēju iespējas, vēl jo vairāk ņemot vērā nodokļu sistēmu un tirgus pieejamību. Arī ielenēm labi. Klientu būs vairāk, ja vien izdosies saglabāt mītu par vaļīgo morāles izpratni Latvijā.

Toties citu profesiju pārstāvjiem, kuri pārstāv dažas pamatprofesijas, neklāsies tik viegli. Atļaujiet paskaidrot — par pamatprofesiju var uzskatīt, piemēram, maiznieku vai elektriķi, savukārt baņķieris nav pamatprofesija. Varētu piebilst, ka, no sociālā viedokļa, maiznieks ir «vērtīgāks» par baņķieri. Vecā Eiropa izskatās diezgan izlepusi, raugoties uz to profesiju sarakstu, kur iebraucējiem no jaunajām dalībvalstīm būs iespēja bez ierobežojumiem strādāt. Balto apkaklīšu ir šaušalīgi daudz, un jābūt lērumam cilvēku, kas baltās apkaklītes izglīto, salabo viņu sabojātās veļasmašīnas, iesēj zālienus pie viņu mājas un vajadzības gadījumā iztīra viņu zarnas. Izrādās, ka vecā Eiropa lāgā negrib dalīties ar intelektuālo potenciālu un atalgojumu, bet vairāk ilgojas, lai t. s. melno darbu darītu kāds cits.

Pagaidām situācija ir tāda, ka šāds plāns varētu izdoties. Skaidrojums, kā jūs zināt, ir elementārs. Cilvēki vēlas dzīvot šodien labi, bet par nākotni raizēties vēlāk. Elementārā uzvedības psiholoģija, uz kuras atziņām balstās mūsdienu ekonomika. Nelaime vien tā, ka mūsdienu sabiedrība, vienkāršoti runājot, tiek pārstāvēta ar profesijām, bez kurām nevar iztikt un tādām, kuras var nodēvēt par surogātprofesijām. Dalījums gan ir visai nosacīts, jo vienmēr tur, kur dzīvo vairāk par diviem cilvēkiem, ir vajadzīgs kāds, kurš rūpējas par šiem diviem, kārto viņu darījumus, pārstāv strīdā, apgriež matus vai notīra apavus. Tie laiki, kad katrs cilvēks varēja piekopt pašaprūpes sistēmu un apdzīvot viensētu, kur nebija neviena «liekā» roku pāra, ir garām. Savādā kārtā tās profesijas, kuras ir uzskatāmas par sabiedrības balstu, netiek atalgotas tik labi, kā šo profesiju pārstāvji vēlētos, līdz ar to to cilvēku, kas varētu un vēlētos darīt šādu darbu, kļūst arvien mazāk. Mūsdienās profesijas reitings ir tieši proporcionāls atalgojuma lielumam. Tāpēc variants, ka somu balto apkaklīti aprūpēs latviešu izcelsmes medmāsa, ir daudz ticamāks nekā tas, ka latviešu balto apkaklīti varētu aprūpēt somu izcelsmes māsiņa. Lai padarītu ticamāku otro variantu, vajadzētu papētīt, cik liels ir strādājošo trūkums pamatnozarēs un kādas ir iespējas nodrošināt šiem cilvēkiem konkurētspējīgu atalgojumu. Protams, vecākās un arī jaunākās dalībvalstis var sevi mierināt ar domu, ka cilvēki nezina valodu, viņiem trūkst drosmes un sazin kas vēl. Nieki.

Pat somu valodu var iemācīties. Mūsu valsts pieredze, ka iebraucēji nav bijuši spējīgi iemācīties tās valsts valodu, kurā dzīvo gadiem ilgi, ir vairāk saistīta ar ideoloģisko bāzi. Savukārt, ja ir runa par labākas dzīves meklējumiem, tie var novest pie tā, ka mūsu pašu baltās apkaklītes netiks aprūpētas. Darbaspēks aizplūdīs vēl vairāk. Kā redzams, prognozes, ka cilvēki nebrauks prom un nepametīs mājas, ir aplamas. Nebūtu nekāda nelaime, ja projām dotos tikai tie, kuru profesija vai sniegtais pakalpojums ir uzskatāms par ko ekskluzīvu. Prom aizbrauks cilvēki, bez kuriem mums pašiem būs grūti iztikt. Baltās apkaklītes paliks.

LETA 04/28/06 Drīzumā Ministru kabinetā tiks iesniegts lēmuma projekts, kas paredzēs, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas "Gaismas pils" celtniecība tiks finansēta par līdzekļiem, ko iegūs, pārdodot valstij piederošās "Ventspils naftas" kapitāla daļas.

Pa to piektdien viesnīcā "Radisson SAS Daugava" notikušajā konferencē "Jaunatklāta bibliotēka" paziņoja kultūras ministre Helēna Demakova (TP).

Valdība gatavojas šogad pārdot 38,62% "Ventspils naftas" akciju, par kurām varētu saņemt apmēram 70 miljonus latu. Demakova paziņoja, ka valdība tiks aicināta arī uzņemties finansiālas saistības par kredītu, ko nāksies ņemt "Gaismas pils" celtniecībai.

Runājot konferencē, valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone paziņoja, ka nāksies palielināt "Gaismas pils" projekta izmaksas, kuras līdz šim tika lēstas 105 miljonu latu apmērā.

Magone pastāstīja, ka viņam ir bijušas sarunas ar vairāku ārvalstu celtniecības firmu pārstāvjiem, kuri likuši noprast, ka viņu valstu valdības varētu dāvināt Latvijai daļu no "Gaismas pils" celtniecībai nepieciešamajiem būvmateriāliem, ja saņemtu būvdarbu pasūtījumu.

Kāda Nīderlandes firma, kura vēlētos LNB ēkas fasādi apdarināt ar dabisko akmeni, solījusi, ka pusi no nepieciešamajām akmens plāksnēm varētu dāvināt Nīderlandes valdība. Līdzīgi solījumi esot saņemti no kādas Francijas firmas, kura esot gatava piegādāt "Gaismas pilij" nepieciešamās stikla paketes.

Piektdien no rīta intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" Magone atzina, ka "Gaismas pili" neizdosies uzcelt līdz likumā noteiktajam 2008.gada 18.novembrim, tā būšot gatava tikai 2010.gadā.

Demakova konferencē sacīja, ka "gadiem ilgi bija milzīga pretruna starp vārdiem un darbiem "Gaismas pils" projekta realizācijā". Demakova arī apgalvoja, ka pret šo projektu "valsts attieksme bija nolaidīga, un kulmināciju tā sasniedza [Einara] Repšes valdības laikā". Kultūras ministre uzskata, ka "Gaismas pils" projekta realizāciju var aizkavēt divi faktori - partijas "Jaunais laiks" negatīvā nostāja un Aivara Lemberga "neskaidrais viedoklis" pret LNB jaunās ēkas projektu.

Šonedēļ tika sākta "Gaismas pils" būvlaukuma atbrīvošana. Aģentūra "Jaunie trīs brāļi" ir veikusi cenu aptauju un nolēmusi uzticēt SIA "Ditton būve" nojaukt "Gaismas pils" būvlaukumā trīs nelielas ēkas. Ēku nojaukšana izmaksās 47 000 latu.

Pirmajā būvlaukuma atbrīvošanas posmā tiks demontētas divas būves - garāžas ēka Akmeņu ielā 5 un ēka Mūkusalas ielā 7, kā arī tiks izvāktas ēku drupas Akmeņu ielā 12. Būvlaukuma teritoriju arī attīrīs no tajā esošajiem vecajiem žogiem, krūmiem un atkritumiem.

Būvlaukumā esošo daudzstāvu dzīvojamo māju Kuģu ielā 8/10 un Uzvaras bulvārī 2 nojaukšana notiks no šā gada septembra līdz nākamā gada septembrim, pastāstīja Magone. Vēl ir jānopērk 33 dzīvokļi īrniekiem, kas savus dzīvokļus nebija privatizējuši.

"Gaismas pils" būvlaukumā paredzēts nocirst 54 kokus - divas kļavas, septiņus bērzus 4-12 centimetru (cm) diametrā, 17 bērzus, kuru diametrs ir 20-50 cm, divus ošus, piecas liepas 40-60 cm diametrā, divas ošlapu kļavas un septiņus augļu kokus. Cerības izglābties ir tikai vienam ozolam, kura diametrs ir 70 cm, jo tas aug pie būvlaukuma robežas.

Rīgas domes Apstādījumu komisija ir atlikusi jautājumu par koku izciršanas atļaušanu, pieprasot iesniegt izvērtēšanai "būvprojekta risinājumus ar Nacionālās bibliotēkas publiskajā ārtelpā projektēto labiekārtojumu un apstādījumu sistēmu, akceptētu projektu, būvatļauju". Koku izciršana arī ir jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

"Gaismas pili" iecerēts būvēt apmēram 25 056 kvadrātmetru teritorijā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā un ar 7443.numuru ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā pilsētbūvnievības piemineklis "Pārdaugavas apbūves fragments".

Būvlaukuma teritorijā atrodas 1982.gadā ierīkoti 19 metro izpētes urbumi, no kuriem 12 ir iekonservēti, pieci urbumi ir piemesti ar atkritumiem, divi urbumi tiek izmantoti, četri ir iznīcināti, bet trīs urbumi ir tamponēti.

Dace Lina-Fisenko, NRA 04/28/06 Vakar ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (Tautas partija) tikās ar degvielas tirgotājiem un to asociāciju pārstāvjiem. Pēc tikšanās ministrs secināja, ka nav pamata cerēt uz degvielas cenu kritumu.

Tikšanās reizē ministrs pārrunāja situāciju degvielas tirgū Latvijā kopā ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas, SIA Neste Latvija un SIA Latvija Statoil pārstāvjiem.

Ministrs žurnālistiem minēja divus iemeslus, kāpēc degvielas cenas Latvijā nesamazināsies. "Ir problēmas ar pārstrādes rūpnīcu jaudām, un strauji pieaug pieprasījums citās pasaules daļās," sacīja ekonomikas ministrs A. Štokenbergs. Viņš minēja, ka nav pazīmju par vienošanos degvielas tirgotāju starpā.

"Ekonomikas ministrija katru dienu seko cenu starpībai starp vairumtirdzniecības un lielāko degvielas tirgotāju noteikto cenu, un marta vidū pat bijusi situācija, kad vairumtirdzniecības cena bijusi augstāka. Patlaban nav pamata runāt par situāciju, ka mazumtirgotāji cenšas gūt nepamatotu peļņu," skaidro A. Štokenbergs.

Patlaban starpība starp mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenu ir trīs santīmi, lai gan normāli tai jābūt pieciem santīmiem. EM apņēmusies arī mazināt administratīvos šķēršļus degvielas tirgū, kas ļautu iegūt par 1–1,5 santīmiem zemāku degvielas cenu. Ministrs uzskata, ka degvielas rezerves jāglabā valstij. Par lielāku trumpi ministrs nosauca valsts apņemšanos glabāt obligātās naftas produktu rezerves 70 dienām. Tādējādi tirgotājiem samazinot izmaksas.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (DTA) padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis norādīja, ka pasaulē degvielas cenas pieaug. "Iespējams, ka mazumtirdzniecības cenas varētu samazināties uz kādu brīdi, bet pēc tam atkal turpināsies kāpums," sacīja O. Karčevskis un uzsvēra, ka, turpinoties pašreizējam cenu tempu pieaugumam, 70 santīmu par litru atzīmi cenas varētu sasniegt maijā.

Piešķirs papildu 86 000 latu kompensācijām amatus atstājušajiem ministriem

LETA 04/28/06 Valdība nākamnedēļ lems par papildu 86 000 latu piešķiršanu Valsts kancelejai, lai tā varētu izmaksāt kompensācijas šogad amatus atstājušajiem ministriem un viņu parlamentārajiem sekretāriem, informēja Ministru prezidenta padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins.

Saskaņā ar likumu ministriem, atkāpjoties no amata, pienākas kompensācija trīs mēnešalgu apjomā. Ministru alga pirms nodokļu nomaksas ir 1944 lati, līdz ar to kompensācijā katram bijušajam valdības loceklim jāizmaksā 5832 lati.

Likums arī paredz, ka, atkāpjoties ministram, amatu zaudē arī viņa parlamentārais sekretārs. Parlamentārajiem sekretāriem arī pienākas kompensācija trīs mēnešalgu apjomā. Parlamentārie sekretāri mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem 826 latus.

Valsts kancelejai jāmaksā kompensācijas ministriem un jāveic darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pjatkins norādīja, ka Valsts kancelejas budžetā netiek paredzēti līdzekļi šādām kompensācijām, tāpēc papildu finansējums būs jāparedz no budžetā plānotajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Gada sākumā aizsardzības ministra posteni pameta partijas "Jaunais laiks" (JL) līderis Einars Repše, bet satiksmes ministram Aināram Šleseram (LPP) nācās demisionēt, jo to pieprasīja premjers Aigars Kalvītis (TP).

Aprīlī no amatiem atkāpās seši JL ministri - Solvita Āboltiņa, Ina Druviete, Krišjānis Kariņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece un Jānis Reirs.

Ināra Egle, Diena 04/29/06 Jaunā laika frakcijas vadītāja Kārļa Šadurska piedāvājums Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau pirms vēlēšanām parakstīt vienošanos par pēcvēlēšanu koalīciju bijis negaidīts gan uzrunātajiem, gan arī vairākiem JL vadošajiem politiķiem. Partijā nekas tāds neesot lemts, un sadarbība aplūkota tikai kontekstā ar nepieciešamību koordinēt labējās opozīcijas darbību parlamentā. "TB/ LNNK nekādas vienošanās pirms vēlēšanām neslēgs. Visu noteiks vēlēšanu rezultāti, un atkarībā no tiem arī tiks runāts par sadarbību," Dienai piektdien sacīja tēvzemiešu līderis Jānis Straume.

Tēvzemieši bija uzaicinājuši JL vadību uz frakcijas sēdi, kurā vēlējās prezentēt izstrādāto Pilsonības likumu. Taču drīz vien JL vadītājs Einars Repše sarunu esot ievirzījis citā gultnē. Viņa partijas biedri to skaidro ar pretreakciju tam, ka TB/LNNK vēlējusies kameru priekšā parādīt, kā JL neatbalsta tās likumprojektu, tāpēc JL vadītājs "pārtvēris iniciatīvu". Daži tēvzemieši atzina, ka esot bijuši šokēti, jo E.Repše uzrunājis nevis viņus, bet gan televīzijas kameras.

K.Šadurskis ideju par pēcvēlēšanu koalīcijas nostiprināšanu esot izteicis beigās. Viņš Dienai piektdien paskaidroja, ka šāda skaidrības ieviešana par JL pēcvēlēšanu partneriem palīdzētu vēlētājiem izdarīt izvēli. Iziešana no A.Kalvīša valdības varētu apgrūtināt arī JL iespējas ar tās partijām strādāt pēc vēlēšanām, ko K.Šadurskis neapstrīdēja. "JL neviens negribēs ņemt koalīcijā aiz draudzības, tāpēc mums tagad ir jāstrādā tā, lai mēs būtu nepieciešami nākamajā valdībā," viņš sacīja. JL frakcijas priekšsēdim esot grūti iedomāties "JL sadarbību ar LPP, kā arī ar partiju, kas par premjera kandidātu ir nosaukusi Aivaru Lembergu", ar ko ir domāta ZZS. Taču K.Šadurskis uzskata, ka ar TP varētu sadarboties.

Tiekoties ar vēlētājiem, atzinīgi par tēvzemiešiem ir izteicies arī E.Repše. Viņš arī Dienai uzsvēra, ka vēlētājiem tiek piedāvāta skaidra izvēle — vai nu balsot par kreiso bloka, tagadējās valdības partijām, vai par Jauno laiku un TB/LNNK. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad JL pieslienas tēvzemiešiem brīžos, kad partijai tas ir izdevīgi. TB/LNNK par stratēģisko partneri jaunlaicieši nosauca arī 2004.gadā, kad bija saņēmuši "dunci mugurā" no sava tuvākā partnera LPP. Tas pēc E.Repšes valdības krišanas kļuva par tumsas spēku un tika piesaukts arī kā galvenais šķērslis JL palikšanai tagadējā Aigara Kalvīša valdībā. Toreiz TB/LNNK solidarizējās ar JL un neiegāja Induļa Emša (ZZS) valdībā, kas bez JL kļuva atkarīga no pieciem bijušajiem PCTVL deputātiem, kuri pārnāca uz LPP — savukārt JL nepiekrita iekļauties citas partijas premjera veidotā koalīcijā. Drīz pēc tam tēvzemieši gan vīlās JL, kas atšķirībā no TP un ZZS neatbalstīja viņu ierosinājumu liegt Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēt bijušajiem čekistiem un personām, kas bija kompartijā pēc 1991.gada 13.janvāra. A.Kalvīša valdības veidošanas laikā 2004.gada nogalē tieši JL noteica to, ka tēvzemiešiem tajā piedāvāja tikai vienu ministru, kam partija nepiekrita.

LETA 04/29/06 Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents un Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) uzskata, ka pašreizējā reģionālā reforma ir nepārliecinoša. Viņaprāt, aktualizējoties reģionālajai reformai, ir jāsāk veidot spēcīgas mazās pašvaldības ar reģionālajiem centriem.

Jelgavas pašvaldības preses sekretāra Jāņa Zemenes sagatavotajā informācijā Rāviņš norāda, ka reģionālā reforma ir nepieciešama, bet nevar piekrist pašreizējam modelim, kuru piedāvā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Modelis balstās uz piecu reģionālo pašvaldību izveidi, kam nav pārliecinoša pamatojuma. Šāds veidojums ir mākslīgs un nesamērīgi dārgs. Racionālāk būtu par pamatu ņemt vēsturiski veidojušos astoņus vai deviņus reģionālos centrus, ap kuriem tad grupētos arī mazās pašvaldības, uzsver Rāviņš.

Mazajām pašvaldībām ir jārada apstākļi, lai tām būtu izdevīgi apvienoties, bet lielās pašvaldības kā reģionu centri dotu spēcīgu atbalstu. Pašlaik Jelgavas un Bauskas pašvaldības plāno vērienīgu atkritumu apsaimniekošanas projektu, kurā iesaistīs arī mazās pašvaldības. Šāds projekts ir veiksmīgs piemērs lielo un mazo pašvaldību sadarbībai.

Jelgavā kā Zemgales reģiona centram, migrācijas iespaidā pēdējos gados ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas liecina, ka pilsēta strauji attīstās. Pēdējos gados Jelgavā ir pieaugusi investoru interese, kas ir pašvaldības darba rezultāts. Investīcijas iegulda tur, kur ir sakārtota infrastruktūra, darbaspēks un skaidra nākotnes vīzija. Līdz šim valsts ir pārāk maz piešķīrusi līdzekļus reģioniem infrastruktūras sakārtošanai, līdz ar to kavējot to attīstību, atzīst Jelgavas mērs.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ir pārliecināts, ka Latvijā jāveido spēcīgas pašvaldības, kas spēj risināt problēmas reģionālā līmenī, nevis "spēlējas tikai savā smilšu kastē".

Tiekoties ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem, Kalvītis pauda pārliecību, ka gadu pēc Saeimas vēlēšanām reģionālā reforma valstī tiks pabeigta.

Lielas un spēcīgas pašvaldības esot nepieciešamas, lai varētu risināt reģioniem svarīgus jautājumus un lai pašvaldības būtu konkurētspējīgas valsts iekšienē.

Premjers uzskata, ka pašvaldības, kuru gada ieņēmumi nepārsniedz 100 000 latu, ir mazspējīgas, jo nespēj, piemēram, veikt ceļu sakārtošanu un īstenot citus iedzīvotājiem svarīgus pasākumus. Tas izraisot iedzīvotāju migrāciju uz attīstības centriem.

Kopumā reģionālā politika Latvijā līdz šim neesot bijusi veiksmīga, jo ekonomika koncentrējusies vien Rīgā. Pēdējo gadu laikā gan esot vērojama tendence pieaugt investīcijām arī reģionos.

Partijas sākušas apspriest deputātu kandidātus rudenī gaidāmajām vēlēšanām

LETA 05/01/06 Partijas jau tagad sākušas apspriest deputātu kandidātus rudenī gaidāmajām 9.Saeimas vēlēšanām.

Tautas partijas (TP) reģionālās nodaļas ir sākušas izvirzīt deputātu kandidātus, kurus vēlāk izvērtēs partijas valdes izveidota darba grupa un valde, bet pēc tam tie tiks apstiprināti konferencē jūnija beigās, informē TP valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš.

Lagzdiņš pauda nožēlu, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēs partijas biedre Kristiāna Lībane-Šķēle, kura publiski paudusi, ka vēlēšanās nestartēs, jo vēlas norobežoties no tā saucamā "Jūrmalgeitas" skandāla, kurā tika minēts arī viņas vīra Andra Šķēles vārds. Lagzdiņam gan neesot bijusi saruna ar Lībani-Šķēli, taču viņas publiski paustais neviešot cerību, ka savulaik populārā politiķe varētu pārdomāt.

Neoficiāli izskanējis, ka ar pirmo numuru vēlēšanās TP pārstāvēs premjers Aigars Kalvītis, partijas priekšsēdētāju Ati Slakteri atstājot otrajā vietā. Lagzdiņš gan apgalvoja, ka par kandidātu numuriem sarakstos esot pāragri runāt, jo vēl notiekot pašu kandidātu izvirzīšana.

Partija "Jaunais laiks" (JL) jau ir apzinājusi, ka vēlēšanās kandidēs aptuveni 100 cilvēki, informē vēlēšanu kampaņas vadītājs, Saeimas deputāts Artis Kampars.

JL tagad apzinot kandidātu vēlmes, kuros apgabalos tie vēlas kandidēt, bet sarakstus apstiprināšot partijas valde īsi pirms iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Kā liecina aģentūras LETA veiktā aptauja, nākamās Saeimas vēlēšanās, visticamāk, nekandidēs Rīgas mērs Aivars Aksenoks un Saeimas deputāts Paulis Kļaviņš.

Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/ LNNK (TB/LNNK) sarakstu galvgalī likšot jaunus un līdz šim mazāk pazīstamus cilvēkus ar labām zināšanām sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā, stāsta partijas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Pats Straume vēlēšanās gan kandidēšot, bet noteikti "nebūšu ar pirmo numuru".

Deputātu kandidātus ir sākusi apzināt arī Latvijas Pirmā partija (LPP), kurai tie vēl būs savstarpēji jāsaskaņo ar sadarbības partneriem - savienību "Latvijas ceļš" un reģionālajām partijām, informē LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Visticamāk, no LPP puses Saeimas vēlēšanās kandidēs visi bijušie un esošie ministri un Saeimas deputāti.

Sandris Vanzovičs, NRA 05/03/06 Darba svētki 1. maijā acīmredzot krietni mazinājuši Rīgas domnieku darba spējas: savākt kvorumu vakar pulksten 9 uz Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdi izrādījās nepaveicams uzdevums.

Uz šīs komitejas sēdi vakar noteiktajā laikā ieradās tikai Satiksmes departamenta amatpersonas un žurnālisti, kā arī viens deputāts (Jānis Zaržeckis, LPP) no 11 iespējamiem. Ar minūtes nokavēšanos klāt bija arī komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK), kā arī domnieks Deniss Gorba (PCTVL), bet vēl pēc piecām minūtēm – deputāts Olafs Pulks (JL). Pazudušos kolēģus mēģināja telefoniski sadzīt rokā, taču tikai Juris Zvirbulis (JL) solījās būt klāt 15 minūšu laikā, bet pārējie par sevi ziņas nedeva.

Tā kā kvoruma nodrošināšanai vajadzēja vismaz sešus deputātus, A. Požarnovs meta mieru neauglīgajiem pūliņiem un paziņoja, ka sēde nenotiks un par četriem sēdē izskatāmajiem jautājumiem nāksies lemt nākamotrdien. Kur vakar no rīta bija nozuduši deputāti Modris Jaunups (JL), Edmunds Krastiņš (TP), Jānis Dinevičs (LSDSP), Mihails Kameņeckis (SC), Ivans Ivanovs un Sergejs Žuravļovs (abi Dzimtene/LSP), atliek vien minēt, taču pēdējā laikā domniekus vispār pārņēmusi slinkuma lēkme.

Pēdējā Rīgas domes sēde notika 18. aprīlī, turklāt tā bija opozicionāru inspirēta ārkārtas sēde, kurā tika lemts tikai par vienu jautājumu. Savukārt pilnvērtīga sēde bijusi teju pirms mēneša – 11. aprīlī. Arī viena no stratēģiski svarīgākajām – Pilsētas attīstības komiteja – pēdējoreiz uz savu sēdi pulcējās 19. aprīlī. Tā nenotiks arī šodien. Šonedēļ nenotiek arī Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu, Komunālo un dzīvokļu jautājumu, Vides, Izglītības, jaunatnes lietu un sporta, Finanšu un administrācijas lietu komiteju, kā arī Rīgas domes prezidija sēdes. Drošības un kārtības jautājumu komitejai šodien būs tikai viens apspriežams jautājums, un apjomīgākos darbos šonedēļ ir metušās tikai Sociālo jautājumu, kā arī Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja.

DELFI 05/03/06 Maija beigās paredzētajā Latvijas Pirmās partijas (LPP) kongresā par LPP priekšsēdētāju varētu kļūt bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, jo pašreizējais partijas līderis Juris Lujāns nolēma atkāpties un aicina ievēlēt Šleseru viņa vietā, trešdien ziņo laikraksts "Diena".

Lujāns piedāvā Šleseru virzīt kā premjera amata kandidātu "Uzskatu, ka priekšsēdētājam jābūt arī premjera kandidātam un ir pienācis laiks Šleseram uzņemties atbildību," laikrakstam sacīja Lujāns.

Šlesers laikrakstam pauda gatavību vadīt partiju "ja kongress to atbalstīs".

DELFI 05/03/06 "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) turpina pagājušajā gadā uzsākto akciju "Kokiem mežā būt". Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību satiksmes drošības jautājumiem un akcentēt problēmu, ka kokiem jāaug mežā nevis uz autoceļu nomalēm, informēja LVC Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe.

Brauktuves tuvumā augošie koki ir bīstami satiksmes dalībniekiem, jo frontālā sadursmē ar koku pat pie ātruma 50 kilometri stundā ir iespējams gūt nāvējošus ievainojumus.

Akcijas laikā LVC sadarbībā ar "Latvijas Valsts mežiem" (LVM) piektdien rīko meža stādīšanas talku. Šogad meža stādīšana norisināsies Zemgales mežsaimniecības Misas meža iecirknī. Tiks stādīti egles kailsakņu stādi.

LETA 05/03/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) vēlas drīzu skaidrību saistībā ar tā saucamo čekas maisu likteni, izšķiroties par to atvēršanu vai iznīcināšanu.

Šodien intervijā Latvijas Radio valdības vadītājs norādīja, ka diskusijas ap "čekas maisiem" notiek jau 16 gadus un šis jautājums vienmēr tiek aktualizēts, tiklīdz valstī rodas kādi politiski saspīlējumi.

Kalvītis uzskata, ka Saeimai būtu jāizšķiras, ko darīt ar "čekas maisiem" - atvērt vai sadedzināt, lai ap šo jautājumu vairs nebūtu "tāda nelāga aura".

Kalvītis uzskata, ka, ņemot vērā sabiedrības lielo interesi, "čekas maisi" būtu jāatver.

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija šomēnes iecerējusi sagatavot un iesniegs izskatīšanai parlamentā galīgajā lasījumā likumprojektu par "čekas maisu" atvēršanu. Komisijai vēl būs jālemj, kad likums stāsies spēkā un kad tiks atvērti "čekas maisi".

Anita Daukšte, NRA 05/03/06 Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle ( Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) šodien un rīt kopā ar EP Transporta komitejas deputātiem viesosies gan Rīgā, gan Ventspilī, lai apspriestu Latvijai nozīmīgus transporta politikas jautājumus. Paralēli darbam EP viņš ļoti aktīvi veido TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņu un ir aizvainots, ka Latvijas likumdošana viņam liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās, tikai pametot darbu Briselē.

– Jūs esat ieradies uz Eiropas Parlamenta Transporta komitejas sēdi Latvijā, kur tiks apspriesti vairāki nozīmīgi transporta politikas jautājumi. Viens no galvenajiem jautājumiem ir saistīts ar diskriminējošiem dzelzceļa tarifiem pārvadājumiem no Krievijas uz Baltijas ostām. Ko jūs cerat panākt šā jautājuma apspriešanā Latvijā?

– EP deputāti ierodas Latvijā 3. maijā un runās par vairākiem nozīmīgiem transporta jautājumiem – gan uzreiz Rīgas lidostā, gan vēlāk – 4. maijā – Ventspilī. Kas attiecas uz dzelzceļa tarifu jautājumu – mēs jau sen sadarbojamies šajā jomā ar Latvijas Tranzītbiznesa asociāciju, arī Ārlietu ministrija strādā. Es pats šo jautājumu esmu pārrunājis ar Eiropas komisāru Žaku Baro, lai šis jautājums tiktu iekļauts Eiropas Savienības sarunās ar Krieviju par šīs valsts uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā. Ir pamats domāt, ka kaut kas tiks risināts. Es gan nevaru apgalvot, ka šis jautājums kļūs par ES sarunu prioritāti. Taču nav normāli, ka dzelzceļa tarifi kravām no Krievijas uz Ventspili, Liepāju vai Rīgu ir 1,3–3 reizes augstāki nekā uz Sanktpēterburgu vai Primorsku.

– Ar cik lielu izpratni tranzīta jautājumos jārēķinās Latvijai gan EK, gan EP lēmumos? Ja jūs norādāt, ka, piemēram, dzelzceļa projektu Rail Baltica taisās realizēt no kohēzijas un struktūrfondu līdzekļiem, tas nozīmē lielāku Latvijas līdzfinansējuma daļu. Ar kuru valstu atbalstu var rēķināties, lai mainītu EK plānus šajā jautājumā un tie būtu lielajos ES infrastruktūras objektu finansējumu sarakstos?

– Rail Baltica ir viens no 30 lielajiem ES transporta projektiem, kuriem laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam paredzēti 20,3 miljardi eiro. Britu ES prezidentūras laikā šis skaitlis nokritās līdz 7 miljardiem eiro, bet pēc panāktā kompromisa tika palielināts līdz 8 miljardiem. Un tad sākās spēles – kad vecās ES dalībvalstis saprata, ka naudas ir trīs reizes mazāk, tās sāka savu projektu lobēšanu. Rail Baltica projekts, kas bija viens no pieciem prioritārajiem no šiem 30, tika izsviests ārā. Ar piebildi, ka kāda finanšu regula aizliedz projektu finansēt no diviem fondiem, līdz ar to mums būtu Rail Baltica jāfinansē no mūsu kohēzijas fonda līdzekļiem, kas ir aptuveni 700 miljonu eiro septiņiem gadiem. Tad iznāktu, ka visa Latvijai paredzētā kohēzijas fonda nauda mums būtu jāiegulda Rail Baltica! Taču tas nav iespējams, jo mums ir lielas vajadzības autoceļiem. Turklāt tas nav godīgi no veco ES dalībvalstu puses. Šī ir izteikti politiska lieta. Vienīgais varu ierosināt mūsu finanšu ministram Oskaram Spurdziņam kopā ar citu jauno dalībvalstu ministriem veicināt ES finanšu regulas maiņu, kas aizliedz vienu projektu finansēt no diviem fondiem.

EP Transporta komitejas deputātiem, uzturoties šeit, būtu jāsaprot, ka Latvija nevar realizēt vērienīgu ātrvilciena projektu ar saviem līdzekļiem.

– Latvijas tranzīta politika lielākoties ir saistīta ar kaimiņvalsti Krieviju. Kā jūs vērtējat līdzšinējo situāciju – vai Krievijas uzņemšanas PTO bremzēšana ir pietiekami efektīvs solis, lai panāktu tās pretimnākšanu tranzīta jomā?

– Mēs negribam bremzēt Krievijas uzņemšanu PTO, gribam panākt, lai tai būtu civilizēta attieksme pret citām valstīm transporta, ārējās tirdzniecības politikas jomā. ES mēs gribam parādīt, ka ES ārējā robeža ar Krieviju tiek ietekmēta ar politiskām metodēm – gan ar tarifu politiku, gar tukšo cauruļvadu, gan autopārvadātāju ilgstošo aizturēšanu uz Krievijas robežas.

– EP Transporta komiteja šeit runās par prāmju līnijas Ventspils–Rostoka projektu, lai novirzītu kravas no autoceļiem. Kāda transporta nozare ir perspektīvākā Latvijā?

– Viens no Eiropas transporta politikas pamatmērķiem ir novirzīt kravas no autoceļiem. Novirzīt var uz dzelzceļu vai jūras ceļiem. Tas abos gadījumos Latvijai ir ļoti izdevīgi. Taču trīs Baltijas valstīs jau šobrīd ir ļoti labs attiecības procents starp kravām, kas iet pa autoceļiem un kas pa dzelzceļu – aptuveni puse uz pusi, kamēr Eiropā cīnās par aptuveni 7% dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Eiropa tāpēc dod naudu projektiem, lai aizdabūtu kravas no autoceļiem. Šajā sakarībā mēs Ventspilī gribam pārrunāt prāmju līnijas paplašināšanu no Ventspils ostas uz Rostoku ar Marco Polo projekta atbalstu. Tas, manuprāt, ir labs piemērs, kā varētu realizēt šo ES transporta politikas prioritāti. Prāmju satiksme no Latvijas uz Dāniju, Zviedriju, Kalē ostu Francijā būtu ļoti perspektīva lieta.

– Kā, no Briseles raugoties, izskatās Rīgas transporta problēmas? Pilsēta arī ir nozīmīgs transporta mezgls, taču šeit jau ilgstoši netiek galā ne ar tiltiem, ne ceļiem, ne apvedceļiem. Vai tā būtu norakstīta pilsēta un šeit būtu attīstāma vienīgi lidosta?

– Lidosta arī. Taču Rīgā galvenās ir citas problēmas. Rīgā joprojām, dodot atļaujas dažādu objektu, lielveikalu u. tml. būvniecībai, galīgi tiek ignorēts, vai šāda attīstība ir samērojama ar cilvēku un automašīnu kustību. Skaidrs, ka var jau būvēt spekulatīvi – uzbūvē, un māja stāv tukša, bet skaidrs, ka mašīnu plūsma ir jāmaina. Nevar visu atrisināt tikai ar dārgām investīcijām – uzbūvēs tiltu, uztaisīs platākas ielas. Ja netiks regulētas satiksmes plūsmas atbilstoši pilsētas attīstībai, viss nonāks purvā. Situāciju var mainīt ar politiski riskantiem projektiem, kas dažās Eiropas pilsētās ir līdzējuši samazināt autoplūsmu centrā – ar maksas ņemšanu par iebraukšanu un sabiedriskā transporta attīstīšanu.

– Kad aprīļa sākumā valdību pameta Jaunā laika ministri un jūsu partija atteicās piedalīties Kalvīša valdībā, izskanēja, ka jūs varētu kļūt par Ministru prezidentu. Vai jūs būtu gatavs pamest EP par labu aktīvai politiskai darbībai Latvijā?

– Esmu gatavs strādāt tur, kur Latvijai esmu noderīgāks. Pēc Saeimas vēlēšanām es varētu strādāt izpildvarā. Ja vēlēšanu rezultāti TB/LNNK būs labi un mēs varētu izveidot valdību uz četriem gadiem, es būtu ar mieru tajā strādāt. Tagadējais piedāvājums bija, maigi izsakoties, nenopietns. Īpaši, ja to piedāvāja Kārlis Šadurskis [JL Saeimas frakcijas vadītājs], kurš darīja visu, lai mani un manus kolēģus no Eiropas Parlamenta atturētu no piedalīšanās Saeimas vēlēšanās. Tika radīta norma pēc JL priekšlikuma – ka mums vasarā, ja gribam kandidēt Saeimas vēlēšanās, jākļūst par bezdarbniekiem. Līdz ar to neticēju šādiem JL piedāvājumiem vadīt valdību. Es uzskatu, ka JL izdarīja kļūdu, aizejot no valdības, bet tā ir viņu pašu problēma. Es nezinu, ko viņi var piedāvāt saviem vēlētājiem, ja apgalvo, ka viņiem nav pieņemama politiskā elite, kas ir citās partijās. Tad viņiem atliek tikai vai nu 51 balss parlamentā, vai arī opozīcija. Tas ir ļoti nekonstruktīvi, tad jau konsekventi būtu tā – ja nav 51 balss, tad noliekam savus mandātus un ejam no politikas ārā, jo nevaram ne ar vienu sastrādāties. Man šāda politika liekas nepieņemama. Bet tā jau pamatā nāk no viņu pašreizējās vadības, un viņiem būtu jāsaprot iekšēji, kā pārmainīties. Jāsaprot pašiem, ciktāl var iet ar vienkāršu populismu.

– Jūs nevarat kandidēt vēlēšanās, nepametot EP. Esat apsvēris tādu iespēju - kļūt par partijas lokomotīvi vēlēšanās?

– Es jau esmu vienreiz piedzīvojis to kaunu, stājoties darbā Eiropas Parlamentā, kad man ailītē "nodarbošanās" bija jāraksta – "bezdarbnieks". Mūs, EP ievēlētos, pateicoties Latvijas likumdošanai, ātri izmeta no Saeimas. Bet EP pirmā sēde notika pēc trim nedēļām.

Mani aizvaino situācija piedzīvot reālu bezdarba stāvokli. Es pieņemu, ka TB/LNNK vērsīsies cilvēktiesību institūcijās, Satversmes tiesā par EP deputātus diskriminējošo normu. Iespējams, ka Saeima arī to atcels. Ja ne, tad es gribētu, lai Latvijas cilvēki saprot, ka ir politiķi, kas ar šādām metodēm cenšas vājināt sev konkurenci. Tas nav godīgi.

Es negribu augustā kļūt uz četriem mēnešiem par bezdarbnieku līdz Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai. Turklāt zaudējot EP mandātu, ko cilvēki man ir uzticējuši. Nevienā Eiropas valstī EP deputāti šādi netiek diskriminēti – spiežot viņus atteikties no mandāta, gadījumā ja plānojuši kandidēt nacionālajās parlamenta vēlēšanās.

– Jūs esat TB/LNNK jaunās ekonomikas programmas autors. Tajā jūs piedāvājat ievērojamu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu un nekustamā īpašuma nodokļa diferenciāciju atkarībā no īpašuma vērtības un lietošanas subjekta. Kas liek domāt, ka šie priekšlikumi par nodokļu pamazinājumu nav vien priekšvēlēšanu populisms, ja zināms, ka tas ļoti mainītu pašvaldību ienākumu bāzi, turklāt iedzīvotājiem tīkamais nodokļa pamazinājums būtu viens no inflāciju veicinošiem faktoriem?

– Teorētiski nodokļu pazeminājums inflāciju nestimulē. Taču es jums piekrītu, ka abi nodokļi ietekmē pašvaldību ieņēmumus, tāpēc mēs runājām ar Pašvaldību savienību, kur negāja viegli. Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu no 25 līdz 15% triju gadu laikā – šo piedāvājumu konceptuāli valdība ir pārņēmusi, un mums ir prieks par to. Taču viena no lielākajām algu problēmām ir neapliekamais minimums. Mēs piedāvājam līdz 2010. gadam celt neapliekamo minimumu, samērojot to ar vidējo algu valstī, – ja aug vidējā alga, aug arī neapliekamais minimums. Cilvēkiem ir kaut kā jādod motivācija nebraukt prom uz citām valstīm. Mēs negribētu, lai vēlāk Latvijā būtu jāieved moldāvi, baltkrievi, laosieši, kambodžieši, kuri ir vēl lētāks darbaspēks.

Nekustamā īpašuma nodoklis ir viens no svarīgākajiem, tas būtu jārēķina ne tikai no zemes, bet arī tur uzceltās ēkas vērtības. Tam būtu jāmazina spekulatīvo investīciju īpatsvars. Jo šobrīd cilvēki saprot, ka savu naudu depozītā noguldīt nav izdevīgi – inflācija ir pārāk liela. Tad nu naudu iegulda nekustamo īpašumu spekulācijās, kur ir īsta Eldorado. Vienīgais nodoklis, kas jāmaksā, ir zemes nodoklis, un citi nodokļi no pārdotā dzīvokļa vai mājas valstij nav jāsamaksā. Tas būtu jāizbeidz. Nodokļu politika mājokļu jomā ir jādiferencē – ja es dzīvoju mājā, tad ir viens nodoklis, ja spekulēju – cits.

– Jūs gan negatīvi izteicāties par JL, kas jums ir liedzis kandidēt Saeimas vēlēšanās. Taču izskatās, ka abu partiju sadarbība bijusi visai cieša...

– TB/LNNK sadarbojas ar JL tieši tikpat daudz, cik ar citām, ar kurām šāda sadarbība ir iespējama. Neiespējama tā ir ar, piemēram, PCTVL. TB/LNNK ar savu jauno nodokļu politikas piedāvājumu vēlas tikai parādīt, ka mēs esam prognozējams spēks politikā. Vai šos priekšlikumus atbalstīs JL vai Tautas partija, mums ir prieks par jebkuru. Es gribētu norobežoties no priekšstata, ka mums ir kādas īpašas attiecības ar JL. Mēs esam konkurenti. Viņi neatbalsta mūsu ierosinātos Pilsonības likuma grozījumus. Man savukārt nav pieņemama Repšes kunga nostāja, kurš, braukājot pa Alūksni un citur laukos, stāsta cilvēkiem, ka vajag pirkt dzīvokļus par spekulatīvām cenām, nevis tos īrēt, ka vajag pirkt akcijas, nevis pleijerus. Man tas ir nepieņemami, ja zināms, ka cilvēki nevis pērk pleijerus un akcijas, bet gan brauc uz Īriju strādāt, lai varētu uzturēt ģimeni.

Jānis Zvērs, NRA 05/03/06 Valsts kontrole (VK), veicot revīziju Tieslietu ministrijā (TM) un tās pakļautības iestādēs, atklājusi virkni kļūdu un neatbilstību Tiesu administrācijas finanšu plūsmā un uzskaitē. Tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds vakar uz laiku no amata atstādinājis Tiesu administrācijas direktori Ilonu Beierbahu.

"Informāciju no Valsts kontroles par pārkāpumiem Tiesu administrācijas grāmatvedībā ministrs saņēma 26. aprīlī, taču, tā kā ceturtdien un piektdien viņš atradās Luksemburgā, lēmumu par Ilonas Beierbahas atstādināšanu pieņēma vakar," Neatkarīgajai sacīja TM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.

VK revīzijas paziņojumā secina, ka Tiesu administrācijas grāmatvedībā pieļautas vairākas rupjas kļūdas. Piemēram, salīdzinot grāmatvedības datus virsgrāmatā ar pārskata pielikumā uzrādītajiem, VK konstatējusi 831 410 latu starpību ieņēmumos, savukārt izdevumos uzrādīta par 952 386 latiem mazāka summa nekā pārskata pielikumā.

Savukārt veicot Finanšu pārskata sakritību pārbaudi pielikumos, revidenti konstatējuši 238 337 latu starpību pārskata gada sākumā pamatbudžeta izpildes rezultātam.

G. Grīnvalds ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim uzdevis izveidot disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju un nodrošināt disciplinārlietas izmeklēšanu. Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu pret I. Beierbahu norādīts, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, iestādes vadītājs organizē iestādes funkciju pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

J. Saulīte zināja teikt, ka otrdien I. Beierbaha izsaukta pie ministra, kurš paskaidrojis atstādināšanas iemeslu – disciplinārlietas ierosināšanu par pienākumu nepildīšanu, nenodrošinot Tiesu administrācijas (TA) grāmatvedības un finanšu uzskaites atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ir zināmi zaudējumi, kādi radušies paviršās grāmatvedības dēļ, J. Saulīte atbildēja: "Par summām nav runas – grāmatvedība neatbilst noteikumiem, un par to atbildīga vadītāja!"

Ilonas Beierbahas viedokli par ministra lēmumu un dīvainībām grāmatvedībā Neatkarīgajai uzzināt neuzdevās.

"Viņa savu viedokli sniegs pēc disciplinārlietas izbeigšanas," paskaidroja TA direktores palīdze Inese Jokste. Saskaņā ar ministra lēmumu TA direktora pienākumus disciplinārlietas izmeklēšanas laikā pildīs TA Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa.

"Lēmums atstādināt Beierbahu ir ļoti prātīgs – tas ir tas, ko es nepaspēju izdarīt!" Neatkarīgajai sacīja bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Viņa skaidroja, ka I. Beierbahai pirms diviem gadiem tika uzticēts izveidot Tiesu administrāciju, lai tiesas materiālajā nodrošinājumā nebūtu atkarīgas no politiķiem. "Diemžēl administrācija bieži vien neizprata, ka ir radīta, lai apkalpotu tiesas, nevis otrādi," uzsvēra S. Āboltiņa. "Vadīt viņa nemācēja – lielas problēmas bija arī ar uzdevumu deleģēšanu padotajiem. Beierbaha iedod kaudzi ar dokumentiem, taču nespēj sniegt analīzi. Varbūt nedaudz pietrūkst izpratnes." S. Āboltiņa informēja, ka ar TA darbību neapmierinātību pauduši arī tiesu vadība, skaidrojot, ka cerētās vienkāršības vietā radusies dubulta birokrātija.

Prezidente par nopelniem Latvijas labā pasniedz valsts augstākos apbalvojumus

LETA 05/03/06 Piešķirot Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien valsts dibināšanas atceres priekšvakarā Rīgas Latviešu biedrības namā vairākiem cilvēkiem pateicās par nopelniem Latvijas valsts labā.

Otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts bijušajam Polijas ārlietu ministram Broņislavam Geremekam. Trešās šķiras Trīs Zvaigžņu ordeni saņēma bijušais Nīderlandes vēstnieks Latvijā Nikolāss Bēts, bijusī Somijas vēstniece Latvijā Kirsti Eskelinena, bijušais Norvēģijas vēstnieks Latvijā Jans Vesels Hegs un bijušais Vācijas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds.

Svinīgajā pasākumā pasniegts arī ceturtās un piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

Par nopelniem Latvijas valsts labā pirmās šķiras Atzinības krusts piešķirts Lietuvas policijas ģenerālkomisāram Vītautam Grigaravičam un bijušajam Somijas policijas priekšniekam Naulapam Reijo.

Trešās šķiras Atzinības krusts piešķirts Nīderlandes Karaliskā Oranje fonda Latvijas programmas vadītājai Žanetei Katrīnai Blomhertei-Šeltingai-Kopmanei.

Ceturtās šķiras Atzinības krusts piešķirts četrām personām. Tikpat daudz personu saņēma piektās šķiras Atzinības krustu un šī krusta Lielo sevišķās pakāpes godazīmi. Trīs personas apbalvotas ar Atzinības krusta Zelta godazīmi, viena - ar Atzinības krusta Sudraba godazīmi, bet divas - ar Atzinības krusta Bronzas godazīmi.

"Mūsu valsts nobriest, aug un attīstās savā valstiskumā, un tas ir iespējams, tikai pateicoties pašu latviešu, pašu Latvijas iedzīvotāju pūlēm, sīvam darbam, bet visvairāk viņu sirdsdegsmei, savas tautas mīlestībai un daudziem arī īpaši - savas profesijas mīlestībai, savu līdzcilvēku mīlestībai," teica Valsts prezidente.

Pēc viņas teiktā, Latvija var būt pateicīga par piedzīvoto no valsts neatkarības deklarācijas, kas bija tikai apņemšanās un gribas apliecinājums, līdz brīdim pirms diviem gadiem, kad Latvija kļuva par līdzvērtīgu un pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO locekli.

Šajā ceļā Latvijai palīdzēja daudz labu cilvēku arī no citām valstīm. Viņi atbalstīja mūsu valsts centienus, ticēja tās ideāliem un bija gatavi palīdzēt atgūt Latvijai ne tikai savu valstiskumu un neatkarību, bet arī savu spēku, izaugsmes un dailes spēku, spēju iezīmēt savu vietu pasaulē.

"Par to divreiz gadā Valsts prezidentam ir privilēģija valsts vārdā pasniegt ordeņus un godazīmes, līdz ar to tik daudziem brīnišķīgiem un labiem cilvēkiem valsts vārdā pateikt paldies," sacīja Vīķe Freiberga.

Partijas deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanām varēs iesniegt no 19.jūlija

LETA 05/04/06 Partijas un to apvienības deputātu kandidātu sarakstus 9.Saeimas vēlēšanām varēs iesniegt no 19.jūlija līdz 8.augustam.

Kā informē Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, no 6.maija vēlētāji ārvalstīs varēs sākt pieteikties balsošanai pa pastu 9.Saeimas vēlēšanās.

Bērziņa atgādināja, ka, gatavojoties 9.Saeimas vēlēšanām, Saeimas vēlēšanu kārtībā ir veiktas arī vairākas citas izmaiņas. Atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām Saeimas vēlēšanās ir saglabāta vēlētāju reģistrācijas kārtība, kas ļauj vēlēšanu dienā balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, par balsošanas faktu izdarot atzīmi vēlētāja pasē.

Tāpat ir pilnveidota kārtība, kādā var tikt pārsūdzēti vēlēšanu komisiju lēmumi un apstrīdēti vēlēšanu rezultāti, ir ieviests papildus sods personām, kas apzināti kavē vēlētājus realizēt vēlēšanu tiesības - aizliegums kandidēt vēlēšanās.

Lai informētu par aktualitātēm 9.Saeimas vēlēšanu sagatavošanā un iespējām, kā 9.Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties vēlētāji ārvalstīs, CVK 8.maijā plkst.12 Rīgā, Smilšu ielā 4, rīko preses konferenci, kurā piedalīsies CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars un CVK sekretāre Kristīne Kurzemniece.

LETA 04/28/06 No pērnās kūlas dedzināšanas Madonas rajona Praulienas pagastā izcēlies liels meža ugunsgrēks; piektdienas pēcpusdienā dega apmēram 100 hektāri meža, informē Valsts meža dienesta (VMD) Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners.

Ugunsgrēka likvidēšanā iesaistīta viena VMD un divas VUGD brigādes, kā arī vairāki brīvprātīgie.

Kā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Madonas brigādes priekšnieks Viktors Stepanovs, deg pārsvarā nekopti meži, kas neatrodas tuvu mājām vai apdzīvotām vietām. Šajā apvidū kūlas dedzinātāju izraisīti ugunsgrēki tiek konstatēti katru gadu, bet šogad pirmo reizi deg meži tik lielā platībā.

Piektdien kopumā Madonas rajonā bijis ļoti daudz izsaukumu, tāpēc nācies uz darbu izsaukt arī ugunsdzēsējus, kam piektdien pienācās brīvdiena.

Ugunsgrēka dzēšanu apgrūtinot stiprais vējš, un uguns strauji izplatījusies pa meža jaunaudzēm.

Kā sacīja Gertners, situācija meža ugunsgrēku jomā esot kritiska, jo jau tagad esot pārsniegts pērnajā gadā kopumā reģistrēto meža ugunsgrēku skaits.

Līdz šim valstī reģistrēti 215 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši apmēram 260 hektāri meža.

Pašlaik notiekot arī apmēram 30 hektāru plašā meža ugunsgrēka dzēšana Rīgas rajonā.

Jau ziņots, ka Jūrmalā, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, izcēlās ugunsgrēks, kurā cieta apmēram 100 hektāru meža.

Ņemot vērā straujo meža ugunsgrēku skaita palielināšanos, no 25.aprīļa visā valstī izsludināts meža ugunsnedrošais periods.

LETA 04/29/06 Meža ugunsgrēks, kas vakar izcēlās Madonas rajona Praulienas pagastā, vakar vakarā tika lokalizēts, pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Madonas brigādes priekšnieks Viktors Stepanovs.

Lai gan sākotnējā informācija liecināja, ka deg aptuveni 100 hektāri meža, ugunsnelaimē cietusi mazāka platība. Kopumā dega ne vairāk kā 50 hektāri meža un pļavas. Pašlaik mežziņi pēta, cik liela platība meža ir izdegusi, stāstīja Stepanovs.

Pēc viņa teiktā, šorīt Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvji vēl nevarēja apstiprināt, ka ugunsgrēku pilnībā izdevies nodzēst.

Vakar uguns liesmu dzēšanā tika iesaistītas divas vietējās VUGD brigādes, divas VMD automašīnas, kā arī brīvprātīgie un zemessargi, informēja Stepanovs.

VMD Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners iepriekš atzina, ka situācija meža ugunsgrēku jomā šogad ir kritiska, jo jau tagad pārsniegts pērnajā gadā kopumā reģistrēto meža ugunsgrēku skaits.

Līdz vakardienai valstī bija reģistrēti 215 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši apmēram 260 hektāri meža.

Jau ziņots, ka šonedēļ Jūrmalā, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, izcēlās ugunsgrēks, kurā cieta apmēram 100 hektāru meža.

Ņemot vērā straujo meža ugunsgrēku skaita palielināšanos, no 25.aprīļa visā valstī izsludināts meža ugunsnedrošais periods.

LETA 05/01/06 Pēdējā gada laikā iedzīvotāji pozitīvāk raugās uz valsts un arī savas ģimenes ekonomiskās situācijas attīstību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus teju visām iedzīvotāju grupām tā sauktais konfidences rādītājs ir negatīvs. Izņēmums ir gados jaunākie aptaujas dalībnieki un tie iedzīvotāji, kuriem ir augsts ienākumu līmenis.

Vispozitīvāk iedzīvotāji vērtē iespējamību, ka tuvākajā gada laikā būs pietiekams naudas daudzums lieliem pirkumiem, tāpat iedzīvotāji uzskata, ka patlaban ir piemērots laiks šādiem pirkumiem.

Pozitīvas ir arī prognozes par ģimenes materiālo stāvokli un valsts ekonomisko situāciju nākamā gada laikā, kā arī tiek gaidītas labvēlīgas izmaiņas bezdarba līmenī valstī.

Savukārt negatīvi konfidences rādītāji ir pēdējā gada valsts ekonomiskās situācijas novērtējumam, iespējamībai, ka pieaugs ar mājokli saistītie izdevumi. Iedzīvotāji ir arī satraukušies par nākotnes uzkrājumiem, cenu līmeni valstī.

Līdz ar to aptaujātie nedomā, ka būtu labvēlīgs laiks iekrājumu veidošanai, mājas iegādei vai būvniecībai, kā arī auto iegādei.

Kristīne Langenfelde, NRA 05/03/06 Kopš 25. aprīļa Latvijā izsludināts meža ugunsnedrošais periods, taču iedzīvotāji nav kļuvuši piesardzīgāki – šogad jau reģistrēti vairāk nekā 400 meža degšanas gadījumu, izdeguši meži 1000 hektāru platībā.

Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki uzsāks dežūru 187 uguns novērošanas torņos visā valstī, darbu sāk arī VMD ugunsdzēsēji, kas reaģē uz meža ugunsgrēkiem, bet lielāku postījumu reizēs sadarbojas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. "Ugunsnedrošajā periodā darbā papildus tiek pieņemti ap 700 cilvēku," skaidro VMD ugunsapsardzības un darba aizsardzības daļas vecākais referents Agris Šūmanis. Situāciju mežos kontrolē mežsargi un mežziņi, taču VMD visai kūtri soda pārkāpējus. A. Šūmanis atzīst, ka arī nedēļas nogalē reidos VMD darbinieki vairāk brīdinājuši cilvēkus, kuri brīvdienās vēlējušies mežā rīkot piknikus un kurt ugunskuru: "Nedomāju, ka administratīvās metodes var šo situāciju mainīt – ir jāmainās cilvēku domāšanai."

"Kamēr būs tādi, kas nesaprot uguns postošo nozīmi, ar sodiem nebūs līdzēts. Ļaundarus pie rokas pieķert ir grūti. Ugunsnedrošais periods ir tikko sācies, bet jau izvērties ļoti spraigs – nedomāju, ka situācija ātri uzlabosies," saka A. Šūmanis.

Ugunsnedrošajā laikā, uzturoties mežā, noteikti aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu piemēro administratīvo, civiltiesisko un pat kriminālatbildību. Mežā aizliegts nomest degošus sērkociņus, izsmēķus, citus gruzdošus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas, uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus nedrīkst darbināt bez dzirksteļu slāpētājiem.

Zaiga Dūmiņa, Diena 05/03/06 Lai arī ražošanā tiek izmantota tikai puse no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, intensīvāku saimniekošanu tirgus neprasa

Lai arī Eiropas Komisija (EK) norāda, ka atbalsta maksājumi, to skaitā platību maksājumi, nav domāti tiem, kuri laukos nesaimnieko, Zemkopības ministrija (ZM) atzīst, ka vismaz vienotās platības maksājumu un atbalstu apvidiem ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā Latvijā iespējams saņemt, neko neražojot. Ražojošie zemnieki ir satraukti, ka Eiropas Savienības (ES) atbalsts tādējādi kavē lauksaimniecības attīstību un intensīvāku zemes izmantošanu. Savukārt Agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs nenoliedz problēmas saistībā ar ES atbalsta saņēmējiem, taču apgalvo, ka pagājušā gada dati liecina par pretējo — lauksaimniecībā sasniegts rekords gan platību, gan ražas ziņā.

Bažas, ka lauksaimniekiem domāto naudu saņem cilvēki, kuriem tā nepienākas, piemēram, lielie zemes īpašnieki, izskanēja jau pagājušajā gadā. Tomēr ZM, atsaucoties uz valdības noteikumiem, atteicās publiskot atbalsta maksājumu saņēmēju vārdus. Saskaņā ar likuma grozījumiem to paredzēts darīt no šā gada 1.jūnija līdz 1.septembrim.

ES atbalsta maksājumi, kuri nav saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, paredzēti nevis lai kavētu ražošanas attīstību, bet veicinātu tās piemērošanos tirgum, uzsver EK pārstāvis Maikls Manns. Savulaik ES maksājusi atbalsta naudu tikai par noteiktu ražošanas veidu vai noteiktu kultūru audzēšanu, taču tad tirgū radies atsevišķu produkcijas grupu pārpalikums. Saņemot maksājumus neatkarīgi no ražošanas veida, lauksaimnieks var piemēroties tirgum un ražot tādu produkciju, kas attiecīgajā brīdī ir pieprasīta, skaidro M.Manns. Viņš atzīst, ka maksājumi paredz samazināt lauksaimnieciskās produkcijas daudzumu tajos sektoros, kur radies pārpalikums, taču tie nav domāti, lai mudinātu atteikties no ražošanas. Galvenais mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības dažādošanu laukos — lai, saņemot atbalstu, lauksaimnieki varētu meklēt jaunus darbības veidus. "Ir jābūt lauksaimniekam, lai saņemtu atbalsta naudu. Tie, kas neko nedara, — atbalstam nekvalificējas," saka M.Manns.

Neraugoties uz ES nostāju, Latvijā, izmantojot trūkumus administrācijā, cilvēki, kas nav iesaistīti lauksaimniecībā, var saņemt ne tikai vienoto platības maksājumu un atbalstu par saimniekošanu aizsargājamā teritorijā, kas kopā veido 66 līdz 97 eiro par hektāru, bet arī atbalstu par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Tāpat, daudz nepiepūloties, atbalstu var saņemt par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu. Neko neražojot, kopumā var saņemt pat vairāk nekā 200 eiro par vienu hektāru lauku zemes. ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš uzskata, ka gūt ienākumus tikai no vienotās platības maksājuma nav ekonomiski izdevīgi, jo pļaušana, kas ir galvenais nosacījums maksājuma saņemšanai, izmaksā apmēram tikpat. Tomēr no atbalsta saņēmējiem tiek kontrolēti tikai 5—7%, tādēļ, iespējams, ka daži no atbalsta saņēmējiem zāli nemaz nenopļauj. Atbalsta maksājumi negatīvi ietekmē tos zemniekus, kas nomā zemi, — cerība saņem ES naudu mudina celt nomas maksas vai lauzt līgumus, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Jūlijs Beļavnieks.

Statistika par to, cik no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes — 2,5 miljoniem hektāru — patlaban tiek izmantota, atšķiras. Zemnieku Saeima informē, ka neizmantoti ir apmēram 1,4 miljoni hektāru, taču Latvijas Lauksaimniecības un izglītības konsultāciju centra apkopotie dati liecina, ka neizmantoti ir tikai 364 tūkstoši hektāru. A.Miglavs norāda, ka taisnība varētu būt gan vieniem, gan otriem, jo Latvijā tiek izmantotas divas atšķirīgas statistikas metodes.

Vienlaikus Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss atzīst, ka Latvijas patēriņam pietiek ar patlaban izmantoto zemi. Arī A.Miglavs pagaidām neredz iespējas aktīvāk izmantot neapstrādāto lauksaimniecības zemi. Nākotnē viena no iespējām varētu būt enerģijas kultūru audzēšana.

Apollo 05/03/06 Pērn Latvijā pieaudzis dzimstības līmenis- pasaulē nākuši 21,5 tūkstoši mazuļu, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 11 gadu laikā, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.

Salīdzinot ar 2004. gadu, pērn piedzimis par 1163 bērniem vairāk. Uz 1000 iedzīvotājiem piedzimuši 9,3 bērni, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2004. gadā.

51,2% no pērn dzimušajiem bija pirmie bērni ģimenē, bet otro bērnu īpatsvars jaundzimušo vidū 2005.gadā bija 32%.

Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits 2005. gadā turpināja samazināties, taču samazinājuma temps 2005. gadā bija mazāks nekā iepriekšējā gadā.

2006. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 295 tūkstoši cilvēku jeb par 11,8 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) kritās par 11,3 tūkstošiem, emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 0,5 tūkstošiem cilvēku.

Mirušo skaits Latvijā 2005. gadā bija 32,8 tūkstoši jeb par 750 cilvēkiem vairāk nekā 2004. gadā. Mirstības vispārējais koeficients - 14,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem bija par 2,9 % augstāks nekā gadu iepriekš.

2005. gadā turpināja pieaugt arī reģistrēto laulību skaits, tomēr pieauga arī šķirto laulību skaits. Reģistrēto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija augstākais pēdējos 12 gados. Pērn pieaudzis arī laulību reģistrējušo vidējais vecums.

Centrālā statistikas pārvalde laulātības, kā arī dzimstības rādītāju pieaugumu pēdējos gados skaidro ar relatīvi augsto dzimstību astoņdesmitajos gados. Astoņdesmito gadu pirmajā pusē dzimušie jaunieši jau ir sasnieguši vecumu, kad viņi stājas laulībā un veido ģimenes.

Pedagogi vēlas mainīt izglītības politiku un turpināt palielināt atalgojumu

LETA 04/28/06 Latvijas izglītības sistēmas politikā nepieciešamas nopietnas izmaiņas, kā arī joprojām pedagogu atalgojums ir neatbilstoši zems. Tas piektdien tika uzsvērts Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konferencē.

Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse uzskata, ka nedrīkstētu iesaukt armijā jaunieti, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, bet apguvis tikai pamata izglītību, un tādējādi valstī neveidotos neizglītotu cilvēku slānis.

"Nosodāms ir fakts, ka šobrīd valstī faktiski nepastāv obligātā vispārējā vidējā izglītība - jau 15 gadus vecam jaunietim jāizvēlas sava nākotnes nodarbošanās, izvēloties mācības attiecīga novirziena vidusskolas klasē," sacīja Kreituse, atzīmējot, ka šī situācija dod iespēju pelnīt augstskolām, organizējot sagatavošanas kursus. Tādējādi izglītība tiekot diferencēta pēc vecāku maka biezuma, jo ne visi par tiem var atļauties maksāt.

Bieži vien ar dažādām jaunām izglītības sistēmām eksperimentē skolās, tomēr neviens neuzņemas atbildību par bērniem un jauniešiem, kad eksperiments neizdodas, pauda politikas zinātniece. Viņa minēja piemēru, kad deviņdesmito gadu sākumā tika lemts, ka skolu jāapmeklē bērniem sešu gadu vecumā, savukārt pēc laika šo lēmumu atcēla.

Problēmas izglītībā radījusi arī valsts centralizēto eksāmenu ieviešana, jo humanitārie priekšmeti tiek vērtēti subjektīvi, piemēram, konstatēts, ka kādas vidusskolas vēstures eksāmena kārtotājiem, kuri par faktu izklāstu saņēmuši 90% novērtējumu, par esejas rakstīšanu pienākušies tikai 10% pozitīva vērtējuma. Šie skolēni rakstījuši pret tobrīd Saeimā valdošās koalīcijas viedokli - pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Turklāt, kā norādīja Kreituse, negatīvi vērtējama skolēna zināšanu pārbaude ar testu palīdzību, jo vēlāk augstskolas solā izcilnieki nereti nespēj izteikt viedokli par uzdoto vielu.

Tāpat viņa norādīja, ka 15 gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas nav sakārtota augstākās izglītības sistēma valstī, jo šobrīd vairums studiju programmu piedāvā iegūt tikai akadēmisko izglītību, nevis apvienot to ar profesionālās kvalifikācijas iegūšanu. Kā piemēru Kreituse minēja Latvijas Universitātes Vēstures studiju programmu, kurā par valsts budžeta līdzekļiem katru gadu sagatavo ap 50 nākamos pētniekus, tādējādi par valsts naudu tiek "ražoti potenciālie bezdarbnieki".

Politikas zinātniece arī nosodīja koledžu sistēmu valstī. Pateicoties šais sistēmai, divu gadu laikā iegūstama pirmā līmeņa augstākā izglītība, norādot, ka tā ieviesta, lai valsts ierēdņiem būtu ērtāk un ātrāk iegūstama augstākā izglītība, bez kuras viņi nedrīkstētu veikt savus pienākumus.

Kreituse uzskata, ka ar valsts izglītības politikas veidošanu saistītās iestādēs nedrīkstētu strādāt cilvēki, kuriem nav praktiskas pieredzes darbā izglītības iestādē, kā tas ir šobrīd, jo šādi cilvēki neizprot izglītības apguves un pasniegšanas procesu. Kā piemēru viņa minēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku vispārējos jautājumos Andreju Cini, kurš uzskatāms par otro augstāko ierēdni izglītības jomā valstī, tomēr nekad nav strādājis skolā.

Šos ieteikumus skolotāji gatavojas iesniegt Saeimai un Ministru kabinetam un aicināt veikt pārmaiņas izglītības politikā.

Lai arī no 1.septembra paredzēts pedagogu algu palielinājums par 70 latiem mēnesī, darba samaksa būtu palielināma līdz koeficientam 1,3 no vidējās mēnešalgas sabiedriskajās profesijās, konferencē informēja LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča.

Tādēļ pedagogi plāno iesniegt rezolūciju valdībā un Saeimā, gatavojot nākamā gada budžetu, paredzēt algu pieaugumu pedagogiem vismaz 100 latu apmērā par slodzi no 2007.gada 1.janvāra, tādējādi tuvinoties pārējo Baltijas valstu pedagogu vidējās mēnešalgas līmenim.

Šobrīd Igaunijā pedagogiem ar augstāko izglītību minimālā darba alga par vienu slodzi ir 330 līdz 485 lati, Lietuvā - 255 lati, un no 1.septembra - 281 lats, kamēr Latvijā tikai 185 lati.

Līvija Dūmiņa, NRA 04/28/06 VKKF jaunie eksperti. Ar šā gada 15. maiju mainīsies Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) nozaru eksperti. Filmu mākslas nozarē darbosies K. Matīsa, B. Strautmane, A. Amoliņš, P. Krilovs, G. Grūbe un kultūras ministres H. Demakovas izraudzītie U. Dimiševskis un K. Bjoršmarks. Kultūras mantojuma nozarē – A. Ozola, A. Brasliņa, P. Blūms, J. Kalnačs, R. Kaminska, A. Podziņa un E. Mantrova, kuru ieteica H. Demakova. Literatūras nozarē – L. Langa, K. Vērdiņš, A. Punte, R. Briedis, I. Lešinska-Geibere un H. Demakovas izraudzītās M. Marcinkēviča un I. Šuplinska. Mūzikas un dejas mākslas nozarē – M. Sīpola, I. Resnis, I. Rupaine, I. Dālderis, I. Jakubone, A. Leimanis un A. Sīmanis. Starpnozarē – D. Kļaviņa, J. Borīte, A. Sprudzāne, D. Reinkopa, M. Lāce, B. Aščuks un G. Laiviņa. Teātra mākslas nozarē – L. Gundars, J. Rijnieks, Ē. Vilsons, I. Priediena, I. Vilkārse, I. Rozentāle un H. Demakovas izraudzītais H. Petrockis. Tradicionālās kultūras nozarē – M. Vīksna, R. Cibule, V. Muktupāvels, I. Tāle, I. Drele, I. Kalnarāja un H. Demakovas izraudzītā A. Birziņa. Vizuālās mākslas nozarē – A. Rogule, I. Rupenheite, A. Naumovs, J. Murovskis, K. Ābele, G. Mālderis un H. Demakovas izraudzītā G. Millersone.

- Horeogrāfijas dienai veltīts koncerts. Šodien pulksten 17 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) lielajā zālē notiek Horeogrāfijas dienai veltīts koncerts. Piedalās Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieki, JVLMA Horeogrāfijas nodaļas studenti un maģistranti, Rīgas horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi un Zitas Errs baleta studijas audzēkņi.

- Šveices dienas Rīgā. Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā jau kopš 2001. gada 13. septembra darbojas Šveices lasītava; Latvijas un Šveices kultūras sakariem Rūpniecības ielas 10. namā pēdējos gados veltītas vairākas ekspozīcijas. Nupat beigušās Šveices dienas Rīgā; diskutēts arī par Alpu zemes literatūru, arhitektūru, politiku. Šo dienu atklāšanas vakarā Šveices vēstniece Latvijā Anne Boti atgādināja, ka pirms simts gadiem sākusies Raiņa un Aspazijas trimda Lugano. Visiem interesentiem vēl dota iespēja Akadēmiskajā bibliotēkā aplūkot šveicieša Fernāna Rausera fotoizstādi Daudzveidība: retrospekcija. Tajā ir gan omulīgās Alpu zemes govis, gan Darvina aizmirstas figūras, bet pāri visam – autora īstenotā atziņa: "Es meklēju tādu pasauli, kurā nezūd cilvēka vienkāršās un būtiskās vērtības.

- Imanta Kalniņa jubilejai veltīts koncerts. Šodien pulksten 17 Majoru kultūras namā Jūrmalā notiks komponista Imanta Kalniņa jubilejai veltīts koncerts Debess acs. Piedalās jauniešu kori no Jūrmalas, Ķekavas, Rīgas un Valmieras un J. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēkņu orķestris. Programmā I. Kalniņa skaņdarbi ar Vika, Māra Čaklā un citu dzejnieku vārdiem.

- Fotogrāfa Filipa Halsmana 100 gadu atceres pasākums. Otrdien pulksten 16 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Rīgā dzimušā ASV žurnāla Life fotogrāfa Filipa Halsmana 100 gadu atceres pasākums. Programmā Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Spārīša ievadvārdi, Latvijas Fotofonda prezidenta Aivara Āķa pārdomas par šo pasaules slavenību iemūžinātāju un viņa personālizstādi Rīgā 1987. gadā, Latvijas Fotofonda Goda diplomu pasniegšana.

- Tikšanās ar Ritumu Ivanovu. Svētdien Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmas Svētdienas sarunas muzejā cikla Meistars un viņa laiks ietvaros tikšanās ar jauno meistaru – gleznotāju Ritumu Ivanovu.

- Kinooperatora Jāņa Doreda atceres vakars. Svētdien pulksten 17 kinoteātra Rīga mazajā zālē notiek latviešu kinooperatora Jāņa Doreda 125 gadu dzimšanas dienas atceres vakars. Programmā kinokritiķa A. Redoviča uzruna, tikšanās ar J. Doreda dēlu E. Doredu un fragmenti no topošās dokumentālās filmas Džona Doreda sala (rež. Dzintra Geka, scenārija autors Ēriks Lanss).

- Viva Mozart – 250. Otrdien pulksten 19 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē notiek JVLMA simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncerts Viva Mozart – 250. Piedalās JVLMA Diriģēšanas nodaļas jauktais koris, soliste Olga Jegunova (klavieres), diriģenti Andris Vecumnieks, Ints Teterovskis. Programmā V. A. Mocarta Koncerts klavierēm ar orķestri c moll, fragmenti no Vesperae solennes de Confessore un Simfonija C dur Lincas.

- Kārļa Davidova IV Starptautiskais čellistu konkurss. No otrdienas līdz svētdienai Kuldīgā notiks Kārļa Davidova IV Starptautiskais čellistu konkurss. Tajā piedalīsies 27 dalībnieki – daudzu starptautisku konkursu laureāti. Ņemot vērā to, ka šogad visa pasaule atzīmē ievērojamā mūziķa un komponista Dmitrija Šostakoviča 100 gadu jubileju, konkursa programmā ietverti izcilā komponista skaņdarbi. Konkursu organizē Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola sadarbībā ar Kuldīgas domi, Kuldīgas rajona padomi un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO). Konkursa laureātu koncerts kopā ar LNSO notiks 5. maijā pulksten 18 Kuldīgas kultūras centrā un 6. maijā pulksten 18 Rīgā, koncertzālē Lielā ģilde. Koncertu diriģents Andris Vecumnieks.

LETA 05/01/06 Patlaban Rīgas skolās 2006./2007.mācību gadam pieteikti 4483 pirmklasnieki, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn, informē Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Vilde.

Viņa sacīja, ka līdz septembrim skolās vēl varētu pieteikt ne vairāk kā 150 bērnus.

Vairākās skolās pieteikto bērnu skaits pārsniedz vietu skaitu pirmajā klasē. Piemēram, Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā vecāki pieteikuši 102 bērnus, lai gan šajā izglītības iestādē ir aptuveni 60 vietu.

Savukārt Rīgas 40.vidusskolā, kur pirmajā klasē paredzēts uzņemt 60 bērnus, pieteikti 87 bērni, bet Rīgas Valda Zālīša pamatskolā pašlaik pieteikti 117 bērni, bet rudenī pirmajā klasē tiks uzņemti tikai 86 skolēni.

Arī Rīgas 34.vidusskolā pašlaik vēlas mācīties vairāk bērnu, nekā pietiek vietas pirmajās klasēs - šeit paredzēts uzņemt 61 pirmklasnieku, tomēr pieteikti 96 bērni. Āgenskalna sākumskolā uz esošajām 122 vietām pretendē 157 bērni.

Rīgas Franču licejā pirmajā klasē uz 54 vietām vecāki pieteikuši 102 bērnus, bet Rīgas Hanzas vidusskolā uz 84 vietām pirmajā klasē pieteikti 103 bērni. Rīgas Angļu ģimnāzijā mācīsies 90 pirmās klases skolēnu, tomēr interesi par šo izglītības iestādi šogad izrādījuši 132 bērnu vecāki.

Savukārt 15 Rīgas skolas pašlaik nav nodrošinājušas paredzēto skolēnu skaitu pirmajā klasē. Tomēr, visticamāk, līdz pirmajam septembrim arī šajās skolās pirmajās klasēs būs nodrošināts pilns skaits skolēnu, jo šajās izglītības iestādēs mācīsies bērni, kam nepietiks vietas sākotnēji izvēlētajā skolā, informēja Vilde.

Daudzsološi pieteiktais un reklamētais darbs rezultējies ārēji dinamiskā darbību virknē, kur aktieri gandrīz nemitīgi kustas, skraida, parodē, lien, rāpo u. tml. Viss it kā notiek, bet notiek tukšgaitā, jo stāsts par vienu dienu lielveikala dzīvē ir gaužām plāns un savārstīts, bez gaidītās asprātības.

Grūti ko pārmest aktieriem, viņi atdevīgi pilda režisora norādījumus, kas dod iespēju izspēlēties dažādos tēlos, taču aktieru entuziasms nespēj glābt izrādi. Pat organiskais Edgars Samītis šķiet samocīts un apmaldījies, Sandra Zvīgule drudžaini cenšas iedzīvoties no savām iepriekšējām varonēm tik atšķirīgās apsardzes darbinieces ādā, pa asprātīgam mirklim izdodas notvert Maijai Apinei un Janai Čivželei. Parodijas par TV šovu un konkursu estētiku precīzi realizē Ivars Krasts, Iveta Pole un Edgars Samītis, taču tas nepiepilda pretenzijas uz postmoderno formu un neizmaina kopējo savārstījuma raksturu. Tādu vaļību un cinismu pret skatītāju kā anekdotēs, kas izrādē tiek stāstītas it kā kontakta nodibināšanai ar publiku, neatļaujas pat lauku kultūras namos.

Tēma diskusijai vai stāstam par šodienas hipermarketingoto, megašopu pārņemto pasauli un sabiedrību, dvēseles meklējumiem kaila cilvēka ķermenī, kurš kā elkus pielūdz visādas šmotkas, brendus un trendus, zemo cenu drudžus, ir gana laikmetīga, vilinoša, asprātīga un radoša. Tomēr lielveikalu piedāvājumā labās atlaides nenodrošina labu kvalitāti – vari iegrābties. Mulsinošs režisora teatrāls izlēciens, tāds pats kā izrādes žanra apzīmējums – komēdija ar mistiku, dziesmām un ilgām no lielveikalu ikdienas. Abstraktajā epizožu farsā un dramaturģiskajā tēlu un ideju parodijas ķīselī, kuram piemaisīta klāt jēgpilna doma kopā ar bezgaumīgiem un jēliem jokiem, slengu, saprast nevar pilnīgi neko. Un varbūt arī nevajag. Varbūt dot izrādei Gata Gāgas atveidotā Ziga publikai teikto vārdu žanra apzīmējumu – "blisās un smaida"? Nekas cits neatliek, kā blisīties un truli skumji pasmaidīt par dramaturģijas un scenārija nekonsekvento bardaku un režijas stila trūkumu, bet apmierināti – par aktieru godprātīgo veikumu, kur sevišķi meistarīgi un talantīgi atsperīgi izceļas Gatis Gāga (Zigis), Andis Strods, Ivars Krasts (Pēteris), Sandra Zvīgule (Rokija), Maija Apine (žurnāliste). Sevišķa atzinība izrādes vitāli plastiskai un svaigajai horeogrāfijai (Rūta Nordmane), kura acīmredzami palīdz aktieriem tēla veidošanā un izrādes ritma dzīvības uzturēšanā.

Izrāde ironiski iezīmē dažus mūsdienu dzīves un cilvēka vaibstus. Ne velti darbība risinās lielveikalā. Tur uzskatamāk redzama ļaužu verdziskā padošanās valdošajam mantu un lietu kultam, apziņas viegli manipulējama daba, ko veikli izmanto dažādi darboņi. Steigas, nevaļas iztukšots, skaļu reklāmu apdullināts, alkās pēc dvēseles miera, mīlestības un dzīves piepildījuma cilvēks bez apdomas iesaistās nereti apšaubāmos un bīstamos grupējumos, sektās, apvienībās, piedalās to rīkotajos šovos, konkursos.

Es šīs ainas dēvētu par traģifarsu, taču režisoram, manuprāt, striktāk jāiezīmē darbības iekšējais ritms (tas lēnām pieaug, luga arī īsināta, to ievēroju, izrādi skatoties atkārtoti), akcentētu mezgla punktu, īpaši iestudējuma vidusdaļā, kas kļūst vienmuļš, izceltu sākuma un fināla kontrastā ietverto skumjo dzīves paradoksu par gaišo cerību krahu. Iepriecināja jauno aktieru Edgara Samīša (Jānis) un Ivara Krasta (piecas epizodiskas lomas) darbs. Skatoties izrādes lielajā zālē, kļūst pamanāma aktieru novārtā atstātā vārda māksla. Ir izrādes, kurās skaidri jāsadzird, ko aktieris saka, vai arī programmā jāsniedz satura atstāstījums.

Iekšējā inteliģence vai nu ir, vai nav. Jaunajam režisoram A.Jarovojam, kura interese par vēsturi ir principiāla, — tā ir. Lai arī ļoti personiska īpašība, šāda "emocionālā arheoloģija" teātrī ir arī laikmeta tendence. Uz jautājumu — ko darīt ar sāpīgo pagātnes mantojumu? — viņu atbilde ir šķietami bezkaislīga. Neko nedarīt. Vien uzzināt un atcerēties. Starp labo ideju un īstenojumu tomēr rodas berze. Šķiet, arī izrādes veidotāji paši mulst no autobusa žūžainā omulīguma un ekskursijas pacilātības nesaderības ar stāstītā skarbumu. Tiek radīta komforta/diskomforta saspēle ar skatītāju fizisku piedalīšanos — acu aizsiešanu, "orientēšanos", izstaigājot ebreju via dolorosa Maskavas forštatē. Kaut zvērināti īgņas, kas grib, lai teātrī fiziski liek mieru un atstāj tiesības uz "4.sienu", varētu protestēt. Pārāk daudz "impresionisma" — izkliedētības un (it kā) nejaušā. Novadpētniecība vispār vai konkrēts vēsturiskais periods? Mulsina gidu I.Pukinskas un A.Apiņa darbošanās, it kā atvainojoties.

Rīga, protams, neko vis daudz nerunā, un vēsture paliek mēma. Bet var mēģināt ieklausīties. Šo varētu uztvert par visai nekaitīgu ekskursiju pa pavasarīgo pilsētu, kur režisors Andrejs Jarovojs labticīgi un nopietni ved sev līdzi skatītāju, pa ceļam izstāstot tam kādas izsūtīto atmiņas, nolasot kādu labu dzejoli, parādot dažus diapozitīvus, ļaujot paklausīties skumji smeldzīgu vijoles mūziku. Izvēlēto materiālu klāsts gan liekas gluži nejaušs un kopīgu vēsturisku tēlu neveido, bet diez vai tāds arī bijis autoru mērķis. Toties uzjautrinoši nospēlējas mūsdienīgais kontrasts starp stāstītajām epizodēm par badā mirstošajiem, mocītajiem ebrejiem un komfortabli mīksto autobusa krēslu pasargāto publiku, kas improvizētajā starpbrīdī izbirst benzīntankā, ļaujoties hotdogu, čipšu un šokolādes vilinājumam. Būtībā vienīgais iebildums pret šo projektu ir tāds, ka tas nav teātris (kas šajā gadījumā gan nebūtu uztverams kā pārmetums). Tādēļ arī ābolīšu skaits šoreiz — vistīrākais kompromiss.

Ideja ir vairāk nekā laba. Spēlē, pirmkārt, pati pilsēta, kura, braucot tai cauri ar autobusu pa tūristu neiemītām takām, rada pati savu tēlu (krietni pārliecinošāku kā aktieri autobusā, kuri vēl meklē savu attieksmi pret notiekošo). Vai šodienas rīdzinieks citādi aplūkotu pilsētas kontrastējošās sejas — no Maskačkas līdz centram, no līgani labestīgajiem dzērājiņiem līdz uzvalkotiem japīšiem, kas pēc pagaras darbadienas sabirst birojiem tuvējās kafejnīcās? Otrkārt, suģestējoša ir vēstures saikne ar konkrētām vietām. Kad pats atrodies uz ielas, pa kuru uz darbu kātoja ebreju geto iemītnieki, no kuriem daudzi dienas beigās neatgriezās — sajūtas ir citas, nekā lasot grāmatās. Mulsina, ka šī reālistiskā saikne meklēta it kā netīšām, neradot stāstu vai kopiespaidu. Nejaušības, kolāžas princips, šķiet, ir Jarovoja konsekvence, taču tā izbraucienu ērtajā autobusā ar maigajiem ekscesiem — pašu pasažieru uzliktajiem acu apsējiem vai nelielās pastaigas — padara drusku neobligātu uz beigām garlaikojošu.

LETA 05/01/06 Nedēļas nogalē Rīgā, Torņa ielā, pie Jēkaba Kazarmām interesentiem būs iespēja apmeklēt garāko degustācijas galdu Latvijā, informē Rīgas domes Kultūras departamentā.

Šajā pasākumā apmeklētājiem no plkst.11 līdz plkst.20 būs iespēja degustēt un iegādāties labāko Latvijas ražotāju produkciju, tāpat būs iespēja nogaršot dažādu valstu nacionālos ēdienus.

Sestdien, 6.maijā, no plkst.11 līdz plkst.18 pie Pulvertorņa notiks koncerts "Dziesmu spēle". Tā apmeklētāji varēs iepazīties ar Starptautiskās hokeja federācijas locekļiem un Pasaules hokeja čempionāta izlašu pārstāvjiem. Šeit varēs laimēt vērtīgas balvas un biļetes uz čempionāta spēlēm skatītāju konkursos, tāpat būs iespēja dziedāt un dejot kopā ar Latvijas folkloras kolektīviem.

Savukārt no plkst.18.30 līdz plkst.20 notiks vakara koncerts "Sarauj priekam!" un pasākuma "Garākais degustācijas galds Latvijā" dalībnieku apbalvošana 11 nominācijās. Koncertā piedalīsies Ingas Raudingas mūsdienu deju studija, grupas "Keksi" un "Prego", kā arī Latvijā populāri solo izpildītāji.

Svētdien, 7.maijā, Rīgā, Torņa ielā, vienlaikus ar degustāciju visas dienas ilgumā gar Jēkaba kazarmām notiks Latvijas preču ražotāju un amatnieku tirdziņš. No plkst.12 līdz plkst.19 pie Pulvertorņa notiks koncerts "Mūsu Rīga", kurā piedalīsies deju kolektīvi, folkloras ansambļi un kapelas.

Arno Jundze, NRA 05/03/06 Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienas pasākuma programma Rīgā, 11. novembra krastmalā

Plkst. 12 – Saeimas svinīgās sēdes translācija uz ekrāniem pie skatuves. Pēc sēdes translācijas muzikāls pasākums bērniem (Arnis Miltiņš & Tu un es, Knīpas un knauķi, Dzeguzīte, Agita Kaužēna, Silvija Silava).

Plkst. 14 – tematiskā uzveduma pirmā daļa. (Latvijas Radio kora grupa, I. Puga, M. Mennika, Vilkači un Auļi). Pēc uzdevuma pirmās daļas akadēmiskās mūzikas koncerts (koris Balsis, Rīgas Saksofonu kvartets, Shady Brass Q un jauniešu pūtēju orķestris Auseklītis).

Plkst. 16 – tematiskā uzveduma otrā daļa (Latvijas Radio kora grupa, Rīgas Doma zēnu kora grupa, I. Puga un M. Mennika). Pēc tam koncerts latviešu folkloras noskaņās (Suitu sievas, Auļi, Dzelzs vilks, Dimzēns un Vilkači).

Plkst. 18 – tematiskā uzveduma trešā daļa (M. Mennika, Rīgas Doma zēnu kora grupa, Auļi un Vilkači). Pēc tam popa un roka koncerts, (PREGO, Astro"n"out, Jenny May, Z-Scars, Melo-M, Lādezers, Menuets, Bet bet, Jumprava, Pērkons, Autobuss debesīs).

Plkst. 22.45 – tematiskā uzveduma pēdējā daļa (Latvijas Radio kora grupa, Rīgas Doma zēnu kora grupa, A. Mušperts, M. Mennika, I. Puga, Auļi, Vilkači un K. Lācis).

- Bērnu sektors 11. novembra krastmalā darbosies no plkst. 12 līdz 17. Tajā paredzētas šādas atrakcijas.

- Apgleznojamā siena – finiera siena, uz kuras bērni un pusaudži profesionālu mākslinieku vadībā varēs izmēģināt roku apgleznošanā. Mākslinieki bērniem skaidros un praktiski parādīs grafītu tehnikas pamatprincipus.

- Alpīnisma siena – siena ar divām kāpšanas trajektorijām un visu nepieciešamo drošības tehniku. Atrakcijai piesaistīti divi darbinieki, kas uzraudzīs bērnus, viņu drošību.

- Piepūšamās atrakcijas – atrakcijas piemērotas bērniem vecumā no pieciem gadiem, tajās vienlaikus varēs rotaļāties 20–30 bērnu.

- Bērnu hokeja spēle – bērnu sektora darbības laikā arī bērniem tiks piedāvāts spēlēt stilizētu bērnu hokeja spēli.

- Spēle 16 gadu – katram dalībniekam piecos piegājienos jāuzmet riņķi uz laukumos izvietotajām tapiņām tā, lai kopā savāktu 16 punktus, kas simbolizē Latvijas neatkarības 16 gadus.

- Zīmēšana uz asfalta ar krītiņiem – jebkura vecuma bērni varēs sevi izpaust, zīmējot ar krāsainiem krītiņiem uz asfalta.

Askolds Rodins, Diena 05/03/06 Rīt 4.maijs. Būs Saeimas svinīgā sēde, kas veltīta Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas 86. un valstiskās Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 16.gadskārtai. Tādas neapaļas jubilejas. Būs pie mājām izkārti karogi, un būs svētku uguņošana. Viss būs, kā gadiem ierasts, un patiesībā tas ir labi, ka jau ierasts un pat prātā neienāk, ka varētu būt citādi.

Ir brīži, kurus pieņemts dēvēt par vēsturiskiem, un parasti tam ir pamats. Pie tādiem Latvijā pieder arī 4.maijs, diena, kurā demokrātiskās, lai arī ne pilnīgi brīvās vēlēšanās (balsoja arī armijnieki) ievēlēti tautas priekšstāvji svinīgi manifestēja savas tautas mērķi — atgūt neatkarību. Bija ticība, ka mērķis ir sasniedzams, bija apņēmība to sasniegt. Vēl arī gatavība šā mērķa vārdā nest upurus.

Deklarācijas neapaļajā jubilejā jau divus gadus esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, un tā ir neatkarības neatgriezeniskuma garantija.

Vai bija iespēja, ka Neatkarības atjaunošanas deklarācija varētu palikt vienkārši apdrukāta papīra lapa? Bija. Tikai tā ir nerealizējusies vēsturiska iespēja, kuru var modelēt sava prieka pēc, prāta asināšanai. Tikmēr 1990.gada 4.maija lielā notikuma atcere jau kļuvusi par ierastu lietu. Par tradīciju.

Apollo 05/03/06 Rīt, 4. maijā, 11. novembra krastmalā notiks Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas 16. gadadienai un lielajam hokejam veltīts pasākums. Tas 11. novembra krastmalā sāksies plkst. 12.00 ar Saeimas svinīgās sēdes translāciju uz ekrāniem pie skatuves un tiešajā ēterā LTV1.

Uz skatuves dienas garumā šim pasākumam speciāli veidotā uzvedumā, kas sastāvēs no četrām daļām un caurvīs visu dienas programmu, varēs izdzīvot Latvijas neatkarības 16 gadus, tos sasaistot ar 16 gadiem cilvēka dzīvē — ar kāda jaunieša, sešpadsmitgadnieka, visu līdzšinējo mūžu. Dienas laikā uz skatuves tiks vilktas paralēles ar valsti un cilvēku — gaidības, dzimšana, pirmās pieredzes, sava ceļa izvēle u. c. Sasaistot mūsdienīgo ar etnisko un ikdienišķo ar sakrālo, tiks veidots uzvedums, kurā apspēlēti gan konkrēti notikumi, gan kopējā sabiedrības pieredze un izjūtas šo sešpadsmit gadu laikā.

Uzvedumā piedalīsies Latvijas Radio kora grupa, Rīgas Doma zēnu kora grupa, A. Mušperts, M. Mennika, I. Puga, «Auļi», «Vilkači» un K.Lācis.

Pasākuma pirmajā — bērniem veltītajā — daļā, kas sāksies plkst. 12.00, piedalīsies Arnis Miltiņš & «Tu un Es», «Knīpas un knauķi», «Dzeguzīte», Agita Kaužēna, Silvija Silava. Otrajā daļā plkst. 14.00 būs iespējams dzirdēt kora «Balsis», Rīgas saksofonu kvarteta, «Shady Brass Q» un jauniešu pūtēju orķestra «Auseklītis» uzstāšanos. Trešā daļa plkst. 16.00 noritēs latviešu folkloras noskaņās, un tajā uzstāsies «Suitu sievas», «Auļi», «Dzelzs vilks», «Dimzēns» un «Vilkači». Noslēdzošajā daļā plkst. 18.00 uz skatuves kāps «Prego», «Astro'n'out», Jenny May, «Z-Scars», «Melo-M», «Lādezers», «Menuets», «Bet Bet», «Jumprava», «Pērkons», «Autobuss debesīs».

Plkst. 21.00 ar uzrunu uzstāsies Rīgas mērs Aivars Aksenoks. Rīgas mēra uzstāšanās tiks translēta tiešraidē LTV1.

Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas 16. gadadienai veltītais uzvedums un koncerts 11. novembra krastmalā plkst. 23.00 noslēgsies ar krāšņu uguņošanu četru minūšu garumā.

Uzveduma režisors ir Regnārs Vaivars, muzikālais virsvadītājs — Juris Vaivods, pasākuma producents — Mārcis Gulbis, televīzijas translācijas režisore — Svetlana Rudzīte.

No plkst. 12.00 līdz 17.00 11. novembra krastmalā darbosies bērnu sektors, kur bērniem būs iespēja piedalīties dažādās atrakcijās un spēlēs.

11. novembra krastmalā notiekošās aktivitātes tiks translētas Latvijas Televīzijā.

Ūdre svinīgajā uzrunā aicina politiķus vairāk domāt par Latvijas iedzīvotājiem

LETA 05/04/06 Ceturtdien Saeimas svinīgajā sēdē, kas bija veltīta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 86.gadadienai un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 16.gadadienai, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) aicināja politiķus vairāk domāt par tautu un tās labklājību, nevis tikai par kārtējās valdības saglabāšanu vai savu politisko ambīciju apmierināšanu.

"Saeima joprojām ir politiķu kaujas lauks un pārāk bieži krustojas politiķu ambīcijas," sacīja Saeimas spīkere.

Ūdre aicināja deputātus strādāt pēc labākās sirdsapziņas ar vienu mērķi, lai cilvēkiem Latvijā būtu labi, tā, lai ik viens savās mājās justos kā cilvēks, kuru ciena un kurš ciena citus.

Ūdre pieļāva, ka varbūt arī tādēļ, ka cilvēki Latvijā nejūtas labi, viņi dodas uz ārzemēm. "Ne vienmēr brauc pēc peļņas, bet arī pēc miera. Padomāsim, ko mēs paši darām ar savu valsti," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Parlamenta vadītāja aicināja deputātus mazināt plaisu starp sabiedrību un darīt visu, lai tiktu celti saprašanās tilti. Viņa aicināja Latvijas pilsoņus, kuriem rūp savas tautas un valsts liktenis un valsts pārvalde, rudenī piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Ceturtdien Saeimas svinīgajā sēdē piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, ministri, Saeimas deputāti un Augstākās padomes deputāti, kuri pirms 16 gadiem balsoja par Latvijas neatkarību.

Kā jau ierasts, pēc svinīgās sēdes deputāti un viesi pulcējās uz glāzi šampanieša un kopīgu fotografēšanos Saeimas pagalmā.

Plkst.13.50 Saeimas deputāti pulcējās pie "Laimas" pulksteņa, lai kopīgi noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa.

LETA 05/04/06 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicina Latvijas cilvēkus padomāt, ko viņiem nozīmē 4.maijs - Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas un Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadiena.

Ceturtdien intervijā Latvijas televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" prezidente aicināja cilvēkus izjust šodienu kā atgūtās neatkarības dienu, un padomāt, ko katram no mums nozīmē būt brīvam brīvā zemē un pašam veidot savu nākotni.

Par to neesot nepieciešams ilgi meditēt, taču aizdomāties dažas sekundes, kaut vai bārdu skujot vai zobus mazgājot, teica Vīķe-Freiberga. Viņasprāt, būtu jāpadomā, kādēļ mēs šo dienu atzīmējam, kāda tā bija toreiz un kas būtu noticis, ja toreiz deputāti nebūtu nobalsojuši par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Kā ziņots, 1990.gada 4.maijā Augstākās padomes deputāti pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kas pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

DELFI 04/28/06 No piektdienas līdz 4.maijam – Latvijas Neatkarības dienai – ceļojumu pa mūsu valsti turpinās kristīgais sludinātājs Anselms Madubuko no Nigērijas. Šis vīrs pasaulē esot pazīstams kā velna izdzinējs. Šo procedūru Madubuko mēģinās veikt Jēkabpilī, Valkā, Tukumā, Gulbenē, Rīgā un Liepājā, informē "O Pozīcija".

Latvijā Madubuko ieradies no Ukrainas, kur arī pavadījis vienu velna izdzīšanas nedēļu.

Madubuko esot īpaša Dieva dāvana – viņš spēj graut lāstus, atbrīvot no atkarībām, slimībām.

Raidījums "0 pozīcija" vēlas uzzināt portāla "Delfi" lasītāju viedokļus par to, no kurām vietām un kurām personām Latvijā vajadzētu izdzīt velnu.

DELFI 04/28/06 Restaurētās Brīvības pieminekļa zvaigznes mēnesi līdz brīdim, kad tās nožūs, sargās īpašs putnu atbaidīšanas mehānisms, jo restauratori savam darbam var dot garantijas tikai gadījumā, ja mēneša laikā zvaigznēm netiks nodarīti mehāniski bojājumi.

Rīgas izpilddirektora Ērika Škapara padomnieks Uģis Vidauskis portālam "Delfi" pastāstīja, ka zvaigznes tiks uzstādītas sestdien agri no rīta, un tās sargās kustību sensors, kas uz kustību reaģēs, ar skaņu atbaidot putnus. Vidauskis sacīja, ka ierīces skaņa nebūs dzirdama cilvēkiem, un to darbība pilsētniekus netraucēs.

Vidauskis stāstīja, ka pirms zvaigžņu uzstādīšanas restauratori paziņojuši, ka garantijas var dot tikai tad, ja zvaigznes netiks mehāniski bojātas mēneša laikā. Taču arī pēc šī mēneša tiks domāts par putnu atbaidīšanu no tām. Iespējams, sensors darbosies arī turpmāk, vai arī tiks pielietotas citas metodes, ko jāizvērtē Pieminekļu aģentūrai.

Jau ziņots, ka Brīvības pieminekļa aprūpes un Brīvības pieminekļa laukuma teritorijas sakopšanas darbi ir jāpaveic līdz 2.maijam. Sākotnēji nebija plānots restaurēt arī zvaigznes, taču vēlāk, izpētot to stāvokli, nolemts tās atjaunot.

BNS 05/01/06 Maijā Daugavā sāk kursēt kuģīši "Jelgava", "Liepāja", "Misissipi" un "Jūrmala", kas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem piedāvā dažādus maršrutus Rīgas aplūkošanai, informē kuģu pārstāvji.

Ar kuģīšiem "Jelgava", "Liepāja" un "Misissipi" varēs doties stundu garos izbraucienos, lai aplūkotu Vecrīgas panorāmu, kas braucējiem izmaksās trīs latus.

Varēs doties arī garākos braucienos - ar kuģīti "Jelgava", kura piestātnes vieta pagaidām nav zināma, par četriem latiem varēs aizbraukt līdz jūras līcim, bet ar kuģīti "Liepāja", kas pietur pie Akmens tilta, sestdienās un svētdienās varēs doties uz Mežaparku.

No 8.maija brīvdienās jau trešo gadu pēc kārtas kursēs arī kuģītis "Jūrmala", kas piedāvās divas stundas ilgus braucienus no 11.Novembra krastmalas pretī Rīgas pilij līdz Majoru piestātnei. Brauciens līdz Majoriem pieaugušajiem izmaksās trīs, bet bērniem - vienu latu.

Pērn saulainākā Latvijas pilsēta bijusi Ventspils, lietainākā - Limbaži

LETA 05/01/06 Aizvadītājā gadā Latvijas saulainākā pilsēta bijusi Ventspils, kur saule spīdējusi kopumā 2100 stundas, bet lietus visvairāk lijis Limbažos, kur nokrišņu daudzums visa gada garumā sasniedzis 847 milimetrus.

Kā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā, aizvadītajā gadā saule daudz spīdējusi arī Liepājā - kopumā 2077 stundas un Rīgā - kopumā 1996 stundas.

Savukārt nokrišņu daudzuma ziņā otrajā vietā aiz Limbažiem ierindojas Lagaste, kur nokrišņu daudzums sasniedzis 841 milimetru. Savukārt vismazāk aizvadītajā gadā lijis Viļakā, kur nokrišņu daudzums sasniedzis tikai 462 milimetrus.

Ventspilī pērn bijis arī vissiltāk - vidējā gaisa temperatūra šajā pilsēta bijusi plus 7,5 grādi pēc Celsija skalas. Otrajā vietā ierindojas Liepāja, kur vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 7,3 grādi, savukārt Pāvilostā un Rīgā tā bijusi plus 7 grādi.

Visaugstākā temperatūra pagājušā gada vasarā konstatēta Rīgā, kur jūlijā tā sasniedza plus 31,4 grādu atzīmi, Mērsragā - plus 31,2, bet Liepājā - plus 30,3 grādu atzīmi. Savukārt viszemākā temperatūra pagājušā gada ziemā konstatēta Zosēnos - mīnus 27,8 grādi, Jelgavā - mīnus 27 grādi un Saldū - mīnus 26,9 grādi.

Aizvadītājā ziemā visbiezākā sniega sega bijusi Gaiziņkalnā, šeit sniega segas biezums martā sasniedzis 46 centimetrus, seko Ērgļi, kur sniega sega bijusi 43 centimetrus bieza, un Alūksnē ar 35 līdz 37 centimetrus biezu sniega kārtu.