Kas jauns Latvijā?

Nr. 465: 2006. g. 14. - 20. oktobris

 

 

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

Jaunais Igaunijas prezidents pirmo apciemo Latviju

Viesturs Radovičs,  NRA  10/16/06     Vizītes laikā viņš tiksies ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Abi prezidenti pārrunās abu valstu divpusējās attiecības. Pēc oficiālās tikšanās Igaunijas prezidents preses konferencē atbildēs uz žurnālistu jautājumiem, bet pēc tam T. H. Ilvess dosies uz Somiju. 9. oktobrī T. H. Ilvess nodeva Igaunijas Valsts prezidenta zvērestu, uz pieciem gadiem stājoties valsts vadītāja amatā. T. H. Ilvess dzimis 1953. gada 26. decembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Viņam ir ASV Kolumbijas universitātē iegūts bakalaura grāds, Pensilvānijas universitātē – maģistra grāds psiholoģijā. Kopš 2004. gada T. H. Ilvess bija Eiropas Parlamenta deputāts un ārlietu komitejas pirmais viceprezidents.

 

Ilvess: Baltijas valstīm jāstrādā kopā

Gunta Sloga,  Diena  10/17/06    Jaunais Igaunijas prezidents T.H.Ilvess par savu pirmo ārvalstu brauciena vietu bija izvēlējies Rīgu

Latvija ir tuvu manai sirdij — tā pirmdien sacīja jaunais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš par savu pirmo ārvalstu brauciena vietu bija izvēlējies Rīgu. Šo apstākli pēc sarunas ar kaimiņvalsts līderi labprāt uzsvēra arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzskatot, ka tas ir apliecinājums ciešām draudzības un sadarbības saiknēm starp abām valstīm. Pāris stundu ilgušajai T.H.Ilvesa vizītei Rīgā pirmdien bija vairāk simboliska, ne saturiska nozīme.

"Paldies, prezidentes kundze," tā latviski uz V.Vīķes-Freibergas novēlējumu gūt panākumus prezidenta amatā atbildēja T.H.Ilvess. Viņš stāstīja, ka pirmdienas rītā, izbraukdams no savas mājas Dienvidigaunijā, kas ir bijusī Livonijas ziemeļu daļa, viņš Latvijas robežu sasniedzis septiņās minūtēs. Igaunijas prezidents sacījās neko nezinām par tradīciju, ka pirmā šīs valsts līdera vizīte parasti notiek Somijā. Jautāts, vai viņš joprojām uzskata, ka ziemeļu valstis Igaunijai ir tuvākas nekā baltieši, T.H.Ilvess atbildēja — runa ir par kultūras, ne politisko sadalījumu. Ja runājot par sadarbību Eiropas Savienībā un NATO, tad Baltijas valstīm to kopīgās pagātnes dēļ intereses ir daudz ciešākas, sacīja Igaunijas prezidents. Tādēļ Baltijai, viņaprāt, jāstrādā kopā, lai "mūsu balss tiktu sadzirdēta" dažādās organizācijās un institūcijās. Kooperācija starp trim valstīm, jo īpaši ES tagad, esot tajā iekšā, ir vēl svarīgāka, uzsvēra T.H.Ilvess.

Tāpat sarunā ar Latvijas prezidenti esot apspriests arī Roņu salas lāča liktenis. Viņam lāča gaitas sākot atgādināt nostāstus par sniega cilvēku. Taču, ja kādu dienu lācis tiks notverts, Igaunijā būs pietiekami daudz vietas, kur tam apmesties, sacīja kaimiņvalsts prezidents, jautāts, vai ķepaini varētu atdot Latvijai.

No Rīgas T.H.Ilvess devās vizītē uz Helsinkiem.

 

Rīgā ieradusies Lielbritānijas karaliene Elizabete II

Apollo  10/18/06     Trešdien Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu pie Rīgas pils īsi pēc pulksten 12 svinīgi sagaidīja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karalieni Viņas Majestāti Elizabeti II un Edinburgas hercogu.

Pēc Apvienotās Karalistes un Latvijas himnas atskaņošanas karaliskais pāris, kā arī prezidente un viņas dzīvesbiedrs sasveicinājās ar Latvijas amatpersonām: Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, ārlietu ministru Arti Pabriku, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Maklakovu, Rīgas mēru Aivaru Aksenoku un citiem.

Elizabete II, Edinburgas hercogs, Latvijas prezidente un viņas dzīvesbiedrs sasveicinājās arī ar karaliskā pāra pavadošo delegāciju.

Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas karaliskais pāris piedalīsies Latvijas prezidentes rīkotajās pusdienās Melngalvju namā, pēc tam Elizabete II un Vīķe-Freiberga noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un sasveicināsies ar Latvijas iedzīvotājiem.

Karaliene dosies īsā pastaigā Latvijas Nacionālās operas virzienā. Netālu no Timma tiltiņa Rīgas mēra Aivara Aksenoka klātbūtnē viešņa atklās Rīgas kādreizējam britu izcelsmes mēram Džordžam Armitstedam veltītu pieminekli.

Viņas Majestāte dosies arī uz sporta halli «Arēna Rīga», kur kopā ar 4500 bērniem un pusaudžiem no visas Latvijas noskatīsies integrācijas projekta «Kopā/Together» noslēguma koncertu, ko vadīs grupas «Prāta vētra» solists Renārs Kaupers. Savukārt vakarā par godu karaliskajam pārim «Mazās ģildes» telpās tiks rīkota pieņemšana.

Ceturtdien karaliene, kam ir personīgas atmiņas par Otro pasaules karu, apmeklēs Okupācijas muzeju un tiksies ar Latvijas iedzīvotājiem, kas pārdzīvojuši 20. gadsimta totalitāros režīmus Latvijā — staļinismu un nacismu, deportācijas un holokaustu.

Pēc Okupācijas muzeja apmeklējuma Viņas Majestāte atvadīsies no Rīgas Rātslaukumā, kopīgi ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu noklausoties kora dziesmu skolēnu kora izpildījumā.

 

Elizabete II uzsver Latvijas un Lielbritānijas labās attiecības

DELFI  10/18/06    Lielbritānijas karaliene Elizabete II pieņemšanā Melgalvju namā trešdien uzsvēra Latvijas un Lielbritānijas labās attiecības, un pauda pārliecību, ka abu valstu "draudzība aizvien padziļināsies un tilts, ko abas mūsu tautas ceļ savā starpā, kļūs aizvien platāks un stiprāks".

Savā runā Karaliene pateicās Latvijas prezidentei par sirsnīgo viesmīlību, un pauda prieku par pirmo Latvijas apmeklējumu, informēja Valsts Prezidenta Preses dienests. "Laikā kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir paveikusi daudz sarežģītu uzdevumu, un man ir prieks, ka Apvienotā Karaliste bijusi viena no valstīm, kas šajā ceļā jums palīdzējusi. Latvijai kļūstot stiprākai un pašpaļāvīgākai, aizvien vairāk nostiprinās arī mūsu partnerība," pauda Elizabete II.

"Šī vizīte simbolizē ne tikai abu valstu partnerības atjaunošanos pēdējos piecpadsmit gados, bet arī jau vairākus gadsimtus senās un abām pusēm svarīgās attiecības starp Lielbritāniju un Latviju – un it īpaši starp Lielbritāniju un Rīgu," pauda karaliene.

Karaliene atgādināja, ka Karaliskās kara flotes kuģus, kas cīnījās Trafalgaras kaujā, pret ūdens iedarbību aizsargāja ar Rīgas darvu, aptakelēja ar Rīgas kaņepāju tauvām un mastus tiem būvēja no Rīgas priedēm. "Tāpēc nav jābrīnās, ka Napoleons Rīgu esot nosaucis par Londonas priekšpilsētu," sacīja karaliene.

"Anglikāņu dievnams uzskatāmi liecina, ka 19.gadsimtā Rīgā pastāvējusi plaukstoša britu kopiena ar labi attīstītu pilsoniskā pienākuma apziņu. Džordžs Armitsteds, izcilais Rīgas mērs, kura statuju es šodien atklāšu, cēlies no kāda Jorkšīras vikāra dzimtas. Gandrīz tieši pirms 87 gadiem, Latvijas brīvības cīnītāju spēkus atbalstīdami, krita vairāki britu jūrnieki," atgādināja Elizabete II.

"Sasniegumi, kurus laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas iedzīvotāji guvuši šās pagātnes seku pārvarēšanā, ir lieliski. Vai gan pirms 15 gadiem kāds varēja iedomāties, ka tagad Latvija būs Eiropas Savienības locekle un pēc dažām nedēļām pie sevis uzņems NATO augstākā līmeņa sanāksmi? Redzot, kā aug un paplašinās Lielbritānijas attiecības ar Latviju un visām Baltijas valstīm kopumā, kaut kādā ziņā nākas izjust to pašu, ko izjūt, kad laimīgā kārtā atrodas un no jauna tiek iepazīts sen pazudis, bet dārgs ģimenes loceklis," pauda karaliene.

Viņa pateicās Latvijas karavīriem, kas Afganistānā un Irākā dien līdzās Lielbritānijas spēkiem un citu sabiedroto spēkiem. "Arī Eiropas Savienībā mēs bieži vien atrodamies vienā un tajā pašā sarunu galda pusē," atzina Elizabete II.

Karaliene arī pauda prieku par to, ka tik daudz jaunu cilvēku no Latvijas brauc pie mums uz Lielbritāniju studēt un strādāt, un "mēs ceram, ka no zināšanām un iemaņām, ko viņi iegūst, nākamajos gados Latvijai būs liels labums".

Viņa arī pauda cerību, ka britu viesi plašāk iepazīs Latvijas bagāto kultūras mantojumu, bet Latvijas iedzīvotāji vairāk uzzinās par mūsdienu Lielbritāniju.

 

Pie britu vēstniecības aiztur PETA protestētājus

LETA  10/18/06    Trešdien likumsargi pie Lielbritānijas vēstniecības Rīgā aizturēja lāča kostīmā ģērbušos jaunieti un vēl vienu vides aizstāvi, kuri miermīlīgā akcijā protestēja pret Kanādas melno lāču ādu izmantošanu britu karaliskās gvardes cepurēm.

Protesta akciju rīkoja dzīvnieku tiesību aizstāvības organizācija PETA ("People for the Ethical Treatment of Animals"), kas līdzīgas aktivitātes īstenoja Lielbritānijas karalienes Elizabetes II vizītes laikā Lietuvā.

Protesta akcijā Rīgā piedalījās četri jaunieši. Lāča kostīmā ģērbies jaunietis stāvēja ar izkārtni "Save my skin!" (Paglāb manu ādu!"), bet pārējie garāmgājējiem dalīja informatīvus bukletus par lāčādas izmantošanu.

Jaunieši uzsvēra, ka nosoda nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un tradīcijas nav attaisnojums nežēlībai.

Tiklīdz jaunieši nostājās pretī Lielbritānijas vēstniecībai, ieradās policijas darbinieki, kuri pieprasīja paskaidrojumus, vai pikets ir saskaņots. Tā kā jaunieši akciju nebija saskaņojuši, policisti divus no četriem protestētājiem nogādāja policijas automašīnā un vēlāk aizveda uz iecirkni.

Rīgas Galvenās policijas pārvaldes vecākais inspektors Aigars Bērziņš skaidroja, ka jauniešiem draud administratīvais sods, jo viņi esot pārkāpuši likumu "Par sapulcēm, gājieniem un un piketiem". Aizturēta 1986.gadā dzimusi jauniete un 1983.gadā dzimis jaunietis. Policijas iecirknī no viņiem pieprasīti paskaidrojumi.

Iepriekš Rīgas domē skaidroja, ka neviena protesta akcija saistībā ar Lielbritānijas karalienes vizīti Latvijā nav pieteikta. Pašvaldībā nav jāpiesaka piketi, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti. Tomēr iepriekš izziņotiem pasākumiem nepieciešams pašvaldības saskaņojums, informēja pašvaldībā.

Otrdien Lietuvā Lielbritānijas karalienes Elizabetes II vizītes laikā policija aizturēja divas dzīvnieku tiesību aizstāves, kas piedalījās protesta akcijā pie Lielbritānijas vēstniecības Viļņā un aicināja karalieni un Lielbritānijas Aizsardzības ministriju atteikties no tradīcijas šūt britu karaliskās gvardes locekļu cepures no Kanādas melnā lāča ādas.

Tika aizturēta PETA aktīviste un iniciatīvas grupas "Cieni dzīvnieku tiesības!" dalībniece, kas ir viena no piketa iniciatorēm.

PETA iepriekš norādīja, ka šāda protesta akcija paredzēta arī Igaunijā, kur karaliene dosies tālāk.

Pasaules dabas aizsardzības organizāciju eksperti apgalvo, ka katras britu karaliskās gvardes locekļu cepures uzšūšana prasa vismaz viena lāča dzīvību.

Melnais lācis iekļauts CITES (starptautiskajā konvencijā par tirdzniecību ar apdraudēto sugu dzīvniekiem un augiem), ko parakstījusi arī Apvienotā Karaliste.

"Dažkārt medībās lāči tiek ievainoti vairākkārt, pirms mirst, dažkārt ievainotie lāči izbēg medniekiem un noasiņo. Ja tiek nogalināta lāču māte, lācēni paliek vieni un ir lemti bada nāvei," teikts PETA paziņojumā.

Aicinājumu izmantot gvardu cepurēm mākslīgo kažokādu izteikuši aptuveni 200 britu parlamenta locekļu, un protesta akcijas rīkotāji ar savu akciju atbalsta prasību.

 

Eksperte: miermīlīgu protestētāju aizturēšana parāda pulcēšanās brīvības problēmas Latvijā

LETA  10/18/06    Miermīlīgu protestētāju aizturēšana pie Lielbritānijas vēstniecības Rīgā kārtējo reizi parāda, ka Latvijā pastāv problēmas ar vārda un pulcēšanās brīvību, un zināmā mērā liecina arī par dubulstandartiem attiecībā pret dažādu protestu dalībniekiem, uzskata Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pētniece Sigita Zandovska-Odiņa.

Trešdien likumsargi pie Lielbritānijas vēstniecības Rīgā aizturēja lāča kostīmā ģērbušos jaunieti un vēl vienu vides aizstāvi, kuri miermīlīgā akcijā protestēja pret Kanādas melno lāču ādu izmantošanu britu karaliskās gvardes cepurēm.

Zandovska-Odiņa uzskata, ka policistu rīcība šajā gadījumā nav bijusi adekvāta un liecina par dubultstandartiem attiecībā uz tiesībām pulcēties un izteikt savu viedokli, jo, piemēram, vasarā protestētājus pret seksuālajām minoritātēm policija nearestēja.

Miermīlīgi protestējošo jauniešu aizturēšanu centra pētniece skaidro ar to, ka Latvijā ieradusies Lielbritānijas karaliene Elizabetes II un šāds pikets varētu aizēnot vizīti, savukārt vasarā, kad pie viesnīcas "Reval Hotel Latvija" bija pulcējušies agresīvi noskaņoti cilvēki, kas protestēja pret seksuālo minoritāšu gājienu, policija ieņēma visnotaļ nogaidošu un pasīvu lomu.

"Šeit mēs redzam kā izpaužas dubultstandarti attiecībā uz tiesībām brīvi pulcēties un paust savu viedokli. Vienā gadījumā tiek aizturēti cilvēki, kas nevienu neapdraud, bet citā gadījumā likumsargi nolūkojas uz to, kā viena sabiedrības grupa reāli apdraud otru," sacīja Zandovska-Odiņa.

Pētniece norāda, ka protesta akcijas netika saskaņotas ne vienā, ne otrā gadījumā. Viņasprāt, arestēt jauniešus, kas nerada nekādu apdraudējumu apkārtējiem, ir neadekvāta rīcība.

"Turklāt jauniešus aizturēt bija ieradies neadekvāti liels skaits policistu," sacīja pētniece.

Protestēt pie vēstniecība bija ieradušies četri jaunieši, bet policistu bija divreiz vairāk.

Kā ziņots, Valsts cilvēktiesību biroja Pilsonisko un politisko tiesību daļas vadītāja Anita Kovaļevska atzīst, ka miermīlīgu protestētāju aizturēšana ir pēdējais iespējamais līdzeklis, kādu piketa ierobežošanai var lietot policija, un tai vispirms būtu jāizmanto citas metodes. Policijas rīcību nosodīja arī Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa.

Protesta akciju rīkoja dzīvnieku tiesību aizstāvības organizācija PETA ("People for the Ethical Treatment of Animals"), kas līdzīgas aktivitātes īstenoja Lielbritānijas karalienes Elizabetes II vizītes laikā Lietuvā un tādas plāno arī viņas nākamajā pieturas vietā - Tallinā.

 

Karalienes vizīte Rīgā izdevusies sirsnīga

Kristaps Kārkliņš,  NRA  10/19/06    Atšķirībā no Lietuvas, kur karaliene viesojās otrdien, Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja klātienē redzēt daudz vairāk.

Pusdienlaikā karaliskā standarta rotāta automašīna ar valsts numuru HM (tulkojumā no angļu valodas šie burti apzīmē Viņas Majestāte) ieradās Pils laukumā, kur to sagaidīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, ārlietu ministrs Artis Pabriks un virkne Lielbritānijas pārstāvju.

Līdz ar karalieni un viņas dzīvesbiedru valsts vizītē ieradās arī Lielbritānijas ārlietu sekretāre Mārgareta Beketa.

Pēc abu valstu līderu sarunas tās devās uz Brīvības pieminekli, kur nolika ziedus un tikās ar Latvijas iedzīvotājiem. Kā ziņo britu prese, atšķirībā no Lietuvas kaimiņiem, Latvijā iedzīvotājiem bijusi daudz lielāka iespēja brīvāk redzēt karalieni.

Viens no pasākumiem notika Arēnā Rīga, kur pulcējās teju 4500 bērnu un jauniešu, lai piedalītos britu finansiāli atbalstīto projektu noslēguma integrācijas pasākumā Kopā - Together, kas sākās ar breika dejotāju priekšnesumu.

Emocionāli vienojot skatītājus, hallē notika Latvijas un Lielbritānijas ratiņbasketbola izlašu paraugdemonstrējumi. 2010. gadā paredzēts pasaules ratiņbasketbola čempionāts, kurā, iespējams, piedalīsies arī Latvijas komanda. Nedaudz vēlāk, izdzirdot čigānu mūzikas grupas Bagan Roma un Dzintara Čīčas izpildīto romu tautasdziesmu A mena šastusa, karaliene kļuva priecīgāka.

Pasākuma pozitīvo gaisotni aizēnoja informācija, ka ikvienam, kurš vēlējās pusstundu pabūt kameru redzeslokā un atrasties karalienes tuvumā, nācās šķirties no apmēram 10 000 latu, tādējādi kļūstot par pasākuma atbalstītājiem. Organizatori šo informāciju noliedz, aizbildinoties ar faktu, ka ikviens, kuru interesē šāda veida pasākumu atbalstīšana, to var droši darīt.

Šodien karaliene apmeklēs Okupācijas muzeju, pēc kura pulksten 11.10 ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja vērot Viņas Majestātes atvadīšanos, lai dotos tālāk uz Igauniju.

 

 

 

Valdībā un partijās un NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Viedoklis: Cik vīna, cik vistu?

Viktors Avotiņš,  NRA  10/16/06    Deputātu kandidātiem veltītie vēlētāju mīnusi un plusi ļauj spriest ne tikai par attieksmi pret suminātajiem vai svītrotajiem, bet arī par pašiem vēlētājiem. Viņu attieksme un ievēlēto kopaina liecina, ka caurmēra vēlētājs ir priekšpensijas vecuma cilvēks, kuru pagaidām vada princips – ka tik no pārliekas rosīšanās nepaliek sliktāk – un – augšā zina labāk. Viņam lielā mērā šķiet, ka vēlēšanu dienā viņš ir gandrīz visu savu darbu padarījis un nu četrus gadus atkal varēs tikai spriest par varu, nevis meklēt, kā to varētu ietekmēt.

Principā – tie, kuri un kādi visvairāk tika aicināti balsot, arī nobalsoja. Ne gadu, bet politikas uztveres ziņā arī piedāvājums šķita visai "vecs". Piemēram, šajā kampaņā sarakstos bija pārsteidzoši daudz dažādu birokrātiska darba darītāju – ierēdņu, priekšnieku, puspriekšnieku, konsultantu, starpnieku u. tml. Kur vēl tiešāka norāde, ka partijas grib varas konservatīvismu (oi, stabilitāti)? Tas bija piedāvājums konkrētai auditorijai, kura ir atkarīga no birokrātijas un ar šo birokrātiju rēķinās. Lai arī redzu devītajā Saeimā deviņus cilvēkus, kuri varētu Latvijas politiku padarīt jaunāku un labāku, lietot vārdu "vecs" mani iedrošina arī krasais vēlētāju aktivitātes kritums. Uzskatu to par savā ziņā ļoti pozitīvu signālu. Politiķi, savā slinkumā, protams, var sev iegalvot, ka varas stabilitāti nosaka sabiedrības atbalsts. Mūsu apstākļos es vērtētu, cik lielā mērā vēlētāju aktivitāti noteica entuziasms, cik lielā – inerce. Vecs vīns un veca vista – pilnīgi dažādi vecumi. Cik Saeimā viena, cik otra? Es kraso aktivitātes kritumu uztvertu kā signālu, kurš liecina, ka esošais politikas piedāvājums nav sevišķi apmierinošs.

"Vecuma" signāli redzami arī rezultātos. Sevišķi – TB/LNNK un PCTVL. Tas, ka divu prāvu informācijas laukumu valdītāji, samērā jauni cilvēki – Andrejs Kozlovs (izdevniecības nams Fenster) un Ksenija Zagorovska (Čas) – netika Saeimā, liecina, ka PCTVL glāba tikai vecā, ļoti vecā gvarde. Te nav vainīga ne reklāma, ne antireklāma, kā vienā saiešanā šķita Vladimiram Buzajevam. Te vainīgs vakardienā palicis, ar reālām izmaiņām krievvalodīgo vēlētāju uztverē nesaistīts uzstādījums.

Šajā Saeimā neievēlētie Ingrīda Ūdre, Jānis Straume vai Aleksandrs Kiršteins nebūtu tie sliktākie politiķi starp ievēlētajiem. Un pat ievēlētais mīnusu līderis Einars Repše nav sliktākais. Krietni sliktāki man šķiet tie, kuri politikā būs vien partijas pogu spaidītāji. Ap desmit.

Subjektīvi – duālā JL vēlētāju attieksme pret Repši samērā skaidra. Tie, kuru acīs viņš paliek pestītājs no šīs citu pagalam samaitātās vides, – lika plusu. Tie, kuri lāgā nevarēja pieņemt to, ka viņu izredzēts vadonis te baltā zirgā, te mēslos pie zirga kājām – uzskatīja par labāku šo mesiju nomainīt. Pārlikt plusus par labu, piemēram, Kalnietei. Starp citu, vērojot savu plusu un mīnusu kopējo bildi, JL varētu padomāt, kāpēc to uztver pamatā kā kaut kādu pravietotāju, ideālu propagandētāju, nevis ideju prakses partiju.

Subjektīvi – gan Ūdre, gan Straume palika aiz strīpas ne tik daudz viņiem pārmesto kļūdu dēļ, cik tāpēc, ka ar savu būšanu radīja priekšstatu – politika viņus sasaista. Proti – viņu darbība tajā neizriet no viņu dabas, bet ir it kā loma, kura lāgā nepasē, padara stīvu un nedabisku. Viņi bija pārāk redzamos Saeimas krēslos, lai cilvēki diendienā viņus no šīs puses nevērotu. Piemēram, Ūdres kļūdas bija vai nu sadomātas, vai nebija tik dramatiskas, lai pēc to publiska vērtējuma neparādītu raksturu (arī presei), bet rātni iekļautos konjunktūrā un rādītu zināmu vilšanos apkārtnē. Jo vairāk – ja ir gan raksturs, gan prāts.

Četri TSP pārnācēji uz LPP netika ievēlēti. Tāpat no citām partijām atkritušie savu partiju veidotāji. Tāpat vēl vairāki staigātāji, ieskaitot A. Kiršteinu. Tas liecina par vēl vienu vēlētāju gribēšanu – esiet taču konsekventi, beidziet vazāties no partijas uz partiju tā, it kā jums uzskatu vietā rēgotos vien deputāta krēsls.

 

LSDSP centīsies vēlreiz piecelties

Ināra Egle,  Diena  10/16/06    Dainis Īvāns aicinās konferencē noskaidrot, vai Latvijā vajag sociāldemokrātiju.

Latvijā ir partija, kas pārsniegusi simt gadu, taču neviens nevar pateikt, kas jādara, lai tā turpinātu darboties. Jau otro reizi Saeimas vēlēšanās LSDSP nav izdevies pārvarēt iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru. Nav arī zināms, kas partiju vadīs pēc novembra beigās paredzētā LSDSP kongresa, kurā plānota arī atkalapvienošanās ar savulaik no tās aizgājušajiem sociāldemokrātiem, kā arī iecerēts runāt par jaunu spēku piesaistīšanu no vēlēšanu neveiksminiekiem. Par tuvāko sadarbības partneri tiek uzskatīti Māra Gulbja Jaunie demokrāti, ar kuriem jau bijušas sarunas.

"Vienmēr esam pārāk steigušies. Tālāku mērķu vārdā vajadzētu ilgāk un nopietnāk pameklēt risinājumu, atrast Latvijā pietiekami drosmīgus cilvēkus, kas nebaidītos iet pret straumi un radīt sociāldemokrātiju kā intelektuālu opozīciju," Dienai sacīja viens no LSDSP līderiem Dainis Īvāns. Viņš piedāvājis kādā nopietnā konferencē izrunāt, vai Latvijā vajadzīga sociāldemokrātija.

Voldemāram Ziņģim ir vairāk nekā 80 gadu, viņš dzīvo Jūrmalā un no mājas tikpat kā neiziet. Taču vēlēšanu dienā viņš brauca uz Rīgu un tuvu cilvēku pavadībā, ar grūtībām pārvarot gājienu no auto uz vēlēšanu iecirkni un pa kāpnēm, nobalsoja par savu krustdēlu LSDSP līderi Guntaru Jirgensonu. Jūrmalā pieejamajā Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā G.Jirgensona vārda nebija, tāpēc bija jāmēro šis grūtais ceļš uz Rīgu. Katrai par LSDSP, kuru atbalstīja 3,5% vēlētāju, nodotajai balsij varētu būt savs stāsts, bet šis šķita viens no aizkustinošākajiem.

Taču ir arī jautājums, kāpēc partijas līderis bija pieteikts tikai vienā vēlēšanu apgabalā un kāpēc kampaņā priekšplānā bija nevis viņš, bet gan LSDSP premjera kandidāts Jānis Dinevičs, kas gan ir pazīstamāks. G.Jirgensons Dienai teica, ka pēc neveiksmes vēlēšanās aicinājis J.Dineviču un ģenerālsekretāru Ansi Dobeli vairs nepretendēt uz vadošiem amatiem partijā, arī pats paejot malā. Trešo personu iesaistīšanu labējo partiju reklamēšanā un to, ka tās pārņēmušas sociāldemokrātu uzstādījumus sociālajā politikā, G.Jirgensons uzskata par objektīviem neveiksmes iemesliem. "Taču jāatzīst, ka mūsu kampaņa arī nebija kvalitatīva. Tās veidotāji cirvi solīja tikai sākumā, lai atmodinātu vēlētāju, bet tas tika vicināts līdz pēdējai dienai," sacīja LSDSP priekšsēdis.

LSDSP kampaņa bija labākā, kāda partijai jebkad bijusi, drīz pēc neveiksmes bija pārliecināts J.Dinevičs. Vainu nespējai pārsniegt 5% barjeru viņš meklēja citos ar partijas darbību mazāk saistītos apstākļos. Bet bijušais līderis Juris Bojārs sacīja: "Tā bija vizuāli neglītākā un no mūsdienu politiskās ētikas viedokļa nepieklājīgākā kampaņa, kāda sociāldemokrātiem bijusi." Kā solījis, viņš vairākus mēnešus klusēja, lai neietekmētu LSDSP startu vēlēšanās, bet tagad atkal runās. "Ilgi nebūs jāgaida, un savu vārdu es teikšu, bet nekādos amatos vairs nelīdīšu," Dienai teica J.Bojārs.

Viņam šķita nepieņemama ne tikai kampaņa, kurā izmantotā "argumentācija — cirvis, bluķis, cilpa, dūre — mūsdienu sociāldemokrātiem šķiet šausmīga". Tikpat krāšņi J.Bojārs raksturoja arī sadarbību ar citiem spēkiem, kuru vidū bija Aivara Kreitusa vadītā Darba partija un kristīgie demokrāti. "Partijai ir jāstrādā pie sava profila, nevis jāvāc politiskie miroņi, kas mētājas ceļmalās," teica J.Bojārs. Viņš arī uzskata — ir jāatkāpjas partijas vadībai un valdei, kurā esot tikai viens "sakarīgs cilvēks Aidis Herings no Saldus". Saldus rajonā LSDSP ieguva 6,28%, procentu barjeru sociāldemokrāti pārsniedza arī Latgalē, kur dislocēta sarakstā iekļautā Latgales gaisma.

J.Dinevičs nevēlējās "iesaistīties diskusijās ar Juri Bojāru", izeju rodot jaunu sabiedroto meklējumos un attīstības tendenču iezīmēšanā — kad tās būšot skaidras, varēšot pateikt, kura cilvēka vadībā to vislabāk varētu īstenot. Viņš arī neapstiprināja gatavību atkāpties no vadības — valdes sēdē jau uz to esot atbildējis: "Lai nosauc cilvēku, kurš to varēs labāk izdarīt par tiem, kurus viņš aicina vairs nekandidēt." M.Gulbis, kuru min par pirmo sabiedroto, šādu iespēju neizslēdz, taču vēlas pagaidīt LSDSP kongresa iznākumu.

 

Viedoklis: Sāk ķerties arī lielākas «zivis»

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze  10/16/06    Vēl ne tik sen ar korupciju Latvijā bija tāpat kā ar sniega cilvēku. Visi zināja, ka tāda eksistē, daži pat bija to redzējuši savām acīm, bet nevienam nebija izdevies to noķert. Pēdējā laika regulārās ziņas par dažādu profesiju un rangu kukuļņēmēju aizturēšanu liecina, ka korupcijas apkarošana, lai arī pakāpeniski, tomēr virzās uz priekšu.

Viņnedēļ — 10. oktobrī — apritēja četri gadi, kopš darbību sāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tā veidošana bija politiski smaga un sarežģīta, daudz intrigu bija arī, izvēloties biroja vadītāju (četru gadu laikā KNAB ir bijuši pieci priekšnieki). Taču nu jau kādu laiku, vismaz no malas skatoties, šķiet, ka KNAB darbs ir kļuvis mērķtiecīgs un rezultatīvs.

Pēdējie KNAB «lomi» korumpantu ķeršanā radījuši skaļu rezonansi. Aizdomās par kukuļņemšanu aizturētas divas Vidzemes apgabaltiesas tiesneses — Irēna Poļikarpova un Beatrise Tālere. Neilgi pirms tam pieķerts Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs un Valsts tehnikuma direktors. Nupat par 5000 latu kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu aizturēta Rīgas Galvenās policijas pārvaldes amatpersona. Tāpat starp aizturētajiem ir pašvaldību amatpersonas un citas šķietami «sīkākas zivtiņas».

«Tie tiesneši, tiesu izpildītāji, prokurori vai advokāti, kas ir izaicinoši korumpēti, kas klaji un ciniski ņirgājas par tiesiskuma un taisnīguma viselementārākiem principiem, ir bez žēlastības jāizmēž no tiesu sistēmas,» vēl nesen aicināja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, taču viņas līdzšinējā kritika tiesnešu vidū tika uzņemta diezgan vīzdegunīgi. Daži pat uzskatīja, ka ir iemesls apvainoties. Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Ivars Bičkovičs savulaik augstprātīgi norādīja, ka prezidentei un citiem kritizētājiem neesot nekādu faktu, lai apsūdzētu tiesnešus. Šobrīd fakti ir, un tagad jāgaida atbilde no tiesnešu brālības, jo netrūkst arī citu tiesnešu, kuru līdzšinējie spriedumi raisa jautājumus. Lai gan arī tagad no tiesnešu biedrības vadītāja puses jau izskanējis, ka korumpēto tiesnešu aizturēšana, iespējams, esot «liels pārpratums».

Kā liecina sociālo pētījumu kompānijas «GfK» nesen veiktās aptaujas dati, 81% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzīvo korumpētā valstī. 54% uzskata, ka kukuļošana ir dabiska dzīves sastāvdaļa. 78% netic, ka pie varas esošās valdības uzņemtos aktīvu rīcību cīņā pret korupciju. Uz šā fona KNAB aktīvā rīcība ir kā cerīgs saules stars. Ar dažām skaļām lietām nevar izskaust korupciju valstī, tomēr var mainīt attieksmi pret to, piemēram, viešot bailes potenciālajos kukuļņēmējos un radot apziņu, ka noziegums nevar palikt nesodīts.

***

Fakts. Pagājšnedēļ aizdomās par kukuļņemšanu aizturēja un apcietināja Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Irēnu Poļikarpovu un šīs tiesas tiesnesei Beatrisi Tāleri. Pēc neoficiālas informācijas abas tiesneses aizturētas par 500 latu kukuļu ņemšanu parādu piedziņas lietās. Sabiedrībā kukuļņemšanas fakts tiek novērtēts kā negods tiesībsargiem un tiesām kopumā.

 

Varot strādāt pašreizējā sastāvā

Liene Barisa,  NRA  10/17/06    Apņēmība ātri izveidot iespējamo koalīciju un solījumi šīs nedēļas sākumā viest skaidrību par nākamās valdības aprisēm izplēnējuši. Par ceturtā partnera iesaistīšanu nākamās valdības sastāvā tā dēvētais koalīcijas kodols runā arvien izvairīgāk un pat pieļauj, ka bez tā varētu iztikt. Neesot jau kur steigties, tagad saka premjers Aigars Kalvītis.

"Mums ir 51 balss. Mēs varam turpināt tā strādāt," vakar pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Zaļo un zemnieku savienības līderis Indulis Emsis. Līdzīgi Latvijas Pirmās partijas vadītājs Ainārs Šlesers norādīja, ka zaļajiem zemniekiem, Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienībai un Tautas partijai ir 51 mandāts. "Līdz ar to vairākums ir nodrošināts," viņš teica. Pēc A. Šlesera domām, vēl esot pietiekami daudz laika, lai lemtu par turpmāko koalīcijas sastāvu. "Par to nav nekādas bažas, jo arī ar 51 balsi var apstiprināt valdību (..), ja nav iekšēju domstarpību, darbs var turpināties," sprieda A. Šlesers. Premjers un potenciālais nākamās valdības vadītājs A. Kalvītis arī pieļāva iespēju, ka koalīciju varētu veidot tikai trīs partijas, taču vairījās no konkrētām prognozēm. "Esam konstatējuši, ka ir dažādi redzējumi gan iekšienē, gan ar potenciālajiem koalīcijas partneriem," sacīja premjers. Tāpēc esot vajadzīga padziļināta diskusija, lai tad, kad izveidotu valdību, pirmajā mēnesī pēkšņi neatklātos, ka valdībā ir kādas neatrisinātas domstarpības un tā nevar strādāt. A. Kalvītis Neatkarīgajai gan uzsvēra – nav iespējams, ka esošais kodols – TP, ZZS, LLP/LC – varētu izjukt. Viņš arī atzina, ka juridiski valdības veidošanas sarunas vēl nav sākušās, jo Valsts prezidente nav nosaukusi premjera amata kandidātu. Tāpēc vispirms kodola partijas veidošot darba grupas un rakstīšot valdības deklarāciju.

Potenciālie partneri – Jaunais laiks un Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK – gan neizprot šādu soli, jo uzskata, ka pie deklarācijas var strādāt tikai tad, kad skaidras valdības aprises, jo atbildīgas par deklarācijā rakstīto būšot visas partijas, kas veido koalīciju. Jaunā laika koalīcijas sarunu vadītājs Valdis Dombrovskis pieļāva, ka koalīcijas partijas acīmredzot vispirms gribot konsultēties ar prezidenti par ceturtā partnera piesaistīšanu. Savukārt TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats Neatkarīgajai atzina, ka, iespējams, "ir problēmas LPP un ZZS atrast ministriem vietu". Proti, piesaistot ceturto partneri, līdzšinējām koalīcijas partijām no kaut kā ir jāatsakās. Pēc M. Grīnblata domām, sava loma, iespējams, ir arī A. Šķēles ieteikumiem veidot sadarbību ar Saskaņas centru. Diezin vai saskaņiešus varētu aicināt koalīcijā, taču parakstīt līgumu par sadarbību Saeimā gan, sprieda M. Grīnblats.

JL un TB/LNNK pārstāvji atzina, ka pagaidām nav skaidrs, kad koalīcijas kodola partijām varētu būt nākamās sarunas, jo potenciālie partneri vēl uzrunāti neesot.

 

Viedoklis: Pēkšņi pauze

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/17/06    Valdības veidošana būtu maldinošs apzīmējums procesam, ko valdošā koalīcija jau vēlēšanu naktī pasludināja par gandrīz vai pabeigtu — ka vēlētāji, izrādās, esot izteikuši uzticību pašreizējai valdībai, kura nu lemšot, vai nedalāmajam "kodolam" piesaistīt vēl kādus "partnerus". Tomēr pirmdien, kad bija ieplānota TP, ZZS un LPP triumvirāta noskatītā jaunākā brāļa izsludināšana (proti, "gribi ņem, gribi neņem" piedāvājuma izteikšana TB/LNNK), koalīcijas padome nolēma nesteigties. Pareizāk laikam gan būtu teikt, ka Tautas partija nolēma.

Svētdien, nedēļu pēc vēlēšanām, premjerministrs Aigars Kalvītis beidzot bija attapis, ka Valsts prezidente viņu nemaz vēl nav aicinājusi veidot valdību. "Iznāk, ka es pats sevi esmu iecēlis par valdības vadītāju," Kalvītis brīnījās. Un sprieda, ka papriekš tomēr jānotiek partiju konsultācijām ar prezidenti.

Acīmredzot TP nedēļas gaitā ir atkopusies no uzvaras skurbuma un ieraudzījusi, ka ir pat vēl labāk, nekā izskatījās vēlēšanu naktī, — bez TP nevienu jēdzīgu valdību nevar izveidot, toties jebkuru no TP pašreizējiem partneriem var viegli aizstāt ar kādu citu. Partija var pilnībā diktēt noteikumus abiem pārējiem kodola protoniem, kur nu vēl kādiem elektroniem perifērijā.

Šādu līdz šim ne vienai partijai nebijušu varu (pat Latvijas ceļš ar 36 vietām 5.Saeimā ne tuvu nebija tik varens kā TP pašlaik ar tikai 23 vietām) var izmantot gan uz labu, gan uz ļaunu. Kalvītim ir iespēja izveidot spēcīgu valdību, ko nevarētu no aizkulisēm raustīt privāti gribulīši ar specifiskām vajadzībām un kura spētu paveikt valstij un sabiedrībai svarīgas lietas. Vai viņš to spēs, būs atkarīgs no tā, vai TP apzinās, ka līdz ar lielo varu tai tikusi pilnīgi visa atbildība par nākamo valdību un tās darbiem — vai tie nāktu valstij par labu vai par ļaunu.

Ir pamats šaubām, vai apzinās. Lēmums nogaidīt ar pagājušonedēļ jau it kā izlemto ceturtā partnera aicināšanu nāca uzreiz pēc "ierindas biedra" Andra Šķēles piektdien publiski paustā ieteikuma partijai nesteigties un apsvērt iespēju sadarboties ar Saskaņas centru. Šaubas, vai pašreizējā vispār gribētu citādu un labāku valdību, vieš arī tās apņemšanās sākt rakstīt valdības deklarāciju, kad nav vēl zināms, ar ko kopā to īstenos; tāpat arī "zaļā" Emša, bet it īpaši "mācītāja" Šlesera pirmdien dedzīgi stāstītais, ka valdību jau tūlīt varot apstiprināt Saeimā. (To var saprast — abiem pašreizējais ir vislabākais no reāli iespējamajiem valdības modeļiem. Toties nav saprātīga pamatojuma, kāpēc LPP (5 mandāti) un LC apvienība, kam kopā 10 vietas Saeimā, jāuzskata par neatņemamu jaunas valdības daļu; vēl absurdāk ir, ka Šlesers, kuru Kalvītis ir padzinis no ministra amata, uzvedas kā atkal Kalvīša valdības ministrs.) Itin daiļrunīga bija arī TB vaimanāšana kā pēc solītā nedabūšanas, ka pašreizējā koalīcija vēloties mazināt ceturtā partnera nozīmi.

Taču, no otras puses, Kalvītis pēc lēmuma ieturēt pauzi pavēstīja, ka koalīcijas partneriem esot dažādi redzējumi un daudz domstarpību par valsts attīstībai svarīgiem jautājumiem. Nav šaubu, ka ir. Tikai jācer, ka šie valstij svarīgie jautājumi nav vis diskvalificētā Šlesera raušanās atpakaļ pie Satiksmes ministrijas lielā naudas pumpja un "zaļo zemnieku" un viņu kriminālnoziegumos apsūdzētā "premjerministra kandidāta" Aivara Lemberga vēlme dabūt sev Tieslietu ministriju. Ka līdzās Kalvīša minētajām domstarpībām — par nodokļu politiku, administratīvi teritoriālo reformu, izdienas pensijām (par šīm lietām gan jau vienosies) — TP piedabūs partnerus vienoties, ka, piemēram, neviens koalīcijā nemēģinās mazināt tiesībsargāšanas iestāžu neatkarību, nebremzēs prokuratūras, KNAB, Valsts kontroles centienus apkarot korupciju un valsts mantas un naudas izšķērdēšanu; ka visi vienoti uzlabos Eiropas naudas dalīšanas procedūras, padarot tās godīgākas, un naudas izlietojumu — jēdzīgāku; ka vēlēšanām ir jābūt godīgām, bet likumu nepilnības ir jānovērš un katrā ziņā nav pieļaujams apiet.

Par daudz prasīts? Nē — TP ir lielākas iespējas panākt valsts veselīgai attīstībai nepieciešamo nekā jebkurai partijai jebkad atjaunotās Latvijas vēsturē. Tāpēc ir jāprasa, lai TP — kurš gan cits? — to dara.

 

No Latgales pašvaldībām Saeimā ievēlēts visvairāk

Agnese Margēviča, NRA   10/17/06    Kopumā 9. Saeimā ievēlēti 19 dažādu Latvijas pašvaldību deputāti, no kuriem septiņi ir savas pašvaldības vadītāji. Tas nozīmē, ka teju piektā daļa no 9. Saeimas deputātiem būs parlamentā jaunievēlēti pašvaldību pārstāvji.

Šis fenomens tiek skaidrots gan ar partiju centieniem nodrošināt sev balsis reģionos, vēlēšanu sarakstos iekļaujot tur labi zināmus pašvaldību pārstāvjus, gan apliecinājumu tam, cik svarīga vieta politiskajā darba kārtībā būs reģionālajai reformai. Visvairāk Saeimā ievēlēti pašvaldību pārstāvji no Latgales un Kurzemes (8 un 7), no Zemgales ievēlēts tikai viens, no Vidzemes un Rīgas – pa diviem.

Redzams, ka visvairāk deputātu mandātu ticis pašvaldību cilvēkiem no Tautas partijas (6) un Zaļo un zemnieku savienības (4) saraksta.

Pirmajā gadījumā rezultāts ataino TP pieaugošo ietekmi reģionos, kur šī partija nomainīja savulaik tradicionāli ietekmīgo Latvijas ceļu, bet ZZS gadījumā, kur divus mandātus ieguvuši Ventspils domes deputāti, jāpateicas pilsētas mēra Aivara Lemberga fenomenam.

Visvairāk – seši pašvaldību deputāti – ievēlēti no TP saraksta. No Saskaņas centra un ZZS ievēlēti pa četriem pašvaldību deputātiem, no Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa vēlēšanu apvienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – pa diviem, bet no PCTVL un Jaunā laika – pa vienam pašvaldību deputātam. Vislielākās pārmaiņas sakarā ar deputātu pāriešanu uz darbu Saeimā skars Ventspils domi, kur nomainīsies divi deputāti, Valkas domi, kur nāksies vēlēt jaunu mēru, kā arī Rīgas domi, kur Sergeja Dolgopolova (SC) vietā nāks uz JL pārgājušais Anatolijs Aļeksejenko. "Šie cilvēki pazīst drēbi, runājot par pašvaldībām. Saeima ir tikai ieguvusi," saka viens no 9. Saeimā ievēlētajiem pašvaldību vadītājiem Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājs un Latvijas pagastu apvienības vadītājs Gunārs Laicāns (ievēlēts no TB/LNNK).

Darbu pašvaldībā pret Saeimas deputāta krēslu varētu nomainīt Valkas mērs Vents Armands Krauklis (TP), kura vietā kā nākamais pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātiem varētu nākt Valkas un Lugažu draudzes mācītājs Arnis Bušs. Saeimā atgriezīsies savulaik tur no sociāldemokrātu saraksta ievēlētā Aija Barča, kura nu pārstāv Liepājas partiju. Viņas vietu Liepājas domē varētu ieņemt Gunārs Ansiņš. Leonu Līdumu (TP) Aizkraukles novada domē varētu aizstāt Andrejs Beinārs. Jauns pašvaldības vadītājs būs jāvēlē Smārdē, jo 9. Saeimā ievēlēts Imants Valers (TP), kuru, visticamāk, deputāta krēslā nomainīs Dzintars Zariņš. Jāni Klaužu (TP) Līvānu novada domē varētu nomainīt Mārīta Vilcāne, bet Jāni Eglīti (TP) Preiļu novada domē – Alberts Vucāns.

Abus partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvjus Ventspils domē, kuri Saeimā ievēlēti no ZZS saraksta, Gunti Blumbergu un Gundaru Daudzi, visticamāk, nomainīs Aigo Gūtmanis un Ingrīda Strumfa. Pēteri Hanku (ZZS) Aizputes domē nomainīs Juris Grasmanis, Gunāru Upenieku Krāslavas domē – Jānis Geiba. No SC ievēlēto Jāni Tutinu Rēzeknes domē – Mihails Bartaševičs, Artūru Rubiku (SC) Rīgas domē – Aina Žuravļova. No LPP/LC Saeimā ievēlēts Daugavpils domes deputāts Jānis Dukšinskis, kuru varētu nomainīt Jevgenijs Vasiļjevs. Daugavpils rajona padomē jāmeklē jauns izpilddirektors, jo Saeimā ievēlēts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC). No TB/LNNK ievēlēts dundadznieks G. Laicāns, kuru nomainīs Smaida Šnikvalde, kā arī Kubuļu pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Boldāns, kuru nomainīs Ainārs Supe. Pa vienam pašvaldību deputātam Saeimā ievēlēts no JL un PCTVL saraksta – Uldi Gravu Liepājas domē nomainīs Ivars Ķervis, Valēriju Buhvalovu Jelgavas domē – Sergejs Ņevoļskis.

 

Viedoklis par NLB: Maksāšanas jēga

Viktors Avotiņš,  NRA  10/17/06    Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta virzība, šķiet, sasniegusi tādu stadiju, kad projekts jāpārstāj propagandēt, bet tikai precīzi jāskaidro.

Ja pat speciālistiem (sk. G. Bagātais u.c., «Neatkarīgā», 23.09.06.) nav pārliecības un skaidrības par šī projekta saprātīgumu, tad acīmredzot propaganda pamatojuma vietā var pastiprināt iespaidu, ka tiek taisīta nevis bibliotēka, bet kaut kāda naudas pārpumpētava, kur nule paredzamie 35 140 kvadrātmetri jau izmaksā krietni dārgāk, nekā reiz tika rēķināts izdot par 85 000 LNB kvadrātmetriem (viena kvadrātmetra izmaksas tagad — ap 5000 latu). Bez pilnīgas skaidrības un katra izdodamā lata pamatojuma (kas, starp citu, no ministrijas puses tiek solīts) nauda var sačakarēt ideju un sabiedrība var (ir tiesīga) šo ideju noraidīt. Te nav runa par atsevišķu partiju spekulācijām.

Paziņojums, ka LNB celtniecībā piesaistītiem ārvalstu inženieriem maksās 135 latus stundā atsevišķa projekta ietvaros, nav ne laba, ne slikta, bet reāla ziņa. Ja pašiem nav smadzeņu, tad deficīts jānosedz, šīs smadzenes iepērkot un maksājot tām to naudu, ko tām maksā tur, no kurienes tās iepirktas.

Protams, daudz labāk būtu, ja šīs smadzenes, atbilstoši astotās un devītās Saeimas koalīcijas partiju deklarētiem valsts virzības lozungiem, tiktu iepirktas savu (Latvijas) smadzeņu perfektai izglītošanai un treniņam. Tāpēc, ja smadzenes tiek iepirktas atsevišķam projektam un, cik var spriest, ne pārāk reti sastopamās specializācijās, nemitīgi jāpatur prātā, ka šīs smadzenes valsts ir spiesta pirkt aplamas (kultūr)politikas dēļ. Nav ko cerēt, ka mūsdienās būs iespējams uzturēt konkurētspējīgu nacionālu valsti (Tautas partijas vīzija) bez savām smadzenēm un ar deklarācijām vien. Par izglītotu cilvēku pirmajā vietā, par zinātņietilpīgu ražošanu vai augstu produkcijas pievienoto vērtību utt. Bez lepnā nosaukuma «Nacionālā bibliotēka» reāla (!) nodrošinājuma ar deklarācijām atbilstošu politiku šitā māja tāda būda vien būs. Dekorācija Daugavas kreisā krasta panorāmas uzlabošanai. Tādēļ vien dārgi maksāt ārvalstu speciālistiem nav nekādas jēgas.

Turklāt — vai tad iztiks ar iepirktiem inženieriem vien? Cik būs jāiepērk strādnieku? Par kādu naudu, salīdzinot ar vietējo apmaksu? Arī tās pašas neadekvātās (kultūr)politikas dēļ. Var jau būt, ka LNB kā izcilam objektam noteikta izcila izpildītāju atlase uz tiem ļoti izdevīgiem noteikumiem. Bet — pēdējās dienās iznāca sarunāties ar dažiem vidēja vēriena būvuzņēmējiem. Arī avīzēs viens otrs speciālistu teksts daudz neatpaliek no viņu sacītā. Piemēram — vēl nesen mēs nevarējām iedomāties, ka piedosim kādam dzeršanu būvlaukumā. Tagad mums, pirms tādu izmest, diemžēl jāštuko, vai un cik lielā mērā šis cilvēks var izdarīt arī kaut ko produktīvu. Liela daļa stabilo un prasmīgo ir jau Īrijā vai kur citur. Uz kuru pusi mums te īsti ir tas (kultūr)politikas kurss — uz daudzu tautību melnstrādnieku valsti vai visu līmeņu gudrīšu zemi?

Tātad, manuprāt, lai LNB projekts neizrādītos vien Potjomkina sādža priekš Latvijas tēla atrādīšanas iebraukušiem eirokungiem vai civilizētības iespaida atstāšanas uz Latvijas darba tirgus angažētiem legāliem un nelegāliem imigrantiem, apsteidzot šī projekta gaitu, nepieciešams darīt vismaz sekojošo. Savest kārtībā profesionālās izglītības sistēmu. Nodrošināt, vismaz augstskolās, kvalifikācijas un kvantuma ziņā pietiekamu pasniedzēju kopumu, kurš reāli spētu sagatavot vietējos kadrus pietiekamā skaitā un kvalitātē, lai veicinātu Nacionālajā attīstības plānā nosauktā mērķa nodrošināšanu valsts mērogā. Pienācīgi motivēt kvalificēto vietējo darbaspēku darbam vietējā tirgū. Citādi bažas par projekta saprātīgumu augs ne tikai tērētās naudas, bet arī tā jēgas sakarā.

 

Inženieriem maksās 135 latus stundā

Jānis Zvērs,  NRA  10/16/06    Sabiedrībā daudz apspriestās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas celtniecība Daugavas kreisajā krastā valstij izmaksās vismaz 174 miljonus latu. Lai gan ar projektu saistītie cilvēki par izmaksām runā nelabprāt, izrādās, līgumā paredzēta arī iespaidīga samaksa ārzemju inženieriem, ja vajadzēs veikt papildu darbus.

Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi pērn parakstītais līgums ar ASV kompāniju Hill International par LNB jaunās ēkas būvprojekta izstrādi un būvniecības konkursa dokumentu sagatavošanu paredz, ka ārvalstu vecākajiem inženieriem par darbu ar Gaismas pils tehnisko projektu tiks maksāti 135 lati stundā, inženieriem – 120 lati, jaunākajiem inženieriem – 95 lati, bet apkalpojošajam personālam – 60 lati stundā.

Toties Latvijas firmu vecākie inženieri par darbu ar tehnisko projektu saņems krietni pieticīgāku samaksu – 37,5 latus, inženieri – 32,5 latus, jaunākie inženieri – 27,5 latus, apkalpojošais personāls – 17,5 latus stundā.

Aģentūras Jaunie Trīs brāļi pārstāvei Elīnai Bīviņai Neatkarīgās vēlme noskaidrot, cik stundu ārvalstu gaišie prāti būs spiesti lauzīt galvas Latvijas Gaismas pils projekta radīšanā, likās visai dīvaina. Viņa skaidroja, ka Neatkarīgajai jau savulaik esot bijusi šāda informācija, turklāt, lai atbildētu, cik stundu strādās ārvalstu instruktori, sarunai būtu nepieciešamas "piecas stundas". Nākamajā telefonsarunā gan E. Bīviņa norādīja, ka uz jautājumiem varētu atbildēt Hill International pārstāvis Ēriks Kalniņš.

Ē. Kalniņš Neatkarīgajai paskaidroja, ka iespaidīgā samaksa – 135 lati stundā – paredzēta tikai par tādiem darbiem, kas inženieriem būtu jāstrādā ārpus noteiktā projekta. Šāda situācija varētu izveidoties vien tad, ja projekta pasūtītāji pēkšņi mainītu domas, uzsver Ē. Kalniņš.

Interesanti, ka atbildīgās personas uz jautājumiem par Gaismas pils celtniecības izmaksām ne reizi vien atbildējušas ļoti izvairīgi – arī 22. septembrī, kad Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvlaukumā sākta trīs atbrīvoto dzīvojamo ēku demontāža, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors Zigurds Magone nevēlējās runāt par Gaismas pils projekta kopējām izmaksām – tā vietā viņš sarunas tēmu novirzīja, izsakot cerību par Rīgas domes finansiālo atbalstu jaunas kanalizācijas sistēmas un ūdensvada izbūvē.

Gaismas pils, kuras izveides izmaksas tiek lēstas ap 174 miljoniem latu, skiču projekts vien izmaksājis vairāk nekā piecus miljonus latu. Ēka būs 12 stāvu augsta. Pirmajos deviņos atradīsies grāmatu glabātavas, būs vietas 1200 lasītājiem, paredzēta arī koncertzāle, konferenču centrs un izstāžu galerijas.

 

«Pa saulei» vēlas parādīt, cik labi dzīvojam Latvijā

Apollo  10/17/06    Neilgi pirms 9. Saeimas vēlēšanām izveidotā politiķus slavinošā kustība «Pa saulei» turpinās pozitīvās aktivitātes. Jau novembrī sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem kustība vēlas īstenot akciju, kurā cilvēkiem būs iespēja ieraudzīt, cik citviet var būt slikti, un sajust, cik labi viņi dzīvo.

Reklāmas aģentūras «ZOOM!» radošais direktors un viens no «Pa saulei» veidotājiem Ēriks Stendzenieks sacīja, ka Latvijas Pirmās partijas un «Latvijas ceļa» (LPP/LC) politiķus kustība vairs nereklamēs un nodarbosies ar citām aktualitātēm. Jautāts par nākotnes plāniem, Stendzenieks bija visai izvairīgs: «Par tuvākajiem plāniem jau zināms, taču šobrīd runāt nākotnes formā nozīmētu tracināt gan auditoriju, gan žurnālistus.»

«Pa saulei» novembra sākumā plāno īstenot jaunu kampaņu. Tās laikā publicēs dažādas fotogrāfijas no nelaimju skartām valstīm. Fotogrāfijas tiks arī publiski izstādītas, lai Latvijas iedzīvotāji varētu aizdomāties, cik labi mēs dzīvojam.

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām kustība «Pa saulei» slavināja LPP ministrus un Sandru Kalnieti («Jaunais laiks»).

Portāls «Apollo» vēlējās uzzināt arī Ministru prezidenta biroja vadītāja Jurģa Liepnieka nākotnes plānus saistībā ar viņa vadīto «Sabiedrību par vārda brīvību», taču tas neizdevās. Liepnieks, kas darbu valdībā beigs 29. oktobrī, devies atvaļinājumā.

 

Bukletu dēļ saasinās valodas jautājums

Inga Paparde,  NRA  10/17/06    Atbildīgo valsts iestāžu diskusiju krustpunktā nonākuši Ministru kabineta noteikumi par valodu lietošanu informācijā. Atļaujot valsts iestādēm sniegt visu informāciju arī svešvalodā, var notikt pat pāreja uz divvalodību publiskajā telpā, uztraucas valsts valodas inspektori.

Noteikumi paredz, kā valsts, pašvaldību iestādes sniedz informāciju apmeklētājiem. Tas ir jādara valsts, proti, latviešu valodā. Taču noteikumi paredz izņēmumus un atļauj izdot un izplatīt bukletus arī svešvalodās, bet tie nedrīkst būt izlikti informatīvajos stendos. Plašākas diskusijas par šiem noteikumiem sākās pēc tam, kad sociālos dienestus sasniedza rīkojums no informatīvajiem stendiem noņemt bukletus krievu valodā, bet Valsts cilvēktiesību birojs (VCB) tika sodīts ar 25 latu soda naudu par to, ka stendos bija bukleti krievu un angļu valodā.

Lai izvērtētu, vai ir pamats mainīt noteikumus par informācijas izplatīšanas valodu, Tieslietu ministrija izveidojusi darba grupu, kurai līdz 1. decembrim jāsagatavo priekšlikumi valdībai. Gan VCB, gan Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts uzskata: noteikumi ir jāmaina, piedāvājot papildināt noteikumus ar jaunu punktu, kas ļautu tām institūcijām, kuru funkcijas ir vērstas uz sabiedrības integrācijas veicināšanu, sniegt publisko informāciju svešvalodā. Citādi tiekot pārkāpta Satversme. Arī sociālajiem dienestiem likumā ir jābūt noteiktām tiesībām izplatīt informāciju krievu valodā.

Cilvēktiesību birojam nepiekrīt valsts valodas inspektori. Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis Neatkarīgajai atzina, ka tieši VCB ir tas, kas pārkāpj likumu un arī Satversmi. "Pārbaudē konstatējām, ka informatīvajā stendā ir bukleti tikai krievu un angļu valodās, bet nav latviešu. Arī valsts valodā runājošam ir tiesības zināt savas tiesības un ir tiesības brīvi saņemt informāciju, un tieši tāpēc birojs tika sodīts," saka A. Kursītis, "viņi paskaidroja, ka bukleti latviešu valodā izbeigušies, bet vai tas ir arguments, lai pārkāptu likumu, un vai latviski runājošajiem nav cilvēktiesību?" Valodas inspektors uzsver, ka pašlaik nav aizliegts izplatīt materiālus krievu vai citās valodās, kā arī iedzīvotājus drīkst uzklausīt viņu dzimtajā valodā, bet, pieņemot priekšlikumu par atsevišķu iestāžu tiesībām publisko informāciju sniegt svešvalodā, pastāv divvalodības draudi publiskajā telpā. "Ir ļoti liels spiediens par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai pašvaldībās, kur ir vismaz 20 procentu krieviski runājošo iedzīvotāju," saka A. Kursītis. Viņš arī nesaskata diskrimināciju – ja bukleti nav stendos krievu valodā – diskriminētas ir tās mazākumtautības, kuru dzimtajās valodās vispār tādu bukletu nav. "Ja pieņemtu lēmumu informāciju sniegt svešvalodās, kas noteiks, kādā? Un kāpēc citās – ne?" jautā inspektors. Pat tehniski nav iespējams visu tautību iedzīvotāju valodās valstiskā līmenī sniegt informāciju, bet noteikt kādas privileģētas mazākumtautības būtu citu mazākumtautību acīm redzama diskriminācija, savu viedokli pauž Izglītības un zinātnes ministrija.

 

Pārtrauks iznomāt telpas Cālīša savulaik vadītajai draudzei

LETA  10/17/06    Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Kapituls ir nolēmis nepārslēgt jaunu telpu nomas līgumu ar Rīgas Reformātu brāļu draudzi, kuru luterāņi pirms neilga laika nolēma izslēgt no LELB. Kapituls uzdevis draudzei atbrīvot līdz šim no LELB nomātās Reformātu baznīcas telpas Mārstaļu ielā.

LELB arhibīskapa vietnieks Pāvils Brūvers sacīja, ka agrākās līgumsaistības ir zaudējušas spēku, jo viena no līgumslēdzēju pusēm — Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskā draudze — vairs neeksistē. Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvalde (RLP) informējusi LELB, ka notiekot draudzes pārreģistrācija par autonomu draudzi.

Pēc Brūvera teiktā, Reformātu brāļu draudze līdz šim esot baudījusi īpaši labvēlīgus līguma nosacījumus — LELB esot piemaksājusi trūkstošos izdevumus par telpu uzturēšanu Mārstaļu ielā, turklāt par telpu izmantošanu draudzei esot sakrājies ievērojams parāds LELB. Brūvers pārmeta Reformātu brāļu draudzei, ka tā daļu no šīm telpām izīrē apakšīrniekiem, par ko nekādi norēķini ar dievnama īpašniekiem — LELB — neesot veikti.

Plašākas domstarpības starp LEBL un Reformātu brāļu draudzi sākās pēc tam, kad LELB Kapituls pagājušā gada novembrī no LEBL izslēdza draudzes mācītāju un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekānu Juri Cālīti. Mācītājam tika pārmesta piedalīšanās Sun Mjun Mūna vizītē Latvijā un Mūna vīna ceremonijā, bet pats Cālītis izslēgšanu no LELB saistīja ar viņa doto atļauju pagājušā gada 23. jūlija rīkot dievkalpojumu Anglikāņu baznīcā seksuālo minoritāšu pasākuma laikā. Seksuālo minoritāšu rīkots dievkalpojums baznīcā notika arī šovasar. Rīgas Reformātu brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes valde pēc tam pieņēma paziņojumu, kurā norādīja, ka līdz ar Cālīša atstādināšanu no luterāņu baznīcas faktiski ir izraidīta visa draudze.

 

Latvijas attīstības plāns būs visās bibliotēkās

DELFI  10/18/06    Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks ceturtdien Latvijas bibliotēku pārstāvjiem nodos Latvijas Nacionālā attīstības plāna no 2007. līdz 2013. gadam (NAP) eksemplārus.

Bibliotēku pārstāvji saņems NAP bukletus latviešu valodā, kā arī kompaktdiskus, kuros NAP atrodams latviešu, krievu un angļu valodās, informēja Kučinska preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Tādējādi NAP būs brīvi pieejams visiem Latvijas iedzīvotājiem tiem tuvējās publiskajās bibliotēkās. Ar NAP un tā izstrādes ietvaros organizēto sabiedriskās apspriešanas gaitu iespējams iepazīties arī elektroniski portālā www.nap.lv.

NAP tika apstiprināts Ministru kabinetā šā gada 4. jūlijā. Tas ir valsts attīstības plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam, kas ir adresēts politiķiem, ierēdņiem, un ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Plāna pamatā ir Saeimā apstiprinātais zinātnieku izstrādātais Latvijas izaugsmes modelis "Cilvēks pirmajā vietā". Tas paredz Latvijas izaugsmi balstīt uz cilvēka zināšanām, prasmēm un spēju efektīvi pielietot tā rīcībā esošo kapitālu, zināšanas un tehnoloģijas.

NAP darbības laikā jāpanāk pagrieziens izglītībā, zinātnē un ražošanā, lai veidotos stabils intelektuālais un materiālais pamats dzīves kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam. Lai to nodrošinātu, būs nepieciešama saskaņota rīcība, NAP ieviešanas procesa vadība un uzraudzība, efektīvi atbalsta instrumenti, kā arī aktīva reģionu un sabiedrības līdzdalība.

 

Viedoklis: Trijotne, četrotne

Kārlis Streips  10/18/06     Kārdinoša, tik ļoti kārdinoša jaunievēlētās Saeimas «kodolam» šķiet doma, ka mierīgi varētu vārīties tālāk tajā pašā sulā, kurā politika veidota kopš premjerministra Aigara Kalvīša mazākumvaldības izveidošanas šā gada pirmajā pusē.

Galvenais, protams, — nebūs amati jāpārdala tā, lai trīs partiju vietā tie jāsadala četru partiju starpā. Pat mazākā potenciālā koalīcijas partnere TB/LNNK var pamatoti teikt, ka tai Saeimā ir gandrīz tikpat liela ietekme, kā Latvijas Pirmajai partijai (LPP) tandēmā ar «Latvijas ceļu», turklāt, ja domā par LPP vienu pašu, tad «tēvzemiešiem» ir lielāka ietekme, jo LPP kā tāda Saeimā ieguva tikai piecus mandātus — atlikušie aizgāja «ceļiniekiem». Rezultātā valdošajām partijām jārēķinās ar to, ka «tēvzemieši» varētu nākt ar nopietnām prasībām par ministru portfeļiem un visu pārējo.

Nelaime ir tā, ka šī «strādāsim tāpat kā tālāk» filozofija gandrīz noteikti novedīs pie vairākiem ļoti neakceptējamiem lēmumiem. Pirmais saistās ar to, ka, lai arī LPP par vēlēšanu rezultātiem it kā īpaši priecāties nevar, partijas boss un īpašnieks Ainārs Šlesers uzvedas kā lielais uzvarētājs, un patlaban prognozes ir tādas, ka viņš varētu atkal ieņemt pietiekami ietekmīgo satiksmes ministra vietu. No vienas puses, jāatzīst, ka šis buldozers, traktors, kosmosa kuģis vai kas cits viņš savā prātiņā domā sevi esam, Satiksmes ministrijas pamatdarbu vadīja it prasmīgi, taču, no otras, trešās un ceturtās puses, viņš ir tas pats Ainārs Šlesers, kas aktīvi piedalījās Jūrmalgeitas sarunās, viņš ir cilvēks, kurš valsts un arī Eiropas naudu dala pirmām kārtām «savējiem» un reizēm to izmanto, lai reklamētu sevi, un viņš tomēr ir cilvēks ar visnotaļ neadekvātu izglītību un diemžēl visai sliktu latviešu valodu. Latviešu valodā, Šlesera kungs, pareizi ir teikt «jāsaprot tas», nevis «jāsaprot to». Ja LPP par visām varītēm vēlas turēties pie satiksmes ministra portfeļa, nu tad labi, bet tikai ne Šleseru.

Otra atbaidošā vēsts ir, ka amatu tirgošanās laikā Tieslietu ministriju sev varētu pieprasīt «zaļie zemnieki». Patlaban ministriju kontrolē LPP, un nav nekādu šaubu, ka šai partijai iepriekš minēto iemeslu dēļ no atsevišķiem portfeļiem vajadzēs atteikties. Taču Latvijas likuma aizsardzības sistēmas pārraudzīšanu nedrīkst atstāt tās partijas rokās, kas daudzu mēnešu garumā uzstāja, ka par Latvijas premjerministru jākļūst cilvēkam, pret kuru izvirzīta smaga kriminālapsūdzība. Pārāk pašpārliecināta jauna valdošā koalīcija varētu mest acis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Ģenerālprokuratūras virzienā ar domu, ka nu pienācis laiks nokārtot rēķinus, un tas, ka šīs instances virzās arvien tuvāk un tuvāk Ventspils hercogistes finanšu un pārvaldes atšķetināšanai, nozīmē, ka to pārraudzību nedrīkst uzticēt partijai, kura ir vistiešākajā veidā ieinteresēta novilcināt šo procesu.

Ārpus šiem aprēķiniem jāteic, ka, lai arī triju partiju koalīcija ir savā ziņā ērtāka par četru partiju koalīciju, tā ir arī bīstamāka. Latvijas politiskā kultūra ir tāda, ka, arī opozīcijā atrodoties, partijas prot izkaulēt atbalstu saviem priekšlikumiem, pretī sniedzot atbalstu kādā valdībai svarīgā jautājumā. Taču patlaban tas notiek mazākumvaldības kontekstā. Ja Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un Zaļo un zemnieku savienība ir tik ļoti pārliecinātas, ka nākamajos četros gados tās varēs valdīt netraucēti, tad «Jaunajam laikam» un «tēvzemiešiem», nemaz nerunājot par tā dēvēto kreiso spārnu, būtu jāsolidarizējas un vismaz uz pirmajiem pāris mēnešiem jāliek valdošajai koalīcijai nodrošināt, ka Saeimas krēslos vienmēr sēž visi koalīciju pārstāvošie deputāti, sak, ja gribi valdīt, sēdi plenārsēžu zālē un nekusties. No valdošajām partijām Saeimā ir ievēlēti gan gados krietni veci, gan ne pavisam veseli, gan ar citiem pienākumiem nodarbināti deputāti. Absolūtu kvorumu nodrošināt valdībai varētu būt puslīdz sarežģīti, taču opozīcijas loma ir — oponēt. Ja nevar pārliecināties par kvorumu, paši vainīgi.

Ja no tā izriet skumjas, ka politika Latvijā ir pirmām kārtām izdevīguma aprēķins un tikai pēc tam pievēršanās jautājumiem, kuri Latvijā ir patiešām nopietni, tad skumjas ir pamatotas. Nākamajai valdībai steigšus būs jāķeras pie visdažādāko jautājumu risināšanas, arī domājot par tās Eiropas naudas izmantošanu, kas saistās ar Kalvīša solītajiem «septiņiem trekniem gadiem», par to, ka Latvijas elektrības monopols jau atkal vēlas krietni paplucināt iedzīvotāju maciņus ar jau atkal augstākiem tarifiem, par to, kā veidot attiecības ar Krieviju u. tml. Šie nav jautājumi, kuros valdošajām partijām būtu īpaši strīdi ar «Jauno laiku» vai arī ar «tēvzemiešiem». Kā šonedēļ raksta ietekmīgais britu žurnāls «The Economist», Austrumeiropas politikā alianses tiek pārveidotas un mēteļi tiek griezti uz iekšpusi «ar maz izprotamu steigu». Tā, piemēram, vai valdošā Tautas partija, kas 7. oktobra vēlēšanās Latvijā guva atkārtotu uzvaru, uzskatāma par kreisu vai labēju, ja to salīdzina ar «Jauno laiku»?» Kāpēc partijas ar visnotaļ vienotiem uzskatiem par valsts tālāko attīstību nevar strādāt kopā? To varam pārdomāt arī tepat Latvijā. Un nonākt pie secinājuma — ministru portfeļi un ar tiem saistītās administratīvās un finansiālās iespējas politikāņiem ir svarīgākas par valsti un sabiedrību kā tādu. Skumji.

 

Saeima atbalsta «čekas maisu» publiskošanu

LETA  10/18/06    Saeimas Juridiskā komisija trešdien atbalstīja «čekas maisu» atvēršanu un bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu vārdu publiskošanu un noraidīja deputāta Valērija Agešina («Saskaņas centra») iesniegtos priekšlikumus atteikties no VDK aģentu vārdu publiskošanas un «norakt «čekas maisus» zemē uz vismaz 50 gadiem, kamēr mūsu sabiedrība atveseļosies».

Komisijas sēdē Agešins pauda viedokli, ka VDK aģentu vārdu publiskošana ir mēģinājums novērst iedzīvotāju uzmanību no sociālām problēmām — inflācijas, bezdarba un cenu kāpuma. Pēc viņa domām, VDK aģentu vārdu publiskošana rosinās kārtējās «raganu medības» un neveicinās sabiedrības vienotību. Deputāts aizstāvēja viedokli, ka «čekas maisos» nav iespējams konstatēt, kurš VDK aģents ir cīnījies pret organizēto noziedzību un korupciju, bet kurš — sniedzis ideoloģiskus ziņojumus.

Juridiskā komisija vēl nav vienojusies, ar kuru datumu likuma grozījumi stāsies spēkā. Pirms apmēram pusgada tika nolemts, ka VDK aģentu vārdus laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» publiskos pēc šā gada 1. novembra. Komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) informēja deputātus, ka pie viņa vērsušies kāda drošības dienesta pārstāvji, kuri rosinājuši «čekas maisus» nodot arhīvā, lai tie tādējādi kļūtu vispārpieejami. Tomēr deputāti atzina, ka šis nebūtu labākais variants, jo, piemēram, būtu iespēja ieinteresētām personām publiskot tikai daļas aģentu vārdu.

Saeimas Juridiskā biroja priekšnieks Gunārs Kusiņš pauda viedokli, ka būtu iespējams «Latvijas Vēstnesī» publicēt tikai aģentu vārdus un segvārdus, bet nepubliskot viņu darba vietu, kas neļautu pilnībā identificēt šos cilvēkus. Deputāti šīs idejas nevarēja apspriest, jo attiecīgi priekšlikumi likumprojektam nav iesniegti.

Saeima par grozījumiem likumā «Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu» lems 26. oktobra sēdē. Jūnijā Saeima pieņēma šā likuma grozījumus, paredzot, ka bijušo VDK aģentu vārdus publiskot laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» pēc šā gada 1. novembra. Parlaments nolēma publicēt VDK aģentu uzskaites kartotēku un norādīt par katru kartotēkā minēto personu datus — vārdu, uzvārdu, tēva vārdu, dzimšanas datus, savervēšanas laiku un vietu.

Valsts prezidente likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai. Prezidente uzskata, ka, publicējot VDK aģentu kartotēkā esošo personu vārdus, tiks apdraudēti tie cilvēki, kas ar VDK sadarbojās noziedzības apkarošanā. Viņa sacīja: «Doma par to, ka VDK aģentu uzskaites kartotēkas publicēšana pieliks punktu savstarpējām aizdomām, noslēgs kādu sāpīgu Latvijas vēstures lappusi un nodibinās vēsturisko taisnīgumu, ir iluzora.»

Latvijas tiesu prakse lietās par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu liecina, ka VDK kartotēkas dati ir nepilnīgi un sadarbības fakts ar VDK grūti pierādāms. Tiesu prakse norāda, ka personas datu atrašanās VDK kartotēkā pati par sevi vēl neliecina, ka persona ar šo iestādi tiešām ir sadarbojusies, iepriekš uzsvēra Vīķe-Freiberga. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra informācija liecina, ka no 1953. līdz 1991. gadam ar VDK sadarbojās aptuveni 24 000 cilvēku, taču Latvijas valsts rīcībā ir tikai VDK kartotēka par 20. gadsimta astoņdesmito gadu periodu ar 4500 aģentu personas datiem.

 

Saskaņieši arvien tuvāk varai

Liene Barisa,  NRA  10/19/06    Eksperti: politiķi vairāk gatavi pieņemt Saskaņas centru nekā sabiedrība.

Kreisi orientētājām jeb tā dēvētajām krievvalodīgo partijām Latvijas politikā allaž bijis mūžīgās opozīcijas zīmogs. Taču Saskaņas centrs šo stereotipu sācis lauzt. Politiķi arvien atklātāk runā par valdošās koalīcijas sadarbības iespējām ar saskaņiešiem, lai gan, piesardzīgi būdami, pārāk tuvu varas pīrāgam vēl nelaiž.

Paši saskaņieši sevi sauc par centrisku un kreisi centrisku politisko spēku apvienību, kas viņiem ļaujot rast kompromisus arī ar līdzšinējām varas partijām, kas allaž bijušas centriski labējas un labējas.

Saskaņas centra lomu varas partiju balstīšanā varēja novērot jau šā gada pavasarī, kad, pateicoties šīs frakcijas politiķiem Saeimā, varēja apstiprināt Aigara Kalvīša mazākuma valdību pēc Jaunā laika aiziešanas. Jāatgādina, ka pirms nedēļas premjera partijas biedrs Andris Šķēle uzsvēra, ka šoreiz koalīcijas partijām jau ir iespējas meklēt kopsaucējus ar krievvalodīgo partijām. Tiesa gan – tā sauktās koalīcijas kodola partijas – arī Tautas partija, no šiem izteikumiem norobežojās. Taču kuluāros Saskaņas centra vārds jaunās koalīcijas veidošanas kontekstā tiekot locīts gana bieži. Neoficiālās sarunās politiķi gan atzīst, ka ar saskaņiešiem gribot negribot saistās arī Rubika vārds un labējo partiju elektorāts to var nesaprast. Arī programmatiskās nostādnes ne vienmēr sasaucas, jo sevišķi nacionālajos jautājumos.

Tādēļ jau izskanējušas spekulācijas, ka saskaņieši kārtējo reizi varētu sadalīties, jo bez sociālistiem ceļš uz valdību būtu vieglāks. Viņi paši gan to noliedz. "Ja būtu bažas, ka mūs atmetīs, nebūtu gājuši kopā," savu pārliecību pauda Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks un norādīja, ka runas par rubikiešiem kā traucēkli "nav demokrātiski izteicieni". "To, ka esam vajadzīgi kopā, ir pateikuši vēlētāji," viņš uzsvēra.

Līdzīgi norādīja arī Sergejs Dolgopolovs. "Mēs paliksim tādi, kādi esam," viņš sacīja, piebilstot, ka negribot, lai "atkal sāktos tā rusofobija", un ievēlētais Artūrs Rubiks [Alfrēda Rubika dēls] nemaz neesot nevienā partijā, viņš piebilda.

Jānis Urbanovičs turklāt norādīja, ka tiek apsvērta partiju apvienības, kāds šobrīd ir Saskaņas centrs, pārtapšana par vienotu partiju. Pagaidām tādu gatavību paudušas divas no apvienībā ietilpstošajām partijām – Tautas saskaņas partija un partija Jaunais centrs. Jautāts, vai arī sociālisti varētu pievienoties, J. Urbanovičs atbildēja: "Ja kāda partija izvēlēsies patstāvīgu darbību, to varēs darīt."

"Vai Saskaņas centrs tiks ņemti koalīcijā, ir ar lielu jautājuma zīmi. Ticamāk, ka netiks nekā tiks," sarunā ar Neatkarīgo sprieda politologs Andris Runcis. Pēc viņa domām, politiķi tam ir gatavi, taču sabiedrība – drīzāk vēl ne.

Arī sociologs Aigars Freimanis atzīst, ka par saskaņiešu vietu valdībā vēl pāragri runāt. "Ja runā par Saskaņas centru valdībā, tad drīzāk nē nekā jā. Ja runā par koalīcijas un Saskaņas centra sadarbību Saeimā, tad drīzāk jā nekā nē," vērtēja Aigars Freimanis un sprieda, ka saskaņiešiem apmaiņā pret atbalstu koalīcijai nav izslēgtas iespējas tikt pie amatiem Saeimas prezidijā un komisijās.

A. Freimanis domā, ka ne tikai sabiedrības, iespējams, noraidošās attieksmes dēļ koalīcijas partijas neriskētu. "Es domāju, ka koalīcijai par Saskaņas centra pieņemšanu būtu grūti izšķirties kaut vai tāpēc, ka Saskaņas centram ir pietiekami liela pārstāvniecība Saeimā un tāpēc Saskaņas centrs var izvirzīt lielas prasības par amatiem," norādīja A. Freimanis.

Viņš arī vērtēja, ka Saskaņas centrā Rubika loma ir daudz lielāka priekšvēlēšanu laikā nekā pēc tā. "Viņš ir simbols, fons, piesaistošais elements priekšvēlēšanu laikā, bet ne aktīvs politiskais darbinieks pēc tam," sacīja A. Freimanis.

"Nekādu oficiālu sarunu un priekšlikumu no koalīcijas puses nav bijis," Neatkarīgajai uzsvēra J. Urbanovičs. "Nesteigsimies ar sadarbības piedāvājumiem, kā to dara Jaunais laiks un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, cenšoties patikt trijām partijām," viņš norādīja. Taču sacīja, ka saskaņieši darbam valdībā visās jomās varētu piedāvāt savus cilvēkus, tāpēc nesteidzoties vērtēt, kuras jomas tad būtu tās vēlamākās, ja iespēja strādāt valdībā būtu.

Jāatgādina, ka gan J. Urbanovičs, gan Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs iepriekš norādījuši, ka neredz iespēju atbalstīt nevienu koalīciju, kurā pašu nav. A. Rubiks gan ir pretējās domās. "To neizslēdzu nekādā ziņā," viņš uzsvēra. Ja apvienība kategoriski atteikšoties sadarboties ar koalīcijas partijām, tas būšot pret demokrātijas principiem.

"Es domāju, ka steigties nav kur. Agri vai vēlu sarunas notiks," par iespēju Saskaņas centram iesaistīties valdībā Neatkarīgajai savukārt sacīja S. Dolgopolovs.

 

Saeimas deputātiem rosina piešķirt īpašas pensijas

LETA  10/18/06    Saeimā tapis likumprojekts, kas paredz Saeimas deputātiem, kuri nostrādājuši pilnu sasaukuma laiku - četrus gadus, piešķirt īpašas pensijas, aģentūrai LETA apstiprināja kāds deputāts.

Politiķis, kurš lūdza savu vārdu neminēt, lai «kolēģi nenoknābātu», atzina, ka neafišēti tapušais priekšlikums paredz noteikt, ka deputātu pensijas ir zināma daļa no deputātu pamatalgas, kas ir 912 lati.

Deputāts neslēpa, ka likumprojektu bīdot tie politiķi, kuri paši ieinteresēti šajā jautājumā. «Tie esam mēs, pensionāri», kas ir ieinteresēti, neslēpa aģentūras LETA informācijas avots.

Minētais likums, ja tiks pieņemts, varētu attiekties uz aptuveni desmit 8.Saeimas deputātiem, turklāt to plānots attiecināt arī uz iepriekšējās Saeimas deputātiem - pensionāriem.

Deputāts aģentūrai LETA minēja, ka, iespējams, uz Saeimas deputātiem varētu attiecināt to pašu normu, ko uz Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarību - viņi saņem pensiju 80% apjomā no deputāta algas.

Citi aģentūras LETA aptaujātie deputāti pensijas gados

 

Par ST: Jālemj tautai

Pēteris Strautiņš,  Diena  10/19/06    Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš ir noskaņots pret valdības ieceri tiesai piešķirt konsultatīvas funkcijas, sakot, ka citās valstīs konstitucionālās tiesas ar šādām funkcijām nav apveltītas. Ne visi konstitucionālo tiesību speciālisti piekrīt šim viņa apgalvojumam. Taču apšaubāma ir pati valdības pieeja — vienas situācijas atrisināšanai mainīt likumu.

Aigars Kalvītis acīmredzot cer šādi izkļūt no ķezas, kurā viņa tagadējo un visdrīzāk arī nākamo valdību iegrūdis līdz galam neatrisinātais Latvijas un Krievijas robežlīguma jautājums. Vairāki starptautisko tiesību eksperti ir pauduši viedokli, ka līgums ir pretrunā ar Satversmi, jo paredz Abrenes aneksijas atzīšanu un šī teritorija ir pietiekami liela, lai līgums, iespējams, nonāktu pretrunā ar Satversmē teikto par Latvijas teritoriju, kuru "starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale". Faktiskā robeža, protams, jau atšķiras no 1920.gada miera līgumā noteiktās.

Mēģinājums konstitucionālo problēmu risināt, pērnā gada aprīlī Latvijas un Krievijas robežlīgumam pievienojot deklarāciju, noveda pie Krievijas atteikšanās šo līgumu parakstīt. Veids, kādā valdība pievienoja deklarāciju robežlīgumam, nepatīkami pārsteidza Latvijas sabiedrotos. Iepriekš Latvija bija vairākkārt apliecinājusi savu vēlmi robežlīgumu parakstīt.

Viens no šī procesa gaitā apspriestajiem robežlīguma problēmas risināšanas veidiem bija referendums. Tobrīd bija bažas, ka radikālie politiķi padarīs to par galveno jautājumu vēlēšanās, ar saukli — neatdosim ne pēdu zemes. Tas nekas, ka šī teritorija faktiski jau ir zaudēta un, ja notiktu brīnums un Krievija pēkšņi to atdotu, mums rastos lielas galvassāpes. Nav pamata apgalvot, ka ST noteikti atzīs līgumu par neatbilstošu Satversmei. Taču arī referenduma perspektīva pašlaik nešķiet tik bīstama un tā rīkošana ir nopietni jāapsver. Ar referendumu apstiprināta starptautiskā robeža būtu politiski vispārliecinošākais veids, kā šim jautājumam pavilkt apakšā svītru — tā rezultātus neviens nevarētu apstrīdēt. Protams, politiķiem pārliecināt tautu nebūtu tik viegli kā dažus ST tiesnešus. Taču sabiedriskās domas aptaujas arī neliek domāt, ka, nododot jautājumu tautas izvērtēšanai, politiķiem būtu izmisīgi jāairējas pret straumi. Nekāda spontāna tautas kustība Abrenes atbrīvošanai Latvijā līdz šim nav parādījusies.

Kaut arī konsultatīvas lomas piešķiršana ST nebūtu nekas principiāli nepieņemams, robežlīguma dēļ to darīt nav nepieciešams. Ja ST vispār tiek dotas tiesības vērtēt vēl nepieņemtus valdības lēmumus, likumus vai starptautiskus līgumus kā šajā gadījumā, šie lēmumi nedrīkstētu būt juridiski saistoši, jo tas grautu varas dalīšanas principu. Par politiskiem lēmumiem atbildība ir jāuzņemas valdībai un Saeimai, ST var vērtēt tikai to atbilstību Satversmei.

 

VDK aģentu vārdus plāno publicēt pēc 1.marta

LETA  10/19/06    Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien vienojās, ka likuma grozījumi, kas paredz čekas maisu atvēršanu un bijušo VDK aģentu vārdu publiskošanu, stāsies spēkā nākamā gada 1.martā, nevis šā gada 1.novembrī, kā Saeima bija lēmusi iepriekš.

Kā skaidroja komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP), likuma spēkā stāšanās datuma maiņa var dot formālu iemeslu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai trešo reizi likumu nodot Saeimai atkārtotai caurskatīšanai.

Komisija noraidīja deputāta Valērija Agešina (SC) iesniegto priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2017.gada 1.martu. Iepriekš komisija bija noraidījusi arī Agešina ierosinājumu atteikties no VDK aģentu vārdu publiskošanas un "norakt čekas maisus zemē uz vismaz 50 gadiem, kamēr mūsu sabiedrība atveseļosies".

Saeima par grozījumiem likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" lems 26.oktobra sēdē.

Jau ziņots, ka šā gada 7.jūnijā Saeima pieņēma minētā likuma grozījumus, paredzot bijušo VDK aģentu vārdus publiskot laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pēc šā gada 1.novembra. Parlaments nolēma publicēt VDK aģentu uzskaites kartotēku un norādīt par katru kartotēkā minēto personu datus - vārdu, uzvārdu, tēva vārdu, dzimšanas datus, savervēšanas laiku un vietu.

Valsts prezidente likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai. Prezidente uzskata, ka, publicējot VDK aģentu kartotēkā esošo personu vārdus, tiks apdraudēti tie cilvēki, kuri ar VDK sadarbojās noziedzības apkarošanā.

"Doma par to, ka VDK aģentu uzskaites kartotēkas publicēšana pieliks punktu savstarpējām aizdomām, noslēgs kādu sāpīgu Latvijas vēstures lappusi un nodibinās vēsturisko taisnīgumu, ir iluzora," uzskata prezidente.

Latvijas tiesu prakse lietās par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu liecina, ka VDK kartotēkas dati ir nepilnīgi un sadarbības fakts ar VDK grūti pierādāms. Tiesu prakse norāda, ka personas datu atrašanās VDK kartotēkā pati par sevi vēl neliecina, ka persona ar šo iestādi tiešām ir sadarbojusies, iepriekš uzsvēra Vīķe-Freiberga.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centra informācija liecina, ka no 1953. līdz 1991.gadam ar VDK sadarbojās aptuveni 24 000 cilvēku, taču Latvijas valsts rīcībā ir tikai VDK kartotēka par 20.gadsimta astoņdesmito gadu periodu ar 4500 aģentu personas datiem.

 

Valdības galvenais darbs - celt kvalitātes līmeni visā Latvijā

LETA  10/19/06    Galvenais uzdevums nākamās valdības darbam būšot dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšana visā Latvijā. Tā vienojušās nākamās valdības kodola partijas - Tautas partija (TP), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienība, kuras ceturtdien vienojās par svarīgākajiem uzdevumiem jaunveidojamās valdības deklarācijā.

Deklarācijā atsevišķi tikšot izdalīti galvenie uzdevumi un neatliekamie darbi, kā arī tikšot runāts par līdzekļiem, kā izvirzītos mērķus sasniegt. Piemēram, deklarācijā tiks runāts par krīzes pārvarēšana iekšlietu sistēmā, demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu, tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu, izglītības sistēmas pārorientāciju un citiem jautājumiem. Atsevišķa sadaļa deklarācijā būs arī nodokļu politikai.

Kā uzsvēra viens no deklarācijas koordinatoriem Edmunds Krastiņš, lai arī partijām dažos jautājumos ir atšķirīgi viedokļi un par deklarācijas saturu vēl norit diskusijas, paredzams, ka 30.oktobrī deklarācijas projekts varētu tikt pabeigts.

 

Valsts policijai Ventspilī draud izlikšana uz ielas

ImantsVīksne,  NRA  10/20/06     Beidzoties pussabrukušo telpu īres līgumam, Valsts policijai Ventspilī draud izlikšana uz ielas, un pirmais signāls tam ir īslaicīgās aizturēšanas izolatora slēgšana.

Saskaņā ar Valsts policijas vadības lēmumu vietējais cietums Ventspilī, Kuldīgas ielā 2, ir slēgts jau no 1. oktobra – telpas neatbilst ieslodzīto minimālajām komforta prasībām, ko fiksējuši Eiropas Savienības atsūtīti uzraugi. Tāpēc tagad vismaz teorētiski ikviens Ventspilī aizturētais jāved uz Talsiem vai Liepāju un arī izmeklētāji ir spiesti braukāt uz pratināšanām. Policijas pārvaldes priekšnieks Didzis Vilemsons stāsta, ka šim nolūkam priekšniecība esot piešķīrusi vēl vienu mašīnu un papildu naudu benzīna iegādei. Drošība pilsētā neesot mazinājusies. Tomēr Ventspils mērs Aivars Lembergs ir pretējās domās, ilustrējot tās ar konkrētu piemēru:

"Piedzēries vīrs sit sievu. Kaimiņi izsauc policiju. Nemiernieks tiek aizvests uz iecirkni, sabārts un palaists vaļā. Pēc stundas kaimiņi atkal zvana – tas pats vīrs atkal sit sievu."

Šobrīd turpinās policijas un pašvaldības pārrunas par īpašas atskurbšanas vietas atvēlēšanu. Tikmēr, Iekšlietu ministrijas un policijas vadības ignorēta, turpina briest ievērojami lielāka problēma. Avārijas stāvoklī esošā ēka, ko pašlaik Ventspilī apdzīvo Valsts policija, tiek gatavota izsolei. Jau pašlaik pašvaldība meklē vērtētājus, kas noteiks tirgotāja Gūtšmita 1860. gadā celtās ēkas pašreizējo vērtību, bet decembrī laikrakstos varētu būt lasāmi paziņojumi par gaidāmo izsoli. Nomas līgums policijai beidzas martā, taču nevienā iekšlietu sistēmas līmenī nav iespējams rast atbildi, kur 150 cilvēku lielā policistu komanda paliks pēc tam. "Ideju nav. Atliek vienīgi cerēt, ka nepienāks diena, kad policiju nāksies slēgt," saka D. Vilemsons. Viņš gan arī pats līdz šim nav nācis klajā ar kādiem priekšlikumiem savai vadībai Rīgā, savukārt tā neko saprātīgu nav spējusi ierosināt Iekšlietu ministrijai. Visbeidzot arī pats iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars no šīs samilzušās problēmas distancējas, uzskatot, ka līdz šim nav pietiekami aktīvi uzrunāts. Ar palīga Edgara Vaikuļa starpniecību viņš Neatkarīgajai pastāstīja par iecerēto policijas jaunās ēkas celtniecību, ko savulaik apturējusi partija Jaunais laiks. Nu projekts rit savu gaitu, taču ievākties jaunajā ēkā Ventspils policisti labākajā gadījumā varēs 2009. gadā. Tas, kur darbinieki paliks divus gadus līdz šim priecīgajam mirklim, ministru neinteresē – iniciatīvai esot jānāk no policijas vadības. Dz. Jaundžeikara pārmetumus pasivitātē noraida gan esošais policijas pagaidu vadītājs Arvīds Marhels, gan arī kādreizējais policijas priekšnieks Juris Rekšņa, atgādinot viņam par sistemātisku saraksti un neskaitāmiem ziņojumiem ministrijai deviņu gadu garumā. Un, pēc policijas domām, izsist resoram nepieciešamo naudu esot tieši ministra kā politiskas personas pienākums. Tiesa gan, šī retorika neveicina īstermiņā nepieciešamā problēmas risinājuma rašanu.

 

JL, tiekoties ar Valsts prezidenti, pauž gatavību strādāt nākamajā valdībā

LETA  10/20/06    Partijas "Jaunais laiks" (JL) pārstāvji šodien, tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pauduši gatavību strādāt nākamajā valdībā un uzsvēruši, ka ir iespējams izveidot stabilu vairākuma valdību, kas strādātu visu Saeimas pilnvaru laiku. Tā žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidenti sacīja partijas priekšsēdētājs Einars Repše.

"Detaļas mēs nevēlētos plaši izpaust, taču runājām gan par premjera amata kandidātu, gan koalīcijas modeļiem," sacīja Repše. JL priekšsēdētājs norādīja, ka, viņaprāt, valdības veidošana jāuztic partijai, kas ieguvusi visvairāk balsu Saeimā. "Jautājums, kurai personai jāveido valdība, tiks izlemts vistuvākajā laikā," sacīja Repše.

Savukārt Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga žurnālistiem norādīja, ka sarunu galvenais mērķis ir uzzināt partiju viedokļus un redzējumu gan par darāmajiem darbiem, gan nākamo koalīciju.

Savu viedokli par tikšanos ar partijām prezidente varētu paust nākamnedēļ, pēc visu pārējo Saeimā ievēlēto partiju uzklausīšanas. Pagaidām vēl nav zināms, kad prezidente nosauks nākamo premjera amata kandidātu.

Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien, tiekoties ar Valsts prezidenti, informējusi, ka vēlas uzņemties Saeimas priekšsēdētāja amatu un ka šim amatam virzīs bijušo premjerministru Emsi.

Kā ziņots, TP Saeimā ieguva 23 deputātu vietas, ZZS un JL - pa 18 deputātu mandātiem, apvienība "Saskaņas centrs" - 17 deputātu vietas, Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienība (LPP/LC) - desmit deputātu mandātus, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) - astoņas deputātu vietas, bet apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - sešas deputātu vietas.

TP, ZZS un LPP/LC, kurām jaunajā Saeimā kopā būs 51 vieta, paziņoja, ka turpinās veidot valdošās koalīcijas kodolu un par savu premjera amata kandidātu izvirzīs līdzšinējo valdības vadītāju Aigaru Kalvīti (TP).

Partijas arī sāka sarunas ar TB/LNNK un JL par ceturtā koalīcijas partnera piesaistīšanu. Tā kā šajā jautājumā koalīcijā nav vienprātības, sarunas ir pārtrauktas, lai izstrādātu jaunās valdības deklarāciju.

 

ZZS Saeimas priekšsēdētāja amatam izvirza Emsi

DELFI  10/20/06    Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) piektdien Saeimas priekšsēdētāja amatam izvirzījusi bijušo premjeru Induli Emsi, portālu "Delfi" informēja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Emsis portālam "Delfi" norādīja, ka ZZS pārstāve arī iepriekš ir veiksmīgi ieņēmusi šo amatu, tāpēc viņš šādu iespēju uzskata par reālu. "Man nav iebildumu," apstiprināja Emsis.

Jau ziņots, ka ZZS piektdien tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Pārrunu laikā apspriesti gan ekonomikas un tautsaimniecības, gan vides aizsardzības un izglītības jautājumi.

ZZS arī izteicies, ka jauno valdību labprātāk vēlētos veidot no trim partneriem.

Jau ziņots, ka pašreizējās koalīcijas partijas – TP, LPP/LC,ZZS – kas 9.Saeimā ieguva 51 deputātu mandātu, nolēma uzsākt darbu pie valdības deklarācijas, bet par iespējamo ceturto koalīcijas partneri - TB/LNNK vai JL – izšķirties pēc deklarācijas uzrakstīšanas.

TP ieguvusi 23 deputātu vietas, ZZS un JL - pa 18, apvienība "Saskaņas centrs" - 17, LPP/LC - desmit, TB/LNNK - astoņas, apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - sešas deputātu vietas.

 

ZZS vēlas veidot valdību no trim partijām

DELFI  10/20/06     Jauno valdību Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labprātāk vēlētos veidot no trim partneriem, portālam "Delfi" sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Brigmanis gan uzsvēra, ka galīgais lēmums, konsultējoties ar vadošo koalīciju, būtu jāpieņem Tautas partijai (TP). ZZS pārstāvis uzskata, ja valdības veidošanā tiek pieaicināts ceturtais partneris, tam ir jāpiedāvā arī kādi konkrēti amati.

"Ja TP izlems, ka valdība jāveido no četrām partijām, tad viņiem jāizlemj, no kuriem amatiem viņi ir gatavi atsacīties," uzskata Brigmanis.

Šobrīd vēl par amatu dalīšanu publiski nav runāts.

Piektdien, tiekoties ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ZZS pārrunājuši nākamo četru gadu laikā un nākamajā valdībā paveicamos darbus. Pārrunu laikā apspriesti gan ekonomikas un tautsaimniecības, gan vides aizsardzības un izglītības jautājumi.

Jau ziņots, ka pašreizējās koalīcijas partijas – TP, LPP/LC,ZZS – kas 9.Saeimā ieguva 51 deputātu mandātu, nolēma uzsākt darbu pie valdības deklarācijas, bet par iespējamo ceturto koalīcijas partneri - TB/LNNK vai JL – izšķirties pēc deklarācijas uzrakstīšanas.

TP ieguvusi 23 deputātu vietas, ZZS un JL - pa 18, apvienība "Saskaņas centrs" - 17, LPP/LC - desmit, TB/LNNK - astoņas, apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" - sešas deputātu vietas.

 

Valdības locekļi sev piešķīruši prēmijas mēnešalgas apmērā

LETA  10/20/06    Valdības locekļi pirms pusotras nedēļas, 10.oktobrī, atbalstot Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) priekšlikumu, slēgtā sēdē nolēmuši sev piešķirt prēmijas mēnešalgas apmērā.

Prēmijas valdības vadītājs ierosinājis izmaksāt, novērtējot kolēģu veikumu valdības darbā, informēja premjera biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Dzanuškāns.

Pēc Dzanuškāna teiktā, valdības locekļu rīcība, lemjot par savu prēmēšanu, ir bijis "visadekvātākais no risinājumiem". Par prēmiju piešķiršanu valdība spriedusi sēdes slēgtajā daļā, un to premjera pārstāvis skaidroja ar faktu, ka šis lēmums pieņemts pēc citu darba kārtības jautājumu izskatīšanas.

Saskaņā ar valdības noteikumiem Ministru prezidenta alga ir 2162 lati pirms nodokļu nomaksas jeb 1491 lats pēc nodokļu nomaksas. Ministru algas pirms nodokļu nomaksas ir 1944 lati jeb 1342 lati pēc nodokļu nomaksas. Tādējādi prēmiju izmaksai kopumā tiks tērēti vairāk nekā 35 000 latu.

Pēc 9.Saeimas vēlēšanām mainoties valdības sastāvam, tie valdības locekļi, kas nebūs pārstāvēti nākamajā Ministru kabinetā, atalgojumu saņems vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās. To paredz Ministru kabineta iekārtas likums.

 

Ministri izvairīgi komentē prēmiju piešķiršanu valdības locekļiem

LETA  10/20/06    Ministri izvairīgi komentē pirms pusotras nedēļas, 10.oktobrī Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā lemto par prēmiju izmaksāšanu valdības locekļiem, daži sakās neko par to nezinot, daži atsakās sniegt komentārus.

Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) apgalvoja, ka nevienā valdības sēdē par prēmiju piešķiršanu ministriem nav lemts un viņš par šādām prēmijām neesot informēts. "Tādā gadījumā sēde bijusi ļoti slepena, jo es neko tādu neesmu dzirdējis," teica Vējonis.

Savukārt labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS) teica, ka valdības sēdes laikā bijusi "aizrāvusies sarunā" ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS), tādēļ aicinājumu balsot viņa nav dzirdējusi.

Ministre teica, ka premjers uzskatījis par pareizu piešķirt šādu prēmiju, taču "es neraudātu, ja šī prēmija netiktu piešķirta."

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) sacīja, ka prēmiju piešķiršana ir atkarīga no Valsts kancelejas un premjerministra Aigara Kalvīša (TP). Pabriks sacīja, ka valdības locekļi prēmijas paši sev nepiešķirot.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) valdības slēgtās sēdes saturu nekomentēs, sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītājs Kaspars Odiņš.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) teica, ka uztver prēmiju kā Ministru prezidenta pateicību ministriem par labu darbu. "Ir patīkami, ka premjers atzinīgi novērtē ministru darbu, jo pārējie par valdības darbu parasti tikai zākājas," teica Kučinskis.

Pēc viņa domām, nav nekā nosodāma, ja reizi gadā ministriem tiek piešķirtas prēmijas, vienīgi slikti, ka tas tika nolemts valdības sēdes slēgtajā daļā.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) intervijā Latvijas Radio atzina, ka atbalstījis premjera ierosinājumu par prēmiju maksāšanu ministriem, jo uzskata, ka ir labi strādājis. Līdzīgu nostāju radio pauda arī iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP), kurš uzskata, ka valdība ir strādājusi veiksmīgi.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele sacīja, ka sēdē nav piedalījusies, jo atradās komandējumā.

Kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) viedokli par ministriem piešķirtajām prēmijām neizdevās noskaidrot, jo ne ar ministri, ne viņas pārstāvjiem nebija iespējams sazināties.

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP) atrodas darba vizītē Itālijā un viņa viedokli arī neizdevās uzzināt.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ievāks papildus informāciju un pārbaudīs, kādā formā lēmums pieņemts un uz kādiem normatīvajiem aktiem balstīts, informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

Kā ziņots, valdības locekļi slēgtā sēdē pirms pusotras nedēļas atbalstīja Ministru prezidenta Kalvīša priekšlikumu par prēmiju piešķiršanu mēnešalgas apmērā.

Prēmijas valdības vadītājs ierosinājis izmaksāt, novērtējot kolēģu veikumu valdības darbā, informēja premjera biroja vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Dzanuškāns.

Pēc Dzanuškāna teiktā, valdības locekļu rīcība, lemjot par savu prēmēšanu, ir bijis "visadekvātākais no risinājumiem". Par prēmiju piešķiršanu valdība spriedusi sēdes slēgtajā daļā, un to premjera pārstāvis skaidroja ar faktu, ka šis lēmums pieņemts pēc citu darba kārtības jautājumu izskatīšanas.

Saskaņā ar valdības noteikumiem Ministru prezidenta alga ir 2162 lati pirms nodokļu nomaksas jeb 1491 lats pēc nodokļu nomaksas. Ministru algas pirms nodokļu nomaksas ir 1944 lati jeb 1342 lati pēc nodokļu nomaksas. Tādējādi prēmiju izmaksai kopumā tiks tērēti vairāk nekā 35 000 latu.

Pēc 9.Saeimas vēlēšanām mainoties valdības sastāvam, tie valdības locekļi, kas nebūs pārstāvēti nākamajā Ministru kabinetā, atalgojumu saņems vēl trīs mēnešus pēc amata pienākumu izbeigšanās. To paredz Ministru kabineta iekārtas likums.

 

Noslēpumainais "Deputātu pensiju likums"

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   10/20/06    Saeimas gaiteņos klīst likumprojekts, kas paredz noteikt īpašas pensijas visiem, kas bijuši parlamenta deputāti, taču deputāti neatzīst, ka būtu šo projektu sagatavojuši, parakstījuši vai pat redzējuši.

Interesantais likumprojekts vakar, gan bez deputātu parakstiem, nonāca arī žurnālistu rokās. Tas paredz likumu "Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu tiesisko statusu un pensijām" pārdēvēt par likumu, kurš noteiks arī Saeimas deputātu pensijas.

Likumā tiktu noteiktas deputātu tiesības uz speciālu valsts pensiju, kas būtu 75 procentu apmērā no Saeimas deputāta mēnešalgas. Patlaban tā bez piemaksām ir 900 lati, tātad speciālā pensija būtu ap 700 latiem, bet tā regulāri pieaugtu, jo deputātu algas palielinās, tiklīdz pieaug vidējā alga sabiedriskajā sektorā.

Speciālo pensiju saņemtu deputāts, kurš strādājis parlamentā vismaz vienas Saeimas pilnu darbības laiku, arī tad, ja mandāts nolikts uz laiku ministra pienākumu pildīšanas vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma dēļ.

Tiesības uz speciālo pensiju nebūtu tiem bijušajiem deputātiem, kuri saņem citas valsts pensiju vai ir bijuši tiesāti par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Patlaban 75 procentus no deputātu algas pensijā saņem tie AP deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarību.

Likumprojekts ir, taču nav skaidrības, kas to uzrakstījis. Saeimā runā, ka pieci parlamentārieši šādu projektu jau esot parakstījuši un parakstītāju vidū esot Latvijas Pirmās partijas deputāts Andrejs Naglis, tautpartijiete Ērika Zommere un "Jaunā laika" deputāts Kārlis Strēlis. Visi minētie, pēc provizoriskajiem rezultātiem, nav ievēlēti nākamajā Saeimā.

Taču šie deputāti noliedza, ka būtu parakstījuši šādu likumprojektu. A. Naglis bija sašutis, ka par viņu tiek izplatītas šādas baumas: "Varbūt jums sastāstīs, ka esmu nēģeris un maniaks! Vai tad arī jūs man prasīsiet, vai es tas tiešām esmu?"

Tajā pašā laikā aptaujātie deputāti pārsvarā atzina, ka tādas pensijas bijušajiem parlamentāriešiem, viņuprāt, būtu nepieciešamas. "Godīgi sakot, turpmākās iztikšanas problēma paceļas, sevišķi tiem deputātiem, kuriem ārpus Saeimas bijušas mazas algas," teica A. Naglis, kurš iepriekš strādājis par elektriķi. "Tā ka frakcijā esam par šo tēmu ierunājušies."

Ē. Zommere arī teica, ka īpašas pensijas deputātiem būtu apsverams un diskutējams jautājums. Citu Baltijas valstu deputātiem šādas īpašās pensijas tiekot piešķirtas, tāpēc igauņi un lietuvieši brīnoties, kāpēc Latvijas parlamentāriešiem tādu nav. "Deputāta stāvoklis ir ārkārtīgi nedrošs, jo, aizejot strādāt uz Saeimu, iepriekšējā darba vieta netiek saglabāta. Ja deputāts netiek vēlreiz ievēlēts, kad jau ir cienījamā vecumā, atrast jaunu darbu ir diezgan sarežģīti. Ja sabiedrība vēlas, lai deputātu korpuss ir pēc iespējas kvalitatīvāks, tad deputātiem vajadzīgs pietiekams sociālais nodrošinājums," klāstīja Ē. Zommere.

Bet kas gan tas par profesionālu cilvēku, kas ārpus Saeimas nav spējīgs atrast labi atalgotu darbu, kurā varētu pelnīt labu pensiju?

"Nu, ja mēs runājam par to, ka bijušajam deputātam jāiet strādāt jebkuru darbu tikai algas dēļ, pat ja šis darbs nav pie sirds, tad tā var spriest," atbildēja Ē. Zommere.

Cik liela pensija tautpartijietei būs, ja īpašo pensiju nedabūs, viņa nav domājusi, jo grasoties vēl ilgi strādāt.

K. Strēlis atzina, ja viņam piedāvātu šo likumprojektu parakstīt, viņš, iespējams, to darītu, jo speciālas pensijas parlamentāriešiem vajadzējis piešķirt jau iepriekš. Kāds, kuru K. Strēlis vārdā nesauca, esot "šo lietu pētījis" un secinājis, ka bez Latvijas tikai Krievijā un Moldovā deputātiem nav īpašo pensiju.

K. Strēlis pats esot aizgājis pensijā pirms 1996. gada, tāpēc tā ir maza. "Latvijas pensiju likums vispār nav taisnīgs!" viņš paziņoja. Kāpēc tad, četrus gadus sēdot Saeimā, to nelabojāt? "Mana frakcijas biedrene Bendrāte visu laiku par to ir cīnījusies, un es viņu atbalstīju," apgalvoja K. Strēlis. Viņš rēķina, ka deputātu īpašajām pensijām valstij gadā būtu jātērē "tikai" pusmiljons latu. Vai tad to nevarot atļauties?

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne (LPP) atgādināja, ka Saeima pēdējā laikā vairākkārt lēmusi par izdienas pensijām dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, diplomātiem un tiesnešiem. Tāpēc varētu tādas piešķirt arī deputātiem. "Zinot, ka būs labs nodrošinājums vecumdienās, deputāti censtos strādāt godīgāk," piebilda J. Stalidzāne. Arī Ē. Zommere uzskata: sociālais nodrošinājums būtu papildu stimuls deputātam neielaisties koruptīvās saitēs.

Taču ir arī argumenti pret šādu pensiju piešķiršanu. Tā pati J. Stalidzāne norādīja, ka cilvēki, kuri pensionējušies pēc 1996. gada un saņēmuši gana labas algas arī saskaņā ar parasto pensiju likumu, saņems pietiekami lielas pensijas. Piemēram, pašai pirmpartijietei pensija ir pietiekama arī bez īpaša likuma pieņemšanas.

Anna Seile ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) teica, ka, pēc pašreiz spēkā esošā pensiju likuma, deputāti pensijā varētu saņemt ap 40 procentiem no deputātu algas un tas jau ir daudz, ņemot vērā, cik mazu pensiju saņem lielākā daļa veco ļaužu. "Man ir sarežģīti jauno likumprojektu kritizēt, jo pašai ir tiesības saņemt pensijā 75 procentus no deputātu algas kā bijušajai AP deputātei, kas balsoja par Latvijas neatkarību. Tomēr gribu teikt, ka AP deputātiem īpašo pensiju piešķīra par lieliem nopelniem Latvijas neatkarības labā un diez vai tikpat liela pensija būtu jādod tiem, kuri varbūt Saeimā četrus gadus atsēž, pat nevienu priekšlikumu neuzrakstot vai, vēl trakāk: kāpj tribīnē, lai noliegtu Latvijas okupāciju," teica A. Seile.

Jāpiebilst, ka K. Strēlis un A. Naglis, atbalstot īpašo pensiju piešķiršanu, rīkotos pretēji savas partijas nostājai.

"JL" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis teica, ka jau trešdien, reaģējot uz baumām par šāda likumprojekta tapšanu, "JL" frakcijā apspriesta šī ideja un nostāja pret šāda likumprojekta pieņemšanu īsi pirms 8. Saeimas pilnvaru termiņa beigām bijusi negatīva.

Latvijas Pirmās partijas līderis Ainars Šlesers arī sacīja: "Par to varam runāt, bet nākamajā Saeimā."

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

 

Gadatirgus ir plaukstošs bizness

Daiga Kalniņa,  NRA  10/17/06    Gadatirgi, it īpaši rudeņos un pavasaros, Latvijā notikuši jau izsenis. To organizētāji aizvien lielākā mērā apjauš, ka tā ir papildu iespēja nopelnīt.

Bauskas rajona Skaistkalnē notikušā Miķeļu tirgus organizētāji Skaistkalnes pagasta padomē uzskata, ka gadatirgus vislielākā jēga ir cilvēku kopā sanākšana, tomēr tā pārliecinoši kļūst par ekonomisku kategoriju. Pagasta sekretāre Jozefīna Līdaka stāsta, ka populārākais tirgus Skaistkalnē ir kopš 1989. gada atjaunotā ikgadējā tradīcija – Kanapenes gadatirgus, kas notiek augusta pirmajā svētdienā un kopš seniem laikiem ir lieli svētki, pulcējot plašas ļaužu masas. Gadatirgus budžets Skaitkalnē šogad bijis ap 1000 latiem, kas tiek iekasēts, tirgotājiem maksājot vienu līdz divus latus lielu nodevu par katru aizņemto kvadrātmetru. No minētās summas tiek maksāta alga tirgus organizētājiem, policijai, vietas sakopējiem un citiem.

"Lai gan gadatirgu neplānojam kā biznesu, jau piekto gadu organizējam to kā kultūras pasākumu pēc rudens saulgriežiem, jau aizvadītajā gadā tas nesa peļņu," bilst ik rudens gadatirgus organizētāja Jēkabpilī – Krustpils kultūras nama direktore Ruta Kalniņa. Tirgus plešoties katru gadu aizvien lielāks. 2002. gadā Miķeļdienas gadatirgus rīkošanai iztērēti 482 lati, bet nopelnīti 355 lati. Arī nākamajā gadā kultūras namam tā rīkošanai nācies piemaksāt 64 latus, bet jau 2005. gadā bijusi 118 latu liela peļņa. Līdzīga bilance arī šogad. Visdārgākā esot kultūras programma, kas nepieciešama, lai sapulcētu tautu. Nākas maksāt par reklāmu, autortiesībām, mūziku, pārvietojamo skatuvi, apsardzi, sakariem un balvām.

Atšķirīgs no diviem pirmajiem ar specifiku – bioloģiskā lauksaimniecība, lauku tūrisms un mājamatniecība – bija Sēlpils pagastā notikušais rudens gadatirgus, pulcējot 23 lauku saimniecību piedāvājumu no sešām Sēlijas novada pašvaldībām – Zasas, Dignājas, Sēlpils, Leimaņiem, Asares un Rubenes. Tajā varēja iegādāties dārzos izaudzēto, rokdarbus, bišu produktus un amatniecības darinājumus.

"Galvenais te nebija pārdošana, bet gan ideju un prasmju demonstrēšana, domājot par lauku attīstību," stāsta projekta vadītāja Ērika Lagzdiņa. Daudzi Sēlpilī sastaptie tirgotāji jeb projekta dalībnieki, kuri pulcējas no plašas lauku apkārtnes 100 kilometru rādiusā, savu mūžu nebija bijuši tirgū un mācījās, ko nozīmē mārketings.

Lai gan cita mēroga, tomēr rudens gadatirgu atgādināja arī gadskārtējā ražošanas izstāde Jēkabpilī. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jēkabpils reģionālais biroja vadītājs Roberts Grinšpons stāsta, ka tajā izdevies pieaicināt 55 dalībniekus no Latvijas un 25 uzņēmumus no Baltkrievijas. Izstādes budžets sasniedzis 8000 latu.

 

Maizes kukulis kļūs par 20% dārgāks

Ilze Šteinfelde,  NRA  10/18/06    Eiroskeptiķi brīdina, ka tuvāko divu gadu laikā maizes cena varētu pat divkāršoties, un maizes kukulītis maksāšot tikpat, cik citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tas ir, aptuveni 2 eiro (1,40 latu) par kukuli.

Mārketinga padomes direktores Ingūna Gulbes prognozes nav tik šokējošas kā eiroskeptiķiem. Viņa uzskata, ka gada laikā maizes cena varētu paaugstināties par 20 procentiem. To veicinās gan graudu cenu kāpums, gan darba algas pieaugums un resursu sadārdzinājums.

Labības pārstrādes uzņēmumi šogad par graudiem maksāja aptuveni par 20 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, jo karstuma un sausuma dēļ šogad graudu raža tika novākta mazāka, nekā bija cerēts. Dārgāki kļuvuši milti, līdz ar to arī maize. Maizes cenas strauju kāpumu Latvijā pagaidām bremzē konkurences cīņa starp maizes ceptuvēm, norādīja I. Gulbe. Maizi Latvijā cep vairāk nekā 100 ceptuves. Lielākās ceptuves maizes cepšanas procesu daļēji optimizējušas, pēc iespējas vairāk atbrīvojoties no roku darba un tā samazinot izmaksas, un var noturēt salīdzinoši zemu maizes cenu.

Tomēr joprojām salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā maize ir krietni lētāka. Eiroskeptiķi gan brīdina, ka ilgi lētu maizi Latvijā nevarēs nopirkt. Tuvāko divu gadu laikā maizes cena pat divkāršosies. Pāris gadu laikā arī Latvijā maizes cena sasniegšot ES attīstītāko valstu cenu līmeni – aptuveni 2–2,5 eiro par kukuli.

Maizes cenu pieaugumu izraisa ne tikai graudu cenu kāpums. Arī enegoresursu sadārdzināšanās paaugstinājusi produkcijas pašizmaksu. Tā kā Latvenergo un Latvijas gāze vēlas paaugstināt tarifus un speciālisti pieļauj, ka darba spēka trūkums liks pacelt darba algas, cerības nākotnē pirkt veikalā lētāku maizi jāatmet.

Turklāt analītiķi prognozē, ka gaidāms kārtējais inflācijas lēciens.

Bankas DnB Nord Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Olga Ertuganova Neatkarīgajai atzina, ka pēc neilga atslābuma septembrī, kad cenu gada pieauguma tempi mazliet samazinājās līdz 5,9%, pārējie rudens mēneši nesola neko īpašu patīkamu – mūs gaidot kārtējais tarifu un cenu palielinājuma vilnis.

"Jau tuvākajos mēnešos Latvijas iedzīvotāji izjutīs cenu pieauguma tiešo ietekmi, proti, būs jāapmaksā lielāki rēķini par mājokli un jāpērk par dažiem santīmiem dārgāka maize, bet pēc tam inflāciju veicinās arī tarifu palielinājuma netiešais efekts. Neapšaubāmi, energoresursu sadārdzinājums veicinās izmaksu pieaugumu Latvijas ražotājiem un uzņēmējiem, kas mudinās viņus celt cenas citām precēm. Sāpīgākais ir tas, ka tarifu un pārtikas produktu cenu kāpums visvairāk ietekmē maznodrošinātos Latvijas iedzīvotājus, jo tieši šīm preču un pakalpojumu grupām viņi parasti tērē lielāko daļu savu ienākumu," sacīja O. Ertuganova.

Analītiķe uzsvēra, ka tarifu un cenu palielinājums uzkurinās inflācijas gaidas vēl vairāk, kā rezultātā arī nākamajā gadā nevarēsim sasniegt būtisko inflācijas samazinājumu. Viņa pieļāva, ka šogad vidējā inflācija var sasniegt pagājušā gada rādītāju, tuvojoties 7%. Tajā pašā laikā algu pieaugums joprojām ir samērā lēns.

Valdība vakar nolēma, ka nonākamā gada minimālā darba alga Latvijā būs 120 latu mēnesī, tas ir aptuveni par 33 procentiem vairāk nekā patlaban. Tiešu ieguvumu no šā algu palielinājuma gūs tie, kuri saņem minimālo algu, un darbinieki, kuru atalgojums atkarīgs no minimālās algas.

Latvijā ne tikai maize ir lētāka nekā lielākajā daļā ES valstu. Pagaidām arī elektrības cena pie mums esot zemākā Eiropā. Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP), izvērtējot situāciju pasaules enerģētikas tirgū, secinājis, ka elektrības cenu pieaugums Latvijā ir neizbēgams.

Akciju sabiedrība Latvenergo sagatavojusi jaunu tarifu plānu, kas gan vēl jāapstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Tarifu plānā lūgts no 2007. gada 1. janvāra palielināt maksu par elektroenerģiju iedzīvotājiem no līdzšinējiem 4,8 santīmiem par kilovatstundu līdz 5,3 santīmiem par kilovatstundu, kas ir par 10,4% vairāk nekā patlaban. Šāds salīdzinoši neliels maksājuma pieaugums iespējams tādēļ, ka no nākamā gada janvāra norēķinos par elektroenerģiju tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme (18% vietā 5%). Ja PVN elektrībai netiktu samazināts, iespējamais tarifu kāpums būtu vēl straujāks. Pēc ekonomikas ministra aplēsēm, gaidāmais elektrības cenu pieaugums inflāciju paaugstināšot vien par vienu procentpunktu.

Galvenie tarifu paaugstināšanas iemesli, kā norāda Latvenergo, ir gāzes un importējamās elektroenerģijas cenu ievērojamā paaugstināšanās un nepieciešamība gūt līdzekļus investīciju programmai.

Latvenergo aprēķinājis, ka apmēram 80% Latvijas iedzīvotāju ikmēneša elektrības rēķina pieaugums mēnesī nepārsniegs 45–85 santīmus. Savukārt juridiskajām personām, tajā skaitā maizes ceptuvēm, tarifs pieaugs aptuveni par 22%. Šīs izmaiņas attieksies uz tiem uzņēmumiem un citām juridiskajām personām, kas izvēlēsies neiesaistīties brīvajā elektrības tirgū un izmantos Latvenergo pilna servisa pakalpojumus.

Visbūtiskāk elektrības cenu kāpums ietekmēs iedzīvotājus, kas elektroenerģiju patērē tiešā veidā, kā arī tautsaimniecības nozares, kuru darbība saistīta ar lielu elektroenerģijas patēriņu, piemēram, Rīgas satiksmi un Latvijas dzelzceļu, kā arī tās rūpniecības nozares, kuras elektroenerģiju izmanto ražošanā.

Latvijas gāzes sagatavotais jaunais tarifu projekts paredz tarifu palielinājumu no 25 līdz 37 procentiem. Mājsaimniecībām par gāzi nākamgad, ja šo tarifu projektu akceptēs SPRK, būs jāmaksā par 36,2 procentiem vairāk nekā pašreiz, bet autotransportā izmantojamās dabasgāzes cena pieaugtu par

22 procentiem. Latvijas gāze tarifu pieauguma nepieciešamību pamato ar dabasgāzes iepirkšanas izmaksu pieaugumu, kas savukārt ir saistīts ar iepirkuma cenu tuvināšanos naftas produktu cenām Eiropā.

Līdztekus iespējamam elektrības cenu kāpumam jau no nākamā gada varētu tikt ieviests jauns nodoklis elektroenerģijai. Ministru kabinets vakar atbalstīja Finanšu ministrijas darba grupas priekšlikumu nākamgad saskaņā ar ES direktīvas prasībām ieviest jaunu nodoklis elektroenerģijai, tajā pašā laikā izmantojot visas ES direktīvā paredzētās iespējas nodokļu atvieglojumiem. Direktīvā noteiktā minimālā nodokļa likme elektroenerģijai ir 0,5 eiro (35 santīmi) par megavatstundu (MWh), ja elektroenerģiju izmanto komercdarbībai, un viens eiro (70 santīmi) par MWh, ja elektroenerģiju neizmanto komercdarbībai. Tā kā līdz 2010. gadam nodokļa likme var būt divas reizes zemāka, nekā direktīvā noteikts, nākamgad nodoklim jābūt vismaz 25 centiem (17,5 santīmiem) par MWh, ja elektroenerģiju izmanto komercdarbībai, un vismaz 50 centiem (35 santīmiem) par MWh, ja elektroenerģiju neizmanto komercdarbībai.

Direktīva paredz piemērot nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus elektroenerģijai, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem vai kas iegūta koģenerācijā, ja izmantotās iekārtas ir videi draudzīgas iekārtas. Šo nodokli nepiemēro elektroenerģijai, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, un elektroenerģijai, kuru izmanto, lai saglabātu spēju ražot elektroenerģiju. Nodokļa atbrīvojumus vai atvieglojumus var piemērot mājsaimniecību patēriņam un elektroenerģijai, kuru izmanto preču un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, ar metro, tramvaju vai trolejbusu.

ES direktīva arī paredz, ka jāpiemēro nodoklis dabasgāzei. Minimālās likmes ir 15 centi (11 santīmi) par gigadžoulu bruto siltumietilpības, ja gāzi izmanto komercdarbībai, un 30 centi (21 santīms) par gigadžoulu bruto siltumietilpības, ja gāzi neizmanto komercdarbībai.

Tā kā Latvijā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu gala patēriņā 2000. gadā nesasniedza noteiktos 15 procentus un bija tikai

11 procenti, nodokli dabasgāzei pagaidām var nepiemērot. Taču tas nenozīmē, ka nākotnē varēs izvairīties no šā nodokļa. Nodokļa samazinājumu atļauts piemērot ne ilgāk kā desmit gadu pēc direktīvas spēkā stāšanās jeb līdz 2013. gada beigām vai kamēr dabasgāzes daļa valsts energoresursu gala patēriņā sasniedz 25 procentus.

ES direktīva paredz, ka nākamgad Latvijai jāpiemēro nodoklis akmeņoglēm, koksam un lignītam jeb brūnoglēm.

 

Latvija neliks šķēršļus Rumānijas un Bulgārijas darbaspēka ieplūšanai valstī

LETA  10/18/06     Diskusijā par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos "Jaunās dalībvalstis - Rumānija un Bulgārija - izdevība vai drauds Latvijai?" izskanēja, ka mūsu valsts, visticamāk, neliks šķēršļus Rumānijas un Bulgārijas darbaspēka ieplūšanai.

Ārlietu ministrijas (ĀM) ES paplašināšanās un Rietumbalkānu nodaļas vadītājs Uģis Bambe sacīja, ka Latvijas valdība nav pieņēmusi pozīciju par šķēršļu nelikšanu darbaspēka ieplūšanai no Bulgārijas un Rumānijas, tomēr ĀM uzskata, ka šādi šķēršļi nebūtu jāievieš.

Kā iemeslus ministrija minēja ekonomiskos ieguvumus, kā arī to, ka Latvijai nav morālu tiesību iestāties par šķēršļu piemērošanu. Mūsu valsts pati cīnījās par darbaspēka brīvu kustību ES.

Vidzemes augstskolas Politikas nodaļas lektors Jānis Kapustāns uzskata, ka Latvijas nostāja drīzāk balstīta uz iepriekš minētajiem ekonomiskajiem, nevis morālajiem apsvērumiem.

Par prasībām, kas izvirzītas Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai ES, Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā analītiķis Valdis Zagorskis sacīja, ka kritēriji ir tādi paši kā iepriekšējās ES paplašināšanās reizēs.

Tomēr Kapustāns sacīja, ka, no malas raugoties, kontroles mehānismi kļuvuši daudz stingrāki un tiks piemēroti Rumānijai un Bulgārijai pēc iestāšanās ES.

Diskusijas dalībnieki sprieda par prasībām jaunajām dalībvalstīm, draudiem un iespējām Latvijai saistībā ar gaidāmo ES paplašināšanos, Rumānijas un Bulgārijas devumu Eiropas identitātei, kopējām interesēm ES kontekstā, Eiropas Parlamenta (EP), EK un Latvijas lomu ES paplašināšanās laikā.

Diskusijā piedalījās EP Informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš, EK pārstāvniecības Latvijā analītiķis Zagorskis, ĀM ES paplašināšanās un Rietumbalkānu nodaļas vadītājs Bambe, Vidzemes augstskolas lektors Kapustāns un dzejnieks Leons Briedis, kurš atdzejo no rumāņu valodas.

Diskusiju vadīja žurnālists, biznesa augstskolas "Turība" Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs Ainārs Dimants.

Jau ziņots, ka 2007.gada 1.janvārī gaidāma ES paplašināšanās - pievienosies Bulgārija un Rumānija.

Diskusija rīkota diskusiju ciklā "Man ir ko teikt!", kas sākts šā gada februārī.

 

Eksperti: Latvija neatkārtos Īrijas «veiksmes stāstu»

Elizabete Rutule,  Diena  10/19/06    Ekonomiskās izaugsmes labā šo to no Īrijas tomēr varētu pamācīties, piemēram, izglītības jomā.

Latvija ekonomiskās attīstības ziņā nevar atkārtot Īrijas "veiksmes stāstu", tomēr ir atsevišķas lietas, ko tā var mācīties, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par Latvijas ceļu uz labklājību atzina eksperti. Teju no katra runātāja mutes konferencē izskanēja pārliecība, ka būtiska nozīme valsts ekonomiskajā izaugsmē ir un turpmāk arī būs darbaspēka kvalifikācijai, tātad — arī izglītības sistēmai, kurā, viņuprāt, vajadzīgas pārmaiņas.

Dublinas universitātes koledžas Ekonomikas skolas lektors Frenks Berijs uzskata, ka Īrijas veiksmes pamatā bija strauja reakcija uz kritisko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par izglītības sistēmu 1965.gadā, kā arī — zemu korporatīvo nodokļu stratēģija, spēcīga tiešo ārvalstu investīciju plūsma un pieaugošais Industriālās attīstības aģentūras (Industrial Development Agency) spēks. "Grūti iedomāties, ka Latvija vai kāda cita valsts varētu atkārtot šo veiksmi," saka speciālists. Tomēr, pēc viņa teiktā, ir daudz citu stratēģiju, ko var izmantot.

"Īrijas pieredze nav tik derīga, kā var likties. Nav pārāk daudz lietu, ko Latvija varētu kopēt no Īrijas," norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta direktors Mortens Hansens, paskaidrojot, ka ir vairāki pasākumi, ko Latvija vairs nevar "kopēt", savukārt citi, piemēram, makroekonomikas stabilizācija un tirdzniecības liberalizācija, pirms kāda laika jau izdarīti. Viņš piebilst, ka patlaban Latvijā vērojama ļoti laba ekonomiskā izaugsme, taču ir jautājums, vai tā turpināsies tāpat kā līdz šim.

Tomēr viena lieta, ko Latvijai pat vajadzētu mācīties no Īrijas, ir augsti kvalificēta un izglītota darbaspēka veidošana, jo bez tā ārvalstu investīcijas nenāks, ir pārliecināts M.Hansens. "Ko mēs aizsūtām no skolas uz augstskolu? Viduvējību. Vai ar to varam izsisties zināšanās balstītā ekonomikā, kur visi grūstās?" vaicā Latvijas Universitātes pētnieks, Nacionālā attīstības plāna izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs Edvīns Karnītis.

***

Viedokļi

Vai Latvija var atkārtot Īrijas "veiksmes stāstu"?

Edvīns Karnītis, LU pētnieks, Nacionālā attīstības plāna izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs

Tas ir vecais stāsts par to, ka vienā upē nevar divas reizes iekāpt. Tas "veiksmes stāsts" bija derīgs viņu situācijai. Būtisks apstāklis ir tas, ka ASV bija senā īru diaspora, kas vēlāk bija labs lobijs. Mums nav šāda lobija ekonomiskā ziņā. Vēl viena lieta — angļu valoda. Šobrīd visas valstis, kam nav slinkums, brēc par to, ka attīstība tiks balstīta uz zināšanām. Varbūt mēs, salīdzinot ar citiem, labāk to sapratīsim.

Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta direktors

Īrijai vairākās jomās bija "pirmās ierosinātājas" priekšrocības, piemēram, tā viena no pirmajām valstīm piedāvāja zemus nodokļus, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, izmantoja Eiropas Savienības vienotā tirgus priekšrocības, izmantoja attīstības aģentūru. Latvija visas šīs lietas nevar pilnībā kopēt. Dažās jomās Latvija nevar darīt vairāk vai negrib pārņemt Īrijas pieredzi, piemēram, attiecībā uz imigrāciju.

 

Latvijā dārzeņus apēd par 131 miljonu latu

Ilze Šteinfelde,  NRA  01/20/06     Šogad patērētājiem jāmaksā dārgāk ne tikai par kartupeļiem, bet arī par citiem dārzeņiem. Augsto cenu dēļ joprojām daudzas mājsaimniecības audzē dārzeņus pašas un konservē, piemēram, gurķus, mājās.

Šoruden par kartupeļu kilogramu jāmaksā vidēji 25 santīmi, lai gan pirms gada to cena svārstījās ap 14 santīmiem kilogramā, bet 2003. gadā kartupeļu kilogramu varēja nopirkt pat par 11 santīmiem. Četru gadu laikā dubultojušās arī burkānu cenas no 15 santīmiem 2003. gadā līdz 29 santīmiem kilogramā šā gada septembra otrajā pusē. Dārgāki kļuvuši arī sīpoli un kāposti, bet gurķi šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu kļuvuši nedaudz lētāki, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe atzina, ka dārzeņu cenas Latvijas tirgū ir augošas, bet stabilas. Šogad krasas izmaiņas dārzeņu tirgū nav notikušas, bet turpmāk Latvijas augļu un dārzeņu nonākšanu lielveikalos veicinās Latvijas dārzeņu audzētāju kooperatīvu un loģistikas centru izveide. Tikko šādu centru izveidoja biedrība Mūsmāju dārzeņi. Jau ilgāku laiku dārzeņu loģistikā sekmīgi darbojas arī zemnieku saimniecība Ezerkauliņi.

I. Gulbe uzsvēra, šādu loģistikas centru izveide ļaus izvairīties no pārlieku liela importa dārzeņu daudzuma Latvijas tirgū. Dārzeņus, kas labi izaug Latvijā un labi glabājas, pēc viņas domām, nevajadzētu ievest.

Latvijā svaigu un pārstrādātu dārzeņu kopējais patēriņš gadā vērtības izteiksmē ir 131 miljons latu. Latvijas iedzīvotāji gadā apēd kartupeļus 35 miljonu latu vērtībā, tomātus – 26 miljonu latu vērtībā, salātus un garšaugus – 10 miljonu latu vērtībā, burkanus – 8 miljonu latu vērtībā, kāpostus – 6 miljonu latu vērtībā.

Mārketinga padomes apkopotā informācija liecina, ka kopš 2003. gada turpina samazināties dārzeņu atklātā lauka platības, vēl vairāk samazinās dārzeņu siltumnīcu platības. Tomēr dārzeņu kopējā raža pēdējo divu gadu laikā mazinājusies tikai nedaudz.

I. Gulbe norādīja, ka augstas cenas ierobežo dārzeņu pašpatēriņa samazināšanos, piemēram, 80% no Latvijas iedzīvotāju patērētajiem konservētajiem gurķiem ir gatavoti mājās. Tikai 33 procenti biešu un 38 procentu salātu ir pirkti. Pārējais tiek izaudzēts pašu dārzos. Savukārt tomātus, kāpostus, sīpolus un gurķus Latvijas iedzīvotāji galvenokārt iegādājas, nevis audzē paši.

Lai popularizētu dārzeņus ne tikai kā veselīgus, bet arī kā garšīgus pārtikas produktus, Mārketinga padome sadarbībā ar zupu restorānu Tikai karotes oktobrī organizē akciju Zupermens ēd ar zaļo karotīti. Zupas restorānos t/c Olympia, Origo, Alfā un galerijā Azur ēdienkartē ir dārzeņu zupa, kas vārīta no Latvijā izaugušiem dārzeņiem.

 

 

 

Izglītībā...

 

 

 

Pieaugušajiem palīdzēs apgūt latviešu valodu

LETA  10/16/06    Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir apstiprinājis septiņus projektus, ar kuru palīdzību tuvākajā laikā iedzīvotājiem tiks piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu.

SIF eksperti izvērtējuši projektus, kas tika iesniegti grantu shēmā "Latviešu valodas apguve pieaugušajiem", no kuriem par kvalitatīviem tika atzīti 42 projekti, aģentūrai LETA pastāstīja SIF komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Stalidzāne.

Pašreiz pieejamā budžeta ietvaros, kas ir 60 000 latu, SIF padome atbalstīja un piešķīra finansējumu septiņiem projektiem, kas ieguva vislielāko punktu skaitu. Tāpat tika pieņemts konceptuāls lēmums, ka finanšu līdzekļi, kas paliek neizmantoti citās programmās, tiks pārdalīti par labu šai programmai un papildus varētu tikt atbalstīti arī pārējie kvalitatīvie 35 projekti.

Projektu īstenošanu plānots sākt šā gada novembrī.

Visi apstiprinātie projekti un arī pārējie potenciālie projekti ir vērsti uz pieaugušo latviešu valodas mācīšanu, piedāvājot latviešu valodas kursus, daļēji finansējot cilvēkiem izdevumus par šiem kursiem. Iedzīvotājiem, kuru ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz 100 latus vienam ģimenes loceklim, par kursiem nebūs jāmaksā, stāstīja Stalidzāne.

No apstiprinātajiem projektiem trīs ir biedrības "Latvijas Tautas skola", viens - Latvijas Universitātes Valodu centra projekts.

Tāpat ir apstiprināti Daugavpils 3.vidusskolas, Ventspils 2.vidusskolas un Liepājas 48.arodvidusskolas projekti, kas latviešu valodas kursus organizēs attiecīgajās pilsētās.

 

Somāliešu bērniem labas sekmes skolā, pieaugušie atraduši darbu

LETA  10/15/06     Trīs somāliešu bērniem, kas septembrī uzsāka mācības Cēsu rajona Rāmuļu pamatskolā, vislabākās sekmes ir matemātikā, kur viņi pārsvarā saņemot septiņu un astoņu baļļu atzīmes, informē biedrības "Zvannieku mājas" pārstāve Sandra Dzenīte.

"Tikko kā parakstīju somāliešu sekmju lapas par septembri, un atzīmes ir patiešām labas," ar sajūsmu sacīja Dzenīte.

Jau ziņots, ka 15 gadus vecā Azīza mācības sāka piektajā klasē, 16 gadus vecais Nasīrs mācās sestajā klasē, bet 18 gadus vecais Huseins mācās astotajā klasē.

Viņa norādīja, ka somālieši ir ļoti centīgi un mācīties griboši. Nedaudz grūtāk viņiem klājas ar latviešu valodas gramatiku. Somāliešiem nav nevienas nesekmīgas atzīmes, kaut arī viņi pēdējos divus gadus nebija mācījušies. Pašlaik 16 gadus vecais Nasīrs apgūst arī krievu valodu, kurā viņš gūst labas sekmes. Pēc paša vēlēšanās krievu valodu papildus apgūst arī 18 gadīgais Huseins.

Huseins piedalījies arī skriešanas sacensībās Cēsīs uz kurām viņu deleģēja Rāmuļu pamatskola.

"Bērni ir iedzīvojušies un skolā jūtas ļoti labi, arī apkārtējie pret viņiem ir ļoti draudzīgi", sacīja Dzenīte. Šodien somāliešu bērni apmeklēs operas izrādi "Gulbju ezers".

Savukārt pieaugušie somālieši ir noslēguši darba līgumu ar viesnīcu "Hotel de Rome" un pašlaik tiek apmācīti darbam apkalpojošajā sfērā.

Pašlaik somālieši dzīvo Rīgā Reformātu brāļu draudzē, vienlaikus viņi meklē arī dzīvokli.

Dzenīte kopā ar bērniem joprojām dzīvo tuvējā Vaives pagasta viesu namā. Uz Vaives pagastu viņa kopā ar bērniem un arī pieaugušajiem somāliešiem nolēmusi pārcelties nesaskaņu dēļ ar "Veczvannieku" īpašnieku Jāni Ezergaili.

Jau ziņots, ka nekustamā īpašuma Skujenes pagasta "Veczvannieki" īpašnieks Jānis Ezergailis 2.augustā brīdināja biedrību "Zvannieku mājas", ka tā pārkāpusi nomas līgumu, nomātajā mājā "Veczvannieki" bez Ezergaiļa rakstiskas piekrišanas izmitinot nelegālos bēgļus.

Dzenīte norādīja, ka pagaidām abu pušu starpā iestājies klusums. "Īpašnieks ir devies ārpus valsts, mēs uz "Veczvanniekiem" dodamies brīvdienās, lai uzkoptu dārzu un uzturētu kārtībā māju, taču dzīvojam mēs Vaives pagastā", sacīja Dzenīte.

Jau ziņots, ka somālieši saņem arī personu apliecinošus dokumentus, kas gan būs derīgi tikai Latvijas teritorijā, taču ļauj saņemt sociālās garantijas, un bēgļi var darīt visu to pašu, ko ikviens Latvijā dzīvojošs nepilsonis - atrast darbu, īrēt dzīvokli un izmantot savas tiesības.

Pilngadīgie somāliešu bēgļi deviņus mēnešus saņems pabalstu minimālās mēnešalgas apmērā, bet nepilngadīgie - 30% apmērā no minimālās mēnešalgas.

Jau ziņots, ka somālieši 2005.gada 5.augusta rītā ieradās pie Latvijas Sarkanā Krusta durvīm Rīgas centrā, stāstot, ka atkuģojuši no karu plosītās dzimtenes. Šovasar viņiem Latvijā piešķirts alternatīvais statuss.

 

Izglītības informatizācijai nepieciešami 130 miljoni latu

DELFI  10/16/06    Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei (IKTIK) programmu 2007. – 2013. gadam", kuras mērķis ir veicināt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā un kuras īstenošanas kopējās izmaksas ir 130 miljoni latu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas - izglītības kvalitātei Programmas mērķi ir veicināt izglītotas un radošas personības veidošanos, paaugstinot izglītojamo zināšanas, prasmes un iemaņas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pielietošanā.

Programma paredz panākt kvalitatīvu informācijpratības un datorpratības apguvi, plaši izmantot IKT mācību procesā, izstrādājot elektroniskos mācību materiālus, pilnveidojot izglītības programmas saturu izglītības kvalitātes un pievilcības uzlabošanai, veidojot un izmantojot dažādus pakalpojumus izglītības kvalitātes paaugstināšanai.

Tāpat programma paredz vairot pedagogu un izglītības darbinieku IKT zināšanas un prasmes, palielinot skolotāju/docētāju kvalifikācijas līmeni un darba efektivitāti, veidot efektīvu izglītības informācijas sistēmu, nodrošinot elektronisko mācību materiālu pieejamību un paaugstinot izglītības sistēmas vadības efektivitāti, veidot uzdevumiem atbilstošu, izmaksu efektīvu, drošu un uzticamu IKT infrastruktūru visu pakāpju un veidu izglītības iestādēs un izglītības pārvaldes iestādēs.

 

Latvijas vēstures mācīšanai nav grāmatu

Līga Nestere, NRA   10/17/06     "Tūlīt beigsies izlīdzinošais kurss 7. klasei viduslaiku vēsturē. Tad mācīsim jauno laiku vēsturi, bet mūsu skolai grāmatu nav, jo šo tēmu mācās 8. klase, kas nav iesaistīta aprobācijā. Finansējuma trūkstošo grāmatu iegādei nav," norūpējusies stāsta Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas vēstures skolotāja Iveta Krastiņa.

Šī skola ir viena 40 mācību iestādēm, kas nolēma Latvijas vēsturi mācīt kā atsevišķu mācību priekšmetu.

Tomēr arī citi aptaujātie skolotāji norāda uz līdzīgiem rūpestiem, piemēram, nepietiekamo stundu skaitu, kas traucē veiksmīgu mācību procesa gaitu. Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC) mierina, ka stundu skaits pamatizglītības satura reformas gaitā samazinājies ne tikai vēsturē. Skolotāji uzteic mācību iestāžu vadību atbalstu, piemēram, piešķirot vēl kādu papildstundu.

Pļaviņu vidusskolas vēstures skolotāja I. Krastiņa stāsta, ka būtisko problēmu ar grāmatu trūkumu plāno risināt šādi: "Meklēsim palīdzību no rajona bibliotēkām, vai sliktākajā gadījumā 8. klases audzēkņiem vajadzēs atstāt grāmatas pie manis, lai varu 7. klašu skolēniem tās iedot, kad viņiem notiks stundas."

Skolā aprobācijas procesā iesaistītas divas klases – kopumā 40 bērnu. "Ar divām stundām nedēļā ir par maz. Tāpēc skola mani atbalstīja un piešķīra konsultācijas stundas," stāsta I. Krastiņa. Arī Talsu rajona Vandzenes vidusskolas vēstures skolotāja Mārīte Stanga stāsta, ka mācību iestāde piešķīrusi vēl vienu papildstundu un abām aprobācijā iesaistītajām klasēm nedēļā notiek trīs mācību stundas vēsturē.

Ogres rajona Lēdmanes pamatskolas vēstures skolotāja Vaira Podskoviča teic: "No šā mācību gada vēsturi sāk mācīt no 6., ne vairs 5. klases. Līdz ar to vēstures mācīšanai tagad ir par aptuveni 70 stundām mazāk. Tas ir ļoti liels stundu zudums." Viņa gan akcentē, ka pozitīva iezīme ir tā, ka tagad pasaules vēsturi māca daudz konkrētāk un īsāk. Viņa gan piebilst – labāk būtu ņemt par piemēru citu valstu pieredzi un savas valsts vēsturi mācīt vispirms, nevis otrādi. "Bērnam jau no mazotnes ir jāveido valstiskā pašapziņa, bet tagad Latvijas vēsturi padziļināti māca tikai pamatskolas beigās." Kā vēl vienu mīnusu sekmīgai aprobācijas procesa norisei skolotāja min jaunu tehnoloģiju trūkumu. "Bērniem tādējādi būtu daudz interesantāk apgūt mācību vielu, ja stundās es varētu prezentēt ar datora palīdzību dažādus uzskates materiālus. Tomēr, lai vajadzīgo tehniku iegādātos, nav naudas. Skolas naudas līdzekļi jau tā tiek tērēti, lai sekmīgi sagatavotos mācību stundām," norāda skolotāja.

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Dina Lazdovska kā būtiskāko traucēkli sekmīgai mācību priekšmeta pasniegšanai norāda mācību stundu skaita samazināšanos. "Piemēram, tēmai – valsts veidošanās – veltīja četras mācību stundas, tagad tēma jāprot izklāstīt vienas nodarbības laikā," stāsta D. Lazdovska. Arī skolas finansējums ir nepieciešams. "Aprobācijas procesā ir iesaistītas trīs klases. Katrai klasei nedēļā pasniedzu divas mācību stundas. Un uz katru stundu katram audzēknim kopēju vienu, divas darba lapas. Tas, protams, maksā naudu," uzsver D. Lazdovska.

Aptaujātās skolotājas arī norāda, ka finansiāla palīdzība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nav saņemta. Augustā Neatkarīgajai IZM ISEC vadītāja vietnieks izglītības satura un tālākizglītības jautājumos Imants Vasmanis sacīja, ka pilotprojekta realizēšanai 2006. gadam piešķirto 15 tūkstošu latu finansējumu paredzēts tērēt mācību materiālu nodrošinājumam skolās, darba grupas apmaksai, semināriem. Taču šobrīd, kā informē ISEC vēstures speciāliste Dace Saleniece, finansējums galvenokārt tērēts darba grupas mācību priekšmetu normatīvo dokumentu, atbalsta materiālu skolotājiem izstrādei, pedagogu semināru rīkošanai. "Piemēram, uz semināru 24. oktobrī mēs visiem skolotājiem atmaksāsim ceļa izdevumus. Kā arī diagnosticējošos, pārbaudes darbus skolām piegādājam atbilstoši skolēnu skaitam, lai darbi tām par saviem līdzekļiem nav jākopē. Iespēju robežās centīsimies finansiāli skolām palīdzēt, tomēr piešķirtie naudas līdzekļi ir ierobežoti," teic D. Saleniece. Viņa arī norāda, ka nākamgad pilotprojektā iesaistītās skolas un citas mācību iestādes var mācīt vēsturi pēc jauno programmu paraugiem, nodalot atsevišķi vispārējās vēstures un Latvijas vēstures tēmas.

 

Rīgas izredzes kļūt par Tehnoloģiju institūta mājām arvien tītas miglā

Sanita Jemberga Briselē,  Diena  10/18/06    Iecerētais Eiropas Tehnoloģiju institūts (ETI) ieguvis pirmās aprises, taču arvien nav atbildes, vai Rīgai ir cerības kļūt par tā mājām. Eiropas Komisija trešdien pieņems oficiālu priekšlikumu augstskolas dibināšanai, taču tajā nav ne vārda par administrācijas atrašanās vietu. "To mēs atstāsim dalībvalstu un Eiroparlamenta ziņā," Dienai teica EK pārstāvis Frederiks Vincents.

ETI ir viens no ES izpildvaras vadītāja Žozē Manuela Barrozo enerģiski bīdītajiem paraugprojektiem. Apvienojot labākos zinātniekus un institūtus, iecerēts radīt izcilu inženierzinātņu augstskolu, kas varētu mēroties spēkiem ar slaveno Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu un ļautu turēt līdzi Āzijas ekonomiskajiem tīģeriem. Augstskola būtu virtuāla, proti, sastāvētu no zināšanu un inovāciju kopienām, kurās apvienosies nozares zinātnieki un biznesi, bet būs arī maģistra un doktora grādu programmas.

Plāns saskāries ar divām problēmām — ne visas dalībvalstis ir sajūsmā, un finansēšanā nav gatavs iesaistīties neviens no lielajiem industrijas spēlētājiem, lai gan gaisā lidinājās Microsoft, Pirelli un Nokia vārdi.

Priekšlikumā, kas ir Dienas rīcībā, lēsts, ka 2008.—2013.gadā augstskolas izmaksas būs 2,3 miljardi eiro. "Kontaktos ar biznesa vidi jūtama interese par šo plānu, bet reālā finansējuma piesaisti izšķirs biznesa plāns," teikts dokumentā, uzsverot, ka svarīgs faktors būs labi zināmu firmu iesaistīšanās. Latvijas labākie institūti varētu iekļūt kādā kopienā, taču šķērslis var būt prasība piesaistīt lielu industrijas finansējumu. ETI prioritātes noteiks valde ar smagsvariem no akadēmiskajām aprindām un biznesa. Agrāk minētas nanotehnoloģijas, IT un videi draudzīgas enerģijas ražošana, un EK lēš, ka nebūs vairāk kā sešas kopienas.

Administrācijā strādās 50—60 cilvēku. Valstīm būs jāizšķiras, vai to paturēt Briselē vai citā galvaspilsētā. Latvijas izredzes vienmēr vērtētas kā minimālas, jo jūtama vēlme paturēt to Briselē, lai izvairītos no valstu plēšanās. Taču, tā kā priekšlikumā par to nekas nav teikts, nekas neliedz Rīgu lobēt.

Tagad likumdošanas ierosinājums sāks ceļu caur dalībvalstu sanāksmēm un vēlāk Eiroparlamenta gaņģiem. ETI nesāks darboties ātrāk kā 2010.gadā.

 

Informācijas tehnoloģijām skolās atvēl 130 miljonu

Vita Dreijere,  Diena  10/19/06    Lai paaugstinātu jauniešu prasmes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanā, no nākamā gada plānots sākt īstenot 130 miljonu latu vērtu izglītības sistēmas informatizācijas programmu Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei. Otrdien valdībā apstiprinātais dokuments paredz līdz 2013.gadam, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, kā arī privāto kapitālu, izstrādāt elektroniskos mācību materiālus, modernizēt izglītības iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru un vairot pedagogu zināšanas un prasmes to lietošanā, saka īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta preses sekretārs Tonijs Šabovics.

"Tā ir ļoti laba lieta," programmu vērtē izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), uzsverot, ka izglītības sistēma vairs neesot iedomājama bez informācijas un komunikācijas tehnoloģiju līdzdalības. Ministre skaidro, ka pašreizējais izglītības iestāžu nodrošinājums ar datoriem ir slikts — daudzām skolām to trūkstot. Profesionālās izglītības iestādēs 22 skolēniem ir viens dators, un tas nav normāli, saka B.Rivža. Pašlaik vienīgā pienācīgi datorizētā skola Latvijā esot Cēsu Draudzīgā aicinājuma valsts ģimnāzija, kurā ir pilnībā datorizēts arī fizikas kabinets. Programma varētu palīdzēt uz šādu tehniskā nodrošinājuma līmeni tiekties arī citām skolām, piebilst ministre.

Viņa uzsver, ka šī programma varētu būt viena no retajām, kas būs saistīta ar privāto sektoru — aptuveni 20—30% no tās īstenošanai vajadzīgajiem līdzekļiem varētu veidot privātais kapitāls.

 

Uzsāk Latvijas vēstures priekšmeta aprobāciju 40 skolās

DELFI  10/20/06     Sākot ar 2006./2007.mācību gadu, 40 Latvijas skolu 7.klasēs uzsākta Latvijas vēstures priekšmeta aprobācija, portālu "Delfi" informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vecākā referente Dace Jansone.

Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) izveidotā darba grupa ir izstrādājusi standarta un mācību priekšmeta projektus "Latvijas vēsture" un "Vēsture" pamatizglītībai.

Projekti veidoti mācību modelim, kas mācību priekšmetu "Vēsture" skolēniem paredz apgūt 6.un 7.klasē, un 8.klasē pirmajā semestrī, savukārt mācību priekšmetu "Latvijas vēsture" 8.klasē otrajā semestrī un 9.klasē, skaidro Jansone.

Skolēni, kuri šogad uzsāka aprobāciju 7.klasē, priekšmetu mācīsies arī 8.klasē un 9.klasē. IZM informācija liecina, ka aprobācija ilgs trīs gadus. Plānots, ka šajā laikā skolēni veiks diagnosticējošos darbus, tēmu noslēguma pārbaudes darbus, kā arī notiks gan skolēnu, gan skolotāju intervijas un anketēšana, veiktas skolu vizītes, notiks semināri aprobācijas skolu skolotājiem. Beidzot 9.klasi, skolēni kārtos valsts pārbaudes darbu - eksāmenu. Visi iegūtie rādītāji tiks analizēti un izvērtēti.

IZM pārstāve norāda, ka tikai pēc aprobācijas pabeigšanas tiks lemts par standartu projektu ieviešanu.

Pašlaik vēsture tiek mācīta integrēti, viena mācību priekšmeta ietvaros mācot gan Latvijas, gan pasaules vēsturi.

 

 

 

 

Kultūrā…

 

 

 

 

Anšlavam Eglītim – 100

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/14/06    Šodien, 14. oktobrī, pulksten 15 Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Zelta zālē notiek RLB Literatūras un teātra komisijas rīkots pasākums Latviešu kultūras leģendai Anšlavam Eglītim – 100.

Atzīmējot daudzpusīgā rakstnieka jubileju, kas ir tieši šodien, pasākumā mēģināts atklāt Anšlava Eglīša talanta izpausmes – būs gan A. Eglīša dzejas lasījumi, gan tiks spēlēti fragmenti no lugām Kazanovas mētelis, Pa purna tiesu, tiks lasīti fragmenti no A. Eglīša romāniem Līgavu mednieki, Homo novus un novelēm. Programmā ietverta rakstnieka Zigmunda Skujiņa eseja par Anšlavu Eglīti, tiks lasītas Anšlava Eglīša vēstules latviešu kultūras darbiniekiem, priekšlasījumus teiks pasākuma vadītāji Viktors Hausmanis un Ēriks Hānbergs. Tāpat tiks demonstrēta intervija ar Anšlavu Eglīti. Sarīkojumā piedalīsies Rīgas teātru aktieri – Marta Grase, Anita Grūbe, Kristīne Krūze, Elita Kļaviņa, Karīna Tatarinova, Ainārs Ančevskis, Gints Grāvelis, Andis Strods, Dainis Sumišķis, Artis Robežnieks, Āris Rozentāls, Liepājas teātra aktieri – Maija Romaško, Egons Dombrovskis, Marģers Eglinskis; rakstnieks Zigmunds Skujiņš, pianists Juris Kļava, režisori – Aina Matīsa un Ivars Lūsis. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  10/16/06   

Džila Mensela. Vajadzīga dārzniece. Tulkojusi Dina Kārkliņa, Kontinents, 2006

Kad Nadja Kinsella iepazīstas ar Džeju, viņai, protams, uzmācas kārdinājums. Abi, sniegputeņa ieslēgti, spiesti pārnakšņot nomaļā Kotsvoldas krodziņā. Loģiski domājot, kurš gan kaut ko uzzinātu, tomēr Nadjai jau sen ir savs vienīgais un īstais Lorijs... Džilas Menselas vārds mūsu lasītājiem nav svešs, latviski jau izdoti viņas romāni Dzeizijas viesnīca, Pilna karote mīlestības un Mans mīļākais ienaidnieks. Tiem, kas ar šo rakstnieci tiekas pirmoreiz, var piebilst – šis ir Seksa un lielpilsētas cienīgs azartisks un dzīvespriecīgs romāns.

Marina Djačenko, Sergejs Djačenko. Lana jeb Mežonīgā enerģija. Tulkojis Jānis Zālītis. Hekate, 2006

Marina un Sergejs Djačenko ir fantāzijas žanra lielmeistari, kuri saņēmuši desmitiem starptautisku literāru godalgu. Romāns metafora Lana jeb Mežonīgā enerģija tapis sadarbībā ar populāro Eirovīzijas uzvarētāju Ruslanu. Viņa pēc šā darba motīviem vēlāk radījusi ritmoperu, jauniešu klubu un vairākus citus overgraund stila projektus.

Arnis Terzens. Smagas sarunas. Arte, 2006

Arņa Terzena kārtējais smago interviju krājums, kas uzrunā vairākas sabiedrībā pazīstamas personības: Aleksandru Kiršteinu, Ivaru Godmani, Annu Žīguri, Sandru Veinbergu u. c. Intervijas ir žurnālistikas žanrs, kas diemžēl vairākumā gadījumu paliek kāda žurnāla vai laikraksta lappusēs, tāpēc to grāmatā likšana ir apsveicama padarīšana.

Donalds Reifīlds. Staļins un viņa rokaspuiši. Tulkojis Haralds Matulis. Atēna, 2006

Kārtējais lieldarbs Atēnas sērijā Dzīvā vēsture – iespaidīga izmēra pētījums par Staļina tapšanu, nākšanu pie varas. Autors īpašu ievērību pievērsis padomju impērijas sākumposmam, aplūkojot čekas pārtapšanu Valsts politiskajā pārvaldē (OGPU) un slēptajiem mehānismiem, kas vientuļajam sadistam ļāva kļūt par diktatoru ar neierobežotu varu. Darba autors Donalds Reifīlds ir krievu un gruzīnu literatūras vēstures profesors Londonas universitātē, Antona Čehova biogrāfs, Gruzijas literatūras vēstures un daudzu citu pētījumu autors.

Lelde Stumbre. Pacietības mērs. Izdevniecība Lauku Avīze, 2006

"Sieviete izkāpj no pilsētas autobusa meža malā. Viņa atviegloti ieelpo rudenīgi miklo meža gaisu. Autobuss pazūd ceļa līkumā, viņa apsēžas sūnās. Viņa grib sajust mieru un meža smaržu." Leldes Stumbres jaunais darbs izdots sērijā Lata romāns.

 

Teātra ciba

NRA  10/16/06

Dārznieks Kamals

Jaunajā Rīgas teātrī

- Režisors – Dž. Dž. Džilindžers

- Autors – Aleksandrs Stings

- Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis

- Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

Guna Zeltiņa:

Izrāde par "cilvēka centieniem mainīt ierasto, vienmuļo ikdienas realitāti pret piepildīta mirkļa radošo žilbinājumu", kā tā raksturota teātra pieteikumā, Dž. Dž. Džilindžera interpretācijā ieguvusi koši atraktīvas postpostmodernas parafrāzes formu, kas balansē starp nopietnību, parodiju, intelektuālu kiču un komiksu. Ieinteresē pārlaicīgā dārznieka Kamala (Jānis Paukštello) un "pasaules plūdu" tēma, Andis Strods, kurš precīzi darbojas kā paša režisora alter ego, ļaujot nojaust Džilindžeru patlaban interesējošo, karsto tēmu loku un tās parādības sabiedrībā, ko viņš uzskata par apironizēšanas vērtām. Taču potenciāli ietilpīgās tēmas paliek tikai pieteikuma un pseidofilozofijas līmenī, aktieriem pietrūkst stingru atspēriena punktu uzveduma iekšējā dramaturģijā, verbālajā, fiziskajā un audiovizuālajā realitātē. Interesanti iecerēts, bet pagaidām vēl visai plakani realizēts arī arhetipiskais divu atšķirīgu sievišķo pirmsākumu – Ievas un Lilitas – pretstats jauko aktrišu Sandras Zvīgules un Ingas Alsiņas iemiesojumā. Atsevišķi efektīgi skati, atzīstams scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša darbs, fināls, kas rosina ambivalentas, pretrunīgas asociācijas.

Režija * * *

Aktierdarbs * * * *

Scenogrāfija * * * *

Kostīmi * * *

Linda Burda:

Džilindžers krievu modernā prozaiķa un dramaturga Nikolaja Jakimčuka alias Aleksandra Stinga personā ir sastapis savu domubiedru (divi iestudējumi Dailes teātrī). Trīs lietas – labas lietas! Tagad satikšanās ar Stinga poētiski absurdo tekstu vēdisko un kinematogrāfa tradīciju niķīgi un postmoderni citētā stāstā par dārznieku Kamalu, kurš kādam režisoram D. dāvā iespēju iemīlēt šo pasauli un nodarboties ar to, ko patiesi gribas, – kino ar lielo burtu. Iestudējums JRT kā vienmēr (vai pēdējā laikā) ir personīga, pat ņirdzīgi intīma režisora saruna ar publiku, šoreiz par šausmīgāko – vientulību, tukšumu. Radošo. Mākslā. Varbūt teātrī. Scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša psihodēliski sirreālos toņos veidotajā paradīzes dārzā Anda Stroda atveidotais Džilindžera klons cenšas uzņemt filmu, apturētā laika kadru nosūtīt kaut kam tur augšā – Holivudas MGM, piemēram! Izrādes pompozais, trokšņainais un kinematogrāfiskais vizuaļņiks un tragedņiks ir Džilindžera režijas tipiskajās tradīcijās. Aptrūcies tikai jaunrades hēlija augšupnesošais spēks, vai arī tik ļoti režisors grib noslēgt rēķinus ar teātra skatuvi un sagaidīt atbildi (ne jau no Holivudas, protams), ka tas šķiet nebūtiski. Izrāde, kā saka, dļja ļubiteļei!

Režija * * *

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * * *

Kostīmi * * *

Mārīte Gulbe:

Vairāk kamerzālei piemērots iestudējums, kas tiek rādīts uz lielās skatuves, darbībai noritot skatuves priekšplānā pie zemiem, apgleznotiem prospektiem, kas rada dīvainas, konstruētas vides iespaidu, kurā apvienota violeti izgaismota tuksnešaina ainava pirms mūsu ēras ar monstrozu mehanizētas sejas atveidu (Holivudas Dievu no mašīnas). It kā ironisks, it kā nopietni pasniegts stāstiņš par cilvēku pašrealizācijas alkām mākslas (kino) jomā, kombinējot dažādu laiku vizuālos un muzikālos citātus.

Režisora Dž. Dž. Džilindžera vizuālā kopija (Andis Strods) vēlas uzņemt kino, un dārznieks Kamals to laipni pieļauj. Ironija par "mākslas taisīšanu", jo atklājas muļķīga, izrādīties kāra cilvēka daba, nevis "mirkļa radošais žilbinājums". Mīklainākais personāžs – Jānis Paukštello dārznieks Kamals: vietējais dievs un Noass. Aktieris to nespēlē kā ironisku karikatūru atšķirībā no Anda Stroda, Sandras Zvīgules un Ingas Alsiņas.

Taču izrādes dramatiskais materiāls šķiet plāns un plakans, arī aktieriem te nav jaunu un neparastu uzdevumu, un izrāde kopumā neatstāj atmiņas sajūtu orgānos. Tā ka žēl radošās grupas ieguldītā laika, bet lugas izvēle tomēr ir viņu atbildība.

Režija * *

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * *

Kostīmi * *

* Talants atpūšas, mūzas skumst

* * Labas epizodes neveido kopumu

* * * Godprātīgi, bet bez pārsteiguma

* * * * Radoša veiksme

* * * * * Izcili

 

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  10/17/06

- Pirmizrāde Liepājā. Liepājas teātrī šodien pirmizrāde Sandras Vensko lugai Novēli man... Uzvedums, kas veltīts teātra simt gadu vēsturei, tapis teātra kafejnīcā un ir divu aktrišu – Anitas Kvālas un Vijas Āboliņas – kopdarbs režisora Feliksa Deiča vadībā. Izrādi varēs apmeklēt tikai 40 skatītāji.

- Latgaliešu politiķi. Apgāds Jumava laidis klajā biogrāfisku vārdnīcu Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā par latgaliešu politiķiem un politiskajām partijām, kuras darbojušās un spēlējušas svarīgu lomu Latvijas valsts neatkarības periodos.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/19/06   

- Vijolniece Anne Sofija Mutere uzstāsies Operā. Šovakar pulksten 19 Latvijas Nacionālajā operā uzstājas viena no ievērojamākajām mūsdienu vijolniecēm Anne Sofija Mutere (Vācija). A. S. Mutere šogad svin 30 gadu skatuves jubileju, un Mocarta 250. jubilejas gadā sagatavojusi īpašu Mocarta projektu, ar kuru uzstājas visā pasaulē. Rīgas koncertā kopā ar pianistu Lambertu Orkisu (ASV) izpildītā Sonāte vijolei ar klavierēm ir viena šā projekta daļa. Jāpiebilst, ka šis būs labdarības koncerts, kura ieņēmumi no apmeklētāju ziedojumiem tiks izlietoti SOS bērnu ciemata celšanai Valmierā.

- Jau trešo sezonu – Krievu mūzikas pērles. Piektdien pulksten 19 Lielajā ģildē notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu cikla Krievu mūzikas pērles trešās sezonas pirmais koncerts. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs Andris Nelsons. Solisti – vijolnieks Dzintars Beitāns un altists Andrejs Dogadins (Sanktpēterburga). Programmā D. Šostakoviča 5. simfonija un arī V. A. Mocarta Sinfonia Concertante vijolei, altam un simfoniskajam orķestrim.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/20/06     Vijolniece Anne Sofija Mutere uzstāsies Operā. Šovakar pulksten 19 Latvijas Nacionālajā operā uzstājas viena no ievērojamākajām mūsdienu vijolniecēm Anne Sofija Mutere (Vācija). A. S. Mutere šogad svin 30 gadu skatuves jubileju, un Mocarta 250. jubilejas gadā sagatavojusi īpašu Mocarta projektu, ar kuru uzstājas visā pasaulē. Rīgas koncertā kopā ar pianistu Lambertu Orkisu (ASV) izpildītā Sonāte vijolei ar klavierēm ir viena šā projekta daļa. Jāpiebilst, ka šis būs labdarības koncerts, kura ieņēmumi no apmeklētāju ziedojumiem tiks izlietoti SOS bērnu ciemata celšanai Valmierā.

- Jau trešo sezonu – Krievu mūzikas pērles. Piektdien pulksten 19 Lielajā ģildē notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertu cikla Krievu mūzikas pērles trešās sezonas pirmais koncerts. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs Andris Nelsons. Solisti – vijolnieks Dzintars Beitāns un altists Andrejs Dogadins (Sanktpēterburga). Programmā D. Šostakoviča 5. simfonija un arī V. A. Mocarta Sinfonia Concertante vijolei, altam un simfoniskajam orķestrim.

 

Piešķirtas mūža stipendijas izciliem kultūras darbiniekiem

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/17/06    Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) par ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā piešķīris mūža stipendijas 46 izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem.

Šogad saņemti 113 pieteikumi, un tas ir mazliet vairāk nekā pērn, kad VKKF eksperti izvērtēja 107 stipendijas kandidātus. Piešķirto stipendiju skaits, ja salīdzina ar pēdējo gadu statistiku, ir liels – pagājušajā gadā tika piešķirtas tikai mazliet mazāk – 40 stipendijas, toties 2004. gadā krietni mazāk – 24 (no 96 pieteikumiem), 2003. gadā – 16 no 75, 2002. gadā – 19 no 96. Bet 1999. gada martā un oktobrī, kad KKF izsludināja konkursus mūža stipendiātu pretendentu ieteikšanai, tika iesniegts vairāk nekā 300 pieteikumu un fonda padome piešķīra 182 mūža stipendijas. Jāpiebilst, ka mūža stipendija tiek maksāta katru mēnesi un netiek aplikta ar nodokļiem.

Mūža stipendiāti 2006. gadā

- Filmu mākslas nozarē

Jānis Streičs, Biruta Veldre, Liene Bāliņa, Andris Rozenbergs, Gvido Skulte, Ieva Kundziņa

- Kultūras mantojuma nozarē

Zigrīda Apala, Valda Vilīte, Sarmīte Gaismiņa, Aija Brīvniece, Elga Kagaine

- Literatūras nozarē

Talrids Rullis, Ināra Ķemere, Jānis Einfelds, Juris Kronbergs, Tenu Karma, Līvija Solveiga Elsberga

- Mūzikas un dejas nozarē

Ludmila Pismennaja, Solveiga Raja, Alīda Zvagule, Māris Villerušs, Valērija Kutena, Maija Einfelde

- Starpnozarē

Imants Lancmanis, Ivars Strautmanis, Vija Vētra, Dzintra Eglīte, Harijs Gerhards

- Teātris

Eleonora Dūda, Vilis Ķimelis, Žanis Priekulis, Ludmila Golubeva, Dzintra Mendziņa, Astrīda Kairiša, Roberts Ligers

- Tradicionālās kultūras nozarē

Natālija Smuška, Elga Drulle, Ilga Leimane, Janīna Gribuste, Inta Dimante

- Vizuālās mākslas nozarē

Rita Blumberga, Edīte Pauls-Vīgnere, Jānis Karlovs, Ēvī Upeniece, Daina Riņķe, Gunārs Glūdiņš

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  10/18/06

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 26. novembrim aplūkojama māksliniekam Rūdolfam Heimrātam (1926–1992) veltīta izstāde Tekstilijas. Keramika. Skices. Fotogrāfijas. To papildina virtuāls ieskats mākslinieka dzīvē un daiļradē, kā arī fotoizstāde Fotogrāfijas no profesora Rūdolfa Heimrāta audzēkņa Ata Ieviņa arhīva. 1969-1974. Izstāde tapusi, pateicoties muzeja sadarbībai ar mākslinieka dēlu Mārtiņu Heimrātu, kurš atvēlēja muzejam sava arhīva fotogrāfijas un tēva skices, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centru un daudziem profesora R. Heimrāta audzēkņiem. Izstāde veltīta ne tikai mākslinieka astoņdesmitgadei, bet arī Latvijas Mākslas akadēmijas 85 gadu jubilejai un ir centrālais notikums jau augustā aizsākto tekstilmākslas un šķiedras mākslas daudzveidīgo izstāžu spektram Rīgā, ko iniciēja Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas katedra un Latvijas Tekstilmākslas asociācija.

- Arhitektu namā skatāma arhitekta un mākslinieka Georga Barkāna izstāde Instalācija. Aplikācija.

- Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā skatāma ikgadējā tēlotājas mākslas konkursizstāde Rudens 2006. Tajā aplūkojami gan vecākās, gan jaunās paaudzes mākslinieku darbi. Izstādes koncepcijas autores ir četras jaunas kuratores – Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļas absolventes: Daina Auziņa, Santa Mazika, Elīna Hermansone un Ingūna Ģēģere, izstādes iekārtojuma līdzautore ir māksliniece Sarmīte Māliņa, bet reklāmas vizuālo materiālu veidojusi Maija Kurševa.

- Galerijā BonhanS.S līdz 28. oktobrim apskatāma gleznotājas Inetas Ķergalves 40. jubilejai veltīta personālizstāde Vulcano. Māksliniece savos darbos attēlo jūru, smiltis, klintis un vulkānus, gleznu iemīļotākie motīvi – lotoss, bumbieris, vīnoga, gliemežvāks.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls aplūkojama plakātu izstāde Publiskie spoguļi. Tā aicina pievērst publikas uzmanību plakātam kā īpašam demokrātiskam mākslas veidam, kurā vienlīdz svarīga ir ideja un tās mākslinieciskā īstenojuma kvalitāte. Izstāde piedāvā retrospektīvu ieskatu 130 gadu ilgā laika posmā darinātajos plakātos – hronoloģiskā secībā tiek parādīts plakātu attīstības ceļš no pirmajiem plakātveidīgajiem izdevumiem 1867. gadā līdz pagājušā gadsimta 90. gadiem. Kopumā izstādē tiek eksponēti apmēram 300 plakāti, tajā skaitā Riharda Zariņa zīmētās lapas Dziesmu svētkiem; Gustava Kluča fotomontāžas, vēlēšanu plakāti, izteiksmīgākie staļinisma perioda piemēri, pagājušā gadsimta 60. gadu pirmie dizaingrafikas paraugi, 70. un 80. gadu starptautisku atzinību guvušie latviešu plakātistu darbi utt.

- Andrejsalā Photography.lv un biedrība Biba & masas sadarbībā ar Laikmetīgo Mākslas centru 19. oktobrī pulksten 19 projektu telpā Ēdnīca (Korpusu cehs, ieeja no stāvvietas) rīko Nikolasa Bloka (Nicolas Guillen Block) fotogrāfiju kolekciju skati Pictures of Nothing.

 

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

 

Latviešu politiskā nacionālisma rašanās

Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzeja dir. vietn., speciāli Republikai  10/18/06     Mūsu tautas dzīvē bijuši nozīmīgi mirkļi, kas kardināli mainījuši tās vēstures plūdumu. Par tiem runāja un runās vēl daudzas paaudzes. Latvijas valsts dibināšana bija izcils notikums — pirmo reizi latviešu tautas vēsturē tai radās iespēja izveidot savu valsti. Bet brīvība vēl bija jāizcīna smagās kaujās.

Galvenais cīņu smagums gūlās uz jaunās valsts bruņoto spēku pleciem. Pirmās Latvijas Republikas valdībai uzticīgās karaspēka vienības, kas kļuva par pamatu vēlākai mūsu valsts armijai, izveidojās jau tūlīt pēc valsts proklamēšanas. Atbrīvošanas cīņu laikā (1918–1920) no nelielas cilvēku grupas, kuri, par spīti nelabvēlīgajiem politiskajiem un militārajiem apstākļiem, saglabāja ticību tikko izveidotajai valstij, radās armija, kas nosargāja jaundibināto Latvijas Republiku.

Latviešu prasību pēc nacionāli kulturālas un valsts autonomijas (jeb politiskā nacionālisma ideju) izvirzīja neliela latviešu sociāldemokrātu grupa (M. Valters, E. Rolavs, E. Skubiķis) Šveicē 20. gadsimta sākumā (1900–1903). Ierosmi viņi bija guvuši no Austrijas sociāldemokrātu idejām nacionālajā jautājumā un no Šveices Federālās satversmes. Šai grupai bija jācīnās gan pret latviešu sociāldemokrātu vairākuma vienaldzību nacionālajā jautājumā, gan pret latviešu pilsonības politisko bezrūpību un piekāpību Krievijas carisma priekšā. Tā sauktā Šveices grupa atšķēlās no latviešu dogmatiskajiem marksistiem un 1903. gadā nodibināja nelielu Latviešu Sociāldemokrātu savienību (vēlāko Latvijas Sociālistu – revolucionāru partiju). 1905.–1907. gada revolūcijas laikā šī partija aizstāvēja Latvijas autonomijas prasību. Turpmākajos gados latviešu politiskais nacionālisms ieguva aizstāvjus arī LSD labējā spārnā, un vairāki pazīstami sociāldemokrāti sāka aktīvi aizstāvēt latviešu tautas nacionālās intereses (M. Skujenieks, Rainis, F. Cielēns).

Pēc 1905.–1907. gada revolūcijas sakāves lielāks skaits latviešu sociālistu pieslējās liberālajai pilsonībai un sāka paust politiskā nacionālisma idejas Demokrātiskās pilsonības vidū sāka izplatīties ideja par apvienotu (Kurzemi, Zemgali, Latgali un Vidzemi etnogrāfiskajās robežās) un politiski autonomu Latviju. Taču līdz Pirmā pasaules kara sākumam šādām idejām plašās tautas masās Baltijas guberņu latviešu apdzīvotajos apgabalos nebija nopietnas ietekmes, jo nebija pamata, lai šādas idejas iesakņotos sabiedrībā: cariskā Krievija Pirmā pasaules kara priekšvakarā sasniedza savā ekonomiskajā izaugsmē straujus attīstības tempus, politikā — noteiktu stabilitāti. Baltijas guberņu latviešu apdzīvotajos apgabalos zemnieku modernās saimniecības darba ražīgumā apsteidza muižu, nolemjot to ekonomiskai atpalicībai; strādniecības dzīves līmenis Baltijas guberņu industriālā uzplaukuma apstākļos nemitīgi pieauga.

Pirmā pasaules kara radītais posts, bēgļu traģiskais liktenis un latviešu strēlnieku cīņas kāpināja latviešu nacionālo apziņu un aktivitāti. Jau pirms 1917. gada latviešu sociāldemokrāti mazinieki (F. Cielēns, K. Kurševics) un nacionāldemokrāti (laikraksta Dzimtenes Atbalss līdzstrādnieki Maskavā L. Laicens, E. Blanks, J. Bankavs u. c.) bija izstrādājuši vairākus Latvijas autonomijas projektus vai tās pamatprincipus.

Pēc 1917. gada revolūcijas Latvijas autonomija kļuva par vispārēju demokrātisku un nacionālu prasību, parādījās daudz dažādu deklarāciju un rezolūciju par mazāku vai lielāku Latvijas autonomiju. Dibinājās pirmās īstās latviešu pilsoniskās partijas. Taču Krievijas Pagaidu valdības noraidošā nostāja pret latviešu autonomijas centieniem radikalizēja latviešu nacionālās idejas paudējus. Arvien biežāk plašākos tautas slāņos lietošanā parādījās nacionālā simbolika — sarkanbaltsarkanais karogs kā latviešu tautas simbols un dziesma Dievs, svētī Latviju! kā latviešu nacionālā himna.

1917. gada 25. oktobrī (7. novembrī) Petrogradā notika lielinieku inspirēts bruņotais apvērsums. Latvijas vācu neokupētajā daļā visu varu pārņēma latviešu lielinieki, nodibinot savu diktatūru. Par augstāko lielinieku izpildorgānu pasludināja Latvijas Izpildu komiteju (ISKOLAT) ar F. Roziņu–Āzi priekšgalā. Šajā laikā tā ir vairākuma diktatūra, kas balstās uz radikalizēto latviešu strēlnieku pulku militāro spēku. ISKOLAT praksē īstenoja vairākas Latvijas autonomijas programmas prasības: latvisku pārvaldi, latviešu valodu iestādēs, latvisku skolu.

1918. gadā februārī visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1918. gada 3. martā Brest-Ļitovskā noslēdza Padomju Krievijas un Vācijas separāto miera līgumu, kas noteica Latvijas teritorijas palikšanu vācu karaspēka kontrolē. 1918. gada 11. novembrī ar Vācijas sakāvi beidzās Pirmais pasaules karš, Kompjeņā (Francijā) tika noslēgts pamiera līgums. Saskaņā ar to mainījās vācu karaspēka statuss Latvijā. Pamiera noteikumi paredzēja vācu armijas uzturēšanos Latvijas teritorijā, lai aizkavētu lielinieku virzīšanos uz Rietumiem. Vienlaikus gan Latvijā, gan ārpus tās teritorijas turpināja darboties latviešu sabiedriski politiskie spēki, kas bija sākuši īstenot Latvijas autonomiju, bet tagad centās panākt pilnīgu Latvijas neatkarību.

1917. gada 13. oktobrī Petrogradā lielāko latviešu pilsonisko politisko spēku un organizāciju pārstāvji nolēma dibināt nacionālu politisko organizāciju, kas spētu apvienot dažādus politiskos spēkus vienotam mērķim — izcīnīt Latvijas autonomijas tiesības. Šo organizāciju dibināja Valkā, un tā tika nosaukta par Latvijas Pagaidu nacionālo padomi (LPNP). LPNP darbojās redzami latviešu politiskie (Z. A. Meierovics, J. Zālītis) un kultūras (J. Akuraters, K. Skalbe u. c.) darbinieki. 1918. gada 30. janvārī LPNP 2. sesijā tika pieņemts lēmums par virzīšanos uz pilnīgu Latvijas valsts neatkarību. Pēc LPNP atzinuma, Latvijai bija jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kas apvienotu Latviju tās etnogrāfiskajās robežās. LPNP centās panākt Latvijas suverenitātes atzīšanu ārvalstīs un deleģēja uz Rietumeiropas valstīm Ārlietu nodaļas darbinieku Zigfrīdu Annu Meierovicu pārstāvēt LPNP politisko viedokli. Sabiedrotajiem bija svarīgi, lai Baltiju nepievienotu Vācijai. Bija reāli draudi, ka ar Vācijas atbalstu Latvijas teritorijā varētu nodibināties marionešu valsts ar vietējiem vācbaltiešiem — monarhistiem — priekšgalā. Mēģinājumi dibināt šādus veidojumus bija 1918. gada martā, kad tika paziņots par Kurzemes hercogistes atjaunošanu. Tā paša gada rudenī vācu okupācijas varas mēģināja izveidot Baltijas lielhercogisti, kas sastāvētu no Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas. Taču, redzot savu ideju bezperspektivitāti pēc novembra revolūcijas Vācijā un Kompjeņas pamiera noslēgšanas, domu par Baltijas lielhercogisti drīz atmeta.

LPNP nebija vienīgā organizācija, kas par savu darbības mērķi izvirzīja Latvijas neatkarību. Jau dažas nedēļas pēc vācu okupācijas sākšanās Rīgā izveidojās latviešu sociāldemokrātu mazinieku un pilsonisko politisko partiju darbinieku sadarbības organizācija, kas vēlāk ieguva apzīmējumu — Demokrātiskais bloks. Šī organizācija, kurā bija pārstāvēti visi latviešu politiskie virzieni, izņemot lieliniekus un vācu okupāciju atbalstošo F. Veinberga Tautas partiju, noturēja savas sēdes slepeni, bet par pārrunātajiem jautājumiem centās informēt sabiedrību. 1917. gada oktobra sākumā radās Demokrātiskā bloka dokuments, kuru vēlākais Latvijas Saeimas priekšsēdis Dr. P. Kalniņš pamatoti apzīmēja kā “Latvijas neatkarības rezolūciju”. Tiesa, šī rezolūcija bija pieņemta ar atpakaļejošu datumu, tāpēc paši Demokrātiskā bloka runasvīri uzskatīja, ka tā ir pieņemta 30. jūlijā. Demokrātiskais bloks, kas darbojās vācu okupētajā Latvijas teritorijā, noraidīja jebkuru iespēju ģermanizēt, rusificēt vai kolonizēt Baltiju, kā arī latviešu zemes vai tās daļas pievienot Vācijai. Demokrātiskā bloka priekšgalā bija K. Ulmanis, M. Valters, P. Kalniņš un F. Menders. Vāciešu ieņemtajā Rīgā, kā arī pārējā Latvijas teritorijā valdīja okupācijas varas iestādes, kuras centās ieviest arī savas varas atribūtiku pilsētas ielās. Tā Tērbatas un Brīvības ielas krustojumā (iepretī tagadējam Augstākās tiesas namam) tika uzcelts koka piemineklis vācu karavīriem Rīgas ieņēmējiem, ko tautā iesauca par “koka Frici”. Arī Rīgas un citu pilsētu iedzīvotājiem bija jādalās savā dzīvojamajā platībā ar okupācijas karaspēku.

1918. gada rudenī sākās sarunas starp LPNP un Demokrātisko bloku par turpmāku kopīgu darbību Latvijas valsts veidošanā. Tika nolemts apvienot nacionālos spēkus jaunā organizācijā. Sanāksme notika 1918. gada 17. novembrī Suvorova (tagad K. Barona) ielas 3. namā. Šajā vēsturiskajā apspriedē tika nodibināta jauna Latvijas tautas pārstāvju organizācija — Latvijas Tautas padome (LTP), kuru pieņemts uzskatīt par Latvijas priekšparlamentu.

LTP ietilpa 40 pārstāvju no astoņām demokrātiskajām partijām (gan pilsoniskajām, gan sociāldemokrātiem). LTP savā pirmajā sēdē pieņēma politisko platformu, kurā noteica jaunas valsts turpmākās attīstības pamatpostulātus un prioritātes. Šī organizācija arī nolēma Latvijas neatkarību pasludināt nekavējoties — nākamajā dienā, t. i., 1918. gada 18. novembrī. Par Latvijas Tautas padomes priekšsēdētāju ievēlēja Jelgavas advokātu, pazīstamo latviešu sabiedrisko un politisko darbinieku Jāni Čaksti. Viņš pats gan šajā sēdē nepiedalījās, un viņam par ievēlēšanu paziņoja ar vēstules starpniecību. Čakste nepiedalījās arī Latvijas Republikas proklamēšanas aktā. Par LTP priekšsēdētāja biedriem ievēlēja juristu Gustavu Zemgalu un publicistu Marģeru Skujenieku.

 

 

 

L a i k s

pārsvarā ir saulains, taču

ar katru dienu kļūst arvien aukstāks

un aukstāks... Dienā gaiss sasilst vairs tikai

līdz +8oC, un gandrīz katru nakti termometra

stabiņš noslīd zem 0oC. ...Bet nu tā pa īstam

varam baudīt zeltaino rudeni, kad lapas, īpaši

kļavām, ir tik krāsainas!!... Daļa lapu jau

ir nobirušas un tas rada patīkamu

čaukstoņu pastaigājoties...

 

Anda Jansone, piektdien, 20. oktobrī