14. JŪNIJĀ...

Simtiem cilvēku pie Brīvības pieminekļa godina komunistiskā terora upurus

LETA   06/14/06    Lai godinātu komunistiskā režīma deportāciju upurus, šodien Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki simti cilvēku, kuru vidū bija daudzi politiski represētie un viņu ģimenes, kā arī valsts augstākās amatpersonas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un vairāki politiķi nolika ziedus pieminekļa pakājē.

"Mūsu tautu vēlējās iznīcināt, bet mēs izdzīvojām un esam atguvuši savu neatkarību," uzrunājot izsūtīšanu pārdzīvojušos Latvijas pilsoņus, sacīja Valsts prezidente.

Viņa uzsvēra, ka šodien visa Latvija noliec galvu nevainīgo upuru priekšā. "Šo noziegumu pret cilvēci, šo genocīdu pret latviešu tautu jāatceras mūžīgi un jāgodina pārdzīvojušie. Tas nav tikai viņu pārdzīvojums, tās ir mūsu tautas kopīgas bēdas," norādīja prezidente.

Vīķe-Freiberga savā uzrunā izteica domu, ka visai Eiropai ir jāsaprot latviešu tautas liktenis, bet latviešiem jāatceras citu tautu sāpju ceļi.

Šodien visā Latvijā ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta Komunistiskā terora upuru piemiņas diena.

Pirms 65 gadiem - 1941.gada 14.jūnijā - padomju okupācijas režīms bez tiesas izsūtīja uz Sibīriju 15 424 Latvijas iedzīvotājus, no kuriem 46,5% bija sievietes, bet 15% - bērni līdz desmit gadu vecumam.

Pieminot šo dienu, daudzi Rīgas politiski represēto biedrības un Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvji šodien Rīgas centrā piedalījās gājienā. Savukārt Rīgas Latgales priekšpilsētas Politiski represēto biedrība šodien rīkoja sapulci Šķirotavas stacijā pie piemiņas akmens.

Pieminot 1941.gada 14.jūnija upurus un atceroties notikumus pie Brīvības pieminekļa pirms 19 gadiem, ziedus pie Brīvības pieminekļa šodien nolika arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

EIROPĀ UN CITUR PASAULĒ...

Kalvītis Sanktpēterburgā ticies ar Krievijas prezidentu Putinu

DELFI  06/13/06    Otrdien Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā negaidīti notikusi Latvijas premjerministra Aigara Kalvīša (TP) tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Sarunas sākumā Kalvītis un Putins vienprātīgi atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijas un Krievijas attiecības ir bijušas sarežģītas, bet, neskatoties uz to, abu valstu interesēs ir attiecību uzlabošana. Abām pusēm ir jāmeklē ceļi, kā veidot pragmatisku sadarbību, kuras pamatā ir dialogs, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Jana Vektere.

Kalvītis tikšanās laikā norādīja, ka Latvija un Krievija ir kaimiņvalstis, kuras vieno kopīgs reģions un kopīgas ekonomiskās saites. Ministru prezidents atzinīgi novērtēja pēdējā laikā uzsākto dialogu, neseno konstruktīvo tikšanos ar Krievijas premjeru Mihailu Fradkovu. Premjers ar gandarījumu atcerējās Krievijas Patriarha Aleksija II vizīti Latvijā, kas bija svarīga gan Pareizticīgo baznīcai, gan kristīgai sabiedrībai kopumā.

Vektere informē, ka arī Putins izteicās atzinīgi par Krievijas Patriarha vizīti Latvijā, par kuru dzirdējis ļoti daudzas labas atsauksmes.

Kā pēc tikšanās izteicās Putins, Krievija rēķinās, ka attiecības ar Latviju attīstīsies, bet tajās eksistējošās problēmas tiks atrisinātas tuvākajā nākotnē.

"Neskatoties uz dažiem pastāvošajiem sarežģījumiem, mūsu attiecības attīstās, mums ir daudz iespēju un savstarpējas ieinteresētības," sacīja Krievijas prezidents, atklājot tikšanos ar Kalvīti, kas notika Sanktpēterburgas ekonomikas foruma laikā.

"No mūsu puses šī ieinteresētība ir daudzkārt apliecināta. Ceru, ka mēs pēc iespējas ātrāk atstāsim pagātnē visus sarežģījumus un domāsim par nākotni," izteicās Putins.

Kalvītis arī apliecināja, ka Krievija un Latvija, kā jau kaimiņvalstis, ir dziļi saistītas. Viņš norādīja, ka pēdējā laikā starp Maskavu un Rīgu atjaunojas politiskais dialogs.

Latvijas premjerministrs arī pateicās Putinam par ielūgumu piedalīties Sanktpēterburgas ekonomikas forumā un piebilda, ka tas var dot daudz laba abām valstīm.

Sarunas noslēgumā Aigars Kalvītis nodeva sveicienu Vladimiram Putinam no Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas.

Putina un Kalvīša tikšanās bijusi oficiāla, tā ilgusi apmēram 15-20 minūtes, informēja Kalvīša padomnieks ārlietu jautājumos Pēteris Ustubs.

Kalvītis otrdien kopā ar Somijas un Slovēnijas prezidentiem un Serbijas Ministru prezidentu teicis uzrunu 10.Sanktpēterburgas starptautiskajā ekonomikas forumā.

Vizītes laikā Sanktpēterburgā Kalvītis vēl paredzējis tikties ar Krievijas ekonomikas ministru un Pēterburgas gubernatoru, stāstīja Ustubs.

Putins Kalvītim atvēl 15 minūtes

Agnese Margēviča,  NRA  06/14/06    Tikai dažas dienas pēc tikšanās ar Krievijas premjerministru vakar notika Latvijas valdības vadītāja Aigara Kalvīša 15 minūšu tikšanās ar kaimiņvalsts prezidentu Vladimiru Putinu. Tomēr ekspertu vērtējumā vakardienas tikšanās ne tik daudz signalizē par starpvalstu attiecību uzlabošanos, bet drīzāk uzdod jautājumus par Krievijas nolūkiem, pēkšņi forsējot ledus kausēšanu starp valstīm.

Ielūgumu apmeklēt Sanktpēterburgas 10. ekonomisko forumu, kura laikā vakar notika saruna ar V. Putinu, Latvijas premjerministrs saņēma tikai pirms piecām dienām, 8. jūnijā, kad A. Kalvītim to nodeva Krievijas valdības galva Mihails Fradkovs. Arī tikšanās ar M. Fradkovu notika starptautiska foruma laikā – Baltijas jūras valstu padomes sammitā Reikjavīkā. Abos gadījumos Latvijas puse teju vai līdz pēdējam brīdim nezināja, vai tikšanās ar kaimiņvalsts amatpersonām notiks.

Abas tikšanās raksturo arī tas, ka nav apspriesti konkrēti risinājumi divpusējo attiecību uzlabošanai, kuru sarežģīto stāvokli visspilgtāk raksturo strupceļš, kādā nonākusi robežlīguma parakstīšana. Tiesa, atšķirībā no tikšanās ar M. Fradkovu vakar Sanktpēterburgā no V. Putina mutes nav izskanējis neviens aizrādījums par krievvalodīgo tiesību apspiešanu, Neatkarīgajai apliecina A. Kalvīša ārlietu padomnieks Pēteris Ustubs.

P. Ustubs norāda, ka premjerministra tikšanās ar V. Putinu bijusi oficiāla. Savukārt kādreizējais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters Neatkarīgajai uzsver, ka, pēc diplomātiskā protokola vērtējot, šī tikšanās bijusi neoficiāla. A. Kalvītis gan vakar intervijā LTV ziņu raidījumam Panorāma atzina, ka pats ekonomikas foruma laikā ierosinājis netālu sēdošajam V. Putinam apspriesties, kam kaimiņvalsts prezidents piekritis.

"Ja ņem šo tikšanos protokolāro pusi, tad tās mums ir viegli pazemojošas, bet, ja ņemam vērā realitāti un to, ka mums ar Krieviju vajag tikties un katrs kontakts ir ļoti svarīgs, tad, protams, labāk tikties neformāli, nekā netikties nemaz. Tādēļ daļēji šī Kalvīša un Putina tikšanās varbūt ir arī panākums," vērtē bijušais diplomāts.

Krievijas ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts spriež, ka iemesls Krievijas forsētajai starpvalstu attiecību uzlabošanas kampaņai, ko maijā jau aizsāka patriarha Aleksija II vizīte Rīgā, meklējams V. Putina vēlmē demonstrēt sevi Rietumiem kā civilizētu un pragmatisku līderi industriāli attīstītāko lielvalstu jeb G-8 sammita priekšvakarā, kā arī pirms oktobrī gaidāmā NATO sammita Rīgā.

Krievijas ķildīgās attiecības ar Baltijas valstīm pirms gada spēja pieliet darvas karoti V. Putina iecerētajām grandiozajām Otrā pasaules kara beigu svinībām Maskavā, un kaimiņvalsts, Latvijas vadībā sējot cerības par problēmjautājumu drīzu atrisināšanu, iespējams, vēlas pirms G-8 sammita jūlijā Sanktpēterburgā nodrošināties, lai Latvija nevērš sabiedroto uzmanību uz Krievijas nevēlēšanos normalizēt starpvalstu attiecības.

K. Daukšts ir pārliecināts, ka Krievijas pēkšņais atsilums attiecībā pret Latviju daļēji skaidrojams arī ar V. Putina vēlmi apmeklēt NATO sammitu Rīgā. "Putina ierašanās, no vienas puses, būtu ļoti izdevīga Latvijai. Tas parādītu daudzko – vietējai krievvalodīgo diasporai daudzas problēmas citā gaismā, tas parādītu arī, ka Krievija atzīst šo teritoriju par zaudētu. Putina atbraukšana Buša klātbūtnē būtu vēsturisks žests," spriež eksperts.

Jau 8. jūnija tikšanās laikā M. Fradkovs norādīja, ka ir panākta principiāla vienošanās par ekspertu sarunām gan par starpvaldību komisijas līgumu, gan ekonomiskās sadarbības līgumu 20. jūnijā un 21. jūnijā Maskavā. V. Putins vakar atzinis: "Nevaram atļauties aizkavēt līgumtiesiskās bāzes attīstību." Tādēļ tiks dots norādījums Krievijas valdībai aktivizēt darbu pie līgumiem, īpaši Starpvaldību komisijas līguma. Prezidents arī solīja aicināt M. Fradkovu jau tuvākajā laikā nozīmēt Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju. Tomēr apspriežot sāpīgāko attiecību problēmu – vēl aizvien neparakstīto robežlīgumu –, nekādi konkrēti risinājumi ne no vienas, ne no otras puses nav nākuši, atzina P. Ustubs. Jautāts, vai katra no pusēm paliek pie sava skatījuma, kas šobrīd neļauj parakstīt līgumu, viņš norādīja: "Es šobrīd nevaru citu ceļu [iezīmēt], jo citas versijas šobrīd nav, bet visādā gadījumā mums šī tēma ir jāuztur diskusijās un dialogā."

"Man liekas, ka abas puses ar šo līgumu ir ieskrējušas diplomātiskā peļķē. Es domāju, ka neviena no pusēm nezina labu izeju no robežlīguma problēmas. Piekāpties gatava ir gan Latvija, gan Krievija, bet ir jāatrod šī soļa diplomātiskā forma," savukārt spriež K. Daukšts.

Īrija vēlas palīdzēt Latvijai, veicinot darbaspēka atgriešanos

LETA  06/14/06    Tiekoties ar Saeimas Eiropas lietu komisiju (ELK), Īrijas parlamentārieši apliecināja vēlmi palīdzēt Latvijai darbaspēka atgriešanās jautājumā, kā arī darba meklētāju konsultēšanā, kas vēl tikai plāno doties uz Īriju, informēja Saeimas Preses dienestā.

ELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns (LPP) pateicās Īrijas pusei par lielo atbalstu un adekvātu darba apstākļu nodrošināšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri jau strādā un dzīvo Īrijā. Viņš pauda cerību, ka drīz arī Latvijā būs augsts ekonomiskais līmenis, kas veicinās ārzemēs strādājošo atgriešanos atpakaļ mājās.

Tikšanās laikā Kastēns pateicās Īrijas parlamentāriešiem par to, ka trešdien kopā ar Saeimas deputātiem, mūsu valsts valdības pārstāvjiem un politiski represētajiem viņi nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot komunistiskā genocīda upurus.

ELK priekšsēdētājs uzsvēra, ka attiecības starp abām valstīm ir izveidojušās ļoti labas un Īrija ir kā "veiksmes stāsts" augsta labklājības līmeņa sasniegšanā salīdzinoši īsā laika posmā. Desmit gados tā kļuvusi par vienu no visattīstītākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Runājot par Eiropas lietu komisijas darbu, Kastēns atzina, ka tas ir mainījies līdz ar Latvijas pievienošanos ES, tostarp minot oficiālo pozīciju apstiprināšanu pirms to nosūtīšanas ES institūcijām, kā arī līdzdalību direktīvu pārņemšanas procesā un ES fondu apguvē.

Īrijas parlamenta radniecīgās komisijas priekšsēdētājs Džons Deizijs pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu mūsu parlamentā un pastāstīja, ka vizītes mērķis ir pārrunāt aktualitātes ES, kā arī jautājumus, kas kopīgi abām valstīm, tostarp Latvijas darbaspēka aizplūšana uz Īriju.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka pastāv daudz iemeslu, kāpēc darbaspēks no tādām valstīm kā Latvija, Lietuva un Polija dodas prom no savām mītnes zemēm, kā vienu no iemesliem minot nevienlīdzīgo ES fondu līdzekļu sadali reģioniem, kas veicina nevienlīdzīgu ekonomisko attīstību.

Tikšanās laikā tika spriests arī par svarīgiem jautājumiem Eiropas nākotnē - Konstitūcijas ratifikāciju, ES sociālo un ekonomisko situāciju, kā arī par Eiropas robežām.

Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Īrijas attiecības vērtējamas kā labas un nākotnē vēl intensificējamas.

ES līderi iesaldēs konstitūciju vēl uz gadu

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  06/15/06    Eiropas Savienības līderi ceturtdien un piektdien Briselē risinājumu izejai no strupceļa ar Eiropas konstitūciju atliks vēl par gadu, nespējot vienoties par kopēju vīziju, ko darīt tālāk.

"Sammitā nebūs zemi satricinošu lēmumu," trešdien Eiroparlamentam (EP) paziņoja Austrijas ministrs Hanss Vinklers. Uzsverot, ka Austrijas prezidentūrai ES ir izdevies "salauzt klusēšanas sienu" ap konstitūcijas tālāko likteni, ministrs atzina, ka pagaidām nav pienācis laiks atsākt sarunas par ES institūciju un lēmumu pieņemšanas reformu.

Francija un Nīderlande, kuru "nē" referendumos noveda pie konstitūcijas krīzes, nepārprotami paziņojušas, ka par to pašu dokumentu otrreiz nebalsos. Pagaidām ES ir vienisprātis tikai par to, ka situācija jāatrisina līdz 2009.gadam, kad konstitūcijai vajadzēja stāties spēkā un kad darbu beigs Eiroparlamenta sasaukums un Eiropas Komisija (EK), un ka jaunais dokuments nesauksies konstitūcija. Taču nekas netiek gaidīts pirms Nīderlandes un Francijas vēlēšanām 2007.gada pavasarī, kad tobrīd ES priekšgalā esošā Vācija sola nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem. Konstitūciju ratificējušas 15 no 25 ES valstīm, un drīz to izdarīs Somija.

Premjera padomniece Sanita Pavļuta–Deslandes Dienai skaidroja, ka Latvija atbalsta pārdomu perioda pagarināšanu, taču vēlas konkrētību, kas tā laikā tiks darīts. Tā kā valsts konstitūciju ir ratificējusi un uzskata to par sev izdevīgu, Latvija vēlas, lai citas valstis turpinātu ratifikāciju un nesāktos "ķiršu izlasīšana" jeb atsevišķu daļu ieviešana, pirms ir skaidrība, kas notiks ar dokumentu.

EK prezidents Žozē Manuels Barrozo trešdien vēlreiz atkārtoja, ka konstitūcija ir nepieciešama, lai paplašinātā ES varētu funkcionēt. "Nicas līgums nav piemērots 25, kur nu vēl vairāk dalībvalstīm. No savas pieredzes es varu teikt, ka tas nedarbojas," paziņoja Ž.M.Barrozo, īpaši izceļot vajadzību pēc ārlietu ministra un jomu skaita paplašināšanas, kur valstis lemj pēc vairākuma, nevis vienbalsības principa.

Otrs nozīmīgs temats ir attieksme pret bloka paplašināšanos, kā kritēriju izvirzot ne tikai valstu gatavību, bet, ņemot vērā entuziasma zudumu, arī ES spēju tās uzņemt. ES līderi apspriedīs arī legālo un nelegālo imigrāciju, atbalstīs kopējas ārpolitikas veidošanu enerģētikā un vienosies padarīt par atklātām daļu ES sanāksmju. EP prezidents Joseps Borels ierosinās apsvērt iespēju atteikties no "ceļojošā cirka" jeb ikmēneša braucieniem uz Strasbūras māju, ko EP izmanto četras dienas mēnesī un kas izmaksā 200 miljonu eiro gadā. Tam vajadzīga vienbalsība, ko Francija pat negrasās apsvērt, tāpēc nekāds iznākums nav gaidāms.

Homofobija izraisa politisku kautiņu EP

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  06/15/06    Asajās debatēs Latvija izsprūk cauri nepieminēta.

Eiropas Parlamenta (EP) debates par rasisma un homofobijas izraisītas vardarbības palielināšanos trešdien pārvērtās politiskā kautiņā, deputātiem strīdoties, vai neiecietīgākās Eiropas valstis jāsauc vārdā un jākaunina, īpašu uzmanību pievēršot Polijai.

Lai gan kreiso partiju un liberāļu sagatavotais rezolūcijas projekts min nesen notikušus uzbrukumus citas tautības vai orientācijas cilvēkiem Francijā, Beļģijā, Portugālē, Vācijā, ES nespēju runāt ar Krieviju par rasisma pieaugumu, debatēs runa bija tikai par Poliju, kuras deputātu vairākums rezolūciju nosauca par kriminālu apvainojumu un kreiso vēlmi apkarot Polijas tradicionālās vērtības.

Latvija, kur vienas sabiedrības daļas attieksme pret homoseksuāļiem vai citas ādas krāsas pārstāvjiem nav mazāk neiecietīga kā Polijā un politiķi geju gājienu un viendzimuma laulību apkarošanu regulāri izmanto politiskajā retorikā, debatēs netika pieminēta. To, ka Latvijas sabiedrībā pieaugošā neiecietība pret citādajiem ir viena no pēdējā laika negatīvākajām tendencēm, gada ziņojumā trešdien atzinis arī Valsts cilvēktiesību birojs. Debatēs nepiedalījās neviens no deviņiem Latvijas deputātiem.

Poļu sašutumu izraisīja projektā paustās nopietnās bažas par rasisma, ksenofobijas, antisemītisma un homofobijas pieaugumu Polijā, par ko daļēji atbildīgi esot gan katoliskais Radio Maryja, gan nacionālistiskā un populistiskā Polijas ģimeņu līga, kas, būdama valdības partija, aicinot cilvēkus uz naidu un vardarbību.

"Liberāļi un sociālisti apmelo un nosoda poļus, jo lielākā daļa manu tautas brāļu turas pie mūsu ticības un vērtībām. Kā poļu katoļi mēs jūtamies diskriminēti šajā parlamentā," paziņoja Polijas deputāte Urzula Krupa.

Poļu izmantotā retorika, pat piesaucot Vāciju un Otro pasaules karu, daļu šokēja. "Nespēju noticēt savām ausīm — tīrākā homofobija, turklāt slēpta aiz liberālām vērtībām! Ja šis ir liberālisms, es negribu zināt, kāds būtu labējais konservatīvisms," teica Eiropas Tautas partiju pārstāvis Alekss Štubs.

Debatēs vairākkārt tika atgādināts, ka neiecietības pieaugums ir vērojams visās Eiropas valstīs un tāpēc cīņa pret to būtu jāuztver nopietni.

ES atbildīgais komisārs Vladimirs Špidla norādīja, ka homofobija "spļauj sejā principiem, uz kādiem ES ir balstīta", un Eiropas Cilvēktiesību konvencija aizliedz diskrimināciju, balstoties uz personas seksualitāti. Tieši tāpat EK nosodot rasismu, tāpēc nožēlojams esot fakts, ka ES jau piecus gadus nav izdevies vienoties par lēmumu, kas dod ieročus cīņai pret rasismu un ksenofobiju. "Ja ES var vienoties par kriminālatbildību par ūdeņu piesārņošanu, kā tas nākas, ka mēs nespējam paredzēt sodus par noziegumiem pret citiem cilvēkiem?" teica liberāļu frakciju pārstāvošā baronese Sāra Ludforda.

ASV latvieša bērniem atsaka Latvijas pilsonību

Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  06/15/06    Kad ASV latvietis Gunārs Zigurds Kancs ar ģimeni ieradās Rīgā, lai pēc vairāku gadu gaidīšanas viņa bērni beidzot iesniegtu dokumentus Latvijas Republikas pases saņemšanai, notikumi nerisinājās tā, kā plānots, — viņi saņēma atteikumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) skaidro, ka nokavēta bērnu reģistrācija Iedzīvotāju reģistrā, tāpēc tagad LR pilsonību G.Z.Kanca bērni var iegūt, vienīgi atsakoties no ASV pilsonības. Pasaules brīvo latviešu apvienībā (PBLA) Diena uzzināja, ka līdzīgā situācijā nonākuši arī citi ārpus Latvijas dzīvojošo LR pilsoņu pēcnācēji, taču drīzu risinājumu PBLA diemžēl nevarot piedāvāt.

"To var mainīt tikai tad, ja politiskā līmenī tas pietiekami aktīvi tiek apspriests, ja tiek mainīta likumdošana," saka PBLA pārstāvniecības Rīgā vadītāja vietnieks Jānis Andersons. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Anta Rugāte (TP) saka, ka likums ir tāds, kāds ir, un tas jāievēro. Paredzēt vēl vairāk izņēmuma gadījumu, kad pilsonība tomēr būtu piešķirama, nozīmētu radīt teju vai atsevišķu izņēmuma situāciju likumu. A.Rugātes kolēģis Krišjānis Kariņš (JL), kuram pašam ir dubultpilsonība, gan nedomā, ka valsts ko zaudētu vai to kaut kas apdraudētu, ja etniskajiem latviešiem un viņu pēcnācējiem neliktu atteikties no mītnes zemes pavalstniecības. Negatīvo attieksmi pret dubultpilsonību, iespējams, raisot bažas, ka par Latvijas pilsoņiem varētu kļūt arī citu valstu nelatvieši, tomēr K.Kariņš uzskata — attieksmi pret to nāksies mainīt. "Izpratne par robežām mainās, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju strādā ārzemēs, viņiem tur dzimst bērni, tiek slēgtas jauktās laulības," uzskaita K.Kariņš.

"Acīmredzot tagad beidzot Latvijā ir tik daudz latviešu, ka vairāk nevajag," G.Z.Kancs runā ar rūgtumu. Viņi abi ar sievu Rasmu, kurai tāpat kā viņam ir gan ASV, gan LR pilsonība, centušies audzināt bērnus īsti latviskā garā — par spīti vieglai iespējai asimilēties, viņu dēls un meita runā latviešu valodā, ir gājuši latviešu skolās, piedalījušies Garezera vasaras nometnēs un ASV latviešu dziesmu svētkos. 1994.gadā G.Z.Kancs un viņa kundze saņēma LR pilsonību un pases, dokumentos tika iedrukāti arī abu bērnu (dēls dzimis 1986.gadā, meita — 1990, abi ASV, Indianapolē) vārdi, tiesa gan, bez personas koda. Jau tolaik G.Z. Kancs vēlējies saņemt pases arī bērniem, bet viņam paskaidrots, ka tās izsniedz tikai no 16 gadu vecuma. Tā nu viņš sapratis, ka tas ir tikai laika jautājums.

PMLP pārstāve Diāna Bogdanova skaidro: bērnu vārdi pasē vēl nenozīmē, ka viņi ir reģistrēti — G.Z.Kancam bērnus bijis jāieraksta Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995.gada 1.jūlijam, saņemot personas kodu. Tad ar pasu saņemšanu nerastos sarežģījumi, turpretī tagad dubultpilsonība bērniem nav iespējama. Pagaidām G.Z.Kancs nezina, kā viņa atvases varētu rīkoties, taču situācija ir nepatīkama — kāpēc gan bērniem vajadzētu atteikties no ASV pavalstniecības, ja viņi tur dzimuši un auguši, vaicā G.Z.Kancs. Savukārt LR pilsonībai ģimenei esot ļoti liela emocionāla nozīme, turklāt Latvijā G.Z.Kancam ir īpašumi. To novēlēšana bērniem šādos apstākļos var sagādāt jaunus sarežģījumus.

Iespējams, G.Z.Kancs kaut ko pārpratis, tāpēc bērni nav reģistrēti kā pilsoņi, taču PBLA pārstāvis J.Andersons pastāsta — 90.gadu sākumā ne visi ASV pavalstnieki steigušies piereģistrēties, nebūdami droši par to, kādas sekas varētu būt viņu dubultpilsonībai. "Iespējams, šauboties daži vilcinājās," — tā J.Andersons. Pašlaik izskanot pārmetumi, ka tie, kuri savulaik nav bijuši droši par Latvijas nākotni, pašlaik cenšoties iegūt LR pilsonību, jo līdz ar valsts pievienošanos ES viņiem pavērtos iespējas strādāt ES, tomēr nepiešķirt pilsonību LR pilsoņu bērniem šķietot absurdi.

Saskata trūkumus ASV ziņojumā par cilvēku tirdzniecību Latvijā

Kristīne Langenfelde, NRA  06/15/06    ASV Valsts departamenta izdoto šāgada Ziņojumu par cilvēku tirdzniecību, kurā Latvija tāpat kā iepriekšējos gados ierindota 2. līmeņa valstu sarakstā, speciālisti vērtē neviennozīmīgi – ziņojums praktiski neatšķiras no iepriekšējos gados izdotā.

Lai gan valstī ir veiktas, ziņojumā nav iekļautas vairākas būtiskas lietas, kas realizētas, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību.

Saskaņā ar likumu Par palīdzības sniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem ik gadu ASV Valsts departaments izdod Ziņojumu par cilvēku tirdzniecību.

Lai iedrošinātu valstis globālā mērogā rīkoties un sadarboties, lai apkarotu šo mūsdienu verdzības veidu. Lai gan ziņojumā norādīts, ka Latvijas valdība ir veikusi būtiskus pasākumus, lai izpildītu minimālās prasības cilvēku tirdzniecības apkarošanā, tiek atzīts, ka mūsu valsts tās nav izpildījusi pilnībā. Saskaņā ar ziņojumu, valdība turpina pildīt Latvijas Valsts programmu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, tomēr nepietiekamie resursi radot šķēršļus, lai cilvēku tirdzniecības apkarošanas jautājumu risināšanā būtu panākts pietiekams progress.

Lai taptu šāds ziņojums, visas iesaistītās valsts institūcijas un sabiedriskās organizācijas apkopo savu informāciju, ko nodod ziņojumu sagatavotājiem. Tiek intervētas arī atbildīgās personas, veiktas aptaujas, un galarezultātā top ziņojums.

Iepriekšējos gados Latvijas institūcijām nav bijušas pretenzijas pret galarezultātu, taču šogad situācija ir citāda. Sieviešu resursu centra Marta, kas aktīvi iesaistās cilvēku tirdzniecības apkarošanā, projektu vadītāja Guna Garokalna-Bihela atzīst, ka agrāk šis ziņojums tiešām kalpojis kā sava veida barometrs, kas norādījis uz pozitīvām vai ne tik pozitīvām tendencēm un ļāvis salīdzināt situāciju dažādās pasaules valstīs. "Šobrīd, iepazīstoties ar ziņojumu par situāciju Latvijā, varu droši teikt, ka tas ir ļoti virspusējs, praktiski neatšķiras no iepriekšējā un neataino reālo situāciju. Līdz ar to arī zūd ticamība tam un nav garantijas, ka par citām valstīm apkopotie dati ir patiesi. Tāpēc noteikti šo ziņojumu vairs neizmantošu valstu salīdzināšanai."

Līdzīgās domās ir Iekšlietu ministrija. Preses centra vadītāja Laura Karnīte Neatkarīgajai atzīst, ka ministrija ir pārsteigta par ziņojuma rezultātu. "Ir diezgan skumji, ka tajā neparādās pozitīvās paveiktās lietas, lai gan mēs un arī citas iesaistītās organizācijas šādu informāciju esam sniegušas. Ļoti grūti ir atbildēt, pēc kādiem kritērijiem informācija atlasīta. Protams, nedomāju, ka mērķis bija Latviju pasniegt sliktākā gaismā, nekā tas ir patiesībā, bet tā nu reiz ir iznācis. Tā kā Latvijā valsts programma šajā jomā darbojas tikai trīs gadus, iepriekš tiešām bija daudz nepilnību, bet daudz kas no tā ir novērsts, taču nezin kāpēc nav ņemts vērā."

Speciālisti izvērtējot pašreizējo situāciju un ziņojuma tekstu, min vairākas nepilnības. Piemēram, tajā nav iekļauts fakts, ka Latvijā cilvēku tirdzniecības upuriem ir iespējams saņemt valsts apmaksātu rehabilitāciju, ko veic Marta. Šogad tam piešķirts 21 000 latu un rehabilitāciju varēs iziet 14 cilvēki. Patlaban valsts rehabilitāciju var saņemt tikai tās personas, kas par sev nodarīto ziņojušas policijā, taču no nākamā gada paredzēts atvieglot kārtību – grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz, ka upuri varēs atzīt arī sociālo pakalpojumu sniedzējs, ne tikai policija. 2007. gadā rehabilitāciju varēs saņemt jau ap 50 cilvēku, kas cietuši cilvēktirdzniecības dēļ. G. Garokalna-Bihela atzīst, ka šogad iedalītie līdzekļi būs pietiekami, ņemot vērā šo nosacījumu, jo, piemēram, Martā pēc palīdzības vērsušies seši cilvēki, taču tikai divi no viņiem var pretendēt uz valsts apmaksātu rehabilitāciju, jo pirms tam vērsušies policijā. Pārējiem palīdzība tiek sniegta saskaņā ar ES projektu, ko arī realizē Marta.

Līdz ar to var uzskatīt, ka ASV Valsts departamenta ieteikumu "(..) valdībai būtu jāapsver iespēja ieviest oficiālu kārtību, kā cilvēku tirdzniecības upuri var pieprasīt un saņemt sociālos pakalpojumus (..)" Latvija jau izpildījusi. Tāpat tiek minēts, ka personas, kas notiesātas cilvēku tirdzniecības lietās, saņēmušas maigus sodus. Ziņojumā ieteikts tiesnešiem un prokuroriem turpināt izglītoties, lai labāk izprastu šī nozieguma veida nopietnās sekas.

Iekšlietu ministrija gan norāda, ka apmācība ir veikta un tā arī turpinās, palielinās tiesnešu izpratne par šo noziegumu un tiek piespriesti aizvien bargāki sodi – brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz pat astoņiem gadiem. Nepamatots ir arī apgalvojums, ka Latvijas likumos nav paredzēta kriminālatbildība par piespiedu darbu – Krimināllikuma 1542. pantā ir noteikta kriminālatbildība par piespiedu darbu.

Iekšlietu ministrija arī nepiekrīt ziņojumā paustajam pieņēmumam, ka pērn aizturētie septiņi Somālijas pilsoņi uzskatāmi par cilvēku tirdzniecības upuriem. Līdz šim iegūtā informācija liecina, ka tie ir ekonomiskie bēgļi. Ministrija arī uzsver to, ka nozīmīgs bijis likumdošanas pilnveides darbs – pašlaik tā ir viena no pilnīgākajām Eiropā. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur krimināli sodāma arī cilvēku tirdzniecība valsts iekšienē. Likumdošanas pilnveide turpinās joprojām, jo Latvija gatavojas ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību. Lai to ieviestu, jāveic vairāki normatīvo aktu grozījumi.

Speciālisti nenoliedz, ka cilvēku tirdzniecības novēršanā Latvijā vēl daudz darāmā. Nevar noliegt, ka problēma pastāv un paveiktais ir tikai solis cīņā ar to. Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir izcelsmes un mazākā mērā tranzīta valsts sieviešu un dažkārt bērnu tirdzniecībai seksuālās izmantošanas nolūkos. Latvijas sievietes tiekot pārdotas uz Vāciju, Spāniju, Lielbritāniju un Norvēģiju. Pie 2. grupas valstīm līdzīgi kā Latviju ASV Valsts departaments ierindojis arī Portugāli, Čehiju, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju, Japānu un citas valstis. Savukārt Lietuva ierindota starp 1. līmeņa valstīm, tāpat kā Polija, Francija, Lielbritānija un citas ES valstis.

Speciālisti uzsver, ka aktuāla problēma ir jaunu sieviešu piekrišana labprātīgi nodarboties ar prostitūciju, galvenokārt citās ES valstīs. Policijas informācija liecina, ka uz ES, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi labprātīgi izbrauc vairāk nekā simts sieviešu.

Valsts programmas īstenošanu būtiski apdraud arī tas, ka joprojām budžetā pilnā apjomā nav piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Programmas realizēšanai 2005. gadā bija nepieciešams finansējums 222,6 tūkstoši latu, kas netika piešķirts. 2006. gada aktivitātēm Valsts programmā plānoti 468 tūkstoši latu, taču šie finanšu līdzekļi nav iedalīti.

***

Atklāto lietu skaits

ASV Valsts departaments ziņojumā par cilvēku tirdzniecību

Pērn Latvijas tiesībaizsardzības iestādes ir izmeklējušas 23 cilvēku tirdzniecības lietas, 2004. gadā – 30 lietas.

2005. gadā ir palielinājies notiesāto cilvēktirgotāju skaits – vienai personai piemērots sods par cilvēku tirdzniecību un 28 personām par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai ārzemēs.

VALDĪBĀ, PARTIJĀS, NVO UN TIESU LIETĀS...

Jaundibināto partiju izredzes vēlēšanās vērtē skeptiski

NRA  06/12/06    Pēc nesekmīgiem mēģinājumiem startam Saeimas vēlēšanās atrast sabiedrotos pieredzējušu un spēcīgu politisku spēku personā jaunās partijas – Visu Latvijai (VL) un Jaunie demokrāti (JD) – neesot atmetušas cerību iekļūt Saeimā. JD, kas veidos kopīgu sarakstu ar Zemgales partiju, savās rindās jau redz kandidātus uz ministru amatiem. Jāatgādina, ka JD nodibināta pēc tam, kad pērn no Jaunā laika (JL) aizgāja Māris Gulbis un Ināra Ostrovska, kuri Saeimā strādā kā neatkarī gie deputāti. Par cilvēkiem, kas kandidēs vēlēšanās, daudz nerunīgāks ir VL līderis

Raivis Dzintars. Viņš sacīja, ka VL sarakstos būšot gan jaunieši, gan pieredzējuši cilvēki, taču kaut dažus vārdus līdz jūlijā gaidā majam kongresam atteicās izpaust. Sociologs Aigars Freimanis jauno politisko spēku izredzes vēlēšanās vērtē skeptiski. Latvijas faktu maija reitingi liecina, ka par JD būtu gatavi balsot 1,3%, bet par Visu Latvijai! – 0,5% respondentu. Partiju

vērtība esot jauni līderi, kas izklausās līderu cienīgi. Taču diezin vai partijas iekļūšot Saeimā. "Godīgi sakot, nav lielas pārliecības, ka ir kādas iespējas, kas tās droši padarītu par 5% barjeras pārvarētājām," par abu partiju izredzēm sprieda A. Freimanis. Pēc viņa teiktā, vēlētāji pēdējā  laikā ir uzmanīgi un par partijām, par kurām nav pārliecināti, ka tās iekļūs Saeimā, nebalso.

Advokāts: tiesas process nav izdevīgs Latvijas bankas vadībai

Jānis Zvērs,  NRA  06/13/06    Lai informētu žurnālistus par spiedienu, kas vērsts uz Banka "Baltija" (BB) lietas iznākumu, vakar preses konferenci sasauca BB interešu pārstāvis advokāts Viktors Tihonovs. Viņš norāda, ka izveidojies vesels grupējums, kas ar dažādiem paņēmieniem cenšas nepieļaut viņa klātbūtni 22. jūnijā paredzētajā tiesas sēdē.

"Mani nomāc bažas, ka pirms 22. jūnija tiesas procesa starp Bankas "Baltija" noguldītājiem un Latvijas Banku var notikt kaut kas negaidīts. Turklāt beidzamo trīs četru mēnešu notikumi likuši manīt, ka veiktas dažādas darbības, lai nepieļautu manu piedalīšanos tiesas procesā," vakar sacīja advokāts Viktors Tihonovs, kas Bankas "Baltija" lietā pārstāv likvidatora BDO Invest Rīga intereses. Neatkarīgā jau rakstīja, ka aprīlī Latvijas lielākais privātais zemes īpašnieks Gatis Saknītis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniedza sarunu ierakstus ar savu bijušo advokātu V. Tihonovu, kurus 9. aprīlī publiskoja LTV raidījums De facto.

Ierakstos vairākkārt minēta nepieciešamība dot kukuļus tiesnešiem un tiesībsargiem, lai G. Saknītis spētu aizstāvēt savas intereses, cīnoties par zaudētu īpašumu atgūšanu. Saistībā ar šo informāciju Zvērinātu advokātu padome (ZAP) aprīļa nogalē ierosināja disciplinārlietu pret V. Tihonovu par advokāta ētikas kodeksa pārkāpšanu.

V. Tihonovs Neatkarīgajai uzsvēra, ka sarunu izdrukas redzējis tikai daļēji, taču sarunās par tiesnešiem neko neesot minējis un par disciplinārlietas izvērtēšanu jāspriež ZAP.

Advokāts satraucās, ka sabiedrībai ar televīzijas starpniecību radīts iespaids, ka viņam nevar uzticēties: "Latvijas Televīzija katru nedēļu rāda sižetus par mani bez mana viedokļa. Uzņēmējs Gatis Saknītis raksta vienu sūdzību pēc otras, nesen tika nodedzināts Andra Grūtupa dēlam piederošs īpašums. Nevēlos, lai kaut kas tamlīdzīgs notiek ar manu, kolēģu vai ģimenes locekļu īpašumu vai veselību," uzsvēra advokāts.

Uz jautājumu, vai saņemti konkrēti draudi, V. Tihonovs atbildēja noraidoši: "Es strādāju pietiekami labā advokātu birojā, lai man izteiktu draudus! Tomēr šķiet, ka ir izveidojies kāds grupējums, kas cenšas darīt visu, lai nepieļautu manu piedalīšanos 22. jūnija Bankas "Baltija" tiesā. Ir skaidrs – ja otra puse zaudēs, tad iepriekšējām vai tagadējām atbildīgajām Latvijas Bankas amatpersonām būs diskomforta sajūta. Varbūt dažam labam tās būs politiskās karjeras beigas."

Spraiga diskusija advokātam vakardienas preses konferencē izvērsās ar Latvijas Televīzijas žurnālisti Daci Stirāni. Pēc viņas vēlmes noskaidrot, kas, pēc advokāta domām, ietilpst minētajā grupējumā, V. Tihonovs atbildēja: "Interesanti, ka pirmā Zvērinātu advokātu padomē ar sarunu ierakstiem griezās tieši Panorāma! Kad Saknītis vērsās Administratīvajā tiesā, tad atkal pirmā par to zināja Panorāma, tāpat kā to, ka pret mani ierosināts kriminālprocess.

Jaunā laika tūre finišē Rīgā

Ināra Egle,  Diena  06/13/06    Sandra Kalniete un Einars Repše pabeidz tikšanās ar vēlētājiem Latvijas novados.

Godīga valsts pārvalde un no korupcijas brīva valsts vara. Četrus gadus ar šo lozungu ir dzīvojis Jaunā laika līderis Einars Repše, kas to bija izvēlējies par vadmotīvu arī, tiekoties ar vēlētājiem daudzās Latvijas pilsētās. Pirmo reizi šajos braucienos viņš devās kopā ar Sandru Kalnieti, kas JL iestājās tikai šā gada sākumā. Ar pasākumu pirmdien Rīgā, Latviešu biedrības namā, beidzās Jaunā laika braucienu pirmais posms. Nākamajā, sadalījušies interešu grupās, JL deputātu kandidāti vēlētājus uzrunāšot jau konkrētās auditorijās, piemēram, uzņēmēju klubos.

Visās pilsētās JL pārstāvji filmēja cilvēkus ielās, vaicājot, kādu viņi vēlas redzēt savu pilsētu un Latviju pēc pieciem gadiem, šīs pašu uzņemtās filmas parādot tikšanās laikā. Pilsētu ielās JL biedri ar savām automašīnām vadāja piekabes, uz kurām bija lieli plakāti ar uzrakstu Labklājība godīgā Latvijā, kā arī E.Repšes un S.Kalnietes fotoattēli. Daudzviet tika dalīti vizuāli līdzīgi ielūgumi ar S.Kalnietes un E.Repšes parakstiem, kuros bija teikts: "Ielūdzam jūs personīgi, Jūsu ģimeni un draugus uz tikšanos." Rīdzinieki pirmdienas vakarā bija gandrīz piepildījuši biedrības nama zāli, taču vairāki desmiti bija paša JL biedri — arī daudzi Saeimas un Rīgas domes deputāti, kā arī E.Repšes sieva Rūta. Dažbrīd pavīdēja arī JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, kas gan vairāk bija manāms ārpusē, runājot pa mobilo telefonu.

"Labvakar, radi, draugi, partijas biedri un citu partiju biedri!" atklājot tikšanos, teica tās vadītājs Olafs Pulks, kas vienīgais no JL Rīgas domes deputātiem kandidēs uz Saeimu. JL vadītājs, citviet Latvijā piedzīvojis Tautas partijas jauniešu jautājumus, uz šādu parādību reaģē visai saasināti. Kāda jauniete norādīja uz līdera paša neskaidrajiem finanšu darījumiem, Krišjāņa Kariņa neveiksmēm ekonomikas ministra amatā, vēl dažām problēmām JL darbībā un pavaicāja: "Ko jūs vēl gribat sačakarēt?" Uz to E.Repše atbildēja ar pieņēmumu: "Jūs acīmredzot simpatizējat citai partijai," apstrīdot pārmetumus.

Pirms tam šīs jaunietes domubiedrs pavaicāja, vai E.Repše arī pirms šīm vēlēšanām vāks ziedojumus. "Partija ziedojumus vāc, bet es personīgi vairs nekādus ziedojumus nevākšu," atbildēja JL vadītājs. Savukārt minētie jaunieši vēlāk Dienai atzina, ka atbalsta Latvijas Pirmo partiju un uz tikšanos atnākuši tādēļ, lai pārliecinātos, vai tās patiešām ir tādas, kā atspoguļo mediji. Viņus visvairāk apbēdinot, ka JL piesavinās "citu partiju padarītos darbus un pat ideoloģiju", sacīja Elīna.

Piemēram, varot minēt nodokļu samazināšanu, bērnu un ģimenes lietas, bet, ja vajadzētu pateikt, kā to panākt, JL diez vai to spētu. Par šiem tematiem E.Repše izteicās arī savā uzrunā, uzsverot arī to, ka "ģimene ir laba mikropasaule, kur katram sākt savu ceļu uz labklājību".

Alūksnē, 21.aprīlī sākot šo tūri, JL mērķis bija izskaidrot vēlētājiem aiziešanu no Aigara Kalvīša (TP) valdības, par ko bija viens no jautājumiem arī Rīgā. "Mēs nevēlējāmies iesaistīties nepieņemamās mahinācijās, un šī koalīcija vairs nebaudīja mūsu uzticību," sacīja E.Repše, uzskatot, ka tagad labējo politisko spēku vēlētājiem būšot skaidrāka izvēle. Ja viņi atbalsta šo valdību, varēšot balsot par kādu no tās partijām, ja neatbalsta, tad par labējo opozīciju ar JL priekšgalā. Pirmajās tikšanās reizēs E.Repše vēl esot minējis otru labējo partiju — TB/LNNK, taču, kad tā noraidīja JL tuvināšanās piedāvājumu, vairs netiek pieminēta.

JL vadītājs arī atgādināja seno sapni par 51 balsi Saeimā un sprieda: "Ja mums būtu kaut pāris mandātu vairāk, tad mūsu valdību nebūtu bijis tik viegli gāzt un tagad tik viegli ignorēt. To, lūdzu, atcerieties!" Jautātājus interesēja Rīgas domes vadības darbs, veselības problēmas, denacionalizēto namu īrnieku liktenis, attieksme pret geju gājienu Rīgas ielās, ko "JL organizēja", un kam JL vadītājs iebilda, jo atļauja tika dota uz tiesas lēmuma pamata. Izskanēja arī dažādas idejas par vēlēšanu sistēmas maiņu, lai varētu savēlēt visus labos cilvēkus no vairākiem sarakstiem. E.Repše arī aicināja: "Ja kāds no JL jums nepatīk — ja, piemēram, es nepatīku, tad svītrojiet mani un balsojiet par citiem JL biedriem." Zinātāji saka, ka arī šo aicinājumu E.Repše esot izteicis visās iespējamajās auditorijās.

***

Tā teica Repše un Kalniete

Einars Repše:

- "Lai palielinātu minimālo algu, pensijas un neapliekamo minimumu, kaut kas ir jāsamazina — ir jāsamazina birokrātija un korupcija, kur tiek tērēta budžeta nauda un traucēta valsts attīstība. Vēl ir jāsamazina nodokļi, un tad mūsu saimnieciskā aktivitāte palielināsies."

- "Kādu gribam Latviju? Savā programmā varam ierakstīt vienkāršu atbildi, ko ir sarežģīti izpildīt — ir vajadzīga valdība kā godīgs un gādīgs saimnieks, kas netraucētu latviešiem strādāt."

- "Valdība ir tikai tāda mūsu izveidota organizācija, kuru finansējam no saviem nodokļiem, bet kuras kompetence nav pārāk spoža. No šādas organizācijas es brīnumus negaidu."

- "Es pret daudzām lietām esmu bijis kritisks. Arī pret kino. Latviešiem ir gan daudzas labas filmas, kā Ceplis, Pie bagātās kundzes, gan ne tik labas filmas."

Sandra Kalniete:

- "Tiem, kas domā, ka ir iespējams piekopt postpadomju lietu izkārtošanu, iesaku paskatīties uz Ziemeļvalstīm. Tajās valda godīgums valsts pārvaldē un tāda Jūrmalgeita nebūtu iespējama."

- "Pats sliktākais scenārijs Latvijas attīstībai būtu, ja vara koncentrētos nelielas, ietekmīgu ļaužu grupas rokās un ar kabatas partiju starpniecību tiktu radīts iespaids par tautvaldību."

- "Kamēr Latvijā nebūs civilizēta sabiedrība, kas kontrolēs politiķus, tikmēr politiķi starp vēlēšanām jutīsies ļoti brīvi un darīs, ko vien grib.

Latvijā politiku izmantojot kā biznesu

Gunta Sloga,  Diena  06/13/06    Latvijā politika joprojām tiek uztverta kā bizness, cilvēki tajā iesaistās nevis noteiktas ideoloģijas un politisko uzskatu, bet ekonomiskā labuma dēļ, pirmdien uzsvēra starptautiski atzīts vēlēšanu sistēmu un partiju finanšu eksperts Maikls Pinto–Dušinskis. Viņa sagatavotajā sākotnējā ziņojumā par situāciju šajā jomā Latvijā arī izteikti pieņēmumi, ka valstī joprojām valda plaša korupcija un jaušamas tā dēvētās valsts sagrābšanas pazīmes. Pētnieks uzskata, ka šo situāciju veicina politiskā nestabilitāte Latvijā, biežās valdību maiņas, kā rezultātā priekšplānā izvirzās dažādu vienošanos slēgšana starp partijām. Tās kļūstot svarīgākas par vēlēšanām.

Jo īpašas bažas M.Pinto–Dušinskis pauda par "valsts sagrābšanas" tendenci Latvijā. Kā tās pazīmes viņš minēja to, ka valstī ir neliela saujiņa ārkārtīgi bagātu cilvēku, kuri panāk sev izdevīgus likumdošanas aktus un līgumus, kā arī spēj izvairīties no saukšanas pie atbildības. Parasti šie cilvēki ziedo vai citādi atbalsta minētos lēmumus pieņēmušas partijas. Šis modelis bijis jo īpaši izteikts oligarhu pārvaldītajā Krievijā. Arī Latvijā pētniekam tikuši minēti trīs cilvēku vārdi, kas atbilst šim kritērijam. Kā zināms, Latvijas medijos nereti, kā uzņēmēji — politiķi tikuši dēvēti Ventspils mērs Aivars Lembergs, LPP līderis Ainārs Šlesers un nu jau TP ierindas biedrs Andris Šķēle.

"Taču korupcija Latvijā ir ļoti nopietna," uzsvēra eksperts, kurš sava pētījuma ietvaros aptaujājis gan šīs jomas pārzinātājus Latvijā, gan arī veicis plašākas intervijas. Viņš ieteikumus un konsultācijas sniedz arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). M.Pinto–Dušinskis arī uzteica KNAB pūliņus kontrolēt partiju finanses un tēriņus. Tiesa, pastiprināta partiju finanšu uzraudzība un kontrole nespēšot atrisināt visas problēmas. Partijas meklēšot ceļus, kā likumus apiet. Runājot par konkrētiem gadījumiem, viņš izteica pieņēmumu, ka pašvaldību vēlēšanu laikā atsevišķām partijām dotās reklāmu atlaides TV līdz pat 88% uzskatāmas par slēptā ziedojuma veidu.

Uzraugi uzņem apgriezienus

Ilze Zālīte,  Diena  06/13/06    Kontrolējamie par Konkurences padomes aktivitātēm nav sajūsmā.

Jomas ar augstu inflācijas risku, nozaru pētījumi, plauktos nogulējušu lietu pabeigšana, aktīvāka sabiedrības informēšana par Konkurences padomes (KP) paveikto, kā arī sadarbības veicināšana ar uzņēmumiem un dažādu nozaru asociācijām — šīs ir lietas, kam KP pievērsusies jaunās priekšnieces Ievas Jaunzemes vadībā. Eksperti atzīst, ka KP darbs ir kļuvis aktīvāks, tiesa, ne visiem tas patīk. Lai arī KP uzrauga degvielas un pārtikas mazumtirdzniecību, tomēr Dienas aptaujātie ekonomisti uzsver, ka šīm sabiedrībā jūtīgajām jomām ir vērts pievērst lielāku uzmanību.

"Lēmumu skaits ir ļoti pieaudzis, arī mūsu nedraugu skaits," Dienai atzina I.Jaunzeme. Daudz lēmumu, pēc viņas teiktā, pieņemti iepriekš sāktās lietās, kas ilgi nogulējušas. "Mēs arī vairāk informējam. Arī tad, ja lēmums nav mums patīkams un sabiedrībā nebūs tik populārs, labāk par to izstāstīsim un mēģināsim skaidrot," atzina I.Jaunzeme. KP arī sākusi aktīvāku sadarbību ar uzņēmumiem un nozaru asociācijām. KP pārbaudē ir ap 80 izpētes un tirgus uzraudzības lietu par konkrētiem uzņēmumiem.

KP uzmanības lokā ir nozares ar augstu inflācijas risku. To vidū ir pārtikas ražošana, kur pamatā tiek izmantotas Latvijas izcelsmes izejvielas. Saistībā ar piena iepirkuma cenas kāpumu būtiski ir sadārdzinājies siers. Lai arī pārbaude piena pārstrādes segmentā vēl turpinās, pašreizējie rezultāti liecina, ka šis tirgus ir pietiekami piesātināts. Savukārt olu cenas nav augušas un ir diezgan stabilas. "Uz Lieldienām pirmo reizi bija vērojams tāds fenomens, ka olu cenas nevis kāpa, bet kritās, turklāt tas notika diezgan būtiski," teica I.Jaunzeme, norādot, ka ap 60% tirgus daļas šajā segmentā ir a/s Balticovo. KP vēlas dziļāk izpētīt kartupeļu tirgu, kur ir vērojamas sezonālās cenu svārstības. Saistībā ar straujo maizes cenas kāpumu KP pēta arī šo tirgu. "Ir dīvainas tendences, ko dzirnavnieki neatzīst."

KP šopavasar pārbaudījusi aktuālās jomas — cementa tirgu un viesnīcas. Pēdējās pārbaudītas, jo Eiropā ir ierasts veikt pārbaudi pirms tik vērienīgiem pasākumiem, šajā gadījumā — pirms Pasaules hokeja čempionāta Rīgā. Pārbaudē konstatēts, ka viesnīcas hokeja čempionāta laikā paaugstinājušas maksu par naktsmītni, taču tas nenotika saskaņoti. Toties pārbaude cementa tirgū ļāva secināt, ka ap cementa trūkumu radīta ažiotāža.

Pārtikas un degvielas mazumtirdzniecība, aptieku, finanšu sektors un maizes ražošanas nozare ir segmenti, kuros Latvijā ir vērojama koncentrācija. Latvijā lielākoties ir nelieli maiznieki, kam ir grūti konkurēt ar abiem lielajiem spēlētājiem — a/s Hanzas maiznīcas un SIA Fazer maiznīcas. "Nenovēršami kādā brīdi notiks tirgus apvienošanās. Tas ir saistīts ar globalizācijas procesiem un arī to, ka uzņēmumiem ir parādījusies brīva nauda," sacīja I.Jaunzeme.

KP plānos ir veikt nozaru analīzi. "Ja konstatēsim, ka uzņēmuma tirgus daļa ir tuva dominējošajam stāvoklim — 40%, padome šādiem uzņēmumiem pievērsīs lielāku uzmanību," teica I.Jaunzeme. Analīzi plānots sākt rudenī, KP interešu sfērā būs jomas ar nelielu uzņēmumu skaitu. KP pastiprinātu uzmanību pievērš arī strauji augošām nozarēm ar ļoti sazarotu struktūru, piemēram, vienlaikus strādā interneta, TV un telekomunikāciju pakalpojumu sfērā. "Protams paliek prioritāte — inflācija. Diezin vai pieredzēsim cenu krišanos, lai vai kā veicinātu konkurenci un lai vai cik daudz uzņēmumu būtu katrā nozarē," sacīja I.Jaunzeme, skaidrojot, ka Latvija nav atrauta no pārējās pasaules un globalizācijas tendencēm. "Mēs esam maza valsts, pilnībā atkarīga no ārējiem energoresursiem. Nevajag lolot ilūzijas, ka KP, pieņemot kādus drastiskus lēmumus, varētu kardināli mainīt situāciju. Mēs varam varbūt mazināt sekas, kas radušās pēc uzņēmumu negodīgas rīcības, bet cenu celšanās vai izmaiņu tendences nevar ietekmēt."

***

Viedokļi

Kā vērtējat Konkurences padomes darbu?

Andris Strazds, ekonomists:

Manuprāt iepriekšējais KP vadītājs vairāk tika noņemts politisku faktoru ietekmē un kļuva par tādu kā "upurjēru uz inflācijas altāra". Par uzlabojumu kopš KP vadītāja maiņas noteikti uzskatu vairāk informācijas medijos par KP darbību. Domāju, ka pašlaik pietiekami liela uzmanība ir pievērsta degvielas tirgum. Varbūt vairāk uzmanības varētu pievērst pārtikas mazumtirdzniecībai, arī konkursiem par dažādu infrastruktūras un nekustamā īpašuma projektu realizāciju.

Ingūna Gulbe, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore:

Pārtikas nozarē nav iespējamas nekādas vienošanās, jo tirgus dalībnieku ir daudz, tie strādā brīva tirgus apstākļos un konkurē arī ar importa produkciju. Latvijas uzņēmumi Eiropas līmenī ir mazi, tie būtu normāli jāuzrauga, taču pastiprināta uzmanība tiem nav jāpievērš. Lielāka uzmanība, manuprāt, būtu jāvelta degvielas un pārtikas mazumtirdzniecībai.

Ojārs Kehris, ekonomists:

KP uzdevums ir informēt sabiedrību par uzdotā izpildi, taču patlaban to nejūt. Manuprāt, būtu labi, ja KP veiktu pētījumu pa nozarēm, taču tikpat būtiski ir par to iepriekš informēt, lai tirgus dalībnieki zinātu, ka tirgum tiek sekots līdzi. Ļoti slikti būtu, ja tirgus vispirms tiktu izpētīts un pēc tam tikai paziņots par rezultātiem un iespējamajiem sodiem. Tas radītu aizdomas, ka tirgus analizēts kāda pasūtījumā. Uzskatu, ka vispirms būtu jāanalizē pārtikas mazumtirdzniecības, atsevišķu celtniecības pakalpojumu, degvielas mazumtirdzniecības, iespējams, arī pārtikas ražošanas joma.

Balsstiesīgo pilsoņu skaits pieaudzis par 90 000

DELFI  06/13/06    Kopš 8.Saeimas vēlēšanām Latvijas balsstiesīgo pilsoņu skaits ir pieaudzis par gandrīz 90 000, tādēļ notikušas nelielas izmaiņas no vēlēšanu apgabaliem ievēlēto deputātu skaitā, portālu "Delfi" informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Salīdzinājumā ar 8.Saeimas vēlēšanām vēlētāju skaita izmaiņu dēļ 9.Saeimas vēlēšanās par vienu deputāta vietu vairāk būs Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet par vienu deputāta vietu mazāk – Latgales vēlēšanu apgabalā, informēja Bērziņa. Deputātu vietu skaits Vidzemes, Kurzemes un Latgales vēlēšanu apgabalos nav mainījies.

Saeimas vēlēšanās no Rīgas vēlēšanu apgabala tiks ievēlēti 29 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala - 26, no Latgales – 16, no Kurzemes – 14 deputāti, bet no Zemgales vēlēšanu apgabala - 15 deputāti, otrdien informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu CVK noteikusi proporcionāli vēlētāju skaitam četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra sniegto informāciju četrus mēnešus pirms vēlēšanām Latvijā un ārvalstīs bija reģistrēti 1 481 548 vēlētāji, no tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā – 431 596, Vidzemē – 383 830, Latgalē – 240 232, Kurzemē – 199 858, bet Zemgalē – 226 032 vēlētāji.

Kopš 8.Saeimas vēlēšanām Latvijas balsstiesīgo pilsoņu skaits ir pieaudzis par gandrīz 90 000. CVK pārstāvji informēja, ka 2002.gadā Latvijā un ārvalstīs kopā bija reģistrēti 1 391 734 vēlētāji, no tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā – 396 198, Vidzemē – 355 689, Latgalē – 237 419, Kurzemē – 190 841, bet Zemgalē – 211 587 vēlētāji.

CVK norāda, ka saskaņā ar šopavasar pieņemtajiem Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem partiju un partiju apvienību 9.Saeimas vēlēšanām pieteiktais deputātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu.

Tādējādi partijām un partiju apvienībām 9.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā atļauts pieteikt 32 deputātu kandidātus, Vidzemes – 29, Latgales – 19, Zemgales – 18, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā -17 deputātu kandidātus.

Saeimas vēlēšanas notiks 7.oktobrī, bet deputātu kandidātu sarakstus 9.Saeimas vēlēšanām varēs iesniegt no 19.jūlija līdz 8.augustam, informē CVK.

Ministrs neļauj aizliegt striptīza klubus Vecrīgā

Zane Lase,  Diena  06/14/06    Laikā, kad top noteikumi par striptīzklubu aizliegumu Vecrīgā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs (RAPLM) Māris Kučinskis (TP) vēstulē Rīgas mēram Aivaram Aksenokam norādījis, lai dome nemaz nemēģina aizliegt striptīzklubu darbību, jo tas esot nelikumīgi — neatbilst likumam par uzņēmējdarbību, otrdien Dienai pavēstīja mērs.

A.Aksenoks ir izbrīnīts, ka jau pirms noteikumu nonākšanas prezidijā vai domes sēdē tiek saņemta šāda vēstule, taču viņš nolēmis cīnīties: "Gatavosim grozījumus likumā par uzņēmējdarbību, lai paredzētu pašvaldībai tiesības ierobežot striptīzklubus, līdzīgi kā azartspēles." RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka Dienai norādīja, ka vēstule rakstīta, "lai Rīgas dome neuzkāptu uz grābekļa". Ministrija par noteikumiem uzzinājusi no masu medijiem, tāpēc vēlas, lai dome "bardaku savestu kārtībā juridiski korekti", piebilst A.Stucka un norāda, ka ministrs rosināšot domniekus izveidot kopēju darba grupu, kurā spriestu par efektīvākajiem priekšlikumiem šīs sfēras sakārtošanai.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) uzskata, ka jārīkojas ir Saeimai: "Diskusija notiek jau gadu, pa to laiku Saeima jau varēja pieņemt grozījumus vai Ministru kabineta noteikumus."

Ministra vēstule sūtīta laikā, kad tiek veidota Rīgas naktsklubu organizācija, kuras mērķis ir nepieļaut šādus domes noteikumus. Naktsbāra Flames līdzīpašnieks Harijs Henšelis Dienai atklāja, ka organizācija "sakārtos biznesu, kurš ir apmelots no domes un valdības puses". H.Henšelis bija pārliecināts, ka dome šādus noteikumus nepieņems.

Repše dod savu pirmo numuru sievietēm

Ināra Egle,  Diena  06/14/06    Jaunā laika vadītājs Einars Repše ir īsts džentlmenis un tā bija viņa iniciatīva pirmos numurus visos vēlēšanu apgabalos atvēlēt sievietēm. Tā gaidāmo JL vēstījumu sabiedrībai raksturoja kāds partijas biedrs, kas tiem, kuri vēl nav pamanījuši pārmaiņas partijā, cenšas atvērt acis: "Einars jau ir pagājis otrajā plānā — par to liecina kaut vai tas, ka kampaņas tūrē pa Latvijas pilsētām viņš pieļāva, ka līdzās ir Sandra Kalniete."

Pirmdien, noslēdzot tikšanās ar vēlētājiem Latvijas pilsētās, E.Repše sacīja: "Ja jums kāds kandidāts nepatīk, piemēram, ja es nepatīku, svītrojiet mani un balsojiet par citiem JL sarakstā." To jau varēja uztvert kā zīmi, ka viņš ir gatavs līdera pozīcijās dalīties ar citiem. Jāatgādina, ka E.Repše savu politisko karjeru sāka kā premjers, bet tagad vairs nav ne valdībā, ne Saeimā. Tajā pašā laikā E.Repše ir JL dibinātājs, un šo titulu viņam neviens nekad nevarēs atņemt, uzsver vairāki JL biedri.

S.Kalniete būs viena no saraksta līderēm, bet citos apgabalos, kuru sadalījums vēl nav precizēts, ar pirmajiem numuriem varētu startēt bijušās ministres Solvita Āboltiņa, Ina Druviete un Linda Mūrniece. Tā pagaidām ir neoficiāla informācija. Joprojām ir kāds kandidāts(e), kuru sabiedrība uzzināšot tikai īsi pirms sarakstu iesniegšanas un kas arī varētu tikt pieteikts vadošajās pozīcijās. JL nesteigsies arī ar premjera kandidāta nosaukšanu, iespējams, piesakot trīs pretendentus — E.Repši, S.Āboltiņu un Eiropas Parlamenta deputātu Valdi Dombrovski, kurš varot kļūt par galveno kandidātu, ja JL saņems uzaicinājumu veidot valdību.

Vēl pirmdienas vakarā, kad JL vadītājs par tagadējo valdību runāja kā par "organizāciju, kuras kompetence nav pārāk spoža un no kuras nekādus brīnumus nevar gaidīt", bija grūti iztēloties šī līdera vadītas partijas sadarbību ar koalīcijas partijām pēc vēlēšanām. Arī no šā viedokļa JL pieeja priekšplānā izvirzīt sievietes var attaisnoties, jo visas minētās politiķes ir labi sapratušās vismaz ar Tautas partiju. Taču arī ZZS iespējamais premjera kandidāts Ventspils mērs Aivars Lembergs savulaik sacīja, ka viņam simpatizē JL sievietes, ar vairākām no viņam A.Lembergs arī ticies.

"Pētījumi liecina, ka sievietes nav iesaistītas korupcijā tik daudz kā vīrieši, bet JL uzstādījums vienmēr ir bijis — cīņa pret korupciju," atgādina Saeimas deputāte Ingrīda Circene. Viņasprāt, nevienas citas partijas darbībā sievietēm nav bijusi tik liela loma kā JL. "Tā nu sanācis, ka JL sievietes, kas bija valdībā, vairāk sabiedrībā asociējas ar padarītajiem darbiem," atzīst S.Āboltiņa, būdama arī pārliecināta, ka JL nav izdarījis maz šajos četros gados — tikai tagad to ir jāmāk parādīt. Līdz šim priekšplānā ir bijis E.Repše ar saviem saukļiem par korupcijas apkarošanu un kritisko attieksmi pret tagadējo valdību. Turpmākā kampaņas gaitā pirmajā plānā parādīsies citi cilvēki, kas centīsies iepazīstināt ar programmu, kura tiks prezentēta 20.jūnijā JL konferencē, un parādīt paveiktos darbus.

***

JL vēlēšanās

JL sarakstu līderes

- Sandra Kalniete

- Solvita Āboltiņa

- Ina Druviete

- Linda Mūrniece

- 1 kandidāts(e) nav zināms

Iespējamie premjera kandidāti

- Einars Repše

- Solvita Āboltiņa

- Valdis Dombrovskis

VCB: Latvijā pērn palielinājusies neiecietība

LETA  06/14/06    Pērnā gada laikā Latvijā bijušas vērojamas vairākas negatīvas tendences, no tām galvenās ir aizvien lielāka neiecietība pret personām ar citu ādas krāsu, etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju un amatpersonu un politiķu centieni ierobežot vienu no nozīmīgākajiem cilvēktiesību aspektiem - pulcēšanās brīvību, teiks Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) 2005.gada ziņojumā.

Negatīvas tendences cilvēktiesību jomā Latvijā vērojamas tieši 2005.gadā.

No pārskata secināms, ka 2005.gadā VCB saņēmis 1878 rakstveida sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un tas ir par 36% jeb 502 sūdzībām vairāk nekā pirms gada.

VCB norāda, ka, salīdzinot ar 2004.gadu, īpaši strauji ir palielinājies saņemto sūdzību skaits no ieslodzījumu vietām. Lai arī uzlabojumi šajās institūcijās notiek, uzturēšanās apstākļi un personu nodrošinājums vēl joprojām daudzviet neatbilst Latvijai saistošajos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktajām normām.

VCB ziņojumā īpaši plaši apskatīta situācija Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kur uzturas bērni - sabiedrības grupa, kurai starptautiskajās cilvēktiesībās ir noteikta īpaša aizsardzība, taču uzturēšanās un sadzīves apstākļi nav labāki kā citās ieslodzījuma vietās.

VCB ir sagatavojis un izdevis 2005.gada ziņojumu, kurā, balstoties uz darba praksi, ir apskatītas un analizētas aktuālākās cilvēktiesību problēmas Latvijā un iespējamie to risinājuma varianti.

Ziņojumā arī sniegti konkrēti sūdzību piemēri ar kādiem cilvēki vērsās VCB, informācija par VCB īstenotajām pārbaudēm, to rezultātiem, kā arī citām aktivitātēm.

VCB 10 gadu pastāvēšanas laikā valstī ir veiksmīgi risinātas daudzas ar cilvēktiesību nodrošināšanu saistītas problēmas, uzskata birojs, taču pēdējā gada laikā Latvijā vērojamas negatīvas tendences.

Ziņojumā sīki analizētas visas jomas, kurās 2005.gadā ir darbojies VCB - normatīvo aktu analīze, pārbaudes dažādās iestādēs, informatīvi izglītojošie pasākumi un citi.

VCB gada ziņojums regulāri tiek izdots kopš 1996.gada un tiek nosūtīts LR Saeimas deputātiem, Latvijas Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, ministrijām, citām valsts un nevalstiskās organizācijām.

Ar šo dokumentu interesenti var iepazīties VCB interneta mājaslapā "www.vcb.lv".

'Delna': partijas caur valsts un pašvaldību uzņēmumiem gūst ienākumus

DELFI  06/14/06     Vairums Latvijas varas partiju caur saviem pārstāvjiem valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs faktiski saņem netiešo valsts finansējumu. Pie šādiem secinājumiem nonākusi "Sabiedrība par atklātību – Delna" savā pētījumā par ziedojumiem politiskajām partijām, portālu "Delfi" informēja organizācijas pārstāvis Roberts Putnis.

Ziedojumu pieņemšana no pārstāvjiem valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs ir problemātiska no ētiskā viedokļa un rada neuzticību valsts pārstāvniecības objektivitātei.

Pētījuma autori arī noskaidrojuši, ka Latvijas partijas vairumā gadījumu ir atkarīgas no ļoti šaura personu loka ziedojumiem. Vairumam partiju ziedojumi virs 1000 Ls gadā no vienas personas veido vairāk par 80% budžeta.

Pētījumā gaitā tika analizēti ziedojumi, kuri tika ieskaitīti partiju kontā laikposmā no 2005.gada janvāra līdz 2006.gada maijam, galveno uzmanību pievēršot partiju lielajiem ziedotājiem (gada laikā virs 1000 Ls).

Analizējot partiju ziedojumus aplūkojamā periodā, tika secināts, ka vairumam Saeimā pārstāvēto partiju ziedojumi virs Ls 1000 veido lielāku ienākumu daļu. Visaugstākais lielo ziedojumu īpatsvars ir apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kurai šie ziedojumi veido 95% no kopējiem partijas ieņēmumiem laikposmā no 2005.gada sākuma līdz 2006.gada maijam.

Tautas partijai lielie ziedojumi sastāda 92% no partijas kopējiem ieņēmumiem, Latvijas Zemnieku savienībai un Tautas saskaņas partijai - 85%, Latvijas Pirmajai partijai - 84%, partijai "Jaunais laiks" – 82%, bet Zaļo un zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai – 80%.

Vismazākais lielo ziedotāju īpatsvars partijas kopējo ienākumu struktūrā ir kreiso apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kurai šīs rādītājs ir 50%. Partijas "Latgales Gaisma", "Liepājas attīstība" un Konservatīvo partiju uztur viena vai dažas personas.

"Delna" secinājusi partijas, kas ir pārstāvētas valsts institūcijas, galvenokārt pārtiek no lieliem ziedojumiem, kas rada pamatu aizdomām par šo partiju atkarību no dažiem lielākajiem ziedotājiem.

Divas reģionālās partijas "Latvijai un Ventspilij" un Daugavpils pilsētas partija šai laika periodā nav saņēmušas nevienu ziedojumu, tādēļ var pieņemt, ka partija balstās uz brīvprātīgo darbu un partijas biedru ziedojumiem, vai arī tās darbība tiek finansēta no līdzekļiem, kas partijai bija uzkrāti iepriekšējos gados, taču nevar izslēgt arī iespēju, ka partijas uzturēšanai tiek izmantoti citi līdzekļi, kas netiek deklarēti.

Vislielākais valsts un pašvaldību uzņēmumu valžu un padomju locekļu ziedojumu īpatsvars ir Latvijai Pirmajai partijai (20% jeb Ls 53 000), kas ir pārstāvēta gan valdības, gan Rīgas domes koalīcijā.

Tautas partijai pusotra gada laikā no šīs ziedotāju grupas saņēmusi Ls 42 100, kas sastāda 15% no partijas kopēja budžeta. Latvijas Zemnieku savienība no saviem pārstāvjiem valsts uzņēmumu padomēs un valdēs kopumā saņēma 16% no kopējiem saziedotajiem līdzekļiem jeb Ls 46 150, Latvijas Zaļā partija – 17% jeb Ls 20 307, bet partijai "Jaunais laiks" - 6 % jeb Ls 26 681.

Mazākais ziedojumu īpatsvars no šīs ziedotāju grupas pēdēja pusotra gada laikā ir bijis "kreisajām" partijām – Tautas saskaņas partijai (1% jeb Ls 2000), partijai "Jaunais centrs" (mazāk par 1% jeb Ls 1000) un Latvijas Sociāldemokrātiskai strādnieku partijai (5% vai Ls 9709).

Liels valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju pārstāvju ziedojumu īpatsvars Latvijas partiju ienākumu struktūrā liecina, ka padomju veidošana balstās galvenokārt uz pretendenta politisko piederību, nevis viņa profesionāliem kritērijiem, norāda "Delna". Tādēļ valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs biežāk nonāk partijām pietuvinātas personas, kas nepārzina attiecīgu uzņēmējdarbības jomu.

"Delna" norāda, ka šāda valsts un pašvaldību uzņēmumu padomju politizācija ir pretrunā ar likumos definēto principu, ka padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru (tātad valsts vai pašvaldības, nevis politisko partiju) intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību.

Ārstu alga 2009.gadā sasniegs 800 līdz 1000 latu

LETA  06/14/06    Ārstu vidējā darba alga līdz 2009.gadam kļūs divas ar pusi reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, par to ir vienojusies Veselības ministrija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, aģentūru LETA informēja veselības ministrs Gundars Bērziņš.

Starp ministriju un arodbiedrību vienošanās tiks noslēgta piektdien, 16.jūnijā.

Pēc Bērziņa teiktā, ārsti 2009.gadā saņems 800 līdz 1000 latu lielu darba samaksu.

Vienošanās paredz, ka turpmāk vidējā darba samaksa māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem, fizioterapeitiem tiks noteikta 60% apmērā no vidējās darba samaksas ārstam. Savukārt jaunākajam medicīnas personālam darba samaksa tiks noteikta 40% apmērā no vidējās darba samaksas ārstam.

Vienošanās mērķus paredzēts īstenot, valdībai veicot grozījumus VM izstrādātajā ieviešanas plānā par Pamatnostādnēm cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpē.

Pašreiz pamatnostādnes paredz, ka ārstu algas tiek palielinātas tā, lai samaksa ārstiem būtu divreiz lielāka par vidējo darba algu.

Pašlaik ārstiem videjā darba samaksa ir 418 lati, medicīnas māsām, vecmātēm un ārstu palīgiem šī summa ir 251 lats, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas saņem vidēji 167 latus.

Bērziņš uzsvēra, ka ārstu algas tiek pakāpeniski palielinātas visu laiku un tuvākais algu paaugstinājums paredzēts no 2006.gada 1.jūlija.

Pēc ministra domām, algu paaugstināšana būs īpašs atspaids jaunajiem ārstiem, kuru starpā vērojama lielāka migrācija kā starp pieredzējušiem mediķiem. «Jaunajiem ārstiem jākļūst par gaidītiem bērniem veselības aprūpes sistēmā,» sacīja Bērziņš.

«Medicīnas sistēma ir hierarhiska un jaunajiem ārstiem tajā sevi ir jāpierāda. Galvenie ārsti pašlaik saņem pieklājīgu atalgojumu - ir gan apmācības kursi, gan dažādi pētījumi, no kuriem viņi gūst ienākumus,» teica ministrs.

Lai veicinātu jauno mediķu piesaistīšanu medicīnā, pēc Bērziņa domām, uzreiz pēc rezidentūras beigšanas ārstam jāsaņem sertifikāts un viņš jāpielaiž pie darba.

Tāpat ministrs atbalsta arī trešajā lasījumā nonākušos Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredz universitāti beigušajiem ārstiem nekvalificēta reģistrēta ārsta statusa piešķiršanu.

Paredzētajā vienošanās tekstā noteikts, ka veselības aprūpes darbaspēku piesaistei, arodbiedrība un ministrija izstrādās priekšlikumus sociālo garantiju un ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmai veselības aprūpes nozarē, lai līdz 2010. gadam veselības aprūpes nozarē tiek izveidota tautsaimniecībā konkurētspējīga sociālo garantiju sistēma.

Viesstrādnieks vai vietējais?

Inga Balode,  NRA  06/15/06    Pašreiz likums nosaka, ka Latvijā, aicinot darbā speciālistus no t. s. trešajām valstīm (valstīm, kas neietilpst ES, Eiropas ekonomikas zonā), darba devēja pienākums ir bruto algā izmaksāt vismaz 246 latus (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada vidējā bruto alga Latvijā), savukārt Latvijas, kā arī pārējo ES dalībvalstu pilsoņiem likums prasa maksāt vismaz minimālo algu 90 latu apmērā, kas ir pat mazāka nekā iztikas minimums.

Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojuma groza vērtība – t. s. iedzīvotāju iztikas minimums – šā gada maijā vidēji bija 114,42 lati, Neatkarīgo informēja Centrālās statistikas pārvaldes preses sekretārs Aldis Brokāns.

Tiesa gan, par minimālo algu – 90 latiem mēnesī – uz Latviju diez vai brauks strādāt citu ES dalībvalstu pilsoņi, taču Latvijas darba ņēmējiem tas norāda, cik zemu viņi tiek vērtēti savas valsts likumdevēju acīs salīdzinājumā ar viesstrādniekiem, kas ir, piemēram, Baltkrievijas vai Ukrainas pilsoņi.

Kā Neatkarīgajai paskaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes migrācijas politikas nodaļas vadītāja Ilze Briede, MK Noteikumi par ārzemniekiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību paredz, ka darba ņēmējiem no t. s. trešajām valstīm, kas ieņem valdes locekļu amatus vai struktūrvienību vadītāju amatus ar paraksta tiesībām, bruto algā par darbu Latvijā mēnesī izmaksājama vismaz divkārša iepriekšējā gada vidējā bruto alga Latvijā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem), kas šogad ir vismaz 492 lati.

Darba atļaujas ārzemniekiem saskaņā ar MK Noteikumiem par darba atļaujām ārzemniekiem izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

I. Briede gan norāda – apgalvojums, ka Latvijas darba ņēmēji tiek uzskatīti par nevērtīgākiem, nav pieņemams. "Augstākas algas viesstrādniekiem ir nevis tāpēc, ka viņi ir labāki, bet tādēļ, lai darba devējam izdevīgāk būtu ņemt darbā Latvijas iedzīvotāju, maksājot viņam augstāku algu nekā tie Ls 90. Ja mēs sarēķinām visus ar ārzemnieka uzaicināšanu saistītos izdevumus, tad darba devējs varētu mūsu pilsonim maksāt vismaz 350–400 latus, un tas viņam būtu finansiāli izdevīgāk nekā noalgot ārzemnieku. Augsto ārzemnieku algu galvenā doma ir – lai Latvijas cilvēkiem maksātu vairāk," saka I. Briede.

Latvijas uzņēmēju iespējas maksāt lielākas algas gan esot visai ierobežotas, turklāt jau tagad liela daļa darba ņēmēju devušies peļņā uz ārzemēm.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas viceprezidents, kā arī Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes vadības komitejas loceklis Henriks Danusēvičs uzskata, ka, lai mazie un vidējie uzņēmumi, kādu Latvijā ir lielākā daļa, spētu saviem darbiniekiem maksāt lielākas algas, valstī jāpalielina minimālā alga, lai tā nebūtu zemāka par iztikas minimumu, un vienlaikus arī neapliekamais minimums. Turklāt arī jāsamazina nodokļi maziem un vidējiem uzņēmējiem, lai tagadējā 25procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa vietā mazie uzņēmēji maksātu tikpat cik sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) – 15procenti nodokli no peļņas. H. Danusēvičs uzsver, ka citādi runāt par algu paaugstināšanu speciālistiem, kas strādā mazos un vidējos uzņēmumos, ir nereāli.

I. Briede norāda – pašlaik visa imigrācijas politika ir tendēta uz to, lai nekādā ziņā neierobežotu vietējo iedzīvotāju tiesības un lai imigranti netraucētu attīstīties vietējam darba tirgum. "Šeit gan jāievēro līdzsvars – ja būs tāds vietējā darbaspēka trūkums, ka tas bremzēs ekonomikas attīstību, tad neko darīt – būs jāsamazina ārzemju darbaspēka izmaksas, lai nesāktos uzņēmumu masveida bankroti darbinieku trūkuma dēļ," saka I. Briede. Patiesībā viss esot ļoti sarežģīti, un pasaulē nekāda zelta recepte šīs problēmas risinājumam atklāta neesot.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes migrācijas politikas nodaļas rīcībā esošā informācija liecina, ka no šā gada 1. janvāra līdz 31. maijam ārzemniekiem (gan no trešajām valstīm, gan no ES) izsniegtas 808 darba atļaujas, tai skaitā, visvairāk – 224 darba atļaujas izsniegtas Krievijas pilsoņiem, 97 darba atļaujas izsniegtas Ukrainas pilsoņiem. Savukārt pa nozarēm visvairāk darba atļauju izsniegtas ārzemniekiem darbam sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu jomā (147 darba atļaujas), apstrādes rūpniecībā (137 darba atļaujas) un jomā, kas skar operācijas ar nekustamo īpašumu, nomu, datorpakalpojumiem, zinātni un citiem pakalpojumiem (124 darba atļaujas).

Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem ārzemniekiem izsniegto darba atļauju skaits nav būtiski mainījies, proti, izsniegtas 776 darba atļaujas. No tām 150 atļaujas saņēmuši Krievijas pilsoņi, 88 – Ukrainas pilsoņi, 84 – Lietuvas pilsoņi un 50 – Igaunijas pilsoņi. Visvairāk ārzemnieku darba rokas bijušas vajadzīgas apstrādes rūpniecībā (144 darba atļaujas), sabiedriskajos, sociālajos un individuālajos pakalpojumos (132 darba atļaujas), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remontā (132 darba atļaujas), kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu, nomu, datorpakalpojumiem, zinātni un citiem pakalpojumiem.

Cik izmaksā ārzemnieks?

Ja darba devējs vēlas slēgt darba līgumu ar ārzemnieku no trešās valsts vienkāršu darbu veikšanai, viņam ir jāsamaksā trīs lati par darba izsaukuma apstiprināšanu, 10 lati – par izsaukuma uzturēšanās atļaujai apstiprināšanu, 70 lati – valsts nodeva par uzturēšanās atļaujas pieprasījuma izskatīšanu, kā arī ik mēnesi jāmaksā 35 lati par darba atļauju, kas tiek pārskaitīti bezdarbnieku pārkvalifikācijai, un jāiegādājas veselības apdrošināšanas polise.

Latvietim tiek garantēta minimālā, viesstrādniekam – 246 lati!

Juris Paiders,  NRA  06/15/06    Labklājības ministrija piedāvā no nākamā gada 1. janvāra palielināt minimālo darba algu no 90 uz 120 latiem mēnesī. Savukārt Finanšu ministrija paredz paaugstināt minimālo darba algu no 90 uz 110 latiem. 2005. gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās darba algas apmērā, bija gandrīz 100 tūkstoši cilvēku jeb vairāk nekā katrs desmitais no strādājošajiem. 91% minimālās algas saņēmēju strādāja privātajā sektorā, tikai 9% minimālās algas saņēmēju strādāja valsts vai pašvaldību iestādēs. Jāteic, ka minimālās algas pieaugums līdz šim noticis ievērojami straujāk par ražošanas apjomu pieaugumu, kas liecina, ka algas palielinās straujāk par darba ražīgumu un šāda algu politika neveicina Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspējas pieaugumu starptautiskajā tirgū.

Taču algas pieaugumam pašlaik nav nekāda sakara ar darba ražīguma jautājumiem un pat ar inflācijas lielumu. Inflācijas rādītāji nebija pietiekams arguments valdībai, lai celtu minimālo algu, piemēram, šogad. Pamatproblēma, ar kuru saduras bizness, ir darbaspēka trūkums, kuru ir izraisījusi iedzīvotāju migrācija uz Lielbritāniju un Īriju. Īpaši šī problēma saasinājās vasaras sākumā, jo daudzi aizceļo tieši uz sezonas darba laiku.

Valdībai jāsāk piedāvāt sabiedrībai un biznesam savi risinājumi. Viens no variantiem ir saglabāt algas pašreizējā līmenī un aicināt viesstrādniekus no nabadzīgākām valstīm. Tepat netālu ir NATO un Amerikai draudzīgā oranžā Ukraina, kura pārdzīvo nopietnu ekonomisko lūzuma posmu. Bezdarba rādītāji aug. Algas ir pat Latvijas mērogiem smieklīgi mazas. Ternopoles apgabalā Ukrainā vidējā alga ir tikai Ls 70 mēnesī. Taču, pēc Latvijas likumiem, ja darbu meklē Latvijas pilsonis, tad var piedāvāt mūsu minimālo algu Ls 90 mēnesī. Taču, ja uzņēmums izdomās aicināt Ukrainas pilsoni no Ukrainas, tad viņam ir jāgarantē nevis minimālā, bet gan vidējā alga. Iznāk paradoksāla Latvijas pilsoņu diskriminācija. Mums tiek garantēta minimālā, bet viesstrādniekiem – valsts vidējā alga. Tā kā viesstrādnieku ieplūšanas apjomi lēnām pieaug, lai novērstu pamatotās iedzīvotāju sūdzības par Latvijas pilsoņu diskrimināciju, valdībai jāceļ minimālā alga.

Tomēr Latvijā algu pieaugums atpaliek no darba ražīguma. Algu palielināšanas tendences pastiprināsies. Politisks spiediens palielināt darbaspēka importu tikai pieaugs. Valdībai būs jāizvēlas – atbalstīt biznesu vai ļaut biznesam pārcelties citur, taču jāsaprot, ka darbaspēka imports ir īslaicīgs risinājums. Tas ļaus nepaaugstināt darba ražīgumu tuvākajos gados un aizkavēs darba ražīguma reformas Latvijas biznesa uzņēmumos par vairākiem gadiem. Turklāt darbaspēka imports radīs politiskas ksenofobijas pieaugumu. Lozungi nebūs tālu jāmeklē. Austrijā ar lozungiem pret viesstrādniekiem Jorgs Haiders neilgā laikā savāca pat trešdaļu vēlētāju balsu.

Inflācijas pieaugums, migrācijas izraisītā nepieciešamība palielināt algas rada patiesi smagus un saspringtus apstākļus Latvijas biznesam. Lielā mērā Latvijas uzņēmumiem ir jārada šiem konkurences apstākļiem pilnīgi jauns izdzīvošanas scenārijs: vispirms jāpalielina strādājošo algas un tad jāatrod, kā paaugstināt darba ražīgumu.

Darba likumā nenosaka aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ

DELFI  06/15/06    Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Darba likuma grozījumus, noraidot Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīto Eiropas Savienības ierosinājumu noteikt likumā aizliegumu diskriminēt darbinieku pēc seksuālās orientācijas.

Saeimas deputāti atbalstīja spēkā esošo likuma redakciju, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu un ir aizliegta diskriminācija pēc personas ādas krāsas, dzimuma, reliģiskās, politiskās nacionālās vai sociālās izcelsmes vai citiem apstākļiem.

Aizsardzības noteikšana pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ radīja ilgas debates, kuru laikā deputāti vairākkārt piesauca jūlijā plānoto homoseksuālistu gājienu un apmainījās viedokļiem par atšķirīgas seksuālās orientācijas cilvēku tiesībām.

Liela daļa deputātu Saeimas komisijas vēlmi noteikt likumā aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās piederības dēļ tulkoja, ka homoseksuālistu mēģinājumu legalizēt savas attiecības ierakstot to aizsardzību likumā.

Savukārt citi deputāti skaidroja, ka nosakot aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ tiek noteikta aizsardzība ne tikai homoseksuālās orientācijas piekritējiem, bet arī gadījumos, kad no homoseksuāla darba devēja puses tiek diskriminēta heteroseksuāla persona.

Deputāti tomēr vienojās, ka likumā nav nepieciešams noteikt aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, jo arī līdz šim bijuši likuma norma, kas nepieļauj diskrimināciju arī "citu apstākļu" dēļ ir pietiekama, lai nepieļautu personas diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ.

Grozījumi darba likumā arī nosaka, ka darba intervijā darba devējs nedrīkstēs uzdot jautājumus par amata pretendentes grūtniecību.

Likuma grozījumi arī paredz, ka komandējumos drīkstēs sūtīt arī personas, kas jaunākas par 18 gadiem, ar viena no vecākiem rakstveida piekrišanu. Savukārt sievietes pēcdzemdību periodā, grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, - tikai ar rakstveida piekrišanu.

Atstādinot darbinieku no darba, turpmāk par atstādināšanas laiku neizmaksāt darba samaksu nevarēs ilgāk par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, ja atstādināšanu pieprasījušas pilnvarotas valsts institūcijas.

Saskata trūkumus ASV ziņojumā par cilvēku tirdzniecību Latvijā

Kristīne Langenfelde, NRA  06/15/06    ASV Valsts departamenta izdoto šāgada Ziņojumu par cilvēku tirdzniecību, kurā Latvija tāpat kā iepriekšējos gados ierindota 2. līmeņa valstu sarakstā, speciālisti vērtē neviennozīmīgi – ziņojums praktiski neatšķiras no iepriekšējos gados izdotā.

Lai gan valstī ir veiktas, ziņojumā nav iekļautas vairākas būtiskas lietas, kas realizētas, lai cīnītos pret cilvēku tirdzniecību.

Saskaņā ar likumu Par palīdzības sniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem ik gadu ASV Valsts departaments izdod Ziņojumu par cilvēku tirdzniecību.

Lai iedrošinātu valstis globālā mērogā rīkoties un sadarboties, lai apkarotu šo mūsdienu verdzības veidu. Lai gan ziņojumā norādīts, ka Latvijas valdība ir veikusi būtiskus pasākumus, lai izpildītu minimālās prasības cilvēku tirdzniecības apkarošanā, tiek atzīts, ka mūsu valsts tās nav izpildījusi pilnībā. Saskaņā ar ziņojumu, valdība turpina pildīt Latvijas Valsts programmu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, tomēr nepietiekamie resursi radot šķēršļus, lai cilvēku tirdzniecības apkarošanas jautājumu risināšanā būtu panākts pietiekams progress.

Lai taptu šāds ziņojums, visas iesaistītās valsts institūcijas un sabiedriskās organizācijas apkopo savu informāciju, ko nodod ziņojumu sagatavotājiem. Tiek intervētas arī atbildīgās personas, veiktas aptaujas, un galarezultātā top ziņojums.

Iepriekšējos gados Latvijas institūcijām nav bijušas pretenzijas pret galarezultātu, taču šogad situācija ir citāda. Sieviešu resursu centra Marta, kas aktīvi iesaistās cilvēku tirdzniecības apkarošanā, projektu vadītāja Guna Garokalna-Bihela atzīst, ka agrāk šis ziņojums tiešām kalpojis kā sava veida barometrs, kas norādījis uz pozitīvām vai ne tik pozitīvām tendencēm un ļāvis salīdzināt situāciju dažādās pasaules valstīs. "Šobrīd, iepazīstoties ar ziņojumu par situāciju Latvijā, varu droši teikt, ka tas ir ļoti virspusējs, praktiski neatšķiras no iepriekšējā un neataino reālo situāciju. Līdz ar to arī zūd ticamība tam un nav garantijas, ka par citām valstīm apkopotie dati ir patiesi. Tāpēc noteikti šo ziņojumu vairs neizmantošu valstu salīdzināšanai."

Līdzīgās domās ir Iekšlietu ministrija. Preses centra vadītāja Laura Karnīte Neatkarīgajai atzīst, ka ministrija ir pārsteigta par ziņojuma rezultātu. "Ir diezgan skumji, ka tajā neparādās pozitīvās paveiktās lietas, lai gan mēs un arī citas iesaistītās organizācijas šādu informāciju esam sniegušas. Ļoti grūti ir atbildēt, pēc kādiem kritērijiem informācija atlasīta. Protams, nedomāju, ka mērķis bija Latviju pasniegt sliktākā gaismā, nekā tas ir patiesībā, bet tā nu reiz ir iznācis. Tā kā Latvijā valsts programma šajā jomā darbojas tikai trīs gadus, iepriekš tiešām bija daudz nepilnību, bet daudz kas no tā ir novērsts, taču nezin kāpēc nav ņemts vērā."

Speciālisti izvērtējot pašreizējo situāciju un ziņojuma tekstu, min vairākas nepilnības. Piemēram, tajā nav iekļauts fakts, ka Latvijā cilvēku tirdzniecības upuriem ir iespējams saņemt valsts apmaksātu rehabilitāciju, ko veic Marta. Šogad tam piešķirts 21 000 latu un rehabilitāciju varēs iziet 14 cilvēki. Patlaban valsts rehabilitāciju var saņemt tikai tās personas, kas par sev nodarīto ziņojušas policijā, taču no nākamā gada paredzēts atvieglot kārtību – grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz, ka upuri varēs atzīt arī sociālo pakalpojumu sniedzējs, ne tikai policija. 2007. gadā rehabilitāciju varēs saņemt jau ap 50 cilvēku, kas cietuši cilvēktirdzniecības dēļ. G. Garokalna-Bihela atzīst, ka šogad iedalītie līdzekļi būs pietiekami, ņemot vērā šo nosacījumu, jo, piemēram, Martā pēc palīdzības vērsušies seši cilvēki, taču tikai divi no viņiem var pretendēt uz valsts apmaksātu rehabilitāciju, jo pirms tam vērsušies policijā. Pārējiem palīdzība tiek sniegta saskaņā ar ES projektu, ko arī realizē Marta.

Līdz ar to var uzskatīt, ka ASV Valsts departamenta ieteikumu "(..) valdībai būtu jāapsver iespēja ieviest oficiālu kārtību, kā cilvēku tirdzniecības upuri var pieprasīt un saņemt sociālos pakalpojumus (..)" Latvija jau izpildījusi. Tāpat tiek minēts, ka personas, kas notiesātas cilvēku tirdzniecības lietās, saņēmušas maigus sodus. Ziņojumā ieteikts tiesnešiem un prokuroriem turpināt izglītoties, lai labāk izprastu šī nozieguma veida nopietnās sekas.

Iekšlietu ministrija gan norāda, ka apmācība ir veikta un tā arī turpinās, palielinās tiesnešu izpratne par šo noziegumu un tiek piespriesti aizvien bargāki sodi – brīvības atņemšana uz laiku no pieciem līdz pat astoņiem gadiem. Nepamatots ir arī apgalvojums, ka Latvijas likumos nav paredzēta kriminālatbildība par piespiedu darbu – Krimināllikuma 1542. pantā ir noteikta kriminālatbildība par piespiedu darbu.

Iekšlietu ministrija arī nepiekrīt ziņojumā paustajam pieņēmumam, ka pērn aizturētie septiņi Somālijas pilsoņi uzskatāmi par cilvēku tirdzniecības upuriem. Līdz šim iegūtā informācija liecina, ka tie ir ekonomiskie bēgļi. Ministrija arī uzsver to, ka nozīmīgs bijis likumdošanas pilnveides darbs – pašlaik tā ir viena no pilnīgākajām Eiropā. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur krimināli sodāma arī cilvēku tirdzniecība valsts iekšienē. Likumdošanas pilnveide turpinās joprojām, jo Latvija gatavojas ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību. Lai to ieviestu, jāveic vairāki normatīvo aktu grozījumi.

Speciālisti nenoliedz, ka cilvēku tirdzniecības novēršanā Latvijā vēl daudz darāmā. Nevar noliegt, ka problēma pastāv un paveiktais ir tikai solis cīņā ar to. Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir izcelsmes un mazākā mērā tranzīta valsts sieviešu un dažkārt bērnu tirdzniecībai seksuālās izmantošanas nolūkos. Latvijas sievietes tiekot pārdotas uz Vāciju, Spāniju, Lielbritāniju un Norvēģiju. Pie 2. grupas valstīm līdzīgi kā Latviju ASV Valsts departaments ierindojis arī Portugāli, Čehiju, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Ungāriju, Japānu un citas valstis. Savukārt Lietuva ierindota starp 1. līmeņa valstīm, tāpat kā Polija, Francija, Lielbritānija un citas ES valstis.

Speciālisti uzsver, ka aktuāla problēma ir jaunu sieviešu piekrišana labprātīgi nodarboties ar prostitūciju, galvenokārt citās ES valstīs. Policijas informācija liecina, ka uz ES, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi labprātīgi izbrauc vairāk nekā simts sieviešu.

Valsts programmas īstenošanu būtiski apdraud arī tas, ka joprojām budžetā pilnā apjomā nav piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Programmas realizēšanai 2005. gadā bija nepieciešams finansējums 222,6 tūkstoši latu, kas netika piešķirts. 2006. gada aktivitātēm Valsts programmā plānoti 468 tūkstoši latu, taču šie finanšu līdzekļi nav iedalīti.

***

Atklāto lietu skaits

ASV Valsts departaments ziņojumā par cilvēku tirdzniecību

Pērn Latvijas tiesībaizsardzības iestādes ir izmeklējušas 23 cilvēku tirdzniecības lietas, 2004. gadā – 30 lietas.

2005. gadā ir palielinājies notiesāto cilvēktirgotāju skaits – vienai personai piemērots sods par cilvēku tirdzniecību un 28 personām par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai ārzemēs.

Saeima atbalsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu

Elīna Lidere,  NRA  06/16/06     Saeima vakar nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz trīs gadu laikā samazināt šo nodokli no 25 līdz 15%.

Tas nozīmē, ka Saeima konceptuāli ir atbalstījusi šo priekšlikumu, lai arī, skatot komisijās un pēc tam lasījumos Saeimā, tas vēl var mainīties. Galvenās bažas ir par nodokļu ieņēmumiem, jo iedzīvotājiem līdz ar to būs jāmaksā nodokļos mazāka daļa no saviem ieņēmumiem. Turklāt visvairāk šā nodokļa likmes samazināšana ietekmēs pašvaldības, kas pašlaik saņem 75% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Pārējie tiek novirzīti valsts budžetā.

Taču Budžeta komisija cer, ka likmes samazināšana izskaudīs aplokšņu algas un tādējādi ienākumi pat palielināsies. Kā piemērs tiek minēts uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kas no 2002. gadam līdz 2004. gadam tika samazināta no 25% līdz 15%. Pretēji iepriekš izteiktajām bažām, šā nodokļa ieņēmumi strauji palielinājās. Turklāt ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām plānots kompensēt no šā nodokļa, to budžetā novirzot visus iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus trīs gadu laikā.

Šobrīd piemērotā likme – 25% – radot arī duālu situāciju mazajam biznesam. Ja tiek maksāts uzņēmuma ienākuma nodoklis, tad nodokļa likme ir 15%, kamēr, maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, likme ir 25%.

Savukārt iedzīvotāju nodokļu atlaides ģimenēm, ko bija ierosinājusi apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Saeima vakar neatbalstīja. Tēvzemieši bija iecerējuši, ka gadījumā, ja nodokļu maksātāja apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne vecāks par 24 gadiem, tad nodokļu maksātājam nodokļa likmi samazinātu par diviem procentpunktiem par katru apgādībā esošo bērnu.Saeima noraidīja arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu vismaz līdz 155 latiem. Šobrīd tas ir 32 lati un gan uzņēmēji, gan arodbiedrību pārstāvji vēlas, lai tas tiktu ievērojami paaugstināts.

Slaucītāji un slaukāmie

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  06/15/06    Ar NORMUNDU LAKUČU tikās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. Kādreiz par tēvzemiešu pelēko kardinālu daudzinātais uzņēmējs atkal uzpeldējis preses lappusēs. Tagad viņš minēts par partiju organizētāju.

V. Krustiņš: – Politikā esat iesaistījies. Lūk, "Tēvzemes savienības" kongresā jūs esat novērots sēžam blakus Aleksandram Kiršteinam. Tādējādi Kiršteina kungu "Tēvzemei un Brīvībai" vairs negribēja ņemt savā partijā. Kurš tad kuram apsēdās blakus?

N. Lakučs: – Ja atmiņa neviļ, tad ierados kongresā kā viens no pēdējiem, un Kiršteina kungs uzaicināja sev blakus brīvajā vietā. Vai tas ir tik būtiski?

– Nu, un kāpēc Kiršteina kontaktēšanās ar jums ir darījusi neiespējamu to jauko nodomu par vienotību?

– Kad es distancējos no "TB"/LNNK, centos par to runāt korekti un ieturēti, bez durvju aizciršanas un trauku sišanas. Mana pozīcija nav mainījusies arī tagad, jo šīs partijas vadībā ir cilvēki, kurus es pazīstu jau 20 un 30 gadus.

– "TB"/LNNK jūs izvirzīja vairākās svarīgās valsts uzņēmumu padomēs un valdēs. Tajā skaitā Privatizācijas aģentūrā, "Latvenergo", "Ventspils naftā", "Latvijas gāzē", Liepājas SEZ un varbūt vēl kur. Tātad visos jautājumos jums bija saprašanās un uzticēšanās…

– … kā rokai ar cimdu. Domāju, ka mūsu sadarbība apmēram 10 gadu garumā bija pietiekami korekta.

– Tieši tā, un kā tad piepeši – čus! – un cauri? Kiršteinu noraida, jo viņš ir pazīstams ar jums.

– Uzsveru, ka mani izteikumi joprojām nav naidīgi tēvzemiešiem. Necilāju arī vecas lietas. Kaut arī uzskatu, ka tēvzemieši savu vēsturisko misiju ir izpildījuši, tomēr novēlu viņiem panākumus arī nākamajās vēlēšanās. Partijai es pieslējos vēl tad, kad 5. Saeimā tā mazā bariņā sēdēja opozīcijā. Novērsos tad, kad tā stingri sēdēja un balstīja Repšes valdību. Tāpēc dažu tēvzemiešu apgalvojumi par to, ka esmu novērsies tad, kad viņi nonāca opozīcijā, neatbilst patiesībai. Attiecību lūzums sākās laikā, kad es korekti pagāju nost, neslēpjot savu klaji negatīvo nostāju pret populistisko "Jauno laiku". Tur ir tā būtība, jo, kamēr redzēju kopējus mērķus un intereses ar tēvzemiešiem, mūsu sadarbība bija auglīga, taču vēlāk partija tuvinājās "Jaunajam laikam", un šāda virzība man bija absolūti nepieņemama. Suverēna politiska partijas izvēle – man nav ko iebilst. Es uzskatīju, ka tā nekādā gadījumā nevajag rīkoties, un šādās domstarpībās ceļi šķīrās. Bez naida, bez pārmetumiem.

– Kāpēc jums nepatīk "Jaunais laiks"?

– Jebkura koķetēšana ar šo tīklveida struktūru koordinēto organizāciju man tiešām nepatīk. Es pieļauju, ka šo partiju vada ar sorosiešu rokām un prātiem, daudziem biedriem nemaz to neapzinoties. Bija arī otrs faktors, kāpēc mums vairs nesakrita ar "TB"/LNNK. Viņi radījuši savu sociālekonomisko programmu, kuras idejas virmoja gaisā jau apmēram pirms diviem gadiem. Manuprāt, virzība no labējās pārtapusi par kreisu. Bet tā atkal ir katras partijas izvēle – kļūt kreisākiem.

E. Līcītis: – Programmas autors Zīles kungs lietotu vārdu – kļūt sociālākiem.

– Sociālākiem, sociālistiskākiem – tā ir interpretācija. Dievs pasarg, es nesaku, ka jaunā ievirze ir uz sliktu. Bet es turos bez svārstīšanās līdz ar ģenerālo līniju. Nevaru vienā dienā no labēja elementa pāraugt par kreisu.

V. Krustiņš: – Pirms kādiem gadiem daudz izteicāties par nepieciešamību veidot latviešu, teiksim tā, nacionālo buržuāziju. Kuras partijas ir šīs idejas reprezentantes tagad, kurām jūs pievienotos vai kuru labā strādātu?

– Jā, esmu jau definējis, kāds spēks man būtu simpātisks – labējs, kristīgs, konservatīvs un nacionāls. Ja tāds radīsies, es to noteikti atbalstīšu. Es atgriežos pie šīm tīklveida struktūrām, kuras sabiedrību, manuprāt, ved citā virzienā. Nākamajās vēlēšanās būs principiāla sadursme starp šīm struktūrām, ko veido viens vienīgais faktiskais oligarhs šeit Latvijā…

– Nu, lūdzu, nosauciet šo vienīgo oligarhu.

– Soross. Jūs gaidījāt citus vārdus? Nē, viņš vienīgais šajā līmenī spēlē.

– Nepārliksim taču uz šo veco kungu vietējo grēkus. Bet runāsim par jums – par jums taču saka, ka esat viens no nacionālo spēku vienotības organizatoriem.

– Jā, pie manis griežas dažādi politisķi – aprunāties, pēc padoma. Ja arī es ko daru sekmējot, tad acīmredzot nepietiekami. Un es tiešām neatzīstu, ka būtu starp tādiem organizētājiem.

– Kā vispār vērtējat politisko situāciju?

– Esam iegājuši lielā valstu kopienā. Mums ir ministra kvota ES valdībā, deputātu kvota Eiropas Parlamentā, bet reizē arī daļējs suverenitātes zaudējums, par kura apjomiem spriedīsim pēc ES Konstitūcijas pieņemšanas. Vai vēl labāk, ja nepieņemtu. Es nepiekrītu tiem, kas teikuši: ai, Latvija tik tāda pažobele, kuram lielajam par to kāda interese. Vairāk jāsaasina uzmanība uz jaunajiem riska un apdraudējuma faktoriem. Par to jau biju izteicies, bet nenovērtēju, ka tik īsā laikā Emša formulētās "tīklveida struktūras" spēs ietekmēt politisko situāciju Latvijā tik būtiski un, protams, arī 50 citās valstīs, kur tās darbojas. Redziet, politiskā elite nevar darboties bez ekonomiskās elites atbalsta, un labākais, ja tā būtu nacionālā elite. Pretējā gadījumā politiķi nonāk svešu tautu kalpībā. Svešu oligarhu, transnacionālu organizāciju vai, vēl ļaunāk, citas valsts ietekmē.

Šobrīd redzu trīs lielus centrus, kas iesaistīsies manis minētajā sadursmē uz vēlēšanām. Vieni politiskās cīņas dalībnieki grupēsies ap nacionālo politisko un ekonomisko eliti, otri nāks no tīklveida struktūrām ar "Jauno laiku" kā galveno projektu, un kā trešie paliek etniskās krievvalodīgo partijas.

Man liekas, ka šīs vēlēšanas būs tikpat būtiskas kā tās, kas notika pirms 1990. gada 4. maija. Šobrīd mēs varam nonākt viena oligarha kontrolē – bet arī tā ir tikai aisberga redzamā virsotne. Protams, ne viena Latvija viņam svarīga. Spēle iet, kā teicu, 50 valstīs. Tajās, kur vēl nav nostiprinājusies vietējā elite – Austrumeiropā, NVS zemēs, Dienvidaustrumāzijā. Viņš labprāt ietu dziļāk Rietumeiropā un Ziemeļamerikā, bet tur ir nesalīdzināmi stiprāki pretspēlētāji un daudz sagatavotāka sabiedriskās domas attieksme pret šādiem "labdariem" un "filantropiem". Diez vai "Jaunā laika" projekta īstās pirmās figūras ir tās redzamākās, faktiskie režisori droši vien stāv kādu gabaliņu nostāk, daudzu nepazīti. Tāpat trakā tempā izdevies pārņemt kontroli masu medijos. Pierādīt? Lūdzu. Valsts televīzijas ziņu dienesta vadībā ir no avīzes "Diena" nākusī žurnāliste Inta Lase. Avīzes "Diena" priekšgalā ir Sorosa fonda padomes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte. Šeit vēl jāpievieno "Delna", "Providus", interneta portāls "Delfi", t. s. neatkarīgie eksperti u.c. Kā tīklveida struktūrām izdodas ieinteresēt un pārvilināt cilvēkus? Metodes ir izstrādātas – piedāvā apmaksātas mācības ārzemēs, ceļojumus, pieredzes apmaiņas braucienus utt. To, protams, nesauc par korupciju, bet gan "bonusiem" un "grantiem". Savukārt, kas neklausa, nestrādā roku rokā, tos cenšas izsist no spēles ārā. Notīra galdu, atbrīvojot vietu vienai pareizajai partijai.

Nerunāsim par manu personu. Tiek mēģināts diskreditēt tādus politiskos smagsvarus kā Kalvīti, Šķēli, Šleseru, Emsi, Ūdri, Jaundžeikaru, Lembergu u. c. ar dažādām juridiski diskutablām darbībām. Uzbrukumi vērsti arī pret baznīcu, kam šeit priekš "tīklveida struktūrām" ir netīkami liela autoritāte. Jūs esat dzirdējuši, ka baznīcas esot "konservatīvas", "tumsonīgas" un "vecmodīgas".

Cik daudz negatīvu rakstu avīzē "Diena" ir veltīts Latvijas baznīcu vadītājiem! Arī Emsi, kuram bija pieejama plaša informācija gan kā premjeram, gan tagad kā Nacionālās drošības komisijas vadītājam, apstrādā masīvi un kampaņveidīgi. Lases kūrētajā "Panorāmā" pat padarīja par apsmiekla objektu, izraujot no konteksta atsevišķas frāzes un izteikumus. Un cilvēkiem pastāvīgi gluži kā ieborē – pie varas esošie ir "vecie zagļi", "korumpanti" un tikai viens ir "gaišais spēks". Tos gan nesauc par "jaunajiem zagļiem".

– Labi, tā ir politika. Vilki visi tur ir ar labiem, ne sliktiem zobiem. Jūs saucāt trīs grupas, kas savā starpā cīkstēšoties 9. Saeimas vēlēšanās. Tātad – vieni būs tie krievvalodīgo grupējumi…

– Jā, un šajā reizē var gadīties, ka bez viņiem pie varas netikt. Es nesaku, ka ar pirmo rāvienu, bet kādā no nākamajiem piegājieniem var iznākt viņus aicināt. Pilsoņu pieaugums naturalizācijas procesā notiek ļoti strauji, un to es vērtēju negatīvi.

– Jā, "Jauno laiku" jūs ieskaitāt kā "sorosiešu projektu", un tie trešie būs laikam pašlaik pie varas esošie. Kur jūs šajā sadalījumā liekat tēvzemiešus?

– Objektīvi viņi jau šobrīd ir opozīcijā ar "Jauno laiku". "TB"/LNNK gan nav viendabīgs veidojums. Tās attieksme var svārstīties un pozicionēties pēc vēlēšanām.

E. Līcītis: – Nav viendabīga, toties racionāla partija. Latviski sakot, nosvārstīsies uzvarētāju pusē.

– Domāju, jā, tā var notikt. Pragmatiķi viņi ir.

V. Krustiņš: – Mēs izlaidām Tautas partiju, vai arī tā, jūsuprāt, pieslejas sorosiešiem un "Jaunajam laikam"?

– Nedomāju gan. TP noteikti nav tīklveida struktūru projekts.

– Tad skaidrs, ka Lakučam jāsaka visiem spēkiem: latvieši, apvienojieties Tautas partijā, Zemnieku savienībā…

– Šobrīd esmu diezgan stipri diskreditēts, tāpēc jebkāda atbalsta paušana kādam konkrētam politiskam spēkam var tikai viņiem kaitēt. Vienīgais, ko vēlos teikt: "Tev nebūs svešus ļaudis klausīt", ar to viss arī pateikts.

Ja mēs runājam par krieviem, viņi ir daudz monolītāki, mazāk ieklausās svešos "labdaros". Viņiem ir ļoti izteikta atpazīstamība: "savs – svešs". No Krievijas jau Sorosam ir palūguši aizvākties, tāpat kā daudzās citās zemēs. Arī Latvijas krievu mediji nav nonākuši šo "tīklveida struktūru" ietekmē. Sekojoši, jūs gandrīz neatradīsiet šajos medijos savstarpēju apkarošanu, nomelnošanu u. tml. Viņi ir daudz imūnāki pret šādiem "labdariem" un "filantropiem".

– Lai nu kā, bet uz šo trešo grupu pretendē gan vecās, gan jaunās partijas, kas visas sakās esam pat "nacionāli norūpējušās", īpaši jau Zemnieku savienība.

– Zemnieku savienība šajā sasaukumā ir bijusi valstij stabilizējošs faktors. Mani satrauc, ka ir izveidojušās vairākas jaunas, simpātiskas, bet sīkas partijas, kuras kā struktūras ir visai vājas, ar nulle komats cik tur balsu paredzamo iznākumu. Šīs balstiņas pirmām kārtām tiks ņemtas nost šīs grupas lielajām, stabilajām partijām.

E. Līcītis: – Tātad par to arī rūpējaties?

– Es uzskatīju, ka būtu ļoti labi, ja mazās partijas ar samērā tuvu, lai neteiktu, identisku ideoloģisko bāzi, spētu uzstādīt kopēju sarakstu pirms starta Saeimā. Tā atkal nav mana, bet viņu līderu noteikšana. Cik saprotu, izvēle ir – "katrs par sevi".

– Un vai prognozējat kāda izkrišanu no parlamenta? Neesat neko izteicies par mācītāju partiju?

– Jā, nu Šlesera kungam ir tā pozicionēšanās kā kristīgo vērtību aizstāvim, un no tā viedokļa, piemēram, ministrs Baštiks man nešķiet tukšu salmu kūlējs. Var vīpsnāt par sakrālā tūrisma veicināšanu, bet – kaut kas ir izdarīts. Cita lieta ir dīvainā savienība ar "LC", kas…

– … taču nav sevišķi kristīgi cilvēki?

– Nē, ne par to. Viņi ir liberāli. Visai neparasti izskatās, ja Dombura raidījumā vieni saka – mēs esam par tradicionālām ģimenēm un vērtībām, otri iebilst, ka viņi gan esot liberāli. Bet tā ir šo partiju lieta. Manuprāt, Šlesera kunga enerģijas tomēr būs pietiekami, lai pārvarētu Saeimas procentu barjeru, lai arī, kā teicu, tiks darīs viss, lai galdu noslaucītu pēc iespējas tīrāku.

V. Krustiņš: – Vai tad Šleseru vēlas noslaucīt?

– Vai tad ne, vai tad to lielām pūlēm nedara? Tie slaucītāji spēlē, lai vēlētāji balsotu pret "vecajiem zagļiem", neizprotot, ka "jaunie zagļi" ir nozaguši daudz vairāk nekā visi vecie, kopā ņemti. Kaut vai, piemēram, "Lattelekom" miera izlīgums vai bijušā ekonomikas ministra Kariņa darbības Latvijas Attīstības aģentūrā, palīdzot dabūt naudu savām draugu un sponsoru firmām.

– To mēs bez pierādījumiem nemaz tā nevaram teikt. Taču tas tiešām ir jautājums, ko katra no jūsu nosauktajām trim grupām gribētu iemantot?

– Piekrītu. Jūs zināt tā saucamo prokrievisko partiju uzstādījumu, bet galvenais, ko viņi gribētu – vienreiz tak tikt valdībā un izjust varas saldmi. Es jau teicu, ka šādas domas nebūt nav gluži bez pamata, un cerības var vainagoties ar panākumiem 9. Saeimas otrajā trešajā valdībā. Pie varas, protams, vēlas piekļūt arī sorosiešu "Jaunais laiks" ar veselu nereģistrētu politisko organizāciju virkni. Trešie sāk apzināties otrās grupas briesmas, taču joprojām tām iepretim ir sašķelti. Un, ja nu mums pavisam kā trūkst, tad tas ir krietns Berluskoni vai Tečeres tipa līderis. Sorosiešu struktūras arī to ļoti labi saprot, jo, ja šāds līderis parādītos, tad vēlēšanu salikums izrādīsies pavisam citāds. Viņu tīra galda noslaucīšanas politikā ietilpst nepieļaut šāda līdera iznākšanu.

E. Līcītis: – Vai Kalvīša kunga personā mēs nesastopam šādu "augošu" līderi?

– Pret viņu taču vērš provokācijas, pēkšņi sameklē kādu mazo HES, krāmē ārā, ka viņa sieva varētu tur būt kaut ko ne tā privatizējusi. Tā tas notiek! Ar utu meklēšanu, ar līdera diskreditāciju. Tāpēc mums to "vilku" nav, kā uzzinām no dažiem tiesu spriedumiem – ir tikai "avis" un "kazas".

Pašvaldības, visticamāk, neizmantos brīvdienas NATO sammita laikā

LETA  06/15/06     Aptaujātās pašvaldības, visticamāk, neizmantos divas brīvās dienas - 28.novembri un 29.novembri - NATO sammita laikā. Jēkabpils dome atzina, ka diez vai tādēļ, ka Rīgā notiek NATO sammits, dzīvei pašvaldībās būtu jāapstājas. Tās tomēr esot gada beigas, kad darāmā pietiek.

Līdzīgu viedokli pauda Daugavpils dome, kas uzskata, ka gada beigas ir laiks, kad tiek veidots nākamā gada budžets, tādēļ piespiedu brīvdienas nenāktu par labu.

Rēzeknes domes vadība uzskata, ka abas Latvijai nozīmīgās dienas pašvaldībā būtu jāsaglabā kā darba dienas, jo NATO sammita drošības pasākumi neietekmēšot dzīvi pilsētā. Tomēr sekot sammita norisei varēšot kā internetā, tā elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Vidzemes pašvaldībās nav apspriesta iespēja abas dienas noteikt kā brīvdienas.

Cesvaines mērs Vilnis Špats sacīja, ka pašvaldībā nav apspriesta iespēja NATO sammita dienas noteikt kā brīvdienas. "Cesvaini samita norise neskars, tāpēc strādāsim," viņš uzsvēra.

Valmieras rajona Sēļu pagasta padomes priekšsēdētājs Viktors Kalniņš atzina, ka par brīvdienām pašvaldības darbiniekiem lems vēlāk. "Visvairāk brīvdienas būs vajadzīgas Rīgā strādājošajiem. Ja citur darbiniekiem būs brīvdienas, nestrādāsim arī mēs Sēļos," viņš piebilda.

Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs sacīja, ka brīvdienas sammita laikā varētu būt aktuālas tikai Rīgā strādājošajiem.

Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs norādīja, ka noteikti nedosies uz Rīgu kārtot pašvaldības lietas sammita laikā, taču darbiniekiem pagastā, visticamāk, būs jāstrādā, jo "darba mums ir daudz, taču darbinieku nav pietiekami". Viņš apšaubīja, vai cilvēki, kuriem būs brīvs, vairāk sekos līdzi sammita norisēm. "Cilvēki darīs savus ikdienas darbus, un liekas brīvdienas izjauks darba ritmu," viņš atzina.

Kad pienāks laiks, deputāti nāks kopā un skatīs jautājumu, aģentūrai LETA sacīja Liepājas rajona Otaņķu pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Veidele. Viņa pieļāva, ka otaņķieši, iespējams, izmantos iespēju tikt pie papildu brīvdienām.

Bārtas pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Sermoliņa sacīja, ka vēl nevarot atbildēt uz jautājumu, jo tas pagastā neesot apspriests. Laukos jau vienmēr darbu pietiekot, tāpēc, iespējams, brīvdienas neizmantošot.

Vērgales pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups sacīja, ka, viņaprāt, iespējamās brīvdienas ir aktuālas pilsētās dzīvojošiem. "Pašvaldībai tas neko daudz neizsaka, un nav mums tik būtiski. Varam gan tā, gan tā," piebilda Vitrups.

Jau ziņots, ka valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu NATO samita norises dienas noteikt kā brīvdienas.

Valdības lēmums par brīvdienu piešķiršanu attiecas uz budžeta valsts iestādēm. Pašvaldības un uzņēmēji arī aicināti ņemt vērā minēto lēmumu.

Eiro ieviešanai būs jāgroza 93 likumi

LETA  06/15/06    Saistībā ar eiro ieviešanu būs jāgroza 93 likumi un vairāki simti Ministru kabineta noteikumu, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Ieviešot Eiropas vienoto valūtu, izmaiņas būs nepieciešamas vismaz 356 valdības noteikumos, 32 rīkojumos un 41 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumā.

Vārds "lats" ar vārdu "eiro" būs jāaizstāj deviņos likumos, 72 Ministru kabineta noteikumos un to projektos, trīs Ministru kabineta rīkojumos, 23 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos. Naudas summas būs jāpārrēķina 27 likumos, 61 Ministru kabineta noteikumā un tā projektā, vienā Ministru kabineta rīkojumā un vienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumā.

Citi grozījumi nepieciešami 57 likumos, 235 Ministru kabineta noteikumos un to projektos, 27 Ministru kabineta rīkojumos, 17 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos.

Ņemot vērā intensīvo normatīvo aktu jaunradi un laika periodu līdz eiro ieviešanai, precizējamo likumu un noteikumu skaits var mainīties.

Atsauces uz latiem vai to summām ir arī pašvaldību saistošajos noteikumos. Latvijā ir 556 pašvaldības, kuru izdotajos saistošajos noteikumos nepieciešami grozījumi saistībā ar eiro ieviešanu.

Lai regulētu eiro ieviešanas vispārīgos jautājumus, tiks izstrādāts Eiro ieviešanas likums.

Darbību plānu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā valdība apstiprināja 2005.gada 1.novembrī.

Valdības noteiktais eiro ieviešanas termiņš ir 2008.gada 1.janvāris. Jūlijā valdība varētu lemt par nepieciešamību mainīt termiņu, jo inflācija Latvijā ievērojami pārsniedz eiro ieviešanai izvirzīto Māstrihtas kritēriju.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) izteicies, ka reālāks eiro ieviešanas laiks varētu būt 2010.gads.

Domstarpības par nacionālā attīstības plāna virzību

Dace Lina-Fisenko,  NRA  06/16/06    Vakar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) vadīja Latvijas Nacionālā attīstības plāna no 2007. līdz 2013. gadam (NAP) vadības grupas sēdi, kurā spriests par NAP galīgo redakciju. Paredzams, ka valdība NAP gala redakciju izskatīs 27. jūnija sēdē.

M. Kučinskis informēja, ka daudzi no NAP sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem ir ļoti konkrēti un tāpēc neatbilst NAP konceptuālajam raksturam. Ministrs uzsvēra, ka daļa saņemto ieteikumu saistīta ar izglītības sistēmu, un ierosināja pakāpeniski pāriet uz obligāto vidējo izglītību, kā arī regulāri izvērtēt un atjaunot mācību programmu saturu.

Jāpiebilst, ka NAP vadības grupas sastāvā iekļauti ministriju pārstāvji, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzskata, ka viena no sagatavotā plāna problēmām ir nevēlēšanās saukt lietas īstajos vārdos, bet vispārinājumos. Viņš uzsver, ka attīstības plānā nav piedāvājumu, kā tālāk attīstīt pakalpojumu sektoru, risināt iedzīvotāju migrācijas problēmas, sociālās integrācijas jautājumus, kā līdzsvarot investīciju politiku, NAP nenorāda arī iecerētajiem pasākumiem atbilstošus finanšu resursus. "Valstī jāveido un jāstiprina attīstības centri; jānosaka pilsētas, kuras gan ES, gan nacionālā līmenī atzītas par reģionu attīstības virzītājspēkiem. To NAP parāda nepietiekami. Paliek neskaidra valsts politika izvirzīto valsts izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanā," pārliecināts ir U. Sesks.

Savukārt Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāja Ārija Gaile uzskata, ka svarīgs mērķis ir panākt visu Latvijas reģionu vienlīdzību. "Bauskas pilsētas uzdevumos ietilpst skolu, ielu, ūdens, energoefektivitātes kvalitatīva attīstība. Es atbalstu domu, ka Latvijai ir jāattīstās vienlīdzīgi. Tas nozīmē, ka nevar būvēt sporta atpūtas kompleksus, ja kādā no Latvijas pilsētām kādā skolā vispār nav sporta zāles. Jābūt ir vienlīdzībai un tā ir jāievēro," informē Ā. Gaile.

Viedoklis: Ventspilī karš

Aivars Ozoliņš, Diena  06/16/06     Ventspils ofšoru džungļos plosās pilsoņu karš. Ir noticis apvērsums centrālajā operāciju vadības bunkurā; padzītais vecākais virsnieks vēsta par melnu nodevību un gaidāmo totālo tīrīšanu visos piramīdas kambaros un zīmē baisas ainas kā no Krievijas bandītiskā kapitālisma ikdienas — policisti ar automātiem bloķē telpu, kurā bruņotu ļaužu pavadīti laupītāji — pučisti uzbrūk "nacionālajiem kapitālistiem", kuri gribēja tikai mierīgi attīstīties. Tikmēr uz karadarbības zonu auļo kazahu kavalērija ar pašu vareno hanu priekšgalā. Drūp dižais mīts, ka Ventspilī viss ir sakārtots un gādīga saimnieka stingri aprūpēts. Piepildās uz pilsētas mūriem labākos laikos izliktais dzejnieka pravietojums, ka "labāku laiku nebūs nekad".

Cīņa par ietekmi noris jau vismaz divus gadus. 9.jūnijā kārtējo reizi tika nomainīta Ventspils ofšorizēto uzņēmumu tīkla centrālā mezgla a/s Ventbunkers valde. Padome kārtējo reizi atbrīvoja no amata tās priekšsēdētāju Miku Ekbaumu, pie reizes arī valdes locekli Vidagu Putniņu. Ekbaumu kopš 2004.gada te atlaiž no darba, te atkal atjauno amatā, un tas ir kļuvis par indikatoru katra no divu "biznesa grupējumu" pārākumam pār otru attiecīgajā laika posmā. Taču šoreiz ir nopietnāk. Ekbaums ceturtdien sasauca preses konferenci, lai brīdinātu par viņa atlaidēju "patiesajām iecerēm attiecībā uz a/s Ventbunkers un ar to saistītajiem uzņēmumiem".

Ventbunkeram pieder kontrolpakete Latvijas naftas tranzītā (LNT), kam pieder apmēram 49% akciju Ventspils naftā (VN), kurai savukārt pieder tādi uzņēmumi kā Latvijas kuģniecība, Ventspils naftas terminālis, Mediju nams (izdod Neatkarīgo Rīta Avīzi, Vakara Ziņas, Rīgas Balsi) un citi. Kas kontrolē Ventbunkeru, kontrolē Ventspils biznesa impēriju.

Ventbunkera kontrolpakete pieder Nīderlandē reģistrētai ārzonas kompānijai Yelverton Investment, kuras īpašnieku vārdi nav publiski zināmi. Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš savulaik apgalvoja, ka tās īpašnieks esot Ventspils mērs Aivars Lembergs, kam oficiāli Ventbunkerā pieder nieka 0,27%. Tik vienkārši laikam nav vis. "Cik zinu, šis uzņēmums ir saistīts ar lielāko daļu a/s Ventbunkers akcionāru," zina teikt Ekbaums.

Starp šiem akcionāriem pastāvot "fundamentālas pretrunas". Viena grupa (acīmredzot Lembergs un Jānis Blažēvičs) vēloties "attīstīt" uzņēmumu "kā vietējiem uzņēmējiem piederošu", teic Ekbaums, netieši atkal apliecinādams, ka Yelverton, visticamāk, pieder vietējiem bāleliņiem. Tikmēr otra grupa (tak jau Olafs Berķis, Igors Skoks, Oļegs Stepanovs, Genadijs Ševcovs) gribot to pārdot "absolūti vienalga kam par maksimāli augstāku cenu". Ekbauma patriotiskais brīdinājums, ka tas nozīmētu Ventbunkera nodošanu "nezināmās rokās — nezināmiem īpašniekiem ar nezināmiem mērķiem", izklausās komiski, zinot, cik izmisīgi kādi advokāti Šveicē cīnās, lai Latvijas prokuratūra un sabiedrība neuzzina, kam īsti pašlaik pieder šis un no tā atvasinātie Ventspils uzņēmumi. (Bet "attīstīt uzņēmumu kā vietējiem piederošu" nozīmētu pašiem nopirkt privatizācijai paredzētās Ventspils naftas akcijas par maksimāli zemāku cenu?)

Līdz šim Ventbunkera padomē valdījis līdzsvars — trīs locekļi pārstāvējuši vienu akcionāru grupu, trīs otru, bet padomes priekšsēdētājs un Yelverton pilnvarotais pārstāvis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni esot turējies "pasīva novērotāja" lomā, stāsta Ekbaums. Taču 9.jūnija padomes sēdē, kuru viesnīcā Radisson SAS apsargājuši ar automātiem bruņoti policisti, viņš pievienojies "tai akcionāru grupai, kuras mērķis ir pārdošana". Viņa balss bija izšķirošā, lemjot par Ekbauma atlaišanu.

Meroni birojam Lembergs deviņdesmito gadu sākumā bija sniedzis visplašākās pilnvaras, un šis advokāts kopš tam vienmēr atradies Ventspils saimnieka orbītā; pēc neoficiālām ziņām, ar viņu saistītas firmas arī esot pārsūdzējušas Cīrihes prokuroru lēmumu izdot Latvijas kolēģiem dokumentus Lemberga pārbaudes lietā. Ja advokāts nolēmis "uzmest" Lembergu, Ventspils mēram tā būtu vissliktākā ziņa. Varbūt tomēr nevajadzēja posties par premjerministru?

Valdība cer pārdot valstij piederošos nepilnus 39 procentus VN akciju vienotā paketē atklātā izsolē jau šovasar un panākusi par to principiālu vienošanos ar LNT. Starp iespējamajiem pircējiem sevi pieteikusi Kazahstānas valsts naftas un gāzes kompānija, kas varētu nodrošināt Ventspils ostai "pilnu jaudu", sarunās ar Krieviju panākot trubas atvēršanu. Ventspilī nupat viesojies šīs valsts transporta ministrs, bet konkrētas vienošanās varētu tikt slēgtas jūlijā gaidāmās Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva vizītes laikā.

Vai tie būtu kazahi vai kādi citi, kas nopirktu VN akcijas, tas būtu Lemberga zelta laikmeta gals. Atlaistais Ekbaums pareģo mēģinājumu strauji nomainīt arī visu pārējo koncerna uzņēmumu vadību. Ventspils ofšoru džungļos šovasar ies karsti.

SAIMNIECĪBĀ UN BIZNESĀ...

Pēc desmit gadu dīkstāves RAF teritorija sāk atdzimt

Kristīne Langenfelde,  NRA  06/12/06    Projekta realizācija aizsākta pagājušajā gadā, un līdz šim brīdim RAF teritorijā jau ieguldīts miljons eiro; teritorija sakārtota – izvests ap 1500 kubikmetru dažādu gružu, nojauktas ekspluatācijā neizmantojamas ēkas 2000 kvadrātmetru platībā, rekonstruēti jumti 21 000 kvadrātmetru platībā.

SIA NP Properties izpilddirektore, Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas valdes locekle Elita Moiseja skaidro, ka nākotnē RAF biroja telpu ēku plānots radikāli atjaunot tikai no iekšpuses, bet no ārpuses tā vizuāli netiks mainīta, lai saglabātu kādreizējo tēlu. "Kopējā 30 hektāru teritorijas platībā telpu platība pārsniegs 111 tūkstošus kvadrātmetru; parka izveidē kopumā iecerēts investēt 20 miljonus eiro. Ņemot vērā mūsu pieredzi, nākotnē šeit darba vietu varētu rast ap 1000 cilvēku. Šā parka lielākā priekšrocība ir lielā telpu platība nomniekiem, ko grūti nodrošināt Rīgā vai tās tuvumā esošajiem parkiem. Plānots, ka NP Jelgavas biznesa parkā tiks piesaistītas vieglās un smagās rūpniecības, kā arī loģistikas kompānijas. Jau tagad par šo parku interesi izrāda starptautiskās un vietējās kompānijas no mašīnbūves un apavu ražotāju nozarēm."

Lai arī parkā vēl notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi, par tā pirmo uzņēmumu kļuvis Bako Baltic, kura viens no akcionāriem ir Dobeles dzirnavnieks – loģistikas vajadzībām tiek gatavotas telpas 2000 kvadrātmetru platībā. Jelgavas mērs Andris Rāviņš uzsvēra: "Esmu gandarīts, ka Jelgavai ir izdevies piesaistīt investoru, kas ir spējīgs atdzīvināt un attīstīt mikroautobusu RAF rūpnīcas teritoriju. Lai gan automobiļus šeit vairs neražos, tomēr ir svarīgi, ka teritorijā plānots izvietot dažāda lieluma metālapstrādes un mašīnbūves rūpnīcas, kā arī cita profila ražotnes."

Drīzumā tiks uzsākta parka rekonstrukcijas otrā kārta, kuras laikā tiks modernizēta infrastruktūra un izveidotas no jauna vai atjaunotas komunikācijas, kā arī pilnībā renovētas ēkas.

Eiropu interesē Latvijas zirgi un zilās govis

Einārs Leijējs  NRA  06/12/06    Rīgas Hanzas vidusskola, iesaistoties projektā Comenius, sadarbībā ar citām Eiropas valstu skolām pētīja kopīgo un atšķirīgo dažādu valstu lauksaimniecībā. Latvijas skolēni sadarbības partneriem rādīja Latvijas zilās govis un pārsteidza viesus ar labajām svešvalodas zināšanām.

Projekta koordinatore Rīgas Hanzas vidusskolas ķīmijas skolotāja Baiba Lapiņa pastāstīja, ka Comenius projektā lauksaimniecības nozare tika izvēlēta, jo tās skaitļus ir samērā viegli salīdzināt. Projekts ilgst vairākus gadus, un šajā – pirmajā projekta gadā – skolēni iepazinās ar sava reģiona lauksaimniecības situāciju. Tiekoties ar lauksaimniekiem un analizējot informāciju par šo nozari, viņi uzzināja, kā lauksaimniecība ir mainījusies pēdējos gadu desmitos. Projekta darba gaitā skolēni iepazinās ar maizes cepšanu maiznīcā Lāči un ievārījumu gatavošanu Pure Food.

Informāciju par situāciju lauksaimniecībā jaunieši guva, gan apmeklējot lauku saimniecības un ražotnes, gan arī izmantojot zināšanas, ko sniedz viņu hobiji. 11.b klases audzēkne Katrīne Buša pētīja zirgkopību, jo viņas aizraušanās ir sacensības ar sporta zirgiem. "Es uzzināju daudz jauna par to, kā zirgkopība ir attīstījusies un kādu atbalstu šai nozarei sniedz Eiropas Savienība," par saviem ieguvumiem stāstīja K. Buša.

Iegūtā informācija tika apkopota, analizēta un maijā prezentēta Rīgā. Tajā piedalījās arī Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Spānijas skolu pārstāvji. Skolēni no Francijas prezentēja pētījumus par sava reģiona lauksaimniecības kultūrām un produktiem. Vācijas skolēni bija izpētījuši savas valsts eksporta struktūru un salīdzināja ekoloģiskās un tradicionālās saimniecības. Spānijas skolēni stāstīja par ekoloģisko saimniekošanu Malagā, Andalūzijā. Novērtējot visu četru valstu skolu audzēkņu spēju izklāstīt informāciju, jāuzteic Latvijas audzēkņu spējas uzstāties un runāt svešvalodā.

Viens no darba mērķiem bija arī uzzināt, kā ES vadlīnijas tiek īstenotas vietējā mērogā. Kā saziņas un informācijas ieguves līdzeklis, protams, tika izmantots internets. Sadarbības partneriem tika sniegta informācija par SAPARD, ES struktūrfondu un citu ES līdzekļu izmantošanu Latvijā.

Šā gada projekta īpašā tēma bija Bioloģiskā un konvenciālā (tradicionālā) lauksaimniecība salīdzinājumā – dalībvalstu atšķirīgie viedokļi. Turpmākajos gados plānots veidot projektus par masveida dzīvnieku turēšanu, izpētīt lauksaimniecības nozīmi energoapgādē, uzzināt, kāda ir Eiropas kopējā koncepcija dabas atjaunošanas pasākumos.

Pirmajā pusgadā interneta lietotāju skaits sasniedzis 40%

DELFI  06/13/06    Pēdējo sešu mēnešu laikā internetu lietojuši 40% jeb 722 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktais pētījums.

40% interneta lietotāju ir vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 35% jeb 629 tūkstoši ir lietojuši internetu regulārāk–pēdējo septiņu dienu laikā.

Pētījums liecina, ka joprojām visaktīvāk internetu lieto Rīgas iedzīvotāji. Pusgada laikā internetu lietojuši 47% rīdzinieku.

Ievērojams interneta lietotāju pieaugums pavasara periodā vērojams Zemgalē, kur sešu mēnešu laikā internetu lietojuši 43% Zemgales iedzīvotāju, kas ir par 12% vairāk kā ziemas periodā. Ievērojami palielinājies interneta lietotāju skaits starp 30 līdz 39 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem–no 42% ziemas periodā līdz 47 % pavasara periodā.

Palielinoties interneta lietotāju skaitam, ir vērojams arī interneta mediju auditorijas pieaugums. Pavasara periodā vidēji dienā viena trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem apmeklēja vismaz vienu pētījumā iekļauto interneta mediju. Ziemas periodā vismaz vienu pētījumā iekļauto interneta mediju bija apmeklējusi viena ceturtā daļa (26 %) no aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Pētījuma dati liecina, ka apmeklētākās Latvijas interneta lapas pavasara periodā ir bijušas Google (254 tūkstoši), Inbox (253 tūkstoši), Delfi latviešu un krievu valodās (237 tūkstoši), Draugiem.LV (226 tūkstoši) un One (163 tūkstoši).

Komisāre aizrāda par zemo interneta izplatību

Elīna Lidere,  NRA  06/13/06   Uz konferenci bija atbraukusi arī Eiropas informācijas sabiedrības un mediju komisāre Viviana Rēdinga, kas Latvijai aizrādīja par zemo interneta izplatību uzņēmumos.

"Informācijas tehnoloģijas Eiropas IKP veido tikai sešus procentus, taču 60 procentiem tās ir par pamatu produktivitātes pieaugumam," e–inclusion (e–iekļaušana) konferencē vakar uzsvēra V. Rēdinga. Līdz ar to ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistītos šo tehnoloģiju lietošanā. Arī mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga konferencē uzsvēra mūsdienu tehnoloģiju nozīmi konkurētspējas palielināšanā. Savukārt īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, atklājot konferenci, teica: "Mēs visi izprotam, ka visefektīvākais izaugsmes virzītājspēks ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tādēļ ir svarīgi panākt, lai tās būtu pieejamas visiem, kas vēlas, un lai cilvēkiem būtu motivācija tās lietot."

Vairāk nekā puse iedzīvotāju Eiropas Savienībā (ES) neizmanto internetu regulāri. Turklāt to lieto tikai 10% cilvēku, kas ir vecāki par 65 gadiem. Kā būtisku problēmu Eiropas komisāre uzsver arī invalīdu iesaistīšanu tehnoloģiju izmantošanā. Aptuveni 15% no ES iedzīvotājiem ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Taču tikai 3% publisko mājaslapu internetā atbilstot minimālajām pieejamības prasībām, kas ļautu arī invalīdiem ērti tās lietot.

Attiecībā uz Latviju V. Rēdinga norādīja, ka pastāv problēmas ar interneta izplatību uzņēmumos. Latvija šajā statistikā ir vienā no sliktākajām pozīcijām – no 25 valstīm paliekot 23. Tajā pašā laikā iedzīvotāju vidū situācija, pēc ES statistikas, neesot tik slikta, jo Latvija starp visām dalībvalstīm atrodas 13. vietā. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidents Imants Freibergs gan uzskata, ka šāda situācija varētu izveidoties tikai uz reģionu atpalicības rēķina. "Rīgā, manuprāt, internetu lieto gandrīz visi uzņēmumi," Neatkarīgajai norādīja I. Freibergs.

Jāpiebilst, ka šāda statistika var kalpot par pamatu papildu Eiropas finansējuma piesaistīšanai interneta izplatības veicināšanai uzņēmumos.

Šāda augsta līmeņa sanāksme jaunajā ES dalībvalstī notiek pirmo reizi. Savukārt pati V. Rēdinga Latvijā viesojas jau otro reizi. Iepriekš viņa Rīgā pabijusi kā izglītības un kultūras komisāre.

Konkurence par darbaspēku saasinās

Zaiga Dūmiņa,  Diena  06/13/06    Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā piedzīvots straujākais brīvo darba vietu skaita pieaugums — valstī bijis par 27% jeb 3600 vakanču vairāk nekā pērnā gada beigās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tas nozīmē, ka gan privātajiem uzņēmumiem, gan valstij ir arvien grūtāk atrast nepieciešamos darbiniekos. Konkurējot par darbinieku piesaisti, darba devēji paaugstina algas, taču tas savukārt veicina inflāciju, norāda Hansabankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pagājušā gada beigās bija 13 177 brīvas darba vietas, bet marta beigās — 16 759, kas ir 1,7% no kopējo darba vietu skaita. Vislielākais brīvo darba vietu īpatsvars šā gada pirmā ceturkšņa beigās bija valsts pārvaldē un aizsardzībā — 4,8% jeb 3900 brīvu darba vietu, transportā, glabāšanā un sakaros — 2,9% jeb 2500, veselībā un sociālajā aprūpē — 2,3% jeb 1300 brīvu darba vietu. Starp profesiju pamatgrupām vislielākais brīvo darba vietu īpatsvars bija vecākajiem speciālistiem — 2,2% jeb 3300 brīvu darba vietu, kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem — 2,1% jeb 2800, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem — 2,1% jeb 1900 brīvu darba vietu. Augstākie nodarbinātības rādītāji joprojām saglabājušies Rīgā — 2,2% brīvo darba vietu.

Interesanti, ka būvniecībā, kas aug visstraujāk un sūdzas par darbaspēka trūkumu, brīvo darba vietu skaits ir viens no zemākajiem — 0,9%, kas ir nākamais zemākais līmenis pēc izglītības (0,4%), norāda M.Kazāks. "Tas nozīmē, ka būvniecība var pārpirkt darbaspēku no citām nozarēm, paaugstinot algas," saka eksperts. Viņš norāda, ka viena no darbaspēka trūkuma vaininiecēm ir arī valsts, jo pērn valsts un aizsardzības sektorā bijis viens no lielākajiem darbavietu skaita pieaugumiem. "Arī valsts arvien aktīvāk iet darba tirgū — palielina štatu un spiež tirgu paaugstināt algas," saka M.Kazāks. Viņš uzsver, ka turpmāk saasinoties konkurencei par darbaspēku, saasināsies arī inflācija. Lai to kaut daļēji novērstu, iespējams, valstij būtu lietderīgi apsvērt darbaspēka importu vismaz dažās nozarēs, uzskata eksperts.

Latviju min kā veiksmīgu reģionālās inovāciju stratēģijas piemēru

LETA   06/13/06    Eiropas Komisijas (EK) izdevumā par inovatīviem reģioniem Latvija tiek minēta kā veiksmīgs reģionālās inovāciju stratēģijas (RIS) piemērs.

Izdevumā norādīts, ka RIS Latvijā tika izveidota 2002.-2004.gadā ar mērķi uzlabot valsts konkurētspēju, stimulējot uz zināšanām balstītu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanu un attīstot to spējas pielāgoties jaunām tehnoloģijām.

Latvijā tika veikti četri inovāciju pētījumi - "Kompāniju inovatīvā kapacitāte", "Pētniecības un attīstības kapacitāte", "Inovācijas atbalstošas organizācijas" un "Finansiālais atbalsts", kas izmantoti par pamatu plāna izstrādei.

Par nozīmīgu soli tiek atzīta RIS rezultātu integrēšana Latvijas nacionālajā inovāciju programmā. Arī stingrs politiskais atbalsts šim projektam esot bijis izšķirošs RIS ilgtermiņa piemērošanai, teikts EK izdevumā "Inovatīvie reģioni Eiropā".

Izdevumā atzinīgi tiek vērtēta arī transnacionālā sadarbība - projekta laikā Latvija saņēmusi būtisku atbalstu no Zviedrijas un Vācijas reģioniem. Latvijas uzņēmējdarbības motivācijas programma tika izveidota pēc Zviedrijas parauga, savukārt inovāciju jomā ietekmi atstājuši Austrijas un Vācijas modeļi.

Pašvaldībās – zemes šeptmaņu uzlidojums

Imants Vīksne,  NRA  06/14/06    Izliekoties par potenciāliem zemniekiem un solot darīt Latvijas laukus plaukstošus, pa pagastmājām pēdējos pāris mēnešos īpaši aktīvi sirojuši valsts brīvo zemju kārotāji.

Valsts zemes dienesta mājaslapā aktualitāšu mapē joprojām atrodams pilns brīvo zemju saraksts – ar adresēm, platībām, kadastra numuriem. Taču tikai līdz šā gada 1. jūnijam tās varēja pieprasīt pastāvīgā lietošanā ar sekojošu iespēju zemi privatizēt un labi nopelnīt. Aigars, kurš izsūtījis pieteikumus daudziem desmitiem pašvaldību kādas juristu grupas interesēs, skaidro: "Mums tā bija spontāna ideja. Ja likums atļauj iegūt šīs zemes, tad kāpēc to nemēģināt?" Precīzu sarakstīto iesniegumu skaitu viņš neatminas, taču runa esot par daudziem desmitiem. Visos pagastos un pilsētās ar lauku teritorijām, uzpircēji atstājuši neskaitāmus iesniegumus.

Alūksnes rajona pašvaldībām kāda liepājniece uzrakstījusi tieši: "Visas zemes, kas ir brīvas, atdodiet man." Piltenes dome saņēmusi pieprasījumus, kuru autori gan solās veidot jaunas zemnieku saimniecības, gan paplašināt ar Piltenes zemi Limbažu rajonā esošas saimniecības.

Zīmīgi, ka šos cilvēkus neinteresē pat konkrēto zemju lietošanas iespējas. Piltenes mērs Jānis Abakuks skaidro, ka visi brīvo zemju sarakstā uzskaitītie kadastra numuri apzīmē teritorijas zem elektrolīnijām, taču, neraugoties uz to, pēc tām esot manāma milzīga kāre. Neatkarīgās aptaujātie pašvaldību vadītāji gan apliecina, ka mākleru izredzes ir niecīgas. Piltene elektrolīniju atdošanu uzskata par neiespējamu, Kuldīgas rajona Padure skaidro, ka patiesībā zemes ir mazāk, nekā uzrāda Zemes dienests. Limbažu rajona Vecumu pagasta vadītājs Georgijs Logins neslēpj, ka padome apzināti pietur brīvās zemes pašu pagasta ļaužu vajadzībām. Šāda kandidātu vētīšana gan nepasargājot no kļūmēm, jo mākleri mēdzot apstrādāt vietējos un zemi pamanoties iegūt ar viņu starpniecību. Visai ticams, ka turpmāk šādas shēmas izmantošana vērsīsies plašumā. Pēc 1. jūnija uzpircēju darbošanās kļuvusi sarežģītāka, taču – ne neiespējama, jo kādreiz nacionalizēto zemju īpašnieku mantinieki uz brīvajām zemēm var pretendēt jebkur līdz pat 2008. gada 1. septembrim.

Atbildes uz pagājušajā mēnesī iesniegtajiem iesniegumiem mākleri saņems līdz 1. augustam, un, visticamāk, tās būs noraidošas. Ja kādam arī paveiksies, zemes atdošana par sviestmaizi ir delikāts jautājums, lai pašvaldības to censtos neafišēt.Padures pagasta priekšsēdētājs Sigunds Zavickis ir noskaņots pesimistiski: "Zemes reforma būs pabeigta, pašvaldības būs izdarījušas melno darbu, bet pāri palikušās zemes paņems valsts un caur nekustamo īpašumu aģentūru iztirgos." Tieši šāds – attiecībā uz pašvaldībām negodīgs scenārijs – ir iemesls, kādēļ Saeima kavējas izlemt par brīvo zemju tālāko piekritību. Valsts zemes dienesta konsultants Oļģerts Leščinskis stāsta, ka likums Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās jau ilgāku laiku ir atvērts, bet frakcijas nespējot vienoties. O. Leščinskis uzskata, ka loģiskāk būtu zemes atvēlēt pašvaldībām, un šāds priekšlikums arī iesniegts Saeimai. Taču pastāvot aizdomas, ka vilcināšanās notiek, lai valdība šo jautājumu varētu izlemt parlamenta brīvdienās Satversmes 81. panta kārtībā par labu valstij. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis apstiprina, ka grozījumus likumā jāpagūst pieņemt līdz 1. septembrim, kas ir beigu termiņš privatizācijas pieteikumu iesniegšanai. Iedzīvotājiem (un arī mākleriem), kas zemi līdz tam būs saņēmuši pastāvīgā lietošanā, bet nebūs to vēl privatizējuši, pēc šī datuma būs nepieciešams kāds, no kā īpašumu nomāt.

***

Uzziņa

Lielākās valsts brīvo zemju kopplatības 1. jūnijā:

Rēzeknes rajonā 1529,7 ha

Balvu rajonā 1478,28 ha

Daugavpils rajonā 545,29 ha

Ventspils rajonā 363,20 ha

Preiļu rajonā 287,25 ha

Valmieras rajonā 268,31 ha

Valkas rajonā 198,08 ha

Avots: www.vzd.gov.lv

Krievijas iedzīvotāji labprāt glabā valūtu Latvijas bankās

LETA  06/14/06    Latvijas bankas daudziem pārtikušiem Krievijas iedzīvotājiem ir pievilcīgākas nekā Šveices kredītorganizācijas, liecina maksājumu sistēmas "Visa" speciālistu izdarītie secinājumi.

Pēc viņu rīcībā esošajiem datiem, operāciju apjoms Krievijā ar Latvijas banku kartēm atpaliek vienīgi no "Visa" amerikāņu un angļu klientu norēķiniem, raksta avīze "Vedomosti".

Viena no pasaules vadošajām plastikāta karšu sistēmām "Visa" gatavojas paplašināt savu klientu bāzi Krievijā pārtikušo iedzīvotāju vidū. Pēc tās vadītāju ieceres, elitāro karšu "Visa Gold" un "Visa Platinum" izplatību, kā arī darījumu pieaugumu ar tām veicinās ārzonas maksājumu atgriešanās Krievijā, vispirms no Latvijas, raksta avīze.

Kā norāda "Vedomosti", "Visa" pievērš īpašu uzmanību Latvijai. Pēc "Visa" aplēsēm, to līdzekļu apjoms, kurus Krievijā iztērējuši šo Latvijā izsniegto karšu īpašnieki, šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 127,1 miljonu dolāru (71 miljons latu).

Šajā rādītājā Latvijas emitenti ierindojas trešajā vietā, atpaliekot vienīgi no kolēģiem ASV un Lielbritānijā. Šveice "Visa" sarakstā ieņem astoto vietu (81,3 miljoni dolāru), bet Kipra - 11.vietu (65,3 miljoni dolāru). No citām bijušajām padomju republikām, kuru bankas emitē "Visa" kartes, Kazahstāna ierindojas 6.vietā (87,9 miljoni dolāru), bet Ukraina - 9.vietā (61,9 miljoni dolāru).

Ievērojamais līdzekļu apjoms, kas tiek tērēts ar Latvijas banku izsniegtajām "Visa" kartēm, var nozīmēt to, ka šos kontus atvēruši Krievijas teritorijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi, kas izmanto šīs kartes, lai samaksātu par precēm un pakalpojumiem, kā arī izņemtu skaidro naudu, uzskata "Visa" pārstāvniecības vadītājs Krievijā Olivers Hjūzs.

Laikraksts norāda, ka "tik lielas Krievijas iedzīvotāju simpātijas" Latvijas bankas komentē nelabprāt. "Starp Krieviju un Baltijas valstīm vēsturiski izveidojušies lietišķie sakari, ko nosaka ģeogrāfiskais tuvums," savā komentārā aprobežojās "Hansabank" pārstāve Veronika Roitmane.

Savukārt "Parex Bank" preses sekretārs Sergejs Bardovskis šādu operāciju apjomu skaidro ar labām kaimiņattiecībām. Pēc "Visa" statistikas, Latvija operāciju apjoma ziņā vairāk nekā sešas reizes apsteidz Igauniju, bet Lietuva vispār nav iekļuvusi Hjūza sarakstā.

Iemesls meklējams nevis "draudzīgajos sakaros", bet gan tajā apstāklī, ka atvērt kontus Latvijā bija daudz vienkāršāk un attieksme pret krieviem bija labvēlīgāka nekā Latvijas kaimiņvalstīs, skaidro kāds baņķieris, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti.

Latvijā ir ļoti augsts "karšu" kultūras līmenis. Lai cik attīstīta būtu Kazahstānas finanšu sistēma, šajā segmentā tā tomēr atpaliek no Latvijas, saka bankas "Promsvjazbank" vecākais viceprezidents Valērijs Kardašovs. Viņa kolēģis precizē, ka Latvijā jau pirms pusotra gada beidza darboties vienkāršotā kontu atvēršanas un norēķinu sistēma, un tāpēc operāciju apjoms ar Krievijas klientu līdzekļiem vairs strauji nepalielināsies.

Kompānija "MasterCard", kas ir galvenā "Visa" konkurente, nevarēja sniegt datus par operācijām Krievijā ar ārvalstīs emitētajām kartēm, bet sava konkurenta statistiku tā atteicās komentēt.

Bezdarba līmenis maijā samazinājies līdz 7,0%

DELFI 06/14/06    Šī gada maijā bezdarba līmenis Latvijā, salīdzinot ar aprīli, samazinājies par 0,3 procenta punktiem un bija 7,0%, portālu "Delfi" informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Daine.

Bezdarba līmenis aprēķināts no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, tajā iekļauti arī aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistītie bezdarbnieki.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), bija 6,3%, informēja NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2006.gada maija sākumā bija 77 151, maija beigās – 74 789 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2362 cilvēkiem. Maijā bezdarba līmenis nav pieaudzis nevienā valsts rajonā un pilsētā, palicis nemainīgs 4 rajonos, bet samazinājies 28 rajonos un pilsētās.

NVA informācija liecina, ka 2006.gada maijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7408 personām, tas ir par 709 cilvēkiem vairāk nekā 2006.gada aprīlī.

Viszemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts: Rīgas rajonā 4,7%, Ogres rajonā – 4,8%, Saldus rajonā – 5,0%, Tukuma rajonā – 5,1%, Limbažu rajonā – 5,8%, Cēsu rajonā – 5,8%, Valmieras rajonā – 5,9%, Talsu rajonā – 6,2%, Jelgavas rajonā – 6,5%, Bauskas rajonā – 6,6%, Ventspils rajonā – 7,6 %, Alūksnes rajonā – 8,0%, No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā - 3,9%, Jelgavā – 5,5%, Jūrmalā - 5,8%, Ventspilī – 6,5%.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: maijā Ludzas rajonā tas bija 27,0%, Rēzeknes rajonā - 25,6%, Krāslavas rajonā - 20,8% Balvu rajonā - 19,9%, Preiļu rajonā - 19,9%, Daugavpils rajonā - 15,4%.

2006.gada maijā Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji reģistrēja 7684 brīvās darba vietas, to skaitā uz laiku līdz diviem mēnešiem pieteica 211 brīvās darba vietas. Pastāvīgā darbā iekārtojās 3895 bezdarbnieki, no tiem 694 ilgstošie bezdarbnieki.

Pamatojoties uz NVA rīcībā esošo informāciju, tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis valstī 2006.gada jūnijā būtiski nemainīsies.

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn - 47% no ES vidējā līmeņa

LETA  06/15/06    Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2005.gadā bija 47% apmērā no 25 Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā līmeņa un joprojām ir zemākais starp visām ES valstīm, liecina ceturtdien publiskotās ES statistikas biroja "Eurostat" aplēses.

No visām ES valstīm lielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir bijis Luksemburgā, kur ES vidējais līmenis ir pārsniegts 2,5 reizes. Augsti IKP rādītāji ir arī Īrijā, kur ES vidējais rādītājs ir pārsniegts par 37%, Dānijā - par 24%, Nīderlandē un Austrijā - par 23% un Beļģijā - par 18%.

Savukārt vismazākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc Latvijas ir bijis Polijā - 50% no ES vidējā līmeņa, Lietuvā - 52%, Slovākijā - 55% un Igaunijā - 57% no ES vidējā līmeņa.

Salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju, "Eurostat" izmanto mākslīgu valūtu - pirktspējas standartu (Purchasing Power Standard jeb PPS), kurā ņemtas vērā cenu atšķirības dažādās valstīs. Par bāzi IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzināšanā ir pieņemts 25 ES valstu vidējais rādītājs.

Pētījumā iekļautas arī ES kandidātvalstis. Horvātijā IKP uz vienu iedzīvotāju 2005.gadā ir bijis 47% apmērā no ES vidējā līmeņa, Rumānijā - 35%, Bulgārijā - 32% un Turcijā - 31% no ES vidējā līmeņa.

Katram ārvalstu ekonomisko sakaru veidošanā ieguldītajam latam bijusi 60 latu atdeve

LETA  06/15/06    Pēdējos divos gados katram latam, ko Latvija ieguldījusi ekonomisko sakaru veidošanā ar ārvalstu uzņēmējiem, bijusi 60 latu atdeve, ceturtdien žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP).

No valsts budžeta šim mērķim laika posmā no 2003. līdz 2005.gadam piešķirti 2,7 miljoni latu, tai skaitā 1,2 miljoni latu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībām ārvalstīs, skaidroja Štokenbergs.

Investīciju veidā šajā laikā no ārvalstīm Latvijā nonākuši vairāk nekā 100 miljoni latu, bet eksports bijis 53 miljonu latu vērtībā.

Šodien Ekonomikas ministrija un LIAA piekto reizi organizēja Latvijas uzņēmēju tikšanos ar LIAA pārstāvniecību ārvalstīs vadītājiem un diplomātiem, kas nodarbojas ar ekonomiskajiem jautājumiem.

LIAA direktors Andris Ozols sacīja, ka aģentūras mērķis ir ar šādiem pasākumiem un pārstāvniecībām ārvalstīs motivēt uzņēmējus iet jaunos tirgos - veicināt eksportu un piesaistīt investīcijas.

Štokenbergs uzsvēra, ka turpmākajā LIAA darbībā ir jāstiprina ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs, kā arī jāpaplašina to loks.

LIAA pārstāvniecība ASV tika atklāta šī gada 1.martā, tomēr tā darbojas jau kopš janvāra, teica tās vadītājs Uldis Salenieks. Pārstāvniecība sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju organizēja konferenci, kas tika veltīta abu valstu finanšu sektoru sadarbības stiprināšanai. Salenieks atzina, ka pasākuma apmeklētība bija lielāka, nekā tika gaidīts.

Tāpat maijā notika ASV un Baltijas tirdzniecības un investīciju misija. Patlaban LIAA pārstāvniecība ASV strādā pie mašīnbūves un nekustamo īpašumu uzņēmumu vizītes uz Latviju.

Aģentūras pārstāvniecība Krievijā darbojas kopš šī gada janvāra, līdz šim sniegtas aptuveni 30 konsultācijas Krievijas un Latvijas uzņēmējiem, žurnālistiem teica LIAA pārstāvniecības Krievijā vadītājs Olafs Slūtiņš.

29.jūnijā Rīgā gaidāma Vologdas apgabala gubernatora un uzņēmēju vizīte, informēja Slūtiņš. Šajā reģionā vairākus klientus jau ir ieguvis "Parex līzings", noslēdzot līgumus 2,2 miljonu ASV dolāru vērtībā.

LIAA ārvalstu vēstniecības strādā kopš 2003.gada. Patlaban to ir desmit - Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Krievijā, Lielbritānijā, Kazahstānā, Nīderlandē, Norvēģijā, Dānijā un ASV.

Jauno ES dalībvalstu pievienošanās Šengenas līgumam aizkavēsies

LETA  06/15/06    Latvija, tāpat kā citas jaunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, nespēs pilnībā pievienoties Šengenas līgumam 2007.gadā, jo tobrīd vēl nebūs gatava otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II), informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

SIS II izbūve Strasbūrā, Francijā, ir aizkavējusies un tāpēc tā nevarēs uzsākt darbu, kā plānots, 2007.gada martā.

EK sadarbībā ar dalībvalstīm tuvākajā laikā pārstrādās projekta grafiku. Plānots, ka jaunie termiņi būs zināmi jūlija vidū. Vienlaikus EK un ES Padomes eksperti turpinās meklēt iespējas paātrināt robežkontroles atcelšanu uz ES iekšējām robežām.

Latvija plānojusi pievienoties Šengenas līgumam 2007.gadā. Šis gads ir minēts kā iespējamais termiņš, kad tiktu pabeigta Šengenas informācijas sistēmas izveide, kuras mērķis ir jauno ES kandidātvalstu uzņemšana.

Lai jaunās valstis varētu pievienoties, ir nepieciešama adekvāta informācijas sistēma, kā arī jauno dalībvalstu spēja izpildīt prasības visos četros galvenajos Šengenas līguma aspektos: ārējā robežkontrole, Šengenas informācijas sistēma, vīzas un policijas sadarbība.

Šobrīd Šengenas līgums ietver lielāko daļu veco ES dalībvalstu, izņemot Lielbritāniju un Īriju. Šengenas līguma noteikumi atceļ robežkontroli starp līguma dalībvalstīm.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) uzskata, ka Latvija ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības, lai līdz ar jaunajām ES dalībvalstīm 2007.gadā pievienotos Šengenas līgumam, informēja Iekšlietu ministrijas (IM) Preses un sabiedrisko attiecību departamentā.

Turklāt Jaundžeikars apsver iespēju ar Baltijas valstu iekšlietu ministriem meklēt veidu, kā paātrināt robežkontroles atcelšanu starp Baltijas valstu iekšējām robežām. Baltijas valstu iekšlietu ministru padomē jau tika panākta konceptuāla vienošanās, ka nepieciešama kopēja valstu nostāja Šengenas jautājumos.

Jaundžeikars uzskata, ka Eiropas Savienības iekšlietu ministriem ir jāvienojas par tālāko rīcību un papildu pasākumiem, lai neciestu Šengenas paplašināšanās process un jauno dalībvalstu pilntiesīga dalība Šengenā.

Tāpat ministrs norāda, ka ES dalībvalstīm jāmēģina saīsināt SIS II tehniskā projekta izstrādei nepieciešamo papildu laiku. "Vajadzīga strikta politiskā vadlīnija, ka kavēšanās nedrīkst būt ilglaicīga. Tai jābūt skaidri definētai un katrai kavējuma nedēļai pamatotai," uzskata iekšlietu ministrs.

Pārdošanas menedžeri – deficītā

Inga Balode,  NRA  06/15/06    Būvdarbu vadītājiem algas ir sākot ar 1500 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

"Pašlaik darba tirgū īpaši pieprasīti ir dažādu nozaru pārdošanas menedžeri, celtniecības speciālisti un noliktavu darbinieki," stāsta personāla atlases kompānijas Komin projekta edarbs vadītāja Santa Kārkliņa.

Savukārt edarbs konsultante Ieva Sūna norāda, ka pieprasījums pēc iepriekš minētajiem speciālistiem nozīmē arī krietni lielākas algas nekā pirms pāris gadiem.

Piemēram, celtniecībā sertificētiem un kvalificētiem būvdarbu vadītājiem tagad algas esot tādas, lai uz Īriju darbā braukt nebūtu vērts, – sākot ar 1500 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Savukārt noliktavu darbinieku mēneša atalgojums esot vismaz 250 lati pēc nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar situāciju darba tirgū pirms pieciem gadiem, kad edarbs sācis piedāvāt pakalpojumus internetā gan darba devējiem, gan darba meklētājiem, būtiski pieaudzis interneta lietotāju skaits un arī darba tirgus dalībnieku aktivitāte reģionos.

"Pirms pieciem gadiem ik dienas www.edarbs.lv bija aptuveni 60 aktuālas vakances un 30–40 pastāvīgi klienti – darba devēji, kas kadrus meklēja ar interneta starpniecību.

Tagad ik dienu mūsu mājaslapā atrodamas 350–400 vakances, savukārt pastāvīgo klientu skaits pieaudzis līdz 150–200.

Lai arī tādu kompāniju, kas ar interneta starpniecību piedāvā meklēt darbu vai darbiniekus, tagad ir daudz, ietekmīgāko spēlētāju skaits palicis nemainīgs – trīs četras kompānijas.

Turklāt daudz labāk tirgū savas pozīcijas spēj noturēt tās kompānijas, kas līdztekus personāla atlasei internetā piedāvā arī citus personālvadības risinājumus, jo līdzās tradicionālajai personāla atlasei īpaši aktuāla pašlaik ir arī darbinieku apmācība, motivācija un noturēšana uzņēmumā," saka personāla atlases kompānijas Komin projekta edarbs vadītāja S. Kārkliņa.

E-darba ekspertes uzsver, ka situāciju darba tirgū ietekmējusi gan jaunu lielu starptautisku kompāniju ienākšana vietējā tirgū, gan daudz plašākas iespējas meklēt darbu ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, gan strauja atsevišķu tautsaimniecības nozaru, piemēram, celtniecības, attīstība, kas darba meklētājiem nozīmējot gan plašākas darba iespējas, gan lielākas ambīcijas un prasības, savukārt darba devējiem liekot domāt par jaunām darbinieku piesaistes un motivācijas metodēm un arī lielākām algām. Komentējot izmaiņas darba tirgū pēdējos piecos gados, I. Sūna norāda, ka, piemēram, datortehniku apguvuši arī gados vecākie speciālisti un datortehnikas nezināšana vairs nav šķērslis, lai darba devēji varētu izmantot šo kvalificēto un ilggadējo speciālistu pieredzi. Savukārt, teiksim, pārdošanas menedžeriem tiek prasītas padziļinātas zināšanas konkrētajā nozarē, un viņu prasības arī attiecīgi augušas – dienesta auto, darba devēja apmaksātas mobilā telefona sarunas, portatīvais dators u. c.

"Darba devējiem, kas ar mūsu starpniecību meklē personālu, piedāvājam gan pieeju datu bāzēm, gan sludinājumu ievietošanu internetā, gan darbinieku atlasi pēc mūsu rīcībā esošajām datu bāzēm, gan konsultācijas personāla vadībā. Viena sludinājuma ievietošana www.edarbs.lv maksā 36 latus plus pievienotās vērtības nodokli, savukārt pieeja datu bāzei un iespēja publicēt neierobežotu skaitu sludinājumu – 125 latus plus pievienotās vērtības nodokli mēnesī.

Savukārt darba meklētājiem ir iespēja mājas lapā www.edarbs.lv uzrakstīt un saglabāt savu CV datu bāzē, kā arī bezmaksas pieeja aktuālo vakanču sarakstam, turklāt viņi var piedalīties arī dažādās izlozēs un laimēt vērtīgas balvas," stāsta S. Kārkliņa.

Arī tiem, kuriem darbs jau ir, I. Sūna iesaka ievietot savu CV edarba datu bāzē, jo tas dod iespēju saņemt konkrētajam speciālistam piemērotus aktuālus darba piedāvājumus, kas citādi paliek nepamanīti.

Pieprasītākie speciālisti

- dažādu nozaru pārdošanas menedžeri;

- pārdevējikonsultanti;

- būvdarbu vadītāji, būvinženieri, tāmētāji un citi celtniecības darbinieki;

- inženieri, tehnologi, tehnisko specialitāšu darbinieki;

- sekretāres, biroja administratores, asistenti;

- noliktavu darbinieki;

- darbinieki apkalpojošajā jomā (pavāri, bārmeņi, viesmīļi);

- informācijas tehnoloģiju speciālisti;

- transporta koordinatori, ekspeditori, eksporta speciālisti;

- mārketinga speciālisti.

Avots: www.edarbs.lv

TAUTAS PSĪHĒ...

«Ja neesi upuris, tu neesi latvietis»

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"  06/13/06     Vēlēšanu tuvums no jauna saasina jautājumu par to, vai "tautai gribas vadoni", kāpēc vēlētāji notic "piena upēm ķīseļa krastos", kāpēc nozīmīgas ir nacionālās vai sociāldemokrātiskās idejas un vispār — kādi mēs, latvieši, esam? Nedēļa par to sarunājas ar ārstu un psihoterapeitu Viesturu Rudzīti.

Psihoterapeits Viesturs Rudzītis ir viens no Moreno institūta veidotājiem Latvijā — institūts piedāvā apgūt izglītību psihodrāmas, sociometrijas un grupu psihoterapijas jomā. Psihodrāma ir psihoterapijas virziens, kurā strādā Viesturs Rudzītis, un šis virziens ar mērķtiecīgi virzītas, dramatiskas darbības palīdzību izpēta un risina indivīda vai grupas problēmas. Rudzītis ir uzrakstījis arī divas grāmatas — Bendes meitiņa un viņas tēvs un Dejas uz palodzes pie atvērta loga.

"Katrs otrais cilvēks Latvijā uzdod savā vai savas ģimenes pieredzē sakņotus jautājumus par alkoholu vai narkotikām. Tikai sākotnēji tie šķiet vienkārši. Ir svarīgi tos uzdot, jo atkarība ir vārti ceļā pie sevis. Šajā ceļā ir daudzas krustceles — pa tām var nonākt gan debesīs, gan ellē" — šo tekstu Viesturs Rudzītis ir izvēlējies kā moto, liekot to uz savas pirmās grāmatas Bendes meitiņa un viņas tēvs vāka. Tajā atrodams psihoterapeita skatījums par to, no kurienes mēs nākam un kādi zaudējumi, atkarības un ieguvumi mūs sagaida ceļā pie sevis. Cilvēki, runājot par dzīvi, bieži mēdz teikt, ka mēs visi nākam no savas bērnības. Viesturs Rudzītis papildina un precizē — mēs nākam no savas ģimenes un tautas vēstures, kas stiepjas sensenā pagātnē. Tādēļ nav nemaz tik pārsteidzoši grāmatā Bendes meitiņa un viņas tēvs lasīt par sociālajām lomām: par verga un kunga savstarpējo atkarību, par bērna, vecāku un vecvecāku lomu trīsstūri un par latvieti, vācieti un krievu, par latgalieti un malēnieti, par ebreju un čigānu, visbeidzot arī par sociālistu, komunistu un nacionālsociālistu.

Interesants ir psihoterapeita skatījums arī uz dažādām kultūrām, kuras sajaukušās un viena otru ietekmējušas teritorijā, kuru šodien saucam par Latviju. Izrādās, ka, palūkojoties uz latviešiem ar psihoterapeita acīm, kļūst redzams, ka mēs esam līvu un baltu cilšu kopīgais turpinājums, kas nozīmē — dažādu kultūru sajaukumu. Līvi pieder pie reaktīvo kultūru grupas — viņu izdzīvošana lielā mērā ir bijusi atkarīga no attiecībām ar dabu, ar spēju izturēt. Savukārt cilvēki, kas dzīvojuši kaut arī skarbos, tomēr krietni mērenākos vides apstākļos, varēja atļauties arī dažas "vaļības" savu interešu un jūtu apmierināšanai, gan nezaudējot kontroli pār to, kas notiek. Šie cilvēki pieder pie tā dēvētās lineāri aktīvo kultūru grupas, to vidū ir vācieši, skandināvi un tie latvieši — kā raksta Rudzītis — "kas nav līvi, latgalieši vai krievi". Un vēl ir multiaktīvo kultūru cilvēki, kas dzīvo tur, kur ir daudz saules, kur retas ir dabas katastrofas un kur cilvēki ir pieraduši pie domas, ka mīlestība viņiem vienkārši pienākas, nevis īpaši jānopelna vai ka tā ir kā brīnums. Protams, kultūras mēdz dalīt arī zemkopju un klejotāju kultūrās, tādēļ atliek vien piekrist psihoterapeitam, ka kultūras bāze Latvijā ir unikāla. Tiesa, viņš šo apzīmējumu nelieto mums tik mīļajā komplimentārajā nozīmē — ka esam labākie, gudrākie un vērtīgākie. Rudzītis par šo unikalitāti raksta: "Tik mazā teritorijā ar tik mazu iedzīvotāju skaitu un tik mazu cilvēku blīvumu dabūt kopā visu triju kultūru reprezentācijas ir... vai nu liela laime, vai liels zaudējums. Droši vien, gan viens, gan otrs. Dažādu tipu kultūru satikšanās vienmēr ir problēma un izaicinājums, kas prasa lielu kultūras darbu, lai šī satikšanās radītu efektu, nevis defektu." Viesturs Rudzītis arī uzdod jautājumu: "Vai sakārtosies vienā veselumā līviski malēniskā reaktivitāte, vāciskā lineārā aktivitāte un (latviski) latgaliski krieviski lietuviskā multiaktivitāte? Vai mēs spēsim to saprast un izmantot, vai esam nolēmuši sevi bojāejai kā pie Bābeles torņa?"

Vai pietiek ar labākajiem politehnologiem, lai panāktu varu pār cilvēku prātiem? Vai cilvēki tomēr ir tik vienādi, ka visiem der vienas un tās pašas pakļaušanas formulas?

Svarīga ir varas motivācija — vislielākā vajadzība pēc varas ir cilvēkiem, kuriem ir vajadzīga atveseļošanās jeb traumētiem cilvēkiem. Cilvēki, kuriem ir zaudējums, meklē noteikšanu pār to, lai dabūtu resursus sevis atveseļošanai. Tā ir visstiprākā varas tieksme — es to saucu par Upura varu. Jebkurā sabiedrībā ir cilvēki, kas atrodas zaudējuma fāzē un kuriem ir vajadzība sevi sadziedēt ar Upura lomas palīdzību. Attīstītās, diferencētās sabiedrībās ir mehānismi, kas, piemēram, nodala — te mums ir slimnieki un te mums ir politika. Pie mums šīs lietas lielā mērā ir sajauktas.

Vai tas nozīmē, ka vieni, kam vajadzīga atveseļošanās, iesaistās politikā ar zemapziņā slēptu domu, ka viņi sakārtos ārējo pasauli tā, lai viņiem kļūtu vieglāk? Bet otri kļūst par politikas un politiķu pielūdzējiem, cerot, ka tie nāks kā glābēji un palīdzēs atrisināt iekšējās problēmas?

Jā, mehānisms ir tāds. Visspilgtākie upuri nokļūst uz politikas skatuves, bet tie, kas nav tik spilgti, par viņiem balso.

Tas ir mulsinošs un patiesībā arī aizvainojošs apgalvojums — cilvēks no sirds grib rūpēties par valsti un līdzcilvēkiem, bet tad atnāk psihoterapeits un saka, ka viņš ir slims.

Tas nav apvainojums. Ja cilvēks ir slims, viņam to vajag saprast un vajag ārstēties. Mēs taču to labi saprotam attiecībā uz ķermeņa slimībām. Ar vīrusu slims cilvēks mājās ārstējas. Emocionāli slimam cilvēkam ir jāšķiro, kas notiek. Ar vienu kāju emocionāli slimais cilvēks "stāv" savā iekšējā pasaulē, kurā tajā brīdī ir lielas problēmas. Tas tā ir nevis tāpēc, ka cilvēks ir slikts, bet viņš ir piedzīvojis zaudējumus vai krīzes, kas varbūt ir vecuma vai attīstības krīzes, ko piedzīvo visi cilvēki, un tas ir normāli. Viens no mehānismiem jeb veidiem, kā ar to tikt galā — ir projicēt jeb pārnest iekšējos pārdzīvojumus uz ārpasauli. Cilvēkam vajadzētu atšķirt un saprast, kas ir viņa rīcības dzinulis. Nebūtu slikti, ja būtu kādi sabiedriskie mehānismi, kas spētu nošķirt šīs lietas un pateikt — mēs par tevi nevēlēsim, atveseļo sevi!

Cilvēki bieži vien starp vārdiem "slims" un "slikts" velk vienlīdzības zīmi.

Jā, bet es šobrīd šo jēdzienu "slims" lietoju provokatīvi, lai problēmu paspilgtinātu. Nākamā lieta, ko gribu teikt, — slimot ir normāli. Mēs nevaram augt un attīstīties, šad tad nesaslimstot. Bet, ja cilvēks ir slims, tad viņam ir jāārstējas, viņam ir jāglābj sevi, nevis sabiedrību. Pretējā gadījumā cilvēks, kad viņu ievēlēs, nedarbosies sabiedrības labā, jo kritēriji būs citi. Tādā gadījumā cilvēkam būs sajūta, ka viņš izglābis sabiedrību nevis tad, kad labums būs sabiedrībai, bet tad, kad labi būs viņam pašam. Atcerieties, Staļins trīsdesmit astotajā gadā, pēc lielajām represijām un cilvēku nogalināšanas sacīja, ka dzīvot ir kļuvis labāk un jautrāk. Viņam bija tāda sajūta, ka ir notikusi attīrīšanās un katarse, un viņš tiešām juta, ka kļuvis gaišāk. Staļins bija tipisks emocionālais slimnieks. Viņš nebija psihotisks slimnieks, kam vajadzīgs psihiatrs, viņš bija pilnībā pieskaitāms cilvēks. Staļinam bija tipiska upura uztvere un domāšana, tipiska sevis identificēšana ar valsti.

Latvieši par sevi bieži vien mēdz teikt, ka ir bāriņu tauta. Ko tas nozīmē?

Tas ir nopietns darbs vēsturniekiem un arheologiem. Es varu tikai izteikt savas hipotēzes, kurām līdzīgas jau ir izteiktas agrāk. Tas, par ko mēs runājam — bāriņu, zemnieku tauta —, tie ir upuri. Latvietis ir upuris — ja neesi upuris, tu neesi latvietis! Jeb citiem vārdiem — ja neesi slims, neesi latvietis! Tas ir mehānisms, kas, manuprāt, ir darbojies vismaz tūkstoš gadu. Tas izraida no tautas tos, kuri nav upuri, kuri nav tādi paši kā pārējie. Cilvēks sāk runāt vācu valodā, viņam liekas, ka viņš vairs nav latvietis, un viņš kļūst par kārkluvācieti. Tas ir interesants fenomens — iekšējā emigrācija Latvijas teritorijā. No kā rekrutējās baltvācieši jeb Baltijas aristokrāti? Vai viņi visi atbrauca no Vācijas? Esmu runājis ar vēsturniekiem par to, kurš dzīvoja 13., 14. gadsimta pilīs. Pārsteidz šo cilvēku mazais skaits. Bet tas liek domāt par kādu nerakstītu sociālu vienošanos — viņiem tika ļauts spēlēt tautas augšslāņa lomu, bet — runājot vāciski. Tas saglabājās gadsimtiem ilgi — ģimenes, kuras jutās izaugušas no "vienkāršās tautas", izjuta nepieciešamību nerunāt latviski — iekšēji emigrēt. Jautājums par Kaupo vai Kangaru nepavisam nav tik vienkāršs.

Kad mēs vairs negribam būt upuri, mums kļūst par šauru latviskajā identitātē?

Jā! Ir ļoti bīstami to neapzināties. Mēs īstenojam vēlmi, kļūstam par baltvāciešiem ne tikai fiziski, bet gribam to arī savās galvās, jo sakām, ka tagad mēs būsim kungi — mums ir šim stāvoklim atbilstoši mantiskie vai politiskie rādītāji. Bet mēs nekļūstam par kungiem automātiski, bez tā kultūras slīpējuma, kuru radīja gadsimtiem ilgas kultūras un izglītības evolūcijas pieredze, mēs tā arī paliekam par upuriem.

Bez šīs kultūras patinas iniciētās personiskās attīstības mēs paliekam kā Bulgakova Šarikovs un nevaram integrēt jeb iesaistīt sevī redzējumu, ka esam atbildīgajā Tēva lomā ļautiņiem, kas dzīvo šajā teritorijā, cits citu apkaro, nīst un klačojas.

Paskatieties grāmatu par Latvijas muižu arhitektūru — tas bija kā māju tīkls, kurās dzīvoja cilvēki, kas nesa atbildību, kuru sniedz sabiedrības Vecāku loma. Kas bija starp šīm mājām? Vide, kas nekad nekļuva patstāvīga — Bērni, Upuri. Piļu vietā tagad vismaz ir drupas. Kas ir būdiņu vietā?

Vai lietuviešus nav skārusi "upura slimība"?

Polijas–Lietuvas ūnijā lietuvieši nerakstīja lietuviešu valodā valstī, kas toreiz bija Eiropas lielvara. Valstī bija četras valodas (arī poļu, latīņu un rutēņu), no kurām viena bija lietuviešu valoda, bet viņiem pašapziņa bija daudz veselīgāka, bija vajadzība ar "vienkāršās tautas — lietuviešu — valodas" palīdzību sociāli iezīmēt Bērnus vai Upurus. Tātad, lai mēs paaugtos, mums jārunā citā valodā.

Vai tas ir tik neizbēgami — būt upurim?

Kad Mozus izveda savu Upuru tautu no Ēģiptes, viņu bija tikai sešsimt tūkstoši. Ir pagājuši tikai daži gadu tūkstoši, bet tauta, pat tad, kad bija zaudējusi savu valodu un teritoriju, ir pratusi to atgūt. Tautai ir sava attīstība, tā ir kā koks, kuram var būt daudz zaru un plaša lapotne. Latvieši varbūt pašlaik ir kā resns, bet krietni aplauzīts koks. Man šķiet, ka ir jāinvestē iekšējā, emocionālā sevis apzināšanā, pašattīstīšanā un veselīgā domāšanā, lai apzinātos šīs lietas.

Kā to izdarīt? Kā panākt, lai cilvēki dzird to, kas nav patīkams?

Ar cilvēku kaut kas notiek, un kādā brīdī viņš kļūst pieaudzis — es nerunāju par fiziskā ķermeņa pieaugšanu. Par divdesmitgadīgu cilvēku var teikt, ka fiziski viņš ir pieaudzis, bet tas nenozīmē, ka viņš ir emocionāli pieaudzis. Tāpat notiek ar tautu. Kādā brīdī mēs raudzīsimies uz politisko teātri un adekvāti reaģēsim no daudzu lomu perspektīvām. Pašlaik politiķiem kā maziem bērniem ir sajūta, ka viņi ir pasaules centrs. Viņi uzskata sevi par simt gudrākajām galvām vai lieto vēl kādas citas narcisistiskas konstrukcijas. Viņi domā — ja neesi politikā vai ja tev nav miljona, tad neesi nekas. Bet ir cilvēki, kuriem nav varas, nav miljona, bet viņiem ir izglītība, pieredze un viņi ir veseli un tādā mērā pieauguši, ka ir psiholoģiski spējīgi uzņemties atbildību par sabiedrību.

Mēs runājām par to, ka cilvēki, kas vairs negribēja būt upuri, kļuva par vāciešiem jeb precīzāk — tā radās baltvācieši. Kā jūsu skatījumā veidojās latviešu attiecības ar krieviem?

Krievu tauta vēsturiski ir spējusi izveidot diferencētu daudzšķiru sabiedrību, kura atšķirībā no Latvijas nācijas, runāja vienā valodā. Tomēr tai bija līdzīgas augšanas grūtības kā latviešiem — kā kļūt par Kungu, un liela tautas daļa nemainīgi palika šajā Zemnieka — Bērna lomā. Tomēr 19. gadsimtā pēc iepriekšējā gadsimta nosacītā sastinguma cara patvaldība darīja ārkārtīgi daudz, lai kopā ar landtāgos apvienoto vācu Kungu kārtu ieaicinātu latviešus brīvībā un atbildībā. Latviešu mantiskais un izglītības stāvoklis palēnām uzlabojās. Tomēr sekoja 1905. gada revolūcija, kas bija vērsta gan pret vāciešiem — Vecākiem —, gan kopā ar krieviem — Upuriem —, pret krieviem — Vecākiem — un īpaši pret caru kā tētiņu.

Tiek uzskatīts, ka tauta pamodās, sāka skatīties sev apkārt ar redzošākām acīm un vēlējās kļūt brīva.

Līdz šim uz šiem procesiem esam skatījušies no absolūti šķiriskā Upura viedokļa, neanalizējot, kas un kāpēc tā notika no Vecāku lomas skatu punkta, kā to darīja laikam vienīgais tā laika latviešu konservatīvais politiķis Andrievs Niedra.

Kaut vai septiņpadsmitais gads, kad Latvijā demokrātiskā (!!!) ceļā nodibinājās padomju (Upuru) republika, un tapa latviešu sarkanie strēlnieki. Viņi bija kā smilšu graudiņš, kas visu izšķir. Apkārt klīda milzīgas, haotiskas krievu Bērnu — Upuru masas, bet tā mazā, Vecāku audzinātā un tādēļ disciplinētā Bērnu — Upuru — saujiņa ap Ļeņinu, kam bija slimīgāka, tāpēc stiprāka Upuru varas motivācija, totāla haosa apstākļos izšķīra visu. Tā bija ļaužu grupa, kas rīkojās, pakļaujoties iekšējam impulsam, paši nesaprotot, ko ir izdarījuši. Tas ir jautājums par to — nogalināt vai nenogalināt tēvu, kurš mūsu labā tik daudz darījis. Viņi pakļāvās impulsam — nogalināt tēvu. Tā tas ar cilvēkiem notiek ik uz soļa. Tas ir jautājums par to, kā man mīlēt tēvu un kā man no viņa atdalīties, aiziet prom un vai tas ir iespējams bez tēva nogalināšanas?

Tā ir kā vainas apziņa, ka, tikai pateicoties tēvam, dēls par kaut ko ir kļuvis, bet to negribas atzīt?

Jā, ar cilvēkiem tā notiek. Tēva nogalināšana simboliski jau vienmēr nenozīmē viņa fizisko iznīcināšanu, bet gan pārspēšanu.

Deviņpadsmitajā gadsimtā vectēvs dabūja no barona zemi apstrādāšanai. Tēvs to pārspēja — zemi apstrādāja un izpirka. Vecākais dēls mēģināja to pārspēt — palika pie zemes, vidējais dēls aizgāja par rekrūti, bet jaunāko dēlu aizsūtīja studēt uz Pēterburgu — īpaši sagatavojot "pārspēšanā". Jaunākais izstudēja un uztaisīja revolūciju, tēvu "nogalinot".

Tas ir arī stāsts par Raini — viņš ir Dienas Lapas redaktors ar advokāta izglītību. Viņš dzīvo Rīgā sešistabu dzīvoklī, saņem ļoti lielu algu, bet uztur savā dzīvoklī pudeles brāļu kompāniju un maksā viņiem no savas kabatas par to, ka viņi raksta Dienas Lapai. Ar savu rīcību viņš objektīvi veicina revolucionāru darbību, lai gan subjektīvi mēģina atrisināt savas un ģimenes psiholoģiskās problēmas. Rezultātā simboliskais Tēvs viņu soda, viņa materiālais stāvoklis sabrūk, viņš ir spiests iztikt no trīsdesmit rubļiem mēnesī. Gaidot spriedumu, viņš dzīvo Pleskavā, istabiņā virs vistu kūts, kurā viņš var nokļūt tikai pa redeļu kāpnēm. Viņa tēvs savulaik nomas naudā par Jasmuižu maksāja gadā aptuveni piecus tūkstošus rubļu, bet par dēla studijām — vismaz tūkstoti gadā. Rainim bija grūti sevi formulēt kā neatkarīgu no sava tēva pozitīvā, vērtības radošā, apliecinošā veidā. Vai Rainis tēvu pārspēja kā revolucionārs? Nē — tā viņš to "nogalināja". Pārspēšana notika caur dzejnieka radošo darbību — Pliekšānu ģimenes vēsturē sakņotos jautājumus risinot.

Kādi īsti bija ģimenes liktenīgie jautājumi?

Rainim divi vecākie brāļi ir agri miruši. Pumpuram viens brālis mira pirms viņa, divi — pēc viņa. Ja skatāmies tālāk, redzam, ka Hitleram divi brāļi un māsa nomira pirms viņa, un viens brālis — pēc viņa. Staļinam divi brāļi nomira pirms viņa. Ļeņinam pirms viņa nomira māsa. Kā ģimene pārdzīvo zaudējumu un kas notiek ar bērnu, kurš piedzimst laikā, kad ģimene pārdzīvo? Rainis ir ļoti tipisks gadījums. Ja sāpes un sēras neizsēro un ja neizdusmojas uz mirušajiem — un vērst dusmas pret bērnu ir ļoti grūti — tad vienmēr rodas jautājums, kas notiks ar ģimeni, kura "norij dusmas"?

Vai tas nozīmē, ka cilvēkos vienmēr slēpjas iekšējas, neapjaustas dusmas uz mirušajiem par to, ka viņi ir nomiruši un sāpinājuši palicējus?

Jā, notiek tieši tā. Bet ir ļoti grūti dusmoties uz mirušu bērnu. Dusmas ir tā enerģija, ar kuru var uzcelt žogu ap kapsētu, lai mirušie nenāk dzīvē. Starp citu, padomājiet — kāpēc vecajām kapsētām ir tādi pamatīgi žogi, kas bieži mūrēti no lieliem laukakmeņiem? Ja dusmu nav, mirušie nāk cilvēku dzīvēs. Neizteiktās dusmas cilvēkos aug. 1905. gada revolūcija ir sakrāto dusmu izliešana, jo Latvijas teritorijā jau divsimt gadus nebija bijis karš. Cilvēki nevarēja izteikt savas dusmas aktīvi un apzināti pirms tam. Līdzīgi dusmu uzplūdi notika arī pēc tam. Interesants ir laiks, kurā pašlaik dzīvojam. Cilvēkos ir daudz dusmu, un var gadīties, ka vajag tikai vienu emocionāli slimu cilvēku, kas varēs paraut sev līdzi dusmīgos un aizkaitinātos. Te, Latvijā, vēl var būt tāds "ķīselis", ka mēs pat nesapratīsim, kas notiek, bet, iedomājoties vien, kļūst baisi. Ir vajadzīgs hipotētiskais politiskais līderis, kurš pēc cilvēku izjūtas paudīs viņu dziļākās jūtas un vēlmes un ar kuru cilvēki varēs identificēties, lai sāktos jukas un nepatikšanas. Tādā situācijā valstij ir vajadzīga ļoti stipra demokrātija, kuras mums nav, un ļoti attīstīta sabiedrība, lai no tā aizsargātos. Vācijā pirms Otrā pasaules kara bija līdzīga situācija, jo tur, par spīti kultūrai, pēc monarhijas gāšanas bija zināms vakuums, bet demokrātija vēl nebija attīstīta. Vācu sabiedrība netika galā ar Hitlera fenomenu, kurš bija tik spēcīgs tieši tāpēc, ka izteica vācu kā zaudētājas vai Upuru tautas dziļākās jūtas. Pie mums, manuprāt, šobrīd ir līdzīga situācija, jo cilvēkiem ir ārkārtīgi daudz neizsāpētu zaudējumu. Mums nav kulturālas atbalsta sistēmas zaudējumu izsāpēšanai. Mēs esam spiesti strādāt ar sevi ārējā vidē — iet politikā vai iet uz darbu, lai darbotos ar saviem zaudējumiem. Ir vajadzīga kulturāli formulēta telpa, kur es varu izkliegt savas sāpes, kur es varu sašķirot savas problēmas un atdalīt iekšējās no ārējām problēmām. Tad cilvēks racionāli spētu saprast, kas ir viņa vajadzības un kas ir ekonomika vai politika, un kādi jautājumi, sevi attīstot, ir jārisina tajās jomās, kāds ceļš ejams, valstiskos jautājumus risinot. Tagad bieži vien visi šie jautājumi ir juku jukām. Galu galā mūsu ķermenim ir fizioloģiskas vajadzības, un mēs esam iekārtojuši kulturālas telpas, kur tās nokārtot. Mēs taču nestaigājam smirdēdami, ar netīrām biksēm un neapgalvojam, ka nekā tāda kā fizioloģisko vajadzību nav, jo nekādu fizioloģisku vajadzību nav un nevar būt.

Tātad cilvēkam jādod iespēja tikt galā ar dusmām un sāpēm, jāmācās to darīt, tāpat kā jāmācās nošķirt emocijas un prātu?

Jā, citādi notiek tā, kā Blaumanis teica, — ka žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri. Un tad prāts vairs nav cilvēka ceļvedis un drošais motivētājs, bet gan zaudētājs iekšējā konfliktā pašam ar sevi.

Savā grāmatā jūs rakstāt, ka cilvēki dara labu tādēļ, lai atbrīvotos no savām sāpēm. Tātad, redzot sunīti ar ievainotu ķepu, mums par viņu sāp sirds un mēs dzīvnieciņam palīdzam tāpēc, lai mums pašiem vairs nesāpētu? Vai tas ir vienīgais laba darīšanas motīvs?

Nē, tā nav, tas nav vienīgais, bet bērnišķīgais motīvs darīt labu. Bet tas atkal ir stāsts par emociju un prāta šķiršanu. Ja cilvēks neapzinās, kur viņam ir jāpalīdz sev, viņš nekad šīs lietas neatšķirs. Iedomājieties, ka jums jāiet pie ķirurga, kuram aiz žēluma pret jums trīc rokas. Vai viņš varēs labi paveikt savu darbu? Ja viņš nevarēs nošķirt savu prātu no jūtām, viņš nespēs jūs operēt. Tāpēc varbūt labāk ejiet pie robusta profesionāļa, kuru jums gribēsies saukt par miesnieku, bet neejiet pie cilvēka, kas savā profesionālajā darbībā nespēs atdalīt savas emocijas un racionālu rīcību.

Runājot par apjausto un neapjausto mūsu attieksmē un rīcībā — jūsuprāt, mēs neapzināti apskaužam čigānu brīvību un spēju īpaši nerēķināties ar mantiskām lietām, vienlaikus neciešot čigānus par to, ka viņi var to, ko mēs nemaz nedrīkstam darīt.

Tas ir visvecākais konflikts — tas ir Kaina un Ābela konflikts, kad zemnieks nogalināja klejotāju. Jeb citiem vārdiem sakot, atkarīgais zemnieks nogalināja neatkarīgo klejotāju. Zeme ir māte barotāja, cilvēks nevar aiziet no viņas, tās ir bailes zaudēt visu. Bībelē ir arī otrādi — Dievs saka Ābrahamam, lai viņš iet prom, lai pamet visu. Jo attīstība nozīmē visu laiku pamest, kas nozīmē arī šķirties, separēties, pārspēt, aiziet pie nezināmā, lai atkal no jauna kaut ko mācītos. Tādēļ cilvēkiem ir grūti attīstīties, tādēļ viņi visu laiku iet cauri krīzēm. Tiem, kas iet pirmie, vienmēr ir ļoti grūti. Bībeles patriarhiem ir grūti, viņus neviens nesaprot, un viņiem ir vajadzīgs tiešs kontakts ar Dievu, lai saprastu savas attīstības vajadzības. Ja sabiedrība jau ir uzbūvēta, nevienam nav nedrošības par sevi un savu attīstību, jo lielos vilcienos ir pilnīgi skaidrs, kas tālāk notiks. Tas, kas ir noticis ar cilvēka tēvu, vectēvu un tā tālāk, pieder pie sabiedrības kultūras un ir daļa no cilvēka zemapziņas, un dod lielu drošību. Mums šīs drošības nav, mēs esam kā aplauzīts kociņš. Bet pats trakākais ir tas, ka mēs esam agresīvi un ka mūsu agresija vēršas pašiem pret savu attīstību.

No kurienes rodas mūsu agresija?

Nemīlētas un neatzītas dusmas pāriet agresijā. Ja dusmas ir enerģija, kas ļauj cilvēkam atdalīt sevi no citiem, iekšpasauli no ārpasaules un ļauj formulēt savu atbildību, viss notiek normāli, dusmas ir atbalstāmas. Bet latvieši to nespēj pieņemt.

Latvieši uzskata, ka dusmoties ir slikti un, mūsuprāt, pieklājīgi cilvēki to nedara?

Jā, bet ja dusmas, kas ir cilvēkā, tiek noliegtas, cilvēks staigā slēpti agresīvs, grauž nagus, kādu aprunā, piekauj citus vai taisa revolūciju — atkarībā no katra cilvēka psihiskās struktūras niansēm. Atceros, kādā auditorijā lasīju lekciju. Kāds solīds kungs vaicāja, kāpēc ir jādusmojas, jo latvieši to nedarot, tas mums neesot raksturīgi — mēs taču neesot nekādi Vecās Derības žīdi. Man līdzi bija meita, un viņa sacīja, ka jutusies nospiesta gaisotnē, kas valdīja telpā — cilvēki bija tik dusmīgi, ka šīs emocijas gandrīz jau ieguva fiziski taustāmu veidolu. Cilvēki čukstējās, it kā slēpās cits aiz cita, bet skaļi neko neiebilda, nejautāja, nediskutēja. Viņiem nepatika dzirdēt to, ko stāstīju, bet viņi it kā slēpās. Jutu, ka man pretī nav indivīdu ar saviem uzskatiem un pārliecību, bet tas ir bars, kurš jebkurā brīdī var kļūt agresīvs. Protams, viņu lozungā nebūtu rakstīts, ka viņus nomāc zaudējums, ka viņiem vajag palīdzību. Nē, viņi kļūtu agresīvi ar politiskiem lozungiem — piemēram, "Atdodiet Abreni!" vai "Krievus ārā no Latvijas!"

Bet tā jau mēs bērnībā tikām mācīti — labs cilvēks nedusmojas!

Savā ziņā reizēm mēs vai mūsu skolotāji esam pārpratuši, kas ir kas mūsu garamantās. Pašlaik es pētu Lāčplēša pasakas, kurās ir iekšā visi kosmogoniskie principi, un tur ir arī nogalināšana kā separējošs vai savas atbildības robežas iezīmējošs princips. Tur ir virszeme un pazeme jeb — apziņa un zemapziņa. Pasakās ir stāstīts par spēju nolaisties pazemē jeb nokļūt savā jūtu pasaulē un tur uzvarēt, balstoties uz resursiem, kurus cilvēks nes no virszemes. Tur atbrīvo princesi un spēj tikt atpakaļ virszemē, upurējot — tātad brīvprātīgi zaudējot Upura lomu, jeb ziedojot kaut ko no sevis. Piemēram, cilvēkam ir jābaro ar gabaliņiem no sevis ērglis, kas iznes viņu virszemē, un tikai pašās beigās, kad cilvēks ir bijis gatavs upurēt — un nevis bijis pasīvs upuris — ērglis atdod norītos pirkstus. Pasakas ir īsas, dažas lappuses, bet tajās ir visas pasaules mitoloģija.

Dusmas mums ir mācījis kas cits — vardarbības pieredze cauri gadsimtiem. Kāpēc cara prombūtnes laikā bija jāšauj uz mierīgu demonstrāciju 1905. gada janvārī?

Vai stāsts par sociālistiem, komunistiem un nacionālsociālistiem arī ir stāsts par upuriem, kuri ir aizvainoti un uzskata, ka viņiem pienākas viss?

Sociālistiskās ideoloģijas prakse ir bars un vara pār baru. Tas nozīmē, ka mēs savā attīstībā atkāpjamies atpakaļ: svarīgs ir nevis indivīds, bet kolektīvs. Ja uz to paraugās no psiholoģisko traumu viedokļa, tad, pētot Ļeņina, Hitlera un Staļina dzīvi, esmu to sapratis un man ir hipotēze, ka tie sociālisti, kas kļūst par komunistiem, vairāk cieš no dusmām, neprotot tās izteikt (Ļeņins, Staļins). Sociālisti, kas ir demokrāti, cieš no bailēm (Rainis), bet nacionālsociālisti (Hitlers) ir traumēti visdziļāk un viņiem visvairāk ir pietrūcis mātes. Viņiem ir gan dusmas, gan bailes, kuras viņi nespēj pieņemt. Hitlers sevi identificēja ar Vāciju, viņam tā reizē bija gan kā māte, gan kā mīļotā sieviete, ar kuru saistītas erotiskās vajadzības. Viņš piedzima mātei, kura ļoti cieta pēc trīs bērnu nāves. Kad Hitleram bija astoņpadsmit gadu, viņa māte nomira ar krūts vēzi, kuru nesekmīgi centās izārstēt ebreju ārsts. Un tad man ir jautājums, kas notiek ar tautu, kas izvēlas šādus līderus? Upuriem pasaule šķiet vienkārša, tāpēc viņiem ir vienkārši un saprotami doties uz priekšu ar kaujas saucieniem uz lūpām.

Vai šeit būtu jājautā: ko darīt?

Tas ir tipiski atkarīgs jautājums, un tā jautā cilvēki, kuri vērtību piešķir savam darbam, nevis savai dzīvei — vergi. Tā jautāja Hercens un pēc tam Ļeņins. Mums būtu jājautā — kā būt? Un tad mēs varētu atbildēt, ka ātru risinājumu nav. Ka ir jāuzticas personiskās attīstības un garīgam kultūras spēkam. Un atcerieties — kultūras attīstības idejas kādreiz radās, kad tirgus laukumos klauni smējās par karaļiem. Smiekli dod jaunu identitāti, pašvērtības un brīvas izvēles izjūtu. Šajā sakarībā un atveseļošanās nozīmē par psihodrāmas pamatlicēju Jakobu Levi Moreno saka — viņš psihiatrijā ienesa smieklus. Man tā nešķiet slikta ideja arī attiecībā uz jautājumiem, par kuriem runājām.

Aizstāvis

Aleksandrs Šabanovs, speciāli Dienai  06/15/06     Students Deniss Grigorjevs nebaidījās iejaukties, lai no uzbrucējiem izglābtu tumšādainu cilvēku.

Liktenīgajā vakarā Latvijas Policijas akadēmijas 2.kursa students Deniss Grigorjevs (21) stāvēja pieturā Brīvības ielā, gaidot autobusu, kad dažu desmitu metru attālumā no veikala iznāca tumšādains cilvēks. Deniss nebija vienīgais, kas šo puisi pamanīja, — ātri tuvojās divi jaunieši. Viens ar kāju iespēra pa tumšo seju, nogāza upuri zemē, otrs skatījās apkārt. Kad Deniss steidzās palīgā, vērotājs izkliedza: "Tinamies!" Uzbrucēji metās pāri ielai.

Braucošās mašīnas Denisam aizšķērsoja ceļu, uzbrucēji paguva ielēkt trolejbusā. Taču Deniss nesamulsa un kopā ar cietušo metās uzbrucējiem pakaļ taksometrā. Pieturvietā Deniss iekāpa trolejbusā. Lai arī trolejbusā brauca daudzi pasažieri un pat kāds armijnieks, uz lūgumu pēc palīdzības neļaut huligāniem aizbēgt virsnieks Denisam atteica — neesot policists, saskaņā ar likumu militārpersonai nav tāda pienākuma. Kamēr Deniss zvanīja policijai, uzbrucēji lūdzās, lai Deniss liekas mierā, sak, viņiem esot labs advokāts. Tomēr pēc dažām pieturām viss beidzās veiksmīgi — policijas darbinieki atbrauca un saņēma ciet skūtgalvjus. Izrādījās, ka abi ir agrāk tiesāti. Tagad sākts kriminālprocess par rasu naida kurināšanu.

Topošais policists Deniss piepelnās kādā Rīgas jaunceltnē. No būves augšstāviem celtnieki mums māj un jokojoties uzsauc "mūsu varonim". "Tā nu sanāca," vienkārši nosaka Deniss. Un turpina: "Tikai neizpušķojiet un rakstā nepārspīlējiet!"

Notikušajā Deniss neredz iemeslu, lai lielītos: "Kas notiek? Vakar atbrauca televīzija, šodien — jūs." Pēc televīzijas sižeta māte uztraukusies, uzreiz piezvanījusi dēlam. Skaidroju, ka Deniss uzmanību izpelnījies, jo ir pirmais, kurš situācijā, kad uzbrūk cilvēkam ar citādu ādas krāsu, steidzās palīgā. Viņš smīn un atceras, ka uzbrukumā tumšādainajam vīrietim rīdzinieki tiešām pēkšņi it kā nozuduši no ielas.

Denisa māte Alla Grigorjeva, krievu valodas skolotāja Burtnieku vidusskolā, teic — kad Latvijā visu acu priekšā notiek kāda netaisnība un neviens neiejaucas, Deniss uz šīm ziņām reaģējot: "Tā nedrīkst!" "Denisam par sevi nepatīk stāstīt," saka māte un pieļauj — varbūt tāpēc, ka viņš ir jaunākais ģimenē, Deniss tiecas aizstāvēt jaunākus un vājākus. Kopā ar vecākajām māsām Deniss bērnībā bijis gan kartupeļu vagās, gan strādājis citus lauku darbus.

Kāpēc iestājies Policijas akadēmijā, Deniss atbild izvairīgi. Mātei gan liekas, ka dēlu iespaidojis kāds gadījums: pamatskolas vasaru brīvlaikos viņš cītīgi strādājis smagus lauku darbus, lai sapelnītu kalnu velosipēdam. Taču ar to braukt sanācis tikai pāris mēnešu — jau septembrī pie skolas atstāto divriteni kāds nozaga. "Tā arī nevienu neatrada," atceras māte, kas ir arī Burtnieku pagasta tiesas priekšsēdētāja.

Policijas akadēmijas prorektoram Pāvilam Kundziņam gribas ticēt, ka iespaids uz Denisa rīcību ir arī mācībspēkiem. Nesen akadēmijā ar lekciju par rasismu uzstājās profesors afroamerikānis no ASV. Kāds cits pasniedzējs konduktoru aizstāvēja no huligāniem un tika piekauts. Par to kļuva zināms arī studentiem. Lai arī Denisa sekmes esot vidējas, viņam ir teicama fiziskā sagatavotība, labi padodas tādi priekšmeti kā iecirkņa inspektora dienests, kriminālistika, policista tiesības un šaušana. "Students Grigorjevs aktīvi piedalās arī akadēmijas vīru korī," uzsver prorektors un domā, ka puiša sapnim par darbu kriminālpolicijā ir pamats piepildīties.

Tagad līdz novembrim Denisam būšot prakse Rīgas policijā. Policista darbs Denisam tīk: "Daži teic, ka par maz maksā. Tā ir. Bet es tomēr strādātu policijā." Decembrī, kad Deniss saņems vidējā komandējošā sastāva darbinieka diplomu, viņš plāno pāris gadu pastrādāt ārzemēs. "Vajag naudu, lai sāktu patstāvīgu dzīvi. Jācer, ka atgriezīšos Latvijā un uz to laiku policistu algas arī būs paaugstinātas."

Jaunieti notiesā par rasu naida kurināšanu

Indulis Balmaks,  Diena  06/15/06    Viscaur melnā tērpies 18 gadus vecais Leonīds Podoņicins tiesas zālē izskatās apmulsis no lielās reportieru intereses un nedaudz uztraucies par gaidāmo prāvu. Uz tiesas jautājumiem viņš atbild strupi. Taču lietas iznākums ir skaidrs jau iepriekš: L.Podoņicins bija pilnībā atzinis savu vainu rasu naida izraisīšanā — kukluksklana rituālu piekopšanā pie kāda melnādaina iedzīvotāja mājām — un ar prokuroru vienojies par sodu, proti, viena gada brīvības atņemšanu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa trešdien šo vienošanos apstiprināja.

Pirmstiesas izmeklēšanā konstatēts, ka jau iepriekš L.Podoņicins izplānojis savu rīcību, sagatavojot koka dēļus, degmaisījumu un lupatas. Februāra sākumā jaunietis, būdams alkohola reibumā, no dēļiem sanaglojis krustu, ietinis to lupatās un devies uz kādu namu netālu no savas dzīvesvietas Pļavniekos, kur dzīvo kāds melnādains vīrietis ar ģimeni. Nama kāpņutelpā, krustu aplējis ar degmaisījumu un aizdedzinājis, L.Podoņicins centies attēlot kukluksklana rituālu.

Pēc sprieduma pasludināšanas par rasismu notiesātais lielā steigā pamata tiesas ēku, atsakoties runāt ar žurnālistiem. Taču iepriekš policijai bija atzinis, ka viņš neatzīstot vardarbību, tādēļ savu nepatiku pret melnādainiem cilvēkiem nolēmis izrādīt, sadedzinot krustu. Iedvesmu L.Podoņicins smēlies no kādas filmas par kukluksklanu. Tā ir kustība ASV, kas sludina baltās rases pārākumu un bieži īsteno vardarbības un iebiedēšanas aktus pret melnādainajiem.

Krimināllikuma norma par rasu naida kurināšanu tiek pielietota ļoti reti, tomēr šis neesot pirmais precedents, Dienai sacīja prokuratūras preses centrā. Taču precīzi dati neesot apkopoti, jo biežāk nodarījums tiekot kvalificēts kā nacionālā, nevis rasu naida kurināšana. Jau ziņots, ka šonedēļ, rasistisku motīvu vadīti, divi vīrieši Rīgas centrā uzbruka kādam melnādainam vīrietim, kam kopā ar kādu garāmgājēju izdevās uzbrucējus aizturēt. Arī šajā gadījumā kriminālprocess sākts saskaņā ar šo pašu Krimināllikuma pantu.

IZGLĪTĪBĀ...

Budžeta vietas bakalaura un maģistra studijām Latvijā

Inga Balode  NRA  06/15/06    Nākamajā mācību gadā augstskolās par valsts bužeta līdzekļiem kopumā tiks finansētas 25 439 studiju vietas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā publicētā informācija.

Visvairāk budžeta vietu bakalaura un maģistra studiju programmās atvēlēts inženierzinātnēm un tehnoloģijām. Kā Neatkarīgo informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinānes departamenta direktora vietnieks pārvaldes jautājumos Anatolijs Melnis, viena budžeta vieta valstij vidēji izmaksā 1600 latu. Jauniešu interese par studiju programmām pēdējo

5-6 gadu laikā neesot būtiski mainījusies. Vislielākais konkurss esot informācijas un komunikāciju zinātnēs, tiesību zinātnē, vadības zinātnē un uzņēmējdarbībā, ekonomikā, arhitektūrā un būvniecībā, kā arī vides aizsardzībā. Visvairāk studenti pieteikušies psiholoģijas bakalaura, komunikācijas zinātņu bakalaura, socioloģijas bakalaura, politikas zinātņu bakalaura, Japānas studiju bakalaura, vides zinātnes bakalaura, sinoloģijas bakalaura programmās, kā arī psiholoģijas profesionālajā programmā, angļu filoloģijas bakalaura, ekonomikas bakalaura, pedagoģijas bakalaura programmās, angļu valodas skolotāja profesionālajā pogrammā, ģeogrāfijas bakalaura, vadības zinātņu bakalaura un ģeoloģijas bakalaura programmās.

Budžeta studiju vietas pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās

Budžeta studiju vietas pilna laika maģistra studiju programmās un rezidenta studiju programmās medicīnā

Avots: www.izm.gov.lv

Saīsinājumi: LU – Latvijas Universitāte; RTU – Rīgas Tehniskā universitāte; DU – Daugavpils universitāte; LPA – Liepājas Pedagoģijas akadēmija; RA – Rēzeknes augstskola; LSPA – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija; RPIVA – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola; LJA – Latvijas Jūras akadēmija; VeA – Ventspils augstskola; ViA – Vidzemes augstskola; RSU – Rīgas Stradiņa universitāte; LMūA – J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija; LMāA – Latvijas Mākslas akadēmija; LKuA – Latvijas Kultūras akadēmija ; LLU – Latvijas Lauksaimniecības universitāte; LPoA – Latvijas Policijas akadēmija

Latvijas Universitātē sākas izlaidumi

TVNET   06/15/06    19.jūnijā Latvijas Universitātē sākas izlaidumi, kas turpināsies līdz 7.jūlijam. Kopumā šajā akadēmiskajā mācību gadā Universitāti absolvē ap 6500 jauno speciālistu.

Pirmie diplomus šovasar saņems Ekonomikas un vadības fakultātes vairāku vadības zinību bakalaura un maģistra studiju programmu absolventi. Viņu izlaidums sāksies 19.jūnijā plkst. 10 Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Šovasar 46 izlaidumu svinīgajos aktos diplomus saņems vairāk nekā 5500 Latvijas Universitātes 13 fakultāšu studenti.

Pirmie izlaidumi šajā akadēmiskajā mācību gadā notika rudens semestrī, kad Latvijas Universitāti absolvēja 981 jaunais speciālists, tajā skaitā 612 pamatstudijās, 333 augstākā līmeņa studijās, un 36 – doktorantūrā.

Tradicionāli izlaidumi notiek Alma Mater sirdī – Lielajā aulā, un arī šogad lielākā daļa svinīgo sarīkojumu notiks tur. Absolventus, fotografējoties uz Universitātes galvenajām kāpnēm, varēs redzēt gandrīz katru dienu līdz pat 7.jūlijam, kad ar diplomu izsniegšanu Ekonomikas un vadības fakultātes Vides zinātnes un pārvaldības institūta absolventiem tiks noslēgts šā gada vasaras izlaidumu maratons.

Pērn, 2004./2005.akadēmisakjā mācību gadā, Latvijas Universitātē grādu vai kvalifikāciju ieguva 6208 studenti, no tiem 3863 pamatstudijās, 2314 augstākā līmeņa studijās un 31 – doktorantūrā.

Periodā no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.jūlijam Latvijas Universitātē grādu vai kvalifikāciju ieguva 6208 studenti, no tiem 3863 pamatstudijās, 2314 augstākā līmeņa studijās un 31 – doktorantūrā. Savukārt 2004./2005. akadēmiskajā mācību gadā Latvijas Universitātē grādu vai kvalifikāciju ieguva 6446 studenti, no tiem 3955 pamatstudijās, 2449 augstākā līmeņa studijās un 42 – doktorantūrā.

Korekcijas klašu skaits pieaug

Līga Nestere,  NRA  06/16/06     Aizvien vairāk devītklasnieku pēc absolvēšanas nonāk korekcijas klasēs

Šogad vairāk nekā divi tūkstoši devīto klašu skolēnu mācību gada beigās saņēmuši liecības, lēš Izglītības un zinātnes ministrijā. Statistika gan vēl neesot apkopota. Katru gadu arvien vairāk mācību iestāžu izlemj uzņemt nesekmīgos, uzsverot, ka, tikai mainot skolu, audzēknim var izdoties uzlabot savas sekmes un iegūt pamatizglītību.

Skolu direktori apgalvo, ka sociālais pieprasījums pēc šādiem skolēniem domātām korekcijas klasēm ir ļoti liels. IZM veiktā statistika liecina, ka gadu no gada aptuveni divi līdz trīs tūkstoši devītās klases audzēkņu saņem liecību – pērn

2321 skolēns. Aptuveni 17 procenti pamatskolas apguvi nav turpinājuši.

"Valstij varētu pārmest, ja tā skolēniem nepiedāvātu izglītošanās iespējas, saņemot 9. klases beigās liecību. Tomēr mēs tādas piedāvājam," uzver IZM vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš.

Tie, kas saņēmuši liecību, var atkārtoti mācīties 9. klasē, turpināt iegūt pamatizglītību kādā no 22 (valstī pavisam ir 75) profesionālās izglītības iestādēm vai mācīties pēc izlīdzinošās programmas – pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas klasēs. Speciālās klases ir visreālākais risinājums, kā izglītības sistēmā atgriezt nesekmīgākos skolēnus. Šādu iespēju piedāvā 32 mācību iestādes. Pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas mērķi ir nodrošināt pamatizglītības ieguvi izglītojamajiem ar attīstības vai sociālās uzvedības nepilnībām, kā arī izglītojamajiem, kam noteiktu mācību rezultātu sasniegšanai vajadzīgs ilgāks laiks un lielāka palīdzība.

"Bet ar tiem, kas paziņo, ka nemācīsies un neiegūs pamatizglītību, ir jāstrādā katras pašvaldības sociālajiem darbiniekiem. Sarunās jāpiedalās arī vecākiem vai aizbildņiem. Ikviens cilvēks pats veido savu nākotni. Cilvēki, kas nemaz nevēlas iegūt pamatizglītību, nevar konkurēt darba tirgū, ar tādiem grūti ir strādāt, sadarboties līdzcilvēkiem," teic A. Skrastiņš.

Skolu direktori uzskata, ka vajadzība pēc korekcijas klasēm palielinās. Lai gan aptuveni 42 procenti skolēnu pērn nolēma atkārtoti mācīties devītajā klasē vienā un tai pašā skolā, mācību iestādes vadītāji tā rīkoties neiesaka. Rīgas vakara ģimnāzijas direktors direktors Jānis Japiņš teic: "Attieksme pret mācībām kļūst pozitīvāka tiem jauniešiem, kas atnāk pie mums no citām Latvijas skolām, tātad arī sekmes uzlabojas. Atkārtoti devītajā klasē jāmācās citā skolā, jo, tikai mainot vidi, viņi spēs paši mainīties. Piemēram, ja no piektās vai sestās klases bērna sekmes pasliktinās, viņu sāk uzskatīt par melno avi, arī pats skolēns ar tādu domu aprod un necenšas neko mainīt." Direktors min vairākus piemērus, kad audzēknis pārmainās uz labo pusi. "Skolā iestājās puisis – tipisks nedaudz bravūrīgs pusaudzis. Bet šogad eksāmenus nokārtoja ļoti labi. Pusgada laikā viņš krasi izmanījās uz labo pusi," teic J. Japiņš. Viņš nenoliedz, ka mācību iestādē 9. klasivisi tomēr sekmīgi nebeidz. Šogad trīs devītklasnieki esot saņēmuši liecības. "Devītajās klasēs aptuveni puse ir audzēkņu, kas citu skolu beiguši ar liecību (aptuveni 50) un tik pat skolnieki, kas sekmīgi beiguši 8. klasi un automātiski pārcelti uz nākamo klasi. "Visi skolēni mācās kopā. Neesam sadalījuši, ka vienā klasē mācās tie, kas saņēmuši citā skolā liecību, bet otrā – sekmīgie," norāda direktors. Viņš teic, ka šāda sistēma neradot grūtības mācību procesā. "Vienīgi eksaktajos priekšmetos ir nelielas problēmas vielu visiem vienlaikus apgūt un saprast," skaidro J. Japiņš.

Mācību iestādes vadītājs teic, ka aptuveni 60 procenti izvēlas ģimnāzijā iegūt arī vidējo izglītību, pārējie izvēlas vai nu strādāt vai mācīties citur. "Bet ir gadījumi, kad 10. klasē nepieņemam visus gribētājus. Nenoliegšu, ka galvenais iemesls – ja pusaudzim ir izteiktas disciplīnas problēmas," stāsta J. Japiņš. Ģimnāzijā 9. klasē mācās jaunieši vecumā no 15 līdz 17 gadiem, tomēr esot arī cilvēki, kas nolēmuši pamatizglītību iegūt pat pēc 40 gadiem.

Savukārt aptuveni 15 procenti pusaudžu izvēlas līdz ar pamatizglītības apgūšanu iemācīties kādu profesiju. Izplatītākie arodi, ko skolas piedāvā, ir metinātājs, galdnieks, šuvējs, pavārs. Piemēram, Rīgas rajona Vangažu arodskolā jaunieši apgūst montāžas darbu atslēdznieks, atslēdznieks-loka metinātājs, metinātājs. Mācību laiks ir trīs gadi. Pagājušajā mācību gadā skolā mācījās 215 audzēkņi. Skolas direktore Ilze Briņķe stāsta, ka ar katru gadu skoloties gribētāju skaits pieaug. "Uzņemam visus – gan ar desmit nesekmīgām atzīmēm, gan ar trijām. Mēs viņiem dodam iespēju sākt dzīvi no baltas lapas," uzsver direktore. Pēc skolas beigšanas aptuveni 70 procenti absolventu nolemjot iegūt vidējo izglītību vakarskolās, bet 30 procenti strādā iegūtajā specialitātē.

***

Devītklasnieku liecības

Skolēnam, kas nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem vai arī vairāk nekā trijos no tiem saņēmis nesekmīgu vērtējumu, 9. klasē izsniedz liecību, nevis apliecību. Šisdokuments ir būtisks šķērslis tālākas izglītības iegūšanai, jo daudzas mācību iestādes audzēkņus ar šādu dokumentu neuzņem

2003./2004. mācību gadā no 34 219 9. klašu absolventiem 3238 saņēma liecības

2004./2005. mācību gadā no 33 883 devītklasniekiem liecības saņēma 2321 skolēns

Nākamajā mācību gadā audzēkņus pedagoģiskās korekcijas grupās uzņem 22 profesionālās izglītības iestādes

Ar liecību devītklasniekus uzņem un īsteno vispārējās pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu vēl 32 pamatskolas, vidusskolas, vakara vidusskolas

KULTŪRĀ...

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  06/13/06

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 6. augustam pirmā stāva izstāžu zālē apskatāma izstāde Divvirzienu kustība. Izstādē eksponēti 66 dažādu dekoratīvās mākslas un dizaina nozaru mākslinieku jaunākie darbi (tekstilmākslas, keramikas, porcelāna, stikla, dekoratīvā koka, metālmākslas darbi un unikālā dizaina darbi). Izstādes veidotāji centušies līdzās Latvijas dekoratīvās mākslas autoritāšu sniegumam plaši atspoguļot arī visjaunākās paaudzes mākslinieku darbus.

- Galerijā Carousell aplūkojama mākslinieces Ievas Saras Breikšas personālizstāde Sākumā ir soļi. Māksliniece 1996. gadā absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, studējusi Francijā un Vācijā, bet 2005. gadā ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmenta studijās Latvijas Kultūras akadēmijā. I. S. Breikšas aizraušanās ir flamenko dejas, kas izpaužas arī viņas mākslas darbos.

- Valmieras novadpētniecības muzejā līdz 1. jūlijam apskatāmas gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras profesora Pētera Postaža gleznas.

Mākslinieks izglītību ieguvis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Zināšanas papildinājis Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Tallinas Mākslas institūtā un studējis vecmeistaru un laikabiedru pieredzi Eiropas un Amerikas nozīmīgākajos muzejos. Izstādē aplūkojamie darbi liek domāt par dzīves pamatvērtībām, nezūdošām un mūžīgām, un skaistumu, kas atrodams jebkur, ja vien skatiens ir pozitīvs.

- Galerijā BRIArt Baltijas Krievu institūta telpās atklāta fotogrāfa Mārtiņa Plūmes (1981) pirmā personālizstāde Tev pieder sava pasaule. M. Plūme strādā par fotogrāfu Easy Get, pirms tam strādājis ziņu aģentūrā LETA. M. Plūme vislabprātāk fotografē cilvēkus, jo katrā var atrast kaut ko atšķirīgu.

- Galerijā Alma apskatāmi vairāku latviešu mākslinieku vecmeistaru darbi izstādē Atmiņas par Itāliju. Dienvidu zemei Itālijai savos mākslas darbos pievērsušies J. Rozentāls, J. Valters, J. Grosvalds, N. Strunke, J. Tīdemanis, Ģ. Eliass. Izstādē arī aplūkojami laikmetīgās mākslas pārstāves S. Oborenko darbi – atmiņas par studiju laiku Milānā un tur gūtajiem iespaidiem.

- Latvijas Mākslas akadēmijas Lielajā aulā līdz 19. jūnijam aplūkojama Modes dizaina nodaļas studentu darbu izstāde Modes namiņi. Katra modes dizainera sapnis ir modes nams, kurā notiek viss – sākot no idejas līdz tās realizācijai. Izstādē studenti piedāvā konceptuāli iekārtotas sešas telpas – kubus – kā modes nama simbolus. Katrs namiņš iekārtots atbilstoši konkrētai tēmai vai autora iecerei: Martini namiņš, Šņores namiņš, Ķimenītes namiņš, Vīru namiņš utt. Katrā modes namā atbilstoši tā tēmai tiek piedāvātas dažādas ar modi saistītas norises, kurās iespējama skatītāja līdzdalība. Skatītāji tiek aicināti piedalīties, ierodoties uz izstādi īpašos tērpos, un iejusties dažādās lomās: skatītājs, eksponāts, tērps, manekens, dialoga veidotājs utt.

- Galerijā ag7 līdz 29. jūnijam apskatāma Natālijas Ļevkovičas gleznu izstāde Saskarsme, kurā eksponēti darbi maģistra grāda iegūšanai Latvijas Mākslas akadēmijā. Tēma saskarsme autores interpretācijā ir kā visa dzīve – cilvēks saskaras ar dažādām situācijām, vidi, otru cilvēku. Izstādē ir gan gleznas, gan grafikas.

- Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 7. jūlijam būs atvērta Evas Miglinieces (1971) gleznu izstāde Vīrietis un sieviete. Māksliniece 1997. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Līdz šim E. Migliniecei bijušas četras personālizstādes. Māksliniece savos darbos līdzās kluso dabu un ziedu tēlojumiem pievēršas cilvēku savstarpējo attiecību un Dieva tēla interpretācijai. Darbos atklājas tādas tēmas kā sabiedrības stereotipi par vīrieti, sievietes un vīrieša attiecības, kas risinātas gan konflikta situācijās, gan mīlas jūtu piesātinātos brīžos, sievietes domu un reālā pasaule.

Latvijas teātru Ābolu ķocis

Undīne Adamaite, Silvija Radzobe, Henrieta Verhoustinska,  Diena  06/13/06

Medus garša

Š.Dileinija

Valmieras Drāmas teātris

Režisors Mārtiņš Eihe

***

Undīne Adamaite:

Medus garša pierāda, ka Mārtiņa Eihes pirmo izrāžu "panākumu stāsts" nav bijis preses sacerējums vien. Rokraksts kļūst pārliecinošāks: formā — klusi, lakoniski un nepretenciozi vēstījumi, kas ar savu iekšējo novelisko spriedzi iedarbojas dažbrīd spēcīgāk nekā uz atklātu skatītāja emocionālu katarsi vērstie iestudējumi. M.Eihe darbojas kā no japāņu kultūras nācis (haiku smalkums + samuraju spēks) impresionists. Režisors savdabīgi akvareliski un nelineāri darbojas ar laiku. Visām izrādēm galā tiek likti it kā daudzpunkti. Taču tā nav aizbēgšana abstraktā lirismā. Š.Dileinija lugu uzraksta 18 gadu vecumā 1958.gadā, kad bija "jauna un dusmīga". Virkne sociālu tēmu — vientuļās mātes, alkoholisms, izcelsmes un seksualitātes jautājumi… Eihe nav dusmīgs, ir izteikti līdzsvarots. Pievieno mūslaiku sociālu detaļu — TV šova karkasu (ticiet! attaisnojas!) un rada smalku studiju par laikmeta ķēmīgajiem vaibstiem un cilvēku nemainīgajām ilgām pēc maiguma un mājās ceptas kūkas. Intriģējošs LKA studentes I.Siliņas pieteikums. I.Puķe meistarības pilnbriedā, nogriežot kā ar nazi "hedismus" un atrodot sevī gluži pretējas krāsas. I.Ramutes juceklīgā māte eleganti balansē traģikomiskajos toņos.

Silvija Radzobe:

60.gados tapušo Dileinijas lugu, kurā jūtamas hipiju kustības atbalsis, Mārtiņš Eihe diezgan jūtami pārveidojis. Sižetam par paaudžu konfliktu pievienots mažors prologs, kas groteskās krāsās, iesaistot arī publiku, tēlo TV šovu — arī par paaudžu problēmām. Savukārt lugas homoseksuāli orientētais Džefrijs, kura sabiedrībā septiņpadsmitgadīgā Ingas Siliņas tēlotā Džo pavada savu grūtniecības laiku, pārtapis par Ievas Puķes tēloto lesbieti Džefriju. Izrāde, manuprāt, iestrēgst kaut kur vidū starp problēmlugu un klusinātu noskaņu lugu. Dīvainā kārtā saistošāks ir satura ziņā plānākais, bet formā spilgtais ievads, jo Džefrijas un Džo liriski skumjajām divsarunām par vientulību pietrūkst enerģētikas, dažkārt šķiet, ka izrāde apklusīs pusvārdā. Tāpat domāju, ka lugā tēlotās situācijas smagums tiek atvieglināts, ja vecāku paaudze, ko pārstāv Ineses Ramutes Helēna un Tālivalža Lasmaņa Pīters, tiek atveidota vienīgi satīriskās krāsās.

Henrieta Verhoustinska:

M.Eihe konsekventi turpina stilu, ko latviešu teātrī var saukt par viņējo — lakonisku, taču emocionāli ietilpīgu, ārēji surdinētu, mierīgu, taču ar noturīgu jūtu spriedzi, kam nepiemīt šim stāvoklim teātrī ierastais slimīgums. Noturīga ir arī jauna režisora interese par XX gs. dramaturģiju, kas vairs nav mūsdienu, bet vēl arī, šķiet, nav ieguvusi klasikas statusu (vai tādēļ, ka šodienas dramaturģiju ir apzīmogojis laikmetīgais slimīgums un acīmredzamās anomālijas?). Šoreiz, iestudējot sociālu un "dusmīgu" kādreiz jaunās, dumpīgās britu dramaturģes lugu sev raksturīgajā mierīgajā intonācijā, Eihe pievienojis laikmeta zīmi — skaļu TV šova ievadu, kas izrādās tik trāpīgs, ka pat nekaitina iesaistītās publikas loma. Tieši šis kontrasts — starp agresīvo, piepacelto ievadu un "jūtu drāmu" Ostinas stilā, kas tiek izspēlēta vēlāk, — izrādē ir tik iedarbīgs. Mulsinoša un ne visai attaisnojas I.Puķes dubultošanās rutinētās Nagijeva tipa šova vadītājas un klusās mākslas studentes — lesbietes lomās, lai gan abās aktrise ir izcila. Patīkams pārsteigums — jauns vārds teātra spēles laukumā — absolūti organiskā, jūtīgā I.Siliņa Džo lomā, ar savu apvaldīto spēles veidu kā radīta Eihes izrādei.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/14/06

- Ērika Ešenvalda uzvara ROSTRUM. Ērika Ešenvalda opuss Leģenda par iemūrēto sievu Latvijas Radio kora un diriģenta Sigvarda Kļavas ierakstā uzvarējis UNESCO Starptautiskās mūzikas padomes kompozīciju konkursā ROSTRUM jauno komponistu grupā (līdz 30 gadiem). Par absolūto uzvarētāju kļuva vācu komponista Arnulpa Hermana kompozīcija Herzensseele, ko atskaņoja slavenais Ensemble Modern. Jāpiebilst, ka jauno komponistu kategorijā pirmo vietu 2004. gadā ieguva Santas Ratnieces Sens nacre, bet pagājušajā gadā par absolūto uzvarētāju kļuva Mārtiņa Viļuma Le temps scintille.

- Latvijas Mūzikas akadēmijā izlaidums. Piektdien pulksten 11 un 14 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks svinīgā bakalauru un maģistru diplomu pasniegšanas ceremonija. Pirmo reizi akadēmijas vēsturē augstākās izglītības diplomu saņems jauna, talantīga, bet neredzīga komponiste – Vlada Hmeļevska. Kopumā akadēmiju šogad absolvē 85 profesionālo bakalaura un 28 maģistra studiju programmu studenti, to vidū – pianiste Arta Arnicāne, operdziedātāja Aira Rūrāne, komponists Arturs Maskats.

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/15/06   

- Iznākusi Latgales kultūras vēsture. Šodien pulksten 15 Rēzeknes Mākslas vidusskolas mākslas namā notiek Pētera Zeiles grāmatas Latgales kultūras vēsture atklāšanas svētki.

- Koncerts muzejā. Šodien pulksten 17 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē Lilijas Dineres personālizstādē notiek Ziemeļindijas klasiskās mūzikas un jogas dejas koncerts Meditācija skaņās un kustībā.

- Zāļu vakars muzejos. Piektdien pulksten 19 Ojāra Vācieša muzeja un Jāņa Akuratera muzeja dārzā ielīgošanas svētku ciklā Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos notiks zāļu vakars Pinu zāļu vainadziņu... Piedalās folkloras draugu kopu Skandinieki un Iļģi muzikanti.

- Lietuvas Genocīda upuru muzeja ceļojošā izstāde Okupācijas muzejā. Sestdien pulksten 16 Latvijas Okupācijas muzejā tiks atklāta Lietuvas Genocīda upuru muzeja ceļojošā izstāde Karš pēc kara. Pretpadomju bruņotā pretošanās kustība Lietuvā 1944–1953. Izstāde veltīta Lietuvas nacionālo partizānu cīņai pret komunistiskās okupācijas režīmu pēckara gados un stāsta par bruņotās pretošanās kustības izveidošanos, darbību, panākumiem, kā arī zaudējumiem deviņu aktīvās cīņas gadu laikā.

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/16/06

- Kino Pūt, vējiņos. Šodien pulksten 21 koncertdārzā Pūt, vējiņi Liepājā sāksies nebijis notikums – tiks atklāta vasaras kino sezona ar divu latviešu kino klasikas darbu Vella kalpi un Melnā vēža spīlēs demonstrējumiem. Plānots, ka turpmāk vasaras sezonā kino vakari notiks katru otro ceturtdienu, demonstrējot gan latviešu, gan ārzemju muzikālās filmas. Turklāt – ieeja uz kino seansiem ir bez maksas.

- Dziesmu aptauja. Lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību nākamajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2008. gadā, svētku sagatavošanas laikā tiek sākts jauns projekts – aptauja. Ar tās palīdzību tiks apzinātas Latvijas iedzīvotāju iemīļotās dziesmas. Aptaujas anketa tūlīt pēc Jāņiem būs pieejama mājas lapā www.musudziesmas.lv. Aptauja norisināsies divās kārtās, un tās rezultātā ekspertu grupa noteiks vispopulārākās dziesmas un nodos tās profesionāliem aranžētājiem, lai tās varētu atskaņot gan ikgadējos dziedāšanas svētkos hallē Arēna Rīga, gan lielo Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta sadziedāšanās daļā.

Daugavpils 730 + 1 teātra zīmē

Daiga Kalniņa,  NRA  06/16/06    Atzīmējot 150. gadskārtu, kopš Daugavpilī tika izveidota pirmā teātra trupa, Daugavpils pilsētas svētki tika aizvadīti, īpašu uzmanību veltot senajām pilsētas teātra tradīcijām.

Svētkus ievadīja atjaunotā piemiņas akmens atklāšana Daugavpils pirmā teātra mecenāta Nikolaja Gegelstroma atdusas vietā. Viņš, būdams Daugavpils cietokšņa komandants, tālajā 1856. gadā par saviem līdzekļiem izveidojis teātri, iesēdams sēklu, kas Latvijas otrajā lielākajā pilsētā pie Daugavas nes teātra mīlestības augļus līdz pat mūsdienām.

Līdz ar muzikālo tramvaju, teatralizēto gājienu un citām noturīgām Daugavpils pilsētas svētku tradīcijām šoreiz tiem piepildījumu deva sadraudzības pilsētu teātru viesizrādes un daudzās ielu teātra programmas, ko ciemkukulī bija atveduši Tatro Menas no Paņevežas Lietuvā, teātra apvienība Poglazov i Kompaņija no Maskavas, vistālākie viesi – Diamonds Group no Ramlas Izraēlā, Jana Kohanovska teātris no Radomas Polijā, Art Studija Yes no Sanktpēterburgas, vēsturiskās rekonstrukcijas klubs Vegentorn, Vitebskas spēles teātris un Krievijas Federācijas nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Sergejs Popkovs no Pleskavas apgabala filharmonijas. Īpašs notikums svētku programmā bija svētdienas mākslas akcija un izrādes Daugavpils cietoksnī. Pēc Daugavpils domes ierosmes kopā tika pulcēti bijušie un pasaulē aizgājušie Daugavpils teātra aktieri un darbinieki.Teātra vadības grožus stingri apņēmies turēt Harijs Petrockis. Sarunā ar Neatkarīgo viņš bilda, ka nolēmis aicināt daudz jaunu viesrežisoru, kas sola teātrim jaunus impulsus, jaunas asinis.

CITĀDĀ ZIŅĀ...

Par netīrāko ikdienā sastopamo lietu uzskata naudu

DELFI  06/14/06    Par netīrāko un mikrobiem bagātāko sadzīvē sastopamo lietu vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata skaidru naudu, liecina "Snapshots" sabiedriskās domas aptauja. Visās vecuma grupās cilvēki par mikrobiem bagātāko priekšmetu uzskata monētas, un tām seko naudas banknotes.

Aptaujā, kurā piedalījās vairāk kā 1000 cilvēku dažādās vecuma grupās, tika sastādīts netīrāko sadzīves priekšmetu tops, kurā iekļuvuši arī durvju kliņķi un iepirkuma ratiņu rokturi, taču tos atzīmēja mazāk kā piektdaļa respondentu (18% un 13%).

Lai pārliecinātos, vai cilvēku priekšstati par mikrobiem bagātākajiem priekšmetiem atbilst patiesībai, Latvijas Infektoloģijas centrs ir veicis vairāk nekā 30 analīzes, lai noteiktu infekciju izraisītāju mikrobu klātesamību dažādiem sadzīves priekšmetiem.

Ceturtdien, 15.jūnijā Latvijas Infektoloģijas centrs prezentēs sava pētījumu rezultātus.

Kā nauda paliek netīra

Elīna Lidere,  NRA  06/16/06     Japānā jau ir bankas automāti, kas uzkarsē naudu līdz 200 grādiem, lai dezinficētu to

Banknotes un monētas ir vieni no pašiem netīrākajiem sadzīves priekšmetiem, uz kuriem var sakrāties dažādi mikrobi, kas pat varētu būt par pamatu infekciju izplatībai.

Latvijas Infektoloģijas centrs ir veicis vairāk nekā 30 analīžu un atklājis, ka netīrākie sadzīves priekšmeti, kur varētu būt bagātīga mikroflora, ir banknotes un monētas, sabiedriskā transportlīdzekļa rokturi, arī sēdekļi, lielveikalu ratiņu rokturi, kāpņu margas iestādēs, kur daudz apmeklētāju, sabiedrisko tualešu aprīkojums, mobilie telefoni un vīriešu kaklasaites.

Līdz ar tādām infekcijām kā SARS un putnu gripa pasaulē ir aktualizējusies mikrobu izplatīšanās problēma, lietojot skaidru naudu. Japānā jau ir bankas automāti, kas uzkarsē naudu līdz 200 grādiem, lai dezinficētu to. Atsevišķi automāti tur tiek apsmidzināti arī ar speciālu šķīdumu, lai iznīcinātu kaitīgos mikrobus. Arī Ķīnā domājot par līdzīgiem risinājumiem, jo šajās valstīs ir liels iedzīvotāju blīvums, līdz ar to arī lielāks risks, ka infekcijas gadījumā tā šādi strauji izplatīties. Latvijā nauda tā netiek apstrādāta. Taču Latvijas Bankas speciālisti veikuši provizoriskus aprēķinus, ka savas dzīves laikā, kas banknotēm ir vidēji divi gadi, tā iziet caur 900 rokām.

Vasaras SaulGriežu svētki. (Nakts bez alus!)

Apollo   06/15/06     Visi saules kalendāra svētki domāti tāpēc, lai pilnveidotu cilvēka attiecības ar Dievu un Dabu. Tieši vasaras saulgriežos nodibinātās, gan apzinātās, gan intuitīvās attiecības ar Dievu ir visciešākās un patiesākās. Svinēt Vasaras Saulgriežu svētkus naktī pirms  saulgriežu saullēkta ir tūkstošiem gadu sena  tradīcija, lai sagatavotos šim mirklim ar  dažādu rituālu, meditatīvu noskaņu un svētku sajūtu palīdzību.

Kopā ar mums svētkus Pasaku mājā svinēs folkloras deju grupa DANDARI, indiešu deju grupa ALEGRIA,Ziemeļindijas klasisko deju grupa LILA,eksotisko deju grupa KARINE DANCE,elfu dejotāja ARVENA, modernā roka grupa IndyGo, posthipiju grupa Lietotas Mēbeles No Holandes, bardi Andris Akmentiņš, Sergejs Strautiņš, Zigmārs Vlasevičs, Helēna, keramiķe Inese Āboliņa un Ugunszellis. ( Būs arī citi afišā neminēti dalībnieki, bet afīšā pieminētā Helēna var arī nebūt, bet ja būs, tad vakara sākumā pl.21:03 kopā ar pavadošo grupu un  postfolkloras  garā ieturētu  vakara  pasaciņu...)

Pēc svētku nakts nākamās trīs dienas doties mežā un pļavā, lai salasītu sev pašam un saviem tuvākajiem nepieciešamos īstos augus,  zāles un zālītes, ir vislabākā lūgšana, lai saglabātu saulgriežu mirkļa brīnumu visam gadam.

Ieejas maksa – vaska svece un «Undīnes» bezalkohola noteikumu ievērošana.

Ceļu policija arī šogad Jāņos rīkos plašus reidus

LETA  06/15/06    Ceļu policija arī šogad no 22.jūnija līdz 25.jūnijam rīkos plašus reidus, lai pastiprināti kontrolētu, vai autovadītāji pie spēkratu vadīšanas nav sēdušies iereibuši.

Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš sacīja, ka pirmssvētku un svētku dienās visā Latvijā autovadītāji pastiprināti tiks kontrolēti, vai pie stūres nav sēdušies alkohola reibumā, kā arī nepārsniedz pieļauto braukšanas ātrumu un ir piesprādzējušies, kā arī to, vai piesprādzējušies ir pasažieri.

Zivtiņš atzina, ka policija šajās dienās rīkos speciālus reidus, kuros iesaistīs pēc iespējas lielāku policistu skaitu, tostarp piesaistot arī pašvaldību policistus un iecirkņu inspektorus.

Policija pirms vasaras saulgriežiem aicina visus autovadītājus būt saprātīgiem un atgādina, ka alkohola lietošana var beigties traģiski.

Notikumi masu pasākumos pierāda cilvēku vieglprātību un nevēlēšanos izprast apdraudējumu, ko viņi rada, sēžoties pie stūres alkohola reibumā.

Reidu laikā tiks organizētas plānveida pārbaudes, kuras notiks gan uz valsts maģistrālajiem ceļiem, gan uz vietējās nozīmes ceļiem. Šo pārbaužu mērķis esot nevis sodīt autovadītājus, bet gan novērst traģiskas avārijas.

"Nevajag kautrēties no atteikšanās sēsties pie transportlīdzekļa stūres, ja esat iereibis. Labāk pateikt nē, nekā riskēt ar savu un citu cilvēku dzīvību," iepriekš aicināja Ceļu policijas priekšnieks. Tieši transportlīdzekļu vadītāji ir atbildīgi par savu, savu līdzbraucēju un pārējo ceļu satiksmes dalībnieku drošību, veselību un dzīvību.

Līdz šim vistraģiskākie Līgo svētki bijuši 2000.gadā, kad uz Latvijas autoceļiem laikā no 22. līdz 25.jūnijam kopumā gāja bojā 28 cilvēki. Kā liecina policijas informācija, toreiz pusnaktī ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā pieci cilvēki, bet no pusnakts līdz plkst.3 12 cilvēkiem šie bija pēdējie svētki viņu mūžā. Arī nākamo četru stundu laikā uz Latvijas autoceļiem turpināja ik stundu iet bojā viens vai divi cilvēki.

 Viedoklis: Jāņos jādara tas, ko gribas!

Aiva Kalve,  Diena  06/16/06   Jaunnedēļ ļaužu prātus un brīvo laiku pārņems ielīgošana. Jāņi nav koncerts, Jāņus jāprot piedzīvot.

Visinteresantākā un satraucošākā ir svētku gaidīšana un gatavošanās tiem. Pati svinēšana varbūt ne tik ļoti. Svētku sajūtu var iegūt, klausoties dziesmas un dungojot tām līdzi, vismaz vienreiz mūžā pamēģinot siet jāņusieru, cept pīrāgus. Bez šaubām, pie ugunskura neiztiks bez desiņām, šašlikiem. Jāņi nav iedomājami bez ugunskura. Reiz līgot vajag arī pa īstam — ar lina galdautu uz galda, pītu maizes paplāti, tautisku smagu māla bļodu un alus kausu. Neiztikt bez jāņuzāļu klēpja, kalmēm un ozola zariem.

Daba plaukst kā traka, baltie mākoņi mainās ar tumšajiem. Un arī saule metīs kūleni, lai ietu uz otru pusi. Vismaz īsākās nakts saulriets un saullēkts jānoskatās. Tā būs 100% romantika.

Jāņu nakts ir pietiekami īsa, lai paspētu aizbēgt no netīkamā vai arī uzskrietu kaut kam brīnišķīgam. Skroderdienu sižetu, kas, šķiet, ir zināms katram, ikviens var izspēlēt savā sētā. Ja pirms gadiem itin labi sanāca Ieviņas loma, tad ar prieku jāuzņemas Elīnas pienākumi vai jāpārtop par Bebeni. Un katrs mazs Rūdis reiz top par šķelmīgu Dūdaru. Vārdi sveši? Grāmatas neesat lasījuši un izrādi redzējuši! Ja nu kaut kas piemirsies, ja nu gribas sevi Jāņiem noskaņot tieši ar klasiķa Blaumaņa redzējumu, tad Skroderdienas Silmačos Jāņu laikā tiek piedāvātas dažādās versijās. Ar Skroderdienām izskan Latvijas Nacionālā teātra sezona (16.VI plkst.19; 17.IV plkst.12 un 18; 18.VI plkst.12 un 18; 20., 21., 22. VI plkst.19; ar šo lugu Kurzemes pusē dominēs Liepājas teātris, izrādi rādot ne tikai Liepājā Jāņu vakarā (23.VI plkst.19) Pūt, vējiņi! estrādē, bet pirms tam Ventspilī (18.VI plkst.17), Kuldīgā (21.VI plkst.19), Saldū (22.VI plkst.19). Valmieriešu Skroderdienas Silmačos skatāmas Valmieras teātrī (21., 22.VI plkst.18.30). Amatierteātri ar savām Skroderdienām un spožākajiem šīs lugas fragmentiem daudzviet priecēs savus kaimiņus, viesus un draugus.

Savādāks uzvedums, nevis klasiskais teātris, noteikti būs Zosēnos, jo tur Līgo koncertuzvedums Skroderdienu Jāņu nakts, līgo veltīts novadnieka R.Blaumaņa lugas mūzikas autora Aleksandra Būmaņa 125.dzimšanas dienai. Uzvedumā piedalīsies simfoniskais orķestris Gaudeamus archestra diriģenta Guntara Bernāta vadībā, atskaņojot Jāzepa Vītola instrumentēto mūziku lugai Skroderdienas Silmačos kopā ar solistiem un teātru aktieriem, koriem, deju kolektīviem.

Un līgodziesmas aizskanēs pāri līdz Madonas pusei, kur Ērgļu Meņģeļos Līgo vakars tiek solīts kopā ar Raimondu Paulu. Šķiet, ka viņa sacerētās dziesmas itin braši konkurē ar tautasdziesmām. Līgo programmā paredzēts (plkst.18) Līgo Vidzemes sētā ar folkloras kopām Vērtumnieki, Madaviņa, Krauklēnieši, Pulgosnieši un Balsi. Dziesmu svētku ieskaņas koncerts (plkst.21.20) kopā ar kori Kamēr... un Valsts akadēmisko kori Latvija. Vakara turpinājumā (plkst. 22) būs Dailes teātra uzvedums ar R.Paula tautisko dziesmu spēlēm, ko izpildīs Dailes teātra aktieri. Nakts ballē būs pavisam citi ritmi.

Arī Salacgrīvas estrādē par tradicionālo tiek domāts netradicionāli, un performancē (neatkārtojamā improvizācijā) Ai, Jānīti, Dieva dēls! piedalīsies gan perkusionists, gan kustību teātris. Līgo nakts turpinājumā skanēs speciāls Līgo rock nroll Keksu piedāvājumā, spēlēs arī The Hobos, Funky Drivers &May J, Dj Krii.

Utt., utt. Katrā novadā, lielākā pilsētā vai mazākā pagastā par Jāņiem tiek domāts īpaši (skat. piedāvājumu Afišā).

Svētkus jāiemācās svinēt, lai pēcāk nebūtu jāburkšķ, ka lietus lijis, odi koduši un neko nevarēja dzirdēt un redzēt. Jāņi nav koncerts, Jāņus jāprot piedzīvot. Tieši tādēļ jau vairākus gadus folkloru kopu dalībnieki pirms Jāņiem piedāvā mācīties līgodziesmas, rotaļas, rituālus. Nav jau visa nakts arī jāvada pēc grāmatas, katrs atradīs savai noskaņai piemērotāko Saulgriežu svinēšanas veidu. Daudzas no tradīcijām nav atdalāmas no ikdienas, citas — īpaši ievērotas — top interesantas. Pirms Jāņiem daudzviet godina sakoptākās sētas saimniekus, gadatirgos vērtē amatnieku prasmes un mācās. Mācās gan pīt vainagus, gan siet sieru, gan darīt alu. Jāņi nav tikai brīvdiena, tā ir diena ar īpašu noskaņu. Jau laikus jāizskrien arī lielveikali, lai nebojātu svētku prieku ar rindā stāvēšanu pēc dienišķā uztura un tradicionālajiem pirkumiem. Jāizplāno maršruts un izbraukšanas laiks, lai nebūtu jānīkst sastrēgumos. Bet citreiz ir jāļaujas notikumiem, jādodas Saulgriežu naktī bez noteikta mērķa un scenārija.

Lai gan

aizvadītā nedēļa bija

saulaina, tomēr pat nedēļas no-

galē nekas vēl neliecināja par to, ka

drīzumā varētu kļūt stipri siltāks. Taču,

spēcīgais vējš, kas pūta bez mitas, kā par

brīnumu, atpūta neticami siltu, pat karstu,

laiku. Šī nedēļa iesākās ar +25^oC!!! Un

ar katru dienu kļūst arvien karstāks...

Arī šodien pūš samērā stiprs vējš,

taču tas ir tik patīkami

spirdzinošs...

Anda Jansone, trešdien, 14. jūnijā