Eiropā un citur pasaulē...

Blērs pateicas Latvijai par sadarbību

DELFI  07/10/06    Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs tikšanās laikā ar valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pateicies Latvijai par NATO sammita rīkošanu novembrī Rīgā, portālu "Delfi" informēja prezidenta kanceles preses dienestā.

"Samits būs nozīmīgs notikums, kurā NATO valstu vadītāji runās ar NATO nākotni, un vēlos teikt paldies Latvijai par tā rīkošanu," pēc tikšanās ar Vīķi-Freibergu savā darba rezidencē Dauningstrītā 10, Londonā sacīja Blērs.

Lielbritānijas premjerministrs uzsvēris, ka Rīgas sanāksmei ir jāpievēršas transatlantiskās saites nostiprināšanai un NATO pārveidei, atbildot uz jaunajiem drošības izaicinājumiem pasaulē.

Prezidente pēc tikšanās ar Blēru atzīmējusi, ka Rīgas sanāksme varētu iezīmēties arī ar NATO Ātrās reaģēšanas spēku izveidi un Eiropas demokrātijas un drošības paplašināšanos, runājot par ciešākām saitēm ar Ukrainu un Gruziju.

Šis gads Latvijas un Lielbritānijas attiecībās iezīmējas ar būtiskiem notikumiem – paiet 15 gadi kopš attiecību atjaunošanas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, šogad Latviju valsts vizītē pirmo reizi apmeklēs Viņas Majestāte Lielbritānijas karaliene Elizabete II, pirmo reizi Latvijā NATO galotņu sanāksmes ietvaros viesosies arī Blērs.

Vīķes-Freibergas uzskata, ka šāda divpusējo attiecību notikumu virkne liecina par Lielbritānijas ieinteresētību tālākā sadarbībā ar Latviju kā Eiropas Savienības un NATO austrumvalsti.

Savukārt Blērs norādījis, ka "Latvija vienmēr ir bijusi spēcīgs partneris, un tāda tā ir arī šodien mūsu Eiropas un transatlantiskās sadarbības ietvaros".

Prezidente arī sacīja, ka Latvijas un Lielbritānijas sadarbība tiecas daudzu gadsimtu garumā, un arī šis gads, kas ir tik nozīmīgs, cerams, varētu mudināt uz jaunām Lielbritānijas investīcijām valstī, kā arī tālāku ciešu dialogu Eiropas un transatlantiskās politikas jautājumos.

Runājot par ES nākotni, Vīķe-Freiberga un Blērs izteica atbalstu kopīgai ES enerģētikas politikai, kā arī apspriedās par Eiropas enerģētikas piegādes drošību, enerģētikas avotu dažādošanu un iespējamām to alternatīvām. Abas puses akcentēja nepieciešamību panākt straujāku ES konkurētspējas izaugsmi, minot kvalitatīvu un elastīgu izglītības un pakalpojumu brīvību kā vienus no būtiskākajiem priekšnoteikumiem.

Pēc tikšanās Blērs žurnālistiem pateicās par Latvijas atbalstu miera misijām, tajā skaitā Afganistānā, izsakot atzinību Latvijas karavīriem. Lielbritānijas premjers arī īpaši izcēlis Latvijas prezidentes nopelnus savas valsts attīstībā, paužot prezidentei savu apbrīnu: "Visi, kas esam jūs redzējuši starptautiskajos forumos, varam teikt, ka jūs esat ne tikai lielisks aizstāvis savai valstij, bet arī demokrātijas un iecietības vērtībām visā pasaulē," teicis blērs.

Pērn ārvalstu specdienestu darbinieki mēģinājuši ietekmēt Latvijas sabiedrisko domu

LETA  07/09/06     Pagājušajā gadā novēroti gadījumi, kad ārvalstu speciālo dienestu darbinieki ne tikai vāc informāciju, bet arī mēģina veidot Latvijas sabiedrisko domu un ekspertu viedokli sev vēlamā virzienā.

Šāda informācija sniegta Tieslietu ministrijas (TM) pagājušā gada darbības pārskatā.

Kā ziņots, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) 2005.gadā novērsis kopumā astoņu ārvalstu izlūkdienestu darbinieku centienus iekļūt un darboties Latvijā, no tiem viens bija identificēts kā sevišķi aktīvs un agresīvs.

Ārvalstu dienestu pārstāvju iekļūšana un darbības uzsākšana Latvijā tika novērsa, veicot aktīvu pretizlūkošanas darbību, jo vēl pirms vīzas izsniegšanas citu valstu specdienestu darbinieki tika identificēti un iekļauti to personu sarakstā, kurām aizliegts iebraukt Latvijā.

Otrs veids, kā šo personu iekļūšana Latvijā tika novērsta, bijis izlūkdienesta virsnieku darba apgrūtināšana Latvijā, līdz pat situācijai, kad tie bijuši spiesti pamest valsti.

TM norāda, ka 2005.gadā bija vērojama vairāku valstu speciālo dienestu aktivitāšu palielināšanās Latvijā, kas galvenokārt saistīta ar Latvijas NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts statusu un no tā izrietošo sadarbības attīstību.

Pērn SAB pretizlūkošana arī identificējusi politiskos un ekonomiskos jautājumus, kas interesē citu valstu izlūkdienestus. Par intereses objektiem regulāri informētas Latvijas augstākās amatpersonas.

Pārskata dati liecina, ka SAB izlūkošanas darbība 2005.gadā galvenokārt bijusi vērsta uz informācijas ieguvi par citu valstu plānoto politiku saistībā ar Latviju, īpaši pirms konkrētiem pasākumiem, kas varētu izraisīt starptautisku rezonansi.

Tāpat SAB pērn identificējis Krievijas valstisko un nevalstisko struktūru vēlmi izzināt iespējamos veidus, kā ietekmēt šā gada oktobrī gaidāmo Saeimas vēlēšanu rezultātus. Veicot izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, SAB rūpīgi seko līdzi šiem procesiem un informē par tiem atbildīgās valsts amatpersonas.

Pretterorisma jomā 2005.gadā tikuši veikti vairāki izlūkošanas pasākumi, kuru mērķis bijis iegūt informāciju par potenciāliem terorisma draudiem attiecībā uz Latviju.

Šajā jomā SAB cieši sadarbojas ar Drošības policijas Pretterorisma centru. Veicot informācijas apmaiņu ar partnerdienestiem, tiek plānotas būtiskas starptautiskas pretterorisma operācijas.

Latvijas karavīru skaits Afganistānā tiks nedaudz palielināts

LETA  07/12/06    Latvijas karavīru skaits miera uzturēšanas misijā Afganistānā tiks nedaudz palielināts, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).

Misijas pieaugumu veidos sapieri, norādīja ministrs. Uz Afganistānu nosūtāmo sapieru iespējamo skaitu Slakteris nenosauca.

"Latvijas dalības paplašināšana ārvalstu misijās jāvērtē piesardzīgi un pragmatiski. Tas nav pašmērķis," piebilda ministrs.

Pašlaik Kosovā dien 10, Afganistānā - 36 un Irākā - 117 Latvijas karavīri.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc Latvijas karavīri Irākā dienesta pienākumus veic ASV armijas formastērpos, Slakteris solīja, ka Latvijas forma tiks ieviesta tuvākajā laikā.

Savas valsts formastērpa valkāšanu Slakteris atzina par prestiža jautājumu. Jaunajām formām būs no ASV formastērpiem atšķirīgs aizsargkrāsojums.

Pašlaik Latvijas karavīru vienīgā atšķirības zīme ir uzšuve Latvijas karoga krāsās uz formastērpa piedurknes.

No Irākas atgriezīsies 119 Latvijas karavīri

LETA  07/12/06     Naktī no trešdienas uz ceturtdienu no dalības starptautiskajā miera nodrošināšanas operācijas Irākā atgriezīsies 119 Latvijas kontingenta karavīri, informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas speciāliste Agnija Štrausa.

Karavīrus lidostā sagaidīs aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), NBS komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs, Sauszemes spēku (SzS) komandieris pulkvedis Igors Rajevs un SzS 2.kājnieku bataljona komandieris majors Ilmārs Atis Lejiņš.

Pēc sagaidīšanas karavīri dosies uz militāro bāzi Ādažos, nodos ekipējumu, veiks medicīniskās pārbaudes un dosies pēcmisijas atvaļinājumā.

Misiju Irākā turpina 117 Latvijas kontingenta karavīri, kuri uz Irāku devās jūnija beigās un jūlija sākumā. Viņi atgriezīsies decembra beigās un nākamā gada janvāra sākumā.

Krievijas prese: ASV nostiprina pozīcijas Baltijā

DELFI  07/13/06    Pēc G8 sammita ASV plāno sākt plašu savas ārpolitikas pārskatīšanu saistībā ar bijušajām padomju valstīm. Reformas pamatā būs ASV diplomātijas koncentrēšana uz lielākas kontroles iegūšanu bijušās PSRS "flangos" – Baltijā un Aizkaukāza reģionā, vēsta laikraksts "Rosijskije vesti".

Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju, Latvija Lietuva un Igaunija, "ņemot vērā šo valstu iedzīvotāju jau vēsturiski attīstījušās radniecīgās un cita veida saites ar Krievijas iedzīvotājiem, no ASV skatu punkta veido plaisu NATO drošības sistēmā". Papildus tam, teikts laikrakstā, arī pašu "Baltijas jūras valstu politiķi arvien vairāk skatās Maskavas virzienā. Tieši šī iemesla dēļ ASV šogad ir sākušas savas politikas strauju aktivizēšanu Tallinā, Viļņā un Rīgā".

"Acīmredzot, tuvākajā laikā Krievijas politika reģionā izjutīs ievērojamu spiedienu no ASV puses," raksta "Rosijskije vesti".

ASV atsakās no pozīcijām Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Vidusāzijā, tā vietā nostiprinoties Aizkaukāza reģionā. Pirms dažiem mēnešiem, NATO ģenerālsekretāram klātesot, tika izveidota īpaša darba grupa, kuras uzdevums ir pēc iespējas īsākā laikā sagatavot pārskatu par Grieķijas un Turcijas dalību NATO struktūrās un sagatavot rekomendācijas par šīs pieredzes izmantošanu attiecībā uz Armēniju un Azerbaidžānu.

"ASV iziet uz to, ka šo divu republiku ieiešana NATO ne tikai palielinās ASV iespējas Tuvajos Austrumos, bet arī stratēģiskā perspektīvā radīs šķērsli Krievijas ietekmes palielināšanai reģionā," teikts laikrakstā.

Karaliene gaida vizīti Latvijā

Diena  07/14/06    Tiekoties ceturtdien Londonā, Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lielbritānijas karaliene Elizabete II pārrunājušas gaidāmo karalienes vizīti Latvijā. Pēc tikšanās V.Vīķe–Freiberga presei atzina, ka karaliene priecājoties par plānoto vizīti un gaidot to ar nepacietību, vēsta LETA. Prezidente karalienei uzdāvinājusi grāmatu par Rīgas arhitektūru, ko karaliene drīz varēs iepazīt klātienē. Karalienes Elizabetes II un viņas vīra prinča Filipa vizīte Baltijas valstīs iecerēta oktobrī.

Valdībā un partijās...

Aizstrauta: esmu Repšem noderīga, lai uzturētu stāstu par demokrātisku partiju

DELFI  07/07/06    No partijas "Jaunais laiks" izslēgtā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta, kuru JL līderis Einārs Repše piektdien nosauca par bezgodi un apmelotāju, uzskata, ka viņa Repšem ir noderīga, lai uzturētu stāstu par rosīgu demokrātisku partiju, kurai citādāk arvien grūtāk nākas pārliecināt cilvēkus par saviem cēlajiem nodomiem un spējām tos piepildīt.

Aizstruata uzskata, ka Repše viņai veltījis nepārdomātus izteicienus, jo viņa atklājusi, ka JL biedrs Dans Titavs lobējis biznesa interese, kas viņai kā arhitektei nav pieņemamas un ir daudz kaitīgākas nekā Jūrmalas domes apstiprinātie grozījumi pilsētas attīstības plānā.

Repše LNT raidījumā "900 sekundes" piektdien teica, ka "tie ir vienkārši Aizstrautas kundzes meli". JL līderis norādīja, ka sabiedrībai jāizvērtē šī situācija un Aizstrautas un divu citu no JL ievēlēto Jūrmalas domes deputātu rīcība, kuri pārkāpuši pirms tam doto solījumu atteikties no pašvaldības deputātu mandātiem, ja atstātu JL.

Pēc Repšes domām, Aizstrauta "mēģina atmazgāt sevi, apmelojot citus". "JL nekad nav izdarījis spiedienu uz viņu," apgalvoja JL līderis.

Repše uzsvēra, ka Aizstrauta un viņas kolēģi Jūrmalas domē, lemjot par attīstības plāna grozījumiem, rīkojušies ļoti negodprātīgi, ko savādāk kā ar iespējamo korumpētību esot grūti izskaidrot.

Jūrmalas domes deputāti JL valdes lēmumu nav ņēmuši vērā un nobalsojuši par attīstības plāna grozījumiem, kuri "lobē konkrētas uzņēmēju grupas intereses", sacīja Repše.

Repše arī pauda cerību, ka "Jūrmalas domes amatpersonas tiks tiesātas - ne vēlāk kā nākamajās vēlēšanās".

Aizstrauta skaidro, ka bija domājusi vairāk neizteikties par izslēgšanu no partijas un neielaisties diskusijās ar Repši, taču, ja "it kā labi audzināts cilvēks var sākt bezmaz lamāties, nepārbaudījis faktus, tas liecina par šīs personas pilnīgo atbildības trūkumu par paša izteikumiem vai apzinātu situācijas piesegšanu".

Jūrmalas domes priekšsēdētāja uzskata, ja Repšem patiešām būtu svarīgi noskaidrot patiesību, viņš varētu painteresēties, kur, kādos brīžos un apstākļos Dans Titavs ir lobējis kādus projektus. "Tad partijā noritētu diskusija un beigās būtu verdikts – kam taisnība, kam ne. Bet nē, Repšem pietika dažu stundu pārdomas pašam ar sevi, lai saprastu, kas ir vainīgais," pauž Aizstrauta.

Viņa norāda, ka dabā pastāv divi "Jaunie Laiki" un viņa savulaik iestājusies partijā, kas bija nolēmusi kaut ko mainīt Latvijā uz labo pusi, taču soli pa solim sapratusi, ka dažādiem JL biedriem ir dažādas izpratnes par mainīšanu "uz labo pusi".

Aizstrauta skaidro, ka otrs pseido "Jaunais Laiks" ir tas, kur cilvēki izmanto tautas dāvāto augsto uzticību savtīgās interesēs – "tādi kā titavi, jaunupi un priekšvēlēšanu kampaņas vadītāji".

"Jā, arī es ticēju Eināram Repšem, kā to darīja daudzi ierindas biedri. Domāju, ka viņš varbūt neredz un nedzird par atsevišķām divdomīgām niansēm viņa tuvumā, pievēru acis uz dīvainībām, kuras diez vai iedzīvotāji piedotu kādam citam. Šķiet, viņu jau sen neinteresē patiesība, tikai tēls partijā. Jo kā gan citādāk lai spēj izskaidrot Repšes fenomenālo spēju sadalīt cilvēkus godīgajos un korumpantos," pauž Aizstruta.

Jūrmalas domes priekšsēdētāja arī uzsver, ka nav vēlējusies un joprojām nevēlas akli pakļauties viedoklim, ko daži JL biedri pauda pēc viņas ievēlēšanas Domes priekšsēdētājas amatā, proti, "savējo projekti jābīda".

"Tas nevar būt kritērijs, jo jāatbalsta labi projekti. Un to darot, esmu vienmēr domājusi ar savu galvu," piebilst Aizstrauta.

Ministri sola nespodrināt tēlu uz valsts rēķina

Dita Arāja,  Diena  07/08/06    Kā sajust sārto, trauslo līniju, kas atdala ministru no viņa kā konkrētas partijas biedra un Saeimas deputāta kandidāta, — tāds jautājums karstajā priekšvēlēšanu laikā būtu sev jāuzdod ikvienam valdības loceklim, jo tieši no viņu izvēles būs atkarīgs, vai administratīvie resursi tiks tērēti labo darbu atgādināšanai un sava tēla spodrināšanai. Ministru aktivitātes iespējams vērtēt ikvienam vēlētājam, taču īpaši valsts naudas iespējamo izmantošanu popularitātes veicināšanai pētīs Sabiedrība par atklātību Delna.

"Katrs ministrs jau jūt to robežu," ir pārliecināta Delnas analītiķe Līga Stafecka. Tomēr, kā nācies pārliecināties, jūt ne visi. Piemēram, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) jau ziemā zemniekiem izsūtīja it kā aptaujas anketas ar savu fotogrāfiju, lūdzot sniegt viedokli par valsts un ES atbalstu lauksaimniecībā. Kaut ministrs noliedz, ka izmantojis valsts naudu, jau priekšlaicīgi atgādinot par sevi potenciālajiem vēlētājiem, sociologi gan atzina, ka normālā anketēšanā krāsaini ministra foto anketās nebūtu jādrukā. Nesen arī satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP/LC) bija ļāvies intervijai par valsts naudu izdotajai Pasta Avīzei, kur stāstījis par Latvijas ceļu būvi.

Delna priekšvēlēšanu laikā īpašu uzmanību pievērsīs četrām ministrijām: Labklājības, Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijai (SM). L.Stafecka norāda, ka ar SM jau agrāk bijušas problēmas — pirms gada toreizējais ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) iztērēja vairāk nekā 20 000 latu, lai pie remontējamiem ceļiem uzliktu plakātus ar atvainošanos un savu vārdu. Toreiz pat premjers Aigars Kalvītis (TP) to novērtēja par valsts naudas nelietderīgu izsaimniekošanu un aicināja A.Šleseru savu vārdu noņemt, kam gan ministrs labu laiku nepakļāvās.

Pirms vēlēšanām A.Kalvītis īpaši neaicinās ministrus savā labā valsts naudu netērēt, jo to uzskata pašu par sevi saprotamu. Taču viņa preses sekretārs Arno Pjatkins apgalvo — ja būs gadījumi, kad ministri pašlabumam valsts naudu būs izšķieduši, no viņiem "visnopietnākajā veidā tiks prasīta atbildība".

***

Vai priekšvēlēšanu laikā netērēsit administratīvos resursus, publicējot foto anketās, izmantojot nozares avīzi vai citādi spodrinot savu tēlu?*

Aigars Kalvītis (TP), premjerministrs

Ir jābūt katra ministra godaprātam, un valsts līdzekļus sevis reklamēšanai nedrīkst izmantot. Tas ir ne tikai sabiedrisko organizāciju aktualizēts jautājums, bet arī valdībā diskutēts, un es ceru, ka mēs to nedarīsim. Es aicinu ministrus to nedarīt. Es pats to arī nedaru un nekādas reklāmas ar maniem portretiem par valsts naudu netiek izdotas.

Ainars Baštiks (LPP/LC), bērnu un ģimenes lietu ministrs

Protams, ar vēlēšanām darbs neapstāsies un turpināsim pildīt savas funkcijas. Ja būsim izveidojuši bērnu rotaļlaukumu vai ģimenes centru, neredzu iemeslu, kādēļ lai es to neatklātu. Manuprāt, te jāatšķir, vai esmu klāt kā valsts amatpersona vai deputāta kandidāts. Taču, vai un kā tas tiks atspoguļots, ir atkarīgs no masu medijiem. Diena jau nekad neatspoguļo, ja noticis kas pozitīvs.

Gundars Bērziņš (TP), veselības ministrs

Darbs jādara, un saprotiet — ir arī kaut kādas loģiskas robežas. Veselības ministrs kā vēlēšanu resurss būtu tas pats, kas 16 pudu bumba — peldlīdzeklis. Veselības ministrijas problēmas nav tās, uz kā var ļoti labi peldēt. Es netaisos pārtraukt darbu, netaisos vairīties no preses un nekad neesmu vairījies arī no grūtajiem jautājumiem. Bet es netaisos kautrēties un mukt arī no tā, kas ir labi padarīts, to no manis nesagaidīsiet.

Helēna Demakova (TP), kultūras ministre

Man nekādi resursu tēriņi nav ieplānoti, tieši otrādi — ministrijā esmu izdevusi apkārtrakstu, kā no tā izvairīties. Es jau nepiedalījos Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes atklāšanā Rīgas galerijā. Ja man tiešām būs lieli pasākumi, kas nav saistīti ar darbu, es tur nebraukšu ar valsts mašīnu. Taču ir pasākumi, kur man jāpiedalās kā ministrei, piemēram, Cēsu 800 gadu svinībām esmu patronese.

Guntars Grīnvalds (LPP/LC), tieslietu ministrs

Es vienkārši apzinīgi veikšu savu darbu, un tas, kur mani atspoguļos, ir mediju, nevis mans jautājums. Es neuzskatīšu par nepieciešamu slēpties no medijiem. Es vienkārši daru savu darbu, un, ja tos labos darbus atspoguļo, protams, esmu gandarīts, ka pamana to, ko es labu izdaru. Tas, ka es pats plānoju savu darba kārtību, ir neapstrīdami, bet teikt, ka mēģināšu izvairīties pats no saviem darbiem, — tas ir mazliet dīvaini.

Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), iekšlietu ministrs

Nekad neesmu rīkojis pseidopasākumus, un man nav arī savas avīzes. Tas, ka es tiekos ar cilvēkiem dienesta darīšanās, nav tēla spodrināšana. Ja organizējam akcijas uz ceļa, arī tas ietilpst darba pienākumos. Es jau nebraucu uz koncertu uzstāties. Bet ar iekšlietu struktūras darbiniekiem ir jātiekas un jārunā, jo bieži vien viņiem vienīgais informācijas avots ir televizors, tādēļ man jāpastāsta par pārmaiņām, kas gaidāmas struktūras iekšienē.

Krišjānis Peters (LPP), satiksmes ministrs

Īpaša plāna, kā netērēt administratīvos resursus, man nav, taču izvērtēšu, vai ir lietderīgi vai nē piedalīties, piemēram, kādās intervijās. Tomēr Latvijas politiskā kultūra dažkārt prasa, lai ministrs neatteiktos piedalīties kādā pasākumā, jo tad pasākuma rīkotāji var apvainoties. Ir grūti izšķirt, kur parādīšanās publiskajā telpā ir lietderīga darba dēļ un kur jau kļūst par pašmērķīgu izrādīšanos.

Kārina Pētersone (LPP/LC), īpašu uzdevumu ministre

sabiedrības integrācijas lietās

Vai nu es esmu šausmīgi naiva, vai kā, bet īsti nemaz nezinu, kā tos administratīvos resursus tērē tēla spodrināšanai. Es neesmu no shēmotājiem. Nodarbojos ar saviem tiešajiem uzdevumiem, un, ja mani kāds kaut kur aicinās, es braukšu, bet man nav priekšvēlēšanu iestrāžu, ne arī pašai sava vēlēšanu štāba. Ja mani aicina uz kādu pasākumu, tas ir darbs, kas jādara, un citu apsvērumu man nav.

Baiba Rivža (ZZS), izglītības un zinātnes ministre

Es atnācu uz ministriju strādāt profesionāli un arī vasarā veikšu savus tiešos darba pienākumus. Man nav lielu darbu krājumu kā ministriem, kas strādā jau ilgus gadus. Būs jau grāmatu un jaunu skolu atvēršana, bet te tomēr ir jānošķir profesionālā lieta no partijas piesaukšanas, un katrs cilvēks jau iekšēji jūt šo robežu, kur ir viņa ministra pienākumi un kur saistība ar partijisko darbību. Pašam darbam ir jāpaaugstina ministra reitings.

Mārtiņš Roze (ZZS), zemkopības ministrs

Es vienkārši strādāšu, kā esmu strādājis līdzšinējos četrus gadus, un darīšu to, kas atļauts likumā. Nekad nevienā publikācijā pats sevi neesmu slavējis, bet priekšvēlēšanu kampaņas dēļ nepārtraukšu tikties ar zemniekiem. Ja kāds uzņēmums aicinās un ja vien laiks atļaus, neatteikšu to apciemot. Anketēšana nebija administratīvo resursu tērēšana, bet gan aptauja ar personīgu griešanos pie katra respondenta. Masu informācijas līdzekļiem jāuzņemas atbildība par to, ka publikāciju dēļ lielu daļu anketu ministrijai neatsūtīja.

Atis Slakteris (TP), aizsardzības ministrs

Tas tomēr ir mākslīgi pārspīlēts, jo kā ministram man ir jādara savs darbs. Nevienu brīdi neesmu sajuties, ka lietotu administratīvos resursus. Man ir jāstāsta cilvēkiem par aizsardzības jomu un bruņotajiem spēkiem. Man šķiet, ka administratīvo resursu tēriņi vairāk attiecas uz to, kas ir mākslīgi izdomāts. Ja būs objekts, ko atklāt, noteikti atklāšu un noteikti uzskatīšu, ka tā nav administratīvo resursu tērēšana, jo tas ir mans pienākums informēt sabiedrību, ko dara Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki.

Oskars Spurdziņš (TP), finanšu ministrs

Nav tāda plāna, kā tērēt vai netērēt. Vienkārši daru savu darbu, un pietiekoši daudz kas vēl jāizdara līdz vēlēšanām, jo tā iekrīt, ka beidzas viens plānošanas periods un sākas nākamais un tas nes līdzi veselu paketi darbu. Ja es kaut kur aizbraucu, tā nav tikšanās ar vēlētājiem tik izteikti, cik patiešām par šo plānošanas periodu, jo publiskā apspriešana, piemēram, operacionālajām programmām, ir nepieciešama. Nav man plāna zīmēties vai maksimāli nekur nebraukt. Ja mani kaut kur publicēs, neiebildīšu, bet tam jānotiek saistībā ar darbiem, kas tiek darīti.

Dagnija Staķe (ZZS), labklājības ministre

Man tas ir pats par sevi saprotams — kur saistībā ar vēlēšanām jādodas, tad tikai ārpus darba laika un ar personīgo, nevis darba mašīnu. Mani brīvdienās Tukuma pensionāri uzaicinājuši uz saietu, kur, protams, braukšu ar savu auto. Ja notiek labas lietas, nevienam medijam tas neinteresē, bet mums nav nozares mediju, kas varētu ņemt pretī rakstus par maniem labajiem darbiem. Vienīgais, ko varu darīt, — braukt pie cilvēkiem un ar viņiem runāt, kā esmu darījusi vienmēr.

Aigars Štokenbergs (TP), ekonomikas ministrs

Pat bez īpaša atgādinājuma man ir skaidrs, ka nevajag aizrauties ar valsts naudas tērēšanu. Tomēr pilnībā izvairīties no administratīvo resursu tērēšanas varētu tikai, nesniedzot nekādas intervijas, neuzstājoties nekur, neapmeklējot nevienu ar ekonomiku saistītu pasākumu. Ir ļoti grūti nošķirt ministra pienākumu pildīšanu no valsts naudas tērēšanas, jo ļoti daudzi uzņēmumi gaida ciemos, lai pateiktos par to, ka saņēmuši naudu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, un dalītos priekā par to.

Māris Kučinskis (TP), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

Man sirdsapziņa neatļaus darba darīšanās doties tikai ar vienu mērķi — vēlēšanas. Taču priekšvēlēšanas un darbs zināmā mērā norit paralēli, jo gatavošanās vēlēšanām ir atkarīga no iepriekšējā darba. Līdz rudenim ir tik daudz jāizdara, ka tāpēc es arī kabinetā nesēdēšu. Man nav plāna vietējās avīzēs stāstīt, cik esmu labs ministrs. Pēc Delnas ieteikuma pat savu vārdu izņēmu laukā no ministrijas interneta mājaslapas, kur stāvēja apraksti par maniem darbiem.

Artis Pabriks (TP), ārlietu ministrs

Netaisos neko spodrināt — kāds tēls ir, tāds ir. Es neizmantošu administratīvos resursus, jo man nav ne vajadzības, ne iespēju tos izmantot. Man kā ārlietu ministram gan darbs ir reprezentatīvs pēc dabas, līdz ar to man ir cita problēma — vai vispār varu paspēt uz visiem šādiem pasākumiem. Taču, ņemot vērā mana darba specifiku, ka lielākoties jābūt ārpus valsts, man vairāk iznāk komunicēt ar tādām sociālajām grupām, kas nav Latvijas pilsoņi un vēlētāji.

LPP un LC vēlēšanu programmā sola neredzētu ekonomisko attīstību

DELFI  07/10/06    Latvijas pirmās partijas (LPP), "Latvijas ceļa" (LC) un reģionālo partiju (RP) apvienība savā priekšvēlēšanu programmā sola, ka nonākot pie varas tā īstenos strauju ekonomiskās attīstības modeli, "kādu Latvijai nespēj piedāvāt neviena cita partija".

"Ar LPP enerģiju, LC pieredzi un RP izpratni par reģioniem mēs 10 gadu laikā panāksim attīstītajām Rietumvalstīm līdzvērtīgu dzīves līmeni visā Latvijā," savā programmā norāda LPP/LC/RP apvienība.

Politiķi sola četru gadu laikā nodrošināt vidējo algu 500 latus, bet vidējo pensiju 200, kā arī palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēriem, portālu "Delfi" informēja LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Savukārt, lai pa padarītu Latviju par reģiona finanšu un biznesa centru, LPP/LC un RP sola turpināt nodokļu samazināšanu, norādot, ka "zemi nodokļi atvērs durvis investīcijām. Strauji attīstīsies ekonomika, augs darba algas un ieņēmumi valsts budžetā, mazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars".

LPP arī sola būvēt jaunas automaģistrāles un ceļus, attīstīt ostas, dzelzceļu un Rīgas lidostu, kā arī sekmēt Latvijas pārtapšanu par reģiona galveno loģistikas un tranzīta mezglu.

Par savu prioritāti LPP/LC/RP nosaka rūpes par ģimeni, solot panākt māmiņu algu izmaksāšanu līdz bērna 3 gadu vecumam, bezmaksas mācību grāmatas un ēdināšanu skolās.

Politiķi arī sola visiem pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi, bet pensionāriem daudz lielāku skaitu bezmaksas medikamentu.

Savukārt jaunatni LPP/LC un RP sola atbrīvot no alkohola un narkotikām, izveidojot Sporta ministriju un izvirzot jauniešu sporta un kultūras aktualitātes valsts politikas līmenī.

LPP/LC Rīgas vēlēšanu apgabalā pirmais numurs būs LPP priekšsēdētājam Aināram Šleseram, bet ar otro kandidēs bijušais premjers Andris Bērziņš (LC). Tāpat pirmajā piecinieka ir integrācijas lietu ministre Karina Pētersone (LC), bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks (LPP) un bijušais premjers Ivars Godmanis (LC).

Vidzemes vēlēšanu apgabalā kā pirmā kandidātu sarakstā ir Pētersone, tālāk seko iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP), Siguldas mērs Tālis Puķītis (LC), bijušais Cēsu mērs Jānis Beikmanis (LC), bijušais izglītības ministrs Kārlis Greiškalns, bijusī ministre Aija Poča (LC) un profesore Ausma Cimdiņa.

Latgalē ar pirmo numuru kandidēs Šlesers, viņam sekos Daugavpils rajona padomes izpilddirektors un Daugavpils rajona partijas "Mēs savam novadam" pārstāvis Vitālijs Aizbalds un rakstniece Monika Zīle.

Kurzemē pirmais kandidātu sarakstā būs Baštiks, un kandidātu vidū būs arī Pētersone, Ivars Godmanis, Šlesers, deputāte Inese Šlesere (LPP) un bijušais LC deputāts Ilmārs Geige.

Zemgalē LPP/LC pirmais numurs būs ekspremjers Bērziņš, kā otrais startēs Šlesers, bet trešais Godmanis.

Austrumu robežas izbūves apturēšanas radījusi 4,18 miljonu zaudējumus

DELFI  07/11/06    Iekšlietu ministrijas (IeM) aprēķini liecina, ka 2003.gadā, pārtraucot austrumu robežas izbūvi, valstij nodarīti zaudējumi 4,18 miljonu latu apmērā.

Valdībā iesniegtajā IeM ziņojumā norādīts, ka 2003.gadā, neraugoties uz to, ka likumā par valsts budžetu 2002.gadam investīciju projektam bija apstiprināti ilgtermiņu saistību limiti 2003. un 2004.gadam un IeM ekspertu viedokli, ka straujš finansējuma samazinājums radīs nelietderīgus izdevumus, valdība samazināja kopējo ilgtermiņa saistību limitu projekta īstenošanai par 31,2 miljoniem latu, paredzot tam tikai 4,6 miljonus latu. Tas ļāva būvēt objektus tikai par PHARE programmas valsts līdzfinansējumam piešķirtajiem līdzekļiem.

Finansējuma samazināšanas rezultātā tika arī lauzti divi līgumi – par Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes projektēšanu, rekonstrukciju un būvniecību un par Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes rekonstrukcijas otro kārtu.

Valstij nodarītie zaudējumi sakarā ar finansējuma samazināšanu par projekta ietvaros uzbūvētajiem objektiem un objektiem, kuru būvniecību plānots pabeigt 2006.gadā, ir nepilni 2,3 miljoni lati.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2003., 2004., 2005.gadā, atsākot būvdarbus, tos nevarēja veikt par līgumos norādītām līgumcenām, jo sakarā ar degvielas, būvmateriālu cenu un darba algu pieaugumu būvniecības izmaksas bija palielinājušās, liecina IeM informācija.

Izmaksas sadārdzinājās par 1,09 miljoniem latu. Savukārt neparedzētie papildus darbi Rēzeknes robežsargu koledžas būvniecībai un rekonstrukcijai sastāda 649 tūkstošus latus, bet kopējie izdevumi, kas saistīti ar līguma darbības apturēšanu, būvniecības termiņa pagarināšanu un soda nauda par līguma laušanu - ap 536 tūkstošiem latu.

Valdības ziņojumā arī norādīts, ka Austrumu robežas projektu apturēšana radīja zaudējumus būvniecības nozarei kopumā, samazinot konkurētspēju un ietekmējot nodarbinātību, tādejādi radot iespaidu celtniecības firmām par valsti kā neuzticamu partneri, kas attiecīgi atstāj negatīvu ietekmi ilgākā laika periodā, tostarp arī uz valsts iekasēto nodokļu apjomu.

IeM norāda arī uz morālo kaitējumu, kas radās Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kuri tika publiski apvainoti korupcijā un citos pārkāpumos, ierosinot disciplinārlietas un atstādinot darbiniekus. Krimināllietā šie pārmetumi neguva apstiprinājumu, jo netika pierādīta IeM amatpersonu prettiesiskā rīcība. Šie morālie zaudējumi nav aprēķināmi, taču to ietekme uz IeM un valsts prestižu ir ļoti būtiska, norādīts ziņojumā.

Ziņojumā uzsvērts, ka tikpat būtiski zaudējumi valstij ir nodarīti, apstādinot citu objektu būvniecību. Tā, piemēram, IeM administratīvā kompleksa būvniecības Rīgā, Gaujas ielā 15 apturēšana radīja projekta sadārdzinājumu par 6,5 miljoniem latu, bet Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes būvniecības apturēšana – par 957,4 tūkstošiem latu.

Savukārt Ventspils pilsētas un rajona policijas ēkas būvniecības procesa apstādināšanas rezultātā Ventspils pilsētas un rajona policijas pārvalde joprojām atrodas darbam nepiemērotās telpās, kas apdraud tajās strādājošo cilvēku drošību un ietekmē darba kvalitāti.

Valdība uzdeva IeM precīzi aprēķināt arī šo objektu būvniecības apturēšanas radītos zaudējumus.

Dzintars gatavs vest jaunos, Klimovičs viņu dēvē par Napoleonu

Santa Sergejeva, Vakara ziņas  07/11/06    Partijas "Visu Latvijai!" kongress, kurā partijas biedri sprieda par dalību 9. Saeimas vēlēšanās, izraisījis virkni nemieru.

Lai gan kongress noticis un partija apstiprinājusi nepieciešamo vēlēšanu 4000 zīmju programmu, kā arī apspriedusi kandidātu sarakstu, ap šo notikumu radīta liela ažiotāža, ko izraisījusi "Visu Latvijai!" bijušo biedru — partijas domes locekļa, televīzijas iepazīšanās spēles "Mīl ne mīl" vadītāja Roberta Klimoviča un partijas priekšsēdētāja vietnieces Ievas Nikoletas Dāboliņas — izraidīšana no kongresa norises vietas.

Klimoviča un Dāboliņas izraidīšanu "Visu Latvijai!" (VL) priekšsēdētājs Raivis Dzintars izskaidro ar to, ka uz kongresu varēja ierasties vien tie ļaudis, kam izsūtīti ielūgumi. "Šoreiz kongresā nevarēja piedalīties arī žurnālisti un partijas atbalstītāji, jo vietu skaits zālē bija ierobežots. Mums pat biedru delegātu kvotas tika noteiktas. Bija ierobežots gan vietu skaits, gan kongresa norises laiks viesnīcā "Rīga"," — tā Dzintars. Tajā piedalījās 120 delegāti un lūgtie viesi. "Zālē ir 250 sēdvietas, un, tā kā visiem nepietika vietas, daudzi stāvēja kājās. Skaidrs, ka šādos apstākļos laist iekšā cilvēkus, kas faktiski ir mūs nodevuši, neuzskatījām par vajadzīgu, vēl jo vairāk — lai neizjauktu darba kārtību. Diena bija karsta, un daudzi klātesošie — gados veci cilvēki, tālab kongresam vajadzēja noritēt kārtīgi un mierīgi. Mums bija jāpaveic visi darba kārtībā ieplānotie punkti. Pirms kongresa saņēmām informāciju, ka aizgājušie un izslēgtie biedri mēģinās veikt dažādas provokācijas — izjaukt kongresa gaitu, lai dažādi pirms vēlēšanām mums kaitētu. Tāpēc bijām gatavi un nodrošinājām stingru apsardzi, lai varam turēties pie darba kārtības," stāsta partijas līderis.

Vaicājot, vai lielākie nemiernieki, kas partijai rada draudus, ir Klimovičs un Dāboliņa, Dzintars apstiprina, ka tieši šīs personas bijušas galvenie organizatori. "Kā zināms, viņi pasākuma laikā atradās viesnīcā un mēģināja nesmukā veidā ietekmēt partijas biedrus. Centās viņus aģitēt, izplatot lapiņas," — tā Dzintars, kas norāda, ka izslēgtie un aizgājušie partijas biedri visiem iespējamiem līdzekļiem mēģina kaitēt VL. "Man pret šiem cilvēkiem nav nekāda naida, katram ir tiesības uz savu viedokli, bet es uzskatu, ka aiziet ir jāprot ar cieņu," uzsver VL partijas priekšsēdētājs un piebilst, ka jau iepriekš ar partiju pametušajiem biedriem bijušas problēmas.

"Teikšu atklāti — tagad partijā iestājusies daudz lielāka vienotība un saskaņa, jo aizgājušie, lai gan bija rosīgi, taču līdz galam nespēja pierast pie organizācijas kārtības. Viņi bieži ignorēja valdes lēmumus un rīkojās patvaļīgi. Par izteiktajiem aizrādījumiem šie cilvēki izrādīja neapmierinātību. Katrā gadījumā mums ir daudz nelabvēļu," teic Dzintars.

Skaidrojot konferences dalībnieces Zigfrīdas Teikmanes izteikumu, ka partijas jauniešu maksimālisms ir laba lieta, bet politiskai darbībai viņi nav nobrieduši, Dzintars tūlīt paskaidro, ka tie ir argumenti, ko vecās, apbružātās partijas cenšas šobrīd izmantot. "Es domāju, ka tā pieredze, ar kuru varētu lepoties, piemēram, Kalvītis un viņam līdzīgie, droši vien nebūtu vērtējama ar plusa zīmi. Pieredzi mēs iegūsim ļoti ātri. Mūsu priekšrocība ir tā, ka mums nenāk līdzi melno darbu nasta, kuras dēļ mēs nevarētu skatīties vēlētājiem acīs. Skaidrs, ka daudzi runā par jauniešu nacionālās pieredzes trūkumu, aizmirstot, ka atmodas laikos tieši nacionālisma idejas nodošana jauniešiem bija galvenais," savu viedokli pauž partijas līderis.

Vaicājot, kādas ir VL izredzes gaidāmajās vēlēšanās, Dzintars teic, ka neko neprognozē. "Es visu daru, lai mēs izpildītu savus solījumus. Mūsu uzdevums ir iekļūt Saeimā un ienest tajā jaunu politisko paaudzi."

Par partijas darbības virzieniem pavisam pretējs viedoklis ir no partijas aizgājušajam Robertam Klimovičam. "Godīgi sakot, man negribas komentēt tādas muļķības, jo mana aiziešana no partijas bija pamatota. Aiziešana ar oficiālu paziņojumu jau iepriekš izskanējusi no vairākiem partijas biedriem. Mums bija divas prasības: lai kongresa darba kārtībā iekļauj labojumus statūtos, kas palielinātu valdes darba caurskatāmību, prasītu no valdes lielāku atbildību un ļautu to pārvēlēt, ja tas būtu nepieciešams. Otra mūsu prasība: lai no partijas izslēdz Mirdzu Vītolu, jo viņas darbība partijā VL bija destruktīva un virzīta uz vairāku cilvēku pārbīdīšanu, arī varas un naudas koncentrāciju viņas pašas rokās," tā savu aiziešanu no partijas VL komentē Klimovičs, piebilstot, ka publiska netīrās veļas mazgāšana nav korekta pret tiem cilvēkiem, kas vēl joprojām ir VL, un tiem, kas jau aizgājuši no partijas.

"Mūsu aiziešana bija izmisuma solis. Pēc paziņojuma par aiziešanu gaidījām, ka Dzintara kungs mūs uzklausīs, bet viņš parādīja savu nostāju: ja gribat, tad ejiet. Visa atbildība par VL grimšanu, ko es paredzu, gulstas uz Dzintara pleciem. Lai viņš pats atbild Dieva, vēstures un tautas priekšā. Tie, kas aizgāja no organizācijas, jau labu laiku partijā jutās bezspēcīgi, jo netika pildīti valdes lēmumi, par kuriem bija atbildīgs Dzintars. Viņš vienpersoniski izdomāja nepildīt lēmumus. Mēs sapratām, ka spodrinām mundieri jaunam Napoleonam. Mēs neredzējām jēgu būt partijā; vienkārši sēdējām un deldējām solus. Ir ļoti skumji, ka tā noticis. Šīs lietas mēģinājām izrunāt un izskaidrot kongresā, bet mums paziņoja, ka laika trūkuma dēļ nevaram runāt. Nu, muļķības, jo kongress beidzās stundu ātrāk, nekā tas bija ieplānots. Ja jau Dzintaram taisnība, ko tad viņš mums neļāva runāt un tiktāl bija pārbijies, ka noalgoja apsardzi, lai mēs netiktu iekšā. Nožēlojumi," sarūgtināts ir Klimovičs.

Pieskatīs aizceļotāju bērnus

Zenta Briede, Latvijas Avīze  07/11/06     Pēc izglītības iestāžu sniegtajām ziņām, uz ārvalstīm strādāt aizbraukuši aptuveni 4123 bērnu vecāki, 391 bērnam – abi vecāki, 3732 bērniem – viens no vecākiem.

Ministru kabineta komitejas sēdē vakar atbalstīja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas sagatavoto plānu ''Bērnu, kuru vecāki devušies uz ārvalstīm, stāvokļa apzināšanai un sociālās atstumtības izplatīšanās ierobežošanai 2006. – 2009. gadam''. Plāna mērķis ir apzināt, kā klājas peļņā braucēju bērniem, un sniegt viņiem atbalstu, ja tas ir nepieciešams. Plānu komitejā pieņēma bez iebildumiem. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Andersone pastāstīja, ka izglītības iestādēm reizi gadā līdz 1. novembrim būs jāapkopo informācija par bērniem, kuru vecāki strādā ārvalstīs, un ziņas jāiesniedz bāriņtiesās, pagasttiesās un sociālajā dienestā. Plānots izstrādāt dažādu institūciju – sociālā dienesta, bāriņtiesas, skolas, policijas – sadarbības modeli, kas sekmētu palīdzību bērniem grūtās situācijās. Notiks pieci izglītojoši semināri. Ieteikts grozīt dzīvesvietas deklarēšanas tiesisko kārtību, jo pie tagadējās valsts un pašvaldības iestādēm nereti nav nekādas informācijas par personas dzīvesvietu.

Līdz šā gada 1. novembrim bāriņtiesām piedāvās metodiskos ieteikumus par iespējām sadarboties ar citu valstu bērnu tiesību aizsardzības iestādēm. Līdz 2009. gadam skolās papildus izveidos vismaz 70 pagarinātās dienas grupas, kur bērniem pavadīt laiku pēc mācību stundām.

Jauns pasākums ir pedagoga palīgu likmes ieviešana. Pedagogu palīgiem būs jāpalīdz mācībās tiem bērniem, kam ir grūtības iekļauties kopējā mācību procesā, sociālās uzvedības novirzes utt. Līdz 2009. gadam Izglītības un zinātnes ministrija apņemas ieviest skolās vismaz 567 pedagoga palīga likmes. Iecerēts palielināt psihologu lomu mācību un audzināšanas procesā un nodrošināt skolās vienu psihologu uz 500 bērniem. Lai netrūktu profesionālo sociālo darbinieku, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, šiem darbiniekiem algu daļēji maksās no valsts budžeta. Par valsts naudu izglītos 300 sociālos darbiniekus praktiķus.

Līdz šā gada 1. decembrim Bērnu un ģimenes lietu ministrija sagatavos un izplatīs informāciju par to, kas vecākiem jāzina un jāizdara, pirms viņi dodas peļņā uz ārzemēm. Visvairāk sarežģījumu rodas situācijās, kad projām dodas abi vecāki un viņi nav pilnvarojuši personu, kas pārstāvēs bērna intereses. Potenciālos aizbraucējus turpmāk pēc iespējas informēs par to, kā vecāku prombūtne ietekmē bērna emocionālo stabilitāti, attīstību un uzvedību. Pašvaldībām ieteiks izveidot atbalsta ģimeņu tīklu. Tā būtu tāda kā savstarpēja palīdzība kādam bērnam sabiedriskā kārtā. Plānā ierakstīts, ka reģionā jānodrošina vismaz viena psihologa bezmaksas pakalpojumi ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā. Pašvaldībās turpinās veidot ģimenes atbalsta centrus.

Baiba Rivža runā par Latvijas un Lielbritānijas sadarbību

TVNET  07/11/06    Šodien, 10.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre, akadēmiķe Baiba Rivža Londonā tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Izglītības ministrijas pārstāvjiem.

Sarunas laikā tika spriests par abu valstu izglītības jomas aktualitātēm un par iespējām padziļināt līdzšinējo sadarbību. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams stiprināt Latvijas un Lielbritānijas studentu apmaiņas iespējas un sadarbību augstākās izglītības jomā. Ministre uzsvēra, ka šāda prakse sniedz ieguldījumu augstskolām, paplašina studentu zināšanas, kā arī ļauj iepazīt citas valstis un kultūras.

Lielbritānijas Izglītības ministrijas pārstāvji informēja, ka augstāko izglītību ieguvušie ir viena no izglītības sistēmas prioritātēm. Tādēļ plānots, ka 2010.gadā jau 50 procentiem 18-30 gadus vecu valsts iedzīvotāju būs augstākā izglītība. Pašlaik šis rādītājs ir 43%. Tāpat paredzēts īpaši motivēt un atbalstīt mazturīgos iedzīvotājus studēt un iegūt augstāko izglītību. B.Rivža atzinīgi novērtēja šos plānus un uzsvēra, ka augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaits labvēlīgi ietekmē valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājus.

Tikšanās laikā tika pastāstīts, ka Lielbritānijā uzņēmēji aktīvi sadarbojas ar izglītības iestādēm un iesaistās darbinieku izglītošanā, īpaši – t.s. pirmā līmeņa augstākās izglītības jomā. Ministre uzsvēra, ka arī Latvijā īpaša vērība tiek veltīta izglītības iestāžu un uzņēmēju sadarbībai jauno speciālistu sagatavošanā.

Paredzēts, ka rīt ministre apmeklēs Londonas Augstskolas Slāvu valodu un Austrumeiropas studiju skolu, tiksies ar Londonas Latviešu skolas pārstāvjiem, kā arī viesosies Londonas Ekonomikas augstskolā.

Ministre B.Rivža Lielbritāniju apmeklē Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas oficiālās vizītes ietvaros.

Agnese Korbe,

Izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos

PCTVL nosauc savus līderus startam Saeimas vēlēšanās

Apollo  07/11/06      PCTVL valdes sēdē apstiprināti apvienības deputātu kandidātu saraksti 9. Saeimas vēlēšanām. Sarakstos iekļauti 79 kandidāti no 19 Latvijas pilsētām. Visos Latvijas vēlēšanu apgabalos PCTVL sarakstu priekšgalā atrodas PCTVL līdzpriekšsēdētājs un apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners.

Katra saraksta pirmā trijniekā atrodas partijas biedri, kuriem ir deputātu vai pārvaldes darba pieredze.

Vidzemē tie ir Saeimas deputāts Andris Tolmačovs un Jūrmalas pilsētas domes deputāte Žanna Kupčika, Latgalē – Miroslavs Mitrofanovs, pazīstams ar deputātu un konsultatīvo darbu Saeimā un Eiropas Parlamentā, un Ludzas pilsētas domes deputāte Jevgeņija Kušča, Zemgalē - Aizkraukles pilsētas domes deputāte Ludmila Ušakova un Jelgavas pilsētas domes deputāts Valerijs Buhvalovs, bet Kurzemē - Liepājas 1. vidusskolas direktors Vladimirs Vlasovs un Liepājas pilsētas domes licencēšanas komisijas loceklis Aleksejs Savčenko.

Rīgas sarakstā pirmās pozīcijas ieņem Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs, Rīgas domes PCTVL frakcijas priekšsēdētāja Nataļja Jolkina, galvenais apvienības ideologs Miroslavs Mitrofanovs, izdevniecības koncerna «Fenster» vadītājs Andrejs Kozlovs, laikraksta «Čas» galvēnā redaktore Ksenija Zagorovska, Saeimas deputāti Juris Sokolovskis un Nikolajs Kabanovs, cilvēktiesību aizstāvējis Genadijs Kotovs un televīzijas žurnālists Andrejs Jakovļevs.

Uzticēšanās līmenis nacionālajai tieslietu sistēmai samazinās

DELFI  07/11/06    Latvijā joprojām ir zems uzticēšanās līmenis nacionālajai tieslietu sistēmai un šī uzticība pastāvīgi samazinās, liecina "Eirobarometra" veiktais pētījums.

Eiropas Savienībā (ES) vidējais uzticēšanās līmenis politiskajām partijām pusgada laikā pieaudzis un nu ir 22%. Savukārt pusotra gada laikā Latvija pastāvīgi ieņem vienu no pēdējām vietām uzticēšanās ziņā politiskajām partijām. Pētījumā teikts ka uzticēšanās partijām sarukusi līdz zemākajam rādītājam ES – 6%.

Uzticēšanās līmenis nacionālajai valdībai Latvijā ir 25%, turklāt arī tas pusgada laikā samazinājies.

Savukārt uzticēšanās ES visās valstīs pusgada laikā pieaugusi un sasniegusi 48%. Latvijā uzticēšanās ES ir viens no viszemākajiem ES – 43%. Tomēr pētījuma autori norāda, ka Latvijā joprojām ES ir ievērojami augstāks uzticēšanās līmenis atbalsts nekā kādai no nacionālajām politiskajām institūcijām.

Pētījums: partijas un politiķi zaudē uzticību

DELFI  07/12/06     Pusgada laikā sarukusi Latvijas iedzīvotāju uzticība valsts pārvaldes sistēmai — pēdējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sabiedriskās domas aptaujas Eirobarometrs rezultāti liecina, ka teju 70% Latvijas iedzīvotāju neuzticas Latvijas valdībai un Saeimai, savukārt gandrīz 90% iedzīvotāju neuzticas politiskajām partijām, kas ir sliktākais rādītājs ES.

Laikraksta "Diena" aptaujāto ekspertu viedokļi atšķiras: daži norāda, ka tas ir sitiens demokrātijas leģitimitātei Latvijā, jo cilvēki netic viņu interešu pārstāvniecībai valsts pārvaldības institūcijās. Taču citi uzskata, ka rezultātus nevajag pārspīlēt un nepieciešams vairāk laika, lai nostiprinātu demokrātiju, turklāt sabiedrības negatīvā attieksme liecinot par augstu demokrātisko normu izpratni.

"Rezultāti ir bīstami zemi, jo demokrātiskā sabiedrībā tā nedrīkst būt — tas nozīmē, ka cilvēki nesaprot, ko dara valsts pārvalde, un domā, ka bez tās vispār varētu iztikt," "Dienai" paudusi sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka. Savukārt sociologs Tālis Tisenkopfs iebildis, ka šāda iedzīvotāju attieksme liecina par augstu demokrātijas normu izpratni.

Viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji neuzticas nacionālajām politiskajām institūcijām, ir tas, ka to ietekme samazinās, jo liela daļa svarīgo ekonomisko jautājumu tiek risināti starptautiskā mērogā, jo pastāvot viedoklis, ka nacionālajā mērogā politiskās organizācijas nodarbojas tikai ar populismu, laikrakstam skaidrojusi Kažoka.

Latvijas iedzīvotāju uzticība valsts politiskajām partijām ir viszemākā ES — tām uzticas seši procenti iedzīvotāju. Zemo uzticību politiskajām partijām parasti skaidro ar negācijām un korupcijas skandāliem, turklāt partijas sevi prezentē tikai pirms vēlēšanām, piebildusi Kažoka. Savukārt vēsturnieks Aivars Stranga uzskata, ka nevajadzētu pārspīlēt pētījuma rezultātus, jo piecpadsmit gadi demokrātijai esot ļoti īss posms, lai izveidotu stabilas politiskas partijas, "Dienai" paudis Stranga.

Kažoka skaidrojusi, ka partijas savieno cilvēku ar valsti, tāpēc, ja cilvēks neuzticas politiskajām partijām, tas neuzticēsies arī Saeimai un Ministru kabinetam. Latvijas iedzīvotāju neuzticības līmenis šīm institūcijām ir augsts un pēdējā pusgadā palielinājies par 4%. Šajā rādītājā dažas ES valstis atrodas vēl zemāk par Latviju, piemēram, Lietuva savam parlamentam un valdībai uzticas vēl mazāk, raksta "Diena".

To, kādēļ teju 70% Latvijas iedzīvotāju neuzticas valsts likumdevējiem un izpildvarai, pētījuma autori skaidro ar pieaugošo inflāciju, neapmierinātību ar sociālo problēmu risināšanu, nepopulāriem lēmumiem, piemēram, par azartspēļu biznesa ierobežojumu atcelšanu un nestabilitāti valdību veidojošajā koalīcijā.

Sociālantropologs Roberts Ķīlis savukārt norādījis, ka liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka valdībai ir cita darba kārtība un to neinteresē iedzīvotājiem būtiskais, tādēļ arī notiekot atsvešināšanās starp iedzīvotājiem un valdību.

Viedoklis: Cinisms politikā

Kārlis Streips,  Apollo  07/12/06    Televīzijas skatītāji Latvijā pēdējā laikā būs pamanījuši klipus, kuros dažādi ļaudis slavē atsevišķus valdības ministrus, tajā skaitā Kultūras ministri Helēnu Demakovu un Veselības ministru Gundaru Bērziņu. Normāls skatītājs noteikti asociē šos klipus ar apstākli, ka pēc pāris mēnešiem Latvijā notiks parlamenta vēlēšanas. Kāpēc gan citādi maksāt naudu par vienas partijas ministru reklamēšanu? Skatītājs nebūs kļūdījies, vienalga, ko par šo jautājumu stāsta partija un tās pārstāvji. Klipus veidojusi nevalstiska organizācija «Sabiedrība par vārda brīvību», kuru izveidojuši divi cilvēki.  Viens no viņiem Latvijā ieņem pietiekami nozīmīgu politisku amatu – Jurģis Liepnieks ir premjerministra Aigara Kalvīša biroja vadītājs un jau sen bijis pazīstams kā viens no Tautas partijas «polittehnologiem».

Vai premjerministra biroja vadītājam tiešām ir tik daudz brīva laika, lai viņš varētu nodarboties ar nevalstiskas organizācijas darbu? Interesanti gan, vai premjera birojā darbs ir tik ļoti laisks? Tas varētu paskaidrot, kāpēc daudzos jautājumos likumdošana Latvijā attīstās tik ļoti lēni, bet īpaši labi tas noteikti nav.

Tas gan šajā lietā nav galvenais jautājums. Galvenais ir tas, ka valsts valdošā partija ir gatava ignorēt ja ne gluži likumu, tad politisko ētiku gan. Likums neliedz trešajām personām aģitēt par vai pret politiķiem vai partijām, taču Jurģis Liepnieks šajā nozīmē nu nekādi nav uzskatāms par «trešo personu». Kur tas beigsies? Ja šī situācija tiks ignorēta, tad Latvijas iedzīvotāji varēs gaidīt, ka visas valdošās partijas atradīs kādu savu pārstāvi, kurš var pārtapt par «trešo personu» un savu partiju reklamēt uz nebēdu. Sava veida precedents, starp citu, tam jau ir radīts – pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2002. gadā līdzīgā veidā Latvijas Pirmo partiju (LPP) reklamēja valsts vadošo reliģisko konfesiju vadītāji. Baznīcas iejaukšanās valsts politikā arī nav pamatota, taču, ja jau tā varēja rīkoties vieni, tad kāpēc ne citi?

Šī jautājuma pamatā nepārprotami ir valsts likums, kurš ierobežo partiju tēriņus priekšvēlēšanu laikā. Gluži loģiski, ja partija var atrast «trešo personu», kura nosedz kādu šo izdevumu daļu, tad pati partija savu naudu var lietot citiem nolūkiem. Taču šajā gadījumā «trešā persona» ir tik ļoti cieši saistīta ar slavēto partiju, tā ir persona, kura tomēr ieņem ļoti augstu amatu valsts pārvaldē, un te nu ir jārunā ne vien par likumu, bet arī par mūžseno jautājumu, kuru Latvijas politikāņi aizmirst vienmēr un visur – kā tas izskatās?

Tas izskatās pēc centiena, izvairīties no likumā noteiktajiem partiju izdevumu ierobežojumiem, tas ir kā tas izskatās. Par to, vai tas tā tiešām ir, lems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas ir uzsācis izmeklēšanu. Ceru, ka KNAB nospriedīs, ka par ministru slavēšanu izdotā nauda ir uzskatāma par partijas tēriņiem un liks to atskaitīt no kopējās šogad izdodamās summas. Tiesa, mēs nezinām, cik daudz naudas ir iztērēts. Liepnieks un viņa kolēģi atsakās šo summu atklāt, un obligāti viņiem tas būs jādara tikai nākamā gada pavasarī, kad nevalstiskās organizācijas iesniegs ziņojumus Valsts ieņēmumu dienestā. Tā nav pieņemama situācija. Liepnieks laikrakstā «Diena» klāstīja, ka «brīvā valstī neviens nevar aizliegt man dibināt sabiedriskas organizācijas un paust to viedokli, ko es gribētu», taču šeit nav runa tikai par viedokli, te ir runa par konkrēta politiska spēka reklamēšanu priekšvēlēšanu laikā, pie tam, atkārtoju, to dara persona, kura ieņem ļoti augstu vietu valsts pārvaldē.

Tāpat nevaru nepiekrist Sabiedrības par atklātību «Delna» teiktajam – ka īpaši ciniska šajā lietā ir atsauce uz vārda brīvību. Vārda brīvība ir svēta lieta, taču katrs žurnālistikas students zina, ka tā nekad nav bijusi absolūta. Klasiskais piemērs – nevienam nav tiesību piecelties kājās pārpildītā kinoteātrī un bez iemesla bļaut, ka izcēlies ugunsgrēks, jo panikas radītā kaite ir nozīmīgāka par attiecīgās personas vārda brīvību. Politisko partiju gadījumā kaite, kuru rada ciniska (mīksti teikts) attieksme pret likumu par partiju finansēšanu, ir lielāka par jebkuras nevalstiskās organizācijas vārda brīvību.

Premjerministra preses sekretārs avīzē apgalvoja, ka premjerministram neesot «sviru», kas liegtu cilvēkam dibināt NVO. Ja no tā varam saprast, ka premjerministra biroja darbiniekiem brīvajā laikā atļauts darīt gluži jebko, tad lai tā būtu, taču Aigaram Kalvītim tomēr viena «svira» ir – viņš var likt cilvēkam, kura darbs saistās ar visas valsts, nevis vienas partijas interesēm, atstāt darbu premjera birojā. Savējos, protams, nesit, un tāpēc galvenais spriedums šajā jautājumā jāpieņem vēlētājiem – par partiju, kura tik atklāti ņirgājas par politisko ētiku, rudenī kategoriski nebalsot.

KNAB bezspēcīgs pozitīvisma kampaņas autoru priekšā

DELFI  07/13/06    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka ir neiespējami kontrolēt trešo personu īstenotās politiķu reklāmas kampaņas, jo šobrīd likumā noteiktie aģitācijas ierobežojumi ir pārāk vispārīgi un viegli interpretējami.

Līdz ar to KNAB būs ļoti juridiski grūti pierādīt, plašu sabiedrības rezonansi izraisījušo trešo personu apmaksāto politiskās reklāmu un antireklāmu finansētāju saistību ar kādu no partijām, portālu "Delfi" informēja KNAB pārstāve Diāna Kurpniece.

KNAB arī aicina Saeimu steidzami pieņemt Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kurā bija paredzēts noteikt trešajām personām partiju popularizēšanas kampaņām izlietoto līdzekļu ierobežojumus un pieprasīt publicēt kampaņu finansējuma avotus un finansējuma izcelsmes likumību.

Korupcijas apkarotāji uzsver, ka nenosakot precīzu kārtību, kā uzskaitīt trešo personu apmaksātās kampaņas, uzraugošajām institūcijām un sabiedrības pārstāvjiem pastāv ļoti plašas interpretācijas iespējas.

Savukārt izstrādātajā likumprojektā tika paredzēts, ka trešo personu veikto darījumu kopsumma, izvietojot priekšvēlēšanu aģitāciju raidorganizācijās vai sniedzot informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi, nedrīkst pārsniegt noteiktu limitu.

Turklāt pēc reklāmas pārraidīšanas vai izvietošanas būtu jānorāda, kura persona no saviem līdzekļiem šo reklāmu apmaksājusi un jānodrošina, ka publiski pieejama ir informācija par reklāmdevēja finansējuma avotiem.

KNAB uzskata, ka šāda regulējuma ieviešana sekmētu politisko organizāciju darbības atklātumu un likumību. Uzskatām, ka tiem, kas īsteno minētās kampaņas, būtu publiski jāatklāj finansējuma avoti.

Korupcijas uzraugi skaidro, ka vairāku gadu garumā ir panākts ievērojams progress politisko partiju darbības atklātības nodrošināšanā, taču trešo personu finansētās priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas, neļauj pilnībā sasniegt likuma mērķi.

Šobrīd publiski ir pieejama informācija par ziedotājiem politiskajām partijām, tiek ierobežots apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas apjoms, lai mudinātu vēlētājus vērtēt politisko partiju darbību pēc faktiskās rīcības, nevis tikai pēc reklāmas klipa izteiksmīguma.

Jau ziņots, ka plašu rezonansi guvusi premjera Aigara Kalvīša biroja vadītāja Jurģa Liepnieka un viņa biznesa partnera Kaspara Rolšteina dibinātās nevalstiskās organizācijas (NVO) ""Sabiedrība par vārda brīvību" finansētā Tautas partijas (TP) ministrus slavinošā reklāmas kampaņa.

NVO dibinātāji aizbildinoties ar vārda brīvību atsakās atklāt TP ministrus slavinošo reklāmas rullīšu finansējuma avotus, savukārt sabiedriskās domas, partiju un korupcijas pētnieki uzskata, ka Liepnieka un Rolšteina NVO veidotie klipi ir cinisks veids kā palīdzēt TP apiet priekšvēlēšanu aģitāciju tēriņu noteiktos ierobežojumus likumā.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Lolita Čigāne iepriekš laikrakstam "Diena" komentējot TP ministrus slavinošās reklāmas, atzina, ka likums ļauj trešajām personām reklamēt kādu partiju, bet vienlaikus norādīja, ka "Liepnieks nav trešā persona, bet gan ar partiju ļoti cieši saistīts, un reklāmās tērētie viennozīmīgi ir partijas priekšvēlēšanu izdevumi".

Liepnieka un Rolšteina sabiedriskā organizācija "Sabiedrība par vārda brīvību" pirms nedēļas savā mājas lapā izplatīja paziņojumu, ka "Latvijas mediju telpa ir piesātināta ar pārāk negatīvām ziņām", kā rezultātā "Latvijas sabiedrība ir iemācīta domāt slikti par sevi, savu valsti, saviem tautiešiem un pārējiem iedzīvotājiem".

Viedoklis: Ēna kabinetā

Pēteris Strautiņš,  Diena  07/13/06    Pēdējā laikā bieži rādītos Tautas partijas (TP) ministrus slavinošos reklāmas klipus šīs partijas vadoši politiķi un kampaņas iniciatori cenšas pasniegt kā vārda brīvības izpausmi. Taču ar vārda brīvību šai kampaņai nav nekāda sakara, tā ir ciniska likumā noteikto politiskās reklāmas ierobežojumu apiešana, kurā turklāt piedalās visai augsta valsts amatpersona. Klipus apmaksājušo organizāciju dibinājis Ministru prezidenta biroja vadītājs Jurģis Liepnieks un viņa biznesa partneris Kaspars Rolšteins. Akcijas organizatori vārda brīvības būtību noteikti saprot labāk, nekā izliekas, taču, tā kā sirdsapziņa viņu rīcību vismaz šajā gadījumā acīmredzot neierobežo, ir publiski jānorāda uz viņu paustajām aplamībām.

Vārda brīvību neviens negrasās atņemt ne Liepniekam un Rolšteinam, ne viņu klipos runājošajiem māksliniekiem, ārstiem un zinātniekiem. Viņi, tāpat kā jebkurš mūsu valsts iedzīvotājs, drīkst runāt un rakstīt jebko, kas neveicina etnisko naidu un nepārkāpj citus konkrētus ierobežojumus. Ja viņu vēstījums būs interesants un nozīmīgs, par to interesēsies, rakstīs un runās žurnālisti. Turklāt mūsdienās ir iespējams pie sabiedrības tieši vērsties ar interneta palīdzību, ja rodas aizdomas, ka žurnālistus interesē tikai negatīva informācija.

Latvijā valsts iestādes nevar piespiest klusēt cilvēkus, kuri zina nozīmīgus un interesantus faktus. Taču par TP ministriem reklāmas klipos paustās domas acīmredzot nebija ne tik nozīmīgas, ne interesantas, lai tās nokļūtu sabiedrības uzmanības lokā bez naudas palīdzības. Kādi nezināmi Liepnieka un Rolšteina draugi un darījumu partneri maksāja par to, lai TP tīkamie viedokļi iegūtu plašāku ievērību, nekā tie spētu izcīnīt brīvā ideju konkurencē. Ja kāda partija šādi paplašina tās "telpu" vēlētāju galvās, citas partijas nevar uz to mierīgi noskatīties, un sākas nežēlīga un bezprincipiāla cīņa. Ja politisko reklāmu neierobežo, politiķi kļūst atkarīgi no finansētājiem un spiesti pirmām kārtām domāt par viņu, nevis vēlētāju interesēm. Nekontrolēta sacensība partiju starpā par naudu faktiski padara politiku tikai par pašu bagātāko partiju cīņu. Tas nenozīmē, ka jebkura politiska reklāma ir kaitīga demokrātijai, piemēram, tā var palīdzēt sevi pieteikt jauniem politiskiem spēkiem.

TP acīmredzami apiet priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus, šis fakts ir izraisījis pamatotu Saeimas pretkorupcijas komisijas interesi, un TP pārstāvošajam premjeram Aigaram Kalvītim nākamajā trešdienā būs jāatbild uz komisijas jautājumiem. Taču Liepniekam, kuram acīmredzami baudu sagādā pēc iespējas komplicētāku problēmu radīšana tiesību aizsardzības iestādēm, nav vietas premjera biroja vadītāja amatā, tāpēc Kalvītim viņš no šī amata steidzami jāpadzen. Priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumi ir radīti, lai sargātu demokrātiju no pārmērīgas naudas ietekmes uz politiku. Liepnieks šajā situācijā ir apliecinājis sevi kā veselīga demokrātiskā procesa ienaidnieku.

Viedoklis: Ministrijai trūkst valstiskas pašcieņas

Dace Kokareviča, Latvijas Avīze  07/13/06    Pirmajā jūnijā intervējot izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu, jautājām, kā vērtējat krievu avīzes publikāciju, kurā krievu skolas vēstures skolotāja (PCTVL sarīkojumā!) stāsta par to, ka viņas audzēkņi nemācoties pēc Latvijā izdotām vēstures grāmatām, jo tad izjūtot nepilnvērtības kompleksus.

Šo mācību grāmatu turot mājās, bet vēsturi apgūstot ''pēc pirmavotiem''. Piemēram, par leģionāriem, skatoties filmu "Baltijas nacisms" (tā ir tā pati filma, par kuru bija ļoti sašutuši pat Saeimas deputāti). Izrādās, ka skolā to lieto kā mācību līdzekli.

Pēc intervijas ministres padomniece Agnese Korbe raksta, ka ministre uzdevusi Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem ''savas kompetences ietvaros noskaidrot laikrakstu publikācijās minētās situācijas". Kas kompetenti noskaidrots? Kurā skolā tendenciozā filma rādīta? Nē.

Ministrijas atbilde ir formāla: "Saskaņā ar likumdošanu par valsts budžeta līdzekļiem iegādājamo mācību grāmatu sarakstu apstiprina ISEC (… – Red.). Tajā pašā laikā katrai izglītības iestādei (ar direktora saskaņojumu) ir tiesības pēc saviem ieskatiem izmantot citus mācību materiālus.

Ministre norāda, ka šī iespējamā situācija un tai līdzīgas ir pedagoga attieksmes un profesionālās ētikas jautājums. Likumdošana nenosaka aizliegt vai atļaut konkrētu mācību līdzekli."

Protams, runa šoreiz nav nedz par mācību līdzekli, nedz arī par "autentisku vēstures avotu", kura pētīšana iederētos vēstures stundā. Filma "Baltijas nacisms" ir padomju propagandas garā izteikti tendenciozs ražojums, kas tapis Krievijā.

Bet ministrija uz tādu patvaļu noraugās, it kā tai nebūtu nekādas atbildības, slēpjoties aiz likumdošanas. Politiski par to atbild ministre.

Sazinājos ar Izglītības valsts inspekciju (IVI), jo Izglītības likuma 12. pants nosaka, ka tā kontrolē likumdošanas aktu ievērošanu un valsts izglītības politikas īstenošanu mācību iestādēs. Uzzināju: tas, no kādām grāmatām skolotāji māca, šīs inspekcijas izpratnē neesot saistīts ar valsts izglītības politikas īstenošanu. IVI vadītājs Aivars Stankevičs neuzskata, ka IVI būtu jāinteresējas par mācību līdzekļu izvēli: "Mēs, aizejot uz izglītības iestādi, varam tikai fiksēt faktu – bija tādas grāmatas vai citādas grāmatas. Bet mums nav nekāda juridiska pamata norādīt, ka "šīs grāmatas neder, jūs kaut ko pārkāpjat. Inspekcija pārbauda, kā ievēroti izglītību regulējošie normatīvie akti. Neviens normatīvais akts – ne Ministru kabineta noteikumi, ne likums nenosaka, kādas grāmatas ir jālieto izglītības iestādēs".

Mācību grāmatu sakarā Vispārējās izglītības likuma 5. pants reglamentē vien to, ka reizi gadā ministrijai ir jāizvērtē un jāapstiprina mācību procesā izmantojamo grāmatu saraksts. Ar to pedagogi var iepazīties ISEC mājas lapā. Tā, piemēram, pašreiz no pamatskolai ieteicamajām vēstures grāmatām sarakstā ir: 5. klasei "Zvaignes ABC" izdotā V. Pāvulānes "Aizvēsture un seno laiku vēsture" un "RaKas" izdotā "Ievads vēsturē pamatskolai", arī 6. un 7. klasei ir šo autoru grāmatas, bet 8. un 9. klasei ieteiktas arī V. Kļavas, A. Varslavāna, S. Goldmanes, J. Freiberga un G. Kurloviča grāmatas. Mazākumtautību izglītības programmu apguvei ir V. Pāvulānes, I. Misāna, G. Varslavānes un G. Kurloviča grāmatas krievu valodā.

Ministrija ik gadu sūta vēstuli skolām ar ieteicamo literatūru. Katrā skolā jābūt direktora rīkojumam, kādas grāmatas lietot.

"Taču ministrijas vēstule ir tikai ieteikuma formā, un tajā nevienai skolai nav uzlikts par pienākumu to ievērot. Skolas šo ieteikumu var respektēt, var nerespektēt," norāda A. Stankevičs.

Tātad – kādas grāmatas izmantot un kādas mācību filmas rādīt papildus, nosaka skolotāja un skolas direktora gaume? Izrādās, gandrīz vai tā. Vienīgā iebilde – skolas bibliotēkai par valsts budžeta iedalītiem līdzekļiem drīkst iepirkt tikai izglītības satura un eksaminācijas centra apstiprinātās jeb "grifētās" grāmatas.

Pēc Stankeviča kunga pārsprieduma, ka "ministrija jau ir metodisku un politisku jautājumu pārzinātāja", jautāju, vai, viņaprāt, filmas "Baltijas nacisms" demonstrēšana – vēstures sagrozījumu un propagandistisku izdomājumu izplatīšana mācību stundās skolā – nav politisks jautājums? "Piekrītu, ka nav labi rādīt tādas filmas kā "Baltijas nacisms,"' atrunājās IVI vadītājs. "Es varbūt tagad kļūdos, bet man šķiet, ka šī filma nav iekļauta rādīšanai aizliegto filmu sarakstā. Tad man šis jautājums jāprecizē."

Iepriekšējā izglītības ministre Ina Druviete sacīja, ka Izglītības valsts inspekcija izturējusies pārāk formāli. Viņa pieļāva – inspekcijai varbūt nebūtu viegli noskaidrot, kurā skolā demonstrēta filma "Baltijas nacisms". Lai to izdarītu, varbūt jālūdz drošības policijas palīdzība. Taču skolotājai, kura izmanto filmu "Baltijas nacisms" mācību grāmatas vietā, varētu būt tikai morālas nepatikšanas.

Jāpiebilst – arī tās vienīgi gadījumā, ja direktors un pašvaldība kā skolas dibinātājs uzskatītu, ka filma "Baltijas nacisms" neatbilst vēstures mācīšanas mērķim.

Un tad notiek tā, no kā brīdina vēsturnieks Inesis Feldmanis ("LA" 3. jūnijā "Vēstures projekts vēl pielabojams"). Latvijas vēstures standarta projektā lasāms, ka "skolēns orientējas daudzveidīgajā vēsturiskajā informācijā, izvēloties sev nepieciešamo". Iznāk, ka Latvijas skolās Latvijas vēsturi var mācīt arī no Krievijas impēriskās vēstures garā rakstīta skatpunkta. Jo – kas nu kuram nepieciešams un politiski patīkams. "Ja Latvijas valsts atļauj vēsturi skolā mācīt arī no kaimiņvalsts impēriskā viedokļa, tas nozīmē – valstij trūkst pašcieņas," man teica profesors Inesis Feldmanis. Šīs pašcieņas, iespējams, trūkst arī pašā Izglītības ministrijā.

Saimniecībā un biznesā...

Rīgā izvieto vairākus ziedojumu stendus jaunās LNB ēkas celtniecībai

LETA  07/10/06    Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība vairākās vietās Rīgā ir izvietojusi ziedojumu stendus, kuros var ziedot naudu jaunās LNB ēkas jeb "Gaismas pils" būvniecībai, informēja biedrībā.

Viens no ziedojumu stendiem atrodas LNB galvenās ēkas Kr.Barona ielā vestibilā, tādējādi bibliotēkas apmeklētāji - cilvēki, kas visvairāk izjūt pašreizējās bibliotēkas trūkumus un lasītājiem sagādātās neērtības, - ar savu ziedojumu varēs palīdzēt realizēt "Gaismas pils" projektu.

LNB Atbalsta biedrība aicināja arī Rīgas tirdzniecības centrus, lielākās viesnīcas un grāmatnīcas atbalstīt LNB projektu. Šobrīd ziedojumu stendi ir izvietoti tirdzniecības centros "Alfa", "Spice", "Domina", viesnīcās "Hotel de Rome" un "Reval Hotel Latvija".

Stendos atrodamas aploksnītes ar anketām, kuras aizpildot un kopā ar ziedojumu ieliekot aploksnē un iemetot ziedojumu kastē, ziedotājs LNB Atbalsta biedrībai sniedz informāciju par sevi un ziedojuma apjomu.

Saskaņā ar ASV kompānijas "Hill International" precizēto tāmi LNB jaunā ēka "Gaismas pils" izmaksās vismaz 115 miljonus latu, iepriekš informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone. Sākotnēji tika lēsts, ka "Gaismas pils" ēka izmaksās 90 miljonus latu, pēc tam izmaksas tika palielinātas līdz 105 miljoniem latu.

Inflācija jūnijā pieaugusi līdz 6,3%

DELFI  07/10/06    Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas Latvijā pieaugušas par 6,3%, tai skaitā precēm – par 6,2%, bet pakalpojumiem – par 6,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Savukārt 2006.gada sešos mēnešos patēriņa cenas pieaugušas par 3,8% (t.i. š.g. jūnijā, salīdzinot ar 2005.gada decembri).

Minētajā laika periodā lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija degvielas (+13,1%), gāzes (+14,9%), siltumenerģijas (+6,0%), elektroenerģijas (+6,7%), ēdināšanas pakalpojumu (+4,7%) un alkoholisko dzērienu (+7,1%) cenu kāpumam, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu (-1,9%) un TV, audio, video un datortehnikas (-5,9%) cenu kritumam, skaidro CSP.

Iepriekšējā gadā cenu pieaugums pirmajā pusgadā bija 4,5%. Šogad lēnāk nekā pērn pieauga nozīmīgākās patēriņa grupas - pārtikas produktu, kā arī ārstniecības pakalpojumu cenas, savukārt ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem un alkoholisko dzērieniem cenas š.g. pirmajos sešos mēnešos pieauga straujāk.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2006.gada jūnijā, salīdzinot ar 2006.gada maiju, pieaudzis par 0,3%. Precēm cenas nav mainījušās, bet pakalpojumiem palielinājušās – par 1%, liecina CSP informācija.

2005.gada jūnijā, salīdzinot ar 2005.gada maiju, vidējais cenu līmenis pieauga par 0,6%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām jūnijā bija augļu, ogu, kartupeļu un telekomunikāciju pakalpojumu cenu kāpumam, kā arī apavu un dārzeņu cenu kritumam, skaidro CSP.

Galvenokārt sezonālo cenu svārstību ietekmē augļu un ogu cenas pieauga par 8,1%, bet kartupeļu – par 25,9%. Noslēdzoties vairākām akcijām, par 1,9% dārgāki kļuvuši arī telekomunikāciju pakalpojumi.

Jūnijā turpināja sadārdzināties arī tabakas izstrādājumi (+2,4%) un ēdināšanas pakalpojumi (+0,8%). Cenas pieauga ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, īres maksai. Dārgāki kļuva sauszemes transporta pakalpojumi un medicīnas pakalpojumi, informē CSP.

Sākoties sezonas preču izpārdošanām, jūnijā lētāki kļuvuši apavi (-5,0%) un apģērbi (-0,1%). Bet dārzeņu cenas mēneša laikā kritušās vidēji par 9,9%. Bet speciālo piedāvājumu un akciju ietekmē jūnijā lētākas kļuvušas mājsaimniecības ierīces (-2,0%).

Cenas samazinājās arī TV, audio, video tehnikai, datortehnikai, fototehnikai, grieztajiem ziediem, mantas apdrošināšanas pakalpojumiem, piena produktiem, sieram, olām, gaļas un zivju izstrādājumiem, eļļām, taukiem un cukuram, informē CSP.

Pēc straujā cenu kāpuma maijā, jūnijā ievērojami samazinājās viesnīcu pakalpojumu cenas.

Inflāciju pastiprinās ES uzspiestie nodokļi

Juris Paiders, NRA  07/11/06   Latvijas politiķi un valsts iestāžu eksperti ļoti slimīgi uztver apgalvojumus, ka cenu pieaugumā ir vainojama Latvijas dalība ES. Tiek meklēti un atrasti argumenti, ka, lūk, jebkas cits ir vainojams, tikai ne vēsturiskā izvēle.

Šā gada jūnijā, lai gan kopējais gada inflācijas rādītājs, salīdzinot ar maiju, nedaudz samazinājās, tas joprojām paliek 6,3% gadā.

Tomēr, lai kādus demagoģiskus argumentus izdomātu eirooptimistiski noskaņotie ministriju darbinieki, ES ietekme uz Latvijas cenu pieaugumu nav tikai ir 2004. un 2005. gada problēma. Iestājoties ES, mēs iestājāmies vienotajā ekonomiskajā telpā, un ir pilnīgi normāli, ka preču un pakalpojumu cenas, ka izejvielu cenas visā šajā telpā maksā aptuveni līdzīgi. Tas īpaši sakāms par galveno energoresursu (gāzes, degvielas u. c.) cenām. Gāzes cenas turpina un turpinās augt lai sasniegtu ES līmeni. Inflāciju izraisa arī kopēju standartu ieviešana, kas jau tā sadārdzina Latvijas ražojumu pašizmaksu un sāk parādīties preču cenā. Turpmāku cenu celšanos izraisīs arī kopējie nodokļi un nodevas.

Saskaņā ar ES direktīvas prasībām nākamgad Latvijai obligāti ir jāpieņem jauns nodoklis elektroenerģijai. ES noteiktā minimālā nodokļa likme elektroenerģijai ir 0,35 lati par megavatstundu (MWh), ja elektroenerģiju izmanto komercdarbībai, un 0,70 lati par MWh elektroenerģijas nekomerciālam patēriņam. Latvijai nodokli elektroenerģijai ir jāsāk piemērot jau no 2007. gada 1. janvāra, un nodokļa likmei jābūt vismaz 50% apmērā no direktīvā noteiktā minimālā līmeņa. Ja Latvija ievēros direktīvu, tad elektroenerģijas cenas pieaugs par 0,175 latiem par MWh, ja elektroenerģiju izmanto komercdarbībai, un vismaz 0,35 latiem par MWh, ja elektroenerģiju neizmanto komercdarbībai.

No nākamā gada 1. janvāra elektrības cena nekomerciāliem lietotājiem sadārdzināsies par 0,83%. Tas nozīmē, ka katrs 4,80 latu rēķins būs par 3,5 santīmiem lielāks.

Ideja aplikt elektrību ap papildu nodokli nav jaunums.

Jau pirms desmit gadiem Latvijas valdībā dzima ideja aplikt elektrības patēriņu ar 2,5% nodokli (ziedojumu), kura ienākumi tiktu izmantoti Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Tolaik pilsoniskās aktivitātes dēļ tika savākti aptuveni 40 000 parakstu pret, skaistā doma – aplikt elektrību ar papildu nodokli – tika atmesta. Taču tas, ko savulaik nepaspēja realizēt un ieviest Latvijas vadība, tagad bez ierunām būs jāpilda pēc ES direktīvas.

Teorētiski nodoklis ir paredzēts dabas aizsardzībai, lai pieradinātu patērētājus mazāk lietot neatjaunojamos dabas resursus, taču šī ir kārtējā reize, kad piesārņotās Rietumeiropas problēmas tiek vienlīdzīgi sadalītas starp visām ES dalībvalstīm, nerēķinoties ar vietējām īpatnībām. Latvija ievērojamu elektroenerģijas daļu saražo atjaunojamā veidā – hidroelektrostacijās. Pēc atjaunojamu resursu rādītāja mēs esam viens no Eiropas līderiem. Taču ES sistēmā pieeja visiem ir viena un direktīvā izņēmumi Latvijai nav paredzēti

Latvijas valdība, protams, var sākt gudrot, kā izvairīties no direktīvas izpildes. Projekts paredz, ka nodokli nepiemēros lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības uzņēmumos, kā arī iedzīvotājiem, taču, ja Eiropas Komisija neatzīs atlaides par pamatotām, (nodokļa pamatojums ir vērsts uz gala patērētāju, un tie ir iedzīvotāji), tad soda naudas būs jāmaksā solidāri no iedzīvotāju nodokļu ienākumiem, bet problēmas būs jārisina nākamajai valdībai...

Tā ka papildus citiem inflācijas cēloņiem no nākamā gada arī ES uzspiestie papildu nodokļi tiks iekļauti elektrības cenā un pastarpināti visu citu ražojumu cenās.

Starp Baltijas valstīm zemākā pensija ir Latvijā

DELFI  07/11/06    Latvijā minimālā mēnešalga ir zemāka kā Igaunijā, taču augstāka kā Lietuvā. Savukārt minimālās pensijas apmēros Latvija piekāpjas igauņiem un lietuviešiem, taču apsteidz pārējās bijušās Padomju savienības valstīs.

Starptautiskās pensiju un sociālo atbalstu fonda asociācijas dati liecina, ka vidējais pensijas lielums Igaunijā ir 98,25 dolāri, Latvijā – 85,05 dolāri, bet Lietuvā – 69,83 dolāri.

Pērējās bijušajās Padomju savienības valstīs vidējais pensijas lielums ir sekojošs – Kazakstānā – 75,52 dolāri, Ukrainā – 71,09 dolāri, Baltkrievijā - 54,06, Krievijā - 37,28, Azarbaidžānā – 33, Moldāvijā - 25,85, Gruzijā - 18,6, Uzbekijā - 15, 38, Armēnijā - 9,53, Kirgīzijā - 7,08 un Tadžikistānā - 6,23, ziņo portāls Eiropa.ru.

Igaunijā minimālā alga ir 232,27 dolāri, Lietuvā – 192,03 dolāri, bet Latvijā minimālā alga ir 90 lati jeb 163,63 dolāri.

Statistikas dati liecina, ka Baltkrievijā minimālā alga ir 73,01 dolāri, Kazakstānā - 71,62, Ukrainā - 69,31, Armēnijā - 33,62, Azarbaidžānā - 33, Krievijā - 28,82, Moldāvijā - 15,37, Gruzijā - 10,95, Uzbekijā - 7,77, Tadžekistānā - 6,23, bet Kirgīzijā- 2,42 dolāri.

Latvijā mazāk ar dzīvi apmierinātu cilvēku nekā vidēji ES

DELFI  07/11/06    Eiropas Savienības (ES) 25 dalībvalstu vidū valda samērā liela apmierinātība ar dzīvi, taču Latvijā vērtējums nav mainījies. "Eirobaromtra" pētījums liecina, ka 60% Latvijas iedzīvotāju ar dzīvi ir apmierināti, bet 40% - neapmierināti.

Latvijā apmierinātība ar dzīvi nesasniedz ES vidējos rādītājus - 80%.

Pētījums liecina, ka vidēji 35% ES valstu pilsoņi uzskata, ka nākamajā gadā vairāk labu pārmaiņu notiks viņu pašu dzīvē. Uz labām izmaiņām valsts ekonomikā cer 21% ES pilsoņu.

"Latvijas iedzīvotāji joprojām izceļas ar stabilu, kaut gan nelielu pozitīvo prognožu pieaugumu attiecībā uz pārmaiņām savā dzīvē," norāda pētījuma autori.

Attiecībā uz ekonomisko attīstību savā valstī nākamajā gadā ES valstīs negatīvo prognožu apjoms pusgada laikā sarucis. Taču Latvijā to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka paredzama pozitīva attīstība, pusgada laikā samazinājies un jau noslīdējis zem vidējiem ES rādītājiem.

Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauc inflācija

LETA  07/11/06    Latvijas iedzīvotāji par valsts galveno problēmu uzskata inflāciju, liecina «Eirobarometra» pētījums.

Šogad aptaujā inflāciju kā problēmu minējuši 55% Latvijas iedzīvotāju. Arī iepriekšējos «Eirobarometra» pētījumos inflācija atzīta par lielāko Latvijas problēmu.

Pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotājus inflācija satrauc mazāk nekā pirms pusgada. Ir valstis, kurās inflāciju kā problēmu min 1-3% iedzīvotāju.

Kopumā ES iedzīvotāji par galveno problēmu uzskata bezdarbu - to minējuši 49% ES iedzīvotāju, savukārt Latvijā bezdarbs tiek uzskatīts par otru lielāko problēmu, to minējuši 32% aptaujāto.

Kā trešā nozīmīgākā problēma Latvijā minēta valsts ekonomiskā situācija - 31% iedzīvotāju. Pēc pētījuma autoru teiktā, tas apstiprina, ka Latvijā pieaug pesimisms attiecībā uz valsts ekonomisko izaugsmi.

ES valstīs ekonomiskā situācija ar 23% atzīta par otru nozīmīgāko problēmu, bet pirmajā vietā izvirzījies noziedzības pieaugums - 24% iedzīvotāju. Šo faktoru min arī 18% aptaujāto Latvijā.

ES iedzīvotāji uzskata, ka galvenie soļi, lai paaugstinātu ekonomikas efektivitāti, ir ieguldījumi izglītībā un profesionālajā apmācībā, kā arī zinātnē. Trešajā vietā ierindojušies atvieglojumi jaunu uzņēmumu veidošanā.

Arī Latvijā par nozīmīgāko soli uzskata izglītības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu, otro vietu ieņem atvieglojumi dažādu jaunu uzņēmumu veidošanā, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji ES. Lielāku nozīmi nekā ES Latvijas iedzīvotāji piešķir transporta infrastruktūras pilnveidošanai.

Mazāka nozīme nekā citur ES Latvijā tiek piešķirta ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ar ieguldījumiem zinātnē un inovācijās.

Pētījumā uzsvērts, ka pastāv atšķirība starp Latviju un pārējo ES iedzīvotāju attieksmi pret terorismu. Latvijā to neuzskata par problēmu, bet Eiropā kopumā - 10% iedzīvotāju.

Imigrāciju kā problēmu vērtē 14% aptaujāto ES iedzīvotāju, bet Latvijā - 8%. Ziņojuma par Latviju atbildīgā redaktore Aija Cālīte-Dulevska norādīja, ka šis skaitlis Latvijā pēdējā gada laikā ir divkāršojies. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji gatavojas darbinieku pieplūdumam no ES, jo jau patlaban trūkst darbaspēka.

Galvenie Latvijas statistikas rādītāji angliski

Ilze Šteinfelde,  NRA  07/11/06     Centrālā statistikas pārvalde izdevusi brošūru Latvia statistics in brief 2006, kurā tabulu un grafisko attēlu veidā, balstoties uz operatīvo statistisko informāciju, sniegti svarīgākie dati par Latvijas sociālo un ekonomisko stāvokli 2005. gadā un šie dati salīdzināti ar iepriekšējiem gadiem.

Statistikas rādītāju krājumā atrodami dati par iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju skaitu, darba meklētāju īpatsvaru, iedzīvotāju ieņēmumiem, darbaspēka izmaksām un inflāciju.

Latvijas uzņēmumu sadarbības partneriem citās valstīs būtu interesanti uzzināt, kādas ir Latvijas svarīgākās eksportpreces, kāds Latvijā ir datorizācijas līmenis, kuros reģionos visvairāk attīstās uzņēmējdarbība, cik Latvijā maksā pārtikas preces un degviela un vai tās ir dārgākas vai lētākas salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais IKP pieaugums ES

LETA  07/12/06    Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2006.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 13,1%, kas ir straujākais pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Arī 2004.gada visos četros ceturkšņos un 2005.gada pirmajos trijos ceturkšņos Latvijas IKP pieaugums bija lielākais ES, bet pagājušā gada ceturtajā ceturksnī visstraujāk ekonomika bija attīstījusies Igaunijā.

Visu 25 ES valstu IKP šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, palielinājās par 2,2%. Šis pieaugums bija straujāks nekā 1,9% pieaugums 2005.gada ceturtajā ceturksnī un 1,8% pieaugums trešajā ceturksnī.

Divpadsmit eirozonas valstu ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2005.gada pirmo ceturksni, pieauga par 2%.

Nākamais straujākais ekonomikas pieaugums pēc Latvijas pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija Igaunijā - par 11,1%, Lietuvā - par 7,8%, Čehijā - par 7,4% un Slovākijā - par 6,3%.

Lēnākā attīstība bijusi Portugālē - par 1%, Vācijā - par 1,4%, bet Francijā un Itālijā - par 1,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2006.gada pirmajā ceturksnī visu 25 ES valstu ekonomika palielinājās par 0,7%, bet eirozonā bija fiksēts 0,6% pieaugums.

Lielākais IKP kāpums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pirmajā ceturksnī bijis Latvijā un Grieķijā - par 2,8%, bet Maltas ekonomika, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sarukusi par 3,5%.

Latviju ierindo nelaimīgāko valstu vidū

LETA  07/12/06    Klusā okeāna salu valsts Vanuatu, kur dzīvo tikai aptuveni 200 000 cilvēku, izrādījusies vislaimīgākā valsts pasaulē, bet Baltijas valstis britu analītiķu "New Economic Foundation" izveidotajā jaunajā "Happy Planet Index" reitingā ierindojušās tabulas beigu daļā, vēsta "Lenta.ru".

Reitinga izveidotāji katru pasaules valsti ir novērtējuši pēc trim kritērijiem - iedzīvotāju apmierinātības ar savu dzīvi, dzīves ilguma un "ekoloģiskās slodzes" jeb zemes platības, kas nepieciešama, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtikas produktiem un neitralizētu rūpnieciskās ražošanas atkritumus. Indekss ir aprēķināts, sareizinot dzīves ilguma un apmierinātības rādītājus un summu dalot ar ekoloģiskās slodzes rādītāju.

"Ideja ir ļoti vienkārša: salīdzināt to, ko mēs ieguldām - resursus, un to, ko tādējādi saņemam - dzīves ilgumu un apmierinātību ar dzīvi. Tas ir jebkuras ekonomiskās teorijas pamatā," norāda reitinga izveidotāji.

Reitinga pirmajā desmitniekā ir ierindojušās Okeānijas salu valstis, kuru iedzīvotājiem ir visas iespējas nodzīvot ilgu un laimīgu dzīvi, nebaidoties no apkārtējās vides piesārņojuma, ko rada rūpnieciskā ražošana. Labi rādītāji ir arī Centrālamerikas valstīm, kur vidējais dzīves ilgums sasniedz 70 gadus, bet antropogēnā slodze uz vidi ir zemāka nekā vidēji pasaulē.

No Eiropas valstīm reitinga autori par vislaimīgākajām atzīst Maltu, Austriju, Islandi un Šveici, kas no reitingā ietvertajām 178 valstīm ierindojušās attiecīgi 40., 61., 64. un 65. vietā.

Savukārt vissliktākā situācija ir Āfrikas valstīs un pasaules industriāli attīstītajās valstīs, tostarp lielā astotnieka valstīs. No visām reitingā ietvertajām valstīm Itālija ieņem 66. vietu, Vācija - 81., Japāna - 95., Lielbritānija - 108., ASV - 150. un Krievija - 172. vietu.

Reitinga beigās atrodas arī Baltijas valstis - Lietuva - 149. vietā, Latvija - 160. vietā un Igaunija - 173. vietā. Visnelaimīgākās pasaules valstis reitinga autoru skatījumā ir Zimbabve, Svazilenda un Burundi.

Pēc "New Economic Foundation" analītiķu domām, rūpnieciski attīstīto valstu zemie rādītāji nav nekas pārsteidzošs.

"Ekonomisko teoriju matemātiskām abstrakcijām, pie kurām pieturas šo valstu vadītāji, nav nekā kopīga ar cilvēku reālo dzīvi. Augsts energoresursu patēriņa līmenis un attīstīta rūpniecība nepadara cilvēkus laimīgākus," uzskata pētījuma autori.

Taču paši Vanuatu iedzīvotāji ne visā piekrīt "New Economic Foundation" analītiķiem, kas viņus pasludinājuši par vislaimīgākajiem zemes iedzīvotājiem.

"Tikai nevienam to nestāstiet, bet lieta ir tāda, ka mūsu cilvēki ir gatavi samierināties ar mazumiņu un pie tam justies laimīgi," intervijā britu laikrakstam "Guardian" joko "Vanuatu Online" galvenais redaktors. "Mums vienkārši ir cita vērtību sistēma, kas atšķiras no Rietumu pasaules."

Neizlietoti atlikuši 7,39 miljoni privatizācijas sertifikātu

LETA  07/13/06    Jūnija sākumā neizlietoti bija atlikuši 7,39 miljoni privatizācijas sertifikātu, kas ir 6,6% no savulaik piešķirtā daudzuma, informēja Ekonomikas ministrijā.

Fizisko personu kontos ir 2,52 miljoni privatizācijas sertifikātu, tai skaitā 240 000 īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas kopumā veido 2,2% no piešķirtā daudzuma. Savukārt juridisko personu kontos atlikuši 3,57 miljoni privatizācijas sertifikātu, tai skaitā 70 000 īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas kopumā ir 3,2% no piešķirtā daudzuma.

Vēl 1,3 miljoni sertifikātu jeb 1,2% no piešķirtā apmēra nav ieskaitīti kontos. Šā gada 31.martā saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumā noteikto noilgumu tiesības ieskaitīt sertifikātus kontā zaudēja 48 000 personas.

Kopumā līdz šā gada 1.jūnijam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 111,8 miljoni privatizācijas sertifikātu, tai skaitā 115 600 iedzīvotāju tika piešķirti 7,9 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu, bet 2,44 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 103,89 miljoni sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām.

"Latvijas Krājbankā" un "Latvijas Hipotēku un zemes bankā" 2,39 miljoni fizisko personu atvērušas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,5 miljonus sertifikātu, tai skaitā 7,9 miljonus īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Fiziskās personas izmantojušas 96,6% tiem piešķirto sertifikātu, tai skaitā 82,4% ir izmantojuši visus sertifikātus.

Privatizācijā izmantoti 103,59 miljoni sertifikātu jeb 92,6% no piešķirtā skaita.

425 000 namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 36,59 miljoni sertifikātu, uzņēmumu u.c. īpašumu iegādei - 7,13 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,43 miljoni sertifikātu, 1,52 miljonu hektāru lauku zemes un 15 300 hektāru pilsētu zemes izpirkšanai un privatizācijai - 15,44 miljoni sertifikātu.

Ārējās tirdzniecības deficīts pieaudzis par 20,7%

DELFI  07/13/06    Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums šī gada piecos mēnešos pieaudzis 20,7% jeb 602,8 miljoniem latu lielāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā, un tā vērtība sasniedza 3,5 miljardus latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Latvijas eksporta vērtība maijā salīdzinot ar eksporta rādītājiem gadu iepriekš pieaugusi par 10,1% jeb 25 miljoniem latu, sasniedzot 271,4 miljonus latu. Savukārt importa vērtība gada laikā pieaugusi par 27,9% jeb 110,5 miljoniem latu, sasniedzot 506 miljonus latu.

Šī gada maijā salīdzinot ar aprīli eksporta vērtība pieaugusi par 5,0% jeb 12,9 miljoniem latu. Bet importa vērtība maijā salīdzinot ar aprīli pieaugusi par 10,3% jeb 47,3 miljoniem latu.

CSP informē, ka šī gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ievērojami pieaudzis ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu – par 49,5%, lauksaimniecības un pārtikas preču – par 39,6% un plastmasas un to izstrādājumu – par 38,8% eksports.

Turpretī samazinājies minerālproduktu eksports – par 36,4%, papīra masas no koksnes; papīra un kartona – par 6,3%, koka un koka izstrādājumu – par 3,1% eksports.

Savukārt importa apjomi šī gada piecos mēnešos pieauguši dažādiem gatavajiem izstrādājumiem (tai skaitā mēbelēm) – par 52,1%, satiksmes līdzekļiem – par 48,5%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumiem – par 30,6%. Taču samazinājās koka un koka izstrādājumu imports – par 3,1%.

Latvijā ir viszemākā minimālā alga starp ES dalībvalstīm

LETA  07/13/06    Šā gada janvārī 18 no 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija ar likumu noteikta minimālā alga, liecina Eiropas Statistikas biroja "Eurostat" dati.

Viszemākā minimālā alga starp ES dalībvalstīm ir Latvijā.

Taču noteiktais minimālās algas apjoms ir atšķirīgs - no 129 eiro (90,66 latiem) mēnesī Latvijā līdz 1503 eiro (1056,31 latiem) mēnesī Luksemburgā.

Šīs valstis var nosacīti iedalīt trijās grupās.

2006.gada janvārī valsts noteiktā minimālā alga mazāka par 300 eiro (210,84 latiem) bija šādās valstīs: Latvijā - 129 eiro (90,66 lati) mēnesī, Lietuvā - 159 eiro (111,74 lati) mēnesī, Slovākijā - 183 eiro (128,61 lati) mēnesī, Igaunijā - 192 eiro (134,93 lati) mēnesī, Polijā - 234 eiro (164,45 lati) mēnesī, Ungārijā - 247 eiro (173,59 lati) mēnesī un Čehijā - 261 eiro (183,43 lati) mēnesī.

Minimālā alga 400 eiro (281,12 latu) un 700 eiro (491,96 latu) robežās noteikta Portugālē - 437 eiro (307,12 lati) mēnesī, Slovēnijā - 512 eiro (359,83 lati) mēnesī, Maltā - 580 eiro (407,62 lati) mēnesī, Spānijā - 631 eiro (443,46 lati) mēnesī un Grieķijā - 668 eiro (469,47 lati) mēnesī.

Minimālā alga lielāka par 1200 eiro (843,36 latiem) mēnesī noteikta Francijā - 1218 eiro (856,01 lati) mēnesī, Beļģijā - 1234 eiro (867,26 lati) mēnesī, Apvienotajā Karalistē - 1269 eiro (891,85 lati) mēnesī, Nīderlandē - 1273 eiro (894,66 lati) mēnesī, Īrijā - 1293 eiro (908,72 lati) mēnesī un Luksemburgā - 1503 eiro (1056,31 lati) mēnesī.

Salīdzinājumam - valdības noteiktā minimālā alga ASV 2006.gada janvārī bija 753 eiro (529,21 lati) mēnesī.

ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras arī minimālo algu pelnošo darbinieku īpatsvars.

2004.gadā viszemākais šādu darbinieku īpatsvars bija Spānijā (0,8%). Apvienotajā Karalistē minimālās algas saņēma 1,4% darbinieku, Maltā - 1,5%, Slovākijā - 1,9%, Čehijā un Slovēnijā - 2% darbinieku.

Augstāks minimālās algas pelnošo darbinieku īpatsvars bija Ungārijā (8%), Lietuvā (12,1%), Francijā (15,6%), bet vislielākais īpatsvars konstatēts Luksemburgā - 18%.

ASV rādītājs ir 1,4%.

VID pusgadā nodokļos iekasējis 1,59 miljardus latu

DELFI  07/14/06    Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada pirmajā pusgadā nodokļos iekasējis 1,59 miljardu latu, kas ir par 340,32 miljoniem latu jeb 27,1% vairāk kā 2005.gada attiecīgajā periodā un par 143,54 miljoniem latu jeb 9,9% vairāk kā bija plānots, portālu "Delfi" informēja VID Komunikāciju nodaļā.

Salīdzinot ar 2005.gada pirmo pusgadu, ievērojams pieaugums ir uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, kas iekasēti 131,19 miljonu latu apmērā un ir par 39,05 miljoniem latu jeb 42,4% vairāk nekā pērn. VID norāda, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu pirmajā pusgadā būtiski ietekmēja nodokļu maksātāju veiktās piemaksas par 2005.gadā gūto peļņu.

Savukārt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi iekasēti 420,48 miljonu latu apmērā, kas ir par 123,43 miljoniem latu jeb 41,6% vairāk.

Tāpat būtiski pieauguši azartspēļu un izložu, kā arī vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi. Proti, pirmais iekasēts 7,23 miljonu latu apmērā, un tas ir par 2,40 miljoniem latu jeb 49,8% vairāk, bet vieglo automobiļu un motociklu nodoklis iekasēts 6,05 miljonu latu apmērā, un tas ir par 1,86 miljoniem latu jeb 44,3 % vairāk kā 2005.gada attiecīgajā periodā.

Ieņēmumus no vieglo auto un motocikļu nodokļa ieņēmumiem VID skaidro ar pirmo reizi reģistrēto jauno vieglo transportlīdzekļu skaita pieaugumu. Savukārt azartspēļu un izložu nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar grozījumiem likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", kas nosaka no katras iekārtotās vai uzstādītas azartspēļu tiešās norises vietas iekasējamā nodokļa pieaugumu no šī gada 1.janvāra.

Ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, ir arī, iekasējot sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 299,03 miljonu latu apmērā, un tas ir par 60,72 miljoniem latu jeb 25,5% vairāk, turpretī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasētas 457,59 miljonu latu apmērā un ir par 91,24 miljoniem latu jeb 24,9% vairāk.

Akcīzes nodoklis pirmajā pusgadā iekasēts 166,18 miljoni latu apmērā, kas ir par 23,34 miljoniem latu jeb 16,3% vairāk nekā pērn. Lielākais ieņēmumu pieaugums no akcīzes nodokļa ir par alkoholiskajiem dzērieniem –iekasēts 34,77 miljoni latu, kas ir par 8,29 miljoniem latu jeb 31,3% vairāk, un tas skaidrojams ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2006.gada 1.janvāra, kā arī alkohola realizācijas apjoma pieaugumu.

Savukārt, par tabakas izstrādājumiem akcīzes nodoklis iekasēts 21,30 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,94 miljoniem latu jeb 16,0% vairāk, par naftas produktiem – 103,44 miljoni latu, kas ir par 11,69 miljoniem latu jeb 12,7% vairāk.

Valsts pamatbudžetā pirmajā pusgadā iekasēti 832,35 miljoni latu, kas ir par 187,57 miljoniem jeb 29,1% vairāk nekā pērn tādā pat laika posmā.

Savukārt muitas nodoklis iekasēts 9,80 miljonu latu apmērā, kas ir par 0,72 miljoniem latu jeb 7,9% vairāk kā 2005.gada attiecīgajā periodā, valsts (pašvaldību) nodevas un maksājumi – 45,89 miljoni latu, sodi un sankcijas – 6,75 miljoni latu, bet pārējie nenodokļu ieņēmumi sastāda 2,15 miljonus latu. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 5,78 miljoni latu, kas ir par 0,79 miljoniem latu jeb 15,8% vairāk nekā pērn.

Iedzīvotāji migrē uz Pierīgas pilsētām

Līga Nestere,  NRA  07/14/06    Iedzīvotāju skaits gada laikā visstraujāk palielinājies netālu no Rīgas esošajās pilsētās, liecina Neatkarīgās aprēķini, taču pašā galvaspilsētā iedzīvotāju skaits ir sarucis. Tikai trīspadsmit Latvijas pilsētās un novados pagājušā gada laikā iedzīvotāju skaits pieauga, pārējās 64 pilsētās un novados iedzīvotāju kļūst arvien mazāk, aprēķināja Neatkarīgā, vadoties pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu 2006. gada 1. janvārī, salīdzinot tos ar iedzīvotāju skaitu 2005. gada 1. janvārī. Ikšķiles novadā gada laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 2,7 procentiem – tas ir vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētās un pilsētnovados. Arī Baložos, Baldones lauku teritorijā, Saulkrastos ar lauku teritoriju, Salaspils novadā, Siguldas novadā šā gada sākumā dzīvoja vairāk cilvēku nekā pirms gada.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis Neatkarīgajai uzsvēra, ka Ikšķilē pēdējos gados ļoti strauji pieauguši privāto māju būvniecības apjomi. Viņš uzskata, ka tas notiek vairāku iemeslu dēļ, piemēram, līdz Rīgai un Ogrei ir tuvu, novadā sakārtota infrastruktūra, blakus Daugava un skaista daba, turklāt zeme nav tik dārga kā Jūrmalā. Līdz Rīgai iespējams nokļūt ne tikai pa galveno maģistrāli, kas savieno Rīgu ar Daugavpili, bet arī caur Ulbroku vai šķērsojot Daugavu pa Daugavas HES tiltu.

J. Rudzītis pieļauj, ka Ikšķilē varētu būt mazāka birokrātija nekā lielajās pilsētās un arī tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc cilvēki dzīvesvietu lūko tieši Ikšķilē.

"Iedzīvotāju skaita palielinājums mums rada arī papildu problēmas. Uz Ikšķili pārceļas dzīvot daudz jaunu ģimeņu, līdz ar to mums jādomā par to, kā nodrošināt pieprasījumu pēc izglītības iestādēm – skolas un bērnudārziem," sacīja J. Rudzītis.

Siguldas novadā, kas pērn kļuvis par gandrīz 0,7% tajā dzīvojošo bagātāks, viss esot īpašs, Neatkarīgajai sacīja Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis, tā skaidrodams, kāpēc Siguldā iedzīvotāju skaits pieaug pretstatā

64 Latvijas pilsētām un novadiem, kuros iedzīvotāju skaits sarūk.

"Cilvēki straumēm plūst uz Siguldu. Un ne tikai no apkārtējiem pagastiem, bet pat no smacīgās Rīgas. Šajā karstajā vasarā Siguldas priekšrocības ir īpaši jūtamas, jo vakar Rīgā gaiss dienas vidū sakarsa pāri +30 grādiem pēc Celsija, bet pie mums bija daudz patīkamāk – + 24 grādi pēc Celsija," jokoja T. Puķītis.

Siguldas priekšrocības ir arī tās skaistā daba, Gaujas tuvums, infrastuktūra, atpūtas iespējas un bagātīga kultūras dzīve.

Tikpat kā iedzīvotāju skaits nav mainījies Vangažos, Jūrmalā, Jelgavā. Rīga gada laikā pazaudējusi 0,5% savu iedzīvotāju.

No desmit pilsētām un novadiem, kuros tajā dzīvojošo skaits sarucis viskrasāk, piecas atrodas Latgalē. Tomēr nu jau vairs nevar apgalvot, ka iedzīvotāji pamet tikai Latgali vien – arvien mazāk cilvēku dzīvo arī Kurzemes un Vidzemes pilsētās.

Tomēr vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp pilsētām un novadiem ir Liepājas rajona Sakas novadā. Domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons Neatkarīgajai atzina, ka cilvēki, īpaši gados jaunākie, pamet laukus un dodas uz pilsētu. "Vecie cilvēki nomirst, bet vietā neviens nepaliek. Laukos nav darba, ko vēlētos darīt gados jauni cilvēki, tāpēc viņi pārceļas uz pilsētu. Tajā pašā laikā Pāvilostā darba roku trūkst," bilda U. Kristapsons.

Latvijas bagātākajās pilsētās, kurās pašvaldību nodokļi uz vienu iedzīvotāju 2004. gadā bija vislielākie – Ventspilī un Rīgā –, iedzīvotāju skaits ir samazinājies. Ventspilī par nepilnu pusprocentu, bet Rīgā par vairāk nekā pusprocentu.

(Ne-)iecietībā un (ne-)sadzīvē...

‘Rīgas praida’ rīkotāji: gājiens veicinās sabiedrības atvērtību

LETA  07/07/06    22.jūlijā plānotais gājiens "Rīgas praids" veicinās sabiedrības atvērtību, piektdien preses konferencē norādīja gājiena rīkotāji.

"Mēs gribam panākt, lai valsts iedzīvotāji justos vienādi, brīvi un aizsargāti", sacīja lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes locekle Linda Freimane.

Gājiena rīkotāji kategoriski noraidīja domu, ka tas vairos neiecietību vai apdraudēs sabiedrību. Latvijā arī nepieciešams šāds gājiens, lai pierādītu sabiedrībai, ka seksuālo minoritāšu pārstāvji ir neatņemama sabiedrības sastāvdaļa, norādīja pasākuma rīkotāji.

19.jūlijā notiks Draudzības dienas, kurās mērķis būs izglītot sabiedrību, politiķus un dažādu profesiju pārstāvjus par diskriminācijas draudiem seksuālo minoritāšu kopienai un citām sabiedrības grupām.

Viesnīcā "Reval Hotel Latvija" tiks atklāts preses un informācijas centrs, kurā varēs iegūt būs informāciju par iecerētajiem pasākumiem.

Piektdien 21.jūlijā paredzēti semināri par homoseksualitātes jautājumiem, diskrimināciju darba tirgū uz seksuālās orientācijas pamata, kā arī par veselīgas seksualitātes mītiem hroniku un faktiem. Paralēli izglītojoši informatīvajiem pasākumiem notiks arī izklaidējoši pasākumi.

Vairākas nevalstiskās organizācijas piedalīsies semināros un citās aktivitātēs, lai paustu savu solidaritāti cīņā par seksuālo minoritāšu tiesībām un cilvēktiesībām Latvijā, to skaitā Latvijas Ģimenes centrs, Latvijas Psihoterapeitu biedrība, Sabiedriskās politikas centrs "Providus", kā arī interneta portāli "politika.lv" un "dialogi.lv".

Draudzīgo dienu pasākumos un "Rīgas praidā" piedalīsies arī pārstāvji no Zviedrijas, Dānijas, Austrijas kā arī pārstāvji no Eiropas Parlamenta.

Attiecībā uz seksuālo minoritāšu gājiena norises vietu, tā rīkotāj norādīja, ka Rīgas Domei nav juridiska pamatojuma tam, lai šo gājienu neatļautu rīkot Rīgas centrā. "Mēs gribām rīkot gājienu Rīgas centrā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, lai cilvēki to redzētu", sacīja Freimane.

Jau ziņots, ka 22.jūlijā paredzēts seksuālo minoritāšu gājiens "Rīgas praids 2006". Gājienu paredzēts sākt no Anglikāņu ielas un Poļu gātes krustojuma, šķērsot 11.novembra krastmalu un turpināt pa 11.novembra krastmalas gājēju zonu līdz kuģīša "Vecrīga" pieturai pie Akmens tilta.

Ja gājiens netiks atļauts" Praida" rīkotāji lēmumu apstrīdēs tiesā. Tāpat arī Freimane norādīja uz to, ka gājiena rīkotājus baidot iespējamās sadursmes ar "Praida" pretiniekiem, taču bailes nevarot būt par iemeslu, lai necīnītos par demokrātiju.

Tāpat arī konferencē izskanēja viedoklis, ka politiķiem būtu jāapzinās sava atbildība paužot viedokli, jo politiķi ar saviem izteikumiem un darbībām ļauj pastāvēt agresivitātei sabiedrībā.

"Rīgas praida" organizētāji aicina politisko, reliģisko, ekstrēmistisko organizāciju līderus paust sapratni un iecietību pret dažādo un atturēties no aicinājumiem uz vardarbību pasākuma "Latvijas - Rīgas praids 2006" laikā.

Cilvēka cena: 100— 200 eiro

Vilis Kasims,  Diena  07/10/06    Cilvēku tirdzniecības problēma Latvijā ir satraucošāka, nekā apgalvo oficiālās institūcijas.

Uz Dāniju un Nīderlandi viņas brauca, lai kļūtu par prostitūtām. Labprātīgi. Uzskatot, ka tas ir labāk nekā sēdēt trūkumā un bez darba tepat Latvijā. Laba peļņa ar minimālu piepūli. Tomēr īstenība izrādījās krietni skarbāka. Sešas sievietes, kuras no Jēkabpils 2002. un 2003.gadā uz ārzemēm devās, lai pārdotu savu ķermeni, suteneri regulāri bija iekaustījuši, drīz vien liekot saprast, kāda ir viņu īstā vieta — verdzība.

Tā notikušo ar jēkabpilietēm raksturo Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) cilvēku tirdzniecības izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa. "Suteneri pārkāpa visas robežas," viņš teic. Neredzot citu izeju, sievietes lielākoties pacieš ņirgāšanos par sevi. Tomēr šīm sešām no suteneru valgiem izdevās izbēgt un paziņot par notikušo Nīderlandes policijai, kas sadarbībā ar Latvijas kolēģiem 26.jūnijā aizturēja 1979.gadā dzimušu vīrieti aizdomās par sieviešu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Viņa "sadarbības partneris" jau sēž aiz restēm Nīderlandē.

Tas nebūt nav pirmais šāds gadījums Latvijā. Kopš 2000.gada, kad Latvijas likumdošanā tika definēts cilvēku tirdzniecības jēdziens, saistībā ar šo noziedzīgo nodarījumu ierosinātas 103 krimināllietas, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) statistika. A.Vaišļa norāda, ka vervētāji parasti ir upuriem pazīstami cilvēki, kas par katru "piegādi" saņem "televizora cenu" — 100—200 eiro. Taču bijuši gadījumi, kad sievietes pārdotas seksa verdzībā arī par pieciem latiem. Vervētājiem gan "darbā" jāiesaista aizvien plašāks paziņu loks, jo "tās sievietes, kas reiz tur pabijušas, parasti neatgriežas", saka A.Vaišļa.

Cilvēku tirdzniecības problēmu Latvijā uzsvēris arī ASV Valsts departaments (VD) savā ziņojumā par situāciju cilvēktiesību jomā. Latvija jau vairākus gadus pēc kārtas ir iekļauta 2.līmeņa valstu grupā, kas nozīmē, ka valsts neatbilst Cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzības aktā noteiktajām minimālajām prasībām. A.Vaišļa Dienai teic, ka situācija Latvijā patiesībā ir labāka, nekā varētu spriest pēc ziņojuma. Tam piekrīt arī IeM Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece Laura Karnīte.

"Cilvēku tirdzniecības problēma Latvijā ir aktuālāka, nekā to nereti norāda oficiālās institūcijas," citās domās ir resursu centra sievietēm Marta sociālā darbiniece Eva Beinaroviča. Kopš 2000.gadā veiktā Starptautiskās Migrācijas organizācijas (SMO) pētījuma par cilvēku tirdzniecību Baltijā nav bijis citu tik augsta līmeņa pētījumu, kas ļautu precīzi novērtēt Latvijas situāciju šajā jomā. Tajā konstatēts, ka Baltijas valstīs kopumā par cilvēku tirdzniecības upuriem ik gadu kļūst ap 10 000 cilvēku.

Sociālās rehabilitācijas programmā sievietēm tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts, juridiskas konsultācijas, kā arī cita praktiska un morāla palīdzība, kas varētu palīdzēt upuriem pārvarēt piedzīvotā cēloņus un sekas, Dienai paskaidroja E.Beinaroviča. Viņa norāda, ka cietušās sievietes bieži vien atgriežas morāli sagrautas un bez elementārām sociālajām iemaņām, kas var liegt viņām pašām atsākt pilnvērtīgu dzīvi. Situācijas labošanai un sieviešu izglītošanai šogad SMO ir paredzējusi rīkot arī divas vasaras nometnes maznodrošinātām sievietēm un bezdarbniecēm par cilvēku tirdzniecības riskiem.

***

Fakti Latvijā

Latvijā ierosinātās krimināllietas un sāktie kriminālprocesi

Nosūtīšana seksuālai izmantošanai; Cilvēk tirdzniecība

2004.g. 26 4

2005.g. 17 6

2006.g. 6 2

Dati: Valsts policija un Iekšlietu ministrija

Finansējums (2006)

Valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai — Ls 478 144

To paredzēts izlietot

Nepilngadīgo lietu inspekcijas dienesta attīstīšanai Ls 360 144

Valsts apmaksātas sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai Ls 75 000

Tālākizglītības kursu programmas veidošanai Ls 16 000

Sabiedrību izglītojošu materiālu sagatavošanai un publicēšanai Ls 15 000

Rehabilitācijas pasākumiem varmākām Ls 5000

Palīdzības sniegšanai citu valstu pilsoņiem, kas par cilvēku tirdzniecības upuriem kļuvuši Latvijā Ls 5000

Speciālistu sagatavošanai darbam ar cietušajām personām Ls 2000

«Praida» maršrutu izlems Rīgas Dome

Apollo  07/11/06    Šodien, 11.jūlijā, «Draudzības dienu» un «Rīgas Praida» rīkotāji – Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība «Mozaīka» un «Rīgas praids» – tikās ar Rīgas Domi, kas drīzumā lems par 22.jūlijā paredzēto gājienu un tā maršrutu.

LGBT un viņu draugu apvienības «Mozaīka» valdes locekle Linda Freimane pēc tikšanās Rātsnamā sacīja, ka saruna bija ļoti konstruktīva, tajā piedalījās arī drošības dienestu pārstāvji un tika meklēts no sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa piemērotākais gājiena maršruts.

Linda Freimane uzsvēra, ka visu interesēs ir, lai šis gājiens norit miermīlīgi un no drošības viedokļa ir labi organizēts, un pateicās Rīgas Domei, ka gājiena organizatoru viedoklis tika uzklausīts. «Praida» rīkotāji Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība «Mozaīka» un «Rīgas praids» atgādināja, ka ir elastīgi attiecībā uz gājiena maršrutu un neuzstāj uz kādām konkrētām ielām vai laukumiem. Vienīgā «Praida» rīkotāju vēlme ir tā, lai gājiens norisinātos Rīgas centrā. 

Komisija par sapulču, gājienu un piketu rīkošanu pieņems lēmumu par Praida gājienu un tā maršrutu nākamajā nedēļā likumā paredzētajā kārtībā.

Valsts nespēj palīdzēt nelaimē nonākušajiem somāliešiem

Gunta Sloga,  Diena  07/11/06    Gandrīz gadu pavadījuši Olaines nometnes šaurībā, nelegāli ieceļojušie somālieši pirmdien izbaudīja iespējas izkustēties brīvā dabā bērnu aprūpes namā Zvannieki. Pateicoties saimnieku pretimnākšanai, bezizejā nonākušie afrikāņi šeit raduši pagaidu patvērumu. Afrikāņiem, kam pagājušajā nedēļā beidzās aizturēšanas termiņš, nav ne iztikas līdzekļu un pajumtes, ne dokumentu. Pagaidām varas iestādes neziņā plāta rokas par izveidojušos situāciju.

"Viss, ko mēs vēlamies, ir, lai jūs saprastu, ka mēs arī esam cilvēki," saka Saleams Jusufi Ibrahims, kurš pēc atbrīvošanas no Olaines nelegālo imigrantu nometnes un palikšanas uz ielas kopā ar sešiem biedriem radis patvērumu bērnu aprūpes namā Zvannieki. Viņu stāsts ir apliecinājums tam, ka valsts nav iemācījusies iejusties pēkšņā krīzes situācijā nonākušu cilvēku ādā un sociālā sistēma šādā situācijā nav spējīga reaģēt, uzskata imigrācijas jomas pārzinātāji. Ņemot vērā to, ka nākotnē Latvijā gaidāmas vēl plašākas imigrantu plūsmas, kas līdzi nesīs daudz tādu gadījumu, valstij jādomā, kā risināt šīs problēmas, uzsver Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Zvannieku saimniece Sandra Dienai stāsta, ka septiņus afrikāņus sestdienas vakarā atraduši uz soliņa Esplanādē. Piektdien Valsts robežsardze (VR) nolēma šīs personas atbrīvot, jo bija beidzies viņu aizturēšanas termiņš. Cilvēkiem bez iztikas līdzekļiem un dokumentiem pajumte bija jāmeklē pašiem. Viņi sestdien devušies uz naktspatversmi, kur pieprasīta medicīniskā izziņa, ko varēja saņemt tikai pirmdien.

Cilvēktiesību eksperti jau iepriekš Dienai uzsvēruši, ka notikušais atspoguļo nepilnības valsts likumdošanā. I.Mežs uzsver, ka runa ir arī par valsts atbildības izpratni. Līdz šim esot bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēki nonāk līdzīgā situācijā.

"Principā šie cilvēki tiek stumti uz nozieguma izdarīšanu," saka I.Mežs. Pat ja viņi gribētu atgriezties Somālijā, tuvākajos mēnešos viņi to nevarēs izdarīt, saka migrācijas eksperts, uzsverot, ka afrikāņiem vajadzēs ilgu laiku, lai iegūtu ceļošanai derīgus dokumentus. VR uzsver, ka līdz šim viņu identitāti nav bijis iespējams noteikt. Tā kā viņiem Latvijā atteikts patvērums, viņi uzskatāmi par nelegāli ieceļojušiem. Viņus nevar izraidīt, jo nav zināms, no kuras valsts viņi ieradušies.

Mācītājs Juris Cālītis, kura aprūpētajā Zvannieku namā Diena pirmdien satika somāliešus, ir izbrīnīts, ka šādā krīzes situācijā nonākušam cilvēkam neviena valsts institūcija nav spējīga sniegt palīdzību. "Jārēķinās, ka tas būs aizvien biežāk. Tā ir maksa par mūsu labklājību," saka I.Mežs. Augot labklājībai, augs arī migrantu skaits.

Labklājības ministrija atzina, ka pašeizējā likumdošana tai neuzliek par pienākumu palīdzēt šādiem cilvēkiem. Premjera Aigara Kalvīša (TP) pārstāvis Arno Pjatkins pirmdien atzina, ka šis ir bezprecedenta gadījums un skaidrībā ir jātiek, taču tūlītēju atbildi sniegt nevarot. Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars solījās lemt par iespējamajām izmaiņām likumdošanā, ziņo BNS.

Tikmēr J.Cālītis sola, ka somālieši paliks Zvanniekos līdz brīdim, kamēr situācija atrisināsies un palīdzēs viņiem kā spēs. Paši somālieši pirmdienas pievakarē draudzīgi ar nama bērniem spēlēja volejbolu un peldējās tuvējā ezerā. "Gribu pateikt paldies Jurim [Cālītim] par palīdzību. Neviens cits mums roku nepasniedza," sacīja Saleams.

IeM: praida laikā iespējamas masu nekartības

DELFI  07/12/06    Iekšlietu ministrijas (IeM) rīcībā ir informācija, ka 22.jūlijā paredzētā seksuālo minoritāšu gājiena "Rīgas praids 2006" laikā notiks vērienīgas nekārtības.

Iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara palīgs Krists Leiškalns portālam "Delfi" sacīja, ka pagaidām nekāda sīkāka informācija par iespējamam nekārtībā netiks sniegta. Leiškalns uzsvēra, ka ir pāragri runāt arī par drošības nodrošinājumu – cik sarežģīti būs nosargāt kārtību gājiena laikā.

Ministra palīgs norādīja, ka sīkāka informācija par drošības pasākumiem būs pieejama pēc tam, kad Rīgas dome būs skaņojusi "Rīgas praids 2006" maršrutu.

Jaundžeikara telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" prognozēja, ka nekārtību ziņā minoritāšu gājiens pārspēs leģionāru atceres pasākumu 16.martā.

Jaundžeikars, tiekoties ar apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Saeimas frakciju, norādīja, ka šajā gadījumā situācijas saasināšana ir [Džordža] Sorosa interesēs.

Jau ziņots, ka 22.jūlijā paredzēts seksuālo minoritāšu gājiens "Rīgas praids 2006". Pasākuma organizatori ar domi pagaidām vēl nav vienojušies par gājiena maršrutu. Taču iepriekš izskanējusi informācija, ka tas notiks pilsētas centrā.

Septiņi somālieši

Laila Pakalniņa,  Diena  07/12/06    Lai cilvēks kļūtu par tukšumu, nav jāmeklē burvju mākslinieks, bet jāatbrauc uz Latviju. Un jālūdz piešķirt patvērumu. Nepaies ne gads nelegālo imigrantu nometnē, kad mērķis izgaist būs sasniegts.

Jūs nokļūsiet uz parka soliņa bez dokumentiem, bez iztikas līdzekļiem, bez iespējas kaut kur pārnakšņot, bez iespējas strādāt un tātad principā — bez iespējas dzīvot. Vienīgais, ko jums iedos, būs pusgadu derīgs izbraukšanas dokuments, kas gan ļauj no Latvijas izbraukt, bet nenosaka, ka jums kādā valstī ļaus iebraukt. Respektīvi, sešu mēnešu laikā jums atļauts izčibēt kaut kur starp Latvijas un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, Latvijas un Krievijas, Latvijas un Baltkrievijas robežu. Ja būtu nauda, kuras gan nav un kuru nav legālas iespējas nopelnīt, varētu nopirkt biļeti Rīga—Nekuriene, jo šāda izceļošanas atļauja taču ietver sevī kaut kādas citā dimensijā esošas Nekurienes pastāvēšanu. Taču tā kā naudas nav, ir jāapzinās — jūsu vairs nav. Un, ja mērķis ir bijis izkūpēt, tad nu tas ir sasniegts. Proti, oficiāli darīt nedrīkst neko, atliek darīt tikai to, kas ir neoficiāli. Latvijas likumdošana šādi izgaisināja septiņus somāliešus (tai skaitā trīs nepilngadīgos), par kuriem Latvijas varas iestādes pat nevar apgalvot, ka viņi ir somālieši. Lai gan viņi Latvijā, visticamāk, neieradās ar mērķi izgaist, bet gan, kā paši apgalvo, ceļot tālāk uz Zviedriju vai Norvēģiju. Taču tas nenozīmē, ka mūsdienu pasaulē nav cilvēku, kuriem izgaišana nebūtu izdevīga. Piemēram, tieši šāds taču ir dažādu jomu noziedznieku ideālais statuss — nebūt oficiāli jeb būt tikai fiziski.

Lai gan tas, kas ir noticis ar šiem septiņiem bēgļiem, ir acīmredzams absurds, diemžēl tā nav nekāda nejaušība. Sistēmas kroplību, kas valda Latvijas likumdošanā un cilvēku galvās, pierāda katrs solis, kas tiek sperts, lai kaut ko darītu šo bēgļu labā.

Tā, beidzoties termiņam, līdz kuram somālieši varēja uzturēties nelegālo imigrantu nometnē Olainē, Valsts robežsardze vērsās tiesā, lūdzot pagarināt šo termiņu. Tiesa atteicās šo lietu izskatīt, jo nebija nodrošināta iespēja sazināties ar somāliešiem, kas runā amhru valodā. Tā amhru valodā runājošie afrikāņi pat bez jebkādas intuitīvas nojausmas par to, kā Latvijā izdzīvot, nonāca uz ielas.

Sestdien viņi devās uz naktspatversmi, kur viņiem pieprasīja medicīnisku izziņu, ko sestdien viņi dabūt nevarēja.

Septiņu cilvēku izdzīvošana nonāca tiešā atkarībā no cilvēku labestības. Mūsu un mūsu valsts sirdsapziņai par lielu atvieglojumu viņi negāja bojā, jo viņus izglāba mācītāja Jura Cālīša pārziņā esošais aprūpes nams Zvannieki.

Taču diemžēl pavisam droši nevar teikt, ka nu valstij ir sagādāts laiks, lai atrisinātu šo nenormālo situāciju, bet septiņiem somāliešiem tikmēr jumts virs galvas. Jura Cālīša solījums, ka somālieši varēs palikt Zvanniekos tik ilgi, kamēr būs nepieciešams, acīmredzot nepatīk Veczvannieku māju īpašniekam Jānim Ezergailim. Biedrības pārstāvji neesot lūguši viņa piekrišanu izmitināt nelegālos imigrantus šajā īpašumā, un viņš vērsīsies pie sava advokāta, lai konsultētos par situācijas risinājumu. Nešaubos, ka advokāts spēs prasmīgi pielietot Latvijas likumus pret cilvēkiem, kuriem šajā zemē nav pilnīgi nekādu tiesību. Skumji, ka īpašniekam ienāca prātā vērsties tikai pie advokāta un nevis pie savas sirdsapziņas. To pašu gribētos teikt arī par Skujenes pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Seksti, kurš gatavs vērsties pagasttiesā par nelegālo imigrantu izmitināšanas gadījumu. Zvannieku gadījums liek nodrebēt no sajūtas, ka esam aizgājuši par tālu, jo ar likumu (varu) esam gatavi apkarot cilvēcību. Nepietiek ar to, ka likums nevar palīdzēt cilvēkam. Likumu grib izmantot pret tiem, kas palīdz. Pēc būtības tas jau sāk atgādināt filmas par Otro pasaules karu.

Ne velti somālieši ir septiņi. Kā pasakā. Neviens jau īsti par viņiem neko nezina. Bet par Latvijas valsti un tās cilvēkiem mēs tagad zinām vairāk. Un uzzināsim vēl.

P.S. Otrdien pievakarē kļuva zināms, ka valsts iestādes atkārtoti piešķīrušas somāliešiem patvēruma meklētāja statusu un viņi uz laiku varēs dzīvot patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki. Labi, ka tā, tomēr kāpēc viņi bija jāizmet uz ielas, lai ierēdņi pēc četrām dienām saprastu, ka, neraugoties uz likumiem un tiesas lēmumiem, somālieši tomēr eksistē?

Somāliešiem atjauno patvēruma meklētāju statusu

Jānis Zvērs,  NRA  07/12/06    Pagājušajā nedēļā no Olaines nelegālo imigrantu nometnes atbrīvotie septiņi somālieši jau trešo dienu atrodas bērnu aprūpes namā Zvannieki Cēsu rajonā. Valsts robežsardze (VRS) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vakar atkārtoti piemērojusi septiņiem somāliešu bēgļiem patvēruma meklētāja statusu.

Statuss piešķirts, pamatojoties uz somāliešu atkārtoto iesniegumu bēgļu lietu apelācijas padomei. Iesniegums jāizskata līdz 21. jūlijam. "Tieslietu ministrijas bēgļu lietu apelācijas padome ceturtdien izskatīs somāliešu atkārtoto apelācijas sūdzību – lemsim, vai piešķirt viņiem bēgļu statusu. Ja spriedums būs noraidošs, robežsardzei vajadzēs lemt, kā izraidīt viņus no valsts," sacīja bēgļu lietu apelācijas padomes vadītājs Oskars Galanders. Somāliešiem izsniegti patvēruma meklētāja personas dokumenti. Viņus izmitinās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki, taču pašlaik viņi patvērušies bērnu aprūpes namā Zvannieki. "Uzzinājām, ka viņi nonākuši bezizejas situācijā – sēž parkā, tādēļ nolēmām palīdzēt. Viņi šeit palīdz – pļauj zāli, tīra māju," sacīja Zvannieku saimniece Sandra Dzenīte. Pašreiz Zvanniekos uzturas 20 dažādus dzīves ceļus gājuši bērni vecumā no 2 līdz 23 gadiem, kas dzīvo kopā kā viena liela ģimene. "Ārzemnieki pie mums ir pirmoreiz – jūtamies pagodināti! Tā bērniem ir lieliska pieredze," sacīja S. Dzenīte. "Būtu ārprātīgi viņus sūtīt atpakaļ. Jāprot sniegt palīdzīgu roku bēgļiem, kaut vai tāpēc, ka kara laikā arī daudzi latvieši devās bēgļu gaitās.

Septiņiem somāliešu bēgļiem Latvijā piešķir patvērumu

DELFI  07/13/06    Bēgļu lietu apelācijas padome piešķīrusi bēgļu statusu septiņiem somāliešu, portālu "Delfi" informēja Tieslietu ministrijas pārstāve Jana Saulīte.

Septiņiem somāliešiem piešķirts alternatīvais statuss. Tas nozīmē, ja personas nevar pretendēt uz bēgļa statusu, tām var piešķirt alternatīvo aizsardzības formu, ja mītnes zemē draud nāves sods, spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ un ja personām ir nepieciešama aizsardzība, bet tās nevar atgriezties dzimtenē.

Alternatīvais statuss somāliešiem tiks saglabāts līdz brīdim, kamēr nostabilizēsies situācija Somālijā.

Līdz šim somāliešiem bija piemērots patvēruma meklētāju statuss. Patlaban viņi atrodas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki". Iepriekš somālieši bija izvietoti Olaines nelegālo imigrantu nometnē.

Jau ziņots, ka sestdien no Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes "Olaine" tika atbrīvotas septiņas personas, kas apgalvoja, ka ir ieradušās no Somālijas. Personām bija beidzies Imigrācijas likumā paredzētais aizturēšanas termiņš un Rīgas rajona tiesa neizskatīja Valsts robežsardzes prasību par aizturēšanas termiņa pagarināšanu.

Sabiedrība prasa geju parādes aizliegumu

Ainārs Leijējs,  NRA  07/14/06    Seksuālo minoritāšu pasākuma organizatori vakar Rīgas domē iesniedza pieteikumu jauna gājiena maršruta saskaņojumam. Visu trīs šo gājienu rīkot gribošo sabiedrību starpā īstas vienotības nav, tāpēc arī nav brīnums, ka oficiālo pieteikumu kārtošana tām diez ko nesokas. Atrisinot savstarpējās nesaskaņas, sabiedriskās organizācijas Mozaīka, ILGA Latvija un Rīgas praids vienojušās par pasākuma vietu, informēja Mozaīkas biedrs, praida organizatoru pilnvarotais pārstāvis Oskars Lukašins. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija gan rada aizdomas, ka visas trīs šīs organizācijas nav gluži vienotas. Rīgas domes prasība tām bija atsaukt iepriekš iesniegtos gājienu pieteikumus, kuros detaļās tomēr bija atšķirības, un iesniegt vienu kopīgu dokumentu. Taču vēl vakar pašvaldībā bija iesniegts gājiena atteikums tikai no Mozaīkas, savukārt gājiena pieteikums – no ILGA Latvija.

Organizatoru pieteikumā gājiena maršruts sākas no Vērmanes dārza, turpinās pa Tērbatas ielu, tad nogriežas pa Dzirnavu ielu, tālāk – pa K. Barona ielu un atgriežas Vērmanes dārzā. Iepriekš starp organizācijām valdīja domstarpības par gājiena norises vietu un citiem jautājumiem, atzina O. Lukašins. Taču tagad, kā viņš apgalvoja, visas trīs organizācijas domē ir iesniegušas vienotu maršruta shēmu. Jāatgādina, ka iepriekš pieteikumus uz šī gājiena rīkošanu bija pieteikušas arī organizācijas Rīgas praids un Mozaīka. O. Lukašins skaidroja, ka iepriekšējais Mozaīkas iesniegums tiek anulēts automātiski, iesniedzot jauno pieteikumu. Taču viņa rīcībā nebija informācijas, vai arī Rīgas praida iesniegums ir zaudējis spēku. Rīgas dome par gājiena saskaņošanu lems trešdien.

Neatkarīgā jau rakstīja: iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars uzskata, ka nebūs iespējams garantēt drošību 22. jūlijā paredzētā seksuālo minoritāšu gājiena dalībniekiem. "Neviens pasākums līdz šim nav bijis tik bīstams no drošības viedokļa," atzina ministrs. Par šādiem ministra izteikumiem ILGA Latvija šodien grasās izplatīt paziņojumu, kurā pieprasīs Dz. Jaundžeikara demisiju.

Ar aicinājumu domei nesaskaņot seksuālo minoritāšu gājienu atklātu vēstuli izplatījis Klubs 415 un citas – kopumā 11 – sabiedriskās organizācijas. Savu aicinājumu tās pamato ar likuma Par sapulcēm, gājieniem, piketiem 15. pantu, kurā cita starpā minēts, ka sabiedrības drošības un tikumības vārdā gājienus var nesaskaņot.

Izglītībā un zinātnē...

Vai latviešu skolas būs jāpārveido?

Aija Cālīte, Latvijas Avīze  07/08/06   Nācis klajā "Sorosa fonda Latvija" un Eiropas Komisijas "Phare" finansēts pētījums "Daudzveidība ienāk latviešu skolās. Mazākumtautību bērnu integrācija latviešu skolu vidusskolu klasēs". Autori secinājuši, ka patlaban šādu skolēnu īpatsvars ir neliels, bet skolotāji nav sagatavoti strādāšanai ar cittautiešiem.

Viena no šā pētījuma autoru (M. Golubeva, I. Austers, M. Kovaļenko, I. Strode) minētajām tēzēm ir vērā ņemama: proti, neraugoties uz daudzajiem uzbrukumiem skolu reformai, viņi uzskata, ka "krievu" un "latviešu" skolas ir padomju laika tradīciju turpinājums, un patlaban izglītības sistēma ir ceļā uz šīs nošķirtības pārvarēšanu.

Prakse liecina, ka arvien vairāk cittautiešu vecāku jau no pirmās klases sūtīs savus bērnus skolās ar latviešu valodu. Tāpēc autoru skartais temats par etniskās situācijas maiņu šajās skolās ir ļoti nopietnas problēmas pieteikums. Taču tas pētīts tikai no viena skatpunkta: kā jūtas cittautietis (lasi – krievvalodīgais, jo pētījumā tādi cittautieši kā vāciešu, dāņu, arābu, angļu – parasti gan jaukto laulību – bērni, kas arī jau sāk iet šajās skolās, īpašu vērību neizpelnās). Pētītāji vēlējušies uzzināt, vai krievvalodīgos skolās neapdraud "latviešu nacionālisms", vai viņi nezaudē savu etnisko identitāti, vai latviešu skolotāji pret šiem jauniešiem neizturas kā citādi.

Taču autorus galvenokārt interesējis, kā jūtas minoritāšu pārstāvji un vai viņu problēmas saprot pārējie – klasesbiedri, skolotāji, vadība. Latviešu skolēnu aptaujas dati izmantoti vien salīdzinājumam.

Secinājumi ir pozitīvi: skolēni jūtas labi, neviens tautības dēļ īpaši pāri nedara, sekmes viņiem nav sliktākas, bieži pat labākas nekā klasesbiedriem. Krieviski viņi var runāt arī sadzīvē – no visiem aptaujātajiem, kuru vidū bija tikai 19,5% cittautiešu, 6,7% klasē un ar draugiem runā krievu valodā, bet 7,7% – vienlīdz latviski un krieviski. Taču skolotāji gan neesot izgājuši īpašus kursus darbam ar bērniem, kam latviešu valoda ir otrā, kā arī starpkultūru dialoga kursus. Nu jā, un etniskā identitāte arī zūdot – par maz latviešu skolās velta uzmanību krievu kultūrai. Taču daži skolotāji pētījuma veicējiem sacījuši, ka "skola varētu būt tā vieta, kur var mēģināt radīt kaut kādu kopīgu kultūras vidi, ne obligāti tieši latvisku". Ideja par to, ka skolai nevajadzētu būt "pārāk nacionālai", lai tajā labāk justos cittautieši, izskan vairākkārt.

Pagaidām cittautieši skolās ar latviešu mācību valodu ir reta parādība, taču varam paredzēt, ka šis process augs augumā un Latvijas izglītības sistēma būs jautājuma priekšā: kā un vai tai jāmainās, vai nelatviešu dēļ jāmaina akcenti visā mācību problēmā. Bet viens jautājums vispār palicis bez uzmanības: kā jūtas un jutīsies latviešu skolēni? Tas, ka pastāv atšķirības starp mentalitātēm, nav aizspriedumi, bet realitāte. Aktīvākie, skaļākie krievu jaunieši labi prot noteikt klases toni. Bet viņu latviešu klasesbiedri jūtas svešinieki savā skolā un klasē. Tā nav kritika, bet dzīves īstenība.

Latvijas iedzīvotāju etniskās proporcijas ir tādas, ka krievvalodīgajiem daudzos skolu mikrorajonos ir tik liels pārsvars, ka viņiem, izvēloties mācības latviešu skolās, itin viegli izdotos panākt jūtamu skaitlisku vairākumu. Holandē, kur politiķi vēlas novērst skolu segregāciju un panākt to, ka holandieši un cittautieši mācās vienā skolā, aprēķināts: ja pamattautības skolēnu skaits jūtami samazinās un bērni izjūt diskomfortu, vecāki bērnus pārvieto uz citām skolām un nošķirtība turpinās. Tāpēc viņi rūpīgi seko tam, lai labi justos ne tikai imigranti, bet arī vietējie.

Latvijas krievvalodīgā minoritāte proporcionāli ir tik liela, ka, mēģinot prognozēt tālākos sabiedrības procesus, mums nepieciešams konsultēties ar starptautiskiem minoritāšu jautājumu speciālistiem un lūgt padomu, kā risināt tik īpatnēju etnisko situāciju tā, lai, sargājot minoritāšu tiesības, tas nenotiktu uz pavisam nedaudz lielākā "vairākuma" labsajūtas, tiesību, kultūras tradīciju rēķina.

Sumina labākos zinātniski pētnieciskā darba izstrādātājus

Līga Nestere,  NRA  07/08/06    Jaunietes deviņu darbu konkurencē ieguva trešo vietu, trīssimt latu lielu naudas prēmiju un katra bankas kaldinātu monētu.

Absolventes teic, ka darbs tapis vairāku mēnešu garumā – no septembra līdz pat aprīlim. Visinteresantākais izstrādes posms abām jaunietēm šķiet intervijas ar banku un valsts amatpersonu pārstāvjiem. Papildus darba izstrādei gan Laura, gan Aija piedalījās apmaiņas programmā ārvalstīs, tādēļ nepieciešamās klātienes intervijas vajadzējis noorganizēt ļoti ātri. Divu nedēļu laikā, kad Laura un Aija bija Latvijā, kopumā notikušas 13 intervijas.

"Respondenti bija ļoti atsaucīgi. Ieguvām dažādus viedokļus par vienu un to pašu problēmu un tās risinājumu iespējām. Pēc tam atbildes sastrukturējām, izvērtējām. Tas mums patiešām šķita saistoši," norāda Laura. Darba mērķis bija noskaidrot, vai eiro varēs ieviest 2008. gadā. "Kad darbu sākām, tas bija ļoti aktuāls jautājums," teic Aija. "Galvenais secinājums bija, ka noteiktajā gadā to ieviest nevarēs, jo, analizējot vairākas metodes, kas nosacīti ļautu eiro ieviest, sapratām, ka viens pluss būtu 2008. gads, bet būtu arī desmit dažādu mīnusu jeb problēmu. Ja eiro ievestu 2008. gadā, tas apdraudētu visu makroekonomisko stabilitāti," norāda Laura. Jaunietes uzsver, ka izjūtas, iegūstot godalgotu vietu, ir patīkamas un arī par iegūto naudas prēmiju esot prieks. Absolventes gan vēl nezināja teikt, kādiem mērķiem naudu tērēs.

Kopumā Latvijas Bankas konkursam tika iesūtīti deviņi darbi. Gadskārtējā konkursa mērķis ir veicināt topošo tautsaimniecības speciālistu pievēršanos ekonomiskās analīzes darbam.

***

Konkursa uzvarētāji

- Konkursa komisija nevienam nepiešķīra pirmo vietu

Divas otrās vietas un naudas prēmiju – 500 latu – saņēma:

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes 4. kursa students Sergejs Gubins. Darbs Latvijas reģionālās ekonomikas struktūras analīze

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes 4. kursa students Oļegs Krasnopjorovs. Darbs Ilgtspējīgas makroekonomiskās attīstības priekšnoteikumi Latvijā

- Divas trešās vietas un naudas prēmiju – 300 latu – saņēma:

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes maģistra studiju programmas students Andrejs Kurbatskis. Darbs Inflācija Latvijā. Filipsa līknes novērtējums

Rīgas Ekonomikas augstskolas šā gada absolventes Laura Miķelsone un Aija Spirģe. Darbs Stable Inflation: Important Precondition for Macroeconomic Stability (Inflācijas stabilitāte Latvijā: nozīmīgs makroekonomikas faktors)

- Katrs jaunietis saņēma arī Latvijas Bankas monētu

Lielākajās augstskolās sākas studentu uzņemšana

LETA  07/10/06     Pirmdien Latvijas lielākajās augstskolās sāk pieņemt dokumentus studijām.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) dokumentus bakalaura un maģistra studijām nākamajā mācību gadā pieņems no pirmdienas līdz 21.jūlijam, bet Farmācijas fakultātē nepilna laika studijām varēs pieteikties līdz 14.jūlijam.

Šogad RSU piedāvā studēt septiņās fakultātēs, informēja universitātes Studiju informācijas centrā.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pieteikties studijām var līdz 21.jūlijam gan Rīgā, gan RTU filiālēs Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī. Neklātienes un vakara studijām RTU varēs pieteikties no 1.augusta līdz 12.augustam, studijām maģistrantūrā par budžeta līdzekļiem - no 3. līdz 14.jūlijam, bet studijām par saviem līdzekļiem - no 14.augusta līdz 25.augustam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā reflektantu reģistrācija visās deviņās fakultātēs pilna un nepilna laika pamatstudiju programmām un maģistrantūrai notiks no šodienas līdz 29.jūlijam, informēja LLU Preses daļas vadītājs Juris Kālis.

Pieteikties pilna un nepilna laika pamatstudijām un maģistrantūrai Banku augstskolā varēs no šodienas līdz 15.jūlijam, bet neklātienes un augstākā līmeņa studijām - no 21.augusta līdz 26.augustam.

Ventspils augstskolā dokumenti tiks pieņemti visās programmās un studiju veidos. Līdz 13.

Vismaz septiņas skolas darbu neatsāks

Līga Nestere, NRA  07/10/06    Nepietiekams skolēnu skaits – galvenais iemesls, kāpēc šogad mācību gada beigās tika slēgtas septiņas izglītības iestādes. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda: iespējams, šo skolu skaits līdz rudenim palielināsies, jo nav saņemta informācija no visas Latvijas.

Nodrošināt izglītību nelielam skolēnu skaitam esot ekonomiski neizdevīgi, tāpēc vairākas pašvaldības, saskaņojot ar IZM, nolēmušas slēgt savā pārraudzībā esošās skolas. Lēmumu motivāciju stiprina domes pārstāvju pārliecība, ka skolēni saņems kvalitatīvāku izglītību citā mācību iestādē. Šobrīd zināms, ka ar nākamo mācību gadu darbību neatsāks septiņas izglītības iestādes. Pērn savukārt tika likvidētas sešas skolas.

IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš norādīja, ka ministrijai pagaidām vēl nav oficiālas informācijas, cik mācību iestādes šogad ir vai tiks dibinātas un uzsāks darbu no 1. septembra. Taču Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs Neatkarīgo informē, ka ar nākamo mācību gadu jaunā skolā mācības sāks Cēsu 2. pamatskolas audzēkņi. Pašreizējā skolas ēka esot novecojusi, nav atbildusi sanitārajām prasībām, un tur vērienīgus finansiālus līdzekļus neesot bijis vērts ieguldīt, tāpēc nolemts celt pilnīgi jaunu mācību iestādes ēku.

Skolas izveide, ieskaitot arī jaunu mēbeļu un mācību inventāra iegādi, izmaksājusi 2,8 miljonus latu. IZM pārstāvis Jānis Kutraitis precizē, ka kopējās projekta izmaksas ir nedaudz vairāk nekā trīs miljoni latu, no kuriem no valsts budžeta tiek finansēti 2 510 153 lati un no Cēsu pilsētas domes puses – 627 539 lati.

Sarunas par jaunas ēkas nepieciešamību sākušās jau 2000. gadā, bet šogad ideja realizējusies. "Kopš neatkarības atgūšanas, šķiet, šī ir pirmā skola, kas ir uzbūvēta pilnīgi no nulles," spriež A. Mihaļovs. Pašreiz skolu labiekārto, lai tā 1. septembrī sāktu darbu. Jaunajā mācību iestādē mācīsies ap 500 skolēnu. Cēsu pilsētas domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina teic, ka skolā īstenos pamatizglītības programmu, kā arī trīs jaunas izglītības programmas – pirmsskolas izglītības programmu, speciālo programmu bērniem ar kustību traucējumiem, būs arī korekcijas klases. Vecā 2. pamatskolas ēka arī turpmāk palikšot pašvaldības īpašumā. Tur taps jauniešu centrs. "Pašvaldība ieguldīs līdzekļus, lai centrs varētu darboties. ēkai jau nomainīti logi un ielikta jauna apkures sistēma," norāda A. Mihaļovs.

Studētgribētāji LU gaida rindā 4 līdz 5 stundas

Kristaps Kārkliņš, NRA   07/12/06    Pirmajā dienā vēlmi studēt Latvijas Universitātē (LU) izrādīja vairāk nekā 2000 studentu. Vadība norāda – pieteikšanās laiks neietekmēs konkursa rezultātus, tāpēc pamatstudijām var pieteikties līdz 19. jūlijam, augstākā līmeņa studijām – līdz 14. jūlijam.

Vakar sākās pieteikšanās lielākajā Latvijas augstskolā, kurā tradicionāli veidojās gara rinda. Daudzi vidusskolu beidzēji steidza pēc iespējas ātrāk iesniegt konkursam pieteikumus. Daži tos iesniedza uz vairākām studiju programmām. Tā nepilna laika klātienes studijām pieteikumus iesniedza nedaudz vairāk kā 110 reflektantu, savukārt nepilna laika neklātienes studijām – gandrīz 60.

Šogad populārākās programmas, spriežot pēc pieteikumu skaita, ir Ekonomikas un vadības fakultātē, Sociālo zinātņu fakultātē un Moderno valodu fakultātē.

Vaicāti, kāpēc topošie studenti ieradušies tik ātri, lielākoties saņēmām atbildi – tas darīts ar nodomu, lai atlikušo laiku varētu pilnvērtīgi izmantot atpūšoties.

Fakti liecina, ka Teoloģijas fakultātē saņemti ap 10 pieteikumu, Juridiskajā – 100, Filoloģijas – 70, Pedagoģijas un psiholoģijas – 150, Vēstures un filozofijas – 100, Ekonomikas un vadības – 650, Bioloģijas – 35, Fizikas un matemātikas – 165, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu – 120, Ķīmijas – 30, Medicīnas – 85, Sociālo zinātņu – 375, Moderno valodu – 260. LU administrācija atgādina, ka pieteikumu iesniegšanas datums un laiks neietekmē reflektantu iespējas studēt par valsts budžeta līdzekļiem, jo konkursa rezultāti tiks apkopoti tikai pēc tam, kad beigsies dokumentu pieņemšana un kļūs zināmi papildu iestājpārbaudījumu rezultāti programmās, kurās tādi ir noteikti. Lai taupītu savu laiku un neradītu rindas pirmajās dokumentu pieņemšanas dienās, reflektanti tiek aicināti izmantot visas dokumentu pieņemšanai paredzētās dienas.

Pieteikumu iesniegšana šogad notiek LU Lielajā aulā, kā arī LU filiālēs – Latgales filiālē Daugavpilī, Smilšu ielā 90, un Valkas filiālē Valkā, Beverīnas ielā 3.

Rezultātus paziņos 24. jūlijā Raiņa bulvārī 19 un attiecīgajās fakultātēs, kā arī izsūtot īsziņu uz mobilo tālruni. Rezultātus plānots publicēt arī LU mājas lapā, savukārt pēc tam tie, kuri būs izturējuši konkursu, no 24. līdz 28. jūlijam reģistrēsies studijām fakultātēs vai LU filiālēs realizētajām programmām filiālēs.

Vai Latvijai vajag vairāk ārvalstu studentu?

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa",  07/13/06    Daudzi Latvijas jaunieši šobrīd izvēlas doties studēt uz ārzemēm, taču arī pie mums mācās apmēram pusotrs tūkstotis citvalstu studentu. Vai tas ir pietiekami, vai varbūt mums vajadzētu būt "viesmīlīgākiem" un ārzemju studentiem atvērt augstskolu durvis plašāk, lai papildinātu cilvēkresursus?

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtie dati, ārpus Latvijas mācās ap 1600 mūsējo (tas gan lielākoties notiek Eiropas Savienības (ES) apmaksāto apmaiņas programmu ietvaros). Savukārt pie mums pagājušajā mācību gadā studēja 1416 ārvalstnieku (daļa arī kā apmaiņas programmu studenti). Citviet Eiropā, piemēram, Lielbritānijā, augstāko izglītību ik gadus iegūst apmēram 300 000 ārzemnieku, kas veido aptuveni 10% no visu studējošo skaita, un tādējādi augstskolu budžetā tiek ieplūdināts ap četriem miljardiem sterliņu mārciņu (ārzemniekiem, kas nav no ES dalībvalstīm, mācību maksa ir lielāka).

Uz šā fona Latvija, protams, izskatās pavisam pieticīgi, taču jāņem vērā, ka studējošo kopskaits visās augstskolās pašlaik nepārsniedz 131 000. Turklāt saskaņā ar demogrāfisko situāciju, kā informēja IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis, turpmākajos gados šis skaits varētu sarukt līdz 100 000 studējošo un, iespējams, 2011. gadā daudzās augstskolās samazināsies uz pusi. Taču arī tas Latvijas apstākļiem esot pietiekams skaits, kas var nodrošināt valsti ar augstākā līmeņa speciālistiem. Melnis gan atzīst, ka bīstamākais faktors ir nevis skaita sarukšana, bet mūsu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm, tāpēc vajadzētu nodrošināt pievilcīgus apstākļus viņu palikšanai dzimtenē, tāpat jāuzlabo studējošo stāvoklis, tostarp jāpaaugstina stipendijas. Par to, starp citu, runāts arī Nacionālās attīstības plānā 2007.Æ2013. gadam.

Attiecībā uz ārzemju studentiem, pēc ministrijas pārstāvja domām, nevajadzētu pārcensties un par visām varītēm vilināt viņus uz šejieni. "Minētais ārzemju studentu skaits, domājams, saglabāsies tāds arī turpmāk, vismaz nākamgad arī tiek prognozēts ap 1500 ārvalstu studentu." Melnis atzīst, ka vienu laiku ārvalstu studentu skaits bijis lielāks — cita starpā pateicoties studētgribētājiem no Izraēlas, kuru daudzums nu sarežģītās politiskās situācijas dēļ ir sarucis. To, kāpēc ārvalstu studentu skaits tomēr ir tik "mazkustīgs", viņš skaidro arī ar visai piņķerīgo pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanu Latvijā. It sevišķi tas attiecas uz tiem, kas nav ES pilsoņi. Šāda problēma skar, piemēram, Šrilankas pilsoņus: kopumā mūsu valsts augstskolās mācās 68 šīs valsts studenti. Lai nokļūtu Latvijā, viņiem jādodas uz sev tuvāko Latvijas vēstniecību Āzijas reģionā, kas atrodas Pekinā, un tur, iesniedzot vajadzīgos dokumentus, atbilde jāgaida pusgadu. Kamēr potenciālais students var doties ceļā uz Latviju, praktiski paiet gads. Tomēr daudz lētākās mācību maksas dēļ (šeit tā ir aptuveni 1500 latu) Šrilankas studentiem ir izdevīgi doties uz tik tālu valsti kā mūsējā. Melnis precizē un atgādina, ka mācību maksa Latvijas augstskolās ir četras reizes mazāka nekā citviet Eiropā. Turklāt par šeit iegūto izglītību ir labas atsauksmes — Latvijas augstskolu beigušajiem nav problēmu atrast darbu savā valstī.

IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietnieks cer, ka kvantitātes dominante, kas šobrīd vēl vērojama augstākajā izglītībā, tiks aizvietota ar kvalitāti, kas attieksies arī uz studentu atlasi. Varbūt intensīvāka studējošo ārzemnieku skaita palielināšana ar laiku varētu tikt veicināta tajās programmās, kur pat uz valsts budžeta apmaksātajām vietām ir ļoti maz pretendentu (piemēram, dabas zinātnēs, arī dažās tehniskajās nozarēs, kur nereti uz vietu pretendē tikai viens cilvēks). Taču šobrīd par tādu iespēju IZM vēl nav neko lēmusi.

Savas domas šajā jautājumā toties jau paguvis formulēt Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Vētra. Viņš uzskata, ka ārzemju studentu piesaistīšana būtu vajadzīga — gan ne tik daudz peļņas nolūkā, cik intelektuālo resursu papildināšanai. Kā interesantu piemēru viņš min Čehiju, kur, lai pievilinātu studijām savā valstī jaunus cilvēkus un sagatavotu speciālistus, valsts pilnībā apmaksā mācības tiem ārzemniekiem, kas iegūst augstāko izglītību čehu valodā (salīdzinājumam: Vācijā no valsts budžeta tiek finansēti tikai 6% ārzemnieku). Vētra gan atzīst, ka Latvijā šādu modeli proponēt būtu sarežģīti. Ne tik daudz valodas dēļ (vairākums ārzemnieku pie mums šobrīd mācību programmu apgūst angļu valodā), cik sabiedrības attieksmes dēļ, jo latvieši diez vai saprastu, kāpēc finansiāli tiek atbalstīti citu valstu studenti, nevis pašu jaunieši. Lai gan jau tagad zināms, ka tas ir vajadzīgs, piemēram, jauno tehnoloģiju jomā, kur ar pašu spēkiem vien varētu nepietikt. Stradiņa universitāte jau tagad saskaras ar topošo ārstu problēmu — viņu skaits nav pietiekams. "Kāpēc gan šādā situācijā talantīgākos ārzemniekus nepiesaistīt mūsu valstij?" vaicā Vētra.

Patlaban tomēr ir skaidrs, ka tuvāko gadu laikā ārvalstu studējošo skaits Latvijā nemainīsies, un liela daļa būs tie paši apmaiņas programmu studenti. Bet varbūt ar laiku Čehijas pieredze mums nešķitīs tik neiespējama. Attieksmi pret šādu ideju, visticamāk, var likt mainīt nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija, pašmāju speciālistu došanās peļņā uz citām valstīm, arvien spiedīgākā kadru problēma visdažādākajās tautsaimniecības jomās un citas grūtības.

**

Fakti

- Visvairāk ārzemnieku mācās Baltijas krievu institūtā Æ 549 (tas gan izskaidrojams ar to, ka Lietuvā ir šīs augstskolas filiāle),

- Rīgas aeronavigācijas institūtā — 195,

- Latvijas Universitātē — 189 (pamatā studē medicīnu),

- Rīgas Ekonomikas augstskolā — 114,

- Rīgas Stradiņa universitātē — 99,

- Tehniskajā universitātē — 64.

- Visvairāk studējošo ir no Lietuvas — 525 (tas izskaidrojams ar iepriekšminēto Baltijas krievu institūta filiāli Lietuvā),

no Krievijas — 351,

no Šrilankas — 68,

no Vācijas — 67,

no Igaunijas — 59.

Kultūrā...

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  07/10/06

Olga Lisovska. Pārlidojums, Tapals, 2006

Dzejnieces Olgas Lisovskas grāmatas allaž ir gaidītas, tāpēc var paredzēt, ka viņas jaunākais krājums Pārlidojums jau atradis savu lasītāju. Pirmais iespaids – biezs, pamatīgs, vien varbūt varētu vēlēties kādu nelielu priekš vai pēcvārdu, lai tie, kam pirmā saskarsme ar dzejnieces pasauli, saprastu, kas un kā.

Stīvens Vaits. Apžilbinātie. Tulkojusi Anna Frīdenberga. Kontinents, 2006

Psihologam Alanam kāda žilbinoši skaista kundze pavēsta, ka viņa tur aizdomās savu vīru par kādas sievietes slepkavību, turklāt tas, iespējams, nav vienīgais upuris. Diemžēl Alans nedrīkst izpaust savu klientu noslēpumus pat tik daiļām dāmām arī tad, ja runa ir par sērijveida slepkavu.

Zuzanna Kubelka. Ofēlija mācās peldēt. Tulkojusi Dace Strelēvica un Rasma Vīlipa, Zvaigzne ABC, 2006

Ofēlija ir pašapzinīga, pievilcīga, izglītota un seksuāli nobriedusi sieviete. Beidzot viņa jūtas pietiekami stipra, lai metodiski ķertos klāt vīrietim. Vai gan jāpiebilst, ka viņa to nolēmusi darīt Parīzē, kur gultas ir platākas, matrači ērtāki un palagi mīkstāki.

Ilga Reizniece. Rokasgrāmata folkloras mācīšanā. Zvaigzne ABC, 2006

Ilgas Reiznieces grāmatā atrodami ne tikai padomi, kā iepazīstināt bērnus ar mūsu tautas tradicionālo kultūru, bet arī viss, kas vajadzīgs, lai to darītu praktiski: dziedātu, dancotu, ietu rotaļās, minētu mīklas, stāstītu pasakas u. tml. Autore aicina visus ievērot pamatprincipu – folklora ir tas, ko spēj katrs.

Benno Ziglohs.

Makšķerēšanas ABC. Rokasgrāmata.Tulkojusi Inga Dalbiņa. Zvaigzne ABC, 2006

Praktisks padomdevējs katram, kas vasaras atvaļinājumu laikā nolēmis sekot dižā latviešu literatūras klasiķa Jāņa Jaunsudrabiņa piemēram, pavadot laiku ar makšķeri.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  07/11/06

- Ārzemju mākslas muzejā līdz 20. augustam apskatāma mākslinieka Adolfa Borna izstāde No Lafontēna līdz Livingstonam. A. Borns ir viens no atzītākajiem čehu māksliniekiem – ilustrators, grafiķis, karikatūrists, zīmēto filmu autors. Viņš ilustrējis ap 250 grāmatu bērniem, kā arī fantastikas, piedzīvojumu un humoristikas literatūru. Izstādē aplūkojami Prāgas pils manēžā par godu mākslinieka 75. dzimšanas dienai eksponētie darbi.

- Rīgas galerijā līdz 8. augustam skatāma ekspozīcija no 10. starptautiskās mākslas izstādes ART MOSCOW 2006 – galerijas ekspozīcija Ķermeņa spēks. Projekts kā vizuālās mākslas dažādu mediju izstāde, kuras pamatā ir mākslinieku sociāli kritisks, laikmetīgo situāciju analizējošs skats uz cilvēka ķermeni mūsdienās, ar atskatu kultūras un civilizācijas vēsturē. Izstādē piedalās A. Balčus, A. Bikše, I. Blumbergs, Ē. Božis, A. Breže, I. Cēsniece, E. Deičmane H. Elers, K. Goba, K. Ģelzis, I. Iltnere u. c.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā aplūkojama Austrālijas dizaineru Helges Larsena un Darani Leversa rotu izstāde. H. Larsens un D. Leverss ir starptautiski pazīstami rotu mākslinieki un juvelieri, kas snieguši arī nozīmīgu ieguldījumu mākslas izglītības, mākslas administrēšanas un kultūras apmaiņas jomās. Rotām pamatā izmantots sudrabs, papildinot ar utilizētiem materiāliem, oļiem, emaljas krāsām un gliemežnīcām, kas nes īpašu saturisko slodzi.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā ceturtdien pulksten 18 tiks atklāta laikmetīgās mākslas izstāde Manā mežā nav neviens. Izstādē būs skatāmi 20. gadsimta 80. gadu Latvijas multimediālās mākslas un mūzikas pioniera Hardija Lediņa (1955– 2004) darbi, kurus mākslinieks radījis kopā ar Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcu (NSRD) un saviem draugiem. Izstādes atklāšanā tiks restaurēta 1991. gada NSRD performance Māja, tiks prezentēts disks Dziesmas neuzrakstītai lugai.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā un Hēges zālē aplūkojama gleznotāja Jāņa Pauļuka 100 gadu jubilejai veltīta izstāde Saulē. J. Pauļuks ir viens no leģendārākajiem māksliniekiem Latvijas mākslā. Viņš nekad nav apstājies pie sasniegtā, kaut kā jau atrasta, bet nerimtīgi meklējis jaunus paņēmienus, eksperimentējis, neraugoties uz to, ka bieži bijis nesaprasts. Izstādē akcents likts uz darbiem, kuros kā vadmotīvs dominē saule.

Kultūrziņas

Arno Jundze, NRA  07/12/06   

- Ružicas viduslaiku pils. Rīt pulksten 16 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tiks atklāta Slavonijes muzeja (Osijeka, Horvātija) izstāde Ružicas viduslaiku pils.

Slavonijes muzejs ir viens no vecākajiem muzejiem Horvātijā. Tas dibināts 1877. gadā. Izstādē būs aplūkojamas senlietas, kuras datējamas ar 15.–17. gadsimtu, dažas no tām attiecas uz 14. gadsimtu. Eksponātu lielāko grupu veido metāla priekšmeti – sadzīves lietas, zirglietas, ieroči, kā arī keramikas izstrādājumi – trauki un krāsns podiņi. Būs apskatāmi arī darinājumi no stikla, kaula un citiem materiāliem.

- Latvijas Dabas fonda izstāde Gulbenē. No rītdienas līdz nākamajai otrdienai Gulbenē, laukumā pie Gulbenes kultūras centra un pilsētas domes, būs apskatāma Latvijas Dabas fonda rīkotā ceļojošā foto izstāde Dabas vērtības Natura 2000: iepazīsti un saudzē!. Izstādē aplūkojamas 40 lielformāta krāsu fotogrāfijas. Tās ataino Latvijas dabas daudzveidību – gan retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, gan dabas ainavas. Fotogrāfiju autori ir Latvijas dabas aizsardzības eksperti, kuru ikdienas darbs saistīts ar šo vērtību izpēti, apzināšanu un aizsardzību.

Arno Jundze,  NRA  07/13/06    Saskarsme audzēkņiem. Apgāds Jumava laidis klajā Lotāra Dubkēviča grāmatu Saskarsme audzēkņiem, mācību līdzekli, kura mērķis ir palīdzēt lasītājiem saprast pašiem sevi, savus saskarsmes partnerus, lai gūtu personiskus panākumus un gandarījumu savstarpējās attiecībās.

- Pasts gar Daugavu. Līdz 10. augustam Daugavas muzejā Doles salā apskatāma izstāde Pasts gar Daugavu un par Daugavu. Tajā apskatāmi pasta zīmogi, pastkartes, pastmarkas, aploksnes un citi ar pastu saistīti eksponāti, ar kuriem pārstāvēts vairākums pasta nodaļu, kas reiz atradušās Daugavas krastos un turpina savu darbību vēl šobrīd. Eksponātu īpašnieks ir Rīgas rajona padomes izpilddirektors – bijušais Salaspils iedzīvotājs Ilgonis Šteinbergs. Viņa privātajā kolekcijā ir materiāli, kas savākti no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.

Arno Jundze,  NRA  07/14/06   

- Rīgā ieradīsies UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors. Pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas uzaicinājuma nākamnedēļ, pirmdien un otrdien, Rīgā viesosies UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Frančesko Bandarīns. Viņš apmeklēs Rundāles pili, Rīgas vēsturisko centru, iepazīsies ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmām un risinājumiem, tiksies ar virkni Latvijas amatpersonu, kuri ikdienā strādā ar vēsturisko kultūras mantojumu.

- Antisemītisms un islamofobija Latvijā. Klajā nācis rakstu krājums Antisemītisms un islamofobija Latvijā – pagātne, aktuālā situācija, risinājumi. Krājumā savu viedokli un atzinumus izteikuši tādi Latvijā pazīstami eksperti kā teoloģijas maģistrs Valts Apinis, profesore Ilga Apine, dzejnieks Uldis Bērziņš, asociētais profesors Deniss Hanovs un citi speciālisti. Lasījumos aplūkota virkne jautājumu par islamofobijas un antisemītisma tēmu – islamofobija un antisemītisms mūsdienu sociālpolitiskajā kontekstā, iecietība Latvijas sabiedrībā, islamofobija Eiropas Savienības kontekstā, islāms un iecietība, kā arī iecietība jūdaismā.

Folklora kā īstā dzīve

Daiga Kalniņa,  NRA  07/12/06    "Ja tu piedzimsti kā latvietis, tev ir jādzied, vai tu esi apdāvināts vai ne," ir pārliecināta Inese Roze no folkloras kopas Ore, kas fascinē ar arheoloģiskajiem tērpiem, senajiem mūzikas instrumentiem un savdabīgu sniegumu. Viena no jaunākajām grupām Latvijā šonedēļ piedalās gan Baltica, gan Cēsīm 800 norisēs.

Folklora arī brīvā valstī ir pretestības, nepakļaušanās veids. Baltkrievijā tā vispirms ir nepakļaušanās pārkrievošanai, bet citur pasaulē un arī Latvijā – nepakļaušanās globalizācijas uzspiestai unifikācijai un garīgam snaudienam, uzskata kopas Ore dalībnieks Andris Roze. Un kāpēc neatmodināt sevi, vispirms uzvelkot tautastērpu, kā to dara Briselē sastopamā NATO mītnes Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības otrā sekretāre Ilze Rassa, kura diplomātiskajos pasākumos mēdz ierasties sentērpā ar Andra darinātām rotām?

Ore Latvijas folkloristu saimē ir reizē jauniņie un reizē – veterāni, bet katrs kopas dalībnieks ir tik atšķirīgs un reizē – tik līdzīgs. Viņus – dabas sargu, amatnieku, farmaceiti, pārtikas tehnoloģi un lietvedi ar sociologa izglītību un skolnieces – visus vieno interese par gadsimtos slīpētām, stiprinātām vērtībām un to, kā restaurēt seno pasaules izjūtu. Viņi to spējuši, vispirms paši sev darinot pilnībā nokomplektētus arheoloģiskos tautastērpus, spēlējot senos mūzikas instrumentus un dzīvojot muzikālajā vidē, ko mēdz dēvēt par tradicionālu. "Citiem apkārt ir parasti kārtīgi cilvēki, bet mēs tiekamies un pulcējamies ar dīvaiņiem, kuriem svarīgi atmodināt kaut ko aizmigušu, piemirstu," smej Inese Roze.

Ores rašanās esot sarežģīts jautājums, jo tās dalībnieki ar folkloru un senču dzīvesveida iepazīšanu nodarbojas jau daudzus gadus. Līdz 2000. gadam kopas Dzieti sastāvā, vienu gadu Solvitas Lodiņas vadītajā kopā Niedoli, bet, pievienojoties dūdiniekam Imantam, neilgu laiku dziedāts savā nodabā, piedaloties dažādos gadskārtu un pilsētas svētkos, spēlējot dančus, un pie Ojāra Rodes Drustu Piltiņkalnā izdzīvoti neskaitāmi tradicionālie Jāņi. Vēlme piedalīties festivālā Baltica 2006 piespiedusi iznākt no pagrīdes.

Arheoloģisko rotu darināšana, kas sākta 2000. gadā, nav vienīgais amats, ko rotkaļa Daumanta Kalniņa māceklis Andris Roze pieprot – viņš mēdzot arī pīt, virpot, grebt karotes, restaurēt mēbeles. Meita Baiba gribējusi kokli. Uztaisījis arī to un vēl ģīgu Inesei. "Ko pats var uztaisīt, to nevajag pirkt. Vēl jo vairāk, ja var lēti uztaisīt un dārgi pārdot," smaida amatnieks. Kurš normāls cilvēks var atļauties arheoloģiskās rotas, kad kakla riņķis vien maksā ap 200 latiem? Tās bagātīgi nēsājuši arī vīrieši. Turklāt, lai bronzas vai vara rotas būtu spožas, tās cītīgi jānēsā.

Tostarp Inesei mieru nelikusi vēlme dziedāt. Dzietos jokots – dziedāt vari nākt, bet tikai komplektā. Andrim nekas neatlicis kā iet Inesei līdzi. Bet senie tērpi tā pa īstam sākti darināt laikā, kad abi kopā ar meitām raduši iespēju strādāt Āraišu ezerpilī. Inese Roze stāsta: "Dīvainā kārtā nopirkām stelles, kaut arī neviens aust nemācēja. Pirmā bija balta villaine." Bet Andris piebilst, ka divi pirmie arheoloģiskie tērpi bija gatavi ap 2000. gadu, ko uztaisījis sev un Inesei, lai piedalītos izstādē Expo 2000. Viss līdz kaulam īsts, piemēram, Ineses vilnas svārki krāsoti baltalkšņu mizās, kas saulē neizbalē.

Inese Roze nevarot iedomāties, kā būtu dzīvot bez šā tērpa un mūzikas. "Tikpat nejauši es varēju aiziet uz kori, bet tur ir daudzi vienādi cilvēki, tu esi tāds kā visi, paslēpies. Kori un deju kolektīvi ērtāki, prognozējamāki, bet folklorā katrs ir pats, par visa īstumu jāatbild pašam. Folkloristi arī kā brīvdomātāji, kas cilvēkus tā kā atbaida. No viņiem var sagaidīt visu ko. Atnāks un pateiks visu, kā ir, un vēl apdziedās, lietas nosaucot īstajos vārdos. Savu reizi ritmu meklēs ar zāģi, kanalizācijas cauruli, diviem akmentiņiem vai iepūtīs latvāņa stabulē," saka Inese. Rožu ģimenes atvases Rasa un Baiba ar folkloru kopā jau izaugušas tik lielas, ka Rasa iniciējusi un vadījusi tikko Cēsīs aizvadīto pirmo Latvijas dūdu un bungu nometni. Pati jau gadus trīs spēlē dūdas, ko pati sev iemācījusi... Bet māsa spēlē kokli.

Arī Imantu Ozoliņu vienmēr esot saistījis tautiskais. Sākoties atmodai, kopā ar rotkali Daumantu Cēsīs un apkārtnē pieminekļi stādīti un atjaunoti, dēvējot sevi par kopu Spurguļi. Jukās visi paklīduši. Kopā sanākuši, kad norvēģu jaunvikingu kuģis apmeklējis Āraišus. Imants mīl teikt: "Steidzies lēnām, jo dzīve nav gara. Visdārgākais, ko prasa nodarbošanās ar tradicionālo kultūru, ir laiks." Imants ik dienu brīdi apsēžas mierā, lai savāktos. Nedrīkstot tikai skriet, tā veicinot haosu sev apkārt. Rītos aiziet uz kalnu, pastaigā, izrunājas, iedzer tēju un iet uz darbnīcu.

***

Folkloras grupa Ore

- Dibināta 2005. gadā. Kopā Ore izmantotie mūzikas instrumenti – kokle, bungas, dūkas, vijole, ģīga, stabule, vargans jeb zobe, sīpoltaure un citi

- Dalībnieki:

- Andris Roze – Gaujas Nacionālā parka administrācijas Valsts īpašumu reģistra daļas vadītāja vietnieks, pēc aicinājuma amatnieks

- Inese Roze – Cēsu pilsētas 4. pirmsskolas izglītības iestādes un Cēsu pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestādes Akmens ligzda lietvede, pēc izglītības pārtikas tehnoloģe, socioloģe

- Rasa Roze – Cēsu pilsētas ģimnāzijas 11. klases audzēkne

- Baiba Roze – Latvijas Kultūras koledžas 2. kursa studente

- Imants Ozoliņš – amatnieks, mēbeļu galdnieks, Lieljoķu sētas saimnieks

- Ilze Ozoliņa – farmaceite, Lieljoķu sētas saimniece

***

Māris Jansons, Tautas mūzikas centra valdes priekšsēdētājs:

– Ores dalībniekus pazīstu jau kopš 90. gadu sākuma. Ar Ori iznāk bieži spēlēt kopā danču klubu vakaros gan Cēsīs, gan Rīgā. Bija periodi, kad, no malas raugoties, šķita, ka viņi it kā neko nedara, taču viņi dzīvo procesā. Līdz paši saorganizējās un nodibināja savu kopu. Pozitīvi tas, ka piedalās arī bērni, un rezultāts ir jauks. Tas, kā Rožu un Ozoliņu ģimenes rod veidu, kā folklorai pastāvēt mūsdienu kultūrā un civilizācijā, ir viens no paraugiem Latvijā. Tāda lādzīga, ģimeniska kopa. Viņos redzams liels prieks un miers tā būt un to darīt. Viņi gatavi apgūt tādas lietas, ko nekad profesionāli nav mācījušies. Bieži deklarējam, ka saglabājam tradicionālo kultūru, bet ir tikai koncertdarbība un atskaites koncerti. Taču patiesi folklorā tādas situācijas, kad pirmie muzicē, otrie klausās, nav. Folklorā piedalās visi.

Citādā ziņā...

Cēsīs: Liela pozitīva ambīcija

Līga Rušeniece,  07/13/06     "Cēsīm šie svētki ir kā liela pozitīva ambīcija. Pēc Rīgas arī mazpilsētai pieņemt lēmumu, ka tai arī vajag 800 gadu svinības... Liela uzdrīkstēšanās, bet veiksmīga. Tā bija iespēja izdarīt inventarizāciju un pašiem sev pateikt – kas mēs esam, ko gribam, uz ko orientējamies nākotnē?" saka Jolanta Borīte, Cēsu 800 gadu jubilejas organizatore.

Lai arī pilsētas 800 gadu jubileja tiks svinēta vērienīgi, Jolanta Borīte uzsver, ka tā būs tikai svētku kulminācija un pilsēta stratēģiski nav orientējusies tikai uz četru dienu tusiņu, bet gan mērķtiecīgi domājusi par savas pilsētas attīstību.

No 2004. gada 7. maija, kad pilsētā tika uzstādīts pulkstenis un sākts skaitīt laiku līdz svinībām – 800 dienu garumā, organizētāji katras simts dienas likuši konkrētu uzdevumu – uzcelt, atjaunot, sakopt... "Un kā Cēsis ir pārvērtušās pēdējo trīs gadu laikā! Vēl būtisks aspekts ir identitātes jautājums – apzināties, ar ko mēs esam spēcīgi, slaveni, ar ko varam lepoties – un motivēt sevi tālākam darbam," uzskata cēsniece ar tikai dažu gadu stāžu, kurai pēc šiem lielajiem svētkiem varēs teikt it visu par to norisi. Jo, kā viņa uzsver, atšķirībā no Rīgas 800 gadu svinībām, Cēsis iztika bez virsrežisora, virsproducenta, virsmākslinieka un vēl bez daudziem citiem galvenajiem. "Mums viss ir vienā cilvēkā. Protams, es zinu – visi nekad nebūs apmierināti, tomēr šo svētku laikā būs 24 dažādi pasākumi, mēs esam centušies izdarīt tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem tie būtu interesanti, lai svinētāji varētu līdzdarboties svētkos, nevis tikai vērot no malas," saka Jolanta Borīte.

Nav zināms, cik ļaužu apmeklēs Cēsis šonedēļ, tomēr organizatoru aplēses sniedzoties līdz pat 70 000. Cēsnieki, Cēsu rajona iedzīvotāji, vidzemnieki, kādreizējie cēsnieki un viņu dzimtu pēcteči no visas Latvijas, pasaules, un vēl daudzi citi...

Ambīcijām jābūt lielām, reālām un pozitīvām, tā uzskata Jolanta Borīte un šo atziņu piemēro arī savai dzīvei. 2004. gada sākumā viņai, Limbažu kultūras nama direktorei, piedāvāja uzņemties Cēsu astoņsimtgades organizatores funkcijas, bet Jolanta atteicās, jo šo piedāvājumu neuzskatīja par nopietnu. Tas tika izteikts vēlreiz – pēc trim mēnešiem. Lai gan tas liecināja, ka neveiksmīgi beidzies izsludinātais konkurss un citu kandidatūru uzrunāšana, un arī to, ka laiks šoreiz nestrādā jaunā kandidāta labā, Jolanta piekrita... Vienas dienas laikā esot pieņēmusi lēmumu gan par savu, gan ģimenes dzīvi. Pašai – jauns darbs, vecākajam dēlam – jauna skola, visai ģimenei – jauna dzīvesvieta. "Vīrs tobrīd bija jūrā, viņš to uzzināja, kad viss bija noticis..." smej Jolanta Borīte. "No kultūras darbinieka viedokļa, vīrs – jūrnieks, ir veiksmīga dzīves loze. Noteiktu laiku viņš ir prom, noteiktu – mājās, tā es varu izplānot savu laiku un veltīt uzmanību vīram. Nu kādu uzmanību es viņam varētu veltīt pirms šī projekta?!"

Tagad Jolanta saka, ka, iespējams, cēsnieku piedāvājums nācis īstajā brīdī. "Limbažu kultūras namā sevi biju realizējusi un man pietrūka perspektīvas... Kad paskatos uz savām tā laika fotogrāfijām, jāatzīst – es jau biju kļuvusi vecenīte, jo – lietas sakārtotas, visu es zinu un pārzinu... Cēsis man piedāvāja izaugsmi, un darbs tur bija mana lielā ambīcija, jo tikpat labi es varēju neizturēt šo tempu. Bet pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu man nebija pirmo reizi, savulaik no dzimtajiem Kuivižiem aizprecējos uz Ainažiem, bet no Ainažiem aizgāju strādāt uz Limbažiem. Iespējams, tāpēc man bija vieglāk... Grūtāk bija tas, ka man ātri bija jāielec procesā – gluži kā rezerves ritenim, no kura daudz kas atkarīgs..."

No brīža, kad Jolanta atnākusi uz Cēsīm, viņa sevi uzskata par cēsnieci. "Neesmu viesstrādnieks, kas uz laiku iebraucis. To vietu, kur es strādāju, varu mīlēt līdz asinīm un būt tās patriote." Kad limbažnieki Jolantai vaicā, vai pēc svētkiem viņa nenāks atpakaļ uz Limbažiem, Jolanta saka, ka pat latviešu tautas pasakās atpakaļceļš nekad netiek piedāvāts – vai nu uz priekšu, vai pa labi, vai pa kreisi... Kāpēc izvēlēties atpakaļceļu, ja var iet uz priekšu?

Viens atpakaļceļš Jolantai ar dēliem Niku un Krišu tomēr ir – uz Ainažiem, kur ir viņu ģimenes māja. Visjaukākais tur, protams, ir laiks, kad visa ģimene ir kopā, kad arī vīrs Ervīns nav Ziemeļjūrā, bet mājās. "Mēs kopējo laiku nevaram mērīt ne pusgadā, ne mēnešos, bet – dienās. Tomēr es nepārmetu, ka viņš pusi no gada strādā pasaules jūrās, ka sazvanīties varam vienu reizi mēnesī... Viņš neko nepārmet man. Man vajag gandarījuma sajūtu, ka esmu izdarījusi ko labu, bet to ne vienmēr ir iespējams iegūt ģimenē," prāto Jolanta. Viņa cer, ka vīrs tomēr varēs atlidot no Skotijas, lai pabūtu Cēsu svētkos un redzētu to, par ko viņa ir tā degusi tik ilgu laiku.

Kad pēc "svētkiem būs savilkti visi organizatoriskie gali", Jolanta dosies atvaļinājumā. Viņas mammai šogad ir liela jubileja, tāpēc Jolanta kopā ar brāli un māsu nolēmusi sarīkot jubileju. "Lai nepazustu treniņš organizēšanā," smej Jolanta un piebilst, ka viņa nemaz nevarot vaļoties ilgāk par vienu nedēļu, jo pēc tās "galvā sāk rosīties idejas, un man gribas traukties... Un mums ir daudz ideju, daudz iesākto projektu. 16. jūlijā dzīve Cēsīs taču nebeigsies..."

***

Jolanta Borīte

- Cēsu 800 gadu jubilejas organizatore (kopš 2004. gada marta)

- Dzimusi 1966. gada 8. septembrī

- Precējusies, dēli Krišs (17) un Niks (5)

- Šovasar gatavojas absolvēt Liepājas Pedagoģijas akadēmiju (programma Kultūras vadība)

- Beigusi Kultūras skolu (kultūras darba organizatore, 2000), Kultūras darbinieku tehnikumu (bibliotekāre, 1987) un Salacgrīvas vidusskolu (1984)

- Strādājusi Limbažu kultūras namā (direktore, 1995–2004), Ainažu kultūras namā un Salacgrīvas bibliotēkā

- Kopš 2005. gada darbojas Kultūrkapitāla fonda starpnozaru padomē

- Latvijas Kultūras darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja

***

Anna Jansone, Valsts aģentūras Tautas mākslas centrs direktore:

– Jolantai piemīt kultūras darbiniekam ļoti nepieciešamas īpašības – konkrētība un lietišķums, kas savienojas ar māksliniecisku izpratni par lietām. Daudziem ir izcilas idejas, bet maz ir to, kas māk perfekti tās realizēt. Jolantai piemīt abas šīs spējas. Mani suģestē tas, ka viņa jebkurā situācijā prot aizstāvēt savu viedokli un perfekti sakārtot savu argumentāciju. Viņa ieklausās otrā cilvēkā, bet viņai piemīt spēja pārliecināt par savu viedokli. Un vēl – viņa nevairās no tā saucamajiem melnajiem darbiem, kurus nav iespējams konvertēt publiskā atpazīstamībā... Tas arī liecina par cilvēku.

Latgalē sensācija — ugunskrupji

Laura Dzērve,  Diena  07/13/06    Līdz šim visā Latvijā bija konstatēti tikai apmēram 20 ugunskrupju tēviņi, bet tagad šim skaitlim pievienojušies vēl 70. Latvijā un visā Eiropā ļoti retie ugunskrupji, kuri vienīgie no vardēm krāšņojas ar spilgti sarkaniem plankumiem uz vēdera, atrasti vairākās vietās Daugavpils rajona Demenes pagasta apkārtnē. Košās krāsas sargā šos dzīvniekus no plēsēju uzbrukumiem, brīdinot, ka labāk tos neēst. Iespējams, ugunskrupju mātīšu skaits šajā vietā ir tikpat liels, taču tās grūtāk atrast, jo tās nav apveltītas ar dzeguzes balsij līdzīgo dziesmu. Tieši šī dziesma piesaistīja atradēju uzmanību.

"Gadiem ilgi apkārtnē dzīvojošie cilvēki domāja, ka tās ir ūdensžurkas, kas tik skaļi dzied pie mājām. Izrādījās, tā ir sensācija — sarkanvēdera ugunskrupji," stāsta Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš, kurš nesen kopā ar zooloģi Aiju Pupiņu Daugavpils rajona Demenes pagasta apkārtnē septiņās vietās atraduši Latvijā un visā Eiropā ļoti retos un aizsargājamos sarkanvēdera ugunskrupjus. Kopumā uzieti ap 70 ugunskrupju tēviņi dīķos, meliorācijas grāvjos un pat peļķēs mežā. Iespējams, turpat arī mātīšu skaits ir līdzīgs, taču tās ir grūtāk atrast, jo tās nedzied.

Līdz šim Latvijā sarkanvēdera ugunskrupji tika konstatēti tikai divās Latvijas vietās — Daugavpils rajonā netālu no Baltkrievijas robežas un Bauskas pusē. Katrā vietā tika saklausīti ne vairāk kā desmit tēviņi. Ugunskrupjus pētnieki meklēja, lai tos varētu pienācīgi aizsargāt Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā projektā.

"Valstij būtu jāpiešķir godaraksts bebriem par viņu lielo ieguldījumu ugunskrupju labklājībā," smaida M.Pupiņš. Teju puse no atrastajām ugunskrupju dzīvotnēm bija saistīta ar meliorācijas pretinieku bebru apmetnēm. Bebru mājas ugunskrupjiem ir arī ļoti piemērota vieta ziemošanai. XX gadsimtā notikušās meliorācijas dēļ ļoti sarukuši šā retā dzīvnieka biotopi. Reto dziedātāju izzušanu veicināja arī ķīmisku vielu un plēsīgu zivju ielaišana ūdenskrātuvēs. Ugunskrupju dzīvotnes savā starpā ir atšķirīgas, taču tās vieno tas, ka piekrastēm jābūt saulainām un seklām.

No visiem Latvijas abiniekiem sarkanvēdera ugunskrupji ir vienīgie, kuru vēderu klāj izteiksmīgi sarkani plankumi. Ugunskrupjus Latvijā agrāk sauca arī par leišu vardēm. Paši lietuvieši gan tās, burtiski tulkojot, dēvē par peļķu dzeguzēm. "Ugunskrupja balss ir ļoti līdzīga dzeguzes balsij, nepieredzējis cilvēks var kļūdīties," saka M.Pupiņš. Zviedri šos abiniekus dēvē par pulksteņvardēm, jo savdabīgā, monotonā dziedāšana nedaudz atgādina zvanu skaņas.

Kad uzietas ugunskrupju dzīvotnes, pētnieki tikās ar to īpašniekiem, skaidrojot — tā kā viņu īpašumus par savu dzīvesvietu izvēlējies ļoti rets dzīvnieks, jāievēro daži piesardzības pasākumi. Vispirms jau nevajadzētu pārveidot biotopu, jo ugunskrupjiem nepieciešama sekla un aizaugusi vieta, dīķus nevajadzētu tīrīt (vismaz vietu, kur mīt ugunskrupji). Turklāt nekādā gadījumā ūdenskrātuvēs nedrīkst ielaist karūsas un rotānus, kuri ir ugunskrupju lielākie ienaidnieki. Tāpat arī ūdeni dīķos nedrīkst piesārņot ar ķīmiskām vietām. "Ja cilvēks netraucēs, ugunskrupis arī metra attālumā dziedās. Taču, ja rīkos skaļus piknikus, ugunskrupji vietu pametīs," stāsta M.Pupiņš.

Līdztekus tiek veikts arī reintrodukcijas darbs, ko atbalsta Life Nature projekts. Ugunskrupji tiek audzēti Latgales zoodārzā, lai tos varētu palaist savvaļā. Zoodārzs lūdz iedzīvotājus informēt par atrastiem īpatņiem pa tālruni 29713005 un 5426789.

Karstums prasījis 38 cilvēku dzīvības

DELFI  07/14/06    Pēdējo desmit dienu laikā karstums prasījis 38 cilvēku dzīvības, piektdien ziņo laikraksts "Neatkarīgā Rīta avīze".

Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics laikrakstu informēja, ka visi bojāgājušie bijuši vecumā virs 60 gadiem. Karstuma upuri lielākoties atrasti savos dzīvokļos.

Karsts laiks ietekmē lielu daļu iedzīvotāju. Īpašā riska grupā ir gados veci cilvēki, mazi bērni un cilvēki ar hroniskām kaitēm. Riska grupā iekļautas arī topošās māmiņas. Ārsti novērojuši, ka karstajā laikā noticis vairāk priekšlaicīgu dzemdību nekā parasti.

Karstajā laikā aicina iedzīvotājus uzmanīties no čūskām, jo tās dodas veldzes meklējumos tuvējās dzīvojamajās mājās.

Karstums nelabvēlīgi ietekmē arī pārtikas produktus. Tāpēc, lietojot produktus, kuri pirkti lielveikalos akciju laikā, aicina uzmanīties.

Speciālisti karstā laikā iesaka ilgstoši neuzturēties saulē, pārkarsušiem nepeldēties aukstā ūdenī, lietot galvassegas, dienā izdzert vienu līdz divus litrus ūdens, valkāt gaišas drēbes un nelietot uzturā produktus, kuri ātri bojāja.

Pēc ļoti karstajām
brīvdienām, svētdienas vakarā mūs

pārsteidza pamatīga vētra ar pērkonu, zibeni un

stipru lietu, dažviet pat krusu. Vētras laikā tika nogāzti

vairāki koki. Taču vētra nekādu veldzi nedeva un jau pirm-

dien termometra stabiņš atkal pārsniedza +30^oC atzīmi. Tik-

pat karsts bija vakar un arī šodien.Naktīs temperatūra no-

krītas līdz +23^oC un tas nu nepavisam nav glābiņš, to

varmeklēt vienīgi ūdenī, kaut arī nu jau pat jūrā

ūdens ir tik silts, ka vairs nespēj veldzēt

pārkarsušos cilvēkus.

Anda Jansone, trešdien, 12. jūlijā