Vēlēšanu rezultāti 10/08/06

 

 

9.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi Tautas partija

DELFI  10/08/06     9.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi Tautas partija, par kuru nobalsojuši 19,49% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie rezultāti.

Ir apkopoti rezultāti no visiem 1006 iecirkņiem.

Otrajā vietā ar 16,69% ir Zaļo un zemnieku savienība, bet trešajā vietā ar 16,38% ierindojas "Jaunais laiks".

Pavisam 9.Saeimā iekļūs septiņas partijas - "Saskaņas centrs" ar 14,42%, Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" vēlēšanu apvienība ar 8,59%, kā arī apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ar 6,95% un kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", par kuru balsojuši 6,02% vēlētāju.

Ārpus uzvarētāju rindām palikusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (3,50%), apvienība "Dzimtene" (2,09%), partija "Visu Latvijai!" (1,49%) un "Jaunie demokrāti" (1,26%).

Mazāk nekā 1% vēlētāju atbalstu saņēmusi Pensionāru un senioru partija (0,79%), "Māras zeme" (0,54%), partija "Eiroskeptiķi" (0,37%), partija "Mūsu zeme" (0,23%), organizācija "Latviešu Latvija" (0,19%), Sociālā taisnīguma partija (0,18%), Nacionālā spēka savienība (0,13%) un "Tēvzemes savienība" (0,12%).

Jau ziņots, ka Saeimas vēlēšanās startēja 19 partijas ar 1024 deputātu kandidātiem.

Vēlēšanās nobalsojuši 901 796 vēlētāji jeb 62,28% no visiem balsstiesīgajiem.

Pašvaldību vēlēšanās 2005.gadā, kas bija visneapmeklētākās vēlēšanas Latvijas vēsturē, piedalījās 749 710 jeb 52,8% vēlētāju. Vēl mazāk vēlētāju – tikai 41,3% - piedalījās Eiroparlamenta vēlēšanās 2004.gadā.

9.Saeimas vēlēšanās Rīgas apgabalā nobalsojuši 67,21 % vēlētāju, Vidzemes apgabalā – 64,79%, Latgales apgabalā – 55,70 %, Kurzemes apgabalā – 60,43%, bet Zemgales apgabalā – 57,98%.

Aktīvākie vēlētāji bijuši Rīgas rajonā, kur nobalsoja 70,59% vēlētāju. Visneaktīvākie vēlētāji bijuši Rēzeknes rajonā, kur nobalsojusi tikai nedaudz vairāk par pusi balsstiesīgo – 50,17% jeb 30 388 vēlētāji.

 

 

Zemgalē uzvar 'zaļie zemnieki', nedaudz atpaliek TP

DELFI  10/08/06    Par 9.Saeimas vēlēšanu uzvarētāju Zemgalē kļuvusi Zaļo un Zemnieku savienība, no kuras tikai nedaudz atpaliek Tautas partija, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie vēlēšanu rezultāti.

ZZS ieguvusi 22,6% Zemgales vēlētāju atbalstu, bet Tautas partija – 21,4%. Par partiju "Jaunais laiks" nobalsojuši 16,4% zemgaliešu, par LPP/LC – 7,5%, bet par TB/LNNK – 6,5%. Neviena cita partija nav izpelnījusies tādu Zemgales vēlētāju atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru.

Zemgalē vēlēšanās piedalījušies 57,9% jeb 131 054 vēlētāji.

 

Kurzemē sīvi konkurē Tautas partija un ZZS

DELFI  10/08/06    Kurzemes vēlētāji 9.Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu atdevuši par Zaļo un zemnieku savienību un Tautas partiju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie vēlēšanu rezultāti.

Zaļo un Zemnieku savienība Kurzemē ieguvusi 27,1% balsu, savukārt Tautas partija – 25,7%. Trešo vietu ar 15,7% balsu ieņem partija "Jaunais laiks". LPP/LC apvienība ieguvusi 6,8% Kurzemes vēlētāju atbalstu, TB/LNNK – 6,2%, bet Saskaņas centrs – 5,5%. Neviena cita partija nav guvusi tādu kurzemnieku atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru.

Kopumā Kurzemē nobalsojuši 119 876 vēlētāji jeb 60,3%.

 

Vidzemē uzvaru gūst Tautas partija

DELFI  10/08/06    Vidzemes vēlētāji visvairāk balsu atdevuši Tautas partijai, bet otro vietu ieguvusi partija "Jaunais laiks", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie 9.Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Tautas partija saņēmusi 24,7% vēlētāju atbalstu, bet par JL nobalsojuši 20,7% vēlētāju. 18% vidzemnieku balsojuši par Zaļo un zemnieku savienību, 7,9% - par TB/LNNK, 7,3% - par LPP/LC apvienību, bet 6,3% - par apvienību "Saskaņas centrs".

Neviena cita Saeimas vēlēšanās startējusī partija nav guvusi tādu vidzemnieku atbalstu, lai pārvarētu 5% barjeru.

Vidzemes vēlētāju aktivitāte bijusi otrā augstākā 9.Saeimas vēlēšanās – pie vēlēšanu urnām devušies 64,7% jeb 248 597 vēlētāju.

 

9.Saeimas vēlēšanas – otrās neapmeklētākās vēsturē, nobalsojuši 62,28% vēlētāju

DELFI  10/08/06    9.Saeimas vēlēšanās sestdien piedalījušies 62,28% jeb 901 796 balsstiesīgie vēlētāji, un līdz ar to tās ir otrās neapmeklētākās vēlēšanas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija.

Pašvaldību vēlēšanās 2005.gadā, kas bija visneapmeklētākās vēlēšanas Latvijas vēsturē, piedalījās 749 710 jeb 52,8% vēlētāju. Vēl mazāk vēlētāju – tikai 41,3% - piedalījās Eiroparlamenta vēlēšanās 2004.gadā.

9.Saeimas vēlēšanās Rīgas apgabalā nobalsojuši 67,21 % vēlētāju, Vidzemes apgabalā – 64,79%, Latgales apgabalā – 55,70 %, Kurzemes apgabalā – 60,43%, bet Zemgales apgabalā – 57,98%.

Aktīvākie vēlētāji bijuši Rīgas rajonā, kur nobalsoja 70,59% vēlētāju. Visneaktīvākie vēlētāji bijuši Rēzeknes rajonā, kur nobalsojusi tikai nedaudz vairāk par pusi balsstiesīgo – 50,17% jeb 30 388 vēlētāji.

Saeimas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka visaugstākā vēlētāju aktivitāte fiksēta 5.Saeimas vēlēšanās 1993.gadā, kad nobalsoja 89,9% jeb 1 118 316 vēlētāji. Par 6.Saeimas deputātiem 1995.gadā savas balsis atdeva 955 392 jeb 71,9% vēlētāju, 7.Saeimas vēlēšanās 1998.gadā piedalījās 944 667 balsotāju jeb 71,9%. Savukārt iepriekšējo – 8.Saeimu - ievēlēja 997 754 vēlētāju jeb 71,51%.

 

Latgalē uzvar 'Saskaņas centrs'

DELFI  10/08/06    9.Saeimas vēlēšanās Latgalē pārliecinošu uzvaru guvusi apvienība "Saskaņas centrs", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie vēlēšanu rezultāti.

Par SC nobalsojuši 27,6% Latgales vēlētāju. Otro vietu ar 14,1% balsu dala Tautas partija un LPP/LC apvienība, bet 12,5% balsu ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība. 8% Latgales vēlētāju savas balsis atdevuši par PCTVL, 6,5% - par partiju "Jaunais laiks", bet 5,42% - par LSDSP.

Pārējās vēlēšanās startējušās partijas Latgales vēlētāji nav vēlējušies redzēt Saeimā.

Kopumā Latgalē nobalsojuši 133 475 vēlētāju. Latgales vēlēšanu apgabalā 9.Saeimas vēlēšanās fiksēta viszemākā vēlētāju aktivitāte – balsošanā piedalījušies tikai 55,7% balsstiesīgo iedzīvotāju.

 

Rīgā pārliecinoši uzvar kreisie spēki

DELFI  10/08/06    9.Saeimas vēlēšanās Rīgā pārliecinošu uzvaru guvuši kreisie spēki - apvienība "Saskaņas centrs" un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kas kopumā saņēmušas 34% balsu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie vēlēšanu rezultāti.

SC ieguvis 24%, savukārt PCTVL – 10% rīdzinieku atbalstu.

No labējām partijām rīdzinieki vislielāko atbalstu snieguši partijai "Jaunais laiks", par kuru nobalsojuši 16,5% vēlētāju. Tautas partija Rīgā saņēmusi 13% balsu, Zaļo un Zemnieku savienība – 9,5%, LPP/LC – 8,2%, TB/LNNK – 7,6%.

Pārējām partijām Rīgā nav izdevies pārsniegt 5% barjeru.

Kopumā Rīgā nobalsojuši 266 214 vēlētāju – 67,2% no balsstiesīgajiem rīdziniekiem, kas ir visaugstākais vēlētāju aktivitātes rādītājs šajās vēlēšanās.

 

Īrijā dzīvojošie savas balsis atdod par PCTVL

BNS  10/08/06    Īrijā dzīvojošie Latvijas pilsoņi 9.Saeimas vēlēšanās priekšroku devuši kreiso spēku apvienībai "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), par ko atdotas 107 balsis.

Kopumā Korkā un Dublinā par derīgiem atzīti 537 biļeteni, informēja vēstniecības Īrijā pirmais sekretārs Ivars Lasis.

PCTVL popularitātē seko Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība, kas katra ieguvusi 72 balsis. 69 balsis Īrijā dzīvojošie nodevuši par "Saskaņas centru", bet piektais populārākais ir "Jaunais laiks" ar 67 balsīm.

No pirmā piecinieka krietni atpaliek apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ar 43 balsīm, bet tai seko "Jaunie demokrāti", par ko nobalsojuši 26 Īrijā dzīvojošie.

Pārējo partiju atbalstītāju skaits ir niecīgs. Apvienība "Dzimtene" un Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija ieguvušas pa 11 balsīm katra, par partiju "Visu Latvijai!" balsojuši astoņi cilvēki, bet par Latvijas pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienību balsis atdevuši seši.

Četras balsis ieguva saraksts "Māras zeme", kurā ir tikai viena kandidāte, bet Ilmāra Ančāna vadītā partija "Mūsu zeme" savāca trīs balsis. Divas balsis ir "Eiroskeptiķiem" un Pensionāru un senioru partijai, bet pa vienam atbalstītājam ir "Tēvzemes savienībai" un "Latviešu Latvijai".

Savukārt neviena balss Īrijā netika atdota par Nacionālo spēka savienību un Sociālā taisnīguma partiju.

Vēlēšanu urnās atrasti arī nepareizi aizpildīti biļeteni, vēlēšanu zīmes bez aploksnēm, bet kāds bija pacenties aploksnē ielikt cigarešu paciņas drisku ar rupjiem izteikumiem.

 

__________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Sarūk atbalsts Latvijas prezidentei balsojumā par ANO ģenerālsektretāra amatu

LETA  10/03/06    ANO Drošības padomes neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru ir mazinājies atbalsts Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, tomēr arī šajā kārtā viņa saņēmusi trešo lielāko pozitīvo balsu skaitu.

Latvijas prezidente balsojumā saņēmusi sešas balsis "neatbalstu", no kurām divas ir no pastāvīgajām dalībvalstīm.

Pirmdienas neoficiālajā aptaujā piecas pastāvīgās dalībvalstis 15 pārstāvju Drošības padomē balsoja ar atšķirīgas krāsas - sarkaniem - biļeteniem. "Sarkanās kartiņas" saņemšana nozīmēja, ka kandidātam draud veto no kādas Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts.

ANO Drošības padomes ceturtajā neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru tāpat kā iepriekšējos trijos balsojumos visvairāk balsu saņēma Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, kas saņēma 14 balsis "atbalstu" un vienu balsi "nav viedokļa".

Tā kā Dienvidkorejas pārstāvis nesaņēma noraidošu vērtējumu ne no vienas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts un bija atbalstītākais kandidāts arī iepriekšējos balsojumos, tad eksperti uzskata, ka viņš jau faktiski ir nodrošinājis atbalstu, lai kļūtu par nākamo ANO vadītāju, kas šos pienākumus pārņems no Kofi Annana.

Otrajā vietā ierindojās Indijas pārstāvis Šaši Tarūrs, kas saņēma - 10 balsis "atbalstu", trīs "neatbalstu", tostarp vienu veto no kādas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts, un divas "nav viedokļa", līdz ar to faktiski izstājoties no sacensības.

"Esmu nosūtījis apsveikumu Dienvidkorejas ārlietu ministram Banam Kimūnam, izsakot prieku par balsojuma rezultātiem," žurnālistiem sacījis Tarūrs, "ir skaidrs, ka viņš būs nākamais ANO vadītājs."

"No šīsdienas balsojuma ir visai skaidrs, ka Drošības padome ANO vadītāja amatam ieteiks Dienvidkorejas ārlietu ministru," atzinis arī Ķīnas pārstāvis ANO.

Savukārt Latvijas prezidentei arī šajā balsošanas reizē bija trešais lielākais atbalsts - viņa saņēma piecas balsis "atbalstu", kas gan ir par divām pozitīvām balsīm mazāk nekā iepriekšējā balsošanas kārtā. Viņa saņēmusi arī sešas balsis "neatbalstu", no kurām divas bija no Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, un četras "nav viedokļa".

Latvijas prezidentei tika gaidīta kāda "sarkanā kartiņa", jo Krievijas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Maskava nekad neatbalstīs Latvijas prezidentes kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam.

Nākamā mēneša laikā ANO Drošības padome rīkos oficiālu balsojumu kandidāta izvirzīšanai apstiprināšanai ANO Ģenerālajā asamblejā. Visticamāk, balsojums notiks 9.oktobrī.

Ģenerālai asamblejai, kurā ietilpst 192 ANO dalībvalstis, tiks izvirzīts kandidāts, kas saņēmis visvairāk balsu un nevienu "sarkano kartiņu". Ģenerālā Asambleja parasti ir apstiprinājusi Drošības padomes izvirzīto kandidātu.

Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997.gada 1.janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beigsies šī gada decembrī, bet Latvijas prezidentes pilnvaras - 2007.gada vasarā.

Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kurš pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.

Pēc Šrilankas pārstāvja atsaukšanas ANO ģenerālsekretāra amata kandidātu skaits pagaidām sarucis līdz seši. Bet Latvijas prezidentes uz šo amatu kandidē vēl pieci vīrieši no Āzijas - Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, pašreizējais ANO ģenerālsekretāra vietnieks, indietis Šaši Tarūrs, Taizemes premjerministra vietnieks Suriakiarts Satiratai, Jordānijas sūtni ANO princis Zeids Raads Zeids al Huseins un Afganistānas bijušais finanšu ministrs Ašrafs Gani.

Astoto ANO ģenerālsekretāru apstiprinās 192 nācijas pārstāvošā ANO Ģenerālā Asambleja pēc 15 valstu Drošības padomes ieteikuma, ko plānots iesniegt līdz oktobra beigām.

ANO ģenerālsekretāra kandidātu būtībā izraudzīsies ANO Drošības padome, kurā piecām pastāvīgajām dalībvalstīm - Lielbritānijai, Ķīnai, Francijai, Krievijai un ASV - ir veto tiesības un līdz ar to izšķirošā loma šī lēmuma pieņemšanā.

Turklāt veto tiesības baudošās valstis nekad nav vilcinājušās izmantot šīs pilnvaras ANO ģenerālsekretāra izvēlē.

Āzijas pārstāvis nav ieņēmis ANO ģenerālsekretāra amatu kopš birmieša U Tanta, kas ANO vadīja no 1961. līdz 1971.gadam. ANO nekad nav vadījis pārstāvis no Ziemeļamerikas, Austrumeiropas un Okeānijas.

Lielākā daļa ANO ģenerālsekretāru ir bijuši kompromisa kandidāti no ne pārāk ietekmīgām valstīm un pasaulē maz pazīstami. Kaut arī šim amatam bieži izvirzīti pasaulē slaveni politiķi, viņi vienmēr tikuši noraidīti kā kādam nepieņemami.

 

Prezidente atsauc savu kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam

DELFI  10/05/06    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien ir atsaukusi savu kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses centrā.

Prezidente norāda, ka šādu lēmumu pieņēmusi, konsultējoties ar Igaunijas un Lietuvas valstu vadītājiem un valdībām, kuras kopīgi ar Latviju bija izvirzījušas Vīķes-Freibergas kandidatūru.

Vīķe-Freiberga pateicas visiem, kas atbalstīja viņu un tos principus, uz kuriem tika balstīta prezidentes kandidatūra ANO ģenerālsekretāra amatam.

"Prezidente vēlas pateikties visiem viņas atbalstītājiem. Īpaši silti prezidente pateicas Igaunijai un Lietuvai par viņu izrādīto lielo uzticību," teikts paziņojumā. Vīķe-Freiberga izsaka pateicību visām ANO Drošības padomē pārstāvētajām valstīm, kas atbalstīja viņas kandidatūru divos indikatīvajos balsojumos. Prezidente pateicas Austrumu un Centrāleiropas valstu vadītājiem, kuri aizvadītā mēneša laikā atbalstīja viņas kandidatūrai ANO Ģenerālās Asamblejas debatēs.

Vīķe-Freiberga pateicas arī "visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, īpaši organizācijām, kas aizstāv dzimumu līdztiesību, par to sniegto patieso iedrošinājumu."

Ar savu kandidatūru Latvijas prezidente izvirzīja priekšplānā jautājumus, kuriem nav tikusi veltīta plaša uzmanība iepriekšējās ANO ģenerālsekretāra vēlēšanās, tādejādi veicinot plašāku diskusiju par kandidātu izvēli, kas balstītos galvenokārt uz viņu kvalifikāciju, nevis ierobežojošiem reģionāliem vai dzimuma kritērijiem.

Vīķes-Freibergas kandidatūra akcentēja arī to, ka ģenerālsekretāra amatu nekad nav ieņēmusi sieviete, kā arī to, ka ANO augstākajā līmenī nekad nav tikusi pārstāvēta Austrumeiropas valstu grupa, uzvērts paziņojuma.

"Latvijas prezidente ir dziļi gandarīta par to, ka viņas kandidatūra ir izraisījusi plašu atsaucību akadēmiskajās un nevalstiskajās aprindās, kā arī masu saziņas līdzekļos, kas var tikai veicināt debates par ANO reformu," uzvērts Valsts prezidenta kancelejas Preses centra informācijā.

Latvijas prezidente pieņem, ka ANO Drošības padomes ceturtais indikatīvais balsojums par kandidātiem uz ģenerālsekretāra amatu, kas notika 2.oktobrī, norāda uz gaidāmo oficiālā balsojuma iznākumu.

Latvijas prezidente pauž gatavību sniegt visu iespējamo atbalstu un sadarbosies ar nākamo ANO ģenerālsekretāru, uzsverot, ka ir ārkārtīgi svarīgi panākt visu ANO dalībvalstu atbalstu tālejošām ANO reformām, kuras ir nenovēršami nepieciešamas, lai šo pasaules organizāciju pielāgotu 21.gadsimta izaicinājumiem.

Jau ziņots, ka 2.oktobrī notikušajā ANO Drošības padomes neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru mazinājās atbalsts Latvijas prezidentei, tomēr arī šajā kārtā viņa saņēma trešo lielāko pozitīvo balsu skaitu. Latvijas prezidente balsojumā saņēma sešas balsis "neatbalstu", no kurām divas bija no pastāvīgajām dalībvalstīm, kas viņu faktiski izslēdza no augstā amata pretendentu loka.

Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997.gada 1.janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beigsies šī gada decembrī, bet Latvijas prezidentes pilnvaras - 2007.gada vasarā.

 

ASV piešķir Latvijai militāro palīdzību 800 000 latu apmērā

DELFI  10/04/06    ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija paziņoja, ka ASV Kongress un ASV valdība ir nolēmusi piešķirt ASV Ārvalstu militārā finansējuma programmai (FMF) Latvijā papildu finansējumu 1,485 miljonu dolāru apmērā (aptuveni 800 000 latu), informēja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.

Šīs programmas ietvaros šogad Latvija jau ir saņēmusi atbalstu 4,5 miljonu dolāru apmērā no Kongresa 2005. gadā apstiprinātā Koalīcijas solidaritātes fonda, līdz ar to kopējais FMF finansējums 2006.gadā veido 5,95 miljonus dolāru.

Paralēli arī Starptautiskā militārās izglītības un apmācības programma Latvijā (IMET) šogad ir saņēmusi 1,3 miljonu dolāru atbalstu militāro apmācību organizēšanai.

ASV vēstniece Beilija apgalvo, ka "papildfinansējums ir kā rādītājs tam, cik Latvija ir nozīmīga kā ASV sabiedrotais un NATO partneris globālajā karā pret terorismu. ASV militārā finansējuma programmas (FMF) un Koalīcijas solidaritātes fonda finansiālais atbalsts būs noderīgs militārā aprīkojuma iegādei, lai turpinātu Latvijas bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības programmu un izveidotu tos par pilnībā savietojamiem ar NATO un spējīgiem cīnīties ar apdraudējumu 21. gadsimtā."

2005. gadā Latvija no ASV Ārvalstu militārās finansējuma programmas (FMF) saņēma 4,96 miljonus (2,78 miljoni latu). Iepriekšējo gadu finansiālo atbalstu Latvija ir ieguldījusi vairākos nozīmīgos projektos: paaugstinājusi militārās vadības prasmes un kontroles sistēmas NATO samita drošībai, ir pasūtītas 30 daudzfunkcionālās apvidus automašīnas, iegādāti droši digitālie radio aparāti un nakts redzamības aprīkojums efektīvām misijām, kā arī niršanas aprīkojums atmīnēšanas operācijām, lai garantētu drošību Latvijas ostās un krasta apsardzē.

 

Latvija un Azerbaidžāna paraksta sešus līgumus

Agnese Margēviča,  NRA  10/05/06    Šodien ar Latvijas un Azerbaidžānas biznesa foruma atklāšanu Latviešu biedrības namā Rīgā turpināsies Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva oficiālā vizīte mūsu valstī.

Vakar vizītes laikā tika parakstīti seši līgumi starp abām valstīm izglītības, veselības un medicīnas zinātnes, gaisa satiksmes, sakaru, finanšu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā. Pašlaik starp abām valstīm noslēgti 12 divpusējie līgumi. Iespējamās jomas turpmākai sadarbībai varētu būt ekonomika, kultūra, kā arī Latvijas pieredzes nodošana Azerbaidžānai eirointegrācijas un reformu īstenošanas jomā.

I. Alijevs informēja, ka viņam līdzi vizītē uz Latviju atbraukusi plaša uzņēmēju delegācija, kas vēlas nodibināt kontaktus Latvijā. Azerbaidžānas prezidents uzsvēra, ka uzņēmējdarbības vide Azerbaidžānā ir ļoti labvēlīga. "Ekonomiskajā jomā ir padarīts ļoti daudz. Divos gados tirdzniecības apjoms starp abām valstīm ir faktiski dubultojies. (..) Biznesa forums, kas notiek valsts vizītes ietvaros, paver lielas iespējas šo kontaktu tālākai padziļināšanai. Arī šodien parakstītie līgumi palīdzēs šo sakaru attīstībai. Ceru, ka līdz šā gada beigām savu darbu sāks starpvaldību komisija," vakar savukārt norādīja Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa arī augstu novērtēja Azerbaidžānas lomu enerģētikas resursu piegādes dažādošanā Eiropai.

V. Vīķe-Freiberga norādīja, ka atbalsta starptautisko institūciju nostāju par Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabahas konflikta miermīlīgu atrisinājumu, kas minēts arī abu valstu prezidentu vakar parakstītajā kopīgajā deklarācijā. I. Alijevs sacīja, ka visi konflikti jārisina, balstoties uz starptautiskām normām un likumiem.

 

Vēl uz gadu pagarina Latvijas karavīru misiju Afganistānā

LETA  10/05/06    Saeima ceturtdien pagarināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru misiju NATO vadītajā operācijā Afganistānā līdz 2007.gada 13.oktobrim. Par misijas pagarināšanu nobalsoja 73, pret - 18, bet atturējās viens deputāts.

Sākotnēji Latvijas karavīru dalība misijā Afganistānā bija plānota līdz šā gada 13.oktobrim, tomēr 12.septembrī ANO Drošības padome pieņēma jaunu rezolūciju, ar kuru pagarināja NATO vadīto starptautisko drošības atbalsta spēku klātbūtni Afganistānā. NBS ir gatavi turpināt iesākto sadarbību ar citām NATO dalībvalstīm.

Latvijas karavīru vienības Afganistānā mainās reizi sešos mēnešos. Uz šo valsti kopumā plānots nosūtīt ne vairāk kā 56 karavīrus vienā rotācijas periodā. Patlaban Afganistānā atrodas 36 Latvijas karavīri.

NATO valstis pašlaik vērtē lūgumu pēc papildspēkiem talibu nemiernieku apkarošanai Afganistānas dienvidos. Sākotnēji šim aicinājumam atsaucās tikai Latvija, piedāvājot uz šo valsti nosūtīt vēl 20 karavīrus.

Latvijas karavīru dalība starptautiskajā operācijā Afganistānā gada laikā izmaksātu aptuveni divus miljonus latu.

 

Bušs nesaņems latviešu adītos cimdus

Līga Nestere,  NRA  10/06/06    Taču izrādās, ka siltos dūraiņus un citas iedzīvotāju sarūpētās dāvanas saņems valstu delegāciju un mediju pārstāvji, nevis NATO dalībvalstu vadītāji un ministri.

Dāvanu paciņu – cimdus, dzērvenes medū, liepziedu tēju, Melno balzamu un mūzikas kompaktdisku ar Latvijas klasiskajiem skaņdarbiem jaunā aranžējumā – saņems aptuveni 4500 sammita viesu, tomēr šos labumus nepasniegs valstu vadītājiem. "Katrā sammitā dāvanas iedala vairākās kategorijās – delegāciju un mediju pārstāvjiem, ministriem un valstu vadītājiem. Mūsu birojs rūpējas par dāvanām pirmajām trim personu grupām," stāsta NATO sammita preses centra vadītāja Elīna Lazdāne. Piemiņas veltes valstu līderiem esot Prezidenta kancelejas pārziņā.

Ko valstu vadītāji saņems, vakar prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga nemācēja teikt, vien norādīja, ka dāvanas tiekot gādātas. Neatkarīgajai neizdevās arī noskaidrot, ko plānots pasniegt ministriem.

"Tas vēl tiek saskaņots un precizēts," sacīja E. Lazdāne. Viņa arī teic – jau sākotnēji esot uzsvērts, ka valstu līderi nesaņems tādas dāvanas kā delegāciju pārstāvošās personas un žurnālisti. "Tomēr visur tika minēts: dāvanas saņems NATO sammita viesi, īpaši neakcentējot, kas konkrēti," stāsta preses centra pārstāve. Taču gatavošanās novembra galvenajam notikumam Rīgā turpinās. Jau puse vajadzīgo dūraiņu uzadīti.

"Cimdi no Zemgales un Vidzemes arī būs drīzumā pilnīgi pabeigti vajadzīgajā skaitā," stāsta E. Lazdāne. Kopumā dūraiņus adīja 300 personu, arī trīs vīrieši. "Cimdi tika adīti ar aizrautību un entuziasmu. Kundzes pat gāja uz bibliotēku un meklēja informāciju par senajiem rakstiem dūraiņos," norāda preses centra pārstāve. Cimdu tehniskajā specifikācijā uzsvērts, ka dūraiņi jāada un to raksti jāizvēlas atbilstoši Latvijas etnogrāfisko novadu tradīcijām, lai parādītu mūsu valsts kultūras un etnogrāfisko rakstu bagātību.

 

 

 

 

Valdīibā un NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Veselības veicināšanas valsts aģentūra dāvina datorspēli pusaudžu izglītošanai

Līga Nestere,  NRA  10/03/06    Datorspēle Pazeme, kas domāta pusaudžiem no 13 gadu vecuma, ir interaktīvs mācību līdzeklis. Nokļūstot virtuālajā Pazemē, jauniešiem ir iespēja uzzināt, kādu ietekmi uz cilvēka prāta un fiziskajām spējām atstāj dažādas apreibinošas vielas. Turklāt spēle neveicināšot atkarību no datorspēlēm, jo tā neizraisa azartu, norāda Veselības veicināšanas valsts aģentūrā (VVVA), kas spēli adaptējusi no Lielbritānijas.

VVVA direktores vietniece Iveta Bluka stāsta, ka spēles sižets notiek bārā, kur ir diskotēkas zāle. Datorspēles lietotājs var uzklikšķināt ar datorpeli uz jebkura no bāra esošajiem cilvēkiem, uzzināt īsu viņa biogrāfiju, to, ko viņš lieto un cik ilgi, bet galvenais – noskaidrot, kā konkrētā apreibinošā viela ietekmē cilvēka rīcībspēju, veselību, kas notiek apreibinātā organismā, prātā. Spēlē iekļauta arī informācija par katras vielas izcelsmi, ziņas, ko paredz likumdošana par šo vielu lietošanu un izplatīšanu.

VVVA dati liecina, ka pēdējos gados pieaugusi vairāku narkotisko un psihotropo vielu lietošana nepilngadīgo vidū. Ievērojami palielinājies nepilngadīgo skaits ar alkohola akūtu intoksikāciju vai kaitējoši pārmērīgu lietošanu.

Datorspēle Pazeme iznākusi 1000 eksemplāros un nodota vispārizglītojošajām skolām. "Datorspēli var izmantot sociālo zinību vai audzināšanas stundās," teic I. Bluka. Lai pedagogi izprastu, kā labāk spēli lietot nodarbībās, viņiem rīkos seminārus, stāsta VVVA direktores vietniece.

I. Bluka akcentē, ka šī spēle neveicinās atkarību no datorspēlēm. "Tā ir veidota kā informatīvs materiāls un neizraisa azartu. Spēlē nav jāvāc punkti, jākrāj dzīvības. Spēlē var savākt tikai zināšanas," uzsver I. Bluka. Datorspēle atrodama aģentūras mājaslapā, un to varot ielādēt un pavairot ikviens. Datorspēles adaptācija izmaksājusi astoņus tūkstošus latu.

 

Apstiprina Valsts valodas politikas programmu

DELFI  10/03/06    Valdība otrdien (MK) apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāto Valsts valodas politikas programmu 2006.-2010.gadam, kuras mērķis ir nodrošināt latviešu valdošas ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū.

Valsts valodas politikas programmā 2006.–2010.gadam ir ietverti tās mērķi un apakšmērķi, plānotie programmas rezultāti un rezultātu sasniegšanas rādītāji, galvenie uzdevumi rezultātu sasniegšanai, programmas īstenošanas un finansēšanas mehānismi, rīcības plāns programmas izpildei, kā arī citi ar valsts valodas politikas īstenošanu saistīti būtiski jautājumi, informēja IZM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Kutraitis.

Programmā paredzēts pilnveidot valsts valodas funkcionēšanas juridisko pamatojumu; īstenot latviešu valodas kvalitatīvu apguvi kā latviešu, tā Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū; veikt latviešu valodas vispusīgu izpēti, zinātniski pamatotu literārās valodas standartizāciju un normu kodifikāciju.

Attīstot daudzveidīgas izteiksmes iespējas latviešu valodā visās sabiedrības dzīves jomās, paplašināt un aizsargāt latviešu valodas kultūrvidi; nodrošinot latviešu valodas kvalitāti Latvijas informācijas telpā, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos un elektroniskajā vidē, sekmēt latviešu valodas attīstību un popularizēšanu ar literatūras un mākslas līdzekļiem.

Starp šiem uzdevumiem kā galvenie ir minami: vienotas valsts valodas politikas izstrāde un valodas politikas īstenošanas mehānisma izveide, kā arī koordinācijas nodrošināšana starp iestādēm, kas īsteno valodas politiku; latviešu valodas kvalitatīvas apguves iespēju un lietojuma nodrošinājums kā latviešu, tā Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū; latviešu valodas vispusīga izpēte, bagātināšana, zinātniski pamatota literārās valodas standartizācija un normu kodifikācija; mērķtiecīgi attīstīta sabiedrības lingvistiskā un sociolingvistiskā kompetence.

Programmas mērķu īstenošanai 2006.gadā piešķirtajam finansējumam 1 223 900 lati ik gadus nepieciešams piešķirt papildu finanšu līdzekļus 1 870 470 LVL apmērā no vispārējiem budžeta ieņēmumiem.

IZM norāda, ka Valsts valodas funkcijas pilnvērtīgi spēj veikt tikai mērķtiecīgi attīstīta, kopta un bagātināta valoda. Valsts valodas kvalitātes mērķtiecīgas uzturēšanas nepieciešamība atzīta par svarīgu uzdevumu gandrīz visās pasaules valstīs, tāpēc valsts valodas politikas programmas ir daudzās Eiropas valstīs (piemēram, Francijā, Igaunijā, Lietuvā, Slovākijā, Spānijā).

 

Vēlmes pārsniedz iespējas par 70 milj. latu

Baiba Rulle,  Diena  10/04/06    Pie budžeta grozījumiem valdība, visticamāk, ķeras, lai izrādītos.

Noteiktos valsts budžeta deficīta griestus stingri sola nepārsniegt.

Skolotāji, kam valdība apsolījusi algu palielinājumu, un policisti, kuriem savukārt solīts samaksāt valsts iekrātos algu un pabalstu parādus, reālu latu iegulšanu savos maciņos varētu sajust novembrī. Tad trūkstošo valsts investīciju naudu varētu saņemt arī skolas, bērnudārzi, slimnīcas, citas nepabeigtās būves.

Tāda ir valdības apņemšanās, otrdien sākot šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanu, un vienojoties, ka pašreizējā Saeima galīgajā lasījumā par tiem varētu lemt 19.oktobrī, lai spēkā stātos ar novembri. Lai arī Aigara Kalvīša (TP) valdībai Saeimā nav vairākuma, premjers ar dzelžainu pārliecību otrdien uzsvēra: "Budžeta grozījumi tiks pieņemti."

Kopējais grozījumu priekšlikumos pieprasītās naudas apjoms ir 285 miljoni latu, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās iespējas pārsniedz par aptuveni 70 miljoniem. Pavisam, grozot šā gada budžetu, FM papildu vajadzībām piedāvā iztērēt 160,25 miljonus latu, no kuriem 80—90 miljoni vajadzīgi jau doto solījumu un veco parādu izpildei. Tā kā papildu naudas pieprasījumu ir vairāk nekā budžeta grozījumu naudas, valdība stingri izlēma nepalielināt budžeta deficītu virs 1,5% no iekšzemes kopprodukta, liekot ministrijām samazināt pieprasījumu summas. "Pa valdības durvīm grozījumu projekts nekādā gadījumā neizies ar lielāku deficītu," teica finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (arī TP).

Konkrēti par papildu naudas sadali valdība otrdien nelēma, jo budžeta grozījumu projekts vēl nemaz nebija pilnībā sagatavots. Tāpēc Ministru kabineta steidzīgā, tikai pirmdien izziņotā ķeršanās pie budžeta grozījumiem tieši vēlēšanu nedēļā vairāk izskatījās kā valdības zīmēšanās vēlētāju acīs, apliecinot, ka vecie solījumi tiks pildīti. O.Spurdziņš priekšvēlēšanu populismu gan kategoriski noliedza.

Izšķirošā ministru un koalīcijas partneru cīņa par budžeta grozījumu naudas sadalīšanu notiks 10.oktobrī. Neoficiāla informācija liecina, ka tad arī tiks izlemts par valdošo partiju (savējo pašvaldību projektiem) kvotu naudas sadalījumu, kam atvēlēta aptuveni puse no valsts mērķdotācijām pašvaldībām paredzētajiem 20—25 miljoniem latu.

 

Lielāko papildu finansējumu 88,4 miljonus latu pieprasījusi Veselības ministrija. Papildus divi miljoni latu pieprasīti NATO sammita rīkošanai, bet ar Saeimas lēmumu sadalāmajam finansējumam — 1,5 miljoni latu.

Papildu nauda grozījumiem iegūta, jo līdz ar veiksmīgu budžeta izpildi palielinātas ieņēmumu prognozes. Valsts budžeta ieņēmumi, veicot grozījumus, plānoti 3,39 miljardi latu, bet izdevumi — 3,56 miljardi latu.

 

Jaundžeikars tiesāsies ar Mūrnieci

LETA  10/04/06     Trešdien iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) iesniedzis Rīgas apgabaltiesā prasību pret Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vadītāju Lindu Mūrnieci (JL) par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu.

Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska sacīja, ka pagaidām vēl nav izlemts, vai pieteikumu pieņemt izskatīšanai un ierosināt civillietu.

Trešās personas statusā šajā lietā ministrs prasījis pieaicināt Latvijas Televīziju, kas izplatījusi, iespējams, aizskarošās ziņas.

Naglinska piebilda, ka sīkāka informācija par prasības saturu varētu tikt sniegta pēc tam, kad tiesa būs lēmusi, vai prasību pieņemt izskatīšanai.

Lēmums tiesai jāpieņem triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas

 

Kalvītis: VN privatizācija būs lielākais finansiālais ieguvums privatizācijas vēsturē

LETA  10/04/06    AS"Ventspils nafta" (VN) valstij piederošo akciju izsole būs lielākais finansiālais ieguvums Latvijas privatizācijas vēsturē, trešdien intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" teica Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Kalvītis pauda cerību, ka akcijas izsolē tiks pārdotas, un viņš cer, ka valsts saņems vairāk naudas, nekā noteikta minimālā cena.

Premjers skaidroja, ka, nolemjot pārdot valstij piederošās VN akcijas, tika pieņemts pareizs lēmums. Valsts izvēlējās vairs nebūt pasīvam VN mazākuma akcionāram, kurš nespēja ietekmēt procesus šajā kompānijā un nesaņem dividendes. Pareizākais, ko šādā situācijā darīt - pārdot akcijas un iegūtos līdzekļus izmantot citiem mērķiem, teica Ministru prezidents.

Kā ziņots, minimālie ieņēmumi, pārdodot valstij piederošās VN akcijas, varētu būt aptuveni 73 miljoni latu.

Ceturtdien paredzēta VN akciju izsole. Valstij piederošo akciju izsoles norisi varēs vērot reālā laika režīmā viesnīcā "Bergs". Izsoles norisi uz ekrāniem varēs vērot no plkst.10, savukārt no plkst.11 līdz 12 izsoles norisi klātesošajiem komentēs izsoles finanšu konsultanta pārstāvji.

Plkst.15.30 Rīgas Fondu biržas telpās oficiāli tiks paziņoti VN izsoles rezultāti.

Izsoles dienā no plkst.10 līdz 12 potenciālie investori ar biržas biedru starpniecību varēs iesniegt pirkšanas uzdevumu, kurā minimālais iegādājamo akciju daudzums nav mazāks par 19 415 akcijām. Pēc visu uzdevumu apkopošanas visas akcijas izsolē tiek pārdotas par cenu, kura tiek noteikta kā augstākā no cenām, ar kādu varētu pārdot visas akcijas.

Ja kopējais pieprasīto akciju skaits ir mazāks par izsolē piedāvāto akciju skaitu, pirkšanas uzdevumi tiek izpildīti pilnībā par minimālo cenu un "Parex banka" nodrošina neizpirkto akciju izpirkšanu. Ja kopējais pieprasīto akciju skaits ir lielāks vai vienāds ar izsolē piedāvāto akciju skaitu, izsoles cena tiek noteikta kā augstākā no cenām, ar kādu varētu pārdot visas izsolē piedāvātās akcijas.

Pirkšanas uzdevumi, kuros uzrādītā cena ir augstāka par izsoles cenu, tiek izpildīti pilnībā par izsoles cenu, bet tie, kuros cena ir zemāka par izsoles cenu, netiek izpildīti. Pirkšanas uzdevumi, kuros norādītā cena atbilst izsoles cenai, saņem akcijas, kuras tiek sadalītas proporcionāli atbilstoši formulai, kura fiksēta izsoles mehānismā.

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras apstiprinātajiem VN valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumiem AS "Parex banka", AS "IBS "Suprema"", AS "Suprema Securities" kā konsultants apņemas nodrošināt visu valstij piederošo VN akciju pārdošanu.

Līdz šim interesi par valstij piederošo VN akciju iegādi izrādījušas vairākas kompānijas, arī Polijas naftas kompānija "PKN Orlen", Kazahstānas valsts kompānija "Kazmunaigaz", kā arī trīs Austrijas uzņēmēju - Martina Šlafa, Jozefa Tauza un Herberta Korda - konsorcijs.

Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs vizītes laikā Rīgā izteicās, ka VN akciju iegāde varētu interesēt arī Krievijas kompāniju "Rosņeftj".

Valdība par valstij piederošo VN akciju pārdošanu vienojās pērn 28.jūnijā.

VN pamatkapitāls ir 104,48 miljoni latu, kas sadalās tāda paša skaita akcijās ar nominālvērtību viens lats.

Valstij pieder 38,6% VN akciju. Lielākais privātais VN akcionārs ar aptuveni 49% akciju ir AS "Latvijas naftas tranzīts", kuras kontrolpakete - aptuveni 51% akciju - pieder AS "Ventbunkers".

 

Valsts ieņēmumi VN akciju izsolē - Ls 74,236 miljoni

LETA  10/05/06    Šodien izsolē pārdotas visas valstij piederošās AS "Ventspils nafta" (VN) akcijas. Vienas akcijas cena izsolē sasniedza 1,84 latus, līdz ar to valsts ieņēmumi sasniegs 74,236 miljonus latu. Izsolē akcijas sākumcena bija 1,81 lats. Kopumā izsolē tika piedāvātas 40 345 556 VN akcijas.

TVNET jautā:

Vai "Ventspils naftas" akciju izsoles rezultāti ir apmierinoši?

Atbild: Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs

Štokenbergs norādīja, ka beidzot noslēdzies vairāku gadu garumā ilgušais process, kurš bija arī viens no valdību nestabilitātes iemesliem. Diemžēl arī ažiotāža, kas tika sacelta ap akcionāru nesaskaņām, aizbiedēja dažus investorus un padarīja sarežģītāku procesu. Valsts cerēja, ka akciju cena izsolē būs augstāka. Ministrs solīja, ka nauda tiks ieguldīta Latvija sstratēģiskā attīstībā.

Pirmajās desmit minūtēs pieprasījums pēc VN akcijām sasniedza 30,95 miljonus akciju, savukārt stundas laikā tika iesniegti pieprasījumi par akciju skaitu, kas pārsniedz izsolē piedāvāto.

Izsoles noslēgumā kopējais pieprasījuma apjoms sasniedza 44 439 376 akcijas. Augstākā summa, kas tika solīta par akcijām, bija 3,50 lati, un par šo summu kāds investors vēlējās iegādāties 18 miljonus akciju. Šīs akcijas viņš iegūs par 1,84 latiem gabalā.

Zemākais piedāvājums bija minimālā akciju cena 1,81 lats un minimālais pieprasītais akciju skaits - 19 415.

"Parex bankas" rīkotājdirektors, Investīciju banku pakalpojumu daļas vadītājs Mārtiņš Jaunarājs žurnālistiem pēc izsoles atzina, ka izstrādātais izsoles algoritms šajā situācijā bijis optimālākais.

Kā norādīja "IBS "Suprema"" valdes loceklis Mārtiņš Krūtainis, valsts nosacījums bija, ka jāpārdod visas akcijas, protams, par iespējami augstāku cenu, taču tā, lai nebūtu jāpārdod vairākās reizēs. Tādējādi pārdošanas algoritms bija piemērots, lai pārdotu visas akcijas un stimulētu cenas pieaugumu.

Izsole notika divas stundas - no plkst.10 līdz 12. Šajā laikā potenciālie investori ar biržas biedru starpniecību varēja iesniegt pirkšanas uzdevumu, kurā minimālais iegādājamo akciju daudzums nebija mazāks par 19 415 akcijām. Pēc visu uzdevumu apkopošanas visas akcijas izsolē pārdotas par cenu, kura tika noteikta kā augstākā no cenām, ar kādu var pārdot visas akcijas.

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras apstiprinātajiem VN valsts kapitāla daļas privatizācijas noteikumiem AS "Parex banka", AS "IBS "Suprema"", AS "Suprema Securities" kā konsultants apņēmās nodrošināt visu valstij piederošo VN akciju izpārdošanu izsolē.

Tā kā izsolē pārdotas visas piedāvātās akcijas, "Parex bankai" nebūs jāatpērk izsolē nepārdotās akcijas par sākumcenu.

Saskaņā ar VN privatizācijas noteikumiem 2,05% no darījuma summas pienāksies izsoles rīkotājiem - AS "Parex banka", AS "IBS "Suprema"", AS "Suprema Securities".

Kā ziņots, lai nodrošinātu veiksmīgu procesa norisi un iepazīstinātu potenciālos investorus ar VN akciju izsoles noteikumiem un gaitu, konsultants gan Latvijā, gan ārpus tās organizēja akciju piedāvājuma prezentāciju.

Iepriekš sarunā ar aģentūru LETA Jaunarājs prognozēja, ka paredzētajā VN akciju izsolē, visticamāk, izdosies pārdot visas piedāvātās uzņēmuma akcijas.

Iepriekš interesi par valstij piederošo VN akciju iegādi izrādīja vairākas kompānijas, arī Polijas naftas kompānija "PKN Orlen", Kazahstānas valsts kompānija "Kazmunaigaz", kā arī trīs Austrijas uzņēmēju - Martina Šlafa, Jozefa Tauza un Herberta Korda - konsorcijs. Šīs kompānijas vēlāk gan paziņoja, ka neplāno piedalīties izsolē.

Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs vizītes laikā Rīgā izteicās, ka VN akciju iegāde varētu interesēt arī Krievijas kompāniju "Rosņeftj".

Valdība par valstij piederošo VN akciju pārdošanu vienojās pērn 28.jūnijā.

VN pamatkapitāls ir 104,48 miljoni latu, kas sadalās tāda paša skaita akcijās ar nominālvērtību viens lats.

Valstij līdz izsolei piederēja 38,6% VN akciju. Lielākā privātā VN akcionāre ar aptuveni 49% akciju ir AS "Latvijas Naftas tranzīts", kuras kontrolpakete - aptuveni 51% akciju - pieder AS "Ventbunkers".

Valsts ir ieguvusi, pārdodot sev piederošās AS "Ventspils nafta" (VN) akcijas, uzskata aģentūras LETA aptaujātie ekonomisti.

Investīciju baņķieris, SIA "Ieguldījumu brokeru sabiedrība "Prudentia"" partneris Ģirts Rungainis uzsvēra, ka šāds izsoles iznākums ir vērtējams ļoti pozitīvi, jo gala rezultāts ir pat labāks nekā savulaik "Latvijas kuģniecības" izsolē.

Pēc viņa teiktā, valsts noteikti ir ieguvusi, atbrīvojoties no VN akcijām, un akciju nonākšana privāto uzņēmēju rokās varētu ietekmēt arī pašas kompānijas tālāko izaugsmi.

Arī lielā interese par akciju iegādi apliecinot, ka investoriem šis bizness šķietot perspektīvs.

Rungainis prognozēja, ka iespējama arī VN termināļa saimnieku maiņa un naftas biznesa nonākšana jaunu īpašnieku rokās.

Tāpat ekonomiste Raita Karnīte uzsvēra, ka valsts, pārdodot akcijas, ir tikai ieguvusi. Tiesa, par tālāko kompānijas attīstību pagaidām esot pāragri spriest, jo vēl nav zināmi akciju īpašnieki.

Ekonomiste norādīja, ka liela vērība turpmāk būs jāveltī VN pozitīvā tēla veidošanai, jo pēdējos gados ap šo kompāniju ir izveidojusies "zināma negatīvisma noskaņa", kas traucē starptautiskajam biznesam.

 

Internetā būs bezmaksas pieeja konsolidētiem likumiem

DELFI  10/05/06    Ar šā gada 16.oktobri VSIA "Latvijas Vēstnesis" nodrošinās bezmaksas piekļuvi likumu konsolidētajām versijām portālos www.likumi.lv un www.lv.lv, jo internets šobrīd ir ērtākais un operatīvākais informācijas ieguves avots un tādējādi indivīdam tiek dota iespēja iegūt bez maksas informāciju par savām tiesībām, atbildību un pienākumiem.

Turpinās darbs, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu bezmaksas pieeju arī Ministru kabineta noteikumu konsolidētajām versijām, informēja "www.likumi.lv" galvenā redaktore Inese Kovaļova.

Šāds VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes lēmums pieņemts, lai nodrošinātu Satversmē ierakstītās pilsoņu tiesības un pienākumu – zināt un pildīt valsts likumus, tādejādi veicinot pilsoniskās sabiedrības attīstību, kā arī sekojot vairāku Eiropas valstu labas prakses paraugam un Eiropas Savienības kopējām nostādnēm par informācijas pieejamības nodrošināšanu.

Lēmums saskaņots un atbilst Tieslietu ministrijas sagatavotai un valdībā izskatīšanai iesniegtai koncepcijai "Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu", kā arī rada priekšnoteikumus tam, lai Latvija varētu līdzdarbotos Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja izveidotajā "N-Lex" informācijas sistēmā, kuras darbības princips ir nodrošināt vienotas piekļuves mehānismu dalībvalstu normatīvajiem aktiem, tādējādi nacionālajām tiesībām piešķirot starptautisku dimensiju.

Līdz šim vienīgais brīvi pieejamais normatīvo aktu bezmaksas avots internetā bija VSIA "Latvijas Vēstnesis" portāls www.likumi.lv, tomēr likumu konsolidētās versijas tajā, tāpat kā citās komerciālās datu bāzēs bija iegūstamas tikai par maksu.

 

 

 

 

 

Tautā...

 

 

 

81% iedzīvotāju atzīst, ka dzīvo korumpētā valstī

DELFI  10/02/06    81% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzīvo korumpētā valstī, bet 54% uzskata, ka kukuļošana ir dabiska dzīves sastāvdaļa, - tā liecina pasaulē ceturtās lielākās tirgus un sociālo pētījumu kompānijas "GfK" veiktais pētījums "Korupcijas klimats Eiropā".

90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka tieši valdības un nevis atsevišķa indivīda rīcība var mazināt korupciju valstī.

Lai salīdzinātu Eiropas iedzīvotāju attieksmi un sagaidāmo uzvedību pret korupciju savā valstī, "GfK" veiktajā korupcijas pētījumā 21 Eiropas valstī tika aptaujāti 22 050 iedzīvotāji, kas vecāki par 15 gadiem.

Visaugstākais korupcijas pašnovērtējums ir Polijā un Bosnijā un Hercogovinā, kur 93% respondentu uzskata savu valsti par korumpētu, bet Latvija 21 pētījumā iekļauto valsts vidū ierindojas 8.vietā. Pētījuma rezultāti liecina, ka viszemākais korupcijas līmenis ir Rietumeiropas valstīs – Austrijā, Zviedrijā un Nīderlandē.

26% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kukuļdošana ir dabiska dzīves sastāvdaļa, savukārt 28% domā, ka kukuļdošana ir sabiedrībā izplatīta parādība – šis ir sestais augstākais rādītājs 21 valsts vidū. 37% Latvijas respondentu atzīst, ka ir devuši kukuli – arī šis ir ceturtais augstākais rādītājs aptaujāto valstu vidū. Pirmajā vietā ierindojas Rumānijas respondenti – gandrīz 60% no viņiem atzīst, ka vismaz reizi mūžā ir devuši kukuli.

Turpretī Rietumeiropā "atklāto" kukuļdevēju skaits ir salīdzinoši niecīgs: Portugālē – 4%, Lielbritānijā un Austrijā – 12%.

"Neraugoties uz to, ka lielākā daļa aptaujāto Eiropas iedzīvotāju atzīst, ka dzīvo korumpētā valstī, paradoksāli ir tas, ka 84% no visiem respondentiem uzskata – ar korupciju ir jācīnās pašām korumpētajām valstu valdībām un nevis atsevišķiem indivīdiem. Iedzīvotāji paši nav gatavi rīkoties, lai mazinātu problēmu. Cīņā pret korupciju uz valdību, valsti visvairāk paļaujas Bosnijas un Hercogovinas (95%), Polijas (94%), Slovēnijas (93%) un arī Latvijas (90%) iedzīvotāji," teic tirgus un sociālo pētījumu firmas "GfK Baltic" direktore Iluta Skrūzkalne.

Savukārt vidēji 61% aptaujāto Eiropā netic, ka pie varas esošās valdības uzņemtos aktīvu rīcību cīņā pret korupciju. Vispesimistiskāk noskaņotās valstis ir Horvātija (85%), Slovākija (79%) un Latvija (78%). Savām valdībām šajā jomā visvairāk uzticas Nīderlandes (37%), Zviedrijas (43%), Portugāles (44%) un Grieķijas (44%) aptaujātie iedzīvotāji.

Gandrīz puse aptaujāto Eiropas iedzīvotāju (45%) atzīst, ka cīņa ar korupciju ir bezjēdzīga un nav efektīvu metožu cīņā ar to, jo korupcija vienmēr ir pastāvējusi, pastāv un joprojām pastāvēs. Vispesimistiskākie ir Bulgārijas (79%) un Krievijas (61%) iedzīvotāji, savukārt Latvijā šīm viedoklim piekrīt 52% aptaujāto. Rietumeiropas valstu (Zviedrija – 27%, Portugāle – 29%, Itālija – 32% un Lielbritānija – 34%) respondenti neuzskata situāciju par tik bezcerīgu.

Uz jautājumu, kā jūs rīkotos, ja nejauši kļūtu liecinieks situācijai, kad uzņēmums vai privātpersona dod kukuli valdības pārstāvim vai amatpersonai, gandrīz 80% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā nedarītu neko vai pārrunātu šo faktu ģimenē. Tikai 15% Latvijas respondentu anonīmi ziņotu policijai, un tikai apmēram 7% būtu gatavi sniegt liecību tiesā. Pēc pētījuma datiem vispasīvākie respondenti ir Krievijā (vairāk nekā 85%) un Ukrainā – gandrīz 90%. Savukārt Nīderlandes un Lielbritānijas respondenti (gandrīz 50% aptaujāto) izrādījuši vislielāko gatavību aktīvi rīkoties.

 

Atkarību speciālisti: valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām jāizglīto skolēni par datoratkarību

LETA 10/03/06    Otrdien notikušais gadījums Ventspils 1.ģimnāzijā, kur 10.klases skolēns ar nazi uzbruka saviem klasesbiedriem, pierāda, ka valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām jāpievērš pastiprināta uzmanība skolēnu izglītošanai par visu veidu atkarībām, tostarp datoratkarību, uzskata sociālās kampaņas pret atkarībām "Esi brīvs" organizatori.

Atkarība no datora un datorspēlēm patlaban ir viena no aktuālākajām skolēnu vidū, un tieši tāpēc svarīgs ir gan profilaktiskais darbs, gan reāla palīdzības sniegšana atkarīgajiem jauniešiem, kā tas jau tiek darīts projekta "Esi brīvs" laikā, norādīja projekta īstenotāji.

Bērnu un jauniešu uzticības tālruņa speciāliste Ilona Gaile norāda, ka aktuālākās skolēniem ir cigarešu un datorspēļu, interneta un alkohola atkarības.

"Svarīgākais, lai jaunieši izprot, kad sākas atkarība. Ja tā jau izveidojusies, jauniešiem jāzina, kur vērsties pēc palīdzības," uzsvērusi speciāliste.

Vardarbība nenotiek tikai datorspēļu iespaidā. Tas ir arī veids problēmu risināšanai, kādu demonstrē televīzijas ziņās, kriminālziņās un filmās, norādījusi Gaile, aicinot iemācīt cilvēkus runāt par savām jūtām, emocijām un dot iespēju atbrīvoties no agresijas sociāli pieņemamā veidā.

Latvijas skolās, arī Ventspilī projekta "Esi brīvs" pārstāvji piedāvā informatīvo un izglītojošo programmu - seminārus skolēniem un lekcijas vecākiem par atkarībām, to veidiem un pazīmēm. Nodarbībās atkarību speciālisti sniedz padomus, kā pārtraukt atkarību.

Šoruden projekta laikā tiks organizētas arī īpašas atbalsta grupas jauniešiem, kuri cieš no dažāda veida atkarībām - smēķēšanas, alkohola, azartspēļu, datora un citām atkarībām. Bezmaksas atbalsta grupās ar jauniešiem strādās profesionāli psihologi, kuri palīdzēs risināt dažādus ar atkarību problēmām saistītus jautājumus.

Atbalsta grupās jaunieši reizi nedēļā apmēram divas stundas var runāt par savām atkarībām un ar psihologu palīdzību rast risinājumu savām problēmām.

"Bērniem ir svarīgi runāt par šīm lietām, tādēļ nelielās skolēnu grupās apspriežam atkarības izraisošos faktorus. Tikpat svarīgi kā bioloģiskie ir arī psiholoģiskie jautājumi. Mēs mēģinām palīdzēt jauniešiem un viņu vecākiem tos izprast pirms problēmas rašanās vai pirms tā ir pārāk samilzusi," paudusi Gaile.

Atbalsta grupas ir labākais veids, kā risināt atkarību problēmas, uzskata Bērnu un jauniešu uzticības tālruņa speciāliste Dace Freiberga.

Skolās izplatītajā bukletā un mājaslapā "www.esibrivs.lv" ir apkopota informācija par to, kas ir atkarības, kādi ir atkarību veidi un pazīmes, sniegti psihologu izstrādāti padomi. Pieejama arī informācija, kā pārtraukt atkarību, un kontaktinformācija par iestādēm, kurās var saņemt palīdzību.

Sociālā kampaņa "Esi brīvs" sākās šī gada sākumā. Šoruden projektu īstenos speciālisti no biedrības "Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis". Projektu atbalsta Latvijas Spēļu biznesa asociācija.

Kā ziņots, Ventspils 1.ģimnāzijas vidusskolnieks otrdien ar nazi viegli ievainojis četrus skolasbiedrus: divus savas klases zēnus un vienu meiteni, bet, skrienot ārā no klases telpas, gaitenī ievainojis vēl kādu citas klases skolnieku.

Cietušie skolēni tika nogādāti Ventspils slimnīcā. Pēc slimnīcas galvenā ārsta Gundara Daudzes teiktā, cietušajiem ir virspusējas grieztas un durtas brūces, kas nerada briesmas viņu veselībai un dzīvībai. Pēc palīdzības sniegšanas visi cietušie atlaisti mājās.

Policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 231.panta 2.daļas - par huligānismu, ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.

Jaunietis, iespējams, rīkojies filmu vai datorspēļu iespaidā, liecina policijas iegūtā informācija un viņa klasesbiedru teiktais.

Vidusskolnieks pēc aizturēšanas policijā skaidrojis, ka "saskatījies filmas", kuru iespaidā nolēmis "atriebties, bet pēc tam pats izdarīt pašnāvību", informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.

Savukārt jaunieša klasesbiedri pastāstīja, ka pēdējā gada laikā krasi pasliktinājušās viņa sekmes un interese par mācībām vispār. Līdz tam viņš mācījies samērā labi. Jaunietis sarunās ar vienaudžiem nereti izteicies, ka "dators viņam ir viss".

Pēc 1.ģimnāzijas pedagogu teiktā, uzbrucējs esot vienpatis, uzvedības problēmas nav novērotas, jaunietis bijis mierīgs, mācījies viduvēji, aizrāvies ar datoru.

Kā ziņots, arī četri pusaudži, kas apsūdzēti par vienaudža piekaušanu un noslīcināšanu Gaujā 2005.gada sākumā, atzina, ka pirms notikušā ietekmējušies no datorspēles "Mortal Combat" un, sitot upuri, izmantojuši spēlē novērotos paņēmienus. Vidzemes apgabaltiesa pērn rudenī viņiem piesprieda cietumsodu no 11 līdz 15 gadiem. Lietā iesniegtas apelācijas sūdzības.

 

Ar demokrātijas darbību valstī neapmierināti 53%

DELFI  10/04/06     Vairāk nekā puse Latvijā pilsoņu neapmierināti ar demokrātijas darbību valstī, turklāt pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju attieksme pret demokrātijas procesiem Latvijā kļūst aizvien negatīvāka, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.

Šī gada pavasarī ar demokrātijas darbību Latvijā bija apmierināts 41% pilsoņi, pērn demokrātijas darbību pozitīvi vērtēja 44%, bet 2004.gadā – 46%.

Šogad ar demokrātijas darbību neapmierināti 54%, pērn – 52%, 2004.gadā – 51%.

Savukārt demokrātijas procesus Eiropas Savienībā lielākā daļa Latvijas pilsoņu vērtē pozitīvi – 53% ir apmierināti ar to, kā demokrātija darbojas Eiropas Savienībā. Turklāt, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pilsoņu skaits, kuri pozitīvi novērtē demokrātijas virzību ES, palielinājies par 7%.

 

"Radošā inteliģence" mūsdienu Latvijā

Anna Žīgure, rakstniece, Latvijas Avīze   10/05/06    Šīs ir pārdomas, ko izraisīja nesen notikušais radošo savienību plēnums, kuru nepagodināja neviens no uzaicinātajiem politiķiem.

Terminoloģija Vēl 80. gadu beigās toreizējais Somijas valsts alkohola monopola ALKO ģenerāldirektors zinātņu doktors Heiki Koski teica, ka viņu kaitinot vārdu apvienojums "radošā inteliģence". Tādi cilvēki kā viņš ar šo vārdkopu tiekot izslēgti no inteliģentu personu jēdziena, bet viņš uzskatot, ka esot inteliģents un radošs. Patiesi, būdams Somijas alkohola politikas attīstītājs, Koski ir vairāku grāmatu autors, regulāri raksta komentārus avīzēm, apmeklē teātru izrādes, izstādes un koncertus, daudz lasa – oriģināldarbus, tulkojumus, daiļliteratūru, memuārus, dokumentālo prozu vairākās valodās. Savulaik Koski piedalījies biedrības Somija–Ungārija dibināšanā un joprojām tur ir aktīvs valdes loceklis. Pēc viņa iniciatīvas 1990. gadā Somijā radās Jaņa Rozentāla biedrība – draudzībai ar latviešiem. Darba dzīvē Koski bijis arī Pori pilsētas mērs, Rietumsomijas gubernators un Tamperes universitātes kanclers.

Toreiz, kad Koski tā runāja, mūsu radošā inteliģence, kā mēs paši sevi dēvējām, atradās uz viļņa, bija tautai un nākamajai valstij nepieciešama un tai neatlika laika domāt par terminoloģiju. Nākamības labā strādāja visi: rakstnieki, komponisti, mākslinieki, teātra un kinoļaudis, zinātnieki, pedagogi un augstskolu pasniedzēji, ārsti, bibliotekāri, agronomi un žurnālisti. Visi domāja un rīkojās viena mērķa vārdā, un Heiki Koski netiešais pārmetums arī man nelikās vērā ņemams. Tomēr palicis prātā.

Kopš dziesmotās revolūcijas pagājuši gandrīz divdesmit steidzīgi gadi, un viss ir mainījies. Vārdu kopa "radošā inteliģence" izklausās mazliet novecojusi un izskatās tāda kā noputējusi. Nemāku pateikt, kad un kur šis jēdziens vispār radās; man šķiet, ka padomju laikos un ka tas ir importēts.

Apgāda "Jumava" izdotajā vārdnīcā var atrast skaidrojumu vārdam "inteliģents": "tāds, kam piemīt inteliģence", kas savukārt skaidrota: "attīstītas garīgās intelektuālās spējas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra". Nākamais skaidrojums nāk no krievu valodas: "garīgā darba darītāju kopums, sociālā grupa, ko veido garīgā darba darītāji". Vai mūsdienās vēl eksistē šāda "sociālā grupa"? Taču ne.

Ļoti augstu vērtēju visu radošo savienību nopelnus Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tomēr jāsecina, ka jaunais laiks apsteidzis savus vecākus. Mērķis sasniegts pirms 15 gadiem, Latvija atjaunojusi neatkarību. Esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu justies labi un droši. Vai tā ir?

Kad agrākie cīnītāji platāk atver acis un paskatās uz savu izloloto Latviju, tiem šķiet, ka modušies atmosfērā, kura galīgi neatbilst senajiem ideāliem. Šo īstenību dažs dēvē par murgu, vēl kategoriskākie – par suņa murgu. Jo nav tā Latvija, uz kuru cerēja 80. gadu beigās! Līdzīgas noskaņas pauž arī no trimdas atgriezušies tautieši: ne jau par tādu Latviju pusgadsimtu sapņojām!

Inteliģenta cilvēka spēks un vājums ir spēja piemēroties apstākļiem. Spēks tāpēc, ka tikai tādējādi iespējams izdzīvot spaidu apstākļos – okupācija ir nāve brīvam garam, ja nespēj piemēroties. Vājums tāpēc, ka pēc piemērošanās ir ārkārtīgi grūti "atmēroties". Un to var redzēt visās valstīs, kuras savulaik pilnīgi vai daļēji bija okupējusi Padomju Savienība.

Neatkarīgā un brīvā valstī inteliģentu cilvēku loma ir pavisam citādāka nekā okupētā, kur pie tam valda sociālistiskā plānveida tautsaimniecība. Tieši ekonomikas laukā pēdējos 15 gados Latvijā notikušas milzīgas pārmaiņas, kurām, kā visi tagad saprotam, nav tikusi līdzi liela daļa sabiedrības.

Gudri valsts vadītāji aptver, ka kultūra – plašākā nozīmē – ir visas valsts uzbūves pamatā. Gudri valsts vadītāji paši spēj pieņemt spēku, ko viņu tautas un citu tautu kultūra piedāvā, un, uz šā pamata stāvēdami, veiksmīgi vada valsti, sekmē ekonomikas, sociālās nodrošināšanas un visu pārējo jomu attīstību. Ja nu gadās tā, ka pienākumu ir pārāk daudz un vakaros acis veras ciet pie pirmās apgūstamās lappuses, tad palīgā nāk referents, kurš koncentrēti izstāsta visus kultūras jaunumus, kas valsts vadītājiem jāzina. Tādā gadījumā valsts vadītāju un kultūras darbinieku mijiedarbība ir auglīga, bet par to, ko valstij darīt ar saviem talantiem un radošo spēku, rod dabīgu atrisinājumu. Valstij ir vajadzīga sava kultūra tāpat kā dienišķā maize. Ja neaudzēs graudus, maizes nebūs. Graudus var importēt, kā Latvija to dara. Bet cik tīrumu tādēļ apaug ar krūmiem?

Starp citu, kultūras valstīs, kur ir arī attīstīta ekonomiskā bāze, valda uzskats, ka ikvienam vadītājam – vienalga, valsts vai privātā sektorā! – ik dienu jāatlicina kāda stunda domāšanai. Lai rastos jaunas idejas, lai būtu perspektīvs skata punkts, lai veidotos virziens un mērķis, kurp gribas aizvest valsti, sabiedrību vai uzņēmumu. Ja cilvēks guļ 5 stundas diennaktī, bet 14 strādā, nav brīnums, ka neatrodas laiks domāšanai vai lasīšanai.

Pastāv uzskats, ka tikai garīgā darba darītājiem ir diezgan laika domāt, tāds viņu darbs. Parasti viņiem dots redzēt nākotnes vīzijas (vispirms jau dzejniekiem). Latvijā var just, ka trūkst valstsvīru ar nākotnes sajūtu, lielākā daļa ir tagadnes ugunsgrēku dzēsēji vai avāriju glābēji. Tas nav domāts kā izsmiekls, jo arī šādi cilvēki valstij ir nepieciešami. Tomēr plašāka nākotnes vīzija varas plauktos ir ļoti vajadzīga, lai sabiedrībā iemājotu un nostiprinātos drošības sajūta un ticība dzīvei, savam darbam un mērķim. Valsts, kurā vienīgais cilvēka vērtības mērs ir nauda un tās sniegtā bauda, nākotne ir apšaubāma.

Tāpēc valsts vadītājiem vajadzētu "saāķēties" ar tiem, kuriem šī nākotnes vīzija ir. Lai Latvija dzīvotu un attīstītos, jātiek pāri cilvēciskajiem aizvainojumiem un nožēlojamām, valsti apkaunojošām ķildām. Tomēr tas, ka politiķiem (atskaitot dažus retus) pat šajā priekšvēlēšanu laikā nav vaļas, pareizāk sakot, intereses, aiziet uz radošo savienību plēnumu, liecina par savstarpēju ignoranci, neuzticību un nievājošo attieksmi.

"Melnais caurums" Radošo cilvēku problēma mūsdienās ir sarežģīta – dvēselē iestādīts pienākums domāt par valsts attīstību, tajā pašā laikā finansiālā ziņā dzīvojot nožēlojami. Lielai daļai rakstnieku, mākslinieku, aktieru un citu radošo profesiju pārstāvju ir minimāla iztika. Tas nozīmē, ka daudzi negribot kļuvuši par apgrūtinājumu sev un tuviniekiem; patiesībā – ar savām žēlabām par nastu tai sabiedrības daļai, kura labi iekļāvusies tirgus ekonomikā. Radošo cilvēku "sociālā grupa" beigusi eksistēt, un daudzi iekrituši tādā kā melnajā caurumā.

Ko liegties, krietna daļa šo cilvēku dzīvo ārpus pārējās sabiedrības un ekonomiskās augšupejas, par ko liecina arī statistika. Tā nu Latvijā atkal kārtējo reizi tiek noliegta inteliģence. Tā netiek fiziski iznīcināta, kā notika Krievijā 1917. gadā un vēlāk, kā Latvijā 1940., kara un pēckara gados, bet garīgi sagrauta. Un patiesībā tas ir viens un tas pats. Piemēram, bibliotekāru ģimene līdzekļu trūkuma dēļ nespēj savu talantīgo bērnu attiecīgi skolot. Redzot vecāku nožēlojamo dzīvi, izglītotu ģimeņu atvases labākā gadījumā izvēlas naudu ienesošu profesiju studijas. Naudīgie sūta savus bērnus labākās skolās. Cerams, tur veidojas nākamā tautas inteliģences paaudze, bet tikmēr notiek garīgo, morālo un patriotisko vērtību devalvēšanās.

Tas, ko domā inteliģenti, plašākai sabiedrībai šodien ir svešs. Starp raibajiem žurnālu vākiem kultūras izdevumus atpazīst tikai "savējie", samērā maza sabiedrības daļa. Līdz ar to šie izdevumi izplatības ziņā atgādina draudzes avīzes, nevis nācijas ceļvežus. Tiesa, par kultūru raksta dienas laikraksti. Bet kādreiz tiem derētu papētīt, cik vērtīgas šīs tēmas liekas lasītājiem ārpus kultūras sfērām.

Atzīsim – radošās savienības šodien zaudējušas lomu, kāda tām bija ilgus gadus pirms neatkarības atjaunošanas. Tās ir zaudējušas uzticību sabiedrībā un arī savu biedru vidū. Gandrīz visas ir skaitliski palielinājušās, bet tas nav nesis līdzi garīgu možumu. Lielākā vai mazākā mērā visas zaudējušas savas telpas un īpašumus. Palikušas atmiņas par kopīgo spēku pagātnē. Diemžēl to nevar "pārcelt" uz šodienu, vēl mazāk – uz nākotni.

Ko darīt? Radošajām savienībām būtu jāmainās, jākļūst eiropeiskām. Iespējams, jāpārvēršas sava veida arodbiedrībās, kas aizstāv atsevišķu profesiju intereses. Tā ir – pienācis brīdis aptvert rūgto patiesību, ka radošo savienību laiks (agrākā nozīmē) ir beidzies.

Varbūt jādibina jaunas organizācijas un domubiedru klubi, kas apvienotu līdzīgi domājošus ar plašu redzesloku – māksliniekus, aktierus, rakstniekus, žurnālistus, zinātniekus, ārstus, skolotājus, armijas pārstāvjus, policistus, strādniekus, zemniekus un citus, ieskaitot pašmāju uzņēmējus. Jēdziens "inteliģence" prasās ievērojami paplašināms. Faktiski šim vārdam jāattiecas uz ikvienu izglītotu, domājošu cilvēku, lai kādā nozarē viņš strādātu.

Neraugoties uz radošo savienību patlaban neapskaužamo lomu, tomēr nešaubīsimies: Latvija ir kultūras valsts un Latvijas ļaudis ir izglītoti cilvēki. Mums pietrūkst vienīgi centības, prasmes vai spēka apvienoties sapratnē valsts nākotnes vārdā. Tikai tāda "nieka"...

***

Elza Sērste Laikmetiskais Nu Latvijai ir savi vīri, – Par netaisnību nav ko skumt, Tur prot ar lielmanīgu svīri Ik pigmeju uz augšu stumt.

No kūleņiem tam metas karsti, Pat skatītājs sāk pieri raukt, Jo gaisā viņa aklie tvarsti Var sfēru saskanību jaukt.

Ap sevi pulcina tas svītu, Kas dzīrot tā kā vergi prot, Un vīna mielēm apslacīti Iet lieliem veļiem godu dot.

Pār savas dzimtās zemes vīlēm Jau kāri kauliņus tie met, Un balsis kāp iz kapu dzīlēm, Jo dzīvie klus un krietnie ret.

Tik raduši jau mēs pie kauna, Ka neliekas nekas vairs jauns Un pilsonis pat neredz ļauna, Kad smīda laikmetiskais klauns.

Ko, maigais dzejniek, še vēl meklē Tavs vientuļais un drūmais pants, Triec savu orfejkokli peklē, Ja netopi tu komersants.

Un nemainies kā Protejs sejā, Kas liegā padevībā tvīkst, Kā prozā svinīgā un dzejā Šos laikus augsti slavēt drīkst.

Krājumā "Zaļā gredzenā", 1928. g.

 

 

 

 

 

 

Vēlēšanu gaidās ārzemēs...

 

 

 

 

Irākā jau nobalsojuši, Afganistānā paliek bez urnām

Andra Višņakova,  Vakara Ziņas  10/04/06    "Kad mans vīrs aizbrauca misijā uz Afganistānu, viņam solīja, ka Saeimas vēlēšanās nobalsot varēs arī Afganistānā, taču nedēļu pirms vēlēšanām karavīriem paziņoja, ka to izdarīt diemžēl nebūšot iespējams, jo kaut kas Aizsardzības ministrijai un Centrālajai vēlēšanu komisijai sagājis šķērsām…"

Sašutumu par šo nejēdzību "Vakara Ziņām" pauda Latvijas armijas virsnieka sieva Rita. Par to, ka jādodas misijā uz Afganistānu, viņas vīrs uzzinājis tikai 12 dienas pirms izbraukšanas. Dodoties misijā, karavīri jautājuši, vai viņiem būs iespēja piedalīties 9. Saeimas vēlēšanās. Viņi saņēma apstiprinājumu, ka tāda iespēja tiks dota.

Taču tagad, kad vēlēšanas jau ir tuvu, saņemts paziņojums, ka balsot nebūs iespējams ne pa pastu, ne arī jebkādā citā veidā. Rita ir pārliecināta, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības un likums, tāpēc vēlas uzzināt, vai šāda netaisnība piemeklējusi tikai tos, kas dien Afganistānā, vai arī tos Latvijas karavīrus, kuri atrodas misijā citās valstīs.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars "Vakara Ziņām" skaidroja, ka šī ir pirmā reize, kad karavīriem ir problēmas ar balsošanu, iepriekš tādas neesot bijušas. "Afganistānā un Irākā ir šī specifiska situācija, tur pat pasts normāli nefunkcionē, tur tiek izmantoti īpaši sakaru līdzekļi, tāpēc par karavīru balsošanu atbildību uzņēmusies Aizsardzības ministrija. Mūsu uzdevums ir nodrošināt Latvijas Saeimas vēlēšanu likumā noteikto balsošanu, taču mēs nevaram nodrošināt iespēju nobalsot ikvienam cilvēkam, kurš neatrodas kādā no 53 valstīm, kurās ir vēlēšanu iecirkņi. Tiem, kuri atrodas ārzemēs, kur nav vēlēšanu iecirkņu, bija iespēja nobalsot pa pastu no 6. maija līdz 15. septembrim," — tā Cimdars.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis "Vakara Ziņām" pastāstīja, ka karavīriem Irākā ar balsošanu nav nekādu problēmu, jau pagājušā nedēļā pie viņiem tika nosūtīts viens karavīru pārstāvis, kas aizvedis viņiem biļetenus atbilstoši karavīru skaitam, un patlaban visi karavīri Irākā jau esot nobalsojuši. Aizpildītie biļeteni jau tagad ceļo uz Latvijas vēstniecību Vācijā, no kurienes drīzumā tos pārsūtīs uz Latviju. Taču Afganistānā un Kosovā, kur dien Latvijas karavīri, iespēja balsot nav nodrošināta. Par šo faktu NBS komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs ierosinājis dienesta izmeklēšanu.

 

Ārzemēs mītošie latvieši par vēlēšanām nedomā

Ilze Upīte,  NRA  10/05/06     Ārzemēs mītošo latviešu attieksme pret gaidāmajām 9. Saeimas vēlēšanām ir visai skeptiska. Daļa netic, ka viņu balsis varētu kaut ko ietekmēt, citi nepārzina politiskos procesus Latvijā un jūtas attālinājušies no realitātes mūsu valstī. Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā vadītājs Andrejs Valdis Ozoliņš norāda, ka esot ļoti grūti prognozēt, cik daudz svešumā mītošo latviešu piedalīsies vēlēšanās. "Vēstniecībai pasūtīts ap 3000 aplokšņu, savukārt latviešu centros Bredfordā un Straumēnos – katrā pa 1000. Mēs informējam ļaudis par to, kas parādās Latvijas medijos. No balsošanas varētu atturēties tie, kuri ir vīlušies dzīves apstākļos Latvijā un grib sākt pilnīgi jaunu dzīvi šeit," spriež A. V. Ozoliņš.

Pēc viņa domām, visvairāk cilvēku varētu balsot par Tautas partiju (TP), TB/LNNK, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā arī partiju Jaunais laiks (JL).

"Gaidāmās vēlēšanas interesē maz latviešu, pārējiem tās ir vienaldzīgas – daudzi pat nezina, kurā datumā notiks balsošana," stāsta Leonīds, kurš jau vairākus gadus dzīvo un strādā Ziemeļīrijā. Arī Latvijas konsuls Īrijā Ivars Lasis atzīst, ka no tautiešiem neesot jūtama liela aktivitāte. "Pieteiktas 12 balsošanas pa pastu, uz vēstniecību nedēļas laikā piezvana pāris cilvēku, lai noskaidrotu, cik ilgi strādās vēlēšanu iecirknis, kā viņiem jārīkojas. Katrā ziņā nobalsot varēs visi, kuri atnāks uz vēstniecību, esam nodrošinājušies," klāsta I. Lasis.

Latvijas vēstniecības ASV otrā sekretāre un vēlēšanu iecirkņa priekšniece Sanita Pēkale informē, ka sagādātas 7000 vēlēšanu aploksnes. "Šogad pirmo reizi varēs balsot tikai ar Latvijas pilsoņa pasi, kas varētu būt problēma vecāka gadagājuma cilvēkiem. 233 personas pieteikušās pasta balsojumam," saka S. Pēkale. Vispopulārākā partija esot TB/LNNK.

Sociologs Arnis Kaktiņš pauž, ka, visticamāk, latvieši, kuri dzīvo ārzemēs, būs mazaktīvi vēlētāji – gan vecās emigrācijas pārstāvji, gan tie, kurus dzīves apstākļi Latvijā spieduši laimi meklēt svešumā. Kā zināms, šo cilvēku balsis tiks pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam, un A. Kaktiņš atzīst, ka tās var ietekmēt vēlēšanu rezultātus, bet ne būtiski. "Lai gan gadās arī tā, ka viena balss var būt izšķiroša," piebilst sociologs.

***

Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs

Balsot var Latvijas vēstniecībās un

- Kanādā – Kanādas latviešu centrā Toronto

- Lielbritānijā – Daugavas vanagu fonda Bredfordas nodaļas īpašuma telpās, Straumēnos, kā arī centrā Gērnsijā

- Zviedrijā – Latviešu draudzē Gēteborgā

- Austrālijā – Sidnejas latviešu namā

- ASV – Čikāgas latviešu ev. lut. Ciānas draudzē, Dienvidkalifornijas latviešu sabiedriskajā centrā, United Latvian Ev. Luth. Church Klīvlendā, Ohaio pavalstī, Sanktpēterburgas latviešu biedrības namā Floridas pavalstī, Mineapolisas un Sentpolas latviešu ev. lut. draudzes namā Minesotas pavalstī, Bostonas latviešu ev. lut. trimdas draudzē Masačūsetsas pavalstī, Latviešu biedrībā Vašingtonas štatā, LR patstāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā

- Īrijas Republikā – Korkā

 

Latviešu straume uz Īriju neapsīkst

Baiba Lulle,  NRA  10/05/06    Iecietīgā īru sabiedrība un atvērtais, elastīgais darba tirgus pievelk aizvien jaunus strādātgribētājus.

600 līdz 800 Latvijas iedzīvotājiem izdoti Īrijas personīgo sabiedrisko pakalpojumu numuri ik mēnesi ir viens no rādītājiem tam, cik pievilcīgs latviešiem joprojām ir Īrijas darba tirgus un cik tukšas ir politiķu priekšvēlēšanu runas par to, ka darbaspēka trūkuma apstākļos darbinieku algas Latvijā kļūst konkurētspējīgas.

Lēto lidsabiedrību reisi uz Dublinu – piepildīti un biļetes jārezervē jau pāris mēnešus iepriekš. Biļetes uz Rīgu uz laiku pirms Ziemassvētkiem tika izķertas jau vasarā.

Blakus Latvijā minētajiem skaitļiem no 15 līdz 50, 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju Īrijā saņemtais Īrijas personīgo sabiedrisko pakalpojumu numurs var būt tikai viens no rādītājiem – to parasti saņem gan darba meklētāji, pirms sāk meklēt legālu darbu, gan bērni. Kopš 2004. gada maija to saņēmis apmēram 21 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, bet Latvijas vēstniecība Īrijā lēš, ka reāli te varētu būt 30 000–40 000 Latvijas iedzīvotāju. Par latviešu kopienas Īrijā izplešanos liecina ne tikai latviešu valodas dzirdēšana ielās, mobilo telefonu tirgotāju un citu pakalpojumu sniedzēju bukletu izdošana latviešu valodā, dažādu neformālu organizāciju veidošanās, bet arī kailie statistikas dati, konsulāro pakalpojumu apjoma nemitīgais pieaugums. Ik dienu vēstniecībā risināt konsulāras dabas jautājumus ierodas 20, 30 cilvēku, ar šogad jau veiktajām 780 notariālajām darbībām Latvijas vēstniecība Īrijā ir pirmajā vietā starp visām mūsu valsts vēstniecībām, stāsta vēstniecības pirmais sekretārs Ivars Lasis. Arī rītā, kad Neatkarīgā viesojās vēstniecībā, mazā uzgaidāmā telpiņa stundas laikā piepildījās pilna, tostarp arī ar jaundzimušiem bērniņiem. Ik gadu palielinās Īrijā dzimušo bērnu skaits, kam tiek piešķirti personas kodi, bet tas nav rādītājs tam, cik bērnu latviešiem te dzimst – tā kā Latvija nepieļauj dubultpilsonību, daudzi bērniem izvēlas Īrijas pilsonību.

Virkne uzrunāto tautiešu atzīst, ka ne reizi nav bijuši Latvijas vēstniecībā un nemaz nezina, kur tā atrodas. Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis atzīst, ka tautieši vēstniecībā vēršas praktiski tikai problēmu vai spiestas vajadzības gadījumā, konsulārajā reģistrā – nereģistrējas, iepriekšējai balsošanai pa pastu Saeimas vēlēšanās pieteikušies tikai 12 pilsoņu. Lai nodrošinātu ciešāku kontaktu, vēstniecība aktīvi atbalstījusi Latviešu biedrības Īrijā un latviešu skoliņas veidošanos. Vietējie gan runā, ka personisku nesaskaņu dēļ radusies otra nevalstiskā struktūra – Latviešu apvienība – un cilvēki dažādām metodēm tiek pārvilināti no vienas otrā.

Vēstniecībā mūsējie vēršas arī gadījumos, kad īru darba devēji pārkāpj darba tiesības, slikti izturas pret darba ņēmējiem, īpaši lauksaimniecībā, sēņu fermās strādājošajiem, kur dažkārt netiek maksāts minimālais atalgojums, nemaksā par darbu brīvdienās vai brīvdienas netiek nodrošinātas. "Latvijas iedzīvotāji tāpat nonāk ceļu satiksmes negadījumos, iesaistās kautiņos, dzeršanā, tāpat kā Latvijā. Ja mēs rēķinām, ka Īrijā ir 30 000–40 000 Latvijas iedzīvotāju, kas būtu kā liela pilsēta Latvijā, tad šajā pilsētā ir visas tās pašas problēmas tikpat lielā apjomā kā Latvijā. Tāpat cilvēki precas, dzimst bērni, pat vairāk, jo te ir proporcionāli vairāk jaunu cilvēku. Ir nesaskaņas ar Īrijas ceļu policiju par ātruma pārkāpšanu, braukšanu dzērumā, mašīnu nepiereģistrēšanu Īrijā noteiktajā kārtībā, bet vēstniecība nevar palīdzēt izvairīties no Īrijas likumu ievērošanas. Bet mums nav nekāda pamata domāt, ka negadījumu, pārkāpumu īpatsvars latviešu kopienā ir lielāks nekā poļu, lietuviešu vai pašu īru vidū," teic I. Lasis. Vēstniecībai nereti jāpalīdz arī apcietinājumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem, personām, kas nonākušas medicīnas iestādēs, kuras, kā Neatkarīgā dzirdēja no vairākiem Īrijas ārvalstniekiem, labprātāk izvairītos no tām visai zemās pakalpojumu kvalitātes un augstās cenas dēļ. Pat par nepilngadīgu bērnu uzturēšanos slimnīcā nākas šķirties no 50, 60 eiro dienā. Līdzīgas ir cenas par bērnudārziem.

Bet kopumā pietiekami iecietīgā īru sabiedrība un atvērtais, joprojām elastīgais un mobilais darba tirgus pievelk aizvien jaunus strādātgribētājus no Latvijas. Tiek prognozēts, ka, saglabājot pašreizējos izaugsmes tempus, Īrijai nākamo gadu laikā vidēji gadā būs nepieciešami 30 000 līdz 50 000 strādnieku, lai aizpildītu jaunās darbavietas, bet vēstniecībai – papildu darbinieki un plašākas telpas, kas jau nolūkotas.

 

 

 

Vēlēšanu gaidās Latvijā…

 

 

 

JL lielais mērķis — būt valdībā

Ināra Egle,  Diena  10/02/06    Vēlēšanu priekšvakarā izraugās jaunus lēmējus. Jaunajā valdē vairākums balsu kādreizējiem zaudētājiem.

Tas bija drosmīgs Jaunā laika lēmums kongresā pulcēties Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, kas ierobežo mediju iespējas atspoguļot līderu priekšvēlēšanu uzrunas, vienlaikus saasinot uzmanību uz partijas iekšējās dzīves grūtībām. Kongresa galvenais uzdevums bija jaunas valdes ievēlēšana, lai jau vēlēšanu naktī tā varētu sākt sarunas par valdības veidošanu, bet piedalīšanās tajā tagad jau tiek izteikta nepieciešamības formā. Tas prasīs no JL gatavību kompromisiem, jo potenciālie partneri būs tie paši, ar kuriem JL pavasarī izšķīrās kopā vairs nestrādāt. Arī šo steigā pieņemto lēmumu vairāki kongresa delegāti novērtēja kā kļūdu.

Kārtējam JL kongresam būtu jānotiek oktobra beigās, taču šajā laikā jau tiks veidota jaunā valdība, un tad nepiespējami mainīt sarunu vedējus. Liela daļa partiju kongresus plāno pēc vēlēšanām, lai izvērtētu to rezultātus.

Pēc iepriekšējām vēlēšanām vairākos politiskajos spēkos arī mainījās līderi. Einars Repše JL vadītāja amatā ir ievēlēts uz diviem gadiem, un viņa pilnvaras beigsies tikai nākamajā rudenī. Ja arī viņš izšķirtos posteni atstāt agrāk, kongresa gaita neliecināja, ka partijā ir izveidojies jauns līderis, kas varētu pārņemt tās vadību. Uz to norāda arī tas, ka JL joprojām nav nosaucis premjera kandidātu.

Uz priekšvēlēšanu premjeru diskusijām JL deleģē Valsts prezidenta amatam nominēto Sandru Kalnieti. Viņa arī ierosināja gada nogalē pulcēties konferencē, kur varētu izvērtēt vēlēšanu rezultātus un noteikt JL attīstības virzienus nākotnē.

Pirmā kongresa daļa bija ar šova elementiem papildināts vēstījums vēlētājiem, kurā JL politiķi raksturoja partijas piedāvājumu vēlēšanās, pagājušo četru gadu labos darbus, kā arī pretstatīja sevi esošajām varas partijām. Un šajā daļā valdīja vienotība, taču debatēs un valdes vēlēšanās jau iezīmējās viedokļu dažādība. No izteikta līdera partijas JL ir pārveidojies par vienu no demokrātiskākajiem politiskajiem spēkiem, kas savu valdi, uz kuras 14 vietām tika izvirzīti 35 kandidāti, par spīti elektroniskajai balsu skaitīšanai, vēlēja sešas stundas un daudzās kārtās. Valdes sastāvs liecina, ka tajā vairākumu ir ieguvis tas spārns, kas pirms gada bija par pārmaiņām partijām, bet toreiz kongresā zaudēja. Taču tā pārstāvji neoficiāli Dienai apstiprināja, ka "neplāno atstumt zaudētājus un skats uz partijas nākotni kļūst cerīgāks".

JL mērķis ir izveidot tādu valdi, kas spētu atrast kompromisus ar pārējām partijām un varētu strādāt valdībā, sacīja viens no tās locekļiem Raitis Sijāts, kurš tāpat kā Andris Grīnis pārstāv reģionālās nodaļas. Valdē tika ieteikts arī Dans Titavs, par kura ierindas biedra statusam neatbilstoši lielo ietekmi partijā jau vairākkārt rakstīts. "Lēmumi ir jāpieņem valdē," Dienai sacīja Didzis Šēnbergs, kurš nosauca D.Titava kandidatūru. Taču D.Titavs to atsauca un teica: "Mani pilnīgi apmierina tas stāvoklis, kas man ir kā ierindas biedram." Šī epizode sasaucas ar Kārļa Šadurska sacīto debatēs, kur viņš norādīja, ka partija, kas ir izvirzījusi augstus standartus, pati nedrīkst rīkoties citādi, piemēram, bīdīt amatos savus draugus. "Lai pārmetumiem par pelēkajiem kardināliem nebūtu nekāda pamata, mums ir jāstrādā tā, lai lēmums pirms pieņemšanas jau nebūtu iepriekš noorganizēts," sacīja K.Šadurskis.

Kongresā bija jūtama arī neapmierinātība ar vēlēšanu kampaņu, kurā tika meklēti cēloņi lejupslīdošajam partijas reitingam. JL ģenerālsekretārs Edgars Jaunups, par kura palikšanu vai nepalikšanu amatā valde lems pēc vēlēšanām, Dienai sacīja — tā būs vēlētāju izšķiršanās, vai uzticēt varu partijām, kas godīgi ievēro priekšvēlēšanu nosacījumus, vai tām, kas "krāpjas un nepilda likumus. Ticu, cilvēki saprot, ka tie, kas krāpjas pirms vēlēšanām, krāpsies arī pēc tām." No viņa teiktā izriet, ka reitinga kritums saistāms arī ar negodīgu konkurenci, jo aptauju līdera pozīcijās ir politiskie spēki, kas izmanto neatļautus kampaņas paņēmienus.

***

JL jaunā valde

- Einars Repše

- Valdis Dombrovskis

- Sandra Kalniete

- Ilma Čepāne

- Kārlis Šadurskis

- Krišjānis Kariņš

- Aivars Aksenoks

- Ina Druviete

- Dzintars Zaķis

- Solvita Āboltiņa

- Raitis Sijāts

- Andris Grīnis

- Klāvs Olšteins

- Linda Mūrniece

- Sarmīte Ķikuste

 

Jaunā laika kongress zaudējuma priekšnojautās

Agnese Margēviča,  NRA  10/02/06    Nojaušot zemo vēlētāju atbalstu pēc nedēļas gaidāmajās vēlēšanās, vairāki partijas biedri pat atļāvās JL neraksturīgu paškritiku. Galvenie gaidāmās neveiksmes iemesli gan tika meklēti nesāpīgākajā kļūdā – aiziešanā no Aigara Kalvīša (TP) valdības, nevis partijas iekšējās problēmās, kuras publiskas visspilgtāk padarīja Rēzeknes melnās burtnīciņas skandāls.

Vienīgi JL ētikas komisijas vadītājs Guntis Bērziņš pieminēja Rēzeknes melnās burtnīciņas skandālu un atzina, ka, apspriežot šo gadījumu, radušās "nopietnas pārdomas, vai neesam pietuvojušies ētikas robežai". Tiesa, Rēzekngeitas apspriešana notikusi vienkārši biedru vidū, šo problēmu neizvirzot ētikas komisijas darba kārtības līmenī.

Asākie kritizētāji bija nevis JL spices cilvēki, bet reģionu pārstāvji. "Varat atbraukt uz jebkuru mazo pašvaldību un redzēsiet – pie varas ir Kalvītis, un visi nopelni ir viņam, lai kādi labi darbi būtu Repšem," kritiski atzina Lēdurgas pagasta priekšsēdētājs Juris Liepa un pauda cerību, ka JL vēlēšanu naktī nebūs jāpiedzīvo tāds pats šoks, kāds Latvijas ceļam pirms četriem gadiem. Aiziešanu no valdības kā kļūdu savās runās atzina vairāki biedri, arī partijas spices cilvēki Sandra Kalniete un Kārlis Šadurskis.

Pāris runātāju teiktajā parādījās kritika, kas apstiprina aizdomas, ka lēmumus JL patiesībā mēdz pieņemt šaurā lokā un to apstiprināšana valdē ir vienīgi formāla. "Mums jāstrādā tā, lai aizdomām par pelēkajiem kardināliem nebūtu nekāda pamata," teica K. Šadurskis, uzsverot, ka visi lēmumi jāapspriež un jāpieņem valdē. Lēdurgas pagasta priekšsēdētājs Juris Liepa pieprasīja, lai "lēmumi tiktu pieņemti valdē, nevis aizkulisēs". Viens no JL biedriem, kuram tiek piedēvēta neproporcionāli liela ietekme aizkulišu lēmumu pieņemšanā, kā arī sponsoru naudas piesaistīšana un lēmumu virzīšana šo sponsoru interesēs, Dans Titavs, kongresā atteicās kandidēt uz partijas valdes locekļa amatu, sakot, ka "mani pilnīgi apmierina tas ierindas biedra stāvoklis, kāds man ir".

Interesanti, ka daudzi jaunlaicieši no tribīnes ar dusmām piesauca Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli, kurš ar 300 000 latu ziedojumu partijas ministrus slavinošajai sabiedriskajai organizācijai negodīgi ietekmējot vēlēšanu rezultātus, bet vienlaikus apgalvo, ka esot vien "ierindas biedrs" un lēmumus partijā neietekmējot. JL kongresa aizkulisēs sestdien aktīvi rosījās ne vien D. Titavs, bet arī Sorosa fonda – Latvija izpilddirektora vietnieks Pēteris Viņķelis, kurš apspriedās ar vairākiem JL spices vīriem, arī D. Titavu. Jāatgādina, ka Sorosa fonds – Latvija ir dibinātājs sabiedriskās politikas centram Providus, kura pētnieki aktīvi iesaistās publiskās domas veidošanā par politiskajiem procesiem valstī, kā likums izvairoties no JL kritizēšanas, bet neskopojoties ar kritiku par JL politiskajiem konkurentiem.

 

Ar mūziku pie vēlētājiem

Sandris Vanzovičs,  NRA  10/02/06    Par gana iedarbīgu metodi priekšvēlēšanu cīņā tiek atzīta mūzika.

Apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) nedēļas nogalē Rīgā un Liepājā rīkoja rokkoncertus, tā popularizējot apvienības vārdu un veicinot savu atpazīstamību jauniešu vidū. Vēršanās pie potenciālajiem vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā ar mūzikas starpniecību partiju vidū nav nekas jauns.

Rīgas Sporta pilī piektdienas vakarā pulcējās ap pussimt jauniešu, kas lielākoties runāja krieviski, turklāt daudzi no viņiem nepiedalīsies vēlēšanās pārāk mazā gadu skaita dēļ. Uz skatuves kāpa krieviski dziedošās grupas no Latvijas – Gravis, Jugra un Arkaim, kā arī maskavieši Arda. PCTVL pārstāvji gan pat nemēģināja sanākušos aģitēt balsot par sevi. Ja neskaita to, ka šīs grupas pieteica deputātu kandidāti Nikolajs Kabanovs, Jurijs Sokolovskis (jeb, kā viņus pieteica koncerta rīkotāji, Koļa Kabanovs un Jura Sokolovskis) un Žanna Kareļina, citas politiskās vēsmas koncertā nebija jūtamas. "Ja Kurts Kobeins būtu Rīgā, viņš noteikti paklausītos grupu Gravis!" ar nekādi nepierādāmu apgalvojumu nāca klajā N. Kabanovs. Nez, vai PCTVL bija apmaksājuši grupas Metallica dziesmas Master Of Puppets atskaņošanu vecmīlgrāviešu izpildījumā, taču par to Džeimss Hetfīlds var skaidroties ar Tatjanu Ždanoku...

"Kāpēc tur vajadzētu būt politiskajai aģitācijai?! Tas ir labs veids – dāvināt cilvēkiem notikumu," Neatkarīgajai norādīja šā projekta koordinators, PCTVL aktīvists Jurijs Petropavlovskis. "Pašlaik mūsu kandidāti tāpat apbraukā visu Latviju un tiekas ar vēlētājiem. Ja notiek rokkoncerts, tad rokkoncerts, ja tikšanās ar deputātu kandidātu, tad tā arī pasakām. Mēs nemelojam, varbūt tas liksies stulbi, bet – tādi mēs esam!" palepojās J. Petropavlovskis. Viņš gan sūdzējās, ka Liepājā esot bijis "mēģinājums noraut koncertu no politisko konkurentu puses".

Centieni uzrunāt vēlētājus ar mūzikas starpniecību partijām ir ierasta prakse, tikai dažkārt tas notiek, pārkāpjot pieļaujamās robežas. Nesen ar to ievērošanu problēmas radās Saskaņas centram. Latvijas vēstniecība pat saņēma protesta vēstuli no Krievijas grupas Alisa, kas izteica nožēlu par tās vārda saistīšanu Ogres rokfestivālā ar politiku, afišās un uz biļetēm bez dalībgrupām drukājot arī SC nosaukumu. Līdzīgi protesti no pašmāju grupām bija pirms četriem gadiem, kad LSDSP rīkoja koncertu pie Rīgas Kongresu nama – ne visas grupas bija izpratušas, ka tas pie viena būs arī politiskās aģitācijas pasākums. Savukārt krievu skolu aizstāvības štābisti pat iekūlās tiesu darbos, jo bez atļaujas savos pasākumos izmantoja Līvu dziesmu Dzimtā valoda, bet skandētais Melnais Kārlis bija acīmredzami pazagts no Pink Floyd.

Arī šajā priekšvēlēšanu laikā partijas aktīvi izmanto to sarakstos iekļautos deputātu kandidātus – mūziķus. Ar koncertiem apkārt aktīvi braukā zaļie zemnieki, arī sociāldemokrāti, Tautas partija (TP) un citi. Piemēram, 23. oktobrī Limbažos viesojās kapela Bumerangs ar tās līderi, Valkas mēru Ventu Armandu Kraukli, kā arī Māri Kučinski un Juri Dalbiņu bonusā, bet vēl pēc četrām dienām šajā pilsētā ar koncertu viesojās Viktors Lapčenoks, kam klāt bija piekabināti arī LSDSP sarakstā startējošie Jānis Dinevičs un Aivars Kreituss. Labāko joku Limbažos izspēlējis Raimonds Pauls (TP), kas gan šajā pilsētā ciemojies kora Absolventi jubilejas, nevis kādas politiskās aģitācijas pasākuma sakarā. Ilgi tincināts kaut ko pateikt sanākušajiem, R. Pauls beigās esot paudis: "Balsojiet par to kompāniju, kas jums [Limbažu kultūras namā] nopirks jaunas klavieres!" Baumo, ka esot pieteikušies jau vairāki politiskie spēki, potenciālie klavieru pircēji.

 

TB/LNNK un tās premjera kandidāta retorika nacionālajos jautājumos nesakrīt

Dita Arāja,  Diena  10/02/06    Apvienības TB/LNNK četrtūkstošzīmju programmas tēzes par nacionālajiem jautājumiem disonē ar partijas premjera kandidāta Roberta Zīles vārdiem. To Diena konstatējusi, priekšvēlēšanu intervijās sarunājoties ar TB/LNNK 9.Saeimas vēlēšanu vilcējspēku un līderi, kurš pretēji partijas solījumiem pārtraukt naturalizāciju un mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā mēģina mīkstināt programmatiskās nostādnes un, piemēram, par naturalizāciju skaidro, ka vispār jau TB/LNNK to nedomājot pārtraukt. Ne pats R.Zīle, ne TB/LNNK līderis Māris Grīnblats nepiekrīt minējumam, ka tā ir partijas divkosība, jo TB/LNNK radītajā pilsonības likumprojektā esot konkrēti norādīts, ka naturalizāciju nevis pārtrauks, bet ierobežos.

Īsajā partijas programmā teikts, ka TB/LNNK izstrādātais pilsonības likumprojekts paredz "izbeigt naturalizāciju, ievērojami sašaurināt pilsonības pretendentu loku, rūpīgi pārbaudīt valsts valodas prasmi, vienkāršot pilsonības atņemšanu tiem, kas nav lojāli Latvijas valstij". Toties R.Zīle uz Dienas tincināšanu, vai tas nozīmē naturalizācijas izbeigšanu, atbild: "Izbeigt — tas ir politiskajā fonā. Bet konkrētajā likumprojektā tas ir definēts juridiski precīzi."

"Tēze ir samērā īsa un lakoniska," saka M.Grīnblats, klāstot, ka pilsonības likumprojektā paredzēts naturalizāciju nevis apturēt, bet ierobežot, rūpīgi izvēloties Latvijai lojālus nākamos pavalstniekus, par kuru uzņemšanu pilsonībā galavārdu saka Saeima. "Lai kā to gribētu iztēloties, tā nav divkosība," saka arī R.Zīle un akcentē, ka partija nekad nav publikai slēpusi savu pilsonības likumprojekta piedāvājumu.

Attiecībā uz izglītību īsajā programmā TB/LNNK raksta, ka "jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā mazākumtautību skolās". "Es domāju, ka tur ir pārpratums ar šo īso programmu. Tā nevarētu būt," priekšvēlēšanu intervijā Dienai sacīja R.Zīle. Viņš skaidro, ka "mēs īstenībā uzskatām, ka tas ir labi, ka Latvijā nav tikai krievu minoritāšu skolas, bet arī daudz citu valodu un daudz citu kultūru". Tomēr jau aptuveni pēc nedēļas, Dienas vēlreiz uzrunāts, R.Zīle apgalvo, ka frāze "tikai latviešu valodā" nozīmē pilnībā "izbeigt šo lietu", pārejot uz mācībām tikai latviski. Te nu R.Zīles teiktais īsti nesakrīt ar to, kā programmas frāzi skaidro M.Grīnblats — ar to esot domāts pāreju uz latviešu valodu ieviest ne tikai vidusskolās, bet arī pamatizglītībā, un minētā tēze sevī iekļaujot mācību valodas proporciju (patlaban 60% latviski un 40% dzimtajā valodā) samazinājumu.

"Mums ir radikālāki un mazāk radikāli uzskati," saka R.Zīle. Tas ļauj izteikt minējumu, ka programmā savu panākuši TB/LNNK radikālākie spēki, kamēr premjera kandidāts izsaka savu skatījumu par konkrētām lietām. R.Zīle gan noraida, ka nesakrīt viņa un partijas viedoklis, bet M.Grīnblats partijas vilcējspēka retoriku skaidro ar to, ka R.Zīle saprot, ka viņam var nākties vadīt valdību, kur nebūs vienbalsīgas attieksmes pret nacionālajiem jautājumiem.

 

Viņus nākamajā Saeimā neredzēsim

Ilze Kuzmina, Māra Libeka, Latvijas Avīze  10/02/06     Gandrīz desmitā daļa 8. Saeimas deputātu nolēmuši gaidāmajās vēlēšanās nekandidēt.

Šādu lēmumu pieņēmuši šobrīd bezpartijiskie Jānis Jurkāns, Ēriks Jēkabsons un Vilis Krištopāns, arī pa diviem deputātiem no "Jaunā laika" un Tautas partijas frakcijām, kā arī viens no " Saskaņas centra". Starp deputātu kandidātiem tātad neatrast arī Viesturu Šiliņu un Pauli Kļaviņu ("JL"), Jāni Škaparu un Ēriku Zundu (TP), kā arī Aleksandru Bartaševiču ("SC"). Dažiem no lielās politikas aizejošajiem deputātiem vaicājām, kāpēc pieņemts tāds lēmums.

Jānis Jurkāns: "Nebalotēšos tik ilgi, kamēr vēlētāji nebūs pamodušies, atvēruši acis un sākuši domāt. Latvijas politiķi apkalpo četrus piecus oligarhus un to dara ar komunistiskās partijas paņēmieniem. Latviešu cilvēki neprotestē, ka šajā priekšvēlēšanu marasmā piedalās cienījami inteliģences pārstāvji, kuri kā padomju laikos, piedodiet, laiza partiju vadoņiem visas iespējamās vietas. Pat kristietība ir pataisīta par politisku kategoriju. Mācītāji no kanceles nekautrējas norādīt, par kādu partiju jābalso, bet Latvijas Pirmā partija pat izmanto bērnus politiskajās reklāmās. Tālāk vairs nav kur iet, un es pagaidīšu, kamēr cilvēki attopas. Par savu nākotni sākšu domāt 7. novembrī, kad beigsies deputāta pilnvaru laiks."

Ēriks Jēkabsons: "Kad aizgāju no LPP, pārāk īss bija laiks līdz vēlēšanām, lai atrastu citu sev pieņemamu politisko spēku, kura rindās varētu startēt vēlēšanās. Man tomēr būtu svarīga tās partijas programma un ideoloģija. Patlaban spēlē esošās partijas mani neapmierina. Lai kādi nebūtu saukļi, viss ir pa vecam, uzlabojumu maz. Turklāt, tā kā biju viens no LPP dibinātājiem, mešanās kāda politiska spēka beidzamajā vagonā, lai par katru cenu tiktu Saeimā, nebūtu pareiza.

Politikā ir par daudz skandālu un ķildu. Ir pārāk liela mijiedarbība starp ekonomiskajām interesēm un politiku. Politika diemžēl tiek izmantota arī personiska labuma gūšanai.

Tajā pašā laikā gribu teikt, ka nebūt neesmu vīlies politikā kā tādā, jo, kā jau teicis Čērčils, nekas labāks par demokrātiju diemžēl nav izdomāts. Turklāt, strādājot par mācītāju, jau biju iepazinis cilvēku grēcīgo dabu.

Man nav pamata būt neapmierinātam arī ar šajos četros gados politikā paveikto. Biju Saeimas vicespīkers, atbildēju par starptautiskajām attiecībām, divās valdībās biju iekšlietu ministrs. Tajā laikā tika nodibināts pretterorisma centrs, sāka izmaksāt valsts parādus policistiem.

Neesmu vēl izšķīries, ko darīt tālāk. Zinu, ka vismaz pagaidām atpakaļ uz Ameriku nebraukšu. Gribētu strādāt nevalstisko organizāciju sektorā, mazināt plaisu, kas ir starp šādām organizācijām un politisko eliti. Iespējams, ka veidošu savu nevalstisko organizāciju, man ir gana daudz jaunu ideju. Nākdams politikā, daudz runāju par vīzijas trūkumu. Valstij vīzijas nav vēl arvien, jo vīzija nevar būt tikai pārtikusi Latvija, svarīgāks ir jautājums par tautas un valsts identitātes saglabāšanu."

Paulis Kļaviņš: "Galvenais nekandidēšanas iemesls ir tas, ka man ir citas ieceres. Esmu taču nācis no teoloģiskas vides, mana galvenā interešu sfēra ir evaņģēliskā teoloģija, vairākus gadu desmitus esmu strādājis šajā nozarē. Ilgstoši vadīju raidījumu "Jaunie akcenti" Kristīgajā radio. Domāju to atsākt, gribu arī publicēties.

Turklāt šajā politiskajā situācijā, kad ir ļoti neskaidrs, vai "JL" pēc vēlēšanām spēs strādāt valdošajā koalīcijā, man, atklāti sakot, vienkārši negribas zaudēt laiku, sēžot opozīcijā, kur neko reālu nevar paveikt. Negribu zaudēt vēl četrus gadus, katru rītu jau no deviņiem kā skolnieks tupot Saeimā.

Mums bija lielas iespējas strādāt. Diemžēl tās tika zaudētas, arī "JL" vainas dēļ. No pašiem daudz kas bija atkarīgs, īpaši no partijas vadības.

Politikā kā tādā neesmu vīlies. Politikā jāstrādā, to nevar likt malā kā kādu netīru lietu. Taču politikā jābūt atbildīgiem cilvēkiem. Latvijā tādu cilvēku trūkst. Vēlreiz ietu lielajā politikā tad, ja zinātu, ka visi partijas biedri veidoti no tā paša koka, no kāda es, ka visiem ir vieni principi."

Viesturs Šiliņš: "Es gribu turpmāk strādāt tur, kur varētu būt noderīgāks nekā Saeimā, kur labāk varētu izmantot savu dzīves un profesionālo pieredzi. Esmu ārsts un domāju atsākt pilnvērtīgu darbu šajā jomā. Jūtu vēlmi atgriezties mediķa profesijā, jo tā dod ļoti lielu gandarījumu.

Nekandidēju arī tāpēc, ka apzinos, ka man drusku tā kā pietrūkst iekšējās prasības pēc varas.

Turklāt man bijuši nepieņemami kompromisi, kuri bremzē sabiedrības un demokrātijas attīstību. Nepatika, ka tiek pieņemti populistiski lēmumi. Nepieņemami bija, ka, politiķiem cīnoties vienam pret otru, tika aizmirstas valsts intereses.

"JL" kā partijā neesmu vīlies, taču neesmu piekritis daudziem lēmumiem, ar kuriem man kā komandas cilvēkam tomēr bija jāsamierinās. Tie bija lēmumi, piemēram, kuri saistās ar personāliju izvēli, kurus gan sīkāk komentēt negribētu. Man nav bijušas bremzes pateikt, ko es par vienu otru partijas biedru vai līderi domāju. Taču saprotu, ka katrai partijai jāiziet tāda kā politiskā skola, un "JL" šobrīd ir mācību procesā. Vienīgais, ko gribētos: lai kļūdas tiktu vairāk analizētas.

Labi ir tas, ka, esot politikā, vadot Saeimas veselības aizsardzības apakškomisiju, spēju paskatīties uz savu profesionālo darbu no citas puses, no sabiedrības interešu viedokļa. Man ir sajūta, ka esmu Saeimā gana daudz izdarījis.

Kopju lauku mājas, kurās ieguldu arī savu fizisko darbu. Tā var gūt līdzsvaru, kas, strādājot Saeimā, nav atrodams."

Vilis Krištopans: "Kāpēc nekandidēju? Ar mani bija slikti, bez manis būs labāk. Tik daudz pārmetumu šajos četros gados man izteikti: tad neesot bijis uz sēdi un tad atkal neesot bijis. Cilvēki aizmirsuši, ka divus gadus vadīju Saeimas Nacionālo drošības komisiju. Arī es ieguldīju darbu, lai Latvija varētu iestāties NATO. Lai katrs no šiem simts Saeimas deputātiem būtu izdarījis tik daudz, cik es!

Esmu savu "atstrādājis" četrās Saeimās un piecās valdībās, no kurām vienā biju premjers. Gribu ziedot savu laiku ģimenei un biznesam. Esmu investējis naudu nekustamajos īpašumos un vērtspapīros. Lai to visu nopirktu, ņēmu kredītus. Tagad jāstrādā, lai tos atdotu.

Iespējams, kļūšu par fermeri Sēlijā. Mana kundze nopirkusi tur zemi. Uzbūvēju mājiņu, piepirkšu vēl zemi. Ko tur audzēšu, vēl nezinu. Ielaidīšu dīķī karpas.

Ne politikā, ne frakcijā, kurā strādāju, neesmu vīlies. Kad būšu galīgi vecs un stulbs, varbūt atgriezīšos politikā. Pēc desmit, divdesmit gadiem, kad nespēšu vairs ne golfu paspēlēt, ne medībās aiziet, kad nebūs nekā labāka, ko darīt, varēšu atkal kandidēt. Darbam valdībā tagad toties jau esmu par vecu. Bez jokiem: uzskatu, ka valdībā jāstrādā jauniem, enerģiskiem cilvēkiem, bet Saeimā jāsēž tiem, kuri jau ir cienījamā vecumā, kuri daudz ko dzīvē sasnieguši un kuriem ir liela dzīves pieredze. Tikai tad cilvēks var plaši paskatīties uz likumdošanas procesu."

 

Nedēļu pirms vēlēšanām "Delna" ar provokatīvu kampaņu aicina balsot gudri

DELFI  10/02/06    Nedēļu pirms vēlēšanām "Sabiedrība par atklātību DELNA" ar provokatīvām TV, radio un preses reklāmām aicina vēlētājus noteikti piedalīties vēlēšanās un izdarīt apzinātu izvēli. Delna piedāvā mājas lapu www.balsogudri.lv un informatīvu bukletu, kas tiks izplatīts dienu pirms vēlēšanām.

Šajos medijos tiek sniegti vispārīgi dati par redzamākajiem partiju kandidātiem, partiju "dzīves gājums" un virkne skandālu, kas Latvijas jaunākajā vēsturē ir satraukuši valsts sabiedrību. Lai veicinātu arī turpmāko politikas atbildīgumu, projekta galvenā uzmanība tiek pievērsta varas partijām.

Reklāmās ar partiju atribūtiku rotāti spēļu lācīši, kas tērpti autiņbiksītēs, liela sevi kā "mīļus, jaukus un pozitīvus". Pēc provokatīva skata autiņbiksītēs, vēlētājs tiek aicināts izdarīt gudru balsojumu. Kampaņas mērķis ir uzrunāt jauniešus, jaunpilsoņus, kā arī Latvijas politikā mazāk ieinteresētus pilsoņus, tam kalpo kampaņas provokatīvais un izklaidējošais raksturs. Kampaņa ir politiski pilnīgi neitrāla un tās uzdevums ir sniegt vispusīgu informāciju pretkorupcijas perspektīvā. Kampaņa arī aicina apzināties savas balss vērtību un nepakļaut izvēli negodīgām partiju kampaņām, bet gan balsot izsvērti, vērtējot politiķu veikumu.

Reklāmas rullīši un materiāli latviešu un krievu valodā brīvai izplatīšanai ir pieejami Delnas birojā un www.delna.lv.

Projektu ar 103 000 Ls finansē Eiropas Savienības komisija ES jauno dalībvalstu NVO atbalsta programmas ietvaros, taču kampaņā paustais viedoklis nekādā veidā nedrīkst tikt uzskatīts par ES oficiālo viedokli.

Kampaņas pamatojumā Delnas padomes priekšsēdētājs Roberts Putnis un padomes locekle Inese Voika raksta: "Piedalīties vēlēšanās ir mūsu katra atbildība pret trauslo Latvijas demokrātiju. Mums nav citas valsts un citas politikas. Mēs nedrīkstam būt "labie klusētāji", kas noskatās, kā mūsu vārdā notiek negodīga rīcība. Tāpēc vēlēšanās ir jāpiedalās pat tad, ja izvēle šķiet grūta. Arī atbalsts noteiktiem kandidātiem un nevēlamo izsvītrošana var ievērojami mainīt Saeimas sastāvu. Mums ir jāpanāk, lai parlamenta vairākumu veidotu cilvēki, kam patiesi rūp mūsu valsts nākotne."

Stiprināta politiskās atbildības izjūta ir pamats kvalitatīvai nākotnes politikai. Delna atgādina, ka nākamais Saeimas sasaukums lems par tādiem valstij izšķirīgiem jautājumiem kā tiesnešu, ģenerālprokurora, nākamā valsts prezidenta, valdības un drošības dienestu vadītāju amatiem. Delna arī norāda, ka Saeima katru gadu sadala vairāk par 3 miljardiem latu valsts budžeta līdzekļu.

 

Kalniete deklarācijā sniedz nepatiesas ziņas

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats, NRA  10/02/06     Jaunā laika deputāta kandidāte Sandra Kalniete valsts amatpersonas deklarācijā nav uzrādījusi personīgā dzīvokļa iegādei no Ārlietu ministrijas saņemto 10 000 ASV dolāru aizdevumu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta arhīva materiāli.

Nedz pirmajā (par 1997. gadu), nedz nākamajā S. Kalnietes VID iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) izsniegtais aizdevums dzīvokļa pirkšanai un tā remontam. Neatkarīgā jau rakstīja, ka aizdevums S. Kalnietei tika izsniegts 1996. gada 12. septembrī, bet bija jāatdod līdz 1998. gada 1. jūlijam. Tā kā gan ĀM, gan pati politiķe ir norādījusi – minētais aizdevums atdots noteiktajā termiņā, tad var secināt, ka 1997. gadā S. Kalniete bijusi parādā ministrijai ievērojamas summas. Pati S. Kalniete Neatkarīgajai attiecās sniegt jebkādus komentārus.

Amatpersonas deklarācijas aili, kur jānorāda "parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēneša algas", S. Kalniete par 1997. gadu atstājusi neaizpildītu. Izpētot Labklājības ministrijas publiskos arhīvus, Neatkarīgā atklāja, ka 1997. gadā minimālā mēneša alga bija 38 lati. Pārrēķinot dolārus latos pēc tā laika kursa, ir iespējams izrēķināt, ka S. Kalnietes saņemtais aizņēmums 10 000 ASV dolāru pielīdzināms tālaika 144 minimālajām mēneša algām. Tas nozīmē, ka darījums S. Kalnietei bija jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

Deklarācija tāpat liecina, ka S. Kalniete, neraugoties uz tēriņiem dzīvokļa iegādei un tā remontam, īpašu trūkumu nav cietusi. Viņa uzrādījusi skaidras naudas uzkrājumus 14 000 Francijas franku Parīzes bankā Banque Nationale de Paris. Šo summu pārrēķinot latos pēc tā laika Latvijas Bankas kursa, sanāk, ka S. Kalnietei bija izdevies iekrāt 1386 latus. VID Korupcijas novēršanas pārvaldes direktore Anda Krastiņa, vaicāta, vai S. Kalniete rīkojusies likumīgi, deklarācijā neuzrādot aizņēmumu, skaidroja: "Deklarācijā amatpersonas iekļauj ziņas līdz tekošā gada 31. decembrim. Varbūt viņa aizņēmumu bija apmaksājusi līdz 31. decembrim. Vēl ir variants, ka viņa tajā laikā bija vēstniece un viņas lieta atradās reģionālajā nodaļā. Toreiz atbilstīgi Korupcijas novēršanas likumam VID nebija jāpārbauda visas amatpersonas. Simtprocentīgi bija jāpārbauda visas augstākās amatpersonas, pārējās – līdz 2% no to kopskaita. Iespējams, ka Kalniete nav bijusi to amatpersonu skaitā, kuras bija obligāti jāpārbauda. Tātad vai nu viņa ir sniegusi nepatiesas ziņas un pārbaude nav veikta un pārkāpums nav konstatēts, vai arī otrs variants, ka viņai uz 31. decembri vairs nebija parādsaistību."

Vaicāta, vai šobrīd S. Kalnieti var sodīt par nepatiesu ziņu sniegšanu, A. Krastiņa atbildēja noliedzoši: "Sodīt nevar, jo 1997. gadā bija spēkā likuma normas par amatpersonu deklarācijām, bet atbildība par šo normu pārkāpšanu, piemēram, par nepatiesu ziņu sniegšanu, vēl nebija paredzēta.

 

Viedoklis: Kāpēc es varētu nobalsot par «Jauno laiku»

Lato Lapsa  10/02/06    Aizvadītajā ceturtdienā ilggadējais deputāts Jānis Lagzdiņš no Saeimas tribīnes pārliecinoši vēstīja, ka visādiem tipiņiem, kuri paši aizgājuši no valdības, nav tiesību to kritizēt un visādām tādām partijām, kuras pārstāvji pieķerti korupcijā, nav tiesību par to vainot citus.

Ticiet vai ne, tas bija tas pats Lagzdiņš, kurš savulaik, asti — vai ko nu tur — kājstarpē iespiedis, lēkšiem aizmuka no «Latvijas ceļa» uz partiju, kuras sastāvā drīzāk varēja ietikt Saeimā un kurā tagad vieni ierindas biedri tiek pieķerti īpaši apjomīgā kukuļošanā, bet vēl citi aizrautīgi meklē lielākos kretīnus Jūrmalas Domē.

Daudziem varētu šķist paradoksāli, ka runa tiešām ir par vienu un to pašu Lagzdiņu. Tieši tāpat — ka tik sirsnīgi lamātie ir nevis kaut kādi tur ikdienišķi šmucmaņi, bet godīguma iemiesojumi no «Jaunā laika», kas, kā vēl labi atceramies, pirms četriem gadiem solījās strādāt tikai Latvijas labā un valsts izzadzējus iznīdēt ar kvēlošu dzelzi un skarbākajiem Krimināllikuma pantiem.

Tagad, nākamo Saeimas vēlēšanu priekšvakarā, «Jaunā laika» reitingi ir, maigi izsakoties, stipri viduvēji, un arī iemesli ir pilnīgi skaidri — lielie plāni kaut kā izčibējuši, valsts kaut kā pamazām turpinājusi izzagties, jaunie laiki kaut kā nav atnākuši, bet to nesēju vidū kaut kā tāpat ir atradies prāvs pulks mutes bajāru, pelēko kardinālu, divkošu, dubultmorāles cienītāju un vienkāršu blēžu.

Turklāt — ak vai! — arī no vadoņa Einara, viņam norāpjoties no sava Latvijas Bankas «ziloņkaula torņa», kaut kā pamazām izšļucis vai viss gaiss un izčibējusi kādreiz tik spožā aura. Mazpamazām ekssaulvedis izrādījies īsts lūzeris ar visu savu meiteņu–mašīnu–motoru trakumu, nespēju parādīt kaut minimālas spējas personiskajā biznesā, toties pārliecinoši atrādīto principu «neskatieties manos darbos, bet klausieties manos vārdos».

Jā, tā tas viss ir — bet tad kāpēc par viņiem balsot vēlreiz? Vai tad nepietiek ar vadoņa mētāšanos no viena populisma grāvja otrā, ar tukšajiem solījumiem bez reāla seguma, ar nespēju un nevēlēšanos strādāšanu valsts labā padarīt par normālu ikdienas rutīnu, ar «robežbūves afēras» un citu līdzīgu «valsts izzagšanu» apkarošanas, no kurām čiks vien iznācis — ja neskaita pilnīgi reālos miljonu zaudējumus, ko valstij nodarījusi šī apkarošana?

Ir gan, ir iemesli. Manā personiskajā un droši vien dziļi subjektīvajā pārliecībā tāds ir vismaz viens. Un proti — gan ar savu līdzšinējo četru gadu darbošanos (vai nedarbošanos), gan pat ar savu priekšvēlēšanu kampaņu «Jaunā laika» spice ir pierādījusi, ka mūslaiku Latvijas lielajā politikā ir pilnīgi, absolūti un neglābjami nemākuļi. Tizleņi, plānā galdiņa urbēji, «baltie zvirbuļi», ja vēlaties, — ar visiem saviem pašieceltajiem «pelēkajiem kardināliem» un «lietu bīdītājiem».

Pierādījumi, tā sacīt, ir uz sejas. Kamēr virsvadonis patiesi pārsteidzošā veidā nespēj nodrošināt peļņu desmitus un simtus miljonāru radošajā nekustamā īpašuma jomā, pārējās partijas «elites» pārstāvji ir pierādījuši, ka ir nemākulīgi valsts un atsevišķu nozaru vadītāji, nemākulīgi līdzekļu akumulētāji arī pašu vajadzībām, nemākulīgi organizētāji un procesu virzītāji, jā, pat nemākulīgi zagļi, mahinatori un kukuļņēmēji.

Taču tieši šis tizlums ir tas, kas, manuprāt, var būt vienīgais un gana pamatotais iemesls par labu balss atdošanai «Jaunajam laikam». Tādi vai citādi, viņi ir atšķirīgi no pārējās šaikas — kaut kādu iemeslu dēļ nav gribējuši vai spējuši aizvadītajos četros gados tajā integrēties un pārņemt tās, hm, šķēliskos tikumus, bet palikuši, piemēram, vienīgās Aivara Lemberga patiesi kvēli un aizrautīgi nīstās partijas godā.

Protams, gan jau ar laiku uzsūksies un piemērosies lietu bīdītājiem un kārtotājiem, kazi, pamazām iemācīsies ne tikai skaisti runāt, bet arī kaut ko darīt — turklāt, kā tas pie mums pieņemts, aizvien vairāk savā un tuvāko labā. Bet vēl tas nav noticis, un no kalna nošļūkušais saulvedis ar kompāniju — lai kā arī kādam riebtos viņu divkosība, dubultmorāle un līdzīgi — ir pelnījis savas 7–10–12 vietas Saeimā kaut tādēļ, lai visiem Aināriem, Aivariem un Andriem padarītu dzīvi jestrāku un izsistu no pārliecības, ka nu tik būs, nu tik būs.

 

Prezidente noraidoša par Lembergu kā premjeru

Sanita Jemberga Briselē, Ināra Egle,  Diena  10/03/06    Vaira Vīķe–Freiberga: šīs apsūdzības ir nopietnas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pirmdien netieši noraidīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzītā apsūdzētā Aivara Lemberga nominēšanu premjera amatam, jo viņam izvirzītās apsūdzības "ir nopietnas". Kā vienīgo iespējamo iemeslu, kāpēc to darīt, viņa minēja situāciju, ja ZZS iegūtu 51 balsi parlamentā. Citādi A.Lembergam uzrādītās apsūdzības finanšu un amata noziegumos esot "ļoti liels mīnuss". Nedēļu pirms vēlēšanām ZZS vienā no partiju popularitātes aptaujām ieņem otro, bet citā — pirmo vietu.

Kopš 1993.gada, kad uz pirmo sēdi sanāca 5.Saeima, neviena partija nav ieguvusi 51 balsi. Visvairāk — 36 mandātus saņēma Latvijas ceļš 5.Saeimā. Pirms četriem gadiem Jaunais laiks izvirzīja mērķi iegūt 51 mandātu, bet tam bija 26 balsis Saeimā. JL ir vienīgā no labējām partijām, kas skaidri pateikusi, ka nestrādās A.Lemberga veidotā valdībā. Citas partijas ir izteikušas šaubas par iespējām viņam tikt uzaicinātam amatā, taču izvairās no konkrētas atbildes.

Taču ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neredz iespēju izskatīt citus modeļus gadījumā, ja ZZS uzvar vēlēšanās, bet tās nominētajam premjera kandidātam neuztic valdības veidošanu. "Mēs neesam tāda partija, kas tagad mainīs lēmumu. Mēs tautu esam informējuši par savu premjera kandidātu, un tautai arī sava izvēle ir jāizdara," Dienai sacīja A.Brigmanis.

V.Vīķe–Freiberga uz žurnālistu jautājumiem pirmdien atbildēja Briselē, kur viņa saņēma Beļģijas Ljēžas universitātes goda doktores grādu.

Atbild Valsts prezidente

- Jūs esat teikusi, ka premjeram jābūt ar nevainojamu reputāciju. Spriežot pēc aptauju rezultātiem, var izveidoties situācija, kad uzvar ZZS. Vai jūs būtu gatava nosaukt Aivaru Lembergu par premjeru?

- Es, izvēloties premjeru, apsveru visu situācijas kompleksu — ne par velti es konsultējos arī ar opozīcijas partijām, jo jebkurš deputāts, kas ievēlēts parlamentā, ir tautas balss savās proporcijās. Tad, protams, spēku samērs ir būtisks — ja viena partija iegūst 51 balsi Saeimā, tad, protams, prezidentam tā izvēles brīvība ir pietiekami šaura, lai izlemtu, ko nominēt par premjeru. Turpretī, ja ir tā, kā bieži notiek līdz šim un izskatās, ka varētu būt arī nākotnē, pārsvars vienai partijai pār citām nav būtisks, tad jautājums, kurš cilvēks ir spējīgs izveidot komandu un arī tāds, kurš baudītu manu uzticību. Te nu es paturu savu privilēģiju tajā brīdī to izvēlēties.

- Bet vai jūs esat gatava nosaukt par premjeru cilvēku, kurš ir apsūdzēts smagos kriminālnoziegumos?

- Es personīgi uzskatu, ka, protams, valstī valda nevainīguma prezumpcija un mēs nevaram nevienu cilvēku uzskatīt par vainīgu, pirms viņš tāds ir parādīts tiesas priekšā. Taču man kā prezidentei ir arī, protams, informācija par to, kas valstī notiek, un, ja kādam ir izvirzīta apsūdzība, man ir iespējams kā prezidentei tajā brīdī iepazīties ar apstākļiem un cik šī apsūdzība ir nopietna. Šajā gadījumā man ir jāsaka, ka man šķiet, ka šīs apsūdzības ir nopietnas.

- Tātad tas nozīmē, ka jūs nebūtu gatava šo cilvēku nosaukt par premjera kandidātu.

- Tas būtu viens ļoti nopietns apsvērums. Es saku — ja viņš iegūtu 51 sēdekli parlamentā, tad ir iespējams, ka es justos spiesta, ka man tas būtu jādara. Citos apstākļos es teiktu, ka tas būtu liels mīnuss šādam kandidātam. Ļoti liels mīnuss.

 

Dievkalpojuma laikā aicina piedalīties vēlēšanās

Sigita Treibere, Vakara Ziņas  10/03/06     Vairāku konfesiju pārstāvji ir neizpratnē, ka pēdējā laikā baznīca iesaistījusies aktīvā priekšvēlēšanu cīņā un pat dievkalpojumu laikā mācītāji aģitē doties uz vēlēšanām, lai atbalstītu kristīgās vērtības. Citās draudzēs tiekot pat norādīts, par kuru partiju būtu vēlams balsot. Aptaujātie mācītāji gan apgalvo, ka nevienam neko neuzspiež.

«Pagājušajā svētdienā ar ģimeni bijām Aizkraukles katoļu baznīcā, jo katoļiem bija svētku diena. Visi saposušies, līdzi ziedi, daudz bērnu, un viesojās arī kardināls. Viss bija skaisti līdz brīdim, kad kardināls Pujats mises beigās sāka aicināt draudzi doties uz vēlēšanām un balsot par kristīgām vērtībām,» sašutusi stāsta rīdziniece Velta. Sieviete skaidro, ka viss noritējis, kā jau katoļu dievkalpojumos pieņemts, līdz brīdim, kad kardināls sācis «lasīt lekciju» par vēlēšanām un homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.

«Man tas šajā reizē šķita lieki. Baznīcā bija ļoti daudz bērnu un jauniešu, kam šī bija svētku diena, un kardināla paskaidrojumi, kādēļ 7. oktobrī mums būtu jādodas uz vēlēšanām, kā arī aicinājums izvērtēt Saeimas lēmumu par homoseksuāļiem izraisīja manī sašutumu. Vai tiešām baznīca ir vieta, kur veikt politisko aģitāciju? Pilnīgi pietiek, ka tā atskan pa radio un televīzijā. Uz baznīcu vismaz es dodos pēc garīgām vērtībām, nevis uzklausīt pamācības, par ko un kādēļ man būtu jābalso! Vienīgais labums, ka šoreiz kardināls neaicināja balsot par konkrētu partiju, bet uzsvēra, ka katram kristietim būtu jāvēl par «kristīgām vērtībām»,» neizpratnes pilna ir Velta.

Arī rīdziniece Skaidrīte ir sašutusi, jo saskārusies ar aicinājumu vēlēt par konkrētu partiju. «Pirms nedēļas biju Rīgas katoļu ģimnāzijā uz misi. Priesteris mūs aicināja balsot par Latvijas Pirmo partiju. Solīja, ka nākamajā misē mēs varēšot saņemt bukletiņus. Šajā svētdienā uz turieni vairs negāju. Es baznīcā nemeklēju politisko partiju bukletus,» sašutusi ir sieviete.

Politiskā aģitācija tiek veikta ne tikai katoļu draudzēs. Rīdziniece Ilze ar to nedēļas nogalēs saskārusies arī kādā baptistu draudzē. «Nepiederu šai konfesijai, taču svētdien devos uz dievkalpojumu. Pēc tā pie manis pienāca sieviete — pēc visa spriežot, šīs draudzes autoritāte —, kas sāka aģitēt, ka man obligāti jābalso par Latvijas Pirmo partiju, un uzskaitīja iemeslus, kādēļ man tas būtu jādara. Biju ļoti sašutusi! Mūsu politiskie uzskati nesaskanēja, un par to sieviete bija ļoti neapmierināta. Tagad jau uz baznīcu mierīgi nevar aiziet,» dusmīga ir rīdziniece.

Arī kāds «Jaunās paaudzes» dievkalpojumu apmeklētājs skaidro, ka pēdējā laikā draudzē aktīvi sludina un aicina atbalstīt konkrētas partijas kandidātus, kas aizstāv kristīgas vērtības. Esot jau tik traki, ka «Jaunās paaudzes» līderis draudot ar elli tiem, kas atteikšoties vēlēt par īstajiem kandidātiem.

Romas katoļu baznīcas vadītājs arhibīskaps metropolīts kardināls Pujats uzsver, ka baznīca visos laikos iestājusies par garīgām vērtībām, sekmējusi sabiedrības morālo vērtību atbalstīšanu un cilvēka garīgo izaugsmi, kas ir nenovērtējama kopējā sabiedriskā labuma veidošanā, taču nevienam baznīcēnam nekas netiek uzspiests. «Kā saka katoliskās Baznīcas katehisms: «Savu iespēju robežās pilsoņiem ir aktīvi jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Šī līdzdalība var būt tik dažāda, cik dažādas ir zemes un kultūras. Slavējamas ir tās tautas, kuru patiesā brīvībā iespējami lielāks skaits pilsoņu iesaistās sabiedriskajās lietās.» Protams, tas ir aicinājums visiem kristiešiem apzināties savu personīgo atbildību un iet vēlēt, jo tas ir katra pilsoņa pienākums. Baznīca var vērst uzmanību uz partijām vai personām, kam rūp kristīgās un vispārcilvēciskās vērtības, taču nevar uzspiest kādu noteiktu lēmumu un ir jāsaglabā diskrētums un tolerance, lai cilvēki brīvi izvēlētos, par ko balsot. Katra konfesija rīkojas saskaņā ar savām tradīcijām. Latvijas katoļu baznīca palīdz ar savu padomu, mēģinot cilvēkiem izskaidrot notiekošo, bet neuzspiežot savu uzskatu,» norāda kardināls Pujats.

Arī Latvijas baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks Pēteris Eisāns norāda, ka baptistu baznīcā nevienam nekas netiek uzspiests. «Baptisti visā pasaulē iestājas par apziņas brīvību. Katram cilvēkam uz šīs zemes ir brīvas tiesības ticēt Dievam vai neticēt, tāpat ir brīvas tiesības uz jebkādu cita veida darbību, arīdzan uz politisko darbību. Neviens nevar ar varu otru cilvēku piespiest. Tas attiecas gan uz ticības, gan uz politiskiem jautājumiem. Ja kādi baptistu mācītāji vai baptistu draudzes locekļi iesaistās politikā kā spēlētāji, baznīca viņus nedz sūta, nedz aptur, tās ir viņu tiesības,» skaidro Eisāns.

Draudzes «Jaunā paaudze» līderis Aleksejs Ļedjajevs uzskata, ka draudzes locekļu izglītošana nav nekas slikts un pretlikumīgs. «Baznīcas atdalīšanai no valsts nav nekāda pamatojuma, jo gan baznīcu, gan valsti veido cilvēki. Turklāt 80 procenti Latvijas iedzīvotāju ir kristieši, kas pieder dažādām baznīcām — katoļu, luterāņu, protestantu, mūsu baznīcai. Viņu piedalīšanās vēlēšanās ir tāds pats pienākums kā jebkuram Latvijas pilsonim. Tādēļ priekšvēlēšanu kampaņas laikā galvenais ir nevis baznīca, bet cilvēki. Pārmest cilvēkiem, kas vakar vēl gulēja, bet šodien uztraucas, kas būs valdībā, ir lieki. Netradicionālās orientācijas cilvēki, izmantojot savus cilvēkus, aizstāv savas intereses, bijušie un esošie komunisti izvirza cilvēkus, kas aizstāvēs viņu intereses. Kas gan tur nelikumīgs, ka kristieši atdod savas balsis par tiem, kas aizstāvēs viņu vērtības? Kas tur nelikumīgs?!» neizpratnē ir «Jaunās paaudzes līderis.

«Esmu sašutis, ka par mani izplata informāciju, ka es draudu ar elles liesmām tiem, kas nebalsos par Pirmo partiju. Tie ir meli! Kristietis ir cilvēks, kas atrodas zem divām varām — kā kristietis viņš pieder debesu valstībai, bet kā pilsonis savai valstij. Tāpēc kristietim ir jāpilda savs pilsoņa pienākums pret valsti. Baznīcas uzdevums ir audzināt savus draudzes locekļus, lai viņi ir aktīvi — lūgtu Dievu, būtu laipni, labi pilsoņi, maksātu nodokļus. Mēs mācām, ka nav jābrauc uz Angliju vai Īriju, bet jāstrādā šajā valstī. Baznīca nav atrauta no reālās dzīves. Atvainojiet, mēs esam nodokļu maksātāji. Mēs vēlam par tiem, kas aizstāvēs mūsu intereses. Neredzu nekā slikta, ja mēs apgaismojam cilvēkus un piedāvājam atdot balsis par pareizām kandidatūrām,» — tā Ļedjajevs.

Viedoklis

Andris Runcis, politologs: «Ja baznīca aicina cilvēkus doties uz vēlēšanām un izpildīt savus pilsoņu pienākumus, tas ir pozitīvi, jo cilvēki nepaliek malā. Taču, ja baznīcas aicina balsot par konkrētu politisko spēku, tas nav atbalstāms, jo baznīca no valsts ir šķirta un tām ir jābūt šķirtām. Tas ir nekorekti, ja norāda, par kuru partiju balsot. Par kristīgajām vērtībām neiestājas tikai viena partija, taču Latvijas Pirmā partija ir vistiešāk saistīta ar baznīcu. Ne tikai ar vienu konkrētu konfesiju, bet vairākām. Tādas aicinājums ir nekorekts un nepareizs. Te var runāt par trešo personu reklāmu, kas skatāma arī televīzijā.»

 

Tiesa skatīs Jaunā laika melnās kases turētāju krimināllietu

Agnese Margēviča,  NRA  10/04/06    Šodien Rēzeknes tiesa skatīs krimināllietu par grāmatvedības dokumentu slēpšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Lietā apsūdzētais gaļas kombināta direktors tiek saistīts ar Jaunā laika iespējamo melno kasi. Tiesā kā atbildētājs būs uzņēmuma vadītājs Guntis Piteronoks, informē Rēzeknes pilsētas prokuratūras prokurors Feodors Roslovs.

Lietā apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217. panta 2. daļas un 218. panta 2. daļas – par grāmatvedības un statiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, ziņo LETA. Par šiem nodarījumiem G. Piteronoku var sodīt ar pat līdz piecus gadus ilgu cietumsodu.

Prokurors Neatkarīgajai iepriekš skaidroja, ka Jaunā laika "melno burtnīciņu" Ģenerālprokuratūras darbinieki no krimināllietas izņēma tūlīt pēc skandāla nākšanas atklātībā. F. Roslovs arī uzsvēra, ka Rēzeknē skatāmā krimināllieta ir "tīri ekonomiska" un tajā neizskatīs Jaunā laika iespējamos finanšu pārkāpumus, priekšvēlēšanu kampaņā izmantojot nedeklarētu naudu. Šos faktus pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Ne KNAB, ne Ģenerālprokuratūra neatklāj, vai pārbaudē tiek pētīta arī Rēzeknes "melnā burtnīciņa".

Jau ziņots, ka 2005. gada 18. augustā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes darbinieki, veicot pārbaudi Rēzeknes gaļas kombināta telpās Rēzeknē, konstatēja aplokšņu algu izmaksas. Tāpat uzņēmumā atklāti reģistri ar dažāda rakstura izdevumiem, kas apstiprināti ar saņēmēja parakstiem. Rēzeknes gaļas kombinātā Finanšu policija atklāja arī reģistrus ar skaidrās naudas ieņēmumiem no veiktās realizācijas, kas nav atspoguļoti grāmatvedības reģistros un par kuriem nav sniegtas ziņas VID. Dienests arī konstatēja, ka uzņēmumā netiek laikus noformētas kases operācijas, atrasta reģistros neuzskaitīta nauda, kopumā 21 462 lati.

Neatkarīgā jau iepriekš rakstīja par telefona sarunām, no kurām izriet, ka Jaunā laika (JL) biedrs G. Piteronoks [tagad gan viņš no partijas ir izslēgts] vērsies pie saviem partijas biedriem, lai tie palīdz novērst vai arī nolīdzināt pārkāpumus viņa vadītajā uzņēmumā. Ierakstus varētu būt veikusi Drošības policija pirms atkārtotajām Rēzeknes domes vēlēšanām 2005. gada augustā.

Rēzeknes sarunās tobrīd vēl JL vietējais līderis un pilsētas mēra amata kandidāts G. Piteronoks ar JL Saeimas frakcijas vadītāju Kārli Šadurski un citiem politiķiem apspriedās, kā vienoties, lai noslēptu faktus, ka Finanšu policija G. Piteronoka vadītajā Rēzeknes gaļas kombinātā atradusi pierādījumus gan aplokšņu algu maksāšanai, gan partijas melnās kases pierakstus, gan citus smagus pārkāpumus.

 

Viedoklis: ZZS blefs

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/04/06    Vismaldinošākais no visiem partiju pirmsvēlēšanu piedāvājumiem ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) "premjerministra kandidāts" Aivars Lembergs. Ventspils mērs nekļūs par Ministru prezidentu. Balsot par ZZS un Lembergu nozīmē ļaut sevi apmuļķot un apzināti nobalsot par pilnīgu blefu un fikciju.

Ir vismaz četri būtiski, savstarpēji saistīti un cits citu papildinoši argumenti, kas izslēdz iespēju, ka Lembergs varētu kļūt par premjerministru.

Pirmkārt, protams, tā ir Ģenerālprokuratūras uzrādītā apsūdzība smagos kriminālnoziegumos — liela mēroga kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā, amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Par šiem nodarījumiem likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pat divpadsmit gadiem. Lai arī kā Lembergs pats un viņa sulaiņu koris skandētu, ka tas esot "politisks pasūtījums" un daļa no "anti Lemberga kampaņas", labi informētās un tiklab politiskajās, kā arī Ventspils biznesa aprindās jūtama pārliecība, ka apsūdzības esot tik tiešām smagas un pamatotas, pierādījumu kopums pietiekams.

Ka tā varētu būt, pirmdien netieši, tomēr gana nepārprotami pateica arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga: "Man kā prezidentei ir arī, protams, informācija par to, kas valstī notiek, un, ja kādam ir izvirzīta apsūdzība, man ir iespējams kā prezidentei tajā brīdī iepazīties ar apstākļiem un cik šī apsūdzība ir nopietna. Šajā gadījumā man ir jāsaka, ka man šķiet, ka šīs apsūdzības ir nopietnas."

Tāpēc, otrkārt, prezidente neuzticēs Lembergam valdības veidošanu. Valsts prestižs un pašas starptautiskā reputācija to neļautu, zinot, ka "apsūdzības ir nopietnas" un viņas nosauktais premjerministrs varētu nonākt cietumā.

Treškārt, atskaitot pašus "zaļos zemniekus", neviena no partijām, kurām ir reālas izredzes būt nākamajā valdībā, nebūs ar mieru strādāt Lemberga vadībā. Pilnīgi nepārprotami to ir paziņojis Jaunais laiks, taču gana skaidri saka arī citu partiju līderi.

Atbildot uz Dienas vaicāto, vai būtu ar mieru strādāt Lemberga vadītā valdībā, TB/LNNK premjerministra amata kandidāts Roberts Zīle sacīja, ka "esmu pārliecināts, ka mums nebūs jādiskutē par to", "es redzu veselu virkni šķēršļu, tajā skaitā arī tā situācija, kas viņam tagad ir juridiski"; LPP premjerministra amata kandidāts Ainārs Šlesers pauda, ka "es uzskatu, ka noteikti Aivars Lembergs nebūs nākamais premjers", "nav pamata runāt par Aivaru Lembergu kā Ministru prezidentu", "es esmu pilnīgi pārliecināts, ka būs noteikti kāds cits Ministru prezidenta kandidāts"; TP premjerministra amata kandidāts Aigars Kalvītis, vaicāts, vai Lembergam ir kādas izredzes kļūt par premjerministru, teic: "Es domāju, ka nav."

Tā nav tikai vēlēšanu konkurentu retorika. Interešu sakritība atsevišķās lietās un pašlaik valdošās TP, ZZS un LPP jeb Šķēles, Lemberga un Šlesera koalīcijas partneru kopīgā interese palikt pie varas nebūt nenozīmē gatavību strādāt darboņa vadībā, kurš, līdzko rastos izdevība, pārgrauztu "partneriem" rīkli. Viena lieta ir koordinēt kādas "shēmas" vai pasākumus tiesībsargu iegrožošanai un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu apklusināšanai, pavisam kas cits būtu atdot ietekmīgāko amatu un varu cilvēkam, kas savulaik Šķēli salīdzinājis ar Hitleru, bet Šlesera darbu Saeimā dēvējis par "uzņēmējdarbības veidu" un "valsts nozagšanu".

Ceturtkārt, Lembergs pats nedz cer, nedz gribētu iesēsties premjerministra krēslā Rīgā, atstājot daudz drošāko Ventspils domes priekšsēdētāja amatu. Vislabāk par to liecina viņa lēmums pašam nekandidēt vēlēšanās ZZS sarakstā. Valdības mūžs Latvijā ir vidēji apmēram pusotrs gads. Ko pēc tam? Tāpēc mērķis nav ne Saeimas deputāta, ne premjerministra amats; mērķis ir maksimāli liela ZZS pārstāvniecība Saeimā un ietekme uz valdību, kas varētu nodrošināt viņam "oligarha imunitāti".

Lemberga impērija brūk, un, lai cik neticami, viņš pats to pirms vēlēšanām atzīst, pats graudams mītu par sevi kā "labo saimnieku", ko "zaļie zemnieki" gribētu iesmērēt vēlētājiem kā "Latvijas sakopēju". Nupat Vakara Ziņām Lembergs par Ventspils tranzītbiznesa astoņkāja centrālo uzņēmumu atklāti pateica: "Ventbunkers atrodas uz bankrota robežas."

Lembergs atrodas uz politiskā bankrota robežas un, ļoti iespējams, pat cietuma kameras sliekšņa. Dīvaini, ka, spriežot pēc aptaujām, teju katrs septītais Latvijas pilsonis būtu ar mieru pats politiski bankrotēt, atdodot savu balsi par partiju, kuras "premjerministra kandidāts" nemaz nekandidē un nekļūs par premjerministru, un kam vēlētāju balsis ir tikai vēl viens līdzeklis, ar ko mēģināt paglābties no tiesas.

 

Viedoklis: Vēlēšanas — par un pret

Kārlis Streips,  Apollo  10/04/06    Līdz 9. Saeimas vēlēšanām vairs atlikušas vien trīs dienas. Reklāmas uzņēmušas apgriezienus, kandidāti medī atlikušās balsis, tomēr pietiekami daudz cilvēku joprojām nezina, ko sestdien iesākt — vēlēšanās nepiedalīties vispār vai arī iet un sakostiem zobiem balsot par mazāko ļaunumu.

Uzreiz gribas teikt, ka piedalīties vēlēšanās — tas tomēr ir demokrātiskas valsts pilsoņa pienākums. Demokrātija nozīmē, ka mums katram ir savs sakāmais valsts un sabiedrības nākotnes veidošanā, un arī tad, ja šis sakāmais individuālā nozīmē visbiežāk netiek saklausīts, balsošana Saeimas vēlēšanās ļauj ne vien lemt, kuras partijas nākamo četru gadu laikā vadīs mūsu valsti, bet arī ar krustiņu un svītrošanas sistēmu pakoriģēt partiju sarakstus. Būtu vēlams nākamajos četros gados Saeimai padomāt par jauktas vēlēšanu sistēmas ieviešanu, lai viena daļa deputātu būtu ievēlēti no konkrētiem rajoniem (lai gan jāatzīst, ka tādā gadījumā Latvijas lielākajās pilsētās ceļš uz Jēkaba ielu būtu visnotaļ brīvs kandidātiem no Latvijai ne vienmēr draudzīgajām «krievvalodīgo» partijām), taču patlaban situācija ir tāda, kāda tā ir.

Es zinu, par ko balsošu, bet neteikšu. Gadu gaitā ļaudis ir apgalvojuši, ka es atbalstu visdažādākās partijas, reizēm pamatoti, biežāk — ne tik, taču varu pateikt tik daudz, ka ļoti ceru, ka nākamā valdošā koalīcija būs centriska, to veidos racionālas partijas un politiķi, kuri turpinās attīstīt Latvijas tirgus ekonomiku un saglabās tās statusu starptautiskos notikumos.

Ar to visu padomā vēlos sniegt pārdomas par partijām, kuras sestdien cer uz vēlētāju atbalstu.

«Jaunais laiks»

PAR: JL politika ir racionāla un sakarīga. Lai arī partijai ar pašas sludināto godīgumu reizēm kā bijis, tā bijis, ir svarīgi Latvijas politikā saglabāt diskusiju par politisko ētiku un godīgumu. Turklāt JL rindās ir ļoti spējīgi un sakarīgi politiķi, piemēram, Sandra Kalniete, Linda Mūrniece, Guntis Bērziņš, Ina Druviete u. c.

PRET: Ļoti gribētos, lai JL skaidri pasaka, ka bijušajam premjerministram Einaram Repšem vieta pie valdības stūres nebūs. Valdīšanas laikā viņš bija, mīksti sakot, ekscentrisks, savukārt, par ierindas deputātu kļuvis, viņš uzskatāmi demonstrēja, ka garlaikojas. Būtu jāļauj viņam palikt uzņēmējdarbībā.

Tautas partija

PAR: TP līderiem ir taisnība, ka partijā ir profesionāli un darba spējīgi cilvēki. Arī šajā partijā ir pozitīvi vērtējami politiķi: Artis Pabriks, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Dzintars Ābiķis u. c.

PRET: TP pelnījusi sodīšanu par vīzdegunīgi cinisko attieksmi pret partiju finansēšanas likumu, kā arī par korporatīvo attieksmi, kādu tā demonstrējusi pietiekami daudzos jautājumos, arī jautājumā par azartspēlēm. Vēlētāji nedrīkstētu aizmirst Jūrmalgeitas afēru, kurā atšķirībā no tā dēvētajām «Rēzeknes sarunām» JL gadījumā tomēr ir konkrēti pierādījumi par lielu nesmukumu Jūrmalas Domes priekšsēdētāja vēlēšanās.

Zaļo un zemnieku savienība

PAR: ZZS 8. Saeimas laikā nav īpaši iekūlusies nekādos skandālos, lai gan Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre reizēm ir demonstrējusi visnotaļ skandalozu uzvedību.

PRET: Partija ir kā putekļu sūcējs, grūti saprast, ko vienā partijā meklē Augusts Brigmanis un Vilnis Edvīns Bresis no vienas puses un Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Kiršteins un Visvaldis Lācis no otras puses. Taču galvenais ir cits — prātam neaptveramā doma par premjerministra kandidātu izvirzīt cilvēku, pret kuru vērsta nopietna kriminālapsūdzība.

«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK

PAR: «Tēvzemieši» šoreiz izvēlējušies atmest gaudeno dziesmu par latviešu tautas iznīcību un uzsvērt ekonomiskos jautājumus, Roberts Zīle izstrādājis sakarīgu ekonomisko programmu, turklāt nenāk par sliktu tas, ka Saeimā darbojas partija, kura nepārprotami sargā latviešu valodu un tautu.

PRET: Šajā sargāšanā «tēvzemieši» tomēr aiziet par tālu — atcelt naturalizāciju ir bīstama doma, partijā ir arī visnotaļ bļaustīgi politiķi, kuri tālāk par savu latvisko degunu neredz. Turklāt der atcerēties, ka «stingrā mugurkaula» turētāji Rīgas Domē savulaik brāļojās pat ar PCTVL.

Tās, lūk, ir partijas, par kurām varu iedomāties latvieti balsojam. Latvijas Pirmā partija savu kampaņu pamato aizspriedumos un valsts un baznīcas atšķirtības graušanā. Gan it īpaši PCTVL, gan «Saskaņas centrs» manai gaumei ir pārāk kreisi. LSDSP ir noiets etaps. Pārējām partijām Saeimā iekļūt izredžu, manuprāt, nav nekādu.

Sestdien visi dosimies pie urnām. Tiem, kuri vēlēšanās nepiedalīsies, pēc tam nebūs nekādu tiesību gausties par to, kas valstī notiek. Turklāt varam rēķināties, ka ar PCTVL kabatas avīžu palīdzību «krievvalodīgajā» spārnā vēlētāji tiek organizēti itin sparīgi. Nedomāju, ka «kreisajam» spārnam šoreiz spīd lielākas iespējas kā 2002. gadā (neaizmirsīsim, ka PCTVL toreiz ieguva ceturto daļu vietu Saeimā), taču pret to liekams pretspars. Lai nu 7. oktobrī tautas izvēle būtu gudra.

 

Pienākuma apziņa 18 gadu vecajiem liek iet vēlēt

Līga Nestere,  NRA  10/05/06    Sestdien uz vēlēšanām ir jāiet un jābalso, izglītoti un apzinīgi cilvēki tā rīkojas, – savu pārliecību pauž aptaujātie Rīgas skolu audzēkņi. Par ko balsot, esot jau izlemts, un galvenais noteicošais faktors, domājot, kurai partijai atdot savu balsi, bijis partiju pārstāvošo personu līdzšinējās aktivitātes.

Jaunieši atzīst, ka vēlēšanas nebūs viņu centrālais brīvdienu notikums, arī vēlēšanu rezultātiem vairākums nesekos līdzi.

Rīgas Franču liceja 12. klašu skolēni Elīna Brasliņa un Rihards Bambals, kā arī Rīgas 2. vidusskolas audzēknes Lelde Blumfelde un Magda Podziniece uzsver, ka obligāti ies vēlēt. "Balsot iešu, jo uzskatu, ka tas ir katra cilvēka pienākums. Turklāt vēlēšanās piedalīšos pirmo reizi," teic Rihards. Ja arī cilvēkam nesimpatizējot neviena partija, esot jābalso kaut vai pēc izslēgšanas principa. Lai izdomātu, kam atdot savas balsis, audzēkņi rīkojušies līdzīgi: neņemot vērā pašas partijas nosaukumu, vērtēti cilvēki un viņu darbi līdz šim. "Man bija arī būtiski, lai partijas pārliecība sakristu ar manējo," teic Lelde. Savukārt Magda atzīst – ņemts vērā arī vecāku viedoklis.

"Politiskās reklāmas vienkārši ignorēju, tās ir pat kaitinošas. Vieni sola, otri sola, un, ja persona nepārzina politiskos procesus, reklāmas tik jauc galvu. Principā partijas jau neko sliktu nesola, tomēr viss tiek pasniegts pārspīlētā formā," uzskata Elīna. "Solījumi ir klaja melošana – "mēs tupināsim celt, paaugstināsim, palielināsim"," uzsver Lelde. Gan Elīna, gan Rihards norāda, ka no solījumu gūzmas partijām kā prioritāti vajag izpildīt to, kas saistīts ar izglītības jomu. "Piemēram, palielināt skolotāju algas," norāda Rihards. Tam piekrīt arī Magda, piebilstot – nepieciešams algas pieaugums arī mediķiem, policistiem. Vajag izkopt patriotismu – Latvijā tikai latviešu valoda," teic Lelde, piebilstot – vispirms jāsamazina inflācija.

Skolēni uzsver, ka politiķu patiesos nodomus, nostāju un pārliecību palīdz atklāt galvenokārt politiskās diskusijas, tāpēc tās esot nepieciešamas. "Diskusijas palīdz izvēlēties," uzsver Elīna. Jaunieši stāsta, ka vēlēt ies no rīta, jo tas nebūs viņiem centrālais notikums. Elīna pēc tam dosies uz japāņu valodas mācībām, Rihards – uz zīmēšanas vai sporta nodarbībām. "Tas man nebūs pacilājošs notikums, ir daudz svarīgākas aktivitātes," teic arī Magda. Savukārt Lelde ir citās domās: "Es gan to uzskatu par notikumu. Vēlēt iešu ar mammu. Vēlēšanas uztveru tikpat nopietni kā 18. novembri un mācības. Mani interesēs arī vēlēšanu rezultāti, kāds būs sadalījums." Pārējie trīs jaunieši īpaši nesekošot rezultātiem, tomēr Rihards nosaka: "Vai no šīm ziņām maz varēs izvairīties? Par to runās visi."

Rīgas 2. vidusskolas mācību priekšmeta politika un tiesības skolotāja Rūta Gailīte teic: "Jauniešiem ir pozitīva attieksme pret vēlēšanām – tā viņiem pirmā reize, gribas būt aktīviem. Kad es pati pirmo reizi gāju vēlēt, tas vairāk bija kā teatrāls uzvedums. Bija vēlēšanas, kurās visi saprata – tas ir farss. Mūsdienās cilvēki tic labākai dzīvei.

 

Izglītības ministra amats pieprasītākais

Ināra Egle,  Diena  10/05/06    Pēc vēlēšanām partijas noskaņotas uzticēt darbu valdībā pieredzējušiem cilvēkiem.

Vēl pirms dažiem gadiem izglītības un zinātnes ministra amats bija viens no mazāk pieprasītajiem, taču pēc šīs Saeimas vēlēšanām valdību veidojošie spēki par to var izrādīt vislielāko interesi, liecina partiju Dienai sniegtā informācija par to vēlmēm izpildvarā. Ja pēc 8.Saeimas vēlēšanām jaunās valdības sastāvā bija tikai divi iepriekšējās valdības ministri, tad tagad partijas noskaņotas uzticēt nozaru vadību valdībā pieredzējušiem cilvēkiem, bet tagadējā koalīcija — visiem tagadējiem ministriem, pieļaujot nelielu viņu rokādi, piemēram, Tautas partija ekonomikas ministru Aigaru Štokenbergu varētu deleģēt darbam Izglītības ministrijā.

Zaļo un Zemnieku savienība, kas pārņēma Izglītības un zinātnes ministrijas vadību pēc Jaunā laika aiziešanas no valdības, tagad nevēlētos to nevienam vairs atdot ar ļoti populāro un arī citu izmantoto argumentu, ka vēlas turpināt iesāktos darbus, lai nodrošinātu pēctecību. Kādā intervijā ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis arī bija norādījis uz šīs ministrijas iespējām apgūt ievērojumus finanšu līdzekļus, kas varētu būt patiesais iemesls tam, kāpēc tā tik iekārota. Savukārt Jaunais laiks atsaucas uz Nacionālo attīstības plānu un tā prioritātēm — lai īstenotu tautsaimniecības attīstību, kas esot JL prioritāte, tad izglītībai un zinātnei būs milzīga loma, sacīja JL deputāts Artis Kampars.

Uz šīs ministrijas vadību pretendē arī tagadējā premjera Aigara Kalvīša pārstāvētā partija, kuras pārstāvji agrāk pat ir atzinuši — ja TP nebūs lemts vadīt nākamo valdību, kurā tā nopietni pretendē arī uz iekšlietu ministra posteni, tad izglītības ministra portfeli tā varētu uzticēt pašam A.Kalvītim. TP ir viena no tām, kas tikai izteica minējumus par iespējamajiem pretendentiem uz valdības krēsliem, bet oficiāli nav par tiem lēmusi. Parasti koalīcijas veidošanas gaita ievieš korekcijas priekšvēlēšanu piedāvājumā un ministru kandidātu nosaukšanai pirms vēlēšanām ir vairāk reprezentatīva nozīme. Simts dienas pirms 8.Saeimas vēlēšanām svinīgi savus ministru kandidātus paziņoja LPP, bet koalīcijas veidošanas gaitā ZZS nebija pieņemams LPP nosauktais ekonomikas ministra kandidāts, kuru nācās mainīt un šajā amatā nonāca plašākai sabiedrībai līdz tam nezināmais Juris Lujāns.

Tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, PCTVL un Jaunais laiks Dienu iepazīstināja ar valdēs apstiprināto ministru kandidātu sarakstu, turklāt JL vienu kandidātu izvirza diviem trim amatiem vai uz vienu posteni min vairākas personas — tāda pieeja ir arī citiem. Vēlēšanu rezultāti un tas, kam būs premjera amats, noteiks partiju taktiku ministru pretendentu izvirzīšanā un prioritāšu izvēlē. Partijas uzskata, ka komplektā ar premjera posteni ir jānāk finanšu un ārlietu ministru amatiem, cituprāt, arī — atbildībai par veselības nozari.

***

Iespējamie ministru kandidāti*

- Ārlietas

Artis Pabriks (TP), Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK), Sandra Kalniete (JL), Andris Bērziņš (LPP/LC), Nikolajs Kabanovs (PCTVL), Jānis Jurkāns (bezpartijisks, izvirza Saskaņas centrs)

- Satiksme

Krišjānis Peters (LPP/LC), Uldis Sesks (Liepājas partija, izvirza TP), Guntis Blumbergs (Latvijai un Ventspilij, izvirza ZZS), Vladimirs Buzajevs (PCTVL), Dzintars Zaķis vai Artis Kampars (JL), Andrejs Požarnovs (TB/LNNK), Jānis Urbanovičs (SC)

- Aizsardzība

Atis Slakteris (TP), Kārlis Krēsliņš (ZZS), Andrejs Jakovļevs (PCTVL), Linda Mūrniece vai Sandra Kalniete (JL), Dainis Turlais (LPP/LC)

- Bērnu un ģimenes lietas

Ainars Baštiks (LPP/LC), Ludmila Ušakova (PCTVL), Kārlis Šadurskis vai Aigars Pētersons (JL)

- Ekonomika

Uldis Pīlēns (TP), Andris Tolmačovs (PCTVL), Dzintars Zaķis vai Krišjānis Kariņš (JL), Jurijs Strods (TB/LNNK), Sergejs Dolgopolovs (SC), Arnis Kalniņš (LSDSP)

- Finanses

Oskars Spurdziņš (TP), Jurijs Aleksejevs (PCTVL), Valdis Dombrovskis (JL), Ivars Godmanis (LPP/LC), Aivars Kreituss (LSDSP)

- Iekšlietas

Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), Mareks Segliņš (TP), Linda Mūrniece (JL), Žanna Kareļina (PCTVL), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Andris Vilks (LSDSP)

- Izglītība

Baiba Rivža (ZZS), Aigars Štokenbergs (TP), Valērijs Buhvalovs (PCTVL), Ina Druviete vai Kārlis Šadurskis (JL), Normunds Broks (TB/LNNK), Jānis Dukšinskis (LPP/LC), Juris Zaķis (LSDSP)

- Kultūra

Helēna Demakova (TP), Ksenija Zagorovska (PCTVL), Ilze Buņķe (Latvijai un Ventspilij, izvirza ZZS), Ingūna Rībena (JL), Imants Kalniņš (TB/LNNK)

- Labklājība

Dagnija Staķe (ZZS), Aija Barča (Liepājas partija) vai Ilze Stobova (TP), Natālija Jolkina (PCTVL), Silva Bendrāte vai Liene Liepiņa (JL), Ilze Viņķele (TB/LNNK), Aija Poča (LPP/LC), Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs), Andris Kravalis (LSDSP)

- Reģionālā attīstība un pašvaldības

Māris Kučinskis (TP), Vladimirs Pedāns (PCTVL), Artis Kampars vai Pēteris Ontužāns (JL), Jānis Trupovnieks (TB/LNNK), Vitālijs Aizbalts (LPP/LC)

- Tieslietas

Guntars Grīnvalds (LPP/LC), Vineta Muižniece (TP), Juris Sokolovskis (PCTVL), Solvita Āboltiņa (JL), Gaidis Bērziņš (TB/LNNK)

- Veselība

Gundars Bērziņš (TP), Gundars Daudze (Latvijai un Ventspilij, ZZS), Viktors Dergunovs (PCTVL), Ingrīda Circene vai Aigars Pētersons (JL), Viktors Jaksons (TB/LNNK), Jānis Zaržeckis (LPP/LC), Vitālijs Orlovs (Saskaņas centrs)

- Vide

Raimonds Vējonis (ZZS), Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL), Ilma Čepāne (JL), Vents Balodis (TB/LNNK)

- Zemkopība

Mārtiņš Roze (ZZS), Krišjānis Kariņš vai Artis Kampars (JL), Edvīns Fricis Svars (LSDSP)

- Sabiedrības integrācija

Kārina Pētersone (LPP/LC), Ilze Stobova (TP), Genadijs Kotovs (PCTVL), Ainars Latkovskis vai Ingrīda Circene (JL), Nils Ušakovs (Saskaņas centrs)

- Elektroniskā pārvalde

Jānis Reirs vai Valdis Lokenbahs (JL), Ivars Puksts (TB/LNNK)

* Tikai Jaunais laiks, PCTVL un TB/LNNK ministru kandidatūras apstiprinājuši valdē

 

Trešās personas vārdā uz Saeimu

Dita Arāja,  Diena  10/05/06    Partiju negodīgos tēriņus piedāvā ierobežot, definējot trešās personas vai finansējot partijas no valsts.

Īpaši bezkaunīga — tā tiek raksturota reklāmu kampaņa pirms šīm Saeimas vēlēšanām, un galvenais iemesls šādam vērtējumam ir it kā trešo, bet patiesībā partijām ļoti pietuvinātu personu reklāmas, kurās slavina konkrēto politisko organizāciju politiķus. Šādā veidā partijas izmanto likuma robus, kas neregulē trešo personu tēriņus, tādējādi apejot partiju finansēšanas likumu, kurš katrai partijai ļauj tērēt 20 santīmu uz vēlētāju jeb kopā — ap 280 000 latu. Tieši negodīgo reklāmu dēļ Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš saka: 9.Saeimas vēlēšanas nav iespējams uzskatīt par īsti godīgām, jo pārkāpts vienlīdzīgu vēlēšanu princips. Sabiedriskās politikas centrs Providus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā likumā konkrēti definēt trešās personas, bet A.Endziņš — partijas finansēt no valsts. Pašas partijas, arī Tautas partija (TP) un Latvijas Pirmā partija (LPP), kas, iespējams, visvairāk izmanto likuma nepilnības, sola nākamajā Saeimā apdomāt, kā konkrēto problēmu risināt.

Tikmēr televizoru ekrānos parādās gan TP oficiālās reklāmas, gan TP biedra, premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka biedrības Sabiedrība par vārda brīvību (SVB) apmaksātas reklāmas, kurās sabiedrībā cienīti cilvēki slavē TP ministrus. Tās tapušas galvenokārt par paša J.Liepnieka, TP ierindas biedra Andra Šķēles un Latvijas kuģniecības naudu. Savukārt LPP ilggadējais reklāmists un arī šīs kampaņas reklāmu veidotājs Ēriks Stendzenieks ar nevalstiskās organizācijas (NVO) Pa saulei vārdu uz nebēdu labus vārdus reklāmās veltī LPP līderiem, tagad arī ministrei no TP. Abi savas aktivitātes pamato ar vārda brīvību un pozitīvisma kampaņu. Krietni kuslāk NVO Domas spēks atbalsta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atsevišķu biedru, piemēram, Aleksandra Kiršteina un Jāņa Strazdiņa, individuālās kampaņas.

"Mani tas aizvaino — vai tiešām viņi cilvēkus uzskata par auniem," saka A.Endziņš. Providus pētniece Lolita Čigāne vairākkārt akcentējusi, ka J.Liepnieku un Ē.Stendzenieku nevar uzskatīt par trešajām personām, jo viņiem katram ir ļoti ciešas saiknes ar konkrēto partiju. KNAB patlaban pārbauda abu NVO tēriņu atbilstību likumam, vairoties pateikt, vai atzīs šīs reklāmas par pieskaitāmām partijām.

L.Čigāne uzskata, ka likumā būtu jānodefinē trešās personas. Viņa piedāvā, ka par trešo personu uzskatāma persona, kas nekādā veidā nav saistīta ar partiju un nekoordinē savas darbības ar partijas kampaņas rīkotājiem, kā arī trešo personu tēriņiem noteikt ierobežojumus un nepieciešamību informēt KNAB par konkrētajiem izdevumiem. "Tas ir vidējais Latvijas iedzīvotājs, kas šādai reklāmai nav spējīgs iztērēt tūkstošus," saka L.Čigāne, piedāvājot trešo personu tēriņu griestus noteikt Ls 1000—10 000 apmērā. SVB pozitīvisma kampaņai jau iztērējusi ap Ls 364 000, bet Pa saulei — ap Ls 50 000.

A.Endziņš šaubās, vai L.Čigānes piedāvājums atrisinās problēmu, jo var atrast, piemēram, uzņēmējus, kas nav partijas biedri, bet ir ar mieru reklamēt partiju kā trešā persona. "Vajadzētu mēģināt nodefinēt trešās personas un atstāt iespēju vērtēt principu, ne normatīvu aspektā," saka Satversmes galvenais sargātājs. Līdz šim KNAB, izvērtējot partiju tēriņu likumību, pārsvarā vadījies ļoti skrupulozi pēc likuma burta, ne gara, — to vairākkārt akcentējusi L.Čigāne. Arī tagad KNAB atzinumu par "pozitīvistu" kampaņām publiskos tikai pēc gada, aizbildinoties, ka likums birojam liedz paziņot atsevišķi kādas partijas pārbaudes rezultātus.

TP, apstrīdot trešās personas definēšanu, līdz šim cītīgi atsaukusies uz vārda brīvības ierobežošanu. To vēlreiz apliecina TP Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Lagzdiņš, minot, ka šādā veidā ierobežos arī plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību. A.Endziņš tam nepiekrīt, akcentējot, ka medijus nevar uzskatīt par trešajām personām, jo, ja tā notiek, tad priekšvēlēšanu laikā visi mediji būtu jāslēdz. Viņaprāt, optimālākais variants, kā iegrožot negodīgus partiju priekšvēlēšanu manevrus, ir partijas finansēt no valsts budžeta, naudu piešķirot atbilstoši vietu skaitam parlamentā.

Gan TP un LPP, gan ZZS un Jaunā laika līderi sola nākamajā Saeimā ķerties klāt trešo personu definēšanai. Tikmēr vēlētājam, izdarot politisko izvēli, būs jāpaļaujas uz savu veselo saprātu, secina A.Endziņš, kuram pašreizējās uzmācīgās kampaņas asociējoties ar reklāmu precēm, kas ir "neejošas vai kam derīguma termiņš notecējis".

***

Spilgtākie piemēri partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu (līdz Ls 280 000) apiešanai ir tā dēvētās pozitīvisma kampaņas — premjera biroja vadītāja Jurģa Liepnieka (TP) sabiedriskās organizācijas Sabiedrība par vārda brīvību (SVB) reklāmas, kurās slavina TP ministrus, un reklāmista Ērika Stendzenieka organizācijas Pa saulei Latvijas Pirmās partijas deputāta kandidātu slavināšana.

Partiju un ar to cieši saistīto personu sabiedrisko organizāciju reklāmām raksturīga arī liela vizuālā līdzība.

TP un SVB reklāmām ir līdzīga forma. Abu organizāciju reklāmās parādās viens cilvēks, kas stāsta par labajiem darbiem. TP gadījumā tie ir TP pašvaldību vadītāji, kas stāsta, kā partija atbalstījusi reģionu attīstību. Savukārt SVB reklāmās TP ministrus slavina sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Nav grūti pamanīt, ka LPP reklāmās un Pa saulei reklāmās izmantota viena un tā pati bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika (LPP) fotogrāfija. Abu organizāciju reklāmas ierunājis dziedātājs Normunds Rutulis.

 

Jaunā laika lokomotīvi Čepāni pieķer melos

Viesturs Radovičs,  NRA  10/06/06    Šā gada augusta nogalē Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde pabeidza ekspertīzi, kuras mērķis bija noskaidrot, kurš patiesībā rakstījis vairākus dokumentus un protestus pret nama būvniecību Brīvības gatvē 352/358. Līdz šim tika uzskatīts, ka dokumentu autore ir pensionāre Enesa Saburova, tomēr policijas pieaicinātais eksperts, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes lektors Jānis Kušķis noskaidrojis, ka patiesībā dokumentus rakstījusi toreizējā Satversmes tiesas tiesnese, tagadējā partijas Jaunais laiks valdes locekle Ilma Čepāne. 9. Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā viņa startē ar 1. numuru.

Eksperts noskaidrojis, ka I. Čepāne ir uzrakstījusi iesniegumu Rīgas domes priekšsēdētājam, pieteikumu un paskaidrojumus Administratīvajai rajona tiesai, iesniegumu Arhitektu savienībai un vēl vairākus dokumentus. J. Kušķis teic, ka E. Saburova vāji pārzina latviešu valodu, tāpēc viņa nevarētu būt autore labā latviešu valodā uzrakstītajiem dokumentiem, kuros ir izmantota sarežģīta juridiskā terminoloģija.

2004. gadā kādā paskaidrojumā Rīgas apgabaltiesai tiesvedībā, kurā uzņēmums N&J no viņas vēlējās piedzīt 329 348 latus lielus zaudējumus, bijusī Satversmes tiesnese raksta: "Nevienu no savas mājas iedzīvotājiem, arī E. Saburovu, neesmu mudinājusi nekādā veidā vērsties Administratīvajā rajona tiesā un apstrīdēt minētos administratīvos aktus."

Tāpat I. Čepāne noraida minējumus, ka viņa būtu E. Saburovas parakstīto dokumentu autore. "E. Saburovai, kad viņa pie manis vērsās pēc padoma sakarā ar prasības pieteikuma piedziņu no SIA N&J puses un mantas aprakstīšanu, ieteicu griezties pie kompetenta jurista," teikts viņas paskaidrojumā tiesai. Tāpat 2004. gada 7. decembrī notikušās tiesas sēdes protokols liecina – I. Čepāne noliedza, ka būtu kūdījusi E. Saburovu: "Es strādāju Satversmes tiesā, universitātē lasu lekcijas, man nebūtu laika rakstīt pieteikumus un citus šos dokumentus."

Pati I. Čepāne vakar atsacījās runāt ar Neatkarīgo, norādot, ka "šim laikrakstam neuzticas". Jaunā laika ētikas komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš Neatkarīgajai sacīja, ka ir dzirdējis par I. Čepānes tiesvedību par iekšpagalma apbūvi, tomēr neko sīkāk par šo lietu viņš nezina. "Es apņemos ar šo lietu iepazīties, un pēc tam, iespējams, mēs to izskatīsim ētikas komisijā. Tas varētu notikt pēc vēlēšanām, tuvāko pāris nedēļu laikā," teica G. Bērziņš.

 

Ārpolitika kļūs pragmatiskāka

Agnese Margēviča,  NRA  10/06/06    Ārlietas sola izmantot ekonomisko mērķu sasniegšanai.

Ārpolitikas jomā Latvija sasniegusi savus lielākos ilggadēji deklarētos mērķus – integrāciju ES un NATO, kas radīja jautājumu, vai partijas priekšvēlēšanu programmās spēs definēt ārlietu jomas patiesās prioritātes.

Programmas rāda, ka vairums partiju par šādu prioritāti saskatījušas valsts ekonomisko mērķu sasniegšanu, izmantojot ārpolitiskos līdzekļus. Ciešā kontekstā ar valsts ekonomiskajām interesēm tiek minēts arī Latvijas ārpolitikas sāpju bērns – nesakārtotās attiecības ar Krieviju, konkrēti – neparakstītais robežlīgums. Prognozē, ka nākamā valdība, atbrīvojusies no priekšvēlēšanu atmosfēras radītās nepieciešamības būt piesardzīgai tik jutīgos jautājumos kā Abrene un okupācijas fakta atzīšana, spers izšķirīgākus soļus, un atsevišķu Latvijas Pirmās partijas un Tautas partijas politiķu izteikumi liecina, ka izeja no robežlīguma problēmas tiks meklēta tautas referendumā par Abrenes likteni.

Atzīstot, ka ārpolitikai ir liela loma valsts prestižam, eksperti norāda, ka viens no lielajiem izaicinājumiem Latvijai būs sava pēdējo gadu ārpolitisko sasniegumu virzītāja – prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas zaudēšana, kad jūlijā beigsies viņas amata termiņš.

"Premjeram, Ārlietu ministrijai, Saeimai un Aizsardzības ministrijai būs jāpiemērojas laikmetam, kas iestāsies pēc Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām, jo viņa ir bijusi gan aktīva ārpolitikas veidotāja, gan arī šīs politikas skaidrotāja Latvijas sabiedrībai. Viņas starptautiskā autoritāte un popularitāte Latvijā bija garants Latvijas ārpolitikas veiksmei. Tātad valsts iestādēm būs ļoti lielā mērā jāpalielina sabiedrības uzticība sev, lai arī tās varētu veidot aktīvu Latvijas ārpolitiku," uzsver bijušais Latvijas vēstnieks NATO, no diplomātiskā dienesta nesen aizgājušais Aivis Ronis.

Par lielo nozīmi, ko partijas saskata ārpolitikas jomā, liecina tāds zīmīgs fakts, ka ārlietu ministra portfelis, pēc to domām, šoreiz jāsaņem tam politiskajam spēkam, kas sastādīs valdību. Parasti par pašsaprotamu tiek uzskatīts komplekts premjerministra postenis plus finanšu ministra portfelis. Tomēr eksperti šo partiju tīkošanu pēc ārlietu jomas vairāk saista ar posteņa prestižu, nevis vēlmi būt pie stūres ministrijai, kam veicami lieli darbi.

"Ārlietu ministra postenis apstākļos, kad gandrīz visi ārpolitikas jautājumi jau ir atrisināti, kļuvis daudz vieglāks. Protams, tas ietekmē valsts prestižu un tiek ļoti augstu vērtēts, bet, esot ES un NATO, – vairs ne tik augstu kā pirms tam. Ja es šobrīd gribētu valstij izdarīt vislielāko labumu, tad es neņemtu ārlietu ministra posteni. Šobrīd valstij vissvarīgākais ir izglītības ministra postenis, vissvarīgākais," uzskata kādreizējais Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

"Objektīvi šajos četros gados ārpolitika pamazām ir zaudējusi savu nozīmi Latvijas attīstībā, tai vairs nav koordinējošās lomas, tā ir kļuvusi reaģējoša, vairāk reaģējot uz to, ko saka ES. Bet es šeit nesaskatu Ārlietu ministrijas vainu, jo ir tādi valsts attīstības posmi, kuros ārpolitikai ir izcila nozīme, un tādi, kuros tās nozīme objektīvi samazinās, un šobrīd mēs esam iegājuši tieši tādā posmā," spriež kādreizējais ārlietu ministrs.

Gan A. Ronis, gan V. Birkavs partiju programmatisko pievēršanos ekonomiskajiem mērķiem ārpolitikā atzīst par pamatotu un apsveicamu. "Tā ir neizbēgamība, jo Latvijas ekonomika aug ļoti strauji, privātais sektors gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā ļoti strauji aug, un privātā sektora ārējās tirdzniecības un ārējās ekonomiskās sadarbības vajadzības, kas saistītas ar līdzdalību globālajā tirgū, valstij būs jāatbalsta," spriež A. Ronis. Viņš piekrīt, ka, piemēram, ārpolitiskajās attiecībās ar Krieviju šī ekonomiskā nobīde nozīmēs arī lielāku pragmatismu, tomēr uzsver: "Latvijā uzaugušais privātais sektors ir viennozīmīgi saaudzis kopā ar demokrātijas, likumu varas un brīvā tirgus vērtībām. Arī privātajam sektoram Latvijas vēstures, mūsu valsts pašcieņas lietas nebūt nav vienaldzīgas."

"Ekonomisko mērķu uzsvēršana ārpolitikā tomēr pašu ārpolitiku nedaudz nobīda valsts politiskās dzīves perifērijā, jo parasti ārpolitikas lielākie uzdevumi ir saistīti ar valsts drošību un ekonomiskie jautājumi tā vai citādi izšķīst starp daudzām ministrijām un ir atkarīgi no valsts ekonomiskās situācijas kopumā," savukārt norāda V. Birkavs.

***

Solījumi

Tautas partija

Jānodrošina ārlietu un ekonomiskās politikas koordinācija valsts konkurētspējas un labklājības veicināšanā, ar to domājot investīciju piesaisti, eksporta pieaugumu un valsts konkurētspējas celšanu. Nepieciešama ES kopēja enerģētikas politika, kas nodrošinātu reālu Baltijas valstu iekļaušanos ES enerģētikas sistēmā un sekmētu energoapgādes daudzveidību un drošību.

Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

Ārpolitikas uzdevums ir nodrošināt Latvijas uzņēmēju pārstāvniecību un tiesības, kā arī veicināt ārvalstu ieinteresētību Latvijas tautsaimniecības attīstībā, to investīciju piesaisti, kā arī zināšanu un inovāciju veidā, jāveicina eksporta palielināšana. Latvijai, Baltijas un Austrumeiropas valstīm jāveido starptautiska koalīcija kā morālas, tā arī materiālas dabas zaudējumu taisnīgai un solidārai risināšanai, tajā skaitā Latvijas–Krievijas (ES ārējās robežas) robežlīguma un repatriācijas programmu aspektā.

Latvijas Pirmā partija

Atbalstām ārpolitikas instrumentu izmantošanu Latvijas ekonomisko interešu aizsardzībai: divpusēju valstu attiecību veidošanu un daudzpusēju sadarbību. Mēs atbalstām labas un stabilas, uz savstarpēju cieņu un partnerību balstītas attiecības ar kaimiņvalstīm, ko var sasniegt attiecības ar Krieviju un citām kaimiņvalstīm neatkarīgi no valstu lieluma, iedzīvotāju skaita, militārā potenciāla un vēsturiskās pieredzes.

Jaunais laiks

Latvijas ārpolitiskajam dienestam trīskāršot uzņēmējiem sniegto informatīvo, konsultatīvo un juridisko atbalstu. Veidot pragmatiskas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Krieviju un panākt vienotas ES ārpolitikas īstenošanu attiecībās ar Krieviju. Noslēgt robežlīgumu ar Krieviju, panākt sasvstarpēji izdevīgas vienošanās enerģētikas un tranzīta jomā.

Zaļo un zemnieku savienība

Stabila, labvēlīga ārpolitika un demokrātiskās sabiedriskās iekārtas stiprināšana valstī ir pamats valsts drošībai. Reģionālās drošības nostiprināšanas nolūkā Latvijai jāveicina Baltijas un Ziemeļvalstu politiskā un ekonomiskā integrācija. Iestājas par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas attiecību normalizēšanu.

LSDSP

Mūsu ārpolitikai jādod Latvijai iespēja pastāvēt kā ekonomiski attīstītai valstij. Jūtami jāaktivizē ārpolitiskā un iekšpolitiskā darbība labu kaimiņattiecību veidošanā ar visām valstīm, no kurām ir atkarīga preču tranzīta plūsma caur Latviju. Tas ir lielā mērā atkarīgs arī no Latvijas puses elastīgākas un nosvērtākas rīcības ārpolitikā.

PCTVL

Valdība, kuras sastāvā būs PCTVL, atrisinās šādus uzdevumus: pilnībā normalizēs attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju; atgriezīs atpakaļ austrumu tranzītu; panāks savstarpēji izdevīgas ekonomiskās vienošanās.

Latvija nepiedalīsies militārajās operācijās ārpus Eiropas robežām.

Saskaņas centrs

Latvijas biznesa iespēju paplašināšana Krievijā un NVS valstīs caur politisko attiecību uzlabošanu ar savienības valstīm. Darbaspēka importa stimulēšana no kaimiņvalstīm tādām kā ES, Krievija un NVS valstis.

 

Politiskā aģitācija mācību stundās

Jānis Ogle, NRA  10/06/06     Ogres novada dome izveidojusi darba grupu, kas izvērtēs Ogres 1. vidusskolas direktora Sanda Antes rīcību, pieļaujot politisko aģitāciju mācību stundās. Priekšvēlēšanu laikā Ogres 1. vidusskolā ar tās direktora S. Antes svētību tika samainīts stundu saraksts, lai mācību stundu Politika un tiesības ietvaros 11. un 12. klases skolēniem noorganizētu lekciju par jauniešu līdzdalību politikā.

Oficiāli Ogres 1. vidusskolā šo priekšmetu apgūst tikai 12. klases skolēni, un ideja par šādu lekciju nākusi no partijas Jaunais laiks (JL). Nav brīnums, ka lekciju vadīja partijas augsta ranga deputātu kandidāti.

14. septembrī skolā no mācību stundu saraksta pēkšņi pazuda latviešu valoda, matemātika un ķīmija, lai skolēni piedalītos politikas un tiesību apguvē. Uzreiz pēc notikušā skolā ieradās Izglītības valsts inspekcijas inspektori, kas izteica direktoram aizrādījumu par stundu saraksta maiņu bez rīkojuma. Otrs aizrādījums bija vēl nopietnāks – par 11. klašu skolēnu iesaistīšanu mācību priekšmetā, kas tiem vispār netiek mācīts. S. Ante savu vainu nenoliedza, pie viena ironizējot, ka pēc notikušā ies "pakārties", bet pēc vēlēšanām skaidrosies ar tiem skolotājiem, kurus uzskata par vainīgiem, ka aģitācijas pasākumā tika iesaistīti arī 11. klases audzēkņi.

Lai gan skolēniem būtu bijis jāstāsta par to, kā jaunieši var līdzdarboties politikā, JL pārstāve Sandra Kalniete, solot dubultot minimālo algu un stāstot par partijas programmu, skolā nodarbojusies ar politisko aģitāciju. Arī pārējie JL biedri nodarbojušies ar partijas programmas apspriešanu un izdalījuši bukletus ar partijas programmu. S. Kalniete TV 3 raidījumā Bez tabu noliedza, ka būtu nodarbojusies ar politisko aģitāciju, lai gan atzina, ka "šeit skolēni, citur – cilvēki var iepazīt, ko nozīme politika praksē".

Politologs Valts Kalniņš norāda, ka robeža starp politisko aģitāciju un politisko diskusiju ir minimāla, tāpēc, aicinot uz skolu partiju deputātu kandidātus, skolas vadībai jābūt gatavai reaģēt un varbūt pat pārtraukt pasākumu, ja politiķi tikai klāsta savu programmu un bārsta solījumus.

Neatkarīgā saņēmusi informāciju arī no kāda Rīgas Katoļu ģimnāzijas audzēkņa tēva, ka šonedēļ jaunlaicēni plāno iegriezties arī šajā skolā, taču skolas vadība šādu informāciju kategoriski noliedza.

 

Viedoklis: Nevēlēšu par …

Ivars Prūsis,  Apollo  10/06/06    Jau atkal klāt vēlēšanas. Tīrais izmisums, nav, par ko balsot, šķiet, ka sevi piedāvā tik vien kā blēži, sava labuma tīkotāji un diletanti. Pat balsot iet negribas. Bet nē, tomēr iešu.

Varētu piekrist izbijušam politiķim, ka nav jēga meklēt netīrās veļas kaudzē mazāk sašmucēto kreklu, tikai uzvilkts tas tiks tā kā tā, labāk izmantot kaut vai mazo, tomēr iespēju ietekmēt šo procesu.

Piedalīšanās vēlēšanās nenozīmē samierināšanos ar mums ierasto liekulīgo demokrātijas imitāciju. Var mēģināt radīt ko labāku, dalība vēlēšanās tam netraucē, bet pagaidām izskatās, ka nevienam spēciņu šādam dižam darbam nepietiek.

Daļēji piekrītu tiem, kas apgalvo: «Ja vēlēšanas ko mainītu — tās tiktu aizliegtas.» Bet kādēļ aizliegt, ja daļa neapmierināto tā vietā, lai līdz tam nonāktu un sagrautu «demokrātijas» ilūziju, vienkārši uzmet lūpu un plāta rokas bezspēcībā. Vai tas nav tieši tas, kas valdošai elitei vajadzīgs, cilvēki paši izvēli atstāj citu ziņā bez kādiem aizliegumiem.

Jēga nebalsot ir, ja var noraut kvorumu, samazināt ievēlēto ietekmi, samazināt sev nevēlamu elementu ievēlēšanas iespējamību, bet pašreiz nebalsošana to nenodrošina. Jūrmalas lieta rāda, ka neierasti tautas balsojumi var radīt varturiem arī pamatīgas galvassāpes. Tad kādēļ to neizdarīt?

Ja galīgi neapmierina valstī notiekošais, varbūt labāk tomēr aiziet un nobalsot par tiem, kuri nav bijuši pie varas un kuru rīcībā nav iespaidīgu resursu, nekā ignorēt vienu no iespējām ko mainīt.

Vēl nezinu, par ko balsošu, bet noteikti zinu, par ko nebalsošu. Nebalsošu par partijām, kas pirms pāris gadiem atklāti meloja par Eiropas debesmannu. Cenas ir pasakaini cēlušās, algas knapi velkas līdzi, tautieši spiesti emigrēt labākas dzīves meklējumos, tiek uzspiesta absurdā Eirolandes likumdošana, uzlikti sodi par tās nepildīšanu, vērti vārti imigrantu pieplūdumam utt. Pirms referenduma par to klusēja, līdz galam nepateica, pat atklāti meloja, cerēja, ka neatminēsim, sak, nāks jauni s*di, vecie aizmirsīsies.

Tāpat man uzticību nevieš partijas, kas mūs ievilkušas bezjēdzīgā imperiālistu karā un pazemo valsti, regulāri lišķīgi pielienot pasaules žandarmam un četrrāpus mēģinot uztiept «demokrātiskās vērtības» kaimiņvalstīm.

Protams, nebalsošu ne par plaši zināmā baņķiera jaunāko politisko projektu — saskaņu, ne arī par bitēm. Pēdējie vispār nebeidz pārsteigt, viņu jaunākais šedevrs «ķīnietis šodien ir krievs rīt» ir visai interesants domu gājiens. Interesanti, ko paši krievi saka par šādiem izredzēto murgiem?

Tāpat manu balsi neredzēt jlaicēniem. Uzskatu tos par starptautiskā kapitāla un radikālā liberālisma pakalpiņiem. Žēl, protams, to godīgo ļaužu, kas, bēgot no vilka (vietējiem oligarhiem), skrien ķetnās lācim svešā lielkapitāla finansētu organizāciju izskatā. Tas, ka jlaicēni tagad izmisīgi cīnās ar oligarhiem, nenozīmē, ka viņu vietā piedāvātais «tiesiskums» būs labāks. Manā uztverē tiesiska laupīšana ir daudz sliktāka par prettiesisku, prettiesiskai vieglāk pretoties, un to, ka starptautiskajam kapitālam ir pie kājas vietējo dzīves līmenis, rāda neskaitāmi Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas un pat Eiropas valstu piemēri. Visbeidzot — tas, protams, ir mans pieņēmums, bet pēc būtības neredzu jlaicēnu atšķirību no bitēm, mērķauditorija tik cita un attiecīgi tās pieprasītā domu izteiksmes forma, bet ieturētais virziens viens un tas pats, tikai vieniem latviešu valodā, citiem — krievu.

Nekādā gadījumā nebalsošu par mākoņu balto tēvu un viņa kretīnu blici, nav jau žēl, ka cilvēks sevi neaizmirst, bet kaut kādai mēra izjūtai tomēr jābūt un ar sabiedrību tā kā nāktos padalīties. Bet nē, sava labuma vārdā var i zagt, i laupīt, i valsti svešiniekiem pārdot, galvenais, ka pašam labi un «papīri tīri».

Neizvēlēšos arī veco ceļinieku un sektantu sarakstu. Veikli ļaudis, protams, bet kurš gan cits lika pamatus valsts pārdošanai, kurš gan cits sāka iedzīvoties uz tā rēķina, rādot priekšzīmi sekotājiem. Kurš gan cits, dzīdamies pēc personiskā labuma, aktīvi iesaistījās valsts pārdošanas un liberālisma ieviešanas spēlē, un kurš gan cits tagad, pirmsvēlēšanu laikā, liekulīgi «cīnās» pret vienu no jaunās pasaules kārtības izpausmēm — homoseksuālisma normalizācijas propagandu. Dieva vārda nelietīga valkāšana un nekas vairāk, žēl par baznīcu, protams, bet vai tad tā kādreiz ir bijusi citādāka.

Tāpat uzticību nevieš jaunuļi, kuru vadonis mierīgu sirdi i padzenā bumbu, i jautri patērzē ar bēdīgi slavenu žīdu izcelsmes nacistu. Apšaubu arī viņu veiktspēju — skaļas akcijas rīkot neslikti padodas, bet nedomāju, ka ar to ir gana, tad jau labāka izvēle šķiet Baķka & Co ar savu programmu (idejiski) vai «zaļie zemnieki» (pēc saimnieka).

Visbeidzot — nebalsošu ne par sociāldemokrātiem (neiespaido to darbi Rīgas Domē), ne par jauniem demokrātiem (tas barvedis viņiem tāds dīvains), ne dzimteni, ne tādiem nenopietniem sarakstiem kā Māras zemi un latviešu Latviju.

Paliek tas, kas paliek. Izdomāšanai laika gana, bet, ja nesanāks izšķirties, arī nekas — vilkšu lozi vai metīšu kauliņus.

 

Neveiksmīgāko politisko partiju reklāmu TOP 6

Santa Sergejeva,  Vakara Ziņas  10/06/06    Līdz 9. Saeimas vēlēšanām atlikusi viena diena, kuras laikā no televīzijas ekrāniem, laikrakstiem un žurnāliem mūs uzrunā nākamie tautas priekšstāvji, solot labākus laikus, pārticību un labklājību. Vēl ļautiņiem ir laiks vērot politiskās reklāmas, kurās var ieklausīties, par tām pasmieties vai vienkārši partiju «zīmēšanos» medijos uztvert kā neizdevušos joku. Šoreiz noskaidrojam, kuras, ekspertuprāt, ir neveiksmīgākās politiskās reklāmas šajā priekšvēlēšanu kampaņā.

1. vietā ierindojas Latvijas Pirmās partijas un partijas «Latvijas ceļš» apvienība (LPP/LC). Ekspertuprāt, šīs politiskās apvienības reklāmas gan ir smieklīgas, un pat muļķim ir skaidrs, ka LPP sauklis «vīrs un vārds» neatbilst patiesībai. Televīzijas ekrānos jau ilgāku laiku skatāma reklāma, kuras tekstu ierunājis kāds Latvijā zināms solists: «Ir salīdzinājums. Metafora cilvēkam, kurš guļ piecas stundas dienā un strādā 14 stundas dienā (..). Šlesers, kurš gan cits.» Tātad, lūk, Šlesers guļ piecas stundas dienā, bet bērnudārzā mazuļi — tikai pusotru stundu dienā. Kādas «Vakara Ziņu» ekspertes deviņus gadus vecais dēlēns paziņojis, ka par Ainaru Baštiku neviens bērns nebalsos, jo šo vīriņu bērni taču nepazīst un turklāt bērniem taču nav balsstiesību. Šā zēna mamma teic: ļoti nepatīkami, ka pieaugušo politiskajās spēlītēs tiek iesaistīti bērni. Tā esot spēle ar bērnu zemapziņu. Mazuļi var reklamēt šokolādi un zobu suku, kas viņiem patīk, jo tās galā uzzīmēts, piemēram, dinozauriņš, taču slavināt onkuli, kuru nepazīst, ir vairāk nekā muļķīgi, pauž eksperte.

2. vietā — Tautas partija. «Vakara Ziņu» topa eksperti teic — partijai tapušas tik bezgaumīgas reklāmas, ka kauns skatīties. Visi Tautas partijas reklāmu varoņi, tāpat kā ikviens Latvijas iedzīvotājs, strādājuši un gājuši uz priekšu. «Tāds patoss reklāmās, ka rodas sajūta, it kā televīzija rādītu Padomju Savienības kompartijas 21. kongresu. Smieklīgi izskatās arī tas, ka Aigaram Kalvītim, Artim Pabrikam un Helēnai Demakovai pasniedz pārspīlētus pušķus ar narcisēm. Reklāmas sižeti atsauc atmiņā laiku, kad valdīja Vladimirs Iļjičs Ļeņins,» — tā kāds respondents. Cits savukārt piebilst: «Rodas sajūta, ka partijnieki runā viena iemesla dēļ — kaut kas taču ir jāpasaka!»

3. vietā aptaujas ierindojušas itin visas politisko partiju reklāmas. Tās esot tik diletantiskas, visas kā viena — nožēlojamas. Galvenais reklāmu mērķis, ekspertuprāt, ir — lai ļautiņi ielāgo tautas kalpu sejas un vārdus. «Cilvēks vēl nav nostrādājis nevienu dienu, bet jau sevi reklamē. Kāpēc viņi atkārtoti lien politikā, ja pa šiem gadiem neko labu nav paveikuši?» vaicā kāds respondents. Pelts tiek arī politisko reklāmu ideju autors Ēriks Stendzenieks, kas it kā esot slavens kā plaģiators. «Politiskā reklāma par enerģiju ir kopija no kāda cita produkta. Stendzeniekam vairāk vajadzētu nodarboties ar kultūru, nevis līst politikā,» pauž viena no «Vakara Ziņu» topa ekspertēm.

4. vietā — LSDSP jeb Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. LSDSP reklāma, kurā tiek nopelti citi tautas priekšstāvji, esot ļoti neveiksmīga: «Jau 15 gadus labējās partijas sola. Sola septiņus treknus gadus. Īstenībā katastrofāla inflācija, graujošas cenas: gāze un elektrība zelta vērtībā, siers, desa un piens — luksusa preces; ārsti un aptieka iztukšo slimnieku maku. Turklāt izsmiekls un pazemojošas algas, un pensijas, bet labējie politiķi kļūst aizvien bezkaunīgāki un biezāki un turpina solīt. Viņi melo, vienmēr melo. LSDSP aicina pārcirst labējo partiju savilkto nabadzības cilpu šeit un tagad, Latvijā.» Eksperts, kurš šoreiz vēlējās palikt anonīms, ir neizpratnē par šīs reklāmas stilu — kāpēc jānomelno citi: «Labāk būtu pastāstījuši, ko paši tik izcilu paveikuši tautas labā.»

5. vietā ierindojies «Jaunais laiks». Eksperti secinājuši, ka šīs partijas reklāmas ir tradicionālas un deklaratīvas. Pēc «Jaunā laika» reklāmām varot spriest, ka partijas censoņi izvairās no konkrēta apliecinājuma, ka deputāti ir spējīgi kaut ko izdarīt. Kāda eksperte izsaka nožēlu par Sandru Kalnieti — ka tik respektabla sieviete izvirzīta partijas priekšgalā, bet būtībā aiz viņas ir tukšums: «Cilvēki, kas šajā partijā tik tiešām ir vērtības, nav izmantoti adekvāti.»

6. vietā eksperti ierindo Ventspils mēra Aivara Lemberga nomelnojošās reklāmas — tās esot visbezjēdzīgākās un kaitinošākās. Neesot arī skaidrs, kas ir šo reklāmu pasūtītājs, autors, sponsors… «Ja palaiž reklāmas rullīti televīzijā, tad ļaudīm būtu jāzina, kas to apmaksājis, jo tā jau nav slavinoša, bet gan bezgaumīgi nomelnojoša, lai neteiktu vairāk. Tas ir pazemojuši, jo šo reklāmu veidojuši mūsu līdzcilvēki,» — tā vairāki «Vakara Ziņu» topa eksperti. Kāds cits respondents teic: šausminoša aģitācija pret Lembergu. Ļoti nekorekta reklāma, kas traucē skatīties citas televīzijas pārraides: «Neviens mēs neesam kristāltīrs, bet nevar tā nopulgot cilvēku, kas tik daudz labu darbu paveicis. Neviens nevar noliegt, ka Lembergs ir daudz padarījis Ventspils labā. Manuprāt, reklāmu veidojuši un ierunājuši zema intelektuālā līmeņa cilvēki, kas paši nav neko vērti.»

 

Saeimas kreisie atkal noliedz okupāciju

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  10/06/06    Saeima pieņēmusi Okupācijas muzeja likumu, nosakot, ka tas jāfinansē arī valstij. Prokrievisko frakciju deputāti par to bija sašutuši un kārtējo reizi no Saeimas tribīnes apšaubīja okupācijas faktu. Līdz šim Okupācijas muzejs gan arī saņēmis valsts finansējumu, taču tas bijis pēc dažu Saeimas deputātu vai kādas frakcijas iniciatīvas, kas iesnieguši attiecīgus priekšlikumus par naudas sadalījumu valsts budžetā. Jaunais likums toties skaidri nosaka, ka valstij katru gadu jādod muzejam nauda.

«Okupācijas muzejs ir privāts muzejs, jo šāds statuss tam atļauj daudz veiksmīgāk piesaistīt ziedotāju līdzekļus nekā gadījumā, ja tas būtu valsts vai pašvaldību muzejs. Un tieši šā iemesla dēļ nepieciešams speciāls likums, lai šo privāto muzeju atbalstītu arī valsts un pašvaldības,» skaidroja Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis.

Deputāts Vladimirs Buzajevs («Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā») bija iesniedzis priekšlikumus, kas paredzēja izslēgt no likumprojekta normas par valsts finansējumu. Ābiķis norādīja, ka tas liecina: Buzajevam nav svēta Latvija un latviešu tautas piemiņa. «Šis muzejs kopj tautas vēsturisko atmiņu un jebkura nodokļa maksātāja, arī Buzajeva, pienākums ir to atbalstīt,» teica tautpartijietis.

Taču arī citi prokrieviskie deputāti metās talkā Buzajevam. Kabanovs («PCTVL») apgalvoja, ka Okupācijas muzejs nodarbojas ar komerciju, tas esot «laba sile», «latviešu disnejlends, kur tūristi atstāj naudu». «Neviens krievu jaunietis nebūs tāds idiots, lai brauktu no Juglas vai Imantas uz šito murgu (Okupācijas muzeju. – I. K.),» bija pārliecināts Kabanovs. «Man šis muzejs visvairāk atgādina Lohnesa ezera briesmoņa muzeju, jo abi šie muzeji veltīti tam, kas nav un nebija.»

«Mani izbrīna «PCTVL» tumsonība un aprobežotība. Iesaku jums vairāk lasīt grāmatas, mazāk rādīties Saeimas tribīnē,» teica Dzintars Rasnačs («Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»). Vēl skarbāks pret «PCTVL» pārstāvjiem bija viņa frakcijas biedrs Juris Dobelis: «Šie cilvēki ir Latvijas tautas ienaidnieki, ar to jums jārēķinās. Viņi grib pārtaisīt Latviju par Krievijas provinci.»

«Vēsturiskā perspektīvā tieši TB/LNNK ir latviešu tautas ienaidnieki. Pēc tam arī citu tautu ienaidnieki,» pretuzbrukumā devās PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners. «Nav ko dot valsts budžeta naudu privātam muzejam, jo mēs esam nabagākā valsts Eiropas Savienībā. Naudu vispirms vajag pensijām.»

Neviens Buzajeva priekšlikums netika atbalstīts. Jaunpieņemtais likums nosaka arī muzeja darbības mērķus. Tā uzdevums ir vākt, saglabāt, dokumentēt un pētīt materiālus par Latvijas valsts, zemes un tautas likteni Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā, kā arī apzināt okupācijas priekšvēsturi un tās sekas, nodrošināt muzeja krājuma pieejamību pētniekiem, nodrošina ārvalstu delegāciju iepazīstināšanu ar faktiem par okupācijas periodu.

 

 

 

Intervijās, dueļos un milžu cīņās...

 

 

 

Brauc peļņā vai bēg no attiecībām?

Iveta Daine, Republika.lv   10/02/06    Braucot peļņā uz Īriju, Angliju vai citām valstīm, ir risks bez materiālās situācijas uzlabošanas iegūt arī papildu bonusu — izjukušas attiecības vai sagrautu ģimeni. Laiks koriģē gan aizbraucēju, gan mājās palicēju naivās cerības par abpusēju uzticību...

Izrādās – bieži peļņā došanās nepavisam nav mērķis, jo aizbraukšanas pamatā ir vēlme aizbēgt no brūkošām vai sabrukušām attiecībām, lai... sāpe pāriet, vai arī — atrast sev jaunu partneri. Inai U. ir 47 gadi, vīrs un divi dēli, viņa aizbrauca uz Īriju, cenšoties izrauties no apstākļiem, kuros bija nokļuvusi. Viņa gribēja sakārtot savas domas un izlemt, kā dzīvot turpmāk.

- No kā jūs bēgāt?

- No situācijas. 16 gadus es mājās strādāju individuālo darbu — šuvu, adīju un tamborēju. Mājinieki ar laiku pierada, un viņiem nešķita, ka es strādāju. Vakariņām bija jābūt, un mani vīrieši — vīrs un abi dēli — tika apkalpoti. Kad man sāka pietrūkt naudas, vīrs sacīja, ka tā ir mana problēma. Bet ģimenē nevar tā būt, ka ir manas un tavas problēmas. Ir ģimenes problēmas, kas tiek risinātas kopā. Vecākais dēls diemžēl ir izolēts no sabiedrības, jo savas ātrās dabas dēļ, uzskatot, ka viņš vienmēr ir pārāks, sastrādāja neglītas lietas. Pēc rakstura viņš ir tēva kopija. Vīram sākās iepazīšanās portāli, sieviešu telefona zvani, viņu tas ļoti aizrāva. Bija visādi pasākumi, pirtis, kur mani līdzi neņēma. Esmu no tām sievietēm, kura neprot cirst dūri galdā. Mēs esam pazīstami kopš 14 gadu vecuma, un es ļoti mīlēju savu vīru. Izdarīju kļūdu, ziedojoties viņiem trijiem, aizmirstot sevi. Tas nonāca tik tālu, ka es ļoti sev nepatiku, man nebija sava viedokļa, biju atkarīga no vīra.

- Vai nevarējāt kādu lēmumu pieņemt, paliekot Latvijā?

- Vīrs uz maniem mājieniem, ka viņam vajadzētu izvēlēties un, iespējams, iet pie kādas savas draudzenes, nereaģēja. Kā viņš tagad saka — gribējis saglabāt ģimeni. Jo viņam tā bija ērti, grūti bija man. Sapratu, ka vienīgā izeja ir no tā visa aizbēgt un pilnībā mainīt situāciju. Nolēmu savas problēmas risināt pati, braucot pelnīt uz ārzemēm. Trīs dienu laikā biju projām. Pirmdien pieteicos, trešdien aizbraucu. Man palaimējās, ka firma bija godīga, tomēr es neiesaku izmantot šīs darbiekārtošanas firmas, jo tas ir ļoti dārgi. Daudz labāk meklēt draugus un paziņas, kas zina kādu darbavietu. Sākumā bija grūti, jo slikti pratu angļu valodu. Pirmā darbavieta — sēņu fermā, šampinjonu audzēšana. Diemžēl Īrijā notiek tāpat kā pie mums, kad lielās firmas apēd mazās. Mēs bijām divas no Baltijas valstīm, pārējās — īru meitenes. Juzdamas, ka saimnieks var bankrotēt, meklējām citu darbavietu. Tas nav viegli. Viss atkarīgs no paša, kā māki sevi parādīt, staigājot pa darbavietām un runājot. Beidzot man vairs nebija prātā savs vīrs, jo bija jādomā par sevi, lai varētu izdzīvot.

- Kur ir jūsu pašreizējā darbavieta?

- Strādāju pie laba saimnieka lauksamniecībā, kur jādara viss, izņemot zemes apstrādi. Stādīšana, ravēšana, novākšana, sagatavošana... Strādājam desmit stundas dienā — no sešiem rītā līdz pieciem vakarā. Ja pieprasījums liels un pasūtījumu daudz, esam rāvuši līdz desmitiem vakarā. Maksā 7,65 eiro stundā, kas ir minimālā alga. Pieci cilvēki dzīvojam vienā mājā, katram ir sava istaba. Māja ir kolosāla, un daži, kas ir no laukiem, nekad tik labos apstākļos nav dzīvojuši. Tā lielākoties dzīvo visi viesstrādnieki Īrijā. Mēnesī visi kopā maksājam 1250 eiro.

- Vai arī citi ierodas Īrijā ar cerību atrisināt samilzušu ģimenes situāciju?

- Tur, kur es dzīvoju, cilvēki atbrauc jau ar kādu sāpi. Un tas, ka viņiem veidojas dziļākas attiecības, ir neizbēgami. Aizbrauc, man šķiet, ļoti daudz cilvēku, kuriem nav paveicies personīgajā dzīvē. Nekad cilvēks viens pats nebrauks uz Īriju, ja Latvijā ģimenē viss ir kārtībā. Neiesaku braukt vienam, jo labi, ja viens procents no visiem paliek uzticīgi savai otrajai pusītei. Tur, kur starp diviem cilvēkiem ir šķirbiņa, tas trešais noteikti iesprauksies...

- Bet ir vientuļas sievietes, kuras aizbrauc un gaida, kad satiks kādu?

- Ārzemniekiem patīk mūsu sievietes. Bet lai ņemtu par sievu? Zinu tikai vienu latviešu meiteni, kura ir apprecējusies ar īru. Īrs nekad nešķirsies, viņiem ir citi pienākumi pret ģimeni, pret sievu, arī mantas dalīšanu — ja īrs šķiras, tad viss paliek sievai. Īri ir arī ļoti izvēlīgi. Viņiem ir stipras ģimenes saites, viņi ir patrioti un uzskata, ka ģimenes jāveido savā starpā. Arī veikalos var redzēt šo patriotismu — daudzi pērk tikai Īrijā ražotas preces.

- Kas tie ir par cilvēkiem, kuri lokās pa Īrijas tīrumiem?

- Pie mums ir pat ārsti un iekšlietu sistēmas darbinieki. Daudzi ir no laukiem. Tiem, kuri jau kopš bērnības lauku darbus darījuši, es netieku līdzi — viņi iet kā traktori, jo viņiem ir izturība, pieraduši ilgi strādāt. Vīrieši strādā galvenokārt celtniecībā, jo tur labi var nopelnīt. Uzskatu, ka tomēr nevajag braukt prom no sievām, jo celtnieki arī Latvijā tagad to pašu var nopelnīt. Tā nauda neaizstāj to, ka esi kopā ar sev mīļu cilvēku. Ja ģimene grib sapelnīt naudu, lai varētu būvēt māju, tad jābrauc ir abiem. Diviem uzreiz ir iespējams noīrēt māju, Latvijā jaunajiem tādas rocības nebūs.

- Ko aizbraukšana uz Īriju ir mainījusi jūsu privātajā dzīvē?

- Kādā pasākumā iepazinos ar vīrieti no Latvijas, kurš strādā Īrijā celtniecībā, un iemīlēju šo cilvēku. Tad es sapratu, ka pats liktenis mani trīs dienu laikā aizveda uz zemi, kurā sastapu viņu. Tā situācija, ka esmu satikusi tik labu draugu, mani burtiski pacēla, es pēkšņi sapratu, ka var dzīvot citādi un arī divu cilvēku attiecības var būt citādas. Mēs nestrādājam kopā, bet jūs pat nevarat iedomāties, ko man nozīmē situācija, kad es pārrodos vēlu no darba un man ir pagatavotas vakariņas un saklāts galds, ka atceras manu dzimšanas dienu. Tagad es zinu, kā tas ir, ka kāds par mani domā un uztraucas.

- Un kas notiks ar jūsu ģimeni Latvijā?

- Es vēlos šķirties un šajās dienās to paziņoju vīram. Jaunākajam dēlam vēl jāpabeidz vidusskola, līdz šim esmu sūtījusi naudu un turpināšu viņu pabalstīt. Dēls trīs reizes ir bijis pie manis Īrijā, braucām ekskursijās, runājāmies. Jā, vīram ir sāpīgi — es tagad, izrādās, esmu vienīgā sieviete, ko viņš mīl. Bet tas būtu līdz tam laikam, kamēr mani atkal noliktu pie plīts un pats ietu savās gaitās. Zinu, ka viņš to turpina darīt visu šo pusotru gadu, kamēr esmu projām. Uzskatu, ka atpakaļ nevajag iet, jāiet uz priekšu. Es esmu mainījusies.

- Vai atgriezīsieties Latvijā?

- Noteikti atgriezīšos. Varbūt pat šogad. Agrāk biju iesēdējusies mājās un baidījos meklēt darbu Latvijā, bet tagad es vairs nebaidos, es noteikti atrastu sev vietu arī Latvijas darba tirgū. Man vēl ir laiks mācīties, un man jau ir mērķis — es zinu, ko es gribu.

--------------------------------

Andrejam ir 42 gadi, viņš gadu strādā Anglijā. Kad izrādīju interesi par aizbraucēju personīgo dzīvi, viņš teica, ka pietiktu stāstāmā veselam romānam...

- Esmu iejuties. Strādāju uz lauka par traktoristu, esam latviešu kompānija, kopā seši. Lasām cukini, puravus, Briseles kāpostus. Pelnu atbilstoši, esmu iegādājies auto, nebūtu kauns Latvijā atgriezties. Vienīgi esmu palicis pa pusei viens, jo mājās neviena īpaši negaida, izņemot manas foršās meitiņas.

- Kur sieva, vai izšķīrāties?

- Nebiju oficiāli precējies, bet laikam jau manai mīļotajai sievietei bija par grūtu gaidīt, cits sita kanti jau tad, kad biju Latvijā. To gan uzzināju tikai tagad. Kas bijis — bijis. Padzīvošu šeit, pakrāšu naudiņu, un, kad atgriezīšos, tad jau redzēs.

- Vai citiem arī attiecības jūk, kad aizbrauc prom no mājām?

- Lielākoties — jā! Daudzi atbrauc peļņā, bet mājās paliek vīri un sievas. Daudziem šeit ir pagaidu ģimene, bet mājās īstā ģimene. Sūta naudiņu uz mājām, bet šeit dzīvo ar citu cilvēku. Grūti izturēt, tā mīļuma tomēr pietrūkst. Mūsu mājā kopā vienā istabā dzīvo viens pārītis. Latvijā gan vienam, gan otram ir otra pusīte un bērni. Te kopā dzīvo, iedzer, kaujas, bet nešķiras. Abi reizē brauc mājās un atpakaļ, bet Latvijā nesatiekas. Zinu cilvēku, kuram sieva mājās dzīvo ar citu, bet viņš sūta naudu, maksā kredītus, raksta netā vēstules, bet šī dara, kā grib... Kad viņš aizbrauc mājās, tad viss ir kārtībā. Pazīstu ģimeni — vīrs mājās audzina bērnu, bet sieva šeit satiekas ar citu un pat nedomā atgriezties. Pareizi dara tie, kuri atbrauc peļņā uz sezonu, tad brauc mājās un tad atkal uz sezonu. Tādas ģimenes noturas. Ir cilvēki, kuri mēnešiem guļ uz grīdas, nodzeras, staigā kā bomži. Tāda, lūk, tā dzīve ārzemēs. Brauc prom arī tādi, kuriem ir kaut kādas problēmas Latvijā, arī kriminālas. Īstenībā nedēļas nogales šeit paiet vienā dzeršanā. Tie, kas apgalvo, ka mēs esam lieli dzērāji, lai paskatās, kā angļi krogos sēž no pirmdienas līdz svētdienai — alus un alus... Ļoti liela daļa iebraucēju nedēļas nogalēs dzērumā brauc ar mašīnām. Nesen viena latviešu kompānija dzērumā ar auto ieskrēja mājā, iela vēl tagad slēgta.

- Vai inteliģentie un turīgie no Latvijas arī ir manīti?

- Mūsu brigādē ir vīrietis, kurš manā pilsētā bija bagātākais cilvēks, jo viņam piederēja veikali, bija arī ražošana. Tagad viņš Anglijā strādā uz lauka — nezinu, kā viņš paputēja. Ir mums Eiropas čempions bobslejā, kura karjerai svītru pārvilka padomju režīms. Ir mums labs, Latvijā agrāk atzīts bārmenis. Šeit mūzikas skolā strādā saksofonists, kurš daudz koncertējis kopā ar Raimondu Paulu, tagad viņš māca bērniem spēlēt saksofonu. Brauc jaunieši, jo viņus mājās nekas nesaista. Nopelna naudiņu, aiziet uz krogu, nopērk dārgus telefonus, visu naudu iztērē, jo nav nevienam uz mājām jāsūta. Vēl diezgan daudz sieviešu brauc no Latvijas, ja gaidāms bērns. Pēc bērna dzimšanas saņem lielus pabalstus, paņem vēl bērnus līdzi no Latvijas. Valsts iedod, kur dzīvot, un vēl maksā pabalstus. Tā, lūk, šeit notiek!

- Vai esat piedzīvojis arī kaut ko skaistu, piemēram, kā cilvēki saglabā attiecības, kā ciena otru cilvēku, kurš palicis mājās?

- Jūs uzdevāt pārāk grūtu uzdevumu, es izmisīgi domāju, bet neko prātīgu nevaru atcerēties. Jāpadomā.

 

Raivis Dzintars ('Visu Latvijai!') vs. Nikolajs Kabanovs (PCTVL)

DELFI  10/02/06    Partijas "Visu Latvijai!" līderis Raivis Dzintars aicināja kreiso spēku apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pārstāvi. Uz "Visu Latvijai!" jautājumiem atbild PCTVL deputātu kandidāts Nikolajs Kabanovs.

- Iedomāsimies situāciju, ka jūs esat Krievijas prezidents vai ietekmīgs valstsvīrs. Kādā jaukā dienā apjaušat, ka gandrīz 50 % Krievijas iedzīvotāju ir ķīnieši. Maskavā krievu ir tikai ap 30 %. Kādus pasākumus jūs veiktu integrācijas procesa veicināšanai?

- Ja es būtu Krievijas Prezidents, tad tas nekad nenotiktu. Balstoties uz Pareizticīgo mūku pareģojumu, tad, kad ķīnieši nonāks līdz Urāliem viņi pilnībā pāries Pareizticībā. Ķīnieši šodien, tie ir krievi rītdien. Ne velti dzīvojot Krievijā, viņi maina savus ķīniešu vārdus uz vienkāršiem krievu vārdiem – Petja, Koļa, Vaņa

- Kā jūs vērtējat apgalvojumu, ka pilnvērtīgākās iespējas attīstīt savu kultūru un saglabāt nacionālo identitāti katrai tautai ir tikai savā zemē un valstī?

- Savāds jautājums. Tādā gadījumā: kas ir ASV, Austrālijas, Jaunzēlandes kultūra? Neviena valsts mūsdienu pasaulē nevar būt mononacionāla. Sāksim savstarpēji mijiedarboties!

- Vai jūs atbalstītu "Visu Latvijai!" priekšlikumu noteikt nodokļu atlaides tiem uzņēmējiem, kas nodarbinātu tikai un vienīgi Latvijas pilsoņus? Kāpēc?

- Nepiekrītu. Darbinieku kvalitāte nav atkarīga no viņu pilsonības. Tādā gadījumā vajadzētu slēgt visus restorānus ar austrumu virtuvi un pie reizes arī visas kuģu remonta rūpnīcas

- Kā jūs vērtējat Rīgas Domes valdošo partiju pieļauto situāciju, kad leģionāru atceres dienā nožogoja Brīvības pieminekli?

- Tas ir gļēvulīgu administratoru solis. Izskatās tāpat kā tad, kad "visu laiku un tautu labākais pilsētas mērs" 1987. gadā sarīkoja velosacīkstes pie Brīvības pieminekļa, lai nepieļautu, ka Helsinki 86 noliek pie tā ziedus. Mēs esam par to, lai cilvēki varētu brīvi paust viedokli vai apstrīdēt to. Protams, bez kautiņa. Taču šādiem gadījumiem ir policija, kuras darbību mēs apmaksājam no saviem nodokļiem. Es domāju, ka vienkārši Jaunais Laiks (Aksenoks) un Pirmā partija (Jaundžeikars) nolēma pārapdrošināties. Nekas nesanāca.

- 11.augustā "Visu Latvijai!" jūsu partijas biroja darbiniekiem nogādāja grozu ar biezpienu. Kā atceraties, lūzām to nodot Krievijas vēstniecībai kaimiņvalsts atmiņas uzlabošanai. Gribētu zināt, kāds bija biezpiena liktenis, vai tas tika nogādāts adresātam?

- Mēs to apēdām. Nesiet vēl.

Raivja Dzintara ("Visu Latvijai!") atbildes uz PCTVL jautājumiem

- Vai taisnība, ka jūsu partiju ir izveidojis viens no bijušajiem Tēvzemei un Brīvībai sponsoriem, lai pārvilinātu viņu vēlētāju balsis? Kāda ir jūsu attieksme pret TB/LNNK?

- "Visu Latvijai!" 2000. gadā izveidoja vidusskolas vecuma jaunieši. Par partiju pārtapām tikai šā gada janvārī pēc vairākkārtīgiem nesekmīgiem sadarbības atteikumiem no TB/LNNK. Kāds no bijušajiem TB/LNNK ietekmīgiem sponsoriem savu palīdzību mums gan piedāvāja, bet mēs no tās laipni atteicāmies, jo nebija pieņemami palīdzības nosacījumi.

Pret TB/LNNK attieksme ir pozitīva. Diemžēl šī partija ir iesīkstējusi un viena tā savu jau 90-to gadu sākumā nospraustos mērķus neizpildīs. Tāpēc arī politikā iesaistās "Visu Latvijai!", lai radītu jaunu nacionālu pacēlumu un pievērstu nacionālām idejām iespējami vairāk jauniešu.

- Raivis Dzintars un viņa biedri nodarbojas ar dažādām cīņas mākslām. Vai jums ir bijuši kautiņi ar krieviem, vai varbūt ar ķīniešiem?

- Cīņas mākslas galvenais uzdevums ir atrisināt iespējamo konfliktu bez kaujas. Prasme un gatavība pielietot paņēmienus nozīmē, ka pretinieks uzbrukuma gadījumā spiests rēķināties ar sev nevēlamiem zaudējumiem. Šādai arī jābūt Latvijas valsts politikai. Jābūt stingrai stājai, spējai aizstāvēt savas nacionālās intereses un spējai sodīt tos, kas izvēlas stāties pret šīm interesēm. Ja šāds princips darbotos politikā, tad vairāki PCTVL deputāti ne tikai būtu jau zaudējuši deputāta mandātu, bet arī pilsonību un atrašanās tiesības šajā valstī.

- Vai jūs principiāli neskatāties krievu filmas, nelasāt krievu grāmatas? Ja tas tā nav, tad kādi krievu kultūras paraugi jums patīk?

- Filmām pēdējā laikā vairs neatliek laika, bet krievu literatūra pasaules garīgā mantojuma lapās, protams, ka ir ierakstīta ar zelta burtiem. Jau skolas gados daudzi iepazinušies ar Aleksandra Puškina "Jevēnijs Oņegins", Ļeva Tolstoja "Karš un Miers", Fjodora Dostojevska "Noziegums un sods", vai arī Mihaila Bulkakova "Meistars un Margarita" un citiem. Vēl šobrīd spilgtā atmiņā palikušas Jaunā Rīgas teātra izrādes "Revidents" (Nikolajs Gogolis) vai, piemēram, "Mēnesis un laukiem" (Ivans Turgeņevs), kas atzīta par pagājušā gada labāko izrādi. Krievu literatūrā, arī krievu folklorā atrodamas daudzas baltu tautām tuvas vērtības un idejas. Atliek vien novēlēt, lai arī Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie no šīm vērtībām neattālinātos ikdienā.

- Kāda ir jūsu attieksme pret to, ka latviešu grupa Nr.1 "Prāta vētra" ar nosaukumu "Brainstorm" pastāvīgi uzstājas ar koncertiem Krievijā?

- Tas tikai liecina, ka Krievijā ir cilvēki, kas prot novērtēt latviešu mākslinieku talantu. Starp citu, Krievijā darbojas arī interneta portāli, kas aicina apgūt latviešu tautasdziesmas un apzināties tajās ietverto garīgo bagātību. Es ceru, ka integrācijas nolūkā PCTVL aicinās šim padomam sekot arī savu elektorātu...

- Latviešiem un krieviem ir ļoti liels jaukto laulību skaits – aptuveni 25%. Ar ko tas ir saistīts?

- Nav tik būtiski, ar ko tas ir saistīts, jo jauktās laulības pašas par sevi nav ne sliktas, ne labas. Svarīgi ir – kādā vidē aug bērns. Starpkara Latvijas laikā bija prakse: jaukto ģimeņu bērniem obligāti jāiet latviešu skolā. Galvenais, lai jaukto ģimeņu bērni augtu latviskā garā.

Iespējams, ka šāds jautājums radies tāpēc, ka "Visu Latvijai!" 4. oktobrī 18:00 no Vērmaņdārza organizē gājienu "Latvijai jābūt latviešu valstij". Tomēr gribētu paskaidrot, ka tas nenozīmē vēršanos pret cittautiešiem. Tas nozīmē, ka visiem, kas dzīvo šajā zemē jāciena mūsu tauta un jāpieņem tās noteikumi. Latvija ir vienīgā zeme, kurā latviešu tautai brīvi saimniekot un lemt savu nākotni.

Starp citu, "Visu Latvijai!" priekšsēdētāja vietnieks ir krievu jaunietis Dmitrijs Mironovs.

 

Taisnīgas pensijas – nākotnē

Zenta Briede, Latvijas Avīze   10/03/06    29. septembrī Bauskā 5. grāmatu svētku ietvaros notika "Latvijas Avīzes" rīkota diskusija "Par cik jāpalielina pensijas?". Diskusijā piedalījās Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS), Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis ("JL"), 8. Saeimas deputāte Anna Seile (TB/LNNK) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas konsultante Aija Poča, kura pārstāvēja Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienību. Diskusiju vadīja "LA" galvenās redaktores vietnieks Ivars Bušmanis.

Ivars Bušmanis: Kad pirms trim gadiem balsojām par iestāšanos Eiropas Savienībā, viens no karstākajiem jautājumiem bija saistīts ar pensijām. Vai pensijas varēs maksāt no ES naudas? Mums atbildēja, ka pensijas ir nacionāla lieta, taču algas augs un līdz ar to pensijas kļūs lielākas. Pagājuši divarpus gadi. Algas patiešām aug par 10 līdz 12 procentiem, taču nejūtam, ka līdzīgi palielinātos pensijas. Ar kārtējo indeksāciju tikai ķeram dārdzību. Kāpēc pensijas atpaliek no tautsaimniecības izaugsmes? Aigars Kalvītis: Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas tautsaimniecība attīstās divreiz straujāk nekā pirms tam. Nodokļu ieņēmumi gadā pieaug par vairāk nekā pusmiljonu latu. Pēc ilgiem laikiem šogad no 1. janvāra palielinājām mazās pensijas vidēji par 6,32 latiem. Kādēļ tik maz? Tāpēc, ka sociālais budžets kopš 1998. gada bija parādos un tikai šogad tajā ir 80 miljonu latu pārpalikums, ko šī valdība atstās nākamajai valdībai un tai būs visas iespējas pensijas palielināt straujāk. Valdība pieņēmusi lēmumu atdot strādājošajiem pensionāriem ieturēto naudu, no nākamā gada 35 latus katru mēnesi pie tagadējās pensijas saņems tie, kas nesaņēma pilnas pensijas 2000. un 2001. gadā.

Dagnija Staķe: - Pirms četriem gadiem patiešām saņēmām sociālo budžetu ar 86 miljonus lielu deficītu. Tādas sekas radīja toreizējie populistiskie pirmsvēlēšanu lēmumi. Tagad pensiju palielināšana ir ekonomiski pamatota. Četru gadu posmā jau divreiz palielinājām mazās pensijas, kas piesaistītas sociālā nodrošinājuma pabalstam, kas tagad ir 45 lati mēnesī. Uzlabojām materiālo situāciju vismaz simts tūkstošiem mūsu klientu: tiem, kam ir mazās pensijas, invalīdiem, Černobiļas avārijas seku likvidētājiem. Divreiz gadā indeksējamo pensiju griestus varējām palielināt no 105 līdz 135 latiem; un to robežu, no kuras pensijas neindeksē vispār, pabīdījām no 175 latiem līdz 225 latiem. No 1. oktobra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks pensijas, kas ir mazākas par 165 latiem. Šajos četros gados ievērojami pieaugusi vidējā iemaksu alga: 2002. gadā tā bija 154 lati mēnesī, 2005. gadā – 219 lati mēnesī. Vidēji par 11% pieaug alga, no kuras iedzīvotāji valstij maksā nodokļus, un tas pozitīvi ietekmē pensiju indeksāciju. Priecājieties, ja cilvēki saņem lielas algas, jo īpaši tad, ja viņi no tām maksā sociālo nodokli, jo tad arī pensijas būs lielākas. Vidējā pensija šajos gados pieaugusi no 54 līdz 95 latiem. Tagad no jauna piešķirtās pensijas vidējais lielums ir 109 lati.

Anna Seile: - Kaut cik tā lieta patiešām iet uz labo pusi, jo sociālais budžets sāk pildīties. Kaut arī mēs, tēvzemieši, neesam pozīcijas partija, Saeimā uzvedamies tā, it kā būtu pozīcijā. Tā paaudze, kas savas pensijas sastrādājusi līdz 1996. gadam, ir visu mūžu maksājusi nodokļus un pelnījusi tādas vecumdienas, lai cilvēks bez bažām varētu veikalā piepildīt grozu ar produktiem un nebūtu jāgaida bērnu un mazbērnu palīdzība.

- Mūsu pensionāri gribētu ne tikai spēt nopirkt dienišķo pārtiku, bet arī labprāt ceļotu uz ārzemēm, tāpat kā to dara citu valstu pensionāri.

Aija Poča: - Kāpēc pensiju indeksācija neapsteidz inflāciju? Pensiju budžets veidojas no iemaksām sociālās apdrošināšanas kontos. Ļoti daudzi dodas uz ārzemēm un valstī strauji sarūk nodokļu maksātāju skaits. Man ir jautājums Kalvīša kungam un Staķes kundzei. Kāpēc Tautas partija un ZZS vakar (28. septembrī. – Z. B.) Saeimā nenobalsoja par Pensiju likuma grozījumu skatīšanu steidzamības kārtā? Tā būtu garantija, ka strādājošie pensionāri patiešām saņems atpakaļ ieturēto naudu.

- Kā tad tā? Valdība paziņo labo vēsti, bet, kad jābalso par steidzamību, Tautas partija pati to lietu nobremzē?

A. Kalvītis: - Man tiešām nācās iejaukties šajā procesā. Konsultējos ar vairākām frakcijām un saņēmu apliecinājumu, ka pirms vēlēšanām neviens nevar garantēt deputātu godprātību un disciplīnas ievērošanu balsojumā, ka visi grib izcelties un, balsojot krustām šķērsām, var visu sabojāt. Tagad 3. oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 10. oktobrī būs otrais lasījums un trešajā lasījumā grozījumi tiks pieņemti. Ar šādām finansiāli atbildīgām lietām nevaram spēlēties. Lai paiet vēlēšanas, lai cilvēki nomierinās, pēc vēlēšanām visi jautājumi būs atrisināti.

- Ko tur daudz varēja sabojāt? Sociālajā budžetā naudas pietiek, pāri paliek 80 miljoni latu!

- Varēja iesniegt tādus priekšlikumus, kurus finansiāli nav iespējams izpildīt. Lai populisti savus vezumus vizina ārpus parlamenta! Tagad Saeimā visi gatavi solīt nereālas lietas un var nobalsot pielikt pat 50 latus pensijām klāt. Pēc tam atnāks nākamā valdība un, kad nevarēs sabalansēt budžetu, nāksies lēmumu atcelt.

D. Staķe: - Piekrītu premjeram, jo uz savas ādas esmu izbaudījusi, ko nozīmē saņemt saimniecību ar 86 miljonu latu deficītu. Un tas tiešām 1998. gadā bija pirmsvēlēšanu laiks, kad deputāti pielēma pensijām septiņus un astoņus latus likt klāt un tas pensiju budžetā iecirta milzīgu robu. Taču neuztraucieties: ministrijas darbinieki jau gatavo programmas, lai naudu jums varētu sākt atdot no 1. janvāra.

Kam dot naudu – bezdarbniekiem vai pensionāriem?

A. Seile: - Steidzamību šoreiz vajadzēja. Ja pensiju likuma grozījumi būtu izskatīti tagad, oktobrī un novembrī varētu strādāt jau pie nākamajiem grozījumiem par atraitņu pensijām un citām labām lietām. Tagad nobremzēti arī citi likuma grozījumi, piemēram, tie, kas skar priekšlaicīgi pieprasītās pensijas. Piekrītu, nevar solīt to, ko nevar izdarīt, taču šoreiz naudiņu visi esam sastrādājuši. No Labklājības ministrijas datiem uzzinu, ka jau tagad ieņēmumi par 53 miljoniem latu pārsnieguši izdevumus. Staķes kundze teica, ka ne visu šo naudu var atvēlēt pensijām, bet tādā gadījumā vajag pārdalīt izdevumu pozīcijas. Bezdarbnieki saņem 80% no iepriekšējās algas, turklāt nereti aiziet no viena darba un pa kluso strādā citā. Kāpēc bezdarbnieka pabalsts nevarētu būt iztikas minimuma līmenī?

- Seiles kundze! Pēc vēlēšanām droši vien būs tādi deputāti, kam nāksies aiziet no darba Saeimā. Viņiem izmaksās pabalstu trīs mēnešalgu apmērā. Varbūt ierosiniet priekšlikumu, lai arī deputāti saņem pabalstu iztikas minimuma apmērā? A. Seile: Tas ir vērtīgs ierosinājums. Patiešām, ja kāds no Saeimas deputātiem atstāj savu darbu un aiziet par ministru un pēc tam atkal tiek nomests un atnāk atpakaļ uz Saeimu, viņš saņem trīs mēnešu algas pabalstu. Varētu piešķirt vienu mēnešalgu, jo trīs mēnešu algas pabalsts ir ārkārtīgi liela summa.

A. Kalvītis: - Ir bažas, ka aizejošie deputāti gribēs iebalsot pensiju likumā tādu normu, lai arī viņi, tāpat kā Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, saņemtu personālās pensijas. Pirms vēlēšanām katrs grib parūpēties par savu sociālo nodrošinājumu. Tāpēc uzsveru: process ir jāvada, nevar deputātus atstāt savā vaļā kā neganītas govis bez aploka.

A. Poča: - Principā ir pilnīgi nepieņemami veidot personālo pensiju sistēmu, ieviest kādus īpašu pensiju veidus, tas sagrautu sistēmu. Augstākās Padomes deputāti, kādi 38, ir izņēmums, viņi par saviem nopelniem saņem personālo pensiju. Kopš 1996. gada ir iedibināta daudzmaz taisnīga pensiju sistēma un katrs nodokļu maksātājs pats krāj savu pensijas kapitālu.

D. Staķe: - Nav tā, ka neregulējam bezdarbnieka pabalsta izmaksu. 80% no algas cilvēks saņem tikai pirmos trīs mēnešus, pēc tam pabalsts samazinās. Turklāt vidējais bezdarbnieka pabalsta lielums šobrīd ir 79 lati. Ja bezdarbnieks noraida trešo Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē izteikto darba piedāvājumu, viņš zaudē bezdarbnieka statusu un pabalstu. Sociālo budžetu būtiski ietekmē slimības lapu apmaksa. Esmu gandarīta, ka valdības komiteja pieņēma lēmumu samazināt apmaksājamo slimošanas laiku no 52 nedēļām uz 60 dienām, ietaupīsies nauda.

- Dombrovska kungs, jūs esat Eiropas Parlamenta deputāts un budžeta komisijas loceklis. Kā tautieši, kas aizbrauc peļņā uz citām valstīm, ietekmē mūsu sociālo budžetu? Varbūt tas nemaz nav slikti? Viņi taču sev nopelnīs labas pensijas?

Valdis Dombrovskis: - Eiropas Savienības pilsoņiem patiešām ir iespējams sakrāt sev naudu pensijai, strādājot jebkurā ES dalībvalstī. Taču Latvijā pensiju sistēma lielākoties balstās uz paaudžu solidaritāti: šodien strādājošie maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, savukārt nākamā paaudze maksās pensijas tagadējiem strādājošajiem. Ja desmitiem tūkstošu aizbrauc no valsts projām, viņi neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijas sociālajā budžetā un tas nelabvēlīgi ietekmē sociālā budžeta ienākumus.

- Bet viņi sūta naudu saviem vecākiem un varbūt sociālais budžets nemaz nav vajadzīgs?

- Visi, kas normāli pelna un jūtas atbildīgi, palīdz saviem vecākiem. Tāpēc jau nav jābrauc uz Īriju! Svarīgi šos cilvēkus Latvijā noturēt ne tikai ekonomiski, bet arī kā sociālā nodokļa maksātājus.

- Viņi aizbrauc tāpēc, ka šeit nav darba vietu ar labām algām!

- Aizbraukušo motivācija ir izpētīta. 85 procentiem tas ir labāks atalgojums, 31% apgalvo, ka vecajās ES valstīs ir labāki darba apstākļi, katrs ceturtais to uztver kā jaunu izaicinājumu.

Šobrīd Latvijā var atrast darbu, taču cilvēkus neapmierina algas, tāpēc valdībai jāstrādā pie tā, lai šeit algas kļūtu lielākas. "Jaunais laiks" piedāvā trīs gadu laikā dubultot minimālo algu, celt algas sabiedriskajā sektorā. Repšes valdības laikā katru gadu palielinājām algas policistiem, mediķiem, pedagogiem, tiesnešiem, kultūras darbiniekiem. Šis process ir jāturpina. Vidējā alga Latvijā tagad ir starp 270 un 280 latiem. Pie aptuveni 500 latu algas cilvēkiem ievērojami zūd motivācija braukt laimi meklēt citur.

A. Kalvītis: - Nevar lozunga veidā paziņot: mēs dubultosim algas. Lielas algas uzreiz nevaram samaksāt tāpēc, ka Latvijā darba ražīgums divas, bet citās nozarēs pat piecas reizes atpaliek no darba ražīguma vecajās ES valstīs. Mūsu lielākā nelaime ir zema darba produktivitāte. Ja darba ražīgums neaugs, bet algas celsim, varam nonākt pie milzīgām ekonomiskām problēmām.

D. Staķe: - Minimālo algu nevar tik strauji dubultot, kā sola "Jaunais laiks". Valstī to saņem 83 000 cilvēku un tikai 9% no tiem strādā valsts un pašvaldību sektorā, pārējie – privātajā sektorā. Minimālās algas pakāpeniska celšana nozīmē aplokšņu algu legalizēšanu. Valsts darba inspekcijas dati parāda, ka daudzās darba vietās "uz papīra" maksā minimālo algu, bet pārējo – aploksnēs. Esiet aktīvi un par šādiem gadījumiem ziņojiet Valsts darba inspekcijai.

- Kāda indeksācija būtu taisnīga?

- Valdība sola strādājošajiem pensionāriem no 1. janvāra atmaksāt ieturēto pensiju. Taču inflācijas dēļ kopš 2000. gada nauda ir kļuvusi par trešdaļu nevērtīgāka. Vai parādu indeksēsiet?

A. Kalvītis: - 1999. gadā nepietika naudas pat kārtējo pensiju izmaksai, tāpēc valstij nācās aizņemties naudu bankās un ierobežot strādājošajiem pensiju līdz 60 latiem. Tagad priekšvēlēšanu gaisotnē varam runāt par parāda indeksāciju, taču tas nozīmētu atņemt naudu mazo pensiju izlīdzināšanai.

- Draudiņa kungam un citiem pensionāriem, kuri vērsās tiesā, naudu atdeva ar inflācijas uzviju. Vai tas nozīmē, ka pensionāriem jāsūdz Latvijas valsts tiesā?

- Mēs esam tiesiska valsts un tiesas lēmumus izpildām, bet tagad plānojam atdot parādu tieši tādā apmērā, kā nauda ieturēta. Nesolām ņemt vērā inflāciju.

A. Seile: - Kāpēc toreiz izveidojās sociālā budžeta parāds? Tāpēc, ka ļoti daudziem lieliem uzņēmumiem ļāva nemaksāt un atlaida sociālo nodokli, piemēram, Ogres trikotāžas kombinātam. No valsts budžeta vajadzēja kompensēt sociālajam budžetam šī parāda nomaksu.

V. Dombrovskis: - "Jaunais laiks" uzskata, ka minimālā pensija jānosaka iztikas minimuma līmenī. Mūsu ierosinājums ir citādi graduēt minimālās pensijas, proti, ņemt vērā katru nostrādāto gadu, jo ir liela atšķirība, vai stāžs ir 31 vai 39 gadi. Sākotnēji jāceļ minimālā pensija tiem, kam ir liels darba stāžs, 40 gadi vai vairāk. Pārpalikums sociālajā budžetā tieši tam ir domāts.

- Cik lielu summu valsts ir parādā strādājošajiem pensionāriem?

D. Staķe: - 26 miljonus latu.

- Ja rēķinātu klāt inflāciju, parāds būtu par astoņiem miljoniem lielāks?

D. Staķe: - Jārēķinās ar to, ka nauda vajadzīga arī kārtējai pensiju indeksācijai. Nākamgad jānomaksā pēdējie parādi valstij – 10,6 miljoni latu. Plānojam pensijas palielināt tiem, kam ir vairāk nekā 40 gadu darba stāžs. Pensiju saņems tie, kas to pieprasīja priekšlaicīgi, bet turpināja strādāt; tāpat tie, kas strādāja kaitīgos darba apstākļos un aizgāja pensijā ar 25 gadu darba stāžu. Uzlabojumi būs arī tiem, kas pēc pensijas pārrēķināšanas saņēma mazāk, nekā valstī bija noteikta minimālā pensija, tagad tie ir 49 lati.

A. Poča: - Sākotnējās 15 latu pensijas uzskatāmas par izmisuma pensijām, bet tagad jau varam sākt tuvināties situācijai, ka cilvēks pensiju saņem 40% apmērā no iepriekšējās algas. Valstij mērķtiecīgi jāceļ mazās pensijas, taču taisnīgi būtu inflāciju attiecināt uz visām pensijām, jo katram cilvēkam pensija aprēķināta atbilstoši viņa darba ieguldījumam.

A. Kalvītis: - Kad ieviesām šo pensiju sistēmu, vispār nebija nekāda uzkrājuma. No šī viedokļa sistēma nevar būt pilnīgi taisnīga, jo jāmaksā pensija pensionāriem, kuri lielāko daļu sava mūža strādāja citas valsts labā. Par pilnīgu taisnīgumu varēsim runāt tikai nākamajās paaudzēs. Jāpanāk, lai mazās pensijas būtu iztikas līmenī, tikai tad varam diskutēt par visu pensiju indeksāciju. Ja mēs tagad indeksētu 500 latu pensijas, šiem pensionāriem būtu jāpiemaksā 50 un 60 lati. Par tādu naudu varam indeksēt desmit mazās pensijas.

A. Poča: - Protams, pirmām kārtām jādomā par tiem, kas saņem mazās pensijas, bet inflācija šobrīd noēd pensijas visiem.

A. Seile: - Uzskatu, ka esam parādā pret represēto cilvēku loku, jo viņiem neindeksē pensijas, kas pavisam nedaudz pārsniedz tos 105 vai 135 latus.

D. Staķe: - Labklājības ministrija apsver iespēju tiem, kam ir liels darba stāžs, izmaksāt papildu pensiju, sākoties apkures sezonai, bet to var realizēt tikai ciešā sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem.

- 1996. gadā, aizejot pensijā, mēs saņēmām nabaga grašus. Vai varat garantēt, ka mūsu bērni arī nepiedzīvos to pašu?

D. Staķe: - Esmu pārliecināta, ka mūsu bērni saņems to, ko būs iemaksājuši sociālajā budžetā. Protams, ja pie varas nenāks kādi populistiski spēki. No jums atkarīgs, kādu parlamentu ievēlēsiet. Mūsu pensiju sistēma vērsta uz mūsu bērniem, uz nākotni.

- Ko par nākotnes pensiju varēs nopirkt?

A. Poča: - Jārūpējas par to, lai visi: gan jauni cilvēki, kas sāk strādāt un maksā sociālo nodokli, gan arī tie, kas tuvojas pensijas vecumam, varētu būt pārliecināti, ka viņu kontos uzkrātais kapitāls nesaruks inflācijas dēļ. Arī šis kapitāls jāindeksē atbilstoši inflācijai, lai nenotiktu tā, ka pēc 30 gadiem cilvēks varbūt saņem pensijā tos 300 latus, bet pirktspēja tiem būs tāda pati kā šobrīd 30 latiem.

- Cik liela minimālā pensija būs pēc četriem gadiem?

A. Kalvītis: - Četros gados minimālajai pensijai jātuvojas 150 latiem. Pēc plānotā tautsaimniecības pieauguma šie skaitļi ir sasniedzami. Esam solījuši skolotājiem gandrīz 500 latu algu, ārstiem – gandrīz 1000 latus, viņi maksās nodokļus un tāda pensija ir reāla. Arī sabiedriskajā sektorā strādājošo algām ir visas iespējas dubultoties. Protams, ja pasauli neskars kāda ekonomiskā krīze.

- Kāpēc valdība neievieš progresīvo nodokli?

A. Kalvītis: - Uzskatu, ka nodokļu likmei visiem jābūt vienādai. Tie, kas saņem lielāku algu, absolūtos skaitļos maksā ievērojami lielākus nodokļus. Kam ir algā 500 lati, tas samaksā nodoklī 125 latus, kam algā ir 200 lati, tas nodokļos samaksā 50 latus. Jāskatās nevis uz procentiem, bet uz absolūtajiem skaitļiem. Pie lielāka nodokļu sloga šie cilvēki izvairīsies maksāt nodokļus.

V. Dombrovskis: - Eiropas Savienība neregulē sociālo un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Arī "Jaunais laiks" neatbalsta progresīvā nodokļa ieviešanu, jo tas neveicina aplokšņu algu legalizāciju. Atbalstām augstāku neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām, kas būtu taisnīgi pret ģimenēm ar bērniem. Tā kā valstī trūkst darbaroku, arī strādājošo pensionāru algām jānosaka neapliekamais minimums.

A. Kalvītis: - Tautas partijai ir tāda pati ideoloģija. Neapliekamais minimums no 1. janvāra būs 50 lati un par apgādībā esošu personu – 35 lati.

A. Poča: - Atjaunotās valsts sākumā jau bija progresīvā nodokļa likme, 35% un 45%. Un toreiz bija ļoti grūti iekasēt nodokļus. Kad ieviesa visiem vienu 25% likmi, ienākumi budžetā strauji pieauga. Eiropas valstīs, kur ir progresīvais nodoklis, pēc nodokļa nomaksas paliek pietiekami daudz naudas labai dzīvei. Mūsu algas vēl nav tik lielas, lai mēs varētu atļauties progresīvo nodokli. Vēl jāpagaida.

V. Dombrovskis: - Problēma ir nopietna. 83 000 valstī saņem minimālo algu, 91% – vistiešākajā veidā ietekmē pensijas. Ne aplokšņu, ne augstas inflācijas lietas pašas no sevis nesakārtosies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2004. gadā inflācija bija 6,2%, 2005. gadā – 6,7%, nekādas lejupejošās tendences, tas ir augstākais līmenis Eiropas Savienībā, nekur citas cenas neaug tik strauji.

V. Dombrovskis: - Nekustamā īpašuma spekulācijas jāapliek ar nodokli. Finanšu ministrija jau divas reizes virzījusi šo jautājumu izskatīšanai valdībā un divas reizes tas ir noraidīts.

A. Kalvītis: - Dažiem valdības locekļiem pašiem nevajag ar zemi spekulēt, tad viss būs kārtībā!

V. Dombrovskis:  - Nosauciet valdības locekļus, kuri spekulē ar zemi!

A. Kalvītis: - Domāju, zālē visi zina, kas ar zemi spekulē.

- Pēdējā laikā parādās termins – ekonomikas pārkaršana.

A. Kalvītis: - Uzskatu, ka nekāda pārkaršana valstij nedraud un mums visiem spēkiem jāveicina valsts ekonomiskā attīstība. Lai mēs sasniegtu tādu dzīves līmeni, kāds ir Eiropā, mums jāattīstās trīs līdz četras reizes ātrāk nekā citām valstīm. Protams, straujš ekonomikas pieaugums lielā mērā rada blakus-efektu – inflāciju, valstī strauji pieaug iekšējais patēriņš, cilvēki ņem kredītus automašīnām un jaunu māju celtniecībai un tas rada spiedienu uz cenām. Ja mēs varētu cilvēkus pārliecināt nevis tērēt, bet uzkrāt, inflācija būtu zemāka, bet mēs nevaram administratīvi kādam aizliegt uzlabot dzīves apstākļus. Sabiedrībā valda optimisms, cilvēki cer, ka nākotnē dzīvos labāk, un tas ģenerē inflāciju.

- Vai tiesa, ka pēc dažiem gadiem pensijā iesim 65 vai pat 70 gadu vecumā?

D. Staķe: - Labklājības ministrijā tuvākajiem gadiem tāda projekta nav. Nākotnē, jā, iespējams, var rasties nepieciešamība pēc tāda lēmuma.

 

Jānis Jurkāns: Viņi atņēma man baznīcu

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"  10/03/06     Jānis Jurkāns politikā ir aizvadījis septiņpadsmit gadus. Bijis pirmais atjaunotās LR ārlietu ministrs un 5.—8. Saeimas deputāts. Tagad viņam rit pēdējais mēnesis politiķa darbā, jo viņš to nolēmis atstāt. Nedēļa sarunājas ar Jāni Jurkānu par viņa principiem un skatījumu uz valsts nākotni.

Viens no Atmodas laika līderiem, tautfrontietis un ilggadējs Tautas saskaņas partijas (TSP) priekšsēdētājs Jānis Jurkāns par aiziešanu no politikas paziņoja pēc tam, kad pagājušā gada jūlijā TSP savā kongresā nolēma apvienoties ar partiju Jaunais centrs un kļūt par partiju apvienību Saskaņas centrs, kuras priekšgalā stājās Sergejs Dolgopolovs. Lai gan Dolgopolovs savulaik tika izslēgts no TSP par šķeltniecisku darbību, Jānis Jurkāns savu aiziešanu no politikas pamatoja nevis kā pretenziju pret konkurentu, bet kā iebildumu, ka šo partiju apvienību apmaksā Parex banka un viņš negribot kalpot baņķieriem. Jau gadu Jurkāns Saeimā strādā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, nav iesaistījies nevienā vēlēšanu sarakstā, taču viņam ir savs noformulēts skatījums uz to, kas ar mums visiem notiek.

- Kā no savām pozīcijām vērtējat 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu?

- Gribas atcerēties jau banālo stāstu par Mozu un četrdesmit gadiem tuksnesī. Savulaik iemācījāmies laizīt visas vietas komunistiskajai partijai, un šis laizīšanas instinkts vēl nav iznīdēts — laikam tiešām vajadzīgi četrdesmit gadi. Mēs turpinām laizīties Eiropas Savienībai, NATO, valdībai, varai. Ja man rītā un vakarā jāklausās, kā tiek slavināti daži ministri vai valdība kopumā, un tas tiek darīts, apzināti apejot likumu ar līkumu, tad jājautā, ar ko padomju laiks šajā ziņā bija citāds? Toreiz bija saukļi, kā "Lai dzīvo komunistiskā partija! Komunistiskās partijas vadībā!". Tagad ir tie paši, tikai nu jau mēs esam Tautas partijas vadībā, un viss notiek tikai ar šīs partijas gādību.

Tik bezkaunīgi līdz šim nekas nebija noticis, jo nu jau vairs partijas "laizītāji" pat neslēpjas. Cinisms ir sasniedzis to līmeni, kad vairs nav kauna ne no kā. Man ir sajūta, ka cilvēki to pieņem. Nejūtu, ka sabiedrībai pret notiekošo būtu riebums. Es vēl varētu saprast, ka partiju slavētu cienījami mākslinieki, dzejnieki, zinātnieki — to vēl kaut kā spēju izskaidrot.

Tas, kas mani "dzen kokā" līdz galam, — tā ir Baznīca. Šī politiskā kristietība ir atņēmusi man arī Baznīcu. Kad redzu, kā katoļu kardināls vai luterāņu arhibīskaps iet uz vienas partijas kongresu, slavē vienas partijas atsevišķus līderus, tad atceros, ka pat komunistu laikos tā nenotika. Baznīckungi nestāvēja ielās ar plakātiem, slavējot vienu partiju. Jā, daudzi mācītāji droši vien sadarbojās ar VDK, bet Baznīca neatļāvās klaji slavināt partiju. Kāpēc pie Aglonas bazilikas blakus kardinālam sēdēja partiju taukās sejas un cilvēki to pieņēma kā pareizo kārtību? Vai tiešām viņi domāja, ka politiķus tur nosēdinājusi Dievmāte? Tas mani satriec visvairāk, ka cilvēki to visu uzskata par labu un pareizu esam.

- Varbūt tās ir bailes, kas palikušas no padomju laikiem un liek cilvēkiem slavināt partiju?

- Tie ir manis pieminētie instinkti. Varbūt es lietoju nepareizu — iespējams, pat nepieklājīgu — instinktu apzīmējumu, runājot par "laizīšanu", bet vai no bailēm un naida var uzbūvēt kaut ko paliekošu?

Pirms vēlēšanām tā dēvētās latviešu partijas vienmēr ir brīdinājušas, ka tie, kas balso par krievvalodīgo atbalstītajām partijām, noteikti visi piedalīsies vēlēšanās. Tātad — vai nu ej balsot, vai kļūsti par latviešu un Latvijas nodevēju.

Cilvēkiem mēģina iedvest bailes no tā, ka visi tie, kuri nav latvieši, aizies un nobalsos par savām partijām. Pat ja visi nelatvieši aizies un nobalsos un Saeimā viņiem būs divdesmit piecas balsošanas pogas — ko viņi var mainīt? Kas viņus laidīs pie siles? Paskatieties, kurš būvē politisko priekšvēlēšanu kampaņu un kas būs noteicēji nākamajā Saeimā? Šķēle, Šlesers, Lembergs un Kargins. Nākamā Saeima apkalpos šo kungu intereses.

- Vai šī Saeima nekalpo minētajiem kungiem?

- Kalpo, un tā tas būs, kamēr nebeigsies privatizācija. Par tautai nozagto naudu tiek apmaksāta politika, un, ja gadījumā Latvija kļūs tiesiskāka, civilizētāka un tiesu sistēma būs caurskatāmāka, minētajiem kungiem būs jāturpina baidīties par personīgo drošību. Nauda atkal tiks likta lietā, tāpēc ir vajadzīga formula, kas ļauj politikai atbrīvoties no naudas. Lai tādu formulu pieņemtu, ir vajadzīgs balsu vairākums Saeimā — tāpēc tā nenotiks.

- Kāda ir formula, kas atbrīvotu politiku no naudas ietekmes?

- Partijas ir jāfinansē tikai no valsts budžeta. Katrai partijai viena siena reklāmas plakātam, televīzijā visiem vienāds laiks, un viss. Saprotu, ka tas skan utopiski, bet nevajadzētu ļaut nevienam ziedot partijai nevienu santīmu. Saeimai mēnesi pirms vēlēšanām vajadzētu iet atvaļinājumā, lai tās tribīne netiktu izmantota savas partijas slavināšanai. Ja Kalvītis grib, lai ņem mašīnu vai kučieri un brauc uz Latgali un runā ar cilvēkiem, bet lai neizmanto administratīvos resursus.

- Vai jūs iesiet balsot?

- Par ko lai es balsoju? Par zaļo zemnieku savienību? Man izskatās, ka Kiršteins ir uzkāpis uz pleciem Brigmanim vai otrādi un pa abiem viņi sākuši tēlot Ulmani. (Smejas.) Nu, paskatieties to vēlēšanu sarakstu! Man nekas nav pret Kiršteinu vai Lāci, viņi ir interesanti cilvēki, bet tā nebūvē politiskās partijas! Nevar salikt kopā Lāci, Kiršteinu, Brigmani un Bresi. Kādu sodu Lācis var pieprasīt saviem partijas biedriem par aktīvu komunisma celtniecību?

- Tagad izrādās, ka Brigmanis ir Kalpaka pieminekļa glābējs, nevis tā apracējs... Vēsture mainās, it sevišķi, ja to apraksta labi pazīstami publicisti.

- Jā, par to jau ir runa. Vai man iet pie "mācītāju" partijas? Jau teicu: viņi man atņēma baznīcu. Balsot par Tautas partiju un Šķēles naudu? Nesaprotu, kā nav kauna tā slavēt partiju, zinot patiesību? Tāpēc es jautāju: kāpēc man jābalso par tiem, kuriem nemaz nav kauna? Tēvzemieši — tā ir pavisam cita "politiskā guļa".

- Tēvzemiešiem ir Roberta Zīles ekonomiskā programma.

- Un viņiem ir Dobelis un Tabūns, kas turpinās bļaustīties tieši tāpat kā agrāk. Kā es varu balsot par viņiem? Ja runājam par PCTVL, tad jāsaprot, ka šī struktūra nekad negrib būt jebkādā pozīcijā, viņiem visu mūžu vajadzēs barikādes, jo nacionālisms gan vieniem, gan otriem ir visspēcīgākais politiskais ierocis. Saskaņas centrs ir mākslīgs baņķieru veidojums, kam nav nekādas ideoloģijas.

Zināt, šī ir pirmā reize, kad es domāju, ko darīt. Neiet uz vēlēšanām it kā nav pareizi.

- Daudzi cilvēki spriež, kurš ir mazākais no ļaunumiem, par kuru balsot, — vai vienmēr ir jāizvēlas labākais? Varbūt var izvēlēties mazāko ļaunumu?

- Iedomājieties, ka man šodien jāiet uz pieņemšanu, bet man nav neviena tīra krekla. Vai tas nozīmē, ka es sākšu rakņāties netīrās veļas grozā un meklēšu kreklu, kurš izskatās mazāk netīrs un mazāk smird? Manuprāt, vai nu uzvelc tīru kreklu un ej vai arī vispār neej nekur! Es labāk sēdēšu mājās. Vairs neticu, ka sabiedrībai ir vajadzīga saskaņa — ne latvietim, ne krievam tā nav vajadzīga. Tas ir produkts, kas nav vajadzīgs. Man jāatzīstas, ka esmu izgāzies ar savu iekšējo eirooptimismu, ar cerību, ka Eiropas Savienība visu palīdzēs sakārtot. Eiropa ar savu naudu ienesa vēl lielāku jucekli nekā privatizācija. Ja pieminam NATO standartus un karu Irākā — ko šie standarti ir sakārtojuši Latvijas armijā? Vai Latvijas zaldātiņus sāka taisīt no citas mīklas un vai mēs tagad dzīvojam lielākā drošībā? Paskatieties, kas notiek mūsu spēka struktūrās! Kaut vai tā sarunu noklausīšanās vien ir ko vērta, kur nu vēl viss pārējais. Man nenāca ne prātā idealizēt Eiropas Savienību, bet es domāju, ka mēs ātri vien kļūsim līdzīgāki skandināviem, kas mums ir tuvāki, bet nekas nav mainījies. Jā, var teikt, ka 11. septembris sajauca pasauli, un tā droši vien ir taisnība, bet tad varbūt ir laiks sākt domāt par rītdienu? Es klausījos televīzijā partiju debates par ārpolitiku, un man jāsaka: tie cilvēki pat nedzīvo šodienā, viņi atrodas vismaz desmit gadu vecā pagātnē. Tāpēc — par kādu nākotni mēs varam runāt? Kāpēc mēs nevaram būt gudrāki un domāt par nākotni?

- Vai jums ir ārpolitikas nākotnes redzējums?

- Vispirms ir jādefinē, kas ir ārpolitika. Tas ir instruments, kas palīdz sakārtot valstij tās iekšējās lietas. Ko var atspoguļot mūsu ārpolitika, ja prezidentes līmenī tiek apsolīts, ka tiks parakstīts robežlīgums ar Krieviju, bet nākamajā brīdī viss mainās? Vienu brīdi mēs ar kājām un rokām esam pret Vācijas—Krievijas gāzes vadu, tad pēkšņi Ārlietu komisijā sāk stāstīt, ka mums ar visiem spēkiem "jāpiezīžas" pie tā vada, citādi būs slikti.

- Vispirms taču ir jāizdomā, kā mēs dzīvosim tālāk, ko gribam, kas pasaulē notiks. Ar visu cieņu pret mūsu prezidenti es tomēr nesaprotu, kā var neredzēt laukumu un domāt, ka varēs kļūt par ANO ģenerālsekretāri?! Kāpēc tautai ir jādod maldīgas cerības? Mēs sakām, ka Krievija ir pateikusi "nē" mūsu prezidentei, bet kāpēc mēs klusējam par to, ko pirms tam pateica ķīnieši? Protams, tas ir lieliski, ka mums ir tāds kandidāts, bet nevajag stāstīt, ka mūs pazīs visa pasaule, ja par ANO ģenerālsekretāri kļūs Latvijas prezidente. Vai daudzi zina, no kuras valsts nāk pašreizējais ģenerālsekretārs?

- Vai vispirms tomēr nav jāizvēlas vērtības un principi un tikai pēc tam jāskatās, kas ir izdevīgi?

- Mums vispār politikā nav principu, mums ir tikai refleksi un instinkti. Mums nav vīzijas par nākotni. Vecākiem ģimenē ir jāizdomā un jāizrēķina, kas ir vajadzīgs, lai bērniem nodrošinātu to, kas viņiem ir vajadzīgs, un kā rīkoties, lai iedotu tiem labāko. Mēs nedomājam tādā līmenī.

Vai kāds ir uzdevis sev jautājumu, kāpēc mums tā naftas "truba" ir sausa? Var jau apsaukāt krievus, bet ir taču jāredz, kāpēc tā notika. Valsts nepaturēja šo svarīgo nozari savās rokās. Visā pasaulē ir tā, ka naftas vads pieder tam, kam pieder produkts. Ja mēs kaut vai būtu piedāvājuši, ka trīsdesmit procentu pieder mums, trīsdesmit produkta īpašniekam, bet vēl trīsdesmit Rietumu kompānijām, visu būtu izdevies sakārtot. To varēja vēl izdarīt pagājušā gadsimta pēdējos gados, bet tā vietā tika uzskrūvēti tādi tarifi, ka produkta īpašniekam izdevīgāk bija uzbūvēt citu "trubu", kamēr atsevišķi cilvēki Latvijā lepni apgalvoja, ka nekas tāds nenotiks.

Paraugieties, kā tika privatizēta Latvija un kam šodien kas pieder. Nesaku, ka aiz oligarhiem obligāti stāv kāds Lucifers, es vienkārši saku, ka ir stratēģiski svarīgas nozares, kuras valsts parasti tomēr atstāj savā ziņā.

- Visās programmās, koncepcijās un runās vienmēr ir bijis pa pilnam saskaņošanas, sadarbības un tamlīdzīgu jēdzienu. No malas viss ir izskatījies pareizi. Ko tad vēl vajadzēja rakstīt dokumentos?

- Lai zinātu, kā kaut kas notiek, ir labi jāpārzina savs priekšmets. Un tas ir attiecināms arī uz visiem ar Eiropu saistītajiem jautājumiem. Pieņemu, ka cilvēki, kas strādāja ar Eiropas Savienības jautājumiem, zināja savas lietas, bet līgumu slēdzējiem tomēr bija jāzina, kā līgumus padarīt mums izdevīgākus. Labi, mums nebija citas izejas, vajadzēja stāties Eiropas Savienībā, bet noteikumi jau ir ietekmējama lieta.

Diemžēl pēc 11. septembra arī Eiropa ir kļuvusi irdena, un tai nav vienotas attieksmes jautājumā par Irāku, Irānu, Afganistānu. Mums vajadzēja pagaidīt, kāda būs NATO attieksme, un tad piekrist vai nepiekrist skriet uz Irāku. Mēs pieslējāmies stiprākajam — amerikāņiem. Mēs varējām to nedarīt un pagaidīt Eiropas kopīgo lēmumu. Tagad arī amerikāņiem vairs nav īsti skaidrs, kā no turienes aiziet. Islāms — tā nav mūsu darīšana. Kā mēs tur varam ieviest savu demokrātiju, un ko mēs daudz no tās zinām? Musulmaņiem ir cita izpratne par Dievu un par pasaules kārtību, un nevajag jaukties viņu dzīves izpratnē. Mēs esam kļuvuši par sava veida ķīlniekiem, un nav skaidrs, kā situāciju tagad atrisināt. Kādas ir mūsu idejas par pasaules pārvērtībām, un kā mums izdzīvot?

Diemžēl mūsu politika un cilvēki vairāk dzīvo pagātnē. Es lasu avīzē, ka Latvijā katru gadu nomirst tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Abrenē. Kā mēs gatavojamies risināt nācijas izdzīvošanas jautājumu, kāda ir mūsu drošības stratēģija, lai pasargātu nāciju no iznīkšanas? Eiropā visstraujāk AIDS izplatās Krievijā, Ukrainā un Igaunijā. Vai mums ir plāns, kā ar to tikt galā, kad tas arī mūs skars pavisam nopietni? Vai mēs zinām, kā varam novērst terorismu, ja policijā ir tādas pretrunas un tā ir kļuvusi pavisam ļodzīga?

Iebraucot Igaunijā, auto vadītāji uzreiz samazina ātrumu, jo zina, ka tur ir kārtība. Igauņu biznesa kultūra ir vairāk balstīta uz civilizētiem pamatiem, jo viņi savu darbošanos uzsāka kopīgi ar somiem. Turklāt visās struktūrās uzreiz iegāja daudz jaunu cilvēku, kuriem nav nekādas saistības ar pagātni, nav "astes", kas velkas līdzi.

Bet galu galā mani neinteresē Igaunija un Lietuva, mani interesē, kas notiek valstī, kurā es dzīvoju. Un es redzu, ka visaugstākā līmeņa politiķi nejūt laukumu. Piemēram, nabaga Sandra Kalniete...

- Kāpēc jūs domājat, ka Sandra Kalniete pieder politiķiem, kuri nejūt laukumu?

- Es Kalnieti atceros no Tautas frontes laikiem. Augstākās padomes vēlēšanās viņu pameta zem riteņiem vēlēšanu apgabalā, kur viņu samala Interfronte, un pēc tam viņu pat nepaņēma darbā Augstākajā Padomē. Kalniete uztaisīja labu karjeru kā diplomāte, un kāpēc viņai tagad vajadzēja iestāties partijā, kurā viņu apraks? Kalnietei kā prezidenta kandidātei neviens nedos ne ministra, ne kādu citu amatu, jo viņai taču ir šis gods. Un pēc tam viņa atkal paliks ārpusē. Vai tiešām Sandra Kalniete nesaprot, ka Jaunajam laikam neviens neko negrasās dot? Kāpēc jāiestājas partijā, kurā sevi var tikai aprakt? Tā ir manis minētā nespēja redzēt laukumu.

- Acīmredzot Sandra Kalniete meklēja sev pieņemamu politisko atbalstu pēc tam, kad nekļuva par eirokomisāri.

- Vai esat padomājusi, kāpēc viņa nekļuva par eirokomisāri? Sandra Kalniete pateica dažus ļoti nepareizus teikumus starptautiskā konferencē, salīdzinot fašismu un komunismu. Augsta ranga ebreju pārstāvji tā dēļ izgāja ārā un aizcirta durvis. Viņi aizcirta Sandrai Kalnietei durvis uz augstu amatu Eiropā uz visiem laikiem — tā ir mana pārliecība par to, kas notika. Ja Kalniete būtu pareizi sajutusi spēles laukumu, viņai būtu lieliska karjera Eiropas Savienībā.

- Vai tiešām tā ir dzīvošana refleksijās, emocijās un pagātnē, ja mēs pasakām patiesību, ka fašisms un komunisms bija vienlīdz noziedzīgi režīmi? Kāpēc diplomāts ir nepareizs un emocionāls, ja viņš piemin komunisma režīma noziedzīgo dabu, bet ir mūsdienīgs un atbalstāms, ja runā par fašisma noziegumiem? Vai tas nav absurds?

- Tas ir absurds. Bet ir svarīgi zināmā līmenī saprast, ko drīkst teikt un ko ne, kas ir un kas nav pieņemts starptautiskajās aprindās. Ir jāsaprot, kas valda pār pasauli, kas nosaka tās tendences. Pasaule ir jāzina labāk, lai varētu pieņemt pareizos lēmumus. Jūs teiksiet: tā ir liekulība, un es atbildēšu, ka tā ir liekulība, bet kas tad ir diplomātija? Mūsu prezidente ļoti ātri iejutās pasaules spēles noteikumos, un viņa nekad neizdarītu tādu kļūdu.

Un vēl — ja mēs runājam par komunistiskā režīma noziegumiem, kāpēc mēs šo gadu laikā neesam nosodījuši komunistisko partiju? Izdarām to, publicējam komunistu vārdus, kaut liekam bijušos vadoņus būros, bet esam taču konsekventi! Vai arī liekamies reiz mierā, piedodam viņiem un ejam uz priekšu. Valstij ir jāizlemj, kā rīkoties. Kāpēc valsts to nedara?

Pārāk daudziem tad sev nāktos atzīties, ka bērnu, dzīvoklīša vai vienkārši ērtākas dzīves un karjeras dēļ viņi neko negribēja zināt par komunistu noziegumiem un kļuva par kolaboracionistiem.  Lielās lietās vienmēr ir jāpanāk konsensuss. Vai nu apzināmies šīs patiesības un vairs tās necilājam, vai arī vienojamies par pretēju nostāju un esam līdz galam konsekventi. Tagad komisija pēta, cik mums Krievija ir parādā. Varbūt pēc gadiem piecdesmit Krievija būs gatava maksāt, bet ne jau šodien.

Par to jau es visu laiku runāju, ka valstij nav koncepta, viss notiek no vienām vēlēšanām uz otrām, un lielie politiķi domā par savu personīgo drošību un par to, kā pievākt to, kas vēl nav pievākts. Tad notiek tā, ka darām no reizes uz reizi. Vajag, lai mēs atvēlam aizsardzības budžetam divus procentus? Atvēlam! Vajag, lai aizsūtām karavīrus uz Irāku? Aizsūtām! Un visi liek mums mieru, amerikāņi par mums īpaši neinteresējas, un visiem ir labi. Latvietis pārsvarā dzīvo sev, viņš ir vienmēr norūpējies par sausumu, par neražu, par vēl kādām lietām. Un tad nāk Brigmanis, uzrāpies uz Kiršteina muguras, un visu sola sakārtot un noteikti sameklēs vainīgos, kuri vienmēr meklējami starp svešajiem, nevis starp savējiem.

Jau teicu, ka uz naida nevar uzbūvēt pārticīgu valsti. Ko cilvēki grib? Labi un mierīgi dzīvot, darīt to, kas viņiem labāk padodas. Valstij tas būtu jānodrošina, bet valsts to nevar, un tad mums tiek stāstītas visādas muļķības un tiek meklēti vainīgie. Piemēram: ir jāiet balsot, citādi savēlēs krievu partijas, un tad viss būs pagalam. Normālā valstī tie, kas ir apakšā, ir neapmierināti ar tiem, kas ir augšā, un vienmēr notiek maiņa — vieni ceļas, otri krīt. Mums nav tādu "apakšu" un "augšu", visi politiķi ir vienādi, jo dzīvo pēc partiju sponsoru interesēm, tāpēc ir gluži vienalga, kurus ievēlēsim. Piemēram, partijas līdera draugs un partijas sponsors ir lielu kazino īpašnieks, un, protams, balsojumā par likumu, kas nosaka, cik ļoti pašvaldības var kontrolēt azartspēļu ierīkošanas vietas, frakcija draudzīgi nobalso par sava labdara interesēm, neatkarīgi no tā, vai ir latviska, krieviska, labēja vai kreisa. Siers par brīvu ir tikai peļu slazdā. Pavisam vienkārši. Ja, piemēram, Pliners un PCTVL nokļūs pie varas, viņi sāks atstrādāt viņos ieguldīto naudu.

- Jūsu teiktais liek domāt, ka mūsu izvēlei nav nekādas nozīmes un mēs neko nevaram mainīt, vai nu mēs ejam, vai neejam vēlēt.

- Turpināsies tas, kas notiek. (Ironiski.) Uzcelsim katrā paugurā pa baznīcai, un visiem būs labi. Šlesers taču sola katram piecus simtus algā. Vajag redzēt pozitīvās lietas! Patiesībā jau cilvēkiem patīk tās reklāmas, viņi taču nav pret, jo partiju reitingi kāpj. Vajadzētu iemācīties dzīvot garām šleseriem, bet izrādās, ka pat slaveni dzejnieki, ārsti, mākslinieki nekādi to nevar, viņiem tik ļoti vajag paslavēt lielos priekšniekus. Baznīcai tik ļoti gribas pārdoties. Tas nozīmē, ka valstī vairs nav nekā svēta. Un cilvēki to pieņem! Kamēr mums pašiem patīk tas, kas notiek, nekas nemainīsies.

 

SWH duelis. Šlesers: šādi pretvalstiski lēmumi dos iespēju valstij reāli pelnīt

Radio SWH   10/05/06    Radio SWH politiskā šova pēdējā nedēļā tiekas Ainārs Šlesers, LPP/LC izvirzītais ministru prezidenta kandidāts, un Ilma Čepāne no "Jaunā laika". Kurš kuru?

M.Z.: Vai Latvijā būtu jāatjauno nāvessods?

I.Č.: Nē.

A.Š.: Nevajadzētu.

M.Z.: Vai Latvijai jāatsakās no teritoriālajām pretenzijām uz Abreni?

I.Č.: Nē, tas jālemj tautas referendumā.

A.Š.: Pēdējos 65 gadus Abreni sauc par Pitalovu. Mums ne no kā nav jāatsakās, jo Pitalova ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa. Jautājums ir - vai mums ir jāizvirza terit. pretenzijas Krievijai. Manuprāt, ir pienācis laiks skatīties nākotnē, ne pagātnē. Krievija nav atdevusi Kuriļu salas Japānai, Kaļiņingradu - Vācijai un neplāno atdot Karēliju Somijai.

I.Č.: To tauta izlems, jums jāsaka jā vai nē!

A.Š.: Mums jānoslēdz robežlīgums ar Krieviju, tā ir prioritāte.

M.Z.: Vai Rīgā būtu atļaujami seksuālo minoritāšu gājieni?

I.Č.: Jā, šiem cilvēkiem jāatļauj aizstāvēt savas tiesības. Bet jābūt attiecīgi organizētai apsardzei.

A.Š.: Nevajadzētu.

M.Z.: Kāpēc JL popularitāte pēdējos mēnešos ir tā kritusies?

I.Č.: Reklāmas iedarbojas ļoti spēcīgi uz cilvēka zemapziņu. Pozitīvi uzlādētās 3-ās personas, kas rāda, piem., ka jābalso par Baštiku, - paceļ rociņas, kaut nav tādu onkuli redzējuši. Arī pozitīvisti, kas daudzos gadījumos pušķojas ar svešām spalvām. Psihologi saka - ieejot veikalā, jūs redzat 20 zobu pastu paciņas, jūs nezināt, kuru izvēlēties. Bet zemapziņā jums pēkšņi - bebra kungs, jums tik balti zobi. Pērciet „Colgate total”! Un apmulsušais, neizlēmušais (mums joprojām nav pilsoniskās sabiedrības) cilvēks zemapziņā aiziet un paņem „Colgate”.

M.Z.: Tātad ne tik daudz JL ir zaudējis atbalstītājus, kā citi ir piesaistījuši?

I.Č.: Tieši tā. Protams, ir bijušas kļūdas, es nesen esmu iesaistījusies JL, 1 no kļūdām, iespējams - iziešana no valdības, negaidot, kamēr viņus no tās izmet. Bet reklāmai, it īpaši 3. personu, kas vēl netiek ieskaitīta priekšvēl. tēriņos.

M.Z.: Vai, jūsuprāt, bez šo 3. pušu reklāmas LPP Saeimā netiktu?

I.Č.: Jāsaka kā Satversmes tiesas bijušai tiesnesei - jā. Jo bez šādām reklāmām, bez tik apdāvināta cilvēka (Stendzenieka. Arī Šlesers ir ļoti apdāvināts, viņa enerģija ir nenoliedzama) netiktu.

M.Z.: Šodien nevajadzētu runāt par partiju reitingiem, īstie reitingi būs sestdien. Runājot par 3. pusēm, Latvijā ir dīvaina situācija - apm. pirms gada jautājums, drīkst vai nedrīkst 3. personas piedalīties priekšv. kampaņā, tika ļoti plaši diskutēts. Mums ir daudz sab. organizāciju, bet tikai dažas no tām - Providus, Delna - ļoti aktīvi iesaistās priekšv. cīņā, aktīvi komentējot notikumus, viņiem vienmēr ir viedoklis. Kad es jautāju, vai drīkst 3. personas ietekmēt polit. procesu pirms vēlēšanām, daudzi uzskatīja, ka Šlesers ir demokrātijas kapracis. Jo aizliegt sab. organizācijām paust viedokli nedrīkst. Un es biju spiests savu viedokli vairs nepaust. Šodien, kad pēkšņi izrādās, ka citas sab. organizācijas sāk paust viedokli, tad tās organizācijas, kas pauda viedokli pirms gada, ir neapmierinātas.

Vienlaicīgi priekšv. laikā jārunā par ļoti lielo mediju ietekmi. LPP/LC nav savu mediju, diemžēl mēs esam pakļauti visdaž. kritikai no medijiem, kuriem bieži ir savas simpātijas vai antipātijas. Līdz ar to pēc šīm vēlēš. nāksies sanākt kopā politiķiem, nevalst. org. un medijiem un izdiskutēt šīs lietas, lai nākamās vēlēš. būtu daudz pārdomātākas. Pašreiz nevaram runāt, vai tas ir pareizi vai nepareizi, pašreiz varam runāt par to, vai ir ievērots likums. Katram ir tiesības rīkoties likuma ietvaros.

I.Č.: Ir ļoti liela starpība starp šīm sab. organizācijām - Delna, Providus, VAK... bija sen nodibinātas kā nevalst. org. Pa saulei, Pa vējam, Vārda brīvībai... tika nodibinātas tieši pirms vēlēšanām. Pretējā gadījumā jebkurš kvalific. jurists pateiks, ka sistēmiski pieejot normatīvo aktu analīzei, šis priekšv. likums (ierobežojums 0,20 Ls uz 1 cilvēku) un 10 000 Ls ziedojumu paliek pilnīgi bezjēdzīgi.

M.Z.: Soross, kad bija vēlēšanas ASV, arī izveidoja speciālu organizāciju.

A.Š.: Delna un Providus lielā mērā naudu saņem no Sorosa, ārvalstīm. Ir jautājums, cik lielā mērā ārvalstu finansists drīkst ietekmēt vēlēš. rezultātus. Par šo tēmu pēc vēlēšanām būs jārunā.

I.Č.: Par to jau bija jārunā pēc pašv. vēlēšanām, kad jūsu partija totāli pārkāpa priekšv. ierobežojumus. Pēc tam tiesas spriedumi parādīja, kuri bija lielie pārkāpēji. Brīnos, ka Saeima neko nedarīja šai ziņā, to vajadzēja noregulēt.

Tagad tiesību aizsardz. organizācijas redz, ka pārkāpj (likumu), viņi neko nevar darīt, viņi var ko iesākt tikai pēc kāda laika, kad tiek iesniegtas atskaites. Pēc tam klusiņām vai ar skandāliem notiek tiesvedība, naudas jums ir pietiekoši, biedri ziedo 300-500 tūkstošus. Mierīgi samaksās valsts budžetā. Bet tajā pašā laikā vairs nebūs cilvēku, kas atzīs, ja jūs šādā veidā nāksiet pie varas, ka šīs vēlēšanas ir nelikumīgas. Jums ir pilnīgi visas iespējas nomainīt tiesībaizsardz. institūciju priekšniekus pret sev lojāliem cilvēkiem.

M.Z.: Viņi tā nav darījuši.

I.Č.: Nav, bet tas ir iespējams.

A.Š.: JL ir jāapzinās, ka ir šīs partijas biedri, kuri vienlaikus ir Providus biedri, piem. Viņķeļa k-gs, kurš ļoti aktīvi pauž viedokli...

I.Č.: Es negribētu aprunāt tos, kas nav klāt.

A.Š.: Ļaujiet nevis aprunāt, bet minēt faktus. Ja Providus un Delna ir simpatizējušas JL daudzu gadu garumā, šai gad. JL ir zaudējis ekskluzivitāti, jo ir citas organizācijas, kas atbalsta citas partijas. Nepārmetiet mums to, ko var pārmest arī jums.

I.Č.: Es nepārmetu tieši jums, klasiskākais tiesiskā nihilisma paraugs ir TP.

M.Z.: Ja vienojamies par 2 lietām: LPP ir stabils atbalstītāju loks; jūs esat jauns enerģisks, talantīgs cilvēks. Bet kāpēc jūs bieži retorikā sakāt, ka jums vajadzētu būt premjeram? Jo 6-7%, ko jūs dabūtu Seimā, nav 12-14%.

A.Š.: Vēlreiz atkārtoju - skatīsimies, cik kuru partiju atbalsta, 7. datumā. Latvijai ir vajadzīgs premjers, kurš ir gatavs uzņemties polit. atbildību par daudziem procesiem. Ir jāsaprot, ka 1 no lielākajām problēmām valstī pašreiz ir ekonomiskā izaugsme, kurp mēs iesim. Šodien ir partijas, kas mēģina atgriezties komunismā, kur valstij jābūt pilnīgai ietekmei praktiski visur + sociālisma pazīmes saistībā ar augstajiem nodokļiem, kas tūlīt jāceļ visam...

Es uzskatu, ka nākamo 4 gadu laikā Latvijai ir jāattīstās ļoti strauji, jāpanāk, lai Latvija kļūtu par reālu šā reģiona finanšu un biznesa centru; lai tā izmanto unikālo atrašanos starp 2 tirgiem - jākļūst par tranzīta un loģistikas valsti. Priekš tam ir nepiec. aktīva premjera rīcība, lai valdībā ikdienā strādātu ar ekon. jautājumiem. Par ekonomiku nav jārunā tikai ekonomikas un satiksmes ministram, Ārlietu min-jā ir jāmaina prioritātes. Katram vēstniekam jādomā, kā veicināt divpusējās ekon. attiecības utt. To visu var nodrošināt premjers, kurš ir šīs komandas kapteinis. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka manas zināšanas ekonomikā (esmu viens no retajiem, kas nāk no biznesa, kurš ir radījis tūkstošiem darbavietu)...

M.Z.: Kalvīša kungs arī nāk no biznesa...

A.Š.: Simtiem miljonu investīcijas esmu piesaistījis ekonomikai. Ir mazie uzņēmēji un lielie. Es esmu radījis tiešām lielus uzņēmumus, kuri Latvijai maksā desmitiem miljonus nodokļos, man ir izpratne, kā jāattīstās valsts ekonomikai.

I.Č.: Mani mazliet biedē tā reklāma - algas, pensijas augšā, nodokļi lejā un gāzi grīdā... Vai jūs saprotat, kas ir inflācija? Es tomēr neesmu ar pliku roku ņemama, savulaik strādāju Satversmes tiesā, bet esmu bijusi arī parlamentārā sekretāre Satiksmes min-jā. Vai tas tiesa, ka kravu pārvadājumi salīdzinājumā ar pag. gadu ir samazinājušies par 10% un sevišķi septembrī - pāri par 25%? Kā jūs rūpējaties par valsts budžetu saistībā ar 3. mobilā operatora izsoli?

Stāsts bija tāds - pa kluso vispirms licence maksāja 500 000, pēc tam, kad sacēla lielu traci, t. skaitā arī JL, telekomunikāciju speciālisti, licence uzgāja augšā līdz 1,3 miljoniem un beigās Kalvīša kungs kā godavīrs vai nu nobijās un sabiedrības spiediena rezultātā notika godīga izsole un nopirka par 6,7 miljoniem.

A.Š.: Transporta un loģistikas, tranzīta bizness ir saistīts gan ar biznesu, gan ar lielo politiku. Diemžēl pēdējā laikā mūsu politika pret Krieviju ir cietusi fiasko. Kalvīša k-gs diemžēl neizmantoja izdevību parakstīt robežlīgumu, kas varētu būt jauns atsperšanās punkts dialogā ar Krieviju par konkrētām ekon. lietām. Rezultātā netika parakstīti visi pārējie līgumi un mums nav normāla dialoga. Tarifi joprojām ir diskriminējoši Krievijā, bet mēs nemaz par to nevaram apspriesties, jo dialoga nav. Krievija ir skaidri pateikusi - kamēr neparakstīs robežlīgumu bez jebkādām papilddeklarācijām, nekas labs nebūs ekon. atttiecībās.

Augstas amatpersonas cenšas cīnīties par demokrātijas procesiem Baltkrievijā, tur nav demokrātijas, sistēma savādāka nekā Latvijā. Bet vai mums ir jābūt galvenajiem cīnītājiem par demokrātiju Baltkrievijā? Es domāju, ka jāļauj cīnīties citiem - lai cīnās ASV, Brisele. Ja mēs vēlamies cīnīties par demokrātiju pasaulē, vajadzētu cīnīties pret Kastro Kubā, jo ar Kubu mums nav ekon. sadarbības.

Pēc katra būtiska paziņojuma pret Baltkrieviju, baltkrievi pārved savas kravas uz Klaipēdas vai Tallinas ostu. Tieši par tik % viņiem palielinās kravu apgrozījums, par cik mums samazinās. Ārpolitikai ir ļoti liela nozīme tranzīta biznesā, tieši tā mums reāli ir jāmaina.

Par mobilo operatoru - iepriekšējās izsoles pirms manis vispār izgāzās, neviens nenāca un nesolīja. Daudzus gadus mūsu tirgū bija 2 spēlētāji - LMT un Tele 2. Es nācu ar iniciatīvu, ka mums jāpalielina konkurence. Mēs izstrādājām nosacījumus, piedāvājām realizēt šo izsoli. Bet tad pienāca citi uzņēmumi, kuri nespēja iekļauties laikā. Mēs piekritām mainīt termiņus. Pateicoties manai iniciatīvai, notika izsole, kuras rezultātā mēs ieguvām 6,7 milj. Ls, kas ir daudz vairāk kā sākotnējā cena. Bet pats galvenais - mēs esam palielinājuši konkurenci. Ja valstī inflācija ceļas, šai sektorā cenas samazinās. Nevajag runāt, ka JL ir stāvējis visam klāt, es personīgi nācu ar iniciatīvu, ka konkurence jāpalielina.

I.Č.: Es neesmu apmierināta, uzskatu, ka robežlīguma parakstīšana merkantilās interesēs, tāpat attiecības ar Baltkrieviju... Tādā gadījumā es pilnīgi nododu savus Atmodas ideālus. Mēs toreiz bijām PSRS sastāvā, gribējām, lai kaut mazā Islande nāk palīgā, kas pirmā uzdrošinājās pateikt, ka Latvija ir bijusi okupēta, un atzina mūsu neatkarību. Ja mēs, mazās valstis skatīsimies šādi, tas nav demokrātiskai valstij raksturīgi. Robežlīgums, ko koalīcija gribēja uzgrūst Satversmes tiesai aiz savas gļēvulības, neuzņēmības. Tagad Satversmes tiesa to visu saglābs... Jebkurš sakarīgs jurists pateiks, ka šādu izņēmumu nedrīkstēja darīt.

Igaunija bija 1 punktu Krievijai priekšā. Viņi pēc tam deklarāciju pievienoja, kad dokuments aizgāja līdz ratifikācijai parlamentā. Kāpēc mums valdībai vajadzēja uzņemties šādu lietu? Tā bija kļūda.

A.Š.: No Latvijas brauc desmitiem tūkstoši cilvēku uz ārzemēm, kāpēc? Viņi grib dzīvot labāk. Latvijai ir pienācis laiks izmantot ģeogrāfisko stāvokli. Mūsu galvenais uzdevums - pirms vēlēšanām pateikt sab-bai, kādas attiecības veidosim ar Krieviju. Latvija ir kā liela lidmašīna, kurai ir jābūt 2 spārniem: 1. - ES un NATO (līdz ar to Latvijas neatkarība vairs nav apdraudēta); 2. - attiecības ar kaimiņiem. Kā LPP un LC izvirzītais ministru prezidents saku: ja man to uzticēs, esmu gatavs uzņemties polit. atbildību parakstīt robežlīgumu. Tas būs valstisks lēmums, mūsu ekon. attiecības uzlabosies, Latvijas iedzīvotāji varēs pelnīt daudz vairāk nekā šodien, jo Krievija ir milzīgs tirgus, ko mēs šodien neizmantojam.

Es nevēlos mānīties un teikt vēlētājiem, ka neparakstīsim robežlīgumu, bet pēc vēlēšanām darīsim ko pretēju.

I.Č.: Jūs tādā gadījumā pārkāpsiet Satversmi, kur šīs lietas ir Latvijas valsts tautas, nevis Šlesera k-ga lemšanā.

A.Š.: Pēdējos gados realizētā gļēvā politika ir novedusi mūs strupceļā. Ja mums nāksies referendumā noteikt, vai bija pareizi noslēgt robežlīgumu vai ne, esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijas sab-bas lielākā vēlētāju daļa atbalstīs tieši manu pozīciju. Nevajag biedēt sab-bu ar referendumu, referendums ir normāla formula, kā pieņemt lēmumus. Bet ir nepieciešama konkrēta pozīcija no valdības, un tas ir jāpasaka šodien.

I.Č.: Es sapratu, ka jūs to gribat darīt bez referenduma.

Vai mēs nevaram pāriet pie mierīgākām lietām? Parunāsim par māmiņu un tētiņu algām! Jūs sakāt, ka jūs esat to iniciatori. Lai kā jums negribētos atzīt, tas bija JL. Vai jums ir zināms, cik ir vidējā māmiņu alga šobrīd?

A.Š.: Jūs diemžēl tai laikā parlamentā nebijāt, nepiedalījāties valdības veidošanā.

I.Č.: Jūs neatbildējāt uz manu jautājumu!

A.Š.: LPP nāca ar iniciatīvu veidot Bērnu un ģimenes lietu ministriju. JL to neatbalstīja, lai kā mēģinājām pārliecināt JL, Repšes valdības laikā šo ministriju nenodibinājām. Tas bija tikai sekretariāts. Baštika k-gs bija maza sekretariāta pārstāvis, ar ko maz rēķinājās. Ministriju izveidoja tikai, veidojot Emša valdību. Tad reāli sākās daudzi procesi. JL, protams, labās lietas vienmēr mēģinājis pierakstīt sev, sliktās - koalīcijas partneriem. Tā bija Baštika iniciatīva. Nevajag runāt par lietām, kurās neesat pati piedalījusies.

I.Č.: Esmu izpētījusi visas stenogrammas. Labi, Baštiks ir nācijas glābējs, piekrītu. Bet jūs neatbildējāt uz manu jautājumu. Cik ir vidējā māmiņu alga, ko viņa ir tiesīga saņemt?

A.Š.: Pagājušogad māmiņu algās izmaksājām 27 milj. Ls. 392 Ls ir maksimums, kas tika noteikts.

I.Č.: Un cik māmiņas procentuāli saņem šo summu?

A.Š.: Jūs kā prokurore šeit uzvedaties? Vai kā politiskā kolēģe?

I.Č.: Nē, kā politiskā kolēģe domāju, ka deputātam, ja viņš pieņem lēmumu, būtu jāzina, cik procentuāli Latvijā māmiņu saņem tādu naudu, ar ko var izdzīvot pati un uzturēt bērniņu!

AŠ; Vai ir slikti, ka mēs pieņēmām šādu lēmumu?

I.Č.: Nē, labi, bet šo lēmumu jūs pieņēmāt galvenokārt tikai bagāto māmiņu interesēs, jo 85% māmiņu vispār neizmantoja šo pabalstu, jo viņas ar 130-140 latiem (protams, tas ir sasniegums), vispār nestrādājot, nevar uzturēt sevi un savu bērniņu! Tāpēc es to jautāju, jo Satversmes tiesai bija par to jālemj. Tas ir antikonstitucionāli, tā ir māmiņu diskriminācija! Vēl 2 lietas stāv rindā par māmiņu pabalstiem.

A.Š.: Valdībā bija diskusija, bija 1 viedoklis - pilnīgi vienādas māmiņu algas visiem vai izejot no vidējā atalgojuma. Izlēmām - 70% apmērā no atalgojuma, ko konkrētā māmiņa vai tēvs ir saņēmis pēdējā laikā. Es uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums, jo Latvijā ir ļoti daudz ģimeņu, kur vecāki strādā un plāno savu dzīvi atkarīgi no tā, kādi ir viņu vidējie ienākumi. Nav tā, ka visi ir bezdarbnieki un dzīvo tikai uz pabalstiem un minimālās algas. Ar šo lēmumu devām iespēju strādājošiem cilvēkiem atļauties vēl kādu bērniņu. Ir atšķirība starp cilvēkiem, un tā lielākā atšķirība laikam ir starp mani un jums - es uzskatu, ka cilvēkam ir tiesības pelnīt vairāk, ja viņš strādā. Jūsu viedoklis droši vien ir, ka cilvēks nedrīkst pelnīt vairāk kā citi.

I.Č.: Nē, pilnīgi otrādi! Jūs mani nesapratāt! Jūsu sākotnējā iniciatīva bija, ka pabalstu saņem tikai tā māmiņa, kas nestrādā, par to es runāju. Bet Satversmes tiesas spriedums bija pretējs - tādā gadījumā tās māmiņas tiek diskriminētas. Ja māmiņa nevarēja saņemt 50 Ls pabalstu un nestrādāt, pat 1-2 stundas nedēļā.

A.Š.: Kad tika pieņemts šis lēmums, tieslietu ministrs bija no JL, vajadzēja laicīgi izpētīt jautājumu juridiski, uzņemieties atbildību arī jūs. Bet galvenais, ka šīs māmiņu algas ir pozitīvi ietekmējušas demogrāfiju - šogad dzimst vairāk bērnu, pagājušogad pirmoreiz Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē piedzima par 6% vairāk bērnu.

I.Č.: Un tas ir jūsu nopelns, vai ne?

A.Š.: Tas ir tā nopelns, ka beidzot Latvijā ir ģimenes un bērnu lietu politika.

M.Z.: Jūs laikam esat Nr.1 (LC sarakstā) Latgalē? Man ir priekšstats, ka tas ir stipri ticīgs Latvijas reģions. Vai jums nav grūti? Jūs startējat Latgalē, un šī ir tā sauktā mācītāju partija?

I.Č.: Veids, kā notiek aģitācija baznīcās - ticīgie tiek biedēti gandrīz: ja balsos par antikristiem, tad sadegs elles ugunīs... Vietās, kur pie varas ir pozīcijas partijas, pārējiem gandrīz mežā ir jāiet aģitēt par savām lietām... Manuprāt, arī par reģionu attīstību ir ļoti netaisnīgi - tas, kas ir pie varas, dabū vairāk līdzekļu. Nav nekāda nacionālā plāna, galvenais - kam pieder vara pagastā, rajonā, tādā gadījumā mēs jums dosim līdzekļus, tāda ir tā dzīves patiesība. Es neatbalstu šādu aģitāciju baznīcās un slēpto aģitāciju. Nupat saņēmu jūsu pasta avīzi - kas tur sēž kā 3 balodīši - Jaundžeikars, tieslietu ministrs un Peters. Nepiekrītu, ka Šlesera k-gs saka - mēs tagad dosim dievnamiem, kur ir mūsu atbalstītāji, pagastos, kur šo atbalstītāju nav tik daudz, dievnamiem nedosim.

M.Z.: Tā jau Šlesers nekad nav teicis.

I.Č.: Tā viņš nesaka, bet dzīvē tā iznāk. Man ir diezgan daudz piemēru arī par ceļa asfaltiem utt.

M.Z.: Konkrētus piemērus?

I.Č.: Kā juriste negribu, jo man šeit nav šā ieraksta vai pierādījumu. Bet es nemeloju.

M.Z.: Es jau ticu.

I.Č.: Varbūt arī JL pārkāpj, to mēs redzēsim. Es šai savā vēlēšanu kampaņā to nedaru.

AŠ; Amorāli ir nevis tas, ka atsevišķās baznīcās cilvēki nolēmuši atbalstīt LPP, bet tas, ka jūsu partijas pr-js Repše savā laikā Jēkabpils luterāņu baznīcā pie mācītāja Modra Plātes izlika kailfoto galeriju vai gleznas...

I.Č.: Neaprunāsim Repšes kungu, viņa nav klāt! Es nekur savus kailfoto neesmu izlikusi.

A.Š.: Tas ir fakts. LPP ir ļoti konsekventi definējusi, ka mēs atbalstām baznīcas, dievnamu atjaunošanu. Manī rada izbrīnu JL nevēlēšanās atbalstīt kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanu, jo savā laikā pēc mūsu iniciatīvas tika izveidota programma Sakrālais tūrisms. Diemžēl laikā, kad strādājām, mums izdevās atbalstīt tikai 200 dievnamus. Pēdējo gadu laikā Latvijas dievnami ir saņēmuši ap 2,5 miljonus Ls, summas bijušas no 200 līdz 50 000 Ls. Kad par ekon. ministru kļuva Kariņš no JL, viņš pateica, ka sakrālais tūrisms nav JL prioritāte, un atbalsts baznīcām vairs netika sniegts. Tas ir liekulīgi, tieši jūsu partija zvērēja baznīcā. Tāpēc mēs šodien pirms vēlēšanām skaidri pasakām: Latvijas dievnami ir ne pārāk labā tehniskā stāvoklī, tikuši postīti padomju laikā, valstij ir jāatbalsta to atjaunošana. Zem Sakrālā tūrisma mēs ieviesīsim konkrētu programmu, kur ik gadu valsts investēs 5 milj. Ls dievnamu atjaunošanai. Visiem dievnamiem, neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā tie atrodas.

I.Č.: Latgalē ir ļoti daudz kultūrvēsturisko objektu, ne tikai dievnami, kas arī būtu jāatbalsta. Izmantojot cilvēku ticību, apelēt pie viņu jūtām - tikai tāpēc, ka jūs balsosiet par to un to... nav godprātīgi. 1 no baušļiem ir: tev nebūs nepatiesas liecības sniegt!

M.Z.: Kurš tad sniedz?

I.Č.: Mums visiem tā vajadzētu darīt, jo esmu redzējusi, kā Universitātē pēdējā laikā mēģina studentus piesaistīt lekciju laikā.

A.Š.: Jums ir ne visai precīza informācija. Tieši manā laikā, kad vadīju Satiksmes min-ju, tika pieņemt lēmums par Maskavas šosejas būvniecību. Pēdējo pāris gadu laikā Latgalē ir bijušas investīcijas lielākas kā iepriekš. Ir plānots ļoti daudz investīciju skolās, slimnīcās, ceļos. Ir saņemti pārmetumi, kāpēc beidzot Šlesers sāk atbalstīt Daugavpili vai citu Latgales pilsētu.

I.Č.: Tāpēc, ka tur ir jūsu cilvēki.

A.Š.: Latgale ir mūsu prioritāte. Balvi nav mūsu pilsēta, manā laikā tur tika uzbūvēts pilsētas galvenais ceļš. Tieši tāpēc, ka mēs esam konkrēti rīkojušies, nevis daudz runājuši, daudzi cenšas pārmest, jo darbi kļūst acīmredzami. Tas, ka JL pēdējā laikā nekas vairāk par runāšanu nav sanācis, tāpēc pirms vēlēšanām, kad reitingi samazinājušies, viņi mēģina piesaistīt uzmanību, runājot par miljardiem, kas ir ietaupīti. Bet pamatproblēma ir tā, ka JL nav gatava konstruktīvam darbam.

I.Č.: Jūs varētu pārtraukt, lai es arī varu vienu vārdu teikt? Es pati pētīju investīciju sadali, diemžēl valsts pret Latgali ir izturējusies kā pret bārenīti. Nezinu, ko esat tagad plānojuši, bet vai jūs domājat, ka es ar savu pieredzi, ar atbildības sajūtu būtu kaut kādiem plānprātiņiem, nevis konstruktīviem cilvēkiem pievienojusies? JL ir bezgala daudz konstruktīvu cilvēku, bet, pateicoties atsevišķu privāto mediju īpašniekiem un dažām konkurējošām partijām, šie cilvēki tiek pataisīti vispirms par trakiem, pēc tam par zagļiem, pēc tam par slepkavām utt.

Man nebija nekādu dzīves nepieciešamību atgriezties politikā, es varēju iet ļoti labi strādāt kā advokāte, Universitātē taisīt akadēmisko karjeru. Es atgriezos tāpēc, ka vairs nejūtu briesmas dzīvībai kā 90. gadā, bet es jūtu totālas briesmas demokrātijai.

M.Z.: Kas šīs briesmas prezentē, pārstāv?

I.Č.: Visus likumus mēģinot apiet ar līkumu, mēģinot iedarboties uz sabiedrības zemapziņu, mēģinot pasniegt atsevišķas lietas tādas, kādas tās nav. Jūs tik daudz esat iztirgojuši pa šiem 10 gadiem par santīmiem īpašumus, kas nav valsts interesēs! Man arī reiz pietiek! Ir viena iespēja - vai nu stāvēt un šausmināties, vai kaut ko darīt.

M.Z.: Tā ir kopēja sajūta, vai jums liekas, ka, piemēram, LPP ir līdzdalīga šai pasākumā?

I.Č.: Es nevienu šeit negribu apvainot, ja būtu vairāk laika, es parādītu dokumentus, kā ir izstrādāta speciāla sistēma, kā tikt Jūrmalā 300 m aizsargjoslā, piem., privatizēt par sertifikātiem par latu, tad mainīt teritorijas plānojuma zonējumu un nākamajā dienā kungs pamostas - ir ieguldījis 10 000, bet jau ir miljonārs. Šodien bija līdzīgs gadījums - Vaivaros privatizēja valsts zemi par 98 santīmiem, 80% maksājot sertifikātos, 20% naudā, nākamais - cerība iztaisīt teritorijas plānojuma grozījumus un viss. Tur ir 700 000 Ls.

A.Š.: Es Jūrmalā 1999.g. nopirku no Vācijas pilsoņa, privātpersonas, zemi par 900 000 USD, tad tā bija liela nauda.

I.Č.: Es par jums nerunāju.

A.Š.: JL ļoti bieži runā vispārīgi. Varbūt kāds ir privatizējis par sviestmaizi, es - ne. Mēs varam kontrolēt visus un vienmēr, bet ir arī jāstrādā, un tā ir dažu partiju problēma. Šodien, piemērām, Rīgā notika preses konference, kurā bija ieradies Ryanair vadītājs...

I.Č.: Izbeigsim ar to, mēs vēl dabūsim maksāt par Ryanair. Visa valsts.

A.Š.: Šādi pretvalstiski lēmumi dos iespēju valstij reāli pelnīt, attīstīt tūrismu, radīt darbavietas. Kamēr mēs gribēsim visi viens otru kontrolēt, kādam ir jāstrādā. Tā ir lielākā atšķirība starp LPP, LC un JL. Jo JL grib visus kontrolēt, mēs esam gatavi strādāt.

I.Č.: Es negribu jūs apvainot, tas ir jauki, ka jūs esat tāds bagāts cilvēks, bet es domāju, ka jūs man nevarat pārmest, ka esmu runātāja un nestrādātāja. Sākot no 1990.g., esmu ļoti smagus darbus strādājusi. Bet valsts pārvaldei, kur tiek izmantot valsts nauda, ir jābūt caurspīdīgai. Nevar tā, ka mēs esam tie ņerkstētāji, bet jūs - darītāji un darīsiet ar mūsu naudu, ko gribat.

***

Radioklausītāju balsojumā par vājāko diskusijas dalībnieku ar 60% tika atzīts Jaunais laiks.

 

 

SWH duelis: Kā Lembergs Āboltiņu nošāva

Radio SWH   10/06/06    Radio SWH politisko diskusiju šova "Kurš būs Puškins?" pēdējā duelī tiekas Solvita Āboltiņa, partijas "Jaunais laiks" premjera kandidāte, un Aivars Lembergs - ZZS izvirzītais ministru prezidenta kandidāts. Kurš kuru?

M.Z.: Jūs kļūstat par premjeru. Kas būtu vissteidzamākās prioritātes, kas jāizdara?

S.Ā.: Pirmkārt, JL lozungs - labklājību godīgā Latvijā! 2 galvenie ienaidnieki: inflācija un korupcija. Izejot no tā: tautas labklājības celšana - jāvar vienlaikus celt algas, pensijas un domāt par sociālo sfēru, kā naudu valstī vairot: ražošanas attīstība - pirmkārt, informāciju tehnoloģijas, meži. Lai to darītu, jāceļ darba ražīgums, un visa pamatu pamats - izglītība un zinātne. Ja nedomāsim par izglītību, pēc kāda laika te nebūs kam ko saražot un kam te dzīvot. Protams, arī tiesiskums; statistika liecina - valstīs, kurās ir novērtēta korupcija ar augstu līmeni, tur ir arī augsta inflācija.

M.Z.: Jūs mani nedaudz nesapratāt, es nevaicāju par prioritātēm programmās, bet to, ar ko jūs kā valdības vadītāja sāktu.

S.Ā.: Ja jautājums ir tik konkrēts, premjers veido komandu. Konkrētais solis...

M.Z.: Piemēram, apstrīdēt „Ventspils naftas” izsoli...

S.Ā.: Tas nebūs galvenais, tobrīd galvenais domāt, ko mēs darīsim šos 4 gadus, nosaukt prioritātes, izveidot komandu, kas var šo programmu realizēt. Tā jebkurā situācijā būs koalīcijas valdība.

M.Z.: Respektīvi, tāda situācija, kā savulaik teica Emsis, ka Latvija deg zilās liesmās, ka steidzami kaut kas jādara, jums nav?

S.Ā.: Zilās liesmās – protams, inflācija.

M.Z.: Lemberga k-gs, kas jums liktos visbūtiskākais, kas līdz jaunam gadam izdarāms?

A.L.: Protams, bez cilvēkiem nav iespējams strādāt, viens nav karotājs, pirmais ir komandas veidošana. Otrkārt, es satiktos ar valsts sekretāriem, viņu vietniekiem un pēc zināmas struktūras pārrunātu visu būtiskāko, lai viņi izsaka savu viedokli. Ļoti svarīgi ir maksimāli efektīvi izmantot valsts ierēdņu zināšanas. Pie reizes gūtu pirmo iespaidu - cik viņi varoši, zinoši un spējīgi strādāt valsts labā.

Nākošais - 4 miljardi, kas ienāks no ES līdz 2013.g., šie tēriņi diemžēl veidoti pēc nozaru principa. Tad es jautāju, Zandera k-gs, kurā nozarē jūs, piemēram, dzīvojat? Droši vien kādā pilsētā, Rīgā, konkrētā ielā. Tāpat ar šiem 4 mljrd. valstij jāzina ne tikai nozaru princips, bet arī teritoriālais griezums, lai varētu pateikt katrs Līvānu iedzīvotājs, cik tur ienāks nauda, cik Ludzā utt. Diemžēl šāda teritoriāla skatījuma nav, tātad nav skatījuma - cilvēks. Cilvēks ir galvenais, kā viņam būs labāk konkrētā vietā, kur viņš dzīvo. Iespējams, jāizdara ļoti steidzamas korekcijas, es runāju par šo tēmu ar valdības, pašvaldību vadītāju, diemžēl līdz šim tas nav izdarīts. Tas pats attiecas uz budžeta projekta sastādīšanu - pirmoreiz Latvijas vēsturē tās budžets jāstāda ne tikai kā nozaru summa, bet griezumā: cilvēks un teritorija, kurā viņš dzīvo.

Nākamais lielais darbs ļoti īsā termiņā: kādas mums ir valsts programmas, kādā stāvoklī ir to izpilde, kādas valsts programmas jāizstrādā papildus. Tas ir saistīts ar valsts atbalstu to vai citu nozaru attīstībai, veidojot partnerību. Partnerību ar pašvaldībām un ar privātajiem investoriem, jo valsts ar savu ierobežoto budžetu nekādus lielus attīstības soļus nevar spert.

Visbeidzot - ļoti steidzami jāizstrādā komplekss plāns demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai.

M.Z.: Tas jau tik pēc 9 mēnešiem, ātri nesanāk.

A.L.: Jums personīgi varbūt tā var iznākt, valstiskā mērogā tā ir ļoti ielaista slimība, kam vajadzīga tikpat ilga un mērķtiecīga ārstēšana, kam aizies gadu gadi. Ne tikai demogrāfiskā, bet iedzīvotāju skaits, jo prognoze (Latvijas demogrāfi uzskata, ka tā ir optimistiska - 1,7 milj. iedzīvotāju, tātad vēl - 600 000 pret tagadējo. Tā ir katastrofa.

M.Z.: Solvita, jūs, profesionāla politiķe, klausāties Lemberga k-gu, kurš runā pilnīgi saprotamas lietas, par ko notiek cepšanās? Lai taču viņš premjerē! Ko viņš pateica nepareizi?

S.Ā.: Neko. Dažas no tām lietām, ar ko viņam būtu jāiepazīstas, man tā kā ir zināmas. Par ilgtermiņa programmām varētu papildināt, ka arī budžets jāvar redzēt vairākus gadus uz priekšu utt. Attiecībā par programmatiskiem uzstādījumiem problēmu nav. Ir jautājums, kāpēc mēs vienīgie esam iebilduši pret Lemberga k-gu kā pret premjera kandidātu, ir tas, ka Satversme nosaka, ka mēs dzīvojam demokrātiskā republikā un tiesiskā valstī un ir principi, pēc kā dzīvo šādā valstī. Tas, ka šai brīdī par premjera kandidātu (es neapšaubu Lemberga k-ga zināšanas un pieredzi, bet es apšaubu to, ka premjers bez tā, ka viņš vada valsti un dod konkrētus uzdevumus un ir atbildīgs par to izpildi, viņam ir arī zināma loma ārpolitikā. Premjers ir viens no valsts karogiem, kas rada valsts ārējo tēlu. Man ir jautājums, vai šai brīdī, kad Lemberga k-gam ir izvirzītas tik nopietnas apsūdzības, diemžēl amata noziegumos, vai šāds karogs ir tāds, kuru mēs varētu likt blakus V.Vīķei-Freibergai. Vēl man ir jautājums, kā Lemberga k-gam ir ar angļu valodu, jo daudz kur izskan informācija, ka jūs to nezināt, bet tas ir ļoti svarīgi pie valsts tēla un karoga pašam varēt pārstāvēt un līdzvērtīgi sarunāties ar to pašu Blēru vai Merkeli.

M.Z.: Kā jums ir ar angļu valodu?

A.L.: Sāksim ar būtību! Ja mēs runājam par valsts karogu un valsts prestižu, es prezidentes un premjera vietā sarktu un bālētu, ka es pārstāvu ES nabadzīgāko valsti un tautu. Tas man liekas lielākais negods. Ja tā būtu sausa statistika, kas varbūt neatbilst statistikai, tā būtu pusbēda. Bet vidējā pensija 90 Ls, bet 2-istabu dzīvoklis mēnesī izmaksā 50, cilvēkam paliek 40 Ls. Tik tiešām tādu valsti pārstāvēt ir ārkārtīgi grūti tā, lai uz tevi neskatītos kā uz pēdējo nabagu.

Atceros, kad 1988.g. man bija gods sākt vadīt Ventspils pašvaldību, diemžēl situācija bija apmēram tāda pati. Ventspilnieki kautrējās teikt, ka ir no Ventspils. Man ir prieks, ka šodien viņi nekautrējas no tā, un es arī nekautrējos no tā. Var būt, ka man tur ir kāds mazs ieguldījums.

Runājot par apsūdzībām, Bila Klintona advokāts teica, ka tad, kad beidzās Klintona 1. termiņš un vajadzēja būt otrreizējām vēlēšanām, arī viens prokurors izvirzīja viņam ļoti smagas apsūdzības, t.sk. pants par noziedzīgu naudas iegūšanu, pie tam viņam un sievai. Pēc tam tas izrādījās politisks pasūtījums ar vienu mērķi - nepieļaut, ka viņš kandidētu. Tas neizdevās, un izrādījās, ka Bils Klintons nav noziedznieks, tādu piemēru pasaules praksē ir tik daudz, mana situācija nav izņēmums. Es varu apgalvot, ka prokurors var izvirzīt apsūdzību arī Makdonalda šķiņķim vai sētas stabam, viņam nav problēmu, pie tam viņš to izvirza pēc savas pārliecības. Cilvēkam nav ne mazāko iespēju šo lietu pārsūdzēt, kā tikai augstākam prokuroram. Bet, ja augstāks prokurors, kā ģenerālprokurors, ir devis uzdevumu, tu sūdzies tam, kas to ir pasūtījis.

Mēs to redzam arī ar Grinberga piemēru, kad ministre bija Āboltiņas kundze, viņa rakstīja slēdzienu Ministru kabinetam, neskatoties uz to, prokurors arī tad man izvirzīja tādu apsūdzību. Mani ne ar ko citu kā ar apsūdzībām īpaši sist nevar. Es varu tikai pateikt, ka centīšos strādāt.

S.Ā.: Tieši tāpat kā jūs mani uztrauc tas, ka mēs esam nabadzīgākā valsts ES. Kāpēc mēs tāda esam - ja apsūdzības, kas izvirzītas jums, ir saistītas ar to, ka valsts kļūst nabadzīgāka. Runājot par Ventspili, jāatzīmē, ka Latvijā nav derīgo izrakteņu, bet osta tāpat ir valsts bagātība. No ostas un tās attīstības ir jāvar gūt labumu visai valstij. Manuprāt, te arī mums kaut kas nav 15 gados aizgājis pareizi.

Attiecībā uz jauno kriminālprocesa likumu un prokurora pilnvarām un tiesisku valsti, pēdējā laikā gan Emsis, gan Brigmanis lieto frāzi, ka viņi dzīvo tiesiskā valstī un uzticas tiesai. Savukārt tiesu sistēma sastāv no tiesas un prokuratūras, prokuratūrai jūs pēkšņi izsakāt neuzticību, bet tiesai uzticaties. Diezgan dīvaina divkosība. Sabiedrības aptaujas uzrāda pretējo, ka cilvēki uzticas prokuratūrai, konkrēti Maizītim un neuzticas tiesai. Atkal zināmas manipulācijas ar tiesiskas valsts jēdzienu un principiem.

A.L.: Manas apsūdzības nekādi nav saistītas ar valsts nabadzību, meli ir meli. 1988.g., kad es sāku strādāt, bija Valsts komisijas slēdziens, ka Ventspils osta principā ir slēdzama, katastrofālā stāvoklī ekoloģijas un drošības dēļ. Runājot par tiesiskumu un uzticību prokuratūrai - man noteica drošības līdzekli 1 milj. Ls. Es to pārsūdzēju tiesā, 3 dažādi tiesneši lēma un visi atcēla kā nepamatotu, ka, pieņemot lēmumu, ir pārkāptas cilvēktiesības. Kāds bija ģenerālprokurora slēdziens? Pirmkārt, jāvērtē tiesnešu darbs, jo viņi ir zaudējuši. Otrkārt, tā kā Lembergs zaudēja, jāpārskata kriminālprocess. Jo Lembergs var uzvarēt prokuratūru tiesā.

S.Ā.: Tāda lēmuma par kriminālprocesa pārskatīšanu nav.

A.L.: Tas ir oficiāls ģenerālprokurora Maizīša viedoklis.

S.Ā.: Kā bijusī tieslietu ministre varu teikt, ka nav jāmaina likums un tajā jānosaka, cik reizes var ņirgāties par tiesiskas valsts principiem.

A.L.: Ja Lembergs uzvar tiesā, tad tā ir ņirgāšanās?

M.Z.: JL dikti apvainojas par pozitīvo reklāmu, par NVO, ko Liepnieks un Stendzenieks uztaisīja. Vai ciniskas ir tikai tās organizācijas, vai arī tā, kas ir pret Lembergu? Tā, kas saucas Pilsētai un pasaulei?

S.Ā.: Pirmkārt, mēs neesam apvainojušies, te jālieto skarbāki vārdi. Šai situācijā partijas, kas ir pie varas, demonstrē tiesisko nihilismu un cinismu pret likumu. Manuprāt, tas ir visbīstamākais, ka cilvēki, kas ir pie varas, izmanto likumu sev, piegriež to pēc sava ģīmja un līdzības, ciniski apgalvojot, ka likums nav pārkāpjams. Ja mēs gribam redzēt likumpaklausīgus pilsoņus, ir pirmkārt tas jādemonstrē cilvēkiem pie varas.

M.Z.: Ja tās ir sliktas organizācijas, es nezinu, kas uztaisīja Pilsētai un pasaulei, bet viņi arī ir tikpat slikti vai ne tik slikti?

S.Ā.: Atgriežos pie tā, ka tie, kas ir pie varas, demonstrē tiesisko nihilismu. Mēs varam analizēt no morāles vai likuma viedokļa to, ko dara Pilsētai un pasaulei, manā uztverē tās arī nav īsti pareizas metodes, bet nav runa, ka to darītu cilvēki, kas ir pie varas, lai slavinātu sevi. Mēs runājam par to, ka cilvēkiem jāiesaistās politikā, jāveido pilsoniska sabiedrība, tad brīdī, kad redzam, ka pilsoniska sab-ba ir tas, ka paši pie varas esošie sev saziedo naudu un pēc tam paši sevi slavina, manā uztverē mēs līdz pilsoniskai sab-bai netiksim.

M.Z.: Vai nav tā, ka savulaik jūs pats pirmsākumos ziedojāt Jaunajam laikam?

A.L.: Vispirms 2 vārdi par iepriekšējo. Likt šķēršļus paust viedokli par politiķiem, tai skaitā par Lembergu, vienalga - pozitīvu, negatīvu, zākājošu vai žultainu, nedrīkst, jo tas ir demokrātijas ierobežojums. Pirmie, kas visaktīvāk iztērējuši 60 miljonus USD Latvijas politikas veidošanai, ir Soross. Šā gada vēlēšanām 2 milj. USD ir ieguldīti politiskā procesa veidošanai. Nez kāpēc par viņu politisko reklāmu un antireklāmu neviens nerunā. Viņi pirmie to sāka kā sab. organizācija.

"Diena" ir publicējusi par mani negatīvus rakstus 150 000 Ls apmērā, vai jūs ierobežosiet šim vai citam laikrakstam rakstīt pozitīvu vai negatīvu? Visi šie šķēršļi ir radīti mākslīgi, lai ierobežotu cilvēkiem arī par savu naudu paust savu politisko viedokli, vērtēt politiķus pozitīvi vai negatīvi. Ja akadēmiķis saka, ka viņam patīk premjers, kāpēc viņš to nevar teikt? Ja kādam tas nepatīk, izlēdziet tai brīdī radio!

Es tik tiešām atbalstīju Repšes ienākšanu politikā, mēs reizes 3 pirms vēlēšanām tikāmies un viņš solīja ļoti tuvus uzskatus manējiem.

M.Z.: Kad jūs sapratāt, ka kaut kas iet garām?

A.L.: Ar brīdi, kad Repše sāka vērtēt valsts ierēdņus pēc tā, cik tie viņam likās personīgi uzticami vai ne. Ja pieiet darbiniekam ar aizdomām, ka viņš man nav lojāls personīgi, ir cauri - vairāk nav darbs, vienas intrigas, liela nedrošība. Tā arī bija - izdzenāja, vietā salika politiski tuvus cilvēkus. Līdz ar to pēc būtības solīja profesionāļus, bet aizvietoja viņus ar pusprofesionāļiem, kur galvenais bija politiskā atbilstība. Tas bija PSKP princips. Esi tās biedrs - esi Nr.1, neesi - tu nekam nederi. Jo noārdot profesionālos pārvaldes cilvēkus, jūs nevarat vairs vadīt valsti.

M.Z.: Tad es saprotu, ka Ventspils domē drīkst strādāt cilvēki, kas nav lojāli pret jums?

A.L.: Es nemaz necenšos to noskaidrot. Es vērtēju cilvēkus tikai pēc tā, cik viņi profesionāli veic savus pienākumus. Juridiskās nod. vadītājs startē vēlēšanās opozīcijas sarakstā.

Repše punktu pielika ar to, ka saziedoto naudu ieguldīja nevis neatkarīgā politikā, bet pirka nekustamos īpašumus, lai ar tiem tālāk spekulētu. Kur vēl lielāku cinismu?

M.Z.: Jūs savulaik esat teicis, ka JL dāmas ir gluži saprātīgas. Tātad jūs saskatāt, ka arī JL, lai kāds būtu Repše, ir arī saprātīgi cilvēki. Kā jūs vērtējat iespēju, ka JL jūsu skatījumā kļūtu saprātīgāks? Piem., pēc vēlēšanām atlaist no darba kā partijas priekšsēdētāju Repši...

A.L.: Jautājums - kas konkrētā partijā nosaka saturu un formu. JL pēc maniem kontaktiem ļoti lielā mērā nosaka Dans Titavs, Repšes padomnieks; viņu ģenerālsekretārs Jaunups un Repše, u.tml. Daudzi saprātīgi cilvēki netiek pie vārda. Padzenot Repši, tiek padzīts arī Titavs un visas ekon. intereses, kas aiz viņa stāv.

M.Z.: Kas stāv aiz viņa?

A.L.: Tur ir arī viens otrs no Ventspils, to skaidri pateica bijusī Jūrmalas pašvaldības vadītāja, jo viņai skaidri pateica, ka tādiem un tādiem projektiem jābūt pilsētas attīstības plānā. Ja tā nebūs, tu pazaudēsi amatu, izdzīsim no partijas, kā arī notika.

Pēc būtības ir dažādi Jaunie laiki, šobrīd pie varas šai partijā, lai neapvainojas cien. Āboltiņas k-dze, nav šis saprātīgais spārns. Vienlaicīgi jāsaka, ka es vērtēju cilvēkus tikai pēc tā, kā viņi strādā. Piem., Druvietes kundze kā izglītības un zinātnes ministre, ar viņu mums veidojās ļoti saprātīgas attiecības, arī Rībena, kad bija kultūras ministre.

Mums ir tik mazi cilvēku resursi, un ta mēs vēl apkarosim kādu tikai tāpēc, ka viņš ir JL vai citā laikā, ir nepieļaujams.

M.Z.: Solvita, kurā spārnā jūs esat?

S.Ā.: Lemberga k-gs visu zina, kas notiek JL.

A.L.: Par pretiniekiem šis tas jāzina.

S.Ā.: Varbūt nosauciet kādu no Repšes atlaistajiem profesionāļiem? Ar to ir domāts Sončiks vai vēl kāds?

A.L.: Piemēram, Sudraba.

S.Ā.: Viņa aizgāja pati. Viņa ir, manuprāt, savā vietā, vada Valsts kontroli un rezultāts varbūt ir labs. Manuprāt, tika atlaisti cilvēki, kuri pēc tam mēģināja tiesāties un tas viņiem neizdevās. Tas vien pierāda, ka lēmumi ir bijuši pareizi. Nemaz nesāka iet sliktāk pēc šo cilvēku nomaiņas, zināmā mērā pat labāk.

Par to, kas notiek JL, negribēšu jums piekrist, acīmredzot vērtējums ir caur savu vērtību prizmu un JL, to atzina visi, ir visdemokrātiskākā no partijām, kur lēmumi tiek pieņemti atklāti, valdes sēdes ir atklātas, katrs var piedalīties un izteikt viedokli. Balso valde, kas ir demokrātiski kongresā ievēlēta.

M.Z.: Lembergs arī tur var iet uz valdes sēdēm?

S.Ā.: Viņš var mēģināt atnākt.

A.L.: Var mēģināt riskēt.

M.Z.: Ejiet!

S.Ā.: Baidos, ka viņš droši vien nepiedalīsies. Pretī ir resurss, kas mēģina kritizēt, jūs minējāt "Dienu", jums pretī ir jūsu avīze, kur jūs tieši tāpat brīvi paužat pretēju viedokli.

A.L.: Pirmkārt, man nekādu mediju nav. Otrkārt, es nekritizēju, es tikai nosaucu ciparu, cik izmaksājusi antireklāma pret mani. Ja sāka iet labāk pēc ierēdņu padzīšanas, t.sk. Sudrabas, kura atbildēja par Eiropas fondu programmu sastādīšanu, tad, pateicoties šim Repšes gājienam, Latvija atpalika Eiropas naudas apgūšanā vairāk nekā par pusgadu, kad pienākumus sāka pildīt Emsis. Piem., Zivju terminālis Ventspilī varēja sākt projekta realizāciju gandrīz gadu vēlāk. Jo birokrātiskās procedūras, kas bija jāizdara valdībai, tika ļoti aizkavētas, jo to varēja darīt tikai ierēdņi. Tas bija liels robs Latvijas attīstībā.

S.Ā.: Zemkopības ministriju visus 4 gadus ir vadījis ZZS pārstāvis Mārtiņš Roze. Ja runājam par naudas piesaistīšanu lauksaimniecībai un arī jūsu projektam, ko minējāt, ir atbildīgs katrs ministrs. Es kā tieslietu ministre biju atbildīga apkopot valdībā šo informāciju, varu teikt, ka Zemkopības ministrija bija līderos, kas to nepildīja. Kā jūs pareizi teicāt - viss ir atkarīgs tikai no cilvēkiem un premjers ir komandas vadītājs. Ir jāskatās, kādi ir spēlētāji, vai viņi ir tik spējīgi, kā tas pašreiz iet reklāmās.

A.L.: Tā nav taisnība!

S.Ā.: Repše viņus kavēja?

A.L.: Tā bija, jo viņš gāja prom no darba slēpot. Katram savs stils, piecos beigts darbs un kantoris ciet! Vajadzīgi bija saskaņojumi par kopīgām procedūrām, kopējie dokumenti, kas nav atkarīgi no konkrētas ministrijas.

M.Z.: Jūs abi esat politikā gana ilgi. Kas, jūsuprāt, pēdējo 1-2 gadu laikā Latvijas politiskajā vidē ir bijusi vislielākā liekulība, nekaunība?

S.Ā.: Tie ir priekšlikumi privatizācijas pabeigšanas likumā un azartspēļu likums. Tie parādīja, lai arī ir bijusi vienošanās un ļoti pareizas domas, pēdējā brīdī mēģina šīs domas mainīt, izmantojot to, ka likumu par steidzamību valsts prezidente nevar atgriezt atpakaļ. Pēdējais uztraucošākais - tiesiskā nihilisma demonstrējums saistībā ar reklāmām.

M.Z.: To pirmo izpildīja oranžie?

S.Ā.: Jā, Pietkevičs.

A.L.: Mani ir grūti pārsteigt. Es domāju, ka tas, ko Solvita minēja, un cits, ka tas ir tāds politiskais process, bet azartspēļu likumu pamainīja, šobrīd tas ir daudzmaz... Variantā, ko pašvaldības piedāvāja ar savu attiecīgu lomu, bet privatizācija arī jāpabeidz... Tas ir principā ļoti pareizi, to vajadzēja jau sen pabeigt, nevis vilkt un ir neskaidrība.

M.Z.: Ja pareizi saprotu, nekas cits kā prokuratūra un "Diena" jūs nav satriecis un šokējis?

A.L.: Nē, arī prokuratūra mani nav satriekusi, jo man bija brīdinājums, man pateica - vai nu nekur nebāzies un nebūs problēmu, vai...

M.Z.: Ko tad jūs bāžaties?

A.L.: Man nepatīk, ka man sāk teikt, kas man jādara, kas nav jādara, es pats izlemšu. Es uz to nereaģēšu. Ja es uzskatu, ka tā ir pareizi un nav argumentu, ka tā ir nepareizi, izņemot brutālu spēka spiediena argumenti. Ar zilu aci mani neiebiedēsi.

M.Z.: Jūs saskatāt iespēju strādāt 1 valdībā ar JL? Jūs S.Āboltiņu ņemtu par tieslietu ministri?

A.L.: Pēc 2 dienām būs zināmi vēlēšanu rezultāti, viss ir vēlētāju rokās.

M.Z.: Viņa tak nemainīs ne matu krāsu, neko.

A.L.: Vajag, lai par JL un ZZS nobalso un lai vispār būtu tēma. Nesteigsimies notikumiem priekšā, negribu spriedelēt vēlētāju vietā, viņi ir augstākā vara. Nekas savādāk būt nedrīkst, pēc tam runāt, ka tauta nepareizi balso, kuri tad ir tie pareizie?

M.Z.: Es jums pilnīgi piekrītu, bet runa ir par to, vai jūs varētu sastrādāties vispār?

A.L.: Mēs Ventspilī sastrādājāmies praktiski ar visām polit. partijām, kas izrādīja interesi strādāt, bet Ventspils labā, nevis taisīt pekstiņus un būt neracionāli nekonstruktīviem, u.tml. Mēs sastrādājāmies gan ar TB/LNNK, gan ar sociāldemokrātiem. Savukārt tie, kuri pieiet pēc principa - jo sliktāk tautai, jo labāk man, es esmu opozīcijā, ar tādiem nav pa ceļam. Mēs nedrīkstam stādīt savas intereses augstāk par tautas interesēm.

M.Z.: Solvita, ko jūs uzjautrināties?

S.Ā.: Es atkal par to diezgan ciniski izteikto apgalvojumu par tautas interesēm, mēs ļoti labi zinām, ka Ventspilī par tautas interesēm ir Satversmes tiesas spriedums par dzīvokļu privatizāciju. Jo Ventspils ir praktiski jauna pilsēta, tā cilvēkiem ir pamattēma, ka tu vari katru dienu izdzīvot un tavs mājoklis. Par slaveno sertifikātu stāstu un privatizācijas veikšanu bija ļoti svarīgi, lai varētu iegūt savā īpašumā mājokli. Savukārt Ventspils dome neļāva cilvēkiem mājokli iegūt, man jāsaka Lemberga k-gam, ka viņš šo Satversmes tiesas spriedumu nav pildījis, jo šie mājokļi bija jāpiedāvā privatizēt saskaņā ar šo spriedumu. Tas netiek darīts un mēģināts kavēt, tātad, iespējams, arī tur būs tiesībsargājošajām institūcijām vēl sakāms kāds vārds.

Saistībā ar strādāšanu un nestrādāšanu gribu atgādināt, ka JL nav šai Saeimā bijis pamatā opozīcijā, 13 mēnešus darbojās Repšes valdība un 18 mēnešus mēs bijām Kalvīša valdībā, tātad lielāko daļu no šīs Saeimas laika esam bijuši pozīcijā un es negribu teikt, ka mēs neesam neko izdarījuši. Arī Privatizācijas pabeigšanas likums, apturētā digitalizācija - valstij ieekonomētā nauda uz klasiskām shēmām utt.

A.L.: Solvita, es uzskatīju, ka jūs esat vismaz korekta. Diemžēl tagad publiski esat nekorekta. Pirmkārt, Satversmes tiesa nelēma par Ventspils pilsētas domi, tā atcēla Saeimas likumu, ko pieņēma Saeimas deputāti. Meklējiet starp saviem kolēģiem, kas to pieņēma! Otrkārt, Satversmes tiesas lēmumus dome pilda tādā ziņā, ka tas likums nav spēkā, līdz ar to ir spēkā cits likums. Bet, lai nodotu dzīvokļus privatizācijai, tiem jāveic inventarizācija, ko veic Valsts zemes dienests, kas to nevar veikt. Kamēr tas nav izdarīts, nodot dzīvojamo māju privatizācijai nav iespējams. Es saprotu, ka atkal ir pasūtījums tiesībsargājošajiem pārstāvjiem, protams, ka tā būs prokuratūra. Bet atkal tā cietīs fiasko, jo mēs strādājam atbilstoši.

M.Z.: Kur ģenerālprokuratūra vēl ir cietusi fiasko?

A.L.: Visu laiku tā cieš fiasko.

M.Z.: Vēl jau nekas nav beidzies, ja pareizi saprotu. Bet ja jūs tā sakāt...

S.Ā.: Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un šīs sistēma sastāv no prokuratūras un tiesas. Tiesiskums ir 1 no demokrātijas stūrakmeņiem. Diemžēl uzticība tiesām ir maza, savukārt uzticība prokuratūrai un tiesiskumam kā tādam - ceru, ka tā vairosies. Ģenerālprokuroru ir ievēlējusi Saeima ar balsu vairākumu, viņš ir baudījis Saeimas, tātad arī tās vēlētājas - tautas uzticību. Un mums nav pamata apšaubīt, ka dzīvojam demokrātiskā valstī.

A.L.: Ir tādas Jaunalksnes sarunas, kur skaidri pateikts, ka ģenerālprokurors ir sācis pret Lembergu ambrāžu aiz atriebības un vienīgās domstarpības, kas mums ar viņu ir, tās ir politiskajās simpātijās.

S.Ā.: Par ko viņš jums atriebjas?

A.L.: Jautājums - par ko un vai vispār ģenerālprokurors drīkst atriebties, izmantojot savu dienesta stāvokli? Ja mēs runājam par dzīvokļu privatizāciju, tās padomju laika blokmājas iesmērēt iedzīvotājiem īpašumā - jūs apkrāpjat cilvēkus, jo beigās tur paliks vismazāk nodrošinātie. Blokmājas ir visīsākās ekspluatācijas mājas, kurām pēc 10-15 gadiem beigsies ekspluatācijas termiņš un būs milzīgas problēmas. Būs kopīpašums, ko nevarēs savest kārtībā. Jūsu pieeja ir īslaicīga vienai dienai. Otrkārt, mums gadā ir vajadzīgi ap 70 dzīvokļu, tagad pašvaldības, t.sk. Rīgas, dzīvokļus pērk par lielu naudu. Uzskatu to par milzīgu nesaimnieciskumu.

M.Z.: Lemberga k-gs, jūs gribat kļūt par premjeru?

A.L.: Tad es nebūtu teicis jāvārdu.

M.Z.: Un jūs arī gribat?

S.Ā.: Jā, protams.

***

Radioklausītāju balsojumā virtuāli tika nošauta Solvita Āboltiņa, pret viņu nobalsoja 65%.

 

Aivars Borovkovs: muldētāji pret darītājiem

Laura Krastiņa, Republika.lv   10/06/06    Juristam Aivaram Borovkovam vienmēr piemitusi veselīga politiskā cinisma deva un spēja no cita skatupunkta paskatīties uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Tāpēc šajā pirmsvēlēšanu laikā uzklausījām viņa domas.

-  Es neiešu balsot. Nav jēgas — pirms 9. Saeimas vēlēšanām daudzi tā saka...

- Es viņiem tomēr nepiekrītu. Arī nebalsojot mēs kādu atbalstām. Malā stāvēt nedrīkst, lai gan nevajag arī pārāk lolot cerības. Zīgeristam bija teiciens par baložiem, kas pirms vēlēšanām ēd no rokas, bet pēc tam ķēza uz galvas. Tā ka patiesība ir kaut kur pa vidu.

- Prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ir izteikusi domu, ka līdzdalībai vēlēšanās jākļūst par obligātu pienākumu.

- Nevaru tam nekādi piekrist. Tas tikai apliecina, ka prezidentei vairs nav tik ļoti jāizliekas par demokrāti. Tas noteikti ir ļoti nedemokrātisks uzstādījums.

- Aptaujas liecina, ka daudzi iedzīvotāji par sev tīkamāko spēku Saeimas vēlēšanas izšķirsies tikai pie vēlēšanu urnām. Nevar noliegt, ka Latvijas ekonomika attīstās strauji, tomēr, neraugoties uz to, daudzi vēlētāju ir zaudējuši ticību...

- Pieņemot nepārdomāto likumu, kas ierobežo partiju tiesības reklamēt sevi, ir iegūts rezultāts, ko daži politikas analītiķi prognozēja jau iepriekš. Nekad Latvijā nav bijis tik liela negatīvisma kā tagad. Negatīvisma invāzija ir satriecoša. Raksturīgi, ka sabiedrībā atkal valda sadzīviski ļauns prieks par valsts neveiksmēm. Cilvēki nemīl valsti, kurā viņi dzīvo un kura lielākajai daļai ir dzimtene. Taču ir milzīga atšķirība starp krieviem un latviešiem. Krievus šī nemīlestība vieno, bet latviešus — šķir.

Un vēl — iznāk, ka Stendzenieks, Liepnieks ir baisie ļaundari, jo mēģina atgādināt cilvēkiem kādas labas lietas. Izrādās — labais nav vajadzīgs. Tad vislabāk ir veikt masīvu pamatīgu sabiedrības smadzeņu skalošanu, lai melnās, sliktās ziņas kļūtu vispieprasītākās...

- Kāpēc ir tik daudz neizlēmušo vēlētāju?

- Ir milzīgs spiediens. Liela sabiedrības daļa tiešām ir apjukusi no tās dubļu devas, ko atnesis priekšvēlēšanu laiks. Ir reklāmas, kuras atklāti maldina vēlētāju. Kā īpaši kuriozas varētu izcelt divas reklāmas, kas rada apjukumu. It kā anonīmie Ventspils apķēzītāji tā aizrāvušies, ka aicina nebalsot par Lembergu, kurš nemaz nepiedalās vēlēšanās, savukārt Jaunais laiks nezin kāpēc sācis runāt par Kalnieti kā valsts prezidenti. Tikpat labi varētu izvirzīt kādu hokejistu par valsts izlases treneri. Pilnīgi nevietā un nelaikā.

Par anonīmajiem Ventspils (nevis Lemberga!) nomelnotājiem būtu jārunā atsevišķi. Tā, manuprāt, ir atklāta ļaunprātība pret sabiedrību. Es vairs neticu Providus pētniecībai, jo neredzu ne mazāko vēlēšanos izanalizēt, cik tas viss maksā. Un kā tas var būt, ka valsts sabiedriskā televīzija, izmantojot valsts statistikas pārvaldes datus, mēnešiem ilgi aplej ar mēsliem vienu pašvaldību un tajā dzīvojošos cilvēkus. Es tiešām gribētu zināt, kuri ir šie cilvēki, kas var izgrūst simtus tūkstošus šādai destrukcijai. Delna ir atvērusi pirmsvēlēšanu mājaslapu, kurai būtu jāpalīdz orientēties vēlētājiem, bet lapa ir melna gan pēc formas, gan satura. Vai tam vajadzēja izniekot 103 tūkstošus latu?

Bet ir arī laba ziņa — pēdējie partiju reitingi rāda, ka pieaug atbalsts tām partijām, kuras runā par labo un pozitīvo, par paveikto un darāmo, bet krītas tiem, kuri vienkārši gānās. Dīvaini, ka šādu metodi izvēlējušies tēvzemieši. Varbūt tā ir zīme, ka viņiem kaut uz laiku ir jāaiziet no augstākās līgas, kā tas reiz bija ar Latvijas ceļu. Reitingi apliecina sabiedrības veselīgo saprātu.

- Kādas tendences jūs patlaban jūtat Latvijas politikā?

- Kopš Atmodas laikiem nav bijušas tā diskreditētas divas varas — trešā un ceturtā, tas ir, tiesu vara un plašsaziņas līdzekļi.

Tāpat pēdējā laika notikumi rosina uz domu, ka ar steigu likumā būtu jāparedz interešu konflikta sastāvs arī gadījumos, kad kāds politiķis sāk izmantot resursus, kas viņam ir pieejami, —speciālistus, informāciju, līdzekļus, ko viņam var sagādāt ģimenes loceklis vai tuvinieks, kurš ir valsts amatpersona. Te es domāju par Saeimas deputāti Lindu Māurnieci un viņas izpausto informāciju TV raidījumā Kas notiek Latvijā?

Turklāt būtu nosakāms vairāku gadu pārtraukums starp kāda valsts atbildīga amata ieņemšanu un iesaistīšanos politikā. Man šķiet, ka apšaubāma ir policista, VID darbinieka, tiesneša un citu profesiju amatpersonu darbība, kad šīs personas pēkšņi parādās kādā partijā. Man šķiet, ka šīs personas jau kādu laiku ir kalpojušas partijai un savu darbu pamet tikai tad, kad vairs nevar nosēdēt uz diviem krēsliem.

- Šoreiz vēlēšanās nestartē neviens jauns politiskais spēks...

- Šajās vēlēšanās ir jaunas politiskas partijas, bet tās tiešām nevar nosaukt par politisku spēku. Nacionālajā flangā ir vairākas grupas, kuras nevar vienoties un tādējādi vēlreiz apliecina, ka tās ir latviešu nacionālās partijas, kurām ir jaukas un ausij tīkamas idejas, pat stingra nostāja, bet vairāk arī nekā nav. Nepietiek ar biezpiena nešanu uz kādu vēstniecību.

Līdz šim bija raksturīgs, ka katrās Saeimas vēlēšanās ar stipru pieteikumu vai troksni nāca kāds jauns politisks spēks. Pēdējo lielo uznācienu veica Jaunais laiks. Godīgi sakot, arī es — ar visu savu pieredzi un politisko cinismu — uzķēros un noticēju. Un jūtos dziļi piemānīts. Man sen politikā nav bijis tik lielas un dziļas vilšanās, un tas man piespieda izanalizēt — kāpēc. Jaunā laika darbi vēlreiz apliecināja, ka Latvijā nav politisku partiju, bet ir tikai dažādi ekonomiski grupējumi, kuri plēšas pie varas. Viņu veiksme politikā ir atkarīga no daudziem apstākļiem — finanšu resursiem, plašsaziņas līdzekļu pieejamības, partijas funkcionāru atpazīstamības...

Pamatnostādnes, kas robežojas ar vilšanos, bija vēl deviņdesmito gadu sākumā, kad vieniem šķita, ka viņi var visus nopirkt, bet pērkamie labprāt tam ļāvās. Kā jau teicu, iepriekšējās vēlēšanās manas simpātijas piederēja Jaunajam laikam, tagad domas esmu kardināli mainījis. Sestdienas Jaunā laika kongresā tika nosaukti galvenie mērķi nākamajiem četriem gadiem — apkarot korupciju un inflāciju. Bet kur vērtību radošs darbs? Nav. Jo ir tikai prasme un vēlme gānīties. Tieši tāpēc arī Jaunais laiks aizgāja no valdības, lai pirms vēlēšanām varētu kritizēt. Arī par savu pārstāvju nodarīto postu.

- Pēdējos četros gados parādījās vēl viens faktors — spēja piesaistīt represīvo struktūru resursu.

- Jā, un tas ir bīstami. Ļoti bīstami. Šīm vēlēšanām ir raksturīgs arī tas, ka tiek konfrontētas daudzas lietas un vērtības, pasaules uzskati. Tiek pretnostatīti tie, kuriem ir paveikti darbi, un tie, kuri ir profesionāli muldoņas. Tas varbūt ir nepopulāri, bet... valsts pārvaldes sistēma vairāk ir orientēta uz otro sadaļu — kaut kādi monitoringi, prioritātes un vēl kaut kādi modīgi vārdi, kuru esamība varbūt nebūtu apspriežama, ja aiz katra no tā neveidotos milzīgas struktūras un nepieciešamība veidot jaunas darba vietas valsts sektorā. Cik atceros, tad Šķēles kā premjera krīze sākās tajā brīdī, kad viņš sāka purināt milzīgo ierēdniecības pūli. Viņam milzīgā ātrumā izdevās iedzīvoties tādā ienaidnieku barā...

Vēl viena smaga tendence, kas ir vērojama jau kopš 1991. gada, kad vara, izmantojot politiskus instrumentus, saaug ar valsts tautsaimniecību. Bēdīgi, ka tas notiek tādēļ, lai varētu piebarot varas partijām lojālus cilvēkus, nevis valsts attīstībai. Neko precīzāku par apzīmējumu — valsts rekets (sadzīviski) vai politiskā korupcija (juridiski) — atrast nevar. Kā jau teicu, tad viens konfrontējošais pāris iegūst citu jēgu. Muldētāji pret darītājiem. Man nav cita racionāla skaidrojuma šim kultivētajam negatīvisma spiedienam valstī.

- Kādu jūs redzat nākamo Latvijas premjeru?

- Jābūt vadītājam ar pieredzei. Nevar būt vadītājs, kuram paiet vairāki mēneši, kamēr viņš apjēdz, ka Saeima nav sabiedriska organizācija vai ka Ministru kabinets nav likumdevējs. Premjeru nevar arī importēt. Te jau daudzi laimes meklētāji ir atstājuši savas pēdas Latvijas vēsturē. Bet tās visas ir augšanas grūtības.

Ja runā par Latvijas cilvēkiem, tad es redzu panākumus gan Kalvītim, gan Lembergam. Jā, arī Šleseram. Man šķiet ļoti būtiska šā jaunā politiķa izaugsme un sasniegumi. Viņam piemīt tās pozitīvās ambīcijas — paveikt un būt par to lepnam. Tandēmā ar Godmani, kurš ir viens no izcilākajiem Latvijas jauno laiku politiķiem, viņi varētu darīt ļoti pozitīvas lietas.

- Kā varat raksturot iespējamos pretendentus uz 9. Saeimas deputāta krēslu?

- Ņemot vērā, ka šīs ir ne tikai partiju, bet arī PR speciālistu sacensības, tad Jaunajam laikam PR ir gaužām sliktas, sākot ar neizprotamiem klipiem un beidzot ar visai jocīgo skrējienu Ventspils virzienā.

Par Jaunajiem demokrātiem vispār nav vērts runāt, jo tas ir tas pats Jaunais laiks, tikai ar citu, ne tik harizmātisku, bet sakoptāku personu, kuru pat nevar nosaukt par vadoni. Tieši šīs grupas cilvēki ir tie, par kuriem var teikt — ja kāda amatpersona sāk publiski rieties ar savu priekšnieku, tas nozīmē, ka šī persona ieies politikā. Tur arī, manuprāt, nav nekā racionāla.

Tad ir vecie vēži, kuriem var pārmest visu, kas vien notiek valstī, — Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un Latvijas ceļš, kā arī tēvzemieši. Kritikai varētu nebūt robežu. Bet ir jābūt ļoti netaisnīgam, lai teiktu, ka nekas labs nav padarīts.

Krievu partijas pulcējas pēc etniskām pazīmēm, un te var ieraudzīt patiesus pagrīdes miljonārus un trūcīgus blokmājas bomžus. Vienojošais ir tikai nelatviskums, tāpēc šīs savienības ir iracionālas, bet tas nenozīmē, ka vājas vai mazskaitlīgas.

Raivim Dzintaram nevajadzēja doties lielajā politikā. Tas, par ko viņš runā, būtu piemērotāks pavisam citai auditorijai un citā formātā. Jau tas ir nepieņemami un absurdi, ka divi latviešu nacionāļi Raivis Dzintars un Viktors Birze ir katrs ar savu partiju.

Sociāldemokrāti ilgi nevarēs uzpucēt savu tēlu pēc valdīšanas Rīgas domē. Saeimas līmenī no viņiem nenāk pozitīvi piedāvājumi, bet šim laikam raksturīgā citu kritika un aicinājumi “gāzt varu”.

- Kāpēc sabiedrībā joprojām nav populāras kreisās idejas?

- Es redzu, cik ļoti dzīvas ir lumpenisma idejas, kuras lieliski var uzturēt, kad liela sabiedrības daļa dzīvo zem iztikas minimuma. Un tieši kreisās partijas ir tās, kuras aktīvi izmanto šo kārti; tām nav ko piedāvāt sabiedrībai. Pamatmetode ir pierādīt, ka pārējie ir sliktāki, nevis, ka pats esi labāks. Protams, daļa sabiedrība noticēs saukļiem — jūs esat mums apnikuši, mēs jūs patrieksim, mēs jūs iesēdināsim, mēs mainīsim pastāvošo iekārtu... Un ko tālāk? Prasmes strādāt taču nav. Ir tikai saukļi un vēlēšanās tikt kaut pie nelielas, tomēr varas pīrāga daļas. Kreisajiem spēkiem cīņa par līdztiesību beidzas vietā, kur tiek saņemtas kādas privilēģijas. Taču — es kā ar politiku nesaistīts cilvēks varu atļauties to teikt — liela daļa sabiedrības nav gatava cīnīties par sevi, par savu vietu dzīvē. Ir vieglāk gausties, meklēt risinājumu alkoholā. Un te nu daži mediji, arī par nodokļu naudu uzturētie, palīdz šai daļai grimt vēl dziļākā apātijā.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

 

Eksperti: tekošā konta deficīts norāda uz ekonomikas nesabalansētību

LETA  10/01/06    Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts norāda uz pieaugošo ekonomikas nesabalansētību, sacīja aptaujātie finanšu eksperti.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo otrajā ceturksnī sasniedza 474,4 miljonus latu jeb 17,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Bankas "DnB Nord" Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Olga Ertuganova sacīja, ka, neskatoties uz lieliskajiem IKP rezultātiem, tekošā konta deficīts attiecībā pret IKP turpina strauji augt. Tekošā konta deficīts virs 5% jau tiek uzskatīts par diezgan augstu, bet, kad rādītājs pārsniedz 10% un 15%, tas liecina par ļoti izteiktu nesabalansētību ekonomikā.

Pēc ekspertes teiktā, beidzies periods, kad varēja priecāties par eksporta apjomu pieaugumiem virs 30%. Šogad eksporta pieauguma tempi ir samazinājušies, bet importa izaugsme paliek ļoti spēcīga, tā rezultātā novērojama tirdzniecības bilances un līdz ar to arī tekošā konta deficīta pasliktināšanās.

Tomēr, kritizējot lielu tekošā konta deficītu, jāņem vērā, ka Latvija kā valsts ar zemāku ienākumu līmeni Eiropas Savienībā (ES) piedzīvo augstu tekošā konta deficītu, integrējoties starptautiskajos finanšu un produktu tirgos. Tik lielā mērā, cik spēcīgas ir izredzes attīstīties nākotnē, Latvija aizņemas, pamatojoties uz ienākumiem nākotnē, lai segtu pašreizējo patēriņu un investīcijas, tādējādi veidojot tekošā konta deficītu, sacīja analītiķe.

Pēc viņas teiktā, diemžēl Latvijas gadījumā tekošā konta deficīts ir mazāk veidojies augstāku investīciju rezultātā, nekā tas ir, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Taču tekošais konts nepilnīgi atspoguļo naudu, ko Latvijas iedzīvotāji pelna ārzemēs, bet tērē Latvijā. Nav pieejama oficiāla statistika par šādu naudu, bet noteikti tā veido vairākus miljonus latu mēnesī. Kad ārzemēs iegūtie ienākumu ieplūst Latvijas ekonomikā, tie veicina gan iekšējo pieprasījumu, gan importa pieaugumu, bet neatspoguļojas maksājuma bilances ienākumu komponentē, kopumā pasliktinot tekošā konta rādītāju, skaidroja eksperte.

Savukārt "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis atzina, ka Latvijas Bankas izteiktie ne pārāk iepriecinošie secinājumi kopumā ir pamatoti. Latvija šogad varētu kļūt par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē, kā arī par ekonomiku ar vienu no lielākajiem tekošā konta deficītiem pret IKP pasaulē.

Eksperts atzina, ka uz eiro ieviešanas aizkavēšanās fona "tas nav diez ko patīkami". Viņš pauda cerību, ka problēmas atsevišķās eksporta nozarēs, piemēram, koksnes segmentā, pierimsies, pretējā gadījumā var gaidīt diezgan nepatīkamus komentārus un varbūt arī rīcību no starptautisko reitingu aģentūru puses, norādīja Vaikulis.

Arī "SEB Latvijas Unibankas" Tirgus analīzes pārvaldes vadītājs Andris Vilks uzsvēra, ka skaitļi ir slikti, krietni lielāki nekā prognozēts. Eksperti iepriekš prognozēja tekošā konta deficītu šogad ap 11-13% no IKP. Jau labu laiku par šādu līmeni var aizmirst un jāgatavojas tam, ka tekošā konta deficīts būs ap 17% vai pat lielāks. Arī nakamgad tas nebūs mazāks par 15% no IKP, prognozēja eksperts.

Pēc Vilka teiktā, Latvija pārāk strauji attīstās, un arī ES nauda "vēl visu uzkurina". Pamatīgais iekšzemes pieprasījums ietekmē importa "drudzi", savukārt Latvijas eksports šogad ir visai savārdzis un nesniedz gaidīto atdevi. Tāpat arī citi maksājumu bilances posteņi nespēj kompensēt importa nodarīto, stāstīja eksperts.

Pozitīvs faktors ir krietni pieaugušais ārvalstu tiešo investīciju apjoms, kurš ir rekordliels un sedz pusi no tekošā konta deficīta. Neko labu Latvijai nesola arī nākamie gadi, jo paredzams, ka ekonomika un līdz ar to arī patēriņš attīstīsies strauji, bet tekošā konta deficīts procentuāli pret IKP saruks negribīgi, uzskata eksperts.

 

Viedoklis: Tekošā konta deficīts - par traku

Pēteris Strautiņš,  Diena  10/02/06    Latvijas tekošā konta deficīts šī gada otrajā ceturksnī sasniedza gandrīz 18% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir rekords, turklāt pats nepiemērotākais rekords, kuru sasniegt šajā situācijā, kad strauji pieaug kopējie makroekonomiskie riski. Pieredze liecina, ka tekošā konta (TK) deficīts parasti gada laikā kāpj, tātad trešajā un ceturtajā ceturksnī tas varētu sasniegt vēl augstāku līmeni. Ja kāds cilvēks vēl nesaprot, ka Latvijas ekonomika ir pārkarsusi, turklāt līdz baltkvēlei, viņš dzīvo citā realitātē. Ir saprotami, kaut arī ne attaisnojami, ka valdība pirms vēlēšanām necenšas ierobežot vispārējo jautrību, kas ir zaudējusi mēra sajūtu. Pēc vēlēšanām ir jādara vairāk. Partijas, kas cer pēc vēlēšanām veidot valdību, varbūt pat īsti neapzinās, ar ko tām būs darīšana. Tautas gudrība vēsta — Dievs cilvēkus soda, piepildot viņu vēlmes.

TK deficīts, ļoti vienkāršoti izsakoties, nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ceturkšņa laikā patērējuši par 474 miljoniem vairāk, nekā saražojuši. Ja deficīts tik liels būs gadu pēc kārtas, ir ļoti viegli izrēķināt, ka tā kopsumma tuvosies diviem miljardiem. TK deficīta summa šī gada otrajā ceturksnī bija par 230 miljoniem lielāka nekā pirms gada. Deficīta pamatiemesls ir straujais iekšzemes pieprasījums, kas veicina algu celšanos, samazinot eksporta konkurētspēju un palielinot importu. To finansējošā aizņemšanās ilgstoši šādā tempā pieaugt nevar. Kopējais labklājības līmenis ir kāpis straujāk nekā ekonomikas attīstības ilgtspējīgais elements, un tā rezultātā sabiedrībai draud kolektīvas psiholoģiskas paģiras. Diemžēl daudzi priekšvēlēšanu periodā tiražēti pieņēmumi par nākotnes labklājību ir tālu no realitātes. Ir dažas profesijas, kurām pēc šī buma apsīkuma draud ienākumu stagnācija vai pat krišanās, — tie varētu būt celtniecībā un tirdzniecībā strādājošie.

Nereti uzsver, ka ir svarīgi, lai TK deficīts tiktu finansēts ar tiešo investīciju palīdzību. Otrajā ceturksnī strauji pieauga arī ārvalstu tiešās investīcijas, taču nesedza pat pusi grandiozā TK deficīta. Turklāt šīs investīcijas ir ļoti dažādas. Tās ietver gan valsts iedzīvotājiem piederošo uzņēmumu pārdošanu, gan jaunu izveidi par ārzemnieku naudu. Pēdējais variants, tā sauktās zaļā lauka investīcijas, būtu visvēlamākais deficīta finansējuma avots, taču diemžēl nav noteicošais, pat visas tiešās investīcijas kopā sedz mazāk nekā pusi deficīta. Īpašumu pārdošana varbūt ir labāka par līšanu parādos, taču arī tajā nekā iepriecinoša nav. Galvenais TK deficīta finansētājs Latvijā ir privātā sektora ārējā parāda pieaugums. Šādi aizņemtu naudu galvenokārt iztērējam patēriņa finansēšanai un uz iekšējo pieprasījumu balstītu nozaru attīstībai. Pat ja tie, kuri aizņemas bankās, naudu it kā "investē", piemēram, pērkot blokmāju dzīvokļus par 1000 latiem kvadrātmetrā, liela daļa šo līdzekļu galu galā tomēr tiek izlietota patēriņam, ko dara dzīvokļu laimīgie pārdevēji. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecība saņem tikai 8% procentus no banku finansējuma.

Ja finanšu tirgi necerētu, ka Latvija pārskatāmā nākotnē tomēr pievienosies eiro, mēs savu riskanto ekonomikas rādītāju dēļ jau sen būtu piedzīvojuši kapitāla bēgšanu. Virkne Latvijas ekonomikas ārējo indikatoru ir krietni sliktāki nekā Austrumāzijas valstīs pirms 1997.gada lielās finanšu krīzes. Krīzes skartajās valstīs tekošā konta deficīts vidēji bija 5% no IK, kā jau teikts, Latvijā tas patlaban ir 18%. Varbūt psiholoģisko lūzumu radīs 20% robežas pārsniegšana?

 

 

Automašīnu tirdzniecība pieaugusi par 100%

Ilze Šteinfelde,  NRA  10/02/06    Augustā salīdzinājumā ar jūliju mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 6,1%, bet, salīdzinot ar 2005. gada augustu, kāpums bijis par 20,6%.

Uzņēmumu, kuru pamatdarbība ir automobiļu, motociklu, rezerves daļu un piederumu pārdošana, apgrozījums šā gada augustā salīdzinājumā ar jūliju palielinājies par 5,3%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, – par 71%.

Tai skaitā automobiļu pārdošanas apgrozījums pieaudzis par 100,9%, ziņo LETA.

Savukārt šā gada astoņos mēnešos automobiļu, motociklu un to rezerves daļu un piederumu apgrozījums palielinājies par 70,8%.

 

 

Eksperti: Baltija Rietumeiropas labklājības līmeni sasniegs pēc 40 gadiem

LETA   10/03/06    Neskatoties uz straujo un pārliecinošo ekonomikas izaugsmi, Baltijas valstīm būs nepieciešami vairāki desmiti gadu, lai sasniegto veco Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo labklājības līmeni. Pēc "Economist Intelligence Unit" (EIU) ilgtermiņa prognozēm, Latvijai tam būs nepieciešami 40 gadi, Igaunijai - 31 gads un Lietuvai - 37 gadi.

No vienas puses, EIU eksperti atzīst, ka pēdējā gadu desmita laikā Baltijas valstu ekonomika ir strauji augusi - kopš 90.gadu vidus vidēji par 6% gadā, bet dažus pēdējos gadus - vēl straujāk.

Tomēr EIU analītiķi uzskata, ka vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā tik strauju ekonomikas izaugsmi, visticamāk, neizdosies saglabāt, jo pašreizējo straujo kāpumu ir nodrošinājis unikālu faktoru kopums - ļoti zemās starta pozīcijas, atturīga un taupīga makroekonomiskā politika, kā arī pietiekami enerģiskas ekonomiskās reformas.

EIU atzīmē, ka "Baltijas tīģeru" attīstību veicinājis arī ekonomikas uzplaukums kaimiņvalstī Krievijā un citās NVS valstīs.

Tomēr pārmērīgi straujais kreditēšanas pieaugums un attiecīgi augošais tekošā konta deficīts vidēja termiņa perspektīvā mazina optimismu par Baltijas valstu ekonomisko situāciju.

Turklāt tuvākajos 10-20 gados Baltijas valstīm būs jāsaskaras ar jūtamu darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos. EIU atzīmē, ka pašlaik Baltijas valstīs strauji palielinās darba ražīgums, taču starptautiskā pieredze rāda, ka saglabāt šādu dinamiku ilgākā laika posmā ir ārkārtīgi grūti.

Baltijas valstu dalība ES dod papildu iespēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam uz vienu iedzīvotāju, taču nebūt negarantē šādu pieaugumu. Tāpēc Baltijas valstīm nāksies samierināties ar to, ka Rietumeiropas valstu vidējo labklājības līmeni būs iespējams sasniegt tikai 30-60 gadu laikā.

Latvijas gadījumā, pēc ekspertu vērtējuma, tam būs nepieciešami aptuveni 40 gadi, kas ir ilgākais laiks Baltijā, taču nebūt ne pats sliktākais Austrumeiropā. Polija, piemēram, vidējo Rietumeiropas valstu IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju sasniegs 58 gadu laikā, Rumānija - 72 gadu laikā un Bosnija un Hercegovina - 109 gadu laikā.

 

Pelnošākie uzņēmēji pērn - 'Parex', 'Rietumu bankas' un 'Aizkraukles bankas' akcionāri

LETA  10/04/06     Latvijā pelnošākie uzņēmēji pērn bijuši "Parex bankas", "Rietumu bankas" un "Aizkraukles bankas" akcionāri, liecina trešdien laikrakstā "Dienas Bizness" publicētais 75 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts, kuru sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošo firmu "Lursoft" izveidojis žurnālists Lato Lapsa.

Par vispelnošāko uzņēmēju atzīts "Parex bankas" prezidents un akcionārs Valērijs Kargins. Viņš pērn, pateicoties bankas rekordpeļņai, nopelnījis 13,88 miljonus latu. Nedaudz mazāka peļņa bijusi bankas otram lielākajam akcionāram un valdes loceklim Viktoram Krasovickim - 13,87 miljoni latu.

"Rietumu bankas" padomes priekšsēdētājs un akcionārs Leonīds Esterkins ierindots trešajā vietā ar 8,42 miljonu latu peļņu, ko nodrošinājusi viņa īpašumā esošā bankas akciju pakete.

Ceturtajā un piektajā vietā ierindojas "Aizkraukles bankas" akcionāri un vadītāji Oļegs Fiļs un Ernests Bernis. Viņu pērn gūtā peļņa tiek lēsta attiecīgi 8,36 un 8,2 miljonos latu, ko nodrošinājusi bankas veiksmīgā darbība.

Uzņēmēja Oļega Stepanova pagājušā gada peļņa tiek rēķināta 7,13 miljonu latu apjomā, ko nodrošinājusi līdzdalība tranzīta un starpniecības uzņēmumos "VB Holdings", "LSF Holdings" un "Ventbunkers".

Septītajā vietā ierindots "Rietumu bankas" akcionārs Arkādijs Suharenko ar 4,46 miljonu latu peļņu. Nākamie ir Ventspils mēra Aivara Lemberga bērni Anrijs un Līga ar 2,98 miljonu latu peļņu katrs, bijušais "Ventspils naftas" prezidents, dažādu tranzīta un nekustamo īpašumu uzņēmumu līdzīpašnieks Igors Skoks ar 2,69 miljonu latu peļņu, kokapstrādes uzņēmuma "Gaujas koks" vienīgais īpašnieks Vitālijs Čmihovs ar 2,25 miljonu latu peļņu, RD uzņēmumu grupas pirmā persona Vitālijs Gotlibs ar 2,22 miljonu latu peļņu un "Liepājas metalurga" lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins ar 2,1 miljona latu peļņu.

Vēl viena "Liepājas metalurga" akcionāra un farmācijas uzņēmuma "Grindeks" līdzīpašnieka Kirova Lipmana peļņa tiek lēsta 1,97 miljonu latu apjomā, celtniecības kompānijas "Latvijas energoceltnieks" vienīgā īpašnieka Jāņa Kola peļņa ir 1,9 miljoni latu, vairumtirdzniecības un loģistikas kompānijas "Greis" un "Greis loģistika" īpašnieka Nikolaja Kočujevska peļņa - 1,87 miljoni latu, iekārtu un eļļu tirdzniecības kompāniju "Infleks" un "Inflekss" īpašnieka Ģirta Kaimiņa peļņa - 1,72 miljoni latu, Rīgas brīvostas stividorkompānijas "Strek" līdzīpašnieka Mihaila Gaņeva peļņa - 1,59 miljoni latu, tranzītuzņēmēja Genādija Ševcova peļņa - 1,59 miljoni latu, bet uzņēmēja Olafa Berķa peļņa tiek lēsta 1,54 miljonu latu apjomā.

Jaunais Latvijā 75 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts izveidots, balstoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem, bet bankām - uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Saraksts rāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no īpašumā esošajām kapitāldaļām, bet gan pagājušā gada peļņas un zaudējumu daļu proporcionāli īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam atbilstoši uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem šā gada sākumā.

 

No šodienas iedzīvotājiem pieejams elektroniskais paraksts

LETA   19/04/06    No šodienas Latvijas iedzīvotājiem ir pieejami elektroniskā paraksta pakalpojumi. Atklājot pirmo pasta centru bijušā veikala "Sakta" telpās Rīgā, Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs pirmo e-paraksta viedkarti šodien izsniegs Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP).

Latvijas Pasts cer, ka šogad e-parakstu varētu sākt lietot aptuveni 20 000 cilvēku, taču, lai pakalpojuma ieviešanu varētu uzskatīt par veiksmīgu, katru gadu būtu jāpievieno aptuveni 80 000 lietotāju.

Tas, vai šis mērķis tiks sasniegts, ir atkarīgs no tā, cik daudz institūciju būs spējīgas piedāvāt elektroniskos pakalpojumus, kuros būs nepieciešams e-paraksts, uzsvēra Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Ir izstrādātas cenas dažādām e-paraksta pakalpojumu lietotāju grupām. Pirmkārt, tie ir privātie lietotāji, kam kartes ar elektronisko parakstu izgatavošana izmaksā 24 latus, bet par katru zīmogu papildus jāmaksā 35 santīmi. Karte būs derīga divus gadus.

Otrajā grupā ietilpst mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem kartes izgatavošana izmaksā 47 latus. Šai grupai būs iespēja izmantot 100 zīmogus bez maksas, bet pēc tam par katru zīmogu būs jāmaksā 25 santīmi.

Trešajā grupā ietilpst lielie uzņēmumi, kuriem divu gadu laikā tiek piedāvāta iespēja par 90 latiem lietot e-parakstu bez papildu maksājumiem.

Uzņēmumi vai iedzīvotāji, izmantojot e-paraksta pakalpojumu, var to pievienot elektroniskā pasta vēstulei vai dokumentam.

Šādas elektroniskās vēstules vai dokumenta saņēmējs var aplūkot sūtītājam izsniegto sertifikātu un pārliecināties, ka tas ir īsts. To, vai lietotājs ir sertificēts, var pārbaudīt arī internetā.

Lietojot e-parakstu, var izmantot valsts un pašvaldību iestāžu elektroniskos pakalpojumus. E-paraksts varētu noderēt arī uzņēmumiem informācijas apmaiņai, piemēram, veicot pasūtījumus un apstiprinot tos.

E-parakstu var pievienot arī fotogrāfijai, transakcijai vai elektroniskajiem datiem.

Cilvēkam, kas vēlēsies izmantot e-parakstu, ir jāiesniedz iesniegums Latvijas Pastā. Uzņēmums pārbaudīs datus, izgatavos karti un izsūtīs PIN vēstuli jeb uzaicinājumu saņemt karti.

Pēc tam tiks noslēgts līgums un Latvijas Pasts aktivizēs karti. Pasts lēš, ka no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz kartes saņemšanai paies divas nedēļas.

TVNET jautā:

Kā notiks e-paraksta iedzīvināšana praksē?

Atbild:

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Viesturs Krievāns

„Trīspusējais līgums par droša e-paraksta izveidi starp Latvijas valsti, VAS „Latvijas pasts” un SIA „Lattelecom” tika noslēgts 2005. gada 15. jūnijā, un šodien e-paraksts Latvijā jau ir realitāte." V. Krievāns norāda, ka līdz ar e-paraksta izveidi, ko koordinēja īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, šis projekts nebūt nebeidzas. Nākamais solis ir iedzīvināt e-paraksta lietošanu. Pirmkārt jānodrošina, lai iespējami lielāks iedzīvotāju skaits varētu iegādāties e-paraksta viedkarti, un, otrkārt, jānodrošina plašs e-paraksta pielietojums – tas ir, elektroniskie pakalpojumi.

Svarīgs sekretariāta turpmākais uzdevums droša e-paraksta projektā ir koordinēt gan integrētu elektronisko pakalpojumu, kur dati tiek ņemti no dažādiem reģistriem, izveidi, gan arī veicināt atsevišķu institūciju dažādu elektronisko pakalpojumu izveidi un koordinēt to pilnveidošanu.

 

Administratīvie šķēršļi kavē uzņēmējdarbības attīstību

DELFI  10/06/06    Neskatoties uz jau paveikto uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, Latvijā joprojām pastāv administratīvie šķēršļi, kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, piektdien pēc tikšanās ar Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktori Astrīdu Burku secinājuši Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) locekļi, informēja Saeimas ELK pārstāvji.

Uzņēmējdarbības vidi apgrūtina administratīvie šķēršļi, ko veido gan Latvijas, gan ES likumdošana, Saeimas ELK pārstāvjus informēja Burka. Viņa skaidrojusi, ka nepieciešams vienkāršot procedūras un uzņēmējdarbību regulējošo likumdošanu kopumā.

Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietniece Inta Vasaraudze deputātiem norādījusi uz, viņasprāt, savdabīgu faktu, proti, pēc pasaules standartiem lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uzskatāmi par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Līdz ar to, nepievēršot pietiekamu uzmanību šo uzņēmumu attīstībai, tiek bremzēta valsts ekonomika kopumā.

Pārrunājot ES finansējuma plūsmas organizēšanu Latvijā, ELK deputāti pauduši cerību tuvākajā laikā no Finanšu ministrijas saņemt komentārus izskanējušajām baumām par Hipotēku bankas reorganizēšanu un turpmāku ES finansējuma plūsmas organizēšanu tieši caur to. Šobrīd šis process ir Valsts kases pārziņā.

 

 

 

Latviešu valodā...

 

 

Kā sargāt vārdus

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  10/03/06     Katru reizi jau nu ne — tas būtu pārspīlēti teikts un rakstīts, bet dažkārt gan, ja pēc būtības tiek skarts kāds mūsdienu valodas jautājums, rodas pārdomas arī par to, kā sargāt vārdus.

Kā sargāt vārdus? Veidu un iespēju, kā to darīt, ir daudz — mūsu pašu (ar to domāju valodniekus) radītās iestādes, centri, komisijas un apakškomisijas, mūsu pašu sarakstītie likumi, nolikumi, noteikumi. Arī bieži lietotie vārdu savienojumi — aizsargāt valodu, nosargāt valodu, valodas aizsargāšana, valodas nosargāšana — par to liecina.

Vienmēr jau arī neizdodas pēc būtības ne izrunāt, ne uzrakstīt, kā sargāt vārdus. Sarunas izdodas, domas raisās, ja pieņem klāt pārdomas par to, kas sargā vārdus. Slejas rindiņās visu neuzrakstīt, bet dažām manām pārdomām vietas pietiks. Tā pirmā ir, lūk, kāda!

Pats vārds sevi sargā. Vārds ar savu spēju iekļauties dažādās tekstuālās vidēs, dažādās tekstuālās situācijās. Vien no pēdējā laika spilgtākajām šīs vārda spējas izpausmēm ir vārda spēja vizualizēties. Arvien biežāk parādās vizualizēti vārdi — vārdi ar burtu, vārddaļu izcēlumiem citā rakstā. Kas aizies uz Ramonas Umblijas sarūpēto plakātu izstādi, par to varēs pārliecināties. Kādam noteikti iekritīs acīs un paliks prātā vārda Sibīrija pārdale SIB un ĪRIJA, kas kopā ar citiem plakāta elementiem rada spēcīgu efektu. Vārds ir jaunradošs. Vajag tikai kādu, kas to saredz. Vārds, kas pakļaujas šādai vizualizēšanai (var to dēvēt arī citādi), it kā iedrošina citus, vairo tādus kā valodas jaunrades vīrusus. Cits spilgts piemērs — vārdu sakārtojums dzejas, arī prozas tekstos. Un pēc Kultūras Forumā publicētā Arvja Vigula dzejas teksta (KF 2006/36) es jau varu teikt, ka dzejasvārdu izkārtojums smilšu pulksteņa formā kļūst par jauno dzejnieku iecienītu dzejas teksta atveides formu (man ir iekrāti arī citi piemēri). Šajā konkrētajā piemērā jauki vēl tas, ka dzejas tekstā apspēlēts arī pats jēdziens "smilšu pulkstenis".

Kāds cits piemērs. Par uzticēšanos un paļaušanos uz vārdu. Nejauši vai jauši rokās nāca prof. J.Prīmaņa izveidotā anatomijas terminu vārdnīca, izdota Rīgā 1944.gadā. Par terminiem, kuri doti latīņu, latviešu, vācu un krievu valodā, profesors vārdnīcas ievadā raksta, ka kara laika apstākļos nereti ir nopietna vajadzība pēc anatomiskiem nosaukumiem minētajās valodās gan frontē, gan aizmugurē, jo to zināšana lielā mērā varot padarīt sekmīgāku vienu otru nopietnu gadījumu. Man šīs skopās rindiņas liek pakavēties pie jautājuma par to, kā sargāt vārdus laikmetu sadurās.

Kā vēl sargāt vārdus? Te vēlreiz atsaukšos uz Ramonas Umblijas pārdomām. Viņa uzskata, ka laikmetā, kad visa mūsu apkārtne ir kā pārblīvēta ar tekstiem, jādomā par to, vai notērētie vārdi (viņas tekstā — degradētie vārdi) atgūst arī spēku. Tas ir nopietni. Un es meklēju cerīgās pieturas zīmes, kuras liecinātu, ka vārdu sargā viņa paša spēks. Un piemēri no jau pieminētā Kultūras Foruma. Lappusītē, kurā publicēti topošo literātu teksti, es atrodu apliecinājumu, ka ir vēl kāds veids, kā sargāt vārdus. Tas ir cilvēka spēks dzīvot valodā. Jaunībā to dara pārgalvīgi un neliekuļoti. Tieši tā es vērtēju Elīnas Veckaktiņas izvēli — rakstos atveidot runāto valodu (kam interesē, skat. tekstā), jaunās dzejnieces Hertas (tieši tā — bezuzvārda formā jaunā dzejniece ir sevi pieteikusi) jaundarinājumus — pievasara, jaunvasara, vēlvasara.

Bet, protams, notikumu notikums, kas liecina par cilvēka spēku dzīvot valodā un tā sargāt to, ir stāsts par RAKSTNIEKU, kurš atgriezies Latvijā. Kad šī sleja būs publicēta, būs mana nodarbība par mūsdienu valodu. Un es pajaukšu jau uzrakstīto nodarbības plānu un nedaudzos vārdos runāšu par šo notikumu. Šis notikums satur it kā divus stāstus. Tas viens ir par Dzintaru Sodumu = vārdu radītāju un vārdu sargātāju, kurš tomēr atļāvās šo dēku (viņa vārdi) — atgriezties Latvijā. Tas otrs par RAKSTNIECI, kura atvedusi Sodumu atpakaļ. Kā viņa to spējusi? Atbildei es ņemšu rindas no Zālamana sakāmiem vārdiem 31:26, kuras kā gaidīt gaidījušas, lai tās teiktu par Noru Ikstenu — savu muti viņa atdarījusi ar gudrību un uz viņas lūpām ir bijusi pieņēmīga mācība.

P.S.Jaunākos tulkojumos vārds "pieņēmīgs" aizstāts ar vārdu "jauks". Cik zināms no Dzintara Soduma tekstiem, tad viņam tīkamāks Glika teksts. Lai tad tā būtu!

 

Valoda kā baltu vienotāja

Voldemārs Hermanis,  NRA  10/04/06    Šogad Baltu vienības dienā Rīgā notika Latvijas un Lietuvas foruma II kongress.

Aplūkots ne vien Latvijas un Lietuvas tēls Baltijas/Eiropas kontekstā, baznīcu un literatūrzinātnieku sadarbība, kopējais ārpolitiskais redzējums. Svarīga vieta ierādīta latviešu un lietuviešu valodas apmācībai.

Vītauta Dižā universitātē Kauņā ir viens latviešu valodas stabilākajiem bastioniem, kas vispirms ir šīs augstskolas docenta, Letonikas centra dibinātāja un vadītāja Alvīda Butkus nerimtīgās darbības nopelns. Viņš lieliski pārzina tā saukto valodu tirgu Latvijā, neslēpj savu satraukumu par tajā manāmo rusifikācijas ievirzi. Butku skumdina, ka vecā un vidējā lietuviešu un latviešu paaudze joprojām sazinās krieviski, kamēr jaunā to mēģina darīt angliski. Ideju, ka pienācis laiks abām baltu tautām saziņā plašāk izmantot leišu un latviešu valodu, viņš aizstāvēja jau foruma pirmajā kongresā Kauņā.

Radniecīgo valodu lietotāji to dara tradicionāli un nepiespiesti. Piemēram, čehi ar slovakiem, poļi ar čehiem. To pašu, atskaitot somus, savos saietos piekopj Ziemeļvalstu parlamentārieši, baņķieri, radošo profesiju pārstāvji, iztiekot bez angļu vai citas valodas. Zīmīgi, ka pērn Kauņā, kur atsevišķā sesijā sprieda par saimniecisko sadarbību, diskusijas dalībnieki bija pārgājuši uz krievu valodu. Atruna: ne latviešu, ne leišu valodā neesot pietiekami skaidru terminu. Bet Alvīds Butkus ir pārliecināts – "sazināšanās jebkurā trešajā valodā ir līdzīga sarunai pāri žogam vai caur aizkaru". Latvijā viņš ierodas samērā bieži un ne tikai pie saviem studentiem Latvijas Universitātē. Auditoriju, kurā "redzu vairāk latviešu nekā lietuviešu", parasti uzrunā latviski. Pērn V. Dižā universitātē Kauņā latviešu valodu mācījās 31 studente. Visas lietuvietes. Šajā semestrī tādu studentu pagaidām ir desmit, to skaitā trīs no Polijas. Nākamajā pusgadā latviešu valodas apguvēju skaits divkāršosies.

Viena no V. Dižā universitātes Letonikas centra darbiniecēm Monika Murauskaite savulaik stažējusies LU Filoloģijas fakultātē, latviski runā gandrīz bez akcenta. Vaicāju, kādu viņa redz latviešu valodas vidi Kauņā. "Ļoti pozitīvu. Vispirms tāpēc, ka latvieši ir neliela kopiena. Tās darbībā gan piedalās galvenokārt gados vecāki cilvēki".Tam, ka Kauņā latviešu valodai ir labvēlīga vide, jāpateicas Alvīda Butkus vadītā Letonikas centra starptautiskajiem sakariem. Spēkā ir apmaiņas līgumi ar četrām Latvijas augstskolām: LU, Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, Daugavpils un Rēzeknes augstskolu.

LU asociētā profesore, Lituānistikas centra vadītāja Laimute Balode latviešu valodu studējusi Viļņas universitātē. Lietuviete, baltu valodu tālāknesēja Eiropā kopš 1996. gada ir vieslektore Helsinku universitātē. Viļņas universitātē tagad šī joma ir profesora Alberta Rosina pārziņā. Pirms pāris gadiem šo kursu beigusi ļoti spēcīga grupa, no kuras daži jau pasniedz latviešu valodu. To kā vienu no svešvalodām izvēlas arī nākamie vēsturnieki, ģeogrāfi, tā sakot, nefilologi. Lietuvā latviešu valodu var apgūt arī Klaipēdas un Šauļu universitātē, Viļņas Pedagoģiskajā universitātē. Šauļu universitātē leišu, latviešu un prūšu valodu koplīniju apzināšanā un izkopšanā lielu darbu paveikusi docente Regīna Kvašīte, kas dzimusi Latvijā, studējusi krievu valodu un literatūru Latvijas Universitātē. Uz dzīvi Lietuvā pārcēlusies 1989. gadā. Docente Regīna Kvašīte Šauļu universitātē pasniedz latviešu valodu, ievadu valodniecībā un arī fakultatīvo kursu Kultūras dzīve Latvijā. Kopj latvistiku, vadot 2002. gadā Šauļos dibināto Baltu centru. "Ar šo terminu [latvistika] saprotam latviešu valodas un literatūras mācīšanu, kā arī dažādu nozaru pētniecisko darbību, kas saistīta ar Latviju vai latviešu valodu," skaidro bijusī rīdziniece.

Šopavasar LU Lituānistikas centrā notika Regīnas Kvašītes sastādītā krājuma Lietuviešu un latviešu sastatāmās stilistikas jautājumi atvēršana. Otrs liels notikums, ko šajās septembra dienās atzīmēja Rīgā, bija lietuviešu mācītāja dzejnieka Kristijona Donelaiša poēmas Gadalaiki latviski tulkotās grāmatas atvēršana.

Ja runājam par praktisku veikumu, kā tuvināt latvjus un lietuviešus uz vienas cilmes valodas bāzes, vērts atgādināt arī par elektronisko versiju. Kopš vasaras saulgriežiem internetā pieejama pirmā baltu valodu tiešsaistes vārdnīca www. letonika.lv/lvlt. Tās saturu izstrādājis Dr. Alvīds Butkus, pamatā liekot 2003. gadā Kauņā izdoto latviešu–lietuviešu vārdnīcu. Tomēr valodas pamatu apguve sākas ar skolu. Ideja, ka tieši pierobežas skolās mācāma gan latviešu, gan lietuviešu valoda, nav jauna. Atjaunotās neatkarības pirmajos gados pašas skolas izvirzījušas prasību par abu baltu valodu iekļaušanu mācību programmās. Gadiem ejot, sākotnējā jūsma apdzisusi. Tagad projektu par kaimiņtautas valodas mācīšanu skolās virza Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministrijas. Tiek rīkotas šo valodu paraugstundas pierobežas skolu skolēniem un skolotājiem. Alvīds Butkus rezumē savus iespaidus septembra vidū Žagares skolā, būdams neizpratnē par to, cik sarežģīti robežu šķērsot skolēniem, kas vēlētos piedalīties stundās pie tuvākajiem kaimiņiem. Tomēr skolotāju apmaiņa bažas nerada, un skolas veido partnerattiecības. Lietuvas pusē tādas ir arī Sventājā, Mažeiķos, Akmenē, Biržos, Žeimelē. Kā stāsta Monika Murauskaite, viena Kauņas vidusskola aktīvi sadarbojas ar Dobeles valsts ģimnāziju. "Viņi iet ļoti dziļi – iepazīstina ar folkloru, bērni cits citam stāsta savas tradīcijas, māca dziesmas, rīko skaistus pasākumus". Valodas apguve nav vienīgais sadarbības mērķis. Gan leišu, gan latvju mēlē šajās stundās paredzēts stāstīt arī par baltu tautu kultūru, identitāti, vēsturi. Domu, ka Latvijas vēstures programmā jārunā arī par tuvāko kaimiņtautu likteņgaitām, stingri aizstāv tie mūsu vēstures skolotāji, kas noraida šā priekšmeta kosmopolitiski pieskaņoto mācīšanas modeli.

Valodniekiem ir sava motivācija, kāpēc lietuvietim vieglāk iemācīties latviešu valodu: tā vairāk modernizējusies, atrāvusies no pirmvalodas. "Ziemeļžemaiši, kas dzīvo arī Dienvidkurzemē un Liepājā, pat apgalvo, ka viņiem iemācīties latviešu valodu bijis vieglāk nekā lietuviešu literāro valodu," konstatējis Alvīds Butkus.

Tomēr problēmas, kas risināmas, lai novāktu barjeras divu baltu tautu tuvinājuma vārdā, ir vienas un tās pašas. Nav panākta televīzijas raidījumu apmaiņa, nemaz nerunājot par regulārām pārraidēm. Valsts robeža arī kongresa diskusijā diezgan bieži tika salīdzināta ar sienu. Tie, kas vēlas no labām iecerēm drīzāk pāriet uz konkrētām lietām, nav gatavi gaidīt brīdi, kad starp Baltijas valstīm stāsies spēkā Šengenas līgums. Latvijas vēstnieks Lietuvā Hārdijs Baumanis cer, ka vairāki aktuāli jautājumi tiks ne vien pārrunāti, bet arī pavirzīti, 5. oktobrī Liepājā tiekoties abu valstu ārlietu ministriem.

 

Latviešu valodu apgūst tikai 10% bezdarbnieku cittautiešu

DELFI  10/05/06    Gandrīz puse bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, vēlas strādāt pakalpojumu sfērā, kurā bez latviešu valodas zināšanām nav iespējams iztikt, taču iespēju apgūt valsts valodu izmantojuši vien 10% aptaujāto bezdarbnieku, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pētījuma rezultāti.

Argumentējot savu atteikumu, aptaujātie bezdarbnieki visbiežāk minējuši divus iemeslus – vairāk kā 40% norādījuši, ka labi pārvalda latviešu valodu, bet aptuveni 20% - ka latviešu valodas zināšanas viņiem nav vajadzīgas.

Jautājumā par to, vai valodas zināšanas ir ietekmējušas iespējas atrast darbu, kā esošie, tā arī bijušie bezdarbnieki visbiežāk sniedza apstiprinošu atbildi, un valsts valodas zināšanas vērtēja kā primāro noteicošo faktoru, kas palielina iespējas darba tirgū, tomēr vairāk to saistot ar likumdošanu un darba devēju prasībām, nevis ar reālu nepieciešamību valodu pielietot darbā, informē NVA.

NVA secina, ka gandrīz visi no aptaujas dalībniekiem, kam latviešu valoda nav dzimtā, ir pabeiguši kādu pamatizglītības iestādi un ieguvuši pamatizglītību. Visbiežāk aptaujātie bezdarbnieki norādīja, ka ir ieguvuši kādu kvalificēta strādnieka vai amatnieka specialitāti.

Bezdarbnieku vērtējumā viņu personiskās īpašības nav traucējušas iegūt darbu vai ir traucējušas pavisam nedaudz, biežāk par traucējošiem atzīti tādi faktori kā neapmierinošs atalgojums un darba apstākļi un tas, ka nav vai ir maz brīvu darba vietu.

Raksturojot savas vēlmes attiecībā uz potenciālo darbavietu, kopumā tikai nepilna trešā daļa bezdarbnieku atzīmējuši, ka labprāt strādātu profesijā, kurā iegūta izglītība, un tikai nedaudz retāk – 27% aptaujāto par piemērotāko uzskata profesiju, kurā iegūta darba pieredze, un tikpat liels īpatsvars – 27% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka viņi vēlas atrast jebkādu darbu neatkarīgi no profesijas.

Katrs ceturtais bezdarbnieks, kuram latviešu valoda nav dzimtā valoda, būtu ar mieru sākt strādāt tikai tad, ja saņemtu vairāk kā 300 latus lielu darba samaksu. Kā pašreizējo, tā bijušo bezdarbnieku vidū populārākie no NVA piedāvātajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem ir bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana.

Lielākā daļa (67%) no bijušajiem bezdarbniekiem, kuri bija iesaistījušies kādā no aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, uzskatījuši, ka tas viņiem palīdzējis atrast pašreizējo darbu, informē NVA.

Pēc 2006.gada 30.jūnijā NVA apkopotajiem datiem reģistrēto bezdarbnieku sadalījums pēc tautībām Latvijā bija šāds: 39191 – latvieši, 32646 – citu tautību pārstāvji, to skaitā 23596 – krievi, 2969 – baltkrievi, 1888 – ukraiņi. 2550 bezdarbnieku savu tautību nav uzrādījuši.

NVA pētījums par bezdarbnieku, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, kvalitatīvā sastāva atbilstības darba tirgus pieprasījumam izvērtēšanu veica SIA "Consensus PR" sadarbībā ar socioloģisko pētījumu firmu "Do&Do". Analīze tika veikta, salīdzinot šobrīd esošos un bijušos NVA klientus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda.

 

 

Kultūrā...

 

 

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/02/06  

- Zviedrijā izdota Dzintara Soduma dzejoļu izlase. Apgāds Ariel Skrifter izdevis latviešu rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Dzintara Soduma dzejoļu izlasi Ezis akā (Igelkotten i brunnen). Tajā apkopoti Latvijā, Zviedrijā un ASV sarakstītie Soduma dzejoļi. Grāmatu veidojis, atdzejojis un pēcvārdu uzrakstījis dzejnieks Juris Kronbergs, kas Gēteborgas starptautiskā grāmatu tirgus laikā semināra Staļins, Kārlis XII un latviešu dzeja gaitā iepazīstināja Zviedrijas lasītājus ar Dzintara Soduma daiļradi un latviešu literatūru trimdā pēc Otrā pasaules kara.

- Pagarināts Oliveretto balvas dzejā konkursa termiņš. Emīla Dārziņa muzejs Jāņaskola informē, ka Oliveretto balvas dzejā Trubadūrs uz ēzeļa dzejoļu iesūtīšanas termiņš pagarināts līdz šā gada 15. oktobrim (pasta zīmogs). Adrese – Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, Pils laukums 2a, Rīga, LV-1050, ar norādi konkursam. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 28. oktobrī pulksten 16 Emīla Dārziņa muzejā Jāņaskola Jaunpiebalgas pagastā.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/04/06

- Jauns aprīkojums Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Šodien pulksten 15 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks Mitsubishi atbalstītā un Japānas valdības kultūras granta piešķirtā audiovizuālā aprīkojuma atklāšanas pasākums. Tajā piedalīsies Japānas vēstniecības, Latvijas Ārlietu ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvji.

- Atklās grāmatu par izcilu Latvijas kultūras darbinieku dzimto novadu. Šodien pulksten 17 Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas zālē notiks grāmatas Pietura Latvijas laikā Tumē. Vecmokās prezentācija. Tā stāsta par Latvijas novadu, kas Latvijas kultūrai devis tādus izcilus kultūras darbiniekus kā Žani Katlapu, Hariju Gulbi, Kārli Ķezberi, Paulu Jēgeri-Freimani, Vestardu Šimku.

- Ceļojošā izstāde iepazīstina ar Nīderlandi. No 5. līdz 19. oktobrim Liepājas Latviešu biedrības namā būs apskatāma ceļojošā izstāde Beyond Traditional Borders. Nīderlande un Latvija: sadarbības partneri pagātnē un mūsdienās. Izstāde, kas veidota no 48 izteiksmīgiem attēlu un teksta paneļiem, iepazīstina ar gadsimtiem ilgo vēsturisko saikni starp Nīderlandi un Latviju, atspoguļo informāciju par Nīderlandi kā sadarbības partneri ekonomikas, kultūras, tūrisma un citās jomās.

Arno Jundze,  NRA  10/05/06   

- Andrejsalā internacionāla dzejnieku akcija. Šovakar pulksten 19 Orbītas dzejas laboratorijā Andrejsalā Latvijas vēstniecība Igaunijā kopā ar Somijas institūtu Igaunijā organizē projektu Dzejas brauciens – somu, igauņu un latviešu jauno dzejnieku darbu lasījumus. Tajā piedalīsies Somijas dzejnieces Heli Lāksonena un Sanna Karlstrema. Igauniju pārstāv pazīstamais dzejnieks Contra un populārā jaunās paaudzes igauņu dzejniece Elo Vīdinga. No Latvijas piedalīsies dzejnieki Inga Gaile un Kārlis Vērdiņš. Šā projekta idejas autors ir dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš.

- Slavenību rokraksti. Apgāds Jumava laidis klajā Arvīda Plauža un Ingrīdas Punkas grāmatu Slavenību rokraksti. Tajā apkopoti tādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku kā Vairas Vīķes-Freibergas, Raimonda Paula, Aigara Kalvīša, Ojāra Rubeņa, Andra Freidenfelda, Aināra Šlesera, Marijas Naumovas, Viktora Lapčenoka u. c. rokraksti. Šī grāmata ir turpinājums populārajam apgāda Jumava 2001. gada izdevumam, kas tolaik izraisīja lielu publikas interesi.

- Turpinājums Trim musketieriem. Režisors Georgijs Jungvalds-Hilkevičs nolēmis uzņemt turpinājumu padomju laikos tapušajam televīzijas daudzsēriju muzikālajam grāvējam Trīs musketieri. Vecā gvarde jaunajā darbā, kura budžets esot ap 5 000 000 ASV dolāru, būšot gandrīz pilnā sastāvā: Mihails Bojarskis (D"Artanjans), Igors Starigins (Aramiss), Valentīns Smirnitskis (Portoss). Projektā atteicies piedalīties musketieris Atoss – Venjamins Smehovs. Viņš pēdējā laikā uzturas ASV un Krievijā tikpat kā nav sastopams.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  10/03/06   

- Galerijā Māksla XO līdz 17. oktobrim apskatāma gleznotāja Otto Zitmaņa personālizstāde Atraitne un septiņas aitas.

- Galerijā Laipa Valmierā līdz 19. oktobrim aplūkojama gleznotājas Agras Ritiņas darbu izstāde Mosties dabā! A. Ritiņa 2004. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Māksliniece stāsta par savu izstādi: "Tie ir mazi fragmenti, kurus es gleznoju. Fragments no sajūtas, no dabas, no zemes un debesīm, no koka un mežiem, no krāsas un līnijas, no lapas un tās kātiņa, no ceļa un pļavas, no... un..."

- Ārzemju mākslas muzejā līdz 13. oktobrim apskatāma izstāde Cilvēks zvēru vidū. Tā ir daļa no Morgentālera kolekcijas – mentāli slimo cilvēku 235 mākslas darbi. Šīs kolekcijas parādīšanās Latvijā ir unikāla, jo pirmo reizi pie mums ir iespēja redzēt vienu no sešām izcilākajām garīgi slimo mākslas kolekcijām pasaulē, kas ir arī viena no vecākajām šāda veida kolekcijām pasaulē. Izstāde Cilvēks zvēru vidū akcentē jautājumu par saprāta un neprāta esamību, par kritērijiem šo stāvokļu objektīvam vērtējumam. Izstāde tapusi, Latvijas Kultūras akadēmijai sadarbojoties ar Šveices vēstniecību Latvijā, ar Bernes psihiatriskās klīnikas muzeju un Ārzemju mākslas muzeju.

- Gētes institūtā Rīgā apskatāma izstāde Ikviens ir svešinieks – gandrīz visur, kas aplūko dažādus aspektus, kāpēc cilvēki pamet savu dzimteni. Tajā skatāmi aptuveni 200 eksponāti, ko sarūpējuši astoņi Eiropas muzeji. Ekspozīcijā iekļauti gan Hanzas dokumenti, gan ceļojošā skandināvu zeļļa žakete, ceļa spieķis un dziesmu grāmata, gan privilēģiju raksts, ko firsts Karls fon Hesens 1685. gadā izsniedzis vajātajiem hugenotiem.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā trešdien pulksten 17 tiks atklāta mākslinieka Andra Vītoliņa jaunāko darbu izstāde Lipīgās skaņas. Gleznas tapušas šogad, strādājot Austrijas Kultūras ministrijas mākslinieku rezidencē Bundeskanzleramt Vīnē. A. Vītoliņa (1975) radošā darbība līdz šim aptvērusi gan instalāciju un objektu mākslu, gan glezniecību. Savos darbos viņš pievēršas pilsētainavas industriālajiem motīviem, kas lielākoties ir liecības par aizgājušo laiku rūpniecības objektiem. Mākslinieka darbiem piemīt lakonisms un dekorativitāte – ar dažām spilgtām un tīrām krāsām tiek panākts dinamiskas kustības efekts, kas Vītoliņu raksturo kā izteiktu industriālā laikmeta bērnu.

- Ārzemju mākslas muzejā līdz 15. oktobrim aplūkojama izstāde Māksla un diplomātija, kas veltīta 1991. gadā Latvijas valsts neatkarību atzinušajām valstīm un to vēstniecībām. Izstādi veido Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas darbi, Latvijas prezidentu un Saeimas gadu gaitā uzkrātā dāvanu fonda priekšmeti, kā arī deponējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma. Izstādes četras daļas veido darbi no 34 valstīm.

- Galerijā Carousell ceturtdien pulksten 18 tiks atklāta gleznotājas Larisas Šellares personālizstāde Dvēseles renovācija.

- Fotoklubā Rīga no 4. oktobra būs aplūkojama jauno fotogrāfu izstāde. Kursa vadītājs – Gunārs Binde.

 

Teātra ciba

NRA  10/06/06

Deguns

Jaunajā Rīgas teātrī

- Režisors – Varis Piņķis

- Autors – Nikolajs Gogolis

- Scenogrāfs – Māris Ruskulis

- Kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā

Ingrīda Vilkārse:

Nenoliedzami – jaunajiem režisoriem ir nepieciešamība sevi izteikt, un vēl jo labāk, ja tas notiek īstā teātrī un kopā ar skatītājiem. Tāpēc varbūt saprotama ir Jaunā Rīgas teātra vēlme dot šādu iespēju jaunajiem režisoriem, taču – ne vienmēr jaunie meklējumi ienes pozitīvas pārmaiņas kopējā teātra kvalitatīvajā bilancē. Režisora Vara Piņķa debija ar parafrāzi par Nikolaja Gogoļa sirreālo un grotesko stāstu Deguns, kas pārsvarā sastāv no bezvārdu etīdēm, šobrīd būtu jāuztver tikai kā neliels mācību darbs, kas vēl tikai meklē kopējo izrādes virzību, galveno ideju un dinamisko pulsu. Stāsts, kura galvenajam varonim Kovaļovam pazūd deguns, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi, ir lielisks materiāls, lai režija liktu lietā visneiedomājamākās ieceres un bezprātīgākās idejas, kas fantasmagoriju padarītu krāsainu un groteski izsmalcinātu. Šobrīd par izrādi kopumā var teikt, ka ir interesanti atradumi, piemēram, mākslinieces Rūtas Kuplās veidotās lelles, ar kurām pārliecinoši un atraktīvi darbojas Leļļu teātra aktieri Edgars Lipors un Pēteris Šogolovs un kuras izveidotas kā stāsta galvenā varoņa Kovaļova līdzinieces/dubultnieces, izspēlējot galvenā varoņa slimīgo vīziju pasauli.

Režija **

Aktierdarbs ***

Scenogrāfija *

Kostīmi **

Lelles ****

***

Valda Čakare

Varis Piņķis, kurš Jaunajā Rīgas teātrī paspējis sevi apliecināt kā smalkjūtīgu aktieri, tagad šajā kolektīvā uzstājas arī kā režisors. To, ka Gogoļa Deguns ir ambicioza izvēle, spēs novērtēt ikviens, kam pietiekami daudz gadu un intereses par teātri, lai būtu redzējis Eimunta Nekrošus leģendāro uzvedumu. Nedomāju, ka lietuviešu ģēnija slavai vajadzētu paralizēt jauna režisora vēlmi piedāvāt savu versiju par majora Kovaļova fantasmagoriskajām likstām, pazudušo ķermeņa daļu meklējot. Tomēr jautājums par materiāla izvēles motivāciju JRT izrādes laikā neliek mieru un tā arī paliek neatbildēts.

Ierosinoši šķiet daži atradumi, piemēram, deguna neesamības slēpšana aiz karnevāla maskas – brillēm, kurām piestiprināts gumijas deguns ar ūsu kumšķi, vai cilvēku roku spēja izstiepties nedabiskā garumā. Savukārt iecere notikuma sirreālās dimensijas atklāsmei izmantot lelles sola oriģinālus mākslinieciskus risinājumus, kuri diemžēl paliek nerealizēti, kaut arī Leļļu teātra aktieru Pētera Šogolova un Edgara Lipora darbošanās, vadot varoņu dublikātus, ir aizraujoša un artistiska. Kopumā izrāde atstāj saturiski un estētiski pieticīgu iespaidu, ko mazināt nespēj ne pretenzija uz dziļdomību, ne enerģiska mētāšanās ar dažādu lielumu plastmasas deguniem.

Režija **

Aktierdarbs ***

Scenogrāfija **

Kostīmi un lelles **

***

Līga Ulberte

Slavējami, ka JRT ik pa laikam sirsnīgā nesavtībā kādu no savām skatuvēm atvēl režisoriem debitantiem, tādējādi vismaz pirmajā periodā nodrošinot izrādei garantētu publikas interesi. Tikpat slavējami, ka režisors Varis Piņķis jau pirmajā izrādē sev izvirza sarežģītus estētiskus uzdevumus. Fantasmagoriskā Gogoļa realitāte ar slaveno Nekrošus interpretāciju fonā (ko nekādi neizdodas aizmirst, lai gan, cienot jaunā latviešu režisora darbu, laikam vajadzētu…) ir ļoti grūti pārkožams rieksts. Rezultātā brīnums nenotiek. Vara Piņķa izrāde ir tipisks studiju darbs – atsevišķi pat ļoti interesanti atradumi un epizodes komplektā ar vienojošas domas un darbības trūkumu. Visuzskatāmākais piemērs – cik Rūtas Kuplās radītās un Edgara Lipora un Pētera Šogolova vadītās lelles ir dzīvas un aizraujošas, tik Andim Strodam galvā uzmauktais milzīgais plastmasas deguns – ilustratīvi kaitinošs. Visvērtīgākais šī projekta ieguvums – iespēja diviem lieliskiem Leļļu teātra aktieriem spoži parādīt savu talantu un profesionalitāti Rīgas smalkākā teātra publikai.

Režija **

Aktierdarbs ***

Scenogrāfija ***

Kostīmi un lelles ****

 

 

 

 

Lietus un vējš,

peļķes un migla – šie vārdi

raksturo pēdējo dienu laika apstākļus.

Jaukā atvasara, šķiet, ir beigusies, jo lie-

tus līst vai katru dienu, vējš purina lapas

koku zaros... Un termometra stabiņš ar

katru dienu slīd uz leju – vēl jau gan

pa dienu turas ap +15^oC, bet ir

mitrs un drēgns...

 

Anda Jansone, trešdien, 4. oktobrī