Eiropā un citur pasaulē...

Starptautiskās operācijas Kosovā vadība augsti vērtē Latvijas karavīru darbu

LETA   06/17/06    Gan starptautiskās operācijas Kosovā (KFOR) vadības pārstāvji, gan ANO pagaidu administrācijas Kosovā (UNMIK) amatpersonas augsti novērtējušas Latvijas karavīru darbu, pēc vizītes Kosovā atzina aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).

Pēc aizsardzības ministra ieskatiem, atzinīgie vārdi liecina par pieaugošu Latvijas bruņoto spēku reputāciju.

Slakteris ir gandarīts par Latvijas karavīru augsto starptautisko novērtējumu, informēja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamentā.

Vizītes laikā Kosovā Slakteris tikās ar KFOR pārstāvjiem un ANO amatpersonām.

Aizsardzības ministrs vakar Kosovā viesojās arī "Latviešu mājā", kur kopā ar karavīriem ielīgoja Jāņus, pasniedza viņiem no Latvijas vesto Jāņu sieru, rupjmaizi un Līgo dziesmu izlasi.

KFOR patlaban dien desmit Latvijas karavīri. Dienesta pienākumus pilda viens štāba virsnieks KFOR štābā, četri štāba virsnieki daudznacionālajā brigādē "Centrs" un pieci Militārās policijas karavīri.

Šogad Latvijā patvērumu lūgušas četras personas

LETA  06/17/06    Šogad Latvijā patvērumu lūgušas četras personas - trīs Krievijas pilsoņi un viens Afganistānas pilsonis.

Kā informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diana Bogdanova, šogad bēgļa statuss piešķirts vienai personai, kuras patvēruma pieteikumu PMLP saņēma 2005.gadā.

Viņa informēja, ka personām, kuru pieteikumus par patvēruma piešķiršanu PMLP saņēma šogad, statuss Latvijā nav piešķirts, jo patvēruma meklētāju sniegtā informācija nebija atbilstoša patvēruma piešķiršanas kritērijiem vai arī viņu lietu izskatīšana turpinās.

2005.gadā patvērumu Latvijā lūgušas 20 personas, bet nevienai personai patvērums netika piešķirts.

Kopš 1998.gada, kad tika uzsākta patvēruma piešķiršanas procedūra, patvērumu Latvijā lūgušas 158 personas, no tām alternatīvais statuss piešķirts deviņām personām, savukārt bēgļa statuss piešķirts deviņām personām.

Latvijā bēgļa statusu piešķir personām, kuras pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas iepriekšējās mītnes zemē un šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.

Ja persona nevar pretendēt uz bēgļa statusu, tai var piešķirt alternatīvo statusu, ja personai mītnes zemē draud nāves sods, spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās vai ārējo, vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ personai ir nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties dzimtenē.

Austrijas kanclers: tālāka paplašināšanās var apdraudēt ES

LETA  06/18/06    Tālāka paplašināšanās var apdraudēt Eiropas Savienību (ES) - šādu viedokli izdevumam "Kurier" paudis pašreizējās ES prezidētājvalsts Austrijas kanclers Volfgangs Šisels.

Viņš izteicies, ka būtu labāk, ja ES piedāvātu Turcijai īpašas partnerattiecības, nevis pilnīgu dalību savienībā.

"Līdztekus pilntiesīgai dalībai pastāv arī citas izvēles iespējas. Esmu pārliecināts, ka viena no tām būtu īpašas partnerattiecības," sacījis Šisels, raksturojot sarunas ar Turciju kā smagas.

"ES nedrīkst importēt nedrošību," viņš piebildis, runājot par Balkānu un Austrumeiropas valstu iespējamo uzņemšanu.

Sakarā ar trešdien Vīnē paredzēto ES valstu līderu un ASV prezidenta Džordža Buša sammitu Austrijas kanclers atzinis, ka ES un Vašingtonas attiecībās pastāv domstarpības, piemēram, "attiecībā uz Gvantanamo un CIP lidmašīnu reisiem Eiropā". Viņš solījis, ka sarunās ar Bušu šie jautājumi tiks skarti.

The Economist: no Baltijas valstu dalības NATO vairāk labuma, nekā gaidīts

Gunta Sloga,  Diena  06/19/06     Vajadzēja vien divus gadus, lai Baltijas valstis izgaisinātu bažas, ka tās nav pietiekam sagatavotas, ir nedrošas un sava mazuma dēļ nevajadzīgas partneres tādai organizācijai kā NATO. Šādus vārdus Igaunijai, Latvijai un Lietuvai savā jaunākajā numurā veltījis ietekmīgais britu žurnāls The Economist.

Lielākā mācība, kas esot gūta, uzņemot baltiešus NATO, ir drošības problēmu atrisināšana šajā reģionā. "Ja viņi nebūtu NATO, tad šeit notiktu liels cīniņš par ietekmi starp Rietumiem un atdzimstošo Krieviju," nedēļas izdevums citē kādu Rietumu analītiķi. Taču tagad, kad Baltijas valstis ir NATO, šis jautājums vairs neesot aktuāls.

Tikmēr NATO praktiskā līdzdalība triju valstu drošības uzraudzībā pagaidām bijusi lēta un minimāla — tikai četri Lietuvā izvietotie ārvalstu iznīcinātāji. Taču apmaiņā pret to alianse šo to ieguvusi. Lietuvai esot noderīgas specvienības, Rietumu izlūkdienesti augsti vērtējot igauņu kolēģu devumu. Savukārt Latvijas un Igaunijas radari esot spējīgi ielūkoties dziļi Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, raksta The Economist. Kā cits liels pluss tiek minēti baltiešu politiķi, kas atbalsta NATO akcijas kā arī labi apmācītie kareivji. "Viņiem ir vienkārši kareivji ar [augstskolu] grādu, kuri runā trīs valodās," žurnāls citē kādu avotu. Tiek atzīmēta arī Baltijas iesaistīšanās palīdzības sniegšanā Ukrainas un Gruzijas spēkiem.

Žurnāls uzsver, ka, tāpat kā citām Eiropas valstīm, baltiešiem būtu jāpalielina finansējums aizsardzībai un jāuzlabo attieksme pret saviem kareivjiem.

Al Qaeda darboņa nāve nemazina degvielas cenas Latvijā

Mārtiņš Apinis, nozare. lv, speciāli Dienai,  06/19/06    Uz ģeopolitiskās draudu ēnas atkāpšanos un paredzējumiem par mazāku patēriņu, nekā gaidīts iepriekš, pasaules naftas tirgus reaģējis ar cenu pazeminājumu. Tomēr Latvijā degvielas cenas pagaidām ar kritumu nereaģē, ko, iespējams, varētu saistīt arī ar masveida cenu samazināšanas kampaņas ziemas beigās radīto zaudējumu segšanu.

Līdz ar ziņām par teroristiskā grupējuma Al Quaeda Irākas līdera El Zarkāvi nogalināšanu naftas cenas aizpagājušās nedēļas vidū uz brīdi noslīdēja zem 70 dolāriem par barelu. Arī pagājusī nedēļa pasaules naftas tirgū iezīmējās ar cenu samazināšanos. To veicināja ziņas par to, ka viesuļvētra Alberto nenodarīs zaudējumus Meksikas līča naftas saimniecībai, kritumu vēl vairāk sekmēja ziņas par gaidāmo naftas patēriņa samazināšanos. Reaģējot uz šīm ziņām, otrdien naftas cenas sasniedza savu pēdējo divu mēnešu minimumu, nokrītoties zem 69 dolāru atzīmes par barelu. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētiskās aģentūras pārskatītajām prognozēm ikdienas pieprasījums pēc naftas šogad palielināsies par 1,24 miljoniem barelu, kaut iepriekš tika paredzēts pieaugums par 1,25 miljoniem barelu melnā zelta. Lai gan augošā pasaules ekonomika rada pieprasījuma palielināšanos pēc enerģētiskajiem resursiem, patlaban augstās naftas cenas vedina uz taupīgāku resursu izmantošanu.

Pasaules notikumi gan niecīgi ietekmējuši ierindas patērētāju Latvijā. Vairumtirdzniecībā degvielas cenas pēdējo divu nedēļu laikā faktiski nav mainījušās — atkarībā no tirgotāja dīzeļdegviela maksā vidēji 0,55—0,57 latus litrā, savukārt 95E benzīna cena konstanti turas aptuveni 0,59—0,61 lata robežās. Arī lielākajās degvielas mazumtirdzniecības stacijās nekāda būtiska cenu kustība pēdējo divu nedēļu laikā nav manāma, dīzeļdegvielas litra cenai vidēji svārstoties ap 0,64 latu atzīmi, savukārt 95E benzīna cena atkarībā no tirgotāja turas 0,657—0,669 latu robežās. Domājams, ka arī mēneša atlikušajās dienās cenas saglabāsies nemainīgi augstas, krituma iespējamībai pastāvot tikai strauja cenu krituma gadījumā pasaules tirgos. Kā atzinis Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Jevgenijs Kisiels, patlaban degviela tiek tirgota ar lielāku uzcenojumu un tas tiek darīts apzināti, lai kompensētu zaudējumus, ko degvielas tirgotājiem radīja cenu karš pirms pāris mēnešiem. Jau iepriekš bija paredzams, ka februārī un martā vērojamā degvielas cenu krituma prieks būs īss, jo atsevišķi mazie degvielas tirgotāji varētu neizturēt konkurenci un izstāties no spēles. Jau tad varēja izteikt pieņēmumu, ka līdz ar konkurences samazināšanos nākotnē degvielas cenas augs straujāk. Jaunu cenu kāpumu varam sagaidīt jau no nākamā mēneša, ko veicinās valsts noteiktā degvielas rezervju veidošana.

Valdībā, NVO, tiesās un partijās...

Veselības ministrs: Latvijā vairāk uzmanības jāpievērš veselībai

LETA   06/17/06    Lai pagarinātu cilvēku dzīves ilgumu, lielāka uzmanība jāpievērš veselībai un veselīgam dzīvesveidam, atzina veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP).

"Medicīnai jāatvēl ne tikai grēku labošanas funkcijas. Cilvēks aiziet pie ārsta, bet brīnums nenotiek. Uz veselības aprūpes nozari jāskatās citādāk - tās pamats ir veselīgs uzturs un dzīvesveids," sacīja ministrs. Viņš norādīja, ka veselība ir bagātība, ko veido cilvēks pats.

Veselības ministrs pauda cerību, ka cilvēki pievērsīsies veselīgam dzīvesveidam, pieņems lēmumu dzīvot ilgāk un paildzinās "aktīvās veselības vecumu".

"Kādam Latvijas iedzīvotājam infarkts bijis jau 26 gadu vecumā. Jo vairāk cilvēku dzīvos veselīgu dzīvesveidu, jo vēlāk cilvēki piedzīvos infarktus un citas nopietnas veselības problēmas," teica ministrs.

Viņu satrauc lielais smēķētāju skaits valstī - smēķē aptuveni 700 000 cilvēku jeb no 37 līdz 38% iedzīvotāju, turklāt 14 gadus veco pusaudžu vidū smēķē no 33 līdz pat 41%.

"Kaitīgais ieradums rada slimības, kuras pēc to diagnosticēšanas ārsts vairs nevar izārstēt," teica Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka Veselības ministrija (VM) pastāvēs uz to, lai pilnībā aizliegtu smēķēšanu sabiedriskās vietās.

Lai mazinātu smēķēšanu un popularizētu veselīgu dzīvesveidu, jārīko vairāk informatīvu kampaņu. "Informācijas par veselīgu dzīvesveidu nekad nevar būt par daudz," teica veselības ministrs.

Jāiesaista sabiedrības autoritātes, lai jauniešiem stāstītu par smēķēšanas kaitīgumu un veselīgu dzīvesveidu.

"Ar jauniešiem nevar runāt moralizējot. Ko var panākt, ja senili veči stāstīs jauniešiem, kā dzīvot? Viņi uzreiz pretosies. Tādēļ veselīgs dzīvesveids jāpopularizē cilvēkiem, kuros jaunieši ieklausās - reperiem, mūziķiem, māksliniekiem," sacīja veselības ministrs.

Politiķis uzskata, ka skolās jāsamazina neveselīgi produkti, piemēram, produkti, kuros palielināts sāls daudzums un citas neveselīgas sastāvdaļas.

Vēl viena problēma, pēc Bērziņa domām, ir mazkustīgs dzīvesveids. "Fiziskā aktivitāte nav tikai sportiskais rezultāts, tā uzlabo arī garīgo veselību," teica ministrs.

Valsts drošībai jau iztērēti 70% no gada plāna

LETA  06/18/06    Valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO šā gada pirmajos piecos mēnešos iztērēti 53,7 miljoni latu jeb 70% no gada plāna, liecina Valsts kases apkopotie dati. Valsts programmā šim mērķim atvēlēti 77,28 miljoni latu.

Aizsardzības ministrijas tēriņi piecos mēnešos bija 41,9 miljoni latu jeb 86,4% no gada plāna, tai skaitā maijā ministrija apguva 10,1 miljonu latu.

Robežsardze valsts programmā "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" šogad iztērēja 8,45 miljonus latu, Satversmes aizsardzības birojs - 1,42 miljonus latu, bet Latvijas Bankas apsardzei bija nepieciešami 967 958 lati, Katastrofu medicīnas centram - 632 778 lati.

174 651 lats iztērēts Informācijas analīzes dienestam, bet Ārlietu ministrijai Latvijas dalībai NATO piecos mēnešos bija nepieciešami 131 536 lati. Iekšlietu ministrijai mobilizācijas gatavības sistēmas darbībai tērēti 4889 lati.

Lembergs atsakās sniegt liecības

LETA  06/19/06    Ventspils mērs Aivars Lembergs nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Jānim Maizītim un prokuroram, kurš uzrādīja apsūdzību pret Lembergu sāktajā kriminālprocesā, kurā minējis vairākus pierādījumus tam, ka pret viņu sāktā kriminālvajāšana esot politisks pasūtījums.

Kā šodien žurnālistiem sacīja Lembergs, viņš prokurorus esot informējis, ka nesniegšot liecības šajā lietā un esot apņēmības pilns «lietu risināt tiesā, jo man [Lembergam] nav cerības, ka to izmeklēs objektīvi».

Kā piemēru Lembergs minēja, ka līdz apsūdzības uzrādīšanai viņš neesot bijis informēts, kas šajā lietā ir cietējs. Uz Lemberga jautājumu: «Kurš vai kas ir cietējs?» prokurors atbildējis: «Jūs jau zināt.» «Līdz ar to man vajadzēja sniegt liecības, kas ir cietušais,» skaidroja Lembergs.

Lemberga rīcībā esot nonākusi informācija, ka pašlaik «cīņā ar viņu» esot iesaistīti visi spēki: VID, KNAB, notiek totāla pārbaude visiem, kam ir kaut kāda saistība bijusi ar Lembergu. Pavisam nesen notikusi Ventspils slimnīcas atbalsta fonda pārbaude, kurā katru gadu kopš fonda nodibināšanas Lembergs ziedojis ievērojamas summas.

Slimnīcas atbalsta fonda valdes loceklis Valts Rauhvangers apstiprināja, ka fondā notikusi tā saucamā tematiskā pārbaude un nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Rauhvangers nemācēja pateikt, vai pārbaude notikusi saistībā ar Lemberga ziedojumiem vai kāda cita iemesla dēļ, jo «tematiskās pārbaudes var veikt un var neveikt».

Prokuratūras komentāru aģentūrai LETA šodien dabūt neizdevās.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 26.maijā pieņēmis lēmumu par Lemberga saukšanu pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā un 298.panta otrajā daļā.

Lembergs tiek apsūdzēts par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izdarījis tīšas darbības, kas radījušas smagas sekas valsts varai un pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Kriminālvajāšanas sākšana saistīta ar valdības rīkojuma neizpildi par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdē, tāpat kriminālprocesa gaitā noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētas Lemberga darbībās, sniedzot Ģenerālprokuratūrai apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret Grinbergu un Kariņu.

Prokuratūra Lembergam saglabājusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iepriekš noteikto drošības līdzekli - sūtījumu adreses paziņošanu.

Mazākumtautības izglītības reformas pretinieki – vecāki

Līga Nestere,  NRA  06/19/06    "Velns nebija tik melns, kā to mālēja," tā var raksturot secinājumu analīzei par mācību sasniegumiem pērn 10. klasēm, kas veic mazākumtautību izglītīošanu. Tomēr vecāku negatīvā attieksme pret šo izglītības reformu joprojām ir izteikta, liecina Izglītības valsts inspekcijas (IVI) Rīgas reģionālās nodaļas veiktais pētījums.

No nākamā mācību gada visās mazākumtautību vidusskolās klasēs 60 procenti mācību priekšmeti notiks valsts jeb latviešu valodā, bet 40 procenti – attiecīgajā mazākumtautību valodā. Šogad pēc šāda proporcionālā sadalījuma mācījās 10. un 11. klases audzēkņi, bet 2004. gadā, kad noteikumi stājās spēkā – tikai 10. klašu skolēni. Šajā 2005./2006. mācību gadā 12. klašu audzēkņi mācījās pēc vecajām Izglītības likuma prasībām, kad valsts valodā bija jāmāca vismaz trīs mācību priekšmeti.

Pamatskolās no 1999. gada atbilstoši Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma prasībām skolās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Tās nosaka divu valodu – latviešu un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi četrus mazākumtautību izglītības programmu paraugus. Skolas var izvēlēties vienu vai vairākus jau piedāvātos paraugus vai, pamatojoties uz šīm kopējām prasībām, izveidot un licencēt skolas izveidotu programmu. "1999. gadā skolas izvēlējās gatavos paraugus, bet jau 2002. gadā pārsvarā tika veidotas savas programmas, jo trijos gados mācību iestādes jau bija guvušas reālu sapratni, kā pareizi veidojama izglītības programma," saka Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras direktore Evija Papule. IZM apkopotā informācija liecina, ka pamatskolās 50–70 procenti mācību satura apguvei lieto valsts valodu. Skolas pēc saviem ieskatiem izvēlas, kurus priekšmetus mācīt latviski, kurus mazākumtautības valodā, kurus bilingvāli.

Mazākumtautību izglītības īstenošanu skolās pārrauga IVI. Nevarētu teikt, ka šie pārbaudes mehānismi būtu ļoti kvalitatīvi. "Inspektori brauc uz skolām, vēro mācību stundās notiekošo," stāsta IVI pārstāve Liene Dilevka. Pirms inspektoru vizītes skolas vadība par viņu ierašanos tiekot laikus informēta. L. Dilevka skaidro, ka sūdzību gadījumā inspektori ierodoties bez iepriekšējas pieteikšanās. "Tomēr uz citu skolu fona mazākumtautību izglītības iestādes sūdzību ziņā neizceļas," teic L. Dilevka.

Konkrētu rezultātu, cik sekmīgi īstenota izglītības reforma, vēl nav. Tomēr pērn visas mazākumtautību skolas ministrijai atsūtīja atskaiti, kādi 10. klašu skolēniem bijuši mācību sasniegumi, un informēja, kuri mācību priekšmeti notiek latviešu, kuri – mazākumtautību valodā vai bilingvāli. "Analizējot informāciju, galvenie secinājumi bija šādi: skolām trūkst mācību materiālu, materiāli tehniskā aprīkojuma. Taču nedaudz uzlabojusies ir vecāku, skolēnu, skolotāju attieksme attiecībā uz šo reformu," stāsta IZM speciāliste E. Papule. Arī šogad IZM organizēs šādu informācijas apkopošanu. Bet pirmie oficiālie dati par izglītības reformas pārejas posmu būs pēc nākamā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātu uzzināšanas, jo pirmo reizi 12. klases centralizētos eksāmenus kārtos valsts valodā. "Pārbaudījumu rezultātus un mūsu analīzi gaida visa pasaule, to man apliecināja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss. Interese ir ne tikai Eiropas savienībai, bet arī Kirgīzijai un citām tās kaimiņvalstīm, jo tur arī tiek ieviesta bilingvālā izglītība," skaidro E. Papule.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas lēmumu, šī proporcija (60 pret 40) ir uzturama nemainīga. Arī IZM un valdības pārstāvji ir pauduši šādu nostāju EDSO. "Prakse un starptautiskie pētījumi apliecina, ka šāds sadalījums nodrošina valsts valodas apguvi un lietojumu; bērniem, kas mācās divās valodās, mācību sasniegumi ir daudz augstāki nekā tiem, kas mācās vienā valodā," uzsver E. Papule. Viņa piebilst – arī darba tirgus parāda, ka vairāku valodu pārzināšana ir ieguvums. "Tāpēc būtu tuvredzīgi tagad pāriet uz mācībām vienā – valsts – valodā," teic E. Papule. Viņa uzskata, ka vidusskolēni paši apzinās, ka valsts valoda viņiem ir jāzina, lai varētu iegūt augstāko izglītību Latvijā, jo kopš 1999. gada 1. septembra augstskolās mācības notiek latviešu valodā.

E. Papule domā, ka līdz 2010. gadam valdībai nevajadzētu neko solīt vai mainīt politiku proporcionālajā sadalījumā. "Tajā gadā 12. klasi beigs tie skolēni, kas 1999. gadā sāka mācības 1. klasē. Un tad valdība varēs secināt, vai jāmaina pašreizējā attiecība 60 pret 40. Turklāt tagad Eiropas Padomē prezidē Krievija, tāpēc jābūt īpaši piesardzīgiem, lai Latvijai nevarētu pārmest mazākumtautību tiesību pakāpumus, vismaz izglītībā," skaidro E. Papule.

Viņa piebilst, ka mazākumtautības izglītības jautājums bijis delikāts. "Pirms vēlēšanām partijas ar to spekulēs un ir sākušas to darīt, jo tās zina, ka var iegūt vēlētāju balsis.

Soross noliedz Latvijas politikas ietekmēšanu

LETA  06/19/06    ASV miljardieris Džordžs Soross noliedz Latvijas politikas ietekmēšanu, lai gan mūsu valstī esot iztērējis daudz naudas.

"Es neinvestēju politikā, bet politiskajā procesā," pirmdienas vakarā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "100.pants" norādīja filantrops. Viņš uzskata, ka būtu jārūpējas par to, lai valstīm būtu valdības, kas darbojas pēc labiem principiem, tāpēc arī tiekot sniegta palīdzība pilsoniskajai sabiedrībai, lai piespiestu valdību būt atbildīgai par saviem darbiem.

Soross atzina, ka, ziedojot naudu, viņš balstās uz ticību "atvērtās sabiedrības" idejai. Tās filozofija esot tāda, ka neviens nezina patiesību. "Mums tas ir jāapzinās un jāļauj politiskajā procesā iesaistīties un sadzīvot dažādiem cilvēkiem ar dažādiem viedokļiem. Tā ir "atvērtā sabiedrība", un tas ir tas, kam es ticu," uzsvēra ASV miljardieris.

Viņš norādīja, ka šo filozofiju esot izmantojis arī savās biznesa aktivitātēs akciju tirgos, kuras bijušas veiksmīgas, tāpēc tagad nauda tiek izmantota, lai popularizētu "atvērtas sabiedrības".

Atvērta sabiedrība pieprasa valdībām būt atbildīgām, uzstāj uz caurskatāmību un korupcijas mazināšanu, norādīja Soross.

Viņš atzīmēja, ka, piemēram, fonda Latvijā aktivitātes nosaka tā valdes locekļi, īstenojot to, kas viņiem liekas svarīgi. "Tie ir cilvēki no pašas valsts, kas lemj par fonda aktivitātēm. Tas neesmu es," uzsvēra miljardieris.

Runājot par Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikto kritiku, dažas no apsūdzībām viņš nodēvēja kā aplamas. "Tas ir arī tas iemesls, kāpēc es esmu par viņu dzirdējis," sacīja filantrops.

Soross uzsvēra, ka apsūdzības par to, ka viņš kaut kādā veidā gūst personīgu labumu no tā, ka tērē naudu Latvijā, ir meli. "Un man rodas jautājums - kāda ir Lemberga interese izplatīt šos melus? Ko viņš ar to vēlas panākt?" jautāja Soross.

"Es nemeklēju nekādu personīgu labumu, tādā ziņā, ka es necenšos pelnīt naudu, ziedojot naudu," uzsvēra miljardieris norādot, ka viņam nav biznesa interešu Latvijā.

Soross norādīja, ka kritikas dēļ neplāno samazināt fonda darbību Latvijā, kas pēdējo gadu laikā jau esot mazinājušās. Tas saistīts ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un sasniegto progresu, tāpēc tagad ASV miljardieris vairāk tērējot Centrālāzijā un Āfrikā, kur vajadzības esot daudz lielākas nekā Latvijā.

Viņš arī norādīja, ka "patiešām jūtas aizvainots", ja viņu salīdzina ar Krievijas vajāto oligarhu Borisu Berezovski. Pēc Sorosa teiktā, Berezovskis "ir viens no ļaunajiem gariem, kas ir patiešām nodarījuši neizmērojamu ļaunumu Krievijai".

JL aplīgošanas panti De facto atgādina reklāmu, raidījuma veidotāji nepiekrīt

Ināra Egle,  diena  06/20/06    Latvijas televīzijas radījuma De facto veidotāji svētdienas pārraides beigās parādīto Jaunā laika sieviešu ansambli, kas aplīgoja politiskos konkurentus, vairāk esot domājuši kā antireklāmu, nevis reklāmu partijai. "Tā parādīja, cik tālu ir gatavi iet politiķi, lai nozvejotu kādu balsi un izliktos tautai tuvāki," Dienai sacīja Panorāmas galvenā redaktore Inta Lase. Ziņu dienesta veidotāji filmējot visu partiju priekšvēlēšanu aktivitātes, kas tikšot rādītas turpmāk un apkopotas arī informatīvajā analītisko raidījumu ciklā Simts krēsli. JL vadība apstiprina, ka aplīgošanas dziesmas ierakstītas kampaņas vajadzībām.

Svētdienas vakarā raidījuma De facto beigās tika parādīts sižets, kurā JL Saeimas deputātes Nika Matvejeva studijā ieraksta aplīgošanas dziesmas, izsmejot konkurentus. To varēja uztvert kā partijas slēpto reklāmu, jo sižets nebija pieteikts ar kādu paskaidrojumu, kas norādītu, ka līdzvērtīgas iespējas izpausties būs arī citiem politiskajiem spēkiem. I.Lase savukārt apgalvoja, ka Panorāma filmē visas ar vēlēšanām saistītās partiju aktivitātes un tās tiks rādītas arī turpmākajos raidījumos. Viņasprāt, sižetā politiķes parādījās vairāk komiskā gaismā, tāpēc pārraides veidotāji neesot iedomājušies, ka to var uztvert kā reklāmu.

"Kas tur slikts, ja deputātes dzied jautras un skaistas dziesmas aplīgošanas formātā," Dienai sacīja JL vēlēšanu kampaņas vadītājs Artis Kampars. Viņš uzsvēra, ka kompaktdiska ierakstīšanas izdevumi atspoguļosies vēlēšanu kampaņas izdevumu pārskatā. Uz jautājumu, kā šo disku plānots izmantot, A.Kampars atbildēja, ka tas būs izplatīts partijas biedriem, kā arī par tā ierakstīšanu bija informēti mediji. "Ja tās dziesmas grib dzirdēt arī citi, mēs tikai priecājamies par to," sacīja A.Kampars. JL politiķes aplīgoja visas Saeimas partijas, piemēram, par Tautas partiju tās dziedāja: "Oranžajiem veiklas mēles, mīļākas tiem azartspēles! Spēlēties ar tautas naudu sagādā tiem lielu baudu." Savukārt par TB/ LNNK bija teikts, ka "Tēvu zeme atkal briesmās, tēvzemnieki dzied pat dziesmās…" LPP veltīto līgo dziesmu izpildītājas pavadīja ar vārdiem "āmen, āmen".

Latvijā veidos 167 novadus

DELFI  06/20/06    Valdība otrdien apstiprināja vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kas paredz līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 167 novadus un deviņas republikas pilsētas.

Plānots, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā būs šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi un republikas pilsētas.

Projekta anotācijā teikts, ka lielāko novadu vidū ir Alūksnes novads ar vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju, kurā ieplānotas 11 pašvaldības, Kuldīgas novads ar 12 pašvaldībām un 26 000 iedzīvotājiem, Rēzeknes novads ar 14 pašvaldībām un 18 000 iedzīvotājiem, kā arī Tukuma novads ar 29 380 iedzīvotājiem un septiņām pašvaldībām.

Starp deviņām republikas pilsētām būs jau esošās Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils, savukārt no jauna republikas pilsētas statuss tiks piešķirts Jēkabpilij un Valmierai.

Galīgo lēmumu par novadu veidošanu varētu pieņemt pēc gada. Tad pašvaldības lems par brīvprātīgu apvienošanos.

Ministru kabineta rīkojuma projekta īstenošanai papildus valsts budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Ienākumi būs jādeklarē visiem

Indulis Balmaks,  Diena  06/21/06    Līdz 2008.gada 1.aprīlim visiem Latvijas iedzīvotājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jādeklarē savi 2007.gada ienākumi un mantiskais stāvoklis. Tā, beidzot vienojoties par vispārējās deklarēšanas ieviešanu, otrdien nolēma Ministru kabinets.

Deklarējot ienākumus, iedzīvotājiem būs jāaizpilda anketa, kurā VID jau būs apkopojis ziņas no publiskajiem reģistriem par cilvēkam piederošo, piemēram, par nekustamajiem īpašumiem. Anketu VID varēs iesniegt pa pastu, personīgi vai elektroniski. Iedzīvotājiem, kuru mantiskais stāvoklis sekojošā gada laikā nebūs būtiski pieaudzis, vismaz par 10 000 latu, deklarācijas atkārtoti nebūs jāiesniedz. Par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu draudēs sods līdz Ls 500.

Darba grupas vadītājs Dāvids Tauriņš skaidro, ka, lai sākumdeklarēšanos varētu sākt paredzētajā laikā, 2007.gadā jāpaspēj ieviest elektronisko parakstu un valsts reģistros pieejamā informācija jāapkopo vienā datu bāzē.

***

Kas jādeklarē līdz 2008.gada 1.aprīlim

- nekustamais īpašums

- transportlīdzekļi

- kapitāldaļas

- vērtspapīri

- naudas uzkrājumi

- aizdevumi un parādsaistības

- darījumi, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Kā jādeklarē. Aizpildot anketu, kurā būs apkopota publiskajos reģistros par personu pieejamā informācija. Anketa būs pieejama VID nodaļās vai pēc telefoniska pieprasījums nosūtīta uz mājām. Aizpildīta tā būs jāiesniedz personīgi VID nodaļā, jānosūta pa pastu vai elektroniski.

Zeibots iesniedz atlūgumu

Apollo  06/21/06    Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes laikā, kurā tika izskatīts jautājums par divu NBS Speciālās uzdevumu vienības (SUV) karavīru bojāeju izpletņlēkšanas nodarbībā, iesniedzis atlūgumu, pēc sēdes žurnālistiem paziņoja iekšlietu ministrs Dzintars Jaudžeikars (LPP).

Kā pavēstīja Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga  atlūgumu pieņēmusi. 

Arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) apstiprināja, ka Zeibots iesniedzis atlūgumu. NBS komandieris uz sēdi ieradies jau ar uzrakstītu dokumentu. Aizsardzības ministrs atzina, ka Zeibots rīkojies kā goda vīrs, un piebilda, ka arī neatkāpšanās gadījumā viņš būtu pieprasījis Zeibota demisiju.

Kā portālam «Apollo» pavēstīja NBS preses virsnieks Normunds Stafeckis, Zeibots par atlūguma iesniegšanu komentārus šodien sniegt nevēlas, visticamāk, tie tiks sniegti ceturtdien.

Lai gan aizsardzības ministrs žurnālistiem atzina, ka «savu iekšēji izvēli par to, kurš turpmāk varētu būt Nacionālo bruņoto spēku komandieris» jau ir izdarījis, Slakteris norādīja, ka šobrīd viņam esot trīs kandidatūras NBS komandiera amatam- NBS Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns, Latvijas pārstāvis NATO Transformācijas pavēlniecībā brigādes ģenerālis Gundars Ābols, un NBS Gaisa spēku komandieris pulkvedis Juris Maklakovs.

Slakteris par savu izvēli, kurš no šiem trijiem kandidātiem varētu būt nākamais NBS komandieris, plāno paziņot Valsts prezidentei ceturtdien.

Aizsradzības ministrs norādīja, ka, Valsts prezidente sēdē atzinusi, ka Zeibots atkāpjoties rīkojies pareizi.

«Nekārtības Speciālo uzdevumu vienībā ir simptomātiskas, līdzīgi nevajadzīgi paaugstināti riski pastāv arī citās bruņoto spēku vienībās.  Šā komandiera darbības laikā ir notikusi atslābināšanās un nekoncentrēšanās uz saviem uzdevumiem. Šie procesi ir jāpārtrauc un jāpagriež par 180 grādiem. Mums ir vajadzīga augstas reputācijas armija, kas ir motivēta mērķus nevis pazemināt, bet paaugstināt. Šī motivēšana mērķu izpildes kontrolē ir jaunā komandiera uzdevums,» teikts Slaktera rezumējumā pēc NDP sēdes.

«Mūsu valsts tiesību akti paredz, ka komandiera iecelšanu veic Saeima pēc bruņoto spēku virspavēlnieces priekšlikuma. Es savas bažas viņai un Nacionālajai drošības padomei esmu detalizēti izklāstījis,» norāda aizsardzības ministrs.

Viedoklis: Bubulis

Kārlis Streips,  Apollo  06/21/06    Labi zināms, ka valstis, kuras pašas ar sevi netiek galā, bieži vien meklē ārējo ienaidnieku, lai novērstu uzmanību no nebūšanām pašmājās. Tā, piemēram, vērtējama atkārtoti izskanējusī ziņa, ka Krievijas iedzīvotāji par savas valsts pašu galveno ienaidnieku uzskata... mazo Latviju.

Maskavas bļaustīšanās par it kā briesmīgiem cilvēka tiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā ir mērķēta precīzi uz to, lai Eiropas cilvēka tiesību iestādes būtu aizņemtas ar šo apgalvojumu pārbaudīšanu un tāpēc nevarētu konstatēt, ka pati Krievija cilvēka tiesību ievērošanā nekāda teicamniece nav.

Savukārt Latvijas iekšpolitikā instances, kuras nevēlas īpaši ciešu uzmanību tajā jomā, kurā tās darbojas, atradušas savu ienaidnieku. Tas ir miljardieris un filantrops Džordžs Soross. Par viņa naudu Latvijā izveidotas vairākas instances, kuras nepatīk politikāņiem, kuri labprāt darbojas slepenībā un tumsā. Pirmām kārtām tas sakāms par starptautiskās pretkorupcijas organizācijas «Transparency International» filiāli Latvijā, tā ir organizācija, kura saucas «Delna». Kā zināms, «Delna» pievērsusi visnotaļ intensīvu uzmanību tam, kas notiek Latvijas ostas pilsētā Ventspilī. Šīs pilsētas Dome pret «Delnu» demonstrē to pašu attieksmi, ko pret citiem okšķeriem — vācieties, jums te nav nekā darāma! Kad «Delna» iesniedza likumā paredzētu lūgumu atklāt naudas summu, kādu Dome izdevusi par reklāmu, notika ierastais Ventspils process — iesniegumu parakstīja ne tā persona, iesniedzējam nav attiecīgo tiesību u. tml. Te ir tas pats farss, kāds gada garumā virpuļoja ap Ojāru Grinbergu — gluži tikpat nožēlojams farss.

Laimīgā kārtā Ventspils bosiem ir savi rupori arī masu informācijas līdzekļu vidē. Par pašas Ventspils avīzīti nerunāsim vispār, tā ir pilnīgi Domes kabatā, bet ir arī centrālie mediji ar «Neatkarīgo Rīta Avīzi» priekšgalā. Ja «Delna» traucē Ventspilij, tad «Neatkarīgā», kas pieder tā dēvētajām «Ventspils interesēm», dodas pretuzbrukumā. Vai dieniņ, kas tur viss sarakstīts par Džordžu Sorosu un viņa veidotajām struktūrām Latvijā! Džordžs Soross slepeni cenšas kontrolēt valsts varu, Džordžs Soross daudzās citās valstīs ir nevēlama persona, Džordža Sorosa veidotās struktūras Latvijai vēlas uzspiest latviešiem nepieņemamu dzīves modeli, Latvijā veidojusies vesela ap Sorosu grupēta sazvērestība, tajā piedalās ne vien «Delna», bet arī Latvijas Televīzijas «Panorāma», partija «Jaunais laiks», laikraksts «Diena» u. c. Gluži sātans, ne cilvēks.

Ļoti ierasti «Neatkarīgās» skribentiem kļuvis dažā labā intervijā, vienalga, par ko tā arī nebūtu, atbildētājam uzdot vadošus jautājumus par Sorosa «tīklošanos» Latvijā un tās radīto postu.  Šis «posts» avīzei kļuvis par tikpat neapstrīdamu aksiomu kā pārliecība, ka par saimnieku Ventspilī nekad nedrīkst pat uzdot jautājumu, kur nu vēl viņu kritizēt. Tā nu nav gluži žurnālistika, bet ko lai dara — cilvēkiem nauda jāpelna. 

Nu Džordžam Sorosam radusies iespēja atbildēt — Latvijas Televīzijā demonstrēta kolēģa Edija Boša intervija ar miljardieri, un tajā Soross skaidri pateicis, ka politiku Latvijā viņš neveido, par viņa naudas izmantošanu Latvijā lemj «cilvēki no pašas valsts» un Latvijā biznesa interešu viņam nav. Attiecībā uz Ventspils bosu Aivaru Lembergu, kas ļoti cītīgi tiražējis mītu par Sorosa ietekmi Latvijā, miljardieris uzdevis tiešu jautājumu: «Kāda ir Lemberga interese izplatīt šos melus? Ko viņš ar to vēlas panākt?»

Atbilde uz šo jautājumu nav tālu meklējama. Ja Latvijā pastāvētu tā atklātā sabiedrība, par kuru cīnās Soross un viņa struktūras Latvijā, ļoti ātri iespīdētu gaisma arī tajos tumšajos kaktos, kuros darbojas «Ventspils intereses». Nepastāvētu gandrīz prātam neaptveramā situācija, kurā Latvijas valsts ir partnere uzņēmumos, kuros pārējās kapitāla daļas pieder valstij nezināmām personām. Rastos ļoti pamatoti jautājumi, kā ilggadīgs pašvaldības vadītājs kļuvis par vienu no valsts bagātākajām personām. Nerastos situācija, kurā kaut kādi mistiski juristi paniski cīnās pret valsts prasību Šveices likuma aizsardzības instancēm sniegt tām zināmo informāciju par īpašumtiesībām Ventspilī.

Protams, ne jau Ventspils vadonis vien vēlas saglabāt miglu, kāda valda lielā daļā valsts uzņēmējdarbības un politikas. Arī lielā politika Latvijā ir pietiekami korporatīva, lai nebūtu vēlama organizācija, kura regulāri konstatē krāpšanos politiskā finansējuma jomā, kura uzdod neērtus jautājumus par bieži vien pārāk ciešām saitēm starp politiku un naudu. Zaļo un zemnieku savienība, kas acīmredzot ir gatava savās rindās ņemt pilnīgi jebkuru cilvēku, vienalga, vai viņa politika saskan vai nesaskan ar veselo saprātu, vienalga, vai tas ir labs cilvēks vai žuļiks, ir aizsapņojusies pat tik tālu, ka Aivars Lembergs varētu būt partijas izvirzītais premjera kandidāts. Tas nu gan būtu lieliski — Latvija atkal izceltos pasaulē kā valsts, pret kuras premjeru izvirzīts nevis viens, bet divi kriminālprocesi. «Zaļie zemnieki» pamatoti norāda, ka daudzviet Latvijā A. Lembergs ir populārs, jo savu Ventspili viņš (lai gan, protams, ne viņš vien) patiešām sakopis tā, ka spīd un laistās. Taču tas pirmām kārtām norāda uz Latvijas sabiedrības divkosību — par korupciju bļauj skaļi, bet attiecībā uz specifiskiem cilvēkiem ļaudis ir gatavi par korupciju nedomāt vispār. Labs saimnieks, un viss, tas nekas, ka jau ilgstoši viņš ir likuma aizsardzības instanču redzeslokā.

Džordža Sorosa nauda Latvijā ir izdarījusi milzīgi daudz laba, es to zinu tāpēc, ka vairākus gadus vadīju «Sorosa fonda–Latvija» mediju programmu un pēc tam Baltijas–Amerikas partnerattiecību programmu. Neviens no tiem daudzajiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri, pateicoties šai naudai, varējuši mācīties, izdot grāmatas, veidot kultūras pasākumus, uzturēt nevalstisko organizāciju darbību, palīdzēt citiem cilvēkiem u. tml., nebūs gatavs no naudas atteikties tāpēc, ka atsevišķas intereses Latvijā no ziedotāja cenšas izveidot sazvērestību organizējošu ļaundari. Sorosa ziedotā summa stiepjas daudzos miljonos latu, un par savu naudu viņš prasa nevis savu biznesa interešu atbalstīšanu, bet gan tādas sabiedrības veidošanos, kura Latvijai un tās iedzīvotājiem kalpotu daudzreiz labāk nekā patlaban pastāvošā. Tas pirmām kārtām attiecas uz politiskā procesa godīgumu un atklātību, lai politiķi nevarētu darboties savas kabatas labā bez tā, ka uz to tiek norādīts un process tiek sodīts. Pret to iebildumu nevar būt, un panikas celšana par Džordža Sorosa «sazvērestību» Latvijā nāk no gluži tās pašas rokasgrāmatas, no kuras Krievijas nemitīgā gaušanās par «genocīdu», kāds mūsu valstī it kā tiek veikts pret «krievvalodīgajiem».

Dziesmas nevietā

Anita Daukšte,  NRA  06/21/06    Partiju priekšvēlēšanu aktivitātes uzliek savu zīmogu publiskajai telpai, un, pat Līgosvētkus gaidot, tās rod iespēju izpausties, kā nu māk un saprot, "latviskā garā". Tā Jaunā laika sievas, kurām jāglābj partiju vīru mazspēja politiskajā laukā, metas aplīgot politiskos konkurentus. Tas būtu mīļi un bezgaumīgi, ja vien šo aplīgošanos ar sabiedriskās televīzijas starpniecību nebūtu jāuzklausa visai tautai, un savukārt televīzija nekautrējas apgalvot, ka tā nav priekšvēlēšanu reklāma vienai partijai. Tas, ka šīs līgodziesmas bija paredzētas partijas kampaņai, tikai ir apliecinājums, ka nevajag visiem slēpt to, kas sabrauktam ezim skaidrs, – LTV Ziņu dienesta politiskās simpātijas pret Jauno laiku.

Bet pirmssvētku noskaņā liekas, ka pēc iespējas "nacionālāku drudzi" izslimo ne vien JL. Tā nedēļas sākumā tēvzemieši Saeimas frakcijā vaimanāja, ka būtu steidzami jāsauc uz tepiķa Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa, jo šajā augstskolā iestājeksāmenos tiek prasītas krievu valodas zināšanas. Protams, tika ātri noskaidrots, ka krievu valodas zināšanas reflektantiem netiek prasītas kā obligātas un vienīgās svešvalodas zināšanas. Tikai vien tā, ka studētgribētājam jāuzrāda sekmīga atzīme angļu, vācu, franču vai krievu valodā, un par šādas prasības esamību TB/LNNK varēja uzzināt, arī netricinot publisko telpu, bet vienkārši izdarot pāris klikšķu ar savu datoru pelēm LPA mājaslapā internetā.

Bet varbūt tā bija apzināta priekšvēlēšanu akcija – parādīt, ka šī partija vienmēr un visur vērsīsies pret visu krievisko? Savdabīgs turpinājums nodrillētajam rullītim "krievi nāk – latvieti, nepadodies"? Un, ja krievi nenāk, tad viņus vajadzētu izdomāt?

Jautājums, vai tēvzemieši neiedomājas, ka ar savu kraso nostāju pret krieviem viņi nevis veicina cittautiešu integrāciju un latviešu valodas apguvi, bet – gluži otrādi – to pilnīgi degradē? Vienreiz taču būtu jābeidz spēlēt etniskās šķelšanas plate, kas tiek likta uz politiskajiem gramofoniem pat tad, kad nav nekāda iemesla.

Ja par konkrēto gadījumu – krievu valodas zināšanām topošajiem policijas, robežsardzes u. c. iekšlietu dienestu darbiniekiem –, neredzu iemeslu, kāpēc viņiem tā nebūtu jāzina. Diemžēl situācija ir tāda, ka bez krievu valodas zināšanām iekšlietu struktūrās strādāt ir pat ļoti sarežģīti, rēķinoties ar iedzīvotāju etnisko sastāvu, īpaši Rīgā un Latgalē.

Ja jau rūpēties par latviešu valodu, taču labāk būtu bijis, ja satraukums politiķu prātos būtu valdījis nevis par to, ka policijas darbinieki zina arī krievu valodu, lai var pilnvērtīgi veikt savus pienākumus, bet gan par to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku mācītos latviski. Ieskaitot tos, kas ir parastais policistu un iekšlietu struktūru apkalpojamais kontingents. Ja TB/LNNK tiešām bija tik satraukta par to, vai Latvijas cietumos runā latviski, tad taču pamatsecinājumam bija jābūt, ka tiks pieprasīti līdzekļi valsts budžetā, lai organizētu latviešu valodas mācību kursus šajās iestādēs, kur visi apmācāmie pavada laiku uz vietas – nav nekur tālu jāved, arī disciplīnu mācību stundās var labi nodrošināt.

Šoreiz JL sievu parodijai par līgodziesmām ir pat bijis pamats attiecībā uz tēvzemiešiem: "Tēvu zeme atkal briesmās, tēvzemnieki dzied pat dziesmās..." Šoreiz abas dziesmas gan bija nevietā: pirmās – nevietā rādītas, otrās – nevietā dziedātas.

(Ne-)iecietībā...

Pētersone: Latvija tradicionāli bijusi iecietīga valsts, pēdējā laikā parādās negācijas

LETA  06/19/06    Neiecietības un diskriminācijas problēmas nenoliedzami ir jārisina arī valstiskā līmenī, uzskata īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone (LC).

Kā norādījusi ministre, Latvija tradicionāli ir iecietīga valsts, kuras sabiedrība spēj veidot un uzturēt kultūru dialogu, tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka pēdējā gada laikā Latvijā tik tiešām bijušas vērojamas vairākas rasistiska un diskriminējoša rakstura negācijas pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu, seksuālo orientāciju un etnisko izcelsmi. "Tas, manuprāt, izskaidrojams ar straujo globalizācijas procesu," sacījusi ministre.

"Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā aizvien vairāk ikdienā sastopamies ar cilvēkiem, kuri no mums atšķiras gan tīri ārēji, gan pēc savas kultūras un identitātes apziņas. Vēl pavisam nesenais uzbrukums "AfroLat" biedriem apliecina, ka mūsu valstī pastāv atsevišķi naida un neiecietības noziegumi," norādījusi Pētersone.

Tajā pašā laikā jāatzīst - fakts, ka 2005.gadā ir strauji palielinājies Valsts Cilvēktiesību birojā iesniegto sūdzību skaits, norāda uz to, ka sabiedrība sāk apzināties savas un savu līdzcilvēku tiesības. Šodien jautājums par vienlīdzību ir nonācis sabiedrības dienaskārtībā, un tas ir solis uz priekšu ceļā uz saliedētu nāciju, uzskata ministre.

Kā informē Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) preses sekretāre Gunta Kāle, pēc ministres teiktā, pirmkārt, jāturpina darbs pie likumu uzlabošanas, iestrādājot konkrētas normas pret jebkura veida diskrimināciju.

Otrkārt, ir nepieciešama aktīva valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju un visas sabiedrības informēšana un izglītošana par mazākumtautību un minoritāšu tiesībām, jo zināšanas paver ceļu iespējām un kompromisam.

Kalvītis aicina pārskatīt gejus un lesbietes diskriminējošo Darba likumu

Dita Arāja,  Diena  06/20/06    "Katram politiķim ir skaidrs, ka cilvēktiesības ir jāievēro un cilvēkus nevar šķirot pēc kādām pazīmēm," tā pirmdien Latvijas radio paziņoja valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP), paužot uzskatu, ka Saeimas pieņemto Darba likumu, kas diskriminē cilvēkus pēc seksuālās orientācijas, tomēr derētu pārskatīt un saskaņot ar ES Nodarbinātības līdztiesības direktīvu. Valsts prezidentei līdz šīs nedēļas beigām ir laiks izvērtēt, vai diskriminējošo likumu atdot otrreizējai skatīšanai Saeimā. Otrdien prezidentes padomnieki tiksies ar cilvēktiesību ekspertiem, geju un lesbiešu organizāciju un Labklājības ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu problemātisko Darba likuma normu. Savukārt tikai nedaudzas Saeimas frakcijas, kuru deputāti atbalstījuši homofobisko likuma normu, ir gatavas to mainīt.

"Priekšvēlēšanu un karstais laiks cilvēkus ir padarījis neprognozējamus," secina A.Kalvītis, kritizējot deputātu lēmumu — pēc LPP frakcijas vadītāja Jāņa Šmita ierosinājuma no nediskriminējamo grupu saraksta svītrot homoseksuāļus. Par šādu deputātu balsojumu sašutušas gan Latvijas, gan starptautiskās geju un lesbiešu organizācijas, kā arī Eiropas Komisija, solot izvērtēt, vai Latviju sūdzēt Eiropas Kopienu tiesā. Tiesu darbi valstij varētu izmaksāt pat vairākus simtus tūkstošus eiro.

"Jautājums nav par sodiem, bet elementārām cilvēktiesībām un Latvijas tēlu Eiropā," saka TP frakcijas priekšsēdis Jānis Lagzdiņš, kura frakcijas četri biedri atbalstīja diskriminējošo priekšlikumu. J.Lagzdiņš balsojumā nav piedalījies, bet pieļauj — ja prezidente atdotu likumu Saeimai, TP frakcija nolemtu plenārsēdē balsot vienoti, atbalstot geju un lesbiešu diskriminācijas aizliegumu.

ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis gan iespējamās otrreizējās caurlūkošanas gaitā nesola frakcijas vienotību. ZZS rindās ir izteikti homofobiski deputāti, piemēram, Leopolds Ozoliņš, kurš kļuvis slavens ar aizvainojošiem un pieklājības normas pārkāpjošiem izteikumiem par cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju. "Es varētu atbalstīt prezidentes viedokli, bet vienotas disciplīnas šeit nebūs," saka A.Brigmanis, kurš balsojis par seksuālās minoritātes diskrimināciju. Arī TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats grasās uzklausīt prezidentes argumentus, ja tādi būtu, taču frakcijas balsojumu mainīt nesola, jo "runa nav par diskriminēšanu", bet lai minēto mazākumgrupu neakcentē likumā. Līdzīgi domā LSP frakcijas vadītājs Aleksandrs Golubovs, jo, viņaprāt, "nevajag domāt par seksuālo minoritāti, ja nav padomāts par politisko minoritāti".

Stingrās diskriminācijas pozīcijās paliek LPP frakcija, un partijas līderis Ainārs Šlesers pamāca valdības vadītāju: "Premjeram arī priekšvēlēšanu laikā vajadzētu atvēsināties, nevis atvēsināt pārējos."

Savukārt Saskaņas centra (SC) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apgalvo, ka SC ir pret jebkādu, arī geju un lesbiešu, diskrimināciju, tomēr frakcijas biedri ir balsojuši par to. Arī J.Urbanoviča vārds Saeimas balsojuma izdrukās parādās diskrimināciju atbalstošo balsotāju rindās, tomēr viņš neatminas, ka būtu atbalstījis J.Šmita priekšlikumu. Aculiecinieki stāsta, ka balsojuma laikā J.Urbanovičs nav atradies zālē, tādēļ, ļoti iespējams, par viņu nobalsojis kāds frakcijas biedrs. Līdzīga liga piemeklējusi arī labi zināmo cilvēktiesību aizstāvi Borisu Cileviču, jo arī viņa vietā par diskrimināciju nobalsojis kāds kolēģis. "Pilnīgi apzinos, ka tā ir mana vaina," saka B.Cilevičs un akcentē — balsojums nekādā ziņā neatspoguļo viņa pārliecību, jo viņš pēc būtības esot pret jebkādu mazākumgrupu diskrimināciju.

Politiķi negribētu redzēt praidu Rīgas centrā

Dita Arāja,  Diena  06/20/06    Galvaspilsētas centrā vai nomalē — par to būs jāizšķiras Rīgas domei (RD), lemjot par 22.jūlijā iecerēto geju un lesbiešu gājienu pieteikumu saskaņošanu. Premjerministrs Aigars Kalvītis (TP), kurš pērn bija vispār pret praidu, šogad piekāpies līdz pozīcijai, ka gājienam nevajadzētu būt centrā, Latvijas radio sacīja — pērngada gājiens nav veicinājis iecietību, tādēļ "RD būs jāpieņem ļoti izsvērts lēmums, vai gājienu atļaut rīkot centrā vai nozīmēt uz kādu citu vietu".

Paši gājiena pieteicēji uzsver, ka praidam nomalē nav nozīmes, jo tā galvenā ideja — parādīt, ka pasaulē ir arī cilvēki ar citu seksuālo orientāciju, tādējādi veicinot savstarpēju izpratni un iecietību.

Galvaspilsētas pašvaldībai par gājiena saskaņošanu jāizšķiras ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā četrdesmit astoņas stundas pirms pasākuma. Ja, piemēram, drošības apsvērumu dēļ pašvaldība noraida pasākuma pieteicēju noskatītu vietu, tā piedāvā citu. Par praidu būs jālemj gājienu saskaņošanas komisijai pilsētas izpilddirektora vietnieka Andra Grīnberga (TP) vadībā, jo izpilddirektors Ēriks Škapars (JL) iecerējis jūlijā doties atvaļinājumā ārpus Latvijas papildināt angļu valodas zināšanas. Toties Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) praida laikā gan būs darbā. Viņš uzskata, ka šādam gājienam jānotiek vietā, kur viegli iespējams nodrošināt kārtību un drošību, bet nevajadzētu norisināties tādās vietās kā pie Brīvības pieminekļa, Rātslaukumā vai Doma laukumā.

Arī policija uzskata, ka sabiedriskās kārtības labad praidu nevajadzētu atļaut Vecrīgā, taču citās pilsētas vietās gājiena laikā sola nodrošināt kārtību.

Patlaban gājiena dalībnieki pretendē uz divām vietām. Organizācija Rīgas praids lūdz atļaut gājienu 11.novembra krastmalā no Anglikāņu baznīcas līdz Akmens tiltam, savukārt Mozaīka — no Čaka ielas pa Bruņinieku un Tērbatas ielu līdz Vērmanes dārzam. Mozaīka jau agrāk uzsvērusi, ka pirms praida iecerēti arī izglītojoši pasākumi, lai sabiedrībai skaidrotu par cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju.

***

Par iespēju diskriminēt strādājošos balso 48, pret — tikai 19

      Saeimas balsojums par priekšlikumu svītrot normu, kas Darba likumā liedz diskriminēt cilvēkus pēc seksuālās orientācijas

- Par

Saskaņas centrs

·        Aleksandrs Bartaševiēs

·        Boriss Cilevičs

·        Andrejs Klementjevs

·        Ivans Ribakovs

·        Jānis Urbanoviēs

·        Aleksejs Vidavskis

JL

·        Paulis Kļaviņš

·        Inguna Rībena

·        TP

·        Juris Dalbiņš

·        Anta Rugāte

·        Mareks Segliņš

·        Elita Šņepste

ZZS

·        Andris Bērziņš

·        Vilnis Edvīns Bresis

·        Augusts Brigmanis

·        Indulis Emsis

·        Pēteris Kalniņš

·        Vilis Krištopans

·        Leopolds Ozoliņš

·        Jānis Strazdiņš

·        Staņislavs Šķesters

·        Arvīds Ulme

·        Ingrīda Ūdre

·        Aleksandrs Kiršteins

LPP

·        Inta Feldmane

·        Valērijs Karpuškins

·        Oskars Kastēns

·        Anatolijs Mackeviēs

·        Pāvels Maksimovs

·        Andrejs Naglis

·        Jevgenija Stalidzāne

·        Vjaēeslavs Stepaņenko

·        Ainārs Šlesers

·        Jānis Šmits

·        Dainis Turlais

·        Aina Verze

TB/LNNK

·        Māris Grīnblats

·        Dzintars Rasnačs

·        Anna Seile

·        Pēteris Tabūns

·        Imants Kalniņš

LSP

·        Martijans Bekasovs

·        Oļegs Deņisovs

·        Sergejs Fjodorovs

·        Aleksandrs Golubovs

·        Igors Solovjovs

·        Neatkarīgie deputāti

·        Māris Gulbis

·        Ināra Ostrovska

- Pret

JL

·        Solvita Āboltiņa

·        Guntis Bērziņš

·        Ingrīda Circene

·        Artis Kampars

·        Krišjānis Kariņš

·        Liene Liepiņa

·        Linda Mūrniece

·        Pēteris Ontužāns

·        Viesturs Šiliņš

·        Dzintars Zaķis

·        Ausma Kantāne-Ziedone

TP

·        Dzintars Ābiķis

·        Uldis Briedis

·        Valdis Ģīlis

·        Māris Krastiņš

·        Vaira Paegle

·        Ēriks Zunda

SC

·        Valērijs Agešins

·        Vitālijs Orlovs

- Atturas

TP

·        Raimonds Pauls

·        Jānis Porietis

·        Žanete Vasaraudze

·        Ērika Zommere

JL

·        Silva Bendrāte

·        Roberts Jurķis

·        Uldis Mārtiņš Klauss

·        Alberts Krūmiņš

·        Sarmīte Čikuste

·        Ainārs Latkovskis

·        Aigars Pētersons

·        Jānis Reirs

·        Kārlis Strēlis

PCTVL

·        Andrejs Aleksejevs

·        Vladimirs Buzajevs

·        Nikolajs Kabanovs

·        Jakovs Pliners

·        Juris Sokolovskis

·        Andris Tolmačovs

- Nebalsoja

·        Juris Dobelis, TB/LNNK

·        Jānis Jurkāns, neatkarīgais deputāts

·        Andis Kāposts, ZZS

·        Andrejs Radzevičs, TP

·        Jānis Škapars, TP

·        Kārlis Šadurskis, JL

Viedoklis: Par citādiem cilvēkiem un citādu ideoloģiju

Bens Latkovskis,  DELFI  06/20/06    Latvijā likumdevēji pagājušo ceturtdien pieņemtajā Darba likumā atsevišķi neizdalīja diskriminācijas aizliegumu pēc seksuālās orientācijas pazīmes, atstājot to kategorijā – "un citos gadījumos", kamēr Igaunijā tika pieņemti grozījumi krimināllikumā, kas paredz homofobiju traktēt kā krimināli sodāmu parādību. Visas pazīmes liecina, ka mūsu likumdevējiem pie sava lēmuma būs vēl jāatgriežas.

Jautājums par neiecietību, diskrimināciju, naida kurināšanu utt. pret tā saucamajām seksuālajām minoritātēm tiek viļāts kā karsts kartupelis mutē. Ne viens vien uzdod jautājumu – kālab gan šis it kā samērā šauru iedzīvotāju grupu skarošais jautājums izraisa tik sakāpinātu lielas sabiedrības daļas interesi? Par to notiek karstas debates nacionālajos un pārnacionālajos (ES) parlamentos, plašsaziņas līdzekļos un pat sadzīviskās sarunās. Ir cilvēki (M. Krautmanis, NRA 17. jūnijs), kuri aicina šo jautājumu ignorēt, izlikties, ka tas nepastāv un "neļauties atsevišķu grupu provokācijām".

Ja jautājums būtu tikai par homoseksuālistu tiesībām un aizsardzību pret potenciālo diskrimināciju, tad tas klusi un mierīgi tiktu pamazām risināts līdzīgi kā tas notiek ar invalīdu tiesībām un vajadzībām. Taču šoreiz uz kārts tiek likt daudz kas vairāk nekā tikai atsevišķu grupu tiesības un vajadzības. Šoreiz runa ir par vērtību sistēmu jeb ideoloģiju sadursmi.

Parasti, tai skaitā pēdējā Eiropas Komisijas ziņojumā par cīņu pret homofobiju un rasismu, cilvēki ar citādu seksuālo orientāciju un citādu ādas krāsu tiek iekļauti vienotā paketē kā potenciāli diskriminējamās grupas. Taču ir milzu jēdzieniska atšķirība starp cilvēkiem ar citu ādas krāsu un citu seksuālo orientāciju. Proti, vienā gadījumā runa ir par ārēju, tīri fizisku atšķirību, bet otrā par citu uzskatu, domāšanas un uzvedības modeli. Tas ir, ideoloģiju jeb, konkrētajā gadījumā, vienu no tās sastāvdaļām. Faktiski ir runa par divām nesalīdzināmām lietām, kuras apzināti tiek ierindotas vienā kategorijā.

Vērojot pasaulē notiekošo, ir grūti nepamanīt, ka homoseksuālisma problēma ir gandrīz vai tā izšķirošā Staļingradas kauja, kura lielā mērā izšķirs kopējās cīņas iznākumu starp dažādām ideoloģiskajām doktrīnām. Tieši tāpēc kārtējie ziņojumi par panākumiem vai zaudējumiem šajā frontes sektorā bieži vien tiek uztverti gluži vai personiski, jo jābūt absolūti bezprincipiālam, lai dzīvotu bez jebkādas vērtību sistēmas. Šajā kontekstā runas par iecietību, cilvēktiesībām un attieksmi pret citādajiem ir tikai dūmu aizsegs daudz vērienīgākajai ideoloģiskās cīņas operācijai.

Mēģināsim definēt starp kādām ideoloģijām tad notiek šī cīņa, un kur tajās ir vieta attieksmei pret homoseksuālisma problēmu. Vispārīgās kategorijās runājot, viena ideoloģija manifestē ticību indivīdam un tā brīvajai gribai, kamēr otra šo ticību neatzīst, uzskatot, ka cilvēks (indivīds) ir vājš, grēcīgs, racionāli lemt nespējīgs, tāpēc tā brīvas gribas izpausmes ir jāierobežo ar dažādiem reglamentējošiem faktoriem.

Šādi definējot ideoloģiskos uzstādījumus, pirmajā brīdī nepārprotami pievilcīgāks ir pirmais modelis. Rodas pamatots jautājums – kāpēc gan samērā liela sabiedrības daļa aktīvi pretojas šiem jaukajiem brīvības ideāliem? Vai tad nav acīmredzami skaidrs, ka tādi novecojuši jēdzieni kā kauns, sirdsapziņa, rēķināšanās ar citiem utt. patiesībā tikai traucē dzīvot un rada nevajadzīgo vainas sajūtu, kas ir visu neirožu māte. Cilvēks dzīvo tikai vienreiz un viņam ir visas tiesības baudīt šo dzīvi neko sev neatsakot un sevi neiegrožojot. Protams, tiesisko normu ietvaros.

Brīnišķīgi. Par ko tad tie atpakaļrāpuļi protestē? Viņus vienkārši māc bažas vai šāds sociālais modelis ir dzīvotspējīgs. Cilvēkus biedē nezināmais un nav nekādu garantiju, ka indivīdu brīvības idealizācija nevar nākotnē izvērsties par sabiedrības krahu. Dzimstības samazināšanās, iedzīvotāju novecošanās un nepieciešamība ievest citas kultūras pārstāvošu darbaspēku šīs bažas pastiprina. Dot dzīvību vienkārši vairs nav modē. Vispārīgi ņemot, indivīds bez pienākumiem pret nākotni var daudz plašāk izbaudīt dzīves priekus nekā tas, kurš ir atbildīgs par tiem kas dzīvos pēc viņa. Šeit jāuzsver, ka runāju vispārīgās, abstraktās kategorijās un atsevišķi indivīdi var šajās shēmās neiekļauties.

Kāds tam visam sakars ar homoseksuālistu tiesībām? Homoseksualitāte savā būtībā nav orientēta uz pēctecību. Tāpēc šīs orientācijas adeptiem vajag maksimālu brīvību baudīt dzīvi šeit un tagad. Runas par atsevišķu homoseksuālo pāru iespējām adoptēt bērnus nemaina kopējo tendenci. Pat vēl vairāk – bērns šajā gadījumā tiek uztverts kā viens no elementiem, kas var izpušķot dzīvi. Līdzīgi kā dārgs šķirnes suns. Šādā vidē augoša bērna psiholoģiskais komforts adoptētājus maz interesē.

Taču par homoseksuālisma problēmas aktualizāciju iestājas ne tikai paši homoseksuālisti. Patiesībā, homoseksuālistu un viņu organizāciju starptautiski koordinētais un mērķtiecīgais darbs seksuālās orientācijas problēmu aktualizēšanā tiek aktīvi izmantots jau minētajā ideoloģiskajā cīņa, kuras likme ir patēriņa kāpināšana, bet metode – sabiedrības atomizācija.

Būtu ideāli, ja visi dzīvotu vieni paši savā mājā, ar automašīnu savā īpašumā, lai sasniegtu maksimālo pieprasījumu mājām, automašīnām, mēbelēm, sadzīves tehnikai utt. Izolēta, neatkarīga indivīda ceļš uz pašīstenošanos vienmēr ved caur pastiprinātu patēriņu, kas savukārt vairo skaitļus bankas kontos tiem, kuri pieprasīto preču un pakalpojumu klāstu sniedz.

Tā kā Rietumu pasaulē, pie kuras tagad jau arī mēs piederam, pagaidām vēl valda nauda, jeb, pareizāk sakot, tie, kuriem tās ir vairāk kā citiem, tad ir skaidrs, ka stratēģiskais stāvoklis ideoloģiskajā frontē tradicionālo vērtību piekritējiem nav labvēlīgs. Tāpēc nebrīnīsimies, ja arī mūsu likumdevēji pārspēka priekšā solīti pa solītim atkāpsies un pieņems homoseksuālistiem un viņu ideoloģiskajiem tēviem arvien tīkamākus lēmumus.

Lai tradicionālo vērtību piekritēji nejustos nolemti neizbēgamai sakāvei varu dot padomu kā rīkoties. Cilvēces attīstības vēsture rāda, ka vienmēr tendence ir uzvarējusi prettendenci. Pašreizējā tendence ir virzība no tradicionālām vērtībām uz jaunajām, it kā progresīvajām. Vienīgais veids kā šo tendenci uzveikt ir pārtvert iniciatīvu un pāriet uzbrukumā. Tas ir nevis cīnīties pret, bet gan par. Par to, kas jums dārgs.

Prezidente neizsludina grozījumus Darba likumā

DELFI  06/21/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtījusi otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 15.jūnijā pieņemto likumu "Grozījumi Darba likumā", kurā deputāti nenoteica aizsardzību pret diskrimināciju seksuālas orientacijas dēļ, kā to prasa ES direktīva.

Prezidente norāda, ka deputāti svītrojuši aizsardzību pret diskrimināciju no Darba likuma grozījumiem, pamatojoties uz to, ka Satversmē ir noteikts vispārējs diskriminācijas aizliegums un ka Darba likumā ir noteikta aizsardzība pret diskrimināciju arī citu apstākļu dēļ, kas pēc deputātu domām ietver arī aizsardzību pret diskriminaciju seksuālās orientācijas dēļ.

Taču Vīķe-Freiberga vieš deputātu uzmanību uz to, ka Darba likumā runa ir tieši par personas tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši spējām un kvalifikācijai, ko arī aizsargā Latvijas Republikas Satversme.

Turklāt Latvijas pirmsiestāšanās sarunās ar ES un direktīvu pieņemšanas procesā netika izteikti iebildumi pret diskriminacijas atzīšanu seksuālas orientācijas dēļ. Pret šī diskriminācijas aizlieguma iekļaušanu likumos nav iebildusi arī izpildvara, atgādina Prezidente.

Tādēļ ņemot vērā, ka diskriminācijas aizliegums seksuālās orientācijas dēļ vienlīdz aizsargātu kā personas ar tradicionālu seksuālu orientāciju, tā homoseksuāļus, "es saskatu loģisku pamatu norādīt šo diskriminācijas veidu blakus jau minētajiem diskriminācijas aizliegumiem," vēstulē Saeimai raksta prezidente.

Vīķe-Freiberga norāda, ka lai arī daļa deputātu pauž uzskatu, ka Latvijai ir tiesības neuzskaitīt nacionālajos tiesību aktos visus ES Direktīvā atzītos diskriminācijas veidus, tomēr prezidente atgadina ES politikas dokumenti par jauno dalībvalstu pienākumiem direktīvu pārņemšanā nosaka, ka dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem visi diskriminācijas aizliegumi.

Turklāt Eiropas Komisija jau norādījusi Latvijai uz nepilnīgu direktīvas prasību pārņemšanu, norādot, ka seksuālā orientācija Latvijas likumos nav tieši minēta kā pamats iespējamās diskriminācijas aizliegumam.

Prezidente vēstulē Saeimai arī norāda, ka "zinot mūsu tiesu sistēmai dažkārt raksturīgo un no padomju laikiem pārmantoto gramatisko tiesību normu interpretācijas metodi, kā arī to, ka likumu pielietošana dzīvē sākas darba devēja un darba ņēmēja attiecību līmenī, kuriem ne vienmēr ir atbilstoša juridiskā izglītība un informācija par starptautisko tiesu praksi diskriminācijas lietās, uzskatu, ka ir būtiski skaidri un nepārprotami pārņemt Direktīvas prasības un noteikt tajā minētos aizliegtos diskriminācijas veidus nacionālajos tiesību aktos".

Prezidente Saeimai arī norāda, ka būtu jānodala diskusija par tradicionālo ģimenes vērtību aizsardzību no diskusijas par personas tiesībām dibināt darba tiesiskās attiecības.

Kalvītis: valdībai un medijiem jāveicina iecietība pret minoritātēm

DELFI  06/21/06    Ministru prezidents Aigars Kalvītis telekompānijas LNT raidījumā “900 sekundes” trešdien norādīja, ka valdībai un medijiem jāveicina iecietība pret seksuālajām minoritātēm valstī.

Premjers Saeimas deputātu pieņemtos Darba likuma grozījumus, noraidot Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīto Eiropas Savienības ierosinājumu noteikt likumā aizliegumu diskriminēt darbinieku pēc seksuālās orientācijas, nodēvēja par klaju neiecietību.

“Deputāti, izsakot apvainojumus viens otram un apvainojot arī kādu sabiedrības daļu, parādīja sevi kā neiecietības paraugu,” raidījumā uzsvēra Kalvītis. Viņš ir pārliecināts, ka šādas diskusijas par nupat pieņemtā Darba likuma grozīšanu sākušās rudenī esošo vēlēšanu gaidās.

“Seksuālo minoritāšu gājiens pērn radīja vēl lielāku plaisu sabiedrībā,” norādīja premjers. Viņš gājiena organizatorus aicināja padomāt, vai arī šogad viņi vēlās ar gājiena palīdzību kultivēt neiecietību pret sevi.

Pentagonā homoseksualitāti uzskata par garīgu traucējumu

Māris Krūmiņš,  NRA  06/22/06   ASV Pārstāvju palātas bruņoto spēku komitejas kongresmeņi nosūtījuši aizsardzības ministram Donaldam Ramsfeldam ziņojumu, kurā norādījuši, ka joprojām ir spēkā kāda Pentagona direktīva, kas homoseksualitāti klasificē kā garīgu traucējumu.

Pentagona direktīvā 1332,38., kas pieņemta 1996. gadā, bet no jauna apstiprināta 2003. gadā, garīgo traucējumu sarakstā starp garīgu atpalicību, psihiskiem traucējumiem un alkoholismu minēta arī homoseksualitāte, konstatējuši Kalifornijas universitātes Santabarbarā zinātnieki, kas pētījuši attieksmi pret seksuālajām minoritātēm ASV bruņotajos spēkos. Interesanti, ka divos citos Pentagona dokumentos homoseksualitāte kā garīgs traucējums netiek klasificēta. Tas licis kongresmeņiem pēc demokrāta Mārtija Mīhena iniciatīvas pieprasīt, lai Pentagons novērš pretrunas savos dokumentos, vēsta BBC. ASV aizsardzības resora pārstāvis pulkvežleitnants Džeremijs Mārtins jau sacījis, ka šis dokuments jau tiekot pārskatīts, ziņo AP.

"Tā ir liela vilšanās, ka vairāk nekā 30 gadu pēc garīgās veselības kopienas atzinuma, ka šāds apzīmējums ir kļūda, Aizsardzības departamenta noteiktās instrukcijās homoseksualitāte vēl joprojām raksturota kā garīgi traucējumi," norādījis demokrātu partiju pārstāvošais kongresmenis M. Mīhens, izsakot aizdomas, ka "šādai klasifikācijai nav nekāda zinātniska pamatojuma, kas liek man domāt, ka šīs klasifikācijas pamatā ir kaut kas daudz ļaunāks".

BBC ziņo, ka likumdevēju vēstulē Pentagons aicināts pārskatīt visu politiku attiecībā uz aptuveni 65 000 homoseksuāļu un biseksuāļu, kas, pēc kongresmeņu aplēsēm, dien ASV bruņotajos spēkos. Jāatgādina, ka pašlaik ASV aizsardzības resors pieņēmis tā saukto "neprasi, nestāsti" politiku – militārpersonām aizliegts uzdot jautājumus par seksuālo orientāciju, savukārt tie cilvēki, kas atklāti atzīstas homoseksualitātē, tiek atvaļināti no armijas. Kā vēsta AP, iepriekšējā finanšu gadā, kas beidzās 30. septembrī, šā iemesla dēļ armijas rindas bijuši spiesti pamest 726 cilvēki. BBC piebilst, ka pēdējo 10 gadu laikā no ASV armijas atvaļināti ap 10 000 homoseksuāļu, kas prasīja 200 miljonu dolāru papildizdevumus.

Saimniecībā un biznesā...

Viedoklis: Plūdi

Pēteris Strautiņš,  Diena  06/17/06    Latvijas ekonomiskā situācija šobrīd ir patīkama, bet riskanta. Ekonomisti pēdējā laikā arvien biežāk bažījas, vai tikai labajiem laikiem nepienāks sāpīgs gals, ja vien nedzīvosim piesardzīgāk. Taču cilvēki pie šādiem brīdinājumiem ir pieraduši, turklāt pedagogi stāsta, ka ar pozitīviem stimuliem ilgtermiņā var panākt labāku rezultātu nekā ar negatīviem. Tāpēc varbūt labāk aplūkot pašreizējo ekonomikas attīstības gaitu kā garām palaistas iespējas? Pirmajā brīdī tas var šķist pārsteidzošs apgalvojums, jo kur nu vēl labāk var klāties — iekšzemes kopprodukts pieaug par 13,1% gadā. Straujāk nekā Ķīnā!

Taču IKP pieaugums ne vienmēr ir tas pats, kas ekonomikas ilgtspējīga attīstība. Sabiedrība ir ļoti mierīgi uztvērusi ziņu, ka uzņēmumu un mājsaimniecību parādsaistību apjoms pie pašreizējā pieauguma tempa gada laikā sasniegtu vecās Eiropasvidējo līmeni. Patiešām, Eiropā ir valstis, kur parādu attiecība pret to ekonomikas lielumu ir vēl augstāka. Taču zemais parādsaistību līmenis, kāds mums vēl bija tikai pirms pāris gadiem, bija pārāk laba vēsturiska izdevība, lai šo ziņu uztvertu bez sirdssāpēm. Pat tad, ja pieņemam, ka Eiropas līmeni sasniegsim "tikai" pēc diviem vai trijiem gadiem.

Pakāpeniskāks parādu kāpums būtu radījis apstākļus stabilai ekonomikas pirmām kārtām jau celtniecības un ar to saistīto nozaru attīstībai. Celtniecība hipotekārās kreditēšanas radīto naudas straumi var efektīvi izmantot tikai līdz zināmai robežai. To var salīdzināt ar izlietni, kura spēj novadīt tikai ierobežotu ūdens daudzumu. Ja krānu atgriež vēl straujāk, ūdens plūst pāri malām jeb nauda nevis tiek "lietderīgi" izmantota, bet vienkārši dzen augšā cenas. Tās, pirmkārt, jau ir daudz augstākas, nekā būtu nepieciešams straujai celtniecības attīstībai, un no sabiedrības vairākuma interešu viedokļa tā ir izšķērdība. Otrkārt, ekonomiskie un demogrāfiskie procesi rada nojausmu, ka vismaz atsevišķos nekustamā īpašuma tirgus segmentos cenas nākotnē kritīsies.

Tas, vai nekustamā īpašuma cenas Latvijā un galvenokārt Rīgā ir "normālas", ir karsti apspriests jautājums. Ir jānošķir īstermiņa spekulatīvā loģika un ilgtermiņa procesi. Ekonomikas likumsakarības agri vai vēlu par sevi atgādinās, visdrīzāk, brīdī, kad visi piesardzīgie būs "apdedzinājušies"un neviens viņos vairs neklausīsies, kā jau tas parasti notiek.

Latvijas dzīvojamo platību lielāko daļu veido pašauri un ne sevišķi kvalitatīvi būvēti dzīvokļi daudzstāvu mājās blīvi apdzīvotos rajonos. Šim raksturojumam atbilst gan vairākums jau esošo mājokļu, gan krietna daļa šobrīd būvēto. Tieši tāpēc vidējā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju pie mums ir mazāka nekā vidēji Eiropā. Daļa nozares uzņēmēju cenu kāpumu pamato tieši ar šo apstākli, taču problēma vienlaikus nevar būt tās risinājums. Iespējams, atsevišķus dzīvokļus nākotnē apvienos, taču, lai tas notiktu, kādam ir jāiegādājas savējam blakus esošais dzīvoklis. Cik cilvēku varēs to atļauties ar pašreizējām cenām vai vēlēsies to darīt krītošā tirgū? Bez tam ļoti ierobežotas ir iespējas uzlabot to morāli novecojušo plānojumu. Turklāt jājautā, cik liela daļa Latvijas iedzīvotāju nākotnē vispār vēlēsies dzīvot blīvi apbūvētos daudzstāvu namu rajonos? Latvija ir reti apdzīvota zeme, un vietu, kur uzbūvēt savrupmāju, pietiks visiem, kas vien varēs to atļauties. Jo vairāk ģimeņu varēs to atļauties, jo mazāka būs nepieciešamība pēc dzīvokļiem. Tātad, jo sekmīgāk attīstīsies ekonomika, jo zemāk nākotnē kritīsies cenas daļai nekustamo īpašumu. Iedzīvotāju iekšējā migrācija to var aizkavēt, taču ne novērst pilnībā, bet plaša darbaspēka ievešana Latvijā ar tās trauslo etnisko līdzsvaru diez vai jebkad būs politiski pieņemama. Tāpat jāatzīmē jau vairākkārt šeit atgādinātais — jau tuvāko gadu laikā deviņdesmito gadu sākumā notikušais dzimstības kritums "sasniegs" vecuma grupu, kurā cilvēki uzsāk patstāvīgu dzīvi. Tas nozīmē, ka jaunu mājsaimniecību veidošanās palēnināsies, vecajām "izmirstot" apmēram iepriekšējā tempā.

Iepriekš teiktais liek secināt, ka šobrīd tirgū pieejamo dzīvokļu lielākās daļas iegāde ir ļoti slikta ilgtermiņa investīcija, pilnīgi neatkarīgi no tā, cik augstu cenas īstermiņā vēl uzdzītu kreditēšanas bums. Līdz ar to daudziem tūkstošiem cilvēku draud grandioza vilšanās. Lai viņi ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus, jācenšas "nomierināt" tirgu, ko var panākt, gan bremzējot hipotekāro kredītu atlikuma pieaugumu, gan daļēji un pakāpeniski pārceļot nodokļu smagumu no ienākumiem uz īpašumiem.

Mēs saskaramies ar apstākļu sakritību, kuram nav vēsturiska precedenta — krītošs iedzīvotāju skaits, lielas aizņemšanās rezerves mājsaimniecībām un to strauja izsmelšana, milzīgs viduvējas kvalitātes samērā vienveidīgu dzīvojamo platību "blāķis". Līdzīga situācija ir citās postsociālisma valstīs. Taču aprakstītie procesi tajās attīstās apmēram vienlaicīgi un nevarēs kalpot kā brīdinājums par briestošajām nepatikšanām.

Nauda iekšā, nauda —ārā

Pēteris Strautiņš,  Diena  06/19/06    Cik patiesībā bīstams ir Latvijas tekošā konta deficīts? Kurš neko nesaprot — vietējie vai ārzemju eksperti?

Pasaules vēsturē nesekmīgākā biedēšanas kampaņa varētu būt starptautisko finanšu institūciju regulārie atgādinājumi Latvijas valdībai un sabiedrībai par mūsu valstij augsto tekošā konta (TK) deficītu un cik tas ir slikti. Vai nu "vietējie" nesaprot, ko tas nozīmē, vai arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) neko nesaprot par Latvijas ekonomiku. Iespējams, ka pareizi ir abi skaidrojumi. SVF kompetences jautājums ir ļoti dziļi ielaista problēma, taču noteikti var izskaidrot Latvijas sabiedrībai, kas ir tekošais konts un tā deficīts.

Dienas aptaujātie finansisti un baņķieri piedāvā virkni viegli iegaumējamu un saprotamu skaidrojumu par to, kas "pēc būtības" ir tekošais konts un Latvijas gadījumā — arī tā deficīts. Ekonomista Alfa Vanaga, Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas pētījumu centra (BICEPS) direktora, vārdiem runājot, TK deficīts vienkāršākajā līmenī nozīmē — jūs tērējat vairāk, nekā nopelnāt. Tas var notikt valsts mērogos, tas pats var notikt arī katrā mājsaimniecībā. Arī sekas ir līdzīgas, šis deficīts ir kaut kā jāfinansē — aizņemoties, iztērējot ietaupījumus vai pārdodot jums piederošas lietas.

Helmūts Ancāns, Latvijas Bankas (LB) monetārās politikas pārvaldes vadītājs, domā, ka izprast TK būtību var pavisam vienkārši — aplūkojot, kas tajā ietilpst. TK veido četras lielas daļas — preču tirdzniecība, pakalpojumu tirdzniecība, ienākumu plūsmas un tekošie pārvedumi. Kas ir preču tirdzniecība, šķiet neprasa īpašus komentārus. Pakalpojumu tirdzniecība ir, piemēram, Latvijas iedzīvotāju došanās ceļojumos uz ārzemēm (pakalpojumu imports) vai tranzītpakalpojumi Baltkrievijai mūsu valsts teritorijā (pakalpojumu eksports). Ienākumu kontā atspoguļojas ārzemēs dzīvojošo latviešu pārvedumi uz dzimteni. Savukārt kārtējos pārvedumus Latvijas gadījumā galvenokārt veido ES fondu nauda. Savukārt Aizkraukles bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Pāvels Šnejersons mudina koncentrēties uz pašu svarīgāko — tekošā konta deficīta pamatā ir preču importa pārsniegums pār eksportu.

Visbeidzot jāpiebilst, ka TK ir daļa no maksājuma bilances, kas atspoguļo visus darījumus starp valsts rezidentiem un nerezidentiem, un bez TK nozīmīgākā daļa tajā ir kapitāla plūsmas.

TK notiekošais neizbēgami ietekmē maksājumu bilances finanšu un kapitāla kontu, kas atspoguļo ieguldījumus un darījumus ar vērtspapīriem. Sadzīvē tas izpaustos šādi — lai nopirktu krēslu, kuram trūkst naudas, jāpārdod galds vai nauda jāaizņemas bankā. Lielākais mierinājums saistībā ar TK deficītu Latvijā līdz šim bijis apstāklis, ka to lielākoties finansē ārvalstu tiešās investīcijas, kuras dēvē arī par parādus neradošajām naudas plūsmām. Šis apstāklis gan ir vājš mierinājums, ja esat palicis bez galda. A.Vanags apbēdina, sakot, ka lielāko daļu tiešo investīciju veido jau esošu Latvijas uzņēmumu pārpirkšana. Līdz ar to tiešo investīciju ienākšana ne vienmēr nozīmē, ka par ārvalstu naudu te tiek radītas kādas jaunas vērtības. Tiesa gan, ir arī tāds jēdziens kā "zaļā lauka" investīcijas. Taču A.Vanags norāda, ka bieži darbus "zaļajā laukā" finansē aizņemšanās tepat Latvijā vai ārzemēs.

Turklāt lielu daļu TK deficīta finansē patēriņa preču iegādei izdarīti aizņēmumi. Tas var notikt ļoti tieši, piemēram, bankai izsniedzot patēriņa kredītu no "mātes" bankas piešķirtā kredīta līdzekļiem. Citreiz ķēdīte ir garāka. Piemēram, ārvalstu kredīts finansē hipotekāro kredītu, par kura līdzekļiem Latvijas iedzīvotājs no cita nopērk dzīvokli. Pārdevējs, kurš dzīvokli pirms dažiem gadiem nopircis par vairākkārt zemāku cenu, daļu peļņas iztērē, lai iegādātos jaunu automašīnu. Maksājumu bilancē tas atspoguļojas kā Latvijas bankas parāda pieaugums pret ārvalstu banku un automašīnas imports.

Pēc Rīgas ekonomikas augstskolas ekonomikas departamenta vadītāja Mortena Hansena domām, tas ir "potenciāli problemātiski". Kas notiks, ja ārzemnieki vairs nevēlēsies aizdot? Tad valstij vajadzēs daudz ārvalstu valūtas, kuru tā nevarēs aizņemties. Kādu laiku naudu var iegūt no LB, kas tādējādi tērēs savas ārējās rezerves. Ja LB pārstāj pārdot valūtu, jo tā zaudē pārāk daudz rezervju, radīsies valūtas piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība. Ja kaut kas ir ļoti pieprasīts, tā cena kāpj, bet augstāka cena ārvalstu valūtai ir tas pats, kas lata devalvācija. Šādu iespējamību M.Hansens nevar izslēgt, un, pēc viņa domām, Latvija noteikti nevar dzīvot ar TK deficītu mūžīgi. Taču patlaban šķiet, ka ārzemnieki ir gatavi aizdot daudz.

Andris Vilks, SEB Unibankas tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs, pret šiem riskiem izturas rezignēti — ja mēs negribam "mākslīgi" samazināt savus attīstības tempus un patēriņu, atliek vien "paļauties uz investoru ticību gaišai Latvijas nākotnei", viņiem turpinot virzīt līdzekļus uz šejieni. Viņš optimistiski spriež, ka vēl vismaz pāris gadu "Latvija turpinās šokēt pasauli ar savu lielo tekošā konta deficītu".

Aizkraukles bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs P.Šnejersons uzsver eiro ieviešanas nozīmi — kamēr investori tic, ka pievienošanās notiks, ja ne 2008.gadā, tad kādā citā paredzamajā laikā, tikmēr Latvijai nebūs problēmu piesaistīt papildu naudas resursus, lai finansētu tekoša konta deficītu.

Nedaudz pārsteidzoši, taču vienlaikus patīkami ir lasīt šādus P.Šnejersona vārdus: "Ja grib piebremzēt ekonomikas "pārkaršanu", būtu jādomā, kā ierobežot pieprasījumu pēc naudas." Acīmredzot daļai baņķieru rodas sajūta, ka banku līdzšinējā biznesa vide raksturojama ar vārdiem — tas ir pārāk skaisti, lai būtu patiesība, vismaz — ilgstoši. Taču vienlaikus baņķieris mudina neaiztikt piedāvājuma pusi (vietējās bankas), jo Latvijā ir atvērta ekonomika un tajā naudas piedāvājumu ierobežot nevar. Ja būs lielāki ierobežojumi banku kreditēšanai, tas vēl plašāk pavērs durvis ārzemju banku filiāļu darbībai, kuru LB nevar ietekmēt. Viņš bažījas, ka šos ierobežojumus var apiet arī citādi, piemēram, Igaunijas vai citu valstu bankām kredītus izsniedzot tieši Latvijas rezidentiem.

Interesants ir arī P.Šnejersona atbalsts idejai, par kuru daži citi banku sektora pārstāvji līdz šim nav izrādījuši lielu prieku — panākt, lai par nekustamajiem īpašumiem tiktu iekasēts nodoklis 1,5% apjomā gadā no īpašuma tirgus vērtības (patlaban 1,5% no kadastrālās vērtības). Pēc šādas nodokļu politikas sabalansēšanas nekustamais īpašums nebūtu tik pievilcīgs objekts spekulācijām, un tas varētu piebremzēt pārāk strauju nekustamā īpašuma tirgus attīstību, uzskata Aizkraukles bankas pārstāvis. Rekomendāciju vidū ir arī jau agrāk izteiktie mudinājumi īstenot konservatīvāku fiskālo politiku. P.Šnejersons bažījas, ka budžeta deficīts varētu vēl pieaugt, ja ekonomika un nodokļu ieņēmumi augs "normālā tempā" — par 4% līdz 6% gadā. "Situācija pati par sevi uzlaboties nevar — ir nepieciešama atbildīga valdības rīcība," viņš rezumē. Bažījas arī H.Ancāns — ja netiks veikti pretpasākumi, jau tā augstā TK deficīta attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IK) varētu pat vēl kāpt, "ja vien nenotiek korekcijas IK izaugsmē".

Vēl kāds cits banku jomas speciālists situāciju novērtēja tik skarbi, ka jutās spiests palikt anonīms. Viņaprāt, galvenā Latvijas ekonomikas problēma ir tāda — faktiski visu ekonomikas pieaugumu veido iekšzemes patēriņa straujais pieaugums, nevis eksporta potenciāla pieaugums. Tieši tas varētu būt pamats stabilai ekonomikas attīstībai ilgākā laika posmā, savukārt iekšzemes patēriņa pamatā ir kreditēšanas straujā attīstība un valsts budžeta pārdale par labu patēriņam, nevis investīcijām nākotnei.

Rezumējot filozofiski var teikt, ka TK notiekošais ir nācijas emociju spogulis — tas parāda, cik optimistiski tajā brīdī cilvēki ir par savu nākotni.

***

Alfs Vanags, ekonomists

TK deficīts ir visu ekonomikas sektoru deficītu un pārpalikumu summa. Piemēram, atsevišķi nodalot mājsaimniecības, uzņēmumus un valdību, to deficītu un pārpalikumu ,summa ir TK deficīts utt. Tas nenozīmē, ka visi ekonomiski aģenti dzīvo ar deficītu, bet vismaz daļa no viņiem to dara. TK deficīts arī ir vienāds ar starpību starp ietaupījumiem un investīcijām valstī. Tik ilgi, cik TK deficīts atspoguļo patiesas investīcijas produktīvos aktīvos, tā var nebūt problēma, vienalga, vai TK deficītu sedz aizņemšanās vai tiešās investīcijas. Tomēr pēdējos gados ir veikts daudz investīciju nekustamajos īpašumos. Kaut kur aizņemas naudu, lai finansētu investīcijas aktīvos ar potenciāli nestabilu vērtību. Ja ārvalstu naudu investētu akciju tirgū, situācija būtu pat vēl ļaunāka. Par laimi, akciju biržai nav liela loma Latvijas ekonomikā.

Pāvels Šnejersons, Aizkraukles bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs

Latvijai TK deficīts ir liels, un to lielā mērā sedz ārējā parāda pieaugums. Diemžēl tiešās investīcijas sedz nelielu tekošā konta deficīta daļu, lielāko daļu sedz aizņēmumi. Tāpat ārvalstu uzņēmumi arī tieši kreditē mūsējos. TK deficīta segšanā "piedalās" Latvijas nekustamo īpašumu iegāde. Būtu labi, ja lielāku daļu deficīta segtu tiešās investīcijas, tad ekonomika būtu stabilāka. Vai Latvija ar šādu TK deficītu var dzīvot ilgstoši? Tas atkarīgs no tā, vai turpināsies naudas pieplūde no ārzemēm. Tas ir atkarīgs no ārvalstu investoru, tai skaitā ārzemju banku, ticības Latvijas ekonomikas perspektīvai, kā arī no investoru prognozēm, kad (un vai) Latvija pievienosies eiro zonai. Jo, kad pievienošanās notiks, Latvijas TK deficītam nebūs lielākas nozīmes kā, piemēram, Kurzemes TK (ja tāds būtu rēķināts) tirdzniecībā ar citiem Latvijas novadiem.

Andris Vilks, SEB Unibankas tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs

Pēdējo pāris ceturkšņu laikā situācija Latvijas maksājumu bilancē ir būtiski sliktāka, nekā to paredzēja eksperti. Iemesls ir Latvijas pārāk straujā ekonomiskā attīstība un pamatīgais patēriņa kāpums, kas nes sev līdzi milzīgus importa apjomus. Latvijas rūpniecības pašreizējais potenciāls joprojām ir visai vārgs. Savukārt jau tā lielos importa apjomus vēl sadārdzina augošās energoresursu un izejvielu cenas, nepieciešamība un vēlme importēt visai dārgās iekārtas, transportlīdzekļus, citas preces no ES. Diemžēl Latvijai joprojām neizdodas realizēt savu lielo trumpi, savu ģeogrāfisko stāvokli un zināšanas, piedāvājot dažādus pakalpojumus citām valstīm. Lai gan pakalpojumu bilance ir pozitīva, tā jau vairākus gadus stagnē. Tomēr kopumā maksājumu bilance ir pozitīva.

Ar 200 kilometriem stundā eiro nepanāksi

Guntars Gūte, Republika.lv  06/19/06    Kad cilvēks ir slims, viņam jādzer zāles. Ar valsts ekonomiku ir tāpat — patlaban tā par daudz silst, tāpēc nepieciešams laikus veikt pasākumus, lai novērstu paredzamos draudus. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs akcentē: ja neierobežosim inflāciju, mums tas dārgi maksās!

— Gribētos sākt ar katram valsts iedzīvotājam būtisko jautājumu — kad Latvijā varētu tikt ieviests eiro?

— Patlaban nosauktais termiņš — 2010. gads — ir ļoti loģisks. 2009. gadā mēs droši vien vēl nepagūsim inflāciju samazināt. Var jau runāt par 2015. vai 2020. gadu, bet tas būtu nenopietni, jo katra valsts mēģina nosaukt tuvākus termiņus. Lai 2010. gads kļūtu reāls, ir jābūt pasākumu plānam, kas sabiedrībai skaidri un nepārprotami parādītu, kā šis inflācijas līmenis tiks samazināts un kā mēs izpildīsim Māstrihtas kritērijus.

— Valdības līmenī par šo jautājumu ļoti daudz tiek runāts, bet vai tiešām Latvijai vispār ir svarīgi ieviest eiro, nevis atstāt nacionālo valūtu — latu? Mūsu valūta ir pietiekami stabila, tā ir piesaistīta eiro...

— Sabiedrībā ir radīts diezgan maldīgs priekšstats — ja lats ir piesaistīts eiro, tad Latvijā jau nosacīti ir eiro. Nē, Latvijā nav eiro! Un lats ir tikai piesaistīts tam. Ko tas nozīmē? Iedomājieties lielu tankkuģi, ko mēs tēlaini varētu uzskatīt par eirozonu. Mūsu piesaiste līdzinās mazai gumijas laiviņai pie šā kuģa. Mēs esam pie tā piesējušies, un jebkuri lieli viļņi, lieli satricinājumi mūs var noskalot nost. Ja mēs nespēsim eiro ieviest 2008. gadā, tā patiesībā nebūtu problēma. Tā būtu sava veida iesildīšanās — gluži tāpat kā Lietuvai un Igaunijai. Pašlaik mēs vienkārši piešaujam roku, mēģinām saprast — mūs Eiropā gaida vai negaida, kādi varētu būt kritēriji — ir vai nav subjektīvu faktoru? Vai iespējami kādi politiski lēmumi, vai tiešām viss ir jāizpilda precīzi līdz pēdējai procenta simtdaļai, un nekādas atlaides Latvijai netiks dotas?

Bet, ja mēs ejam uz nākamo termiņu — 2010. gadu — un tas atkal izrādīsies neveiksmīgs, tad gan mūs jau sāks vērtēt mazliet citādāk, jo mēs nespējam iekšpolitiski tikt galā ar makroekonomiskajiem procesiem. Tāpat būtu, ja mēs nosauktu jebkuru citu gadu — jo tālāks tas būs, jo lielāku neskaidrību radīs. Daudz investoru jau kopš 2004. gada gaida, kad šeit būs eiro. Viņiem tas ir svarīgi. Viņi pieņem lēmumus, domā — vai sadarboties ar Latviju, ieguldīt šeit savus līdzekļus? Tāpēc no starptautiskās komunikācijas un prestiža viedokļa tas ir ļoti svarīgi. Tāpat kā cilvēku attiecībās — ja jūs kādam kaut ko solāt, tad ir skaidri jāpasaka: es netikšu sešos, bet pusseptiņos, nevis pusastoņos vai pusdeviņos. Jo pretējā gadījumā ar jums vairs nerēķināsies.

— Latvija līdz šim jau ir nosaukusi vairākus termiņus — sākotnēji bija vēlamie, pēc tam iespējamie...

— Latvija ir nosaukusi tikai vienu termiņu — 2008. gadu. Šis sākums ir izsapņots. Valdības vadītājs ir nosaucis nākamo termiņu, kurš ir jānostiprina ar inflācijas apkarošanas plānu. Kā jau teicu, ar 2008. gada palaišanu garām nekas traks nav noticis.

— Bet 2010. gads? Vai valsts ekonomika ir gatava eiro ieviešanai šajā termiņā?

— Es domāju, ka valsts ekonomika sen jau ir gatava.

— Tas ir politisks lēmums?

— Tas ir ekonomisks lēmums. Mums jāzina, vai piebremzēt šo ļoti straujo valsts ekonomikas izaugsmi, kad, Latvijas Bankas valodā runājot, mēs braucam ar ātrumu 200 kilometru stundā un paredzam daudz risku, kas saistīti ar šo lielo ātrumu. Vai piebremzēt šo izaugsmes tempu no 10% līdz 6–7% gadā, kas varētu būt uzturams ilgtermiņā un vienlaikus samazinātu inflācijas tempu. Mums ir jābūt gribai un sapratnei par to, ka valsts ekonomiskā situācija attīstās nepareizā virzienā. Līdz ar to es ceru, ka tomēr tiks pieņemti pragmatiski lēmumi, kā inflāciju piebremzēt.

— Vai eiro ieviešana Latvijai izmaksās dārgi?

— Patlaban to ir grūti pateikt, bet izmaksas noteikti ir samērīgas. Jebkura naudas maiņa ir pašas valsts ziņā. Pāreju uz eiro finansēs Latvijas Banka.

— Daudzviet Eiropā pēc eiro ieviešanas paaugstinājās cenas. Faktiski tirgotāji izmantoja pāreju uz eiro, lai labi nopelnītu. Vai Latvijā ir šāds risks?

— Esmu priecīgs, ka jau tagad daži uzņēmēji līdzās cenām latos norādījuši preces cenu eiro. Tas ir zināms pārejas posms, kas ļaus mums pamazām pierast pie jaunās valūtas. Vienlaikus es domāju: ja tirgotāji mēģinās izmantot šo pāreju, lai uz mūsu rēķina nopelnītu, pircēji to fiksēs un vairs neies uz šiem veikaliem, tādējādi sodot tirgotāju, kurš būs mēģinājis apkrāpt pircēju.

— Vai jums pašam personīgi būtu žēl šķirties no lata kā nacionālās valūtas?

— Psiholoģiski — protams! Lats ir skaista, mīļa, labi aizsargāta un stabila nauda. Un kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam un vēl jo vairāk man kā centrālās bankas vadītājam būs jocīgi, ka mēs it kā darbojamies paši pret sevi un gribam ātrāk ieviest eiro. Nē, tā nav! Te arī ir atbilde — Latvijas Banka par katru cenu negrib ieviest eiro. Mums patīk lats, bet jautājums ir par to, vai mēs varam sadzīvot ar tādu inflāciju, kāda Latvijā ir patlaban, un vai šī inflācija, straujā izaugsme un makroekonomiskā nestabilitāte, ko veido visi šie faktori, nākotnē neradīs kādus satricinājumus, no kuriem mēs varētu izvairīties, ja ieviestu eiro. Tā ir izšķiršanās.

— Viens no Latvijas Bankas satraukumiem attiecas uz straujo kreditēšanas attīstību Latvijā. Man kā vienkāršam cilvēkam rodas neizpratne, kāpēc centrālā banka vēlas piebremzēt šīs sistēmas attīstību, ja man kredītnosacījumi šķiet tik pievilcīgi, ka esmu gatavs ņemt aizdevumu, lai uzlabotu savu dzīves līmeni...

— Šis jautājums ir precīzi jāizrunā! Pirmām kārtām tas ir pilnīgi aplams priekšstats, ka Latvijas Banka apelē pie ikviena Latvijas iedzīvotāja ar lūgumu neņemt kredītus. Tās ir pilnīgas blēņas! Banka arī nevēršas pret kreditēšanu vai izaugsmes tempiem! Tā vēršas pret inflācijas nekontrolētu izaugsmi un to, ka nevienam tā īsti negribas ar inflāciju cīnīties! Ir dažādi kredīti. Mēs uzskatām — ja ir ražošanas jeb attīstības kredīti, kas nākotnē dos atdevi, sekmēs produkcijas pieaugumu, eksportu, tad viss būtu kārtībā! Latvijas Banka ir nobažījusies, ka patēriņa kredītu jeb tā saucamo noēdamo kredītu īpatsvars ir strauji pieaudzis un turpina pieaugt. Tāpēc vienīgais, ko mēs šajā situācijā varam darīt, ir kredītlikmju paaugstināšana.

— Mākslīgi...

— Kāpēc mākslīgi?

— Manā izpratnē kredītu procentu likmes pašreizējā apjomā ir tāpēc, ka banku rīcībā ir lēta nauda, ko tās var piedāvāt man kā klientam ar zemām procentu likmēm.

— Tur nav nekā mākslīga! Katra centrālā banka, redzot, ka inflācijas pieauguma temps nemazinās, ceļ procentu likmes. Tas ir tāpat kā tad, ja esat slims, — tad jūs lietojat zāles. Tas ir tikpat vienkārši. Mums pārmet, ka mēs bremzējam ekonomikas attīstību. Tādā gadījumā es gribu aizrādīt — ASV centrālā banka pēdējo trīs gadu laikā 14 reizes ir paaugstinājusi procentu likmes. Es nevienu reizi neesmu dzirdējis, ka šajā valstī kāds būtu pārmetis centrālajai bankai, ka tā grauj valsts ekonomiku vai nodarbojas ar kaitniecību. Cilvēkiem ir skaidrs — ja inflācija pieaug, centrālajai bankai ir jādarbojas. Mums saka — Latvijā jau tā ir visaugstākās kreditēšanas procentu likmes, un banka turpina tās vēl paaugstināt. Piemēram, to saka Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs. Domāju, ikviens students pateiks, kā rēķina īstās, reālās kredītprocentu likmes, proti, ja mums inflācija ir lielāka nekā kreditēšanas procentu likmes, tādā gadījumā kaut kas nav kārtībā. Latvijā patlaban ir negatīvas kreditēšanas likmes. Naudu bankās krāt ir pilnīgi neloģiski, jo inflācija noēd jums tos procentus, ko jūs saņemtu par noguldījumu. Tāpēc cilvēki iet un ņem kredītus. Gribu uzsvērt, ka Latvijā patlaban ir viszemākās kreditēšanas procentu likmes, un tas ir valstī ar visstraujākajiem izaugsmes tempiem. Visa makroekonomiskā loģika norāda: patlaban centrālajai bankai nav iemesla šaubīties, ka tās makroekonomiskā politika būtu par stingru vai par vāju.

— Bet tad jau taisnība ir tiem, kuri runā par Latvijas ekonomikas pārkaršanu...

— Klasiskie ekonomikas pārkaršanas parametri ir šādi: inflācija pieaug un ir virs 5%, IKP arī tuvojas 8–9% robežai, mūsu gadījumā tie ir 10% gadā, tekošā konta deficīts ir virs 6%, bezdarbs samazinās, eksports tāpat. Tas viss liecina par pārkaršanas pazīmēm. Piemēram, Dienvidaustrumāzijas valstis, pamatojoties uz šīm pazīmēm, meklē risinājumus, kā piebremzēt pārkaršanu. Mums visi ir ļoti gudri un saka — jā, Āzijā tā ir pārkaršana, bet mums ir citi apstākļi. Pie mums ir cita veida pārkaršana, jo mēs 50 gadus esam attīstījušies ļoti lēni, mums vispār nav bijis iespēju uzlabot savu labklājības līmeni, un šis ir vienīgais un varbūt arī pēdējais brīdis noķert Eiropas vidējos labklājības rādītājus. Mēs piekrītam šai loģikai, bet tikai tiktāl — vajag noķert, bet nevajag braukt ar 200 kilometriem stundā! Jo — kas lēnāk brauc, tas tālāk tiek. Ja mums šajā sacensībā kaut kas misējas un mēs ar tik lielu ātrumu trāpām grāvī, pārējie brauks mums garām, bet mēs to negribam. Tāpēc nevajag uzskatīt, ka Latvijas Banka kaut ko dara savu iegribu dēļ. Nē, banka dara savu darbu un cenšas ar savā rīcībā esošajiem līdzekļiem samazināt inflāciju. To samazinot, nedaudz tiktu piebremzēts arī attīstības temps.

— Kam būtu pienākums ierobežot inflāciju?

—Šajā valstī laikam ir divas vai trīs institūcijas, kas to dara. Valdība, Latvijas Banka un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Banka atbilstošo savai kompetencei veic visus nepieciešamos pasākumus.

— Bet kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija var regulēt inflāciju? Ja regulējamās jomas uzņēmums iesniedz argumentētu tarifu pieauguma projektu, ko darīt — neatļaut tarifu pieaugumu?

— Tas ir pārāk jutīgs jautājums. Neiedziļināšos skaitļos, bet skaidrs ir viens — valstīs, kurās inflāciju mēģināja samazināt, tika iesaistīts arī regulators. Domāju, ka regulators, izmantojot tā rīcībā esošajos instrumentus, var runāt ar uzņēmumiem un inflāciju samazināt, piebremzējot tarifu pieaugumu. Bet tie ir politiski jautājumi, kas jālemj valdībai — vai tā grib vai negrib iesaistīt šajos pasākumos arī regulatoru.

— Valdībai nesen bija slepens inflācijas apkarošanas plāns. Nav dzirdēts, ka kaut kas no tā tiktu realizēts. Varbūt jums ir kāda informācija?

— Latvijas valdība, cik man ir zināms, patlaban izstrādā šādu plānu, kurā būs iekļauti pasākumi, kas veicami līdz 2010. gadam. Ceru, ka līdz rudenim mēs šo plānu ieraudzīsim.

— Tas atkal ir slepens?

— Tas vēl nav tapis. Tas ir pavisam cits, svaigs dokuments.

— Kas notika ar iepriekšējo?

— Man diemžēl nav nekādas informācijas.

— Jūs pat nezināt, vai tajā dokumentā minētie pasākumi tika realizēti?

— Daļa tajā iekļauto pasākumu tika īstenoti, bet no lielajām lietām, man šķiet, nekas nav realizēts. Atsevišķu nodokļu palielinājums tika piebremzēts vai atlikts uz vēlāku laiku.

— Nupat atkal ir aktualizēts jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu no 25% līdz 15%. Jūsu vērtējumā — vai iedzīvotājiem tas būtu reāls ieguvums, vai tomēr tas uzskatāms par priekšvēlēšanu gada populistisku soli, kas veicinās inflācijas pieaugumu?

— Varbūt tā ir sakritis, ka mēs visaktīvāk par to runājam tieši priekšvēlēšanu periodā, bet ideja gaisā ir virmojusi jau ļoti sen. Patlaban būtu visneveiksmīgākais brīdis šo ideju ieviest dzīvē. Šie papildu resursi, kas tiktu ieplūdināti ekonomikā, vēl vairāk turpinātu sildīt ekonomiku un palielināt inflāciju. Tādējādi pat tie, kas sākotnēji iegūtu no nodokļa samazinājuma, izjustu šo negatīvo faktoru augstāku cenu dēļ, un izbrīvējusies naudiņa ātri vien tiktu noēsta, maksājot dārgāk par precēm un pakalpojumiem.

— Kad būtu pareizi šo likmi samazināt?

— Likmes parasti samazina tad, kad ekonomikai klājas grūti, lai radītu pieprasījuma stimulu ekonomikā. Taču laikā, kad ekonomika strauji attīstās, vēl papildus iemest šos līdzekļus tirgū nebūtu īstais laiks.

— Jūs stāstāt, ka ekonomika strauji attīstās, bet vienkāršie iedzīvotāji to neizjūt. Vairāk jūt inflācijas pieaugumu, maksātspēja ar katru gadu faktiski samazinās...

— Tāpēc, ka inflācija visu noēd.

— Tieši tā! Bet algas paaugstinās minimāli...

— Tas ir interesants jautājums. Statistika liecina, ka algas mums pieaugušas par 20% pirmajā ceturksnī un par 17% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Droši vien kāds jau tomēr jūt algu pieaugumu.

— Bet vai šo algu pieaugumu nejūt tie, kas jau saņem lielas algas... 17% var pieskaitīt 1000 latu algai un 100 latu algai. Kurš reāli izjūt šo pieaugumu?

— Jūs varbūt varat tagad iepauzēt un saprast, kāpēc tad Latvijas Banka uztraucas par inflāciju. Ja jūsu alga tiešām aug lēnāk nekā šie 17%, tad jums ir vēl svarīgāk, lai inflācija nepieaugtu. Ir daudz iedzīvotāju slāņu, kuri visvairāk, vissāpīgāk jūt inflācijas pieaugumu.

— Kā ir ar Latvijas kredītreitingiem? Vai ekonomikas silšana nevar būt par iemeslu tam, ka reitingi tiek pārskatīti uz leju?

— Tāds risks ir. Reitingu aģentūras vērtē daudzus faktorus. Latvijas reitings līdz šim ir bijis balstīts uz to, ka valsts ekonomika ļoti pārliecinoši attīstās un vistuvākajā laikā ieviesīs eiro. Ja šie plāni mainās, tad, iespējams, arī reitingi mazināsies. Latvijas valdībai, protams, lielas galvassāpes tas nesagādā, jo mūsu valstij ir ļoti augsti reitingi un mēs daudz neaizņemamies ārvalstīs. Taču, protams, no reputācijas viedokļa ir labāk, ja šie reitingi nesamazinās.

— Latvijā ļoti populārs ir Īrijas vārds... Vai mums ir iespējams atkārtot šīs valsts attīstības ceļu?

— Īrija patiešām ir fenomens. Šī valsts 20 gadu laikā ir spējusi no pašas visnabadzīgākās valsts Eiropas Savienībā kļūt par vispārtikušāko. Tiešām būtu vērts paanalizēt, ko īri darīja, kad valstī sākās ekonomikas pārkaršana, ar kādām metodēm tā tika vēsināta, vienlaikus noturot ļoti augstus attīstības tempus.

— Vai Latvija ir pētījusi Īrijas pieredzi?

— Ir pētīts, bet pagaidām mēs baidāmies viņu receptes lietot.

— Kāpēc?

— Es ceru, ka jums kādreiz būs cits intervējamais manā vietā un tad jūs viņam to pajautāsiet. Tie ir politiski jautājumi. Latvijas Banka ir strādājusi, piedāvājusi šos variantus.

— Jūs uzskatāt, ka Īrijas pieredzi ir iespējams izmantot Latvijas situācijā?

— Protams!

— Kad Latvija varētu sasniegt šo nosacīti definēto vidējo Eiropas līmeni? Un kad peļņā izbraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu sākt atgriezties strādāt savā valstī?

— Tie ir tādi mazliet spekulatīvi jautājumi. Domāju, ka jau tagad daudzi atgriežas atpakaļ. Protams, nekur nav tik labi kā Latvijā! Un to es saku bez ironijas. Diemžēl pagaidām te varbūt nav tik daudz darba vietu un reizēm lauku iedzīvotājiem ir grūtāk atrast darbu Rīgā. Varbūt attieksme un apstākļi ir tādi, ka patlaban vieglāk ir aizbraukt uz ārvalstīm, kur jau strādā radi un draugi. Bet domāju, ka tas būs pakāpenisks process. Daļa atbrauks ļoti drīz, lielākā daļa — pēc gadiem desmit. Un, protams, būs daļa, kas vairs neatgriezīsies. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs veidosim dzīvi Latvijā. Vai izbraucējiem būs, kur atgriezties. Viņi tagad pelna piecus latus stundā, tā Latvijai ir ļoti liela alga. Vai viņi būs gatavi atgriezties, ja Latvijā nebūs atbilstošu algu?

— Bet vai tiešām šī samaksa — pieci lati stundā — Latvijai ir tik augsta? Mūsu darba devēji nevar vai tomēr negrib maksāt lielākas algas?

— Katrs uzņēmējs maksā tik, cik viņš var samaksāt.

— Vai grib...

— Es uzsveru — tik, cik var samaksāt. Cik viņam ir izdevīgi, lai viņš būtu konkurētspējīgs. Ja viņš patlaban mehāniski mēģinātu paaugstināt algas divkārt, viņš droši vien tuvākajā laikā kļūtu konkurēt nespējīgs ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpēc šajos procesos administratīvi nevar iejaukties, pasakot: mums ir slikti darba devēji, kas negrib maksāt. Visi Latvijas uzņēmēji lielā mērā konkurē ar ārvalstīm, un šīs cenas ir salīdzināmas.

Domāju, ka Latvijas gadījumā galvenais ir, vai mēs spējam saglabāt konkurētspēju ilgākā laikposmā. Ja nespējam, tad daudziem uzņēmējiem nākotnē varētu būt grūtības, kas automātiski radītu problēmas budžetam. Neienāks nodokļi, bet darba ņēmējiem būs grūtības samaksāt savus kredītus. Tie ir ļoti nopietni jautājumi, un svaidīties ar vārdiem, ka uzņēmēji nemaksā atbilstošas algas, ir ļoti populistiski.

— Jūs uzsverat, ka katrs maksā tik, cik var atļauties. Tādā gadījumā kā vērtēt politiķu solījumus panākt, ka pēc četriem gadiem algas būs vismaz 500 latu un pensijas — 200 latu apjomā? Mums būs no kā maksāt?

— Redziet, es neesmu gaišreģis, bet, ja nekas netiks darīts, lai inflāciju apkarotu, tad, iespējams, tādus skaitļus varēs sasniegt. Tikai tie 500 lati būs tikpat vērti, cik tagad vērti ir 250 lati — ar to pašu pirktspēju. Un mēs nebūsim ne bagātāki, ne pārtikušāki.

— Tātad svarīgākais ir domāt ne tik daudz par algu palielināšanu, cik par inflācijas apkarošanu.

— Jā! Lai tā neiziet no kontroles, kas diemžēl patlaban sāk iezīmēties.

— Cik ilga ir Latvijas Bankas prezidenta darba diena?

— Vidēji 10–12 stundas dienā.

— Un kā jūs atpūšaties?

— Mani kolēģi un draugi zina — sportošana, teniss, makšķerēšana.

— Makšķerēšana ir pacietību ļoti trenējoša nodarbe!

— Jūs nevarat iedomāties, cik daudz par makroekonomiskām lietām var izdomāt, gaidot lielo zivi!

Štokenbergs: Strauji augošas ekonomikas apstākļos jāpiemēro nodokļi patēriņam

LETA  06/19/06    Strauji pieaugošās ekonomikas apstākļos būtu jāliek nevis uz nodokļiem uzņēmējdarbībai, bet uz nodokļiem patēriņam, intervijā laikrakstam «Diena» norāda ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP).

«Es nevaru piekrist tiem kungiem, kuri piedāvā aplikt darījumus kā tādus, nekustamā īpašuma darījumus, vai ka jāapliek ar nodokli kaut kāds kapitāla pieaugums. Tās ir vienkārši skaistas frāzes. Ja mēs parunātu par konkrētiem mehānismiem, kā to izdarīt, es baidos, ka sāktos grūtības,» uzsver ministrs.

Štokenbergs pauž atbalstu iecerei palielināt ar ienākumu nodokli neapliekamo minimumu.

«Piemēram, varbūt tiek palielināts neapliekamais minimums, tā būtu vistaisnīgākā lieta tā vietā, lai ar 15% apliktu visus vienādi bagātos vai nabagos. Tad 100 latu algas saņēmējs iegūtu daudz vairāk. Te ir atbilde visiem tiem radikālajiem sociāldemokrātiem - jau tagad efektīvā nodokļu likme 100 latu algas saņēmējiem ir nevis 25%, bet gan 17%,» apgalvo valdības pārstāvis.

Pēc Štokenberga domām, būtu sociāli taisnīgi, ja paceltu neapliekamo minimumu līdz 100 latiem un trūcīgie maksātu 0%. Tas, ko piedāvājot Tautas partijas politiskie konkurenti, esot 15% visiem. Tad tie, kas saņem 100 latu, faktiski maksātu apmēram 13%, bet tie, kas saņem 10 000 latu, maksātu 15%, bet viņu ieguvums no pārmaiņām būtu daudz lielāks.

Kā norāda ministrs, par nodokļu bāzes sakārtošanu varētu runāt brīdī, kad valdība vai partijas spētu nodefinēt, kas ir vidēji saprātīgās mājsaimniecības vajadzības. Piemēram, tā varētu būt 40 kvadrātmetru dzīvokļu platība uz cilvēku.

«Tie, kuriem ir vairāk nekā šie 40 kvadrātmetri, kam ir arī spekulatīvie īpašumi, arī maksātu lielāku nodokli par šīm papildu platībām. Tas ir tas, ko es saprotu ar patēriņu. Akcīzes uz luksusa precēm - tas arī varētu būt attaisnojams,» akcentē valdības pārstāvis.

Jauniešu darbarokas ir pieprasītas

Nora Driķe,  Diena  06/19/06    Ar skolēnu darbu vasarā uzņēmumi šogad risina milstošo darbaspēka trūkuma problēmu.

Bērni ir ļoti atbildīgi, strādāt ar viņiem ir viegli, viņi darbu padara apzinīgāk un vairāk nekā bezdarbnieki, saka Zigmunds Cīrulis, Liepājas pašvaldības aģentūras Nodarbinātības projekti vadītājs. Šovasar tikai Liepājā un rajonā vien ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) atbalstu strādās ap 750 jauniešu, bet Latvijā kopumā ar valsts atbalstu tiks nodarbināti vairāk nekā 12 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Tas ir četrreiz vairāk nekā 2004.gadā, kad NVA sāka šādu projektu.

"Darba devēji skaidri pasaka, ka cer šādi atrisināt darbaroku trūkumu vismaz vasarā," atzīst NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Ievērojami pieaudzis arī projektā iesaistīto darba devēju skaits. Sākot skolēnu nodarbinātības pasākumus vasarā, mērķis bija parādīt sabiedrībai iespēju dot skolēniem darbu vasarā, taču šogad daudzi uzņēmumi jau pieņem darbā skolēnus arī bez valsts subsīdijām. "It sevišķi lielveikali risina darbaspēka deficīta problēmu ar skolēnu darbu," atzīst NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Jurševska.

Nīcas pagasta viesu namā Verbeļnieki katru mēnesi strādās seši skolēni no Liepājas. Nama pārvaldnieks Klāvs Vikmanis pats izraudzījies savus strādniekus, jo vēlējies palīgus kaut ar nelielām svešvalodu zināšanām un "apķērībai arī jābūt". Verbeļnieki jau ceturto gadu izmanto izdevību — sākumā ar Liepājas domes atbalstu, tagad — ar NVA atbalstu — iegūt jaunos strādniekus vasaras sezonai. "Mums tas ir izdevīgi, nav jāņem darbinieki uz visu gadu," saka K.Vikmanis. Zēni Verbeļniekos uzkopj apkārtni, pļauj zāli, meitenes uzpoš istabas, klāj gultas, palīdz klāt galdu. "Var redzēt, ka ļoti daudzi bērni tiek audzināti bez pienākumiem — nav iemaņu, bet mums svarīgi, lai māk slotu turēt un tomātus sagriezt. Ja viņiem stāv klāt, tad darba kvalitāte ir laba," K.Vikmanis ir atklāts. Papildus projektā paredzētajai minimālajai algai Verbeļnieki viņus arī paēdina un sedz ceļa izdevumus.

Savukārt Liepājas pašvaldības uzņēmumā Liepājas tramvajs katru mēnesi strādās divi jaunieši. Viņu uzdevums ir katru dienu nomazgāt un iztīrīt pa vienam tramvajam. "Citādi ar to netiekam galā," saka Liepājas tramvaja tehniskais direktors Aigars Rauda un atklāj, ka agrāk uzņēmums izlīdzējies, liekot tramvajus tīrīt piespiedu darbos atsūtītajiem.

Pavisam Liepājā un rajonā skolēnu nodarbināšanā šovasar iesaistījušies 38 uzņēmumi (pērn 24). Tās ir namu pārvaldes, ražošanas uzņēmumi — Liepājas metalurgs, Daiļrade Koks, zivju apstrādes firma Kolumbija Ltd., dāvanu lenšu pušķu ražotne Balt IG, piena pāstrādes uzņēmums Elpa. Vismazākā piekrišana esot lauku darbiem — ravēšanai. Šogad Liepājā un rajonā darbiem bija pieteikušies 963 jaunieši. Ap 200 no viņiem palika "aiz strīpas", stāsta D.Baumane.

Taču jau jūnijā 18 pieteikušos bērnu darbu nesāka, viens no skaidrojumiem — atrasts labāks darbs. NVA projektā tiek garantēta tikai minimālā alga — 90 latu.

Darbaroku trūkums pilsētā tiešām jūtams, saka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Balt IG personāla daļas vadītāja Sanda Jaunzeme. Abi Liepājas IG uzņēmumi (otrs ražo Ziemassvētku kartītes) paplašinās un nepārtraukti aicina jaunus darbiniekus.

Tomēr S.Jaunzeme uzsver, ka uzņēmums nedomā šo problēmu risināt ar īslaicīgu bērnu darbu. Tas ir jauns uzņēmums, kas vēlas palīdzēt pilsētai, jauniešiem radīt nojēgu par lielo dzīvi un pienākumiem, jo vairākumam viņu šīs ir pirmās darba attiecības. "Ilgtermiņā ceram, ka kādam tiešām radīsies lielāka interese par mūsu uzņēmumu, par poligrāfiju un ka varbūt izaudzināsim savus nākamos darbiniekus. Varbūt kāds pēc trim pieciem gadiem pie mums atgriezīsies," stāsta S.Jaunzeme un atzīst, ka uzņēmums iesaistījies projektā tādēļ, ka uz to rosinājusi NVA. Balt IG ik mēnesi strādās 11 skolēnu, viņu darbs — gatavās produkcijas iesaiņošana, un šajā uzņēmumā viņu alga būs lielāka par projektā noteikto minimālo. Uzņēmums ar bērnu darbu ir ļoti apmierināts, sacīja S.Jaunzeme.

Ar Liepājas domes atbalstu šovasar radīta iespēja strādāt arī 40 bērniem, kuriem ir tikai 14 gadu, bet vēlmi strādāt bija izteikuši 90 šā vecuma bērnu. Pavisam Liepājas dome šogad 114 skolēnu nodarbinātībai atvēlējusi 6000 latu — tāpat kā iepriekšējos trijos gados. Jaunākie strādās katrs divas nedēļas pa četrām stundām, nopelnot pusi no minimālās algas —

45 latus, bet 15—18 gadus vecie strādās septiņas stundas dienā, nopelnot minimālo algu. Pusi no tās sedz valsts, otru pusi (dažos gadījumos vairāk) un sociālo apdrošināšanu — darba devējs.

***

Valsts atbalsts

Cik daudz naudas tērē un cik jauniešu paredzēts iesaistīt

- 2004. Ls 150 000 (3000)

- 2005. Ls 450 000 (9000)

- 2006. Ls 877 500 (vairāk nekā 12 000)

Uzņēmumi, kas iesaistījušies darba došanā skolēniem

- 2004.gadā 440

- 2005.gadā 753

- 2006.gadā 1200

Latvijas uzņēmēji vairs neesot ieinteresēti piesaistīt lētu darbaspēku

LETA  06/20/06    Uzņēmēji nav ieinteresēti piesaistīt lētu darbaspēku, jo tādējādi nevar uzlabot darba kvalitāti, pētījuma "Latvijas imigrācijas politika - problēmas un perspektīvas" prezentācijā norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle.

Egle minēja, ka migrācija tiek uzskatīta par problēmu. Pēc LDDK ģenerāldirektores vārdiem, tomēr migrācijas politikā var saskatīt daudz iespēju.

Viņa uzsvēra, ka nav jārunā tikai par uzņēmēju lomu darba tirgū, jo pietiekami ilgu laiku valsts nav bijusi sociāli atbildīgs darba devējs. Piemēram, LDDK ģenerāldirektore minēja medicīnas māsu, skolotāju un policistu mazo atalgojumu.

Stāstot par pētījumu "Latvijas imigrācijas politika - problēmas un perspektīvas", Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ivars Indāns norādīja, ka Latvija atšķirībā no citām Austrumeiropas valstīm nav kļuvusi par imigrantu mērķa valsti, jo ir zems sociālās labklājības līmenis un stingra integrācijas politika.

Lai gan Latvijas ekonomika arvien vairāk saskaras ar darbaspēka trūkumu, imigrācijas politikas dēļ ievest viesstrādniekus ir pārāk dārgi un sarežģīti. Valdība aicina vairāk izmantot valsts cilvēkresursus, tāpēc nav plānojusi darbības, lai atvieglotu trešo valstu pilsoņu piekļuvi Latvijas darba tirgum, norādīts pētījumā.

Indāns pieļauj iespēju, ka četru piecu gadu laikā ir gaidāma lielāka krīze darba tirgū demogrāfiskās situācijas dēļ. Lielu problēmu Latvijas ekonomikai rada arī emigrācija, kas tuvākajos gados varētu apsīkt.

Pētnieks gan piebilda, ka Latvijas Bankas prognozes rāda, ka emigrācijas vilnis vēl nav beidzies.

Pētījumā analizēti trīs iespējamie imigrācijas politikas attīstības scenāriji, to priekšrocības un trūkumi, ņemot vērā ekonomisko situāciju Latvijas darba tirgū, demogrāfijas aspektus un sociāli politiskos faktorus. Pētījumā analizēta Latvijai saistošā Eiropas Savienības migrācijas politika.

Viedoklis: Vai ir vērts izniekot savu dzīvi Latvijā?

Sandijs Aploks,  DELFI  06/20/06    Latvijas publiskās informācijas virtuālās realitātes telpā jau ir iestājusies īstena apokalipse. Valsts pārvaldē valda totāla nekompetence, pasīvums un korupcija. Vietējie uzņēmēji pielieto negodīgas metodes un nemaksā nodokļus. Sākas tiesas procesi pret ekonomiskajiem noziedzniekiem. IKP lauzītās līnijas kāpuma posmam drīz sekos mazais kritieniņš pirms nākamā kāpuma posma. Veikalos tirgo apšaubāmas izcelsmes un kvalitātes pārtiku. Daži prognozē, ka jāaizbrauc būs vēl 200 tūkstošiem lieko. Meitenes ar plikajām nabām Vecrīgā nodarbojas ar prostitūciju.

Kāds efekts tiek panākts ar šādi piedrazotu publiskās informācijas telpu? Depresīvie nonīkst vēl vairāk, cītīgi pērk grādīgos dzērienus, un neuzņem pietiekami daudz saules gaismas. Darbīgie tiek apdullināti un paralizēti, vai iesaistīti informatīvajā ekonomikas karā kā ierindnieki frontes visās pusēs. Daudzi emigrē, jo nespēj neko mainīt.

Tomēr derētu aizdomāties, vai tiešām viss ir tik bezcerīgi un slikti, un vai tiešām tuvojas pasaules gals? Pareizāk būtu runāt par ekonomisko grupējumu ietekmes sfēru vēlēšanu tuvošanos, un bailēm no biznesa apjomu krituma, vai pat potenciālas kriminālatbildības.

Cilvēkam, kurš sevi saista tikai ar Latviju un tikai ar primitīvajiem biznesiem, katras nozīmīgas izmaiņas un katrs ienākošais ārzemju konkurents ir pasaules gals. Jo izmaiņas prasa mācīties un mainīties, taču vecāka gadagājuma cilvēkiem nav iemācīts izglītoties un mainīties atbilstoši apkārtējās vides un informācijas reālijām visa mūža garumā. Rodas situācija, kad viņiem tiek atņemts viss, tāpēc arī seko tik agresīva reakcija, kas rezultējas korupcijā, plānotos ekonomiskajos noziegumos, nespējā apvienoties grupās, un visa jaunā un biedējošā atgrūšanā un reliģiozitātes pieņemšanā.

Tomēr visiem aktīvajiem optimistiem ir pieejama izeja no šķietamās nolemtības. Ja Latvijā nevar atrast klientus, tad tos var meklēt citur Eiropas Savienībā (brīvā pakalpojumu un darba spēka kustība). Ja vietējās bankas nedod kredītus visu veidu biznesu uzsākšanai, tad var meklēt citas bankas un citus riska investīciju fondus ar citiem maksimālajiem limitiem un citu attieksmi pret cilvēku darba apmaksu pa visu Eiropas Savienību (brīvā kapitāla kustība)? Ja nevar tikt pie iestāšanās fondu naudām, tad var pretendēt uz parastajiem ES attīstības fondu līdzekļiem ar lielākām prasībām pret projektu?

Izejas nav tikai tad, ja sevi uz atlikušo mūžu mentāli saķēdējam tikai ar Latviju, un aizmirstam, ka tagad esam impērijas pilsoņi ar savām tiesībām un iespējām, kuras pieejamas, ja aktīvi iekļausimies impērijas uz zināšanām balstītās ekonomikas attīstības procesā. Ar primitīvajiem biznesiem grib nodarboties lielākā sabiedrības daļa, līdz ar to paliek pāri daudzas neapgūtas jomas ar potenciāli mazāku agresijas un konkurences līmeni.

Paradoksāli, bet šī izeja no nolemtības un bezcerības neliek emigrēt no Latvijas! Liekajiem ir jārod citas nodarbes, kas saistītas ar eksportu un zinātni (arī zinātniekiem noderētu veiklu pārdevēju un pieredzējušu projektu vadītāju palīdzība). Plēšoties savā starpā, bez kārotajiem labumiem riskējam palikt visi kopā.

Tomēr ar savas pozīcijas maiņu pasaules kartē un domāšanā vien nepietiks. Ir jāsper arī nākamo soli – jāspēj apvienoties grupās. Pats labākais padoms veiksmīgas akcionāru un vadības komandas izveidei būs proporcionālās daļās piedalīties visām tām profesijām, bez kurām šo biznesu nebūs iespējams palaist. Tie laiki, kad viens piesavinājās visu komandas peļņu un algas, ir pagājuši neatgriezeniski.

Protams, vienmēr atradīsies cilvēki, kuri izeju tā arī nespēs atrast. Šī nu ir problēma, ar kuru būs jāsadzīvo vēl ilgi, kamēr netiks būtiski attīstīta bērnu un pieaugušo izglītības sistēma. Gribētos izteikt skumju vērtējumu, ka te ir cerības tikai uz impērijas līmeņa personību proaktīvo darbu sabiedrības labā, un vadošiem norādījumiem no augšas.

Eiropas Savienībā bija vērts iestāties tāpēc, lai izrautos no mazas valstiņas materiālo un garīgo resursu trūkuma, un lai iegūtu lielo impēriju sniegtās priekšrocības to pilsoņiem. Dzīvot Latvijā ir tā vērts, jo šeit vēl ir daudz vietas, kur būvēt zinātniskos institūtus. Un nemaz nav obligāti piedalīties viena populācijas segmenta mentālajā agonijā, jo ir iespējams izvēlēties daudz spožāku nākotni jau šodien, tepat Latvijā.

Pētnieki Latvijā prognozē darbaspēka krīzi

Dita Arāja,  Diena  06/21/06    Pēc desmit gadiem, ļoti ticams, Latvija piedzīvos akūtu darbaspēka krīzi, jo pensionēto cilvēku vietā būs jānāk pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dzimušajiem, taču tolaik bija zema dzimstība, tādēļ strādājošo nepietiks. Šādas tendences iezīmē otrdien publiskotais Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētījums. Šādā situācijā nenoliedzami viens no risinājumiem būs ekonomiskie migranti.

Tomēr darba, demogrāfijas un sabiedrības saliedēšanas lietpratēji akcentē, ka paļauties tikai uz ievesto darbaspēku nebūtu ieteicams, jo būs jārisina līdzi nākošā problēma — imigrantu iesaiste Latvijas sabiedrībā. Tādēļ jādomā par darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un par investīcijām ne tikai tehnoloģijās, bet arī jauniešos, tos piesaistot Latvijas darba tirgum.

"Ar zemo dzimstību mēs balsojam par ievesto darbaspēku," saka demogrāfs Ilmārs Mežs, skaidrojot — ja Latvijai trūkst darbaspēka jau tagad, kad aktīvi strādā astoņdesmito gadu demogrāfiskā sprādziena laikā (gadā ap 40 000 jaundzimušo) pasaulē nākušie, tad kas notiks, kad darba tirgū būs jāparādās deviņdesmitajos gados dzimušajiem. Tolaik gadā dzima tikai aptuveni 20 000 bērnu.

Pētījuma autors Ivars Indāns piedāvā trīs risinājuma scenārijus. Pirmais — Latvija nemaina imigrācijas politiku, taču tad var mazināties ekonomiskā izaugsme. Otrais — Latvija liberalizē imigrācijas politiku, atvieglojot viesstrādnieku iekļaušanos darba tirgū. Tas gan palīdzētu ekonomikai, taču darba devējiem nebūtu stimula izmantot pašmāju resursus. Un trešais — imigrācijas politiku liberalizēt tikai, kad pilnvērtīgi realizēti iekšējie resursi. I.Indāns iesaka izvēlēties trešo.

Patlaban Latvijas darba tirgū trūkstot mazkvalificēta darbaspēka, un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Guntra Zariņa stāsta, ka to gan pašreizējā 74 000 bezdarbnieku pulkā var atrast.

Labklājības ministrijas pārstāve Iveta Tāre piedāvā elastīgākus imigrācijas nosacījumus uz neilgu laika posmu piemērot problemātiskajām jomām, piemēram, būvniecībai.

Šogad gandrīz par 10 000 pieaudzis darba ņēmēju skaits

DELFI  06/21/06    Šī gada pirmajos piecos mēnešos par 9385 pieaudzis darba ņēmēju skaits, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) saista ar veiksmīgi realizētajiem pasākumiem nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanas jomā, portālu "Delfi" informēja VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga.

Sakarā ar darba ņēmēju skaita pieaugumu valsts budžetā papildus iekasēti 1,3 miljoni latu nodokļu.Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas palielinājušās par 780 600 latiem un par aptuveni 476 200 latiem palielinājies aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Grīnberga norāda, ka papildus 224 fiziskās personas legalizējušas savu darbību un reģistrējušās kā nodokļu maksātāji, deklarējot ienākumus jau par 2005.gadu, par kopējo summu 316,1 tūkstoši latu.

Kopš gada sākuma veiktas 584 nodokļu maksātāju apsekošanas un novērošanas. VID veikto preventīvo pasākumu rezultātā pirmajos piecos mēnešos darba ņēmēju skaits palielinājies par 8223 darba ņēmējiem, par 581 500 latiem palielinājušās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pirmajos piecos mēnešos nelegālās un nereģistrētās darba vietās veiktas 6735 tematiskās pārbaudes, no tām 615 gadījumos konstatēti pārkāpumi, un par tiem piemēroti 35 300 latu sodu. VID arī izteicis astoņus brīdinājumus par saimnieciskās darbības apturēšanu, un četros gadījumos tā apturēta, informē Grīnberga.

VID atgādina, ka, saņemot algu "aploksnē", zaudē ne tikai valsts budžets, bet arī pats algas saņēmējs – darba ņēmējs.

Uzņēmumu kreditēšana dzen uz priekšu inflāciju

Zane Piļka,  Diena  06/22/06     Bankas kreditē tautsaimniecības nozares, kas veicina jau tā augsto iekšzemes pieprasījumu.

Ne tikai līdz šim daudz apspriestā privātpersonu kreditēšana, bet arī aizdevumi uzņēmumiem dzen uz augšu cenas. Biznesa un mājsaimniecību kreditēšanas ietekme uz inflāciju ir aptuveni līdzīga, atzīst eksperti. Latvijas Bankai (LB) bažas rada fakts, ka visaktīvāk tiek kreditētas tieši tās tautsaimniecības nozares, kas veicina jau tā ļoti stipro iekšzemes pieprasījumu.

Kopumā uzņēmumiem līdz 2006.gada 1.aprīlim izsniegti kredīti 3,1 miljarda latu apjomā, kas ir par 61,7% vairāk nekā pērn marta beigās. Visbiežāk kredīti uzņēmumiem izsniegti operācijām ar nekustamo īpašumu, turklāt gada laikā to apjoms pieaudzis par 97,3%. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atklāj, ka hipotekārie kredīti uzņēmējiem ir daudz izdevīgāki — tie ir lētāki, turklāt no banku viedokļa — likvīdāki, jo uzņēmumam piederošos nekustamos īpašumus pārdot vieglāk nekā, piemēram, tipogrāfijas iekārtu.

Tā kā valstī ir strauja kopējā ekonomiskā izaugsme, kas faktiski arī nosaka uzņēmumu attīstības perspektīvas, uzņēmumu kreditēšanas apjomi nākotnē tikai augs, atzīst Dienas aptaujātās bankas. FKTK gan brīdina uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos — bankas rūpīgi izvērtē savus riskus un, tiklīdz tām kaut kas netiks samaksāts, uzņēmējs tiks pilnībā "izģērbts" un viņa bizness vienā mirklī nonāks banku rokās.

Kopš 2002.gada kredīti uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu pieauguši 12,2 reizes, norāda LB. "Pirmais, par ko uzņēmējs spriež, izlemjot aizņemties naudu uzņēmuma attīstībai — vai viņš par uzņēmumam piederošajiem aktīviem var paņemt hipotekāro kredītu," norāda FKTK vadītājs Uldis Cērps, skaidrojot, ka hipotekārie kredīti ir daudz lētāki nekā cita veida kredīti. "Tā kā inflācija ir lielāka par kredītu procentiem, aizņemtā nauda kļūst mazvērtīgāka, līdz ar to uzņēmumiem šobrīd ir izdevīgāk kreditēties," skaidro SEB Unibankas tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs Andris Vilks. Redzot, cik aktīvi notiek operāciju ar nekustamo īpašumu kreditēšana, Latvijas Hipotēku un zemes banka kļuvusi bažīga. "Uzskatām, ka turpmāk šajā jomā būtu jāievēro piesardzīgāka kreditēšanas politika atbilstoši ekonomikas tālākai attīstībai," spriež Latvijas Hipotēku un zemes bankas Tautsaimniecības un kreditēšanas analīzes daļas vadītājs Jānis Hermanis.
Kredītu izsniegšana uzņēmumiem ražošanas vajadzībām attīstās daudz lēnākiem tempiem nekā mājokļa kreditēšana, norāda LB, piebilstot, ka tas raksturo ekonomikas nesabalansētu attīstību. "Uzņēmējdarbībai izsniegto kredītu sadalījums pa tautsaimniecības nozarēm raisa nopietnas pārdomas. Pēdējos gados izveidojusies tendence kredītresursu koncentrēšanai nozarēs, kas veicina jau tā ļoti stipro iekšzemes pieprasījumu, kas uztur cenu kāpumu," skaidro LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis, uzsverot, ka minētā attīstība netiešā veidā ar laiku dažādos veidos var veicināt tālāku inflācijas izaugsmi. 2002.gadā apstrādes rūpniecībai bija piešķirti 18,8% no kredītu kopapjoma, bet 2006.gadā — vairs tikai 13,2%. Tajā pašā laikā operācijām ar nekustamo īpašumu un citai komercdarbībai 2002.gadā bija atvēlēti 7,2% no visiem kredītresursiem, bet 2006.gadā — jau 25,2%, norāda LB.

Tikmēr Hansabanka, kas ir lielākais uzņēmumu kreditētājs Latvijā, uzskata, ka uzņēmumu kreditēšana inflācijai draudus nerada. "Uzņēmumu finansēšana, mūsuprāt, inflācijas līmeni var ietekmēt tikai ekonomikai pozitīvā virzienā. Finansējot uzņēmumus, konkrētajās nozarēs palielinās piedāvājums, tādējādi samazinot pārlieku lielu pieprasījumu un cenu pieaugumu. Investējot modernākās iekārtās, uzņēmumi var samazināt izmaksas, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz inflāciju," uzskata Hansabankas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Valdis Mitenbergs.
***
Viedokļi
Kā straujā uzņēmumu kreditēšana ietekmē inflāciju?
Jānis Hermanis, LHZB Tautsaimniecības un kreditēšanas analīzes daļas vadītājs

Tā kā patēriņa sektorā pieejamais naudas daudzums palielinās straujāk, nekā attīstās ražojošais sektors, šis apstāklis veicina inflāciju. Lai tautsaimniecība attīstītos efektīvi un atsevišķi sektori nepārkarstu, kreditējot uzņēmumu, būtu svarīgi turēties pie saprātīgām proporcijām starp patēriņa nozarēm (tirdzniecība, pakalpojumi) un ražojošām nozarēm. Šī iemesla dēļ mēs esam ieinteresēti veicināt ražojošā sektora attīstību.

Andris Strazds, ekonomists

Uzņēmumu kreditēšana inflāciju neietekmē. Patēriņa kredīti tieši rezultējas pieprasījuma pieaugumā. Pieņemot, ka uzņēmumi jau strādā ar pilnu jaudu un brīvu resursu, lai pieprasījumu apmierinātu, nav, lielāks pieprasījums nozīmē cenu kāpumu. Uzņēmumam izsniegts kredīts, pieņemot, ka tas tiek izmantots ražošanas iekārtu un infrastruktūras uzlabošanai, nevis spekulatīviem ieguldījumiem, arī palielina pieprasījumu. Taču tajā pašā laikā papildus iegūtie ražošanas līdzekļi pēc tam tiek izmantoti, lai paaugstinātu produktivitāti un palielinātu jaudu, tātad — uzlabotu piedāvājuma spēju apmierināt augošo pieprasījumu un tādējādi samazinātu spiedienu uz cenām.

Izglītībā...

Bērni nometnēs glezno un strādā

Imants Vīksne,  NRA  06/19/06    Bērnu vasaras nometnes ar nakšņošanu teltīs vai došanos romantiskos nakts pārgājienos iznīdējušas Eiropas sanitāro speciālistu ieviestās obligātās normas – taču ir nometnes, kurās darbs bērniem allaž bijusi svarīgāka nodarbe par atpūtu.

Pārsteidzošākais, ka darbs vasarā ir ne tikai vecāku, bet arī šo bērnu izvēle. Upesgrīvas speciālās sākumskolas ēka Talsu rajona Vandzenes pagasta Ugunīs uz desmit dienām kļuvusi par mājām Jelgavas mākslas skolas audzēkņiem. Nelielā miesta vienīgā veikala apgrozījumu tagad ievērojami palielina 48 tīņi. Lauku skolas virtuve, kas, pēc pavāres domām, ir gana daudzveidīga, viņiem pie sirds tomēr neiet, tādēļ bodē aug bulciņu un čipsu noiets. Uz jautājumu – skolotāj, vai mēs varam aiziet līdz veikalam, skolotāja grūši nopūšas, un tas nozīmē – jā, nu ko lai ar jums dara. Toties, kātojot kārtējo kilometru turp un atpakaļ, bērni neveselīgās kalorijas ātri vien sadedzina.

Rihards, rūpīgi jaucot uz papīra balto un zilo guašu, kas pamazām pārtop Upmaļu mājas šīfera jumtā, atzīst, ka Mākslas skolas nometne ir labākā, ko nācies vasarās apmeklēt: "Mēs zīmējam, sportojam, peldamies. Jelgavā – ikdienā pie otas sēžot – jau neiznāk neko daudz izkustēties." Konservatīvie pedagogi jauno mākslinieku nometnē pēc iespējas cenšas samazināt izklaides sadaļu, jo pēc kārtīgas iztrakošanās bērniem vairs neesot spēka strādāt. Darbam katru dienu tiek atvēlētas četrarpus stundas, un audzinātāja Sanda Ezeriņa pat brīnās, ar kādu apzinību bērni ceļas no rīta un dodas uz plenēru. Tomēr pa kādai atslābinošai nodarbei viņai izdodas iemānīt stingrajā dienas grafikā. Nometnes caurviju motīvs ir tradicionāls – pirāti. Lielākie bērni par to it kā smīkņā, bet jaunākie ar labpatiku meklē pirātu atslēgas, pludmales smiltīs būvē pirātu kuģus un skrien jautrības stafetes.

Stāstot par nometnes gaitām, tīniskā spurainībā daži Neatkarīgajai pavaid, ka šodien tomēr negribas gleznot ceriņus un ka pirmā stāva gultas pacietas, bet otrajā – galva pret griestiem sitas, tomēr kopumā visi šķiet apmierināti. Pat stāstot, kā aizvakar uzberztas kājas, nākot 3,5 kilometrus no jūras. Lielām acīm puikas uzklausa meiteņu pārmetumus par trokšņošanu viņnakt, taču izrādās, ka vainīgi pedagogi – tie visu nakti runājušies. Bērni pa dienu tiek gana nodarbināti, tāpēc pāris kāršu partijām seko došanās pie miera.

Skolas direktore Anda Stankeviča īpaši novērtē vidi, kurā notiek prakses nometne, jo tajā bērniem nav nekādu apdraudējumu – vietējie cilvēki ir miermīlīgi, mašīnu uz ceļa maz. Vienīgo nodarbi medicīnas māsai sarūpēja ērce, kas par upuri bija nolūkojusi sapotētu bērnu, un putekšņi, kas izraisīja alerģiju citam bērnam. Bet tagad Diānai asaras vairs netek, jo operatīvi sagādātas nepieciešamās zāles, turklāt pēc lietus arī putekšņu gaisā nav tik daudz. Sēdot pie dīķa, meitene cīnās ar perspektīvas atainošanu. Laikā, kad visapkārt viss ir zaļš, to izdarīt īpaši grūti. Attēla dziļumu panāk ar dažādas pakāpes kontrastainību, kā arī silto un vēso toņu attiecībām. Dodoties plenērā, audzēkņi sadalās grupās, un katru no tām pieskata pedagogs. Indulis Landau, lai labotu kļūmes, pa brīdim arī pats ķeras pie otas vai zīmuļa. Laika neesot daudz – pēc pāris stundām saule būs krietni pavirzījusies debesjumā un gleznojamā ēka, apgaismota no cita leņķa, izskatīsies pilnīgi citādi. "Šis ir ikdienas darbs neikdienišķos apstākļos," prakses nometnes specifiku raksturo pasniedzējs.

Pa laikam bērniem zvana vecāki, un, tā kā mobilā telefona zona šajā pusē ir pavāja, sarunāties jāiet pāri ceļam uz kapiem. Līna smejas, ka vecāki bez savām atvasēm jūtas pamesti. Tomēr vairāki tīņi gluži nopietni atzīstas – uz nometni jābrauc, lai atpūstos no vecākiem. Tiesa gan, bez vecāku piekrišanas, dokumentu gūzmas sarūpēšanas un 55 latiem tas nebūtu iespējams. Arī nometnes organizatoriem jāsaraksta dokumentu ķīpas, jāslēdz līgumi ar vecākiem, jāgādā apdrošināšanas polises, un tas daudzas skolas attur no savu audzēkņu nodarbināšanas vasarās. Turklāt visiem higiēnas un sanitārijas priekšrakstiem atbilstošu nometnes vietu esot grūti atrast. "Klasiska nometne ar teltīm un iešanu mežā mūsdienās faktiski ir aizliegta," paskaidro direktore.

Pabeiguši rīta cēlienu, jaunieši dodas mājup, lai ieturētos. Pēc tam sekos audzinātājas saorganizētas spēles un rotaļas, tad atkal pāris stundas pie otām. Ceturtā nometnes diena beigsies pie jūras – tās jaunajiem māksliniekiem Jelgavā pietrūkstot visvairāk.

Universitāte vasaras vietā

Kaspars Zaviļeiskis,  NRA  06/19/06    Neatkarīgā turpina sekot līdzi pirms nepilniem diviem gadiem izvēlēto studentu gaitām, un šoreiz palūkosimies, kā pēdējā mēneša laikā veicies Latvijas Universitātes vēsturnieku otrajā kursā studējošajai Limbažu puses meitenei Artai Viksei.

"Universitātē ir sākusies sesija," Arta šo teikumu izrunā visai izteiksmīgi. "Taču ļoti labi bija tas, ka daudzos priekšmetos varēja iztikt bez eksāmeniem, apmeklējot seminārus un uzrakstot referātus."

Pēdējie prasījuši daudzas stundas Nacionālajā bibliotēkā, taču Arta ir apliecinājusi savu neatlaidību un tiešām visu izdarījusi. "Nav gan spīdoši, bet normāli, pa vidu," viņa pati novērtē savu akadēmisko sniegumu. Padzirdējusi par sava kolēģa Edgara Ņukšas domu mācīties otrajā kursā vēl vienu gadu, viņa šausmās izsaucas: "Nu nē! Es gan tā nebūtu ar mieru. Ja tā padomā, palikuši taču vairs tikai divi gadi, kas ātri jānolauž, un tad diploms būs kabatā."

Tie pagaidām tomēr ir attāli nākotnes plāni, bet šobrīd, kā saka Arta, ir taču iestājusies vasara. Daudz gan no tās līdz šim neesot sanācis baudīt to pašu studiju dēļ, taču visu vēl varēšot iespēt. Ko tieši? Kaislīgā ziemas mīlētāja un snovbordiste atzīst, ka savs prieks jāsameklē arī vasarā, un kādēļ lai tas nebūtu, piemēram, vindsērfings

Paralēli studijām joprojām turpinās arī darba gaitas sporta preču veikalā, taču Arta esot pilnībā sapratusi, ka vairs nevēlas būt pārdevēja. "Cītīgi sūtu savu CV, bet laikam nevienam neesmu vajadzīga," viņa smej. "Taču es vēlos darbu, kas saistīts ar loģistiku. Man tas šķiet tiešām interesanti un ir izaugsmes iespējas, kādu absolūti nav veikalā."

Viņa atzīst, ka šobrīd dzīvē pilnībā uznācis tāds posms, kad jādomā par nākotni un kaut kā sasniegšanu. "Man taču ir jau 20 gadi, un es nevēlos būt pārdevēja arī 40 gados," Arta bilst.

Studente joprojām turpina arī diezgan aktīvu kultūras dzīvi un, daļēji ignorējot Eirovīziju, apmeklējusi arī muzeju naktis. "Iesākām skatīties Eirovīziju, taču tikām tikai līdz somiem, kurus ļoti vēlējās redzēt mana istabas biedrene kopmītnēs," stāsta Arta. "Vēl nākamajā dienā nezināju, ka viņi ir arī uzvarētāji."

Rīgas kultūras dzīves cienītāja kopā ar draugu vēlējusies apmeklēt Kinematogrāfijas muzeju, taču beigās ceļi aizveduši uz Pulvertorni un Mencendorfa namu. "Muļķīgi gan bija tas, ka visur viss notika tikai līdz vieniem naktī," viņa izsaka savu sašutumu. "Bija tik daudz pasākumu, kurus gribējās apmeklēt, bet vienkārši nepietika laika. Tad jau labāk varēja izkārtot visu tā, ka muzeju naktis notiek vairākas nedēļas, katrreiz citā vietā, jo programmas bija izstrādātas tiešām interesantas, ko varēja redzēt speciāli sagatavotajā katalogā."

Pirms mēneša noskaidrojām, ka Artai patīk ne tikai sportot pašai, bet arī vērot, kā to dara citi. Runa, protams, bija par hokeju, taču izrādās, ka viņu interesē tikai Latvijas izlases spēles, tādēļ lielie leduscīņu fināli palikuši ārpus viņas redzesloka tāpat kā tagad lielais futbols.

Lai nu paliek futbols, jo šobrīd tam tāpat Artas dzīvē nav laika. Akadēmisko gadu viņa negrasās ņemt un cer, ka tiks pārcelta trešajā kursā. Un kādēļ gan lai netiktu?

Kokļu izgatavotāji skolos aroda mantiniekus

Marija Bergere,  NRA  06/20/06    Rīgā, Graudu ielā 59, vakar tika atklāts Kokļu būves centrs. Tā darbības mērķis ir visnotaļ cildens: centrs rūpēsies par Latvijas nemateriālo vērtību – kokļu izgatavošanas procesa saglabāšanu.

Latvijā kokli spēlē aptuveni 500 mūziķu, Neatkarīgajai pastāstīja Kokļu būves centra pārstāve Māra Vanaga. Kokles spēli profesionālās mūzikas izglītības sistēmā var apgūt, sākot jau no bērnu mūzikas skolām līdz pat augstskolām. Jau desmit gadus daudzstīgu kokles izgatavojis un visu pustūkstoti esošo remontējis vienīgais meistars – Imants Robežnieks. "1993. gadā mēneša laikā traģiski bojā gāja divi kokļu meistari," teica M. Vanaga.

Iepriekšējām telpām bibliotēkas Vidzeme sētas piebūvē, kur I. Robežnieks izgatavoja kokles, bija nepieciešams kapitālais remonts, tām nebija vajadzīgā aprīkojuma. Tā rezultātā meistars palika bez telpām. 2005. gadā pieprasījums pēc koklēm pārsniedza izgatavot iespējamo. Iepriekš meistars varēja izgatavot ap 12 koklēm gadā, taču pērn bija 59 jauni pasūtījumi pēc šiem instrumentiem. Pie tam 70 koklēm bija vajadzīgi jauni slēdži (mehānisms pustoņu pārslēgšanai). Līdz ar to pagājušā gada maijā, kultūras ministrei Helēnai Demakovai tiekoties ar Rīgas domes Kultūras departamenta priekšnieci Diānu Čivli un Tautas mākslas centra (Tmc) direktori Annu Jansoni, tika pieņemts lēmums dibināt Kokļu būves centru.

Šā centra uzdevums ir ne tikai ierīkot meistaram darbnīcu ar visu vajadzīgo aprīkojumu, bet arī nodot zināšanas nākamajiem kokļu izgatavotājiem. Pašlaik tie būs divi mācekļi, kam tiks izmaksāta valsts garantēta stipendija. "pabeidzot apmācības, viņi saņems sertifikātu un varēs patstāvīgi izgatavot kokles," skaidroja M. Vanaga.

Tmc apņemas nodrošināt projekta mācību procesu – meistara atalgojumu, mācekļu stipendijas un inventāru, savukārt pašvaldība – apmācības procesam vajadzīgās telpas. Kultūras ministrija centra darbībai atvēlēja 3500 latu. Par vispiemērotākajām atzītas telpas Graudu ielā 59; tur nupat beigušies remontdarbi.

Absolventus aptaujās par iekļaušanos darba tirgū

DELFI  06/21/06    Lai noskaidrotu absolventu iespējas iekļauties darba tirgū viņu iegūtajā specialitātē, laikā no šī gada jūlija līdz oktobrim visos Latvijas rajonos un pilsētās notiks Latvijas augstskolu un profesionālo izglītības iestāžu 2002./2003. un 2004./2005. mācību gadu absolventu aptauja.

Latvijas Universitātes (LU) mācību prorektors Juris Krūmiņš portālam “Delfi” norādīja, ka aptaujas mērķis ir apzināt galvenās problēmas, kas traucē integrācijai darba tirgū.

Plānots aptaujāt astoņus tūkstošus absolventu. Krūmiņš norāda, ka šis ir vērienīgākais šāda veida pētījums par izglītības iestāžu beidzējiem mūsu valstī. Respondentu sniegtās atbildes būs anonīmas un aptaujas rezultātā iegūtie dati tiks publicēti tikai apkopotā veidā. Anketās iekļautie jautājumi, plašais respondentu loks, kas aptver dažādas augstskolas un profesionālās izglītības iestādes visos Latvijas reģionos, ļaus iegūt visaptverošus un kvalitatīvus datus par absolventu iegūtajām zināšanām un prasmēm un to atbilstību darba tirgus prasībām.

Pētījuma rezultātus publicēs 2007.gadā un tie būs pieejami gan speciālistiem, gan plašam interesentu lokam. Apkopotos rezultātus izmantotos izglītības un nodarbinātības politikas un darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas pilnveidošanai. Pētījums notiek Eiropas Savienības struktūrfondu Nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projekta “Labklājības ministrijas pētījumi” ietvaros, tā pasūtītājs ir Labklājības ministrija.

Kultūrā...

Tautas dvēselē iegājuši

Undīne Adamaite,  Diena  06/16/06    Sezonas slēgšanas rituāls — R.Blaumaņa Skroderdienas Silmačos trīs Latvijas profesionālajos teātros.

Joskes loma Jānim Kubilim ļoti izdevās. Tā aktierim pirmo reizi atnesa to nedalīto gandarījuma izjūtu, kad tevi mīl visu vecumu publika, visi skatītāju slāņi, ka tu kā sviestin iesviests esi tautas atzinības jūrā. Kad katrā izrādē ir Jāņudiena, jo ģērbtuves galdiņš vienās puķēs. Tādu atsaucību latviešu aktieris var panākt tikai ar veiksmi Rūdolfa Blaumaņa lugā, un, kurš ar Blaumani tautas dvēselē iegājis, tas tur paliek uz laiku laikiem. Tiešais redzējums pārvēršas atmiņās, atmiņas — leģendās. Tā grāmatā Jāņa Kubiļa atbildes precīzi un skaisti Silmaču fenomenu, kāds jau daudzus gadu desmitus valda latviešu teātru un skatītāju attiecībās, pierakstījusi teātra zinātniece Lilija Dzene.

Kopš 1902.gada 30.janvāra, kad Rīgas Latviešu teātrī pirmoreiz tika izrādīta tautas luga ar sadzīves skatiem un dziedāšanu trijos cēlienos un sešās bildēs, ir pagājuši 104 gadi. Visvairāk iestudētā latviešu luga latviešu teātrī. Tajā pašā laikā neviena cita slavena dramaturga darbs nav piedzīvojis arī tik rupju izsmieklu uzrakstīšanas brīdī. Recenzents Jānis Asaris Dienas lapā raksta, ka "arī pie kroga galda atrodami tādi "mākslenieki", kuriem arvien ir humors un vārds īstā vietā un kuri savu kroga publiku smīdina līdz asarām. (..) Viss tas ir sapelējušas druskas no Blaumaņa agrākā, kaut arī ne bagātā ideju mielasta galda."

Interesanti atzīmēt, ka XX gs.50.gadu vidū latviešu teātra mākslā vēl nebija noteiktas attieksmes pret Blaumaņa komēdijām, t.sk. Skroderdienām Silmačos. "Mulsināja patriarhālās sētas saskanīgā sadzīvošana un arī tas, kā traktēt Blaumaņa laikam tik tipiskos ebreju pauninieku tēlus: lai tie būtu vēsturiski konkrēti, bet raksturojuma ziņā nepārspīlēti, cilvēciski," raksta L.Dzene. Īpaši izceļama Viestura Kairiša Skroderdienu Silmačos interpretācija Jaunajā Rīgas teātrī 1998.gadā (ar pirmizrādi ziemā), kas gāja cīkstēties ar tautas paražām un svētumiem, palūkojoties uz lugu "aci pret aci" bez Jāņu meiju smaržas. Sabiezinot lugā objektīvi esošos dramatiskos konfliktus un zemapziņas impulsus teju maģiskā reālisma izteiksmē.

"Sajūsma lējās pār Jāņa Kubiļa Joskes galvu gandrīz desmit gadu — viņam sūtīja zīda diegu spolītes, ziedus, tortes un uz Lieldienām — ebreju maces (..). Viņam bija četras Zāras — Velta Līne, Maiga Mainiece, Eleonora Dūda, Dina Kvelde. Visas vienīgās "pukites un buketites", tomēr katra citādi mīlēta."

Bet vecenes, kas spēlēs vecenes? Tas intrigai. Jūs taču iesiet uz "riebīgajiem rupjajiem vārdiem" un "trokšņiem" (J.Asaris), vai ne?

***

Nacionālais teātris

Režisors Edmunds Freibergs

16.VI 19.00; 17.VI 19.00; 18.VI 12.00; 18.00; 20.VI 19.00; 21.VI 19.00; 22.VI 19.00

Antonija — Daiga Gaismiņa

Dūdars — Ivars Puga

Elīna — Evija Skulte vai Daiga Kažociņa

Aleksis — Mārcis Maņjakovs

Zāra — Karīna Tatarinova

Joske — Uldis Anže

Ābrams — Jānis Skanis

Kārlēns — Ainārs Ančevskis

Rūdis — Mārtiņš Egliens

Ieviņa — Līga Vītiņa

***

Valmieras Drāmas teātris

Režisors Oļģerts Kroders

21., 22.VI 18.30

Antonija — Elīna Vāne

Dūdars — Aigars Vilims

Elīna — Terēze Lasmane

Aleksis — Māris Bezmers

Zāra — Ieva Puķe

Joske — Imants Strads

Ābrams — Januss Johansons vai Agris Māsēns

Kārlēns — Andris Gross

Rūdis — Krišjānis Salmiņš

Ieviņa — Ieva Mennika

***

Liepājas teātris Režisors Ivars Lūsis

Ventspils estrādē 18.VI 17.00

Kuldīgas estrādē 21.VI 19.00

Saldus estrādē 22.VI 19.00

Liepājas koncertdārzā Pūt, vējiņi! 23.VI 19.00

Antonija — Inese Jurjāne

Dūdars — Edgars Pujāts vai Uldis Stelmakers

Elīna — Maija Romaško

Aleksis — Edgars Pujāts vai Ivars Lūsis

Joske — Mārtiņš Eglinskis

Zāra — Jūlija Ļaha

Ābrams — Leons Leščinskis

Kārlēns — Aldis Kaušelis

Rūdis — Egons Dombrovskis

Ieviņa — Lelde Kaupuža

Viedoklis: Tieši

Gundega Repše, rakstniece,  Diena  06/19/06    Jau labu laiku pašmāju literatūrā par labu esam tiek akcentēts tiešums, vienkāršība, skaudrums. Tā teikt, lietu saukšana īstajos vārdos. Kas tas ir? Tieša un vienkārša ir arī lapsene. Cūka. Bet tiešs un vienkāršs nav saullēkts un lapsenes lidojuma trajektorija pret rīta miglā ietuntuļoto cūku dārzā. Jā, var taču nerakstīt par cūkas vizuālo valdzinājumu, var mērķēt viņas cilvēkam tik līdzīgajos iekšējos orgānos. Vēl tiešāk un bez liekas lallināšanas ir cūkas vietā pieminēt tikai karbonādi. Kas ar to būs pateikts?

Jebkurš mēģinājums rakstīt ir cīkstiņš ar nepasakāmo, tālab literatūras vēstures apbrīnojami ritmiskajos stilistiskajos atkārtojumos atrodama gan valodas mērdēšana, lai piespiestu koncentrēt jēdziena jēgu vienvienīgā tiešā frāzē, gan valodas kultivēšana, niršana tās arheoloģijā, ja dižu mērķu vārdā literatūra to nodeldējusi līdz kaulam. Paisums un bēgums. Tik pašsaprotami, ka gandrīz neērti strīdēties par to, kas labais, kas — sliktais. Ja vien nepasakāmajam esi ticis par sprīdi tuvāk.

Marts Pujāts stāsta, ka latviešu dzejā ir daudz skaistas putnu trallināšanas un ka daudzi mēģina imitēt kaut kādu dzejisko valodu, kaut kādu tēlainību, kaut kādas "sāļās avenes". Un vispār literatūrā par daudz slimnieku un dumiķu, jo tas (acīmredzot literatūra — G.R.) ir pats vienkāršākais veids, kā paust sevi. Laimīgais Pujāts, tā domādams un darīdams. Nicinādams valodas pērles un bezsatura poētismu, pats savā jaunākajā publicētajā dzejā tomēr neiztiek bez tādām būšanām kā "sienāžiem līdzīgi strādnieki", "tulpe kā neizdevusies spuldze", "bumbiera gurns", "mākoņu uguns" utt.

Vai tad nebija runāts, ka izsacīsimies tieši?

Tiešums ir cietums, tāpat kā lirizēšana — virtuāls bordelis. Ceļot no viena uz otru, banālākais ceļš. Izdomāt, kā jāraksta, kā jālieto, jāpiejaucē vai jāatstumj valoda pa priekšu dzejolim vai stāstam, man šķiet visīstākā formalitāte. Dzejas asins pati zinās, kur tai tecēt. Izlīt bezjēdzīgā kautiņā vai upurējoties patiesībai. Tava dziesma, mana dziesma. Šūpuļdziesma un kaujas maršs? Vajadzīga ir mūzika. Meklētais ir nepasakāmajā, ko ar manifestiem nepiejaucēt.

Tiešs ir cilvēks, kas nogalina otru par to, ka otrs izskatās tā, kā neizskaties tu. Un tam nemaz nav nepieciešami vārdi. Kur nu vēl dzeja.

Priekš piecpadsmit tūkstošiem izvesto 1941.gadā neatradās pat skopi skaudri dokumentu vārdi. Viss bija vienkārši un tieši. Dzeja pēc tam var uzbaroties no šīs traģēdijas, ja grib. Ja ēd saturu, ne sevi.

Var rezignēti secināt, ka spogulīši vien esam. Prasta vienkāršruna spoguļo īstenību. Melu tiešums un bezceremonialitāte provocē agresivitāti vai vienaldzību. Daži meklē spoguļa izgatavošanas tehnoloģijas, citi tos vienkārši sasit. Trešie aiziet aizspogulijā. Katram savs ceļš.

Nevajag pārrakt visus lielceļus, ja pats ej pa savējo taku. Kas no tā? Lai tu būtu vienīgais, kurš iet? Lai neviens nenogaršotu tavas sāļās avenes? Tad ir droši. Nekāda tiešuma un citu sprieduma.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  06/19/06

Rūdolfs Blaumanis. Skroderdienas Silmačos, Nordik, 2006

Simtprocentu nacionālā klasika Jāņu priekšvakarā. Rūdolfa Blaumaņa "sadzīves skati ar dziedāšanu trijos cēlienos" ar pazīstamās Rūdolfa Blaumaņa pētnieces Līvijas Volkovas ievadu, kuru papildina vēsturisko Skroderdienu iestudējumu saraksts, noderēs gan tiem, kas tikai dzirdējuši, gan tie, kam vismaz reizi gadā jāredz, kā Bebene uzspridzina krāsni Silmaču istabā.

Ilze Kalnāre. Aktrise Ragārēs, Jumava, 2006

Ilzes Kalnāres (1918–1968) populārākais stāsts Aktrise Ragārēs komentārus neprasa. LTV 1996. gadā uzņemtā videofilma šim padomju laikos aizmirstajam darbam devusi jaunu elpu, bet tālajā 1935. gada vasarā Skrīveros noskatītais daiļdarba materiāls vēl šodien rosina lasītāju prātus. Jaunajam Aktrise Ragārēs izdevumam pievienots Daces Zvirgzdiņas pēcvārds gan par traģisko čekas salauztās I. Kalnāres dzīvi, gan par viņas atstāto literāro mantojumu.

Alans Hollinghērsts. Dailes līnija. Tulkojusi Ingūna Beķere. Atēna, 2006

2004. gada lielais pārsteigums otrās lielākās Vecās pasaules literārās prēmijas – Bukera balvas – pasniegšanas ceremonijā: Alana Hollinghērsta romāns Dailes līnija, pateicoties Eiropas Savienības programmas Culture 2000 pavērtajām iespējām, ātri un operatīvi pieejams Latvijas lasītājiem. Tečeres laiku Anglija, toriji, elitāra Londonas sabiedrība bezaizspriedumainā un brīvā skatījumā.

Lorenss Darels. Prospero celle. Tulkojusi Ieva Melgalve un Valda Melgalve. Nordik, 2006

Neatkarīgās kultūras lappušu lasītājiem labi pazīstams darbs, kas nu pieejams izdots grāmatā. Iepriekšējais izcilā angļu rakstnieka Lorensa Darela romāns Kipras rūgtie citroni Latvijā kļuva populārs, tāpēc var paredzēt, ka Prospero celle ilgi grāmatu veikalu plauktos neieguls.

Stīvens Vaits. Atriebība. Tulkojis Jāzeps Springovičs. Kontinents, 2006

Toms Klons pēc paaklās amerikāņu Temīdas sprieduma piecpadsmit dzīves gadus pavadījis nāvnieku kamerā. Var pieļaut, ka no elektriskā krēsla viņam neizdotos izvairīties, ja vien FIB aģente negaidīti neatrastu pārliecinošus pierādījumus, kas apliecina – šis vīrs nav vainīgs. Izrādās tomēr, ka brīvība sevī slēpj nāves draudus, jau ceļā no cietuma Tomam un FIB aģentei nākas bēgt no vajātājiem, kas vēlas viņus nogalināt.

Inga Ābele. Atgāzenes stacijas zirgi, Atēna, 2006

Inga Ābele šajā grāmatā lasītājiem piedāvā dzejprozu. Šis žanrs, lai arī ļoti bagātām tradīcijām, kuras sakņojas 19. gadsimta latviešu avīžu lappusēs, pēdējos gados Latvijā sastopams samērā reti. Varbūt rakstnieces piemērs iedrošinās arī citus?

Tiek prezentēta atjaunināta virtuālā Dainu skapja versija

Henrieta Verhoustinska,  Diena  06/20/06    Jau gandrīz četrus gadus Latvijas un arī pasaules interneta lietotājiem pazīstama adrese www.dainuskapis.lv, (mobilo tālruņu lietotājiem arī adrese http://www.dainuskapis.lv/wap/). Virtuālais Dainu skapis šajā laikā apskatīts vairāk kā četrus miljonus reižu, īpaši tas tiek izmantots gada lielākajos svētkos — Jāņos, Meteņos, Ziemassvētkos, kā arī svinot kāzas vai citus ģimenes svētkus.

Sadarbojoties Latvijas Folkloras krātuvei (LFK) un SIA Lursoft IT (Lursoft), pabeigta un 20.jūnijā tiek prezentēta atjaunināta virtuālā Dainu skapja versija, kas piedāvā plašākas meklēšanas iespējas, ērtāku pieeju meklējamai informācijai un labāk informē lietotāju par tā rīcībā esošajām iespējām. Paredzēts, ka turpmāk lietotāji varēs apskatīt (pagaidām vēl tikai attēlu formā) arī Krišjāņa Barona Latvju Dainās neievietotos tekstus. Dainu skapī ar laiku tiks ievietoti arī tie manuskripti, kurus "Barons ir izbrāķējis," proti, viņam iesūtītās, bet vēl neapstrādātās dziesmas. "Barons bija ne vien pētnieks, bet arī redaktors. Viņš, piemēram, mēdza "norediģēt konkrētu vietu nosaukumus", lai dainas padarītu vispārinātākas. Vēl viņš mēdza likvidēt, viņaprāt, neglītības, piemēram, atsevišķu dialektu pazīmes, Barons arī atlika malā dziesmas ar klibojošu ritmu u.c. Mans mīļākais piemērs ir dziesma, kas oriģinālā sākās ar "ai, lācīti, žagargrauzi", bet publicēts tika "ai, lācīti, ķepainīti", jo žagargrauzis nešķita Baronam pārāk labskanīgs," stāsta LFK vadītājs Aldis Pūtelis.

Būtiski papildināts pats dainu masīvs, konsolidējot katras dziesmas variācijas pilno tekstu. Līdz šim, tāpat kā drukātajos krājumos, virtuālajā Dainu skapī bija pilni tikai dainu pamatteksti, savukārt katras dziesmas variācijas bija pieejamas vienīgi ar norādītām atšķirīgajām rindām vai vārdiem. Tas ierobežoja gan meklēšanas iespējas, gan prasīja roku darbu, ja interesents vēlējās atlasīt, piemēram, visas kāda novada dziesmas un variāciju pilntekstus. Rezultātā datu bāze no aptuveni 68 000 pilnteksta dziesmām pieaugusi līdz 200 000 pilnteksta dziesmām un variācijām.

Arī pašreizējā virtuālā Dainu skapja versija nav uzskatāma par pilnīgu un pabeigtu, jo jāizlabo vēl atlikušās pārrakstīšanās kļūdas dziesmu tekstos, vēl jāpievieno Latvju Dainās atrodamie ieražu apraksti, kā arī "nerātnā" sējuma sakāmvārdi un mīklas. Tomēr šobrīd www.dainuskapis.lv ir lielākā virtuālā folkloras tekstu krātuve. Pagājušā gada beigās tā radošā komanda — Imants Freibergs, Harijs Bondars, Ainars Brūvelis, Aldis Pūtelis — saņēma Kultūras ministrijas balvu Trīs brāļi nominācijā Kultūra un zināšanu sabiedrība.

Daļēji ar Dainu skapi dublējas, tomēr atšķirīgs ir Virdžīnijas (ASV) universitātes bibliotēkas elektronisko tekstu centra projekts (http://etext.lib.virginia.edu), kurā ievadītas 1952.—1956.g. Imanta Reitmaņa Kopenhāgenā izdotās Latviešu tautas dziesmas 12 sējumos, kuras satur 37 789 Krišjāņa Barona rediģētās dainas (izdotas 1894.—1898. un 1903.—1915.g.), un vēl 24 291 dainas no Pētera Šmita rediģētajām Tautas dziesmām (izdotas 1936.gadā). Kopā ar variantiem dainu skaits šajā vietnē krietni pārsniedz 60 000.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  06/20/06   

- Galerijā Māksla XO līdz 4. jūlijam aplūkojama izstāde Pinakotēka. Tajā redzami vairāku mākslinieku: V. Kaulačas, K. Keires, K. L. Avotiņas, T. Krivenkovas, G. Okonovas-Treices, I. Brūveres, S. Krastiņas, H. Heinrihsones u. c. darbi.

- Krāmu ielā 2 (starp Rātsnamu un Kinogaleriju) no 17. līdz 22. jūnijam katru dienu no pulksten 12 līdz 19 apskatāma Daigas Krūzes (1980) un Kriša Salmaņa (1977) otrā kopīgā izstāde Sudrabs, zelts, plastilīns. Šai izstādei veidotie video, glezniecības un telpiskie darbi runā par mūsdienu cilvēkam raksturīgo – bezjēdzīgu pārstrādāšanos, rutīnu, emocionālo nestabilitāti un vērtību neskaidrību, kuru dēļ būtiskais nereti tiek atstumts grūtāk sasniedzamos sirds kambaros. Par spīti izstādes nosaukumā izmantotajai patērētājsabiedrību absurdizējošajai kombinācijai, izstādes koptonis ir drīzāk rotaļīgs un piedāvā gaišu risinājumu. Daigas Krūzes un Kriša Salmaņa darbi atzinīgi novērtēti izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās. Viņu pirmā kopizstāde 100% vilšanās saņēma Lavijas Mākslinieku savienības un Valsts Kultūrkapitāla fonda balvu 2004. gada debija.

- Valmieras kultūras centrā līdz 29. jūnijam apskatāma mākslinieka Alda Dobenberga darbu izstāde. A. Dobenbergs no 1981. līdz 1984. gadam studējis Maskavas Tautas universitātes grafikas un glezniecības nodaļā, savukārt 1984. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādē eksponēti vairāk nekā 25 jaunākie mākslas darbi – klusā daba, portreti un ainavas.

- Galerijā ag7 27. jūnijā pulksten 18.30 atklās Annas Auziņas gleznu izstādi Viņš. Izstādē būs skatāmi vīriešu portreti – 100x120 cm lielus audeklus aizņem tikai seja. "Visas šīs sejas vieno fakts, ka uz katru no tām man kādā dzīves posmā kaut kādu iemeslu dēļ ir nācies skatīties ilgstoši. Pārsvarā tie ir tuvinieki vai kolēģi. (..) Izvēlējos portretus palielināt, lai rupjāk izceltu tieši vīrieša sejai raksturīgo vaibstu stūrainumu un mīmikas skarbumu un reizē bez lieka sentimenta atspoguļotu modeļu emocijas, paustu manu personisko attieksmi…" bilst autore.

Viesnīcā Park Hotel Latgola Daugavpilī līdz 31. augustam skatāma mākslinieces Valdas Mežbārdes (1946) gleznu izstāde. V. Mežbārde beigusi J. Rozentāla mākslas vidusskolu un Valsts Mākslas akadēmiju, ilgus gadus bijusi Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja mākslas nodaļas vadītāja. Park Hotel Latgola skatāmā izstāde ir pagājušā gadsimta 80.–90. gados radītu darbu retrospektīva no Daugavpils Mākslas un novadpētniecības muzeja un mākslinieces privātās kolekcijas. V. Mežbārdes mākslas darbi ir dziļi personiski, tajos attēlotas dažādas dzīves izjūtas.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/21/06

- Latvijas fotogrāfijas gada balva. Vēl desmit dienas atlikušas līdz pirmās Latvijas fotogrāfijas gada balvas konkursa pieteikumu pieņemšanas beigu termiņam – fotogrāfi, izstāžu organizētāji u. c. pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz 1. jūlijam. Darbus iespējams pieteikt trijās kategorijās – autorfotogrāfija, dokumentālā fotogrāfija un komercfotogrāfija. Katrā no tām tiks piešķirtas trīs pirmās vietas, kā arī atsevišķas balvas tiks pasniegtas par gada labāko fotoizstādi un fotoalbumu vai grāmatu. Apbalvots tiks arī labākais fotoizstāžu kurators, tāpat žūrija piešķirs Gaismas balvu par īpašu ieguldījumu fotogrāfijas nozarē. Ar konkursa nolikumu var iepazīties konkursa organizatora mājaslapā www.latio.lv

- Jaunas grāmatas. Šodien pulksten 16 Latvijas Kara muzejā notiks ģenerāļa M. Peniķa grāmatas Latvijas Brīvības cīņu vēsture (1918–1920) divos sējumos un virspulkveža A. Silgaiļa grāmatas Latviešu leģions (1941–1945) latviešu un angļu valodā atvēršanas svētki.

Arno Jundze,  NRA  06/22/06

Jāņu nakts grāmatas. Tuvojoties saulgriežu naktij, vairāki apgādi salūkojuši virkni grāmatu jaunumu, kas īpaši pieskaņotas gaidāmajiem svētkiem. Apgāds Jumava izdevis fotogrāfiju apkopojumu Limuzīns Jāņu nakts krāsā, kurā apskatāmi mirkļi no populārās Jāņa Streiča filmas. Latviskā garā ieturēta arī šīs pašas izdevniecības sarūpētā Dailas Rotbahas Latvijas svētvietas un to ļaudis.
Nelielu brošūriņu Cik labi, ka mani sauc Jānis! Līgosim! piedāvā Jaunā Daugava. Turpat iznākusi arī Artura Gobas Latvijas mezgli Indras tīklā, kas arī veltīta svētvietām, dievībām un noslēpumiem sanlatviešu gaumē, turklāt sasaistot ar senās Ķīnas, Indijas un Ēģiptes civilizācijām.

Citādā ziņā...

Pētījums: no informācijas un saziņas līdzekļiem populārākais joprojām televizors

BNS  06/19/06    Gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem - 98% - pagājušajā gadā mājās bija televizors, kas ir tikpat daudz kā 2004.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētījums par informācijas un sakaru līdzekļu pieejamību mājsaimniecībās 2005.gadā.

Pēc televizora otrs populārākais informācijas un sakaru līdzeklis ir mobilais telefons, kurš pērn bijis pieejams 75% mājsaimniecību, kaut gan 2004.gadā to lietoja 59% mājsaimniecību. Savukārt fiksētais telefons pērn bijis pieejams 59% mājsaimniecību, kabeļtelevīzija - 49% mājsaimniecību.

Savukārt datori pērn bijuši 32% mājsaimniecību, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc CSP pētījuma datiem, satelītantenas bijušas 11% mājsaimniecību, kas salīdzinājumā ar 2004.gadu ir par 2% vairāk, bet 5% mājsaimniecību bijušas pieejamas spēļu konsoles.

Arī 2004.gadā mājsaimniecības visvairāk bija nodrošinātas ar televizoru.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts Ziestu kalns Madonas rajonā

LETA  06/19/06    Nedēļas nogalē Madonas rajona Sausnējas pagasta Ziestu kalnā atklāta zīme - apliecinājums kalna iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, pateicoties tā nozīmībai seno karšu izveidošanā un ģeodēzisko mērījumu veikšanā, informē Madonas rajona padomes informācijas centrā.

No Latvijas iepriekš šajā sarakstā iekļauta vienīgi Vecrīga kā pilsētbūvniecisks ansamblis.

Ziestu kalns saņēmis šādu atzinību, jo tā virsotne pirms apmēram 200 gadiem izvēlēta kā ģeodēzisko uzmērojumu triangulācijas punkts, un tam noteiktas koordinātes un arī augstums, tolaik gan ne metros, bet pēdās. Šis punkts kalnā saistās ar vēl vismaz trim citiem punktiem, tā veidojot trīsstūru ķēdi, kurā katram nākamajam punktam ir viena kopīga mala ar iepriekšējo.

Zinot vienas malas garumu un trīsstūra leņķus, var izskaitļot pārējo malu garumus, tātad bez mērīšanas izrēķināt attālumu starp citiem iedomātajā trīsstūrī ietilpstošajiem punktiem. Kā izdarīt šādus aprēķinus, mūsdienās mācās 8. - 9. klases skolēni. Savukārt attālumus starp jebkuriem punktiem uz zemeslodes šobrīd izrēķina īpašs instruments, kas izmanto Zemes mākslīgā pavadoņa signālus.

Ģeodēzijā triangulācijas metodē parasti mērīšanas punktus izvēlas kalnu virsotnēs ar domu, lai no viena punkta var saskatīt citus. Lai redzamību uzlabotu, kalna galos senāk parasti vēl uzcēla koka torni. No Ziestu kalna 19.gadsimta sākumā ziemeļos bija jāredz Elkas kalns Skujenes pagastā, dienvidos - Daborkalns, bet austrumos - Gaiziņkalns, kas tā laika kartē iezīmēts kā Gaisa kalns. Attālums starp Gaiziņkalnu un Ziesta kalnu ir nepilni 20 kilometri. Vērts pieminēt, ka Madonas rajonā tolaik bija vēl trešais triangulācijas punkts - Nesaules kalns netālu no Kārzdabas, kas ziemeļpusē saistījās ar trīsstūru virsotnēm Rankā un Beļavā. Savukārt no Gaiziņkalna dienvidu virzienā trīsstūra mala gāja uz Jēkabpili.

Sākotnēji šie punkti izmantoti Vidzemes un Kurzemes guberņu uzmērošanā un karšu sagatavošanā. Līdz 19.gadsimta vidum vācu izcelsmes astronoma Frīdriha Georga Vilhelma fon Strūves (1793-1864) vadībā izveidota triangulācijas trīsstūru ķēde no Norvēģijas ziemeļu pilsētiņas Hammerfestas līdz Donavas ietekai Melnajā jūrā tagadējā Ukrainā. Kopējā ķēdē bez Ziestu kalna, Gaiziņkalna un Nesaules kalna ir vēl 13 citi pamatpunkti Latvijā un 249 ārpus tās - Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Moldāvijā un Ukrainā.

Šī vairāk nekā 2800 kilometrus garā sistēma pirms pusotra gadsimta palīdzēja labāk saprast zemeslodes formu - izrādās, tā no poliem ir nedaudz saspiesta. Tāpēc arī pirms vairākām paaudzēm veidotā ģeodēzisko punktu sistēma iekļauta Pasaules mantojumā.

Sestdien UNESCO Pasaules mantojuma plāksnītes novietošanā kalnā piedalījās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors Jānis Kaminskis, viņa vietnieks Jānis Zvirgzds, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, ģeodēzijas vēsturnieks Jānis Klētnieks.

Ziestu kalns atrodas pie Ērgļu-Kokneses ceļa un paceļas 217,5 metrus virs jūras līmeņa. Pirms gandrīz divsimts gadiem kalna nosaukums pierakstīts vācu valodā. Latviešu skaņu "Z" vācu valodā apzīmē ar burtu "S", tāpēc arī kartē tolaik tas atzīmēts kā Sestu kalns.

Jāņos...

Jāņus svinēs vismaz 37 vietās ārpus Latvijas

BNS  06/20/06    Jāņus ar latviešu tradicionālajām izdarībām gada visīsākajā naktī svinēs vismaz 37 vietās ārpus Latvijas, liecina portāla latviesi.com apkopotā informācija.

Svinības notiks gan Eiropas valstīs, gan ASV, Kanādā un Austrālijā.

Plašas svinības iecerētas Īrijā, uz kurieni darba meklējumos pēdējos gados devušies tūkstošiem latviešu. Dublinā 23.jūnijā notiks pasākums ar vainagu pīšanu, Jāņu siera un alus baudīšanu, Līgo dziesmām, ugunskuru un zaļumballi.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē vietējiem latviešiem būs iespēja noskatīties "Skroderdienas Silmačos" un dejot šlāgergrupas "Draugi" pavadījumā.

Uz kopīgu līgošanu aicina arī Latvijas vēstniecības Gruzijā, Lietuvā, Vācijā. Krievijā vietējās latviešu biedrības Jāņu pasākumus rīkos Pleskavā, Smoļenskā un Omskā.

Savukārt Maskavā, Kolomenskas brīvdabas muzejā, 24.jūnijā svētkus jau otro gadu rīko Latvijas vēstniecība sadarbībā ar Rīgas domi un Maskavas valdību. Svētku koncertā piedalīsies jauniešu deju grupa "Austris", folkloras ansamblis "Saime", uzņēmuma "Lattelecom" koris, kā arī Maskavas latviešu kultūras biedrības koris "Tālava".

Maskaviešiem un pilsētas viesiem būs iespēja ne tikai iepazīties ar tradicionālajām latviešu dziesmām un dejām, bet arī redzēt latviešu tautas daiļamata meistaru darinājumus. Viens no centrālajiem pasākumiem būs no Latvijas atvesta cepļa atklāšana Kolomenskas parkā. Skatītājiem būs iespēja vērot, kā top keramikas izstrādājumi.

Svētku laikā atklās informatīvo stendu, kurā būs iespēja iegūt informāciju par Latviju, tās pilsētām un rajoniem, kā arī tūrisma iespējām Latvijā.

Līgo pasākumus iecerējuši arī latvieši Lielbritānijā, Norvēģijā, Uzbekistānā, ASV, Austrālijā un Kanādā.

3% Latvijas iedzīvotāju Jāņus nesvinēs

Apollo  06/21/06    Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj «TNS Latvia» šā gada jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja, portālu «Apollo» informēja «TNS Latvia» mārketinga direktore Santa Tolka.

Lielākā daļa jeb 8 no 10 Latvijas iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin (79%). Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Līgosvētki ir lielākā vai mazākā mērā, bet nozīmīgs pasākums, ko viņi mēdz svinēt, jo tikai 3% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņi tos nesvin.

Likumsakarīgi, ka latviešiem, jaunākās paaudzes pārstāvjiem vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī lauku iedzīvotājiem šie svētki biežāk ir ļoti nozīmīgi, un viņi tos svin vienmēr vai gandrīz vienmēr. Kopumā 9 no 10 šo mērķa grupu pārstāvjiem atzīmē šos svētkus katru vai gandrīz katru gadu.

Savukārt to, ka šos svētkus vispār nesvin, biežāk atzīst vecākās paaudzes pārstāvji (55–74 gadi), pensijā esošie cilvēki. Arī krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk atbild, ka Jāņi viņiem nav nozīmīgi un viņi tos nesvin.

Līgosvētkus varētu nodēvēt par latviešu tautas draudzības svētkiem, jo vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem (54%).

Arī nākamais biežāk minētais šo svētku pavadīšanas veids ir saistīts ar kopābūšanu — vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju šos Jāņus plāno pavadīt kādā sabiedriskā pasākumā vai koncertā (13%). Vēl desmitā daļa iedzīvotāju svētkus svinēs kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem — ģimeni, radiniekiem (10%).

Dažādu sabiedrisko Jāņu pasākumu un koncertu organizētāji var rēķināties ar lielu jauniešu pieplūdumu savos pasākumos, jo piektā daļa jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem šajos Jāņos ieplānojuši apmeklēt kādu publisku pasākumu. Daļa no viņiem šos pasākumus varētu apmeklēt kopā ar draugiem, jo gandrīz divas trešdaļas jaunākās paaudzes pārstāvju (vecumā līdz 34 gadiem) Jāņus ieplānojuši svinēt kopā ar draugiem. Tāpat šos pasākumus biežāk varētu apmeklēt lauku iedzīvotāji, īpaši Vidzemes un Latgales reģionā dzīvojošie.

Mūsu valsts demogrāfiem noteikti būs patīkami uzzināt, ka veseli 3% Latvijas iedzīvotāju Jāņu nakti ieplānojuši pavadīt, meklējot papardes ziedu. Īpaši uz papardes zieda meklēšanu noskaņojušies jaunākās paaudzes pārstāvji (vecumā no 15 līdz 34 gadiem), laukos dzīvojošie, kā arī Kurzemes un Latgales iedzīvotāji.

Tomēr jāteic, ka nedaudz vairāk kā desmitā daļa iedzīvotāju svētkus svinēs mājās pie televizora (11%), bet vēl daļa cilvēku strādās vai būs darbā (4%). Iespējams, daļa no pēdējiem apkalpos tos, kas būs ieradušies uz kādu no sabiedriskajiem Jāņu pasākumiem. Savukārt Līgosvētkus pie televizora ekrāna biežāk plāno pavadīt vecākās paaudzes cilvēki — piektdaļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 74 gadiem ieplānojuši tieši šādi nosvinēt Jāņus. Taču nevar teikt, ka vecākās paaudzes pārstāvji būtu neaktīvi Jāņu svinētāji, jo apmēram puse šīs mērķa grupas pārstāvju Līgosvētkus svinēs kopā ar draugiem vai ģimeni un radiniekiem, bet vairāk nekā desmitā daļa apmeklēs kādu sabiedrisko Jāņu pasākumu.

Tāpat jāpiebilst, ka aptaujas laikā, kas noritēja apmēram divas nedēļas pirms Jāņiem, vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju vēl nebija izlēmuši, kā svinēs Jāņus (15%), bet tikai 2% atzina, ka šos svētkus nesvinēs vispār. Tātad vēl ir iespēja precizēt savu izvēli vai, kā pēdējā gadījumā, mainīt to par labu svinēšanai.

Jāņi ar kultūras devu

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/21/06   Nedēļas sākumā televīzijā dzirdēju runājam par to, kur šogad tiks svinēti autentiskākie Jāņi. Īsti Jāņi – kā sendienās, kuras neviens no mums nav pieredzējis, bet vairāk vai mazāk nojauš, ka ar radio vai magnetofona atskaņotiem bumci–bumci ritmiem, alus un šņabja litriem, iereibušiem drošsiržiem, kas, sava metāla kumeļa seglos noturēties nevarēdami, mēģina aizkļūt līdz tuvējai dzērienu bodei, nav teju nekādas saistības.

Nevēlos aizskart tos, kam izpratne par svētkiem ir krietni citāda un patiesi sliecas autentisko Jāņu virzienā, bet ir ļaudis, kam latviešu tradīcijas ir vienaldzīgas un izpratne par svētkiem aprobežojas iepriekšminēto piemēru nabadzībā. Nevajag nemaz gaidīt 23. jūniju, pietiek ar sestdienas, svētdienas vakaru mazpilsētā, kurā 90 procentu iedzīvotāju nerunā latviešu valodā, – brīvdienās palaisto skolēnu dzīves svinēšana ir atbaidoša Jāņu uvertīra, pēc kuras nudien gribas noslēpties, līdz šie svētki būs galā. Bet, ja slēpnim nepieciešama teatralizēta kultūras deva – izvēle nav maza.

Tikai daži piemēri ierosmei – Līgo vakarā Zosēnos pie Skujenes dīķa estrādē pulksten 20 sāksies Līgo koncertuzvedums Skroderdienu Jāņu nakts, līgo..., kas veltīts novadnieka Aleksandra Būmaņa,

R. Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos mūzikas autora, 125. dzimšanas dienai. Tajā Jāņu mātes lomā iejutīsies Māra Eglīte, Jāņu tēvs būs Kristaps Dravants, viesosies gan pats Aleksandrs Būmanis (Jānis Skanis), gan Rūdolfs Blaumanis (Ēriks Brītiņš). Protams, pasākums Piebalgā bez Piebalgas Ķenča (Dzidra Kuzmane) nav iedomājams, tāpat kā arī bez Bebenes (Dace Makovska), Tomuļmātes (Velta Straume) un Pindacīšas (Skaidrīte Putniņa).

Raimonda Paula Līgo svētkos Ērgļos pulksten 22 gaidāms Dailes teātra uzvedums ar R. Paula tautisko dziesmu spēlēm, kurā piedalīsies Rēzija Kalniņa, Sarmīte Rubule, Katrīne Pasternaka, Marija Bērziņa, Artis Robežnieks, Ģirts Ķesteris, Jānis Paukštello, Harijs Spanovskis, Andris Bērziņš, Varis Vētra, Juris Kalniņš.

Bet, lai redzētu performanci Ai, Jānīti, Dieva dēls!, kurā ar mūsdienu sabiedrībai saprotamas sintēzes – mūzikas un ritma, kustības un gaismas/uguns šova – palīdzību tiks izspēlēta Jāņa simbola nozīme latviešu kultūrā, jādodas uz Salacgrīvas estrādi. Lai noskaidrotu, ko mums nozīmē Jānis un kāpēc mēs ik gadu līgojam vai vismaz mēģinām to darīt. Varbūt tiešam ir vērts par to padomāt?

Jāņuzāļu vākšanā nepieciešamas zināšanas

Signe Sproģe,  NRA  06/21/06    Jāņuzāļu vākšanu katrs dara citādāk: kāds skraida pa pļavām un mežiem, meklēdams savas jāņuzāles, cits dodas uz tuvāko jāņuzāļu tirdziņu un nopērk jau gatavu Jāņu dienas dekoru.

Uz jautājumu, kas pēc definīcijas ir jāņuzāle, Latvijas Universitātes (LU) bioloģijas doktors Edgars Vimba smejot atbild, ka tā nav nekas cits, kā vien stāds, kas šajā mītiskajā 23. jūnijā ir uzplaucis un sazaļojis.

Klasiskas jāņuzāles, ko jau gadiem izmanto līgotāji, ir pīpenes un suņuburkšķi, kas gozējas saulē teju katrā grāvmalā; nārbuļi jeb zilgalvītes; visi graudaugi, kas nesen saziedējuši pļavās; madaras; meijas; rudzu puķes; rasu krēsliņi; vīgriezes; kumelītes; pīlādži; visa veida āboliņi; mētras; protams, arī papardes.

Bioloģijas doktors bažīgi piebilst, ka jāņotājiem tomēr ir jābūt saudzīgiem pret dabas veltēm. Pļavās, plūcot jāņuzāles, jādomā, lai nākamajā gadā tajā pašā vietā tās atkal plauktu no jauna. "Nevajag kļūt par vienas dienas izmantotājiem! Pietiek jau ar to, ka aizvien vairāk tiek iznīcinātas un apdraudētas pļavas. Kas gan būs Jāņi bez ozolu zariem nākotnē?" retoriski jautā E. Vimba.

Latviešu senči jāņuzālēm piedēvējuši lielu spēku ļaunuma aizdzīšanai, svētības un veselības iegūšanai. Šis maģiskais priekšstats par jāņuzāļu dziedniecisko dabu radies no uzskata, ka, saulei uzkāpjot visaugstākajā zenītā un slīdot zemē, atbrīvojas enerģijas – gan cilvēkiem labvēlīgi, gan nelabvēlīgi spēki, kas veido nosacītu haosu. Šajā laikā augos koncentrējas milzīgs auglības spēks, tāpēc jāņuzāles tiek nestas mājās. Ar ozolu, bērzu, pīlādžu meijām un vainagiem tiek izpušķotas gan mājas, gan cilvēki, gan lopi, gan mašīnas.

Jāņu pušķos un vainagos diemžēl dažkārt var manīt arī pa kādam aizsargājamam augam. Piemēram, smaržīgo naktsvijoli, flokšus, jūrmalas armēniju, dzelteno dzegužkurpīti. Vides valsts inspektori brīdina, ka par šo aizsargājamo augu plūkšanu, tirdzniecību vai izrakšanu vainīgo sauc pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu – fiziskajai personai no 10 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai no 50 līdz 1000.

Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Grigule informēja, ka pēdējos gados tiek organizēta sadarbība ar vides inspektoriem un pašvaldības policiju, kas pārrauga, lai ziedu tirdzniecības vietās netiktu pārdoti aizsargājamie augi. Pēdējo trīs četru gadu laikā pārkāpēju skaits gan manāmi sarucis, atzina I. Grigule.

Vasaras saulgriežos viens no būtiskākajiem simboliem ir vainags, kas veido maģisko apli. Vainagu uzlikšana citiem ir labestības, sirsnības un draudzības izpausme. To pīšanai izmanto gan ziedus, gan zarus. Ozolu vainagi tiek puišiem, bet ziedu vainagi – meitām.

***

Jāņuzāļu tirdziņi Rīgā

Centrāltirgū – 21. jūnijā (pulksten 12–16)

Doma laukumā – 22. jūnijā (pulksten 10–17)

Jāņus svin birojā

Inga Balode,  NRA  06/22/06

Kā parasti, vasaras saulgriežu svētkos sveiksim savus Jāņus un Līgas, kā arī katram darbiniekam dāvināsim kasti alus, taču pašiem liela svinēšana nesanāks, jo aldaru bizness ir rūpēties par to, lai svētkos alus netrūktu citiem līgotājiem," saka a/s Aldaris sabiedrisko attiecību vadītājs Ilmārs Jargans.

Lietišķās informācijas dienesta izpilddirektore un biedrības Līdere valdes priešsēdētāja Aiva Vīksna stāsta, ka uzņēmumā Jāņi un Līgas tiekot sveikti ar sieru, alu un dziesmām birojā, taču vakarā svētku svinēšana turpinoties ģimenes lokā. Arī biedrības Līdere dalībnieces svētkus svinot radu lokā.

Sabiedrisko attiecību uzņēmumā Consensus PR pašiem savu Jāņu un Līgu neesot, taču, kā stāsta uzņēmuma korporatīvo klientu direktore Māra Bransone, svētki ar sieru, pīrāgiem un alu tiek svinēti birojā, bet vēlāk – pie kāda no kolēģu draugiem. Turklāt pārsteiguma dāvanas svētkos saņemot klienti un sadarbības patneri.

Savukārt Coca Cola HBC Latvia sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ivita Pauliņa stāsta, ka uzņēmuma darbinieki vasarā sanākot kopā sporta pasākumā, taču tas nav saistīts ar Jāņu svinēšanu. Savus Jāņus un Līgas viņi sveicot birojā.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma EET Rīga līdzīpašnieks Jānis Bikše atzīst, ka nu jau kādu laiku izlemts Jāņus svinēt nevis kolektīvā, bet gan ģimenes lokā un puspajokam piebilst, ka kolektīvā visi tik labi cits citu pazīst un tik ilgi strādā kopā, ka svētkos kolēģiem jāatļauj atpūsties citam no cita. Tiesa gan, pašu Jāni svētkos birojā sveicot gan kolēģi, gan klienti, gan sadarbības partneri, gan konkurenti.

Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzīst, ka līdz šim kolektīvam nav bijusi tradīcija Jāņus svinēt kopā, taču šogad situācija varētu mainīties, jo kolektīvā beidzot ir arī Jānis un Līga.

Papardes zieda meklējumos

Lauma Mellēna,  NRA  06/22/06    Tuvojas gada garākā diena un īsākā nakts. Optimistiem – vasaras sākums, pļavu ziedonis un silts ūdens jūrā, upēs un ezeros, pesimistiem – brīdis, kad pamazām atkal dienas kļūs īsākās un ātrāk paliks tumšs.

Taisnība abiem, svarīgi, kā uz to paskatās. Jāņi ir mazliet īpašs laiks, kad ikviens meklē dabas tuvumu, bēgot no kūpošā pilsētas bruģa un putekļiem, bruņojoties pret insektiem un nakts mitrumu. Ir arī tādi, kas kravā mantiņas Jāņu ceļojumam, cerot papardes ziedu atrast Parīzē, Londonā, Krētā vai Marmarisā, nevis dzimtajās pļavās. Dažiem jau nepietrūkst meiju un tikko plūktu jāņuzāļu smaržas, saullēkta putnu dziesmu, ugunskura liesmu deju un rituālās Jāņu kailpeldēšanās tuvākajā ūdenskrātuvē. Pīrāgu smaržas un līgodziesmu, nopietni vai pa jokam. Patiesībā viss ir relatīvs un relatīvi vienkāršs. Kopš Jāņus svinēt ir atļauts, zudis aizliegtā augļa saldums, kas kādreiz tika iesiets ikvienā jāņusiera ritulī un paslēpts margrietiņu buntē. Gribi, pin zāļu kroni, negribi – nepin, sak, ko nu ākstīsies.

Bērnībā ik Jāņus kopā ar brāli skrējām ar aizdegtām lāpām ap diviem hektāriem lauku īpašuma. Apskriet ar dzīvu uguni Jāņu naktī ap saviem laukiem nozīmējot dot svētību ražai un apvilkt stīgu pret skauģiem. Gribi, tici, negribi – netici, bet skrējiens pa garo un mitro zāli ar risku apmaldīties tumšā pļavā, kur timotiņa vārpas sniedzas pāri galvai, noteikti dod svētību un neaizmirstamu piedzīvojumu. Mazliet baiļu un mazliet laimes. Tāpat kā reibinošā vīstošu meiju smarža un ilgi pēc tam kalstošie pīlādžu krusti pie mājdurvīm, šķūņa, garāžas un saimniecības ēkām.

Beidzamajos gados attīstījusies Jāņu svinēšanas industrija ar plašu pasākumu piedāvājumu daudzviet Latvijā – ar Raimondu Paulu vai bez, bet publiski. Tā teikt, ja nav, pie kā braukt, vai slinkums domāt, vai arī vienkārši gribas burziņu, bet īsti nevar saprast, kā lai to noorganizē, lai tas nebūtu vienkārši kārtējais platais vīkends. Vasaras saulgriežos jāļauj sevī pamosties pirmatnējai dabai. Tusēt, dziedāt, dejot un lēkt pāri ugunskuram var barā. Bet papardes zieds, kurš ziedot tikai īpaši un ekskluzīvi Jāņu naktī, plāniņa vidū nezied. Ja ziedētu, tad jau neviens nemeklētu.

Latvijā atgriežas jāņubērni

Jānis Ogle  06/22/06    Apķērīgākie jau laikus nopirkuši biļetes, lai no Anglijas vai Īrijas nokļūtu mājās. Pārējie cenšas sev Īrijā nodrošināt ugunskurus, alus dzeršanas un siera ēšanas svētkus. Latviešu biedrība Īrijā vienojusies ar īru policiju par netraucētu latvisko svētku svinēšanu Īrijā.

Liela daļa tur dzīvojošo latviešu viesstrādnieku savus atvaļinājumus ieplānojuši tā, lai būtu brīvas dienas pirms un neilgi pēc Jāņiem. Jau sākot no jūnija vidus, dabūt vietu lidmašīnā no Dublinas uz Rīgu ir teju vai neiespējamā misija, raksta laikraksts Irish Independent. Īru laikraksts šoreiz gan nedaudz pārspīlē, jo uz Rīgu no Dublinas šobrīd var diezgan viegli nokļūt, izmantojot reisu ar pārsēšanos. Protams, tieši jūnijā biļetes izpirktas, bet ik pa laikam parādās kāda brīva vieta, Neatkarīgajai skaidroja lēto aviobiļešu reģistrēšanas firmas operatore Kristīne Lase.

Kā Neatkarīgā novēroja, pēdējās divas nedēļas no reisiem Dublina–Rīga un Londona–Rīga atlidojušie cilvēki galvenokārt ir gados jauni latvieši, kuri atzīst, ka atvaļinājumu ieplānojuši ar nolūku tā, lai Līgo naktī varētu būt dzimtenē.

Vakar radus un draugus no Londonas un Dublinas Rīgas lidostā daudzi ieradās sagaidīt ar lauku puķēm. Tatjana un Oļesja Skorobagatavas ar rudzupuķēm sagaidīja mammu no Īrijas. "Mammai ļoti patīk lasīt uz Līgo visādas dīvainas puķes, tāpēc mēs jau tā laikus ar māsu tās saplūcām," atzīst Oļesja.

Dace Rumte, kura pusgadu ir nostrādājusi netālu no Londonas, nolēmusi atgriezties Latvijā, jo darbs neesot paticis. 21. jūnijā viņa atgriezusies tāpēc, lai vēl būtu laiks kārtīgi sagatavoties un nosvinēt Līgo un arī izbaudīt vasaru. Tomēr arī Īrijā palikušajiem nav iemesla skumt, jo Dublinā ir paredzēti vērienīgi pasākumi, pie tam policisti solās būt iecietīgi pret latviešu dīvainajām paražām dedzināt atklātu liesmu un publiski sabiedriskā vietā lietot alkoholu jeb vienkārši dzert alu baznīcas pagalmā. Šogad 23. jūnijā Īrijā organizēts Latviešu biedrības Īrijā Līgo vakars. Pagalmā aiz luterāņu baznīcas un, ja gadījumā līs lietus, draudzes telpās būs kur patverties, Neatkarīgajai pastāstīja Latviešu biedrības Īrijā pārstāvis Andris Bogdanovs. Pasākums solās būt visai jestrs, jo notiks jāņuzāļu lasīšana, vainagu pīšana, siera ēšana, alus dzeršana, šūpošanās, Līgo dziesmu dziedāšana, ugunskurs un zaļumballe līdz rītam.

Otrajā pasākumā 23. jūnijā, ko rīko Old Mill Hotel Julianstown sadarbībā ar firmu Lituanica, būs Jāņu ugunskurs, spēles bērniem un pieaugušajiem, šašliks, latviešu alus, Līgo mūzika un daudz citu pārsteigumu.

Laiks ir ļoti karsts –

dienā termometra stabiņš uzkāpj līdz

+30^oC, bet naktī nokrīt līdz kādiem +15^oC.

Dienas ir saulainas, nokrišņi nav bijuši, un zeme

ir pavisam izkaltusi... Arī dārzos ir liels sausums,

tāpēc cilvēki laista cik var, bet paši veldzējas pie

upēm, ezeriem un jūras....pļavas gan ir vie-

nos ziedos, kā jau saulgriežu laikā...

Priecīgus Saulgriežu svētkus!

Anda Jansone, trešdien, 21. jūnijā