Eiropā un citur pasaulē...

Latvijas prezidente apsveic Ilvesu ar ievēlēšanu Igaunijas prezidenta amatā

LETA  09/23/06    Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir sazinājusies ar Tomasu Henriku Ilvesu un apsveikusi viņu ar ievēlēšanu Igaunijas prezidenta amatā, informē prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Telefonsarunā ar Ilvesu Vīķe-Freiberga paudusi gatavību sastrādāties ar Igaunijas jauno prezidentu un turpināt līdzšinējo ciešo sadarbību starp Baltijas valstu vadītājiem.

Prezidente plāno tikties ar jaunievēlēto Igaunijas prezidentu uzreiz pēc viņa stāšanās amatā, kā arī raugās uz prezidentu turpmāko sadarbību ar lielu interesi, teica Rozenberga. Viņa atzina, ka katrs prezidents amatā ienes arī savas personības daļu.

Vīķe-Freiberga uzsver, ka Baltijas prezidentu sadarbība ir svarīga ne vien Latvijas, Igaunijas un Lietuvas jautājumu risināšanā, bet arī pārrunājot starptautiskās sabiedrības aktualitātes.

Jau ziņots, ka Igaunijā sestdien par prezidentu ievēlēts Tomass Hendriks Ilvess, saņemot 174 vēlēšanu kolēģijas balsis. Otrs kandidāts - Arnolds Rītels - saņēma 162 balsis.

Vēlēšanās balsoja visi 345 Elektoru asamblejas dalībnieki - 101 parlamenta deputāts un 244 municipalitāšu līderi.

"Es augsti vērtēju Arnoldu Rītelu par viņa paveikto darbu pēdējos piecos gados. Mums varbūt ir atšķirības viedokļos, bet mums abiem rūp Igaunijas nākotne. Koncentrēsimies tagad nākotni, tā ir vienīgā lieta, kas tiek gaidīta no mums," uzrunā Elektoru asamblejā pēc ievēlēšanas sacīja Ilvess.

Saskaņā ar Igaunijas likumiem, Ilvess par Igaunijas prezidentu oficiāli kļūs pēc divām nedēļām - 8.oktobrī.

ĀM cenšas panākt arī Krievijas atbalstu Vīķes-Freibergas kandidatūrai ANO

LETA  09/24/06    Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) strādā, lai iegūtu Krievijas atbalstu Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūrai uz ANO ģenerālsekretāra amatu, informē ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pašlaik ir uzrunātas daudzas pasaules valstis, lūdzot atbalstu Latvijas prezidentes kandidatūrai ANO ģenerālsekretāra amatam, un pirmās sarunas liecinot, ka Vīķe-Freiberga tiekot vērtēta kā nozīmīga kandidāte.

ĀM vērtējumā, svarīgs ir arī fakts, ka Baltijas valstu kopīgi izvirzītā kandidāte ir sieviete, jo tādējādi iespējams runāt par dzimumu līdztiesību.

Pirmās indikācijas, cik lielas ir Vīķes-Freibergas izredzes iegūt ANO vadītāja posteni, būs redzamas pēc neoficiālā balsojumā ANO Drošības padomē 28.septembrī, atgādināja ĀM.

Jau ziņots, ka Baltijas valstis pēc Vīķes-Freibergas izvirzīšanas ANO vadītāja amatam mēģina lobēt prezidentes kandidatūru. Atsevišķas valstis - gan Eiropas Savienības, gan Austrumeiropas - jau izteikušas atbalstu Vīķes-Freibergas kandidatūrai. Neoficiālā līmenī savu atbalstu Baltijas kandidātei ir izteikušas Ungārija un Rumānija.

15.septembrī Baltijas valstis iesniedza oficiālu nominācijas vēstuli par Vīķes-Freibergas kandidatūras izvirzīšanu ANO ģenerālsekretāra amatam.

Pārējie kandidāti uz ANO ģenerālsekretāra amatu ir Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, ANO ģenerālsekretāra vietnieks Šaši Tarūrs, Taizemes premjerministra vietnieks Suriakiarts Satiratai, Jordānijas sūtnis ANO princis Zeids Raads Zeids al Huseins un Šrilankas ārlietu ministrs Džajanata Danapala, Afganistānas bijušais finanšu ministrs Ašrafs Gani.

Irākā apšaudē iekļūst Latvijas kontingenta karavīri

DELFI  09/26/06    Aizvadītajā svētdienā Latvijas kontingenta Ātrās reaģēšanas vienības karavīru virzienā, veicot eskortēšanas un apsardzes uzdevumu Divānijas pilsētā, tika raidīti un sprāga divi granātmetēja šāviņi.

Latvijas kontingenta karavīri apšaudē nav cietuši, divi karavīri, kuri atradās vistuvāk lādiņu eksplozijas vietai, nosūtīti papildus medicīniskajai apskatei, liecina informācija Aizsardzības ministrijas interneta mājas lapā.

Pēdējā mēneša laikā šī ir otrā reize, kad Latvijas karavīri Irākā iekļūst apšaudē. 30.augustā Latvijas karavīri iekļuva apšaudē netālu no Divānijas militārās bāzes.

Eiropas valodu dienās uzsver latviešu valodas lomu

LETA  09/26/06    Otrdien Eiropas valodu dienu konferencē, uzrunājot un sveicot Eiropas valodu dienu un konkursa "Eiropas atzinības zīme valodu apguvē" rīkotājus un dalībniekus, izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) uzsvērusi latviešu valodas īpašo lomu.

"Mums kā Latvijas iedzīvotājiem un kā eiropiešiem ir īpašas saistības un nozīme savas valodas stiprināšanā, attīstībā un popularizēšanā ārpus savas valsts robežām," sacījusi ministre.

Kā pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vecākā referente Dace Jansone, ministre atzīmēja īpašo latviešu valodas kā vienas no Eiropas Savienības (ES) valodām nozīmi mūsu kontinentā un uzsvēra, ka latviešu valoda ir īpaša.

Tāpat ministre norādīja, ka Eiropas valodu dienu ideja sakņojas pārliecībā, ka valodu prasme veicina sapratni starp cilvēkiem un tautām. Rivža atzina, ka 21.gadsimta sākumā Eiropas iedzīvotāji dzīvo daudzvalodu vidē un valodu zināšanas ļauj ne tikai iepazīt citas kultūras, bet arī labāk novērtēt un izkopt savu dzimto valodu.

Par galveno uzdevumu saistībā ar valodu prasmi ministre uzskata apstākļu veidošanu, lai ikvienam radītu iespējas apgūt valodas visa mūža garumā, jo ikvienam ir tiesības baudīt kultūras, sociālās un ekonomikas priekšrocības, ko sniedz valodu zināšanas.

Konferencē tika runāts par multilingvālu Eiropu, psiholingvistiskās pētniecības pieeju valodas apguvei un radošam lietojumam, valodu skaņu psihoakustisko aspektu, un multikulturālu pieeju Latvijas izglītības sistēmā.

Deputāts izraisa karu ar liverpūliešiem

Sandris Vanzovičs, NRA  09/26/06    Saeimas deputāts Oskars Kastēns gluži nejauši izraisījis konfliktu ar Britu salās dzīvojošajiem, nosaucot Liverpūles iedzīvotājus par mežoņiem. Atbildes epasta vēstulēs deputātam angļi stāsta par savu labo dabu, lai gan šeit viņu sadarītais liecina par pretējo.

Intervijā ietekmīgajam masu medijam BBC O. Kastēns teicis, ka "mūs priecē, ka britu tūristi brauc uz Latviju un tērē savu naudu", bet daudzi tā saukto stag party (vecpuišu ballīšu) apmeklētāji Latvijā uzvedas ļoti cūciski. O. Kastēns piebildis, ka "neesam apmierināti ar šo Liverpūles mežoņu" uzlidojumu.

Intervija izraisījusi pamatīgu ažiotāžu britu presē, turklāt visi raksti reducējušies uz teikto "Liverpūles mežoņi".

O. Kastēns Neatkarīgajai stāstīja, ka šis salīdzinājums nācis prātā gluži nejauši: reiz, lidojot uz Gruziju, deputāts bijis blakus iekāpšanas sektoram ar pasažieriem, kas jautri pavadījuši nedēļas nogali Rīgā un "ar acīm redzamām uzdzīves pēdām sejā" devušies atpakaļceļā ar reisu uz Liverpūli. Šie puiši viņam palikuši spilgtā atmiņā ar savu no kājām krītošo stāvokli, tāpēc arī intervijas sniegšanas brīdī viņš atminējies tieši liverpūliešus. Arī Neatkarīgā var apstiprināt, ka viņus tiešām grūti aizmirst: reiss Rīga–Liverpūle–Rīga izskatās pēc atskurbtuves, kura vēl nav sākusi pildīt savus tiešos pienākumus.

Pēc O. Kastēna nejauši izteiktās piezīmes par "mežoņiem" sācies liels protestu vilnis, kas adresēts uz deputāta epastu. Kāds klāstījis, ka Rīgā apmeklējis Okupācijas muzeju un citas kultūrvēsturiskas vietas, tāpēc nebūt neatbilst pie mums par stereotipu kļuvušajam viedoklim par britiem kā sekstūristiem, bet vēl kāds pateicis paldies latvju deputātam par samilzušās problēmas izgaismošanu, ka "britu alkoholiķi jau sen ir sabojājuši gan Spāniju, gan Grieķiju, gan Amsterdamu". Kā lielākais drauds izskanējis kāda liverpūlieša epasta vēstulē teiktais: "Ja jums liekas, ka sliktākais jau ir aiz muguras, tad pagaidiet, kad pie jums uzradīsies britu sievietes..."

O. Kastēns Neatkarīgajai stāstīja, ka esot aizsūtījis atvainošanās vēstuli viņa izteikumus publicējušajam laikrakstam Liverpool Daily Post (mūsu parlamentārieša domu graudi vēl tika publicēti arī tādos laikrakstos kā Sunday Telegraph un Blackpool Gazette), kurā minējis, ka tikpat labi liverpūliešu vietā viņš ātrumā varējis minēt "jebkuru vietu Lielbritānijā, sākot no Aberdīnas Skotijā līdz pat Kārdifai Velsā" – visi britu pilsoņi pie mums uzvedas līdzīgi. Taču Liverpūles avīze deputāta skaidrojumu vai atvainošanos joprojām nav publicējusi.

Neatkarīgā pārliecinājās, ka parlamentārieša izteikumiem ir zināms pamats: briti mājaslapās internetā uz Rīgu savējos vilina ar tekstiem: "Latvijas sievietes ir ekstremāli skaistas un ekstremāli viegli dabūjamas" vai "Reval Hotel Latvia liftā var iepazīties ar meitenēm, kas līp klāt", bet pats daiļrunīgākais ir kādā mājaslapā divu puišu citētais: "izglābiet mūs no elles liesmām par šo četru izvirtīgo nakšu piedzīvojumiem mūsdienu Sodomā, ko sauc par Rīgu".

Anglikāņu prāvests aicina Vanagu publiski aizstāvēt visas mazākumgrupas

Dita Arāja,  Diena  09/27/06    Mudinot Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB) ieņemt taisnīgu pozīciju un publiski skaļi un nepārprotami aizstāvēt visas mazākumgrupas pret diskrimināciju, vēstuli Latvijas luterāņu arhibīskapam Jānim Vanagam nosūtījis Vācijas un Ziemeļeiropas prāvests Marks Ouklejs. Prāvests vēstulē konkrēti min jūlijā notikušo agresiju pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem un akcentē, ka anglikāņu baznīca pieņem visus cilvēkus neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas. Viņš uzsver, ka baznīcas sūtība ir ne tikai cietušo žēlošana, bet arī aktīva iesaistīšanās pret netaisnības un naida izpausmēm. Latvijas luterāņu baznīcas arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers teic — arī LELB aizstāv tos, kam dara pāri, taču grēciniekus, par kādiem baznīca uzskata homoseksuāļus, LELB aicina nožēlot grēkus un laboties.

"Mēs pārliecinām homoseksuālas personas, ka viņi ir Dieva bērni, kurus viņš mīl un novērtē, un pelna vislabākās garīgās rūpes un draudzību, ko mēs varam dot," vēstulē raksta prāvests M.Ouklejs. Viņš izsaka nosodījumu par 22.jūlija incidentu pie Anglikāņu baznīcas, kad dievkalpojuma dalībniekus praida pretinieki nomētāja izkārnījumiem, kā arī uzsver, ka policijai no pērnā gada pieredzes bija jāpievērš pastiprināta uzmanība iespējamiem uzbrukumiem gejiem un lesbietēm, viņus aizsargājot. Tāpat prāvests atzīst, ka jūtas šokēts par Latvijā cirkulējošo homoseksuāļiem naidīgo literatūru, kas vēl vairāk veicina neiecietību pret konkrēto grupu. Jāatgādina, ka naidu kurinošo bukletu pat no Saeimas tribīnes popularizējis Latvijas Pirmās partijas frakcijas vadītājs Jānis Šmits. Visbeidzot prāvests mudina J.Vanagu izmantot savu līdera pozīciju, publiski skaļi paužot viedokli pret vardarbīgiem aizspriedumiem.

"Es nevaru atrast nevienu baznīcu, kas varētu atkāpties no Bībelē un kristīgajā mācībā definētā viedokļa un pārliecības, ka seksuāla izlaidība, arī homoseksuāla prakse, ir grēks," saka P.Brūvers. Viņš uzsver, ka LELB pieņem ikvienu grēcinieku un aicina to laboties.

LELB anglikāņu un luterāņu baznīcu savienībā ir novērotājas statusā, taču arhibīskaps J.Vanags piedalās Vācijas un Ziemeļeiropas nodaļas sanāksmēs, tādēļ anglikāņu baznīcas prāvests atļaujas uzrunāt Latvijas luterāņu galvu.

Ar Latvijas palīdzību izgāž ES sankcijas pret Baltkrieviju

Sanita Jemberga Briselē, Gunta Sloga,  Diena  09/28/06     Latvijas iestāšanās pret ES ieceri pārtraukt labvēlīgāku tirdzniecības režīmu ar Baltkrieviju vēl nenozīmē atteikšanos no atbalsta kaimiņvalsts demokrātiskajiem spēkiem savu ekonomisko interešu dēļ, tā ceturtdien uzsvēra gan ārlietu, gan ekonomikas ministrs. Tiesa, Dienas avoti ES institūcijās atzīst, ka šāds Latvijas, Lietuvas un Polijas balsojums šonedēļ bijis pārsteigums, jo tieši Baltkrievijas kaimiņvalstis ir visskaļākās šī režīma kritiķes.

Eiropas Komisija (EK), apzinoties, cik maz līdzekļu tai ir režīma ietekmēšanai, piedāvā Baltkrieviju izslēgt no valstu saraksta, ar kurām ES ir labvēlīgāks tirdzniecības režīms, piemēram, zemāki muitas tarifi. Sarakstā ir 179 valstis, un tā pastāvēšanas laikā tikai viena — Birma (Mjanma) — ir izslēgta. Arī toreiz iemesls bija cilvēktiesību pārkāpumi. "Politiski tas būtu nozīmīgs solis," saka EK runasvīrs Pīters Pauers. Darba grupā, kas šonedēļ lēma par šo jautājumu, piedalījās gan Ārlietu, gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Kā uzsver valsts pozīcijas šajā jautājumā apstiprinājušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), pagaidām nav izanalizēts, ko dos šis ES solis. Arī ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) bilst, ka līdz šim argumenti par labu šī statusa atcelšanai nav bijuši pietiekami, bez Birmas un Baltkrievijas esot vēl daudzi citi autoritāri režīmi, ar kuriem ES tirgojas.

Ne ārlietu, ne ekonomikas ministrs gan skaidri neatbild, vai šo soli galvenokārt nav motivējušas Latvijas ekonomiskās intereses. "Ekonomiskajām attiecībām ir sava cena, bet tas nenozīmē, ka mēs tās vēlēsimies saglabāt par katru cenu," sacīja A.Pabriks. Viņaprāt, šāda rīcība netraucēšot sniegt atbalstu Baltijas demokrātiskajiem spēkiem. "Nevienas no sankcijām nekad nav tautai nākušas par labu," savukārt saka A.Štokenbergs.

Trešdaļa no Baltkrievijas eksporta nonāk ES, un izslēgšana no labvēlības sistēmas attiektos uz 4% no visa apjoma — kokmateriāliem, apģērbiem, tekstilizstrādājumiem. Baltkrievijas režīmam to eksports maksātu 388 miljonus eiro dārgāk. Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka pērn Baltkrievija bija septītais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris importa un 12.lielākais eksporta jomā. Uz Latviju Baltkrievija pārsvarā sūta tranzīta kravas, no kurām 75% veido minerālie produkti. Pret Baltkrievijas izslēgšanu ir arī Grieķija un Kipra, atturas Itālija, Čehija un Slovākija. Plānots, ka 4.oktobrī pie šī jautājuma atgriezīsies ES valstu vēstnieki, taču arī tad Latvija savu nostāju nemainīs. A.Štokenbergs cer rast liberāli noskaņoto ES valstu atbalstu jaunu sankciju neieviešanai.

ES šogad notikušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā atzina par nedemokrātiskām un pēc tam noteica ieceļošanas aizliegumu vairāk nekā 30 režīma amatpersonām, ieskaitot prezidentu Aleksandru Lukašenko, un solījās iesaldēt to kontus ārvalstu bankās.

Vācijas tūristi atsakās no ceļošanas uz Latviju bailēs no neiecietības

LETA  09/28/06    Bailēs no Latvijā valdošās homofobijas vācu tūristi atsakās no ceļošanas uz mūsu valsti, informēja Baltijas valstu Tūrisma informācijas centra vadītāja Berlīnē Anda Šilde.

Viņa norādīja, ka e-pastus no vācu tūristiem regulāri saņem ne vien viņas vadītais birojs, bet arī, piemēram, "airBaltic" birojs Berlīnē.

Šilde iepazīstināja ar kāda vācieša vēstuli, kurā viņš atklāj, ka kopā ar draugu grasījies apmeklēt Rīgu. Tomēr pēc Vācijas medijos atspoguļotajiem notikumiem un protestiem saistībā ar "Rīgas praidu 2006", vācu tūrists no šīs domas atteicies.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora vietnieks Ģirts Mazais atzina, ka ziņas par Latviju kā valsti, kurā valda neiecietība, tiešām var ietekmēt tūrismu plūsmu, tomēr tas nav prognozējams.

Viņš uzsvēra, ka homoseksuāli cilvēki ārzemēs veido ievērojamu sabiedrības daļu un arī šie cilvēki ceļo. Tomēr viņi nav pakļauti lielākām briesmām kā Latvijā dzīvojošie netradicionālās seksuālās orientācijas cilvēki.

Baltijas valstu pārstāvniecība Vācijā darbojas ļoti aktīvi, tādēļ tās pārstāvji saņēmuši iedzīvotāju vēstules. Iespējams notikumi ap "Rīgas praidu 2006" ietekmējuši Latvijas tēlu arī citās valstīs, atzina TAVA pārstāvis.

Pagaidām ārvalstu viesi par neiecietības izpausmēm Latvijā nav sūdzējušies. Negadījumi, kas notikuši, piemēram, zādzības, lielākoties izskaidrojami ar tūristu pašu neuzmanību un nepiesardzību.

Jau ziņots, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas viesnīcās, moteļos, viesu mājās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 557 562 viesi. Tas ir par 16,6% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā, iepriekš informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā. 61% no apkalpotajiem viesiem bijuši cilvēki no ārvalstīm.

Pirmajā pusgadā viesnīcās, kūrortviesnīcās un moteļos visā Latvijā apkalpoti 451 134, viesu mājās un atpūtas namos - 52 362, hosteļos, kempingos un citās tūristu mītnēs - 54 066 viesi. Tieši pēdējā grupā noticis vislielākais pieaugums - viesu skaits palielinājies par 59,6%, liecina EM informācija.

No kopējā tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaita 342 203 jeb 61% bija ārvalstu viesi. Pirmajos sešos mēnešos visvairāk viesnīcās uzturējušies viesi no Somijas - 43 484 cilvēki. Nedaudz atpaliek Vācijas tūristi - 40 380, bet no Lielbritānijas viesojušies 36 276 cilvēki.

Salīdzinot ar 2005.gada pirmo pusgadu, šī gada pirmajos sešos mēnešos visvairāk palielinājies viesnīcās nakšņojošo viesu skaits no Norvēģijas. Šīs valsts tūristi Latvijas viesnīcās apmetušies par 137,5% biežāk. Lielbritānijas viesu skaits tūrisma mītnēs palielinājies par 62,3%.

Par 32,5% samazinājies Baltkrievijas viesu skaits, bet Vācijas tūristi Latvijas tūristu mītnēs apmetušies par 14% retāk.

Viedoklis: Lukašenko lobijs

Pēteris Strautiņš,  Diena  09/29/06    Eiropas Komisija otrdien cieta sakāvi cīņā par Baltkrievijas izslēgšanu no Vispārējās priekšrocību sistēmas tirdzniecībā ar Eiropas Savienību. Jautājums gan vēl nav izlemts līdz galam, ierosinājums ir noraidīts ekspertu komisijā, taču to vēl 12.oktobrī skatīs vēstnieki. Komisija saka, ka turpinās pārliecināt dalībvalstis, jo priekšrocību neatcelšana kā rīcībspējas trūkuma apliecinājums kaitētu Eiropas Savienības prestižam.

Trim Baltijas valstīm un Polijai nobalsojot pret Komisijas priekšlikumu, tās ir sagrāvušas savu brīvības cīnītāju tēlu. Priekšrocību atcelšanu atbalstīja lielākā daļa Eiropas valstu, arī Vācija, kuru līdz šim esam vainojuši ekonomisko interešu nostādīšanā pāri principiem. Tas, ka līdz šim lielākās "pašpasludinātās" ideālistes rīkojušās šādi, parāda, ka Lukašenko acīmredzot ir spējis izspēlēt šīs valstis vienu pret otru. Ja Polija un Baltijas valstis būtu vienotas, Lukašenko nevarētu draudēt, piemēram, ka "par sodu" novirzīs minerālmēslu tranzītu no Ventspils uz Klaipēdu, jo viņam

vienkārši nebūtu izvēles. Vēl pret sankcijām nobalsoja Grieķija un Kipra, kas nav pazīstamas kā principiālākās valstis cilvēktiesību ievērošanas jautājumā.

Šajā gadījumā nebija runa par sankcijām tādā nozīmē kā tirdzniecības aizliegšanu, bet gan par priekšrocību atcelšanu, tas būtu vairāk simbolisks politisks solis ar nelielu ekonomisko nozīmi un minimālu ietekmi uz vidusmēra Baltkrievijas iedzīvotāja dzīvi. Baltkrievijas izslēgšana no priekšrocību sistēmas nekādā gadījumā nenozīmētu Baltkrievijas kravu tranzīta aizliegumu. Lēmums būtu ietekmējis tikai 4% Baltkrievijas eksporta uz ES — koksni, apģērbus un tekstilizstrādājumus. Šāds solis būtu bijis labs kompromiss starp spēcīgām sankcijām, kas varbūt dotu cerības ietekmēt režīmu, taču nodarītu lielu kaitējumu kaimiņvalsts iedzīvotājiem, un nekā nedarīšanu. Vēsturiskā pieredze rāda, ka drakoniskas ekonomiskās sankcijas pret diktatoriskiem režīmiem ne vienmēr dod cerēto efektu. ASV, jau vairāk nekā 40 gadu uzturot embargo pret Kubu, tikai pasliktina tās vienkāršo cilvēku dzīvi un dod režīmiem iespēju vainot ārzemes par viņu pašu sliktās saimniekošanas sekām. Ir jāizvēlas simboliskas akcijas, kuru dēļ neviens cilvēks smagi necieš, taču kas atgādina diktatoru pavalstniekiem, ka sava "stiprā vīra" dēļ viņu valsts pakāpeniski kļūst par pasaules nomali. Balsošanu pret priekšrocību atcelšanu varētu argumentēt, sakot, ka ES līdz šim šādi rīkojusies tikai ar Birmu, taču ir vēl daudz citu valstu, kur cilvēktiesību situācija ir salīdzināma ar Baltkrieviju vai pat ir vēl sliktāka. Taču ES ir sevišķi svarīgi, kas notiek tās "tuvajā pierobežā", gan no prestiža, gan praktisko interešu viedokļa.

Latvijas ļenganā nostāja diemžēl nav liels pārsteigums, jo Lukašenko lobijs mūsu valstī ir ļoti ietekmīgs. Par maksimāli pielaidīgu attieksmi pret Baltkrievijas režīmu aģitē tranzītbiznesa pārstāvji, piemēram, Igors Skoks. Tajā pašā nometnē ir neiztrūkstoši nelokāmais Lukašenko un Lemberga apjūsmotājs Alfrēds Čepānis. Arta Pabrika un Aigara Štokenberga izvairīgā nostāja šajā jautājumā liecina, ka arī Tautas partijas ārpolitikā ekonomiskās intereses gūst pārsvaru pār vērtībām. Mums ir jādomā par savām ekonomiskajām interesēm, bet mēs arī nedrīkstam būt verdziski piekāpīgi. Turklāt pieglaudīga attieksme pret Lukašenko rada ne tikai saimnieciskas iespējas, bet arī riskus. Otrdien pieņemtais lēmums mazinās Latvijas ticamību, mums kritizējot ES lielvalstis, ja tās slēgs kādas vienošanās ar Krieviju aiz mūsu mugurām.

Neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru Vīķe-Freiberga paliek trešā

LETA  09/29/06    Ceturtdien notikušajā ANO Drošības padomes trešajā neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru tāpat kā iepriekšējos divos balsojumos visvairāk balsu saņēma Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, pārspējot Indijas pārstāvi un Latvijas prezidenti Vairu Vīķi - Freibergu.

Pirmdien notiks vēl viena neoficiāla aptauja, kurā pastāvīgās dalībvalstis balsos, izmantojot savas veto tiesības kandidātu noraidīšanai. Jebkurš no septiņiem kandidātiem līdz ar "sarkano biļetenu", kas nozīmē veto no kādas pastāvīgās dalībvalsts, tiks izslēgts no tālākām sacensībām.

Kā pavēstīja diplomāti, Kimūns šajā balsošanas reizē saņēmis par vienu balsi mazāk nekā iepriekšējā kārtā. Iepriekšējā aptaujā par Dienvidkorejas pārstāvi nobalsoja 14 valstu sūtņi un tikai viens balsoja pret. Kā bija ziņojuši avoti, iepriekšējā reizē Kimūnu neatbalstīja Katara, kas liecina par visu piecu pastāvīgo locekļu atbalstu vienam kandidātam.

Ķīnas vēstnieks ANO Vans Guanja paziņoja, ka šajā balsošanas kārtā Kimūns pārspējis pašreizējo ANO ģenerālsekretāra vietnieku, indieti Šaši Tarūru un Vairu Vīķi- Freibergu.

Balsojums notika aiz slēgtām durvīm, un padomes 15 valstu sūtņiem aizklātajā aptaujā dotas trīs izvēles: atbalstu, neatbalstu un nav viedokļa.

Kimūns saņēmis 13 balsis "atbalstu", vienu "neatbalstu" un vienu "nav viedokļa". Tarūrs - astoņas "atbalstu", trīs "neatbalstu" un četras "nav viedokļa". Savukārt Latvijas prezidente - septiņas "atbalstu", sešas "neatbalstu" un divas "nav viedokļa", pavēstīja diplomāti. Pēc analītiķu teiktā, Vīķes-Freibergas rezultāti esot godājami, ņemot vērā to, ka viņa nepiedalījās divās iepriekšējās aptaujās.

Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997.gada 1.janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beigsies šī gada decembrī, bet Latvijas prezidentes pilnvaras - 2007.gada vasarā.

Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kurš pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.

Taču Āzijas valstis nav vienojušās par kopīgu kandidātu un no šī reģiona izvirzīti seši pretendenti - Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, pašreizējais ANO ģenerālsekretāra vietnieks, indietis Šaši Tarūrs, Taizemes premjerministra vietnieks Suriakiarts Satiratai, Jordānijas sūtni ANO princis Zeids Raads Zeids al Huseins, Afganistānas bijušais finanšu ministrs Ašrafs Gani un Šrilankas prezidenta padomnieks un karjeras diplomāts Džajanats Danapals.

ASV un vairākas rietumvalstis izteikušās, ka šajā amatā vajadzētu iecelt visaugstāk kvalificēto kandidātu, neskatoties uz ģeogrāfisko izcelsmi.

Astoto ANO ģenerālsekretāru apstiprinās 192 nācijas pārstāvošā ANO Ģenerālā Asambleja pēc 15 valstu Drošības padomes ieteikuma, ko plānots iesniegt līdz oktobra beigām.

ANO ģenerālsekretāra kandidātu būtībā izraudzīsies ANO Drošības padome, kurā piecām pastāvīgajām dalībvalstīm - Lielbritānijai, Ķīnai, Francijai, Krievijai un ASV - ir veto tiesības un līdz ar to izšķirošā loma šī lēmuma pieņemšanā.

Turklāt veto tiesības baudošās valstis nekad nav vilcinājušās izmantot šīs pilnvaras ANO ģenerālsekretāra izvēlē.

Krievija un Ķīna, kaut arī izvairoties no tiešiem komentāriem par Latvijas prezidenti, ir uzstājusi uz nepieciešamību ievērot līdzšinējo kārtību nākamā ANO ģenerālsekretāra izvēlē.

Āzijas pārstāvis nav ieņēmis ANO ģenerālsekretāra amatu kopš birmieša U Tanta, kas ANO vadīja no 1961. līdz 1971.gadam. ANO nekad nav vadījis pārstāvis no Ziemeļamerikas, Austrumeiropas un Okeānijas.

Lielākā daļa ANO ģenerālsekretāru ir bijuši kompromisa kandidāti no ne pārāk ietekmīgām valstīm un pasaulē maz pazīstami. Kaut arī šim amatam bieži izvirzīti pasaulē slaveni politiķi, viņi vienmēr tikuši noraidīti kā kādam nepieņemami.

Savukārt Krievija paziņojusi, ka ANO ģenerālsekretāra amatam atbalstīs jebkuru kandidātu no Āzijas, bet nekad neatbalstīs Latvijas kandidātu, piektdien ziņoja telekompānijas LNT rīta raidījumā "900 sekundes".

Eiropas mācība — skolu stundās obligāta?

Uldis Graudiņš, Latvijas Avīze  09/29/06    Eiropas Parlaments nosūtījis rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Padomei un visām savienības dalībvalstīm, aicinot papildināt skolu mācību programmas, nodrošinot atbalstu tā saucamās Eiropas dimensijas iekļaušanai tajās.

Ar ziņojumu par šā brīža situāciju ar dalībvalstu skolēnu, studentu un pārējo sabiedrības locekļu zināšanām par Eiropas Savienību un priekšlikumiem par situācijas uzlabošanu parlamenta plenārsēdē pirmdienas vakarā uzstājās Lielbritānijas konservatīvais deputāts, «Baltijas–Ziemeļvalstu» («Balti Europe») grupas priekšsēdētājs Kristofers Bīzlijs. Ziņotājs uzsvēra — ir svarīgi radīt skaidru un visām dalībvalstīm vienotu Eiropas dimensijas jēgas, būtības un darbības definīciju.

Skolēnu un studentu izglītošana ES jautājumos visvairāk attiecas uz trīs mācību priekšmetiem — ģeogrāfiju, vēsturi un svešvalodām. Mazāk — uz politisko izglītību un pilsonisko mācību, mūziku vai mākslu.

Patlaban dažās dalībvalstīs, piemēram, Austrijā, Spānijā, Portugālē un Slovēnijā, zināšanām par ES skolu mācību programmās ir ierādīta īpaša vieta. Tās pat esot obligātas. Beļģijā un Nīderlandē par izglītību atbildīgie departamenti gatavojot īpašus dokumentus skolotājiem, studentiem vai sabiedrībai. Šā darba mērķis ir palielināt informētību par mācīšanas pieaugošo internacionalizāciju un dažādiem labumiem, kas raksturīgi svešvalodu apguvei un apmaiņas programmām starp skolām. Šīs publikācijas vienlaikus piedāvā informāciju par konkrētiem lēmumiem, kas pieņemti ES līmenī, un norādījumus par skolā mācāmajiem priekšmetiem.

Paskaidrojumā pie rezolūcijas arī uzdoti vairāki jautājumi attieksmē uz šķēršļiem, kas kavē Eiropas dimensijas ieviešanu. Piemēram, tā kā izglītības jautājumi ir katras dalībvalsts kompetencē, tad nav skaidrs, kā ES var papildināt valsts skolu mācību programmas, it īpaši uzlabojot skolotājiem pieejamos mācību materiālus, lai veicinātu Eiropas dimensijas ideju.

Vēl viens svarīgs samezglojums, kuru skāra ziņotājs un kas atspoguļots arī rezolūcijā, ir svešvalodu mācīšana. Parlaments aicina dalībvalstis veicināt daudzvalodības izplatību, vairāk pastiprinot svešvalodu mācīšanu, un skolu mācību programmās noteikt vismaz divu svešvalodu mācīšanu jau agrīnā vecumā.

Eiropas Parlamenta rezolūcijai nav direktīvas spēka, tāpēc, visticamāk, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā tā lielu atbalsi neradīs. Pieredze arī liecina, ka Latvijas valsts parasti uz ES institūciju ieteikumiem reaģē lēni. Gan «ES mācības» informācijas iekļaušana mācību priekšmetos, gan vēl vienas svešvalodas mācīšana skolās noteikti arī prasītu papildu naudu no valsts budžeta.

Vēl piebildīšu, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija lielā mērā ir saistīta ar savienības nespēju līdz 2010. gadam izpildīt tā saucamās Lisabonas stratēģijas uzdevumu — zinātnes un tehnikas izaugsmes tempu ziņā panākt Amerikas Savienotās Valstis.

Valdībā, NVO un tiesu lietās…

Vides aizsardzības organizācijas satrauktas par plāniem apmežot Latvijas laukus

LETA  09/23/06    Vides organizācijas un apvienības ir satrauktas par Lauku attīstības plānā (LAP) 2007.- 2013.gadam paredzēto atbalstu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes apmežošanai.

Diskusijā ar politisko partiju pārstāvjiem Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāvis Viesturs Lārmanis atzina, ka neviens nav noteicis, cik lielas zemes platības tiks apmežotas. Turklāt šādi varētu zaudēt ainavas, kā arī izzustu vai samazinātos vairāku dzīvnieku sugu populācija.

Ar dažādām konvencijām un regulām Latvija ir apņēmusies saglabāt un attīstīt dabas daudzveidību, bet ar LAP apmežošanas atbalstam paredzēto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu palīdzību tā tiks iznīcināta, teica Lārmanis.

Lauksaimniecībā neizmantotās zemes apmežošana varētu samazināt Eiropā apdraudēto griežu, balto stārķu, mazo ērgļu un citu putnu skaitu Latvijā, uzskata LDF pārstāvis.

Oficiāli apstiprinātā informācija liecina, ka 45% no Latvijas teritorijas klāj meži, bet neoficiāli šis procents varētu būt pat lielāks - 54%, jo notiek dabiska neizmantoto pļavu apmežošanās.

Brīvs ir miljons hektāru no lauksaimniecības zemes, liecina LDF informācija.

LAP paredzētais finansējums lauksaimniecībā neizmantoto platību apmežošanas atbalstam iedalīts otrajā asī, kas paredzēta vides un lauku ainavas uzlabošanai, tomēr Lārmanis uzsver, ka no vides aizsardzības viedokļa apmežošana Latvijas apstākļos nav nepieciešama, tādēļ to atbalstīt ar valsts un ES līdzekļiem nav nepieciešams.

Partijas "Jaunais laiks" deputāta kandidāte Ilma Čepāne piekrita LDF pārstāvja viedoklim, turklāt norādīja, ka Zemkopības ministrija arī samazinājusi atbalstu lauksaimniekiem par bioloģiski vērtīgo pļavu uzturēšanu.

Zaļo uz zemnieku savienības pārstāvis Indulis Emsis uzsvēra, ka vienīgā iespēja neizmantoto platību uzturēšanā ir tās uzart vai apmežot.

Programmā "Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana" turpmākajos septiņos gados paredzēts izmantot 16,2 miljonus eiro (11,39 miljonus latu), aģentūra LETA uzzināja Zemkopības ministrijā.

Atklājas nejēdzības sorosiešu finanšu atskaitēs

Ritums Rozenbergs,  NRA  09/25/06    Lai gan Sorosa fonda – Latvija (SFL) 2001. gada pārskatā redzams, ka pašreizējai Jaunā laika (JL) deputāta kandidātei Ilmai Čepānei no fonda līdzekļiem piešķirts 1112 ASV dolāru grāmatas par būvniecības tiesībām manuskripta sagatavošanai, grāmata nekur nav atrodama.

Zinātāji Neatkarīgajai apliecināja, ka šāda grāmata nav nedz sarakstīta, nedz izdota. Izrādās, arī naudu par grāmatas rakstīšanu bijusī Satversmes tiesas tiesnese I. Čepāne neesot saņēmusi.

Tas nozīmē, ka publiski pieejamie SFL gada pārskati nesniedz "skaidru priekšstatu par organizācijas darbības rezultātiem statūtos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanā", kā prasīts normatīvajos aktos, un dod iespējas izteikt pieņēmumus, ka SFL pieļauj finanšu pārkāpumus.

SFL 2001. gada atskaitē lasāms, ka 1112 ASV dolāru I. Čepānei piešķirti "grāmatas Būvniecības tiesības: no būves projekta līdz reģistrācijai zemesgrāmatā manuskripta sagatavošanai". Diemžēl šāda grāmata nekur nav atrodama. Lai noskaidrotu, vai tās izdošanā nav gadījies kāds misēklis, Neatkarīgā vērsās pie pašas I. Čepānes, kura uz visiem jautājumiem atbildēja vienu un to pašu: "Jūs man piedodiet, bet es jums kā medijam neuzticos." Pēc neilga laika gan Neatkarīgās korespondentu pats sazvanīja partijas Jaunais laiks preses sekretārs Sandris Sabajevs, kurš apgalvoja, ka I. Čepāne naudu par šo neuzrakstīto grāmatu nav saņēmusi, jo projektu esot atsaukusi. Arī Satversmes tiesas preses sekretārs Arvis Ērmiņš uz jautājumu, vai šāda grāmata nav manīta tiesnešu kabinetos, skaidroja, ka I. Čepāne grāmatu neesot sarakstījusi, grāmatas rakstīšanas projektu atsaukusi un arī naudu no SFL neesot saņēmusi.

SFL izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis skaidroja, ka I. Čepāne aizņemtības dēļ atsaukusi vēlmi šo grāmatu rakstīt, tāpēc nauda viņai neesot izmaksāta. Vaicāts, kādēļ SFL atkaitēs tomēr šāds ieraksts atrodams, P. Viņķelis atbildēja, ka "viena lieta ir SFL valdē apstiprinātais piešķirto stipendiju saraksts, bet pavisam cita lieta – reāli izmaksātās stipendijas. Objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr piešķirtās stipendijas tiek arī izmaksātas". Vaicāts, kā pārbaudīt, kādas summas patiešām izmaksātas, P. Viņķelis teica: "Viena no iespējām ir vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, taču arī viņi ieteiks vērsties pie mums. Tā ka jātic uz vārda."

Kā zināms, finanšu atskaites nedrīkst būt divdomīgas – ja nauda uzrādīta izdevumu daļā, tad tas nozīmē, ka tā ir izmaksāta. Minētais vieš aizdomas, ka SFL veic visai mīklainu līdzekļu aprites uzskaiti. Jāatgādina, ka viena no SFL tuvākajām satelītorganizācijām ir arī Sabiedrība par atklātību "Delna", kas no citām organizācijām nemitīgi pieprasa finanšu plūsmu pilnīgu caurspīdīgumu.

P. Viņķelis uz jautājumu, vai gadījums ar I. Čepānes grāmatas finansēšanu nenorāda uz kādām mahinācijām ar finansēm, atbildēja: "Protams, ka ne! Mūsu atskaites tajā laikā tika iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram. Atkārtoju – lai arī tas grants tika piešķirts, tas nekad netika izlietots. Tajā laikā Sorosa fonds bija reģistrēts kā bezpeļņas SIA, jo tajā laikā nebija likumdošanas par fondiem. Tad, kad tika pieņemts likums par nodibinājumiem un fondiem, mēs pārreģistrējāmies par nodibinājumu." Vaicāts, kāpēc konkrētā summa tomēr tiek uzrādīta SFL mājaslapā, P. Viņķelis teica: "Mājaslapā atspoguļots piešķirto grantu saraksts. Mēs noteikti to izmainīsim un turpmāk atspoguļosim tikai izlietoto grantu sarakstu.

Cīnās par divvalodību Latvijā

Elita Veidemane, Andra Višņakova, Vakara Ziņas  06/26/09    Efektīgu gājienu krievu valodas ieviešanai izdomājusi laikraksta «Čas» galvenā redaktore Ksenija Zagorovska. Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu, un tas nedod mieru vienam otram «cīnītājam» par divvalodību. Jāteic, Ksenija ļoti labi pārvalda arī latviešu valodu, tāpēc diez vai viņai būtu kāds pamats cīnīties par krievu valodas ieviešanu Rīgas un Latvijas ikdienā — acīmredzot tādā veidā galvenā redaktore meklē atbalstu tajā sabiedrības slānī, kas ne tikai nemāk latviešu valodu, bet arī to neieredz. Un kā nu nemeklēsi atbalstu, ja redaktores kundze balotējas Saeimas vēlēšanās no kreiso spēku saraksta!

Bet gājiens ir, lūk, kāds. Krievu valodas svētku priekšvakarā — svētki notika Maskavas namā! — laikraksts «Čas» nolēma Rīgā atrast uzrakstus krievu valodā. Zagorovska priecīgi konstatē: «Novākt kirilicu no mūsu pilsētas ielām, kā to savulaik solīja Andris Šķēle, nav izdevies. Un ja Eiropas minoritāšu tiesību konvenciju mūsu valsts būtu ratificējusi bez kropļojošām atrunām, tad krievu burtu varētu būt daudz vairāk.» Jā, meklēšanas rezultātu esot gana daudz, tāpēc uz afišām un ielās izvietotajās reklāmās patiešām ieraugām: «ZAPČEL — odin zakon, odna spravedļivostj dļa vseh!», «Coi živ v naših sercah», «Zakrito» un tamlīdzīgi.

Kā «veiksmīgu piemēru» Zagorovska min mobilo sakaru kompāniju LMT: zvanot uz kādu mobilā telefona numuru bez priekšcipara «divi», ik dienu blakus latviskajam paskaidrojuma tekstam dzirdam arī analogu krievisko. Nu, kā gan citādi — ja likums ļauj šādos paziņojumos izmantot krievu valodu tikpat daudz, cik latviešu, tad nebūsim taču gāpšas un ļausim krieviem joprojām nezināt latviešu valodu! Patiešām — kāpēc gan viņiem tā būtu jāmācās, ja priekšā un pakaļā ir vajadzīgais tulkojums? Zagorovska šo telefona pakalpojumu gan novērtē citādi: «Krievvalodīgie klienti jūt cieņu pret sevi. Jau gandrīz aizmirstas izjūtas,» viņa laimīgi teic savā avīzē «Čas».

Un tālāk laikraksts jau ķeras bullim pie astes. Zagorovska pauž: «Laikraksts ierosina kopīgi atgriezt krievu valodu mūsu pilsētas ielās un laukumos. Mēs ar prieku publicēsim krievisko sludinājumu un izkārtņu fotoattēlus. Nepaejiet garām!» Un tas vēl nav viss: laikraksts solās bez maksas publicēt īsu informāciju par uzņēmumu, ja tas «aktīvi savā darbībā izmanto krievu valodu». «Kopīgiem spēkiem mēs atgriezīsim krievu valodu mūsu pilsētas ielās,» kvēli sola kreiso spēku patronese un deputāta kandidāte. Ko tas viss nozīmē? Tikai vienu: krievvalodīgie un viņu vadoņi par varītēm cenšas Latvijā ieviest divvalodību. Ja nav izdevies «kanselēt» izglītības reformu, tad varbūt kaut kas noveiksies ar lienošās kontrrevolūcijas palīdzību?

Izskatās, ka izdosies gan, ja mēs paši ļausimies. Televīzijā — runā krieviski, bet tulkojuma valsts valodā nav, uz daudziem plakātiem un paziņojumiem: uzraksti tikai krieviski, un neviens ne ausu neceļ, savukārt tad, ja uzraksti ir tikai latviski, viens otrs krieviski runājošais — nez, kas tā par tautību — krieviski runājošais? — ir sašutis, ka tas viss ir «ņe po russki». Taču viņi arī aizmirst — vai arī nezina —, ka dzīvo Latvijā, kur valsts valoda ir latviešu, tāpēc jebkura līšana uz divvalodības pusi ir nosodāma un iznīdējama. Nez, ko šie nabadziņi, kam piecdesmit un vairāk gadu laikā nav bijis tik daudz prāta, lai apgūtu latviešu valodu, iesāktu, ja dzīvotu kādā citā valstī, kur krievu valodai nav «galvenās valodas» statuss? Vai arī tad viņi mēģinātu «atgriezt krievu valodu mūsu pilsētas ielās»?

Un tikai starp citu piebildīsim: lai nu kam, bet Ksenijai Zagorovskai gan veicas — viņa savā priekšvēlēšanu kampaņā var izmantot krievu vidē populāru laikrakstu. Turklāt katru dienu! Kas gan var būt vēl efektīvāks par šo paņēmienu?

***

Viedokļi

APDRAUDĒTA. Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins:

«Valsts valoda ir apdraudēta. Krievija patlaban cīnās par savas politiskās ietekmes telpas paplašināšanu. «Čas» izpilda Krievijas ārpolitikas norādījumus — padarīt Baltijas valstis krievvalodīgas. Ir drakoniski jāmaina Valsts valodas likums. Jāatjauno tāds Valsts valodas likums, kāds tas bija pirms mīkstināšanas. Jādara tāpat kā Kvebekā: tur viss ir tikai franču valodā, un nav sīkiem burtiņiem nekas tulkots. Pirms kara Latvijā no pamatiedzīvotājiem tikai septiņi — astoņi procenti bija krievi, viņi bija piektā mazākumtautība, un nevar būt nekādu prasību no viņu puses, kaut arī tagad viņu ir 47 procenti. Kāpēc Ksenija Zagorovska tā dara un kāpēc latvieši atļauj tā darīt? Ieslēdzot televizoru, redzam titrus krievu valodā; tur runā krieviski, taču Latvijas televīzijai jāraida ir tikai valsts valodā! Mums jācīnās par latviešu valodu kā par galveno nacionālo vērtību.»

DROŠI VIEN NO «BITĒM». Sociologs Aigars Freimanis:

«Valsts valoda ir noteikta — latviešu. Pareizi nav arī angļu valodā izvietot izkārtnes un nosaukumus. Ja firmai nav ārzemju kapitāla, ja tur nav nekāda sakara ar internacionālu pārstāvību, tad nekur angļu valodai nav jāparādās. Tikai uz Krievijas vēstniecības var būt kirilica, jo mūsu valodā šādu burtu nav. Latvija ir mūsu zeme, mums ir jācīnās pret šāda veida krievu darbībām. Krievu ir daudz, un tāpēc mums šķiet, ka mēs, latvieši, esam tādi maziņi un neko nevaram — ne velna! Mēs ļoti daudz ko varam. Mums katram ir jābūt lepnam par to, kas mēs esam, un arī citiem jāstāsta, cik nozīmīga ir mūsu valoda. Zagorovska ir no «bitēm» un vienkārši duļķo ūdeni. Arī televīzijā, šķiet, ir aizmirsts Valsts valodas likums, un valstij nevajadzētu atbalstīt raidījumus, ko veido krievu kopiena.»

ATBILST LIKUMAM?

Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs: «Viens likums, viena taisnība visiem — tā ir mūsu [PCTVL] devīze, mēs esam brīvā demokrātiskā valstī. Ir attiecīgs valodas likums, un saskaņā ar to privātpersonas var likt publikācijas sev vēlamajā valodā. Tallinā arī ir daudzās izkārtnēs redzama krievu vai angļu valoda. Tas pilnīgi atbilst likumam, arī mūsu partijas reklāmā ir redzama kirilica. Mēs varam aicināt krievu uzņēmējus uz savām izkārtnēm lietot savu dzimto valodu.»

NEDABISKI. Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka: «Jā, krievu valodai ir jābūt blakus latviešu valodai. Tas nav pretrunā ar Latvijas likumdošanu. Tas nedabiski skan, ja uz slāvu restorāna durvīm izkārtnes ir tikai latviešu valodā!»

Viedoklis: Cilevičam žēl, ka Latvijas iedzīvotāji tik mierīgi

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze  09/26/06    Pienāk pretrunīgas ziņas no Ungārijas, kur viņnedēļ uzliesmoja politiskie protesti. No vienas puses, protestētāju skaits ielās kļūstot lielāks, viņi esot kļuvuši organizētāki, lietojot vienotu simboliku. Vienlaikus socioloģiskās aptaujas rādot, ka pieaudzis atbalsts pašreizējam premjeram. Rokas var berzēt tie, kas vēlas redzēt Ungārijas sabiedrību sašķeltu.

Šķēlēju un kūdītāju, kā zināms, netrūkst arī Latvijā. Kā izrādās, viņi rūpīgi seko notikumiem Ungārijā un skumst, ka šādi nemieri nenotiek Latvijā. Bet, ak, kā gribētos... «Tādi dumpji, kad dedzina automašīnas, sit vitrīnas, bet iztiek bez cilvēku upuriem, pie mums nav raksturīgi. Un ļoti žēl (izcēlums mans. — M. A.), jo, ja arī pie mums būtu tāpat, valsts vairāk ieklausītos, ko saka tauta, un bezkaunīgi neignorētu iedzīvotāju intereses,» avīzē «Telegraf» nopūšas Boriss Cilevičs, «Saskaņas centra» deputāts.

Zinām gan, kas tās par «interesēm», kuras Cilevičs aizstāv. «Jāuzvedas slikti, lai panāktu savu» — šādu moto savā politiskajā darbībā Cilevičs lietojis jau agrāk, un pēdējo piecu gadu laikā to mēģināts īstenot arī dzīvē. 2001. gadā Cilevičs ļoti bieži mēdza salīdzināt Latviju ar Maķedoniju (šo pašu salīdzinājumu, starp citu, ļoti iecienījis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins), kur albāņiem it kā esot lielākas tiesības nekā Latvijas krieviem, pateicoties tam, ka viņi izmantojuši vardarbīgas metodes. Neizsakot ļoti tiešus aicinājumus vardarbīgi gāzt varu, Cilevičs krieviem jau tolaik centās norādīt, ka ar miermīlīgām metodēm vien nekas nesanāks. Ap šo laiku jau tika gatavota augsne nemieriem pret skolu reformu, kas savu kulmināciju sasniedza 2004. gadā, lai gan protestu organizētāji, šķiet, bija gaidījuši lielāku atsaucību.

«Ir daudz karotāju, bet maz vadoņu,» tagad «Telegraf» secina Cilevičs, kuram pašam laikam labāk piestāvētu apzīmējums «ideologs». Izglītības reformas apkarotāji jau sen atklājuši, ka cīņa pret latviešu valodu krievu skolās ir tikai tāds starpmērķis, jo tālāk sekotu arī krievu valodas kā oficiālas valodas noteikšana un automātiska pilsonības piešķiršana nepilsoņiem.

Bet ne jau Cilevičs vienīgais skumjais par Latvijas iedzīvotāju «kūtrumu». Turpat lasāmi arī sorosiešu politoloģes Ilzes Brands-Kehres spriedelējumi, ka «mūsu protesti vienmēr ir daudz miermīlīgāki, jo ir grūti mobilizēt cilvēkus uzstāties pret politiķiem. Bet mēs varam pamācīties no citām valstīm, no tās pašas Francijas, kā uz to reaģēt. Jo līdzīga situācija iespējama jebkurā demokrātiskā valstī». Mazliet piesardzīgāk šo tēmu savā avīzē apcer arī «Čas» redaktore un «PCTVL» deputāta kandidāte Ksenija Zagarovska — lielāka neiecietība pret varu dažreiz dodot cerības uz pārmaiņām.

Ak, gribas gan kādu mašīnu sadedzināt un vitrīnu izdauzīt...

Atver vēlēšanu iecirkņus

Zane Dumbre,  NRA  09/27/06    Šodien tiek atvērti vēlēšanu iecirkņi, kuri līdz vēlēšanām strādās četras stundas dienā, sniedzot interesentiem ziņas par partijām un balsošanu.

Iecirkņos balsot gan vēl nevar, bet var iepazīties ar partiju programmām, deputātu kandidātu sarakstiem un balsošanas kārtību. Vēlēšanu iecirkņi sāk pieņemt arī vēlētāju, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties iecirknī, pieteikumus balsošanai mājās.

"Tie, kuri vēlēšanu laikā plāno doties uz ārzemēm, arī varēs nobalsot, un būs nebijusi iespēja pie robežsargiem iegūt informāciju, kurās valstīs kur varēs balsot," informēja Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Viņa pastāstīja, ka 9. Saeimas vēlēšanām Latvijā izveidoti 953 vēlēšanu iecirkņi un 53 iecirkņi ārvalstīs.

Šogad vēlēšanu organizēšanā nodarbināti 11 000 cilvēku, kas skaitīs balsis un darīs citus darbus, lai vēlēšanas tiktu sagatavotas un noritētu atbilstoši.

Pārbaudīs IZM darījumus ar nekustamajiem īpašumiem

Līga Nestere,  NRA  09/27/06    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neierosinās dienesta pārbaudi pret atstādināto valsts sekretāra pienākumu pildītāju Andreju Cini, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās par 80 000 latu kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu. Publiskajā telpā izskanējuši viedokļi par IZM nekustamo īpašumu ļaunprātīgu izsaimniekošanu.

Šajā saistībā Jaunais valsts sekretāra pienākumu pildītājs Mareks Gruškevics nolēmis iepazīties ar situāciju ar IZM nekustamajiem īpašumiem. Viņš uzdevis ministrijas speciālistiem apkopot informāciju un iesniegt detalizētu ziņojumu par nekustamo īpašumu jautājumiem: pārvaldīšanu, dokumentu apriti, informē IZM pārstāve Agnese Korbe. Pēc viņas sniegtās informācijas, kopējais IZM nekustamo īpašumu skaits pārsniedz 700 zemesgabalu.

To platība, neskaitot lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, ir 470 hektāru, bet kopējā ekspluatējamo telpu platība pārsniedz 1 454 000 kvadrātmetru.

Pagaidām dienesta pārbaude pret A. Cini netikšot ierosināta, bet, ja atklāsies kādas nelikumības dokumentācijā par nekustamajiem īpašumiem, ministrija sola rīkoties. Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža korupcijā apsūdzēto IZM ierēdni raksturo kā korektu un atsaucīgu darbinieku, neko sliktu vai aizdomīgu par viņa līdzšinējām darbībām nevarot minēt. "Situācija ir nepatīkama, bet es uzticos atbildīgajām institūcijām, kas veic izmeklēšanu. Lai tās noskaidro, ir vai nav vainīgs," teica B. Rivža. Ministres padomniece A. Korbe piebilda, ka B. Rivža KNAB norādījumu – atstādināt A. Cini no amata – esot nekavējoties izpildījusi un "pārējais jau ir KNAB kompetencē".

Pirms vēl kukuļošanas fakts bija nonācis atklātībā, ierosināt izmeklēšanu pret A. Cini Valsts civildienesta pārvaldei lūgusi IZM valsts sekretāre Kristīne Jarinovska, ko B. Rivža no amata pienākumiem atstādināja 1. augustā. Tajā pašā dienā pirms savas atstādināšanas arī valsts sekretāre ierosināja disciplinārlietu pret toreizējo valsts sekretāra vietnieku A. Cini. "Disciplinārlietu ierosināju, jo Andrejs Cinis pārkāpa Informācijas atklātības likumu, nesniedzot ne man, ne Saeimas deputātiem informāciju par savu rīcību: rīkojumiem, nekustamo īpašumu komisijas protokoliem, līgumiem. Gan prokuratūru, gan Civildienesta pārvaldi, gan Baibu Rivžu brīdināju par atsevišķām Andreja Ciņa darbībām jau pirms konkrētās kukuļošanas lietas," stāstīja atstādinātā amatpersona.

Kristīne Jarinovska sacīja, ka A. Cinim ne tikai kā valsts sekretāra pienākumu pildītājam, bet arī kā vietniekam bijusi liela ietekme lēmumu pieņemšanā, kuru nekustamo īpašumu iznomāt, kādus līgumus saskaņot. "Andrejs Cinis bija ar ministres rīkojumu noteikts kā nekustamo īpašumu komisijas uzraudzītājs. Valsts sekretāra vietniekam bija paraksta tiesības saistībā ar nekustamajiem īpašumiem," teica K. Jarinovska. "No gada sākuma sadarbojos ar atsevišķām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, lai novērstu valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Tāpēc savas aizdomas [par A. Ciņa iespējamām nelikumīgām darbībām] nekomentēšu. Šī nav vienīgā lieta," viņa piebilda.

Neatkarīgā jau rakstījusi, ka A. Cinis un Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) direktors Dainis Markus pagājušās nedēļas nogalē aizturēti aizdomās par 80 000 latu kukuļņemšanu, lai amatpersonas IZM un RVT vārdā parakstītu izlīgumu kādā civillietā. Viņi aizturēti pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. Abi atstādināti no amata. A. Cinis izslēgts no partijas Jaunais laiks, bet D. Markus apturējis darbību Tautas partijā (TP) un paziņojis, ka atsakās no 9. Saeimas deputāta mandāta, ja tiks ievēlēts, – viņš iekļauts TP sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā. Taču saskaņā ar likumu kandidātus no saraksta atsaukt nav iespējams.

***

Valsts sekretārs

Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic:

valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs un ir pakļauts ministram;

valsts sekretārs organizē iepriekšējā ministra valsts sekretāram nodotās lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam ministram.

IZM valsts sekretāra tiešā padotībā ir Iekšējā audita departaments un tā sastāvā esošās nodaļas (pārvaldes sistēmu, finanšu audita nodaļa, struktūrfondu audita nodaļa), Juridiskais departaments un tā sastāvā esošās nodaļas (tiesību aktu projektu, padotībā esošo iestāžu tiesību aktu, administratīvo aktu ekspertīzes nodaļa), personālvadības, komunikācijas un kvalitātes vadības nodaļa.

Valdība aizsargās seksuālās minoritātes

Dita Arāja,  Diena  09/27/06    Nacionālajā programmā iecietības veicināšanai turpmāk tiks iekļauta vēl viena mērķa grupa — seksuālās minoritātes. Tā otrdien vienbalsīgi lēma valdība, uzdodot sabiedrības integrācijas sekretariātam līdz 1.novembrim sagatavot programmas papildinājumu un līdztekus citām no diskriminācijas un neiecietības sargājamām mazākumgrupām ierakstīt arī cilvēkus ar citu seksuālo orientāciju. "Ļoti pozitīvi," — tā valdības lēmumu vērtē geju un lesbiešu organizācijas līdere Linda Freimane, gan vienlaikus izsakot nožēlu, ka homoseksuāļi līdz šim nebija minēti līdztekus citām mazākumgrupām iecietības programmā.

Tā tika pieņemta pirms diviem gadiem, un tā laika integrācijas jomu uzraugošais ministrs Nils Muižnieks (tolaik LPP) vaļsirdīgi atzina — ja programmā būtu iekļautas seksuālās minoritātes, valdība programmu neapstiprinātu. Iecietības programmas papildināšanu ierosināja tagadējais valdības vadītājs Aigars Kalvītis (TP) pēc nenotikušā Rīgas praida un vardarbīgajiem uzbrukumiem geju un lesbiešu pasākuma dalībniekiem. L.Freimane uzskata, ka valdības lēmums pirms vēlēšanām ir laba zīme, kas signalizē, ka visas koalīcijas partijas ir sapratušas — jāaizsargā ir arī seksuālā mazākumgrupa, kas pēdējos mēnešos no neiecietības izpausmēm ir cietusi visvairāk.

No amata atkāpsies Valsts policijas vadītāja pienākumu izpildītājs Marhels

LETA   09/27/06    Valsts policijas (VP) vadītāja pienākumu izpildītājs un Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Arvīds Marhels nolēmis atkāpties no amata. Atlūgumu viņš esot gatavs iesniegt VP priekšniekam Jānim Zaščirinskim pēc atgriešanās darbā. Marhels uzskata, ka jautājums par viņa aiziešanu no VP būtu jāizskata VP priekšniekam. Pašlaik viņš nejūtas tiesīgs pamest VP, jo ir vienīgais, kurš ir tiesīgs parakstīt finanšu dokumentus.

Kā šodien intervijā Latvijas Radio teica iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP), Marhela atlūgums jāpieņem VP priekšniekam Jānim Zaščirinskim, kurš joprojām slimo.

"Tā ir viņa paša privātā vēlme. Policija neko zaudējusi nebūs," tā Marhela lēmumu komentēja Jaundžeikars. Viņš skaidroja, ka VP priekšniekam ir vairāki vietnieki, tādēļ VP bez vadības nepaliks. Piemēram, VP priekšnieka vietnieks ir Kriminālpolicijas priekšnieks Jānis Vonda un Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks Andris Dzenis.

Kā norādīja ministrs, VP ir liela krīze. Katru dienu jāsastopas ne tikai ar dažādiem pārkāpumiem, bet tiek izjusts finansējuma trūkums, policija nav pienācīgi nodrošināta ar transportu un nepieciešamo aprīkojumu. Ministrs uzskata, ka Marhels savā līdzšinējā darbā nav izrādījis pietiekamu iniciatīvu, lai novērstu krīzi VP.

Kā ziņots, Marhelam par nepatiesas informācijas sniegšanu telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" nolemts izteikt piezīmi. Savukārt par laicīgu informācijas nesniegšanu par "Jaunā laika" līdera Einara Repšes izraisīto avāriju 20.septembrī pret Marhelu sākta dienesta pārbaude.

Nolemj palielināt minimālo vecuma pensiju

DELFI  09/28/06    Ceturtdien pirmajā lasījumā Saeima atbalstīja grozījumus likumā par valsts pensijām, paredzot palielināt minimālo vecuma pensiju un izmaksāt pensionāriem ieturēto pensijas daļu par strādāšanu laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam.

Šī norma īstenošanai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2007.gadā papildu nepieciešami 22,3 miljoni latu.

Rosina noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus. Šīs piemaksa vidēji sastādītu 5,32 latus mēnesī. Šim mērķim no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nākamajā gadā papildus nepieciešami divi miljoni latu.

Grozījumi paredz arī piešķirt vecuma pensiju no jauna tiem pensionāriem, kuri līdz pērnā gada 1.jūlijam pieprasījuši pensiju priekšlaicīgi, bet, nesaņemot pensiju, turpinājuši strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai. Šim mērķim nepieciešami 1,8 miljoni latu.

Grozījumi paredz, ka pensijas pārrēķināšanas gadījumā palielinās pensionāram izmaksājamās pensijas apmērs, nevis aprēķinātās pensijas apmērs, kas ir mazāks par minimālo. Šīs ieceres īstenošanai papildus nepieciešami 0,7 miljoni latu.

Savukārt, lai noteiktu lielāku minimālo pensiju cilvēkiem ar lielu apdrošināšanas stāžu, grozījumi paredz atbalstīt pensionārus, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads vai lielāks. Šādā gadījumā vecuma pensijas minimālais apmērs nevarēs būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu - 45 latiem, kuram piemērots koeficients 1,7. Šī mērķa īstenošanai 2007.gadā papildus nepieciešami 1,3 miljoni latu.

Ar jaunu likumu ierobežos erotikas un pornogrāfijas izplatību

DELFI  09/28/06    Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijām Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likumprojektu, kura mērķis ir noteikt erotisku vai pornogrāfisku materiālu aprites ierobežojumus.

Jaunā likuma mērķis ir aizsargāt cilvēku no nevēlamas saskarsmes ar pornogrāfiskiem materiāliem, nepieļaut bērnu iesaistīšanu erotisku un pornogrāfisku materiālu apritē un noteikt ierobežojumus erotiska rakstura izklaides vietu darbībai un pasākumu organizēšanai.

Likums noteikts tādu materiālu apriti, kura satur bērnu pornogrāfiju, cilvēku seksuālās darbības ar dzīvniekiem, nekrofiliju vai pornogrāfisku vardarbību.

Ierobežojumi noteikti arī erotisku un pornogrāfisku materiālu apritei elektroniskajā vidē.

Likumprojekts ierobežos erotiska rakstura izklaides organizēšanu. Likumprojekta anotācijā teikts, ka par erotiska rakstura izklaides vietām un pasākumiem projekts definē tādu darbību organizēšanu un veikšanu, kas saistītas ar nosegtu vai nenosegtu ķermeņa intīmo vietu apzinātu demonstrēšanu, kā arī priekšnesumus, kuros tiek izmantoti glāsti, skūpsti un tamlīdzīgas darbības, kurām nav mākslinieciskās vērtības. Erotiska rakstura izklaides aizliegs organizēt valsts un pašvaldību iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības iestādēs, bērnu iestādēs, skolās un citās audzināšanas un izglītības iestādēs, kultūras un sporta iestādēs.

Erotiku saturošus pasākumus aizliegs rīkot arī ēkās, kurās ir dzīvokļi un kur ir kopēja ieeja uz erotiska rakstura izklaides organizēšanas vietu.

Likumprojektā paredzēts, ka erotiska rakstura izklaides vietām, kuras būs uzsākušas darbību pirms jaunā likuma spēkā stāšanās, sešu mēnešu laikā būs jāsaņem atļauja attiecīgajā vietējā pašvaldībā. Bet komersantiem, kuri būs uzsākuši darbību pirms jauno aizliegumu noteikšanas, viena gada laikā būs jāpārtrauc erotiska rakstura izklaides organizēšana, par to informējot attiecīgo vietējo pašvaldību.

Konceptuāli atbalsta iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu

DELFI  09/28/06    Saeima otrajā lasījumā ceturtdien atbalstīja ieceri trīs gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazināt no 25% uz 15%.

Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz trīs gadu laikā visus nodokļa ieņēmumus novirzīt pašvaldību budžetiem, lai kompensētu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu.

Šī brīža kārtība nosaka, ka 75% nodokļa ieņēmumu tiek novirzīti pašvaldībām un pārējie valsts budžetā.

Grozījumos uzsvērts, ka likums pozitīvi ietekmēs sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, pieaugs strādājošo ieņēmumi, uzņēmumiem būs papildu stimuls legalizēt strādājošos un uzrādīt patieso darba algas lielumu.

Viedoklis: Cinis un ciniķi

Māris Krautmanis,  NRA  09/29/06      Pagājušās nedēļas nogalē aizdomās par kukuļņemšanu aizturētas divas amatpersonas – Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Andrejs Cinis (Jaunais laiks) un Rīgas Valsts tehnikuma direktors Dainis Markus (Tautas partija), kuri esot pieņēmuši 80 tūkstošu latu lielu kukuli, lai ministrijas un tehnikuma vārdā parakstītu izlīgumu kādā civillietā.

Notikums daudzējādā ziņā pirmreizīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbā – kukuļa apjoms ir rekordsumma, arī tik augsta amatpersona kā Cinis pagaidām vēl nebija gadījusies KNAB knābim pa ķērienam. Turklāt Ciņa jaunlaicīgā partijas piederība ir pozitīvs signāls, ka varbūt KNAB beidzot sāk ķepuroties ārā no partijiskās ietekmēšanas pinekļiem, kādos šo iestādi centās turēt Jaunais laiks caur savu apjūsmojamo un pat pašvaldību priekšvēlēšanu programmā pieminēto būtni Jutu Strīķi.

Atšķirībā no Rēzeknes sarunu izgāšanās, kuras nesmukumu Jaunā laika vadība vairoja, veselu nedēļu izlikdamās, ka nekā tāda jau tajās sarunās nav, šoreiz Jaunais laiks ir bijis viltīgāks un ir Cini izslēdzis no partijas uzreiz. Tiesa gan, diez ko ticami neskan jaunlaicēnu apgalvojumi, ka Cinis jau vairs neesot bijis nekāds īstenais jaunlaiku kadrs un tā kā prom jau esot grasījies. Tā jau nu noticējām… Līdz pat pēdējam kukuļa uzpeldēšanas brīdim Cinis jo bieži, un parasti kopā ar Jaunā laika ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu, virināja Rīgas mēra Aivara Aksenoka kabineta durvis, un nevis kā rets ciemiņš, bet kā galvaspilsētas galvas ārštata padomnieks. Atliek tikai novaidēties, kādus padomus Aksenokam varētu būt devis šis civillietu izlīgumu speciālists. Algu par šo darbu Cinis neesot saņēmis, un tas ir saprotami, jo kāda tur nozīme kaut kādai nieka algai, ja ir iespēja dot padomus pašam mēram?

Dikti jau gribas Jaunajam laikam nebūt vienīgajam grimstošajam 80 tūkstošu skandālā, un vienīgie viņi tiešām nav, jo otrs pasākuma dalībnieks Markus ir ar oranžu partijisku piederību, taču ciniskie un propagandas kariņos rūdītie kungi kaut kā tā visādi cenšas mucu ripināt arī ZZS virzienā. Jaunā laika angažētie plašsaziņas līdzekļi cenšas mazāk pieminēt pašu galveno skandāla personu, bet norāda, ka izglītības ministre ir Baiba Rivža un tādā garā. Šis vēstījums domāts tai publikas daļai, kura mēdz nenoklausīties līdz galam stāstu par mēteļa zagšanu un nespēj atšķirt, kurš kuram to īsti nozaga. Nu nav ministriem tādas varas un noklausīšanās aparātu, lai izlustrētu katra Ciņa īsto seju un naudas pelnīšanas metodes.

Tiesa kas tiesa, Rivžai vajadzēja gan tā kā jau zināt, ar kāda politiskā spēka pārstāvi viņai ir darīšana sava valsts sekretāra personā. Viņa ir bijusi pārāk toleranta un maiga, kā rezultātā čūska ir netraucēti sildījusies pie ministrijas krūts. Iespējams, ka ne jau izglītības sfēra ir interesējusi saimniecisko Cini un viņa cīņubiedrus, bet iespējas pumpēt naudu no darījumiem ar ministrijas nekustamajiem īpašumiem. Kas zina, tādā garā turpinot, KNAB nepieķerts, valsts sekretārs būtu izpārdevis visu ministriju kopā ar pašas Rivžas kabineta galdiem un faksa aparātiem.

Jaunais laiks, šī vēl neredzēti ciniskā, liekulīgā ļaužu kopa, kas vārdos izliekas godīga kā māte Terēze, bet darbos līdz elkoņiem strādā personīgu labumu gūšanā no varas, jau labi pasen ar troksni ir pametusi valdošo koalīciju, ir uzvedusies destruktīvi, pret bijušajiem koalīcijas partneriem naidīgi, populistiski un bezatbildīgi. Jaunais laiks – tas jau ir zīmols un simbols, tie ir Rēzeknes izdevumiņi partijai burtnīciņā, tie 10 tūkstoši latu partijai par 70 tūkstošu latu pašvaldības pasūtījuma piešķiršanu Līvu laukuma ledus lējējiem, tas ir ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa piešķirtais Eiropas miljons savas partijas sponsoram, tā ir naudiņa no Ārlietu ministrijas, par kuru Sandra Kalniete savulaik pirka savu dzīvokli, un šo uzskaitījumu vēl varētu turpināt. Piederība vien šai partijai jau nozīmē, ka no tās kadra var sagaidīt visu ko. Tāpēc nevajadzēja Cini amatā turēt un bija jāmeklē pēc kāda cita kandidāta.

Cerams, Ciņa gadījums būs mācība, un ne tikai izglītības ministrei, bet visu līmeņu varas institūcijām, kurās pastāv iespēja iztikt bez Jaunā laika pārstāvju pakalpojumiem.

Žurnālists tiesībsargiem piesakās kā avots ziņām par kratīšanu VN birojā

LETA  09/29/06    Žurnālists Lato Lapsa Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai un Ģenerālprokuratūrai ir nosūtījis iesniegumu, kurā raksta, ka viņš esot avots Latvijas Televīzijā (LTV) izskanējušajām ziņām par kratīšanu AS "Ventspils nafta" (VN) birojā Rīgā.

Kā ziņots, Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja tiesnese Lauma Volberga ir noraidījusi LTV Ziņu dienesta galvenās režisores Artas Ģigas sūdzību par tiesneša 4.septembra lēmumu, ar kuru televīzijai likts atklāt informācijas avotu sižetam par kratīšanu VN birojā. Šis lēmums nav pārsūdzams, līdz ar to LTV pārraidītās informācijas avots būs jāatklāj.

Kā iesniegumā norāda Lapsa, iepazīstoties ar tiesas lēmumu, ar kuru LTV uzdots publiskot informācijas avotus sižetam par krimināllietā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu veikto kratīšanu VN birojā Rīgā un "nevēloties sarežģīt tiesībsargāšanas iestāžu smago un atbildīgo ikdienas darbu", viņš nolēmis atzīties, ka esot bijis persona, kas sniegusi LTV informāciju par kratīšanu.

Lapsa pastāstīja, ka LTV sniegtās informācijas saturs ir tāds pats, kā tas tika attēlots televīzijas sižetā, - gan par kratīšanas vietu, gan laiku, kad tā tika veikta. "Tad manā rīcībā esošo informāciju ar elektroniskā pasta palīdzību nosūtīju Latvijas Televīzijas Ziņu dienestam, kurš attiecīgi to arī izmantoja," saka Lapsa.

Savukārt runājot par avotu, no kura žurnālists ieguvis šāda veida informāciju, Lapsa stāsta, ka cilvēkiem esot reliģiskie sapņi, kad tajos redz Jaunavu Mariju un notic visam, ko tā vēsta, līdzīgi ir bijis arī viņam, jo LTV sniegto informāciju viņš nosapņojis.

"Tomēr vajadzības gadījumā esmu gatavs sniegt tiesībsargāšanas iestādēm sīkāku informāciju par to, kādā veidā manā rīcībā bija nonākusi šāda informācija," sacīja Lapsa.

Kā ziņots, pēc tiesas kancelejas vadītājas Agitas Apikates stāstītā, lēmumu tiesnese Volberga motivējusi ar Kriminālprocesa likuma 396.panta prasībām, kas liedz bez procesa virzītāja atļaujas izpaust informāciju, kas gūta, šo procesu izmeklējot.

Tiesnese atzinusi, ka likums gan nosaka žurnālistu informācijas avotu aizsardzību un valsts veicina preses brīvību, taču šī aizsardzība nav absolūta un var tikt ierobežota, lai aizsargātu sabiedrībai būtiskas intereses, par kādām šajā gadījumā uzskatāma likuma ievērošana, kas ir saistoša visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lēmums pamatots arī ar likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas noteic, ka informācijas avots jāatklāj pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma.

Ģiga sacīja, ka LTV ciena tiesas lēmumu. Ierasties prokuratūrā Ģiga uzaicināta 6.oktobrī. Līdz tam viņa grib sameklēt advokātu. Viņa plāno par šo jautājumu sūdzēties Eiropas tiesā un cer, ka līdz tiesvedības beigām tiesībsargi neprasīs atklāt ziņu avotu.

Ģiga uzsvēra, ka runa nav par konkrēta avota sargāšanu, bet par žurnālistiku kopumā. Žurnālisti nevar atklāt avotus, tas neiekļaujas Satversmes 100.pantā formulētajā vārda brīvībā.

Saistībā ar mediju ziņoto par kratīšanu VN birojā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone 16.augustā vērsās pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot ierosināt kriminālprocesu par izmeklēšanas noslēpumu izpaušanu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma preses sekretāre Gundega Vārpa.

Pēc Vārpas teiktā, Ģenerālprokuratūra, pamatojoties uz uzņēmuma iesniegumu, uzsākusi kriminālprocesu.

Uzņēmums prokuratūrā vērsies, jo VN darbinieki pēc tiesībsargājošo struktūru prasības esot parakstījuši dokumentus par izmeklēšanas noslēpuma neizpaušanu un kriminālatbildības iestāšanos gadījumā, ja informācija tiks izpausta. Pētersone norāda, ka uzņēmums bijis izbrīnīts, ka izmeklēšanas noslēpumu atklājuši "vairāki avoti tiesībsargājošajās struktūrās".

Vārpa sacīja, ka VN nekādā ziņā nevēršoties pret žurnālistiem, jo mediji publisko informāciju, kuru ir saņēmuši, un tas ir loģiski. Taču kā iespējams, ka tie, kas liek parakstīt dokumentus par informācijas neizpaušanu, paši to atklāj. Ģenerālprokuratūras metode pieprasīt atklāt LTV avotus nebūs efektīva, un VN uzskata, ka var atrast efektīvāku metodi, kā uzzināt informācijas avotus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pēc Ģenerālprokuratūras lūguma Latgales priekšpilsētas tiesa 4.septembrī uzlika par pienākumu Ģigai atklāt informācijas avotus sižetam par kratīšanu VN birojā krimināllietā, kas saistīta ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

LTV apgalvo, ka žurnālisti šo informāciju neesot saņēmuši nedz no Ģenerālprokuratūras, nedz no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja - tā savākta no vairākiem avotiem, kurus drošības labad nevar atklāt. Televīzija uzskata, ka atklātā informācija ir sabiedrībai aktuāla un nozīmīga.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra 20.jūlijā Lembergam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Ģenerālprokuratūra pret Lembergu sāka kriminālvajāšanu par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, kas izdarīta no 1993. līdz 1995.gadam. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus - 453 000 latu. Ventspils mērs apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kopš 1994.gada Lembergs esot bijis "Kālija parka" slēpts akcionārs.

Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Kalnietes lietā - ministrija savādi izvairīga

Jānis Zvērs, NRA   09/29/06    Ārlietu ministrija, kas 1996. gadā izsniedza iespaidīgu aizdevumu dzīvokļa iegādei toreizējai diplomātei, tagadējai partijas Jaunais laiks prezidenta kandidātei Sandrai Kalnietei, atzīst, ka šāds darījums noticis.

Taču uz vairākiem tiešiem jautājumiem par darījumu un sekām klusē. Par aizdevumu informāciju neizdevās iegūt arī Valsts kontrolē, jo neesot pārbaudes datu par ĀM darbību 1996. un 1997. gadā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka 1996. gadā toreizējā diplomāte S. Kalniete no ministrijas saņēma 10 000 ASV dolāru lielu aizdevumu uz diviem gadiem ar piecu procentu likmi. Lai gan ĀM ar naudas aizdošanu nenodarbojas, S. Kalnietes gadījumā tika pieļauts izņēmums. Ministrija skaidro, ka S. Kalnietei tolaik nebija kur dzīvot, lai gan diplomāte aizdevuma līgumā kā savu dzīvesvietu norādījusi dzīvokli Brīvības ielā. Šo faktu ministrija nekomentē.

Iespaidīgais aizdevums izsniegts laikā, kad tūkstošiem iedzīvotāju banku krīzē bija zaudējuši savus ietaupījumus. Tolaik bankās lielākā daļa kredītu tika piešķirti uz gadu, un procentu likme salīdzinājumā ar S. Kalnietei izsniegto aizdevumu bija desmit reizes augstāka.

Aizdevuma līguma kopijā norādīts, ka S. Kalniete naudu tiesīga izmantot vienīgi dzīvokļa īres tiesību iegādei un tā remontam, ĀM skaidro, ka aizdevums izsniegts, lai viņa "varētu iegādāties dzīvokli Rīgā". Neizdevās Neatkarīgās mēģinājums noskaidrot, kādēļ tika pārkāpti aizdevuma līguma nosacījumi un vai ĀM grasās ierosināt dienesta pārbaudi par minēto faktu. ĀM pārstāvis Atis Lots atbildēja lakoniski: "Veicot pārbaudi, noskaidrots, ka S. Kalnietei pirms 10 gadiem sniegtais aizdevums ir atmaksāts. Ministrijas darbība finanšu jomā katru gadu bijusi un ir aizvien pakļauta gan Finanšu ministrijas, gan arī Valsts kontroles uzraudzībai."

Pēc dzīvokļa iegādes S. Kalniete šo īpašumu izīrēja, gūstot peļņu, ieķīlāja to bankā, lai, iespējams, par iegūto kredītu nopirktu vēl vienu dzīvokli šajā pašā namā. Pašreiz abu dzīvokļu vērtība ir aptuveni pusmiljons latu. Amatpersonas par notikušo plāta rokas. Stokholmā dzīvojošā mediju eksperte Sandra Veinberga skaidro, ka veids, kā S. Kalniete ieguvusi divus dzīvokļus Rīgas centrā, ir samērojams ar skandālu, kas savulaik maksāja amatu Zviedrijas tieslietu ministrei Lailai Freivaldei.

Rivžai apsūdzība krimināllietā

Apollo  09/29/06    Izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (ZZS) piemērots apsūdzētās statuss ierosinātajā krimināllietā par atstādinātās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāres Kristīnes Jarinovskas goda un cieņas aizskaršanu, kā arī neslavas celšanu publiski un ar masu saziņas līdzekļu starpniecību. Ja Rivžu atzīs par vainīgu, maksimālais viņai draudošais sods varētu būt brīvības atņemšana uz gadu. Par to piektdien ziņo laikraksts «Diena».

«Tas vien, ka ir ierosināta krimināllieta, nozīmē, ka neslavas apjoms ir tik liels, ka man radījis būtisku kaitējumu. Neslavas celšana bija (..) sistemātiska. Tikko kaut kas notika, visi uzreiz saprata, ka vainīga ir Jarinovska,» intervijā «Dienai» sacīja Jarinovska, kas no darba tika atlaista 1. augustā. Viņa iesniegusi tiesā materiālus par ministres izteikumiem kopš maija, kad viņa saslima.

Savukārt ministre uzsvērusi, ka negrasās atkāpties no saviem vārdiem, jo uzskata, ka nav aizskārusi godu un cieņu. Rivža šo partijai «Jaunais laiks» pietuvinātās Jarinovskas rīcību saista ar gaidāmajām vēlēšanām, retoriski vaicājot: «Cik godprātīgi šādus soļus spert ir priekšvēlēšanu laikā.»

Rivža pauda neizpratni par Jarinovskas paziņojumu, kurā tā norāda, ka viņas atstādināšanā «pieļauti normatīvo aktu pārkāpumi» un viņas atstādināšana «veicinājusi sevišķi smagu koruptīvu noziegumu īstenošanu». Ministre norādījusi, ka Jarinovskai neesot ne faktu, ne pierādījumu un visbeidzot neesot arī nekādu tiesas spriedumu, kas ļautu publiski paust šādus apgalvojumus.

Jarinovska ceturtdien publiski apgalvojusi, ka viņa augusta sākumā esot atstādinājusi pašreiz atstādināto valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Andreju Cini. Ministre norāda, ka Jarinovska, iespējams, apzināti sagroza faktus, jo IZM lietvedībā šajā laikā nav reģistrēts dokuments, kas nosaka Ciņa atstādināšanu. To apstiprina arī pēc iepriekšējiem Jarinovskas paziņojumiem attiecīgo institūciju veiktā pārbaude — laikā, ko min Jarinovska (augusta sākums), IZM nav fiksēta dokumentu pazušana vai zādzība. Par to informēja ministres padomniece komunikāciju jautājumos Agnese Korbe.

Aprīlī sākot darbu Izglītības un zinātnes ministrijā, Rivža konstatējusi kritisku situāciju izglītības sistēmā — vairāk nekā 100 neizpildīti darbi, novārtā atstāta IZM administratīvā kapacitāte. Ministre atgādina, ka pretēji centieniem «spodrināt savu spalvu» Jarinovska par savu darbu saņēmusi arī publisku Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) kritiku, piemēram, saistībā ar grozījumiem Sporta likumā.

«Kādam vienkārši traucē, ka esam pirmajā vietā reitingos, jo ir ierosināta krimināllieta pret mūsu premjera kandidātu [Aivaru Lembergu], pret mūsu deputāta kandidātu. Tādu cilvēku kā Jarinovska mēs ne par ko neuzskatām, bet Rivža ir augstas klases speciāliste, viņu arī turpmāk gribam redzēt mūsu rindās,» sarunā ar «Dienu» teica ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa lietu izskatīs 2007. gada 10. janvārī.

Partijās, vēlēšanu gaidās …

Vēlētāji balsos par partijām, kas strādā valdībā

Agnese Margēviča,  NRA  09/23/06    Laikā, kad šābrīža valdībā strādājošo partiju reitingi turpina kāpt, vairākos skandālos iesaistītās opozīcijas partijas Jaunais laiks (JL) popularitāte sabiedrībā strauji samazinās. Tā kā JL reitingu kritums novērojams jau otro mēnesi pēc kārtas, var runāt par pastāvīgu tendenci un sabiedrības uzticības zudumu. Divas nedēļas pirms 9. Saeimas vēlēšanām socioloģisko pētījumu firmas Latvijas fakti aptauja, ko tā veikusi pēc laikraksta Diena pasūtījuma, rāda, ka iekļūt Saeimā varētu septiņas astoņas partijas.

Piecas no tām ir labējo spārnu pārstāvošās Tautas partija (13,3%) un Zaļo un zemnieku savienība (12,1%), kuras abas septembrī ir populārākās partijas vēlētāju aptaujā, kā arī Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa vēlēšanu apvienība (6,3%), JL (8,1%) un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (5,8%). Pavisam droši ar iekļūšanu Saeimā tradicionāli var rēķināties kreisie spēki – PCTVL (9,2%) un, iespējams, arī Saskaņas centrs (5,7%). Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), lai gan šobrīd tai aptauja rāda tikai 3,3% vēlētāju atbalstu, patiesībā ir ļoti tuvu tam, lai tomēr pārvarētu 5% barjeru, un "balansē uz robežas", uzskata Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.

Lai arī JL popularitātes reitingā uz ceturto vietu noslīdējis tieši pēdējo divu mēnešu laikā, vēlētāju atbalsts šai partijai ir dilis jau labu laiku, un par pirmo pagrieziena punktu uzskatāma JL aiziešana no Aigara Kalvīša (TP) vadītās valdības, uzsver A. Freimanis. Kopš šā gada marta JL reitings ar lielākiem kritumiem un tam sekojošiem nelieliem kāpumiem ir sarucis teju vai uz pusi – no 14,3% martā līdz 8,1% septembrī. Atkārtot iepriekšējo vēlēšanu panākumu, iegūstot ceturto daļu vēlētāju balsu, JL šajā situācijā būtu "ļoti, ļoti pārdroši cerēt", uzskata Latvijas faktu direktors. Vienlaikus viņš atzīst, ka JL ir savs vēlētāju loks, kas ne tik daudz balso par šo partiju, cik pret citām, un, iespējams, ka šis elektorāts, redzot JL reitingu kritumu, mobilizēsies.

"[Aiziedami no valdības JL] izlēca no aizejoša vilciena. Ja vēl tas vilciens bremzētu, tad Jaunajam laikam būtu iespēja nokritizēt tajā palikušos, sabļaustīties, bet tas vienkārši aizbrauc," spriež sociologs, velkot paralēles starp valstī notiekošajām pozitīvajām ekonomiskajām pārmaiņām, no kurām ieguvēji ir liela sabiedrības daļa, un aptaujāto vēlētāju atbalstu valdībā strādājošajām partijām TP, ZZS un LPP, iepretim nemitīgi rūkošajai opozicionāru – JL – popularitātei. "Process attīstās, un daudzi ir ieguvēji, un daudzi to asociē ar tiem, kuri ir pie varas."

Tieši atrašanos pie varas grožiem, kas dod iespēju vēlētājiem uzrādīt padarītos darbus un ticami solīt tos turpināt, A. Freimanis uzdod par galveno iemeslu TP un LPP popularitātes kāpumam. Masīvā kampaņa televīzijā un radio, kas, viltīgi apejot likumā noteiktos priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus, tiek realizēta caur premjerministra biroja vadītāja Jurģa Liepnieka dibināto nevalstisko organizāciju Sabiedrība par vārda brīvību, esot tikai daļa no iemesliem TP veiksmīgajam reitingu kāpumam. "Reklāmas kampaņa ir ļoti primitīva, bez degsmes un emocionālā sakāpinājuma. Toties viena partija – TP –, kas ir klasiskākā varas partija, kāda var būt, nosedz visu laukumu. Vienkārši nav alternatīvas varas partijas," skaidro A. Freimanis. Līdzīgi viņš skaidro arī LPP reitinga kāpumu, bet šajā procesā lielu lomu spēlē vēlētāju "iracionālā uzticēšanās" LPP līderim Aināram Šleseram, kas rada darbīga cilvēka tēlu.

***

Partiju reitingi

Tautas partija 13,3% (9,8%*)

ZZS 12,1% (11,5%)

PCTVL 9,2% (10,4%)

Jaunais laiks 8,1% (9,5%)

LPP/LC 6,3% (4,9%)

TB/LNNK 5,8% (6,6%)

Saskaņas centrs 5,7% (4,7%)

LSDSP 3,3% (3,8%)

Jaunie demokrāti 2,4% (1,9%)

Dzimtene 1,7% (1,1%)

Pensionāru un senioru partija 1,4% (0,4%)

Visu Latvijai 1,1% (1,8%)

Eiroskeptiķi 0,6% (0,3%)

Sociālā taisnīguma partija 0,6% (0,2%)

Mūsu zeme 0,4% (0,3%)

Māras zeme 0,3% (0,3%)

Latviešu Latvija 0,2% (0,1%)

Tēvzemes savienība 0,2% (0,2%)

Nacionālā spēka savienība 0,1% (0,1%)

Nav izlēmuši/nezina 16,7% (21,2%)

Nepiedalītos vēlēšanās 10,5% (10,9%)

* Augusta reitings

Avots: Latvijas fakti, Diena

Cīnās par Latvijas krievu vēlētāju uzmanību

LETA  09/23/06    Šodien Rīgā notikušajā 4.Latvijas krievu kongresā apvienības "Dzimtene" pārstāvji aicināja Latvijas krievus nebalsot par apvienību "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" un Tautas saskaņas partiju, jo tās vadot "rusofobi un liekuļi".

Apvienībā iesaistītās Krievu partijas priekšsēdētājs Mihails Gavrilovs apgalvoja, - lai arī "Dzimtenes" rindās nav tikai krieviski runājošie, tieši tā spēšot Saeimā pārstāvēt Latvijas krievu intereses. Tās biedri esot dažādu nacionalitāšu cilvēki, kas apvienojušies un ciena viens otru.

Gavrilovs stāstīja, ka kongresā piedalījās aptuveni 150 cilvēku. Tajā viesus uzrunājis pats Gavrilovs, Sergejs Žuravļovs, Jānis Ločmelis, Modris Lujāns, Jurijs Golovaņovs un citi "Dzimtenes" Saeimas deputātu kandidāti.

Kongresu organizēja Krievu partija, kura 9.Saeimas vēlēšanās kandidēs apvienības "Dzimtene" sastāvā.

Eksperti skeptiski par iespējām izpildīt partiju solītās nodokļu izmaiņas

Ilze Šteinfelde,  NRA  09/25/06    Politiskajām partijām, it sevišķi tām, kuras būs pozīcijā, nebūs viegli izlaipot starp priekšvēlēšanu solījumiem pacelt minimālās algas, minimumus, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazināšanu, nekustamā īpašuma nodokļa redakcijas maiņu un reālo situāciju ekonomikā un budžeta, uzskata Neatkarīgās aptaujātie eksperti.

"Pilnīgi iespējams, ka, ekonomikai strauji augot un daļēji legalizējoties, valsts maciņā ieplūstu pietiekami daudz līdzekļu, lai panestu nodokļu likmju kritumu. Taču, ja reiz ekonomika attīstās uz pārkaršanas robežas un zināmā mērā uzpūstā inflācija traucē dzīvot un strādāt, attālina eiro ieviešanu, tad kā var vēl runāt par nodokļu sloga samazināšanu, kas daļu naudas iemetīs uzkarsušajā ekonomikā," vērtējot partiju priekšvēlēšanu programmās solītās izmaiņas nodokļos, norāda SEB Unibanka Tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs Andris Vilks. "No ekonomiskās teorijas viedokļa tas skan šokējoši un nekādā gadījumā neliecinātu par mūsu valdības plāniem reāli atvēsināt ekonomiku un mēģināt turēt solījumu ieviest eiro kaut cik paredzamā nākotnē."

Taču te parādoties vairāki būtiski faktori, kas varētu runāt par labu pretimnākšanai iedzīvotājiem. Pirmkārt, jau pats fakts, ka mūsu visai pelēcīgajā ekonomikā nodokļu samazinājumi līdz šim parasti ienesuši valstij lielākus nodokļus nekā pirms tam. Otrkārt, Latvijas minimālā alga un neapliekamais minimums esot tā iestagnējis, ka jau izraisot smīnu pat mūsu Baltijas kaimiņiem, kas zināmā mērā ir parādījis politiķu attieksmi pret naudas poda dalīšanu. Atpalicību šajos jutīgajos rādītājos nevarot novelt tikai ar nepieciešamo līdzekļu trūkumu budžetā. Treškārt, ar katru nākamo gadu Latvijas darba tirgus pārvērtīšoties par aizvien lielāku murgu darba devējiem, jo pieaugošās attīstības iespējas un lieliskās ieceres uzņēmējiem un valsts iestādēm saskarsies ar augošu darba spēka deficītu, tā prasību pieaugumu, darbaspēka imigrāciju un emigrāciju, uzskata A. Vilks.

Pēc A. Vilka domām, visticamāk, ka valdība izvēlēsies laipošanu starp šiem abiem faktoriem, jo pagaidām neviens eksperts nav atradis pareizos padomus, kā būtu jāattīstās tādai valstij kā Latvija un visai Baltijai.

"Visai droši var prognozēt būtisku un regulāru minimālās algas un neapliekamā minimuma pieaugumu tuvākajos gados, jo iztikas minimums jau patlaban ir pārsniedzis minimālo algu. Tāpat, domājams, tiks pakāpeniski un regulāri celti dažādu pabalsti," norāda A. Vilks. "Varētu prognozēt lielāku pretimnākšanu strādājošajiem pensionāriem, jo tā vēl ir rezerve darba tirgū. Neviena labēji centriskā valdība neieviesīs progresīvo nodokļu politiku. Karstas debates izsauks IIN un PVN samazināšana, kaut gan, ja tas notiks, tad krietni lēnākā tempā, nekā to plāno redzēt atsevišķas partijas."

Pēc A. Vilka domām, nekustamā īpašuma nodokļu politika jau ilgāku laiku neveselīgi ietekmē Latvijas ekonomiku. Tāpēc viņš prognozē, ka politiķi sāks kaut kādu rosību šajā sakaitētajā un nesakārtotajā jomā, apliekot ar nodokļiem par reālajām summām darījumus un ieņemot tirgus nosacījumiem atbilstošas summas pašvaldību budžetos par nekustamajiem īpašumiem un zemi. Paredzamas esot gan karstas diskusijas par dažādiem atvieglojumiem, griestiem, īpašnieku dzīves vietas faktoru utt. Vēl ir arī atsevišķu partiju priekšlikumi veidot savādāku pašvaldību budžeta struktūru un likvidēt izlīdzināšanas fondu. "Katrā ziņā pašvaldības spēlēs arvien lielāku lomu kontekstā ar budžeta politiku," uzskata A. Vilks.

"Kopumā mēs atbalstām gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan neapliekamā minimuma palielināšanu," norāda AS Hansabanka Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļa vecākais ekonomists Dainis Stikuts. "Arī daudzas pensijas ir ļoti zemas. Tomēr gan minimālās algas, gan neapliekamo minimumu apmēri ir jāsamēro ar budžetu iespējām, jo šie pasākumi tiešā veidā samazinās pašvaldību ieņēmumus, kuri būti jākompensē no citiem avotiem, piem., jāceļ nekustamā īpašuma nodoklis. Kopumā šie pasākumi, kas skar valsts kopbudžeta ienākumu piekto daļu, bez konkrēta norādīta rīcības plāna, kā būs iespējams nodrošināt sabalansētu budžetu, ir tukši solījumi. Piemēram, noteikt ienākumu neapliekamo minimumu par katru bērnu 175 latus, pašvaldību budžetā var radīt vairāku desmitu miljonu iztrūkumu. Turpretim ienākumi no nekustamā īpašuma ir daudzreiz mazāki, līdz ar to palielinājums nespēs kompensēt šo iztrūkumu. Arī visu atrisināt ar nodokļu administrēšanas uzlabojumiem nevarēs."

Pēc D. Stikuta teiktā, "aplikt ar nodokli nekustamo īpašumu, īpaši, lai ierobežotu spekulatīvos darījumus, ir apsveicami. Tomēr, kamēr īpašuma kadastrālā vērtība būs atšķirīga no tirgus vērtības, šie pasākumi būs neefektīvi, jo būs grūti administrējami un kontrolējami". Savukārt PVN likmi, viņaprāt, būtu jāmaina tikai, ja tas veicinātu Latvijas pievienošanos eirozonai, jo arī PVN dod būtisku budžeta ienākuma daļu. Būtībā ar nodokļiem būtu jāapliek patēriņš un īpašums, nevis ienākums. Tāpēc PVN samazinājums nav laba doma.

Viedoklis: Visnepastāvīgākā lieta pasaulē ir tautas mīlestība

Juris Paiders  NRA  09/25/06    Senāk Saeimas priekšvēlēšanu laikā viss bija savādāk. Zāle bija zaļāka un debesis zilākas. Viena firma veica aptauju un publiskoja savu reitingu. Ja kādai partijai reitingi nepatika, tad tā pasūtīja aptauju veikt citai firmai un tika publiskots cits reitings. Tad savukārt trešā partija pasūtīja aptauju vēl citai firmai un tika publiskots pavisam savādāks reitings.

Finālā sāka veidoties kaut kas konkurencei līdzīgs, un pēc vēlēšanām bija visas iespējas izanalizēt, kurš tad bijis visobjektīvākais aptauju veicējs, bet kurai socioloģiskai firmai ir cenrādis, kurā norādīts, ka par katru + procenta punktu tik un tik latu.

Taču tā jau ir labi aizmirsta pagātne. Tagad, ja kādai partijai kaut kas neiepatīkas kādā reitingā, tad tā, laikam atceroties vēl senākus laikus, stučī KNAB par mahinācijām un politisko korupciju reitingu ražošanā. Tad KNAB izmeklētāji sāk pratināt reitingu autorus, līdz aptauju organizatori, nopratināti un nokaunināti, publiski sola, ka nekad vairs un nekādus reitingus.

Tagad, lai bez bailēm publiskotu reitingus, ir vajadzīgs labs politisks jumts, vismaz KNAB vai Ģenerālprokuratūras līmenī. Jāsaka, pēc neliela apmulsuma reitingi atkal sāk parādīties un ieskicē pavisam citu ainu nekā rožainās vīzijas par Saeimas politisko spēku sadalījumu vēl pirms dažiem mēnešiem. Jaunais laiks ir reitingos noslīdējis uz 4. vietu. Līderos izlaužas TP, ZZS un PCTVL. Tie, kas nebaidās reitingus publiskot, cenšas sagrābt arī monopolu reitingu skaidrošanā un komentēšanā. Lūk, JL pēkšņais kritums ir tāpēc, ka kāda sabiedriskā organizācija masveidā nopirkusi ētera laiku reklāmas rullītim, kurā aicināts balsot par TP. Savukārt JL lejupslīde skaidrota ar to, ka partijas JL sabiedriskās satelītorganizācijas, lūk, nav nopirkušas tik daudz reklāmlaika, bet paļaujas tikai uz saviem cilvēkiem LTV ziņu blokā...

Mēdz teikt, ka reklāma var visu. Tagad viena firma cenšas iestāstīt visiem Latvijas iedzīvotājiem, ka 2 kilogrami ir labāk nekā 3 kilogrami... Un ir tādi, kas jau tagad svēti tic, ka divi lati kabatā ir labāk nekā trīs??? Tomēr nevajag pārvērtēt reklāmas iespējas. Īpaši politiskās reklāmas iespējas. Pērn pašvaldību vēlēšanās kaut kāda Latvijas kalve piekliedza pilnu ēteru ar saviem reklāmas saukļiem. Tika nokurināti tūkstoši, bet rezultātā čiks vien iznāca. Politika nav košļājamā gumija. Agresīvās reklāmas metodes ne vienmēr strādā. Bez reklāmas ir nepieciešams arī kas cits – personības, kurām vismaz kāds uzticas, kurām ir vismaz kaut kāda autoritāte. Jauns politisks spēks var visus aizraut ar lozungu: "Mēs zagsim mazāk nekā citi!" – un cilvēki brīnuma gaidās var uzķerties uz šāda solījuma. Taču padomājiet, vai pēc Rēzeknes sarunu publiskošanas kāds uzķersies, ja JL solīs kaut ko līdzīgu: "Mēs zagsim vēl mazāk nekā līdz šim..." Šāds reklāmas rullītis komplektā ar histērisku kliegšanu, ka gaļas dāvināšana Aizsardzības ministrijas amatpersonai ir privātās dzīves svētums, kas nav aizskarams...

Pēdējo mēnešu kompromatu kari vēlētājus arvien vairāk un vairāk ir pārliecinājuši, ka visas varas partijas ir netīras un ka balsojot no visiem apķēpātajiem būs jāizvēlas mazākais ļaunums. Tie, kuri nevēlas izvēlēties mazāko ļaunumu, tagad sola balsot par partiju ar nosaukumu Nepiedalīšos vēlēšanās (3. vieta). Savukārt reitingu topa augšgalā joprojām absolūts līderis ir partija ar nosaukumu Nezinu, par ko balsot...

Lai kādi būtu reitingi, šobrīd līdz vēlēšanām ir divas nedēļas un nav zināms, kuru telefonu sarunu publiskošana tagad būs dienas kārtībā.

Tautas partija un tās premjera kandidāts — reitingu līderos

Ilze Zālīte,  Diena  09/25/06    Tautas partija (TP) un arī tās premjera amata kandidāts pašreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis ir līderos — to rāda Latvijas televīzijas ziņu dienesta (ZD) un aģentūras BNS kopīgi astoņās lielākajās Latvijas pilsētās sestdien veiktā 1246 balsstiesīgo aptauja, kurā premjera izvēli atklāja 43,9% aptaujāto. Otra populārākā partija ir PCTVL, trešā — ZZS. Šīs partijas izvirzītais premjera kandidāts Ventspils mērs Aivars Lembergs ir otrajā vietā premjera kandidātu skalā, aiz sevis atstājot LPP/LC līderi Aināru Šleseru. Viņa pārstāvētā apvienība partiju popularitātes reitingā ierindojusies piektajā vietā. To apsteidz Jaunais laiks, kura līderis Einars Repše premjera kandidātu skalā ir piektajā vietā. Pirms viņa ir TB/LNNK kandidāts Roberts Zīle, kura pārstāvētais politiskais spēks ir septītais reitingā. Jauno demokrātu premjera kandidātam Mārim Gulbim atbalstu pauduši vairāk aptaujāto nekā partijai, kurai saskaņā ar aptaujas rezultātiem neizdotos iekļūt Saeimā saistībā ar 5% barjeru. Pretēja situācija saskaņā ar aptaujas datiem ir LSDSP — tās neoficiāli minētajam premjera kandidātam Jānim Dinevičam izteikts mazāks atbalsts nekā partijai. Tai izdotos pārvarēt 5% slieksni — pretēji tirgus pētījumu firmas Latvijas fakti (LF) īpaši Dienai veiktās aptaujas rezultātiem.

Abu aptauju rezultāti, pēc Dienas aptaujāto politologu domām, gan nav salīdzināmi — viena veikta lielākajās pilsētās, bet otra — visā valstī. Tiesa, arī LF aptaujā pirmo vietu ieņēma TP, kas partiju popularitātes skalā septembrī pacēlās par 3%, salīdzinot ar augustu. Tas, pēc politologa Jāņa Ikstena teiktā, ir būtisks pieaugums, kas varētu būt saistīts ar partijas ministru slavinošajām reklāmām.

***

Partiju reitingi

Partija Jaunākie* Agrākie**

Tautas partija 20,3 13,3

PCTVL 15,4 9,2

ZZS 12,6 12,1

Jaunais laiks 10,5 8,1

LPP/LC 9,6 6,3

Saskaņas centrs 8,9 5,7

TB/LNNK 6,5 5,8

LSDSP 5,7 3,3

Premjera kandidātu reitingi (%)*

Aigars Kalvītis (TP) 29,6

Aivars Lembergs *** 20,5

Ainārs Šlesers (LPP/LC) 11,7

Roberts Zīle (TB/LNNK) 8,6

Einars Repše (JL) 8,4

Māris Gulbis (JD) 6,8

Jānis Dinevičs (LSDSP) 2,2

Citi 12,2

* LTV ziņu dienesta un ziņu aģentūras BNS kopīgi sestdien veiktais pētījums

** Tirgus pētījumu firmas Latvijas fakti īpaši Dienai sagatavotā aptauja, kas veikta no 19. līdz 21.septembrim

*** ZZS izvirzītais premjera kandidāts

Ekstravagantāko solījumu un prātulu TOP 10

Jānis Āboltiņš, Rīgas Balss  09/26/06    Pastudējot partiju priekšvēlēšanu programmas, var secināt, ka daudzi kandidāti, kas nākamos četrus gadus veidos Latvijas likumus, iecerējuši paveikt lielai sabiedrības daļai neizprotamus, oriģinālus darbus. Programmās aprakstītās darbības pamatnostādnes un solījumi dažkārt ir tik ekstravaganti, ka par folkloru kļuvušo frāzi «kā var nesolīt?» pavisam droši var nomainīt uz «ko gan var sasolīt?». Tāpēc RB nolēma izveidot desmit to partiju un priekšvēlēšanu apvienību sarakstus, kuri izteikuši, pēc žurnālista domām, «spožākās» ieceres un atziņas.

«Māras zeme»

Tautas garīgā atmoda ir visam pamatā. Nevar dzīvot latvisku dzīvi bez latviskas dzīvošanas pamatprincipiem: latviskās dzīves ziņas un latviskās dieva ziņas jeb dievturības, kas krāšņi ietvertas dainās — mūsu tautas svētajos rakstos. Dievturība ir vadītāja latviskai dzīvošanai. Bez tautas domu un darbu vienotas vadības nav iespējama pareiza garīga, saimnieciska un valsts dzīve. Dievturība dod latviešu tautai taisnāko ceļu uz patiesību un dievājību, māca mīlēt Tēvzemi un savu tautu. Brastiņu Ernests ir teicis: «Reliģija, patiesi, ir tā saite, kas saista ļaudis par tautu un tautu par valsti. Atņemot tautai un valstij šo saiti, dzīvais ķermenis sairst, tauta pārvēršas par «masu», ar kuru var rīkoties, kā patīk. Taču, lai reliģija patiesi būtu tautu vienojoša saite, tad tai jābūt nacionālai reliģijai.» Dainu Dievs, Laime un Māra, — lai vienmēr ir kopā ar mums!

Nacionālā spēka savienība

Latviešu leģiona atceres dienai 16. martā noteikt valstiski atzīmējamas dienas statusu. Atjaunot nāvessodu... Ieviest Krimināllikumā pantu par homoseksuālisma praktizēšanu un izskaust perversiju, pornogrāfijas un varmācības propagandu. Obligāta militārā apmācība vispārizglītojošās mācību iestādēs un augstskolās. Stiprināmi brīvprātīgie militārie formējumi, sekmējama nācijas bruņošanās. Attīstīt militārās rūpniecības kompleksu.

«Mūsu zeme»

Latviešu tautas nāves sakne, kas jānocērt, bija un ir «Latvijas ceļš». Tas iemina skuju taku latvietim. Viņa aizsākto cītīgi turpinājusi Tautas partija rokrokā ar LPP (ar krustu nāca, zem krusta paliks). Ja latvietis neatbalstīs partijas «Mūsu zeme» programmas īstenošanu, tad visi esam atstāti nolemtībai. Mums visiem jāatgūst ticība latvieša spēkam, savai zemei un mūsu bērnu nākotnei!

«Tēvzemes savienība»

Veicot naturalizāciju, piešķirsim pilsonību, tikai pamatojoties uz vismaz divu pilsoņu galvojumu. Ierobežosim imigrāciju līdz brīdim, kad pamatnācijas īpatsvars sasniegs 75%! Latvijas okupētās teritorijas Abrenes atgūšana. Nodrošinot terorisma apkarošanu, ieviesīsim uz robežas biometriskās atpazīšanas sistēmas pēc sejas.

LSDSP

Lai novērstu sociālo un demogrāfisko katastrofu, pārtrauktu valsts materiālo un gara resursu noplicināšanu, ir iespējams un mēs apsolām (ir vēl daudzi citi solījumi): cienīt cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža līdz nāvei.

«Jaunie demokrāti»

Vēlētāju uzticības limits ir izsmelts — tautai jūs esat apnikuši, kungi!

«Eiroskeptiķi»

Pēc Skandināvijas parauga jāveic valsts pārvaldes decentralizācija un reģioniem jādod lielāka autonomija. Piemēram, Lauksaimniecības ministrija jāizvieto Jelgavā, Transporta ministrija Ventspilī, bet Ekonomikas ministrija Latgalē. Tas atslogos Rīgas infrastruktūru un veicinās reģionu attīstību.

«Latviešu Latvijai»

Valsts spēku — tautas interesēs. Dekolonizācija un 1940.–2002. gadā radīto zaudējumu atlīdzība. Valsts varai ir jākalpo tautai, un valsts spēkam tauta jāaizstāv. Ar civilokupantu līdzdalību līdzšinējās vēlēšanās tika ievēlēti latviešu tautai nelabvēlīgi likumdevēji un varas pārstāvji. No 1940. gada ar apzinātu nodomu — pazudināt latviešu tautu, neviens likums nav pieņemts latviešu tautas interesēs. Pretvara, kas kalpo ārzemniekiem, Latviju ir pārvērtusi par koloniju. Latviešu zaudējumi pārsnieguši 200 miljardus latu. Latviešu tauta dienā zaudē vairāk nekā 2 miljonus latu. Dekolonizācijas rezultātā šie līdzekļi nodrošinās mūsu tautas uzplaukumu. Nacionālās ekonomikas un kapitāla, budžeta nodokļu un monetārā politika — latviešu interesēs. Latviešiem darbu un maizi! Izstrādāta nacionālās ekonomikas stratēģija, novērstas «šoka terapijas» sekas. Parazītiskā nodokļu «varas reketa» nomaiņa ar valsts kapitālismu. Valsts nodrošināta rūpnieciskā ražošana. Banku resursi — ekonomikas izaugsmei. Darba alga — sākot ar 100 latiem, bezdarbs latviešiem — nepastāv. Latviska dzīvesveida, tradīciju un paražu turēšana godā. Tikai brīvā latviešu valstī uzplauks kultūra, zudīs atkarība no alkohola un narkotikām.

PCTVL

Krievu valoda līdzās latviešu valodai jāpielieto visu līmeņu izglītības sistēmā, kā arī iedzīvotāju kontaktos ar varas institūcijām, tai skaitā ar tiesu. Tajās pašvaldībās, kur krievvalodīgie iedzīvotāji sastāda ne mazāk par 20%, krievu valodai jākļūst par oficiālo. Piecpadsmit bezpilsonības gadi — pietiek!

«Dzimtene»

Mēs zinām, kas jāmaina! Jāveido morāli spēcīga un darboties spējīga deputātu komanda, kura izskatīs visus vēlētāju priekšlikumus, un tās darbības mērķis būs šo priekšlikumu īstenošana. Mēs apvienosim visus Latvijas iedzīvotājus, lai aizstāvētu viņu tiesības, un cīnīsimies pret oligarhiem, kuri izlaupa mūsu valsti.

Viedoklis: Milžu cīņas

Jānis Krēsliņš, kultūrvēsturnieks, Zviedrijas Karaliskā bibliotēka,  Diena  09/27/06

Kas to būtu domājis, ka mūsdienās tik daudz milžu! Kas to būtu domājis, ka modernie milži tik savdabīgi! Un kas to būtu domājis, ka nedz ganu zēnam, nedz mums nebūs bez viņiem iztikt!

Katram taču ir savs priekšstats par milžiem un katrs būs savā dzīvē iepazinies ar tiem. Domāju, ka vairumam pirmā tikšanās ar šīm daudzinātajām būtnēm būs bijusi pasakās. Pasaku milži ir gandrīz vai mīlīgas būtnes. Tie ir sabiedriski nedroši, ne vienmēr spēj izteikt vārdos savas vajadzības un mūsos izraisa drīzāk līdzjūtību nekā nosodījumu.

Ja salīdzinām šos pasaku milžus ar šodienas milžiem, ieraugām būtiskas atšķirības. Ekrāna milži ir agresīvi un bramanīgi, pašpārliecināti, iet pa mežu aurodami. Tie labprāt atrod sev līdzgājējus taurētājus un jebkuru sarunu pārvērš nevis par sadziedāšanos, bet gan par diezgan nekontrolētu sakliegšanos. Tie savā starpā ir pat saostījušies.

Kaut arī nojaušam, ka to varētu būt vesela cilts, pasakās milži visbiežāk parādās vieni. Tie nemeklē sāncenšus no sava vidus. Viņu cīņas ir ar citas pasaules pārstāvjiem — mūsu izpratnē vājiniekiem. Un tādēļ, ka šī sadursme pēc savas būtības ir tik nevienlīdzīga, tā paver mums pilnīgi jaunas patiesības un piedzīvojumus. Tajā brīdī, kad milži sāk cīnīties savā starpā, tie visbiežāk arī iet bojā. To mums pat skaidri parāda Lāčplēsis.

Bet izrādās, ka mūsu šodienas milžiem arī ir savi priekšgājēji. Viens tāds milzis no Zviedrijas ieradās mūsu pusē neilgi pēc zviedru varas nostiprināšanas Lielvidzemē XVII gadsimtā. Šis milzis tūlīt sāka lauzt ragus ar vietējo milzi.

Cīkstēšanās arēna — Rubene. Ja šodienas milži ir politiķi un uzņēmēji, zviedru laikos Lielvidzemē tie bija muižnieki un mācītāji, šajā gadījumā Frīdrihs Vilhelms Patkuls, zemes īpašnieks un patrons, un Georgs Knoblohs, ieceļotājs un baznīcas varas pārstāvis. Atstātās liecības zina stāstīt, ka cīņas bijušas brangas. Un tādas kā šodien — skaļas, nesavaldīgas, mēs pat teiktu — bērnišķīgas. Muižnieks apsūdzējis mācītāju par baznīcas izlaupīšanu, sitis cienīgtēvu ar zobenu, plēsis tam matus un stāvoklī esošo mācītāja kundzi grūstījis. Mācītājs, savukārt, muižnieku apsūdzējis par nolaidību pienākumu izpildīšanā un pārmetis, ka tas uzdrošinājies viņu uzrunāt ar "tu". Mācītājs lietojis vairākas viltības. Baznīcas logus iecēlis savā mācītāja muižiņā. Muižkungam ienākot baznīcā, viņš demonstratīvi atstājis telpas un noturējis dievvārdus savā istabā. Un ievācot kolekti, tas šo to iebāzis savā ķešā. Jo asāks uzbrukums, jo skaļāks un dzēlīgāks bijis pretuzbrukums.

Iznākums pasaku cīņās vienmēr noved pie skaidrības. Milzi pieklājīgi nobīda no skatuves. Izpaliek atriebības kāre. Izpaliek asins izliešanas. Paveras iespēja netradicionāliem risinājumiem. Cīņas milžu starpā toties noved tikai pie šo nebeidzamo cīņu turpinājuma. Par to var pārliecināties katrs, kas lasa pasakas. Par to var pārliecināties katrs, kas seko šodienas milžu cīņu pārraidēm.

Par to var arī pārliecināties katrs, kam pazīstams burtu savirknējums IMM. Tas nav saīsinājums kaut kādam tur Menedžmenta un Mārketinga Institūtam, bet gan Izglītības Ministrijas Mēnešrakstam, ārkārtīgi saistošam izdevumam, ko reizi mēnesī reiz laida klajā izglītības guns kopēji mūsu valstī. 1929.gada marta numurā varam lasīt par šīm vēsturiskajām milžu cīņām un par šo milžu cīkstoņu diezgan traģiskajiem likteņiem.

Kaut nu Izglītības ministrija šodien mazāk nodotos milžu cīņām un gādātu mums tikpat saistošu, daudzplākšņainu un izglītojošu lasāmvielu kā tās priekšgājēju.

Viedoklis: Kampaņas attīstība

Kārlis Streips,  Apollo  09/27/06    Līdz 9. Saeimas vēlēšanām vairs atlikušas vien desmit dienas. Šogad kampaņa kaut kā likusies klusāka nekā citugad, tas lielākoties ir tāpēc, ka šogad partijām jāievēro kampaņas izdevumu limiti. Tiesa, jau ilgāku laiku televīzijas skatītāji tiek bombardēti ar reklāmām, cik jauki un labi ir dažādi valdības ministri, bet aktīvākā televīzijas kampaņa acīmredzot vēl tikai stāv mums priekšā.

Pastaigājoties pa Rīgu neredz arī to masīvo reklāmu murskuli, kāds bijis redzams citos gados. Redz lielus plakātus ar vārdu «Šlesers», ir brandmūris ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas konstitucionāli apšaubāmo aicinājumu «gāzt pastāvošo iekārtu». Savdabīgā «Dzimtenes» partija kārtējo reizi aplīmējusi miskastes ar saviem aicinājumiem. Taču arī šeit acīmredzot izdevumu ierobežojumi veikuši savu.

Ņemot vērā politikāņu dabu, tas nenovēršami ir nozīmējis, ka kandidāti meklē visādus citādus veidus, kā sevi reklamēt. Šīs reklāmas par labajiem ministriem absolūti nepārprotami ir kampaņas elements, lai arī cik naivi par to neizteiktos to organizētāji, tajā skaitā Latvijas premjerministra biroja vadītājs Jurģis Liepnieks un reklāmas aģentūras «Zoom» vadītājs Ēriks Stendzenieks. Abos gadījumos veidotas «nevalstiskas organizācijas», kuras nodarbojas ar ministru slavēšanu. Par Stendzenieku vēl var runāt, jo «Zoom» tomēr ir privātfirma, taču premjerministra biroja vadītāja iesaistīšanās «neatkarīgā» reklāmas kampaņā? Tas ir absurds, un es būšu ļoti, ļoti negatīvi pārsteigts, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nenolems, ka par attiecīgo kampaņu izgrūstā nauda ir pieskaitāma Tautas partijas tēriņiem.

Tā pati Tautas partija atradusi arī citu veidu, kā veikt aģitāciju (un apgalvot, ka tā nav aģitācija). Premjerministrs Aigars Kalvītis pēdējā laikā bijis milzīgi aktīvs, braukājot pa visu Latviju un apgalvojot, ka tās ir «darba vizītes». Laikam gan, jo šurpu turpu premjerministrs brauc dienesta automobilī, bet jautājumus tomēr rada tas, ka viņam līdz brauc Tautas partijas kandidāti, kā arī ļaudis, kuri attiecīgajos ciemos un pagastos uzceļ Tautas partijas telti un dāļā aģitācijas materiālus.

Tas, ka amatpersonas priekšvēlēšanu laikā var izmantot administratīvos resursus kampaņas vajadzībām, nav nekas jauns nedz Latvijā, nedz arī ārvalstīs. Premjerministra darbs, protams, neapstājas tāpēc, ka ir sākusies kampaņas sezona, un gluži dabiski masu informācijas līdzekļi premjerministram pievērš plašāku uzmanību. Taču te ir arī ētikas jautājums. Var piekrist atsevišķu politikāņu teiktajam, ka likums šāda veida nodarbes neaizliedz, taču tas ir tikai tāpēc, ka politikāņi, apstiprinot tēriņu ierobežojumus, darbu tomēr nepabeidza un neko nepateica par tā dēvētajiem «trešās puses» reklamētājiem. Tas ir darbiņš, pie kura deputātiem pēc vēlēšanām būs jāatgriežas, un ar steigu.

Latvijas Pirmā partija savukārt bauda visnotaļ vienotu Latvijas kristīgo baznīcu atbalstu, ja nu dievnamos nav gluži izvietoti aģitācijas materiāli, tad šur tur izvietotas skrejlapas ar informāciju, kā dažādo partiju pārstāvji balsojuši jautājumos, kuri kristiešiem esot svarīgi. Savukārt «Jaunās paaudzes» sektas vadītājs nekaunas atklāti aģitēt par Latvijas Pirmās partijas sarakstu. Latvijā, tāpat kā citur demokrātiskajā pasaulē, baznīca no valsts skaitās atšķirta, un nav grūti iedomāties, ko, piemēram, teiktu Latvijas luterāņu baznīca, ja Saeimas deputāti sāktu diktēt, kam būtu jākļūst par nākamo baznīcas arhibīskapu.

Atsevišķām partijām aktīvu reklāmas atbalstu gan pozitīvā, gan arī negatīvā nozīmē sniedz masu informācijas līdzekļi.  Dažas krievvalodīgo avīzes nav nekas cits kā aģitācijas apkārtraksti PCTVL un/vai «Saskaņas centra» sarakstam, vairāki «žurnālisti» ir kļuvuši par kandidātiem (pēdiņās šo vārdu lieku tāpēc, ka patiess žurnālists ar politiku nenodarbojas). Tā dēvētajām «Ventspils interesēm» piederošā «Neatkarīgā Rīta Avīze» mazāk aģitē par kādu partiju, bet ļoti aktīvi aģitē pret «Jauno laiku». Jāsarkst un jāskumst par kolēģiem, kuri ir darba devēja spiesti piedalīties šajā propagandā. 

Politikāņi vienmēr meklē adatas caurumu, caur kuru izbāzt priekšvēlēšanu aģitācijas kamieli. Ir nepārprotami, piemēram, zināms, ka ASV prezidents Džordžs Bušs 2000. gadā amatu ieguva tikai tāpēc, ka viņa pārstāvētā Republikāņu partija prasti krāpās. Taču nožēlojami tas ir vienmēr, un vēlētājs gudri darīs, ja 7. oktobrī sodīs tās partijas, kuras šajā ziņā bijušas pašas nekaunīgākās.

Uz Saeimu partijas ved personības

Liene Barisa,  NRA  09/28/06    Sociologi un politologi atzinuši, ka vēlētāju izvēli par labu kādam spēkam biežāk nosaka cilvēki, viņu personālijas, kas saistās ar partiju, nevis partiju programmas un darbspēju racionāls izvērtējums. Arī ziņu aģentūras BNS un LTV nule veiktā aptauja lielāko pilsētu ielās liecina, ka gandrīz pusei uzrunāto izvēli vēlēšanās noteiks attiecīgo politisko spēku personības. Šajās vēlēšanās liela daļa lokomotīvju ar lielākiem un mazākiem panākumiem jau ir izmēģinātas iepriekšējās vēlēšanās. Vēlēšanu kampaņas līdera lomu jau spēlējis gan premjers un TP lokomotīve Aigars Kalvītis un maestro Raimonds Pauls, gan ZZS pārstāvētajiem Indulis Emsis, Augusts Brigmanis un Ingrīda Ūdre, gan Ilga Kreituse, kura kā Darba partijas pārstāve šoreiz startēs zem LSDSP karoga, un citi.

Taču, lai arī pārsvarā partijas turas pie kampaņās pārbaudītiem līderiem, apstākļu spiesti politiskie spēki gan mēdz šo to mainīt. Piemēram, Jaunā laika lokomotīvei – odiozajam līderim un 8. Saeimas vēlēšanu gandrīz vai vienīgajai lokomotīvei Einaram Repšem – šogad piekabinātas piecas partijas dāmas. Turklāt vienu no viņām – Sandru Kalnieti, kura partijā ir tikai pusgadu – jaunlaicieši, spriežot pēc reklāmas un aģitācijas pasākumiem, mēģina pat virzīt pa priekšu partijas līderim. Ņemot vērā ar viņu saistītos skandālus un skandāliņus, nav gan skaidrs, vai tas bija prāta darbs, jo arī viņa, līdzīgi kā reiz E. Repše, līdz ar tiem var zaudēt sabiedrības uzticību.

Interesanta ir arī bijušās Satversmes tiesas tiesneses Ilmas Čepānes piesaistīšana un ielikšana sarakstu augšgalā. Jāatgādina, ka par viņas iesaistīšanos partijā tika paziņots vasaras vidū un tūlīt pat viņa tika nominēta kā Latgales saraksta pirmais numurs. Publiskajā telpā kā viena no partijas līderēm viņa gan praktiski neparādās. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā viņai būs arī viegls atkāpšanās ceļš.

Interesanti, ka Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienībā katrā no partijām lokomotīvju izvēlei ir bijuši atšķirīgi principi. Ja Latvijas ceļš kopš pagājušajām vēlēšanām lokomotīves nav mainījis (ja nu vienīgi atteicies no tām, kas uz sliedēm pēc neveiksmes iepriekšējās vēlēšanās tā arī vairs nav atgriezušās), joprojām priekšplānā virzot Andri Bērziņu, Ivaru Godmani un Karinu Pētersoni, tad Latvijas Pirmajā partijā vilcēji kopš pagājušajām vēlēšanām mainījušies. Partijā vairs nav agrākā līdera Ērika Jēkabsona un atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām otrajā plānā palicis arī Oskars Kastēns. Toties, uzspodrinājis savu tēlu, lokomotīves lomā atkal iejuties Ainārs Šlesers, kam iepriekš šis gods bija 7. Saeimas vēlēšanās, kandidējot kā Jaunās partijas līderim.

Vairāk nekā citos gados šogad uz Saeimu partijas ved arī vēlēšanās nekandidējošas lokomotīves. Tēvzemei un Brīvībai/LNNK tas, piemēram, ir Roberts Zīle, kura seja teju vienīgā no reklāmām uzlūko tēvzemiešu vēlētājus. Viņš tiek minēts arī kā apvienības premjera kandidāts.

Savu premjera kandidātu – Ventspils mēru Aivaru Lembergu – šajā vēlēšanu kampaņā priekšplānā virza arī Zaļo un zemnieku savienība, turklāt, ņemot vērā viņa kā iespējamā Ministru prezidenta popularitāti, savs labums no tā partijai kopumā noteikti būs. Jau iepriekš socioloģiskajās aptaujās kāpjošos ZZS reitingus eksperti lielā mērā saistījuši tieši ar A. Lemberga vārdu.

Uz premjerēšanu gan nepretendējot, jāteic, ka arī kreisie atbalstītāju piesaistīšanai izmanto nekandidējošu, bet savā mērķauditorijā populāru personību vārdus. Gana spilgta šajā ziņā ir PCTVL līdere un Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, kura Briselē pildāmos pienākumus paspēj apvienot arī ar PCTVL priekšvēlēšanu kampaņas vadīšanu. Par līdzvērtīgām personībām, kas saistītas ar attiecīgo politisko spēku, neaizmirst atgādināt arī Saskaņas centrs, vēlēšanu gaidās piesaucot arī divus Rubikus. Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs Alfrēdu Rubiku Neatkarīgajai iepriekš minēja pat kā iespējamo partijas KNAB vadītāja amata kandidātu.

Jāatgādina, ka līdzīgi divus gadus pēc kārtas sociāldemokrātu sarakstos (Latvijas Sociāldemokrātu apvienība pirms 7. Saeimas un LSDSP – pirms 8. Saeimas) neaizmirsa atgādināt par nekandidējošā Jura Bojāra saistību ar attiecīgajiem sarakstiem. Tikt 8. Saeimā gan tas nelīdzēja.

Liepājnieku simpātijas saglabā TP un JL

Nora Driķe,  Diena  09/28/06    Ja Saeimu vēlētu tikai Liepājā, tad tajā pašlaik iekļūtu tikai trīs partijas — Tautas partija (TP), Jaunais laiks (JL) un TB/LNNK, var spriest pēc Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Socioloģisko pētījumu centra (LPA SPC) veiktās aptaujas. Salīdzinājumā ar liepājnieku balsojumu iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, četru gadu laikā krasi uzticību zaudējusi PCTVL un LPP.

Aptauja 23.—25.septembrī veikta Liepājas ielās, vienmērīgi visos mikrorajonos aptaujājot 298 balsstiesīgos pilsoņus. Vislielākā bija tā vēlētāju grupa, kas teica — nezina vai nav atbildes, par ko balsot, un ievērojams ir arī to liepājnieku skaits, kuri vēlēšanās grasās nemaz nepiedalīties (visticamāk, nepiedalīsies 17,4%, noteikti nepiedalīsies 7,7%), par aptaujas rezultātiem Dienai stāsta LPA SPC un LPA Sociālo zinātņu katedras vadītājs Arturs Medveckis.

Atbildot uz jautājumu, par ko jūs balsotu, ja vēlēšanas būtu rīt, 18,5% atbildējuši — par TP, 16,8% — par JL, 6% — par TB/LNNK, bet 26,5% — nezinu vai nav atbildes. Tuvu 5% barjerai Liepājā bija Zaļo un Zemnieku savienība (4,7%), PCTVL — 4,4%, Saskaņas centrs — 4%.

Aptaujāto vidū bija 75% latviešu, 21% krievu un 4% citu tautību vēlētāju. Latviešu vidū līderi esot TP (22%), JL (15,7%) un TB/LNNK (7,2%). Savukārt no krieviski runājošo Liepājas iedzīvotāju atbildēm izriet, ka 20,6% balsotu par JL, 17,5% par Saskaņas centru, 14,3% par PCTVL, bet 9,5% par TP.

Prognozējamās vēlētāju pasivitātes un daudzo partiju sarakstu dēļ var rasties situācija, ka jaunās varas partijas pārstāvēs mazu iedzīvotāju skaitu, uzsver A.Medveckis. Ja tik daudz cilvēkiem nav atbildes, par ko balsot, vēlēšanās savu lomu var nospēlēt kandidātu popularitāte, jo priekšvēlēšanu kampaņas rada populistiskas aģitācijas iespaidu, maz analītiskas informācijas, teic A.Medveckis un to skaidro ar partiju kampaņām ierobežotajiem līdzekļiem. Lielais atbalsts TP un JL daļēji esot izskaidrojams ar to, ka šie ir gan objektīvi "redzamāki spēki" par citiem, gan arī šīs partijas izmanto savus savas publicitātes iespējas un labos darbus. Viņš gan atgādina, ka šis pētījums parāda tikai aptaujas laika tendences — atlikušajās dienās līdz vēlēšanām situācija var mainīties.

***

Liepājnieku izvēle 8.Saeimas vēlēšanās

Tautas partija 26,7%

Jaunais laiks 26,2%

PCTVL 12,8%

LPP 12%

TB/LNNK 5,6%

LSDSP 4,5%

ZZS 4,1%

Dati: CVK

Labākās partiju programmas — TP, TB/LNNK un JL

Apollo  09/28/06     «Ekonomistu apvienības 2010» eksperti par labāko atzinuši Tautas partijas (TP) programmu — tā ieguvusi 73 no 100 iespējamiem punktiem.

Otrajā vietā pēc programmas ilgtspējas un saturīguma ar 67 punktiem ierindojas partijas «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) programma, bet trešajā — partijas «Jaunais laiks» (JL) skatījums uz nākotnē veicamajiem darbiem, kas no «tēvzemiešu» programmas atpaliek tikai par vienu punktu.

Ceturto vietu ieņem Latvijas Pirmās partijas un partijas «Latvijas ceļš» vēlēšanu apvienība (55 punkti), piekto — «Jaunie demokrāti» (53 punkti). Sestajā vietā ar 44 punktiem ierindojas politiskā apvienība «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā». Viszemāk novērtētas apvienība «Dzimtene» (21) un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partija (18).

Eksperti vērtēja ikvienas partijas, kuras popularitātes rādītājs pārsniedz 1%, īsās un garās programmas pēc diviem kritērijiem — ilgtspējas un saturības (spējas īstenot) piecās jomās: sabiedrības attīstība, valsts budžets un finanses, Latvijas konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgos, kā arī reģionālajā politikā un tiesiskas valsts veidošanā. Gan par ilgtspēju, gan spēju īstenot programmas katrā no piecām jomām varēja iegūt maksimāli 10 punktus.

Pēc ekonomista Jura Cebuļa domām, par partijām, kurām ir nākotnes vīzija un konkrēti risinājumi, kā to īstenot, uzskatāmas tās politiskās organizācijas, kuru vērtējums ir no 75 līdz 100 punktiem. Diemžēl neviena partija tik augstu vērtējumu nav saņēmusi.

Ekonomikas doktors Ojārs Kehris preses konferencē uzsvēra, ka ilgtspējīgumā programmu vērtējums ir augstāks nekā spējā īstenot. Plānu īstenošanas soļu vērtējumus ir vidēji par 15–20% zemāks nekā ilgtspējība. Arī ekonomikas eksperts Roberts Remess atzīst, ka kopumā «mērķi ir augstāki par to īstenošanas plāniem».

Eksperti vienbalsīgi uzsver, ka politiķi programmās izvairās pieminēt grūti risināmus jautājumus: darba spēka importa un eksporta jautājumu, nodarbinātības, energoresursu, inflācija, eiro ieviešana. Kehris norāda, ka redzējums par šiem jautājumiem nav skaidrots vispār vai pietiekamā apmērā, jo Saeimā patlaban esošās partijas tāpat jūtas pietiekami komfortabli un var atļauties neriskēt.

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka partijas baidās runāt par šīm problēmām, kā arī baidās no nepopulāriem risinājumiem. Pēc Rajevska domām, partijas programmās novirzās uz jautājumiem, kas nav Saeimas kompetencē (piemēram, vietu trūkums bērnudārzos), bet nepievērš pietiekami nopietnu uzmanību izglītības un zinātnes, kā arī citiem jautājumiem, kuri būtu jārisina Saeimai. Programmās novērojama liela asimetrija — dažiem jautājumiem pievērsta īpaši liela uzmanība, taču daudzi svarīgi jautājumi atstāti bez ievērības. Politologs šo tendenci skaidro ar politiķu vēlmi izdabāt mērķauditorijai.

Cebulis atzīst, ka partijas, kuras saņēmušas augstākos vērtējumus, pie programmu veidošanas strādājušas nopietni. Savukārt tās politiskās organizācijas, kuras lielu uzsvaru likušas uz priekšvēlēšanu pasākumiem, programmām pievērsušas mazāk uzmanības. «Ja tiks ievēlētas tās partijas, kuras ir pirmajā trijniekā, lielas ziepes nebūs, jo to programmās nav acīmredzamu ačgārnību,» sacīja Cebulis.

Kehris uzskata, ka TP un JL programmas ir ļoti līdzīgas, taču nosliekties par labu TP programmai likusi šīs partijas attieksme pret nulles deklarāciju.

Kā norādīja apvienības pārstāvji, atsevišķu partiju zemais vērtējums skaidrojams ar to, ka programmās nav pieminēti būtiski jautājumi vai arī publiski pieejamas tikai īsās programmas, kurās nav iespējams aprakstīt visus mērķus un mehānismus to sasniegšanai. Vērtējot programmas, eksperti partijām uzdevuši arī kontroljautājumus. Cebulis uzsver, ka jautājumi nosūtīti visām partijām, taču atbildes saņemtas tikai no TB/LNNK.

Partiju programmas vērtē ekonomists Juris Cebulis, ekonomikas doktori Ojārs Kehris un Kārlis Šmits, ekonomikas eksperts Roberts Remess, kā arī apvienības pieaicinātie eksperti: politologs Filips Rajevskis un tieslietu eksperts Jānis Skrastiņš.

UZZIŅAS

Partiju programmu vērtējumi

(visi dati .xls formātā)

ZZS

Visu Latvijai!

Tautas partija

TB/LNNK

Saskaņas centrs

Pensionāru un senioru partija

PCTVL

LSDSP

LPP/LC

Jaunais laiks

Jaunie demokrāti

Dzimtene

LPP/LC aizdomas, ka ļaunprātīgi neizplatīta partijas avīze

Apollo  09/28/06    Latvijas Pirmās partijas, «Latvijas ceļš» (LPP/LC) un reģionālo partiju vēlēšanu apvienības rīcībā ir apstiprināta un pārbaudīta informācija, ka nezināmu un neizskaidrotu motīvu dēļ «Abonēšanas centrs «Diena»», iespējams, ļaunprātīgas rīcības rezultātā vairākiem simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju liedzis iepazīties ar apvienības sniegto informāciju, kura tika publicēta LPP/LC priekšvēlēšanu avīzē «Deviņi». Tas teikts apvienības izplatītajā paziņojumā.

LPP/LC min, ka septembrī tipogrāfijā «Diena» tika iespiests izdevums 930 000 eksemplāros. Apvienība vienojās ar «Abonēšanas Centru «Diena»» par avīzes izplatīšanu, kas savukārt apņēmās piesaistīt apakšuzņēmēja statusā esošo «Latvijas pastu», lai tādējādi avīze tiktu izplatīta arī tajās pastkastītēs, kuras neapkalpo «Abonēšanas Centrs «Diena»». Vienošanās paredzēja, ka apvienības avīze tiks izplatīta 15.septembrī visā Latvijas teritorijā.

Jau sākot ar 16.septembri tika aptaujāti iedzīvotāji par priekšvēlēšanu izdevuma saņemšanu: avīze tikusi saņemta vairumā Latvijas lauku rajonos, kamēr atsevišķās pilsētās – arī Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē, Liepājā, Madonā, Gulbenē, kā arī vairumā Pierīgas apdzīvoto vietu – Ādažos, Ulbrokā u.c. avīze vai nu vispār netika izplatīta, vai arī tikai daļēji.

LPP/LC noskaidrojusi, ka «Latvijas pasts» nodevis Rēzeknes reģionālā «Abonēšanas Centra «Diena»» atbildīgajai personai apmēram 12 500 avīzes, tomēr līdz pat šai dienai izdevums nav nogādāts adresātiem. Avīze neesot izplatīta daudzviet Rīgā, īpaši

Uz uzvaru vēlēšanās var cerēt arī ZZS

Liene Barisa,  NRA  09/29/06    Neatkarīgajai diemžēl neizdevās sazināties ar SKDS direktoru Arni Kaktiņu, lai pārliecinātos par datu autentiskumu, taču uz tādiem pašiem faktiem trešdienas raidījumā Kas notiek Latvijā? atsaucās arī žurnālists Jānis Domburs.

Ņemot vērā līdz šim zināmos SKDS datus, ZZS turklāt ir sasniegts augstākais reitings gada laikā – 14,8%. Reitingu kāpuma tendence zaļajiem zemniekiem bija vērojama jau kopš februāra.

Savukārt popularitāti zaudējošajai partijai Jaunais laiks, ņemot vērā iepriekš publiskotos SKDS reitingus, 9,5% rādītājs ir zemākais teju gada laikā. Salīdzinot ar gandrīz 17% reitingu februārī, šī ilgu laiku nesatricināmi populārākā partija piedzīvojusi acīmredzami smagu kritumu. Jāpiebilst, ka vēl augusta reitingi bija ap 12% un partija bija reitingu līdere, taču pagājušajā mēnesī aptauja tika veikta vēl pirms Rēzeknes burtnīciņas skandāla, kas norādīja uz melno kasi Jaunajā laikā. Arī vienas no partijas lokomotīvēm – Sandras Kalnietes – kādreizējie dīvainie dzīvokļu darījumi metuši ēnu uz Jauno laiku.

Turklāt septembra aptaujā JL dala otro trešo vietu ar savu faktiski galveno konkurentu – Tautas partiju. Taču, ja JL līdz 9,5% atzīmei nonācis, zaudējot popularitāti, Tautas partijai reitingi palēnām, bet neatlaidīgi pēdējos trīs mēnešus kāpuši, attiecīgi no 7,9% jūlijā, 8,9% augustā uz 9,5% tagad.

Interesanti, ka vēl jūnijā pavisam cerīgi bija LPP/LC reitingi, sasniedzot 6%, taču kopš tā laika nākamajos mēnešos kritisko 5% barjeru tā arī nav izdevies pārkāpt, un pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām rādās, ka pagaidām augļus nav nesuši arī Ērika Stendzinieka meistardarbi. SKDS aptaujā, ja Neatkarīgās rīcībā esošie dati atbilst patiesajiem, apvienība septembrī ieguvusi vairs tikai 3,1% vēlētāju atbalstu.

Jau vairākus mēnešus gan Latvijas faktu, gan SKDS socioloģiskajās aptaujās bīstami tuvu 5% robežai ir arī tēvzemieši. Septembrī, pēc SKDS datiem, TB/LNNK ieguvusi tieši 5% aptaujāto atbalstu. A. Kaktiņš Neatkarīgajai gan jau iepriekš norādījis, ka piecu procentu barjeru socioloģiskajās aptaujās un to piecu procentu barjeru, kas nosaka partiju iekļūšanu vai neiekļūšanu Saeimā, nevajadzētu uztvert, jo Saeimas vēlēšanās tā tiek aprēķināta pēc īpašas formulas.

Labējie baidās uzrunāt krievus

Agnese Margēviča,  NRA  09/29/06    Baidīdamās zaudēt latviešu vēlētāju uzticību, labējās partijas ignorē krievvalodīgos.

"Pilnīgi viss patika! Ko sapratu, ko nesapratu, bet vispār viss patika. Ja būtu tā, kā viņš saka, – brīnišķīgi dzīvotu," pēc Aināra Šlesera uzstāšanās, asaru mitrām acīm un plaukstas pie krūtīm spiezdama, krieviski ar sajūsmu stāsta Daugavpils pensionāre Tatjana, kas aizvadītajā sestdienā kopā ar vēl vismaz 200 Daugavpils pensionāriem un vidusskolēniem ar speciāliem autobusiem atvesta uz Rīgā notiekošo Latvijas Pirmās partijas aģitācijas pasākumu Sapņu fabrikā.

A. Šlesera solītais, kas tā saviļņoja pensionāri, – vidējā alga 500 latu apmērā un pensija vidēji 200 latu. Pēc brīža pensionāre manāma ar vairākiem baloniem (uz tiem LPP/LC vēlēšanu saraksta 9. numurs) rokās, kurus vedīšot mazdēlam, pagalmā gaidām autobusu, kas daugavpiliešus vedīs uz apmaksātām pusdienām Lido. Eksperti spriež, ka labējās jeb tā sauktās latviešu partijas maldās, domājot par krievvalodīgo elektorātu kā par tādu, ko interesē vienīgi etnopolitiskie jautājumi, kurus ekspluatē krievu partijas, un, labi gribot, šo vēlētāju daļu, īpaši latviešu valodu labi protošos, varētu veiksmīgi uzrunāt arī ar sociālekonomiskajām tēmām.

Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa priekšvēlēšanu apvienība ir vienīgā no tā sauktajām latviešu partijām, kas cenšas uzrunāt krievvalodīgos vēlētājus, piemēram, aģitācijas pasākumos rādot politiskās reklāmas klipus pamīšus gan krievu, gan latviešu valodā, tāpat līderu uzstāšanās laikā zīmīgākās frāzes ik pa brīdim atkārtojot arī krieviski.

Tomēr kopumā labējās partijas vismaz vēl šajās vēlēšanās nopietni necenšas iegūt krievvalodīgo vēlētāju balsis, vērtē eksperti, to skaidrodami ar vairākiem iemesliem – bailēm, ka tas dotu iemeslu citām labējām partijām uzstāties ar kritiku par konkurentu mešanos uz vienu roku ar rubikiešiem, kā arī maldīgo priekšstatu, ka krievvalodīgais elektorāts jebkurā gadījumā nobalsos par tā sauktajām krievu partijām.

"Izglītības reforma polarizēja sabiedrību, un pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka elektorāts mēģināja sodīt etniski jauktās partijas, kas sevi mēģināja pozicionēt kā mērenas. Mēs redzējām, ka Latvijas Pirmās partijas sarakstā svītroja krievus un Saskaņas centra sarakstā svītroja latviešus, bet PCTVL popularitāte tajā pašā laikā pieauga," saka kādreizējais integrācijas ministrs un LPP biedrs, nu neatkarīga politologa statusā esošais Nils Muižnieks. Pēc viņa domām, tieši šī pieredze izslēgusi tā saukto latviešu partiju vēlmi šajās Saeimas vēlēšanās raudzīties uz krievvalodīgo elektorāta pusi. "Iespējams, pēc četriem gadiem, ja polarizācija būs mazinājusies un naturalizācija būs augusi, šī niša vēlreiz kādai labējai partijai liksies pievilcīga, bet pagaidām es to neredzu," spriež politologs.

"Tur ir liels risks – veidot politiku tā, lai patiešām uzrunātu abas puses," piekrīt socioloģe, Latvijas Universitātes profesore Brigita Zepa. "Labējās partijas varētu spēlēt gan uz latviešiem, gan cittautiešiem, bet tad ir jāsper manāms solis etnopolitiskajos jautājumos, un tie ir pilsonība, valoda, izglītības reforma. Bet, sperot šādu soli, partija riskē, ka citas pret to vērstos, labējām partijām inkriminējot sadarbību ar PCTVL un tamlīdzīgi, bet tas nozīmē risku, ka novērsīsies latviešu vēlētāji," vērtē socioloģe.

B. Zepa norāda uz divām labējo partiju kļūdām attiecībā uz krievvalodīgo vēlētāju daļu: pirmkārt, tās ignorēšana vai automātiska pieskaitīšana pretinieku nometnei, otrkārt – šīs elektorāta daļas kā vienveidīgas uztveršana, kas esot nepareizi. "Ne jau visiem krievvalodīgajiem ir tik svarīgi šie etnopolitiskie jautājumi – tiem, kas nav saistīti ar skolu, nav tik svarīga izglītības reforma, tiem, kas labi prot latviešu valodu, nav svarīgi valodas jautājumi, un viņi noteikti labprāt atsauktos uz sociālekonomiskiem jautājumiem," norāda B. Zepa. Savukārt N. Muižnieks uzsver: "Baidos, ka samērā maz krievu balsos par tā sauktajām latviešu partijām un samērā maz latviešu, izņemot tos, kuri ir Rubika sekotāji, balsos par krievu partijām. Ir atsevišķi, piemēram, krievu biznesmeņi, kas balsos par latviešu partijām, bet, es domāju, tie, kas to skaļi pateiks, tiks norāti no krievu preses, un līdz ar to tā atbalss būs, bet maza un klusa. Kaut kādu procentu krievvalodīgo balsu latviešu partijas savāks, bet es nedomāju, ka tas būs vairāk par desmit procentiem no visiem par labējām partijām nobalsojušajiem.

Partiju programmās ietvertie solījumi par veselības politiku

NRA  09/30/06

ZZS

- Iedzīvotāju veselības aprūpe jāattīsta tuvu viņu dzīvesvietas teritorijām reģionos visās medicīnas pamata specialitātēs, saglabājot neatliekamo medicīnisko palīdzību.

- Jānodrošina ārstu un citu medicīnas jomā strādājošo darbinieku izglītošana par valsts budžeta līdzekļiem.

- Mazināt iedzīvotāju rindas un neatliekamās medicīniskās palīdzības īpatsvaru veselības aprūpē.

- Pilnveidot kompensējamo medikamentu sistēmu.

- Mātes un bērna veselības aizsardzība kā prioritāra demogrāfiskās situācijas stabilizēšanas jomā.

Tautas partija

- Neatliekamās palīdzības dienestu un publiskā slimnīcu tīkla tālāka optimizācija un modernizācija.

- Reģionālo slimnīcu tālāka nostiprināšana, uzstādot modernas ārstniecības tehnoloģijas un diagnostikas iekārtas un piesaistot jaunus talantīgus ārstus.

- Lokālo slimnīcu ēku remonts un renovācija ar mērķi tās izmantot lokālajai neatliekamajai, ambulatorajai un sociālajai aprūpei.

- Racionāla speciālistu un medicīnas tehnoloģiju izvietošana to pieejamībai un noslodzei.

- Medicīnas iestāžu specializācija un kooperācija.

Jaunais laiks

- Ik gadu palielināt veselības aprūpes budžetu par 0,5%, līdz sasniegti 7% no IKP.

- Izstrādāt valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu.

- Pilnveidot veselības primāro aprūpi, īpašu uzmanību veltot veselības profilaksei.

- Noteikt, ka politiski represētajām personām, kuras sasniegušas 70 gadu vecumu, ģimenes ārsta izsaukums uz mājām nav jāapmaksā.

- Nodrošināt plašāku medicīnas pakalpojumu pieejamību.

- Ieviest medicīnas darbinieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu un medicīnisko aizsardzību.

- Farmācijas jomā par prioritāti noteikt medikamentu pieejamību, valsts līdzekļu racionālu un caurredzamu izlietojumu.

PCTVL

- Budžeta izdevumus veselības aizsardzībai ir jāpaaugstina līdz 8% līmenim no iekšzemes kopprodukta.

- Nepieciešama medicīnisko iestāžu darba reorganizācija, proti – jāsamazina rinda, jābūt iespējai tieši griezties pie ārsta speciālista, jābūt pieejamai steidzamajai medicīniskajai palīdzībai.

- Nepieciešams nodrošināt iedzīvotāju bezmaksas vakcināciju un ikgadēju bezmaksas profilaktisko izmeklēšanu.

TB/LNNK

- Noņemt limitu vai to samazināt, veselības apdrošināšanas prēmijām, ko iemaksā darba devējs un no kurām nav jāmaksā algas nodoklis. Atļaut neizmantoto veselības apdrošināšanas prēmiju uzkrāšanos. Precizēt diagnozes, kuru ārstēšanu neapmaksā valsts un uz kurām veidojas rindas, tādējādi veicinot šādu apdrošināšanas produktu attīstību.

- Jāturpina attīstīt kompensējamo medikamentu sistēmu – finansējuma pieaugums ne mazāk kā par 20% katru gadu, līdz sasniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni uz vienu iedzīvotāju.

- Jānodrošina papildu finansiālie un sociālie stimuli ģimenes ārstu piesaistei visos reģionos.

Latvijas Pirmā partija

- Veikt enerģiskus pasākumus, lai mazinātu cilvēkresursu krīzi veselības aprūpē.

- Apvienot medicīnas augstskolas un palielināt mācībspēku atalgojumu.

- Izveidot ekonomiski pamatotu un racionālu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūru, kur pacients ir galvenais naudas plūsmas administrators.

- Ieviest modernās IT veselības sistēmas organizēšanai un finanšu pārskatāmības un ekonomijas nodrošināšanai.

Saskaņas centrs

- Pakāpenisku medicīnas finansējuma palielināšanu piecu gadu laikā līdz 7% no IKP.

- No maksas atbrīvoto pacientu kategoriju skaita palielināšanu un bez maksas sniedzamo medicīnisko pakalpojumu saraksta paplašināšanu.

- Valsts pasūtījuma palielināšanu mediķu sagatavošanai.

- Palielinot darba samaksu, jāgādā par medicīnas darbiniekiem piedāvāto sociālo pakešu paplašināšanu.

LSDSP

- Jānodrošina visiem Latvijas iedzīvotājiem veselības saglabāšanas iespējas.

- Jāpanāk kvalitatīvas ārstēšanas un veselības aprūpes pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem.

- Turpmāk budžetā veselības aprūpei jāparedz ne mazāk kā 6% no nacionālā kopprodukta un līdz 2010. gadam jāpalielina tas līdz Eiropas valstu vidējam līmenim.

- Ar likumu jānosaka veselības obligātā apdrošināšana, lai iedibinātu stabilu finansēšanas kārtību. Jāizveido arī brīvprātīgā veselības apdrošināšana, kas nosegtu fiziskās personas profilaktisko un visu veidu plānveida medicīnisko pakalpojumu sniegšanu.

***

Ekspertu viedokļi

Viesturs Boka, Latvijas Ārstu biedrība, prezidents:

– Mans iespaids, ka šobrīd tas virziens ir pareizs. Cilvēkresursu problēma ir jārisina, progresīvā algu līkne ir pareizs risinājums. Un iesāktais ir jāturpina. Kas attiecas uz partiju solītajiem 6–8% veselības aprūpei no IKP – tas pats par sevi neko nenozīmē, jo ir jāskatās, kāds tad kopumā ir tas iekšzemes kopprodukts. Ja mazs – arī 5% nebūs pārāk liela summa. Bet tie 6 līdz 8% nekad nebūs realizējami ātri. Reāli droši vien būtu – pusprocentu gadā.

Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja:

– No ģimenes ārsta viedokļa – ir šausmīgi liels noslogojums, un tā ir viena no galvenajām problēmām, kas savukārt rada arī problēmas slimniekam, kas saistītas ar pieejamību, rindām. Ģimenes ārstu palīgiem, it sevišķi lauku rajonos, ir jāpaplašina funkcijas. Varbūt es nerunāju par lielo veselības politiku, bet tomēr tās ir lietas, kas reāli skar ikdienas dzīvi. Vēl noteikti vajadzētu atjaunot veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu. Šī lieta noteikti ir jārisina valstiskā mērogā. Noteikti jārisina finansējuma problēma. Bet, cik saprotu, partijas par to runā, un tā tam vajadzētu būt.

Polītiskos dueļos…

SWH duelis: Priekš kam kreisai partijai multimiljonārs?

Radio SWH   09/27/06    Radio SWH politiskajā duelī tiekas Olafs Pulks no "Jaunā laika" un Ansis Dobelis no apvienotā Sociāldemokrātu saraksta. Vājāko duelantu noteica klausītāji telefonbalsojumā.

M.Z.: Vai Latvijā būtu jāatjauno nāvessods?

O.P.: Nē.

A.D.: Nē.

M.Z.: Vai Rīgā būtu atļaujami seksuālo minoritāšu gājieni?

O.P.: Jā.

A.D.: Nē.

M.Z.: Vai Latvijai būtu jāatsakās no teritoriālām pretenzijām uz Abreni?

O.P.: Nē.

A.D.: Diskutabls jautājums, partijā par to ir diskusija, konkrēta viedokļa vēl nav.

M.Z.: Ja sociāldemokrāti (SD) nāk ar uzstādījumu, ka labējās partijas visu izpostījušas, bet kā tad Začesta kungs (sociāldemokrāts) Rēzeknē? Kas jums dod morālas tiesības teikt Pulkam, Repšem, Kalvītim, ka viņi visi ir pē?

A.D.: Kad mēs sakām pē, mēs domājam, ka pilnīgi savādāk būtu jāveido valsts budžets, nodokļu politika utt. Par Začesta kungu - bijušais Rēzeknes mērs šobrīd vairs nav nevienā no SD vēlēšanu sarakstiem, būtu arī izskatīts jautājums, vai viņam jābūt mūsu partijā, bet galīgā tiesas sprieduma nav, viņš ir pārsūdzējis. Sagaidīsim to un redzēsim, vai viņam jābūt partijā.

Starp labējiem un kreisajiem būtiskākais jautājums ir budžeta veidošana, nodokļu politika, attieksme pret ekonomiku un sociālajiem jautājumiem utt.

M.Z.: Bet tad jau jūs esat līdzīgi Šlesera kungam, jo viņi arī neslēdz ārā Hlevicki, kamēr nav pieņemts tiesas lēmums. Ja nu attaisno?

A.D.: Arī paša Šlesera sarunas būtu no ētikas viedokļa vērtējamas. Par Začestu, ja viņš būs vainīgs, būs stingrs lēmums, varētu arī izslēgt.

M.Z.: Bet Cinis momentā bija ārā, knakts!

A.D.: Bet Šlesera kungs ir premjera kandidāts, nemaz nerunājot par pārējo...

M.Z.: Olaf, jūs neesat pārstrādājies? Esat Rīgas domē, vadāt frakciju, esat Latvijas Kultūras mantojuma saglabāšanas biedrības biedrs, G.Ulmaņa fonda valdes priekšsēdētājs, Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas Mežu aģentūra konsultatīvās padomes loceklis, it kā darbojaties Vecrīgas caurlaižu komisijā. Traki strādīgs esat...

O.P.: Ko lai dara.

M.Z.: Jūs arī strādājat 15 stundas diennaktī?

O.P.: Tie pirmie divi ir sabiedriski amati, no kuriem Ulmaņa fonds vairs īsti nedarbojas, Kultūras mant. sagl. fondā esmu ierindas biedrs, pārējais saistīts ar Rīgas domi (RD). Es tieku galā, un deputātiem tur vajadzētu būt. Ja nav tur pārstāvniecības, ir grūti dabūt saikni un sabiedrība caur žurnālistiem šos jautājumus uzdod deputātiem, jo netiek uzņēmuma vadītājiem klāt, politiķi ir pieejamāki. Ja pateiksi "Es neko nezinu, kas tur notiek..." - teiks: „Ā, tu nezini, kas notiek Rīgas uzņēmumos?! Ko tad tu tur vispār dari?"

M.Z.: Kas jums liek domāt, ka esat vajadzīgs Latvijas politikā?

A.D.: Pirmkārt, politikā ir vajadzīgi cilvēki, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, Rietumeiropā izveidojusies tradīcija, ka politiķis ir profesija, dzīvesveids. Pie mums bieži vien politikā ir praktizējoši ārsti, ļoti daudz uzņēmēju, partiju vadītāji nodarbojas ar nekustamiem īpašumiem, citām spekulācijām.

M.Z.: Jūs par Repši??

A.D.: Repše, arī Šlesera kungam ir diezgan daudz biznesa darbības, utt. Politiku nedrīkst pārvēst par biznesu. Mums lēnām jāiet uz to, ka politika ir profesija, dzīvesveids. Ir jānāk jauniem cilvēkiem, ceru, ka ar nākamo paaudzi nāks cilvēki, kas uzauguši caur partijām, to jaunatnes organizācijām. Viņiem būs politiskā pieredze, viņi skatīsies ne tikai no darba ņēmēja-devēja viedokļa, bet kopumā.

M.Z.: Koncepts skaidrs, bet vai jums liekas, ka esat skaists, gudrs, talantīgs? Jūs domājat, ka esat gudrāks par citiem?

A.D.: Nedomāju gan. Mani ir izvirzījusi partija, tās jaunatnes organizācijas biedri, viņi uzticas man. Domāju, ka es lielā mērā zinu, kādas problēmas jārisina, utt.

M.Z.: Olaf, tev RD darba daudz, ko tad tiecies uz Saeimu? Pamet rīdziniekus savā vaļā, un tā, nodod vēlētājus...

O.P.: Zināmā mērā jā, bet es paskaidrošu. Mums (JL) frakcijā bija diskusija par to. Bet no otras puses - mums ir partiju saraksti un pēc tam nāk nākamais un dara to, ko esam solījuši vēlētājiem. Es gribētu kolēģim piekrist - ja partija virza Saeimas sarakstam, tu vienmēr vari atteikties. Bet tu esi komandā un tev jāsaprot - ja tu atsakies, jābūt argumentiem.

Man nebija viegli šo lēmumu pieņemt, man RD ir daudz ko darīt, ir arī interesantas lietas. Bet tas ir vēlētāju ziņā - ja nebūšu Saeimā, es palikšu RD.

M.Z.: Faktiski sanāk tā: ja jūs deleģē, jūs ejat. Es biju domājis, ka jūs paši uzskatāt sevi par baigi foršiem un tāpēc ejat.

O.P.: Tas ir abpusēji.

A.D.: Tiešām abpusēji. Ir jābūt arī pašam motivācijai un vēlmei.

M.Z.: SD tradicionāli aizstāv progresīvo ienākuma nodokli, vai esat skaidri pārliecināti, kā taisāties to Latvijā ieviest?

A.D.: Primārais - mainīt to likumdošanas ceļā. Visiem nebūtu jāmaksā 25% kā šobrīd (kas attiecas tieši uz iedzīvotājiem), bet jābūt dinamikai - 15-35%. Protams, strādājot valdībā (es ceru, ka mēs to darīsim), ir nepieciešams ministrijas aparāts, lai veiktu precīzus aprēķinus. Pirmkārt, iztikas minimums nav apliekams ar nodokļiem, jo ar to cilvēks nevar izdzīvot.

Tālāk jāskatās - virs 25% nodoklim jābūt cilvēkiem ar patiesi lieliem ienākumiem.

M.Z.: Ko mēs ar to saprotam?

A.D.: Virs 1000 latiem varētu pakāpeniski sākt kāpt likme virs 25%.

M.Z.: Uzreiz izstāstīt, kā es to apiešu? Kā jūs to kontrolēsiet?

A.D.: Arī šobrīd ir lieliski veidi, kā apiet labējo politiķu izveidoto nodokļu sistēmu. Daļa uzņēmēju savu peļņu izņem dividendēs, viņiem daudziem ir tikai minimālās algas, no kā arī maksā nodokļus. Veidi, kā apiet, ir jebkurā sistēmā, priekš tam ir juristi, ekonomisti, utt., kuriem jāizstrādā perfekti likumi, lai šo ceļu būtu pēc iespējas mazāk. Citas Eiropas valstis ir to lieliski spējušas.

M.Z.: Kuras valstis tās ir?

A.D.: Skandināvijas valstis, Čehija, Polija, Slovākija, Slovēnija.

M.Z.: Olaf, ko teiksi par progresīvo nodokli? Arī ZZS iestājas par progresīvo nodokli.

O.P.: JL neiet un neies uz progresīvo nodokli, tieši otrādi, Mēs ierosinām iedzīvotāju ienākuma nodokli samazināt līdz 15%, triju gadu laikā tas ir izdarāms. Šobrīd nodokļu jomā mums ir vajadzīga stabilitāte, jo mēs lienam ārā no aplokšņu algām. Ja tagad uzliksim uzņēmējam vēl sarežģītus kalambūrus un palielināsim nodokļus, mēs atkal atkritīsim atpakaļ aplokšņu algās.

A.D.: Ar progresīvo nodokļu sistēmu nav jāuzliek papildu slogs uzņēmējam.

O.P.: Uzliks gan. Mēs ejam līdz 15%, mēs neejam ne uz kādu nodokļu paaugstināšanu, tieši otrādi. Piemērs no sociāldemokrātiskās Zviedrijas, no kurienes daudzi cilvēki ir braukuši prom, jo nevar nodokli samaksāt.

A.D.: No Latvijas vairāk brauc.

O.P.: Mani izbrīna Dobeļa kungs, kurš jaucas te pa vidu. Viņiem šis nodoklis ir izauklēts tik tālu, ka ir tikai ieviešanas vaina. Bet es saprotu, ka viņš taisās ministru ierēdņiem to vēl uzticēt, tas mani izbrīna visvairāk. Ar ko tad jūs, SD, nodarbojaties? Jūs pat neesat savu galveno trumpi izstrādājuši līdz galam!

A.D.: Arī JL biroja darbinieki neizstrādā likumprojektus, tas tomēr notiek attiecīgās komisijās Saeimā, attiecīgajās ministrijās, pēc tam likumdošanas kārtībā to izskata valdībā.

O.P.: Bet mēs nesakām, ka iedosim tos kādam ministrijā, kurš strādās. Mēs paši novedīsim savu iniciatīvu līdz galam.

A.D.: Ekonomiskā un politiskā situācija Latvijā ir pietiekami dinamiska, lai reizi mēnesī - pusgadā neveiktu ar partijas aparātu aprēķinus. Domāju, ka, strādājot Saeimā, mēs to varēsim veiksmīgi darīt.

O.P.: Bet jūsu minētā Polija ir pēdējā vietā atkritusi, nekas tur īpaši labs nav.

M.Z.: Viena lieta, ko Ansis teica par ļoti bagātiem cilvēkiem, kuri tiešām izmaksā sev peļņu dividendēs vai citādi nemaksā nodokļus, un tas kaut kādā ziņā nav taisnīgi.

O.P.: Tam es piekrītu. Islandē man viens uzņēmējs teica, ka viņiem baigi labi esot - ļoti maz nodokļu dividendēm, tikai 10%, (mums vispār 0%). Par to mēs varam runāt, bet tas nav progresīvais nodoklis. Tas būtu jādara, lai tiešām sakārtotu šo lietu, jo nav normāli, ka bankas prezidents saņem minimālo algu tikai tāpēc, ka vispār nemaksā nodokļus.

M.Z.: Kas tā par banku, drīkst zināt? Vai tā ir tipiskā JL muldēšana...

O.P.: Tas jau ir zināms, vai tad Parekss bankas prezidents...

A.D.: Mums lielākā problēma šobrīd ir tā, ka mums ir pat vairāk regresīva nodokļu sistēma. Likumdošanā kaut vai sociālajam nodoklim ir griesti, bet, ja cilvēkam vidējā mēneša alga ir 2000 Ls, tad viņš var nemaksāt nodokļus!

M.Z.: Valērij Mihailovič, jūs dzirdējāt, ko teica „Jaunais laiks” - jūs sev maksājat minimālo algu!!!

O.P.: Jā, viņš dzirdēja.

M.Z.: Kargin, mēs ar tevi!

O.P.: Stabilitāte nodokļu jomā ir ļoti būtiska, nevajag taisīt ik pēc gada pārmaiņas, jo jāpanāk, lai nodoklis būtu tāds, lai neviens nemēģinātu to apiet. Progresīvo nodokli noteikti mēģinās apiet.

A.D.: Bet JL, strādājot valdībā, neko praktiski neizdarīja, situācija par tām pašām dividendēm bija skaidra.

O.P.: Nav taisnība, toreiz diezgan sāka samazināties aplokšņu algas, un ja JL ilgāk vadītu valdību, iespējams, tās vēl ātrāk samazinātos.

A.D.: Vai tad tik ilgi prasīja izstrādāt likumu, vai veikt likumdošanas izmaiņas? Ir pietrūcis politiskās gribas.

O.P.: Jums jāsaprot, ko nozīmē strādāt koalīcijas valdībā, saprotu, ka jums tas nav izdevies ilgu laiku, nekur, izņemot RD ar PCTVL.

A.D.: Mēs ar viņiem strādājām ļoti īsu laiku.

O.P.: Tiešām? Veselu sasaukumu! Dolgopolovs bija Bojāra vietnieks.

A.D.: PCTVL izjuka un Dolgopolovs aizgāja no PCTVL. Tie, kas palika PCTVL, ar tiem SD pārtrauca sadarbību.

O.P.: Dinēviča kungs vēl tagad ļoti labi sadarbojas ar PCTVL.

A.D.: TP un citi deputāti no labējā flanga atbalstīja SD lēmumus, bieži vien balsojumi bija ļoti vienoti atšķirībā no šā sasaukuma.

O.P.: To jūs varat stāstīt Edmundam Krastiņam!

M.Z.: Ir jautājums par sociāldemokrātu nacionālo stāju. Nevajadzētu dalīt partijas latviskās un krieviskās, bet šis jautājums izvirzās. Arī pēc Īvāna intervijas nav skaidrs, cik jūs stāvat pozīcijās uz samiernieciskām attiecībām ar PCTVL, Saskaņas centru, cik esat samiernieciski attiecībā uz pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem?

A.D.: Tas noteikti nav jādara nākamajās pašvaldību vēlēšanās, pirmkārt, būtiski jāsamazina nepilsoņu skaits. Par to (nepilsoņu piedalīšanos) varētu runāt pēc nākamajām pašvaldības vēlēšanām.

M.Z.: Kā notiks nepilsoņu skaita samazināšana?

A.D.: Šobrīd ir par maz motivējošo momentu, piem., krievu skolu reforma, vairāk tika pateikts, ka tai jābūt, tā sanāca uzspiesta. Bieži vien arī pilsonības iegūšana ir kā obligāts pasākums. Arī labējās partijas izmanto saukļus, kas radikalizē kā krievus, tā latviešus.

Mūsu (labējo un kreiso partiju) pienākums būtu motivēt cilvēkus, paskaidrot, kādi ir bonusi, ko viņi iegūs, kļūstot par pilsoņiem. Šobrīd sabiedriskās organizācijas diezgan nekaunīgi reklamē atsevišķas partijas, varbūt tām par šiem līdzekļiem būtu bijis krietni lietderīgāk skaidrot nepilsoņiem šos bonusus.

O.P.: Mani neizbrīna tas, ka SD ir pret skolu reformu, jo...

A.D.: Mēs neesam pret skolu reformu! Tā ir jāturpina.

O.P.: Es dzirdēju interviju, kurā Īvāns principā piekrita visam, ko Dolgopolovs teica, tas mani neizbrīna. Jo latviešu sociāldemokrāti RD diemžēl joprojām turpina sadarboties ar PCTVL. Piemērs - Kotovs 16. martā līmēja lapiņas uz Strēlnieku pieminekļa, pēc tam mēģināja tās apēst un kāvās ar pašvaldības policiju, mēs viņu slēdzām ārā no Drošības un kārtības lietu komitejas, bet SD nebalsoja par.

A.D.: Es nevienu brīdi neteicu, ka SD neatbalsta šo reformu!

O.P.: Teicāt gan.

A.D.: Tieši no SD nāca priekšlikums, ka tomēr panāca kompromisu 40:60.

O.P.: Jūs taču Saeimā nebijāt!

A.D.: RD diemžēl nācās ļoti lielā mērā ar šo problēmu saskarties, jo Saeima ar to netika galā. Liela daļa krievu skolu tomēr ir Rīgā un SD strādāja Rīgā. Jirgensona kunga, kurš šobrīd ir partijas pr-js, vadībā daudzi jautājumi tika risināti. Reforma ir jāturpina, bet jautājums - vai mēs mēģinām to reāli virzīt uz priekšu, vai sakām, ka tai jābūt 100%, vai nav jābūt vispār.

Par sadarbību ar, diemžēl Pulka kungs runā par latviešu un krievu partijām, būtu jāizbeidz...

O.P.: Nē, es teicu ar PCTVL, jūs pats teicāt par krievu partijām.

A.D.: "Dzimtene" ir atbalstījusi arī JL balsojumu RD.

O.P.: SD arī ir atbalstījuši arī JL balsojumu RD.

A.D.: RD bieži tiek lemti saimnieciski jautājumi.

O.P.: Ne tikai. Kad slēdzām 44. vidusskolu (ar krievu mācību valodu), SD skrēja ārā no zāles.

M.Z.: Kuras skolas JL ir slēdzis laukos?

A.D.: Pirmkārt jārunā par to, ka JL ir bijis valdībā, kura ir atbalstījusi reģionālo reformu, ir noteiktais skolēnu skaits skolās, kad tās jāslēdz, un reģionālā reforma tika virzīta JL laikā.

O.P.: Jums jāatsvaidzina atmiņa - Kalvītis solās nākamajā valdībā nestrādāt, ja reģionālā reforma netiks pabeigta. Tā ne tuvu nav pabeigta! Par mazajām skolām - lēmumu tās slēgt pieņem pašvaldība, ne valdība. Jautājums ir, ka skolotājs nevar nopelnīt, strādājot mazajā skolā ar diviem skolēniem, jo maksā par skolēniem.

A.D.: Slēdzot skolu, neviena valdība nav domājusi, ka vajadzīgi alternatīvi risinājumi.

O.P.: Cik SD ir pašvaldībās ārpus Rīgas! Viņi droši vien piedalās pie skolu slēgšanas.

A.D.: Tajā pašā laikā JL, valsts līmenī strādājot valdībā, slēdzot skolas, bija jādomā, kur likt skolēnus; par to, ka sab. transportam (un ne no pašvaldības budžeta) viņi bez maksas jānogādā līdz skolai. Ir ļoti daudz pašvaldību, kas nevar šo transporta problēmu atrisināt. Tas jārisina valsts līmenī.

M.Z.: Jūs gribat likt Izglītības un zinātnes ministrijai, tostarp JL Druvietes kundzes vadītajai, divnieku?

A.D.: 3 (5 ballu sistēmā).

O.P.: Domāju, viņš nemaz nav daudz iepazinies ar to, ko Druviete tur darīja. Kalvītis var katru vakaru slavināt, cik labi ir zinātniekiem, tas tomēr ir liels Druvietes nopelns, jo Kalvītis labi zina, ka līdz pēdējam brīdim skraidīja pa Saeimas komisijām un aicināja balsot pret finansējuma paaugstināšanu zinātnei. Druviete to izcīnīja.

M.Z.: SD klasiski māk uzlikt diagnozi, ir jādara tā: visiem jādod, visiem jāpalielina. Kur ņemsiet naudu?

A.D.: Prasmīgi izstrādājot progresīvo nodokļu sistēmu, pienesumu budžetam varētu palielināt; jāmaina budžeta veidošanas pamatprincipi (vispirms nosaka, ka jāpiedalās visādos starptautiskos pasākumos, un tad skatās, cik atliek izglītībai...).

M.Z.: Jūs skaidri zināt, ko runājat?

A.D.: Tā no malas izskatās. Būtu arī jāapliek ar nodokli luksuspreces (greznas mašīnas, jahtas, kuteri).

M.Z.: Kas ir luksusprece? Versijas ir ļoti dažādas. Vienam - konjaks, otram - jahta.

A.D.: Jāskatās, cik tā prece izmaksā. Makšķerniekam laiva nebūtu luksusprece, bet jahta un 3 Porsche gan.

Vēl par to, kur ņemt naudu - jādomā par mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu, lai veicinātu jaunu rašanos. Eiropā daudzas ģimenes, draugi veido savus uzņēmumus, kas apkalpo lielos uzņēmumus, utt. Reāli būtu, ja valsts atpalikušajos reģionos varētu ar 20-30% piedalīties šā uzņēmuma pamatkapitālā. Pēc noteikta laika, kad šis uzņēmums ir nostājies uz kājām, privātais to varētu no valsts atpirkt.

M.Z.: Bet atnāk ierindas biedrs Šķēle, kurš grib uztaisīt mazo uzņēmumu...

O.P.: Un saņems valsts atbalstu.

M.Z.: Ko jūs viņam varat aizliegt?

A.D.: Ja viņš tiešām var radīt darba vietas un uzņēmums attīstīsies, jautājums ir diskutabls. Tas ir iespējams, tikai jāizstrādā stingri kritēriji, lai izvairītos no krāpšanas, utt. Kas vēl nav darīts - jāpanāk, lai peļņa, ko uzņēmums iegulda jaunu darbavietu radīšanā, ražošanas attīstīšanā un jaunu tehnoloģiju iegādē, šī summa nav jāapliek ar nodokļiem. Jo tā uzņēmumu stimulē attīstīties.

M.Z.: Man liekas, Šķēle kļūdījās, kad iedeva Liepniekam to naudu slavināšanai. Būtu iedevis SD, viņam Varakļānos būtu mazie uzņēmumi.

Labi, kādi ir JL komentāri par dzirdēto?

O.P.: Jau teicu - mums vajag stabilitāti, nevajag neko sarežģīt. Var jau uztaisīt Varakļānos pastkastīti un pateikt, ka tas ir uzņēmums, un prasīt valsts...

A.D.: To jau šobrīd var.

O.P.: Pašlaik nevar valsts atbalstu dabūt par pastkastīti Varakļānos. Kreisā politika parādās, lūk, kur: vajadzēs valsts pilnvarnieku, kas pārvaldīs 30% daļu, partijas biedriem atkal būs kur strādāt. Es saprotu SD, viņi nav ilgi bijuši pie varas, var izrauties uz uzsēsties par pilnvarnieku. Manuprāt, viss jāvienkāršo. Jāturpina uzņēmuma ienākumu nodokļa samazināšana, iedzīvotāju ienāk. nod. ir jāsamazina, un ekonomika attīstīsies.

Protams, ir problēma ar bankām, ka vairāk finansē hipotekāros kredītus. Ir grūti saņemt aizņēmumu uzņēmējdarbībai. Inovatīvās metodes vajadzīgas, lai samazinātu inflāciju.

SD ielikuši reklāmā, bet Kariņš ierosināja, lai samazinātu par 5% PVN pārtikai.

A.D.: ES arī ir tāda prakse.

O.P.: Tas bija domāts, lai samazinātu inflāciju. Ja iesim uz nodokļu palielināšanu, manuprāt, inflāciju tikai paaugstināsim.

M.Z.: Vai jūs, JL, labējās partijas klausāties, ko SD saka? Vai pēc principa - džeki tāpat netiks Saeimā, lai runā.

O.P.: Domāju, ka mēs klausāmies. Kāpēc cīnīties pret saprātīgām lietām?

M.Z.: Cik sociāldemokrātu solījumos populisma?

O.P.: Progresīvais nodoklis noteikti ir populisms, jo saprotu, ka paši viņi nav pārliecināti, ka tas izdosies.

A.D.: SD ir par to pietiekami pārliecināti.

O.P.: Situācijā, kad izejam uz to, lai cilvēkam vienkāršāk maksāt, nevis nemaksāt nodokļus, mēs vēl uzkrausim progr. nodokli, pie tam no 1000 Ls, kas šobrīd nemaz nav tik liela summa. Mēs atkal vai nu aizdzīsim tos cilvēkus vēl vairāk prom no Latvijas, vai atgriezīsimies aplokšņu algās.

A.D.: Mēs šovakar atkal dzirdējām, praktiski uz visiem priekšlikumiem dzirdējām, ka to varēs atkal apiet. Rodas jautājums - SD labu laiku jau cīnās par progresīvo nodokli, Pulka kungs savulaik arī rakstīja iesniegumu par iestāšanos SD, vai mūsu argumenti ir ļoti mainījušies, vai arī jūs esat tik ļoti mainījies?

O.P.: Tā bija. Pirmkārt, es neiestājos un nekā slikta tajā neredzu. Un paldies Dievam.

Kas attiecas uz sociālajiem jautājumiem, JL, kas RD vada Sociālo jaut. komiteju, ir ļoti daudz izdarījis un turpinās darīt. Ir jāpalīdz tiem, kuri paši sev nevar palīdzēt, vienalga, esi labējā partijā vai ne.

M.Z.: Jums ir priekšlikumi un gribat tos ieviest. Jums ir ministru kandidāti. Jūs precīzi zināt, kā pārvaldīt valsti, bet jums nav premjerministra kandidāta!

A.D.: Par Dinēviču runā kā par vienu no iespējamiem kandidātiem. Nākamnedēļ partijas valdes sēdē, pirms tam vienojoties ar sadarbības partneriem, lemsim. Pieņemu, ka tas varētu būt Jānis Dinēvičs.

M.Z.: Vai pieļaujat, ka atlikušajā laikā līdz vēlēšanām Latvijas sabiedrība ļoti daudz ko uzzinās par jūsu vēlēšanu apvienības biedru Rihardu Eigimu? Jūs apzināties, ko izdarījāt, ņemot viņu savā pulkā?

A.D.: Neredzu tur šobrīd problēmu, jo Eigims ir diezgan spēcīga personība un...

M.Z.: Šķēle, Lembergs arī...

A.D.: Eigims ir apliecinājis spēju un vēlmi strādāt.

O.P.: Kādā valodā jūs ar Eigimu runājat?

A.D.: Es runāju latviski.

O.P.: Tad jau viņš neko nesaprot, ko jūs sakāt.

A.D.: Eigims ir lielisks piemērs, ka šo valodu var iemācīties. Žēl, ka šādu piemēru mazāk tā sauktajās labējās partijās.

O.P.: Jūs metaties atbalstīt vienu multimiljonāru Lembergu par premjeru.

A.D.: SD nav apsprieduši iespēju atbalstīt Lemberga kandidatūru.

O.P.: Palasiet, ko saka jūsu partijas priekšsēdētājs!

A.D.: Viņš izteicās, ka šādu variantu varētu skatīt gadījumā, ja būs izsmeltas visas iespējas.

O.P.: Lembergs ir multimiljonārs, kas tad jūs par kreiso partiju esat?

A.D.: Domāju, mēs būsim gatavi iet koalīcijā ar partijām, kas tiešām gribēs konstruktīvi risināt sociālos jautājumus.

O.P.: Tad jau Lembergs jūs laikam ir atbalstījis, jums ir pietiekoši liela reklāma.

A.D.: Lembergs vismaz partijas sponsoru listē nav atrodams.

***

Radioklausītāji par vājāko duelantu atzina Olafu Pulku.

SWH  duelis: Šaut ar lielgabalu pa zvirbuli vai ņemt un dzenāt ziloņus?

Radio SWH   09/29/06    Radio SWH politiskajā duelī tiekas Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) un Andris Bērziņš (LPP, "Latvijas ceļa" un reģionālo partiju apvienība).

M.Z.: Vai Latvijā būtu jāatjauno nāvessods?

A.B.: Nē.

Dz.R.: Jā.

M.Z.: Vai Latvijai būtu jāatsakās no teritoriālajām pretenzijām uz Abreni?

A.B.: Jā.

Dz.R.: Nē.

M.Z.: Vai Rīgā būtu atļaujami seksuālo minoritāšu gājieni?

A.B.: Jā.

Dz.R.: Nē.

M.Z.: Kādēļ nāvessods būtu atjaunojams?

Dz.R.: Par to runā daudzās Eiropas valstīs, katru reizi tas ir aktuāli, kad atklājas smagi noziegumi. Nāvessods atjaunojams, bet tikai ar nosacījumu, ka tiesu instances (šobrīd 3) tiek veidotas tā, lai pēc iespējas mazāk tiesu darbā pieļautu kļūdu un lai izslēgtu iespēju, ka uz nāvi tiek notiesāts nevainīgs cilvēks. Neapstrīdami pierādījumi un ne mazāko šaubu, tad ārkārtīgi smagos gadījumos tas būtu piemērojams.

A.B.: Kur ir cilvēks, tur vienmēr ir subjektīvisms, ES runā, bet viens no ES pamatprincipiem ir, ka nāvessoda nav, ir mūža ieslodzījums par lieliem noziegumiem. Mēs uzskatām, ka Dievs ir devis dzīvību un Dievs arī dzīvību var paņemt.

M.Z.: Mēs esam NATO, ES, ekonomika aug griezdamās. Kāpēc man vispār būtu jāiet balsot? Viss jau notiek.

Dz.R.: Ilgajos gados, kad pie varas pārsvarā bija liberāļi, tika radīta milzīga plaisa starp iekšzemes kopprodukta pieaugumu un sabiedrības labklājības pieaugumu. Tā jālikvidē, uzlabojot nodokļu politiku, tādējādi tā samazinātos. Nodokļu politika ir veidota tā, ka vesela virkne nozaru, kur liberāļu valdīšanas laikā nav bijis nodokļu vispār, bet kur ir bijuši milzīgi ienākumi. Mēs līdzsvarosim šo sistēmu, vienlaikus samazinot nodokļus citās jomās. Otrkārt – gadījumā, ja kreisie būs aktīvāki balsošanā, pirmais, ko viņi noslēgs, būs brīvs darbaspēka plūsmas līgums ar Krieviju, Baltkrieviju, un tūkstošiem mazkvalificētu strādnieku iebrauks, līdz ar to vismaz algu attīstības tempi katastrofāli samazināsies. Arī mūsu nacionālā drošība būs stipri vien apdraudēta, jo šie cilvēki saskaņā ar Eiropas cilvēktiesībām pakāpeniski iegūs pastāvīgā iedzīvotāja statusu, pēc tam prasīs pilsonību, un pēc tam mēs jau esam neatgriezeniskā telpā.

A.B.: Liberālisms pats par sevi nenozīmē visatļautību, bet attīstības izpratnē tas nozīmē prognozētu un saprotamu attīstību. Mani izbrīna tas, ka Dzintars izliekas, ka nekad nav bijis valdībā, TB/LNNK ir kopā ar LC bijusi visās valdībās, ir gan vadījusi valdības, gan reformas procesu daudzās ministrijās.

Dz.R.: Tikai vienu! Guntara Krasta valdību.

A.B.: Bet ministru ir bijis daudz: Tiesu reformu gadus piecus kārtojas Dzintars Rasnačs.

Dz.R.: Trīs.

A.B.: Nu, trīs.

Dz.R.: Un ļoti labi.

A.B.: Ar Repši arī kopā strādājāt valdībā, nevajadzētu norobežoties no padarītā, bet godīgi jāpasaka tiešām, ka vidējais slānis nav pietiekoši attīstījies un pašlaik ir laiks, kad tas būtu jādara.

Vēlēt jāiet - ja tu nepiedalies politikā, tā manipulē ar tevi.

Dz.R.: Tas nozīmē, ka četrus gadus politika manipulēja ar A. Bērziņu.

A.B.: Protams.

Dz.R.: Kurš strādāja Parekss bankā.

A.B.: Es strādāju arī daudzās citās vietās.

M.Z.: Man patīk, ka Godmaņa tēvs teica - jākāpj ārā no ierakumiem. Bet dažam labam ceļiniekam tie ierakumi bija diezgan komfortabli.

A.B.: Esmu ļoti gandarīts, ka Parekss piedāvāja darbu.

M.Z.: Nē, motivāciju!

A.B.: Mēs esam liecinieki tam, kā četros gados attīstība ir notikusi kā pa celmiem. Bijušas raganu medības, galvu ciršanas, bet ļoti daudzi politiķi ir profitējuši uz politisko procesu, nevis uz rezultātu.

M.Z.: I. Godmanis runā LC kongresā teica: "Pateicoties Jaundžeikara kungam, ir panākta savstarpēja uzticība policijā." Viens no gaumīgākajiem jokiem, kādu esmu dzirdējis. Savukārt K. Pētersone LC/LPP forumā runāja par nacionālo fundamentālismu. Ko jūs ar to saprotat?

A.B.: Pamatā kādas vienas atsevišķas Latvijā dzīvojošas tautības vai nācijas interešu pacelšanu pār visu pārējo tautību interesēm un vajadzībām.

M.Z.: Un tas jums nav pieņemams?

A.B.: Jā, mēs vēlamies, lai visi dzīvotu vienādi labi un pārtikuši, vēlamies netērēt spēkus savstarpējā apkarošanā, bet lai šie spēka vektori tiktu novirzīti kopējiem mērķiem.

M.Z.: Tēvzemieši ir fundamentālisti, es pieļauju. Karina teica, ka labējās partijas sacenšas nacionālajā fundamentālismā.

A.B.: Es negribētu nevienu saukt par fundamentālistu, bet pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām notika sacensība, kurš būs lielāks nacionālists (TB/LNNK, JL, daļēji arī TP).

Dz.R.: Latviešu valodā ir tik daudz skaistu vārdu, kāpēc fundamentālisms? Mēs esam nacionāli konservatīva partija, labajā pusē mums atrodas visādi brīnumdari, arī kreisajā. Mēs konsekventi iestājamies par savu valsti, valodu. Ja redzam, ka mūsu tautiešiem dara pāri mūsu dzimtenē, tad tiešām ir jārīkojas.

M.Z.: Jūs uzticaties JL un TP, ka jūsu izpratnē viņiem ir nacionāli pietiekošas idejas?

Dz.R.: Domāju, ka nepietiekami, jo JL atsevišķās jomās ir liberāla ievirze. Arī atļauja Ždanokai kandidēt uz Eiroparlamentu, kaut Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolemj, ka viņa nevar kandidēt uz Saeimu, bet nez kāpēc to atļāva, tieši JL balsis bija izšķirīgas. No pašreizējā nacionāli konservatīvā sastāva mums nav citas izvēles, labāk runājam ar viņiem un mēģinām pārliecināt, meklējam kopīgu balsojumu. Ja mums būtu kopīga valdība, ideālais variants - TB/LNNK, JL, TP (šobrīd), bet pagaidām tas nav iespējams.

A.B.: Piedāvājums, kas ir labējām partijām, ir diezgan līdzīgs, ir ārkārtīgi grūti dzīvot bez ienaidnieka jebkurā sabiedrībā, tādēļ tiek precīzi izspēlēta nacionālā kārts, jo praktiskajā rīcībā šī kārts nemaz tik konsekventa nav.

Dz.R.: Tad jau korumpantu arī var nosaukt par mākslīgi izdomātu ienaidnieku! Cilvēks, kurš šņauc degunu valsts prezidentes karogā; cilvēks, kurš mudina uz masu nekārtībām; jūs teiksiet, ka tā ir ienaidnieka meklēšana?

A.B.: Tas ir tiesībsargājošo institūciju darbs.

Dz.R.: Bet institūcijām vajag likumus, lai tos varētu piemērot.

M.Z.: Jānis Straume (TB/LNNK prj-s) ceturtdien "Dienā" raksta. Ko jūs saprotat ar jēdzienu "latviskas vērtības"? Pieļauju, ka Bērziņam tās ir vienas, jums - savas.

Dz.R.: Latviskās vērtības pirmkārt ir cieņa pret vecāko paaudzi, darba tikums, vēstures zināšana, mūsu kultūra un pamatu pamats - mūsu valoda.

M.Z.: Kas tur latvisks? Vecāko paaudzi ciena arī citas tautas.

Dz.R.: Protams, daudzām tautām ir kopīgas vērtības - darba tikums, cieņa pret vecāko paaudzi... Bet valoda mums ir tikai viena!

M.Z.: Vai latviskās vērtības šobrīd Latvijā ir apdraudētas?

Dz.R.: Jā, ir. Pirmkārt latviešu valoda - privātajā biznesā, pakalpojumu sfērā. Aizbraucu uz autoservisu, man visu dokumentāciju izdod krievu valodā. Gribi nāc, negribi - nenāc, meklē servisu, kur tevi apkalpos latviski. Uzskatu, ka tā ir diskriminācija pret mani kā latvieti.

M.Z.: Pārprastas, pārspīlētas iecietības par daudz (no J.Straumes programmatiskā raksta). Kas tas ir?

Dz.R.: Iecietība, pirmkārt, pret tiem, kas rīko nepilngadīgo demonstrācijas; pret tiem, kas internetā publicē uzsaukumus, kas robežojas ar aicinājumu gāzt šo pastāvošo iekārtu; pret visiem, kas strādā Maskavas spēku interesēs. Piekrītu savā ziņā, ka Maskavai arī ir ļoti svarīgas ģeopolitiskās intereses uzturēt šeit 5. kolonnu, pret ko mēs esam ļoti iecietīgi. Mēs viņus nesodām, tūlīt būs Giļmanam tiesa, paskatīsimies.

A.B.: Ja LC savulaik būtu rīkojies pēc līdzīgiem principiem, Latvijā šobrīd būtu vēl iekšā Krievijas armija.

Dz.R.: Bet tā jau vēl tagad ir te.

A.B.: Palikuši ir pensionāri, kas šobrīd jums, kā saprotu, nekādas grūtības nesagādā. Jūs runājat par tikai atsevišķiem gadījumiem. Par latviskām vērtībām - pilnīgi piekrītu, ka latviešu valoda un kultūra kopā vienotā jēdzienā "latviskā identitāte" ir jāsaglabā, jo tai ir apdraudējumi: lielā atvērtā Eiropa (lielais tirgus). Ja sakārtotu attiecības ar Krieviju un atvērtos vēl turienes tirgus, identitātei apdraudējums hipotētiski būs vēl lielāks. Protams, ir valstij ļoti nopietni jāpievērš uzmanība šīm jomām. Bet es negribētu teikt, ka pastāv kādas īpašas latviskas vērtības, pamatā mums ir vispārcilvēciskās vērtības. Eiropai kopīgas ir kristīgās vērtības.

Dz.R.: Tikai ES konstitūcijā, pateicoties jums, liberāļiem, kristīgās vērtības neierakstīja.

A.B.: Kādiem?

Dz.R.: ES, Eiroparlamentā jūs pārstāvat liberāļus.

A.B.: Es neesmu Eiroparlamentā, jūsu četri deputāti ir.

Dz.R.: LC ir Eiropas liberāļi, un tieši liberāļi dod gaismu zilajai kustībai...

A.B.: Vai, vai, vai...

Dz.R.: ...un svītro (no dokumentiem) kristīgās vērtības.

A.B.: Eiropas konstitūcijas apspriešana, jūsu zināšanai, nav beigusies, jo Francijā un Nīderlandē nobalsoja pret, tādēļ ES pašlaik iepauzē.

Dz.R.: Man ir prieks, ka mūsu liberāļi balsos par kristīgām vērtībām!

A.B.: Mēs vienmēr esam teikuši, ka šīs vērtības apvieno Eiropu, tas nenozīmē, ka mēs kļūstam par fanātiskiem ticīgajiem, nebūt ne.

Dz.R.: Bet Eiropā liberāļi ir citādi.

M.Z.: Bet par ko bija "vai, vai, vai!"? Tas par zilo kustību ķērās pie sirds?

A.B.: Mēs kā liberāli cilvēki sakām, ka cilvēkiem ir tiesības būt dažādiem. Ja viņiem ir cita orientācija, viņi var orientēties citādi tur, kur sanāk kopā viņiem līdzīgie. Taču mēs esam kategoriski pret to, ka agresīvā formā citādība tiek iznesta ielās, lai to it kā reklamētu. Ģimene tomēr ir savienība starp vīrieti un sievieti un tās uzdevums ir radīt bērnus.

Dz.R.: Radīt, audzināt un skolot.

A.B.: Tieši tā.

M.Z.: Daudziem varētu šķist, ka arī krievu partiju flangā iezīmējas liberālākas vēsmas - Saskaņas centrs (SC). Vai LC, LPP pieļauj sadarbošanos ar SC?

A.B.: Šobrīd runāt par iespējamām koalīcijām ir priekšlaicīgi, to mēs darīsim nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Taču ir jārunā par vērtībām, veidojot koalīciju, un nevar sakrustot nesavietojamas lietas.

Godīgi sakot, viņu programmu neesmu tik uzmanīgi studējis, nevaru atbildēt, taču es nesaku nē.

M.Z.: Jautājums, kas radās vakardienas diskusijā - man liekas dīvaini, ka 2006.g. Latvijas politiskajā laukā vēlas piedalīties partijas, kas neatzīst Latvijas okupāciju, man tas likās ļoti jocīgi, nav saprotams, par ko ar viņiem runāt.

A.B.: Vakardienas diskusijā man kļuva skaidrs, ka nav tik svarīgi prasīt verbāli, lai tu atzīsti okupāciju, drīzāk jāvaicā, vai tu piekrīti tam, ka divi nelieši - Staļins un Hitlers - vienojās par teritoriju pārdali un to realizēja. Viss pārējais ir tikai iepakojums. Mēs bezgalīgi ilgi varam diskutēt, bija okupācija, nebija; cik ilgi Ulmanis brauca apkārt un teica, ka paliek savā vietā, utt. Svarīgi, ka Molotova-Rībentropa pakts bija (Teufel pakts, kā to sauc Eiropā). Ja to atzīst, pārējais vairs nav tik svarīgi.

Dz.R.: Ir tik svarīgi. Tagad SC pateiks, ka bija okupācija, un LC ar LPP roku rokā aizies pa valdības taku. Ir jācīnās par okupācijas seku likvidāciju, kas ir ļoti smags un ilgs darbs.

M.Z.: Kāpēc šai tēmai pievērš tik lielu uzmanību? Nav noliedzams, ka PCTVL un SC var izveidot pietiekoši lielu spēku Saeimā, un man nav skaidrs, ka 2006. gadā krievu un latviešu partijas runā par dažādām lietām.

A.B.: Tas tikai liecina, ka mēs par šīm lietām runājam katrs atsevišķi un nemēģinām runāt kopā. Mūsu partijā ir pietiekoši daudz krievu tautības cilvēku, kuri piekrīt šim viedoklim, kuri atzīst vēsturi.

Dz.R.: Te ir cita problēma - divas informatīvās telpas. Latvieši kasās savā starpā, viens otru aprej, sauc par korumpantu utt. Vēlētāji saka - ko es tajās vēlēšanās darīšu, jūs visi esat blēži. Savukārt krievi iet visi vienotā dziesmā - visi trīs labi, laba Saskaņa, labs PCTVL - uz priekšu! Tas ir pats bīstamākais, ko dara LTV Panorāma, sabiedriskā televīzija, negatīvā gaisotne, kas daudziem latviešiem nosit vēlmi iet uz balsošanas iecirkni. Tas, ko viņi dara, var radīt ļoti bēdīgas sekas.

M.Z.: Es saprotu, bet jautājums ir - ko darīt? Tikai nacionālās vienotības vārdā ignorēt korupcijas gadījumus arī būtu jocīgi.

Dz.R.: Nē, tas viss ir jāizgaismo, bet es trešdien paskatījos "100 krēslus", ko uztaisīja par TB/LNNK...

M.Z.: Tāpēc jūs tāds nikns.

Dz.R.: Nē, par visiem taisa, izņemot par JL.

M.Z.: Ta jau jums jāatbalsta Stendzenieks - pozitīvā domāšana, reģionālās partijas.

A.B.: Tieši tā.

M.Z.: Malacīši.

A.B.: Latvieši pēc daudziem verdzības un okupācijas gadiem ir ar mazohistisku tendenci, mums patīk pavaimanāt. Tendence ir jālabo. Ja mediji rādītu pozitīvo un negatīvo 50:50, tad mēs caur sabiedrisko domu to tendenci mainītu. Var jau iziet tirgus laukumā un sākt sevi pletēt - vai, cik man slikti...

Dz.R.: Divi piemēri: Sabiedriskā televīzija, īpaši 1. kanāls un "Diena". "Diena" nodarbojas ar to pašu - atmasko korumpantus.

A.B.: Pareizi dara.

Dz.R.: Viss ok, bet pirms vēlēšanām "Diena" ir nolikusi 1. vietā dažādu kandidātu atlases kritērijus un ekspertu viedokļus.

M.Z.: No jums kā jurista gribētu dzirdēt atbildi uz jautājumu - ko darīsim ar nelojālajiem, ne tik emocionālu (kā partijas biedriem)?

Dz.R.: Pirmkārt, ir dažāda nelojalitātes pakāpe. Ir tāda, kas robežojas ar kriminālnoziegumu, ir tāda, kas izpaužas mazākos likumpārkāpumos. Ja par pirmajiem - tie ir jāliek cietumā. Ja par otrajiem - jādod iespēja un maksimāla valsts pretimnākšana izceļot uz savu etnisko dzimteni.

M.Z.: Ko tas nozīmē? Kurš viņiem to liedz?

Dz.R.: Pašreizējā valdība liek diezgan daudz birokrātiskus šķēršļus izbraukt. Piemēram, mēs frakcijā saņēmām vēstuli no kundzes, kura vēlas izbraukt uz Pleskavu. Bet izrādās, ka Rīgas dome nedod viņai pārcelšanās pabalstu. Kāpēc? Tāpēc, ka RD saistošajos noteikumos ir sašaurināta likuma jēga. Repatriācijai ir ļoti daudz šķēršļu un 1. šķēršļu licējs ir Krievijas vēstniecība. Viņiem ir izdevīgi šos nabaga cilvēkus turēt kā ķīlniekus šajā valstī, lai tie, ja nepieciešams, sakarsētu šeit gaisotni. Tas ir ārpolitisks uzdevums, un jāmēģina, arī iesaistot Eiropas institūcijas, kaut kādā veidā to risināt. Mums ir arī jauns repatriācijas un izceļošanas likums. Ir vajadzīgi finanšu mehānismi, lai to atbalstītu.

ANB: Es gan nezinu, kā Rasnača kugs atradīs to lineālu, ar ko mērīt nelojalitātes pakāpi, un kā tas tehniski notiks.

Dz.R.: Tur ir konkrēti: pirmkārt, cilvēka brīvprātīga griba atgriezties savā dzimtenē. Otrs - Drošības policijā ir pietiekami daudz klasificētās informācijas par daudziem, kuri rīkojušies nelojāli pret Latviju.

M.Z.: No vienas puses, LC saka, ka ir liberāļi un līdzīgi kā LPP saka, ka nodokļi ir jāpazemina. Tēvzemieši arī labēja partija, bet saka, ka kaut kas vēl jāievieš.

Dz.R.: Tā ir "V-Dienas" saīsinātas versijas kļūda.

M.Z.: Provokācija?

A.B.: Apzināta.

Dz.R.: Nē, domāju, ka vienkārši ir kļūdījušies, uzliekot šādu virsrakstu. Bet mēs piedāvājam nekustamā īpašuma nodokli samazināt trīs reizes. Un kaut kas ir jākompensē. Ja, piemēram, Zanders paaudžu paaudzēs dzīvo Jūrmalā un viņam ir māja, piem., 70 000 vērtībā. Savukārt Bērziņš blakus ir uzcēlis pili par 4,5 miljoniem, Bērziņam par to ik gadus būs stipri lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Savukārt Zanders maksās (un ja vēl būs tur ar ģimeni) 0,2% no kadastrālās vērtības.

M.Z.: Tas ir feini! Bet ko jūs gribat ieviest?

Dz.R.: Ja, piemēram, es sākšu nodarboties ar nekustamo īpašumu uzpirkšanu un pārdošanu, kas tagad notiek ļoti plaši, visa pierīga pilna ar pustukšiem dzīvokļiem. Ja es nodarbošos ar šo komercdarbības veidu, man beidzot būs jāsāk maksāt nodokļi. Paskatieties šo cilvēku deklarācijas, kas ar to nodarbojas, - tur neparādās nodokļi absolūti nekādi. Vienu gadu patur tukšu mājokli, pat nodeva nav jāmaksā. Šai jomā ļoti lielu teikšanu mēs paredzam pašvaldībām, jo lielākā daļa no šīs naudas ienāks pašvaldībās un krāpšanās ar vērtējumu nebūs iespējama. Tas viss ir ņemts no Īrijas piemēra. Mēs arī piedāvājam paaugstināt neapliekamo minimumu, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas jau tagad 2. lasījumā ir pieņemts. Slogs, kas šobrīd uzlikts komersantam, ir par smagu. Bet ir vesela kasta nekustamo īpašumu spekulantu, kas var nemaksāt neko, jo likums viņiem to atļauj.

M.Z.: LPP un LC vispār nav sajūsmā par jebkādu nodokļu ieviešanu.

A.B.: Nekustamā īpašuma nodoklis tika pieņemts, ja nemaldos, 1998.-1999.g. un nav ieviests. Tolaik 1,5 un 5% bija pilnīgi cita vērtība kā tagad, kad tirgus ir uzaudzis. Tur tiešām nepieciešams sabalansēt mūsu šodienas rocību ar nekustamā tirgus īpašuma vērtību, bet mēs esam pret nodokļu palielināšanu. Mēs saskatām iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu kā alternatīvu tam, lai investētu valsts budžeta naudas un radītu birokrātisku aparātu konvertu algu apkarošanai. Ir divas iespējas - pazemināt nodokli līdz līmenim, kad visiem kļūst neizdevīgi to nemaksāt, vai radīt birokrātisku represīvu aparātu, kas būs jānoliek katram blakām un vēl vajadzēs institūcijas, kas kontrolēs tās.

Dz.R.: Bet tas piemērs par divām mājām - tu uzskati, ka tas ir taisnīgi?

A.B.: Cilvēkiem nodoklim par to īpašumu, kurā tu dzīvo, vajadzētu būt īpašā regulējumā, salīdzinot ar 4-5 mājām, kuras es izīrēju, lai gūtu peļņu, vai turu, jo man gribas brīvdienās (aizbraukt). Bet priekš tam jābūt īpašai diskusijai ar īpašnieku pieaicināšanu. Bet mēs esam par nodokļu samazināšanu.

Dz.R.: Neviens nav par nodokļu paaugstināšanu tādā veidā, runa ir tikai par to, ja kāds nekustamā īpašuma tirgū apgroza milzīgas naudas summas, šobrīd nedaloties ar valsti - skolotājiem, policistiem, medmāsām, par pensionāriem vispār nerunāsim.

A.B.: Arī spekulatīvi darījumi varētu būt tā vieta, kur varētu runāt par šīm lietām. Mēs esam par to domājuši, bet vispirms vajadzētu padomāt, cik likumdošanā būs spraugu, kā šo likumu apiet!

M.Z.: Mēs esam talantīga tauta!

A.B.: Nevar uzcelt viens cilvēks tādu žogu, kam otrs nevarētu pārlīst pāri. To, kas gribēs pārlīst pāri, būs daudz vairāk.

Dz.R.: Bet ar saplēstām biksēm.

A.B.: Viens otrs...

M.Z.: Vai tas nozīmē, ka LC, LPP un reģionālās partijas tā kā drusku ir bagāto partija?

A.B.: Nav bagāto partija.

M.Z.: Kā tad ne, ja jūs tā īpaši nekreņķējaties par šo jautājumu? Rasnačs atnāk ar papīru kalnu, viss viņam sarēķināts, bet jūs sakāt - mēs domājam.

A.B.: Mēs pagaidām runājam, ka mums ir 3x15 programma: 15% nekustamā īpašuma nodoklis, 15% iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 15% PVN.

M.Z.: Ņemot vērā, cik "fleksibli" Saeima strādā, lēnā garā lobējot, mēs pazemināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli uz 15, no tā iegūs tikai bagātie.

Dz.R.: Jāceļ neapliekamais minimums.

M.Z.: Kamēr jūs nonāksiet līdz tam, atkal kāds baigi labi padzīvos.

A.B.: Nodoklis ir vienāds visiem.

M.Z.: Pareizi! Tikai ienākumi ir dažādi.

A.B.: Tas, kas pelna 100 Ls, maksā citu summu nekā tas, kas pelna 150.

M.Z.: Ko jūs man gribat iestāstīt?

A.B.: Tas ir proporcionāls nodoklis - 15%.

Dz.R.: Mēs piedāvājam dažu gadu laikā uzaudzēt neapliekamo minimumu līdz 35% no vidējās darba algas, tas ir ļoti ievērojams skaitlis, šobrīd ir ļoti liela plaisa starp dažiem procentiem turīgo un pārējiem.

A.B.: Pēc teorijas, kā notiek starptautiskajā praksē, minimālā alga ir vai nu iztikas minimums, vai 50% no vidējās algas. Savukārt neapliekamais minimums principā ir minimālā alga. Uz to vajadzētu iet.

M.Z.: Jūs mani pārpratāt. Viss ir baigi feini, bet no kurienes nauda, lai pazeminātu nodokļus?

Dz.R.: Ļoti vienkārši: ķēde. Ja ierobežojam spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem, mēs ievērojami samazinām inflācijas pieaugumu, samazinām pieaugumu kopumā; komercbankas, kas pārsvarā šodien profilējas uz hipotekāro kredītu izsniegšanu, būs vairāk ieinteresētas kreditēt ražošanu, pakalpojumu sniegšanu, rezultātā būs vairāk darba vietu un lielāka kopējā nodokļu masa.

M.Z.: Tas būs ļoti ilgs process.

Dz.R.: Nē, ir daudz ekonomisko likumsakarību, kas saiet kopā; arī pašvaldības būs stipri turīgākas.

A.B.: Vienkārši tas nebūs, tas būs pakāpenisks process, būs pietiekami garš laiks ieviešanai nepieciešams, būs jākompensē pašvaldībām katrs iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazeminājums no valsts budžeta. Bet rezultātā diezgan ātri vajadzētu saskatīt tendenci, ka no pelēkās aprites konvertu naudai jāienāk legālajā apritē, tādējādi pašvaldību budžetā jābūt pieaugumam.

Dz.R.: Šlesers visu laiku runā par konvertiem, pēc mūsu aprēķiniem tie ir 75 miljoni gadā.

A.B.: Pēc mūsu aprēķiniem 134!

Dz.R.: Apliekam 75 miljonus ar sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko iegūstam? Trešo daļu. Kas tas ir? Pāri par 30 miljoniem. Tas nav daudz. Daži nekustamā īpašuma spekulanti apgroza piecreiz lielākas summas. Vai šaut ar lielgabalu pa zvirbuli, vai ņemt un dzenāt ziloņus?

***

Radioklausītāju balsojumā par vājāko duelantu tika atzīts Andris Bērziņš no „Latvijas ceļa”, LPP un reģionālo partiju apvienības.

Saimniecībā un biznesā…

Norvēģus šausmina nedrošie darba apstākļi Latvijā

Jānis Zvērs  NRA  09/23/06    Šonedēļ Rīgā viesojās 11 darba inspektoru no Norvēģijas, kuri kopā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvjiem apmeklēja kādu būvobjektu A. Čaka ielā un atklāja rupjus darba drošības pārkāpumus. Objektā būvniecība pārtraukta līdz pirmdienai, kad to vēlreiz pārbaudīs VDI. "Ar Norvēģijas kolēģiem ceturtdien bijām aizgājuši pārbaudīt būvobjektu Čakā ielā, kur tiek celta dzīvojamā ēka. Tika sniegta informācija, ka tur strādā cilvēki bez darba līgumiem. Secinājums ir drūms – no pirmā acu skatiena skaidrs, ka vairāki desmiti strādā bez darba līguma un darba aizsardzība ir ļoti kritiskā stāvoklī. Tādas margas kā tur neesmu vēl redzējusi. Vienkārši kauns," teica Valsts darba inspekcijas vadītāja Rita Elce.

Viņa skaidroja, ka dažiem strādniekiem ķiveres esot bijušas, dažiem ne, objektā bijusi nenosegta armatūra, turklāt arī šahtas, kurās cilvēki var iekrist. "Norvēģi sacīja – ja šāda situācija būtu pie viņiem, uzreiz sekotu objekta apturēšana, jo šādos darba drošības apstākļos strādāt nevar."

Viņa skaidroja, ka galvenais uzņēmējs A. Čaka ielas objektā ir Rīgas restaurācijas birojs (RBB) un tam arī jāatbild par darba drošības pārkāpumiem.

"Mums ir četri ļoti lieli apakšuzņēmēji, un mēs nevaram izkontrolēt, vai tiem ar visiem darbiniekiem ir noslēgti līgumi, tā ir viņu iekšējā atbildība," Neatkarīgajai sacīja RRB tehniskais direktors Ainārs Arnavs. Viņš skaidroja, ka situācija objektā gan neesot bijusi tik traģiska, turklāt nepilnības tiekot novērstas visu laiku. Būvniecība pārtraukta līdz pirmdienai, kad drošības lietām jābūt kārtībā un objektu vēlreiz pārbaudīs VDI.

R. Elce informēja, ka Norvēģijā likumdošana pret nolaidību darbavietā ir bargāka nekā Latvijā, arī naudas sodi esot prāvāki, turklāt Skandināvijas valstī ļoti svarīgs esot firmas labais vārds.

R. Elce skaidroja, ka Norvēģijā aptuveni 90% viesstrādnieku esot poļi, latvieši – apmēram 5% no iebraucēju skaita: "Norvēģijā strādā vairāki simti latviešu, un par viņiem atsauksmes ir labas. Šogad ir bijis tikai viens vai divi nelaimes gadījumi darbā, kuros iesaistīti mūsu valsts iedzīvotāji."

Darba inspektoriem te rūpes sagādājot fakts, ka viesstrādnieki dažkārt nemaksājot nodokļus, savukārt latviešu darbarūķi bieži vien saņemot daudz mazāku samaksu, nekā pēc likumdošanas pienākas.

Zemes izpirkšanas pieprasījumi iesniegti par 344 200 hektāriem zemes

DELFI  09/23/06    Piektdien Valsts zemes dienests (VZD) preses konferencē sniedza plašāku informāciju par lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšanas noslēgšanos un turpmāko zemes izpirkšanas procesu norisi.

Atgādināsim, ka pieprasījumu par lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanu iesniegšana Valsts zemes dienestā bija viens no posmiem zemes privatizācijas procesu pabeigšanai Latvijā. Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam (turpmāk – privatizācijas pabeigšanas likums), tiem lietotājiem, kas vēlas iegūt tiesības izpirkt sev lietošanā piešķirto lauku zemi par sertifikātiem un par kadastrālo vērtību, līdz 2006.gada 31.augustam bija jāiesniedz Valsts zemes dienestā pieprasījums par zemes izpirkšanu.

VZD ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis informēja, ka VZD reģionālajās nodaļās pavisam ir saņemti 53 557 lauku zemes izpirkšanas pieprasījumi par 84 712 zemes vienībām 344 200 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē (t.i. Latgales un Dienvidlatgales reģionālajās nodaļās) – 21 025 pieprasījumi par 40 248 zemes vienību izpirkšanu, informē VZD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Tā kā lielākā daļa zemes lietotāju pieteikšanos bija atlikuši uz pēdējo brīdi, augusta mēneša laikā tika pieņemti 33 325 pieprasījumi par 50 420 zemes vienību izpirkšanu, kas ir gandrīz divas trešās daļas no visiem saņemtajiem pieprasījumiem, tāpēc VZD vēl nav pieņēmis lēmumus par visiem saņemtajiem pieprasījumiem.

Ņemot vērā, ka privatizācijas pabeigšana ir viena no valdības prioritātēm, VZD ģenerāldirektors prognozē, ka pieprasījumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana tiks pabeigta oktobra mēneša laikā, taču sešu reģionālo nodaļu – Talsu, Tukuma, Ventspils, Jēkabpils, Madonas un Aizkraukles birojos - jau līdz septembra beigām. Kopā ar lēmumu zemes lietotājam tiek nosūtīta informatīva lapa par turpmāko rīcību zemes izpirkšanai.

Apkopoto informāciju par to, cik zemes lietotājiem no tiem, kas ir iesnieguši pieprasījumu, ir tiesības zemi izpirkt, Valsts zemes dienests varēs sniegt tikai pēc visu pieprasījumu izskatīšanas un zemes vienību, kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts zemes robežu plāns, iekļaušanas Lauku zemes izpirkšanas reģistrā. Tas nozīmē, ka izpērkamo zemes vienību skaits, visticamākais, pieaugs. Bez tam, par daļu pieprasījumu iesniedzēju var tikt konstatēts, ka pieprasījumā norādīto zemi izpirkt konkrētajam cilvēkam tomēr nav tiesību.

Kopš zemes reformas sākuma lauku apvidos lietošanā tikušas piešķirtas vairāk kā 343 116 zemes vienības ar platību 1 684 600 ha. No tām lielākā daļa - 229 916 jeb 67% - zemes vienību jau ir izpirktas (ar zemes platību 1 226 600 ha). Līdz šī gada 31.augustam tika gaidīti pieprasījumi par 113 200 zemes vienību izpirkšanu, kas bija palikušas lietošanā līdz 2005.gada 1.septembrim, kad stājās spēkā privatizācijas pabeigšanas likums.

Kā uzsvēra VZD ģenerāldirektors M. Lazdovkis, lauku zemes lietotāju aktivitāte zeme izpirkšanā ir bijusi ievērojama - 92% lietošanā piešķirto zemes vienību ir vai nu jau izpirktas vai par tām ir saņemts lauku zemes izpirkšanas pieprasījums. Neviens nav pieteicies uz 8% lauku apvidos lietošanā piešķirto zemes vienību izpirkšanu jeb vienu ceturto daļu no šobrīd vēl lietošanā palikušajām zemes vienībām.

Tiem zemes lietotājiem, kas iesnieguši lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu, atbilstoši likumdošanai, turpmāko divu gadu laikā (t.i. līdz 2008.gada 1.septembrim) jāveic zemes uzmērīšana vai priekšapmaksa par izpērkamo zemi un līdz 2009.gada 30.decembrim jānoslēdz līgums par zemes izpirkšanu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Nokavējot šos termiņus, tāpat, kā gadījumā, ja pieprasījums netika iesniegts, zemes lietošanas tiesības izbeigsies un zemes lietotājam šajā gadījumā būs iespēja lietošanā piešķirto zemi turpmāk nomāt no pašvaldības, maksājot par tās lietošanu ne tikai nekustamā īpašuma nodokli, bet arī nomas maksu.

Lauku zemes lietotājiem, kas nav iesnieguši izpirkšanas pieprasījumu, zemes lietošanas tiesības izbeidzas un tie iegūst zemes nomas pirmtiesības uz lietošanā bijušo zemi. Tas dod iespēju bijušajiem lietotājiem turpināt zemes apsaimniekošanu, nomājot to no attiecīgās pašvaldības un maksājot nomas maksu 0,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Līdz ar to tālākās darbības attiecībā uz lietotājiem, kas nav pieteikušies, faktiski ir tikai pašvaldību kompetencē. VZD nomas līgumu noslēgšanai pēc individuāla pieprasījuma sagatavo informāciju par personu, kura nav pieteikusies vai kurai nav tiesības iegūt zemi īpašumā par samaksu. Taču, kā jau minēts, šobrīd VZD vēl turpinās saņemto lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu izskatīšana, kas tiks pabeigta oktobra mēneša laikā.

Attīstīs tūrismu Ziemeļlivonijas krasta zonā

LETA   09/24/06    Sekmīgi ir pabeigts projekts par tūrisma attīstību Ziemeļlivonijas krasta zonā - izstrādātas stratēģijas tūrisma attīstībai piekrastes ostās, izveidoti jauni tūrisma pakalpojumi un interneta resursi, pastāstīja Ainažu Tūrisma informācijas centra vadītāja Pārsla Gulbe.

Viņa norādīja, ka projekts devis pozitīvu lādiņu gan vietējo iedzīvotāju aktivizēšanai, gan pārrobežu sadarbības stiprināšanai.

Ainaži projektā ieguvuši Tūrisma informācijas centru, kā arī mājaslapu internetā "www.ainazi.lv", kas tiks papildināta un pilnveidota līdz gada beigām. Tūrisma informācijas centrs dod iespēju ātri un operatīvi tūlīt pēc robežas šķērsošanas iegūt informāciju tūristiem, kas Latvijā ieceļo no Igaunijas. Ostu attīstības stratēģijas Ainažos un Igaunijas pašvaldībā Hādemestē nākotnē kalpos investoru piesaistei, jo pašvaldībām ieceru īstenošanai pašām līdzekļu nav.

Jau ziņots, ka Ziemeļlivonijas piekrastes attīstības projekta autore bija Ainažu dome, kura uzaicināja piedalīties Salacgrīvu, Cēsis, Hādemesti Igaunijā, VAS "Latvijas Valsts meži", Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, Tartu universitātes Pērnavas koledžu, Vidzemes Tūrisma asociāciju, Dienvidigaunijas Tūrisma fondu un Pērnavas apgabala Biznesa un attīstības centru.

Mērķis projektā bija uzlabot krasta reģiona attīstību, veidot kopīgu vidi ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm.

Projekta uzdevums bija izstrādāt politiku kopīgu pakalpojumu produktu un infrastruktūru videi draudzīga tūrisma attīstībai Ziemeļlivonijas krasta reģionā, attīstīt privātā un publiskā sektora partnerību.

Projektam tika piesaistīts 600 000 eiro (421 800 latu) programmas INTERREG IIIA finansējums.

Banku aktīvi kopš gada sākuma palielinājušies par 27,4%

LETA  09/26/06    Augusta beigās Latvijas kredītiestāžu aktīvu kopsumma sasniegusi 13,944 miljardus latu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati liecina, ka mēneša laikā banku aktīvi palielinājušies par 3,7%.

Lielākais īpatsvars aktīvu struktūrā ir uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, kas veido 4,399 miljardus latu jeb 31,6% no kopējā aktīvu apjoma. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu kopsumma veido 3,619 miljardus latu, kas ir par 45,2% vairāk nekā gada sākumā.

Kopumā kredītu apjoms sasniedzis 9,125 miljardus latu, kas ir par 31,1% vairāk nekā 2005. gada decembra beigās. Savukārt mēneša laikā aizdevumu kopsumma palielinājusies par 4,1%.

Prasības pret citām monetārajām finanšu iestādēm sasniegušas 2,046 miljardus latu, kas ir par 6% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu apjoms bijis 7,017 miljardu latu apmērā, no kuriem 3,776 miljardi latu pieder uzņēmumiem, bet 2,634 miljardi latu — mājsaimniecībām. Kopējais depozītu apjoms astoņu mēnešu laikā palielinājies 13,2%.

Banku kapitāla un rezervju kopējā vērtība augusta beigās sasniegusi 1,095 miljardus latu, kas ir par 31,3% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kompensācijām atvēl 26 miljonus latu, nav zināms, kad zemnieki tās saņems

Ilze Šteinfelde,  NRA  09/27/06    Valdība vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri izmaksāt lauksaimniekiem 25 812 756 latus sausuma nodarīto zaudējumu dēļ. Taču lauksaimniekiem vēl jāsagaida labvēlīgs Saeimas balsojums, kas apstiprinātu 2006. gada valsts budžeta grozījumus, kuros šī nauda tiktu paredzēta, un šo grozījumu stāšanās spēkā.

Zemkopības ministrija vakar nevarēja pateikt, kad lauksaimnieki saņems šīs kompensācijas. "Vēl par to jālemj valdībai, pēc tam budžeta grozījumi jāapstiprina Saeimai, un tikai tad, kad tie būs stājušies spēkā, tas ir, būs publicēti oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, Lauku atbalsta dienests sāks šīs naudas administrēšanu," Neatkarīgajai skaidroja ZM preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Valdība vakar uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot grozījumus šāgada valsts budžetā, ZM budžeta apakšprogrammu neapgūto finansējumu novirzot apakšprogrammai Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nodarīto zaudējumu kompensācijām.

Latvija gatavo arī ziņojumu Eiropas Komisijai (EK), kurai jāapstiprina šo kompensāciju izmaksa. Valstij ir tiesības izmaksāt atbalstu, ja zaudējumi ir 20–30%, kā arī ja ir meteoroloģiskie dati, kas to apliecina. Latvijas rīcībā ir šādi dati.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informācijas, valsts teritorijā nokrišņu daudzums vasaras mēnešos bijis krietni mazāks par normu – vidēji 50% no normas.

Augkopjiem plānots izmaksāt 12 505 307 latu kompensācijas, savukārt lopkopji varētu saņemt 12 725 856 latus, bet 300 000 latu paredzēts izmaksāt mežaudžu atjaunošanai.

ZM aprēķinājusi, ka kopējie zaudējumi pa kultūraugu grupām ir 30–60% no paredzamās ražas. Kartupeļu raža šogad vietām ir pat par 50% mazāka nekā citus gadus.

Barības nodrošinājums lopkopības saimniecībās ir 30–60% no nepieciešamā. Zāles barības trūkuma dēļ lopkopībā prognozē krasu piena produktivitātes kritumu ziemas un vasaras periodā. Ministrija uzsver, ka lopiem zāles lopbarības trūkuma dēļ jau izbaro ziemai sagatavoto rupjo barību. Tādēļ lauksaimniekiem šoruden būs jāizšķiras par lopu skaita samazināšanu, teikts ZM ziņojumā.

Aizpildītās lauksaimnieku anketas liecina, ka ievākti tikai 24% iepriekšējo gadu zaļbarības un skābbarības ražas, 51% no iepriekšējo gadu zaļbarībai un skābbarībai paredzētās kukurūzas un 46% no iepriekšējos trīs gados sētā zālāja.

ZM aprēķini, kas veikti, izmantojot lauksaimnieku iesniegtās anketas, liecina, ka zaudējumi augkopībā šogad mērāmi 123 130 863 latu apjomā. Par sausuma nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā, aizpildot ZM izstrādātās anketas, informējuši 12 600 lauksaimnieki, visvairāk – Latgales zemnieki.

Latvijas ekonomika ir pasaulē 36.konkurētspējīgākā

LETA  09/27/06    Par konkurētspējīgākajām pasaules valstīm atzītas Šveice, Somija un Zviedrija, savukārt Latvija 2006.gada sarakstā ieņem 36.vietu, liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) sastādītais pasaules valstu konkurētspējas reitings. Tālākajās vietās ierindotas Dānija, Singapūra, ASV, Japāna, Vācija, Nīderlande un Lielbritānija. Kopumā konkurētspējas reitingā iekļautas 125 pasaules valstis.

ASV, kas pagājušajā gadā šajā sarakstā ieņēma pirmo vietu, ir nokritusies līdz sestajai vietai.

Latvija gada laikā sarakstā pakāpusies par trīs vietām. Savukārt visaugstāko vietu no Baltijas valstīm ir ieņēmusi Igaunija, ierindojoties 25.vietā, kas ir par vienu vietu augstāk nekā gadu iepriekš. Tajā pat laikā Lietuva pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir noslīdējusi par sešām vietām līdz 40.pozīcijai.

Igaunija arī ir ieņēmusi augstāko vietu no desmit jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Čehija ierindota 29.vietā, Slovēnija - 33.vietā, Slovākija - 37.vietā, Malta - 39.vietā, savukārt Ungārija, Kipra un Polija konkurētspējas reitingā ierindojušās attiecīgi 41., 46. un 51.vietā.

«Šveices un Ziemeļvalstu atrašanās [konkurētspējas reitinga] vadošajās pozīcijās apliecina, ka veiksmīgā valsts institūciju darbība un kompetentā makroekonomiskā vadība, kā arī pasaules līmeņa izglītības sistēma un koncentrēšanās uz tehnoloģijām un inovācijām ir veiksmīgākā stratēģija konkurētspējas paaugstināšanai arvien sarežģītākajā globālajā ekonomikā,» teikts WEF paziņojumā.

Reitings izveidots, aptaujājot 11 000 uzņēmējdarbības pārstāvjus 125 sarakstā iekļautajās valstīs, kā arī ņemot vērā vispārējos makroekonomiskos faktorus, jauninājumu ieviešanu un tehnoloģiju izmantošanu, kā arī sabiedrisko institūciju darbības kvalitāti.

Savukārt pēdējās trīs vietas konkurētspējas reitingā ieņem Čada, Burundi un Angola.

Pētījums: cilvēkiem trūkst motivācijas strādāt

LETA  09/28/06    Latvijā darbinieku trūkst arī labi apmaksātās nozarēs, jo cilvēkiem nav motivācijas, intereses un izglītības konkrētās profesijās, tomēr ir spējām neatbilstoši augstas prasības darba samaksas ziņā, ceturtdien pētījuma "Darba algas un to ietekmējošie faktori" prezentācijā informēja labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS).

Viņa minēja piemēru, ka cilvēks bez izglītības kādā specialitātē nevēlas strādāt, ja viņam sola zemāku darba samaksu par 500 latiem.

Darbaspēka trūkuma iemesls Latvijā ir arī tāpēc, ka iedzīvotāji migrē uz ārvalstīm, piemēram, Īriju. Tomēr daļa no ārvalstīs strādājošiem atzīst, ka reāla ieguvuma strādāšanai ārpus Latvijas nav nedz materiālajā, nedz morālajā ziņā, informēja ministre.

Izbraucēji kā galveno argumentu lēmumam strādāt ārvalstīs min lielāku algu, taču strādājošie neņem vērā sadzīves apstākļus un reālās dzīvošanas izmaksas Rietumeiropā, minēts pētījumā.

Staķe informēja, ka pirms došanās prom no Latvijas ikvienam izbraucējam ir iespēja par dzīvošanas izmaksām un sadzīves apstākļiem Eiropas Savienības valstīs uzzināt EURES dienestā.

Pētījumā secināts, ka algas Latvijā palielinās neproporcionāli darba produktivitātei - darba devējs ir spiests palielināt darba samaksu, ņemot vērā inflāciju, tomēr darba kvalitāte nepalielinās. Lai palielinātu darba produktivitāti, pētījuma veicēji ieteikuši veicināt mainīgas pamatalgas, stundu darba samaksu un piemaksas par produktīvu darbu.

Ministre pastāstīja, ka arī Labklājības ministrijai ir grūti noturēt kvalitatīvu darbaspēku, jo to "pārpērk" privātie uzņēmumi, kas spēj piedāvāt lielāku darba samaksu.

Pēc Staķes teiktā, patlaban Latvijā ir "grūtības nodokļu politikā", tādēļ pastāv tā dēvētās aplokšņu algas. Īpaši nodokļu politika ietekmē mazos uzņēmējus, kuriem ir grūtības nomaksāt visus nodokļus. Lai mazinātu aplokšņu algas, pētījuma veicēji iesaka veidot mazajiem un mikro uzņēmumiem labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi jeb samazināt nodokļus.

Staķe informēja, ka pētījums varētu būt bāze nodokļu samazināšanai. Viņa plānojusi ar pētījuma rezultātiem vērsties Finanšu un Ekonomikas ministrijās.

Pētījumā secināts, ka zemāks atalgojums ir cilvēkiem ar sliktākām valsts valodas zināšanām, tāpat kā ar sliktāku datorprasmi, angļu valodas un citām zināšanām. Šīs zināšanas iespējams iegūt Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajos kursos, piebilda ministre.

Saskaņā ar pētījuma datiem mazāk prasīgi pret darba devēju, arī atalgojuma ziņā, ir pirmspensijas vecuma cilvēki, ilgstošie bezdarbnieki, cilvēki bez darba pieredzes un vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Lai šiem cilvēkiem nodrošinātu vienādas iespējas darba tirgū ar pārējiem darba ņēmējiem, jāturpina atbalsta pasākumi, jāveido aktīvāks sociālais dialogs starp darba devēju un darba ņēmēju, norādījuši pētījuma veicēji.

Viņi uzskata, ka Latvijas darba tirgus turpmākai attīstībai nepieciešamas spēcīgas partnerattiecības starp arodbiedrībām un darba devēju apvienībām.

Staķe informēja, ka mazāk prasīgo darba ņēmēju riska grupā vairs nav invalīdu, jo jau trešo gadu pastāv valsts subsidēta programma, ar kuras palīdzību invalīdiem iespējams atrast darbavietu. Labklājības ministrijas dati liecina, ka 70% invalīdu ar programmas palīdzību sameklē darbu uz ilgāku laiku.

Pētījums apgāž vairākus sabiedrībā iesīkstējušus pieņēmumus, sacīja Staķe. Piemēram, apgalvojums, ka bez darba līguma strādājošie iegūst augstāku algu uz nesamaksāto nodokļu rēķina, ir maldinošs.

Secināts, ka cilvēki ar augstāko izglītību saņem par 24% lielāku algu, bet sievietes saņem par 21,5% mazāku darba samaksu nekā vīrieši. Vislielākie ienākumi ir cilvēkiem vecumā no 30 līdz 35 gadiem. Darbinieki, kas organizācijā strādā vairāk nekā 20 gadus, pelna par 26,1% vairāk, savukārt tie, kas strādā nepilnu darba laiku, saņem par 23,6% mazāk. Par 9% mazākas algas ir cilvēkiem, ar kuriem ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku.

Augstākās algas ir būvniecības, enerģētikas un finanšu jomā, bet zemākās - tirdzniecībā, viesnīcu un restorānu, komercpakalpojumu un izglītības jomā. Sabiedriskajā sektorā algas ir par 13 līdz 14% zemākas nekā privātajā sektorā. Augstākas algas ir Rīgā, Pierīgā un Zemgalē.

Pētījumā analizētas arī iespējamās alternatīvas minimālās algas noteikšanai nākotnē. Par piemērotāko nākotnes modeli pētnieki atzinuši iespēju minimālo algu noteikt pa tautsaimniecības nozarēm, kad par tās lielumu, ņemot vērā nozares specifiku un darba tirgus situāciju, vienotos arodbiedrības un darba devēju organizācijas.

Minimālās algas apjoms tiktu noteikts ar ģenerālvienošanās palīdzību, kas aptvertu 40-60% no visiem nozarē strādājošajiem. Pāriešanu uz šādu modeli pašlaik kavē darba ņēmēju un darba devēju pasivitāte un nevēlēšanās apvienoties organizācijās, secinājuši pētnieki.

Labklājības ministre prezentācijas laikā norādīja, ka valsts nākotnē varētu atbalstīt variantu, kas paredz minimālo darba algu noteikt pa nozarēm, slēdzot ģenerālvienošanos starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

"Šim sadarbības modelim mums ir nepieciešami ļoti spēcīgi sociālie partneri, tādēļ mēs turpināsim atbalstīt viņu kapacitātes stiprināšanu. Nākamajos septiņos gados esam plānojuši struktūrfondu naudu, lai turpinātu celt arodbiedrību kapacitāti un stiprinātu darba devēju organizācijas," norādīja Staķe.

Pētījums "Darba algas un ietekmējošie faktori" tika sākts 2005.gada jūlijā un noslēdzās šī gada septembrī. Pētījumu pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Science" un SIA "Factum", kā arī citi eksperti.

Pētījums veikts ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. 75% tā izmaksu sedza Eiropas Sociālais fonds, bet 25% segti par valsts budžeta līdzekļiem.

Šis ir pirmais no 13 pētījumiem, kas ar Eiropas struktūrfondu atbalstu tiek veikts 2005.gadā sāktās nacionālās programmas "Darba tirgus pētījumi" projektā "Labklājības ministrijas pētījumi". Tas izmaksāja 94 105 latus.

Programma "Darba tirgus pētījumi" tika izstrādāta, pamatojoties uz analītiskās bāzes trūkumu politisko lēmumu pieņemšanai un tāpēc, ka trūka kvalitatīvas statistiskas un analītiskas informācijas par situāciju un attīstības tendencēm darba tirgū.

Latvijas iedzīvotāji neaktīvi apkaro korupciju

LETA  09/28/06    Latvijas iedzīvotāju aktivitāte korupcijas apkarošanā ir vērtējama kā ļoti zema, secināts kompānijas "GfK" ikgadējā pētījumā "Korupcijas klimats Eiropā".

Tikai retais iedzīvotājs būtu gatavs ziņot tiesībsargājošām iestādēm par valsts iestādēs notiekošiem korupcijas gadījumiem, pētījumā atklājuši eksperti.

Sīkāk ar pētījuma rezultātiem "GfK Custom Research Baltic" iepazīstinās preses konferencē, kas notiks viesnīcā "Bergs" 2.oktobrī plkst.12.

Pētījuma gaitā tika aptaujāti 22 050 iedzīvotāji 21 Eiropas valstī. Latvijā tika aptaujāti 1000 cilvēki.

Jauniešiem nepatīk izvēlētā profesija

Inga Balode,  NRA  09/28/06    Tikai trešā daļa jauniešu bezdarbnieku pēdējo piecu gadu laikā ir strādājuši profesijā, kurā ieguvuši izglītību, teikts Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi ietvaros veiktajā pētījumā.

Pie iemesliem, kas traucējuši lietot iegūtās zināšanas praksē, respondenti minējuši trūkstošās darba vietas specialitātē, nepatiku pret skolas laikā izvēlēto profesiju un nevēlēšanos tajā strādāt.

Izvēloties nākotnes profesiju, tikai piektā daļa aptaujāto skaidri apzinājušies savas intereses un izvēlējušies attiecīgu izglītību. Tikpat daudzi izvēlējušies profesiju, kura šķitusi darba tirgū pieprasīta. Piecu biežāk minēto izvēles principu skaitā ietilpst arī dzīvesvietai tuvākās skolas izvēle un mācību turpināšana, izvēloties skolu, kurā mācās draugi un skolasbiedri. Pētījuma veicēju – sabiedrisko attiecību aģentūras Consensus PR un socioloģisko pētījumu firmu Do&Do – eksperti norāda, ka šāda situācija vēlreiz liecina par nepieciešamību lielāku uzmanību pievērst profesiju iepazīšanai un karjeras izvēlei pusaudža gados.

Par ļoti negatīvu faktoru, kas traucē jauniešiem bezdarbniekiem integrēties darba tirgū, pētījumā minēta arī sagrautā sabiedriskā transporta sistēma, kura nespēj potenciālos darba meklētājus no nomalēm nodrošināt ar regulāru satiksmi uz rajonu centriem – vietām, kur koncentrējas darba devēji. Līdz ar to bezdarba riskam vairāk tiek pakļauti tieši jaunieši no lauku apvidiem.

Consensus PR valdes locekle un projektu vadītāja Dace Damkevica uzsver, ka šodien darba tirgū jaunieši kā darbaspēks ir pieprasīti. "Pieprasījums lielākoties ir pēc darbiniekiem, kuri ir apguvuši kādu profesiju, ir ieguvuši noteiktu darba un arī dzīves pieredzi. Darba devēji ir iecietīgāki pret teorētisko un praktisko iemaņu trūkumu, kuras var apgūt strādājot, tomēr jauniešu vājā psiholoģiskā sagatavotība darbam kolektīvā un ikdienas darba dzīvei un arī motivācijas trūkums ir šķēršļi, ar kuriem uzņēmēji nevar cīnīties. Tādējādi kopumā jaunieši bezdarbnieki neatbilst darba tirgus prasībām. Salīdzinot tās profesijas, kuras jaunieši ieguvuši, mācoties kādā mācību iestādē pēc pamatskolas, kā arī tās, kurās jaunieši vēlētos paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju, ar darba devēju nosauktajām pieprasītākajām profesijām, redzams, ka kopumā šīs profesijas sakrīt. Aptaujātie jaunieši biežāk ir apguvuši šādas profesijas – pavārs, šuvējs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, kā arī citas profesijas apkalpojošā sfērā, kuras šobrīd darba tirgū arī tiek uzskatītas par pieprasītām. Tomēr arvien vēl jauniešu bezdarbnieku vidū populāras ir arī tādas, kuras darba devēji neuzskata par tik pieprasītām – grāmatvedis, jurists, ekonomists, sekretārs," norāda D. Damkevica.

Sieviete ar augstāko izglītību saņem teju uz pusi mazāku darba samaksu nekā vīrietis

Antra Ērgle,  Diena  09/29/06    Sievietes ar augstāko izglītību Latvijā saņem teju uz pusi mazāku algu nekā vīrieši ar augstāko izglītību, liecina pētījuma Darba algas un to ietekmējošie faktori dati. Piemēram, 30—32 gadus vecs vīrietis ar augstāko izglītību mēnesī saņem 400 latu atalgojumu, taču līdzīga vecuma sieviete ar tādu pašu izglītību saņem 230 latu. Šo atšķirību pastiprina vecuma kritērijs — sieviete 22—24 gadu vecumā ar aug-

stāko izglītību mēnesī saņem zem 200 latiem, kamēr līdzīga vecuma vīrietis ar tādu pašu kvalifikāciju saņem 360 latu. Lielākā vecumā atalgojums abu dzimumu pārstāvjiem samazinās, bet neizlīdzinās — sievietes joprojām saņem mazāku algu nekā vīrieši. Darbiniekiem ar zemāka līmeņa izglītību šī algu nevienlīdzība saglabājas, kopējam atalgojuma līmenim samazinoties — vīriešiem ar vidējo izglītību alga ir 200—270 latu robežās, bet sievietēm — 100—150 latu.

Eksperti šādu nevienlīdzību skaidro ar sabiedrībā valdošo stereotipu, ka vīrietim kā ģimenes apgādniekam jāmaksā lielāka alga, turklāt sievietēm darba tirgū esot zemākas prasības nekā vīriešiem.

Salīdzinot vienā profesijā un nozarē strādājošos, darbinieki ar augstāko izglītību pelna vidēji par 24% vairāk nekā darbinieki ar vidējo izglītību. Atalgojumu ietekmē arī izglītības nozare. Pēc 1991.gada iegūtās izglītības nozaru starpā līderis ir matemātika un statistika — šo programmu absolventi pie līdzīgiem apstākļiem saņem par 43% vairāk nekā personas ar skolotāju izglītību. Nākamās pēc "ienesības" ir inženierzinātne, arhitektūra un būvniecība, transports, pakalpojumi un uzņēmējdarbība. Seko sociālās un humanitārās zinības, datorzinātnes, bioloģija, veselības aprūpe, militārā aizsardzība, tieslietas. Skolotājiem līdzīgas algas saņem personas ar fizikas un ķīmijas, ārstniecības un farmācijas, kā arī lauksaimniecības, mākslas un mūzikas izglītību. Viszemākās algas no jaunajos laikos aug-stāko izglītību ieguvušajiem ir informācijas un saskarsmes zinātnes, kā arī veterinārijas speciālistiem.

Darba algu ietekmē latviešu valodas zināšanas, lai gan tautība nav pamats diskriminācijai Latvijas darba tirgū, mierina pētnieki. Cilvēkiem, kam valsts valoda nav dzimtā, bet ir labas latviešu valodas zināšanas, alga ir par 5,3% mazāka nekā tiem, kas latviešu valodu uzskata par dzimto. Savukārt vidējas valodas zināšanas samazina algu pat par 10,7%.

Reģiona kritērijs rāda, ka kopumā darba samaksa Rīgā un Pierīgā būtiski atšķiras no pārējiem reģioniem. Pēdējo triju gadu laikā Rīgā strādājošo algas stabili pārsniedza Vidzemes algas par vienu trešdaļu. Salīdzinot ar 2003.gadu, pateicoties darba samaksas pieaugumam sabiedriskajā sektorā, uzlabojusies Zemgalē strādājošo pozīcija reģionālajā algu reitingā. Latgales atpalicība no Vidzemes un Kurzemes algu ziņā kopumā pēdējos divos gados nebija nozīmīga, lai gan algas privātajā sektorā Latgalē joprojām ir būtiski zemākas. Kopumā atšķirībai darba samaksā starp Rīgas reģionu un pārējo Latvijas teritoriju ir tendence samazināties.

Pētījumu Darba algas un to ietekmējošie faktori veica institūts Factum un Socioloģisko pētījumu institūts par ES struktūrfondu līdzekļiem. Tas ir pirmais no Labklājības ministrijas 13 ieplānotajiem pētījumiem nacionālajā programmā Darba tirgus pētījumi. Tajā piedalījās vairāk nekā 4000 respondentu, notika 12 fokusa grupu diskusijas, darba devējus pārstāvēja 800 respondentu, tika rīkotas 26 "dziļās intervijas" un aptaujāti 79 eksperti. Pētījums tapis laikā no 2005.gada 26.jūlija līdz šā gada 25.septembrim.

Algu lēciens maz ietekmēs turību

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   09/29/06   Nesen medijus pāršalca ziņa: Latvijā būs augstākais algu pieaugums pasaulē. Vai tiešām, pārfrāzējot pazīstamās dzejas rindas, latviešiem pienākuši tie laiki, ko citas tautas tagad redz? Pētījumi un ekspertu atzinumi liecina pretējo — mēs joprojām paliekam visai nabadzīga valsts.

Kāds darbs, tāda alga? Kā gan gribētos, lai šie viedie vārdi atbilstu tam, ko mēs ik mēnesi saņemam kā savu darba samaksu. Informācija liecina, ka algas aug, tomēr Latvijā strādājošie joprojām nopelnīs desmit reižu mazāk nekā citu Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji.

Cik šobrīd nopelnām, kāds algu kāpums paredzams turpmāk un vai tas radīs labklājības pieaugumu, Nedēļa vaicāja Ekonomikas ministrijai un firmai Fontes, kas pēta šo jautājumu.

Lai arī algu kāpums pērn pie mums bijis ļoti straujš, tas tomēr neļauj Latvijai izrauties no Eiropas Savienības nabadzīgākās valsts statusa. Pat Baltijas valstu vidū Latvijas maciņi izrādās tie plānākie. Prognozes liecina, ka arī turpmāk algas pieaugs tikpat strauji kā pēdējos gados, tomēr Eiropas vidējās algas mēs sasniegsim ne agrāk kā pēc septiņiem gadiem. Nevēlēšanās tik ilgi gaidīt diemžēl joprojām būs iemesls daudzu Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanai peļņā uz Īriju vai citām turīgākām valstīm. Savukārt vietējā darbaspēka sadārdzināšanās nes līdzi ne tikai pozitīvo, bet arī preču sadārdzināšanos, respektīvi, inflāciju.

Personālvadības risinājumu kompānija Fontes, kas jau desmit gadu pēc kārtas veic pētījumu par atalgojumu mūsu valstī, aptaujājot 140 uzņēmumus jeb kopumā 35 000 strādājošo (tas ir 5% no visām darba vietām), norāda, ka pērn bijis viens no straujākajiem algu kāpumiem pēdējo sešu gadu laikā. Bet prognozēt labklājību var tikai aptuveni — kā rāda līdzšinējā pieredze, ir gadi, kad darba samaksa pieaug pakāpeniski, bet ir, kad tas notiek lēcienveidā. Tāds izrāviens bija pērn, taču šogad algu palielināšanās ir mazāka nekā pērn. Tomēr paredzams, ka nākamgad kāpums turpināsies vismaz 12—15% apjomā.

Vislielākā darba samaksa gada laikā augusi kvalificētiem strādniekiem — līdz 22%. Mazkvalificētiem tā bijusi uz pusi mazāka, bet vēl lēnāk augušas algas administratīvajos amatos. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāji saņem 2,5 līdz četras reizes vairāk nekā kvalificētie strādnieki, kas pelna 1,5 reizes mazāk nekā speciālisti. Kopumā augstākā līmeņa vadītāju atalgojums pieaudzis par 12%. Vislielākās algas joprojām ir IT jeb informācijas tehnoloģiju un finanšu jomas darbiniekiem. Joprojām ir atšķirības starp Rīgu un pārējo Latviju, un reģioni ne tik drīz panāks galvaspilsētu, lai arī algas tajos pieaug par 1,5% vairāk. Lai arī nedaudz samazinājusies atšķirība starp vīriešu un sieviešu algām, tomēr sieviešu saņemtais joprojām ir par 10% mazāks. Savukārt tradicionāli Fontes pētījumā nepiedalās mežizstrādes un būvniecības nozares, jo tās stāstīt par savu algu sistēmu nevēlas, kam par iemeslu, pēc minējuma, varētu būt saistība ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.

Fontes ir spiests atzīt, ka ES algu līmeņa sasniegšanai vajadzīgs lielāks laiks — vismaz septiņi gadi. Arī bankas Nord/LB Latvija prognozes liecina, ka šobrīd esam tālu no Eiropas: iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā sasniedz tikai 41% no vidējā ES valstu rādītāja. Arī inflācija pārsniedz vidējo līmeni un ir desmitā augstākā ES (arī turpmāk tā tiek prognozēta augstāka nekā vidējais ES rādītājs). Savukārt algu līmenis pie mums ir desmit reižu mazāks (vidējā alga ir 269 lati), bet cenu — tikai divreiz mazāks nekā citviet Eiropā. Bankas speciālisti gan domā, ka algu pieaugums būs straujāks nekā cenu kāpums. Viņuprāt, algas šogad varētu kāpt par 9,5%. Makroekonomikas apskatā SEB Latvijas Unibanka analītiķi norāda, ka strauju darba samaksas pieaugumu neapturēs ne ekonomikas tempu samazināšanās, ne iespējamais produktivitātes kritums. Turklāt ES vienotā darba tirgus ietekmē darbaspēka "pārceļošana" palielināsies.

Fontes pētījumā kā dalībniece jau ceturto gadu piedalās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tās sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Laura Birziņa paskaidro, ka FKTK kā finanšu sistēmas uzraugiem šādi dati ir vajadzīgi, jo tie ļauj iegūt apkopotu informāciju par dažādu finanšu sfēras amatu kategoriju atalgojuma līmeni, kā arī salīdzināt to ar atalgojuma līmeni citos Latvijas uzņēmumos. Dati balstās uz to uzņēmumu sniegto informāciju, kuri piedalās aptaujā, un tie tiek vākti, apkopoti, sistematizēti un reportēti klientiem, izmantojot Hay metodoloģiju, kuras pamatā ir amatu kartēšana pēc vienotiem principiem visā pasaulē. Jāatzīmē, ka FKTK darbinieki, tāpat kā, piemēram, Latvijas Bankas darbinieki, nav civildienesta ierēdņi. Tieši tāds bija mērķis, pieņemot FKTK likumu un nodalot banku uzraudzību FKTK, tā ļaujot komisijai piesaistīt un noturēt kompetentus speciālistus.

2005. un 2006. gadā ir vērojams straujš darba samaksas pieaugums Latvijā, tā Nedēļai skaidro Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. 2005. gadā neto darba samaksa palielinājās par 17%, bet 2006. gada 1. un 2. ceturksnī — attiecīgi par 19% un 22%. Kā algu pieauguma iemeslus viņš min straujo ekonomisko izaugsmi, inflāciju, "aplokšņu" algu samazināšanos un Latvijas darbaspēka emigrāciju uz Īriju un citām ES valstīm, kuras ir atvērušas savu darba tirgu. Viņš uzsver, ka darba samaksa palielinās straujāk nekā inflācija. Par to liecinot strādājošo reālās darba samaksas indekss, kas 2005. gadā pieauga par 10%, bet 2006. gada 1. un 2. ceturksnī — attiecīgi par 11% un 14,5%.

Neraugoties uz šādu "izrāvienu", algu līmenis Latvijā joprojām ir zemākais ES valstu vidū — vairumā nozaru tas ir 15—20% no ES vidējā rādītāja, to atzīst arī Barānovs, uzsverot, ka tāpēc algu palielinājumam Latvijā ir objektīvs raksturs un algu "konverģence" (tuvošanās ES vidējam līmenim) turpināsies arī turpmāk.

Viņš norāda, ka darba samaksas pieaugums, ja tas apsteidz produktivitātes palielināšanos, tomēr samazina konkurētspēju un līdz ar to arī izaugsmi. Diemžēl Latvijā pēdējos gadus darbaspēka izmaksas apsteidz produktivitātes pieaugumu, un tās pie mums aug visstraujāk ES. Eirostat septembrī publicētie dati liecina, ka 2006. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ES vidēji darbaspēka izmaksas kāpa par 2,4%, bet Latvijā — par 22,7% (Lietuvā — par 21,1%, Igaunijā — par 16,4%). Tas pēc ekonomikas vērtējuma nozīmē, ka Latvija zaudē savu konkurētspēju, t.i., mūsu preces darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ kļūst dārgākas un tās ir arvien grūtāk realizēt.

Šajā situācijā valstij ir divas iespējas, kā uzlabot konkurētspēju: 1) ierobežot darbaspēka izmaksu pieaugumu, lai izlīdzinātu to ar produktivitātes palielināšanās tempiem. Tomēr tādi pasākumi, kas to varētu ierobežot, kā minimālās darba algas iesaldēšana, imigrācijas veicināšana, visticamāk, Latvijai nav pieņemami, jo tiem ir citi negatīvi blakus apstākļi. Visefektīvākais, no uzņēmēju viedokļa, varētu būt: neapliekamā minimuma palielināšana, jo tas samazina darbaspēka izmaksas, — pretstatā minimālās darba algas palielināšanai, kas rada darbaspēka izmaksu pieaugumu;

2) palielināt produktivitāti, veicinot darbaspēka izglītības līmeņa un kvalifikācijas celšanos, stimulējot pētniecību un inovācijas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, veicinot konkurenci u.c.

Latvijā dzīves kvalitāte progresē

Baiba Kojare,  NRA  09/30/06    Latvijā uzlabojas dzīves kvalitātes objektīvie rādītāji, ienākumi, algas, nodarbinātība, pirktspēja, sociālie pakalpojumi, liecina Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) veiktie pētījumi, kas publicēti pētījumā Dzīves kvalitāte Latvijā.

Pētījumu Dzīves kvalitāte Latvijā, ko veica SAK locekļi un Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta valdes priekšsēdētājs profesors Tālis Tisenkopfs. Grāmatā analizēti dažādi dzīves kvalitātes aspekti Latvijā – materiālā labklājība, bērnu, jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku kvalitāte, nodarbinātība, ienākumi, mājokļa apstākļi. T. Tisenkopfs īpašu uzmanību pievērsa cilvēku rīcībspējai, tam, ka cilvēkiem pašiem jāuzņemas sava darba vadīšana, plānošana un tā uzlabošana, jo dzīves kvalitāte galvenokārt atkarīga no rīcībspējas. Pētījuma autori uzrāda, ka sabiedrībā vērojama spēcīga vēlme un centieni uzlabot dzīvi. Tie izpaužas indivīdu rīcībā un dzīves stratēģijās – vairāk strādāt, lai nopelnītu, pašpilnveidoties, atpūsties. "Visstraujāk dzīve uzlabojas uzņēmējiem, profesionāļiem, izglītotiem cilvēkiem, jauniem cilvēkiem, kuri spēj realizēt savas ieceres," uzskata T. Tisenkopfs. "Valstij un privātam sektoram jāatbalsta indivīdu dzīves uzlabošanas centieni. Jāuzlabo nodarbinātības iespējas, nepieciešams lielāks atbalsts vidējiem un maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām, kas nodarbojas ekonomiski mazāk attīstītās teritorijās, vairākos uzņēmumos būtiski jāceļ darba samaksa, jāuzlabo apstākļi. Ieguldījumi cilvēkresursos ne tikai uzlabos kvalitāti, bet arī cels uzņēmuma konkurētspēju."

Veicot pētījumu par dzīves kvalitāti Latvijā, tika veidots arī dokumentāls cikls Laba dzīve Latvijā, – tajā vēstīts par dzīves vīzijām, Latvijas ekonomiskajām tendencēm, bezdarba līmeni un par dzīvi dažādu sociālo slāņu ģimenēs.

T. Tisenkopfs dzīves kvalitāti definējis tā: "Dzīve ir kvalitatīva tad, ja tu savai dzīvei spēj piedāvāt ideju. Dzīves kvalitāte nav pasīvs ārēju apstākļu kopums, tā ir indivīda radošā pieeja dzīvei – izdoma, izvēle, uzdrīkstēšanās,

rīcība.

Izglītībā…

Nebūs naudas, nebūs izglītības

Vita Dreijere,  Diena  09/23/06    Nākamajam Saeimas sasaukumam jārisina iepriekš novārtā atstātās izglītības problēmas.

Diena turpina pirms vēlēšanām publicēt dažādu interešu grupu viedokļus, ar kuru starpniecību rāda Latvijai būtiskākās nākamajos četros gados risināmās problēmas.

Doniņu ģimene uz savas ādas izbauda teju visas lielākās izglītības sistēmas nepilnības. Mamma Sandra ir Mežciema pamatskolas skolotāja, kurai jāsamierinās ar padarītajam darba apjomam neadekvātu samaksu. Meita Inga sākusi studēt augstskolā un ir neapmierināta ar lielo studiju maksu. Bet otra meita Līga gadu pirms vidusskolas beigšanas joprojām nav izlēmusi, ko darīt tālāk, jo nezina, kuras profesijas nākotnē būs pieprasītas.

Izglītības eksperti uzsver, ka nākamajai Saeimai būs jārisina ne tikai šīs, bet arī citas sasāpējušas problēmas, kas lielākoties izriet no finansējuma trūkuma un iepriekšējiem nepārdomātiem politiskiem lēmumiem. Taču Latvijas lielāko partiju priekšvēlēšanu programmās būtiskāko problēmu risinājumi nav iezīmēti, tās ierakstījušas vien deklaratīvus solījumus.

"Nekādus brīnumus no jaunās Saeimas negaidu. Galvenais, lai ļauj mums strādāt," Sandra pesimistiski saka un piebilst, ka tieši pedagogi visasāk izjūt biežo ministru maiņu, jo katra prasībām jāpielāgojas no jauna. Pedagogu prasību pēc algas paaugstinājuma viņa uzskata par pašsaprotamu. "Taču tagad nesākšu skaļi bļaut — palieliniet man algu. Saprotu, ka vispirms jāsamazina inflācija," saka Sandra. Diena jau rakstīja, ka skolotāju alga atkarībā no viņu darba slodzes lielākoties svārstās no Ls 100 līdz 500 uz papīra. Mazo algu un zemā skolotāju darba prestiža dēļ katru gadu arvien asāk izjūtams pedagogu trūkums. Skolā strādā šīs profesijas fanātiķi vai arī tie, kam var palīdzēt dzīvesbiedri, secina Sandra. "Piemēram, mums šogad vēl nav bijusi neviena ekonomikas stunda, jo iepriekšējā skolotāja aizgāja no darba un jauna joprojām nav atrasta," stāsta Līga. "Tas tagad ir īpaši sasāpējis jautājums, jo valdībai ir kurss uz eksaktajām zinātnēm, bet nav šo priekšmetu skolotāju," saka Atvērtās sabiedrības institūta Budapeštā izglītības atbalsta programmu vadītāja Indra Dedze.

Izglītības eksperts Guntars Catlaks stāsta, ka skolotāju algu izmaiņas atkarībā no viņu kvalifikācijas ir vienas no mazākajām Eiropā, jo par darba stāžu līdz pieciem gadiem skolotājs saņem 230 latu par vienu darba slodzi, bet pedagogs, kurš strādājis vairāk nekā 10 gadu saņem 240 latu. "Tas nemotivē strādāt, jo nav perspektīvas sajūtas," saka G.Catlaks.

Pēc Sandras domām nepieciešams prognozēt darba tirgu, lai jaunieši zinātu, kādi speciālisti būs pieprasīti pēc pieciem un desmit gadiem, nevis dotos studēt, "kur pagadās". Sandra priecājas, ka viņas meita Inga ir "viens no retajiem gadījumiem, kas jau pamatskolas laikā bija nospraudis savu mērķi" — meitene pabeigusi Rīgas tūrisma un tirdzniecības skolu un tagad izglītojas LU Ekonomikas un vadības fakultātē, jo plāno atvērt savu ēdināšanas uzņēmumu.

Taču Līga atzīstas, ka viņa joprojām nav izlēmusi, ko mācīties tālāk. "Varbūt ekonomiku," viņa pieļauj. Arī lielākā daļa meitenes klasesbiedru vēl svārstoties, bet tie, kuri izlēmuši, lielākoties vēlas studēt žurnālistiku vai ekonomiku. "Neesmu dzirdējusi, ka kāds gribētu mācīties ķīmiju vai fiziku," saka Līga, netieši pasakot, ka līdzšinējiem politiķu mudinājumiem izvēlēties eksakto zinātņu studijas skolēni negrasās klausīt.

G.Catlaks atzīst, ka darba tirgus prognozēšana "21.gadsimtā nav iespējama, un vērojama tendence, ka jaunieši izvēlas plašu, vispārīgu izglītību, kas dod fleksibilitāti, jo šaura specializācija kļūst riskanta". Viņš atgādina, ka valstij ir tiesības noteikt savas prioritātes, piemēram, prognozēt, cik nākotnē vajadzēs ārstu, medmāsu, policistu, bet "sava loma jāspēlē arī tirgum".

Izglītības eksperti jau vairākkārt izteikuši, ka jāpalielina profesionālās izglītības loma sabiedrībā, jo šobrīd iegūt kādu specialitāti jau pēc pamatskolas beigšanas izvēlas tikai ceturtā daļa Latvijas jauniešu. Tiesa gan, tikai divi no lielākajiem politiskajiem spēkiem šim jautājumam bija plašāk pievērsušies arī savās priekšvēlēšanu programmās. "Uz katru mūsu skolas beidzēju pagājušajā gadā bija pieci darba pieprasījumi, bet vienalga ar grūtībām varam nokomplektēt minimālo skolēnu skaitu," stāsta Rīgas 3.arodskolas direktors Voldemārs Leitāns. Viņaprāt, problēma jārisina kompleksi: "Jābūt labiem skolotājiem, kas moderni un laikmetīgi var pasniegt mācību priekšmetu, labam tehniskajam nodrošinājumam un labiem apstākļiem dienesta viesnīcā." Pašlaik skolas iekārtas ir savu laiku nokalpojušas, un tas arī "atbaida" jauniešus, bet, iespējams, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, varēs iegādāties jaunas, saka V.Leitāns.

G.Catlaks pieļauj, ka vispirms būtu jānosaka obligāta vidējā izglītība un tas varētu palīdzēt radīt lielāku interesi arī par profesionālajām izglītības iestādēm, jo tur visticamāk dotos mācīties liela daļa jauniešu, kas pašlaik pēc pamatizglītības iegūšanas izvēlas neturpināt mācības. Ceturtdien Saeima noraidīja Jaunā laika priekšlikumu ieviest Latvijā obligātu vidējo izglītību.

Taču tiem jauniešiem, kas nav ieguvuši pamatskolas beigšanas apliecību un ir "izkrituši no mūsu izglītības sistēmas", nevar palīdzēt, jo valstij pagaidām nav līdzekļu, kā viņus piespiest, uzskata G.Catlaks. Dati par skolēniem, kuri pagājušajā mācību gadā nav ieguvuši pamatskolas beigšanas apliecību vēl nav apkopoti, taču 2004./2005.mācību gadā pamatizglītību neieguva 1683 jaunieši, vēl pirms gada — 2293.

Tāpēc valstij jārisina jautājums par otrās izglītības iespēju, saka Latvijas pieaugušo izglītības apvienības direktore Ingrīda Mikiško: "Piemēram, ja cilvēks nepabeidz pamatskolu un aizbrauc uz Īriju lasīt sēnes, bet 28 gados saprot, ka viņam tomēr jāiegūst izglītība, tad citu iespēju, kā vakarskola, viņam šobrīd nav."

Taču, runājot par augstskolu studentiem, galvenā risināmā problēma ir izglītības kvalitāte, teic Latvijas studentu apvienības prezidents Uldis Luckāns: "Šobrīd liela daļa studējošo nespēj realizēt [Izglītības un zinātnes] ministrijas prasības saistībā ar slodzi, jo studentiem jāstrādā. Ir jādomā, ko darīt, lai studenti varētu to nedarīt." Viņaprāt, jāpalielina stipendiju fonds un tad jāsper nākamais solis — jāceļ studiju prasības. "Šobrīd patstāvīgais darbs ir niecīgs, lai gan tam jābūt 50% no studiju apjoma," saka U.Luckāns.

Inga gan apgalvo, ka pašlaik viņai vislielākās grūtības sagādā studiju maksa — meitenei par mācībām jāmaksā 800 latu gadā. Viņa atzīst, ka centīsies budžeta grupā tikt nākamajā gadā, taču konkurence esot sīva — uz 80 budžeta vietām pretendē 570 studentu. "Valstij būtu jādod iespēja visiem spējīgajiem studentiem mācīties bez maksas," norāda G.Catlaks. Viņaprāt, to varētu panākt, ieviešot vispārējās eksaminācijas sistēmu kā Japānā. "Šķiet, ka esam pusceļā uz to, jo visi kārto centralizētos eksāmenus, bet jautājums — vai augstskolas šos rezultātus ņem vērā," saka G.Catlaks.

***

Kādi svarīgākie jautājumi būtu jārisina nākamās Saeimas laikā?

Indra Dedze, Atvērtās sabiedrības institūta Budapeštā izglītības atbalsta programmu vadītāja:

Jārisina minoritāšu izglītības jautājums, bet nevajag aizmirst arī latviešu skolas. Atbalstu bilingvālās izglītības ieviešanu arī latviešu skolās, jo tikai ar latviešu valodas zināšanām mēs nebūsim konkurētspējīgi Eiropā.

Ļoti svarīgs jautājums ir tie skolēni, kas "atbirst" no izglītības sistēmas, piemēram, beidzot pamatskolu ar liecību. Jādomā, kā padarīt vienkāršāku viņu izglītības procesu, jo daudzi vienkārši noslēpj savu liecību un iet uz vakarskolu, kaut gan viņiem būtu jāmācās tikai 3–4 priekšmeti. Šī problēma Latvijā ir ar pieaugošu tendenci.

Ingrīda Mikiško, Latvijas pieaugušo izglītības apvienības direktore:

Nez kāpēc mūsu valstī izglītība netiek uzskatīta par vērtību visa mūža garumā. Ir likts uzsvars uz formālo izglītību, bet jārada priekšstats, ka cilvēkam ir jāpapildina zināšanas visa mūža garumā. Vēl viens jautājums, kas būtu jārisina nākamajai Saeimai, ir izglītības pieejamība — gan teritoriālā, gan finansiālā un dažādām mērķa grupām. Nākamais solis, kas saistīts arī ar izglītības pieejamību, ir finansiālais atbalsts. Valsts atbalsta tikai valsts un pašvaldību ierēdņu tālākizglītību. Tāpat mums ir pilnīgi nesakārtota neformālās izglītības sistēma. Taču diemžēl šie jautājumi neskan cauri partiju programmām.

Guntars Catlaks, Starptautiskās izglītības darbinieku arodbiedrību konfederācijas pētniecības koordinators:

Pirmkārt, jāatrisina pedagogu algu jautājums un jātiek skaidrībā ar ilgtermiņa politiku, jo jābeidz stīvēšanās par 10 vai 20 latiem. Jāsakārto arī vidējās izglītības posms. Es personīgi domāju, ka vidējai izglītībai jābūt obligātai. Būtu jāattīsta profesionālā jeb arodizglītība, kas šobrīd ir melnais caurums, bet to varētu izdarīt tad, kad valsts būs noteikusi obligātu vidējo izglītību. Protams, otrās iespējas izglītība ir pašsaprotama lieta. Esmu izlasījis arī partiju priekšvēlēšanu programmas, bet atbilžu uz manis izvirzītajiem jautājumiem nav. Partijas var izvirzīt tādus mērķus, bet vāja ir to risinājumu sadaļa.

Aicina pieteikt projektus izglītības jomā

LETA  09/24/06     Profesionālās izglītības attīstības aģentūra (PIAA) izsludinājusi projektu konkursus divās Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātēs - pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā.

ESF aktivitātē "Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana" var plānot pedagoģiskās korekcijas vai izlīdzinošo programmu/kursu izstrādi un īstenošanu jauniešiem ar zemu pamatprasmju un zināšanu līmeni, informē PIAA sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Vimba.

Tāpat šajā aktivitātē var plānot dažādus pasākumus, kas veicina darba un sociālo prasmju uzlabošanu jauniešiem no nelabvēlīgām vai nabadzīgām ģimenēm, kā arī papildu apmācības jauniešiem, kas mācās pedagoģiskās korekcijas vai arodizglītības programmās.

Pieļaujama arī programmas īstenošanā iesaistīto pedagogu kvalifikācijas paaugstināšana un atbilstīgu mācību metodisko materiālu sagatavošana.

Atbalsts paredzēts jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kas projekta laikā mācības sāk vispārējās izglītības iestādēs no 12 gadu vecuma vai profesionālās izglītības iestādēs - no 15 gadu vecuma.

Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums šajā konkursā ir 360 512 latu. Viena projekta izmaksas var plānot no 2000 līdz 65 000 latiem.

Savukārt projektā "Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā" var plānot sociālo un darba iemaņu attīstīšanu jauniešiem ar speciālām vajadzībām, surdotulku un pedagogu tālākizglītību darbam integrētajās klasēs/grupās un speciālajās izglītības iestādēs.

ESF līdzekļi paredzēti arī individuālo apmācības programmu izveidei, kā arī mācību metodisko materiālu izstrādei.

Projektā ir jāiesaista partneri - izglītības iestādes, kas īsteno speciālās izglītības programmas vai pasākumus, kā arī pašvaldības vai iestādes/organizācijas, kas risina speciālās izglītības jautājumus.

Kopējais pieejamais finansējums šajā konkursā ir 384 528 lati. Minimālās viena projekta izmaksas var būt 2000 latu, savukārt maksimālās izmaksas ir 50 000 latu.

Projektu iesniegšanas termiņš aktivitātē "Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana" ir šā gada 21.novembris. Savukārt projektu iesniegšanas termiņš aktivitātē "Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā" ir 22.novembris.

Projektus var iesniegt tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes un citas valsts iestādes, kā arī juridiskās personas.

Abās aktivitātēs ESF finansējums ir 80% no projekta kopējām izmaksām, bet 20% veido nacionālais finansējums. Viena projekta īstenošana var ilgt četrus līdz 17 mēnešus.

PIAA kā struktūrfondu apguves 2.līmeņa starpniekinstitūcija administrē un koordinē ESF atklātu konkursu projektu ieviešanu izglītības nozarē.

Eksperti: situācija eksaktajā izglītībā ir kritiska

LETA  09/24/06    Situācija eksaktajā izglītībā ir kritiska, tā šonedēļ diskusijā, kurā tikās uzņēmējdarbības speciālisti, izglītības darbinieki un politisko partiju pārstāvji, atzina Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) valdes loceklis Normunds Bergs.

Bergs uzskata, ka krīze ir ļoti dziļa, un ir vajadzīgi strauji un radikāli pasākumi. "Saeimas vēlēšanas ir ļoti tuvu, līdz ar to mēs vēlētos saprast, kāds politiskajām partijām ir redzējums par izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanu tuvākajā nākotnē," uzsākot diskusiju ar politiķiem, sacīja Bergs.

Uzņēmējdarbības speciālisti pauda viedokli, ka valstī eksaktās izglītības jomā valda kritiska situācija. Augstskolas un profesionāli tehniskās skolas nodrošina tikai nelielu daļu no tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu skaita.

Pēc LEtERA pētījuma "Par darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu elektronikas nozares uzņēmumos" datiem, elektronikas inženieru piedāvājums Latvijā sedz tikai 30% no pieprasītā speciālistu skaita. Ja situācija strauji neuzlabosies, 2007.gadā piedāvājums sasniegs vairs tikai 21%, bet 2010.gadā tikai nedaudz virs 15% no darba tirgus pieprasījuma.

"Severstaļlat" valdes loceklis Roberts Dlohi norādīja, ka visa līmeņa izglītības iestādēs nozarei nepieciešamajās izglītības specialitātēs - mašīnbūvē un metālapstrāde - šogad iestājās tikai 17% no industrijā nepieciešamo speciālistu skaita, bet 2005.gadā izglītības iestādes beidza tikai 14% no industrijai nepieciešamajiem speciālistiem. Progress ir tikai 3% un tas ir nepietiekams. Līdzīgi skaitļi ir arī citu nozaru asociāciju pētījumos, kas liecina, ka ar katru gadu situācija kļūs arvien kritiskāka, stāstīja Dlohi.

Bergs norādīja uz akūtu fizikas skolotāju trūkumu, tāpat arī mācību kabineti nav nodrošināti ar attiecīgu aprīkojumu, kā arī eksakto zinību mācību grāmatu kvalitāte ir neapmierinoša.

Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle stāstīja, ka tieši astotajā un devītajā klasē veidojas skolēnu analfabētisms fizikā, jo laboratorijās nav ar ko strādāt, - labākajā gadījumā inventārs ir tikai skolotājam. Tomēr, lai ieinteresētu mācīties fiziku, nepieciešams, lai skolēni paši veic praktiskos darbus.

RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris un Bergs atzina, ka pašreiz Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotie Eiropas Savienības (ES) pilotprojekti skolu aprīkošanā ar inventāru norisinās pārāk lēni, un norādīja, ka ar modernu inventāru ir jāaprīko visas skolas, nevis tikai pilotprojektā iesaistītās. Viņi pauda neizpratni, kāpēc ir nepieciešama tik ilga "pilotēšana".

Uzņēmēji uzskata, ka nepieciešamas mūsdienīgas grāmatas. Viņi pauda viedokli, ka fizikas mācību grāmatas būtu labāk tulkot, pārņemot labas grāmatas no citām valstīm.

RTU rektors Ivars Knēts atzina, ka arī augstskolās ir dramatiska situācija ar mācībspēkiem, kuri ir novecojuši. Knēts sacīja, ka ir nepieciešams veicināt studijas doktorantūrā, lai būtu vairāk eksakto zinātņu pasniedzēju.

Uzņēmēji uzskata, ka investīcijas izglītībā, kam būtu jāizmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļi, spētu efektīvi risināt kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmu.

Gan uzņēmējdarbības speciālisti, gan izglītības pārstāvji norādīja, ka problēmu sakne ir meklējama izglītības sistēmā, kur pēdējos 15 gados nav veikti ieguldījumi eksaktās izglītības jomā visos līmeņos, sākot jau no pamatizglītības skolā.

Politisko partiju pārstāvji, kas bija aicināti uz diskusiju, tā arī nespēja piedāvāt konkrētus risinājumus jau minētajām problēmām.

Bijusī izglītības ministre Ina Druviete (JL) nepiekrita uzņēmējiem, apgalvojot, ka "izglītības sistēmā krīzes nav, ir tikai dažas nopietnas problēmas". Druviete norādīja, ka finansējums ir būtiskākais instruments izglītības problēmu risināšanā, un uzsvēra, ka izglītībai ir jāpiešķir 7% - 8% procenti no valsts IKP, augstākajai izglītībai - 2%.

Arī deputāts Māris Krastiņš (TP) uzskata, ka izglītības sistēma līdz šodienai ir veidojusies veiksmīgi. Nākotnes viņš vēlētos redzēt, ka izglītības sektorā attīstās valsts un privātā partnerība. Piemēram, no privātajiem līdzekļiem varētu piesaistīt līdzekļus stipendijām skolotājiem, jo šobrīd valstī nav iespējams pacelt tikai fizikas skolotāju algas vajadzīgajā līmenī, tad atalgojums būtu jāceļ visiem skolotājiem.

Deputāta kandidāts Normunds Broks (TB/LNNK) norādīja un nepieciešamību paaugstināt skolotāju algas. "Finansējums izglītības nozarei ir jāpalielina un valstij ir vairāk jāsadarbojas ar privāto sektoru," sacīja Broks, atzīstot, ka skolēnus vajadzētu orientēt uz dažādām tehniskām lietām.

Savukārt Valērijs Buhvalovs (PCTVL) uzskata, ka nepieciešams nostiprināt skolotāju prestižu sabiedrībā. To izdarīt varot, paaugstinot pedagogu algas un pielīdzinot tās vidējai algai sabiedriskajā sektorā. Buhvalovs atzina, ka nākotnes perspektīvā kvalificētais darbaspēks būs deficīts, līdz ar to tas būs jāieved no citām valstīm.

Diskusijas noslēgumā uzņēmējdarbības speciālisti un izglītības darbinieki norādīja, ka no politiķu puses tā arī nav sagaidījuši konkrētas atbildes uz situācijas risinājumu, politiķi nav piedāvājuši arī tūlītēji realizējamu plānu, kas vismaz īslaicīgi, bet palīdzētu atrisināt krīzi šajā nozarē.

"Tomēr pozitīvi, ka ar katru diskusiju saruna kļūst arvien konstruktīvāka," sacīja Bergs.

Latvijā eksakto zinātņu izglītībā valda haoss

Līga Nestere,  NRA  09/25/06    Eksakto zinātņu mācības notiek pēc novecojušām metodēm. Arī materiāltehniskā bāze praktiskajiem darbiem ir nolietojusies. Skolās visvairāk trūkst eksakto mācību priekšmetu pedagogu, it īpaši fizikas skolotāju.

Uzņēmēji un izglītības darbinieki situāciju raksturo kā kritisku. Pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem viņi atzina, ka pārliecinošu un konkrētu rīcības plānu situācijas uzlabošanai neesot dzirdējuši ne no vienas partijas. Uzņēmēji uzskata, ka vidējās eksaktās izglītības sistēma neatbilst mūsdienu ekonomikas vajadzībām. Pašlaik Latvijas ražošanas uzņēmumu tālāko attīstību apdraudot kvalificētu inženieru trūkums.

Pēc Latvijas Elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācijas (LEtERA) pētījuma Par darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu elektronikas nozares uzņēmumos datiem, elektronikas inženieru piedāvājums Latvijā sedz tikai 30 procentu pieprasītā speciālistu skaita. Ja situācija strauji neuzlabosies, 2007. gadā piedāvājums būs vairs tikai 21 procents.

Samilzušo kvalificēto speciālistu trūkumu uzņēmēji saista ar nepietiekamu augstskolu absolventu skaitu inženiertehniskajās zinātnēs, kas savukārt saistāms ar vājo fizikas un dabaszinātņu izglītības kvalitāti pamatskolā. LEtERA valdes loceklis, a/s SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs uzsver: "Mums vajag inženierus, bet viņu nav. Šīs problēmas pirmsākumi meklējami jau pamatskolā. Dabaszinātņu kabinetu aprīkojums ir novecojis. Var jau priekšmetu mācīt, izmantojot tikai tāfeli un krītu, taču tādā veidā jauniešu interesi nevar piesaistīt. Pats esmu nopircis visas fizikas mācību grāmatas. Tās raksturotu kā sliktas un ļoti sliktas. Turklāt trūkst arī pedagogu šo eksakto zinātņu mācīšanai. Rezultātā augstskolas saņem iestādes prasībām nesagatavotus jauniešus." Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) mācībspēki atzīst, ka vidusskolēnu sliktais zināšanu līmenis eksaktajās zinātnēs ir iemesls, kāpēc pēc pirmās sesijas ir tik liels studentu atbirums – viņus atskaita vai paši nolemj izstāties. Pēc RTU datiem, pēc pirmās sesijas studijas spiesti pamest ap 20 procentu studējošo, pēc otrās – vēl aptuveni 15 procentu.

Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta Šķēle nobažījusies stāsta: "Radusies situācija, ka nav kam iet klasē un mācīt skolēnus. Turklāt 20–25 procenti skolotāju – pensijas vecumā, tikpat daudz ir tuvu pirmspensijas vecumam. Šobrīd netiek sagatavots tik daudz speciālistu, cik mums vajag. Trūkst ne tikai pedagogu, nav ar ko strādāt laboratorijas darbus." Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle atgādina, ka šis ir pēdējais posms, lai sagatavotu atbilstošus dokumentus Eiropas Savienības Struktūrfondu naudas līdzekļu apgūšanai.

Skolēnu nācija joprojām slimīga

Aivis Vincevs, Latvijas Avīze  09/28/06    Pirms trim gadiem, kad valdība pieņēma jaunus noteikumus, kā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem, toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis kolēģus informēja, ka paredzēts ieviest stingrāku kārtību, kādā skolēni atbrīvojami no eksāmeniem.

"Šie noteikumi līdz ar skolas beigšanas un augstākās izglītības iestādes iestāšanās eksāmenu apvienošanu atveseļos nāciju," toreiz jokoja Šadurskis, atceroties pavasaros novēroto situāciju, kad daudziem skolēniem pavājinājās veselība. Stingrākā kārtība ir ietekmējusi "slimojošos" vidusskolēnus – to ir kļuvis nedaudz mazāk, jo bez centralizētā eksāmena nokārtošanas viņi netiktu augstskolā. Taču, kā liecina skaitļi, devītklasnieki palikuši tikpat slimīgi. Piemēram, 2005. gadā no visiem valsts pārbaudes darbiem atbrīvoti 7558 skolēni jeb 14,06%. Salīdzinot ar 2004. gadu, atbrīvoto skolēnu skaits 9. klasēs tad bija palielinājies par 1,6%, bet 12. klasēs – samazinājies par 0,4%. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija, 2003. – 2004. mācību gadā no eksāmeniem atbrīvotie pamatskolēni bija nedaudz vairāk kā desmit procenti no visiem 9. klases skolēniem, bet 2004. – 2005. mācību gadā jau vairāk kā 12 procenti. Vai devītklasnieki tiešām ir tik vārgi? Iespējams. Taču kāds konkrēts gadījums liek par to šaubīties. Manā rīcībā nonāca informācija, ka vienā Rīgas rajona skolā četri 9. klases skolēni saņēmuši atbrīvojumu no visiem gala pārbaudījumiem. Dīvainākais – visi ar vienādu kaites diagnozi. Viens no skolēniem par atbrīvojumu ārstam esot iedevis 20 latu atlīdzību.

Noskaidrot, vai tā ir patiesība un kas sagaida šos četrus jauniešus, nebija viegli. Skaidrojumi ilga vairāk nekā divus mēnešus. Izrādās, visām izglītības sistēmu pārraugošajām iestādēm interesē vien tas, vai ir pareizi izpildīta veidlapa, nevis tas, vai atbrīvojums izsniegts pamatoti.

Traucē klasesbiedri? Saņem zīmi! Par to, ka Rīgas rajona Baldones vidusskolas 9. klases četri skolēni saņēmuši atbrīvojumus no eksāmeniem, man pastāstīja šīs klases skolnieks Jānis (vārds mainīts). Arī viņš vēlējies iegūt šādu atbrīvojumu, tomēr nokavēja zīmju iesniegšanas laiku. Jānis atminas: "Viens klasesbiedrs klasei stāstīja, ka par 20 latiem ieguvis ārsta zīmi. Viņš piedāvāja arī citiem izmantot šo iespēju, pastāstot, pie kura ārsta jādodas un kas ir jāstāsta."

Atbrīvotais klasesbiedriem mācījis, ka ārstam tikai jāpastāsta, ka stundās nespēj izprast skolotāja teikto, ka informācijas apjoma ir par daudz, mājās uzdoto nespēj izpildīt un ka citi skolēni ar savu runāšanu stundas laikā traucē mācīties. Tad ārsts pārbauda skolēnu, uzliekot uz galvas elektrodus un kādu laiku tos paturot. Pēc Jāņa vārdiem, ar to pilnīgi pietiek, lai ārsts atbrīvotu skolēnus no pārbaudījumu kārtošanas. Jaunieši no eksāmenu kārtošanas tika atbrīvoti ar tamlīdzīgu diagnozi (precīzu nosaukumu viņš neatminējās) – "uzmanības trūkums, nespēja koncentrēties". Sākotnēji puisis bija gatavs pats man pastāstīt par to, kā ticis vaļā no eksāmena, taču neilgi pēc tam, kad vienojāmies par intervijas laiku, viņš vairs uz telefona zvaniem neatbildēja.

Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem", kas apstiprināti 2003. gada 11. martā, minēta 121 slimība, kas var būt par pamatu, lai nebūtu jākārto eksāmeni. Diagnožu vidū ir dažādas smagas un ne tik smagas kaites, no vēdertīfa līdz dziļiem, plašiem apdegumiem. Ir arī, piemēram, "neirozes, neirozēm līdzīgi, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi" vai "personības un uzvedības traucējumi dekompensācijas stadijā". Šīm kaitēm gan pie atbrīvojuma termiņa minēts – "stingri individuāli, ar psihiatra vai neirologa atzinumu". Noteikumus ar slimību sarakstu var lasīt Izglītības ministrijas mājas lapā www.izm.gov.

Sazinājos ar Baldones vidusskolas direktori Sandru Goldbergu, lūdzot informāciju par to, kuri skolēni atbrīvoti no eksāmena un ar kādām diagnozēm, ar norunu, ka personu īstie vārdi un uzvārdi, kā arī diagnozes netiks publicētas. Tomēr, kad pastāstīju direktorei par aizdomu ēnu, ka skolēni, iespējams, simulē, viņa iesaucās: "Ko jūs, smejaties? Tā nevar būt!" Vēlāk viņa strupi atbildēja, ka šo informāciju nesniegs, jo to liedzot personu datu aizsardzības likums.

Par konkrēto gadījumu, minot skolu un klasi, rakstiski informēju Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kā arī Izglītības satura un eksaminācijas centru (ISEC). IZM sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Kutraitis ieteica vērsties pie ISEC, kuras kompetencē ir valsts eksāmeni un pārbaudījumi. Tomēr no ISEC vadītāja vietnieces administratīvajos un eksaminācijas jautājumos Anitras Irbes saņēmu atbildi, ka "ISEC rīcībā nav datu, cik skolēnu neierodas uz eksāmenu tieši veselības stāvokļa dēļ. No valsts pārbaudījumiem atbrīvo komisijas katrā administratīvajā teritorijā vai ministrijā. Komisiju priekšsēdētāji varētu zināt konkrētāku informāciju par diagnozēm, to izplatību u. c. jautājumiem".

Galvenais – pareizi noformēta lapa Sazinājos ar Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldes galveno speciālisti Maiju Bruģi. Izglītības un kultūras pārvaldes galvenā speciāliste informēja, ka pārvaldes kompetencē ir izskatīt skolas iesniegtos dokumentus, tajā skaitā skolēnu ārsta zīmes. Pārvalde pārbauda, vai tie ir pareizi noformēti, un, ja tā ir, tad skolēnu no pārbaudījumiem atbrīvo. "Mums nav tiesību apstrīdēt ārstu noteiktās diagnozes," teica M. Bruģe.

Aizbildinoties ar fizisko personu datu aizsardzības likumu, M. Bruģe man nesniedza informāciju par skolēniem, kuri ir atbrīvoti, kā arī, kurš ārsts to darījis.

Likās, ka vienīgā iestāde, kuru varētu interesēt pārkāpumi, kārtojot valsts pārbaudījumus, tomēr būs Izglītības valsts inspekcija. Tomēr cerība neattaisnojās, jo arī šo iestādi interesē vien tas, vai ārsti veidlapu izpildījuši pareizi. Inspekcijas galvenais inspektors Guntis Jurkevičs pastāstīja, ka inspektori apmeklējuši Baldones vidusskolu, pārbaudījuši zīmes un pārkāpumus nav konstatējuši – skolēni no pārbaudījumiem esot atbrīvoti likumīgi. Vaicāju, vai zīmēs diagnoze bija viena un tā pati, atbildi nesaņēmu, jo atkal skanēja aizbildināšanās ar fizisko personu datu aizsardzības likumu. "Es arī nepievērsu īpašu uzmanību diagnozēm, jo tās apstrīdēt nav manā kompetencē, mani vairāk interesē, vai iesniegtā zīme bija derīga," atbildēja G. Jurkevičs.

Ārstu darbu uzrauga Veselības ministrijas padotībā esošā Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI). Arī šai inspekcijai nosūtīju lūgumu pārbaudīt, cik pamatoti jauniešiem izsniegts atbrīvojums. Inspekcijas vien atbildēja, ka "konkrētajā gadījumā skolēniem izsniegtās izziņas neaizskar jūsu (žurnālista) subjektīvās tiesības". Lai MADEKKI varētu veikt pārbaudi, esot nepieciešams iesaistīto personu, proti, skolēnu, ārsta vai skolas iesniegums. Neizskatās, ka kāds no šiem būs ieinteresēts šādu iesniegumu rakstīt…

Palielinās "slimo" pamatskolēnu skaits Neformālā sarunā Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvaldes galvenā speciāliste Maija Bruģe man pastāstīja, ka pēdējos trīs gados, kopš vidusskolā var iestāties tikai, ja nav vairāk par trim nesekmīgām atzīmēm, palielinājies sasirgušo un no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits. Jauniešiem ir vieglāk palikt ar atestāta atzīmēm nekā riskēt un eksāmenā saņemt nesekmīgu atzīmi, tādējādi neiekļūstot vidusskolā. "Reizēm manām, ka vienā klasē tiek atbrīvoti aizdomīgi daudz skolēnu, taču mēs tur neko nevaram darīt," sacīja Bruģe. Pēc viņas domām, šo situāciju varētu uzlabot vienīgi tad, ja arī vidusskolā uzņemtu pēc centralizēto eksāmenu vērtējumiem. "Kā novērojām, kopš šādi noteikumi ieviesti vidusskolēniem, kurus augstskolās uzņem tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, krasi samazinājies "slimnieku" skaits. Tikai dažas augstskolas uzņem bez centralizētajiem eksāmeniem, kā arī neklātienes programmās," pamato Maija Bruģe.

Ministrija bezspēcīga

Izglītības un zinātnes ministrijas praksē ir gadījumi, kad bijušas aizdomas par kāda atbrīvojuma pamatotību, pastāstīja izglītības ministres Baibas Rivžas padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe. Taču arī tad ministrijai neizdevās neko pierādīt, jo ārsta uzstādītā diagnoze nav apstrīdama. "Izglītības ministrija šajos gadījumos bija nespēcīga," tā Korbe.

IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš pastāstīja, ka jau pērn bijusi doma grozīt Ministru kabineta noteikumus, uz kuru pamata var atbrīvot no pārbaudījumiem, tomēr tas neesot izdevies. "Tas ir ļoti sarežģīts process, un beigās noteikumi palika tādi paši. Arī samazināt slimību skaitu, uz kuru pamata var atbrīvot, neizdevās," sacīja Skrastiņš. Viņš atgādināja, ka skolēni, kuri saņem atbrīvojumus, beidzot 9. klasi, bez ierobežojumiem var iestāties vidusskolā. Taču atbrīvojums ir derīgs, tikai beidzot pamatskolu, nekādā ziņā tas nav derīgs vidusskolas eksāmenos.

Simulē slimības Kādas slimības tad traucē mūsdienu skolēniem kārtot eksāmenus? Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Izglītības pārvaldes izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste ārste Ilze Kondratjuka pastāstīja, ka lielākoties no eksāmeniem atbrīvo ar somatoformiem veselības traucējumiem -– tie esot 58 procenti no visiem atbrīvotajiem.

Somatoformie traucējumi ir nervu veselības traucējumi, kuri var izpausties nespējā koncentrēties, galvassāpēs utt. I. Kondratjuka apstiprina, ka ar katru gadu palielinās to skolēnu skaits, kuri no eksāmena tiek atbrīvoti ar šādiem simptomiem. Viņa teic, ka skolēniem ir palielinājusies slodze, tie netiek līdzi mācībām un tiešām stundās nespēj koncentrēties. Šajos gadījumos atbrīvot var vienīgi neirologs vai psihiatrs. Lai saņemtu atbrīvojumu no eksāmeniem ar šādām diagnozēm, jāveic daudz dažādu pārbaužu. Tomēr pastāv iespēja, ka skolēns ārstu apmāna, slimību simulējot.

***

Ārstu viedoklis Cik bieži un ar kādām diagnozēm ģimenes ārsti atbrīvo skolēnus no valsts pārbaudes darbu kārtošanas?

Agnese Skrule Kārsavā: "Atbrīvojumus no eksāmeniem izsniedzu reti, aptuveni divos gados vienu, un arī tad jauniešus sūtu uz pārbaudēm pie speciālistiem. Arī Ministru kabineta noteikumi tikai dažu kaišu gadījumā ļauj atbrīvot pašam. Lielākoties ir nepieciešami speciālistu slēdzieni. Ir bijuši gadījumi, kad skolēnu atbrīvo ar uzmanības trūkuma sindromu, bet tādos gadījumos pārbauda psihiatrs vai neirologs. Vienā gadījumā, lai pārliecinātos par šādu slimību, skolēns tika ievietots slimnīcā."

Inese Bārbale Rīgā: "Arī es esmu atbrīvojusi skolēnus no eksāmeniem, bet to skaits katru gadu ir ļoti mazs. Tāpat parasti atbrīvoju tikai tos skolēnus, par kuru slimību tiešām esmu pārliecinājusies un kuriem kā ģimenes ārste esmu ilgāku laiku. Galvenās slimības, ar kādām pati esmu atbrīvojusi, ir Šegrēna sindroms, kad skolēniem paaugstinātā slodzē var būt krampji, samaņas zudumi. Tā ir ļoti smaga slimība. Tāpat atbrīvoju skolēnus ar nervu slimībām, kuri paaugstinātas slodzes dēļ nespēj koncentrēties. Vēl mēdzu izsniegt atbrīvojumu no eksāmeniem tiem skolēniem, kuriem neilgi pirms eksāmeniem bijušas operācijas. Arī tiem nav ieteicams kārtot valsts pārbaudījumus."

Aivars Freibergs Lēdurgā: "Ik gadu atbrīvoju trīs vai četrus skolēnus, parasti ar iedzimtām slimībām, piemēram, astmu vai cukura diabētu. Pārējos gadījumos par skolēna atbrīvošanu lemj speciālists. Uzskatu, ka četri skolēni katru gadu ir daudz, – būtu labi, ja katru gadu vajadzētu atbrīvot, augstākais, vienu skolēnu. Tas pierāda, ka jaunieši ir slimīgi, jo atbrīvojumus tāpat vien neizsniedzu. Saņemt atbrīvojumu no valsts pārbaudes darbu kārtošanas, piemēram, var astmas vai cukura diabēta slimnieki, tās jau ir ilglaicīgas slimības. Un tad man nav pamata šaubām – atbrīvot vai neatbrīvot."

***

UZZIŅA No MK noteikumiem "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem":

2. Izglītojamo no valsts pārbaudījumiem par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi var atbrīvot, pamatojoties uz izziņu, kuru izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts, pie kura izglītojamais ir reģistrēts un kura aprūpē tas atrodas vismaz sešus mēnešus.

3. Izziņā norāda diagnozi, kura var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem, un atbrīvojuma termiņu.

4. Katru gadu līdz 1. aprīlim valsts dibinātās izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz izglītojamā vai tā likumīgā pārstāvja iesniegumu, iesniedz ministram, kura padotībā ir attiecīgā izglītības iestāde (pašvaldības un citu juridisko vai fizisko personu dibinātas izglītības iestādes vadītājs – attiecīgajai izglītības pārvaldei), šādus dokumentus:

4.1. iesniegumu ar to izglītojamo sarakstu, kuri atbrīvojami no valsts pārbaudījumiem, pamatojoties uz ārsta izsniegto izziņu;

4.2. kavējumu kopsavilkumu par attiecīgo mācību gadu, norādot kavējumu iemeslus un kopējo nokavēto dienu skaitu.

Iesniegtos dokumentus izskata speciāla komisija, kas lēmumu līdz 15. aprīlim nosūta izglītības iestādei.

Obligāti* vidusskolas solā

Dace Kokareviča, Latvijas Avīze 09/28/06    Saeima nav atbalstījusi "Jaunā laika" deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu "noteikt vidējās izglītības pakāpes obligātumu Latvijas iedzīvotājiem". Pašreiz likums nosaka, ka ikvienam obligāti jāmācās skolā līdz pamatizglītības pabeigšanai vai vismaz līdz 15 gadu vecumam.

Paaugstināt vispārējās izglītotības līmeni ir viens no Eiropas Savienības izglītības politikas stratēģiskajiem mērķiem. Atceros, jau īsi pirms Latvijas iestāšanās brīža Eiropas Savienībā, Eiropas Komisijas izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Nikolauss van der Pass, šeit viesodamies, stāstīja, ka Eiropā vidēji 19 cilvēku no simta pamet izglītošanos pusceļā un neiegūst diplomus. Taču būtu vēlams, lai 2010. gadā vidējā izglītība būtu 85 no simta jauniešu.

Latvijā pašreiz vidējo izglītību ir ieguvuši 74 procenti jauniešu vecumā no 20 līdz 24 gadiem, un sabiedrība kopumā izglītības lomu vērtē arvien augstāk. Vakarskolu skolotāji stāsta par audzēkņiem, kurus mācīties mudinājuši darba devēji. Jo pēc izglītības beigšanas sola atbildīgāku, dāsnāk atalgotu amatu. Arodvidusskolu pedagogi secinājuši, ka arvien grūtāk nokomplektēt tās grupas, kur trijos gados iemāca profesiju, taču dod tikai nepilnu vidējo izglītību. Tas nozīmē, ka arī vecāki vēlas – labāk lai dēls un meita mācās gadiņu ilgāk, bet iegūst pilnu vidējo izglītību. Zinātnieki paredz – tagadējie skolu beidzēji darba dzīves laikā pārkvalificēsies vismaz divas trīs reizes. Tātad vidējās izglītības dotās zināšanas un prasmes būs pamats, lai spētu pielāgoties straujām darba vides maiņām. Piemēram, lai sekmīgi strādātu par augsti kvalificētu instrumentu atslēdznieku, tagad vēlama jau koledžas izglītība, jo jāprot apieties ar dārgām programmējamām iekārtām.

Sabiedrībā ik pa laikam uzvirmo domas par vajadzību atgriezties pie obligātas vidējās izglītības, pēc maniem vērojumiem, to atzinīgi novērtētu gan daudzi pedagogi, gan darba devēji. Partija "Jaunais laiks" savā izglītības programmā 2006. – 2010. gadam ierakstījusi solījumu ar likumu noteikt "vidējai izglītībai jābūt obligātai no 2008. gada 1. septembra ikvienam līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai". Taču, spriežot par vidējās izglītības obligātumu, būtu jārod atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, cik reāli pašreiz būtu nodrošināt tādas likuma normas izpildi un kam būtu pienākums to darīt? Vai tas būs papildu slogs arodvidusskolām vai pašvaldībām – piedabūt mācīties tos dažus procentus jauniešu, kam septiņpadsmit astoņpadsmit gados vairs negribas iet skolā?

Bijušie padomjlaiku skolēni atceras, kā skolotājiem bija "jāizvelk" uz trijnieciņu nesekmīgie arī 10. un 11. klasē un kā klases audzinātāja draudēja ziņot neapzinīgā klasesbiedra mātes darbavietai. Šī pieredze vairs neder, jo daudzu nesekmīgo skolēnu vecākiem darba vietas nemaz nav. Šodien pašvaldībām nereti jāpūlas "izraut" bērnu no dzērāju ģimenes posta eksistences un jāpalīdz beigt vismaz pamatskola. Šādam cilvēkbērnam ir vismaz nedaudz veicies, ja laimējies dzīvot tādā pašvaldībā, kuras sociālais darbinieks rūpējas par viņu arī pēc 9. klases un iekārto arodskolā, kur iemāca kaut ķeblīšus darināt.

Diemžēl ik gadu 9. klasi beidz vairāk par diviem tūkstošiem tādu jauniešu, kuriem netiek izsniegtas apliecības, bet tikai liecības. Tas nozīmē, ka viņi trijos vai vairāk priekšmetos saņēmuši neapmierinošu vērtējumu. Cēloņi ir dažādi – dažiem vāja veselība un mācību grūtības, citiem arī vienkārši slinkums un motivācijas trūkums. Daļa vēlāk attopas un uzlabo sekmes pedagoģiskās korekcijas programmās. Bet tomēr tikai daļa no viņiem spēj sekmīgi apgūt arī vidusskolas programmu.

Lai mēs sasniegtu Eiropas Savienības stratēģisko mērķi – jau pēc četriem gadiem 85 procenti jauniešu pabeigtu vidusskolas vai profesionālās arodvidusskolas ar pilnu vidējās izglītības programmu, visvairāk pašlaik jādomā par profesionālās izglītības pievilcības vairošanu. Tās modernizēšanā un pārstrukturēšanā darāmā netrūkst.

* Obligāts – kaut kas tāds, ko diktē tradīcija, noteikums, rīkojums. Tāds, kas ir vajadzīgs, nepieciešams, kas jāpilda; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties.

16 gadu vecumā izšķiras par abortu

Līga Valkovska,  Diena  09/29/06    Pērn vecumā līdz 18 gadiem abortu veica 400 meitenes. Iemesli — nezināšana, bailes un ģimenes vērtību mazināšanās.

Dažreiz, kad esmu vientuļa, iedomājos, ka nu jau viņiem būtu četri gadiņi un kā viņi te skraidītu pa māju, stāsta divdesmitgadīgā kuldīdzniece Sintija, kas pirms četriem gadiem izdarīja abortu, un dvīnīši nepiedzima.

Ik dienu Latvijā vidēji tiek veikti 38 aborti — vidēji tos izdara katra piektā sieviete un pusaudze: pērn par šādu soli izšķīrušās 400 meitenes vecumā līdz 18 gadiem, liecina nevalstiskās organizācijas Koalīcija seksuālās un reproduktīvās veselības interešu aizstāvībai aprēķini. Dienas aptaujātie eksperti primāro lomu bērnu seksuālajā audzināšanā piešķir ģimenei. Tomēr vairākas nevalstiskās organizācijas un vecāki uzskata, ka šīm tēmām jāpievērš lielāka uzmanība arī skolā, jo pusaudži nelabprāt uzticas saviem vecākiem seksuālas dabas jautājumos. To pierāda arī Sintijas stāsts — viņas ģimene nezina par izbijušo grūtniecību.

"Man bija 16 gadu, bet tik lielai atbildībai nebiju gatava, jo bērns jau nav lelle. Un es biju tik jauna, vēl bija jātusē un jāmācās. Varbūt, ja zinātu, ka ar to puisi palikšu kopā, atstātu, bet viņš bija vecāks, jau ar sievu un diviem bērniem," stāsta Sintija. Viņa palika stāvoklī pēc kāda tusiņa, kurā "pārgulēja neizsargājoties". "Apzinājāmies, kas var notikt, bet, ja esi alkohola reibumā, tajā brīdī par to nedomā." Par avārijas kontracepciju, kas jālieto divu diennakšu laikā pēc dzimumakta, viņa neko nebija dzirdējusi — kad draudzenes par to izstāstīja, Sintija bija jau 11.grūtniecības nedēļā.

Grūtniecību viņa atklājusi tikai pēc diviem trim mēnešiem, kad pazudušas mēnešreizes un bijusi slikta dūša. "Sākās stress, un uztaisīju grūtniecības testu. Bija pozitīvs. Tad aizgāju pie ginekologa," atceras Sintija. Ārste brīdinājusi, ka meitenei, kas abortu veic pirmo reizi, ir bīstami to darīt tik vēlā grūtniecības nedēļā, varot būt komplikācijas. "Bet man nebija citu variantu," nopūšas Sintija. Pirms operācijas meitene uzzinājusi, ka viņas klēpī guļ dvīnīši. "Tas deva savādu sajūtu, aizsūtīju puisim īsziņu, tomēr nolēmām abortu veikt." Naudu operācijai devis viņš. "Tā ir pagātne," it kā distancējoties no notikušā, saka Sintija un atzīst, ka nākotnē gribētu bērniņu, vienīgi viņu uztraucot veselības sarežģījumi, kas sākušies pēc aborta.

Iemesli, kāpēc meitenes izvēlas abortus, "visbiežāk ir nenozīmīgi un pat smieklīgi, bet meitenei tie liekas īpaši svarīgi", stāsta misijas Pakāpieni attīstības projektu vadītāja Munise Šulce, kā piemērus minot bailes no vecāku, klasesbiedru, kaimiņu nosodījuma un raizes, ka nebūs bērnam ko vilkt mugurā. Arī mūsdienu nestabilās attiecības starp puisi un meiteni, bērns kā traucēklis mācībām, karjerai un sabiedrībā popularizētais modelis, ka tikai tad, kad esi iekārtojis dzīvi, vari sākt plānot bērniņu, ietekmē meiteņu izvēli par labu abortam, teic ginekoloģe un Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas Papardes zieds dibinātāja Margarita Puķīte.

Tomēr svarīgāk, kā uzskata viņa un citi eksperti, esot pētīt iemeslus, kādēļ pusaugu meitenes agri sāk dzimumdzīvi un paliek stāvoklī. "Viens no tādiem ir arguments "ar seksu taču visi nodarbojas"," saka M.Šulce. 2003.gadā veiktais iedzīvotāju reproduktīvās veselības pētījums atklāj vēl vienu problēmu — katrs sestais puisis un katra piektā meitene vecumā no 15 līdz 19 gadiem seksuālās attiecības sāka alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Tas pats pētījums liecina, ka gandrīz puse no 15—24 gadus veciem jauniešiem nezina, kā sevi pasargāt no neplānotas grūtniecības. Informācijas trūkums ir arī viens no pašu pusaudžu biežāk minētajiem iemesliem, ievērojis Papardes zieds. "Esmu runājusi ar puišiem, kas pārliecināti, ka meitene nevar palikt stāvoklī, pēc seksa palēkājot vai iedzerot citronu sulu," stāsta asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Galzone.

Tieši tādēļ Koalīcija seksuālās un reproduktīvās veselības interešu aizstāvībai, kura apvieno teju 60 dažādu asociāciju, satraukusies par veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta likvidēšanu skolās. Kopš 2005.gada septembra vispārizglītojošo skolu programmā veselības mācība integrēta sociālo zinātņu blokā.

Papardes zieds izpētījis, ka Lielbritānijā, izmantojot līdzīgu pieeju veselības izglītībā kopš 80.gadu sākuma, jauniešu reproduktīvās veselības rādītāji gadu no gada tikai pasliktinājušies. Tur pusaudžu grūtniecība ir viena no augstākajām Eiropā, katru gadu pieaug mākslīgo abortu skaits. Turpretī Nīderlandē, kur veselības mācība izdalīta kā atsevišķs priekšmets, jauniešu veselības rādītāji ir vieni no labākajiem Eiropā. Arī Latvijas Vecāku apvienības pārstāvis Kārlis Boldiševics uzskata, ka veselības mācība jāmāca no 1.klases.

Izglītības un zinātnes ministrijas vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš gan uzsver, ka sociālo zinātņu priekšmetā runā par ģimeni, uzticību, dzimumlomām, seksualitāti u.c. "Tomēr tas, cik plaši un ko stāstīs, paliek uz katra skolotāja sirdsapziņas," secina M.Puķīte.

Juglas ģimnāzijas direktore Aija Melle uzskata, ka skola var aizlāpīt jaunieša nezināšanas caurumu dzimumaudzināšanā, bet "nevar aizstāt ģimeni, ielikt bērnā vērtības un dzīves gudrību".

Jaunatvērtā krīzes grūtniecības centra vadītāja Marika Bērtule uzsver, ka informācijas netrūkst — "tik daudz tiek runāts par kontracepciju, ir bukleti". M.Šulce gan domā, ka jaunieši bieži vien kautrējas noskaidrot sev vajadzīgas ziņas, tāpēc katrā skolā un pusaudžu izklaides vietā jābūt informācijai, kur vērsties pēc palīdzības. "Jāizdod vecāku rokasgrāmata, ko vecākiem iedotu, kad bērns piedzimtu. Tas būtu labs informācijas avots vecākiem, kas bieži vien nevar atrast īstos vārdus, kā stāstīt par intīmām lietām," saka K.Boldiševics. Ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju par šādas grāmatas izdošanu Vecāku apvienība jau sākusi sarunas.u

***

Viedokļi

Kā jūs skaidrojat lielu abortu skaitu nepilngadīgu meiteņu vidū?

- Artūrs Skrastiņš, Izglītības un zinātnes ministrijas vispārējās izglītības departamenta direktors:

Pusaudžu uzvedībā atspoguļojas sabiedrības vērtības — proti, ir pazudušas ētikas, uzticības un ģimeniskās lietas, cilvēki baidās tās publiski aizstāvēt, jo valda tāda kā visatļautība. Bērniem nav labu paraugu: viens ir dzirdēt, ko skolā saka skolotājs, bet otrs — redzēt, kas notiek reāli — cilvēki slēdz laulību līgumus, šķiras, viss ir seksualizēts.

- Munise Šulce, misijas Pakāpieni attīstības projektu vadītāja

Ja bērnam kritiski trūcis vecāku mīlestības, meitene meklēs drošību pie sveša vīrieša, un tad arī var sākties agrā dzimumdzīve un grūtniecība. Tomēr pusaudži reti kad klausās vecākos, vairāk savās autoritātēs — zvaigznēs, vienaudžos vai medijos. Taču kādas filmas tagad rāda televīzijā un ko reklamē pusaudžu žurnālos — seksa pozas, kā iepatikties puisim u.c. Tas ir ārprāts!

- Kārlis Boldiševics, Latvijas Vecāku apvienības pārstāvis:

Ļoti daudz vecāku neprot atrast pareizos vārdus, nereti kautrējas par šīm tēmām runāt, tāpēc pusaudži jāizglīto arī ārpus ģimenes. Protams, ne viena vien paaudze izaugusi bez īpaši lielas informēšanas šajos jautājumos, taču mūsdienās statistikas dati ir vienkārši satraucoši.

Palīdzība

Bezmaksas un konfidenciālu palīdzību sniedz - Krīzes grūtniecības centrā —7227033

- Papardes zieds Jauniešu

Veselības centrā — 7212700

- Krīzes centrā Skalbes —7222922

Ja bērniņu grib saglabāt, bet nevar to atļauties ekonomisku apstākļu dēļ, palīdzība jāmeklē misijā Pakāpieni — 7552668

Skolotāju dienu sagaida ar Zelta pildspalvu

Zane Dumbre,  NRA  09/30/06     Tradicionāli jau 12. reizi vakar pasniedza Rīgas domes balvas – Zelta pildspalvas – skolotājiem. To saņēma 14 pasniedzēju, bet 18 skolēnu saņēma Zelta stipendiju – 800 latu prēmiju.

"Šī balva ir gan kolēģu, gan vecāku, gan bērnu kopējs novērtējums," par saņemto Zelta pildspalvu gandarīta Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas (RV1Ģ) informātikas skolotāja Aija Lūse. Skolotāja savā amatā strādā jau 23 gadus un atzina, ka skolotājas darbs ir gan grūts, gan arī pateicīgs.

"Ne jau dēļ pildspalvas es strādāju," atzina A. Lūse, "tas vienkārši ir darba prieks."

"Lai iegūtu pildspalvu, es strādāju, kā ierasts," piekrita arī Andrejs Jefremovs, Puškina liceja krievu valodas un literatūras skolotājs, "būt par skolotāju – tas ir dzīvesstils. Cilvēka dzīves mērķis ir atrast savu vietu dzīvē, es savējo esmu atradis skolotāja darbā." Zelta pildspalvas ieguvēji apbalvojumu nebūt nedomā glabāt mājās plauktiņā – no 23 karātu zelta darinātās pildspalvas tikšot liktas lietā skolotāju ikdienas darbā, rakstot skolēniem labas atzīmes.

Labākajiem skolēniem par sasniegumiem piešķīra Zelta stipendiju – vienreizēju materiālu atbalstu studiju sākšanai 800 latu apmērā.

18 apbalvoto jauniešu vidū bija censoņi, kas kārtojuši deviņus centralizētos eksāmenus, skolu beiguši ar augstākajiem līmeņiem piecos eksāmenos un ieguvuši godalgotas vietas mācību olimpiādēs visā pasaulē.

"Man nebija mērķa saņemt stipendiju – es vienkārši mācījos," atklāja RV1Ģ absolvents Kārlis Krūmiņš. Zelta stipendijas ieguvēji plāno naudas balvu izmantot lietderīgi – iegādājoties datorus un citas mācībām nepieciešamas lietas. Par studiju maksu godalgotajiem jauniešiem nav jāraizējas – jaunie censoņi mācās budžeta grupās.

***

Skolotāji, kas saņēma Zelta pildspalvu

- Margarita Siņeļņikova (Rīgas Purvciema vidusskolas direktora vietniece un angļu valodas skolotāja)

- Ļubova Bogdanova-Židkova (Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas direktora vietniece un bioloģijas, veselības mācības un informātikas skolotāja)

- Valda Kolosova (Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotāja)

- Leontīne Kopeika (Rīgas 40. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja)

- Inga Lande (Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktora vietniece un angļu valodas skolotāja)

- Agnese Pavloviča (Rīgas Komercģimnāzijas mārketinga menedžmenta un ekonomikas skolotāja)

- Romualda Gavšina (Rīgas 92. vidusskolas matemātikas skolotāja)

- Andrejs Jefremovs (Puškina liceja krievu valodas un literatūras skolotājs)

- Svetlana Alviķe (Rīgas 46. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja)

- Vija Valtere (Rīgas 2. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja)

- Svetlana Lagutina (Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas bioloģijas skolotāja)

- Svetlana Curbunova (Rīgas 51. vidusskolas ķīmijas skolotāja)

- Olga Marčenko (Rīgas Rīnūžu vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja)

- Aija Lūse (Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas informātikas skolotāja)

Kultūrā…

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  09/23/06

- Es un Māksla. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atsākušās Baibas Sprances vadītās nodarbības Es un Māksla, kurās pieredzes ceļā iespējams tuvāk iepazīt mākslas procesu – darba tapšanu, kā arī mākslinieku personības un viņu pasaules uztveri. Izglītības programmas Es un Māksla svarīgākais uzstādījums ir iepazīstināt apmeklētājus ar mākslas darba veidošanas principiem (kas ir kompozīcija, forma, krāsa, līnija, faktūra u.c.), mācīt patstāvīgi vērtēt mākslas darbu. Katra nodarbība sākas ar sarunām un turpinās ar zīmēšanas uzdevumu, kurā iegūtās atziņas var pārbaudīt praksē. Zīmēšanas nodarbības notiek ceturtdienās no pulksten 15 un sestdienās no pulksten 11 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā K. Valdemāra ielā 10a pastāvīgajās ekspozīcijās un jaunākajās izstādēs. Papīru un kartonu, kā arī spilvenus sēdēšanai piedāvā muzejs, krāsainie eļļas pasteļi jāņem līdzi pašiem. Nodarbības notiek latviešu un / vai krievu valodā. Iepriekšēja reģistrēšanās nav nepieciešama. Dalībnieku skaits nav ierobežots. Viena nodarbība maksā 1 latu. Mēneša abonements – Ls 5,00

- Prāta metamorfozes. Šodien Reiterna namā noslēdzas Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotā starptautiskā konference Prāta metamorfozes: neprāts, vājprāts, vieglprāts, bezjēga. Rīta pusē no pulksten 9.30 referēs filosofi, bet 14.30 darbu sāks politologi. Konferences pēdējais pasākums sāksies pulksten 23.30, kad kinoteātrī K. Suns notiks filmu skate Crazy Night. Tajā tiks demonstrētas filmas Dr. Kaligari kabinets (1919, Vācija, seansa sākums pulksten 23.30) Mirstošais gulbis (1917, Krievija, seansa sākums pulksten 02.25) Mans Nikifors (2004, Polija, seansa sākums pulksten 03.15),Vārds (1955, Dānija, seansa sākums pulksten 04.55).

- Izdots Raimonda Staprāna izstādes katalogs. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs informē, ka izdots ASV dzīvojošā izcilā latviešu gleznotāja Raimonda Staprāna izstādes darbu katalogs. Pati izstāde apskatāma muzeja Baltajā zālē.

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/27/06

- Andris Lapiņš debitē Liverpūles Karaliskajā filharmonijā. Šodien Latvijas Nacionālās operas tenors Andris Lapiņš piedalās Dmitrija Šostakoviča simtgadei veltītajā koncertuzvedumā Liverpool Royal filharmonijā, kur angļu publikai tiks piedāvāti divi operu viencēlieni – Šostakoviča skolnieka Venjamina Fleišmana Rotšilda vijole un D. Šostakoviča Spēlmaņi. Rotšilda vijolē Andris Lapiņš izpildīs galveno – visu vajātā ebreju vijolnieka Rotšilda – lomu, bet Spēlmaņos dziedās azartiskā kāršu spēlmaņa Krūgela lomu. Abus iestudējumus sadarbībā ar Eiropas Operas centru gatavo Liverpool Royal filharmonijas galvenais diriģents, krievu diriģēšanas jaunā zvaigzne Vasilijs Petrenko un režisore no Vācijas Elena Tzavara. Izrādēs piedalīsies arī Liverpool Royal filharmonijas orķestris un koris.

- Liepājas teātris aicina puišus, kas vēlas kļūt par aktieriem. Piektdien pulksten 16 Liepājas teātrī gaidīti puiši, kas grib savu nākotni saistīt ar aktiera profesiju. Šobrīd Klaipēdas universitātē Lietuvā ar Liepājas domes atbalstu jau mācības uzsācis teātra aktierkurss, 17 jauniešu, kas pēc četriem gadiem papildinās ansambli. Bet uz trim brīvajām studiju vietām tiek izsludināts papildkonkurss tieši puišiem. Reflektantiem jāsagatavo divi dzejoļi, fabula ar spilgtiem raksturiem, kā arī prozas fragments. Tiks pārbaudīta arī muzikalitāte, ritma izjūta un plastika.

- Venēcijas grāmatu prezentācija. Šodien pulksten 20 salonā Bensons auto notiks Ilmāra Blumberga Venēcijas grāmatu atvēršanas svētki. Biezajā grāmatā ar Helēnas Demakovas rakstītu ievadu apkopoti pirms diviem gadiem Venēcijā notikušās Ilmāra Blumberga personālizstādes laikā tapušie darbi. Klajā tiek laisti tikai 500 tās eksemplāru, un ikviens izdevums būs numurēts, turklāt tikai 300 no tiem būs nopērkami. Mākslas pazinējiem un cienītājiem iespēja iegādāties īpašo izdevumu būs jau šodien grāmatas atklāšanas svinībās. No tās pārdošanas gūtie ienākumi tiks ziedoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai.

- Pirmizrāde neatkarīgajā teātrī Skatuve. Šodien pulksten 19 teātrī Skatuve pirmizrāde – Velgas Kriles drāmas dzejā Svētlaimīgo sala iestudējums, ko veidojuši režisori Pēteris Krilovs un Aina Matīsa, režijas asistente Anita Sproģe, scenogrāfs Gints Sippo, kostīmu māksliniece Sandra Sila, horeogrāfe Rūta Nordmane, gaismu mākslinieks Rihards Gulbis, mūzikas konsultants Orests Silabriedis. Izrādē piedalās Latvijas Kultūras akadēmijas 4. aktieru kurss. Svētlaimīgo sala ir viena no spēcīgākajām dzejnieces Velgas Kriles lugām, kurā antīkie dievu tēli savīti kopā ar mirstīgajiem personāžiem episki simboliskā poētikā. Izrāde tapusi par līdzekļiem, ko teātris Skatuve šā gada jūnijā saņēma jauna iestudējuma veidošanai, kļūstot par vienu no SIA Alfor atbalstītās Latvijas neatkarīgo teātru skates laureātiem.

- Norvēģijas Mūzikas akadēmija viesojas JVLMA. Šodien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā sākas Norvēģijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas studentu un docētāju meistarklases un semināri, kas notiks līdz pat sestdienai. Ceturtdien pulksten 19 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē notiks koncerts Serenāde skandināvu mūzikai, bet piektdien pulksten 19 JVLMA Lielajā zālē – Ibsena jubilejas koncerts Agnese, mans mīļais taurenīt"s.

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/28/09

- Deguns JRT. Šovakar Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde Vara Piņķa iestudētajam Nikolaja Gogoļa darbam Deguns. Izrādē piedalās ne tikai aktieri Gatis Gāga, Andis Strods, Edgars Lipors, Pēteris Šogolovs, Iveta Pole, Liena Šmukste, bet arī lelles, veidojot mistisku joku vienā cēlienā par to, kā vienam jaukam cilvēkam pazūd deguns. Tā atgādina, ka cilvēks nedzīvo saprotamā un paredzamā pasaulē – dzīve ir neizskaidrojams brīnums, kas mums uzdāvināts. Izrādes scenogrāfs ir Māris Ruskulis, kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā.

- Okupācijas muzejs labi apmeklēts. Latvijas Okupācijas muzejs informē, ka no 1. oktobra līdz 30. aprīlim Latvijas Okupācijas muzejs apmeklētājiem būs atvērts no pulksten 11 līdz 17 katru dienu, izņemot pirmdienas. Okupācijas muzeja darba laiki šādi tiek mainīti katru gadu, pārejot no vasaras sezonas uz rudens un ziemas sezonu. Šā gada vasaras sezonā muzeju apmeklējuši vairāk nekā 65 000 cilvēku. Apmeklētāju skaits šā gada deviņos mēnešos sasniedz gandrīz 90 000. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā muzejā kopumā viesojās 111 489 cilvēki.

Arno Jundze,  NRA  09/29/06

- Rīga piecās valodās. Apgāds Jumava ir laidis klajā fotoalbumu Rīga. Tajā piecās valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu un franču – komentēta Rīgas vēsturiskā arhitektūra un mūsdienu stili. Galvenā albuma vērtība ir izjustās fotogrāfijas, kas atspoguļo Rīgas krāšņumu un gadsimtu atstāto bagātību. Piebilstams, ka Rīga ir divsimtā grāmata, ko veidojuši mākslinieki Arta un Jānis Jaunarāji apgāda Jumava piecpadsmit pastāvēšanas gados.

Līvija DŪMIŅA  09/30/06

- Baltijas zvans. Ceturtdien, 5. oktobrī, sākas 5. starptautiskais bērnu un jauniešu teātru festivāls Baltijas zvans. Trīs dienu laikā kultūras centrā Mazā ģilde, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Kultūras koledžā būs iespējams noskatīties Baltijas valstu, kā arī Somijas un Zviedrijas bērnu un jauniešu teātru izrādes. Latviju festivālā pārstāvēs RTU Studentu teātris Kamertonis ar Ludmilas Stančikas iestudēto V. Sinakeviča Neglīto pīlēnu – ar šo izrādi ceturtdien pulksten 18 festivāls tiks atklāts –, Latvijas Kultūras koledžas studentu teātra Raiņa lugas Mīla stiprāka par nāvi versija Edītes Neimanes režijā, bērnu un jauniešu teātra studijas Vinnijs H. Paukša Čir - Čir! un A. Čehova Lācis Ingunas Gremzes un Karīnas Šišlo režijā un Latvijas Universitātes Studentu teātrī Visvalža Klintsona iestudētais L. Stumbres Autobuss. Baltijas zvanā piedalīsies arī Norčēpingas Jauniešu teātris (Zviedrija), Turku pilsētas jauniešu teātris (Somija), Kretingas jauniešu teātris-studija Atzalyanas (Lietuva), Tallinas bērnu un jauniešu teātris Toomklubi (Igaunija).

- Tikšanās ar Raimondu Staprānu. Svētdien, 1. oktobrī, pulksten 15 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atsākas par tradīciju kļuvusī izglītības programma Svētdienas sarunas muzejā, kurā ikviens, bet sevišķi ģimenes ar bērniem, tiek aicināts apgūt latviešu mākslas klasiku, skatot muzeja jaunākās izstādes un tiekoties ar māksliniekiem, izstāžu kuratoriem un muzeja speciālistiem.

2006. gada rudensziemas sezonas pirmā tikšanās būs ar pazīstamo gleznotāju Raimondu Staprānu mākslinieka 80 gadu jubilejas personālizstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē.

- Sākas RīBēJa MuTe otrā sezona. Otro darbības sezonu sāk Rīgas bērnu un jauniešu muzikālais teātris RīBēJa MuTe – 1. oktobrī pulksten 12 un 15 VEF Kultūras pilī tiek rādīta izrāde Burtu rotaļas ar Atvara Sirmā mūziku, Leontīnes Apšenieces dzeju Valda Pavlovska režijā un Maijas Sējānes-Īles telpas noformējumu un tērpiem. Iestudējumā piedalās ansambļu Momo un Palāsītes dziedātāji un Burtu meitiņa Sigita Jevgļevska, aicinot dziedāt burtu dziesmas, minēt burtu mīklas, spēlēt burtu spēles un rotaļas. Uz izrādi tiek aicināti vecāki ar bērniem vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem. Bet katram pedagogam, kurš atvedīs uz teātri grupiņu vai klasi, ieeja būs bez maksas.

- Notiks Jāņa Jurkāna lugas lasījums. Svētdien, 1. oktobrī, pulksten 18 neatkarīgajā teātrī Skatuve notiks Jāņa Jurkāna jaunās lugas Amoks teatralizēts lasījums Annas Eižvertiņas režijā. Piedalās M. Korkliša, R. Ancāns, A. Makovskis, K. Neimanis un J. Reinis.

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  09/25/06

Metjū Pērls. Dantes klubs. Tulkojusi Aija Čerņevska. Tapals, 2006

Bestsellers, kas kopš tā izdošanas 2003. gadā ASV, iekļuvis neskaitāmu topu virsotnēs, iegūstot arī visai jūsmīgas kritikas atsauksmes. Bostona. 1865. gads. Notikusi šausminošu slepkavību virtene, kam pamatā Dantes Elles ainas. Policija ir bezspēcīga. Vai šo noslēpumu spēs uzminēt nedaudzie Amerikas pirmie Dantes pētnieki?

- Valērijs Ančevskis. Auto! Stop! Jāņa Rozes apgāds, 2006

Atšķirībā no pasaulslavenās Galaktikas gida stopētājiem sērijas, Valērijs Ančevskis apraksta savu un citu stopētāju pieredzi tepat uz planētas Zeme. Grāmata piedāvā gana daudz praktisku padomu visiem tiem, kas nolēmuši "aizlaist uz Londonu tāpat ar stopiem". Pirms doties ceļā, der izlasīt.

- Lolita Puncule. Daugavas vizbules sirds. Zvaigzne ABC, 2006

Šis ir Ludzas rakstnieces Lolitas Puncules pirmais romāns. Pati autore tam devusi apzīmējumu likteņromāns. Tas vēsta par mīlestību, kuru pārtrauc iesaukšana aktīvajā karadienestā. Notikumi risinās Afganistānas kara laikā, un, kas zina, vai līdzīgs scenārijs nevar atkārtoties arī šodien.

- Inka Johuma. Dzīvo bez noguruma. Tulkojusi Aija Kaukule. Arka, 2006

Grāmata piedāvā Džičana Li metodi, kā bez grūtībām iegūt vairāk dzīves enerģijas. Nogurums ir nepietiekamas apasiņošanas un nosprostotas dzīvības enerģijas plūsmas sekas. Miera Cjigun prakses piedāvātie vingrojumi palīdzēs pārvarēt nogurumu un pilnvērtīgi baudīt dzīvi.

- Deivids Frīmentls. Komandas motivācija un vadība. 50 praktiski padomi. Tulkojusi Kristīne Lapiņa. Zvaigzne ABC, 2006

Praktisks padomdevējs katram vadītājam, kurš vēlas izveidot motivētu un darbspējīgu komandu, kas spēs paveikt uzticētos uzdevumus. Deivida Frīmentla receptes noderēs visiem tiem bosiem, kuru bizness netiek balstīts uz lēta darbaspēka izdancināšanu. Tās domātas tiem, kas prot plānot ilgtermiņā.

- Knuts Skujenieks. Raksti. Nordik, 2006

Jaunākais Knuta Skujenieka Rakstu sējums piedāvā dzeju (1980– 1986), tostarp krājumu Iesien baltā lakatiņā – rakstus par atdzeju un cittautu rakstnieku portretus. Vienos vākos apkopoti teksti, kas izkaisīti periodikā, citu grāmatu priekšvārdos un pēcvārdos. Sējumam ir K. Nastopkas pēcvārds. Kā ierasts, Rakstus sakārtojusi un komentējusi Inta Čaklā.

Latvijas stends Frankfurtē ir nopietni apdraudēts

Kristīne Klodāne,  NRA  09/28/06    Joprojām nav skaidrs, vai Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) piedalīsies pasaulē lielākajā grāmatniecības forumā, kurš risināsies Frankfurtē no 4. oktobra.

Neatkarīgajai savu viedokli izteica LGA izpildirektore Dace Pugača. Viņasprāt, Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) nenopietni uztverot izdevējdarbību un pat nosaucot to par biznesu. "Arī arhitekti ražo! Neviens par velti nestrādā!" viņa piebilst. To varot uztvert kā attieksmi pret šo nozari. Lielvalstu, piemēram, ASV un Lielbritānijas, izdevniecības varētu dēvēt par biznesmeņiem, jo tās izdod pasaulē pieprasītos bestsellerus.Kā jau Neatkarīgā iepriekš rakstīja, piešķirtais finansējums nesedz pat viena stenda apmaksu. Kopumā pasākums izmaksātu 15 000 latu. Nepieciešamā summa jāsavāc LGA biedriem, tomēr Dace Pugača min, ka nebūt ne visi asociācijas biedri grasās piedalīties Frankfurtes grāmatu gadatirgū. Esot daudz izdevēju, kuri gada laikā izdod tikai apmēram 3–5 grāmatas, un viņi mērķē tikai uz vietējo tirgu.

Kultūras ministres preses sekretārs Dainis Miķelsons, sniedza šādu komentāru: "Jautājumi par līdzekļu piešķiršanu Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas organizētajai dalībai Frankfurtes mesē ir jāadresē VKKF. Naudu šādiem un līdzīgiem valstiski nozīmīgiem pasākumiem piešķir VKKF eksperti mērķprogrammas Valstiski nozīmīgi pasākumi ietvaros. Šogad šīs mērķprogrammas finansējums ir 660 tūkstoši latu, bet nākamgad – 850 tūkstoši latu. Kultūras ministrija neiejaucas VKKF ekspertu darbā, taču kultūras ministre Helēna Demakova ir panākusi, ka VKKF ir garantēts finansējuma pieaugums par 10% gadā."

Dace Pugača min, ka Lietuvas dalību Frankfurtes grāmatu gadatirgū sedz Ekonomikas un Kultūras ministrija, bet Igaunijai – Ekonomikas ministrija. Latvijas dalība šogad tiek apdraudēta, kaut gan šajā pasākumā tiek reprezentēta valsts nacionālā kultūra. Sarunā izskanēja jautājums, kāpēc Latvijas sasniegtais ekonomiskais līmenis spējot pietiekami nodrošināt citu kultūras nozaru līdzdalību starptautiskajā kultūras dzīvē, bet ne Frankfurtes grāmatu gadatirgū . Bruno Aščuks, VKKF starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs, komentēja situāciju: "Diemžēl naudas nevar pietikt visiem projektiem, ko mums iesniedz. LGA šajā konkursā pieteica trīs projektus, un viens no tiem – konkurss Zelta ābele – tika atbalstīts. Asociācijai būtu jāapsver savu iesniegto projektu prioritātes. Protams, starptautiskais Frankfurtes grāmatu gadatirgus Latvijai svarīgs, tāpēc VKKF šāgada pirmajā konkursā līdzdalībai šajā pasākumā piešķīra 2500 latu. Bez tam VKKF ar 40 tūkstošiem latu finansē programmu Latvijas literatūra starptautiskajos grāmatu tirgos."

LGA notika sapulce, kurā mēģināja risināt radušos situāciju. Diemžēl vakar, sazinoties ar Daci Pugaču, uzzinājām, ka vismaz pagaidām droša izeja no situācijas nav rasta. Risinājumi tiek meklēti, tikmēr reāla ir sliktākā scenārija varianta attīstība – šogad Latvija kā valsts netiks prezentēta Frankfurtes grāmatu gadatirgū. Uz forumu dosies tikai atsevišķi izdevēji, bet nacionālais stends var palikt neuzstādīts.

Teātra ciba

NRA  09/28/06

Latviešu mīlestība

Jaunajā Rīgas teātrī

- Režisors – Alvis Hermanis

- Autori – Alvis Hermanis, Guna Zariņa, Baiba Broka, Vilis Daudziņš,

Ģirts Krūmiņš, Kaspars Znotiņš

- Māksliniece – Monika Pormale

- Komponists – Jēkabs Nīmanis

- Dzied – Andris Keišs

Ingrīda Vilkārse:

Režija * * * *

Aktierdarbs * * * * *

Scenogrāfija * * * * 

Mūzika * * * * *

Latviešu mīlestība turpina sērijveida cilvēkpētniecības un cilvēkpsiholoģijas studijas, kurās dzīves dokumentālais materiāls, transformēts mākslinieciskās kategorijās, izveido dokumentāli teatralizētu spēli – mozaīku, kas samontēta no nelieliem etīžu nogriežņiem. Asprātīgs, smeldzīgs, nedaudz sentimentāls un ironisks vēstījums par cilvēciski saprotamu vēlmi – kļūt mīlētiem, mīlēt pašiem un atrast šo ilgi un bezcerīgi gaidīto otro pusīti. Mūsdienu vientuļās personības atspulgs avīzes iepazīšanās sludinājumā ir kā nesaudzīga un griezīga laikmeta zīme, kuru izcilā aktiermeistarības/režijas/dramaturģijas kvalitātē sagatavojuši, sarakstījuši un izspēlē aktieru spožais kvintets – Baiba Broka, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš un Ģirts Krūmiņš. Tēlu galerijas parādē, kurā līdz nepazīšanai (gandrīz neiespējamībai) pārvēršas mazo etīžu/dzīvo bilžu interpreti (jaunieši, večuki, pusaudži, splīnīgas dāmītes u.tml.), izkristalizējas jauna kvalitatīvi augstāka vērtība, proti, katrs aktieris kļūst vienlaikus sev par dramaturgu un režisoru, un izrāde vērtējama kā kolektīvās mākslas jeb kopdarba rezultāts. Lielisks muzikālais noformējums – ar silti ironisku attieksmi pret latviešu ziņģes iedabu un tās nemirstīgo dzīvotspēju.

Linda Burda:

Režija * * *

Aktierdarbs * * * *

Scenogrāfija * * * *

Horeogrāfija * * *

Mūzika * * * *

Latviešu stāstu, garās dzīves un mīlestības seriāls Jaunajā Rīgas teātrī turpinās. Tāpat kā piecu aktieru nu jau leģendārās un izcilās pārmiesošanās spējas demonstrācija. Izrāde kā režisora Alvja Hermaņa darināto aktieru reveranss publikai, kas ir gatava gaidīt iespēju kaut desmito reizi vērot Garās dzīves latvju vecīšus sezonām ilgi vai klausīties latviešu slaucējas vai autobusa šoferīša stāstus – mēnešiem. Jaunā Rīgas teātra zvaigžņi kārtējo latvju tipāžu un to mīlestības vai gluži otrādi – temperamenta diktēto jūtu impotences stāstus ir jaundarinājuši vai iztamborējuši talantīgi grodi un godprātīgi. Bez pārsteigumiem četrarpus stundu laikā dažādās kombinācijās izspēlējot 13 etīdes! Pārsteigums ir pati izrāde bez režisora. Kā arī latviešu cilvēcības pētniecība un studijas bez motivācijas. Par ko smiet, un par ko raudāt? Mulsums! Atzīmējams izrādes muzikālais noformējums – Jēkaba Nīmaņa un Andra Keiša sadarbība.

Līga Ulberte:

Režija * * * * *

Aktierdarbs * * * * *

Scenogrāfija * * * * *

Kostīmi * * * * *

Mūzika * * * * *

Mākslinieciski visharmoniskākā no Jaunā Rīgas teātra dokumentālās triloģijas par latviešu tautu daļām. Spilgtā Garās dzīves forma un negaidīti aktuālais un dziļais Latviešu stāstu saturs jaunajā JRT lielformāta projektā ir vainagojies ar izrādi, kurā vienlīdz svarīgi ir gan ko, gan kā dara Alvis Hermanis un aktieri. No 13 situācijām, kuru lielākā daļa ir žilbinoši asprātīgas un spoži apliecina visu aktieru izcilās pārtapšanas spējas, visbūtiskāk izrādes jēgu un intonāciju raksturo Viļa Daudziņa vientuļā vefieša stāsts epizodē Deju vakars un Gunas Zariņas un Ģirta Krūmiņa pensionēto kordziedātāju tikšanās Dziesmu svētku noslēguma koncertā izrādes fināla ainā Jauktais koris.

Katra vidusmēra latvieša apziņā momentā identificējami tipāži un situācijas, mazliet smieklīgas un mazliet skumjas, un tomēr tik ļoti īstas. Perfekti šo naivisma tonalitāti izceļ Monikas Pormales iekārtotā telpa un Jēkaba Nīmaņa un Andra Keiša veidotais muzikālais fons. Tādi kā mūsdienīgi Mērnieku laiki, ko sava laika tautieši dēvēja par pārspīlētiem un dzīvei neatbilstošiem, kaut patiesībā baidījās no sava mazliet greizā, bet tomēr spoguļattēla.

_________________________________

* Talants atpūšas, mūzas skumst

* * Labas epizodes neveido kopumu

* * * Godprātīgi, bet bez pārsteiguma

* * * * Radoša veiksme

* * * * * Izcili

Kultūras karte ikvienam

Kristīne Klodāne,  NRA  09/29/06    Kultūras ministrijā šonedēļ tika prezentēta Digitālās kultūras kartes 1. kārta.

Projekta mērķis ir izveidot un uzturēt Latvijas kultūras karti (datubāzi), kurā sniegta detalizēta informācija par Latvijas reģionu kultūras procesu un institūciju daudzveidību, pārklājumu, sabiedrības pieejamību, kultūras infrastruktūras materiāltehnisko bāzi un attīstības tendencēm. Kultūras ministre Helēna Demakova uzrunā uzsvēra, ka šis projekts ir unikāls un šāda veida kultūras karte ir pagaidām vienīgā Baltijas valstīs. Šogad kultūras kartei piešķirtais budžeta finansējums ir 30 000 latu.

Kultūras kartes datu bāze www.kulturaskarte.lv pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam; katrs varēs apskatīt un uzzināt kultūras iestāžu pārklājumu ģeogrāfiskā griezumā – Latvija, reģions, rajons, pagasts – un kultūras nozaru institūciju pārklājumu ģeogrāfiskā griezumā (piem., bibliotēku pārklājums Latvijā u.c.). Pie šā projekta strādāja KM Informācijas un analīzes nodaļa, galvenie valsts inspektori, nozaru speciālisti un pašvaldību kultūras darbinieki.

Pirmās kārtas ietvaros portālā jau ir pieejami 30 000 kultūras objektu, kurus apskatot tiek sniegta informācija par objekta atrašanās vietu, darbinieku skaitu, apmeklējuma laiku, cenām utt. Katram objektam pievienots arī fotomateriāls, izveidota izvērstās meklēšanas sistēma u.tml. Nākotnes ieceres saistītas ar sistēmas datu bāzes papildināšanu un pilnveidošanu.

Pēc 60 gadiem atgriežas, lai paliktu

Zane Radzobe,  Diena  09/30/06    Rakstnieka Dzintara Soduma mūža darbs bijis modernas latviešu literatūras un valodas attīstība

Pēc vairāk nekā sešdesmit trimdā pavadītiem gadiem Latvijā uz dzīvi atgriezies latviešu rakstnieks, dzejnieks un tulkotājs Dzintars Sodums. "Neesmu pieradis būt sagaidītā lomā. Īstenībā jūs sagaidāt pensionētu tipogrāfistu," tūlīt pēc ielidošanas Rīgā piektdienas rītā saka rakstnieks, kurš 86 gadu vecumā pēc tiešā lidojuma no Ņujorkas tomēr izskatās možs un nezaudē spēju paironizēt. Kaut arī šaurākās literārās aprindās zināms jau no 80.gadiem, Latvijas lasītāju apziņā Dz.Sodums kā viens no būtiskiem trimdas literātiem tiek iezīmēts salīdzinoši nesen — 2001.gadā apgāds Atēna sāka izdod rakstnieka Kopotos rakstus, apliecinot Dz.Soduma "klasiķa statusu".

Dz.Sodums nekad nav pretendējis uz popularitāti vai atzinību, trimdas literārajā un sabiedriskajā dzīvē turējies savrupus. Kā pirms vairākiem gadiem, stāstot par Kopotajiem rakstiem, atzina to sastādītāja rakstniece Nora Ikstena, arī darbu apkopojums tapa ar lielu pierunāšanu. Un tomēr esot redzams — tas, ka viņa grāmatas Latvijā var lasīt, Dz.Sodumam ir ļoti svarīgi.

Varbūt Kopotajiem rakstiem vai to sastādīšanas laikā veidotai garīgai saiknei starp abiem rakstniekiem var pateikties arī par lēmumu pārcelties atpakaļ uz Latviju — Dz.Sodums dzīvošot Ikšķilē kopā ar N.Ikstenas ģimeni. "Man personiski tas nozīmē tuva cilvēka atbraukšanu," saka N.Ikstena. "Bet Latvijai kopumā tas nozīmē ļoti daudz, kaut arī viņš pats tā neskatās."

Dz.Sodums 1943.gadā tika mobilizēts Latviešu leģionā, pēc gada dezertēja un 1945.gadā emigrēja uz Zviedriju. Kopš 1963.gada rakstnieks dzīvoja ASV. Dz.Soduma atgriešanās Latvijā ir simboliska, jo viņš ir zīme tam, kāda latviešu literatūra Latvijā būtu varējusi būt, ja nebūtu norobežota no pasaules literatūras laikmetīgajām vēsmām. Viņš nepiederēja tiem trimdas rakstniekiem, kas ilgās pēc dzimtenes kultūru iekonservēja, turpinot pārlauzto Latvijas brīvvalsts literāro tradīciju — stilu, tēlus, tēmas un to traktējumu. Dz.Sodums literatūru attīstīja, ienesa tajā modernas tendences.

Profesors Viesturs Vecgrāvis raksturojis Dz.Sodumu kā pirmo latviešu dzejas modernizētāju pēc Otrā pasaules kara. Romānos, piemēram, Savai valstij audzināts, Taisām tiltu pār plašu jūru, Jauni trimdā Dz.Sodums atklājas, paša vārdiem runājot, kā politisks rakstnieks, cenšoties atvērtām acīm raudzīties pasaulē un nebēgt no laikmeta pretrunām. Izcils ir arī Dz.Soduma kā tulkotāja devums latviešu kultūrā. Viņš tulkojis Džona Steinberga, Hermaņa Heses, Tomasa Stērnsa Eliota darbus.

Arī Džeimsa Džoisa Ulisa pasaulē latviešu lasītājs raugās Dz.Soduma acīm. Izcilais tulkojums ir ne vien liela dāvana mazas tautas kultūrai, bet arī Dz.Soduma kā smalka latviešu valodas meistara vizītkarte — tulkotājs speciāli Ulisam radījis daudzus jaunvārdus, sniedzot lielu ieguldījumu latviešu literārās valodas attīstībā.

Citādā ziņā…

Saulkrastos izaudzē rekordlielu saulespuķi

DELFI  09/25/06    Noslēgusies Saulkrastu pilsētas domes rīkotā akcija "Saulkrastu saulespuķe Nr.1", un tās uzvarētāja ir saulkrastietes Līvijas Pētersones izaudzētā saulgrieze, kas sasniegusi rekordlielu garumu – 4,9 metrus.

Iespējams, šī ir Latvijas visgarākā saulespuķe, jo līdz šim ziņotie rekordi bijuši nedaudz vairāk par četriem metriem, informēja Saulkrastu domes sabiedrisko attiecību speciāliste Līvu Bondare.

Pētersone savā dārzā izaudzējusi vēl vairākas saulespuķes, kas arī sasniegušas 4,5 metru augstumu. Otrajā vietā ierindojusies Justīnes Plankājes audzētā 4, 7 metrus garā saulespuķe. Akcijas trešā garākā saulespuķe izaugusi Lūcijas Lamsteres dārzā, sasniedzot 4 metru garumu, un šī saulespuķe izaugusi no papagaiļu barības sēklas.

Lamstere pastāstīja, ka pirms pāris gadiem viņa izaudzējusi 7,8 metrus garu saulgriezi. Viskuplākā saulespuķe izaugusi Ievai Šteinbergai, viņas saulespuķei uz viena cera sakuplojuši 65 ziedi.

Saulespuķu audzēšanas akcijas iniciatore bija Saulkrastu ģimenes atblasta centra "Saulespuķe" vadītāja Ingūna Feldmane, kas aicināja saulkrastiešus iesaistīties akcijā, izdalot saulespuķu sēkliņas un mudinot Saulkrastu iedzīvotājus tās iestādīt savos dārzos.

Feldmane pastāstīja, ka saulespuķu audzēšanas Saulkrasto šovasar tika iedibinātā kā tradīcija, kas tiks turpināta arī nākamajos gados, jo Saulkrasti ir pilsētas, kas nes saules vārdu, un kura puķe tad vēl vairāk varētu piestāvēt šai pilsēta, ja ne saulespuķe.

Lapas
koku zaros kļūst arvien
krāsainākas – dažas gan jau ir no-

birušas, un tās tik jauki čaukst zem mū-

su kājām... Bet mēs joprojām baudām jauku

atvasaru – dienas ir saulainas un gaiss reizēm

sasilst pat līdz +23^oC. Un dārzi...tie paš-
laik ir ļoti krāsaini, jo zied raibu rai-
bās mārtiņrozes un krāšņās

dālijas...

Anda Jansone, trešdien, 27. septembrī