Eiropā un citur pasaulē...
Eiropas jaunieši: kultūru daudzveidība mūs vieno
Ivo Leitāns,
EJP sesijas ģenerālo asambleju piektdien Latvijas Universitātē atklāja ES nodokļu politikas un muitas savienības komisārs Lāslo Kovāčs, kurš uzsvēra, ka jaunatnes līdzdalībai ES procesos ir liela nozīme Eiropas konkurētspējai ar citām pasaules lielvarām nākotnē. Tāpēc L.Kovāčs izteica gandarījumu, ka VeRi 2006 uzmanība ir pievērsta jautājumiem, kuri ir Eiropas Komisijas darba kārtībā, piemēram, enerģētikas drošībai un jauniešu bezdarbam.
VeRi 2006 prezidents Markuss Polards, komentējot šā gada sesijas moto "Kultūras daudzveidība Eiropā", minēja, ka tas nenozīmē tikai atšķirību cildināšanu. "Mēs godinām arī vērtības, kas mūs vieno: toleranci, cieņu, citu pieņemšanu. Ņemot vērā nesenos notikumus te, Latvijā, iecietība pret mazākumgrupām un savstarpēja sapratne ir sevišķi svarīgas tēmas," uzsvēra M.Polards, pavēstot, ka EJP sesijā tiks pieņemta rezolūcija arī par izglītošanu minoritāšu jautājumos.
Konferences organizētāju jauniešu kustības Tellus prezidents Mārtiņš Kālis Dienai pastāstīja, ka VeRi 2006 dalībnieki paši piedzīvojuši kultūru daudzveidību, jo katra delegācija prezentēja savas valsts īpatnības, uzstājoties ar dziesmu vai deju.
EJP dibināts 1987.gadā Francijā, pēdējā desmitgadē tas kļuvis populārs arī Austrumeiropā. Uz EJP sesijām trīsreiz gadā pulcējas 1622 gadus veci jaunieši, lai paustu savu viedokli par Eiropas aktuālajiem notikumiem un redzējumu par kontinenta nākotni.
Terorisma draudu līmeni apzīmēs četrās krāsās
DELFI 08/01/06 Valstī būs četri terorisma draudu līmeņi, kas būtu savietojami ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Krīzes reaģēšanas sistēmas (NCRS) četriem terorisma trauksmes stāvokļiem.
Valdība otrdien nolēma, ka turpmāk zemu terorisma draudu līmenis apzīmēs ar zilu krāsu un to izsludinās situācijā, ja pastāv vispārēja rakstura terorisma draudi. Paaugstinātu terorisma draudu līmeni signalizēs dzeltena krāsa, to izsludinās situācijā, ja ir pieaugoši terorisma draudi. Oranžā krāsa signalizēs augsta terorisma draudu līmeni, to izsludinās situācijā, ja ir apstiprināti terorisma draudi konkrētam objektam, tautsaimniecības sektoram vai valsts reģionam. Savukārt īpaši augstu terorisma draudu līmeni signalizēs sarkana krāsa, to izsludinās situācijā, ja ir noticis terora akts vai terora akts vairs nav novēršams.
Draudu līmeņus var izsludināt visai valsts teritorijai, apdraudētajam valsts reģionam, apdraudētajam tautsaimniecības sektoram vai apdraudētajam objektam.
Savukārt, lai informētu iedzīvotājus par terorisma draudu līmeņa izmaiņām,
Ja izsludināts augsts vai īpaši augsts terorisma draudu līmenis, iedzīvotāju informēšanai iespējams izmantot arī civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu.
Valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības, kā arī nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu atbildīgās amatpersonas nodrošina pretterorisma pasākumu plānošanu atbilstoši četriem draudu līmeņiem, tādējādi veicinot iespēju pastiprināt drošības pasākumus atbilstoši terorisma draudu līmeņa izmaiņām.
Ja mainās terorisma draudu līmenis, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu īpašniekiem vai pārvaldītājiem iesaka veikt izsludinātajam draudu līmenim atbilstošus drošības pasākumus. Iedzīvotāji, ņemot vērā Drošības policijas Pretterorisma centra un citu pretterorisma darbībās iesaistīto institūciju sagatavotos ieteikumus, tiek aicināti individuāli veikt pasākumus terorisma apdraudējuma novēršanai.
Koncepcijā piedāvātais problēmas risinājuma variants neparedz papildu finanšu līdzekļu piesaisti, tam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu, pašvaldību budžetiem vai uzņēmējdarbību
Pabriks: notikumi ap 'Rīgas praidu 2006' kaitējuši Latvijas tēlam ārvalstīs
LETA 07/28/06 Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) uzskata, ka notikumi ap seksuālo minoritāšu pasākumu "Rīgas praids 2006" kaitējuši Latvijas tēlam ārvalstīs, informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.
Ministrs par situāciju, kas izveidojusies ap "Rīgas praidu 2006", nosūtījis vēstuli Latvijas amatpersonām un iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām. Tajā teikts, ka notikumi kaitējuši Latvijas tēlam ārvalstīs. Par to liecina ārvalstu presē izteiktie negatīvie vērtējumi, kā arī ārvalstu iedzīvotāju un organizāciju sūtītā korespondence.
"Minoritāšu tiesību nodrošināšana ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem, un mūsu interesēs ir novērst līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē," vēstulē uzsver Pabriks.
Kopā ar vēstuli amatpersonām nosūtīts ārvalstu preses publikāciju apkopojums, kā arī ārvalstu pilsoņu elektroniski un rakstveidā iesniegtās vēstules, kuras saņēmušas Latvijas pārstāvniecības.
Vēstule nosūtīta Valsts prezidentei, Saeimas Ārlietu komisijai, Ministru prezidentam, iekšlietu ministram, Rīgas domes priekšsēdētājam, biedrībai "Nopraid" un lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienībai "Mozaīka".
Jau ziņots, ka sestdien, 22.jūlijā, policijas darbinieki par agresīvu rīcību, kas bija pretrunā ar likumu un apdraudēja gan apmeklētāju, gan dalībnieku, gan pasākuma pretinieku dzīvību, veselību un drošību, saistībā ar seksuālo minoritāšu pasākumu "Rīgas praids 2006" aizturēja 14 cilvēkus, arī vienu nepilngadīgo.
Pret vienu no sestdien aizturētajām personām sākts kriminālprocess par nepakļaušanos policijas darbiniekiem.
ES nevar sodīt Latviju par seksuālo minoritāšu tiesību neievērošanu
LETA 08/02/06 Eiropas Savienībā (ES) nav attiecīgo likumu, lai Latviju sodītu par nekārtībām Rīgā un seksuālo minoritāšu tiesību neievērošanu, apliecinājusi par nodarbinātību, sociālajām lietām un līdztiesību ES atbildīgā komisāra Vladimira Špidlas preses sekretāre Katarina fon Šnurbeine.
Pēc viņas teiktā, komisārs Špidla noraizējies par situāciju Latvijā un meklē iespējas, lai varētu vērsties pret seksuālo minoritāšu tiesību neievērošanu. Šnurbeine tomēr atzina, ka ES ir tikai viens instruments pret diskrimināciju un tas attiecas uz nodarbinātību.
Šnurbeine atgādināja, ka ierosināta jauna ES direktīva, kas vairāk pasargās cilvēkus ar netradicionālo seksuālo orientāciju no neiecietības dažādās dzīves situācijās.
Pēc Špidlas preses sekretāres teiktā, situācija Latvijā jārisina ar nacionālo likumdošanu.
Pagājušajā nedēļas nogalē Kanādā starptautiskajā konferencē Špidla negatīvi raksturoja attieksmi pret seksuālo minoritāšu tiesībām Latvijā.
Latvija bija vienīgā valsts, kuru komisārs negatīvi pieminēja savā uzrunā. Norādot uz Latviju, Špidla uzsvēra, ka EK necietīs nekādu diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata.
Pēc Špidlas vārdiem, Eiropa ir bēdīgi slavena ar vienu no lielākajiem 20.gadsimta genocīdiem un arī sistemātisku homoseksuāļu iznīdēšanu. Viņš pauda nožēlu, ka arī mūsdienās atsevišķās pasaules valstīs cilvēki cieš savas netradicionālās seksuālās orientācijas dēļ. "Par spīti panāktajam progresam, atsevišķi politiskie apgalvojumi Eiropā atklāj institucionālo diskrimināciju," teica Špidla.
Pēc viņa teiktā, diskriminācijas apkarošanas ES nolikumi attiecas tikai nodarbinātību, tāpēc plānots izstrādāt jaunu direktīvu, kas vairāk pasargās cilvēkus no neiecietības dažādās dzīves situācijās.
"Katrs apgalvojums par sabiedrības homoseksualizācijas draudiem jāpielīdzina antisemītiskiem izteicieniem par ebreju sazvērestību un dominēšanu pasaulē," piebilda komisārs.
Jau ziņots, ka seksuālo minoritāšu pasākumu laikā Rīgas centrā notika masu nekārtības, kurās atsevišķi agresīvi noskaņoti indivīdi uzbruka seksuālo minoritāšu pārstāvjiem.
Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" vāca parakstus iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) demisijai un norādīja, ka "ministrs ar saviem naida pilnajiem un neiecietīgajiem izteikumiem, nekompetenci, vadot policijas darbu, un savu neizpratni par cilvēktiesībām un pamattiesībām rupji pārkāpis amata pienākumus".
Baltkrievijā...
Diplomātam konfiscēti ziņu ieraksti, nevis pornogrāfija
Agnese Margēviča, NRA 07/29/06 Šie Baltkrievijas izteiktie apvainojumi ir padomju tradīciju garā un liek šaubīties par to tiesisko pamatojumu, uzsver ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP). "Ja ir vēlme, tad, protams, šādu provokāciju var sarīkot. Ja speciālie dienesti vai kādas citas iestādes ir vēlējušās ko tādu darīt, domāju, ka viņu iespējās ir sarīkot visu," Neatkarīgajai sacīja ĀM preses sekretārs Atis Lots. Diplomāta dzīvoklī konfiscētajās videokasetēs esot bijuši Baltkrievijas televīzijas 2000. gada ziņu ieraksti to inspekcijā noskaidrojis uz Minsku nekavējoties nosūtītais Latvijas ĀM iekšējās drošības biroja vadītājs Uģis Ulmanis. "Protams, šīs kasetes ir paņemtas, un to, kas tur bija, es apskatīties nevaru," atzina A. Lots.
"Protams, visa šī kampaņa diskreditē Latviju un mūsu diplomātu darbību, bet, manuprāt, visā šajā jezgā mēs palaižam garām galveno pats fakts, ka Baltkrievijas varas iestādes varēja atļauties veikt kratīšanu diplomāta dzīvesvietā un konfiscēt viņa personiskās mantas, tas ir ļoti nopietns gadījums starpvalstu attiecībās," uzsvēra ĀM preses sekretārs.
ĀM, atsaucoties uz starptautisko praksi, atteicās nosaukt diplomāta vārdu un ne apstiprināja, ne noliedza neoficiāli izskanējušo informāciju, ka diplomātiskajā skandālā iesaistītais ir Latvijas vēstniecības Baltkrievijā 2. sekretārs Reimo Šmits. Diplomāts patlaban vairs neatrodoties Baltkrievijā. Viņš devies atvaļinājumā, un nav zināms, vai viņš vēlēsies atgriezties strādāt Baltkrievijā, skaidroja A. Lots. "Pagaidām šis diplomāts ir devies atvaļinājumā, jo tas ir arī personisks pārdzīvojums dabūt naksnīgu vizīti pulksten trijos. Bet par viņa tālākām darba gaitām mēs domāsim vai viņš pats varēs, gribēs strādāt. Es pagaidām neizdarītu nekādus secinājumus par viņa tālāko karjeras gaitu," skaidroja A. Lots. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "pārbaudē nav konstatēts nekas, kas dotu pamatu baltkrieviem veikt šādas akcijas vai kas kompromitētu mūsu diplomāta darbību".
Baltkrievijas ĀM vēl joprojām nav atbildējusi uz Latvijas iesniegto notu un prasībām sniegt notikušā izskaidrojumu. Arī šīs valsts vēstniecība apgalvo, ka tās rīcībā ir vienīgi ziņu aģentūru informācija. Bet Baltkrievijas iekšlietu ministrs Vladimirs Naumovs piektdien presei paziņoja, ka diplomāta dzīvoklī konfiscēti pornogrāfiski materiāli un "pret Latvijas diplomātu ierosināta krimināllieta par pornogrāfisku materiālu izplatīšanu", vēsta Krievijas ziņu aģentūra Interfax. Diplomāts tajā esot bijis iesaistīts ilglaicīgi, tomēr Baltkrievijas milicija neesot varējusi noskaidrot vainu pierādošus faktus, tādēļ arī veikta dzīvokļa pārmeklēšana, ziņo baltkrievu portāls www.tut.by. "Es nezinu nevienu gadījumu, kad par tādu likumpārkāpumu cilvēki tiktu apcietināti," norādījis Baltkrievijas iekšlietu ministrs, skaidrojot, kādēļ diplomāts nav arestēts.
"Pārbaudes laikā ir konstatēts, ka diplomāta dzīvoklī bijuši četri cilvēki trīs civildrēbēs un viens milicijas darbinieka formā. Šie cilvēki nav uzrādījuši dokumentus, pēc kuriem varētu spriest, ko tieši viņi pārstāv. Visa šī, kā viņi to pilnīgi absurdi dēvē, apskate, jo kādu apskati var veikt dzīvoklī, ko aizsargā starptautiskās tiesības, ilgusi 1015 minūtes," par ĀM iekšējā izmeklēšanā noskaidroto informēja A. Lots.
Baltkrievijas televīzija demonstrē kadrus no Latvijas diplomāta dzīvoklī atrastajām filmām
DELFI 07/31/06 Svētdien Baltkrievijas televīzija sižetā par kratīšanu Latvijas diplomāta dzīvoklī demonstrējusi kadrus no pornogrāfiskas geju filmas, ziņo aģentūra "Interfaks".
Raidījums "Uzmanības centā" bija veltīts Latvijas diplomātam, kuru apsūdz pornogrāfisku materiālu izplatīšanā. Telekanāls ziņoja, ka aizdomās tiek turēts Latvijas vēstniecības otrais sekretārs Reimo Šmits, kurš vēstniecībā strādā kopš 2002.gada.
Baltkrievijas Ārlietu ministrijai, un Baltkrievijas vēstniecības padomnieks Valērijs Dovgaņs, kuram tā iesniegta, esot paudis cerību, ka incidents neatstās negatīvu iespaidu uz abu valstu attiecībām.
ĀM atgādina, ka Vīnes 1961.gada konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 29.pants nosaka: "Diplomātiskā aģenta persona ir neaizskarama. Viņš nav pakļaujams jebkādas formas arestam vai aizturēšanai". Savukārt 30.pants paredz: "Diplomātiskā aģenta privātajai rezidencei ir tāda pati neaizskaramība un aizsardzības kā pārstāvniecības telpām. Viņa dokumenti, korespondence un viņa īpašums arī ir neaizskarams."
Latvijas pazemošanai izmanto diplomāta homoseksualitāti
Agnese Margēviča, NRA 08/01/06 Baltkrievijas iekšlietu struktūru sākotnējie skaidrojumi, ka Latvijas diplomāta dzīvokli tās pārmeklējušas, jo pret viņu ierosināta krimināllieta par pornogrāfisku materiālu izplatīšanu, nu pāraugušas apgalvojumos par diplomāta homoseksuālās orientācijas atmaskošanu. Svētdienas, 30. jūlija, vakarā Baltkrievijas valsts televīzija demonstrējusi kadrus, kas it kā ar slēpto kameru uzņemti Latvijas vēstniecības Minskā 2. sekretāra Reimo Šmita dzīvoklī. Ierakstā bijis redzams dzimumakts starp diviem vīriešiem, kuru sejas un dzimumorgāni pārraidē bija aizkrāsoti, vēsta Krievijas ziņu aģentūra Interfax.
Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Atis Lots, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu, vai ministrija izvērtē kandidātu personiskās īpašības pirms viņu nosūtīšanas darbam uz ārvalstīm, norādīja, ka to dara drošības iestādes, kas pārbauda, vai konkrētajai personai izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.
"Tā kā diplomāti ir ierēdņi, kuriem lielākoties ir piekļuve pie klasificētas informācijas, drošības iestāžu pienākums, izsniedzot šādu pielaidi darbam ar dokumentiem, ir veikt šādas pārbaudes. Par metodēm jājautā viņiem," norādīja A. Lots. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) apstiprināja, ka diplomātu pārbaudes pirms šādu pielaižu izsniegšanas ir SAB kompetencē. Tas, vai pielaidi izsniegt, esot atkarīgs vienīgi no personas atbilstības likuma Par valsts noslēpumu prasībām, bet tur nav ietverta atruna par seksuālo orientāciju.
SAB direktors Jānis Kažociņš 2004. gada 16. aprīlī intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, atbildot uz jautājumu, vai birojs izsniedz pielaidi valsts noslēpumam personai, kura ir homoseksuāli orientēta, bet to slēpj, "līdz ar to kļūstot par manipulējamu un šantažējamu", atbildēja: "Ja cilvēkam ir kas slēpjams un viņš to negrib atklāt, tā ir augsne viņa šantažējamībai. Ja cilvēks vienkārši ir homoseksuāli orientēts, to neslēpj un, protams, neveic krimināli sodāmas darbības, būtībā nav pamata viņam liegt pielaidi valsts noslēpumam. SAB galvenokārt interesē, vai pielaidi saņēmušais pilsonis nebūs šantažējams un netiks turēts īsā pavadā."
Latvijas ĀM savā paziņojumā uzsver, ka tā ir "kārtējā provokācija pret Latvijas valsti un tās diplomātu un tādā veidā ir rupji pārkāptas diplomātisko tiesību normas un paražas". R. Šmits bijis viens no aktīvākajiem latviešu diplomātiem, kas sadarbojies ar Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko oponentiem. Viena no baltkrievu opozīcijas pārstāvēm laikraksta Ņezavisimaja voļa galvenā redaktore Svetlana Koļenkova Neatkarīgajai pastāstīja, ka rietumvalstu diplomātu homoseksuālās orientācijas atmaskošana ir viens no Baltkrievijas specdienestu iecienītākajiem paņēmieniem centienos diskreditēt valstis, kuras aktīvi pauž atbalstu baltkrievu opozīcijai. S. Koļenkova spriež, ka Latvijas autoritāte baltkrievu opozicionāru vidū šā skandāla dēļ necietīs, jo brīvdomīgie iedzīvotāji jau esot pieraduši pie A. Lukašenko režīmam neērtu cilvēku apmelošanas valsts kontrolētajos medijos.
Savulaik līdzīgi atmaskots kāds Čehijas diplomāts, kas tādēļ ticis atsaukts no Baltkrievijas. Savukārt divi ASV diplomāti atmaskoti sakaros ar baltkrievu prostitūtām, bet viņi neesot atsaukti un turpinot strādāt Baltkrievijā. Lai gan Latvijas diplomāts vairs neatrodas Baltkrievijā un uz atvaļinājuma laiku ir atgriezies dzimtenē, ĀM pagaidām vismaz publiski nepieļauj domu, ka notikušais ietekmēs viņa karjeru. Ja vien pašam diplomātam pēc visa pārdzīvotā nebūšot iebildumu, viņš varēšot atgriezties Minskā.
Baltkrievija tik sit un sit, Latvija nogaida
Gunta Sloga,
Brīdī, kad valsts mundieris ik dienu tiek aizskarts, valsts nedrīkst vien nodurt galviņu un gaidīt, kad aizskārējs pasacīs, kādēļ viņš to dara. Tā Latvijas nogaidošo nostāju diplomātiskajā strīdā ar Baltkrieviju Dienai otrdien vērtēja virkne diplomātu un šajā dienestā agrāk strādājušo. Pagaidām valdība, kuras pārstāvji vairākkārt uzsvēruši nepieciešamību uzturēt ekonomiskos kontaktus ar kaimiņvalsti, vien sola atbildes soļus. Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) otrdien uzsvēra, ka pašlaik ir izdarīts viss iespējamais. Viņš arī atteicies nākamnedēļ tikties ar Baltkrievijas vēstnieku Latvijā un par notikušo informējis ES prezidentūru.
"Šis nav jautājums par diplomātu Reimo Šmitu, bet Latvijas valsti," Dienai saka bijušais diplomāts Pēteris Viņķelis, vērtējot pēdējo dienu laikā Baltkrievijas varas iestāžu tiražētos materiālus par it kā šī vēstniecības darbinieka saistību ar pornogrāfiju un tā dzīvoklī slepeni filmētām seksa ainām. Šie notikumi pārkāpj ne tikai diplomāta cilvēktiesības, bet arī valsts tiesības un tā ir Baltkrievijas specdienestu nekaunīgi izvērsta melnās propagandas kampaņa, uzsver P.Viņķelis. Bijušais vēstnieks NATO Aivis Ronis uzsver, ka "mēs nevaram atdot savu pilsoni, diplomātu nevienai inkvizīcijai".
"Mani satrauc tas, ka Baltkrievija publiskajā telpā iemet vienu golu pēc otra, bet mēs tikai gaidām," Dienai notiekošo vērtē augsta ranga diplomāts, kurš vēlas saglabāt anonimitāti. Latvija neesot adekvāti reaģējusi uz Baltkrievijas rīcību, vien aprobežojusies ar prasībām paskaidrot notiekošo.
Bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete (JL) uzsver, ka arī premjeram Aigaram Kalvītim (TP) būtu jāpauž skaidra nostāja. Viņa pārstāvis Arno Pjatkins otrdien vien uzsvēra, ka tiks apsvērti "nopietni atbildes soļi". Kā iespējamos Latvijas stingrākas rīcības variantus diplomāti min Latvijas vēstnieces Baltkrievijā atsaukšanu uz konsultācijām vai savas valsts pārstāvniecības slēgšanu uz laiku. Tālāk varētu sekot arī kāda Rīgā strādājoša Baltkrievijas diplomāta izraidīšana.
P.Viņķelis pieļauj, ka Baltkrievija ar šādu soli mēģina sašķelt un vājināt Latvijas ārpolitikas kopienu, kurā ir dažādi viedokļi par ekonomikas interesēm kaimiņvalstī. Savukārt Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš pieļauj, ka Baltkrievijas rīcību varēja veicināt arī iekšpolitiski motīvi, vēloties baltkrieviem parādīt, ka Rietumi ir "slikti". Dienas uzrunātie arī norāda uz sakritību šī provokācija pret Latviju vērsta laikā, kad atsevišķas valdībā ietilpstošas partijas atbalsta neiecietības veicināšanu sabiedrībā.
Ārlietu ministrs nepieņems Baltkrievijas vēstnieku
LETA 08/02/06 "Ņemot vērā Baltkrievijas varas iestāžu neattaisnojamo rīcību pret Latvijas diplomātu Baltkrievijā un rupjos Vīnes konvencijas pārkāpumus", ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) uzskata par neiespējamu tikties ar jauno Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Gerasimenko, kuram 9.augustā bija paredzēta iepazīšanās vizīte.
Līdz ar to vēstnieks nevarēšot sākt pilnvērtīgu darbu Latvijā, informēja Ārlietu ministrijas preses centrā.
Pirms tikšanās ar Baltkrievijas vēstnieku Latvijā
ĀM vēlas arī noskaidrot, vai Baltkrievijas varas iestāžu rīcība faktiski nav līdzvērtīga diplomātiskajā praksē ierastajai diplomāta paziņošanai par "persona non grata".
Baltkrievijas varas iestāžu rīcības motīvus ārlietu ministrs uzdevis noskaidrot arī Latvijas vēstniecei Baltkrievijā Mairai Morai.
Šodien, 1.augustā, Briselē Pabriks par Baltkrievijas pārkāpumiem informējis arī Eiropas Savienības prezidentūru.
Jau ziņots, ka kratīšana Latvijas vēstniecības otrā sekretāra dzīvoklī tika veikta 25.jūlijā plkst. 3 naktī un tika atsavinātas vairākas kasetes.
28.jūlijā Baltkrievijas iekšlietu ministrs Vladimirs Naumovs brīfinga laikā Minskā paziņoja, ka kratīšanas laikā Latvijas diplomāta dzīvoklī atsavinātās videokasetes ir ar pornogrāfiskām filmām. Savukārt diplomāts Reimo Šmits apgalvo, ka kratīšanas laikā konfiscētajās kasetēs ir bijuši ziņu ieraksti, nevis pornogrāfiskas filmas.
Padzen Baltkrievijas diplomātu
Apollo 08/02/06 Baltkrievijas vēstniecības 1.sekretāram 24 stundu laikā ir jāatstāj Latvijas teritorija, jo viņš Latvijas Republikā ir veicis darbības, kuras nav savienojamas ar diplomāta statusu, portālu "Apollo" informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību birojs.
Saskaņā ar Vīnes 1961.gada konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 9.pantu Latvijas Republikas
Šāda satura nota šodien tika iesniegta Baltkrievijas Republikas vēstniecības pilnvarotajam lietvedim Valērijam Dovgaņam, kas tika izsaukts uz Ārlietu ministriju.
Viedoklis: Zilā pornodiplomātija
Juris Paiders, NRA 08/02/06 Pagājušajā nedēļā aizsākās diplomātiskais konflikts starp Baltkrieviju un Latviju.
Baltkrievijas varas iestādes pretlikumīgi veica kratīšanu Latvijas diplomāta dzīvoklī. Diplomātus citās zemēs nevar tiesāt pat tad, ja viņi pastrādā noziegumus. Diplomātu tiesiskā aizsardzība ir viens no starptautisko attiecību pamatprincipiem. Šīs normas juridiskais pamatojums ir ar senu izcelsmi. Diplomāta darbs ir sūtīt informāciju savai valdībai gan par politiskiem, gan par militāriem jautājumiem. Ja pašu pilsonis sūtītu ziņojumus par militāriem noslēpumiem svešai valdībai, tad jebkurā zemē šāds pilsonis tiktu tiesāts par spiegošanu. Šādu likumu piemērošana pret diplomātiem padarītu bezjēdzīgu starpvalstu attiecību uzturēšanu starp nedraudzīgām valstīm. Tad visu pretinieku diplomātus varētu uzreiz notiesāt kā spiegus. Lai šādu pretrunu izslēgtu, diplomāti ir tiesiski imūni (nevar tikt tiesāti) pēc tās zemes likumiem, kurā tie strādā. Taču arī diplomātiem ārpus savām darba telpām ir jāievēro tās zemes likumi, kurā tie atrodas. Neviens diplomāts, lai gan viņam ir tiesiska imunitāte, nedrīkst zagt supermārketos, durt ar nazi garāmgājējiem vai ievest attiecīgā zemē aizliegtas lietas. Latvijas vēstniecības teritorijā ikviens diplomāts drīkst pārkāpt jebkuru Baltkrievijas likumu, kurš neatbilst Latvijas likumiem, bet, staigājot pa Minskas ielām, deputātiem ir jāievēro Baltkrievijas likumi. Diplomāti Holandē drīkst smēķēt marihuānu. Savukārt, ja kādu policija pieķers smēķējam marihuānu ASV, tad visai droši, ka par šādu cinisku vietējo likumu pārkāpumu diplomātu izraidīs no valsts.
Daudzās islāma zemēs par alkohola lietošanu ir pat paredzēts nāvessods. Ko nu par alkoholu. Daudzās islāma valstīs publiska tīra ūdens dzeršana dienas laikā ramadana (gavēņa) periodā ir krimināli sodāma un var izraisīt ne tikai varas iestāžu rīcību, bet arī spontānu vietējo fanātiķu dusmu uzplaiksnījumu. Islāma zemēs pat diplomāti gavēņa laikā nedrīkst publiski ēst un dzert. Diplomāts, kurš ciniski neievēros vietējos likumus, tiks izraidīts no valsts.
Vēstniecībās pat islāma zemēs diplomāti drīkst piedzerties līdz nemaņai, bet ārpus vēstniecības telpām pat diplomātam ir jārespektē vietējie likumi.
Baltkrievu milicijas rīcība, pārmeklējot Latvijas diplomātu, nav attaisnojama, bet vai Latvijas diplomātiskajā dienestā drīkst strādāt cilvēki, kuri svešās zemēs apzināti pārkāpj vietējos likumus? Vai kaislīgs Muhameda karikatūru kolekcionārs (ar visu kolekciju) ir sūtāms par diplomātu uz zemi, kurā valda fanātiska islāma novirziena piekritēji? No vienas puses, Latvijā nedrīkst nevienu diskriminēt pēc seksuālas orientācijas, taču vai Latvijas ārpolitika var tikt veiksmīgi realizēta, ja homoseksuāli orientēti diplomāti tiks sūtīti uz zemēm, kurās homoseksuālisms ir aizliegts?
Šāda kadru politika nozīmē, ka jau ir ieprogrammēti diplomātiskie skandāli. Baltkrievijas incidents ir skaista demonstrācija Latvijas ārlietu resora nemākulībai un nepiedodamai vieglprātībai. Oficiālā Latvija ir pievienojusies ES oficiālajam Lukašenko režīma nosodījumam un dažādos veidos atbalsta pret valdību vērstu opozīciju. Taču Latvijas ārlietu resors izturas pret saviem pretiniekiem kā pret muļķiem un nemākuļiem. Pretinieks ir jārespektē. Pretinieks ir smalki izpētījis Latvijas diplomātijas vājās vietas, bet mūsu ārlietu resors ar muļķīgiem meliem centās atbildēt uz baltkrievu varas iestāžu nelikumībām. Tagad baltkrievu polittehnologi masu informācijas līdzekļos izjusti ņirgājas par Latvijas Ārlietu ministrijas meliem. Latvijas diplomātijas izskatā Lukašenko režīms ir ieguvis viegli nospārdāmu pretinieku, kura nemākulība tagad tiks izmantota režīma pozīciju nostiprināšanai. Latvijas
Gribīgo koalīcijā...
Prezidente un ārlietu ministrs izsaka līdzjūtību Libānas dzīvotājiem
DELFI 07/31/06 Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un ārlietu ministrs Artis Pabriks izteikuši līdzjūtību Libānas iedzīvotājiem, kuru tuvinieki Svētdien gāja bojā traģiskajos notikumos Kanā, kas Izraēlas armijas uzlidojumā gāja bojā 54 civiliedzīvotāji.
Prezidente vēstulē Libānas premjerministram Fuadam Siniora pauž, ka "cilvēka dzīvība ir svēta un Latvija neatbalsta uzbrukumus civiliedzīvotājiem".
Prezidente arī informē, ka Latvija ir atkārtoti vērsusies pie abām iesaistītajām pusēm ar aicinājumu pārtraukt vardarbību un uzsākt dialogu, jo nav cita līdzekļa kā panākt ilglaicīgu mieru un stabilitāti Libānā un Tuvajos Austrumos.
Arī Pabriks savā paziņojumā norādījis, ka Latvija iestājas par jebkāda veida militāro aktivitāšu pārtraukšanu no visām iesaistītajām pusēm. Ministrs uzskata, ka konfliktējošajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda, jo tikai sarunu ceļā panākams konflikta risinājums. Latvija uz Libānu šonedēļ nosūtīs 2000 segas un 45 dažādus medikamentus 40 000 latu vērtībā. Tāpat Latvijas valdība atvēlējusi 17 050 latu Latvijas iedzīvotāju evakuēšanai no Libānas. Pašlaik 23 personas no Libānas jau ir evakuētas, sešas tiks izvestas un 10 nevēlas izceļot no valsts.
Akcijā aicina izbeigt vardarbību Libānā
Ainārs Leijējs, NRA 08/01/06 Karš ir laikmetam un veselajam saprātam neatbilstošs veids, kā kārtot lietas, skaidroja Māris Sprindžuks, kas pasākumā bija ieradies ar savu ģimeni. Karadarbību ļoti negatīvi vērtē akcijas dalībniece Līga Krieviņa, kura teic, ka "visšausmīgākais ir tas, ka starptautiskās valdības par to neliekas ne zinis"!
Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir diplomātiska, taču tā varētu būt niknāka, sacīja M. Sprindžuks, savukārt L. Krieviņa Ārlietu minitrijas rīcību vērtē "ļoti negatīvi". Uz maza bruģa laukuma uzbērtajās smiltīs cilvēki miera atbalstam iededza vairākus simtus sveču. Pasākumu organizēja kustība par pozitīvu domāšanu Pa saulei un Dr. Hosams Abu Meri, Latvijas un Libānas kultūras biedrības vadītājs, kas skaidroja, ka akcijas mērķis ir "par mieru. Mēs gribam mierīgu dzīvi"
Izraēlas uzlidojumus Libānai deputāti nosoda asāk
Agnese Margēviča, NRA 08/02/06 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, to skaitā arī Latvijas, ārlietu ministri pēc vairāku stundu debatēm 1. augustā tomēr vienojās par kopīgu aicinājumu Izraēlas un Libānas konfliktā iesaistītajām pusēm nekavējoties pārtraukt karadarbību, kas ir priekšnoteikums, lai tiktu panākta politiska vienošanās un pastāvīgs pamiers.
Pēdējais ir nepieciešams priekšnoteikums, lai Libānas dienvidos varētu izvietot daudznacionālos miera uzturēšanas spēkus. Lai gan ES prezidējošā valsts Somija bija ierosinājusi puses aicināt uz tūlītēju pamieru, šo nostāju aktīvi atbalstīja arī Zviedrija, Spānija un Grieķija, tomēr pēc Lielbritānijas, kā arī Vācijas, Čehijas, Polijas un Dānijas iebildumiem šis formulējums tika mainīts uz aicinājumu pārtraukt karadarbību, jo lēmums 25 valstīm jāpieņem vienprātīgi.
Latvijas pozīcija šajā diskusijā bijusi tieši par Somijas prezidentūras ierosināto formulējumu, Neatkarīgo informēja ārlietu ministrs Artis Pabriks. "Es neteiktu, ka tika panākts pretējs viedoklis. Beigās sanāca pa vidu kā parasti ES. Lielos vilcienos atšķirības [starp abiem formulējumiem] nav tik lielas," sacīja A. Pabriks un piebilda, ka "ir redzētas daudz asākas diskusijas".
Pieņemtais formulējums esot mērķēts uz konflikta atrisināšanu soli pa solim, vispirms pārtraucot vardarbību.
Arī Latvijas Saeimas Ārlietu komisija vakar apsprieda karadarbību Libānā, uzklausot Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Edgara Skujas un Latvijas vēstnieka Izraēlā Kārļa Eihenbauma ziņojumu par situāciju Tuvajos Austrumos un Latvijas pozīciju saistībā ar šo konfliktu. No deputātiem izskanēja pārmetumi, ka Latvijas pozīcija ir "lavierēšana" un vajadzējis nevis vienkārši izteikt līdzjūtību Libānas tautai, bet vērsties ar nosodījumu pret Izraēlu. Šādu viedokli pauda pie frakcijām nepiederošais deputāts Aleksandrs Kiršteins.
Kritiski noskaņoti bija arī Oskars Kastēns (LPP) un divi Jaunā laika deputāti Aigars Pētersons un Uldis Mārtiņš Klauss. E. Skuja uzsvēra, ka ĀM ir izteikusi savu nosodījumu, lai arī izmantojot citus formulējumus. Viņš atgādināja, ka Latvija 31. jūlijā nosūtīja uz Libānu 40 000 latu vērtu humānās palīdzības kravu ar medikamentiem un segām un ir viena no pirmajām valstīm, kas operatīvi sniegusi šādu palīdzību.
Saeimas komisija nobalsoja par paziņojumu, kurā pauž atbalstu nekavējoša pamiera noslēgšanai kā galvenajam nosacījumam sarunu sākšanai starp karojošajām pusēm, kā arī
Libāniešu atbalstam saziedoti 250 lati
LETA 08/02/06 Līdz šīs dienas rītam kara izpostītās Libānas iedzīvotāju atbalstam Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) kontā ziedoti 250 lati.
Kā informēja LSK ģenerālsekretārs Imants Bočkāns, pašlaik nav zināms, cik līdzekļu saziedots pa maksas tālruni 9006086.
Saziedotā nauda saskaņā ar LSK vienošanos ar Latvijas-Libānas kultūras biedrību tiks nodota Libānas Sarkanajam Krustam, kurš lems, kādiem palīdzības pasākumiem un resursiem naudu veltīt.
Jau ziņots, ka ziedot var pa tālruni 9006086. Ar vienu zvanu tiks ziedots viens lats. Līdzekļus var pārskaitīt arī bankā "DnB Nord" atvērtajā kontā 87 RIKO 000 201 002 1481 ar norādi "Humānās palīdzības izdevumu segšanai Libānas bērniem". Ziedojumi Latvijā tiks vākti līdz augusta beigām.
Jau ziņots, ka Izraēla sāka ofensīvu pret Libānu, jo Libānas kaujinieku grupējums "Hizbollah" sagūstīja divus un nogalināja astoņus izraēliešu karavīrus pārrobežas uzbrukumā 12.jūlijā. Izraēlas mērķis ir sagraut "Hizbollah", kura uz Izraēlas ziemeļu pilsētām izšāvusi simtiem raķešu.
Latvijas valdība nolēmusi, ka uz karadarbības izpostīto Libānu nosūtīs 2000 segu un 45 dažādus medikamentus 40 000 latu vērtībā. Palīdzība valstij tiek sniegta tādēļ, ka Ārlietu ministrijā saņemta Libānas pastāvīgās pārstāvniecības
Valdībā un partijās...
Lembergs nekandidēs vēlēšanās, bet būs ZZS premjera kandidāts
LETA 07/30/06 Ventspils mērs un "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētājs Aivars Lembergs ir nolēmis nekandidēt 9.Saeimas vēlēšanās, bet būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts.
Svētdien ZZS svinīgajā deputātu kandidātu saraksta prezentācijā Lembergs skaidroja, ka viņa vārds nav deputātu kandidātu sarakstā, jo partija viņu ir izvirzījusi premjera amatam. "Lai uz Saeimu kandidē kāds cits, šie amati nav savienojami - vai nu, vai nu," sacīja Lembergs.
9.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta kandidēs 70 deputāta amata pretendenti. Sarakstā kandidēs Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas un politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij" biedri.
No Lemberga pārstāvētās partijas "Latvijai un Ventspilij" Saeimas vēlēšanās deleģēti trīs pārstāvji: Ventspils slimnīcas galvenais ārsts Gundars Daudze, Ventspils vicemērs Guntis Blumbergs un Ventspils augstskolas pārstāve Ilze Buņķe.
Rīgā pirmais vēlēšanās kandidēs Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas speciālists Ingmārs Līdaka, bet aiz viņa būs Saeimas deputāti Jānis Strazdiņš, Andris Bērziņš, Indulis Emsis un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Vidzemē pirmais būs Emsis, nākamais - politiķis Augusts Brigmanis, trešais - publicists Visvaldis Lācis, bet pēc tam - Saeimas deputāti Vilnis Edvīns Bresis un Andis Kāposts.
Kurzemē saraksta līderis būs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, bet nākamie - Daudze, Ūdre, Emsis un Brigmanis. Zemgalē saraksta "vilcējs" būs Brigmanis, bet nākamie - Bērziņš, Emsis, Bresis un labklājības ministre Dagnija Staķe.
Latgalē pirmā kandidēs Ūdre, bet nākamie - Brigmanis, vides ministrs Raimonds Vējonis un Saeimas deputāts Staņislavs Šķesteris. Piektais sarakstā kandidēs Krāslavas mērs Gunārs Upenieks.
Vēl kandidātu vidū ir no Tautas partijas izslēgtais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš Rīgā kandidē četrpadsmitais, un bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane, kura Rīgā kandidēs kā divdesmit devītā sarakstā. Rīgā divdesmit trešais, bet Zemgalē pēdējais kandidēs svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.
No Rīgas vēlēšanu apgabala kandidēs tēvs un dēls Putniņi: dramaturgs Pauls Putniņš būs 17.vietā, bet viņa dēls, politologs Indriķis kandidēs vienpadsmitais. No Zemgales vēlēšanu apgabala kandidēs arī Staķes dēls, Tumes pagasta deputāts Andrejs Staķis, Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš Rīgā būs divdesmit otrais, bet Kurzemē - vienpadsmitais.
Eksperti: pirms vēlēšanām politiķi izmanto publisko telpu sevis slavēšanai
LETA 07/30/06 Tuvojoties 9.Saeimas vēlēšanām, politiķi arvien vairāk reklamē sevi un savu partiju, izmantojot pieejamos administratīvos resursus un publisko telpu, atzina aptaujātie eksperti.
Pirmsvēlēšanu laikā arvien biežāk parādās gadījumi, kad politiķi nerunā par lietas vai problēmas būtību un iespējamajiem risinājumiem, bet izmanto publisko telpu, lai netieši uzsvērtu labās īpašības un slavētu sevi, norādīja sabiedrības par atklātību "Delna" administratīvo resursu novērošanas projekta pārstāve Līga Stafecka.
"Politiķiem ir savi pienākumi, viņiem lielāka uzmanība būtu jāpievērš problēmu risināšanai, nevis jāizmanto sava autoritāte, lai vēlētājiem liktu par sevi zināt un uzslavētu savus labos darbus," sacīja eksperte.
Politikas analītiķe minēja šonedēļ notikušo skandālu par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas noslēgto ēdināšanas pakalpojumu līgumu.
"Šajā situācijā ministram vajadzēja runāt par problēmu un tās risinājumiem, bet viņš izvēlējās netieši slavēt sevi un runāt par nākamo četru gadu perspektīvu, kas ir uz vēlēšanām orientēta uzruna," teica "Delnas" pārstāve.
Viņa atzina, ka politiķi izmanto arī tādus sarīkojumus kā skolu izlaidumus, lai atgādinātu par sevi un netieši arī reklamētos. Šādos pasākumos politiķi "draudzīgi aprunājas un nereti arī pasniedz kādu dāvinājumu skolai", minēja politikas analītiķe.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Lolita Čigāne norādīja, ka jānošķir divas lietas, proti, politiķiem pirms vēlēšanām ir dabīga tendence gūt publicitāti un viņi vēlas šo izdevību izmantot, lai nākamajās vēlēšanās gūtu panākumus, taču jānosaka situācijas, kad politiķi reklamējoties ļaunprātīgi izmanto administratīvos resursus. Tādā gadījumā jautājums būtu jāskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, atzina pētniece.
Pēc Čigānes teiktā, par administratīvo resursu izmantošanu var runāt, piemēram, ja sabiedriskajām attiecībām paredzētie līdzekļi tiek izmantoti priekšvēlēšanu kampaņai. Tomēr pastāv grūtības noteikt, kur sākas administratīvo resursu izmantošana, piebilda eksperte.
Čigāne pauda viedokli, ka sabiedrībā pastāv liela neiecietība pret šādu reklamēšanos, tāpēc tā dod lielāku zaudējumu nekā ieguvumu.
Jūlijā visu partiju reitingi nedaudz samazinājušies
LETA 07/29/06 Visu populārāko partiju reitingi jūlijā ir nedaudz samazinājušies, tomēr būtisku izmaiņu tajos nav, atsaucoties uz "Latvijas faktu" aptaujas rezultātiem, raksta laikraksts "
Par partiju "Jaunais laiks" jūlijā balsotu 10,8% procenti aptaujāto, bet jūnijā partiju atbalstīja 11,7%. Par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" jūlijā balsotu 10,4% aptaujāto, savukārt jūnijā vēlmi balsot par šo partiju pauda 10,6%.
Arī Tautas partijas atbalstītāju pulks mazliet sarucis - no 10,1% jūnijā līdz 9% jūlijā. Par apvienību "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK jūlijā balsotu 8%, bet jūnijā - 8,2% aptaujāto vēlētāju.
Nedaudz krities arī "Saskaņas centra" reitings - no 5,8% jūnijā līdz 5,3% jūlijā. Saeimā iekļūtu arī Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienība, kas jūlijā iegūtu 5,1% vēlētāju atbalstu. Apvienības reitings jūnijā bija 5,5%.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) reitings jūlijā bija 3,1%, savukārt jūnijā gatavību balsot par LSDSP pauda 3,5% aptaujāto. "Jauno demokrātu" reitings jūlijā krities no 2% līdz 1,7%, "Visu Latvijai" iegūtu 1,5% vēlētāju balsu, kas ir nedaudz vairāk nekā jūnijā, kad partiju atbalstīja 1,4% aptaujāto. Par apvienību "Dzimtene" balsotu 1% aptaujāto, salīdzinot ar 1,3% jūnijā.
Laikraksts "
Viedoklis: 'Dienas' un 'Delfu' kārtējie meli antilemberga kampaņā
Andris Kausenieks, Ventspils pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde direktors
DELFI 07/30/06 Trešdien, 26.jūlijā, portālā "Delfi" lasot rakstu "Sakopto Ventspili bruģējis zīmīgai ārzonas firmai piederošs uzņēmums", skaidri redzams, ka nopietnu, neapstrīdamu argumentu trūkums liek antilemberga kampaņas atbalstītājiem Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja nomelnošanā ķerties pie pēdējā salmiņa noniecināt to, ar ko lepojas ventspilnieki un par ko priecājas iebraucēji sakoptās pilsētas ielas.
Portāla "Delfi" nacionālo ziņu redaktorei un bijušajai "Dienas" žurnālistei Jarai Sizovai, cītīgi lasot Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas pasūtījuma garadarbu, izdevies atrast mēra savtīgas intereses arī kvalitatīvā ielu sakārtošanā. Kā nu ne, ja ziņu jau nākamajā dienā pēc izplatīšanas interneta portālā, steigšus pārpublicē viens no aktīvākajiem antilemberga kampaņas dalībniekiem laikraksts "
Diemžēl raksta autorei, steidzoties nomelnot visu, kas saistīts ar Ventspili un tās pašvaldības vadītāju, nebija laika vai, precīzāk izsakoties, nebija intereses sagaidīt pašvaldības speciālistu atbildi, tāpēc lūdzam rast iespēju publicēt manu, proti, Ventspils pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" direktora, viedokli šajā jautājumā.
Ventspils pašvaldība nekad nav iepirkusi no SIA "Ventbetons" betona bruģi vai kādus citus ielu būvniecībai nepieciešamus materiālus, kā, piemēram, cauruļvadus, apgaismes ķermeņus un kabeļus.
Ventspils ielu rekonstrukcijas notiek plānveidīgi saskaņā ar apstiprināto pilsētas infrastruktūras attīstības programmu. Ventspils pašvaldības iestāde "Komunālā pārvalde", kas veic pasūtītāja funkcijas pilsētas infrastruktūras programmas realizācijā, slēdz līgumus ar izpildītājiem būvfirmām, kas uzvarējušas konkursā saskaņā ar "Publisko iepirkumu likumu".
Visus materiālus, kas nepieciešami objekta izbūvei, sagādā un iepērk darbu izpildītājs būvuzņēmējs. Šādi uzņēmēji iepērk gan ūdensvada, gan kanalizācijas cauruļvadus, elektrokabeļus un seguma izbūves materiālus, betona bruģi vai asfaltbetonu. Materiālu iepirkšanas process pilnībā ir uzņēmēja ziņā.
Būvprojektos vai pasūtītāja konkursa nosacījumos nekad netiek norādīts attiecīgā materiāla ražotājs. Būvuzņēmējs iegādājas celtniecības materiālus pie tā ražotāja, kur viņam izdevīgāk. Pasūtītājs tikai pārbauda, vai materiāls atbilst būvnormatīvu prasībām.
Būvfirmas iegādājas betona bruģi gan SIA "Ventbetons", gan arī citās Latvijas bruģa ražotājfirmās Latvijā ir pat piecas ražotnes. Bruģis dažkārt ir vests arī no Lietuvas rūpnīcas. Pasūtītājam par to nav iebildumu, jo visu izšķir cena un kvalitāte.
Tas, ka būvfirmas vairāk cenšas iepirkt bruģi SIA "Ventbetons", norāda uz to, ka vietējās ražotnes bruģis viņiem varētu izmaksāt lētāk, balstoties uz transporta izdevumiem, kā arī tas ir kvalitatīvāks, jo uzņēmējam tiek prasīta 5 gadu garantija.
Tas, ka Ventspilī, rekonstruējot ielas, tiek pielietots tieši bruģakmens, izskaidrojams ar šī materiāla neapšaubāmajām priekšrocībām attiecībā pret citiem ielu segumos izmantotajiem materiāliem, tā, piemēram:
1. betona bruģakmens klājuma izmaksas ir mazākas par asfaltbetona pat 25 Ls par 1 m²;
2. asfaltbetona seguma kalpošanas laiks un nodilumizturība ir augstāka. To apliecina fakts, ka asfaltbetona seguma kalpošanas laiks ir apmēram 812 gadi, bet vecākie izbūvētie betona bruģa segumi Ventspils pilsētā teicami kalpo jau 1213 gadus, un tiem joprojām nav nepieciešams remonts. Vācijā, kur veidojušies bruģa ražošanas pirmsākumi, prakse rāda, ka šādi segumi lieliski kalpo jau 30 gadus;
3. karstā laikā asfaltbetona segums uzkarst un deformējas, kā arī izdalās bitumena tvaiki, kas ātrāk novecina asfaltbetona seguma materiālu jeb samazina tā kalpošanas ilgumu. Betona bruģakmeni šī problēma neskar;
4. bruģakmenim ir priekšrocības, veicot remontu. Veicot jaunu inženierkomunikāciju pieslēguma izbūvi, betona bruģakmens tiek noņemts un izmantots atkārtoti, bet pēc darbu pabeigšanas remontētā vieta praktiski nav redzama. Turpretī asfaltbetona "ielāpi" kalpo tikai 45 gadus, bet izņemtais asfaltbetons tiek izmests;
5. strādājot ar betona bruģakmeni, būvniecības sezona ir ievērojami garāka, jo darbus var veikt līdz brīdim, kad zeme sasalst. Savukārt asfaltbetona iebūvei nepieciešamā gaisa temperatūra ir vismaz +100C, pie kam darbus nevar veikt lietainā laikā. Līdz ar to asfaltbetona iestrādāšanas laiks, ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus, ir tikai 4 4,5 mēneši. Pie kam asfaltbetona piegāde iespējama tikai 100120 km attālumā, jo tas transportējot atdziest un tā iestrāde jāveic nekavējoši;
6. tā kā bruģakmens segums ir krāsains un dažādas formas, tas dara daudz pievilcīgāku pilsētas vizuālo tēlu un raisa estētisku baudījumu. Asfaltbetons ir tikai melns, bez estētiskas vērtības.
Ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka izbūvēt ne pārāk lielas intensitātes un noslodzes ielās asfaltbetonu var atļauties nesaimnieciskas pašvaldības, jo netiek taupīti finanšu līdzekļi un netiek ņemts vērā, ka, veicot remontus, tērē vairāk.
Līdz ar to ir pilnīgi vienalga, kam pieder tas vai cits asfaltbetona ražošanas uzņēmums Jānim, Ivanam vai Džonam."
Premjers nepieprasīs Jaundžeikara demisiju
DELFI 07/31/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis pirmdien nolēmis nepieprasīt iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara demisiju, portālu "Delfi" informēja premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins.
Pjatkins norādīja, ka aizrādījumus par saviem ieteikumiem saistībā ar seksuālo minoritāšu gājienu Jaundžeikaras jau ir saņēmis. Nekādi citi pierādījumi, kas liecinātu, ka ministrs apzināti ir veicis kādas neatļautas darbības, kūdījis uz vardarbību, nav atklātas. Premjers, izvērtējot visu informāciju, secinājis, ka nav pamata iekšlietu ministra demisijai.
"Līdz vēlēšanām ir palikuši tikai divi mēneši, tad sabiedrībai būs iespēja izteikt savu viedokli šinī jautājuma," uzsvēra Pjatkins.
"Delfi" jau ziņoja, ka Jaundžeikars saņēmis pārmetumus par kārtības nenodrošināšanu 22.jūlijā seksuālo minoritāšu rīkotajā Draudzības dienu pasākuma laikā.
Pēc nekārtībām, kas risinājās seksuālo minoritāšu pasākumu laikā, Kalvītis uzdeva iekšlietu ministram sniegt detalizētu atskaiti par tiesībsargājošo iestāžu darbu un noskaidrot nekārtību organizētājus.
Ministrs iepriekš toreiz sacīja, ka policija, varētu uzturēt drošību gājiena laikā, bet 100% garantijas sniegt nevarot.
TVNET 07/31/067 Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Kristīne Jarinovska ir pieņēmusi lēmumu nodrošināt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas interneta mājas lapā turpmāk būs pieejama informācija par ministrijas ierēdņu un amatpersonu atalgojumu, vadības līgumiem un piemaksām, TVNET informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Saimnieciskās vadības departamenta direktors Mārtiņš Balodis.
Lēmums pieņemts, lai īstenotu Informācijas atklātības likumā noteikto informācijas pieejamības principu un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektajai daļai ievērot labas pārvaldības principu, septītajai daļai pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību.
Ierēdņu un darbinieku amatalgas, vadības un uzņēmuma līgumi, prēmijas un piemaksas būs pieejamas lapā www.izm.gov.lv divu nedēļu laikā. Satversmes tiesas spriedums lietā par vadības līgumiem nosaka, ka valsts amatpersonu atalgojums nevar būt konfidenciāls, tā publicēšana vairos sabiedrības uzticību civildienestam un izpratni par atalgojuma principiem, un varētu piesaistīt darbam valsts civildienestā talantīgus cilvēkus no privātā sektora. Atalgojumu publicēt internetā valsts sekretāre ieteiks arī ministrijai padotajām izglītības institūcijām, iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām.
Informācijas atklātības princips demokrātiskās valstīs, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstīs, tiek uzskatīts par vienu no demokrātijas un pilsoniskās uzraudzības pār valsts varu galvenajiem faktoriem. Valsts sekretāre uzskata par prettiesisku un tāpēc nekavējoties pārtraucamu praksi, kuru viņas slimības laikā ieviesis viņas aizstājējs, atsakoties publiskot ministrijas ierēdņu saņemtās prēmijas.
Partija Saskaņas centrs viena no kreiso vēlētāju izvēlēm
Ināra Egle,
Kad pirms četriem gadiem apvienība PCTVL veiksmīgi startēja vēlēšanās, iegūstot Saeimā ceturto daļu mandātu, to vadīja TSP toreizējais līderis Jānis Jurkāns. Viņu arī vēlāk vainoja PCTVL sašķelšanā, kad tā sadalījās trijās frakcijās. Toreiz J.Jurkāns, kas pēc Saskaņas centra izveidošanas no partijas ir aizgājis, veicināja TSP atdalīšanos no PCTVL cerībā tuvināties iespējai nonākt valdībā. Tas izraisīja šķelšanos arī pašā partijā, taču tā saskaņiešu daļa, kas Sergeja Dolgopolova vadībā izveidoja Jauno centru, tagad ar saviem agrākajiem kolēģiem atkal ir kopā. Zem SC karoga ir apvienojusies liela daļa toreizējā PCTVL saraksta komandas, jo SC sarakstā būs arī Sociālistiskās partijas pārstāvji, bet PCTVL kodolu veido Līdztiesība. Abi saraksti konkurēs par kreiso un pārsvarā krieviski runājošo vēlētāju balsīm, kam šajās vēlēšanās būs vismaz divas izvēles.
TSP šīs Saeimas laikā ir atstājis ne tikai J.Jurkāns, bet vēl viens no toreizējā saraksta pirmā piecnieka Dainis Turlais, kas kopā ar vēl četriem šīs frakcijas deputātiem pārgāja uz LPP. No tagadējās komandas pirms četriem gadiem vislielāko vēlētāju atbalstu bija guvuši J.Urbanovičs, Boriss Cilevičs un Vitālijs Orlovs, kas ir ņemts vērā, veidojot arī šo sarakstu, un minētie ir iekļauti pamanāmās vietās sarakstā. Visi kandidāti ir kādas apvienības dalīborganizācijas biedri, izņemot Rīgas domnieku Artūru Rubiku, kas ir Sociālistiskās partijas priekšsēža Alfrēda Rubika dēls, bet nav nevienā partijā.
Saskaņas centra sarakstā ir 84 kandidāti, no kuriem 70 ir vīrieši un 13 sievietes, 74 kandidātiem ir augstākā izglītība, 9 vidējā vai vidējā speciālā. Vēlēšanās kandidē visi 13 tagadējie SC un Sociālistiskās partijas Saeimas deputāti, kā arī 13 pašvaldību deputāti, kuru vidū ir arī bijušais Rēzeknes mērs Juris Tutins un jaunievēlētais Garkalnes pagasta priekšsēdis Juris Silovs. Liels ir uzņēmēju īpatsvars sarakstā no 31 biznesa aprindu pārstāvja 21 kandidāts ir dažāda līmeņa vadošos amatos. Šo kandidātu grupu pārstāv arī miljonāru sarakstā iekļautais jūrmalnieks Vladimirs Barinovs. SC sarakstā ir desmit tautību pārstāvji, no kuriem 35 ir krievi, 26 latvieši, trīs poļi, pārējās tautības pārstāv katru viens kandidāts.
***
Kāpēc vēlētājiem būtu jābalso par jūsu partiju?
Nils Ušakovs, Saskaņas centra priekšsēdētājs:
Pirmkārt, Saskaņas centrs ir kreisi centriska koalīcija un šodien Latvijai ir akūti nepieciešama tieši kreisa, sociāli atbildīga politika. Pēdējo 15 gadu laikā realizētās ekonomiskās reformas ir jūtami uzlabojušas dažādus statistiskos rādītājus. Valstī strauji pieaudzis iekšzemes kopprodukts, palielinās ārvalstu investīciju apjoms. Taču tas nekādā veidā neietekmē lielākās daļas valsts iedzīvotāju dzīvi. Gandrīz 40% strādājošo saņem algu, mazāku par 100 latiem mēnesī, 35% valsts iedzīvotāju pagājušajā gadā nevarēja atļauties apmeklēt ārstu.
Otrkārt, Saskaņas centrs ir vienīgā multietniskā politiskā partija. Apvienībā strādā gan latviešu, gan krievvalodīgie politiķi. Un nacionālā saskaņa Latvijai ir tikpat nepieciešama kā kreisa politika.
***
Saskaņas centra deputātu kandidāti
Vārds, uzvārds, darba vieta, amats (kuros apgabalos kandidē*)
Dagmāra Abramova (1960), SIA Poligrāfserviss, ražošanas direktore (L)
Valērijs Agešins (1972),
Aleksandrs Barbakadze (1963), SIA Investīciju fonds Latgola, valdes loceklis (L)
Vladimirs Barinovs (1952), uzņēmējs (V)
Jurijs Barkanovs (1945), Liepājas metalurgs mašīnbūve, konstruktors (K)
Martijans Bekasovs (1949),
Aleksandrs Beknazarovs (1952), Bulduru slimnīca, ārsts (V)
Tatjana Beļikova (1953), Em.Melngaiļa Liepājas vidusskola, pedagoģe (K)
Aivars Bergers (1969), SIA Juridiskais birojs INKO Partneri, valdes priekšsēdētājs (R, V, K)
Aivars Birulis (1977), SIA LĪF, komercdirektors (L)
Sergejs Bratkovs (1976), jūrnieks (K)
Anatolijs Bobrovs (1945) SIA Gregors, konsultants (V)
Fridijs Bokišs (1956), Ludzas dome, priekšs. vietnieks (L)
Boriss Cilevičs (1956),
Aivars Dātavs (1950),
Sergejs Dikterjovs (1955), SIA Centrdomnaremont, galvenais inženieris (K)
Oļegs Deņisovs (1966)
Sergejs Dolgopolovs (1941),
Leonīds Fedosejevs (1954), laikraksts Čas, komentētājs (R )
Viktors Fedotovs (1936), Ļeņingradas blokādi pārcietušo personu biedrība, priekšsēd. (R)
Sergejs Fjodorovs (1956),
Vladimirs Frolovs (1953), SIA LAD, direktors (R)
Ainārs Galviņš (1969), SIA Jalta Kurzemes pērle, direktors (Z)
Svetlana Garbuzova (1966), Petro Garbo Chem GmbH pārstāvniecība, menedžere (K)
Viktors Gluhovs (1965), RD, deputāts, skolotājs (R )
Aleksandrs Golubovs (1959),
Oļegs Hļebņikovs (1953), Preiļu 2.vidusskola, direktors (L)
Aleksejs Holostovs (1979), SIA Proelium, valdes loc. (R)
Sergejs Hristoļubovs (1956), SIA Aktivia, direktora vietn. (R )
Anatolijs Iļjins (1948), SIA Latbuildest, direktors (Z)
Broņislavs Ivanovskis (1956), SIA Hektors, valdes priekšs. (Z)
Anita Jākobsone (1954), Nodarbinātības valsts aģentūra, direktora vietn. (R, L, Z)
Māris Kalve (1948), AS BTA, departamenta direktors (Z)
Edmunds Karaļuns (1961), SIA JK Realty, valdes priekšs. (R, V, Z)
Andrejs Klementjevs (1973),
Ivans Klementjevs (1960), SIA Brāļi Klementjevi, valdes loc. (R, V)
Elita Kosaka (1960), Baltijas Krievu instit. pasniedz., Kosakas individuālais uzņēmums īpašniece (K)
Nadežda Krūze (1962), DnB NORD banka, klientu apkalpošanas speciāliste (V)
Leonīds Kurdjumovs (1939), RD, deputāts (R )
Jānis Lapinskis (1970), RD revīzijas komisijas loceklis (V, K)
Līga Lapinska (1971), PO Jaunais centrs, Jelgavas nod. vadītāja (Z)
Arnolds Lavrinovičs (1965), SIA Daugavpils saldējuma fabrika, valdes priekšsēdētājs (L)
Ilmārs Lešinskis (1957),
Aigars Līdaks (1974), taksometra vadītājs (V )
Oļegs Mihaļevičs (1951), SIA Apgāds Kontinents, valdes priekšs. (R)
Aleksandrs Mirskis (1964), SIA T.E.A.M., valdes priekšs. (R, L)
Aleksandrs Mirvis (1971), SIA Ventspils televīzija, valdes loc. (K)
Sergejs Mirskis (1952), SIA Structor, menedžeris (R )
Vitālijs Orlovs (1964),
Anatolijs Pešehonovs (1947),
Igors Pimenovs (1953), RD, deputāts (R, V)
Kārlis Plūmiņš (1948), līgumdarbinieks celtniecībā (Z)
Vera Pondina (1946), Valsts policija, tulks (R)
Ivans Ribakovs (1960),
Mihails Rogals (1939), Salaspils dome, deputāts (V)
Orlando Rozens (1967), RD Labklājības departaments, jurists (Z)
Arturs Rubiks (1970), RD, deputāts (R, V, Z, K)
Aleksandrs Sakovskis (1965), a/s Iedzīvotāju ierosmeRīgas namu apsaimniekošana, pad.loc. (V)
Aivars Saliņš (1944), SIA B&A, direktors (K)
Juris Silovs (1965), Garkalnes novada dome, priekš. (V, Z)
Sergejs Simčaks (1969), SIA Jatlars, direktors (K)
Igors Solovjovs (1942),
Ļubova Sparāne (1941), Daugavpils reģionālā slimnīca, neiroloģijas nod. vad. (L)
Leonards Sprukts (1955), SIA Danuta, valdes loc. (L)
Valērijs Strigins (1948), Majoru pamatskola, skolotājs (V)
Eduards Svatkovs (1979), SIA Mobiltelekom Pluss, valdes priekš. (Z)
Gunta Šagbazjana (1965),
Oļegs Ščipcovs (1939),
Renārs Špade (1974), Ekonomikas min., vad. vietnieks (V)
Jānis Tutins (1966),
Jānis Urbanovičs (1959),
Nils Ušakovs (1976), PO Saskaņas centrs, priekšs. (R)
Guntars Valants (1951), SIA Interhaus, tehniskais direktors (V)
*R Rīgā; V Vidzemē; Z Zemgalē; K Kurzemē; L Latgalē
LPP/LC un ZZS iesniedz deputātu kandidātu sarakstus
TVNET/LETA 08/01/06 Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas ceļš (LPP/LC) un reģionālo partiju vēlēšanu apvienība otrdien, 1. augustā, iesniedza deputātu kandidātu sarakstu 9. Saeimas vēlēšanām. Šodien Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) deputātu kandidātu sarakstu 9. Saeimas vēlēšanām iesniedza arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Ar pirmo numuru Rīgas un Latgales vēlēšanu apgabalos startēs LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, Vidzemes vēlēšanu apgabalā īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone, Kurzemes vēlēšanu apgabalā LPP priekšsēdētāja vietnieks, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, bet Zemgales vēlēšanu apgabalā ar pirmo numuru startēs bijušais premjers, LC pārstāvis Andris Bērziņš. Sarakstu līderi būs arī LC priekšsēdētājs Ivars Godmanis, LPP priekšsēdētāja vietnieks, iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars un satiksmes ministrs Krišjānis Peters.
Kopumā vēlēšanu apgabalos pieteikti 64 deputātu kandidāti, kas deleģēti no LPP, LC un reģionālajām partijām Ogres novadam, Vidzemes apvienības, Mēs savam novadam un Rīgas apriņķa novadu apvienības, pārstāvot gandrīz visus Latvijas novadus.
Kopā ar deputātu kandidātu sarakstu tiks iesniegta arī LPP/LC un reģionālo partiju 4000 zīmju programma, kuras pamatā ir Latvijas ekonomiskās attīstības un sabiedrības labklājības nodrošināšana, 10 gadu laikā panākot attīstītajām Rietumvalstīm līdzvērtīgu dzīves līmeni visā Latvijā, kā arī atbildīga sociālā politika, galveno akcentu liekot uz bērnu un ģimenes jautājumu risināšanu, piemēram, māmiņu algu izmaksāšanu līdz bērna 3 gadu vecumam.
Savukārt ZZS kampaņas koordinators Kārlis Boldiševics pastāstīja, ka 9. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta kandidēs 70 deputāta amata pretendenti - 16 sievietes un 54 vīrieši. Sarakstā kandidēs Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas un politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij" biedri.
ZZS sarakstā ir četri pašreizējie ministri, 14 Saeimas deputāti, 17 pašvaldību deputāti, no tiem astoņi - pašvaldību vadītāji. ZZS sarakstā kandidē pieci ārsti, 12 izglītības un kultūras darbinieki, desmit zemnieki, astoņi uzņēmēji, viens profesionālais sportists un viens students.
Vecākajam kandidātam Visvaldim Lācim ir 82 gadi, jaunākajai kandidātei Leldei Jakupānei ir 21 gads.
Boldiševics apliecināja, ka ZZS cer iegūt tādu vēlētāju atbalstu 9. Saeimas vēlēšanās, lai par ministru prezidentu kļūtu Aivars Lembergs.
No partijas "Latvijai un Ventspilij" Saeimas vēlēšanās deleģēti trīs pārstāvji: Ventspils slimnīcas galvenais ārsts Gundars Daudze, Ventspils vicemērs Guntis Blumbergs un Ventspils augstskolas pārstāve Ilze Buņķe.
Rīgā pirmais vēlēšanās kandidēs Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas speciālists Ingmārs Līdaka, bet aiz viņa būs Saeimas deputāti Jānis Strazdiņš, Andris Bērziņš, Indulis Emsis un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Vidzemē pirmais būs Emsis, nākamais - politiķis Augusts Brigmanis, trešais - publicists Visvaldis Lācis, bet pēc tam - Saeimas deputāti Vilnis Edvīns Bresis un Andis Kāposts.
Kurzemē saraksta līderis būs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, bet nākamie - Daudze, Ūdre, Emsis un Brigmanis. Zemgalē saraksta "vilcējs" būs Brigmanis, bet nākamie - Bērziņš, Emsis, Bresis un labklājības ministre Dagnija Staķe.
Latgalē pirmā kandidēs Ūdre, bet nākamie - Brigmanis, vides ministrs Raimonds Vējonis un Saeimas deputāts Staņislavs Šķesteris. Piektais sarakstā kandidēs Krāslavas mērs Gunārs Upenieks.
Vēl kandidātu vidū ir no Tautas partijas izslēgtais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kurš Rīgā kandidē četrpadsmitais, un bijusī Saeimas deputāte Silvija Dreimane, kura Rīgā kandidēs kā divdesmit devītā. Rīgā divdesmit trešais, bet Zemgalē pēdējais kandidēs svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.
No Rīgas vēlēšanu apgabala kandidēs tēvs un dēls Putniņi: dramaturgs Pauls Putniņš būs 17.vietā, bet viņa dēls, politologs Indriķis kandidēs vienpadsmitais. No Zemgales vēlēšanu apgabala kandidēs arī Staķes dēls, Tumes pagasta deputāts Andrejs Staķis, Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš Rīgā būs divdesmit otrais, bet Kurzemē - vienpadsmitais.
ZZS savā priekšvēlēšanu 4000 zīmju programmā kā galveno prioritāti min nepieciešamību stiprināt nacionālo kontroli pār dabas resursu izmantošanu, veicināt reģionālo attīstību, saglabāt vides un nacionālo identitāti.
Partija sola rūpēties par trim vērtībām - izglītību, veselību un sociālo aizsardzību.
ZZS sola par 30% palielināt no valsts budžeta finansēto vietu skaitu augstskolās, turklāt darīt to atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Partija sola aktīvāk darboties, lai izskaustu aplokšņu algas, un arvien lielāku nozīmi lēmumu pieņemšanā piešķirt pašvaldībām, veicinot valsts un pašvaldību iestāžu ciešāku sadarbību.
CVK iesniegti astoņi deputātu kandidātu saraksti
DELFI 08/01/06 Centrālajā vēlēšanu komisija (CVK) jau ir saņēmusi astoņus 9.Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstus, portālu "Delfi" informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Otrdien CVK deputātu kandidātu sarakstus 9.Saeimas vēlēšanām gatavojas iesniegt četras partijas un to apvienības.
Otrdien savu deputātu kandidātu sarakstu iesniegs Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienība, "Jaunie demokrāti" un Pensionāru un senioru partija. Savukārt pirmdien savu sarakstu iesniedza Sociālā taisnīguma partija.
Jau ziņots, ka interesi par dalību 9.Saeimas vēlēšanās izrādījusi 21 partija un partiju apvienība, kuru pārstāvji CVK izņēmuši kandidātu sarakstu sagatavošanai nepieciešamās veidlapas un datorprogrammu.
Pieteikt kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām partijas un partiju apvienības varēs līdz 8.augustam.
Darbu sāks valsts saišu portāls 'www.latvija.lv'
DELFI 08/01/06 Ceturtdien parededzēts atklāt valsts saišu un elektronisko pakalpojumu portālu www.latvija.lv, kur paredzēts nodrošināt Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem centralizētu piekļuvi Latvijas valsts iestāžu un pašvaldību tīmekļa resursiem un elektroniskajiem pakalpojumiem.
Portālā vienuviet apkopoti dažādu valsts institūciju sniegtie elektroniskie pakalpojumi, turklāt pēc droša elektroniska paraksta ieviešanas palielināsies pakalpojumu skaits, kurus iedzīvotāji un uzņēmumi varēs saņemt elektroniski, norāda Īpašu uzdevumu ministrija Elektroniskās pārvaldes lietās.
Pamatinformācija portālā būs pieejama latviešu, krievu, angļu, franču un vācu valodā. Portāla attīstības gaitā plānots paplašināt informācijas apjomu, pievienojot saites arī uz Latvijas uzņēmumu un privātā sektora mājaslapām, lai aptvertu visas lietotājus interesējošas jomas.
Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš norādījis, ka jaunais portāls ir sava veida valsts vizītkarte, kas "apliecina tās institūciju pieejamību un atvērtību gan Latvijas, gan ārvalstu iedzīvotājiem."
Portālu veidojis Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Dizaina izstrādātājs: interneta risinājumu aģentūra "Mediaparks", tehnoloģiskais risinājums: SIA "RIX Technologies". Portāla izveide līdzfinansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Godmanis: Vai kāds grib atgriezties Brežņeva un Vosa laikos?
Laura Krastiņa, Republika.lv 08/01/06 Ivars Godmanis pirmais neatkarību atguvušās Latvijas premjerministrs. Viņam patīk būt pirmajam. Godmanim vienmēr ir savs viedoklis, kuru viņš ir gatavs pierādīt...
Sākšu ar filozofisku jautājumu vai jūs mīlat šo valsti?
Neapšaubāmi. Esmu pielicis visas savas pūles, zināšanas, arī veselību, lai šo valsti atjaunotu. Lai cik emocionāli dažādi šad tad es justos, es sev šādu jautājumu nemaz neuzdodu. Protams, ja jūs man prasītu, vai es mīlu valdību vai prezidenti, vai Saeimu, tad vienā otrā gadījumā būtu citas atbildes...
Pēdējā laikā visapkārt bieži dzirdamas tikai dažādas negācijas. Kādu iespaidu tas atstāj uz sabiedrību?
Esmu ilgi domājis, no kurienes valstī ir tik liela neapmierinātība. To nav viegli objektīvi pārbaudīt, jo bieži vien tie neapmierinātie izskan skaļāk nekā tie, kas ir apmierināti vai daļēji apmierināti. Tāpēc rodas izjūta, ka neapmierinātības fons Latvijā ir vispārējs un spēcīgs. Pēc manām domām, šai neapmierinātībai ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli.
Tā nav jauna parādība Latvijas sabiedrībā. Palasiet Kārļa Skalbes Mazās piezīmes. Arī septiņus astoņus gadus pēc Latvijas valsts dibināšanas situācija bija līdzīga sabiedrībai bija izjūta, ka ideāli ir nodoti, pie varas nākuši rausēji, grābēji... Tā ir zināma atkārtošanās. Pēc lieliem, straujiem, revolucionāriem procesiem šī neapmierinātība bija un būs. Tas nav tā, kā Viktors Igo saka: nav nekā labāka par nelielu vilšanās izjūtu cilvēkā, te tas neapmierinātības pamats un ar to saistītā vilšanās ir nedaudz dziļāki.
Kas ir šie neapmierinātie?
Visa sabiedrība būtu jāiedala divās daļās. Jaunā paaudze un 45 gadus vecie, kā arī vecāki. Aptuveni 80% no tiem, kas ir manā vecumā, savā sirdī nepieņem šo kapitālisma iekārtu. Pirms piecpadsmit gadiem, kad Latvijā tika veiktas radikālas politiskas un ekonomiskas reformas, jā, tad viņi to pieņēma. Par to liecina kaut vai Tautas frontes izvirzītie mērķi. Privatizāciju un zemes reformu, tirgus attiecību ieviešanu lielākā daļa toreiz atbalstīja, jo sākumā tās vēl bija samērā teorētiskas lietas, kas vēl neattiecās uz katru cilvēku personīgi. Un, tā kā tas bija pretstats sociālismam, tad, neizjūtot īsti, kāds šis process būs un kā tas skars katru cilvēku, bija tāds romantisks noskaņojums mēs atdosim zemi bijušajiem īpašniekiem, privatizēsim valsts uzņēmumus, ieviesīsim brīvā tirgus konkurenci un vienā brīdi dzīvosim kā attīstītās valstis, kurās šie procesi jau sen veiksmīgi ir īstenoti. Tomēr kāpēc tagad manas paaudzes vairākums to vairs nepieņem? Mums ir grūti mainīt savu dzīvi, mēs esam dzīvojuši divas dzīves vienu, lielāko daļu pie komunistiem pirms neatkarības pasludināšanas un otru jau kapitālismā, turklāt tā visnežēlīgākajā ieviešanas posmā pēc neatkarības. Tās ir divas nesavietojamas sistēmas. Un paaudzes, kuras dzīvo divās sistēmās, vienmēr būs lauztas. Viņiem vērtību sistēma tika veidota pavisam citā laikā, nekā mēs dzīvojam tagad.
Pie komunistiem šī vērtību sistēma bija stipri vienlīdzīga, nekādas noslāņošanās. Slēptā formā gan parādījās tie, kam bija īpaša labvēlība. Bija pilnīga ierobežotība brīvībā, slēpti jau varēja kaut ko paust, bet cilvēku, kas to darīja, bija ļoti maz. Bija arī daži īsti disidenti, tāds kā Ints Cālītis, kurš 17 gadu nosēdēja cietumā, Helsinki 86 utt.
Daudziem šķita, ka mēs no PSRS pāriesim, piemēram, Zviedrijas vai Dānijas situācijā. Tas nav iespējams. Šīs valstis pie sava attīstības līmeņa nenonāca revolucionāri. Arī te vecākai paaudzei ir zināma vilšanās izjūta. Es viņus pilnīgi saprotu.
Tad jau sanāk, kā tā ir tāda kā zudusi paaudze.
Nē, nē. Te nevajag citēt Hemingveju. Tad jau var teikt, ka katra paaudze ir zudusi. Mūsu paaudzei taču dzīve bija un ir stipri vieglāka nekā iepriekšējām, kas pārdzīvoja Pirmo pasaules karu, revolūciju, 1940.gada okupāciju, izsūtīšanas, Otro pasaules karu, atkal izsūtīšanas... Te nu gan mums nevajadzētu īpaši čīkstēt. Bet tas nekādā gadījumā nenoņem šo neapmierinātības pamatu sākumā mēs visi bijām it kā vienādi, bet tagad sabiedrībā ir tik lielas atšķirības.
Ir jaunbagātnieku daļa, kas par visām varītēm cenšas izrādīt savas zelta vannas, podus, mājas, mašīnas, ko tik kāri tiražē dzeltenā prese. Paradokss: cilvēki ar lielu interesi gaida katru nākošo Privāto Dzīvi, bet pēc tam to niknumā un skaudībā met to pret zemi, lādot jaunbagātniekus, valdības, kas pieļāvušas, ka kaut kas tāds kļuvis iespējams. Taču paiet nedēļa un atkal tiek izpirkts nākamais numurs cikls turpinās...
Ir arī otra galējība, ko varētu saukt par sabiedriskā mazohisma izpausmi: mēs esam un vienmēr būsim vistrūcīgākā valsts... Ja cilvēks tā tiešām jūtas un nejūt spēkus, lai tiktu no tā visa laukā, neviens nevar palīdzēt. Jā, mums ir daudz trūcīgu cilvēku, bet viņiem jau parasti nav iespējams paust savas domas. Man vecākais dēls reiz teica: paskaties, kā Rīga mainās mirušo piemiņas dienā tad tu ieraudzīsi uz ielām citus cilvēkus, kurus ikdienā neredzi. Bieži vien esmu manījis to , ka čīkst tie cilvēki, kas nav tie trūcīgākie sabiedrības pārstāvji. Tos cilvēkus es cienīt nevaru.
Bet kas notiek ar jaunajiem?
Esmu daudz prātojis, no kurienes rodas cilvēki, kuri ļoti asi nepieņem kapitālismu. Kur es viņus esmu redzējis? Masu informācijas līdzekļos, televīzijā, arī radio, vienā otrā sabiedriskajā organizācijā, dažās partijās. Tiem cilvēkiem nav vēl 30 gadu. Viņi nav piedzīvojuši komunistus un visu to, ko ir redzējusi vecā paaudze. No kurienes tad viņiem šī neapmierinātība? Paskatīsimies, kas viņus ir mācījis vidusskolā un augstskolā? Viņus par kapitālismu nav mācījuši cilvēki, kuri ir bijuši veiksmīgi uzņēmēji. Esmu ilgus gadus pasniedzis universitātē, arī skolā esmu strādājis... Es redzu, ka pasniedzējiem, skolotājiem sociālais un ekonomiskais statuss neuzlabojas. Un tad man kļūst skaidrs, ka tā negācija un rūgtums par savu stāvokli no viņiem ir pārgājis skolēnos un studentos. Jaunākai paaudzei šī neapmierinātība ir iepotēta... Viņi neizprot, kas ir kapitālisms, viņiem nav izpratnes par to, kādas proporcijas ir starp privātīpašumu un valsts īpašumu. Viņi nesaprot to, ka privātīpašums ir viens no galvenajiem kapitālisma motoriem. Ar valsts īpašumiem ekonomiku uz priekšu dzīt nevar! PSRS ir piemērs, kas no tā sanāk. Arī par Ķīnu un Indiju nevajag lolot ilūzijas, ka tur galvenais virzītājspēks ir valsts īpašums. Galīgi nē.
Ja šie pamati nav iemācīti, tad rodas izjūta, ka jebkura konversija no valsts īpašuma uz privāto nāk par sliktu sabiedrībai. Piederēja it kā visiem, bet tagad tikai daļai sabiedrības. Krievi vēl tagad ar to mokās. Mums Latvijā tas sanāca mazāk sāpīgi, jo mēs veicām reprivatizāciju, atdevām īpašumus tiem, kam komunisti atņēma. Bet vienalga, redzat, kādas kolīzijas. Otrs, ko šai paaudzei neiemācīja, ir tas, ka konkurence kapitālismā ir globāla gan laikā, gan telpā. Nevienu brīdi tu nevari justies mierīgi par savu darbu, savu nākotni, savu naudu. Tikko tu zaudē šo konkurences skrējienu, tu esi ārā. Tas ļoti nervozē cilvēkus. Piemēram, kā kapitālisms izpaužas Amerikā viņi neēd pusdienas, viņi visu laiku dzer kafiju. Tāpēc tā kafija tur ir tik švaka, lai viņi nedabūtu sirdstrieku... Paskatieties statistikā, cik cilvēku tur tagad slimo ar stresu! Tas tagad arī mūs ir piemeklējis. Globāli šī konkurence ir arī telpā. Jo var atnākt cilvēki, kuri jūs izkonkurē ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Tā ir objektīva kapitālisma sastāvdaļa, to nevar izmainīt. Privātīpašums un konkurence ir kapitālisma būtība. Ja to neizprot, nepieņem to kā pretmetu, tad būs ļoti grūti sadzīvot ar šo sistēmu.
Trešais, visvājāk saprotamais ir tas, ka kapitālisma dzinējspēks ir peļņa. Ir absolūti nereāli prasīt no kapitālisma, lai tas funkcionētu bez peļņas kā galvenā stimula. Viss, kas saistās ar bezpeļņas organizācijām, ar peļņu negūstošiem uzņēmumiem, ar sponsorēšanu, iespējams tikai tad, ja kādā citā jomā jau ir peļņa.
Kas Latvijā dominē apmierinātie, vai tomēr vairākums ir negatīvi noskaņoto?
Šo proporciju ir ļoti grūti noteikt, bet, skatoties, kā valsts attīstās, šķiet, ka mums neapmierinātie ir mazākumā, tomēr viņi ir skaļāki. Viņi ir gatavi saņemt mazākus ienākumus, jo viņiem galvenais ir paust to, ko viņi nepieņem. Publisko klimatu gan viņi lielā mērā var noteikt. Vecākajā paaudzē neko daudz mainīt mēs nevaram. Savukārt jaunā paaudze tāda ir arī Rietumos. Visas šīs hipiju kustības, sarkanās brigādes, antiglobālisti veidojās kā protests. Arī viņi nepieņem šo sistēmu, bet viņi nav noteicošie. Viņi ir kā pretstats vairākumam, kā dialektika, kur negatīvais cīnās ar pozitīvu.
Vai sabiedriskās organizācijas, kas pēdējā laikā Latvijā sarodas kā sēnes pēc lietus, ar saviem politiskajiem paziņojumiem neveicina šo negāciju izplatību? Masu saziņas līdzekļi arī vairāk mīl negatīvās ziņas...
Kas spēlē politiskā telpā? Tās ir partijas, masu informācijas līdzekļi, sabiedriskās organizācijas. Dažos gadījumos tie saslēdzas kopā, un izveidojas ķēdes. Sabiedriskām organizācijām ir svarīgi, lai to ietekme sabiedrībā pieaugtu. Tās organizācijas, kas ir globālas, netiek finansētas ar mērķi, lai pētītu mūsu kultūras vai etniskos jautājumus, mūsu identitātes problēmas. Kāpēc šīs organizācijas pēta visu to, kas ir tendēts uz negācijām? Šīm globālajām struktūrām ir svarīgi saprast, kuri ir patiesie valsts ekonomiskie spēki, kā pelna biznesa struktūras, kāda ir to saikne ar politiku. Tāpēc jau tās organizācijas finansē. Jūs nevarat, kā saka Soross, paust atvērtās sabiedrības principus, ja nezināt, kāds ir sabiedrības pamats. Lai varētu parādīt savu spēku, šīm sabiedriskajām organizācijām ir svarīgi, lai tās pēc to statusa sabiedrības acīs varētu salīdzināt ar politiskajām partijām.
Ja partiju lielums, to reitingi ir daudz augstāki nekā sabiedriskajām organizācijām, tad šīm organizācijām ir ļoti grūti panākt līdzvērtīgu publisku ietekmi uz procesiem sabiedrībā. Tāpēc to funkcija ir caur kritiku, negatīvo panākt, lai partiju iespaids sabiedrībā mazinātos. Tas nav speciāli, tas ir objektīvi. Piemēram, ASV divas partijas ir ārpus citas politiskās konkurences, un tur jūs varat veidot miljardiem šādu organizāciju, nekas nemainīsies. Tas pats attiecas uz masu informācijas līdzekļiem. Nu, cirks! Par partiju kritiku arī es pats esmu daudz rakstījis. Ir vēl daudz neatbildētu jautājumu kā veidosies šī partiju sistēma, vai tās konsolidēsies, vai izkristalizēsies divos blokos? Lai šo kritiku maksimalizētu, lai nonāktu ar partijām vienā mērogā, bieži vien šīs sabiedriskās organizācijas un masu informācijas līdzekļi saslēdzas kopā. Problēma ir tā, ka partijas veido valsts varas mugurkaulu parlamentu, valdību, pārvaldes struktūras. Sabiedriskās organizācijas un masu informācijas līdzekļi pēc konstitūcijas to nedara. Ja sabiedriskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi saplūst kopā, sāk pilnībā dominēt pār partijām, cenšoties veicināt sabiedrības neuzticību tām, tad sāk veidoties vāji sabiedrībā atzītas valsts struktūras (pēdējie fakti, ka tikai 7% uzticas partijām bija pārsteidzoši pat viskaismīgākajiem kritiķiem). Un tad es domāju cik tālu tad drīkst iet uz valsts vājināšanu, jo vāja valsts ir vāja demokrātija. Bet dialektika māca, ka attīstība ir pretstatu cīņa. Nav iespējama attīstība, ja ir tikai negatīvais, ir jābūt kaut kam pozitīvam pretī.
Un man ir ļoti viegli paprasīt kaut vai Putņa kungam (Delnas vadītājs Red.), kāda ir viņa pozitīvā valsts attīstības programma. Viņš, protams, var teikt, ka viņam tas nav jāsaka, viņš neveido partiju, tikai seko līdzi tam, kas notiek. Stop! Ja izvirzāt tādu mērķi, ka ietekmes ziņā vēlaties būt līdzīgi politiskajiem spēkiem, tad jūs nedrīkstat man stāstīt tikai negatīvo uzstādījumu. Šis aspekts, kas veido sabiedrības neapmierinātību, ir lielā mērā apzināti kultivēts.
Kā šī neapmierinātības kultivēšana atsauksies uz vēlēšanām, varbūt drīz vairs neviens neies vēlēt?
Paldies Dievam, līdz šim tas nav atsaucies uz vēlēšanām, un es domāju, ka arī neatsauksies. Mūsu mentalitāte tomēr ir tāda, ka mums nav vienaldzīgo. Neapmierinātība ir labāks sindroms nekā vienaldzība. Kad apkārt dzirdu, ka viss ir slikti, tad es sāku domāt ko viņi grib? Vai viņi grib atgriezties atpakaļ Brežņeva, Vosa laikos, Padomju Savienībā vai to viņi grib? To viņi negrib.
Neapmierinātībai ir arī būtisks ekonomisks pamats. Mēģināšu to paskaidrot ar Ķīnas piemēru. Viens no tā laika komunistu līderiem Den Sjao Pins, kurš 1977. gadā brauca vizītē pa Honkongu, Malaiziju, Taizemi. Viņš bija šokēts, ka dzīve tur ir nesalīdzināmi labāka nekā Ķīnā un pilnīgs pretstats tam, ko mācīja Mao. To sapratis, viņš sāka veikt tās kapitālistiskās reformas, kas tagad veiksmīgi notiek Ķīnā.
Taču iespējama arī cita reakcija. Tagad pēc iestāšanās Eiropas Savienībā cilvēkiem ir iespējas brīvi ceļot, iepazīties ar patieso dzīves līmeni Eiropas valstī. Tikko cilvēks ierauga šo atšķirību arī viņam ir šoks, rodas bažas, ka viņš nepagūs savas dzīves laikā sasniegt redzēto līmeni. Tas, ka var nepagūt, vidējās un vecākās paaudzes cilvēkos rada iekšējas neapmierinātības, niknuma un baiļu sajūtu. Jauni cilvēki par to tik daudz neuztraucas. Bet, jo vecāks kļūsti, jo vairāk saproti, ka vilciens brauc, bet tu tikai skrien pakaļ un to vairs nenoķersi. Šī pretruna ēd cilvēku nost, neliek mieru, un galu galā mēs sākam vainot visus parlamentu, valdību, partijas...
Šīs neapmierinātības objektīvas pamats ir izdevīga augsne virknei populistu un citādu meļu publiskai darbībai, sākot ar Zīgeristu un beidzot ar pēdējiem varoņiem. Mūsu sabiedrības vislielākā problēma ir tā, ka ļoti liela daļa turpina dzīvot zem iztikas minimuma, īpaši pensionāri.
Lai ar vienas rokas vēzienu to likvidētu, pensiju gadījumā vien gadā nepieciešami vairāk kā 250 miljonu latu , kas, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, nav reāli.
Pensiju ikgadējā indeksēšana tikai daļēji spēj kompensēt pieaugošo dzīves dārdzību. Reāla izeja nav ātra un strauja. Izeja ir pensiju celšana, izejot no algu kopējā līmeņa paaugstināšanās.
Populistu, meļu darbību varētu raksturot ar šādu piemēru. Ja cilvēks ir zem ūdens, tad viņš ķersies pie jebkuras rokas, kas it kā tiek viņam pasniegta. Taču tikko vēlēšanas ir pagājušas, tā populists atlaiž vaļā izmisušo cilvēku... Katrs šāds populistu uznāciens ik pa četriem gadiem tikai vairāk un vairāk rada cilvēkos neapmierinātību un naidu.
Kas ir Eiropas cienīgs dzīves līmenis?
Laikam jau tas ir iztikas minimums, kas šo garīgo līdzsvaru jums var nodrošināt.
Starp ekonomistiem patlaban norit spraiga diskusija par to, vai Latvijas ekonomika ir vai nav uz pārkaršanas robežas...
Latvija attīstās ar bīstamu ātrumu, bet mums nav alternatīvas. Pēdējie dati liecina, ka, esot pašreizējiem tempiem, mēs Eiropas Savienību varam noķert jau 17 gados! Un nevis 3540 gados, kā mums pirms diviem gadiem ekonomisti rakstīja. Tas nozīmē, ka attālums samazinās, bet tas nav vēl sasniegts. Un to nedrīkst aizmirst!
Ekonomika iet pa sinusoīdu uz augšu, uz leju. Tagad esam buma fāzē, bet mēs kaut kad iesim arī uz leju. Šie mums ir labie laiki, lai gan daudzi tos neieredz, jo nevienu neinteresē, ka valstij klājas labi. Uzreiz ir jautājums kā tas atsaucas uz mani pašu? Varbūt konkrēti man, Ivaram Godmanim, neko nedod tas, ka ekonomika pieaug vidēji par 78%, es pat aizmirsīšu to, ka vidējā alga pieaug pa 20%, mani vairāk skar inflācija. Šādos laikos nodokļus nekad neceļ un arī nesamazina, nodokļus tur. Tad, kad būs slikti, tos palielina. Bet ir būtiska atšķirība starp teorētisko pieeju un Latvijas pašreizējo situāciju. Mums ir viena problēma mēs esam globālā darba tirgū, un, ja mēs nespēsim līdzvērtīgā tempā celt algas, tad no mums vienkārši aizbrauks darbaspēks. Viss! Cauri! Un ko tad mēs darīsim? Kāds tad būs iekšzemes kopprodukts? Kā mēs noturēsim darbaspēku? Tikai ar algu strauju paaugstināšanu. Bet vai mēs varam algas paaugstināt straujāk, nekā pieaug darba ražīgums? To mēs nevaram! Viens no veidiem, kā, nemazinot darba ražīgumu, varam pacelt darba algas, ir samazināt, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli. Valsts saka uzņēmumu vadītājiem mēs no jums ņemsim nevis 25%, bet mazāk, bet jūs darbiniekiem par tik palieliniet algas.
Ko darīt ar milzīgo inflāciju? Tā vistiešākajā veidā ietekmē trūcīgos iedzīvotājus...
Te nav tādu vienkāršu zāļu. Nesen lasīju nopietnu, starptautiska mēroga ekonomistu priekšlikumus par to, kā Latvijas valdībai rīkoties. Runa ir par disflāciju jeb inflācijas pieauguma tempu mazināšanu, nevis deflāciju inflācijas apturēšanu. Pētījumā uzsvērts, ka mēs esam atvērtā sistēmā, kurai visu laiku ir ārējs spiediens, tāpēc prioritāriem tomēr vajadzētu būt attīstības tempam, nevis inflācijas mazināšanai. Problēma ir tā, ka inflācija vistiešāk ietekmē trūcīgākos iedzīvotājus, bet attīstības tempi it kā attiecas uz visiem un vienlaikus ne uz vienu. Viens no variantiem, kā tomēr bremzēt cenu kāpumu, valsts daudz vairāk cīnās par saviem pasūtījumiem. Proti, sist nost cenu! Valsts ir lielākais pasūtītājs! Cīnoties par to, lai pasūtītāji samazinātu savu peļņu, varam samazināt inflāciju. Vēl viena iespēja pirmās nepieciešamības precēm samazināt pievienotās vērtības nodokli.
Vai, samazinot pievienotās vērtības nodokli, nepanāksim tikai īstermiņa efektu?
Ir samērā kļūdaini uzskatīt: ja jūs samazināt pievienotās vērtības nodokli maizei un pienam, tad palielināsies pieprasījums pēc šiem produktiem. Tādu preču maizes, piena, kartupeļu pieprasījums tomēr ir strukturējams. Procentuāli ir izveidojies aptuvens apjoms, cik daudz šo preču cilvēks lieto ikdienā. Tie, kas nav paši trūcīgākie, jau tāpēc nesāks vairāk pirkt maizi vai pienu. Tādējādi viņi diez vai ģenerēs papildu pieprasījumu un līdz ar to cenu kāpumu. Savukārt vistrūcīgākajiem tas varētu atvieglot dzīvi. Vēl viena iespēja ir nemateriālā palīdzība pārtikas taloni, piemēram, piešķirot malku. Bet tas būtu ļoti grūti administrējams. Šo inflācijas bremzēšanas pasākumu var atstāt rezervē, ja inflācija tomēr turpinās pieaugt.
Ja mēs ceļam algas bez darba ražīguma pieauguma, tad nauda vienkārši tiek drukāta klāt un nav efekta. Ja atbalstu sniedzam nefinansiāli, tad nepalielinām naudas masu apgrozībā un neģenerējam jaunu cenu kāpumu. Izlīdzinoties dzīves līmenim, mazināsies arī dārdzības temps. Bet kuru tas interesē, labumu visi grib just rīt, parīt, aizparīt, liela daļa pat vakar, bet te runa ir par gadiem desmit. Arī valsts budžeta deficīts būtu jāsamazina.
Izskatās, ka inflācija tempi pamazām nomierinās. Jums šķiet, ka cenas atkal varētu kāpt?
Jautājums ir par enerģētikas cenām, kas nav atkarīgas no mums. Nupat pēdējā informācija no Austrumiem liecina, ka Libānas un Gazas notikumu dēļ barels naftas kāpj jau virs 72 ASV dolāriem. Mēs te neko nevaram izdarīt. Tu vari kaut vai izstiepties, cenu kāpums ir klāt kā likts. Tikko jūtam, ka inflācija atkal sāk kāpt, uzreiz ir jārīkojas. Tikai ir jāsaprot, ka tas mazinās attīstību!
Arī Latvijā arvien biežāk dzird runājam par patēriņa sabiedrību...
Patēriņa sabiedrība ir bīstama gan no morālā, gan nacionālās identitātes un garīgā viedokļa. Tā ir gaļas mašīna, kas necieš individualitātes, kas visu līdzsvaro līdz paviršībai. Vecais aizsprosts sagruva 2004. gadā. Tas viss, kas bija kvazisociāli taisīts, sabruka. Tagad upe ir pārplūdusi... Kas uzbūvēs un kā uzbūvēs jauno aizsprostu?
Cik ilgā laikā šis aizsprosts veidosies? Man šķiet, ka tā nopietni to var sākt darīt tad, kad atšķirība dzīves līmenī būs samērojama ar Eiropas Savienību. Tad būs zināma stabilitāte, kas ļaus būvēt aizsprostu, kas neļaus netīrām, perversām lietām tikt cauri. Aizsprostu ir grūti uzbūvēt uz negatīva fona. Paaudžu pārmantojamības Latvijā nav bijis nekad, un tas ir mūsu nervozitātes pamatā. Neviens jau nevar saprast varbūt atkal kaut kas mainīsies... Deviņdesmitajos gados mēs nojaucām to sistēmu, kad komunisma ietvaros sāka veidoties paaudžu pārmantojamība. Nervozitāte pāries tikai tad, kad redzēs de facto, ka viss sarūpētais tiek nodots tālāk.
Jūs iepriekš teicāt, ka šādos apstākļos nodokļus parasti nemaina, bet Latvijā ir plāns samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Jā, no teorijas viedokļa tas ir nepareizi, bet mums tā ir neizbēgama alternatīva! Prasība celt algu ir viennozīmīga. Ja jūs to nedarīsiet, darbaspēks būs prom, un tad vediet to iekšā no citurienes un taisiet PSRS numur divi ar visām no tā izrietošām sekām. Tātad jums ir jāceļ alga, bet to nedrīkst darīt straujāk, nekā pieaug darba ražīgums, jo citādi inflācija ies stāvus gaisā! Ja valsts saka tā zini, man ir problēma ar darbaspēka aizplūšanu, tāpēc es apsolu dažu gadu laikā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% līdz 15%, bet tu, uzņēmēj, lūdzu, visu šo naudu dividenžu veidā neiebāz kabatā vai netērē ilgtermiņa aktīvos, bet esi tik labs un palielini attiecīgi algas. Tad darba ražīgums nekritīs.
Bet no kā valsts un pašvaldības dzīvos? Kur tās ņems šo nodokļos neiekasēto summu, kura ir pietiekami iespaidīga? Vai kāds šai iecerei vispār ir pētījis ekonomisku pamatojumu?
Nav gluži tā, ka, nodokļus samazinot, samazinās ieņēmumi. Piemēri ir bijuši gluži pretēji samazina nodokļus, bet nauda ienāk vairāk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi pēc samazināšanas no 25 līdz 15% ir 2,5 reizes lielāki. Var teikt tā mēs samazinām nodokļus, nauda ienāk vairāk, mazāk tiek maksāts aploksnēs. Te gan jāņem vērā tas, kā gadu laikā ir augusi inflācija un attīstības tempi. Bet, ņemot vērā arī šos aspektus, nodokļu ieņēmumos nav mazināmā efekta. Ja nebūtu šā spiediena uz algām, mēs varētu runāt citādi. Un tomēr ja pašvaldībām tādā gadījumā nodokļu ieņēmumi samazinātos, jāatceras tā sauktais izlīdzināšanas fonds, kurā naudu ieskaita tās pašvaldības, kuras strādā ar plusiem. Savukārt no fonda ņem pašvaldības, kurām naudas ir kļuvis mazāk. Nauda fondā jāuzkrāj laikus.Un valdībai skaidri jāpasaka, jāuzņemas atbildība un jāmaksā pašvaldībām no šā fonda. Te nedrīkst spekulēt ar nekustamā īpašuma nodokli proti, palieliniet to, ja no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesaņemat tik daudz, kā plānots. Tas nav tik vienkārši. Patlaban pašvaldības var dot līdz 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Nebūtu godīgi teikt: jums te nauda neienāk, likvidējiet atlaides. Atlaides pamatā dod sociālajiem objektiem. Tā ir ļoti sarežģīta finanšu shēma, par kuru es tā īsti neesmu dzirdējis speciālistus runājam...
Kāpēc gribat atgriezties politikā?
Politikā esmu darbojies pietiekami ilgi. Šoreiz es vairāk gribu, lai partija atgrieztos. Demokrātijai ļoti svarīgs ir noturīguma princips. Jā, mēs bijām ilgi pie varas 12 gadus dažādās valdībās, parlamentā. Jā, mēs zaudējām uzticību, bet mēs neesam pazaudējuši sevi. Mēs startējām pašvaldību vēlēšanās un esam iekarojuši pietiekami normālas pozīcijas, tagad mēs ejam blokā un kā partija, nevis kā bloka sastāvdaļa ceram atgriezties Saeimā. Mēs gribam nodemonstrēt citiem, ka tas ir iespējams. Izkrītot no Saeimas, parasti lielākā daļa partijas sabrūk, un tad viņu vietā nāk jaunās un atkal visu sāk no nulles visu laiku ir pamatskolas līmenī un nemaz līdz vidusskolai un augstskolai netiek! Pats trakākais ir tas, ka cilvēki sāk iedomāties: Latvija varēs nodarboties tikai ar kultūru, visu laiku atradīsies kulturālā vidē, un mums no kaut kurienes kaisīs naudu uz galvas nosacīti mēs visu laiku sēdēsim dziesmu svētkos, un kāds tur kaut kur strādās, un viss būs kārtībā.
Kāpēc Latvijas ceļš nolēma apvienoties ar Latvijas Pirmo partiju? Ir vairākas jomas, kurās jūsu viedokļi par valsts attīstību atšķiras...
Jā, mums ir jomas, kurās viedokļi ir atšķirīgi. Ja jau viss sakristu, tad mēs būtu viena partija. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka spēki ir jākonsolidē. Demokrātijai daudz ir kaitējis tas, ka ik pēc četriem gadiem parādās mesija, kurš pēc tam, maigi izsakoties, diskreditē sevi un rada cilvēkos tikai papildu negācijas. Pirmā partija ir konservatīva partija, mēs esam liberāli, bet ir trīs galvenie jautājumi, par kuriem mums diskusiju nav. Tā ir liberāla ekonomika, tā ir ģimene, jo tas ir tas motors, kas mūs velk uz priekšu, un sabiedrības labklājība. Sabiedrībai ir jābūt nesašķeltai, pietiekami saticīgai, mierīgai sabiedrībai! Uzreiz gan jāsaka: par vairākiem jautājumiem mēs tomēr domājam atšķirīgi nekā Pirmā partija. Mēs uzskatām, ka baznīcas un valsts loma ir nodalāma. Pirmajai partijai ir cits viedoklis. Mēs arī esam liberālāki attiecībā pret minoritātēm.
Partiju programmās redzam: gan galēji kreisi, gan galēji labēji noskaņotie spēki visiem sola labklājību gan latviešiem, gan krieviem. Te ir šo spēku pretruna. Pasakiet man, kā viņi to izdarīs, ja iekšā ielikts fantastisks pretcīņas vektors. Bet tam centram, kur mēs esam sagājuši kopā, tas ir iespējams. Liela daļa vecākās paaudzes krievu tomēr domā, ka Latvijā vajadzētu mini PSRS, kad nebija valsts valodas... Savukārt vecākā Latvijas paaudze uzskata, ka vajadzētu būt tā, kā bija Ulmaņlaikā. Nebūs ne tā, ne tā. Jāatrod kompromiss. Mainīt Latvijas valsts pamatprincipus varēs tikai tad, ja latvieši tam piekritīs, jo mūsu tomēr ir vairāk nekā cittautiešu. Starp PSRS un Ulmaņa laiku ir jāatrod sadzīvošanas variants.
Latvijas ceļam un Pirmajai partijai ir atšķirīga nostāja par pēdējā laikā tik ļoti sakarsēto jautājumu seksuālajām minoritātēm. Kāds ir jūsu personiskais viedoklis?
Mēs nevaram aizliegt viņiem izpausties. Tad mēs zaudēsim savus principus. Bet, ja viņi grib paust savu nostāju visasākajā formā, nu, tad piedodiet! Pirmais minoritāšu gājiens sākās un beidzās baznīcā. Diez vai tā vajadzēja. Neesmu dzirdējis, ka tā vēl kaut kur notiek. Tā ir visasākā forma. Ja jūs prasāt toleranci pret sevi, lūdzu, parādiet minimālu toleranci arī pret citiem. Lūdzu, mēģiniet iestāstīt citiem, ka jūs neko ļaunu nedarāt, bet nesoļojiet pašā centrā un, no Dieva puses, nesoļojiet no baznīcas! Tā ir ļoti provocējoša nostāja es iešu tur, kur es gribu! Es vienmēr esmu bijis liberāls, bet sākums ir bijis tik provocējošs, ka nu jau ir grūti izlieto ūdeni sasmelt. Tomēr pamatprincipu tas nemaina tiesības ir, mēs apelējam pie formas. Ja tam nepiekrīt, tad man ir aizdomas, ka šie cilvēki grib piesaistīt sev vairāk naudas, ārvalstu kapitālu, rādot cietēja formu mūs te apspiež, nāciet palīgā! Šī metode ir pilnīgi provocējoša, un tam nav nekāda sakara ar toleranci.
Jūs esat ticīgs?
Es esmu kristietis. Jā, es Dievam tiešām ticu, bet tā ir tāda īpaša individuāla forma. Es neesmu aktīvs kristietis. Ir rituāli, kurus es ievēroju. Teiksim, vienmēr dienas beigās es pie sevis noskaitu Tēvreizi, bet es to neafišēju.
Es biju Ziloņkaula Krastā. Tas ir pie ekvatora. Tur ar to demokrātiju tā ir, kā ir... Bet, iedomājieties, tur viens no viņu diktatoriem džungļos ir uzcēlis katedrāli, kas ir nedaudz lielākā par Romas Pētera katedrāli. Viņš ir nodevis to Vatikānam, un tā pārstāvji šo katedrāli sargā un kaut ko tur dara. Tur gandrīz cilvēka augumā no koka ir izgrebta Jaunavas Marijas figūra. To ir darījis viens cietumnieks. Tad, kad pieejat Marijai klāt, jūs redzat, ka viņa raud; tikko jūs ejat no viņas tālāk, redzat, ka viņa smaida. Tā ideja, ko viņš ar to gribēja pateikt, ja jums ir grūti, jūs vēršaties pie Dieva, un viņš ir ar jums, Jaunava Marija ir ar jums, viņa pārdzīvo, raud, jūt jums līdzi. Tikko jums ir labi, jūs esat tālu no Dieva, un Jaunava Marija nevis pārmet jums, bet ar jums kopā priecājas. Redziet, kā viens afrikānis, cietumnieks, varēja šādu ideju īstenot. Tas ir unikāli. Tas pats ir, ja mēs runājam par inteliģenci. Ir ļoti kļūdaini uzskatīt, ka inteliģenci iegūst ar zināšanām. Jā, tā ir sastāvdaļa, bet tas nav viss. Interesants piemērs. Viena no cilvēka inteliģences sastāvdaļām ir pieklājība. Kamēr esat mierīgos apstākļos, kamēr neviens jūs nav izsitis no līdzsvara, jūs esat pieklājīgs. Lielākā daļa cilvēku uz to ir spējīgi. Tie īstie inteliģentie cilvēki pieklājīgi ir arī tad, kad viņi ir pilnīgi izsisti no līdzsvara. Tādus daudz jūs neatradīsiet!
Vai jūs viegli var izsist no līdzsvara?
Ja es iepriekš teikto attiecinu uz sevi, tad diez vai es varu sevi pieskaitīt pie tās pozitīvas daļas. Mana problēma ir ar tām daudzajām dzīvēm. Cilvēki iedalās voluntāristos un fatālistos, tā proporcija ir ļoti grūti uztverama. Fatālisti uzskata, ka liktenis ir nolemts, bet voluntāristi veido savu dzīvi no rīta līdz vakaram. Kad Rīgā bija Dalailama, es viņam jautāju, vai varat pateikt, kā pasaulē mainās šī proporcija starp fatālistiem un voluntāristiem. Viņš atbildēja: budisti visi ir voluntāristi mēs savu dzīvi veidojam no tā brīža, kad piedzimstam, līdz brīdim, kad aizejam. Jums, kristiešiem, ir citādāk, jūs dzīvojat pēc noteiktiem kanoniem. Tāpēc par proporciju man ir grūti atbildēt. Nebūdams budists, es tomēr esmu mēģinājis dzīvot tā. Šajā ziņā es gribētu palikt pie Krišnamurti vārdiem, kas, manuprāt, ir bijis lielākais Austrumu filozofs un domātājs. Viņš ir radījis jaunu izziņas teoriju cilvēks nevar aiziet no sevis! Tikko jūs mēģināt iet prom, jūs sevi mānāt. Tas ir tāpat, kā jūs nedzīvojat ne pagātnē, ne nākotnē, bet tagadnē.
Jūs viegli izejat uz kompromisu, atzīstat kļūdas?
Varbūt es citiem šķietu ass, bezkompromisa cilvēks, bet tā īsti nav. Jā, pirmajā brīdī es uzliesmoju un man šķiet, ka kompromiss nav iespējams, esmu ļoti ass, bet tālāk es sāku skatīties. Saturiski es ar cilvēkiem varu atrast kompromisu. Nedaudz liberālāka attieksme nāk jau dzīves laikā. Ja manī nebūtu kaut mazliet kompromisa spēju, nekas neizdotos ne 1990. gadā, ne 1993. gadā, ne 1999.gadā. Ar savu kļūdu atzīšanu problēmu man nav. Ir traģiski, ja nemāk atzīt kļūdas. Nav svarīgi, vai to dari publiski, nelielā lokā vai atzīsti pats sev. Slikti ir arī, ja esat cilvēks, kuram var ļoti ātri ieskaidrot, ka katra lieta, ko jūs darāt, ir kļūda. Tad ir otra traģika. Ir jābūt kaut kur pa vidu starp šiem diviem stāvokļiem.
Jūs pēc būtības esat līderis. Kā jums izdodas sadarboties ar Pirmās partijas vadoni Aināru Šleseru, kuram arī piemīt izteikta līderība?
Mums apvienībā ir vairāki cilvēki ar līdera īpašībām Andris Bērziņš, Kārina Pētersone, Ainārs Baštiks. Īsta demokrātija prasa zināmu proporciju, ja mēs runājam par līderismu. Ja ir viens, pat divi tas ir par maz! Man ir bijis jāatbild par valsti ilgi trīsarpus gadus , un es esmu pieņēmis vienpersoniskus lēmumus. Te ir viena nianse kad jūs viens pieņemat lēmumu, kļūdas iespējas ir 50 pret 50. Ja divatā, kļūdas varbūtība ir 25. Ja vairāki cilvēki kopīgi pieņem lēmumu, samazinās kļūdas procents, bet samazinās arī lēmumu pieņemšanas ātrums, kas bieži vien ir slikti. Man šķiet, ka katram cilvēkam ir zināma kapacitāte lēmumu pieņemšanā. Ja esat pieņēmis ļoti daudz asu lēmumu, var gadīties, ka limits ir izsmelts un jūs vairs nevarat pieņemt tik daudz lēmumu. Tas ir dīvaini!
Kā jūs domājat, vai politika Latvijā ir nopērkama?
Politiku nevar nopirkt, jo tas ir process. Garš, daudzplākšņains process. Dažus lēmumus jā, iespējams, ka var lobēt. Piemēram, tie balsojumi par azartspēlēm. Bet kopumā nozagt valsti, nopirkt politiku nē! Ja tas tā būtu bijis, tad mēs netiktu uzņemti tajā augstskolā (Eiropas Savienībā Red.), kur mēs tagad esam.
Kas, jūsuprāt, ir īsts politiķis?
Kāpēc politikā parādās maz jaunu cilvēku? Ir viena problēma jūs varat izstudēt visus politikas institūtus no rīta līdz vakaram, aizstāvēt n-tās disertācijas, bet jūs nekad nebūsiet politiķis! Viena politiķa īpašība ir ambīcija. Tā ir ambīcija, ka viņa darbu dēļ mainīsies ne tikai viņa paša, bet arī sabiedrības dzīve. Ja tas nav finish (beigas Red.) jūs politiķis nebūsiet! Bet jāatceras, ka šī īpašība ir arī ļoti bīstama. Tikko jūs kļūdāties, jūs sabiedrībai varat radīt milzu problēmas! Tas ir tas spožums un posts...
Nacionālajā iecietības programmā ierosina iekļaut seksuālās minoritātes
LETA 08/01/06 Lai veicinātu iecietību pret seksuālajām minoritātēm un attīstītu dialogu, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) integrācijas lietu ministres Karinas Pētersones (LC) vadībā rosinājis grozīt nacionālo iecietības programmu un rīcības plānu, iekļaujot vēl vienu mērķa grupu - seksuālās minoritātes.
Jāgroza arī ĪUMSIL rīkojums, paredzot koordinācijas darba grupas nacionālajā iecietības programmā iekļaut ekspertu seksuālo minoritāšu tiesību jautājumos, norādīja ĪUMSILS preses sekretāre Gunta Kāle.
Sekretariāts aicina Ministru prezidentu un Valsts kanceleju izveidot dažādu ministriju darba grupu, kas nodarbotos ar pretdiskriminācijas jautājumiem.
Drošības policija aicināta laikus sniegt īpašu uzdevumu ministrei sabiedrības integrācijas lietās policijas rīcībā esošo informāciju par ekstrēmiem vai radikāliem grupējumiem un to iespējamo rīcību.
ĪUMSILS norādījis uz nepieciešamību paplašināt dialogu ar sabiedriskām grupām par iecietību.
Priekšlikumi kopā ar pārskatu par 2006.gadā paveikto nacionālajā iecietības programmā vakar iesniegti Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), informēja Kāle.
Eksperiments ar sēdēšanu zālienos nenotiks
Agnese Voika, speciāli RB, "Rīgas Balss", 08/01/06 Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) vasaras sākumā ierosināja izņēmuma kārtā atļaut sēdēt kādā no centra parku zālieniem, lai izvērtētu, kādas sekas tas rada, taču pretēji iepriekš ziņotajam augustā eksperiments vēl nenotiks. Pārāk sausais un karstais laiks zālīti jau tā izmocījis, turklāt šādam eksperimentam nepieciešams juridisks pamatojums, RB pastāstīja Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP).
"Vides departamentam uzdots rast juridisku risinājumu, lai izņēmumu pieļautu," teic D. Īvāns. Pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors Agnis Kalnkaziņš (TP) atzīst, ka neredz šādam eksperimentam jēgu. "Aizliegums sēdēt zālītē attiecas tikai uz vienu procentu Rīgas parku. Neoficiāls eksperiments visur citur jau notiek tāpat. Zālītei nekas nenotiks, ja tajā sēdēs, bet centra parki tiks piemētāti ar atkritumiem. Karstajās dienās jau redzējām, kas notika Uzvaras parkā. Tas bija piemēslots ar plastmasas pudelēm, bet centrā piesārņojums būtu vēl daudz redzamāks."
Šobrīd domes noteikumi aizliedz sēdēt zālienā Esplanādē, kanālmalā, Rīgas pils skvērā, Kronvalda parkā un Vērmanes dārzā. Pēc apstādījumu koncepcijas pieņemšanas situācija varētu mainīties, jo katram parkam tiks noteiktas konkrētas funkcijas. Iedzīvotājiem ir iespējas izteikt savus ierosinājumus.
LSDSP un JL pauž neapmierinātību ar Jaundžeikaru
Apollo 08/01/06 Partijas «Jaunais laiks» (JL) Saeimas frakcijas deputāti otrdien nolēma iesniegt pieprasījumu premjeram Aigaram Kalvītim, kurā lūdz skaidrojumu par lēmumu nepieprasīt iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara demisiju, kā arī to, kā valdība plāno garantēt drošību NATO sammita laikā. Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) pieprasa Jaundžeikara demisiju un cer, ka viņš pats atkāpsies no amata.
JL sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota norāda, ka Kalvītim adresētajā pieprasījumā uzdots jautājums- kādus pasākumus Kalvīša valdība veiks, lai garantētu drošību katram Latvijas iedzīvotājam un ārvalstu augsta līmeņa amatpersonai NATO sammita laikā, ja nespēj to ikdienā?
Tāpat JL interesē, kas Kalvītim liek domāt, ka saistībā ar nekārtībām seksuālo minoritāšu pasākumos nav nepieciešama iekšlietu ministra demisija.
JL pauž aizdomas, ka Kalvīša viedoklis par to, ka saistībā ar Valmieras policijas darbinieku slepkavību atbildība jāuzņemas Valsts policijas vadībai, varētu būt uzmanības novēršana no iekšlietu ministra nespējas tikt galā ar sistēmā valdošo haosu un viņa tiešas atbildības par policijas darbinieku problēmu nerisināšanu.
Tāpat arī LSDSP un sadarbības partneri Darba partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un partija «Latgales Gaisma» uzskata, ka Jaundžeikars savus pienākumus nepilda profesionāli.
LSDSP kritizē Jaundžeikara izteikumus par to, ka policija no viņa slēpj informāciju par situāciju iekšlietu sistēmā, tādēļ par būtiskiem pārkāpumiem viņam nākas uzzināt no iedzīvotāju sūdzībām. Šāda situācija liecinot par to, ka ministrs nav spējīgs panākt, lai pakļautībā esošie darbinieki vispār ieklausītos viņa viedoklī.
Partija atgādina, ka iekšlietu sistēmā pēdējos mēnešos ar nepieredzētu regularitāti notikuši vairāki gadījumi, kad tās darbinieku neprofesionalitātes un noziedzīgas rīcības rezultātā gājuši bojā vairāki cilvēki, taču nekas neliecinot, ka ministrs kaut ko darītu vai spētu darīt, lai tos novērstu.
LSDSP paziņojumā pausta neapmierinātība arī ar iekšlietu ministra atklātajiem apliecinājumiem, ka policija viņa vadībā nav spējīga nodrošināt kārtību un drošību sabiedrībā.
«Kopš par iekšlietu ministru tika apstiprināts Dzintars Jaundždeikars, iekšlietu sistēmā ir notikušas vairākas traģēdijas, kas prasījušas gan iekšlietu sistēmas darbinieku upurus, gan vairāku nevainīgu cilvēku nāves. Pēc partijas domām, iekšlietu sistēmas vadītājs ir apstiprinājis, ka policija nespēj nodrošināt kārtību sabiedriskos pasākumos, kas apmēru ziņā ne tuvu nelīdzinās gaidāmajam NATO sammitam,» raksta LSDSP preses sekretārs Gatis Vanags.
Tādēļ LSDSP un sadarbības partneri Saeimas deputātiem un Kalvītim pieprasa iekšlietu ministra demisiju, kā arī pauž cerību, ka Jaundžeikars pats atkāpsies no amata, jo LSDSP tajā vēlas redzēt profesionālāku amatpersonu.
Viedoklis: Nevarība
Aivars Ozoliņš,
Varam secināt, ka Latvijas valdība nav alternatīva sūdu metējiem un faktiski ir to atbalstītāja. Varam secināt, ka šajā valstī neviens nevar justies drošs, ka ir pasargāts no morālas pazemošanas vai pat fiziskas izrēķināšanās, ja iekšlietu ministra ieskatā neiederas policijas aizsardzības vērtā "vairākumā".
Kalvīša aprēķinātā nevarība ir saprotama no priekšvēlēšanu taktikas viedokļa, taču tā nav vērtību un principu politika. Premjerministra lēmums nerīkoties, aizbildinoties, ka pēc diviem mēnešiem ir Saeimas vēlēšanas, balstās uz kalkulāciju, ka, tulkojot vienkāršā valodā, priekšvēlēšanu kampaņā "Liepnieks neizvilktu pret Stendzenieku" ka Šlesera nolīgtais reklāmists pataisīs Jaundžeikaru par mocekli, kas kritis cīņā par tautas tikumību. TP acīmredzot jūtas esam pārāk vāja un izvirtusi dienišķajā cinismā, lai spētu pārliecinoši pateikt vēlētājiem un arī sev esam konservatīva partija, un tieši tāpēc, iestājoties par tradicionālām ģimenes vērtībām, "mēs vienmēr par svētu un neaizskaramu uzskatīsim demokrātiju un cilvēka brīvību", kā tas deklarēts partijas manifestā.
Iekšlietu ministrs kūdīja uz vardarbību (par ko saņēma tikai premjerministra "aizrādījumu"), policija noskatījās, kā neonacisti un reliģiskie sektanti uzbrūk pašu noskatītiem upuriem vai tie būtu homoseksuāļi, viņu "aizstāvji", vienkārši garāmgājēji vai tūristi , bet valdības vadītājs nospriež, ka ministrs var palikt amatā.
Pagājušonedēļ Jaundžeikars lielījās, ka viņa demisiju "kāds" vēloties, jo viņš iekšlietu sistēmā veicis "nopietnas reformas" "tas, kas nebija gadiem izdarīts, ir paveikts astoņos mēnešos", "cilvēki taču redz, kura ministra laikā notiek pozitīvas izmaiņas", bet tas nepatīkot arī "organizētās noziedzības struktūrām".
Taču pirmdien Jaundžeikars paziņoja, ka "kārtības nav". Par to liecinot gan negadījums Balvos, kad policijas darbinieks nobrauca cilvēku, gan traģēdija Valmierā, kur policijas iecirknī svētdien nošauti divi policisti. Komunikācija starp ministriju un policiju neesot gana laba, nepietiekami efektīvi strādājot Valsts policijas Iekšējās izmeklēšanas birojs. Pirmīt aizgūtnēm slavējis policiju, ka tā pretēji Rīgas centrā redzētajam esot viņa vadībā strādājusi godam, Jaundžeikars nu mēģina radīt iespaidu, ka policija ir kaut kas atsevišķs un tāls no viņa vadītās ministrijas. Taču pat Valmierā notikušais, kur policistus nošāva piedzēries iekšlietu sistēmas darbinieks, neliek Kalvītim ieraudzīt acīmredzamo, ka valsts spēka struktūras nespēj nosargāt ne tikai cilvēku drošību, ja tas nav izdevīgi ministra partijai, bet arī dzīvību pat ja tie ir policisti. Vēl vairāk Kalvītis, paziņojis, ka "krīze valsts policijā ir ieilgusi", rāmi noraugās, kā ministrs izmanto šo traģēdiju, lai novērstu uzmanību no viņa pieļautā, ka huligānu bars dienas garumā netraucēti terorizēja cilvēkus Rīgas centrā, un arī šoreiz pat neiedomājas uzņemties atbildību, bet metas meklēt grēkāžus vispirms Valsts policijas priekšnieku (kurš atšķirībā no ministra ir gatavs uzņemties atbildību un atstāt amatu), tad zemāka līmeņa "pārmijniekus".
Jo tuvāk vēlēšanas, jo Jaundžeikars būs lielāks drauds sabiedrības drošībai. Atbildība par to būs jāuzņemas valdības vadītājam. Taču vēl nopietnākas sekas valstij un sabiedrībai ilgtermiņā var radīt iebiedētās un ķīlniekos nonākušās "centriskās" politiskās "elites" klusējoša noraudzīšanās uz to, kā LPP taisa politiku ar ekstrēmistu rokām.
Advokāti: Kriminālprocesa likums ļauj politiski izrēķināties
Ritums Rozenbergs, NRA 08/01/06 Pašreiz spēkā esošajā Kriminālprocesa likumā zudušas vairākas demokrātiskai valstij raksturīgās tiesiskās normas, un tas valsts varas pārstāvjiem paver plašas iespējas izrēķināties ar politiskajiem un ekonomiskajiem konkurentiem, uzskata Neatkarīgās aptaujātie advokāti. Pētot Ģenerālprokuratūras sastādīto apsūdzības rakstu Aivaram Lembergam, Neatkarīgā konsultējās ar vairākiem advokātiem par vairāku faktu brīvu interpretāciju, kas atrodama šajā dokumentā. Advokātiem tika vaicātas arī viņu domas par jaunā Kriminālprocesa likuma efektivitāti, kā arī iespējām pirms tiesas precizēt prokurora pieļautās kļūdas. Nevēloties publiski iedziļināties konkrētajā A. Lemberga lietā, advokāti vienbalsīgi atzina jaunā Kriminālprocesa likuma neatbilstību demokrātijas pamatprincipiem, emocionāli stāstīja par daudzajām nepilnībām likumā un uzsvēra, ka to savlaikus nelabošana var novest pie bēdīgām sekām.
Pēc advokātu domām, jaunais likums prokuratūrai paredz milzu tiesības un noņem jebkādu atbildību par nepamatoti izvirzītām apsūdzībām. Savukārt apsūdzētā tiesības kriminālprocesa gaitā ir būtiski sašaurinātas.
Pašlaik kriminālprocesa ierosināšanai pietiek vien ar ziņu iesniegšanu izmeklēšanas iestādei, "kuras norāda uz iespējamu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu". Savukārt krimināllietas ierosināšanai prokuroram atliek vien secināt, ka iesniegtās ziņas norāda uz iespēju, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Tas nozīmē, ka pašreizējā likuma redakcija paver plašas iespējas cīnīties ar konkurentiem politikā un biznesā, jo ikviena kaut cik ticama tenka var kļūt par pamatu procesuālām darbībām. Advokāts Juris Grīnvalds stāstīja: "Tagad parādījusies tendence par jebkuriem apstākļiem sākt kriminālprocesu. Tam zaļo gaismu devis jaunais Kriminālprocesa likums. Vecais Kriminālprocesa kodekss noteica nešaubīgus pamatus krimināllietas likumīgai ierosināšanai. Tagad, lai sāktu kriminālprocesu, pietiek tikai ar šaubām un aizdomām. Tas tikai liecina, ka likumības lata ir ievērojami pazemināta. Tagad cilvēkam bez problēmām var piešķirt aizdomās turētā statusu un viņu gadiem tirdīt."
J. Grīnvalds arī norādīja, ka nezina, no kuras valsts tiesību prakses tas ir ņemts. "2002. gada Latvijas Kriminālprocesa kodekss bija daudz demokrātiskāks un tiesiskāks nekā pašreizējais. Tagad Kriminālprocesa likumā pat neeksistē sacīkstes un vienlīdzīguma princips, kas var liecināt tikai par spēli vienos vārtos. Par šo lietu jāsāk nopietni runāt. Tagad viss atkarīgs no prokurora godaprāta. Aizstāvības institūta tiesības ir būtiski ierobežotas."
Advokāts Mārcis Krūmiņš skaidroja: "Apsūdzētajam ir mazāk tiesību, nekā tas bija pirms tam. Tas notiek tā tiek sagatavota lieta, aizsūtīta uz tiesu, un tad lai tiesa tiek ar to galā. Prokurors uztur apsūdzību, un tad, ja kaut ko nevar pierādīt, no tā atsakās. Bet tā taču nevar iet uz tiesu."
Uz jautājumu, vai jaunais Kriminālprocesa likums nepaver iespējas izrēķināties ar nevēlamām personām, M. Krūmiņš atbildēja apstiprinoši: "Jā, protams, protams, tas tā ir."
Advokāte Guna Kaminska uzsvēra, ka pēc jaunā likuma nav kam prasīt atbildību par brāķi apsūdzībā: "Pietiek ar pamatotām aizdomām, ar pieņēmumu, kam nav kritēriju. Tas nozīmē, ka kāds Jānis var aiziet uz prokuratūru un pavēstīt, ka kāds Pēteris ņem kukuļus. Pēc tam var ierosināt kriminālprocesu un, iespējams, izvirzīt arī apsūdzību. Šeit ir tas moments, ka persona nav aizsargāta. Es negribu teikt, ka iepriekšējais likums bija ideāls, bet tomēr tur bija noteikts materiālu pārbaudes laiks pirms krimināllietas ierosināšanas."
Viņa atminējās, ka galvenie šāda likuma pieņemšanas steidzinātāji bijuši partijas Jaunais laiks pārstāvji: "Bija tāda sajūta, ka tevī nemaz neklausās. Mēs, advokāti, sagatavojām daudz iebildumu gan redakcionāla rakstura, gan pēc būtības."
Vaicāta, vai A. Lemberga lieta neliecina, ka prokuratūra ietekmējās no politiskiem viedokļiem, Guna Kaminska teica: "Šis gadījums liecina, ka ietekmējas. Katrā demokrātiskā valstī taču ir bagāti cilvēki. Vai tad, piemēram, Francijā vai Itālijā viņus visus sauc pie atbildības? Turklāt Lemberga lietā bija minēts deviņdesmito gadu sākums, un tad man kā advokātei ir jautājums: vai tās darbības, kas tur kaut kad notika, tagad netiek kvalificētas pēc tāda panta, lai nebūtu iestājies noilgums? Lemberga kungs kādā no intervijām teica, ka viņam ir tiesībsargājošo institūciju atzinumi, ka viņa darbībās nav bijis nekā nelikumīga. Tad uz kāda pamata mēs šos atzinumus tagad apšaubām, un kas par to atbildēs, ja procesa virzītāja lēmumi tajā laikā izrādīsies nepamatoti vai pamatoti? Kādēļ Lembergam par to ir jāatbild? Pieņemsim, Lembergam palīdzēs advokāti, bet, ja viņa vietā atrastos vienkāršais ierindas cilvēks ar minimālo iztikas līmeni? Es, paldies dievam, Staļina laikus neesmu piedzīvojusi, bet man šķiet, ka vismaz aprakstu ziņā mēs tam šobrīd tuvojamies."
Arī advokāts Aivars Niedre atminējās, ka advokāti likuma sastādīšanas gaitā pret daudz ko iebilduši: "Man jau toreiz pret likumprojektu veidojās kritiska attieksme. Tagad redzam, ka likums, maigi izsakoties, neattaisno cerības, kādas uz to tika liktas." Viņš cita starpā pauda sašutumu, ka jaunajā likumā nedz apsūdzētajam, nedz viņa aizstāvim nav paredzētas tiesības lūgt prokuroru pārbaudīt vai precizēt atsevišķus lietas apstākļus: "Dažreiz arī prokurors mēdz kļūdīties, kā mēs redzam jau pieminētajā Lemberga lietā. Atcerieties, kāds troksnis bija, kad ierosināja kriminālprocesu pret Repši. Nekas gan tur neiznāca, bet troksnis bija, un tas pats tikpat labi var būt arī citā gadījumā."
Vaicāts, kas būtu jādara, lai novērstu trūkumus likumā, A. Niedre teica: "Ja jau reiz likums ir pieņemts, tad tagad vajag vērtēt likuma lietošanu praksē un kopā ar praktiķiem veikt attiecīgus grozījumus.
Kalvītis: policijā valda bezatbildība
DELFI 08/02/06 Ministru prezidents Aigars Kalvītis, izvērtējot pēdējā laika notikumus policijā, secinājis, ka bieži vien augsta ranga policijas priekšnieki pret saviem pienākumiem izturas bezatbildīgi.
"Te nav runa par zemo atalgojumu un materiālās bāzes trūkumu, runa ir par atbildības sajūtu," telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja premjers.
Kalvītis uzsvēra, nav pieļaujams, ka policists, kurš būdams alkohola reibumā, jau vienreiz nepamatoti lietojis dienesta ieroci, to dara atkārtoti.
Atgādinot par rudenī plānoto NATO sammitu, Kalvītis uzsvēra, ka iekšlietu ministram steidzīgi ir jāatrisina problēmas policijā. "Šīs problēmas policijā velkas jau gadiem ilgi," raidījumā norāda valdības vadītājs.
Jau ziņots, ka svētdien Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra (IC) darbinieks Valmieras rajona Policijas pārvaldē (VRPP) nošāva divus policijas darbiniekus. traģiskā incidenta laikā svētdien Valmierā vīrietis arī bija alkohola reibumā. Viņš bijis agresīvs, atteicies no alkohola ekspertīzes un draudējis policistiem.
1951.gadā dzimušais IeM IC darbinieks pēc aizturēšanas lietoja necenzētus vārdus un klātesošajiem policijas darbiniekiem draudēja ar atlaišanu no darba, kā arī atteicās parakstīt protokolu.
Savukārt iepriekš, lai palīdzētu savam kolēģim kriminālpolicijas inspektoram Aigaram Pužulim, kurš, vadot automašīnu dzērumā, nāvīgi notrieca 18 gadus vecu puisi, Balvu rajona policisti viltojuši pierādījumus.
Lembergam nosaka 891 284 latu drošības naudu
DELFI 08/02/06 Kukuļņemšanā un citos noziegumos apsūdzētajam Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam noteikts jauns drošības naudas apmērs 891 284 lati, portālu "Delfi" informēja Prokuratūras preses centrā.
Drošības nauda apsūdzētajam jāiemaksā līdz 10.augustam.
Drošības naudas noteikta atbilstoši inkriminēto noziedzīgo darbību rezultātā iegūtās naudas un mantas kopapjomam.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese Ineta Ozola uzdeva prokuratūrai mainīt Ventspils mēram Aivaram Lembergam piemērotās drošības naudas apmērus.
Tiesa uzdeva mainīt 20.jūlijā pieņemto lēmumu, ar kuru Lembergam piemērota drošības nauda viena miljona latu apmērā.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra uzrādīja apsūdzību Ventspils mēram Aivaram Lembergam par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Lembergam noteikta drošības nauda viena miljona latu apmērā un aizliegums izbraukt no Latvijas bez prokurora atļaujas. Kriminālvajāšana uzsākta par vairākkārtīgu kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, kas izdarīta 1993.-1995.gados, kad Lembergs kā kukuli pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus kopsummā par 453 000 latu.
Apsūdzība uzrādīta arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Lembergs kopš 1994.gada bijis slēpts akciju sabiedrību "Kālija parks" akciju īpašnieks un pieņēma neatdalāmus un atdalāmus uzlabojumus viņa īpašumam O.Vācieša ielā 31, Rīgā par kopējo summu 438 000 Ls.
Kriminālvajāšana uzsākta arī par to, ka, Lembergs būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, atkārtoti interešu konflikta situācijā, būdams slēpts akciju sabiedrības "Kālija parks" dalībnieks, 2003.gada 18.aprīlī pieņēma lēmumus attiecībā pret šo juridisko personu.
Jaundžeikara atbalsta vēstulēm izmanto Saeimas naudu
Vita Dreijere,
Dienas aptaujātie eksperti vienbalsīgi apgalvo, ka notikusi nelietderīga valsts administratīvo resursu izlietošana, taču LPP frakcijas vadītājs Jānis Šmits negrasās skaidrot šādu līdzekļu izmantojumu.
Kardināla parakstīto un Saeimas apzīmogoto vēstuli, kurā pausts gandarījums, ka Dz.Jaundžeikars "nepakļāvās geju un lesbiešu organizāciju absurdajam aicinājumam vardarbīgi izrēķināties ar protestētājiem", saņēmuši arī citi luterāņu draudžu mācītāji.
Daugavgrīvas baltās baznīcas luterāņu draudzes mācītājs Vilnis Jansons atzīst, ka šādai vēstulei neredz jēgu, jo negrasās no savas kanceles diskutēt par politiku. Arī Krimuldas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Austris Juris Rāviņš negrasās iesaistīties parakstu vākšanas kampaņā. J.Šmits gan apgalvo, ka tai ir informatīva jēga.
Saeimas kancelejas vadītāja vietnieks Valdis Ziemelis skaidro, ka visām frakcijām atbilstoši to deputātu skaitam ir noteikts limits, cik vēstuļu tās drīkst izsūtīt. Ja LPP šo limitu pārtērēs, tai būs jāpiemaksā.
J.Šmits gan Dienai neatklāj, cik šādu vēstuļu izsūtīts. "Jūs neesat nedz biktstēvs, nedz prokurors, nedz partijas vadītājs, lai būtu jāatskaitās par savām nosūtītajām vēstulēm," viņš saka.
Taču LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers iebilst, sakot, ka "priekšvēlēšanu laikā vajadzētu izvairīties no administratīvo resursu tērēšanas". Viņš neesot informēts par šādu partijas biedra rīcību, taču, ja tā izrādīsies taisnība, J.Šmitam izteiks aizrādījumu. "Tāpat uzrunāšu visus, ka priekšvēlēšanu laikā neizmantosim administratīvos resursus, lai to mums pēc tam nevarētu pārmest," sola A.Šlesers.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka teic, ka šāda rīcība traktējama kā deputātu ētikas kodeksa pārkāpums, jo administratīvo resursu izmantojums ir neracionāls. "Tur vistīrākajā veidā ir iesaistīta nodokļu maksātāju nauda, un tā ir izmantota tādā veidā, kādā viņi nemaz nav vēlējušies," skaidro I.Kažoka. Turklāt tagad sanāk, ka valsts netieši finansē vienu no divām pretrunīgām pozīcijām.
Arī sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka norāda, ka šajā gadījumā Saeimas zīmogam ir arī simboliska jēga, "it sevišķi, ja vēstules saturs mudina uz neiecietību".
DELFI 08/02/06 Latvijas Televīzijas (
Paredzēts, ka skatītāji varēs vērot desmit priekšvēlēšanu diskusiju raidījumu ciklu "Milžu cīņas", kā arī premjeru kandidātu diskusiju. Diskusijās piedalīsies arī sabiedrībā pazīstami un atzīti eksperti.
Priekšvēlēšanu diskusijas vadīs žurnālisti Kārlis Streips, Mareks Gailītis, Ansis Bogustovs,
Liepiņa skaidro, ka izvēloties žurnālistus,
Lemberga lietā veiktas kratīšanas dzīvesvietās
DELFI 08/03/06 Turpinot izmeklēšanu Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros, veiktas kratīšanas dažādās dzīvesvietās. Kratīšanu laikā izņemti dokumenti, kas satur informāciju par vairāku personu, tai skaitā procesu virzītāja personisko dzīvi, intervijā laikrakstam "Dienas bizness" atklāj ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Ģenerālprokurors izvairījās apstiprināt laikraksta rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka kratīšana veikta paša Lemberga un viņa dēla dzīvesvietās. Kratīšanu laikā izņemtie dokumenti liecina par iespējamiem fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem. To, vai šajos pārkāpumos vainojams Lembergs, vai kādas citas personas, Maizītis pagaidām neatklāj. Notiek izmeklēšana.
Maizītis netieši apstiprina "Dienas biznesa" jautājumu, vai apsūdzības Lembergam bijis iespējams izvirzīt, pateicoties viņa bijušo vai esošo biznesa partneru sniegtajai informācijai, garantējot, ka netiks uzsākta krimināllieta pret informācijas sniedzēju. "Tas ir loģisks veids, kā pasaulē tiek izmeklētas krimināllietas," laikrakstam teicis Maizītis. To, vai šāda prakse izmantota arī Lemberga lietā, ģenerālprokurors nekonkretizēja.
Maizītis kategoriski noliedz izteikumus, ka Lemberga apsūdzības saistītas ar viņa nominēšanu premjera amatam. "Kategoriski nepiekrītu tādiem viedokļiem, jo zinu to, ko nezina šādu viedokļu paudēji," intervijā norāda Maizītis.
Snipa nodibinājums daļēji atklāj finansētājus
Ināra Egle,
Šonedēļ dibinātā organizācija Pa saulei, kuras līderis ir reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kas jau pirms vairākām nedēļām pieteica uz pozitīvo domāšanu vērstas nevalstiskās organizācijas veidošanu, arī publiskos visus tās ziedotājus. Interneta mājaslapā būs brīdinājums atbalstītājiem, ka tajā tiks publicēti visu ziedotāju vārdi, līdz ko nauda būs saņemta, Dienai sacīja Ē.Stendzenieks. Savukārt Sabiedrības par vārda brīvību pārstāvis Jurģis Liepnieks (TP) neredz iemeslu atklāt sponsorus agrāk, nekā to nosaka likums nākamā gada sākumā, kad šis pārskats jāiesniedz reģistra iestādē un Valsts ieņēmuma dienestā. To darīt pirms vēlēšanām, pēc J.Liepnieka domām, nebūtu pareizi, jo tad "novērstu sabiedrības uzmanību no problēmām, par kurām runājam, uz dažādām spekulācijām par to, kas un kāpēc ziedojis".
Pilsētai un Pasaulei pārskats liecina, ka izdevumi bijuši nepieciešami informācijas izplatīšanai dažādos medijos, par Latvijas pasta un Eksprespasta pakalpojumiem, kā arī ir noslēgts autorlīgums ar Lato Lapsu par grāmatas Kas ir Lembergs? izdošanu.
A.Snips, kurš arī ziedojis aptuveni Ls 7500, nodibinājumā esot ieguldījis savu personisko naudu. Arī viens no ziedotājiem Aleksandrs Niklass Dienai sacīja: "Es neesmu nabags cilvēks, mani ienākumi atļauj ziedot šādam mērķim, ko uzskatu par svarīgu valstij."
***
Ieņēmumi
Nodibinājumam Pilsētai un PasauleI ziedojuši:
- Artūrs Snips ap Ls 7500*
- Andris Bērziņš Ls 2500
- Aleksandrs Niklass Ls 8000
- Arnis Bērziņš Ls 9000
- Deniss Fedoruks ap Ls 4500*
- Anonīmi Ls 5400*
- Aizņēmums (aizdevējs nav norādīts): ap Ls 38 000
* daļu summas ASV dolāros
Snips lūdz pārbaudīt aizdomas par viņa izsekošanu
DELFI 08/03/06 Aizdomās par telefona sarunu noklausīšanos un izsekošanu, nodibinājuma "Pilsētai un Pasaulei" valdes priekšsēdētājs Artūrs Snips ģenerālprokuroram Jānim Maizītim nosūtījis iesniegumu, kurā lūdz noskaidrot, kas noklausās viņa sarunas, ceturtdien raksta laikraksts "
Nodibinājums Pilsētai un Pasaulei pazīstams ar to, ka īpašu uzmanību pievērsis Ventspils mēra Aivara Lemberga darbībai.
Kā piemēru, kas apstiprina noklausīšanos, Snips savā iesniegumā min epizodi, kurā organizācijas darbības sākumā sarunā ar domubiedriem šaurā lokā panākta vienošanās, ka organizācija izdos grāmatu "Kas ir Lembergs" un pasūtīs dramaturgam iestudēt lugu par Ventspils mēru.
Liels bijis Snipa izbrīns, kad pēc dažam dienām Lembergs intervijā "Vakara ziņām" pavēstījis, ka zina, ka žurnālistam Lato Lapsam ir pasūtīta grāmata, kā arī par lugas rakstīšanu leļļu teātrim.
Tolaik "Pilsētai un Pasaulei" pārstāvji vēl tikai runājuši ar Lapsu par autorlīgumu, arī luga par Ventspils mēru bijusi vien ieceres līmenī, apgalvojis Snips. Par to, ka šo informāciju nav izplatījis neviens no sarunas dalībniekiem, Snips ir pilnīgi pārliecināts.
Otrā lieta, par kuru Snips informēja prokuratūru, ir viņa iespējamā izsekošana. Kādu vakaru jūnija nogalē viņš pie pārtikas veikala, kur iepircies, pamanījis grozāmies divus vīriešus, kurus atcerējās jau iepriekš redzējis arī Jāņa sētā pie "Pilsētai un Pasaulei" biroja. Snipam, kā jau rakstniekam, esot laba redzes atmiņa, tāpēc vēlāk izsekotājus viņš pamanījis arī ienākam pēc viņa mājas vārtu telpā.
Kalniņš: portālam 'latvija.lv' jākļūst par valsts vizītkarti internetā
LETA 08/03/06 Ceturtdien prezentējot Latvijas valsts interneta portālu "latvija.lv" portāla veidotāji izteica cerību, ka portāls kļūs par Latvijas vizītkarti interneta telpā, uz ko norādīja arī Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, kurš uzskata, ka portāls ir tikai sākums un būtu jāstrādā pie visu valsts iestāžu interneta mājas lapu uzlabošanas.
Portāla mērķis ir nodrošināt Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem piekļuvi Latvijas valsts iestāžu un pašavaldību tīmekļa resursiem un elektroniskajiem pakalpojumiem.
"Valsts institūcijas rada būtisku priekšstatu par valsti un ir tās tēla nozīmīga sastāvdaļa. Jaunais portāls ir sava veida valsts vizītkarte, kas apliecina tās institūciju pieejamību un atvērtību gan Latvijas, gan ārvalstu iedzīvotājiem," piebilda Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš.
Portāla dizainu izstrādāja interneta risinājumu aģentūra "Mediaparks", un portāls ir veidots, lai lietotājam būtu viegli orientēties, kā arī varētu ātri to ielādēt.
Šobrīd portālā darbojas saišu sadaļa, kas veidota kā ceļvedis e-Latvijā, kur ietverta vispārēja informācija dalījumā pa nozarēm un dota piekļuve valsts un pašvaldību tīmekļa resursiem.
Portāla izstrādes otrajā posmā portāls tiks integrēts ar elektronisko pakalpojumu katalogu, lai lietotājiem dotu vienotu piekļuvi valsts institūciju elektroniskajiem pakalpojumiem.
Elektronisko pakalpojumu sadaļā būs iekļauta autorizācija, izmantojot e-parakstu, tā cilvēks iegūs individuālu pieeju elektroniskajiem pakalpojumiem, aģentūrai LETA pastāstīja Informācijas sabiedrības attīstības departamenta direktors Viesturs Krievāns.
Līdzko būs pabeigta integrētas valsts informācijas sistēmas (IVIS) projekta izstrāde, portālā varēs izmantot dažādu valsts institūciju elektroniskos pakalpojumus, bet līdz tam "latvija.lv" darbosies kā saišu portāls, piebilda Krievāns.
Pašlaik pamatinformācija portālā ir latviešu, angļu, un krievu valodā. Tuvākajā laikā informācija būs pieejama arī franču un vācu valodā.
Par portālā saturu spriedīs speciāli izveidota redakcionālā kolēģija, kurā ir pārstāvji no vairākām ministrijām.
Portāls pakāpeniski tiks uzlabots gan tehniski, gan pēc pieejamās informācijas. Elektronisko pakalpojumu kataloga integrācija portālā ir svarīgs nākamais solis, taču uzdevums nebūs viegls, sacīja īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele.
"Straujās tehnoloģiju attīstības un informācijas resursu pārbagātības dēļ cilvēkiem tajos kļuvis grūti orientēties. Jaunā portāla būtiska vērtība ir dalījumā pa nozarēm strukturēti valsts institūciju interneta resursi un selektīva informācija. Šis portāls ir kā vārti, kas paver ceļu uz lietotājam nepieciešamo lietderīgu informāciju," piebilda Gudele.
Jau ziņots, ka valsts portālu iecerēts veidot, lai sniegtu vispārēju informāciju par Latviju. Portālu iecerēts izveidot par pieejas punktu valsts sniegtajiem e-pakalpojumiem. Tā lietotājs varēs autorizēties, pasūtīt valsts pakalpojumus elektroniski, kā arī saņemt apstiprinājumu par pakalpojumiem.
Tehnoloģisko nodrošinājumu sniegs SIA "RIX Technologies".
Valsts portāla izveidošanai un Ministru kabineta portāla atjaunošanai piešķirti 88 000 latu, bet elektronisko pakalpojumu integrācija portālā papildus izmaksās aptuveni 50 000 latu. Projekts tiek realizēts kā daļa no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "E-pārvaldes portfelis". Summā ietilpst abu portālu izstrādes iepirkuma organizēšanas procedūras izdevumi.
Portāls pieejams ar domēna vārdiem "latvija.lv", "latvia.lv", "lettland.lv" un "lettonie.lv".
Saimniecībā un biznesā...
Piešķir naudu īpaši atbalstāmajām teritorijām
Aija Klefelde, NRA 07/28/06 Valsts reģionālās attīstības aģentūra iepazīstināja ar 29 projektiem, kas ieguvuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) grantu shēmas Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās palīdzību.
Grantu shēmas Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās palīdzību guvuši vēl 29 projekti papildus 12 jau iepriekš apstiprinātajiem, kas iesniegti un pozitīvi novērtēti laika periodā no14. februāra līdz 10. aprīlim. Jauno 29 apstiprināto projektu kopējais finansējums ir 1,59 miljoni latu.
Atbalstu piešķir teritorijām, kuras paredz strauju izaugsmi attiecīgajā nozarē, nodrošinot augstas pievienotās vērtības radīšanu, un kuru darbība vērsta uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ražošanas modernizāciju vai pakalpojumu uzlabošanu.
Līdz 26. jūlijam ir noslēgti jau 62 līgumi ar projektu pieteicējiem par līdzfinansējuma saņemšanu grantu shēmā Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās. Šogad līdzfinansējums piešķirts uzņēmējdarbību modernizācijai, autoceļu uzturēšanas pakalpojumu uzsākšanai, pamatlīdzekļu iegādei, tūrisma un atpūtas kompleksu būvniecībai un citu nozaru attīstībai.
Par īpaši atbalstāmām teritorijām uzskata teritorijas, kurām ilgstoši saglabājas negatīvas ekonomiskās un sociālās attīstības tendences un kurām ar likumu piešķirts īpaši atbalstāmo teritoriju statuss.
Otrā līmeņa pensiju kapitāls sarūk, nevis pieaug
DELFI 07/28/06 Svārstības pasaules fondu tirgos negatīvi ietekmēja daudzu Latvijas iedzīvotāju 2.līmeņa pensiju uzkrājumus, kuri šogad sarukuši, nevis palielinājušies, piektdien raksta laikraksts "
Neviens no pensiju 2.līmeņa plāniem pēdējā gada laikā nav spējis uzrādīt ienesīgumu, kas pārsniegtu inflācijas rādītāju. Taču pensiju kapitāla pārvaldītāji neatbild par zaudējumiem, kas radušies tirgus svārstību un risku dēļ, ja viņi ievēro visus ieguldīšanas noteikumus.
Patlaban pensiju 2.līmenī iesaistījušies vairāk nekā 845 000 Latvijas iedzīvotāju, un kopējais pārvaldāmais pensiju kapitāls pārsniedzis 100 miljonos latu.
Vissliktākie rezultāti šogad ir aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuriem bijuši vislielākie ieguldījumi akcijās un citos riskantos vērtspapīros. Zaudējumi gan nav pārāk lieli (tikai dažiem pensiju plāniem kopš gada sākuma tie pārsniedz 1%), jo pensiju 2.līmeņa līdzekļu ieguldīšanas noteikumi neļauj pensiju pārvaldītājiem pārlieku riskēt ar iedzīvotāju pensiju kapitālu ieguldījumi akcijās un citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 30% no kopējiem ieguldījumu plāna aktīviem.
"Īstermiņa svārstības akciju tirgū ir normāla parādība, tās vienmēr ir bijušas un, visticamāk, būs nākotnē. Pēdējos mēnešos piedzīvotais akciju tirgus kritums nav saistāms ar pensiju fondu pārvaldītāju nekvalitatīvu darbu, bet ar tendencēm pasaules akciju tirgos kopumā. Par veiksmīgi pārvaldītiem pensiju fondiem varam uzskatīt tos, kuri ir spējuši izvairīties vai maksimāli samazināt krituma apjomu savu fondu vērtībā, neskatoties uz to, kāds bija kritums pasaulē kopumā," laikrakstam norādījis "
Pensiju 2.līmeņa dalībnieki var būt aktīvi sava pensiju kapitāla veidotāji un ne biežāk kā reizi gadā drīkst mainīt pensiju līdzekļu pārvaldītāju.
Par diviem miljoniem latu būvēs ražotnes ēkas Ventspils ostas teritorijā
LETA 07/29/06 Konkursā par Ventspils ostas kredītlīdzekļu piesaisti ražošanas ēkas būvniecībai Ventspilī, Ganību ielā 103, uzvarēja AS "
Ventspils Brīvostas pārvalde plāno par 2 000 180 latiem (2 843 000 eiro) izbūvēt ražošanas ēkas.
19.maijā Ventspils Livonijas ordeņa pilī starp Ventspils ostas pārvaldi un uzņēmumu SIA "Bucher Schoerling Baltic" parakstīti zemes un ēkas nomas līgumi.
Uzņēmums SIA "Bucher Schoerling Baltic" no Ventspils ostas pārvaldes nomā zemi un ēku Kustes dambī 28. Tā kā līdz šim nomātā teritorija ierobežo uzņēmuma turpmākās attīstības iespējas, pieņemts lēmums ražotni pārcelt uz lielāku zemesgabalu Ganību ielā 103.
Nomā nododamā zemesgabala Ganību ielā 103 platība ir pieci hektāri. Uz iznomājamā zemesgabala Ventspils ostas pārvalde gada laikā apņēmusies uzbūvēt industriālajām un biroja vajadzībām piemērotu ēku ar plānoto platību 3300 kvadrātmetri.
Plānots, ka pašreizējo SIA "Bucher Schoerling Baltic" izmantoto cehu nodos citam nomniekam.
Komunālās tehnikas montāžas SIA "Bucher Schoerling Baltic" 2005.gada plānotais apgrozījums ir četri miljoni eiro (2 811 216 lati), nākamajā 2006.gadā - 11 miljoni eiro (7 730 844 lati), iepriekš informēja uzņēmuma ražošanas komercvadītāja Vineta Priede.
Uzņēmums Ventspilī ražošanu sāka šā gada 2005. janvārī, bet jau sasniegti labi rādītāji, pastāstīja Priede. No janvāra līdz septembra beigām samontētas 174 dažādas iekārtas, tajā skaitā 137 motoragregāti, aptuveni 30 dažādas tvertnes. 2006.gadā plānots samontēt 750 vienības.
Ražotnē tiek montētas arī hidrauliskās eļļas tvertnes, ūdenssūkņi un citas iekārtas. Saražotā produkcija tiek sūtīta galvenokārt uz Vāciju, Šveici, Itāliju, kā arī uz Turciju un Krieviju, kur Ventspilī saražotās tvertnes tiek liktas uz automašīnu šasijām un pārdotas klientiem.
Uzņēmumā strādā 25 darbinieki, no tiem desmit - birojā, bet 15 cilvēki - ražošanas hallē. Tā kā nākamajā gadā ražošana būtiski palielināsies, jau nākamgad plānots uzbūvēt otro halli un darbinieku skaitu palielināt līdz 30 cilvēkiem.
Uzņēmuma "Bucher Schoerling Baltic" galvenais uzdevums ir pēc iespējas vairāk samazināt produkcijas izmaksas, lai ielu tīrāmām mašīnām būtu gan laba kvalitāte, gan pieņemama cena.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Niklauss Hūzers ar šī gada rādītājiem un darbinieku paveikto ir apmierināts, sacīja Priede. Darbiniekiem ir radīti labi darba apstākļi, lai viņi uzņēmumā justos labi - kvalitatīvs darba apģērbs, atpūtas un mācību telpa, dušas. Uzņēmums atbalsta darbinieku vēlmi mācīties, sedz kursu un semināru izdevumus.
Ventspilī izvietotā SIA "Bucher Schoerling Baltic" ir Šveices/Vācijas koncerna "Bucher Industries AG" komunālo automašīnu ražotāja "Bucher Municipal" meitasuzņēmums, kas savu produkciju piegādā koncerna Eiropas ražotnēm Šveicē un Itālijā, kā arī realizēs to vietējā tirgū.
Zemgales zemnieki brīdina par masveida bankrotiem saimniecībās
LETA 08/01/06 Zemgales zemnieku grupa atklātā vēstulē aicina Zemkopības ministriju (ZM) rast iespēju kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā, citādi reģiona saimniecībās var sākties masveida bankroti.
Lauku attīstības speciāliste un zemnieku saimniecības vadītāja Anita Vismane atzina, ka ik gadu kādos Latvijas reģionos tiek pieredzēti dabas nodarīti zaudējumi lauksaimniecībai. Tomēr tik daudzas lauksaimniecības nozares un tik plašās teritorijās cietušas pēdējo gadu laikā nav.
"Viskatastrofālākā situācija šobrīd ir lopkopībā," saka Vismane. Daudzās vietās lopi tiek baroti ar ziemai domāto barību, jo ganības ir izkaltušas. Tā kā pietiekami lielus krājumus ziemai arī nav izdevies sagādāt, tad lopkopjiem nākas samazināt savus ganāmpulkus vai arī tos piebarot ar spēkbarību.
Veterinārārsti jau brīdina par kuņģa slimībām, ko šāda nepilnvērtīga barība var izraisīt.
Vismanes saimniecība atrodas Lietuvas pierobežā Bauskas rajonā, bet kaimiņu rajonā Lietuvā jau izsludināts ārkārtas stāvoklis, viņa stāsta.
Lopkope norāda, ka viņas ganāmpulka izslaukums ievērojami samazinājies - no aptuveni tonnas piena divās dienās uz 680 litriem. Neizpildot piešķirtās piena kvotas, tās var samazināt, uztraucas Vismane.
Lai paplašinātu saimniecību, Vismane un daudzi citi lauksaimnieki bankās ir paņēmuši kredītus. Viņa uzsver, ka nezina, vai ar šī gada zaudējumiem spēs izpildīt kredītsaistības, ja banka nenāks pretī un nepagarinās kredīta atmaksas termiņu.
Zemgales zemnieki atklātā vēstulē zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZM), ZM valsts sekretārei Laimdotai Straujumai un Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei informē, ka ražas zudums Zemgalē ziemas kviešiem ir 30%, vasaras kviešiem - 40-50%, vasaras miežiem - 60-70%, kartupeļiem - 50%, lauka dārzeņiem - 50-60%.
Vismane norāda, ka arī cukurbietes attīstījušās ļoti vāji.
LETA jau ziņoja, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa aģentūru LETA iepriekš informēja, ka vislabākā situācija lauksaimniecībā ir Kurzemē un Zemgalē, bet Vidzemē un Latgalē situācija ir kritiska.
Zemgalē, tāpat kā citur Latvijā, kartupeļiem ir maza izmēra bumbuļi. "Acīmredzot šogad patērētājiem būs jāpierod pie tā dēvētajiem franču kartupeļiem," uzsver speciāliste.
Bēdīgi izskatoties cukurbiešu lauki, sevišķi Bauskas rajonā biešu lauki no sausuma esot kļuvuši dzelteni. Neko nevarot darīt, bet jāgaida lietus. Nokrišņi augusta beigās saldo sakņu stāvokli varot uzlabot, un septembra beigās cukurbietes sasniegtu normālu lielumu.
Ganības Zemgalē nav tik izdegušas kā Vidzemē un Latgalē, taču zemnieki tik un tā nevarēja ievākt otru siena pļāvumu un lopiem sākuši izbarot ziemai sagatavoto barību. Lauksaimnieki meklē salmus un cer izlīdzēties ar tiem, skaidro Augkopības nodaļas vadītāja.
Graudu raža Zemgalē šogad ir mazāka, nekā plānots. Cerēto sešu septiņu tonnu no hektāra vietā zemnieki vācot trīs četras tonnas. Graudu kvalitāte ir laba, un sīko graudu neesot daudz.
Tie saimnieki, kuriem labi pārziemojis ziemas rapsis, par ražu nesūdzoties, bet vācot trīs tonnas no hektāra, kas esot labs rādītājs. Iespējams, sausumā vairāk būs cietis vasaras rapsis, sacīja Grantiņa.
Sausuma dēļ zemniekiem varētu rasties problēmas ar augsnes apstrādi ziemāju sējai. Speciāliste iesaka aršanas vietā izmantot minimālo augsnes apstrādi un bezaršanas tehnoloģijas.
Sausajam un karstajam laikam esot arī savas priekšrocības - neprogresējot augu kaitēkļi un slimības.
Jau ziņots, ka ilgstošā sausuma un karstuma dēļ vakar ārkārtas situācija lopkopības un zemkopības nozarēs tika izsludināta Valmieras rajonā.
Birkavs no Saknīša mātes uzņēmuma par gandrīz 1,5 miljoniem latu iegādājas zemi Latgalē
LETA 08/02/06 Kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Valdis Birkavs no uzņēmēja Gata Saknīša mātei formāli piederošās kompānijas "Aģentūra GS" par gandrīz 1,5 miljoniem latu iegādājies zemes gabalus Latgalē, raksta žurnāls "Kas Jauns?".
Zemesgrāmatu dati rāda, ka šā gada aprīlī Birkavs no kompānijas "Aģentūra GS", kura saskaņā ar paša Saknīša publiski teikto juridisku sarežģījumu dēļ pārvaldot reāli viņam piederošus īpašumus, iegādājies ievērojamas zemes platības Rēzeknes rajona Čornajas pagastā.
Divi zemes gabali ar nosaukumu "Stūrīši" ekspremjeram saskaņā ar oficiāli uzrādītajiem datiem izmaksājuši 664 000 latu, bet vēl viens zemes gabals "Pelēči" - 823 000 latu.
Iepriekš šie zemes gabali vairākkārt mainījuši īpašniekus - to vidū bijis arī viens no lielākajiem Latvijas zemes īpašniekiem Oļegs Poperečņuks, kurš tos 2001.gadā oficiāli iegādājies kopā par nedaudz vairāk nekā 3300 latiem, bet "Aģentūra GS" pagājušā gada vidū - par nepilniem 93 000 latu.
Savukārt ekspremjers zemi iegādājies jau par 16 reizes lielāku summu, maksājot vidēji vairāk nekā 11 000 latu hektārā jeb vairāk nekā latu par kvadrātmetru, kā raksta žurnāls, "šķietami pilnīgi neadekvātu cenu par zemi salīdzinoši nomaļā vietā Latgalē".
Birkavs skaidrojis, ka šīs zemes platības slēpj ievērojamas dolomīta iegulas, ko iespējams izmantot. Tieši ar tām rēķinoties kādreizējais ministrs: "Ražošanu attīstīšu. Plāns jau ir gatavs. Man ir ārzemju investors. Uzņēmums vēl ir jauns, tam nav pieredzes, tāpēc arī zemes reģistrētas uz mana vārda. Kādēļ sāku ar savu biznesu nodarboties? Izdomāju un sāku. Vairāk gan neko negribu teikt."
Birkavs sakarā ar ievērojamo pirkumu nokļuvis ievērojamos parādos: "Latvijas Hipotēku un zemes bankā" uz nepilniem trim gadiem noslēgtajā kredītlīgumā minētā summa ir vairāk nekā divarpus miljoni latu.
Zālamana risinājums lauksaimniecībai
Laura Krastiņa, Republika.lv 08/02/06 Kopš 2000. gada lauksaimnieki papildus subsīdijām un dažādām atbalsta programmām no valsts budžeta vien ir saņēmuši teju vai 17 miljonus latu gan laika apstākļu seku likvidēšanai, gan dažādu lauksaimniecības preču tirgus stabilizēšanai. Valsts, šķiet, sāk pagurt no nemitīgās īpašās situācijas.
Lai izvairītos no jauniem kompensāciju maksājumiem un zemnieku nemieriem, tā beidzot ķērusies klāt problēmas risinājumam
Iesaistoties apdrošināšanas sistēmā, lauksaimniekam būtu garantija saņemt no valsts zaudējumu kompensāciju. Šī sistēma būtu ieguvums arī valstij, jo tā būtu skaidri noteikusi, pēc kādiem kritērijiem var tikt izmaksātas kompensācijas lauksaimniekiem, tādējādi valsts tiktu atbrīvota no vienreizēju zaudējumu kompensēšanas. Lauksaimniecības risku vadības sistēmas konceptuālu projektu
Ministrijai būs jārod Zālamana cienīgs risinājums, jo vismaz daļēji apmierinātām ar to būtu jābūt trim pusēm valstij, zemniekiem un apdrošinātājiem. Tātad valstij jāspēj ieekomēt savus līdzekļus, zemniekiem samazināt savus zaudējumus nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, savukārt apdrošinātājiem jāspēj nopelnīt, lai viņi vispār šim tirgum pievērstos. Nevar noliegt arī pārējās sabiedrības daļas intereses nodokļu maksātāju naudas efektīvāku izlietošanu.
Latvijā jau bijuši mēģinājumi stimulēt lauksaimniekus apdrošināt sējumus pret nelabvēlīgu laika apstākļu radītiem zaudējumiem. Taču apdrošināšana tā arī nav guvusi plašu atsaucību, un jau vairākus gadus zemnieki vaino apdrošinātājus neieinteresētībā pievērsties šim biznesa veidam, jo tas neļaujot viņiem labi nopelnīt. Savukārt apdrošinātāji rāda ar pirkstu uz zemniekiem, sakot, ka laucinieki paši neizrāda īpašu interesi un mēģina savas problēmas risināt tikai pēc tam, kad jau nelaime notikusi. Vieglāk zemniekiem esot izspiest kompensācijas no valsts, īpaši tajos gados, kad notiek Saeimas vēlēšanas.
No vienas puses, uztverot lauksaimniecību kā vienu no uzņēmējdarbības veidiem, būtu tikai loģiski, ja saimnieki uzņemtos risku un atbildību par savas saimniekošanas izdošanos. Neviens taču nemaksā naudu par to, ja kāds tirgojas neveiksmīgi vai nav pietiekami labi izdevies saražot kurpju pāri. No otras puses, lauksaimniecība tomēr vienmēr būs arī īpašs uzņēmējdarbības veids, kas ir saistīts ne tikai ar peļņas un zaudējumu aprēķinu, bet arī pilda citas funkcijas, piemēram, veicina valsts vienmērīgu apdzīvotību un sakoptas vides attīstību un uzturēšanu. Visā Eiropas Savienībā lauksaimniekam tiek veidoti īpaši darbības apstākļi tiek maksātas subsīdijas, stingri regulēta lauksaimnieciskā ražošana, aizsargāts iekšējais tirgus. Teju vai puse no ES kopējā budžeta 46% jeb 50 miljardi eiro ik gadu tiek piešķirti lauksaimniecības un lauku attīstībai.
Zemnieki jau labprāt...
Pārāk dārgi, nav izdevīgi, vajag valsts palīdzību tā visbiežāk dzird runājam zemniekus, kad runa ir par sējumu un zālāju apdrošināšanu pret salnām un citiem postījumiem vai laistīšanas sistēmas izveidi vismaz daļā lauku. Uz jautājumu, vai tad, kad beidzot valstī sakārtosies apdrošināšanas sistēma attiecībā arī uz riskiem, kas skar lauksaimniecisko ražošanu, laucinieki beidzot to sāks aktīvi izmantot, zemniece Dzintra Ezenberga atbild: To man ir grūti pateikt. Mūsu zemnieki jau ir pieraduši, ka var pabļaut un saņemt valsts atbalstu. Bet ir nepareizi domāt: mēs pabļausim, un valsts mums atkal palīdzēs.
Zemnieki mainās un īpaši tie, kas kļuvuši par nopietniem ražotājiem zina ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumus, un ļoti labi arī apzinās, ka situācija, kāda ir patlaban, nevar ilgt mūžīgi. Taču pagaidām īsti risinājumu neredz, tāpēc šogad jau otro reizi tiek runāts par kompensācijām par auksto ziemu, kad izsala ziemāji, jo vietām bija par maz sniega, un par karsto un sauso vasaras vidu, kad visvairāk cieta ogu audzētāji, jo vietām zemenes no dobes teju uzreiz varēja kā žāvētas noglabāt ziemai. Tas, vai rudens neatnāks ar lietavām, kas atkal nodarīs kādus būtiskus zaudējumus ražas vācējiem, nav vēl skaidrs. Līdz tam jānodzīvo.
Vidzemes reģionā lietus nav bijis kopš Jāņiem. Izskatās bēdīgi, stāsta Dzintra. Zaudējumi varētu būt ļoti lieli. Nav ar ko barot govis jau tagad zālājs izkaltis. Grūtības ir sagatavot arī barību ziemai. Zemniece atzīst, ka no sausuma var glāb laistīšanas sistēma, taču tas esot ļoti dārgi. Iedomājieties vidēji lielu saimniecību ar simts lopiem. Lai pabarotu tik daudz lopu, vajag vismaz 200 līdz 300 hektāru pļavu. Aprīkot tos ar laistīšanas sistēmu? Tā ir utopiska ideja! Pēc Padomju Savienības sabrukuma visas laistīšanas sistēmas Latvijā aizgāja bojā. Tagad ir tikai dažās vietās, kur audzē dārzeņus, saka Dzintra, un ir skaidrs, ka viņa nav optimiste.
Lielais graudu audzētājs, zemnieks Gunvaldis Sproģis gan vairāk paļaujas uz saviem spēkiem: Ko darīt, lai dabas stihiju dēļ zemnieku zaudējumi būtu iespējami mazāki? Tas ir katra paša saimnieka rokās! Visu var izdarīt. Lai ciestu mazākus zaudējumus karstuma dēļ, mēs ātrāk kuļam graudus. Viņš ir diezgan skarbs, raksturodams savus kolēģus: Mūsu zemnieki bļaut māk izsala, izkalta, applūda... Nav jau jēgas, varbūt pēc nedēļas būs cita nelaime.
Sproģis gan atzīst, ka liels atspaids būtu apdrošināšanas sistēmas sakārtošana, lai zemnieki Latvijā varētu apdrošināt arī ražu. Tas nav grūti, vajag tikai valsts gribēšanu! Citur pasaulē šādaā sistēma veiksmīgi strādā, pie mums bija tikai mēģinājumi apdrošināt sējumus. Arī es biju apdrošinājis sējumus. Bet Latvijā ir ļoti grūti apdrošinātājiem kaut ko pierādīt. Sējumi varbūt arī neiet bojā, bet karstums vai plūdi var atstāt graujošu ietekmi uz ražu. Ja varētu Latvijā apdrošināt ražu, noteikti to darītu, saka graudu audzētājs. Viņš piedāvā, ka valsts, lai iedarbinātu sistēmu, varētu no subsīdiju naudas piešķirt līdzekļus apdrošinātājiem. Ar iepriekšējo gadu pavadzīmēm es apdrošinātājam varētu viegli pamatot, vai raža tiešām šogad cietusi dabas stihiju dēļ. Apdrošināšanas sistēmu simt punkti Latvijā vajag sakārtot! un viņš pats to labprāt izmantotu.
Apdrošinātāji jau labprāt...
Latvijas apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis, pārstāvot savas ģildes intereses, tieši neatzīst, ka iesaistīties lauksaimnieciskās ražošanas apdrošināšanā ir liela ķēpa. Viņš drīzāk vainu noveļ uz zemniekiem: Lauksaimniecības apdrošināšana nav pieprasīta pašreizējās valsts ekonomiskas situācijas dēļ. Acīmredzot tā rocība zemniekiem vēl nav tik liela. Viņiem ir citas prioritātes kā palaist bērnu skolā, iegādāties jaunu tehniku, nevis apdrošināt lauksaimniecību.
Neoficiālās sarunās apdrošināšanas speciālisti gan atzīst, ka tas ir ļoti specifisks bizness, kas prasa arī specifiskas zināšanas, lai apzinātu zaudējumus. Tā kā risks ir liels, tad peļņas lielums no šiem pakalpojumiem apdrošinātājiem ir zemāks nekā citās nozarēs, bet, ja ir vēlme saglabāt vidējo peļņas lielumu, prēmijas ir pārāk lielas lauksaimniekiem. Kā gan es bez agronoma zināšanām varu pateikt, ka tiešām radušies zaudējumi? Tagad sējumi cieš sausuma dēļ, pēc nedēļas jau līs, un viss būs kārtībā. Turklāt Latvijā ir pavisam citi apdrošināšanas virzieni, kuru attīstīšana ir daudz perspektīvāka, ar lielākām peļņas iespējām, Republikai stāsta kāds apdrošinātājs.
Dumpis gan stāsta, ka patlaban Latvijā vairākas apdrošināšanas kompānijas piedāvā lauksaimniecības apdrošināšanu. Taču viņš arī atzīst, ka tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī ir niecīgs. Dažas lielās saimniecības apdrošina sējumus, mežu utt. Apdrošināšanas prēmiju apjoms ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma, bet summas noteikti neesot astronomiskas. Tas ir tikai laika jautājums, lai šo sistēmu sakārtotu. Latvijas ekonomika aug ļoti strauji, un pieaug arī iedzīvotāju dzīves līmenis. Būtu vajadzīgi aptuveni pieci gadi, lai viss stabilizētos. Protams, nepieciešama arī valsts vēlme sakārtot šo sistēmu, piemēram, piešķirot tai daļu subsīdiju, lai ieviestu naudas apdrošināšanas sistēmu, ir pārliecināts Dumpis.
Ezenberga ir tiešāka. Viņa uzsver, ka patlaban neviens apdrošinātājs negrib uzņemties saistības ar zemniekiem. Mēģinājumi veidot kopējas attiecības esot bijuši. Par sējumu apdrošināšanu apdrošinātājam vidēji būtu jāmaksā 78 lati par hektāru. Tās tomēr sanāk pārāk lielas summas. Zemnieki nav to gatavi darīt.
Valsts kompensē*
2006. gads
Ziemas spelgonī izsaldēto ziemāju kompensācijai nepieciešami 850 000 Ls. Iespējams, kompensācijas būs vajadzīgas arī karstuma un sausuma radīto zaudējumu segšanai.
Līdzekļi kompensācijām nav vēl piešķirti.
2005. gads
320 000 Ls plūdu radīto zaudējumu segšanai.
250 000 Ls kompensācijām par dzīvniekiem, kas krituši no knišļu kodumiem.
2004. gads
Zemniekus nesagatavotus pārsteidza vēlās salnas, taču šoreiz kompensācijas netika maksātas.
2003. gads
2,3 miljoni Ls cūkaudzētājiem tirgus stabilizēšanai.
1,99 miljoni Ls cukura cenas kompensācijai.
Pieci miljoni Ls agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu segšanai (lietavu radīto zaudējumu segšanai).
2002. gads
Ieviesti pagaidu pasākumi cūkkopības nozares stabilizēšanai, piešķirot 100 000 Ls.
1,3 miljoni Ls piensaimniecības nozares stabilizēšanai.
2001. gads
92 883 Ls plūdu radīto zaudējumu segšanai Jelgavas rajona pagastos.
400 000 Ls piesaimniecības nozares stabilizēšanai.
2000. gads
Viens miljons Ls cūkgaļas tirgus stabilizēšanai.
700 000 Ls kompensācijām salnas bojāto sējumu un ilggadējo stādījumu īpašniekiem.
2,39 miljoni Ls par sējplatību.
Tiek piemērota intervence cukura tirgū, piešķirot 1,09 miljonus Ls tirgus stabilizēšanai.
900 000 Ls piensaimniecības nozares stabilizēšanai.
*Šie pasākumi iepriekš netika plānoti, un kompensācijas izmaksātas papildus valsts subsīdiju programmās paredzētajiem līdzekļiem un ES atbalstam.
Gāze ir politiski ekonomisks bizness
Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" 08/02/06 Pirms dažām nedēļām Latviju sasniedza ziņa, ka ASV Finanšu departaments joprojām liedz amerikāņu bankām sadarboties ar VEF banku. Pagājušā gada aprīlī šī banka saņēma pārmetumus par iespējamu naudas atmazgāšanu, bet šogad tika izteiktas bažas, ka tās akcionāri, iespējams, ir saistīti ar kriminālo pasauli. Nedēļa aicināja uz sarunu vienu no VEF bankas akcionāriem uzņēmēju un miljonāru Juri Savicki.
Juris Savickis ir arī prezidents un līdzīpašnieks kompānijas
- VEF bankā jums pieder gandrīz 20% akciju. Kā skaidrojat ASV Finanšu departamenta negatīvo vērtējumu?
- Kad sākās visa tā jezga, motivācija, ar kuru saskārāmies, bija, ka caur VEF banku, iespējams, varētu legalizēt "netīro naudu". Tādēļ bankai tika lūgts aizvērt nerezidentu kontus, sakārtot procedūru un nomainīt menedžmentu. Menedžments daļēji tika nomainīts, procedūras kārtotas, un simtiem nerezidentu tika slēgti bankas konti. Mēs gaidījām, ka amerikāņu vērtējums būs pozitīvs. Mums visu laiku tika teikts, lai pagaidām, jo esot grūti iedabūt Finanšu departamenta dienas kārtībā jautājumu par tik mazu banku. Tāpēc bijām ļoti pārsteigti par negatīvo lēmumu, turklāt nu jau vainīgi ir akcionāri, jo, iespējams, kāds no viņiem ir saistīts ar kriminālām aprindām, kuras ir spējīgas atmazgāt naudu. Spriedām, ka varbūt negatīvā vērtējuma iemesls ir vēlme parādīt, ka amerikāņiem ir interese un kaut kas tiek darīts mēs esam bijušās Padomju Savienības daļa, un tiek uzskatīts, ka Latvijā ir pārāk daudz naudas no Krievijas un Ukrainas, tāpēc tika izteikti pārmetumi. Tagad var sacīt, ka Latvija tomēr ir rīkojusies, bet kādu sodīt vajadzēja.
- Vai tas, pēc jūsu domām, nozīmē, ka VEF banka ir pārāk nenozīmīgs spēlētājs, kuru droši var "iekaustīt"?
- Jā, arī tā. Es neesmu lielākais akcionārs, mēs esam kādi piecdesmit vai sešdesmit, akcijas ir nopirkuši arī mani draugi un paziņas, un es bankas darbā vispār nejaucos. Acīmredzot kārtējo reizi pierādās: ja pats ar kādu lietu nenodarbojies no rīta līdz vakaram, notiek tā, kā tagad ir noticis. Domāju, ka gan menedžments, gan atbildīgie cilvēki no akcionāru puses ir pieļāvuši zināmas kļūdas. Lielākā laikam bija tā, ka neviens notiekošo neuztvēra nopietni, jo uzskatīja, ka tam visam nav nekāda pamata. Ir jau smieklīgi domāt, ka banka, kuras pamatkapitāls ir pieci miljoni latu, atmazgā milzīgas naudas summas.
- Tātad pārmetumi par bankas akcionāru saistību ar kriminālajām aprindām ir nepamatoti?
- Ja ir tāda informācija, tas akcionāriem ir konkrēti jāpasaka, lai viņi var izdarīt spiedienu un lūgt šādus cilvēkus savas akcijas pārdot un aiziet. Man nav informācijas, ka kāds būtu saistīts ar šīm aprindām.
- Vai VEF bankas akcijas nes jums peļņu?
- Nē, banka ir maza, un visu naudu, ko tā dividendēs "uz papīra" ienesa, mēs atstājām bankā tās attīstībai, piešķirot līdzekļus tikai darbinieku prēmijām.
- Kāda ir jūsu interese būt šīs bankas akcionāram, ja tā nedod reālu peļņu?
- Kad sākās jezga ar amerikāņiem, bijām jau sākuši sarunas par bankas pārdošanu, un interese bija liela. Tagad, protams, cena ir kritusies. Maz ticams, ka ieinteresētās bankas būtu varējušas ietekmēt amerikāņu vērtējumu, lai nosistu zemāku mūsu bankas cenu, pārāk neatbilstošs līmenis. Amerikāņu finanšu pārraugi no vienas un mazas valsts maza banka no otras puses tas neizklausās ticami, ka tiktu spēlētas kādas spēles, bet man nav atbildes uz jautājumu, kas notiek? Nezinu, ko darīt vai banka ir jāaizver? Manuprāt, amerikāņu izteiktās aizdomas bez konkrētiem faktiem ir nekorektas.
- Tad jau tiešām varbūt banku ir vērts pārdot.
- Es to nevaru izlemt, jo man pieder tikai nepilni 20% akciju. Turklāt ir standarta procedūra, kā to dara, un man vispirms akcijas jāpiedāvā pārējiem akcionāriem. Ja pārdod visu banku, cena ir augstāka; ja tiek pārdotas atsevišķas akcijas, cena ir zemāka. Tātad, ja akcijas pārdošu tikai es, būšu zaudētājs. Protams, pārdot un aizmirst būtu gandrīz vai pats labākais, jo ar amerikāņiem cīnīties nav nopietni. Daži apgalvo, ka ar viņiem vajadzētu tiesāties, bet nedomāju, ka mēs spēsim tādā procesā uzvarēt, jo ir vajadzīgi ļoti labi juristi un milzīga nauda, tāpēc no ekonomiskā viedokļa tas ir diezgan bezcerīgi, ja nu vienīgi tā varētu uzlabot prestižu. Visā šajā lietā mani visvairāk pārsteidza tas, cik viegli un mierīgi var sagraut cilvēku biznesu. Maniem draugiem pieder daži procenti akciju, viņi ir ieguldījuši dažus desmitus tūkstošu šajā biznesā, jo savulaik viņiem teicu, ka tas ir drošs bizness. Tagad viņi man zvana un jautā, ko tas nozīmē. Ko lai viņiem atbildu? Lielajiem akcionāriem tomēr vajadzēja nosargāt savu biznesu.
- Pirms pāris gadiem, kad tikāmies mūsu pirmajā intervijā, jūs tikko bijāt iegādājies Nordeku un sacījāt: ja būtu zinājis, kāda ir situācija pasažieru pārvadājumu jomā un ka valsts negrib maksāt dotācijas, laikam uzņēmumu nebūtu pircis. Vai kaut kas ir mainījies?
- Varu teikt to pašu, ko toreiz, tajā biznesā nokļuvu nejauši, bet, ja pirms tam to būtu izpētījis, nekad tajā neiesaistītos. Šis bizness bez valsts atbalsta nevar funkcionēt. Valsts atbalsts pasažieru pārvadājumu jomā ir arī bagātās valstīs. Privātajā biznesā vienmēr gribas, lai no paša ir vairāk atkarīgs, bet pasažieru pārvadājumos tā nav. Latvijā ir jāmaina likumdošana, kas skar pasažieru pārvadājumus. Šlesera kungs Satiksmes ministrijā šajos jautājumos iesāka reformas, un uzskatu, ka viņam ir pilnīga taisnība. Vai ir pareizi, ka Latvijā ir astoņdesmit firmu, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem? Protams, liela daļa no tām ir nelielas, kurām nav jātērē līdzekļi infrastruktūras uzturēšanai. Un vēl ir tā dēvētie melnie braucēji, kas minūtes desmit pirms autobusa atiešanas piebrauc un par mazāku naudu savāc pasažierus. Kārtību šajos jautājumos nosaka Eiropas direktīvas, tāpēc ceru, ka arī nākamais satiksmes ministrs turpinās iesākto. Saprotiet, ja es uzvaru maršruta izsolē un man līgums ir noslēgts uz astoņiem gadiem, varu plānot savu tālāko darbu, varu iecerēt, kādus autobusus pirkšu. Normāls autobuss tālsatiksmei šobrīd maksā simts tūkstošus latu. Ar šodienas pasažieru biļešu cenām tāds atmaksātos piecdesmit sešdesmit gados! Protams, pēc piecdesmit gadiem no šiem autobusiem būs palikuši vien putekļi. Mēs gan pērkam jaunus, tomēr tie ir jau lietoti, tāpēc maksā trīsdesmit, piecdesmit tūkstošus latu. Šos autobusus varam atpelnīt desmit, divpadsmit gados, bet tūlīt pēc tam atkal būs jāpērk jauni. Tāpēc šajā biznesā peļņas nav, visu laiku jāiegulda nauda, un mēs vēl esam parādā, jo autobusus pērkam uz līzinga. Jā, šoferiem, ģimenēm, kas pie mums strādā, maksājam algas un nodokļus, bet patiesībā šobrīd tas vairāk ir tāds sociālās labdarības projekts, nevis bizness. Nupat pirmo reizi esam varējuši aprēķināt peļņu, bet tā ir tikai "papīra peļņa", jo no tās jāsedz iepriekšējo gadu zaudējumi.
- Cik procentu no visiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Latvijā ir Nordekas ziņā?
- Mēs apkalpojam aptuveni 20% pārvadājumu. Īsti nopietnu konkurentu mums nav, jo pārējām firmām ir pieci, septiņi procenti no visiem pārvadājumiem. Manuprāt, Eiropas prasības apvienoties lielākās kompānijās, lai varētu sakārtot infrastruktūru, ir pareizas. Tiem, kas nespēj iesaistīties infrastruktūras sakārtošanā, būtu uzņēmums jāpārdod un jākļūst par apakšuzņēmēju. Tad valstij situācija būtu pārredzamāka un būtu arī skaidrība, kam dot naudu. Tagad jādotē visi, arī tie, kas ir lētāki, jo neuztur infrastruktūru. Paradoksāli, ka pašlaik es nevaru braukt pa maršrutiem, kuros jau kursē kādas firmas autobuss, ja šī firma nepiekrīt.
- Kādēļ gan lai firma atļautu parādīties konkurentam?!
- Tā jau arī lielāko tiesu notiek, ka firma neatļauj vai arī saka: brauciet naktī. Pat, ja es piedāvāšu labākus autobusus un labāku servisu, tas neko nenozīmēs braukt neļaus. Pašlaik pasažieru pārvadājumu biznesā Latvijā nenāks arī neviena ārzemju firma, jo šajā jomā vēl valda pārāk liela nekārtība.
- Kas notiek uzņēmumā Olainfarm, kurā jums pieder daļa akciju?
- Redziet, tā nu ir sanācis, ka daļa mana biznesa ir vērsta nākotnē, bet šobrīd reālu peļņu nenes. Piecpadsmit gadi biznesā ir pagājuši kā viena diena, un pāreja no sociālisma ekonomikas uz kapitālismu ir ļoti smaga. Turklāt pārmaiņām jānotiek arī cilvēku prātos, ir jābūt gataviem kārtīgi strādāt, citādi nekas nenotiks. Par Olainfarm, kurā man pieder aptuveni 25% akciju, teikšu, ka sākumā nebiju iecerējis nodarboties ar šo biznesu. Palīdzēju uzņēmuma īpašniekam Maligina kungam, līdz kādu dienu viņš piedāvāja pirkt akcijas. Nopirku, pēc būtības pārmaksājot, jo uzņēmuma situācija bija smaga uzņēmums tika nopirkts ar lielu parādu nastu valstij. Jāteic, ka laimīgā kārtā nu šie parādi ir restrukturizēti uz septiņiem gadiem. Tomēr restrukturizācijas process bija garš un sarežģīts. Uzrakstījām visus dokumentus, izgājām Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas atbalstīja mūsu vēlmi, tad devāmies uz valdību, kurai bija jāpieņem galīgais lēmums. Valdība visus papīrus aizsūtīja uz Briseli, jo šis jautājums esot jāsaskaņo tur. Ja Brisele nepiekristu, tad vecie parādi, kurus mēs nemaz nebijām sataisījuši, būtu jāatdod uzreiz, un tad uzņēmumam būtu bankrots. Sākām interesēties, kas Briselē lemj par šiem jautājumiem. Uzzinājām, ka lēmumus pieņem gadus divdesmit septiņus veca meitene, klerks. Viņas skaidrojums par lēmumu motivāciju bija ļoti vienkāršs: ja medicīnas preparātu ražošana ir iekļauta reģiona attīstības programmā, tad viss ir kārtībā un tiek dota atļauja parādu restrukturizēt. Ja šī ražošanas joma nav programmā, atļaujas nav. Izrādās, ka situāciju neviens Briselē nepēta un neanalizē, nevienu neinteresē, ka rūpnīca bankrotētu, bez darba paliktu aptuveni septiņi astoņi simti cilvēku un viņu ģimenēm pasliktinātos dzīves apstākļi. Paldies Dievam, ka Eiropas Savienība nebija pieņēmusi lēmumu, ka mūsu reģionā farmaceitiskie preparāti nav jāražo. Tā nu Briselē tika nolemts, ka viņi neiebilst, ja Latvijas valsts restrukturizē šo parādu. Bija pagājis jau pusgads, un mums atkal no jauna bija jākārto visi dokumenti Saeimā, bet beigu beigās valdība lēmumu pieņēma.
- Vai Olainfarm kaut ko no savas produkcijas eksportē?
- Jā, esam ieguldījuši līdzekļus un saņēmām labas ražošanas prakses sertifikātu, tāpēc drīkstam pārdot savu produkciju arī ārpus Latvijas. Protams, arī tas nav vienkārši, jo vispirms jāizcīna iespēja piedalīties konkursos par zāļu pārdošanu. Nupat cīnījāmies, lai par vairākiem miljoniem dolāru varētu pārdot zāles Polijā, un mums tas izdevās. Latvijas tirgū mūsu saražotās zāles aizņem 1718% no visa zāļu tirgus apjoma. Mēs eksportējam uz Poliju, Lietuvu, Norvēģiju, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Kazahstānu un ASV. Latvijas valdība bieži gan labprātāk pērk zāles no ārzemju ražotājiem, tāpēc farmācijas bizness, lai arī perspektīvs, Latvijā ir sarežģīts.
- Ik pa laikam presē izskan ziņas, ka Latvijas zinātniekiem nav finansiāla atbalsta, tāpēc viņi strādā ārzemju kompānijām un nevar pabeigt zinātniskos pētījumus farmācijas jomā, lai Latvijai radītu jaunas zāles un tās licencētu. Vai Olainfarm ir vajadzīgi ķīmiķi, kas grib un prot darīt vairāk par tehnisku darbu?
- Laboratorijās mums strādā deviņdesmit cilvēku. Pašlaik esam atkarīgi pat no studentiem, no zinātnes attīstības šajā jomā. Mēs, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācija, rakstījām vēstuli Ministru kabinetam, kurā lūdzām uzņemt vēl vairāk ķīmijas studentu un informējām, ka esam gatavi apmaksāt divdesmit piecu topošo ķīmiķu studijas. Mums ir un būs vajadzīgi savi speciālisti, jo attīstība noteikti būs.
- Savulaik sacījāt, ka jums padomā trīs jauni biznesa projekti. Vai tagad varat par tiem pastāstīt?
- Viens projekts ir veiksmīgi pavirzījies uz priekšu, un pēc mēnešiem diviem trim par to varēs runāt atklāti. Domāju, ka tagad šo projektu gandrīz vairs nevar izgāzt, tomēr pašlaik vēl gribu paklusēt. Pateikšu tikai, ka tas veicinās Latvijas neatkarību enerģētikas jomā. Otru projektu cenšamies īstenot Krievijā, bet trešais kavējas, tāpēc par to nerunāšu vispār.
- Mēs runājām par biznesiem, kas pagaidām peļņu, vismaz nozīmīgu, jums nenes, kaut arī cerat uz attīstību. Jūsu lielais bizness ir gāze, jo jūsu uzņēmumam
- Gazprom lūdza to darīt. No biznesa viedokļa mums tas bija izdevīgi, jo viņi labi samaksāja.
- Vai tas bija Krievijas dabas gāzes īpašnieka ultimāts, kura nepildīšana jūsu biznesam varētu sagādāt lielas problēmas?
- Nē, tas nebija ultimāts, bet piedāvājums. Mēs varējām nepārdot. Protams, Latvija ir atkarīga no Krievijas gāzes. Tas, ka gāzes cenas Latvijā ir augušas lēnām un saprātīgi, ir Latvijas gāzes prezidenta Adriana Dāvja un arī mans nopelns. Piecpadsmit gadu laikā Latvijai nav bijis problēmu ar gāzi, jo savā ziņā esam bijuši diplomāti. Turklāt gāzes cenas aug lēni arī tāpēc, ka Gazprom ir Latvijas gāzes līdzīpašnieks, un, lai cik nepatīkami to kādam būtu dzirdēt, par to atliek vien pateikt paldies. Nesaku to tāpēc, ka man nekas cits neatliek, bet tāpēc, ka objektīvi tas tā arī ir. Ja Gazprom pārstāvji arī ir apstiprinājuši Latvijas gāzes gada budžetu, tad, protams, gāzes cenas nevar celt, kad vien ienāk prātā, pretējā gadījumā viņu pašu apstiprinātajam uzņēmuma budžetam nav nekādas nozīmes. Protams, gāzes cenas aug un augs, līdz sasniegs Eiropas Savienības cenu līmeni.
- Vai piekrītat, ka Krievijas gāze ir kā pātaga Latvijai?
- Nē, tā nekad līdz šim nav bijis, jo mums ir Inčukalns. Varbūt Krievija plāno uzbūvēt pati savu gāzes krātuvi, lai ziemā būtu neatkarīga no Inčukalnā iesūknētās gāzes, kas tur glabājas Krievijai un ko mēs sūtām atpakaļ. Ja mēs izmantotu dabas dotās iespējas un attīstītu gāzes krātuvi Dobelē, tur varētu iesūknēt piecdesmit miljardus kubikmetru gāzes. Latvija gadā patērē pusotru miljardu kubikmetru. Patiesībā tas jau būtu gāzes lauks. Šo dabisko krātuvi attīstīt var tikai kopā ar Krieviju un Eiropu, ja viņi par to vienosies. No ekonomiskā viedokļa tas būtu izdevīgi gan Krievijai, gan Eiropai, par spīti tam, ka ir vienošanās būvēt gāzes cauruļvadu starp Vāciju un Krieviju. Gāzes patēriņš mainās atkarībā no laikapstākļiem, savukārt rūpnīcām ir vajadzīgs stabils gāzes padeves līmenis, lai nepārtrūktu tehnoloģiskie procesi, tāpēc lielai krātuvei Eiropā ir būtiska nozīme. Lēmumu par to gan nepieņemsim mēs, bet abas šīs puses. Tas ir politiski ekonomisks bizness, kurā saskaras ļoti daudzas intereses. Mēs varam vienīgi pārliecināt un cīnīties par to, lai Dobeles gāzes krātuve viņiem būtu vajadzīga.
- Tā nu esam sarunā nonākuši līdz politikai un tātad līdz politiķiem. Kurus Latvijas politiķus un partijas jūs atbalstāt? Agrākajā intervijā sacījāt, ka simpatizējat Latvijas ceļam un nožēlojat, ka viņi neiekļuva Saeimā.
- Mani jau gan biežāk saista ar Tautas partiju. (Smejas.) Es pilnīgi atbalstu apvienību starp Latvijas ceļu un Pirmo partiju. Augstu vērtēju Latvijas ceļa intelektuāļus, lai arī kā viņus reizēm kritizē. Savukārt Pirmās partijas jaunie puiši, mazliet neaudzināti jauni cilvēki, kas izgājuši cauri pavisam citām skolām, jutās mazliet atstumti un tad atnāca un dabūja vēlēšanās savus procentus. Esmu pārliecināts, ka Latvijas ceļa politiķi ietekmēs Pirmās partijas cilvēkus uz labo pusi. Ne jau vienmēr nauda visu nosaka, un ne jau visi un vienmēr iet politikā sava biznesa dēļ. Ja arī tā notiek, vide ar laiku šos cilvēkus lēnām pāraudzina. Gan jāteic, ka uz Latvijas politiku raugos sliktāk nekā uz Latvijas kopējo attīstību tāpat kā padomju laikos, kad cilvēki dzīvoja, strādāja un valsts attīstījās, par spīti tām muļķībām, ko reizēm darīja valsts vadoņi, un par spīti tam, kādi viņi bija cilvēki. Mūsu valstsvīri daudz ko dara nepareizi un ačgārni, tomēr valsts ceļas uz augšu un viss notiek.
- Vai jūs kā biznesa cilvēks sponsorēsiet kādu partiju pirms vēlēšanām?
- Es sponsorēšu daudzas partijas. Precīzāk teikšu, ka sponsorēšu konkrētus partiju cilvēkus, nevis abstraktas programmas un idejas. Kā partijas es noteikti atbalstīšu un tas nenozīmē, ka došu naudu, jo tā viņiem ir, Tautas partiju, Pirmo partiju un Latvijas ceļu. Man patīk zaļo zemnieku savienība, jo Ingrīda Ūdre ir ļoti simpātiska sieviete.
- Rudenī gan būs Saeimas vēlēšanas, nevis modeļu aģentūras skate...
- Labs arguments, bet viņa nāk uz tenisa pasākumiem, viņa saprot sportu. Man ļoti žēl, ka viņa nekļuva par Eiropas komisāri. Un ziniet, kāpēc tā notika? Tikai tāpēc, ka viņai ir pareizā orientācija, jo Eiropas Parlamentā ir ļoti daudz citādi orientēto. Jā, viņu atbalsta Aivars Lembergs, bet viņa nav atkarīga tikai no Lemberga. Jā, viņa savu iespēju robežās palīdzēs un atbalstīs Lembergu, bet likumu nepārkāps. Galu galā arī citi iet pēc palīdzības, arī es esmu pie Ūdres bijis un runājis par likumiem. Protams, neviena partija nav ideāla, tām trūkst ideoloģijas, tomēr nav vienādu partiju. Nevienā partijā lēmumus nepieņem tikai viens vai divi cilvēki. Turklāt Ainārs Šlesers ministra amatā ir darījis daudz pareizu un labu lietu, un es to augstu vērtēju.
- Vai tad viņš savu karjeru pēdējos padomju gados nesāka, sadarbojoties ar VDK virsnieku Gunti Indriksonu? Un vai ar Šlesera kapitāla pirmsākumiem viss ir tik vienkārši, kā viņš mēdz stāstīt?
- Redziet, var pajautāt, kas bija Indira Gandija un vai viņa būtu par kaut ko kļuvusi, ja nebūtu viņas tēva? Viņa pārauga tēvu un kļuva par savas tautas vadoni. Krēsls, kurā cilvēks nokļūst, viņu veido. Pat ja mums varbūt nav pieņemams veids, kā viņš tur nokļuvis, bet, tajā esot, viņam sākas cita dzīve, viņš izvēlas citus kritērijus. Kāpēc jūs nepieļaujat tādu iespēju? Turklāt vēlēšanās jau izvēle ir maza, ir partijas, kas neko nespēj izdarīt, bet tikai runā, kā, piemēram, Jaunais laiks. Man nepatīk tāda liekulība. Par krievvalodīgajām partijām nebalsošu, jo man nepatīk, ka krievvalodīgo jautājumus šajās partijās izlemj nevis krievi, bet ebreji.
Es nesaku, ka manis pieminētie cilvēki vai partijas, kuras atbalstu, rūpējas tikai par valsti. Es teiktu viņi rūpējas arī par valsti.
Eksperti: valstij noteiktās nozarēs jāveicina darbaspēka imigrācija
Zane Piļka,
Risinājumu tautsaimniecības tempu nodrošināšanai ar atbilstošiem cilvēkresursiem Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neredz ne Nacionālajā attīstības plānā, ne citos politikas plānošanas dokumentos, tāpēc, viņuprāt, nepieciešama selektīva imigrācijas politika. Valdība līdz šim norādījusi, ka tā varētu pieļaut tikai kvalificētu speciālistu ievešanu. "Imigrācija noteiktās nozarēs un profesijās norit jau šodien. Diemžēl mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir konkurētspējīgāka šāda selektīvā darbaspēka piesaistes ziņā galvenokārt zemāko administratīvo izmaksu un laika patēriņa dēļ," norāda LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
Labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS) uzskata 40% no bezdarbniekiem ir viegli integrējami darba tirgū. Viņa norāda, ka bezdarbniekiem trūkst motivācijas un pārliecības par sevi, tāpēc plānotas intensīvas psihologa konsultācijas, kā arī individuāls darbs. Savukārt no alkohola un narkotikām atkarīgos bezdarbniekus Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) motivēs ārstēties. Šim mērķim no nākamā gada tiks piesaistīts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums. Atbalsts plānots arī bezdarbniekiem, kuri nevar strādāt, jo viņiem jārūpējas par bērniem vai kopjamiem ģimenes locekļiem. Lai risinātu šo problēmu, nepieciešamas jaunas aprūpes formas privāti aukļu dienesti vai mājas aprūpe.
Viedokļi
Kā vērtējat iecerēto bezdarbnieku iesaisti darba tirgū?
Liene Kūle, Hansabankas vecākā ekonomiste
Labklājības ministrijas prognozes, ka darba tirgū varētu atgriezties līdz pat 40% no pašreizējiem bezdarbniekiem, vērtējamas kā optimistiskas. Šis scenārijs nozīmē bezdarba līmeņa samazināšanos līdz 4,2%, kas Latvijai ir neatbilstoši zems rādītājs. Manuprāt, optimāls bezdarba līmenis, kas nodrošina veiksmīgu ekonomikas izaugsmi, ir augstāks. To netieši pierāda Rīgas situācija, kur bezdarba līmenis ir "nospiests" zem 4%, tādēļ darba tirgū ir vērojami nevēlami izkropļojumi. Pat ja ieteiktie pasākumi izrādītos ļoti efektīvi, tie darba tirgu papildinātu ar 2030 tūkst. darba ņēmēju, bet tas labākajā gadījumā sniedz pagaidu risinājumu.
Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
Sociāli atbildīgie darba devēji uzskata, ka jāizmanto visas iespējas valsts, ES un privātie līdzekļi esošo darba spēka resursu kvalitātes celšanai un integrēšanai darba tirgū. Bet mēs nevaram izlikties, kas tas nav tikai īstermiņa risinājums. Nepieciešama uz izpratni balstīta sadarbība sociālās un ekonomiskās politikas jomā. Piemēram, jāpārskata esoša bezdarbnieku pabalsta sistēma, darba devēju prasības jāintegrē izglītības sistēmā un mūžizglītības sistēmas iedzīvināšanā jāiesaista nevalstiskais sektors.
Eksperti: banku darbības rādītāji pārspēj visas prognozes
LETA 08/03/06 Latvijas banku finansiālie rādītāji šogad pārspēj visas prognozes, jo vērojama straujāka attīstība, nekā paredzēts, "SEB Latvijas Unibankas" ("SEB Unibankas") makroekonomikas pārskatā norāda analītiķi.
Banku darbības vide ir pozitīva. To veicina straujā ekonomiskā attīstība, ienākumu pieaugums, pozitīvais nākotnes vērtējums un zemās procentu likmes. Banku aktīvi jūnija beigās sasniedza 13,013 miljonus latu, gada laikā pieaugot par 43,4%. Tāds pats pieaugums bija arī banku kapitālam un rezervēm, pieaugot līdz 1,009 miljardiem.
Tomēr visstraujākais lēciens atkal bija kredītiem, kuri pieauga par 54,1% līdz 8,485 miljardiem latu. Joprojām strauji aug patēriņa un hipotekāro kredītu kopsumma. Hipotekārie kredīti gada laikā auguši par 94,6%, to īpatsvaram banku kopējā kredītportfelī sasniedzot jau gandrīz 47%.
Lai gan vēl līdz rietumvalstu vidējai kreditēšanai pret iekšzemes kopproduktu (IKP) vērojama atpalicība, ar tādu tempu kā patlaban tādu kreditēšanu var panākt jau divu trīs gadu laikā. Tomēr, zinot mājsaimniecību ienākumu korekciju ar nekustamā īpašuma cenu kāpumu un banku centienus par katru cenu iekarot īsā laikā lielāku tirgus daļu, iegūstot lielāku peļņu, rodas bažas par iespējamo korekciju kreditēšanas pieaugumā tuvākajos gados, norāda eksperti.
Ilgāku laiku kredītu pieaugums bijis krietni straujāks nekā noguldījumiem, kuri saglabā mērenu palielinājumu. Noguldījumi gada laikā auguši par 21,4%, sasniedzot 6,84 miljardus latu. Pēc dažādu finanšu tirgus uzraudzības institūciju aktivitātēm nerezidentu depozītu apjomam ir tendence pat samazināties.
Banku peļņa pirmajā pusgadā sasniedza 110,6 miljonus latu, pieaugot par 18%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Latvijas kredītiestāžu peļņas un efektivitātes rādītāji turpina būt vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā. Finanšu sektors dod 5,5% no valsts IKP un šī nozare ir spēcīgākā Baltijas valstīs, uzsver eksperti.
Izglītībā un skolās...
Viedoklis: Amerikānisma karogs Latvijas skolās
Bens Latkovskis, DELFI 07/28/06 Nesen lielveikalā "Domina" gadījās redzēt Latvijā ne pārāk bieži skatāmu ainu. Kāda ģimenīte tēvs ar divām pusaugu meitenēm, nesteidzīgi slāja pa garajiem veikala labirintiem laiski baudot piltuvveidīgās vafelēs pildītu saldējumu. Ainas neparastums slēpās šīs trijotnes apjomos. Viņu kopējā masa droši vien pārsniedza trīs simtus kilogramu.
Paejot šai ģimenītei garām, nez kāpēc nemaz nelikos pārsteigts, izdzirdot viņu amerikānisko angļu valodu. Tajā brīdī man ne prātā nenāca, ka kādreiz šo trijotni vēl pieminēšu. Taču ASV industrijas giganta "Coca Cola" masīvais spiediens pret Veselības ministrijas vēlmi ierobežot krāsaino limonāžu, čipšu un košļājamās gumijas pārdošanu Latvijas skolās, lika man šo epizodi atcerēties. Protams, es šeit nekādi nevēlos saistīt katra indivīda svaru ar izdzertās "Coca Colas" daudzumu. Runa ir tikai par tendenci.
Tie, kuri apmeklējuši ASV, bieži vien ir pārsteigti par tur uz ielām esošo lielo skaitu cilvēku, kas cieš no liekā svara. Turienes veselības departaments pat izstrādājis nacionālo programmu aptaukošanās mazināšanai. Šādā kontekstā īpaši netīkami, šķiet, tāda politiskā smagsvara kā Madlenas Olbraitas iesaistīšanās cīņā pret Latvijas Veselības ministrijas centieniem ierobežot neveselīgas pārtikas pieeju mūsu bērniem.
Nezinu vai kāds ir pētījis tādu fenomenu kā skaisto sieviešu lielo īpatsvaru Austrumeiropā, taču ir gadījies dzirdēt versiju, ka Rietumu sieviešu izskatu ir sabojājusi vairāku paaudžu laikā uzturā lietotā, faktiski, mākslīgā pārtika, savukārt Austrumeiropas vīriešus alkohols un nekvalitatīva tabaka. Protams, šī teorija ir visai apšaubāma, taču, ļoti iespējams, kāds patiesības grauds tur ir. Cerēsim, ka pēc pāris paaudžu čipšu ēšanas un "Coca Cola" dzeršanas mūsu sievietes paliks tikpat simpātiskas kā tagad.
Ārsti pediatri nepārprotami norāda uz bērnu veselības pasliktināšanos, un to lielā mērā saista ar neveselīgu uzturu. Šajā brīdī vēl spriedelēt par kaut kādiem nelikumīgiem (?) brīvā tirgus ierobežojumiem ir mazākais amorāli. Taču "Coca Cola" sabiedrisko attiecību pārstāvis Ziemeļeiropā Raimonds Made ar visai vīzdegunīgu sejas izteiksmi televīzijas kameru priekšā apgalvo nekas, nekas Eiropas Savienības direktīva ir mūsu pusē un gan jau jūs nāksiet pie prāta. Viņš, protams, to neteica burtiski šādiem vārdiem, bet doma bija tieši tāda.
Zinot ASV un Latvijas saimnieka un suņa attiecības, ir maz cerību kā R. Mades kungam neizrādīsies taisnība, un Veselības ministrija noturēsies pret dažādiem telefona zvaniem. Kompānijas "Coca Cola" īpašā centība ir vēl jo mazāk izprotama, ņemot vērā to, ka viņu izplatītā dzēriena tirgus daļa skolās ir tikai 1%. Citiem vārdiem, skolās tiek pārdota pavisam niecīga daļa no Latvijā realizētās "Coca Cola" produkcijas. Protams, biznesā ikviens procents ir svarīgs, un jo sevišķi tas, kurš veidojas visjaunāko patērētāju vidē, taču šai lietā, iespējams, ir vēl kāds aspekts.
Patiesībā pasaulē ir maz zīmolu, kas vairāk nekā "Coca Cola" asociētos ar ASV. Tā ir šīs valsts un tās kultūras izkārtne. Tas ir gandrīz kā ASV karogs neamerikāņiem. Cik skaisti izskatās Latvijas skolās ārpusē Latvijas sarkanbaltsarkanais, kuru skolēni dienas steigā pat nepamana, un kurš dažkārt ar savu apbružātību liecina par valsts "varenību", bet iekšpusē, skolas galvenās zāles bufetes goda vietā stiklotajā ledusskapī novietots ārpasaulei domātais amerikāņu.
Tā, protams, ir tikai metafora un domāju, ka "Coca Cola" tikai iegūtu, ja pati būtu atbalstījusi bērnu veselības veicināšanas pasākumus, nevis viena tirgus procenta dēļ noskaņot pret sevi daļu sabiedrības. No sabiedrisko attiecību viedokļa R. Mades rīcība neizskatās diez cik profesionāla. Tiesa, viņam tikai jāpilda aizokeāna saimnieku pavēles, kuriem Latvijas bērnu veselība ir dziļi pie vienas vietas.
Rīgas skolas paliek bez kapitālā remonta
Kārlis Kristapsons, LNT 07/30/06 Būvniecības cenu kāpuma dēļ vairākas Rīgas skolas šogad varētu palikt bez kapitālā remonta. Pirms diviem gadiem uzsāktajai renovācijai trijās galvaspilsētas skolās, šobrīd papildus nepieciešami kopumā 5 miljoni latu. Domes pārstāvji šaubās vai šāda summa tiks piešķirta. Tikmēr skolu vadītāji ir neziņā, ko darīt ar skolēniem.
Drūpošs apmetums, ka apdraud skolēnu dzīvības, šķirbaini logi, mūžīga apkures cauruļu lāpīšana daudz skolu ikdiena. Remontstrādnieks Dzintars Jirgens skaidro, ka viņš Rīgas 2. vidusskolā strādā jau 11 gadus un pa šo laiku apkures sistēma nav ne reizi remontēta.
Pirms diviem gadiem
Sākotnēji skolu renovācijai tika atvēlēti 9 miljoni, bet tagad ir nepieciešami 14 miljoni. Domes priekšsēdētājs atzīst, ka būvdarbus nedrīkst plānot tik ilgā laika posmā, jo sadārdzinājums ir pārsteidzošs.
Aivars Aksenoks, Rīgas mērs: "Mūs pašus pārsteidz šī ļoti lielā atšķirība. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka projekti izstrādāti agrāk un tāmes rēķinātas vēl agrāk nekā pagājušajā gadā."
Tikmēr skolu vadītāji ir neziņā, ko darīt ar skolēniem. Ja remontam nauda tiks piešķirta, tad jau laikus jāplāno pārcelšanās uz citām telpām. Vissmagākā situācija ir Rīgas 2. vidusskolā. Tur būvdarbu sadārdzinājums ir pat divas reizes.
Aivars Aksenoks, Rīgas mērs: "Es domāju, ka pavisam skaidra šī lieta varētu būt tikai rudenī. Tas, kā rīkoties skolu vadībām, ko darīt ar skolēniem, izlemsim jau ātrāk. Laika nav atlicis daudz."
Rīgas mērs skaidro, ka taupības nolūkos skolās iespējams tiks samazināti būvdarbu apjomi.
Jaunais mācību gads sāksies 1. septembrī
TVNET 08/01/06 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais un šodien Ministru kabineta (MK) pieņemtais lēmums nosaka, ka mācības 2006./2007. mācību gadā valsts un pašvaldības dibinātajās vispārējās izglītības iestādēs sāksies 1. septembrī un beigsies 2007.gada 31.maijā, TVNET informēja IZM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Kutraitis.
IZM aicina skolēnus arī pēdējā brīvajā mēnesī būt uzmanīgiem peldoties un spēlējoties, kā arī ievērot ceļu satiksmes noteikumus un rūpēties par sevi.
Šodien, 1.augustā, valdība izskatīja un apstiprināja MK noteikumu projektu Noteikumi par 2006./2007. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kas nosaka valsts un pašvaldības dibināto vispārējās izglītības iestāžu 2006./2007. mācību gada norisi un brīvdienas. 2006./2007.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku nosaka tām vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.
Šodien pieņemtais lēmums nosaka, ka 1.8. klašu un 10.11. klašu skolēniem mācību gads noslēgsies 2007.gada 31.maijā. 9. klases izglītojamajiem mācības beidzas 2007.gada 18.maijā, bet mācību gads noslēdzas 2007.gada 8.jūnijā. 12. klases izglītojamajiem mācības beidzas 2007.gada 18.maijā, bet mācību gads beidzas 2007.gada 15.jūnijā.
Mācību gadu veido divi semestri: 1. semestris no 2006.gada 1.septembra līdz 2006.gada 22.decembrim. 2. semestris 1.8. klašu un 10.11. klašu skolēniem no 2007.gada 8.janvāra līdz 2007.gada 31.maijam, 9. klases izglītojamajiem no 2007.gada 8.janvāra līdz 2007.gada 8.jūnijam, bet 12. klases izglītojamajiem no 2007.gada 8.janvāra līdz 15.jūnijam.
Mācību gada laikā ir rudens brīvdienas: no 2006.gada 23.oktobra līdz 2006.gada 27.oktobrim, Ziemassvētku brīvdienas no 2006.gada 23.decembra līdz 2007.gada 5.janvārim, pavasara brīvdienas no 2007.gada 30.marta līdz 2007.gada 5.aprīlim un vasaras brīvdienas 1.8. klašu un 10.11. klašu izglītojamajiem no 2007.gada 1.jūnija līdz 2007.gada 31.augustam.
Izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases skolēniem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī, kā arī izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par otrajā semestrī organizējamu projektu nedēļas norises laiku.
Ja mācību gada laikā radušies īpaši izglītības procesu kavējoši apstākļi (piemēram, masveida saslimšanas, dabas apstākļu nelabvēlīga ietekme uz mācību procesa organizēšanu), izglītības iestādes dibinātājs pēc situācijas izvērtēšanas pieņem lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.8. klašu un 10.11. klašu skolēniem.
Pilsonības pretendents špiko himnas tekstu
DELFI 08/02/06 Otrdien Naturalizācijas pārvaldes (NP) Metodikas un eksaminācijas centra darbinieki pieķēra pilsonības pretendentu, kurš špikoja valsts himnas tekstu, portālu "Delfi" informēja NP preses sekretāre Līga Lukšo.
1985. gadā dzimušais pilsonības pretendents valsts himnas tekstu bija uzrakstījis uz rokas un pārbaudes laikā, sēžot pirmajā solā, nekaunīgi centās to norakstīt, informē NP pārstāve.
Vīrietim sastādīts protokols.
Lukš skaidro, ka šādā gadījumā pilsonības pretendentam pārbaude tiek pārtraukta, un tā netiek ieskaitīta. Personai ir tiesības eksaminācijas komisijas lēmumu apstrīdēt NP priekšniekam viena mēneša laikā.
Tiesību akti pilsonības pretendentam paredz naturalizācijas atteikumu par negodīgu pārbaužu kārtošanu.
Šogad jau vairākkārt NP ir ziņojusi par negodīgiem pārbaužu kārtošanas mēģinājumiem. Četras reizes Rīgā palīglīdzekļi tika izmantoti, rakstot valsts himnas tekstu, savukārt Ventspilī pilsonības pretendents valsts valodas prasmes pārbaudē centās norakstīt iepriekš sagatavotas vēstules tekstu. Jelgavā un Daugavpilī tika pieķertas personas, kas uz naturalizācijas pārbaudi bija ieradušās citu personu vietā. Pilsonības pretendentiem, kuri negodīgi vēlējās nokārtot naturalizācijas pārbaudes, kā soda sankcija tika piemērots pilsonības atteikums.
Grāmatu iepirkšanas drudzis ir sācies
Erita Losjaka, NRA 08/03/06 Līdz mācību gada sākumam vēl atlicis mēnesis, grāmatu iepirkšanas maratons jau sācies. Atsaucot atmiņā iepriekšējo gadu pieredzi, kad neilgi pirms skolas sākuma pircējiem nācās izstāvēt garas rindas pie grāmatnīcām, izdevēji aicina mācību līdzekļu iepirkšanu šogad neatstāt uz pēdējo brīdi.
Kā ierasts, vislielākais cilvēku pieplūdums bija manāms grāmatnīcas Zvaigzne ABC telpās. Gints Balodis, mārketinga un reklāmas daļas vadītājs, stāsta, ka visaktīvākās ir augusta pēdējas divas nedēļas, kad jaunieši pēkšņi attopas, ka tuvojas jaunais mācību gads. Cilvēku netrūkst arī septembra sākumā, jo bieži vien galīgo nepieciešamo mācību materiālu sarakstu skolas izsniedz tikai tad.
Acīmredzot arī personāls karstajām augusta beigām ir sagatavojies, jo vienai stāvēt pie grāmatu plaukta ilgi nenākas pārdevējas uzreiz piedāvājas palīdzēt. Runājot par cenām, arī šeit tendences ir iepriekšējās. Lai arī izdevniecībā Zvaigzne ABC cenas ir cēlušās vidēji par 515 procentiem, salīdzinot ar citām grāmatnīcām, tās ir zemākas. Piemēram, Dz. Paegles Latviešu valoda 7. klasei šeit maksā 3,35 latus, Valterā un Rapā 3,49 latus, bet Jāņa Rozes grāmatnīcā pat 3,80 latus.
Jāņa Rozes grāmatnīca gan mācību līdzekļu izvēles ziņā ir paskopa. Visi pieejamie materiāli saspiesti vienā lielā plauktā, pie kura bez pārdevējas palīdzības tikt grūti. Arī cenas grāmatām nav norādītas. Iespējams, tādēļ, ka, salīdzinot ar citām grāmatnīcām, šeit tās ir ievērojami augstākas pat vairāk nekā 50 santīmu starpība. Algebra vidusskolai, 1. daļa Zvaigznē ABC maksā 3,98 latus, savukārt šeit 4,59 latus. Jāņem vērā, ka, pērkot grāmatas no izdevēja, to cena vienmēr būs zemāka.
Kultūrā...
Kultūrziņas
Līvija Dūmiņa, NRA 07/29/06
- Dailes teātris apmeklētākais teātris pagājušajā gadā. Kultūras ministrijas 2005. gada publiskais pārskats liecina, ka pagājušajā gadā audzis teātru apmeklētāju skaits. Latvijas profesionālo teātru izrādes noskatījušies 600 tūkstoši skatītāju, un tas ir par 70 tūkstošiem vairāk nekā 2004. gadā. Visvairāk skatītāju bijis Dailes teātrī 198,5 tūkstoši, kas ir par 19 tūkstošiem vairāk nekā 2004. gadā. Skatītāju skaits samazinājies Jaunajā Rīgas teātrī, Liepājas un Daugavpils teātrī.
- Rojaraku Rojā. Ar izstādi Rojas Zvejniecības muzejā šodien pulksten 21 desmito gadu darbu sāk mākslas laboratorija Rojaraku. Tā ir starptautiskā mākslinieku rezidence, mākslinieku vadīta, nekomerciāla iniciatīva, kas piedāvā radošu arēnu jauniem māksliniekiem no dažādām valstīm. Laboratorijas darbs sākās 1997. gadā ar eksperimentiem keramikā, šobrīd tas turpinās instalāciju mākslā, vides mākslā, fotogrāfijā, tēlniecībā, video, dizainā, tiek radītas performances. Sīvā konkurencē iespēju piedalīties Rojaraku izcīnījuši divi Latvijas pārstāvji Laura Feldberga un Gints Mālderis. Dalībnieki sāks darbu pie grāmatas par Roju, Rojaraku projekta vadītāji kopā ar pētniekiem no Rojas vāks un apkopos padomju gados filmētās amatierfilmas un fotogrāfijas, kas apkopotas tiks nodotas Rojas muzejam. Vakaros notiks mākslinieku darbu prezentācijas, video mākslas skates. Savas filmas muzeja pagalmā rādīs Juris Poškus un Laila Pakalniņa. Starptautiskā mākslas laboratorija Rojaraku noslēgsies pēc divām nedēļām, sesdien, 12. augustā, ar izstādi Rojas pilsētvidē.
- Šodien izskan Saulkrastu džeza festivāls. Šodien pulksten 12 Saulkrastu estrādē notiek 9. starptautiskā džeza festivāla Saulkrasti Jazz 2006 meistarklašu dalībnieku koncerts, bet pulksten 19 sākas džeza festivāla noslēguma koncerts, kurā piedalās Jonas Kulhammar Quartet (Zviedrija), Mirage Jazz Orchestra (Latvija) un meistarklašu pedagogi.
- Andrejsalā notiek vides mākslas pasākums. Līdz 13. augustam kultūras mezglā Dirty Deal Cafe Andrejostas teritorijā notiek vides mākslas pasākums Vide*. Šodien pulksten 15 sākas radošā darbnīca, kuras laikā mākslinieki rada savus darbus, apzīmējot vecus televizorus, radioaparātus, ledusskapjus u. c. tiem atvēlētās virsmas un objektus. Paralēli radošās darbnīcas aktivitātēm notiek atbilstošas tematikas izklaidējošs mūzikas/deju pasākums ar audio un video mākslinieku piedalīšanos.
- Robinsona dārgumi Talsos. Šovakar pulksten 21 Talsos, Sauleskalna estrādē notiek Kārļa Anitena un Raimonda Tigula mūzikla Robinsona dārgumi izrāde. Lomās populāri Latvijas aktieri, komiķi un mūziķi.
- Darbu beidz starptautiskā vokālā meistarklase. Šodien pulksten 13 Ventspils Livonijas ordeņa pilī sākas 3. starptautiskās vokālās meistarklases noslēguma koncerts. Piedalās Līga Freimane (vokāls), Arvīds Keinis (vokāls), Paula Šūmane (vijole), Jevgeņija Frolova (alts). Programmā V. A. Mocarta, L. van Bēthovena un citu komponistu skaņdarbi.
- Beļģijas garīgās mūzikas koncerts. Otrdien pulksten 19 Rīgas Doma baznīcā notiks Beļģijas garīgās mūzikas koncerts, kas uzskatāms par 9. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ieskaņas koncertu. Beļģu komponistu (A. de Būska, G. Feremansa, L. Mortelmansa, A. Verhūvena, P. Benuā) skaņdarbus diriģenta Hermana Engelsa (Beļģija) vadībā izpildīs Valsts akadēmiskais koris Latvija, Anna de Renē (soprāns, Beļģija), Kristīne Adamaite (ērģeles). Koncerta ideja pieder flāmu ierakstu kompānijai Phaedra, kas kopā ar diriģentu Hermanu Engelsu ir izvēlējusies iemūžināt Beļģijas garīgo mūziku CD formātā tieši kora Latvija izpildījumā. Latviešu klausītājiem diriģents Hermans Engelss ir jau pazīstams no 8. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla 2005. gadā, kad viņš viesojās Rīgā ar flāmu garīgās mūzikas koncertiem.
- Koris Jumara dosies uz Somiju. Trešdien uz Somijas pilsētu Mikeli, lai piedalītos vieglās mūzikas festivālā, dosies Valmieras sieviešu koris Jumara. Festivālā koris izpildīs dažādus vieglās mūzikas, tautas un garīgās mūzikas skaņdarbus. Pirms došanās uz Somiju svētdien Jumara sniegs garīgās mūzikas koncertu Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā.
- Jevgeņijs Griškovecs Rīgā. Rīgas Krievu drāmas teātrī 16. un 17. septembrī ar divām izrādēm Pēc Po un Planēta viesosies dramaturgs, aktieris un režisors Jevgeņijs Griškovecs. Pēc Po J. Griškovecs savulaik iestudēja Jaunajā Rīgas teātrī ar Andri Keišu, Ģirtu Ēci, Andi Strodu, bet viesizrādē uz skatuves redzēsim pašu J. Griškovecu un aktieri, producentu Aleksandru Cekalo. Izrāde Planēta, kas ir mēģinājums runāt par mīlestību, esot iecerēta Rīgā, te arī šūti kostīmi, "un vispār daudz kas ir saistīts ar šo pilsētu", atzīst J. Griškovecs. Izrādē piedalīsies arī aktrise Anna Dubrovska.
Arno Jundze, NRA 08/02/06
- Restaurēs Jaņa Rozentāla pieminekli. Jaņa Rozentāla piemineklis pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pazudis no ierastās vietas, lai dotos uz restaurāciju.
1936. gadā izveidotā bronzas tēla un pieminekļa postamenta atjaunošanai Rīgas domes budžetā atvēlēti vairāk nekā 6000 latu. Restaurācija tiks veikta akmens speciālista Sandra Skribnovska vadībā. Paredzēts, ka Jaņa Rozentāla pieminekļa atjaunošana ilgs divus mēnešus, lai, iespējams, jau septembra beigās tas atkal būtu ierastajā vietā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
- Ieraugi un pasargā. Dabas aizsardzības pārvalde ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu aicina piedalīties fotokonkursā Ieraugi un pasargā!. Tā ir iespēja tiem, kuri dabas daudzveidību fiksējuši ar fotoaparāta aci, parādīt savu dabas skatījumu citiem, tā aicinot kļūt saudzīgākiem pret mūsu kopīgajām vērtībām. Fotogrāfijas iesniedzamas līdz 2006. gada 5. septembrim, bet precīza informācija par konkursa nolikumu meklējama mājaslapā www.sargidabu.lv.
- Mazirbe mazs ciems Jūrmalā. Apgāds Jumava laidis klajā pazīstamās lībiešu kultūrvēstures pētnieces Valdas Marijas Šuvcānes grāmatu, kas veltīta Mazirbei, lībiešu ciemam, no kura nākuši gan lībiešu dzejnieks Kārlis Stalte, gan leģendārais Vecais Taizels.
- Gimalajiešu lāci filmē maz. Valsts valodas centra (VVC) rīkotajā akcijā Nofilmē gimalajiešu lāci pagaidām iesūtīti tikai seši darbi. Šogad VVC rosināja Latvijas iedzīvotājus būt atsaucīgiem un nofilmēt vizuālas liecības ar mobilajā telefonā iebūvētu videokameru par valodas kropļošanu Valsts valodas centram. Videofragmentu ilgums nedrīkst pārsniegt minūti. Viens no šobrīd nopietnākajiem un kuriozākajiem akcijas laikā fiksētajiem valsts valodas pārkāpumiem ir kādas lidsabiedrības sauklis Ērta salaišana!. Maijā iesāktā akcija turpināsies līdz septembrim.
- Māksla vieno tautas. Šonedēļ Jūrmalā jau trešo gadu pēc kārtas notiek starptautiskais mākslas forums Māksla vieno tautas. Forumā piedalās 18 mākslinieku no sešām valstīm Francijas, Somijas, Lietuvas, Krievijas, Igaunijas un Latvijas, pārstāvot dažādus vizuālās mākslas žanrus glezniecību, tēlniecību, grafiku, keramiku, vides un interjera mākslu, dizaina mākslu un porcelāna apgleznošanu. Plenēru pārskata izstāde Vasarā Jūrmalā tiks atklāta šosestdien pulksten 15 Bulduru kultūras namā.
- Skaņu mežs 2006. Kopš vakardienas iespējams iegādāties biļetes uz starptautisko nepieradinātās mūzikas festivālu Skaņu mežs 2006, kas noritēs 8. un 9. septembrī Andrejsalā, Andrejostas ielā 4. Biļetes nopērkamas Biļešu servisa tirdzniecības vietās www.ticketservice.lv. Festivālā uzstāsies tādi izcili mūziķi kā Ņujorkas grupa Liars, Mičiganas trokšņumūzikas kulta rokeri Wolf Eyes, elektroniskās mūzikas ekscentriskā zvaigzne Džeimijs Lidels, japāņu psihedēlijas guru Keiji Haino un citi.
- Ilgvara Zalāna darbi Čehijā. Vakar Olomoucā, galerijā Patro, tika atklāta izstāde, kurā aplūkojamas mākslinieka Ilgvara Zalāna gleznas un vairāku mākslinieku Valmieras fotoplenēros veidoti darbi. Pagājušajā gadā ar Čehijas vēstniecības Latvijā atbalstu galerijā Laipa tika izveidota čehu mākslinieku izstāde, savukārt šogad saņemts uzaicinājums eksponēt Valmieras simpozijos radītos darbus. Ilgvara Zalāna darbi galerijā Patro būs apskatāmi līdz 31. augustam.
Arno Jundze, NRA 08/03/06
- Apgāds Jumava laidis klajā Džūla Silvera grāmatu Numeroloģija. Skaitļu maģija un mistika. Jau Pitagors uzskatīja, ka skaitlis ir visu lietu būtība, bet jaunajā izdevumā iespējams uzzināt, kā šo lielo skaitļu maģiju izmantot praktiskiem mērķiem.
- Rīt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pulksten 16 tiks atklāta Jāņa Zuntaka 100 gadu piemiņas izstāde. Pēc Otrā pasaules kara Vilhelma Purvīša un Ģederta Eliasa skolnieks gleznotājs
J. Zuntaks dzīvoja Argentīnā un Kanādā, bet šī ir viņa darbu atkalatgriešanās Latvijā.
Grāmatas
Arno Jundze, 07/31/06 Zuzanna Kubelka. Kundze būs mājās vēlāk. Tulkojis Jānis Ramba un Amanda Aizpuriete. Zvaigzne ABC, 2006
Blondā un simpātiskā Ticija, gudra un dzīvespriecīga dāma, uzdrošinājusies spert izšķirošo soli apprecēt Parīzes iekārojamāko vecpuisi. Kļuvusi par Sentapola kundzi, viņa ir vīlusies, jo laulātajam draugam uzticības jēdziens šķiet absolūti svešs. Ticija mazliet nogaida un rod risinājumu šai ķibelei, metoties azartiskās mīlas dēkās.
Pjotrs Vails, Aleksandrs Geniss. 60. gadi. Padomju cilvēka pasaule. Tulkojis Jānis Cekuls, atdzejojusi Dagnija Dreika, Jumava, 2006
Laikā, kad pārējā pasaulē valdīja seksuālā revolūcija un rokenrols, Padomju Savienībā notika dīvainas lietas. Kādas tieši, par to vislabāk iespējams uzzināt šajā grāmatā. Divi intelektuāļi, esejisti un literatūrzinātnieki Pjotrs Vails un Aleksandrs Geniss septiņdesmitajos gados emigrēja uz ASV, līdzās Josifam Brodskim un Sergejam Dovlatovam kļūstot par starptautiski pazīstamākajiem krievu emigrācijas pārstāvjiem Rietumos.
Ričards Overijs. Diktatori. Hitlera Vācija, Staļina Krievija. Tulkojis Āris Jansons, Atēna, 2006
Divas personības un divas diktatūras. Vai tās salīdzināmas un vai tas maz jādara? "Kārdinājums salīdzināt Hitleru un Staļinu ir neatvairāms," raksta autors, vēstures profesors; viņš sarakstījis daudzas grāmatas par Trešo reihu un Otro pasaules karu un saņēmis Semjuela Eliota Morisona balvu par ieguldījumu militārajā vēsturē. Šis ir pirmais darbs, kas izpēta gan abus režīmus, gan cilvēkus, kas tolaik dzīvoja: kā kļuva iespējama diktatūra, terora pielietošana, nometņu sistēmas, saikni starp vadoni un sekotājiem.
Gunārs Ievkalns. Baltie vasaras mākoņi. 1. daļa. Saknes. Zvaigzne ABC, 2006
Žurnālista un rakstnieka Gunāra Ievkalna iecerētā plašā vēstījuma pirmā daļa varētu kļūt par aizraujošu piedzīvojumu katram, kam Latvija nesākas tikai ar viņa paaudzi vien. Darbība sākas pagājušā gadsimta 20. gados Rudzātu saimnieka Glānu Kārļa bērēs pulcējusies plašā radu saime, un dzimtas liktenis tagad ir pagasta varenā vīra bērnu rokās. Iesākums ir sarežģīts mantojums rada domstarpības radu pulkā, bet bērnu dzīve tāpat nav rožu lauks bez ērkšķiem.
Izstādes
Maija Rudovska, NRA 08/01/06
- Latvijas Mākslinieku savienības Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī līdz 12. augustam notiek starptautisks mākslas keramikas simpozijs Dialogs 2006. Tajā piedalās 16 mākslinieku no Latvijas, Kanādas, Anglijas, Šveices, Čehijas, Argentīnas, Itālijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. Augustā pirmo reizi Latvijā tiek rīkota Starptautiskās keramikas akadēmijas 42. ģenerālasambleja, kura notiks Baltijas valstīs ar centru Rīgā. Šāds pasaules mēroga pasākums pie mums būs pirmo reizi, un tā devīze ir Mūžīgā izglītība.
- Latvijas Mākslas akadēmijā trešdien tiks atklāta glezniecības performances karaļa THEOS izstāde Blūza atmiņas. THEOS ir holandiešu izcelsmes avangardiskā virziena mākslinieks, kas dzīvo Berlīnē. Par viņa gleznām tiek teikts, ka skatītājs tajās tiek ierauts pats pret savu gribu un top iesaistīts gleznas kustībā. Izstādes ietvaros piektdien notiks performance gleznošana publikas klātbūtnē. Aptuveni divu stundu garumā džezbenda pavadībā mākslinieks veidos lielformāta gleznu.
- Galerijā Carousell ceturtdien pulksten 17 tiks atklāta mākslinieces Māras Skujnieces (Nīderlande) izstāde Urban Daba.
- Cherado Art Empire izstāžu zāle līdz 4. augustam piedāvā apskatīt šā gada Sanktpēterburgas akvareļu un grafikas biennāles laureāta Andreja Majevska izstādi 25+1 un Omskas muzeja (Krievija) kolekcijas darbus. A. Majevskis ir viens no mūsdienu mākslas spilgtākajiem pārstāvjiem Austrumeiropā, neskaitāmu izstāžu un projektu kurators. Izstādē būs skatāmas A. Majevska grafikas, kā arī darbi no Omskas muzeja kolekcijas un mākslinieka privātās kolekcijas.
- Galerijā Mākslas dārzs līdz 10. augustam skatāma Anitas Arbidānes un Vlada Avramenko izstāde Reālisma atgriešanās. Abi mākslinieki šogad beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju. A. Arbidāne savos darbos pievērsusies Rīgas portretēšanai. Māksliniecei piemīt īpašs talants ieraudzīt mums pazīstamo pilsētu no savdabīgiem skatpunktiem un neierastos diennakts vai gaismas apstākļos. V. Avramenko gleznās nejaušs vai banāls priekšmets, ieraudzīts lielveikalā, mājās vai draudzenes virtuvē uz pannas, kļūst par mākslas objektu. Nelielo gleznu harmonija, miers un atpazīstamība kopā ar zīmējumu padara tās par emocionāli piepildītiem, pašpietiekmiem objektiem.
- Latvijas Naivās mākslas muzejā Andrejsalā līdz 27. augustam skatāma Vijas Vētras personālizstāde Uzziedēšana. Populārajai latviešu dejotājai V. Vētrai zīmēšana un gleznošana pēdējos gados ieņem arvien svarīgāku vietu. Viņu ļoti aizrauj spēja ar līniju apvienot aizrautīgi emocionālu radīšanas prieku un intelektuālo vēstījumu. V. Vētras darbi ir savdabīga, taču neapzināta tradīciju un pasaules pieredzes sintēze ar dažādām atskaņām no pasaules klejojumos vērotās totēmu un dabas spēku pielūgšanas, dažādu tautu mitoloģijas un arī no ikdienas reālās dzīves. Izstādē skatāma arī studijas Deviņi 2005. gadā veidotā filma Vijaja.
Kultūra tautai
Undīne Buka, NRA 08/01/06 Vakar mediju pārstāvjiem bija iespēja uz pāris stundām iejusties ekskursantu lomā un doties uz TEC 1 ēku Andrejsalā, kas nākotnē kļūs par Laikmetīgās mākslas muzeja mājvietu.
Rūpnieciskā gaisotnē notika prese konference, kurā tika spriests par sociālajiem pētījumiem Laikmetīgās mākslas muzeja, Nacionālās bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles celtniecībai.
Kultūras ministre Helēna Demakova atzina, ka nevis politiķi virza šos Jauno trīs brāļu projektus, bet gan tautas griba. Latvijas faktu veiktais pētījums sniedz pārsteidzoši lielu atbalstu kultūras projektu īstenošanā. Kopumā tika aptaujāti
1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Iegūtie dati liecinot, ka visbiežāk par trim kultūras objektiem ir dzirdējuši cilvēki ar augstāko izglītības un ienākumu līmeni, rīdzinieki un jaunāka gadagājuma cilvēki. Par bibliotēkas, koncertzāles un muzeja celtniecību informēto cilvēku skaits faktiski sadalās proporcionāli tam, cik ilgi publiskajā telpā norisinājušās diskusijas par šo projektu līdz ar to vairāk nekā 90% respondentu zina, ka Rīgā tiek būvēta jauna Nacionālās bibliotēkas ēka, aptuveni puse aptaujāto ir informēti par koncertzāles projektu, bet trešdaļa ir dzirdējusi par muzeja celtniecību Andrejsalā.
"Kultūras bagātības mēs nevaram izmērīt naudā, bet tomēr tas ir jādara," atzina H. Demakova, runājot par ekonomista Kārļa Gopera darbu pie vērienīgas visu trīs projektu ekonomiskās atdeves analīzes. Tā rezultātā iegūtie dati liecina, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība un sekmīga turpmākā darbība tuvākajos 30 gados Latvijas valstij varētu dot aptuveni 144 miljonus latu, bet 50 gados līdz pat 220 miljoniem latu lielus ienākumus.
Kā salīdzināt vārdus?
Maija Baltiņa, valodniece,
Bet kā salīdzināt vārdus tad, kad uzrodas vēlēšanās uzzināt ko vairāk par to, kas notiek ap vārdiem? Kā, piemēram, gadījās man, kad, ejot garām reklāmu slietnim, dzirdu, kā gados vēl mazs, bet valodā jau vērīgs cilvēciņš iesaucas: "Vai tad tā ir pareizi jūras laikmets?" Viņš atceras viņam tik aizraujošo kinostāstu par juras laikmetu, bet reklāma vēstī par jaunām izpārdošanu jūrām. Vai cits piemērs. Kādas bankas informācijas slietnītī bukletiņš. Uz tā košas odziņas, koša ievārījuma burciņa un košs aicinājuma uzraksts: "Uzvāri ziemai." Nu kurš tad nezina un nesajūt, ka parasti jau sakām, tātad arī rakstām savārīt ziemai vai ievārīt ziemai. Kā vērtēt arvien biežāk sastopamās vārdu spēles, kas radušās, teiksim precīzāk, radītas uz līdzīgi rakstāmu, līdzīgi izrunājamu vārdu salīdzināšanas pamata? Kā tagad vēl Rīgas ielās šur tur redzamajā reklāmas tekstā "jūras laikmeta izpārdošana" un kurš atsauc atmiņā skatīto filmu par teiksmainu, nekad acīm neskatītu pasauli juras laikmetu. Kā vērtēt, ar ko salīdzināt ideālformai neatbilstīgo "uzvāri ziemai"?
Manā skatījumā šādos gadījumos jāvēro, kas notiek ap valodu. Mēs diendienā ne vien sastopamies, bet daļu savas dzīves pavadām pašu radītās vidēs reklāmu vidē, virtuālajā vidē, mediju vidē. Bet viens no līdzekļiem, ar ko šīs vides rada, uztur, nemitīgi papildina, ir sensenais valoda. Efekti šajās jaunajās realitātēs tiek konstruēti, izmantojot, variējot pārbaudītu vērtību vārdu. Vārdiskā ticamība iedrošina ja ne uzticēties, tad vismaz ļauties šķietamajai īstenībai. Man šāds skatījums un veids, kā salīdzināt vārdus, ļauj labāk izprast vienu otru parādību valodā. Arī minēto spēli ar vārdu savienojumiem "juras laikmets" un "jūras laikmets". Un arī mūsdienu slengā ierindojamo "uzvāri ziemai". Kuri zina krievu valodu, labāk uztvers vizuāli nevainīgajā bankas bukleta bildītē ietverto frazeoloģisko pamudinājumu uzvāries! Tātad tiec viegli pie naudas! Apmēram tā varētu stāstīt stāstus par vizualizētiem vārdiem, salīdzināt vārdus ar to, kas notiek ap pašiem vārdiem. Plaši un zinātniski par to raksta Ļevs Manovičs monogrāfijā The Language of New Media, kuru nu jau labu laiku var lasīt Ilvas Skultes tulkojumā Jauno mediju valoda (RIXC, 2006).
Bet kā un ar ko salīdzināt Daces Sparānes dzejas krājumā Zīdpapīra vējdzirnavas (Atēna, 2002) lietotos vārdu savienojumus, piemēram: "šīsnakts pastorāle ar viskijutējuunledu/ vai tev vai man vai kastolaizin/atprasīt glaimus un asaras un stāvuspasienu jūtas"? Šādi vārdu salikumi taču nav pielīdzināmi salikteņiem vai vārdkopām tradicionālās gramatikas skatījumā. Drīzāk te ir sastapšanās ar savdabīgiem dzejas valodas elementiem runātas valodas atveidojumu poētiskā formā. Salīdzinājumam man der Knuta Skujenieka šī gada lielā jubilāra doma un uzskats par poētisko azartu (par to skat. krājuma Sēkla sniegā (Nordik, 2006) paša dzejnieka rakstītajā ievadā).
Kā vēl salīdzināt vārdus? Paturēt prātā tos, kuri ir atraduši, runājuši un rakstījuši jēgpilnus vārdus. Vai, I.Ziedoņa vārdiem runājot, iet pie viņiem piemērīties. Tā Ziedonis rakstīja par Jāni Baltvilku. Pie Baltvilka var iet mācībā, kā salīdzināt vārdus. Es nerakstu pagātnes formā "varēja" tāpēc, ka viņa mācība stāv vēl neskarta. Arī tāpēc, ka Alisei Zirnei ir kas labs padomā par šo tēmu kā salīdzināt vārdus. Uz tādām domām nācu Baltā Vilka balvas pasniegšanā un notikumos ap to.
Latviskotais Korāns internetā
Viedokļos...
Viedoklis: A tu nelecies!
Pauls Bankovskis,
Tā kā tās meitenes tagad vasarā. Staigā pa pilsētas ielām gandrīz vai plikas. Var redzēt gan pupus, gan nabas, dažām bikses tik zemu, ka redzams pat dibengals. Bet kad kāds tās maukas paņems priekšā un izdrāzīs, bļaus, ka izvarotas. Lai gan pašas vien prasījās. Droši vien patiesībā to vien gribēja. Nevajadzēja provocēt.
Nu bet uz meitenēm vismaz vēl patīkami skatīties. Bet visi tie pensionāru bari, kas vasarā vazājas apkārt šortos un īsroku kreklos, tos gan vajadzētu atšaut vai vismaz deportēt. Nē, man jau nav nekas pret veciem cilvēkiem, lai viņi, piemēram, savās mājās staigā kaut vai pliki. Bet kad šitādi varikozi un plankumaini klejo pa pilsētas centru to gan es nespēju izturēt. Tā vien nagi niez iešķelt pa ģīmi.
Vai arī tie velosipēdisti pilsētas ielās tie vispār kaut kādi atsaldēti idioti. Ikreiz kad kādu redzu, gribas izlēkt no mašīnas un atskaldīt. Man nebūtu nekas pretī, ja viņi vizinātos pa mežu, pa pagalmu vai vēl kaut kur, bet kāpēc jālien pilsētas ielās!?
Nē, vispār es esmu miermīlīgs, vienkārši reizēm tas viss izbesī. Piemēram, visi tie veikali, ar kuriem pilna Rīga. Tur tak viss par tādām cenām, ka neviens normāls cilvēks neko nevar atļauties nopirkt! Un tad brīnās, ka veikalos zog paši jau vien to izprovocē. Būtu man teikšana, es visus tos veikalus aizklapētu ciet. Un tad visas tās milzīgās jaunās mājas, ko tagad ceļ. Sazagušies viņi, maitas, un vēl nav diezgan. No manis, protams, arī sazagušies. Sākot ar politiķiem un beidzot ar tā sauktajiem uzņēmējiem. Visus viņus vajadzētu sasēdināt cietumā vai pakārt pie laternu stabiem. Bet sazagto izdalīt skolotājiem un dakteriem. Nē, es neesmu agresīvs un nebūt negribu aicināt uz revolūciju. Taču viņi paši provocē. Ja vēl visi tie tauku mūļi no dienas dienā nerēgotos televīzijā, avīzēs, ar savām mašīnām nebraukātu apkārt, bet nē. Tīšām kaitina.
Tā jau es esmu diezgan iecietīgs. Man, piemēram, nav nekādu aizspriedumu pret cilvēkiem ar citu ādas krāsu. Ja vien visi tie melnie un krāsainie nesāk gāzties iekšā Latvijā. Lai viņi dzīvo mierā katrs savā zemē. Bet kad redzu tādu Rīgā uz ielas, tad gan uzreiz gribas ierādīt tam vietu. Tikai nepārprotiet, es neesmu rasists, vienkārši viņi paši uzprasās. Tāpat kā ebreji. Es jau neesmu arī antisemīts, taču zinu, ka viņi paši savās nelaimēs vienmēr un visur bijuši vainīgi. Paši vien provocējuši. Bet nekāda naida pret ebrejiem man nav es pat ar vienu ebreju kopā mācījos. Galvenais lekties nevajag. Tas pats ir ar krieviem. Es dažus krievus pazīstu, nav tā, ka es nezinātu, par ko runāju. Tikai nevajag te, Latvijā, savas pravas kačāt un tīšām mani kaitināt.
Nav man nekādu aizspriedumu arī pret visiem tiem gejiem un lesbietēm. Lai viņi tur savā nodabā ņemas, galvenais, lai mani liek mierā. Bet ko nu gan es neciešu kad redzu viņus ielas. Teiksim, iet divi tādi pidari, sadevušies rokās. Tad gan uzreiz gribas atspārdīt.
Patiesībā jau es esmu ļoti tolerants. Mani tikai tracina, ja mani nemitīgi mēģina provocēt. Nav ko te blisīt. Nepatika rakstiņš? Ej labāk paguli vai paēd, vai padari da jebko citu. It kā jau man pret tevi nav nekā personiska, bet tikai nevajag
Viedoklis: Izklaidēšanās un politika
Kārlis Streips, Apollo 08/02/06 Katru vasaru viens no galvenajiem notikumiem Latvijas (vai vismaz tās nelatviski runājošās sabiedrības daļas) kultūras pasaulē ir festivāls «Jaunais vilnis». Kā zināms, šogad tajā uzvarēja amerikāniete Anžela La Rose, otro vietu ieguva itālietis, bet trešo Gruzijas pārstāve. «Jaunais vilnis» nudien ir starptautisks pasākums.
Taču tas ir arī ar iekšpolitisku nozīmi, un šogad par to jārunā trijos dažādos kontekstos. Vispirms par atzinumu, kādu par konkursa uzvarētājas sniegumu vakar kādā laikrakstā sniedzis konkursa žūrijas loceklis Raimonds Pauls: «Viņai ir ļoti labs balss materiāls. Cilvēki ar tādu ādu vienmēr labi dzied, tas jau ir pārbaudīts.» Interesanti, vai godājamais maestro ir noklausījies pilnīgi visus tumšādainos pasaules iedzīvotājus, lai nonāktu pie tik plaša secinājuma? Varu viņam pilnīgi bez šaubām pateikt, ka ir arī tādi tumšādaini cilvēki, kuri neprot nodziedāt ne noti. Cilvēkam, kurš piedalās lielajā politikā, būtu no šāda veida apgalvojumiem jāizvairās, jo apgalvojums, ka visi tumšādainie cilvēki prot labi dziedāt, nav īpaši tālu no apgalvojuma, ka visi tumšādainie cilvēki dzīvo džungļos.
Otrs par Krievijas Federācijas milzīgo ietekmi «Jaunajā vilnī». Kā ziņots, viena no festivāla atklājējām šogad bija leģendām apvītā dziedone Alla Pugačova. Cik var spriest, A. Pugačova vai nu ir ļoti prasti audzināta, vai arī savā eksaltētajā statusā neprot citiem palūgt padomu, bet pasākumā, kurš norisinās Latvijā, vispirms lasīt apsveikumu no Krievijas cara Vladimira piektā nu, tas nav labas gaumes vai stila paraugs, un vēl vairāk tas ir visnotaļ raupjš diplomātijas pārkāpums. Ja tik ļoti tas ir vajadzīgs, lai Raimonds Pauls ar visu savu komandu dodas uz Sanktpēterburgu vai vēl labāk kādreizējo Abreni un konkursu rīko tur. Protams, Sanktpēterburgā un Abrenē nav skaistās Jūrmalas pludmales, kuru konkursa «labi audzinātie» apmeklētāji caurām naktīm var piedrazāt ar pudelēm, izsmēķiem un visu pārējo, tomēr neērtības politiskā toņa dēļ reizēm jāpiecieš.
Trešais jautājums saistās nevis ar neērtībām, bet ar pavisam glaunām ērtībām, un diemžēl, diemžēl laikam nāksies konstatēt, ka šajā gadījumā nekas nevienam nebūs jāpiecieš, ja nu vienīgi tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kam rūp godīgums politikā. Runa ir par Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kas visus sešus konkursa vakarus pavadīja īpaši izmeklētā sēdvietā tā dēvētajā «VIP ložā». Turklāt pirmajā rindā, kur biļetes nudien nav no lētākajām. Tiesa, Saeimas priekšsēdētājai sava naudiņa nebija jāiztērē, ja nu vienīgi vajadzēja pašai nopirkt kafiju un smalkmaizītes, kuras notiesāt, kamēr klausās priekšnesumus. Izrādās, ka I. Ūdri uz pasākumu uzaicinājusi privātfirma «ARS Company», un līdz ar to dāmai ar «skaistajām acīm» (kā viņu viņdien «zaļo zemnieku» priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā nodēvēja pasākuma vadītājs) nebija no somiņas vai kabatas jāizvelk tie 1050 lati, kas viņai būtu bijis jāmaksā par tik labu vietu Dzintaru koncertzālē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvis laikrakstos skaidrojis, ka šis varētu nebūt tas gadījums, kad Ingrīda Ūdre jākar pie kauna staba, jo Saeimas priekšsēdētāja pārstāv valsti un šāda veida starptautisku pasākumu viņa var arī apmeklēt. Varbūt, ka tā, bet ne jau sešus vakarus pēc kārtas. Reprezentācijas vajadzībām būtu pilnīgi pieticis, ja Saeimas priekšsēdētāja būtu uzkāpusi uz skatuves pašā pirmajā vakarā un sveikusi klātesošos. Varbūt arī painformējusi Allu Pugačovu par smalkās sabiedrības prasībām. Un tad noklausījusies pirmā vakara priekšnesumus un gājusi mājās. Bet nē, Saeimas priekšsēdētāja atrada laiku «Jaunajā vilnī» ierasties katru vakaru un, kā ziņots avīzēs, arī piedalīties ballītēs pēc tam.
Lieki teikt, ka Ingrīda Ūdre neuzskata, ka te noticis kaut kas apšaubāms. Šī ir tā pati dāma, kura «vadīja» «zaļo zemnieku» priekšvēlēšanu kampaņas finanses 2002. gadā, kad pēc tam izrādījās, ka notikusi visnotaļ masveidīga finansēšanas likuma pārkāpšana. Ja jau sieviete, kura vismaz daļēji bija atbildīga par šo šmuci, ne mirkli nepadomāja, ka tādai personai varbūt neklātos ieņemt valsts vienu no augstākajiem amatiem, diez vai viņai liksies, ka to pašu var teikt par amatpersonu, kura pieņem tik ļoti vērtīgu «ielūgumu» uz «Jauno vilni» un atsakās to uzskatīt par «dāvanu» likuma izpratnē.
Protams, I. Ūdre pārstāv partiju, kas gluži oficiāli uzskata, ka par Latvijas nākamo premjerministru jākļūst personai, pret kuru izvirzītas jau vairākas krimināllietas. Turklāt tā ir viena no populārākajām partijām Latvijā, tas savukārt kārtējo reizi pierāda, ka Latvijas sabiedrībai par korupciju un negodīgumu politikā patīk skaļi vaimanāt, bet patiesībā šīs lietas ļaudīm ir pie vienas kājas. Ja vien kādam ir «skaistas acis», «glīta frizūra» vai arī tas vienkārši ir «labs cilvēks», pilnīgi vienalga, kā viņš rīkojas, ko viņš dara un kādu godu vai negodu viņš rada valstij. Un tad vēl cilvēki baras, ka dzīve valsts iedzīvotājiem neuzlabojas...
Citādā ziņā...
Kritušo biedru piemiņai pie Brīvības pieminekļa ziedus noliek 150 nacionālie partizāni
LETA 07/29/06 Sestdien Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai aptuveni 150 nacionālie partizāni no visas Latvijas un viņu atbalstītāji pie Brīvības pieminekļa nolika ziedus.
Ziedu nolikšanā piedalījās arī nacionālo partizānu pārstāvji no Igaunijas un Lietuvas, kā arī jaunsargu pārstāvji. Tāpat ziedus nolika arī Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji.
Ziedus pie brīvības pieminekļa nolika arī Saeimas deputāti Juris Dobelis (TB/LNNK), Kārlis Šadurskis (JL), Rīgas domes deputāts Dainis Stalts (TB/LNNK).
Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs Ojārs Stefans atzina, ka pēc ziedu nolikšanas paredzētajos pasākumos - aizlūgumā Usmas baznīcā par kritušajiem, kā arī oficiālajā daļā Zvejnieku sētā piedalīsies līdz pat 500 cilvēkiem.
Šogad nacionālie partizāni savus aizsaulē aizgājušos cīņu biedrus pieminēja sešpadsmito gadu, bet ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa notika trešo gadu. Līdz tam piemiņas pasākumi tika rīkoti Kurzemes mežos.
"Mēs jau pietiekami ilgi mežā esam dzīvojuši padomju laikā," teica Stefans. "Pienācis laiks no mežiem nākt laukā."
Uz kritušo partizānu piemiņas pasākumiem aicināti ir gan Saeimas deputāti, gan ministru prezidents. "Partizānu vārds daudziem ir kā skabarga acī," atzina Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētājs.
Kā ziņots, pagājušajā gadā ziedu nolikšanā pie pieminekļa piedalījās aptuveni 200 cilvēku, kas bija sabraukuši no visas Latvijas. Pasākumā piedalījās arī no Lietuvas atbraukušie nacionālie partizāni. Salidojuma dalībnieku vidū bija vairāki Saeimas deputāti.
Čigāni grib atvainošanos pa visu valsti
Nils Konstantinovs,
Šootrdien pēc bezmaksas maizes, kuru Jēkabpils maznodrošinātajiem iedzīvotājiem brīvprātīgi palīdz izdalīt jauniešu biedrība JK Nams, rindā pulcējas vairāki desmiti cilvēku lielākoties gados jaunas daudzbērnu mātes un pensijas vecuma cilvēki. Čigānu tautības pārstāve rindā gan ir tikai viena. Vēl vienai sievietei pie rokas tumsnēja meitenīte. Tomēr viņām līdz maizei nokļūt neizdodas, jo ierodas ģimenes galva, bruņojies pie jostas piekārtu armijas tuteni, un ļoti stingriem vārdiem aiztriec sievu mājās.
Zenta Zihere, triju bērnu māte, kura regulāri nāk uz JK Namu pēc maizes, ir vienīgā lieciniece, kura gatava tiesā apstiprināt puikas, kas mētāja maizi, nebija čigāni. "Mēs tikai no avīzēm uzzinājām, ka mūs gatavojas sūdzēt tiesā," pastāsta JK Nams valdes priekšsēdētāja Žanna Ivanova. "Ar mums pat neviens neaprunājās. Toreiz maizi mēs tiešām nedevām, kamēr noskaidrojām lietas apstākļus, bet nekādu citu problēmu mums nav bijis. Jau tajā pašā dienā turpinājām čigāniem izsniegt bezmaksas apģērbu un pēc tam arī maizi." Par ES līdzekļiem bezmaksas maizes programmu Jēkabpils lauku apkārtnē īsteno organizācija Dzīpariņš. Pāri palikusī maize ar JK Nams brīvprātīgo darbinieku palīdzību tiek izdalīta pilsētas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Parasti līdz Jēkabpilij nonākot ap 300 klaipu. Tomēr Šatras pārstāvji, rēķinot piedzenamo kompensāciju, uzskata, ka diskriminācijas dēļ bez maizes atstāti 400 čigānu. Aptuveni tik arī dzīvo Jēkabpilī.
Šatra gatava sniegt tiesā prasību arī par kādu incidentu ar ceļu policiju. L.Leiskina uzskata, ka policisti automašīnu atņēmuši tikai tādēļ, ka tā piederējusi čigāniem. Viņa saskata diskrimināciju arī policistu uzvedībā viņi esot klieguši un izmantojuši roku dzelžus, kas, viņasprāt, ceļu policistiem nemaz neesot atļauts. Jēkabpils ceļu policijā
Latvijā līdz šim ir bijis viens precedents, kad tiesa konstatējusi diskrimināciju pēc tautības, jelgavniecei Sanitai Kozlovskai izdevās pierādīt, ka darba devējs atteicis viņai darbu tikai tāpēc, ka sieviete ir čigānu tautības. Par nodarīto morālo kaitējumu tiesa piesprieda kompensāciju.
Rudzu laukā Zemgalē konstatēta piktogramma
LETA 08/02/06 Latvijas ufologi un Latvijas anomālo parādību izpētes centra «UFOlats» speciālisti pēta Zemgalē rudzu laukā atklāto piktogrammu.
«UFOlats» prezidents Jevgeņijs Sidorovs aģentūrai LETA pastāstīja, ka naktī uz 23. jūliju Zemgales rudzu laukā vairāku hektāru platībā atklāta liela piktogramma, kas ir vairākas joslas un 14 dažāda diametra apļi. Viņš norādīja, ka šī ir līdz šim lielākā atrastā piktogramma Latvijā. «Tā ir ļoti reta un nesaprotama parādība. Pēdējos septiņos gados piktogramma konstatēta trešo reizi,» skaidroja ufologs.
Iepriekš šādas parādības Latvijā konstatētas Bauskas un Mālpils apvidū. LETA jau ziņoja, ka 2004. gada jūlijā «UFOlats» speciālisti rudzu laukā Mālpils pusē atraduši 20x35 metrus lielu nesaprotamu zīmi piktogrammu.
Zemgalē atklātā piktogramma ir nofotografēta, noteiktas ģeogrāfiskās koordinātas visu 14 apļu centriem, noteikti azimuti un augstumi. Veikti arī elektromagnētiskā un radioaktīvā fona mērījumi.
Ufologi vēlas veikt aerofotografēšanu, bet trūkst līdzekļu. «Nepieciešami 140 lati, lai veiktu fotografēšanu no lidmašīnas. Tāpēc ufologi cer uz aviācijas pārstāvju atsaucību. Piktogrammas atrašanās vietu ufologs nevēlējās atklāt, «lai cilvēki visu neizbradātu».
Sidorovs informēja, ka šādi apļi pasaulē tiek atrasti dažādās vietās: sniegā, smiltīs, rīsu laukos u. c.
Kas ir Eiropas seniordejotāji?
Eriks Tivums, NRA 08/03/06 Jau astoto reizi Sabile svinēja savus unikālos pilsētas svētkus Vīna svētkus. Trīs dienās vairāk par 20 visdažādāko norišu koncerti, izstādes, teatralizētas spēles, gājieni, braucieni... Skatītāju un dalībnieku krāsainajā burziņā sajūsmas vārdi skanēja latviešu, igauņu, vācu, krievu, somu, čigānu un citās mēlēs, rādot, ka Vīna svētki nav nekāds provinciāls pasākums, bet kaut kas starptautiski ievērīgs.
Deju koncerts Vīna buķete kļuva par pirmreizēju krāsu Sabiles svētkos. Jo reizē tā bija pirmā vērienīgā Eiropas senioru deju kustības parāde šajā pilsētā un kārtējais Eiropas senioru deju festivāls Latvijā. Birzītes estrādes skatītāju kalniņš bija pilnum pilns, bet atsaucība tāda, kā reti gadās redzēt: publika ritmā sita plaukstas daudzu deju laikā, bet igauņu ansamblim Laaberjalg savu ciema kukuli latviešu deju nācās sniegt divreiz. Eiropas seniori Latvijā ir sieviešu deju prioritāte, un šo sirmo, trīsdesmito gadu stilā lepni ģērbto dāmu iejušanās zviedru, austriešu, angļu, somu, vācu, dāņu un pat čigānu deju pasaulē bija i aizkustinoša, i krāsaina, i apbrīnojami optimistiska. Jaunas meitenes no publikas neizturēja un starp solu rindām sāka līdzdejot. Skatītāju interesi stiprināja fakts, ka arī Sabilē jau gadu darbojas Eiropas senioru deju kopa Abava Modra Vanaga vadībā. Un tomēr daudzi vaicāja kas tad īsti ir Eiropas seniordejotāji?
Šī kustība izveidojusies pēckara gados Rietumvācijā un tagad aptver gandrīz visas Eiropas valstis. Trīs priekšnosacījumi dejotājiem jābūt no 50 gadiem un vecākiem, viņiem jāprot dejot obligātais starptautiskais repertuārs, kurā iekļautas visu Eiropas tautu dejas un pirmskara modes dejas (cienījamiem gadiem atbilstošā tehniskā aranžējumā), kā arī iespēja darboties deju ansamblim, kurā ir minimāls dejotāju skaits vai kurā ir tikai sievietes.
Obligātais repertuārs neliedz iespēju radoši strādāt, dejot to, ko sirds kāro. Līdz asarām aizkustina, piemēram, deju ansambļa Aspasijas oriģināldarbs Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis kā lūgsna dejā, kā gaišs latviešu rekviēms.
Eiropas senioru deju kustība strauji ieguva popularitāti, jo burtiski izrāva tūkstošiem vientuļo vecmāmiņu no ķēķa un mazbērnu aprūpes pasaules, viņas kļuva par skaistām, atraktīvām, asprātīgām dāmām, kuras ievēro, kuras apbrīno. Viņas no jauna iekļāvās sabiedriskajā dzīvē.
Latvijā šo kustību gadsimtu mijā ieviesa Laimdota Andersone. Šodien pie mums aktīvi darbojas tuvu pie 50 senioru deju ansambļu ar 700 dejotājām (un diviem dejotājiem!) visos Latvijas novados. Kopš 2003. gada starptautiskā festivāla Valkā šāda internacionāla sadancošanās notiek regulāri, un arī mūsu deju ansambļi piedalās līdzīgos Eiropas saietos. Par aizrautīgiem deju skolotājiem arī šajā žanrā kļuvuši līdz tam ar tradicionālo tautas deju sekmīgi darbojušies Ilona Ķimena, Ilgvars Pauniņš, Modris Vanags un daudzi citi.
2006. gada 8. maijā tika oficiāli nodibināta Latvijas senioru deju apvienība, līdz ar to piepulcējot dejotājus līdzīgām apvienībām Eiropā.
Beidzot
esam sagaidījuši lietutiņu,
tas vēl nav pietiekami, lai atveldzētu
izkaltušos dārzus, bet vismaz nelielu mit-
rumu zemīte ir dabūjusi. Laiks pēdējās dienās
pārsvarā ir apmācies un kuru katru dienu tiek
solīts kārtīgs lietus. Tie, kuri bauda atvaļinājumu
nav par to sajūsmā, taču mēs visi saprotam, cik
ļoti zemei ir nepieciešams lietus radītais mit-
rums.Tā kā pārsvarā ir apmācies, tad laiks
ir dzestrs un patīkams dienā gaisa
temperatūra ir ap +22oC,
naktī ap +15oC.
Anda Jansone, trešdien, 2. augustā