Eiropā un citur pasaulē...

'Newsweek': no Latvijas un visas Austrumeiropas izceļo jaunā paaudze

DELFI  07/17/06     Laikraksts "Newsweek" nācis klajā ar jaunu pārskatu par Austrumeiropas imigrācijas bumu, kas pārņēma valstis pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un valstu robežu atvēršanas. No Latvijas pēc tās pievienošanās ES izbraukuši 60 000 pilsoņu, un ik dienu to skaits arvien papildinās.

Austrumeiropa zaudē savus jaunos talantus, teikts izdevumā, un tas notiek nevis novecošanās, bet imigrācijas dēļ. Turklāt jauna darba un dzīves meklējumos dodas ne tikai nekvalificēti darbinieki – tā rīkojas arī ārsti, skolotāji, programmētāji un universitātes beidzēji, kas varētu būt noderīgi arī dzimtenē, norāda laikraksts.

Latvijas Zinātņu akadēmijas ekonomiste Raita Karnīte laikrakstam ir atzinusi, ka tāda ir brīvības cena un cilvēki var rīkoties, kā viņi uzskata par labāku, tomēr viņai, redzot šos aizbraucēju pūļus, gribas raudāt.

Iedzīvotāju izbraukšana uz ārvalstīm, lielākoties Lielbritāniju un Īriju, ir daudz plašāka, nekā iepriekš bija paredzējuši analītiķi. Īrijā vien dzīvo līdz pat 120 000 lietuviešu, palīdzot veicināt celtniecības jomas uzplaukumu. Polija ir zaudējusi desmito daļu savu ārstu, un aptuveni pusmiljons tās pilsoņu pašlaik uzturas Lielbritānijā. Saskaņā ar Lielbritānijas valdības statistiku, valstī kopš 2004.gada darbavietas sev atraduši vismaz 37 000 slovāku, vairāk nekā trešā daļa no tiem strādā administrācijās vai kompāniju vadībās.

Kāds 25 gadus vecs lietuvietis, kurš nesen beidzis IT studijas un tagad strādā Londonā vīnu veikalā, stāsta, ka paaudze, kas uzauga pēcpadomju laikā, ir nogurusi gaidīt spožās iespējas, kādas tiem solīja tirgus ekonomikas ieviešana.

Pasaules Bankas speciālisti uzskata, ka jaunās paaudzes spožāko prātu zaudēšana ievērojami ietekmē valstu ekonomikas, turklāt tā var radīt arī lejupejošas spirāles efektu – jo mazāk valstī ir izglītotu cilvēku, jo vairāk iedzīvotāju vēlas aizbraukt no turienes.

Imigrācija palielina arī bažas par zemo dzimstības līmeni – īpaši tas aktuāli Latvijā, kurā ir viens no zemākajiem dzimstības līmeņiem visā ES, teikts laikrakstā. Eksperti paredz, ka līdz 2050.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu būt samazinājies uz pusi, turklāt nav zināms, kādas sekas varētu būt faktam, ka tik daudz bērnu ir atstāti vecvecāku uzraudzībā, kamēr viņu vecāki, piemēram, lasa sēnes Īrijā.

Darbaroku trūkums pamazām parādās visās darbības sfērās Austrumeiropas valstīs. Investoriem ir grūti ieguldīt naudu valstīs, kur trūkst kvalificētu darbinieku. Piemēram, Polijā bezdarba līmenis ir 16%, taču trūkst izglītotu speciālistu. Dažas valstis šīs problēmas risināšanai jau izmanto faktu, ka citās valstīs ir vēl zemākas algas – Čehija jau pirms trim gadiem uzsāka kampaņu, kuras mērķis ir piesaistīt izglītotus cilvēkus no Bulgārijas, Ukrainas un Horvātijas.

Šis risinājums nav tik veiksmīgs valstīs, kur ienācēji no bijušās padomju savienības republikām nav gaidīti viesi. Piemēram, Latvijā likumi par imigrāciju var izrādīties viens no galvenajiem politiskajiem jautājumiem pirms rudenī paredzētajām vēlēšanām, teikts "Newsweek" publicētajā rakstā.

Francijai lūdz palīdzēt evakuēt Latvijas pilsoņus no Libānas

DELFI  07/17/06    Latvijas Ārlietu ministrija ir vērsusies pie Francijas valdības ar lūgumu sniegt palīdzību Latvijas valsts piederīgo evakuācijā no karadarbības zonas Libānā, informēja ministrijas Preses centrā.

Pēc neoficiālas informācijas Libānā šobrīd ir identificēti 37 Latvijas valsts piederīgie, no kuriem astoņi ir vērsušies pēc palīdzības.

Lēmums par palīdzības lūgumu pieņemts sakarā ar situācijas saasināšanos Tuvo Austrumu reģionā un Izraēlas bruņoto spēku uzlidojumiem Libānā.

Ārlietu ministrija kontaktējas ar Francijas kolēģiem un Latvijas goda konsulu Libānā Renno Žerāru.

Eiropas Savienība Latvijas iedzīvotājiem nozīmē brīvas pārvietošanās iespējas

LETA  07/17/06    Eiropas Savienība (ES) lielākajai daļai, 64% Latvijas iedzīvotāju nozīmē brīvas pārvietošanās iespējas, liecina "Eirobarometra" pētījums.

Arī kopumā ES pilsoņi brīvas pārvietošanās iespējas akcentē kā nozīmīgāko priekšrocību. To novērtē 50% aptaujāto iedzīvotāju.

Otrajā vietā ES un Latvijā attiecīgi 33% un 22% aptaujāto uzskata, ka ES viņiem galvenokārt saistās ar mieru.

22% aptaujāto Latvijā ir priekšstats, ka ES nozīmē kultūras daudzveidību.

Pētījums liecina, ka Latvijā samazinās to cilvēku skaits, kuriem ES saistās ar birokrātiju.

Vismazāk ES mūsu valstī asociējas ar kultūras identitātes zaudēšanu, lielāku noziedzību un nepietiekamu kontroli uz robežām.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ES vairāk rada grūtības zemniekiem mūsu valstī. Otro un trešo vietu dala bažas, ka lielākas kļūs iemaksas ES un palielināsies narkotiku kontrabanda un organizētā noziedzība.

Latvijā visvairāk cilvēku uzskata, ka ES ir pozitīva ietekme uz valsts aizsardzību un ārlietām. Pētījumā norādīts, ka šis viedoklis nav tik populārs kā iepriekš, jo Latvijas iedzīvotāji cerēja uz lielāku vienotību savienības ārpolitikā.

46% aptaujāto atzīst, ka ES ir pozitīva ietekme uz vides aizsardzību, bet 48% atzīmē valstu apvienības pozitīvo lomu terorisma novēršanā.

Visnegatīvāko iespaidu ES, pēc aptaujāto domām, atstājusi uz cenu pieaugumu un inflācijas paaugstināšanas. Tā uzskata 67% aptaujāto.

Par 16% pieaudzis aptaujāto skaits, kas uzskata, ka ES negatīvi ietekmējusi imigrācijas procesu. Šādi domā 40% aptaujāto. Tas saistīts ar iedzīvotāju masveida izceļošanu uz citām ES dalībvalstīm, teikts pētījumā.

Kazahstāna grib pirkt VN akciju kontrolpaketi

LETA   07/18/06     Kazahstāna vēlas pirkt AS "Ventspils nafta" (VN) akciju kontrolpaketi, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu paziņoja Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs.

Nazarbajevs teica, ka investori no Kazahstānas piedalīsies starptautiskajā tenderī par VN akciju iegādi, ja tas tiks izsludināts. Patlaban notiekot arī sarunas ar VN privātajiem akcionāriem.

Preses konferencē Nazarbajevs vairākkārt uzsvēra, ka "Kazahstāna ir ieinteresēta Latvijas ostu privatizācijā". Nazarbajevs arī norādīja, ka Kazahstāna, kura ieņem 6.-7.vietu naftas ieguvē pasaulē, tuvākajos gados plāno trīskāršot naftas ieguvi, kura patlaban ir miljons barelu gadā. Kazahstānā ir arī bagātīgas ogļu un urāna rūdas, kā arī gāzes atradnes.

Nazarbajevs uzsvēra, ka Kazahstāna ieinteresēta un spēj nodrošināt gan naftas, gan naftas produktu, gan beramo produktu eksportu caur Latvijas ostām uz Eiropu.

Tomēr, atbildot uz žurnālistu jautājumu, Kazahstānas prezidents atzina, ka netiek apsvērta iespēja Kazahstānai piedalīties gāzes vada celtniecībā uz Eiropu, apejot Krieviju. "Mēs eksportējam savas preces pa tiem maršrutiem, kuros ir izdevīgāki tarifi," uzsvēra Nazarbajevs.

Kazahstānas attiecības ar Krieviju tiekot veidotas tā, lai no tām gūtu maksimālo labumu abas valstis un to tautas, norādīja Nazarbajevs.

Vīķe-Freiberga uzsvēra straujo ekonomiskās attīstību, kas pēdējos 15 gados vērojama Latvijā un Kazahstānā. "Latvija ir atvērta arī Kazahstānas investīcijām," sacīja prezidente. Viņa pauda cerību, ka arī Latvijas uzņēmēji aktivizēs savu darbību Kazahstānā.

Patlaban Kazahstāna ieņem tikai 30.vietu Latvijas tirdzniecības partneru vidū. Latvijas eksports uz Kazahstānu 2005.gadā bija 13,5 miljoni eiro (9,48 miljoni latu) jeb 0,34% no Latvijas kopējā eksporta, bet Latvijas imports no Kazahstānas bija 16,5 miljoni eiro (11,59 miljoni latu) jeb 0,25% no Latvijas kopējā importa.

Kazahstānas lielākās investīcijas Latvijā ir līdzdalība graudu termināļa celtniecībā Ventspils ostā, kas atklāts 2005.gada 26.augustā. Šodien tiks likts pamatakmens jaunam Latvijas un Kazahstānas tirdzniecības un viesnīcu centram Rīgā, Krasta ielā 68b.

Pēc tikšanās Vīķe-Freiberga un Nazarbajevs nāca klajā ar kopēju paziņojumu, kurā apliecina, ka pieliks visas pūles "savstarpēji izdevīgas ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības turpmākā attīstīšanā".

Paziņojumā arī teikts, ka pārrunās norādīts uz Latvijas transporta infrastruktūras augsto līmeni. Šajā sakarā valstu vadītāji piebilda, ka "Latvijas transporta - tranzīta - potenciāla izmantošana iekļaujas koncepcijā par Austrumu-Rietumu tranzīta koridoru". Puses uzsvēra arī Latvijas naftas tranzīta koridora konkurētspēju un perspektīvas ilgtermiņa izmantošanai Kazahstānas naftas transportēšanai uz pasaules tirgiem.

Amatpersonas akcentēja, ka Kazahstānas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) veicinās Kazahstānas pilnīgu integrāciju pasaules ekonomikā un padziļinās tirdznieciski ekonomiskās saites starp abām valstīm. Tomēr preses konferencē Nazarbajevs atzina, ka Kazahstānai ir vāji attīstīta lauksaimniecība, kas saņem mazas subsīdijas, galu galā tās preces varētu nebūt konkurētspējīgas pasaulē.

Valstu vadītāji norādīja, ka Kazahstānas un Latvijas nostāja ir līdzīga svarīgākajos reģionālajos un starptautiskajos jautājumos. Kazahstāna lūdza Latviju atbalstīt Kazahstānas vēlmi kļūt par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšēdētājvalsti 2009.gadā.

Puses izteica arī atbalstu starptautiskās sabiedrības pūlēm cīņā ar starptautisko terorismu visās tā formās un izpausmēs, kā arī apliecināja gatavību pastiprināt sadarbību šajā jomā.

Kā ziņots, valsts un lielākā VN privātā akcionāre AS "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT) vienojās, ka valsts īpašumā atlikušās VN akcijas tiks pārdotas vienā kvotā atklātā publiskā izsolē Rīgas Fondu biržā. Vienas akcijas nosacīto cenu, kas būtu arī izsoles sākumcena, paredzēts noteikt saskaņā ar valdībā iepriekš lemto - ne zemāku kā 1,81 lats par akciju.

Pircējam par valstij piederošajām VN akcijām būs jānorēķinās latos.

LETA jau ziņoja, ka Privatizācijas aģentūra maija beigās ar AS "Parex banka", AS "IBS Suprema" un AS "Suprema Securities" konsorciju parakstīja līgumu par valstij piederošo VN akciju pārdošanas organizēšanu.

Galvenie uzdevumi, kas būs jāveic finanšu konsultantam, ir VN valsts akciju privatizācijas modeļa, tā īstenošanas stratēģijas un plāna izstrāde, pārdošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana izsolei Rīgas Fondu biržā un pārdošanas organizēšana.

LNT, kam pieder 48,89% VN akciju, paziņoja, ka negrasās pretendēt uz valstij piederošo VN akciju iegādi.

'The New York Times' slavē Rīgas kultūras dzīvi

DELFI  07/17/06    ASV vadošais laikraksts "The New York Times" nedēļas nogalē veltījis kultūrtūrisma rubrikas lappusi aprakstam par Rīgu, slavējot pilsētas kultūras dzīvi.

Rakstā ar nosaukumu "In Riga, Creating an Identity Through the Arts" (Rīgā, veidojot identitāti caur kultūru) autore Anne Midgette fokusē uzmanību uz Latvijas Nacionālo operu, Rīgas bagāto kultūru, it īpaši mūzikas dzīve.

Tāpat arī Rīgas unikālā koka arhitektūra, Jūgendstila arhitektūra, Centrāltirgus, Jūrmala, Rīgas virmojošā naktsdzīve un Jāņi tiek aprakstīti ar pozitīviem vārdiem, informēja "Inspiration Riga" – Rīgas Kongresu birojs.

Laikraksts raksturo Rīgu kā Baltijas kosmopolītiskāko pilsētu ar smalkiem veikaliem, jauniem muzejiem, modernām viesnīcām un restorāniem, kur palikušas tikai bālas pēdas no tā, ko Latvija tagad sauc par padomju okupāciju. Autore raksta, ka Rīga ir "kulturāla, enerģētiska un jauna un, ejot uz priekšu, rada pati savus noteikumus."

"The New York Times" raksta, ka Rīga kā sena galvaspilsēta jaunā valstī, ir daudzslāņaina, gan arhitektoniski gan kultūras ziņā, un šī dīvainība ir daļa no pilsētas šarma.

"The New York Times" zvaigžņu fotogrāfs John McConnico ir veidojis fotogrāfijas reportāžai par Rīgu. Galvenais attēls rāda Operas interjeru un izrādi. Vēl ir attēlots Melngalvju nams un Sv. Pētera baznīca, ka arī Rīgas pilsētas kanāls.

"The New York Times" autore aprīļa beigās piedalījās "Inspiration Riga" – Rīgas Kongresu biroja rīkotajā preses braucienā ārzemju žurnālistiem. "Inspiration Riga" – Rīgas kongresu birojs katru gadu rīko vairākus preses braucienus, uzņem žurnālistus arī individuālā kārtā, kā arī citos veidos palīdz ārvalstu medijiem ar informāciju, dažādiem pakalpojumiem un padomiem.

Tūristiem nedraudzīgā Rīga

Zane Atlāce, Rīgas Balss  07/18/06    Naudas izspiešana bāros un dubulta maksa par taksometra pakalpojumiem ir biežāk dzirdētie tūristu stāstiņi, kas iepilinājuši krietnu darvas pilienu iespaidu medus mucā. Rīgas arvien pieaugošajam tūrisma biznesam ir sava tumšā puse, kas koncentrējas uz tūlītēju peļņas gūšanu ne visai jaukā veidā.

Daudz runāts par Rīgas lētās erotikas vilinājumu, taču striptīza bāru taktika tik vilinoša nemaz nešķiet. Lūk, islandieša Sigfusa stāsts: "Divi puiši uz ielas pārliecināja mūs sešus ieiet iekšā, sakot, ka ieeja ir par brīvu, tādējādi mums neesot ko zaudēt. Līdzko bijām iekšā, uz katra ceļgala uzsēdās pa meitenei, kuras centās mūs pierunāt izmaksāt dzērienus. Kad pēc pusstundas pasēdēšanas kopā bijām izdzēruši sešus alus un pasūtījuši divus "dāmu dzērienus", rēķins, ko mums atnesa, bija 190 eiro (aptuveni 133 lati). Par maksāšanu ar karti manam rēķinam tika pieskaitīti vēl 20 procenti no summas. Tā kā apsargs, kas bija nostājies pretim durvīm, izskatījās milzīgs un draudīgs, izkratījām kabatas un prasīto summu samaksājām."

"Par šādiem gadījumiem no viesiem dzirdu vismaz reizi nedēļā," teic Gita, kas strādā viesnīcu biznesā. "Klubi uzskata, ka tūristiem ir ārkārtīgi daudz naudas, tāpēc mēģina izspiest, cik vien var. Nereti meitenes ielās uzaicina ārzemju puišus uz bāriem, kur tad uzstāj, lai arī viņām izmaksā dzērienus. Kad klienti ir gatavi doties prom, tiem tiek piestādīts rēķins. Summas parasti nav mazākas kā 20 lati par vienu dzērienu. Ir tādi, kas maksā, bet, ja nemaksā, tad draudīgi apsardzes vīri piespiež to darīt."

Gita stāsta, ka viesnīcas istabiņās bieži vien var atrast pamestas lietuviešu monētas, kas pēc izskata nedaudz līdzīgas diviem latiem, bet vērtībā, protams, ir daudz mazākas. Tūristam, kurš Latvijā ir pirmo vakaru un jau izdzēris pāris alus kausus, šādu divlatnieka "aizstājēju" nav grūti iesmērēt.

Par iedzīvošanos uz ārvalstnieku rēķina varēja pārliecināties arī pavasarī aizvadītā pasaules hokeja čempionāta laikā. Ne viens vien Rīgas viesis žēlojās par neadekvātajām cenām bāros un restorānos, bet visbiežāk - taksometros. Piemēram, dāņi Svens, Pīters, Frenks un Tomass RB toreiz neslēpa, ka uz Rīgu otrreiz diez vai braukšot, jo ārzemnieku "kāšana" esot pārāk uzkrītoša: par braucienu no "Skonto" halles līdz netālu esošajai Hospitāļu ielai kāds taksometra vadītājs nekautrējās dāņu četrotnei paprasīt 35 latus...

Arī islandietis Sigfuss piemin attieksmi pret tūristiem kā staigājošām naudas lādēm: "Striptīza bāru biznesa taktika, šķiet, nav likt klientam atgriezties, bet gan pazemot un izspiest naudu. Vairākkārt mūs palūdza aiziet, jo vēl pirms apsēšanās nepasūtījām obligāto dzērienu."

Rīgas Tūrisma un koordinācijas centra vadītāja vietnieks Dainis Bricis atzīst, ka dažādi krāpšanas veidi līdz ar tūristu skaita palielināšanos Rīgā plaukst un zeļ. "Īpaši daudz apkrāpto bija hokeja čempionāta laikā, kad viesi nekontrolēja savus naudas makus, ko savā labā izmantoja dažādi nakts izklaides vietu turētāji. Cietušie tūristi nereti nāk sūdzēties pie mums, bet, ja vien noziedznieki nav pieķerti pie rokas, tad pat policija neko nevar darīt. Atliek ieteikt, lai vienmēr un visur pajautā, cik kas maksā." D. Bricis teic, ka īstos krāpšanas apjomus zināt nevar, jo sūdzēties nāk tikai daļa nelaimīgo, daudzi nevēlas par pazemojumu striptīza bārā atzīties.

Valsts policijā RB pastāstīja, ka krāpšana nezināšanas pēc nav nekas jauns. Jebkurā gadījumā, ja vien nepatīkamajam gadījumam ir liecinieki, jāvēršas policijā. Lai līdz tam nenonāktu, ir jāiegūst maksimāli daudz informācijas par valsti, uz kuru dodas.

***

interesanti

Viens no vadošajiem laikrakstiem ASV "The New York Times" raksturojis Rīgu kā Baltijas kosmopolītiskāko pilsētu ar smalkiem veikaliem, jauniem muzejiem, modernām viesnīcām un restorāniem, kur palikušas tikai bālas pēdas no tā, ko Latvija tagad sauc par padomju okupāciju.

16. jūlijā publicētā raksta centrā ir Latvijas Nacionālā opera, Rīgas bagātā kultūras, īpaši mūzikas, dzīve. Sniegta informācija arī par Rīgas unikālo koka arhitektūru, jūgendstila arhitektūru, Rīgas Centrāltirgu, Jūrmalu, Rīgas virmojošo naktsdzīvi un Līgo svētkiem.

Rivža: jāveicina ārvalstīs dzīvojošo tautiešu latviešu valodas apguve

TVNET   07/18/06     Vakar, 17.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre, akadēmiķe Baiba Rivža tikās ar īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās Kārinu Pētersoni un ārlietu ministru Arti Pabriku, lai pārrunātu latviešu valodas mācīšanas jautājumus tautiešiem ārzemēs.

B.Rivža uzsvēra, ka atbalsta latviešu valodas mācīšanas turpināšanu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Vienlaikus ministre norādīja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāstiprina latviešu valodas statuss un loma ES.

Ministre akcentēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aktīvi strādā, lai nodrošinātu latviešu valodas mācīšanu ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem – kā austrumos, tā rietumos. Apzinoties jautājuma svarīgumu un līdzšinējās iestrādes, ministre uzsvēra nepieciešamību sadarboties visām trim ministrijām un valdības līmenī rast risinājumu un papildu līdzekļus latviešu valodas mācīšanai ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, jo pašreizējais finansējums nenodrošina pilnīgu latviešu valodas apguvi.

Ministre aicina ārvalstīs dzīvojošos tautiešus uz aktīvu dialogu un sadarbību, lai uzzinātu šo cilvēku vēlmes un, balstoties uz viņu priekšlikumiem, veicinātu ārvalstīs dzīvojošo tautiešu saikni ar dzimteni, tostarp stiprinot latviešu valodas apguves iespējas.

Valdībā un partijās...

Visticamāk, valdībai būs jāpieņem politisks lēmums par iecerēto būtiskas ietekmes regulējumu

Ilze Zālīte,  Diena  07/15/06     Neraugoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) vēlmi panākt kompromisu par iecerētajiem Konkurences likuma grozījumiem, tas, visticamāk, neizdosies. Strīdīgajā jautājumā par būtiskas ietekmes noteikšanu likumā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai (LPUF) un Latvijas Tirgotāju asociācijai (LTA) ir kardināli pretēji viedokļi — pirmie uzskata, ka šāds regulējums ir nepieciešams, bet otri nesaskata pēc tā vajadzību. "Neredzu loģiku, kāpēc tas būtu jādara," Dienai sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Diena jau ziņojusi, ka strīdīgā norma likuma grozījumos iekļauta pēc LPUF sūdzībām par lieltirgotāju nevienlīdzīgo attieksmi pret pārtikas ražotājiem, tās atbalstīšanas gadījumā Konkurences padome varēs vērsties ne tikai pret dominējoša stāvokļa, bet arī pret būtiskas ietekmes tirgū ļaunprātīgu izmantošanu.

Grozījumi Konkurences likumā palīdzētu mazināt lielo tirgotāju iespējas vienpusēji diktēt Latvijas pārtikas ražotājiem pārmērīgus sadarbības līgumu noteikumus, Dienai sacīja LPUF izpilddirektore Arlita Sedmale. LTA ir zināms par trim strīdiem, kas atrisināti par labu ražotājam, sacīja H.Danusēvičs. "Nav citu faktu, kas pierādītu, ka pārtikas ražotājs Latvijā tiek diskriminēts," sacīja LTA prezidents. Viņaprāt, pārtikas ražotāji izdara spiedienu uz valsti, lai ar administratīvu metožu palīdzību vairotu savu peļņu. "Likuma grozījumi faktiski attiektos uz visiem — gan ražotājiem, gan tirgotājiem. Līdz ar to neredzu pamatu tirgotāju satraukumam. Vēsāku prātu izvērtējot izstrādāto grozījumu nozīmi, jāsaprot, ka būs situācijas, kurās tie tieši aizstāvēs tirgotājus," uzskata LPUF izpilddirektore.

Iebildumus pret likuma grozījumiem izteikusi ne tikai LTA, bet arī Tieslietu ministrija (TM), Nacionālā Trīspusējās sadarbības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija. Tās ģenerāldirektore Elīna Egle Dienai sacīja, ka EM aicināta izslēgt no likumprojekta būtiskas ietekmes definīciju, kas ir diskriminējoša, jo radītu neparedzamus ierobežojumus komercdarbībai. "Valstij jāiesaistās godīgas konkurences nodrošināšanā brīvā tirgus ekonomikā, bet nav jātraucē uzņēmumiem attīstīties, dublējot Latvijas un ES praksē jau pastāvošo terminu par dominējošo stāvokli," sacīja E.Egle. TM uzskatot, ka būtisku ietekmi var regulēt arī ar dominējošā stāvokļa regulējumu, Dienai sacīja EM speciāliste Inga Heldorfa. "Šāds viedoklis, mūsuprāt, nav pamatots, jo dominējošs stāvoklis tirgū var būt tikai vienam tirgus dalībniekam, uz ko tad arī attiektos dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums. Savukārt būtiska ietekme var būt vairākiem tirgus dalībniekiem, kam būs aizliegts to ļaunprātīgi izmantot," teica I.Heldorfa.

Tirdzniecības ierobežojumi citviet Eiropā ir dažādi, taču tie ir daudz plašāki nekā Latvijā — šeit tirdzniecības jomā ir liberālāks režīms, Dienai sacīja EM valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss. Pēc viņa domām, godīgiem tirgotājiem nevajadzētu ciest no iecerētajiem likuma grozījumiem. Pušu iebildumus plānots uzklausīt sanāksmē pirmdien, kad EM arī mēģinās panākt kompromisu — ja tas neizdosies, par šo jautājumu būs jāpieņem politisks lēmums valdībā. Likumprojektu uz valdību plānots virzīt parastajā, nevis 81.panta kārtībā.

10 gadu laikā Latvijas pilsonību ieguvuši 112 000 cilvēku

LETA  07/16/06     Kopš Latvijā notiek naturalizācija, ar ministru kabineta rīkojumiem Latvijas pilsonībā uzņemtas 111 953 personas, to skaitā 12 747 nepilngadīgie bērni, kas naturalizējas kopā ar vecākiem. Par to informēja Naturalizācijas pārvaldes (NP) preses sekretāre Līga Lukšo.

Kopš naturalizācijas procesa sākuma NP reģionālajās nodaļās saņemti 117 624 naturalizācijas iesniegumi par 130 388 personām. Iesniegumus par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā NP reģionālajās nodaļās pieņem no 1995.gada 1.februāra.

Kopš 1999.gada 5.februāra NP reģionālajās nodaļās saņemti 5 679 iesniegumi par Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem, no tiem par Latvijas pilsoņiem atzīti 5 330 bērni, bet 24 personu iesniegumi noraidīti.

Iesniegumus par Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo nepilsoņu vai bezvalstnieku bērnu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem NP reģionālajās pārvaldēs pieņem no 1999.gada 5.februāra.

Kopš 1999.gada 1.janvāra NP reģionālajās nodaļās saņemti 7 047 iesniegumi par Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšanu, no tiem Latvijas pilsoņa statuss reģistrēts 6 928 personām, bet 18 personu iesniegumi noraidīti.

Tāpat kopš 1999.gada 1.janvāra NP reģionālajās nodaļās saņemti 1 856 iesniegumi par atteikšanos no Latvijas pilsonības, no tiem ar Tieslietu ministra lēmumu 2 226 personas ir atzītas par Latvijas pilsonību zaudējušām, no kurām 675 ir bijuši nepilngadīgie bērni. Savukārt piecu personu iesniegumi ir noraidīti.

Kopš 1999.gada 1.janvāra NP pieņemti trīs iesniegumi par Latvijas pilsonības atjaunošanu. Latvijas pilsonība atjaunota divām personām, bet vienas personas iesniegums ir noraidīts. Kopš 1999.gada 1.janvāra NP ir iesniegti tiesā 625 prasības pieteikumi par Latvijas pilsonības atņemšanu, no tiem Latvijas pilsonība ar tiesas lēmumu atņemta 443 personām.

Roze izsludinās skiču konkursu 'Skābbarības torņa' atjaunošanai

DELFI  07/17/06     Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzskata, ka pašreizējo Zemkopības ministrijas (ZM) ēku ir iespējams atjaunot un jau tuvākajā laikā sola par saviem līdzekļiem izsludināt skiču konkursu ēkas pārveidošanai, portālu "Delfi" informēja ministrijas pārstāve Solveiga Lazovska.

Ministrs uzskata, ka jaunie arhitektūras studenti spēs piedāvāt acij tīkamu ministrijas ēkas veidolu.

"Protams, ēka nav nekāds arhitektūras šedevrs, taču piemēri ar daudzu šāda tipa ēku mūsdienīgu pārbūvi liecina, ka – ja vien ir vēlēšanās – tad ēku var ne tikai modernizēt, bet arī izveidot kā skatāmu būvi," uzskata ministrs.

Roze arī norādīja, ka nav skaidrs kur tiks pārcelti tie cilvēki, kuriem minētajā ēkā atrodas darba vietas. "Ministrijas ēkā šobrīd strādā simtiem cilvēku, kuri nepārdomātas ēkas nojaukšanas dēļ zaudēs vietu, kur strādāt. Jautājums par ēkas nojaukšanu risināms tikai kompleksi – vienlaikus paredzot vietu, kur izvietot ar zemkopības nozari saistītos dienestus un organizāciju," pārliecināts ministrs.

"Jaukt nost un sagraut, protams, ir vieglāk nekā meklēt risinājumus," uzskata Roze.

Jau ziņots, ka Kultūras ministre Helēna Demakova aicina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) pagarināt publisko apspriešanu par padomju laikā celtās augstbūves Republikas laukumā 2 atbilstību vidi degradējoša objekta statusam.

Kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka VKPAI sabiedriskā apspriešana par augstceltni jāpagarina un lēmums jāpieņem tikai pēc vēlēšanām, jo tā pieņemšana pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām varētu novest pie lēmuma politizēšanas, kas nav pieļaujams.

Demakova: 'Skābbarības torņa' liktenis jāizlemj pēc vēlēšanām

DELFI  07/17/06     Kultūras ministre Helēna Demakova aicina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) pagarināt publisko apspriešanu par padomju laikā celtās augstbūves Republikas laukumā 2 atbilstību vidi degradējoša objekta statusam, informēja ministres preses sekretārs Dainis Miķelsons.

Kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka VKPAI sabiedriskā apspriešana par augstceltni jāpagarina un lēmums jāpieņem tikai pēc vēlēšanām, jo tā pieņemšana pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām varētu novest pie lēmuma politizēšanas, kas nav pieļaujams.

Kultūras ministres rīcībā esošā informācija liecina, ka atsevišķi politiskie spēki šo profesionālo diskusiju par pilsētbūvniecības jautājumu vēlas politizēt un izmantot priekšvēlēšanu sacensībā, norāda Miķelsons.

Pēc Demakovas domām tas nav pieļaujams, tāpēc ministre uzskata, ka VKPAI ir jāturpina izvērtēt sabiedrības un ekspertu viedokļus jautājumā par augstceltnes iespējamo nojaukšanu. Tāpat ministre uzsver, ka VKPAI jāturpina skaidrot sabiedrībai šī jautājuma būtība, proti – kāpēc inspekcija iecerējusi pasludināt augstceltni par vidi degradējošu objektu, kas nozīmē tās nojaukšanu pārskatāmā nākotnē.

Atbalstu šai iecerei ir paudis gan UNESCO ģenerāldirektors Koičiro Macura, gan UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Frančesko Bandarīns.

Jautājums par augstceltni Republikas laukumā 2 tiks apspriests arī diskusijā, kas otrdien plkst.11 sāksies Kultūras ministrijā un kurā piedalīsies kultūras ministre, Bandarīns, VKPAI vadītājs Juris Dambis, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe un citi eksperti. Kultūras ministre aicina VKPAI pirms galīgā lēmuma pieņemšanas aktīvi konsultēties ar starptautiskiem ekspertiem pilsētbūvniecības jautājumos.

Ministre ir nolēmusi aicināt Bandarīnu palīdzēt VKPAI kopā ar Rīgas domi organizēt vairāku dienu profesionālu starptautisko konferenci bez politiķu piedalīšanās. Arī Rīgas mērs Aivars Aksenoks ir paudis viennozīmīgu atbalstu Zemkopības ministrijas ēkas nojaukšanai.

Pensionāru partija paziņo par startu Saeimas vēlēšanās

Ināra Egle,  Diena  07/17/06     Pavasarī dibinātā Pensionāru un senioru partija, kuras rindās ir arī gados jaunāki cilvēki, sestdien paziņoja par startu 9.Saeimas vēlēšanās. Partijas līderis Latvijas Universitātes profesors Elmārs Zelgalvis jau ir guvis parlamenta darba pieredzi 6.Saeimā, kur bija ievēlēts no Zīgerista partijas. Viņa vadītajā partijā ir ne tikai vairāki viņa toreizējie partijas biedri, bet arī citi sabiedrībā zināmi cilvēki, kuriem jau ir politiskā pieredze.

Tā kā aptaujas neliecina par Pensionāru un senioru partijas iespējām pārvarēt iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru, šīs partijas piedalīšanos vēlēšanu cīņā var uztvert kā centienus atņemt balsis politiskajiem spēkiem, kuri sadarbojas ar pensionāru intereses aizstāvošajām organizācijām. Te jāmin Latvijas Pirmā partija, kuras sarakstā būs Pensionāru federācijas priekšsēde Aina Verze, kā arī Jaunie demokrāti, kuru sarakstā startēs Latvijas iedzīvotāju apvienības vadītāja Baiba Pelse.

Pensionāru partijā ir agrāk redzētas sejas — piemēram, tās domē ir Ivars Redisons, kas bijis Demokrātiskajā partijā Saimnieks un pirms gada apmeklēja arī Jauno demokrātu kongresu. Viņš vēlēšanās nekandidē. Kandidātu sarakstā ir viens no LSDSP lielākajiem runātājiem Leons Bojārs, kurš tikai jūnija beigās esot mainījis politisko piederību. Viņa kādreizējais kolēģis Saeimā Jānis Leja pēc partijas sašķelšanās ir darbojies arī Sociāldemokrātu savienībā. Latvijas Invalīdu biedrības priekšsēde Lilita Laube uz 8.Saeimu startēja no Progresīvi centriskās partijas.

Starp jaunākajiem kandidātiem ir Andris Jakovļevs, kas pēdējās pašvaldību vēlēšanās ir startējis uz Cēsu domi no TB/LNNK. Jānis Kotāns, kuram jau ir pašvaldību darba pieredze, Tukuma domes vēlēšanās kandidējis no Kristīgo demokrātu saraksta, bet domē neiekļuva. Kā pensionārs sarakstā ir pieteikts Georgs Maiznieks. E.Zelgalvis aicināja kandidātus katru iespēju robežās gatavot aģitācijas materiālus, solot arī plašas tikšanās un lauku māju apmeklējumus, ko savulaik praktizēja Zīgerista partija. Šī partija kampaņā izmantos arī Radio Nord, kurā darbojas kandidāts Juris Lapinskis.

LSDSP sarakstā apvienoti visi sociāldemokrāti

Ināra Egle,  Diena  07/18/06     Saeimas vēlēšanās rudenī LSDSP beidzot varētu būt vienīgais politiskais spēks, kas startēs zem sociāldemokrātu nosaukuma, un partijas ar līdzīgiem nosaukumiem tam varētu neatņemt balsis, kā tas noticis agrāk. Lepns par to, LSDSP priekšsēža vietnieks Jānis Dinevičs pirmdien kandidātu saraksta prezentācijā atsaucās gan uz Sociāldemokrātu savienības bijušo kolēģu paredzamo atgriešanos LSDSP, par ko tiks lemts abu politisko spēku kongresos pēc vēlēšanām, gan uz ideoloģiski radniecīgu partiju pārstāvju iekļaušanu sarakstā.

Pirms četriem gadiem 8.Saeimas vēlēšanās LSDSP tikai nedaudz pietrūka iekļūšanai parlamentā. Toreiz partija bija pārstāvēta Saeimā, kā arī pie varas Rīgas domē un vēl dažās pašvaldībās. Tās iespējās bija noorganizēt vērienīgāku vēlēšanu kampaņu, taču izredzes mazināja partijas sašķelšanās, kad Egīls Baldzēns ar domubiedriem izveidoja Sociāldemokrātu savienību (SDS).

Pirmdien LSDSP parakstīja vienošanos par kopīgu startu vēlēšanās ar reģionālo partiju Latgales gaisma, kas uz 8.Saeimu startēja ar atsevišķu sarakstu, kā arī ar Darba partiju un Kristīgi demokrātisko savienību. Kandidātu sarakstā iekļauti arī pārstāvji no Pensionāru federācijas, arodbiedrībām un Pediatrijas fonda, taču tajā nav cilvēku no SDS, kas solījusi atbalstu. Jāatgādina, ka daļa SDS bijušo biedru jau piebiedrojusies citiem politiskajiem spēkiem.

Saraksta galvgalā ir tajā pārstāvēto partiju līderi Guntars Jirgensons (LSDSP), Aivars Kreituss (DP), Rihards Eigims (LG), Andris Teikmanis (KDS). LSDSP piesaka deviņus jauniešus, kuru vidū ir arī Ansis Dobelis un Ervīns Labanovskis, kas jau agrāk pievērsuši sabiedrības uzmanību dažādās akcijās. Viņi arī pārstāv to SDS biedru daļu, kas ir atgriezusies LSDSP. Darba partija komandā piedāvā arī vairākas sabiedrībā zināmas personas, par kuru politisko darbību nav plašāku ziņu, piemēram, dziedātāju Viktoru Lapčenoku, šķēpmetēju Jāni Lūsi.

LSDSP sarakstā ir visi Rīgas domes deputāti, izņemot Gundaru Bojāru, kas nolēmis nodoties uzņēmējdarbībai. LSDSP vēlētājiem šo labi zināmo uzvārdu sarakstā vairs nepārstāvēs neviens, jo bijušais priekšsēdis Juris Bojārs vēlēšanās nolēmis nestartēt, lai arī Satversmes tiesas lēmums to ļautu, bet bijušais Saeimas deputāts Leons Bojārs partiju atstājis un kandidēs no cita saraksta. Vēlēšanās pieteikti vairāki pašvaldību deputāti, kuru vidū ir arī Jūrmalas domnieks Dainis Urbanovičs. No LSDSP kandidēs arī bijušais Saeimas deputāts Osvalds Zvejsalnieks, bijušais Rīgas domnieks Jānis Gulbis.

***

LSDSP saraksta līderi

Rīgas vēlēšanu apgabals

1. Guntars Jirgensons (1962), Rīgas 28.vidusskolas direktors, LSDSP priekšsēdētājs

2. Ilga Kreituse (1952), Rīgas Stradiņa universitātes katedras vadītāja

3. Jānis Dinevičs (1948), Rīgas domes deputātsZemgales vēlēšanu apgabals

1.Osvalds Joksts (1938), Policijas akadēmijas katedras vadītājs

2.Ojārs Bušs (1944), Latviešu valodas institūta direktora vietnieks

3.Jānis Čevers (1949), SIA Alis speciālists

Latgales vēlēšanu apgabals

1.Jānis Dinevičs

2.Rihards Eigims (1962), Daugavpils domes deputāts

3.Līvija Jankovska (1960), Daugavpils domes deputāte

Vidzemes vēlēšanu apgabals

1.Dainis Īvāns (1955), Rīgas domes deputāts

2.Jānis Dinevičs

3.Aivars Kreituss (1945), SIA Furāns valdes priekšsēdis, Darba partijas priekšsēdētājs

Kurzemes vēlēšanu apgabals

1.Dainis Īvāns

2.Ilga Kreituse

3.Ansis Dobelis (1982), LSDSP ģenerālsekretārs

Jēkabsons: Saeimas vēlēšanās nekandidēšu

DELFI  07/18/06     8. Saeimas deputāts Ēriks Jēkabsons nolēmis nekandidēt 9.Saeimas vēlēšanās. Taču deputāts apsver iespēju startēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās, portālu "Delfi" informēja deputāta palīdze Santa Kazinovska.

Deputāts savu pārliecību un stingro nostāju pamato ar to, ka "gan politiķi, gan tauta nespēj atšķirt valstiskumu no savējiskuma, kolektīvo no individuālā, gaismu no tumsas, svēto no grēcīgā, profētisko no dzejiskā, pat tautu no pūļa."

Jēkabsons uzskata, ka Latvija strauji izplēn kā nacionāla valsts, jo "labākie un gaišākie prāti atstāj Latviju, bet viņu vietā nāk bēgļi no trešajām pasaules valstīm, arī radikālie islāma grupējumi meklē savu vietu Latvijas sociālajā telpā."

"Neskatoties uz visu, Latvijā ir godprātīgi politiķi, cilvēki ar patriotisku un valstisku domāšanu ne tikai tautā, bet arī Saeimā un valdībā. Tas vien apliecina to, ka ir vērts cīnīties un kalpot idejai par labāku Latviju!," paziņojumā presei uzsver deputāts.

Politiķis nepievienosies nevienam no esošajiem politisko partiju sarakstiem, līdz ar to nekandidēs nākamajās Saeimas vēlēšanās. "Bet es neaizeju, tāpēc man nevajadzēs atgriezties", uzsver Jēkabsons.

Savus turpmākos plānus deputāts saista ar aktīvu līdzdalību politiskajos procesos, kā arī nenoliedz iespēju piedalīties nākamajās pašvaldību vēlēšanās, savu kandidatūru izvirzot, piemēram, Jūrmalas, Ventspils vai Rīgas pašvaldībā.

Jaundžeikars iesaka nesaskaņot seksuālo minoritāšu gājienu

DELFI  07/18/06     Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars iesaka Rīgas domei drošības apsvērumu dēļ nesaskaņot seksuālo minoritāšu gājienu "Rīgas pride 2006", portālu "Delfi" informēja ministrijas preses centrs.

Šādu aicinājumu ministrs izteicis ņemto vērā iespējamo apdraudējumu no radikālu organizāciju puses, kā arī lielas sabiedrības daļas noraidošo attieksmi, kas var pāraugt spontānās nevardarbīga rakstura protesta akcijās.

"Iekšlietu ministrijas un tās pakļautībā esošo dienestu pozīcija izriet no gājiena dalībnieku un protesta akciju rīkotāju fiziskās drošības apsvērumiem," norāda ministrs. Viņš norāda, ka atsaucoties uz likuma par sapulcēm, gājieniem un piketiem domei ir tiesības atteikt gājiena organizēšanu, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus.

Seksuālo minoritāšu gājiens paredzēts šīs nedēļas nogalē.

Kalniņš: protesti pret 'Rīgas praidu' Latviju sarado ar Krieviju

LETA  07/18/06    Protesti pret "Rīgas praidu" un sabiedrības neiecietīgā attieksme pret seksuālajām minoritātēm rada iespaidu, ka Latvija nav radniecīga Eiropai, bet gan Krievijai, pastāstīja Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš.

"Rietumeiropā nav lielu protestu pret seksuālo minoritāšu aktivitātēm. Pēc šāda veida protestiem un neiecietības izrādīšanas mūs salīdzinās ar Krieviju, nevis Vāciju vai Zviedriju. Krievijā valda līdzīga neiecietība pret citādi domājošajiem un citu atšķirīgu sociālo grupu pārstāvjiem," teica Kalniņš.

Viņš uzskata, ka sabiedrības attieksme pret "Rīgas praidu" un protesti demonstrē, ka Latvijā šī problēma nav atrisināta un iedzīvotājiem trūkst iecietības pret citādi domājošajiem.

Viņš uzsvēra, ka daudzās valstīs pasaulē seksuālās minoritātes nav problēma un viņu nostāju sabiedrība ir pieņēmusi.

"Ir žēl, ka Latvijā šis jautājums tiek emocionālā veidā radikalizēts. Daudzi grib celt naidu pret šiem cilvēkiem, tāpēc ārzemniekiem rodas iespaids, ka mūsu valstī valda naids pret dažādām cilvēku grupām, kas grauj valsts tēlu viņu acīs," sacīja Kalniņš.

Pēc viņa domām, Latvijas sabiedrībai jāmāk pieņemt ne tikai citādi domājošus, bet arī citas rases, tautības un seksuālās minoritātes pārstāvjus.

"Latvijas sabiedrība nav pieņēmusi seksuālās minoritātes, taču tas ir izglītības un laika jautājums. Ne katram viņu dzīvesveids jāatbalsta, bet jāsaprot, ka šiem cilvēkiem ir cita pieeja dzīvei, kas viņus neapdraud," piebilda Latvijas institūta direktors.

Viņš uzskata, ka diskusija par seksuālo minoritāšu vietu sabiedrībā pastāv, taču ar tās veidošanu nodarbojas seksuālās minoritātes, kas rīko "Rīgas praidu", bet pretējā puse diskusijās nevēlas iesaistīties.

Kalniņš uzskata, ka vispār seksuālo minoritāšu jautājumi nebūtu jāiztirzā ielās, bet gan konferencēs un forumos, turklāt Latvijai šo jautājumu risināšanā un iecietības veicināšanā jāmācās no citām Eiropas valstīm.

CVK sāks pieņemt kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām

TVNET   07/18/06    Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) rīt, 19.jūlijā, sāks pieņemt deputātu kandidātu sarakstus 9. Saeimas vēlēšanām. Pieteikt kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām partijas un partiju apvienības varēs līdz 8. augustam, kas ir pēdējā sarakstu iesniegšanas diena, TVNET informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Iesniegt kandidātu sarakstus CVK varēs otrdienās un ceturtdienās no pulksten 10.00 līdz 14.00 un trešdienās no pulksten 13.00 līdz 17.00. Divās pēdējās sarakstu iesniegšanas dienās – 7. un 8. augustā – CVK kandidātu sarakstus pieņems no pulksten 10.00 līdz 18.00.

Iesniedzot kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, tam jāpievieno visu sarakstā iekļauto deputātu kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kvīts par drošības naudas iemaksu, kas Saeimas vēlēšanās ir 1000 lati, katra kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt vēlēšanās, deklarācija, kurā kandidāts apliecina, ka atbilst vēlēšanu likuma prasībām un uz viņu neattiecas kandidēšanas ierobežojumi.

Papildus kandidātu sarakstam pievienojamas arī sīkākas ziņas par katru deputātu kandidātu. Deputātu kandidātiem jāsniedz ziņas par dzīvesvietu, ieņemamajiem amatiem, darba vietu, izglītību, sadarbību ar PSRS vai ārvalstu drošības dienestiem. Ziņās jāiekļauj arī pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi, jānorāda ārvalsts pilsonība, ja tāda ir, kā arī jāsniedz ziņas par kandidāta valdījumā esošajiem īpašumiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, piederošajiem vērtspapīriem.

Kā uzsvēra CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, CVK pieņems tikai tādus kandidātu sarakstus, kuri būs noformēti atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma prasībām. Ja visas prasības būs ievērotas, saraksts tiks reģistrēts 9. Saeimas vēlēšanām. Plānots, ka pirmos kandidātu sarakstus CVK varētu reģistrēt piektdien, 21. jūlijā..

Šobrīd interesi par dalību Saeimas vēlēšanās izrādījusi 21 partija un partiju apvienība, kuru pārstāvji CVK izņēmuši kandidātu sarakstu sagatavošanai nepieciešamās veidlapas un datorprogrammu.

Jūrmalgeitas lietu skatīs tikai nākamgad

Kristīne Langenfelde,  NRA  07/18/06    Vakar Zemgales apgabaltiesā bija paredzēts sākt skatīt Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietu, taču, tā kā nebija ieradies viens no apsūdzētajiem – Leonīds Lasmanis, lietas skatīšana tika atlikta un nākamā tiesas sēde nozīmēta pēc pusgada – nākamā gada 8. janvārī.

Slēgtā tiesas sēde sākās ar nokavēšanos, jo uz to laikus neieradās lietas liecinieks Jūrmalas domes deputāts Ilmārs Ančāns no Mūsu zemes. Taču tiklīdz ieradās, viņš iesniedza tiesai lūgumu noņemt viņam procesuāli aizsargājamās personas statusu, "lai tiesa būtu atklāta un sabiedrība varētu pati spriest par notiekošajiem procesiem valstī".

Viņa iesniegums tika pieņemts un arī apstiprināts, taču lietu atklātā tiesas sēdē sāks skatīt tikai tad, kad, kā lūdz pats I. Ančāns, "reāli sāksies tiesas izmeklēšanas process". Tāpēc vakar sēde bija slēgta un jau pirms tās sākuma žurnālisti tika burtiski izraidīti no tiesas zāles, aizliedzot tajā fotografēt un filmēt – vēl vairāk, žurnālistiem negribēja atļaut atrasties arī pie zāles durvīm uzgaidāmajā gaitenī, lūdzot pārvietoties uz 1. stāvu. To gan panākt neizdevās.

Pēc aptuveni desmit minūšu ilgušās tiesas sēdes pasludināts pārtraukums, taču plašākai sabiedrībai tā arī netika atklāts, kas tam ir par iemeslu. Pēc vairāk nekā stundu gara pārtraukuma sēde atsākās, un pēc tās jau kļuva zināms, ka sēde atlikta L. Lasmaņa neierašanās dēļ, jo tam esot dokumentēts pamats – slimība. Tiesa nākamo sēdi nolikusi uz 8. janvāri.

Vēl pirms tam gan I. Ančāns, gan Juris Hlevickis žurnālistiem pauda savu viedokli, uzsverot, ka viņu interesēs esot lietu sākt skatīt pēc iespējas agrāk – līdz vēlēšanām. "Ja līdz vēlēšanām process nesāksies, tad valsts politiskā ziņā ir strupceļā, jo valda gan konstitucionālā, gan politiskā un ekonomiskā korupcija," teica I. Ančāns.

Lietas prokurore Velta Zaļūksne gan norādīja, ka lietas pārlikšanai uz tik tālu datumu esot objektīvi iemesli. Taču uz Neatkarīgās jautājumu, vai tas ir saistīts ar neoficiāli izskanējušo versiju par to, ka L. Lasmaņa advokāts lūdzis savam klientam veikt psihiatrisko ekspertīzi, viņa atbildēt atteicās, jo tiesas process pagaidām vēl esot slēgts un to nevarot komentēt.

Taču, jautāta, vai viņa prognozē arī turpmāku šīs lietas garumā vilkšanu, prokurore vien atteica: "Spriediet paši. Pirmajā reizē neierodas viens apsūdzētais, tagad otrs – cik ilgi tas tā var vilkties, nezinu.

Nosoda aicinājumu policistiem nepildīt pavēles praida laikā

Ivo Leitāns, Diena  07/19/06    Valdības un policijas vadības pārstāvji Neatkarīgās policistu arodbiedrības (NPA) paziņojumu, kurā policisti tiek aicināti nenodrošināt kārtību nedēļas nogalē paredzētā seksuālo minoritāšu gājiena laikā vērtē kā bezatbildīgu. Otrdien izplatītajā paziņojumā praids nosaukts par prettiesisku pasākumu, tāpēc kārtības sargi tiek brīdināti nepildīt "nelikumīgās policijas vadības pavēles".

Lai gan iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) otrdien Rīgas domei ieteica gājienu nesaskaņot, tomēr viņš garantēja — ja tas notiks, policisti pienākumu pildīs. "Likums nosaka, ka policijai jānodrošina kārtība sankcionētos sabiedriskos pasākumos," Dz.Jaundžeikara viedokli paziņoja ministra biroja vadītājs Edgars Vaikulis.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka pavēļu nepildīšana nav savienojama ar darbu policijā, pavēstīja premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Jānis Zaščirinskis NPA paziņojumu nosoda un uzskata par policista necienīgu, Dienu informēja VP preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa. Policisti zvērestā ir apņēmušies aizsargāt personu tiesības un drošību neatkarīgi no to pārliecības, tāpēc apgalvojumi, ka pavēles nodrošināt sabiedrisko kārtību būtu pretlikumīgas, neiztur nekādu kritiku. Tuvākajā laikā tiks izvērtēta paziņojuma izplatītāja, NPA valdes priekšsēdētāja policijas inspektora Māra Bērziņa kā policijas dienestā esošas personas atbildība, solīja I.Rekšņa. M.Bērziņš atbildēja, ka policijas vadība likumu normas interpretē nepareizi, jo, lai arī sankcionēts, "gājiens jebkurā gadījumā būs nelikumīgs".

Pētersone: Neiecietības jautājums Latvijā ir aktuāls

LETA  07/19/06    Neiecietība Latvijā ir aktuāla lieta, tādēļ šis jautājums jau tiek risināts politiskā līmenī, uzskata īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone (LC).

Jau ziņots, ka pētījumā "Iecietība pret seksuālajām minoritātēm: dimensijas un "temperatūra"" secināts, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīti aizspriedumi pret homoseksuāliem cilvēkiem, turklāt aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi uz aktīvu politisku rīcību, lai ierobežotu homoseksualitāti.

Kā pastāstīja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta preses sekretāre Gunta Kāle, sekretariāts koordinē Nacionālās programmas iecietības veicināšanai īstenošanu, kuras mērķis ir iecietīgas Latvijas sabiedrības veidošana.

"Nesen veiktais pētījums "Sabiedrības integrācijas aktuālākie aspekti" parāda, ka neiecietība pastāv gan pret tradicionālajām minoritātēm, gan tām, kuras ir salīdzinoši jaunākas, līdz ar to negribētos izdalīt kādas atsevišķas mazākumgrupas," sacīja ministre.

Pēc Pētersones domām, sabiedrības integrācija - tas ir divvirzienu process, kura īstenošanai nepieciešams ne tikai valdības darbs, ne tikai politiski dokumenti un programmas, bet arī sabiedrības iesaistīšanās - gan nevalstisko organizāciju, gan izglītības iestāžu, gan tiesībsargājošo institūciju un mediju iesaistīšanās.

"Iecietīgas sabiedrības veidošanās ir ilgstošs process, valdība nevar kādu padarīt iecietīgu, tā ir abu pušu atbildība. Līdzsvars starp mazākumu un vairākumu ir trausls, un pie tā saglabāšanas jāstrādā abām pusēm. Ar varu iecietību nav iespējams garantēt," teica ministre.

Viedoklis: Brīvība

Baņuta Rubesa, režisore un dramaturģe, Diena  07/18/06    Pludmale bija nosēta ar tūkstošiem bizbizmārīšu, kas ar savām sīkām kājelēm cīnījās pret smiltīm, vējiem, cilvēku pēdām. Vairums krita, bet pat pēc vētras daži indivīdi vēl cīnījās, lai tiktu pie priedēm. Dabas mistērija, tikpat liela un dziļa kā nezināmais iemesls, kādēļ futbolists Zidāns pēkšņi ar galvu ietriecās savā pretiniekā. Tāda vasara, kurā par spīti vēlmei atpūsties, spiež domāt par būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā arī par brīvību.

Brīvība — atceros ar kādu garšu šo vārdu izrunāja kāds latviešu aktieris pāris mēnešu pēc barikādēm, it kā aprakstot kaut ko grūtu, rūgtu, bet, ak, tik iekārojamu. Diemžēl viņš vairs nedzīvo Latvijā, bet Amerikā, dažādu iemeslu dēļ. Varbūt arī tādēļ, ka tur var droši baudīt brīvību. Ja tu esi gejs, tavu brīvību aizstāvējis pats prezidents Klintons, kas 2000.gadā jūniju izsludināja par geju un lesbiešu mēnesi, nožēlojot, ka viņiem, kas ir visādi kalpojuši savai valstij, ir bijis jāslēpj vai jānoliedz sava seksuālā vēlme, lai nezaudētu darbu vai varētu dzīvot drošībā.

Krievija toties nevairās ierobežot savu pilsoņu brīvību. Kad Maskavas mērs šogad aizliedza pilsētas praida gājienu, pats Oskara Vailda mazdēls rakstīja prezidentam Putinam, aicinot nemocīt savus pilsoņus, kā senāk mocīja viņa vectēvu. Vailds bija ārkārtīgi populārs un slavens rakstnieks, sabiedrības krējuma mīlulis, kamēr vien viņš slēpa savu esamību un publiski neatzina, ka ir gejs. Tikko viņa mīlestība tika atklāta, Vaildu 1895.gadā bargi sodīja ar katorgu un piespieddarbiem. Pagājuši vairāk nekā simts gadu, automobilis un mobilais telefons ir izgudroti, bet Latvijā attiecība pret gejiem ir stipri līdzīga Vailda laikmetam — pacietīsim tevi, izmantosim tavas spējas, apbrīnosim tevi, kamēr vien tu mums nelecies acīs. Taču esi atklāts, dzīvo godīgs — tad gan mēs tevi sodīsim. Uzsūtīsim tantiņas ar verdošu ūdeni kā viduslaikos.

Bieži dzirdēts, ka tautieši, kuri dodas strādāt ārzemēs, nevēlas atgriezties dēļ cilvēku "attieksmes". Attieksme pret cilvēku tiesībām ir brīvības pamatakmens. Katoliskajā Īrijā, piemēram, nākotnes prezidente 1998.gadā izcīnīja likumdošanu, kas sargāja gejiem darba vietu. Latvijas valdība rīkojas pretēji. Cik mēs esam, kas teiks, es vēlos dzīvot demokrātijā, es vēlos dzīvot Eiropā, es vēlos dzīvot miermīlīgā vidē, kurā viens otram atļaujam kādas vasaras sestdienā soļot pa ielu un apliecināt savu viedokli, vienalga, vai visiem tuvs. Vai par šādām tiesībām jācīnās tikai minoritātei?

Daudzi latviešu geji i nesapņo doties gājienā. Vecākā paaudze jau sen pieradusi savu īsto personu dziļi noslēpt. "Zolīdā" paaudze baidās zaudēt savu zolīdo pozīciju sabiedrībā. Un jaunākiem nākas baidīties ne tikai no olu mētātājiem. Pat premjerministrs negrasās viņus aizstāvēt. Dīvaini — padomju laikā es ar bailēm liku ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tagad neatkarīgā Latvijā pāris simts cilvēkiem ir jābaidās soļot tai garām.

Praida gājiens notiek, lai homoseksuāļiem vairs nebūtu jāslēpjas. Gājienu ierobežot vai noliegt nozīmē to pašu, ko ierobežot un noliegt brīvību — princips, kas visiem ir dārgs. Varbūt mums, t.s normāliem, sestdien ir jāsoļo līdzi? Tas jāprasa sev ne tikai tiem, kuriem tuvākais draugs, labā kolēģe, lādzīgais priekšnieks,vai mīļais bērns ir gejs. Tas jautājums attiecas arī uz jums, kas ne gejus pazīst, ne mīl — bet brīvību gan.

«Mūsu cilvēki ir pilnīgi neaizsargāti»

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"   07/19/06

Pagājušajā nedēļā no Satversmes tiesas atvadījās tās tiesnese un Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne, lai iestātos partijā Jaunais laiks un rudenī kandidētu 9. Saeimas vēlēšanās no šīs partijas. Nedēļa aicināja profesori uz sarunu par cilvēku publiskajām tiesībām Latvijā un politiku.

Tiesību doktore un Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne, kas strādā Universitātē kopš 1976. gada, politikā nav jaunienācēja — viņa bija viena no tiem Augstākās padomes deputātiem, kurus ievēlēja no LTF saraksta un kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Savulaik Ilma Čepāne bija Zaļās partijas biedre, bet mūsu sarunas dienā — 11. jūlijā — tika uzņemta Jaunajā laikā. Lai gan juriste 1996. gadā tika apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, Latvijā plašāk viņas vārds izskanēja saistībā ar Enesas Saburovas iesniegumu 2004. gadā Administratīvajai tiesai par firmas N & J iecerēto iekšpagalma apbūvi Rīgā, Brīvības ielā 352. Kad Administratīvā tiesa apturēja būvdarbu uzsākšanu, Ventspils naftas biznesa uzņēmējam Olafam Berķim piederošā firma N & J sākumā iesniedza Rīgas apgabaltiesā prasību par zaudējumu piedzīšanu no Enesas Saburovas, bet vēlāk prasība tika vērsta arī pret Satversmes tiesas tiesnesi Ilmu Čepāni, jo viņa dzīvo kaimiņos Saburovai un, pēc firmas un to pārstāvošā advokāta Andra Grūtupa domām, tieši Čepāne ir bijusi tā, kas kūdījusi pensionāri vērsties Administratīvajā tiesā, jo "parastais pensionārs" nekad neko tādu nebūtu varējis izdomāt. Lai gan šā gada 22. jūnijā Augstākās tiesas Senāts Rīgas domes izdoto būvatļauju firmai N & J atzina par prettiesisku, lieta pret Saburovu un Čepāni nav izbeigta. Pašlaik Rīgas apgabaltiesa ir uzdevusi ekspertīzei noskaidrot, vai Saburovas rakstīto dokumentu un tiesību doktores presē publicēto rakstu par teritoriālo plānošanu un īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem stils ir līdzīgs. Citiem vārdiem sakot, tiesa joprojām mēģina noskaidrot, vai Čepāne nav kūdījusi pensionāri veikt likumīgas darbības. Saruna ar bijušo Satversmes tiesas tiesnesi mudināja ielūkoties juridisko terminu vārdnīcā, jo sarunā bieži skanēja termins "publiskās tiesības".

Izrādās, "tiesības, kurās atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības", jo indivīdam jāpaklausa valstij tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai valsts varētu pastāvēt un plaukt kā sabiedrības organizācija. "Ja valsts virskundzība būtu neierobežota, indivīds būtu nekas cits kā vergs" — skaidrots vārdnīcā. Starp citu, juridiski "uzkūdīšana" nozīmē "kādu citu personu garīgi vai fiziski ietekmēt tā, lai tā veiktu noziedzīgu nodarījumu vai arī tajā piedalītos", tāpēc ir vismaz savādi, ka apgabaltiesa šo terminu attiecina uz visnotaļ likumīgo iesniegumu Administratīvajai tiesai. Patiesībā, papētot publikācijas presē, kurās atainota advokāta un viņa pārstāvētās firmas N & J izpratne par cilvēku publiskajām tiesībām, naudas varu un mūsu valsts politiku, Ilmas Čepānes intervijā sacītais nepārsteidz.

- Kāpēc nolēmāt atkal iesaistīties politikā? Vai kandidēt 9. Saeimas vēlēšanās jūs pamudināja tas, ka šogad decembrī būtu beidzies jūsu Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš?

- Strādāju Universitātē, un darbs man, protams, ir. Atgriezties politikā mani pamudināja saruna ar cilvēkiem, kuriem Jaunajā laikā uzticos, bet vispār pieņemt šādu lēmumu mani vedināja pieredze, ko guvu, strādājot Satversmes tiesā. Tā dēvētā Jūrmalgeita bija kā pēdējais grūdiens politikas virzienā. Savulaik Satversmes tiesā izskatījām "kāpu lietu", kurā atklājām, kāda ir shēma, pēc kuras Jūrmalā var tikt pie zemes īpašumiem, bieži vien pat nemaksājot par tiem tirgus cenu. Kopš "kāpu lietas" ir pagājuši vairāki gadi, bet neizskatās, ka kaut kas būtu mainījies.

- Vai zemes iegūšanas shēma Jūrmalā "par sviestmaizi" tika publiskota Satversmes tiesas lēmumā?

- Protams, bet to neviens laikam negribēja redzēt. Toreiz ministrs Gaters Jūrmalā apturēja trīs detaļplānojumus, ar kuriem dome gribēja grozīt kopējo Jūrmalas Attīstības plānu. Satversmes tiesa atzina, ka šie detaļplānojumi ir nelikumīgi. Shēma bija tāda: vispirms tas, kuram zeme piederēja vai bija valdījumā, slēdza līgumus par zemes nomu tās apsaimniekošanai. Neko citu zemes nomātāji nedrīkstēja darīt, jo tika iznomāta dabas pamatne, un tas nozīmēja, ka nomātājs var lasīt čiekurus, pļaut zāli un tamlīdzīgi. Pēc tam tika izstrādāts detaļplānojums, kurā tika mainīts zemes statuss — no dabas pamatnes uz apbūvējamas zemes statusu. Tad ar nomnieku notika papildu vienošanās, bet pēc tam zemes privatizācija. Vaivaros bija privatizēta terase, kas patiesībā bija vien atmiņas par to, bet tur zemes apsaimniekošanai tika piešķirti trīsarpus hektāru brīnišķīga priežu meža, un, neraugoties uz visu valsts institūciju negatīvu nostāju šajā jautājumā, iznomātā zeme tika privatizēta par 0,98 latiem kvadrātmetrā. Turklāt tikai 20% zemes vērtības tika maksāti naudā, bet pārējie 80% privatizēti par sertifikātiem. Tā rodas miljonāri! 90. gadu vidū visas zemes no Bulduriem līdz Majoriem uz vienu pusi un no Bulduriem līdz Lielupei, kas bija kāpu aizsargjoslā, bija brīvas un neapbūvētas. Visas šīs zemes dažādos veidos tika atdotas par smiekla naudu apbūvei. Tāpēc — lai man neviens nestāsta, ka tagad, tādā steigā un slepenības plīvurā tīti, deputāti domā par Jūrmalas attīstību! Tie paši cilvēki, kas bija Jūrmalā pie varas un dažādos amatos pirms diviem gadiem, tur ir arī tagad, tikai pamainījuši amata krēslus. Protams, nevaru apgalvot, ka nesen pieņemtie grozījumi Attīstības plānā ir nelikumīgi, jo tad vajadzētu visu rūpīgi izpētīt. Pirms diviem gadiem uz Satversmes tiesu kā pieaicinātā persona atnāca Dainis Urbanovičs no Jūrmalas domes. Viņam vaicājām, kāpēc nav ņemts vērā sabiedrības viedoklis, jo toreiz bija savākti vairāki simti parakstu pret šiem detaļplānojumiem, kas mainīja dabas pamatnes statusu. Urbanoviča kungs atbildēja, ka juristi viņam sacījuši — nav neviena likuma, kas liktu ņemt vērā sabiedrības viedokli.

- Vai teritoriālajā plānošanā ir jāievēro sabiedrības viedoklis? Galu galā cilvēki bieži vien neko negrib mainīt, un, piemēram, Jūrmalas attīstība var apstāties.

- Padomājiet, kā tas ir — tu esi strādājis ilgus gadus, bet cilvēki, kam nav nekādas sajēgas par ilgtspējīgu attīstību, vides aizsardzību, starptautiskajām saistībām, likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, mēģina visu sabiedrību padarīt par muļķiem. Principā Satversmes tiesas lēmums "kāpu lietā" neko nemainīja, jo, manuprāt, vajadzēja ierosināt krimināllietu — bija savākts pietiekami daudz materiālu, lai sāktu kaut vai kriminālprocesu. Teritoriālā plānošana ir sarežģīta, un cilvēki, kas to pārzina, veikli ar to manipulē, bet juristu un tiesnešu, kas šajos jautājumos orientējas, ir maz — viņus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Teritoriālajā plānošanā ir jāuzklausa sabiedrības viedoklis, ir jāatrod līdzsvars starp dažādu uzskatu paudējiem — galu galā ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi, kas paredz: ja pašvaldības teritoriālā plānojuma redakcija tiek pilnveidota, tā jāsagatavo atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem. Tas nozīmē, ka pilnveidotā attīstības plāna redakcija bija jāpublicē un jāapspriež. Vai Jūrmalas dome to izdarīja? Starp citu, gribu pavaicāt, kāpēc Jūrmalā bieži ir tā, ka noplukušai ielai blakus ir sakopti, miljonu vērti īpašumi? Citās valstīs, piemēram, būvētājiem ir jāieskaita pašvaldības kontā zināma naudas summa apdzīvotās vietas infrastruktūras uzlabošanai, vides sakārtošanai. 90. gadu vidū Jūrmalā un reizēm arī Rīgā pašvaldība prasīja tādus ziedojumus no būvētājiem, bet tad to aizliedza darīt, jo tas nebija paredzēts likumā. Kāpēc mēs nevaram izdarīt grozījumus likumos? Uz Jūrmalas tilta pāri Lielupei jau tagad ir milzīgi sastrēgumi — kas notiks vēl pēc dažiem gadiem? Bet pašvaldībai naudas nav. Tāpat ar to nekustamā īpašuma nodokli — politiķi visu mācēja tik veikli nokārtot, ka nekas nemainījās, un bagātajiem joprojām ir mierīga dzīve.

- Vai tad vajadzēja krasi pacelt kadastrālo vērtību un īpašuma nodokli? Tad jau lielai daļai iedzīvotāju, kuri ne pirmo gadu desmitu dzīvo pašu celtās mājās un tajās ir ieguldījuši laiku un naudu, būtu savas ģimenes mājas jāpārdod, turklāt cenas strauji kristos, un cilvēki paliktu uz ielas, jo neko citu vairs nevarētu nopirkt.

- Tas bija veikls politiķu triks. Mums nekustamā īpašuma nodoklis ir atkarīgs no kadastrālās vērtības. Kadastrālā vērtība likumdošanā ir saistīta ne tikai ar īpašuma nodokli, bet arī ar privatizācijas pabeigšanas likumu. Apbūvētas zemes privatizācijas cena ir saistīta ar kadastrālo vērtību. Tātad tiem, kas ir uzbūvējuši kaut ko uz iznomātas zemes, privatizācijas cena būtu augsta, jo augstāka būtu arī kadastrālā vērtība. Politiķi panāca, ka cilvēkos sākas panika, un kadastrālā vērtība netika paaugstināta. Tādēļ zemes privatizētāji tiks pie īpašuma par salīdzinoši zemāku cenu. Politiķu draugi, radi, sponsorētāji ir panākuši, ko gribēja. Ja runājam par īpašuma nodokļa paaugstinājumu, paaugstinot kadastrālo vērtību, ir vajadzīga īpašuma nodokļa diferencēšana. Tas ir iespējams, un cilvēki, kas nav bagāti, nezaudēs savas ģimenes mājas. Es dzīvoju starp vienkāršiem cilvēkiem un redzu, kas notiek. Vēl gribu teikt, ka cilvēki, kuri agrāk grūti situšies pa dzīvi, kuriem nav īpaši labi gājis un kuriem trūkst inteliģences, tagad ir tikuši tur, "augšā", un dzīvo kā paralēlajā pasaulē, nenojaušot, kas notiek, kā cilvēki dzīvo. Viņi ir pārņemti ar savas varas un īpašā stāvokļa apliecināšanu sev un citiem, un nekam citam nepietiek ne laika, ne spēka, ne saprašanas.

- Kādos vēl jautājumos, jūsuprāt, klibo likumu un noteikumu īstenošana?

- Mums likumi ir tikai uz papīra. Mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā, mums ir jāievieš tās direktīvas, bet tajā pašā laikā, piemēram, pagalmu apbūves jautājumos par sabiedrības tiesībām pašvaldībās notiek klaja ņirgāšanās. Mēs neesam dzimtcilvēki, un pašvaldība nevar, manipulējot ar īpašuma tiesībām, paziņot, ka īpašums ir tik svēts un neaizskarams, ka trešajām personām vispār nav nekādu tiesību lemt par teritorijas attīstību. Paraugieties, kas notiek Jūrmalā! Kāpu aizsargjoslas likums ir pieņemts jau pirms gadiem desmit, bet vai tas tiek ievērots?! Protams, neceru, ka viena pati varēšu kaut ko mainīt. Ja vaicāsiet, kāpēc izvēlējos Jauno laiku, varu atcerēties kaut vai to, kā Latvijas Avīze rīkoja pasākumu, kurā Edgars Jaunups sēdēja blakus tieslietu ministrei Vinetai Muižniecei, kura klusēja par to, ka pensionārei Saburovai aprakstīta manta par to, ka viņa ievērojusi savas likumā noteiktās tiesības. Jaunups piecēlās un pateica, ka esošā situācija ar Saburovu ir absurds.

- Tātad — kāpēc izvēlējāties Jauno laiku? Vai Edgara Jaunupa toreizējā uzstāšanās padarīja viņa partiju uzticamu?

- Tad man jājautā jums: kurā partijā es varētu iestāties?! Kādreiz biju Zaļajā partijā, bet nevaru tagad iet viņu sarakstā, vērojot, kas partijā notiek, jo domāju, ka viņiem par vides aizsardzību pašlaik ir maza rūpe, jo galvenais ir par katru cenu kopā ar "zemniekiem" tikt Saeimā. Vai varu iet pie Tautas partijas, kas ir "gudro shēmu" radītāja? Kādā Satversmes tiesas sēdē kā pieaicinātā persona piedalījās Valsts nekustamo īpašumu aģentūras ģenerāldirektors Kalvis Bricis un pateica mums, ka viņi, ja grib, var privatizēt arī Brīvības pieminekli. Tā es to partiju un viņu atbalstītāju sarakstu varētu turpināt...

- Starp citu, vai ir vajadzīgi grozījumi likumos, lai cilvēki turpmāk neciestu par to, ka ir uzdrošinājušies īstenot savas likumīgās tiesības?

- Tas ir jautājums par tā dēvētajām stratēģiskajām sūdzībām. Esmu runājusi ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem un arī ar šīs tiesas prezidentu, kurš sacīja, ka tas ir neiedomājami, ka kaut kas tāds var notikt Eiropas Savienības dalībvalstī. Jaunattīstības valstīs tā var notikt, bet nekad tā nevar būt civilizētās valstīs, ka pret cilvēku tiek celta prasība par zaudējumu atlīdzību un viņa manta tiek apķīlāta, ja viņš ir iesniedzis prasību Administratīvajā tiesā, kā to paredz likumdošana. Pirms gadiem divdesmit Eiropā ir bijuši tādi gadījumi, kad tiek iesniegta sūdzība tikai ar vienu mērķi — lai tiktu panākta lietas ierosināšana, tā iebiedējot un pazemojot sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, pat necerot uz sūdzības apmierināšanu pēdējā instancē. Tās dēvē par stratēģiskajām sūdzībām, un es domāju, ka iesniegums pret Saburovu un pēc tam arī pret mani bija tieši tāds. Es šajā lietā iesaistījos tikai tad, kad tiesa jau bija pieņēmusi lēmumu par Saburovas mantas aprakstīšanu. Tad publicēju rakstu Dienā, bet nevienam neliku kaut ko darīt. Varbūt kļūdījos, jo palūdzu, lai mani palīgi, kas par šiem jautājumiem izstrādāja zinātnisko darbu, konsultē Saburovas kundzi. Lai kā, tā bija stratēģiskā sūdzība ar mērķi iebiedēt pārējos, lai tie nekad neiedrošinātos darīt kaut ko līdzīgu. Arī pašlaik mani meklē ļoti daudzi cilvēki, lai lūgtu padomu, kā aizsargāties no pašvaldību patvaļas. Latvijā vidusmēra cilvēks ir absolūti neaizsargāts. Apzināti vai neapzināti pie mums tiek jauktas publiskās un privātās tiesības. Nekur Eiropā cilvēki nav tik beztiesiski.

- Kādās valsts un pašvaldību darbības jomās, pēc jūsu domām, vēl būtu vajadzīgas pārmaiņas?

- Viens no pirmajiem darbiem, manuprāt, ir pārliecināt savu partiju un arī parējos, ka ir vajadzīgs ievērojams finansējums dzīvojamo māju būvniecībai. Īpaši tas ir vajadzīgs tiem cilvēkiem, kas dzīvo denacionalizētajās mājās. Satversmes tiesa bija spiesta pateikt, ka no nākamā gada 1. janvāra īres griestu vairs nebūs. Piecpadsmit gadu laikā, kopš tika atjaunotas īpašuma tiesības uz dzīvojamām mājām, cilvēkiem tika dotas cerības, ka viņi varēs saņemt dzīvokļus municipālajās mājās, bet nekas nenotika. Deputāti, kā tādi gļēvuļi, tikai nepārtraukti bīdīja uz priekšu datumu, kad tiks atcelti īres griesti. Nauda pietiek visam, arī sapņu pilīm uz pāļiem, vienīgi dzīvojamo ēku būvniecībai tās nav. Cilvēkiem ir arī jāuzzina, ka namīpašnieks nevarēs pacelt īres griestus, kā grib. Ja īrniekam atnāks jauns, augstākas īres piedāvājums, bet viņš nebūs ar mieru to maksāt, namīpašnieks tā vienkārši nevarēs izlikt īrnieku no dzīvokļa. Namīpašniekam būs jāvēršas tiesā un jāiesniedz pierādījumi, ka īre ir jāpaaugstina. Ja tiesa atzīs namīpašnieka prasību, īrniekam būs jāmaksā augstāka īre vai arī jāaiziet no dzīvokļa.

- Ko vēl gribat mainīt?

- Cilvēki bieži uzskata, ka plašsaziņas līdzekļos rakstītais un runātais ir "balta patiesība", gluži vai likums. Tāpēc esmu pārliecināta, ka cilvēkiem ir jāzina, kurš ir katra plašsaziņas līdzekļa patiesais īpašnieks. Tikai tad viņi spēs vērtēt, kādas intereses slēpjas aiz avīzē, žurnālā, radio vai televīzijā paustā viedokļa.

- Vai jums ir gadījies saskarties ar šķīrējtiesām un to radītajām problēmām?

- Satversmes tiesā skatījām lietu par to, vai normu par šķīrējtiesām vajadzētu vai nevajadzētu atzīt par neatbilstošu Satversmes 92. pantam — proti, par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Patiesībā esmu šokēta par to, kas Latvijā notiek šajā jomā. Mums Satversmes tiesā par to bija liela diskusija, un vienu brīdi gandrīz jau bijām pārliecināti, ka esošās normas ir pretrunā ar Satversmi un nelikumīgas. Beidzot tomēr secinājām, ka problēma slēpjas likuma un normu piemērošanā. Citur civilizētajā pasaulē nekad netiktu pieļauti tādi interešu konflikti un tas, ka par šķīrējtiesas tiesnesi var kļūt cilvēki bez izglītības. Acīmredzot Latvijā kādam tas ir izdevīgi, ka šķīrējtiesas var tā strādāt. Līgumus, kuros iekļauta klauzula par šķīrējtiesu, liek parakstīt arī bankas un līzinga kompānijas. Manuprāt, tas nav pareizi. Likumā nevar paredzēt katru dzīves gadījumu, tāpēc ir ļoti svarīgi, kā likuma norma tiek piemērota. Tas ir ļoti sarežģīti, gluži tāpat kā augstākā matemātika ir saprotama tikai matemātiķim. Lasīt mēs visi protam, bet diemžēl mūsu valstī bieži neredzam tiesiskās normas kopsakarību ar citām normām, neredzam likuma jēgu.

- Ja nekļūsiet par Saeimas deputāti, vai plānojat atvērt juridisko pakalpojumu biroju?

- Nē, jo negrasos bagātiem cilvēkiem un firmām sagatavot padomus un ieteikumus, kā likumu apiet ar līkumu. Savukārt no tiem, kam vajadzīgi padomi teritorijas plānošanas lietās saistībā ar būvniecību maksu, par savu darbu neko nesaņemšu, jo šie cilvēki lielāko tiesu nav maksātspējīgi. Bet es neesmu bagāta un nevaru nodarboties ar labdarību tādos mērogos. Birojs ir jāuztur, ir jāmaksā algas darbiniekiem.

- Politiķus vēlētāji vērtē ļoti skarbi — par spīti tam, ka paši viņus ievēlējuši. Vai nebaidāties no negatīvas cilvēku attieksmes pret sevi?

- Ir pagājusi nedēļa kopš brīža, kad sabiedrība uzzināja, ka piedalīšos politikā. Tas ir prātam neaptverami, cik ļoti negatīvi cilvēki uztver Saeimu — arī tos, kas ir opozīcijā un nav pie varas. Satversmes tiesa ir likuma tiesa, un mēs pētām dokumentus, stenogrammas un komisiju materiālus un redzam, kā likums ir pieņemts. Dažkārt arī redzam, kā valsts tiek apzagta un nozagta, un iespēju robežās to ierakstām spriedumā, bet nekad par savām darba lietām neesmu diskutējusi ar radiem, draugiem un paziņām. Tagad draugi, radi un paziņas, uzzinājuši, ka iešu politikā, labākajā gadījumā man jautā, kāpēc es gribu pretendēt uz "to ākstu baru". Sliktākajā gadījumā esmu spiesta dzirdēt rupjus salīdzinājumus, no kuriem maigākais apzīmējums Saeimai un politikai laikam ir "mēslu bedre". Brīžiem tieku novesta līdz asarām, bet tad es saku, ka paši jau vien esam viņus ievēlējuši.

- Radio raidījumos gadījies dzirdēt klausītāju viedokli, ka citādi nemaz nevar būt — ja esi pie varas, ir normāli savā labā izmantot iespējas, ko tā dod. Atšķirība ir tā, ka "labie politiķi" atceras ne tikai savu kabatu, bet arī pilsētas vai valsts iedzīvotājus.

- Tas ir ļoti bīstami, ka visi jau ir pieņēmuši par normu to, ka politiķi un amatpersonas domā, ko iegūt sev, un uzskata: ja politiķis, visu ņemot sev, kādreiz atceras arī par citiem, tad gan jau viņš valsti sakārtos. Tāpēc priekšstats par Saeimu bieži ir tāds, ka tur ir vai nu muļķi, vai zagļi. Protams, visās partijās ir arī godīgi un gudri cilvēki, tomēr daļa partiju biedru pat nesaprot un nenojauš, kas patiesībā notiek. Apzinos, ka man būs ļoti grūti konkurēt, piemēram, ar populāru un tautā mīlētu komponistu vai ar labi pazīstamu augstu amatpersonu, kas uzstājas ar dziedāšanu. Es neprotu tik labi dziedāt, bet uzskatu, ka man ir liela pieredze, arī valsts pārvaldē, jo kādu laiku paralēli darbam Universitātē esmu strādājusi valsts pārvaldē. Ir tiesību nozares, kurās es perfekti orientējos: teritoriālā plānošana, būvniecība un saistībā ar to arī vides aizsardzība. Cilvēku ziņā būs izvēlēties, par ko viņi grib balsot. Ja viņiem labāk patīk dziedātāji un miljonāru balles viesi — lūdzu, tā būs viņu izvēle. Starp citu, tas ir aplams priekšstats, ka augstām amatpersonām ir jāpiedalās visos pasākumos, uz kuriem viņus uzaicina. Atceros, ka manu bijušo vīru uz balli Rundāles pilī uzaicināja Aleksandrs Lavents. Toreiz sacīju vīram, ka labāk neiesim, un patiesībā mēs bieži vien atteicāmies piedalīties pasākumos, par kuru rīkotājiem man nebija pārliecības, ka ar viņiem viss ir kārtībā. Iedomājieties, kā es šodien justos, raugoties bildēs, kurās esmu blakus personām, par kurām ir izskatītas krimināllietas un tamlīdzīgi. Un vēl — varu piekrist kādā intervijā lasītajam, ka nav saprotams, kāpēc vēlētāji no deputātiem gaida, ka viņi strādās cilvēku labā, ja partijas netiek uzturētas no valsts, bet tās uztur privātie ziedotāji? Neapšaubāmi, ir godprātīgi uzņēmēji, bet nevajag gaidīt, ka viņi visi par savu naudu neko no partijas negribēs. Tāda jau ir partiju finansēšanas politika, ka tām jāizpilda naudas devēju vēlmes.

- Arī Jaunajam laikam ir privātie finansētāji...

- Protams. Ja Jaunajam laikam nebūtu finansētāju, par partiju neviens neko nedzirdētu, kamēr par pārējām partijām tiktu stāstīts, cik tās ir labas un jaukas. Un nešaubos, ka arī Jaunajam laikam partijā ir dažādi cilvēki — kā jau visur. Galvenais ir atzīt savas kļūdas, un var jau būt, ka arī es pašlaik kļūdos, ejot šajā partijā, taču tā ir mana izvēle.

- Vai spēsiet sadzīvot ar savas partijas vadošajiem politiķiem, un vai pakļausieties visām viņu nostādnēm?

- Partijā ir politiķi, kurus cienu un kuriem uzticos. Tomēr jau esmu brīdinājusi, ka ar mani nevarēs manipulēt un es nepakļaušos partijas disciplīnai, ja, manuprāt, kāds jautājums tiks lemts nekompetenti vai ar savtīguma piegaršu. Mani tik vienkārši nevar komandēt. Es varu no partijas aiziet, ja uzskatīšu, ka lietas nenotiek godīgi un atklāti.

Pa sabiedriskā kompromisa ceļu

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze   07/19/06    Ar integrācijas ministri KARINU PĒTERSONI ("Latvijas ceļš") tikās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ināra Mūrniece.

V. Krustiņš: – Dzirdēts, ka jūs ministrijā izstrādājat jaunu sabiedrības integrācijas programmu. Ar ko tā atšķirsies no iepriekšējās?

K. Pētersone: – Iepriekšējais dokuments – valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcija – tika pieņemts vēl 1998. gadā.

"Latvijas ceļš" integrācijas politikas pamatus sāka veidot jau 1995. gadā. Integrācijas lietu sekretariātu 2002. gadā izveidoja ar "LC" partnera – Latvijas Pirmās partijas – atbalstu. Kopš tā laika valdības darbā sabiedrības integrācija bijusi viena no prioritātēm.

Arī abiem maniem priekštečiem ministra amatā radās jautājums, ko iesākt ar šo 1998. gadā pieņemto dokumentu? Kopš tā laika dzīve gājusi uz priekšu, Latvija atrodas citā starptautiskajā situācijā un arī iekšpolitiskie akcenti ir mainījušies.

Lai gan šis dokuments savu laiku pārdzīvojis, mēs to nevēlamies atcelt. Taču tiek veidots jauns dokuments – Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes, kurš aktualizē situāciju un noteiks būtiskākos virzienus sabiedrības integrācijas jomā nākamajiem pieciem gadiem. Tas vēl ir projektu un ieceru līmenī. Bet dokumenta izstrādē balstāmies uz sabiedriskās domas pētījumiem, uz situācijas analīzi. Palīdz arī mazākumtautību kultūras biedrības un nevalstiskās organizācijas, sekretariāta konsultatīvā padome, dažādas interešu biedrības.

Pētījums "Sabiedrības integrācijas aktuālākie aspekti", ko pēc integrācijas lietu sekretariāta pasūtījuma veica SKDS un ko ņemam vērā, arī veidojot jauno dokumentu, atklāj interesantas tendences. Iedzīvotāji uzskata: lai sabiedrība justos saliedētāka, pats būtiskākais ir ekonomiskā stāvokļa uzlabošana, bet etniskie jautājumi ir tikai trešajā vietā. Pētījums atklāj arī to, kāpēc naturalizācijas process ir tik gauss. Pirmkārt, cilvēki labi jūtas arī bez pilsoņa statusa, un, otrkārt, cilvēki vai nu nevēlas iziet šim procesam cauri, vai apgalvo, ka tas viņus pazemojot un apgrūtinot, vai uzskata, ka viņiem Latvijas pilsonība pienākas automātiski. Valodas un vēstures zināšanas naturalizācijas eksāmenā grūtības sagādājot tikai desmit līdz piecpadsmit procentiem naturalizācijas pretendentu.

– Dažādu pētījumu tiešām bijis daudz. Bet tā arī neizdodas sagaidīt atbildi nevis uz jautājumu "cik?", bet – "kāpēc?". Un vēl svarīgāk būtu zināt, kuras iedzīvotāju grupas kuro reizi stāv aiz šiem procentiem.

Nesen kāda profesore atsaucās uz aptauju, ka 47 procenti latviešu neuzticoties cittautiešiem. Jāvaicā, kāpēc nav izpētīti iemesli, kas latviešiem liek būt tik neticīgiem. Tas ir akmens arī divu iepriekšējo integrācijas ministru dārziņā.

– Integrācijas sekretariātam ir trīs būtiskākie darba virzieni: sabiedrības integrācija kopumā, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un iecietības veicināšana. Ir arī iecietības veicināšanas valsts programma, tātad šis jautājums ir pacelts valsts politikas līmenī.

Es negribētu piekrist par akmeni valdības vai atbildīgo ministru dārziņā. Jo publisko telpu veido ne tikai valdības lēmumi, bet arī tas, kas notiek sabiedriskajā telpā – uz ielas, veikalā un, pats būtiskākais, arī krievu medijos.

Manis minētajā pētījumā uz jautājumu, ar ko jūs negribētu dzīvot kaimiņos vai kādas iedzīvotāju grupas jums rada neuzticību, pirmkārt, tiek minēti narkomāni un dzērāji. Un tikai ceturtkārt tiek nosaukti čigāni jeb romi, piektkārt un sestkārt – musulmaņi un citas rases pārstāvji.

Mūsu sabiedrības pirmā un galvenā bēda ir atstumtība, kas rodas nabadzības, izglītības trūkuma, nespējas konkurēt, nevis etnisku iemeslu dēļ. Tas sabiedrību velk atpakaļ daudz spēcīgāk nekā etniskā spriedze, kas arī nenoliedzami pastāv.

– Manuprāt, valdības galvenais grēks ir tas, ka tā pieļauj nepārtrauktu sabiedrības šķelšanu un sarīdīšanu. To attaisno ar demokrātiskiem principiem, viedokļiem, pret to enerģiski nevēršas.

Latvijas krievu kopienas apvienotais kongress (OKROL) ir organizācija, kas cenšas Latviju šķelt kopienās un pretendē uz krievu pārstāvniecību. Kaut gan tās līdzpriekšsēdētājs Gapoņenko pateicis: "Krievu kā tādu pie mums nav. Ir padomju cilvēki, kas palikuši vienatnē ar savām problēmām." Vai jūs kā ministre nodarbojaties ar cittautiešu vai padomju režīma palieku integrēšanu?

– Stājoties amatā, es sapratu, ka sešos mēnešos uz kādām radikālām pārmaiņām no manas puses cerēt būtu naivi. Bet ministres darbu es gribētu sākt ar dažu stereotipu kliedēšanu. Pirmkārt, es nepārstāvu nedz Latvijas krievvalodīgos, nedz arī kādā veidā darbojos ar padomju mantojuma skartajiem cilvēkiem. Es pārstāvu Latvijas valsti un veidoju integrācijas politiku, kuras mērķis ir nevis kādas īpašas cilvēku grupas aizstāvība, bet integrēta sabiedrība.

Vēl viens stereotips ir, ka mēs kādu aiz ausīm ņemsim un ar varu mēģināsim ieintegrēt latviskā sabiedrībā. Tā sauktajiem krievvalodīgajiem rodas protests pret to, ka kāds viņus tūlīt ņems un integrēs latviskā vidē, bet latvieši atkal apgalvo, ka šie padomju cilvēki ir jāinteg-rē straujāk.

Integrācijas mērķis ir pavisam cits: radīt sabiedrībā tādus nosacījumus, lai tie iedzīvotāji, kas nav latvieši, vai tie, kas nespēj iekļauties sabiedrībā veselības traucējumu un citu iemeslu dēļ, spētu pēc iespējas pilnvērtīgāk sevi īstenot. Lai katrs cilvēks, kas dzīvo Latvijā, nebūtu klaji naidīgs kopējām vērtībām: valstiskumam, likumiem, valsts valodai. Mums jāatceras, ka mums ir daudz uzdevumu – ekonomikā, labklājībā, visur – un to sasniegšanai mums ir šausmīgi maz laika un nemitīgi jākonkurē ar ekonomiski spēcīgākām valstīm. Tāpēc Latvijas attīstībai ir svarīgi, lai katrs te dzīvojošais spētu dot savu pienesumu.

Bet teikt, ka valdība ir tā, kas saasina situāciju sabiedrībā... Tas varētu attiekties uz laiku, kad ar lielu švunku un aroganci no augšas sāka īstenot izglītības reformu mazākumtautību skolās. Pēc ļoti daudzu domām, tas atsvieda sabiedrības saskaņu krietni vien atpakaļ, salīdzinot ar 90. gadu beigām.

Šobrīd tāds pilnīgs regress vairs nenotiek, lai gan ar problēmām un stereotipiem jāsastopas vai ik uz soļa. Ar stereotipiem un ilūzijām sastapos arī savas vizītes laikā Krievijā. Vizīte notika augstā līmenī, un darba kārtībā bija arī Krievijas Ārlietu ministrijas apmeklējums. Krievijā ļoti ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka ar starptautiskajiem instrumentiem izdosies Latvijai uzspiest automātisko pilsonības variantu. Mani pārsteidza, ka šādu viedokli no Krievijas puses es dzirdēju arī vēl pavisam nesen.

Krievijai pilnīgi noteikti no šā uzskata ir jāatsakās. Tāpat kā Latvijā attiecībā uz integrāciju jāatsakās no divām galējībām: pirmās – integrāciju uzspiest ar varu – un otrās, kas paredz integrācijas apturēšanu. Mums jāatrod tāds modelis, kas būtu pieņemams visiem iedzīvotājiem.

– Jūsu partijas kongresā Vestermaņa kungs izteicies, ka "LC" pieņemtie politikas pamatvirzieni vēlēšanām esot "diētisks ēdiens".

– Diētu jau paraksta tad, kad pacients nonācis slimnīcā vai viņam ir novājināts organisms. Redziet, kamēr "Latvijas ceļš" turēja centrisko pozīciju, tikmēr cilvēki nebija uz ielām. Ir radikalizējušās arī politiskās partijas, un cīņa par pirmo vietu tautiskuma nišā sabalsojas ar konsolidāciju kreiso nometnē. Un tāpēc recepte valstij būs jāizraksta – vai nu to darīs "Latvijas ceļš", vai "LC" un Pirmās partijas apvienība.

– Varbūt mācītāji apvienības programmai piemetīs kādu šķipsniņu sāls?

– Nez vai. Jo programmā mēs iekļaujam punktus, par kuriem abu partiju starpā nav domstarpību.

– Sabiedrībā nepārtraukti nostiprinās šķeltnieciskas tendences. Divas no trim lielākajām krievu avīzēm ir izrakušas kaujas cirvjus un aicina iet pa Ždanokas – Plinera ceļu. Ir radītas arī dažādas organizācijas, kas cenšas šķelt sabiedrību. Tas velk uz separātismu.

Krievu nacionālistu vadoņa grāmatā, kas izdota Maskavā, aprakstīts, kādā veidā tādas valstis kā Latvija pievienot atpakaļ. "Apgūt, iedzīvināt un attiecībā pret NVS valstīm un Baltiju maksimāli izmantot tā sauktās humanitārās intervences pieredzi, balstoties uz pasaules sabiedrības atzītām cilvēka un pilsoņa (..) tiesībām." Kā redzam, šī instrukcija cītīgi tiek arī pildīta.

Situācija sabiedrībā attīstās arvien nelabvēlīgāk, bet valdība pret to izturas, maigi sakot, nevērīgi. Gan valstij, gan sabiedriskajai domai būtu asi jāvēršas pret tādiem sabiedrības šķēlējiem kā Giļmans un citi. Bet sabiedriskā doma diemžēl nav mūsu rīcībā.

– Man gandrīz ir tāda sajūta, ka jūs gribat teikt: "Pētersones kundze, ejiet mājās! Nav jau vērts!"

Es esmu pilnīgi pretējās pozīcijās. Kāpēc tad integrācijas politika, to iedibinot, tika pacelta valdības augstāko prioritāšu līmenī? Ja mēs, rokas salikuši, gaidīsim, kamēr notiks autonomizācija, visam ļausimies un pakļausimies, tad jau man tūlīt jādemisionē.

Uzsākot ministres darbu, gribēju saprast, vai Latvijas varas rokās ir instrumenti, ar kuriem vērsties pret naida noziegumiem. Biju gandarīta, ka, tiekoties ar iekšlietu sistēmas un drošības iestāžu pārstāvjiem, pārliecinājos, ka Kriminālkodeksā ir īpaši izcelts noziegums, kas veikts reliģiska, etniska, rasistiska naida dēļ. Saistībā ar noteiktu personu izteikumiem avīzēs ir ierosinātas krimināllietas. Diemžēl tās tiek izbeigtas, jo mums ir ļoti rafinēts pretinieks. Viņa rakstīto grūti kvalificēt kā naida kurināšanu, jo izteikumi ir pieļāvuma un vēlamības formā.

Cilvēki ir pretstatu sabaroti. Es eju arī uz krievu radio, runāju arī ar krievu presi. Un varu būt pateicīga krievu medijiem, ka mani vārdi tajos nonāk tikai daļēji sagrozīti...

Nereti dzirdēts izteikums: "Es neintegrēšos, jo man šī valsts riebjas!" Bet cilvēks nesaprot, ka jau ir integ-rējies. Viņš zina, ka pāri ielai nedrīkst iet pie sarkanās gaismas, viņš uzņēmumu dibinās saskaņā ar Latvijas, nevis kādas citas valsts likumiem. Viņš zina, uz kādām iestādēm jāiet ar iesniegumiem, kam vajadzības gadījumā sūdzēties, kur meklēt palīdzību. Bet krievu prese viņam iestāsta, ka viņš nekad neintegrēšoties. Un latviešiem atkal stāsta, ka krievi jau paši negribot integrēties, tādējādi nemitīgi eskalējot situāciju.

Runājot par inflāciju, mēs ar savām gaidām to dzenam uz priekšu un mums nevajadzētu līdzīgā veidā psiholoģiski tiražēt šo idejisko pretstāvi. Arī jūs kā liela medija vadītāju es aicinātu to nekultivēt, nepublicēt līdzīgu informāciju, jo tad cilvēki tiešām visu laiku jutīsies apdraudēti.

– Atvainojiet, tā nevar! Tā jau ir politika: iestāstīt cilvēkiem, ka mums ir divi vienlīdz svarīgi pretstāvoši "centri". Nedomāju, ka iekļaušanos vienā no šiem "centriem" varētu pārmest "Dienai" vai "NRA", bet diviem no lielākajiem krievu laikrakstiem – "Čas" un "Vesti" – gan to var pārmest.

Mums jādara gals šai apzinātajai rīdīšanai, kas notiek no otras "frontes" puses. Arī Krievijas vēstnieks Latvijā Siguldas 2. vidusskolas jauniešiem stāstījis, ka Latvijas vēstures grāmatas esot nepareizas, Latvijas valdība – naidīga pret krieviem.

"Latvijas Avīze" no lielāko latviešu laikrakstu puses ir vienīgā, kas pastāsta, kas notiek pretējās nometnes pusē. Un jūs mums sakāt: "Klusējiet!"

– Es pēc šīs publikācijas rakstīju "Čas" redaktorei. Protams, atsaukuma nebija... Bet tas bija ļoti aizvainojošs incidents, un es arī vēstniekam Kaļužnijam izteicu savu sašutumu.

– Integrācija nav iespējama, ja notiek šādas lietas.

– Tā ir tāda drusku riskanta pozīcija, uz kādu jūs mani vedināt...

Es ar vēstnieku runāju laipni, bet stingri. Mēs šķīrāmies, par zināmām pozīcijām tomēr vienojušies. Ir veids, kā diplomātiski, bet noteikti izteikt savas intereses. Piemēram, mēs runājām par to, kā sakārtot Latvijas attiecības ar Krieviju, un dzirdēju: ja Latvija izdarītu to, to un vēl to... Teicu: "Bet neesmu dzirdējusi, ko apņemtos izdarīt Krievijas puse." Šādu priekšlikumu no Krievijas puses nebija.

Ar vēstnieku runājām arī par automātisko pilsonību un to milzīgo aizvainojumu pret valsti, kas radies tiem, kuri automātiski pilsonību nesaņēma. Nonācām pie kopsaucēja, ka Latvijas pase un tātad arī automātiska pilsonība neatrisina problēmas būtību – bez valsts valodas zināšanām cilvēks nav konkurētspējīgs. Arī Latvijas interesēs ir, lai iedzīvotāji apgūtu valsts valodu un spētu pilnvērtīgi sekot līdzi politiskajam procesam. Pretargumenti nesekoja. Šos apsvērumus izklāstīju arī Maskavā, tiekoties ar Georgiju Karasinu, un es nesaņēmu pārliecinošus pretargumentus.

Es piekrītu jūsu teiktajam, ka situācija sabiedrībā ir nopietna. Pilnīgi dabiski, ka, rūpējoties par elektorātu, "PCTVL" politiķi darīs visu, lai naturalizācijas process būtu lēns, lai tie, kas naturalizējušies, stāvētu "PCTVL" pozīcijās, ka viņi caur saviem ruporiem – "Vesti, "Čas" – tiražēs šo savu pretstāvi, savus stereotipus. Mums atliek vienīgi ar dažādiem paņēmieniem censties mainīt sabiedrisko domu, piemēram, piešķirot vairāk naudas latviešu valodas apmācībai.

Jā, propaganda no šā mūsu idejiskā pretstāvja puses ir spēcīga. Jūs mani aicināt piedāvāt piparotāku ēdienu. Bet tādam ir jāuzdzer stiprāki dzērieni... Un, prasot kaut ko vēl stiprāku, vēl spēcīgāku, mēs nonākam pie eskalācijas. Es domāju, ka ir jāatgriežas izlīdzinātās pozīcijās. Mana cilvēciskā un politiskā pieredze man mācījusi, ka šīs lietas jārisina uzmanīgi un ļoti atbildīgi.

Sabiedrisko mieru var panākt arī ar varu, bet tas prasa upurus. Nesen biju Gruzijā un redzēju, ka valsts, kas ir ļoti nopietnu konfliktu plosīta, tikusi atsviesta atpakaļ par gadu desmitiem. Jebkādu veidu konflikti valstij ir ļoti postoši. Mēs varam pateikties Dievam, ka ar tik maziem upuriem tik sarežģītā situācijā savu valsti līdz šim esam nobalansējuši, tāpēc pārmetumi šai valdībai man nav pieņemami.

– Vai šī atbildība izpaužas arī tādā veidā, ka to situāciju, kuru attiecīgie spēki cenšas iekonservēt ar krievu skolu saglabāšanu, "kopienu" veidošanu? Pret to taču nevar izturēties iecietīgi, lai tikai būtu miers?

– Arī man tas nav pieņemams. Es nevienu problēmu neesmu paslaucījusi pagaldē. Arī izglītības sistēmā nevienu problēmu nepaslauka pagultē. Uzmanīga problēmu risināšana nenozīmē to slēpšanu.

Integrācijas sekretariāta konsultatīvajā padomē darbojas cienījami cilvēki, kurus tiešām ir vērts uzklausīt. Viens no padomes ekspertiem Pimenova kungs uzskata, ka krievu skolai ir jāatražo krieviskā identitāte. Bet valsts uzdevums ir skolēnos veidot Latvijas valstisko identitāti, nenoliedzot mazākumtautību jauniešu iespējas kopt savu nacionālo identitāti tādā apjomā, par kādu esam politiski vienojušies. Protams, ir jāstrādā, lai nezustu izglītības kvalitāte. Bet tā nav piekāpšanās, tā ir iešana līdz tai kompromisa robežai, kura sabiedrībai ir pieņemama.

Tā ka es nevaru piekrist, ka uzmanīga un atbildīga politika ir lietu neatzīšana, nerisināšana, piekāpšanās.

– Kā tas nākas, ka vai visa "LC" spice izrādās esam "Parex bankas" lielmaņi? Politologi varētu teikt, ka tā nav nejaušība. Turklāt izskanēja, ka Andrim Bērziņam algā tur maksājot it kā ap 10 000 latu mēnesī, jūsu takse esot bijusi ap sešiem tūkstošiem.

– Vai dieniņ, cik daudz! (Smejas.) Izdalīsim šo summu ar desmit, tad varbūt nonāksim tuvāk patiesībai. Mani nopelni bankas attīstībā nav tik lieli, lai tos ar lielu naudu atalgotu.

Mani aicināja darboties bankas uzraudzības padomē. Es pieņemu, ka banku ieinteresēja mana ilggadējā pieredze Ministru kabinetā.

Banka par Andri Bērziņu acīmredzot ieinteresējās viņa vārda un ranga dēļ. Iespējams, par mums izšķīrās arī tāpēc, ka daudzi citi bija aizņemti politiskos amatos, bet mēs ar Andri Bērziņu bijām brīvi. Es šo uzaicinājumu strādāt "Parex bankā" uztvēru drīzāk kā palīdzīgu roku grūtā brīdī. Tomēr, strādājot "Parex bankā", mans pamatdarbs bija Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrībā. Bankā man nebija sava darba kabineta, pat ne vizītkartes.

Cik man zināms, "Parex banka" nav atbalstījusi mūsu partijas darbību ne finansiāli, ne ar kādiem lobēšanas instrumentiem.

Rīgas dome nesaskaņo gājienu 'Rīgas praids'

DELFI  07/19/06    Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisija trešdien nolēma nesaskaņot seksuālo minoritāšu neviennozīmīgi vērtēto gājienu "Rīgas praids 2006".Gājiena rīkotāji plāno domes lēmumu apstrīdēt Administratīvajā tiesā.

Komisijas lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ, informēja domes sabiedrisko attiecību nodaļā.

Pasākuma rīkotāji oficiālo domes atbildi saņems ceturtdien pēcpusdienā.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība "Mozaīka" un organizācija "ILGA Latvija" un "Rīgas Praids", kas iecerēja rīkot gājienu "Rīgas Praids 2006", pauda satraukumu par domes atteikumu saskaņot gājienu.

"Mozaīkas" valdes locekle Linda Freimane informēja, ka organizācijas "nekavējoties griezīsies Administratīvajā tiesā ar lūgumu izskatīt Domes lēmumu. Pērn Administratīvā tiesa korekti atcēla Domes lēmumu atsaukt "Praida" gājiena atļauju, tātad, mums ir pamatotas cerības, ka arī šogad tiesa aizsargās demokrātiskās tiesības Latvijā un atcels Domes lēmumu."

Organizācijas domes lēmumu uzskata par "ne tikai nepieņemamu pulcēšanās brīvības ierobežojumu, bet arī demokrātijas sakāvi teroristu draudu priekšā".

"Mozaīka" uzskata, ka, aizliedzot gājienu, dome "apdraud ne tikai seksuālo minoritāšu tiesības, bet Latvijas valsts demokrātijas pamatus. Piekāpjoties teroristu un citu ekstrēmistu draudiem, tiek noteikts precedents, kas novedīs nevis pie sabiedrības saliedēšanas, bet pie ekstrēmistu grupējumu uzvaras un pamatota priekšstata, ka varmācība ir efektīvs demokrātijas ierobežošanas līdzeklis. Šis precedents ir ļoti bīstams, jo norāda, ka ar varmācību vai varmācības draudiem pret kādu cilvēku grupu var panākt valsts struktūru atbalstu šīs grupas tiesību ierobežošanai. Neviens Latvijas iedzīvotajs nebūs pasargāts no tā, ka vienā brīdī šādas antidemokrātiskas metodes tiks pielietotas pret viņa personu".

Pirmo reizi seksuālo minoritāšu gājienu "Rīgas praids" norisinājās pērn. Sabiedrībā tas izsauca asas reakcija, un iebildumus no tradicionālo konfesiju un dažu partiju puses.

Šogad bažas par kārtību gājiena laikā izteica iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. Viņš domes pārstāvjus aicināja neatļaut gājiena rīkošanu, norādot, ka policija nespēs nodrošināt gājēju drošību. Savukārt Rīgas mērs Aivars Aksenoks norādīja, ka, iespējams, jāpārceļ gājiens no pilsētas centa uz citu vietu, lai varētu garatēt drošību pasākuma laikā.

Kopš pirmdienas rātslaukumā notiek plašas demonstrācijas, kur iedzīvotāji protestē pret gājiena rīkošanu. Noraidošu attieksmi pauduši arī konfesiju pārstāvji.

Gājiens "Rīgas Praids 2006" bija ieplānots šī 2006.gada 22.jūlijā Rīgas centrā.

Latvijā bet ārpus Rīgas...

Sabiles čigāni prasa praktisku atbalstu

Imants Vīksne,  NRA  07/15/06     Sekojot Eiropas Padomes diktātam, vairākas valsts institūcijas sacerējušas integrācijas programmu Čigāni (romi) Latvijā 2007.–2009., taču šā dokumenta publiska lasījuma mēģinājums Sabilē nevedas, jo jau pēc pirmajām rindiņām Neatkarīgās saaicināto čigānu sašutumu izraisa, viņuprāt, aplam saplānoti mērķi un vēl aplamāki tēriņi.

Darba un izglītības trūkums ir galvenie iemesli, kāpēc vairākums Latvijas čigānu slīgst dziļā nabadzībā, taču dziļāks cēlonis tam ir latviešu tautā valdošie aizspriedumi par čigānu – zirgu zagli. Uz tautas pasakām un leģendām, ko valsts programma solās nīdēt no latviešu literatūras, Sabiles čigāni ļaunu prātu netur. Taču uz pašiem latviešiem gan. "Ja mūs visu laiku apvaino, arī mums sirdī aizvainojums sakrājas, mēs taču arī esam cilvēki," teic Arkādijs Zavickis – Sabiles čigāns pašos spēka gados. Vēl nesen Gaiļezera slimnīcas ēdnīcā viņš piedzīvoja sāpīgu pazemojumu. Kopā ar sasirgušo radinieci viņi ienākuši paēst, un kāda kundzīte uzreiz pa visu telpu spalgi nokliegusies: sargiet kabatas, čigāni! "Aizgājām projām neēduši."

Bēdīga izskata mājas pagalmā pie akas caurlūkot valsts programmas projektu sanākuši vairāki Sabiles čigāni. Vietējās kopienas līderis Ēriks Kleins ar dokumentu jau iepriekš ir iepazinies un uzreiz saka: "Mēs to neatzīstam." Sarunas gaitā noskaidrojas, ka ar plakātiem pieturvietu būdiņās izskaust diskrimināciju neesot iespējams, taču lielu naudu gan var iztērēt. Ar policiju nekad un neviens čigāns nesadarbosies – to varot uzskatīt par nacionālo īpatnību, bet tas esot tabu. Un tāpat nav skaidrs, kādēļ sirmai čigānu analfabētei būtu jāiet mācīties, ja patiesībā viņai laiks domāt par miršanu. Kritiski esot vērtējama arī iecere par īpašiem palīgiem skolotājiem – klasēs, kur mācās kāds čigānbērns, un prēmijām pašiem skolotājiem, ja skolās nekādu nopietno problēmu neesot. Vismaz Sabilē. Taujāts, kas notiek, ja kāds klasesbiedrs palaiž muti, vietējais vidusskolēns Ramazans atbild: "Sadodu pretī." Un puikas šādi rīkojas jebkurā skolā neatkarīgi no tautības.

Kopējā summa, ko programmas autori Sabiedrības integrācijas lietu ministra sekretariāta vadībā it kā čigānu labklājības uzlabošanai iecerējuši trīs gadus tērēt, ir trešdaļmiljons latu. Sabiles čigāni pārliecināti – valsts nauda līdz mums nenonāks, jo arī iepriekšējos gados tā esot noticis. Viņuprāt, daudz pareizāk būtu šos līdzekļus atvēlēt pašiem čigāniem, un kopienas tad arī izspriestu – kā vislabāk rīkoties, lai cilvēkiem tiktu makšķere, nevis zivs. "Latvieši un krievi Rīgā taču nevar zināt, kas vajadzīgs čigānam Sabilē," spriež vēl viens sarunas dalībnieks Nikolajs Kraučs.

Jau labu laiku Sabiles čigāni lolo divas idejas, kas viņu dzīvi, iespējams, ļautu vērst uz labu. Viena – nodibināt pilsētā čigānu muzeju, ar ēstuvi, naktsmājām un vēl citām pelnīšanas iespējām. Otra – izveidot kaut ko līdzīgu čigānu kolhozam un audzēt cūkas, aitas, zirgus. Atšķirībā no latvieša čigāns čigānu darbā pieņems. Ē. Kleins apņēmies doties uz pilsētas domi – varbūt kāds brīvs nomājams zemes pleķis šim nolūkam atrodas. Kaut gan ticība pretimnākšanai ir maza. Sanākušie atminas, ka arī pēc lielās 2005. gada vētras palīdzības nauda tika dažnedažādiem jumtiem. Tikai čigānu mājas jumta lāpīšanai līdzekļu nepietika. Pašiem naudas neesot, tāpēc kore joprojām ir norauta. Saimniece Vineta Krauča, lai nopelnītu astoņdesmit latu mēnesī, no Sabiles brauc uz Mērsragu ķidāt zivis, ceļā pavadot aptuveni trīs stundas. Pilsētā darba neesot latviešiem, kur tad vēl čigāniem atradīsies. Arī Arkādijam Zavickim nav pastāvīga darba, jo viņš ir čigāns un tāpat kā citi tautieši daudzkārt sarunājis pa tālruni stāties darbā, bet atnākot saņēmis atraidījumu: "Diskriminācija ir bijusi un būs vienmēr – tā tas bijis jau no seniem laikiem – jautājums tikai par proporciju, vai čigānu diskriminē 90% valsts iedzīvotāju vai tikai 9%. Tāpēc arī daudzi mūsējie aizbrauc uz ārzemēm. Re – Nikolajam dēls arī Īrijā. Kamēr jūs, latvieši, nenāksiet mums pretī un mēs jums būsim tikai melnie, uz labu nekas nevar mainīties."

***

Citāts

"(..) Čigāni pazīstami kā izveicīgi katlu lāpītāji, krietni kalēji, lopu tirgotāji un zirgu mijēji. Čigāni pazīstami arī kā labi mūziķi, čigānietes – dejotājas un koru dziedātājas. Viņiem esot arī savi rakstnieki, komponisti, nodibināts pat čigānu teātris, notikušas starptautiskas čigānu apspriedes. Vārdu sakot, čigānu tauta kā pieteka sāk ieplūst lielajā cilvēces kultūras upē, un līdz ar to, cerams, drīz vien izzudīs tie pārmetumi par zirgu zagšanu, ļaužu krāpšanu, ko tagad tik bieži dzird izsakām, kad runā par čigāniem."

No Jura Leimaņa grāmatas Čigāni Latvijas mežos, mājās un tirgos (1939)

Šodien Cēsu pilsētas svētku kulminācija

Kristaps Kārkliņš,  NRA  07/15/06     Ar vērienīgu programmu vakar Cēsīs sākās 800 gadu jubilejas pasākumi, kas turpināsies līdz svētdienai. Līdz pat agriem svētdienas rīta gaiļiem šodien visām paaudzēm būs ko redzēt.

Komponists Jānis Lūsēns, televīzijas diktore Agnese Vārpiņa, brāļi Juris un Andrejs Žagari, motosportisti Kristers Serģis un Artis Rasmanis, jaunie talanti Miks un Paula Dukuri, basketboliste Zane Rozīte, sportiste Iluta Gaile – tās ir tikai dažas no pazīstamākajām personībām, kas nāk tieši no Cēsīm.

Domājot par dažādām interesēm, pilsētas iedzīvotāji un viesi varēs piedalīties neskaitāmos pasākumos. Viens no tiem būs deju maratons dienas garumā Cēsu stadionā, to vadīs aktieris Gundars Āboliņš. Svētkos katram dalībniekam ir iespēja piedalīties deju maratonā, mācoties no profesionāliem deju speciālistiem, pedagogiem, horeogrāfiem. Īpašie viesi – deju kopas no Lietuvas Padukelis un Kalatinis, no Salaspils, Jelgavas, dažādu paaudžu deju kolektīvi no Cēsīm un Cēsu rajona – Straupes, Priekuļiem, Jaunpiebalgas, Mārsnēniem, Skujenes, Vaives, Dzērbenes, Līgatnes, deju kopa no Kipras Pasyday un trīs deju kolektīvi no Igaunijas.

Vakarpusē notiks maestro Raimonda Paula dziedāšanas svētki, kuri pulcēs grupu Time After Time, solistus Normundu Rutuli, Zigfrīdu Muktupāvelu, Jāni Moiseju, aktierus Jānis Paukštello, Hariju Spanovski, Andri Bērziņu, Vari Vētru, Rēziju Kalniņu, Artūru Skrastiņu un 500 Cēsu rajona koru un vokālo ansambļu dziedātājus.

Arī režisores Mirdzas Zīveres artava šai jubilejā būs vērā ņemama. Tā Latvijas Televīzijas tiešraidē no Cēsu pils parka notiks mūzikla Lākturu gaismā vienīgā izrāde. Tajā piedalīsies Cēsu kultūras centra kori, Cēsu Tautas teātris, Tautas deju ansamblis Raitais solis, Cēsu kultūras centra deju kolektīvi, Olgas Žitluhinas modernās dejas kompānija, orķestris Collegium Musicum (diriģents Māris Kupčs).

Viens no kulminācijas pasākumiem stadionā būs Hansa disko nakts (plašāk par to lasiet šodienas pielikumā Mēs). Nakts garumā uz skatuves kāps Lou Bega, Right Said Fred, Bellini, Kaoma, kā arī Latvijā pazīstamie DJ Fredis, Ufo, Artis Volfs, Ēriks Loks, Agris Semēvics un Uģis Kārkliņš.

Rīt Cēsīs notiks vēl nebijis pasākums – vasaras biatlons. Sacensībās uzaicināti piedalīties visi Latvijas labākie biatlonisti, kā arī Igaunijas un Lietuvas olimpiskās izlases dalībnieki. Sacensībās startēs Latvijas izlases līderis Ilmārs Bricis, Edgars Piksons, Kaspars Dumbris, Latvijas olimpieši Jānis Bērziņš, Kristaps Lībietis, Igaunijas un Lietuvas olimpiskās izlases dalībnieki.

Dobele svētkos aicina spēlēt

Kristīne Langenfelde,  NRA  07/15/06    Arī Dobelē šodien turpinās pilsētas svētki, tiem šoreiz dota devīze Spēlē, spēlē! – tas nozīmē, ka svētku apmeklētāji vairs nav tikai vērotāji un baudītāji, bet aktīvi visu izdarību dalībnieki.

Šis rīts Dobelē sākas sportiski – strītbols pie sporta skolas un pusdienlaikā vēsturiskajā Tirgus laukumā pirmo reizi Dobeles Baltijas spēka vīru kauss 2006, bet skeitparkā – sacensības, paraugdemonstrējumi un atrakcijas. Tāpat visas dienas garumā pie Dobeles novadpētniecības muzeja var iesaistīties pasākumā Zvaigžņu panorāma. No pulksten 13 līdz 16 laukumā pie domes notiks Eironama spēles, domes laukumā būs spēles bērniem. Pulksten 17 sāksies koru dziesmu variācijas katoļu Vissvētās Trīsvienības baznīcā. Svētku kulminācija būs pulksten 21 ar teātra mūzikas piedzīvojumu Ķestermeža estrādē un grupām Bet bet un Kolibri.

Cēsis svētkos rībina bruņinieku zobenu šķindas

Jānis Zvērs,  07/17/06     Cēsu 800 gadu jubilejas svinības kulmināciju sasniedza sestdien – visu dienu notika dziedāšana, dejošana, dzīres un aktivitātes jauniešiem un bērniem. Vakar svētki beidzās ar dievkalpojumu un vasaras biatlona sacensībām.

Sestdienā jau no septiņiem rītā kopā ar folkloras festivāla Baltica 2006 dalībniekiem notika dabas modināšana pie Āraišu ezerpils. Pasākumā piedalījās Cēsu folkloras kopas Dzieti un Ore, Delve no Limbažiem, Laipa no Ventspils un Valmieras Dore. Cēsu vecpilsētā folkloras kopas uzstājās ar festivālam Baltica 2006 gatavotajām programmām.

Tikmēr aktīvie jaunās paaudzes pārstāvji pulcējās pie pilsētas ģimnāzijas, kur Cēsu jauniešu dome un brīvprātīgie rīkoja aizraujošu dienu kopā ar grupām Regīna, Gustavo, The Hobos un Ginta Budes Modes teātri.

Vecpilsētā jau no deviņiem rītā sākās dzīres, kas vakara krēslā vainagojās ar muzikālo izrādi Lākturu gaismā. Mūzikls veidots kā turpinājums teiksmai par zēnu, kas reiz ielūkojies Cēsu pils pagrabos un iznācis no turienes bez valodas, toties ar spožu lukturi rokās. Uzdevuma autore ir Mirdza Zīvere. Pēc koncerta Palasta ielā notika svētku uguņošana. Svētdien svētki izskanēja ar dievkalpojumu, garīgās mūzikas koncertu, motorolleru un vasaras biatlona sacensībām.

Iedzīvotāju skaits samazinās arī Kurzemē un Vidzemē

Juris Paiders,  07/15/06     Tajā pašā laikā Pierīgas pagasti kļūst arvien apdzīvotāki, pārvilinot pie sevis uz pastāvīgi dzīvi pat rīdziniekus, liecina Neatkarīgās pētījums.

Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums 2005. gadā bijis Garkalnē – par 10,7 procentiem. Arī Pierīgas pagasti – Mārupes, Olaines, Babītes, Stopiņu, Ādažu, Ķekavas pagasts – pērn kļuvuši ar iedzīvotājiem bagātāki. Piemēram, Mārupes pagastā šā gada 1. janvārī dzīvoja par gandrīz septiņiem procentiem vairāk iedzīvotāju nekā pirms gada. Olaines, Babītes un Stopiņu – vairāk nekā par četriem procentiem. Tajā pašā laikā Rīgā pastāvīgo iedzīvotāju skaits samazinās – gada laikā par pusprocentu.

Iedzīvotāju migrāciju no galvaspilsētas uz Pierīgas pagastiem lielā mērā veicina privātmāju celtniecības bums, kas ir aptvēris visus Rīgai apkārtējos pagastus, pat neraugoties uz zemes un privātmāju cenu kāpumu. Nekustamo īpašumu vērtēšanas kompānija Ober Haus norāda, ka joprojām turpinās mērens cenu pieaugums Pierīgas pagastu nekustamo īpašumu tirgū, kam pamats joprojām ir celtniecības izmaksu pieaugums un pieprasījums, kas pārsniedz piedāvājumu. Turpinās privātmāju celtniecība Pierīgā, un tur jaunajos privātmāju ciematos noris aktīvākā tirgus darbība. Tirgū galvenokārt tiek piedāvātas vienkāršas konstrukcijas mājas ar kvadratūru virs 200 kvadrātmetriem. Ir arī jaunu, oriģinālu projektu realizācija.

Mārupē, kur iedzīvotāju skaits pieaudzis par 6,9%, zemes cena svārstās 30–140 eiro par kvadrātmetru, Ādažos, kas pērn kļuvis par 3,8% iedzīvotāju bagātāks, zemes cenas sasniegušas 60 eiro par kvadrātmetru.

Rīgas iedzīvotāju skaits migrācijas rezultātā pērn samazinājies par 1389 cilvēkiem, liecina CSP dati. Visvairāk iedzīvotāju 2005. gadā zaudēja (iemesls – emigrācija un pārcelšanās dzīvot uz valsts centrālajiem reģioniem) Madonas rajons (356 cilvēkus), Talsu rajons (298), Aizkraukles rajons (247), Limbažu rajons (242), Cēsu rajons (223), Krāslavas rajons (211), Ludzas rajons (209).

Pagastiem vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bijis Staburaga pagastā. Tur šā gada sākumā dzīvoja par 6% mazāk iedzīvotāju nekā pirms gada. Sunākstes, Nirzas, Rundēnu un Ķepovas pagasts gada laikā zaudējis aptuveni 5% iedzīvotāju. Arī Annas pagatā, kas ir astotais lielākais iedzīvotāju skaita zaudētājs, gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 4,4 procentiem.

Annas pagastā ir 570 iedzīvotāju, un vismaz 80 devušies peļņā uz Īriju. Aizbraukušas ģimenes ar bērniem, jaunieši – trūkst cilvēku vecumā no 18 līdz 35 gadiem. "Pagastā nav dzīvības, jo trūkst jauno cilvēku! Gribam noorganizēt sporta dienu, bet nav kas piedalās," saka pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Fomins. Darba iespējas pagastā neesot sliktas – darbīgas rokas vajadzētu gan lauksaimniecībā, gan būvniecībā, arī Alūksne vien 12 kilometru attālumā. Bet skaidrs, ka atalgojums salīdzinājumā ar Īriju mazāks. "Brauc prom gan tādi, kuriem ir izglītība, gan tādi, kuriem tās nav. Skumji, ka aizbrauca rajona labākā feldšere. Vismaz viens pozitīvs aspekts ir tāds, ka aizbraukušie jaunieši neaizmirst par mājāspalicējiem – vecākiem palīdz rēķinus nomaksāt, izremontēt mājas un dzīvokļus," stāsta A. Fomins. Viņš uzsver, ka viena no lielākajām bēdām esot bērnu skaita samazināšanās skolā. "Organizējam regulāru autobusu satiksmi, lai skolēniem būtu ērti nokļūt gan uz skolu, gan mājās, solām brīvpusdienas, bet skaits turpina samazināties," teic A. Fomins un piebilst – ja tās ģimenes, kas pašlaik ir Īrijā, atbrauktu atpakaļ, sāktu šeit savu biznesu un palīdzētu veicināt pagasta attīstību, nebūtu iemesla sūroties.

"Pagasts ir kā pamiris," nosūkstās dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Daiga Voitka. Viņa zina teikt, ka šogad sarakstījies viens pāris, pērn – divi pāri. Šogad piedzimuši trīs bērni, miruši pieci iedzīvotāji.

21 gadu vecā Gunita Vaivare strādā veikalā un neplāno doties uz Īriju, jo šeit esot draugs un sava dzīve. Īrijā jau nepilnus četrus gadus strādā viņas mamma un divi vecākie brāļi. "Gandrīz visi mani draugi aizbraukuši prom, ja gribas vakarā iziet pastaigāties un kādu paaicināt līdzi, nav ko pasaukt. Palikusi viena draudzene, bet viņai nesen piedzima mazulis, tādējādi nav daudz brīva laika," saka Gunita. Uz veikalu pārsvarā nākot ierastais klientu loks, lielākoties pensionāri. "Ja nu atbrauc kādi sportisti (mums ir moderna sporta halle), arī tie iegriežas, bet pārsvarā tirgošanās norit mierīgi," stāsta Gunita.

Lai arī 2005. gadā Latvijā bija lielākais dzimušo bērnu skaits – 21 497 – kopš 2000. gada, kad piedzima 20 248 bērniņi, tomēr iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. 2006. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,295 miljoni cilvēku jeb par 11 800 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tam par iemeslu ir vēl joprojām zemā dzimstība, salīdzinoši augstais mirstības līmenis un daudzi uz ārvalstīm aizceļojošie.

Pagājušajā gadā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs oficiāli aizbrauca 2450 cilvēki, no tiem 31,2% par savu nākamās dzīvesvietas valsti izvēlējās Krievijas Federāciju, 10,7% – Vāciju, 7,7% – Lielbritāniju, 6,8% – ASV, 5,8% – Ukrainu, 4,6% – Baltkrieviju, 4,2% – Lietuvu, 3,4% – Īriju, 3% – Igauniju, bet neoficiālie skaitļi ir krietni lielāki.

Biznesā un saimniecībā...

Eksperti: darba samaksas paaugstināšana neatrisinās darbaspēka trūkuma problēmu

LETA  07/16/06     Paaugstinot darba samaksu, darbaspēka trūkuma problēma netiks atrisināta, atzīst aptaujātie finanšu eksperti.

Kā ziņots, analizējot datus par vakancēm, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti noskaidros un izvērtēs, kādu atalgojumu piedāvā darba devēji, kuri sola algu pēc vienošanās, lai pārliecinātos, vai zemais atalgojums nav galvenais iemesls darbaspēka trūkumam.

"SEB Latvijas Unibanka" Tirgus analīzes pārvaldes vadītājs Andris Vilks norādīja, ka darbaspēka jautājums nav vienkāršs. Vakanču ir daudz, to aizpildījums ir visai lēns. Bieži vien ir visai zems atalgojums, slikti darba apstākļi un slikta infrastruktūra. Arī daļa darba meklētāju ir ar visai augstām prasībām, kas pārsniedz piedāvātās iespējas. Daļa jauniešu darba tirgū sevi vērtē augstāk nekā patiesībā tas būtu, līdz ar to nepanākot kopsaucēju ar potenciālajiem darba devējiem.

Darba devēji valsts sektorā nevar piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Savukārt vairumā gadījumu privātajā sektorā to cenšas nedarīt līdz brīdim, kad nav citas iespējas. Nereti darba ņēmēji ir vāji organizēti, savas tiesības nepārzina un nav ambiciozi savās prasībās. Tāpēc bieži tā vietā, lai diskutētu ar darba devēju, viņi atmet ar roku un dodas uz Īriju.

Taču Īrijā tiek iegūta laba dzīves skola - ļoti smagi jāstrādā.

Eiropas Savienība (ES) vēl būs "medusmaize" 3-5 gadus. Tad iekšējie un ārējie procesi ES un Latvijā mudinās vairumu aizbraucēju atgriezties dzimtenē, prognozē Vilks.

"Hansabankas" Makroekonomikas un finanšu tirgus daļas vadītājs Mārtiņš Kazāks norādīja, ka jūlija sākumā NVA reģistrētās darba devēju vakances, kuras nav aizpildītas ilgāk par trim mēnešiem, liecina, ka darba devējiem visvairāk pietrūkst mazumtirdzniecības veikala pārdevēju, būvstrādnieku, palīgstrādnieku un citu salīdzinoši mazkvalificētu profesiju darbinieku.

Vairumam pieprasītāko profesiju nav nepieciešams augsts izglītības un prasmju līmenis, kas liecina par to, ka piedāvātais atalgojums darba meklētājiem nav saistošs, sacīja eksperts.

Tomēr vienkārša darba samaksas paaugstināšana nevarēs atrisināt šo problēmu. Proti, darba samaksas pieaugums būtiski un ilgstoši nevar pārsniegt ražīguma kāpumu, jo tas neizbēgami izraisītu inflāciju, uzņēmējiem pārliekot pieaugošās ražošanas izmaksas uz pircējiem. Darba samaksas kāpums ilgtermiņā iespējams vienīgi, uzņēmējiem samazinot savu peļņas daļu vai uzlabojot darba ražīgumu, skaidroja Kazāks.

Ekonomiste Solvita Vītola sacīja, ka pašreizējā situācija darba tirgū ir ļoti sarežģīta, jo pastāv divas galējības algu politikas ziņā gan no piedāvājuma, gan no pieprasījuma viedokļa.

Ir cilvēki, kuri labprāt strādā un labi strādā par 200-300 latu algu mēnesī un ir apmierināti ar dzīvi, un ir otra kategorija, kas, meklējot darbu, nosauc minimālo algu uz rokas vismaz 1000 latu apmērā. Tomēr pats interesantākais ir tas, ka tie, kuri prasa lielāku algu, ne vienmēr ir ar atbilstošu izglītību un pieredzi.

Kā atzina Vītola, zināmā mērā darbinieku trūkums ir zemo algu dēļ, taču jauniešiem, kuri tikko ieguvuši izglītību, vajadzētu saprast, - lai prasītu lielu algu, ir sevi jāpierāda.

Reģistrētā bezdarba līmenis jūnijā - 7%

DELFI  07/17/06     Jūnijā bezdarba līmenis Latvijā, salīdzinot ar maiju, nav mainījies un saglabājies 7% līmenī. Mazākais bezdarba līmenis bija Rīgas un Ogres rajonos, bet lielākais – Ludzas un Rēzeknes rajonos, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2006.gada jūnija sākumā bija 74789, jūnija beigās – 74387 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies tikai par 402 cilvēkiem. Jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7906 personām, tas ir par 498 cilvēkiem vairāk nekā 2006.gada maijā.

Viszemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts: Rīgas rajonā 4,8%, Ogres rajonā – 4,8%, Tukuma rajonā – 5,2%, Saldus rajonā – 5,4%, Cēsu rajonā – 5,8%, Valmieras rajonā – 5,9%, Limbažu rajonā – 6%, Bauskas rajonā – 6,2%, Jelgavas rajonā – 6,2%, Talsu rajonā – 6,6%, Ventspils rajonā – 7,2 %, Liepājas rajonā – 8,2%, Alūksnes rajonā – 8,3%, Aizkraukles rajonā – 8,7%, Gulbenes rajonā – 8,8%, Valkas rajonā – 8,9%.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā 3,9%, Jelgavā – 5,5%, Jūrmalā 5,6%, Ventspilī – 6,3%. Jūnijā Liepājā bezdarba līmenis bija 7,6%, Daugavpilī 7,1% un Rēzeknē – 10,8%.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: jūnijā Ludzas rajonā tas bija 27%, Rēzeknes rajonā 25,6%, Krāslavas rajonā 20,5%, Preiļu rajonā – 20%, Balvu rajonā 19,9%, Daugavpils rajonā 15%.

Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos 2006.gada jūnijā tika iesaistīti 12856 bezdarbnieki.

Ceļu būvētāji tirgo valsts asfaltu

Kristaps Kārkliņš,  NRA  07/19/06     Vienā no aktīvākajiem ceļiem Via Baltica posmā no Duntes līdz Svētciemam ceļu remontētāji nodarbojas ar tā izejmateriālu tirdzniecību. Tā Neatkarīgajai bija iespēja iegādāties dīzeļdegvielu par 40 santīmiem litrā un pelēko šķembu kravu par 40 latiem, par ko jau iepriekš samaksājusi Latvija un Eiropas Savienība.

Ceļa posms Skulte–Svētciems 40,1 km garumā ir šogad lielākais, ko Latvijā remontē, un tam papildu valsts finansējumam piesaistīti arī ES Kohēzijas fonda resursi. Pēc iedzīvotāju satraukuma zvaniem uz redakciju par iespējamo ceļa meistaru nelikumīgo rīcību – izejmateriālu tirdzniecību – Neatkarīgā devās noskaidrot patieso situāciju.

Ierodoties minētajās vietās, iedzīvotāji norādīja, ka, vēršoties pie jebkura no ceļa būvniekiem, iespējams sarunāt kādu kravu smilšu vai asfalta – atkarībā no tā, kas vairāk nepieciešams. Savukārt vakaros, kad darbs beidzas, strādnieki braukā pa mājām, piedāvājot iegādāties saļarku par 40 santīmiem litrā. Līdzīgu piedāvājumu saņēma arī Neatkarīgā.

Kāds darbinieks norādīja, ka pilnīgi visu iespējams sarunāt ar būvdarbu vadītājiem, kas izmitinājušies netālu no Duntes. Tiesa, tur sastapām vienīgi šoferi iekrāvēju, kas pastāstīja, ka pārdošana notiek, pašam tajā neiesaistoties.

Pēc Neatkarīgās vērojuma, daļu lielceļam domātā materiāla var iegādāties par salīdzinoši zemu cenu. Krava zemākās kvalitātes asfalta maksā no desmit latiem, smalcinātais asfalts – 40 latu.

Kā norādīts ceļu būves firmas (CBF) Binders mājaslapā, tā ir viena no nedaudzajām firmām Latvijā, kas darbam nepieciešamos materiālus ražo pati. Uzņēmumam ir trīs asfaltbetona rūpnīcas Rīgas rajonā – divas Vangažos un viena mobila Ādažos, kur no starptautiski sertificētām izejvielām tiek saražoti uzņēmumam nepieciešamie ceļu seguma materiāli. Ražotnes Vangažos un Ādažos pilnībā nodrošina firmas vajadzības pēc kvalitatīva, starptautiskajiem standartiem atbilstoša asfaltbetona seguma. Rūpnīcas spēj izpildīt arī jebkura apjoma ražošanas pasūtījumus. Tas nozīmē, ka asfalts, ko klāj uz maģistrāles Via Baltica, nāk no vietējās ražotnes Ādažos. Mudinot būvniekus pārdot speciālo maģistrālei domāto smilti, saņēmām atteikumu.

"To mums ved ar kravas kuģiem no Dānijas, tāpēc nekur nav iespējams aizvest, kā vien atstāt tam domātajā vietā," vaļsirdīgi klāstīja meistars.

Speciālisti norāda, ka darbus veic vismaz pieci apakšuzņēmumi, tāpēc īsto vaininieku noteikt nav tik vienkārši.

Sazinoties ar vienu no lielākajiem būvdarbu veicējiem minētajā posmā, ceļu būves firmu CBF Binders, noskaidrojām, ka uzņēmuma vadībai ir zināmas metodes, kā veikt darbinieku kontroli.

"Firmā lielākoties strādā pieauguši cilvēki, kuriem atsevišķi kontrole nav nepieciešama. Taču jebkuru aizdomu situāciju, arī šo, mēs pārbaudīsim ar visiem kontroles mehānismiem. Jāpiezīmē arī atskaites mehānisms. Katru nedēļu notiek sapulces, kuru laikā atbildīgie būvdarbu vadītāji informē par paveikto un atlikušo darbu apjomu," skaidro CBF Binders sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa.

***

Zvaniet!

Informējiet CBF Binders par darbinieku nelikumīgu rīcību uz autoceļiem pa tālr. 7810579.

Gada laikā būvniecības izmaksas Latvijā vidēji palielinājušās par 18,3%

LETA  07/18/06    Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, būvniecības izmaksas Latvijā vidēji palielinājušās par 18,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Visstraujāk - par 44,5% - gada laikā palielinājās strādnieku darba samaksa. Izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai palielinājās par 16,9%, būvmateriālu cenas - par 6,9%.

Vislielākais būvizmaksu pieaugums bija vērojams biroju ēku renovācijā - par 30,3%, rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā - par 19,8%, pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē - par 18,3% un transporta objektu būvē - par 17,5%.

Dzīvojamo māju celtniecībā izmaksas palielinājās par 14,7%, izglītības un veselības aizsardzības ēku renovācijā - par 9,9%.

Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, būvniecības izmaksas palielinājās vidēji par 8,8%. Tik ievērojams būvizmaksu kāpums ceturkšņa laikā Latvijā nebija novērots kopš 1995.gada otrā ceturkšņa, kad būvizmaksas paaugstinājās par 10,4%.

Ievērojami - par 21,7% - palielinājās strādnieku darba samaksa. Mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas palielinājās par 6,1%, būvmateriālu cenas - par 2,8%.

Visvairāk izmaksas palielinājušās biroju ēku un izglītības un veselības aizsardzības ēku renovācijā - attiecīgi par 15,6% un 10,1%. Rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības ēku rekonstrukcijā un celtniecībā izmaksas pieauga par 8,7%, transporta objektu būvē - par 8%, dzīvojamo māju celtniecībā - par 7,4%.

Pazemes maģistrālo cauruļvadu izbūvē izmaksas palielinājās par 4,1%.

Izglītībā...

Arvien vairāk skolēniem Latvijā ir stājas problēmas

LETA  07/16/06     Latvijā bērnu un pusaudžu vidū stājas traucējumi ir plaši izplatīta problēma, norādīja Sporta medicīnas valsts aģentūras direktora vietniece Melita Sauka.

2005.gadā Sporta medicīnas valsts aģentūrā tika pārbaudīti 17 330 bērni un pusaudži. 89,8% gadījumu tika konstatēta nepareiza stāja, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2004.gadā, norādīja Sauka.

Situācija pasliktinās ar katru gadu, tāpēc skolēniem nepieciešama stājas korekcija.

Jau ziņots, ka Latvijas olimpiešu klubs ir izstrādājis priekšlikumus 2006./2007.mācību gadam, kā cīnīties pret "līkajām mugurām".

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks sporta jautājumos Edgars Šneps pastāstīja, ka par šo programmu tiks izglītoti 20 līdz 25 skolotāji. Šim mērķim IZM atvēlējusi 2000 latu.

Projekta laikā paredzēts skolotājus apmācīt īpašā piecu dienu ilgā nometnē, kur ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm viņus iepazīstinās ārsti, fizioterapeiti un sporta speciālisti.

Iecerēts, ka visa mācību gada laikā šie pedagogi savās klasēs ik dienas veltīs 15 minūtes vienkāršiem vingrinājumiem, tāpat skolotāji vēros skolēnu stāju.

Pirms un pēc pilotprojekta tiks veikta skolēnu stājas pārbaude. Ja projekta beigās būs redzama situācijas uzlabošanās, ar laiku Latvijas olimpiešu kluba izstrādātos priekšlikumus varētu ieviest visās skolās.

Visvairāk skolēnu centralizētajos eksāmenos saņēmuši D līmeņa novērtējumu

LETA  07/16/06     Visvairāk skolēnu - 27 449 jeb 29,81% no visiem absolventiem - centralizētajos eksāmenos ir saņēmuši D līmeņa novērtējumu, liecina Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) apkopotie dati.

ISEC Analīzes un datu sagatavošanas daļas vadītāja Astra Cīrule informēja, ka augstāko A vērtējuma līmeni centralizētajos eksāmenos saņēmuši 3453 skolēni jeb 3,75% no eksāmenus kārtojušajiem, bet zemāko F līmeni - 3925 skolēni jeb 4,26% no visiem absolventiem.

B līmenī novērtētas 15 820 jeb 17,18% eksāmenu licēju kopskaita zināšanas, C līmenī - 26 467 jeb 28,74% absolventu zināšanas, bet E līmeni ieguvuši 14 885 skolēni jeb 16,17% no eksāmenu darbu rakstītājiem.

ISEC šogad 34 031 skolēniem izsniedzis sertifikātus ar zināšanu novērtējumu centralizētajos eksāmenos, novērtējot 92 076 centralizēto eksāmenu darbus.

Sertifikāti netika izsniegti, ja eksāmena kopvērtējumā iegūta nulle procentu vai nebija pildīts neviens eksāmena uzdevums. Šogad 77 skolēni nesaņēma sertifikātu matemātikā, bet vēl viens audzēknis - angļu valodā.

ISEC vēl nav plašāk izvērtējis eksāmenu rezultātus. To plānots darīt rudenī. Cīrule minēja, ka eksāmenu rezultāti kā tādi neliecinot par labākām vai sliktākām skolēnu sekmēm.

Ar centralizēto eksāmenu vērtējuma palīdzību tiek noteikts, kurus no reflektantiem uzņems augstskolā, jo jau trešo gadu tie aizstāj iestājeksāmenus. Atsevišķos gadījumos augstskolās jākārto papildu pārbaudījumi.

Augstākā līmeņa studijām Latvijas Universitātē saņemti 2960 pieteikumi

LETA  07/18/06     Augstākā līmeņa studijām Latvijas Universitātē šogad saņemts 2961 pieteikums, informēja Latvijas Universitātes Sabiedrisko attiecību departamenta pārstāve Gundega Krakopa.

2320 pieteikumi ir pilna laika studijām, 550 - nepilna laika klātienes un 91 - nepilna laika neklātienes studijām.

Visvairāk jeb 534 pieteikumi saņemti tiesību zinātnes maģistra studiju programmā. Vadības zinātnes maģistrantūras studiju programmu izvēlējušies 255 bakalaura grādu ieguvušie, bet maģistrantūras programmu ekonomikā -159 cilvēki.

Kā skaidroja Krakopa, šie ir tikai provizoriskie rezultāti, jo vēl nav beigusies datu ievadīšana. Tāpat dažās studiju programmās plānots pagarināt uzņemšanas termiņus.

Pieteikšanās augstākā līmeņa studijām Latvijas Universitātē beidzās piektdien, 14.jūlijā.

Latvijas Universitātē pamatstudijām pieteikušies vismaz 6400 reflektantu

DELFI  07/18/09    Līdz 18.jūlija vakaram pamatstudijām Latvijas Universitātē bija pieteikušies vairāk nekā 6 400 reflektantu. Pieteikumu pieņemšana noslēgsies 19.jūlijā plkst. 18:00, portālu "Delfi" informē Latvijas Universitāte.

Nemainīgi vispieprasītākā studēt gribētāju vidū ir komunikāciju zinātņu studiju programma, kurā reģistrēti 117 pieteikumi uz vienu valsts budžeta studiju vietu. 52 pieteikumi uz vienu budžeta vietu saņemti psiholoģijas studiju programmā, bet vides zinātnes programmā – 38.

Atkarībā no rezultātiem, tiks apsvērta uzņemšanas turpināšana atsevišķās pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmās. Aicinām sekot informācijai Universitātes portālā.

Universitāte atgādina, ka centralizētie eksāmeni nav šķērslis studijām – nepilna laika klātienes un nepilna laika neklātienes studijās uzņemšana notiek pamatojoties uz atestātu konkursiem, pārrunu, vai iestājpārbaudījumu rezultātiem.

Labāk dzimtajā valodā un fizikā

Vita Dreijere,  Diena  07/19/06    Centralizēto eksāmenu rezultāti ir uzlabojušies, tomēr par skolēnu kopējā zināšanu līmeņa izmaiņām pagaidām esot pāragri spriest

Atmaksājušās ilgstošās izglītības reformas un centieni uzlabot mācību darba metodiku, kā arī vieglāki eksāmenu uzdevumi — tie varētu būt galvenie iemesli, kādēļ salīdzinājumā ar pērno gadu uzlabojušies skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti, uzskata Dienas aptaujātie eksperti. Šogad par teju 7% mazāk skolēnu saņēmuši zemākos novērtējumus (E, F), savukārt triju labāko novērtējumu (A, B, C) saņēmēju skaits pieaudzis par 6%. Visvairāk rezultāti uzlabojušies fizikā un latviešu valodā un literatūrā skolēniem ar latviešu valodu kā dzimto. Eksperti gan norāda, ka vēl būtu pāragri izdarīt spriedumus par sekmju uzlabojumu iemesliem un skolēnu kopējā zināšanu līmeņa izmaiņām, jo Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) rezultātus tikai apkopojis un nav dziļāk to analizējis. To darīs rudenī, piesaistot ekspertus un mācību priekšmetu speciālistus, norāda ISEC analīzes un datu sagatavošanas daļas vadītāja Astra Cīrule.

Pirmām kārtām interpretējot eksāmenu rezultātus, jāņem vērā, ka tie sadalīti statistiski — sarindoti no sliktākā uz labāko, atspoguļojot katra skolēna sasniegumus attiecībā pret pārējiem eksāmena kārtotājiem. Tas nozīmē, ka līmeņi paši par sevi nav izglītības kvalitātes rādītāji, skaidro izglītības eksperts Guntars Catlaks.

Tomēr kopumā eksāmenu rezultāti šogad ir labāki nekā iepriekšējā mācību gadā, atzīst ISEC pārstāve. Lielākās skolēnu daļas zināšanas gan atbilst D līmenim. Tā skaidrojums dažādos priekšmetos ir atšķirīgs un nav pielīdzināms ierastajai 10 ballu sistēmai, taču būtībā tas nozīmē, ka skolēnam ir priekšstats un vispārīgas, viduvējas zināšanas par konkrēto priekšmetu, viņš spēj tās lietot pazīstamās un vienkāršās situācijās, skaidro A.Cīrule.

Vairāk nekā pagājušajā gadā A, B un C līmeņa vērtējums ir iegūts fizikā, vēsturē, kā arī latviešu valodā un literatūrā skolēniem ar latviešu valodu kā dzimto valodu. Šogad ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri ieguvuši E vai F līmeni matemātikā, fizikā un latviešu valodā un literatūrā skolēniem ar latviešu valodu kā dzimto valodu. Turklāt latviešu valodā zemāko novērtējumu saņēmušo skaits ir samazinājies aptuveni par 12%.

"Izmaiņām varētu būt dažādi iemesli — sākot ar skolotāju darba kvalitātes uzlabošanos, labākām mācību grāmatām un beidzot ar vieglākiem eksāmenu uzdevumiem," uzskata iepriekšējais ISEC vadītājs Māris Krastiņš (TP). Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš norāda — lai spriestu par rezultātu uzlabojumiem, jāmeklē atšķirības eksāmenu saturā un uzdevumu struktūrā. Toties Izglītības attīstības centra programmu direktore Aija Tūna pieļauj, ka rezultāti varētu būt pedagogu metodisko pieeju uzlabojuma sekas. "Agrāk tiešām bija problēma, ka pārbaudes darbi kļuva mūsdienīgāki ātrāk par mācību metodiku," saka A.Tūna.

Visvairāk F līmeņa vērtējumu arī šogad iegūti matemātikas eksāmenā, turklāt 77 skolēni šogad vispār nav saņēmuši vērtējumu — tas nozīmē, ka nodevuši neaizpildītu eksaminācijas lapu vai arī nav ieguvuši nevienu punktu. "Matemātikas eksāmena specifika — vai nu zina atbildi, vai ne, nav vietas nekādām interpretācijām kā valodās," saka M.Krastiņš. "Šos rezultātus nevar saukt par normāliem, bet tie ir pilnīgi loģiski. Tos ietekmē eksāmena kārtotāju skaits no profesionālās izglītības iestādēm," saka A.Skrastiņš. Savukārt G.Catlaks pieļauj, ka tas varētu liecināt arī par matemātikas mācīšanas kvalitātes nevienlīdzību valstī.

Vērtējot pārbaudījumu rezultātus, nevar runāt par globālām tendencēm, jo citur pasaulē skolēni lielākoties kārto pārbaudījumus integrētās mācību formās, stāsta G.Catlaks. Piemēram, Eiropas Savienībā tādu fizikas eksāmenu lielākoties nav — pārsvarā skolēni kārto eksāmenu dabaszinībās, kas uzreiz ietver vairākus priekšmetus, skaidro G.Catlaks.

Savukārt Igaunijā vidusskolu beidzēji līdzīgi kā Latvijā kārto piecus eksāmenus un šogad labākos rezultātus skolēni uzrādījuši krievu valodā kā otrajā svešvalodā, vācu valodā, franču valodā un fizikā, stāsta Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas sabiedrisko attiecību konsultante Age Rozenberga. Arī Latvijā procentuāli visvairāk A līmeņa ieguvēju ir valsts valodā, vācu valodā, franču valodā un fizikā.

Ticības lietās...

Latvijas draudžu īpašumā ir 769 dievnami un kulta celtnes

LETA  07/16/06     Latvijā reģistrētajām reliģiskajām organizācijām kopumā pieder 769 dievnami un kulta celtnes, liecina Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā esošās Reliģisko lietu pārvaldes apkopotie dati.

Luterāņiem pieder 302 kulta īpašumi, pareizticīgajiem - 118, vecticībniekiem - 67, bet baptistiem - 65. Draudzei "Jaunā paaudze" pieder septiņas kulta celtnes, bet pestīšanas armijas īpašumā ir astoņi kulta objekti.

RLP dati liecina, ka katoļu draudžu īpašumā bija 110 dievnami un kulta celtnes, taču pašas pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka informācija nav pilnīga, jo 2005.gada pārskatus nav iesniegušas trīs Romas katoļu baznīcas diecēzes.

Latvijā ticīgo kļūst mazāk

LETA  07/16/06     Pērn Latvijā reģistrēti 948 390 reliģisko organizāciju draudžu locekļi. Tas ir nedaudz mazāk nekā 2004.gadā, kad draudzēs tika reģistrēti 1,32 miljoni ticīgo, liecina Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā esošās Reliģisko lietu pārvaldes (RLP) dati par šo organizāciju darbību 2005.gadā. RLP gan norāda, ka šie dati nav pilnīgi, jo pārskatus par 2005.gadu nav iesniegušas trīs no četrām Latvijas Romas katoļu baznīcas diecēzēm.

Apkopotā informācija liecina, ka 2005.gadā Latvijas Romas katoļu baznīcas draudzēs bija reģistrēti 108 180 ticīgie, bet 2004.gadā - 395 067 katoļu draudžu locekļi, lai gan RLP norāda, ka arī šie dati nav uzskatāmi par pilnīgiem, proti, darbības pārskatu nebija iesniegusi Liepājas Romas katoļu baznīcas Liepājas diecēze.

Pērn luterāņu draudzēs bija reģistrēti 458 424 ticīgie, bet 2004.gadā - 539 327 ticīgie. Vecticībnieku skaits palicis nemainīgs - 350 000, bet Vecticībnieku draudzēs bijuši reģistrēti 2 483 locekļi, kas ir mazāk nekā 2004.gadā, kad bija reģistrēti 7 635 šīs konfesijas piederīgie.

Nedaudz samazinājies arī baptistu skaits - no 7123 ticīgajiem 2004.gadā līdz 7119 ticīgajiem pērn. Mozus ticīgo judaistu skaits praktiski palicis nemainīgs - pērn reģistrēti 644 šīs ticības draudžu locekļi, bet 2004.gadā bija reģistrēti 667 draudžu locekļi. Reģistrēto Vasarsvētku jeb pentakostu draudžu locekļu skaits sarucis no 4225 aizpērn līdz 4189 reģistrētajiem draudžu locekļiem 2005.gadā.

Pieaudzis reģistrēto musulmaņu skaits - no 355 ticīgajiem 2004.gadā līdz 380 ticīgajiem 2005.gadā. Draudzē "Jaunā paaudze" reģistrēto locekļu skaits 2004.gadā bijis 5170, bet 2005.gadā - 5075. Nedaudz sarucis arī dievturu skaits no 633 dievturiem 2004.gadā līdz 607 pērn.

Pieaudzis Jehovas liecinieku skaits un pērn Latvijā bija reģistrēti 161 šīs ticības piekritēji, bet 2004.gadā bija reģistrēti 155 šīs ticības atbalstītāju. Arī pēdējo dienu svēto jeb mormoņu ticības piekritēju skaits pieaudzis no 776 līdz 867 draudžu locekļiem 2005.gadā. Par septiņām personām palielinājies arī visarioniešu skaits un pērn reģistrēti 30 šīs ticības piekritēju. Arī Pestīšanas armijas locekļu skaits pieaudzis no 452 aizpērn līdz 498 pērn.

RLP dati liecina, ka 2005.gadā luterāņu draudzēs kalpoja 141 garīdznieks, baptistu draudzēs - 92 garīgie gani, pareizticīgo draudzēs bija 77 garīdznieki, vasarsvētku draudzēs - 58, bet vecticībnieku draudzēs bija 44 garīdznieki. "Jaunās paaudzes" draudzēs bija 16 garīdznieki, bet Jehovas liecinieku draudzēs - 35 garīdznieki.

Kopā Latvijas draudzēs bija reģistrēti 765 garīdznieki, lai gan šie RLP dati nav pilnīgi saistībā ar triju Romas katoļu diecēžu neiesniegtajiem pārskatiem par draudžu darbu pērn.

2005.gadā uz Latviju tika uzaicināti 211 ārvalstu garīdznieki no Anglijas, Lielbritānijas, ASV, Austrālijas, Zviedrijas, Krievijas, Baltkrievijas, Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas, Igaunijas, Ukrainas, Lietuvas, Kanādas un Vācijas. Vislielāko skaitu viesu uzaicināja Vasarsvētku draudzes.

Kultūrā... 

Rietumkurzemē atsākušies svarīgi izrakumi

Imants Vīksne,  NRA  07/15/06     Gaisa temperatūra pārsniedz +30 grādus, un jauno arheologu vidū jau ir pirmais kritušais, kas iedzīvojies karstuma dūrienā. Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā profesors Armands Vijups telefoniski nokomandē aizvest meiteni atpakaļ uz bāzes vietu netālajā Blāzmas pamatskolā un paskaidro: "Apstāties nedrīkst. Mums vairāk jāuztraucas, lai karstuma dūrienu nedabū tas, ko mēs atrokam." Daudzus gadsimtus zem zemes nogulējušie cilvēku pīšļi dzelošajā saulē sabrūk stundas laikā, tāpēc jāstrādā ātri.

Lielā katlā uz ugunskura vārītai pusdienu zupai pētnieki atvēl pusstundiņu, otru – peldei tuvējā ezerā un tad atgriežas aptuveni metru dziļumā atsegtajā kapulaukā. Lai arī atradumu jau ir salīdzinoši daudz – saktas, gredzeni, nauda, naži, auduma gabaliņi un citas lietas, līdz cilvēku pīšļu atrakšanai vēl ir pāris dienu darbs. Grunti noņem pakāpeniski – piecu centimetru plānās kārtās, lai nekas netiktu sabojāts. Kā palīgrīku izmanto arī metāla detektoru. Izrakumi Puzes senkapos notiek jau vairākus gadus, un šis ir noslēdzošais – beidzot vienā veselumā savienos atsevišķos izpētes laukus. Galveno secinājumu pētnieki jau izdarījuši – vienkāršie Ziemeļkurzemes zemnieki bija turīgi ļaudis. "Ja sievietei kapā līdzi var ielikt 30 saktas, 12 aproces, gredzenus un vēl daudzas citas lietas, diezin vai mēs vairs varam runāt par bīskapa jūga nomāktu tautu," spriež profesors. Pucēties kurzemniecēm patiesi paticis – vienkāršu pastalu vai vīžu vietā viņas valkājušas arī ādas zābaciņus ar siksnām un bronzas aizdarēm. (Vienu šādu aizdari arheologi atraduši arī šogad.) Kaklarotās smalkās važiņās viņas iekāra pirkstu gredzenus un arī naudu. Atrastais linu auduma gabaliņš ir tik smalks, ka ar mūsdienu rūpnieciskajām tehnoloģijām tādu nemaz nav iespējams uzaust. Saktu formas ir fantastiski daudzveidīgas.

Rakstisko liecību par to, kā vienkāršie kurši un lībieši dzīvojuši 14., 15., 16. gadsimtā, saglabājies maz, tāpēc vienīgā iespēja uzzināt, kā mūsu senči dzīvojuši, ir pieklauvēt pie viņu mūža mājām.

Pirmie apbedījumi Puzes senkapos datējami ar 13. gadsimta beigām, bet vēlākie veikti 17. gadsimtā. Kādēļ šie kapi no jauna tiek atrasti tikai deviņpadsmitajā gadsimtā, sākot būvēt kungu ēku, pētnieki var tikai minēt. Iespējams, pārrāvumu paaudžu atmiņā, kas lika apbedījumiem pārtapt pļavā un vēlāk apbūves teritorijā, izraisīja lielais mēris. Arheologi lēš, ka kopumā šeit varētu atrasties ap 2000 apbedījumu. Viena desmitā daļa tagad būs izpētīta – pārējo atstās nākotnes pētnieku rīcībā. Iespējams, viņu rīcībā būs jaunas izpētes tehnoloģijas un citi darbarīki, bet pašlaik svarīgākais arheologa piederums ir maza lāpstiņa. Vairāk nekā desmit cilvēku lielajā komandā strādā dažādi cilvēki – gan topošie vēsturnieki, gan pieredzējuši muzeju darbinieki un pētnieki. Neparastākie ekspedīcijas dalībnieki ir divas francūzietes. Turklāt Marī, kura lieliski apguvusi latviešu valodu, patlaban gatavo doktora disertāciju par Rietumkurzemes senajiem iedzīvotājiem.

Latvijas Universitātes studente Alise, uzmanīgi lāpstiņu pa lāpstiņai rokot smilti, teic, ka viņus visus vieno azarts. Ikvienam ļoti gribas atrast ko vērtīgu. Iespēju atpūsties no ikdienas rutīnas novērtē arī Ventspils muzeja restauratore Anita Burkovska. Viņas rokās zemes un metāla gabaliņi turpat skolā izveidotajā darbnīcā pārtop senās monētās, saktās, gredzenos, nažos.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  07/15/06

- Heinrihsona gleznas Sabiles Sinagogā. Šodien Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrā Sinagoga Sabilē tiek atklāta Ivara Heinrihsona gleznu izstāde Dzimis Sabilē (glezniecība, grafika 1989–2005). Ar šo pilsētu mākslinieku saista personiskas atmiņas un sajūtas – viņš dzimis 1945. gadā tikko nodibinātajā Sabiles slimnīcā. (Kurzemē mākslinieka ģimene nonākusi Otrā pasaules kara bēgļu gaitās.) Izstādē tiks eksponēti pēdējā perioda un agrāko gadu zirgu gleznojumi un grafikas darbi. Mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrs atrodas Sabilē, Strauta ielā 4. Izstāde atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas, no pulksten 10 līdz 16.

- Valmieras puikas pārvietos. Valmieras pilsētas dome nolēmusi pārvietot skulptūru Valmieras puikas no Valmieras Novadpētniecības muzeja pagalma uz zālienu pie Vidzemes augstskolas ēkas Cēsu ielā 4, labiekārtojot šo teritoriju. Timiānas Munkevicas skulptūra tika izveidota 1981. gadā, tajā attēloti Rozīša romāna Valmieras puikas literārie varoņi. Domnieki nolēmuši, ka jaunā vieta būs daudz atbilstošāka romāna saturam un darbības videi, kā arī vizuāli piemērotāka skulptūrai.

- Andrejsalas attīstības koncepcija. Pirmdien Rīgā ieradīsies Laikmetīgās mākslas muzeja metu veidotāji – pasaulslavenais nīderlandiešu arhitekts Rems Kolhāss un arhitektu biroja O.M.A Stedebouw B.V. pārstāvji. Brauciena mērķis ir iepazīstināt Latvijas speciālistus ar savu koncepciju Andrejsalas attīstībai, kas tiek izstrādāta visai gandrīz 40 hektāru lielajai Andrejsalas teritorijai.

- Rīgas kamerkorim panākumi Itālijā. Rīgas kamerkoris diriģentes Guntas Malēvicas vadībā atgriezies no 45. starptautiskā Segici koru konkursa Itālijā, kas norisinājās Gorīcijā. Koris milzīgā konkurencē ieguva trešo prēmiju Akvilejas bazilikas lielās balvas konkursā polikorālās mūzikas kategorijā. Konkursā piedalījās pasaules labākie kori – izcilas koru vienības no Japānas, Ungārijas, ASV, Zviedrijas, Slovēnijas un Itālijas. Rīgas kamerkoris izpildīja renesanses meistaru Palestrīnas, Vitorija, Marencio, Gallus, kā arī latviešu komponistu Selgas Mences, Pētera Vaska un Pētera Plakida skaņdarbus. Šajā sezonā pirms konkursa Rīgas kamerkoris diriģentes Guntas Malēvicas vadībā koncertēja Francijā, Šveicē un Itālijā.

- Sākusies pieteikšanās Oskaram. Astoņdesmit trīs valstis uzaicinātas iesniegt filmas, lai nākamgad pretendētu uz Oskara balvu ārzemju filmu kategorijā. Pirmo reizi piedalīties šogad uzaicinātas arī bijušās padomju republikas Azerbaidžāna un Kirgizstāna. No katras valsts tiks pieņemta tikai viena filma, un tā jāiesniedz Amerikas Kinoakadēmijai līdz 2. oktobrim. Pēc jaunajiem noteikumiem, kas paziņoti pagājušajā nedēļā, iesniegtajām filmām nav jābūt valstu oficiālajā valodā, taču filmas pamatvaloda nedrīkst būt angļu. 2007. gada Oskara balvas tiks pasniegtas ceremonijā Holivudas Kodak teātrī nākamā gada 25. februārī.

- Saulkrastos svin svētkus. Šodien Saulkrastu svētku ietvaros pulksten 10 atklāj virkni izstāžu, kas veltītas Saulkrastiem, to vēsturei, tostarp arī fotoizstādi Saulkrastu fotomirkļi un gleznotāju plenēra Saulkrasti 2006 darbu izstādi.

Līderis – romāns par nolaupīta bērna meklēšanu. Dženetas Evanovičas romāns Twelve Sharp par nolaupīta bērna meklēšanu jau otrajā nedēļā izvirzījies par The New York Times grāmatu topa līderi starp darbiem, kas izdoti cietajos vākos. Dena Brauna romānus šajā kategorijā jau kādu laiku vairs starp līderiem nemana. Arī Paperback kategorijā pirmajā vietā ir latviešiem labi pazīstamais Lorēnas Veisbergeres pirmais romāns Sātans Pradas brunčos, kuru izdevusi Zvaigzne ABC. Da Vinči kods mīkstajos vākos ir topa otrajā vietā, tomēr Rīgas grāmatnīcās šis romāns joprojām ierindojams starp pirktākajām grāmatām.

- Atpūtas bāzi nodos muzejam. Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi rīkojuma projektu, ar kuru sporta un atpūtas bāze Braki tiks nodota Madonas rajona pašvaldības īpašumā. Savulaik te bija iecerēts izveidot modernu sporta bāzi, tomēr Rīgas Tehniskās universitātes bilancē esošās ēkas jau piecus gadus netiek apsaimniekotas un izmantotas. Rajona pašvaldība iecerējusi ēkas nodot Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejam pastāvīgā lietošanā, faktiski pievienojot tās Rūdolfa Blaumaņa memoriālās mājas Braki kompleksam.

- Alberta Einšteina mīlas vēstules. Jūlijā atklātībai nodotas dižā fiziķa Alberta Einšteina mīlas vēstules. Izrādās, sievietes viņš mīlējis ne mazāk kā zinātni. Saskaņā ar A. Einšteina radinieku gribu fiziķa vēstules ilgu laiku glabājās Jeruzālemes universitātē. Nesen apritēja to publikācijas aizliegumam noliktais termiņš, un var paredzēt, ka A. Einšteina epistulārais mantojums kļūs par bestselleru.

- Kaļiņingradā atklāts piemineklis Visockim. Leģendārajam krievu bardam un aktierim Vladimiram Visockim Kaļiņingradā atklāts piemineklis. Tieši šeit notika liktenīgā pēdējā aktiera uzstāšanās, kuras laikā viņš atteicās dziedāt un nepieņēma pielūdzēju dāvātos ziedus.

Līvija Dūmiņa,  NRA  07/19/06    Nursultans Nazarbajevs viesojās Okupācijas muzejā. Vakar Okupācijas muzejā viesojās Kazahstānas Republikas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kas pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma pirmdien un otrdien atbildes vizītē uzturējās Latvijā. Pēc muzeja apmeklējuma prezidents viesu grāmatā ierakstīja: "Skatoties uz vēsturi, noņemsim cepures un atvadīsimies no tās. Skatoties uz priekšu, veidosim nākotni."

- Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla koncerts. Šodien pulksten 19 Rīgas Domā notiek starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla Latvija–Pasaule–Latvija koncerts. Tajā piedalās Tālivaldis Deksnis (ērģeles), solists Aleksandrs Antoņenko (tenors). Programmā J. S. Baha, G. F. Hendeļa, Dž. Verdi, J. Mediņa, R. Jermaka, P. Dambja skaņdarbi.

- Mocarts – Šūberta priekšvēstnesis. Šodien pulksten 20 Mazajā ģildē vasaras koncertcikla Vitrāžu gaismā ietvaros notiek koncerts Mocarts – Šūberta priekšvēstnesis. Piedalās Pēteris Plakidis (klavieres), Dzintars Beitāns (vijole) un Ivars Bezprozvānovs (čells). Programmā V. A. Mocarts, F. Šūberts.

Dibināta Latvijas Jauno mākslinieku apvienība

Zane Radzobe,  Diena  07/15/06     "Latvijā pietrūkst institūcijas, kas rūpētos par studējošajiem vai tikko studēt beigušiem māksliniekiem," komentējot 30.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā jaundibinātās organizācijas — Latvijas Jauno mākslinieku apvienības (LJMA), lomu, saka tās prezidents Krišjānis Rijnieks. Apvienībā šobrīd ir aptuveni 50 vizuālo un multimediju mākslu mākslinieku un mākslas zinātnieku, kam vēl nav 35 gadi, bet K.Rijnieks paredz strauju biedru pieplūdumu rudenī.

LMS galerijas vadītāja Aija Zariņa uzsver — apvienības mērķis ir sagatavot un dot iespēju jaunajiem radoši darboties. Jau iecerētas pirmās aktivitātes — kopīga jauno izstāde, rit sarunas ar jaunajiem dzejniekiem par kopīgu projektu. "Ideālā gadījumā apvienībai vajadzētu kļūt par centru, kurā jauni mākslinieki satiekas, apmainās idejām, saprot, ka viņiem ir kas kopīgs," stāsta K.Rijnieks. "Jaunie ir aktīvi. Domāju, viņi mācīsies no mums, bet ne tikai. Arī mēs mācīsimies no viņiem," ar komplimentiem neskopojas LMS prezidents Mārtiņš Heimrāts. "Noteikti mums būs kopīgi pasākumi. Vēl jau ir tikai sākums," viņš turpina.

LJMA varētu kalpot kā pirmais solis jauna mākslinieka ceļā uz iekļaušanos Mākslinieku savienībā. Lai iestātos LJMA, nav nepieciešama, piemēram, plaša izstāžu pieredze — kandidāta darbus novērtē LMS valde. Tomēr, kā uzsver M.Heimrāts, LMS "maz jaucas JLMA darbībā". Viņš stāsta: "Tas, ka šādas organizācijas agrāk nebija, protams, neatturēja māksliniekus no stāšanās LMS. Bet svarīgi, manuprāt, ir tas, ka tagad jaunajiem būs organizēšanās un darbības pieredze."

Jauno mākslinieku apvienība ir LMS struktūrvienība. Līdzīga organizācija Latvijā pastāvēja no 1974.gada līdz deviņdesmito gadu otrajai pusei. M.Heimrāts gan uzsver: "Tā nav kopija, bet gan vecās organizācijas atjaunošana uz jauniem pamatiem, tāpēc saistība ir simboliska." LMS bijusi iniciatore jaunās apvienības tapšanai, bet "interese bija abpusēja". Arī K.Rijnieks atzīst — doma, ka jaunajiem vajadzētu pulcēties, viņu nodarbinot jau vairākus gadus.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  07/17/06

Alfreds Dāvids. Aplausu deja. Zvaigzne ABC, 2006

Romānu tā autors Alfreds Dāvids dēvē par mozaīku, "kas veidota no patiesiem vēsturiskiem notikumiem un cilvēku likteņu lauskām". Šādam apgalvojumam nav iespējams nepiekrist, jo rakstnieks pieder tai iepriekšējā gadsimta divdesmito gadu paaudzei, kuras likteņus veidoja ne jau pašu pūles un centieni, bet gan lielvaru iegribas un untumi: Otrais pasaules karš, leģions, filtrācijas lēģeri, čekas veidotie darba bataljoni. Darbs sākas ballītē 1926. gada 5. jūlijā, bet traģiski beidzas 1946. gada 9. decembrī. Divdesmit gadu, bet cik daudz pārmaiņu tie nes!

Mairita. Uguntiņa pelnos. LA izdevniecība, 2006

"Vai tādu dzīvi es biju gribējusi? Par tādu sapņojusi? Laikam taču ne. Bet kāpēc tā iznāca? Es tak" visu darīju pareizi – dzīvoju ar mīlamu vīru, dzemdēju un audzināju bērnus. Bet nekas neiznāca." Darbs izdots sērijā Lata romāns, bet tā pēcvārdā Nerimtīgā optimiste ar segvārdu autore stāsta par sevi.

Andrejs Skailis. Šarmantie sapņi. LA izdevniecība, 2006

Nekomentēšu grāmatas vāku, kas vairāk iederētos nevis Lata romāna sērijai, bet gan kāda erotiska satura izdevumam, tomēr Andreja Skaiļa darbs piedāvā šim autoram tradicionālās vērtības, kas lasītājiem ar stāžu ir labā atmiņā vēl no pirmā nereanimētā žurnāla Dadzis ziedu laikiem. To gadu latviešu satīras spožākais zīmols joprojām ir elementā.

Laodzi. Sacerējums par DAO un DE (Daodedzin). Tulkojis Vilnis Zariņš. Zvaigzne ABC, 2006

Daodedzin ir viens no nozīmīgākajiem senās Ķīnas kultūras pieminekļiem, kas līdzās Pārvērtību grāmatai (Idzin) Dziesmu grāmatai (Šidzin), Nostāstu grāmatai (Šudzin), Konfūcija darbiem un dažiem citiem klasiskiem sacerējumiem būtiski ietekmējis Ķīnas garīgo dzīvi daudzu gadsimtu gaitā. Šis teksts radies apmēram pirms 2500 gadiem, un pat mūsdienu ķīniešiem, kas nav iedziļinājušies senās Ķīnas kultūrā, grūti izprast šo zemtekstiem bagāto sacerējumu pilnībā. Tomēr, kā pamatoti apgalvo tulkotājs Vilnis Zariņš, izlasīt šo darbu ir vērts.

Hulio Kortāsars. Stāsti. Tulkojis Guntis Valujevs. Atēna, 2006

Pirms pieciem gadiem apgāds Jumava izdeva Edvīna Raupa tulkotā Hulio Kortāsara Klasīšu spēli, nu apgāds Atēna ar Gunta Valujeva starpniecību sarūpējis Kortāsara Stāstus. Par šo grāmatu var teikt – labāk vēlāk nekā nekad. Latvieši jau sen bija pelnījuši iespēju lasīt izcilā 20. gadsimta klasiķa un fantastiskā reālisma meistara darbus. Kāds tos sauc par ģeniāliem, vēl kāds par Latīņamerikas literatūras virsotnēm. Šoreiz tas noteikti nav uzskatāms par ciniska reklāmista jociņu, lai iztirgotu neejošu mantu. Augsta klase, svētki īstiem literatūras gardēžiem.

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  07/18/06

- Valmierā līdz piektdienai norisinās nu jau tradicionālais Valmieras domes un galerijas Laipa rīkotais laikmetīgās mākslas simpozijs Valmiera" 06. Simpozijā piedalās ap 20 mākslinieku no Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Austrijas, Zviedrijas, Kipras un Vācijas. Simpozija teorētisko pamatu veido Herberta Maršala Maklūena darbs Izprotot medijus. Mākslas simpozijs Valmiera" 06 piedāvā plašu programmu – pārstāvēti dažādi mākslas veidi (glezniecība, foto, vides māksla, performance, teātris). Tās laikā redzami objekti pilsētvidē un tiek rīkotas dalībnieku personālizstādes, notiek radošās darbnīcas. Attēlā Herberta Kramera (Vācija) performance.

- E. Smiļģa Teātra muzejā skatāma gleznotāja un scenogrāfa Laimdoņa Grasmaņa 90 gadu jubilejai veltīta izstāde. L. Grasmanis (1916–1970) strādājis par dekoratoru bijušajā Drāmas teātrī, bijis mākslinieks inscenētājs Rīgas kinostudijā. Radījis daudzu veiksmīgu teātra izrāžu dekorācijas un aktieru kostīmu metus. L. Grasmanis gleznās iemūžinājis pazīstamus latviešu kultūras darbiniekus, pievērsies arī Rīgas un citu Latvijas pilsētu ainaviskajiem skatiem, kā arī klusajām dabām.

- Galerijā Daugava apskatāma glezniecības, tēlniecības un keramikas izstāde Vasaras vidū. Attēlā Ievas Liepiņas Midsummer.

- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā šodien tiek atklāta Nidas mākslinieku asociācijas starptautiskās glezniecības plenēra kolekcijas izstāde Nidas ekspresija. Ekspresionisma simtgade. Kopš 1995. gada katru rudeni lietuviešu mākslinieks Sauļus Kropis aicina māksliniekus no visas pasaules piedalīties starptautiskajā glezniecības plenērā Nidas ekspresija, kas notiek Kuršu nerijā, Nidā. Katrs mākslinieks dāvina vienu darbu, no kuriem S. Kropis izveidojis iespaidīgu mākslas darbu kolekciju.

- Galerijā ag7 apskatāma Līgas Heniņas lielformāta zīmējumu izstāde Tuvāk. L. Heniņa (1976) 2000. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu un 2002. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Izstāde ir netradicionāla zīmējuma formāta dēļ, tās izteiksmes veids ir demokrātisks un plaši pieejams – zīmējums, kura izejmateriāli ir parastais zīmulis un balta papīra lapa. Izstādītajos darbos ir attēlotas pašsaprotamas dabas formas – kastaņi, lietus lāses, koku alejas u. c.

- Galerijā Istaba līdz sestdienai apskatāma mākslinieces Evas Vēveres personālizstāde Placenta.

Citādā ziņā...

Arī sievietes var lidot

Kaspars Zaviļeiskis,  NRA  07/17/06     Lidošana ar gaisa baloniem jeb, kā to sauc paši piloti, balonēšana Latvijā nav ārkārtīgi populārs sporta veids, tomēr daži meistari mums jau ir. Precīzāk, septiņi, un divi no tiem ir sievietes – Kristīne Vēvere un Arta Slavinska. Pēdējā pērn pārsteidza pati sevi, kā debitante iegūstot trešo vietu Latvijas meistarsacīkstēs. Šogad atkal derētu nokļūt uz goda pjedestāla…

Par LMT kausu Arta Slavinska saka, ka tas vairāk esot tāds starptautisks pasākums, nevis čempionāts. Nozīmīga esot vienīgi pašmāju pilotu savstarpējā cīņa. "Man gan sacensība nav galvenais, jo vienkārši patīk lidot," viņa atzīst. Lidošana nebūt nav tagadējās pilotes bērnības sapnis. Par gaisa baloniem viņa uzzinājusi nejauši, taču pēcāk tie burtiski pārņēmuši savā varā.

Pirmoreiz gaisa balonu tuvumā viņa ieraudzīja 2000. gada 11. martā, kad paziņa – šā sporta veida korifejs Latvijā Gunārs Dukšte – uzaicinājis piedalīties komandā, kas pavada gaisa balonu uz zemes. Tā paša gada Lieldienās Artai bijusi iespēja pacelties no zemes Kocēnos. Nosēšanās notikusi pie Sprunguļu mājām un pēc vecas balonotāju tradīcijas, Arta kļuvusi par grāfieni fon Sprunguli.

2004. gada 11. augustā (mammas dzimšanas dienā) oficiāli tika absolvēta arī gaisa balonu pilotu skola, kas ir civilās aviācijas mācību programma. "Iznāca tā, ka esmu pirmā šīs skolas absolvente," smej Arta.

Viņas praktiskais skolotājs bija Gunārs Dukšte, ar kuru kopā nolidotas obligātās 16 stundas (astoņos lidojumos), taču bijusi arī smaga teorijas daļa, kurā vajadzējis apgūt gaisa likumdošanu, gaisa satiksmes un meteoroloģijas smalkumus.

"Ik pa laikam nācies dzirdēt jautājumu – vai sievietes drīkst lidot ar baloniem?" Arta stāsta. "Tad man ir pretjautājums – vai vīriešus var laist virtuvē? Fiziski smagi ir tikai celt grozu, bet tāpēc jau ir komanda."

Viņa uzsver – ja balonēšana būtu smags process, viņa ar to nenodarbotos, jo nevēlas nevienam neko pierādīt. Tādēļ Arta nav kļuvusi par lidmašīnas piloti, lai arī Siguldā ir pamēģinājusi lidot ar nelielu lidaparātu. "Tas bija briesmīgi – apkārt dzelži, troksnis," viņa šausminās. "Balonu tu vienkārši nejūti – redzi, cik apkārt viss ir skaisti un mierīgi. Kad pirmoreiz pacēlos virs mākoņiem, gribējās teikt – mirkli, apstājies!"

Arta atstāj diezgan mierīga un romantiska cilvēka iespaidu. Pat par savām bērnības takām viņa saka, ka nāk no tās pašas puses, no kuras rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš.

Mierīgais romantisms gan nenozīmē, ka Artai nepatīk aktivitātes, un tas pierādās arī mūsdienās. Jau skolas laikā viņa nodarbojusies ar sportiskām aktivitātēm. "Trenējos vieglatlētikā, basketbolā, dejoju tautiskās dejas. Vēl bija jāveic lauku darbi…"

Uz Rīgu Jaunsudrabiņa novadniece atnāca līdz ar studiju gaitu sākšanos. Pēc bakalaura grāda iegūšanas pedagoģijā iegūta arī augstākā izglītība ekonomikā. Par pedagogu Arta pastrādāja tikai gadu, taču gūtās iemaņas krietni palīdzot balonēšanā, jo arī komandas vadītājam jāzina psiholoģija. Ekonomikas zinības noderējušas vairāk, jo ar šo jomu saistās pamatdarbs. "Daudziem tas šķiet nesavienojami – ekonomika un baloni," viņa stāsta. "Taču man tas rada labu līdzsvaru, jo ekonomika prasa lielu precizitāti un savlaicīgumu, bet lidošana ir atkarīga no laika apstākļiem, un to nevar ielikt rāmjos."

Runājot par draugiem, Arta neslēpj, ka tie vairāk nāk no lidošanas. Gaisa baloni aizņem visu brīvo laiku. Nedaudz citādi ir ziemā. Tad balonētāja pievēršas distanču slēpēm. Vēl brīvajā laikā Arta strādā arī pie gaisa baloniem veltītas interneta lapas www.lidooo.info veidošanas.

Nu jau 110 stundas nolidojusī pilote atzīst, ka pilnīgi relaksēties gaisā neiznāk un atslābums iestājas tikai pēc nolaišanās. Pēcāk netrūkst arī labu stāstu, ko pārrunāt ar draugiem. Viens no stāstiem Artai ir par Getliņu purvu. Rīgas svētku laikā nācies nolaisties tur, un izrādījies, ka tā ir privāta teritorija, kurā pavadošā komanda netiek iekšā. Nācies vien zvanīt saimniekam, kas nosmējis, ka nu viņam pieder arī gaisa balons.

Getliņi no Daugavpils ir patālu, un vismaz šonedēļ konkrēto stāstu atkārtot neizdosies, tādēļ varam novēlēt Artai kāda cita stāsta – godalgotas vietas iegūšanas – atkārtojumu. Jā, un daudz debesmannas rītdienas dzimšanas dienā!

***

Arta Slavinska

- Gaisa balonu pilote

- Dzimusi 1975. gada 18. jūlijā Neretā

- Mācījusies Neretas vidusskolā, studējusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas, kā arī Ekonomikas fakultātē

- Strādājusi Rīgas Igauņu skolā, SIA Kate, ceļotāju klubā Altius, pašlaik strādā finanšu konsultāciju jomā SIA Noruna Holdings

- Augstākais sasniegums – gandrīz divi kilometri no zemes virsmas

- Neprecējusies, bērnu nav

***

Kristīne Vēvere, otra licencētā Latvijas gaisa balonu pilote:

"Arta pievienojās mūsu klubam (99 gaisa baloni) salīdzinoši nesen, un pirms tam es viņu zināju ļoti pavirši. Kopš kontaktējamies krietni vairāk, varu teikt, ka viņa atstāj ļoti pārliecināta un jauka cilvēka iespaidu. Viņa lieliski zina, ko vēlas sasniegt, un viņai ir arī labas izredzes parādīt labu rezultātu sacensībās. Kas attiecas uz sievietēm pilotēm, varu apgalvot, ka tas nav nekas pretdabisks, un tā ir normāla parādība vai visās pasaules valstīs. Pilotu vīriešu vairāk ir tikai tādēļ, ka tāds ir sociālo lomu sadalījums sabiedrībā, tam nav nekāda sakara ar balonu sportu. Pagaidām gan izskatās, ka tuvāko divu gadu laikā Latvijā nebūs trešās pilotes, jo pēdējā skolas uzņemšanā pavasarī bija tikai vīrieši. Taču mēs noteikti sagaidīsim arī trešo meiteni!"

Izdota grāmata «100 Latvijas personību»

Apollo, 07/18/06    Otrdien Zinātņu akadēmijā notika grāmatas «100 Latvijas personību» atvēršanas svētki. Izdevums tapis tautas balsojuma rezultātā - no 375 ekspertu izvirzītām kandidatūrām Latvijas iedzīvotāji izvēlējās 100 izcilākās personības.

Laikraksta «Latvijas avīze», interneta portāla «Apollo» un «Latvijas televīzijas» 2004. gadā rīkotajā balsojumā piedalījās 6931 respondents. Interneta balsojumā pirmo vietu ieņēma Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga, vēstuļu rakstītāji pirmajā vietā ierindojuši Kārli Ulmani, taču kopvērtējumā par Latvijas izcilāko personu atzīts Krišjānis Barons. Otro vietu kopvērtējumā ieguvis Kārlis Ulmanis, bet trešo - Rūdolfs Blaumanis, savukārt Valsts prezidente kopvērtējumā izcilāko personu sarakstā ieņem piekto vietu.

100 izcilāko Latvijas personu, kas dzīvojušas pēdējos 150 gados, biogrāfijas sarakstījis Pēteris Apinis. Kā pastāstīja autors, grāmatā par izcilajām personām iekļauti arī mazāk zināmi fakti. Personību biogrāfijas ilustrē attēli par viņu dzīvi un veikumu.

Kā pastāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, ideja par šādas grāmatas radīšanu pārņemta no Igaunijas, kur izdota grāmata par simts 20. gadsimta izcilākajiem igauņiem.

«Mūsu sasniegumus šajā izdevumā varētu atzīmēt ar to, ka latviešu tautas un Latvijas vēstures gaitu mēģināts raksturot nevis tradicionālā vēstures faktu izklāstā, bet gan ar spilgtajām personībām, kas veidojušas vēsturi un ko pirms nepilniem diviem gadiem izvēlējās tauta,» norāda Stradiņš.

Uz laiku, kad Rīgā norisināsies NATO samits, plānots izdot grāmatu «100 Latvijas personību» arī angļu valodā. Tajā būs iekļautas 63 personas no grāmatas latviešu valodā un 37 jaunas personas.

Beidzot varam
uzelpot nedaudz vēsāku gaisu...

Jau pagājušajā sestdienā svelme sāka at-

kāpties, gaisa temperatūra sāka kristies un svēt-

dien termometra stabiņš uzkāpa tikai līdz +20^oC. Gan-

drīz katru dienu pūš ziemeļrietumu vējš, un lai arī tas nav

spēcīgs un spīd saulīte, tomēr šodien temperatūra sasniedza

vairs tikai +18^oC, naktī temperatūra ir ap +10^oC. ...Lai arī

vēsāks, tomēr laiks ir jauks – spīd saulīte, debesis ir gaiš-

zilas un tajās ganās baltas mākoņu aitiņas... Vēl tikai

vajadzētu kārtīgu lietu un tad jau arī izkaltusī ze-

mīte varētu atveldzēties. Un ja vējš nerim-

sies, tad cerams, tas atpūtīs arī
lietus mākoņus.

Anda Jansone, trešdien, 19. jūlijā