Kas jauns Latvijā?

Nr. 473: 2006. g. 10. - 16. decembris

 

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Nav iespēju Satversmes apiešanai

Latvijas Avīze  12/11/06    Latvijas un Krievijas robežlīgumam radīti vairāki no sabiedrības slepeni

scenāriji. Ārlietu ministrs Artis Pabriks tos iesniedzis Valsts prezidentei Vairai Vīķei‑Freibergai.

Robežlīguma slepenie plānie liek domāt, ka tiek meklēti varianti, kā parakstīt robežlīgumu, apejot Satversmi. Vai tas ir iespējams? Visticamāk, robežlīgums parakstīšanai tikšot virzīts bez Latvijas valdības savulaik izstrādātās deklarācijas. To pirmais publiski jau atzinis "Latvijas ceļa" pārstāvis, Saeimas komisijas vadītājs Andris Bērziņš. "Tāpat kā pirms vēlēšanām uzskatām, ka robežlīgums ir jānoslēdz pēc iesp ējas ātrāk un tam jābūt Guntara Krasta valdības laikā sagatavotajam, kuram nebija klāt deklarācijas," sacījis A. Bērziņš. Taču bez deklarācijas parakstīts robežlīgums būtu Satversmes pārkāpšana.

Habilitētais juridisko zinātņu doktors, profesors Juris Bojārs: "Satversme šajā jautājumā neparedz nekādu brīvību – nevienai amatpersonai nav tiesību atdot Krievijai Abreni bez tautas nobalsošanas. Tātad nevienam nav tiesību parakstīt robežlīgumu bez klāt pievienotās deklarācijas. Teritorija ir viens no galvenajiem tautas iztikas līdzekļiem, ko nedrīkst patvaļīgi atņemt." J. Bojārs uzskata, Latvijai nekas ļauns nenotiks un dzīve ritēs tālāk arī tad, ja Krievija joprojām atsacīsies parakstīt robežlīgumu kopā ar deklarāciju. Tad Latvija varēšot paklusēt un pavērot, kā attīstās Krievija.

J. Bojārs: "Krievija savas tagadējās robežas pasniedz kā Otrā pasaules kara rezultātu un nepārtraukti atgādina par pēckara robežu neaizskaramību, kas pasludināta 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā. Tieši PSRS bija tā, kas uzspieda šā principa iekļaušanu, jo tā Otrā pasaules kara laikā bija atņēmusi teritorijas daudzām valstīm no Klusā okeāna līdz Ziemeļu ledus okeānam: Norvēģijai, Somijai, Igaunijai, Latvijai, Polijai, Čehoslovākijai, Rumānijai, Ķīnai, Japānai un Turcijai, kura savas teritorijas zaudēja jau pēc Pirmā pasaules kara. Otrā pasaules kara robežu neaizskaramības princips ir akceptēts, arī Eiropas Savienībā. Ja Helsinku Nobeiguma aktā ir pasludināts robežu negrozāmības princips, tad kāpēc Krievija grib grozīt Gruzijas un Moldovas robežas un kāpēc vēlas grozīt Latvijas un Krievijas robežu, ja Latvija nav lielvalsts, kas karojusi ar Krieviju un uz kuru tāpēc neattiecas pēckara robežu negrozāmības princips? "J. Bojārs uzskata, ka Abreni nedrīkst atdot arī tāpēc, ka nav zināms, kas slēpjas tās zemes dzīlēs. Latvijas Universitātes ģeologiem esot aizdomas, ka tur varētu atrast derīgos izrakteņus. "Ja Satversme tomēr tiks apieta un Abrene atdota, šo teritoriju mēs nekad vairs atpakaļ nedabūsim, jo tā būs galīgā robeža starp Eiropu un Krieviju," saka J. Bojārs un uzsver, ja robežlīguma jautājums netiks risināts stingri tiesiskās un juridiskās pozīcijās, tad šāda rīcība būtu sava valstiskā līmeņa un sabiedrības pašvērtības pazemināšana.

J. Bojārs: "Ja mēs Krievijas priekšā piekāpsimies šajā jautā jumā, nākamreiz tā paņems vēl vairāk, jo redzēs, ka mēs esam vājie spēlētāji. Bet mēs tādi nedrīkstam būt, jo esam NATO un ES dalībvalsts."

J. Bojārs ir pārsteigts, ka ārlietu ministrs Artis Pabriks ar robežlīguma scenārijiem vispirms devās pie Valsts prezidentes, nevis Saeimas Ārlietu komisijas. Latvijā augstākā vara pieder parlamentam, un tieši tam ir jābūt galvenajam lēmējam tādā politiski svarīgā jautājumā kā Latvijas un Krievijas robežlīgums.

Vēsturnieks, profesors un akadēmiķis Inesis Feldmanis ir pārliecināts, ka robežlījgums ir parakstāms tikai un vienīgi kopā ar deklarāciju, jo nav pieļaujama atteikšanās no valstiskās pēctecības. I. Feldmanis: "Visa mūsu likumdošana ir balstīta uz tiesisko pēctecību. Ja Latvijas politiķi no tās atteiksies un pieņems Krievijas pozīciju, tad vēl vairāk sarežģīs abu valstu attiecības."

Arī bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ir pārliecināta, ka nav nekādu juridisku iespēju, lai robežlīgumu parakstītu, ignorējot Latvijas valsts pamatlikumu. I.

Čepāne: "Ja politiķi to pieļauj, tad, protams, var daudz ko izdarīt. Ja robežlīgums tiks parakstīts bez deklarācijas, tad to jebkurš politiskais spēks var apstrīdēt Satversmes tiesā."

Latvijas un Krievijas robežlīguma juridisko pusi pamatīgi analizējis pazīstamais profesors Dītrihs Lēbers (1993 – 2004), kurš kā reālāko risinājumu robežlīguma jautājumā izvirza "politisko kompromisu". "Viena no iespējām Latvijai panākt kompromisu būtu, piemēram, pašreizējās robežas atzīšana apmaiņā uz Krievijas atzīšanu, ka teritoriālās izmaiņas bija Latvijas nelikumīgas okupācijas rezultāts, ko veikusi PSRS 1940. gadā," raksta D. Lēbers. Atsakoties no robežlīgumam pievienotās deklarācijas, Latvijas valdība faktiski ignorētu šo ieteikumu.

Latvijas valdības pieņemtā deklarācija "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu" Latvija, parakstot līgumu ar Krievijas Federāciju par robežu, apliecina savu labo gribu veicināt labas kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju un vienlaikus ar gandarījumu atzīmē Krievijas Federācijas vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Latviju. Latvija paziņo, ka ar šā līguma 1. pantu tā saprot atbilstoši līguma pielikumam dokumentēto un tehniski aprakstīto kopš 1990./1991. gada de facto funkcionējošo robežlīniju. Šā līguma vienīgais mērķis un priekšmets ir dokumentēt minēto robežlīniju, lai nodrošinātu un atvieglotu tās praktisko funkcionēšanu abu valstu iedzīvotāju, kā arī Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas savstarpējo attiecību interesēs. Latvija nesaista šo līgumu ar plašāko jautājumu par Latvijas prettiesiskas okupācijas seku likvidēšanu. Latvija deklarē, ka šis līgums neskar, nemazina un neatņem Latvijas valstij un tās pilsoņiem starptautiskajās tiesībās, tajā skaitā 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas Miera līgumā, un atbilstoši starptautiskajām tiesībām Latvijas valststiesībās noteiktās tiesības un tiesiskās prasības.

Latvija uzsver, ka šis līgums ir abu pušu labas gribas rezultāts, kas to noskaņo optimistiski, un tādēļ tā vēlas pielikt pūles, lai abām pusēm pieņemam ā veidā atrisinātu minēto jautājumu un uz šiem pamatiem turpinātu veidot labas, uz nākotni vērstas kaimiņattiecības, kas balstās uz savstarpējo cieņu un neiejaukšanos otras valsts iekšējās lietās un būtu abu valstu interesēs.

 

No Irākas atgriezušies Lāčplēša dienā alkoholu lietojušie NBS karavīri

LETA  12/11/06     Pagājušajā nedēļā no starptautiskās miera uzturēšanas operācijas Irākā atgriezušies trīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, kuri 11.novembrī lietoja alkoholu.

Latvijā tiek turpināta Irākā uzsāktā dienesta izmeklēšana, pastāstīja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas priekšnieks Uldis Davidovs.

Karavīri atsaukti no dienesta par alkohola lietošanu Lāčplēša dienā.

Atsaukto karavīru vietā citus pagaidām nesūtīs, jo nav tādas nepieciešamības, iepriekš norādīja Davidovs.

Pēc minēto trīs karavīru atgriešanās Latvijā misiju Irākā turpina 115 dienējošie.

Par pārmērīgu alkohola lietošanu viens karavīrs no Irākas atsaukts arī pērn, liecina LETA arhīva informācija.

No Kosovas par alkohola lietošanu pērn atsaukti trīs karavīri. Septiņus Latvijas karavīrus no miera misijas Bosnijā par alkohola lietošanu atsauca 1998.gadā.

 

Uz Īriju paciņās sūta piparkūkas

Ilze Šteinfelde,  NRA  12/12/06     Lai gan Latvijā strauji ienāk modernās tehnoloģijas un nosūtīt apsveikumu ar mobilā telefona vai interneta starpniecību ir vienkārši un lēti, Ziemassvētkos vairākums Latvijas iedzīvotāju draugus un radus sveic pa pastu, sūtot apsveikumus un paciņas ar piparkūkām un siltām zeķēm.

Vecrīgā, Doma laukumā, jau vairākas dienas darbojas Latvijas Pasta apsveikumu namiņš. Tajā var iegādāties apsveikumu kartītes, pastmarkas, aploksnes un kalendārus nākamajam gadam, nosūtīt vienkāršas un ierakstītas vēstules un tūlīt pat apsveikumu arī aizsūtīt. Turklāt šeit ir īpašs pasta maiss Ziemassvētku vecītim, kurā jau krājas bērnu vēstules un zīmējumi Ziemassvētku vecītim.

Apsveikumu namiņa darbiniece Svetlana Rikova Neatkarīgajai stāsta, ka līdz 15. decembrim iedzīvotāji Ziemassvētku apsveikumus var sūtīt par īpašo svētku cenu – 18 antīmiem un ar īpašu Ziemassvētku marku šādā vērtībā. Novembra beigās iznāca Ziemassvētku pastmarku sērija, kurā ir četras pastmarkas. Trīs pastmarkas domātas sūtījumiem Latvijā, bet viena – uz Eiropas valstīm. Pastmarkās attēlotas stilizētas piparkūkas. Pastmarku dizaina autors ir mākslinieks Ingus Sabulis. Pastmarka ar nominālvērtību 18 santīmu izdota 800 000 eksemplāros un ir īpaši domāta izmantošanai Ziemassvētku atlaižu akcijas laikā – no 30. novembra līdz 15. decembrim. Pastmarka ar nominālvērtību 22 santīmi izdota miljons eksemplāros, pastmarka ar nominālvērtību 31 santīms – 400 000 eksemplāros, ar nominālvērtību 45 santīmi – 400 000 eksemplāros.

"Daudzi tiešām izmanto iespēju šobrīd sūtīt apsveikumus lētāk. Un, lai gan modernās tehnoloģijas ir ienākušas daudzās Latvijas mājās, joprojām cilvēki izvēlas apsveikt draugus un radus personiskāk nekā ar īsziņu palīdzību," teic apsveikumu namiņā strādājošā Irina Losa.

Par to, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā iedzīvotāji joprojām novērtē un sūta ar roku rakstītas vai iespiestas vēstules, liecina Latvijas Pasta statistikas dati. Latvijas Pasts 2005. gadā apstrādājis par 9% pasta sūtījumu vairāk (iekšzemes, starptautiskā vēstuļu korespondence, pakas) nekā 2004. gadā. Vēstules 2005. gadā veidoja 93% no visiem korespondences sūtījumiem. Reģistrētās, apdrošinātās vēstuļu korespondences apjoms 2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, palielinājies par 22 procentiem. Starptautisko pastkaršu skaits 2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, palielinājies par 50%.

Starptautisko sūtījumu apjomi pirms svētkiem palielinās apmēram divas reizes. Šajā laikā cilvēki vairāk pasūta arī preces no katalogiem.

Latvijas iedzīvotāji saviem draugiem Ziemassvētkos ar pasta starpniecību sūta ne tikai apsveikumus. Lai iepriecinātu savus draugus un radus, pasta paciņās tiek liktas piparkūkas, konfektes, grāmatas, cimdi un zeķes. Tiek sūtītas arī šokolādes pastkartes. Patlaban iekšzemes un starptautisko paku sūtījumu apjoms ir aptuveni līdzīgs, Neatkarīgajai atzina Latvijas Pasta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga.

Latvijas iedzīvotāji visvairāk vēstules un paciņas sūta uz Īriju, kā arī uz Lielbritāniju, Vāciju un Krieviju. Pasta apjoms uz Īriju pēdējos gados ir dubultojies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, secinājuši Latvijas Pasta darbinieki.

Sīkpakās pārsūta neplīstošus dāvanas rakstura sīkus priekšmetus, izņemot skaņuplates. Latvijā sīkpakas pieņem un pārsūta ierakstītas un apdrošinātas, bet uz ārvalstīm – ierakstītas. Starptautiskajās sīkpakās pārsūtāmo priekšmetu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 25 latus, stāstīja I. Kreicberga.

Latvijas Republikas teritorijā sīkpakas var nosūtīt ar satura sarakstu. To ieteicams noformēt tajos gadījumos, kad kopā ar vērtīgiem priekšmetiem nosūta mazvērtīgus priekšmetus.

Pakās nosūta rūpniecības preces un pārtikas produktus, izņemot priekšmetus, kuru pārsūtīšana pasta sūtījumos aizliegta. Fiziskas personas pa pastu nedrīkst pārsūtīt medicīniskos preparātus, zāles. Vēstuļu korespondences sūtījumos, izņemot apdrošinātus sūtījumus, nedrīkst pārsūtīt naudu un uzrādītāja vērtspapīrus, dārgmetālus, citas dārglietas un juvelierizstrādājumus.

Pakās uz ārvalstīm aizliegts nosūtīt priekšmetus, kurus aizliegts ievest izsniegšanas vietas valstī, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts izvest no Latvijas. Informāciju par aizliegumiem var saņemt visās pasta nodaļās.

Preču nosūtīšanas nosacījumus nosaka katra valsts atsevišķi – atbilstoši savai iekšējai likumdošanai. Latvijas Pasts, apkalpojot klientus, vadās pēc Starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanas rokasgrāmatas, kas regulāri tiek papildināta un labota, ietverot jaunākās izmaiņas, kādas ieviestas citās valstīs.

Latvijā vēstuļu sūtīšanai ir sezonāls raksturs, un to apjomi strauji palielinās īsi pirms nozīmīgiem svētkiem. Daudz sūtījumu Latvijas Pasts nodrošina pirms Ziemassvētkiem, Jaungada, Lieldienām, Līgo un Valentīna dienas. Šo tendenci vēl pastiprina Latvijas Pasta rīkotās svētku akcijas. Īpaši daudz sūtījumu ir tieši gadumijā, tādēļ Ziemassvētku laikā vēstuļu šķirošanai tiek piesaistīti papildu darbinieki, stāsta I. Kreicberga.

"Uz Ziemassvētku laiku Latvijas Pasts pieņem darbā papildu darbiniekus. Šķirot piesakās arī Latvijas Pasta darbinieki, kā arī Latvijas Pasta darbinieku bērni, kuri vēlas papildus nopelnīt, lai iegādātos svētku dāvanas. Ir arī kandidāti no malas, kuri šajā laikā nāk uz personāla daļu un interesējas par darba iespējām. Pēc sarunas ar šķirošanas ceha vadību viņi tiek novērtēti un pieņemti darbā," skaidro I. Kreicberga.

 

Īrijai izdevās. Bet Latvijai?

Dace Plato,  Diena  12/12/06     Īrija izstrādāja plānu, atgriezās ap 40% emigrantu.

Eksperti: pirms aicināt mājās, jāzina, ko piedāvāt.

Īrijas valdībai pirms sešiem gadiem ar plašu kampaņu izdevās panākt, ka dzimtenē atgriezās gandrīz 40% tautiešu, kuri darba trūkuma dēļ iepriekšējās gadu desmitos devās meklēt labāku dzīvi svešumā. Latvijai ir ko mācīties. Taču līdzīga kampaņa varētu būt pāragra, jo valdībai pagaidām nav ko mājās pārbraucējiem piedāvāt: svarīga ir ne tikai ekonomiskā izaugsme un jaunas darba vietas, bet arī tas, lai cilvēki justu patriotismu pret dzimteni un Latviju redzētu kā pievilcīgu vietu dzīvošanai, par ko politiķi nedomā pietiekami, uzskata eksperti.

Līdz XX gadsimta 80.—90.gadiem Īriju varēja raksturot kā emigrantu valsti. Jau XIX gs. darba vietu trūkuma un bada dēļ aptuveni četri miljoni Īrijas iedzīvotāju devās uz ārvalstīm. 1973.gadā Īrija pievienojās Eiropas Savienībai (ES) kā ļoti nabadzīga valsts, emigrācijas vilnis turpinājās līdz 2000.gadam.

Lai panāktu augsti kvalificēta darbaspēka atgriešanos valstī, 1999.gadā Īrijas valdība izstrādāja rīcības plānu. Proti, izbraukušo aicināšanai uz dzimteni izveidoja interneta portālu par darba un sadzīves iespējām Īrijā, ko sešos mēnešos apmeklēja 20 miljoni interesentu. Tika rīkotas plašas informatīvas kampaņas, iesaistot arodbiedrības un īru plašsaziņas līdzekļus visā pasaulē. Tomēr panākuma atslēga emigrācijas jautājuma risināšanai Īrijā bija spēcīgā ekonomikas attīstība, zemu nodokļu sistēma un imigrācijas politikas izstrādāšana. Arī ES līdzekļu ieguldīšana cilvēkresursos — iedzīvotāju izglītošanā un konkurētspējas celšanā, kā arī zinātnes un tehnoloģisko sasniegumu attīstīšanā, norāda Braiens Makorniks, Īrijas Nodarbinātības dienesta ekonomists. Kopumā "lielais vairākums atbrauca, jo Īrija bija piemērotāka viņu dzīves stilam, kā arī ģimenes dēļ".

Īstenojot plānu, līdz 2001.gadam Īrijai izdevās panākt vairāk nekā 100 000 izceļotāju jeb aptuveni 40% atgriešanos, bet līdz 2005.gadam — vēl 150 000, liecina Īrijas vēstniecības Latvijā informācija.

Nodarbinātības valsts aģentūra no Īrijas iesaka pārņemt plašo emigrantu informēšanu internetā, medijos par Latvijā notiekošo, kas palīdzētu pieņemt lēmumu par atgriešanos.

Mihails Hazans, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētais profesors, piekrīt, ka Latvijai Īrijas pieredze ir noderīga, taču līdzīgu kampaņu rīkot esot pāragri. Īrija kampaņu rīkoja 40—50 gadu pēc lielākā emigrācijas viļņa, kad ekonomiskā situācija valstī bija būtiski uzlabojusies, bet Latvijā pagājuši tikai pāris gadu. Kaut gan algas aug un mainās darba devēju attieksme, valdībai nav īpaši daudz jauna, ko aizbraucējiem pavēstīt, jo informācijas pieejamība par valstī notiekošo ir daudz labāka nekā īriem, kas pagājušā gadsimta vidū emigrēja uz ASV. "Ir nopietni jādomā, kurām fokusa grupām aicinājumu atgriezties adresēt, kādu informāciju sniegt, lai tā nebūtu kampaņa kampaņas pēc," saka M.Hazans.

Lai cilvēki atgrieztos, svarīga ne tikai valsts ekonomiskā izaugsme, aizbraucējiem jājūtas arī kā dzimtenes patriotiem, kurus ar Latviju saista emocionāli dziļa saikne, piebilst sociologs Arnis Kaktiņš, norādot, ka valdība nav panākusi, lai cilvēki tā justos.

 

Prezidente: Krievijas un Latvijas robežlīgums ir viena no dienas kārtības prioritātēm

LETA  12/12/06     Gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), gan ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) ir apstiprinājuši, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšana ir viena no viņu dienas kārtības prioritātēm, otrdien, 12.decembrī, sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Tomēr prezidente atzīmēja, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšana ir "nākamā kalendārā gada" jautājums.

Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs intervijā ziņu aģentūrai "RIA Novosti" sacīja: lai noslēgtu Latvijas un Krievijas robežlīgumu, ir jāatsakās no Latvijas valdības "izskaidrojošās" deklarācijas pievienošanas.

Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš ziņoja, ka 4.decembra vakarā valdošās koalīcijas padomes sēdē politiskie partneri vienojušies robežlīgumu uz Maskavu virzīt bez Latvijas valdības deklarācijas, līdz ar to kopīgi ir pieņemts viens no trim Rīgas pilī nogādātajiem robežlīguma scenārijiem.

 

Par Latvijas vēstnieku ASV varētu kļūt Pildegovičs

LETA   12/13/06      Nākamais Latvijas vēstnieks ASV, visticamāk, būs Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs, laikrakstam "Diena" apstiprinājušas vairākas augstas amatpersonas valdībā un diplomātiskajās aprindās.

Ārlietu ministrija pagaidām atsakās no oficiāliem komentāriem par iespējamajām vēstnieka kandidatūrām, šo ziņu nevēlējās komentēt arī Pildegovičs.

Kā vēsta "Dienas" avoti, Pildegovičs varētu kļūt par vēstnieku ASV nākamā gada jūnijā, kad beigām tuvosies Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), kurš uzsvēris, ka vēlas piedāvāt labāko iespējamo kandidatūru šim amatam, agrāk atzinis - vēstnieka Vašingtonā varētu nebūt vairākus mēnešus. Līdzšinējais Latvijas vēstnieks ASV Māris Riekstiņš (TP) pieņēmis premjera uzaicinājumu kļūt par viņa biroja vadītāju. Darbu Rīgā Riekstiņš varētu sākt janvārī.

Pagaidām neformāla vienošanās, ka Pildegovičs būtu piemērots kandidāts, esot panākta starp Ārlietu ministriju un prezidenti, kuras domas vēstnieka ASV izvirzīšanā parasti ņem vērā. Taču vēl iespējamo kandidatūru jāapstiprina Saeimas Ārlietu komisijai, tad lūdz formālu prezidentes akceptu un pēc tam - rezidences valsts piekrišanu.

Kamēr tas nebūs noticis, iespējamās vēstnieku kandidatūras netiks komentētas, laikrakstam sacījis Ārlietu ministrijas preses sekretārs Atis Lots.

Pildegovičs, kurš studējis Ķīnas kultūru, diplomātiskajā dienestā strādā kopš 1994.gada. Bijis arī Ārlietu ministrijas valsts sekretāra palīgs, preses sekretārs un Āzijas un Āfrikas valstu nodaļas vadītājs. 2000.gadā viņš kļuva par prezidentes ārlietu padomnieku, bet šā gada jūnijā "Latvijas Krājbankas" vadītāja posteni ieņēmušā Mārtiņa Bondara vietā - par kancelejas vadītāju.

 

Valdībā sāks kalt plānu, kā veicināt aizbraucēju atgriešanos

Līga Valkovska,  Diena  12/14/06     Plāns, kā mudināt atgriezties mājās, būs pavasa. Integrācijas lietu ministrs gatavs koordinatora lomai.

Apņēmībai un optimismam ieskanoties balsī, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) jau kaļ plānus, kā mudināt atgriezties mājās pār robežām peļņā devušos Latvijas iedzīvotājus: "Negribu gaidīt, tā ir ļoti svarīga problēma." Arī pieci Dienas aptaujātie eksperti otrdien atzina, ka kavēties nedrīkst un ārzemēs strādājošie jāsauc atpakaļ tūlīt, taču vispirms valdībai esot nepieciešams plāns, kā to darīt. Līdz šim katra ministrija vai institūcija rušinājusies savā dārziņā — bijuši vairāki pētījumi, ierosinājumi, darba grupas, taču, pēc ekspertu domām, valdība nav skaidri pateikusi, kura tad ir atbildīgā un kurai līdz ar to jāizstrādā kopējā stratēģija.

Kaut gan valdības deklarācijā teikts, ka tā "veicinās ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un reintegrēšanos Latvijas sabiedrībā", Ministru preizdents Aigars Kalvītis (TP) pagaidām gaida darba devēju iniciatīvu, trešdien Dienai sacīja viņa padomnieks Arno Pjatkins. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle savukārt norāda uz politisko kūtrumu un to, ka darba devējs ir arī valsts un pašvaldības sektors. "Mēs nevaram sēdēt katrs savā galda pusē un gaidīt viens no otra risinājumus, mums jāstrādā kopīgi," teic O.Kastēns, kurš ir gatavs uzņemties koordinatora lomu ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju mājās saukšanā. Kā rādot citu valstu pieredze, izdodas panākt, ka atgriežas trešā daļa izbraucēju. O.Kastēns cer uz līdzīgu skaitli.

Īpašu uzdevumu sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts Īrijas vēstniekam jau lūdzis informāciju, kāda bija Īrijas kampaņa, lai panāktu tautiešu atgriešanos, un sācis organizēt darba grupu, kurai būs jāizstrādā konkrēti priekšlikumi, kā mudināt atgriezties aizbraucējus. Tajā būšot iekļauti ministriju, Darba devēju konfederācijas, Valstiskās privātās partnerības asociācijas, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un citu organizāciju pārstāvji. Līdzdarboties darba grupā ministrs aicina arī citas institūcijas. Pirmā sēde plānota janvārī, un jau pēc četriem pieciem mēnešiem O.Kastēns cer iesniegt plānu valdībai. Viņš atturas minēt iespējamos risinājumus, tikai min, ka viens no tiem varētu būt informējoša kampaņa.

A.Kalvītis uzskata, ka vislabākā kampaņa "būtu labas ziņas no Latvijas — no vecāsmātes, kurai pielikta pensija, no māsas, kurai lielāka alga, ziņas, ka izremontēta skola un ciematā noasfaltēta kāda iela", teic A.Pjatkins.

To, ka cilvēki grib braukt atpakaļ, pierādīja Valsts prezidentes paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pētījums par Īrijā strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā svarīgākos priekšnoteikumus, lai dotos atpakaļ, cilvēki izvirza Latvijas ekonomisko izaugsmi un dzīves kvalitātes palielināšanos, tāpēc tik tiešām ir svarīgi viņus informēt par pārmaiņām dzimtenē, īpaši tos, kas peļņā devušies, deviņdesmito gadu beigās, jo tieši viņiem ir negatīvāki priekšstati par pašreizējo realitāti Latvijā (bērnu pabalstiem, iespējām atrast darbu, mobilitātes iespējām u.c.).

SAK pētnieki iesaka radīt apstākļus, lai pēc atgriešanās šiem cilvēkiem būtu iespēja papildināt zināšanas atbilstoši mūsdienu tirgus prasībām, ko Labklājības ministrija nākamgad arī realizēs. "Ne jau visi, ārzemēs strādājot, būs sakrājuši kapitālu, lai sāktu savu biznesu, tādēļ mēs uztraucamies, lai viņi, atbraucot no ārzemēm, nav atpalikuši no darba tirgus prasībām," skaidro labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS). Sākot ar 2008.gadu, tiem, kas gribēs izstrādāt biznesa plānu, tiks piedāvāta eksperta konsultācija, kā arī vienreizēja dotācija biznesa sākšanai.

D.Staķe sola aktīvi atbalstīt Integrācijas lietu sekretariāta iniciatīvu un teic, ka Labklājības ministrijā janvārī paredzēts sākt pētījumu par emigrācijas radīto darbaspēka zudumu Latvijā. Arī Iekšlietu ministrijā izveidota darba grupa, kurai gada sākumā valdībā ir jāiesniedz koncepcijas projekts par migrācijas politiku saistībā ar nodarbinātību.

Pētījumus Integrācijas lietu sekretariāta darba grupa ņemšot par pamatu, lai izstrādātu plānu. Arī citu valstu pieredze tikšot pētīta. "Mums jāpaņem labākais no viņu pieredzes un vēl jāpieliek klāt pašiem savi priekšlikumi, tāpēc ceru uz labu ekspertu darbu," saka O.Kastēns.

 

Latvieši paliks Irākā līdz nākamā gada beigām

LETA   12/14/06     Saeima šodien pagarināja termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību dalībai miera operācijā Irākā līdz nākamā gada 31.decembrim. Pērn 10.novembrī pieņemtais Saeimas lēmums paredz Latvijas NBS atrašanos Irākā līdz šā gada 31.decembrim.

Aizsardzības ministrija (AM) uzsvēra, ka drošības situācija Irākā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību un Latvijas bruņotie spēki gatavi turpināt sākto sadarbību ar citām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, lai uzturētu mieru Irākā.

Nākamajā gadā Latvijas NBS turpinās dalību koalīcijas spēku operācijā "Operation Iraqi Freedom", tādēļ AM ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par termiņa pagarināšanu Latvijas NBS dalībai starptautiskajai operācijai Irākā.

NBS spēku vienības līdzdalība operācijā Irākā notiek par Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, tādēļ papildu finansējums nav nepieciešams. Plānotais finansējums ir 4 155 015 lati.

Par lēmumprojektu balsoja 69, bet pret bija 22 deputāti.

Deputāts Juris Sokolovskis (PCTVL) debatēs pauda bažas, ka Latvija būs pēdējā, kas pametīs Irāku. Pretēju viedokli pauda Sandra Kalniete (JL) un norādīja, ka lepojas ar bruņoto spēku karavīriem un viņu veikumu, kas atzinīgi novērtēts ārvalstīs. Kalniete uzsvēra, ka būtu laiks domāt, kāda būtu aiziešanas stratēģija no Irākas.

 

Putins apvainojies uz Vīķi-Freibergu

LETA   12/14/06    Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebrauks uz Latviju Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā, intervijā Latvijas Radio apgalvo Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.

Pēc viņa teiktā, tas ir saistīts ar nenotikušo Putina vizīti Latvijā uz Francijas prezidenta Žaka Širaka dzimšanas dienas svinībām, kas bija plānotas NATO sanāksmes laikā Rīgā.

Putins esot vēlējies braukt uz Latviju, bet Vīķe-Freiberga esot izvirzījusi nepieņemamus nosacījumus, apgalvoja vēstnieks.

Vēstnieks skaidroja, ka Putins Latvijā vēlējies ierasties privātā, nevis darba vizītē. Putinam bijušas paredzētas divas tikšanās - ar Širaku un Vīķi-Freibergu.

Valsts prezidente intervijā Latvijas Radio apgalvoja, ka Francijas prezidentam piedāvājumu ierasties Latvijā esot izteicis Putins. "Pirmais bija Putina zvans Širakam," sacīja prezidente. Širaks Putinam esot skaidrojis, ka Rīgā notiekot NATO sanāksme un viņi varētu satikties Latvijā.

Uz Rīgu, kā sacīja prezidente, esot zvanījis Širaka ārlietu padomnieks un informējis par iespējamo Putina ierašanos Rīgā. Prezidenta kanceleja esot centusies saskaņot vakariņas un divpusējo tikšanos starp Latvijas un Krievijas prezidentiem. Tomēr saskaņošanas laikā bija sarežģīti saskaņot grafikus, piemēram, lidostas reisu grafikus.

"Putina ierašanās nebija vienkārša," sacīja prezidente un piebilda, ka viņai ir grūti komentēt, ko tieši Putins uzskatīja par nepieņemamu. Šādu Krievijas komentāru neesot bijis.

Komentējot izteikumus par Putina neierašanās iemesliem, prezidente norādīja, ka "interpretācijas katrs var pēc sirds patikas fantazēt".

Tomēr valsts vadītāja atgādināja, ka Krievijas prezidents, ārlietu ministrs un citas amatpersonas ir gaidīti viesi ne tikai viņas, bet arī nākamo Latvijas prezidentu prezidentūras laikā.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa minēja, ka Kaļužnija izteicieni jāvērtē kontekstā. Ilgā laika posmā vērojamas regulāras tendences - abu valstu attiecības te pēkšņi tuvinās, te attālinās.

Kaļužnija izteikums esot tipisks Krievijas un Latvijas attiecībās.

Politologs Kārlis Daukšts piebilda, ka Kaļužnija izteikumi ir "nedraudzīgs žests ne tikai pret prezidenti, bet arī pret Latviju". Viņš akcentēja, ka Putina vēlme ierasties Latvijā, bet vēlāk noliegums ierasties Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā esot diplomātiski nekorekta rīcība.

Jau ziņots, ka Vīķes-Freibergas pilnvaras Valsts prezidentes amatā beigsies 2007.gada vasarā. Viņa amatā būs pavadījusi maksimāli atļauto laiku jeb divus termiņus.

 

Putins neesot atbraucis Latvijas nosacījumu dēļ

Gunta Sloga,  Diena  12/15/06     Pēc NATO sammita plānotās Krievijas, Latvijas un Francijas prezidentu vakariņas bija Kremļa saimnieka iniciatīva, un tās nenotika, jo nebija iespējams saskaņot gan divpusēju Latvijas un Krievijas līderu tikšanos, gan arī īsā laikā nodrošināt visus drošības pasākumus un vakariņas. Tā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ceturtdien pirmo reizi plašāk komentēja vienu no pēdējā laika lielākajām ārpolitikas intrigām. Tiesa, vienlaikus Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs paziņojis, ka tieši prezidentes nepieņemamo nosacījumu dēļ kaimiņvalsts līderis Vladimirs Putins nav ieradies uz vakariņām un tādēļ viņas prezidentūras laikā Kremļa saimnieku Rīgā neredzēt.

Kā stāsta V.Vīķe–Freiberga, pie Latvijas vērsušies Francijas prezidenta Žaka Širaka pārstāvji, kurus savukārt bija uzrunājis Kremlis. "Putins it kā nezināja, ka notiek Rīgā tāds NATO sammits. Tas bija palicis laikam nepamanīts. Širaka kungs viņam izskaidroja, ka viņš ir tajā dienā Rīgā," ceturtdien Latvijas radio (LR) diskusijā, kurā piedalījās arī Diena, sacīja prezidente. Sākušās sarunas par iespējamo Ž.Širaka dzimšanas dienas vakariņu rīkošanu Rīgā un "mēs gaidījām, ka būs arī divpusējas tikšanās". Kā stāsta citi avoti, uz divpusējo tikšanos, ja V.Putins tiešām vēlētos ierasties Rīgā, uzstājuši arī Vācijas, ASV un Francijas diplomāti. Prezidente ļāva noprast, ka divpusējā tikšanās, kā arī nepieciešamība nodrošināt augsta ranga vizīti laikā, kad Rīgā atradās 25 valstu līderi, izrādījusies pārāk sarežģīta.

Savukārt V.Kaļužnijs intervijā LR paziņoja, ka V.Putins Latvijā vēlējies ierasties privātā, nevis darba vizītē, taču prezidente viņam izvirzījusi nepieņemamus nosacījumus. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka viņai ir grūti komentēt, ko tieši V.Putins uzskatīja par nepieņemamu.

 

Krievijā aizturēti vilcienu sastāvi ar Latvijas šprotu produkciju

LETA   12/15/06     Pārprasta Krievijas Veterinārā dienesta rīkojuma dēļ Krievijā netiek ielaisti šprotu konservi, savukārt citai Latvijas zivju produkcijai ir problēmas ar kravas atmuitošanu, sacīja Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits. "Birokrātiskā haosa" dēļ uz robežas gaida vairāki vilcienu sastāvi ar šprotu produkciju.

Šādu situāciju izraisījis tas, ka Krievijas atbildīgie dienesti uzdevuši muitai un robežsargiem rūpīgāk pārbaudīt deviņu Latvijas uzņēmumu importēto šprotu konservu pavaddokumentus, bet Krievijas tiesībsargi šo rīkojumu izpilda daudz stingrāk, nekā paredz rīkojums.

Pārējā Latvijas zivju produkcija aizturēta Krievijas iekšienē, kur tai ir problēmas ar atmuitošanu. Kaimiņvalsts muitnieki pieprasot benzopirēna analīžu rezultātus un citus dokumentus, lai gan likumdošana paredz, ka benzopirēna analīzes jāveic tikai šprotēm.

Zivrūpnieki šonedēļ jau tikušies ar Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju, kurš pēc tam izplatījis vēstuli Krievijas atbildīgajām iestādēm ar lūgumu izpildīt rīkojumu precīzi.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), ņemot vērā kritisko situāciju tautsaimniecībai svarīgākajā nozarē, uzdevis zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS) nākamajā valdības sanāksmē 19.decembrī sniegt ziņojumu par iespējām normalizēt situāciju zivrūpniecībā.

Premjers uzskata, ka jautājums jārisina gan sarunās ar Krieviju, gan koordinējot rīcību ar Eiropas Savienību, informēja valdības vadītāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins.

Jau ziņots, ka Krievijā aizliegta Latvijas uzņēmumu "Brīvais vilnis" un "Gamma A" ražotā produkcija.

Krievijas noteiktā aizlieguma dēļ "Brīvais vilnis" no darba jau atbrīvojis aptuveni 100 darbinieku.

 

Spurdziņš: rindas uz austrumu robežas ir visas ES problēma

DELFI  12/16/06     Piektdien notika Finanšu ministrijas pārstāvju un Eiropas Komisijas delegācijas tikšanās, kuras laikā finanšu ministrs Oskars Spurdziņš informēja EK pārstāvjus par situāciju uz Latvijas un Krievijas robežas un aicināja problēmas risināšanā iesaistīties visu Eiropas Savienību.

Piektdien finanšu ministrs Spurdziņš, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns un Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš tikās ar Eiropas Komisijas delegāciju, kas bija ieradusies Latvijā apspriest Latvijas robežšķērsošanas problēmas. EK pārstāvēja plaša delegācija no ģenerāldirektorātiem, kas darbojas ar finanšu, ekonomikas un tirdzniecības, nodokļu un muitas un ārējo sakaru jautājumiem. Latvijā vēl EK pārstāvjiem bija paredzētas tikšanās Ārlietu ministrijā, Satiksmes ministrijā un Ekonomikas ministrijā, informē Finanšu ministrijas Preses dienestā.

Finanšu ministrs Spurdziņš informēja EK pārstāvjus par izveidojušos situāciju uz Latvijas –Krievijas robežas, kur rindā pirms diviem robežkontroles punktiem Terehova-Burački un Grebņeva Ubiļinka stāv gandrīz pusotrs tūkstotis kravas automašīnu. Turklāt tikai aptuveni 20% no tiem ir Latvijas pārvadātāji, lielāko daļu veido Lietuvas (45-50%) un Polijas (~15%) pārvadātāji, kā arī pārvadātāji no Krievijas, Čehijas, Nīderlandes un citām valstīm. Savukārt preces, kas tiek vestas, ceļo uz Krieviju no visas Eiropas, tādējādi tā uzskatāma par visas ES problēmu, ka pārvadātājiem ir jāstāv rindā aptuveni trīs diennaktis, lai varētu šķērsot ES ārējo robežu.

Līdzīga situācija ar lielām kravas automašīnu rindām veidojas arī Igaunijā un Somijā pie robežas ar Krieviju, savukārt caur Baltkrieviju tās stingro tranzīta noteikumu dēļ kravu plūsma ir faktiski apstājusies. Latvijas problēma, kā uzsvēra sarunas dalībnieki no mūsu valsts puses, ir garā automašīnu rinda nepiemērotā infrastruktūrā – trūkst ilgai gaidīšanai piemērotu sadzīves apstākļu, taču galvenais, automašīnu kolonna uz šaurā ceļa apdraud cilvēku drošību, īpaši, ja sāksies ziemas apstākļi.

Latvija vēlas no EK saņemt atbalstu sarunās ar Krieviju, jo pašreizējo punktu caurlaidības spējas ir izsmeltas, nepieciešama kapitāla rekonstrukcija abās robežas pusēs vai jaunu punktu atvēršana kravu transportam.

EK pārstāvji pauda izpratni par izveidojušos situāciju uz Latvijas-Krievijas robežas un norādīja, ka sagatavos EK detalizētu informāciju par šo situāciju. Turklāt ar līdzīgu problēmu saskaras arī Igaunija un Somija, tādēļ EK varētu meklēt kādus risinājuma ceļus, arī sarunās ar Krieviju. Taču EK delegācija pievērsa uzmanību arī jautājumam, lai neveidotos rindas uz Lietuvas-Latvijas robežas. Latvijas puse gan paskaidroja, ka rindas Lietuvā pirms Latvijas robežas novembrī ir veidojušās tikai un vienīgi NATO samita drošības prasību dēļ. Tāpat EK pārstāvji minēja, ka Latvijai būtu vairāk Kohēzijas fonda līdzekļu jāiegulda satiksmes infrastruktūrā virzienā uz Krieviju, ne tikai virzienā uz Lietuvu un Igauniju.

 

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Skudra neatsauks savu kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam

LETA  12/11/06     Advokāts Viktors Skudra negrasās atsaukt savu kandidatūru Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam.

Saeimas komisijas balsojums ir svarīgs, taču nav noteicošais. Patlaban atliek gaidīt tikai parlamenta balsojumu, norādīja Skudra.

Advokāts stāstīja, ka viņam Saeimas Juridiskās komisijas sēdē pārmestas divas lietas - neiegūtais zinātniskais grāds un tas, ka viņš bijis saistīts ar izdevuma "Pilsonis" likvidēšanu.

"Izglītība nav izglītotība, un zinātniskais grāds neatsver zināšanas. Bet avīzi var likvidēt vienīgi ar tiesas nolēmumu, to nevar izdarīt ministrs vai ģenerālprokurors," skaidroja Skudra.

Skudra pauda neizpratni par ST priekšsēdētāja Aivara Endziņa teikto par ST "saspridzināšanu" no iekšpuses.

Endziņš ST desmit gadu jubilejai veltītā starptautiskā konferencē "Satversmes tiesas loma Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto vērtību aizsardzībā: desmit gadu pieredze un attīstības perspektīvas" pauda bažas par ST politizēšanu. Viņaprāt, iespējama sabiedrības uzticības samazināšanās, ja būtiski mainīsies ST sastāvs.

ST ir neatkarīga tiesu varas institūcija un tieša vai netieša iejaukšanās ST darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, ir nepieļaujama, uzvēra Endziņš. Viņš aicināja politiķus, apstiprinot ST tiesnešus, nedzīvot pēc principa "no rokas mutē", bet raudzīties nākotnē.

ST tiesnešus ar 51 balsi no 100 apstiprina Saeima.

Trīs ST tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās ST tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

6.decembrī Saeimas Juridiskā komisija slēgtā balsojumā noraidīja visus trīs ST tiesnešu amata pretendentus.

Juridiskās komisijas deputātu atbalstu neguva nedz Ministru kabineta izvirzītie ST tiesnešu amata pretendenti Skudra un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Kaspars Balodis, nedz Augstākās tiesas virzītais Kuldīgas tiesnesis Uldis Ķinis.

 

Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj mazāk; sodos iekasē 2,9 miljonus latu

LETA  12/11/06     Šā gada pirmajos 11 mēnešos ir samazinājies Latvijā reģistrēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits, informē Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes vecākā inspektore Svetlana Andriksone. Šogad policisti satiksmes noteikumu pārkāpējiem piemērojuši soda naudas 3 910 496 latu apmērā, no kuriem samaksāti 2 869 172 lati.

Šā gada pirmajos 11 mēnešos Latvijā reģistrēti 235 079 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, tostarp noteikumus pārkāpuši 13 230 gājēji un 5 046 velosipēdisti un mopēdisti, bet drošības jostas un aizsargķiveres nav izmantojuši 34 484 transporta līdzekļu vadītāji. Salīdzinoši pērn tādā pašā laika posmā tika fiksēti 257 056 pārkāpumi, noteikumus pārkāpa 18 205 gājēji un 5 928 velosipēdisti un mopēdisti, bet drošības jostas un aizsargķiveres nebija izmantojuši 26 768 vadītāji.

Šogad 88 050 gadījumos policija vadītājus sodījusi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, bet 8 127 gadījumos - par sēšanos pie stūres alkohola reibumā, turklāt 2 413 no šiem šoferiem bijuši bez tiesībām. Salīdzinoši 2005.gadā par ātruma pārsniegšanu tika sodīti 84 529 autovadītāji, par braukšanu reibumā - 12 433 vadītāji, 4 957 no kuriem brauca bez tiesībām.

Šogad līdz novembra beigām ceļu policisti 16 reizes lietojuši ieročus un 62 gadījumos izmantojuši speclīdzekļus. 262 gadījumos ceļu policisti atraduši narkotiskās vielas un atklājuši 930 noziegumus. Pērn šajā laika posmā ceļu policisti ieročus tika lietojuši 18 reizes, bet speclīdzekļus - 80 reizes. Pērn narkotikas tika atrastas 365 gadījumos un 742 gadījumos atklāti noziegumi.

Šā gada 11 mēnešos par agresīvu braukšanu Latvijā tika aizturēti 413 autovadītāji, salīdzinot ar 461 agresīvu braucēju pērn. Šogad 3 567 gadījumos autovadītājiem piemērots transporta līdzekļa vadīšanas aizliegums un arestēti 3 633 autovadītāji, no kuriem uzlikto sodu izcietuši 2 612 šoferi. Salīdzinoši pērn 1 043 gadījumos tika atņemtas tiesības un arestēti 785 cilvēki.

Ceļu satiksmes negadījuma vietu šogad pametuši 3 778 autovadītāji, no kuriem vēlāk aizturēti 1 695.

 

Smēķēt aizliegs arī uz ielām

DELFI  12/11/06     Ministru kabineta komiteja konceptuāli atbalstīja grozījumus Tabakas likumā, kuri paredz no 2008.gada aizliegt smēķēšanu uz ielām, parkos, skvēros, peldvietās un citās publiskās teritorijās.

Līdz valdības sēdei atbildīgajām institūcijām jāizlemj kā izstrādātie grozījumi tiks realizēti un kā smēķēšanas aizliegumi tiks kontrolēti, lai izvairītos no radikāliem ierobežojumiem.

Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi Tabakas aprites likumā nosaka - līdzīgi kā vairākās citās pasaules valstīs, no 2008.gada 1.jūlija smēķēt būs aizliegts arī kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, tajā skaitā arī āra kafejnīcās.

Lai ierobežotu smēķēšanu no 2008.gada 1.jūlija smēķēt nedrīkstēs visās izglītības iestādēs. Ārstniecības, sociālo iestāžu un rehabilitācijas institūciju pacientiem un iemītniekiem būs atļauts smēķēt īpaši ierādītā vietā, ja šāda norma būs paredzēta attiecīgās iestādes iekšējās kārtības noteikumos.

Smēķēt aizliegts arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gaiteņos un citās koplietošanas telpās, nedrīkstēs smēķēt darbavietās darba un koplietošanas telpās, paredz likumprojekts. Pilnīgs smēķēšanas aizliegums būs arī publiskajās ēkās, būvēs un telpās, tas ir, kinoteātros, koncertu zālēs, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs un citur.

Likumprojekts paredz papildināt esošos brīdinošos uzrakstus par smēķēšanas kaitīgumu ar krāsainiem attēliem un citām ilustrācijām. Krāsaini brīdinājuma attēli uz cigarešu paciņām ļautu samazināt smēķējošo cilvēku īpatsvaru.

Visas ilustrācijas un attēli tiks izveidoti saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvās noteiktajām prasībām.

Brīdinošās ilustrācijas uz cigarešu paciņām varētu parādīties 2009.gadā.

Līdz valdības sēdei atbildīgajām institūcijām jāizlemj kā izstrādātie grozījumi tiks realizēti un kā smēķēšanas aizliegumi tiks kontrolēti.

 

Labklājības ministrija: Latvijā nav nepieciešams ievest viesstrādniekus

LETA  12/11/06     Latvijā nav nepieciešams ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm, jo valsts darbaspēka resursi netiek pilnvērtīgi izmantoti, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Trūkstošā darbaspēka jautājuma risināšanā nozīmīga loma ir arī izglītības atbilstībai darba tirgus prasībām, kas daļēji izraisa speciālistu nepietiekamību konkrētās nozarēs, informēja LM sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Kupče.

LM nav saņēmusi konkrētus priekšlikumus no partneriem - arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, nozaru asociācijām un ministrijām - par nepieciešamību noteikt atvieglojumus trešo valstu pilsoņu darba atļauju saņemšanai konkrētās specialitātēs.

Lai laikus apzinātu visus viedokļus, tuvākajā laikā LM rosinās diskusiju ar darba devējiem par darbaspēku, sacīja Kupče.

Ņemot vērā migrācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un uz sabiedrību, migrācijas politikas veidošanā, arī darba atļauju saņemšanas atvieglošanā, un koordinēšanā būtu jāiesaistās visām ministrijām, uzskata LM.

 

Augstākā tiesa ieliek trumpi KNAB rokās

Dita Arāja,  Diena  12/12/06     Tiesas spriedums var iedrošināt KNAB pierādīt TP un LPP/LC priekšvēlēšanu tēriņu pārkāpumus

Augstākās tiesas (AT) spriedums par 9.Saeimas vēlēšanu norises tiesiskumu varētu iedrošināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), pierādot, ka premjera bijušā padomnieka Jurģa Liepnieka (TP) un reklāmista Ērika Stendzenieka pirms vēlēšanām realizētās pozitīvisma kampaņas nav vis nevainīgi trešo personu tēriņi, bet gan Tautas partijas (TP), Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa (LPP/LC) priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņš. To apliecina pats spriedums, kurā teikts, ka J.Liepnieks un Ē.Stendzenieks nav nekādas trešās personas, kuru partiju reklāmu tēriņus likums neierobežo, bet gan ar konkrētajām politiskajām organizācijām ļoti tieši saistīti cilvēki, tādēļ abu organizāciju Sabiedrības par vārda brīvību un Pa saulei reklāmas izdevumi ieskaitāmi TP un LPPLC priekšvēlēšanu izdevumos.

KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks atzīst, ka tiesa "devusi diezgan skaidru vērtējumu" diskutablajām pozitīvisma kampaņām, taču birojs vēl, visticamāk, līdz pavasarim pārbaudīs abu organizāciju reklāmu tēriņu atbilstību Partiju finansēšanas likumam, līdz ar to viņš no konkrētākiem komentāriem atturas.

"Spriedums ir ļoti, ļoti palīdzīgs KNAB," vērtē Sabiedriskās politikas centra Providus partiju tēriņu pētniece Lolita Čigāne. Viņa jau no paša sākuma, kad J.Liepnieks un Ē.Stendzenieks vārda brīvības aizsegā vasarā uzsāka pozitīvisma kampaņas, ir centusies pierādīt, ka kampaņu izdevumi ir pretrunā ar partiju finanšu likumu. Partijas pašas priekšvēlēšanu kampaņā iztērēja niecīgas summas, nepārsniedzot likuma noteiktos 20 santīmus uz vienu vēlētāju jeb kopumā viena partija — ap Ls 280 000. TP izvietoja reklāmas par Ls 195 613, bet LPP/LC — par Ls 11 603, savukārt Sabiedrība par vārda brīvību TP reklamēšanai tērējusi ap Ls 500 000, savukārt Pa saulei LPP/LC slavināšanai — ap Ls 300 000. AT Senāts spriedumā par vēlēšanu likumību secina — tādējādi pārkāpts Partiju finansēšanas likums.

Likums paredz, ka visi priekšvēlēšanu pārtēriņi jāieskaita valsts budžetā, tikai KNAB jāpierāda, ka patiešām ir notikuši tēriņu griestu pārkāpumi. "Te KNAB neko daudz vairāk nevajag pierādīt, jo tiesas spriedumā ir izanalizēti apstākļi, kādēļ šie izdevumi ir partiju tēriņu pārkāpums," secina L.Čigāne. AT savā spriedumā balstās arī uz KNAB sniegto informāciju, tomēr A.Vilks teic, ka KNAB nepietiek tikai ar vienu tiesas spriedumu, bet nepieciešami vēl citi pierādījumi, kas patlaban tiekot vākti. Tomēr sabiedrībai par iespējamajiem priekšvēlēšanu izdevumu pārkāpumiem KNAB pēc likuma drīkst ziņot tikai par visām partijām kopumā gada laikā pēc vēlēšanām, līdz ar to, ļoti ticams, ka par iespējamajiem TP un LPP/LC pārkāpumiem publiski informācija tiks sniegta tikai nākamajā rudenī.

 

Neaizliedz tirgot Lapsas un Jančevskas grāmatu par miljonāriem

DELFI  12/12/06     Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta atļāvusi žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas veidotās grāmatas "Latvijas miljonāri bez maskām un jaunais Latvijas 600 miljonāru saraksts" tirdzniecību, portālu "Delfi" informēja AT preses sekretāre Ilze Eida.

AT atstājusi spēkā lēmumu, ar kuru noraidīts namīpašnieka Ginta Grosfogela lūgums par grāmatas tirdzniecības apturēšanu, grāmatnīcās un grāmatu namos esošo grāmatu apķīlāšanu un 100 000 latu piedziņu no grāmatas autoriem. Minēto sūdzību iepriekš divas reizes noraidījusi arī Rīgas apgabaltiesa.

AT spriedums nav pārsūdzams un tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Jau ziņots, ka uzņēmējs Gints Grosfogels 18.maijā iesniedzis sūdzību par Rīgas apgabaltiesas atteikšanos nodrošināt viņa prasību par 100 000 latu piedziņu no Latvijas miljonāru saraksta veidotājiem Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas un izņemt no apgrozības visos apgādos un grāmatnīcās izplatīto grāmatu "Latvijas miljonāri bez maskām un jaunais Latvijas 600 miljonāru saraksts".

Grosfogels lūdza grāmatas izņemt no apgrozības līdz brīdim, kamēr tiesa nebūs pieņēmusi spriedumu viņa prasībā pret žurnālistiem un grāmatas izdevēju - izdevniecību "Rīgas Viļņi".

Grosfogels tiesas ceļā vēlas piedzīt 100 000 latu kompensāciju par, viņaprāt, nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām ziņām.

Grosfogels grāmatā "Latvijas miljonāru noslēpumi un jaunais Latvijas 600 miljonāru saraksts" ticis raksturots kā "viens no nesimpātiskākajiem jaunpienācējiem Latvijas miljonāru sarakstā". Viņš minēts "Rīgas Viļņu" izdevumā "Kas jauns?", kur publicēta informācija par miljonāriem, tostarp nekustamo īpašumu sfērā, un Grosfogels apveltīts ar epitetu "bēdīgi slavens eksemplārs", piebilstot, ka par viņa "ļauno izrīcību ar iegādāto māju īpašniekiem vēstījis ne viens vien medijs".

Šos izteikumus Grosfogels arī lūdzis tiesu atsaukt, iepriekš informēja tiesas pārstāve.

Savukārt Lapsa norādīja, ka prasītājs iepriekš nav izteicis pretenzijas un nav lūdzis kādas ziņas atsaukt.

Pēc viņa teiktā, asu kritiku Grosfogels izpelnījies ar rīcību pret viņam piederošo namu īrniekiem. Pēc namu pārņemšanas jaunais namīpašnieks paziņojis, ka īpašums ir avārijas stāvoklī un paredzamā kapitālā remonta dēļ īrniekiem nami jāatstāj.

Grosfogelam pieder namīpašumi Rīgā, Tērbatas ielā 20, Strēlnieku ielā 13, Merķeļa ielā 6, Cēsu ielā 5, Tallinas ielā 92 un Stabu ielā 77.

 

Tiesībsarga kandidātiem pagaidām trūkst pārliecinoša atbalsta Saeimā, balsos nākamgad

Dita Arāja,  Diena  12/12/06     Ne īsti pārliecinošs vairākums par, ne īsti pret tiesībsarga amata kandidātiem politoloģijas profesori Rasmu Kārkliņu un tiesību zinātnes profesoru Ringoldu Balodi (TP) — tāda aina patlaban Saeimā iezīmējas pēc abu pretendentu noklaušināšanas Juridiskās un Cilvēktiesību komisijas apvienotajā sēdē.

Konkrēti par savām pozīcijām frakcijas sola lemt tuvākajā laikā, taču jau tagad gan paši deputāti, gan arī cilvēktiesību eksperti skeptiski vērtē sasteigto tiesībsarga izvirzīšanas procedūru un arī pašus amata kandidātus, gan vairāk atzinīgu vārdu veltot TB/LNNK virzītajai R.Kārkliņai, nevis R.Balodim, kuru iesaka valdošā Tautas partija (TP).

Saeima atteikusies no domas par tiesībsargu balsot jau šoceturtdien un gatavojas to darīt 11.janvārī. Tas nozīmē, ka nākamā gada sākumā ombuds vēl nesāks strādāt.

Patlaban abiem kandidātiem ir formāli šķēršļi kandidēšanai — R.Balodis pretēji Tiesībsarga likuma prasībām ir TP biedrs, savukārt R.Kārkliņai ir dubultā pilsonība. Viņa sākusi procesu, lai atteiktos no ASV pilsonības, toties R.Balodis neslēpj, ka no TP izstāsies tikai ievēlēšanas gadījumā, jo "stāties no partijas ārā cerībā pēc kaut kā — tas nebūtu pareizi". Šāda R.Baloža atbilde saniknojusi Jaunā laika deputāti Solvitu Āboltiņu, kura uzskata, ka kandidāts "demonstrēja ļoti nekorektu attieksmi".

Uz jautājumu par tiesībsarga attieksmi pret geju un lesbiešu gājienu R.Kārkliņa atbild skaidri — ikvienam ir tiesības brīvi iet demonstrācijās un izteikt savas domas, bet valstij ir pienākums ņemt vērā starptautiskās konvencijas un likumus. Toties R.Baloža atbilde ir daudz miglaināka — viņš plāno lūgt padomu cilvēktiesību speciālistiem, lai apzinātu situāciju, līdz beigās rezumē: "Jāpēta, un viss būs labi." R.Balodis ir šauri specializējies reliģijas brīvības jomā, ne cilvēktiesībās kopumā. Viņu savulaik viens no pirmajiem ombuda amatam neformāli uzrunājis sens draugs Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdis Jānis Šmits (LPP/LC), kurš nekautrējas paust neiecietību pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju. J.Šmits neizpauž, kura kandidāta labā nosliekušās viņa simpātijas, arī LPP/LC frakcija vēl nav izlēmusi, kuru kandidātu atbalstīt.

Toties JL plāno tikties ar R.Kārkliņu, bet ar R.Balodi pēc viņa uzstāšanās komisijā vairs nevēlas runāt. Pēc R.Baloža atbildēm Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam radies priekšstats, ka valdošās partijas kandidātam būtu grūti aizmirst partijisko piederību, tādēļ "viņš drīzāk būtu valdības advokāts", nevis aizstāvētu iedzīvotāju tiesības. J.Urbanovičs prognozē, ka SC balsos pret abiem kandidātiem, jo "nav runa par cilvēkiem, bet mums nav pieņemams izvirzīšanas princips".

Līdzīgi grasās darīt PCTVL, uzskatot, ka Latvijā ir daudz piemērotāki pretendenti. Opozīcija savus kandidātus neizvirzījusi, jo tie nekad negūst vairākuma atbalstu. TB/LNNK, visticamāk, simtprocentīgi balsis atdos par R.Kārkliņu, par kuru droši vien balsos arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts Visvaldis Lācis, līdz ar to ZZS būs brīvais balsojums.

 

IZM Ziemassvētku prēmijām paredzējusi aptuveni Ls 50 000

LETA  12/13/06     Ministrijas departamenta vadītājiem lūgts izvērtēt, kuriem darbiniekiem šajos Ziemassvētkos pienākas prēmijas. "Prēmijas, visticamāk, netiks piešķirtas visiem ministrijas darbiniekiem. Mans uzskats ir tāds, ka ne visi prēmijas ir pelnījuši," atzīmēja Gruškevics.

Prēmiju nepieciešamību Gruškevics skaidroja ar vēlmi "ministriju padarīt pievilcīgu gan no iekšpuses, gan no ārpuses". Prēmijas esot vajadzīgs arī, lai noturētu darbiniekus IZM. "Šis gads ar visām peripetijām darbiniekiem nav bijis viegls," sacīja IZM valsts sekretārs.

22.decembrī IZM paredzēta Ziemassvētku balle, kuras laikā ministrijas darbinieki atskatīsies uz gada laikā paveikto, kā arī ministrijas vadība izteiks pateicību darbiniekiem par ieguldīto darbu. Par pasākumu no darbiniekiem tiek iekasēta dalības maksa - pieci lati.

 

Valdība neatbalsta «lētā» darbaspēka ievešanu Latvijā

LETA  12/13/06     Valdība neļaus Latvijā ievest «lēto» darbaspēku, jo tas traucētu valsts konkurētspējas attīstībai, šodien reģionālo laikrakstu pārstāvjiem sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Viņš norādīja, ka pastāvošā konkurence darba tirgū liek darba devējiem palielināt darba algas. Turklāt uzņēmēji ir spiesti domāt par darba ražīguma celšanu, kas savukārt veicina valsts konkurētspējas attīstību. «Atverot robežas, tas viss tiks sagrauts,» uzsvēra premjers.

Patlaban, pēc Kalvīša teiktā, darba ražīguma līmenis Latvijā ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, un šis faktors liedz darba devējiem maksāt darbiniekiem lielākas algas.

 

Lemberga lietā liecinājis Štokenbergs

LETA  12/13/06     Trešdien Kuldīgas rajona tiesā krimināllietā, kurā Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanā, liecināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP).

Kā aģentūra LETA uzzināja Kuldīgas rajona tiesā, šodien tiesa plānoja turpināt pratināt šajā lietā uzaicinātos divus lieciniekus - Latvijas televīzijas žurnālisti Ilzi Jaunalksni un Štokenbergu.

Jaunalksne uz tiesas sēdi neieradās slimības dēļ, tāpēc pratināts tika tikai Štokenbergs. Vēlāk tiesa sāka skatīt lietas materiālus. Rīt tiesa pratinās vienu liecinieku - Arti Stucku.

Vakar uz tiesu nebija ieradies neviens no aicinātajiem pieciem lieciniekiem, Tiesas sēdē tika nolasīta kādas liecinieces liecība, bet sieviete pati sēdē nav varējusi piedalīties slimības dēļ.

Lieta saistīta ar 2005.gada 23.februāra Ministru kabineta rīkojumu par Ojāra Grinberga (JL) iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā.

Lembergam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un ar likumu "Par pašvaldībām" piešķirtās tiesības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nav pildījis valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem.

Norādīts arī uz Ventspils domes rīkoto "Ojāru Grinbergu konkursu". Lembergs esot izdevis rīkojumu veidot konkursa komisiju un piedalījies lēmuma pieņemšanā par konkursa rīkošanu.

Neizmantojot likumā "Par pašvaldībām" paredzētās pašvaldības priekšsēdētāja tiesības neparakstīt domes lēmumu un nodot to atkārtotai izskatīšanai, Lembergs, pēc KNAB ieskatiem, ļaunprātīgi izmantojis dienesta pilnvaras, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Ojāra Grinberga - likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.

Kriminālprocesa gaitā noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētas Lemberga darbībās, jo 2005.gada 28.novembrī viņš Ģenerālprokuratūrai apzināti sniedzis nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Grinbergu un toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).

KL 318.panta 2.daļa paredz, ka par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas, vai ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, soda ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Papildus var atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena līdz pieciem gadiem.

KL 298.pants paredz, ka par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Lembergs noraida izvirzītās apsūdzības. Viņš uzskata, ka apsūdzības izvirzītas politisku motīvu dēļ.

 

Einara Repšes parādsaistības sarūk

Antra Ērgle,  Diena  12/14/06      Partijas Jaunais laiks (JL) līdera Einara Repšes parādsaistības gada laikā krietni sarukušas — no 1,16 miljoniem latu pērn decembrī līdz 217 000 latu. Kā rāda E.Repšes amatpersonas deklarācija, viņš šogad pārdevis nekustamos īpašumus pie Rāznas. Darījuma summu politiķis neatklāj.

Kā vēstī BNS, JL vadītāja amatpersonas deklarācija, kas iesniegta, sākot pildīt 9.Saeimas deputāta pienākumus, liecina — E.Repše pārdevis lielāko daļu vērtspapīru ASV uzņēmumos, kas pērn deklarācijā bija norādīti 364 000 ASV dolāru (193 000 latu) vērtībā. E.Repšes parādi gada laikā samazinājušies par 946 823 latiem.

E.Repše pirms vairākiem gadiem, izmantojot banku aizņēmumus, vairākās Latvijas vietās iegādājās nekustamos īpašumus, tos ieķīlājot, to skaitā arī par 37 000 latu zemesgabalus Rāznas ezera krastā, kur padomju laikos sāka būvēt kompleksu, ko viņš kopā ar Latgales uzņēmēju Donātu Vanagu sāka attīstīt. D.Vanags agrāk pieļāva, ka varētu to atpirkt par miljonu latu. Nekustamā īpašuma eksperti pauda, ka šī summa pārsniegtu īpašuma tirgus vērtību. Darījuma dokumenti vēl neesot noformēti, tāpēc Rāznas īpašumu pārdošanas cenu nevar uzzināt. Pēc vairākiem darījumiem E.Repšem izveidojās aptuveni miljonu lielas kredītsaistības. Lielākā daļa viņa īpašumu ieķīlāti Baltijas Starptautiskajā bankā.

KNAB par E.Repšes darījumiem ierosināja kriminālprocesu, tā termiņš pagarināts līdz 2007.gada 15.janvārim.

 

Intrervija ar Gaidi Bērziņu: Tieslietu ministrija raksta likumus un aicina ievērot godaprātu

Sallija Benfelde, Nedēļa  12/14/06     9. Saeimas laikā Tieslietu ministrijai savas kompetences ietvaros būtu jāspēj sakārtot jomas, kas saistītas ar tiesu varu, advokatūru, notariātu, šķīrējtiesām un vēl citiem jautājumiem. Nedēļa uz sarunu aicināja jauno tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, lai uzzinātu viņa viedokli par iecerētajiem darbiem.

Tēvzemietis Gaidis Bērziņš ir jaunienācējs lielajā politikā, kaut gan viņa darba pieredze liecina, ka kopš 1997. gada Bērziņa ieņemamie amati vairāk vai mazāk ir bijuši saistīti ar partijas pārstāvēšanu. Protams, Tieslietu ministrijai darāmie darbi ierakstīti valdības deklarācijā ar moto "Tiesiskuma nostiprināšana". Tomēr jau savās pirmajās darba dienās tieslietu ministrs izteica pārliecību, ka nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā, lai par pilsoņiem varētu kļūt tikai Latvijas valstij lojāli iedzīvotāji. Pārējās valdības koalīcijas partijas gan ir pret likuma grozījumiem, un Ministru prezidents nekavējās to paust publiski. Lai arī kā būtu, Tieslietu ministrijai nākamajos četros gados ir gana daudz darba arī jautājumos, kas nav saistīti ar politiska rakstura lēmumiem.

- Kādas ir tās jomas, kurās jūs kā tieslietu ministrs prasāt lielāku finansējumu nākamā gada budžetā?

- Galvenās prioritātes ir Ieslodzījuma vietu pārvalde, Olaines slimnīca un tiesu sistēma. Ieslodzījuma vietu pārvaldei lielāks finansējums vajadzīgs, lai palielinātu darbinieku kapacitāti — profesionālo sagatavotību un ieinteresētību veikt savu darbu. Ir jāpalielina uzraugu skaits, bet, lai to izdarītu, jāpaaugstina darba algas. Olaines slimnīca ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes medicīnas iestāde jeb, vienkārši sakot, tā ir Latvijas cietumu slimnīca, kas pašlaik atrodas Liepājā, bet modernākā un uzlabotā variantā tiks pārcelta uz Olaini. Savukārt tiesu sistēmā runa ir gan par kapacitāti un algām, gan arī par infrastruktūru.

- Valdības deklarācijā ir ierakstīti vārdi par tiesiskuma nostiprināšanu, un, neapšaubāmi, advokāti, notāri un tiesneši ir tie, kas tiesiskumu un tā izpratni sabiedrības acīs ceļ vai gremdē. Pēdējos gados kļuvis zināms, ka reizēm advokāti ir iejaukti apšaubāmos darījumos un vairāki pieķerti arī, ienesot cietumos narkotikas. Vai esat apzinājis situāciju advokatūras jomā, un kā mainīt tās tiesiskuma izpratni?

- Esmu ticies ar zvērināto advokātu pārstāvjiem un pārrunājis šos jautājumus. Ja runājam par konkrētiem gadījumiem, tie ir jāizskata tā, kā to nosaka likums. Nedomāju, ka advokatūras jomā pastāv kāda lielā problēma, kas skar visu šo sfēru un būtu jārisina ministrijai. Domāju, ka diskutējams ir jautājums par to, cik vienkārši personai ir kļūt par advokātu. Šobrīd, lai kļūtu par advokātu, ir jānokārto pārbaudījums, bet nav tāda mehānisma, kas ļautu pārliecināties, vai cilvēks ir cienīgs kļūt par advokātu. Tas ir likumdošanas jautājums.

- Vai jums ir ieceres grozījumiem likumā par advokatūru?

- Pašlaik vēl nevaru pateikt, vai tiks veidota darba grupa, kas izstrādās likuma grozījumus, vai arī šis jautājums tiks risināts citādā veidā, taču ar to tiks strādāts.

- Otrs lielais jautājums ir par notāriem. Praksē notāri ļoti bieži tikai apstiprina to, ka dokumentu tiešām ir parakstījusi attiecīgā persona, nepārbauda tā atbilstību likumam un nebrīdina klientu par dokumenta spēkā stāšanās sekām. Rezultātā notāri izmanto cilvēku uzticēšanos un tiek veikti krāpnieciski darījumi, piemēram, ar nekustamo īpašumu. Kā risināsiet šo jautājumu?

- Manuprāt, runa ir ne tikai par notāru skaita palielināšanu. Pašlaik notiek notāru pāratestācija, un tas ir ļoti būtisks jautājums. Par gadījumiem, kuri ir piesaistījuši sabiedrības uzmanību un kuros jautājums ir par notāra rīcības likumību, runa ir par to, vai konkrētajam notāram vispār ir tiesības ieņemt šo amatu. Pašlaik es gatavoju savu rīcības plānu notariāta jautājumos, un man šodien (Saruna notika 6. decembrī. — Aut.) ir tikšanās ar notāru pārstāvjiem, lai par to runātu. Lai konstruktīvi risinātu minētās negācija, ir jāapzina viss problēmu loks.

- Valdības deklarācijā ir rakstīts, ka jāuzlabo tiesu ekspertīzes kvalitāte un jāpanāk tās atbilstība starptautiskajiem standartiem. Kādus likumus un pasākumus tas nozīmēs praksē?

- Ir nodoms ieviest jaunu tiesu ekspertīžu likumu, kas palielinās akreditēto ekspertīžu jomu skaitu, izveidos tiesu ekspertu reģistru un tiesu ekspertu sertifikācijas komisiju.

- Vai izmaiņas skars visu tiesā pieaicināmo ekspertu loku vai runa ir par tiesu medicīnisko ekspertīzi?

- Ja runājam par eksperta viedokli kā pierādīšanas līdzekli tiesas procesā, pastāv vairāki varianti, kā izvēlas ekspertu. Pirmais variants ir, ka puses vienojas. Otrais: tiesa ieceļ ekspertu pēc vienas puses lūguma, bet trešajā gadījumā tiesa pati ieceļ ekspertu. Savā jomā augsti kvalificēts speciālists ir tiesīgs un var veikt ekspertīzi, un tiesa viņa slēdzienu vērtē un izmanto kā pierādījumu. Likums attieksies uz tiem gadījumiem, kad manis minētās pušu tiesības netiek izmantotas gluži tādā veidā, kā stāstīju, — piemēram, tiesu medicīnas ekspertīžu jomā.

- Ko likums paredz — vai tiks noteikts, ka tikai valsts amatpersonas var veikt likumā minēto tiesu ekspertīzi? Kurš var apstrīdēt eksperta viedokli, un kādā veidā tas notiks — ja vispār apstrīdēšana vai alternatīvais eksperta viedoklis tiks pieļauts?

- Šajā likumprojektā būs daudz diskutējamu viedokļu, bet pašlaik tas ir tapšanas stadijā. Par to, vai eksperts ir speciālists, kas savā jomā ieņem augstu amatu, un vai viņa slēdziens būs noteicošais, mēs vēl runāsim. Likuma iesniegšanas termiņš pašlaik ir paredzēts 1. jūlijā.

- Vai likumprojekts par šķīrējtiesām jau ir sagatavots?

- Likumprojekts tiek gatavots iesniegšanai Ministru kabinetam. Rīcības plānā pašlaik ir paredzēts, ka likumprojekts jānodod valsts sekretāru sanāksmei līdz nākamā gada 1. jūlijam.

- Kuras šķīrējtiesu likumprojekta nostādnes, jūsuprāt, varētu radīt vislielākos strīdus?

- Jautājums, par kuru diskusija notiek pašlaik un droši vien būs arī nākotnē, ir šķīrējtiesu tiesnešu kvalifikācija. No vienas puses, slēdzot civiltiesisku darījumu, ir izvēles brīvība un līgumslēdzēja puses var vienoties par personu, kas apmierina abas puses. Tātad puses vienojas par šķīrējtiesas tiesnesi.

No otras puses, šķīrējtiesa nolemj par labu vienai pusei, otru pusi tas parasti neapmierina, un tad sākas domstarpības, vai nolēmums ir pietiekami argumentēts un pamatots un vai šķīrējtiesnesis ir pietiekami kvalificēts, taisot šādu spriedumu.

- Vai, jūsuprāt, likumprojekts vairs neļaus izmantot šķīrējtiesas kā personīgā labuma gūšanas veidu negodīgi? Praksē bieži vien uzņēmuma īpašnieks ir šķīrējtiesas dibinātājs, rads, draugs vai darba biedrs ir tiesnesis, un līgumā tiek ierakstīta vienas līgumslēdzēja puses dibināta šķīrējtiesa.

- Es tomēr domāju, ka ar vienu likumu nevar atrisināt, manuprāt, ne tik ļoti nozīmīgu problēmu — to, ka viena līgumslēdzēja puse tiek piespiesta slēgt līgumu, kurā ir šķīrējtiesas klauzula. Vienmēr pastāv iespēja atteikties tādu līgumu noslēgt. Ja, taisot nolēmumu, tiek pārkāpts likums, tad, pēc manām domām, tādos gadījumos ir jānosaka stingra atbildība. Ja šķīrējtiesnesis pārkāpj likumu, viņam par to jāatbild, jo viņam ir jāpārliecinās par dokumentu un pierādījumu patiesumu. Protams, šķīrējtiesnesis nav eksperts, bet, ja viņam rodas šaubas, ir jāpārliecinās par dokumentu patiesumu.

- Vai par šķīrējtiesnesi var kļūt tiesnesis? Vai lietu par izpildraksta izsniegšanu var izskatīt tiesa, kurā strādā šķīrējtiesneša radinieks — piemēram, brālis?

- Pirmkārt, tiesnesis nevar būt šķīrējtiesnesis. Likums nepieļauj rajona tiesas tiesnesim skatīt pieteikumu, kuru ir parakstījis viņa radinieks. Nepieļauju, ka tā varētu notikt.

Varbūt jāparedz īpaši stingri sodi, ja šķīrējtiesas likums tiks pārkāpts? Daļa uzņēmēju uzskata, ka tikai šķīrējtiesas klauzula līgumā viņus pasargā no lielo uzņēmēju patvaļas, savukārt citi uzņēmēji sūdzas, ka šķīrējtiesas tiek izmantotas kā negodīga biznesa instruments.

Es saprotu, par kādām problēmām jūs runājat, bet, izmantojot iespēju, gribu aicināt jebkuru komersantu vai personu, slēdzot civiltiesisku darījumu, rūpīgi iepazīties ar šķīrējtiesas klauzulu un pārbaudīt, vai šķīrējtiesa ir reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā, iepazīties ar šķīrējtiesas reglamentu — šie dati publiski ir pieejami. Tāda rīcība mazina neziņu par to, kas notiks. Diemžēl ir gadījumi, kad personas paraksta šķīrējtiesas klauzulu, neiedziļinoties šajā jautājumā.

- Jūs jau pieminējāt tiesnešu kvalifikāciju un atalgojumu — vai tiesnešu darba kvalitāti būtiski var uzlabot darba algas paaugstināšana?

- Tiesnešu atalgojumu nosaka likums. Manuprāt, svarīgs ir jautājums par tiesu darbinieku atalgojumu, jo nav pieļaujams, ka turpinās pašlaik esošā situācija, kad tiesu darbinieki bieži mainās — viņu kvalifikācija ietekmē tiesu darbu.

- Vai tiesneses Tāleres darbu ietekmēja tiesas darbinieku kvalifikācija?

- Konkrētajā gadījumā man tādu ziņu nav, tāpēc man jāsaka: nē, neietekmēja.

- Vai, runājot par tiesnešiem, advokatūru un notāriem, patiesībā nav tā, ka jautājums ir nevis par likumiem un algām, bet par profesijas ētiku un godaprātu?

- Jā, esmu arī publiski uzsvēris, ka tiesnešiem, advokātiem un arī notāriem ir jāpanāk, lai notiktu tā dēvētā pašattīrīšanās. Kolektīvā jebkuram ir jābūt kritiskam pret savu kolēģi, ja viņš ar necieņu izturas pret likumu vai to nepilda. Katram ir jāapzinās, kāda ir situācija.

- Valdības deklarācijā ir arī pausta apņemšanās novērst tiesībsargājošo iestāžu politizāciju — vai, jūsuprāt, tieslietu sistēma un tiesu vara ir politizēta vai arī tā ir ļoti atkarīga no finansējuma? Varbūt politizācija tiek jaukta ar atkarību no naudas?

- Tiesu vara ir un tai ir jābūt maksimāli neatkarīgai, un tās darbā nedrīkst iejaukties nekāda politika. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos tiesu varā ir novērojamas politiskas ietekmes pazīmes. Domāju, ka Tieslietu ministrija ir viena no tām ministrijām, kur politikas ir vismazāk. Ja runājam par tieslietu sistēmu, neapšaubāmi tajā katrai partijai ir savas politiskās intereses. Arī man kā TB/LNNK pārstāvim šajā sistēmā ir politiskās prioritātes jautājumos par naturalizāciju un valsts valodu.

- Un tomēr — vai ar apzīmējumu "politizācija" bieži vien netiek piesegtas pavisam citas lietas? Piemēram, naudas trūkums tieslietu sistēmai.

- Tas ir diskutējams jautājums. Jūs pieminējāt budžetu un naudu — būtu ideāli, ja tiesas savās iespējās būtu nosacīti materiāli neatkarīgas no vienas vai otras valdības. Būtu labi, ja varētu pateikt desmit gadus uz priekšu, cik pienākas tiesu sistēmai katru gadu. Tādējādi valdībām nebūtu iespēju manipulēt šajā sistēmā ar prioritātēm. Šo problēmu varētu risināt plānotais ilgtermiņa valsts budžets.

- Vai šai sistēmai tiks piesaistīta arī privātā nauda?

- Valdība vienā no savām pēdējām sēdēm, lemjot jautājumu par budžetu, vienojās, ka tiks sekmēts privātās partnerības princips investīciju projektos. Tieslietu sistēmā tas varētu nozīmēt, piemēram, privāto cietumu. Tas gan nenozīmē pilnīgi privātu cietumu, bet runa ir par privāto partnerību. Valdība iegulda milzīgus līdzekļus infrastruktūras objektos, kurus valsts naudas maciņam ir grūti atļauties, bet, piesaistot privātos partnerus, šos jautājumus varētu atrisināt daudz ātrāk.

- Vai neesat atmetis ieceri mainīt likumdošanu naturalizācijas un valsts valodas jautājumos? Jūsu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats intervijā mūsu žurnālam sacīja, ka vispirms jāpanāk, lai tiktu ievēroti esošie likumi, un tad varēs domāt par to, vai iespējami grozījumi likumos.

- Protams, likums ir jāievēro, un tas ir svarīgi. Par likuma grozījumiem jāteic, ka mūsu prioritāte ir stingrāki priekšnoteikumi pilsonības iegūšanai. Šis jautājums ir diskutējams ar koalīcijas partneriem, un, ja vien būs iespējams, mēs centīsimies panākt likuma grozījumus.

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) sacīja, ka atbalsta misijas turpināšanu, lai arī sākotnēji "mēs tikām maldināti par iemesliem, kādēļ tika uzsākts karš, un mūs nebrīdināja, ka tur nav masu iznīcināšanas ieroči".

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) sacīja, ka, iespējams, šis termiņa pagarinājums būs pēdējais misijas darba cēliens Irākā, bet pēc tam varētu strādāt tikai civilmilitārie speciālisti.

 

Saeima apstiprina Satversmes tiesas tiesnešus papildināta

LETA   12/14/06     Saeima šodien aizklātā balsojumā apstiprināja par Satversmes tiesas tiesnešiem bijušo Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētāju Uldi Ķini, zvērinātu advokātu Viktoru Skudru un līdzšinējo Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānu Kasparu Balodi.

Desmit partijas "Jaunais laiks" deputāti rosināja par Satversmes tiesas tiesneša kandidātiem balsot ar vēlēšanu zīmēm, taču Saeimas vairākums šo priekšlikumu noraidīja.

Iepriekš parlamenta debatēs visasāk kritizēta Viktora Skudras kandidatūra.

Deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) norādīja, ka Skudra savas mācību gaitas ir beidzis "pagājušā gadu tūkstoša 20. gadsimta 73. gadā" un 30 gadu laikā pēc augstskolas beigšanas nav apmeklējis ne starptautiskus kursus, ne seminārus, ne iestājies maģistrantūrā."

"Man šķiet, ka šajā gadījumā balsošana "par" būtu negodīga attieksme pret pārējiem tiesneša amata kandidātiem," sacīja Rasnačs, norādot, ka pārējiem kandidātiem ir doktora grāds.

Deputāts Kārlis Šadurskis (JL) pauda neizpratni, kāda nozīme ir tiesneša kvalifikācijai un sabiedrības viedoklim, ja Saeimā "paklausīgu deputātu bariņš tūlīt nospiež pogas, kā valdība teica".

Savukārt Solvita Āboltiņa (JL) apgalvoja, ka patlaban Latvijā galvenais ir, "vai premjers tevi pazīst".

Toties deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) uzsvēra, ka Skudra ir bijis viens no Atmodas laika līderiem, tādēļ par viņa kandidatūru nebūtu jāšaubās.

Partija "Jaunais laiks" (JL) izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka ir "šokēta par koalīcijas tiesisko nihilismu". Lēmums par Skudras apstiprināšanu ST tiesneša amatā esot pretrunā gan ar Saeimas Juridiskās komisijas lēmumu, gan tiesību zinātņu profesionāļu un sabiedrības viedokli.

Pēc JL domām, Skudras apstiprināšana par ST tiesnesi apdraud ST "autoritāti, augsto profesionalitāti, kompetenci un sabiedrības uzticību".

Jau ziņots, ka Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, kuru pilnvaru termiņš ir desmit gadi. Šogad pilnvaras beidzas četriem ST tiesnešiem, kuri ir jāpārvēlē. No septiņiem ST tiesnešiem divu kandidatūras iesaka Ministru kabinets, divu - Augstākā tiesa, bet trīs - Saeima.

Uldis Ķinis dzimis 1953.gadā Saldus rajona Novadnieku pagastā. 1981.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1997.gadā kļuvis tieslietu maģistrs, 2006.gada 29.martā ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu, aizstāvot disertāciju par tēmu "Noziedzīgi nodarījumi pret informācijas sistēmu drošību (kibernoziegumi)".

Ķinis strādāja par Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētāju no 1981. līdz 2005.gadam. Kā vecākais eksperts tieslietu jautājumos piedalījies ES Likuma misijā Gruzijā, bijis ES padomes augstākā pārstāvja drošības jautājumos Dienvidkaukāzā Gruzijas biroja tieslietu eksperts, 2005.gada augustā ievēlēts par "ad litem" tiesnesi ANO Starptautiskā kara tribunālā par bijušo Dienvidslāviju.

Kopš 2006.gada 1.septembra uz pusslodzi strādā par docenta vietas izpildītāju Rīgas Stradiņa universitātes Socioloģijas un tiesību zinātņu katedrā.

Viktors Skudra dzimis 1943.gadā Rēzeknes rajona Mākoņkalna pagastā. 1973.gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.

No 1963. līdz 1970. gadam strādājis Latvija Teātra biedrības mākslas priekšmetu darbnīcā, no 1970. līdz 1980. gadam strādājis par Rīgas pilsētas prokurora palīgu, Rīgas pilsētas Oktobra rajona prokurora vietnieku, Saldus rajona prokuroru, Ventspils starprajonu prokuroru.

No 1982. līdz 1987. gadam Skudra bija Latvijas PSR prokurora vietnieks, no 1987. līdz 1988. gadam - PSKP SK instruktors, no 1988. līdz 1993. gadam - tieslietu ministrs, kopš 1993. gada - zvērinātu advokātu biroja vadītājs.

Kaspars Balodis dzimis 1971. gadā Rīgā, beidzis Rīgas 5. vidusskolu, LU Juridisko fakultāti, no 1993. līdz 1994. gadam mācījies Vācijā Minsteres Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur 2000. gadā ieguvis tiesību doktora grādu.

Kopš 2002. gada ir LU Juridiskās fakultātes dekāns.

 

Saeimā izveidotas vēl četras deputātu sadarbības grupas

LETA  12/14/06     Ceturtdien Saeimā izveidotas vēl četras deputātu grupas sadarbībai ar Čehijas, Kuveitas un ASV parlamentiem, kā arī Latvijas parlamentāriešu atbalsta grupa Tibetai, informēja Saeimas Preses dienestā.

Par deputātu grupa sadarbībai ar Čehijas parlamentu priekšsēdētāju ievēlēts Uldis Ivars Grava (JL), bet par vietnieku - Staņislavs Šķesters (ZZS).

Deputātu grupas sadarbībai ar Kuveitas parlamentu priekšsēdētājs ir Dzintars Zaķis (JL), bet vietniece - Sarmīte Ķikuste (JL).

Deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu priekšsēdētājs ir Uldis Ivars Grava (JL), bet vietniece - Ina Druviete (JL).

Latvijas parlamentāriešu atbalsta grupas Tibetai priekšsēdētāja ir Silva Bendrāte (JL), bet vietnieks - Visvaldis Lācis (ZZS).

9.Saeimā parlamentārajai sadarbībai ar citām valstīm un ar deputātu darbību saistītu interešu apmierināšanai līdz šim izveidotas 35 grupas, savukārt 8.Saeimā darbojās 61 grupa, 7.Saeimā - 44, 6.Saeimā - 37, bet 5.Saeimā 9 šādas grupas.

Saeimas Kārtības rullis noteic, ka ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbībai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputātu darbību saistītu interešu apmierināšanai. Šādām deputātu grupām atsevišķu finansējumu nepiešķir.

 

Deputātus mudinās ST tiesneses amatam virzīt Jautrīti Briedi

Gunta Sloga,  Diena  12/15/06      TB/LNNK frakcijas apņemšanās nākamnedēļ mudināt citu partiju deputātus izvirzīt Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam Augstākās tiesas senatori Jautrīti Briedi būtu apsveicams solis, jo viņas teorētiskās zināšanas, pasniedzējas un tiesneses darbs apliecina augstu kompetences līmeni attiecīgajā jomā, uzskata tiesību eksperti. Ar šādu ierosmi tēvzemieši nāca klajā ceturtdien neilgi pēc tam, kad, neskatoties uz pretrunīgo reakciju sabiedrībā, Saeima par ST tiesnešiem apstiprināja LU Juridiskās fakultātes dekānu Kasparu Balodi un advokātu Viktoru Skudru, kā arī Kuldīgas tiesas tiesnesi Uldi Ķini.

"Viņa būtu pavisam cita kalibra cilvēks atšķirībā no daļas tiesnešu, kas tika apstiprināti ceturtdien," saka jurists un politologs Mārcis Gobiņš. Savukārt LU Cilvēktiesību institūta direktors Artūrs Kučs uzsver, ka J.Briede ir pierādījusi sevi kā viens no zinošākajiem juristiem cilvēktiesību jomā. Kā zināms, tieši kompetence konstitucionālajās un cilvēktiesībās tiek uzskatītas par svarīgākajām ST tiesnešu kvalitātēm.

Tikmēr M.Gobiņš uzsver, ka jo īpaši V.Skudras apstiprināšana ST tiesneša amatā ir liels trieciens tiesai un tas vājinās tās reputāciju. Par viņa virzīšanu ceturtdien arī raisījās lielākās diskusijas Saeimā. Tā JL pārstāvji pārmeta pozīcijas deputātiem, ka viņi neieklausās sabiedrības viedoklī un neizvērtē tiesneša amata kandidātu kvalifikāciju, bet vadās pēc tā, ko likusi partiju vadība. "Valdība saka, un paklausīgs deputātu bariņš nospiež pogas," sacīja deputāts Kārlis Šadurskis (JL). JL "deputāti ir šokēti par valdošās koalīcijas demonstrēto tiesisko nihilismu", teikts partijas frakcijas paziņojumā. Savukārt Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) atzina, ka viņam tagad vairs nebūs morālu tiesību prasīt tiesneša amata kandidātiem kādu īpašu papildus izglītību, ja V.Skudram ir tikai 1973.gadā iegūts jurista diploms.

Dz.Rasnačs Dienai arī sacīja, ka nākamnedēļ aicinās visu partiju deputātus parakstīties par J.Briedes virzīšanu ST tiesneša amatam. Kā zināms, kopumā līdz šī gada beigām ir jānomaina četri no septiņiem ST tiesnešiem, kas nozīmē būtiskas izmaiņas konstitucionālās tiesas sastāvā. Jaunie tiesneši darbu varētu sākt janvārī, ziņo LETA. Tad arī būs jālemj par jauno ST priekšsēdi, jo decembra sākumā pilnvaras beigušās arī līdzšinējam tiesas vadītājam Aivaram Endziņam. Priekšsēdi ievēl ST tiesneši.

Tieši A.Endziņa, kā arī tiesnešu Andreja Lepses un Ilmas Čepānes vietā ceturtdien tika ievēlēti trīs jaunie tiesneši. Vēl ir jāatrod tiesneša Romāna Apsīša pēctecis, ko ir jāizvirza Saeimai. Darbu ST turpinās tiesneši Gunārs Kūtris, Juris Jelāgins un Aija Branta.

***

Saeimas balsojums par ST tiesneša amata kandidātiem

- Uldis Ķinis par 59

pret 32

atturas 3

- Kaspars Balodis par 51

pret 42

atturas 1

nebalso 1

- Viktors Skudra par 56

pret 30

atturas 1

nebalso 9

 

Viedoklis: Tiesnešiem garantē neietekmējamību

Agnese Margēviča,  NRA  12/15/06     Sarežģītā procedūra, kas ST tiesnesi neļauj viegli atcelt no amata un ilgais desmit gadu pilnvaru termiņš ir priekšnoteikumi tam, lai Saeimas vakar apstiprinātie trīs jaunie ST tiesneši turpmākajos gados varētu demonstrēt neatkarību.

Satversmes tiesas (ST) tiesnesi neļauj viegli atcelt no amata un ilgais desmit gadu pilnvaru termiņš ir priekšnoteikumi tam, lai Saeimas vakar apstiprinātie trīs jaunie ST tiesneši – Viktors Skudra, Kaspars Balodis un Uldis Ķinis – turpmākajos gados varētu demonstrēt neatkarību, dažu labu valdības un Saeimas izstrādātu normatīvo aktu atzīstot par Satversmei neatbilstošu, spriež tieslietu eksperti. "Teikt, ka viņi būs politiski angažēti, ņemot vērā, ka tiesneša atsaukšana ir praktiski neiespējama, nav pamata," uzskata kādreizējais tieslietu ministrs Valdis Birkavs. Vienlaikus tiek atzīts, ka pārlieku ātrā un faktiski bez kvalitatīvām debatēm notikusī ST tiesnešu izraudzīšana norāda uz daudzām problēmām gan pašā procedūrā, gan Saeimas un valdības attiecībās. "No likuma un cilvēciskā viedokļa, viss ir pareizi, es pat teiktu – godīgi, bet trūka šīs dziļās demokrātiskās tradīcijas," par ST tiesnešu ievēlēšanas procesu spriež V. Birkavs.

Saeimas vairākums pretēji parlamenta Juridiskās komisijas lēmumam neatbalstīt nevienu no trim kandidātiem ceturtdien pakļāvās valdības viedoklim, to argumentējot ar koalīcijas disciplīnu un uzticību valdības izvēlei.

Tas, iespējams, parāda nepilnības ST tiesnešu atlases procedūrā, gan līdzsvara trūkumu starp izpildvaru un likumdevēja varu. ST likumā noteikts, ka no septiņiem tiesnešiem divus kandidātus izvirza Augstākās tiesas plēnums, divus kandidātus Ministru kabinets un vēl trīs – ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu. Tomēr Latvijas politiskā realitāte rāda, ka valdībai ir teikšana par piecu, nevis tikai divu ST tiesnešu izvirzīšanu, jo Ministru kabineta politiskais sastāvs sakrīt ar Saeimas valdošo koalīciju. "Valdība kontrolē Saeimu, nevis Saeima valdību, kā tam vajadzētu būt. Bet te vairāk ir jautājums nevis par procedūru, bet to, cik spēcīgas personības ievēlētas Saeimā," uz šābrīža parlamenta vājumu iepretim izpildvarai norāda V. Birkavs.

Arī ASV konstitucionālās tiesas tiesnešus izvirza politiski, un šo izvēli lielā mērā izšķir tas, kāds prezidents ir pie varas – republikānis vai demokrāts, tomēr gluži kā Latvijā tiesnešus amatā apstiprina likumdevējs – Kongress, un tur kandidāti tiek pakļauti skrupulozai vētīšanai, norāda Saeimas deputāte Vaira Paegle (TP), kura lielāko daļu mūža nodzīvojusi ASV.

V. Paegle skaidro, ka politiskiem kritērijiem ASV konstitucionālās tiesas tiesnešu izvēlē ir liela loma, un tas atstāj lielu ietekmi uz vēlāko tiesas praksi, jo prezidents republikānis parasti nominē konservatīvus tiesnešu kandidātus, kamēr prezidents demokrāts – liberālākus, kas pēc tam var atspoguļoties tiesas lēmumos dažādos jutīgos jautājumos, piemēram, par homoseksuāļu laulībām vai abortu legalizāciju. Tomēr atšķirībā no Latvijas, kur Saeimas vairākums faktiski bez debatēm, paklausot koalīcijas disciplīnai, bija izlēmis balsot par konstitucionālās tiesas tiesnešu kandidātiem, ASV Kongresā šis kandidātu vētīšanas process ilgstot nedēļām un kandidāti tiekot iztaujāti, pieaicinot viņu atbalstītājus un kritizētājus, turklāt televīzijas kameru priekšā, uzsver V. Paegle. Esot gadījumi, kad Kongress noraida kāda tiesneša kandidatūru, pat par spīti tam, ka likumdevējā vairākums ir kandidātu izvirzījušā prezidenta partijai. V. Paegle to skaidro ar Kongresa lielo respektu pret sabiedrības viedokli un masu mediju nostāju. Tādējādi konstitucionālās tiesas tiesnešu skrupulozā izvērtēšana Kongresā, kur noteicošie ir profesionalitātes, vērtību un autoritātes kritēriji, atsverot faktu, ka kandidātu sākotnējā izraudzīšanās lielā mērā saistīta ar viņu ideoloģisko nostāju, tātad ir politiska.

***

Uzziņai

Saeimas balsojums

• Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs Uldis Ķinis: par 59, pret 32, atturas 3

• LU Juridiskās fakultātes dekāns Kaspars Balodis: par 51, pret 42, atturas 1

• Zvērināts advokāts Viktors Skudra: par 56, pret 30, atturas 1

Satversmes tiesas tiesneši

• Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadu. Savu pilnvaru laikā ST tiesnesis ir neatceļams (izņēmums – veselība, notiesāšana, darba pienākumu nepildīšana).

• Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika ST tiesnesis atstāj amatu, kad viņš sasniedz 70 gadu vecumu.

 

Kalvītis un Aksenoks atbildību par seksuālo pakalpojumu biznesu Rīgā veļ viens uz otru

Laura Dzērve,  Diena  12/15/06    Jautājuma risināšanu par nelegālu seksuālo pakalpojumu sniegšanu legālas uzņēmējdarbības aizsegā (piemēram, masāžas salonos) premjers Aigars Kalvītis (TP) sagaida no Rīgas pašvaldības un policijas, savukārt Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) uzskata, ka šī problēma jārisina valdībai. Tajā pašā laikā ne viens, ne otrs nesniedz skaidru pozīciju, vai kontroles vārdā būtu pieļaujama seksuālo pakalpojumu biznesa legalizēšana. Premjera partijas biedrs un Rīgas vicemērs Andris Ārgalis pieļauj, ka legalizācijas ceļš būtu labāks.

Diena jau ziņoja, ka patlaban Rīgā par sevišķi izplatītu prostitūcijas veidu kļuvušas erotiskās masāžas, kas, no vienas puses, kā uzņēmējdarbība oficiāli reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, savukārt tajā pašā laikā piedāvā seksuālus pakalpojumus. Saskaņā ar valdības noteikumiem individuālās prostitūtas Latvijā ir atļautas, taču organizēt ar tām uzņēmējdarbību, kas klasificējams kā sutenerisms, ir aizliegts.

Policija patlaban savus spēkus ir orientējusi uz cilvēku tirdzniecības noziegumu atklāšanas un seksuāliem noziegumiem pret bērniem, prostitūtu biznesa apkarošanu resursu trūkuma dēļ atstājot malā.

No A.Kalvīša pārstāvja Arno Pjatkina teiktā izriet, ka premjers sagaida aktīvāku rīcību no policijas, lai sutenerisms tiktu apkarots, vienlaikus viņš norāda arī sabiedriskās kārtības jautājuma svarīgumu. "Prostitūtu pakalpojumu sniegšana saistās ar ne pārāk drošu vidi," norāda A.Pjatkins, — par to atbildot Rīga.

Valdība gan esot gatava sadarboties ar pašvaldību, taču, tā kā pašvaldība vairāk saskaras ar šo problēmu un tā esot īpaši raksturīga tieši Rīgai, iniciatīvu par iespējamiem risinājumiem A.Kalvītis gaida no Rīgas domes. Pašvaldībai, kurai būtu jāpārzina savā teritorijā esošās iestādes, arī būtu jāsadarbojas ar policiju.

A.Kalvītis arī norādījis, ka par seksuālo pakalpojumu uzņēmējdarbības legalizēšanu "diskusija ir vēl priekšā". "Par šo jautājumu ir dažādi viedokļi — sākot no ļoti liberāliem līdz konservatīviem. Premjers ir konservatīvas politikas piekritējs," Dienai sacīja A.Pjatkins, nepaskaidrojot sīkāk.

Rīgas mērs turpretim problēmas risinājumu gaida no valdības. Kā Dienai norādīja viņa preses sekretāre Laila Spaliņa — seksuālo pakalpojumu biznesa plaukšana Rīgā mēru ļoti uztraucot, taču nevajag visu atbildību par to novelt uz pašvaldības pleciem. A.Aksenoks sagaidot aktīvāku darbību no Iekšlietu ministrijas šādu pakalpojumu sniedzēju kontrolē, kā arī problēmas risināšanu no citām atbildīgajām valsts institūcijām — Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas. Šīm institūcijām arī, viņaprāt, jānodarbojas ar jautājumu — vai seksuālo pakalpojumu uzņēmējdarbība būtu legalizējama.

"Ja ir pieprasījums, vienmēr būs arī piedāvājums, tāpēc likvidēt seksuālo pakalpojumu biznesu diez vai ir reāli, jāmeklē ceļi, kā to maksimāli sakārtot," piedāvā A.Aksenoka vietnieks, vicemērs A.Ārgalis. Viņš atsaucas uz Dienu, kura jau saskaitījusi, ka tādā veidā tiek apgrozīti miljoni latu, no kuriem netiek maksāti nodokļi. A.Ārgalis uzskata, ka, iespējams, gan pilsētai, gan valstij, gan arī tiem cilvēkiem, kuri tādā veidā ir nodarbināti, būtu labāk, ja seksuālo pakalpojumu bizness tiktu legalizēts.

Līdz ar to "budžets pildītos ar papildus līdzekļiem, šajā biznesā strādājošie cilvēki varētu legalizēt savus ienākumus un mazinātos vardarbīgi seksuāli nodarbināto sieviešu skaits," uzskata A.Ārgalis, norādot, ka legalizācijas scenārijā valstij un pašvaldībai būtu arī jāizstrādā stingri tā kontroles mehānismi, jānosaka teritoriālie ierobežojumi — līdzīgi, kā tas ir ar azartspēlēm — un jāveic citi pasākumi sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai.

 

'Visu Latvijai!' un 'Jaunie demokrāti' vienojas par sadarbību

DELFI  12/15/06     Partija "Visu Latvijai" un partija "Jaunie Demokrāti" vienojušās par sadarbību un uzsāks pārrunas arī ar citiem politiskajiem spēkiem "ar līdzīgiem mērķiem un kopīgi gatavosies nākamajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām," informēja partijas.

Abas partijas, parakstot sadarbības līgumu, kā kopīgu mērķi definējušas "sadarbību latviskas un taisnīgas Latvijas veidošanā".

"Ir nepieciešams palielināt Latvijas pilsoņu ietekmi politikas procesā, rūpējoties par sociāli neaizsargāto un trūcīgo iedzīvotāju aizstāvību. Partijas kopīgi iestājas par Latvijas nacionālo interešu efektīvu apzināšanu un aizstāvēšanu, stiprinot valstisko neatkarību un suverenitāti globalizācijas apstākļos," teikts partiju paziņojumā.

 

Tautas partijas tēvs atgriežas

Ināra Egle,  Diena  12/15/06     Andra Šķēles runa partijas kongresā tiek uztverta kā signāls viņa līdzdalībai politikā

Viņš aicināja gludināt bikses un mācīties angļu valodu, stāstīja par Vinniju Pūku un Kaķīša dzirnaviņām, — fragmenti no bijušā premjera un TP dibinātāja Andra Šķēles runām ne tikai iegāja politiskajā folklorā, bet bija arī sava veida apstiprinājums viņa ietekmei politikā un ikviena viņa runa tika sacīta ar kādu konkrētu mērķi. Tā tika uztverta arī A.Šķēles uzstāšanās pirms nedēļas Tautas partijas kongresā, kas aizēnoja TP līdera Aigara Kalvīša vēstījumu un tika vērtēta arī kā A.Šķēles pieteikums vēlmei atgriezties aktīvajā politikā. Šo iespaidu pastiprina arī tas, ka viņa dzīvesbiedre Kristiāna Lībane–Šķēle ne tikai ir ievēlēta valdē, bet būs arī tās vadītāja.

Tautas partijā ir vairāki cilvēki, kuru nebija valdē, bet tā dēvētajā ietekmīgo cilvēku desmitniekā. Tagad A.Kalvītis Dienai atzina ne tikai to, ka pārsvarā lēmumi tika pieņemti tieši tur, bet arī, ka A.Šķēle ir bijis viens no aptuveni desmit vadošajiem politiķiem. Taču tagad esot izdevies likvidēt to, ka partijā ir vairāki varas centri, par tādu kļūs valde. "Tautas partijā nav spēcīgāka līdera par Aigaru Kalvīti, kurš priekšsēža vēlēšanās ieguva lielāku atbalstu nekā Andris Šķēle savos ziedu laikos. Nevienam citam partijā nav tādas varas kā līderim," ir pārliecināts Gundars Bērziņš.

A.Šķēles iepriekšējā uzstāšanās bija 2003.gada nogalē toreiz opozīcijā esošās TP kongresā Preiļos. Tas bija laikā, kad A.Šķēles vārdu saistīja ar digitālās televīzijas darījumu un ēnu pār viņu daļēji vērtēja arī kā ēnu pār TP. Toreiz kongresā A.Šķēle reaģēja arī uz to: "Gandrīz par lamuvārdu pasludināts tāds citās Eiropas valstīs labi saprotams un nekādu spriedzi sabiedrībā neraisošs jēdziens kā "digitālās televīzijas ieviešana". Katrs, kas apsver iespēju ar to nodarboties, tiek saukts par afēristu." Pēc šī kongresa viņš aizgāja no publiskās politikas un līdz šā gada 9.decembrim nebija uzstājies nevienā TP forumā.

Tiesa, ik pa laikam viņa vārds parādījās ziņās. Kad A.Kalvītis kļuva par premjeru, runāja, ka A.Šķēle rekomendējis par biroja vadītāju izraudzīties Jurģi Liepnieku. Vairāki avoti uzskata, ka J.Liepnieka loma valsts politikas veidošanā kādu laiku bijusi daudz lielāka nekā A.Šķēlem, "kura ietekme bija reāli samazinājusies". Abu viedokļi atšķīrušies arī jautājumā par Rīgas siltuma privatizāciju. A.Šķēle vienmēr ir bijis pret Jauno laiku, taču TP tomēr ar JL strādāja kopā, kas liecina par vadības patstāvību lēmumu pieņemšanā, atgādināja G.Bērziņš. Par A.Šķēli runāja arī tad, kad Saeima skatīja strīdīgos priekšlikumus Kriminālprocesā, kā arī toreiz, kad Jūrmalgeitas publiskotajās sarunās parādījās arī A.Šķēles vārds.

A.Šķēle kongresā tika pieteikts kā pēdējais runātājs, kas visai nesaudzīgi vērtēja arī TP darbību un vēlējuma izteiksmē izteica mājienus līdera virzienā. Lielāko rezonansi viņa sacītajā izraisīja aicinājums atņemt JL korupcijas apkarošanas tematu, kam gan TP nesteidz atsaukties. "Es to uztveru vairāk kā politisko retoriku. Pie korupcijas apkarošanas tēmas arī ir jāstrādā, bet nevar paņemt to kā galveno un kapitalizēt," sacīja A.Kalvītis.

"Šķēles runa kongresā netieši parādīja, kur ir tās durvis, pie kurām jāklauvē, ja grib ar Tautas partiju kārtot dažādus jautājumus," sacīja kāds šīs partijas politiķis, ar to domādams nepieciešamību vērsties pie A.Šķēles. Politiskajos kuluāros un arī medijos izskan minējumi, ka par daudz ko vienojas trīs ietekmīgie cilvēki A.Šķēle, Ventspils mērs un ZZS sabiedrotais Aivars Lembergs un LPP līderis Ainārs Šlesers. Tas, ka pēdējie divi piedalās arī koalīcijas padomēs, varēja tikai pasteidzināt A.Šķēles atgriešanos publiskajā politikā.

"Lēmumus, kas saistīti ar manu dzīves gaitu, es pieņemu pats un tiem nav sakara ar to, ko dara vai nedara Aivars Lembergs vai Ainārs Šlesers," Dienai šonedēļ sacīja A.Šķēle. Viņš ne ar vienu nevienojoties, bet arī neslēpjot savu viedokli, ja kāds vēlas to zināt par jebkuru valsts varas un pārvaldes dienas kārtības jautājumu. TP dibinātājam esot prieks, ka kongresā ticis uzklausīts. "Spriežot pēc vairāku partijas biedru atsauksmēm, viņi arī piekrita lielākajai daļai manis teiktā," teica A.Šķēle, kas cienot A.Kalvīti kā premjeru. Ja arī būšot kādi ieteikumi, tad, "lai maksimāli veicinātu Aigara Kalvīša kā partijas pirmās personas lemtspēju, tie tiks izteikti tikai viņam vai partijas iekšējās sapulcēs".

Diena aptaujāja vairākus TP Saeimas deputātus, bet tikpat kā nevienam nebija bažu, ka A.Šķēles atgriešanās varētu negatīvi atsaukties uz partiju. "Šķēle ir reti gudrs cilvēks, kurš nāk ar savu intelektuālo pienesumu. Viņš parādās ar saviem norādījumiem, bet nekad tos neuzspiež," sacīja Māris Kučinskis. Izskanējis, ka A.Šķēle esot arī izraudzījies M.Kučinski frakcijas vadītāja amatam, kā arī ieteicis par Budžeta komisijas priekšsēdi Kārli Leiškalnu. "Lēmumi par viņu iespējamo stāšanos vienā vai otrā amatā tika pieņemti koleģiāli, apspriežoties daudziem TP biedriem, un šajos gadījumos nedominēja ne mans, ne kāda cita TP biedra viedoklis. Tieši otrādi — bija vērojama viedokļu saskaņa," sacīja A.Šķēle, atzīstot, ka politika viņu interesē. "Ir lietas un jautājumi, par kuriem man ir ļoti skaidri un noteikti viedokļi un kurus es neslēpju no partijas biedriem. Ar to arī izskaidrojama mana uzstāšanās kongresā," sacīja A.Šķēle.

 

Intervija ar A.Štokenbergu: Ko darīt, lai tauta nebalso ar kājām?

Laura Krastiņa, Guntars Gūte, Republika  12/15/06    Tukšums. Cik vien tālu skaties, nemana nevienu dzīvu dvēseli, dzirdama vienīgi veca šķūņa durvju čīkstoņa, aizauguši lauki. Vai arī — nebeidzama rosība, dunoņa, cilvēku čalas, tikko iemūrēts pirmais akmens jaunas bibliotēkas pamatos. Šie ir tikai divi scenāriji, kā varētu attīstīties Latvijas attālākie nostūri. Kurš izrādīsies reālāks, rādīs laiks. Intervija ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu.

- Vai savas neilgās darbības laikā esat veicis kādas izmaiņas ministrijas darbā? Vai plānotas izmaiņas ministrijas vadībā?

- Ir ābeces patiesības, kā jāstrādā ar cilvēkiem. Katram darbiniekam jājūtas atbildīgam par to, ko viņš dara, nevis jāuztraucas par to, vai pret viņu netiks ierosināta kārtējā disciplinārlieta. Pēc šiem motīviem arī vados. Par vadību runājot — jā, varētu būt nelielas izmaiņas. Ministrijas valsts sekretāre ir Ilze Kukute. Viņas sapnis ir darboties starptautiskajās attiecībās. Ministrijā šo sapni nav iespējams īstenot, tāpēc es Ilzei jautāju, kāpēc sevi ierobežot. Parunāju ar Arti Pabriku (ārlietu ministru. — Red.)... Izskatās, ka decembrī Ilze varētu iet uz Ārlietu ministriju, kur ieņemtu augstu administratīvo amatu. Visticamāk, ka pašreizējā Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma varētu nākt Kukutes vietā.

- Vai piekrītat slavenajai frāzei, ka valsti jāvada kā uzņēmumu?

- Noteikti nē! Valstij ir arī daudz citu funkciju, kas nav raksturīgas uzņēmumam. Jājautā gan, ko mēs saprotam ar modernu uzņēmumu. Vai to, kas nodarbojas ar zinātni, izglītību, savu darbinieku sociālo aizsardzību?

- Jums kā ministram ir tiesības atcelt no amata pašvaldības vadītāju. Vai ir kāds pašvaldības vadītājs, kuram draud atlaišana?

- Ir divi pašvaldību vadītāji, kuriem esmu licis saprast, ka mani neapmierina viņu darbs. Es nemīlu taisīt sensācijas. Līdz ar to es rīkotos vienkārši — izrunātos ar attiecīgo cilvēku un norādītu, ka viņa darbībās ir saskatāmi likuma pārkāpumi. Es viņiem iesaku divas iespējas — sakārtot visu vai arī klusi pamest savu amatu.

- Un kā rīkosieties, ja, piemēram, Ventspils mēram Lembergam būs notiesājošs spriedums?

- 4. decembrī sākās tiesa, kur saistībā ar Ojāra Grinberga lietu Lembergs ir apsūdzētais. Ja runa jau ir par kriminālprocesu, tad procesa virzītājam ir iespēja piemērot drošības līdzekli — atstādināšanu no amata. Šādu lēmumu viņš var pieņemt jebkurā procesa stadijā, arī tiesā. Ja tāds tiktu pieņemts, es to bez ierunām izpildītu. Jāsaka gan, ka Grinberga lietā nav nekādas saistības ar neizdarībām reģionālos jautājumos, par kurām, kā jau teicu, dažiem pašvaldības vadītājiem esmu aizrādījis. Gadījumos par nelikumīgiem teritoriālajiem plānojumiem vai aizdomām par kādu biznesa interešu lobēšanu, neefektīvu budžeta izmantošanu mana reakcijā būs momentāna. Esmu jau apturējis Garkalnes, Mārupes un vēl citu pagastu detālplānojumus. Ministrija turpina vērtēt citus pagastus.

- Politiķi, tostarp Tautas partijas pārstāvji, ik pa laikam kritiski izsakās par Rīgas mēra darbu.

- Tā ir rīdzinieku pašu izvēle, ko viņi ir ievēlējuši. Neslēpšu, ka pašvaldību vēlēšanās nebalsoju par Aksenoka (Rīgas mēra — Red.) partiju. Tas, kā dome strādās turpmāk, ir atkarīgs no spēku līdzsvara. Tas būtu pārāk traki, ja sāktu vērtēt atsevišķu pašvaldību vadītāju kompetenci. Tas būtu neētiski.

- Reģionālā attīstība un plānošana nenozīmē tikai reformu, bet gan stratēģiju un attīstības prognozēšanu. Jau sen ir nepieciešams noteikt vienu konkrētu struktūru, kas koordinētu šo plānošanu. Vai nedomājat, ka svarīgi būtu pārņemt šo virsvadību?

- Tieši tā. Uzskatu, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai būtu jāuzņemas misija koordinēt visu nozaru ministriju plānus un programmas, lai nodrošinātu tautsaimniecības attīstību vienmērīgi visos reģionos, ne tikai Rīgā. Ir svarīgi panākt kaut vai vienkāršu kritēriju izpildi — vai tas būtu iekšzemes kopprodukta pieaugums uz vienu iedzīvotāju, kā arī sociālo pamatfunkciju, infrastruktūras un citu vajadzību nodrošināšanu katrā Latvijas apdzīvotā vietā. Tas, protams, būs atkarīgs no ministriju spējas vienoties. Lai ko darītu katras atsevišķās nozares ministrs, ir jāpatur prātā, ka rezultātus noteiks vēlētāji ne tikai Rīgā, bet arī katrā pagastā. Šo atbalstu nevis sniegt ar vienreizējiem finansējuma piešķīrumiem, jumtu remontiem vai citām vajadzībām, bet gan īstenot metodisku darbu visu četru gadu garumā, parādot skaidru vīziju, ko katrā konkrētajā teritorijā valdība vēlas panākt. Un tad pēc četriem gadiem varētu secināt — vai šie mērķi ir īstenoti vai ne. Jau tagad notiek attīstības plānošanas darbs — Valsts kanceleja ir sagatavojusi Attīstības plānošanas likumprojektu. Bet problēma ir tā, ka šajā dokumentā vairāk tiek runāts par dažādu plānu un koncepciju saskaņošanu birokrātiskā līmenī, nevis ekonomiskā ziņā.

- Kāda ir citu nozaru ministru attieksme pret šādu iespēju?

- Esmu runājis ar vairākiem ministriem. Viņi atbalsta ideju, ka būtu svarīgi šīs darbības koordinēt. Mēs negrasāmies kādam kaut ko atņemt, nevēlamies pārņemt, bet uzņemties ministriju plānu saskaņošanas funkcijas, lai radītu stabilu un vienmērīgu attīstības procesu. Ideālā variantā tai būtu jābūt vienotai tautsaimniecības attīstības stratēģijai, kurā katras nozares stratēģija ir dabiska sastāvdaļa. Ir vēl viens aspekts — nepietiekams zinātniskais potenciāls plānošanas procesā. Viens no pirmajiem maniem darbiem būs zinātniskās pētniecības jaudu izveidošana. Tie nebūs jauni institūti vai centri. Mēs koordinēsim zinātnieku darbu tieši tautsaimniecības attīstības, ekonomiskās analīzes jomā. Tas būtiski atvieglos stratēģiju saskaņošanu starp ministrijām.

- Jūsu iniciatīva ir apsveicama, bet šī nav pirmā valdība, kas vārdos akcentē Latvijas zinātnieku prātu izmantošanas nepieciešamību. Kas tad līdz šim traucējis?

- Ja runājam par attīstības un plānošanas jautājumiem, tad traucējuši ir politiskie ķīviņi attiecībā uz privatizāciju, dažādu citu prioritāšu risināšanu. Būsim objektīvi — iestāšanās process Eiropas Savienībā prasīja milzīgus resursus, īpaši pēdējos divos gados pirms iestāšanās. Tagad daudzi ministriju ierēdņi var vairāk laika veltīt Latvijas iekšējo ikdienas jautājumu risināšanai. Līdz ar to varam runāt, ka Latvija turpmāk attīstīsies plānveidīgi, nevis risinot ikdienas problēmas.

- Kāda jēga bija izstrādāt visus tos daudzos plānus līdz šim? Tas bija savdabīgs teātris vēlētājiem?

- Plāni vienmēr ir palīdzējuši, piemēram, veidojot budžetu, veselības aizsardzības jomā. Problēma bija tā, ka ikdienas darbi bieži vien kavēja to, lai speciālisti pievērstos plānos iekļauto darbu veikšanai. Daudzas problēmas ir atrisinātas, un valstij ir pienācis laiks un iespēja pievērsties ilgtermiņa stratēģijai, plānošanai un visu programmu ieviešanai.

- Valstī ir ļoti daudz dažādu īpaši atbalstāmo reģionu. Pēc kādiem kritērijiem attiecīgais reģions var iegūt šādu statusu?

- Latvijā ir 527 pašvaldības. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir 36 tā sauktie donori, kuri līdzekļus šajā fondā ieskaita, bet visi pārējie — saņem. Tagad pat nav vērts īpaši iedziļināties, kuras pašvaldības būtu vai nebūtu īpaši atbalstāmas. Katru gadu donoru skaits ir samazinājies, bet pieaudzis to pašvaldību skaits, kas saņem subsīdijas. Protams, var argumentēt, ka katru reizi, kad valsts ir deleģējusi kādas papildu funkcijas pašvaldībām, ne vienmēr bijis adekvāts finansējums. Pašvaldību ieņēmumu avoti ir nepietiekami, lai spētu izpildīt visas funkcijas, kas tām uzticētas, līdz ar to nepieciešamas papildu dotācijas. Otrs rādītājs, kas ir ļoti nepatīkams, ir tā sauktais attīstības indekss. Skarbā realitāte rāda, ka no 1999. līdz 2004. gadam attīstība ir bijusi tikai tajos reģionos, kur iedzīvotāju skaits ir virs četriem tūkstošiem. Pārējās pašvaldībās attīstības indeksa rādītāji ir traģiski. Vajadzīgi risinājumi, taču tie nevar balstīties uz mūžīgām dotācijām, jo skaidri redzams, ka papildu finansējums visus šos gadus nav devis gaidīto rezultātu. Viens gan ir skaidrs — katram iedzīvotājam ārpus Rīgas ir jānodrošina pamatpakalpojumu pieejamība. Vienlaikus jāstrādā, lai resursus izmantotu maksimāli efektīvi.

- Ekonomisti par vienu no svarīgākajiem šīs valdības uzdevumiem atzinuši reģionālās reformas pabeigšanu. Daudzas pašvaldības dažādu iemeslu dēļ negrib īstenot reformu, bet līdzšinējās valdības nav uzdrošinājušās pieņemt radikālu lēmumu. Vai esat gatavs virzīt reformu uz priekšu?

- Gribu uzsvērt — nav svarīgs pašvaldību skaits. Nozīmīgi ir tas, vai cilvēks jebkurā apdzīvotā vietā Latvijā spēj saņemt ikdienā vajadzīgos pamatpakalpojumus. Svarīgākais ir dot šādas garantijas lauku iedzīvotājiem. Tālāk sākas visa tā lirika par dažādu pagastu vadītāju personiskajām interesēm. Es nevēlos nevienu tieši kritizēt publiski, bet ar ekonomiskiem argumentiem pārliecināt, kā ietaupīt resursus, darboties efektīvāk.

- Bet, ja jūsu ekonomiskos argumentus daži nesadzirdēs, vai esat gatavs uzstāt?

- Protams, var lauzt ar spēku. Likums, starp citu, tādu iespēju dod 2009. gadā. Bet otra iespēja ir ļaut pārliecināties pašiem. Jāsaprot, ka brīdī, kad cilvēki konstatēs, ka pašvaldība nerūpējas par viņiem, viņi vienkārši pametīs šo vietu. Bet pašvaldība bez iedzīvotājiem pastāvēt nevar.

- Vai ir vērts ar to riskēt valstiskā līmenī?

- Tā ir izšķiršanās. Es nevaru lemt attiecīgo pagastu iedzīvotāju līmenī.

- Patlaban reforma tiek īstenota ļoti interesantā veidā — bijušo pagastu vietā tiek izveidota institūcija ar nosaukumu — novads, tādējādi formāli reforma ir notikusi. Tā ir sava veida pašsaglabāšanās taktika.

- Tas tā ir. Bet rezultātu jau rādīs paši iedzīvotāji. Viņi nobalsos ar kājām. Ja viņus neapmierinās, viņi būs vai nu Rīgā, vai Īrijā.

- Bet vai jums kā ministram tas nav svarīgi, ka iedzīvotāji pametīs kādu teritoriju un pašvaldības vietā nekā vairs nebūs?

- Es tā uzmanīgi iezīmēju šo problēmu. Es jau nesēdēšu uz vietas, pacietīgi līdz pat 2009. gadam jebkurā man publiski pieejamā veidā stāstīšu par to, kas ir noticis konkrētajā pašvaldībā, kura nevēlas neko darīt, lai uzlabotu efektivitāti. 2009. gadā pašvaldību vēlēšanām jānotiek jau pēc valdības apstiprinātās novadu kartes. Vēl ir divi gadi, kuru laikā es gribu pārliecināt cilvēkus, ka ir iespējams strādāt efektīvāk un nodrošināt labākus dzīves apstākļus.

- Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā jau pirmajās dienās ieguvāt daudz nelabvēļu, rosinot veidot nevis 167 novadu modeli, par ko runāts līdz šim, bet gan 50 novadu modeli.

- Es nekad neesmu uzsvēris, ka nepieciešami tieši 50 novadi. Varbūt nedaudz vairāk, varbūt mazāk. Manuprāt, pašvaldība ir dzīvotspējīga, ja tajā ir vismaz 40 tūkstoši iedzīvotāju. Es tikai gribu pārliecināt pašvaldības, ka ir iespējams strādāt efektīvāk.

- Ir izteiktas bažas par to, ka pēc novadu izveidošanas lielākā daļa finansējuma tiks novadu centriem, bet nomales atkal izjutīs trūkumu.

- Tas ir plānošanas jautājums. Neredzu problēmu, kāpēc lielā novadā, kurā noteikti būs daudz profesionālāki plānotāji, nekā varētu piesaistīt viens atsevišķs pagasts, nedomātu tādās pašās kategorijās, kā tagad domājam mēs valdībā — ir jāattīsta visa Latvijas teritorija. Diez vai cilvēki balsos par tādiem pašvaldību deputātiem, kuri būs izvēlējušies iztukšot šo novadu nomales.

- Ir arī bažas, ka lielākā pašvaldībā vara vēl vairāk attālināsies no vienkāršā cilvēka.

- Tas ir arguments. Protams, mazajos pagastos vadības un iedzīvotāju attiecības ir daudz tuvākas. Domāju, ka mazo pašvaldību deputāti zināmā mērā pilda arī sava veida sociālās funkcijas. Tā ir vieta, kur vienmēr var aiziet izkratīt sirdi, saņemt nepieciešamo atbalstu. Ja šīs funkcijas nepārņems attiecīgie sociālie dienesti, kā tas ir visā pasaulē, protams, ka radīsies grūtības.

- Kā neveiksmīgs ir minēts Lietuvas piemērs, kur pagasti ir izveidoti bijušo rajonu robežās.

- Tas ir izcils piemērs, kā veidot diskusiju, izvirzot argumentu, kuru oponents nekad nav teicis. Es nekad neesmu sacījis, ka veidošu novadus esošo rajonu robežās vai likvidēšu pagastus. Bet Jaunsleiņa kunga teiktais ir būvēts uz viņa izdomātu pieņēmumu pamata. Es arī varētu tādā veidā turpināt diskusiju. Bet man ir mācīta cita diskusiju kultūra, kurā puses uzklausa reālus, nevis izdomātus argumentus. Es skaidri zinu, kādi bija Lietuvas pieredzes trūkumi — nepietiekams dialogs un diezgan negaidīts valdības lēmums, kam nebija plaša sabiedrības atbalsta. Tas arī radīja nopietnu pretestību šādam lēmumam. Protams, Lietuvas gadījumā nav novērsts risks, par ko es visu laiku runāju, — nav nodrošināta pakalpojumu pieejamība vismaz tajā pašā līmenī, kā bija līdz šim.

- Cik līdzekļu jau ir iztērēts reformai līdz šim?

- Būsim reālistiski, reformas nekad nevar pabeigt. Iespējams realizēt noteiktus reformu posmus. Pašvaldību savienība skaidri apzinās, ka, īstenojot arī līdz šim piedāvāto 167 novadu modeli, pēc trim četriem gadiem būtu nepieciešama vēl viena reforma, lai izveidotu optimālu modeli. Būs jāizvirza augstāki mērķi. Man reforma nav pašmērķis. Es gribu panākt, lai cilvēks jebkurā Latvijas vietā būtu pilntiesīgs, lai viņam būtu prieks dzīvot konkrētajā vietā, lai viņam būtu darbs, kultūras pasākumi, ko apmeklēt. Reformas mērķis ir panākt, lai pašvaldības strādātu efektīvāk. Piemēram, ja pašvaldības budžets ir simts tūkstoši, jūs nevarat atļauties nekādu elastību; ja budžets ir divi miljoni, jūs jau varat sākt stratēģiski domāt, kādos virzienos strādāt. Tas pats attiecas uz uzņēmējdarbību pašvaldībās — viena neliela pagasta teritorijā uzņēmuma darbības izbeigšana var radīt daudz lielāku sociālo spriedzi nekā tad, ja bankrotētu liela novada uzņēmums.

 

Bažījas par Satversmes tiesas nākotni

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   12/15/06     Trīs jaunu Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšana liek opozicionāriem un arī dažiem valdošās koalīcijas deputātiem bažīties, ka turpmāk Satversmes tiesai cilvēka konstitucionālo tiesību sargāšana nebūs pirmajā vietā.

Neviens no kandidātiem nebija guvis atbalstu Saeimas Juridiskajā komisijā, taču parlamenta balsojumā visi tika atbalstīti. Balsojums bija slēgts, tātad nav iespējams saņemt izdruku, kurā redzams, kā kurš deputāts balsojis. Taču deputāti balsoja, nospiežot pogu, nevis ar biļeteniem slēgtā kabīnē, tāpēc tuvākie kolēģi, protams, varēja redzēt, kā kurš balsoja.

"Jaunā laika", kurš iebilda pret visiem trim kandidātiem, ierosinājums balsot kabīnēs ar vēlēšanu zīmēm netika atbalstīts. "JL" uzskata, ka šā iemesla dēļ valdošās koalīcijas deputātiem bija liegta iespēja balsot pēc sirdsapziņas, viņiem bijis jābalso tā, kā liek Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš Juridiskās komisijas lēmumu nosaucis par kļūdu. "JL" deputāte Ilma Čepāne sacīja, ka viņai esot žēl noskatīties, kā liela daļa deputātu tiek pārvērsti par valdības marionetēm.

Visvairāk pārmetumu Saeimas debatēs saņēma zvērināts advokāts, bijušais tieslietu ministrs Viktors Skudra. Viens no galvenajiem viņa trūkumiem esot tas, ka jurista izglītību viņš ieguvis padomju laikos un pēc tam savu akadēmisko izglītību nav papildinājis, turklāt nevar dižoties ar zinātniskām publikācijām.

"Cilvēks, kurš lems par likuma atbilstību Satversmei, cilvēktiesībām un starptautisku tiesību normām, ieguvis juridisko izglītību 1973. gadā un nav pat uzskatījis par vajadzīgu saprast, ka ir mainījusies valsts iekārta un ka Satversme tagad ir cita," sacīja Solvita Āboltiņa ("JL").

Līdzīgi runāja frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs: "Šis kandidāts nav apmeklējis nekādus starptautiskus kursus vai seminārus, nav mācījies maģistrantūrā. Tāpēc mani pārņēma tāda īpatnēja sajūta. Kad mēs lemjam pat par rajona tiesu tiesnešu iecelšanu, mēs bieži vien izvirzām ļoti stingras prasības. Lai viņi būtu mācījušies kādos specializētos kursos vai apguvuši kādas atsevišķas tiesību nozares. Bet tagad uz pavisam cita līmeņa tiesnesi mēs skatāmies caur pirkstiem.

Ja tiks nobalsots par šo tiesnesi, tiesneša amata kandidātu, man nebūs nekādu morālu tiesību citiem tiesneša amata pretendentiem prasīt kaut kādas īpašas zināšanas."

"Kāda nozīme ir tiesnešu izglītībai? Kāda nozīme ir viņu kvalifikācijai? Kāda nozīme sabiedrības viedoklim, kad mēs pilnīgi skaidri un nepārprotami redzam, ka sabiedrība neatbalsta šo tiesnešu iecelšanu? Nozīme ir tikai vienam: valdība teica, un paklausīgs deputātu bariņš tūlīt nospiež pogas," uztraucās Kārlis Šadurskis ("JL").

V. Skudru aizstāvēja zemsavietis Staņislavs Šķesters, kurš teica: ja cilvēks vadot advokāta biroju, tad taču viņš nevarot būt analfabēts. Tāpat S. Šķesters uzslavēja V. Skudru par to, ka viņš bijis tieslietu ministrs valstij sarežģītā laikā, neatkarības atjaunošanas pirmsākumos.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka valdošās koalīcijas deputātiem esot pienākums atbalstīt šo kandidātu, jo viņu izvirzījusi valdība.

Krišjānis Kariņš ("JL") gan atgādināja, ka parlaments ir augstāks par Ministru kabinetu, tāpēc deputāti paši var lemt, kā viņiem rīkoties.

Par V. Skudru balsoja 56 deputāti, pret bija 30, viens atturējās. Mazāk pārmetumu no Saeimas tribīnes izskanēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānam Kasparam Balodim. Taču iepriekš norādīts, ka viņš nevar sekmīgi pildīt Satversmes tiesneša pienākumus, jo nav gana kompetents konstitucionālajās tiesībās un cilvēktiesībās.

"Juridiskā komisija izvērtēja un profesionāli sprieda par to, ka šie kandidāti nav tie atbilstošākie," atgādināja S. Āboltiņa.

Taču par K. Balodi bija 51 deputāts, pret balsoja 42, atturējās viens.

Debatēts netika par Kuldīgas tiesas priekšsēdētāju Uldi Ķini, par kuru nobalsoja 59, pret bija 32, atturējās trīs. Ārpus debatēm Dz. Rasnačs sacīja, ka U. Ķinis līdz šim specializējies pārāk šaurā jomā – kibernoziegumos –, lai spētu strādāt Satversmes tiesā.

Jāpiebilst, ka valdošās koalīcijas deputāti vakar debatēja samērā maz, tādēļ nekļuva skaidri argumenti, kāpēc trīs tiesneša kandidāti bija jāatbalsta. Pārsvarā tika uzsvērts, ka viņi jāatbalsta tāpēc vien, ka deputāti uzticoties Augstākās tiesas un valdības viedoklim.

"Mēs frakcijā pārliecinājāmies, ka kandidāti atbilst likuma formālajām prasībām, tāpēc nolēmām viņus atbalstīt," teica LPP/"LC" frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) iepriekš pret U. Ķini, kurš esot nekorekti uzvedies tiesā, izturējās kritiski, taču tagad tiesnesi atbalstot, jo cerot, ka "viņš ir izdarījis secinājumus".

Viņa kolēģis komisijā Uldis Augulis (ZZS) atzina, ka nevarot būt pret šiem kandidātiem tāpēc, ka viņus nepazīstot, līdz ar to neko sliktu par viņiem nezinot. "Es tagad redzu Satversmes tiesai skumju nākotni," pēc balsojuma sacīja S. Āboltiņa. "Cilvēkiem vairs nebūs kam uzticēties." Viņa norādīja, ka Satversmes tiesa līdz šim bijusi viena no tām retajām tiesu varas institūcijām, kam sabiedrība uzticējusies.

"Man ir kauns, ka Saeima tā lēmusi!" teica Dz. Rasnačs. "Satversmes tiesas nākotne tagad atkarīga no tā, cik ļoti žurnālisti uzmanīs tiesas darbu."

Neoficiālā versija, ko stāsta ar jaunievēlētajiem tiesnešiem neapmierinātie, ir šāda: divus valdības virzītos kandidātus – K. Balodi un V. Skudru – patiesībā virzot Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš par šīm personām vienojies ar Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētāju Ainaru Šleseru.

Kā zināms, oficiāli abus kandidātus izskatīšanai valdībā virzīja tieslietu ministrs iepriekšējā Ministru kabinetā Guntars Grīnvalds, kurš arī ir pirmpartijietis. Abu tiesnešu atbalstīšanu koalīcijas padomē gan esot noorganizējis toreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš esot "Šlesera pelēkais kardināls".

Savukārt to, lai Augstākā tiesa virzītu Uldi Ķini, esot nokārtojis ietekmīgais advokāts Andris Grūtups, kuram šajā tiesā, jo sevišķi Civillietu palātā, esot īpaši labi sakari.

"Pateikšu jums atklāti: valdības virzītos kandidātus zinu, bet nekādu īpašu attiecību man ar viņiem nav," man sacīja A. Šlesers, uzsverot, ka ar A. Lembergu ne par ko vienojies nav.

Viņš sašutis par tēvzemiešu izlēcieniem, uzsverot, ka valdībai abus kandidātus ieteica jau "TB"/LNNK tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Dz. Rasnačs toties skaidroja, ka dokumenti par K. Balodi un V. Skudru jau bijuši iesniegti Valsts kancelejā, tāpēc tēvzemietim nekas cits nav atlicis kā viņus virzīt tālāk. Neesot bijis arī jēgas aicināt valdību šos kandidātus neatbalstīt, jo trīs citas koalīcijas partijas jau bijušas par šiem kandidātiem vienojušās.

 

Vairāk nekā 100 denacionalizēto māju īrnieku pulcējas protesta gājienā Rīgā

LETA   12/16/06     Vairāk nekā 100 cilvēki šodien Rīgā piedalījās denacionalizēto namu īrnieku rīkotajā gājienā, kura mērķis bija pievērst uzmanību īrnieku problēmām.

Gājiens sākās iepretim Ministru kabineta ēkai Rīgā, Brīvības ielā. Protesta akcijas dalībnieku vidū pārsvarā bija vecāka gada gājuma iedzīvotāji. Lielākajai daļai cilvēku kaklā bija uzkārti uzraksti latviešu un krievu valodās - "Mitekļa represētais".

Gājiena priekšgalā gāja salaveča kostīmā tērpts protestētājs, kurš ruporā nepārtraukti uzrunāja klātesošos un novēlēja laimīgu gadu valdībai un Saeimai. Novēlējumus ar skaļiem saucieniem atbalstīja pārējie gājiena dalībnieki. "Salavecis" vairākkārt valdību apsveica Jaunajā gadā, bet Saeimai "pateicās" par kompensāciju denacionalizēto namu īrniekiem likuma nepieņemšanu.

Daudziem no protestētājiem rokās bija katla vāki, smeļamie kausiņi un zvaniņi, lai radītu pēc iespējas lielāku troksni.

Gājiena dalībnieki nesa arī vairākus plakātus ar uzrakstiem "Viņi balsoja pret", norādot arī to deputātu vārdus, kuri balsoja pret likumprojektu. Tāpat plakātos tika aicināts "Pārtraukt genocīdu!", "Pieprasām līdzvērtīgu dzīvokli nolaupītajam!" un "Mums nevajag Gaismas pili, mums un mūsu ģimenēm vajag dzīvokli!".

Gājiena dalībnieki nesa arī lielu oranžu balonu ar uzrakstu "Likums par kompensācijām". Pie balona bija piestiprinātas lentas ar partiju nosaukumiem.

Kā iepriekš informēja Latvijas Denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācijā, gājienā "saimnieku māju" iedzīvotāji var izteikt savu "pateicību par rūpēm" un novēlējumus Saeimas deputātiem Jaunajā gadā.

Jau ziņots, ka Saeima 7.decembrī noraidīja politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcijas vēl iepriekšējā parlamentā iesniegto likumprojektu, kas paredzēja, ka denacionalizēto māju īrniekiem no valsts budžeta pienākas kompensācija dzīvokļa tirgus vērtības apjomā.

Par likumprojektu balsoja 41 deputāts, pret - 16, bet atturējās 30 deputāti.

Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka šādu kompensāciju izmaksai turpmākos desmit gadus no valsts budžeta būtu jāatvēl aptuveni 50 miljoni latu gadā.

 

TB/LNNK cer uz sociāldemokrātu un "Jaunā laika" elektorātu

LETA   12/16/06     Apvienībai "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) ir jāizvirza ambiciozi mērķi - uzvarēt visās trīs nākamajās - pašvaldību, Eiropas Parlamenta (EP) un 10.Saeimas - vēlēšanās, ko var nodrošināt, piesaistot sociāldemokrātu elektorātu un tos vēlētājus, kas vīlušies "Jaunā laika" (JL) līdera Einara Repšes darba stilā, šodien partijas kongresā sacīja nākamais partijas vadītājs, EP deputāts Roberts Zīle.

Zīle pauda viedokli, ka šo mērķu sasniegšanai "tēvzemiešiem" ir jābūt pietiekami agresīviem jaunu biedru un vēlētāju piesaistē. Politiķis uzskata, ka partijai jāpiesaista arī tie politiķi, kuri maina savus partijiskos uzskatus.

Ar kritiskām piezīmēm pašreizējo koalīcijas partneru virzienā izcēlās līdzšinējais partijas priekšsēdētājs Jānis Straume. Runājot par JL, Straume pauda viedokli, ka viņi, slēpjoties aiz korupcijas apkarošanas lozungiem, ir radījuši pietiekami daudz problēmu valstī.

Tautas partiju (TP) Straume salīdzināja ar uzvaras eiforijā apskurbušiem pusaudžiem, kurus tomēr uzmana "tēva modrā acs", savukārt Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienība tika salīdzināta ar vilcienu, kuram ir dažādos virzienos strādājošas lokomotīves.

Straume apgalvoja, ka no partijas vadītāja amata aiziet "ar gandarījumu, nevis ar nokārtu galvu". Politiķis atzina, ka gan TB/LNNK, gan viņam kā partijas vadītājam ir bijušas kļūdas, un ir slikti, ja no kļūdām nemācās, bet vēl sliktāk, ja tās neatzīst. Par savu lielāko kļūdu Straume nosauca Teātra ielas dzīvokļa pārdošanu, kas juridiski esot bijis korekts, bet no morāli ētiskās puses - apšaubām darījums, par ko vēlētāji viņu arī sodījuši.

TB/LNNK valde ir ierosinājusi veikt grozījumus partijas statūtos, ieviešot partijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, kam tiek virzīts Rīgas vicemērs Jānis Birks.

Nākamais TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka 9.Saeimas vēlēšanās TB/LNNK ar savu sociālekonomisko programmu pamatā uzrunāja vidusšķiru un tos, kas ir pavisam tuvu tai. Tā kā Latvijas tauta, pēc Birka vārdiem, "par "sociķiem" nebalso", ir cerības, ka "tēvzemieši" spēšot piesaistīt sociāldemokrātu vēlētājus, jo liberālās partijas par tautas interesēm tikai runājot.

Birks uzsvēra, ka TB/LNNK savus programmatiskos mērķus var realizēt tikai, strādājot pozīcijā - gan valdībā, gan pašvaldībās. Politiķis arī aicināja piesaistīt partijai nacionāli domājošus jauniešus, kuri vēlas iesaistīties politikā, un dot viņiem amatus valsts un pašvaldību struktūrās.

Rīgas domē "tēvzemieši", pēc Birka teiktā, pildot konstruktīva vidutāja lomu starp bieži konfliktējošajiem JL un TP deputātiem, bet tagad esot pienācis laiks partijas deputātiem Rīgas domē "kļūt redzamākiem".

Politologs Jānis Ikstens pauda viedokli, ka "tēvzemiešiem" diezin vai izdosies pārņemt sociāldemokrātu idejas un piesaistīt viņu elektorātu, jo TB/LNNK ļoti ilgi ir sevi apliecinājusi kā labēja partija. Savukārt daļas JL biedru un vēlētāju pāriešana TB/LNNK pusē, pēc Ikstena domām, ir daudz iespējamāka.

Daudz vairāk papildus balsis, pēc Ikstena domām, varētu dot TB/LNNK pārorientēšanās uz vidusšķiras aizstāvību, uz ko bija virzīta arī Zīles piedāvātā ekonomikas programma, kura priekšvēlēšanu laikā nebija pietiekami labi popularizēta.

 

Viedoklis: Egils Līcītis: Varoņa atgriešanās

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  12/16/06     Vienbrīd jau likās, ka «Jaunā laika» vadonim Einaram Repšem mūsu mīļā Latvijā pieder vairāk zemes un īpašumu nekā Karabasam Barabasam pasakā. Kur vien skaties, tāles, lejas, ezermalas, kalni – viss privātās Einara rokās. Kā zināms, darbošanās nekustamā īpašuma laukā Repšem politiķim laimi vis nenesa – viņš sagrīļojās un knapi noturējās pat paša vadītās un dibinātās partijas vadībā. Es nemaz nerunāju par veikliem un palaidnīgiem zēniem Tautas un citās partijās, kas nabaga Einaram šai sakarā pie astes piesēja vēl vairāk grabošu konservbundžu nekā Pifam vienā citā zīmētā pasakā.

Var jau aizdomāties filozofiskāk, kas par kukaini kož cilvēkam, lai viņš nolaistos no ziloņkaula troņa augstumiem – labi atalgotas darba vietas Latvijas Bankā – un noliktu savas vieglās dienas tikai par iespēju vārtīties politiskos dubļos, sagaidot, ka tevi katru mīļu dieniņu spraudīs kā zosi uz iesma, lai cepinātu un nolaistu dzīvības taukus. Mūsu korespondents Luksemburgā sūtīja ziņu, ka vietējās avīzēs ar sarkaniem burtiem un pat akliem redzamā šriftā bijis rakstīts «Vaira visus savaldzina!». Tas – vēsturiskajās Latvijas prezidentes vizītes dienās šai Eiropas Savienības citadeles valstī. Par kuru citu mūsu valsts darbinieku tik godbijīgi, svētsvinīgi un cēli dainotu? Par esošajiem ne Luksemburgas, bet Latvijas avīzēs katru rītu raksta tā, ka mierīgi var likt virsrakstā «Šitais mūlis visos izraisa nepatiku».

Tāds smags liktenis politiskam varonim – tikt uzskatītam par nelabojamu ļaundari un tikt ievēlētam no jauna Saeimā tikai tāpēc, ka aiz viņa rēgojas vēl briesmīgāki ļaundari un pēdējie neģēļi. Katru dienu no konkurentu partijas biedra tu vari sagaidīt Napoleona apgalvojumu: kungs, jūs esat tikai mēsli zīda zeķēs! – un labi, ka vēl tevi neapspricē ar radioaktīvo poloniju 210 vai neapkrēpo ar kādu baismīgu bacili. Visdrūmākajos politiskās dzīves brīžos labi, kam jahta, uz kuras patverties, gūt mieru, ieklausoties viļņu šalkās aiz borta tepat Baltijas jūrā. Ek, ja vēl pudele vodkas un jungfrau blakus.

Bet tas ir tik sīki, nemaz ne priekš augsta lidojuma virpotiem putniem. Par šausmām politiskajiem nedraugiem Einars Repše ir izlauzies no nekustamo īpašumu biznesa sloga, no ietaisīto parādu un kredītu nastas. Pārdevis pat trīsprocentīgā aizņēmuma amerikāņu obligācijas un tagad avīzes uzreiz sāk lasīt no pirmās lappuses, nevis tikai «pērk un pārdod zemi» sludinājumu sadaļu. Un, ak kungs, cik daudz nejēdzību sakrājies pa šo viņa saimnieciskās aizņemtības važu laiku! Tādos gadījumos austrumzemēs gudri saka: laiks akmeņus salasīt, bet laiks atkal tos sākt mētāt.

 

TB/LNNK vadīs Zīle un Birks

LETA  12/16/06     Apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) kongresā šodien par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle, bet viņa vietnieks būs Rīgas vicemērs Jānis Birks, kuri bija vienīgie kandidāti šiem amatiem.

Par abiem politiķiem nobalsoja 211 no 225 kongresā klātesošajiem TB/LNNK biedriem.

Kongresa delegātu vairākums neatbalstīja valdes sagatavotos grozījumus statūtos, kas paredzēja partijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru pagarināšanu no viena līdz diviem gadiem. EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis pauda viedokli, ka pilnvaru pagarināšana nozīmētu partijas iekšējās demokrātijas pavājināšanu.

Uz desmit valdes locekļu amatiem iepriekšējā valde piedāvāja 20 kandidatūras, uz piecām vietām revīzijas komisijā - 14 kandidātus, bet uz piecām vietām ētikas komitejā - desmit kandidātus. Valdē strādās Jānis Trupovnieks, Einārs Cilinskis, Jānis Straume, Ilze Viņķele, Juris Griķis, Igūna Raituma, Andrejs Požarnovs, Valdis Labanovskis, Emīls Jakrins un Juris Vidiņš.

TB/LNNK kongresā visai maz tika runāts par pieticīgajiem 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem, kur tika iegūti septiņi deputātu mandāti, par kriminālprocesu, kas ierosināts pret Kubulu pagasta iepriekšējo priekšsēdētāju Juri Boldānu, un par «Jūrmalgeitu», kuras dēļ no TB/LNNK tika izslēgts Eižens Cepurnieks.

Kongresa delegātiem tika vien pateikts, ka pēc EP deputātu iniciatīvas šajā sakarā jau ir notikusi diskusija slēgtajā partijas konferencē un valdes sēdē.

EP deputāte Inese Vaidere tomēr pārstāstīja dažas savas minētajās sanāksmēs paustās tēzes par TB/LNNK sekmēm vēlēšanām. Politiķe norādīja, ka uz šīm vēlēšanām TB/LNNK negāja ar vēlmi uzvarēt, bet gan ar pieticīgu mērķi - pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru.

Jauni vārdi gan parādījušies partijas deputātu kandidātu sarakstā, taču, Vaideres vērtējumā, nav ticis pietiekami strādāts, lai vēlētāji viņus iepazītu. Vaidere pauda viedokli, ka vēlēšanu rezultāti būtu daudz labāki, ja vēlēšanu kampaņā būtu iesaistīti TB/LNNK EP deputāti.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

Nākamā gada budžetam Saeimā iesniegti priekšlikumi par 170 miljoniem latu

LETA  12/11/06     Saeimas deputāti iesnieguši 61 priekšlikumu par nākamā gada valsts budžeta projektu, lūdzot sadalīt 170 miljonus latu, informē Saeimas Budžeta un finanšu komisija.

Visvairāk priekšlikumu iesniegušas Saeimas opozīcijas partijas.

Piemēram, "Saskaņas centra" (SC) deputāti rosina no Gaismas pils projekta līdzekļiem 9,5 miljonus latu paredzēt citiem mērķiem. SC rosina četrus miljonus latu piešķirt kompensējamiem medikamentiem, bet 25 miljonus latu - pabalstiem denacionalizēto namu īrniekiem.

Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcija rosina divus miljonus latu paredzēt skolas būvniecībai Cesvainē.

Pagājušajā nedēļā, 7.decembrī, Saeimas debates par nākamā gada valsts budžeta projektu aizņēma gandrīz piecas stundas. Opozīcija valdībai pārmeta, ka budžetā ir liels deficīts, kā arī lielo steigu, kādā likumprojektu virza pieņemšanai.

Nākamā gada valsts budžeta projekts paredz, ka ieņēmumi būs 4,218 miljardi latu, bet izdevumi - 4,396 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 3,155 miljardi latu, bet izdevumi - 3,498 miljardi latu. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums salīdzinājumā ar 2006.gada plānu ir 792,8 miljoni latu jeb 29,3%.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,08 miljardi latu un 914,2 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2006.gada plānu ir 123 miljoni latu jeb 15,5%.

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, ņemtas vērā prognozes, ka iekšzemes kopprodukts palielināsies par 9%, bet inflācija prognozēta 5,9% līmenī.

 

Premjers aicina ministrus nopietnāk sekot līdzi budžeta pieņemšanai Saeimā

LETA  12/11/06     Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) aicina ministrus nopietnāk sekot līdzi nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai Saeimā, aizstāvot valdības sagatavotos priekšlikumus.

Valdības komitejas sēdē otrdien Kalvītis norādīja, ka pagājušajā nedēļā, kad Saeima budžeta projektu izskatīja pirmajā lasījumā, uz parlamenta sēdi bija ieradušies tikai daži ministri, turklāt tajā nepiedalījās arī vairāku ministriju parlamentārie sekretāri.

Premjers atzīmēja, ka ministru klātbūtne budžeta izskatīšanā ir nepieciešama, lai atspēkotu opozīcijas iebildumus un aizstāvētu valdības kopīgo darbu.

Nākamnedēļ,19.decembrī, kad Saeima budžetu izskatīs otrajā, galīgajā lasījumā, Kalvītis aicināja ministrus nopietni sagatavoties, lai varētu pārstāvēt savus jautājumus.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā, 7.decembrī, Saeimas debates par nākamā gada valsts budžeta projektu aizņēma gandrīz piecas stundas. Opozīcija valdībai pārmeta, ka budžetā ir liels deficīts, kā arī lielo steigu, kādā likumprojekts tiek virzīts pieņemšanai.

Nākamā gada valsts budžeta projekts paredz, ka ieņēmumi būs 4,218 miljardi latu, bet izdevumi - 4,396 miljardi latu. Budžeta deficīts plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi prognozēti 3,155 miljardi latu, bet izdevumi - 3,498 miljardi latu. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums salīdzinājumā ar 2006.gada plānu ir 792,8 miljoni latu jeb 29,3%.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1,08 miljardi latu un 914,2 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2006.gada plānu ir 123 miljoni latu jeb 15,5%.

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, ņemtas vērā prognozes, ka iekšzemes kopprodukts palielināsies par 9%, bet inflācija prognozēta 5,9% līmenī.

 

Enerģija "ar diviem galiem"

Ģirts Zvirbulis, Latvijas Avīze   12/12/06     Baltijas valstu valdības un energokompānijas atzinušas, ka būtu lietderīgi Ignalinā būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES), kas jau saniknojis vides aizstāvjus.

Pašlaik projekta dalībnieki gatavo juridisko bāzi un reaktora celtniecības konkursa dokumentāciju. Jautājums atkal aktualizējās pagājšpiektdien, kad pēc Baltijas premjerministru sanāksmes Viļņā izskanēja ziņa, ka Baltijas valstu kopīgajā projektā par jaunas kodolspēkstacijas būvi Lietuvā iesaistīsies arī Polija.

"Šī Baltijas valstīm ir iespēja nodrošināt sevi ar mūsdienīgas, ekonomiskas un drošas elektroenerģijas ieguvi," ieceri šoruden slavēja Lietuvas Republikas ekonomikas ministrs Vits Novicks. "Sava atomelektrostacija ļaus mums enerģētikas jomā kļūt neatkarīgākiem no Krievijas," optimistiski prognozēja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. Bet viņa Lietuvas kolēģis – "Lietuvos energija" ģenerāldirektors Rimants Jozaitis – brīdināja patērētājus, ka, pretojoties AES celtniecībai, "viņi balsos par dārgāku un nedrošāku elektrību". Piesardzīgāks savās prognozēs bija "Eesti energia" prezidents Sondors Līve: "Pabeigts ir tikai pirmais projekta posms. Reālus rezultātus mēs redzēsim pēc trīs četriem gadiem, kad arī tiks lemts par to, kāds reāli izskatīsies šis projekts."

Pie labvēlīgiem apstākļiem jaunās AES ekspluatācija varētu sākties 2015. gadā. Prognozētās celtniecības izmaksas svārstās no 2,5 līdz 4 miljardiem eiro (no 1,69 līdz 2,8 miljardiem latu), iespējamā jauda 800 – 1600 MW.

Salīdzinājumam: Pļaviņu HES, kas pēc uzstādītās jaudas ir lielākā hidroelektrostacija Baltijā, saražo aptuveni 868 MW. Precīzas AES būvniecības izmaksas un saražotais elektroenerģijas daudzums būs zināmas vēlāk, kad tiks nolemts, cik reaktoru uzstādīt – vienu vai divus, kā arī noskaidroti pārējie projekta parametri. Sākotnējais novērtējums rāda, ka piemērota vieta jaunās AES būvniecībai būtu Ignalina, kur līdz 2009. gadam vēl darbosies padomju laikā celtā AES. Turpat īstermiņā būšot iespējams arī uzglabāt kodolatkritumus, bet izlietotā kurināmā ilgtermiņa uzglabāšanu plānots risināt ES līmenī.

2006. gada 24. oktobrī Latvijas Republikas Ministru kabinets uzklausīja un pieņēma zināšanai toreizējā ekonomikas ministra Aigara Štokenberga ziņojumu par jaunas Ignalinas AES izveides iespēju izpētes secinājumiem. Žurnālistiem, vides aktīvistiem un citiem interesentiem ministru argumentus uzzināt klātienē tika liegts, jo jautājums bija iekļauts sēdes slēgtajā daļā.

Arī pašreizējais ekonomikas ministrs Jurijs Strods pauž atbalstu jaunas AES celtniecībai, jo "jāsekmē Latvijas neatkarības palielināšanās no importētajiem energoresursiem". Pēc ministrijas aprēķiniem jaunā atomelektrostacija varētu nodrošināt 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Galīgais šā projekta apstiprinājums, pēc J. Stroda domām, varētu tikt sniegts vienīgi tad, kad būs zināmi visi priekšdarbu rezultāti. Latvijas puse rūpīgi raudzīsies, lai projekta gaitā tiktu ievērotas vides aizsardzības un drošības prasības.

Lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību, pašlaik tiek strādāts arī pie vairākiem citiem projektiem – nesen tika pabeigts darbs pie Rīgas TEC1 (koģenerācijas stacijas) projekta ar 144 MW jaudu (nākotnē plānots uzsākt Rīgas TEC 2 bloka būvniecību ar 400 MW jaudu), kā arī valdības deklarācijā paredzētā cietā kurināmā bāzes jaudas (ap 400 MW) elektrostacijas projekta īstenošanas. Ne Latvijas valdībai, ne "Latvenergo" pašlaik neesot nekādu plānu par HES celtniecību pie Daugavpils.

Tieši neskaidrības ar kodolatkritumu uzglabāšanu un valdības spēlētās paslēpes izraisīja Latvijas vides nevalstisko organizāciju sašutumu. Latvijas Zaļā kustība, Pasaules dabas fonds un Vides aizsardzības klubs kopīgā paziņojumā pauda aizdomas, ka "energokompānijas vēlas mākslīgi pazemināt elektrības ražošanas izmaksas, cerot, ka ES nākotnē nodrošinās iespēju veikt atstrādātās kodoldegvielas ilgtermiņa uzglabāšanu".

"It kā nepietiktu ar to, ka jautājums izskatīts slēgtā sēdē, mēs joprojām neesam redzējuši nekādus pārskatus par iespējamām tarifu izmaiņām, kur būtu ņemtas vērā arī finanses vides risku novēršanai," man skaidroja Latvijas Zaļās kustības pārstāve Alda Ozola-Matule. Viņa un citi vides aizstāvji norādīja, ka valdības slepenība apstiprina aizdomas, ka šis projekts ir riskants un apšaubāms. Ekonomikas ministrs J. Strods to skaidro ar apstākli, ka "izpētes rezultāti satur komerciālu un tehnoloģisku informāciju, kuru nebūtu vēlams priekšlaicīgi izpaust publiskā telpā".

Vides organizācijas uzskata, ka Latvija joprojām nepietiekami izmanto atjaunojamos energoresursus (biomasu, biogāzi, siltuma sūkņus) un, uzceļot AES, varētu zust finansiālās iniciatīvas šo resursu izmantošanai. "Pašlaik kopā ar saviem Lietuvas un Igaunijas domubiedriem plānojam sabiedriskas aktivitātes, lai liktu sabiedrībai aizdomāties par drošas un videi draudzīgas enerģijas nozīmi," teic A. Ozola-Matule.

Vides aizstāvji savā paziņojumā arī atgādina, ka Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Indulis Emsis savulaik paudis apņemšanos nepieļaut jaunas AES celtniecību Ignalinā, pretējā gadījumā solot, ka partija pārtraukšot darbu valdībā.

I. Emsis apstiprināja, ka Zaļā partija joprojām gatava pamest AES būvniecību atbalstošu valdību, jo nav saņēmusi pārliecinošus argumentus par labu kodolenerģijai. Viņš gan norādīja, ka vispirms jānoskaidro, kāda veida reaktors tiks būvēts, uz kādiem noteikumiem un kas tiks prasīts no Latvijas. "Kodolenerģija tagadnē liekas relatīvi lēta, bet nākotnē būs jāmaksā milzīgas summas par izlietotās degvielas uzglabāšanu. Lietuvā jau tagad ir milzīga problēma ar kodolatkritumiem un, iesaistoties projektā, mēs kļūsim līdzatbildīgi," prognozē I. Emsis.

Pret jaunas AES celtniecību iestājas arī vides ministrs Raimonds Vējonis, tam par iemeslu minot trīs argumentus. Pirmkārt, jautājums skar visus iedzīvotājus, tādēļ tam nepieciešama plašāka apspriešana. Otrkārt, Vides ministrija esot veikusi aprēķinus, kas pierāda, ka izdevīgāk būtu AES būvniecībai paredzētos līdzekļus ieguldīt atjaunojamo energoresursu izmantošanā un vietējo ražotāju atbalstīšanā. Treškārt, kodolenerģijas ieguvei raksturīga paaugstināta bīstamība, jo nav skaidrības par kodolatkritumu izmantošanu un iespējamas dažādas avārijas.

***

UZZIŅA

Latvija, izmantojot vietējos resursus, spēj saražot aptuveni 60 – 70% procentus no nepieciešamās elektroenerģijas. Atlikušie procenti tiek līdzīgās proporcijās importēti no trim valstīm – Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. Pēc EM aprēķiniem, jaunā AES spētu nodrošināt 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa.*

* Pēc Ekonomikas ministrijas un AS "Latvenergo" sniegtās informācijas

***

VIEDOKĻI

PAR

Kārlis Miķelsons, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs:

"Sava atomelektrostacija ļaus Baltijas valstīm enerģētikas jomā kļūt neatkarīgākiem no Krievijas. Pašlaik neņemos prognozēt, vai pēc tās uzcelšanas elektrības tarifi varētu būt mazāki vai lielāki kā pašreiz, bet vismaz elektrība būs. Nemaz tik tālā nākotnē mums būs jārisina jautājums par to, vai pietiks elektrības."

Jurijs Strods, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs:

"Potenciāli atomelektrostacija varētu nodrošināt 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Pašlaik notiek izpēte un priekšdarbi, vēl ir ieguldāms liels darbs. Galīgais šā projekta apstiprinājums var tikt sniegts vienīgi tad, kad būs zināmi visi priekšdarbu rezultāti. Latvijas puse rūpīgi raudzīsies, lai projekta gaitā tiktu ievērotas vides aizsardzības un drošības prasības. Lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību, pašlaik tiek aktīvi strādāts arī pie vairākiem citiem projektiem – nesen tika pabeigts darbs pie Rīgas TEC1 projekta ar 144 MW jaudu, nākotnē plānots uzsākt Rīgas TEC 2 bloka būvniecību ar 400 MW jaudu."

PRET Alda Ozola-Matule, Latvijas Zaļās kustības priekšsēdētāja:

"Šādu projektu nedrīkst atbalstīt, pirms nav pieejami aprēķini par iespējamiem tarifiem, kuros būtu ņemtas vērā finanses vides risku novēršanai. Valdības slepenība jau pierāda, ka projekts ir riskants un apšaubāms. Jau tagad AES būvniecības izmaksu prognoze pārsniedz 3 miljardus eiro, bet, kā rāda citu valstu pieredze, sākoties reālai celtniecībai, sākotnēji plānotās izmaksas izrādās krietni augstākas."

Raimonds Vējonis, Latvijas Republikas vides ministrs:

"Šādam projektam pagaidām nevaru piekrist vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, tas skars visus iedzīvotājus, tādēļ lēmuma pieņemšanā jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa. Otrkārt, pēc mūsu aplēsēm izdevīgāk būtu ieguldīt līdzekļus atjaunojamo energoresursu izmantošanā un vietējo ražotāju atbalstīšanā. Treškārt, atomenerģija ir bīstams elektrības ieguves veids, jo iespējamas dažādas avārijas, turklāt būs jārisina problēmas ar kodolatkritumu uzglabāšanu."

 

Pērn būtiski pieaudzis alkohola patēriņš Latvijā

LETA   12/12/06     2005.gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs patērējis 8,7 litrus absolūtā alkohola, kas ir par vidēji 1,2 litriem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopš 1990.gada tik liels alkohola patēriņš kā pērn Latvijā nav novērots.

Dati liecina, ka visiecienītākais alkoholiskais dzēriens pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, bijis alus. Kopumā pērn valstī patērēti 14,15 miljoni dekalitru šā dzēriena, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2004.gadā.

Latvijā pieaudzis arī degvīna un liķieru patēriņš. 2004.gadā valstī tika izdzerts 1,91 miljons dekalitru šo dzērienu, pērn - 2,54 miljoni dekalitru.

Iecienītāks kļuvis arī brendijs un konjaks. Pērn Latvijā patērēti 501 000 dekalitru šo dzērienu, salīdzinot ar 362 000 dekalitru 2004.gadā.

Vienlaikus mazāk populāri kļuvuši vīni, šampanieši un dzirkstošie vīni. Pērn patērēti 1,8 miljoni dekalitru šo dzērienu, kas ir par 11,56% mazāk nekā 2004.gadā.

Pērn diagnoze alkoholisms pirmo reizi noteikta 110 cilvēkiem, bet 1205 personas ar šādu diagnozi bija ārstniecības iestāžu uzskaitē. Alkohola psihoze pērn pirmo reizi konstatēta 34 personām, bet 89 cilvēki ar šādu diagnozi jau bija ārstniecības iestāžu uzskaitē.

Alkohola izraisītās aknu slimības pērn paņēmušas 42 cilvēku dzīvības, vēl 250 personas mirušas, nejauši saindējoties ar alkoholu.

Pērn alkohola reibumā izraisīti 717 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gāja 126 cilvēki, bet 962 tika ievainoti.

 

Viedoklis: Ja no Rīgas aizbrauc apmierināts tūrists tā ir laba reklāma

Juris Paiders,  NRA  12/13/06     Tiklīdz Lielbritānijas un Vācijas vēstnieki izteica pārmetumus Latvijai, ka par kokteiļa Orgasms pasūtīšanu no viena ārzemnieka tika pieprasīts samaksāt gandrīz 100 latu lielu rēķinu, visas atbildīgās personas Kriminālpolicijā, tūrisma nozarē, patērētāju aizsardzībā sāka drudžainu rīcību. Ārzemju tūristi nav informēti par dzērienu cenām Latvijas naktsklubos, un ārzemniekiem liek maksāt nesamērīgi augstu cenu par alkoholu. Izrādās, cik vienkārši – atliek vienam vai diviem ārvalstu vēstniekiem iekliegties par to, ka naktsklubos ārzemnieki tiek aptīrīti, un visi priekšnieki nostāsies miera stājā.

Latvijas sabiedrība to uztver atšķirīgi. Daudziem rīdziniekiem jau ir noriebušās iereibušo ārzemnieku izdarības Rīgas centrā. Kā visstiprāko argumentu par labu 60 miljonu dārgās AB dambja koncertzāles celtniecībai kultūras ministre minēja to, ka Rīgas filharmonijas koncertus (Lielajā ģildē) pārkliedzot piedzērušies ārzemnieki. Vēl spilgtāki iespaidi būs ceļotājiem, kuriem gadījies lidmašīnā apsēsties blakus vēl izslāpušam Rīgas iekarotājam, kurš, tiklīdz lidmašīnas riteņi atraujas no zemes, pieprasa, lai stjuartes žigli nes viskiju... Rīgas publika neraudās, ja kāds vandalis kādā Rīgas naktsklubā pēc tam, kad būs laistījies ar šampanieti, saņems rēķinu, kurā būtu kāda lieka nulle.

Tie, kuriem naktsklubu orģijas ir kā tāds mazais ikdienas praids Rīgas centrā, gatavi parakstīt petīcijas, lai vispār visi klubi tiktu klapēti ciet un uz visiem laikiem.

Savukārt tiem, kas nepieder pie ekstrēmiem virzieniem un kuru mērķis ir no ārzemniekiem nopelnīt, jāsaprot kas cits. Nevar ēst, gulēt un atviegloties vienā un tajā pašā vietā. Latvija tūristu piesaistei netērē tikpat kā neko. Tūristus piesaista citu tūristu stāsti, kā viņiem paticis Rīgā. Tā ir labākā reklāma. Tūrists, kurš no Rīgas aizbrauc apmierināts, ir labākais ieguldījums tūrisma mārketingā.

Ārzemnieku totāla apkāšana ir īstermiņa skatījums. Tas grauj Latvijas slavu.

Apkrāptie un piemuļķotie neaicinās citus apmeklēt Latviju. Tie, kuri apkrāpj ārzemniekus naktsklubos, ir tūrisma industrijas diversanti. Viņi ir informatīvi jāiznīdē. Latvija var pamācīties no tūrisma policijas nežēlīgās rīcības pret tūristu apkrāpējiem – kaut vai no mūsu ceļotājiem labi pazīstamām Ziemeļāfrikas valstīm.

Ir vēl viens ētisks aspekts, kāpēc nav jāatbalsta ārzemnieku apkrāpšana.

Gētes institūta foajē Rīgā vienu brīdi bija redzams plakāts ar uzrakstu: "Ikviens ir svešinieks gandrīz visur." Ikviens no mums kļūst par ārzemnieku, tiklīdz iekāpj auto un no Rīgas stundu brauc dienvidu virzienā. Nedari citam to, ko nevēlies, lai darītu tev. Ideja izģērbt katru ārzemnieku kā bumerangs tiks lietota pret mums, tiklīdz mēs paši kļūsim par ārzemniekiem.

Tomēr tūristu apkalpošanas bizness ir jāsakārto mums pašiem. Latvijas valstij nav jāgaida uzbrēcieni no vēstniekiem un konsuliem.

Savukārt, ja valdība neieklausās savos vēlētājos un pilsoņos, bet reaģē tikai uz ārvalstu vēstnieku aizrādījumiem, tad metīsim kaunu pie malas. Tiklīdz kāda nejēdzība netiek risināta, ejam un lūdzam ASV, Vācijas, Lielbritānijas vai kādas citas ietekmīgas valsts diplomātu. Lūdzu, uzkliedziet Latvijas valdībai, ka ir jāizmeklē noindēšanas gadījums Preiļos. Lūdzu, vēstnieka kungs, dodiet mājienu valdībai, ka policistu algas ir par zemu, ka mazās šķērsielas nelabo un sniegu netīra pat visā Krasta ielas garumā utt. Cerams, ka vēstnieki ir humāni cilvēki, tad viņi, cerams, palīdzēs latvju tautai. Citādi Latvijas valdība ir ieslīgusi pašapmierinātā eiforijā un dus uz lauriem. Arī es tagad rakstu lūgumu kādam vēstniekam par to, ka Ķengaragā pie Kaņieru ielas pagalmus savienojušās brauktuves ir tik dziļas bedres, ka ziloni vēl nevar noslīcināt, bet riepa ieiet līdz pusei. Tikai vēl neesmu izdomājis, kuram vēstniekam vai vēstniecei lai sūtu savu sāpi? Kā domājat jūs? No kura vēstnieka visvairāk baidās Rīgas mērs Aksenoks un Rīgas pagalmu brauktuvju lāpīšanas departamenta priekšnieki?

 

IKP lēciens par 12%

Pēteris Tārs,  NRA  12/13/06     Ņemot vērā pirmo triju ceturkšņu augstos iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempus, ekonomikas ministrs Jurijs Strods prognozē IKP pieaugumu 2006. gadā kopumā aptuveni par 12 procentiem.

IKP pieaugumu visbūtiskāk ietekmējusi divu nozaru – tirdzniecības un komercpakalpojumu – izaugsme. Šo nozaru radītās pievienotās vērtības reālo apjomu palielinājums IKP pieaugumu noteica par 6,3 procentu punktiem, kas veido vairāk nekā pusi no kopējā IKP pieauguma 2006. gada 9 mēnešos.

Augsti pieauguma tempi novēroti arī būvniecībā. Mazāks ir apstrādes rūpniecības ieguldījums izaugsmē. Šīs nozares ražošanas apjomu palielinājums IKP pieaugumu noteica par 0,9 procentu punktiem. Jāatzīmē apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palielinājums gada trešajā ceturksnī pretstatā mērenam pieaugumam otrajā ceturksnī, izaugsme bija par 7,4 %, bet otrajā ceturksnī par 4,3%.

"Tāpat kā 2005. gadā, arī šogad straujo izaugsmi lielā mērā nodrošināja augošais iekšējais pieprasījums. Palielinājies privātā patēriņa apjoms, kuru labvēlīgi ietekmē ne tikai strādājošo algu pieaugums, bet arī kreditēšanās palielinājums," liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais materiāls.

Parex Asset Managment tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis skaidro, ka IKP izaugsmes tempi 3. ceturksnī izrādījās daudz straujāki, nekā gaidīts. "Galvenais mūsu prognožu un reālo ciparu atšķirības iemesls ir pārsteidzoši straujā transporta un sakaru nozares izaugsme," atklāj Z. Vaikulis.

"Bez tam izrādījās, ka apstrādes rūpniecībai ir klājies daudz labāk, nekā rāda šīs nozares specifiskie dati. Par šo nesakritību ir patiess prieks, tomēr apstrādes rūpniecība joprojām augs daudz lēnāk nekā IKP kopumā, līdz ar to samazinās šīs nozares daļa kopējā Latvijas IKP struktūrā (tas pats attiecas uz lauksaimniecību un zvejniecību), dodot vietu patēriņa nozarēm – tirdzniecībai, operācijām ar nekustamo īpašumu, būvniecībai. Ražojošo nozaru svara samazināšanās uz strauja iekšējā pieprasījuma pieauguma fona rada bāzi pašlaik novērojamajām draudīgajām tendencēm Latvijas tekošā konta jomā," atzīst Z. Vaikulis.

Savukārt DnB NORD Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Olga Ertuganova skaidro, ka, spriežot pēc transporta sektora ceturkšņa statistikas, pievienotās vērtības pieaugumam šajā sektorā bija jābūt mazākam, tomēr trešajā ceturksnī transporta sektors pieauga par 12,1%, kas ir labākais rezultāts šogad. Vislielākā nozare – iekšzemes tirdzniecība – arī uzrādīja ļoti strauju pieaugumu – 19,0%, savas pozīcijas arvien vairāk nostiprina komercpakalpojumu un finanšu sektori.

 

Bezdarba līmenis novembrī Latvijā - 6,6%

DELFI  12/13/06     Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2006.gada novembra beigās bija 6,6% un mēneša laikā, salīdzinājumā ar oktobri, palika nemainīgs, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

NVA uzskaitē šī gada novembra sākumā bija 70045, novembra beigās – 69705 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 340 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), novembrī bija 6,1%.

2006.gada novembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7559 personām, tas ir par 631 personu mazāk nekā 2006.gada oktobrī, liecina NVA apkopotā informācija.

Pastāvīgā darbā novembrī iekārtojās 3412 bezdarbnieki, no tiem 612 ilgstošie bezdarbnieki. NVA organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos novembrī tika iesaistīti 12857 bezdarbnieki. Savukārt darba devēji novembrī NVA pieteica 4358 brīvās darba vietas.

Novembrī bezdarba līmenis samazinājies 18, palicis nemainīgs 8 un pieaudzis 7 valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts: Rīgas rajonā - 4,8%, Ogres rajonā – 5,0%, Saldus rajonā – 5,1%, Tukuma rajonā – 5,2%, Cēsu rajonā – 5,4%, Bauskas rajonā – 5,6%, Valmieras rajonā – 5,6%, Jelgavas rajonā – 5,8%, Talsu rajonā – 5,8%, Limbažu rajonā – 6,2%, Ventspils rajonā – 6,5 %, Gulbenes rajonā – 7,4%, Alūksnes rajonā – 7,5%, Liepājas rajonā – 7,8%, Aizkraukles rajonā – 8,0%.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis novembrī bija Rīgā 3,9%, Jelgavā – 4,9%, Ventspilī – 5,7%, Jūrmalā - 5,8%, Daugavpilī – 6,7%, Liepājā – 6,5%. Novembrī bezdarba līmenis Rēzeknē bija 10,3%.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: novembrī Ludzas rajonā tas bija 24,1%, Rēzeknes rajonā – 23,2%, Krāslavas rajonā – 18,5%, Balvu rajonā – 18,0%, Preiļu rajonā – 16,9%, Daugavpils rajonā – 13,7%.

 

Narkotikas izplata internetā

Jānis Zvērs,  NRA  12/13/06     Ikviens entuziasts ar minimālām zināšanām datora izmantošanā pāris minūšu laikā var atrast vairākas adreses, no kurām tiek piedāvāts iegādāties narkotikas vai to izejvielas, piemēram, marihuānas sēklas.

gās uzmanību piesaistīja mājas lapa www.snowwhite.nl, kurā topošie klienti marihuānas sēklas aicināti iegādāties skaidrā latviešu valodā.

Lai savā īpašumā iegūtu divas sēklas no Snowwhite šķirnes un divas sēklas no Lowryder šķirnes marihuānas, jārēķinās aptuveni ar desmit latiem. Par pirkumu jānorēķinās ar kredītkarti, naudu pārskaitot dīlera kontā, un aptuveni trīs līdz septiņu dienu laikā pēc pasūtījuma veikšanas tās parasti arī tiekot atsūtītas.

Zīmīgi, ka marihuānas sēklas tiek sūtītas, izmantojot pasta pakalpojumus – proti, sēklas ievieto parastā aploksnē, lai neradītu likumsargu aizdomas.

Turklāt, rūpējoties par klientu labsajūtu, mājas lapā dīleri sniedz rūpīgus padomus, kā zālīti audzēt, kā rīkoties, lai nepiesaistītu policistu un ziņkārīgo kaimiņu uzmanību. Topošos marihuānas audzētājus mājas lapas autori informē arī par iespējamiem draudiem no likumsargu puses.

Šim nolūkam izveidots īpašs kalkulators, kur, katrā ailītē ierakstot attiecīgo informāciju, var izrēķināt par narkotiku uzglabāšanu un audzēšanu paredzēto sodu.

Izrādās, arī pašmāju narkomīļi izmanto internetu, lai popularizētu savas idejas: Rīgas Atkarības profilakses centrs 2005. gada martā Īpašo uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Rīgas galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšniekam Intam Ķuzim nosūtīja vēstuli, kurā bija norādes uz mājas lapām, kas klaji propagandē narkotiku lietošanu.

"Vērsām uzmanību uz to, ka Latvijā parādījusies interneta mājas lapa Marihuana.ld.lv Latvian Legalize marijuana portal, kurā bija saskatāma marihuānas reklāma. Latvijā tā ir iekļauta aizliegto narkotisko vielu sarakstā, tāpēc informācija, kas pieejama šīs lapas apmeklētājiem, arī nepilngadīgajiem, var maldināt lasītājus," sacīja Rīgas Atkarības profilakses centra pārstāve Sandra Rubene.

Neatkarīgā pārliecinājās, ka minētā adrese vairs neeksistē.

"Ja mūsu redzeslokā nonāk aizdomīga satura mājas lapa vai informācija, uzsākam pārbaudi. Ja nepieciešams, risinām jautājumu par šādas adreses slēgšanu," Neatkarīgajai sacīja I. Ķuzis.

Uz jautājumu, vai Latvijā ir konstatētas kādas mājas lapas, kurās to īpašnieki – narkotiku atbalstītāji – būtu mēģinājuši atrast jaunus klientus nelegālajam rūpalam, I. Ķuzis atbildēja: "Atklātā formā nekad tas nebūs – neviens nav saspiedis galvu, lai liktu internetā informāciju, ka pārdos heroīnu vai marihuānu.

 

Kaņepju sēklas var iegādāt legāli

Jānis Zvērs,  NRA  12/14/06     Pēc Neatkarīgās publikācijas par marihuānas sēklu tirdzniecību internetā Iekšlietu ministrija izplatīja paziņojumu, aicinot nepopularizēt šādas interneta adreses.

Ministrijas satraukums nav bez pamata, jo, kā skaidro likumsargi – sēklu iegādāšanos neliedz neviens likums.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka ikviens entuziasts ar minimālām zināšanām datora izmantošanā pāris minūšu laikā var atrast vairākas adreses, no kurām tiek piedāvāts iegādāties narkotikas vai to izejvielas, piemēram, marihuānas sēklas. Mūsu uzmanību piesaistīja kāda mājas lapa, kurā topošos klientus marihuānas sēklas iegādāties aicina uzraksti skaidrā latviešu valodā. Tāpat šajā saitē ir iespēja noskaidrot visus ar audzēšanu saistītos jautājumus un pat izrēķināt sodu, ja nu policija narkotiku cienītājam ir tikusi uz pēdām.

To, vai likumsargi ir pamanījuši šādu interneta mājas lapu eksistenci, vai kāds no Latvijas ir pasūtījis šīs sēklas un cik likumīga ir to iegāde, Neatkarīgā vaicāja Valsts policijai. No likumsargiem saņemta lakoniska atbilde: "Ja policijas darbinieku rīcībā nonāk šāda veida informācija, tā tiek pārbaudīta un, ja tiek konstatētas kriminālsodāmas darbības, tādas internetā sastopamas mājas lapas tiek slēgtas." Tomēr, ņemot vērā, ka mājas lapa nav reģistrēta Latvijā, diez vai pašmāju likumsargiem izdosies to slēgt. Spriežot pēc diskusijām narkotiku propagandējošajā mājas lapā, par sēklu iegādi aktīvi interesējas arī mūsu kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – iedzīvotāji. Piemēram, kāds lietuvietis angļu valodā forumā skaidro, ka viņš labprāt iegādātos sēklas, taču viņa valsts likumdošana to neļauj darīt. Pašmāju dārzkopji pie kārotās mantas var tikt bez pūlēm. "Tā kā LR likumdošanā nav paredzēta ne administratīva, ne krimināla atbildība par kaņepju sēklu iegādi, tās drīkst iegādāties," skaidroja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja pārstāve Linda Neimane-Zobena. Kriminālatbildība gan ir paredzēta par narkotiskās vielas saturošu augu neatļautu sēšanu un audzēšanu pēc Krimināllikuma 256. panta. Maksimālais sods par audzēšanu lielos apjomos ir cietmsods līdz 5 gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas.

 

Darba devēji: šis bija darbaspēka aizplūšanas gads

LETA  12/15/06     Šis ir bijis darbaspēka aizplūšanas gads, tāpēc nākamgad valdībai būs jāvelta lielas pūles situācijas uzlabošanai, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

2006.gads Eiropas Savienībā (ES) tika pasludināts par darbaspēka mobilitātes gadu, kura mērķis bija veicināt ES darba tirgus attīstību. "Diemžēl Latvijai šis gads izvērtās par darbaspēka aizplūšanas gadu. Nākamajā gadā Latvijas valdības un darba devēju uzdevums ir ne tikai apturēt šo vienvirziena plūsmu, bet arī padarīt Latvijas darba tirgu pievilcīgu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī citu valstu darbaspējīgajiem iedzīvotājiem," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Viņš uzsvēra, ka nākamais gads ES vēsturē būs ļoti svarīgs. ES un tās dalībvalstis sagaida jauni izaicinājumi, piemēram, diskusija par Eiropas nākotni, energoresursu tirgus sakārtošana, attiecības ar Krieviju, sekmīga jaunā programmēšanas perioda 2007.-2013.gadam uzsākšana.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle uzsvēra, ka bez sadarbības nav iedomājama nākotne. LDDK šajā darbā nozīmīgs partneris bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Lai veicinātu nodarbinātību valstī un uzlabotu darba tiesisko kultūru, LDDK savu partnerību stiprinājusi ar Nodarbinātības valsts aģentūru un Valsts darba inspekciju.

"Iesaistoties izglītības kvalitātes jautājumos, talkā nācis Profesionālās izglītības centrs. Bet inovācijas procesu stiprināšanu un sadarbību starp biznesu un mācību iestādēm popularizējām Inovācijas dienā ar "Microsoft", "Siemens" un "Baltijas Starptautiskās akadēmijas" atbalstu. Pateicoties Labklājības ministrijai, LDDK turpināja kapacitātes celšanas projektu," stāstīja Egle.

LDDK biedri aktīvi iesaistījušies Latvijas nākotnes izaugsmes un konkurētspējas perspektīvu iezīmēšanā, strādājot pie Nacionālā attīstības plāna.

Tāpat darba devēji iesaistīti valsts budžeta plānošanā, Darba likuma uzlabošanā, izmaiņu izstrādē izglītības sistēmas sakārtošanai u.c. Aizsākta nopietna diskusija par nodarbinātības politiku, migrāciju un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

2006.gadā LDDK ir izdevies palielināt savu kapacitāti, iesaistot uzņēmēju un nozaru asociācijas, līdz ar to apvienojot vairāk nekā 30 darba devēju organizācijas, kas nodarbina 30% no Latvijas darbaspēka.

LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās.

 

Latvijas studenti strādā divreiz vairāk par ES jauniešiem

DELFI  12/15/06     Latvijā gandrīz puse pilnā laika studiju programmu studentu – 44% - strādā, vidēji nedēļā atvēlot darbam 30 stundas, kas ir divreiz vairāk, nekā vidēji Eiropas Savienībā, un kas, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas un Studentu apvienības domām, traucē pilnvērtīgi apgūt zināšanas.

Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs studējošie strādā vidēji tikai 8 – 15 stundas nedēļā, informē Izglītības ministrija.

2005./2006.akadēmiskajā gadā Latvijā bija 131 072 studenti, no kuriem stipendijas saņēma tikai 14%. Valsts piedāvātie studējošo kredīti nav kļuvuši ļoti populāri studentu vidū, studenti dažādu iemeslu dēļ nevēlas uzņemties kredītsaistības un labāk izvēlas strādāt.

ES vidēji ap 30% studējošo ir pieejamas dažādas stipendijas, tomēr ir vērojamas ļoti lielas atšķirības starp valstīm. Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Īrijā ir ļoti spēcīgas studējošo atbalsta sistēmas, kas veicina studējošo patstāvību. Kā liecina Eiropas Komisijas un Vācijas Federālās Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītā projekta "Eurostudent" pētījums 2005.gadā, mazāk kā ceturtā daļa minēto valstu studentu studiju laikā dzīvo kopā ar vecākiem. Studējošo atbalstu no valsts dažādu grantu un stipendiju veidā saņem 60 – 95% pilna laika pamatstudiju programmās studējošo, kā arī ir pieejami kredīti.

Latvijas Studentu apvienība uzskata, ka arī Latvijā jāpalielina stipendiju apmērs un stipendiju saņēmēju skaita, nevis valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits.

Ministru kabineta komiteja pirmdien izskatīs Izglītības un zinātnes ministrijas un Studentu apvienības izstrādāto koncepciju

Latvijas Studentu apvienības piedāvātajos variantos paredzēts, ka stipendijas saņem 80% studentu, kas studē valsts budžeta finansētajās studiju vietās pamatstudiju programmās. Pārējos studiju programmu līmeņos stipendijas saņem visi budžeta studenti. Pamatstudiju programmās studējošajiem stipendija pielīdzināta viena iztikas minimuma apmērā (aptuveni 120 lati), augstākā līmeņa studiju programmās stipendijas aprēķināšanai iztikas minimumam tiek piemērots koeficients "2", savukārt doktora studiju programmās – koeficients "4".

Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta mērenāku un pakāpeniskāku risinājuma variantu, kas paredz stipendijas apmēru iztikas minimuma lielumā tikai no 2009.gada, nodrošinot ar stipendijām vismaz 60% no valsts budžeta finansēto bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo skaita.

2007. un 2008.gadā IZM piedāvā palielināt stipendiju saņēmēju skaitu līdz vismaz 60% no valsts budžeta finansēto bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo skaita 2007.gadā sasniedz vismaz 34%, 2008.gadā – vismaz 60%, saglabājot esošo stipendijas apmēru – 70 lati mēnesī. Stipendiju 80 latu apmērā saņem visi valsts budžeta finansēto doktora studiju programmās studējošie.

 

Latvijā sekstūristiem patīk izklaides, bet negribas par tām maksāt

Jānis Ogle,  NRA  12/16/06     Vairākos Rīgas naktsklubos klientiem tiek piedāvāts konsumācija. Viena no problēmām Rīgas klubos ir neizpratne, ka konsumācija nav tas pats, kas naudas izkrāpšana.

Problēma ir sekstūristi, kas, ienākot klubos, paziņo, ka vēlas labākās meitenes un dārgākos dzērienus, bet aizejot sūdzas par milzīgiem rēķiniem un izkrāpto naudu, uzskata Neatkarīgās aptaujātie klubu īpašnieki. Latvijā nav likuma, kas atļautu vai aizliegtu klubiem piedāvāt saviem klientiem konsumācijas meitenes.

Klubu kultūras aizsācējs un celmlauzis šajā izklaides industrijā Henrijs Buks Vaivods, komentējot konsumācijas skandālu, atzīst, ka tas ir pamatots.

Pēc bijušā klubu īpašnieka, šobrīd LU Juridiskās fakultātes pasniedzēja vārdiem, viens no problēmas iemesliem ir daudzie mazie naktsklubi, kur notiek īstākā tūristu krāpšana. "Tūristi nezina cenrādi vai to, ka blakus sēdošā meitene visus kokteiļus pasūta uz viņa rēķina. Tas rada draudus tam, ka šo klubu kultūru var sākt mēģināt ierobežot ar likumiem. Ja vēlies, lai meitene sēž tev blakām, tu gribi viņai izmaksāt, tu tiec informēts, cik tas maksā, un tad klientam nekādu pretenziju nedrīkst būt," skaidro H. B. Vaivods.

Vecrīgas centrā atrodas daudzkārt saistībā ar konsumācijas skandāliem minētais klubs. Par nesamērīgajiem rēķiniem un ļaunajiem apsargiem ārzemnieki vēstniecībās ir sūdzējušies tieši par klubu Groks. Šā kluba izpilddirektors Igors Koržanovs piekrita paust kluba viedokli saistībā ar konsumācijas skandālu.

Grokam ir divi stāvi: pirmais ir restorāns, pagrabstāvā ierīkots klubs. Pēc I. Koržanova stāstītā var saprast, ka klubā pārsvarā uzturas ārvalstu viesi. "Šķiet, ka viņu galvenais ierašanās mērķis ir piedzerties un izkauties," stāsta Groka izpilddirektors. Viņš uzskata, ka tūristiem par Rīgu ir priekšstats, ka te valda visatļautība: "Visnekaunīgāk uzvedas briti, bet paši agresīvākie ir skandināvi." Klientiem klubā ir iespēja iegādāties sev kompanjoni, kuras uzdevums ir gādāt, lai klientiem nebūtu skumīgi.

"Par upuriem dēvētie ārzemnieki uz klubiem nebūt nav nākuši aplūkot interjeru un iemalkot glāzi melnā balzama, bet iztrakoties ar meitenēm un nodzerties līdz kliņķim. Meiteņu kompānija ir pakalpojums, un cenrādī ir skaidri norādīts, cik jāmaksā," Groka izpilddirektors kategoriski noraida pārmetumus par naudas izkrāpšanu. Kā pārliecinājās Neatkarīgā, klubam un restorānam ir atsevišķa pasūtījumu karte, kur trīs valodās ir norādītas visas preces, pakalpojumi un to izmaksas. Un tik tiešām, kārtīgi uzdzīvojot, rēķins var sanākt visai pamatīgs un ar trim nullēm rakstāms.

 

 

 

Izglītībā, zinātnē un kultūrā...

 

 

Grāmatu grozs

NRA  12/11/06

Gunars Saliņš. Raksti. Dzeja.

Apgāds Valters un Rapa, 2006

Aivars Eipurs * * * * *

Apsveicams izdevums – visi Saliņa dzejas krājumi, kā arī ārpus krājumiem palikušie labākie dzejoļi, vienā grāmatā, divsējumu rakstu pirmajā sējumā. Gan dzejošanas prieks pirmajā krājumā Miglas krogs (1957), gan skumjas un estētiskās kategorijas kā mākslas kritērija pieaugšana nākamajā krājumā Melnā saule (1967), kur lasāms viens no slavenākajiem Saliņa dzejoļiem Apmežosim Ņujorku (105. lpp.), gan ceļojumu iespaidu tvērums, tostarp pirmā, saviļņojošā atkalredzēšanās ar Latviju (krājums Satikšanās, 1979), gan vēlāku gadu dzeja kā pārsteigums jauna krājuma No zila gaisa manuskriptā, kura tapšanas beigas var datēt ar 2003. gadu, sniedz visai izsmeļošu priekšstatu par vienu no spilgtākajiem trimdas dzejniekiem. Lasītājs var pārliecināties gan par Saliņa kā mīlas liriķa kapacitāti (piemēram, "Tavs maigums – tas tagad iztērējas...", 278. lpp.), gan uzdurties negaidītām atklāsmēm kā dzejolī Atgriešanās (322. lpp.) – "saberiet manus pelnus/ne urnā, bet gurnā –/ atraktā/mātes/gurnā." Arī starp ārpus krājumiem palikuši lieliski dzejoļi, tādi kā Viesībās (544. lpp.) vai dzejniecei Ritai Gālei veltītais Ar izbēgušu mūķeni pie stūres (508. lpp.).

Agita Draguna * * * *

Šādiem bieziem un perfekti akadēmiskiem izdevumiem jau ir kādi augstāki mērķi, ne tikai lasītāja emocionālais, garīgais un intelektuālais guvums to lasīšanas brīdī. Protams, apsveicami, ka šis darbs tiek veikts.

Atceroties 1993. gadā Māra Čaklā sastādīto Gunara Saliņa izlasi – no pirmajiem trīs krājumiem –, kurā autora sirreālisma paraugdemonstrējumi šķiet kā svaiga gaisa vēsma un atsevišķos dzejoļos uzbur neaizmirstami krāšņas realitātes, jāsecina, ka nu šis iespaids mainās, jo daudz arī dzejoļu, kuros tas izskatās pašmērķīgi.

Toties spilgti un pārlaicīgi iezīmējas reliģiskā un eksistenciālā, Dieva (ne)atrašanas, īpaši mīlas dzeja: "Tu manās rokās/Drebi kā zeme–/Kā kalns, kam klēpī/Vairs uguns vien."

Lieliski ir pārdesmit sākuma dzejoļi sējumā iekļautajā jaunajā krājumā No zila gaisa; tie kontrastē ar vēlāk mazliet pārekspluatēto spēli ar pliknēm un vīzijām.

Īpaši ārpuskrājumu dzejoļi izteikti skanīgi, formas ziņā ieturēti (soneti, trioletas u.c.):

"Ar vienām vējdzirnavām cīnāmies,/Tik bruņas, bruņiniek, mums katram savas."

Gaiķu Māris. Mugursoma.

Izdevniecība Karogs, 2006

Aivars Eipurs * * * * *

Dzejnieka pavēls debijas krājums, bet nekas jau nav zaudēts, jo iegūta cita pieredze, un grāmata no tā tikai iegūst. Ceru, ka zaudējums nav pārāk liels arī no tā, ka ar lielu kavēšanos piedāvāta iespēja izteikties par šo krājumu šajā avīzē. Savā pseidonīmā autors izmanto Saldus rajona Gaiķu pagasta vārdu. Gaiķu Māris ir savdabis; viņš it kā vedina neaizmirst hipiju laikus, turpretī viņa dzejā jūtama organiska atbildības sajūta par to, kas saucas "cilvēks", arī pret zemi, kuru pārstaigā viņa kājas ar to pašu krājuma virsraksta mugursomu plecos. Neliela apjoma grāmatā ir trīs nodaļas: Gar Ķīnas mūri, Artūra Luntes piemiņai un Mugursoma. Interesantākā ir otrā nodaļa, kurā ieviesta citāda dzejoļa nolasīšanas kārtība, lasot nav īsti skaidrs, kurš pantiņš aiz kura seko, jo lasīt var gan pa horizontāli, gan pa vertikāli. Zem katra dzejoļa seko tāds kā vispārinājums. Lūk, viens no tiem: "Bet rīt būs karš/Un es to skaidri zinu uz mani sapnī/kāds jau šāva un daudzreiz daudzreiz tā ir bijis/kāpēc tu sūti vēstuli tik sarkanu kā pamošanās sāpes es zināju/man trāpīs lode krūtīs bet es izdzīvošu/sāpju iekārdināts" (39. lpp.).

Agita Draguna * * * * *

Tiešs kritiens pirmatnējā apziņas plūsmā, kas (pietiekami netipiski mūsdienām) izrādās ne tikai nespēka, baiļu un dziņu, bet arī gaismas pilna. Neatceros, kura dzeja vēl man pēdējā laikā būtu šķitusi tik sevī balstīta, tik nepieradināta, nepiejaucēta – un tieši tāpēc ir spilgtuma un krāsu neapdalīta. Daudzu tik karsti kārotā un neaizsniegtā savdabība – autors ar to šķiežas kā airētājs ar ūdens šļakatām – plūst no teksta vālu vāliem. "Man jau vienalga/ko publika prasa/galvenais – rītarasa".

Grafiski 3x3 formā izkārtotie dzejoļi gan drusku grūtāk lasāmi, bet šķiet jau, ka autoram tā īpaši nav daļas pat gar to. Jo tā nu, lūk, tie tapuši – ko padarīsi.

Kā radniecīgu afekta stīgu varētu pieminēt Manfeldi, Ernštreitu, Neibartu. Varētu nepieminēt nevienu – pārbagātā tēlu pasaule elpo vienpati un sirreāli godprātīgi, un neizprotamā kārtā vienlaikus teju sludinoši aktīvi.

Lex poeticus.

Izdevniecība Melo records, 2006

Aivars Eipurs * * * * *

Šī nav grāmata, bet dzejas kompaktdisks, kas vēl vairāk apgrūtina vērtēšanas kritērijus salīdzinošā aspektā, tāpēc lūdzu turpmāk lielu nozīmi piešķirto pildspalvu skaitam šeit, augstāk un citur manā vērtējumā nepiešķirt, vienkārši izlasīt rakstīto. Diskā ir radio NABA studijā ierakstīti četrpadsmit mūsdienu autoru trīsdesmit dzejoļi, kā arī Latvijas radio fonotēkā izvēlēti Arvīda Griguļa un Māra Čaklā teksti, runas un dzejoļi, pa abiem kopā – septiņas vienības. Iespējams, tikko minētais bija vajadzīgs, lai parādītu laikmeta griežus, taču man tā šķita asprātīga ideja, no kuras tikpat labi varēja arī atteikties. Šis jau ir otrais Margitas Zālītes veidotais dzejas disks, un atkal tas padevies gana labs. Ar lielisku muzikālo ietērpu, bez kura disks neglābjami zaudētu savu tagadējo šarmu un ekstravaganci. Īsti nesapratu, kāpēc pāris autores bija pārstāvētas ar lielāku dzejoļu skaitu nekā pārējie. Lielāko baudu guvu no Agneses Krivades populārā dzejoļa Nē, es necelšu telefonu.. (11), kura virsraksts, izrādās, ir "Ērikas Bērziņas jautājums", un no Edvīna Raupa "mēs tādi parasti lauku bērni.."(35).

Agita Draguna * * * *

No galvas šo dzeju gan diez vai kāds mācīsies, pārāk saraustīta. Agrāk domāju, ka Gaiķu Māri labprātāk klausos, nevis lasu – autora balss ir ar nenoliedzami harismātisku iedarbību. Tagad redzu, ka arī ar drukātu tekstu varu saprasties ļoti labi, pat tā kā drusku dziļāk tajā izdodas iekļūt.

Iesaku šo disku, ja iespējams, klausīties ar austiņām, vislabāk tumšā istabā. Vismaz man tā patika nesalīdzināmi labāk, jo vairāk atbilda autoru balss intonācijām. Tā bija kā iekļūšana viņu domu zonā, viņu iekšējā monologā, grēksūdzēs, lūgšanās. Gaismā un plašā telpā šīs pašas intonācijas man šķita neadekvātākas, neizteiksmīgākas.

Patīk, ka autori, šķiet, ierunājuši sev ļoti būtiskus tekstus; katrs otrais izskan kā ticības apliecinājums vai mokoša atzīšanās. Andra Indāna veidotais muzikālais fons gaumīgs un pārsvarā iederīgs, arī iekļautie amizantie runu fragmenti man gluži labi gāja pie sirds.

Nepatīk, ka no mana četrdaļīgā dzejoļa ielikta tikai beigu puse – kļūstot neuztverama un nepamatoti eksaltēta. Citos tekstos līdzīgs iespaids rodas vienlaidus mikšļa jēgsakarību pārrāvumu, t.i., kompozicionālas nesaderības dēļ.

Gandrīz visas (nepieteikto) autoru balsis labi pazīstu, bet kā gan jūtas tie, kas šīs balsis neatpazīst un neveiksmīgi cenšas uz diska vāciņa atrast tobrīd runājošā autora vārdu, kurš tikmēr jau beidzis runāt, lai pēc kāda laika negaidīti turpinātu? Cik no dzejoļa paspēj uztvert viņi?

(Baudi mākslu, kas tev daļas, kas ir autors!)

 

Matemātikas eksāmens vidusskolēniem būs jākārto no 2008./2009.mācību gada

LETA  12/11/06     Sākot ar 2008./2009.mācību gadu, matemātikas eksāmens vidusskolēniem būs jākārto obligāti, informēja Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) Informācijas daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Līdz šim matemātikas eksāmens nebija obligāts.

Katram skolēnam jākārto pieci eksāmeni - divi obligātie valstī noteiktie, viens skolas noteiktais un divi pēc paša izvēles. Skola var noteikt un skolēni var izvēlēties gan centralizētos eksāmenus, gan necentralizētos. Skolēniem centralizētajiem eksāmeniem jāpiesakās līdz 15.decembrim, kā paredz Ministru kabineta noteikumi.

Lai rosinātu jauniešus studēt eksaktajās nozarēs un visās citās nozarēs, kurās trūkst darbaspēka, notiek vairākas aktivitātes.

ISEC kopš 2005.gada 20.jūlija īsteno Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu nacionālās programmas projektu. Projekts tiks īstenots ar ES finansiālu atbalstu līdz 2008.gada augustam.

Projekta darbības laikā tiks izstrādāti, izdoti un ieviesti 15 skolotāju atbalsta materiālu komplekti fizikas, ķīmijas, bioloģijas, dabaszinību un matemātikas priekšmetos 10., 11. un 12.klasei, kā arī 2600 skolotāji apmeklēs tālākizglītības kursus, lai sagatavotos darbam ar jauno mācību saturu.

Projekta laikā jaunais mācību saturs tiks aprobēts 50 pilotskolās. Dabaszinātņu un matemātikas kabineti tiks aprīkoti ar atbilstošiem mācību līdzekļiem.

Statistika liecina, ka jau tagad pieaug jauniešu skaits, kas izvēlas eksāmenus dabaszinātņu laukā. ISEC norādīja, ka pozitīvi vērtējama Latvijas valdības pievērstā uzmanība šim jautājumam un centieni mainīt stereotipus par nozares profesijām.

Izglītības un zinātnes ministrija nākamajā plānošanas periodā lielus ES līdzekļus veltīs dabaszinātņu mācību uzlabošanai. Piemēram, vēl 250 skolu dabaszinātņu kabinetos tiks izveidots moderns aprīkojums.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  12/12/06

- Latvijas Mākslinieku savienības galerijā aplūkojama Solveigas Vasiļjevas multimediāla izstāde Nezona. Skaistums. Izstādes idejas pamatā ir tīkla metafora. Viss pasaulē ir saistīts, mezglots tīklveida audumā. Svarīgākā šā tīkla sastāvdaļa ir saistošais nemateriāls – nezona.

- Arhitektu namā skatāma arhitekta Moiseja Zuhovicka gleznu izstāde.

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls trešdien pulksten 16 tiks atklāta Latvijas naivistu mākslas izstāde Naivā Latvija. Izstāde pirmo reizi vienkopus parādīs mākslinieku naivistu pienesumu Latvijas mākslai. Izstādes kuratori ir Inese Baranovska un Aivars Leitis, kas pie šā projekta izstrādes, izpētes un realizācija sākuši strādāt jau 2005. gadā. Arsenāla telpas izstādes gaitā tiks pārvērstas līdz nepazīšanai, radot nosacītas istabas – katru ar savu krāsu, smaržu un noskaņu kā autentisku vidi, kurā savus darbus veidojuši vai turpina veidot Latvijas naivās mākslas meistari. Izstādē būs redzams ap 120 autoru ar vairāk nekā 200 mākslas darbiem.

- Fotoklubā Rīga atvērta Irinas Tires fotoizstāde Klusa daba.

- Galerijā Mākslas dārzs šodien atklāj jaunās mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznu izstādi Jūtu rasa. Māksliniece 2005. gadā beigusi LMA glezniecības nodaļu, turpina studijas Meistardarbnīcā un sarīkojusi jau trīs personālizstādes. Viņa atzīst, ka "Jūtu rasa ir glezniecības stāsts par dabu un jūtām. Par krāsu un tās spēku. Par cilvēku un dabu, lai gan cilvēks šoreiz nav redzams, tas tikai jūt un vēro. Jūtu rasa ir mana 2006. gada vasara."

- Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja Baltajā zālē piektdien pulksten 17 tiks atklāta gleznotāja Ģirta Muižnieka personālizstāde Salut!. Ģ. Muižnieks 1982. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. Izstādē tiks eksponēti gan jauni darbi, gan arī reminiscences no 20. gs. astoņdesmito gadu beigām, tādējādi sniedzot pilnīgu pārskatu par mākslinieka darbības dažādiem periodiem. Ģ. Muižnieks pieder paaudzei, kas vēl joprojām uzskatāma par vienu no spēcīgākajām latviešu glezniecības parādībām. Mākslinieks saka: "Mana glezniecība ir manas dzīves, domu, manu negāciju un emociju transformācija reālā produktā."

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā ceturtdien pulksten 17 tiks atvērta fotogrāfa Alņa Stakles personālizstāde Nekā personīga. A. Stakle (dz. 1975. gadā) ir viens no jaunajiem talantiem Latvijas fotomākslā. Mākslinieks ieguvis maģistra grādu Daugavpils universitātē (DU), kur pašlaik studē doktorantūrā. Kopš 2002. gada ir DU fotogrāfijas un vizuālās kultūras pasniedzējs. Fotogrāfiju sērijas Nekā personīga darbi liecina par subjektīviem un intīmiem pārdzīvojumiem, kas, nokļūstot publiskajā telpā, kļūst kolektīvi pieejami.

- Viesnīcas Hotel de Rome galerijā Krasts apskatāma mākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēnu izstāde. I. Vecenāne tekstilmākslā darbojas kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem un ir viena no pazīstamākajām, aktīvi savā žanrā strādājošajām māksliniecēm. Mākslas zinātniece Anita Vanaga par viņu saka: "Ivetas tekstils ir jutekliski tverama manta. Mākslinieces mītiski poētiskajā tekstila telpā uzzied ūdensrozes. Tās ietiecas panteistiskajā pasaules izjūtā, kur cilvēks saplūst vienotā elpā ar dabas varenību un pirmreizību."

- Tērbatas Biznesa centrā šodien atklāj mākslinieces Sarmītes Caunes gleznu izstādi. Darbos, kas vasarā bija apskatāmi a/s Ventspils nafta biznesa centrā, pamatā atspoguļots mākslinieces skatījums uz vasaru un Venēciju, kuru Sarmīte Caune iepazinusi ilgākā laikā vairāku gadu garumā. Māksliniece dzimusi 1961. gadā Ventspilī, beigusi Liepājas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Sarmītes Caunes personālizstādes organizētas gan Latvijā , gan Lietuvā un Vācijā. Māksliniece piedalījusies arī dažādās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.

 

Kā rakstīt vārdus

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  12/12/06    Kā rakstīt vārdus? Vismaz trejādi — paļāvīgi, pārgalvīgi un pārdomāti.

Ko tas nozīmē — rakstīt paļāvīgi? Viena no atbildēm, tātad arī iespējām — rakstot ļauties valodai. Kāpēc to var? Var tāpēc, ka valoda ir patiesa, un, ja valoda sastopas ar patiesiem notikumiem, tad atrodas patiesie vārdi. Un tie pārsvarā ir tie, kuri derējuši, piemēram, sirdsmiera sajūtu izteikšanai, apkārtesošās pasaules izpratnes aprakstiem jau no aizlaikiem, un tādi — gandrīz nemainīgi formā un nozīmē — ietiekušies un noder arī mūsdienās. Par šo ieskatu man ir tāds Ziemassvētku piemērs no Straumēniem — kad Straumēnu ļaudis ierodas baznīcā: " ..kad nācēji atvēra durvis, skaņas nāca iekšā skaidras, it kā sniegā mazgātas. (..) Un kad, dziesmai beidzoties, mācītājs runāja par lielo spožumu (..) un debesu atvēršanos, tad ļaudīm šķita, ka viņi šo gaismu redz virs savām galvām, jo daudzi (..) bija redzējuši to, par ko stāstīja raksti, kad vasaras naktīs, pļavās pie zirgiem guļot, kādreiz debesis atšķīrās kā grāmata un augstumos pazibēja gaisma." Lūk, un, ja iespējams uzšķirt Elzas Ķezberes autobiogrāfisko skici (Pašportreti. Grāmatu Draugs, 1965), tad var it kā saredzēt šīs senatnē vērstās valodiskās ainavas kopiju, ar līdzīgiem vārdiem zīmētu, par līdzīgām sirdsmiera izjūtām. Protams, mūsdienās. Bet paļāvībā uz patiesiem vārdiem. Kā to vēl varētu pateikt — rakstīt paļāvīgi. Varbūt ļauties J.Siliņa ieskatam (Latviešu māksla 19. un 20.gadsimtā) par vienkāršo varenību un krāšņo krāsu saceri, kura vērojama latviskās arhitektoniskās telpas iekātojumā? Un tad, uz šādas līdzības pamata, saskatīt valodā to, kas paver šo iespēju — rakstīt paļāvīgi?

Rakstīt pārgalvīgi. Te nu uzreiz piebilstu — pārgalvīgi, bet ne neapdomīgi. Kā rāda valodas vēsture, pārgalvība ir reibinoša arī valodā, un uz kādu brīdi, īsāku vai garāku, sniedz prieku par vārdiem. Piemēram, tas bija prof. E.Bleses ieteikums — atmest Jaunās Derības teksta tulkojumā vārdu "lukturis" un tā vietā likt jauninājumu — "eļļas spuldzīte". Jaunajā tulkojumā, kas nāks klajā nākamajā gadā, protams, atkal būs vecu vecais vārds "lukturis". Kā varēja rasties šī valodiskā (un laikam pat jēdzieniski neloģiskā) pārgalvība — "eļļas spuldzīte"? Vai nevarētu būt tā, kā mudina pārskatīt poētisko valodu R.Ceplis. Mani saista viņa ieskats, ka elektrības parādīšanās ikdienas dzīvē realitātē izsauc maiņas arī vārdu dzīvē — to vārdu poētiskajā izkārtojumā, kuri saistīti ar gaismas jēdzienu. Prof. E.Blesem izdevās pārliecināt, ka arī bibliskais vārdu krājums, un līdz ar to arī stils, atjaunināms. Par to gan vairāk kādā citā reizē. Ja skatāmies pēc pamatojuma motivētām pārgalvībām valodā, tad labs ceļvedis varētu būt Ingas Sokolovas pārdomas (Kentaurs XXI/40) par atvērtajām sistēmām (un valoda tāda ir), kurās labi sadzīvo izlīdzsvarotais ar vēl neizlīdzināto, iepriekšparedzamais ar negaidīto. Ja paļaujamies literatūrzinātnieku vērojumiem, tad nozīmīga esot bijusi E.Raupa 1986.gada (arī sava veida jubileja) dzejoļu kopa. Jāielūkojas arī mums, valodas pārgalvību vērtētājiem!

Rakstīt pārdomāti. Un te nu varētu sākt pat sleju virkni — ko tas šodien nozīmē — rakstīt pārdomāti. Piemēram ņemšu nesen divējādi rakstītu un divējādi runātu vārdu "samits", "sammits". Manas domas — ieteikumi par atsevišķiem vārdiem bieži vien piedzīvo neveiksmi tāpēc, ka zināšanas par atsevišķiem vārdiem resp. valodu jāpapildina ar c i t ā d ā m zināšanām — ar zināšanām par kopsakarībām tajā vidē, kura ir ap valodu. Varbūt tad vārdu veiksmes formula (pārfrāzējot Baibu Rubesi) vieglāk dotos rokā?

Jā. Kā rakstīt vārdus?

 

Spīdolas svētki un balva

Undīne Buka,  NRA  12/13/06     Pagājušo svētdien jau 14. reizi tika pasniegta Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva, ko piešķir par panākumiem un paliekošiem veikumiem mākslā.

Atskatoties vēsturē, vērts pieminēt iepriekšējo gadu laureātus. Pašu pirmo balvu 1993. gadā saņēma pirmās hronikas – Indriķa hronikas tulkotājs Ābrams Feldhūns. Turpmākajos gados to saņēmuši Jānis Graudonis, Roze Stiebra, Dainis Kalns, kā arī Jaunais Rīgas teātris. Pēdējos deviņos gados balvas piešķirtas arī Elzai Radziņai, Vizmai Belševicai un Intai Rutkai. Pagājušajā gadā par izciliem sasniegumiem mākslā Spīdolas balva tika pasniegta Aleksandram Antoņenko un Kristīnei Opolais, par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs – Jānim Kalnačam, bet par izciliem sasniegumiem kultūras menedžmentā – Dacei Neiburgai.

Šogad ceremoniju ar ievadvārdiem "Spīdolas svētkus ātri svinēsim, bet ilgi pārdomāsim" atklāja Pēteris Bankovskis. Pirms humanitāro zinātņu balvas pasniegšanas viņš arī piebilda, ka šobrīd iespējas publicēties esot plašas un kultūrai, mākslai un mūzikai veltīto izdevumu kvantums rada ilūziju, ka sabiedrība ir izglītota un lasoša, lai gan patiesībā šie izdevumi bieži vien balansē uz bankrota robežas. Arī filoloģes Janīnas Kursītes aizraujošajā uzrunā varēja skaidri manīt skepsi pret šābrīža humanitāro zinātņu stāvokli. Viņa izteica nožēlu, ka mūsdienu sabiedrībā humanitārā valodas dieva vietu aizstājis ekonomikas dievs, un balanss starp šiem abiem būtu labākais risinājums. Janīna Kursīte arī uzsvēra, ka valodas un kultūras attīstībā vajadzētu veicināt Baltijas kaimiņvalstu sadarbību.

Par īpašiem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs Spīdolas gaismu visu gadu varēs līdzi nest vēstures zinātņu doktore Renāte Blumberga par monogrāfiju Lībieši dokumentos un vēstulēs. Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem. Pati Renāte Blumberga atzina, ka sevi nesaistot ar balvām, bet pauda gandarījumu, ka viņas darbs kādam ir vajadzīgs. Laureāte arī pateicās tiem somu kungiem, kuri vāca un pierakstīja lībiešu stāstus no cara laikiem līdz pat Otrajam pasaules karam. Pie grāmatas tapšanas vainīgs esot arī Saulvedis Cimermanis, jo tieši viņš ievedis Renāti Blumbergu pētniecībā, un Andris Caune. Otrā balva mākslā tika piešķirta Ilgai Reizniecei par folkloras popularizēšanu, neatkārtojamām tautas mūzikas interpretācijām, tai skaitā par darbu, kas paveikts kopā ar Iļģiem, un svaigāko mūzikas albumu Ne uz vienu dienu. Abas Spīdolas balvas laureātes saņēma trīs tūkstošus latu lielu prēmiju.

 

Sumināti Kultūras ministrijas gada balvas laureāti

Undīne Buka,  NRA  12/13/06     Pirmdienas vakarā Dailes teātrī svinīgā ceremonijā pasniegtas Kultūras ministrijas gada balvas kultūrā Trīs brāļi.

Balvas nosaukums ir kā simbolisks kultūras tilts starp vēsturisko kultūras mantojumu, kur vienā pusē ir vēstures piemineklis Vecrīgas Trīs brāļi, bet otrā – mūsdienīgie jaunie Trīs brāļi – Nacionālā bibliotēka, Akustiskā koncertzāle un Laikmetīgās mākslas muzejs, kuri būs Latvijas kā tradīcijām bagātas valsts kultūras trīs vaļi.

Ceremonijas vadītāja lomu uzņēmās aktīvais runātājs Dzintris Kolāts, bet balvas visās kategorijās pasniedza kultūras ministre Helēna Demakova.

Kā uzsvēra kultūras ministre, pagājušajā gadā, kad Kultūras ministrijas gada balvas kultūrā pasniedza pirmo reizi, tika novērtētas personības un projekti, kuru devums Latvijas kultūrai vērtējams kā nacionālas valsts bagātības un attīstības apliecinošs ieguldījums, kā, piemēram, spēlfilmas Rīgas sargi dekorācijas Slampes pagasta Tukumā, projekta Virtuālais dainu skapis radošā komanda, projekta Ventspils tīkla bibliotēku renovācija – Ventspils galvenās bibliotēkas atklāšana radošā komanda.

Šogad ministrija, piešķirot balvu, vēlējās uzsvērt inovatīvu, dinamisku un modernu kultūras procesu nozīmi jaunas valsts attīstībā, tāpēc, vērtējot pieteikumus, īpašs uzsvars tiks likts uz principiāli jaunu kultūras pienesumu valstij un sabiedrībai. Bet galvenais visā kultūras padarīšanā esot cilvēks, tāpēc arī balvu ieguvēji esot cilvēki, jokodama izmeta ministre.

Kultūras ministrijas gada balvu par mūža ieguldījumu un 2000 latu prēmiju saņēma Oļģerts Kroders, kas šogad izpelnījies ne vienu vien atzinību, galvenokārt par saviem pēdējiem darbiem Valmieras drāmas teātrī – meklējumiem pēc ētikas un kulturālā pamata izrādē Idiots un traģiskā attēlojumu Viljama Šekspīra Karalī Līrā. Kategorijā Kultūra indivīda izaugsmei balvu un arī prēmiju saņēma Viestarts Gailītis par projektu Skaņu mežs. Tie, kas apmeklējuši kaut vienu no Skaņu meža koncertiem, noteikti zina, kādu muzikālu, videoalizētu baudījumu spēj sniegt tajos pavadītais laiks. Nākamā balva Kultūra sabiedrības izaugsmei tika piešķirta vairākiem projektiem un, var teikt, pat kopienai, kas no 18. maija spējusi pārveidot Andrejsalu par neparastu kultūras vietu. Lielu darbu, lai Andrejsala būtu tāda kā šobrīd, ieguldījuši Dzintars Zilgalvis un Aivars Leitis, izveidojot Naivās mākslas muzeju, bet Miks Pētersons Andrejsalas galdniecības zālē iekārtojis otro Pulkvedim neviens neraksta. Ar šo balvu novērtēts arī Zanes Čulkstenas darbs pie īsfilmu programmām Future shorts, radošā apvienība Orbīta, Labaratory of stage arts veidotāji, Kristapa Puķīša Kulūras cehs, kā arī hosteļa Singalong māksliniecisko aktīvistu Linarda Kulles un Ketas Corjovas darbs. Nominācijā Kultūra valsts izaugsmē balva tika piešķirta Liepājas kultūras un informācijas centram K@2, kas pārveidojuši Liepājas Karostu par daudzfunkcionāku centru. Speciālbalva par profesionālo ieguldījumu tika arhitektam Andim Sīlim. Pats akustiskās koncertzāles projekta autors šo balvu uztver par tādu kā avansu un cer, ka koncertzāles būvniecība nepaliks tikai uz papīra realizēts projekts. Oficiālās daļas beigās viesi varēja apskatīt koncertzāli gan no iekšpuses, gan no ārpuses, to izstaigājot pagaidām gan virtuālā veidā. Un tad jau arī bija pienācis laiks individuāli sveikt laureātus un ķerties klāt maizītēm un uzkodām.

 

Šovakar Maija Kovaļevska dziedās Metropolitan Opera

Arno Jundze,  NRA  12/13/06     Šovakar Maija Kovaļevska otrreiz mūžā kāps uz Ņujorkas Metropolitan Opera skatuves, lai Verdi Bohēmā dziedātu Mimī partiju. Neatkarīgajai izdevās sazvanīt Maiju Ņujorkā.

– Kāda ir sajūta, uzstājoties Metropolitan Opera?

– Fantastiska! Sestdien, 9. decembrī, notika mana debija Bohēmā. Iedomājies, kāds te ir mērogs, ja zālē vien ir gandrīz 4000 vietu. Mūsu izpratnē gandrīz kā stadions. Amerikāņu publika ir ļoti atsaucīga, tā noteikti atšķiras no Eiropas publikas. Nav runa par to, labāka vai sliktāka – tā ir savādāka. Ļoti dzīva, pretimnākoša, uzstājoties to nevar nejust. Izrādes beigās skanēja ovācijas, pie diriģenta pults bija pats Plāsido Domingo, bet mans partneris ir šobrīd pasaulē labākais Rodolfo – Rolando Viljasons. Viņš, starp citu, Oparalia konkursā 1999. gadā ieguva 2. vietu, un Plāsido Domingo viņu ļoti atbalsta. Sajūta tāda nedaudz nereāla.

– Kā nonāci Metropolitan Opera?

– Var teikt, palīdzēja nejaušība. Viņiem bija problēmas ar solisti, par mani iestājās Plāsido Domingo, bet arī mans aģents ir ļoti aktīvs. Pēc maniem panākumiem Valensijas operā viņš izsūtīja recenzijas visiem lielajiem opernamiem, un, izrādās, Metropolitan Opera interese sakrita ar Plāsido Domingo piedāvājumu.

– Cik izrādes tev paredzētas?

– Trīs – pirmā bija sestdien, otra šodien (13. decembrī), bet trešā – sestdien, 16. decembrī.

– Vai ir kādas atsauksmes?

– Pagaidām ne, Bohēma ir jau vecs iestudējums, redzēs, kā viss attīstīsies.

– The New York Times tevi piemin godbijīgi kā "Latvian soprano who was one of the firstprize winners in the 2006 Operalia Competition" (latviešu soprāns, viena no pirmās vietas ieguvējām 2006. gada Operalia konkursā).

– Nebiju lasījusi!

– Kas diriģēs šovakar un sestdienas izrādi?

– Plāsido Domingo pie diriģenta pults, tas, protams, ir kas īpašs un neikdienišķs notikums. Šovakar un sestdien diriģēs maestro Stīvens Kroufords. Strādājam ar viņu mēģinājumu procesā, un tas ir ļoti interesanti. Cik zinu, biļetes uz izrādēm ir tikpat kā pārdotas. Varbūt kaut kas kaut kur aizķēries. Pat Ņujorkas latviešiem neizdevās neko nopirkt, izņemot Daci Aperāni, bet arī viņa, šķiet, dabūja vienu no pēdējām biļetēm kaut kur tālu zāles malā. Biļešu cena pēc mūsu mērauklām te ir astronomiska.

– Kāds ir tavs iespaids par pirmssvētku Ņujorku?

– Lielisks. Uz Ziemassvētkiem te tradicionāli saplūst kultūras tūristi no visām pasaules malām, jo piedāvājums ir patiesi iespaidīgs: koncerti, lielie mūzikli. Bija pat tā, ka gandrīz nevarēja atrast vietu viesnīcā.

 

Kas maksā, tas pasūta izglītību?

Aivis Vincevs, Latvijas Avīze   12/13/06     Bieži vien skolēnu vecākiem jāatver maciņš, lai it kā ziedotu naudu skolas vajadzībām, piemēram, bibliotēkas fonda papildināšanai, klases remontam, dāvanai skolai, materiālu kopēšanai utt. Lai gan skolās apgalvo, ka tas ir brīvprātīgs ziedojums, tomēr tie skolēni, kuri naudu nedod, var ciest. Piemēram, viņiem var neizsniegt kopētos materiālus.

Rīgas 64. vidusskolas bērnu daži vecāki, uzzinot, cik izmaksās bērnu pusotras stundas ilgais Ziemassvētku pasākums, bija izbrīnīti. "Par ko man jāmaksā divpadsmit lati?" vaicā divu bērnu tēvs Guntis. Skolā paziņots, ka pasākums, kā arī maza saldumu paciņa vienam bērnam maksās sešus latus.

"Saprastu, ja ir divi vai trīs lati, bet ne seši! Lai gan esmu nepatīkami pārsteigts, tomēr nevēlos, lai bērni paliktu atstumti no kolektīva, uz pasākumu neietu un justos nelāgi. Tāpēc, protams, samaksāšu," sarūgtināts teic bērnu tētis. Viņš uzskata, ka skolotāji bieži arī spēlē uz šādām vecāku jūtām un tādējādi faktiski izspiež naudu. "Skumji, ka vispārējai iepirkšanās psihozei pakļāvusies arī mūsu izglītības sistēma. Ziemassvētki pirmkārt jau ir garīgi svētki, nevis mērošanās maka biezumā."

Par šo gadījumu vecāki informējuši Izglītības valsts inspekciju. Inspekcijas vadītāja padomnieks juridiskajos jautājumos Ivans Jānis Mihailovs informē, ka šo skolu jau tuvākajā laikā apmeklēs inspektors, kurš pārbaudīs sūdzību. Ja būšot nepieciešams, inspektors veikšot bērnu vai vecāku aptauju, izmantojot anketas.

Kāda māmiņa, kuras atvases mācās vienā no Rīgas vidusskolām, pastāstīja – par to, vai tiks vākta nauda, lemj skolēni un viņu vecāki. Tomēr skolā ir saraksts, kurā redzams, cik naudas no attiecīgās klases ir saņemts. "Kad tiekas klases pārstāvji, tad attieksme pret klasēm, kuras ziedo mazāk, ir nievājoša. Tādēļ vecāki mīļā miera labad ziedo," stāsta Līga.

"Nācās bērnu no skolas izņemt, jo summas, kas tika prasītas, bija nenormāli lielas," teic kāda cita māte Antra. Viņas atvase iepriekš mācījusies Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kur, piemēram, Ziemassvētku pasākumam no vecākiem prasīti 15 lati. Bet, kad tuvojusies skolotājas dzimšanas diena, ar skolotājas ziņu vecāki sākuši vākt no katra pa desmitniekam. "Pašlaik mana meita mācās citā skolā. Te ir tikai klases fonds un arī tad mums pastāvīgi tiek ziņots, kā nauda tiek tērēta," stāsta Antra.

"Man ir paveicies, ka naudu no mums atklāti nepieprasa, bet, ja prasītu, nezinu, kā varētu samaksāt," teic deviņu bērnu māte Irina Štukaturova. Viņas seši bērni mācās Rīgas 30. vidusskolā, jaunākais bērns iet 5. klasē, vecākais – 11. klasē. Skolā no bērniem periodiski tiek prasīta nauda. Tomēr Štukaturoviem kā maznodrošinātai ģimenei tā nav jāmaksā. "Citreiz, ja ir mazliet vairāk naudiņas, iedodu, bet nezinu, kā būtu, ja maksājums būtu obligāts," teic daudzbērnu māte. Viņai ik dienu pusdienām visiem sešiem skolēniem jādod trīs lati. Kad kādam ir ekskursija vai kāda pasākuma apmeklēšana, arī tad jāmaksā. "Mēnesī tik un tā sanāk liela summa, un, ja nāktos vēl katru reizi ziedot, ģimene tiktu izputināta," secina I. Štukaturova.

Naudas maku skolas vajadzībām nākas atvērt ne vien skolēniem un to vecākiem, bet bieži vien arī pašiem skolotājiem. Sandra Kušnere par skolotāju iepriekš strādājusi Rīgas 32. vidusskolā. Tur, lai varētu nokopēt vai izprintēt materiālus, bija jāatskaitās vadībai un vēlāk par katru izlietoto lapu jāmaksā.

"Skolotāji, kuriem bija audzināmās klases, par kopēšanu vai drukāšanu naudu vāca no skolēniem. Taču man nebija audzināmās klases, un, lai izdrukātu atskaites skolai, par papīru maksāju pati," stāsta skolotāja. Kad S. Kušnerei vajadzēja nokopēt materiālus kādai klasei, viņa devusies pie šīs klases audzinātājas un lūgusi atļauju kopēt par viņas klases fonda naudu. "Šī sistēma ir ļoti sarežģīta un negodīga, jo skolotāji, kuriem nav audzināmās klases, ir lūdzēja lomā," teic bijusī Rīgas 32. vidusskolas skolotāja. Pašlaik viņa pasniedz Rīgas 18. vakara (maiņu) vidusskolā. Ar šo skolu ir ļoti apmierināta, jo šāda maksāšanas sistēma tur nepastāv. "Katrs var kopēt, kad vien vēlas, un nav jāatskaitās," stāsta S. Kušnere. Šajā skolā arī no skolēniem netiek prasīta nauda nedz klases fondam, nedz bibliotēkai.

Ko par šo sistēmu skolās saka izglītības iestāžu uzraugi? "Izglītība Latvijā ir pieejama bez maksas, tādēļ skolām nav tiesību piespiest ziedot naudu skolai," atgādina Izglītības valsts inspekcijas vadītāja padomnieks juridiskajos jautājumos Ivans Jānis Mihailovs.

Latvijā izglītības iestāžu darbību finansē gan valsts, maksājot pedagogu algas un iegādājoties mācību līdzekļus, gan pašvaldība, piemēram, ar telpām un to uzturēšanu. Latvijā nav tāda likuma, kas paredzētu vecāku obligātu iesaistīšanos skolas finansiālajā uzturēšanā. Tas ir pieļaujams vienīgi privātskolās, kurās var būt noteikta mācību maksa vai citi maksājumi.

"Tā kā skolām bieži ir grūtības iztikt ar tām piešķirto budžetu, neoficiāli tiek prasīti ziedojumi," teic inspekcijas pārstāvis. Taču to pieprasīšana ir nelikumīga. Piemēram, skolēniem prasa naudu, lai iegādātos papīru mācību materiālu kopēšanai. "Protams, no skolēna var prasīt naudu tādā gadījumā, ja kopētais materiāls nepieciešams pašam, taču skolotāji nedrīkst prasīt naudu tādā gadījumā, ja kopē visai klasei." Turklāt ja skolēns naudu nav iedevis, bet pārējie ir, skolotājam nav tiesību neizsniegt materiālus. Ja to dara, tad skolēns, kurš nav ziedojis un netiek pie kopētās lapas, jānodrošina, piemēram, ar grāmatu. "Nedrīkst būt tā, ka skolēnam nav iespēju mācīties," piekodina inspekcijas pārstāvis. Tādos gadījumos skolēniem vai to vecākiem ir tiesības sūdzēties.

Skolu uzraugiem jāziņo arī gadījumos, kad mācību stundas ietvaros skolotājs vēlas aizvest bērnus uz kādu maksas pakalpojumu, par kuru, piemēram, jāraksta sacerējums un ko skolēns, iespējams, nemaz nevar atļauties. Skolotājiem un skolēniem jāzina, ka šāds teātra vai cita pasākuma apmeklējums ir brīvprātīgs, un skola nevar piespiest, lai skolēns apmeklētu kādu pasākumu, par kuru jāmaksā no savas kabatas.

Izglītības valsts inspekcija stingri raugās, lai izglītības iestādes administrācija nepārkāptu izglītojamo un viņu vecāku tiesības, un izskata sūdzības gadījumos, kad notiek ziedojuma pieprasīšana. Iestādes praksē jau ir bijuši vairāki gadījumi ar līdzīga veida sūdzībām. I. J. Mihailovs atklāj, ka sūdzības par ziedojumiem ienākot bieži, inspekcija soda vainīgos. Par ziedojumu pieprasīšanu var piemērot naudas sodu. Ja skolā pārkāpums konstatēts pirmo reizi, tad tas ir no 50 līdz 100 latiem. Turklāt ja gada laikā šādi pārkāpumi skolā tiek konstatēti atkārtoti, tad skolas direktoru var sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 500 latiem.

Sodu par ziedojumu vākšanu saņēmuši vairāku skolu direktori. 2005./2006. mācību gadā Izglītības valsts inspekcija saņēma septiņas sūdzības par prettiesisku maksas pieprasīšanu. Tomēr sodu saņēma tikai vienas skolas direktors, sešos gadījumos sūdzība neesot apstiprinājusies vai nebija pietiekami daudz pierādījumu.

Nelikumīgas naudas prasīšanas gadījumos inspekcijai ir tiesības ierosināt lietu par personas atbilstību ieņemamajam amatam un direktoru var atstādināt. Sodīts tiek izglītības iestādes vadītājs, jo tam ir jāraugās, lai skolā nebūtu piespiedu ziedojumu. Skolotāji gan šādos gadījumos sodīti netiek. Inspekcijas pārstāvis pastāstīja, ka aizvien samazinoties piespiedu ziedojumu vākšana.

Par pienākumu nepildīšanu, tajā skaitā par to, ka skolēniem tika prasīta maksa par bibliotēkas fonda izmantošanu, savulaik sodīta Jelgavas rajona Vilces pamatskolas direktore Dzidra Simonoviča. Soda apmēru neatklāj nedz pati sodītā, nedz Izglītības valsts inspekcija.

"Maksāt par bibliotēkas fonda izmantošanu bija vecāku ideja," apgalvo direktore. Viņa stāsta, ka gadā no katra skolēna tika lūgti 15 santīmi. Nauda bija paredzēta, lai varētu iegādāties jaunas grāmatas. Tas esot bijis vecāku ieteikums un ierosinājums iekļauts skolas nolikumā.

Dzidra Simonoviča noliedz, ka kādreiz kāds skolēns nebūtu saņēmis grāmatas no bibliotēkas tikai tādēļ, ka nav samaksājis. Pēc soda saņemšanas skolēniem vairs nav jāmaksā. "Neviens cits maksājums no skolēniem un viņu vecākiem netiek un nebija līdz šim prasīts," apgalvo direktore.

Tomēr Izglītības valsts inspekcija nevar sodīt direktoru tādā gadījumā, ja, piemēram, ziedojums tiek prasīts Ziemassvētku pasākumam vai skolotājas dzimšanas dienas dāvanai. Likumā teikts, ka sodīt var tad, ja prasītā nauda attiecas uz izglītības ieguvi.

"Taču Ziemassvētku pasākums vai skolotājas dzimšanas dienas apsveikums neattiecas uz izglītības ieguvi," skaidro I. J. Mihailovs. Inspekcija šos gadījumus tomēr pārbauda un par šādiem gadījumiem informē skolas direktoru vai attiecīgo pašvaldību. "Skolotājiem ir jāievēro ētiskās normas, viņiem nevajadzētu prasīt pārmērīgus līdzekļus kāda pasākuma rīkošanai vai dāvanām," atgādina Ivans Jānis Mihailovs.

***

UZZIŅA Kur sūdzēties?

- Ja skola pieprasa ziedot naudu, informējiet Izglītības valsts inspekciju.

- Rakstiski vai mutiski var vērsties Izglītības valsts inspekcijā Rīgā, Vaļņu ielā 2, 612. kabinetā, LV-1050.

- Var zvanīt uz Izglītības valsts inspekcijas uzticamības tālruni – 7358075 vai rakstīt sūdzību uz epasta adresi: inspekcija@ivi.gov.lv

Izglītības valsts inspekcija nodrošina anonimitāti, un skolā neuzzinās, kurš iesniedzis sūdzību.

- Ja nauda tiek prasīta situācijās, kas neattiecas uz izglītības ieguvi, jāvēršas pašvaldībā.

 

Kā latvieši Igauņu bēres taisa

Līvija Dūmiņa,  NRA  12/14/06     Šodien trīs Latvijas profesionālajos teātros ir pirmizrāžu vakars. Nacionālajā teātrī pabeigts darbs pie Gaļinas Poliščukas versijas par Viljama Šekspīra Spītnieces savaldīšanu, Jaunajā Rīgas teātrī – Alvja Hermaņa Fricis Bārda.

Dzeja. Ambients, bet Valmieras Drāmas teātrī – izrādes Igauņu bēres.

Situācija, ko lugā Igauņu bēres fiksējis igaunis Andruss Kivirehks (1970), mums, latviešiem – vismaz tiem, kam laukos dzīvojuši vai joprojām mīt radi –, varētu būt ļoti pazīstama.

Nomiris vectētiņš, notiek bēres. Uz tām ieradusies radu saime, kas tuvākajiem šķiet gluži sveši cilvēki. Tāda veca lauku vientuļnieka, kam zeme un sava saimniecība ir dzīves jēga un pasaules ass, ap ko griezties, šīs saules gaitām beidzoties, mēdz gadīties, ka šis fakts piederīgos nostāda sarežģītā situācijā. Sākas runas par īpašumu, neskaitāmām zaptes burkām un citiem krājumiem, ko vecais sarausis, atklājot gan mūžīgo paaudžu konfliktu, gan lauku–pilsētas problēmu. Ar vieglu ironiju rakstīto traģikomēdiju Valmieras Drāmas teātrī iestudējis igauņu režisors Andress Lepiks, un rezultāts esot komēdija par igauņiem. Bet, smejoties par saviem kaimiņiem, var gadīties, ka apsmaidām paši sevi. Un ne tikai līdzīgo, nacionalitātes robežas pārkāpjošo problēmu dēļ... Režisors piemin faktu, ka jaunākajos zinātnes pētījumos pierādīta tieši igauņu un latviešu, nevis, piemēram, igauņu un somu vai latviešu un lietuviešu genofonda radniecība.

Pagājušajā gadā Latvijā notikušajā Baltijas mūsdienu drāmas festivālā Skats piedalījās un trešo vietu "par nedzirdēti komisku un asu pagātnes un tagadnes aktuālo tematu pasniegšanas formu" ieguva Igaunijas Drāmas teātra iestudējums Igauņu bēres Prīta Pedajasa režijā.

Valmieras teātra iestudējumā skatītājus uzrunās Andris Gross, Anna Putniņa, Baiba Valante, Dace Eversa, Ilze Lieckalniņa, Januss Johansons, Agris Māsēns, Juris Laviņš, Skaidrīte Putniņa, Tālivaldis Lasmanis.

Par izrādes muzikālo noformējumu parūpējies Emīls Zilberts, par scenogrāfiju un tērpiem gādājis režisora tautietis Andruss Jehviks.

 

Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē atklājusi jaunu ieeju Džosera piramīdā

LETA  12/14/06     Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē atklājusi jaunu ieeju Džosera piramīdā, aģentūru LETA informēja Latvijas zinātniskās ekspedīcijas Ēģiptē vadītājs Bruno Deslandes.

Pēdējās ekspedīcijas laikā, strādājot Džosera pakāpju piramīdā, Latvijas zinātnieki sasnieguši jaunu, līdz šim nezināmu līmeni piramīdas pazemē, kas atrodas aptuveni 45 metrus zem zemes.

Deslandes skaidroja, ka tas atrodas ļoti tuvu gruntsūdens līmenim. Tur tika atrastas kaulu un koka sarkofāgu paliekas.

Turpmākajos pētījumos tikšot skaidrots, vai šis līmenis ir izmantots kā kapenes vēlākos laikos pēc pakāpju piramīdas būvniecības, vai tieši otrādi - kalpojis kā pazemes nekropole iepriekšējo, pirmo divu Ēģiptes valdnieku dinastiju laikā.

Virzoties dziļāk pa brūkošo un nestabilo trešo šahtu, Latvijas zinātnieki atklājuši jaunu ieejas ceļu šajā galerijā, kas atrodas austrumu pusē. Neskatoties uz bīstamajiem darba apstākļiem, zinātniekiem izdevies dokumentēt liela izmēra eju, kas, visticamāk, apliecina šīs galerijas nozīmi, stāstīja Deslandes.

Precīzu ejas novietojumu un konfigurāciju zinātnieki plāno izpētīt 2007.gada ekspedīciju laikā.

Pēdējās ekspedīcijas laikā Ēģiptes amatpersonas vērsās pie Latvijas pārstāvjiem ar lūgumu palielināt dalību steidzamos piramīdas glābšanas un nostiprināšanas darbos. Atkārtotas zemestrīces turpina bojāt jau tāpat avārijas stāvoklī esošo struktūru.

Latvijas zinātniskā ekspedīcija 2007.gadā Ēģiptē plāno veikt vairākus izpētes braucienus un ievērojami paplašināt dokumentēšanas, struktūras izpētes un nostiprināšanas darbus.

Paredzēts, ka uz Ēģipti dosies vismaz divpadsmit profesionāļu komanda.

 

Teātra ciba

NRA  12/14/06

Cilvēka balss Muzikālajā teātrī.

Muzikālajā teātrī 7

- Autors – Žans Kokto

- Režisors – Juris Strenga

- Scenogrāfe – Eleonora Bukovska

- Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa

- Horeogrāfe – Rūta Nordmane

***

* Talants atpūšas, mūzas skumst

* * Labas epizodes neveido kopumu

* * * Godprātīgi, bet bez pārsteiguma

* * * * Radoša veiksme

* * * * * Izcili

***

Linda Burda

Nav gluži pareizi uzskatīt, ka 1930. gadā Žana Kokto sarakstītā psiholoģiskā monodrāma Cilvēka balss ir viena no pasaulē visvairāk iestudētajām izrādēm vienai aktrisei. Jāatzīst, skaistākā gan! Multidisciplinārā franču mākslinieka Kokto vienkāršā un spēcīgā luga – monologs – ir reti iestudēta. Aktrise gandrīz stundu atrodas viena uz skatuves kopā ar Kokto dramaturģijā par valdzinošu metaforu padarīto telefona klausuli. Kokto vēlējās, lai Cilvēka balss Viņas lomas atveidotāju spēlē nekas neliecinātu par leģendāras aktrises vai prīmas spožumu. Tik vien, kā smalku, iekšēji vērstu dramatisko vēstījumu, bez lieka sižeta un varones raksturojuma. Fotogrāfijas, cigarete, atmiņas, jūtas, kuras neredz, tādēļ nenodara sāpes, un viņas balss. Kamēr tā skan un dvēsele cieš, cilvēks ir dzīvs. Režisors Juris Strenga ir sarīkojis savai kolēģei Olgai Dreģei tradicionāli rēnu un sentimentālu benefici, kas brīžiem kļūst dekoratīva un apnicīga. Neiztrūkstošo franču šansonu akordeona izpildījumā ieaijāta, Olgas Dreģes varone slēpjas aiz ārēji demonstratīvas čaulas, un dvēseles drāma izpaliek. Tik vajadzīgais pustoņu dramatiskais stīgojums būtu smalkāks, ja ekscentriskā aktrise nespēlētos tikai ar groteskiem toņiem.

Jaunajā Muzikālajā teātrī 7 Kokto luga ir tikai iegansts izrādei – lieliskas aktrises noskaņu vakaram, kuru papildina otra, daudz vērtīgāka, daļa – tikšanās, dziesmas un atmiņas. Turklāt Cilvēka balss ir pirmais iestudējums ciklā 7 lieliskas izrādes 7 lieliskiem aktieriem. Lieliska iecere, kurai atliek novēlēt vēl lieliskāku izdošanos nākotnē.

* * Režija

* * * Aktierdarbs

* * * Scenogrāfija

* * * Kostīmi

* * * Mūzika

Mārīte Gulbe

Izrāde rada nepatiesības izjūtu. Rodas iespaids, ka gan režisors, gan aktrise vēlējušies pateikt ko vienu, bet radies apgriezta spoguļa attēls. Labi kopta, bezdarbīga sieviete plīvuriem un peņuāriem piebāztā guļamistabā rotājas ar smalku boa un cieš šķiršanās mokas. Šaura, mietpilsoniski pārbāzta vide, samākslotas intonācijas, aiz maigas dūdošanas cenšoties slēpt šņukstus, ciešanu sentimentalizēšana, režisora neierobežots melodramatisks patoss – un rezultātā neiespējami identificēties ar varoni, kaut pati vientulības un ievainotības sajūta divu cilvēku šķiršanās reizē, domājams, pazīstama vai katram zālē sēdošajam. Pāris reizes ļauts dzirdēt nesamākslotas intonācijas, dzīvu, sāpināta cilvēka balsi. Bet tie ir mirkļi. Pārējā laikā jāsecina, ka sāpēs cilvēks ir nepatiess, melīgs, nebaudāms un bezgaumīgs. Nevaru noticēt, ka tāda bijusi izrādes iecere.

Neizskaidrojama ir iestudētāju izņirgāšanās par Edgara Lipora akordeonistu, uzvelkot aktierim milzīgu skumja suņa galvu (lugā minēts neuzticīgā vīrieša suns) un uzmetot virsū baltu auduma gabalu. Tā viņam jāpavada lielākā daļa no izrādes, pa reizei zem šā apsega uzspēlējot kādu franču šansonu...

* Režija

* * Aktierdarbs

* Scenogrāfija

Līvija Dūmiņa

Olgas Dreģes monoizrāde bija īpašs un gaidīts notikums – to pierādīja pilnā Maskavas nama zāle un ziedu klēpji, kas kā mīlestības apliecinājums nesti aktrisei par tikšanās prieku. Tāpēc atzinība Muzikālajam teātrim 7 par doto iespēju gan aktrisei, gan skatītājiem. Diemžēl pirmās daļas satikšanos (otro veidoja dziesmas, atmiņu stāsti, nostāsti un atbildes uz skatītāju jautājumiem) par izdevušos, ar gandarījumu apbalvotu nevaru dēvēt.

Cilvēka balss – vīrieša pamestas sievietes agonija lielas un nodotas mīlestības pēļos, kas atklāta gan reālā, gan iztēlē notiekošā dialogā ar mīļoto vīrieti, pilnīgā skatuves vientulībā ir grūts, bet temperamentīgajai, emocionālajai un, manuprāt, sievišķīgākajai Latvijas aktrisei arī labi derošs uzdevums.

Žans Kokto vēlējies, lai šo lomu spēlējošā aktrise radītu pie katras kustības noasiņojoša cilvēka vai ievainota dzīvnieka iespaidu – tā, lai finālā istaba šķiet pielijusi asinīm. Olga Dreģe destruktīvu mīlestību ar to pavadošām sāpēm, ilgām un ciešanām pārsvarā spēlē uz vienas – pārāk augstas mākslotas jūsmas – nots, kas dara viņas spēli vienmuļu un uzceļ sienu starp sevi un skatītājiem. Tā gan dažubrīd tiek caursista ar klusinātām intonācijām, ļaujot pieslēgties, saprast, just līdzi, jo tieši tas šajā monodrāmā taču būtu nepieciešams. Un galu galā pārņem tāda pat neveiklības sajūta, kā redzot bezjēdzīgi izlietu asiņu palti, ko nespēj ne vērst par nebijušu, ne just žēlumu. Tā vienalga kaut kā. Un tas ir nežēlīgi un tik neticami.

* * Režija

* * Aktierdarbs

* Scenogrāfija

* * * Kostīmi

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  12/13/06

- JAUNA IZSTĀDE. Ceturtdien pulksten 16 Latvijas Okupācijas muzejā tiks atklāta jauna tematiskā izstāde Okupāciju maiņa Latvijā, 1944–1945, kas veltīta nacistu okupācijas varas nomaiņai ar padomju okupācijas varu. Tajā apskatāmi materiāli par vācu armijas atkāpšanos un nacistu okupācijas pārvaldes sairumu, Sarkanās armijas uzbrukumu un padomju okupācijas pārvaldes veidošanu, padomju okupācijas varas politiku, kara postu, bēgļiem un cīņu par Latvijas valsts atjaunošanu. Izstādes veidošanu ar materiāliem atbalstījuši Latvijas Vēstures muzejs, Latvijas Valsts Kinofonofotodokumentu arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas kinostudija.

- DT PIRTS. No 16. decembra Dailes teātra Mazajā zālē darbosies DT pirts, uz kuru humora cienītājus aicina teātra jokdari Leons Krivāns un Gunārs Placēns. Ideja par DT pirti radusies, gatavojoties otrajam Dailes teātra vasaras festivālam Stāmerienā, un tagad tā īstenota arī teātra telpās, solot anekdotiskus atgadījumus un literāri muzikālus spriedelējumus par mūžam aktuālām tēmām.

Līvija Dūmiņa,  NRA  12/14/06

- ES UN MĀKSLA. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs laidis klajā kalendāru 2007. gadam Es un māksla. (LNMM) laidis klajā kalendāru 2007. gadam Es un māksla. Tam ir tāds pats nosaukums kā muzejā notiekošajai populārajai izglītības programmai – zīmēšanas nodarbībām bērniem un pieaugušajiem. Katru gadu LNMM izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā tiek organizētas labāko darbu skates, kas parāda veiksmīgākos oriģināldarbu traktējumus audzēkņu zīmējumos, viņu individuālo radošo pašizpausmi. Kalendārs veidots ar līdzīgu mērķi. Tajā izmantoti darbi no LNMM krājuma, Lilijas Dineres privātkolekcijas, Es un māksla dalībnieku īpašuma. Kalendārs nopērkams LNMM kasēs, maksā Ls 2,50.

Līvija Dūmiņa,  NRA  12/15/06

EMĪLS DĀRZIŅŠ. Šodien pulksten 16 Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē notiek Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja izdevniecības Pils klajā laistās Zanes Gailītes sakārtotās grāmatas Mēness meti, saules stīga.

ārziņš atvēršanas svētki. Grāmata piedāvā jaunu, vēstures pētniecībā un psiholoģiskajā analīzē pamatotu versiju par labi zināmo un līdz šim maz iepazīto Emīlu Dārziņu, par viņa laiku un cilvēkiem. Tajā iekļauts arī līdz šim pilnīgākais vēstuļu un atmiņu krājums un fotoattēlu kolekcija. Pasākumā Emīla Dārziņa solodziesmas atskaņos Ingus Pētersons un Vents Zilberts, fragmentus no grāmatas lasīs Mārtiņš Vilsons.

- MŪSU DZIESMA. 1. decembrī noslēdzās aptaujas Mūsu dziesmas otrā kārta. Tāpat kā pirmajā kārtā, arī šoreiz vislielākās klausītāju simpātijas izpelnījās Imanta Kalniņa Lilioma dziesma. Tai seko U. Marhilēviča, G. Rača Tikai tā, I. Kalniņa, V. Kalniņa Apliecinājums, U. Stabulnieka, M. Zālītes Tik un tā, L. Šomases Ugunskurs, R. Paula, J. Petera Kā senā dziesmā, Uz krustcelēm mazs bērniņš (no rokoperas Lāčplēsis, J. Kulakova, M. Melgalva Pie baltas lapas, Es nenācu šai vietāi un R. Paula, G. Rača Par to. Divdesmit aptaujas otrajā kārtā visvairāk balsu ieguvušās dziesmas patlaban tiek piedāvātas profesionāliem aranžētājiem, kuri tās no jauna aranžēs un piemēros kordziedāšanai 2008. gada Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Aranžēšanas konkurss būs slēgts, un tajā piedalīties aicināti profesionāli komponisti un aranžētāji, kuriem ir pieredze šādu darbu veikšanā. Uzaicinājums jau izteikts Uldim Marhilēvičam, Jurim Kulakovam, vokālās grupas Cosmos dalībniekam Andrim Sējānam, Raimondam Macatam un citiem.

- KNUTS SKUJENIEKS. Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā otrdien, 19. decembrī, pulksten 17 notiks izstādes Knuta Skujenieka dzejas māja slēgšana Mēs nodzersim tam Skujeniekam to būdu. Piedalīsies Kreicburgas ziķeri.

- TRĪS TENORI. Pirmdien pulksten 15 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē notiks trīs Latvijas tenoru jaunā mūzikas albuma Trīs jaunas māsas prezentācija. Albumā ietvertas visiem zināmas un iemīļotas tautasdziesmas, piemēram, Noriet saule vakarā, Jūriņ" prasa smalku tīklu, Strauja, strauja upe tecēj", Trīs jaunas māsas. Tautasdziesmas aranžējis komponists Juris Kulakovs, bet albuma ierakstā kopā ar trīs tenoriem – Latvijas Nacionālās operas solistiem Miervaldi Jenču, Nauri Puntuli un Guntaru Ruņģi – piedalījies Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, Juris Kulakovs, dūdu un bungu mūzikas grupa Auļi, stīgu kvartets un citi mūziķi.

- VIENS PIETEIKUMS. 11. decembrī noslēdzās pieteikumu pieņemšana konkursam par 2008. gada Dziesmu un deju svētku Tautas lietišķās un tēlotājas mākslas izstādes māksliniecisko koncepciju. Tika saņemts viens pieteikums, un žūrijas komisija to izvērtēs, kā arī šodien pārrunās ar Dziesmu svētku izstādes rīkošanu saistītās norises. Žūrijas komisijā ir v/a Tautas mākslas centrs direktore Anna Jansone, KM Vizuālās mākslas un vizuālās komunikācijas nodaļas vadītāja Māra Ādiņa, etnogrāfe Aija Jansone mākslinieks Imants Klīdzējs un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Tautas mākslas nodaļas vadītāja Daina Kraukle.

Līvija Dūmiņa, NRA  12/16/06

- MŪZIKAS AKADĒMIJAS BALVA. Ceturtdien, 21. decembrī, pulksten 19 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks Hansabankas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Gada balvas 2006 pasniegšanas ceremonija un svētku koncerts. Laureātu godā ir kontrabasists Gunārs Upatnieks un sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe. Jau otro reizi Mūzikas akadēmijas augstāko apbalvojumu saņems arī mācībspēks, un šogad tas būs pianists un gleznotājs profesors Jānis Maļeckis. Par ieguldījumu Latvijas jauno vokālistu izaugsmē goda profesores diploms tiks pasniegts Norvēģijas Mūzikas akadēmijas profesorei Barbru Marklundai-Pētersonei, un sveikta tiks arī komponista Tālivalža Ķeniņa balvas ieguvēja Gundega Šmite. Svētku koncertā muzicēs visi vakara gaviļnieki, kā arī viņu kolēģi – Ieva Parša, Aivis Greters, Kristaps Austers, RIX klavieru kvartets, jauniešu koris Balsis, orķestris Sinfonia Concertante, JVLMA jauktais koris un simfoniskais orķestris. Pie diriģenta pults Viesturs Gailis, Romāns Vanags un Andris Vecumnieks. Koncerta programma ir stilistiski ļoti dažāda, bet to vieno viena kopīga iezīme – visi skaņdarbi būs jauni vai Latvijā reti atskaņoti darbi, tostarp arī Jura Karlsona kantātes Magna Opera Domini pirmatskaņojums Latvijā.

- PILIENS OKEĀNĀ. Pirmdien, 18. decembrī, pulksten 19 Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā notiks muzikāli vizuāla akcija Piliens okeānā. Piedalās koris Kamēr..., diriģents Māris Sirmais. Akcijas laikā tiks atklāta fotoizstāde par Kalkutu un demonstrēs īsfilmu par Žēlsirdības misionāriem un dzīvi Indijā.

- TĀLVILS 2007. Nākamajā gadā no 16. līdz 22. jūlijam Valkā norisināsies IV Starptautiskā pierobežas kultūras nedēļa, kuras laikā notiks VI Starptautiskais teātru festivāls Tālvils 2007. Šī pasākuma organizators, Valkas teātra režisors Aivars Ikšelis jau aktīvi strādā pie programmas izveides un teātru trupu atlases. Nesen viņš atgriezās no Telavivas, kur notika Izraēlas Starptautiskais dramatisko, deju un neatkarīgo teātru festivāls, kas rīkots, lai festivālu direktori varētu atlasīt interesantākos darbus saviem festivāliem un kopīgi diskutētu par Austrumu teātru virzību 20. gadsimtā, kā arī iepazīties ar šodienas Izraēlas teātri. Izraēlā par Valkas teātra izrādi Mēdeja. Materiāls nopietnu interesi izrādījis Ukrainas Nacionālais teātru festivāls, Monodrāmas festivāls Jeruzālemē un Ņujorkas modernā teātra festivāls, bet vai valcēnieši tajos varēs piedalīties, atkarīgs no finansiālajām iespējām.

- PASAKU MEŽS. No 17. decembra līdz 7. janvārim Vērmanes dārzs būs pārvērties

Pasaku mežā. Parka celiņos un laukumos, neparastu gaismas rotaļu apmirdzēti, būs sastopami daudzu paaudžu mīlētie Margaritas Stārastes pasaku tēli.

- SARUNAS MUZEJĀ. Svētdien pulksten 15 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls, īstenojot LNMM izglītības programmu Svētdienas sarunas muzejā, notiek tikšanās ar šonedēļ atklātās izstādes Naivā Latvija kuratoriem Inesi Baranovsku un Aivaru Leiti. Sarunā piedalīsies arī izstādes iekārtojuma koncepcijas autors Andris Vītoliņš un izstādes dalībnieki.

- KAMĒR... Otrdien, 19. decembrī, pulksten 18 Doma baznīcas Kapitula zālē notiks kora Kamēr... jaunākā CD ieraksta – Gijas Kančeli Stiksa un Džona Tavenera Mirru nesēja – atklāšanas svētki.

 

Augsti novērtē izglītības pieejamību Latvijā

Vita Dreijere,  Diena  12/14/06     Apsteidzot daļu augsti attīstīto Eiropas valstu, Latvijai ir izdevies jaunākajā globālās kustības Izglītība visiem ziņojumā ieņemt 11.vietu kā valstij, kas veiksmīgi īsteno kustības noteiktos mērķus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību visiem valsts iedzīvotājiem. Amatpersonas priecājas par augsto rezultātu, bet izglītības eksperti brīdina, ka iegūto pozīciju nedrīkst pārvērtēt, jo tā neko neliecinot par izglītības kvalitāti.

Ziņojumu par valstu atbilstību programmas mērķiem sagatavojusi UNESCO izveidota izglītības ekspertu darba grupa un novērtētas 125 pasaules valstis, kurās ir pieejami statistiskie rādītāji par izglītības jautājumiem.

Lai gan Izglītība visiem ir milzīga programma, kas ietver visu veidu izglītību, šoreiz pastiprināta uzmanība tika pievērsta izglītībai agrīnā bērnībā, stāsta Izglītības iniciatīvu centra direktore Ženija Bērziņa. Latvijas iegūtā 11.vieta, apsteidzot arī Igauniju un Lietuvu, kuras atrodas attiecīgi 16. un 30.vietā, nozīmē to, ka mūsu izglītības sistēma sniedz iespēju iegūt izglītību lielākajai daļai sabiedrības, kas pasaules kontekstā nebūt nav pašsaprotami, saka UNESCO Latvijas nacionālās komisijas ģenerālsekretārs Rolands Ozols. Pozitīvi tikusi novērtēta arī Latvijas iesaistīšanās starptautiskās izglītības programmās.

Taču kopumā Latvijas iegūtā pozīcija neparāda reālo ainu valstī, jo tā ir pamatota tikai ar četriem vidējiem statistiskajiem rādītājiem, proti, bērnu iesaistīšana sākumskolā, pieaugušo lasīt un rakstīt prasme, dzimumu līdztiesība izglītībā, kā arī bērnu mirstība, saka Ž.Bērziņa. Tam, ka ar šiem kritērijiem nav gana, lai noteiktu Latvijas izglītības kvalitāti, piekrīt arī izglītības eksperts Guntars Catlaks.

Eksperti analizējuši arī izglītības kvalitātes rādītājus, piemēram, pedagogu izglītību un darba slodzi, taču šos vērtējumus nav ņēmuši vērā, nosakot valstu pozīcijas. Tā kā kopumā izglītības kvalitātes rādītāji mūsu valstij ir ļoti vidēji, ja tie tiktu ņemti vērā, Latvijas pozīcija būtu zemāka, saka Ž.Bērziņa. Viņasprāt, izglītības kvalitāte agrīnā vecumā nepaaugstināsies, kamēr nebūs izstrādāta atbilstoša valsts politika. "Pagaidām izglītības kvalitātei bērnudārzos neesam pievērsušies, uzskatot, ka pārējie posmi ir svarīgāki," norāda Ž.Bērziņa. Savukārt citviet pasaulē izglītībai agrīnā vecumā esot pievērsta daudz lielāka uzmanība. Piemēram, Pasaules Banka pētījumā secinājusi, ka agrā bērnībā izglītībā ieguldītā nauda pēc 30 gadiem septiņkāršojas.

 

Nav vienotības par pieminekli komunisma upuriem

Sandris Vanzovičs,  NRA  12/15/06     Kara muzejā vakar tika apbalvoti skiču konkursa uzvarētāji par Baigā gada upuriem veltīta pieminekļa izveidi.

Taču nav pārliecības, ka tieši konkursa uzvarētāja darbs tiks realizēts – asus pārmetumus šā konkursa rīkotājiem izteikusi Kultūras ministrija (KM).

Rīgas politiski represēto biedrības (RPRB) izsludinātajā ideju skiču konkursā tika iesniegti 38 darbi, no kuriem par labāko atzīts Brīvības altāris. Tā autors Pauls Jaunzems saņēma 2500 latu. Otrā godalga 2000 latu apmērā piešķirta darbam Brūce (Aigars Bikše, Ilze Liepiņa), trešā – 1400 latu – piešķirta darbam Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzīs...(Oļegs Tilbergs). Žūrija uzskata, ka šajos darbos ietvertās idejas var noderēt turpmākai projekta realizācijai.

Taču KM informē, ka minētais konkurss un tā rezultāti nav saistīti ar ministrijas izveidotās darba grupas Piemiņas vieta komunisma upuriem darbu. Viens no jautājumiem, par ko vienojās kultūras ministres Helēnas Demakovas speciāli izveidotā darba grupa (tai skaitā arī RPRB pārstāvji), bija starptautiska konkursa rīkošana piemiņas vietas izveidei, kura laikā paredzēts īstenot nozīmīgu informēšanas kampaņu un pieaicināt izcilākos gan latviešu, gan arī ārzemju māksliniekus. RPRB izsludinātais konkurss "ir vērtējams kā aizsteigšanās notikumiem priekšā".

Pēc iepazīšanās ar RPRB konkursa rezultātiem KM vizuālās mākslas un vizuālās komunikācijas nodaļas vadītāja Māra Ādiņa norāda, ka "ir daži darbi, kuru koncepcijas vērts attīstīt un domāt par to autoru pieaicināšanu ministrijas gaidāmajā konkursā, tomēr kopaina skaidri parāda laika deficītu mākslinieciskās koncepcijas pilnīgai izstrādei un nepietiekamu konkurenci mākslinieku vidū". Ministru kabinets nākamā gada valsts budžetā akceptējis 100 000 latu piešķiršanu starptautiska konkursa rīkošanai piemiņas vietas komunisma upuriem izveidei.

Pirmo okupācijas posmu no 1940. līdz 1941. gadam, kurš izcēlās ar īpašu nežēlību, cilvēki atceras kā Baigo gadu. Lai iemūžinātu komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņu, RPRB rīkoja pieminekļa ideju skiču konkursu. Pēc konkursa rīkotāju ieceres, piemineklis simbolizēs visu PSRS okupācijas upuru piemiņu. Pieminekļa vieta – laukums pie Latvijas Okupācijas muzeja.

 

Grāmatu grozs

Arno Jundze,  NRA  12/15/06

Guna Rukšāne. Dārznieks un revolucionārs. Apgāds Atēna, 2006.

rs. , apgāds Atēna, 2006

Arno Jundze

Šai grāmatai bija grūti pieķerties – tās nosaukumā un, iespējams, arī vāka dizainā slēpjas kaut kas tāds, kas nevilina, bet drīzāk atgrūž. Varbūt – revolucionārs. Manā apziņā šis vārds vairāk gan ir lamuvārds. Varbūt arī Atmoda pagaidām uztverē figurē kā kolektīvs piedzīvojums, nevis indivīda stāsts.

Pabiezā grāmata par pārsteigumu lasījās itin raiti. Sevišķi vietas, kur pats Jānis Rukšāns atklāj savus teju vai neticamos selekcionāra piedzīvojumus Vidusāzijā. Ja tos savāktu vienviet un attiecīgi apstrādātu, iznāktu potenciāls bestsellers, tāds sīpolpuķu krokodilu mednieka variants. Ar piebildi – kāda velna pēc vajadzēja apdainot trādirīdi ap Pēteri Upīti? Šādas rēķinu kārtošanas grāmatā atkārtojas un ir absolūti nevajadzīgas. Arī liekas radurakstu lirikas un atkāpju varēja būt mazāk, bet sentimenta apdvestajiem tautiešiem tas varētu šķist arī pluss.

Kopumā Dārznieks un revolucionārs ir visai tipisks tuvinieka rakstīts biogrāfiski virzīts darbs: līdz malām cieņas pilns, vispārākajā pakāpē pret aprakstāmo personu, taču diezin vai analītisks. Tam droši varēja likt virsū Dzīvās vēstures sērijas logo, tomēr Jāņa Rukšāna kā literārā varoņa īstā dzīve varētu sākties tad, kad sabiedrību beidzot nopietni (ne čekas – pļekas līmenī) sāks interesēt, kā tapa Atmoda.

Tas ir skaisti, ja vismaz kāds jūtas atkal iemīlējies un nekautrējas to atzīt. Kā teica klasisks varonis klasiskā Rjazanova filmā

Evita Mamaja

Vēl viena ģimenes grāmata – šoreiz sievas apcerējums par savu vīru, veidots divās daļās: Dārznieks un Tautas kareivis. Te daudz lielo burtu: Dārznieks, Revolucionārs, Antiņš, Ideāls – vārdi ar pievienotu slodzi, ko gan grāmatas teksts īsti neattaisno (turklāt Dārznieks vai puķkopis – jau pašā būtībā tās ir atšķirīgas nozīmes). Puķkopībai veltītās lappuses aizpilda dažādu sugu latīniskie nosaukumi, puķīšu apraksti (eritronijas, fritilārijas, eremūri, sangvinārijas), puķkopja introdukcijas problēmas, krāsainas bildes ar krokusiem un īrisiem, visai vienmuļi izraksti no ekspedīciju dienasgrāmatām, meklējot Tulipa tubergeniana vai Iris narynensis. Te daudz faktu no ģimenes senču biogrāfijām, daudz svešu uzvārdu, atmiņas par bērnības slimībām un skolas atzīmēm. Savukārt atmodas laiku aprakstus raksturo (kā allaž) iesūcināts rūgtums pret bijušajiem savtīgajiem, melīgajiem cīņas biedriem un līdzgaitniekiem, kuri pēc vispārējās ziedošanās ideālam un katarses eiforijas nav izturējuši pārbaudījumu ar varu. Kopumā tas ir stāsts par dedzīgu cilvēku ar naivu sirdi, kurš daudz strādā un vēlas ierakstīt savu darbu vēsturē. Tomēr laikmeta aina īsti neveidojas, un tas paliek vien lokāls viena cilvēka viedoklis – bez konteksta un zemtekstiem, kas padarītu lasīšanu aizraujošu. Stāstījuma apjomīgais teksts ir sauss, tomēr korekts. Un būtībā galvenais grāmatas trūkums ir tas, ka tā diez vai varētu šķist saistoša kādam citam lasītājam ārpus ģimenes loka vai selekcionāru aprindām.

Egīls Venters

Kārtējā grāmata par Atmodas auseklīti, kurš – gluži kā Skalbes kaķītis vai Poruka Cibiņš – deviņdesmitajos gados no nepateicīgajiem politikāņiem pastumts malā, tad gribējis stūrēt atpakaļ uz Saeimu, bet it kā atrasts čekas maisos, it kā ne... No formas viedokļa Gunas Rukšānes sacerējums ir gluži tāds pats kā dučiem jau iznākušu vai nākotnē vēl gaidāmu Tautas frontes mesiju slavinājumu, bet no satura, no faktoloģiskā un aizkulišu viedokļa te daudz kā interesanta. Arī puķkopjiem, dārzkopjiem u.tml. maniakiem.

Tomēr būtu maldinoši apgalvot, ka viņi atradīs praktiskus ieteikumus mazdārziņa uzlabošanai vai ierosmi jaunu puķu šķirņu selekcionēšanai. Arī tiem, kas neorientējas Tautas frontes īsajā kursā, būtu ieteicams sarūpēt citu lasāmvielu.

***

Mārtiņš Vērdiņš. Aktrise viegli ar tušas spalvu zīmēta. Apgāds Pētergailis, 2006

Arno Jundze

– diemžēl esam pārstājuši kāpt pie mīļotajām sievietēm pa logu. Prieks, ka vismaz uz Mārtiņu Vērdiņu tas neattiecas. Nezinu tomēr, vai šā personiskas dāvanas teksta publiskošana nebija pārsteidzīga, pāragra un vai tā vispār bija vajadzīga, bet laikā, kad reāli darbojas perestroikas ideologu panaivi formulētais – atļauts viss, kas nav aizliegts, bezjēdzīgi vērsties pie tādiem slideniem un staipāmiem jēdzieniem kā gaume vai kritēriji. Par pirmo, kā zināms, nestrīdas, par otriem – diezin vai tādi pastāv laikā, kad literatūrā katrs dara ko grib – cits draņķīgus pantus sauc par poētiku, cits – vidusmēra modes rakstnieku par 20. gadsimta klasiku. Atļaušos tomēr iebilst, ka licentia poetica – dzejiskā patvaļa – tomēr nenozīmē dzejisko vardarbību un pabaisām atskaņām – līdz Jevgeņija Oņegina līmenim te jūtami nevelk, bet priekš Niedrīšu Vidvuda krietni par īsu.

Evita Mamaja

Nav jau tā, ka oriģināla forma būtu kas peļams un grāmatām par aktieriem jābūt vienādi izdreijātām. Tomēr "ar tušas spalvu viegli iezīmētais" aktrises portrets šoreiz izceļas ar īsti puicisku huligānismu un sīkmanīgu privāto pāridarījumu kārtošanu. Rodas tāda kā neērtības sajūta – kāpēc lasītājam būtu jāpiedalās autora rēķinos ar sievu, kolēģiem, režisoriem, kritiķiem? Grāmata sākas ar paša autora atlaišanu no Dailes teātra aktieru kohortas un aicinājumu izmantot savas zelta rokas kā teātra dekoratoram, seko skices no aktrises gaišās bērnības, teicamnieces gadiem, brīnišķā skolas laika, grūtajiem studiju laikiem, abu varoņu satikšanās, lomu apdzejojumi. Taču kopumā grūti izlobīt kādu jēgu no aplipinātajiem vārdu kruzuļiem un recenziju strēmelēm, bet primitīvās atskaņas teksta pantiņiem šķiet mākslīgi piemeklētas (par to, Mirdzā kas mājo, jo "viņa grib vienatnē kājot", vai par piešķirtu lomu, kas "tūdaļ uzlabo omu"). Acij netīkamā rakstāmmašīnas šriftā aprakstīto lappušu malas klāj piezīmes, zīmējumi, švīkājumi un neizprotamas nozīmes uzraksti ("Pilnīga pašatdeve", "Acīm redzot, viņam ir iedzimta inteliģence", "Ko tad tu čammājies?", "Astrālais variants uz konkrētas bāzes"). Bet pašas Mirdzas Martinsones lepnais spīvums un personības vēriens tā arī paliek apslēpts.

Egīls Venters

Pretējā grāvī – cenšoties izvairīties no tradicionālisma – iestūrējis aktieris un "teātra dekorators" Mārtiņš Vērdiņš. Viņš radījis ko pilnīgi katastrofālu. Literatūrzinātnieku žargonā to varētu saukt par aktrises Mirdzas Martinsones psihodēlisku portretu dzejprozā. Savukārt, pārfrāzējot Džonu Klīzu, te būtu darbs veselam psihiatru kongresam. Tad gan aiz pretenciozās formas netaptu redzams kas vairāk par literāro ambīciju nomocīta aktiera radītu tradicionālu biogrāfiju. Pārsteidz, ka šo grāmatu izdevis apgāds Pētergailis.

Citiem pārsteigumiem pēc grāmatas izlasīšanas vietas lasītāja apziņā vairs neatliek. Un rodas doma nekad vairs nelasīt nevienas aktrises biogrāfiju vai, sliktākajā gadījumā, neapmeklēt nevienu teātra izrādi. Tomēr īstiem teātrmīļiem, kādu latviešiem vesels bars, neviens pārbaudījums nav par grūtu. Arī šis.

***

Gabriels Garsija Markess. Atmiņas par manām skumjajām maukām. Apgāds Atēna, 2006

Arno Jundze

Izcilu rakstnieku no viduvējības atšķir spēja turēties līmenī arī tad, kad no viņa neviens vairs to negaida. Lai gan maģiskā Markesa zelta laikmets nenoliedzami ir divdesmitais gadsimts, sirmais meistars pierāda, ka dažas viņa roku aprakstītas papīra lapas joprojām ir stiprākas par viena otra jaunlaiku korifeja romāniem. Var tikai minēt, vai pirātu dēļ pārveidotais romāna noslēgums – Markesam nācās to pierakstīt pēc tam, kad no izdevniecības tika nozagts romāna oriģināls un nelegāli publicēts pirms oficiālās tirāžas izdošanas – ir labāks vai sliktāks par sākotnējo versiju, tomēr šo darbu ir noteikti vērts izlasīt.

Atmiņas par manām skumjajām maukām ir ironisks pastāsts par laiku pārdzīvojušu klasiķi – par dzīvu dinozauru, reliktu, kas līdzīgi spokam klīst pa ielām, un garāmgājēji brīnās – vai tiešām vecais ķēms vēl nav nomiris. Romānā viss ir spoži izrēķināts, sākot ar pašu story un tā realizācijas līmeni, beidzot ar stulbo un atklāti provokatīvo nosaukumu – gluži kā šķietami nolemtā šaha atklātnē, kur prognozējamā neizšķirta vietā īsts meistars pamanās izdarīt liktenīgo gājienu ar zirdziņu, sagriežot lietu un pieņēmumu kārtību ar kājām gaisā.

Evita Mamaja

Markesa pasaule ir fantastiska, reālisms – maģisks un tēlainība – metaforiska. Te mīlestība un nāve ir cieši līdzās – burtiskā, ne pārnestā nozīmē. Īpatnēju šarmu stāstam piešķir paša stāstītāja figūra – pensionēts avīzes līdzstrādnieks, kurš latīņu valodu uzskata par savu dzimto un raksta ar zelta spalvu. Maznozīmīgais vecumā izzūd, un "pēdīgā niecība" piedzīvo graujošu, negaidītu atraisīšanos – jaunas miesas un jutekļu varā, iekāres pavadā un dusošās meitenes izraisītajā skurbumā, deviņdesmitajā dzīves gadā uzdāvinot sev kvēlu mīlas nakti ar pusaugu jaunavu. Laiks, kad lielākā daļa mirstīgo laikabiedru jau atdusas zem zemes, kļūst par jaunas dzīves sākumu. Vecums, kad atmiņas ir reālākas par īstenību, ļauj izjust dzīves intensitāti, iemantot brīvības sajūtu un izbaudīt pirmās mīlestības brīnumu – tās reālās dzīves parādības, ko apkārtējie uztver kā vecuma plānprāta izpausmes un kas ļauj pirmo reizi iepazīt pašam sevi. Izmantotie milzīgie burti gan visai smieklīgi – kā bērnu grāmatā.

Egīls Venters

Kaut gan Markesa likšana vienā grozā ar abiem iepriekšējiem šķiet zaimošana, iespēja izcelties uz pašmāju autoru fona Dienvidamerikas literatūras patriarham nemaz nav vajadzīga. Arī cienījamā vecumā viņš raksta augstas raudzes prozu bez noguruma pazīmēm. Markess ir varošs kā viņa grāmatas varonis, deviņdesmitgadīgs un visai nešpetns vīrišķis. Gadījumā, ja jūs nesaista grāmatas, kurās visu laiku tiek runāts par TO, tad pameklējiet sev citu lasāmvielu. Dž. Dž. Džilindžeram un citiem Tinto Brasa filmu cienītājiem šī ir augsti ieteicama literatūra.

Arī visiem citiem, kurus saista proza visā tās pirmatnējā spēkā, bez kompleksiem par literatūras galu, pasaules norietu un citiem postmoderniskiem anahronismiem.

 

Valstij jādomā, kur likt bērnus

Vita Dreijere,  Diena  12/16/06     Pašvaldības nespēj samazināt bērnudārzu rindas. Būvējot bērnudārzus, grib sadarboties ar uzņēmējiem.

Nullei līdzinās jēkabpilietes Annas Baltrūnes izredzes tuvāko pāris gadu laikā ievietot savu pusotru gadu veco dēlēnu bērnudārzā, lai gan rindā viņš gaida jau kopš divu mēnešu vecuma. Trīsgadīgā Anrija mamma Diāna Vabule tikai nesen ir reģistrējusi bērnu Rīgā, tāpēc viņas izredzes ievietot dēlu bērnudārzā ir vēl niecīgākas un pagaidām puisēns nav ticis pat privātajā bērnudārzā. Savukārt Ieva Freivalde, lai arī pieteikusi savu gadu un astoņus mēnešus veco dēlēnu Valteru vairākos galvaspilsētas bērnudārzos, savu kārtu varētu sagaidīt vien pēc gada. Tiesa gan, viņai paveicies vairāk nekā paziņai, kurai nav izdevies atrast auklīti, tādēļ vienīgā iespēja bijusi atdot bērnu audzināšanā pie vecvecākiem laukos.

Šādu stāstu ir tūkstošiem, jo šogad gaidītāju rinda uz bērnudārziem sasniegusi jaunu rekordu — tajā reģistrēti vairāk nekā 24 tūkstoši bērnu, kas ir par deviņiem tūkstošiem vairāk kā pērn. Pašvaldības, kuru pārziņā ir bērnudārzi, apgalvo, ka bez valsts palīdzības galā netiks. Valdība savukārt apliecina, ka jau ir apzinājusies situācijas nopietnību un domā, kā to uzlabot

90.gados, samazinoties dzimstībai, pašvaldības nodeva privatizācijai to īpašumā esošos bērnudārzus, taču tagad demogrāfiskais stāvoklis uzlabojas un arvien vairāk vecāku pēc iespējas ātrāk vēlas atgriezties darba tirgū, garo rindu veidošanās iemeslu skaidro Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Vienīgā pilsēta, kurā nav rindu, ir Daugavpils, jo savulaik dome nevis pārdeva bērnudārzus, bet vēl arī pārņēma tos, no kuriem uzņēmumi atteicās, skaidro Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode (LC). Viskritiskākā situācijā izveidojusies Rīgā, kur rindā stāv 7000 bērnu. Un šajā situācija, iespējams, būs jāslēdz 44 bērnudārzi, saka Rīgas domes izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēde Baiba Brigmane (JL), paskaidrojot, ka tas var notikt pavāru trūkuma dēļ, jo neviens negrib strādāt par minimālo algu.

Šis arī ir vissāpīgākais jautājums, jo saskaņā ar likumdošanu pašvaldībām no saviem budžetiem jāapmaksā visu bērnudārzu darbinieku algas. Domes, lūdzot valsts atbalstu, prasa pārņemt kaut vai pedagogu algas apmaksu, skaidrojot, ka tad šo naudu varēs novirzīt, piemēram, jaunu ēku būvniecībai.

LPS centās panākt, lai valsts šo pozīciju iekļauj nākamā gada budžetā, kas prasītu teju 29 miljonus latu, bet tas neizdevās, saka A.Jaunsleinis. Premjers Aigars Kalvītis (TP) to neatbalsta, jo uzskata, ka "tiešs atbalsts bērnudārzu celtniecībai ir efektīvāks nekā netiešs", saka premjera preses sekretārs Arno Pjatkins. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) skaidro, ka iecere nav noraidīta pavisam, bet "pašlaik valstij finansiāli tas nav paceļams" un tagad tā var tikai kompensēt pedagogu algu pieauguma starpību, kas radusies pēc to paaugstināšanas vispārējās izglītības iestādēs. Kad valsts varētu pilnībā pārņemt pedagogu algu apmaksu, viņš nemācēja pateikt, norādot, ka pašvaldības prasa pārāk daudz — tās vēlas, lai valsts pārņem šo funkciju un tajā pašā laikā arī negrib samazināt ienākumu nodokļa apjomu. Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC) uzskata, ka pašvaldībām jātiek galā, jo tieši pilsētu budžeti valstī proporcionāli aug visstraujāk.

 Vairāk jāatbalsta privātie bērnudārzi, jo nekur citus pasaulē nav tik daudz viena tipa pirmsskolas izglītības iestāžu, kā mūsu valstī, savu risinājumu piedāvā Izglītības iniciatīvu centra direktore Ženija Bērziņa. Lai gan gribētāju rinda uz bērnudārziem ir liela, pagaidām uzņēmēji nav ieinteresēti veidot privātos bērnudārzus, jo tas "nav rentabli". Ar 180 latiem, ko ik mēnesi samaksā vecāki, pietiek vien, lai apmaksātu darbinieku algas, turklāt tiklīdz valsts paaugstina pedagogu algas, tas jādara arī privātajiem, lai nezaudētu darbiniekus, skaidro privātā bērnudārza Mazulītis Rū vadītāja Laine Ligere–Stengrēvica. Turklāt bankas kā "nerentablam biznesam" nedodot kredītus bērnudārzu būvniecībai.

Pēc viņas teiktā, bērnudārzu trūkuma problēmu varētu risināt, izmantojot Skandināvijas pieredzi jeb "nauda seko bērnam" principu. Tas nozīmē, ka katrai māmiņai tiek iedalīta noteikta summa, ar ko viņa var rīkoties pēc saviem ieskatiem — palikt mājās un auklēt bērnu līdz 3 gadu vecumam, tai laikā ik mēnesi saņemot māmiņu algu, strādāt un šo naudu maksāt auklītei vai arī izmantot naudu, maksājot par bērnudārzu. Ž.Bērziņa norāda uz citu valstu pieredzi, kur jebkura māte var izveidot mājās mazu bērnudārza grupiņu. Latvijā šāda prakse neesot ieviesta pārāk stingru normatīvo prasību dēļ — nepietiek tikai ar to, ka gribētājam ir pedagoga kvalifikācija, nepieciešams ievērot stingras sanitārās normas, pieskaņot telpu plašumu utt.

 Tomēr pagaidām prasības bērnudārzu reģistrēšanai valdība negrasās mazināt un sliecas atbalstīt nevis bērnudārzu ierīkošanu mājās, bet jaunu bērnudārzu būvniecību. Nākamā gada valsts budžetā nauda tam gan nav paredzēta, toties tie, kas vēlēsies uzbūvēt bērnudārzu, varēs pretendēt uz valsts kredīta galvojumu, stāsta ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK).

Premjera padomnieks Oskars Balodis gan norāda, ka 2007.gadā viena no četrām valsts investīciju projektu atbalsta jomām ir izglītība un tātad arī bērnudārzu būvniecībai varētu tikt novirzīta daļa no kopējā 20 miljonu finansējuma. Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija situāciju palīdzēs risināt, no 2008.gada piedaloties esošo bērnudārzu rekonstrukcijā un paplašināšanā ar līdzfinansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem 29 miljonu eiro apmērā, stāsta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP).

 Augustā pēc premjera iniciatīvas Ekonomikas ministrijas (EM) paspārnē izveidotā darba grupa, apzinot situāciju valstī, secinājusi, ka jaunu bērnudārzu būvniecībai varētu izmantot privātās publiskās partnerības mehānismu. "Ir vairākas finansējuma shēmas, no kurām vienkāršākā nozīmē, ka pašvaldība izsludina konkursu par to, kurš uzņēmējs spēj piedāvāt visvairāk noteiktai kvalitātei atbilstošas bērnudārzu telpas, un ar uzvarētāju pašvaldība noslēdz nomas līgumu, teiksim, uz 20 gadiem. Savukārt valsts, ņemot vērā to, ka demogrāfija ir visas Latvijas problēma, piešķirtu pašvaldībām dotācijas bērnudārzu būvēšanai," stāsta A.Štokenbergs.

Iespējamie privātās publiskās partnerības finansējuma varianti valdībai varētu tikt piedāvāti decembra beigās, saka EM valsts un privātās partnerības nodaļas vadītāja Inta Lipovska. Valsts iespējamais ieguldījums ir līdz pārdesmit miljoniem latu. Piemēram, ja valdība atbalstīs ieteikumu divu gadu laikā uzbūvēt 25 bērnudārzus, dzēšot pusi no to būvniecības izmaksām, tas no valsts budžeta prasītu vismaz 20 miljonus latu.

 

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

Uzlaužot dzīvokļu durvis, izmet īrnieku mantas

Mārieta Švalbe,  NRA  12/13/06     Gluži kā tirgus placis vakar bija brīvi pieejams K. Valdemāra ielas 27/29 daudzdzīvokļu nama pagalms, ko steigšus mācēja arī izmantot bezpajumtnieki. Elektriskās ierīces, zinātniskās literatūras grāmatas, drēbes, gultas, skapji un vēl daudz saimniecībai nepieciešamu lietu biezā slānī mētājās pa visu nama pagalmu. Kā novēroja Neatkarīgā, drīzumā atvērto durvju diena šajā pagalmā tiks slēgta, jo izmestās mantas tika krāmētas konteinerā un vestas prom.

"Mēs jau ilgstoši izskatām šo lietu," saka Rīgas pilsētas īres valdes priekšsēdētājs Andris Vilks. Strīds starp īrniekiem un īpašnieku ilgstot gadu, tā iemesls esot namīpašnieka mantkārība, lai īpašumā veiktu kapitālo remontu. A. Vilks šo shēmu dēvē par spekulatīvu darījumu – uzņēmīgs cilvēks nopērk māju, tiek vaļā no īrniekiem, piedāvājot kompensācijas, un pēc tam pārdod īpašumu par milzīgu cenu.

A. Vilks norādīja, ka nams K. Valdemāra ielā 27/29 piederot kādam Viktoram Gusevam, lai gan neesot konkrētu pierādījumu par namīpašuma iegādes likumību. No nama īrniekiem A. Vilks esot saņēmis vairākus iesniegumus par šo namīpašnieku, tamdēļ V. Gusevam esot sastādīti divi administratīvie protokoli, kuru sods sasniedzis 1000 latu. Par dzīvokļu uzlaušanu un īrniekiem piederošo mantu izmešanu ierosināts kriminālprocess.

Sazināties ar pašu namīpašnieku A. Vilkam nav izdevies nedz telefoniski, nedz Īres valdes sēdē, uz kuru īpašniekam bija jāierodas.

Arī Neatkarīgajai namīpašnieka viedokli neizdevās uzzināt, jo V. Guseva reģistrētās firmas VG Vjhjjr Latvia dati nav atrodami.

 

Par "Gada dzīvnieku 2007" pasludina smilšu krupi

LETA  12/14/06     Par Latvijas Dabas muzeja "Gada dzīvnieku - 2007" pasludināts Sarkanajā grāmatā iekļautais smilšu krupis (Bufo calamita), aģentūru LETA informēja muzeja Izstāžu un informācijas nodaļas vadītāja Vineta Grigāne.

Šis abinieks ir mazākais no Latvijā konstatētajiem krupjiem un no citiem krupjiem atšķirams pēc dzeltenās svītras uz muguras.

Pieaudzis šīs sugas īpatnis var sasniegt sešu līdz astoņu centimetru garumu. Smilšu krupji galvenokārt pārtiek no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība tiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpnēs.

Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs, informēja muzeja pārstāve. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes, kaut gan vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat trīs metru dziļumā.

Smilšu krupis ir Latvijā un Eiropā aizsargājams dzīvnieks, kura dzīvotnes Latvijā pēdējos gados ir stipri apdraudētas. Augumā smilšu krupis ir mazākā no Latvijā esošo krupju sugām.

Smilšu krupis kā suga ir unikāla ar to, ka sevī vienlaikus apvieno ļoti specifiskas prasības pēc dzīves apstākļiem un ļoti plašu izplatības areālu, jo spēj dzīvot gan Spānijas, gan Igaunijas klimatā, norāda Grigāne.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes.

Pēdējos gadu desmitos tie sastopami arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies.

Dabas liegumā "Karateri" Limbažu rajonā 1993.gadā tika konstatēti 500 smilšu krupji, bet 2006.gadā - tikai 50.

Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība - intensīva karjeru izstrāde, stāstīja muzeja pārstāve.

Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 2.kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās, tāpat smilšu krupis ir iekļauts Eiropas Savienības Biotopu un sugu direktīvas IV pielikumā un Bernes konvencijas "Par dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu" I pielikumā.

Gada dzīvnieku Latvijas Dabas muzeja speciālisti izvēlas jau septīto gadu, un uz šo titulu galvenokārt pretendē retu un izzūdošu sugu pārstāvji. Par 2006.gada dzīvnieku tika pasludināta lidvāvere. Iepriekš šis tituls piešķirts arī lielajam susurim, cūkdelfīnam, lūsim un citiem.

 

Par 2007.gada putnu pasludina melno dzilnu

LETA  12/15/06     Par 2007.gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izvēlējusies melno dzilnu, kas ir lielākais Latvijas un Eiropas dzenis, informēja LOB sabiedrisko attiecību koordinatore Ilze Ķuze.

Melnā dzilna ir vārnas lieluma melns putns ar sarkanu galvas virsu. Lai gan patlaban melnā dzilna Latvijā ir samērā bieži sastopama - pie mums ligzdo 6000-8000 pāru - saistībā ar intensīvo mežizstrādi ornitologi prognozē šo putnu skaita sarukšanu.

Melnā dzilna ir ekoloģiski nozīmīga suga. Šie putni dzīvo vecos mežos, kur dzilnas atrod gan resnus kokus, kuros izkalt dobumus ligzdošanai, gan vecus celmus, nokaltušus un kritušus kokus, kuros meklēt barību - atmirušā koksnē dzīvojošus vaboļu kāpurus un skudras.

Turpmākajos gados dzilnu kaltajos dobumos ligzdo vairākas citas, galvenokārt īpaši aizsargājamas putnu sugas, piemēram, lielā gaura, meža balodis, bikšainais apogs, zaļā vārna un gaigala.

Nākamā gada laikā LOB informēs sabiedrību par vecu mežu saglabāšanas nozīmi gan šīs, gan citu putnu sugu ligzdošanai un kaltušo un kritušu koku saglabāšanas nepieciešamību mežā. Plānots arī veikt pētījumu par izcirtumos atstāto tā saukto "ekoloģisko koku" nozīmi melnās dzilnas ligzdošanā.

"Ir novērots, ka melnās dzilnas labprāt ligzdo cirsmās atstātajos ekoloģiskajos kokos, ja tie ir pietiekami resni un piemēroti dobuma kalšanai. Iespējams, ka daļēji vecu mežu izciršanu un līdz ar to melnajai dzilnai piemērotu ligzdošanas koku trūkumu varētu kompensēt šie ekoloģiskie koki. Tomēr līdz šim nekādi pētījumi Latvijā, kas apstiprinātu vai noliegtu šo koku nozīmi melnās dzilnas ligzdošanā, nav veikti. Tāpēc gada putna akcijas laikā plānojam veikt šādu pētījumu, lai noskaidrotu, cik bieži un kādos izcirtumos un ekoloģiskajos kokos melnā dzilna ligzdo," norāda akcijas koordinatore Sintija Martinsone.

Melnās dzilnas akciju atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde.

Gada putna akciju LOB rīko divpadsmito reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēta grieze (1996.gadā), vakarlēpis (1997.gadā), zaļā vārna (1998.gadā), mazais ērglis (1999.gadā), ķīvīte (2000.gadā), ūpis (2001.gadā), lielais ķīris (2002.gadā), rubenis (2003.gadā), baltais stārķis (2004.gadā), ziemeļu gulbis (2005.gadā) un lauka piekūns (2006.gadā).

Šī gada laikā par novērotiem lauku piekūniem informēts 59 reizes, turklāt atklāts, ka šo putnu ir mazāk, nekā uzskatīts, liecina LOB informācija.

"Šogad esam saņēmuši ziņas par piecām lauku piekūnu ligzdošanas vietām. Domājams, ka šo putnu Latvijā ir mazāk nekā pašreizējais skaita vērtējums - aptuveni 100-200 ligzdojošu pāru," atzina LOB akcijas "Lauku piekūns - 2006.gada putns" vadītāja Ieva Mārdega.

Viņa pieļāva iespēju, ka šogad neligzdoja daudzi piekūni. Biedrība saņēmusi vairākus ziņojumus par neligzdojošiem lauku piekūnu pāriem. Mārdega skaidroja, ka šogad laukos bija maz grauzēju, ar kuriem barojas piekūni.

 

Rīgā - 321 Ziemassvētku eglīšu tirdziņš

DELFI  12/15/06     Rīgas pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars (JL) saskaņojis 321 vietu pilsētas ielās, laukumos un skvēros, kur atļauts tirgot Ziemassvētku eglītes. Pārsvarā tās ir vietas, kur eglīšu tirdzniecība noritējusi tradicionāli gadu no gada, informēja domes sabiedrisko attiecību nodaļā.

Izpilddirektors atgādināja, ka eglīšu tirgotājiem jāievēro vairāki nosacījumi - lai izvairītos no zālienu bojāšanas, tirdzniecība pieļaujama tikai uz cietā seguma un tās laikā nedrīkst tikt aizņemta gājēju ietve visā tās platumā, kā arī jānodrošina netraucēta gājēju pārvietošanās un nedrīkst tikt traucēta satiksmes plūsma.

Tāpat, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, tirdzniecības laikā un pēc tās jānodrošina vietas sakopšana. Eglīšu tirgotājiem jāatceras, ka minēto noteikumu ievērošanu uzraudzīs pašvaldības policija.

 

 

 

Ir kļuvis nedaudz aukstāks,

dienā gaisa temperatūra ir ap +3oC,

bet naktīs termometra stabiņš noslīd zem 0oC.

Pārsvarā ir apmācies un vējains. Gandrīz katru dienu

līst un brīžiem lietus mijas ar slapju sniegu. Visu

nedēļu pūš stiprs vējš, bet zāle zaļot zaļo

un puķes turpina ziedēt...

 

Anda Jansone, trešdien, 13. decembrī