Kas jauns Latvijā?

Nr. 453: 2006. g. 20. - 26. jūlijs

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Indieši par latviešu līgavu sola 1000 eiro

Mārieta Švalbe,  07/22/06     Jau kādu laiku internetā jaunām un neprecētām latviešu meitenēm tiek piedāvātas vilinošas precības ar Īrijā dzīvojošiem un strādājošiem indiešiem. Lieta norisinās pavisam vienkārši – indiešu izcelsmes līgavainis topošajām līgaviņām no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts apmaksā lidojumu uz Īriju, apprec viņu un tādējādi iegūst atļauju strādāt Īrijā. Savukārt līgavas guvums būšot 1000 eiro.

Topošajām latvju līgaviņām tiek sasolīti visādi labumi, lai tikai viņas pēc iespējas ātrāk varētu aizvilināt uz Īriju. Topošais indiešu izcelsmes līgavainis apmaksāšot lidmašīnas biļeti, dzīvošanu Īrijā, bet meitene brīdī, kad būs parakstījusi abu laulības līgumu, saņems 1000 eiro. Neatkarīgā nolēma veikt eksperimentu un piezvanīja meiteņu vervētājam.

Pēc vairākām sazvanīšanās reizēm un sarakstīšanās ar īsziņām tiek noskaidroti gandrīz visi lietas apstākļi.

Pirmajā telefona sarunā vervētājs sniedz nelielu ieskatu, kas tad sagaida topošo līgavu: precības notikšot ar kādu Indijas pilsoni, ja neapmierinās, varēšot arī izvēlēties kādu pakistānieti.

Angļu valodas zināšanas arī neesot īpaši nepieciešamas. Ja vēloties, droši varot līdzi ņemt kādu draudzeni – līgavaini atradīšot arī viņai. Paši izredzētie puiši gados esot ļoti jauni – 20 līdz 22 gadus veci. Ja var ticēt vervētāja solījumiem, pašai līgavai ne par ko nebūs jāmaksā, jo par visu maksāšot jaunais vīrs, kā arī nekādi piespiedu intīmpakalpojumi aprēķina laulenim nebūšot jāsniedz. Viņš gribot arī romantiskās attiecības, "ne jau tikai to papīru iegūt", gribot pa īstam draudzēties un baudīt jūtas.

Sākotnēji vervētājs stāsta, ka jaunlaulātie varēs dzīvot atsevišķi, bet pēdējā telefona sarunā atklājas, ka jaunajam pārim tomēr būs jādzīvo kopā vienā dzīvoklī. Iespējams, sākumā varēšot negulēt vienā istabā, un vispār, "tu jau zini, kā tās lietas tur notiek, ko man tev tur vēl stāstīt". Pašām kāzām esot ļoti ilgi jāgatavojas, tās varēs notikt ne agrāk kā pēc četriem līdz sešiem mēnešiem. Pa to laiku varēšot vienkārši dzīvot kopā un veidot attiecības.

Kad pēc pirmās sarunas pagājušas sešas dienas, vervētājs atsūta īsziņu, ka esot "viens tiešām labs, jauns džeks Dublinā. Smuks, pieklājīgs un devīgs... Dos tev visu". Pārējās īsziņās vairākkārt tiek uzsvērts, ka potenciālā līgava var būt droša – nauda viņam esot. Kad zvanu vervētājam, lai uzzinātu ko vairāk par pašu līgavaini, vervētājs pat nevar pateikt, cik ilgi pazīst precinieku, tikai ieminas, ka viņš esot bijis atbraucis uz Latviju un kopā "tusējuši". Tajā pašā laikā izpalīdzīgais vervētājs interneta portālā draugiem.lv jau paguvis ielikt sludinājumu, ka meklējot meiteni.

Vervētāja izmeklētais indiešu izcelsmes precinieks esot 22 gadus vecs. Esot "baigi kautrīgs", kā arī nevainīgs, jo "viņam ticība līdz kāzām to neatļauj darīt". Vēloties draudzēties, baudīt romantiku, iet uz kino vai pasākumiem. Uz Dublinu esot atbraucis strādāt pirms trim gadiem. Esot sapelnījis daudz naudas, arī iekrājis, noīrējis labu dzīvokli Dublinas centrā. Puisis vēloties veidot labāku dzīvi, tādēļ nepieciešama meitene, kas par viņu gādātu un rūpētos. Tomēr meitenei obligāti jābūt no ES dalībvalsts, lai nākamajam vīram pavērtos iespēja ilgāk uzturēties un strādāt Īrijā. Pašlaik visi indieši un pakistānieši tur dzīvojot ar darba vīzu.

 

Latvieši Dienvidamerikā

Līvija Dūmiņa,  NRA  07/22/06     Jūlijs kā pieprasītākais atvaļinājuma mēnesis ir īstais laiks, kad, zvilnot pludmalē vai mājas dīvānā, prasīt prasās pēc kādas lasāmvielas. Kā viens no laika apstākļiem un liderīgam noskaņojumam atbilstošākajiem variantiem varētu būt izdevniecības AGB sērijā Tik un tā klajā laistais Harija Sila piedzīvojumu stāsts Saules vārti.

Šī grāmata ir bagātīgi ilustrēta (41 krāsains un 363 melnbalti fotoattēli) atskaite par trīs mēnešos Dienvidamerikā, ar vecām ugunsdzēsēju mašīnām veicot 14 tūkstošus kilometru pa 11 Latīņamerikas valstīm, pieredzēto, kurā atklātas gan ceļojuma grūtības, gan kontinenta neparastā daba un cilvēki, gan interesanti vēstures pieminekļi.

Diplomētais būvinženieris Harijs Sils piedalījies slēpju pārgājienā Ziemeļpola rajonā, 60 dienu autoekspedīcijā Pasaules jumts uz Tibetu, ceļojis pa Stikines upi Kanādā un Aļaskā ar kanoe, sasniedzis Elbrusa, Kilimandžāro un citu kalnu virsotnes, piedalījies vairākos kalnu pārgājienos un bezceļu rallijos un tagad lasītājiem piedāvā iepazīties ar pagājušajā gadā veiktās ekspedīcijas norisi.

 

Vairas Vīķes-Freibergas iespējas dabūt krēslu ANO rūk

Gunta Sloga,  Diena  07/22/06    ASV prezidenta Džordža V.Buša izteikums, ka nākamais ANO ģenerālsekretārs būtu jānolūko Āzijas reģionā, šonedēļ no jauna pastiprinājis spekulācijas par to, kurš varētu būt Kofi Annana pēctecis. Lai arī līdz ar šo Dž.V.Buša paziņojumu no iespējamo kandidātu loka izslēgti austrumeiropieši, viņu vidū arī Latvijas Valsts prezidente, starptautisko attiecību pārzinātāji gan atgādina — īstās diskusijas par ANO vadītāju sāksies vien septembrī un līdz tam varot sagaidīt vēl dažādus paziņojumus.

"Mēs pašlaik lūkojamies Tālo Austrumu virzienā pēc nākamā ģenerālsekretāra," šonedēļ vairāki laikraksti citēja Dž.V.Bušu, pieņemot, ka viņš nosliecies par labu tā dēvētajam reģionu rotācijas principam. Iepriekš ASV pārstāvis ANO bija izteicies, ka galvenajam kritērijam jābūt kandidāta devumam, ne reģionam un iespēja jādod arī austrumeiropiešiem. LU starptautisko attiecību doktorante Gunda Ignatāne šo Dž.V.Buša izteikumu vērtē nevis kā oficiālo ASV nostāju, bet gan diskusijas pastiprināšanos. Savukārt politoloģe Žaneta Ozoliņa uzsver, ka īstā valstu "tirgošanās" par ANO vadītāja amatu sāksies tikai septembrī. "Pašlaik notiekošo var vērtēt kā taustīšanos," viņa saka. Līdz tam varot izskanēt vēl daudzi kandidātu vārdi. Rietumu mediji vēsta, ka arī Āzijā nav vienprātības par potenciālo kandidātu. Taču izšķiroša balss būs piecām ANO DP pastāvīgajām valstīm Ķīnai, Francijai, Lielbritānijai, Krievijai un ASV.

Diskusijas par Āzijas kandidātiem, visticamāk, samazinājušas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas izredzes tik izvirzītai. Tiesa, G.Ignatāne atgādina, ka prezidentes vārda minēšana kandidātu sarakstā vien jau uzskatāma par ārpolitikas sasniegumu.

 

ĀM: Latvija izprot Izraēlas tiesības aizsargāt pilsoņus pret "Hizbollah"

LETA  07/24/06    Latvija izprot Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un tās mērķu sasniegšanu - sagūstīto karavīru atgūšanu un Izraēlas pilsoņu aizsardzību pret "Hizbollah" un palestīniešu grupējumu uzbrukumiem, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) izplatītajā paziņojumā par situāciju Tuvajos Austrumos.

ĀM izsaka nopietnas bažas par situāciju Tuvajos Austrumos, īpaši par reģiona valstu lomu un iespējamo militāro aktivitāti konfliktā, aģentūru LETA informēja ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Ministrijas formulētajā Latvijas nostājā izteikts aicinājums konfliktējošajām pusēm turpināt meklēt konflikta risinājumu, izmantojot diplomātiskos līdzekļus, un panākt, ka stabilitāte uz Izraēlas un Libānas robežas tiek nodrošināta ilgtermiņā.

Latvija uzskata, ka palestīniešiem nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem būtu jāatbrīvo Izraēlas teritorijā sagūstītais Aizsardzības spēku karavīrs Gilads Šalits.

Latvija aicina puses atturēties no tādu darbību veikšanas, kuras ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, un novērst konflikta turpmāko saasināšanos, atgādinot par to atbildību pret civilpersonām.

Sarunas politiskā līmenī ar palestīniešu pašpārvaldes valdības ministriem un "Hamas" vadību nav pieļaujamas līdz "Hamas" politikas maiņai, uzsvērts ĀM definētajā Latvijas pozīcijā. Kā ziņots, "Hamas" līdz šim deklarējušas, ka neatzīst Izraēlas valsti, tāpēc turpināšot bruņotu cīņu pret to.

Pēc Latvijas domām, konfliktsituācijas risināšanā jāiesaistās Eiropas Savienībai (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijai, ASV un Krievijai, turklāt iesaistīto pušu darbībai jābūt koordinētai. Latvijas ĀM aicina arī Tuvo Austrumu reģiona valstis iesaistīties konflikta politiskā risinājuma meklējumos un atturēties no jebkādām darbībām, kuras varētu izvērst konfliktu reģionā.

Aicinot novērtēt Latvijas līdzšinējo iesaisti Tuvo Austrumu jautājumu risināšanā, ĀM uzsver, ka situācija Tuvajos Austrumos esot svarīgs temats gan visās Latvijas šībrīža sarunās ārvalstu vizīšu laikā, gan uzņemot ārvalstu viesus.

Latvija arī gaidot 26.jūlija starptautiskās sanāksmes Romā rezultātus, kā arī seko līdzi un cer, ka tiks panākta politiska vienošanās konflikta turpmākām risinājumam pēc ASV valsts sekretāres Kondalīzas Raisas vizītes reģionā. Latvija arī atbalstot ES aktivitātes situācijas noregulēšanā, piemēram, ES pārstāvja Havjera Solanas iesaisti jautājuma noregulēšanā.

ĀM arī atgādina, ka valstiski tiek sniegta palīdzība Latvijas valsts piederīgo nogādāšanā atpakaļ Latvijā un valsts gatavojas sniegt humāno palīdzību Libānai, par ko valdība lems rīt.

 

Aicinās piešķirt 17 000 latu Latvijas izceļotājiem no Libānas

LETA  07/24/06    Ārlietu ministrija (ĀM) lūgs valdībai piešķirt 17 000 latu Latvijas iedzīvotāju izceļošanas izdevumu segšanai no Libānas, informēja ĀM Preses centrā.

Kā jau ziņojām, ĀM un Latvijas goda konsuls Libānā Renno Žerārs apzinājis 55 Latvijas valsts piederīgos Libānā. 16 cilvēki paspēja izbraukt no Libānas, pirms bija sākusies intensīva bombardēšana.

Latvijas ĀM un goda konsula palīdzību lūdza 18 Latvijas valstij piederošas personas un septiņi viņu ģimenes locekļi, no tiem 16 personām jau sniegta palīdzība. Rīgā no karadarbības pārņemtās Libānas atgriezušās 12 mūsu valstij piederošās personas, divas personas, kuru dzīvesbiedri ir Francijas pilsoņi, ar Francijas kuģi pārvesti uz Kipru, kur atrodas vēl viena Latvijai piederoša persona. Viens Latvijas iedzīvotājs ir ar autobusu nokļuvis Sīrijas galvaspilsētā Damaskā. Viņu gaida atgriežamies Rīgā 29.jūlijā.

Latvijas iedzīvotāja ar vīru libānieti un pieciem bērniem izkļuvusi no Saidas Libānas dienvidos un nokļuvusi Beirūtā, kur par viņiem rūpējas Latvijas goda konsuls. Tiek steidzīgi izgatavoti ceļošanai derīgi dokumenti četriem šīs ģimenes bērniem, lai visa ģimene varētu ierasties Latvijā.

Intensīvi bombardētajos Libānas dienvidos atrodas divas Latvijas valstij piederīgas personas, ar kurām neizdodas sazināties.

Gatavību evakuēties no Libānas paudušas vēl četras Latvijai piederošas personas, bet 12 paziņojušas, ka pagaidām nevēlas aizbraukt.

 

Humānās palīdzības sniegšanai Libānā tērēs 40 000 latu

DELFI  07/25/06     Humānās palīdzības sniegšanai Libānas civiliedzīvotājiem Latvija tērēs 40 000 latu. Latvija atvēlēs Libānas iedzīvotājiem siltas segas un naudu medikamentiem.

Otrdien valdības akceptētais rīkojuma projekts paredz, ka Iekšlietu ministrija (IeM) no valsts materiālajām rezervēm humānās palīdzības sniegšanai Libānas civiliedzīvotājiem nodos 2000 segas un medikamentus par kopējo summu līdz 40 000 latiem.

Saskaņā ar 19.jūlijā Ārlietu ministrijā saņemto Libānas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ņujorkā notu par lūgumu visām dalībvalstīm sniegt humāno palīdzību Libānai, Krīzes vadības padome savā 2006.gada 19.jūlija sēdē nolēma atbalstīt Libānas civiliedzīvotājus humānās palīdzības sniegšanā.

Rīkojuma projekts paredz IeM saskaņot ar Veselības ministriju humānās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medikamentu veidus un daudzumu, Ārlietu ministrijai sadarbībā ar IeM risināt jautājumu par sūtījumu nogādāšanas veidu, kā arī koordinēt humānās palīdzības sniegšanas organizēšanu un Finanšu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt finansējumu IeM valsts materiālo rezervju atjaunināšanai un ar kravas nosūtīšanu saistīto izdevumu segšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts skar ārpolitikas jomu.

 

Minskā veikta Latvijas diplomāta dzīvesvietas kratīšana

DELFI  07/25/06     Otrdien ap pulksten 3 naktī Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji iekļuvuši Latvijas diplomāta dzīvoklī Minskā un veikuši tur kratīšanu, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijas (ĀM0 preses dienests.

Kratīšanas laikā izņemtas atsevišķas diplomāta mantas.

ĀM norāda, ka šāda Baltkrievijas iestāžu rīcība ir rupjš Vīnes 1961.gada konvencijas par diplomātiskajiem sakariem pārkāpums. "Baltkrievijas pusei jāuzņemas pilna atbildība par notikušo," teikts izplatītajā paziņojumā.

Latvijas ĀM ir sagatavojusi protesta notu Baltkrievijas ĀM, kā arī uz Latvijas ĀM ir izsaukts Baltkrievijas vēstniecības vadītājs, lai sniegtu paskaidrojumus.

Ministrija atgādina, ka Vīnes 1961.gada konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 29.pants nosaka: "Diplomātiskā aģenta persona ir neaizskarama. Viņš nav pakļaujams jebkādas formas arestam vai aizturēšanai." Savukārt 30.pants paredz, ka "diplomātiskā aģenta privātajai rezidencei ir tāda pati neaizskaramība un aizsardzības kā pārstāvniecības telpām. Viņa dokumenti, korespondence un viņa īpašums arī ir neaizskarams."

 

Ārpolitikas eksperti kratīšanu Latvijas diplomāta dzīvoklī Minskā vērtē kā diplomātisku skandālu

LETA  07/25/06     Ārpolitikas eksperti Baltkrievijas varas iestāžu veikto kratīšanu Latvijas diplomāta dzīvoklī Minskā vērtē kā diplomātisku skandālu, šo incidentu saistot ar mūsu valsts sniegto atbalstu Baltkrievijas opozīcijai.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš sacīja, ka notikušo vērtē kā Baltkrievijas vēlmi pieteikt karu visai Eiropas Savienībai (ES), jo Latvija Austrijas prezidentūras laikā veikusi savienības vietējās prezidentūras pienākumus Minskā. Lejiņš uzskata, ka notikušais vērsts arī pret NATO, jo Latvija ir alianses dalībvalsts.

Lejiņš uzskata, ka notikušais ir "nebijis skandāls, kas liecina par Baltkrievijas vēlmi uz tīšu provokāciju". Ārpolitikas eksperts domā, ka mūsu valstij uz šo incidentu būtu ļoti nopietni jāreaģē.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa, uzsverot Vīnes konvencijā paredzēto diplomātu neaizskaramību, sacīja, ka notikušais Baltkrievijā būtu smieklīgs, ja vien šis incidents nebūtu tik nopietns.

Viņa atzīmēja, ka Baltkrievija ir pēdējā diktatūra Eiropā un šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko kā diktators izmanto "specifiskas manieres". Ozoliņa uzskata, ka notikušais būtu jāsaprot kā zīme, ka Baltkrievijas varas iestādes iebilst pret Latvijas atbalstu šīs valsts opozīcijai, uz ko vairākkārt norādījis arī Lukašenko.

Latvijas Krievijas institūta direktors Kārlis Daukšts, komentējot notikušo, sacīja, ka tas bijis nepieņemams solis no Baltkrievijas puses, īpaši ņemot vērā Latvijas un Baltkrievijas aktīvās ekonomiskās attiecības.

Jau ziņots, ka šorīt plkst.3 Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji iekļuva Latvijas diplomāta dzīvoklī Minskā un veica tur kratīšanu un diplomāta atsevišķu personisko mantu izņemšanu.

Kā norāda Latvijas ārlietu resors, šāda Baltkrievijas iestāžu rīcība ir rupjš Vīnes 1961.gada konvencijas par diplomātiskajiem sakariem pārkāpums. Baltkrievijas pusei jāuzņemas pilna atbildība par notikušo.

Latvijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi protesta notu Baltkrievijas Ārlietu ministrijai, kā arī uz Latvijas ārlietu resoru izsaukts Baltkrievijas vēstniecības vadītājs, lai sniegtu paskaidrojumus.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) uzsvēra, ka "tāda attieksme pret kaimiņvalsts diplomātu ir nepieņemama". Par Minskā notikušo incidentu Pabriks nolēmis informēt ES dalībvalstu ārlietu ministrus, kuri drīzumā gatavojas spriest par ES attiecībām ar Baltkrieviju.

Kratīšana Latvijas diplomāta dzīvesvietā tikšot pārrunāta arī Latvijas ārlietu ministra sarunā ar jauno Baltkrievijas vēstnieku Aleksandru Gerasimenko, kurš tuvākajās dienās ieradīsies iepazīšanās vizītē.

Baltkrievijas vēstniecības preses dienests apgalvoja, ka "nekādas oficiālas informācijas par Latvijas diplomāta dzīvesvietā veikto kratīšanu vēstniecības rīcībā pagaidām nav". Lietas apstākļi tiekot noskaidroti.

 

Iedzīvotāji visbiežāk ceļo uz Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju

BNS  07/25/06     Latvijas iedzīvotāji, dodoties ceļojumā uz ārzemēm, visbiežāk izvēlas austrumu kaimiņzemes Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, bet no Eiropas Savienības valstīm visiecienītākais galamērķis šogad ir Spānija.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" jūlija sākumā veiktā aptauja liecina, ka no iedzīvotājiem, kas atvaļinājuma laikā ieplānojuši ceļojumu uz ārzemēm, uz Krieviju iecerējuši doties 18%, uz Ukrainu - 17%, bet uz Baltkrieviju - 8%.

Uz Spāniju plāno doties 11% ceļotāju, bet kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu par ceļojuma galamērķi izvēlējušies attiecīgi 3% un 2% aptaujāto.

Visbiežāk iedzīvotāji uz ārzemēm ceļo kopā ar ģimeni - to izvēlējusies aptuveni trešā daļa respondentu (32%). Ceturtā daļa respondentu uz ārzemēm dodas divatā ar draugu, draudzeni, sievu vai vīru (25%), aptuveni tikpat respondentu ārzemes apmeklē draugu kompānijā (24%). Retāk iedzīvotāji uz ārzemēm dodas vienatnē - 16%.

Biežāk lietotais transporta līdzeklis ārzemju ceļojumos ir automašīna - gandrīz divas piektdaļas respondentu uz ārzemēm dodas ar auto (37%). Otrs izplatītākais transporta līdzeklis ir lidmašīna - ar lidmašīnu lido 27% aptaujāto. Apmēram puse no aptaujātajiem, kas lido ar lidmašīnu, dodas ceļojumā individuāli, bet otra puse dodas ceļojumā grupā - tūrisma kompānijas sagatavotā ceļojumā.

Visbiežākās ceļojumam atvēlētās summas ir no 300 līdz 400 latiem - šādas summas ārzemju ceļojumam atvēl aptuveni piektdaļa respondentu, kuri šogad dosies ārzemju ceļojumā (19%).

Desmitā daļa respondentu, kuri dodas ārzemju ceļojumā, tam tērēs vairāk nekā 1000 latu (11%).

Aptauju "TNS Latvia" veica laikā no 5. līdz 11.jūlijam, aptaujājot 501 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

 

Apšauda Latvijas karavīru bāzi Irākā

DELFI  07/25/06    Naktī no pirmdienas uz otrdienu Irākā Divānijas militārās bāzes virzienā tika raidītas divas "Katjuša" tipa raķetes, kas eksplodēja, nesasniedzot bāzes teritoriju.

Latvijas kontingenta karavīri, kas uzturas šajā bāzē, nav cietuši, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas

Savukārt naktī uz pirmdienu Latvijas kontingenta karavīri, kuri pildīja savus pienākumus Ātrās reaģēšanas vienībā, iekļuva apšaudē netālu no Divānijas militārās bāzes. Apšaudes laikā karavīri nav cietuši.

 

ASV pateicas Latvijai par palīdzību Moldovai

DELFI  07/25/06    ASV pateicas Latvijai par sniegto palīdzību Moldovai, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijas preses centrs.

ASV Valsts departamenta valsts sekretāra palīga vietnieks Deivids Krāmers pirmdien Rīgā, tiekoties ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Normanu Penki un valsts sekretāra vietnieku Edgaru Skuju, pateicās par Latvijas sniegto attīstības sadarbības palīdzību Moldovai.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas un ASV aktualitātes attiecībā uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. Krāmera pārraudzībā ir ASV politika ar Krieviju, Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju.

ASV Valsts departamenta valsts sekretāra palīga vietnieks Krāmers vizītē uzturas pēc Latvijas puses uzaicinājuma. Krāmeram paredzētas arī tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Latvija sniegusi dažāda veida palīdzību Moldovai, gan daloties pretkorupcijas pieredzē, gan palīdzības misijā uz Moldovu nosūtot Latvijas robežsargi.

 

 

Rīgas (ne-)Praidā...

 

Populārais ortodoksālisms jeb cik labi, ka mums ir jūlijs

Kristiāna Lapiņa, Apollo  07/21/06    Nesen manās rokās nonāca lapele ar brašu uzsaukumu, kura teksts mani aizkustināja. Ne nu gluži līdz asarām, bet tomēr. Tā kā ir jūlijs, jūs nojaušat, ka runa atkal ir par to pašu. Lapeles saturs gan ir citādi vērsts - proti, kā protests un uzsaukums pretoties citādi un absolūti nepareizi seksuāli orientēto indivīdu gājienam.

Šajā sakarībā mani aizkustināja divas lietas. Tekstā, ko ir bijis tas gods sacerēt Dimitera kungam, ir dažas interesantas detaļas, kas liek aizdomāties par lietas būtību, tā teikt, filosofiskā līmenī. Nav runa tikai par to, ka lapele ar visu krāšņo simbolu, kura jēgu man nācās skaidrot savai jaunākajai meitai varākkārt, bija atrodama lauku veikalā pie groziņu kaudzes, turpat, kur āboli un konfektes - tas sagādāja zināmas grūtības. Simbolam principā nekādas vainas, tikai grūti saprast, vai tas ir anālais sekss starp vīrieti un vīrieti, vai vīrieti un sievieti, vai kā...bija zināmas skaidrošanas problēmas, bet tās ir detaļas. Mani aizkustināja pats teksts. Cik noprotu, Dimitera kungs, tāpat kā daudzi līdzīgā viedokļa paudēji, ir visai ortodoksāli noskaņots cilvēks, par ko liecina viņa sabiedrības pamatu definīcija – ģimene un kristīgās vērtības. Par ģimeni man nekādu iebildumu nebūtu – sabiedrība lielāko daļu laika pavada, sevi atražojot, un ne jau tikai garīgā veidā vien, un ģimene tādā, nukleārā versijā, ir sabiedrības pamatelements.

Iebildums ir pret vērtību vispārināšanu, kuras automātiski tiek nosauktas par kristīgām. Man nav nekādu problēmu pieņemt, ka daļa ortodoksāli noskaņoto katoļu vēl joprojām uzskata skūpstu ar mēli starp diviem pretējā dzimuma indivīdiem par nāves grēku un attiecīgi arī uzvedas, proti, jūtas grēcīgi un ļauni, ja ko tādu atļāvušies. Problēma ir cita. Izskatās, ka kristīgo vērtību piesaukšana vietā un nevietā ir kļuvusi par populistisku tendenci, ko izmanto katrs, kam nav slinkums, aizmirstot, ka neskatoties uz šķietamo neaizskaramību un absolūti dievišķo izcelsmi, kristīgās vērtības ir tikai vienošanās cilvēku starpā, kas ir labs, un kas slikts. Es nešaubos, ka ticīgie tūliņ metīsies mani noriet, taču atļaujiet pavaicāt, vai, piemēram, Vecās derības teksti jums liekas ētiski pievilcīgi? Godīgi sakot, tik daudz slepkavniecisku darbību, kas ir Dieva leģitizmizētas, nevar atrast nevienā rakstu darbā. Pat ja es atmetu domu (ko automātiski citi ticīgie kvalificēs kā ķecerību un absurdu), ka kristietisms ir apzināta kustība ar mērķi vai nu vērsties pret citām, senākām reliģijām vai formēt cilvēka apziņu, vienalga es nevaru lasīt šos tekstus bez riebuma un nekādi man neizdodas sevi asociēt ar tur paustajām «vērtībām». Neesmu reliģisko rakstu pētniece un nepretendēju uz detalizētu teoloģiska rakstura Bībeles analīzi, taču, ja pieņem, ka t.s. «kristīgās vērtības» ir balstītas tieši uz to, man jāteic, ka nekas labs tur nav atrodams. Nav runa tikai par bezgalīgu pašnoniecināšanas tendenci un atteikšanos no cilvēciskās iedabas, bet par ko dziļāku, kas, starp citu, sasaucas ar jūlija karstāko tēmu. Var jau būt, ka es izsaku pārdrošu domu, bet ortodoksālisms, nespēja fiksēt sociālo lomu maiņu («mēs tam ticējām paaudžu paaudzēs» - kam, piemēram? Ka sieviete un vergs ir viena līmeņa radījumi? Ka masturbējot var nonākt ellē?) un t.s. normālās seksualitātes pasludināšana par ko grēcīgu, neķītru un nevajadzīgu (atbilstoši «kristīgajām vērtībām»), latenti un tieši stimulē seksuālās deviācijas, ciktāl tas attiecas uz sociālajiem cēloņiem.

Pirms apelēt pie kristīgajām vērtībām, derētu apvaicāties pašiem sev, kas īsti ar tām ir domāts un nepiesaukt tās katrā izdevīgā brīdī – tas attiecas uz izbijušajiem dziesminiekiem, mācītājiem, politiķiem un visiem citiem, kuriem nav skaidrs, ko tad viņi gribējuši panākt ar kārtējo uzsaukumu, atklāto vēstuli u.c. Brīžam vairāk izskatās, ka atgādināt par sevi un paplunčāties populisma dīķītī un eskalēt situāciju. Vēlēšanas taču ir tik tuvu... ja neko nedarīs, cilvēki aizmirsīs...

 

Mēģina «nostumt» no ceļa taksometru ar «Praida» dalībniekiem

Apollo  07/22/06    Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības «Mozaīka» pārstāvis Gastons Lakombe pastāstīja, ka  bīstamāko situāciju «Praida» pretinieki šodien  izraisījuši, kad uz Jūrmalas šosejas vairākas mašīnas sekojušas taksometram, kurā atradās geju un lesbiešu organizācijas «ILGA - Latvija» pārstāvis Imants Kozlovskis, Gabriels Strautiņš , kā arī viesi no Zviedrijas.

Kad Kozlovkis ar viesiem no Zviedrijas taksometrā sākuši ceļu uz lidostu, viņš esot pamanījis vairākas mašīnas, kas sekojušas taksometram. Jau iekāpjot  taksometrā viņi pamatīg nomētāti ar puvušām olām, pudelēm un citiem priekšmetiem. Tāpat «Praida» pretinieki lietā liekot arī svēto ūdeni.

Savukārt, kad taksometrs jau bijis uz Jūrmalas šosejas,  sekojošās mašīnas esot veikušas vairākus bīstamus manevrus, mēģinot «nobīdīt» taksometru ceļmalā. Izraisītās situācijas esot bijušas diezgan bīstamas un pamatīgi nobiedējušas taksometra pasažierus.  

Par notikušo ir informēta arī policija un vainīgie tiekot meklēti, tomēr, kā norādīja Lakomba, viņš netic, ka policija vainīgos noķers.

Rīgas Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis portālam «Apollo» norādīja ,ka policijas rīcībā ir informācija par šādu incidentu.

Kopumā pie viesnīcas «Reval Hotel Latvija » pulcējušies aptuveni 100 «Praida» pretinieku, daļa no tiem tēpušies krekliņos ar uzrakstu «No Pride». Starp protestētājiem, kuri skaļi pauda negatīvu attieksmi pret seksuālajām minoritātēm, dziedāja himnu un slavināja iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru, bija arī Kaspars Dimiters, viņa sieva un dēls, «Jaunās paaudzes» pārstāvji, Nacionālās spēka savienības pārstāvji un arī akcijas «No Pride» vadītājs Igors Masļakovs. 

 

Policija aizturējusi 14 pret seksuālo minoritāšu aktivitātēm protestējošas personas

LETA  07/22/06    Sestdien seksuālo minoritāšu rīkoto pasākumu laikā policijas darbinieki aizturēja 14 cilvēkus, kuri protestēja pret seksuālo minoritāšu aktivitātēm.

Protestētāji aizturēti par dažādiem pārkāpumiem, informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Sintija Kājiņa.

Pret vienu no aizturētajiem sākts kriminālprocess, bet pārējiem 13 tiks noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Kriminālprocess ierosināts pret vīrieti, kurš šorīt tika aizturēts pie Anglikāņu baznīcas par nepakļaušanos policijas darbiniekiem, informēja Kājiņa.

Pēc policijas pārstāves teiktā, daļa seksuālo minoritāšu pārstāvji no pasākuma viesnīcā "Reval Hotel Latvija" aizgāja, izmantojot viesnīcas rezerves izeju, daļa aizbraukusi ar taksometru palīdzību.

Jau ziņots, ka pie viesnīcas "Reval Hotel Latvija", kur sestdien tikās seksuālo minoritāšu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, bija pulcējušies aptuveni pussimts seksuālo minoritāšu pretinieku. Protesta akcijas dalībnieki policijas automašīnas un seksuālo minoritāšu organizāciju pārstāvji apmētāja ar olām, minerālūdens pudelēm un citiem priekšmetiem.

Kā ziņots, sestdien no rīta pēc dievkalpojuma Anglikāņu baznīcā izcēlās kautiņš starp seksuālo minoritāšu organizāciju pārstāvjiem un viņu pretiniekiem. Baznīcas apkaimē nebija policijas darbinieku, jo tiesībsargājošajām iestādēm iepriekš nebija sniegta informācija, ka Anglikāņu baznīcā šajā laikā plānots dievkalpojums, informēja policijas pārstāve.

Pasākuma rīkotāji gan apgalvo pretējo un norāda, ka informācija par plānotajiem pasākumiem, arī par to, ka mainīts plānotā dievkalpojuma laiks, tiesībsargājošām iestādēm tika sniegta.

Pērn Rīgā notikušā seksuālo minoritāšu pasākuma "Rīgas praids 2005" laikā tika aizturēti astoņi cilvēki.

 

Pētersone: Drošības policijai jāvērtē pret seksuālajām minoritātēm vērsto akciju finansējuma avoti

LETA  07/22/06     Drošības policijai būtu jāskaidro, no kurienes ņemta nauda šonedēļ notikušajām pret seksuālo minoritāšu pasākumiem vērstajām akcijām, teica īpašo uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone (LC).

Šīs nedēļas notikumi parādījuši, ka pret seksuālajām minoritātēm vērstās akcijas bijušas labi organizētas, jo cilvēkiem bijuši sagatavoti speciāli krekliņi ar akcijas simboliku, kā arī plakāti, sacīja ministre.

Pēc viņas domām, par vardarbības vēršanu pret seksuālajām minoritātēm to rīkotājiem būtu jāatbild likuma priekšā.

"Nav pieņemami, ka viena sabiedrības daļa ir jāizsargā no otras. Vardarbība nav pieļaujama ne pret vienu cilvēku. Runa nav tikai par seksuālo minoritāšu tiesībām, bet arī par sabiedrības normām un elementārām vērtībām," sacīja ministre.

Lai veicinātu iecietību, abām iesaistītājām pusēm būtu jādiskutē savā starpā, uzskata Pētersone.

Jau notikušajās sarunās starp seksuālajām minoritātēm un to pretiniekiem ministre atklājusi, ka sabiedrībā valda aizspriedumi, jo seksuālo minoritāšu pretinieki homoseksualitāti jauc ar pedofīliju. Turklāt sabiedrībā radies mīts, ka seksuālās minoritātes kādu apdraud, sacīja ministre.

Lai šo situāciju risinātu, nepieciešams "ļoti nopietns izskaidrošanas darbs, kā arī nepieciešamas dziļāka jautājuma izskatīšana," sacīja ministre.

Pētersone apšaubīja iespējamību, ka seksuālo minoritāšu gājiens būtu vairojis iecietību sabiedrībā, jo, pēc viņas teiktā, gājiens ir ārēja izpausme, kas uzkurinātu naidu un aizspriedumus. Pēc ministres ieskatiem, nepieciešams veicināt sabiedrībā diskusiju par šiem jautājumiem un jāstrādā ar konkrētām interešu aizstāvības grupām.

Pēc ministres teiktā, vairāk būtu jārunā par problēmas būtību, nevis izpausmi - praidu. Ministre atzīmēja, ka Latvijā darbojas ministrijas īstenota iecietības programma, notikuši vairāki semināri un konferences par šo jautājumu, kā arī veikts pētījums par iecietību.

Pētersone atzina, ka ministrija pieļāvusi kļūdas, tērējot naudu aptaujām par iecietību. Pēc ministres ieskatiem, šīs nedēļas notikumi parādījuši, ka līdzekļi iztērēti lieki un iecietība nav veicināta.

Tāpat ministre uzskata, ka paralēli vispārējai iecietības programmai Latvijā varētu īstenot kādu projektu, kas būtu vērsts uz izpratnes un iecietības veicināšanu pret seksuālajām minoritātēm. Arī medijiem vairāk būtu jāatspoguļo problēmas būtība, nevis forma, sacīja Pētersone.

Kā ziņots, desmitiem seksuālo minoritāšu pretinieku šodien Rīgā pulcējas vietās, kur notiek seksuālo minoritāšu organizāciju rīkotie pasākumi. Pēc sadursmēm ar policiju un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem jau aizturētas 14 personas.

 

Artis Pabriks: man ir kauns un nožēla

LETA  07/22/06     Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) pauž bažas par to, kādu iespaidu starptautiskajā vidē atstās Latvijā notiekošās pret seksuālajām minoritātēm vērstās akcijas, ministrs aicina Latvijas sabiedrību būt tolerantiem.

"Man ir kauns un nožēla par to, kas patlaban notiek Latvijā," sacīja Pabriks.

Ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka gan šonedēļ vizītes Spānijā laikā, gan turpmāko ārvalstu vizīšu laikā viņam būs jāskaidro citu valstu amatpersonām, vai Latvija spēj aizsargāt dažādu sabiedrības grupu fundamentālās tiesības.

Seksuālo minoritāšu pretinieku rīcība nav savienojama ar Eiropas Savienības vērtību sistēmu, atzina ārlietu ministrs.

"Latvijas sabiedrībā ir jāaizsargā visu tiesības, nevar tiesības aizsargāt tikai nedaudz," sacīja Pabriks, norādot, ka šajā gadījumā var rasties jautājums, kas būs nākamais - aizliegto grāmatu dedzināšana, čigānu, krievu vai latviešu tiesību ierobežošana.

Pabriks aicina tos, kas protestē pret seksuālo minoritāšu pulcēšanos, ieklausīties apgaismības laikmeta filozofa Voltēra teiktajā, ka viņš var nepiekrist kāda viedoklim, taču viņš ir gatavs atdot dzīvību, lai šie cilvēki varētu paust savu viedokli.

"Patlaban Latvijas sabiedrībā mēs sastopamies ar tumsonību," sacīja Pabriks.

Viņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībā tagad būtu nepieciešama atklāta un mierīga diskusija, lai sabiedrības locekļi racionāli varētu vienoties par demokrātisku sistēmu un toleranci sabiedrībā. "Ja arī kādam kaut kas nepatīk, ir jāpieļauj, ka sabiedrībā var eksistēt citādais," sacīja ārlietu ministrs.

Kā ziņots, desmitiem seksuālo minoritāšu pretinieku šodien Rīgā pulcējas vietās, kur notiek seksuālo minoritāšu organizāciju rīkotie pasākumi. Pēc sadursmēm ar policiju un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem jau aizturētas 11 personas.

 

Policija arī šodien strādā pastiprinātā režīmā

LETA   07/23/06    Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un personu drošību saistībā ar "Rīgas praids 2006" aktivitātēm, Valsts policijas darbinieki arī šodien strādās pastiprinātā režīmā, informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Sintija Kājiņa.

Sabiedriskās kārtības nodrošināšanā ir iesaistīts liels skaits policijas darbinieku gan no Valsts policijas, gan Drošības policijas, gan arī Pašvaldības policijas.

Policijas darbinieki gan vakar, gan šodien stingri kontrolē likumā noteikto prasību ievērošanu, neatkarīgi no tā vai likumu pārkāpj pasākuma dalībnieki, apmeklētāji, pretinieki.

Tāpat policija aicina ievērot sabiedrisko kārtību un neiesaistīties nekāda veida konfliktos, savu viedokli paužot veidā, kas neapdraud līdzcilvēku dzīvību, veselību, tiesības un brīvības.

Kā ziņots, vakar, 22.jūlijā, policijas darbinieki par agresīvu rīcību, kas bija pretrunā ar likumu un reāli apdraudēja gan apmeklētāju, gan dalībnieku, gan arī pasākuma pretinieku dzīvību, veselību un drošību, aizturēja 14 cilvēkus, to vidū arī vienu nepilngadīgo.

Pret vienu no aizturētajiem - 1959.gadā dzimušu vīrieti - sākts kriminālprocess par uzbrukumu policijas darbiniekam.

Dienas sākumā Rīgā tika aizturēti seši cilvēki pie Anglikāņu baznīcas, kur pēc dievkalpojuma izcēlās kautiņš. Par dievkalpojumu pasākuma organizētāji nebija savlaicīgi informējuši policijas darbiniekus, līdz ar to šis objekts netika iekļauts plānā, kas tika izstrādāts jau pirms pasākuma vienotai pasākumā iesaistīto policijas spēku un līdzekļu koordinēšanai, norādīja Kājiņa.

Pasākumi rīkotāji gan vakar apgalvoja pretējo, norādot, ka laikus informējuši tiesībsargājošās iestādes par dievkalpojuma norises laika izmaiņām.

Kājiņa norādīja, ka policija uz notikušo incidentu pie Anglikāņu baznīcas operatīvi reaģēja, tiklīdz tika saņemts izsaukums.

Kautiņa laikā, mēģinot to novērst, cieta viens no policijas darbiniekiem. Pret personu, kas uzbruka policijas darbiniekam, sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 269.panta 1.daļas "Par uzbrukumu varas pārstāvim sakarā ar tās likumisku dienesta darbību, kā arī par uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā", kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem vai ar arestu.

Patlaban aizturētais atrodas īslaicīgās aizturēšanas nodaļā, informēja Kājiņa.

Vakar vakarā pēc pasākuma viesnīcā "Reval Hotel Latvija" un nakts laikā policijā nav reģistrēti jauni incidenti, kas saistīti ar pasākumu "Rīgas praids 2006", informēja policijas pārstāve.

Lai novērstu iespējamos sabiedriskās kārtības un drošības pārkāpumus šīs dienas laikā, garantētu personu un sabiedrības drošību, policijas darbinieki lūdz visus iedzīvotājus būt saprātīgiem un ievērot likumā noteiktās prasības, apzināti neaicināt pielietot vardarbību un neiesaistīties nekāda veida konfliktos.

 

Praida ārzemju viesi: situācija ir biedējoša

Vita Dreijere,  Diena  07/22/06     Vēl pirms tiesa piektdienas vakarā atstāja spēkā Rīgas domes aizliegumu doties seksuālo minoritāšu gājienā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji piektdien ar lesbiešu, geju, biseksuāļu, transcilvēku (LGBT) un viņu draugu apvienības Mozaīka pārstāvjiem, kā arī ar viesiem no ārzemēm, kā kapteinis Kristers Falstets no Zviedrijas bruņoto spēku projekta vienlīdzībai Viss skaidrs un Dānijas Folketinga deputāts Simons Emīls Amitzbels — pārrunāja jautājumus, kas skar seksuālo minoritāšu diskrimināciju Latvijā un citviet. Kā atzina komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL), nedz komisijā, nedz valstī nav vienota viedokļa, ziņo BNS.

Mozaīka turpina saņemt atbalstu no citām valstīm. Piemēram, rakstnieks Merlins Holands, kurš ir Oskara Vailda mazdēls, raksta: "Man ir ļoti žēl, ka vēl viena Austrumeiropas pilsēta liedz gejiem un lesbietēm tiesības dzīvot augsti paceltu galvu, bez kauna un bailēm no vardarbības. Redzot homofobijas neglīto seju Maskavā šā gada pavasarī, es apsveicu jūsu drosmi pastāvēt par savām tiesībām. Pat ja gājiens nenotiks, esiet lepni, ka stāvat pret aizspriedumiem Latvijā."

***

Kā vērtējat ap gājienu notiekošo?

Simons Emils Amitzbels, Dānijas Folketinga deputāts:

Situācija ir šokējoša, tā mani pārsteidz. Modernā demokrātijā šāds gājiens būtu jāatļauj. Mēs jau nerunājam par to, ka sabiedrībai tas būtu jāatbalsta. To vienkārši nevajag aizliegt. Tā ir viena no demokrātiskas valsts iedzīvotāju pamattiesībām — rīkot šādu demonstrāciju. Pārsteidz arī politiķu attieksme. Dānijā nav tādu problēmu. Arī pie mums Kopenhāgenā augustā būs praids, un to atbalsta visas Dānijas politiskās partijas. Dažām partijām pat būs savas grupas, kas arī ies gājienā, lai aizstāvētu arī seksuālo minoritāšu tiesības. Turklāt Dānijā politiķi nevis zaudē, bet tieši iegūst vēlētāju balsis, ja atbalsta homoseksuālismu.

Dāniels Hjalmarsons, Sēderteljes pašvaldības (Zviedrija) izglītības speciālists:

Jau braucot šurp, zināju, ka patlaban Latvijā ir diezgan nopietnas problēmas ar seksuālo minoritāšu tiesībām, jo par aizliegumu rīkot praidu daudz raksta arī lielākie Zviedrijas laikraksti. Protams, visi raksti ir kritiski. Latvijas pašreizējā situācija ir diezgan biedējoša, turklāt esmu dzirdējis, ka arī Latvijas parlamentā ir dzirdēti homofobiski izteikumi. Demokrātiskai valstij nepieklājas tā rīkoties. Ir būtiski aizstāvēt cilvēku tiesības. Runa ir par mīlestību, un tur nav nekā negatīva, jo tikai mēs paši varam izlemt, ko mīlēt.

Kristers Falstets, Zviedrijas bruņoto spēku kapteinis:

Latvijas notikumi ir ļoti uztraucoši. Ir vēl sliktāk, nekā biju domājis. Būtu jāuzsver tieši cīņa pret homofobiju, nevis jāaizliedz doties gājienā. Mums visiem ir brīvība mīlēt un būt tiem, kas mēs esam. Tie ir paši cilvēktiesību pamati. Cilvēkiem jāļauj izpaust, kas viņi ir, ko mīl un kur dzīvo. Dot visiem vienādas tiesības — tā noteikti ir sabiedrības misija. Politiķiem ir jāapzinās sava atbildība, jo viņu darbība parlamentā un balsojums varētu kalpot par pamatu, lai mainītu sabiedrības attieksmi. Ir būtiski, lai politiķi un citi sabiedrībā zināmi cilvēki rādītu piemēru un paustu savu nostāju, aizstāvot homoseksuāļus.

 

«Mozaīka» sašutusi par policijas darbu

Apollo  07/23/06     «Mozaīka» ir sašutusi par acīm redzamajiem trūkumiem policijas darbībā. Kā organizācijas pārstāvji norāda šodien izplatītajā paziņojumā, policija daudz par vēlu ieradās pie Anglikāņu baznīcas, kur dievkalpojuma apmeklētaji un mācītaji tika apmētāti ar izkārnījumiem un olām.

Tāpat neizpratni raisot tas, kāpēc tika atļauta nesankcionēta demonstrācija ārpus Rīgas ekonomikas augstskolas un viesnīcas Reval Latvija, vai kamdēļ policijas pārstavji nepildīja savu galveno uzdevumu – aizsargāt miermīlīgus sabiedrības locekļus pret agresoru pūli. 

Rīgā visu dienu notika nelikumīgas demonstrācijas un miermīlīgi iedzīvotāji, kas nepārkāpa likumu, tika terorizēti no šīs demonstrācijas dalībnieku puses un policija nedarīja neko, lai šo nelikumīgo demonstrāciju izklīdinātu, uzskata «Mozaīkas» pārstāvji.

Tāpat pasākumu organizētāji uzskata, ka pilna atbildība par visiem sestdienas notikumiem jāuzņemas LR iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram, kura demisiju tiek plānots pieprasīt.

Tai pat laikā «Mozaīka» izsaka dziļu sašutumu par Rīgas Domes un arī tiesas neizpratni par pulcēšanās brīvības un vārda brīvības izpausmēm demokrātiskā valstī. Šī iemesla dēļ «Mozaīka» pārsūdzēs Administratīvās rajona tiesas lēmumu.

 

Karina Pētersone: iecietību pret seksuālajām minoritātēm varētu veicināt ar īpašu programmu

LETA  07/23/06     Lai sabiedrībā veicinātu iecietību pret seksuālajām minoritātēm un izglītotu par šo sabiedrības grupu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts varētu izstrādāt īpašu programmu, sacīja īpašo uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone (LC).

Lai izstrādātu šo programmu, būtu jāgūst gan nevalstisko organizāciju, gan interešu grupu, sabiedrības un arī valdības atbalsts, atzina ministre.

Pētersone sacīja, ka tuvākajā laikā tiks izvērtēta līdzšinējā iecietības programmas īstenošana. Konsultējoties ar nevalstisko organizāciju un interešu grupu pārstāvjiem, iecerēts sagatavot priekšlikumus šīs programmas uzlabošanai.

Ministre arī norādīja, ka iecietības veicināšanai pret seksuālajām minoritātēm būtu nepieciešama diskusija par šo tēmu un vairāk informācija par lietas būtību, tāpat nepieciešams par šo jautājumu izglītot tiesībsargājošajās institūcijās, akadēmiskajā vidē un izglītības sistēmā strādājošos. Būtu jāveido arī partnerība ar nevalstiskajām organizācijām un medijiem.

Pētersone uzsvēra, ka iecietības panākšana un diskriminācijas izskaušana ir laikietilpīgs un sarežģīts process.

Bijušais integrācijas lietu ministrs Ainārs Latkovskis (JL), kura darbības laikā pērn tika rīkots pirmais seksuālo minoritāšu gājiens Latvijā, uzskata, ka pašreizējā integrācijas lietu ministre nepietiekami risina jautājumus, kas saistīti ar diskrimināciju pret seksuālajām minoritātēm.

Viņaprāt, Pētersones politiskā piederība partijas "Latvijas ceļš" (LC) un Latvijas Pirmās partijas apvienībai neļauj ministrei aktīvāk iesaistīties šo jautājumu risināšanā.

Savukārt Pētersone sacīja, ka viņa kā LC pārstāve arī šajā jautājumā ieņem centrisku pozīciju. Ministre atkārtoja iepriekš teikto, ka viņa aizstāv cilvēktiesības un brīvību, taču, viņasprāt, seksuālo minoritāšu gājiens "diez vai ir labākā forma kā veidot saliedētu sabiedrību".

Reaģējot uz vakar Rīgā seksuālo minoritāšu pasākumu laikā notikušajām nekārtībām un agresijas izpausmēm, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) Pētersonei uzdevis sniegt valdībai atskaiti par līdz šim paveikto iecietības programmu īstenošanā. Tāpat ministrei jāsagatavo priekšlikumi šīs programmas uzlabošanai.

Iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram (LPP) uzdots trīs dienu laikā sniegt detalizētu atskaiti par seksuālo minoritāšu gājiena laikā notikušo, lai izvērtētu, vai amatpersonas darījuši visu, lai nodrošinātu kārtību galvaspilsētā.

Tāpat Jaundžeikaram uzdots noskaidrot, kas organizējis nekārtības seksuālo minoritāšu pasākumu laikā, lai šīs personas tiktu sauktas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Savukārt tieslietu ministram Guntaram Grīnvaldam (LPP) uzdots izstrādāt grozījumus krimināllikuma 78.pantā, kurā paredzēta atbildība par rasu un etniskā naida kurināšanu, lai noteiktu atbildību arī par cita veida naida kurināšanu.

 

Eksperti: politiķiem jāuzņemas atbildība par neiecietību pret minoritātēm

LETA  07/23/06     Politiķiem vajadzētu uzņemties atbildību par agresiju un neiecietību, kas Latvijas sabiedrībā valda pret seksuālajām minoritātēm, tāpat politiķiem vajadzētu izstrādāt konstruktīvu rīcības plānu šīs problēmas risināšanai, atzīst aptaujātie cilvēktiesību eksperti.

Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa pauda sašutumu un neizpratni par agresīvi noskaņotās sabiedrības daļas rīcību, kad vakar, 22.jūlijā, ar dažādiem priekšmetiem tika apmētāti seksuālo minoritāšu pārstāvji, kas bija sapulcējušies miermīlīgā pasākumā viesnīcā "Reval Hotel Latvija", lai pārrunātu sev aktuālus jautājumus.

"Runa šeit vairs nav par "praidu" vai izrādīšanos no seksuālo minoritāšu pārstāvju puses, šeit runa ir par sabiedrības agresīvo attieksmi pret citādajiem", sacīja Zankovska-Odiņa.

Pēc pētnieces teiktā, agresijā daļēji vainojami Latvijas politiķi, kas šo jautājumu ir politizējuši un uzkurinājuši, bet nav neko darījuši, lai risinātu šo problēmu.

Pētniece arī pauda neizpratni, kāpēc integrācijas lietu ministre Karina Pētersone (LC) nav pietiekami aktīvi iesaistījusies dialoga un diskusiju veicināšanā, kas ir ministres tiešākais pienākums. "Dialogs bija jāuzsāk jau daudz agrāk, bet ministre to darīja praktiski pēdējās dienās, vienreiz sasaucot uz kopēju sapulci abas konfliktējošās puses," sacīja pētniece.

Pēc Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pētnieces domām, nav pieļaujams, ka baznīca ieņem aktīvu lomu politikā, jo daļēji pateicoties baznīcai sabiedrībā tiek veicināta neiecietība pret seksuālajām minoritātēm. "Baznīca ir privāta lieta, un valsts no baznīcas būtu strikti jānošķir," sacīja pētniece.

Kā galvenos risinājumus, lai mazinātu agresiju pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, pētniece minēja aktīvu sociālo reklāmu un izglītošanu skolās. Arī presei būtu vairāk jāskaidro šī jautājuma būtība un jāveicina sabiedrības izpratne.

Tāpat arī mediķiem būtu aktīvi jāiesaistās un jāskaidro sabiedrībai, ka homoseksualitāte nav slimība un ka šie cilvēki ir tādi paši kā pārējie, sacīja Zankovska-Odiņa.

Taču visvairāk par šo jautājumu sakārtošanu atbildība būtu jāuzņemas Īpašu uzdevumu sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam. Tam ir konstruktīvi jārīkojas, lai nākamgad šādas situācijas vairs neatkārtotos, atzina pētniece.

Arī Valsts cilvēktiesību biroja Diskriminācijas novēršanas daļas vadītāja Līga Bikseniece norādīja, ka Pētersonei vajadzētu skaidrāk paust savu nostāju, jo patlaban "ministre ieņem vairāk malā stāvošu pozīciju".

Pēc Biksenieces teiktā, patreizējā situācija parāda, ka Latvijā seksuālās minoritātes patiešām ir apdraudētas un valstij ir jāaizsargā šo cilvēku tiesības.

Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks pauda bažas, ka "pašlaik izveidojusies situācija devusi zaļo gaismu dažādiem ekstrēmiem grupējumiem, kas ar savām darbībām ir iebaidījuši politiķus un likuši tiem pakļauties pūļa spiedienam".

Muižnieks uzskata, ka šāda politiķu nostāja un darbība vēl vairāk iedrošina radikāli noskaņotus cilvēkus pielietot savas metodes, lai sasniegtu sev vēlamo rezultātu.

Pētnieks kritiski novērtēja valsts drošības iestāžu un policijas darbību, aizsargājot seksuālās minoritātes no agresīvi noskaņoto cilvēku uzbrukumiem.

"Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad policija tiešām aizsargāja seksuālās minoritātes, šogad tā vairāk pasīvi noskatījās uz notiekošajām nekārtībām. Šeit atbildība jāuzņemas iekšlietu ministram, kas nav bijis uzdevumu augstumos", norādīja Muižnieks.

Pēc Muižnieka teiktā, tālākā situācijas attīstība un problēmas risinājums lielākoties ir atkarīgs no politiķiem, jo tieši politiķi ir tie, kuros ieklausās un kas dod norādījumus gan institūcijām, gan sabiedrībai.

 

Ministru prezidents uzdod Jaundžeikaram sniegt atskaiti par darbu seksuālo minoritāšu pasākumu laikā

LETA  07/23/06     Reaģējot uz vakar Rīgā seksuālo minoritāšu pasākumu laikā notikušajām nekārtībām un agresijas izpausmēm, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzdevis iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram (LPP) sniegt detalizētu atskaiti par tiesībsargājošo iestāžu darbu un noskaidrot nekārtību organizētājus.

Ministru prezidents ir nobažījies par neiecietības izpausmēm Latvijas sabiedrībā un valdība nosoda agresijas izpausmes seksuālo minoritāšu pasākumu laikā, sacīja Ministru prezidenta padomnieks Arno Pjatkins.

Kalvītis šobrīd atrodas vizītē Slovēnijā, tāpēc valdības vadītāja pienākumu izpildītājām Aigaram Štokenbergam (TP) uzdots izdot četras rezolūcijas.

Iekšlietu ministram uzdots trīs dienu laikā sniegt detalizētu atskaiti pa vakar seksuālo minoritāšu notikušo, lai izvērtētu, vai amatpersonas darījuši visu, lai nodrošinātu kārtību galvaspilsētā.

Tāpat Jaundžeikaram uzdots noskaidrot, kas organizējis nekārtības seksuālo minoritāšu pasākumu laikā, lai šīs personas tiktu sauktas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Savukārt tieslietu ministram Guntaram Grīnvaldam (LPP) uzdots izstrādāt grozījumus krimināllikuma 78.pantā, kurā paredzēta atbildība par rasu un etniskā naida kurināšanu, lai noteiktu atbildību arī par cita veida naida kurināšanu.

Īpašu izdevumu ministrei sabiedrības integrācijas lietās Karinai Pētersonei (LC) uzdots valdībai sniegt atskaiti par līdz šim paveikto iecietības programmu īstenošanā. Tāpat ministrei jāsagatavo priekšlikumi šīs programmas uzlabošanai.

Kā ziņots, vakar, 22.jūlijā, policijas darbinieki par agresīvu rīcību, kas bija pretrunā ar likumu un reāli apdraudēja gan apmeklētāju, gan dalībnieku, gan arī pasākuma pretinieku dzīvību, veselību un drošību, aizturēja 14 cilvēkus, to vidū arī vienu nepilngadīgo. Pret vienu no aizturētajiem - 1959.gadā dzimušu vīrieti - sākts kriminālprocess par uzbrukumu policijas darbiniekam.

Protesta akcijās pie viesnīcas "Reval Hotel Latvija" tika aizturēti vairāki politiskās organizācijas "Nacionālā spēka savienība" biedri, tai skaitā arī organizācijas priekšsēdētājs Viktors Birze, informēja politiskās organizācijas pārstāvis Kristaps Kaupe.

Tikmēr lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" sākusi vākt parakstus, lai panāktu Jaundžeikara demisija. Organizācija uzskata, ka ministrs nespējis nodrošināt, lai policija garantētu kārtību pasākumu gaitā un Jaundžeikara "ilgā atteikšanās ievērot likumu un aizsargāt Latvijas pilsoņu demokrātiskās tiesības ir izprovocējusi sabiedrības locekļus uz vardarbību."

 

Politiķi nav gatavi rosināt Jaundžeikara demisiju saistībā ar nekārtībām seksuālo minoritāšu pasākumā

LETA  07/24/06    Politiķi nav gatavi rosināt iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru (LPP) uzņemties politisku atbildību par nekārtībām nedēļas nogalē seksuālo minoritāšu pasākumos, kad to dalībniekiem uzbruka agresīvi noskaņoti indivīdi, un rosināt viņa demisiju.

Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš sacīja, ka TP nerosinās Jaundžeikara demisiju, bet saistībā ar nekārtībām varētu aicināt ministru sniegt informāciju, kā policija uzturēja kārtību pasākumos.

"TP nerosinās Jaundžeikara demisiju, tomēr informāciju mēs labprāt uzklausītu," sacīja Lagzdiņš.

Politiķis nepiekrīt viedoklim, ka pret gājienu noskaņoto indivīdu agresīvās darbības liecina, ka visa sabiedrība ir agresīva, jo "100 aktīvu geju un 150 radikāļu sadursmes nav identificējamas kā agresīva sabiedrība".

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka premjeram jāizvērtē Jaundžeikara atbildība, taču "zaļie zemnieki" neprasīšot ministra demisiju. "Tas, kas notika, bija pretīgi, un tāpēc mūsu valstī ir premjers, lai tiek ar šīm lietām galā," sacīja Brigmanis.

Opozīcijā esošā partija "Jaunais laiks" (JL), kura jau reiz mēģināja no amata atcelt Jaundžeikaru, otrreiz vairs demisiju nerosināšot, jo neesot jēgas.

"Kalvīša valdībā politiķi neuzņemas atbildību un musina uz nekārtībām," sacīja JL Saeimas frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis.

Vaicāts, vai arī JL nebūtu jāuzņemas daļa atbildības par neiecietību sabiedrībā, Šadurskis uzsvēra, ka "JL vienmēr aicina uz demokrātiju".

Kā ziņots, pagājušajā nedēļas nogalē notika "Rīgas praida" pasākumi. Lai arī seksuālo minoritāšu gājiens netika saskaņots, notika vairāki slēgti pasākumi, pēc kuriem agresīvi un pret gājienu noskaņoti aktīvisti uzbruka un fiziski aizskāra seksuālo minoritāšu pārstāvjus, viņu atbalstītājus un arī pa kādam netīšam garāmgājējam.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" pēc pasākumiem pauda sašutumu par "acīm redzamajiem trūkumiem policijas darbībā", nespējot novērst agresiju seksuālo minoritāšu rīkoto pasākumu laikā. Organizācija uzskata, ka Jaundžeikaram jāatkāpjas no ministra amata.

"Esam dziļā neizpratnē, kāpēc tika atļauta nesankcionēta demonstrācija ārpus Rīgas Ekonomikas augstskolas un viesnīcas "Reval Hotel Latvija", kāpēc policijas pārstāvji nepildīja savu galveno uzdevumu - aizsargāt miermīlīgus sabiedrības locekļus pret agresoru pūli," norādīja organizācija.

Reaģējot uz nekārtībām un agresijas izpausmēm seksuālo minoritāšu pasākumu laikā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzdevis Jaundžeikaram sniegt detalizētu pārskatu par tiesībsargājošo iestāžu darbu un noskaidrot nekārtību organizatorus.

Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga no atbildīgajiem dienestiem pieprasījusi visaptverošu informāciju par notikumiem seksuālo minoritāšu pasākumu laikā. Pēc iepazīšanās ar informāciju prezidente lems par turpmāko rīcību.

Jaundžeikars un policija kārtības uzturēšanā īpašas problēmas nesaskata. Piemēram, policija uzskata, ka rīkojusies atbilstoši situācijai un visi agresīvi noskaņotie cilvēki esot arestēti. Jaundžeikars aģentūrai LETA sacīja, ka nedomā atkāpties no amata. Viņaprāt, prasība atstāt amatu ir "kādu politisku spēku vēlme".

Iekšlietu ministrs pauda neizpratni par seksuālo minoritāšu pasākumu rīkotāju rīcību. Pēc Jaundžeikara teiktā, pasākumu rīkotāji policijai neesot iesnieguši precīzu pasākumu sarakstu, taču protesta akciju rīkotājiem tas bijis zināms.

 

Vairāk nekā desmitajā daļā komentāru interneta portālos atklāj naidīgus izteikumus

LETA  07/24/06    Vairāk nekā desmitā daļa komentāru interneta portālos saturot naidīgus izteikumus, pētot internetā publicēto komentāru saturu, secinājusi biedrība "Dialogi.lv". No 11 022 komentāriem lielākajos interneta portālos - "delfi.lv" "apollo.lv" un "tvnet. lv" - 1502 saturējuši naidīgus izteikumus un klajus aicinājumus uz vardarbību.

Kā informēja portāla "dialogi.lv" redaktore Anna Stroja, dati vēl var tikt precizēti pēc otrreizējas apstrādes. Pētījumā konstatēts, ka gandrīz 98% no naidīgajiem izteikumiem interneta portālos attiekušies uz gejiem un lesbietēm, bet otrajā vietā ierindojušies aizskaroši komentāri par ebrejiem.

Par diviem vairākas reizes dažādos portālos publicētiem komentāriem pētnieki ziņojuši Drošības policijai.

Klaji vai netieši aicinājumi uz vardarbību, tajā skaitā vardarbības attaisnojums, konstatēti 121 komentārā, bet 321 atsaucē bija lamuvārdi.

243 gadījumos minēti viedokļi par grupas morālu vai psihisku degradāciju un mazvērtību, tikpat daudz bija aicinājumu ierobežot grupas pilsoniskās vai politiskās tiesības, bet 225 reizes izskanēja argumenti, ka grupa ir sveša Latvijas sabiedrībai vai to apdraud.

Portālu redakcijām ziņots par 86 aizskarošiem komentāriem, un tie izdzēsti. "Dialogi.lv" uzskata, ka naidu kurinošu un publiskā diskusijā nepieļaujamu komentāru bijis daudz vairāk. Reizēm radies iespaids, ka arī komentāru autori, kuri nepārkāpa likumu, apzināti radīja "ienaidnieka" tēlu, sacīja Stroja.

Pašlaik notiek iegūto datu otrreizējā apstrāde un tiek veikta izteikumu juridiskā ekspertīze. Tās provizoriskie rezultāti tiks paziņoti augusta pirmajā nedēļā.

"Dialogi.lv" aicina portālu īpašniekus vēlreiz pievērst uzmanību sava resursa moderēšanas politikai, jo komentāru skaits un zemais diskusijas līmenis prasa aktīvāku rīcību pret naida kurinātājiem, jo naida kurināšana neietver tikai viegli identificējamus aicinājumus uz vardarbību.

Naida runas monitorings veikts projekta "Mērķis: Internets, kas brīvs no naida" programmā. Monitorings veikts no 19. līdz 23.jūlijam, pētot lasītāju komentārus pie ziņām portālos "delfi.lv" abās valodās, "apollo.lv" un "tvnet.lv" abās valodās. Monitorings ilga 80 stundas katru dienu no plkst.8 līdz 24.

Pirms monitoringa notika četras diskusijas ar portālu redaktoriem un nevalstiskajām organizācijām par naida runas problēmām, kā arī 30.maijā parakstīta deklarācija par cieņu, toleranci un sadarbību interneta telpā, kurai pievienojās 21 organizācija. Projektu atbalstīja Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, ka arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un "Sorosa fonds - Latvija".

 

Protestos vienoti nacionālie radikāļi un LPP līderu atbalstītā Jaunā paaudze

Deniss Kolosovs,  Diena  07/24/06     Vienādi T krekli ar organizāciju simboliku, organizētās kustības, labi iemācītie saukļi — tā pret geju un lesbiešu aktivitātēm sestdien protestējošo cilvēku pūlī viegli varēja atpazīt Nacionālās spēka savienības (NSS) un draudzes Jaunā paaudze pārstāvjus. Lai arī abas organizācijas pēc savas būtības ir radikāli atšķirīgas, pēc viņu uzvedības varēja jaust, ka viņu aktivitātes varētu būt saskaņotas, piemēram NSS pārstāvji vairāk pulcējās Strēlnieku ielā, kur Ekonomikas augstskolā notika praida dalībnieku preses konference, savukārt Jaunās paaudzes pārstāvji savus protestus izvērsa pie viesnīcas Reval Hotel Latvija, kur iekšā notika seksuālo minoritāšu organizāciju pasākums. Gan vieni, gan otri bija novēroti pie Anglikāņu baznīcas, kur dievkalpojuma dalībnieki tika apmētāti ar olām un izkārnījumiem. Abu organizāciju pārstāvji gan noliedz, ka būtu īpaši organizējušies.

Radikāli nacionālā organizācija NSS sevi sludina par Helsinki–86 mantiniekiem, nesen kļuva par partiju un pērn bez panākumiem piedalījās pašvaldības vēlēšanās Liepājā. Šāgada sākumā NSS mēģināja rīkot leģionāru piemiņas gājienus Rīgā un Liepājā, taču saņēma pašvaldību atteikumus. Vēl pirms pasākumiem NSS pārstāvji solīja nepieciešamības gadījumā pret gājiena dalībniekiem lietot pat fizisku spēku. Tagad viņu līderis NSS priekšsēdētājs Viktors Birze, kuru sestdien uz laiku aizturēja policija, ir lakonisks, sakot: "Es nekomentēšu šo gadījumu, jo negribu, lai tie cilvēki tiktu sodīti. Neko citu kā sūdus tie pederasti nav pelnījuši."

Ne mazāk skandalozu slavu iemantojuši Latvijas Pirmajai partijai (LPP) pietuvinātā Jaunā paaudze — tā visu nedēļu pirms iecerētā gājiena dalīja T kreklus ar uzrakstiem "No pride!", savukārt sestdien, tos papildināja arī A4 formāta skrejlapas, kurās tika skaidrota demokrātijas un homoseksuālisma nesavienojamība. Kā novēroja Diena, vienu cilvēku ar tādu pašu kreklu kā Jaunās paaudzes līderim — mācītājam Aļeksejam Ļedjajevam — policija pēc incidenta aizturēja pie Anglikāņu baznīcas. Vēlāk aptuveni 60 cilvēku koris, kuru diriģēja A.Ļedjajevs, pie viesnīcas aicināja veidot Latvijā kristiešu valdību, homoseksuālus cilvēkus pamest Latviju, kā arī svētīja iekšlietu ministru Dzintaru Jaundžeikaru (LPP) un kliedza "respekts policijai", kura viņus nemaz necentās izklīdināt.

Jaunajā paaudzē Dienai gan norādīja, ka neviens no draudzes locekļiem nav organizējis piketu pie viesnīcas. "Es biju pārsteigts, kad satiku tur dažus draudzes locekļus. Viss notika spontāni. Es pats personiski par piketu uzzināju pa radio," teica A.Ļedjajeva palīgs Jānis Dzelme. Viņš arī noliedza, ka piketam būtu jebkāds sakars ar LPP, kuras politiķi iepriekš asi iebilduši pret seksuālo minoritāšu pasākumu atļaušanu. "Mēs uzzinājām, ka geji raksta iesniegumu, pieprasot Jaundžeikaru atkāpties. Mums tas likās netaisnīgi, tāpēc mēs viņu atbalstījām ar lūgšanu," skaidro J.Dzelme. Tiesa, Diena novēroja epizodi, ka vienu brīdi ļaudis pie viesnīcas bija izklīduši, bet tad, ierodoties A.Ļedjajevam, ļaudis atkal sagāja kopā un kā lūgšanā atkārtoja katru teikumu, ko izkliedza mācītājs.

Diena jau iepriekš ziņojusi par Jaunās paaudzes saistību ar LPP. Kā liecina Jaunās paaudzes mājaslapā izvietotās fotogrāfijas, LPP valdes locekļi Ainārs Šlesers un Andris Ameriks pat apmeklējuši A.Ļedjajeva benefici. Jaunajā paaudzē, piemēram, darbojas arī LPP Saeimas deputāte Inta Feldmane. Pērn pavasarī neilgi pirms pašvaldības vēlēšanām medijos nokļuva videoieraksts, kurā gan viens no partijas līderiem Juris Lujāns, gan I.Feldmane aktīvi piedalījās A.Ļedjajeva vadītajā dievkalpojumā.

Sestdien īpašo uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Kārina Pētersone (LC) paziņoja, ka drošības policijai būtu jāskaidro, no kurienes ņemta nauda šonedēļ notikušajām pret seksuālo minoritāšu pasākumiem vērstajām akcijām. Kā noskaidroja Diena, NSS pēdējo trīs gadu laikā ziedojumos saņēmusi nieka 1800 latu, savukārt kopš šā gada aprīļa partijas kasi nav papildinājis neviens santīms. Savukārt Jaunās paaudzes finansēšanas avoti nav zināmi pat J.Dzelmem.

Vērtējums

Nils Muižnieks, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors

"Varēja novērot, ka homofobija ir savedusi kopā interesantu sabiedrību — ļoti aktīvi uz agresiju mudināja mācītājs Ļedjajevs un dažādi ekstrēmisti, piemēram, Viktors Birze, kas principā ir neonacisti. Patiesībā ir skumji, ka baznīca pauž homofobiju kopā ar ekstrēmistiem, jo parasti baznīcas pārstāvjiem un politiķiem ar dažādām ekstrēmām organizācijām nav pārāk draudzīgas attiecības." Diena

"Pašlaik izveidojusies situācija devusi zaļo gaismu dažādiem ekstrēmiem grupējumiem, kas ar savām darbībām ir iebaidījuši politiķus un likuši tiem pakļauties pūļa spiedienam." LETA

 

Agresija Rīgas centrā

Vita Dreijere,  Diena  07/24/06    Viestarts Gailītis ar draudzeni Ilzi ieradās pasākumā, «lai aizstāvētu seksuālo minoritāšu tiesības uz brīvu izpaušanos», un, ejot prom, paņēma līdzi arī simboliskos varavīksnes karodziņus. Tos ieraugot, protestētāji abus nekavējoties ielenca, sāka grūstīt un iespļāva Viestartam sejā, turklāt Ilzi aplēja ar «svēto ūdeni». Pēc tam abi mēģināja izkļūt pa viesnīcas rezerves izeju, kur gaidīja citi protestētāji, kas viņus apmētāja ar olām. Rezerves izeju tobrīd nesargāja neviens policists.

Policijas pasivitāte ļauj vaļu cilvēku pazemošanai. Iekšlietu ministrs ar paveikto jūtas apmierināts.

Ja nevar nosargāt 100 cilvēkus tādā valstī kā Latvija, tad šeit kaut kas nav kārtībā, — tā drošības sargu darbību Rīgas praidam alternatīvo pasākumu laikā vērtē to viesis Eiropas Parlamenta deputāts Rauls Romeva i Rueda. Arī citi pasākuma dalībnieki un aculiecinieki Dienai norāda, ka policisti šogad bijuši īpaši pasīvi un pat necentušies izkliedēt nesankcionētā protesta dalībnieku pūli. Draudzības dienu organizatori uzskata, ka atbildība par nepilnībām policijas darbībā jāuzņemas iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram (LPP), un jau ir uzrakstījuši atklātu vēstuli, kurā lūdz viņa demisiju. Viņa darbību izvērtēs arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un premjers Aigars Kalvītis (TP). Pats ministrs atzīst, ka negrasās atkāpties no amata un saka: "Es jau brīdināju, ka nevajag organizēt tādu gājienu."

"Izskatās, ka policistiem vispār nebija dotas instrukcijas, ko šajā gadījumā darīt," norāda Romāns Baumanis, kurš redzēja, kā kāds policists noskatījies konfliktā, kas brieda starp pasākuma apmeklētājiem un protestētājiem, neiejaucies pat tad, kad protestētājs kādam dalībniekam iesitis pa seju. Arī citi aculiecinieki atzīst, ka policisti lielākoties stāvējuši atstatus no protestētājiem un iejaukušies tikai retos gadījumos. "Viņi rīkojās, izvērtējot situāciju. Gribējāt, lai viņi iet visus sist?" komentē Valsts policijas pārstāve Sintija Kājiņa.

Taču drošības sargu pasivitātē organizatori un politikas eksperti vaino nevis pašus policistus, bet augstākstāvošas amatpersonas, īpaši izceļot Dz.Jaundžeikara atbildību. Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks atgādina, ka pagājušā gadā praidā arī bija lieli protesti, taču policija strādājusi gandrīz nevainojami un pēc tam saņēmusi ne mazums uzslavu. "Šogad patiesībā gandrīz nekas nav mainījies — joprojām ir tie paši policisti un amatpersonas. Vienīgi mums ir cits iekšlietu ministrs," skaidro N.Muižnieks.

Taču Dz.Jaundžeikars uzskata, ka policija darbu paveikusi godam un šāgada pasākumos drošība tikusi nodrošināta tikpat labi kā pagājušajā gadā, taču viņš par drošības līmeņa mērvienību uzskata izdarīto arestu skaitu: pagājušogad tika izdarīti astoņi, bet šogad — 14. N.Muižnieks gan iebilst, norādot, ka pēc tā nevajadzētu vērtēt policijas darba efektivitāti. Drošības sargu pasivitāti Dz.Jaundžeikars skaidro ar piesardzību: "Jārēķinās, ja viņi sāktu izklīdināt lielas masas, būtu arī liela pretestība."

Lai arī pasākuma dalībnieki, kuri vēlējās tikt pasargāti no agresijas, pauda neapmierinātību ar Dz.Jaundžeikara un policijas darbu, bet protestētāji gluži otrādi —neslēpa apmierinātību ar viņu paveikto, Dz.Jaundžeikars uzskata, ka savu darbu ir paveicis labi, jo "visiem nevar patikt". Intervijā Latvijas radio iekšlietu ministrs vēl piebilda, ka viņam "nav jānostājas pret visas Latvijas iedzīvotājiem un dēļ dažiem jādod pavēle apspiest visu pārējo Latvijas tautu".

Dz.Jaundžeikara paveikto rūpīgi izvērtēt grasās gan valsts prezidente, gan premjers. Informācija par to, kā no drošības viedokļa sestdien attīstījās situācija Rīgā, prezidenti darīja ļoti bažīgu, stāsta viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Savukārt A.Kalvītis nenoliedz iespēju, ka varētu tikt pieprasīta arī Dz.Jaundžeikara demisija, kad tiks iegūta pilnīga kopaina par viņa paveikto, lai nodrošinātu drošību. Tas, ka viņš vēlas iegūt detalizētu informāciju, jau par kaut ko liecina, saka viņa padomnieks Arno Pjatkins.

Savukārt apvienība Mozaīka sākusi parakstu vākšanas kampaņu, pieprasot Dz.Jaundžeikara demisiju, un, kā novēroja Diena, pasākuma laikā jau izveidojās gara parakstīties gribētāju rinda.

***

Ko neizdarīja policija

- Anglikāņu baznīcā cilvēki, kuri ieradušies klausīties draudzības dienām veltīto dievkalpojumu, tiek apmētāti ar mēsliem un sapuvušām olām. Pie baznīcas tobrīd dežūrē tikai divi policisti, lai gan apvienības Mozaīka pārstāve Linda Freimane stāsta, ka par dievkalpojumu pati policijai paziņojusi jau iepriekš.

- Ēku, kurā notiek geju un lesbiešu tiesībām veltīta preses konference, ielenkuši praida pretinieki. Iznākot no tās, mācītājs Māris Sants, baidoties par savu drošību, lūdz policiju pavadīt viņu līdz 15 metru attālajai mašīnai. Policists, kurš pat nepaskatās viņa virzienā, lūgumu noraida.

- Viesnīcā Reval Hotel Latvija, kur jānotiek miermīlīgam homoseksuāļu tiesību aizstāvībai veltītam mītiņam, iesākumā tiek ielaisti arī praida pretinieki. Viens no policistiem, kas dežūrē pie durvīm, saka, ka nav dots rīkojums kādu nelaist iekšā.

- Kad geju un lesbiešu organizācijas ILGA Latvija izpilddirektors Imants Kozlovskis atstāj viesnīcu un iekāpj taksometrā, lai dotos uz lidostu, viņu ielenc protestētāji, kuri nobloķē ceļu, iemet ar pudeli un uzspļauj šoferim. Kad mašīnai beidzot izdodas izkļūt cauri baram, tai visu ceļu seko mašīnas, kas taksometru taranē. Mašīnai neseko neviens policists.

- Pulciņu pasākuma atbalstītāju, kas devušies ārā no viesnīcas, no visām pusēm aplenc protestētāji, kuri izsaka aizskarošas piezīmes. Redzēdams, ka briest konflikts, viens no pasākuma viesiem dodas pie tuvējā policista, lūdzot novērst iespējamo konfliktu. Policists negribīgi aiziet un apskatās, taču neiejaucas. Pulciņam pievienojas arī ārā iznākušu geju pāris. Vienam no viņiem kāds protestētājs iesit pa seju, bet policists (attēlā), neko neaizrādot, sitēju tikai nedaudz nostumj malā. Uz apkārtējo aizrādījumiem viņš krieviski atbild: "Vai tad jūs nesaprotat, ka geji paši ir vainīgi?"

 

Naida orģija

Aivars Ozoliņš,  Diena  07/24/06

Kad man pie kājām sašķīda no nebalsī rēcošo "kristiešu" bara mesta ola, policisti, kuri soli man aiz muguras bija sastājušies Reval Hotel Latvija galvenās ieejas priekšā, pamāja, lai pakāpjos atpakaļ vai eju iekšā viesnīcā, kur nupat bija beidzies seksuālo minoritāšu organizāciju pasākums. Pavaicāju, vai viņi saņēmuši rīkojumu aizsargāt huligānus. Viens atburkšķēja, ka neesot. Diezin vai tam noticētu kāds no tur sestdien bijušajiem.

Nav taisnība, ka policija nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Policisti profesionāli rīkojās, neļaujot kontrolētajai vardarbībai pāraugt nekontrolējamos kautiņos, un nebija ne mazāko šaubu, ka varētu šo dažu desmitu ļaužu plosīšanos izbeigt piecpadsmit minūšu laikā. Taču policija sargāja sevi un trakojošos neatļautā mītiņa dalībniekus, ļaujot tiem netraucēti uzbrukt tiem, kurus labi pamanāmi koordinētāji uzrādīja kā "pederastus" vai viņu "aizstāvjus". ("Re, Ozoliņš, pederastu aizstāvis!" daži pūlī iebrēcās brīdi pirms neprecīzā olas metiena.) Bet abas pārējās ieejas viesnīcā "sargāja" pa pusducim krimināla paskata aktīvistu ar ādas cimdiem rokās.

Asociācijas ar brūnkrekliem Vācijā trīsdesmito gadu sākumā pastiprināja pašu Nopride barvežu iepriekšējā dienā paziņotais, ka viņi došoties patruļās pa pilsētu, lai novērotu, vai Rīgas praids 2006 pasākumu laikā netiek traucēta kārtība, jo "nav zināms, vai policija būs klāt un vai spēs nodrošināt kārtību". Šiem savas nacistiskās kārtības nodrošinātājiem sestdien tika ļauts uzurpēt valsts varas funkcijas.

Cilvēkiem uzbruka ar olām, "svēto" krāna ūdeni, pudelēm un maisiņos sapildītiem izkārnījumiem (iedomājieties "tradicionālo ģimenisko vērtību" aizstāvju gatavošanos "kristīgajam" pasākumam). Policija netraucēja to darīt, atskaitot gadījumus, kad iekarsušie uzbrucēji vērsās arī pret policistiem. No todien aizturētajiem 14 triecienniekiem vismaz viens, ko aizturēja no rīta Alberta ielā, pēcpusdienā atkal ālējās pie viesnīcas Latvija. Aculiecinieki stāsta, ka viens no aizturētajiem bija garāmgājējs, kas bija ieteicis ekstrēmistiem beigt trakot un par to izpelnījies dūru sitienus.

Ekskrementu porcija tika gan tūristei no Igaunijas, kas bija atbraukusi apskatīt "skaisto Latviju", gan kādai meitenītei, kurai gadījās iet gar viesnīcu, bet Olga, kas bija atnākusi uz viesnīcu tikties ar radiniekiem no Ukrainas, un divi Dienas žurnālisti saņēma tikai "svētā" ūdens šalti sejā — "svētie" mēsli pēcpusdienā laikam bija izsīkuši. Krājumu lielu daļu "kristieši" bija izšķieduši no rīta Anglikāņu baznīcas apgānīšanai dievkalpojuma laikā. Policijas tur vispār nebija. Mācītājs Juris Cālītis un citi dievlūdzēji dabūja krietnu devu Latvijas Pirmās partijas un tās nolīgtā polittehnologa Ērika Stendzenieka "pozitīvās domāšanas" un "labo ziņu", kuras turpmāk varam droši saukt par sūdu maisiņā. (Nudien, šīs sūdu metēju partijas "skaistums nāk no iekšām", kā teicis tās īpašnieks Ainārs Šlesers.)

Ja kādam tomēr palika šaubas par to, kas patiesībā notiek, tās kliedēja akciju īstenotāji paši. "Paldies policijai!" un "Paldies Jaundžeikaram!" — korī skandēja skūtgalvji un citi trieciennieki, kuriem valsts vara bija ļāvusi pēc sirds patikas visu dienu rupji traucēt sabiedrisko kārtību un fiziski aizskart ikvienu, kuru viņi izvēlējās par ienaidnieku.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars no "mācītāju" partijas nebija atnācis personīgi saņemt pateicību par šo vardarbības orģiju. Arī integrācijas ministre Kārina Pētersone (LC/LPP) neizmantoja iespēju klātienē pārliecināties, cik integrējošs spēks ir nacisms un patoloģiska cilvēknīšana, kas "nacionālpatriotus" no Nacionālās spēka savienības vienoja ar krieviski runājošiem skūtgalvjiem, kuri akciju kopīgi noslēdza ar LPP garīgā iedvesmotāja, sektas Jaunā paaudze barveža — mācītāja Alekseja Ļedjajeva vadītu kolektīvu aurošanu, "Jēzus vārdā" slavinot

iekšlietu ministru, nolādot "ļaunumu", prasot "kristiešu valdību" un "šo zemi sev", bet visiem citiem no tās esot "jāpazūd". "Brauciet prom!" un "Kropļi!" naidā pārgrieztām sejām korī rēca "pareizie", un tas attiecās ne tikai uz žurnālistu Juri Kažu, kurš bija iedomājies, ka ar viņiem ir iespējams padiskutēt. Tas attiecās uz visiem, kuriem ir citāds viedoklis vai kuri nevēlējās vienoties ar viņiem naidā, vai vienkārši gāja garām.

Saņēmis valdības vadītāja Aigara Kalvīša "mutvārdu aizrādījumu" par ekstrēmistus provocējušajiem izteikumiem, ka policija nevarētu garantēt seksuālo minoritāšu gājiena drošību, Jaundžeikars piektdien, kad tiesa gājienu neatļāva, atsāka provocēt nu jau pat teroristus, paziņodams, ka uz gājiena dalībniekiem būtu mestas granātas. Ministrs, kas nespēj vai nevēlas aizturēt viņam zināmus bruņotus teroristus, toties nodrošina ekstrēmistiem iespēju veselu dienu terorizēt cilvēkus galvaspilsētas centrā, ir bīstams sabiedrībai un nekavējoties jāpatriec no amata.

Jaundžeikars pats "dabiski" neatkāpšoties, jo par to "lai lemj latviešu tauta kopumā", tikmēr viņš — āzis par dārznieku — izmeklēšot, kam sestdienas notikumi "bija izdevīgi". Premjerministram Kalvītim ir jāpieprasa ministra atkāpšanās un jāizveido neatkarīga izmeklēšanas komisija, nevis jāuzdod pašam Jaundžeikaram "noskaidrot nekārtību organizētājus" un atskaitīties par policijas darbu. Valsts galvenais spēka resors nedrīkst palikt tādu cilvēku rokās, kuri, jo tuvāk vēlēšanas, jo atklātāk un mērķtiecīgāk to izmanto agresīvas patvaļas un vardarbības veicināšanai, ignorējot likumu un atsakoties aizsargāt Latvijas iedzīvotāju tiesības un drošību.

 

Mācītājs: viņi gandrīz ienāca baznīcā

Deniss Kolosovs,  Diena  07/24/06    Dievkalpojuma dalībniekus sagaida uzbrucēju mestas olas un izkārnījumi. Visvairāk cieš kāda igauniete

Olas un maisi ar urīnu un izkārnījumiem — šādus līdzekļus cīņā pret geju un lesbiešu organizāciju pārstāvjiem sestdien izvēlējās praida pretinieki, kas burtiski "medīja" seksuālo minoritāšu pārstāvjus gan no rīta pie Anglikāņu baznīcas, kur viņi pulcējās uz dievkalpojumu, gan vēlāk preses konferencē, gan arī pie viesnīcas, kur notika viņu organizēts miermīlīgs pasākums. Visnopietnākais incidents izvērtās pie baznīcas, kur dievkalpojuma dalībniekiem uzbruka un viņus apmētāja 12 jaunieši. Policija apgalvo, ka par dievkalpojumu tai nav bijis ziņu, tādēļ reaģējuši tikai uz izsaukumu. Pretēji tam Mozaīkas pārstāve gan apgalvo, ka par to sniegusi informāciju. Anglikāņu baznīcas mācītājs Juris Cālītis pēc notikušā norādīja, ka pārsvarā visi uzbrucēji runājuši krievu valodā. "Iespējams, tie ir kādas kristīgās kopienas pārstāvji. Baidos, ja dievkalpojums būtu beidzies vēlāk, viņi paspētu ienākt baznīcā," viņš pieļāva.

Uzbrucēji ieradās ap pulksten 11, kad dievkalpojums bija gandrīz beidzies. Klātesošā žurnāliste Rita Ruduša Dienai stāstīja, ka neilgi pirms tā beigām aizdomīgi vīrieši iegājuši baznīcā, mēģinājuši traucēt, bet tika padzīti. Pēc tam viņi bloķējuši izeju. "Sapratām, ka pa galvenajām durvīm iziet nebūs iespējams, tāpēc devāmies ārā pa rezerves durvīm, bet protestētāji atskrēja pie mums, sāka kliegt un mest virsū melnus celofāna maisiņus," viņa atceras.

Kā novēroja Diena, visvairāk no uzbrucēju rokām ir cietusi meitene no Igaunijas, kura praidā pat nav piedalījusies. Netīra un smirdoša viņa bija spiesta vientuļi stāvēt krastmalā. "Tas ir neticami. Es mīlu Rīgu un Latviju, Renārs Kaupers tik skaisti dzied par Latviju un aicina to apciemot. Es nevienam negribēju nodarīt pāri. Un lūk kāda attieksme," viņa saka. Kā novēroja Diena, starp cietušajiem bija vēl daži dievkalpojuma dalībnieki, starp tiem arī mācītājs Māris Sants.

Policisti atbrauca tikai pēc izsaukuma, kad lielākā daļa uzbrucēju jau bija aizbēguši, sakot, ka par dievkalpojumu policijai neesot bijis ziņu. To Dienai apstiprināja arī iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars. Kā novēroja Diena, notikuma vietā tika aizturēti pieci jaunieši, viens no kuriem, iespējams nokļuva policijas rokās nevis par mētāšanos ar maisiem, bet notiekošā fotografēšanu.

Tikai dažus metrus no uzbrukuma vietas krastmalas stāvvietā, Diena novēroja vieglo automašīnu, uz kuras bija vērojamas uzlīmes ar uzrakstiem "No pride!" un "New Generation" jeb organizācijas Jaunā paaudze simboliem.

 

Agresivitāte pret "Rīgas praida" dalībniekiem esot neiecietības sludināšanas sekas

LETA   07/25/06    Iedzīvotāju agresivitāte saistībā ar seksuālo minoritāšu pasākumu "Rīgas praids 2006" ir naida un neiecietības sludināšanas sekas, uzskata Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL).

Arī politiskās partijas vairākas nedēļas pirms tam, kad bija paredzēts seksuālo minoritāšu gājiens, plašsaziņas līdzekļos aicināja neatļaut pasākumu un tā bija bīstama neiecietības veicināšana, šodien preses konferencē sacīja Aksenoks.

Viņaprāt, sabiedrības neiecietību pret seksuālo minoritāšu pasākumu "Rīgas praids 2006" veicinājuši iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) nosodošie izteikumi masu medijos, arī Latvijas Pirmās partijas valdes locekļa Aināra Šlesera un premjera Aigara Kalvīša (TP) noraidošā attieksme pret seksuālo minoritāšu gājienu pagājušajā gadā.

"Šokējošs ir Jaundžeikara teiktais, ka policija "Rīgas praida 2006" laikā varētu nostāties protestētāju pusē," sacīja Rīgas mērs.

Sabiedrības agresiju izraisījusi arī baznīcas "Jaunā paaudze" negatīvā nostāja pret pasākumu, uzskata Aksenoks.

Viņš norādīja, ka pašvaldības koalīcijas partijas iepriekš rosinājušas gājienu atļaut, taču ārpus pilsētas centra.

Jau ziņots, ka sestdien, 22.jūlijā, policijas darbinieki par agresīvu rīcību, kas bija pretrunā ar likumu un apdraudēja gan apmeklētāju, gan dalībnieku, gan pasākuma pretinieku dzīvību, veselību un drošību, saistībā ar seksuālo minoritāšu pasākumu "Rīgas praids 2006" aizturēja 14 cilvēkus, arī vienu nepilngadīgo.

Pret vienu no sestdien aizturētajām personām sākts kriminālprocess par nepakļaušanos policijas darbiniekiem.

 

Jaundžeikars un LPP neuzņemsies politisko atbildību

Dita Arāja,  Diena  07/25/06    Politologi: ja paši naidu kurināja, tagad var būt laimīgi.

Viennozīmīgi jāatkāpjas — tādu spriedumu politologi un simtiem sociāli atbildīgu cilvēku izsaka, vērtējot iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) darbu, policijai nespējot no ekstrēmistu vardarbības pasargāt miermīlīga geju un lesbiešu pasākuma dalībniekus un nejaušus garāmgājējus. Savukārt Dienas uzrunātie lietpratēji aicina izvērtēt ministra pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas (LPP) rīcību, ilglaicīgi un uzcītīgi raisot naidu. Tomēr ne Dz.Jaundžeikars domā atkāpties, nedz LPP — izvērtēt neiecietības raisīšanu. Premjers Aigars Kalvītis (TP), kurš pats vairākkārt izteicies pret praidu, pagaidām nesola prasīt Dz.Jaundžeikara demisiju, bet tā vietā rosina sabiedrību meklēt un novērst neiecietības cēloņus.

"Pat netaisos. Lai pirmo atbildību uzņemas pasākuma organizatori," — tāda ir Dz.Jaundžeikara atbilde uz jautājumu par demisiju. Organizācijas Mozaīka interneta mājaslapā vēstuli ar prasību iekšlietu ministram atkāpties līdz pirmdienas vakaram bija parakstījuši ap 800 Latvijas un citvalstu iedzīvotāju, arī Eiroparlamenta deputāti, kas uzskata, ka "viņa pilnīgā atteikšanās ievērot likumu un aizsargāt Latvijas pilsoņu demokrātiskās tiesības ir izprovocējusi sabiedrības locekļus uz vardarbību". Mozaīka sola vēstuli nogādāt Valsts prezidentes kancelejā, valdībā un Saeimā.

"Neviens nav noslepkavots, neviens nav piekauts", un "pie katra p*** mēs trīs policistus neliksim," — tā LPP vadītājs Ainārs Šlesers pamato, kādēļ Dz.Jaundžeikaram nebūtu jāaiziet. "Šlesers ar šiem izteikumiem pierāda, ka viņš nav cienīgs sēdēt deputāta krēslā," vērtē Sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Tērauda, bet politoloģijas profesore Rasma Kārkliņa teic — ja ministrs neatkāpjas, viņa rīcība jāvērtē koalīcijai, premjeram un Saeimai. Profesore cer, ka A.Kalvītis, līdzīgi kā A.Šlesera demisijas gadījumā, dažas dienas klusēs, tomēr pieprasīs Dz.Jaundžeikara atkāpšanos.

A.Šlesers apgalvo, ka nosoda vardarbību, taču ir "kategoriski pret to, ka gejus un lesbietes mēģinās padarīt par mocekļiem", jo "tas bija viņu mērķis — panākt, lai neiecietība kļūtu vēl lielāka". Viņš arī neuzskata, ka LPP būtu kurinājusi naidu. Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā LPP Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Šmits nekautrējās izsaukties, ka policisti nemaz nevar aizsargāt konkrēto mazākumgrupu, jo neatbalsta homoseksualitāti. V.Tērauda secina — ja pati partija naidu uzkurinājusi, tad tā var justies laimīga un nekādi nereaģēt. Atbalstu Dz.Jaundžeikaram pauž katoļu galva Jānis Pujats, atklātā vēstulē atzīstot: "Esam gandarīti, ka ministrs nepakļāvās geju un lesbiešu organizāciju absurdajam aicinājumam vardarbīgi izrēķināties ar protestētājiem." Pēc Kristīgā radio iniciatīvas sākta parakstu vākšana Dz.Jaundžeikara atbalstam.

Integrācijas ministre Kārina Pētersone (LPP/LC) gan saka — viņa ir gatava izskatīt savas demisijas pieprasījumu, taču šaubās, vai ir kāds politiskais spēks bez, viņasprāt, centriskā LPP/LC veidojuma, kas pēc notikušā saliedētu sabiedrību. Viņa vēlreiz apliecina, ka ir gatava papildināt iecietības programmu, kurā nav akcentēta seksuālā mazākumgrupa. Kad programmu pieņēma, toreizējais integrācijas ministrs un LPP biedrs Nils Muižnieks atzina — ja dokumentā būtu iekļauti homoseksuāļi, valdība programmu neapstiprinātu.

Tagad N.Muižieks apgalvo, ka "tās ir mūsu politiskās elites grūtības saprast", ka demokrātiskā sabiedrībā ikvienam ir tiesības paust savu viedokli. Tomēr viņš pauž, ka "ar dialogu vien nepietiks, jo ar ekstrēmistiem nekāds dialogs nav iespējams, te darbs tiesībsargiem". Tikmēr Sorosa fonds—Latvija aicina izmeklēt gan rūpīgi plānotās vardarbības akcijas, gan amatpersonu atbildību, kā arī Krimināllikumā paredzēt sodu par naida raisīšanu uz seksuālās orientācijas pamata.

 

Iekšlietu ministrs lūdz Aksenoku skaidrot savus izteikumus

DELFI  07/26/06    Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars nosūtījis Rīgas mēram Aivaram Aksenokam lūgumu paskaidrot publiskus izteikumus, ka iekšlietu ministrs pirms "Rīgas Praida 2006" it kā esot aicinājis policiju nostāties šī pasākuma pretinieku pusē, informēja ministra palīgs Krists Leiškalns.

Ministrs pieprasa Aksenokam atsaukt izplatīto informāciju un "turpmāk savos izteikumos saglabāt elementāru objektivitāti arī priekšvēlēšanu laikā".

Ministrs vēstulē mēram norāda, ka "vairākos plašsaziņas līdzekļos publicēts Jūsu sašutuma pilnais viedoklis: "Ministrs paziņo, ka policija pāries protestētāju pusē! Tas pats par sevi ir šokējoši! Tāpēc es varu zināmā mērā saprast izpilddirektora vietnieku, kas tomēr aizliedza gājienu." ("Rīgas Balss", 2006. gada 26. jūlijs); "Šokējošs bija iekšlietu ministra teiktais, ka policija Rīgas Praida 2006 laikā varētu nostāties protestētāju pusē. Līdz ar to, saņemot šādu informāciju, var saprast Rīgas pilsētas izpilddirektora Andra Grīnberga vadītās komisijas lēmumu." ("Neatkarīgā", 2006.gada 26.jūlijs).""

"Pieļauju, ka Jūsu izteikumi varētu būt attaisnojami ar nekompetenci Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un dienestos strādājošo darbinieku izveidoto arodorganizāciju struktūrā, tāpēc esat saputrojies un patvarīgi pierakstījis man vienas no policijas arodbiedrību – Neatkarīgās Policistu arodbiedrības – pārstāvja izteikumus ar aicinājumu nenodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību "Rīgas Praids 2006" laikā," vēstulē raksta Jaundžeikars.

"Vēlos Jūs informēt, ka saistībā ar šī policijas darbinieka izteikumiem nekavējoties tika sākta dienesta pārbaude, jo tie bija pretrunā Latvijā spēkā esošie likumdošanas aktiem, kas nosaka, ka policijai jānodrošina sabiedriskā kārtība un drošība. Dienesta pārbaude šobrīd turpinās Iekšlietu ministrijas Galvenajā inspekcijā. Jāpiebilst, ka otra policijas arodbiedrība – Latvijas Apvienotās Policijas arodbiedrība – nosodīja un neatbalstīja Neatkarīgās Policistu arodbiedrības pārstāvja izteikumus," pausts iekšlietu ministra vēstulē.

.Jaundžeikars arī uzsver, ka "kā liecina policijas darbinieku darbs "Rīgas Praids 2006" pasākumu laikā, policija ir pildījusi pienākumus un, neraugoties uz izteikto nosodījumu gan no Praida organizatoriem un dalībniekiem, gan homoseksuālisma propagandas pretiniekiem, šajos grūtajos apstākļos saglabāja neitralitāti un iespēju robežās nodrošināja kārtību".

 

Jaundžeikars: iespējams, pasākumus pret praidu finansējusi 'Jaunā paaudze'

LETA  07/26/06    Iespējams, daļa finansējuma pret seksuālajām minoritātēm vērsto pasākumu organizēšanai ir nākusi no reliģiskās sektas "Jaunā paaudze", trešdien intervijā Latvijas Radio atzina iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP).

Lai arī vairāki Latvijas Pirmās partijas (LPP) redzami politiķi darbojas šajā sektā, Jaundžeikars aicināja nevilkt nekādas saistības starp abām organizācijām, piebilstot, ka finansējums protestētājiem nācis arī no citiem avotiem, kurus noskaidro Drošības policija (DP).

Pēc ministra vārdiem, drošības dienesti turpina analizēt pagājušās nedēļas nogales notikumus un pēta video ierakstus, tāpēc sodīti tiks ne tikai jau aizturētie, bet arī citi, tostarp tie, kas aicināja uz nesankcionētiem protestiem un vardarbību.

Jaundžeikars atkārtoti noraidīja viedokli, ka policija pasākumu laikā būtu rīkojusies neprofesionāli, jo nenovērsa pret seksuālajām minoritātēm vērsto vardarbību. Politiķa skatījumā, tieši pateicoties policijas profesionalitātei, esot iztikts bez plašākiem grautiņiem un upuriem.

Lai arī seksuālo minoritāšu organizāciju pārstāvji norāda, ka tieši pēc Drošības policijas lūguma no oficiālo pasākumu programmas tika izņemts dievkalpojums Anglikāņu baznīcā, Jaundžeikars turpināja apgalvot, ka policijai nebija informācijas par dievkalpojumu un tieši tāpēc turp sākotnēji netika norīkoti policijas spēki.

Jaundžeikars sacīja, ka policija pilnīgu izmeklēšanu par minētajiem notikumiem varētu pabeigt mēneša laikā.

Politiķis nosodīja vardarbību, kas bija vērojama seksuālo minoritāšu pasākumu laikā, tomēr paužot viedokli, ka seksuālo minoritāšu organizāciju izvēlētās metodes nevarēja novest pie izvirzītā mērķa - tolerances veicināšanas.

 

Štokenbergs: seksuālās minoritātes ir pseido problēma

DELFI  07/26/06    Seksuālās minoritātes ir pseido problēma, kas ir apzināti radīta pirms Saeimas vēlēšanām, telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kurš Ministru prezidenta Aigara Kalvīša atvaļinājuma laikā pilda premjera pienākumus.

"Sestdien sākās īstā priekšvēlēšanu kampaņa," uzskata Štokenbergs. Viņš norādīja, ka ir jārisina īstās problēmas, nevis jārisina pseido problēmas.

Ministrs pieļāva, ka sestdien notikušās nekārtības geju pasākumu laikā finansējuši arī Latvijai nedraudzīgi grupējumi ārvalstīs.

Štokenbergs uzskata, ka Iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara demisija nav nepieciešama. Viņš aicināja partiju pārstāvjus pirmsvēlēšanu laikā pievērsties reālām problēmām.

 

 

 

Citādā ziņā valdībā un partijās...

 

 

Jūrmala — ārzemju žurnālista skats

Juka Rislaki, žurnālists, Jūrmalas aizsardzības biedrības ierindas biedrs, speciāli “Republikai”ka  07/21/06    Es neesmu latvietis, arī ne Latvijas Republikas pilsonis, tomēr cenšos aktīvi sekot politikai un īpaši pašvaldības politikai, jo man kā Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim ir tiesības balsot Jūrmalas pašvaldības vēlēšanās.

Jūrmalas notikumu dēļ esmu ļoti noskumis. Žurnālistam, protams, vajadzētu rakstīt par visu, bet Jūrmala ir tāds kauns visai Latvijai, ka negribu par to stāstīt ārzemniekiem. Latviešiem man nav jāatkārto notikumu gaita.

Diskusija par Jūrmalu aizgājusi dīvainā virzienā. Runa taču īstenībā ir par demokrātiju, par iedzīvotāju tiesībām iegūt informāciju, piedalīties un iespaidot lēmumus. Un uzzināt par korupciju un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tie ir ļoti nopietni jautājumi, par kuriem savu nostāju nav atklājušas ne vairākums politisko partiju, ne valdība.

Runa tātad ir par pilsētu, kurā trešā daļa domes deputātu tiek turēti aizdomās par noziegumiem vai jau ir apsūdzēti. Un ar kuriem domes priekšsēdētāja tagad ir koalīcijā. Kāpēc? “Vai man jāatdod Jūrmala kretīniem?” viņa atbild ar pretjautājumu.

Šī atbilde neprasa komentārus.

Viņa un divi citi no partijas Jaunais laiks izslēgtie domnieki nenoliek mandātus — jūrmalnieki esot viņus ievēlējuši. Cik es saprotu, Latvijas vēlēšanu sistēma paredz, ka vēlētāji nebalso par personām, bet gan par partiju sarakstiem. Tagad situācija ir tāda, ka vairāki tūkstoši vēlētāju palikuši bez sava pārstāvja Jūrmalas domē.

Daudzi preses izdevumi nerunā par pamatjautājumiem, bet gan gvelž par Jaunā laika iespējamiem mērķiem, Repšes raksturu, tēvzemiešu neuzticību, viņu izturēšanos balsošanā, Jūrmalas aizsardzības biedrības iespējamiem balstītājiem... Un par Jūrmalas attīstības plānu.

Republika rakstīja, ka, pateicoties domes priekšsēdētājai, Jūrmalai tagad ir attīstības plāns. Tiešām, tā daži domnieki likuši saprast. Taču par to nav runa — strīda objekts ir vecā attīstības plāna grozījumi, kurus jūnija beigās ātri un slepeni formulēja un pieņēma neliela valdošā kliķe.

Runā, ka latvieši esot sabiedriski neaktīvi. Arī The Baltic Times nesen rakstīja, ka “Latvijā valda apātija”, ka “nekas nenotiek”, “neviens” nerunā par skandāliem un vai tad latvieši nesaprotot, kā demokrātijai vajadzētu darboties. The Baltic Times laikam nav pamanījis, ka Jūrmala ir kā karsts kartupelis, ka jūrmalnieki, kuriem apnikusi slepenība un meli, ziemā nodibināja nepolitisku sabiedrisku organizāciju — Jūrmalas aizsardzības biedrību — un pirmajā parakstu vākšanā izdevās savākt gandrīz 3000 jūrmalnieku parakstu, ka jūrmalnieki rakstījuši neskaitāmas vēstules uz domi un nepieredzēti aktīvi piedalās domes sēdēs, ka biedrība atbalsta piketu, ka dome devusies pretuzbrukumā, ka Jūrmalas jaunumi pēdējā laikā atspoguļoti daudzu laikrakstu pirmajās lappusēs, radio un TV kanālos...

Ja šo var nodēvēt par apātiju, tad vairs nezinu šā vārda patieso jēgu. Jūrmalas aizsardzības biedrība saņēmusi lielu atbalstu arī no citām Latvijas vietām, cilvēki lūdz nezaudēt spēku un saka: ja jūrmalniekiem izdosies, tad cerība modīsies arī citur valstī.

Un otrādi: ja mums neizdosies, arī citi zaudēs pēdējo ticību. Tauta, kurai nav iespējas ietekmēt lēmumus, vai nu kļūst pasīva, vai sāk aktīvu darbību, kas var iegūt nevēlamas formas, kā mēs to esam redzējuši citur Eiropā.

Pēc pirmā apmulsuma dome devās pretuzbrukumā. Tā apzīmogoja Jūrmalas aizsardzības biedrību par politisku priekšvēlēšanu veidojumu, centās sameklēt tai aizmugures spēkus un sāka ietekmēt atbalstītājus.

Biedrība joprojām nav saņēmusi rakstiskas atbildes uz saviem jautājumiem. Mēra kundze sāk zvanīt cilvēkiem, kuri parakstīja Jūrmalas aizsardzības biedrības aicinājumu. Daži esot paši lūguši piedošanu, ka esot parakstījušies, jo neesot sapratuši, par ko ir runa!

Dome pat nosūtīja gandrīz visiem 3000 cilvēkiem Aizstrautas kundzes parakstītu, maigi izsakoties, dīvainu vēstuli. Tajā viņa brīdināja: “Neļaujiet ar sevi manipulēt!” un atzina, ka jūrmalnieku prasību nevar ņemt vērā — vēl pirms dome bija sapulcējusies lemt par šo jautājumu.

Šīs operācijas nolūks bija pārbaudīt, vai visas uzdotās adreses ir pareizas un pie reizes acīmredzot dot cilvēkiem ziņu, ka nu viņi ir zināmā uzskaitē. Daudzi esot uzdevuši nepareizas adreses. Vismaz manai sievai no domes sūtītai vēstulei bija kļūdaini uzrakstīta adrese, un, vienīgi pateicoties pasta darbinieku modrībai, vēstule sasniedza mūsu mājas.

Lai paliek uz mēra kundzes sirdsapziņas viņas publisko paziņojumu ticamība; tos viņa kā automāts atkārto visās iespējamās vietās. Šeit nav iespējams tos visus izlabot vai atspēkot. Piemēram, ka Jūrmalas aizsardzības biedrība nav vēlējusies iepazīties ar plāna grozījumiem, ka tā piespiedusi cilvēkus parakstīt aicinājumu vilcienā, ka biedrība saņēmusi naudu no domes un runā vienā balsī ar Jūrmalas uzņēmēju biedrību, ka Jūrmala nevar attīstīties bez grozījumiem attīstības plānā...

Nevar attīstīties? Nē, saka dome, jūrmalnieki nevar uzcelt pat sētu, par kaut ko citu nemaz nerunājot. Turklāt tiek minēta dzīvokļu rinda, tilta celtniecība (baumas vēsta, ka pāri Jaundubultu kapsētai) un pat veloceliņi!

Tas pats atkārtojas Jūrmalas vienīgās avīzes Jūrmalas Ziņas slejās: oficiālā propaganda un klanīšanās kā Ziemeļkorejā, bez mazākās iespējas izteikties citādi domājošiem. Cik es zinu, laikraksts ne reizes nav lūdzis Jūrmalas aizsardzības biedrības viedokli, bet gan ņirgājies par biedrības biedriem un apšaubījis viņu darbību. Tas atgādina PSRS žurnālistikas skolu.

Sākumā šķita savādi, ka pilsētniekiem jāapvienojas, lai aizsargātu pilsētu. Pašreizējā situācija parāda, ka tas bija nepieciešams.

Sākumā Jūrmalas aizsardzības biedrības mērķis bija atklātība lēmumu pieņemšanā, informācijas iegūšana un līdzdalība pilsētas attīstībā. Domes agresīvā reakcija bija liels pārsteigums.

Daudzus gadus esmu dzīvojis Helsinkos, kuras mērs uzvedas korekti un uzskata, ka viņa galvenais pienākums ir strādāt labi un godīgi. Viņam nenāk ne prātā publiski kritizēt pilsētas iedzīvotājus, pat nosaucot viņus vārdā, vai izplatīt par viņiem melīgu un negatīvu informāciju.

Viņš saprot arī to, ka demokrātijā iederas brīvprātīgu sabiedrisku organizāciju rosīšanās, un neuzskata šo organizāciju biedrus par ienaidniekiem, kuriem jāuzbrūk. Viņš cenšas sadarboties ar šīm organizācijām.

 

JL finansē konkurentus nomelnojošu interneta portālu

Agnese Margēviča, NRA   07/22/06    Partija Jaunais laiks izveidojusi interneta mājaslapu varasvirtuve.lv, kur tiek publicēti politiskos konkurentus nomelnojoši raksti un karikatūras, kā arī informācija, kas JL ļauj izcelties uz konkurentu fona.

Tomēr mājaslapas apmeklētājam netiek skaidri norādīts, ka tās īpašniece ir JL, tātad lasītājam var rasties priekšstats, ka JL reklamējošo tekstu autors ir nevis pašas šīs partijas pārstāvis, bet kāds it kā neitrāls viedokļu paudējs.

JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups atzinis, ka par mājaslapas izveidošanu un uzturēšanu maksā partija un visi ar varasvirtuve.lv saistītie izdevumi būs atspoguļoti partijas finanšu atskaitēs. E. Jaunups tomēr nepiekrīt apgalvojumam, ka mājaslapas izveide un tās saturs ir JL priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa: "Viss, kas attiecas uz mājaslapas uzturēšanu un maksu par adreses reģistrēšanu, tiek apmaksāts no partijas izdevumiem, un tas parādīsies atskaitēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Nē, es neatzīstu, ka tā ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas, es saku, ka tas ir partijas izdevums."

Tikai varasvirtuve.lv sadaļā Cita virtuve var atrast saiti, uz kuras uzklikšķinot, iespējams nonākt JL jauniešu nodaļas mājaslapā. Tā ir vienīgā sasaiste, kas ļauj noprast, ka mājaslapai ir sakars ar JL. Tomēr ne varasvirtuve.lv, ne JL jaunatnes organizācijas mājaslapā nav atrodama informācija, ka interneta lapas veidotāji būtu JL cilvēki. "Tā ir mūsu jaunatnes organizācijas pietiekami asprātīga iniciatīva. Tā ir viņu pašu doma, kā tas varētu notikt, arī forma – atsevišķs portāls. Tā nav Jaunā laika, tā ir partijas jauniešu nodaļas, jauniešu, pat ne Jaunā laika jauniešu nodaļas kā organizācijas, bet jauniešu iniciatīva," skaidro E. Jaunups. Viņš apgalvo, ka JL ne brīdi nav slēpis, ka mājaslapa izveidota par tā līdzekļiem, un uzsver, ka "to var uzzināt jebkurš".

JL ģenerālsekretārs nepiekrīt arī tam, ka varasvirtuve.lv saturs būtu pretrunā ar 18. jūlijā publiskoto partijas Godīgas priekšvēlēšanu kampaņas principu deklarāciju, kurā JL apņemas neveidot konkurentus nomelnojošas sabiedrisko attiecību kampaņas. "Tā nav nekādā mērā negodīga, jo viss šīs mājaslapas stils ir karikatūra. Negodīga kampaņa ir tad, ja es nepatiesu ziņu uzdodu par patiesu un cenšos maldināt. Karikatūra nekādā veidā nevar būt nomelnojoša, tā ir ironija," skaidro E. Jaunups. Mājaslapā varasvirtuve.lv izvietoti viedokļi, kas kritiski vērtē JL konkurentus, vai kuros JL parādās pozitīvā gaismā atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem; daudzi no šiem viedokļiem ir pārpublicēti fragmenti no laikraksta Diena rakstiem. Izņemot tos tekstus, pie kuriem minēts, ka tie pārpublicēti no laikraksta Diena, pārējo autors nav norādīts. Mājaslapā aplūkojamas arī laikrakstā Diena savulaik publicētas karikatūras, kurās izsmieta Tautas partija, kā arī A. Lembergs. Mājaslapā ievietota ne tikai JL reklamējoša informācija, bet arī tāda, kas, pēc varasvirtuve.lv veidotāju domām, varētu būt nelabvēlīga JL politiskajiem konkurentiem.

Piemēram, ievietota saite uz Latvijas Pirmās partijas līdera Aināra Šlesera 1999. gada interviju žurnālā Rīgas Laiks. Publicēta arī saite uz visiem interneta lietotājiem jau tā publiski pieejamo Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas sadaļu, kur iespējams iepazīties ar amatpersonu deklarācijām. Īpaši varasvirtuve.lv izceļ Ventspils mēra un Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā premjerministra amata kandidāta Aivara Lemberga amatpersonas deklarāciju, ko mājaslapas autori pieteikuši kā A. Lemberga "bagātību sarakstu". Tāpat tur atrodama saite uz žurnālista Lato Lapsas reģistrēto mājaslapu lembergs.lv, kur apmeklētājiem tiek piedāvāts uzspēlēt spēli ar nosaukumu Palīdzi Aivaram Lembergam nenonākt cietumā!

 

TP prezentē neizteiksmīgu programmu

Liene Barisa,  NRA  07/22/06    Izglītība, reģioni, rūpniecība ir galvenie atslēgvārdi TP izvirzītajiem mērķiem.

Tāpat kā visas pārējās partijas vēlēšanu gaidās arī Tautas partija ar oriģinalitāti neizceļas un ir noskaņojusies uz uzvaru un lielāko vietu skaitu Saeimā. Vakar notikušajā Tautas partijas konferencē tika apspriesta partijas programma un deputātu kandidātu saraksts. Premjers un Tautas partijas vēlēšanu līderis Aigars Kalvītis paziņoja, ka partija spēj piedāvāt rīcībspējīgu komandu.

Aigara Kalvīša valdība esot nostrādājusi vienu no ražīgākajiem darba periodiem Latvijā, kritiskumu pietaupot, minēts gan partijas programmā, gan pārliecību par to pauda teju visi runātāji, TP ministrus ieskaitot, kas kāpa konferences tribīnē. "Izglītība, reģioni, rūpniecība" ir galvenie atslēgvārdi TP izvirzītajiem mērķiem, atšķirībā no iepriekšējo vēlēšanu "veselības", "algām" un "nodokļiem". Tautpartijiešu programmā gan šie uzstādījumi paliek tāpat, un nākamajos septiņos gados TP apņemoties strādāt tā, lai nodrošinātu nacionālā attīstības plāna 2007.–2013. gadam izpildi.

Priekšvēlēšanu programmas vadītājs ārlietu ministrs Artis Pabriks sprieda, ka programmā iekļauti gan izglītojošie, gan praktiskie aspekti un tā varot kalpot kā rokasgrāmata. Jāatgādina, ka sākotnēji programmas vadītājs gan bija Andris Šķēle, bet pēc Jūrmalgeitas skandāla viņš tika nomainīts. Ņemot vērā Tautas partijas tēva iespējamo saistību ar kukuļdošanu Jūrmalā, no viņa programmas tapšanas vadības grožus pārņēma jau minētais ārlietu ministrs. Oficiāli gan tas tika skaidrots ar atsevišķiem posmiem programmas izstrādes gaitā, kuriem jau iepriekš bijusi paredzēta vadītāju maiņa.

Jāpiebilst, ka tieši Jūrmalgeitas dēļ kandidātu sarakstos nav atrodams arī A. Šķēles sievas Kristiānas Lībanes-Šķēles vārds, ar kuru sākotnēji Tautas partija saistīja lielas cerības šajās vēlēšanās. Tāpat TP būs jāskaidro vēlētājiem A. Kalvīša divdomīgās saistības ar Cirīšu HES īpašniekiem. Taču, kā jau prognozēts, TP konferencē publiskotie kandidātu saraksti apliecina, ka līderis vēlēšanās būs A. Kalvītis un Raimonds Pauls. Saraksts, pēc TP valdes locekļa Jāņa Lagzdiņa teiktā, ir konservatīvs un klasisks. "Esam izvairījušies no eksperimentiem," teica J. Lagzdiņš, skaidrojot, ka nav vēlējušies pieaicināt lokomotīves no malas. Tiesa gan, šajās vēlēšanās Tautas partijas sarakstos ir atrodams bijušā Latvijas ceļa biedra Kārļa Leiškalna vārds. Rīgas vēlēšanu apgabalā viņam būs 16. numurs, bet Vidzemes apgabalā – 11. numurs.

Veselības ministrs Gundars Bērziņš Latgalē ierindots līderu galā un startēšot ar trešo numuru. Jāteic gan, ka augstās likmes veselības ministra kandidatūrai Latgalē, kur ir vislielākās problēmas veselības aprūpē, šķiet neparastas. G. Bērziņš iepriekš izteicies, ka piekritīs būt par veselības ministru arī turpmāk tikai tad, ja TP uzvarēšot vēlēšanās. Arī vakardien notikušajā konferencē viņš sacīja, ka divi gadi veselības ministra amatā bijuši laimīgākie, un ieteica klātesošajiem TP biedriem apdomāties, vai, ieliekot viņu par ministru vēl nākamos četrus gadus, laimes tā kā nebūšot par daudz.

Konferencē neiztika arī bez runām par citām partijām, pieminot arī bijušos koalīcijas partnerus un tagadējos opozicionārus – Jauno laiku. "JL nejutās ērti pie viena galda ar profesionālākiem un pieredzējušākiem kolēģiem," secināja A. Kalvītis, uzsverot, ka valdība neko neesot zaudējusi no "mazāk profesionālo un nervozo" kolēģu aiziešanas

 

Kas pieder Lembergam

Elizabete Rutule,  Diena  07/22/06    Liela daļa īpašumu jau nodoti Ventspils mēra dēla un meitas rīcībā, kurus konfiscēt, ja Lembergs tiktu sodīts, būtu ļoti sarežģīti

Ja tiesa atzīs Ventspils mēru Aivaru Lembergu par vainīgu Ģenerālprokuratūras izvirzītajās apsūdzībās par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, viņam var draudēt ne tikai brīvības atņemšana līdz pat 12 gadiem, bet arī mantas konfiskācija. Tomēr var izrādīties, ka A.Lembergam vairs nebūs daudz mantas, ko konfiscēt, jo pēdējos gados Ventspils mērs ir atbrīvojies no nekustamajiem īpašumiem, kā arī oficiāli vairs nav vairāku uzņēmumu akcionārs, liecina viņa amatpersonas deklarācijas un Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Arī pats A.Lembergs publiski atzinis, ka viņa mērķis ir bērniem Anrijam un Līgai "nodot visu un pašam sākt sapņot par bezbēdīgām vecumdienām". Jāpiebilst, ka saskaņā ar Ventspils uzņēmēju teikto Ventspils mērs ir viens no vairāku nozīmīgu uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem. Tā kā daļas šajos uzņēmumos viņam, visticamāk, pieder pastarpināti caur daudzām ofšoru kompānijām, A.Lemberga apgalvojumi, ka viņš nav to akcionārs, nav zskatāmi par meliem.

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins Dienai stāstīja, ka mantas konfiskācija attiecas uz vainīgo personu, bet attiecībā uz šīs personas radiniekiem procedūra esot sarežģīta un neskaidra. Lai nodrošinātu mantas konfiskāciju, Ģenerālprokuratūra pirmstiesas izmeklēšanas laikā var uzlikt mantai arestu. Prokuratūrā Dienu informēja, ka izveidotā izmeklēšanas grupa ir veikusi kratīšanu Ventspils pilsētas domē un citās telpās, tāpat ir uzlikts arests mantai. Sīkāku informāciju par procesuālo darbību rezultātiem prokuratūra patlaban nesniedz. A.Judins prognozēja, ka pat pirmās instances tiesas spriedumu, iespējams, nāksies gaidīt vairākus gadus.

Kā liecina A.Lemberga amatpersonas deklarācija, pērn viņa īpašumā esošo nekustamo īpašumu skaits sarucis no desmit līdz četrām vienībām, bet vēl divi zemes gabali bija viņa valdījumā. Tāpat 2005.gadā Ventspils mērs atteicies no daļām tādā ienesīgā uzņēmumā kā SIA LSF Holdings, nododot tās bērniem. LSF Holdingam saskaņā ar UR apkalpojošās firmas Lursoft un paša uzņēmuma sniegto informāciju pieder daļas vairāk nekā desmit citās firmās, kas darbojas tranzītbiznesā un ar to saistītās jomās. To vidū ir SIA LSF Trans, a/s Ventspils grain terminal, SIA Baltic juice terminal, SIA Ventplac.

Saskaņā ar Lursoft datiem A.Lemberga bērniem kopš pagājušā gada pilnībā pieder SIA TC Tobago, bet no šā gada sākuma — pa 8,71% daļu SIA Baltimar VT, no kuras pagājušajā gadā A.Lembergs dividendēs saņēmis 188 602 latus. Tā kā informācijas iesniegšana par akciju sabiedrības akcionāriem UR nav obligāta, nav iespējams pateikt, vai A.Lemberga bērni ir arī citu kādreizējo tēva uzņēmumu īpašnieki. Toties Lursoft informācija liecina, ka viņi atrodami tādu uzņēmumu kā a/s Ala 2002, SIA VK Tranzīts, a/s VB Holdings padomēs. Saskaņā ar oficiālo informāciju A.Lembergam savulaik piederēja Ala 2002 un VB Holdings daļas. Vēl 2004.gadā Ventspils mēram piederēja a/s L.V.K. akcijas. Lai gan pagājušā gada amatpersonas deklarācijā šis uzņēmums vairs neparādās, tā padomē joprojām atrodama A.Lemberga sieva Ināra Lemberga.

***

Ventspils mēra īpašumi

Uzņēmumi

2 daļas jeb 7,14% SIA Transventa, 148 daļas SIA Mednieku klubs Mētras 1, 2 daļas bezpeļņas organizācijā SIA Basketbola klubs Ventspils, 38 500 daļas jeb 95,05% SIA Puzes ezers, 3 daļas SIA Radix Ltd, 327 a/s Ventspils nafta akcijas, 43 259 a/s Latvijas kuģniecība akcijas, 1 a/s Ventbunkers akcija, 5939 a/s Latvijas krājbanka akcijas

Nauda

Skaidrā nauda 5000 LVL, 1000 USD, 3000 GBP, Bezskaidrā nauda a/s DnB Nord banka 8,99 LVL, 220 169,37 USD, a/s Hansabanka 676 609,27 LVL, 84 390,13 EUR, 434 137,31 LVL, a/s SEB Latvijas Unibanka 5505 USD, a/s Latvijas krājbanka 10,31 LVL, Šveices bankā UBS 965 209 USD, Latvijas Hipotēku un zemes bankā 104 214,98 LVL

Nekustamie īpašumi

Zemes gabals Jūrmalā, zemes gabals, dzīvojamā ēka, saimniecības ēka Rīgā, Raunas ielā 27, zemes gabals, dzīvojamā ēka Rīgā, O.Vācieša ielā 31, dzīvoklis

Transporta līdzekļi

Automašīnas Opel Tigra, VW Caddy, ūdensmotocikls, piekabe MAZ, 6 airu laivas, motorlaiva, piekabe RB 110780

Uzņēmumi, kas tikuši neoficiāli minēti kā iespējami tieši vai pastarpināti piederoši Lembergam

Daļas a/s Ala 2002

Daļas Nīderlandē reģistrētajā kompānijā Geit B.V., kas ir a/s Kālija parks, A/s Ventspils tirdzniecības osta, kā arī citu firmu akcionārs

Daļas Yelverton Investments, kam pieder 58,15% a/s Ventbunkers (pieder akcijas a/s Latvijas naftas tranzīts, kas savukārt ir lielākais a/s Ventspils nafta akcionārs)

Lemberga bērniem tieši un pastarpināti pieder:

Pa 8,71% SIA Baltimar VT

100% SIA TC

Tobago

Daļas a/s

Ventbunkers

Pa 25% SIA

LSF Holdings

 

Otra lieta pret Lembergu saistībā ar Grinbergu nodota tiesai

LETA,  Diena  07/22/06     Otru krimināllietu, kurā apsūdzēts Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors piektdien nodevis Kurzemes apgabaltiesai. Šī lieta saistīta ar 2005.gada 23.februāra Ministru kabineta rīkojumu iecelt Ojāru Grinbergu Ventspils ostas valdes locekļa amatā nepildīšanu. A.Lembergam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 318. panta otrās daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pēc KL 298.panta otrās daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, A.Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un ar likumu "Par pašvaldībām" piešķirtās tiesības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nenodrošinot valdības rīkojumu par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem. Par šajā lietā inkriminētajiem noziegumiem apsūdzētajam var draudēt pat brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem.

 

TB/LNNK startē ar atsvaidzinātu komandu

Ināra Egle,  Diena  07/22/06    Kampaņas līderis Zīle nav kandidātu sarakstā.

Kad Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderi Jānis Straume, Māris Grīnblats un vēl vairāki apvienības 9.Saeimas deputātu kandidāti sāka savu politisko darbību, juristam Mārtiņam Birkam bija pieci gadi. Tagad viņš startē Rīgas vēlēšanu apgabalā ar piekto numuru. Pirmo reizi tēvzemieši tik uzskatāmi demonstrē paaudžu maiņu vēlēšanām pieteiktajā komandā, lai gan vismaz puse no 89 sarakstā iekļautajiem kandidātiem šīs partijas vēlētājiem ir zināma jau daudzus gadus. TB/LNNK ir pirmā partija, kuras kandidātu sarakstu piektdien reģistrēja Centrālā vēlēšanu komisija.

TB/LNNK bijusi pārstāvēta visās atjaunotās neatkarīgās valsts Saeimās kopš 1993.gada, sākotnēji startējot atsevišķi TB un LNNK, bet kopš 1995.gada tā bijusi arī daudzās valdībās. Taču nekad iepriekš tā nav tik ilgu laiku aizvadījusi opozīcijā kā šajā Saeimā un no šīm pozīcijām startē arī vēlēšanās. Taču tēvzemieši to tik ļoti neuzsver kā Jaunais laiks un arī nekaro ar valdības partijām, vērtējot tās kā iespējamos sadarbības partnerus.

Pirms četriem gadiem tēvzemiešu saraksta līderis bija bijušais premjers, tagad Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts, kurš arī ieguva lielāko vēlētāju atbalstu. Tagad kampaņas līdera loma ir citam EP deputātam Robertam Zīlem, kas nekandidē vēlēšanās, bet varētu būt premjera kandidāts un aktīvi piedalīsies kampaņā. Tas nav vienīgais eksperiments, ar kuru tēvzemieši piesaka sevi vēlēšanās. Veidojot sarakstu, neviens Saeimas deputāts tajā netika iekļauts ar pirmo numuru, kuros ir plašākai sabiedrībai ne tik pazīstami politiķi. TB/LNNK arī atsevišķos vēlēšanu apgabalos labi zināmus politiķus ir iekļāvusi cita reģiona sarakstā, piemēram, Balvu domnieku Jāni Trupovnieku Kurzemē.

Desmit kandidātiem ir parlamentārā darba pieredze, no kuriem septiņi ir tagadējie deputāti, kas arī norāda uz daļēju komandas sastāva maiņu. Tajā vairs nav, piemēram, Venta Baloža un Andreja Požarnova, kuri savulaik vadīja tēvzemiešu Saeimas frakcijas. Tajā pašā laikā sarakstā ir 20 pašvaldību deputāti, no kuriem četri — arī Pagastu apvienības priekšsēdis, Dundagas pagasta vadītājs Gunārs Laicāns — startē savos apgabalos ar pirmajiem numuriem. Pašvaldību grupā jāmin arī Ķekavas pagasta deputāts Arvīds Platpers, kas vairāk pazīstams kā Mūzikas akadēmijas profesors. Viņš pārstāv radošo cilvēku grupu, kurā ir arī komponists Uģis Prauliņš, tēlnieks Ģirts Burvis, LU profesore Janīna Kursīte. Listē vairs nav mācītājas Aidas Prēdeles, bet ir mācītāja Sarmīte Fišere.

Vēlēšanām pieteikti vairāki kandidāti, kas iepriekšējās vēlēšanās startēja no citiem sarakstiem — bijušais sociāldemokrāts Rišards Labanovskis, kādreizējais Latviešu zemnieku savienības priekšsēdis Zigurds Eglītis, agrākais Jaunā laika biedrs, Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Andris Lasmanis. Kā parasti tēvzemieši listē iekļāvuši pārstāvjus no Daugavas vanagiem, Nacionālo karavīru biedrības, kuru pārstāv tās priekšsēdētājs Edgars Skreija, kas varētu būt arī vecākais deputāta kandidāts un ir vienīgais sarakstā, kuram nav augstākās izglītības. No 89 kandidātiem tikai 18 ir sievietes, Viens kandidāts ir igaunis, divi — poļi, pārējie ir latvieši.

***

Kāpēc vēlētājiem būtu jābalso par jūsu partiju?

Jānis Straume, TB/LNNK priekšsēdētājs:

Mēs nākam atjaunotā komandā — aptuveni trešā daļa mūsu deputātu kandidātu ir jauni cilvēki, kas iepriekš lielajā politikā nav darbojušies, bet guvuši ievērojamus panākumus katrs savā amatā. Balstoties uz pieredzējušo apvienības politiķu kopš atmodas laika uzkrāto pieredzi, mēs esam gatavi ar jaunu spēku darbos apliecināt mūsu apvienības pamatvērtības — valstiskumu, latvisku Latviju, ģimeni un tradīcijas. Roberta Zīles vadībā esam izstrādājuši jaunu sociālekonomisko programmu, kuru īstenojot ir jāaptur Latvijas pilsoņu masveida migrācija uz ārzemēm — taisnīgākai nodokļu sistēmai ir jāveicina ekonomiskās izaugsmes atspoguļošanās katras ģimenes maciņā.

 

'Saskaņas centrs' par premjera kandidātu izvirza Jāni Urbanoviču

DELFI  07/24/06    Politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) apstiprinājis savu 9.Saeimas velēšanu deputātu kandidātu sarakstu un par savu premjera kandidātu virzīs Jāni Urbanoviču, portālu "Delfi" informēja SC preses centrs.

SC sarakstā iekļāvis 83 deputātu kandidātus.

Vidzemes vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru kandidēs Dolgopolovs, Latgalē - Urbanovičs, Zemgalē - Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs, bet Kurzemē - cits parlamenta deputāts Valērijs Agešins.

Rīgas vēlēšanu apgabalā sarakstā iekļauti 32 kandidāti, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 29, Latgales – 19, Zemgales – 18 un Kurzemes – 17. Starp kandidātiem ir 70 vīrieši un 13 sievietes. Jaunākajam SC deputāta kandidātam ir 26 gadi, bet vecākajam – 69.

Politiskās apvienības vēlēšanu sarakstā ir bijušais Latvijas izlases futbolists Mihails Zemļinskis un dziedātājs Aleksandrs Mirskis, laikraksta "Čas" žurnālists Leonīds Fedosejevs un bijušais olimpiskais čempions Ivans Klementjevs, Rīgas domnieki Dolgopolovs un Artūrs Rubiks un citi.

 

Valdība akceptē Sv.Pētera baznīcas nodošanu LELB

DELFI  07/25/06    Ministru kabinets otrdien akceptēja Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, kas nosaka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās.

Likums paredz īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par īpašumu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Artūrs Cukurs.

Ņemot vērā to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, tostarp arī attiecīgi iekārtojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojektā atrunāta Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un LELB savstarpējās attiecības Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.

Lai nodrošinātu Rīgas Svētā Pētera baznīcas turpmāku funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, rezervējot Rīgas pilsētas pašvaldībai tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu, likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldības kopīgi izveidotās konsultatīvās institūcijas funkcionēšanu, kas reizi gadā apstiprinātu pasākumu plānu.

Tāpat likumprojekts nosaka, ka baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansē LELB, bet Latvijas valsts piedalās baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt pašvaldības var piedalīties Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.

 

Maizītis: Lemberga lietā noilgums ir 15 gadi

DELFI  07/26/06    Būtiski pierādījumi, kas ļāvuši prokuratūrai uzrādīt apsūdzību Ventspils mēram Aivaram Lembergam, iegūti pēdējo divu mēnešu laikā. Par Lembergam uzrādītajām apsūdzībām paredzēts arī noilgums, taču tas ir 15 gadi, bet apsūdzības ir par deviņdesmito gadu vidū notikušajām darbībām, tešdien publicētajā intervijā laikrakstam "Diena" atzina ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

"Prokuratūra šajā krimināllietā ir ilgi un detalizēti strādājusi, lai šādu soli spertu. Varu nešauboties pateikt, ka tieši pēdējie divi mēneši ir tā robežšķirtne, kad krimināllietas materiālos ir iegūti nozīmības ziņā būtiski atšķirīgi fakti un pierādījumi, salīdzinot ar to, kas bija, piemēram, šā gada sākumā," intervijā laikrakstam atzinis Maizīis.

"Tas bija svarīgs pagrieziens, un jau apmēram mēnesi iepriekš prokurors informēja mani par to, ka lietas izmeklēšana virzās tā, ka tiks pieņemts lēmums par Lemberga kunga saukšanu pie kriminālatbildības. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ko esmu publiski teicis, — ka mēs negaidām tikai atbildi no Šveices. Mēs visus trīs gadus strādājām pie šīs lietas, process, kā atceraties, tika atjaunots 2003.gadā. Tā ka tas ir visa šā laika darba rezultāts," klāstījis ģenerālprokurors.

Maizītis arī atzinis, ka notikumi, par kuriem uzrādīta apsūdzība, nav jauni, bet "pierādījumi par šiem notikumiem, kādi ir nonākuši mūsu rīcībā pēdējo divu mēnešu laikā, gan ir jauni. Protams, izmantojam arī to daļu tiesiskās palīdzības, kuru no Šveices jau esam saņēmuši, šis lūgums jau ir daļēji izpildīts".

Maizītis arī atklājis, ka laiks, kad Lembergam bija uzrādīta apsūdzība un kas sakritis ar Zaļo un Zemnieku valdes sēdi par Lemberga virzīšanu premjera amatam, nebija prokuratūras izvēlēts, bet gan saskaņots ar pašu Ventspils mēru.

"Lemberga kungs bija piezvanījis, ka viņš ir aicināts ceturtdienas rītā, 20.jūlijā, iepazīties ar tā saucamo Grinberga krimināllietu un ir vienojies ar advokātu, ka pēc šo materiālu saņemšanas ieradīsies arī pie tiem prokuroriem, kuri nodarbojas ar otras krimināllietas izmeklēšanu. Tā tas arī notika, un tajā brīdī Lemberga kungam tika izsniegta apsūdzība. […] Ko var darīt prokuratūra, ja mēs saskaņojam savu rīcību ar kriminālprocesā iesaistītu personu, bet paralēli notiek dažādi politiski procesi? Mūs jau Zaļo un Zemnieku savienība neinformēja, ka — lūdzu, šajā brīdī ne!" norādījis Maizītis.

Maizītis arī stāstīja, ka par Lembergam uzrādītām apsūdzībām ir paredzēts noilgums, bet tas ir piecpadsmit gadu. "Turklāt, ja persona ir saukta pie atbildības un nepiekrīt, ka ir vainīga, tad jaunais Kriminālprocesa likums noteic, ka šis strīds starp apsūdzēto un prokuroru jāizlemj tiesai un lieta vienalga nonāk tiesā, bet tad tiesa piemēro šo noilgumu," skaidroja ģenerālprokurors.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra pagājušajā ceturtdienā uzrādīja apsūdzību Ventspils mēram Aivaram Lembergam par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Lembergam noteikta drošības nauda viena miljona latu apmērā un aizliegums izbraukt no Latvijas bez prokurora atļaujas.

 

Ingrīda Ūdre: Jāaizmirst, ka mums ir jāpakļaujas!

Guntars Gūte, Republika  07/26/06    Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre atzīst, ka Latvijai joprojām nav stratēģiska ilgtermiņa skatījuma, kas skaidri iezīmētu valsts ceļu nākotnē. Mēs aizvien baidāmies domāt paši un stingri aizstāvēt savu viedokli. Un arī politiķi joprojām savu darbību balsta lielākoties uz populisma, nevis sabiedrības integrācijas principiem. Kāpēc?

— Gribētos dzirdēt jūsu domas par Jūrmalas kukuļošanas lietu. Kā personīgi vērtējat šo gadījumu?

— Ģenerālprokurors Jānis Maizītis atzina, ka šis gadījums ir lielākais KNAB panākums pēdējo gadu laikā. Vēl gan jājautā, vai tas nav arī dažu žurnālistu panākums. Ja ir kāds notikums, kas plaši netiek publiskots, tad par to arī neviens īpaši neuzzina. Interesanti, ka vēl pirms izmeklēšanas pabeigšanas, jebkādiem tiesas procesiem publiski kļūst zināmas dažādas sarunas. Tāpēc daudziem droši vien rodas jautājums — vai klausās mūs visus? Tas nav attaisnojums tiem cilvēkiem, kas mēģināja nokārtot darījumus saistībā ar Jūrmalas mēra amatu. Tas ir jautājums sabiedrībai — cik drošā un cilvēktiesību nodrošinātā vidē mēs vispār dzīvojam. Ja runājam par konkrēto Jūrmalas lietu, tiesa taču galu galā pierādīja, ka nav vainīgo, kuri būtu jāsoda, jāsēdina cietumā vai viņiem būtu jāmaksā soda nauda. Un Satversme nosaka — tikai tad cilvēks tiek uzskatīts par vainīgu, ja ir pieņemts notiesājošs spriedums. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī.

— Protams, tomēr tas ir politiskais tirgus. Vai tas ir normāli, ka šādā veidā notiek amatu dalīšana? Daudzi pieļauj, ka Jūrmalas fakts ir tikai viens no daudzajiem, kas reāli notiek valstī.

— Es teikšu atklāti. Attīstītā, demokrātiskā sabiedrībā, kur cilvēki savu dzīvi balsta uz noteiktiem ētikas principiem, ievēro tos gan savā personīgajā, gan publiskajā dzīvē, tas ir absolūti nepieņemami. Bet mēs nedzīvojam perfektā pasaulē, un tieši tāpēc šādi notikumi var būt, taču tos var apkarot. Un te ir piemērs, ka ir iespējams izzināt šādu notikumu esamību un var cilvēkus, kas organizē šādu amatu dalīšanu, sodīt.

— Kāpēc sabiedrība tik maz uzticas politiķiem? Varam ticēt vai neticēt aptaujām, tomēr sabiedrībā ir negatīvs viedoklis par politiķiem.

— Tāda ir mūsu sabiedrība. Politiķi ir sabiedrības spogulis. Politiķus Saeimā taču ievēlējusi šī pati sabiedrība. Neviens cilvēks nevar kļūt par deputātu, ja viņu neatbalsta vismaz desmit tūkstoši cilvēku. Ja sabiedrība neuzticas tam cilvēkam, par kuru ir balsojusi, tad kāpēc viņi vispār ir balsojuši? Politiskā pārstāvniecība ir atkarīga no tā, kāds ir vēlētājs. Man šķiet, ka liela nozīme ir arī plašsaziņas līdzekļiem. Ja rāda Saeimas sēdes, kurā sēž deputāts un lasa avīzi, tas nenozīmē, ka viņš nav strādājis, jo lielākais darbs Saeimā notiek komisijās, notiek dažādas tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām, notiek frakciju sēdes, kurās tiek pieņemti lēmumi. Protams, katram ir tiesības balsot pēc savas sirdsapziņas, bet ir arī partijas disciplīna, kas ir savienota ar partijas programmu, solījumiem...

— Kāpēc nepieciešama šāda partijas disciplīna? Jūs pati teicāt, ka ir deputāta sirdsapziņa, bet, balsojot saskaņā ar partijas disciplīnu, ne vienmēr deputāts var balsot tā, kā uzskata par pareizu.

— Mūsu frakcijā ir demokrātiska attieksme. Ja cilvēks uzskata, ka kādā jautājumā viņam ir radikāli pretējs viedoklis, viņam ir tiesības iepriekš paziņot partijai argumentus, kādus viņš uzskata par pareiziem. Bet ir programmatiski jautājumi, kas ir solīts, un mēs nevaram iet paši pret sevi, ja cilvēkiem esam solījuši. Šādos jautājumos mums pamatā ir atrasts konsenss, vai arī jautājumi ir atlikti, ja nevaram rast kopīgu lēmumu. Kāpēc sabiedrība netic politiķiem? Ir ļoti daudz negatīvas informācijas, un maz tiek stāstīts par labi padarītiem darbiem. Ja man žurnālists saka — slikta ziņa ir labā ziņa, tad man šķiet, ka tas nav īsti pareizi...

— Vai uzskatāt, ka Saeimas deputāti vairāk ir darījuši labus darbus nekā pieļāvuši kļūdas? Daudzos likumos viens otrs balsojums izraisījis pilnīgu haosu.

— Jā, šajā Saeimas sasaukumā tika pieņemts likums, kas ļāva izkļūt brīvībā notiesātiem cilvēkiem, kuri bija izdarījuši nelielas zādzības par mazām summām. Tas, protams, ir jautājums par nesaskaņotību komisiju darbā, jo komisijas ir atbildīgas par konkrētiem likumprojektiem, lai to virzībai būtu pareiza secība. Šo gadījumu tiešām var atzīt par kļūdu, kas tika labota. Par likumprojektiem, kurus Valsts prezidente ir atgriezusi, es gribu teikt, ka tās nav kļūdas. Tā ir dažāda politiska izpratne par dažādiem jautājumiem, jo arī prezidente ir politiķe... Parlamenta vairākums ir uzskatījis, ka pareizi ir tā, kā ir pieņemts likums. Vēlreiz notiek debates par to, vai būtu jāmaina atgrieztais likums, un tas tiek mainīts tikai tad, ja ir saņemti pietiekami stipri argumenti. Ja argumentācijas nepietiek, likumu nemaina. Tā mēs nesen pieņēmām likumu par Eiropas Savienības iedzīvotāju statusu — pieņēmām to tādu, kāds tas ir, jo Saeimas vairākums uzskatīja, ka tā ir pareizi.

— Prezidente pēdējā uzrunā Saeimai izteica ļoti asu kritiku politiķiem.

— Tā nav asa kritika.

— Viņa runāja gan par vairākiem likumprojektiem, kurus bijusi spiesta atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, gan minēja šo nu jau plaši citēto vārdu klauni...

— Tas ir viņas uzskats, personīgais viedoklis. Un katram cilvēkam — gan politiķim, gan augstai amatpersonai, gan vienkārši cilvēkam — ir tiesības uz savu viedokli. Mums ir vārda brīvība. Un ir ļoti labi, ka cilvēks tieši pasaka savu viedokli, nevis saka nesaprotamas runas, kā dažreiz gadās, vai runā aizmuguriski. Es cienu prezidentes tiešumu un viņas stingrību viņas nostājā.

— Jūs vairākkārt minējāt presi, kas veido negatīvu sabiedrības viedokli par politiķiem. Vai neuzskatāt, ka žurnālists necentīsies padarīt kādu politiķi melnāku tikai tāpēc, ka viņam nepatīkat, piemēram, personīgi jūs? Žurnālists par primāro uzskata objektīvu patiesību.

— Bet te jau mēs nonākam pie filozofijas — kas ir objektīvā patiesība? Kas to paskaidros, jo katrā cilvēkā ir savs subjektīvisms. Tāpēc ir prese — ceturtā vara —, un tā izplata informāciju cilvēkiem. Ļoti liela nozīme ir tam, lai ikviens žurnālists saprastu, cik būtisks ir katrs uzrakstītais vai izteiktais vārds. Un ir vēl viena, man šķiet, neskaidra un ēnaina puse — katram preses izdevumam, elektroniskam medijam ir īpašnieki. Nenoliedzami, arī šie īpašnieki kaut kādā veidā ietekmē vai nu žurnālistus, vai redaktorus, tātad — visu to informatīvo lauku. Šis ir jautājums, kas ne vienmēr tiek apskatīts. Tāpēc vēl jo vairāk es cienu tos žurnālistus, kuri patiešām godīgi pilda savu pienākumu, ir objektīvi, dažreiz arī ļoti kritiski pasniedz objektīvu informāciju. Atceroties pieņemto deputātu uzvedības ētikas kodeksu, es domāju, ka katram cilvēkam ir jāievēro vispārpieņemtie morāles principi arī bez tā, ka tie ir uzrakstīti. Tam ir jābūt ieaudzinātam jau ģimenē. Mums būtu vairāk jādomā, kā atbalstīt ģimenes, stiprināt tās, lai nākamās paaudzes tiktu izaudzinātas uz stipriem morāles principiem, lai mums nebūtu jāpieņem nekādi ētikas kodeksi.

— Vai patlaban valstī tiek īstenots īstermiņa attīstības plāns, vai tomēr stratēģiski tiek domāts ilgtermiņā? Kaut vai tās pašas māmiņu algas — sākumā no valsts tiek sniegta salīdzinoši liela palīdzība, bet kā vecākiem audzināt bērnus turpmāk?

— Ar māmiņu pabalstiem ir neliela problēma — pirmajā gadā tie ir pietiekami lieli, bet, bērnam augot lielākam, pabalsts kļūst mazāks. Te ir tā nepareizība, un ir jādomā, kā sistēmu mainīt kopumā. Es teikšu savu viedokli — valstī tomēr nav stratēģiskās domāšanas. Kāpēc tas tā? Daudzās valstīs līdzās valdībām un parlamentiem strādā stratēģiskās plānošanas institūti, kuros darbojas zinātnieki, kas analizē katru mazāko jautājumu, iespējamo direktīvu ieviešanu, prognozē sekas, plāno nepieciešamos papildu finanšu resursus. Šie zinātnieki sniedz padomus valdībām. Ne jau visi cilvēki, kuri ir ievēlēti parlamentā vai strādā valdībā, ir eksperti visās jomās. Viņi ir politiski atbildīgi, bet viņi nevar būt profesionāļi dažādās jomās. Tā tas ir visā pasaulē. Mēs esam palaiduši garām laiku, šādai institūcijai jau vajadzēja būt. Ja tās vēl aizvien nav, tad vistuvākajā laikā tā jāizveido! Šādas institūcijas ir gan mūsu kaimiņos, gan attīstītajās Eiropas valstīs, kas analizē sīkākās nianses ārpolitikā, valsts un pasaules ekonomiskajā attīstībā, vides jautājumos. Vai tad mēs nezinājām to, ka Latvija ir ļoti atkarīga no Krievijas enerģētikas resursiem? Mēs taču to zinājām sen...

— Kas kavēja šādu institūciju izveidot un laikus visu plānot?

— Ir jautājums — kas to kavēja? Vai mēs domājām, ka Krievija, neraugoties uz to, kā mainījās mūsu attiecības no siltām un saltākām, nedaudz siltākām un nedaudz aukstākām, vienmēr būs ar mieru pārdot mums enerģētikas resursus par ļoti zemu cenu? Par to, ka vajadzētu atbalstīt, piemēram, jaunās bioloģiskās enerģijas, bija jādomā jau sen. Tikai ar lielām grūtībām mēs Saeimā pieņēmām likumu par bioloģisko enerģiju atbalstu gan ražotājiem, gan audzētājiem. Mēs neanalizējām — vai mums ir vai nav vajadzīga atomelektrostacija, un ko mēs pēc tam darīsim ar radioaktīvajiem atkritumiem? Tagad ir noslēgta vienošanās starp Baltijas valstīm par šādas stacijas būvniecību. Kāpēc mēs agrāk nedomājām par to, kur mēs ņemsim gāzi? Ir vēl daudz jautājumu, kas parāda, ka stratēģiski mēs neesam domājuši. Te man ir jāsaka kritika maniem priekštečiem. Tagad esam pagājuši pussolīti uz priekšu, pieņemot ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kuras pamatā ir cilvēks. Mēs veidojam uz zināšanām balstītu sabiedrību. Bet vai tie nākotnes deputāti, kuri pieņems nākamos budžetus un veidos nākamās valdības, tiešām realizēs šīs stratēģijas? Ir svarīgi, kā mēs veidosim nākamos budžetus. Diemžēl jāatzīst — kamēr mēs neizveidosim profesionāļu institūtu, valdībām būs ļoti grūti stratēģiski domāt, jo būs visu laiku jādzēš ikdienas ugunsgrēki.

— Jūs ne pirmo gadu esat politikā. Bijāt arī ekonomikas ministre. Droši vien jums ir kāds skaidrojums, kas valdībām ir traucējis lūgt padomu zinātniekiem bez šāda institūta veidošanas?

— Mēs jau tagad sadarbojamies ar zinātniekiem. Šīs Saeimas laikā tika izveidota Latvijas nākotnes attīstības apakškomisija, kurā tika aicināti iesaistīties arī zinātnieki. Viņi regulāri piedalās komisijas darbā, kopīgi apspriežam dažādus aktuālākos jautājumus, likumprojektus.

— Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas ekonomikas attīstības gaitu? Bieži tiek izteiktas bažas par ekonomikas pārkaršanu.

— Man šķiet, ka šīs runas ir pārspīlētas. Latvijas ekonomika attīstās normālā gaitā, ja ņem vērā, ka esam jaunattīstības valsts. Nedomāju, ka mums būtu tik ļoti jāuztraucas par ekonomikas pārkaršanu. Manuprāt, tautsaimniecība patlaban attīstās labi, un šis temps nebūtu jāierobežo. Rodas jautājums — varbūt vajadzētu apstādināt Latvijas izaugsmi? Kādam ir zināma greizsirdība uz to, ka mēs varētu attīstīties ātrāk? Ja ieklausās Latvijas Bankas prezidenta viedoklī par tautsaimniecības attīstību, par to, ka mums ir tik liels attīstības temps, ka vajadzētu to piebremzēt, lai pieaugums būtu ilgākā laikā un pēc četriem pieciem gadiem neiestātos krīze, tad redzams, ka viņš šo jautājumu vairāk skata no teorētiskās, no finanšu zinātņu puses. Bet, atklāti sakot, mēs nemaz nezinām, vai šāda krīze vispār var skart Latviju. Vai tad labāk mēs 20 gadus attīstīsimies ar mazākiem tempiem? Tas nozīmē, ka mēs visi nevarētu pilnvērtīgi dzīvot, ja, piemēram, gribētu iegādāties jaunu mājokli, ņemt dažādus patēriņa kredītus.

Mums ir nepieciešams vairāk līdzekļu piešķirt izglītībai. Mēs gribam, lai mūsu vecāki labāk dzīvo, vēlamies labāku medicīnisko aprūpi. Sanāk, ka tad viss tiktu nobremzēts. Turklāt neviens arī nav izpētījis, kā tad veidojas ekonomika tajās valstīs, kas no plānveida ekonomikas ir pārgājušas uz brīvā tirgus ekonomiku. Šādu pētījumu nav. Un nav arī izteiktu secinājumu, kas tad ir pareizi vai nepareizi. Slovēnija attīstās citādāk, Latvija — vēl citādāk. Kurš modelis nākotnē ir perspektīvāks, un kurš no tiem būtu ieteicamāks? Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu! Es personīgi nevaru runāt par pārkaršanu, mans viedoklis ir tāds, ka mēs varam attīstīties un, ja pareizi pārdalām budžeta līdzekļus un palīdzam tiem, kuri ir mazāk nodrošināti, tad arī varam cīnīties ar inflāciju. Galvenais, lai tikai mums nerastos papildu nauda apgrozībā. Es saprotu, ka centrālā banka to nedarīs, un tas ir ļoti pozitīvi.

— Tātad, pēc jūsu domām, Latvijas ekonomikas attīstības temps ir ļoti normāls, jūs nesaskatāt bažas, ka kādā brīdī varētu sākties masveida privātie bankroti vai vēl kādas problēmas?

— Nē, es nesaskatu šādas bažas. Pašreizējā situācija ir šāda — daudz cilvēku dodas darba meklējumos uz ārvalstīm, darba tirgū pieaug pieprasījums pēc profesionāļiem. Visiem tiem īpašniekiem, kas vēlas saglabāt savu biznesu, piemēram, celtniecībā, ir jāpiesaista darbinieki. Viņu kļūst mazāk, toties viņiem maksā lielākas algas. Savukārt cilvēkiem, kas strādā starptautiskās kompānijās, ir mācījušies un ieņem labus amatus finanšu institūcijās vai strādājuši ārvalstīs un tagad atgriezušies, ir līdzekļi, ko var ieguldīt, piemēram, sava mājokļa būvniecībā. Tas nozīmē, ka joprojām ir pieprasījums pēc celtniecības darbiem. Domāju, ka Latvijā izdzīvos cilvēki, kuri pareizi piemērojas šai situācijai. Nenoliedzami — būs cilvēki, kuri bankrotēs, bet tā ir brīvā tirgus ekonomika. Un tad ir jāiejaucas valstij, palīdzot cilvēkiem pārorientēties. Ne tikai ar bezdarbnieka pabalstiem. Man dažreiz šķiet, ka šī pabalstu sistēma patiesībā aicina cilvēku slinkot.

— Mums jau tie pabalsti ir pārāk niecīgi...

— Arī tad. Ja, piemēram, laukos zemnieks saka — man nav, kas nopļauj pļavu, nav, kas nolasa ābolus. Ja es saku savam kaimiņam, kurš nestrādā, ka dienā maksāšu viņam latu vai divus, viņš atbild — ko es par tādu nieka naudu strādāšu... Bet viņš ir gatavs atnākt pie kaimiņa un teikt — aizdod man to latu. Vienmēr būs cilvēki, kuri negribēs strādāt un izmantos šos bezdarbnieka pabalstus. Ir arī daudz cilvēku, kuri ziemā strādā par labu algu un vasarā izmanto bezdarbnieka pabalstu un nestrādā. Es negribu teikt, ka tas ir slikti, tomēr zināmā mērā šāda situācija degradē cilvēku. Es personīgi esmu par to, lai palīdzētu cilvēkam atrast darbu, lai viņš strādātu un būtu izglītots, un mazāk domātu par pabalstiem. Tā ir arī katra cilvēka personīgā atbildība.

— Vai ilgtermiņa attīstības plāns pavērsīs valsts domāšanu pareizā virzienā?

— Es neesmu pārliecināta, jo daudzi mūsu stratēģiskie plāni — vismaz iepriekšējie — bijuši balstīti uz Eiropas Savienības piedāvājumiem. Daudz ko esam darījuši, paklausot Pasaules Bankai, un ne vienmēr tas ir bijis par labu mūsu valstij. Ir jāsaprot tas, ka mums pašiem ir jāanalizē situācija, nevis jāatbalsta, piemēram, zemeņu audzētāji, jo Eiropas Savienība dod tam naudu. Varbūt mums vajag pavisam kaut ko citu! Un tieši tāpēc ir nepieciešams nacionālais stratēģiskās attīstības institūts, lai neatkarīgi speciālisti vērtētu kopainu un ieteiktu valdībām tieši Latvijai svarīgākos virzienus.

— No jūsu teiktā var saprast, ka Latvija baidās pati domāt? Ir pienācis laiks uzdrošināties domāt pašiem?

— Jā. Man tā gribas teikt.

— Kad tas būs? Un kam būtu jānotiek, lai mēs sāktu domāt paši?

— Mūs dzīve piespiedīs. Iegūstot neatkarību, pieņēmām pareizu politisku lēmumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Tāpēc gribot negribot mums vajadzēja zināmā mērā pakļauties gan Eiropas Savienības un NATO, gan dažādu citu starptautisko institūciju nosacījumiem. Tagad mēs esam pilnvērtīgi Eiropas Savienības dalībnieki. Mums būtu jāaizmirst, ka mums ir jāpakļaujas! Mums jāaizstāv savas pozīcijas. Kaut vai par šo pašu Darba likumu, par ko bija ļoti daudz debašu. Ja mēs savā likumā ierakstām, ka cilvēku nedrīkst diskriminēt ne tieši, ne netieši, tas ietver absolūti visu. Ja mēs sāksim uzskaitīt, noteikti aizmirsīsim kādu cilvēku grupu. Piemēram, cilvēkus, kuri staigā melnās drēbēs, vai AIDS slimniekus... Kādam nepatiks, ka sievietes darbā staigā bez lakatiem. Mēs nezinām visas situācijas, kas var gadīties. Un pateikt, ka tagad Eiropas Savienība Latvijai liks maksāt kaut kādas soda naudas par to, ka mēs likumā neesam ierakstījuši divus vārdus, tas jau šķiet diezgan dīvaini, jo ne Eiropas Komisija, ne Eiropas Parlaments nespēj diktēt neatkarīgai valstij to, kas tai jāpieņem likumā. Rodas jautājums — kā tad Eiropas Komisijas pārstāvji domā tuvināt Briseli valstīm un cilvēkiem, kuri dzīvo Eiropas Savienības valstīs, ja tiek izteikti šādi spiediena veida nosacījumi? Ir jāstrādā mūsu ministriem, ierēdņiem. Mums ir jāgatavo cilvēki, kuri būtu gatavi strādāt starptautiskās institūcijās, aizstāvēt mūsu pozīciju, kuri grib to darīt, nevis tikai ceļot vai eksistēt tajā vietā, kur viņš ir.

— Kāpēc politiķi Latvijā baidās no dažiem atceres datumiem? Kāpēc mēs ar stingru stāju baidāmies pateikt, ka tas pats 16. marts daudziem absolūti neasociējas ar fašismu, bet gan cīņu par Latvijas neatkarību?

— Ja runājam konkrēti par 16. datumu, vienmēr ir bīstamība, ka var notikt dažādas provokācijas. Ne vienu gadu vien tā jau ir bijis, un to pēc tam atainojuši plašsaziņas līdzekļi daudzās valstīs. Ne vienmēr tas ir pozitīvi Latvijas tēlam. Uzskatu, ka mums nebūtu jābaidās ne no 16. marta, ne no 9. maija, ne no kāda cita datuma. Cilvēkiem, jo sevišķi Latvijā, bijuši ļoti traģiski likteņi. Arī manā ģimenē bija cilvēki, kuri iesaukti vācu armijā no skolas sola, būdami 16 gadu veci puikas. Ko tu vari izdarīt? Tu pat mammai nevari neko pateikt. Es Krāslavā tikos ar bijušo leģionāru, kuru tieši tāpat iesauca vācu armijā, viņiem lika maršēt vietā, kur apkārt bija pakārti cilvēki ar plāksnīti “Viņi negribēja iet vācu armijā”. Manam dēlam tagad ir 17 gadu. Ko viņš varētu izdarīt? Un šajā gadījumā nosaukt cilvēkus par nacistiem, fašistiem ir pilnīgi nepareizi. Ja viņi grib atcerēties savus cīņu biedrus, kāpēc viņi nevar aiziet uz kapiem, pie pieminekļa? Man ir nepatīkami, jo atceros situāciju, kāda bija PSRS laikā, kad, ejot garām Brīvības piemineklim, nedrīkstēja apstāties, jo tevi varēja aizvest uz stūra māju.

Vienīgā problēma ir iespējamās provokācijas, ko naski ir gatavi sagatavot cilvēki, kuri negrib, lai Latvija normāli attīstītos un sabiedrība tiktu integrēta. Viņi strādā tieši pretēji integrācijas politikai. Ikdienas dzīves līmenī es neesmu satikusi cilvēkus, kuri teiktu — kā mūs šausmīgi diskriminē, mēs nevaram to un šo darīt... Mēs nevaram mājās runāt valodā, kādā gribam, nevaram savu biznesu veidot, jo mums ir ierobežojumi. Tādu cilvēku nav! Tas ir politiskā līmenī pacelts jautājums, un katrs politiskais spēks strādā uz savu elektorātu. Tas pats attiecas uz 9. maiju. Man nav bail to pateikt. Arī šie cilvēki ir cīnījušies. Jā, mēs uzskatām, ka ir bijusi okupācija, tas nav noliedzams. Bet visā pasaulē ir tā, ka cilvēki, kuri bijuši dažādās armijās, nāk kopā un atceras savus kara gadus. Tie, kuri bija vienkārši karavīri, taču neko neizlēma. Visu politiskā līmenī izlēma valstu vadītāji un ģenerāļi. Karavīri bija izpildītāji. Ja tu esi karā, tad ir tikai divas iespējas — vai nu tevi nošaus, vai tu nošausi. Katram cilvēkam sava dzīvība ir svarīgāka. Es neesmu bijusi karā un negribu, lai kāds no mums to piedzīvotu. Bet tā ir dzīves realitāte, un no šo veco cilvēku kopā sanākšanas taisīt kaut kādus politiskus jandāliņus nav pareizi! Bieži šo sirmo cilvēku sanākšanu dažādi spēki izmanto ar mērķi veidot savu veidolu un celt popularitāti. Lai taču šie vīri sanāk — atcerēsies pagātni un ies katrs uz savām mājām.

— Kas ir tas, ko jūs vēl vēlaties pieredzēt Latvijā, darbojoties aktīvajā politikā?

— Pirmām kārtām — pieminētā institūta izveidošanu, lai politiķi saņemtu profesionālus padomus un arī sabiedrībā beidzot būtu skaidrība, kādā virzienā mēs attīstāmies. Es arī gribētu piedzīvot to dienu, kad Saeimā vairs nebūtu debašu par pilsoņiem un nepilsoņiem vai krievu un latviešu valodu. Mums būtu pilnīga skaidrība — valsts valoda šeit ir latviešu, tā arī paliks, un mēs visi šeit strādājam sabiedrības labā. Lai visiem, kuri šeit dzīvo, būtu skaidrs — pareizākā izvēle ir kļūt par Latvijas pilsoni, tādējādi nodrošinot sev pilnvērtīgas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē. Dalīt cilvēkus pilsoņos un nepilsoņos ir absolūti nepareizi. Es nesaprotu, kāpēc cilvēki pat Saeimā joprojām uzsver nepilsoņu jautājumu. Tie deputāti, kuri par savu mātes valodu uzskata krievu, visi taču ir pilsoņi. Kāpēc viņi neaicina cilvēkus iegūt Latvijas pilsonību? Tas ir būtisks integrācijas jautājums, jo mums jāapzinās, ka neviens no Latvijas neaizbrauks. Mums visiem kopā ir jāstrādā un jāveido Latvijas nākotne!

 

KNAB klusē par Repšes nedeklarēto trešdaļmiljonu

Jānis Zvērs, NRA   07/26/06    Valsts ieņēmumu dienests pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma nosūtījis šai iestādei dokumentu, kurā analizēti ekspremjera Einara Repšes ienākumi un izdevumi par 2001., 2002. un 2004. gadu.

VID konstatējis, ka E. Repše amatpersonas deklarācijās no 2002. līdz 2004. gadam nav norādījis informāciju kopsummā par 355 778 dolāriem. KNAB līdz šim par to publiski nav paziņojis, jo uzsver – tas būtu pret viņu principiem, jo izmeklēšana joprojām turpinoties. Pārbaudot, vai E. Repšes deklarācija, kuru viņš iesniedza 2006. gada 4. janvārī, beidzot pildīt amata pienākumus, iesniegta un aizpildīta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kā arī izvērtējot pēc tam iesniegtos deklarācijas papildinājumus un precizējumus, VID konstatēja – deklarācijas 11. sadaļā norādītā informācija par ieguldījumiem ASV vērtspapīru kontā atšķiras no 2001.–2004. gada iesniegtajās valsts amatpersonas deklarācijās norādītās informācijas.

VID noskaidrojis, ka amatpersonas deklarācijā ekspremjers nebija sniedzis informāciju par 119 000 dolāru pārskaitījumu uz ASV vērtspapīru kontu 2002. gadā. Deklarācijā par 2003. gadu nav informācijas par 176 778 dolāru pārskaitījumu uz vērtspapīru kontu ASV, bet deklarācijā par 2004. gadu nav ziņu par 60 000 dolāru pārskaitījumu uz vērtspapīru kontu ASV, kaut gan VID 2006. gada 4. janvārī iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas 11. sadaļā minētās summas norādītas.

Neatkarīgā noskaidroja, ka šo informāciju KNAB no VID saņēmis jūnijā, taču aktuāls palika jautājums – kādēļ par amatpersonas deklarācijā nenorādīto trešdaļu miljona ASV dolāru līdz šim KNAB nav informējis sabiedrību.

"Tā kā šī informācija ir kriminālprocesa ietvaros, nevaram to sniegt! Tāda ir mūsu prakse, taktika – jebkura informācija, kas ir šādā statusā, nav izpaužama," skaidroja KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Viņa sacīja – KNAB savā rīcībā esošo informāciju publisko divos gadījumos: ja kādam ceļ apsūdzību vai arī izbeidz kriminālprocesu. "Mēs arī dažkārt atturamies publiski izpaust dažādām iestādēm nododamo informāciju par kādu no politiķiem, lai izvairītos no pārmetumiem par politiskiem pasūtījumiem un tamlīdzīgām lietām," atzina VID pārstāve Agnete Bušta.

Neatkarīgā noskaidroja, ka gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID), gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) karstajās vasaras dienās darbinieku rindas kļuvušas retākas, jo daļa no strādājošajiem devušies atvaļinājumā. KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs darbā atgriezīšoties nākamajā pirmdienā, savukārt VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns no šīs pirmdienas atpūtu izbaudīs divas nedēļas.

Uz jautājumu, vai KNAB darbu netraucē karstais vasaras atvaļinājumu laiks, D. Kurpniece atbildēja noraidoši: "Ir vairāki cilvēki, kas var cits citu aizstāt, un mums ir izstrādāts atvaļinājumu grafiks.

 

TP iesniedz kandidātu sarakstu 9. Saeimas vēlēšanām

Apollo  07/26/06    Trešdienas pēcpusdienā savu kandidātu sarakstu 9. Saeimas vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedz Tautas partija. TP valde šim uzdevumam deleģējusi partijas valdes locekli, Saeimas deputātu Juri Dalbiņu.

TP sarakstā iekļauti 65 kandidāti. Ar 1. numuru četros apgabalos startēs Ministru prezidents Aigars Kalvītis, savukārt Latgalē 1. vieta sarakstā atvēlēta Raimondam Paulam. Saraksta augšgalā ir Tautas partijas ministri, kā arī vadošie deputāti: Jānis Lagzdiņš, Juris Dalbiņš, Dzintars Ābiķis, Vineta Muižniece, Mareks Segliņš, Vaira Paegle.

Kandidātu vidū ir arī vairāki galvenie pašvaldību darbinieki, piemēram, Valkas mērs Vents Armands Krauklis, Preiļu novada Domes priekšsēdis Jānis Eglītis, Limbažu rajona padomes vadītājs Ziedonis Rubezis, Rēzeknes rajona padomes galva Monvīds Švarcs, Līvānu novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Klaužs, Krāslavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Mečislavs Lukša.

Sarakstā ir arī vairāki ārsti: Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle, Bērnu kardioloģijas klīnikas vadītājs Aris Lācis, Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis, Straupes narkoloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs un ārsts Edmunds Rudzītis.

No pedagogu saimes TP pārstāv Rīgas Valsts tehnikuma direktors Dainis Markuss, Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Leons Līdums, Alūksnes vidusskolas direktore Vija Puzule, RPIVA Madonas filiāles vadītājs Guntars Agate Paeglis. 

Vēlēšanās kandidēs arī pieci TP Jaunatnes organizācijas aktīvisti: Ivars Lukaševičs, Ģirts Birziņš, Sergejs Seņkāns, Toms Norde un Andris Millers.

Sarakstā ir arī bijušais veselības ministrs Rinalds Muciņš un Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Kārlis Leiškalns.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Šogad atklāti 864 nelegāli nodarbinātie

Apollo  07/21/06    2006. gada pirmajos sešos mēnešos Valsts darba inspekcija (VDI), apsekojot 1956 uzņēmumus, atklājusi 864 nelegāli nodarbinātos, portālu «Apollo» informēja Valsts darba inspekcijas Sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pozņaks.

Attiecīgi 2005. gadā pirmajos sešos mēnešos tika apsekoti 928 uzņēmumi un konstatēti 386 darbinieki bez darba līgumiem.

Šajā laika periodā par nelegālu nodarbināšanu kopumā 324 darba devēji tika saukti pie administratīvās atbildības un sodīti ar naudas sodu kopsummā par 29630 Ls, salīdzinoši visā 2005. gadā kopā 23045 Ls. VDI veikusi arī 177 konsultatīvos pasākumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.

2006. gada pirmajos sešos mēnešos visvairāk nelegāli nodarbinātu darbinieku ir atklāts Rīgā un Rīgas rajonā – 286, Latgalē – 137 un Ziemeļvidzemē - 125 darbinieki. Attiecīgi Zemgalē atklāti - 110, Austrumvidzemē – 83, Kurzemē 69 un Dienvidu rajonā (Ogre un Ogres rajons) - 54 darbinieki bez rakstiska darba līguma.

«Kaut arī VDI kopā ar sadarbības partneriem - Valsts robežsardzi un Valsts ieņēmumu dienestu, cīņā pret nelegālo nodarbinātību, ir kļuvusi manāmi aktīvāka, tomēr daudzi darba devēji turpina ignorēt likumdošanas prasības un neslēdz ar saviem darbiniekiem darba līgumus. Viņus nebiedē pat administratīvie sodi. Tas nozīmē, ka viņiem ir izdevīgi nodarbināt darbiniekus bez rakstiski noslēgtiem darba līgumiem un nemaksāt nodokļus. Valstij ir jārada darba devējiem tādi apstākļi, lai viņiem pat prātā neienāktu doma par darba līgumu nenoslēgšanu,» uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktore Rita Elce.

Paralēli uzņēmumu apsekojumiem, 2006. gada maijā, VDI realizēja informatīvo kampaņu legālas nodarbinātības veicināšanai «Darba līgums strādā». Kampaņas mērķis bija akcentēt darba līguma nepieciešamību un nozīmi stabilās darba attiecībās, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību nelegālā nodarbinātības problēmai, aicinot darbiniekus rūpēties par savām tiesībām un uzņēmējus atbalstīt legālas darba attiecības. Kampaņas ietvaros, astoņas Latvijas pilsētās, informatīvās teltis apmeklēja apmērām 7000 iedzīvotāju, savukārt 1080 informatīvo telšu apmeklētāji savu atbalstu darba līguma nepieciešamībai izteicas rakstiski.

Atgādināsim, ka Latvijas Republikai iestājoties Eiropas Savienībā, kā viena no negatīvām tendencēm ir atzīmējama nelegālās nodarbinātības palielināšanās. 2005. gada dati liecina, ka pērn nelegālā nodarbinātība bija atklāta katrā piektajā VDI apsekotajā uzņēmumā. Nelegālā nodarbinātība negatīvi ietekmē gan Latvijas ekonomikas attīstību kopumā, gan katra iedzīvotāja sociālo aizsardzību un drošību, tāpēc cīņa ar nelegālo nodarbinātību ir arī viena no VDI prioritātēm.

 

Ražotāju cenas aug straujāk par inflāciju

Pēteris Tārs,  NRA  07/22/06    Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2006. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2005. gada jūniju ir cēlušās par 9,7 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt inflācija, kas tiek aprēķināta pēc patēriņa cenu pieauguma gada laikā, ir 6,3 procenti.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk paaugstinājis cenu kāpums pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Ievērojams cenu kāpums bija citu transportlīdzekļu (kuģu būve un remonts, kā arī sliežu transporta līdzekļu ražošana) ražošanā par 25,0%, elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē par 16,0%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 13,3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 12,8 procentiem.

Gada laikā ražotāju cenu kopējo līmeni visvairāk ietekmēja tarifu kāpums elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē, kā arī cenu celšanās pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Produkcijas sadārdzināšanās konstatēta koksnes un koka izstrādājumu – izņemot mēbeļu – ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, kā arī citu transportlīdzekļu ražošanā.

2006. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 1. ceturksni, ražotāju cenas kopumā pieauga par 2,7%. Straujāk cēlās elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādes cenas – par 6,0%, apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā cenas pieauga par 5,7%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 3,8%, elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā, kā arī citu transportlīdzekļu ražošanā par 3,2%. Vienlaikus cenu samazinājums bija vērojams tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 0,3% katrā nozarē.

 

Brīvo darba vietu vairāk nekā bezdarbnieku

Aija Klefelde, NRA   07/24/06    Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, jūnija beigās valstī ir vairāk nekā 74,4 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 7% no visiem valsts darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju bezdarbnieku skaits samazinājies par 10 tūkstošiem. Savukārt Rīgā pašlaik ir 14,3 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir mazāk nekā reālo brīvo vakanču skaits Rīgā.

Kāpēc piedāvātās vakances neaizpilda esošie bezdarbnieki? Šo jautājumu Neatkarīgā uzdeva Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītājai Vijai Račinskai. Tā ir problēma, atzina V. Račinska. Situācija liecina par to, ka Rīgā sākas kvalificētu darba roku iztrūkums. Bezdarbnieki nepieņem piedāvātā darba vakances, jo darbs, iespējams, neatbilst viņu kvalifikācijai vai veselības stāvoklim, bet galvenais – neapmierina piedāvātais atalgojums. Cilvēki vēlas labāku darbu, lielāku atalgojumu un labākus darba apstākļus. Savukārt darba devējs sagaida godīgu attieksmi pret darbu un strādāt gribošus darbiniekus. Valstī nav piespiedu darba, un katram ir tiesības darbu izvēlēties pēc savām vēlmēm, spējām un interesēm. Vienmēr būs cilvēki, kas nevarēs tūliņ atrast atbilstošu darbu, un darba devējs – atbilstošu darbinieku. Diemžēl bieži traucē arī nelegālā nodarbinātība. Ja darbinieks piekrīt strādāt bez darba līguma, viņš ir pilnīgi sociāli neaizsargāts.

Savukārt Rīgas reģionālās filiāles vadītājas vietniece Daina Odīte norāda, ka trūkst darbinieku, jo daudzi izbrauc ārpus valsts meklēt darbu. Sāk attīstīties būvniecība, tirdzniecība un rūpniecība, tādēļ veidojas jaunas brīvas darbavietas, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc trūkst darbinieku. Otrs iemesls – darba ņēmējam un darba devējam bieži vien ir atšķirīgas prasības.

Rīgas bezdarbnieks ir īpašs, stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Vija Račinska. Pirmkārt, Rīgā ir procentuāli zemākais bezdarba līmenis valstī, lai gan statistiski Rīgā ir gandrīz 15 000 oficiāli reģistrētu bezdarbnieku. Otrkārt, aptuveni 35% bezdarbnieku ir vidējā vai vidējā profesionālā izglītība. Vieglāk atrast darbu ir cilvēkiem, kuriem ir profesija, kuriem nav – tiem piedāvājam ar NVA palīdzību to iegūt vai uzlabot profesionālās prasmes. Treškārt, Rīgā ir vislielākais bezdarbnieku skaits, kuriem ir augstākā izglītība – aptuveni 18%. Bet šis skaitlis ir tik liels ne jau tāpēc, ka Rīgā grūtāk atrast darbu. Jāraugās no iedzīvotāju izglītību īpatsvara. Protams, Rīgā dzīvo vairāk cilvēku ar augstāko izglītību nekā citās pilsētās. Starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību pamatā ir vecāki cilvēki, kuri izglītību ieguvuši pirms apmēram 30 gadiem. Ja cilvēks pēdējos gados nav papildinājis savas zināšanas, šodien viņam ir grūtāk atrast darbu. Protams, ir cilvēki ar divām trim augstākajām izglītībām, un viņi atrodas NVA, bet tie jau ir izņēmumi un tur meklējams individuāls risinājums. Ja ir iegūta izglītība jau iepriekš, bet šobrīd tā nav pieprasīta darba tirgū, tad cilvēkiem ir vieglāk apgūt jaunas un papildināt savas zināšanas. Ceturtkārt, Rīgā specifiska problēma ir valsts valodas nezināšana. NVA sniedz lielu atbalstu valsts valodas apgūšanā. Dodam iespējas apgūt latviešu valodu, bet visus, kuriem būtu nepieciešamība, nevaram apmierināt. Ja pie mums nāk vecāki cilvēki, kuri neprot valsts valodu, izturamies saprotoši. Visvairāk uztrauc, ka joprojām ir jaunieši, kas neprot valsts valodu. Bet tā jau ir viņu individuāla problēma. Neprotot valodu, cilvēks pats sev rada problēmas. Vienmēr ir izvēle – mēs kaut ko apgūstam, pretendējam uz augstākiem amatiem un kļūst profesionāļi savā jomā vai nedarām neko. Vienmēr vieglāk vainot kādu citu savās problēmās, nevis meklēt risinājumu.

NVA misija – būt par tiltu starp darba devēju un darba ņēmēju. NVA uzdevums ir palīdzēt bezdarbniekiem ar padomu un informāciju, celt viņu kvalifikāciju un konkurētspēju darba tirgū, palīdzēt iegūt profesijas, iemācīties valodas, attīstīt komunikāciju prasmes, iemācīt meklēt darbu. Visām mūsu darbībām ir tikai viens mērķis – palīdzēt cilvēkam ātrāk un kvalitatīvāk atgriezties darba tirgū.

Zane (33 gadi) stāsta, ka darbu zaudējusi savstarpēju nesaskaņu dēļ ar darba devēju. Līdz šim viņa strādājusi tirdzniecības kompānijā, kurā bijusi lielo klientu menedžere. Bezdarbnieka statuss Zanei ir jau trīs mēnešus. Tā kā viņa nolēmusi pārorientēties citā nozarē, darba meklējumi ieilgst. No NVA piedāvātā izglītības klāsta Zane izmantojusi jau divus seminārus. Uz jautājumu, kādēļ viņa nepieņem kādu no esošajiem darba piedāvājumiem, Zane atbild, ka nevēlas spert soli atpakaļ savā karjerā.

Savukārt Jānis (30 gadi) iepriekš strādājis ostā. Darbam bijis nenormēts darba laiks. Ja zvana naktī, tad jāceļas un jābrauc izkraut kuģi. Brīvdienu nebija, telefonu atslēgt nevarēja. Lai arī sākotnējais darba atalgojums Jāni apmierināja, alga samazinājās, un Jānis no darba aizgāja. Jau vairākus mēnešus viņš ir NVA klients un cer tuvākajā nākotnē izmanot aģentūras piedāvātās izglītības iespējas, kā arī atrast darbu, kas atbilstu viņa prasībām un noteiktajam atalgojumam.

Ērika (54 gadi) visu mūžu ir bijusi šuvēja. Tagad neviens viņu neņem darbā, jo, kā pati atzīst, – "esmu veca un veselība nav tāda, lai mani kāds pieņemtu". Bez darba Ērika ir jau vairākus gadus un vairs necer, ka kāds būs ar mieru pieņemt viņu darbā.

***

Pieprasītāko profesiju tops (pēc NVA datiem)

Brīvo vakanču skaits Rīgā

Strādnieks 1445

Pārdevējs 1083

Transporta vadītājs 706

Operators 438

Atslēdznieks 384

Mūrnieks 312

Celtnieks 300

Apsargs 272

Krāvējs 272

Metinātājs 265

Pavārs 251

Apkopējs 238

Krāsotājs 224

Kasieris 214

Betonētājs 213

Apmetējs 199

Montētājs 194

Galdnieks 175

Šuvējs 175

Konduktors 170

Komplektētājs 131

Namdaris 125

Mazgātājs 123

Sanitārtehniķis 118

Elektriķis 117

 

 

 

Izglītībā...

 

 

RTU cīnīsies ar lielo atbirumu

Grigorijs Kožuhars,  NRA  07/22/06     Cīnoties ar lielo atbirumu, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) visās fakultātēs no 1. septembra ievieš obligāto lekciju un praktisko nodarbību apmeklēšanu pirmkursniekiem. Divās spēcīgākajās fakultātēs – Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas un Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē – iepriekšējā mācību gadā jau pēc pirmās sesijas bija atskaitīti 25 procenti pirmkursnieku jeb 126 studenti.

RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris bija izbrīnīts par Neatkarīgās interesi tikt skaidrībā ar jauno kārtību, uzsverot, ka tas neesot nekas jauns. "Obligāta lekciju apmeklēšana bija visās PSRS augstskolās," uzsver E. Beķeris. Prorektoram ne īpaši patīkot prasība obligāti apmeklēt lekcijas, taču tas esot viens no veidiem, kā stimulēt studentu sekmību un mazināt atbirumu.

"Skolā skolēnu apmeklējums tiek kontrolēts, pasniedzēji reģistrē skolēnus katrā stundā. Ja skolēns nenāk uz skolu, par to tiek ziņots vecākiem. Taču universitātē nav nekādas kontroles, tāpēc daži studenti nezina, ko darīt, un apjūk. Daudzi sāk strādāt un neiztur pārāk lielo slodzi. Tāpēc pirmajā semestrī mēs koordinēsim studentus," stāsta E. Beķeris. Dažās fakultātēs būšot arī vēl viens jaunievedums – katrai grupai piesaistīts padomnieks, līdzīgi kā skolā klases audzinātājs. Šis cilvēks būs pasniedzējs vai vecāko kursu students, kas informēs un koordinēs studentus pirmajā mācību gadā," stāsta E. Beķeris.

Neatkarīgā devās uz Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti, lai noskaidrotu, kas liek studentiem izstāties no spēcīgākās RTU fakultātes un zaudēt budžeta vietu. Sergejs mācās pirmajā kursā, turklāt visu gadu ne vien studējis, bet arī strādājis. "Semestra laikā krājās daudz parādu, tāpēc nevienam neiesaku, uzsākot studijas, uzreiz sākt strādāt. Ja lekciju apmeklēšana būtu obligāta jau šajā mācību gadā, es noteikti dotu priekšroku mācībām," stāsta Sergejs. Students pēc sesijas iecerējis pāriet uz Transporta un sakaru institūta vakara nodaļu, jo domā, ka otrajā kursā savienot darbu ar mācībām vairs neizdosies. Sergejs īpaši nepārdzīvo, ka zaudēs budžeta vietu, jo datorfirmā, kurā viņš strādā, esot labs atalgojums.

Mārcis uz nodarbībām vairs neiet. Kaut gan iestājies universitātē ar labiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos un pirmajā semestrī pat saņēmis 70 latu stipendiju. "No pirmās sesijas man palika viens parāds – fizika. Kad otrajā semestrī sākās elektronika un elektrotehnika un ķīmija, sapratu, ka nevaru vairs turpināt studijas, jo skolā šie priekšmeti nepadevās, tāpēc sāka krāties parādi, ar kuriem nevarēju tikt galā," stāsta Mārcis. Pašlaik Mārcis pārdomā iespēju stāties Latvijas Universitātē, jor cer, ka tur nebūs tik liela slodze.

"Lielākas grūtības pirmkursniekiem sagādā ķīmija un matemātika – skolā šos priekšmetus neapgūst pietiekamā līmenī. Problēma ir arī tā, ka lekciju apmeklēšana nav obligāta, tāpēc studenti jau pirmajā mācību gadā sāk strādāt un netiek galā ar lielo slodzi. Mācīties inženierzinātnes neesot tik viegli – katrā priekšmetā esot gan lekcijas, gan arī praktiskie vai laboratorijas darbi, kas notiek visai intensīvi," skaidro fakultātes prodekāns Gunārs Matisons. Fakultātes prodekāns pozitīvi vērtē RTU administrācijas iniciatīvu cīnīties ar lielo atbirumu un uzsver, ka valstī trūkst inženieru. Šogad RTU Datorzinātnes un Informācijas tehnoloģijas fakultātē budžeta vietās plānots pieņemt ap 380 cilvēku.

 

RSU un RTU pieprasītākās jomas – inženierekonomika un medicīna

Erita Losjaka,  NRA  07/22/06     Vakar noslēdzās dokumentu pieņemšana Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Ierastā jauniešu tendence – darbu atlikšana uz pēdējo brīdi – studēt gribošo vidū gan manāma maz, jo pēdējo iespēju iestāties augstskolā izmantoja nedaudzi.

Prioritāšu sarakstā arī nekas daudz nav mainījies. Provizoriskie dati liecina, ka RSU populārākā ir Medicīnas fakultāte. Tajā līdz 20. jūlijam uz 259 budžeta un 25 maksas vietām iesniegti 380 pieteikumi. Kā otra populārākā atzīta Rehabilitācijas fakultāte – fizioterapija, aiz sevis atstājot starptautiskās attiecības (Eiropas studijas).

Starp dokumentu iesniedzējiem bija manāmi dažāda vecuma cilvēki – gan tādi, kas tikai šogad beiguši vidusskolu, gan gados vecāki. Kā stāsta Rihards Kalveršs – jaunietis, kurš vēlas iestāties Tiesību zinātnes fakultātē –, Latvijas Universitātē uz šo fakultāti esot ļoti liels konkurss, viņš esot iesniedzis dokumentus gan Latvijas Universitātē, gan RSU. Tiesa, arī RSU konkurss nav mazs – 62 pretendenti un 25 maksas vietām.

Arī RTU uzņemšanas aula bija pustukša. Visaktīvākie izrādījās Hansabankas reklāmas aģenti, kas burtiski ķēra aiz rokas katru studēt gribošo. Pēc provizoriskajiem datiem, līdz 20. jūlijam augstskolā tika iesniegti 8802 pieteikumi. Kopumā 2006. gadā pamatstudiju programmās no valsts budžeta tiks finansētas 1917 studiju vietas. Visvairāk pieteikumu saņemts Inženierekonomikas fakultātei. To kā pirmo prioritāti izvēlējušies 939 reflektanti (184 budžeta vietas). Otra pieprasītākā ir Būvniecības fakultāte – 692 pretendenti (76 budžeta vietas).

Vismazāk pieteikumu šogad saņemts Lietišķo datorsistēmu institūtam. To kā prioritāti izvēlējušies tikai četri cilvēki.

 

Latvijā dotācijas saņem 34 privātās mācību iestādes

LETA  07/23/06     Patlaban Latvijā ir 34 privātās mācību iestādes, kuras saņem dotācijas no valsts budžeta, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta apkopotie dati.

33 no šīm privātajām izglītības iestādēm atrodas Rīgā, bet viena - Liepājā.

16 skolās tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma, 12 skolās mācības notiek krievu valodā, vienā - ebreju, bet trīs ir divplūsmu mācību iestādes, pastāstīja IZM Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.

2005./2006.mācību gadā privātajās izglītības iestādēs mācījās 1122 skolēni, no tiem 719 mācījās pamatskolā, bet 403 vidusskolā, informēja IZM pārstāve.

Valdība apstiprināja grozījumus kārtībā, kādā valsts finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras realizē privātās skolas. Grozījumi paredz, ka akreditētas mazākumtautību privātskolas būs tiesīgas saņemt valsts finansējumu pedagogu algu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

Lai saņemtu dotācijas, mācību iestādēm nepieciešams IZM iesniegt informāciju par cilvēku skaitu skolā un akreditācijas lapas kopiju līdz šā gada 15. septembrim.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas 2005.gada 14.septembra spriedumu, ka akreditētās mazākumtautību privātskolas ir tiesīgas saņemt valsts dotāciju, tāpat kā latviešu privātskolas.

Nākamgad dotācijas izmaksai nepieciešami 404 600 lati.

 

Šogad atestātu nav saņēmuši 1,5 tūkstoši devītās klases skolēnu

BNS  07/24/06     Devīto klasi 2005./2006. mācību gadā 1,5 tūkstoši skolēnu pabeiguši ar vairāk nekā trijām nesekmīgām atzīmēm un līdz ar to nav saņēmuši arī atestātu, bet tikai liecību, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņeviča. Viņa norādīja, ka šis skaits esot aptuveni 5,7% no visiem jauniešiem, kuri beidza devīto klasi šogad.

2004./2005. mācību gadā atestātu nesaņēma 2321 skolēns, kas bija vairāk nekā seši procenti no visiem beidzējiem. "Gadu gaitā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri nav saņēmuši atestātus, ja 2003./2004. mācību gadā tie bija 9,1% no visiem beidzējiem, tad tagad tie ir tikai 5,7%," atzina I.Juhņeviča.

Skolēniem, kuri pēc devītās klases beigšanas nav ieguvuši atestātu, tiek piedāvāti trīs varianti, lai to saņemtu nākamajā mācību gadā. "Bērniem tiek dota otra iespēja, jo katrs var reiz kļūdīties, un ir svarīgi, lai būtu iespēja kļūdas labot – mēs tādas dodam," sacīja I.Juhņeviča. Viena no iespējama jaunietim ir palikt uz otru gadu devītajā klasē, ko arī izmanto 50% no skolēniem. Savukārt, ja bērns nevēlas mācīties atkārtoti pilnu mācību gadu, viņš var izvēlēties pedagoģisko korekcijas programmu – skolēns apmeklē tos priekšmetus, kuros nav saņēmis sekmīgu novērtējumu. Šādu programmu piedāvā 31 vispārējās izglītības iestāde.

Tāpat jauniešiem tiek piedāvāta iespēja doties uz arodskolām, kur papildu amatam viņi apgūst arī atkārtoti devītās klases vielu.

 

IZM: eksaktajās zinātnēs studēt gribētāju skaits pieaugs pakāpeniski

LETA  07/25/06     Eksaktajās zinātnēs studēt gribētāju skaita palielināšanās ir pakāpenisks process, jo nepietiek tikai ar budžeta vietu palielināšanu, atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Maija Bundule.

IZM pārstāve norādīja, ka lielākais akcents jāliek uz infrastruktūras modernizēšanu, kam finansējumu piešķir no Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļiem.

Kā skaidro Bundule, inženierzinātņu un eksakto studiju programmu absolventiem jāgarantē darba iespējas zinātniskajos institūtos un amatam cienīgs atalgojums, lai motivētu jauniešus uzņēmējdarbības vietā izvēlēties kādu no tehniskajām zinātnēm.

Lai gan studentu piesaistīšana eksaktajām zinātnēm ir augstākās izglītības jomas prioritāte, nedrīkst novārtā atstāt arī pārējās, jo pēc augsti kvalificētiem sociālo zinātņu speciālistiem un pedagogiem ir liels pieprasījums valstī, uzsver izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS) padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Beidzoties pieteikumu pieņemšanai Latvijas lielākajās augstskolās, provizoriskie dati liecina, ka reflektantu interese par eksaktajām zinātnēm un dabaszinātnēm pieaugusi. Galīgie rezultāti būs septembra sākumā.

 

3x3 Mazirbē ar lībisku saturu

Jānis Trops,  Diena  07/25/06    Dažādu paaudžu lībieši vasaras nometnē dosies ekskursijās, dziedās tautasdziesmas, gatavos nacionālos ēdienus

No trim līdz 76 gadiem — tāda ir senajā piekrastes zvejniekciemā Mazirbē šogad pirmo reizi vasaras nometnē 3x3 pulcināto lībiešu (līvu) vecuma amplitūda, jo tajā piedalās gan šai tautībai piederīgo bērni, gan viņu vecāki un pat vecvecāki. Domu organizēt un ar lībisku saturu un emocijām piepildīt 3x3 pasākumu, kas jau daudzus gadus ir zināms un populārs klaida un dzimtenes latviešu ģimenēs, pērn radusies Ventspils lībiešu vecākās paaudzes vidū un tūlīt guvusi nedalītu atbalstu Līvu savienības nodaļās citviet Latvijā, kā arī Īpašo uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSIL) sekretariātā un Valsts kultūrkapitāla fondā, kas bijuši gatavi finansēt ideju.

Viskuplāk, ar četriem cilvēkiem, nometnē pārstāvēta rīdzinieku Mūrnieku dzimta, kurai lībiskās saknes ir Ventspils rajona zvejniekciemā Lūžņā. "Ka jābrauc, nešaubījāmies ne mirkli, tiklīdz uzzinājām par šādu iespēju," teic ģimenes ārste Inta Mūrniece un viņas vīrs, kokapstrādes speciālists Gunārs, atklājot, ka tam speciāli pieskaņots abu atvaļinājums. Viņu astoņgadīgais dēls Dāvis jau pirmajā dienā iemācījies lībiski sasveicināties un nosaukt savu vārdu, sešgadīgā Anna vairāk interesējās par apsolīto bušu pepināšanu un ēšanu, bet visa ģimene bija vienisprātis, ka uz nākamo nometni līdzi ņems arī trīsgadīgo Jēkabu, kas pagaidām palicis pie vecmāmiņas Puzes pagastā.

Nometni svinīgi atklāja pirmdien, tā ilgs līdz 29.jūlijam, kad stafeti pārņems tradicionālā lībiešu bērnu nometne Mierlinkist 2006 (Jūrasputniņš 2006), kurā lībiešu tautas gudrībās, kultūrā un tradīcijās skolosies jau cits sastāvs. Tā savukārt ilgs līdz gadskārtējiem Lībiešu svētkiem 5.augustā.

Gan 3x3, gan Jūrasputniņā pieteikušies pa 30 cilvēkiem, ar viņiem savās zināšanās dalīsies divi desmiti lībiešu (līvu) valodas, vēstures, tradīciju, folkloras zinātāju un seno amatu pratēju. Kā pirmā 3x3 nometnes dalībniekiem pirmdienas pievakarē savu pūru pavēra vairāku grāmatu par lībiešiem autore, piekrastes ļaužu likteņu zinātāja, Lielirbē dzimusī Valda Marija Šuvcāne, kura nometnē bija kopā ar meitu, televīzijas skatītājiem pazīstamo Baibu Šuvcāni. Starp tiem, kas nometnes dalībniekiem stāstīs par lībiešu senatni un mūsdienām, nometnes vadītāja, ĪUMSIL Lībiešu (līvu) nodaļas vecākā referente, mazirbniece Lilita Kalnāja minēja senās tautas valodas zinātāju, Tartu universitātes profesoru, filologu Tītu Reinu Vītso, Zoju Sīli no Rīgas, lībiešu dzīvesstāstu apkopotāju Māru Zirnīti, filoloģi Janīnu Kursīti, līvu senvēstures pētnieku arheologu Gunti Zemīti, līvu amatu kopējas un pratējas Brigitu Zakari, Mariku Baļķīti, Ausmu Goldbergu un daudzus citus zināšanām bagātus cilvēkus. "Jau tagad nav šaubu, ka lībiskais nākamībai vislabāk tiek nodots tieši caur šādu dažādu paaudžu saskarsmi un pieredzi," bija pārliecināta L.Kalnāja, uzskaitot, ka nometnes ietvaros paredzētas gan ekskursijas pa lībiešu krasta kultūrvēsturiskajām vietām, gan ieskats dzimtu koka veidošanas gudrībās, gan lībiešu tautas dziesmu klausīšanās un dziedāšana, nacionālo ēdienu gatavošana un degustēšana.

 

Latviešu jauno mūziķu radošā nometne Ogrē

Dita Eglīte,  NRA  07/26/06    Desmit dienas jūlija pirmajā pusē, staigājot pa Ogri, daudzu citu mugursomu vidū bija manāmas arī neparastākas. Tādas, kurās vieta mīļotajam. Mūzikas instrumentam.

Vairāk nekā simt jauniešu no visdažādākajām Latvijas vietām un arī no ārzemēm Ogres mūzikas skolā bija sapulcējušies uz profesionālu burziņu.

Šā gada meistarkursu tēma – mūzikas un citu mākslu mijiedarbība – ir universāla un visur klātesoša. Vai varam iedomāties kaut vienu talantīgu mākslinieku, kurš dzīvo noslēgti tikai savā mūzikas pasaulē? Vismaz atmosfēra Ogres mūzikas skolā meistarkursu laikā pārliecināja, ka šie jaunieši ir ar plašu redzesloku un vēlēšanos dzīvot mūzikā. Bet, lai mīlētu šo pasauli.

Pirmās trīs Starptautiskās latviešu jauno mūziķu radošās nometnes notika Kanādā. Latvijā kopš 1994. gada nu jau notikušas septiņas šādas nometnes, kas laika gaitā izaugušas līdz meistarkursiem.

Nometnes laikā vispārizglītojošajās lekcijās par dažādu mākslu mijiedarbību un mūzikas universālo dabu ar savu oriģinālu skatījumu dalījās lektori Boriss Avramecs, Zane Gailīte, Valdis Muktupāvels, Imants Mežaraups. Kompozīcijas semināros un meistarklasēs pie Selgas Mences, Dana Paula Perna, Imanta Ramiņa, Pētera Vaska un Daces Aperānes tika pievērsta uzmanība mūzikas un citu mākslu mijiedarbes iespējām jaunradē. Jaunajiem mūziķiem bija iespēja apmeklēt arī mūzikas pedagoģijas lekcijas, kurās īpašu atsaucību guva lektors čellists Mārcis Kuplais. Savukārt nodarbībās Ogres mākslas skolā, kā arī deju stundās pie indiešu dejas speciālistes Vijas Vētras un stepa dejotāja Māra Pūra nometnes dalībnieki varēja tuvāk iepazīties ar citām mākslām, kuras mūzikai nav nemaz tik svešas.

Un kur vēl koncerti, koncerti, koncerti. Pēc darba meistarklasēs tie bija pašu radīti svētki vai ik vakaru – meistarkursu vadītāju un dalībnieku koncerti, viesu koncerti, indiešu deju un stepa deju koncerts, garīgās mūzikas koncerts baznīcā... Nometnes noslēguma koncertā jau ar sagatavotiem priekšnesumiem uzstājās altistu ansamblis, flautistu koris un čellistu ansamblis. Koncertu ievadīja meistarkursu koris, kurš diriģentu Anitas Kuprisas un Jāņa Baltiņa vadībā skanīgi nodziedāja vairākas gan pašmāju, gan ārzemju mākslinieku kompozīcijas. Starp tām atraktīvākā bija kenijiešu tautas dziesmas apdare, bet aizkustinošākā – Ērika Ešenvalda Aicinājums (soliste S. Bulatova). Viena no vērtīgākajām iespējām jaunajiem mūziķiem bija dalība meistarkursu kamerorķestrī, kura vadību nometnes laikā bija uzņēmies Normunds Dreģis. Kaut arī koncertus un lekcijas varēja nākt klausīties ikviens interesents, īsto smeķi varēja sajust vien procesā esošie. Tāpēc ļoti gribas ticēt, ka septītajiem meistarkursiem sekos arī nākamie. Iedibinātā tradīcija nedrīkst neturpināties. Vismaz reizi dzīvē šādos meistarkursos ir vērts pabūt ikvienam mākslas pasaulē ieinteresētam cilvēkam. To nevar aprakstīt, to vajag izbaudīt.

 

 

 

Reliģijā un Kultūrā...

 

 

Vai Latvijā būvē un atjauno dievnamus?

Lolita Rūsiņa, speciāli Nedēļai   07/21/06    Pēdējos divos gados ceļojot pa Eiropas valstīm, ikviens ir ievērojis, ka tiek būvēti un atjaunoti dievnami. Visdažādākās un vispārsteidzošākās arhitektūras formas var redzēt Polijā, Šveicē, Vācijā, Ukrainā un citur. Arī Latvijā šajā jomā novērojamas aktivitātes — īpaši katoļu un pareizticīgo baznīcu būvniecībā un atjaunošanā. Arvien vairāk sevi piesaka arī jaunās konfesijas, kuras Latvijā darbojas salīdzinoši nesen.

Pēc Reliģisko lietu pārvaldes sniegtās informācijas, reliģiskajām organizācijām kopā pieder vairāk nekā 800 dievnamu un kulta celtņu. Dati nav precīzi, jo dažas šāda veida organizācijas nav iesniegušas pārskatus par savu darbību. Vairākums aptaujāto konfesiju pārstāvju ir vienisprātis, ka pašlaik Latvijā ir vērojams dievnamu atjaunošanas un būvniecības uzplaukums, kas varētu turpināties vēl kādus trīs līdz piecus gadus.

Olga Zeile, Reliģisko lietu pārvaldes priekšniece, piekrīt, ka Latvijā, it īpaši Rīgā, jau vairākus gadus baznīcu būvniecība notiek aktīvi. Arī vairākas jaunās konfesijas plāno celt dievnamus un tempļus. Piemēram, pirms kāda laika izskanēja informācija par mošejas celtniecību Rīgā. Savukārt Evaņģēliski kristīgā baznīca "Jaunā paaudze" nākotnē ir iecerējusi būvēt pielūgsmes templi.

Jaunuzcelto un atjaunoto dievnamu fotogrāfijas regulāri publicē izdevums Tikšanās, kura galvenā redaktore Maira Ošiniece atzīst, ka visvairāk jaunu baznīcu Latvijā uzbūvējusi Romas katoļu baznīca. Viņa uzskata: jo vairāk cilvēku pievērstos ticībai, jo vairāk rastos jaunas baznīcas. Šobrīd diemžēl tā nenotiek — daudzviet Latvijā dievnami ir tukši, jo cilvēki uz tiem neiet.

No valsts kases — visvairāk Ugālei

Baznīcas Latvijā tiek celtas un atjaunotas, izmantojot privātus ziedojumus, uzņēmumu, arī nelielu valsts atbalstu. Aktīvāko ziedotāju vidū ir gan draudžu locekļi, gan sabiedrībā zināmi uzņēmēji. Valsts budžetā paredzēti naudas līdzekļi 53 Latvijas baznīcu uzturēšanai un remontam. Deputāti, lemjot par 2006. gada budžeta sadali, līdzekļus atvēlējuši tradicionālo konfesiju dievnamiem. Par šo naudu Latvijas baznīcās paredzēts veikt gan rekonstrukciju, gan nomainīt logus un durvis, gan arī ierīkot apkuri. Visvairāk naudas — 9000 latu — paredzēts Ugāles luterāņu baznīcas altāra restaurācijai, 7000 latu piešķirti Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes altārtelpas remontam, 5000 latu — Krustpils Romas katoļu baznīcas celiņu segumam. Tikpat latu paredzēti Lēdurgas luteriskās baznīcas altāra restaurācijai, arī Rīgas Lutera draudzes draudzesnama celtniecības projektēšanai. 380 latu novirzīti Kombuļu Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcas ēkas uzturēšanai.

Ventspilī taps katoļu klosteris

Kopš Atmodas sākuma Latvijā ir uzceltas 40 jaunas katoļu baznīcas. PSRS laikā šīs konfesijas dievnami padomju varai netika atdoti, tāpēc ir labi saglabājušies un tiem nepieciešams tikai kosmētiskais remonts, stāsta kardināls Jānis Pujats. Pati jaunākā būve ir Rīgā, Deglava ielā, — Vissvētās Trīsvienības baznīca. Vēl paredzēts celt baznīcu Pārdaugavā, Jūrmalā, Kauguros.

Romas katoļu baznīcas Liepājas diecēze Ventspilī plāno būvēt klosteri svētā Pāvila pirmā vientuļnieka sekotājiem. Projekts paredz klostera ēku, baznīcas ēku un svētceļnieku māju. Pašlaik notiek būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

Kardināls Jānis Pujats skaidro, ka svarīgi uzcelt baznīcas reģionos, kur to līdz šim nebija. Vidzemē un Kurzemē katoļu dievnamu ir mazāk, tāpēc lielāka uzmanība ir tieši šiem reģioniem. Tā tuvākajos nākotnes plānos ietilpst baznīcas būve Rūjienā. Salīdzinot ar Polijā redzēto dievnamu celtniecības un atjaunošanas uzplaukumu, Pujats uzskata, ka lielā valstī var atļauties tik vērienīgi būvēt, bet Latvijā ir jāsabalansē mākslinieciskais, finansiālais un praktiskais. Svarīgi, lai baznīca kalpotu ticīgo vajadzībām.

Pareizticīgie sanāk kopā šaha klubā

Vairāk nekā 6,5 tūkstoši cilvēku ar ziedojumiem atbalstīja Kristus piedzimšanas katedrāles atjaunošanas projektu. Tas ir lielākais atjaunošanas projekts, kura īstenošanā piedalījās gan privāti ziedotāji, gan pašvaldība, gan uzņēmumi.

Vairākas baznīcas Latvijā tiek atjaunotas, stāsta tēvs Aleksandrs, Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīta Aleksandra palīgs, piebilstot, ka vispirms šīs ēkas jāatjauno tur, kur tas ir iespējams. Tiekot celti arī jauni dievnami. Visbiežāk būvniecības vietas izvēle ir atkarīga no tā, vai attiecīgajā reģionā ir vai nav pareizticīgo baznīca, priekšroku dodot vietām, kur agrāk tā nav bijusi. Celtniecības stadijā esot baznīcas Vangažos, Salaspilī, Valkā un Talsos. Divi jauni dievnami ir uzcelti Daugavpilī. To atjaunošana notikusi Grāveros un Stāmerienā. Tuvākajā nākotnē ir plānots būvēt jaunas baznīcas Imantā, Purvciemā, Pļavniekos. Diemžēl vairākas baznīcas nav iespējams atjaunot, jo tās ir traģiskā stāvoklī. Dievnamu Zaubē problemātiski atjaunot, jo tur nav draudzes — vietējie vīri ir nodzērušies, bet sievas nodarbinātas piemājas saimniecībā. Viņš min arī pozitīvus piemērus, runājot par labu sadarbību ar pašvaldībām. Ainažos pašvaldība finansiāli atbalstījusi dievnama atjaunošanu, un tagad tajā valda ekumēniska atmosfēra, atzīst tēvs Aleksandrs. Dievkalpojumi notiekot divas reizes mēnesī — pareizticīgajiem, reizi — luterāņiem. Daudzviet Latvijā tie joprojām noritot nepiemērotās telpās: Vangažos pareizticīgo draudze pulcējoties skolā, bet Siguldā — šaha klubā. Runājot par dievnamu celtniecību, protams, daudz kas atkarīgs no finanšu iespējām. Tomēr būvniecība turpināsies, kamēr nebūs baznīcu "pilnīga pārklājuma", līdzīgi kā mobilajā telekomunikācijā, salīdzina tēvs Aleksandrs. Viņš prognozē, ka jaunu dievnamu būvniecības aktivitātes turpināšoties vismaz trīs līdz piecus gadus.

Luterāņiem deviņi jauni dievnami

Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai pavisam kopš Atmodas ir uzcelti deviņi jauni dievnami. Veiksmīgākie un interesantākie projekti ir Aizkraukles Kristus Spēka, Kārķu un Usmas draudžu dievnami, stāsta Romāns Ganiņš, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Konsistorijas Īpašumu komisijas vadītājs. Šobrīd aktīvs celtniecības process dažādās stadijās ir vēl divās draudzēs — Ērgļos un Ķegumā. Šie dievnami varētu tikt pabeigti tuvākajos gados.

Kopumā šobrīd 31 draudze joprojām ir bez sava dievnama. Liela daļa tika nopostīti Otrā pasaules kara vai padomju laikā, un tos nav bijis iespējams atjaunot. Ir arī jaundibinātas draudzes, kurām pagaidām nav sava dievnama. Šobrīd pie baznīcu celtniecības projektiem aktīvi strādā Salaspils, Berģu, Blīdenes un Džūkstes draudze. Drīz to varētu darīt arī Gaujienas un Apes draudze. Visticamāk, tuvāko divu gadu laikā dievnams tiks uzcelts Salaspilī, jo šeit ir skaidri saredzams būvniecības finansiālais nodrošinājums, kā trūkums parasti ir iemesls dievnamu celtniecības lēnajiem tempiem. Sākot ar 2006. gadu, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir nolēmusi centralizēti atbalstīt dievnamu celtniecību, katru gadu sniedzot daļēju finansiālu atbalstu vismaz viena projekta īstenošanai. Šajā nolūkā Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā šogad tiks sagatavots dievnamu celtniecības prioritāšu saraksts, kā arī sākts darbs pie tipveida dievnama projekta izstrādes, kas nodrošinās būvniecības izmaksu samazināšanu. Šie pasākumi nenodrošinās pilnīgu visu nepieciešamo baznīcu celtniecību, tomēr stimulēs draudzes aktīvāk iesaistīties šajā procesā un meklēt tam nepieciešamos līdzekļus.

Lielāka vai mazāka mēroga remontdarbi pēdējo gadu laikā ir veikti visos šobrīd esošajos 268 dievnamos. Plašāki remonti (pilnīga restaurācija vai arī lielākās daļas remonts) ir veikti 22 baznīcās. Kā lielākie jāmin Ventspils, Talsu, Ādažu, Ikšķiles un Kuldīgas Sv. Katrīnas draudžu dievnamu atjaunošanas projekti.

Ļoti aktīvs periods dievnamu atjaunošanā bija Atmodas laikā un 90. gadu sākumā. Tam sekoja mazāk aktīvs posms. Pēdējo piecu gadu laikā vērojama tendence — dievnamu būvniecības un remontdarbu apjomu pieaugums. Ņemot vērā veiktos pasākumus baznīcu celtniecības un remontdarbu stimulēšanai draudzēs un Latvijas ekonomikas attīstību, prognozējams, ka luterāņu dievnamu būvniecības un remontdarbu apjomu pieauguma tendence saglabāsies arī tuvākos piecus gadus, rezumē Ganiņš.

Baptisti pielāgo namus savām vajadzībām

Inga Ziņģe–Pupiņa, Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) izpilddirektore, stāsta, ka ir uzceltas trīs baznīcas: Dundagas baptistu, Madonas baptistu un Ogres Trīsvienības baptistu baznīca. Deviņas ir atjaunotas, tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā (baptistu Nācaretes baznīca), Nāriņciemā, Tilžā, Jaunjelgavā, bet Rīgā trīs — Āgenskalna, Semināra baptistu baznīca un Pestīšanas templis.

Vairākas draudzes, uzsākot savu darbību, ēkas ir nopirkušas vai pārmantojušas un pielāgojušas savām vajadzībām. Šādi nami ir Ainažos, Alūksnē, Balvos, Līgatnē, Olainē, Rēzeknē, Siguldā, Tukumā un citur Latvijā.

Dievnama projekts nozīmē lielas būvniecības un uzturēšanas izmaksas, tāpēc labs risinājums — ēkas iegāde vai noma. Protams, tas būtu brīnišķīgi, ja katrai draudzei būtu sava baznīca, bet vēl svarīgāk, lai katrā no tām darbotos "dzīva, veselīga draudze", komentē Ziņģe–Pupiņa,

Pēteris Eisāns, LBDS bīskapa vietnieks, turpina: "Padomju varas gados visas kristīgās konfesijas piedzīvoja daudzu dievnamu nacionalizāciju, un bieži vien tikai draudzes vadības pilsoniskā nepakļāvība izšķīra dievnama likteni. Tāpēc pēc varas maiņas Latvijā daudzi dievnami bija jāatjauno, jo padomju vara bija tos izmantojusi kā minerālmēslu noliktavas, sporta zāles vai arī, draudzēm konfiscēti, tie bija gadu desmitus atstāti novārtā. Nu ir pagājuši 15 gadi, kas bija zīmīgi ar dievnamu remontiem un rekonstrukciju. Baznīcu atjaunošanas dinamika Latvijā kristīgajās konfesijās ir bijusi samērā apmierinoša. No jauna uzceltu gan ir neproporcionāli maz — kā izņēmums būtu vērojama situācija katoļu konfesijā. Domāju, ka nākamos 15 gadus draudžu locekļi mazāk nodarbosies ar būvniecības lietām, bet vairāk ar kalpošanu sabiedrībai un Kristus evaņģēlija sludināšanu mūsdienu cilvēkam saprotamā izteiksmes veidā.

Dievnams kā ēka nav prioritāte draudzes dzīvē. Daudz svarīgāk, lai draudze būtu autentiska ticīgu cilvēku kopiena, kas ir savā personīgajā ticības pieredzē progresējoša un apkārtējai sabiedrībai kalpojoša. Prognozēju, ka augsto būvniecības izmaksu dēļ palielināsies to draudžu īpatsvars, kurām nav sava dievnama, tāpēc tās svētdienās pulcēsies īrētās telpās."

Budistu templim nolūko vietu pie Siguldas

Pašlaik Latvijā budistu templis atrodas Baltezerā — klasiskā guļbūvē, kur iekštelpas ir iekārtotas kā budistu templī. Taču ir iecerēts būvēt jaunu dievnamu netālu no Siguldas. Lai sekmētu Latvijas un Tibetas garīgās kultūras apmaiņas procesus, ar Viņa Svētības Čecanga Rinpoče atbalstu Latvijā ir nodibināta jauna sabiedriska organizācija — kultūras fonds Himalaji. Viens no tā uzdevumiem ir organizēt budistu tempļa kompleksa celtniecības darbus. Fonda dibinātāji ir cienījami lamas — Viņa Svētība Drigun Kjabgon Čecangs Rinpoče un lama Dubpon Končongs Sangjē Rinpoče. Pēc Tibetas garīgā līdera Viņa Svētības dalailamas 2001. gada vizītes Latvijā Tibetas budistu skolu vadītāji, piepildot senu pravietojumu, pieņēma lēmumu celt pie mums budistu templi, stāsta budistu tempļa celtniecības un attīstības projekta vadītājs Jānis Mārtiņš Skuja, piebilstot, ka jebkura svētā nama — kristiešu baznīcas, musulmaņu mošejas, ebreju sinagogas vai budistu tempļa — būvniecība nāk tikai par labu cilvēkiem un vietai, kur tas atrodas.

Par tempļa garīgo vadītāju ir izraudzīts Viņa Svētības dalailamas pirmā persona un Tibetas budisma skolas viens no patriarhiem — Viņa Svētība Čecangs Rinpoče, kas vada daudzus budistu klosterus Himalaju reģionā un vairāk nekā 500 meditācijas centru visā pasaulē.

Latvija kā budistu tempļa būvniecības vieta ir izvēlēta, jo cienījamie lamas ir atzinuši, ka šeit valda pozitīva gaisotne, kas veicina garīgo attīrīšanos. To iecerēts sākt būvēt 2007. gada pavasarī un pabeigt gada laikā. Savā vizītē 2002. gada oktobrī Viņa Svētība Čecangs Rinpoče apskatīja vairāk nekā 20 piedāvāto zemes gabalu. Par vispiemērotāko vietu topošajam budistu templim ir izvēlēts piecus hektārus liels zemes gabals gleznainā vietā pie Siguldas, blakus Vidzemes šosejai. Daudzi cilvēki Latvijā bija gatavi dāvināt zemi šā tempļa būvniecībai, bet piemērotākā, enerģētiski pozitīvākā vieta izrādījās pie Siguldas. Izvēlētā teritorija pieder pašvaldībai. Pagaidām procesu kavē birokrātiskās peripetijas starp pašvaldību un Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju, kas saistītas ar novada attīstības plānu, kurš jau ilgstoši nav apstiprināts. Budistu tempļa apbūves gabals ir 1044 kvadrātmetru. Pārējā platība būs sakārtota un kopta atbilstoši tibetiešu tradīcijām kā parks ar akmens krāvumiem, lūgšanu karodziņiem un rituālo procesu laukumu. Blakus templim būs izveidotas arī saimnieciskās piebūves un autostāvvieta.

Divstāvu tibetiešu stila celtne

Iecerētais tempļa komplekss būs divstāvīga tibetiešu stilā būvēta celtne. Tempļa pirmais stāvs iecerēts kā lūgšanu un meditāciju vieta visiem budistu reliģiskās skolas virzieniem, bet otrais tiks veidots kā Tibetas budisma un kultūras centrs. Tempļa kompleksa otrajā stāvā būs arī dzīvojamās telpas trim līdz pieciem cilvēkiem. Plānots, ka šeit rīkotos seminārus, lekcijas un praktiskās nodarbības vidēji varētu apmeklēt apmēram 50—100 cilvēku, bet lielu ceremoniju un svētku laikā budistu templī varētu ierasties 1000 un pat vairāk cilvēku.

Tempļa kompleksa celtniecību finansēs par labdarības akcijās savāktajiem līdzekļiem un ziedojumiem. Naudas līdzekļi tiks saņemti arī no Indijas. Tempļa celtniecības atbalstītāji varētu būt gan vietējie, gan ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Plānotie celtniecības izdevumi pārsniedz miljonu latu. Templi būvēs Latvijas būvfirmas, bet tā apdari veiks paši Tibetas mūki. Vienlaikus ar celtniecības darbiem tiks investēts nepieciešamās infrastruktūras izveidē — elektrība, komunikācijas, pievedceļi. Paredzēts, ka templis Latvijas iedzīvotājiem un ārzemju tūristiem varēs kalpot gan kā budistu reliģijas svētvieta, gan kā Tibetas medicīnas, filozofijas, jogas, izglītības, mākslas, literatūras un meditāciju centrs. Tas būs atvērts arī tiem, kas nav budisti un neplāno par tādiem kļūt, taču kam ir interesanti uzzināt ko jaunu par cilvēka būtību un savstarpējām attiecībām, stāsta Skuja.

Pašlaik notiek pārrunas ar vairākiem pasaulē pazīstamiem cilvēkiem, kas varētu piedalīties tempļa atklāšanas pasākumos. Viņu vidū varētu būt aktieris un Austrumu cīņu speciālists Džeds Lī, kā arī Holivudas zvaigzne un budists Ričards Gīrs. Paredzēts, ka uz atklāšanu Latvijā ieradīsies Viņa Svētība dalailama. Arī Latvijas un citu valstu mūziķi izteikuši atbalstu un gatavību piedalīties labdarības koncertā. Viņu vidū arī mūziķis Boriss Grebenščikovs.

***

FAKTI

- Par būvniecības uzplaukumu, piemēram, Ukrainā liecina fakts, ka 14 gadu laikā atjaunoti vairāk nekā 200 un uzcelti 440 jauni dievnami. Īpaši daudz Volīnijas apgabalā, kur reģistrēti 879 pareizticīgo, 403 protestantu un 43 Romas katoļu baznīcas dievnami.

- Daudzviet, kur nav iespējams uzbūvēt baznīcu, tiek piedāvāti pārsteidzoši risinājumi, kas pievērš sabiedrības uzmanību. Piemēram, dievnami tiek uzcelti vietās ar vēsturisku pagātni. Tā par baznīcu pārvērsts bijušais militārais bunkurs Viņņicā Ukrainā. Paredzēts, ka nākotnē pazemē būs arī draudzes bibliotēka, svētdienas skolas telpas, ēdamzāle. Ticīgos nebaida, ka dievnams ir zem zemes, jo Dievu varot lūgt it visur.

- Lielbritānijā, valstī, kur vairākas baznīcas ir pārtapušas par krogiem, Adventistu baznīca cenšas rīkoties pretēji. Volverhemptonas Pendefordas Adventistu baznīcas draudze ir nopirkusi krogu, lai to pārvērstu par dievnamu.

- Ap 90 procentu pilsoņu Polijā brīvdienās apmeklē dievnamus. Taču, attīstoties tirgus ekonomikai, svētdienas šopings kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu vienkāršajiem poļiem. Pasaulē daudzos lielveikalos strādājošs mācītājs ir pierasta lieta. Uzstādot biktskrēslu kādā no Polijas pilsētas Katovices veikaliem, Romas katoļu baznīca nolēmusi Ziemassvētku laikā kļūt pieejamāka saviem baznīcēniem.

- Vidusvācijas Baznīcu federācijas Jaunatnes pārvalde sākusi jaunu projektu. Idejas pamatā ir "mobilā jauniešu baznīca" — no auduma izgatavota piepūšama baznīca, kurā pietiek vietu 30—40 cilvēkiem.

- Mašīnbūves rūpnīca Krievijas dienvidu pilsētā Volgogradā gatavojas celt valstī pirmo pārvietojamo pareizticīgo baznīcu autopiekabi. Baznīca būs 12,5 metrus gara, 2,5 metrus plata un apmēram četrus metrus augsta automašīnas puspiekabe, kas piestiprināma pie vilcēja. To varēs arī transformēt, un tās konstrukcijas laukumu var palielināt vairāk nekā trīs reizes. Baznīcā paredzēta vieta 100 cilvēkiem. Projekta pasūtītāja ir Maskavas eparhija. Par pārvietojamo dievnamu jau ir ieinteresējusies Serbija, kurā ir daudz sagrautu baznīcu.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  07/22/06

- Jāzepa Vītola mūzikas dienas. Šodien Alūksnes rajona Gaujienā noslēdzas Jāzepa Vītola mūzikas dienas, kurās piedalās kori no visiem Latvijas novadiem. Pulksten 10.30 J. Vītola memoriālajā muzejā Anniņas notiek Edgara Račevska jubilejas izstādes atklāšana, pulksten 17 Gaujienas vidusskolas zālē Uldis Siliņš prezentē grāmatu par Jāzepu Vītolu, bet pulksten 19 Anniņu estrādē kori pulcējas J. Vītola mūzikas dienu izskaņas koncertā.

- Pasniegs Jāņa Baltvilka balvu. Pirmdien pulksten 18 rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā Teātra bāra-restorāna pagalmā notiks Jāņa Baltvilka balvas pasniegšanas sarīkojums, kurā operas soliste Kristīne Gailīte izpildīs pirmatskaņojumu – komponista Ērika Ešenvalda veltījumu Jānim Baltvilkam.

- Eiropiāde 2006. Šodien Spānijas pilsētā Samurā noslēdzas 43. Eiropas tautu kultūras un mākslas festivāls Eiropiāde 2006, kurā piedalās arī tautas mākslas kolektīvi no visas Latvijas. Eiropiāde ir viens no lielākajiem tautas mākslas un kultūras forumiem, kas katru gadu notiek kādā no Eiropas valstīm.

Kaives muižas alejas ozolu otrā dzīve. Šodien Cēsu rajona Kaives muižas parkā 13. Piebalgas novada svētkos tiks atklātas ozolkoka skulptūras, kas tapušas starptautiskā koktēlnieku simpozijā Koks un cirvis, par darba materiālu izmantojot 2004. gadā Kaivē muižas alejās nozāģēto ozolu bluķus.

- Ilzes Preisas jaunākās gleznas. No pirmdienas līdz sestdienai Cherado Art Empire izstāžu zālē Vecrīgā, Mārstaļu ielā 16 būs iespēja apskatīt pēdējā gada laikā tapušās Ilzes Preisas gleznas. Viena no mākslinieces iemīļotākajām tēmām mākslā ir saistīta ar Spāniju, tāpēc I. Preisas darbos skatāmie motīvi ir sievietes, vērsis, ainava un klusā daba.

- Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla koncerts. Rīt pulksten 19 Rīgas Domā notiks starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla Latvija–Pasaule–Latvija koncerts, kurā spēlēs ērģelniece Iveta Apkalne. Programmā J. S. Bahs, M. Rēgers, Š. M. Vidors, S. Veiners, D. Šostakovičs, A. Kalējs.

- Pa Buclera pēdām. Šodien un rīt Jēkabpilī un rajonā notiek fotoplenērs Pa Buclera pēdām. Fotoplenēra organizētāji vēlas atgādināt Mārtiņa Buclera nozīmi Jēkabpils pilsētas, rajona un Latvijas kultūrā. Jāpiebilst, ka šogad aprit 140 gadu, kopš pasaulē nācis Latvijas profesionālās un mākslas fotogrāfijas pamatlicējs M. Buclers. Šodien plenēra dalībnieki fiksē Jēkabpils svētku norisi, bet rīt notiks izbraukums pa Jēkabpils rajona ievērojamākajām vietām un fotogēniskākajiem objektiem.

Līvija Dūmiņa.  NRA  07/26/06   

- Par bērnu literatūras attīstību. Pirmdien Teātra bāra restorāna pagalmā notika dzejniekam Jānim Baltvilkam veltīts sarīkojums, kurā Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā saņēma rakstniece Māra Cielēna un māksliniece Anita Paegle. Balvu pasniedz Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) un starptautiskās bērnu un jaunatnes grāmatu padomes Latvijas nodaļa. Baltvilka balva ir latviešu bērnu literatūras ilgtermiņa attīstības programmas Baltā Vilka grāmatas sastāvdaļa. Projekts paredz, ka, sākot ar 2008. gadu, Baltvilka balva pārtaps par starptautisku bērnu literatūras balvu, kas tiks piešķirta arī vienam ārzemju rakstniekam un viņa darba tulkotājam.

- Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī. Turpinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības uzsāktā akcija Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī!. Akcija paredz, ka pateicībā par ieguldījumu jaunās bibliotēkas tapšanā ikviena ziedotāja vārds tiks iemūžināts Gaismas pils telpās. Patlaban jau rezervētas 11 plāksnītes.

- Rīgas galerijas vasaras laiks. Rīgas galerija informē, ka vasarā galerija atvērta darbdienās no pulksten 12 līdz 19, bet sestdienās, svētdienās ir slēgta.

- Pūt, vējiņi! līderos. Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku atbalsta projekta ietvaros mājaslapā www.musudziesmas.lv pagājušajā nedēļā sākās iedzīvotāju aptauja. Tās mērķis ir popularizēt Dziesmu un deju svētku ideju, aicinot ikvienu iesaistīties to dziesmu izvēlē, kuras jaunās, profesionāli aranžētās skaņās koris kopā ar klausītājiem varētu izdziedāt pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta paredzētajā sadziedāšanās daļā, kā arī šogad rudenī Dziesmu dienā un Dziedāšanas svētkos nākamā gada februārī. Pirmajā nedēļā līderos izvirzījusies Pūt, vējiņi!, tai seko R. Paula dziesmas Circenīša Ziemassvētki un Kā tanī senā dziesmā, kā arī U. Marhilēviča Lūgums. Desmit dziesmas, kas būtu jāzina katram un kas kļuvušas par sava veida simboliem, var izvēlēties līdz septembrim, pēc tam tās vērtēs profesionāla žūrija.

- Vokālā meistarklase Ventspilī. Līdz 29. jūlijam Ventspilī notiek III starptautiskā vokālā meistarklase, ko organizē Ventspils mūzikas vidusskola. Meistarklases ietvaros dalībnieki uzlabo vokālo meistarību, strādājot ar Eiropā pazīstamiem vokāliem pedagogiem – Džoju Mammenu (Anglija), Irinu Gavriloviču (Austrija), Irenu Miļkevičūti (Lietuva), Kārli Zariņu. Klausītājiem ir iespēja apmeklēt labdarības koncertus – ceturtdien pulksten 19 koncertā Ventspils luterāņu baznīcā uzstāsies Paula Šūmane (vijole), Jevgenija Frolova (alts) un Ventspils mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Berga vadībā. Sestdien pulksten 13 koncertā Ventspils Livonijas ordeņa pilī skatītājus priecēs Paula Šūmane (vijole), Jevgenija Frolova (alts), Līga Freimane (vokāls), Ingus Vanags (vokāls), Arvīds Keinis (vokāls).

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  07/24/06

Laodzi. Sacerējums par DAO un DE (Daodedzin). Tulkojis Vilnis Zariņš. Zvaigzne ABC, 2006

Daodedzin ir viens no nozīmīgākajiem senās Ķīnas kultūras pieminekļiem, kas līdzās Pārvērtību grāmatai (Idzin), Dziesmu grāmatai (Šidzin), Nostāstu grāmatai (Šudzin), Konfūcija darbiem un dažiem citiem klasiskiem sacerējumiem būtiski ietekmējis Ķīnas garīgo dzīvi daudzu gadsimtu gaitā. Šis teksts radies apmēram pirms 2500 gadiem, un pat mūsdienu ķīniešiem, kas nav iedziļinājušies senās Ķīnas kultūrā, grūti pilnībā izprast šo zemtekstiem bagāto sacerējumu. Tomēr, kā pamatoti apgalvo tulkotājs Vilnis Zariņš, izlasīt šo darbu ir vērts.

Hulio Kortāsars. Stāsti. Tulkojis Guntis Valujevs. Atēna, 2006

Pirms pieciem gadiem apgāds Jumava izdeva Edvīna Raupa tulkotā Hulio Kortāsara Klasīšu spēli, nu apgāds Atēna ar Gunta Valujeva starpniecību sarūpējis Kortāsara Stāstus. Latvieši jau sen bija pelnījuši iespēju lasīt izcilā 20. gadsimta klasiķa, fantastiskā reālisma meistara darbus. Kāds tos sauc par ģeniāliem, vēl kāds par Latīņamerikas literatūras virsotnēm. Augsta klase, svētki īstiem literatūras gardēžiem.

Māris Bišofs. My Latvia, Too. Atēna, 2006

Izcilais karikatūru meistars Māris Bišofs spēj iepriecināt visizmalcinātākos šī žanra cienītājus visā plašajā pasaulē. Albums My Latvia, Too būtībā dēvējams par ironisku un trāpīgu pētījumu par to, kas tad īsti ir šie izslavētie latvieši. Identitātes pētniekiem te būtu ko darboties.

Meklējumi un atradumi 2006. Rakstu krājums. Zinātne, 2006

Ikgadējais LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta krājums Meklējumi un atradumi šķiet sens kā pasaule. Nemainīga ir arī tā būtība – rādīt jaunākos pētījumus latviešu teātrī, literatūrā, mākslā un mūzikā. 2006. gadā izdotais sējums pievēršas Ibsenam, Rainim, kara teikām, latviešu muzikoloģijas vēsturei, dažādām Latvijas teātru problēmām.

Agora 4. rakstu krājums. LU Akadēmiskais apgāds, 2006

To, ka Latvijas Universitāte, apnikusi gaidīt uz gausajiem un ne vienmēr izpildītajiem izdevēju solījumiem, nodibinājusi savu apgādu, visčaklāk un pamanāmāk izmanto Sociālo zinātņu fakultātes komunikāciju studiju nodaļa. Jau ceturtais Agoras krājums nu jau no pārsteiguma kļuvis par gaidītu lasāmvielu. Topošie komunikāciju speciālisti savos pētījumos plosās ne pa jokam. Šoreiz viņu redzeslokā nonācis Piektais gads, tas pats, kura simtgade pērn institucionālas neizdarības dēļ tā arī nekļuva par nacionālas nozīmes notikumu.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  07/25/06

- Galerijā Carousell līdz 1. augustam apskatāma izstāde Vērtības. Tajā piedalās Anita Meldere, Inta Celmiņa, Ieva Sara Breikša, Ansis Butnors, Dina Ābele, DiDi.

- Lietuvas Foto mākslinieku savienības galerijā Prospekto Viļņā trešdien atklās latviešu fotomākslinieces Māras Brašmanes fotoizstādi TOLAIK. Latvija, Lietuva, 1960.–1970. gads/ANUOMET. Latvija ir Lietuva, 1960–1970. Galerija Prospekto ir atzītākā fotomākslas galerija Baltijā, tā vēlas paplašināt izstāžu apmaiņu ar Latviju, stiprināt savstarpējo sadarbību, kā arī veicināt lietuviešu un latviešu kultūras un mākslas kontaktus. Izstādē būs skatāmas M. Brašmanes fotogrāfijas par dzīvi Latvijā 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Tās fokusējas galvenokārt uz ikdienas dzīves vērojumiem: dokumentāri reālu, bet reizē arī jūtīgu notikumu, cilvēku dzīves fiksāciju bez patosa un romantiskas pārspīlētības. Izstādē būs skatāmas arī Lietuvā tapušas M. Brašmanes fotogrāfijas.

- Andrejsalā no 31. jūlija līdz 14. augustam notiks transdisciplinārs plenērs, ko rīko Latvijas Jauno mākslinieku apvienība sadarbībā ar hosteli Singalong un projektu Netīrais darījums. Plenēra gaitā paredzēta aktīva domu un ideju apmaiņa starp dažādu jomu pārstāvjiem, kā arī pamatīgs radošs darbs. Tajā aicināti piedalīties dažādu jomu pārstāvji, kas glezno, zīmē, fotografē, filmē, raksta, muzicē utt. Plenēra noslēgumā tiks atklāta izstāde ar divu nedēļu laikā tapušajiem darbiem.

- Galerijas Māksla XO telpās, Vecajā noliktavā Aldaru ielā 5, līdz 8. augustam skatāma ikgadējā izstāde Litogrāfi VI. Tajā piedalās Helēna Heinrihsone, Irēna Lūse, Ilze Neilande, Inese Lieckalniņa, Anna Heinrihsone, Tatjana Krivenkova, Kristīne Keire, Ilona Abiļeva, Ieva Sara Breikša, Ivars Heinrihsons, Andris Abiļevs, Kristaps Zariņš un Otto Zitmanis.

- Galerijā Laipa Valmierā līdz 11. augustam aplūkojama mākslinieces Ingrīdas Kadakas personālizstāde Pilna diena. I. Kadaka (1967) ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējot profesora I. Zariņa meistardarbnīcu. Strādā eļļas un oforta tehnikā, kā arī grāmatu grafikā. Izstādē skatāmajos darbos māksliniece daudz pievērsusies ziedu attēlojumam. "Zieds ir simbols. Sapņa, skaistuma, īslaicīguma un mūžīgās mainības liecinieks," apgalvo I. Kadaka.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 1. stāva izstāžu zālē līdz 6. augustam atvērta izstāde Divvirzienu kustība. Tajā eksponēti 69 dažādu dekoratīvās mākslas un dizaina nozaru mākslinieku jaunākie darbi (tekstilmākslas, keramikas, porcelāna, stikla, dekoratīvā koka, metālmākslas un unikālā dizaina darbi). Līdzās Latvijas dekoratīvās mākslas autoritāšu sniegumam aplūkojami jaunākās paaudzes mākslinieku darbi.

 

Kori "Kamēr" un "Gaudeamus" Pasaules koru olimpiādē Ķīnā iegūst zelta medaļas

LETA   07/26/06    Jauniešu koris "Kamēr" diriģenta Māra Sirmā vadībā Pasaules koru olimpiādē Ķīnā ieguvis trīs zelta medaļas, bet diriģenta Ivara Cinkusa vadītais koris "Gaudeamus" - zelta medaļu vīru koru grupā, informēja Rīgas domes Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilona Brūvere.

Savukārt sieviešu koru grupā sudraba medaļu izcīnījis Liepājas koris "Aija", kura mākslinieciskā vadītāja ir Gunta Vite.

Laikmetīgās mūzikas kategorijā koris "Kamēr" ieguvis 96 punktus no 100 iespējamajiem. Konkursa rīkotāji un eksperti to uzskata par sensāciju Pasaules koru olimpiādes pastāvēšanas vēsturē.

4. Pasaules koru olimpiskajās spēlēs piedalījās 400 kori un vairāk nekā 20 000 dalībnieku.

Rīgas domes Kultūras departamenta un aģentūras "Tautas mākslas centrs" pārstāvji devās uz Pasaules koru olimpiskajām spēlēm, lai prezentētu Rīgu kā olimpiādes norises vietu 2010./2012. gadā. Lēmumu par Rīgu kā iespējamo olimpiādes pilsētu festivāla rīkotāji pieņems nākamā gada sākumā.

 

 

 

Citādā ziņā ...

 

 

Latvietim vajadzīga kārtība

Juris Lorencs, Latvijas Avīze   07/22/06    Jura Lorenca saruna ar tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" direktoru sociologu Aigaru Freimani.

Juris Lorencs: – Latvija ir atguvusi savu neatkarību, iestājusies ES un NATO. Un tomēr joprojām dzirdami apgalvojumi, ka latviešu tauta šodien esot apdraudēta vairāk nekā jebkad agrāk. Kāpēc?

Aigars Freimanis: – Protams, tas skan visai paradoksāli. Un tomēr šajos vārdos ir vismaz daļa taisnības. Tiesa, vēl nesenā pagātnē latviešu priekšstati par apdraudētību bija citādi nekā šodien.

Atcerēsimies kaut vai pagājušā gadsimta septiņdesmitos gadus, kad notika intensīva imigrācija no citām padomju republikām uz Latviju, kad strauji saruka latviešu īpatsvars. Katrs varēja viegli izrēķināt brīdi, kad latvieši kļūs par minoritāti.

Cilvēki ar bažām gaidīja 1979. gada tautas skaitīšanas rezultātus un atviegloti uzelpoja – no visiem Latvijas iedzīvotājiem latviešu vēl ir 53,7%. Tomēr pāri pusei! Tas deva sajūtu, ka viss vēl nav zaudēts.

Šodien situācija ir būtiski atšķirīga un arī draudi ir pavisam citi. Pirmām kārtām es minētu sabiedrības atvērtību – gan cilvēku migrāciju, gan nebijušās komunikāciju iespējas. Cilvēka ģeogrāfiskā uzturēšanās vieta aizvien vairāk virtualizējas.

Šodien var dzīvot Anglijā vai Īrijā un ar interneta stapniecību sekot līdzi Latvijā notiekošajam, gandrīz par velti sazināties ar radiem.

Un tomēr cilvēks atrodas projām no Latvijas, turklāt – jo lielākas ir šīs kontakta iespējas, jo mazāka ir motivācija atgriezties Latvijā, vismaz dažiem.

Padomju laikā mūs apdraudēja rusifikācija. Bet šodien tik daudzinātās globalizācijas ietekmes veidi ir līdzīgi. Pasaulē vērojama aizvien lielāka unifikācija – vienādi produkti, vienādi patēriņa un uzvedības modeļi, vienādi dzīves stili.

– Bet kas tad šajos jaunajos apstākļos mūs tieši apdraud? Vai tiešām apdraudēta ir mūsu valoda un kultūra? Bet varbūt mūs var apdraudēt iespējamā imigrācija? To vien dzird – trūkst darbaspēka, jāved iekšā viesstrādnieki! Bet varbūt tautas sarukšana?

– Manuprāt, latviešu valoda šodien vēl nav nopietni apdraudēta. Pašā Latvijā valodu aizsargā likums, turklāt latviešu valoda ir viena no ES oficiālajām valodām.

Tas, kas patiesi ir apdraudēts – paši valodas nesēji. Latviešu skaits sarūk – gan zemās dzimstības, gan ekonomiskās emigrācijas dēļ. Okupācijas un sociālisma laikā latviešu sabiedrība bija vairāk viengabalaina, arī egalitāra – vismaz ārēji. Cilvēku dzīvē lielāka nozīme bija nemateriāliem faktoriem – kultūrai, valodai, Dziesmu svētkiem. Atcerēsimies diskusiju pēc pēdējiem Dziesmu svētkiem – kāda būs motivācija to tālākai pastāvēšanai.

Šī motivācija bija skaidra 19. gadsimtā – tautas pirmās atmodas laikā, arī starpkaru periodā, kad tauta cēla jauno valsti, nemaz jau nerunājot par okupācijas laiku. Dziesmu svētkiem tolaik svarīga bija tieši manifestēšanās. Bet ir tagad?

Esmu sastapis cilvēkus – uzņēmējus, kuriem nekādi nevar pārmest nacionālās stājas trūkumu, bet kuri interesējas par iespējām ievest strādniekus no Ukrainas vai Baltkrievijas. Viņu loģika ir pavisam vienkārša – man trūkst strādnieku, no kā cieš mans bizness, es zaudēju globālajā konkurencē, bet mana valsts – Latvija – nesaņem nodokļus. Manuprāt, runas par darbaspēka ievešanu var pārtapt par realitāti jau visai drīz, un mums šie procesi būs saprātīgi jāregulē.

– Dzirdami aicinājumi – sargāsim latviskās vērtības! Bet kas tad šodien ir latviskās vērtības?

– Manuprāt, latviešiem joprojām viena no svarīgākajām vērtībām ir valoda – kā drošības vairogs, aiz kura pastāv mūsu kultūra un sadzīve. Ja cittautietis sāk runāt latviski, arī latvietis ar viņu uzsāk komunikāciju citā līmenī. Tomēr latvietis sāpīgi reaģē, ja sarunas partneris latviski nerunā pietiekami labi.

Tajā pašā laikā latvieši ar milzīgu sajūsmu gatavi pieņemt cilvēku, kurš ārēji nepavisam neizskatās pēc latvieša, bet tomēr labi runā latviski.

Pētījumi liecina, ka sabiedrībā valda pretrunīgi stereotipi par latvieša tēlu, turklāt gan paši latvieši, gan Latvijā dzīvojošie nelatvieši domā līdzīgi. Piemēram, pastāv uzskats, ka latvieši ir individuālisti, savrupnieki un reizē viesmīlīgi. Pasīvi, bet reizē arī vēlīgi un atvērti. Latvieši parasti neuzrāda skaidru robežu, līdz kurai ārējais un svešais drīkst ielauzties mūsu dzīvē un kultūras telpā. Bet šāda robeža vienmēr pastāv.

– Vai naudai un patēriņam tiešām ir tik liela nozīme Latvijas sabiedrībā, kā par to bieži raksta?

– Latvijā liela nozīme ir modei un prestižam. Pašlaik "topā" ir nekustamie īpašumi un auto. Sevišķi uzskatāmi sabiedrības hierarhija izpaužas auto jomā. Daudzi no tiem, kuri pērk īpaši dārgas mašīnas, apzināti vai neapzināti pakļaujas modes faktoram.

Mūsos joprojām sēž iekšā "bizantisms", mēs mīlam šo izlikšanos, šo ārējo spožumu – tas latviešiem raksturīgs krietni vairāk nekā kaimiņiem igauņiem. Nelaime tā, ka šī izrādīšanās nereti notiek uz pārējās sabiedrības daļas rēķina. Ja tas ir darba devējs – uz uzņēmuma strādnieku rēķina, kuri saņem minimālo algu. Tāpēc nav ko brīnīties, ka daudzi "nobalso ar kājām" un aizbrauc strādāt uz Īriju.

– Latvieši un Īrija – pēdējos mēnešos viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Vai latvieši brauc uz Īriju tikai naudas dēļ vai tam ir vēl kādi citi iemesli?

– Protams, materiālā ieinteresētība ir svarīgs faktors. Tomēr nauda kā galvenā motivācija braukšanai uz ārzemēm ir piedzīvojusi vairākas pārvērtības. Jā, sākumā nauda pietiešām bija galvenais dzinulis. Cilvēkam zvanīja paziņa no Vācijas un stāstīja – tu zini, cik es šeit pelnu vienā dienā! Daži piedzīvoja šoku un bija gatavi pamest visu – darbu, māju, ģimeni – un drāzties pēc tās milzīgās naudas. Likās – tas nu ir tas, kā dēļ ir vērts dzīvot.

Pagāja daži gadi, un cilvēkiem kļuva neērti teikt, ka viņi brauc tikai pēc naudas. Tad radās citas motivācijas, citi attaisnojumi – pirmām kārtām tā sauktā "sakārtotība tur" un "nesakārtotība šeit". Ar to saprata gan nesakārtotās darba devēja un darba ņēmēja, gan varas un sabiedrības attiecības. Cilvēki brauca uz Īriju, lai izvairītos no pazemojumiem, lai atgūtu pašapziņu un varētu prognozēt savu dzīvi ilgākā termiņā. Tur viņi iekļāvās jau sakārtotā un stabilā vidē, kur tika novērtēti gan ar algu, gan ar apkārtējo cilvēku attieksmi. Ar laiku parādījās vēl viena motivācija – apgūt jaunas prasmes, iemācīties valodas, "apskatīt pasauli".

Bet man šķiet, ka pastāv vēl kāda motivācija, par kuru gan runā diezgan reti. Es to nosauktu par "pašiesaukšanos armijā". Aizbraukt no Latvijas, lai izvairītos no problēmām un pienākumiem šeit, no neizremontētas vannas istabas un caura jumta, no nesakārtotām ģimenes attiecībām, no "nepaklausīgiem" bērniem. Šo problēmu cēlonis bieži vien slēpjas pašā cilvēkā. Bet daudziem to ir grūti atzīt un pieņemt. Tāpēc cilvēki izvēlas vieglāko risinājumu – pieņemot, ka visu problēmu pamatā ir naudas trūkums, viņi brauc uz Īriju. Savā ziņā tā ir bēgšana no atbildības, no nespējas pieņemt lēmumus šeit uz vietas, no ieilgušās revolūcijas, no pārmaiņu straujuma, kam daudzi nespēj piemēroties, no nespējas prognozēt savu nākotnes situāciju – kas ar mani notiks pēc mēneša, gada, diviem gadiem.

Īrijā šis neziņas slogs nokrīt un cilvēks iekšēji atbrīvojas. Un tad jau var sākt skumt pēc mājām - bet nu jau ar pozitīvām cerībām.

– Tātad tomēr latvietim vajadzīgs saimnieks, kas pasaka priekšā, kad, ko un kā darīt?

– Tas, pēc kā ilgojas latvietis, ir kārtība. Latvietis ilgojas pēc prognozējamas dzīves uzlabošanās, pēc sajūtas, ka rīt būs kaut mazliet labāk nekā šodien.

– Kā pārmaiņu laiki ir mainījuši pašus latviešus?

– Par to vēl pāragri runāt, jo pagājuši tikai piecpadsmit gadi. Bet man šķiet, ka nupat, nupat Latvijas sabiedrībā notiks paaudžu aprite, ka dzīvē ienāks jauna paaudze ar pavisam citu dzīves pieredzi. Atvaino, ka es atkārtoju banālas patiesības, bet tā tiešām ir paaudze, kas nav saistīta ar padomisko pagātni.

Šai jaunajai paaudzei vēl trūkst varas un ietekmes resursu, kurus joprojām kontrolē vecākā paaudze. Bet nākamo piecu gadu laikā šie resursi jau gandrīz pilnībā nonāks jaunās paaudzes rokās. Tad sabiedrībā sāks dominēt citas vērtības. Kādas tās būs, šodien vēl grūti precīzi prognozēt, vismaz es to neriskētu darīt.

Tā ir paaudze, kas dzīvē daudz lielāku nozīmi piešķir pragmatismam un merkantilismam, arī konformismam. Protams, konformisms pastāvēja arī padomju laikā, bet cilvēku attiekme pret to bija citāda. Ja mēs salīdzinām, piemēram, to gadu Rietumos un Padomju Savienībā izdotās sociālās psiholoģijas grāmatas, tad redzam, ka vārds "karjerisms" tajās tiek interpretēts pavisam atšķirīgi. Padomju autoru darbos jēdzienam "karjerisms" gandrīz vienmēr bija negatīva interpretācija. Cilvēkiem tas saistījās ar iekšēju un ārēju konformismu, ar tādiem jēdieniem kā "nodevība", "liekulība" un "nomenklatūra".

Turpretim Rietumos vārdam "karjera" ir pavisam cita skaņa. Šodien Latvijas masu mediji māca, kā "taisīt karjeru", žurnālu lapās un televīzijā lepni gozējas veiksminieki, kuri to jau pratuši izdarīt.

Latvijas īpatnība ir arī tāda, ka no komunisma Latvija "muka prom" daudz straujāk nekā Lietuva un Igaunija. Lietuvā savu lomu nospēlēja nacionālkomunisti, un "Brazauska faktors" mūsu kaimiņiem ir nozīmīgs vēl šodien. Igauņiem kaimiņu somu piemērs mācīja: uz kapitālismu labāk neskriet, bet uzmanīgi iet.

Savukārt Latvijā tolaik pie varas esošās partijas aicināja visus sākt skriet maratonu, kura galā ir "gaišā kapitālisma nākotne". Tikai cilvēkiem netika pateikts, ka visi jau nevar paskriet vienādā ātrumā un daudzi vispār nemaz nespēj aizskriet līdz finišam. Sekas – cilvēku materiālā noslāņošanās, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā ir krietni lielāka.

Dīvaini izklausās, ka vēl šodien dažs labs politiķis stāsta: "Mīļie latvieši, tagad es jums pamācīšu, kā dzīvot un kā pelnīt naudu."

– Kā mēs šodien varētu raksturot Latvijā dzīvojošo nelatviešu kopienu?

– Pirmkārt, viņi nav vienots veselums. Arī krievvalodīgajā nelatviešu vidē notiek šī paaudžu nomaiņa. Pamazām dzīvē ienāk jauna paaudze, kurai latviešu valoda vairs nav problēma. Es pats pazīstu krievvalodīgos jauniešus, kuru mentalitāte un uzvedība atšķiras no latviešiem, bet kuri ļoti labi runā latviski un savās darbavietās lieliski iekļaujas latviešu vidē.

Patīk vai nepatīk, gribam mēs to vai negribam, bet šie krievi lielā mērā jau ir "mūsējie". Un arī šeit apmēram pieci gadi ir tas laiks, kad latviešu politiķiem būs jāpasaka – "viņi ir mūsējie". Katrā ziņā vairāk "mūsējie" nekā tie, kuri varētu ierasties Latvijā darba meklējumos.

Pavērojot Latvijas krievvalodīgos masu medijus, redzam, ka tie lielākoties runā par lokālām Latvijas problēmām. Jā, Latvijas krievus interesē Krievijā tapusī izklaide, māksla, kultūra – tā viņiem šķiet bagātāka un interesantāka. Bet citās jomās viņi redz, ka Krievija attīstās citādi nekā Latvija. Krievija vairs nav tas centrtieces punkts, kas pulcē ap sevi ārpus Krievijas dzīvojošos krievus. Krievu kopiena lēnām, bet noteikti dreifē prom no Krievijas.

To, ka Krievija vairs nav sapnis un ideāls, apzinās pat tie krievi, kuri deviņdesmitajos gados bija radikāli noskaņoti, jutās "apdalīti" un "piekrāpti". Ja viņi patiesi ticētu Krievijai, tad būtu aizbraukuši daudz lielākā skaitā nekā patlaban. Bet pēc ekstrēmistu grupiņas ālēšanās pie Brīvības pieminekļa svītrainajos ieslodzīto tērpos visiem kļuva skaidrs, ka robeža starp politisko kustību un lētu balagānu ir pārkāpta. Tas rāda, ka šiem cilvēkiem aiz muguras vairs nav nekā nopietna.

– Iespējams, ka arī viņi savu nākotni saskata Eiropā. Bet kurp tad iet pati Eiropa? Zemā dzimstība, imigrācija, Vācijā daudzās skolās puse no bērniem starpbrīžos runājot turciski….

– Eiropā pastāv milzīgas integrācijas problēmas. Piemēram, Francijā imigrantu apdzīvotajās piepilsētās veidojas jauna politiska subkultūra, kas ir pilnīgi atšķirīga un pat naidīga pastāvošajai kārtībai. Nav brīnums, ka pēdējos desmit gados Eiropā vērojama pretreakcija ilgu laiku valdošajai labvēlīgajai imigrācijas politikai.

Pa daļai tas izskaidrojams arī ar to, ka labklājības valsts modelis, kas ilgus gadus nodrošināja šo imigrantu uzņemšanu, tuvojas krīzei. Savukārt bez iebraucēju darba Rietumeiropa vairs nevar pastāvēt. Tā patiesi ir milzīga dilemma, ko nemaz tik viegli nevar atrisināt.

 

Pie Skultes izskaloto kuprvali atrod jau mirušu

Jānis Ogle,  NRA  07/22/06     Piektdien Rīgas līcī pie Skultes izskalotais mirušais kuprvalis, iespējams, ir tas pats Baltijas jūras ūdeņu retais viesis, kas pirms dažām nedēļām priecēja cilvēkus Somijā un Polijā. Šobrīd kuprvaļa mirstīgās atliekas nogādātas Jelgavā, kur eksperti veiks tā izpēti. Līdz tās beigām nekādi minējumi par vaļa nāves cēloni netiek izteikti.

Piektdien jūrā pie Skultes atrastais vairāk nekā 10 metru garais kuprainais valis, visticamāk, Baltijas jūrā varētu būt nonācis no Atlantijas okeāna, sarunā ar Neatkarīgo pieļāva vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Krasta apsardze dzīvnieku atrada no rīta, aptuveni 20 jūdžu no krasta. Notikuma vietā konstatēts, ka valis nomiris pirms pāris dienām, jo dzīvnieks jau ir manāmi piepūties, Neatkarīgajai pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Vinets Veldre.

Kopīgi ar Vides ministrijas pārstāvjiem un zoologiem nolemts dzīvnieku nogādāt apskatei Skultes ostā, pēc tam Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā, kur zinātnieki vali preparēs. Vaļa izcelšana un transportēšana bija ilgstošs un smags process, kurā piedalījās gan Jūras spēki, kas dzīvnieku nogādāja krastā, gan speciāls transports ar konvoju, kas dzīvnieku veda līdz Jelgavai. Dzīvnieka orgānus varētu izmantot zinātniskiem nolūkiem, bet vaļa skeletu ieinteresēts iegūt Dabas muzejs. Par vaļa nogādāšanu LLU vienojusies Vides ministrija un PVD. Pa ceļam valis nosvērts un izdarīti pirmie mērījumi.

Jūnijā kuprvali ievēroja Gdaņskas Jūras centra darbinieki un par šo reto novērojumu (tas bija pirmais valis, kurš šajos ūdeņos iepeldējis pēdējo 30 gadu laikā) ziņoja aģentūrai Reuters. Vēlāk, 4. jūlijā, Somijas piekrastē astoņus līdz desmit metrus garo vali, kurš laiku pa laikam izpūtis no nāsīm gaisā ūdens strūklas, pamanījis kāds vietējais skolotājs, kas savā laivā bija devies izbraucienā pa Botnijas līci.

Zīmīgi, ka pirms 30 gadiem pirmoreiz Baltijas jūras piekrastē pie Kauguriem tika izskalots cits vaļa paveids – finvalis, kurš līdzīgi pirms nāves bija manīts pie Polijas un Somijas krastiem, līdz tika izskalots miris Rīgas līcī pie Kauguriem.

 

Jau reģistrētas pirmās salnas

DELFI  07/24/06    Pagājušās nedēļas sākumā Latvijā sāka ieplūst aukstākas gaisa masas no ziemeļrietumiem, un trešdien Stendes apkārtnē zāles augstumā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –1 grādam, Skrīveros līdz 0, liecina Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informācija.

Tā bija šovasar pirmā salna. Naktī uz ceturtdienu salnas kļuva intensīvākas, Stendē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3 grādiem, Skrīveru apkārtnē līdz –1 grādam.

Salnas jūlijā pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē fiksētas 1975.gadā 6. un 9.jūlijā, kad vietām Latvijā (arī Ventspilī) temperatūra pazeminājās līdz 0. Pēc tam salnas līdz 0...-2 grādiem tika novērotas 1992.gadā 6.jūlijā dažviet Ziemeļvidzemē un Latgalē.

 

Pie Papes ezera piedzimuši pirmie sumbrēni

DELFI  07/26/06    Pagājušajā nedēļas nogalē dabas parkā "Pape" pasaulē nākuši pirmie divi sumbru teļi. Jaundzimušie ir vieni no Latvijā pirmajiem sumbriem, kas nākuši pasaulē pēc šīs sugas pilnīgas izzušanas no Latvijas teritorijas viduslaikos, portālu "Delfi" informēja Pasaules Dabas Fonda pārstāvis Ints Mednis.

Mazie sumbrēni pievienojās Papes ezera ziemeļu daļas mežos un pļavās mītošajiem četriem sumbriem. Tie Latvijā ieradās pirms diviem gadiem Pasaules Dabas Fonda lielo zālēdāju atjaunošanas projekta ietvaros.

Papes sumbru govīm grūsnība ilgusi aptuveni deviņus mēnešus. Jau dažas stundas pēc piedzimšanas teliņi spēj staigāt un pašlaik pāris dienas vecie sumbrēni droši dodas līdzi pieaugušajiem sumbriem, informē Mednis. Teliņi pārtiek no sumbru govju piena, kas būs viņu galvenā barība vēl vismaz gadu. Sumbri kļūst pieauguši, sasniedzot dzīves trešo vai ceturto gadu.

Pieaudzis sumbrs ir turpat tonnu smags un gandrīz divus metrus augsts. Lielāko daļu laika sumbri pavada ganoties - tēviņš dienā apēd līdz pat 32 kilogramiem barības, bet mātītes - 23 kilogramus. Ganoties sumbri nodrošina atklātas ainavas un dabisko pļavu pastāvēšanu, kas ir mājvieta daudziem citiem augiem un dzīvniekiem.

"Esam patīkami pārsteigti, ka no Nīderlandes atceļojušie sumbri pilnīgi pieraduši pie Latvijas dabas apstākļiem un sākuši vairoties jau šogad – bijām gaidījuši, ka tas varētu notikt tikai pēc pāris gadiem," uzsver Mednis. Agrāk Eiropas lielākie zālēdāji – sumbri – bija parasta Latvijas dabas sastāvdaļa – tie dzīvoja mērenās joslas lapu koku mežos un pļavās no Britu salām līdz pat Sibīrijai. Zināms, ka pēdējie savvaļā mītošie sumbri dzīvojuši Polijā 20.gadismta sākumā. Tagad daudzās Eiropas valstīs sumbru savvaļas populācija tiek atjaunota no nebrīvē mītošajiem sumbriem, kas tiek atkal izlaisti savvaļā.

Lai Latvijas dabā atjaunotu lielos zālēdājus un līdz ar to šo dzīvnieku veidotās dabiskās pļavas, Pasaules Dabas Fonds 1999.gadā dabas parkā "Pape" ieveda savvaļas zirgus. Dažus gadus vēlāk tiem sekoja tauri un sumbri. Šobrīd Papē mīt jau 33 zirgi un 52 tauri, no tiem pieci šogad dzimuši kumeļi un 13 tauru teliņi. Mazo sumbrēnu nākšana pasaulē ir pirmais solis uz sumbru populācijas nostiprināšanos un pietuvina Pasaules Dabas Fondu tā mērķim – panākt, lai lielie savvaļas zālēdāji kļūtu par neatņemamu Latvijas dabas sastāvdaļu.

 

Atkal ir kļuvis
siltāks, taču laiks ir nepastāvīgs.

Nu vairs nav tikai saulainas dienas, vairāk

ir apmākušās, bet lietus gan ir nolijis tikai dažviet.

Arī šis rīts bija apmācies un miglains, taču nu jau ir

noskaidrojies un spīd saulīte. Tāpēc zeme vēl jo-

projām ir izkaltusi un dārzos vairs nekas lāgā

negrib augt – lielais sausums ir

ņēmis virsroku...

 

Anda Jansone, trešdien, 26. jūlijā