Eiropā un citur pasaulē...

Latviešu skaits Īrijā varētu vēl pieaugt

Ilze Šteinfelde,  NRA  05/12/06    Pēc Īrijas Valsts apmācības un nodarbinātības dienesta datiem, šobrīd Īrijā strādā aptuveni 20 000 Latvijas pilsoņu. Latvijas strādnieku skaits Īrijā nākotnē varētu vēl krietni palielināties, jo Īrijas valdība aplēsusi, ka tās valsts ekonomikai turpmākos piecos gados būs nepieciešami ik gadu aptuveni 50 000 līdz 70 000 strādnieku no ārvalstīm, tostarp no Latvijas.

Īrijā būšot nepieciešami strādnieki būvniecības sektorā, arī arhitekti, būvinženieri, mērnieki topogrāfi, projektētāji, kā arī bruģētāji, mūrnieki, apmetēji, galdnieki. Šobrīd Īrijā trūkstot farmaceitu, viesnīcu un pārtikas piegādes, transporta darbinieku.

Lai piesaistītu viesstrādniekus, Īrijas Valsts apmācības un nodarbinātības dienests ir sagatavojis filmu Izzini, pirms dodies DVD formātā, kurā stāsta par to, kā iekārtoties darbā Īrijā.

Filma sagatavota vairākās valodās: čehu, poļu, slovāku, lietuviešu, kā arī latviešu. Šo filmu katru svētdienu ap pusdienas laiku rādot Īrijas televīzijā.

Īrijā piedāvā pelnīt arī apprecoties

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  05/12/06    Par samaksu fiktīvi apprecoties ar trešo valstu pilsoņiem, sievietes tiek iesaistītas krāpšanas shēmā

Ja lasīt sēnes Īrijā šķiet triviāli, jaunas iespējas nopelnīt sludinājumā internetā piedāvā kāds Jānis — ja esi jauna, neprecēta un Latvijas pilsone, turklāt ar nopietnu attieksmi un atbildības sajūtu pret līdzcilvēkiem, dodies "palīdzēt indiešu puišiem Dublinā ar laulības piereģistrēšanu uz papīra (fiktīva laulība, šobrīd populāra lieta Dublinā)". Ieguvējas būšot abas puses — līgava uz laiku tiks pie apmaksātas dzīvesvietas, viņai palīdzēs iekārtoties darbā, kā arī būs citi labumi. Līgavainim savukārt radīsies iemesls turpināt dzīvot Īrijā un lūgt uzturēšanās vīzu, vēlāk, visticamāk, arī pilsonību.

Lai arī sludinājuma autors sola, ka viss esot likumīgi, Dienas izvaicātie speciālisti iebilst, ka piedāvājums nebūt nav tik nevainīgs. Viltus jeb aprēķina laulības Īrijā klasificē kā krāpšanu, pie atbildības var tikt sauktas abas puses, skaidro Īrijas vēstnieks Latvijā Tims Movs. Noziegums esot arī organizēt fiktīvas laulības. Vēstniecība informējusi varas iestādes Dublinā, tās turpmāk pievērsīšot pastiprinātu uzmanību visām Latvijas un Indijas pilsoņu laulībām, kā arī vīzu pieprasījumiem, kas ar tādām pamatoti.

"Tiek pilnīgi viss apmaksāts +1000 eiro Jūs saņemat + apmaksātu istabu +darbā iekārtošanu +rokasnaudu +kursi (aroda, valodas)+vēl citi labumi," vēsta sludinājuma teksts internetā portālā, tam pievienota elektroniskā pasta adrese. Ar šādu adresi publicēts arī mazāk izvērsts sludinājums, jaunām sievietēm piedāvājot peļņas iespējas Dublinā, kas neesot saistītas ar intīmpakalpojumiem. Nosūtot lūgumu sazināties, Diena atbildi nesagaida.

Uz vēstuli no privātas e-pasta adreses sludinājuma autors gan atbild zibenīgi, atsūtot plašāku paredzamo notikumu scenāriju. Proti, laulāšanās nenotiekot pirmajā dienā pēc ierašanās Dublinā, bet gan 3—6 mēnešus vēlāk, jo pēc iesnieguma nodošanas dzimtsarakstu nodaļā papīru kārtošana aizņem daudz laika. Tomēr atgriezties Latvijā pēc saderināšanās arī nevarot — vietējās varasiestādes dažkārt mēdzot ierasties un pārbaudīt, vai līgava un līgavainis patiešām dzīvo kopā. Tāpēc līgavu vervētāji sola apmaksāt istabu ("dzīvokļos, kuros parasti dzīvo strādnieki"), atrast darbu un "citus labumus", kā arī iespēju regulāri ceļot uz Latviju.

Kad tiek noslēgta fiktīvā laulība, jaunajam vīram rodas legāls pamats turpināt atrasties Īrijā, saņemot attiecīgu vīzu, jo tur taču dzīvo un strādā viņa sieva, Eiropas Savienības (ES) pilsone. "Tam cilvēkam, kurš palīdz, tas viss neko nemaksā, jo pasē tagad vairs zīmogus neliek, pase paliek tīra," raksta Jānis. Turklāt laulība tiekot fiksēta "tikai vietējā Īrijas datorā" un Latvijas reģistrus nesasniedzot. Atbilstoši laulību līgumam viltus savienība tiekot anulēta pēc gada. "Tīra formalitāte. Un legāls process."

Tas ir noziegums — izplatīts visā Eiropā, jo grūti pierādāms, saka imigrācijas jautājumu eksperts Ilmārs Mežs. Viņam zināms, ka, piemēram, Vācijā fiktīvo laulību skaits mērāms simtos, ja ne tūkstošos. Šādā veidā trešo valstu pilsoņi, kuriem citādi iegūt tiesības dzīvot ES ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami, samērā vienkārši tiek pie Eiropas atslēgām. Ja dokumenti kārtībā un abi apgalvo, ka "mīlestība tek pa acīm ārā", neviens neiekļūs šo cilvēku dvēselē, lai pierādītu pretējo, saka arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītāja Ārija Iklāva. "Un Latvijā to neuzzinās, ja vien pati meita neies un neinformēs," Ā.Iklāva norāda, ka ne tikai ES, bet pat Latvijas mērogā nepastāv vienota dzimtsarakstu reģistru sistēma. Teorētiski iespējams, ka reiz Īrijā apprecējusies sieviete tiek pie otra vīra Latvijā. Tā gan ne reizi neesot noticis, jo arī par to draud kriminālatbildība.

Lai arī sludinājums sola, ka ar intīmpakalpojumiem palīdzība līgavaiņiem no Indijas nekādi nav saistīta, Īrijas vēstnieks potenciālās līgavas aicina apdomāt, kas viņas šādā situācijā pasargā no citiem, vēl neģēlīgākiem krāpšanas veidiem — izspiešanas vai iesaistīšanas prostitūcijā. Šādas shēmas ir nelegālas, aplamas un bīstamas, tāpēc T.Movs izsaka cerību, ka Latvijas sievietes būs pietiekami gudras un apzinīgas, lai tās ignorētu.

Padomi, kā iekārtoties darbā Īrijā

Ilze Šteinfelde,  NRA  05/18/06    Īrija, pēc oficiāliem datiem, ir aptuveni 20 000 Latvijas iedzīvotāju peļņas zeme. Nākotnē, iespējams, uz šo zemi strādāt dosies vēl vairāk Latvijas iedzīvotāju. Tomēr, pirms doties strādāt uz šo zemi, vēlams noskaidrot, kādi ir darba apstākļi, samaksa, dzīvošanas un iztikšanas iespējas, uzsver Īrijas Apmācības un nodarbinātības pārvaldes speciālisti, organizējot kampaņu Izzini, pirms dodies.

Īrijā strādāt gribošajiem Latvijas pilsoņiem nevajag izņemt darba atļauju, jo kā Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem viņiem ir tiesības strādāt un dzīvot Īrijā bez darba atļaujas, saņemt tādu pašu atalgojumu un apmaksātas brīvdienas kā Īrijas pilsoņiem. Tomēr, ierodoties Īrijā ar nolūku atrast darbu, ikvienam darba meklētājam vispirms ir jāsaņem individuālais publisko pakalpojumu numurs (angliski – Personal public service number). Šo numuru nevar pieteikt pirms ierašanās Īrijā, jo to iespējams saņemt, tikai ierodoties personiski Sociālās apgādes birojā. Lai saņemtu šo numuru, ir jāpierāda trīs lietas: identitāte, ES pilsonība un adrese Īrijā (derēs arī pagaidu adrese, piemēram, hosteļa, kurā dzīvojat). Birojā vajadzēs aizpildīt pieprasījumu pēc formas REC 1, ko iespējams saņemt arī latviski.

Paliekot ilgāk Īrijā nekā trīs mēnešus, vajag saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. To izsniedz Ārlietu departaments.

Īrijā ir divas oficiālās valodas – īru un angļu. Darbā lielākoties tiek lietota angļu valoda, izņemot ķeltu apgabalus, kuros runā īriski.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uz Īriju strādāt dodas pēc draugu un radinieku ieteikumiem, kuri tur jau strādā un, iespējams, darbu atraduši arī draugiem no Latvijas.

Taču, ja darbs vēl nav aizrunāts vai atrasts, to var palīdzēt izdarīt Īrijas apmācības un nodarbinātības pārvalde. Tā ir valdības izveidota pārvalde, kas nodrošina apmācību un nodarbinātības programmas un darbā iekārtošanas pakalpojumus darba meklētājiem. Darba meklējumiem var izmantot arī privātu darbā iekārtošanas aģentūru pakalpojumus. Lai gan to sniegtie pakalpojumi ir par maksu, aģentūra nedrīkst likt maksāt par reģistrēšanos datu bāzē. Darbā iekārtošanas aģentūrai ir jābūt licencētai. To var pārbaudīt Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministrijas nodarbinātības aģentūru nodaļā.

Īrijā minimālā alga ir 7,65 eiro (5,355 lati) par stundu, Latvijā – 0,535 lati. Atšķirība – 10 reizes. Turklāt virknē nozaru, tai skaitā lauksaimniecībā, kravu pārvadāšanā, uzkopšanā uz līguma pamata, būvniecībā, ar elektrību saistītu līgumdarbu veikšanā, viesnīcu biznesā (ārpus Dublinas, Korkas), apsardzes un pārtikas preču mazumtirdzniecībā, minimālās algas likme var būt augstāka nekā valsts noteiktā.

Darba devējam divu mēnešu laikā ir jānodrošina darba ņēmējs ar rakstisku un detalizētu darba ņēmēju darba noteikumu paziņojumu. Tajā jābūt minētai darba samaksas likmei, algas izmaksu biežumam, apmaksātam atvaļinājumam, darba termiņam, teikts speciāli Latvijai sagatavotajā bukletā.

Lai atvērtu bankas kontu, nepieciešama pase vai autovadītāja apliecība un dzīvesvietu apliecinošs dokuments, piemēram, rēķins par dzīvokļa īri.

Īrijā ienākumu nodoklis ir 20%, ja vien gadā netiek nopelnīts vairāk par 32 000 eiro. Ja alga ir lielāka, tad nodoklī būs jāmaksā 42%. Salīdzināšanai – Latvijā iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir 25%.

Savukārt sociālais nodoklis 4% apmērā jāmaksā no summas, kas pārsniedz 127 eiro nedēļā. Ja izpeļņa pārsniedz 440 eiro nedēļā, tad 2% nodoklis ir jāmaksā no visa nopelnītā. Gada griesti – 46 000 eiro. Par atalgojumu, kas pārsniedz gada griestus, sociālais nodoklis nav jāmaksā.

Īrijas valdība aplēsusi, ka tās valsts ekonomikai turpmākos piecos gados būs nepieciešami ik gadu aptuveni 50 000 līdz 70 000 strādnieku no ārvalstīm, tai skaitā no Latvijas. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Īrijā būšot nepieciešami strādnieki būvniecības sektorā, tai skaitā arhitekti, būvinženieri, mērnieki – topogrāfi, projektētāji, kā arī bruģētāji, mūrnieki, apmetēji, galdnieki. Šobrīd Īrijā trūkstot farmaceitu, viesnīcu un pārtikas piegādes, transporta darbinieku.

Lai piesaistītu viesstrādniekus, Īrijas valsts apmācības un nodarbinātības dienests ir sagatavojis filmu Izzini, pirms dodies DVD formātā, kurā stāsta par to, kā iekārtoties darbā Īrijā. Filma sagatavota vairākās valodās – čehu, poļu, slovāku, lietuviešu, kā arī latviešu. Šī filma pieejama Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Pirms doties uz Īriju, pārliecinies, vai ir:

- derīga ES, Eiropas ekonomiskās zonas vai Šveices pilsoņa pase vai identifikācijas karte;

- vieta, kur Īrijā apmesties;

- vismaz viens noslēgtā darba līguma eksemplārs;

- Eiropas veselības apdrošināšanas karte;

- nauda iztikai līdz pirmajai algai, neparedzētiem gadījumiem, piemēram, mājupceļam.

***

Ierodoties Īrijā

- jāsameklē apmešanās vieta;

- jāsaņem PPS kods;

- uzsākot strādāt, PPS kods jāiesniedz darba devējam, kuram savukārt tas jāiesniedz nodokļu pārvaldei;

- nodokļu pārvaldei jāiesniedz pieteikums formā 12 A (pieteikums uz nodokļu atlaižu sertifikātu un standartu piemērošanas pārtraukšanas brīdi);

- jāatver bankas konts;

- no darba devēja divu mēnešu laikā ir jāsaņem rakstisks paziņojums par darba samaksas likmi, darba ilgumu, atvaļinājumu utt.

***

Derīga informācija

- EURES (www.europa.eu.int/eures) apkopoti vairāk nekā 300 000 darba piedāvājumu visā Eiropā, tai skaitā Īrijā.

- Īrijas apmācības un nodarbinātības pārvaldei ir 64 biroji un 20 apmācības centri (www.fas.ie).

- Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministrijā (www.entemp.ie) var noskaidrot juridiskus jautājumus, kas ir saistīti ar darbu, pārbaudīt, vai firma, kas piedavā atrast darbu, ir licencēta, noskaidrot minimālās algas likmi katrā nozarē.

Vai, lasot sēnes, var nopirkt nekustamo īpašumu Īrijā?

Apollo  05/18/06    Īrija atvēra savu darba tirgu 2004. gada 1. maijā. Kopš tā laika sākusies Latvijas iedzīvotāju masveida aizceļošana uz Īriju peļņas nolūkos.

Faktiski arī Īrija vairāk nekā gadsimtu bija emigrācijas zeme. Viņiem šī tendence apstājās tikai 1992. gadā, brīdī, kad sākās tiešām straujš ekonomiskais pieaugums Īrijā. Vai viesstrādnieki arī var labi pelnīt Īrijā? Vai iespējams iegādāties nekustamo īpašumu Īrijā, strādājot dažādus viesstrādnieku darbus? Šis pētījums atspoguļo cenu dinamiku Īrijas nekustamā īpašuma tirgū patlaban, kā arī tiek sniegts ieskats par pēdējiem 10 gadiem.

Dzīvojamo platību tirgus Dublinā 2005. gadu sāka ar labu startu, ar tam sekojošu pastāvīgu pieprasījumu pēc privātmājām, kā arī atbilstošu objektu trūkumu visa gada garumā un no tā izrietošu cenu kāpumu šajā nekustamā īpašuma tirgus sektorā. Vidējās cenas privātmājām bija 550 000–750 000 eiro robežās, taču, tā kā pieprasījums daudzkārt pārsniedza piedāvājumu, cenas bieži tika pietuvinātas arī 1 000 000 eiro robežai par vidēja lieluma privātmājām, jo sevišķi tas bija attiecināms uz tām, kas atradās pilsētas centra tuvumā, kā arī ar iekoptām piemājas teritorijām. Visaktīvākā privātmāju tirdzniecība vērtībā virs 1 miljona eiro 2005. gadā bija novērojama tieši Dublinas piepilsētas rajonos. Runājot par piedāvājumu otrreizējā tirgū, ļoti liels pieprasījums bija pēc dzīvokļiem un mazas platības privātmājām zem 380 000 eiro robežas.

Visa 2005. gada garumā Īrijā, līdzīgi kā Latvijā pagājušajā gadā, aktuāla tēma bija kredīttirgus piesātinātība. Tika runāts par kritiskās robežas sasniegšanu, proti, 29% (vairāk nekā 21 biljons eiro) no Īrijas iekšzemes kopprodukta. Latvijā tie bija gandrīz 20% no IKP uz 2005. gadu. Tomēr ir faktors, kas varētu likt kredīttirgum Īrijā nedaudz atslābt, proti, procentu likmju paaugstināšana no tagadējiem 3,5% līdz 4,75% periodā līdz 2007. gadam.

Ir veikti pētījumi, kas apliecina, ka Īrijas iedzīvotāju pirktspēja pašlaik ir visaugstākā, kāda jebkad bijusi novērota vēsturē, arī pastāvot tagadējām augstajām cenām. Tam ir vairāki izskaidrojumi. Viens no tiem ir straujais darbaspēka pieaugums Īrijas darba tirgū — 87 000 jaunu darbavietu radīts 2005. gadā (Īrijas statistikas dati). Izskan prognozes, ka tuvākajā nākotnē papildus ik gadu būs vajadzīgi 30–40tūkstoši viesstrādnieku, tā kā Īrijā turpinās strauja ekonomikas izaugsme. Taču tam ir arī ēnas puse — Dublina kļuvusi par vienu no dārgākajām Eiropas Savienības pilsētām.

Otrs iemesls, kas raksturo Īrijas iedzīvotāju augsto pirktspēju, — ikgadējs minimālās darba algas pieaugums, un trešais svarīgais iemesls — zemās hipotekāro kredītu procentu likmes, kas patlaban ir 3,5%. Šie visi nosacījumi ir palielinājuši Īrijas iedzīvotāju pirktspēju, kas visspilgtāk izpaužas tieši nekustamā īpašuma tirgū. Vēl jāpiemin straujais iedzīvotāju skaita pieaugums, kas izskaidrojamas ar kraso imigrācijas līmeņa celšanos Īrijā kopš 2004. gada, kad notika Eiropas Savienības paplašināšanās. Šā brīža lielās pirktspējas pierādījums ir kaut vai tas, ka arī 81 000 gada laikā ekspluatācijā nodotu jaunu mājokļu nespēj mazināt spriedzi nekustamā īpašuma tirgū, ko radījis lielais pieprasījums.

Kā liecina statistikas dati, Īrijā 2005. gadā nekustamā īpašuma iegādei tika izdoti apmēram 40 miljardi eiro — 32 miljardi eiro (80%) no tiem tika izdoti jaunu un otrreizējā tirgus mājokļu iegādei, atlikušie 20% (8 miljardi eiro) — cita veida investīcijām nekustamajā īpašumā, kā, piemēram, bāru, viesnīcu un zemes iegādei. Šos datus kopsavelkot, izriet secinājums, ka Īrijā patlaban nekustamā īpašuma iegādei tiek izdoti apmēram 110 miljoni eiro dienā (no tiem 88 miljoni eiro ik dienas tiek iztērēti jaunu un otrreizējā tirgus mājokļu iegādei). Šī fenomenāli lielā aktivitāte ļoti precīzi atspoguļo Īrijas spēcīgo ekonomiku.

Šā gada pavasaris nekustamā īpašuma tirgū Īrijā attīstās ļoti veiksmīgi. Dažas nekustamā īpašuma kompānijas, kā, piemēram, «HOK», izsaka prognozes, ka 2006. gadā mājokļu cenas Dublinā varētu veidot 100% pieaugumu. Palielināsies arī piedāvājamo dzīvokļu skaits Dublinā. Joprojām vispopulārākie turpinās palikt rajoni pilsētas centra tuvumā ar ērtu izkļuvi uz pilsētu. Šeit jāmin tādi rajoni kā Marino, Phibsborough, Stoneybatter, Kilmainham un The South Circular Road.

Privātmājas turpinās palikt pieprasītas arī šogad. Īrijas iedzīvotāji aizvien biežāk izsaka vēlmi pārcelties uz lielākiem un komfortabliem mitekļiem ārpus pilsētas. Datubāzes dati liecina, ka patlaban Dublinā ir liels potenciālo pircēju skaits, kas aktīvi meklē privātmājas (3 guļamistabas+) jebkurā vietā pilsētā, priekšroku dodot, protams, piepilsētas rajoniem. Nākamajiem desmit gadiem izstrādātais 34,4 biljonu eiro vērtais investīciju plāns «Transport 21» autoceļu, dzelzceļu un autobusu pakalpojumu modernizācijai, noteikti veicinās privātmāju cenu celšanos Dublinas piepilsētas rajonos. Attīstot autoceļu industriju, izbūvējot aizvien jaunas starptautiskās autostrādes un šosejas, privātmāju skaits, kas spēs piedāvāt patiešām klusu apkārtni bez pilsētas modernizācijām, saruks. Šis aspekts būs galvenais privātmāju cenu sadārdzinājumam.

Pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem no investoru puses ir augsts, lai gan īres maksa ir samazinājusies pēdējo 18 mēnešu laikā. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir alternatīvu investēšanas veidu trūkums, kas spētu nest tikpat lielu peļņu, kādu nes investīcijas tieši jaunajos projektos. Otrs iemesls — rekordlielais imigrantu skaits, kādu Īrija piedzīvo pēdējo pāris gadu laikā, jo īpaši tas attiecināms uz Dublinas reģionu. Vairākums imigrantu ir gados jauni cilvēki vai arī jaundibinātas ģimenes un izvēlas dzīvojamās platības īrēt, nevis iegādāties savā īpašumā. Tāpēc šim tirgus sektoram ir acīmredzams attīstības potenciāls.

Jauno mājokļu tirgus Dublinā piedāvā tikai atsevišķus dzīvokļus vai arī divdzīvokļu privātmājas. Tam par iemeslu kalpo augstās zemes cenas, kas savukārt uzliek par pienākumu uz samērā nelielām zemes platībām būvēt augsti ienesīgus projektus ar speciālu plānojumu, piemērotu tieši šaurām zemes platībām.

Jauno mājokļu būvniecības sektorā pagājušajā gadā Īrijā bija vērojama ļoti liela aktivitāte. Gada laikā ekspluatācijā tika nodots nedaudz mazāk nekā 81 000 jaunu mājokļu, no kuriem nedaudz vairāk par 18 000 tika uzbūvēti tieši Īrijas galvaspilsētā Dublinā. Ekspertu prognozes bija 75 000 jaunu mājokļu 2005. gadā. Šogad pirmo divu mēnešu laikā tika nodoti ekspluatācijā 14 000 jaunu mājokļu, kas iezīmēja spēcīgu pirmā kvartāla iesākumu. Izskan prognozes, ka uz gada beigām sagaidāma 85 000 jaunu mājokļu ienākšana tirgū. Pēdējo 10 gadu laikā tika uzbūvēts un nodots ekspluatācijā rekordliels skaits jauno mājokļu, pavisam kopā gandrīz 500 000 dzīvojamo vienību. Kamēr vien dzīvokļi būs pārdošanā, tikmēr investori turpinās investēt tajos, jo redz lielu atdevi no šā tirgus sektora, kā arī tā ir reāla iespēja nodrošināt nākotnes mājas saviem bērniem. Patlaban vairāk nekā 75% Īrijas iedzīvotāju jau pieder nekustamais īpašums. Starp visām attīstītajām pasaules valstīm Īrijai šis rādītājs ir visaugstākais. Vairākumā valstu tas ir daudz zemāks, proti, 50–60% robežās.

Kā prognozē eksperti, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem Īrijā turpinās pieaugt, jo Īrijas iedzīvotāju skaits turpinās augt arī nākamo 15–20 gadu laikā. Cik augstu cenas vēl kāps tuvāko gadu laikā, ir grūti prognozēt, precīzāk izsakoties, ir neiespējami veikt šāda veida prognozes. Kāpums pēdējo 10 gadu laikā bijis vairāk nekā straujš. Tik spraigs tas netika paredzēts nevienā no visdrošākajām prognozēm, un kādi būs nākamie desmit gadi nekustamā īpašuma tirgū, speciālisti neņemas spriest, bet cenu kāpumu sagaida arī turpmāk.

Informāciju sniedza nekustamo īpašumu firma ANNO.

Latvija - viens no nabadzīgākajiem reģioniem ES

BNS   05/18/06    Latvija pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir 11.nabadzīgākais reģions Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati.

Tie rāda, ka IKP, kas aprēķināts pēc pirktspējas paritātes standartiem (PPS), Latvijā 2003.gadā veidojis tikai 40,9% no vidējā līmeņa ES reģionu vidū.

Lai gan arī Lietuva un Igaunija iekļautas nabadzīgo ES reģionu skaitā, šajās valstīs iedzīvotāju pirktspēja tomēr ir augstāka nekā Latvijā - attiecīgi 45,3% un 48,2% no ES reģionu vidējā līmeņa.

Visnabadzīgākais reģions ES ir Lubļinas vojevodiste Polijā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir 33% no ES reģionu vidējā līmeņa. «Eurostat» dati arī liecina, ka Polijā atrodas seši ES nabadzīgākie reģioni.

Savukārt visbagātākais Eiropas Savienībā ir Londonas reģions, kur IKP uz iedzīvotāju sasniedz 278% no ES reģionu vidējā līmeņa ES. Otrs bagātākais ir Briseles reģions ar 238% no vidējā līmeņa, bet Luksemburga, kur IKP uz iedzīvotāju sasniedz 234% no ES reģionu vidējā līmeņa, ierindojas trešajā vietā.

Vienīgais reģions ES jaunajās valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 125% līmeni, ir Čehijas galvaspilsēta Prāga - tur ļaužu pirktspēja veido 138% no ES reģionu vidējā līmeņa.

Starp veco 15 ES valstu reģioniem par visnabadzīgāko «Eurostat» atzinis Nortes reģionu Portugālē, kur iedzīvotāju pirktspēja ir 57% no ES reģionu vidējā līmeņa.

Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuri ES reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģionu IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa.

«Eurostat» aprēķināja IKP uz vienu iedzīvotāju 254 ES reģionos, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.

Viedoklis: Dubultmorāles triumfs Eiropas Komisijas varas gaiteņos

Juris Paiders,  NRA  05/18/06    Kāliecina Valsts kases informācija, Latvijas valsts konsolidētajā kopbudžetā sāk veidoties milzīgs pārpalikums. Šā gada marta beigās visos budžetos, sociālajā valsts pamatbudžetā un pašvaldību budžetos kopā, pārpalikums veidoja 165 miljonus latu.

Ja pārpalikuma apjomu pārrēķina attiecībā pret Latvijas iekšzemes kopproduktu, tad pārpalikums ir vairāk nekā 5% no visas bagātības, kura tiek saražota Latvijā. Tas nozīmē, ja valdība nepiekoptu pašreizējo taupības politiku, tad ekonomiskā izaugsme šogad būtu vismaz par 5% ātrāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Protams, varbūt tā ir tikai īslaicīga parādība un īsi pirms vēlēšanām visi pārpalikumi tiks tērēti uz nebēdu.

Tomēr, kamēr nodokļu nauda uzkrājas banku kontos, Latvijas valdība lielā mērā ir sākusi piekopt to politiku, kuru aizvakar Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB) ieteica Lietuvas valdībai. Vakar ECB nolēma, kuras valstis ir gatavas pievienoties eirozonai jau nākamā gada 1. janvārī. Latvija jau pirms laba laika lēma nestāties eirozonā nākamgad. Tikai Slovēnija, Lietuva un Igaunija pretendēja uz ātru uzņemšanu. Igaunija aprīlī bija spiesta atlikt eiro ieviešanas plānu – jo Igaunijas inflācija, lai gan nav tik liela kā Latvijā, tomēr ievērojami pārsniedz Māstrihtas kritērijus. Igauņi izvēlējās atlikt pievienošanos eirozonai, jo citādi būtu jābremzē straujā ekonomiskā augšupeja. Pievienoties eirozonai 2007. gadā vēlējās tikai Lietuva un Slovēnija. Lietuva atbilst pilnīgi visiem stingrajiem kritērijiem. Pat vairāk – tādā rādītājā kā iekšējais parāds Lietuva ir Eiropas paraugvalsts. Lietuvas inflācija 2005. gadā pārsniedza eirozonas kritēriju tikai par 0,1% punktu. Lietuvas valdība cerēja, ka tas nav tik būtiski. EK un ECB taču lielajām valstīm ļauj manipulēt ar budžeta deficītu pat vairāku procentu robežās. EK tikai mutiski izteica pārmetumu valstīm, kuras tika pieķertas falsificējam patiesos budžeta deficīta apmērus. Grieķija ilgstoši karināja makaronus uz eirokomisāru ausīm par savu patieso budžeta deficītu, un nekas. Vecajām Es valstīm tiek piedots itin viss. Lietuvai nav piedodams pat 0,1 procenta punkts virs Eiropas standarta. Dubultmorāles triumfs! Kas tiek atļauts Grieķijai, Francijai un Vācijai, tas netiek atļauts Lietuvai un, domājams, arī Latvijai. Eiropas Centrālā banka ciniski aicinājusi Lietuvu īstenot stingrāku fiskālo politiku, lai mazinātu inflācijas kāpumu.

Latvija šogad savu fiskālo politiku ir samazinājusi līdz minimumam, taču degvielas cenu izraisīto inflācijas kāpumu šādi nevar apturēt. Aklie no ECB nepamana, ka jaunajās Es dalībvalstīs degvielas cenu pieaugumam ir daudz lielāka ekonomiska ietekme nekā vecajā Eiropā. Ziemeļu valstu ekonomiskajā struktūrā degvielu apkurei lietos vairāk nekā siltajās Vidusjūras zemēs. Turklāt degvielas cenu īpatsvars ražošanā ir lielāks, jo arī algu līmenis ir mazāks.

EK un ECB ir publiski nosodījušas Lietuvu un izrādīja ievērojamu labvēlību Slovēnijai. Tiesa, Slovēnija vēl nav uzņemta eirozonā. ECB tikai norādīja, ka Slovēnija ir izpildījusi visus fiskālos kritērijus. Galīgo lēmumu par Slovēnijas uzņemšanu eirozonā pieņems eirozonas valstu finanšu ministri jūlijā.

Latvijai no Lietuvas neveiksmes ir jāizdara secinājumi. Pret Baltijas valstīm tiks lietots cits standarts nekā pret veco Eiropu. Ja Latvija kaut par milimetru neizpildīs kādu ES standartu, tad tiks publiski sodīta. Šo problēmu vislabāk raksturoja Hansabankas vecākā ekonomiste Liene Kūle, kura Lietuvas neuzņemšanu eirozonā komentēja, sakot, ka ES "pašlaik nav politiskas gribas mūs (Baltijas valstis) ātri uzņemt eirozonā. Arī Latvija nesagaidīs nekādus atvieglojumus..." Varbūt labāk atmest ar roku Eiropas birokrātu prasībām, nevis pārspīlētā centībā tagad sekot Lietuvas piemēram un mazināt budžeta deficītu, labāk rūpēties par ekonomikas izaugsmi, bet gatavību Māstrihtas standartiem atstāt nākamajām valdībām. Tieši tā rīkojās Igaunijas valdība, kura izvēlējās ekonomisko attīstību par labu paātrinātai pārejai uz eiro. Latvijai nav jālaužas aizvērtajās Briseles durvīs. Vienkārši šovasar jānosaka jauns reāls termiņš, kurā Latvija varētu pievienoties eirozonai, un domājams, ka tas nebūs agrāk par 2010. gadu.

Aicina Krieviju atteikties no dubultstandartiem

DELFI  05/19/06    Ārlietu ministrs Artis Pabriks, uzstājoties ar runu Eiropas Padomes (EP) ministru komitejas sēdē, aicināja Krieviju, kā nākošo prezidējošo valsti EP, atteikties no dubultstandartiem cilvēktiesību un demokrātijas jomā, informēja Ārlietu ministrijas Preses centrā.

"Eiropas Padomes vērtības jārespektē visām dalībvalstīm. Nevar būt dubultstandarti. Katrai valstij jārespektē un pilnībā jāizpilda Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi," teica ārlietu ministrs.

Kā bijušais EP komisijas cīņai pret rasismu un neiecietību biedrs ārlietu ministrs uzsvēra - lai vairotu uzticību veiktajiem monitoringa procesiem un EP darbam kopumā, ļoti būtiski ir ievērot precizitāti, objektivitāti un kvalitāti.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Latvija raugās uz Krievijas prezidentūru ar cerībām, norādot, ka šī būs laba iespēja Krievijai apliecināt, ka tai ir saistošas demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību vērtības. Tas ir būtiski gan Krievijai, gan tās kaimiņiem, gan visai Eiropai.

Pabriks norādīja, ka EP ir jāatbalsta Baltkrievijas iedzīvotājus, kuri tic demokrātijas vērtībām. "Starpkultūru dialoga ietvaros mums ir jāveicina cilvēktiesību ievērošana, kā arī cīņa pret neiecietību un diskrimināciju, kas balstīta uz dzimumu, rasi, reliģiju, tai skaitā pret antisemītismu un islamafobiju," uzsvēra ārlietu ministrs.

Valdībās, partijās, NVO un tiesu lietās...

Lemberga lietā KNAB, iespējams, pārkāpis tiesiskuma principus

Viesturs Radovičs,  NRA  05/12/06    Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis un LPS vecākais padomnieks, Latvijas Universitātes docents Māris Pūķis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu atzīt Ventspils mēru Aivaru Lembergu par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā saista ar priekšvēlēšanu cīņu.

Intervijā, kas publicēta interneta portālā TVnet, Latvijas Universitātes docents Māris Pūķis norāda uz KNAB nekompetenci, izmeklējot kriminālprocesu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, neieceļot Ventspils Brīvostas padomes sastāvā Ojāru Grinbergu (JL), tiek turēts aizdomās Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Šķiet, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja cilvēki tā īsti nav izlasījuši likumus. Šo jautājumu regulē pamatā likums Par pašvaldībām. Protams, vienmēr var gadīties, ka kāds domes lēmums ir nelikumīgs, un tādā gadījumā pašvaldību lietu ministram ir pienākums un tiesības vērsties pie domes un lūgt, lai tā šo nelikumīgo lēmumu atceļ.

Kādu lietu vai nu pret priekšsēdētāju, vai arī vēlāk pret domi var ierosināt tad, ja viņi pie nelikumīga lēmuma, kas beigās tiešām izrādās nelikumīgs, ietiepjas un adekvāti nereaģē uz pašvaldību lietu ministra priekšlikumu. Pirms tam apgalvot, ka pašvaldības pieņemtais lēmums ir nelikumīgs, būtībā ir tiesisko principu pārkāpums, jo pēc definīcijas neviens, izņemot tiesu, nevar galīgā veidā izlemt, vai lēmums ir nelikumīgs vai nav. Ja kāds gribētu ierosināt pret domes priekšsēdētāju šādu lietu, viņam vispirms vajadzētu tiesas spriedumu, kas pierāda, ka domes lēmums ir nelikumīgs," uzskata M. Pūķis. Atbildot uz jautājumu, vai KNAB Ventspils domes priekšsēdētāja lietā ir pārkāpis tiesiskuma principus, M. Pūķis norāda: "KNAB ir pārkāpis principus, bet daļēji tas noticis tāpēc, ka nav izpratis likumu kopsakarību. Tur esot daudz jaunu darbinieku, kuri nepārzina problēmu kopumā. Ja domes priekšsēdētājs uzskata, ka lēmums ir pamatots un likumīgs, un to paraksta, bet pašvaldību lietu ministrs lēmumu aptur, tad gala institūcija, kas izšķir strīdu, ir tiesa. Tiesa arī izskata, vai pašvaldības lēmums ir bijis likumīgs vai nav bijis likumīgs."

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis A. Lemberga atzīšanu par aizdomās turamo saista ar priekšvēlēšanu intrigām: "Attiecībā uz Ventspili par [A. Lemberga] statusa maiņu lai komentē prokuratūra un KNAB, kāpēc viņi izvēlējušies šādu pozīciju, bet tas tiešām izskatās saistībā ar nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Maksās tūkstošus par Līvu laukumu

Sandris Vanzovičs,  NRA  05/12/06     Pilsētas attīstības komiteja jau uzdevusi Īpašuma departamentam sagatavot vēstuli Finanšu ministrijai par valstij piederošās zemes Līvu laukumā nodošanu pilsētas īpašumā, bet privātajiem zemes īpašniekiem - par iespējamo zemes atpirkšanu. Kā Neatkarīgajai norādīja komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš, laukumam ir publiskas funkcijas, tam jābūt publiski pieejamam, bet «tagad katru gadu notiek strīdi par vasaras kafejnīcām», no kurām dažas nemaz neatrodas uz pašvaldības īpašumā esošas zemes.

Pēc Īpašuma departamenta Zemju pārvaldes sniegtās informācijas, pašvaldībai Līvu laukumā pieder četri zemes gabali ar kopējo platību 3902 kvadrātmetri, valstij - viens zemesgabals (139 kvadrātmetri), bet privātīpašniekiem - divi (kopā - 668 kvadrātmetri).

SIA BDO Invest Rīga vērtētāji norādīja, ka nav iespējams bez konkrētiem parametriem - par kuriem zemesgabaliem ir runa, kādi ir to izmantošanas mērķi, kādi ir to robežplāni - noteikt pat aptuveno īpašumu Līvu laukumā cenu. Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas ieteiktais speciālists Ivars Strautiņš norādīja, ka saskaņā ar domes noteikumiem Līvu laukumā nav iespējams neko celt - te var izvietot tikai pagaidu būves. Līdz ar to zemesgabalu vērtību ir grūti noteikt, jo cenu diktēs tas, cik lielus ieņēmumus iespējams gūt no īpašumiem, tos iznomājot. Apbūvejama zeme Vecrīgā maksā aptuveni 3000 latus par kvadrātmetru, taču tas neattiecas uz Līvu laukumu, informēja I. Strautiņš. «Šeit zemes vērtība, protams, kritīsies, jo jebkura īslaicīga būve Līvu laukumā ir sezonāla, un nomnieks būs gatavs maksāt tikai kaut kādu hipotētisku daļu no saviem iespējamajiem ieņēmumiem,» norādīja speciālists.

Ja Līvu laukuma zemesgabaliem būtu apbūves tiesības, tad, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, par abiem privātīpašumā esošajiem zemes gabaliem 668 kvadrātmetru platībā Rīgas pašvaldībai nāktos maksāt vairāk nekā 2 miljonus latu. Taču zemes ierobežotās izmantošanas iespējas šo cenu ievērojami samazinās, tomēr vienalga maz ticams, ka tā nebūs vismaz vairāki simti tūkstoši latu.

E. Krastiņš tam nepiekrita: «Tie nebūs simti tūkstošu, jo [laukums] nav apbūvejams.» Ja zemesgabali tiks atpirkti, tad tas, protams, tiks darīts no pašvaldības līdzekļiem, tomēr, ja to cena būs nesamērīgi augsta, pirkums nenotiks, solīja domnieks. Savukārt valsts īpašumā esošo zemi plānots vienkārši pārņemt valdījumā.

Kā absurdu šo situāciju vērtēja nekustamo īpašumu kompānijas Latio vadītājs Edgars Šīns: «Zeme Līvu laukumā maksā tik, cik pašvaldība ir labvēlīga pret tās izmantošanas mērķiem, taču kā var vienoties par cenu ar pusi, kas ar saviem administratīvajiem aktiem regulē norises uz pārdodamajiem īpašumiem!» Ja dome piedāvās tādu cenu, kurai piekritīs privātīpašnieki, tad pašvaldības ierēdņus vainos izšķērdībā, «jo kāpēc jāpiedāvā cena, kurai bez ierunām tiek piekrists,» uzskata E. Šīns. Ja abas puses par cenu nevienojas, tad pašvaldība ar tās rīcībā esošajām administratīvajām svirām «var nospiest īpašnieku uz ceļiem un apgrūtināt tā īpašuma izmantošanu.» Līdz ar to «nekāds darījums nav iespējams» un sagaidāmi tikai bezgalīgi tiesas procesi, domā Latio šefs.

Meklē Nacionālā attīstības plāna mērauklu

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  05/13/06     Zinātnieku grupa izstrādājusi indeksu, kas ļautu spriest par dzīves kvalitātes izmaiņām Latvijā

Pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) sabiedriskās apspriešanas nākamais būtiskākais uzdevums ir noteikt attīstības rezultatīvos rādītājus, pēc kuriem vērtēt, vai tie mērķi, kas izvirzīti, tiek sasniegti. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpina apkopot dažādu institūciju pārstāvju priekšlikumus par indikatoriem, kas ļautu spriest par progresu. Paralēli priekšlikumu NAP īstenošanu vērtēt pēc īpaša dzīves kvalitātes indeksa izteikusi arī ekonomista Edvīna Karnīša vadītā zinātnieku grupa.

Jau rakstīts, ka valsts attīstības plānošanas dokuments — NAP — par valsts prioritāti nākamajiem septiņiem gadiem izvirza izglītību, zinātni, konkurētspēju — gudru un radošu cilvēku sakārtotā vidē. Pēc sabiedriskām NAP apspriešanas konferencēm un diskusijām dažādu nozaru ekspertu vidū secināts, ka tā galvenie trūkumi ir attīstības indikatoru trūkums, kā arī neskaidrība par NAP vietu citu plānošanas dokumentu vidū.

Tā kā izaugsmes un līdz ar to arī NAP mērķis ir augstāka dzīves kvalitāte, E.Karnīša vadītā zinātnieku grupa NAP dinamikas vērtēšanai izstrādājusi dzīves kvalitātes indeksu. Tā tapšanā pētnieki balstījušies uz sabiedriskās domas aptauju rezultātiem, kas atklāj svarīgākos dzīves aspektus pašu cilvēku skatījumā: ekonomiskā situācija, veselība, sociālā drošība, izglītība, nodarbinātība u.c. Salīdzinot ar citās valstīs izstrādātiem indeksiem, atklājies, ka prioritātes atšķiras, piemēram, Dānijā cilvēkiem svarīgs ir terorisms, savukārt britu izdevums The Economist, atbilstoši sabiedrības prioritātēm izstrādājot līdzīgu indeksu, ietvēris arī politisko stabilitāti, klimata izmaiņas un dzimumu līdztiesību, stāsta E.Karnītis.

Rezultātā zinātnieki izveidojuši Latvijai unikālu rādītāju, vienojoties par deviņiem izmērāmiem kvantitatīviem un kvalitatīviem pamatlielumiem — materiālo labklājību, nodarbinātību (iespēju iesaistīties darba tirgū), veselību un sociālo drošību, izglītību un zināšanu līmeni, fizisko drošību, mājokli, ģimeni, iekļaušanos (līdzdalību dažādās organizācijās u.tml.) un pilnvērtīgu atpūtu. Grupas pārstāve Žaneta Ozoliņa norāda, ka aptaujās visai mazu nozīmi cilvēki piešķīruši kultūrai un vides aizsardzībai, līdz ar to šie aspekti indeksā nav iekļauti, taču E.Karnītis teic, ka indekss var mainīties atkarībā no tā, kā mainīsies sabiedrības prioritātes.

Indekss pats par sevi būtu "neko neizteicošs cipars", taču komplektā ar sabiedrisko aptauju datiem tas ļautu secināt par dzīves kvalitātes izmaiņām pašu cilvēku vērtējumā, nevis salīdzinot, piemēram, ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas parādītu izmaiņas arī reģionālā griezumā. Mērījumi būtu veicami ne biežāk kā reizi gadā, uzskata E.Karnītis.

Paralēli vairākus desmitus priekšlikumu, pēc kādiem lielumiem vērtēt NAP īstenošanas dinamiku, izteikusi arī RAPLM, Ekonomikas un Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un citu institūciju pārstāvji. Kā norāda NAP izstrādes grupas vadītāja Ilze Kjahjare, maijā paredzētas vairākas darba sanāksmes, lai atsijātu dažus, piemēram, septiņus vai desmit NAP pamatindikatorus. Jūnija sākumā tiks sagatavota NAP galējā redakcija, kas tiks izskatīta Nacionālajā reģionālās attīstības padomē, kā arī valdībā.

Latvijas Zaļo partiju turpinās vadīt Emsis, Silenieks un Vējonis

LETA  05/13/06    Par Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājiem šodien kongresā atkārtoti tika ievēlēti Indulis Emsis, Viesturs Silenieks un Raimonds Vējonis.

Par Emsi nobalsoja 86, par Silenieku - 82, par Vējoni - 70 no 116 kongresa delegātiem.

Uz LZP līdzpriekšsēdētāja amatu pretendēja arī Rūta Bendere, par kuru nobalsoja 34 delegāti, un Zigurds Strīķis, par kuru nobalsoja 22 delegāti.

Kongresa delegātus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS), kura pauda sarūgtinājumu par to, ka pārējie Saeimas deputāti neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosināto priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumu uz 90 vai vismaz uz 30 dienām pirms vēlēšanām. Ūdre uzsvēra, ka reklāma ļoti ietekmē cilvēkus, kuri sākot domāt, «ja es neizskatos pēc Bārbijas, tad taču laikam es neesmu laba».

Tomēr Saeimas priekšsēdētāja pauda cerību, ka «tauta ir gudra un vēlēšanās nobalsos nevis par politehnologu veidotajiem reklāmas rullīšiem, bet par patiesi labiem cilvēkiem».

LZP līdzpriekšsēdētājs Emsis pozitīvi vērtēja faktu, ka «zaļie» ir bijuši visu triju valdību koalīcijā. Savukārt «Jaunā laika» aiziešanu opozūcijā Emsis nosauca par «ļoti rupju kļūdu», kas negatīvi ietekmēja šīs partijas reitingu.

«Zaļo» ciešo sadarbību ar Latvijas Zemnieku savienību Emsis uzskata par ļoti loģisku un perspektīvu, jo «Latvijas zemnieki ir nākamie naftas šeihi». Emsis mudināja partijas biedrus aktīvāk iestāties par atjaunojamajiem enerģētikas resursiem un bioloģisko lauksaimniecību.

Vējonis sūrojās, ka sadarbības partneri Saeimā «zaļo» rosinātos likumus gan atbalsta, bet naudu, piemēram, kompensācijām par saimnieciskās darbības liegumu aizsargājamās dabas teritorijās nedod.

Vējonis arī nosauca par kļūdu Einara Repšes (JL) valdības laikā pieņemto lēmumu nodot būvniecības uzraudzību Ekonomikas ministrijai, bet teritoriju plānošanas un vides aizsardzības problēmas atstājot citu ministriju pārziņā. Rezultātā neizdodas kaut cik veiksmīgi apkarot nelikumīgo celtniecību kāpās un citās aizsargājamās dabas teritorijās.

Silenieks mudināja «zaļos» aktīvi gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, «zemnieku lemešus atkal pārkaļot zobenos».

LZP 17.kongresā, kas šodien notika Latvijas Kara muzejā, tika daudz runāts par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu un atkritumu saimniecības problēmām. Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš pat atvainojās partijas biedriem, ka viņam ne vienmēr izdodas uzmanīt, lai sieva sašķiro atkritumus.

LZP darbojas jau 16 gadus. «Zaļajiem» ir 15 deputāti desmit pašvaldībās, toties veltīgi tika iztērēti 50 000 latu nesekmīgā cīņā par deputātu vietām Rīgā un Jūrmalā.

LZP rindās patlaban ir 585 biedri. Gada laikā tajā ir iestājušies 56 jauni biedri, bet izstājušies divi.

Biedru naudas 2005.gadā ir samaksājuši tikai 104 LZP biedri.

Lai aktivizētu LZP darbību, tiek veidotas partijas reģionālās nodaļas, kuru skaits jau sasniedzis 12.

Arī 9.Saeimas vēlēšanās LZP startēs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sastāvā kopā ar Latvijas Zemnieku savienību. Kopīgais deputātu kandidātu saraksts un priekšvēlēšanu programma tiks apstiprināta kopīgajā konferencē, kura notiks 27.jūlijā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 29.jūlijā.

Saskaņā ar «Latvijas faktu» veikto aptauju šā gada aprīlī Saeimas vēlēšanās par ZZS balsotu 10,9% vēlētāju.

Eksperti atbalsta politisko partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta

LETA  05/15/06    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) diskusijā par vēlēšanu kampaņu finansēšanu izskanēja atbalsts politisko partiju daļējai finansēšanai no valsts budžeta.

KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs diskusijā sacīja, ka jautājumam nopietnāk varētu pievērsties nākamā Saeima.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešamības izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja minētā likuma izmaiņas, kas paredzēja ierobežot priekšvēlēšanu aģitāciju un reklāmu.

Naudassodam par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem būtu jābūt proporcionālam summai, par kādu partija veikusi finanšu pārkāpumu, diskusijā sacīja politologs Jānis Ikstens.

Piemērojot politiskajām partijām maksimālo iespējamo sodu par atklātajiem finansēšanas pārkāpumiem, valsts budžets tiktu papildināts par 45 000 latu, piebilda Loskutovs.

No 52 partijām, kas pērn piedalījās pašvaldību vēlēšanās, 25 partijas sodītas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijās, 11 partijas sauktas pie atbildības par deklarāciju iesniegšanas nokavējumu, bet deviņas partijas pārsniegušas priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus, liecina KNAB pārskats par partiju finansēm.

Dzintara jaunieši pieminēs 15. maiju

Latvijas Avīze  05/14/06    15. maijā partija "Visu Latvijai!" rīko auto un moto braucienu ar karogiem cauri Latvijai, vairākos novados un pilsētās, vācot parakstus par Latvijas vēstures priekšmeta mācīšanu. Auto kolonna ceļu sāks no Valmieras un brauks cauri Cēsīm,Siguldai, Mālpilij, Suntažiem, Ķegumam, Ogrei, Jelgavai, pilsētās apstājoties un vācot parakstus par Latvijas vēstures priekšmeta mācīšanu. Paredzēts apmeklēt arī K. Ulmaņa mājas "Pikšas". Iecerētā sarīkojuma nozīmi "Visu Latvijai!"

skaidro paziņojumā: "1934. gada 15. maijā latviešu tautai aizsākās īss, bet skaists laika posms, ko tā brīža paaudze lielā vienprātībā atceras kā tautas zelta gadus. Mums 15. maijs ir latviskās kārtības, izglītības un kultūras uzplaukuma simbols." Brauciens sāksies Valmierā no Sv. Sīmaņa baznīcas laukuma.

Ar mašīnām un motocikliem piebiedroties aicināti Ulmaņa un viņa laikabiedru ideālu cienītāji. Pusdeviņos vakarā pie K. Ulmaņa pieminekļa paredzēts muzikāls vakars, kurā jaunieši lasīs arī šodien aktuālās valstsvīra atziņas.

Atceroties Ulmaņa apvērsumu

Rīgas Balss  05/15/06    Šodien pie Latvijas pirmā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa pieminekļa Kr.Valdemāra ielas un Raiņa bulvāra stūrī Rīgā notiks divi pirmās Latvijas brīvvalsts politiķa piemiņai veltīti pasākumi. Šodien no pulksten 16 līdz 19 pie Ulmaņa pieminekļa Latvijas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Artūrs Malts rīko sapulci, kurā iecerēts pulcēt aptuveni 200 dalībnieku, savukārt no pulksten 20.30 līdz 21.30 partijas "Visu Latvijai!" aktīvists Dmitrijs Mironovs rīko Ulmaņa piemiņas pasākumu.

"Jaunais laiks" pieprasīs Jaundžeikara demisiju

LETA  05/17/06    Partija "Jaunais laiks" (JL) ceturtdien Saeimas sēdē pieprasīs iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) demisiju, aģentūrai LETA apstiprināja frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

Ja iekšlietu ministra demisija tiks pieprasīta, to gatava atbalstīt arī opozīcijā esošā "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcija, aģentūrai LETA sacīja frakcijas deputāts Juris Sokolovskis. Viņš norādīja, ka atbalstīs demisiju, "jo šī nav mūsu valdība".

Līdz ar to demisiju varētu atbalstīt 30 Saeimas deputāti, jo opozīcijā esošā "Saskaņas centra" frakcija un apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK demisiju neatbalstītu.

"Sakaņas centra" frakcija demisiju neatbalstīs, jo uzskata, ka ministrs ir pietiekami daudz darījis, lai sakārtotu iekšlietu nozari, aģentūrai LETA sacīja frakcijas vadītāja vietnieks Andrejs Klementjevs.

Visticamāk, Jaundžeikara demisiju neatbalstīs arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, jo tā nevēlas piedalīties "savstarpējo rēķinu kārtošanā", aģentūru LETA informēja apvienības priekšsēdētājs Jānis Straume.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) neredz nevienu iemeslu, kāpēc iekšlietu ministram būtu jāatkāpjas no amata. Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka no JL nav dzirdējis "nevienu normālu argumentu Jaundžeikara demisijas nepieciešamībai". Premjers pauda pārliecību, ka "Saeimā ir daudz konstruktīvu deputātu, kas šim priekšlikumam nepiekritīs".

Kā aģentūrai LETA norādīja Šadurskis, JL pieprasīs iekšlietu ministra demisiju, jo Jaundžeikars pēc savām morālajām īpašībām nevarot būt ministrs, tāpat kā visa viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija.

Šadurskis uzsvēra, ka "visa iekšlietu ministra līdzšinējā izrunāšanās ir bijusi bērnišķīga un ministrs ministrijā nav risinājis lietas pēc būtības". JL saņēmusi Jaundžeikara atbildes uz pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem, un tajās "nav redzams nekas labs," sacīja Šadurskis.

Jau ziņots, ka 11.maijā Saeima, 50 deputātiem balsojot "par", 46 "pret", bet vienam atturoties, atbalstīja JL frakcijas deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram par kukuļņemšanā pieķertā Ekonomikas policijas darbinieka Māra Meimaņa iespējamo paaugstināšanu amatā un par citiem korupcijas gadījumiem policijā.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka ne mazāk kā desmit deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem. Pieprasījumi var kalpot, lai Saeimā rosinātu balsojumus par neuzticības izteikšanu ministriem.

Rēzeknes bijušo mēru Juri Začestu atzīst par vainīgu vēlētāju balsu uzpirkšanā

LETA  05/17/06    Latgales apgabaltiesa Rēzeknes bijušo mēru, tagadējo domes priekšsēdētāja vietnieku Juri Začestu (LSDSP) atzinusi par vainīgu personu apzinātā kavēšanā brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus Rēzeknes domes vēlēšanās 2005.gada martā un piespriedusi naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 3600 latu apmērā.

Tā kā laikā no 2005.gada 15. līdz 18.jūnijam Začests bija apcietināts, viņam būs jāmaksā par 27 latiem mazāk jeb 3573 latu sods.

Par vainīgiem balsu uzpirkšanā atzīti arī Grigorijs Bekasovs un Olga Skutāne. Viņiem tiesa piespriedusi attiecīgi 200 un 160 stundu piespiedu darbu. Tā kā arī viņi pagājušajā gadā atradās apcietinājumā no 13. līdz 16.jūnijam, tad Bekasovam piespiedu darbos būs jānostrādā 176, bet Skutānei 136 stundas.

Začests aģentūrai LETA sacīja, ka tiesas spriedumu noteikti pārsūdzēs.

"Ja šādu notiesājošo spriedumu var pieņemt, ņemot par pamatu neviennozīmīgi traktējamas telefona sarunas, tad jau ikviens cilvēks būtu šādi tiesājams," sacīja Začests. Viņš kategoriski noliedz savu saistību ar balsu uzpirkšanu Rēzeknē.

Jau ziņots, ka Drošības policija aizdomās par vēlētāju balsu pirkšanu 2005.gada martā pašvaldību vēlēšanās tā paša gada 15.jūnijā aizturēja toreizējo Rēzeknes domes priekšsēdētāju Začestu, bet 7.jūlijā viņam uzrādīta apsūdzība par apzinātu personas kavēšanu brīvi realizēt vēlēšanu tiesības.

Prokurors Začestu lūdza atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 20.panta 2. un 3.daļas, kā arī pēc 90.panta par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības un piespriest viņam sodu 50 minimālo mēnešalgu jeb 4500 latu apjomā.

Pēc prokurora domām, arī Bekasova un Skutānes vaina Krimināllikuma 90.pantā inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos ir pierādīta. Viņiem prasīts piespriest piespiedu darbu attiecīgi 200 un 160 stundas.

Bekasovs un Skutāne atteikušies no iepriekš sniegtajām liecībām pirmstiesas izmeklēšanā. Bekasovs stāstīja, ka Drošības policijā viņu mudinājuši sniegt liecības par sliktu Začestam. Turklāt Bekasova un Skutānes advokāti norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšanā tiesājamie pratināti pat 5-7 stundas pēc kārtas un bija spiesti melot, lai "viņus liktu mierā".

Začesta advokāts Jānis Grīnbergs uzsvēra, ka apsūdzība balstās tikai uz pieņēmumiem.

Tiesājamie savu vainu notikušajā noliedz pilnībā.

Skaidro NBS karavīru bojāeju

Viesturs Radovičs,  NRA  05/17/06    Kādēļ Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Speciālo uzdevumu vienības karavīri no lidmašīnas lēkuši īsi pirms brāzmainā vēja, kādēļ karavīri nav spējuši atbrīvoties no izpletņa un nav piepūtuši glābšanas vestes – šie ir tikai daži no jautājumiem par nelaimes gadījumu, kurā gāja bojā divi armijas specvienības karavīri. Atbildes tuvāko nedēļu laikā meklēs īpaša Aizsardzības ministrijas izmeklēšanas komisija.

Pirmdien Spilves lidlaukā notika Speciālo uzdevumu vienības (SUV) plānotas mācības, kurās izpletņlēkšanas prasmi slīpēja 25 karavīri. Trešajā uzlidojumā armijas lidmašīnā An 2 atradušies 11 SUV karavīri. "Lidmašīna pacēlās gaisā 12.48. Vēja ātrums tad bija trīs četri metri sekundē. Maksimālais atļautais vēja ātrums, lai lēktu ar izpletni, ir pieci metri sekundē," vakar preses konferencē stāstīja NBS komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Brīdinājumu par pēkšņām laika apstākļu izmaiņām SUV saņēma tikai pulksten 13.20, kad traģēdija jau bija notikusi.

Aptuveni desmit minūšu pēc pacelšanās 600 metru augstumā virs Spilves lidlauka no lidmašīnas izlēca pirmie pieci karavīri. Pēkšņi sacēlusies vēja brāzma viņus aiznesusi dienvidu virzienā uz Daugavas pusi. Četri iekrituši Daugavā, bet viens pārnests pāri upei, kur ieķēries ostas ceļamkrānā. Divus upē iekritušos tūlīt izglābusi SUV laiva, kas vienmēr dežurē upē, ja Spilves lidlaukā notiek izpletņlēkšanas mācības. Vēl divus glābēji atrada tikai pēc vairākām stundām. Viņi bija sapinušies savos izpletņos un noslīkuši. Pēc pirmo piecu karavīru izlēkšanas SUV izpletņlēcēju instruktors tūlīt nolēma mācības pārtraukt.

"Kad laiva devās glābt upē iekritušos, Daugavā bija palieli viļņi. Mūsu laiva glāba tos izpletņlēcējus, kuri bija redzami. Karavīri, kuri noslīka, nebija virs ūdens. Daugava vietā, kur izpletņlēcēji iekrita, ir 540 metru plata, un visu šo platību tiešām nebija iespējams pārredzēt," norādīja Speciālo uzdevumu vienības komandieris majors Andris Bukovskis. Izpletņlēcēju glābšanā palīdzējusi arī kāda privāta laiva, kura nejauši gadījusies notikuma vietā.

Izdzīvojušie SUV karavīri pirms iekrišanas upē bija praktiski atsprādzējušies no izpletņa, ka arī piepūtuši glābšanas vestes. "Abi bojāgājušie diemžēl to nebija izdarījuši. Kādēļ tā noticis, šobrīd neviens nevar pateikt, bet pieļauju, ka viņi bija uztraukušies un apjukuši," norādīja G. A. Zeibots. Karavīriem lekšanas brīdī līdzi bijis tikai izpletnis, rezerves izpletnis un glābšanas veste. Cita ekipējuma vai ieroču viņu bruņojumā nav bijis.

Pēc piezemēšanās upē karavīri vēl pāris minūtes bija ķepurojušies pa ūdens virsmu, bet pēc tam nogrimuši. Glābēji viņu mirstīgās atliekas atrada upes dibenā, stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales priekšpilsētas brigādes priekšnieka vietnieks Juris Blūzmanis. "Ja arī viņi būtu atsprādzējušies no izpletņa, bez piepūstām glābšanas vestēm karavīri tāpat noslīktu. Viņu apģērbs un ekipējums bija pārāk smags," piebilda J. Blūzmanis.

Lai gan abi bojāgājušie bruņotos spēkos dienējuši jau gandrīz desmit gadu un bija piedalījušies arī vairākās starptautiskās misijās, viņu izpletņlēkšanas pieredze nav bijusi liela. Tomēr pirms izpletņlēkšanas mācībām viņi bija izgājuši pilnu apmācības kursu un teorētiski zināja, kas darāms, ja nosēšanās paredzēta ūdenī, uzsvēra A. Bukovskis.

Nelaimes gadījumā bojāgājušie karavīri – seržants Normunds Stradiņš un seržants Mārtiņš Arājs – dienējuši nesen izveidotajā SUV Speciālās izlūkošanas vadā. Vakar darbu sākusi aizsardzības ministra Ata Slaktera uzdevumā izveidota speciālās izmeklēšanas komisija, kas izmeklēs karavīru bojāejas iemeslus un apstākļus un lems par materiālo kompensāciju apjomu tuviniekiem.

Traģisku nejaušību dēļ arī iepriekšējos gados armijas elitārākajā vienībā ir gājuši bojā karavīri. 2000. gadā mira kāds SUV karavīrs, kuru, pārlādējot ieroci un izdarot kontrolšāvienu, nejauši nošāva dienesta biedrs. Savukārt 2001. gadā pēc jauno karavīru iesvētīšanas SUV bāzē mira tobrīd 21 gadu vecais Vladimirs G. Viņš no saviem dienesta biedriem bija saņēmis spēcīgu sitienu pa krūškurvi. Kopumā kopš 2000. gada līdz šodienai, pildot dienesta pienākumus, ir gājuši bojā 12 NBS pārstāvji, informēja NBS preses virsnieks Uldis Davidovs. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā personisku iemeslu dēļ pašnāvību izdarījis obligātā militārā dienesta karavīrs. Viņš gan no dzīves aizgāja, nepildot dienesta pienākumus, un valsts materiālā kompensācija viņa ģimenei nepienākas.

Viedoklis: Kā nosaukt Jaunā laika, KNAB un TV saaugšanu?

Juris Paiders,  NRA  05/17/06    Korupcijas novēršanas biroja runasvīri mīl stāstīt par to, cik lielu labumu valstij un demokrātijai ir devusi vēlēšanu izdevumu ierobežošana. Politiķi vienu brīdi bija gatavi pat aizliegt politisko partiju reklamēšanos 90 dienas pirms vēlēšanām vispār. Vēlētāji, lūk, jāpasargā no uzbāzīgām reklāmām. Taču tajā pašā laikā neviens nesola pasargāt vēlētājus no uzbāzīgas un tiešas kādas partijas interešu lobēšanas valsts televīzijas svarīgākajās ziņu pārraidēs. Ikviena kritika par to, ka, piemēram, Panorāmas veidotāji sižetus veido tā, it kā LTV būtu partijas Jaunais laiks politisko debašu lapa, tiek uztverta kā iejaukšanās žurnālistu brīvībā. Vispirms ir milzīga starpība starp valsts un privātiem kanāliem. Privātu televīzijas kanālu vienīgais uzdevums ir gādāt pēc iespējas lielāku peļņu saviem īpašniekiem. Cita misija un uzdevums ir valsts televīzijai. To finansē arī no visu nodokļu maksātāju naudas, tāpēc Panorāmu nedrīkst pārvērst par Jaunā laika ruporu, kura vienīgā misija ir organizēt melno PR, lai iedragātu reitingus Jaunā laika galvenajiem politiskajiem konkurentiem.

KNAB skaita santīmus politisko partiju legālajos izdevumos, kamēr Jaunā laika taktika, lai sagrābtu kontroli pār svarīgāko un valstij piederošo Latvijas masu informācijas līdzekli, nav KNAB objektīvas izpētes vērta. Kamēr citas partijas taisnojās par katru santīmu, kas pārsniedz pieļautos 20 santīmus uz vēlētāju (cita starpā, par šo naudu nevar pat nosūtīt partijas programmu pa pastu katram Latvijas vēlētājam), Jaunā laika nākamais ģenerālsekretārs Uldis Grava 1,5 gadus saimniekoja Latvijas Televīzijā. Gravas dēstījumiem jau ir parādījušies stipri asni. Sabiedriskā televīzija, kuras misija ir būt par bezpartejisku, visas sabiedrības intereses pārstāvošu informācijas kanālu, kļuva par dedzīgu vienas partijas ruporu. Tikai viens politiķis – Jaunā laika vadītājs – pērn atļāvās ar kāju atvērt Panorāmas durvis, ielauzties tiešraidē, lai paustu savu attieksmi pret Ministru prezidenta rīkojumu. Citu partiju līderiem, kurus Ministru prezidents arī palūdza atkāpties, šādas iespējas netika dotas.

Izskatās, ka KNAB savā skaitīšanas kārē vēlas novirzīt sabiedrības uzmanību no tā, ka korupcija sāk pieņemt civilizētākas, grūtāk pierādāmas formas. Valsts televīzijas žurnālists sabiedriskās intereses par labu konkrētas partijas interesēm var upurēt, ne tikai saņemot aploksnē čaukstošus eiro. Tikpat efektīvi valsts uzņēmuma darbinieks ir nopērkams par stipendiju, par iespēju piedalīties ienesīgā Eiropas projektā, par solījumu iekārtot labākā un eiropeiskākā darbā utt. Korupcija kā tikai skaidras naudas ieslidināšana kabatā ir novecojis un laikmeta garam neatbilstošs, turklāt viegli pieķerams triks. Diemžēl ir pamats domāt, ka KNAB nevēlas pētīt šo korupcijas tīmekli. Turklāt pagaidām nav atspēkotas aizdomas, ka tieši KNAB (pēc citām versijām – Ģenerālprokuratūra) ir galvenais informācijas kanāls, no kura Jaunajam laikam labvēlīga informācija no kriminālprocesa mapītēm nonāk tiešajā ēterā.

Tieši KNAB kompetencē būtu izpētīt jautājumu, kādas ir neredzamās saites, kuras vieno Jauno laiku un Latvijas ietekmīgākā TV kanāla ziņu nodaļu. Likums aizliedz valsts uzņēmumiem ziedot partijām, un tas nozīmē, ka valsts uzņēmumos strādājošie, kas valsts resursu – raidlaiku – ziedo kādai politiskai partijai, ir likumpārkāpēji.

Taču, ja KNAB vadība pati ir iestigusi politiskās spēlītēs, tad ir veltīgi gaidīt brīnumus, ka šī institūcija spēs atšķetināt, kā tiek pirkta politiskā ietekme LTV ziņās.

Budžeta komisijas vadību atdod Šleseram

Ināra Egle,  Diena  05/17/06    Saeimas deputāti ar otro piegājienu nobalso vēl pārliecinošāk.

Pēc Jaunā laika deputātu protesta par Aināra Šlesera (LPP) ievēlēšanu Budžeta un finanšu komisijas vadībā otrdien viņš pats aicināja šo lēmumu pārbalsot un ieguva vēl pārliecinošāku atbalstu. JL pagājušajā nedēļā norādīja, ka A.Šlesera ievēlēšana atklātā balsojumā neatbilst Kārtības rullim — ja ir vairāki kandidāti, jārīko aizklātas vēlēšanas. "Tas ir spļāviens acīs sabiedrībai, ja tik lielā vienprātībā komisija atbalsta Aināru Šleseru tik svarīgā amatā," Dienai otrdien sacīja Jaunā laika frakcijas priekšsēža vietnieks Artis Kampars, atgādinot, ka nesen LPP faktiskais līderis zaudēja satiksmes ministra posteni, jo bija saistīts ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietā fiksētajām sarunām.

Tradicionāli Budžeta komisijas vadībā ir pārstāvis no tās partijas, kurai ir finanšu ministra postenis. Taču Tautas partijas (TP) deputāti šajā komisijā jau ieņemot citus posteņus — Ēriks Zunda ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, bet Elita Šņepste ir šīs komisijas sekretāre, paskaidroja TP frakcijas priekšsēdis Jānis Lagzdiņš, atsaucoties uz koalīcijas koleģiālu vienošanos. A.Kampars, atceroties koalīcijas agrākās metodes, piemēram, panākto aizkulišu vienošanos ar Jāni Jurkānu par atbalstu ministriem, tomēr ir neticīgs, jo "kāpēc gan, lai tagad būtu citādāk". Tajā pašā laikā viņš atzinīgi vērtē A.Šlesera apņemšanos komisijā skatīt, piemēram, "atvilktnē ielikto" likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jaunais priekšsēdis arī paziņoja, ka komisijas deputāti aktīvi piedalīsies 2007.gada budžeta sagatavošanā un jau nākamajā nedēļā ir plānota tikšanās ar finanšu ministru un Valsts ieņēmuma dienesta vadību.

Saskaņas centra frakcijas vadītājs Andrejs Klementjevs, kura kolēģi arī atbalstīja A.Šleseru, Dienai uzsvēra, ka Jūrmalas lietā viņš ir tikai liecinieks un, kamēr tiesa nav pierādījusi ko citu, neesot pamata apšaubīt viņa profesionālo atbilstību amatam — šajā ziņā A.Šlesers esot pārāks par JL izvirzīto kandidātu Aināru Latkovski. Par viņu balsoja tikai divi JL deputāti. Piemērotība postenim, pēc TB/LNNK frakcijas priekšsēža Māra Grīnblata domām, tomēr varētu būt strīdīgs jautājums tieši Jūrmalgeitas dēļ. Taču tā esot koalīcijas atbildība, norādīja tēvzemiešu pārstāvis, apgalvojot, ka nekādas vienošanās ar valdības partijām TB/LNNK neesot un atbalsts, visdrīzāk, sniegts, novērtējot spēku samēru komisijā. Savukārt A.Klementjevs piebilda, ka A.Šleseram amatu palīdzēja iegūt arī pārējo nepatika pret JL, kas savulaik opozīcijai nav ļāvis ieņemt nevienu amatu Saeimā.

Ierosina lietu par Tabūna izteikumiem

Ināra Egle,  Diena  05/17/06   Mandātu un iesniegumu komisija pēc Saskaņas centra frakcijas lūguma ar vienas balss pārsvaru otrdien ierosināja lietu par deputāta Pētera Tabūna (TB/LNNK) izteikumiem 11.maija Saeimas sēdē. Tajā P.Tabūns sacīja: "…pasarg Dievs, ja 16.martā kāds krievs būtu dabūjis pa purnu (es atvainojos)…" Lai arī sēdē viņš saņēma Saeimas priekšsēdētājas aizrādījumu, priekšlikuma iesniedzēji deputātu aicina sodīt arī par nesen pieņemtā Saeimas Ētikas kodeksa pārkāpumu, kas būtu pirmais šāds gadījums. Lietas ierosināšanu atbalstīja kreiso frakciju, kā arī ZZS un LPP deputāti. Tā ir jāizskata divu nedēļu laikā.

Ētikas kodekss nosaka, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus. SC aicināja ierosināt lietu par P.Tabūna pārkāpumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot lēmumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis. P.Tabūns žurnālistiem sacīja: "Nebrīnīšos, ja visi klementjevi, buzajevi iesniegs arī sūdzību, ka Tabūnu vispār vajag deportēt no Latvijas." Sēdē viņš esot vēlējies pateikt, ka "latviešiem neatkarīgā valstī nav nekādu tiesību". Labējo partiju politiķi norādīja, ka SC iesniegumā neprecīzi minēts P.Tabūna teiktais, un aicināja sagatavot jaunu iesniegumu, lai mediji šo tekstu neizplata tālāk, taču SC to atteicās darīt, un komisija arī neuzstāja. Iesniegumā, kuru parakstījuši SC deputāti un neatkarīgais deputāts Jānis Jurkāns, ir teikts: "P.Tabūns izteicās, ka nebūtu nekas slikts, ja krievi 16.martā pie Brīvības pieminekļa dabūtu pa purnu.."

Pabriks aicina būt tolerantiem

DELFI  05/17/06    Ārlietu ministrs Artis Pabriks trešdien, kas ir Starptautiskā diena pret homofobiju, vēlreiz aicina visus Latvijas iedzīvotājus būt tolerantiem un iecietīgiem vienam pret otru, Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

"Mēs katrs atšķiramies viens no otra, bet tas nevar būt pamats agresijai, neiecietībai un savstarpējiem apvainojumiem. Tolerance vienam pret otru ir sena Eiropas kultūru pamatvērtība un mēs to nedrīkstam aizmirst," uzskata ārlietu ministrs.

Viņš aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties vienam pret otru un neļaut iesakņoties rasisma, homofobijas, antisemītisma un aizspriedumu iedīgļiem. Pabriks norāda, ka tolerance mūsu bērniem ir jāmāca jau no mazotnes gan ģimenē, gan skolā.

Pieaugot rasisma un neiecietības tendencēm pasaulē, dažādi cilvēktiesību jautājumi nezaudē aktualitāti starptautiskajās institūcijās. Ārlietu ministrs cer, ka nākotnē Latvija šajās diskusijās tiks minēts kā pozitīvais piemērs citām valstīm.

Samazinās baznīcas autoritāte

DELFI  05/17/06    Pēdējo gadu laikā baznīcas autoritāte Latvijas sabiedrības acīs samazinājusies. Šogad 43,1% iedzīvotāju uzskata, ka baznīcas ietekme spēj uzlabot lietu kārtību sabiedrībā, bet 43% tam nepiekrīt. Pērn baznīcas ietekmi atzinuši 48,5%, bet 2002.gadā – 50%, liecina sabiedriskās domas pētījuma SKDS dati.

Apgalvojumam ja Baznīcai būtu lielāka ietekme, lietas sabiedrībā noritētu labāk" 14,5% iedzīvotāju pilnībā piekrīt, bet 29% drīzāk piekrīt, savukārt 27% tam drīzāk nepiekrīt, bet 16% pilnīgi nepiekrīt.

Tam, ka lietas sabiedrībā noritētu labāk, ja baznīcai būtu lielāka ietekme, biežāk nekā caurmērā piekritušas sievietes, citu tautību iedzīvotāji (ne latvieši), iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, respondenti, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir raksturojami kā zemi vai vidēji zemi, aptaujas dalībnieki Latgalē.

To, ka nepiekrīt apgalvojumam "ja Baznīcai būtu lielāka ietekme, lietas sabiedrībā noritētu labāk", biežāk nekā caurmērā norādījuši respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, latvieši, aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir raksturojami kā augsti, iedzīvotāji Kurzemē, kā arī lauku apvidos dzīvojošie.

KNAB lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Lembergu

LETA   05/17/06    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļā.

Lēmums pieņemts pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2005.gada decembrī Ģenerālprokuratūras sāktajā kriminālprocesā saistībā ar valdības rīkojuma nepildīšanu par Ojāra Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdē. KNAB izmeklētājs uzskata, ka savākti pietiekami pierādījumi, tāpēc ierosina pret Lembergu sākt kriminālvajāšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, Lembergs ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli un ar likumu "Par pašvaldībām" piešķirtās tiesības. KNAB uzskata, ka viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nenodrošinot valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem.

Norādīts arī uz Ventspils domes rīkoto "Ojāru Grinbergu konkursu". Lembergs esot izdevis rīkojumu par konkursa komisijas izveidošanu un piedalījies lēmuma pieņemšanā par konkursa rīkošanu.

Neizmantojot likumā "Par pašvaldībām" pašvaldības priekšsēdētāja tiesības neparakstīt domes lēmumu un nodot to atkārtotai izskatīšanai, Lembergs, pēc KNAB ieskatiem, ļaunprātīgi izmantojis savas dienesta pilnvaras, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Ojāra Grinberga - likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.

Kriminālprocesa gaitā noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētas Lemberga darbībās, sniedzot 2005.gada 28.novembrī Ģenerālprokuratūrai apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Grinbergu (JL) un toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).

Krimināllikuma 318.panta otrā daļa paredz, ka par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas, vai ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, soda ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Papildus var atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena līdz pieciem gadiem.

Krimināllikuma 298.pants paredz, ka par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Jau ziņots, ka valdība rīkojumu iecelt Grinbergu kā Ekonomikas ministrijas pārstāvi Ventspils ostas valdē pieņēma pērn 23.februārī. Ventspils dome valdības lēmumu nepildīja un Grinbergs ostas valdes locekļa pienākumus nesāka pildīt.

Par valdības rīkojuma neizpildi prokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret Lembergu saistībā ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Lembergs skaidroja, ka valdības rīkojumu nevar izpildīt, jo Ventspils pilsētas domes rīcībā nav dokumentālu pierādījumu, kurš Ojārs Grinbergs iecelts par ostas valdes locekli. Valdības rīkojumā minēts tikai personas vārds un uzvārds, bet nav ne tēva vārda, ne personas koda, ne dzīvesvietas adreses.

Pēc Ventspils domes pieteikuma Administratīvā rajona tiesa bija uzsākusi tiesvedību un apturējusi valdības rīkojuma par Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē izpildi. Kariņš, būdams ekonomikas ministrs, vēlējās, lai līdz tiesas lēmumam, kas gaidāms nākamgad, Ekonomikas ministrija nevirzītu savu pārstāvi iecelšanai Ventspils brīvostas valdē.

Šogad 11.aprīlī valdība par Ekonomikas ministrijas pārstāvi Ventspils ostas valdē iecēla ministrijas valsts sekretāru Kasparu Gerhardu. Valdība nolēma atzīt par spēku zaudējušu rīkojumu iecelt Grinbergu ostas valdes locekļa amatā.

Šīs nedēļas sākumā, 15.maijā, Ventspils dome ārkārtas sēdē apstiprināja Gerhardu Ventspils ostas valdē.

Jau ziņots, ka pērnā gada 28.novembrī Lembergs iesniedza ģenerālprokuroram Jānim Maizītim lūgumu izskatīt jautājumu par iespējamo kriminālprocesa uzsākšanu pret Grinbergu un Kariņu.

Savā iesniegumā par iespējamiem noziedzīgu nodarījumu faktiem valsts amatpersonu darbībā Lembergs atsaucās uz Ministru kabineta rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amatā.

"Uzskatu, ka saistībā ar iepriekš minēto rīkojumu ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka līdz šim brīdim Ventspils pilsētas domes deputāts Grinbergs, iespējams, apzināti nav iesniedzis Ventspils pilsētas domē nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tieši viņš ir persona, kura saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 23.februāra rīkojumu ir iecelta Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amatā", iesniegumā Maizītim norādīja Lembergs.

Ventspils domes mērs iesniegumā norādīja, ka ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka minētā Ventspils pilsētas domes deputāta Grinberga darbība, iespējams, tiek realizēta ar tiešu Kariņa atbalstu.

Kreisie draud pārņemt Rīgu

Sandris Vanzovičs,  NRA  05/18/06    Diskusijas par deputāta Genādija Kotova izslēgšanu no Drošības un kārtības jautājumu komitejas sastāva otrdien domes sēdē pārvērtās par sadursmi starp labējiem spēkiem un kreiso opozīciju. Tās laikā kreisie piedraudēja ar represijām labējiem, ja izdosies pārņemt varu Rīgas domē.

Lēmumprojektu par G. Kotova (PCTVL) izslēgšanu no Drošības un kārtības jautājumu komitejas sastāva bija sagatavojuši tēvzemieši Einārs Cilinskis un Vilnis Zariņš. Uzstājoties debatēs, deputāts Deniss Gorba (PCTVL) norādīja, ka šobrīd domē jebkurš pozīcijas deputāts var rosināt izslēgt no komiteju sastāva jebkuru opozīcijas pārstāvi, kā arī apsolīja, ka "nākamajā sasaukumā kreisā pozīcija izslēgs Cilinski un Zariņu no jebkuras komitejas un izveidos speciālu komiteju tikai tēvzemiešu deputātiem". Neatkarīgā jau rakstīja, ka lēmumprojekts par G. Kotova atbrīvošanu no drošību un kārtību pārraugošās domes struktūras tapa, kad Rīgas Pašvaldības policija (RPP) deputātu aizturēja par skrejlapu līmēšanu uz Latviešu strēlnieku pieminekļa 16. marta naktī. Domes sēdē kreiso politisko spēku pārstāvji tam veltīja visdažādākos epitetus, piemēram, ka joprojām "pilsētā var redzēt aicinājumus par piedalīšanos nacistu gājienā 16. martā" (Vladislavs Rafaļskis), tika pieminēti "esesieši", kā arī pat tas, ka "kāds grib Kotovam sarīkot Nirnbergas procesu" (Aleksandrs Kuzmins).

E. Cilinskis ironizēja, ka "nākamā sasaukuma dome varētu piešķirt [Kotovam] nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu", taču arī daudz nopietnāk bilda, ka, "dzirdot šos draudus, jāizvērtē, kāda ir valsts naturalizācijas politika". Kā papildu ieguvumu viņš vērtēja to, ka "beidzot redzam, kādu nākotni Latvijā vēlētos PCTVL deputāti".

Ņemot vērā to, ka parlamentārietim Pēterim Tabūnam pašlaik nākas Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā taisnoties par krietni piezemētākiem izteicieniem (viņš Saeimas plenārsēdē bija izteicies: "Nedod Dievs, ka 16. martā kāds krievs pie Brīvības pieminekļa dabūtu pa purnu"), laikā ir painteresēties, vai domē arī nevajadzētu ieviest Ētikas kodeksu, pēc kura normām varētu izvērtēt kreiso izteikumus un uzbrukumus leģionāriem, dēvējot tos par "nacistiem" un "esesiešiem".

Vicemērs Jānis Birks piekrita, ka šāds kodekss domei vajadzīgs jau sen: "Varētu jau aiz līdzjūtības pret šiem cilvēkiem vienkārši pasmaidīt un likties mierā, ja vien tas nebūtu teikts absolūtā nopietnībā un runātāji nebūtu bijuši Rīgas domes deputāti. Ja nemaldos, Latvijas likumdošanā ir pāris panti, kuros ir atrunāts, kas darāms ar tādiem, kuri šādi izrunājas."

G. Kotovam gan liela labuma no PCTVL kolēģu kvēlā atbalsta nebija: ar 29 balsīm par un 20 pret viņš tika atbrīvots no Drošības un kārtības jautājumu komitejas. To atbalstīja četru labējo partiju pārstāvji, pret bija PCTVL, Saskaņas centrs un dzimtenieši, bet LSDSP balsojumā nepiedalījās (tikai Gundars Bojārs nez kāpēc iestājās G. Kotova pusē).

Lai tiktu vaļā no administratīvi sodītā G. Kotova, domnieki izmantoja iesniegumu, ar kuru deputāts lūdz apturēt viņa darbību komitejā līdz tiesvedības par 16. marta incidentu beigām. Opozīcija norādīja, ka saskaņā ar likumu Par pašvaldībām izslēgt deputātu no komitejas var tikai uz viņa paša iesnieguma pamata, taču kreiso pretinieki bilda, ka šāds iesniegums taču ir! Turklāt tajā G. Kotovs minējis, ka gadījumā, ja tiks nolemts viņu izslēgt no komitejas, "es, pārsūdzot to, uzskatītu par savu godu". Tas tika uzskatīts par labprātīgu pieteikšanos darbu komitejā pamest.

G. Kotovs gan to salīdzināja ar atlaišanu no darba, pamatojoties uz iesniegumu, kurā cilvēks lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu, taču nekas nebija līdzēts. Bez tam Drošības un kārtības jautājumu komitejas vadītājs Andrejs Krastiņš pauda, ka skrejlapu saturs un izskats var kalpot par pamatu deputāta kriminālai sodīšanai, jo šajās lapelēs ir attēlots līdz pusei ar galvaskausiem aizkrauts nacionālais simbols – Brīvības piemineklis, turklāt kariķēti latviešu karavīri.

Jāpiebilst, ka G. Kotova iesniegums, kurā viņš skaidro savas rīcības iemeslus, varētu kalpot par uzskates materiālu latviešu valodas mācību stundās. Tajā viņš, cita starpā, minējis, ka skrejlapu līmēšana "bija mana ārkārtīga pilsoniska rīcība ārkārtīgā un galējās nepieciešamības situācijā un nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā". Nav šaubu, ka deputāts pieņemto domes lēmumu pārsūdzēs, jo jau iesitis roku dažādos līdzīgos tiesvedības procesos.

Tautas partijas lokomotīve būs Kalvītis

Ināra Egle,  Diena  05/18/06    Premjers Aigars Kalvītis (TP) varētu būt Tautas partijas kandidātu saraksta līderis un viens no nedaudzajiem, kas 9.Saeimas vēlēšanās no TP startēs visos piecos vēlēšanu apgabalos. Var paredzēt, ka TP vēlētājiem visā Latvijā vēl būs iespējams balsot par popularitāti guvušajiem valdības locekļiem — ārlietu ministru Arti Pabriku un kultūras ministri Helēnu Demakovu. Taču pirmo reizi TP startēs bez sava bijušā līdera Andra Šķēles, vēlēšanās nekandidēšot arī viņa dzīvesbiedre, savulaik populārā Latvijas ceļa politiķe Kristiāna Lībane–Šķēle.

Šonedēļ TP nodaļās ir beigusies kandidātu izvirzīšana Saeimas vēlēšanām, bet jau tagad esot redzams, ka nodaļu nosaukto personu esot vairāk, nekā partija varēs iekļaut kandidātu sarakstā, Dienai sacīja vēlēšanu kampaņas vadītājs, Valkas mērs Vents Armands Krauklis. Viņš varētu būt viens no nedaudzajiem TP pašvaldību vadītājiem, kas piedalīsies cīņā par vietām Saeimā. Vēlēšanās piedāvāts startēt visiem astoņiem ministriem un visiem 20 Saeimas deputātiem, kuru vidū ir arī maestro Raimonds Pauls. Iepriekš bija izskanējuši minējumi, ka viņš varētu nestartēt vēlēšanās. Neoficiāli zināms, ka divi citi deputāti apsver iespēju uz nākamo Saeimu nepretendēt.

Kamēr valde nav apspriedusi izvirzītos kandidātus, partijas vadība viņu vārdus neatklāj. Neoficiāli zināms, ka nodaļu nosaukto kandidātu vidū ir arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns, kas tāpat kā K.Lībane–Šķēle pārgāja uz TP no LC. Gada sākumā TP piebiedrojās arī Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš, kas ieņemamā amata dēļ vēlēšanās, visticamāk, nekandidēs. Taču jau agrāk bija izskanējis, ka viņš varētu būt TP kandidāts darbam valdībā. Uz Saeimu varētu startēt arī vairāki deputāti no Rīgas domes frakcijas, bet viņu vidū, visdrīzāk, nebūs iepriekšējo vēlēšanu lokomotīves Andria Ārgaļa, taču sarakstā, iespējams, tiks iekļauts Imants Kalniņš, kas ir TB/LNNK Saeimas deputāta, komponista I.Kalniņa vārda un uzvārda brālis. No TP vēlēšanās varētu kandidēt arī Liepājas partijas biedre, Liepājas domniece Aija Barča. Jūnija sākumā ir paredzēts slēgt abu partiju sadarbības līgumu. Liepājas partijas vadītājs pilsētas mērs Uldis Sesks iepriekš bija sacījis, ka neplāno kandidēt uz Saeimu.

Jūrmalgeitas sarunas esot publiskojis Volbrugs

Sandris Vanzovičs,  NRA  05/18/06    Krimināllietas materiālus tā sauktajā Jūrmalgeitas skandālā Latvijas Televīzijas raidījumam De facto nodevis lietā iesaistītais Gvido Harijs Volbrugs. Tā Neatkarīgajai apgalvoja pats arhitekts.

"Es biju tieši tas cilvēks, kas iedeva sarunas [De facto]," apliecināja G. H. Volbrugs. Šādi viņš rīkojies, lai panāktu maksimālu šīs lietas caurspīdību. Arhitekts nenoliedz, ka iedevis aploksni domniekam Ilmāram Ančānam, tomēr viņa un Neatkarīgās informācijas avotu stāstītajā atklājas daži interesanti fakti, kas liek aizdomāties par to dienu notikumiem. Piemēram, kā aploksnē bija iespējams sabāzt 40 naudaszīmes, ko vēlāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) traktēja kā kukuli I. Ančānam. "Piekrītu, ka esmu draņķis, ka visi četri draņķi – arī piekrītu, taču Ančāns nedrīkst būt par nacionālo varoni, jo viņš ir tāds pats draņķis," tā G. H. Volbrugs. Arhitekts pazinis I. Ančānu personiski, abi viens pie otra ciemojušies, turklāt Jūrmalas domnieks vairākas reizes aicinājis G. H. Volbrugu kandidēt vēlēšanās viņa partijas Mūsu zeme sarakstā.

Iespējams, šī pazīšanās kalpojusi par iemeslu, kāpēc Leonīds Lasmanis lūdzis parunāt ar I. Ančānu, lai sarūpētu atbalstu mēra kandidātam Jurim Hlevickim. "Par kukuli pat runas nebija!" apgalvo arhitekts. Tā kā viņš domnieku pazinis, piekritis būt par starpnieku šajās sarunās. "Ilmār, tu gribi būt pozīcijā vai opozīcijā?" – tā, pēc G. H. Volbruga stāstītā, sākušās šīs sarunas. "Pozīcijā jebkurā variantā!" sekojusi atbilde.

Tad izskanējis piedāvājums atbalstīt J. Hlevicki, uz ko domnieks painteresējies, ko šī nometne viņam var solīt. G. H. Volbrugam nav bijušas pilnvaras un iespējas kaut ko solīt, tāpēc I. Ančāna klātbūtnē zvanīts L. Lasmanim. Tas solījis pusstundas laikā ierasties, šajā laikā, visticamāk, saņemot apstiprinājumu (iespējams, no J. Hlevicka) varbūtējiem piedāvājumiem. Sākotnēji I. Ančānam esot solīts komitejas vadītāja amats un vieta Bulduru slimnīcas padomē ar atalgojumu 500 lati mēnesī. I. Ančāns zinājis, ka alga padomē ir tikai 300 lati, taču L. Lasmanis solījies to nokārtot. Ja ir patiesa neoficiālā informācija, ka L. Lasmanim solīts pilsētas izpilddirektora amats, tad nerodas šaubas, ka to nokārtot viņš tiešām varēja. Interesanti, ka šobrīd I. Ančāns ieņem Labklājības un izglītības komitejas vadītāja posteni, turklāt ir arī mēra Ineses Aizstrautas padomnieks – acīmredzot JL nometne nav bijusi mazāk devīga.

Jau vēlāk sarunas L. Lasmanim pajukušas, jo pienākusi informācija, ka I. Ančāns sadarbojas ar KNAB (šīs informācijas sniegšanā vairāki kompetenti avoti piesauc Aināra Šlesera vārdu). Taču stundu pirms mēra vēlēšanām I. Ančāns zvanījis G. H. Volbrugam, ka "tavi draugi ir nenopietni", bet vēl pēc 50 minūtēm L. Lasmanis aicinājis arhitektu steidzami ierasties domē. Vestibilā saticies ar L. Lasmani, kas esot viņam iegrūdis rokās aploksni, kura jānodod I. Ančānam. Pasperot pāris soļus, starpnieks sapratis, ka pulkstenis jau ir 14.15, domes sēde sākusies, tāpēc L. Lasmanim taujājis, kā nodot aploksni, ja deputāts sēž zālē. Tas kaut kam piezvanījis un pēc tam pateicis, ka I. Ančāns pēc 10 minūtēm iznāks no zāles. Tā arī noticis: tualetē sastapušies, bet "viņš stāvēja pie pisuāra, rokas aizņemtas, tāpēc teica, lai ieliek [aploksni] kabatā".

Deputāta uzvalks bijis bez kabatu atlociņiem, ārā rēgojušies 5–6 centimetri no aploksnes malas, tāpēc G. H. Volbrugs to izņēmis, pārlocījis uz pusēm un atlicis atpakaļ. Jau vēlāk KNAB materiālos viņš redzējis nofotografētās 500 eiro naudaszīmes. Ja ņem vērā, ka I. Ančānam dots kukulis 20 000 eiro apjomā, tad aploksnē vajadzēja būt 40 naudaszīmēm, kas šķiet kabatā pārlocītā aploksnē praktiski neiestūķējams žūksnis. G. H. Volbrugs noliedz, ka zinājis par naudu: "Tur tikpat labi varēja būt gan čeks par miljonu, gan saraksts, par ko jābalso." Starp citu, arī L. Lasmanis savulaik atbalstīja versiju, ka aploksnē bijis tikai koalīcijas vienošanās protokols.

De facto materiāli nonākuši, kad apsūdzētajiem izsniegts apsūdzības raksts. Tad veselas "grāmatas" ar sarunu izdrukām izskatā lieta arī nonākusi pie žurnālistiem, kas no šiem dokumentiem izkopējuši sev nepieciešamo, klāsta arhitekts. Viņš atzīst arī personīgo motivāciju I. Aizstrautas neiecelšanas domes priekšsēdētājas amatā vēlmēs. Kad viņa bijusi pilsētas galvenā arhitekte, Jūrmalā apšaubāmu argumentu dēļ nācies zaudēt vairākus objektus, kuriem arhitekts gatavojis savus projektus.

JL rindās nav vienprātības par Šleseru

Sandris Vanzovičs,  NRA  05/19/06    Lai gan partija Jaunais laiks (JL) uzmetusies par lielāko Latvijas Pirmās partijas (LPP) un īpaši tās līdera Aināra Šlesera kritizētāju, balsojumā par Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu tik nīsto A. Šleseru atbalstījis arī kāds no jaunlaiciešiem.

Par A. Šlesera ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja amatā balsoja deviņi deputāti, bet pret bija divi tautas kalpi. Uz šo amatu pretendēja arī deputāti Ainars Latkovskis (JL) un Imants Kalniņš (TB/LNNK), taču pēdējais savu kandidatūru atsauca. "Man liekas, ka ir ļoti jocīgi no deputātu puses atbalstīt Šleseru, ņemot vērā viņa saistību ar Jūrmalgeitas lietu," pēc sēdes aģentūrai LETA pauda deputāts Artis Kampars (JL).

Lai gan pēc sēdes JL rindās un partiju atbalstošajā presē momentā parādījās ziņas, ka A. Šleseru balsojumā atbalstījis arī I. Kalniņš, viņš to kategoriski noliedz. Deputāts esot balsojis pret abiem izvirzītajiem komisijas priekšsēdētāja kandidātiem – A. Šleseru un A. Latkovski. No tā izriet, ka vismaz viens no jaunlaiciešiem – A. Latkovskis vai A. Kampars – paši atbalstījuši LPP līderi.

Interesanti, ka laikrakstā Diena nākamajā dienā parādījās komentārs, kurā, cita starpā, teikts: "Par Šleseru balsoja arī opozīcijas partijas PCTVL un Saskaņas centrs, tāpat Batjkas TB/LNNK, kas pēc Jūrmalas skandāla savu nacionālo veterānu Eiženu Cepurnieku pat izslēdza no partijas, taču pret Šleseru tagad nebūt nelēkā." I. Kalniņš, kas ir vienīgais TB/LNNK pārstāvis Budžeta komisijā, pauž sašutumu par laikrakstā izteikto apgalvojumu. "Jāizsaka tikai nožēla, ka, nepārbaudot faktus, žurnālists brīvi interpretē slēgta deputātu balsojuma rezultātus, saliekot dažādu frakciju deputātus jau iepriekš izdomātā shēmā," uzsver I. Kalniņš. "Ne vienmēr matemātiski izskaitļots balsojums, paļaujoties uz iepriekšējiem partiju pārstāvju apgalvojumiem, sakrīt ar to, kā deputāti patiesībā balso slēgtā sēdē".

Prasmīgākais runātājs Kalvītis, neprasmīgākais — Jaundžeikars

Apollo  05/18/06    Ceturtdien Latvijas Jaunatnes padome (LJP) pasniedza balvas vissaprotamāk un visnesaprotamāk runājošajiem politiķiem Latvijā. Par prasmīgāko oratoru tika atzīts Ministru prezidents Aigars Kalvītis, savukārt antioratora balvu saņēma iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.

Kalvītis uz apbalvošanu nebija ieradies, jo viņš devies darba vizītē uz Latgali, bet par neveiksmīgāko oratoru atzītais Jaundžeikars saņēma balvu no LJP prezidenta Andra Grafa rokām.

Iekšlietu ministrs atzina, ka runāšana nav viņa stiprā puse un «domas skrien uz priekšu ātrāk nekā runa». Viņš sacīja, ka nav sarūgtināts par šādu jaunatnes novērtējumu un pajokoja: «Balvas ir tikai divas — viena premjeram, otra man. Bez tam balvas ir pilnīgi vienādas, atšķiras tikai plāksnītes. Bet tās jau var samainīt.»

Desmit konkursā atlasītie jaunieši, kuri  divus mēnešus, apmeklējot Saeimas un Ministru kabineta sēdes, vēroja Latvijas politiķus un lika vērtējumus politiķiem atzīmju skalā no –5 līdz +5, pasniedza simpātiju balvas saviem favorītiem — jauniešu izveidotās dienasgrāmatas. Tajās apkopoti novērojumi un politiķu «valodas pērles». Šādas dienasgrāmatas saņēma Mareks Segliņš, Jānis Lagzdiņš, Juris Dobelis, Kārlis Šadurskis, Baiba Rivža, Gundars Bērziņš, Artis Pabriks, Guntars Grīnvalds, Aigars Štokenbergs un Aleksandrs Kiršteins.

Simpātiju balvas pasniedza arī žurnāls «Jaffa Magazine». Juris Dobelis tika atzīts par karstasinīgāko oratoru, viņš par to balvā saņēma plastmasas spaini ar aukstu ūdeni, lai «nedaudz atvēsinātos». «Jaffa» apbalvoja arī Dzintaru Ābiķi kā gada cerību un dāvāja viņam adītus dūraiņus.

Idejas autore, LJP preses sekretāre, pastāstīja, ka projekta ideja aizgūta no Nīderlandes jauniešiem, kas rīkojuši līdzīgu akciju. Ikstena norādīja, ka politiķu runa vērtēta pēc tādiem kritērijiem kā saprotamība, struktūra, uzmanība pievērsta arī tam, cik lielā mērā politiķu teiktais uzrunā klausītājus.

«TOP/antiorators» ir LJP un neatkarīgā žurnāla «Jaffa Magazine» projekts, kura mērķis bija veicināt jauniešu līdzdalību politiskajos procesos Latvijā un pārliecināt politiķus runāt jauniešiem un arī visiem citiem sabiedrības locekļiem saprotamāk. Šāds projekts Latvijā tika realizēts pirmo reizi.

Paralēli 10 novērotāju darbam projekta laikā tika veikts pētījums par jauniešu līdzdalības iespējām politiskajos procesos Latvijā un uzņemta izglītojoša filma par projekta gaitā pieredzēto. Filma tika demonstrēta arī apbalvošanas ceremonijā.

Saeima neatbalsta Jaundžeikara demisiju

Apollo  95/18/06    Saeima šodien neatbalstīja «Jaunā laika» (JL) pieprasīto iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara demisiju. Par demisijas pieprasījumu nobalsoja 32 deputāti, pret — 53, un seši deputāti balsojumā nepiedalījās.

Debates pirms balsojuma bija gana spraigas, vieni atbalstīja ministru, savukārt citi norādīja, ka šāds ministrs nevar turpināt darbu. Saeimas debatēs piedalījās arī pats Jaundžeikars.

Par iekšlietu ministra demisiju balsoja JL , PCTVL , Aleksejs Vidavskis («Saskaņas centrs») un «Jaunie demokrāti» Ināra Ostrovska un Māris Gulbis. Pret to, ja Jaundžeikaram jāpamet amatu, bija Tautas partija, Saskaņas centrs, Latvijas Pirmā partija, ZZS un neatkarīgie deputāti Ēriks Jēkabsons un Jānis Jurkāns.

«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputāts Juris Dobelis diskusijās uzsvēra, ka JL nostāja ir populistiska un kritizēja JL vēlmi gāzt iekšlietu ministru, nedomājot par Iekšlietu ministrijas darbību turpmākos mēnešus līdz 9. Saeimas vēlēšanām. «Kas notiks tālāk? Ej nu sazin’! Galvenais ir nogāzt», sacīja Dobelis.

Viņš norādīja, ka pieprasījuma iesniegšana bija atbalstāma rīcība, jo ir svarīgi saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Dobelis rosināja Saeimas deputātus ietekmēt ministriju darbu,  biežāk piedāvājot likumprojektus, nevis izsakot neuzticību ministriem. «Iesniegt likumprojektus ir grūtāk, jo tur vajag nedaudz smadzeņu un izpratnes», uzskata Dobelis.

Īpaši asi ministra līdzšinējo darbu kritizēja Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa (JL) un Kārlis Šadurskis (JL). Āboltiņa izteica neapmierinātību uz Jaundžeikara sniegtajām atbildēm uz pieprasījumu un apgalvoja, ka ministrs «nesaprot, ko runā». Savukārt Šadurskis uzskata, ka Jaundžeikars, ļaujot korumpētajiem policistiem turpināt darbu policijā, ir «iespļāvis sejā vairākiem tūkstošiem godīgo policistu».

JL pārstāvis Kampars Jaundžeikaram norādīja, ka JL būtu atbalstījusi ministru, ja viņš būtu sniedzis tādas atbildes, kādas JL gaidīja. Kampars sacīja, ka ministram skaidri vajadzējis paziņot, ka korupcija iekšlietu sistēmā ir nevēlama un tā tiks izskausta, kā arī to, ka Jaundžeikars aicinās Valsts policijas vadību izvērtēt notikušo un atlaist korumpētos policistus. 

Ainārs Šlesers  nenoliedza, ka iekšlietu sistēmā pastāv dažādas problēmas, bet uzsver, ka tās nav radušās Jaundžeikara rīcības rezultātā. Viņš kritizēja JL par to, ka viņi aktualizē tēmas, kuras ir problemātiskas un viņiem izdevīgas, taču nepievērš uzmanību ministra paveiktajiem darbiem, piemēram, cīņai par parādu izmaksāšanu iekšlietu struktūru darbiniekiem. Viņš aicināja pārtraukt spraigās debates un ļaut iekšlietu ministram strādāt. «JL izvēlējies opozīcijas lomu, šķiet, destruktīvā rīcība turpināsies», sacīja Šlesers un izteica cerību, ka 9. Saeimā populismam vietas nebūs.

Arī Dainis Turlais (LPP) pauda viedokli, ka ministram amatā jāpaliek. Viņš JL pieprasījumu nodēvēja par primitīvu un piebilda, ka tas nav attiecināms tieši uz ministra darbību.

Pēteris Tabūns no tribīnes paziņoja, ka, viņaprāt, Kalvīša valdība «velk sprāgušu kaķi aiz astes un nolēmusi to darīt līdz pat vēlēšanām». Viņš norādīja, ka gan valdība, gan Jaundžeikars savā amatā ir vāji. Tēvzemiešuprāt, ministra demisija nav atbalstāma, jo Jaundžeikara vietā LPP izvirzītu citu ministru, un nekas nemainītos. 

Jau ziņots, ka JL Saeimas frakcijas sēdē vakar tika pieņemts lēmums iesniegt lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Jaundžeikaram.

Latvijas iedzīvotāji tiecoties pēc dzīves ritma palēnināšanas

LETA  05/18/06    Noguruši no nerimtīga darba, rūpēm par izdzīvošanu un labklājības celšanu, Latvijas iedzīvotāji meklē iespējas, kā palēnināt dzīves ritmu, secināts "DDB SignBank" pētījumā.

Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai ekonomiskie un kosmopolītiskie sapņi zūd, secinājusi organizācija. Latvieši apzina un izceļ Latvijas unikālo identitāti un dara to citādi, nevis kopē "dziesmotās revolūcijas" tautiskumu.

Par eiropiešiem secināts, ka viņi, kas agrāk bija pārņemti ar tradīciju laušanu, sakāpinātu individuālisma izjūtu un eksperimentiem, meklē vienkāršākas patiesības, paradumus un prasības pēc jēgas attiecībās, darbā un patēriņā.

Minētās tendences atspoguļojas vecās pasaules šarma apjūsmošanā un nacionālisma cildināšanā arvien sarežģītākajā pasaulē.

2005.gadā reklāmas aģentūru tīkls "DDB Worldwide" ieviesa "DDB SignBank" - pasaules tendenču tīklu, kas vāc sabiedrības pārmaiņu pazīmes un kārto tās socioloģiskā struktūrā, lai paredzētu pārmaiņas kultūrā un uzvedībā.

25.maijā plkst.14 viesnīcas "Taka Spa" telpās Kronvalda bulvārī 3a "DDB SignBank" vadītāja Eva Stēnsiga un tendenču tīkla Latvijas vadītājs Reins Grants informēs par "DDB SignBank" novērojumiem, kā mainās uzvedība un vērtības sabiedrībā.

Steiga var apgrūtināt lauku attīstībai atvēlētās ES naudas apguvi

Ilze Zālīte,  Diena  05/18/06    2007.—2013.gada Lauku attīstības stratēģija un tai pakārtotais Lauku attīstības plāns (LAP) Zemkopības ministrijā (ZM) top lielā steigā, kas var radīt problēmas lauku attīstībai atvēlētās Eiropas Savienības (ES) naudas apguvē. "Lai pieteiktos atbalstam jau 2007.gadā, Lauku attīstības plānam jābūt gatavam jūlijā. Ministrijā no dažādām organizācijām nonāk kaudzes ar dažnedažādākajiem iebildumiem, un ir sajūta, ka tie faktiski netiek diskutēti. Tas var sāpīgi atspēlēties nākotnē," Dienai sacīja Zemnieku saeimas biroja vadītāja Rita Sīle. Pēc viņas teiktā, zemnieki negribētu, lai atkārtotos pieļautā kļūda 2004.—2006.gada ES finansējuma plānošanā, ko piena lopkopībā strādājošie nevar aizmirst joprojām. Vispirms vajadzējis paredzēt ES atbalstu piena lopkopības saimniecību sakārtošanai atbilstoši ES standartiem un tikai pēc tam — atvērt ES struktūrfondus saimniecību tālākai modernizācijai un attīstībai. Taču Latvijā atšķirībā no Lietuvas notika pretēji — piena lopkopībā strādājošie steigā mēģināja savas saimniecības sakārtot atbilstoši standartiem, lai varētu pieteikties ES fondu atbalstam. Taču, ja saimniecība bija saņēmusi ES fondu līdzfinansējumu, tad tai finansējums standartu ieviešanai vairs nebija pieejams. "Dokumentam ir jānodrošina strauja un mērķtiecīga lauksaimniecības un lauku attīstība nākamajos septiņos gados. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, kas prasa nopietnu un pārdomātu rīcību. Cīņā ar laiku var pazaudēt kvalitāti," sacīja R.Sīle.

Lauku attīstības stratēģijas uzdevums ir noteikt galvenos lauku attīstības virzienus 2007.—2013.gadam. Lai tos īstenotu, LAP tiks noteikti konkrēti atbalstāmie pasākumi. Tie tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kurā 2007.—2013.gadā paredzēts 1,1 miljards eiro (0,773 miljardi latu). ZM piedāvā pusi ELFLA naudas novirzīt lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas celšanai, 30% — vides un lauku ainavas uzlabošanai, atlikušos 20% — plašākai lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošanai.

Tiesa, paši lauksaimnieki gribētu lielāku finansējumu konkurētspējas celšanai. Arī no Finanšu, Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī no Latvijas Pašvaldību savienības saņemti iebildumi par ZM piedāvāto risinājumu. Līdz ar to stratēģija izskatīšanai valdībā jūnija sākumā tiks virzīta bez saskaņojuma. Savukārt LAP izskatīšanai valdībā plānots virzīt jūlijā. Pēc tam tas jāakceptē Eiropas Komisijā.

'Dzimtene' aicina Loskutovu savā sarakstā

DELFI  05/19/06    Gadījumā, ja politiskā spiediena rezultātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājam Aleksejam Loskutovam nāksies atkāpties no amata, Apvienība "Dzimtene" ir gatava uzņemt Loskutovu savā kandidātu sarakstā 9.Saeimas vēlēšanām, teikts apvienības paziņojumā.

Apvienība "Dzimtene" labprāt redzētu Alekseju Loskutovu kā 9.Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vadītāju.

"Loskutovs ar savu mērķtiecīgu darbu KNAB ir pierādījis, ka ir spējīgs cīnīties ar Latvijā pastāvošo korupciju," norāda "Dzimtene".

Loskutovs apvienības paziņojumu uztver kā populistisku soli, kas ar viņu nav saskaņots, informēja KNAB pārstāve Diana Kurpniece. Loskutovs uzsver, ka nepieļauj pat iespēju tuvākajos gados kandidēt vēlēšanās un arī ieņemamais amats liedz to darīt. Tiešie darba pienākumi jau tā nodrošina lielu darba slodzi un saista intereses, lai neatliktu laika pievērsties vēl kaut kam citam, uzsver KNAB priekšnieks.

TB/LNNK saraksts vēlēšanām liecina par paaudžu maiņu

Ināra Egle,  Diena  05/19/06    Tēvzemei un brīvībai/LNNK komandā pazīstamo uzvārdu Birks Saeimas vēlēšanās varētu prezentēt Mārtiņš Birks, kas ir Rīgas vicemēra Jāņa Birka dēls — domnieks pats vēlēšanās nekandidēs. To var uzskatīt arī par pieteikumu paaudžu maiņai partijā, kas tikšot sākta šajās vēlēšanās, bet īstenota ilgākā laikā. Kampaņā aktīvi piedalīsies arī četri Eiropas Parlamenta deputāti, bet neviens no viņiem vēlēšanās nestartēs. Taču augustā, kad TB/LNNK pieteiks iespējamos pretendentus darbam valdībā, Roberts Zīle varētu tikt nosaukts kā premjera posteņa kandidāts, bet Ģirts Valdis Kristovskis kā iespējamais ārlietu ministrs.

Tā pagaidām vēl ir neoficiālā informācija. Ceturtdien TB/LNNK valde apstiprināja kandidātu sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos, taču sabiedrībai tie tiks darīti zināmi 8.jūnijā, kad tos akceptēs tēvzemiešu dome, Dienai sacīja partijas priekšsēdis Jānis Straume. Jūnijā pieteiktie kandidāti sāks visā Latvijā tikšanās ar vēlētājiem, kurās prezentēs TB/LNNK sociāli ekonomisko programmu. Ar to presi jau iepriekš iepazīstināja R.Zīle, frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats un jauniešu nodaļas vadītājs Emīls Jakrins, kas arī varētu būt viens no kandidātu saraksta līderiem.

Kandidātu saraksta "jauno spārnā" vēl tiek minēta EP deputāta palīdze Ilze Viņķele, kas pēdējā tēvzemiešu kongresā uzstājās ar viskritiskāko runu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša palīgs Juris Rudevskis. Lielus pārsteigumus partija nesola, taču pirmo reizi tās sarakstā, iespējams, startēs nesen partijai pievienojusies literatūrzinātniece Janīna Kursīte. No partijas pārstāvjiem pašvaldībās uz Saeimu varētu pretendēt Dundagas pagasta priekšsēdis Gunārs Laicāns, Jelgavas domnieks Jurijs Strods, bijušais Balvu mērs, tagadējais domnieks Jānis Trupovnieks. Neoficiāli ir zināms, ka neviens no kandidātiem nestartēs visos piecos vēlēšanu apgabalos, taču divos, trīs un četros apgabalos būs vairāki kandidāti — arī visi septiņi Saeimas deputāti. TB/LNNK vēlēšanām ir izvirzīti 117 kandidāti, kas nozīmē, ka ne visi nosauktie tiks iekļauti sarakstā.

«Tēvzemiešiem» jauns plāns, kā veicināt latviešu atgriešanos dzimtenē

Apollo  05/19/06    Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK iesniegusi izskatīšanai Saeimā pilnīgi jaunu Repatriācijas un izceļošanas likumu, kura galvenais mērķis ir veicināt latviešu atgriešanos dzimtenē, kā arī valstij nelojālo okupācijas laikā iebraukušo personu brīvprātīgu izceļošanu.

Likumprojekts paredz uzdot Ministru kabinetam izstrādāt repatriācijas un izceļošanas programmu un sagatavot tās īstenošanai vajadzīgo ikgadējā budžeta līdzekļu pieprasījumu. Paredzēts, ka repatriantiem uz Latviju izmaksā pārcelšanās pabalstu, savukārt izceļotājiem no Latvijas — izceļošanas pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

Tiek plānots, ka Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts no 2007. gada 1. janvāra tiek pārveidots par Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietās sekretariātu, kura pārziņā darbosies Repatriācijas fonds. No šā fonda līdzekļiem — ikgadējām valsts budžeta dotācijām, juridisko un fizisko personu ziedojumiem, ārvalstu organizāciju finanšu palīdzības — tiek piešķirti pārcelšanās pabalsti un izceļošanas pabalsti.

To personu uzskaiti, kuras vēlas repatriēties uz Latviju vai izceļot no Latvijas, veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pārvalde sniedz vajadzīgo informāciju repatriantiem vai izceļotājiem, izskata repatriācijas dokumentus un pieņem lēmumu par repatrianta vai izceļotāja statusa piešķiršanu.

TB/LNNK jauno Repatriācijas likumu izstrādājusi tāpēc, ka uzskata: 1995. gadā pieņemtais Repatriācijas likums pilnībā ignorē to, ka 700 tūkstoši bijušās PSRS pilsoņu ieradušies Latvijā okupācijas laikā. Daudzi no viņiem joprojām nevēlas un nespēj iekļauties Latvijas sabiedrībā un apgūt valsts valodu. «Tēvzemieši» aicina personas, kuras ieradušās Latvijā tās okupācijas laikā un kurām nav pieņemama Latvija kā neatkarīga un demokrātiska valsts, kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un kā valsts, kuras vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, atgriezties sava etniskajā dzimtenē vai arī izceļot uz trešajām valstīm.

Viedoklis: Kāda politika, tādi (jaun)pilsoņi  

Viktors Avotiņš,  NRA  05/19/06    Piedāvājusi apturēt naturalizāciju līdz "okupācijas un kolonizācijas seku likvidācijai", TB/LNNK nepiedāvā nekādu savu politiskās situācijas izmaiņu redzējumu. Ne apvienībai, nedz ar kādam citam ir skaidra un reāla politiska programma, kas piešķirtu šai likvidācijai iespējamu saturu un secību. Apvienībai nav skaidrs – kādā statusā, kamēr okupācijas sekas nav likvidētas, šeit paliek no naturalizācijas iespējām distancētie 400 000 nepilsoņu un ko tie te dara. TB/LNNK te būtu jādefinē savs atbalsts divkopienu valstij, jo labilā situācijā pārlieku ilgi turētā nepilsoņu masa agri vai vēlu sāks izrādīt politiskas separācijas vēlmes. Šādu vēlmju dzirksteles mirguļo jau tagad. Tātad TB/LNNK šāds stāvoklis šķiet vēlamāks pat par esošo divkopienu partijiskumu Saeimā un divkopienu sabiedrību uz ielas? Pati TB/LNNK, manuprāt, ir starp tām organizācijām, kuras gana pūlējušās, lai jaunpilsoņi to vairumā balstītu krievu, nevis ideju partijas. Radījusi situāciju, no kuras pati sāk bīties, bet adekvātu risinājumu šā etniskuma novēršanai Latvijas valsts labā nepiedāvā. TB/LNNK sacerētais Repatriācijas un izceļošanas likumprojekts ir tikai politisku iegribu virknējums, kurš izsaka apvienības priekšstatus, bet nesatur reālus mehānismus, kas iesaistītu šajos priekšstatos citu valstu gribu līdzdarboties un radītu sociālā līmenī respektējamas motivācijas potenciālajiem izceļotājiem. ES valstu darba tirgus iespējas pagaidām ir spēcīgākā šāda līmeņa motivācija. Taču tās pastāv neatkarīgi no TB/LNNK gribas, turklāt pagaidām, droši vien bēgdami no krieviem un naturalizētajiem jaunpilsoņiem, tās vairāk izmanto latvieši. Protams, ja šajā projektā ieviest spiediena un represiju elementus, var būt citādi, bet tad atkal būs klāt kāds eirokomisārs, kurš diez vai gribēs šādus gājienus ieteikt kā Latvijas eksportpreci.

Nepilsoņu problēma Latvijā saglabāsies, arī pastāvot esošajiem naturalizācijas noteikumiem un tempiem. Tagad pilsoņu ir 80,1% no iedzīvotāju kopskaita. Kopš 2000. gada tas audzis par 3,8%. Savukārt nepilsoņu 2000. gadā bija 24,4%, 2005. gadā – 19,6% no visiem iedzīvotājiem. Šie procenti labi parāda, kas ir daudz un kas ir maz. Un arī to, ka politiskā procesa kvalitāte svarīga ne tikai saistībā ar naturalizāciju. Simt vai simt piecdesmit tūkstoši nepilsoņu šeit, domājams, varētu arī nenaturalizēties. Lielā vairumā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nejutīs vajadzību to darīt. Un arī uz Eiropu vai Krieviju šīs grupas ļaudis nedosies, jo pamatā būs jau diezgan paveci. Toties nu tiem, TB/LNNK iedvesmotiem, būs vairāk pamata prasīt tiesības vēlēt vietējo varu. Kāda cita iespēja tiem piedalīties oficiālā savas dzīves noteikšanā, ja naturalizācijas durvis slēgtas? Savukārt naturalizācijas kvalitāte man šķiet tieši atkarīga no politiskā procesa kvalitātes. Jo tas mazāk saistīts ar valstiskumu, jo vairāk ar sabiedrības etnisku šķirošanu, jo izteiktāk šīs šķirošanas sekas būs redzamas arī starp naturalizētajiem. Ja TB/LNNK, kā var saprast, liek vienlīdzības zīmi starp nelojalitāti un krievu politiskām organizācijām, tad kāpēc apvienības ierosinājumi nevis grauj, bet nostiprina šo organizāciju radikālo spārnu un konsolidē krievu kopienas opozicionāros uzskatus? TB/LNNK ierosinājums ir medusmaize PCTVL, kura tāpat barojas no pretinieka definēšanas. Jo skaļāk TB/LNNK sauks, ka nepilsoņiem jāpaliek, jo skaļāk PCTVL dziedās savu dziesmui.

Vasarā Saeima strādās ārkārtas sesijās

Ināra Egle,  Diena  05/19/06    Saeima strādās arī vasarā, ceturtdien nolēma deputāti, uzdodot komisijām turpināt darbu sesiju starplaikā no 23.jūnija līdz 1.septembrim un Saeimas prezidijam sasaukt parlamenta ārkārtas sesijas, lai pieņemtu komisiju sagatavotos likumprojektus. Tā bija koalīcijas reakcija uz Jaunā laika ierosinājumu slēgt Saeimas pavasara sesiju septembrī, tūlīt arī atklājot rudens sesiju, kas koalīcijas deputātiem šķita absurdi un neloģiski. To neparedz arī Kārtības rullis, kurā noteikts, ka deputāti strādā tikai rudens, ziemas un pavasara sesijās, bet vasarā ir sesiju starplaiks.

JL aicinājums vasarā strādāt bez pārtraukuma radās pēc tam, kad bija izskanējušas baumas, ka Aigara Kalvīša (TP) mazākuma valdība, lai izvairītos no negatīviem balsojumiem, samazināšot Saeimas sēžu skaitu. Lai arī JL priekšlikums neguva atbalstu, frakcija tomēr uzskatīja, ka piespiedusi koalīciju strādāt arī vasarā. "Viņi mūs nepiespieda, tas sen bija izlemts. Jaunajam laikam bija citi mērķi — kā opozīcijas partijai visu vasaru atrasties uz politiskās skatuves," Dienai sacīja Jānis Lagzdiņš (TP). JL frakcijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis sēdē minēja: vislielākās bažas esot bijušas, ka valdība nekontrolēti vasarā izmantošot Satversmes 81.pantu, kas ļauj pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Vairāku komisiju priekšsēži Dienai apstiprināja, ka izmantos iespēju strādāt vasarā. Piemēram, Dzintara Zaķa (JL) vadītajai Tautsaimniecības komisijai jāizskata vairāki svarīgi projekti.

Latvijas politiķu «domu graudi»

Apollo  05/19/06    Latvijas politiskā elite ik dienas savus kolēģus un vēlētājus pārsteidz ar veidu, kādā ietērpj savas domas. Par to pārliecinājās arī desmit jaunieši, kuri Latvijas Jaunatnes padomes organizētajā projektā «Toporators un antiorators» divus mēnešus, apmeklējot Saeimas un Ministru kabineta sēdes, ne tikai vērtēja politiķu runas dotības atzīmju skalā no –5 līdz +5, bet arī pierakstīja viņu «valodas pērles».

Juris Dobelis: «Latviešu karavīru ir mēģinājuši nomelnot visdažādākie plepernieki un klabertašas, plaizeri un čapgrabas.»

– «Deklarācija ir murgains skrecelējums, kurš domāts netīreļiem, plepurniekiem un čapgrabām.»

Gundars Bērziņš: «Viņš [Kalvītis] ir kā lācītis, mīlīgs, reizēm rūc, izliekas miegains un lēnīgs. Bet, kad paceļ ķepiņu un sit, tad krīt jebkurš lielais bullis. Es viņam teicu: tu esi tāds mīļš, labsirdīgs lācītis, tomēr lācītis.»

– «Dievs, pasargi veselību no JL!»

– «Kā dēles piesūkušās budžetam (..). Noņemsim tās divas dēles nost, lai nesūc asinis.»

– «Esmu pārliecināts, ka šī valdība nostrādās līdz Saeimas vēlēšanām, ja vien kādam, tāpat kā JL, neuznāks bzdinkš, es domāju, ka tāds balagāns vien turpināsies, nekas tur jauns nebūs.»

Aigars Štokenbergs: «Mēs šodien nemeklējam vainīgos, bet gan atrisinājumu. Ja kādreiz paliks laiks, meklēsim arī vainīgos!»

Kārlis Šadurskis: «Šleseram nav šaubu ēnas, viņam ir šaubu zilonis!»

– «Bet man ir tāda sajūta, ka šeit, pie galda, faktiski no šīs pirmās mūsu sarunas, kas ir ļoti svarīga ar to, ka tā ir pirmā, ja mēs aizejam ar to sajūtu, ka šī ir, šis ir koalīcijas kaut kāds nākošās pamats.»

Aigars Kalvītis (ierodoties uz sēdi): «Diemžēl nokavējām šo tusiņu.»

– «Pasargāt apbižotos ir premjera darbs!»

– «Jānodrošina turpinātība.»

Ainars Latkovskis: «Darbs ar tautiešiem ārzemēs ir ļoti nozīmīgs. Līdz šim esam sadarbojušies gan ar Rietumu, gan Austrumu diasporām, piešķirot valsts budžeta dotācijas, lai stiprinātu šo diasporu organizāciju kapacitāti un veicinātu latvietības saglabāšanos.»

Ainārs Šlesers: «Ja ar ceļa rulli saprot konsekventu virzīšanos uz mērķi, tad es esmu ceļa rullis. Es tikai domāju, ka esmu ātrāks…»

Kārina Pētersone: «Priekšvēlēšanu budžets mēdz būt uzblīdis ar dažādiem solījumiem.»

Jānis Šmits: «Fiksi var uzplēst tikai biksi!»

Pēteris Tabūns: «Aizvadītajā nedēļā mani saraudināja Emsis.»

– «Izkalāt nevis pakavu, kā mēdz teikt, bet čiku.»

Jānis Jurkāns: «Es atvainojos, ja es lietošu terminu «kolektīvā masturbācija», jūs man aizrādīsiet, priekšsēdētājas kundze?»

Māris Grīnblats: «Un tagad spārdīt vecu suni būtu lieki. Suns jau ir beigts.»

Augusts Brigmanis: «(..)Tautas partija nogāza Emsi (..)»

Krišjānis Kariņš: «Mana saprašana neturas līdzi jūsu saprašanai.»

Ingrīda Ūdre: «Eskalēt sabiedrību divos dažādos pretpolos un nostādīt vienus pret otriem.»

Indulis Emsis: «Nekas šobrīd nav vienkāršāks kā iztaisīt no oda ziloni.»

Māris Kučinskis: «Brīnumi jau nenotiek, tas kuģis ir liels, un viņš iet.»

– «Nekur neaizbēgsi no politikas.»

– «Nākošie soļi plānā būs indikators.»

Aigars Štokenbergs: «Tad jūs iedomājaties atstāt iespaidu kaut kur.»

Einars Repše: «No Kalvīša kunga es lietotu automobili nepirktu.»

– «Jūs esat gatavi mani nolikt pie sienas un nošaut.»

Andrejs Klementjevs: «Es nevaru neko neteikt, bet es gribu teikt, ka…»

Jakovs Pliners: «Punkts un Āmen! Viss!»

Jānis Straume: «Mēģinājumi eskalēt situācijas.»

Saimniecībā un biznesā...

Aprīlī iztikas minimums pieaudzis līdz 114,42 latiem

LETA  05/12/06    Aprīlī vidējais iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam pieaudzis līdz 114,42 latiem, informēja Centrālās statistikas pārvaldes Dzīves līmeņa statistikas daļā.

Pērn aprīlī pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība bija 103,39 lati, bet šogad martā - 113,5 lati.

2005.gadā vidējais iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam bija 105,48 lati mēnesī. Gada laikā atbilstoši patēriņa cenu kāpumam iztikas minimums pakāpeniski pieauga - no 100,42 latiem janvārī līdz 109,80 latiem decembrī.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksuspreces.

Iztikas minimuma vērtība aprēķināta vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritoriāli.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ietilpst maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļas, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.

No nepārtikas precēm grozā ietilpst vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšana un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

Rektoriem alga strauji augusi

Līga Nestere, NRA   05/13/06    Gandrīz visu Latvijas valsts augstskolu rektoru ienākumi 2005. gadā pārsnieguši 20 tūkstošus latu. Salīdzinot ar 2004. gadu, daudziem augstākās izglītības iestāžu vadītājiem atalgojums palielinājies par vairākiem tūkstošiem latu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē pieejamās amatpersonu deklarācijas.

Tikmēr studentiem jāsamierinās ar nemitīgo studiju maksas paaugstināšanos. Rēzeknes augstskolā šajā mācību gadā reģistrēti gandrīz četri tūkstoši studentu. Lai arī studējošo skaita ziņā šī reģiona augstskola nav viena no lielākajām augstākās izglītības iestādēm, skolas rektoram Leonāram Svarinskim, salīdzinot ar 2004. gadu, strauji palielinājusies samaksa – gada laikā tā pieaugusi par vairāk nekā 17 tūkstošiem latu. Salīdzinot ar Rēzeknes augstskolas vadītāja algas straujo lēcienu, pieticīgāku algas pielikumu – nedaudz vairāk par trim tūkstošiem – 2005. gadā saņēmis LU rektors Ivars Lācis.

Kaut arī viņš ir vadītājs vislielākajai Latvijas augstskolai – tajā mācās ap 25 tūkstošiem studentu –, I. Lāča alga pērn bija gandrīz divdesmit pieci tūkstoši latu, bet L. Svarinskim par trim tūkstošiem vairāk – 28 078 lati, turklāt vēl vairāk nekā pusotra tūkstoša latu saņemts par stipendiju un augstskolas līgumu.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora Jāņa Vētras atalgojums 2004. gadā (darba alga, administratīvās, pedagoģiskās un zinātniskās darbības, kā arī līgumdarbu izpilde) bija gandrīz 37 tūkstoši latu, bet 2005. gada laikā tas paaugstinājās par nedaudz vairāk kā 11 tūkstošiem latu. Jāpiebilst, ka RSU mācās vēl mazāk studentu nekā Rēzeknes augstskolā – 3449 (tik reģistrēti šā gada 1. martā).

Arī citiem rektoriem darba samaksa būtiski gada laikā pieaugusi. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes vadītāja Ivara Knēta atalgojums, ieskaitot honorārus un prēmijas, 2004. gadā bija gandrīz 27 tūkstoši latu, bet pērn jau par sešiem tūkstošiem vairāk – 33 000. Studentu skaita ziņā nelielās (2005./2006. akadēmiskajā gadā iestādē mācās 839 studenti) Ventspils augstskolas rektora Jāņa Vucāna darba samaksa, ieskaitot piemaksas, prēmijas un pabalstus, gada laikā palielinājās par septiņiem tūkstošiem latu un pērn jau bija gandrīz 37 tūkstoši latu.

Atšķirībā no iepriekšminētajiem grandiozajiem darba samaksas pieaugumiem Banku augstskolas rektorei Tatjanai Volkovai alga gada laikā ir nevis palielinājusies, bet par desmit latiem un sešiem santīmiem samazinājusies. Tomēr arī 2005. gadā kopējā saņemtā alga – gandrīz 35 tūkstoši latu – viņai ir bijusi lielāka par vairāku citu augstskolu rektoru atalgojumu. Banku augstskolā studē vairāk nekā 2400 personu.

Taču, kamēr vairākumam rektoru algas turpina palielināties, pieaug arī studiju maksa. Tā vidēji palielināsies ar nākamo akadēmisko gadu par 150 latiem. Tiesa gan, vēl ne visas augstskolas ir publiski paziņojušas mācību maksu nākamajam gadam, un studētgribētāji vēl ir neziņā, ar kādām izmaksām tiem rēķināties.

Pārtikas produkti Baltijā joprojām lētākie

Zaiga Dūmiņa,  Diena  05/16/06    Pārtikas un citu plaša patēriņa preču cenas Baltijā joprojām ir zemākas nekā vecajās Eiropas valstīs, liecina AC Nielsen pētījums par iecienītākajām pamatpatēriņa preču cenām 16 Eiropas valstīs.

Cenu atšķirības nosaka dažādi iemesli, tādēļ cenas dažādās valstīs arī turpmāk atšķirsies, arī izlīdzinoties ekonomiskās attīstības līmenim, uzskata ekonomists Roberts Remess. Atšķirības nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis, transporta izdevumi, patērētāju izvēles īpatnības, mazumtirdzniecības struktūra, konkurence, kopējais ekonomikas attīstības līmenis, maksātspēja un produkta popularitāte. Baltijas valstīs cenas joprojām ir 2—2,5 reizes mazākas zemāko izmaksu — algu, energoresursu, transporta izmaksu — un arī zemākas iedzīvotāju pirktspējas dēļ, norāda ekonomists Andris Strazds.

Vecajā Eiropā plaši pazīstamo pārtikas preču cenu līmeņa ziņā Somija ir visdārgākā valsts. Lētākās valstis ir Vācija un Nīderlande, lielākoties tāpēc, ka tur dominē zemo cenu veikalu tīkli Aldi un Lidl, kas veicina preču cenu konkurētspēju, stāsta ACNielsen Europe prezidents Frenks Martells. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe uzsver, ka jāņem vērā PVN likmes, kas, piemēram, Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā ir 25%, bet Īrijā, Anglijā un Portugālē — 0%. "Skandināvijas valstīs jebkuram produktam jābūt visdārgākajam sakarā ar augsto PVN. Tik augstu PVN nespēj "glābt" nekādi zemo cenu veikali," saka I.Gulbe.

Pēc AC Nielsen datiem, lētākais minerālūdens Rietumeiropā nopērkams Šveicē, lētākā šokolāde un skuvekļi — Vācijā, bezalkoholiskie dzērieni skārdenēs — Nīderlandē un Spānijā, bet lētākie kartupeļu čipsi — Dānijā. Dārgākais minerālūdens un skuvekļi nopērkami Somijā, lielie bezalkoholisko dzērienu iepakojumi — Dānijā, šokolāde — Portugālē, čipsi — Šveicē. Vienīgi bezalkoholiskie dzērieni skārdenēs Latvijā un Igaunijā maksā dārgāk nekā lielākajā daļā veco Eiropas valstu, kas varētu būt skaidrojams ar atšķirīgu produkta popularitāti.

Skaidrojot cenu atšķirības Baltijas valstīs, I.Gulbe norāda, ka, piemēram, šokolāde Lietuvā ir lētāka, jo tur ir lētāks cukurs. Savukārt čipsi Igaunijā ir dārgāki, jo tai nav savas ražošanas — klimatisko apstākļu dēļ nav iespējams lēti izaudzēt piemērotas kartupeļu šķirnes. Šķīstošās kafiju cenu atšķirības Baltijas valstīs galvenokārt nosaka vēsturiski izveidojusies izvēle par labu kādam zīmolam, uzskata I.Gulbe.

Ventspilī ražos plastmasas izstrādājumus

Ilze Šteinfelde,  NRA  05/17/06    Ventspils brīvostas teritorijas industriālajā zonā piektdien tiks atklāts uzņēmums SIA Froli Baltic, Vācijas firmas Froli Kunststoffwerk Fromme GmbH meitasuzņēmums. Jaunajā rūpnīcā Ventspilī ražos dažādus poliuretāna izstrādājumus.

Froli Kunststoffwerk Fromme GmbH ir starptautiski aktīvs uzņēmums, kas nodarbojas ar plastmasas apstrādi. Kopš 1962. gada, kad uzņēmuma īpašnieks Heinrihs Fromme nodibināja šo uzņēmumu, tajā tiek ražoti augstas kvalitātes plastmasas izstrādājumi birojam, medicīnas produkti rehabilitācijas vajadzībām un medicīnas tehnikai, kā arī gultu sistēmas.

Ventspilī tāpat kā mātesuzņēmumā Vācijā taps dažādi plastmasas izstrādājumi, lielākoties paredzēti rehabilitācijas vajadzībām, Neatkarīgajai stāstīja Froli Baltic vadības asistents Salvis Roga.

Produkcija pagaidām tiks realizēta ar mātesuzņēmuma starpniecību un galvenokārt būs paredzēta Rietumu valstu tirgum. Uzņēmuma īpašnieki cer ar Ventspils uzņēmuma palīdzību attīstīt arī Austrumu tirgu.

"Jau meklējot meitasuzņēmuma atrašanās vietu, mūs pārliecināja iedzīvotāju viesmīlība un valsts pārstāvju, pilsētas un vietējās saimniekošanas ārkārtīgi lielais ieguldījums un pretimnākšana," sacīja Froli Kunststoffwerk Fromme GmbH izpilddirektors Reinhards Rutmans.

Jaunajā rūpnīcā darbu sāk 12 darbinieku, bet tuvākajā nākotnē darba vietu skaitu plānots palielināt līdz 30.

"Mēs priecājamies par sadarbību ar mūsu jaunajiem darbiniekiem un ar cerībām un optimismu raugāmies uz šo izaicinājumu mūsu vidēji lielajam uzņēmumam starptautiskajā konkurencē," uzsver R. Rutmans.

Froli Kunststoffwerk Fromme GmbH filozofijas galvenie aspekti ir jaunievedumu spēks, kvalitātes un ekoloģijas apziņa, klientu apmierinātība un darbinieku labklājība. Šo filozofiju ar regulāru auditu un sertifikācijas metodēm uzsver arī procesu orientēšana uz DIN ISO 9001 kvalitātes standartu. Daudzi Froli Kunststoffwerk Fromme GmbH uzņēmuma patentētie izstrādājumi ir ieguvuši starptautiski atzītas balvas un apbalvojumus. Tā aktuāla kļuva frolexus_Bettsysteme zīmes gultu sistēma, kas apbalvota ar dizaina balvu – red dot design award 2006. Tā arī nominēta Vācijas dizaina balvai Designpreis der Bundesrepublik Deutschland 2006. un 2007. gadā.

Slīpē ES naudas izmantošanas plānus

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  05/17/06   Vēl par soli uz priekšu pavirzījusies gatavošanās apgūt Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu finansējumu nākamajā finanšu plānošanas periodā no 2007.līdz 2013.gadam — Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi līdzekļu izlietojuma operacionālo programmu konsolidētās versijas, ceturtdien tās paredzēts iesniegt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Dokumenti publicēti internetā — līdz jūnijam FM sagaida arī sabiedrības komentārus, otrdien preses konferencē pauda FM valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) cer, ka līdzekļu apguvi varēs sākt jau nākamā gada sākumā. Esot gan jāņem vērā, ka šis ir vēlēšanu gads un līdz ar jaunas valdības izveidi parasti aizkavējoties nākamā gada valsts budžeta apstiprināšana — tas varētu būt viens no objektīviem kavēkļiem.

Jau rakstīts, ka nākamajos septiņos gados no ES struktūrfondiem Latvijai būs pieejami kopumā četri miljardi eiro (ap 2,8 miljardiem latu). To izlietošanā izvirzītas trīs prioritātes — cilvēkresursu attīstība, uzņēmējdarbība un inovācijas, kā arī infrastruktūra un pakalpojumi, kas sasaucas ar Nacionālā attīstības plāna mērķiem. O.Spurdziņš uzsvēra, ka lielākā uzmanība tiks veltīta cilvēkresursiem — izglītībai, zinātnei, kā arī uzņēmumu konkurētspējai. Plānots izveidot 300 jaunas darba vietas zinātniekiem, 25 zinātniskajās institūcijās padarīt pieejamu modernu aparatūru, par 5% palielināt studējošo skaitu valstij nozīmīgās specialitātēs, kā arī līdz 32% palielināt 25 līdz 35 gadus vecu praktizējošo ārstu skaitu (2005.gadā bija 11,5%). Taču visus caurumus valsts kažokā septiņos gados ar četriem miljardiem aizlāpīt neizdošoties, piemēram, valsts autoceļu problēmas varēšot atrisināt vien par desmito daļu.

Struktūrfondu analītiķe Karīna Janova FM sagatavotos dokumentus vērtē atzinīgi, taču paredz, ka turpmākās diskusijas un strīdi "slēpsies detaļās" — kādi būs ieviešanas nosacījumi, vai finansējums būs pieejams tikai valsts vai arī privātiem pētniecības institūtiem. Speciāliste arī bažījas, ka sabiedrības viedokļa uzklausīšanai atlicis maz laika — tikai līdz jūnijam, taču konkrētus priekšlikumus tikties un diskutēt FM nav izteikusi. Saskaņā ar FM plāniem jau nākammēnes programmas jāapstiprina valdībā un jāpārskata fondu apguves stratēģija jeb Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments (NSID).

***

Nauda

Operacionālās programmas un naudas plānotais sadalījums

- Cilvēkresursi un nodarbinātība (ESF) — 457 miljoni eiro, no tiem:

55,9% — izglītības un zinātnes attīstībai

34,3% — nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai

5,8% — administratīvās kapacitātes stiprināšanai

4% — tehniskajai palīdzībai

- Uzņēmējdarbība un inovācijas (ERAF) — 743,7 miljoni eiro, no tiem:

60,2% — zinātnei un inovācijām

36,4% — uzņēmējdarbības veicināšanai

3,4% — tehniskajai palīdzībai

- Infrastruktūra un pakalpojumi (ESF, ERAF) — 2,8 miljardi eiro, no tiem:

48,6% — liela mēroga infrastruktūrai (valsts galvenajiem autoceļiem, dzelzceļam, ūdenssaimniecībai lielajās pilsētās, enerģētikai)

31,1% — maza mēroga infrastruktūrai (1.šķiras ceļiem, pašvaldību ielām, ūdenssaimniecībai u.c.)

18,3% — izglītības un sociālajai infrastruktūrai (skolu aprīkojumam u.c.)

2% — tehniskajai palīdzībai

ESF – Eiropas sociālais fonds

ERAF — Eiropas reģionālās attīstības fonds

E-skola darbinieku apmācībai

Inga Balode,  NRA  05/18/06    Apmācību vadības sistēmas ieviešana uzņēmumam izmaksās vismaz 15 000 latu

"Tehnisko zināšanu un humanitāro disciplīnu teoriju eskolā vienlaikus var apgūt simtiem darbinieku dažādās uzņēmuma filiālēs, kas darba devējam ļauj ne tikai ietaupīt apmācības, ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas rastos, sūtot darbiniekus uz kursiem, bet arī dod iespēju sekot līdzi katra darbinieka apmācībai un sekmēm, plānot darbinieku kompetences un attīstīt tās mērķtiecīgāk, ņemot vērā konkrētas biznesa vajadzības," atzīst Lattelekom personāla vadības direktore Ingrīda Rone.

Savukārt Baltijas Datoru akadēmijas direktore Nadežda Semjonova uzsver, ka īpaša apmācību vadības sistēma, kas izstrādāta evidei, ļauj pielāgot apmācības katra uzņēmuma vajadzībām un mācību kursā ietvert ne tikai garlaicīgu teoriju teksta formā, bet arī videofilmas, kā arī veidot vidi praktisko iemaņu nostiprināšanai.

Apmācību vadības sistēmas ieviešana uzņēmumam izmaksās vismaz 15 000 latu, taču uzņēmējiem esot arī iespēja sistēmas vietā iegādāties 100–500 latu (atkarīgi no kursu bibliotēkas) vērtus gada abonementus un iegūt pieeju jau gataviem apmācību kursiem. Atkarībā no abonementa un izvēlētās mācību programmas students atbildi uz jautājumiem, kas rodas apmācības procesā, var iegūt uzreiz vai dienas laikā. Atsevišķi apmācību kursi esot pieejami arī CD formātā. Parasti t.s. standartprogrammās apmācība notiekot angļu valodā, taču esot arī programmas, kurās pasniedzējs ar studentu sazinās latviski. Savukārt uzņēmumi, kas iegādājušies apmācību sistēmas, bieži vien darba valodu varot izvēlēties paši.

"Ar informācijas tehnoloģiju palīdzību eskolā iespējams iemācīties strādāt arī ar dārgu, retu un citā valstī esošu aparatūru, nokārtot eksāmenu un iegūt sertifikātu darbam ar šo aparatūru. Turklāt plašai auditorijai vienlaikus ir iespēja mācīties pie labākajiem nozares ekspertiem, kā arī mācīties starptautiskā kolektīvā un dalīties pieredzē ar citu valstu ekspertiem," stāsta N. Semjonova.

Tiesa gan, eapmācības procesā darba devējam īpaši jāpadomājot par to, kā motivēt darbiniekus savā brīvajā laikā mācīties ko jaunu.

"E-apmācība nebūt neaizstāj cita veida apmācības formas, turklāt ar tās palīdzību labāk apgūt tehniskas, nevis humanitāras disciplīnas, kurās jāizkopj, piemēram, saskarsmes prasmes, taču ir lietderīgi un izdevīgi savienot eapmācību ar klasiskajām mācību metodēm. Teiksim, dot iespēju darbiniekiem saskarsmes teoriju apgūt eskolā, bet saskarsmes prasmes izkopt klasiskajā variantā – klasē ar pasniedzēju," pieredzē dalās I. Rone. Lattelekom par katru mācību kursu atbildot eskolotājs, un eskolas studentiem esot iespēja jautājumus par mācību vielu uzdot gan internetā, gan sazinoties ar eskolas pasniedzējiem pa telefonu. I. Rone uzskata, ka, ņemot vērā, ka eapmācība Latvijā ir salīdzinoši jauna mācību metode un lielākajai daļai cilvēku ir paradums mācīties skolotāja vadībā, no psiholoģiskā viedokļa raugoties, jauno vielu ir daudz vieglāk apgūt, ja mācību process asociējas ar konkrētu cilvēku un ja ar viņu var arī sazināties. Testa rezultāti gan tiekot pārrunāti klātienē ar katru darbinieku atsevišķi.

Latvijā Lattelekom esot viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas iegādājies apmācību sistēmu, lai apmācītu, piemēram, zvanu centra operatorus un regulāri ar dažādu testu un eksāmenu palīdzību novērtētu viņu kompetences, kā arī informētu par jaunajiem uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem. "Vienā dienā par jaunu produktu vai pakalpojumu apmācību vadības sistēmā mēs varam informēt simtiem zvanu operatoru visā Latvijā un pēc testa rezultātiem izvērtēt, kuri darbinieki jau ir gatavi šo produktu piedāvāt klientam, bet kuriem nepieciešama papildu apmācība. Tas savukārt nozīmē, ka pastāv daudz mazāks risks, ka klientam jaunais pakalpojums tiks piedāvāts nekvalitatīvi. Turklāt, jo operatīvāk uzņēmums par jauno produktu informē darbiniekus, jo ātrāk jauno produktu tas var piedāvāt saviem klientiem un ātrāk gūt peļņu," saka I. Rone.

Viņasprāt, ja uzņēmumā darbinieku kompetenču vērtēšana ir ierasta lieta, tad darbiniekam nebūtu jāizjūt diskomforts tikai tāpēc, ka ierastās testa veidlapas vietā tagad jāaizpilda elektroniska anketa.

Turklāt eapmācības vadības sistēmu iespējams izmantot ne tikai tam, lai informētu darbiniekus par jauniem produktiem vai pakalpojumiem, bet arī lai jaunos uzņēmuma darbiniekus iepazīstinātu ar uzņēmumu.

N. Semjonova uzsver, ka dažādus eapmācības variantus izmanto ne tikai uzņēmumi, kuros ir lielas pārdošanas komandas, bet arī augstskolas un valsts iestādes. Joprojām eapmācība biežāk tiekot izmantota tehnisko zināšanu apguvei, taču arvien vairāk eskolā tiekot apgūti arī, piemēram, komandas veidošanas, saskarsmes un citu humanitāro jomu priekšmeti.

***

e-skolas plusi un mīnusi

būtiski samazinās apmācības, ceļa un uzturēšanās izdevumi, ja jāapmāca 100 un vairāk darbinieku;

īsā laikā iespējams apmācīt daudz darbinieku;

vienlaikus iespējams apmācīt darbiniekus daudzās uzņēmuma filiālēs;

iespēja iemācīties strādāt ar dārgu, retu un citā valstī esošu aparatūru;

mācību programma automātiski tiek pielāgota darbinieka zināšanu līmenim;

darbinieks var apgūt zināšanas sev izdevīgā laikā un tempā;

darba devējs var sekot līdzi darbinieku apmācības procesam un sekmēm, labi noder tehnisku zināšanu apguvei vai humanitāru disciplīnu teorijas apguvei;

iespēja izmantot jau gatavus labāko nozares speciālistu izstrādātus mācību materiālus. der tikai evidei pielāgotie mācību materiāli;

nav īsti piemērota komunikāciju prasmju izkopšanai u.c. disciplīnām, kuru apguvei vajadzīga tieša saskarsme;

izpaliek cilvēciskais kontakts;

vajadzīgi īpaši paņēmieni, kā motivēt darbiniekus patstāvīgi apgūt eskolas vielu.

Avots: Lattelekom, Baltijas Datoru akadēmija

Latvijas autoceļu stāvoklis ir katastrofāls

DELFI  05/19/06    Vairāk nekā puse valsts autoceļu nav tikuši remontēti paredzētajā laikā, un līdz ar to šos ceļus vairs nav iespējams atjaunot ar vienkāršām seguma atjaunošanas tehnoloģijām. Lai likvidētu šos paredzētajā laikā neveiktos darbus, šogad būtu nepieciešami 3,5 miljardi latu, liecina "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) ziņojums.

LVC prognozē, ka turpmākajos gados ceļu remontu deficīts pieaugs, palielinot autobraucēju zaudējumus un kavējot valsts attīstību. Šogad Latvijas autoceļiem paredzēts valsts finansējums 77,5 miljoni latu, bet ES līdzfinansējums – 107,7 miljoni latu. Valsts autoceļu tīkla garums ir 20 182 kilometri no kuriem 8108 kilometri ir ar melno segumu un 12 074 kilometri ar grants segumu. Katru gadu būtu jāveic seguma atjaunošana 1131 kilometriem autoceļu ar melno segumu un 3083 kilometriem autoceļu ar grants segumu. Ja seguma atjaunošanas darbi netiek veikti paredzētajā laikā, autoceļi zaudē savas tehniskās īpašības un nespēj nodrošināt nepieciešamo noturību transporta radītām slodzēm, kā rezultātā notiek strauja autoceļu sabrukšana, informē LVC.

Uz 2006.gadu 64% valsts autoceļu nav veikti normatīvi paredzētājā laikā nepieciešamie seguma atjaunošanas darbi un tie ir nokalpojuši vismaz piecus gadus vairāk par tiem paredzēto kalpošanas laiku. Šos autoceļus vairs nav iespējams atjaunot ar vienkāršām seguma atjaunošanas tehnoloģijām (virsmas apstrāde, virskārtas nomaiņa), kā tas paredzēts normatīvā, bet tiem ir nepieciešams veikt pilnīgu ceļa konstruktīvo kārtu rekonstrukciju, ieskaitot ūdens atvades sistēmu sakārtošanu un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu atjaunošanu. Lai likvidētu šos normatīvi paredzētajā laikā neveiktos darbus (remontu deficītu) 2006.gadā būtu nepieciešams 3,5 miljardi latu.

Autoceļu lietotāju zaudējumi valsts autoceļu tīklā sasniedz 336 miljoni latu gadā. Braucot pa autoceļiem ar zemas kvalitātes segumiem, ceļa lietotājiem rodas zaudējumi, salīdzinot ar braukšanu pa autoceļiem ar labas un teicamas kvalitātes segumiem. Galvenās zaudējumu sastāvdaļas ir automobiļu ekspluatācijas izdevumu palielināšanās (amortizācija, degviela, apkope un remonti u.tml.) un braucēju laika zaudējumi (jo sliktāks ceļa segums, jo zemāks braukšanas ātrums).

Lai valsts autoceļi būtu labā stāvoklī un varētu nodrošināt ceļa lietotājiem komfortablus braukšanas apstākļus, katru gadu normatīvi būtu jāatjauno 1131 kilometri autoceļu ar melno segumu un tam būtu nepieciešami 74,7 miljoni latu gadā. Autoceļiem ar grants segumu katru gadu būtu jāatjauno 3083 kilometri, kam būtu nepieciešami 32,8 miljoni latu pēc darbu izmaksām 2005.gadā. Šādas izmaksas būtu tikai tādā situācijā, ja nebūtu iekavēto autoceļu segumu atjaunošanas remontu darbu 3122 miljonu latu apmērā.

Katru gadu tiltu remontam atlikto darbu apjoms pieaug par 3,5%. Vērtējot pēc tiltu skaita, gadā remonta deficīts pieaug uz valsts galvenajiem autoceļiem par sešiem tiltiem, uz 1.šķiras ceļiem - par 11 tiltiem, 2.šķiras - par 15 tiltiem gadā. 2005.gadā tika rekonstruēti divi tilti uz valsts galvenajiem, seši tilti uz valsts 1.šķiras autoceļiem. Apkopojot remontu deficīta apjomus, pēc pēdējiem tiltu apsekošanas rezultātiem valsts autoceļu tīklā, steidzami būtu jāveic remonta un rekonstrukcijas darbi uz tiltiem ar kopgarumu 25922 metri (kas ir 84 % no kopgaruma), tiem būtu nepieciešami 398 miljoni latu.

Veselības aprūpes lietā...

Kad vadzis lūst

Santa Rita,  NRA  05/12/06    Latvijā šobrīd 35 procenti ārstu ir pensijas vecumā.

"Veselības aprūpes sistēmas nesakārtotības dēļ rodas problēmas dažādās medicīnas nozarēs. Tāpēc problēmas jāsāk risināt tur, kur tās radušās – pašā sistēmā," uzskata neiroķirurgs Juris Jansons. Viņš nolēmis dibināt Neatkarīgo jauno ārstu asociāciju.

Šī būs pirmā un šobrīd vienīgā šāda profila asociācija Latvijā. "Jāatzīst, ka pašreizējā Veselības ministrijas politika ne vienmēr tiek īstenota, aizstāvot ārstu intereses. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības darbība un atbalsts atsevišķās situācijās vērtējams kā kūtrs," Neatkarīgās jauno ārstu asociācijas nepieciešamību pamato tās galvenais iniciators neiroķirurgs Juris Jansons. Viņš saredz veidu, kā rast risinājumu problēmām valsts veselības aprūpes sistēmā, lai uzlabotu gan ārstu stāvokli, gan medicīniskās aprūpes kvalitāti.

Viņš secinājis, ka jaunieši neizvēlas studēt medicīnu vairāku iemeslu dēļ: tas ir zemais atalgojums, saspringts darba grafiks un valsts neieinteresētība uzlabot situāciju.

"Manuprāt, nu ir brīdis, kad vadzis lūst," nopietni saka dakteris. Izanalizējis situāciju medicīnā kopumā, viņš saka: tā ir katastrofāla, un tā turpina pasliktināties diezgan strauji. Ārsts min arī konkrētus skaitļus: šobrīd Latvijā 35 procenti ārstu ir pensijas vecumā. Vecumā līdz 35 gadiem ir tikai 20 procentu. Tie, kas neredzot perspektīvu šeit, brauc uz Eiropas Savienības valstīm. Tā ir Zviedrija, Somija, Nīderlande, Šveice, Īrija, kur pēdējos gados ir ļoti atvieglota iespēja dabūt atļauju normālai darbībai.

Uz jautājumu, kāpēc arī pats nedodas turp, kur ir labāk, Juris Jansons godīgi atzīst: "Mācību laikā esmu strādājis Vācijā sešās klīnikās, man ir bijusi iespēja saņemt stipendiju mācībām ārzemēs – neiroķirurģijas klīnikās Anglijā un Šveicē –, bet es gribu Latvijā palikt! Kad uz gadu biju prom Vācijā, skaitīju dienas, kad tikšu atpakaļ mājās..." Dakteris saka: šeit ir visi viņa draugi, arī ģimene – ir jābūt citādai mentalitātei, lai tā vienkārši visu pamestu un dotos prom. Viņš ir optimistiski noskaņots un pārliecināts, ka viss vēl nav zaudēts – par jaunajiem ārstiem vēl var cīnīties.

"Ārzemēs esmu redzējis, kā jābūt sakārtotai medicīnas sfērai: ka tā tiek stādīta kā valsts prioritāte. Bet pie mums cenšas ierobežot ārstu iniciatīvu, un visa politika virzīta, aizstāvot it kā pacientu intereses – tādējādi partijas mēģina celt savu popularitāti. Bet neviens nepadomā, ka, aizstāvot ārstu intereses, tiktu aizstāvēts arī pacients," spriež Juris Jansons.

Jaunizveidotajā asociācijā darbosies domubiedru grupa, tikai profesionāļi, kas klīniskajā medicīnā nostrādājuši vismaz piecus gadus. "Veselības ministrijā ir ierēdņi, kuri medicīnā vispār nekad nav strādājuši, kuri nepārzina medicīnas vājās vietas. Taču šādus jautājumus nevar atrisināt, tikai sēžot kabinetos!"

Juris Jansons neslēpj – medicīna ir visa viņa dzīve. Pat hobijiem laika nav nemaz. Bet viņš ne mirkli nav šaubījies par profesijas izvēli. Vidusskolas laikā viņš vēl svārstījās starp medicīnu un jurisprudenci, bet izvēlējās to, kur uzreiz, pēc katras manipulācijas, varot redzēt rezultātu. Savukārt neiroloģiju Juris Jansons izvēlējās tāpēc, ka tā ir vissarežģītākā medicīnas nozare, kas prasa vislielāko zināšanu klāstu un milzu precizitāti. "Es vienmēr dzīvē izvēlos iet pa sarežģītāko ceļu, nemēģinu apiet apkārt," viņš saka. Un uz jautājumu, vai skolā bija teicamnieks, dakteris smaida: "Jā, biju pozitīvais."

Bet savam dēlam Juris Jansons ārsta profesiju tomēr nenovēl. "Medicīna ir pārāk komplicēta sfēra: lai iegūtu izglītību, seši gadi jāmācās akadēmijā, seši gadi rezidentūrā, tad vēl pieci seši gadi, lai iegūtu stabilu pieredzi. Tikai pēc apmēram astoņpadsmit gadiem ārsts sasniedz augstu profesionālu līmeni. Un arī tad nav laika nekam citam."

Dakteris atzīst, ka šobrīd pat pasaules hokeja čempionāta norisēm nav laika līdzi izsekot. "Lai gan jāatzīst: no agras jaunības daudz mācoties un strādājot, pat par sporta fanu neesmu kļuvis. Līdz divdesmit gadu vecumam nodarbojos ar motosportu, savā laikā piedalījos pat PSRS čempionātā, bet reizē ar studijām no tā bija jāatsakās. Nu jā, tehnika, motocikli, mašīnas un ātrums mani gan aizrauj, bet citādā ziņā esmu neinteresants – man ir tikai medicīna."

***

Juris Jansons

Neatkarīgās jauno ārstu asociācijas dibinātājs

Neiroķirurgs. Strādā Rīgas 7. slimnīcā Gaiļezers (kopš 1996. gada)

Dzimis 1969. gada 15. februārī

Līdz 20 gadu vecumam nodarbojies ar motosportu

Izglītība: Rīgas 5. vidusskola (1987); Latvijas Medicīnas akadēmijas Ārstniecības fakultāte (1994); LU Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūts (diploms ekonomikā un grāmatvedībā, 2000)

Studiju laikā zināšanas papildinājis Ķelnes universitātes klīnikā (1992); Hamburgas universitātes klīnikā (1993)

Pēcdiploma apmācība: Berlīnes universitātes Neiroķirurģijas klīnika un Āhenes universitātes Neiroķirurģijas klīnika (1996); Berlīnes Brīvā universitāte (studijas medicīnā un medicīnas menedžmentā, 2003)

Latvijas Neiroķirurģijas biedrības valdes loceklis; Eiropas Neiroķirurgu asociācijas biedrs

Precējies. Dēls Ričards ir gadu vecs

Hobiji: ceļošana, mašīnas un ātrums

***

Divi piemēri iz dzīves

Valdis Zatlers, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs:

– Par globālu krīzi mēs varēsim runāt pēc gadiem septiņiem astoņiem – ja līdz tam laikam medicīna netiks radikāli pārkārtota. Piemērs no dzīves: šobrīd, kad medmāsu algas ir sasniegušas zināmu līmeni, kas vairs nav nabadzības līmenis, parādās cita problēma – viņas vairs negrib strādāt dubultu slodzi, kā bija spiestas darīt līdz šim, tāpēc parādās kadru trūkums. Ir radusies situācija, kas netika prognozēta. Otrs piemērs: esam nopirkuši kvalitatīvus magnētiskās rezonanses aparātus, bet ir ārstu deficīts, jo aparātu ir vairāk, nekā ārsti, skrienot no rīta līdz vakaram, spēj apkalpot. Un par to, ka mums palielinās studentu skaits, nevajag priecāties – viņi taisās braukt prom.

Medmāsas neapmierina VM risinājums slodzes samazināšanai

Liene Baris,  NRA  05/13/06    Latvijas Māsu asociācija uzskata, ka Veselības ministrijas gatavotās pamatnostādnes cilvēkresursu problēmu risināšanai veselības aprūpē situāciju neuzlabos un medicīnas māsas tik un tā būs pārāk noslogotas. Medicīnas profesionālās izglītības centra šā gada 1. janvāra dati liecina, ka Latvijā strādā 13 079 medicīnas māsas, bet vajadzētu vēl vismaz 7000, tāpēc medicīnas māsas nereti strādā vairākas slodzes un aprūpē nesamērīgi lielu skaitu pacientu.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte uzsver, ka māsu slodze ir cieši saistīta ar pacientu aprūpes kvalitāti, jo viena māsa nevar atbilstoši aprūpēt 20 un vairāk pacientu, kā tas ir Latvijā. Projektā gan ir paredzēts daudzumu ierobežot, taču, pēc asociācijas domām – nepietiekami. "Neizskatās, ka projekts problēmu atrisinās. ASV vienai medicīnas māsai ķirurģijas nodaļā aprūpē ir seši pacienti, bet projektā ir paredzēts, ka Latvijā šīs nodaļas māsai būs līdz pat 15 pacientiem," vakar medicīnas māsu konferencē teica J. Zālīte.

Veselības ministrijas pārstāve Zaiga Barvida atbildot stāstīja, ka plāns vēl ir tapšanas stadijā, tāpēc neesot korekti nosaukt konkrētus skaitļus. "Nevar skatīties uz māsu noslogotību tikai pēc pacientu skaita – mēs ar plānu esam iecerējuši mazināt pacientu skaitu slimnīcās un pastiprināt ģimenes ārsta un ambulatoro aprūpi. Tāpat ministrija rūpējas arī par modernu iekārtu iegādi, kas atvieglo dzīvi arī māsām," apgalvoja Z. Barvida.

Jāpiebilst, ka Veselības ministrija cilvēkresursu attīstības pamatnostādnes, kuras sākotnēji bija paredzēts pabeigt jau pērn, bet tagad – šā gada jūlijā, allaž minējusi kā fundamentu darbinieku trūkuma mazināšanai medicīnā. Jau vairāk nekā gadu atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem par veselības aprūpes darbinieku deficītu, vai tās būtu medicīnas māsas, ārsti, ģimenes ārsti vai jaunākais medicīniskais personāls, VM ierēdņi ir sacījuši, ka problēmu atrisinās ar topošajām pamatnostādnēm.

Kultūrā...

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  05/12/06   

- Kurzemes mākslas dienu atklāšana. Šodien pulksten 14 pie Liepājas Latviešu biedrības nama sāksies svinīgā 10. Kurzemes mākslas dienu Kurzemes mākslas masāža atklāšana. Pirms tam – pulksten 13 – no Liepājas dzelzceļa stacijas uz svētku atklāšanas vietu notiks gājiens Jūras spēku Mācību centra pūtēju orķestra pavadībā. Gājienā piedalīsies mākslinieki un mākslas skolu audzēkņi no visiem sešiem Kurzemes rajoniem – Tukuma, Talsiem, Kuldīgas, Ventspils, Saldus un Liepājas.

- Klasiskās ģitāras meistara koncerts. Šodien pulksten 19 koncertzālē Ave sol notiek Lietuvas jaunā klasiskās ģitāras meistara, Baltijas ģitāristu kvarteta dalībnieka Sauļus Lipča koncerts. Viņš šogad absolvē Lietuvas Teātra un mūzikas akadēmiju, bet jau spēlējis vairāk nekā 250 koncertos gan Lietuvā, gan arī ārpus tās robežām, piedalījies daudzos starptautiska mēroga konkursos un festivālos, kuros ir guvis ļoti labus panākumus. Koncertā programmā ietverti skaņdarbi no klasiskās ģitāras repertuāra zelta fonda, mūsdienu lietuviešu autora J. Jozapaiša speciāli S. Lipčam rakstītais darbs Segonata, kā arī pirmatskaņojums Latvijā – M. Ponse Dienvidu koncerts ģitārai ar orķestri.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  05/16/05    Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja trešā stāva zālē līdz 28. maijam skatāma Akustiskās koncertzāles starptautiskā skiču konkursa darbu izstāde.

- Galerijā Laipa Valmierā apskatāma Andas Bankovskas fotoizstāde Es domāju par sevi. Izstāde pirmo reizi bijusi skatāma 2005. gadā galerijā Ag7. Tā tapusi laikposmā no 2004. gada februāra līdz 2005. gada aprīlim un ir dienasgrāmata, fotogrāfisks stāsts, kurā piedalās A. Bankovska un viņas meita Anna Lūcija.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vestibilos līdz 1. jūlijam aplūkojama izstāde Reklāma, kas mainīja reklāmu, kurā eksponēti reklāmas aģentūru tīkla DDB Worldwide drukātās reklāmas paraugi no Ņujorkas Modernās mākslas muzeja kolekcijas.

- Galerijā Lita skatāma Ilzes Preisas gleznu izstāde Meitene ar sarkano korseti.

- Galerijā Apsīda līdz 28. maijam skatāma Ilonas Romules personālizstāde Porcelāna sabiedrība un Es.

- Arhitektu namā no šodienas aplūkojama arhitekta Mihaila Čeburaškina fotoizstāde.

- Galerijā Bastejs šodien pulksten 17 tiek atklāta Annas Baklānes izstāde Gleznas.

- Mākslas galerijā Cherado Art Empire trešdien pulksten 18 tiks atklāta mākslinieces Inetas Freidenfeldes gleznu izstāde Prāts un jūtīgums. I. Freidenfeldes ar prātu izskaitļotās mākslas tehnoloģiskās iespējas un eksperiments atklāj jūtīgu cilvēka iekšējās pasaules ainu. Izsmalcināti tonālie un faktūru raksti ļauj pieskarties intīmām dvēseles vibrācijām, it kā neatveramiem mirklīgiem impulsiem, kurus caurstrāvo maiga gaisma, mīlestība un harmonija.

- Mencendorfa namā trešdien pulksten 16 tiks atklāta tekstilmozaīkas darbu izstāde Deformācija.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā trešdien pulksten 16 tiks atvērta Zaigas Putrāmas personālizstāde Nāc, pavasari. Izstādē būs redzami mākslinieces pēdējo gadu darbi. Tā iecerēta kā savdabīgs, interaktīvs projekts, kurā Z. Putrāma pievērsīs uzmanību nevārdiskajai komunikācijai ar moto: "Mums ir jāaizmirst vārdi, lai atraisītos no jauna." Nāc, pavasari piedāvās trīs dažādas neverbālās komunikācijas telpas: priekšmetisko telpu, pārejas telpu un galveno telpu.

- Rīgas galerijā 22. maijā tiks atvērta gleznotāja un mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa (1941) izstāde Kalēti (1996–2006), kurā būs redzamas četras gleznas, kas tapušas laika posmā no 1996. līdz 2006. gadam. Kalēti ir muiža Liepājas rajonā, kur joprojām stāv klēts, kam pāri gājušas visas 20. gadsimta Latvijas likteņa pārvērtības. Kalētu klētij I. Lancmaņa darbos ir simboliska loma – kā fonam, nosacītai dekorācijai, kuras priekšā aizritējušas cilvēku dzīves. Visas gleznas caurvij vienota tēma – liktenis. I. Lancmanis 1966. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu un kopš 1976. gada ir Rundāles pils muzeja direktors. 60. gadu otrajā pusē mākslinieks glezniecībā bija pazīstams kā fotoreālists, bet pašlaik par saviem atzīst 17. gadsimta holandiešu tradīcijās balstītus glezniecības principus.

Teātra ciba

NRA  05/15/06

Zilais putns Nacionālajā teātrī

- Autors Moriss Māterlinks

- Režisore Ilze Rudzīte

- Māksliniece Dace Džeriņa

- Horeogrāfe Santa Grīnfelde

- Mūzika un trokšņi – Nils Īle

- Grima māksliniece Sarmīte Balode

Ingrīda Vilkārse

Režija * *

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * *

Kostīmi * *

Mūzika * *

Beidzot tas ir noticis – Nacionālais teātris ir atkal atvēris durvis savam mazajam skatītājam, un tas jau vien ir vērā ņemams un pozitīvi vērtējams fakts. Nebūt ne tik nepārprotami un vienkārši novērtējama Māterlinka dramaturģiskās pasakas vizualizācija; tā, pārpilna simboliem, alegorijām un filozofiskām zīmēm, stāsta mūžīgo teiksmu par neaizsniedzamo zilo putnu, kas gan ir meklējumu ceļš uz mums pašiem. Lai sarunātos ar gados jaunajiem skatītājiem, režisore brīvprātīgā piespiedu kārtā veikusi nozīmīgas lugas kupīras, kas izrādi ievērojami koncentrē, taču atteikšanās no pārāk daudznozīmīgām lietām pasakas sižetu nepiedodami pliekani vienkāršo. Izrāde slēgta ar galveno varoņu – bērnu Tiltila (Mārtiņš Brūveris) un Mitilas (Līga Vītiņa) – veikli iestrādāto muzikāli dejisko etīžu atslēgu, kas dažviet izdevušās asprātīgas un veiksmīgas (piemēram, spēlēs ar improvizētajām lupatu lellītēm), citviet – vairāk atgādina ne visai veiksmīgu, pastieptu saistījumpartiju, kas izrādē neienes būtiskas izmaiņas vai attīstības līnijas. Pārējie izrādes tēli – bērnu pavadoņi (lietu un dzīvnieku dvēseles) – godprātīgi nospēlē "karaļa galmu", taču daudzviet šķiet, ka režijas uzstādījums tā arī īsti nav konkretizējis šo tēlu nozīmību vai līdzdalību pasakas sižeta attīstībā, tāpēc viņu klātbūtne vai atbūtne neko būtiski nemaina. Lai vai kā, bet izrādi uzmanīgi skatās bērni. Un tas ir galvenais.

Līvija Dūmiņa

Režija * *

Aktierdarbs * *

Scenogrāfija * * *

Kostīmi * * *

Mūzika * * *

Pēc izrādes noskatīšanās atmiņā iegūluši košie tērpi tīros toņos – balts Cukurs, Piens un Gaisma, sarkana Uguns, brūna Maize, rozā Vislielākā Svētlaime – un oranžā krāsa skatuves iekārtojumā.

Vēl arī Mitilas saskanīgais vizuālais veidols ar rudo parūku un zaļo kleitiņu. Un tumsas spārnu ieskauta garlaicība. Diemžēl.

Arī mērķauditorijas uzmanības atslābums bija dzirdams samērā ātri, un, paveroties zālē, redzēju gan garlaikotas bērnu sejas, gan mazuļus, kam interesantāka šķita komunicēšanās ar kaimiņiem līdzīgā vecumā.

Izrāde pieteikta kā brīnumpasaka, taču tā līdzinās puķu laukam, kam ravējot nodarīts pāri, līdz ar nederīgajiem augiem krietni paretinot bagāto M. Māterlinka lugas vielu un izveidojot iestudējumu ar visai piezemētu fantāzijas lidojumu. Izrādes temps ir gauss, darbība vietumis bezjēdzīgi stiepta, tēli neticami plakani. Galvenie varoņi – Līgas Vītiņas Mitila un Mārtiņa Brūvera Tiltils – darbojas godprātīgi, tomēr nezina, kā spēlēt bērnus. Mazliet izdevīgākā situācijā ir ireālo tēlu atveidotāji – viņiem palīdz kostīmi un grims, tomēr par pārliecinoši materializējušos var uzskatīt tikai E. Melbārža Ūdeni.

P. S. Varbūt tomēr nevajag bērnu izrādēs izmantot mākslīgos dūmus – ir jau grūti bez tiem radīt biezu miglu, bet pēc to palaišanas puszāle mazo skatītāju sāka klepot.

Guna Zeltiņa

Režija * * *

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * * *

Kostīmi * * *

Mūzika * * *

Morisa Māterlinka hipersarežģītā luga apvieno simbolisma drāmas un bērnu pasakas slāņus un elementus, tāpēc ir riskanta izvēle gan teātrim, gan režisoram. Ilzes Rudzītes skatuviskā versija pārliecina, lai gan tajā ir veiksmīgi un mazāk izdevušies risinājumi. Materiāla daudznozīmība ir reducēta līdz fabulas vienkāršībai, zaudējot daļu poētiskuma, taču pamatprincips – kopīga spēle, sapnis, došanās nezināmajā – ir izturēts un saista ar labestību un uzticēšanos. Atzīstams mākslinieces Daces Džeriņas darbs, īpaši – teiksmainais dārzs ar putniem, intriģējoši ir Nila Īles mūzikas akcenti. Līgas Vītiņas un Mārtiņa Brūvera simpātiskajiem Mitilai un Tiltilam pagaidām vēl traucē bērnišķīguma akcentēšana; konkrētās attieksmēs precīzi atklājas Mārtiņa Egliena Suns, Jutas Vanagas koķetā Kaķe, Helgas Dancbergas omulībā burbuļojošā Maize. Vizuāli interesanti iekomponēts un aktieriski iespaidīgi realizēts ir Annas Klēveres Nakts tēls, stilistiski izturētie Egila Melbārža Ūdens un Zanes Jančevskas Uguns tēli ļauj saskatīt asprātīgas parodijas par simboliskā teātra zīmēm, amizanti ir Līgas Liepiņas Fejas, Vecmāmiņas un Svētlaimes veidoli.

Latvijas teātru Ābolu ķocis

Diena  05/16/06

Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

Nakts tarifs

Ilmārs Šlāpins

Jaunais Rīgas teātris

Režisore Māra Ķimele

Normunds Naumanis * * *

Ilmārs Šlāpins strukturējis labu lugu: pēc bažām par banālu žurnālistiku (I daļa), ar pāris dramaturģiskiem trikiem šī politinformācija par miesas (prostitūta) un dvēseles (garīdznieks) tirgošanas grēku tomēr paceļas teatrāli intriģējošā spēlē par visu lietu ambivalenci: zināms, taču, ka dabā nekas nemēdz būt plakans. Viss atkarīgs no skata punkta, un to Baiba Broka meistarīgi četrās dažādās lomās/sejās un Kaspars Znotiņš pārsteidzošā emocionalitātē (tādu — dzīvi jūtīgu — šo aktieri redzu pirmoreiz) arī paspēj "normālas filmas" garuma izrādē apliecināt. Nav stīvas moralizēšanas, kaut nenoliegšu — Nakts tarifam ir vairāk sociāli izglītojošs, ne mākslinieciskas problēmas rosinošs raksturs. Jā, vēl K.Neiburga sacerējusi izteiksmīgi "nekādu" vidi, kuras centrā viens asprātīgs mākslas objekts — skapītis–krāsniņa. Izrādes asprātīgākā vieta ir Aleluja un sekojošais orgasms.

Evita Mamaja * * *

Sižets "mācītājs un prostitūta" ir tik pazīstams, nolietots un apaudzis ar štampu kultūrslāni, ka vēl jo intriģējošāk šķiet piedalīties teātra eksperimentā, kurā būtu iespējams šo tematu pavērst citā rakursā, noārdīt iesakņoto priekšstatu apnicību vai vienkārši — paironizēt par to. Taču piedāvātie dialogi un abu morāles duelantu lietotie argumenti otras puses pārliecināšanai ir tik neticami primitīvi un neveikli ("kur bija Dievs, kad mazam bernam viņš bija vajadzīgs", "visi pārdod viens otru, tikai viens dārgāk, cits lētāk" utt.), ka var tikt attaisnoti tikai ar kādu rūpīgi slēptu rafinētību. Iestudējuma stiprā kārts ir abi aktieri un viņu saāķētās partnerības atkailinātais tuvplāns — Kaspara Znotiņa siltais cilvēciskums un Baibas Brokas izaicinošā, gudrā nekaunība. Duets, kurā ik pa laikam ieskanas piemirsto karamazovisko intonāciju mērogs un kura psiholoģisko attiecību spēles variāciju iespējas izrādes attīstības gaitā šķiet neierobežotas. Tadējādi pēc visai neilga laika tā varētu būt jau gluži cita izrāde.

Henrieta Verhoustinska * * * *

Izrāde ar "dubultu dibenu". Šķietami vienkāršais, it kā didaktiskais sižets par priestera un priekameitas "boksa maču" (kurš kuru), uzmanīgāk pavērojot, pārvēršas par cilvēka dabas un morāles kategoriju dziļāku pētījumu, lai gan aktieri līdz galam tā arī neatklāj, vai skatītājiem vispār bija lemts ieraudzīt viņu (jā, arī priestera, kurš ar prostitūtu glābšanu risina savas problēmas) patiesās sejas. No dokumentāli vākta materiāla izveidota groda, pēc dramaturģijas kanoniem labi strukturēta luga. Raitais scenārijs un divi lieliski aktieri — Baiba Broka rafinētas prostitūtas lomā un Kaspars Znotiņš kā izmisis katoļu priesteris — jau ir pietiekami labai izrādei. Taču aktieru attiecības būvētas tik strikti un reizē brīvi, ka, šķiet, no izrādes izrādē versijas par abu varoņu patiesībām var mainīties. Mazliet komisks gan šķiet mērogos samazinātais macītāja istabiņas iekārtojums ar rūķīša kušetīti un plītiņu — antikvāru skapīti.

Kur pavasars?

Agnese Krivade, dzejniece,  Diena  05/17/06     Nu, ko, mīļie brāļi un māsas iekš Latvijas izglītības sistēmas. Kur saules dziesma, kur spārnotais gars?/ Kur maldu liesma, kur pavasars?* Atkal jauns pavasaris, kas uz mums neattiecas?

Visi manas dzīves pavasari, kopš vispār sāku par gadalaikiem domāt sentimentālās kategorijās, ir bijuši tieši šādi. Sajūta, ka tu neesi pelnījis ne šīs ievas, ne siltos lietus, arī iemīlēties neesi pelnījis, jo pamatā esi slikts cilvēks, kas nepilda solījumus, neplāno laiku, un neattaisno nekādas cerības. Nu labi, nevis neattaisno, bet tūliņ neattaisnos.

Liecības, pamatskolas eksāmeni, vidusskolas eksāmeni. Augstskolas gada projekti un kursa darbi. Un tagad — tas diplomdarbs. Konkrēti man — pēdējos trīs gadus. Ar katru dienu top tumšāks prāts/ Un tu arvienu vēl neatnāc.

Tāds furunkulīts galvā, šaubu, baiļu un kauna mudžeklis. Ļaundabīgs audzējs, kas pārņēmis manas dzīves pavasarus. Negulētās naktis, kas atņem sejas ādai spirgtumu, acīm mirdzumu. Es acīmredzami novecoju tieši pavasaros. Kur mīlestība, kur dedzība?/ Kur sapņi, kur griba, kur jaunība?

Visi man apkārt, kā ņirgādamies, lasa un atstāsta Umberto Eko grāmatu Kā uzrakstīt diplomdarbu. Atstāsta dažādas tēzes, piemēram, ka seši mēneši ir minimālais laiks normāla diplomdarba uzrakstīšanai. Un to, cik viegli ir izskatīties par muļķi, paņemot pārāk plašu tematu. Es vienmēr esmu paņēmusi pārāk plašus tematus, faktiski jau piedzimstot izvēlējos tematu, ko nespēju aptvert.

Signe Mežinska Umberto Eko grāmatas ievadā raksta, ka šī grāmata runā par to, "kā no ierindas studenta kļūt par intelektuāli". Patiesībā šī grāmata drīzāk runā par to, kā nekad nekļūt par nekādu nolādētu intelektuāli, jo tajā galvenokārt ir teikts, ka intelektuālis sanāk no studenta, kurš godprātīgi plāno, analizē, sistemātiski būvē struktūras. Konsultējas, pārstrādā, uzlabo. Sakārto atsauces, citē no pirmavota. Pārdomā literatūras izvēli. Tas ir īsts cilvēks. Pārējie lai neiedomājas, ka pelnījuši šo pavasari.

Un nedomājiet te smiet. Es runāju par nopietnu eksistenciālu krīzi, Pavasaris pienāk ar pilnīgu paštēla sadrumstalošanos, ledus kūst, viss zem kājām šķobās. Tu necel telefonu, tu nezini ko teikt. Tu nespēj atbildēt uz jautājumu "kā iet". Tu nevienu neapsveic dzimšanas dienā un vārda dienā. Tu vairs nezini, kā uzvesties. Īpaši, runājot ar mācībspēkiem. Katedru vadītājiem un prorektoriem, darba vadītājiem, studiju daļas vadītājiem. Bibliotekāriem. It kā jau ir tas vecums, kad varētu šo gudro cilvēku priekšā nākt paceltu galvu, ne kā nokaunējies skolnieciņš. It kā tev vajadzētu arī uzvesties pašpārliecināti, godprātīgi, zināt savu vietu, nevis "skolotāja nāk, bēgam"!

Jo ir taču citu cilvēku nopietnā attieksme pret tevi starp pavasariem. Darba attiecības. Bankas kredīti. Kaut kāda reputācija, kaut kāds statuss.

Bet, lai varētu uzvesties kā nopietns cilvēks ar rāmu pašapziņu, būtu jāsāk laicīgi. Vai arī vispār nebūtu jādara. Vai nu gribi un izdari, vai negribi un nedari. Nevis te pinies prāta cilpās un gruzies. Nevis krāj pusstundas, par kurām tu esi mūžīgi atlicis visa uzsākšanu. Pusstundīgos kauna traipus, plēksnes un kārtas uz savas mazās, melnās sirsniņas. Dari vai nedari, izvēlies. Nevis ikreiz nāc kā pazudušais dēls, nokārtu galvu, tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem. Liec man kaut vai četri, tēvs. Pieņem mani kaut vai maksas grupā.

Un tie tēvi, viņi jau arī labie, skaidrs, ka viņiem tas viss jau sen piegriezies. Jau kuro gadu, ap šo laiku. Jau kurais students. Jau kurais dators, kas uzkāries pēdējā brīdī. Varējāt jau domāt laicīgāk. Nē, tas diemžēl vairs nav iespējams. Nē. Biju nesen augstskolas Turība bibliotēkā, arī tur visu par mani jau zināja. Nē, nevaram jums dot šo grāmatu. Tā ir ļoti dārga grāmata. Iepriekšējo reizi mēs jums ticējām, bet jūs atnesāt veselu nedēļu vēlāk. — Es varu samaksāt! — Nē, mums darba laiks beidzas. — Es paspēšu! — Nezinu, nezinu... Un neatstājiet tik bezatbildīgi savas mantas šeit, kad ejat ārā. Kas tad tā atstāj savas mantas.

Biju arī aizgājusi uz LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēku, gāju cauri garam gaitenim. Un redzēju, kā viena meitene pie durvīm, kur bija rakstīts Dr. paed. prof. Žaneta Ozoliņa, klausījās, piespiedusi ausi. Kad biju jau pienākusi tuvāk, viņa apņēmīgi pagriezās pret durvīm, pārmeta krustu, un nospieda durvju rokturi.

____________________

* Šeit un turpmāk. Dzied Jānis Sproģis. Mūzika E.Dārziņš, Rezignācija, teksta autors V.Plūdonis

Viedoklis: Himna

Kārlis Streips  05/17/06    Ik pa brīdim Latvijā gadās kaut kas tāds, kas laikraksta «Latvijas Avīze» lasītājus ilgi neliek mierā. Viņu domas avīzē parādās gan otrajā lappusē, kur katru dienu lasītāji tiek aptaujāti par tādu vai citu jautājumu, kā arī pēdējā lappusē, kur katru dienu ziņots par to, kas bijis uz sirds ļaudīm, kuri iepriekšējās dienās piezvanījuši uz redakciju.

Tā pēdējās nedēļas laikā daudzi cilvēki pauduši sašutumu par to, kā pasaules ledus hokeja čempionāta atklāšanas pasākumā grupa «Cosmos» nodziedāja Latvijas himnu. Tipisks piemērs:  «Tas bija kaut kāds vertikāls. Ārprāts, kā to vispār varēja pieļaut augstākie mūzikas speciālisti! Himnu šitā izākstīt.» Tā teicis kāds Heliodors Šembels Ēdoles pagastā. H. Šembels arī piedāvājis savu variantu, kas ar himnu jādara: «Padomju laikā es spēlēju mazā lauku orķestrītī. Un esmu pārliecināts, ka himna jāspēlē pūtējiem un svinīgi, nevis tādam «Cosmos».»

Šī diskusija man ir interesanta tāpēc, ka pirms neilga laika man nācās dzirdēt arī citu «Cosmos» izpildītu valsts himnu, un toreiz reakcija bija pavisam citāda. Lasītāji varbūt atcerēsies, ka februārī Rīgā (un ne tikai) tika atzīmēts Tumšādaino vēstures mēnesis, interesenti varēja apmeklēt priekšlasījumus, izstādes un arī kultūras pasākumus. Viena no galvenajām viešņām no Amerikas Savienotajām Valstīm bija Amerikā leģendārā blūza dziedātāja Odeta. Amerikas Informācijas centrā notika pieņemšana, kurā piedalījās arī dziedātāja... un «Cosmos» puiši. Viņi paziņoja, ka esot sagatavojuši kaut ko sevišķu un tad sev raksturīgajā veidā nodziedāja Amerikas Savienoto Valstu himnu «The Star-Spangled Banner» («Zvaigžņotais karogs»). Kad himna bija nodziedāta, Odeta teica, ka tik labu himnas izpildījumu viņa sen neesot dzirdējusi. Arī ASV himnas dziedājums bija neordinārs, taču tāds ir «Cosmos», un tā «Cosmos» dzied visu pēc kārtas.

Protams, ir skaidrs, ka himna nav šāda tāda dziesma. Man personīgi vairāk par to, kā «Cosmos» dziedāja «Dievs, svētī Latviju», traucē tas, kā himnas izpildījuma laikā Latvijā uzvedas ne viens cilvēks vien — dīdās, reizēm sarunājas, cieņu pret himnu neizrāda nu nekādu. Taču galvenais šajā gadījumā ir cits — katram, kuram himna ir mīļa, ir «savs» veids, kā tā izpildāma «pareizi». Heliodors Šembels uzskata, ka tas jādara pūtēju orķestrim. Labi, pūtēju orķestri kādā «Arēnas Rīga» stūrī varētu nolikt, lai spēlē. Taču man himna patīk vislabāk tad, kad tā skan uz Rīgas Doma varenajām ērģelēm, un tās nu uz arēnu neatvilkt. Vai tāpēc man jākreņķējas, ka himna izpildīta citādi? Protams, ka ne. Būtu himnu dziedājusi operdziedātāja, kādam tas nebūtu paticis, būtu nospēlējis tas pats pūtēju orķestris, tas nebūtu bijis pa prātam kādam citam.

Amerikāņi savu himnu visbiežāk dzird sporta pasākumos. «Zvaigžņotais karogs» nav viegli dziedama dziesma, meldiņa diapazons ir tāds, ka lielākoties cilvēki nevar sasniegt vai nu zemāko, vai arī augstāko noti, turklāt meldiņš (tā pamatā ir sena britu baznīcas dziesma) ir gana sarežģīts. Katrs dzied, kā prot. Beisbola spēlēs tradicionāli himnu dzied kāds īpaši sarunāts cilvēks — kāds mūzikla aktieris, kurš tajā brīdī atrodas attiecīgajā pilsētā, reizēm kāda popzvaigzne, lielākoties tie ir cilvēki, kuriem Dievs devis labu balsi. Atceros, nu jau pirms daudziem gadiem himnu reiz dziedāja tolaik populāra aktrise Rozanna Bāra. Viņa ne tik daudz dziedāja, kā brēca, un arī Amerikā pēc tam izcēlās tādas «kā tā var!» debates.

Taču gan Latvijas, gan arī Amerikas Savienoto Valstu gadījumā himna ir stiprāka par jebkuru tās nospēlēšanas vai dziedāšanas veidu. Baumaņu Kārļa sacerētajai «Dievs, svētī Latviju!» ir tas pats nozīmīgums, simbolisms un patriotisms, ja to dzied Sonora Vaice vai to dzied «Cosmos». Tas pats sakāms par «Zvaigžņoto karogu» — beisbola laukums, kur apmeklētājiem lielākoties vienā rokā ir alus glāze un otrā — desa, varbūt nav pati svinīgākā vieta, kur atskaņot himnu, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēdējo tekstu himnā neviens nedzird, jo ļaudis sāk aurot, ka nu sāksies spēle. Himnas atskaņošana beisbola laukumā atgādina to, ka lielākoties apmeklētāji ir amerikāņi, un viņi var justies priecīgi, ka liktenis lēmis dzīvot tieši tur. Savukārt, kad atskan «Dievs, svētī Latviju!», tieši tāpat var justies šīs valsts iedzīvotāji, un nudien nav svarīgi, vai himnu spēlē pūtēji vai dzied dziedātāji. Gabals nevienam nenokritīs.

Manuprāt, daudz būtiskāks notikums hokeja meistarsacīkšu laikā bija atsevišķu Latvijas komandas atbalstītāju pretīgā uzvedība mačā pret Kanādu. Mest priekšmetus uz ledus — to var atļauties tikai nenormāli neaudzināts tips, vienalga, kas tajā brīdī notiek uz laukuma, kāds ir tiesnesis, kādi ir piespriestie sodi. Hokeja vēsturē nav nepieredzēts gadījums, ka spēlētājs nonāk slimnīcā tāpēc, ka ir paklupis uz kaut kā, kas nomests uz ledus. Turklāt šajā gadījumā meta daži, bet mešanu ignorēja daudzi, un tas latviešu hokeja karsēju labo slavu ir iedragājis pamatīgi un ne bez pamata. Vajadzēs šo labo vārdu krietni pulēt, pirms mūsu fani atkal pasaulē tiks uzskatīti par labestīgiem un interesantiem.

Savukārt «Cosmos» puiši aizparīt startēs «Eirovīzijas» dziesmu konkursā, man pačukstēts, ka viņiem padomā kāds īpašs knifiņš, ar kādu piesaistīt balsotāju uzmanību, bet nedrīkstu teikt — kāds. Lai nu ko cilvēki domā par «Cosmos» konkrēto dziedāšanas stilu, nu ir tā reize, kad visiem kopā par viņiem turēt īkšķi. Manuprāt, viņiem vieta vismaz pirmajā desmitniekā ir garantēta, jo a cappella dziedājums «Eirovīzijā» nekad nav dzirdēts. Tiesa, puiši sestdien dziedās kā ceturtie, pēc tam būs ilga un gara dziedāšana, pirms jautājums tiks atdots balsotājiem. Taču tas, ko demonstrē «Cosmos», ir augstākās raudzes talants, un jācer, ka tas arī viņiem nodrošinās labu vietu — arī tad, ja dažiem netīk tas, kā puiši dzied himnu.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  05/18/06

Johanness Mario Zimmels. Cilvēkam ir par maz laimes. Tulkojusi Sinda Krastiņa. Jumava, 2006

Reiz slavenais romānu autors Rihards Marks nonācis izmeklēšanas apcietinājumā, un nu viņam jāizšķiras sākt stāstīt visu patiesību prokuroram Paradinam... Johannesa Mario Zimmela vārds mūsu lasītājiem pazīstams kopš 1981. gada un komentārus neprasa. Latviski tulkota jau vairāk nekā puse šā rakstnieka romānu, domas vien dalās – cik īsti grāmatu J. M. Zimmels sarakstījis. Kamēr bibliogrāfi apspriežas – paliksim pie aptuvenā skaitļa – trīsdesmit sešas...

Ērihs Volfgangs Skvara. Trauslums vai Boduajē laukuma mirušie. Tulkojusi Aija Jakoviča. AGB, 2006

Zalcburgā dzimušais filozofijas doktors Ērihs Volfgangs Skvara savu dzīvi vada kaut kur ceļā starp ASV Austrumkrasta universitātēm un Parīzi. Sācis kā literatūrkritiķis, par romānu Trauslums vai Boduajē laukuma mirušie viņš saņēmis prestižo Hermaņa Lenca prēmiju. Tā varonis ir kāds vīrietis, kurš dzīvo tikai esošajam mirklim un neremdināmām alkām tvert dzīvi. Ceļojums bez noteikta mērķa kā rēķinu noslēgšana un bēgšana nebūtībā, secinājums, ka dzīve ir aplama un bezjēdzīga, ir tas, ko izdzīvo Šteina kungs un viņa draugs, kurš svin savu 50 gadu jubileju. Darbs izdots sērijā Vēja suņa klasika.

Virdžīnija Vulfa. Deloveja kundze. Tulkojusi Ingūna Beķere. Atēna 2006

Virdžīnijas Vulfas romāns Deloveja kundze, pēc pašas rakstnieces domām, ir labākais, ko viņa sarakstījusi. Sen beigušies tie socreālisma literatūrkritikas murgi, kad padomju lasītāji tika biedināti ar šausmīgajām buržuāziskā modernisma grimasēm, apziņas plūsmu ieskaitot un īpaši vēršoties pret

V. Vulfas darbiem. (Diez ko tādu viņa bija nodarījusi?) Laiks iepazīt XX gadsimta klasiku visiem tiem, kas to nav lasījuši oriģinālā.

Petra Hammesfāra. Leļļu kapracis. Tulkojis Jānis Krūmiņš. AGB, 2006

Mūsu lasītājiem labi pazīstamā mūsdienu vācu spriedzes romānu autore Petra Hammesfāra romānā Leļļu kapracis vēsta par kādu garīgi atpalikušu puisi Benu, kurš audzis lauku apvidū labi pieskatīts un mīlēts. Mātes gādībā esošais puisis tomēr kopš bērna kājas ir kā dadzis acī vietējā ciemata iemītniekiem. Tad kādā vasarā bez vēsts pazūd vairākas meitenes, un nu vietējai policijai nepieciešams vainīgais... Darbs izdots sērijā Vēja suņa klasika.

Grāmatu grozs

NRA  05/18/06

Ians Makjuans. Amsterdama. Tulkojusi Silvija Brice. Atēna, 2006

Arno Jundze * * * *

1998. gada Bukera prēmijas laureāta Iana Makjuana romāns Amsterdama, neraugoties uz izcilajām preses atsauksmēm, atstāj nedaudz pretrunīgu iespaidu. No vienas puses, nevar noliegt rakstnieka nenoliedzamo profesionalitāti un spēju apmest ārkārtīgi negaidīto kūleni darba pēdējā nodaļā, sagriežot kājām gaisā un jaunā gaismā parādot visu Amsterdamā notikušo. No otras puses, nevaru apgalvot, ka laba romāna konspektam līdzīgais ceļš, kas ved uz šo paradoksālo pavērsienu, man šķistu īpaši valdzinošs, īpaši jau ar Vernonu Halideju saistītā laikrakstu līnija, kas, presē strādājot, likās sadomāta vai arī specifiski britu publikai adresēta. Līdz ar to rodas ķecerīgs jautājums – vai negaidītais piecās minūtēs pieveicamais fināls ir lielās jūsmas vērts, jo vairāk tāpēc, ka līdzīgs paņēmiens pats par sevi literatūrā nav nekas jauns. Viens gan ir skaidrs – hipijlaikmeta zelta paaudzes mietpilsonizēšanās aizvien vairāk kļūst par literatūras jājamzirdziņu, bet māka laikā izšaut pareizo tēmu ir viens no rakstnieka panākuma stūrakmeņiem.

Evita Mamaja * * *

Makjuana romāns izdaudzināts par intelektuālu bestselleru un dāsni slavēts par dinamisko intrigu un aizraujošo stāstu. Tēmu pieteikums patiesi ir grandiozs: politiskā divkosība un kompromisi, tikumu brīvība, cilvēku dzīves nejaušība, egocentrisms, bailes no nāves, eitanāzija, transvestītisms, mākslinieka radīšanas mokas, noziegums un sods, nevienlīdzība draudzībā un tās pārskatīšana un vēl, un vēl. Tā kā mazliet par daudz tik plānā grāmatā. Tēmu karuselī ik pa laikam it kā nejauši uzplaiksnī un beigās dominējoši iezīmējas Amsterdamas tēls – civilizētā, racionālā un tomēr mīklainā pilsēta, kurā sabiedrības aizspriedumi pārmākti tik ļoti, ka ar ārsta profesionālo atbalstu kļūst iespējams sodīt draugu par ekscentrisku uzvedību, vēsā mierā ieberot viņam šampanietī pulverīti un izspiežot pāris parakstu. Taču kopumā sižets ir tik shematisks, samākslots, psiholoģiski neticams un finālā pat fantastisks, ka drīzāk piederētos kādai antiutopijai. Un autora ironiju par pelēkā biznesa kardināla uzvaru pār politikas, mediju un mākslas pasaules varenajiem grūti atzīt par īpaši izsmalcinātu vai gudru.

Egīls Venters * * * *

Ians Makjuans (dz. 1948) ir britu rakstnieks, kurš jau kopš septiņdesmitajiem gadiem nemainīgi grozās kritiķu un lasītāju slavas saulītē. Jau viņa pirmais stāstu krājums Pirmā mīlestība, pēdējie rituāli saņēma Somerseta Moema prēmiju, Makjuans apbalvots ar Lielbritānijas Mākslas padomes balvu un Bukera prēmiju. Pēdējā viņam piešķirta par romānu Amsterdama, kurā atkal sastopamies ar to Makjuanu, kuru iecienījuši arī latviešu lasītāji – skaidrs, lakonisks rakstības stils, skandalozas tēmas un precīzs psiholoģiskais tēlojums. Šoreiz vēstījuma centrā divi vīrieši, kas satiekas mīļotās sievietes bērēs. No šā sākumpunkta vēstījums sazarojas visdažādāko notikumu un tēmu interferencēs, lai beigtos romāna virsrakstā minētajā pilsētā. Makjuans ir viens no aizraujošākajiem stāstniekiem mūsdienu literatūrā, un kaut gan, iespējams, viņš eleganti izvairās no poētiskuma un tēlainības, pēc šā darba tulkojuma viņa cienītāju rindas noteikti papildināsies.

***

Silvija Geikina. Klētnieki ar grimu bez grima. Nordik, 2006

Arno Jundze * * *

Ja veidu, kā pie mums tradicionāli tiek aprakstīti 20. gadsimta latviešu teātra darbinieki un aktieri, varētu dēvēt par teātra ikonogrāfiju, tad esam ieguvuši vēl vienu vērā ņemamu un respektablu svētbildi, turklāt nevainojamā poligrāfiskā izpildījumā. Nevaru tomēr saprast, vai cēlonis ir rakstītāju pārliekā pietāte vai apstāklis, ka grāmatas autori parasti atrodas pārāk dziļi visā iekšā, bet mani nedaudz musina sajūta, ka grāmatas par aktieriem tāpat kā ikonas savā gala iznākumā izdodas pēc viena ģīmja un līdzības, vairāk nodarbojoties ar aprakstāmo kanonizēšanu un leģendās ierakstīšanu, nevis personības analizēšanu. Protams, "Pēr, tu melo" ir katra sevis cienoša skatuves mākslinieka PR pamatā, tomēr reizēm gribētos ielūkoties arī šo ļoti publisko cilvēku rūpīgi slēptajās dvēselēs. Šai ziņā autore tomēr bijusi pat vairāk nekā korekta. Bet smukas jau tās leģendas, smukas. Pārmest te nav ko – no teātra vēstures nezinātāja viedokļa – raiti uzrakstīta grāmata, kas trāpīgi uzrunā aktierus mīlošo mērķauditoriju.

Evita Mamaja * * *

Atšķirībā no ierastajām grāmatām par aktieriem vai režisoriem, kas parasti aplūko vienas radošas personības daiļradi, Silvijas Geikinas teksts ir veltījums veselai teātra ģimenei – galops cauri paaudzēm un laikiem, Klētnieku zvaigžņu stundas un piesardzīgais sarūgtinājums teju visos Latvijas profesionālajos teātros. Autores stāstījums ir iejūtīgs un korekts, pieskaņots apcerētajam laikmetam (piemēram, stāstījumā par Mildu un Karpu Klētniekiem jūtams ulmaņlaiku naivais patētisms un gandrīz sadzirdami ieskanas veco skaņuplašu mīkstā intonācija). Taču šī uzsvērtā vienkāršība bīstami balansē uz robežas ar virspusējību, iztrūkstot dziļākai teātra gaitu veiksmju vai neveiksmju analīzei. Mulsina arī pašu grāmatas varoņu savādā klātbūtnes neesamība un šķietamā neieinteresētība savas ģimenes atspoguļojumā. Līdz ar to Klētnieku portrets galu galā sanācis visai izplūdis – ne īsti ar grimu, ne bez tā.

Egīls Venters * * *

Grāmatas par aktieriem Latvijā ir viens no pieprasītākajiem literārajiem žanriem. Tas apmierina visus – izdevējiem dod peļņu, aktieriem viņu zūdošās mākslas iemūžināšanu, lasītājiem – iespēju vēlreiz atcerēties senas izrādes un uzzināt ko vairāk par aktieru personīgo dzīvi. Silvijas Geikinas grāmata par Klētnieku dzimtu godprātīgi atklāj šo fenomenu – trīs talantīgas aktieru paaudzes latviešu teātrī nudien tik bieži negadās... Autore necenšas idealizēt savus varoņus un neslēpj arī neveiksmes, piemēram, Naura un Dzintras Klētnieku gaitas Daugavpils teātrī vai Kristīnes nenoturēšanos Nacionālajā teātrī. Vienlaikus grāmatu caurvij tas, bez kā nevar tapt nekas labs – autores mīlestība pret saviem varoņiem. Nepretendējot uz Lilijas Dzenes vai Mudītes Šneideres lauriem, Silvija Geikina uzrakstījusi grāmatu, kuru tās varoņi jau sen bija pelnījuši.

***

Orbita 4 DVD+CD

Arno Jundze * * * *

Apvienības Orbīta puiši par šo divu disku komplektu šopavasar ieguva Gada balvu dzejā, tomēr, viņu produktu skatoties, nejutos spējīgs nodalīt video mākslu no mūzikas vai mūziku no dzejas. Manuprāt, tas arī nemaz nav vajadzīgs, jo diskā apkopotais videoārts nav jādala reizinātājos, bet jāaplūko kopumā. Nevarētu teikt, ka mani sajūsmināja viss redzētais – izņemti no tapšanas konteksta, daļa gabalu šķita visumā amatniecisks darinājums, tomēr nenoliedzami vairāk ir interesantu, izceļamu lietu. Īpaši tās, kas, labā nozīmē būdamas crazy, iedarbojas vienotā veselumā. Un, šos darbus skatoties, man bija pilnīgi vienalga, vai dzeja ir dzeja vai citāts no telefonu grāmatas, vai mūzika – mūzika vai tikai datorprogrammas cilpa, vai DV kameras attēls pārgaismots vai, tieši otrādi, ļoti profesionāli uzņemts.

Apsveicama ir dzejnieku cīņa par vietu zem saules mūsdienu pasaulē. Kamēr latviešu jaunie dzejnieki brien priekšgājēju ierastās takas, krievu dzejnieki droši eksperimentē, noārdot tradicionālās žanru robežas, sadarbojoties ar mūziķiem un vizuālo mākslu pārstāvjiem.

Evita Mamaja * * *

Šis nekādā gadījumā nav dzejas saturiskais vērtējums – tas lai paliek uz katra autora vai lasītāja/klausītāja paša sirdsapziņas. Taču šoreiz jauno dzejnieku teksta grupa savu dzeju piedāvā kā rūpīgi apdomātu un izstrādātu multimediāli poētisku projektu, kurā teksts kļūst par produktu un zaudē ierastos intīmās daudzpunktes. Lasītais teksts spēlējas ar skaņu, mūziku, attēlu. Vairākas valodas, dažādas balsis, atšķirīgi muzikālie un vizuālie foni – griezīgi, agresīvi, naivi, uzbāzīgi, glāstoši un klusināti. Videoklipi, animācija, reps atspoguļo autoru vīzijas, impresijas, sajūtas. Atsevišķos failos pievienoti arī dzejoļu teksti latviešu, krievu un angļu valodā, īsi ieskati projekta vēsturē un principos. Bet visspilgtāko iespaidu rada autoru balsu dzīvais efekts, ļaujot izskanēt viņu pašu attieksmei: vienaldzība, drūma nolemtība, ironisks rotaļīgums. To visu ir daudz grūtāk ignorēt nekā dzeju, kas pieticīgi apmierinās ar ierasto papīra lapu.

Egīls Venters * * *

Grūti būt klaida autoram, ja neesi Francs Kafka Prāgā vai Ernests Hemingvejs Kubā. Savulaik baltvācu vai tagad krievvalodīgais rakstnieks Latvijā – visbiežāk tas ir svešs starp savējiem, savējais starp svešiem. Krieviski rakstošos, kas apvienojušies teksta grupā Orbīta, nosacīti svešie – latvieši – ir pieņēmuši (Literatūras gada balva), nosacīti savējie – Krievijas krievi – vismaz pagaidām balvas nepiešķir. Disks, kurā orbītieši lasa dzeju uz mūzikas un videoklipu fona, būtu apzīmējams ar tādiem modes vārdiem kā multimediāls un multikulturāls. Pēdējais apzīmējums tāpēc, ka diska tapšanā piedalījies pulciņš latviešu dzejnieku, mūziķu, mākslinieku – Marts Pujāts, Katrīna Neiburga un citi. Ja vārdi multimediāls un multikulturāls kādam izraisa alerģiju, šeit tomēr runa nav par kārtējo konjunktūras projektu. Audiovizuālajā laikmetā diez vai citādi iespējams pievērst uzmanību dzejai, kā padarot to par vienu no produkta/mākslas darba/sastāvdaļām. Roberta Gobziņa latviski ierunātais gabals par puisīti, kas gāja uz skolu un atdeva alnim sviestmaizi, ar savu atbrīvotību un ambīciju trūkumu ir teju visģeniālākais. Kad īstenie Orbītas autori lasa savu dzeju, viņiem, šķiet, kaut kas traucē atslābināties. Varbūt ambīcijas, varbūt mazvērtības komplekss. Bet viss ģeniālais rodas tur, kur notiek atslābināšanās.

Pedvālē sācies simpozijs Laiktelpa

Laura Feldberga, simpozija Laiktelpa kuratore,  Diena  05/18/06    Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā visu maija mēnesi notiek vides objektu un tēlniecības simpozijs Laiktelpa. Simpozijā piedalās mākslinieki no Latvijas, Somijas, Holandes, ASV. Šogad radošā tēma ir laiks, un vides objektu simpozijs ir viens no galvenajiem šā gada pasākumiem. Laika tēmai Pedvāle šogad pievēršas īpaši, jo aprit piecpadsmit gadu, kopš sākta muzeja veidošana.

Vienu no jaunajiem objektiem Pedvālē veido somu māksliniece Tīna Tūrna. Viņas darba nosaukums — Atbilde ir sirdī. Darbs veidots no akmeņiem, kas izlikti uz zemes, radot spirālveida labirinta zīmējumu. Šādi akmens labirinti satopami Somijā un Zviedrijā, līdzīgas labirintu variācijas pazīstamās arī citās kultūrās. Līdz sezonas atklāšanai Pedvāles parkā tiks izveidoti vēl gandrīz desmit jauni objekti un jauni darbi radīsies līdz pat sezonas noslēgumam oktobrī.

Daļa ekspozīcijas tiek atjaunota, vēl nav atvērtas jaunās izstādes muižu ēkās, tāpēc šobrīd muzeju var apskatīt par pazeminātu ieejas maksu. Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja jaunā sezona tiks atklāta 3.jūnijā, kad varēs iepazīties ar jaunajiem mākslas darbiem.

Tradiridiritams

Lauma Mellena,  NRA  05/19/06    Tradicionāli ik gadu maijā notiek bērnu un jauniešu folkloras festivāla Pulkā eimu, pulkā teku nacionālais sarīkojums, saucot kopā vairāk nekā 1200 bērnus un jauniešus no visām Latvijas malām, kuri darbojas folkloras kustībā. Daudziem no viņiem tradīcijas, dziesmas, dejas un rotaļas, kuras nereti izmisīgi meklējam saulgriežos vai citās svētku reizēs, krātas regulārā pieredzē folkloras kopās, piedaloties dažādos festivālos un vienkārši kopā svinot Jāņus, Mārtiņus, Bluķa vakaru vai citus svētkus. Pulkā eimu, pulkā teku 22 gadu garumā ir bijis atkaltikšanās prieka mirklis visiem, kas kaut reizi piedalījušies šajā festivālā. Nu jau droši var runāt par veselu paaudzi, kas izaugusi, pulkā nākot pār deviņi novadiņi. Pēdējos gados festivāls notiek ārpus Rīgas. Reģionu centru apceļošana palīdz apdzīvot, iepazīt un apdziedāt arī citus Latvijas novadus un pilsētas. Šogad tā būs Kurzemes pērle Kuldīga. Festivāla namamātes lomā iejutīsies Kuldīgas kultūras mantojuma centra Kūrava vadītāja Ina Celitāne. Koncerti notiks Kuldīgas Rātslaukumā, Liepājas ielā un Mārtiņsalā, taču noslēguma pasākums – mūsdienu spēļu sarīkojums jeb Tradiridiritams svētdien pieskandinās Veckuldīgas pilskalnu.

Pulkā eimu, pulkā teku nacionālais sarīkojums ir arī izskaņa reģionālajiem konkursiem tradicionālajā dziedāšanā, dejā, muzicēšanā un stāstīšanā, tieši tāpēc festivāls tiks atklāts ar konkursa laureātu koncertu sestdien pulksten 14. Lai arī tradicionālās dziedāšanas kontekstā profesionāļu aprindās tiek lauzti šķēpi, pozitīvi jāvērtē fakts, ka, neraugoties uz vispārējās globalizācijas nenovēršamo ietekmi mūsdienu sadzīvē un kultūrā, jaunajai paaudzei joprojām ir vēlme izzināt tradicionālo kultūru, apzinoties tās nezūdošo vērtību un unikalitāti.

Tradīcija ir komunikācija, nevis tikai apputējušas arhīvu lappuses, Dainu skapis vai teicēju pūrs. Pulkā eimu, pulkā teku ir mutuļojošs organisms, kas ik gadu apliecinās kopīgos piedzīvojumos un atmiņās. Ja gribat salīdzināt, tas ir gluži kā dziesmu svētki, tikai mazākā mērogā un citas paradigmas ietvaros, ar citādiem spēles noteikumiem – līdzdarbošanos, improvizāciju un individuālas interpretācijas iespējām.

Teroristi atstāj bez valsts naudas

Dita Arāja,  Diena  05/19/06    Valsts kultūrkapitāla fonds balansē uz cenzūras robežas, atsakot finansēt izrādi par terorismu.

Noraidīts neviennozīmīga politiskā konteksta dēļ — tā pamatotu finansējuma atteikumu no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) saņēma jaunais režisors Andrejs Jarovojs, kurš VKKF lūdza 1500 latu stipendiju, lai Viestura Kairiša teātra grupā United Intimacy iestudētu izrādi par teroristi pašnāvnieci Sieviete—spridzeklis. Politiski pamatotais atteikums ir pirmais VKKF vēsturē, un A.Jarovojs un kultūras eksperti pamatojuma politiskos motīvus uzskata par nepieņemamiem, jo tas ne tikai signalizē par cenzūras draudiem, bet rada precedentu, ka valsts neatbalsta politiski jūtīgus projektus. VKKF lēmēji skaidro — atteikumam nav sakara ar A.Jarovoja profesionalitāti, taču terorisma jautājums pasaulē ir pārāk sāpīgs un dažādi interpretējams, un VKKF teātra mākslas eksperti nejūtoties kompetenti spriest, kā īsti par to runāt. Aptaujātie gan vienbalsīgi atzīst, ka atteikums A.Jarovojam viņa iecerētajam darbam radījis tikai bezmaksas reklāmu.

Sieviete—spridzeklis ir horvātu dramaturģes un režisores Ivanas Sajko luga — pašnāvnieces monologs 12 minūšu un 36 sekunžu garumā pirms pašuzspridzināšanās. Luga tulkota vairākās valodās un raisījusi karstas diskusijas, taču "tas ir šādas mākslas mērķis," saka teātra kritiķis Normunds Naumanis. Viņš stāsta, ka šāds dokumentālais teātris, kur pierakstīti cilvēku vai tie būtu teroristi, prostitūtas vai slepkavas monologi, ir aktuāls, jo "ar šādu dramaturģiju tiek veikts psihotreniņš, kas ļauj izrunāt lietas, lai cilvēki nāktu pie prāta".

"Ja nedzīvojam noslēgtā sabiedrībā, terorisms ir aktualitāte arī Latvijā," saka A.Jarovojs. Tomēr VKKF Teātra mākslas nozares ekspertu komisija priekšsēdētājas Līgas Ulbertes vadībā vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu neatbalstīt projektu. "Par sievietēm pašnāvniecēm var un vajag runāt, un Jarovojs ir talantīgs, bet tas nav valstiski finansējams pasākums. To var darīt par privātiem līdzekļiem," uzskata L.Ulberte. Eksperti nejutušies kompetenti par terorismu un nebijuši pārliecināti par projekta gala rezultātu.

"Es to uztveru par cenzūru — ja viņi uzskata, ka projekts ir mākslinieciski nepilnvērtīgs, tad var atrast citu iemeslu, bet šāds atteikums raisa domas par vārda brīvību," saka A.Jarovojs. L.Ulberte noliedz, ka atteikums būtu cenzūra, kas, viņasprāt, izpaustos, ja liegtu rādīt pabeigtu izrādi.

N.Naumanis stāsta, ka terorisms mākslā ienācis ar 2001.gada 11.septembri, kad ASV Dvīņu torņos ietriecās teroristu nolaupītas lidmašīnas. Mūziķis Karls Heincs Štokhauzers izteicies, ka teroristi izdarīja to, uz ko nav bijuši spējīgi mākslinieki — radīja skaistāko mākslas darbu pasaulē. Holivudā arī topot filma par 11.septembra notikumiem. Ja māksla izvairītos apspriest politiski jūtīgus tematus, tad nedrīkstētu demonstrēt ne vācu filmu par Hitleru Sakāve, nedz latviešu režisores Lailas Pakalniņas Teroristu, uzskata N.Naumanis.

"Nekur nav teikts, ka valstij būtu visas Jarovoja idejas jāfinansē," saka VKKF direktors Edgars Vērpe. VKKF padomē, apstiprinot projektus, diskusijas par A.Jarovoja darbu nav izvērsušās pat par spīti nekad nelietotajam politiski motivētajam atteikumam.

"Atsevišķi šo lietu neskatījām, jo tur neskaitāms projektu daudzums un mēs nozaru komisijām uzticamies," stāsta VKKF padomes pārstāve rakstniece Nora Ikstena. E.Vērpe atzīst, ka atteikums nav veiksmīgi izvēlēts un saka — viens no kritērijiem atteikumam var būt konstatējums, ka mākslinieks par iepriekš iedotu valsts naudu nav spējis radīt kvalitatīvus darbus. Eksperti, paši būdami radošas personības, gan šādu kritēriju reti pielietojot.

***

Viedokļi

Vai projekta atteikuma motivāciju politisku iemeslu dēļ var uzskatīt par cenzūru?

Normunds Naumanis, teātra kritiķis: Skaidrs, ka tā ir cenzūra. Es brīnos, ka šāds kuriozs ir noticis, un domāju, ka šis formulējums ir pārpratums. Šādu formulējumu 21.gadsimta demokrātiskā brīvā parlamentārā republikā iedomāties nevar. Varēja rakstīt, ka Jarovojam nav izdevušās izrādes vai kaut kādus citus profesionālus iemeslus, bet noraidīt idejisku apsvērumu dēļ — tas ir graujošs precedents, ko nedrīkst pieņemt. Viss var būt mākslas priekšmets, un mākslai nevar būt tēmu ierobežojumi, ja mēs nedzīvojam totalitārā valstī.

Nora Ikstena, rakstniece: Tas ir neveikls atraidījuma iemesls. Protams, ka tur kādam, tā teikt, ir saasinājušās sociālās un politiskās jūtas. Tas nevar būt atraidījuma iemesls, tādēļ it kā ož pēc cenzūras, jo nav jau VKKF likumā ierakstīts politiskās pareizības vai nepareizības kritērijs — mēs katrā mākslas darbā varam sameklēt ko politiski pareizu vai nepareizu. Tomēr, ja grasās realizēt tik alternatīvu projektu, kāpēc prasa naudu valstij? Ja es kā rakstniece gribētu rakstīt ko absolūti ar skandāla garšu, diez vai ietu prasīt naudu kādai valsts iestādei.

Baņuta Rubesa, režisore: Tā nav klaja cenzūra, jo varbūt viņš naudu var sameklēt citur, bet tas bruģē ceļu uz cenzūru. Ir diezgan neparasti noraidīt kādu projektu politisku iemeslu dēļ. Tas nozīmē, ka drīkst piedāvāt tikai tos darbus, kas nevienu netraucē, taču tas ļoti iegrožo un samazina iespējas mākslinieciski izteikties. Tā ir starpība starp padomisko domāšanu, kas saka — ja dodu naudu, tas atspoguļo manu politisko ideoloģiju. Brīvā demokrātijā var atbalstīt darbus, kas iet pret mūsu politiskajiem uzskatiem.

Sportā...

ASV tiesnesis Riks Lūkers sabojā hokeja svētkus

Ēriks Strauss,  NRA  05/11/06    Skatītāju protests pret ASV tiesnesi bija vairāk nekā saprotams - ja pirmo 18 minūšu laikā uz sodīto soliņa Latvijas izlases spēlētāji tiek aizsūtīti astoņas reizes, no kurām labākajā gadījumā tikai divas bija pamatotas, tad velti gaidīt labvēlību no pasaules labākajiem līdzjutējiem. Arī čempionāta rīkotājiem vakardienas spēle būs viela pārdomām, kāpēc šāds zemas kvalifikācijas tiesnesis tiek barots, izmitināts un visādi citādi apčubināts par rīkotāju līdzekļiem, bet starptautiskajai hokeja federācijai kārtējo reizi nāksies sarkdamiem taisnoties, kāpēc tieši spēlēs pret Latviju tiesāšana tiek uzticēta tik apšaubāmiem tiesnešiem.

Vēl pirmie noraidījumi (Vasiļjevs, Dārziņš, Astašenko) lika meklēt mūsu spēlētājos kārtējo nevarību pret ātrākajiem un tehniskākajiem kanādiešiem, bet katrs nākamais noraidījums jau izraisīja histēriskus smieklus. Pirmajā trešdaļā tikai pirmās divas minūtes tika nospēlētas vienādos sastāvos, bet tad uz skatuves iznāca vakardienas spēles klauns Lūkers. Līdz pat trešdaļas beigām tikai retās epizodēs Latvijas izlasei tika atļauts uzspēlēt ar pieciem spēlētājiem, bet pa to laiku kanādieši darīja to, kas viņiem vislabāk piestāv - vispirms Sergeja Naumova, bet sākot ar 16 minūti arī Mārtiņa Raituma vārtos birdināt vienu ripu pēc otras. Jebkādi mēģinājumi izrādīt kaut mazāko pretestību beidzās ar šim tiesnesim vienīgo piestāvošo žestu - ar kāda no mūsējo noraidījumiem.

Cerams, ka vakar pie ASV vēstniecības tika salikts daudz līdzjutības apliecinājuma puķes un ļoti cerams, ka šī vēstniecība līdzjutējiem būs aktuāla arī pēc sestdienas spēles. Šādas spēles rada tikai dubultu niknumu un jācer, ka ar to sestdien iepazīsies arī ASV izlases hokejisti.

Aptiekās izpērk ausu aizbāžņus

Ilze Šteinfelde, NRA  05/13/06    Rīgas aptiekās pēdējo nedēļu laikā, kamēr Latvijā risinās pasaules hokeja čempionāts, ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc ausu aizbāžņiem, plāksteriem un aizsmakumu ārstējošiem medikamentiem.

Ģimenes aptieku tirdzniecības daļas vadītājs Egils Tēbelis Neatkarīgajai pastāstīja, ka pasaules čempionāta laikā kopējais medikamentu apgrozījums nav būtiski palielinājies, tomēr esot novērots, ka divās preču grupās, iespējams, pateicoties hokeja fanu aktivitātēm, pieprasījums ir audzis. Pēdējās nedēļās vairāk tiek pirktas tabletes pret aizsmakumu, kakla sāpēm un rīkles iekaisumu, un tas jau bijis gaidāms.

«Vairāk nekā iepriekš šonedēļ tiek pirkti prezervatīvi un potenci stimulējoši līdzekļi. Tas aptiekāriem ir pārsteigums, un grūti secināt, vai pieprasījums pēc šīm precēm ir hokeja vai pavasara iespaidā, taču šāda tendence kopš maija sākuma manāma Rīgas centra Ģimenes aptieku rādītājos.

Arī Mēness aptiekās jūtamas atbalsis no pasaules hokeja čempionāta.

«Aptieka ir pilsētas sastāvdaļa. Mēs dzīvojam līdzi hokejam gan dienu, gan nakti. Aptieka, protams, izjūt tādu nozīmīgu notikumu kā pasaules hokeja čempionāts,» Neatkarīgajai skaidroja Mēness aptieku farmaceite Anita Turka.

Visvairāk šajās dienās Mēness aptiekās pērkot ausu aizbāžņus. Pieprasīti esot arī dažādi bez receptēm nopērkami medikamenti pret saaukstēšanos. Tas ir ļoti tipiski šādiem laika apstākļiem, kad no rīta ir vēss, bet pa dienu – karsts.

«Atšķirība šoreiz ir tikai tā, ka mums jāpalīdz ne tikai mūsu valsts iedzīvotājiem, bet arī ārzemju viesiem. Pieprasīti ir arī pret pretsāpju medikamenti bez receptēm. Piemēram, tabletes pret galvas sāpēm, aerosoli pret kakla sāpēm. Prasa arī preparātus pret alerģiju un, protams, arī plāksterus,» skaidroja farmaceite.

Mēness aptiekās darba maiņu grafiks ir pielāgots hokeja čempionātam, rēķinoties ar lielāku cilvēku skaitu un lielāku darba slodzi darbiniekiem. «Pēc pieredzes varu apgalvot, ka lielie notikumi pilsētā ir saistīti ar ārzemnieku pieplūdumu, no tā ir atkarīga ir arī klientu skaita palielināšanās. Daudz cilvēku nāk pie mums gan dienā, gan arī naktī. Jo šajā laikā nakts dzīve Rīgā ir daudz intensīvāka nekā parasti,» sacīja A. Turka.

L a i k s

Joprojām ir samērā vēss,

jo ievas vēl vienos ziedos... Dienas

pārsvarā ir saulainas, bet vējainas. Un vie-

nīgais labums no spēcīgā vēja ir, ka tas atpūta

lietus mākoņus, un kaut arī neliels, tomēr lie-

tutiņš nu jau ir lijis gandrīz visur. Dārzos rit

stādīšanas un sēšanas darbi, bet laika vēro-

tāji mūs biedē ar salnām naktīs. Taču

cerams, ka tās nekaitēs jau-

najiem stādiņiem...

Anda Jansone, trešdien, 17. maijā