Alsungā...

 

Ugunsgrēks 'Reģos' - traģiskākais Latvijas vēsturē

 

LETA  02/23/07    Traģēdija Alsungā sociālās aprūpes centrā "Reģi" pēc bojāgājušo skaita ir lielākais līdz šim Latvijā notikušais ugunsgrēks, atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis.

Pencis norādīja, ka glābšanas darbus kavēja ugunsdzēsēju šļūteņu aizsalšana. Ugunsdzēsējiem nācies pat braukt uz Kuldīgu pēc citām šļūtenēm.

"Nedrīkst pārtraukt ūdens padošanu," skaidroja VUGD priekšnieks. Šļūtenes aizsalst, ja ūdens padeve tiek pārtraukta.

Nekur pasaulē nav izdomāti līdzekļi, kā novērst ugunsdzēsēju šļūteņu aizsalšanu lielā aukstumā, norādīja Pencis, piebilstot, ka jārēķinās ar dabas un fizikas likumiem.

Pēc katra liela ugunsgrēka tiek veidots apraksts, kurā izvērtē darbinieku rīcību un ugunsnelaimes apstākļus. Šo aprakstu neveido ar mērķi meklēt vainīgos, bet pieredzes gūšanai, norādīja Pencis.

Apraksts par šo traģēdiju būs gatavs viena mēneša laikā.

Attiecībā uz ugunsdzēsēju, kurš guva traumas, dzēšot Alsungas ugunsgrēku, notiks nelaimes gadījuma izmeklēšana, lai izvērtētu iespēju piešķirt kompensāciju.

Kā ziņots, ugunsgrēkā bojā gājuši 25 cilvēki. To varētu būt izraisījusi nepareiza elektroierīču lietošana, kas novedusi pie ēkas elektrotīklu pārslodzes.

Pansionāts atradās vecā trīsstāvu muižas tipa ēkā, kurai bija piebūvēts mansarda stāvs.

Ugunsdzēsēji rīkojās pašaizliedzīgi un drošsirdīgi, izdarot maksimāli iespējamo, sacīja iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).

Ministrs dzirdējis, ka pansionāta iemītnieki bijuši nomierinošu medikamentu iedarbībā, bet nevarēja šo informāciju apstiprināt. "Šajā pansionātā dzīvo cilvēki, kas patstāvīgi nespēj pieņemt lēmumus," piebilda Godmanis.

Iekšlietu ministrs personīgi iepazinies ar dokumentiem par ugunsdrošības pārbaudēm Alsungas pansionātā. Tās veiktas pērn, un tikušas apsekotas arī namā esošās krāsnis.

Kā ziņots, pagājušajā naktī ap plkst.1 izcēlies ugunsgrēks Alsungas pansionātā, kur uzturējās 1. un 2.grupas invalīdi. Iespējamais ugunsgrēka iemesls - elektroierīču, visticamāk, sildītāju, vai apkures sistēmu bojājumi.

Patlaban ugunsgrēku izdevies lokalizēt, taču ēkā turpinās gruzdēšana.

No liesmām izdevies evakuēt 66 cilvēkus. Nelielas traumas guvis viens ugunsdzēsējs.

Kopumā sociālās aprūpes namā uzturējās 90 cilvēki.

Uz Alsungu devušies speciālie eksperti, lai uz vietas noteiktu ugunsgrēka iemeslus, izvērtētu situāciju ugunsdrošības jomā šajā iestādē.

Izglābtie pansionāta iemītnieki tiek izmitināti Alsungas internātskolā un tuvākajos pansionātos. Cietušie un bojāgājušie tiek nogādāti Kuldīgas slimnīcā.

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

 

ASV sper soli ceļā uz bezvīzu režīmu

Ģirts Kasparāns, Gunta Sloga,  Diena  02/17/07     Senāta komisija nolēmusi atbalstīt likumprojektu, kas Latvijas un citu Austrumeiropas valstu pilsoņiem nākotnē varētu nodrošināt iespēju bez vīzas ceļot uz ASV. Likumprojekts pilnvaro ASV prezidentu Džordžu V.Bušu attiecināt bezvīzu režīmu uz tām valstīm, kas atbalsta ASV vadīto cīņu pret terorismu. Šo valstu vidū ir arī Latvija. Likumprojektam vēl jāsaņem visa Senāta, kā arī Pārstāvju palātas atbalsts, lai Dž.V.Bušs varētu to parakstīt.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) atzinīgi vērtē procesa sākšanos. "Amerikas pusē ledus ir sakustējies, tas ir tas, ko mēs ilgāku laiku gaidījām," Dienai uzsvēra ministrs. Tas arī esot vērtējams kā apliecinājums tam, ka Dž.V.Bušs nolēmis turēt savu pērn novembrī doto solījumu virzīt uz priekšu bezvīzu jautājuma risinājumu. A.Pabriks pieņem, ka Dž.V.Buša prezidentūras otrajā pusē šis mērķis varētu tikt sasniegts. Līdzīgu viedokli izteikušas arī ASV amatpersonas, kas prognozē, ka bezvīzu režīms varētu stāties spēkā pirms Dž.V.Buša pilnvaru termiņa beigām (viņam jāaiziet no amata 2009.gada janvārī).

Amerikāņi gan uzsver, ka bezvīzu režīma jautājums tiks risināts divpusējās sarunās ar katru valsti, kam jāizpilda virkne prasību, piemēram, samazinot vīzu režīma pārkāpēju skaitu. Austrumeiropas valstis ir neapmierinātas, ka to pilsoņiem vēl aizvien vajadzīga vīza ieceļošanai ASV, neraugoties uz aktīvo atbalstu amerikāņu operācijām Afganistānā un Irākā.

 

Saņem atzinību par holokausta izglītību Latvijā

LETA  02/21/07    Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā, Izraēlas ārlietu ministre augstu novērtēja Latvijas ekspertu dalību "Yad Vashem" kursos un semināros un Latvijas darbu antisemītisma izskaušanā.

Oficiālās vizītes laikā Izraēlā ministrs apmeklēja arī holokausta varoņu un upuru piemiņas muzeju "Yad Vashem" un ar muzeja vadību apsprieda turpmākās sadarbības iespējas holokausta piemiņā, atcerē un izglītībā.

Muzeja vadība atzinīgi novērtēja 2006.gada 4. un 5.jūlijā Rīgā notikušo starptautisko konferenci "Holokausts: atmiņa un mācība", kuras viens no organizatoriem bija Ārlietu ministrija.

Puses apsprieda iespējamo trīspusējo sadarbību. Labākais veids kopīgo projektu īstenošanai varētu būt sadarbība darba grupā starptautiskajai sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un pētniecībā.

Jau ziņots, ka ministrs pirmajā oficiālajā vizīte Izraēlā uzturas no 19.februāra līdz 22.februārim.

 

Pētīs, ko par Latviju domā citās valstīs

LETA  02/21/07    Latvijas Institūts (LI) šogad veiks pētījumu, lai noskaidrotu, ko par Latviju domā citās valstīs. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē LI direktors Ojārs Kalniņš informēja, ka līdz šim reklāmas kampaņas Latvijas tēla popularizēšanai balstījušās uz samērā mazu aptauju rezultātiem. Pētījums būs arī pirmais posms Valsts zīmolvedības programmas izstrādē.

Kalniņš uzskata, ka valsts zīmols — tā ir valsts reputācija. Zīmols ir tas, ko mēs gribam, lai citi par mums zina, proti, kas mēs esam, ko mēs gribam, ar ko mēs lepojamies, kur mēs ejam, ko mēs piedāvājam un ko no mums sagaidīt.

Šogad paredzēts veikt aptaujas 35 valstīs, kurās plānots aptaujāt 25 500 ārzemju respondentu. Gada laikā plānots sagatavot četrus ziņojumus, izstrādāt analīzi un kopsavilkumu. Tāpat arī plānots nodrošināt pastāvīgu pieeju pētījuma datubāzei on-line režīmā.

No pētījuma varēs secināt, kāda ir Latvijas atpazīstamība, kādas ir stiprās un vājās puses, kas jāņem vērā, veidojot valsts atpazīstamību, tāpat arī tiks sagatavoti konkrēti priekšlikumi, kas sadarbībā ar reklāmas aģentūrām tiks realizēti Latvijas tēla veidošanai un popularizēšanai ārvalstīs.

Pētījuma laikā tiks veiktas aptaujas un strādāts fokusgrupās arī Latvijā, kurā tiks iesaistīti valdības un valsts pārvaldes pārstāvji, uzņēmēji un sabiedrība. Plānots analizēt valsts politiku un tās prioritātes, attīstības plānus, deklarācijas, kā arī mērķauditorijas tūrismā, ekonomikā, ārpolitikā, kultūrā.

Patlaban esot izveidota arī tēla vadības grupa, kurā strādā 30 dažādu iestāžu pārstāvji. Pēc Kalniņa teiktā, Latvijas tēls pašlaik ir «miglā tīts», jo neviens tā arī īsti nezina, kas tas ir un kas to veido. Kalniņš uzskata, ka valstij nevar būt viens tēls, to veido vairāki tēla elementi: ekonomika, kultūra, daba, zinātne, ārpolitika, sabiedrība, aizsardzība, infrastruktūra. Zīmolvedības programmā svarīgi ir šos tēla elementus apvienot, norādīja Kalniņš.

 

Aicinās Krieviju sākt sarunas par jaunu robežpunktu

LETA  02/22/07     Ārlietu ministrija (ĀM) tuvākajās dienās plāno iesniegt notu Krievijai ar aicinājumu saskaņā ar starpvalstu vienošanos sākt konsultācijas par jauna robežpunkta "Opoļi-Mogiļi" atvēršanu uz Krievijas un Latvijas robežas.

Kā informēja ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā, 1993.gada 2.jūnija "Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par muitas robežas caurlaides punktiem" 3.pants paredz pušu vispusīgu sadarbību, tostarp jaunu muitas punktu atvēršanā.

Otrdien valdība uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) plānu situācijas normalizēšanai uz Latvijas un Krievijas robežas.

Papildus Terehovas, Grebņevas robežkontroles punktu modernizācijai Vientuļu robežkontroles punkta būvniecībai un stāvlaukumu izveidošanai pie Terehovas un Grebņevas robežpunktiem paredzēts atvērt robežpunktu "Opoļi-Mogiļi". Tādēļ ĀM tika uzdots sākt sarunas ar Krievijas pusi, lai saskaņotu viedokļus ar Krievijas atbildīgajiem dienestiem.

Līdz šim skatīti priekšlikumi robežkontroles punktu "Opoļi-Mogiļi" atvērt tikai vieglajam autotransportam, lai atslogotu un palielinātu punkta "Terehova-Burački" jaudu. Vienlaikus Krievija izteikusi piedāvājumu apspriest jautājumu par kopīgās robežkontroles pilotprojekta ieviešanu šajā robežkontroles punktā.

Saskaņā ar SM informāciju, lai apmierinātu aizvien pieaugošās autotransporta plūsmas cauri Latvijas un Krievijas robežai, kopējā Latvijas un Krievijas robežkontroles punktu caurlaides spēja nākamo desmit gadu laikā būtu jāpalielina vismaz piecas reizes.

 

Intervija ar VVF: Ar Krieviju var vienoties nevienoties

Anita Daukšte,  NRA  02/21/07

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Neatkarīgajai.

– Debatēs par Latvijas un Krievijas robežlīgumu jūs teicāt, ka būtu gatava parakstīt šo līgumu līdz ar valdības pārstāvi. Ciktāl šobrīd ir sarunas par šādu iespēju?

– Šobrīd ir tukšais laiks, tīri tehniski, kamēr valdība vispār saskaņā ar Satversmi spēs realizēt Saeimas doto deleģējumu parakstīt robežlīgumu. Kontakti, protams, norit vēstniecību līmenī, un šis jautājums ir jāsaskaņo.

– Ja gadījumā līgumu parakstīs tikai valdības pārstāvis, vai tas varētu mazināt tā izredzes tikt ratificētam Saeimā?

– Pirmkārt, Saeima jau ir devusi līgumam savu atbalstu. Es būtu ļoti pārsteigta, ja tā mainītu savu viedokli. No mūsu puses atbalsts līguma ratifikācijai jau ir dots ar pilnvarojumu valdībai to parakstīt, un tas atvieglina visas nākamās fāzes līdz līguma ratifikācijai. Jautājums ir par to, kā tas tagad tiks risināts no Krievijas puses. Es jau 2005. gada septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas sesijā no Krievijas prezidenta Putina dzirdēju par gatavību parakstīt šo līgumu. Taču tagad ir jāgaida, cik aktīva būs prezidenta nostāja, kādus signālus Krievijas prezidenta administrācija dos Krievijas Valsts domei par šā līguma parakstīšanu un vēlāko ratifikāciju. Jāgaida, kad Krievijas prezidents dos signālu savā valstī – jā, šis ir īstais brīdis šo līgumu parakstīt.

– Bet no Latvijas puses?

– No Latvijas puses nav nekādas starpības, jo Latvijas vēlme parakstīt līgumu šobrīd ir skaidra.

– Tad nav atšķirības, vai paraksta izpildvara vai prezidenti?

– Atšķirība ir tāda, ka mēs nevaram sagaidīt Krievijas prezidenta parakstu uz šā dokumenta, ja Latvijas prezidents nav izrādījis gatavību to parakstīt. No Latvijas puses ir vajadzīga prezidenta vēlme parakstīt šo dokumentu vai vismaz gatavība būt klāt un asistēt šā dokumenta parakstīšanā – tas kalpotu kā signāls, kas uzsvērtu šā līguma simbolisko nozīmi un parādītu, ka tam ir arī abu valstu prezidentu atbalsts.

– Kā jūs uztvērāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu nesen Minhenē?

– Es domāju, ka tā parāda Krievijas pašapziņas kāpumu un prezidenta Putina ļoti aktīvo lomu Krievijas ārpolitiskās pozīcijas paušanā. Domāju, ka šī runa bija interesanta, jo parādīja, ka Krievijas mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas pasaulē un iezīmēt sevi kā nopietnu pasaules ārpolitikas spēlētāju. Jau vairākus gadus dominēja viedoklis, ka Krievija ir zaudējusi savas pozīcijas kā lielais pasaules ārpolitikas spēlētājs. Daudzi jau vēl nesen teica – kāda nozīme ir Krievijai būt G-8 valstu vidū, tur jau ir G-7+1, Krievija nav īstais spēlētājs šajā jomā. Prezidenta Putina runa iezīmē Krievijas vēlmi būt ne vien ietekmīgai G-8 valstij, bet nozīmīgam starptautiskajam spēlētājam vispār pasaulē.

– Vai pēc šīs antiamerikāniskās runas Latvijai nav jākļūst piesardzīgai, jo mums ir stratēģiskā partnerība tieši ar ASV?

– Tādas vienas runas dēļ Latvijai nav jāmaina ārpolitiskās prioritātes. Tas būtu pārsteidzīgi un nevajadzīgi. Mūsu kopš neatkarības atgūšanas paustā pozīcija ir bijusi skaidra un nemainīga – Latvija nostiprina savu neatkarību, saistībā ar to ir kļuvusi par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Ņemot vērā ASV lielo lomu NATO vispārējās aizsardzības spējās, mūsu valstij ir ļoti būtiska stratēģiska sadarbība ar ASV. Nekādā ziņā šī partnerība nevar tikt ne apstrīdēta, ne arī mainīta. Taču tāpat jau kopš neatkarības atgūšanas ir bijusi deklarēta Latvijas vēlme veidot labas kaimiņattiecības ar demokrātisku un no totalitārisma atbrīvotu Krieviju, un šajā ziņā nekas nav mainījies.

– Debatēs par robežlīgumu vairākkārt izskanēja, ka šis robežlīgums būs kā tāds labu tālāko kaimiņattiecību veidošanas priekšnoteikums, kā garantija tam. Cik jūs esat droša par to, ka tā tiešām būs, ka no Krievijas puses neparādīsies jaunas prasības, kaut vai par vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem, pilsonības piešķiršanas jautājumos?

– Šīs jau nav nekādas jaunas prasības, ko jūs minat. Un es ļoti šaubos, vai tās pazudīs, tiklīdz būs parakstīts robežlīgums. Krievija savus mērķus definējusi ļoti skaidri, un nedomāju, ka tā mainīs savu viedokli pēc robežlīguma parakstīšanas. Taču robežlīguma parakstīšana no mūsu puses būs gluži praktisks darbs, kas, piemēram, garantēs mūsu dalību Šengenas valstu kopienā. Tas, ka mēs varam iestāties Šengenas valstu kopienā arī bez robežlīguma, ir skaidrs. Taču nebūtu prāta darbs ieguldīt milzīgus līdzekļus reālās robežas sakārtošanā bez noslēgta robežlīguma. Ar līguma parakstīšanu Latvijas parāda labo gribu kaimiņattiecību veidošanā. Vairāku gadu garumā man ik pa reizei tiekoties ar prezidentu Putinu, mēs esam runājuši par jautājumiem, kuros mums ir atšķirīgi viedokļi. Un es šaubos, vai Latvija un Krievija savus viedokļus mainītu. Taču mēs varam, kā amerikāņi saka, vienoties nevienoties. Mēs pieņemtu, ka mums ir atšķirīgs viedoklis dažādos jautājumos, un saprastu, ka tas būs pietiekami ilgs laika periods, kurā mēs varētu nonākt pie vienādas interpretācijas veselā virknē un īpaši vēstures interpretācijas jautājumos. Tajā pašā laikā mums ir arī intereses un pragmatiskas lietas, par kurām mēs varam vienoties. Jo nav tā, viens kaut ko vinnē, bet otrs zaudē. Gan spēļu teorijā ir dažādi algoritmi, kā var abas puses vinnēt, gan politikā ir svarīgi neiestrēgt tajos jautājumos, kuros ir atšķirīgi viedokļi. Nav otram jāiesit ar bomi pa galvu un jāsaka, ka tev jādomā tāpat kā man. Mums ir atšķirīgie jautājumi jānoliek malā un jāvienojas tajos, par kuriem mēs varam runāt. Tādu jautājumu ir pietiekami daudz, kuros iegūst abas puses. Ja par tiem mēs runātu, tad labums būtu gan abu valstu iedzīvotājiem, gan mazinātos spriedze abu valstu attiecībās.

– Jūs nesen bijāt Davosas forumā Šveicē, kur viesojās arī Krievijas vicepremjers Dmitrijs Medvedevs, kurš tiek minēts kā viens no iespējamajiem Putina pēctečiem prezidenta amatā. Kāds jums radās iespaids par viņu?

– Man foruma laikā neiznāca ar Medvedeva kungu tikties, un es nevaru konkrētu izvērtējumu dot. Taču viņa klātbūtne šādā forumā ir ļoti nopietns signāls, jo Davosas forumā apgrozās ne vien daudzi pasaules ietekmīgākie biznesmeņi, bet arī pasaules ietekmīgākie politiķi. Šajā forumā viņam tika dota iespēja iepazīties ar lielajiem spēlētājiem uz pasaules politikas šaha galdiņa, un, ja tiek domāts par viņa tālāku virzīšanu, tad šāda iespēja neformālā gaisotnē ir pietiekami būtiska. Bet, ja runā par priekšvēlēšanu taktiku prezidentālās republikās, tad vēl ir par agru, lai spriestu, kurš no eventuāliem kandidātiem būtu troņmantinieks.

– Kāda ir jūsu pozīcija saistībā ar 16. marta iespējamiem pasākumiem?

– Tāda pati kā visus iepriekšējos gadus. Šī datuma izcelšana kā valstiska patriotisma izrādīšana ir kļūda, jo ir jau pietiekami daudz citu datumu, kuri ir saistīti ar valsts neatkarību – 11. novembris, 18. novembris, deportāciju upuru un citas piemiņas dienas. Es neredzu nekādu pamatu un nepieciešamību pēc 16. marta kā valstiski svinamas dienas. Es uzskatu, ka tiem, kas vēlas pieminēt savu un savu cīņu biedru dalību zināmās cīņās, ir visas tiesības to darīt, kā demokrātiskā valstī tas ir pieņemts. Ja viņi vēlas nolikt ziedus pie cīņu biedru piemiņas vietām, tad to var darīt. Bet jebkurš mēģinājums šo dienu pacelt valstiskas atzīmēšanas līmenī ir polittehnoloģija, lai izvērstu pret Latviju naidīgu propagandu un kampaņu, iestāstot pasaulei, ka latvieši ir bijuši fašisma atbalstītāji un vēl šodien notiek fašisma atdzimšana. Tas man kā prezidentei ir absolūti nepieņemami, jo es uzskatu, ka fašisms Latvijai ir darījis lielu ļaunumu, tā ir bijusi sveša okupācija, kas ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci uz mūsu zemes. Mums nav nekādas vajadzības par šo režīmu sērot un to atcerēties. Tas, ka latviešu zēni okupācijas laikā pretēji starptautiskām konvencijām tika iesaukti vērmahtā un sūtīti uz fronti, nenozīmē, ka Latvijā ir jebkad bijis fašisms un tāds ticis atbalstīts.

Šis datums ir ļāvis dažādām ekstrēmistiskām grupām nokļūt mediju uzmanības lokā. Mūsu laikā tikt televīzijas ekrānos vai dabūt savu portretu apģērbtā vai neapģērbtā veidā uz avīžu pirmajām lapām ir ļoti pievilcīgs veids, kā likt dažādiem ļaudīm rosīties. Tāpat arī konfrontācijas un kautiņi ir labs veids, kā nokļūt medijos. Bet no Latvijas valsts viedokļa šādas darbības nozīmē mīt jau iestaigātās mūsu valstij naidīgās polittehnoloģijas taciņas. Šī polittehnoloģija mēģina diskreditēt Latviju kā valsti un mazināt tās starptautisko prestižu, piešujot visiem latviešiem fašisma birku. Es domāju, ka tā ir tik tiešām ļoti liela muļķība – it kā patriotisma vārdā dot ieganstu Latvijai naidīgiem spēkiem klāstīt, kādi latvieši ir fašisti un nav demokrāti. Mani tas aizvaino kā prezidenti, es uzskatu, ka tas ir apvainojums latviešu tautai un Latvijas valstij. Manuprāt, cilvēks, kas uzskata sevi par Latvijas patriotu, neatbalstīs šos pasākumus ar savu klātbūtni. Taču, protams, demokrātiskā valstī zināmās robežās šādus uzskatus iespējams paust.

– Vai šogad 16. martā būs arī kādi fiziski ierobežojumi paust savu viedokli? Piemēram, pagājušajā gadā bija žogs ap Brīvības pieminekli. Vai jūs uzskatāt par vēlamiem šos fiziskos ierobežojumus?

– Pagājušajā gadā bija unikāla situācija, jo notika Brīvības pieminekļa remontdarbi. Starp citu, radās ļoti absurda situācija 25. martā, kad pilsētas dome uzcēla žogu un neļāva ļaudīm represēto piemiņas dienā iet pie pieminekļa. Tas bija absurds, un vēl lielāks absurds, kad kādai grupai pensionāru bija iestāstīts, ka prezidente ir pavēlējusi tādas barjeras uzlikt. Prezidente ne par kādām barjerām un administratīvām lietām nekādus rīkojumus nedod, jo viņai tādu pilnvaru nav ne valstiskā, ne municipālā līmenī. Es vēl toreiz zvanīju mēram Aksenokam un vaicāju, kāpēc ir vajadzīgs represēto piemiņas dienā, likt žogus, kāpēc to nevar darīt vēlāk, ja ir zināms, ka cilvēki gribēs nolikt ziedus pie pieminekļa. Barjeras ap pieminekļiem pašvaldībai tomēr jāsaskaņo ar attiecīgiem datumiem. Šogad nekas tamlīdzīgs nav paredzams, jo pēdējā Brīvības pieminekļa tīrīšana notika pirms NATO samita.

Šobrīd viss ir drošības un kārtības policijas rokās. Savā ziņā Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ar pašvaldībām vairs nav jāsaskaņo publiskie pasākumi, manuprāt, ļoti apgrūtina kārtības uzturēšanu pilsētā. Ja ir labi zināma dažu grupu vēlme provocēt konfrontācijas un konfliktus, kas varētu aiziet pasaules medijos Latvijai nelabvēlīgā gaismā, tad liegtā iespēja koordinēt šos pasākumus uzliek drošības spēkiem lielāku nastu gādāt par sabiedrisko kārtību.

– Cik precīzi noteiktiem jābūt tiem kritērijiem, kas izvirzāmi nākamajam Valsts prezidenta kandidātam: vai par tiem jāvienojas Saeimā pārstāvētām partijām, vai arī tie jānostiprina likumdošanā?

– Satversme ļoti stingri pasaka, kādas prasības ir izvirzāmas Valsts prezidenta amata kandidātam – tās ir prasības par vecumu un pilsonību. Nekas vairāk netiek prasīts. Satversme paredz plašāku un demokrātiskāku izvēles iespēju nākamā prezidenta kandidatūrai.

– Vai šie nosacījumi nebūtu jāprecizē citos likumos? Vai tiem jāpaliek tādiem, kā ir?

– Tas ir ļoti būtisks princips, un Satversmes tēvi acīmredzot nav vēlējušies uzstādīt kādu robota portretu, kādam ir jābūt prezidentam. Vienīgais praktiskais apsvērums mūsdienās saistās ar to, ka personai, kas kļūst par prezidentu, ir jābūt spējīgai saņemt visaugstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumiem, lai varētu iepazīties ar NATO slepenajiem dokumentiem. Tas ir viens iemesls, kāpēc es nācu klajā ar priekšlikumu Saeimai laikus domāt par nākamā prezidenta ievēlēšanu. Lai Satversmes Aizsardzības birojs varētu laikus nākt klajā ar pārbaudes rezultātiem un mēs nesastaptos ar situāciju, ka Latvija ir izslēgta no NATO aprites uz nākamajiem četriem gadiem, jo mums par prezidentu ievēlēts cilvēks, kurš nevar saņemt augstākā līmeņa pielaidi.

– Bet vai kritēriju trūkums neliek domāt, ka šī kandidatūra varētu tikt pakļauta politiskai konjunktūrai? Šobrīd diezgan skaidri tiek definēts, ka nākamais kandidāts būs no politikas aprindām un piederīgs kādai partijai.

– Demokrātiskās valstīs piederība politiskai partijai netiek uzskatīta par nezin kādu grēku. Mums bija interesanta saruna ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu par šo jautājumu, kura kā savas partijas aktīviste ir darbojusies jau kopš studiju gadiem. Viņa bija ļoti pārsteigta, kad es izteicos, ka politiski neatkarīga persona kā prezidents Latvijas apstākļos būtu vairāk vēlama, jo varētu baudīt visu politisko spēku uzticību, šāds prezidents būtu objektīvs, būtu mazāk pakļauts jebkādam spiedienam. Tarja Halonena savukārt uzskata, ka tas nozīmētu liegt šim cilvēkam politisko brīvību un izvēli.

Es arī gribētu uzsvērt, ka piederība politiskajai partijai neiezīmogo cilvēku uz mūžu, ka viņš vairs nedrīkst pieņemt politiskus lēmumus. Tā ir ļoti nopietna lieta. Īstenībā ko mēs vēlētos redzēt šajā prezidenta personā: pietiekamu raksturu, tādas rakstura īpašības, kas ļautu pieņemt Satversmes ietvaros lēmumus, kas būtu principiāli, argumentēti un taisnīgi. Un šādas rakstura īpašības kā prasību ierakstīt likumdošanā nevar – tās nāk no dzimšanas, no izglītības un no pieredzes.

– Daudzi valdošās koalīcijas politiķi ir izteikušies, ka jau zina, kas būs nākamais prezidents. Vai jūs arī zināt?

– Tad viņi ir katrā ziņā gudrāki par patlaban esošo prezidenti, kas patiešām nezina.

– Vai jums ir savs favorīts nākamajās prezidenta vēlēšanās?

– Pavisam godīgi, man nav tāda ideālā tēla, kuru es redzētu un par kuru es baznīcā lieku svecītes un lūdzu dievu, lai tāds tiktu ievēlēts. Es ceru, ka Latvijā ir kāds vairāk nekā viens cilvēks, kas varētu godam šo amatu pildīt.

 

 

 

 

(Ne-) Iecietības lietā...

 

 

 

Viedokļi: Kas sagaida valsti, kura nespēj aizsargāt vienu mazākumgrupu?

Diena,  02/16/07

Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts prezidente

Demokrātiskā valstī ir nepieciešams līdzsvars starp diviem sabiedrības principiem. Pirmais — jānodrošina cilvēku iespēja brīvi paust savus uzskatus un izteikt reliģiskās pārliecības, un otrs — jāievēro iecietība, ja viedokļi atšķiras. Šīs ir divas vērtības, kas raksturīgas demokrātiskām valstīm un kuras Latvija vēlas stiprināt. Taču tas nozīmē, ka likuma ietvaros ir jābūt iespējai cilvēkam brīvi paust savus uzskatus vai reliģisko pārliecību un savukārt, to izsakot, ir jārēķinās, ka varētu būt kāda sabiedrības daļa, kas domā citādi vai kuras pārliecība ir citāda. Šāda veida sadursmju krustpunktā ir jāstājas spēkā otrai vērtībai — savstarpējai cieņai pret cita viedokli un savstarpējai iecietībai.

Deniss Hanovs, kulturologs, komunikācijas zinātnes asociētais profesors

Eiropas Savienībā katrai valstij ir pienākums aizsargāt riska grupas. Ja sabiedrībā ilgstoši tiek veicināta neiecietība, ir krietni grūtāk vairākumu iekustināt uz diskusiju, ka dažādība nav apdraudējums, jo ir grūtāk atbrīvoties no stereotipiem. Mēs nebūsim gatavi ekonomiskai izaugsmei, kad globālā pasaule klauvēs pie mūsu durvīm, un zaudēsim iespēju integrēt kultūru dažādību. Tam vajadzīga augsne, kas ir sabiedrības spēja pieņemt dažādību, no kuras mēs neizbēgsim, un tomēr gribētu, lai sabiedrība kļūtu krāsaināka. Iecietības tematika uz visiem laikiem ir palikusi mediju un politiķu diskursā.

Ivars Ījabs, politologs

Mums nevajadzētu brīnīties, ka zināma homofobija valda sabiedrībā. Tas ir bijis visnotaļ plašu diskusiju un uzbrukumu temats Polijā, Slovākijā un citās valstīs, bet ir kāds apstāklis, kas Latviju atšķir no citām valstīm un dod pamatu zināmām bažām. Tas ir balstīts politiskā līmenī, jo, pateicoties politiskajiem spēkiem, tradicionālais tiek kultivēts kā nacionāla vērtība. No tā pamats baidīties ir ne tikai gejiem un lesbietēm, bet jebkuram normāli domājošam cilvēkam. Kur ķeras klāt šādām minoritātēm, tur agri vai vēlu sāks ķerties klāt citiem brīvi runājošajiem un domājošajiem.

Marija Golubeva, politoloģe, Sabiedriskā centra Providus pētniece

Sekas var būt triviālas — attiecībā uz darbaspēku. Ja cilvēki jūtas aizskarti, viņi var izvēlēties darbu ārpus Latvijas. Jaunās paaudzes cilvēki ir ļoti moderni, viņiem ir nepieciešama draudzīga vide, un dzīves kvalitāti viņi vērtē ne tikai pēc daudzajām precēm un veikaliem. Ja neiecietība pieņemsies spēkā, Latvija zaudēs vienu no kritērijiem — dzīves kvalitāti. Rietumeiropā jau valda priekšstats, ka Austrumeiropa neatzīst liberālās vērtības. Mums jāsaprot, ar ko gribam grupēties — vai, piemēram, ar Čehiju un Ungāriju, kurām progresīva nostāja, vai arī palikt kopā ar Serbiju, kura Eiropā ir vishomofobiskākā valsts.

Igors Klapenkovs, Rīgas konferenču biroja Inspiration Riga attīstības direktors

No vienas puses, valsts tērē pusmiljonu eiro, lai ar TV klipiem spodrinātu valsts tēlu. No otras puses, šis tēls tiek vienas dienas laikā iznīcināts. Pēc neiecietības izlēcieniem Rīgā parādās Latvijai neglaimojoši raksti ārvalstu medijos, un esam saņēmuši apliecinājumus no kongresu rīkotājiem Eiropā, ka šāda Latvijas rīcība neveicina pozitīvu valsts tēlu un nesekmē Eiropas asociāciju un uzņēmēju konferenču norisi Rīgā. Tūrismu neveicina arī pretrunīgā valsts politika, kas apzināti provocējot neiecietību, uz ko Ryanair pārstāvis Ziemeļvalstīs Vilhelms Hamiltons saka, ka uzņēmums ir norūpējies par pieaugošo krāpniecību un tolerances trūkumu.

Sandra Kalniete, Jaunā laika Saeimas deputāte

Mani uztrauc, ka cilvēkos vispār slēpjas ļoti liela agresivitāte, kas spontāni liek vērsties pret parādībām, kas neietilpst plaši pieņemtā jēdzienā. To, kas patlaban notiek ne tikai Latvijā, bet kopumā postsociālisma valstīs, es gribētu salīdzināt ar bērna personības nobriešanas procesu, jo pirmais vārds, ko bērns iemācās, ir teikt "nē", un tikai tad viņš iemācās sevi saprast un saprast to, ka bez viņa ir citi, kam arī ir tiesības uz "nē". Pēc tam bērns mācās sava egoisma uzvarēšanu un iecietību pret citiem. Ļoti svarīgi, lai veidotos dialogs, jo ar konfrontāciju izpratni nepadziļināsi. Es neticu ne dekrētiem, ne likumiem, tikai cilvēka apzināti pieņemtām atziņām.

Artis Pabriks, Tautas partija, ārlietu ministrs

Mūsu sabiedrība ir gājusi cauri vērtību pārmaiņām un nogurusi no tām. Cilvēks cenšas tradicionāli pieturēties pie vairākuma viedokļa, jo tā zemapziņā dod drošības izjūtu. Neiecietība pret homoseksuāļiem ir bijusi agrāk, bet, sabiedrībai kļūstot brīvākai un demokrātiskākai, parādās iespēja paust savu viedokli. Likumdošana ir vairāk vai mazāk atbilstoša, un es nebaidītos tik daudz no valsts institūciju puses, jo valsts balstās uz likumdošanu, bet no sabiedriskā spiediena, ko atsevišķi politiķi var izmantot, padarot likumdošanu mazāk labvēlīgu indivīdam. Strauji mēs varam tolerantu likumu izdot, bet ne vērtību jautājumu atrisināt.

 

Ministrs: pret neiecietību varētu līdzēt bargāki sodi

Laura Dzērve,  Diena  02/16/07    Slēpes somāliešu puišiem Nasiram (17) un Huseinam (18) atšķirībā no slidām sagādājot daudz grūtību. Taču līdz ar sniega parādīšanos Huseins labi apguvis sniega leksiku, viņš zina, kas ir "sarma," kādas izskatās "sniega zvaigznes," ka "sniegs vizuļo". Gleznainu pakalnu ieskautās Cēsu rajona Vaives pagasta Vecrogu mājas somāliešiem esot kā "maza paradīze" — alternatīva tai nezināmajai dzīvei, kas ir tur ārā — lielpilsētās. Uz jauniešiem spēcīgu iespaidu atstājis janvārī notikušais gadījums, kad tunelī pašā Rīgas centrā vairāki skinhedi uzbruka viņu draugiem Salemam un Jusufam. Lai uzzinātu vairāk par Nasira, Huseina un Azizas (16) dzīvi Latvijā, piektdien Vecrogu mājās viesojās īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP).

Kā tikšanās laikā stāstīja paši somālieši un Vecrogu saimnieki, Cēsu rajonā jaunieši saskārušies ar ļoti pozitīvu attieksmi no vietējiem iedzīvotājiem. Vecrogas ir alternatīvā ģimenes māja, kur somālieši dzīvo kopā ar citiem bērniem, kas kādreiz nonākuši smagās krīzes situācijās. Par Azizu Rāmuļu pamatskolā, kur viņa mācās, skolotāji sakot: viņa dejo tā it kā pēdējos piecus gadus būtu pavadījusi deju kolektīvā Dzintariņš. O.Kastēns pauda prieku, ka somālieši iedzīvojušies Latvijā, un uzdāvināja atstarotājus un ielūgumus uz Līvu Akvaparku. Tiekoties ar ministru, Vecrogu saimnieki Sandra Dzenīte un Juris Cālītis īpašu vērību pievērsa arī neiecietībai Latvijā pret citu rasu pārstāvjiem.

"Problēmas sākas tad, kad iziet "lielajos ūdeņos," min S.Dzenīte, ar to domājot pilsētas. Vai jaunieši pēc skolas beigšanas dosies dzīvot uz tām, vēl pāragri esot runāt. Vistuvāk skolas beigšanai ir Huseins — viņš mācās 8.klasē. "Es gribu arī turpmāk dzīvot šeit. Šeit ir mana ģimene," saka viņš pats. Par notikušo uzbrukumu viņu draugiem Rīgā jaunieši nevēlas runāt, viņiem ir pārāk sāpīgi. "Viņi nāk no pasaules, kur saskārās ar to, ka viņu acu priekšā nomira visi piederīgie. Viņiem par Latviju pirmais iespaids bija: Latvijā nav karš, Latvijā ir miers, Latvijā nav sliktu cilvēku," paskaidro S.Dzenīte.

"Varu pateikt atklāti, ka negribētu būt citas ādas krāsas dzīvojošs cilvēks Latvijā. Uzbrukumi AfroLat biedram un somāliešiem liecina, ka mums ir pietiekami liels cilvēku skaits, kam neiecietība pret citas ādas krāsas cilvēkiem sasniegusi maksimālo robežu," Dienai norāda O.Kastēns. Neiecietība, viņaprāt, varētu novērst ar diviem līdzekļiem. Pirmkārt — veidojot informatīvas kampaņas skolās un pašvaldībās, skaidrojot par dažādu rasu pārstāvjiem. Tām šogad paredzēti 150 000 eiro no Eiropas Savienības budžeta.

Otrs veids, kā risināt problēmu, iespējams, esot bargāki sodi par citu rasu pārstāvju diskrimināciju. "Vajadzētu paanalizēt mūsu likumdošanu, varbūt vajadzētu pastiprināt kriminālatbildību. Pēc daudzskaitlīgajiem negadījumiem uz ceļiem, kurus izraisīja dzēruši autovadītāji, ik gadu tika veiktas kampaņas, taču situāciju mainīja tikai bargie sodi," saka O.Kastēns.

 

Vēl nelemj par seksuālo minoritāšu iekļaušanu Iecietības programmā

DELFI  02/20/07    Nevalstisko organizāciju iebildumu dēļ valdība otrdien atlika jautājumu par seksuālo minoritāšu iekļaušanu Nacionālajā iecietības veicināšanas programmā.

Integrācijas ministra sekretariāta izstrādātie grozījumi programma paredzēja, ka jāmazina neiecietība pret seksuālajām minoritātēm, ko varēs pārbaudīt ar sabiedriskās domas aptaujām un presē paustajiem viedokļiem.

Grozījumi programmā paredzēja, ka neiecietības mazināšanu veicinās īpašu uzdevumu ministra integrācijas lietās sekretariāts sadarbība ar Latvijas seksuālo minoritāšu nevalstiskajām organizācijām, sniedzot tiem atbalstu lai pastiprinātu to spēju veicināt iecietību pret seksuālajām minoritātēm Latvijā.

Biedrība "Nopride" otrdien vērsās pie premjera Aigara Kalvīša, lūdzot nepieņemt šos grozījumus. "Nopride" uzskata, ka iekļaut iecietības veicināšanas programmā jaunu mērķgrupu "pēc seksuālās orientācijas" ir kļūda.

 

LPP aicina Iecietības programmu saskaņot Garīgo lietu padomē

DELFI  02/22/07    Latvijas Pirmās partijas (LPP) valde uzdevusi integrācijas lietu ministram atsaukt no izskatīšanas valdība Nacionālās iecietības programmas grozījumus un lūgt premjeru izskatīt šo programmu tikai pēc saskaņošanas ar Garīgo lietu padomi, informēja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Ņemot vērā Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētāja Aināra Šlesera, priekšsēdētāja vietnieka Bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika, LPP valdes locekļu, LPP biedru, kristīgo konfesiju un sabiedrības pārstāvju pamatotos iebildumus, Latvijas Pirmās partijas valdes nolemj:

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam valde uzdevusi ne tikai nekavējoties atsaukt no izskatīšanas Ministru kabinetā grozījumus programmā, bet arī "svītrot jebkādus programmas punktus un rīcības plāna pasākumus, kuros paredzēta homoseksuālisma propaganda un popularizēšana".

LPP arī lūdz Ministru prezidentu iekļaut programmu Ministru kabineta dienaskārtībā tikai pēc saskaņošanas Ministru prezidenta vadītajā Garīgo lietu padomē, kurā ir pārstāvēti Latvijas lielāko kristīgo konfesiju līderi.

Savukārt koalīcijas pārstāvjus LPP aicina jebkādus vērtīborientējošus dokumentus virzīt izskatīšanai valdībā vai Saeimā pēc saskaņošanas Garīgo lietu padomē.

Jau ziņots, ka valdība otrdien sabiedrisko organizāciju protestu dēļ atlika grozījumus Nacionālajā iecietības veicināšanas programmā, kas paredzēja tajā iekļaut jaunu mērķu grupu – seksuālās minoritātes.

 

 

 

Valdībā un partijā un NVO un tiesu lietās...

 

 

Ļoti iespējams, uzieta Lemberga melnā kase

Baiba Rulle,  Diena  02/16/07     Apcietinātā Grasmane nebija vienkārša finansiste. Ja prokuratūra atradusi melnās kases dokumentus, sekas varētu būt graujošas

Visticamāk, trāpīts desmitniekā un izmeklēšanā noticis būtisks pavērsiens. Tāpēc pamats nemieram un nepatikai pret tiesībsargātājiem šobrīd varētu būt daudziem. Viņu vidū arī virknei politiķu un amatpersonu, nevis tikai Ventspils mēram Aivaram Lembergam, uz kuru aizdomu pavedieni par prokuratūras jau gadiem šķetināto, tā dēvēto Ventspils lietu vijas vistiešāk. Ventspils lietu pārzinātāji neoficiāli pieļauj, ka prokuratūras uzietais, ja tas pēc izmeklēšanas pabeigšanas nonāktu atklātībā, Latvijas politiskajā vidē būtu līdzvērtīgs atombumbai

Tas tā varētu būt, jo, meklējot atbildi uz jautājumu, ko nozīmē Ģenerālprokuratūras Ventspils lietas ietvaros janvārī īstenotā firmas Ventspils ekspedīcija loģistika (VEL) darbinieces Gitas Grasmanes apcietināšana, Dienas analīze ļauj izvirzīt versiju, ka, iespējams, uzieta A.Lemberga melnā kase, kuras grāmatvede, visticamāk, bija G.Grasmane. Analīze balstās gan uz virkni vērojamu, faktu līdzšinējo Dienas pētījumu kopumā, netieši arī atsevišķu politiķu un vairāku Ventspils biznesa aizkulišu zinātāju pieļauto.

G.Grasmane uzskatāma par būtisku, labi informētu personu, kuras rīcībā varēja atrasties finanšu dokumenti, kas rāda iespējamās melnās kases naudas plūsmas. Krimināllikuma pants, ar kuru pamatota G.Grasmanes apcietināšana, liecina, ka viņas noziedzīgais nodarījums saistīts ar izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas. Tas ļauj spriest, ka viņa varētu būt nodarbojusies ar skaidras naudas darījumiem, kas netiek uzrādīti legālā naudas apritē un praksē tātad parasti arī tiek uzskaitīti melnajā grāmatvedībā. Dienas versiju savā ziņā stiprina prokuratūras piektdien publiskotais fakts, ka saistībā ar šo lietu aizturēts arī ar A.Lembergu jau sen saistītais advokāts Gints Laiviņš–Laivenieks.

Īpašu nozīmi lieta iegūst, ja pieņemam, ka nauda no šīs kases varētu būt tikusi izmantota arī tēriņiem, kas saistīti ar valsts nozagšanu un korupciju.

Pieļaujot, ka prokuratūra tiešām būtu uzgājusi A.Lemberga melno kasi un tās rīcībā nonākuši arī konkrēti dokumenti, kas parāda, kādiem mērķiem nauda tērēta, lietas atšķetināšanai būtu liela nozīme. Satraucoši fakti, visticamāk, atklātos ne vien par kases turētājiem, bet arī tās labumu guvējiem.

Ģenerālprokuratūrā no komentāriem par Ventspils lietu atteicās, no sarunas ar Dienu, pat neuzklausot jautājumus, atteicās arī A.Lembergs.

Kāpēc kaut kas vairāk?

Kas vedina izvirzīt tik nopietnu versiju? Kāpēc ir pamats pieņemt, ka G.Grasmanes apcietināšana iezīmē iespēju, ka atklāts kas ļoti būtisks?

Faktiski tas ir vairāku apstākļu, faktu, norišu, arī Ventspils biznesā ierastās prakses kopums. Proti, jau fakts vien par G.Grasmanes apcietināšanu aizdomās par vairāk nekā 2,8 miljonu dolāru legalizēšanu pērnā gada 11 mēnešos, ļāva nojaust atklātā vērienu un šaubīties, vai viņa ir galvenā organizatore. Viņas raksturojums bijis viennozīmīgs — G.Grasmane ir talantīga finansiste, tikai izpildītāja, kas labi pārvalda Ventspils biznesa finanšu modeli.

Fakts, ka uzņēmums, kurā viņa strādāja — VEL — ir tipiska starpniekfirma, kas nodarbojās ar A.Lemberga ietekmē esošās a/s Ventspils naftas pārkrauto naftas un naftas produktu apkalpošanu, it kā vedināja spriest, ka lieta saistīta ar starpniekam raksturīgajām peļņas nosmelšanas shēmām, piemēram, naudas aizpludināšanu ārzonās. Tomēr prokuratūras preses paziņojumā februāra sākumā teiktais, ka nauda, kopumā 10 miljoni dolāru, legalizēti pēdējos sešos gados, vedināja apšaubīt, ka lieta saistīta tikai ar Ventspils biznesā vēsturiski ierastu starpniekshēmu. Turklāt Dienas līdz šim pētītais liecina, ka kopš deviņdesmito gadu vidus starpnieku shēmas Ventspils biznesā ir kļuvušas rafinētākas un ir juridiski labi organizētas. Tāpēc kriminālprocess par pēdējos gados legalizētu liela apjoma naudu vedina domāt, ka apcietināšanas iemesli ir nopietnāki. Nozīmi lietai piešķir arī fakts, ka G.Grasmanei piemērots stiprākais drošības līdzeklis — apcietinājums.

Tādējādi kopā ar vēl citiem vērojumiem, neoficiālām politiķu un arī ar Ventspils biznesu saistīto personu liecībām Dienai radās pamats izvirzīt versiju, ka izmeklētāji uzgājuši ļoti nopietnu shēmu, visticamāk, t.s. melno kasi.

Tā kā G.Grasmane apcietināta par noziegumu organizētā grupā, ir skaidrs, ka bez viņas šai lietā figurē vēl virkne citu personu.

Kāpēc Lemberga kase?

Ņemot vērā Ventspils vidē vēsturiski ierasto hierarhiju un daudzās liecības par to, kurš ir "lielais", arī rodas pamats uzskatīt, ka galvenos lēmumus par naudas kustību, visticamāk, pieņēma persona, kuru mēdz dēvēt par ietekmīgu vīru ar hūti.

Tomēr uzskatīt, ka tieši šī vīra uzdevumiem G.Grasmane bija pakļauta, nevar, jo apraksti par to, kā hūtesvīrs nodrošina lēmumu izpildi, ļauj pieņemt, ka grāmatvedei bija cits priekšnieks. Dienas pētījumi vedina pieļaut, ka tas, iespējams, bija sens A.Lemberga domubiedrs, uzticams partneris, miljonārs Laimonis Junkers.

Neformāli Ventspils aprindās viņu sauc par hūtesvīra kasieri. Netieši par A.Lembergam uzticamā L.Junkera saistību ar lietu liecina fakts, ka arī pie viņa pirms Ziemassvētkiem tika veikta apjomīgu kratīšana. Savukārt lielā mērā tieši šajā kratīšanā iegūtie fakti, kā liecina Ģenerālprokuratūras janvāra preses informācija, radīja pamatu būtiskam pavērsienam Ventspils lietā, G.Grasmanes apcietināšanai, G.Laiviņa–Laivenieka aizturēšanai.

Zīmīgi arī, ka A.Lembergam tuvais L.Junkers jau ilgāku laiku atrodas ārzemēs (pēc avotu pieļautā viņš uzturas Maskavā, formālais iemesls — veselības problēmas). Tāpēc, ļoti iespējams, ka viņš ir starp personām, par kurām prokuratūra norāda, ka, turpinot izmeklēšanu, tiks lemts arī par citu organizētās grupas dalībnieku, t.sk. personu, kuras šobrīd atrodas ārzemēs, statusu krimināllietā.

Kāda ir shēma?

Iespējamās melnās kases shēmu nav sarežģīti iedomāties. G.Grasmanei piemērotais Krimināllikuma pants norāda, ka runa ir par ievestas nelegālas skaidras naudas nedeklarēšanu organizētā grupā. Prakse ļauj spriest, ka Ventspils biznesā ne maza daļa tranzītbiznesā gūtās peļņas tiek novirzīta ārzonu kontos. Pēc būtības šāda nauda ir ar pelēku nokrāsu, jo nav oficiāla. Lai īpašnieks neredzamo naudu varētu izmantot saviem mērķiem, tā jāatved uz Latviju. Tās pelēkais raksturs neļauj to darīt ar banku starpniecību, tāpēc uz Latviju tā varētu tikt nogādāta skaidrā naudā (nelegāla nedeklarētas skaidras naudas aprite ir likumā aizliegta), piemēram, koferīšos.

Pieļaujams, ka G.Grasmanes pienākumos ietilpa šīs pelēkās, atsevišķu personu ik pa laikam valstī ievestās skaidrās naudas plūsmas grāmatvedība. Proti, gan saņemtās, gan izmaksātās naudas uzskaite. Nauda pie G.Grasmanes, visticamāk, neglabājās. Savukārt tas, ka naudas plūsmai bija nepieciešama grāmatvedība, ir pašsaprotami, jo tās apjoms ir liels. Turklāt nav noslēpums, ka, piemēram, A.Lembergs naudas lietās mīlot kārtību.

 

Viedoklis: Ētikas politiskajos labirintos

Juris Paiders,  NRA  02/17/07    Atklājās, ka KNAB bija safabricējis lietu pret Rīgas apgabaltiesas tienesi Zaigu Vrubļevsku, jo pat rūpīga Ģenerālprokuratūras pārbaude neatrada pamatu kriminālprocesa uzsākšanai pret tiesnesi.

Decembra sākumā ģenerālprokurors Jānis Maizītis par Z. Vrubļevskas lietu sniedz šādus komentārus:

"KNAB vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu. Tā ir KNAB pozīcija. Tikai ģenerālprokurors var dot atļauju uzsākt kriminālprocesu pret tiesnesi. Ko dara ģenerālprokurors? Viņš izlasa iesniegto materiālu un skatās, ka procesa uzsākšanai nav pietiekama pamata. Materiāls, kurš nonāca manās rokās, ir nepietiekams lai uzreiz arī pateiktu: "Ziniet, šajā situācijā kriminālprocesu ir pamats atteikt." Ko tālāk dara ģenerālprokurors? Piemērojot Prokuratūras likuma normu, nosaka pārbaudi, lai tiktu skaidrībā, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu, vai arī kriminālprocess ir jāatsaka. (..) Materiāls, kuru es saņēmu no KNAB, nebija pietiekams, lai pieņemtu vai nu vienu, vai otru lēmumu. (..) Mans pienākums un mana atbildība ir vērtēt, vai patiešām ir pamats uzsākt kriminālprocesu pret tiesnesi. Es šajā situācijā uzskatīju, ka materiāli, kas tika nodoti manā rīcībā, bija nepietiekami, un tādēļ nozīmēju papildu pārbaudi."

To ģenerālprokurors apgalvoja Neatkarīgajā 12.02. publicētājā intervijā.

Ievērojiet – tiklīdz Ģenerālprokuratūra saņēma no KNAB nekvalitatīvu materiālu pret Zaigu Vrubļevsku, ģenerālprokuroram uzreiz ir bijis skaidrs, ka "procesa uzsākšanai nav pietiekama pamata", bet informācija par KNAB ierosinājumu uzsākt lietu pret tiesnesi momentā nonāca LTV un tika izmantota, lai pilnībā kompromitētu tiesnesi, apturot viņas virzību uz Satversmes tiesneša amatu.

Jau saņemot materiālu, ģenerālprokuroram bija skaidrs, ka tur nekā pretlikumīga nav. Tāpēc nomelnošanas kampaņa, kura tika aizsākta pret tiesnesi, ir jāvērtē kā ļoti neētiska melnā PR kampaņa. Savs vārds Z. Vrubļevskas nomelnošanā bija sakāms bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam Aivaram Endziņam, kurš par Vrubļevskas gadījumu laikrakstā Diena uzsvēra, ka gadījumā, ja KNAB ir nosūtījis materiālu, tad "tā ir ļoti nopietna lieta". Cik ētiski bija šādi Aivara Endziņa izteikumi laikā, kad ģenerālprokurors jau zināja, ka "procesa uzsākšanai nav pietiekama pamata"?

Rīcība pret Z. Vrubļevsku, kuru demonstrēja KNAB, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Ģenerālprokuratūra, bija klaji neētiska. Ģenerālprokuratūrai būtu jāatvainojas tiesnesei un jāpieprasa KNAB vadībai vai uzraugošajām institūcijām novērst KNAB rindās sazēlušo demagoģisko politikānismu. Taču, kad atklājās, ka pat Latvijā tik viegli uzsākamajam kriminālprocesam pret tiesnesi nav nekāda pamata, tad palika pēdēja salmiņš. Neētiski izrīkojusies Ģenerālprokuratūra apvainoja neētiskā rīcībā tiesnesi.

Piedodiet! Ētika nav Ģenerālprokuratūras kompetence. Ģenerālprokuratūras uzdevums ir likuma uzraudzība. Ētika regulē jautājumus, kurus likums neaizliedz, bet kurus dažādu profesiju pārstāvji ir apņēmušies brīvprātīgi ievērot.

Ģenerālprokuratūras apelēšana pie ētikas pārkāpumiem vairāk izskatās pēc pilnīgas izgāšanās nomaskēšanas. Pret tiesnesi neatrada izmeklējamas aizdomas par likumpārkāpumu, tad, lūk, lai citi meklē, varbūt atradīs kādu ētikas pārkāpumu.

Z. Vrubļevskas apmētāšana ar dubļiem ir kaunpilna lappuse Latvijas tiesību sistēmā, jo atsedz to, ka Latvijas tiesībsargi ir līdz ausīm iegrimuši politikā.

 

Turpinās domstarpības un nesaskaņas LSDSP

LETA  02/17/07    Sestdien VEF Kultūras pilī notikusī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas nodaļas konference apliecināja, ka arī pēc nesenajā kongresā notikušās vadības maiņas domstarpības un nesaskaņas partijā turpinās.

Daudziem LSDSP biedriem par pārsteigumu kļuvusi LSDSP Rīgas domes frakcijas pievienošanās jaunajai labējo partiju koalīcijai un pozitīvais balsojums par koncertzāles celtniecību uz AB dambja.

Lai gan LSDSP Rīgas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Karavaičiks atzina, ka "reizēm jāsadarbojas ar pašu velnu, lai iegūtu rezultātu", vairāki citi konferences delegāti norādīja, ka sadarbība ar labējām partijām var negatīvi ietekmēt vēlētāju attieksmi pret sociāldemokrātiem.

LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs gan apgalvoja, ka jaunizveidotās Rīgas domes koalīcijas darbības programma esot ļoti tuva LSDSP 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmai.

Dinevičs pauda pārliecību, ka jaunizveidotajai koalīcijai Rīgas domē būs vismaz 33 balsis un ka pašreizējā mēra Aivara Aksenoka (JL) "gāzēju komanda" un nākamā koalīcija pēc sava sastāva ir atšķirīgas.

Dinevičs informēja konferences dalībniekus, ka sociāldemokrātu atbildības "lauciņš" galvaspilsētas pašvaldībā būs satiksme, kultūra un vide, kuru līdz šim pārraudzīja vicemērs Jānis Birks (TB/LNNK).

Neizpratni sociāldemokrātos ir radījis arī LSDSP frakcijas balsojums, atbalstot koncertzāles celtniecību uz AB dambja.

Kā apgalvoja kontroles komisijas priekšsēdētāja Eiženija Maija Ivanova, daudzi kopu biedri pēc šī balsojuma pat pauduši gatavību aiziet no LSDSP. Bet Ženija Katkovska pat apgalvoja "cik pāļu dzīs AB dambī, tik miljonu būs, un tie ir jau sadalīti".

Konferences dalībnieku vairākums ar neizpratni uztvēra LSDSP ģenerālsekretāra Anša Dobeļa uzstāšanos, kurš apgalvoja, ka sociāldemokrātiem turpmāk nav jādarbojas tikai kā mazturīgo aizstāvjiem, jo tādu Latvijā esot tikai 7%, bet esot jācenšas pārstāvēt visus strādājošos, kas veido vidusslāni.

Konferencē izskanēja viedoklis, ka LSDSP rindās iezīmējušās būtiskas domstarpības par partijas tālāko darbību starp tās jaunatnes organizāciju un vecbiedriem. Sociāldemokrātu vienotību neveicinot arī dažādu interešu grupu dibināšana, kuru skaitā, kā ironiski izteicās kāds delegāts, trūkst tikai suņu mīļotāju kluba.

Runājot debatēs, konferences delegāti norādīja, ka vēlētāju uzticību LSDSP grāva partijas bijušo līderu - Jāņa Ādamsona, Gundara Bojāra, Jura Zaķa un Jāzepa Kozura - aiziešana no partijas.

Kā norādīja Katkovska, "vairākiem bijušajiem sociāldemokrātiem, kas ar partijas atbalstu ieņēma labi apmaksātus amatus un kļuva bagāti, tagad ir pat neērti sasveicināties ar bijušajiem partijas biedriem". Vēlētāji to atceroties un regulāri atgādinot.

Konferences delegāti atzina, ka LSDSP biedru skaits samazinās, piemēram, tās Rīgas nodaļa pēdējos divos gados ir sarukusi par 304 cilvēkiem. LSDSP arī strauji noveco, tās rindās nav izdevies iesaistīt pietiekami daudz jauniešu, inteliģences pārstāvju un augsti kvalificētu speciālistu.

LSDSP Rīgas nodaļas priekšsēdētāja amatam tika izvirzīti divi kandidāti - Guntars Jirgensons un Andrejs Vilks, bet uz vietnieka amatu kandidē septiņi pretendenti.

 

Akadēmiķis Kalviņš neatbalsta vēlēšanu 'tēriņu griestu' atcelšanu

DELFI  02/18/07    Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors, akadēmiķis, profesors Ivars Kalviņš neatbalsta Tautas partijas (TP) priekšlikumu atcelt partiju kampaņu tēriņu griestus. Akadēmiķis arī norāda, ka jebkādiem partiju finansēšanas kārtības grozījumiem būtu jāstājas spēkā tikai pēc nākamajām vēlēšanām.

Šādu viedokli Kalviņš pauž savā atbildes vēstulē uz "Delnas" lūgumu paust savu attieksmi pret attiecīgajiem TP priekšlikumiem.

"Delna" piektdien šādu lūgumu izsūtīja visiem "Sabiedrības par vārda brīvību" par labu TP organizētās priekšvēlēšanu aģitācijas dalībniekiem.

Savā vēstulē akadēmiķis raksta, ka "kā nodokļu maksātājs un LR pilsonis uzskatu, ka to darīt nevajadzētu. Vēlēšanu tēriņu griesti nedaudz ierobežo oligarhu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem, ko uzskatu par pozitīvu momentu. Tāpat uzskatu, ka tad, ja tiek veiktas kādas likuma izmaiņas vēlēšanu sakarībā, tām vajadzētu paredzēt spēkā stāšanos pēc nākamajām vēlēšanām".

Akadēmiķis arī paskaidro, ka SVB tiražētais viedoklis ir fragments no plašākas TV materiāla, kas "tika uzņemts 2006.gada ziemā premjerministra Aigara Kalvīša vizītes laikā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un tad arī demonstrēts LTV pilnā apjomā. Savā intervijā, kuras fragments vēlāk tika tiražēts priekšvēlēšanu laikā, es vērtēju valdības kursu uz atbalsta palielināšanu zinātnei, izglītībai un inovācijām. Par šīs politikas izstrādi lielā mērā bija atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija, kuru Kalvīša kunga vadītās valdības laikā nekad nav vadījis neviens TP izvirzīts ministrs". "Tātad mans visnotaļ pozitīvais vērtējums attiecās ne tikai un ne tik daudz uz Kalvīša vadītās valdības piekopto stratēģiju attiecībā uz zinātni kopumā, bet galvenokārt uz IZM ieguldījumu valdības un Saeimas politikas pozitīvajā pavērsienā no tukšas runāšanas par atbalstu zinātnei un izglītībai uz reālu un būtisku finansējuma palielināšanu šai nozarei. Tajā laikā, kad tika ierakstīta intervija, uz kuru Jūs atsaucaties savā vēstulē, IZM posteni ieņēma "Jaunā laika" deleģētā Druvietes kundze, bet pēc tam – ZZS pārstāve Rivžas kundze. Taču, tā kā par budžeta projektu lemj viss MK kopumā, man nebija un nav tiesību apgalvot, ka tas būtu bijis tikai IZM nopelns, kā tas varbūt kādam būtu paticis vairāk.

"Arī šobrīd es varu vēlreiz apstiprināt, ka uzskatu Kalvīša kunga vadītās valdības politiku šajā jomā par pareizu un atbalstāmu, un šo viedokli es netaisos mainīt vai atsaukt tikai tāpēc, ka kāda partija, kā pausts Jūsu vēstulē, to izmantojusi savas vēlēšanu kampaņas ietvaros vai arī grasītos to darīt," teikts akadēmiķa atbildē "Delnai".

 

Ādamsonu atzīst par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā pedofīlijas skandālā

LETA  02/19/07    Augstākā tiesa (AT) pirmdien atstāja negrozītu notiesājošo spriedumu, ar kuru bijušais Saeimas deputāts un parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Jānis Ādamsons (SC) atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā pedofīlijas skandāla laikā.

AT lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš atstāja negrozītu Centra rajona tiesas 2004.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru Ādamsonam piemērots naudas sods 130 minimālo algu jeb 10 400 latu apjomā.

Saskaņā ar apsūdzību Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatījis par toreizējo premjeru Andri Šķēli (TP), tieslietu ministru Valdi Birkavu (LC) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas.

Bijušais sociāldemokrātu deputāts Ādamsons 2000.gada 17.februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot deputātiem par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu pedofīlijas lietā, paziņoja, ka ar šo lietu, iespējams, saistīts Šķēle, Birkavs un Sončiks.

Ģenerālprokuratūra tā paša gada augusta sākumā izbeidza krimināllietu par šo trīs amatpersonu iespējamo saistību ar pedofīlijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Šķēle, Birkavs un Sončiks atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona publisko paziņojumu no Saeimas tribīnes.

Iespēja saukt eksdeputātu pie kriminālatbildības radās, beidzoties Saeimas deputāta pilnvarām. Iepriekš, 2000.gada 7.septembrī, Saeima noraidīja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai.

 

Skujenieks pret Kalvīti

Gunta Sloga,  Diena  02/20/07    Juristi un vēsturnieki sliecas atbalstīt nevis premjera, bet gan Satversmes tēvu pausto 3.panta interpretāciju

Lūdzu piecelties, kas ir pret šāda panta pieņemšanu? Nav. Kas ir atturējušies no balsošanas? Nav. Tātad trešais pants pieņemts, — ar šiem vārdiem 1921.gada oktobrī Valsts prezidents Jānis Čakste apstiprināja konstitūcijas 3.panta pieņemšanu. Tolaik vienbalsīgi pieņemtā panta vētīšana nerimst nu jau divus gadus, vieniem to uzskatot par pārliecinošu pierādījumu Latvijas un Krievijas robežlīguma pretrunai ar Satversmi, bet otriem, kuru vidū pašlaik atrodas arī valsts augstākās amatpersonas, nākot klajā ar citādu tā interpretāciju. Tieši tādēļ Diena, turpinot rakstu sēriju par robežlīguma juridiskajiem, vēsturiskajiem un politiskajiem aspektiem, pēta arī šo jautājumu.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) savā runā nesenajās parlamenta ārpolitikas debatēs pauda uzskatu, ka Satversmes 3.panta mērķis bija novērst kāda Latvijas novada atdalīšanās draudus un tādēļ arī tika paredzēta iespēja un nepieciešamība tad rīkot visas tautas nobalsošanu. Viņš atsaucās uz tai laikā Satversmes sapulcē notikušajām diskusijām par iespējamo Latgales autonomiju. Tādējādi premjers noraida paša savulaik paustās bažas, ka 3.pants attiecināms uz ārējo robežu maiņu, un līdz ar to robežlīguma slēgšana var būt pretrunā ar Satversmi.

Tiesa, valdības interpretācijai nepiekrīt vēsturnieks Aivars Stranga. Laikā, kad tapusi Satversme, latgalieši neesot uzstājuši uz atdalīšanos. Tie, kas runājuši par autonomiju, pieskaitīti latgaļu radikāļu spārnam. Viņaprāt, latgalieši vien gribējuši savas etniskās grupas tiesību nostiprināšana Latgalē. Šādus secinājumus iespējams izdarīt arī no Latgales kristīgo zemnieku savienības deputāta Franča Trasuna teiktā Satversmes sapulces debatēs par 3.pantu: "Tas pārmetums par separātismu nāk no tiem, kas gribētu visus sakausēt vienā podā." Latgalieši vien prasot, lai "viņiem būtu noteicošs vārds pie ierēdņiem, administratīvās lietās un par skolām".

Ja piekrīt šādai interpretācijai, tad Satversmes 3.pants paredz valsts vienotības principu, nosakot, ka Latgales atdalīšanos var ļaut vien tautas nobalsošanā. Savukārt robežas ar ārvalstīm noteiktu ar starptautisko līgumu palīdzību, secina LU doktorants Jānis Pleps. Tiesa, šādā gadījumā politiķi varētu lemt par teritoriju izdalīšanu, atstājot, piemēram, katrā novadā pa vienam pagastam. "Zeme nav tas, ko atstāj šauras politiķu grupas lemšanai," uzsver arī Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Kristīne Krūma.

Iespējams, tādēļ juristi un vēsturnieki pieļauj, ka stingrāka varētu būt otra interpretācija — Satversmes 3.pants ir attiecināms uz valsts teritoriju kopumā. "Kalvīša interpretācija ir loģiska. Taču kāda jēga runāt par starptautiskos līgumos noteiktām robežām, ja mērķis ir novērst Latgales separātismu," jautā J.Pleps.

Šīs nostājas atbalstītāji arī visbiežāk citē Satversmes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētāja sociāldemokrāta Marģera Skujenieka teikto. Tiek uzskatīts, ka tieši viņš radījis pamattēzes Satversmes 1.daļai, tajā skaitā 3.pantam, kas īpaši nemainījās arī pēc debatēm Saeimā. "3.pants mūsu Satversmē nerunā par to, kādiem apgabaliem vai atsevišķām teritorijas vienībām ir pašvaldības tiesības, bet gan, no kādām sastāvdaļām sastādās Latvijas valsts," parlamenta debatēs uzsvēris M.Skujenieks. Tāpat viņš apgalvojis, ka starptautiskie līgumi nevar grozīt Latvijas robežas. M.Skujenieka teikto papildina referenta Jāņa Purgala sacītais: grozīt "3.pantu nevar citādi kā tikai ar tautas nobalsošanu".

"Ja būtu jāizvēlas starp Skujenieku un Kalvīti, es priekšroku dotu pirmajam," saka J.Pleps.

A.Kalvītis arī uzsvēris, ka Satversmes pieņemšanas laikā, kas ir 1922.gada februāris, ir turpinājušās sarunas ar Lietuvu un Igauniju par robežas nospraušanu. Tas apliecinot, ka tikušas mainītas vēsturiskās Kurzemes un Zemgales teritorijas. Tā kā toreiz nevienam neesot radušās bažas par iespējamo pretrunu ar Satversmi, tādām nevajadzētu būt arī tagad, parakstot robežlīgumu.

Te gan jāatgādina, ka viens no brīvvalsts laiku ietekmīgākajiem valsts tiesību speciālistiem Kārlis Dišlers atzinis: Latvijas teritorijas līdz neatkarības proklamēšanai juridiski nebija noteiktas. 1918.gadā vien tika uzsvērts, ka Latviju veidos etnogrāfiskās teritorijas. Pie robežu juridiskās noteikšanas Latvija sāka strādāt vien 1920.gadā pēc brīvības cīņām. Visātrāk vienojās ar Krieviju, 1920.gada 11.augustā noslēdzot miera līgumu, ar kuru Abrene palika Latvijas pusē.

Latvijas un Igaunijas robeža tika noteikta ar Lielbritānijas šķīrējtiesneša Džordža Talenta palīdzību. Abas puses gribēja Valku. Galu galā Igaunijai tika lielākā pilsētas daļa, tāpat arī Roņu sala un lielākā daļa Lauru. Lai arī savu darbību abu valstu robežkomisija beidza vien 1927.gadā, jau 1920.gada oktobrī tika noslēgta konvencija par robežu noteikšanu un novilkšanu. Līdzīgi bija ar Lietuvu — pieaicinātais šķīrējtiesnesis Džeimss Simpsons lēma, ka kaimiņvalstij paliek Mažeiķu dzelzceļa stacija un Palanga. Savukārt Latvija iegūst teritorijas Budbergas un Aknīstes pagastā. Ar Lietuvu konvencija par robežas novilkšanu tika noslēgta 1921.gadā, robežkomisija darbu beidza 1927.gadā.

Taču, kā uzsver K.Dišlers, Satversmes pieņemšanas laikā 1922.gada februārī Latvijas robežas bija jau juridiski noteiktas starptautiskajos līgumos un pa daļai jau arī novilktas dabā. Arī A.Stranga uzsver, ka lielie robežstrīdi ar Lietuvu un Igauniju bija atrisināti jau līdz Satversmes pieņemšanai. Tādēļ nav pareizi meklēt paralēles ar šodienas Abrenes jautājumu un līgumu slēgšanu ar Lietuvu un Igauniju, uzsver A.Stranga.

Lai arī pētnieki ļauj noprast, ka apšauba valdības izklāstīto 3.panta interpretāciju, tajā pašā laikā viņi atzīst, ka tikai Satversmes tiesa var pateikt, kurai no abām pusēm ir taisnība. Ja robežlīguma un Satversmes 3.panta jautājums nonāks ST, tad tā arī būs pirmā reize, kad pamatīgi tiks izpētīts, ko pirms 85 gadiem domāja Satversmes tēvi, radot šādu konstitūcijas pantu, saka J.Pleps. Tiesa, ja 3.panta interpretācija no politiķiem nav jāsagaida, tad, kā Diena vēstīja pirmdien, viņiem nāktos paust stingri nostāju par to, vai pēc robežlīguma parakstīšanas Abrene de iure paliks Latvijas teritorija. Pagaidām domas atšķiras — vieni teic, ka līdz ar to Krievija uz mūžīgiem laikiem iegūs Abreni savā īpašumā, bet otri uzsver — neskatoties uz faktisko situāciju, Latvija var uzstāt, ka juridiski šī teritorija joprojām tai pieder.

***

Marģers Skujenieks (sociāldemokrāts, vadīja Satversmes izstrādāšanas komisiju)

Komisijas nolūks bija atzīmēt to, ka Latvijas valsts sastādās no 4 vecām Latvijas zemēm: Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales. (..) Pateicoties Latvijas valsts dibināšanai, dažas no šīm agrākajām provincēm ir grozījušas savas robežas. (..) Konstitūcijā teikts, ka pieņemamas robežas, kuras noteiktas starptautiskos līgumos. Ar to nav domāts, ka starptautiskie līgumi varētu grozīt Latvijas valsts robežas.

Francis Trasuns (Latgales kristīgo zemnieku savienības deputāts)

Tas pārmetums par separātismu nāk no tiem, kas gribētu visus sakausēt vienā podā, ne tikai visas tautas daļas, bet arī katru personīgo uzskatu. (..)un ko latgalieši prasa? Viņi prasa, lai viņiem būtu noteicošs vārds pie ierēdņiem, administratīvās lietās un par skolām. (..) Mani kungi, šis nav separātisms.

 

Politiķi ST tiesneša amatam sākuši meklēt jaunu kandidātu

LETA   02/20/07     Atsevišķi valdošās koalīcijas politiskie spēki sākuši meklēt jaunu kandidātu vakantajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam, jo prokuratūras veiktajā pārbaudē atklātā informācija liekot apšaubīt iespēju šim amatam turpināt virzīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedāvāto kandidāti Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku, liecina mūsu rīcībā esošā informācija.

Pēc rīcībā esošās neoficiālās informācijas, tiesībsargājošās iestādes esot noklausījušās Vrubļevskas telefonsarunas, kurās pārrunātais prokuratūrai esot licis izteikt šaubas par tiesneses rīcības ētiskumu. Pēc neoficiālas informācijas, Vrubļevska telefoniski esot sazinājusies arī ar "kādu Ventspilij pietuvinātu personu".

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP) atteicās sniegt jebkādu informāciju vai komentārus par prokuratūras atklāto, veicot pārbaudi saistībā ar Vrubļevsku. Politiķis arī nevēlējās izteikties par minēto neoficiālo informāciju, uzsverot, ka viņam ar pārbaudes materiāliem nav tiesību iepazīstināt pat savus kolēģus, jo tie ir klasificēti kā izmeklēšanas noslēpums.

Juridiskā komisija, kurai ir jāgatavo lēmumprojekts par ST tiesneša kandidātu, tagad gaidīšot 1.martu, kad beidzas kandidātu izvirzīšana darbam Satversmes tiesā.

Jau ziņojām, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļa pagājušajā nedēļā pabeidza no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 30.janvārī saņemto materiālu pārbaudi "par iespējami notikušu tiesas ietekmēšanu un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu, iespējams, nelikumīgu rīcību saistībā ar civillietas izskatīšanas atlikšanu 24.janvārī tiesas sēdē, kuras priekšsēdētāja bija tiesnese Vrubļevska".

Tajā dienā no lietām, kur piedalījusies Vrubļevska, atlikta viena civillieta, proti, vairāku sūdzību skatīšana, kas iesniegtas pēc AS "Latvijas Naftas tranzīts" akcionāres SIA "Skonto nafta" prasības ierosinātajā lietā par vairāk nekā deviņus miljonus latu vērtajām AS "Ventspils nafta" akcijām.

Prokuratūra pārbaudē nekonstatēja faktus, kas ļautu rosināt kriminālprocesu pret Vrubļevsku vai būtu pamats atteikumam to darīt, taču prokuratūra saskatīja Tiesnešu ētikas kodeksa kanonu pārkāpumus. Atzinums tika nosūtīts Bērziņam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam, lai izlemtu jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

Saeimas frakcijas, kuras sagatavoja lēmuma projektu par Vrubļevskas virzīšanu iecelšanai Satversmes tiesas tiesneša amatā, tikmēr atlika balsošanu par Vrubļevsku un nolēma gaidīt papildu informāciju no Ģenerālprokuratūras un KNAB.

 

Ādamsonam neesot naudas soda maksāšanai

Antra Ērgle, Deniss Kolosovs,  Diena  02/21/07    Augstākās tiesas (AT) Senāts atstājis negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona (SC) krimināllietā par nepatiesu ziņu izpaušanu pedofilijas skandālā, atzīstot viņu par vainīgu un apstiprinot noteikto naudas sodu 130 minimālo mēnešalgu jeb 10 400 latu apjomā. Spriedums nav pārsūdzams, informē AT.

Soda naudu paredzēts ieskaitīt valsts budžetā, taču J.Ādamsons Dienai teic, ka viņam tādas naudas neesot. "Kad saņemšu spriedumu un iepazīšos ar to, domāšu, ko darīt," piesardzīgi skaidro bijušais politiķis. Iespējams, viņš radīšot pamatu sūdzības iesniegšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo uzskata, ka pārkāptas viņa tiesības, gan neprecizējot — kādas. "Uzskatu, ka pārkāpta arī Satversme, tomēr pagaidām nevaru pateikt precīzus pantus," skaidro J.Ādamsons, "tomēr ilūziju par Latvijas tiesu sistēmu man nav — manuprāt, tās lēmumus diktē politiskā konjunktūra, nevis izsvērti juridiski vērtējumi."

Saskaņā ar Lursoft datiem J.Ādamsonam nepieder daļas nevienā Latvijā reģistrētā uzņēmumā. Kā amatpersona viņš reģistrēts vienreiz, ieņemot neprecizētu amatu biedrībā Gods, Taisnīgums, Likumība. Līdz 2006.gada novembrim viņa vārds bija arī starp Tautas saskaņas partijas valdes locekļiem. Tā kā J.Ādamsons jau ilgāku laiku neieņem nevienu valsts amatu, Valsts ieņēmumu dienestam iesniegto deklarāciju dati nav uzskatāmi par objektīviem. Tomēr 2005.gada maijā, beidzot pildīt Rīgas pašvaldības SIA Rīgas centra apsaimniekotājs padomes locekļa pilnvaras, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā. Nekādu uzkrājumu viņam tad nebija, savukārt parādsaistības sasniedza teju 50 000 ASV dolāru.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš atstāja negrozītu Centra rajona tiesas 2004.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru J.Ādamsonam piespriests minētais sods. Saskaņā ar apsūdzību J.Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām publiski izplatījis par toreizējo premjeru Andri Šķēli (TP), tieslietu ministru Valdi Birkavu (LC) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, zinot, ka tās ir nepatiesas. Bijušais sociāldemokrātu deputāts J.Ādamsons 2000.gada 17.februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu pedofilijas lietā, paziņoja, ka ar šo lietu, iespējams, saistīti A.Šķēle, V.Birkavs un A.Sončiks. Ģenerālprokuratūra tā paša gada augustā izbeidza krimināllietu par šo triju amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Viņi atzīti par cietušajiem saistībā ar J.Ādamsona paziņojumu no Saeimas tribīnes.

 

Lauksaimnieki ministram pārmet neizdarību un draud pieprasīt demisiju

DELFI    02/21/07    Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji asi kritizējuši Zemkopības ministriju (ZM) par informācijas nesniegšanu gaidāmās valsts tiešo maksājumu reformas sakarā, kuras rezultātā zemniekiem kļūst neizdevīgi nodaroties ar lauksaimniecisko ražošanu un draudējuši pieprasīt ministra Mārtiņa Rozes demisiju, ja ZM neievēros lauksaimnieku prasības.

Pēc zemnieku domām nepieņemami esot tas, ka ZM kavējusi informāciju par gaidāmajā izmaiņām platību maksājumos, kaut ministrijas rīcībā informācija bijusi pietiekami ilgi, trešdien preses konferencē teica Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss.

Turklāt, lauksaimnieku organizācijām esot zināms, ka ZM nav rīkojusies, lai aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Komisijā. Preses konferences dalībnieki pauda, ka gaisā virmo jautājums par ministra demisijas pieprasīšanu.

Lauksaimnieki ZM pieprasīja 2007.gadā saglabāt esošo Papildus valsts tiešo maksājumu sistēmu, aktīvāk aizstāvēt Latvijas pozīciju Eiropas Komisijā un panākt atbalsta maksājumu izlīdzināšanu līdz ES vidējam līmenim un izstrādāt mehānismu reformas radīto ieņēmumu samazinājumu kompensēšanai lopkopības nozarē.

Lauksaimnieki deva ZM laiku līdz 21.martam, kad notiek Zemnieku saeimas kongress, kura laikā tikšot spriests vai ministrijas paveiktais esot pietiekams.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Ilze Aizsilniece norādīja, ka aprēķini rāda, ka maksājums par piena kvotu sastāda desmito daļu no visiem piena lopkopēju ieņēmumiem. Arī kaušanas prēmiju samazinājums saimniecību budžetā iecirtīs smagu robu un tam vajag aizvietojumu.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka "tikko nogrimusi cukura nozare", nu tiešo maksājumu reformas rezultātā faktiski zaudēta vēl viena nozare – cietes ražošana. Viņš noradīja, ka zemnieki laukos ir ļoti neapmierināti ar nozares vadību. Saskaņā ar ZM izplatīto informāciju jau 2007.gadā plānotas Papildus valsts tiešo maksājumu izmaiņas, kas paredz, ka no tā, vai lauksaimnieks ražos produkciju, vai neražos, būs atkarīgi tikai 25% laukaugiem, 60% kartupeļu cietei, 40% kaušanas prēmijai, 50% aitu māšu prēmijai.

Savukārt maksājumi par piena kvotu vispār vairs nebūs atkarīgi no tā, vai saimniecībā kaut ko dara vai nē, informēja lauksaimnieku pārstāvji.

Sagaidāmā reforma vistiešāk skars mazas un vidēja izmēra saimniecības, īpaši lopkopējus, kas grib paplašināties un attīstīties. Tāpat reforma kāju riteņos ieliks jaunajiem zemniekiem, kas gribēs dibināt jaunus uzņēmumus, lai ražotu produkciju.

Lauksaimnieku organizācijas norāda, ka reformas rezultātā jēgu zaudēs virkne Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumu, kuros ir paredzēts, ka saimniecībām jāpalielina apgrozījums.

Problēmas būs arī saimniecībām, kas, pārtraucot cukurbiešu ražošanu, pārprofilēsies uz laukaugu ražošanu. Tās iepriekš par platībām nav saņēmušas Papildus valsts tiešos maksājumus, tādēļ atbalsta likme būs tikai 25% no iespējamās.

Jaunā atbalsta sistēma saimniecības motivēs pārtraukt ražošanu un saņemt atbalstu, platību reizi gadā tikai appļaujot. Jau patlaban no 80 tūkstošiem saimniecību, kas saņem ES atbalstu, neko tirgum neražo vairāk kā 30 tūkstoši. Veicot reformu, šis skaitlis tikai palielināsies.

Lauksaimnieki paredz, ka reformas rezultātā arī vairosies sabiedrības neapmierinātība, ka lauksaimniekiem maksā par to, ka viņi nestrādā. Arī Latvijas tirdzniecības bilanci tas ietekmēs negatīvi, jo valstī saražotās produkcijas apjoms tikai samazināsies.

 

Vrubļevska atsauc savu kandidatūru ST tiesneša amatam

TVNET/LETA   02/21/07    Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska šodien atsaukusi savu kandidatūru Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam. Tiesnese uzskata, ka atšķirībā no daudziem citiem viņa ir uzdrošinājusies, bet kādam viņa liekas slikta, nepareiza un neatbilstoša. Koalīcijas partijas sākušas meklēt jaunu kandidātu Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Vrubļevska iesniegumā Saeimai norāda, ka dzīvē radusi pildīt dotos solījumus, taču "politizētā melu un propagandas kampaņa, kas dažos plašsaziņas līdzekļos pret mani organizēti tika sākta nekavējoties pēc manis izvirzīšanas un turpinās vēl pašlaik, liek man pieņemt šo lēmumu".

"Šādu lēmumu pieņēmu labprātīgi, neviena nepiespiesta un neatkarīgi no tā, ka joprojām uzskatu sevi par atbilstošu šim augstajam amatam saskaņā ar Satversmes tiesas likumu," sacīja tiesnese. Viņa norādīja, ka nevēlas bojāt savu veselību, zaudēt ģimenes mieru un tīkamo darbu tā iemesla dēļ, ka atšķirībā no daudziem citiem ir uzdrošinājusies, bet kādam nav bijusi tīkama.

Viņa atvainojas par sagādātajām neērtībām un vēl veiksmi nākamajiem ST tiesneša amata kandidātiem.

Jauns kandidāts jāatrod nedēļas laikā, jo 1.martā beidzas iesniegšanas termiņš.

Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis Vrubļevskas lēmumu par kandidatūras atsaukšanu nevēlējās komentēt un norādīja, ka "par aizgājējiem slikti nerunā".

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kura vadītā frakcija ieteica Vrubļevskas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam, sacīja, ka situācija ir katastrofāla, jo "mūsu valstī notiek cilvēku vajāšanas kampaņa un viņus var pataisīt par pēdējiem neliešiem". Brigmanis uzskata, ka, viņaprāt, šo kampaņu veic tās personas, kuras var noklausīties citu cilvēku telefona sarunas.

Tikmēr, lai novērstu jebkādu politisku ietekmi lietas izskatīšanas procesā un neradītu šaubas par pārbaudes objektivitāti, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš no Ģenerālprokuratūras saņemtos materiālus pārsūtījis izvērtēšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Jurim Stukānam, TVNET informēja tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

"Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska ir politiskās partijas "Zaļo un zemnieku savienība" izvirzīta kandidatūra Satversmes tiesas tiesneša amatam. Es kā tieslietu ministrs un citas politiskās partijas pārstāvis uzskatu, ka pie šādiem apstākļiem tiesneses Z.Vrubļevskas iespējamos ētikas normu pārkāpumus ir jāvērtē ar politiku nesaistītām valsts amatpersonām, konkrētajā gadījumā – Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam", uzskata ministrs.

Saskaņā ar "Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma" 3. pantā noteikto, apgabaltiesu priekšsēdētājiem ir tiesības ierosināt disciplinātlietu par apgabaltiesu tiesnešiem visos likuma 1. pantā norādītājos gadījumos, tajā skaitā arī par tiesnešu ētikas kodeksa normu pārkāpumiem.

Lietas par tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem izskata tiesnešu disciplinārkolēģija, kuras sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks, trīs Augstākās tiesas tiesneši, divi apgabaltiesu priekšsēdētāji, divi rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji un divi zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki. Tieslietu ministrs ir tiesīgs disciplinārsēdes kolēģijā piedalīties ar padomdevēja tiesībām, taču lēmuma pieņemšanā nepiedalās.

Jau ziņojām, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļa pagājušajā nedēļā pabeidza no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 30.janvārī saņemto materiālu pārbaudi "par iespējami notikušu tiesas ietekmēšanu un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu, iespējams, nelikumīgu rīcību saistībā ar civillietas izskatīšanas atlikšanu 24.janvārī tiesas sēdē, kuras priekšsēdētāja bija tiesnese Vrubļevska".

Tajā dienā no lietām, kur piedalījusies Vrubļevska, atlikta viena civillieta, proti, vairāku sūdzību skatīšana, kas iesniegtas pēc AS "Latvijas Naftas tranzīts" akcionāres SIA "Skonto nafta" prasības ierosinātajā lietā par vairāk nekā deviņus miljonus latu vērtajām AS "Ventspils nafta" akcijām.

Prokuratūra pārbaudē nekonstatēja faktus, kas ļautu rosināt kriminālprocesu pret Vrubļevsku vai būtu pamats atteikumam to darīt, taču prokuratūra saskatīja Tiesnešu ētikas kodeksa kanonu pārkāpumus. Atzinums tika nosūtīts tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (TB/LNNK) un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam, lai izlemtu jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

 

JL lūdz KNAB pārbaudīt pārkāpumus CVK darbā

DELFI  02/21/07     Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas deputāte Ingrīda Circene nosūtījusi vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ar lūgumu izvērtēt Valsts kontroles pārbaudē konstatētos pārkāpumus Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbībā, informēja JL pārstāve Laila Timrota.

Pērn aprīlī Valsts kontroles publiskotajā revīzijas ziņojumā par "Par Centrālās vēlēšanu komisijas 2005.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību" konstatēti nopietni pārkāpumi CVK darbībā.

Pārkāpumi konstatēti CVK vadītāja Arņa Cimdara parakstītajos rīkojumos par prēmiju izmaksu CVK darbiniekiem vairāku desmitu tūkstošu latu apjomā, kur iekļauto darbinieku sarakstā ir pats priekšsēdētājs, tādējādi rīkojoties pretrunā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Tāpat ziņojumā konstatēti gadījumi, kad CVK priekšsēdētājs apstiprinājis dokumentus, parakstījis rēķinus par preču un pakalpojumu saņemšanu, noslēdzis sadarbības līgumu sava atvaļinājuma laikā.

Ņemot vērā revīzijas ziņojumā uzskaitītos pārkāpumus CVK darbībā, JL paredzējis uzklausīt arī Cimdara skaidrojumus par notikušo.

 

NDK ignorē prezidentes iebildumus par drošības likumiem

DELFI  02/22/07    Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) ceturtdien noraidīja visus priekšlikumus grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos, kurus Valsts prezidente Saeimai nosūtīja otreizējai caurlūkošanai, un likumprojekti negrozīti tiks nosūtīti skatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.

NDK vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) portālam "Delfi" sacīja, ka komisija saņēmusi divus priekšlikumus grozījumiem Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumos. Partijas "Jaunais laiks" deputāte Linda Mūrniece ierosināja atstāt spēkā tādu likumu redakciju, kas bija pirms vadība Satversmes 81.panta kārtībā pieņēma grozījumus, savukārt apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāts Vladimirs Buzajevs ierosināja tādus grozījumus, kuri neesot bijuši saistīti ar Valsts prezidentes norādītajām nepilnībām likumos.

"Komisijas deputāti noraidīja abus priekšlikumus un likumprojekti tiks nodoti atkārtotai skatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā, negrozot tajos ne punktu, " sacīja Jaundžeikars.

Viņš norādīja, - ja Saeima pieņems NDK virzītos likumprojektus, tajos neko arī nemainot, tad Valsts prezidentei vairs nebūs tiesību viņus atgriezt atpakaļ un tie būs jāizsludina. Pēc Jaundžeikara domām, Valsts prezidentes iebildumi pret likumprojektiem nav pamatoti.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidente nodeva Saeimai otreizējai caurlūkošanai grozījumus Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumos, norādot, ka tie pieņemti pārāk lielā steigā.

Prezidente arī norādīja, ka likumprojektu pieņemšanas procesā nav iesaistīti ieinteresēto pušu pārstāvji, speciālisti un eksperti, kā arī nav dots pietiekams laiks, lai izvērtētu šādu iniciatīvu un izstrādātu priekšlikumus.

Vīķe – Freiberga arī atzīmēja, ka likumprojektos ir neskaidri Nacionālās drošības likumā izvēlētie parlamentārās kontroles instrumenti un līdzekļu lietojums.

Vīķe-Freiberga pauda uzskatu, ka demokrātiskā valstī, nosakot izpildvaras tiesības pārraudzīt drošības iestādes, jāgādā arī par to, lai pār drošības iestādēm kā izpildvarā ietilpstošām tiktu veikta stingra parlamentārā kontrole, lai parlamentam kā civilās kontroles garantam tiktu saglabātas un nostiprinātas tiesības vērtēt gan šo iestāžu, gan pārraudzītāju - ministriju - darbības efektivitāti un kompetenci.

Prezidente minētajos grozījumos saskata apdraudējumu valsts drošības iestāžu sekmīgam un profesionālam darbam, jo likums paaugstina valsts noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas risku, būtiski paplašina to personu loku, kurām būs tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem aktīvajā fāzē.

Valdība grozījumus likumprojektos šā gada sākumā pieņēma Satversmes 81.panta kārtībā.

 

Latvijas Pirmā partija izveido 'LPP Krievu centru'

DELFI  02/22/07    Pēc Latvijas Pirmās partijas (LPP) biedru iniciatīvas izveidota iekšēja nodaļa "LPP Krievu centrs", kas apvieno partijā esošos krievu tautības cilvēkus un nodarbosies ar jautājumiem, kuri skar Latvijas lielāko mazākumtautību – krievu minoritāti, informēja LPP preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Nodaļas mērķis ir veicināt sabiedrības konsolidāciju un aktivizēt sadarbību ar krievu tautības Latvijas iedzīvotājiem. "LPP Krievu centrs" uzsākusi sadarbību ar Latvijas krievu biedrību asociāciju (LKBA) un kultūras centru "Krievu nams".

LPP valde trešdien nolēma par nodaļas "LPP Krievu centrs" vadītāju iecelt LPP biedru izvirzīto Mihailu Gavrilovu.

"Desmitiem gadu Latvijā dzīvojošo krievu tautības cilvēku uzticība tikusi ļaunprātīgi izmantota sabiedrības šķelšanai, nevis vienotībai. Radikālas organizācijas no abām pusēm mērķtiecīgi mūs ir centušās nostādīt vienam pret otru, lai gan daudzi krievi ir šeit gadsimtiem dzīvojošu krievu pēcteči un Latvijas patrioti. Mūsuprāt, ir pienācis laiks latviešiem un krieviem apvienoties vienā spēcīgā partijā, nevis šķelties", norāda Gavrilovs.

LPP biedri uzskata, ka sadarbība ar LKBA un citām krievu kultūras biedrībām dos iespēju skaidrāk un dziļāk izprast Latvijā dzīvojošo krievu problēmas un palīdzēt ar LPP starpniecību tās risināt valsts līmenī.

Vaikulis arī informēja, ka LPP neveic uzņemto biedru nacionālās piederības uzskaiti, bet pēc reģionālo nodaļu aplēsēm no 2500 biedriem aptuveni trešdaļa ir citu tautību pārstāvji. Līdz šim LPP jau darbojas "Mazākumtautību nodaļa", kurā apvienojušies dažādu tautību LPP biedri. Minētās nodaļas darbojas līdzīgi kā reģionālās nodaļas, tikai biedri tajās apvienojušies ne pēc teritoriālā, bet citiem principiem.

 

Cimdars: VK viedoklis par atklātajām nepilnībām ir nekorekts

DELFI  02/22/07    Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka Valsts Kontroles (VK) viedoklis par atklātajām nepilnībām CVK 2005.gadā ir nekorekts, portālu "Delfi" informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

VK revīzijas ziņojums par CVK 2005.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību ir apstiprināts 2006.gada 26.aprīli, un šajā ziņojumā iekļautie pārkāpumi, tai skaitā trūkumi CVK prēmēšanas kārtībā novērtēti kā "zemas prioritātes". Saskaņā ar pašas VK sniegto skaidrojumu "zema prioritāte" tiek piešķirta konstatējumiem, kas ir mazāk svarīgi un kurus vajadzētu novērst ne vēlāk kā divu gadu laikā.

Cimdars norāda, ka VK revīziju CVK veic katru gadu un līdz šim VK nebija iebildumi pret CVK "Nolikumā par Centrālās vēlēšanu komisijas amatpersonu, locekļu un darbinieku darba samaksu, veselības apdrošināšanas kārtību, pabalstu un kompensācijas sistēmu" noteikto prēmēšanas kārtību. CVK jau 2006.gadā ir ņēmusi vērā un novērsusi arī visas VK 2005.gada revīzijas ziņojumā minētās nepilnības, tai skaitā trūkumus CVK priekšsēdētāja un darbinieku prēmēšanas kārtībā.

Pērn ir mainīts CVK "Nolikums par Centrālās vēlēšanu komisijas amatpersonu, locekļu un darbinieku darba samaksu, veselības apdrošināšanas kārtību, pabalstu un kompensācijas sistēmu". Konsultējoties ar VK speciālistiem, nolikums ir saskaņots ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", un kopš 2006.gada par prēmiju piešķiršanu CVK priekšsēdētājam lemj prēmēšanas komisija, kuras sastāvā ir trīs CVK locekļi, bet priekšsēdētājs komisijas sastāvā neietilpst.

Jau ziņots, ka JL lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izvērtēt VK atklātos pārkāpumus. Tāpat JL aicināja Cimdaru uz tikšanos.

CVK priekšsēdētājs atzina, ka pieņems šo uzaicinājumu un izmantos iespējamo tikšanos, lai informētu "Jaunā laika" frakcijas deputātus ne tikai par to, ka visi VK revīzijas ziņojumā minētie trūkumi par aizpagājušo gadu ir novērsti, bet arī lai iepazīstinātu deputātus ar CVK darba plānu 2007. – 2010.gadam.

Saeimas prezidijs un Frakciju padome ir vienojusies, ka līdz šā gada 1.martam ir jāizvirza kandidāti CVK priekšsēdētāja un locekļu amatiem. Saskaņā ar likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" CVK jāpārvēl sešu mēnešu laikā pēc jaunās Saeimas sanākšanas.

Cimdars jau iepriekš ir apliecinājis gatavību atkārtoti kandidēt uz CVK priekšsēdētāja amatu.

 

Būs jauns Ministru kabineta iekārtas likums

DELFI  02/22/07    Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Ministru kabineta (MK) iekārtas likumu, kas paredz precizēt MK kompetenci, nodrošināt 'tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību'.

Jaunais likums precizē un paskaidro atsevišķi izpildvaras pienākumus un funkcijas. Saskaņā ar likumu 'Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, kas ar tam padoto valsts pārvaldes iestāžu starpniecību īsteno izpildvaru Latvijā, ja Saeima nav lēmusi citādi.'

Ministru kabineta kompetencē izpildvaras īstenošanas ietvaros ietilpst visu to jautājumu apspriešana vai izlemšana, kuri ietilpst valdības kompetencē saskaņā ar Satversmi un likumiem, Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu ieviešana un piemērošana, kā arī rīcībpolitikas izstrāde un īstenošana, tai skaitā valsts un nozaru politikas plānošanas dokumentu un nozaru ministriju vidēja termiņa darbības stratēģiju apstiprināšana.

Valdības kompetencē ietilpst arī ' lietderīgas un efektīvas tiešās pārvaldes iestāžu institucionālās sistēmas darbības nodrošināšana, sabiedrības līdzdalības veicināšana valsts politikas veidošanā, kā arī dalība Eiropas Savienības politikas veidošanā un šīs politikas īstenošana Latvijas Republikā.'

Tāpat likums nosaka, ka ministru skaitu valdībā, paredzot iespēju arī, ka Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi, kuriem var nebūt pakļautas ministrijas, piemēram, Ministru prezidenta biedrs un īpašu uzdevumu ministrs.

Jaunais likums nosaka, ka valdības sēdes ir atklātas, MK sēžu darba kārtība un tajās izskatāmo dokumentu projekti un sēžu protokoli ievietojami internetā un ir publiski pieejami.

Likumprojekts arī paredz Ministru prezidenta amata kandidāta statusa ieviešanu personai, kuru Valsts prezidents rakstveidā aicinājis izveidot MK. Šāds statuss nepieciešams, lai personai, kura saskaņā ar Latvijas Satversmi pilnvarota veidot MK, tiktu sniegts nepieciešamais tehniskais atbalsts nozīmīgā uzdevuma veikšanā.

Likumprojekts paredz precīzāk regulēt Ministru prezidenta aizstāšanas kārtību, nosakot jautājumu loku, kuri ietilpst Ministru prezidenta ekskluzīvajā kompetencē – jautājumus, kurus Ministru prezidenta aizstāšanas gadījumā nevarēs risināt viņa vietas izpildītājs.

Likumprojekts paredz Ministru prezidentam tiesības jebkurā brīdī lūgt Saeimu izteikt atkārtotu uzticību MK. Šādas Ministru prezidenta tiesības atzītas ar Satversmes tiesas 1998.gada 13.jūlija spriedumu, taču līdz šim nebija nostiprinātas likumā.

 

Viedoklis: Kā tiesības tad sargā?

Māris Antonēvičs, Latvijas Avīze  02/22/07    Tiesībsargs nu tā kā būtu atrasts. Bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Romāns Apsītis piekritis kandidēt uz šo amatu un atbalstu viņam paudušas liela daļa Saeimā pārstāvēto partiju. Izskatās, ka šajā jautājumā politiskās spēlītes ir beigušās, un tas ir tikai apsveicami!

Tiesībsargam gan ir dots skaists, pat ambiciozs nosaukums, radot ilūziju, ka šis cilvēks ir diezgan varens, lai sakustinātu vai pat atrisinātu daudzas problēmas. No paša R. Apsīša izteikumiem noprotams, ka viņš lielas cerības liek uz savu komandu. Vēl vairāk — tieši tikšanās ar Tiesībsarga biroja darbiniekiem esot viņu pārliecinājusi kandidēt uz amatu, jo te viņš sajutis gan sirsnīgu attieksmi, gan strādātgribu. Bet vai tiešām iestādē viss ir tik idilliski? Nereti rodas iespaids, ka šobrīd Tiesībsarga birojā strādā dāmas, kas gan prot gudri un skaisti runāt par cilvēktiesībām konferencēs un televīzijas diskusijās, bet tas viss lielākoties arī paliek teorētiskā līmenī. Turklāt arvien redzamāka kļūst tiesību šķirošana «sorosistu» gaumē, piemēram, minoritāšu tiesībām ir pavisam cits svars nekā vairākuma tiesībām. Uztraukties par minoritāšu tiesībām ir moderni, bet, piemēram, aizstāvēt latviešu tiesības — vecmodīgi.

Šopirmdien «Latvijas Avīzes» lasītāji varēja lasīt žurnālistes Ilzes Kuzminas pētījumu «Latviešu valodai kūtri sargi». Konstatējusi, ka valstij piederošais uzņēmums «Airbaltic» saviem klientiem daļu informācijas piedāvā tikai angļu valodā, žurnāliste vērsās vairākās iestādēs, tostarp Tiesībsargu birojā. Diemžēl no biroja saņemto vēstuli drīzāk var dēvēt par «atkratīšanos», nevis par mēģinājumu iedziļināties problēmā un skatīt to plašākā kontekstā. Viena lieta, ja vainojams tikai slinkums un nevēlēšanās «ķēpāties», taču tikpat labi šādai attieksmei var būt politiski motīvi — nav taču pirmā reize, kad mums no augšas mēģina iestāstīt, ka ar latviešu valodas lietošanu viss ir labākajā kārtībā un ne par ko nav jāuztraucas. Informācijas nesniegšanu latviešu valodā birojs neuzskata par cilvēktiesību pārkāpumu. Jāgaida, kad nāks Apsītis un ieviesīs pārmaiņas.

 

Viedoklis: Kukuļņēmējs un slepkava – vienādi sodāmi?

Māra Libeka, Andris Grīnbergs, Latvijas Avīze   02/23/07    Lai Latvijā būtu samērīgi un sabiedrībai saprotami sodi, ir nepieciešams līdz šim nebijis likums – Sodu piemērošanas likums.

Ceļu policistiem Normundam Brokam un Mārim Spūlim nebija ne mazāko aizdomu, ka viņus arestēs tiesas zālē. Uz sēdi viņi atbrauca ar savām automašīnām. Bet tās bija jāatstāj pie tiesas nama, jo pēc sēdes viņus sagaidīja restots auto ar konvojiem, kas uz astoņiem gadiem notiesātos nogādāja Matīsa cietumā. Vēl viņiem paliek cerība, ka Augstākā tiesa mīkstinās šo bargo sodu, kas piespriests par 130 latu kukuļa prasīšanu.

Valsts tiesībsargājošās iestādes ir sākušas aktīvu cīņu pret amatpersonu kukuļošanu – lielākoties soda par kukuļņemšanu, mazāk par kukuļdošanu. Pēc Tieslietu ministrijas tiesu statistikas, pagājušajā gadā no divdesmit par kukuļņemšanu tiesātajiem četras personas sēž cietumā, septiņpadsmit saņēmušas nosacītu sodu, piecas – naudas sodu, no kurām viena – pat nosacītu naudas sodu un viena persona – piespiedu darbu. Tāds Krimināllikumā noteiktais soda veids kā arests uz vairākām diennaktīm vai nedēļām ir apturēts līdz 2010. gadam, jo valstī neesot arestētajiem atbilstošu telpu un arī naudas, lai tās izbūvētu.

Par grūtībām tiesu praksē piemērot plašās soda mēru robežas mēdz runāt gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, gan ģenerālprokurors Jānis Maizītis, gan tieslietu ministri. Par to nedaudz spriedīšot arī šodien, Augstākās tiesas plēnumā. Bet sodu politika no tā nemainās.

Sabiedrība ir pārliecināta, ka sodiem ir jābūt bargiem. Arī iekšlietu ministrs Ivars Godmanis ir pret liberāliem soda mēriem un ir viens no iniciatoriem kārtējiem grozījumiem Krimināllikumā, lai cietumā varētu iesēdināt arī nelegālā alkohola tirgotājus.

Tomēr tiesībsargājošajās iestādēs ir ne mazums amatpersonu, kas uzskata, ka Latvijā, salīdzinot ar daudzām Eiropas Savienības valstīm, sodi ir nesamērojami bargi un ka tieši neizstrādātā sodu politika, 1999. gadā pieņemtā Krimināllikuma neskaitāmie grozījumi, kas stājušies spēkā un ko Tieslietu ministrija turpina un turpinās iesniegt, apgrūtina tiesu darbu un ir galvenais iemesls nereti sabiedrībai nesaprotamiem spriedumiem un līdz ar to arī šaubām par tiesnešu godīgumu.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators un priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš ironiski vaicā: kas ir smagāks noziegums – izvarošana, slepkavība vai kukuļņemšana? Likumdevējs uzskata, ka pēdējais, jo kā gan citādi lai izskaidro to, ka par šo noziegumu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu, sākot no astoņiem gadiem, bet par slepkavību – no pieciem gadiem. Abiem noziegumiem ir noteikts vienāds maksimālais cietumsods – 15 gadi. Pat par sutenerismu ar mazgadīgajām soda maigāk nekā par kukuļošanu – no 5 līdz 12 gadiem. Par Latvijā izplatītāko noziegumu – zādzību – var sodīt no 3 līdz 15 gadiem.

P. Gruziņam ir zināms, ka Šveicē un Vācijā par kukuļņemšanu bargākais sods ir pieci gadi cietumā, Austrijā – trīs gadi ieslodzījumā. Zviedrijas tiesneši ir atzinuši, ka reāla divu gadu brīvības atņemšana kukuļošanas lietās esot ļoti bargs sods. Pat mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva atpaliek no Latvijas kukuļošanas sodu bardzībā. P. Gruziņš informēja, ka, piemēram, Igaunijā par kukuļdošanu soda tāpat kā par kukuļņemšanu – maksimāli ar 10 gadiem ieslodzījumā. Tas ir loģiski, jo, ja nebūtu devēja, nebūtu arī ņēmēja. Latvijā kukuļdevējam draud 12 gadi ieslodzījumā, tātad mazāk nekā ņēmējam.

Latvijā bargais sods no 8 līdz 15 gadiem cietumā, turklāt konfiscējot arī mantu, stājās spēkā 2002. gadā, kārtējo reizi grozot Krimināllikumu. Kā skaidro amatpersonas, šī iniciatīva bijusi nepieciešama līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Kriminālltiesību pretkorupcijas konvencijai, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrību no korupcijas. Bet tas nenozīmē, ka Eiropas Padome diktējusi, cik bargus sodus uzlikt.

Matīsa cietumā tikāmies ar bijušajiem Jēkabpils ceļu policistiem. Zemgales apgabaltiesa jaunākajam inspektoram N. Brokam piespriedusi brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, M. Spūlim – uz astoņiem gadiem. Abi nekad vairs nevarēs strādāt policijā, abiem konfiscēta manta.

No tiesas materiāliem izriet, ka M. Spūlis un N. Broks pagājušajā vasarā uz ceļa aizturējuši kādu piedzērušos lietuviešu autovadītāju, stāstījuši, ka pēc Latvijas likumiem viņam draudot naudas sods un arests uz vairākām diennaktīm. Par 10 latu naudas zīmi teikuši, ka ar to būšot par maz. Aizturētais jautājis, vai, piemetot 120 latus, pietikšot. Saņēmis piekrītošu atbildi. Lietuvietis, kurš strādājis kādā Jēkabpils uzņēmumā, zvanījis savam priekšniekam un lūdzis atvest naudu. Tas izdarīts, taču nauda bijusi iezīmēta. Abus inspektorus drīz vien aizturējusi drošības policija, taču nauda pirms tam jau bijusi paslēpta mežā. Vēlāk M. Spūlis slēptuvi uzrādījis. Ar šo vienu vainu mīkstinošo apstākli gan ir par maz, lai piemērotu vieglāku sodu, nekā likumā paredzēts.

Abi notiesātie bargo spriedumu pārsūdzējuši Augstākajā tiesā, lūdzot noteikt vieglāku sodu – nosacītu notiesāšanu.

Negrasāmies dziedāt žēlabu dziesmas par šīm personām, kas sodītas par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Taču lielai sabiedrības daļai var likties nesaprotami, kāpēc Broks un Spūlis saņēmuši bargāku sodu nekā, piemēram, prokurors Staņislavs Nazarovs, kuram piespriesti septiņi gadi cietumā par 50 tūkstošu ASV dolāru liela kukuļa pieņemšanu. Vai par tiesu izpildītāju Aivaru Taraneku, kurš par 500 latu kukuļņemšanu notiesāts ar pieciem gadiem cietumā? Vai "Rudens aptieku" tīkla īpašnieku Vladimiru Labazņikovu, kurš tiesāts par 50 tūkstošu latu kukuļa došanu, turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam, bet nebrīvē pavadīs tikai divus gadus? Atgādināsim, ka vispirms Labazņikovam Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda tikai divus gadus nosacīti, bet apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu. Augstākā tiesa šo spriedumu atstāja spēkā.

"Neviens nesaka, ka ceļu policisti nav vainīgi un ka viņus nevajag bargi sodīt, taču tik dažāda attieksme pret vainīgajiem un tik dažādi spriedumi vēl lieku reizi apstiprina sen tautā teikto, ka ar tiesu sistēmu mūsu valstī kārtības nav," uzskata "LA" lasītājs jēkabpilietis Kārlis Pārups.

Arī advokāts Dainis Lūsis policistiem piespriesto sodu salīdzina ar spriedumu V. Labazņikovam. "Krimināllikuma 320. panta 3. daļā paredzētā soda minimālā robeža dažkārt liek tiesai pieņemt bargākus sodus, nekā prasa konkrētais sabiedrisko interešu apdraudējums," saka pieredzējušais jurists. "Tā robeža pacelta tik augstu, ka zaudē iespēju samērot. Zinot Labazņikova nodarījumus un viņam piespriesto divu gadu sodu, notiesātie policisti cietumā pavadāmos visus astoņus gadus tā arī nespētu saprast nodarījumu un sodu samēru."

Bet Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles sesijas tiesnese Ārija Kozlovska, kas tiesāja ceļu policistus, neslēpa, ka būtu piespriedusi mazāku sodu, ja vien likums to ļautu. Tā kā policisti nav atzinuši savu vainu, likums viņai liekot piemērot 320. panta 3. daļu, kas paredz brīvības atņemšanu no 8 līdz 15 gadiem. Tiesnese atklāja, ka nereti gan viņai, gan viņas kolēģiem esot gandrīz vai jāzīlē kafijas biezumos, lai apsūdzētajam atrastu vainu mīkstinošus apstākļus un varētu piemērot Krimināllikuma maigākos pantus. Bet šajā gadījumā nekā!

Tiesājamo personības labo raksturojumu, kas saņemts no darbavietas, kā arī ģimenes apstākļus likums neļaujot uzskatīt par vainu mīkstinošiem.

N. Brokam ir 33 gadi. Divus gadus dienējis Latvijas armijā, kopā ar tēvu bijis Rīgā uz barikādēm, strādājot par policistu, ar labām sekmēm beidzis kvalifikācijas celšanas kursus. Liels grāmatu lasītājs kopš bērnības, nesen mācījies angļu valodu un ekstremālo braukšanu. Jēkabpils rajona policijas pārvaldes vadība viņu raksturojusi kā ieturētu, laipnu un principiālu darbinieku.

"Normunds ir pārāk izpalīdzīgs cilvēks," stāsta viņa tēvs Pēteris Broks, kurš visu sarunas laiku nespēj valdīt pārdzīvojumu. "Viņš vienmēr rūpējās ne vien par meitu un sievu, bet arī par vecajiem sievas vecākiem un viņu lauku saimniecību. Sievas brāli, kas ir mūža invalīds, veda uz pārbaudēm un ārstēšanu, pirka zāles. Protams, ja vainīgs, sods jāsaņem, tur nevar būt divu domu, bet ne tik nesamērīgi bargs."

Par Māri Spūli, kura ģimenē aug piecgadīgais Renārs un astoņgadīgais Daniels, līdzīgi izsakās viņa dzīvesbiedre Natālija. Vīra labie darbi esot pat aprakstīti rajona avīzē. Māra vecāki, pensionāri Jāzeps un Olga, kuri arī dzīvo laukos, ļoti pārdzīvo dēla nodarījumu, nespēj noticēt, ka viņš tā rīkojies. Māte nespēj valdīt asaras: "Kā tad tā, mans dēls taču ir saņēmis pateicības un godarakstus..."

M. Spūlis, kaut gan sevi joprojām neuzskata par vainīgu un ir pārliecināts, ka viņu šantažējis kolēģis, kuram viņš savulaik sastādījis administratīvo pārkāpumu protokolu, ir nolēmis atzīt savu vainu, jo cer saņemt nosacītu sodu un tikt ārā no Matīsa cietuma. Bet N. Broks nolēmis tikai daļēji atzīt vainu un joprojām cīnīšoties par savu taisnību. Viņš uzskata, ka tiesas pierādījumi esot baltiem diegiem šūti.

"Tikai tad, kad cilvēku iemet pilnīgā izolācijā, viņš sāk saprast sodu sistēmas būtību. Tie, kas šeit sēž ilgāk, vienkārši degradējas. Cietums nevar mainīt cilvēku. Apsardze gan ir laba, var lasīt grāmatas un laikrakstus un cerēt, ka nekļūšu par sabiedrības padibeni, tas arī viss," saka N. Broks, kuru apmeklējām cietumā.

Abi ceļu policisti strādājuši par 230 latiem mēnesī. Kā iespējams uzturēt par tādu naudu ģimeni, turklāt finansiāli palīdzēt vēl radiniekiem? Māris atteic, ka bija jau pametis darbu ceļu policijā un pirms aresta strādājis labāk atalgotu darbu kādā firmā, bet Normunds gatavojies doties prom no policijas, lai sāktu savu uzņēmējdarbību. Cietums tam pārvilcis krustu.

Iekšlietu ministrs I. Godmanis, vaicāts, vai 230 latu mēnešalga var būt stimuls godīgam darbam, atbildēja, ka no 1. janvāra ceļu policista alga esot sasniegusi 414 latus pirms nodokļu nomaksas.

Valsts prezidentes kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka uzskata, ka jau sen ir pienācis laiks Tieslietu ministrijai izvērtēt Krimināllikumu. "Apžēlošanas dienests gadā saņem vairāk nekā 1000 notiesāto iesniegumus un, iepazīstoties ar spriedumiem, var pārliecināties, ka nesamērīgi bargie sodi ir Latvijas likumdevēja gadiem neatrisināta problēma," saka R. Aksenoka un piebilst: ja netiks izstrādāta tiesībsargājošām iestādēm un sabiedrībai saprotama sodu politika, nonāksim tik tālu, ka cietumā varēs nokļūt par to vien, ka šķērso ielu pie sarkanās gaismas. Vai arī nonākt līdz 60. gadu tiesu praksei, kad likums par kukuļošanu ļāva piemērot ne tikai 15 gadus cietumā, kā tas ir arī tagad, bet pat nošaut. Toreiz nāves sods ticis izpildīts centrālā universālveikala vadītājam par īpašuma izlaupīšanu un kukuļņemšanu.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš informēja, ka esot sperts pirmais solis – Tieslietu ministrijā atbilstoši valdības deklarācijai ir sākts darbs pie sodu politikas koncepcijas. Esot izveidota darba grupa un piesaistīti speciālisti.

Drīzumā valdība un Saeima saņems Tieslietu ministrijas kārtējos grozījumus Krimināllikumā, kurā pēc Augstākās tiesas priekšlikuma būs ierobežots soda ilgums, kad var piemērot nosacītu notiesāšanu. To nevarēs darīt, ja ir piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem. Patlaban nosacīta soda piemērošanai nav ierobežojuma – piespried nosacīti kaut 15 gadus! Likuma grozījumi nedos iespēju piemērot nosacītu sodu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu.

Vairāki aptaujātie juristi, kas ilgstoši saistīti ar tiesu darbu, arī tieslietu ministra padomnieks Guntis Akmeņkalns, ir pārliecināti, ka Latvijā būtu nepieciešams līdz šim nebijis likums – sodu piemērošanas likums, kurā precīzi un saprotami būtu norādīts, kādi sodi par kādu nodarījumu mūs sagaida, un ļautu būt vienādiem likuma priekšā. Tad tiesnešiem nebūtu jālauza galva, cik minimālās mēnešalgas piemērot, ja noteikts, ka var piespriest "līdz 150 minimālajām algām", vai cik gadus iedot, ja noteikts, ka brīvību var atņemt "no 8 līdz 15 gadiem". Sodu piemērošanas likums mazinātu tiesnešu korupcijas iespējas un nevienam nesaprotamu, būtībā netaisnu, spriedumu rašanos.

***

UZZIŅA

Notiesāto personu skaits par kukuļņemšanu

Gads; Kopējais skaits ; Reāla brīvības atņemšana; Brīvības atņemšana nosacīti; Naudas sods; Piespiedu darbs

2006.*; 27; 4; 17; 5; 1

2005.*; 26; 5; 21; 0; 0

2004.; 31; 9; 21; 1; 0

2003.; 20; 5; 15; 0; 0

2002.; 12; 0; 11; 0; 1

2001.; 11; 2; 9; 0; 0

2000.; 5; 0; 5; 0; 0

1999.; 23; 8; 11; 4; 0

Kopā 155 33 110 9 2

* Pēc tiesu informācijas sistēmas datiem 11.01.2007.

 

JL rosina diskusiju par tautsaimniecības problēmām

Apollo  02/23/07    Partijas «Jaunais laiks» (JL) Saeimas frakcija aicina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju sākt diskusiju par Latvijas tautsaimniecības problēmām un to risinājumiem, ņemot vērā nesen saasinājušos diskusiju par Latvijas tautsaimniecības attīstību, portālu «Apollo» informēja frakcijas «Jaunais laiks» sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

JL uzskata, ka laikā, kad sabiedrību satraukušas gan publiski plaši izskanējušās spekulācijas par lata devalvāciju, gan starptautiskās kredītreitingu aģentūras «Standard&Poor’s» vērtējums par tautsaimniecības attīstības perspektīvām, diskusija Saeimā par Latvijas ekonomikas konkurētspējas, inflācijas un valūtas stabilitātes saistību un mijiedarbību ir ļoti vajadzīga.

Savā kompetencē veicot patstāvīgu analīzi par Latvijas makroekonomikas attīstības tendenču pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, komisija veiktu vienu no saviem tiešajiem uzdevumiem — kontrolētu izpildvaras priekšlikumu par ekonomikas attīstību atbilstību faktiskajai situācijai, norāda JL.

 

Loks ap Lembergu savelkas

Baiba Rulle, Diena  02/23/07    Ventspils lietā tiesībsargātāju tīklos noķertas pirmās lielās zivis — ļoti tuvi Ventspils mēra līdzgaitnieki

Izmeklētāju bultas trāpījušas bīstami tuvu mērķim. Tāpēc, iespējams, nav tālu līdz šķietami neiespējamajam, jo loks ap Ventspils mēru Aivaru Lembergu šoreiz ir stingri savilcies. Divu A.Lemberga tuvu un uzticamu līdzgaitnieku, miljonāra a/s Ventspils nafta padomes priekšsēža Mamerta Vaivada un miljonāra a/s Ventamonjaks padomes priekšsēža, arī sena A.Lemberga domubiedra Krista Skujas aizturēšana, netieši apstiprina, ka tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā ir noticis būtisks pavērsiens un prokuratūras rīcībā ir nonākuši ļoti nopietni dokumenti.

Turklāt būtiski, ka atšķirībā no iepriekš šai lietā nosauktajām personām A.Lembergam tuvā advokāta Ginta Laiviņa–Laivenieka un apcietinātās Ventspils ekspedīcija loģistika (VEL) darbinieces, iespējams, melnās kases grāmatvedes Gitas Grasmanes, gan K.Skuja, gan M.Vaivads aizturēti par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu saņemšanu, nevis līdzdalību naudas atmazgāšanas shēmās. Tādējādi pret M.Vaivadu un K.Skuju vērstās aizdomas liecina, ka viņi ir tiešie pelēkās naudas saņēmēji, starp kuriem neoficiāli kā galvenās lomas spēlētājs tiek minēts arī kāds ietekmīgs vīrs ar hūti.

A.Lembergs jebkādu savu saistību ar aizdomīgām darbībām noliedz un turas kā klints. Vairāki viņa pazinēji Dienai vienprātīgi atzīst: "Ir skaidrs, ka viņš nelūzīs un pie sava turēsies līdz galam."

Ļoti iespējams, ka aizturēto statusā jau trešdien kopā ar M.Vaivadu un K.Skuju būtu nonākuši vēl virkne ar A.Lemberga lojalitāti saistītu uzņēmēju, piemēram, miljonāri Uldis Pumpurs (viņa mājās un birojā arī tika veikta kratīšana), Laimonis Junkers, Jānis Blaževics, Vladimirs Krastiņš, Ansis Sormulis un vēl daži, ja vien viņi jau laikus nebūtu izbraukuši no valsts. Tiesa, nav izslēgts, ka prokuratūra ir lūgusi vai jau tuvākajās dienās gatavojas lūgt dažu šo personu izdošanu.

M.Vaivads, kurš, kā Diena jau ziņoja, trešdien vakarā tika aizturēts, vakariņojot restorānā Vinsents, nakti un visu ceturtdienu pavadīja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Tā kā jautājums par tālāko tiesībsargiem jāpieņem 48 stundu laikā, paredzams, ka piektdien būs skaidrs, vai viņam tiks piemērots stingrākais drošības līdzeklis – apcietinājums, vai arī kāds no vieglākiem.

K.Skujas vakariņas tiesībsargi nav pārtraukuši, tomēr, kā noprotams, viņa aizturēšana arī nav noritējusi gludi. Proti, aizturēšanas brīdī K.Skuja bijis sasirdzis un atradies slimnīcā. Tas gan viņu nav atbrīvojis no aizturētā statusa, kas viņam arī piemērots. Ventspils tranzīta biznesā K.Skuja jau kopš tā dzimšanas ir atbildīgs par amonjaka tranzīta biznesu. Kopīgs M.Vaivadam, K.Skujam un A.Lembergam ir darbs sabiedriskajās organizācijās, piemēram, Ventspils attīstības aģentūrā.

Kopumā izmeklētāji strādāja ne tikai visu trešdienas nakti, bet arī ceturtdien. Trīs Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja (KNAB) darbinieku iztraucētās vakariņas, kas M.Vaivadam beidzās īslaicīgās izmeklēšanas izolatorā, trešdienas vakarā bija tikai vērienīgas kratīšanas un aizturēšanas operācijas sākums. Noprotams, ka kopumā trešdien un ceturtdien kratīšana tika veikta dažādās vietās Ventspilī, Ventspils rajonā un Kandavā. Pārbaudīti tika M.Vaivada, U.Pumpura, K.Skujas biroji, dzīvesvietas un transportlīdzekļi, izņemti — virkne dažādu dokumentu.

Visasāk uz izmeklētāju darbu reaģēja VN, kuras birojā Ventspilī KNAB darbinieki ar prokurora sankciju vēlējās piekļūt M.Vaivada birojam. KNAB darbības VN nodēvēja par spēka pozīciju izrādīšanu, uzsverot, ka bojāta ne vien uzņēmuma manta, bet arī psiholoģiski ietekmēti vienkāršie biroja darbinieki.

 

Nākamo prezidentu meklē kuluāru sarunās

Ināra Egle,  Diena  02/23/07    Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas aicinājums Saeimai noteikt precīzāku Valsts prezidenta ievēlēšanas un arī atlaišanas kārtību tomēr nepaliks bez ievērības. Nākamajā nedēļā Saeimas Juridiskā komisija plāno izveidot apakškomisiju, kuru, visticamāk, vadīs Vineta Muižniece (TP). Tā varētu sagatavot grozījumus likumos, Dienu informēja komisijas priekšsēdis Mareks Segliņš (TP). Viņš neļāva noprast, kad par prezidenta vēlēšanu kārtību lems Saeima un vai grozījumus likumos vispār pagūs laikus pieņemt, lai tos varētu attiecināt jau uz jūnijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām.

Taču, kamēr likumā nav noteikts termiņš, līdz kuram var izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātus, kas tagad iespējams kaut vai vēlēšanu dienā, Saeimā pārstāvētās partijas nesteidzas nosaukt izraudzītos augstā amata pretendentus, pieļaujot to vārdu atklāšanu īsi pirms vēlēšanām. No valdības partiju politiķu teiktā izriet, ka nākamais Valsts prezidents, visticamāk, būs ar koalīcijas partijām saistīta persona, vai pat kādas biedrs. Tā kā Tautas partijai ir premjera amats, tai izredzes uz šo amatu varētu būt tikai tad, ja tiek izvirzīts premjers Aigars Kalvītis, pieļāva kāds TP biedrs. A.Kalvītis jau neskaitāmas reizes gan teicis, ka nevēlas startēt prezidenta vēlēšanās. Kā nopietns TP kandidāts minēts arī premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš.

Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Indulis Emsis ir Saeimas priekšsēdis, tas ir otrs augstākais amats valstī, un līdz ar to arī ZZS izredzes izvirzīt prezidenta kandidātu būtu tad, ja šī persona būtu I.Emsis. Viņš Dienai teica, ka atbilstot prasībām, kādas noteiktas prezidenta kandidātam, taču viņu neviens neesot izvirzījis. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis atzina, ka pēc mediju reakcijas uz līdz šim virzītajiem kandidātiem, "mums visa apetīte ir pārgājusi vēl kādu uzvārdu saukt". TB/LNNK ir saņēmusi Rīgas mēra posteni, un maz ticams, vai tiek uzlūkota kā partija, kurā meklēt nākamo prezidentu, lai arī tās EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis sabiedrības diskusijās interneta portālos parādās kā kandidāts.

Tēvzemiešu frakcijas priekšsēdis Māris Grīnblats atzina, ka viņam labāk patiktu "no partijām savrupāks prezidents", taču esot arī dzirdēts, ka Latvijas Pirmajai partijai it kā solīts šis amats. Jau iepriekš LPP līderis Ainārs Šlesers Dienai sacījis, ka viņam ir zināmi vairāki uzvārdi, no kuriem viens varētu kļūt par prezidentu. Tas būtu politikā pieredzējis cilvēks, bet viņa vārdu atklāt A.Šlesers gan nevarot. LPP/LC iespējamo kandidātu loks, kas jau minēts presē, ir ļoti plašs — Ivars Godmanis, Andris Bērziņš, Indulis Bērziņš, Kārina Pētersone. M.Grīnblats esot arī dzirdējis, ka tiek minēts viens Rīgas domes deputāts, kas varētu būt vicemērs Almers Ludviks. Taču politiķi nenosauc nevienu ar partijām nesaistītu cilvēku. Līdz šim medijos nav minēts arī Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, taču Diena kontekstā ar augsto amatu ir dzirdējusi arī viņa vārdu. Lūgts šādu iespēju komentēt, A.Teikmanis atzina, ka viņam tas esot jaunums un par šo posteni viņš neesot domājis.

Daudzās kuluāru diskusijās arī izskanējis, ka nākamais prezidents būs cilvēks, par kuru varēs vienoties trīs ietekmīgie valdības partiju pārstāvji Andris Šķēle, Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs. Lai arī daudzi politiķi, izsakot personīgo viedokli, ir atzinuši, ka nākamajam prezidentam nevajadzētu būt no A.Šķēlem un A.Lembergam pietuvināto cilvēku loka (attiecībā uz A.Šleseru to būtu grūtāk definēt, ņemot vērā, ka viņš ir partijas līderis). Ir politiķi, kas uzskata — nākamajam prezidentam vajadzētu būt arī finansiāli nodrošinātam un patstāvīgam, lai spētu neatkarīgi pildīt amata pienākumus.

 

 

 

 

 

Rīgas domē...

 

 

Daži cilvēki piketā pauž atbalstu Aksenokam

DELFI  02/19/07    Aptuveni divdesmit galvenokārt vecākā gadagājuma cilvēku pirmdien pie Rātsnama piketā pauž atbalstu "Jaunā Laika" pārstāvim Rīgas mēram Aivaram Aksenokam, par kura atcelšanu no amata pirmdien lemj Rīgas dome.

Piketētāji pie Rātsnamā sagādājuši plakātus ar uzrakstiem "Aksenoks turies!", "Aksenoks ir kārtīgs Rīgas saimnieks", "Turies, mēs ar tevi!". Pikets notiek mierīgi, bez incidentiem.

Jau ziņots, ka 27 Rīgas domes deputāti 6.februārī Aksenokam iesniedza pieprasījumu par viņa demisiju.

Tautas partijas, TB/LNNK, Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Rīgas domes frakciju deputāti 6.februārī parakstīja pašvaldības jaunās koalīcijas līgumu. Koalīcijas līgumam individuāli aicināti pievienoties arī citu frakciju deputāti. Visticamāk, tie būs no JL, uzskata koalīcijas virzītais Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Birks.

Savukārt visi 14 partijas "Jaunais laiks" (JL) Rīgas domes frakcijas deputāti parakstījuši apņemšanos nepiedalīties balsojumā par Aksenoka atcelšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.

Likuma "Par pašvaldībām" 65.pants noteic, ka vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju, aizklāti balsojot, var atbrīvot no amata, ja to pieprasa vismaz trešā daļa domes (padomes) deputātu.

Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes (padomes) deputātu kopskaita, kas Rīgas domes gadījumā ir vismaz 31 deputāts.

 

Aksenoku atceļ no Rīgas mēra amata

DELFI  02/19/07    Rīgas domes (RD) deputāti pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja mēra Aivara Aksenoka ("Jaunais laiks", JL) atcelšanu no amata. Par Aksenoka atcelšanu aizklātajā balsojumā nobalsoja 33 deputāti, bet pārējie domnieki balsojumā nav piedalījušies.

Par mēra pienākumu izpildītāju iecelts TP pārstāvis, kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis.

Par mēra atcelšanu no amata balsoja 27 deputāti no tā dēvētās jaunās koalīcijas – TP, LPP, TB/LNNK un LSDSP. Tāpat mēra demisiju atbalstīja četri "Saskaņas Centra" deputāti. Bet vēl divas balsis par mēra demisiju atdeva apvienības "Dzimtene" domnieki Ivans Ivanovs un Igors Zujevs, žurnālistiem pastāstīja apvienības pārstāvis Sergejs Žuravļovs. "Dzimtene" iepriekš nolēmusi neatbalstīt Aksenoka demisiju, tāpēc Ivanovs un Zujevs tiks izslēgti no apvienības, sacīja Žuravļovs.

Jau pirmdienas vakarā Rīgas domē paredzēta ārkārtas sēde, kurā lems par Rīgas mēra un mēra vietnieka iecelšanu amatā, portālam "Delfi" sacīja Andris Ārgalis. Sēde sasaukta pulksten 21.

Atbalstīt 27 deputātu iesniegumu atcelt Aksenoku no mēra amata aicināja Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas vadītāja vietnieks Andris Ameriks. Viņš gan nerunāja par konkrētiem argumentiem, kāpēc mēram būtu jāatstāj amats, vien norādot, ka pēdējo divu nedēļu laikā par to plaši diskutēts un pie šī jautājuma nav nepieciešams atgriezties.

Paužot personisko viedokli, Ameriks norādīja, ka "šo divu gadu laikā mēs redzam, ka ir nepieciešams vairāk pieredzējis domes vadītājs".

Neviens no citiem tā dēvētās "jaunās koalīcijas" deputātiem debatēs nepiedalījās un neatbildēja uz JL un apvienības "Dzimtene" un PCTVL deputātu aicinājumiem argumentēti pamatot nepieciešamību atcelt Aksenoku no mēra amata.

Apvienības PCTVL pārstāve Natālija Jolkina debatēs uzsvēra, ka Aksenoku ievēlēja ar valdošās koalīcijas atbalstu, un vēlme atcelt viņu no amata saistīta ar koalīcijas centieniem "nogrūst nepadarītos darbus uz JL pleciem". Kā vēl vienu iemeslu viņa nosauca JL iebildumus pret Rīgas koncertzāles celtniecību, taču, pēc viņas domām, JL aizstāvēja rīdzinieku vairākuma viedokli.

JL darbu slavēja arī "Dzimtenes" pārstāvis Sergejs Žuravļovs, uzsverot, ka Aksenokam ir augstākā izglītība, viņš ir sportists un labi saprototies ar dažādiem cilvēkiem. Žuravļovs arī atzīmēja, ka pašlaik pašvaldībā notiekošo nevar nosaukt nekā savādāk kā par "puču".

Savukārt "Dzimtenes" pārstāve Aina Žuravļova pauda, ka pašlaik domē notiekošais "līdzinās galma apvērsumam, kura organizētājiem pietrūkst savu spēku un tādēļ sākusies aizklāta vairāksolīšana". Viņa arī paziņoja, ka, lai novērstu aizdomas par viņas ietekmēšanu, viņa nepiedalīsies balsojumā.

Aksenoks debatēs atzina, ka šī ir, iespējams, pēdējā viņa uzruna mēra amatā. "Katram ir skaidrs, ka šis balsojums ir samaksa par to, ka JL iestājas pret dārgas koncertzāles būvniecību. Tā ir cena par to, ka apvienība TB/LNNK grib būt valdībā, un cena par šīs partijas sānsoli robežlīguma jautājumā," sacīja Aksenoks. "Labējā koalīcija pati sevi iznīcināja, jo no "vecās labās" koalīcijas pašreiz palikuši tikai 18 deputāti, bet 9 deputāti nākuši klāt no kreisajām partijām," sacīja Aksenoks.

Viņš norādīja, ka viņam patlaban ir grūti atspēkot nepieciešamību demisionēt, jo prasību izvirzītāji nav norādījuši nevienu argumentu par labu viņa demisijai.

Aksenoks arī pateicās deputātiem, kuri "godprātīgi strādājuši viņa vadībā divu gadu garumā" un izteica līdzjūtību tiem, "kuriem nāksies balsot pret savu sirdsapziņu". Viņš arī pateicās rīdziniekiem par atbalstu pēdējo nedēļu laikā un solīja neatkarīgi no balsojuma rezultāta turpināt sekot līdzi uzsākto projektu realizācijai.

Aksenoks par Rīgas mēru kļuva pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gada martā. Sarunās par mēra amata kandidātu JL negāja viegli, jo atbalsts Aksenokam bijis negribīgs, TP vairakkārt norādīja uz viņa darbu Vjetnamā padomju laikos. Arī vēlāk TP ne vienu reizi vien paudusi neapmierinātību ar mēra darbu.

Tautas partijas pārstāvji novembra sākumā aktīvi pauduši neapmierinātību ar Aksenoku (JL), bet JL uzstāja, ka negrasās viņu mainīt. Toreiz pati TP atzinusi, ka "politisko spēku samērs neatstāj izvēles iespējas" un kritika palikšot bez sekām.

Vēl novembrī TP frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš atzinis, ka "koalīcijā pēc TP kritikas nekas nemainās un TP arī nemaz negrasās pieprasīt mēra nomaiņu, jo "rīcības iespējas ir ierobežotas". "Tā mēs laikam arī sitīsimies pret sienu līdz nākamajām vēlēšanām," toreiz sacīja Krastiņš.

Vēlāk JL un TP domes frakcijas konfliktēja jātnieku sporta centra dēļ. TP frakcija pārmeta JL frakcijai spiediena izdarīšanu uz domniekiem, lai investoru interesēs nodotu privatizācijai 50 hektārus zemes jātnieku centra izveidei, savukārt JL pauduši izbrīnu, ka "uzņēmējus atbalstošā TP" kavējot sporta centra izveidi Spilves pļavās. Nesaskaņas turpinājās arī Rīgas koncertzāles dēļ, jo JL iebilda pret TP atbalstīto koncertzāles projektu.

Par formālo iemeslu Aksenoka demisijas pieprasīšanai visbeidzot kļuva skandāls ap spēļu zālēm, kas saņēmušas darbības atļaujas apšaubāmos apstākļos. Aksenoka nomaiņa prasīta pēc tam, kad JL paziņoja, ka neatsauks no amata pilsētas izpilddirektoru Ēriku Škaparu (JL). Savukārt Škapara atstādināšana prasīta saistībā ar azartspēļu zāļu ierīkošanas atļauju izsniegšanu.

Pieprasījumu atcelt Aksenoku no amata 6.februārī iesniedza 27 Tautas partijas (TP), "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas domes deputāti, kas vienojušies par jaunu pašvaldības koalīciju bez JL.

Jaunā koalīcija Rīgas mēra amatam izvirzījusi TB/LNNK deputātu Jāni Birku, taču par viņa iecelšanu amatā RD būs jālemj citā sēdē.

TP Rīgas domē ir deviņas deputātu vietas, LPP - septiņi deputāti, TB/LNNK - seši deputāti, bet LSDSP - pieci deputāti.

Savukārt JL Rīgas domē pārstāv 14 deputāti, PCTVL - deviņi, apvienību "Dzimtene" un Latvijas Sociālistisko partiju - seši, bet SC - četri deputāti.

 

Jaunais Rīgas mērs Jānis Birks sola paveikt iekavētos darbus

DELFI  02/19/07    Jaunais Rīgas mērs Jānis Birks pēc ievēlēšanas amatā pateicās par atbalstu viņa apstiprināšanai un solīja nākamo gadu laikā paveikt iekavētos darbus domē.

Mērs arī pauda cerību, ka līdz ar šīm vēlēšanām beigušās deputātu domstarpības. "Pārāk daudz strīdu ir bijuši, un es ceru, ka ar šo tiks pielikts punkts visām domstarpībām," sacīja Birks.

Viņš norādīja, ka jaunajai domes vadībai ar sparu jāķeras klāt pie jautājumu risināšanas, kas iekavējušies pēdējo nedēļu laikā līdz ar domstarpībām koalīcijā. Jaunais mērs arī sola, ka domes darba temps pieaugs, un atlikušajos divos gados tā izdarīs visu to, kas iekavēts iepriekšējos divos gados.

Birks žurnālistiem pēc ievēlēšanas amatā pauda pārliecību, ka aizklāti balsojušo deputātu starpā ir arī partijas "Jaunais Laiks" biedri, tostarp Anatolijs Aleksejenko. Viņš arī pauda pārliecību, ka "konstruktīvā opozīcija", kas atbalstīja viņa ievēlēšanu amatā, varētu pārtapt koalīcijā, un jaunajai koalīcijai varētu pievienoties vairāki JL biedri.

Komentējot iespējamo sadarbību ar kreisajām partijām, Birks sacīja, ka arī iepriekšējā koalīcijā šo partiju politiķiem bija ļauts vadīt atsevišķas komitejas, un arī tagad viņiem varētu tikt dota tāda iespēja. Viņš gan atturējās prognozēm, kādas komitejas varētu tikt nodotas kreiso partiju pārstāvju vadībā.

Balsojums par jauno Rīgas mēru notika aizklāti, tāpēc nav zināms, kuri deputāti atdevuši savas balsis par kuru kandidātu. Tomēr pirms ārkārtas sēdes kreiso partiju "Dzimtene", PCTVL un Saskaņas Centrs frakciju deputāti bija noraidījuši iespēju atbalstīt TB/LNNK izvirzītu mēra amata kandidātu.

Arī partijas Jaunais Laiks Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks žurnālistiem noliedza iespēju, ka Birka ievēlēšanu atbalstīja JL deputāti. "Tās ir tikai spekulācijas, ko mēs nekad neuzzināsim," sacīja Pulks. Viņš arī noliedza iespēju, ka frakcijā varētu notikt šķelšanās un atsevišķi deputāti varētu pievienoties koalīcijai. Pulks arī uzsvēra, ka nav zināms, vai JL saglabās amatus domē un uzņēmumos, jo tas atkarīgs no jaunās koalīcijas lēmuma.

Neilgi pēc mēra ievēlēšanas mēra vietnieka amatā tika ievēlēts vienīgais izvirzītais kandidāts sociāldemokrāts Jānis Dinevičs.

Jau ziņots, ka Rīgas domes deputāti pirmdien ārkārtas sēdē par jauno pilsētas mēru ievēlēja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātu Jāni Birku.

Atgādināsim, ka pirmdienas sēdes sākumā mēra amatam tika izvirzīti divi kandidāti – Birks un Jaunā Laika pārstāve Baiba Brigmane. Līdz sēdes sākumam frakcijas bija vienojušās, kuru no kandidātiem atbalstīt, tomēr plašākai sabiedrībai šie lēmumu izpausti netika.

Par Birka apstiprināšanu amatā balsoja 34 deputāti, par Brigmani savas balsis atdeva 22 deputāti, savukārt trīs deputāti balsoja pret abiem kandidātiem.

Jau vēstīts, ka RD deputāti pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja mēra Aivara Aksenoka (JL) atcelšanu no amata.

Par mēra atcelšanu no amata balsoja 27 deputāti no tā dēvētās jaunās koalīcijas – TP, LPP, TB/LNNK un LSDSP. Tāpat mēra demisiju atbalstīja četri "Saskaņas Centra" deputāti. Bet vēl divas balsis par mēra demisiju atdeva apvienības "Dzimtene" domnieki Ivans Ivanovs un Igors Zujevs, žurnālistiem pastāstīja apvienības pārstāvis Sergejs Žuravļovs. "Dzimtene" iepriekš nolēmusi neatbalstīt Aksenoka demisiju, tāpēc Ivanovs un Zujevs tiks izslēgti no apvienības, sacīja Žuravļovs.

Atbalstīt 27 deputātu iesniegumu atcelt Aksenoku no mēra amata pirmdien aicināja Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas vadītāja vietnieks Andris Ameriks. Viņš gan nerunāja par konkrētiem argumentiem, kāpēc mēram būtu jāatstāj amats, vien norādot, ka pēdējo divu nedēļu laikā par to plaši diskutēts un pie šī jautājuma nav nepieciešams atgriezties.

Neviens no citiem tā dēvētās "jaunās koalīcijas" deputātiem debatēs nepiedalījās un neatbildēja uz JL aicinājumiem argumentēti pamatot nepieciešamību atcelt Aksenoku no mēra amata. Viņa palikšanu amatā atbalstīja vienīgi paša partijas biedri un apvienības "Dzimtene" un PCTVL deputāti.

Aksenoks par Rīgas mēru kļuva pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gada martā. Sarunās par mēra amata kandidātu JL negāja viegli, jo atbalsts Aksenokam bijis negribīgs, TP vairakkārt norādīja uz viņa darbu Vjetnamā padomju laikos. Arī vēlāk TP ne vienu reizi vien paudusi neapmierinātību ar mēra darbu.

TP Rīgas domē ir deviņas deputātu vietas, LPP - septiņi deputāti, TB/LNNK - seši deputāti, bet LSDSP - pieci deputāti.

Savukārt JL Rīgas domē pārstāv 14 deputāti, PCTVL - deviņi, apvienību "Dzimtene" un Latvijas Sociālistisko partiju - seši, bet SC - četri deputāti.

 

Aksenoku plāno atbrīvot no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata

LETA   02/20/07    Bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku (JL) iecerēts atbrīvot no Rīgas brīvostas valdes locekļa amata. Domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputātiem jaunieceltais Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) izskatīšanai iesniedzis lēmumprojektu, kurā Aksenoku ostas valdē plānots aizstāt ar kādu citu kandidātu.

Dinevičs neatklāja jaunā brīvostas valdes locekļa kandidatūru. Savukārt, pēc neoficiālas informācijas, šim amatam varētu tikt virzīts partijas "Saskaņas centrs" (SC) domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ārgalis (TP) paskaidroja, ka "vieta Rīgas brīvostas valdē pienākas sociāldemokrātiem, jo pārējo Rīgas domes koalīcijas frakciju pārstāvji jau ir tajā pārstāvēti". Ārgalis piebilda, ka "sociāldemokrāti var ieteikt ievēlēt Rīgas brīvostas valdē arī kādu savu sadarbības partneri".

Rīgas brīvostas valdes locekļa alga ir 2200 lati mēnesī.

Kā ziņots, vakar Aksenoks tika atcelts no Rīgas mēra amata. Par viņa atcelšanu balsoja arī SC frakcijas deputāti.

Komitejas sēde notiks rīt - 21.februārī.

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

Janvārī iztikas minimums sasniedzis 124,33 latus

LETA  02/17/07    Šā gada janvārī iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam sasniedzis 124,33 latus, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu ir par 11% jeb 12,36 latiem vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pagājušā gada decembrī iztikas minimums valstī bija 121,83 lati.

Kā liecina CSP apkopotā informācija, iztikas minimums valstī pērn audzis katru mēnesi. 2006.gada janvārī tas bija 111,97 lati, jūnijā - 116,59 lati, bet decembrī - 121,83 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksuspreces.

Groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām ik mēnesi aprēķina CSP. Iztikas minimumu aprēķina vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ietilpst maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļas, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.

No nepārtikas precēm grozā ietilpst vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšana un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

 

Lats ir stabils

Ilze Zālīte, Jānis Vēvers  Diena  02/19/07    Nacionālo valūtu balsta ārvalstu valūtas rezerves. Uz latu "spiež" augstais tekošā konta deficīts un inflācija.

Lats ir stabils, un bažām par valūtas devalvāciju nav pamata, jo Latvijas Bankas (LB) ārvalstu valūtas rezerves 2,4 miljardu latu apjomā ir pietiekamas un pat pārsniedz apgrozībā esošo latu daudzumu. "Līdz ar to esam gatavi apmainīt kaut pilnīgi visus apgrozībā esošos latus pret ārvalstu valūtu pēc centrālās bankas pašlaik noteiktā kursa," būtiskāko lata stabilitātes aspektu uzsver LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs, par ažiotāžu saucot šaubas par nacionālās valūtas stabilitāti un tās iespējamo devalvāciju.

Līdzīgi domā arī Dienas aptaujātie ekonomisti, taču akcentē tuvākajā laikā darāmo spiediena mazināšanai uz latu — inflācijas tempu, kā arī tekošā konta deficīta mazināšanu. To rada zemāks eksports nekā imports, ko dzen augošais pieprasījums iekšzemē, kas savukārt virza inflāciju, Dienai sacīja SEB Unibankas analītiķis Andris Vilks. Tas nepatīk tekošā konta deficīta sedzējiem — ārvalstu investoriem, kas saglabājuši uzticību, taču gaida no valdības solīto inflācijas iegrožošanu. Pie tā pašlaik strādā finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) darba grupa, kam priekšlikumi jāliek galdā marta sākumā. Valsts ilgākais pāris gados spēs būtiski samazināt inflāciju, un Latvijas ekonomika pilnībā stabilizēsies, uzskata finanšu ministrs, noraidot lata devalvācijas iespēju.

Šādas baumas izplatījušas atsevišķas personas, kuru dēļ cilvēki aizvadītajās brīvdienās aktīvi mainījuši latus pret eiro un citām valūtām un kuru darbības tagad izvērtēs drošības policija, ziņo LETA. Drošības iestādes neatklāj baumotājus, taču ekonomisti uzskata, ka izplatīšana varētu būt izdevīga valūtu mijējiem.

Satversmes aizsardzības biroja preses sekretāre Baiba Rāta–Saliņa aģentūrai LETA norādīja, ka drošības policijas kompetencē būs izvērtēt, vai ir pietiekams pamats sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 89.panta par darbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijai. Minētais likuma pants paredz sodu — brīvības atņemšanu no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.

VIEDOKĻI: Vai ažiotāžai ir pamats?

Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents

Šībrīža ažiotāžai ap lata stabilitāti nav pamata. Lats ir un būs stabils, to balsta Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un zelta rezerves. Turklāt — lēmumu par revalvāciju vai devalvāciju nevar pieņemt valdība, vienīgi Latvijas Banka. Latvija Banka nav apsvērusi un neapsver lata devalvācijas iespēju, kas radītu papildus spiedienu uz inflāciju.

Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs

Cilvēki reaģējuši ļoti pārspīlēti. Esmu dzirdējis, ka daži izplatījuši baumas, ka šodien lats tiks devalvēts un izskatās, ka daži reaģējuši, uzpērkot eiro. Šāda reakcija uz baumām ir kā atbilde uz bieži saņemtajiem e–pastiem, kur rakstīts "jūs esat vinnējuši miljonu dolāru". Šādi e–pasti pa tiešo tiek izdzēsti, un tam vajadzētu notikt ar šādām baumām.

Valūtu devalvācijas piemēri

Krievija

Viens no uzskatāmākajiem un arī Latviju tieši skārušajiem valūtas devalvācijas stāstiem sākās 1998.gada augustā un ilga visu ziemu. Krievijas nacionālā valūta strauji zaudēja vērību — no sešiem rubļiem par vienu ASV dolāru līdz vairāk nekā 20. Tam par pamatu kļuva nesenā Āzijas ekonomiskā krīze, kuras dēļ samazinājās Krievijas eksporta apjomi. Pēc tam saruka Krievijas galveno ienākumu avotu — naftas un dabasgāzes — cena. Lai iegūtu līdzekļus, Krievijas parlaments decembrī apstiprināja rīkojumu iespiest papildu rubļus 1,2 miljardu ASV dolāru vērtībā. Taču tas galu galā izraisīja vēl lielāku inflāciju, un gada beigās tā bija 84%.

Argentīna

1990.gadu vidū Argentīna tika uzskatīta par ekonomiskā brīnuma valsti, taču šā gadsimta sākumā tā bija iedzīvojusies tādās problēmās, ka, lai atdotu 140 miljardu dolāru parādus, nācās iespiest papildu naudu. Speciālisti uzskata, ka galvenā kļūda bija peso piesaistīšana ASV dolāram. Tomēr daļa vainas jānoveļ uz krīzi reģionā 90.gadu beigās, kas skāra arī lielās valstis Brazīliju un Meksiku. Lai gan valdība ilgi liedzās, ka plāno valūtas devalvāciju, tā tomēr samazināja peso vērtību attiecībā pret dolāru par 70%.

Ēģipte

Ēģipte šā gadsimta sākumā apzināti devalvēja savu valūtu, lai palīdzētu ne īpaši labus laikus piedzīvojošajai tūrisma industrijai. Tobrīd, pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem, arābu valstis vairs nebija iekārots tūrisma maršruts, bet ar kultūras vērtībām bagātajai valstij tas ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem. Devalvācija bija salīdzinoši neliela, jo Ēģiptes mārciņas vērtība samazinājās par 7,8%. Taču tas ļāva uz laiku padarīt brīvdienas pie Sarkanās jūras mazliet lētākas.

 

Liek noskaidrot baumu avotus par lata devalvāciju

LETA  02/19/07    Drošības dienestiem uzdots noskaidrot, kas ir tās personas, kas pēdējā laikā izplata baumas par lata devalvāciju, pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Kāds mērķtiecīgi izplata baumas par lata devalvāciju, atzīmēja premjers. Pēc viņa teiktā, drošības dienesti gandrīz jau esot noskaidrojuši, kas ir šie cilvēki.

Skaidrs, ka ir kāds, kas grib nopelnīt vieglu naudu, ceļot paniku sabiedrībā, piemēram, sūtot īsziņas, sacīja premjers.

Kalvītis uzsvēra, ka runām par lata devalvāciju patlaban nav nekāda pamata. "Lats ir stabils, kā jebkad ir bijis", sacīja premjers. Viņš atzīmēja: ja cilvēki paļausies šīm domām, tad tikai ļaus nopelnīt tiem, kas izplata ziņas par lata devalvāciju.

Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis iepriekš sacīja, ka centrālā banka nav apsvērusi un neapsver nekādas lata devalvācijas iespējas.

Ekonomisti patlaban diskutē par to, kā celt tautsaimniecības konkurētspēju, jo to mazina augsta inflācija. Taču lata devalvācija nav atrisinājums, jo tā vietā, lai atrisinātu konkurētspējas problēmas, tā radītu papildu inflācijas spiedienu, atzīmēja LB pārstāvis.

Grāvītis skaidroja, ka lata vērtības samazināšana liktu cenām kāpt vēl vairāk, no kā ciestu visi. Sadārdzinātos importētās preces, izejvielas, energoresursi. Cerētais atvieglojums uzņēmējiem līdz ar to arī būtu vai nu īslaicīgs, vai nekāds. Labklājības celšanos tas attālinātu, jo attiecīgi samazinātu arī latu ietaupījumu vērtību.

 

SAB identificējis baumu par lata devalvāciju izplatītājus

DELFI  02/19/07    Aizvadītajā nedēļas nogalē Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pēc Ministru prezidenta lūguma, ir identificējis personas, kas veica aktīvas darbības, izplatot informāciju par iespējamu lata devalvāciju.

SAB iegūtā informācija atbilstoši likumdošanā noteiktajai kompetencei nodota Drošības policijai (DP), kuras kompetencē ir izvērtēt, vai ir pietiekams pamats kriminālprocesa uzsākšanai par Latvijas Republikas Krimināllikuma 89.pantā paredzētā nozieguma izdarīšanas pazīmēm, portālu "Delfi" informēja SAB preses sekretāre Baiba Rāta.

DP kompetence un pilnvaras dod iespēju nepieciešamības gadījumā veikt tālāku pārbaudi.

Jau ziņots, ka premjers ir pārliecināts, ka kāds mērķtiecīgi izplata baumas par lata devalvāciju, lai ceļot paniku sabiedrībā, gūtu vieglu peļņu.

Kalvītis uzsvēra, ka runām par lata devalvāciju patlaban nav nekāda pamata. "Lats ir stabils, kā jebkad ir bijis", sacīja premjers. Viņš atzīmēja: ja cilvēki paļausies šīm domām, tad tikai ļaus nopelnīt tiem, kas izplata ziņas par lata devalvāciju.

Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis iepriekš sacīja, ka centrālā banka nav apsvērusi un neapsver nekādas lata devalvācijas iespējas.

Ekonomisti patlaban diskutē par to, kā celt tautsaimniecības konkurētspēju, jo to mazina augsta inflācija. Taču lata devalvācija nav atrisinājums, jo tā vietā, lai atrisinātu konkurētspējas problēmas, tā radītu papildu inflācijas spiedienu, atzīmēja LB pārstāvis.

Grāvītis skaidroja, ka lata vērtības samazināšana liktu cenām kāpt vēl vairāk, no kā ciestu visi. Sadārdzinātos importētās preces, izejvielas, energoresursi. Cerētais atvieglojums uzņēmējiem līdz ar to arī būtu vai nu īslaicīgs, vai nekāds. Labklājības celšanos tas attālinātu, jo attiecīgi samazinātu arī latu ietaupījumu vērtību.

 

Premjers: Baumas par lata devalvāciju tika izplatītas organizēti

LETA  02/21/07    Viņš uzsvēra, ka tagad jānoskaidro šādas rīcības motīvi - tā bija vēlme nopenīt, ārvalstu ietekme vai muļķība.

Kā skaidroja premjers, valstīs, kur 50 gadus ir stabilitāte un nav notikusi naudas maiņa, šādas baumas neietekmētu cilvēkus. Taču Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši vairākas naudas maiņas un šeit ir laba augsne šādām baumām.

Kalvītis sacīja, ka asi reaģējis uz notiekošo, jo šādas baumas iedzīvotājiem, kuri tām noticējuši, radījušas zaudējumus un var ietekmēt valsts finanšu sistēmu.

Iespējams, brīvdienās notikušais tiešām ir bijusi muļķība, taču "ar tādām lietām jokot nedrīkst" un tas "balansē un nozieguma robežas", akcentēja valdības vadītājs.

Kā ziņots, Drošības policija saistībā ar izplatītajām baumām par lata devalvāciju uzsākusi kriminālprocesu par kaitniecību.

Kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 89.panta - par darbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijai. Minētais likuma pants paredz sodu - brīvības atņemšanu no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.

Patlaban tiek veiktas izmeklēšanas darbības ar personām, kas izplatīja šīs baumas. Sīkāka informācija izmeklēšanas interesēs netiek sniegta.

Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas nogalē Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pēc Kalvīša lūguma identificējis personas, kuras veikušas aktīvas darbības un izplatījušas informāciju par iespējamu lata devalvāciju, aģentūru LETA informēja SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa.

SAB iegūtā informācija tika nodota Drošības policijai.

Drošības dienestiem bija uzdots izzināt, kas ir tās personas, kas pēdējā laikā izplata baumas par lata devalvāciju, iepriekš žurnālistiem skaidroja Kalvītis.

Kāds mērķtiecīgi izplata baumas par lata devalvāciju, norādīja premjers. Pēc viņa teiktā, drošības dienesti gandrīz jau esot izzinājuši, kas ir šie cilvēki.

Skaidrs, ka ir kāds, kas grib nopelnīt vieglu naudu, ceļot paniku sabiedrībā, piemēram, sūtot īsziņas, sacīja premjers.

Kalvītis uzsvēra, ka runām par lata devalvāciju nav nekāda pamata. "Lats ir stabils, kā jebkad ir bijis," teica premjers. Viņš akcentēja: ja cilvēki paļausies šīm domām, tad tikai ļaus nopelnīt tiem, kas izplata ziņas par lata devalvāciju.

Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis aģentūrai LETA iepriekš klāstīja, ka centrālā banka nav apsvērusi un neapsver nekādas lata devalvācijas iespējas.

LB prezidents Ilmārs Rimšēvics Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atkārtoti apliecināja, ka LB nav lēmusi un nelems par lata devalvāciju. Viņš arī izteica nožēlu par tiem cilvēkiem, kuri pakļāvušies ažiotāžai.

Pēc Rimšēvica teiktā, ja lats tiktu devalvēts, iedzīvotāji zaudētu lielu daļu savu uzkrājumu, palielinātos resursu izmaksas un tiktu zaudēta uzticēšanās latam kā nacionālajai valūtai.

LB prezidents uzskata, ka ieguvēji no ažiotāžas ir tā saucamie naudas mijēji, kas nodarbojas ar valūtu pirkšanu un pārdošanu. Uz jautājumu, vai starp ieguvējiem būtu minamas arī bankas, Rimšēvics norādīja, ka šādas informācijas viņam neesot.

Ekonomisti patlaban diskutē, kā celt tautsaimniecības konkurētspēju, jo to mazina augstā inflācija. Tomēr lata devalvācija nav atrisinājums, jo tā vietā, lai atrisinātu konkurētspējas problēmas, tā radītu papildu inflācijas spiedienu, atgādināja LB pārstāvis.

Grāvītis skaidroja, ka lata vērtības samazināšana liktu cenām kāpt vēl vairāk, no kā ciestu visi. Sadārdzinātos importētās preces, izejvielas un energoresursi. Cerētais atvieglojums uzņēmējiem līdz ar to arī būtu vai nu īslaicīgs, vai nekāds. Labklājības celšanos tas attālinātu, jo attiecīgi samazinātu arī latu ietaupījumu vērtību.

Jau ziņots, ka, augstai inflācijai turpinot graut Latvijas konkurētspēju, var rasties nepieciešamība to atjaunot ar lata devalvāciju, laikrakstā "Diena" norādījis Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens.

 

Rēzeknē atklāj Baltijā modernāko jaunu produktu attīstības laboratoriju

Anna Rancāne,  Diena  02/21/07     Latgales rūpniecības uzņēmumiem tagad būs iespēja ātrāk attīstīt un ieviest jaunu izstrādājumu ražošanu, izmantojot Baltijā modernākā jaunu plastmasas produktu prototipēšanas centra pakalpojumus. Šāds centrs par ES programmas PHARE piešķirto finansējumu pirms nedēļas atklāts Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) teritorijā.

Kā Dienai pastāstīja viens no projekta iniciatoriem, Rēzeknes domes attīstības pārvaldes Rēzeknes biznesa centrs vadītājs Māris Igavens, plastmasas produktu prototipēšanas laboratorija palīdzēs uzņēmējiem ne tikai izveidot un attīstīt jaunus produktus, bet arī uzlabot esošo konstrukcijas, detaļas un dizainu, veicinās arhitektūras un būvniecības ieceru ātrāku realizāciju un sekmēs Latvijas zinātnieku izgudrojumu ātrāku ieviešanu. Proti, jaunajā laboratorijā uzstādītās modernās iekārtas — datori, trīsdimensiju printeris un ārkārtīgi precīzas mērīšanas iekārtas — ļaus ātri izveidot jebkuras jaunas detaļas prototipu, un, ja tas apmierinās pasūtītāju, ar precīziem darbgaldiem tiks izgatavota arī presforma šīs detaļas masveida ražošanai. Kā piebilda M.Igavens, ja līdz šim jauno detaļu ieviešanas process līdz masveida ražošanai bija dārgs un darbietilpīgs, tad tagad tas ilgs 1—2 mēnešus un maksās ievērojami lētāk. Pagaidām centrā strādā viens augsti kvalificēts speciālists, bet drīzumā tiks piesaistīti vēl četri inženiertehniskie darbinieki un datordizaineri.

Jaunā laboratorija izveidota līdz šim Latgalē apjomīgākā PHARE projekta Latgales inženiertehnoloģiju klastera izveidošana ietvaros, to realizējusi 2000.gadā izveidotā biedrība Latgales aparātbūves tehnoloģiskais centrs partnerībā ar Daugavpils Universitāti, Rēzeknes augstskolu, Līvānu novada domi, līdzdarbojoties ar lielākajiem Latgales reģiona inženiertehnoloģiju uzņēmumiem, zinātniekiem un RSEZ. Projekta kopējais finansējums ir 2,7 miljoni latu, tā gaitā Līvānos izveidots inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs, Daugavpils universitātē plānots iegādāt jaudīgu datortehniku un programmnodrošinājumu automatizētās projektēšanas laboratorijai, savukārt Rēzeknes augstskolā tiks izveidotas laboratorijas ķīmijas un fizikas materiālu testēšanai.

 

Nelegālais darbaspēks joprojām "topā"

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"  02/21/07     Valsts darba inspekcijas dati liecina: vairāk nekā 630 uzņēmumos tika konstatēti nelegālie strādnieki, kas gluži automātiski nozīmē nesamaksātus nodokļus un aplokšņu algas. Šobrīd cīņa ar šo problēmu atgādina labi zināmās Dona Kihota vējdzirnavas, kuras apturēt ar šābrīža "ieročiem" ir grūti.

Kas tiek darīts, kādi ir rezultāti un kāpēc "bremzējas", Nedēļa centās noskaidrot Valsts darba inspekcijā un Valsts ieņēmumu dienestā.

Likuma nepilnības, ēnu ekonomika, Valsts darba inspekcijas (VDI) nepietiekamā kapacitāte, sodu sistēmas neefektivitāte — lūk, daļa iemeslu, kāpēc joprojām pietiekami daudz Latvijas uzņēmumu izvēlas nelegālo darbaspēku, nevis likumīgu darba līgumu slēgšanu un attiecīgi — nodokļu nomaksāšanu. Citviet, pat jaunajās Eiropas dalībvalstīs, tas ir izskausts. Turklāt pietiekami skarbi. Slovākijā uzņēmums, kurš pieķerts izmantojam nelegālos darbiniekus, piecus gadus pēc tam nevar cerēt ne uz subsīdijām, ne investīcijām. Bet pie mums — samaksā, piemēram, 1000 latu sodu, un turpini strādāt bez raizēm.

VDI jau vairākus gadus nodarbojas ar šo jautājumu (pat pirms tam, kad valsts to bija noteikusi kā prioritāti), un tai ir izveidojusies gan sava datu bāze, gan pieredze attiecībā uz nozarēm un uzņēmumiem, kur visbiežāk šādi pārkāpumi tiek konstatēti un kuriem visvairāk jāpievērš uzmanība. Pārsvarā tās ir: būvniecība (41%), mazumtirdzniecība un kokapstrāde (īpaši lauku uzņēmumos).

To apliecinājis arī Labklājības ministrijas veiktais pētījums. Skaitļi joprojām ir diezgan lieli: šāgada janvārī Latvijā no 276 apsekotajiem uzņēmumiem 86 jeb 27,5% konstatēti nelegālie darbinieki, turklāt ievērojams pārkāpēju skaits atklāts lauku reģionos — visvairāk Latgalē un Zemgalē. "Šogad virzīsimies uz to, lai mūsu darbam būtu vēl lielāka rezultativitāte — un noteikti šis procents pieaugs, ko parāda arī janvāra atskaite. Tas mudina arī turpmāk inspicēt tos uzņēmumus, kur riska faktors ir vislielākais," sola VDI direktore Rita Elce.

Pārbaudāmos uzņēmumus VDI inspektori daļēji paši atlasa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzes, daļēji — ņemot vērā informāciju, kas tiek saņemta pa anonīmo tālruni. Diemžēl visai bieži anonīmo ziņotāju sniegtās ziņas neapstiprinās, par ko inspektori pārliecinās, pārbaudot faktus uz vietas. Kad VDI pati izvēlas pārbaudāmās vietas, rezultāti ir daudz "taustāmāki", skaidro Elce.

VDI gan viena netiktu galā ar šo uzdevumu — ļoti liels atbalsts šajā darbā esot no Valsts ieņēmuma dienesta, ar kuru pērn noslēgts līgums par viņu datu bāzes izmantošanu. Līdz ar to inspekcijai ir iespēja redzēt konkrētus uzņēmumus ar darbinieku uzvārdiem, uzzināt, par ko tiek maksāti nodokļi, kad šie cilvēki ir pieņemti darbā, kad atbrīvoti. Protams, pirms doties uz objektu, jāievāc papildu informācija, pretējā gadījumā tāda pārbaude beidzas bez rezultātiem. Piemēram, ejot apsekot konkrētu celtniecības objektu, jānoskaidro, kādas firmas un apakšuzņēmumi tur strādā. Ja VID datu bāzē minēts, ka tur visi saņem minimālās algas — 120 latu —, tad tas ir aizdomīgi. Vēl jo vairāk — ja tur strādā trīs četri cilvēki, tas kļūst vēl aizdomīgāk. Tad ir visi priekšnoteikumi, lai pārbaude sasniegtu mērķi un varētu pierādīt, ka objektā notiek nelikumīgas darbības.

Ja minētā informācija netiek ievākta, tad, ierodoties objektā, darba devējs par spīti darba ņēmēja iesniegumam noliegs šādus faktus, turklāt bieži vien minētais darbinieks jau ir atlaists. Diemžēl cilvēki inspekcijā vēršas tikai, kad ir atbrīvoti no darba un viņiem nesamaksā — tad viņi atceras par savām tiesībām, taču par saviem pienākumiem — informēt VDI un noslēgt darba līgumu — aizmirst. Pagājuši, teiksim, divi trīs mēneši, un tad pierādīt, ka cilvēks strādājis konkrētajā darbavietā, ir ļoti grūti, atzīst VDI direktore, piebilstot, ka mazumtirdzniecībā kaut ko "uztaustīt" ir vieglāk, jo dažkārt atlaistais darbinieks parakstījis pavadzīmes vai citus dokumentus, bet būvniecībā — tas faktiski ir pilnīgi neiespējami.

Tāpat šis darbs nebūtu iedomājams bez Valsts robežsardzes, ar kuru VDI dodas kopējos reidos — it īpaši uz būvniecības objektiem. Diemžēl, ņemot vērā inspekcijas trūcīgos cilvēkresursus (Rīgā strādā pieci inspektori, bet sešos reģionos — katrā pa trim), lielu būvobjektu "aplenkt" tikai ar saviem spēkiem neesot iespējams.

"Pirms nebija pieejas datu bāzei, nereti radās sajūta, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Lai to mazinātu, pie Labklājības ministrijas tika izveidota darba grupa, kura izstrādāja nelegālās nodarbinātības koncepcijas un iesniedza priekšlikumus, kā mazināt minēto problēmu. Arī šodien (13. februārī) ejam uz Saeimu — uz Sociālo lietu komisiju, lai prezentētu šo informatīvo ziņojumu. Ceram, ka mūsu iesniegtie priekšlikumi tiks iestrādāti arī konkrētos likumos," teic Elce. Viens no VDI priekšlikumiem — darba devējam jānodrošina darba līguma kopija darba vietā. Tas nozīmē, ka visos mazos un vidējos uzņēmumos šai kopijai jābūt uz vietas, nevis dzīvoklī, kur juridiskā persona reģistrēta. Tādos gadījumos inspektoram jādzird atrunas: "Man tas viss ir dzīvoklī seifā." Līdz ar to nav iespējas pārbaudīt, vai tā tiešām ir, jo dokumenti praktiski nav pieejami.

Pret šo priekšlikumu iebilst darba devēju pārstāvji, jo uzskata to par uzņēmējdarbības ierobežošanu. Tā esot birokrātija, papildu izdevumi. Taču VDI neprasot notariāli apstiprinātu kopiju, bet gan vienkārši nokopētu minēto dokumentu. Izskan arī iebildumi: kā tad tagad bankās un citās darba vietās tiks turētas šīs kopijas. "Faktiski tā ir nevēlēšanās skaidrot cilvēkiem un lēmējvarai, darba vieta nav tā telpa, kur atrodas darba ņēmēji. Tas nenozīmē, ka dokumentam jāatrodas atvilktnē — pa rokai, bet gan personāldaļā. Turklāt šie priekšlikumi nav mūsu izdomāti — mēs esam izpētījuši citu ES valstu pieredzi (gan veco, gan jauno dalībvalstu), pārņemot labāko un atbilstošāko. Piemēram, Slovākijā uzņēmējam, ko pieķer nelikumīgo strādnieku nodarbināšanā, piecus gadus būs aizliegts pretendēt un saņemt gan subsīdijas, gan investīcijas. Šāda nostāja šajā valstī ātri vien lika ievērojami samazināt nelegālo darbaspēku. Pie mums diemžēl to uzskata par uzņēmējdarbības ierobežošanu," sašutumu pauž VDI direktore.

"Līdzīgs piemērs: būvniecībā lūdzam izdarīt grozījumus — lai ģenerāluzņēmējs sastāda apakšuzņēmēju sarakstu. Un atkal jādzird viena un tā pati iebilde: tas nav iespējams, tas nav reāli. Bet ir viens labs piemērs — Galerija Centrs, kurā tas jau bija ieviests bez jebkādas likumdošanas. Vai tas tiešām tik sarežģīti — katrs apakšuzņēmējs iesniedz savu darbinieku sarakstu, kas ir pieejami pie ģenerāluzņēmēja. Mēs aizejam, pārbaudām — un cik tādā gadījumā tiek aiztaupīti valsts resursi, nodokļu maksātāju nauda.

Tagad nereti darām tā: VID aizsūtām uz ofisu, bet mēs ar robežsardzi ielencam objektu. Nu, briesmīgi! Vai tiešām darba devēji grib, lai dodamies pie viņiem kā uzbrukumā. Bet viņi atbild, ka tas viņiem ir pieņemami."

Daļu uzņēmēju nebiedē arī soda sankcijas, kas pērnā gada janvārī tika palielinātas. Pirms tam maksimālais sods bija 250 latu, tagad juridiskām personām tas noteikts līdz 1000 latiem. Praktiski lauku reģionos šādu summu nepiemēro, jo tur uzņēmējdarbība bieži vien nav tik vērienīga kā galvaspilsētā. Lai cik iespaidīga summa tā būtu, nereti 1000 latu sods tiek nomaksāts jau nākamajā dienā. "Skaidrs, ja būvniecības uzņēmumā ir atklāti 20 nelegālie strādnieki, tad soda naudu ir izdevīgāk samaksāt, nekā legāli maksāt nodokļus. Tāpēc jāsāk domāt, vai nevajadzētu šīs sankcijas palielināt? Tajā pašā laikā vajadzīga sodu gradācija — nevis no lata līdz 1000 latiem, bet, piemēram, par viena cilvēka nodarbināšanu sods vienas minimālās algas apmērā."

Runājot par atkārtotām kontrolēm, Elce atzīst, ka VDI kapacitāte ir pārāk maza, lai vairākkārt pārbaudītu vienus un tos pašus uzņēmumus. Arī informatīvā sistēma ir novecojusi, kuras uzlabošanai vajadzīgi līdzekļi. Lai cik gausi, tomēr visas minētās darbības liek uzņēmējiem legalizēt savus darbiniekus. Nav noslēpums, ka ļoti liels daudzums Latvijas iedzīvotāju izbrauc uz Īriju un citām valstīm. Taču par spīti tam — lai gan ārvalstnieki šeit neiebrauc, VID parādās dati, ka ļoti liels skaits cilvēku tiek pieņemti darbā. Tie ir tie paši legalizētie strādnieki, kas tagad tiek noformēti kaut uz minimālo algu, no kuras tiek maksāti nodokļi. Skaitļi rāda, ka janvārī no uzņēmumiem, kur tika atklāti nelegālie strādnieki, puse uzreiz noslēgusi darba līgumus, bet atlikusī daļa atbrīvo darbiniekus. Vajadzētu šos uzņēmumus atkārtoti pārbaudīt pēc kāda laika — vai tiešām viņi ir atbrīvoti vai arī tā ir tikai formāla darbība.

"Mājaslapā esam nolēmuši publicēt visus šos pārkāpējus (pat tos, kuros konstatēts viens nelegālais strādnieks) pa reģioniem. Ceram, ka tas palīdzēs darba devējiem saprast, ka viņu rīcība grauj uzņēmuma tēlu," brīdina Elce.

Visvairāk bez darba līgumiem strādājošo tika atklāti Dobeles rajonā SIA Lintreks — 15 nelegāli nodarbinātie, Rīgā SIA Novita — 9, Jelgavā — SIA Pilsētas klubs un Liepājā SIA Hercogs L — 8 nelegāli nodarbinātie, Daugavpils rajonā SIA VLS — 7 un SIA Darleks — 6 nelegāli nodarbinātie.

"Mums tiešām ir izteikta ēnu ekonomika, jo likumdošana nav sakārtota. Ja tā būs, mēs būsim spējīgāki pieprasīt to pildīt. Diemžēl Latvijas Darba devēju konfederācija un Ekonomikas ministrija (EM), kas ļoti atbalsta uzņēmējdarbības šķēršļu likvidāciju, neaizdomājas par sekām. Nu, labi, pietrūks savu darbinieku, darbaspēku ievedīsim. Taču — kādā nevienlīdzīgā stāvoklī nostādām tos investorus, kas ienāk Latvijā un strādā legāli. Kāda tad ir konkurence? Es EM teicu: pēc gada šādi investori savāks savus čemodānus un dosies projām, jo tādā vidē nevar strādāt, kur mūsu pašu vidū ir tik liela nelegālā nodarbinātība. Kas tad tā par konkurenci!" iebilst VDI direktore.

Ar nelegālās nodarbinātības "produktu" — aplokšņu algām — cīnīties ir vēl sarežģītāk, jo to var noteikt un pierādīt tikai tad, kad to dod darba ņēmējam rokā. "Šajā jomā strādā Finanšu policija, un tas ir ļoti grūts operatīvais darbs."

Savukārt VID norāda, ka tās nodokļu administrācijas preventīvo un represīvo pasākumu dēļ (neskaitot auditu uzrēķinus) darba devēji paši novērsuši pārkāpumus un darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis gandrīz par 34 tūkstošiem, un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus ir aprēķinājuši 5,8 miljonus latu, tajā skaitā par 3,6 miljoniem latu palielinājušās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un par 2,2 miljoniem latu — aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turklāt 537 fiziskās personas legalizējušas savu darbību un reģistrējušās kā nodokļu maksātāji, deklarējot ienākumus par kopējo summu 635 2000 latu.

VID veiktie preventīvie pasākumi arī apliecina minētās problēmas nopietnību: pērn nosūtīti atgādinājumi 11 084 nodokļu maksātājiem iesniegt darba devēja ziņojumu; lūgti skaidrojumi 12 683 nodokļu maksātājiem par konstatēto neatbilstību, zemajām algām un neprecizitātēm darba devēju ziņojumos, tāpat uz pārrunām aicināti 4791 uzņēmuma vadītāji, kuriem VID konstatējis augstu risku, ka darba samaksa notiek "aploksnēs", piemēram, darba alga tiek aprēķināta zem minimālās darba algas vai tā zemāka par attiecīgā reģiona konkrētās nozares vidējo darba algu, 3104 saimnieciskās darbības veicēji aicināti reģistrēties VID kā nodokļu maksātājiem.

Nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai 2006. gadā veiktas 12 050 tematiskās pārbaudes (sadarbībā ar citām institūcijām). Tajās 2121 gadījumā konstatēti pārkāpumi, t.sk. 960 gadījumos netiek pareizi aprēķināti vai maksāti nodokļi no darbinieku algām, 359 gadījumos nav noslēgti darba līgumi. Konstatēto pārkāpumu rezultātā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu piemērots naudas sods 102 400 latu.

Tāpat uzņēmumos tiek veikti auditi, lai "piespiedu kārtā" konstatētu pārkāpumus. Lai nodokļu maksātājam būtu finanšu līdzekļi, ko izmaksāt "aploksnē", ir nepieciešams nopelnīt "melno naudu", līdz ar to tiek pārbaudīti arī citi nodokļi, vai tie aprēķināti pareizi un pilnā apjomā, skaidro VID komunikāciju nodaļa. 2006. gadā 2010 nodokļu auditos papildus aprēķināti 198,2 miljoni latu (jāņem vērā, ka nodokļu auditi parasti tiek veikti par ilgāku laika periodu, līdz ar to papildu aprēķinātās summas un soda naudas ir ievērojamas).

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā tika pārbaudītas 473 nodokļu auditos, kuru rezultātā papildus tika aprēķinātas šīs iemaksas un 0,9 miljoni latu soda nauda, savukārt, auditējot iedzīvotāju ienākuma nodokli, soda nauda aprēķināta 8,1 miljona latu apmērā.

Abu institūciju sniegtā informācija liecina, ka notiek gan skaidrojošais, gan represīvais darbs, tomēr virzība uz "legalizāciju" (līdz ar to "likumīgu" algu un nodokļu maksāšanu) nav tik ātra kā gribētos un ēnu ekonomikas vara ir pietiekami liela, lai bremzētu visu šo procesu. Nākas arī ar nožēlu atzīt, ka atkal esam atpalikuši — pat no mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kas ir mums priekšā ne tikai algu un IKP ziņā, bet arī minētās problēmas risināšanā.

 

Draud ievērojami sadārdzināties latu kredīti

Dienas bizness  02/22/07     Pēc baumām par lata devalvāciju vidējā termiņa latu starpbanku likme RIGIBOR pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim – 8,95%. Pēc laikraksta „Dienas Bizness” ziņām, tas ievērojami sadārdzina lata kredītus. Cilvēkam, kurš aizņēmies 50 tūkstošus latu ikmēneša maksājums bankai var pieaugt pat par 150 latiem, ja vien kredīts ņemts ar trīs mēnešu +1,2% bankas pievienoto likmi.

RIGIBOR kāpums tradicionāli novērots mēneša beigās, bet šoreiz galvenais iemesls, kāpēc likme pieaugusi tik strauji, ir ažiotāža ap lata vērtības samazināšanu, to Latvijas Radio ziņu dienestam skaidroja Hansabankas ekonomists Mārtiņš Kazāks.

„Dienas Bizness” norāda, ka latu aizņemšanās likme divās dienās savu vērtību palielinājusi par trešdaļu. Pēdējo reizi tik tuvu 9% robežai tā atradās 1999. gada beigās. Likmes pieaugums ir sadārdzinājis kredītu izmaksas vairāk nekā 20% kredītņēmēju, tā ka ceturtdaļa ir izvēlējusies dot priekšroku latu aizņēmumiem.

Šo RIGIBOR kāpumu sajutīs cilvēki, kas ir izvēlējušies slīdošās un peldošās procentu likmes, nevis fiksētās procentu likmes. Cilvēkam, kurš ir aizņēmies uz 20 gadiem, piemēram, 20 000 LVL, pagājušajā nedēļā ikmēneša maksājums bija 140 LVL, taču pašlaik tas ir pieaudzis līdz 198 LVL.

SEB Unibankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds skaidro, ka šis likmes kāpums noteikti kalpos kā brīdinājums kredītņēmējiem, lai nepārcenstos ar kredītu ņemšanu. Klientiem jāņem vērā arī riski, jo likme var kāpt un notikt valūtas svārstības. Kredītņēmējam ir jābūt ienākumu „buferītim”, kas atvieglotu situāciju, ja kredīta izmaksas palielinās.

 

Pretēji apgalvojumam par lata stabilitāti sadārdzina eiro un RIGIBOR

Ilze Šteinfelde, NRA  02/23/07    Lai gan Latvijā šobrīd vērojama līdzīga situācija kā savulaik Skandināvijā pirms nacionālās valūtas devalvācijas, kad dramatiski pieauga starpbanku kredītu procentu likmes un valūtas maiņas kurss kļuva arvien neizdevīgāks nacionālās valūtas turētājiem.

Latvijas Banka (LB) sparīgi apgalvo, ka lats joprojām ir stabils un šīs pazīmes neliecinot par lata devalvācijas plāniem.

Piesaistot latu eiro, 2005. gada 1. janvārī LB noteica centrālo kursu – 0,702804 lati par eiro, un tas ir spēkā, līdz Latvija pievienosies eirozonai. LB apņēmās nodrošināt lata un eiro maiņas kursa svārstības 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, tas ir, saskaņā ar noteikumu eiro nedrīkstētu pārdot lētāk par 0,6958 un dārgāk par 0,7098 latiem par vienu eiro.

Tomēr vakar visas lielās bankas un arī pati LB eiro skaidrā naudā pārdeva ārpus šā koridora. Vakar dienas vidū Parex banka vienu eiro pārdeva par 0,7106 latiem, Hansabanka – par 0,7130 latiem, SEB Unibanka – par 0,7114 latiem. LB klientu kasē eiro vakar varēja nopirkt par 0,7150 latiem – daudz dārgāk, nekā pieļauj 1% koridors. Baņķieri Neatkarīgajai skaidroja, ka 1% koridors attiecoties tikai uz starpbanku norēķiniem. Bankas, ja vien atrastu tādus pircēju, varētu eiro pārdot kaut par latu.

Vai tomēr šajā gadījumā LB nevajadzēja veikt intervences pasākumus lata stabilizācijai?

"Lata kurss ir stabils, tāpēc Latvijas Bankai nav jāveic kādi īpaši pasākumi kursa stabilizācijā. Novērotais ir ikdienas parādība – bankas klientiem var pārdot latus arī ārpus Latvijas Bankas noteiktajām robežām. Valūtas kursa stratēģijas ietvaros Latvijas Banka veic pasīvās intervences, t. i., intervenču iniciators ir komercbankas. Jebkurā laikā komercbankas var pirkt vai pārdot eiro pret latiem LB par +/–1% no centrālā kursa," Neatkarīgajai uzsvēra LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Savukārt LB eiro skaidras naudas pārdošanas kurss tik augsts esot noteikts speciāli, lai cilvēki nestāvētu rindā LB, bet eiro iegādātos komercbankās. LB mājaslapā gan ir teikts, ka "tirgus satricinājumu brīžos, pieprasījumam pēc ārvalstu valūtas pieaugot, tās cena komercbankās un valūtas maiņas punktos kāpj, un centrālās bankas piedāvātais skaidras naudas eiro kurss un neierobežots eiro piedāvājums tādā reizē kalpo par tirgus stabilizētāju". Acīmredzot LB uzskata, ka tirgus ir mierīgs un pieprasījums pēc ārvalstu valūtas pēdējo nedēļu laikā nav pieaudzis.

Sešu un divpadsmit mēnešu Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indeksa (RIGIBOR) likmes vakar sasniedza 9,3 procentus. Tas ir augstākais līmenis kopš 1999. gada. Arī pārējās RIGIBOR likmes ir augstākas nekā parasti – RIGIBOR uz nakti bija 6,45%, vienas dienas RIGIBOR – 6,45%, nedēļas – 6,85%, mēneša – 8,5%, trīs mēnešu – 9%. Salīdzinot ar trešdienu, samazinājušās īstermiņa likmes – vienas dienas, nedēļas un mēneša. Bet pieaugušas ilgtermiņa – trīs mēnešu, pusgada un gada likmes.

LB norāda, ka RIGIBOR likmes kāpums neliecinot par iespējamo lata devalvāciju.

"RIGIBOR neko nevar pastāstīt un nepastāsta par LB plāniem. Par tiem beidzamo pāris nedēļu gaitā plaši un daudz ir stāstījusi pati LB, arī tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs: centrālā banka neuzskata, ka devalvācija ir zāles pret Latvijas eksporta nozaru konkurētspējas zudumu augstās inflācijas ietekmē. Tās nebūtu zāles, bet inde, jo liktu tālāk celties cenām, no kā ciestu mēs visi. LB nav izskatījusi un neizskata lata vērtības samazināšanas – devalvācijas – iespēju. Tāpat kā iepriekšējos 15 gados, kopš lata atjaunošanas," sacīja M. Grāvītis.

Viņš skaidroja, ka RIGIBOR likmes straujo lēcienu augšup noteikuši vairāki apstākļi, taču tirgu šādi galvenokārt ietekmējusi nedēļas sākumā vērotā baumu izraisītā ažiotāža – cilvēkiem mainot latus pret ārvalstu valūtu. Latvijas Banka prognozē, ka nākamnedēļ šīs likmes samazināsies.

"Lats ir un būs stabils, un RIGIBOR likmēm nav pamata būt augstākām par 5%," uzsvēra M. Grāvītis.

DnB NORD bankas Ekonomisko pētījumu grupa Neatkarīgajai norādīja, ka pagaidām ekonomiskā pamatojuma lata devalvācijai nav. Pastāvot augstai inflācijai un spēcīgām inflācijas gaidām, devalvēt latu nozīmētu sagraut visas cerības apturēt inflācijas pieaugumu. Lata vērtības samazināšanās pret eiro sadārdzinātu importu, jo par importētām precēm būtu jāmaksā lielāks latu daudzums, lai gan preces cena eiro valūtā paliek nemainīga. Ņemot vērā lielu importēto preču īpatsvaru Latvijas iedzīvotāju patēriņā, lata devalvācija izraisītu vēl lielāku inflāciju, nekā novērojam tagad, uzsvēra DnB NORD bankas ekonomisti.

RIGIBOR indeksa kāpums, pēc LB pārstāvja teiktā, neizdevīgs tiem kredītņēmējiem, kuri tos ņēmuši ar mainīgu likmi, kas šim indeksam piesaistīta. "Ja saskaņā ar viņu kredītlīgumu šobrīd iekrīt reize likmi pārskatīt – parasti tas notiek ik pēc trim mēnešiem –, tas nozīmē, ka attiecīgi lielāks būs maksājums par kredītu," skaidroja M. Grāvītis.

Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis savukārt uzsvēra, ka tiem, kuri ir ņēmuši kredītu eiro, šobrīd nav jāuztraucas. Vienīgā problēma varētu būt tā, ka, saglabājoties tik augstam eiro kursam pret latu, kredītņēmējiem, kuriem ienākumi ir latos, par kredītu iznāks norēķināties dārgāk.

SEB Unibankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds brīdina, ka nopietnāk jāizvērtē kreditēšanas tempu straujais kāpums, klientiem jāņem vērā risks – tas, ka likme var kāpt un var notikt valūtas svārstības. "Šā brīža situācija noteikti kalpos kā brīdinājums kredītņēmējiem, lai nepārcenstos ar kredītu ņemšanu. Ir jābūt ienākumu buferim, kas atvieglotu situāciju, ja kredīta izmaksas palielinās," sacīja K. Strazds.

***

Viedokļi

Zigurds Vaikulis, Parex Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs:

– Starpbanku eiro un lata kurss šobrīd tiešām ir augstāks nekā pirms nedēļas, un tas turējās ļoti tuvu intervences robežai, bet nepārsniedzot to. Tas, ka RIGIBOR indekss ir paaugstinājies, liecina, ka ir bijis spiediens uz latu. Taču tas nenozīmē, ka tiek plānota lata devalvācija.

Kristaps Strazds, SEB Unibanka Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs:

– Pamatotākie iemesli RIGIBOR kāpumam bija baumas par lata devalvāciju, kā arī skandināvu investoru vēlme samazināt risku no latos izsniegtajiem aizdevumiem. Vietējie kredītņēmēji pašreiz vairs nekonvertē savus kredītus. Pirmdien valūtas pirkšana bija sešreiz aktīvāka nekā parasti, otrdien šī aktivitāte bija tikai dubulta, bet trešdien nekas vairs neliecināja par pastiprinātu interesi. Baumas, protams, neapstiprinājās, un cilvēki pamazām sāk saprast, ka kāds uz viņu rēķina ir pamatīgi nopelnījis.

TVNET jautā:

Vai baumas un bažas par lata stabilitāti nav nopietnas, skatoties uz Latvijas bankas LVL RIGIBOR likmes pacelšanu?

Atbild:

Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības un finanšu eksperts Mārcis Dzelme

Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss (RIGIBOR) atspoguļo kotēšanas sarakstā iekļauto banku noteiktās vidējās latu naudas tirgus procentu likmes, par kādām šīs bankas piedāvā citām bankām latu resursus. Latvijas Banka aprēķina un publicē RIGIBOR, izmantojot kotēšanas sarakstā iekļauto banku kotētās latu naudas tirgus procentu likmes. Augstākā un zemākā latu naudas tirgus procentu likme tiek atmesta, un no atlikušajām aprēķina vidējo aritmētisko latu naudas tirgus procentu likmi.

Baumām par lata iespējamo devalvāciju sekoja strauja aizņēmēju interese par aizņēmumiem latos. Kredītņēmējus, visticamāk, vadīja doma, ka lata devalvācijas rezultātā izdosies nopelnīt. Tā rezultātā bankās radās liels pieprasījums pēc latiem. Papildu faktors RIGIBOR pieaugumam bija apstāklis, ka baumas sakrita ar laiku, kad komercbankas Latvijas Bankai sniedza ikmēneša informāciju par obligātajām rezervēm, kuras ir noteiktas 8% apmērā no visu veidu un termiņu depozītu summas, kura samazināta par vidējo latu atlikumu banku kasēs. Ņemot vērā iepriekšminēto, RIGIBOR likmes pieaugums nav jāsaista ar lata stabilitāti, bet gan ar pieejamajiem naudas resursiem latos. Ja tiek izteikti minējumi par to, kas šādā situācijā pelna, tad atbilde ir vienkārša - finanšu operāciju starpnieki, kuriem jebkuras svārstības ir iespēja nopelnīt. Tiek prognozēts, ka tuvāko trīs nedēļu laikā RIGIBOR likme stabilizēsies.

Straujo RIGIBOR lēcienu vissmagāk izjutīs kredītņēmēji, kuriem šajā laikā banka pārrēķina likmes lielumu nākamajam periodam. Šajā gadījumā mēneša maksājums kredītņēmējiem nākamajam periodam var palielināties arī par minētajiem 150 LVL, kas neizslēdz iespēju, ka būs arī tādi kredītņēmēji, kuriem radīsies problēmas ar maksātspēju.

 

 

 

Vēsturē un kultūrā...

 

 

"Sarkanais" Vecmīlgrāvja dendijs Vilis Lācis

Viesturs Avots, Žurnāls "Nedēļa"   02/16/07     Joprojām diskutabla persona Latvijas vēsturē ir rakstnieks, Maskavas ieceltā "leļļu režīma" darbonis Vilis Lācis. Viņa romāna Zvejnieka dēls galvenais tēls Oskars un arī citos darbos rādītais vīrišķīgais, spēcīgais cilvēks spēj izturēt visus pārbaudījumus un šķiet iemiesojam paša autora garu. Kā izrādījās, dzīvē rakstniekam šā spēka pietrūka.

No parasta strādnieka kļuvis par slavenu un turīgu rakstnieku, Lācis piedzīvoja ne tikai sociālas, bet arī gara metamorfozes, ko varētu nodēvēt par "kā vajadzīgs" taktiku. Tas izpaudās, vispirms slavinot vienu iekārtu un tās pīlārus, bet, varai mainoties, visu to nogānot un apdziedot jauno "sauli". Turklāt, kļūstot par padomju varas "balstu", viņš iemācījās vēl "smalkākus" jaunās varas paņēmienus. Kāpēc tāda pārvērtība — pārliecība, bailes, vēlme izdzīvot, slavas un varas kāre? Grūti tagad to pateikt — laikam jau viss kopā. No trūcīga strādnieka par turīgu rakstnieku

Par Viļa Lāča privāto dzīvi joprojām zināms visai maz. Viņš allaž bija kluss, korekts, noslēpumains, jo vienmēr atradās specdienestu uzmanības lokā.

20. un 30. gados Lācis ir "melnais". Fiziski stalts cilvēks ar dzelzs muskuļiem un dzelzs gribu. Pēc smaga darba viņš naktīs raksta. Lācim ļoti patīk dejot. Ballītēs viņš ierodas Marijas ielas bodītē pirktā nocenotā uzvalkā un izpelnās iesauku "Vecmīlgrāvja dendijs", kuru, starp citu, nekad neredz iereibušu. Lācis jūsmo par "smalko aprindu" meitenēm. Vecmīlgrāvī viņam iepatīkas namīpašnieka meita Herta. Viņa mācās ģimnāzijā un apmeklē Virsnieku nama balles. Lācis bieži ciemojas pie iecerētās, līdz Hertas māte meitai saka: "Vai tādēļ es tevi augstās skolās sūtu, lai tu draudzētos ar prastu strādnieku?" Vēlāk Herta ar ģimeni rūgti nožēlo, ka atraidījuši Lāci un palaiduši garām mūža lielo laimi.

Aizvainojums rakstnieka dvēselē paliek. Palīdz alkas izrauties uz augšu, arī ticība likteņa gādībai. Jo reiz Ziemassvētku naktī vētras laikā viņu gandrīz ieskalo no kuģa jūrā. Citreiz meža darbos viņam uzkrīt liela egle, tomēr starp zariem Lācis paliek sveiks un vesels.

1927. gadā Vilis apprec klasesbiedreni Mariju Buti. Sievas vecāku mājās abiem ir atsevišķa istaba, kur vieglāk rakstīt. Drīz Lācis piedalās streikā un zaudē darbu. Ģimene neapmierināta, jo 1928. gadā Lāčiem piedzimst dēls Zigurds. 1932. gadā pasaulē nāk otrs dēls — Ojārs. Tomēr drīz ar Zvejnieka dēlu sākas Lāča lielā slava un turība. Nu daudzi alkst viņa sabiedrības. Pats rakstnieks ir kluss un savrups, arī smalkajās aprindās, līdz kurām beidzot izcīnījies un kurās labprāt uzturas. Elegants, noslēpumains kā sfinksa viņš dzīvo rāma buržuja dzīvi. Protams, čakli rakstot. Tikai retais zina par Lāča saikni ar sarkanajiem. Viņam ir vēl viena kaislība — azartspēles. Likmes un derības uz zirgiem hipodromā. Tur gan slava traucē — jālūdz paziņu palīdzība, lai tie veic likmes uz zirgiem.

Skauģi ļauni vēro Lāča slavu un lielos honorārus. Baumo, ka rakstnieka karjeru virza miljonāre Emīlija Benjamiņa — Lācis esot preses karalienes mīļākais. Emīlijai Pirmajai (kā viņu ironiski sauc) patīk atlētiski proletāriskas izcelsmes vīrieši. Sabiedrība pamana, cik dedzīgi Lācis skūpsta "maizes mātes" roku. Iespējams, tā ir tikai pateicība. Taču neapsīkst runas, ka Lācis arī citās jomās ir tikpat čakls kā rakstniecībā.

1938. gadā Lācis kļūst par Jaunāko Ziņu štata līdzstrādnieku. Savos rakstos cildina Ulmani, 15. maija apvērsumu, miljonāru Antonu Benjamiņu. Kā zināms, 1919. gada vasarā ar kuģi Saratov Ulmanis un pagaidu valdība atgriezās Rīgā. Atzīmējot Latvijas Republikas 20. gadskārtu, Lācis Jaunāko Ziņu 1938. gada 17. novembra numurā velta ievadrakstu: "Tie ir cilvēki, kas iegājuši latvju tautas vēsturē, valsts vadītāji un veidotāji. Viņu vidū redzams kāds spēcīgi noaudzis vīrs, kura seja pauž spraigumu, lielu gribasspēku un gaišu drosmi. Viņa skats ir sirsnīgs un laipns, bet, kad viņš runā par savu darbu, viņa acīs pavīd kaut kas izaicinošs un spītīgs — ticība savai lietai un cīnītāja uguns. Es zinu, es ticu! Liekas sakām katrs viņa žests un vārds. .. Vientuļais kuģis peld rāmu gaitu, ved pāri ūdeņiem latvju brīvības dvēseli uz jaunās valsts galvaspilsētu. .. Saratovas vairs nav, bet nekad tautas atmiņā neizgaisīs šī leģendārā kuģa vārds. Nākošās paaudzes kā brīnumu lasīs vēstures lapās stāstu par brīvības un uzvaras kuģi."

Lācis ir 15. maija režīma favorizēts autors. Pēc Zvejnieka dēla motīviem tiek uzņemta lielfilma. Ulmanis ignorē politpārvaldes savāktos "kompromatus" par Lāča graujošo darbību. Filmas pirmizrādē Ulmanis saka: "Mums visiem filma patika!" un ilgi un cieši spiež rakstnieka roku. Vēl vairāk: 1940. gada janvārī Jaunākās Ziņas informē, ka Ulmanis par personiskiem līdzekļiem nopircis 500 (!) Zvejnieka dēla eksemplāru un ziedojis tos skolām.

Pēckara romānā Vētra Lācis savu bijušo labdari raksturo ar lamuvārdiem, piemēram, "prezidents atgādināja sagūstītu, aizkaitinātu mežakuili", "augstā ekselence ar pilnām tiesībām nesa "korupcijas tēva" godpilno nosaukumu", "labi nobarotais Zemgales budzis". Vētrā Lācis liek saprast, ka Ulmanis bijis homoseksuāls, un apgalvo, ka viņam ārzemēs bijušas pilis, muižas, miljoniem lieli noguldījumi bankās.

1940. gada vasarā rakstnieks kļūst par okupācijas režīma lielāko un spožāko izkārtni. Viņam piedāvā un piešķir vēl vairāk slavas, naudas, augstus amatus, titulus, ordeņus. Tātad varu — vai vismaz tās ilūziju. Savai "maizes mātei" Lācis pagriež muguru. Pilnīgi izputinātā, satriektā Benjamiņa bieži sēž Lāča uzgaidāmās telpās un vēl cer. Veltīgi. 1941. gada 14. jūnijā Emīlija Pirmā (un Pēdējā) dodas savā Golgātas ceļā. Starp citu, viņai palaimējas gandrīz visu Baigo gadu nodzīvot, lai arī trūkumā, tomēr brīvībā. Daudzus citus ņēma ciet tūlīt. Jau 1940. gada 31. jūlijā iekšlietu ministrs Vilis Lācis paraksta pavēli par bijušā kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža un viņa ģimenes izsūtīšanu uz padomiju.

Tomēr drīz Lāču ģimeni piemeklē smags trieciens. Kā likteņa atriebība par piedalīšanos Latvijas iznīcināšanā 1940. gada 3. oktobrī lifta šahtā nositas jaunākais dēls Ojārs. Pēc vienas versijas, tas ir nelaimes gadījums. Pēc citas — atriebība. Ir arī minējums, ka sabojātais lifts gaidījis pašu Lāci.

Kara laikā Maskavā viņš vada neeksistējošās LPSR valdību. Sieva ar dēlu dzīvo Kirovas apgabalā. Laulība sairst, un tam ir dažādi iemesli. Kirovā esošā sieva ir neapmierināta ar vientulību, sadzīvi, viņu moka greizsirdība.

1944. gada 19. oktobrī līdz ar Sarkano armiju Rīgā kopīgi uz dzīvi atgriežas Lācis un Velta Kalpiņa. Tā ir otrā lielā nodevība rakstnieka mūžā. Kad neko nezinošā Marija ar dažus mēnešus veco zīdaini Edvīnu un pusaudzi Zigurdu arī atgriežas Rīgā, viņus sagaida tikai šoferis. Tas atved atbraucējus uz dzīvokli un pavēsta, ka te viņi dzīvos vieni paši. 1944. gada 10. novembrī slēgtā sēdē Augstākā Tiesa izšķir viņu laulību. 18. novembrī Lācis oficiāli apprec no revolucionāru ģimenes nākušo Kalpiņu.

Formāli šī laulība ir saskanīga. Tajā piedzimst dēli Leonīds (1945—1998) un Juris (1946). Velta kļūst par žurnālisti un gadiem ilgi strādā žurnālā Zvaigzne. Vilim Lācim tagad ir viss — ģimene, nauda, slava, lielas varas liela ilūzija, ar to saistītās privilēģijas. Taču nemitīgi uzbrūk un moka dažādas slimības — acu kaites, reimatisms, diabēts, divi insulti, gangrēna. Arī alkoholisms. Ministru Padomes priekšsēdētājs piedzērās arī darba laikā, un padotie to slēpa. Apdraud arī intrigas un nemitīgā cīņa par varu. Par saimniecību gādā kalpone un Velta, jo pats Lācis pārvēršas graustā. Cīņai ar gangrēnu milicis ved no tirgus mellenes, māju sargā milicis garā šinelī. Blakus namā dzīvo Lāča māte un māsa Milda. Laikabiedri atzīmē, ka mātei bija "cieti sejas vaibsti", bet māsas sejā valdīja "bezkaislīga marmora izteiksme". Lācim neesot paticis māsasvīrs, un karalaukā viņš esot parūpējies par radinieka pazušanu. Vecumdienas māsa pavadīja Berģu pansionātā. 50. gadu beigās ar vēzi saslimst Marija. Lācis izlīgst ar pirmo sievu, apciemo viņu slimnīcā. Marija vēl sagaida mazmeitu Ilzi un mirst 1959. gadā.

1966. gada 6. februārī ar infarktu nomirst Vilis Lācis. Viņa dzimtas liktenis nav īsti laimīgs — šķiet, nasta būt Lāča bērniem bija smaga. Marijai saslimstot, Edvīnu Lācis paņēma pie sevis. Taču Velta bijusi skarba pamāte. Edvīnam vajadzējis doties uz kādu Cēsu arodskolu, kur tēvs viņu vēl apciemoja. Viņš strādāja kādā Rīgas rūpnīcā, sāka iedzert un vairumu mūža pavadīja pansionātos. Zaļā pūķa apkampienos nokļuva arī Zigurds un Lāča māsasmeita.

Sekmīgs nav arī otrās laulības atvašu liktenis. Leonīda veselību un izskatu iedragāja poliomielīts. Viņš bija kluss cilvēks. Studēja svešvalodas, strādāja skolā, bibliotēkā un rāmi grima alkoholā. Arī viņam bija gangrēna, un pēc kājas amputācijas 1998. gadā viņš nomira. Alkoholā noslīka arī jaunākā dēla Jura mūziķa karjera. Šo likteni izbēga vienīgi mazmeita Ilze Lāce–Eglīte (juriste un tulkotāja), tagad dzīvo un strādā Briselē — Eiropas Savienības struktūrās.

90. gados darbu pārtrauca 1984. gadā dibinātais Viļa Lāča muzejs. Atraitne Velta māju pārdeva. Tagad Mežaparka villa piederot kādam Kaļiņingradas miljonāram.

***

Vilis Lācis (līdz 1954. gadam Jānis Vilhelms Lācis)

Dzimis 1904. gada 12. maijā Mangaļu pagasta Rīnūžos ostas krāvēja Teņa un zvejnieka meitas Karlīnes Lāču ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā — kopā ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Sibīriju;

1920.—1921. — pirmās publikācijas (feļetoni) Sibīrijas latviešu—komunistu laikrakstā Sibīrijas Cīņa;

1921. — atgriežas Latvijā, iespējams, jau kā PSRS specdienestu aģents;

1922.—1933. — krāvējs Rīgas ostā, zvejnieks, kuģu kurinātājs, saistīts ar kreiso pagrīdi. Kopš 1928. gada PSKP biedrs. Kā politiski neuzticams — Latvijas specdienestu uzraudzībā. Kopš 1928. gada strādā arī literāru darbu;

1933.—1935. — Rīgas 9. bibliotēkas bibliotekārs;

1933.—1934. — laikraksts Jaunākās Ziņas publicē romānu Zvejnieka dēls. Lācis kļūst par vienu no 30. gadu populārākajiem rakstniekiem;

kopš 1938. — Jaunāko Ziņu štata līdzstrādnieks. Vienlaikus uztur sakarus ar komunistisko pagrīdi. Savās publikācijās cildina Ulmani, 15. maija apvērsumu, A. Benjamiņu;

kopš Latvijas okupācijas — viens no aktīvākajiem kolaborantiem. Aktīvi piedalījies pret latviešu tautu īstenotajā genocīdā. 1940. gada vasarā kā iekšlietu ministrs parakstījis pavēli par ģenerāļa Jāņa Baloža ģimenes izsūtīšanu, piedalījies ārlietu ministra Vilhelma Muntera ģimenes deportācijā. Pēc kara parakstījis deportāciju pavēles. 50. gadu beigās intrigu un slimības dēļ pamazām zaudējis varu un ietekmi.

Miris 1966. gada 6. februārī Rīgā. Apbedīts Meža kapos.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/17/07

- DIVAS LOTIŅAS. Sestdien, 17. februārī, pulksten 15 teātrī Kabata pirmizrāde Ditas Balčus uzvedumam Divas Lotiņas, kas veidots pēc Ē. Kestnera grāmatas motīviem. Piedalās aktieri – Ieva Āva, Kristiāna Balčus, Enriko Avots, Helēna Vasiļevska, Egija Missa-Silāre, Andris Makovskis, Anta Eņģele u. c. Komponists – Mārtiņš Brauns, mākslinieki – Magone Šarkovska, Henrijs Grabovskis.

- PASAULES BĒRNU MĀKSLAS DARBI. Taivānas asociācija Izglītība caur mākslu Rīgas Jauno tehniķu centra Latvijas Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijas Starptautiskajai bērnu un jauniešu mākslas galerijai Piektais ritenis (mākslinieciskais vadītājs Jānis Anmanis) dāvinājusi 100 pasaules bērnu mākslas darbus no 80 valstīm. Tas ir unikāls notikums Latvijas bērnu mākslas dzīvē, jo pirmo reizi tiek dāvināta tik apjomīga kolekcija. Dāvinājuma izstādes Varavīksnes tilts atklāšana notiek šodien pulksten 12 Rīgas Jauno tehniķu centra zālē. Ceļojošā izstāde būs apskatāma Rīgas Jauno tehniķu centra LBMFA Starptautiskās bērnu un jauniešu mākslas galerijas Piektais ritenis izstāžu zālē līdz 24. februārim.

- EKSPEDĪCIJA "AGAVE". Šodien pulksten 14 Cēsu Izstāžu namā atklāj tekstilmākslinieces, mākslas zinātņu maģistres, daudzu starptautisku izstāžu dalībnieces Dzintras Vilks personālizstādi Ekspedīcija "Agave". Dzintras Vilks gobelēni ir absolūti savdabīgi, darināti ar tēlniecisku vērienu. Darbos izmantoti dabas materiāli, galvenokārt sizāles (agaves) šķiedras. Māksliniece strādā ar enerģiskām tīrām līnijām, ne plaknē, bet telpā. Smalki darbojas ar arhitektoniskām formām, niansēti, pasteļtoņos, ar latvisku mentalitāti uzrunājot skatītāju. Taču Dzintras Vilks darbi atraduši vietu arī ASV, Austrālijas, Itālijas, Kanādas, Meksikas, Norvēģijas mākslas cienītāju privātkolekcijās. Viņas izstāžu ģeogrāfija aptver visu pasauli, tālo Japānu ieskaitot, un tekstilmāksliniece izraudzīta pārstāvēt Latviju pasaules labāko tekstilmākslinieku katalogā. Izstāde Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma līdz 11. martam.

- MĪLENBAHA BALVA. Sestdien, 17. februārī, Rīgas Latviešu biedrības pilnsapulcē Kārļa Mīlenbaha balva tiks pasniegta valodniecei, LZA akadēmiķei Ainai Blinkenai. K. Mīlenbaha balvu 1998. gadā iedibināja Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar Rīgas Latviešu biedrību, lai godinātu Kārļa Mīlenbaha piemiņu un viņa izcilos nopelnus latviešu valodniecības attīstībā.

Mīlenbaha balvu piešķir reizi divos gados individuāli un tikai vienu reizi mūžā par vērtīgu ieguldījumu latviešu lietišķajā valodniecībā, īpaši valodas kopšanā. Līdz šim balvu saņēmuši – Jānis Kušķis (1999), Dzintra Hirša (2002) un Melita Stengrevica (2004).

- PASAKAS PAR BEZMIEGU. Trešdien, 21. februāri, pulksten 19 Laikmetīgās mākslas centra projektu telpā Ēdnīca Andrejsalā, Andrejostas ielā 4, tiks atklāta Kristas Burānes izstāde Pasakas par bezmiegu. Filozofijas maģistres, literātes izstādē būs apskatāmas 12 lielformāta fotogrāfijas, kuras papildina audio ieraksti ar Parīzē satikto cilvēku dziedātam šūpuļdziesmām un mākslinieces sarakstītas pasakas par fotogrāfiju varoņiem. Izstāde stāsta, kā pilsētas agresīvajai dzīvei cilvēki pretojas ar pasaku un miega dziesmu palīdzību. Tā ir fotogrāfijās, šūpuļdziesmās un pasakās izstāstīts stāsts par cilvēcības, maiguma, drošības un tuvības meklējumiem lielas pilsētas naktī.

Līvija Dūmiņa,  NRA  02/21/07

- GRĀMATA PAR ELZU RADZIŅU. Svētdien, 25. februārī, pulksten 16 Rīgas Latviešu biedrības nama lielajā zālē notiks aktrises Elzas Radziņas piemiņai veltīts pasākums Labvakar, karaliene Ģertrūde! un H. I. Melnbārdes, O. Šalkoņa grāmatas Elza no Elku ielas atvēršanas svētki. Piedalīsies aktieri Ilze Rūdolfa, Mārcis Maņjakovs, vīru vokālais ansamblis Arājs Māras Skrides vadībā.

- LATVIEŠU LITERATŪRAS GADA BALVA – VENTSPILĪ. Literatūras Gada balvas 2006 pasniegšanas ceremonija šogad notiks Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī, 1. aprīlī. Žūrija – Ieva Kolmane, Ruta Veidemane, Dainis Grīnvalds, Ieva Zole, Rimands Ceplis, Ēriks Hānbergs, Anita Rožkalne, Jānis Oga, Guntis Berelis, Dace Meiere, Juris Zvirgzdiņš un Ronalds Briedis – izvērtē gada literatūras notikumus un piešķir balvas par izcilāko devumu literatūrā šādās grupās: dzeja, proza, dramaturģija, tulkojumi un atdzeja, literatūrkritika un literatūrzinātne, literatūra bērniem, spilgtākā debija. Tiek piešķirtas arī divas mūža balvas – par ieguldījumu literatūrā un tulkošanā. Apbalvošanas pasākuma scenāriju un režiju veidos Varis Klausītājs, ceremonijā tiks iesaistīti arī Ventspils vietējie mākslinieki – aktieri, teicēji, dziedātāji. Jāpiebilst, ka pirmo reizi literatūras Gada balvas pasniegšanas ceremonija ārpus Rīgas tika rīkota pagājušajā gadā un tā notika Jūrmalā.

- MODRA TENISONA RADOŠĀ LABORATORIJA. Biedrība Laboratory of stage arts aicina režisorus, aktierus, psihologus, horeogrāfus, māksliniekus, filozofus un visus citus interesentiem pieteikties dalībai aizraujošā sevis izpētes – Modra Tenisona radošajā laboratorijā, kuras pirmais posms notiks martā, bet otrais – kā vienas nedēļas nometne – vasarā. Līdz 5. martam jāsūta īsa motivācijas vēstule un CV uz epastu: Simona@ideja.lv vai SimonaOrinska@excite.com. Dalībnieki pirmajā posmā tiks uzņemti atlases kārtībā, un ir paredzama dalības maksa.

- SKĀBE. Šodien pulksten 18 galerijā Tifāna atklās gleznotāja un animatora Kārļa Vītola gleznu izstādi Skābe. Tā ir Kārļa Vītola jaunākā personālizstāde, un atšķirībā no iepriekšējām ekspozīcijām šajā galvenais tēls ir cilvēks.

Skābe atspoguļo parādības, kas kropļo cilvēka realitātes uztveri, un veidus, kā aizmirsties ikdienas dzīvē, lai izvairītos no domāšanas. Tā ir par modernā cilvēka kultūras sastāvdaļām, kurās viņš iestieg un atrod iluzoro laimi, kas pamazām un neatgriezeniski saēd viņa apziņu – kā skābe. Par galveno uzdevumu jaunajā izstādē autors sev izvirzījis radīt gleznas, kurās literārā ideja līdz skatītājam nonāktu ar gleznieciskiem līdzekļiem, bet tajā pašā laikā tēma saglabātos kā svarīga sava laikmeta liecība. Izstāde būs apskatāma līdz 31. martam.

- JAUNS KONCERTCIKLS. Ceturtdien, 22. februārī, Daugavpils mūzikas vidusskolā tiks atklāts jauns koncertcikls Mūzika flautai, fagotam un klavierēm, kas turpināsies 26. februārī Jaunā Rīgas teātra kamerzālē, 28. februārī Ventspils mūzikas vidusskolā un beigsies 3. martā Siguldas koncertzālē Baltais flīģelis. Koncertos piedalīsies jauni un talantīgi mūziķi – Zīle Ūdre (flauta), Jānis Semjonovs (fagots), Dzintra Erliha (klavieres) un Uģis Krišjānis (klavieres), un to programmu veido laikmetīgās latviešu mūzikas opusi. Šim koncertam tapuši jaunās paaudzes komponistu – E. Raginska, K. Pētersona un G. Šmites – darbi, no kuriem uzmanības centrā – G. Šmites un K. Pētersona skaņdarbs Trīs impresijas pēc Salvadora Dalī fagotam un klavierēm. Līdzās pirmatskaņojumiem skanēs arī latviešu modernās mūzikas klasiķa P. Vaska Izdegušās zemes ainavas klavierēm solo, kā arī laikmetīgās mūzikas adepta R. Kronlaka skaņdarbi.

 

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  02/20/07

- LĪGAS ĶEMPES SAPNIS. Galerijā Daugava trešdien pulksten 17 tiks atklāta gleznotājas Līgas Ķempes personālizstāde Sapnis.

- LATVIJAS NAUDAS VĒSTURE. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāma izstāde Austrijas naudas vēsture no seniem laikiem līdz mūsdienām. Naudaszīmēm ir ne tikai apgrozības, bet arī kultūrvēsturiska un estētiska vērtība – tās simbolizē attiecīgo laikmetu, valsti, sabiedrību. Tik nozīmīga ārvalstu numismātikas izstāde Latvijā skatāma pirmo reizi. Eksponēts plašs naudaszīmju klāsts no dažādiem vēstures laikmetiem – viena no pirmajām monētām, kas izgatavota no elektrona; pirmās ķeltu kaltās monētas; romiešu laika zelta aureji un sudraba denāriji; pirmās viduslaiku monētas mūsdienu Austrijas teritorijā utt. Izstāde sniedz ieskatu arī Austrijas medaļu mākslas vēsturē.

- JURA DIMITERA PLAKĀTI. Valmierā, galerijā Laipa, aplūkojama Jura Dimitera plakātu izstāde No savienības uz savienību. J. Dimiters (dz. 1947.) ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu plakātistiem, scenogrāfs, grafiķis un gleznotājs. Viņa plakātu māksla, kas 80. gados piedzīvoja bezgalīgas tirāžas, pēdējos gados ir aktualizējusies, pateicoties mākslinieka saasinātajai politiskajai izjūtai. Valmierā eksponēti pēdējos gados tapušie darbi – asprātīgas replikas par mūsdienu dzīves jaunajām pamatvērtībām. J. Dimitera plakātu mākslas pamattēmas ir vara, politika, demokrātija, ekoloģija un sociālās attiecības mūsdienu pasaulē.

- DAUGAVAS ABAS MALAS. Galerijā Bastejs sestdien tiks atklāta fotoizstāde Daugavas abas malas. Izstādē piedalīsies fotogrāfi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas.

LIETU MĀKSLA. Latvijas Mākslas akadēmijas aulā piektdien tiks atklāta izstāde Lietu māksla akadēmijā. Izstādē piedalīsies 24 mākslinieki, kuru vārdi ir pazīstami gan Latvijā, gan ārzemēs. Savas atklāsmes lietu mākslā prezentēs Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila, Stikla, Modes, Metāla un Keramikas nodaļu mācībspēki.

- MAMMAS CERĪBAS. Galerijā ag7 līdz 10. martam skatāma jaunās gleznotājas Rasas Jansones personālizstāde Mammas cerības. R. Jansone 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu glezniecībā, pabeidzot K. Zariņa un A. Naumova meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādē Mammas cerības eksponēti mākslinieces jaunākie darbi: sešas lielformāta gleznas un seši telpiski objekti – mazas koka istabiņas. R. Jansones darbu galvenais varonis ir maza, lielacaina meitene, līdzīga japāņu mangu varoņiem. Tā ir lakoniska metafora un dienasgrāmatas ieraksts steidzīgā pilsētā dzīvojošam cilvēkam, kuram jādarbojas, ieslēgtam nepadarīto darbu un stereotipu telpā.

- IZSTĀDE–IZSOLE. Klasiskās mākslas galerija Antonija un Ivonnas Veihertes Mākslas galerija sadarbībā ar Private banking Hansabanka rīko vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku darbu izstādi–izsoli. Izstāde būs apskatāma Hansabankas konferenču centra telpās Saules akmens 2. stāvā no 26. februāra līdz 2. martam. Gleznu izsole notiks 3. martā. Izstādē tiks eksponēti 163 mākslas darbi, kas izturējuši laika pārbaudi, un lielākajai daļai no tiem ir arī muzejiska vērtība. Izstādē pārstāvēti visi latviešu mākslas būtiskie periodi; tā būs lieliska iespēja apskatīt klasiķu K. Hūna, K. Rozena, V. Purvīša, J. Rozentāla, K. Miesnieka, A. Beļcovas, L. Liberta, V. Irbes, K. Padega, A. Skrides, J. Viļumaiņa, J. Pauļuka, K. Ubāna, J. Liepiņa, Ed. Kalniņa, V. Kalvāna, J. Brektes, A. Zviedra, R. Piņņa, B. Bērziņa, I. Zariņa, A. Zārdiņa u. c. darbus, kā arī vairāku izcilu mūsdienu un 20. gs. otrās puses mākslinieku – M. Tabakas u. c. – veikumu.

 

Nacionālos lepnumus sola atjaunot līdz Latvijas simtgadei

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"   02/22/07    Līdz 2018. gadam paredzēts sakārtot un restaurēt nacionālās nozīmes kultūras objektus, sākot no Rīgas pils un beidzot ar provinces mūzikas un mākslas skolām. Nauda šobrīd piešķirta tikai trim objektiem — Lielajai ģildei, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam un Jaunajam Rīgas teātrim —, bet reāli darbi notiek tikai Lielajā ģildē.

Kamēr Kultūras ministrija domā par jaunu supermodernu kultūras celtņu būvniecību Rīgā (Nacionālā bibliotēka, akustiskā koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs), pašreizējās nacionālas nozīmes kultūras ēkas atrodas visai bēdīgā stāvoklī. Ministrija ir izstrādājusi Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmu no 2006. līdz 2018. gadam Mantojums — 2018, pie valdības pat darbojas īpaša darba grupa, kas atbildīga par tās īstenošanu.

Nedēļa ielūkojās šajā programmā un vēlējās uzzināt, kā sokas ar tās realizēšanu un ko tā sola. Vai pēc desmit gadiem mēs tik tiešām varēsim lepoties ar restaurētām un atjaunotām kultūras celtnēm? Katalizators labajiem nodomiem ir tas, kā tiek īstenota Mantojuma — 2018 pirmā kārta.

Mantojums — 2018 ir tikai uz papīra uzlikts vēlamo darbu un labo nodomu saraksts. Tas nebūt nenozīmē, ka viss tajā minētais noteiktajos datumos un termiņos tiek vai arī jebkad tiks īstenots. Jāņem vērā arī tas, ka pašlaik notiek īpašumu nodošanas un pārņemšanas process. Objekti no Kultūras ministrijas pārraudzības tiek nodoti apsaimniekošanā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi. Ministrijā Nedēļai skaidroja, ka tas "pēc būtības" neko nemaina. Nacionālās nozīmes kultūras objekti, tāpat kā līdz šim, tiks finansēti no valsts budžeta, arī to funkcijas nemainīsies. Vienīgi apsaimniekotājs būs viens, kas atvieglos pārvaldību. Tomēr, lai katrai būvei vai namam piešķirtu līdzekļus, tie "jāizcīna" valdībā. Nekur nav teikts, ka valdība ar vieglu roku naudu piešķirs tādos apjomos, kā to paredz programma Mantojums — 2018.

Tās pirmajā kārtā paredzēts veikt darbus 42 670 000 latu apmērā. Tajā minēti tādi objekti kā Rīgas pils, Okupācijas muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, Ārzemju mākslas muzejs, Jaunais Rīgas teātris, Lielā ģilde, Rundāles pils muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, Turaidas muzejrezervāts, izstāžu zāle Arsenāls un citi. Šajā programmas sadaļā minētie darbi bija jāsāk pērn, un tos paredzēts beigt 2009. gadā.

Mantojuma — 2018 otrās kārtas īstenošana plānota 2010. un 2011. gadā, kopsummā par 16 411 000 latu. Tajā paredzēts turpināt Rīgas pilī, Lielajā ģildē un Rundāles pils muzejā iesāktos darbus, kā arī ķerties klāt Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, Mākslas akadēmijai, Mūzikas akadēmijai, Jelgavas mūzikas vidusskolai un citiem objektiem.

Pārējās trijās kārtās minētie objekti restaurāciju jeb remontus piedzīvos tikai šā gadsimta otrajā gadu desmitā, protams, ja valdība šiem mērķiem atvēlēs naudu. Šajā programmas sadaļā ierakstītas tādas ēkas kā kultūras muzejs Dauderi, Valsts Leļļu teātris, Valmieras Drāmas teātris, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (Trīs brāļi), bijušais Operetes teātris (tagad — naktsklubs La Rocca), vairāki Vecrīgas nami un citi. Programmā gan vēl nav minēts, cik šiem objektiem būs nepieciešami līdzekļi, un konkrēti, kas ieplānots.

Nedēļas aptaujātie kultūras darbinieki atzina, ka Mantojums — 2018 ir vienīgā iespēja, lai saglabātu bieži vien uz sagrūšanas robežas esošos kultūras objektus.

Diemžēl birokrātisko un jauno prasību dēļ programma netiek īstenota strikti paredzētajos termiņos.

Piemēram, Rakstniecības, teātra un mākslas muzejā Pils laukumā un tā filiālēs darbus vajadzēja iesākt jau pērn. Jau 2000. gadā tika apzināts muzeja centrālās ēkas Pils laukumā 2 katastrofālais stāvoklis un izstrādāti pirmie projekti renovācijai. Pagājušogad muzeja rekonstrukcijā bija paredzēts ieguldīt 300 000 latu, šogad — 1 800 000, bet nākamgad — 400 000 latu. Tas ir tikai "uz papīra", jo valdība šim mērķim vēl nav piešķīrusi ne santīmu un rekonstrukcijas projekti nav pat apstiprināti. Labākajā gadījumā darbi varētu iesākties tikai pēc gada — kad, pēc Mantojuma — 2018 aplēsēm, rekonstrukcijai vajadzētu ieiet beigu etapā.

Muzeja direktors Ivars Zukulis Nedēļai skaidroja, ka galvenā problēma ir muzeja ēkas nodošana apsaimniekošanai no Kultūras ministrijas Valsts nekustamajiem īpašumiem. Tāpat jāpārstrādā arī visa tehniskā dokumentācija. "Tā ir papīru jūra. Galvenais jau nav būvniecības problēma, bet gan tehnoloģijas. Bija paredzēta gāzes apkure, bet nu pieņemti noteikumi, ka Vecrīgā nedrīkst būt gāzes apkure. Mums jāpārprojektē uz Rīgas siltuma centrālapkuri. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā muzejiem jāievēro prasības nodrošināt pastāvīgu mikroklimatu — 50% mitruma un 18 grādu siltuma. Atkal jāievieš nebūt ne lētas tehnoloģijas. Tagad izstrādāsim apstiprināšanai tehnisko projektu, un reālie darbi varētu iesākties visātrākais pēc gada."

Zukulis minēja, ka sakarā gan ar jaunajām tehnoloģijām, gan ar būvniecības darbu izmaksu palielināšanos projekta tāme varētu pieaugt. Drīzumā "muzeja jautājumu" izskatīs Ministru kabinetā, kas Valsts nekustamajiem īpašumiem atļaus ņemt kredītu un izsludināt konkursu muzeja ēkas rekonstrukcijai.

Tāpat arī paredzēta Akurātera muzeja ēkas Pārdaugavā jumta un apkures sistēmas rekonstrukcija. To bija plānots veikt jau pērn, bet Zukulis teica, ka darbus iesākt un pabeigt iecerēts šogad. Atbilstoši programmai darbi varētu īstenoties Raiņa muzejā Tadenava Jēkabpils rajonā. Pērn bija paredzēta senās guļbūves ēkas apsekošana, šogad tehniskā projekta izstrāde, bet nākamgad — rekonstrukcija.

Nevienam nav noslēpums, ka Rīgas pils ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī. Vairākas pils telpas pat nav izmantojamas. Lai situāciju glābtu un Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence nesabruktu, savulaik izstrādāja Pils renovācijas programmu 2004.—2014. gadam. Jāteic, pēc Mantojumā — 2018 ietvertā apraksta, tagad viss notiek pēc plāna. Līdz 2009. gadam paredzēta pils glābšanas koncepcijas, skiču projekta un tehniskā projekta izstrāde, kā arī pils teritorijas arheoloģiskā izpēte. Reāli pils renovāciju iecerēts sākt tikai 2010. gadā. Šim mērķim pirmajā gadā plānots iztērēt trīs miljonus latu, bet 2011. gadā — piecus miljonus latu.

Praktiski ķerties klāt Rīgas pilij varēs tikai tad, kad no tās telpām uz bijušās Biržas ēku Doma laukumā būs pārvietots Ārzemju mākslas muzejs. Jau 2002. gadā tika pieņemts lēmums, ka Ārzemju mākslas muzeja jaunā mājvieta būs Biržas ēkā. Tomēr līdz pat šim brīdim valdība šim mērķim nav piešķīrusi līdzekļus. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa Nedēļai teica, ka pašlaik jautājums "ir apritē". Ministrija drīzumā Ministru kabinetā domā iesniegt attiecīgus dokumentus, lai Biržas ēku iekārtotu un saremontētu muzeja vajadzībām. Šim mērķim pēc Mantojuma — 2018 aprēķiniem būtu nepieciešami 5,5 miljoni latu, un darbus paredzēts pabeigt jau nākamgad.

Ārzemju mākslas muzeja direktore Daiga Upeniece Nedēļai pastāstīja, ka tūlīt pat Ministru kabinets varētu piešķirt naudu vecās Biržas ēkas piemērošanai muzeja vajadzībām, jo valdības rīkojums jau sagatavots un visas formalitātes nokārtotas. Muzejs ekspozīciju jaunajās telpās plāno iekārtot 2009. gada beigās vai 2010. gada sākumā. "Kamēr muzejs nav atstājis pašreizējās telpas, nevar sākt arī Rīgas pils renovāciju," saka Upeniece. Tieši no telpām, kur tagad atrodas muzejs, arī jāsāk pils glābšanas darbi — pils pamatu nostiprināšana. Pirmais nosacījums, lai varētu remontēt Prezidenta rezidences apartamentus, ir Ārzemju mākslas muzeja pārvietošana.

Par 4,25 miljoniem latu iecerēts rekonstruēt Jaunā Rīgas teātra ēku. Pērn vajadzēja izstrādāt tehnisko projektu un fasādes restaurāciju. Savukārt nama rekonstrukciju plānots pabeigt 2009. gadā. Solvita Zvidriņa teic, ka reāli darbi varētu iesākties tikai pēc pāris gadiem, kad tiks gan izstrādāts, gan apstiprināts tehniskais projekts un būs noslēdzies būvniecības konkurss. Teātra direktore Gundega Talme Nedēļai pavēstīja, ka pašlaik teātrī neviens neko nerestaurē un agrāk kā pēc gada tas arī nenotiks.

Programmā ietverti arī vairāki nozīmīgi ieguldījumi Turaidas muzejrezervātā — šogad paredzēts rekonstruēt Turaidas baznīcu, Dārznieka māju, Muižas kalpotāju pagrabklēti un Muižas veco māju. Tas viss kopā prasa nedaudz vairāk par pusmiljonu latu. Muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne Nedēļai atzina, ka pagaidām "tas viss kavējas un mēs ļoti gaidām un ceram, ka programma tiks akceptēta". Muzejrezervāts ir sagatavojis visu nepieciešamo dokumentāciju un projektus, lai varētu izsludināt darbu konkursu un uzsākt atjaunošanu. Kad valdībā paredzēts izskatīt "Turaidas jautājumu", muzejrezervāta darbiniekus neviens nav informējis.

Vienīgais objekts, kurā reāli notiek kaut kāda rosība, ir Lielā ģilde — tai atjaunota fasāde un veikts kosmētiskais remonts. Vēl valdība ir apstiprinājusi finansējumu diviem projektiem — Jaunā Rīgas teātra un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja rekonstrukcijai. Vēstures un kuģniecības muzeju paredzēts padarīt pieejamu arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Par pārējiem objektiem vēl nav pieņemts ne valdības lēmums, ne izsludināti konkursi, un tālāk par projektu un koncepciju izstrādāšanu nav tikts. Faktiski programma Mantojums — 2018 ir skaisti uzrakstīts dokuments, bet bez reāliem termiņiem. Šaubu nav, ka viss tiks īstenots, tikai šoreiz amatpersonas ir pārāk dāsni bārstījušās ar solījumiem un noteikušas pārāk optimistiskus darbu pabeigšanas termiņus.

Solvita Zvidriņa par Mantojuma — 2018 programmu saka: "Programmu plānots realizēt gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan par Eiropas Savienības naudu, gan īstenojot publisko un privāto partnerību. Piemēram, no Eiropas Savienības dažādiem fondiem līdz 2013. gadam mēs varētu piesaistīt gandrīz 57 miljonus eiro. Ar privātajiem līdzekļiem drīzumā ceram atjaunot Vāgnera zāli. Vēl jāuzsver, ka par katru objektu valdība lemj atsevišķi, un nauda ir jāizcīna, jāpierāda, ka tā ir vajadzīga."

Programmas Mantojums — 2018 aprakstā, ko sagatavojusi Kultūras ministrija, teikts, ka valsts kultūras objekti atrodas kritiskā stāvoklī. Piecpadsmit gadu laikā pēc valsts neatkarības atjaunošanas tie novesti "līdz kliņķim".

Dokumentā balts uz melna rakstīts: "Kopējais kultūras infrastruktūras stāvoklis lielākajā daļā Latvijas teritorijas un Rīgā ir neapmierinošs, jo sliktā stāvoklī ir ne tikai ēkas, kas nodrošina kultūras pakalpojumu pamatfunkcijas, bet arī citi ar to saistītie infrastruktūras elementi, kam jānodrošina to pilnvērtīga funkcionēšana. Kultūras objekti, to skaitā kultūras pieminekļi, piecpadsmit gadus ir bijuši atstāti novārtā. Finanšu līdzekļu trūkuma apstākļos Kultūras ministrija un tās padotības iestādes tos ir apsaimniekojušas acīmredzami neefektīvi, jo ēku stāvoklis lielākoties ir nožēlojams. Pie izņēmumiem ir jāpieskaita tikai daži objekti, piemēram, Rundāles pils, kuras kopumā atzīstamais stāvoklis ir nevis valsts veiksmīgas apsaimniekošanas un nodrošinātu investīciju, bet gan atsevišķu cilvēku personiskā entuziasma nopelns. (..)

Lai novērstu kultūras infrastruktūras straujo bojāeju, ir pienācis pēdējais laiks valdībai no savas puses nodrošināt nacionālas valsts idejai atbilstošus ieguldījumus vēsturiskos kultūras objektos."

Tiktāl jau viss būtu skaidrs, tikai "dziļas" pārdomas un izbrīnu izraisa Ministru kabineta mājaslapā publicētās un valdībā izskatītās programmas izklāstā ierakstīts teikums, ka Kultūras ministrija ar Mantojuma — 2018 programmu vēlas arī Latvijā stutēt tādu daiļo mākslu novirzienu kā "graujošā kultūra": "Būtiska loma programmā paredzēta graujošās kultūras infrastruktūras sakārtošanai, lai uzlabotu sniegto kultūras pakalpojumu kvalitāti un pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu tūristiem." Cik Latvija ir pateicīga "graujošās kultūras" attīstībai, rādīs laiks.

 

 

Izglītībā un veselības lietās...

 

 

Līdz 2013.gadam uz 100 izglītojamiem būs 22 datori

LETA  02/18/07    Nākamajos septiņos gados Latvijā uz 100 izglītojamiem paredzēti 22 datori, teikts programmā "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei 2007.-2013.gadam".

Programmu izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu.

IZM sola sniegt atbalstu mazāk datorizētajiem Latvijas rajoniem. Pagaidām tiek precizēta sistēma, kā tas notiks, atzina IZM Komunikācijas nodaļas vecākā referente Dace Jansone.

Jau ziņots, ka ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu šogad 60 Latvijas skolās tiek ierīkots interneta pieslēgums, iepriekš norādīja projekta vadītājs Ainārs Sviklis. Projekta laikā iegādāti 1780 datortehnikas komplekti, kas piegādāti 308 izglītības iestādēm.

Latvijas vispārizglītojošās skolās šogad vidēji 14 skolēniem mācībām paredzēts viens dators, liecina IZM apkopotā statistika.

Valstī ir 974 vispārizglītojošās skolas, no kurām 957 iestādēm paredzēti datori mācībām. Skolēnu skaits, kādam paredzēts viens dators mācībām, svārstās no deviņiem līdz 27 skolēniem. Piemēram, Alūksnes, Balvu, Jelgavas, Preiļu rajona skolās vidēji deviņiem skolēniem paredzēts viens dators, Liepājas rajonā - 27 skolēniem, bet Rēzeknes, Jelgavas, Daugavpils rajonā - 20 skolēniem viens dators.

Rīgā skolās vidēji 17 skolēniem ir viens dators. Skolēnu skaits uz vienu datoru pēdējo gadu laikā samazinās. Piemēram, 2000./2001.mācību gadā 30 skolēniem bija viens dators.

No 974 vispārizglītojošām skolām datorklases izveidotas 921 skolās. Tas ir par desmit klasēm vairāk nekā pērn.

Pēdējos gados palielinājies skolu skaits ar interneta pieslēgumu. Šajā mācību gadā bez interneta ir 29 vispārizglītojošās skolas. Pārsvarā tās ir sākumskolas un pamatskolas.

Vidusskolām gandrīz visos Latvijas rajonos ir interneta pieslēgums. No 383 Latvijas vidusskolām internets ir 379 skolās.

 

Latvijā sākusies gripas epidēmija

TVNET   02/20/07    Latvijā sākusies gripas epidēmija, un patlaban visvairāk ar gripu slimo Daugavpils, Rēzeknes un Jelgavas reģionā, kā arī Rīgā, informēja Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule.

Pagājušajā nedēļā (12.02. – 18.02.2007) kopējā gripas izplatība Latvijā strauji palielinājusies un sasniegusi epidēmijas apjomus, liecina Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie monitoringa dati par saslimšanu ar gripu un akūtām elpceļu infekcijām.

Monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā gripas izplatība vidēji valstī sasniegusi 172 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju jeb 3956 saslimšanas gadījumus ar gripu. Vēl nedēļu iepriekš vidējā saslimstība valstī bija tikai 32 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Atgādinām, ka katru gadu ar gripu slimo apmēram 20 000 iedzīvotāju.

Lai arī īpašam satraukumam nav pamata, jo gripa Latvijā ir sastopama katru gadu un gripas izplatība šobrīd ir pagājušā gada līmenī, kad šādā pat laika posmā ar gripu slimoja gandrīz 3 000 iedzīvotāju, SVA epidemiologi aicina iedzīvotājus gripas izplatību uztvert nopietni.

Monitoringa dati liecina, ka augstākā gripas izplatība ir Daugavpils, Rēzeknes un Jelgavas reģionā, arī Rīgā, savukārt ļoti zema gripas izplatība ir Ventspils, Liepājas un Tukuma reģionos.

Tāpat kā iepriekš, ar gripu visvairāk slimo skolas vecuma bērni no 5 līdz 14 gadu vecumam, kas katru dienu atrodas slēgtās telpās ciešā kontaktā ar citiem skolēniem, savukārt vismazāk slimo iedzīvotāji sākot no 65 gadu vecuma, kas mazāk apmeklē publiskas vietas, kur ir iespējams saslimt. SVA virusologi konstatējuši, ka šobrīd Latvijā, kā arī visā Eiropā cirkulē A tipa gripas vīruss, kas pēc klīniskajām izpausmēm jeb slimības gaitas, izraisa smagāku saslimšanu nekā B tipa gripas vīruss.

Lai ar gripu neinficētos, Sabiedrības veselības aģentūra aicina:

Vakcinējieties, jo tas ir efektīvākais profilakses līdzeklis un tas ir ieteicams ikvienam, kas vēlas pasargāt sevi no iespējamajām gripas komplikācijām (plaušu, sirds, asinsvadu un citas slimības) un novērst darba un/vai skolas kavējumus; Centieties izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem – publiskās vietās (kinoteātros, lielveikalos, tirgos, sabiedriskajā transportā), izvairieties no cilvēkiem, kas klepo un šķauda; Klepojot un šķaudot – aizsedziet muti ar kabatas lakatiņu; Dienas laikā bieži mazgājiet rokas – pirms ēšanas un pēc uzturēšanās publiskās vietās. Ja Jūsu darba kolēģis ir saaukstējies – nelietojiet vienus priekšmetus (rakstāmlietas, traukus); Ar netīrām rokām neaizskariet acis, degunu un muti, jo tādā veidā var inficēties ar elpošanas ceļu infekcijām; Ievērojiet pareizo darba un atpūtas režīmu - vingrojiet, lietojiet vitamīnus; Ēdiet veselīgu pārtiku (skābētus kāpostus, kivi, citrusaugļus, ķiplokus, dzērvenes, skābpiena produktus) uzņemiet šķidrumu (zāļu tējas, svaigi spiestas sulas, minerālūdeni); Ģērbieties atbilstoši laika apstākļiem; Gadījumā, ja esat saslimis pats, neaplipiniet citus – palieciet mājās un kontaktējieties ar savu ģimenes ārstu; Skolu un bērnu dārzu apmeklējums pagājušajā nedēļā, salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš nav samazinājies, skolās apmeklē vidēji 84% skolēnu, savukārt bērnu dārzus 69% bērnu.

Strauja gripas izplatība vērojama gandrīz visās Eiropas valstīs.

Atgādinām, ka jau no pagājušā gada beigām, valsts atsevišķām iedzīvotāju grupām apmaksā pret gripas vakcināciju un pacienta iemaksu vizītei pie ģimenes. Pretgripas vakcīnas 50% apmērā valsts apmaksā: bērniem no sešu mēnešu vecuma līdz divu gadu vecumam, pieaugušajiem virs 65 gadiem, pacientiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām, pacientiem ar imūndeficīta sindromu, pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvo terapiju un pacientiem līdz 18 gadu vecumam, kuri ilgstoši saņem terapiju ar acetilsalicilskābi jeb aspirīnu.

Lai varētu saņemt pretgripas vakcīnu, nepieciešama īpašā recepte, uz kādas tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti. Šādas receptes izsniedz ģimenes ārsts. Ārsts novērtēs pacienta veselības stāvokli un izrakstīs īpašo recepti, pret kuru pacients ar 50% kompensāciju iegādāsies gripas vakcīnu aptiekā. Ar aptiekā iegādāto vakcīnu atkārtoti jādodas pie ģimenes ārsta vai citas ģimenes ārsta norādītas ārstniecības personas, kas veiks vakcināciju. Ja pacients vēlas, viņš vakcīnu var iegādāties ārstniecības iestādē, ja tās ir iestādē pieejamas.

Līdz ar saslimstības ar gripu ievērojamu palielināšanos v/a "Latvijas Infektoloģijas centrs" stacionārā uzņem arvien vairāk saslimušo ar gripu, pēdējā nedēļā ap 10 pacientu dienā, TVNET informēja Latvijas Infektoloģijas centra sabiedrisko attiecību speciālists Indulis Liepiņš.

Saslimstības maksimums tiek prognozēts marta sākumā, tāpēc atsevišķas nodaļas tiek pārprofilētas tieši gripas slimnieku ārstēšanai. Visās slimnīcas nodaļās noteikta gripas karantīna.

Lai pasargātu no iespējas inficēties ar gripu, visiem plānveida pacientiem ar citām diagnozēm, ja vien iespējams, tiek ieteikts ārstēšanos stacionārā atlikt uz vēlāku laiku, kad gripa būs pierimusi. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri pret gripu nav vakcinējušies.

 

Latvijā ir Baltijā lielākais aptaukojušos sieviešu īpatsvars

BNS  02/21/07    Latvijā ir Baltijas valstīs lielākais aptaukojušos sieviešu īpatsvars, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" pētījums, kura rezultātus nosaka iedzīvotāju ķermeņa masas indekss (ĶMI).

Pētījumā noskaidrots, ka Latvijā vecumā virs 15 gadiem aptaukojušies ir 19% sieviešu, un tas ir ceturtais augstākais rādītājs ES valstīs kopumā. Savukārt liekais svars Latvijā ir 27,3% sieviešu.

Atbilstoši ekspertu viedoklim sievietēm ir liekais svars, ja viņu ĶMI pārsniedz 27,3 punktus, bet vīriešiem liekā svara robeža ir 27,8 punkti. Savukārt aptaukošanās sākas, ja cilvēka ĶMI pārsniedz vidēji 30 punktu.

Visvairāk aptaukojušos sieviešu ES dzīvo Lielbritānijā (23%), Vācijā (21,7%) un Maltā (21,2%), bet mazākie rādītāji ir Itālijā (7,9%), Austrijā (8,6%) un Dānijā (9,1%).

Latvija tomēr var lepoties ar ES dalībvalstīs mazāko tuklu vīriešu skaitu, jo šeit liekais svars ir 32,5% vīriešu, bet aptaukošanās apdraud 11,5% Latvijas vīriešu veselību. Arī abās pārējās Baltijas valstīs vīriešu ar lieko svaru ir krietni vairāk nekā Latvijā - Igaunijā šis rādītājs ir 33,4%, bet Lietuvā - 41,1%. Visvairāk vīriešu ar lieko svaru dzīvo Austrijā, Grieķijā ( 50,8%) un Vācijā (48%).

Lielākais aptaukojušos vīriešu skaits ir Maltā (25,1%), Lielbritānijā (22,3%) un Ungārijā (19,7%), bet vismazāk aptaukojušos vīriešu dzīvo Rumānijā (7,7%) un Nīderlandē (7,9%).

 

Vēlas ieviest e-veselību

Apollo  02/22/07     Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais pamatnostādņu «E-veselība Latvijā» īstenošanas plāns 2007.–2013. gadam. Plāns paredz konkrētus uzdevumus un to īstenošanai vajadzīgos resursus, lai valstī ieviestu e-veselību, portālu «Apollo» informēja Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta Preses centra vadītāja Zaiga Barvida.

Īstenojot e-veselības pamatnostādnes, katrs sabiedrības loceklis un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs varēs iegūt saprotamu, kvalitatīvu un uzticamu informāciju par veselības aprūpi, sākot no slimības vēstures elektroniskā formā, pacienta elektroniskās veselības kartes, kā arī pilnu informāciju par veselības aprūpes iespējām Latvijā un ārvalstīs. Plānots attīstīt arī telemedicīnu un elektronisko diagnostiku.

Lai ārstēšanas process būtu efektīvāks, e-veselība paredz izveidot atbalstu klīnisko lēmumu pieņemšanā mediķiem, operatīvi sazinoties gan ar vietējiem kolēģiem, gan kolēģiem ārvalstīs.

Īstenojot e-veselības pamatnostādnes, visas ārstniecības iestādes, kurās tiek uzkrāta informācija par pacientiem, statistiskā informācija, farmaceitiskie reģistri un cita veida veselības informācija, tiks saslēgtas vienotā informācijas sistēmā, tā nodrošinot elektronisko datu apmaiņu, ātru informācijas ieguvi un iespēju izvērtēt šo informāciju dažādos griezumos politikas veidošanai. Visi e-veselības sistēmās esošie sensitīvie dati tiks aizsargāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

Lai īstenotu visus e-veselības pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus un mērķus, ir vajadzīgs 51 miljons latu. 2007. gadā e-veselības pamatnostādņu īstenošanai nepieciešami 680 000 latu, 2008. gadā — septiņi miljoni latu, 2009. gadā — 11,7 miljoni latu, 2010. gadā — 11,6 miljoni latu, 2011. gadā — 6,8 miljoni latu, 2012. gadā — 7,4 miljoni latu un 2013. gadā — 5,7 miljoni latu. Plāna īstenošanai tiek plānotas valsts budžeta dotācijas, taču ir iespēja arī piesaistīt privātos investorus, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, pašu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju līdzekļus, aizņēmumus, dāvinājumus un citus finanšu avotus. Pamatnostādņu «E-veselība Latvijā» īstenošanas plāns vēl ir jāakceptē valdībā.

 

Eirokomisārs, viesojoties Latvijā, aicina vairāk naudas ieguldīt zinātnē

Vita Dreijere,  Diena  02/23/07    Uzņemts pareizs kurss. Tā ceturtdien pēc tikšanās ar premjeru Aigaru Kalvīti (TP) un izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu (ZZS) atzina Eiropas Savienības (ES) zinātnes un pētniecības komisārs Janezs Potočniks, ar to domādams valsts investīciju palielinājumu zinātnei. Tajā pašā laikā vairāk esot jādomā par privātā sektora piesaistīšanu zinātnei, jānodrošina sadarbība starp valsts institūcijām un uzņēmumiem un efektīvi jāizmanto nākamajos septiņos gados no ES struktūrfondiem izglītībai un zinātnei atvēlētais teju miljards eiro.

Eirokomisārs Latvijā ieradās laikā, kad par 40% pieaudzis ES 7.ietvarprogrammas pētniecības un tehnoloģiju attīstības budžets — līdz 2013.gadam tas sasniegs teju 55 miljardus eiro, jo "ES attīstība notiek zināšanu sabiedrības virzienā". Šī programma ir alternatīva struktūrfondiem, un tās finansējums "tiks sadalīts starp labākajiem Eiropas zinātniekiem", sacīja J.Potočniks.

Viņš uzsver, ka visas ES stratēģiskais mērķis ir panākt, lai valstis zinātnei paredzēto finansējumu palielina līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IK): no tā 1% jāveido publiskajam kapitālam, bet pārējiem 2% — privātā sektora līdzekļiem. Attīstītākajās pasaules valstīs zinātnei paredzētais finansējums pat pārsniedz 3% no IK, piemēram, Somijā, kur ir tikai divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā.

"Mēs uz to arī ejam," Dienai sacīja premjera padomniece ES jautājumos Sanita Deslandes. Proti, Zinātnes likums nosaka, ka valsts investīcijām zinātnē ik gadu jāpieaug par 0,15% no IK, līdz tās kopumā sasniegs vismaz 1%, paskaidroja B.Rivža.

Pēc Dienas lūguma raksturot Latvijas pašreizējo pozīciju ES zinātnes un pētniecības telpā J.Potočniks atzina, ka ES 6.ietvarprogrammā "Latvijas panākumi un uzrādītās sekmes bija tiešām vērā ņemami". "Tas, protams, nenozīmē, ka vajadzētu būt pašapmierinātiem. Tas nozīmē tikai to, ka ir labi priekšnosacījumi turpmākajam darbam, lai veiksmīgi iesaistītos nākamās ietvarprogrammas izpildē," sacīja eirokomisārs. Lai vairotu panākumus, latviešu zinātniekiem jāturpina veidot savstarpējos kontaktus ar citu ES valstu zinātniekiem, jāceļ valsts zinātniskā kapacitāte gan cilvēkresursu, gan infrastruktūras ziņā un aktīvi jāpiedalās zinātnieku sadarbības projektos. Būtiski arī padarīt zinātni atraktīvāku, lai piesaistītu tai jauniešus.

Tiekoties ar premjeru, J.Potočniks informējis par ieceri veidot Eiropas Tehnoloģiju institūtu (ETI), kas būtu vērienīgs Eiropas līmeņa izglītības, pētniecības un inovāciju centrs. B.Rivža pieļauj, ka Latvija no savas puses tajā varētu iesaistīties ar magnetohidrodinamikas jeb šķidrumu kustības magnētiskajā laukā pētījumu centru Ampēra institūts, ko Latvijas Universitātes Fizikas institūts plāno veidot sadarbībā ar Francijas zinātniekiem.

Tas, kurā valstī varētu atrasties ETI galvenā mītne, pagaidām nav zināms. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere pērnā gada nogalē aicināja to veidot Latvijā, taču ceturtdien premjers un J.Potočniks šo jautājumu nav pārrunājuši, Dienai sacīja S.Deslandes.

 

 

 

Beidzot ir īsta ziema –

ar aukstumu, un arī ar baltu skaistu

sniedziņu.Visapkārt, kur vien skaties, viss

ir balts !!!  Uz zemes ir pamatīgas kupenas,

arī koki ir balti... Un aukstums ir pamatīgs –

dienā ap -18^oC, bet naktī – pat līdz -27^oC !!! 

Snieg vai putina gandrīz katru dienu, ta-

ču arī saulīte spīd spoži, jo spoži.

Izskatās kā pasakā!...

 

Anda Jansone, ceturtdien, 22. februārī