Kas jauns Latvijā?

Nr. 455: 2006. g. 3. - 9. augusts

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

 

Baltijas valstu statistika

Dace Lina-Fisenko,  NRA  08/07/06    Igaunijas statistikas pārvalde izdevusi informatīvu krājumu, kurā tabulu, diagrammu un teksta veidā uzskatāmi salīdzināti ekonomiskie un sociālie rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Informatīvajā izdevumā salīdzināti dažādi rādītāji Baltijas valstīs. Tas ir veids, kā citu valstu pārstāvji un arī Baltijas valstīs dzīvojošie var salīdzināt, piemēram, ražotāju cenu indeksu rādītājus, nodarbinātās personas dažādās jomās, eksporta un importa rādītājus, iedzīvotāju kopskaita izmaiņas dažādās vecuma grupās, pēc dzimuma un tautības.

Kā liecina Igaunijas statistikas pārvaldes dati, vislielākais pašmāju iedzīvotāju skaits ir Lietuvā – tur dzīvo 84% lietuviešu, Igaunijā tie ir 68%, savukārt Latvijā dzīvo 59% latviešu. Krievu tautības cilvēku Lietuvā dzīvo 6%, Igaunijā – 26%, savukārt Latvijā tie ir 29%. Sadaļā par nodarbinātajiem pēc profesijām, rūpniecības nozarē vislielākais nodarbināto skaits ir Igaunijā – tie ir 26%, Lietuvā 20%, Latvijā – 17%. Celtniecībā strādājošo skaits Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgs – Lietuvā un Latvijā tie ir 9%, Igaunijā – 8%.

 

Stokholmas geju festivālā aģitē par demokrātiju Latvijā

Ieva Valaine Stokholmā,  Diena  08/07/06    Stokholmas geju gājienā piedalījās arī Latvijas delegācija, kas aicināja atbalstīt demokrātiju Latvijā. Demonstrantu lozungi vēsta: «Rīgas praids: mēs vairs necietīsim mēslus» un «Rīga—Stokholma: 1 stunda, 450 km, 30 gadu». Stokholmā geju parādes notiek jau gandrīz 30 gadu.

Nosodījumu par notikumiem Rīgā izteikusi arī Zviedrijas baznīca, kas bija pārstāvēta festivālā.

Stokholmas geju un lesbiešu festivālā, kas šogad pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu, pirmoreiz plīvoja arī Latvijas karogs, ko nesa latviešu un zviedru cilvēktiesību aizstāvju grupa, aicinot atbalstīt demokrātiju Latvijā. Geju un lesbiešu apvienības Mozaīka pārstāvji Pride nedēļā tikās ar teju visām zviedru politiskajām partijām un Zviedrijas baznīcas pārstāvjiem. Neskatoties uz lielo atsaucību no sabiedrības un politiskās vadības puses, Pride nedēļa Stokholmā piedzīvoja arī protestus un vardarbīgus uzbrukumus festivāla dalībniekiem.

"Maģiski, mierīgi un priecīgi! Nonākot parādes galapunktā, mūs sagaidīja lielas tautas masas. Visi aplaudēja un izteica atbalstu Latvijai. Tas bija ļoti saviļņojoši!" Pride parādes gājienu Dienai raksturoja idejas autore Māra Krēsliņa. Viņa nekad nebija domājusi, ka jebkad piedalīsies šajā festivālā, taču notikumi Rīgā neļaujot būt vienaldzīgai.

Mozaīkas pārstāvji ar zviedru partneru atbalstu tikās gan ar Zviedrijas integrācijas ministru Jensu Ūrbaku un ilgspējīgas attīstības ministri Monu Salīnu, gan vairākām Zviedrijas politiskajām partijām, kas jautājušas par iespējām palīdzēt demokrātijas veicināšanā Latvijā. "Šķiet, ka Zviedrijas politiskie spēki jau sacenšas, kurš vairāk var darīt homoseksuāļu tiesību veicināšanai Latvijā," Dienai atzina Mozaīkas valdes locekle Linda Freimane. Nosodījumu par notikumiem Rīgā izteikusi arī Zviedrijas baznīca, kas bija pārstāvēta Pride parādes gājienā.

Projekta par seksuālās orientācijas jautājumiem darbavietās Fritt Fram vadītājs Kristers Falsteds izteica bažas, ka Rīgā netika atļauta miermīlīga demonstrācija. Viņš asi nosoda Latvijas politiķu homofobiskos izteikumus, kas ir pilnīgi nepieņemami demokrātiskā ES dalībvalstī. "Mēsli mūs nav nobiedējuši. Gluži otrādi — nākamgad mēs atkal dosimies uz Rīgu, lai turpinātu cīnīties par demokrātiju."

Stokholmas geju parādē piedalījās 35 000 cilvēku, sākot no policistiem un skolotājiem līdz valdības ministriem un baznīcas pārstāvjiem. Zviedrijas galvaspilsētā šāds pasākums notiek jau 26 gadus, bet naida un neiecietības tēma ik gadu ir neatņemama semināru programmas sastāvdaļa. Lai arī labējo ekstrēmistu prasība atļaut demonstrāciju Pride parādes vietā stundu pirms tās sākšanās tika noraidīta, Zviedrijas Nacionālsociālistiskā fronte organizēja protesta akciju citā pilsētas daļā, kur gan pulcējās tikai ap 50 demonstrantu. Statistika rāda, ka pēdējos gados Zviedrijā palielinājies pret gejiem vērsto uzbrukumu skaits. Piektdienas naktī grupa skūtgalvju uzbruka trim festivāla dalībniekiem, kas ar smagām traumām tika nogādāti slimnīcā. Stokholmas universitātes pētījums liecina, ka ceturtā daļa vardarbības upuru savas seksuālās orientācijas dēļ nevēlas ziņot policijai par notikušo.

Stafeti no Stokholmas šonedēļ pārņem Tallina, kur notiks Igaunijas geju nedēļas pasākumi. Tallinas varas iestādes atļāvušas sestdien rīkot geju gājienu, kas Igaunijā notiks trešo reizi. Iepriekšējos gados geju gājiens noritēja bez jebkādiem incidentiem. Tallinas gājiena organizētāji atzinuši, ka Igaunija ir pret seksuālajām minoritātēm visiecietīgākā Baltijas valsts, ziņo BNS. Tomēr nesen veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka ceturtā daļa igauņu nevēlas dzīvot kaimiņos homoseksuālistam.

 

Latvija — brīvāko valstu augšgalā, kritums prognozējams nākamgad

Dita Arāja,  Diena  08/08/06    Šogad Latvija divdesmitā pasaulē brīvākā valsts — tā liecina prestižā pētījumu institūta Heritage Foundation, ietekmīgā laikraksta Wall Street Journal un citu pazīstamu starptautisku pētījumu centru pirmdien publiskotais pasaules valstu brīvības indekss. Taču nākamgad, ļoti iespējams, Latvija minētajā tabulā var krist zemāk neseno notikumu dēļ, kad tika ierobežota seksuālās mazākumgrupas pulcēšanās brīvība, prognozē Dienas aptaujātie politologi.

Valstu brīvības indeksu aprēķina pēc trim kritērijiem — personīgās brīvības un ekonomiskās brīvības līmeņa, kā arī valstī esošā nodokļu apjoma. Šogad 159 valstu skaitā Latvija ierindojusies reitinga augšgalā, taču "risks ir ļoti liels, ka nākamgad tas varētu mainīties", pieļauj Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands–Kehre. Viņa stāsta, ka šādos pētījumos liela nozīme ir subjektivitātei, jo indeksu ietekmē dažādu organizāciju vērtējumi, kas balstās uz notikumu redzamības faktora.

"Ja ir redzamība, tad būtu loģisks reāls, nopietns kritums," skaidro I.Brands–Kehre, atgādinot, ka seksuālo minoritāšu pasākuma ierobežošanas negatīvais skanējums bija milzīgs un arī Eiropas Savienības amatpersonas Latviju kritizēja gājiena lieguma un notikušo incidentu dēļ.

LU Sociālo un politisko pētījumu centra direktors Nils Muižnieks piekrīt, ka seksuālo minoritāšu pamatbrīvību ierobežošana var ietekmēt valsts brīvības reitingu, taču viņš domā, ka geju un lesbiešu tiesību pārkāpumi nevarētu būtiski gremdēt Latviju, jo, indeksu aprēķinot, tiek ņemta vērā arī, piemēram, reliģijas un vārda brīvība.

 

 

 

 

Baltkrievijā...

 

 

 

Viedoklis: Valdībai aktīvi jāaizstāv Latvijas un tās diplomātu intereses

Mārtiņš Mūrnieks, Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārs.

Diena,  08/04/06    Saistībā ar nesenajiem notikumiem Minskā, kad Baltkrievijas varas iestādes, rupji pārkāpjot savstarpējo diplomātisko attiecību normas un Baltkrievijai saistošus starptautiskos tiesību aktus, ir ielauzušās Latvijas diplomāta dzīvesvietā un veikušas kratīšanu, Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) vēlas uzsvērt šīs rīcības prettiesiskos aspektus no vienas puses, gan vēl jo vairāk šīs rīcības patiesos iemeslus – kuru pamatā ir vēršanās pret Latviju, izmantojot "melno sabiedrisko attiecību kampaņu" metodes, kas nav savienojamas ar normālas, demokrātiskas un tiesiskas Eiropas valsts praksi.

LATO pilnībā atbalsta ārlietu ministra Arta Pabrika lēmumu atcelt tikšanos ar Baltkrievijas jauno vēstnieku Latvijā Aleksandru Gerasimenko, tādējādi demonstrējot būtisku rīcības aspektu – izmantot tikai un vienīgi diplomātiska rakstura metodes starpvalstu attiecību regulēšanā.

LATO aicina Latvijas valdību un pārvaldes institūcijas esošajā situācijā izmantot diplomātiskajā praksē pieņemtās normas gan divpusējās attiecībās ar Baltkrieviju, gan arī iesaistot Eiropas Savienības institūcijas daudzpusējā dialogā, un turpināt aktīvi aizstāvēt gan Latvijas, gan tās diplomātu intereses un pozīcijas.

Šāds rīcības ceļš ir vienīgais veids, kā Latvijai reaģēt uz šantāžas un provokācijas metodēm, nezaudējot "veselo saprātu", nepakļaujoties provokācijām un konsekventi realizējot savas intereses visai demokrātiskajai starptautiskajai sabiedrībai saprotamā veidā.

 

Diplomātiskais pornosižets šokē gan baltkrievus, gan latviešus

Sandris Vanzovičs, NRA   08/05/06    Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) gatavojas izvērtēt iespējamos likumpārkāpumus telekompāniju LNT un TV3 darbībā, ceturtdien ziņu sižetos demonstrējot Latvijas diplomāta Reimo Šmita dzīvoklī ar slēpto kameru filmētos kadrus. Arī baltkrievi esot šokēti par šo sižetu, jo vēl nekad savos televizora ekrānos nebija redzējuši divu vīriešu seksa ainas.

NRTVP priekšsēdētāja vietniece Ingrīda Stroda uzskata, ka abu šo telekompāniju ziņu dienestu rīcība, demonstrējot ar slēpto kameru uzņemto videomateriālu par divu vīriešu dzimumaktu, ir gan ētikas, gan, iespējams, arī likuma pārkāpums.

Šādas lietas demonstrēt TV esot aizliegts, turklāt jāievēro arī privātās dzīves neaizskaramības princips, jo atsevišķos kadros bija iespējams redzēt šajā dzimumaktā iesaistīto cilvēku sejas.

Savukārt Latvijas vēstniece Baltkrievijā Maira Mora vakar intervijā Latvijas Radio klāstīja, ka Baltkrievijas tauta bijusi šokēta, jo nekad savas nacionālās televīzijas pārraidītajos sižetos nebija skatījusi divu vīriešu seksa ainas. Pēc M. Moras teiktā, baltkrievi panākuši gluži pretējo, jo "sižets netika pārraidīts tikai vienu reizi, bet arī nākamajā dienā, kad to mierīgi varēja noskatīties brīvlaikā esošie skolēni, kā rezultātā vecāki raksta neskaitāmas vēstules ar pārmetumiem, ka šādi sižeti vispār tiek demonstrēti".

Par tālāko Latvijas ārlietu resora rīcību saistībā ar diplomātisko skandālu M. Mora skaidras atbildes nesniedza. Pēc viņas domām, pašreizējā situācijā atliek tikai gaidīt. Vēstniece vēloties sagaidīt atbildi uz Latvijas notu, kā arī neapgāžamus pierādījumus Latvijas diplomāta vainai. Viņa norādīja, ka "normālā demokrātiskā valstī" šādi pret diplomātiem neizturas un neveic darbības, kas diskreditē diplomāta pārstāvēto valsti. "Ja ir kādas problēmas, tad diplomātijā tās tiek risinātas pavisam savādāk, nevis tā, kā to ir izvēlējusies Baltkrievija, tādējādi rīkojot provokāciju," teica M. Mora. Raksturojot pašu R. Šmitu, viņa bilda, ka diplomāts bijis vienkāršs vēstniecības darbinieks, kas ne ar ko neparastu nav izcēlies un arī izskanējušie pārmetumi, ka viņam atriebušies par ciešo sadarbību ar Baltkrievijas opozīcijas spēkiem, neesot patiesība.

Somija kā prezidējošā Eiropas Savienības (ES) valsts ceturtdien ir izplatījusi oficiālu paziņojumu, kurā norāda, ka Baltkrievija, vēršoties pret Latvijas diplomātu, ir pārkāpusi starptautisko Vīnes konvenciju, kuru pati ir ratificējusi. Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja ES un NATO dalībvalstu vēstniekus Latvijā informējis par Baltkrievijas varas iestāžu veikto "neattaisnojamo rīcību pret Latvijas diplomātu Baltkrievijā, kad, rupji pārkāpjot Vīnes konvenciju, notika ielaušanās un kratīšana Latvijas diplomāta dzīvoklī Minskā".

 

Pabriks: Latvija nepārtrauks atbalstu Baltkrievijas pilsoņiem

LETA  08/07/06     Neņemot vērā diplomātisko konfliktu, Latvija nepārtrauks atbalsta sniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem, lai šajā valstī veicinātu pārmaiņas demokrātisma virzienā, intervijā telekanāla LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

Taujāts, vai viņš nebaidās, ka šādā gadījumā abu valstu attiecības pasliktināsies vēl vairāk un zaudēs arī ekonomiskie sakari, Pabriks uzsvēra, ka Latvijas atbalsts demokrātiskām pārmaiņām nav nekas jauns.

Latvija pagājušās nedēļas beigās ir saņēmusi atbildes notu no Baltkrievijas. Pēc Pabrika vārdiem, tajā neesot nekā jauna — neesot izskaidrota vēršanās pret diplomātu, neesot sniegta kāda jauna informācija, kas līdz šim nebūtu izskanējusi publiskajā telpā, neesot arī nožēlots Vīnes konvencijas pārkāpums.

Uz jautājumu, vai viņš ir pārliecināts, ka Latvijas diplomāts Reimo Šmits tiešām nav pārkāpis Baltkrievijas likumus, Pabriks atbildēja, paziņojot, ka pie diplomātiskā konflikta izraisīšanas ir vainojama tikai Baltkrievijas puse. Politiķis esot pārliecināts, ka Latvijas diplomāts likuma pārkāpumus nav pastrādājis.

Pabriks pauda viedokli, ka patiesībā diplomātiskais skandāls esot arī mājiens baltkrieviem, kad vietējais režīms demonstrē — redziet, ko mēs varam izdarīt ar Eiropas Savienības valsts diplomātu, tad ziniet, ko mēs varēsim izdarīt vienkāršiem pilsoņiem.

 

Pieprasīs jaunus paskaidrojumus Baltkrievijai par apsūdzību diplomātam

Gunta Sloga,  Diena  08/08/06   Ārlietu ministriju (ĀM) neapmierina no Baltkrievijas saņemtajā notā sniegtās atbildes par kratīšanu Latvijas diplomāta mājās un viņam izvirzīto apsūdzību, tādēļ Minskai tiek gatavota jauna vēstule ar jautājumiem. To Dienai pirmdien atzina ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), gan plašāk nekomentējot ne Baltkrievijas notas saturu, ne jautājumus, ko varētu uzdot Minskai.

Kā uzsver A.Pabriks, piektdien no Baltkrievijas saņemtajā notā "es īsti neredzu atbildes uz tiem jautājumiem, kas mums ir parādījušies". Tādēļ tagad lūgs precizēt detaļas. Latvija, reaģējot uz kratīšanu diplomāta Reimo Šmita dzīvoklī un pēc tam Baltkrievijas varas iestāžu izvirzītajām apsūdzībām pornogrāfijas izplatīšanā, pieprasījusi kaimiņvalsts paskaidrojumus. ĀM pasludinājusi arī par persona non grata vienu no Rīgā strādājošajiem šīs valsts diplomātiem, kā arī atsaukusi uz konsultācijām vēstnieci Mairu Mooru. Virkne ekspertu arī norādījuši, ka šī Baltkrievijas specdienestu sarīkotā provokācija, ieskaitot it kā kratīšanas laikā atņemtā homoseksuālu dzimumattiecību ieraksta demonstrēšanu, "pieskaņota" diskusijām Latvijā par mazākumgrupu tiesībām.

"Vislabākā atvainošanās tagad būtu tā, ja Baltkrievija kļūtu par demokrātisku valsti, jo principā tā ielaušanās un provokācija pret mūsu diplomātu parādīja, cik nožēlojamā stāvoklī atrodas miljoniem Baltkrievijas pilsoņu," Dienai saka ārlietu ministrs. Tādēļ, par spīti uzliesmojušajam skandālam, Latvija turpināšot atbalstīt demokrātiskos procesus Baltkrievijā. "Jautājums nav par vienu mūsu diplomātu, jautājums ir par to, kas tur notiek," piebilst ministrs.

 

 

Valdībā, NVO, partijās un tiesu lietās...

 

 

 

Raimonds Kaže: Kam vajadzīgs Latvijas saišu portāls?

Raimonds Kaže, „Delfi” Tehnikas sadaļas redaktors  08/03/06    Šonedēļ beidzot piepildījies viens no Latvijas Institūta direktora Ojāra Kalniņa ilgi lolotajiem sapņiem – savu darbību sākusi Latvijas vizītkarte internetā – oficiālais Latvijas saišu portāls "latvija.lv". Droši vien būtu nepieklājīgi aizmirst par latvieša pamatnostādnēm un neizteikt pāris dzēlīgas piezīmes šīs vizītkartes sakarā.

Galvenais, ko gribētos pieminēt, ir saprātīgā naudas summa, kas ieguldīta šī portāla izstrādē. Oficiālā summa, kas paredzēta saišu portālam un Ministru Kabineta portāla atjaunošanai, ir 87 tūkstoši latu. Varētu pieņemt, ka kādi 50 tūkstoši saišu portālā jau ir ieguldīti un tiek ziņots, ka vēl 50 tūkstoši būšot nepieciešami, lai portālā varētu veikt dažādus e-pakalpojumus, taču tas gaidāms vēl tikai tālākā nākotnē (ievērojot to, cik operatīvi šie e-pakalpojumi mūsu valstī tiek ieviesti).

Loģiski būtu uzdot jautājumu: ko tik ekskluzīvu piedāvā šī 50 tūkstošus latu vērtā Interneta vietne? Faktiski viss jau pateikts definīcijā – "saišu portāls" jeb interneta lapa, kurā strukturēti izvietotas saites uz dažādiem Latvijas interneta resursiem. Vizuāli skaisti noformēts grāmatzīmju krājums, tā laikam varētu raksturot šo portālu.

Vai patiešām šāds portāls "sver" 50 tūkstošus? Gribētos redzēt kādas šī projekta tāmes, pretējā gadījumā situācija skaidra nešķiet. Cik man zināms, interneta resursa izstrādē resursu ieguldījumus var nosacīti iedalīt sekojošās kategorijās (kas var arī daļēji pārklāties):

1. dizaina izstrāde

2. koda (aizmugures) izstrāde

3. satura izstrāde

4. uzturēšana

Rūpīgāk pievērsīsimies šiem punktiem. Vispirms, dizains. "Mediaparka" veikumam šeit īpaši kaut ko pārmest nevarētu – visai atturīgs noformējums šāda rakstura lapai ir pilnīgi saprotams. Zināmā mērā gan izbrīna valodas izvēlne, kas iznesta ārā atsevišķā pirmajā lapā, taču to varētu pamatot ar nepieciešamību padarīt situāciju skaidrāku lietotājiem no ārzemēm. Tomēr viena lieta ir skaidra – "latvija.lv" nav gluži dizaina šedevrs un diez vai šāda noformējuma lapas izstrādē ir jāiegulda pārākie tūkstoši. Lapā nav izmantoti nekādi dinamiski dizaina elementi – viens pats godīgs HTML bez jebkādas animācijas, pat saitēm nekādi teksta efekti netiek piemēroti. Es varu arī kļūdīties, bet, manuprāt, ievērojami vairāk laika nekā viena cilvēknedēļa šāda dizaina izstrādei nebūtu nepieciešams.

Par "saišu portāla" kodu pārāk daudz pateikt no lietotāja gala nevar, tomēr mēģināšu. Vēl dažas stundas pirms šī teksta tapšanas "latvija.lv" izstrādātāja "RIX Technologies" mājaslapā redzēju apgalvojumu, ka saišu portāla izstrādē esot izmantotas modernākās interneta tehnoloģijas, taču tagad to vairs atrast nevaru. Dīvaini – kā tā? Vai patiešām ASP tehnoloģija būtu tikai vakar radusies? Vai arī dizaina izvietošana tabulās skaitās grandiozs sasniegums? Es ticu, ka izstrādātāji varētu ļoti skaisti pamatot, cik naudas viņiem bijis nepieciešams tā vai cita servera licencēšanai, kas bijis nepieciešams, lai varētu šo grandiozo projektu īstenot, taču personīgi mani māc šaubas, ka visas augstās (un galvenokārt – dārgās) tehnoloģijas pat tad, ja tās vispār te ir izmantotas, bija patiešām vajadzīgas. Vismaz es varu visai labi iztēloties, ka šāds portāls varētu būt aprīkots ar pašu primitīvāko datubāzi vadības galā un pāris prastiem web serveriem ar statiskām lapām lietotāja pusē. Pieņemsim, ka viens cilvēkmēnesis šī portāla izstrādei varētu būt nepieciešams, bet arī ne vairāk.

Cik daudz varētu maksāt šī portāla saturs? Manā izpratnē – ne pārāk daudz. Cik daudz var izmaksāt saišu savākšana? Viens cilvēkmēnesis ne pārāk kvalificēta darba, varbūt mazāk. Protams, vēl nepieciešams visu pārtulkot uz angļu un krievu valodu, taču arī tas nav nekas necilvēcīgs – darīšana tomēr tikai ar virsrakstiem un nevis reāliem tekstiem.

Atliek vēl uzturēšana. Ja neprognozē, ka "latvija.lv" būs tāds pats noslogojums kā "google" vai vismaz kā "draugiem.lv" (un to, droši vien, negaida pat Ojārs Kalniņš), tad arī milzīgas jaudas serveri nešķiet nepieciešami. Lieki piebilst, ka diska vietas saišu uzglabāšanai pārmērīgi daudz nevajag (saite tomēr nav video fails).

Tagad varam veikt saskaitīšanu. 9 cilvēknedēļas + datubāze + servera uzturēšana = 50000 Ls. Neslikti, vai ne?

Tomēr to visu varētu saprast, ja būtu pamats uzskatīt, ka šī summa ieguldīta lietderīgi un ka tā kādreiz sevi arī atpelnīs. Īsi sakot: neticu. Ja cilvēku interesē kaut kāda konkrēta iestāde, viņš ieraksta tās nosaukumu "www.google.com" un atrod adresi sekundes laikā. Ja viņš nezina, ko tieši meklē – viņš tāpat izmantos ārējo meklētāju. Un tikai cilvēks, kuru interesē, kādas lapas par tēmu "Aizsardzība" ir atrodamas Latvijas tīmeklī, izmantos portālu "latvija.lv". Cik daudz tādu būs – redzēsim. Pesimista prognoze: pēc pāris mēnešiem par šo skaisto portālu neviens neatcerēsies un tiks meklēta nauda jauna Latvijas tēlam svarīga portāla izveidei.

Un vēl pilnai skaidrībai: Jā, es arī labprāt būtu piedalījies šī projekta īstenošanā un saņēmis par to smuku naudiņu, bet man nepiedāvāja.

 

Pļaviņš: Veselības ministrija īsteno savtīgu sabiedrisko attiecību kampaņu

LETA  08/04/06    Veselības ministrijas (VM) paziņojumi par slimnīcas pieļautajiem pārkāpumiem, slēdzot līgumu ar SIA "P.Dussmann" ir lēta priekšvēlēšanu sabiedrisko attiecību kampaņa savtīgās interesēs, savā paziņojumā norāda slimnīcas atstādinātais valdes priekšsēdētājs Māris Pļaviņš.

Viņš norāda, ka ministrijas pārstāvji steigušies par pārkāpumiem informēt televīziju, taču ne slimnīcas akcionāru sapulces, ne padomes, ne ministrijas pārstāvji neesot vērsušies slimnīcā, lai prasītu ar SIA ''P.Dussmann" noslēgto līgumu. Pēc viņa domām, ministrija steigusies uz televīziju ar nepārbaudītu informāciju.

Atstādinātais valdes priekšsēdētājs uzskata, ka viņa atstādināšana ir nelikumīga un neesot skaidrs, kādēļ atstādināts tieši viņš, ja Pļaviņš nav bijis iepirkumu komisijā, kura izvēlējusies "P.Dussmann". Komisijā esot bijuši pārējie valdes locekļi.

"Šī ir politiska atriebība, nevis jautājums par slimnīcas ēdināšanu un slimnīcas interesēm," viņš sacīja.

"Padome ļoti labi zināja, ka iepriekšējā nedēļā pieņemtais lēmums ir nelikumīgs. Tā vietā, lai vienkārši atzītu savas kļūdas, ministrijas ierēdņi uzsāk pārbaudes, jo kļuvis skaidrs, ka ar līdz šim uzrakto nepietiek," sacīja Pļaviņš un ministrijas iesniegtos pārmetumus Ģenerālprokuratūrā nosauca par smieklīgiem.

"Tas liecina, nevis par Stradiņu valdes pārkāpumiem, bet gan par ministrijas steigu izmeklēšanā, neiedziļināšanos lietas būtībā un nekompetenci," viņš norādīja.

VM valsts sekretārs izdarījis pretlikumīgu darbību - apturējis līgumu ar SIA "P.Dussmann", kas darīts, "lai izpildītu uzstādīto PR scenāriju", uzskata Pļaviņš.

Viņš piebilst, ka slimnīca nejūtas vainīga, ka atklātā konkursā uzvarējis viens pretendents, un atgādina, ka darījuma summa bijusi mazāka par 1,14 miljoniem latu jeb 1/24 daļu no slimnīcas gada apgrozījuma, līdz ar to līgums ar akcionāru sapulci un padomi nav bijis jāsaskaņo. Pļaviņš arī apgalvo, ka līgums par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu noslēgts par 600 000 latu uz vienu gadu.

"Tā vietā, lai nākamajā dienā atzītu, ka statūti nav pārkāpti, ministrija izdomā jaunus melus, ka līgums esot pazudis, un tā vietā ministrijas ziņojumos parādās līguma varianti, kas nekad nav stājušies spēkā," argumentēja Pļaviņš.

Pēc viņa teiktā, šodien akcionāru sapulcē "plānots iecelt paklausīgu padomi, kurai tiktu pavēlēts atcelt mani no slimnīcas valdes priekšsēdētāja amata vai nu šodien, vai tuvākajās dienās." Viņš arī uzsver, ka slimnīcas padome "līdz šim ir bijusi politiska marionete, kura izpatīk augstākās priekšniecības patmīlībai."

Vēstuli Pļaviņš beidz paziņojumu ar apgalvojumu, ka VM valsts sekretārs, Veselības ministrs un slimnīcas padome ir kļūdījusies. "Vai jūs tiešām domājat, ka jūsu augstāka šī brīža hierarhija jums dod morālas tiesības neatzīt savas kļūdas?'' rezumē atstādinātais valdes priekšsēdētājs.

VM uz lietas apstākļu izmeklēšanas laiku apturējusi slimnīcas līgumu ar SIA "P.Dussmann" par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Zaiga Barvida.

Kā ziņots, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padome ārkārtas sēdē vienojusies uz laiku atstādināt no slimnīcas valdes priekšsēdētāja amata Māri Pļaviņu.

Viņš no amata atstādināts, kamēr tiks pārbaudīti slēgtie līgumi par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops ministrijas rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem slimnīcas valdes priekšsēdētāja Pļaviņa darbībā, nosūtījis Ģenerālprokuratūrai.

Iepirkumu uzraudzības birojs lūgts izvērtēt Pļaviņa noslēgtā līguma ar SIA "P.Dussmann" par specializēto diētiskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu atbilstību likumam "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" un citiem normatīvajiem aktiem.

Pēc slimnīcas padomes lūguma Veselības ministrija izveidojusi izmeklēšanas komisiju ministrijas valsts sekretāra vietnieces, Finanšu un budžeta departamenta direktores Lailas Ruškules vadībā. Tā piektdien sākusi darbu un veiks Stradiņa slimnīcas saimnieciskās darbības pārbaudi un izvērtēšanu.

 

IZM strīdu iemesls — nekustamie īpašumi

Vita Dreijere,  Diena  08/04/06    Valsts sekretāre apvaino ministri vēlmē izsaimniekot īpašumus. Ministre un premjers apvainojumus noraida.

Miljonus vērtie nekustamie īpašumi — tā Dienas aptaujātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieki nosauc galveno cēloni, kas izraisījis nesaskaņas starp Jaunajam laikam pietuvināto IZM valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku un citām augstākajām ministrijas amatpersonām, tajā skaitā izglītības ministri Baibu Rivžu (ZZS). Ministre iebilst, sakot, ka K.Jarinovsku atstādināja, jo tā ilgstoši nepildīja savas funkcijas un triju mēnešu slimības laikā pārkāpa savas ierēdņa pilnvaras. Premjers Aigars Kalvītis (TP) Dienai saka, ka nesaskaņas par nekustamajiem īpašumiem "ir absurds problēmas skaidrojums". Viņaprāt, konflikta pamatā ir "politiskās spēlītes", jo valsts sekretāre ilgstoši saslima pēc tam, kad mainījās IZM politiskā vara.

"Nekustamo īpašumu jautājums ministrijā ir drausmīgi sāpīgs. Viņiem ir grūtības ar īpašumu pārvaldīšanu," stāsta Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) valdes priekšsēdis Māris Kaijaks. Arī B.Rivža nenoliedz, ka ir grūtības ar miljoniem vērto īpašumu apsaimniekošanu. IZM pieder vairāk nekā 700 zemes gabalu un izglītībai paredzētās būves ir gan izdevīgās vietās Rīgas centrā un Jūrmalā, gan laukos.

Pašlaik Ministru kabinetā (MK) saskaņošanas procesā atrodas IZM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas koncepcija, kas paredz tos atdot skolu un augstskolu pārvaldījumā, dažus atstāt ministrijas īpašumā, taču tos, kas nav nepieciešami tiešai lietošanai, nodot VNĪA. M.Kaijaks skaidro, ka šobrīd IZM īpašumi netiek apsaimniekoti atbilstoši MK februārī pieņemtajai Valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas koncepcijai, kas paredzēja valstij piederošos īpašumus apsaimniekot vienoti, nododot tos VNĪA. Februārī tieši IZM ministres Inas Druvietes (JL) vadībā bija vienīgā, ar ko nevarēja panākt kopīgu vienošanos. IZM toreiz apņēmās divu mēnešu laikā izstrādāt ministrijas īpašumu apsaimniekošanas koncepciju un to pārvaldīšanai IZM paspārnē izveidot aģentūru SIA Izglītības nami.

Koncepcija K.Jarinovskas vadībā tika pabeigta, kad IZM vadību bija pārņēmusi B.Rivža, kura vērsās pret koncepcijas izstrādātājiem, nomainīja darba grupu un lika to pārstrādāt, saka kādreizējais IZM valsts sekretāres padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos Ģirts Trencis. B.Rivža atzīst, ka iebildusi pret sākotnējo ieceri, jo ministrijai nav kapacitātes IZM aģentūras izveidei un uzturēšanai. K.Jarinovska iebilst: "Rivža tos vēlējās nodot izprivatizēšanai VNĪA." Taču A.Kalvītis skaidro, ka VNĪA ir paredzēta, lai pasargātu valsts īpašumus no privatizācijas.

Uzreiz pēc B.Rivžas stāšanās amatā bija jūtama pastiprināta interese par privatizāciju, aktīvāk uz to tika bīdīti dažādi īpašumi ar ļoti lielu vērtību, piemēram, Ezermalas ielā, kuru nomā SIA Ķeizarmežs un kas iekļuvusi nomas parādos, taču ministrijas vadība vēlējusies tos noklusēt, stāsta toreizējais IZM Saimnieciskā departamenta direktors Mārtiņš Balodis. Ģ.Trencis piebilst, ka "skandaloza ir arī B.Rivžas vēlme privatizēt Minsterejas ielas namu", kurā atrodas vairākas izglītības iestādes.

Lielākās nelikumības IZM ir saistītas ar privatizācijas nosacījumiem: atsevišķos gadījumos, kad tie nav izpildīti un privatizācijas ierosinātājam nav pirmtiesību, tie radīti mākslīgi, stāsta kāds zinošs IZM darbinieks, kas vēlējās palikt anonīms. "Ej nu! Kur tad? Es esmu akadēmisks darbinieks. Nemaz nevarētu nodarboties ar tādiem taktiskiem ekonomiskiem jautājumiem," saka B.Rivža. A.Kalvītis skaidro, ka ministrijai nav tik lielas ietekmes uz privatizācijas procesu, jo gala lēmums pieder MK. M.Kaijaks gan norāda, ka IZM tiešām nepieder gala vārds, bet pēc būtības tai ir noteicošā loma, jo ir pirmā iestāde, kas dod savu vērtējumu.

 

Viedoklis: Vai mums ar prioritātēm viss kārtībā?

Guna Kārkliņa, Rīgas Balss,  08/04/06    Rīga ir samērā turīga pilsēta... Vismaz no malas tā varētu izskatīties. Mēs braucam ar labiem auto, labojam ielas, būvējam tiltus un mājas, sapņojam par grandioziem nākotnes projektiem. Taču daudzos gadījumos tā ir dzīve uz parāda.

Par pilsētai tik ļoti vajadzīgajiem Dreiliņu dzīvojamiem namiem kredīti tiks maksāti gadiem. Neviens nenoliegs, ka jaunās mājas bija vajadzīgas gan pilsētas iedzīvotājiem, gan toreiz pie varas esošajiem sociāldemokrātiem, kas pirms pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām varēja fotografēties, atklāšanas bantītes griežot. Dienvidu tilta pāli arī iedzinām pirmsvēlēšanu gaisotnē, kaut gan toreiz nevienam nebija skaidrības, kur šim grandiozajam objektam ņemt naudu. Un arī tas faktiski top uz parāda. Bet vai mums par katru cenu bija vajadzīga toreiz par "pirmsvēlēšanu prāmi" dēvētā un uz parāda pirktā "Baltic Kristina", kurai īstenu ņēmēju kā neizdodas, tā neizdodas atrast? Diez vai!

Pasaulē iekārtots tā, ka politiķi labprāt kritizē savus priekšgājējus, bet vēlāk sāk atkārtot tieši tos pašus stiķus un niķus. Tagad arī "Jaunā laika" vadītā dome droši abām kājām stājusies uz izrādīšanās viļņa. Politiķiem vajag vismaz pusmiljardu vērtu zemās grīdas tramvaju, kuru valsts pat neiekļāva pieteikumā uz Eiropas finansējuma saņemšanu. Politiķiem vajag stabu vai labāk divus, kas ar 18 prožektoriem izgaismos vienu Salu tilta pagriezienu. Vajag arī izgaismot ne pārāk tumšo Uzvaras parku, kurā atrodas galvaspilsētas mēra Aivara Aksenoka īpaši atzinīgi vērtētā un par 15 000 latu uzceltā slēpošanas trase. Tajā pašā laikā gandrīz 200 ielas galvaspilsētā grimst absolūtā tumsā, Dziesmusvētku estrāde jau gandrīz ir sabrukusi, skolu remontam nekādi nevar atrast būvizmaksu palielināšanās rezultātā papildu nepieciešamos 3 miljonus, daudzu "guļamrajonu" iekškvartālu ielas svaigu asfaltu nav redzējušas kopš "padomijas" laikiem, pilsētā trūkst bērnudārzu... utt... utt. Uz šī fona apgalvojumi, ka nauda jāpiešķir dažādiem projektiem, tomēr vedina domāt – pilsētas tēviem ar prioritātēm viss nav kārtībā.

 

Kučinskis: Man nav pamata atbrīvot no amata Lembergu

LETA   08/05/06    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) neredz pamatu smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga atbrīvošanai no amata.

No Ģenerālprokuratūras saņemtā atbilde liecinot, ka tā informācija, kas dotu iespēju lemt par mēra atlaišanu vai atstāšanu postenī, ir izmeklēšanas noslēpums un ministram nav pieejama. Likums dod iespēju pašvaldību ministram lemt par pašvaldību vadītāja atbrīvošanu, ja amatpersonas darbībā tiek konstatēts likuma pārkāpums, šodien vēsta laikraksts "Diena".

Jau ziņots, ka Lembergam ir uzrādīta apsūdzība, piemērojot drošības līdzekli drošības naudā, kā arī aizliegumā atstāt valsti bez procesa virzītāja atļaujas. Līdz ar apsūdzības uzrādīšanu aktualizējās arī jautājums par Ventspils mēra iespējām saglabāt pašvaldības vadītāja amatu - liegumu to ieņemt var noteikt arī Ģenerālprokuratūra, bet prokurors ir izvēlējies piemērot divus citus drošības līdzekļus, uzskatot, ka tie ir pietiekami kriminālprocesa mērķa sasniegšanai.

Tāpēc Kučinskis vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot skaidrojumu, vai viņam ir tiesības atlaist pašvaldības vadītāju, ja ministrs uzrauga administratīvā procesa likumību pašvaldību darbā, bet nevarot iejaukties kriminālprocesā.

Jau ziņots, ka Lembergs pārsūdzēs ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumu samazināto Ģenerālprokuratūras piemēroto drošības naudas apjomu. Pēc viņa domām arī samazinātā summa ir "neadekvāti augsta".

Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks, ar šo lēmumu prokurors izpildījis izmeklēšanas tiesneša doto uzdevumu detalizētāk atspoguļot drošības naudas piemērošanas pamatojumu, drošības līdzekļa piemērošanas motivāciju, norādīt pierādījumus apsūdzētā mantiskajam stāvoklim un izvērtēt tā samērīgumu ar drošības naudas apjomu.

Prokuratūra uzskata, ka noteiktais drošības līdzekļa apjoms atbilst noziedzīgās darbībās gūtās naudas un mantas kopapjomam.

Pēc Lemberga teiktā, drošības naudas samazinājums no miljona līdz 891 284 latiem "no politiskā procesa viedokļa, protams, ir pārāk maza summa, jo neskan tik labi kā miljons latu".

Viņam piemēroto drošības līdzekli - ievērojamo naudas iemaksu - Lembergs novērtēja kā neloģisku. "Es visu savu dzīvi esmu bijis ļoti disciplinēts un kārtīgs," sacīja Lembergs.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 28.jūlijā uzdeva prokuratūrai mainīt 20.jūlijā pieņemto lēmumu, ar kuru Ventspils mēram Lembergam piemērota drošības nauda miljona latu apjomā. Lembergs, kuram Ģenerālprokuratūra 20.jūlijā uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, tiesā pārsūdzēja piemēroto drošības līdzekli - drošības naudu, jo uzskatīja to par nepamatoti lielu.

Lembergs nepārsūdzēja prokuratūras noteikto aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas. Ģenerālprokuratūra pret Lembergu sāka kriminālvajāšanu par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, kas izdarīta laikā no 1993. līdz 1995.gadam.

Lembergs kā kukuli esot pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus - 453 000 latu. Ventspils mērs apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kopš 1994.gada Lembergs esot bijis "Kālija parka" slēpts akcionārs.

Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

 

Rīkos diskusijas par ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem

LETA  08/06/06    Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) 2006.gada septembrī plāno organizēt vairākus pasākumus, kuru pamatmērķis būs diskutēt par ārzemēs dzīvojošo latviešu un viņu ģimenes locekļu piederības sajūtu etniskajai dzimtenei un lomu Latvijā notiekošajos procesos.

Septembris tiks dēvēts par "Tautiešu mēnesi", un tā galvenais uzdevums būšot informēt sabiedrību Latvijā un mītnes zemēs vieniem par otriem, mazināt aizspriedumus un sekmēt dialogu, informē ĪUMSILS.

Galvenās aktivitātes, kas paredzētas "Tautiešu mēneša" laikā, būs bērnu zīmējumu un jauniešu domrakstu konkurss "Ceļš uz mājām - tuvs vai tāls?...", kas norisināsies no 31.augusta līdz 4.septembrim.

Jau pirms vairākiem mēnešiem tika izsludināts konkurss ar mērķi rosināt mītnes zemēs dzīvojošos bērnus un jauniešus iepazīt Latviju - tās ļaudis, dabu, tradīcijas un vēsturi. Konkursā tika aicināti līdzdarboties pirmskolas un jaunākā skolas vecuma bērni, kuri piedalās zīmējumu konkursā, kā arī vidējā un vecākā skolas vecuma grupā bērni, kuru pamatuzdevums ir rakstīt domrakstu.

Mītnes zemju uzvarētāji katrā vecuma grupā tiks aicināti uz konkursa noslēgumu Latvijā no 31.augusta līdz 4.septembrim, kura laikā tiks apbalvoti visi mītņu zemēs rīkoto konkursu uzvarētāji.

No 3.septembra līdz 6.septembrim notiks pasaules latviešu jauniešu konference "Mēs - latvieši pasaulē".

Jauniešu konference kopā pulcēs aktīvus ārpus Latvijas dzīvojošus latviešu jauniešus, lai kopīgi diskutētu par latviešu jauniešiem aktuālām problēmām un jautājumiem, kas skar informācijas pieejamību un apmaiņu starp latviešiem ārzemēs, jauniešu piesaisti latviešu organizācijām, izglītības iespējas, konkurētspēju darba tirgū un latviskās pašapziņas aktualitāti.

Savukārt no 7.septembra līdz 10.septembrim norisināsies ārzemēs dzīvojošo tautiešu sabiedrisko organizāciju vadītāju forums.

Foruma mērķis ir nodrošināt iespēju latviešu organizāciju vadītājiem dalīties pieredzē un iegūt papildu informāciju par procesiem Latvijā un citās mītnes zemēs, tikties ar Latvijas amatpersonām, kuru uzdevums ir nodrošināt valsts atbalstu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un viņu ģimenes locekļiem.

7.septembrī tiks prezentēts pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem un viņu kopienām.

 

Vējonis liek kontrolēt piesārņojuma veidošanos no komercdarbības un lauku mēslošanas

LETA  08/07/06    Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) Valsts vides dienestam (VVD) uzdevis pastiprināti kontrolēt sezonāla rakstura piesārņojošo darbību veikšanu, informēja Vides ministrijas Komunikāciju nodaļā.

Kā norādījis Vējonis, VVD jāveic pastiprināta piesārņojošo darbību kontrole komercdarbības veikšanas vietās, lai ierobežotu un nepieļautu piesārņojumu no iekārtām, kuru darbībai ir sezonāls raksturs.

Saskaņā ar ministra rīkojumu situācijās, kad VVD speciālisti ir konstatējuši piesārņojošo darbību veikšanas pārkāpumus vai to draudus, par to nekavējoties jāinformē Vides ministrija.

Kā aģentūrai LETA norādīja Vides ministrijas komunikāciju nodaļā, sezonāls raksturs ir tādām darbībām kā cukurbiešu pārstrāde cukura rūpnīcās, kas saistīta ar iespējamu piesārņojumu rūpnīcā, veicot sagatavošanās darbus ražošanas iekārtu pārbaudei sezonas uzsākšanai un, kā liecina pieredze, arī uzsākot cukurbiešu pieņemšanu un pārstrādi.

Tāpat arī sezonāls raksturs ir lauku mēslošanai, proti, kūtsmēslu iestrādei augsnes uzlabošanai pavasaros, kam raksturīgs iespējams smaku piesārņojums. Šajā jomā gan ir normatīvie akti, kas smaku piesārņojumu regulē, bet zināmas neērtības pavasara periodā tas varētu radīt.

Tāpat arī sezonāls raksturs ir siltumražošanas uzņēmumu - katlumāju radītajam piesārņojumam apkures sezonas laikā. Kā norādīja Vides ministrijā, pastāv normatīvie akti, kas šo jomu regulē, bet šai nozarei raksturīgs, ka slodze ir lielāka apkures sezonas laikā.

Tieši apkures sezonas laikā noteiktiem uzņēmumiem, kas patērē tādu fosilā kurināmā veidu kā mazuts vai degslānekļa eļļa, varētu rasties tehnoloģiskas problēmas, kas varētu novest pie vides piesārņojuma.

 

 Par seksuālo minoritāšu pārstāvju apmētāšanu četras personas sodītas ar naudas sodiem

LETA  08/07/06    Rīgas Centra rajona tiesa ar naudas sodiem 25 līdz 50 latu apmērā sodījusi četras personas, pret kurām bija uzsāktas administratīvās lietas par seksuālo minoritāšu pārstāvju apmētāšanu un apvainošanu, savukārt pret pārējām divām personām tiesvedība izbeigta, informēja tiesā.

Trim personām tika uzlikti naudas sodi 50 latu apmērā, ceturtajai - 25 latu apmērā.

Jau ziņots, ka viens no vīriešiem, kuram tika uzlikts 50 latu naudas sods, tiesai atzina, ka 22.jūlijā pie Anglikāņu baznīcas apmētājis seksuālo minoritāšu organizāciju pārstāvjus ar pārtikas precēm un izkārnījumiem un veltījis viņiem necenzētus vārdus. Vīrietis apgalvoja, ka viņš to esot darījis, "lai aizsargātu sevi, savus bērnus un visu Latviju pret geju kultūru". Lai izskaidrotu savu darbību, viņš vēlējās citēt līdzpaņemto Bībeli, bet tiesnese norādīja, ka lieta ir ierosināta nevis par personas uzskatiem, bet gan par faktiskajām darbībām.

Persona, kurai tika piemērots 25 latu naudas sods, atzina, ka ir lietojusi vārdu "pedarasts", bet, pēc viņa domām, tas neesot uzskatāms par necenzētu vārdu.

Jau ziņots, ka sodītās personas, kuras tiesas sēdē runāja krieviski un, lai sekotu līdzi procesam, izmantoja tulka pakalpojumus, vairākkārt apgalvoja, ka esot Latvijas patrioti, tāpēc ir veikušas aprakstītās darbības, līdz ar to neuzskata sevi par vainīgām.

Gadījumos, kad tika izbeigta tiesvedība, abas personas savu vainu neatzina.

Viens no viņiem norādīja, ka pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par pretošanos policijas darbiniekiem, ko viņš arī uzskata par pamatotu, bet viņam noformētajā administratīvā pārkāpuma protokolā inkriminētās darbības - necenzētu vārdu lietošanu un cilvēku apmētāšanu ar dažādām lietām - viņš neesot veicis.

Savukārt otra persona, attiecībā pret kuru tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā tiesvedība ir izbeigta, tiesai stāstīja, ka viņš tikai filmējis visu notikušo. Arī tiesa atzina, ka nav pierādījumu, ka viņš pats būtu veicis kādas prettiesiskas darbības.

Tiesas lēmumus var pārsūdzēt 10 dienu laikā Administratīvajā apgabaltiesā.

Kā ziņots, Centra rajona tiesa piektdien skatīja vairākas administratīvo pārkāpumu lietas par notikumiem 22.jūlijā pie Anglikāņu baznīcas, kad vairākas personas protestēja pret seksuālajām minoritātēm, lietojot necenzētus vārdus un apmētājot seksuālo minoritāšu organizāciju pārstāvjus ar pārtikas precēm un izkārnījumiem.

Pret vienu no aizturētajiem sākts kriminālprocess, bet pārējiem 13 noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, iepriekš informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Sintija Kājiņa.

Jau ziņots, ka 22.jūlijā pēc dievkalpojuma Anglikāņu baznīcā izcēlās kautiņš starp seksuālo minoritāšu organizāciju pārstāvjiem un viņu pretiniekiem. Baznīcas apkaimē nebija policijas darbinieku, jo tiesībsargājošajām iestādēm iepriekš neesot bijusi sniegta informācija, ka Anglikāņu baznīcā šajā laikā plānots dievkalpojums, informēja policijas pārstāve.

Pasākuma rīkotāji gan apgalvoja pretējo un norādīja, ka informācija par plānotajiem pasākumiem, arī par to, ka mainīts plānotā dievkalpojuma laiks, tiesībsargājošām iestādēm tika sniegta.

Gan pie Anglikāņu baznīcas, gan pie viesnīcas "Reval Hotel Latvija", kur 22.jūlijā seksuālo minoritāšu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās laikā protestētāja apmēram pussimts cilvēku, protestētāji apmētāja seksuālo minoritāšu pārstāvjus un policijas darbiniekus ar olām, fekālijām, minerālūdens pudelēm un citiem priekšmetiem.

Pērn Rīgā notikušā seksuālo minoritāšu pasākuma "Rīgas praids 2005" laikā tika aizturēti astoņi cilvēki, liecina aģentūras LETA arhīvs.

 

«Politiskā vide kļūst sliktāka»

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"   08/07/06    Jūrmalas aizsardzības biedrība ir nolēmusi aizstāvēt iedzīvotāju tiesības piedalīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā, kas skar pilsētas plānošanu un attīstību. Par lēmumu caurskatāmību, tiesībām uz informāciju un arī par Latvijas "lielo politiku" un tās saikni ar pašvaldību darbu Nedēļa sarunājas ar JAB valdes priekšsēdētāju Gundaru Zaļkalnu.

Amerikas latvietis Gundars Zaļkalns atgriezās dzimtenē 1993. gadā, kļuva par Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos, bija Nacionālās drošības padomes (NDP) sekretārs un divus gadus — Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora Jāņa Kažociņa vietnieks. Viņa darbs Latvijā galvenokārt bijis saistīts ar NATO un kopējās drošības jautājumiem, bet publiskajā telpā viņa vārds pirmo reizi plašāk izskanēja 2003. gadā, kad sākās diskusijas par SAB direktora amata kandidātu, jo bija skaidrs, ka SAB likuma veidotājs, biroja organizētājs un vadītājs Lainis Kamaldiņš kopš 1995. gada trešo reizi amatā laikam gan netiks apstiprināts. "SAB īsais vēstures kurss", kurā Gundaram Zaļkalnam bija visai nozīmīga loma, patiesībā ir tā vērts, lai to atcerētos sīkāk.

1998. gada 17. decembrī darba grupa, kas analizēja un vērtēja Latvijas drošības iestāžu darbu, iesniedza savu slēdzienu Valsts prezidenta Kancelejā. Darba grupā strādāja septiņi cilvēki — pārstāvji no Iekšlietu, Aizsardzības un Ārlietu ministrijas, kā arī virsprokurors Ēriks Zvejnieks, Saeimas deputāts Paulis Kļaviņš un NDP sekretārs Gundars Zaļkalns. Lai gan šis dokuments bija slepens, galvenos secinājumus vispārinātā veidā ne Zaļkalns, ne Kļaviņš netika slēpuši: drošības dienestu darbs, galvenokārt SAB, nav apmierinošs, to pakļautības kārtība ir pretrunā Satversmei un SAB direktors nepilda savus darba pienākumus atbilstoši prasībām. Citiem vārdiem sakot, bija aizdomas, ka SAB direktors, izmantojot savākto informāciju, kontrolē parlamenta deputātus, viņu partijas un to atbalstītājus.

SAB direktora Kamaldiņa pirmais pilnvaru laiks beidzās 1999. gadā. Par spīti darba grupas atzinumiem, NDP atkal izvirzīja Laini Kamaldiņu SAB direktora amatam, savukārt Latvijas ceļam Saeimā izdevās panākt balsojumu Kamaldiņam par labu. Bet dažas stundas pirms NDP sēdes, kurā bija paredzēts izskatīt drošības dienestu reorganizāciju, tika pieņemts lēmums atstāt šo jautājumu jaunā prezidenta ziņā. 1999. gada 17. jūnijā par Valsts prezidenti tika ievēlēta Vaira Vīķe–Freiberga. Pēc prezidentes stāšanās amatā notika izmaiņas NDP — par padomes sekretāru tika iecelts SAB štata darbinieks, bet darba grupa tika likvidēta. Kad darbu sāka 8. Saeima, tika veidotas komisijas un jaunais premjers tika informēts par to, ka Latvijas drošības iestāžu reformai vajadzēja notikt jau 1999. gadā. Vizītē pie Vairas Vīķes–Freibergas premjers Repše runāja par šīm problēmām, un prezidente vēlējās izlasīt darba grupas pirms četriem gadiem iesniegto dokumentu. Dokuments Kancelejā netika atrasts, jo tā tur nebija. Vēlāk prezidentei dokuments tika sagādāts, jo darba grupas pārstāvētajās institūcijās bija kopijas.

Pēc visu šo faktu publiskošanas gan politiķu vidū, gan publiskajā telpā izraisījās diskusijas, un tā plašākai sabiedrībai kļuva zināms arī Gundara Zaļkalna vārds. Kad Jānis Kažociņš tika ievēlēts par SAB direktoru, Zaļkalnu uzaicināja strādāt par viņa vietnieku. Tomēr daudzi pirmo reizi viņu tā īsti pamanīja, kad sākās Jūrmalas iedzīvotāju un pašvaldības domstarpības par to, kā veidojama domes un iedzīvotāju sadarbība.

- Vai kaut kas ir mainījies Jūrmalas pašvaldības priekšsēdētājas Ineses Aizstrautas un JAB priekšstatos par savstarpējo uzticēšanos un kopīgu darbu Jūrmalā, kopš domstarpības ir kļuvušas zināmas visai Latvijai?

- Protams, mēs joprojām esam gatavi sadarboties, jo ir jāizstrādā jaunais Jūrmalas attīstības plāns laika posmam no 2007. līdz 2018. gadam. Sadarbība ir gan mūsu, gan Uzņēmēju biedrības, gan arī citu organizāciju interesēs, bet vismaz pašlaik vēl neesam iekļauti darba grupā, kas šo plānu sagatavos. Šajā grupā nav arī pārstāvju no Konsultatīvās padomes, kuru dome izveidoja sadarbības nolūkā.

- Jūsu intereses un uzņēmēju intereses ir atšķirīgas. Jūs droši vien gribat, lai dabas pamatnes paliek neskartas, bet uzņēmēji vēlas būvēt un pelnīt.

- Ar uzņēmējiem un politiskajām partijām sadarbojamies tajos jautājumos, kuros mūsu intereses sakrīt. Uzņēmēju galvenie pārmetumi domei ir par to, ka lēmumi tiek pieņemti bez konsultācijām un nav caurskatāmi. Uzņēmēji ir lūguši, lai mēs vērtējam viņu ieceri par mākslīgās slēpošanas trasi. Viņu galvenais arguments ir, ka tā dos aptuveni pusotru tūkstoti jaunu darba vietu. Uzskatām, ka informācija, ko esam saņēmuši, nav pietiekama, lai mēs šo projektu varētu nopietni vērtēt. Pašlaik izskatās, ka aprēķini par iespējamo peļņu nav nopietni — tie vairāk ir fantāzijas līmenī, tāpēc esam pret šo projektu.

- Jūs esat viens no "Ventas ielas republikas" iedzīvotājiem, kuri sāka dumpoties pret domes rīcību.

 - Tas bija biedrības sākums. Jautājām, kas notiks Nabagmājas kalnā, bet domes ierēdņi acīmredzami neteica patiesību, jo plāni rāda, ka Ventas ielu izbūvēs līdz pludmalei un tiks ierīkotas autostāvvietas. Ierēdņi apgalvoja, ka tas "tikai tā", ka iela tikšot sakārtota, bet nekas cits netikšot darīts. Jāteic, par Ventas ielu vēl šodien nezinām, kas tajā ieplānots. Redziet, ja runājam par attīstību un plāniem, jautājums ir vienkāršs. Savulaik biju darba grupas vadītājs, kad izstrādāja Latvijas nacionālās drošības koncepciju, un aizstāvēju to Saeimā. Tāpēc zinu, kā notiek koncepciju izveide, jo process jau neatšķiras. Vispirms ir jāvienojas par mērķiem, un šajā gadījumā — kāda būs Jūrmala. Tad jāizvēlas, kā šos mērķus sasniegt. Jūrmalai esot jābūt kūrortpilsētai, bet, piemēram, kā savdabīga humora izpratne šā jautājuma risināšanā laikam jāuztver tas, ka posmā no Jaundubultiem līdz Dubultiem agrāk bija seši tenisa laukumi, uz kuriem jau uzceltas daudzdzīvokļu mājas. Pāris atlikušajos laukumos vairs nav tīklu, tāpēc tenisu spēlēt nevar un laukumi būs vien jāpārdod — tā sacīt, nekas cits jau neatliek. Nav nekādas jēgas, ja praktiskā rīcība ir pretrunā pieņemtajai koncepcijai.

- Aizstrautas kundze vēstulē tiem, kas protestēja pret iecerētajiem Attīstības plāna grozījumiem, par strīdu izraisījušiem deviņiem zemes gabaliem raksta, ka tie ir ļoti piemēroti apbūvei, nepaskaidrojot, kādu labumu tieši šo zemes gabalu apbūve dos Jūrmalai un tās iedzīvotājiem. Vai tas ir jūsu protestu cēlonis?

- Šie deviņi zemes gabali patiesībā ir kā piemērs jau pieminētajam jautājumam — ko labu apbūve dos pilsētai un tās iedzīvotājiem, ja jau dabas pamatne tiek apbūvēta? Līdz šim atbildi neesam saņēmuši. Patiesībā mēs varbūt nemaz nebūtu protestējuši, ja saņemtu saprātīgu un sakarīgu atbildi — tieši otrādi. Ja zinātu, kāpēc tas vajadzīgs, droši vien mēs nebūtu pret visu zemes gabalu apbūvi. Saprotam, ka pilsētai ir jāattīstās un ka ir vietas, kurām jāmainās. Tā kā dzirdam vien apgalvojumu, ka "tas ir labi un vajadzīgi, jo tas ir labi un vajadzīgi", nolēmām prasīt skaidras atbildes. Lai gan Aizstrautas kundze mums ir rakstījusi, ka ļoti priecājas par mūsu interesi, kas esot vērtīga un noderīga, reāli viņa mūs nav uzklausījusi un nekādas sadarbības nav bijis. Ir tikai vārdi un pilnīgi pretēja rīcība. Pirms mūs uzaicināja uz tikšanos, lai runātu par Attīstības plāna grozījumiem, tika pieņemts lēmums, ka darba grupā neiekļaus nevienu iedzīvotāju pārstāvi.

- Turklāt mums nebija iespēju iegūt visus vajadzīgos dokumentus, un par tikšanos otrdienā uzzinājām tikai piektdienas vakarā. Tāpēc no tās atteicāmies. Saprotiet, no mums izvairās, aizsedzoties ar vispārējām un skaistām frāzēm. Visu laiku tika apgalvots, ka plānošana notiek pamatīgi un nopietni. Darbiniece, kas nodarbojas ar plānošanas jautājumiem, neko par sēdi nezināja un tās laikā atradās Rīgā. Par ārpus kārtas domes sēdi Aizstrauta esot uzzinājusi tikai divas stundas pirms sēdes, bet sagatavotos grozījumus ieraudzījusi stundu pirms tās. Tomēr tas nekavēja viņu balsot par šiem grozījumiem. Turklāt dokumenti, kas tika pieņemti sēdē, atšķiras no tiem, kurus nosūtīja ministrijām. Esam uzrakstījuši vēstuli pašvaldību ministram Mārim Kučinskim. Starp citu, arī grozījumi apbūves noteikumos ir dažādi vērtējami. Skaļi tiek runāts par uzlabojumiem, bet daži jautājumi ir noformulēti tā, ka būvētājiem dod vēl lielāku vaļu. Vienvārdsakot, runas un darbi atšķiras, un patiesību nav iespējams uzzināt.

- Kas, pēc jūsu domām, notiek?

- Šādos gadījumos vienmēr rodas jautājums: kāpēc un kā labā tas notiek? Pēdējā piketa laikā Aizstrautas padomnieks un draugs Pēteris Apinis atbrauca ar mašīnu, no kuras ar teleobjektīvu filmēja visus piketētājus. Nu, gluži kā VDK laikos. Kādēļ? Secinājums ir, ka Jūrmalas deputāta krēsls ir tik ienesīgs, ka var ignorēt vēlētājus, likumus, savu politisko partiju un presi. Acīmredzot pēc tam, kad deputāts nokalpojis savus četrus gadus, viņš ir kļuvis finansiāli tik neatkarīgs, ka viņu neinteresē nākamās vēlēšanas. Esam tikušies ar vairākām politiskajām partijām, un kādā tikšanās reizē mums teica, ka mēs varam ievēlēt savus pārstāvjus domē, bet nevaram ietekmēt viņu rīcību, tāpat kā to nevar partijas.

- Vai jums ir recepte, kā šo situāciju mainīt?

- Mūsu juristi izskata visas iespējas, kas ļautu atsaukt deputātus, kas rīkojas pretēji partijas programmai un solījumiem. Nevaram pacelt rokas un ļaut deputātiem zagt, laupīt un melot. Ir jāatrod iespēja atsaukt deputātus, un esošie likumi jāmaina. Saprotam arī, ka uz mums ar cerībām raugās daudzu Latvijas pašvaldību iedzīvotāji, kuri šobrīd vairs netic, ka kaut kas var notikt pēc likuma un taisnīgi. Ja padosimies, cilvēku apātija kļūs vēl lielāka un deputāti varēs darīt, ko vien vēlas. Tas, kas noticis un vēl notiks Jūrmalā, noteikti ietekmēs Saeimas vēlēšanu rezultātu — ne tikai tajā nozīmē, ka par Jauno laiku varbūt tagad balsos mazāk. Ja cilvēki zaudēs ticību tam, ka viņi jel kā var ietekmēt Jūrmalas un valsts nākotni, viņi vēlēšanās nepiedalīsies. Jautājums — par kuriem politiskajiem spēkiem balsos tie, kas tomēr uz vēlēšanām aizies? Esam nolēmuši, ka sagatavosim materiālus par to, kā katrā gadījumā balsojuši katras partijas deputāti jautājumos, kas interesē jūrmalniekus. Mēs atgādināsim cilvēkiem, ko deputāti ir darījuši. Mēs neesam vienas dienas organizācija. Es ceru, ka cilvēki tomēr neļausies apātijai un vienaldzībai.

- Pieminējāt politiskās partijas. Kā vērtējat Latvijas politisko vidi?

- Biju prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos no 1994. gada. Domāju, ka toreiz politiskā situācija bija labvēlīgāka, jo viss vēl nebija "sakārtots" un sadalīts. Tagad atlicis vien aizstāvēt savas intereses un privatizēt to, kas palicis. Šobrīd politiskā situācija ir sliktāka. Agrāk vēl bija ideālisti, kuri domāja, ka valstij pienākas vismaz septiņdesmit pieci procenti no visa, bet pašam nevajag vairāk par divdesmit pieciem. Tagad domā otrādi, visa politika ir vērsta uz to, lai pašam tiktu kādi deviņdesmit pieci procenti, bet valstij atmesti atlikušie pieci.

Savulaik palīdzēju drošības iestādēm sagatavot ziņojumus. Bija ļoti daudz informācijas, kuru nevarējām iekļaut kopējā ziņojumā, kas bija domāts valsts augstākajām amatpersonām, jo tā bija par pašām šīm amatpersonām. Latvija ir maza valsts, tādos apstākļos ir grūti strādāt. Vairāki cilvēki, kuriem piedāvāja vadīt KNAB, man tika sacījuši, ka šo darbu nevarēs labi paveikt, neuzkāpjot uz varžacīm augstām amatpersonām. Tas savukārt nozīmētu, ka Latvijā valsts darbu vairs nekad nevarētu atrast. Un ziniet — tā ir taisnība!

- Vai tas nozīmē, ka valsts drošības iestādes labi redz un zina, kas īstenībā notiek? Kāpēc likumpārkāpēji netiek sodīti?

- Valsts drošības iestāžu uzdevums ir iegūt un apkopot informāciju un tad to pasniegt amatpersonām. Šīs iestādes nav iesaistītas lēmumu procesā, un tām nav tiesību piedalīties politikā. Viss, ko valsts drošības iestādes var darīt, ir iesniegt informāciju un cerēt, ka tā tiks pareizi izmantota.

- Tātad faktiski to, kas notiek vai nenotiek, nosaka cilvēki, par kuriem ir drošības iestāžu ziņojumi?

- Jā, lielā mērā tā notiek. Princips, ka drošības iestādes neiejaucas politikā, ir loģisks. Ja tās kļūtu politiskas, tām vairs nebūtu jēgas, jo tās tiktu izmantotas vienīgi politiskajā cīņā. Lai nu kā, situācija Latvijā ir tāda, kāda tā ir, un es nezinu, kā tā nākotnē varētu mainīties uz labo pusi. Iedomājieties kaut vai to, ja mūsu iebildumi pret Attīstības plāna grozījumiem nokļūtu pie ministra, kas zina, ka Jūrmalā ir viņa partijas vadības ekonomiskās intereses, kas iekļautas grozījumos. Ministrs nonāktu grūtā, pat neiespējamā situācijā. Privātās sarunas liecina, ka visi zina, ka ikdienā tā notiek un ka visi rēķinās ar nerakstītajiem spēles noteikumiem. Partijas ir dažādas, bet to ekonomiskās intereses pārklājas. Tādā situācijā nav iespējama politisko partiju vairākuma piekrišana to mainīt. Pašlaik politikā iesaistītie ir ieguvēji, bet parastie iedzīvotāji ir zaudētāji.

- Jūsu sacītais liek domāt, ka augstā amatā Latvijā nevar nokļūt neviens, par kuru nav kompromitējoša materiāla viņa konkurentam. Tā kā visiem citam par citu ir informācija, visi klusē.

- Daļēji tā arī ir, bet ekonomiskās intereses ne vienmēr ir saistītas ar pašiem augstākajiem valsts amatiem. Ekonomiskos jautājumus kārto nedaudz zemākās valsts struktūrās, un domāju, ka tur tiešām netiek iesaistīti tie, kurus nevar kompromitēt. Pretējā gadījumā cilvēks "varēs sviest akmeni", bet nebūs ar ko viņam mest pretī.

- Vai, jūsuprāt, šo situāciju kāds vai kaut kas var mainīt, ja jau politiskajām partijām nav vēlmes neko darīt?

- Politiskās partijas, protams, pārstāv ekonomiskās intereses, paužot partijas biedru intereses. Tā notiek visur pasaulē, jautājums vienīgi, cik augstus varas līmeņus tas skar. Pirms dažiem gadiem tikos ar kādas valsts delegāciju, kas pārstāvēja organizētās noziedzības apkarotājus. Runājām par to, kas nākotnē varētu notikt, un atcerējāmies Ameriku. 19. gadsimta beigās tur bija oligarhi, kas izmantoja ekonomisko un politisko situāciju, lai kļūtu bagāti. Kad tie bija sasnieguši savu mērķi, viņi negribēja, ka arī citi tiek pie bagātības ar viņu metodēm, tā radot konkurenci. Izveidojās Kārnegī un Rokfellera fondi, kas rūpējās par likumu ievērošanu. Varbūt pie mums notiks tāpat. Būs fondi ar slavenu politiķu vārdiem, kas nodarbosies ar patiešām labām lietām, un neviens vairs nejautās, kā šie cilvēki tikuši pie bagātības.

- Kā vērtējat politiķu vēlmi beidzot publiskot tā dēvēto čekas maisu saturu?

- Kad kļuvu par prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos un tika nodibināta Nacionālās drošības padome, jautājums par "čekas maisiem" bija kļuvis aktuāls. Augstas valsts amatpersonas man uzdeva tos izvērtēt un iesniegt priekšlikumus, kas ar tiem darāms. Pašlaik cilvēki bieži nezina, ka dokumenti, kas ir Latvijā, ir kāda trešā daļa no dokumentu kopuma, jo pārējie tika aizvesti uz Krieviju. Ja cilvēka vārds neparādās šajos "maisos", tas būtībā neko nenozīmē un nav apliecinājums tam, ka cilvēks nav sadarbojies ar VDK. Tāpat arī otrādi — viņa vārds "maisos" vēl nenozīmē, ka cilvēks ir bijis VDK aģents. Pēc dokumentu caurskatīšanas man radās aizdomas, ka kartītes "maisos" pirms tam bija gan liktas iekšā, gan ņemtas ārā. Tāpēc "čekas maisu" informācija neko īsti nenozīmē. Ja nu to saturu publicēs, ir jāpaskaidro, ko šī informācija patiesībā ir vērta. Man, piemēram, ir daži Amerikas draugi, kuri atbrauca uz Latviju un uzzināja, ka viņu vārdi ir šajos "maisos", jo VDK par viņiem bija interesējusies. Vai tāpēc viņi bija aģenti?

- Tiek uzskatīts, ka ir daļa bagātu politiķu, kas ir sadarbojušies ar VDK, un viņu sadarbība pārmaiņu laikos ir kļuvusi par bagātības pamatu. Tagad šie cilvēki to slēpj, tēlo patriotus un ļoti tikumīgus cilvēkus, jo dokumentu par viņiem Latvijā nav. Cilvēki cer, ka "maisos" tomēr kaut ko atradīs. Vai mēs nekad neuzzināsim patiesību?

- Uz šo jautājumu var palūkoties arī no otras puses — ja katrs, kurš to gribēs, varēs saņemt šādu informāciju, sāksies pilnīgi neiespējamas politiskas intrigas. Par sevi katrs var uzzināt, kas par viņu slēpjas "maisos". Arī valsts drošības iestādes, izsniedzot pielaidi valsts noslēpumiem, pārbauda šo informāciju.

- Vai sabiedrībai nav tiesību uzzināt savu "dižo vadoņu" patieso pagātni?

- Man grūti to komentēt, jo šo jautājumu var skatīt no dažādām pusēm. Turklāt, kā jau teicu, kartīte "maisos" patiešām vēl ne par ko neliecina.

- Tomēr valsts drošības iestādes, pateicoties dažādu veidu informācijai, zina, kuri ir tie, kas ar VDK atbalstu pārmaiņu laikos tika pie bagātības, un kuri nelegāli sadarbojas ar ārzemju partneriem — piemēram, ar bēdīgi slaveno Lučanski?

- Jā, tā ir, drošības iestādes to zina.

- Vai nebaidāties šeit dzīvot, ja zināt "visu par visiem", arī viņi zina, ka esat informēts par viņu patieso dzīvi?

- Nē, jo šo informāciju neviens no mums, bijušajiem un esošajiem drošības iestāžu darbiniekiem, neizmantos. Divus gadus ar zīmogu un savu parakstu piešķīru Latvijas amatpersonām, arī prezidentei, pieeju NATO informācijai līdz pat sevišķi slepena līmeņa faktiem. Katru reizi, kad lēmu par šo pieeju, pieprasīju mapi ar informāciju, taču tā netiek izpausta tālāk.

- Jūsu galvenais darbs Latvijā bija saistīts ar nacionālās drošības jautājumiem. Arī SAB nodarbojāties ar NATO informācijas sakārtošanu, lai tai tiktu nodrošināta vajadzīgā slepenība. Pagājušā gada beigās no darba aizgājāt — vai tas nozīmē, ka šajos jautājumos Latvijā tagad viss kārtībā?

- Šo darbu sāku jau kādā deviņdesmit sestajā gadā, kad parādījās pirmās runas par NATO. Mums bija vajadzīgi likumi, kas garantē NATO un tās dalībvalstu informācijas slepenību. Izstrādāju likumprojektu par valsts noslēpumu, kuru iesniedza prezidents. Sākumā viņš šaubījās par šo likumprojektu, jo domāja, ka viņam pārmetīs, ka viņš grib noslēpt visu, kas valstī notiek. Iebildu, ka bez šā likuma nav skaidrs, kas ir un kas nav valsts noslēpums. Mums arī bija problēmas ar NATO slepenās informācijas saņemšanu, uzskaiti, aizsargāšanu un nodošanu tālāk. Vajadzēja arī izveidot slepeno elektronisko sakaru sistēmu ar NATO, lai nebūtu papīru plūdu. Tiesa, sevišķi slepenu informāciju nevar pārsūtīt elektroniski, tikai kā dokumentus uz papīra. Tas bija milzīgs darbs — likumi, noteikumi, fiziskā drošība un visbeidzot arī industriālā drošība, kas nozīmē Latvijas uzņēmumu sertificēšanu, lai tie var strādāt ar slepenu Eiropas Savienības un NATO informāciju. Tas skar ražotājus, celtniekus. Piemēram, jauno Ārlietu ministrijas ēku var remontēt tikai uzņēmumi ar sertifikātu, jo ministrijā ir vajadzīga savu sakaru sistēma, kurai nepieciešama elektroniskā pretnoklausīšanās. Šādus darbus drīkst veikt tikai uzņēmumi, kas ieguvuši industriālās drošības sertifikātu. Sertifikāts dod iespēju arī Latvijas uzņēmējiem piedalīties NATO projektu konkursos visā Eiropā un Amerikā. Kad gāju prom no darba, Latvijā jau bija kādi piecdesmit uzņēmumi ar šo sertifikātu. Liels darbs būs arī saistībā ar NATO samitu, jo gandrīz vai katram taksometra vadītājam vajadzēs šo pieeju NATO noslēpumiem, lai gan tā būs zemākā līmeņa pielaide. Turklāt pieeja NATO informācijai tiek izsniegta, ne tikai pētot dokumentus par cilvēku, bet arī pēc sarunas ar viņu.

- Kāpēc aizgājāt no SAB?

- Ar nacionālās drošības jautājumiem Latvijā esmu nodarbojies aptuveni desmit gadu. Tagad viss ir sakārtots. Pēdējā pārbaudē pirms mūsu iestāšanās NATO atrada vien pāris nebūtisku piezīmju, ko mums pateikt. Domāju, ka man ir vēl citas lietas, ko darīt. Esmu iesācis rakstīt vairākas grāmatas par dažādiem jautājumiem. Protams, tās nebūs par visu to, ko esmu uzzinājis pēdējo desmit gadu laikā. Ja uzrakstītu par visu, ko zinu, pēc grāmatas nākšanas klajā manas atlikušās dzīves ilgums samazinātos līdz pusstundai, ne vairāk.

- Jūs esat dienējis ASV Bruņotajos spēkos, esat strādājis daudzviet pasaulē. Kā kļuvāt par ASV armijas pulkvedi?

Mans tēvs bija no Valmieras puses, no Kauguru pagasta. Kara laikā viņš kopā ar ģimeni un mums, četriem bērniem, vispirms devās uz Liepāju. Tēvs audzēja sacīkšu zirgus, kuri bija mums paņemti līdzi. Braucām kā Mežonīgo Rietumu filmās — ģimene preču vagonā kopā ar zirgiem. Vecāki cerēja, ka Zviedrija vai Anglija iejauksies un mūs visus glābs, bet nekas nenotika. Tad tēvs dabūja vietu uz kuģa, uzšāva zirgiem pa krustiem, lai tie aizskrietu prom... Tās bija smagas atvadas no zirgiem, nezinājām, kas ar tiem notiks. Ar kuģi devāmies uz Vāciju, uz Dancigu. Brauciena laikā krievu zemūdene uz mums izšāva torpēdas, bet kuģim izdevās izvairīties. Piedzīvojām arī iznīcinātāju uzlidojumu. Tomēr laimīgi nonācām galā un tad devāmies uz Rietumiem, cik tālu vien iespējams. Hamburgā piedzīvojām amerikāņu bumbvedēju uzlidojumu. Beidzot nonācām Ziemeļvācijā, un tur reizēm nedēļām nebija ko ēst. Bet zināt, tas nav tik traki — ja kādu nedēļu izdzīvo bez ēšanas, pēc tam vairs lāgā negribas. Tikām bēgļu nometnē Lībekā, kur bija latvieši. Sākām iet latviešu skolā, mūs pārvietoja no nometnes uz nometni, līdz beidzot tās likvidēja, bet mūs aizsūtīja uz vācu skolu. Kad biju kaut cik iemācījies vācu valodu, bēgļi sāka izbraukt no Vācijas.

Tēvs izvēlējās Ameriku. Zinu, ka daudzi domā, ka Amerikā bija laba dzīve, bet te, Latvijā, pēc kara laikam gan bija vieglāk. Mani vecāki vairākus gadus katrs strādāja divos darbos un abi satikās mājās reizi mēnesī. Bija skaidrs, ka jāapgūst angļu valoda, jo būs taču jāmācās augstskolā. Vasarās strādāju būvdarbos, lai varētu samaksāt skolas naudu. Koledžā mācījos arī Amerikas rezerves virsnieku kursos, jo tie bija iekļauti mācību maksā. Pēc tam trīs gadus bija jānodien ASV Bruņotajos spēkos. Biju labākais students un saņēmu nevis rezerves virsnieka pakāpi, bet kļuvu par virsnieku. Augstskolā studēju divas dažādas lietas — filozofiju un ķīmiju. Trīs gadus nodienēju Vācijā un paliku armijā. Esmu dienējis Korejā, Jemenā, Japānā, Vjetnamā, Ķīnā, Dienvidamerikā, trīs gadus arī Frankfurtē, centrālajā štābā. Amerikā ir tā, ka apakšvirsnieki ir speciālisti konkrētās jomās — par ieročiem, administratīvajiem jautājumiem, bet virsnieki bija menedžeri. Sāku kā virsnieks ar leitnanta pakāpi, un man bijis jārisina dažādi jautājumi, arī tie, kas saistīti ar drošību. Esmu pat mācījies menedžmenta kursos. Reiz biju atbildīgs par finanšu menedžmentu divdesmit diviem miljoniem dolāru. Jauki! (Smejas.) Frankfurtē štābā strādāju pie Eiropas aizsardzības kara plāniem. Par to man vācieši pat pasniedza ordeni — vispār dienesta laikā esmu saņēmis divdesmit astoņus vai trīsdesmit dažādus "medāļus". (Smejas.)

- Pēc dienesta nolēmāt atgriezties Latvijā?

- Sieva bija holandiete, mēs atgriezāmies Kalifornijā, bet Latvijā tika atgūti īpašumi. Ģimene teica, ka esmu nodienējis un tagad varu braukt uz Latviju un kārtot īpašumu lietas. Tā atbraucām uz Latviju. Jūrmalā no kādas kundzes, attālas radinieces, nopirku zemes gabalu, un nu jau desmit gadu ņemos ar māju. Pirmos piecus gadus dzīvoju netālu no savas tagadējās mājvietas — mājelē, kur nebija ūdens un vienīgā apkure bija virtuves krāsns. Ziemā abi ar sievu sēdējām, ar mugurām piespiedušies krāsnij. No rīta iebāzu galvu spainī, nomazgājos un gāju uz Prezidenta kanceleju. (Smejas.) Tomēr uz šo mājeli nāca ciemos ārzemju kolēģi, ministri. Izdzīvojām!

Mani lūdza palīdzēt ievest kaut cik kārtības Latvijas Nacionālo bruņoto spēku bardakā, kas tur ir vēl šodien. Kad ievēlēja prezidentu, mani lūdza, lai eju par padomnieku nacionālās drošības jautājumos. Vēlāk mani lūdza izveidot Nacionālās drošības padomi. Tā nu strādāju. Man joprojām ir arī Amerikas pilsonība, jo, atsakoties no tās, būtu sarežģījumi ar pensiju un īpašuma lietām.

- Latvijā jūs atteicāties no Viestura ordeņa. Kāpēc?

- Tas bija ļoti vienkārši. Kad beidzu darbu SAB, tiku iekļauts apbalvojamo sarakstā — arī par visu, ko tiku šeit darījis pirms tam. Ar ordeņiem, it sevišķi Latvijā, ir tā, ka to šķiras dod atkarībā no amata, kuru esi ieņēmis. Man pienāktos otrās vai trešās šķiras ordenis. Man ir bijušas dažādas domstarpības ar Valsts prezidenti un Kanceleju saistībā ar drošības jautājumiem. Man piešķīra piektās šķiras ordeni, kas atbilda zemessardzes rezerves kapteiņa līmenim. Es gandrīz divus gadus biju Latvijas pārstāvis NATO Drošības komitejā un Eiropas Savienības Drošības komitejā! Starp citu, piektās šķiras ordeni piešķīra arī kādai pazīstamai aktrisei par to, ka viņa vairākos Aizsardzības ministrijas pasākumos bija lasījusi dzejoļus. Tas bija absurds, un es atteicos no ordeņa. Taču tas nav svarīgi — es gribu padarīt darbus, ko esmu iecerējis.

 

Politiķi grib, lai tauta viņus maina

Ināra Egle,  Diena  08/07/06    Eiropas latviešu jaunatnes organizācijas veterāni vaicā partijām, ko var gaidīt no 9.Saeimas.

Vēlētājs nedrīkst būt tik akls un vienaldzīgi noskatīties, kā amatos paliek vai tiek celti apšaubāmas reputācijas politiķi, vēlētājam ir iespēja aktīvāk iesaistīties politiskajos procesos ar nevalstisko organizāciju starpniecību. Tie ir priekšlikumi, ko sestdien vienā no pirmsvēlēšanu diskusijām ieteica sešu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji, meklējot iespējas mazināt uzticības krīzi politiķiem. Viņu sacītais atklāja partiju pašu nespēju mainīties, atbildību par politiķa amata prestižu uzliekot tautai.

Vēlētājam iespēja teikt savu vārdu tiks dota 7.oktobrī, kad notiks 9.Saeimas vēlēšanas. Tām šogad bija veltīts arī Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības 50.kongress, kurā bija pulcējušies apvienības veterāni. Daļa no viņiem jau sen kā pārcēlušies uz Latviju, bet daļa atbrauc pāris reižu gadā vai tikai uz šo kongresu, kurā notika arī tikšanās ar politiķiem, lai uzzinātu, ko var gaidīt no 9.Saeimas. Vairāki kongresa dalībnieki atzina, ka bija cerējuši uz skaidrāku atbildi.

Uz diskusiju, kuru vadīja politoloģe Rasma Šilde–Kārkliņa, bija deleģēti pirmā ešelona politiķi. Tēvzemietis, Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis vienīgais nestartē vēlēšanās, taču būs TB/LNNK ārlietu ministra kandidāts. Oskars Kastēns (LPP) bija vienīgais Saeimas deputāts. ZZS bija deleģējusi izglītības ministri Baibu Rivžu, TP — ārlietu ministru Arti Pabriku, JL — bijušo ārlietu ministri Sandru Kalnieti, Saskaņas centrs — Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietnieci Anitu Jākobsoni. Izņemot viņu un O.Kastēnu, pārējie iepriekš minēti arī kā varbūtējie prezidenta amata pretendenti. Diskusijā tika vaicāts, kādam vajadzētu būt nākamajam prezidentam, ko Saeima vēlēs 2007.gada jūnijā.

"Prezidentam ir jābūt morālai autoritātei," teica S.Kalniete, slavējot Vairu Vīķi–Freibergu kā izcilu šajā amatā. Pēc O.Kastēna domām, tāpēc nākamajam prezidentam būs ļoti grūti, jo "cilvēki mīl salīdzināt". Taču, viņaprāt, 9.Saeima būs vēl sadrumstalotāka un neviens politiskais spēks nevarēs "uztiept savu kandidātu un arī nākamais prezidents nekalpos nevienai partijai". Runātāji arī vēlējās prezidenta lielāku iesaisti iekšpolitikā.

Par veselības ministru izvirza apšaubāmas reputācijas kandidātu, ar to, visticamāk, bija domāts TP dibinātājs Andris Šķēle, premjera amatam nominē Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuram uzrādīta apsūdzība. Ar šiem piemēriem tika atklāta diskusija par varas uzticības krīzi. "Es negribētu redzēt Lembergu kā premjeru," ātri reaģēja A.Pabriks. Jaunais laiks arī neatbalstīs A.Lembergu, paskaidroja S.Kalniete. B.Rivža, kuras partija nosaukusi šo kandidātu, stāstīja, ka ir dzimusi Ventspilī, uz kuru aizbraucot joprojām, un zinot, cik tā ir sakārtota. Ja tiesa konstatēšot A.Lemberga vainu, tad ZZS kandidātu atsaukšot vai viņš pats to izdarīšot. Ventspilnieks ir arī Ģ.Kristovskis, kurš 1991.gadā domes sēdē, kurā tika vēlēts A.Lembergs, bija prognozējis, ka Ventspils var tikt privatizēta. "Tas tagad ir īstenojies. Un, ja sabiedrība un politiķi uz to mierīgi noskatījās, tad par ko mums te vēl runāt," sacīja Ģ.Kristovskis.

Taču, kā mainīt attieksmi, neviens skaidri neatbildēja. Daži diskusijas vērotāji vēlāk Dienai atzina, ka partiju pārstāvji pamanījušies aizslīdēt no jautājumiem. S.Kalniete aicināja sabiedrību iesaistīties politiskajā procesā ar nevalstisko organizāciju starpniecību, bet neatklāja, kā par tām ieinteresēt. Viņas ierosinājumam finansēt partijas no valsts budžeta gan piekrita arī A.Pabriks. Viņš norādīja uz nepieciešamību pārveidot sabiedrību, ģimeni, izglītības sistēmu, bet nepateica, kā varētu mainīties pašas partijas.

O.Kastēns izvairījās no jautājuma par LPP pārsniegtajiem pašvaldību vēlēšanu tēriņiem, pārsviežoties uz trešo personu kampaņu kā ierobežojumu apiešanas veidu. Andris Mellakauls (TP) izmantoja gadījumu, lai partijas biedram A.Pabrikam pavaicātu par Jurģa Liepnieka trešo personu kampaņas iespaidu uz TP. A.Pabriks uz to reaģēja lakoniski: "Es to būtu darījis citādi." Tematu loks bija ļoti plašs, un liela uzmanība tika veltīta arī cilvēku aizceļošanai darba meklējumos, Latvijā atstāto bērnu liktenim un izglītības sistēmai, tāpēc B.Rivžai bija daudz iespēju izteikties. Vienā brīdī A.Pabriks sacīja, ka izglītības ministra amats "būtu pēdējais, ko es vēlētos ieņemt". Taču izglītību TP plāno noteikt kā vienu no savām prioritātēm, un neoficiāli ir izskanējis, ka A.Pabriks ir viens no iespējamajiem kandidātiem šim amatam. Lūgts to komentēt, viņš Dienai teica: "Es gatavojos palikt ārlietu ministrs, un partija mani atbalstīs kā ārlietu ministru."

***

Spilgtākie citāti

Artis Pabriks: "Vaira Vīķe–Freiberga pirms septiņiem gadiem Latvijai bija kā aklai vistai mieža grauds. Mazākā ļaunuma izvēles gadījumā mēs nonācām pie Vairas Vīķes–Freibergas."

Oskars Kastēns: "Tiem, kuri vēlas kļūt par prezidentu, iesaku nepiedalīties vēlēšanu pirmajā un otrajā kārtā, jo tad nav izredžu nonākt šajā amatā."

Sandra Kalniete: "Ja četros gados mēs kritiski neieskatīsimies katrs sevī un neatgūsimies no vērtību krīzes, tad varam kļūt par Ziemeļeiropas Itāliju."

Anita Jākobsone: "Pirmsvēlēšanu gaisotne uzskatami liecina, kā attīstās politiskā biznesa projekti. Ja arī šajās vēlēšanās tie izies cauri, ceru, ka nākamajās jau to cinisms būs tik tālu atkailinājies, ka novedīs pie šī biznesa beigām."

Baiba Rivža: "Ir tik negatīvs mediju presings — atver avīzi, bet tur nav nekā laba, un tu tiec psiholoģiski nospiests. Tāpēc cilvēki Latvijā nesmaida."

Ģirts Kristovskis: "Cilvēkiem ir jājūt, ka viņi te būs gaidīti atpakaļ un nevajadzēs saskarties ar tādu attieksmi, kad saka — iestājies mūsu klubā un tad dabūsi kredītu."

Artis Pabriks: "Latvija nav nekāda vientuļa sala. Plaisa starp bagātajiem un nabagajiem ir lielākajā daļā labklājības valstu.

 

Mūrniece lūdz sākt kriminālprocesu par Rolšteina darbībām

DELFI  08/08/06    Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītāja Linda Mūrniece ("Jaunais Laiks") nosūtījusi iesniegumu Ekonomikas policijai ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar SIA "PR Laboratorija" un tās rīkotājdirektora Kaspara Rolšteina iespējami nelikumīgām darbībām, informēja JL frakcijas konsultante Laila Timrota.

Mūrniece iesniegumā lūdz pārbaudīt, vai "PR Laboratorija" likumīgi ieguvusi tiesības organizēt sabiedrisko attiecību kampaņu "Rīgas Austrumu slimnīcai", kā arī to, vai Kaspara Rolšteina saistība ar Tautas partijas amatpersonām nav veicinājusi šā līguma noslēgšanu tieši ar minēto SIA.

Iesniegumā lūgts pārbaudīt, vai iepriekš Veselības ministrijas budžetā bijuši paredzēti līdzekļi sabiedrisko attiecību kampaņas veidošanai kādai citai slimnīcai. Policija arī informēta par iespējamiem pārkāpumiem "PR Laboratorijas" darbībās saistībā ar noslēgtiem līgumiem.

Vienlaikus Mūrniece lūdz policiju pārbaudīt, vai nodibinājums "Sabiedrības par vārda brīvību" un premjera Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītāja Jurģa Liepnieka veidotā Tautas partijas kampaņa medijos netiek finansēta no valsts budžeta, tādējādi, "iespējams, nelikumīgi šķērdējot valsts budžeta līdzekļus un novirzot tos neparedzētiem mērķiem", informēja Timrota.

 

Maina latviešu valodas eksāmenu kārtību pilsonības ieguvējiem

DELFI  08/08/06    Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos, kas regulē latviešu valodas eksāmenu kārtību pilsonības ieguvējiem, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Valdība apstiprināja grozījumos noteikumos par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību un noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.

Noteikumos par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas kārtību paredzēts, ka, apliecinot Pilsonības likumā noteikto valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu, persona, kuras valodas prasme pārbaudīta centralizētajā latviešu valodas un literatūras eksāmenā pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegtu sertifikātu ar latviešu valodas prasmes vērtējumu atbilstoši A, B vai C līmenim. Līdz šim varēja iesniegt arī sertifikātu, kas apliecina valodas zināšanas D līmeni, taču prakse liecinot, ka to personu, kuras nokārtojušas latviešu valodas centralizēto eksāmenu atbilstoši D līmenim, valsts valodas prasme neatbilst tām prasībām, kas tiek izvirzītas naturalizācijas pretendentiem.

Minētais grozījums neattieksies uz tām personām, kuras kārtojušas centralizēto latviešu valodas un literatūras eksāmenu pirms noteikumu stāšanās spēkā.

Tāpat noteikumos paplašināts to gadījumu loks, kad naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta. Lēmums par to tiks pieņemts, ja pilsonības pretendents trīs reizes nenokārtos Pilsonības likumā noteikto valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi. Ar šādu normu paredzēts izvairīties no gadījumiem, kad pretendents ļaunprātīgi izmanto patlaban doto iespēju kārtot pārbaudes neierobežotu reižu skaitu.

Kā teikts Naturalizācijas pārvaldes sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, praksē pierādījies, ka dažkārt pretendenti pārbaudi izmanto kā mācību stundu un pat īpaši necenšas papildināt savas zināšanas uz nākamo pārbaudes reizi, līdz ar to naturalizācijas procesu pielīdzinot latviešu valodas vai vēstures zināšanu apguves procesam.

Saskaņā ar grozījumiem noteikumos, gadījumā, ja pretendents neieradīsies uz valsts valodas prasmes vai zināšanu pārbaudi un divu mēnešu laikā neiesniegs dokumentus par neierašanos uz pārbaudi attaisnojoša iemesla dēļ, tas būs pamats naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas izbeigšanai. Patlaban noteikumu spēkā esošajā redakcijā noteikts, ka gadījumos, ja pretendents bez attaisnojoša iemesla neierodas uz pārbaudi, naturalizācijas iesnieguma izskatīšana tiek apturēta, bet, ja persona gada laikā no apturēšanas brīža neierodas uz pārbaudēm, iesnieguma izskatīšana tiek izbeigta. Prakse liecina, ka šādu naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas apturēšanas un izbeigšanas gadījumu ir samērā daudz, pie tam personas ļaunprātīgi izmanto to, ka tiesību normas paredz tikai apturēt iesnieguma izskatīšanu, ja neierodas uz pārbaudi bez attaisnojoša iemesla. Tas izpaužas tādējādi, ka pretendents pēc iesnieguma izskatīšanas apturēšanas ierodas saskaņot jaunu pārbaudes laiku, bet uz pārbaudi vēlāk atkal neierodas. Līdz ar to naturalizācijas lietas izskatīšana var turpināties gadiem ilgi.

Speciālisti uzskata, ka grozījumi liks pretendentiem izturēties ar lielāku atbildību gan pret valodas un zināšanu pārbaudi, gan pret pilsonības iegūšanas procesu kopumā.

Savukārt noteikumos par latviešu valodas prasmes un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi veiktas izmaiņas attiecībā uz minimālo termiņu, kādā pilsonības pretendents atkārtoti var kārtot šos pārbaudījumus. Tiks noteikts, ka gadījumā, ja pretendents pārbaudi nenokārto vai atsakās atbildēt, viņš latviešu valodas prasmes pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes, bet zināšanu pārbaudi atkārtoti otro un trešo reizi var kārtot ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem no iepriekšējās pārbaudes reizes.

Patlaban Ministru kabineta noteikumu spēkā esošā redakcija nosaka, ka pārbaudes nenokārtošanas gadījumā pretendents atkārtoti var kārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem, bet zināšanu pārbaudi – ne agrāk kā pēc mēneša. Prakse liecina, ka daudzos gadījumos pretendents, nākot uz atkārtoto pārbaudi (arī otro, trešo reizi vai pat vairāk) pēc trijiem mēnešiem, nav papildinājis savu latviešu valodas prasmi vai zināšanas līdz pārbaudes nokārtošanai nepieciešamajam līmenim. Līdz ar to jāparedz ilgāks minimālais termiņš attiecībā uz atkārtotām pārbaudēm pretendentiem, kuri pirmo reizi pārbaudi nav nokārtojuši. Tomēr vienlaikus jānosaka arī robeža pārbaudes kārtošanas reizēm. Tas liks pretendentiem izvēlēties savam valodas prasmes vai zināšanu līmenim atbilstošāku atkārtotas pārbaudes kārtošanas laiku. Vienlaikus tiks izslēgti gadījumi, kad pretendents ļaunprātīgi izmanto patlaban doto iespēju kārtot pārbaudes neierobežotu reižu skaitu un faktiski pārbaudi izmanto kā mācību stundu, līdz ar to naturalizācijas procesu pielīdzinot latviešu valodas vai vēstures zināšanu apguves procesam.

Pieņemot grozījumus šajos noteikumos, paredzēts atbrīvot no pārbaudēm I grupas invalīdus ar totālo afāziju, I un II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu un III grupas invalīdus ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu. Pašreizējā noteikumu redakcijā šāds atbrīvojums noteikts I grupas invalīdiem ar totālo afāziju un II grupas invalīdiem, ja abpusējs kurlums vai kurlmēmums komplicējies ar psihisko atpalicību.

Personām, kam noteikta invaliditāte sakarā ar abpusējo kurlumu vai kurlmēmumu, ir traucēta valodas uztvere un latviešu valodas kā svešvalodas apgūšana var būt ļoti sarežģīta vai pat neiespējama. Tomēr nespēja nokārtot pārbaudes veselības traucējumu dēļ nedrīkstētu būt par iemeslu, lai personai būtu liegtas tiesības iegūt pilsonību.

 

Apdraudēta Dienvidu tilta būvniecība

LETA  08/08/06    Jaunā Dienvidu tilta celtniecība ir apdraudēta, jo nav rasts papildu finansējums inflācijas pieauguma segšanai.

"Ja situācija netiks atrisināta jau šī mēneša laikā, AS "Dienvidu tilts" būs jāaptur tilta būvniecība, jo nebūs naudas materiāliem un strādnieku algām," informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Vienošanās ar Rīgas domi par norēķinu kārtību tilta celtniecības laikā paredz, ka projekta sadārdzinājumu aprēķina, piemērojot patēriņa cenu inflācijas koeficientu.

Tomēr Centrālās statistikas pārvaldes dati par inflāciju 2005.gadā liecina, ka patēriņa cenas pieauga vidēji par 6,7%, bet transporta objektu būvniecības cenu pieaugums bija divarpus reizes lielāks - 16,6%.

"Arī šogad vērojamas līdzīgas tendences. Tādēļ mēs lūdzam, lai Rīgas dome mainītu vienošanos un projekta sadārdzinājumu aprēķinātu, ņemot vērā nevis vidējo inflāciju, bet gan tieši transporta objektu būvniecības sadārdzinājumu," norādīja Rāvis.

"2004.gadā, kad tika slēgts līgums par Dienvidu tilta būvniecību, Latvija vēl nebija saskārusies ar tādu problēmu kā strauji augošām cenām. Taču tagad, kad inflācija kļuvusi par vienu no smagākajām tautsaimniecības, īpaši būvniecības, problēmām, šis jautājums ir jārisina," skaidroja uzņēmējs.

Rāvis uzsvēra, ka ar Rīgas domi tiek diskutēts jau kopš gada sākuma. Rīgas domei arī izteikts lūgums problēmu atrisināt līdz 15.maijam.

"Tas nav noticis. Taču turpināt gaidīt mēs vairs nevaram. Ja augustā dome neradīs risinājumu, tad tilta būvniecības darbus nāksies apturēt," apgalvoja padomes priekšsēdētājs.

"Tiltu gluži vienkārši šodien vairs nav iespējams uzbūvēt par cenām, kādas tās bija 2003. un 2004.gadā. Ir pieaugušas gan izejmateriālu cenas, gan cēlušās nozarē nodarbināto algas. Turklāt tādam objektam kā Dienvidu tiltam inflācijas radītais sadārdzinājums neveido nelielas summas - tas sasniedz vairākus miljonus latu," sacīja Rāvis.

"Mēs, protams, esam lepni un priecīgi par iespēju būvēt tik interesantu un nozīmīgu objektu. Taču mēs to nevaram darīt par savu naudu, kamēr Rīgas dome piekopj strausa politiku, izliekoties, ka inflācijas problēma neeksistē," norādīja uzņēmējs.

Rīgas domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka (JL) preses sekretāre Laila Spaliņa pauda viedokli, ka šādam Rāvja paziņojumam neesot pamatojuma.

"9.augustā, Rīgas mērs un vairākas citas domes amatpersonas tiksies ar Rāvi, lai pārrunātu situāciju," informēja Spaliņa.

Celtnieki turpina tilta laiduma konstrukcijas uzbīdīšanu pār tilta balstiem Daugavā.

Dienvidu tilta būvniecību iecerēts pabeigt 2008.gada vasarā.

Tilta laiduma konstrukciju uzbīdīšana sākta 22.maijā, un tas ir nākamais lielais posms tilta būvniecībā pēc tilta balstu izveides. Tilta laiduma metāla konstrukciju kopējais svars būs 6700 tonnas, bet kopējais garums - 803 metri. Konstrukciju uzbīdīšanu paredzēts pabeigt 2007.gada aprīlī, kad tilta laiduma metāla konstrukcijas pilnībā savienos Daugavas labo un kreiso krastu.

Pēc tam uz tilta konstrukcijām tiks būvēta braucamā daļa, gājēju ietves, izveidotas margas un veikti citi nepieciešamie darbi. Būvniecības pirmo kārtu, kurā tiks uzcelts Dienvidu tilts, kā arī izbūvēti krustojumi ar Krasta un Bauskas ielu, iecerēts pabeigt līdz 2008.gada vasarai. Pavisam tilta laiduma konstrukcijai būs astoņi uzbīdīšanas posmi.

Tilta laiduma metāla konstrukcijas piegādā AS "Voroņežstaļmost", kas ir viena no Krievijas lielākajām un atzītākajām specializētajām tiltu metāla konstrukciju ražotnēm. Konstrukciju sagatavošana un montāža notiek Dienvidu tilta būvlaukumā.

Tilta pirmās kārtas celtniecības ģenerāluzņēmējs ir AS "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas vadošās Latvijas celtniecības kompānijas, kuras specializējušās tieši tiltu izbūvē un kuru speciālisti ir savas nozares eksperti ar ilgu darba pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tās ir SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts".

Dienvidu tilts ir vērienīgākais, sarežģītākais un lielākais šāds projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā.

 

'Delna' pieļauj oligarhu vienošanos, lai 'tiktu klusēts par nelikumībām Ventspilī'

LETA  08/08/06    Sabiedrība par atklātību "Delna" pieļauj, ka pastāv oligarhu vienošanās par Latvijas politiku, citādi neesot iespējams izskaidrot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska (TP) "klusēšanu par nelikumībām Ventspils domē", otrdien preses konferencē izteicās "Delnas" vadītājs Roberts Putnis.

Pēc viņa vārdiem, Kučinskim par Ventspilī notiekošo esot jāuzņemas gan tiešā atbildība kā pašvaldību lietu ministram, gan politiskā atbildība kā politiķim.

Putnis stāstīja, ka "Delna" vairākkārt vērsusies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM), lai "tā pārtrauktu dzīvokļu privatizācijas un teritorijas plānošanas pārkāpumus Ventspilī, kas liedz iespēju lielākajai daļai ventspilnieku privatizēt dzīvokļus". "Delna" arī lūgusi Kučinski izvērtēt Ventspils mēra Aivara Lemberga turpmāko atrašanos amatā, jo pret pret viņu sākta kriminālvajāšana.

"Delnas" pārstāvis Kučinska viedokli, ka kriminālprocess nevar būt iemesls, lai atlaistu no darba, nodēvēja par mīkstu.

"Delna" vēlējusies atkārtoti uzsvērt, ka ventspilniekiem esot apgrūtināta dzīvokļu privatizācija, taču neesot iespējams uzzināt, cik dzīvokļi nav privatizēti, jo Ventspils dome nesniedzot informāciju. "Pašvaldība dara visu, lai dzīvokļi paliktu neprivatizēti - piešķir sociālās mājas statusu un ignorē tiesas lēmumus. Sabiedrībai jāzina, ko par šiem pārkāpumiem domā ministrs Kučinskis," sacīja Putnis.

"Delna" norāda, ka Ventspils pilsētā no 2004.gada nav spēkā esošais teritorijas plānojums, ko apstiprinot gan izstrādes stadijā esošā Ventspils teritorijas plānojuma projekta ievaddaļā paustā informācija, gan RAPLM mājaslapā paustā informācija, gan arī tas, ka teritorijas plānojuma projekta sabiedriskās apspriešanas laikā Ventspilī netika izstādīts spēkā esošais teritorijas plānojums, kā to nosaka normatīvie akti.

Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punktu "pēc 2003.gada 31.decembra vietējās pašvaldībās, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma (arī detālplānojuma), jebkura būvniecības iecere nododama publiskai apspriešanai." Ventspils pilsētas pašvaldībai par jebkuru būvniecības ieceri bija jārīko sabiedriskā apspriešana, lai ievērotu sabiedrības intereses.

Tomēr Ventspils pilsētas pašvaldība nav rīkojusi sabiedrisko apspriešanu par būvniecības iecerēm Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā un pārkāpusi normatīvos aktus, kā arī ignorējusi sabiedrības intereses, skaidroja Putnis.

"Teritorijas plānojums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kura palīdzību konkrēto teritoriju var ne tikai izmantot, bet arī aizsargāt. Teritorijas plānojuma izstrādāšana nav tikai formāla procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses, kā arī noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības interešu nodrošināšana," uzskata "Delna".

Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs sacīja, ka melīgais "Delnas" paziņojums rāda organizācijas vadītāja Putņa absolūtu neizpratni par pašvaldības darba organizāciju.

"Absurds un neprofesionāls no nevalstiskas organizācijas vadītāja skan apgalvojums, ka nav iespējams saņemt ziņas par to, cik dzīvokļu Ventspilī nav privatizēti, vai ka informācija netiek sniegta. Šāda informācija ir publiski pieejama, to ikviens interesents var saņemt Ventspils domes Dzīvojamo māju privatizācijas nodaļā, Iedzīvotāju informācijas centrā vai vēršoties pie dzīvojamā fonda apsaimniekotāja SIA "Ventspils Nekustamie īpašumi"," sacīja Blumbergs un piebilda, ka ne "Delna", ne Putnis šādu informāciju nav pieprasījis.

Pašvaldības pārstāvis iesaka "Delnas" vadītājam pirms publisku paziņojumu izplatīšanas iepazīties ar likumdošanu, lai uzzinātu, ka dzīvokļu privatizācija nenotiek "kā pēc līdakas pavēles", bet ir darbietilpīga un laikietilpīga.

Lai Ventspils dome varētu lemt par dzīvojamo māju privatizāciju, tai vispirms sadarbībā ar Valsts zemes dienestu jāveic normatīvajos aktos norādītās darbības, tas ir, jāsagatavo nepieciešamā dokumentācija, jāsadala īpašums atsevišķos objektos, jānosaka privatizējamā objekta sastāvs, tā vērtība, jāaktualizē dati par dzīvokļa īrnieku, dzīvokļa platību un pārbūvēm, skaidroja Blumbergs.

Risinot jautājumu par pašvaldības dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai, Ventspils dome jau saņēmusi Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes Reģionālās nodaļas informāciju par kārtību un termiņiem, kādos tiks veikta privatizācijai nododamo dzīvojamo māju tehniskā inventarizācija, un dome dara visu, lai ikvienam, kurš izteicis vēlmi, likumā noteiktajā kārtībā dotu iespēju privatizēt dzīvokli un sagatavot ēkas privatizācijai līdz 2007.gada 31.decembrim.

"Ir pamats secināt, ka "Delna" un tās vadītājs Putnis joprojām aktīvi piedalās politiskajā priekšvēlēšanu cīņā, kurā, pēc viņu ieskatiem, atļauti jebkuri līdzekļi - arī citu nomelnošana," piebilda Blumbergs.

 

Jānis Ikstens: Padomju nauda partijām

Jānis Ikstens, Diena  08/08/06    Publiskojot sava pētījuma par ziedojumiem politiskajām partijām rezultātus un secinājumus šā gada 14. jūnijā, sabiedrība par atklātību «Delna» ir uzjundījusi zināmas diskusijas par uzņēmumu padomju locekļu nozīmi politisko partiju finansēšanā. Tomēr nevaru piekrist vairākiem šī pētījuma secinājumiem un atsevišķiem jaunības degsmes ietonētajiem apgalvojumiem, tāpēc vēlos iepazīstināt ar daļu no sava referāta, ar kuru pirms pāris mēnešiem uzstājos Eiropas politikas pētījumu konsorcija konferencē.

Partiju pārstāvju iecelšanas valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā juridiskais pamats tika izveidots 1992. gadā, Latvijas Republikas Augstākajai Padomei pieņemot likumu «Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās». To papildināja 1996. gada jūlijā pieņemtais likums «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās». Tika izveidoti divi pārstāvju veidi — pilnvarnieki un uzņēmumu padomju dalībnieki. 2002. gadā valsts uzņēmumu pilnvarnieku funkcijas tika nodotas attiecīgās ministrijas valsts sekretāram, bet padomju dalībniekiem tika noteikti strikti blakusnodarbju ierobežojumi.

Valsts un pašvaldību pārstāvju sākotnējās funkcijas bija saistītas ar politiskās kontroles nodrošināšanu un pakāpenisku padomju nomenklatūras nomainīšanu. Tomēr ap 1995. gadu notika būtisks pavērsiens, politiķiem atklājot vēl citas pārstāvju funkcijas. Piemēram, pārstāvju vietas varēja tikt izmantotas politiskās kaulēšanās procesā, koalīcijas stabilitātes nodrošināšanā, partijas darbinieku finansiālajā atbalstīšanā, kā arī informācijas saņemšanā par privatizējamiem uzņēmumiem.

1993.–1995. gadā pārstāvniecība bija politizēta tikai atsevišķos valsts uzņēmumos (piemēram, a/s «Ventspils nafta»), turklāt ne tuvu visas pieejamās pārstāvju vakances ir bijušas aizpildītas. Pēc 1995. gada Saeimas vēlēšanām, kuru rezultātā zuda savienības Latvijas ceļš politiskā hegemonija, tika iedibināta spēcīga partijiskā tradīcija, minētās vakances aizpildot.

Delnas nesen publiskotais pētījums nostiprina uzskatu, ka politiskie pārstāvji dod prāvu ieguldījumu savu partiju finansiālajā labklājībā. Tomēr manā rīcībā esošā informācija liecina, ka laikā no 2002. līdz 2005. gadam aktīvo padomju locekļu ziedojumi svārstās starp četriem un desmit procentiem no kopējās privātpersonu ziedojumu summas. Savukārt tās personas, kuras ir vai jebkad ir bijušas padomju locekļi vai pilnvarnieki, ar saviem ziedojumiem ir nodrošinājušas 12–27% no kopējās privātpersonu ziedojumu summas minētajā periodā.

Intervējot to partiju līderus, kurām ir bijusi pieeja pārstāvju amatiem, noskaidroju, ka, izņemot vienu, partijas neizvirza prasību pārstāvjiem ziedot daļu no saviem ienākumiem. Kaut gan šādi ziedojumi tiek sagaidīti, formālas sankcijas pret skopākajiem pārstāvjiem parasti netiek vērstas. Taču partiju pārstāvji uzņēmumos veic citas partijām svarīgas funkcijas.

Šie ļaudis ar regulāriem un relatīvi lieliem ienākumiem var tikt izmantoti kā starpnieki naudas iepludināšanai partiju kontos. Tas nozīmē, ka daļa no partiju deklarācijās fiksētajiem padomju pārstāvju ziedojumiem nav viņu pašu līdzekļi, kas saņemti par darbu uzņēmumā.

Otrkārt, padomju locekļi var darboties kā ziedojumu piesaistītāji partijai, izmantojot resursus un pakalpojumus, kuri ir viņu pārziņā esošā uzņēmuma rīcībā. Jāuzsver, ka pēdējās divas funkcijas tiek vērtētas kā nozīmīgākas nekā padomju locekļu brīvprātīgie ziedojumi partijai, bet ārējo ziedojumu piesaistīšana partijai tiek uzskatīta par padomju locekļu nozīmīgāko funkciju attiecībās ar savu partiju. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc pārstāvju vakances tikai izņēmuma gadījumos (mazākuma valdības stabilitātes nodrošināšanai) tiek atvēlētas arī opozīcijas pārstāvjiem un kāpēc pozīcijas partijām nereti ir vērienīgākas priekšvēlēšanu kampaņas nekā opozicionāriem vai politiskajiem jaunpienācējiem.

Partiju līderi norādīja, ka, atlasot kandidātus darbam uzņēmumu padomēs, iepriekšējam ziedojumam partijai ir niecīga nozīme. Pieaugot plašsaziņas līdzekļu interesei par padomju locekļiem un pastiprinoties padomju locekļu atbildībai par uzņēmuma darbību, darbam šajos amatos vispirms tiek meklēti ļaudis ar zināmu pieredzi uzņēmumu vadībā vai attiecīgajā nozarē. Tomēr atkāpšanās no šī kritērija nav izņēmums, jo padomēs var tikt iecelti partijas aparāta darbinieki, ministra vai ministru prezidenta tuvākie līdzstrādnieki, kā arī personas, kuras ir palīdzējušas vai palīdzēs partijai priekšvēlēšanu kampaņas laikā, lai nodrošinātu viņiem papildu ienākumus vai paustu pateicību par darbu partijas labā.

Tā kā lēmumi par konkrētu personu nozīmēšanu darbam uzņēmumu padomēs lielākoties tiek pieņemti neformāli, šaurā partijas vadītāju lokā, tad šie nozīmējumi atspoguļo faktiskās varas struktūru partijā. Turklāt šie nozīmējumi palīdz konsolidēt konkrētā līdera iekšpartijisko ietekmi, kas nereti ir atkarīga no spējas piesaistīt finansējumu, ko savukārt veicina attiecīgajam līderim lojālu personu atrašanās valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs.

Interviju un partiju finanšu deklarāciju analīze liek domāt, ka Latvijā ir konsolidējusies netiešā publiskā finansējuma sistēma politiskajām partijām. Tās centrā ir nevis bezmaksas raidlaiks sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos vai uzņēmumu padomju locekļu ziedojumi savām partijām, bet gan valsts un pašvaldību uzņēmumu resursu izmantošana partijiskiem nolūkiem, kas turklāt var būt pretlikumīga.

Kamēr nav notikusi šīs sistēmas fundamentāla reforma vai pat demontāža, valsts budžeta subsīdiju piešķiršana politiskajām partijām ir bezjēdzīga.

 

Deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana noslēgusies

Apollo  08/08/06    Šodien noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana 9.Saeimas vēlēšanām, kad kā pēdējie deputātu kandidātu sarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniedza partija «Latviešu Latvija», informēja Kristīne Bērziņa, Centrālās Vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja.

Tādējādi 9.Saeimas vēlēšanām kopā pieteikti 19 deputātu kandidātu saraksti un 1027 deputātu kandidāti. Visi kandidātu saraksti iesniegti visos vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē.

Salīdzinājumam - 8.Saeimas vēlēšanās piedalījās 20 deputātu kandidātu saraksti un tika reģistrēti 1019 deputātu kandidāti.

Rīt, 9.augustā, plkst.16.00 notiks CVK sēde, kurā 9.Saeimas vēlēšanām tiks reģistrēti šonedēļ iesniegtie deputātu kandidātu saraksti. Savukārt deputātu kandidātu sarakstu numuru izloze notiks piektdien, 11.augustā.

Pēc sarakstu reģistrācijas CVK katru sarakstu nosūtīs pārbaudēm Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

Šīs iestādes pārbaudīs, vai saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu kandidātu sarakstos iekļautajiem kandidātiem ir tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās. Ja pārbaudes atklās, ka kādam no pieteiktajiem kandidātiem nav tiesību kandidēt, CVK šo kandidātu no kandidātu saraksta svītros.

9.Saeimas vēlēšanas notiks šā gada 7.oktobrī.

 

Atbalsts Lembergam Ventspilī rūk

Jānis Trops,  Diena  08/09/06    Lielajā mēra atbalstītāju pulkā parādījušies šaubīgie. Vietējā avīzē sāk izskanēt arī alternatīvi viedokļi.

Lembergs ir nokavējis īsto brīdi, kad vēl ar godu varēja aiziet no politikas un pilsētas vadības. Tagad, lai kāds arī būs par smagiem noziegumiem pret Ventspils mēru sākto kriminālvajāšanu iznākums, pat viņa atbalstītājiem nāk apskaidrība, ka nav dūmu bez uguns. Jo vairāk izgaismojas sabiedrībai līdz šim nezināmā Aivara Lemberga darbība, jo straujāk sāk sūbēt viņa līdzšinējais "labā saimnieka" oreols, Dienai saka Ventspils pensionāre, bijusī tieslietu sistēmas darbiniece Gunta Bomkalne. Viņa ir viena no nedaudzajām pilsētā, kas, paužot kritisku viedokli par A.Lembergu, runā atklāti. Līdz šim savu vārdu parasti neslēpa tikai tie, kas viņu cildināja, pēlēji gribēja palikt anonīmi, aizbildinoties ar iespējamo mēra atriebību.

Lai gan neoficiāli uzskatīts, ka tieši vecie ļaudis, pateicoties par pašvaldības naudas pabalstiem svētku reizēs, ir cītīgākie mēra atbalstītāji, G.Bomkalne novērojusi, ka arī viņu domāšana pēdējā laikā mainās. "Vēl nesen, atrodot pastkastītē Lemberga ceļu uz varu un bagātību aprakstošās grāmatas reklāmu, mana paziņa agresīvi taujāja, kam sūdzēties par to, ka viņai piegādā ķengu lapiņas. Saņemot avīzi ar ziņu, ka viņas elks apsūdzēts smagos kriminālnoziegumos, paziņa kļuvusi apcerīga: bet kā tad mēs to agrāk varējām zināt…" stāsta juriste.

Arī astoņdesmitgadīgais Herberts Segliņš pārstāv tos ventspilniekus, kas A.Lemberga "gudrajā un taisnīgajā valdīšanā" vīlušies saistībā ar domes lēmumu gandrīz trešajai daļai ventspilnieku likumā noteiktajā kārtā neatļaut privatizēt dzīvokļus. Viņš mēram novēl piedzīvot, "ko tagad izjūt tauta, kurai viņš līdz šim dzinis batonu ausī".

Vienlaikus Ventspils svētkos 5.augustā, raugoties uz karognesēju A.Lembergu domes kolonnas galvgalī, daļa skatītāju uzgavilēja. Kāds jauns vīrietis ielas malā gan kaimiņam skaidroja — ka atnācis paskatīties, kā "varbūt pēdējo reizi Lembergs uz brīvām kājām soļo".

Taču pagaidām, vismaz publiski, joprojām liela ir to ventspilnieku daļa, kuri jebkādu vēršanos pret mēru uzskata par personīgu apvainojumu un visas Ventspils nomelnošanu. "Tas, kas paveikts Ventspilī, ir Latvijas gods un lepnums," vietējā laikrakstā Ventas Balss pauž kāds anonīms lasītājs. Viens no pašvaldības vēlēšanās aiz borta palikušajiem A.Lemberga partijas Latvijai un Ventspilij kandidātiem, uzņēmējs Andrejs Skorodumovs tiešā tekstā paziņo, ka Ventspils mērs ir "spēcīgs un ģeniāls cilvēks". Taču parādās arī A.Lembergam neslēpti simpatizējošajai Ventas Balsij (kopš 2000.gada avīze un tās līdzstrādnieki četras reizes pilsētas svētkos no pašvaldības ir saņēmuši lielas naudas balvas) agrāk pilnīgi neraksturīgi teksti. "Aivaram Lembergam pēc uzrādītās apsūdzības vajadzētu paskaidrot ventspilniekiem — kas par lietu?", "Manuprāt, daudzi ventspilnieki vēlētos, lai Lembergs atkāptos no mēra amata".

A.Lemberga piekritēji arī aicināti apvienoties un ar domes atbalstu rīkoties sava mēra aizstāvībai. Pirmais tāds nepieteikts pikets pie pilsētas domes jau noticis, "nejauši" pulcinot kopā ap 40 cilvēku, to skaitā Latvijā un pasaulē pazīstamus sportistus, kas dzīvo vai trenējas Ventspilī. Viņu vidū bijis olimpiskais čempions šķēpa mešanā Dainis Kūla, olimpiskais medaļnieks kamaniņu sportā Mārtiņš Rubenis, pasaules čempions svaru bumbu celšanā Vasīlijs Ģiņko, Ventspils futbola un basketbola klubu vadītāji.

Jautāts, vai tā netiek "atstrādāta" sportistu materiālā atbalstīšana no domes un A.Lemberga puses, jo mērs ir arī basketbola kluba līdzīpašnieks, D.Kūla kategoriski iebilst. D.Kūla neredz iemeslu, kāpēc grūtā brīdī neatbalstīt populāro mēru. Par ieguldījumu sportā Ventspils pašvaldība olimpiskajam čempionam un viņa trenerim, domes deputātam Mārim Grīvam piešķīrusi mūža pabalstu, M.Rubenim pēc starta Turīnā A.Lembergs pasniedzis Ls 5000 prēmiju, līdzīgi novērtēti un atbalstīti arī daudzi citi sportisti.

No desmit uz ielas uzrunātiem ventspilniekiem A.Lemberga tagadējo situāciju novērtēt, nosaucot savu vārdu un uzvārdu, Dienai ar mieru bija seši cilvēki. Viskrasāko negatīvo vērtējumu izteica pašvaldības iestādē strādājošais Jānis: "Lembergam ir tikai "sēdēšanas vaina". Pazīstu viņu gadu desmitiem un pieļauju, ka uzrādītajās apsūdzībās ir tikai maza viņa noziegumu daļa." No profesionālā viedokļa vērtējot, apsūdzības par loģiskām un pamatotām uzskata kāds valsts policijas darbinieks.

Valsts ierēdnis Andris Vankins bija piesardzīgs: "Nav dūmu bez uguns, taču par rezultātu varēs runāt tikai, kad tiesa tos izklīdinās. Vai Lembergs Ventspilij ir labākais, grūti teikt, jo nevienam citam nav bijusi iespēja sevi šai amatā parādīt." Pensionāru Arnoldu Roni piesardzīgu bija darījusi antilemberga kampaņas sakritība ar vēlēšanu sezonu. "Bet, kad jau, tad jau — izmeklēšanu vajadzētu sākt pret visiem "tautas aizdomās turamajiem" Ventspils pēkšņajiem bagātniekiem," uzskata A.Ronis.

Ar labiem vārdiem par A.Lembergu un viņa pozitīvo īpašību uzskaitījumu viens no otra gandrīz neatšķīrās topošā mediķe Jevgēnija Amosova, apsardzes darbinieks Janeks Jaunzems un celtniecības speciālists Aleksejs Pozdņakovs: "Izvirzītajām apsūdzībām neticam, citu mēru Ventspilī negribam. Latvija iegūs, ja viņš kļūs par valdības vadītāju." Filosofisku attieksmi pauda bezdarbnieks Valdis Paučs: "Līdz šim viņš manai čigānu tautai neko sliktu nav darījis."

 

 

 

Izglītībā...

 

 

Piedāvā mainīt vispārējās izglītības pedagogiem izvirzītās prasības

LETA   08/03/06    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā mainīt vispārējās izglītības pedagogiem izvirzītās prasības, lai plašāks personu loks varētu sākt darbu skolotāju amatā.

Grozot noteikumus par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, ministrija piedāvā noteikt, ka arī bakalaura studiju programmās mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē studējošajiem, kas divu gadu laikā pēc bakalaura programmas beigšanas sāk iegūt skolotāja kvalifikāciju, ir tiesības stādāt vispārējās izglītības pedagoga amatā.

Patlaban noteikumi paredz, ka par vispārējās izglītības pedagogu var kļūt, apgūstot bakalaura vai maģistra studiju programmu pedagoģijā un saņemot attiecīgi bakalaura vai maģistra grādu.

IZM pārliecināta, ka izmaiņas valdības noteikumos dotu iespēju palielināt konkurenci darba tirgū, aizpildīt vakances atsevišķu mācību priekšmetu pasniegšanā, kuras var rasties, novecojot pedagoģiskajam personālam valstī.

Ņemot vērā pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu deficītu, plānots paplašināt pedagogu loku, kuru profesionālā kvalifikācija atbilst pirmskolas skolotāja amata pildīšanai.

Plānots noteikt prasības izglītības iestāžu vadītāju, to vietnieku, izglītības metodiķu, struktūrvienību vadītāju izglītības jomā un to vietnieku, izglītības psihologu, izglītības iestāžu bibliotekāru un internāta, dienesta viesnīcas skolotāju izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.

Šodien IZM sagatavotais normatīvā akta projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un nodots saskaņošanai vairākās institūcijās. Galīgo lēmumu pieņems valdība.

 

Atzīst vēstures mācības nozīmi

Līga Nestere,  NRA  08/04/06    Latvijas vēsturi varēs mācīt 39 skolas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nolēmusi dot iespēju mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu visām 39 mācību iestādēm, kas to gribējušas. Latvijas vēsturi mācīt vēlas arī sešas krievvalodīgo plūsmas skolas un viena mācību iestāde, kur mācās gan latviešu, gan krievu tautības skolēni.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža norāda, ka visās 39 mācību iestādēs šo mācību priekšmetu varēs apgūt, "jo ministrija respektē lielo sabiedrības interesi un atbalstu Latvijas vēstures mācīšanai", teic B. Rivža. Ministres padomniece Agnese Korbe informē: "Izglītības satura un eksaminācijas centra apstiprinātajās 12 skolās noteikti ar 2006./2007. mācību gadu sāks mācīt Latvijas vēsturi, bet pārejās mācību iestādes, kas pieteicās standarta projekta aprobācijai, arī varēs to darīt, ja vien tās vēl vēlas un nav pārdomājušas." Latvijas vēsturi mācīs 8. klašu audzēkņiem no otrā semestra, bet devītajiem – visu mācību gadu. Priekšmeta apguvei nedēļā notiks divas mācību stundas, teic Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) Informācijas daļas vadītāja Kristīne Ilgaža. ISEC izveidotās darba grupas izstrādātā programma, kurā vēl ir iespējas veikt korekcijas, paredz 8. klašu skolēniem apgūt tādas tēmas, kā, piemēram, aizvēsture Latvijas teritorijā, Livonija, Latvijas teritorijas Polijas – Lietuvas un Zviedrijas varā, Latvijas teritorijas pievienošana Krievijai 18. gadsimtā. Savukārt 9. klašu audzēkņiem pedagogi sniegs zināšanas, piemēram, par Pirmā un Otrā pasaules kara darbību mūsu valstī, brīvības cīņām, PSRS un Vācijas veikto okupāciju, Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Stundu skaita ziņā visvairāk laika paredzēts tādu tēmu apguvei kā krustnešu iebrukums, Livonijas izveidošana, valstiskā attīstība un sabrukums (15 mācību stundas), Latvijas teritorijas Polijas – Lietuvas un Zviedrijas varā, Latvijas teritorijas pievienošana Krievijai 18. gadsimtā (11 mācību stundas), Latvijas valsts izveide, brīvības cīņas (deviņas mācību stundas), Latvija PSRS sastāvā no 1944./45. līdz 1990./91. gadam (desmit mācību stundas).

Pilotprojekta realizēšanai 2006. gadam ir piešķirts 15 tūkstošu latu liels finansējums. Tā kā Latvijas vēsturi varēs mācīt visas 39 skolas, lielāki būs izdevumi par mācību materiāliem, tāpēc plānots, ka summa varētu palielināties par vismaz tūkstoš latiem, teic K. Ilgaža. ISEC vadītāja vietnieks izglītības satura un tālākizglītības jautājumos Imants Vasmanis norāda, ka nauda paredzēta ne tikai mācību materiālu nodrošinājumam skolās, bet arī darba grupas apmaksai [viņi izstrādāja mācību programmu, izstrādās diagnosticējošos pārbaudes darbus, brauks uz skolām, novērtēt, kā notiek mācības Latvijas vēsturē], semināriem. Pirmais notiks šomēnes. "Pagaidām neviena jauna mācību literatūra nav izdota. Mācīs no tās literatūras, kas tagad pieejama, un skolotāji jau paši zina un izvēlas, kuras, viņuprāt, ir tās labākās grāmatas vielas apguvei," teic I. Vasmanis. Vēstures skolotāju biedrības valdes locekle Dzintra Liepiņa norāda, ka ideālas grāmatas nav, bet skolotāji esot iemācījušies strādāt ar pieejamo literatūru. "Vajadzētu pilnveidot, detalizētāk izklāstīt svarīgākos vēstures notikumus, ņemot vērā skolēnu vecumu, kam grāmata būtu paredzēta," uzskata D. Liepiņa.

 

RTU pirmkursniekiem lekciju apmeklējums būs obligāts

LETA  08/07/06    Lai novērstu lielo studentu atbirumu pirmā kursa laikā, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) pirmkursniekiem tiks ieviests obligātais lekciju apmeklējums.

Kā skaidro RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris, RTU studenti pārsvarā mācās par valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc katra piektā studenta izstāšanās no universitātes pirmā kursa laikā ir piešķirto līdzekļu nelietderīga izlietošana.

Līdz šim apmeklējums tika fiksēts tikai laboratorijas darbos un semināros. Savukārt no šī mācību gada studenti tiks reģistrēti visās lekcijās.

Kā skaidro Beķeris, sistēma ieviesta tikai pirmā kursa studentiem, jo pēc vidusskolas un tajā valdošās kontroles brīvība universitātē jauniešiem liek aizmirst, ka arī lekcijas ir jāapmeklē obligāti.

Kā jau ziņots, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) un augstskolu pārstāvji vairākkārt mudināja reflektantus izvēlēties studēt eksaktās, dabas un inženierzinātnes.

Tā kā daudzās RTU studiju programmās tika palielināts valsts finansēto budžeta vietu skaits, obligātais lekciju apmeklējums palīdzētu palielināt absolventu skaitu turpmāk.

RTU šogad ir 1917 budžeta vietas.

Jau tika ziņots, ka šogad tika iesniegti 9017 pieteikumi pilna laika bakalaura studiju programmā un tas bija krietni vairāk nekā pērn, informēja Uzņemšanas komisijas galvenais sekretārs Ivars Odītis.

Vislielākais skaits jeb 695 pirmās prioritātes pieteikumi saņemti Būvniecības studiju programmā. Uzņēmumu darbības un vadīšanas studijas kā prioritāte minēta 543 pieteikumos, bet Arhitektūras studiju programmai pieteikušies 336 pretendenti.

Visvairāk pieteikumu - 1631 iesniegums - saņemti Inženierekonomikas fakultātē, 967 pieteikumi saņemti Būvniecības fakultātē, 900 - Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, 863 pieteikumi saņemti studijām Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē.

Vismazāk reflektantu - 33 cilvēki - pieteikušies studijām Amatniecības tehnoloģijas un dizaina programmā. Aviācijas transporta programmas 35 budžeta vietām pieteikušies 107 cilvēki, Dzelzceļa transporta programmas 35 budžeta vietām - 63, bet Elektrotehnoloģiju datorvadības programmas 30 vietām - 74 pretendenti.

 

Sākas 8. Baltijas Starptautiskā vasaras skola

TVNET   08/07/06    7. augustā Vidzemes Augstskolā sākas 8. Baltijas Starptautiskā vasaras skola (BISS). Pirmoreiz tajā piedalīties aicināti arī dalībnieki no Latvijas augstskolām. Šā gada vasaras skolas tēma - ‘’Trīspusējās sadarbības modelis Triple Helix Model mūsdienu biznesa izglītības attīstībai’’. Vasaras skola ilgs līdz 25. augustam.

BISS akadēmiskās programmas koordinators, ViA Biznesa vadības nodaļas lektors Aigars Andersons: “Iepriekš BISS bijusi orientēta uz ārvalstu studentu vispārēju izglītošanu par Baltijas jautājumiem – ekonomiku, vēsturi, kultūru, politiku, valodu un citiem aspektiem, tā pildot sava veida vēstneša misiju un stāstot ārvalstniekiem par Baltiju. Šogad pirmo reizi vasaras skolu veidojam vairāk specializētu, studiju tēmu lokā iekļaujot biznesa sfēras aktualitātes un radot iespēju ar tām starptautiskā vidē iepazīties arī Latvijas studentiem.”

Trīspusējās sadarbības modelis uzsver nepieciešamību veidot ciešu sadarbību starp zinātniekiem, uzņēmējiem un valstiskā sektora darbiniekiem. Tas ir būtiski, lai sekmīgi radītu un izstrādātu jaunas biznesa idejas, kas atbilstu mūsdienu dinamiskās biznesa vides prasībām. Izglītība un zinātniskā pētniecība, kā arī vietējās vides ekonomisko, politisko u.c. apstākļu (reģionālās attīstības) un brīvā tirgus ekonomikas situācijas izpratne ir noteicoši faktori mūsdienu biznesa attīstībai.

Ar lekcijām vasaras skolā piedalās Vidzemes Augstskolas docētāji un vieslektori no Latvijas augstskolām, uzņēmējdarbības un valsts sektora pārstāvji no Latvijas. Lekciju un vasaras skolas programmas valoda – angļu. Šogad vasaras skolā lekcijas lasīs arī divi ārvalstu lektori – Dr. Ing. Siegfried Ritter, uzņēmuma AES Angewandte Elektroniksysteme GmbH īpašnieks un vadītājs no Vācijas un Prof. Bruno S. Sergi, Mesinas Universitātes profesors un vieslektors vairākās pasaules universitātēs.

Astoņu gadu laikā vasaras skolā piedalījušies dalībnieki no vairāk nekā 40 pasaules valstīm. Šogad BISS piedalīsies studenti no Armēnijas, Beļģijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Ukrainas un ASV.

Nedēļas nogalēs vasaras skolas dalībnieki apskatīs Latvijas ievērojamākās vietas – Cēsu un Rīgas vecpilsētu, Turaidas pili, Āraišu ezerpili, Rundāles pili, Gūtmaņa alu, podnieku cepli Vaidavā, kā arī dosies laivu braucienā pa Gauju.

 

Rīgā salido trīsreiztrīnīši

Latvijas Avīze  08/07/06    Par godu ceturtdaļgadsimtam kopš pirmās "3 x 3" nometnes, kas notika ASV latviešu īpašumā Gaŗezers, 5. augustā Rīgas Latviešu biedrības namā salidoja šīs kustības vadītāji un dalībnieki no visas pasaules. Jau kopš pašiem kustības pirmsākumiem 1981. gadā tai klāt stāvējusi arī Vaira Vīķe‑Freiberga. Arī pēc valsts augstākā amata ieņemšanas nometnieki viņu turpina uzskatīt par savējo.

"Es priecājos, ka šī kustība tik ilgus gadus spēj ne vien piemēroties mainīgajiem apstākļiem, bet arī iesakņoties Latvijā pēc savas rašanās pavisam citā kontinentā," atklājot salidojumu, teica Valsts prezidente. Viņa arī sprieda, ka "3 x 3", tikai pateicoties pozitīvu, stipru un labu cilvēku darbam, paglābusies no citu līdzīgu ideju likteņa, kad veiksmīgam sākumam sekojuši atplūdi. "Tādēļ novēlu jums turpināt audzināt tādus ļaudis, kas ir stipri latvieši un stipri cilvēki," savu apsveikuma runu noslēdza V. Vīķe‑Freiberga.

Salidojuma dalībniekus sveica arī izglītības ministre Baiba Rivža, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks, kustības dibinātā ja Līga Ruperte, Latvijas "3 x 3" padomes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa un daudzi citi. Īpaši tika godināti visu 32 Latvijā notikušo nometņu vadītāji.

"Nometņu dalībniekiem cenšamies mācīt latviskās zināšanas un vērtības. No tā arī izriet mūsu kustības galvenais mērķis – caur latviskas ģimenes stiprināšanu stiprināt tautu un valsti," man stāstīja Latvijas "3 x 3" padomes priekšsēdētāja un nometņu vadītāja Inese Krūmiņa. To, ka ģimene tiešām ir trīsreiztrīnīšu augstākā vērtība, apliecina arī tas, ka I. Krūmiņa kopā ar vīru Jāni vadījusi sešas nometnes un pašu ģimenē audzina sešus bērnus.

Latvijā kopš 1990. gada notikušas 32 nometnes visdažādākajās valsts vietās. Katrā piedalījušies aptuveni 280 cilvēku no dažādām valstīm, kā arī ap 100 vietējo ļaužu. Cilvēkiem, kas vēlas piedalīties kādā no nākamajām nometnēm, vēlams sūtīt e‑pastu uz adresi vadiba@3x3.lv vai interesēties kustības mājas lapā www.3x3.lv.

 

Vairāk nekā puse studentu domā par darbu ārzemēs

TVNET   08/08/06    Apkopojot pirmos Studenta Pases aptaujas rezultātus, ir iegūta vērtīga statistika, kas norāda uz tendencēm studenta ikdienas koordinēšanā. Aptauja liecina, ka pārsteidzoši liela daļa studentu, kas sākuši vai sāks studijas augstskolā, ir domājuši par darbu ārzemēs. Šādu respondentu bija 58%.

SEB Unibankas jauniešu projektu vadītājs Mārtiņš Gineitis: "Šobrīd iespēju piedalīties Studenta Pases aptaujā mājas lapā www.studentapase.lv ir izmantojuši gandrīz 2000 jauniešu, no kuriem 90% respondentu ir vecumā no 17 līdz 20 gadiem. Respondentiem šīs aptaujas anketā ir jāatbild uz 8 jautājumiem, kas ir veltīti dažādu studentiem svarīgu procesu izzināšanai. Jau tagad ir skaidri iezīmējušās tās jautājumu grupas, kuras studentus uztrauc visvairāk – vai studiju laikā izdosies atrast pienācīgu mājvietu, ko studēt, zinot pastāvošās tendences darba tirgū, kā izdzīvot ar esošajiem stipendiju apjomiem."

Iesniegtās atbildes uz jautājumu, kur respondenti studiju gados dzīvo/plāno dzīvot, norāda uz to, ka 27% dzīvo/dzīvos īrētā dzīvoklī vai mājā. Tikpat liels respondentu skaits norāda, ka dzīvo/dzīvos augstskolu kopmītnēs. 23% respondentu atbildēja, ka dzīvos pie vecākiem. Ievērojams ir to respondentu skaits – 15%, kas dzīvo/dzīvos savā personīgajā mājā/dzīvoklī.

Novērtējot augstskolas izvēli, Studenta Pases dalībnieki iezīmēja šādu Top 5: 20% – Latvijas Universitāte, 10% – Rīgas Tehniskā Universitāte, 7% – Banku augstskola, 6% – Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 5% – Biznesa augstskola Turība. Atbildot uz jautājumu, kas noteicis augstskolas izvēli, 51% respondentu apgalvoja, ka tā ir augstskolas piedāvātā programma. Salīdzinoši liels īpatsvars – 19% – ir to atbilžu, kas liecina, ka izvēli ietekmējuši draugi un paziņas. Vairāk nekā 17% respondentu apstiprināja, ka augstskolas izvēli ietekmēja informācija medijos un internetā.

Jānorāda, ka lielais strādājošo studentu īpatsvars – 61% – liecina par aizvien pieaugošo vēlmi jau studiju gados savas finanses kārtot patstāvīgi, tomēr tikpat nozīmīgs ir to respondentu skaits – 43%, kas apstiprina, ka viņu ienākumus veido pašu alga un vecāku sniegtā finansiālā palīdzība. Otra dominējošā atbilde norāda uz to, ka studentu ienākumus veido tikai vecāku sniegtais finansējums.

Aptaujas rezultāti apliecina, ka ierobežotā finansējuma dēļ studenti savām izklaidēm izvēlas aktivitātes, kas prasa nelielus naudas ieguldījumus. Tikai 8% studentu, lai atpūstos, apmeklē teātra izrādes. 24% atpūšas, dodoties uz kino, un tikpat daudzi bauda dažādus koncertus. Tomēr lielāko daļu veido tie studenti, kas atpūšas mājās un brīvā dabā.

Izveidojot īpašu informatīvo materiālu – Studenta Pasi, kā arī ieviešot īpašu portālu www.studentapase.lv, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studenti sadarbībā ar SEB Unibanku šogad ir nodrošinājuši vienu no kompaktākajiem studenta ceļvežiem jautājumos, kas saistīti ar augstskolas un studiju programmas izvēli un studiju sākšanu, kā arī studenta ikdienas dzīvi, tās aktualitātēm un problēmām.

 

 

 

Kultūrā...

 

 

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  08/04/06

- Jauni LNSO statūti. Kārtējās Kultūras ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) koncertmeistaru padomes tikšanās laikā panākta vienošanās par grozījumiem LNSO statūtos. Jaunie statūti paredz orķestra padomes izveidi, kurā ar lēmējtiesībām būs pieci locekļi – mūziķu izvirzīti pārstāvji, neatkarīgi eksperti un ministrijas izvirzīti pārstāvji.

- Jaunā Dizaina Studija. Iznācis žurnāla Dizaina Studija jūlija-augusta numurs. Dizaina Studija šoreiz jautā – kāds ir teicams valsts vizuālais tēls portatīvā formātā, diskutē par Latvijas tēlu internetā, kā arī spriež par suvenīru dizainu.

Arno Jundze,  NRA  08/07/06

- Populārākās grāmatas ASV. Prestižajā The New York Times grāmatu topā pirmajā vietā šonedēļ izvirzījies pazīstamā fantasta Terija Gudkainda Fantoms – 11. grāmata megasērijā Sword of Truth. Fantoms izrādījies ārkārtīgi veiksmīgs produkts, jo topa virsotni iekarojis jau pirmajā nedēļā. Otrajā vietā šonedēļ vēl viens jaunpienācējs – Noras Robertsas detektīvromāns Eņģeļa kritiens. Topa sadaļā, kas fiksē populārākos daiļdarbus mīkstajos vākos, 7. vietā pērnnedēļ atgriezies latviešiem labi pazīstamais Dena Brauna Da Vinči kods, bet iepriekšējais līderis – Lorēnas Veisbergeres Sātans Pradas brunčos pirmo pozīciju atdevis Kimas Edvardsas Atmiņu glabātāja meitai par kādu liktenīgu lēmumu atteikties no bērna, kas slims ar Dauna sindromu.

- Hitlera mīļākais skulptors. Nacisma gados populārā vācu skulptora Arno Brekera darbu izstāde izraisījusi milzu ažiotāžu Vācijas pilsētā Šverīnē. Mūsdienās Vācijā netrūkst nacisma simboliem pārpilno Brekera darbu kvēlu noliedzēju, tomēr izstādes veidotāji nelokāmi uzskata – pienācis laiks nevis nosodīt un noliegt, bet gan runāt par to, kā un kāpēc daudzi talantīgi mākslinieki sāka kalpot ideoloģijai, upurējot savu talantu uz murgainu ideju altāra.

- Baleta horeogrāfijas krīze. Lai gan Londonā šogad nebūtu jāsūdzas par pasaules klases baleta izrāžu trūkumu – spožu sezonu aizvadījis Royal Ballet, bet viesizrādēs te pabijuši klasiskā baleta mekas Krievijas mākslinieki no Marijas teātra –, pasaulslavenais kubiešu izcelsmes baletdejotājs Karloss Akosta laikrakstā The Guardian šonedēļ izteicies, ka baleta pastāvēšanu apdraudot globāla krīze. Modernu horeogrāfu un pilna apjoma baleta trūkums nozīmē, ka šodien netiek radīta nākotnes klasika – brīdina 32 gadus vecā baleta megazvaigzne.

- Turpinās skandāls Ermitāžā. Vai tas, ko mēs redzam Ermitāžā, ir oriģināli vai kopijas, šo jautājumu šonedēļ Krievijā uzdod daudzi. Kā jau Neatkarīgā ziņoja, plānotās pārbaudes laikā atklājies, ka no Ermitāžas fondiem pazudis vismaz 221 unikāls mākslas darbs – pamatā emaljas un juvelierizstrādājumi apmēram 5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šokējošā ziņa likusi ar aizdomām skatīties arī uz citām Ermitāžā apskatāmajām mākslas vērtībām, jo kurš var garantēt, ka vērienīgi plānotā muzeja izlaupīšana, kas nepārprotami notikusi ar darbinieku palīdzību, nav bijusi plašāka par pārbaudē konstatēto. Notikušais jau nodēvēts par "gadsimta zādzību Ermitāžā", jo telpa, no kuras notikusi zādzība, bijusi pieejama, pēc dažādiem avotiem, tikai trim četriem muzeja speciālistiem.

- Vadības maiņa Latvijas literatūras centrā. Par Latvijas literatūras centra direktora pienākumu izpildītāju kļuvis Jānis Oga. Viņš līdz šim vairāk pazīstams ar savām aktivitātēm grāmatniecības jomā, izdodot Zigmunda Skujiņa rakstus.

- Gaudeamus atgriezies. Rīgā atgriezies RTU vīru koris Gaudeamus, kas pēc zelta medaļas iegūšanas pasaules koru olimpiādē Ķīnā sniedza koncertu Pekinas prestižākajā koncertzālē – Forbidden City Concert Hall. Tas bija veltīts Latvijas Republikas un Ķīnas TR diplomātisko attiecību atjaunošanas piecpadsmitajai gadskārtai.

-Jāzepa Rudzīša folkloras pētījums. Apgāds Zinātne izdevis autoritatīvākā Latvijas Andreja Pumpura speciālista, folklorista Jāzepa Rudzīša darbu Latviešu vēstītājas folkloras dzīve tautā 19. un 20. gadsimtā.

- Fotogrāfijas pie namu sienām. Tieši šādi Strenču pilsētas svētku laikā tiks izstādīta melnbaltā fotoklasika – 15 darbi no stikla fotoplašu kolekcijas, kuru pirms diviem gadiem nejauši atklāja Strenčos. Minētie darbi, izdrukāti 1x1,5 metru izmērā, pārvērtīs Strenču galveno ielu par brīvdabas galeriju.

- Pēc džeza – ērģeļmūzika. Saulkrastu dome aicina apmeklēt Saulkrastu ērģeļmūzikas dienas 2006. Tās norisināsies 18. un 19. augustā, kā arī 2. un 3. septembrī. Klausītājiem tiks piedāvāti astoņi ērģeļmūzikas koncerti.

- Poliščukas Pūt, vējiņi! Dānijā. Latvijas Nacionālais teātris ar režisores Gaļinas Poliščukas (attēlā) iestudēto Raiņa Pūt, vējiņi! piedalās Ziemeļvalstu teātra dienās Kopenhāgenā. Notikušas divas izrādes uz Kopenhāgenas Karaliskā teātra Turbinehallerne skatuves.

- Pirmais Vidzemes vasaras mūzikas festivāls. Valsts SIA Latvijas koncerti sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un kultūras centriem no 17. līdz 20. augustam dažādās Vidzemes pilsētās un pagastos rīkos pirmo Vidzemes vasaras mūzikas festivālu, kurā, apvienojot mūzikas un mākslas elementus, apmeklētāji varēs baudīt muzikālus vasaras vakarus romantiskas Latvijas lauku dabas tuvumā.

 

Grāmatas

Līvija Dūmiņa,  NRA  08/07/06

Arturs Priedītis. Kultūru dialogs: interkulturālās komunikācijas vēsture un teorija. Pasaules kultūru fonds, 2006

Pirmā grāmata latviešu valodā par interkulturālās komunikācijas vēsturi un teoriju, kurā īpaša uzmanība veltīta mūsdienās aktuālai formai – kultūru dialogam. Tā noderēs visiem, kas interesējas par starpkulturālajām attiecībām, multikulturālismu, etnopolitiku, sabiedrības integrāciju, kulturoloģiju. Pirmā daļa veltīta kultūras un dialoga izpratnes skaidrojumam, kā arī komunikācijas etniskajiem un kulturoloģiskajiem aspektiem, otrajā daļā pētīta kultūru dialoga vēsturiskā pieredze, bet trešā piedāvā teorētisko programmu, kurā skaidrota konceptuālā bāze, kā arī plurālisma un konverģences postulāti.

Rihards Kalvāns. Atklusējumi. Nordik, 2006

Pazīstamais radio un televīzijas žurnālists atceras savus skolas un studiju gadus, kas ritējuši pēckara laikā – piecdesmitajos un sešdesmitajos gados – un zīmē kolorītas atmiņu ainas, kas piedzīvotas, strādājot tikko dibinātajā un tautā iemīļotajā avīzē Rīgas Balss. Viņš par sastaptajiem cilvēkiem piedāvā savas versijas ar intriģējošu apakšvirsrakstu – ko latviešu leģionāra dēls nekad nav stāstījis pie padomju diktora mikrofona.

Alekss Bērensons. Spiegs. Tulkojusi Māra Poļakova. Kontinents, 2006

Deivida Morela stila cienīgs eksplozīvs trilleris – tā apgalvots uz grāmatas vāka. Aleksa Bērensona tēlotie notikumi ierauj mūsdienīgā krusta karā starp Al Qaeda un ASV pretterorisma profesionāļiem, ļaujot redzēt spiega darba tuvplānu. Ilgajos terorisma apkarošanas un nodevības gados robeža starp tiem, kas viens otru vajā, ir izplēnējusi. Tiek uzdots jautājums – vai cilvēkam necilvēcīgos apstākļos iespējams palikt godprātīgam karotājam, ja savējie ir novērsušies?

Šērlija Teilore. Lietišķo vēstuļu, epasta un citu lietišķo dokumentu paraugi. Tulkojusi Diāna Pauna. Zvaigzne ABC, 2006

Lietišķās sarakstes rokasgrāmata, ar kuras palīdzību iespējams uzzināt, kā pareizi rakstīt lietišķo vēstuli, kas ir ikvienas biznesa korespondences pamatā, nodaļā, kas veltīta lietišķajiem dokumentiem ikdienā, ietverta darījumu korespondence – uzziņas, pasūtījumi, izcenojumi, rēķini, ko katrs uzņēmums veic bieži. Vēl sniegti padomi, kā veidot uzņēmuma informatīvos un tā popularizēšanas materiālus, biznesa plānus, kā arī ar personālu saistītas sarakstes paraugus. Doti lietišķās sarakstes paraugi, kādus izmanto starptautiskajā tirdzniecībā, banku darbībā, transportā un apdrošināšanā.

Daniels Meisons. Klavieru skaņotājs. Tulkojušas Aija Britāla un Sarma Ozola. Zvaigzne ABC, 2006

Kādā drēgnā 1886. gada pēcpusdienā Londonā klavieru skaņotājs Edgars Dreiks saņem vēstuli no Militārās virspavēlniecības ar lūgumu izpildīt valstiski svarīgu uzdevumu – uzskaņot kara ārstam piederošās klavieres. Bet tās atrodas angļu pārvaldītās Birmas attālākajā nostūrī, un došanās turp Edgaram nozīmētu atteikšanos no ierastās rimtās dzīves, taču viņš pieņem šo izaicinājumu, un sākas ceļojums uz pasauli, kuras vairs nav, ļaujot lasītājam nokļūt autora vērptās burvestības varā.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  08/08/06

- Olomoucas galerijā PATRO Čehijā apskatāma latviešu fotogrāfu izstāde Cilvēks pilsētā un gleznotāja Ilgvara Zalāna izstāde Welcome to L.... Vairāk nekā simt fotogrāfiju kolekcija tapusi divu plenēru Cilvēks pilsētā laikā, kad Valmierā strādāja trīspadsmit Latvijā pazīstamu fotogrāfu: Māra Brašmane, Zenta Dzividzinska, Didzis Kadaks, Gatis Rozenfelds, Gunda Balode, Didzis Grodzs u. c. Tas ir dokumentāls stāsts par pilsētā sastaptajiem cilvēkiem, par viņu izjūtām un vidi tiem apkārt. Gleznotāja I. Zalāna grotesko gleznu vēstījums ir par identitātes meklējumiem jaunajā ekonomiskajā formācijā Eiropas Savienībā, par mūsu valsts pamatvērtībām.

- Rīgas Porcelāna muzejā trešdien pulksten 17 tiks atklāta Starptautiskā miniporcelāna izstāde, kur būs redzami Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslinieku darbi. Mazo formu porcelāna darbu izmēri nepārsniedz 15 x 15 x 15 cm. Izstāde ir viens no pieturas punktiem, kas iekļaujas Starptautiskās keramikas akadēmijas 42. asamblejai veltītajos keramikas un porcelāna mākslas izstāžu notikumos.

- Valmieras novadpētniecības muzejā līdz 2. septembrim aplūkojama Initas Reimandovas un Ivandas Spulles keramikas, stikla, grafikas un fotogrāfiju izstāde. Izstādes darbus vieno kopējā noskaņa – apstādinātie mirkļi. I. Spulle (1970) mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā. Patlaban strādā Dobeles mākslas skolā. I. Spulle uzkrātās noskaņas nodēvējusi par Ilgu ezeru. I. Reimandova 1998. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas meistardarbnīcu. I. Reimandovas darbus izstādē vieno moto: "Karaliska gaisma – karaliskiem cilvēkiem. Karaliskas domas – karaliskiem cilvēkiem."

- Galerijā Antonija līdz 23. augustam apskatāma fotoizstāde Rīga, ziedi un sapņi. Tā iecerēta kā veltījums Rīgas pilsētas svētkiem. Izstādē piedalās Roberts Auziņš, Uldis Muzikants, Valdemārs Helmanis, Vladimirs Golovins, Jānis Knāķis un Gunārs Janaitis. Katram no šiem autoriem ir savdabīgs redzējums par lietām un attīstīts savs rokraksts. Izstādē ar interesi var vērot fotogrāfu darbu saskaņā ar jaunākajiem fotogrāfijas tehnoloģiju risinājumiem.

- Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā aplūkojama fotogrāfa Alda Plauža personālizstāde Ceļš uz sevi. Fotogrāfijas tapušas autora ceļojumu laikā.

- Talsu novada muzejā trešdien pulksten 16 atklās Berlīnē dzīvojošās zviedru mākslinieces Hannas Šēbergas (1956) veidotu izstādi Vectēva kaleidoskops, kurā skatītāji redzēs viņas vectēva Bengta Jungrēna (1900–1976) fotogrāfiju kolekciju. H. Šēberga to veidojusi, atlasot attēlus no 2000 melnbaltjiem fotonegatīviem; tie fotografēti Gotlandē no 1952. līdz 1966. gadam. B. Jungrēns nebija profesionāls fotogrāfs, tomēr viņa darbos ietverta motīva un acumirkļa izjūta. H. Šēberga radījusi aizraujošu attēlu apkopojumu, kuri stāsta par gotlandiešu lauksaimnieku ikdienu uz skarbās ainavas fona, taču izstādes centrālā vieta ir pašam fotogrāfiskajam attēlam ar tā nianšu bagātību un smalko, nepretenciozo valodu.

 

Kultūras ministre sola Nacionālajam teātrim vairāk nekā miljonu latu dotāciju

LETA  08/08/06    Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) apsolījusi Nacionālajam teātrim, kura ieņēmumi pagājušajā sezonā bija 554 530 lati, piešķirt vairāk nekā miljonu latu dotāciju no valsts budžeta.

Preses konferencē Demakova uzsvēra, ka "latvietība maksā dārgi". Augusta beigās Ministru kabinetā tikšot iesniegti Kultūras ministrijas (KM) sagatavotie grozījumi šāgada valsts budžetā, lai Nacionālajam teātrim tiktu piešķirts papildu finansējums "vairāku simtu tūkstošu latu apmērā". Nosaukt precīzāku iecerētā papildu finansējuma summu ne ministre, ne KM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa nevēlējās nosaukt.

Papildu finansējums Nacionālajam teātrim esot nepieciešams, lai uzturētu "divreiz lielāku ēku", ko rekonstrukcijas laikā teātrim uzbūvēja Rīgas dome, skaidroja teātra direktora pienākumu izpildītājs Ojārs Rubenis. Pēc viņa vārdiem, neviena teātra mazās zāles izrāde nav rentabla, bet lielo zāli grūti piepildīt.

Lai taupītu līdzekļus, no repertuāra tiek izņemts visskaļāk reklamētais pagājušās sezonas jauniestudējums Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna mūzikls "Hotel Kristina". Bijušais direktors Viesturs Rieksts esot ar mūzikla veidotājiem noslēdzis līgumu par nesamērīgi lieliem honorāriem. Galu galā teātrim par katru "Hotel Kristina" izrādi no sava budžeta bijis jāpiemaksā 1500 lati.

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Svinēs gadskārtējos Līvu svētkus Mazirbē

LETA   08/05/06    Šodien plkst.12 Mazirbē pie Lībiešu Tautas nama aizsāksies gadskārtējie Līvu svētki, kas kopš 1989.gada ir kļuvuši par tradīciju, lai kopīgos pasākumos atzīmētu Lībiešu Tautas nama atklāšanu 1939.gada 6.augustā, kā arī izzinātu un stiprinātu līvu tautības tradīcijas un etnisko apziņu.

Kā informēja īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta preses sekretāre Gunta Kāle, svētku laikā būs iespēja aplūkot dažādas izstādes, klausīties lībiešu ansambļu dziedāšanā, piedalīties zaļumballē, kā arī cienāties ar līvu tradicionālajiem gardumiem - butēm un slavenajiem Kurzemes dižraušiem.

Svētkos piedalīsies lībieši (līvi) no visas Latvijas, īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone (LC), ārvalstu diplomāti, pašvaldību vadītāji no Talsu rajona, Kolkas, Dundagas, Ventspils rajona Tārgales, kā arī visi interesenti gan no Latvijas, gan citām valstīm.

Vakar, 4.augustā tika atklāta mazbānīša Ventspils-Mazirbe-Stende Mazirbes stacijas zīme, bet šodien notiks svinīgs gājiens uz jūru, kur tiks demonstrētas lībiešu zvejnieku prasmes un spēlētas tradicionālās spēles.

Lībiešu Tautas namā notiks Valdas Marijas Šuvcānes grāmatas "Mazirbe - mazs ciems jūrmalā" un Jāņa Medņa un Raimonda Tigula fotomūzikas albuma "Zaļš, balts, zils" prezentācijas, kā arī būs skatāma Juki Nakamuras fotoizstāde "Stāsts par lībiešiem Kurzemes krastā" un aplūkojama izstāde "Seno amatu prasmes".

Savukārt vēlāk pie Lībiešu Tautas nama notiks brīvdabas koncerts, kurā piedalīsies lībiešu (līvu) ansambļi.

Pēc koncerta sāksies zaļumballe, kas ilgs līdz rīta gaismai, būs arī lāpu gājiens, ugunskurs un rotaļas pludmalē.

Savukārt rīt, 6.augustā, visi svētku dalībnieki tiek laipni aicināti uz Līvu svētku noslēgumu Ventspilī, kur tiks atklāts piemineklis lībiešu kultūras un pirmās atmodas saucējam Jānim Princim, atzīmējot viņa 210 gadu jubileju.

Līvu svētkus organizē Līvu savienība, atbalsta Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un pašvaldības.

 

Nesaskaņas saistībā ar somāliešu izmitināšanu palielinās

Jānis Zvērs, NRA   08/07/06    Biedrība Zvannieku mājas, kura atļāvusi nomātajā miteklī Veczvannieku mājā apmesties septiņiem pērn Latvijā nokļuvušajiem somāliešiem, saņēmusi atkārtotu brīdinājumu no ēkas saimnieka Jāņa Ezergaiļa par iespējamo somāliešu izlikšanu.

Nekustamā īpašuma Skujenes pagasta Veczvannieku īpašnieka J. Ezergaiļa brīdinājumu publicēts 2. augustā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Tajā norādīts, ka 2006. gada 17. jūlijā ēkas īpašnieks nosūtījis brīdinājuma vēstuli biedrībai Zvannieku mājas, taču neesot saņēmis paziņojumu par brīdinājuma saņemšanu.

Ēkas īpašnieks uzskata, ka biedrība pārkāpusi nomas līgumu, nomātajā mājā bez viņa rakstiskas piekrišanas izmitinot nelegālos imigrantus, turklāt līdz pat šim laikam nav novērsti 2005. gada 28. oktobrī izsniegtajā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādītie trūkumi.

"Man ir grūti komentēt šo gadījumu un ēkas saimnieka rīcību. Iebildumi pret to, ka izmitinām nelegālos imigrantus, neatbilst patiesībai, jo šiem cilvēkiem ir piešķirts alternatīvais bēgļu statuss," Neatkarīgajai sacīja Zvannieku pārstāve Sandra Dzenīte.

J. Ezergailis uzsver – ja viena mēneša laikā no brīdinājuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī trūkumi netiks novērsti, kā arī ja turpmāk viņa īpašumā tiks izmitinātas nepiederošas personas, arī nelegālie imigranti, viņš būšot spiests vienpusēji atkāpties no nomas līguma.

S. Dzenīte sacīja, ka biedrība J. Ezergailim piederošajā ēkā veikusi remontu 100 000 latu vērtībā, tāpēc padoties un ēku pamest netaisās.

"Piecu gadu laikā esam pilnībā atjaunojuši māju. Taču pagājušajā gadā mēs pakļāvāmies un parakstījām neizdevīgu nomas līgumu uz 10 gadiem. Iespējams, tagad tiek meklēts iegansts strīdam," rūgti atzīst S. Dzenīte. Viņa sacīja, ka somāliešus jau paguvuši apciemot daudzi kādreiz trimdā dzīvojošie latvieši, kas pauduši prieku par Zvannieku atbalstu nelaimē nonākušajiem.

"Vai šie cilvēki viņam ir nodarījuši pāri? Cik man zināms, viņi dzīvo kopā ar bērniem kā brāļi un māsas, pat palīdz darbos," Neatkarīgajai sacīja biedrības Afrolat priekšsēdētāja vietnieks Džordžs Stīls. Viņš skaidroja, ka J. Ezergailis pats savulaik dzīvojis trimdā, tāpēc Afrolat ir neizprotama ēkas īpašnieka attieksme pret šiem nelaimē nonākušajiem cilvēkiem.

Dž. Stīls sacīja, ka biedrības pārstāvji ziedojuši somāliešiem drēbes un apciemojuši viņus, turklāt plāno to darīt arī nākotnē, taču par to, vai šiem cilvēkiem tuvākā vai tālākā nākotnē vajadzētu palikt Latvijā, spriest esot grūti: "Ja viņi grib palīdzēt, strādāt, var dzīvot šeit legāli līdz brīdim, kad Somālijā beidzas karš. Taču šķiet, ka tas nebūs tik ātri.

 

 

 

 

Pagājušās nedēļas
otrajā pusē spēcīgi lija gandrīz
visā Latvijas teritorijā. Bet šonedēļ, kaut
arī parādās tumši mākoņi, lietus vairs nav lijis.

Dienas atkal pārsvarā ir saulainas, un tāpēc vēl

joprojām ir patīkami silts. Un lai arī pūš vējš, tas

nav auksts, bet veldzējošs.Vienīgi ūdens tem-

peratūra ir kritusies gan jūrā, gan upēs

un ezeros. Taču vienalga, laiks

ir ļoti vasarīgs...

 

Anda Jansone, otrdien, 8. augustā