Valsts drošības lietā...

Prezidente aptur grozījumu valsts drošības likumos publicēšanu

LETA  03/10/07     Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir apturējusi grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem, informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Saistībā ar šo lēmumu Vīķei-Freibergai šodien plkst.18 Rīgas pilī būs preses konference.

"Pamatojoties uz Satversmes 72.pantā noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām apturēt likuma publicēšanu, paziņoju, ka apturu likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" publicēšanu uz diviem mēnešiem," teikts prezidentes paziņojumā oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rozenberga norādīja, ka sīkāka informācija par prezidentes motivāciju un lēmuma pieņemšanas apstākļiem tiks sniegta preses konferencē.

Satversmes 72.pantā teikts: "Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem."

Līdz ar to divu mēnešu laikā parlaments vēlreiz var pārskatīt iepriekš pieņemtos grozījumus.

Saeimas pieņemtie grozījumi valsts drošības likumos rada bažas, vai Latvija arī turpmāk pieturēsies pie stingrajiem standartiem sensitīvas informācijas uzglabāšanā, kādus tā sasniedza, pievienojoties NATO un Eiropas Savienībai, laikrakstam "Diena" atzinuši ietekmīgu partnervalstu diplomāti.

Citi avoti pieļauj, ka, iespējams, tieši NATO partneru un jo īpaši ASV izteiktās kritikas dēļ Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) ceturtdien nolēma atvērt Nacionālās drošības likumu un precizēt daudz kritizētos tā labojumus.

"NATO informācijas uzglabāšanas standarti bija galvenais jautājums, kad Latvija pievienojās aliansei. Tagad mums ir bažas, vai izmaiņas likumos notikušas saskaņā ar šiem standartiem," laikrakstam sacījis rietumvalsts diplomāts, kurš neatklāja savu vārdu.

Lielākās bažas raisot tas, ka nozīmīgai informācijai turpmāk var piekļūt daudz plašāks cilvēku loks. Bažas par to vairākkārt paudusi arī Valsts prezidente, kas sākotnēji atteicās likumus izsludināt, taču Saeima iebildumus neņēma vērā, vēlreiz pieņemot grozījumus jau atbalstītajā redakcijā.

NDK vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP) tagadējo lēmumu atvērt Nacionālās drošības likumu pamato ar vēlmi novērst bažas, ka komisiju pilnvarotās personas varētu iejaukties drošības iestāžu darbībā vai piekļūt svarīgai informācijai.

Pašlaik vēl tiek precizēti iespējamie labojumi, taču viens no tiem paredz, ka par katru pārbaužu gadījumu tiks pieņemts atsevišķs lēmums. Tiesa, NDK ietilpstošā deputāte Linda Mūrniece (JL) šaubās, vai šis precizējums novērsīs bažas par pārāk plašu pilnvaroto personu loka izveidi. Tādēļ viņa rosināšot atgriezties pie iepriekšējās likuma redakcijas, jo tā, lai arī neparedzēja pilnvaroto personu līdzdalību, nodrošināja pietiekamu parlamentāro kontroli.

Saeima 1.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības likumā, neņemot vērā prezidentes izteiktos iebildumus.

Saeima noraidīja visus deputātu iesniegtos priekšlikumus ar valsts drošību saistītajos likumos un atstāja spēkā iepriekš pieņemto likumu redakciju.

Drīz pēc Saeimas balsojuma prezidente norādīja, ka parlaments rīkojies kļūdaini. Pēc Vīķes-Freibergas domām, Saeimai bijusi izdevība iepriekš sasteigtos grozījumus izskatīt detalizēti un pēc būtības.

Prezidente, jau atdodot grozījumus parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, norādīja uz vairākiem konkrētiem aspektiem, kas būtu jāpārskata. Likumu grozījumos, pēc Vīķes-Freibergas domām, nav precīzs to personu loks, kuras var piedalīties drošības iestāžu kontrolē.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka drošības iestādēm jābūt kontrolētām un to darbība jāuzlabo, tomēr pieņemtie grozījumi likumos nenorādot, kuras personas būs iesaistītas drošības iestāžu kontrolē un cik lielā mērā personas varēs saņemt informāciju. Prezidentei bažas radot tas, vai likumu grozījumi neiespaidos operatīvās informācijas plūsmu.

Tomēr Vīķe-Freiberga sola sekot līdzi notikumu attīstībai saistībā ar grozījumiem un to pašu, pēc viņas domām, darīšot arī Latvijas partneri NATO. Prezidente uzskata, ka pieņemtie grozījumi likumos var atstāt sekas iekšējā valsts drošībā, kā arī valsts sadarbībā ar tās partneriem.

Prezidente: grozījumu publicēšanas apturēšana ir brīdinājums visai sabiedrībai

LETA   03/10/07    Grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanas apturēšana ir signāls un brīdinājums visai sabiedrībai, šodien intervijā Latvijas Radio Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viedokli pauda viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Kā ziņots, Vīķe-Freiberga ir apturējusi grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā publicēšanu uz diviem mēnešiem. Saistībā ar šo lēmumu Vīķei-Freibergai šodien plkst.18 Rīgas pilī būs preses konference.

Kā skaidroja Rozenberga, prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantojusi Satversmes 72.pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu. Tas nozīmē, ka prezidentei "patiešām ir lielas bažas šī likuma sakarā".

Šāds Vīķes-Freibergas lēmums esot signāls un brīdinājums ne tikai Saeimai, bet visai sabiedrībai.

"Valsts drošība ir jautājums, kas nav triviāls," sacīja Rozenberga, norādot, ka ar valsts drošību saistītajām lietām jāseko ar vislielāko vērību, arī tāpēc, ka Latvija ir NATO dalībvalsts.

"Pamatojoties uz Satversmes 72.pantā noteiktajām Valsts prezidenta tiesībām apturēt likuma publicēšanu, paziņoju, ka apturu likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" publicēšanu uz diviem mēnešiem," teikts prezidentes paziņojumā oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Satversmes 72.pantā teikts: "Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem."

Līdz ar to divu mēnešu laikā parlaments vēlreiz var pārskatīt iepriekš pieņemtos grozījumus.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP) aģentūrai LETA atzina, ka šāds gadījums, kad prezidente aptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, viņa praksē nav bijis.

Jaundžeikars plāno sazināties ar Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, lai izvērtētu situāciju un nepieciešamos lēmumus.

Kusiņš atzina, ka pēc neatkarības atgūšanas ir bijis viens gadījums, kad likuma publicēšanu lūdz apturēt vismaz 34 Saeimas deputāti. Savukārt prezidents šādas tiesības pēc savas iniciatīvas izmanto pirmo reizi.

Kā skaidroja Kusiņš, no likumdošanas viedokļa tagad jāsākas vēlētāju parakstu vākšanai. Nepieciešams savākt vēlētāju desmitās daļas parakstus.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem, pēdējo Saeimas vēlēšanu dienā, 2006.gada 7.oktobrī, valstī bija reģistrēti 1 490 636 vēlētāji.

Kusiņš norādīja, ka, ja vēlētāju paraksti netiek savākti, prezidents izsludina likumu. Ja paraksti tiek savākti, notiek tautas nobalsošana par Saeimas pieņemtā likuma atcelšanu. Līdz ar to tautai tiek dotas "veto tiesības" attiecībā uz likumiem.

Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Kā liecina Saeimas 1.marta sēdes stenogramma, par grozījumu Nacionālās drošības likumā pieņemšanu nemainītā redakcijā nobalsoja 57 deputāti, "pret" bija 32. Par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā pieņemšanu nemainītā redakcijā nobalsoja 53 deputāti, "pret" - 32.

Kā ziņots, Saeimas pieņemtie grozījumi valsts drošības likumos rada bažas, vai Latvija arī turpmāk pieturēsies pie stingrajiem standartiem sensitīvas informācijas uzglabāšanā, kādus tā sasniedza, pievienojoties NATO un Eiropas Savienībai, laikrakstam "Diena" atzinuši ietekmīgu partnervalstu diplomāti.

Citi avoti pieļauj, ka, iespējams, tieši NATO partneru un jo īpaši ASV izteiktās kritikas dēļ Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) ceturtdien nolēma atvērt Nacionālās drošības likumu un precizēt daudz kritizētos tā labojumus.

"NATO informācijas uzglabāšanas standarti bija galvenais jautājums, kad Latvija pievienojās aliansei. Tagad mums ir bažas, vai izmaiņas likumos notikušas saskaņā ar šiem standartiem," laikrakstam sacījis rietumvalsts diplomāts, kurš neatklāja savu vārdu.

Lielākās bažas raisot tas, ka nozīmīgai informācijai turpmāk var piekļūt daudz plašāks cilvēku loks. Bažas par to vairākkārt paudusi arī Valsts prezidente, kas sākotnēji atteicās likumus izsludināt, taču Saeima iebildumus neņēma vērā, vēlreiz pieņemot grozījumus jau atbalstītajā redakcijā.

Jaundžeikars tagadējo lēmumu atvērt Nacionālās drošības likumu pamato ar vēlmi novērst bažas, ka komisiju pilnvarotās personas varētu iejaukties drošības iestāžu darbībā vai piekļūt svarīgai informācijai.

Pašlaik vēl tiek precizēti iespējamie labojumi, taču viens no tiem paredz, ka par katru pārbaužu gadījumu tiks pieņemts atsevišķs lēmums. Tiesa, NDK ietilpstošā deputāte Linda Mūrniece (JL) šaubās, vai šis precizējums novērsīs bažas par pārāk plašu pilnvaroto personu loka izveidi. Tādēļ viņa rosināšot atgriezties pie iepriekšējās likuma redakcijas, jo tā, lai arī neparedzēja pilnvaroto personu līdzdalību, nodrošināja pietiekamu parlamentāro kontroli.

Jau ziņots, ka Saeima 1.martā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības likumā, neņemot vērā prezidentes izteiktos iebildumus.

Saeima noraidīja visus deputātu iesniegtos priekšlikumus ar valsts drošību saistītajos likumos un atstāja spēkā iepriekš pieņemto likumu redakciju.

Drīz pēc Saeimas balsojuma prezidente norādīja, ka parlaments rīkojies kļūdaini. Pēc Vīķes-Freibergas domām, Saeimai bijusi izdevība iepriekš sasteigtos grozījumus izskatīt detalizēti un pēc būtības.

Prezidente, jau atdodot grozījumus parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, norādīja uz vairākiem konkrētiem aspektiem, kas būtu jāpārskata. Likumu grozījumos, pēc Vīķes-Freibergas domām, nav precīzs to personu loks, kuras var piedalīties drošības iestāžu kontrolē.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka drošības iestādēm jābūt kontrolētām un to darbība jāuzlabo, tomēr pieņemtie grozījumi likumos nenorādot, kuras personas būs iesaistītas drošības iestāžu kontrolē un cik lielā mērā personas varēs saņemt informāciju. Prezidentei bažas radot tas, vai likumu grozījumi neiespaidos operatīvās informācijas plūsmu.

Tomēr Vīķe-Freiberga sola sekot līdzi notikumu attīstībai saistībā ar grozījumiem un to pašu, pēc viņas domām, darīšot arī Latvijas partneri NATO. Prezidente uzskata, ka pieņemtie grozījumi likumos var atstāt sekas iekšējā valsts drošībā, kā arī valsts sadarbībā ar tās partneriem.

Inflācijas apkarošanas lietā...

Ekonomisti: inflācijas apkarošanas plānā daudz deklaratīvu frāžu

LETA  03/06/07    Valdības pieņemtajā inflācijas apkarošanas plānā ir daudz ikdienas pasākumu un deklaratīvu frāžu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie ekonomisti.

Inflācijas apkarošanas plāna pasākumus ekonomiste Raita Karnīte grupē četrās daļās: administratīvi regulējamās cenas, budžeta disciplīna, ierobežojumi un ekonomiskie pasākumi. Pirmā, otrā un ceturtā pasākumu kopa ir parasta ekonomiskās darbības vadība.

"Tās ir tikai tādas kā klepus zāles plaušu karsoņa gadījumā, kad inflācija Latvijā jau ir tik augsta," norādīja Karnīte.

Būtiskākā daļa ir ierobežojumi, kas atspoguļojas likumu grozījumos. "Ja šie ierobežojumi būtu pieņemti tajā brīdī, kad mājokļu tirgus sāka "uzpūsties", tad tie būtu vērtīgi. Pašlaik, kad mājokļu tirgus ir sasniedzis savu augstāko punktu un gatavojas samazināties, situāciju tie tikai pasliktina. Ar šādu pieredzi tagad saskaras Amerikā," uzskata ekonomiste.

Daudzi no minētajiem pasākumiem attiecas uz parastām, nespekulatīvām darbībām. "Piemēram, ja es zaudēju darbu Rīgā, es nevaru pārcelties uz kādu citu pilsētu, jo es nevaru pārdot savu dzīvokli, nebūdama spekulante. Arī citi pasākumi izklausās labi, bet tiem ir daudz zemūdens akmeņu," domā Karnīte.

"Šajā plānā iekļauti tie pasākumi, par kuriem valdību kritizē pēdējos trijos gados. Taču arī šoreiz tajā ir daudz deklaratīvu un tukšu vārdu, kuri dažos punktos ir pat pretrunīgi," uzskata Eiropas Komisijas speciālais padomnieks enerģētikas jautājumos Juris Ozoliņš.

Par to, ka jāuzlabo energoefektivitāte valstī, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, runāts gadiem, un tas nav nekāds atklājums. "Man nav pat saprotams, kas ir domāts, solot censties panākt Latvijas izaugsmes tempam atbilstošu ogļskābās gāzes izmešu kvotu apjomu, ņemot vērā, ka Kioto protokola mērķus Latvija jau ir pārsniegusi. Vai tas ir politisks mērķis vai arī praktiski sasniedzams rezultāts," neizpratni pauda Ozoliņš.

Viņš uzskata, ka praktiska nozīme būtu, ja kvotas piešķirtu tiem, kuri ir energoefektīvi.

Ozoliņš uzskata, ka inflācijas apkarošanas plāns mobilizēs politisko, ekonomisko un sabiedrisko domu.

Viņš par savdabīgu atzīst apgalvojumu, ka jāskaidro Eiropas Komisijai situācija elektroenerģijas apgādē, kura it kā diktē noteikumus. "Mums ir jādomā, kas ir labi mūsu patērētājiem, ko dod konkurence. Manuprāt, tas [plānā iekļautais par enerģētikas regulēšanu] ir pilnīgi greizs politiskais koncepts," komentēja Ozoliņš.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz spert vairākus radikālus soļus - ierobežot kredītu izsniegšanu, ieviest bezdeficīta budžetu un ar nodokļiem aplikt spekulatīvos darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, lai līdz 2011.gadam inflāciju Latvijā pazeminātu līdz 2%-2,5%.

Intervija ar R. Karnīti: Ekstraproduktus grib aplikt ar "inflācijas nodokli"

Elmārs Barkāns, Nedēļa  03/06/07    Inflācijas pazemināšanas darba grupa pagājušajā nedēļā valdībai iesniedza priekšlikumus par to, kā valstī samazināt inflācijas līmeni. Premjers Aigars Kalvītis pavisam nesen deklarēja, ka viņš inflācijas samazināšanai redz divus ceļus — ierobežojot spekulāciju ar nekustamo īpašumu un piemērojot īpašu nodokli ekskluzīvajām precēm.

Īstenībā valdības vadītāja izteiktie priekšlikumi nav nekas jauns. Ja par "trakumu" mājokļu un nekustamo īpašumu tirgū runājam salīdzinoši nesen, tad ekskluzīvo preču aplikšana ar nodokli nav nekas jauns.

Saeimā jau vairākus gadus ik pa laikam izvēršas diskusijas, kas tad ir luksusa preces. Pirms pāris gadiem tautas priekšstāvji izsprieda, ka ekskluzīva prece ir pat kafija. Pērnvasar ar priekšlikumu piemērot īpašu nodokli luksusa precēm nāca klajā toreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs. Tomēr konkrēts "ekskluzīvo lietu" uzskaitījums tā arī nav tapis un neviens tā arī nezina, kas ietilpst šajā "izredzēto" preču grozā. Kalvītis vienīgi bikli ieminējies, ka tās varētu būt īpaši greznas un dārgas automašīnas.

Nedēļas aptaujātie ekonomikas eksperti gan uzskata, ka ekskluzīvo preču aplikšana ar nodokli ir "pupu mizas". Zīmīgi, ka viņi to izteica neatkarīgi cits no cita, uzsverot, ka Kalvīša priekšlikums ir tikai darbības imitācija, kas situāciju nekādi neuzlabos. Jāuzsver, ka neviens nav oficiāli formulējis, kuras tad ir un kuras nav uzskatāmas par "ekskluzīvajām precēm". Tādējādi katram pašam ir dota brīva vaļa produktus sagrupēt pa plauktiņiem.

Nedēļa iztaujāja Latvijas Ekonomikas institūta valdes locekli, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dr. oec. Raitu Karnīti, lai uzzinātu viņas domas, kas īsti ir luksusa preču grozs un kas valdībai būtu jādara, lai iegrožotu inflācijas kāpumu.

- Premjers, sakot, ka jāuzliek īpašs nodoklis ekskluzīvām precēm, minēja tikai vienu šo preču kategoriju — greznus auto. Man gan kaut kā negribas pie ekskluzīvām lietām pieskaitīt, piemēram, džipus. Citviet pasaulē tas tā varbūt arī ir. Bet Latvijā, kur autoceļi bieži vien ir katastrofālā stāvoklī un kur ne valsts, ne pašvaldība nespēj nodrošināt sabiedrisko transportu, attālākajos pagastos džips bieži vien ir vienīgā iespēja nokļūt līdz "novārtā" atstātajiem cilvēkiem. Valsts pat it kā spiež pirkt šos džipus. Ko jūs uzskatāt par ekskluzīvām precēm, un vai, tām piemērojot īpašu nodokli, var gūt kādu labumu jeb inflācijas samazināšanos? Un vispār — vai šādu sistēmu Latvijā tehniski ir iespējams ieviest?

- Domāju, ka tā ir tikai tāda premjera atrunāšanās, "darbošanās rotaļa". Ja mēs nevaram izkontrolēt daudz nopietnākas lietas, tad kā gan mēs izkontrolēsim katru ekskluzīvo preci — katru kažoku vai ko citu. Nu, nestrādā un Latvijā nekad nav strādājis nekas tāds, kas ir izmantojams tikai kaut kādai specifiskai daļai (šajā gadījumā — kādas preču grupas atsevišķai daļai)! Manuprāt, Latvija šajā aspektā nav vienīgā valsts. Tas tā ir visā pasaulē, jo cilvēki visur pēc savas dabas ir vairāk vai mazāk vienādi.

Vienmēr esmu atbalstījusi ekonomiskās metodes ekonomikas regulēšanai, nevis tādas administratīvās metodes kā nodokļa iekasēšana. Arī attiecībā uz inflācijas problēmu risināšanu.

Ir jāpanāk, lai ekskluzīvās preces nepirktu vai nebūtu iespējas tās nopirkt, vai pats galvenais — nebūtu intereses pirkt. Uzņēmējs, kad viņam ir nauda, vienmēr domā, ko labāk darīt, kur likt līdzekļus: ražot, likt, lai nauda pati ražo naudu, vai arī vienkārši noguldīt. Visbiežāk jau ekskluzīvās preces ir sava veida noguldījums ar domu, kā vēlāk šo ieguldījumu varēs īstenot un atjaunot atpakaļ naudā.

Starp citu, ekskluzīvās lietas jau nav tās, kas iespaido inflāciju. Pārsvarā tās ir ikdienas preces, jo patēriņa grozā ekskluzīvo preču, piedodiet, taču nemaz nav.

Ja kāds grib ierobežot inflāciju, pirmām kārtām ir jāievēro ekonomikas pamatlikums — naudas masai jābūt atbilstošai produktu masai. Tas nozīmē, ka ļoti daudz jāražo un, lai daudz ražotu, preces ir jāpiegādā tādā daudzumā, lai nerastos deficīta sajūta vai lai nauda, ko izmantojam preču pirkšanai, nepārsniegtu pašu preču vērtību. Tad arī nebūs inflācijas. Tā ir elementārā teorija! Lai tā būtu un cilvēki naudu netērētu vienkārši tērēšanas pēc, ir jāveicina uzkrāšana. Tas ir pamatlikums!

Ar vēlmi uzlikt nodokli ekskluzīvajām precēm drīzāk šis likums tiek pārkāpts, jo, kā jau uzsvēru, izskatās, ka šo preču iegāde ir nevis vajadzība, bet gan princips: "kur tad citur es lai šo naudu lieku". Labāk nopērku to rotaslietu vai džipu un pēc tam, ja man vajadzēs līdzekļus investīcijām, šo ekskluzīvo preci atjaunošu naudā.

- Vai citur pasaulē ir īpaši nodokļi ekskluzīvajām precēm? Cik šāds nodoklis ir efektīvs?

- Mēdz būt. Zinu, ka Čehijā ir izmantota šāda nodokļu politika, lai, piemēram, samazinātu trakošanu mājokļu tirgū. Bet viss ir atkarīgs no kultūras katrā konkrētajā valstī. Dažādās valstīs vienu un to pašu metožu rezultāti var būt atšķirīgi — vieniem efektīvi, bet otriem gluži pretēji. Mums tomēr jāņem vērā Latvijas specifiskā situācija.

Neticu, nu vienkārši neticu tādiem īpašiem nodokļiem! Ir tik daudz citu iespēju. Bez tam vispār vajag arī "atrast" šīs ekskluzīvās preces.

- Ko tad šajā ekskluzīvajā klāstā mēs varētu atrast, izņemot, piemēram, briljantu kaklarotas?

- Visticamāk, tas varētu būt progresīvs nodoklis uz, piemēram, īpašumu, kādiem automobiļiem varbūt... Nezinu. Automašīnas pasaulē jau apliek ar visdažādākiem nodokļiem, lai samazinātu to iegādi. Bet ne jau tamdēļ, lai samazinātu inflāciju, bet gan lai uzlabotu vides situāciju. Tomēr auto vienmēr pērk, jo racionālais ir noteicošais.

Ja arī gribam paaugstināt nodokli automobiļiem, tad pretī ir jābūt, piemēram, sabiedriskā transporta nodrošinājumam. Nevar būt tā — ierobežojam auto iegādi, bet nav variantu, kā cilvēki var pārvietoties citādi.

- Ja runājam par ekskluzīvām precēm, visi kā viens min automašīnas. Bet ir taču arī kaut kas cits, piemēram, juvelierizstrādājumu tirgus. Kā var kontrolēt šo tirgu?

- Tiešām par to vēl ir jādomā, kā veikt šādu kontroli. Tas nozīmē, ka juvelieru veikaliem būs jāziņo par darījumiem, kas pārsniedz kaut kādu noteiktu summu. Te gan jāteic, ka ekskluzīvas preces var būt pilnīgi visas preču grupas — tie var būt ļoti dārgi trauki, izmeklētas mēbeles un mājsaimniecības preces, kaut vai daļa mobilo telefonu. Arī apavi un zeķes. Nu, piedodiet, viens valkā zeķes par piecdesmit santīmiem, bet kāds cits par nez cik latiem. Pulksteņi, ķēdes... Viss var būt ekskluzīvas preces.

Padomājiet, kāds administratīvais aparāts būs nepieciešams, lai nodrošinātu šādu aplikšanu ar nodokļiem! Iespējams, tie, kas ierosinājuši šo variantu, arī zina, kā to īstenot. Tomēr domāju, ka viss jau ir nokavēts. Ja to gribēja darīt, to vajadzēja īstenot jau agrāk, un, otrkārt, daudz efektīvāki ir ekonomiskie pasākumi inflācijas samazināšanai.

Pirmais un galvenais ir novirzīt naudu no patēriņa uz investīcijām un uzkrāšanu, jo tad nauda aizies tur, kur tai ir jābūt, lai ražotu un sakārtotu sistēmu.

- Kas tad pirmām kārtām ir jādara?

- Kā jau teicu — jānovirza nauda no patēriņa. To var izdarīt divos veidos: uzliekot ierobežojumus patēriņam vai arī radot ierosinājumus uzkrāšanai, investīcijām. Radīt ierosinājumus investēšanai var visdažādākos veidos. Tā kā bankas nesola pietiekami augstus depozīta procentus, jo tās kreditēšanai nelieto šeit savākto naudu un nekrāmējas ar sīkiem noguldījumiem, bet gan strādā ar lieliem naudas uzkrājumiem, ko droši vien piegādā to mātesbankas no daudz lielāka apmēra uzkrājumiem savās labklājības valstīs, mūsu bankās nav vērts noguldīt. Ja valdība vēlētos naudu atvirzīt no patēriņa un ja zinām, ka bankās nav vērts glabāt naudu, tad acīmredzot paralēli bankām ir jārada investīciju struktūras. Jārada investīciju kompānijas, lai tām būtu kādi īpaši labvēlīgi nosacījumi. Ir ļoti nopietni jādomā, kā palielināt investīcijas rūpniecībā.

- Un kā ierobežot "trakošanu" nekustamo īpašumu tirgū?

- Šeit ir viena ļoti būtiska lieta, ko, man liekas, esmu sapratusi.

Man ir vajadzīgs dzīvoklis, beidzot esmu dabūjusi naudu! Pēc dzīvošanas tajās šaurajās sērkociņu kastītēs visi kāro pēc dzīvokļiem. Dzīvoklis vienmēr mūsu sabiedrībā ir bijusi vērtība. Ja man ir nauda un es neredzu, kur to ieguldīt citur, es mēģinu iegādāties mitekli.

Pašreizējais ļoti augstais cenu līmenis ir divu apstākļu radīts: tas, ka ir nopelnīta nauda caur citu kredītiem, kas ieguldīta caur paša kredītiem. Cilvēka pirmā vēlme ir — iegūt mājokli un citas ilgtermiņā atmaksājamas preces. Bet daudziem pietrūkst zināšanu par tirgus stāvokli globālā mērogā. Viņi šobrīd nenovērtē cenas, un, pamatojoties uz to, starpnieki šobrīd pelna.

Starpnieka mērķis ir par zemāku cenu iegādāties un par augstāku pārdot, un, ja šo mērķi ilgtermiņā var realizēt, cenu kāpums turpinās. Tāpēc šajā mājokļu tirgus nenormālībā es ieviešu otru komponentu — pircēju neizglītotību. Ja valdība vēlētos kaut ko darīt, tad pirmais, lai atdzesētu mājokļu tirgu, būtu izglītot pircēju, stāstīt viņam par cenu samēru, par kvalitātes līmeni, vārdu sakot par to, kādas ir reālās dzīvokļu cenas un kas notiks, kad cilvēks, kas šodien iegādājies mājokli par šo augsto samaksu, pēc pieciem gadiem, kad dzīvokļa cena būs kritusies, turpinās maksāt banku kredītus.

- Vai valdības Inflācijas pazemināšanas darba grupa ir vērsusies pie Ekonomikas institūta, lai tas sniegtu padomus vai rekomendācijas?

- Nu, redziet, Ekonomikas institūts jau neskaitās... Tas Latvijā ir pārvērsts par "siļķu bodi", mēs esam privāta zinātniskā iestāde. Ar likumu noteikts, ka mēs neesam līdzvērtīgas zinātniskās iestādes statusā un šajā darba grupā nedarbojamies. Varbūt viņi konsultējas kādās citās pētniecības iestādēs.

Viedokļi

"Šādu preču nav daudz"

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Heinrihs Danusēvičs apgalvo, ka augstākajos varas gaiteņos spriešana par ekskluzīvo preču grupu un tai piemērojamiem nodokļiem nav nekas jauns. Pirms pāris gadiem Saeima par luksusa preci atzina pat kafiju un šo produktu tāpēc neatbrīvoja no akcīzes nodokļa. Tomēr deputāti debatēs līdzās šim tonizējošam dzērienam minēja arī citas ekskluzīvas preces, piemēram, kuterus un automašīnas ar lielu jaudu. Danusēvičs domā, ka šo sarakstu varētu papildināt arī ar citiem produktiem — džakuzi vannām, ja tās nav paredzētas ārstnieciskām procedūrām. Šādu preču aplikšana ar speciālu nodokli inflācijas līmeni neietekmēšot, uzskata Latvijas galvenais tirgotājs: "Šādu preču nav daudz. Tomēr uzskatu, ka nodokli tām vajadzētu piemērot. Tas varētu būt kā aizstājējnodoklis, lai varētu noņemt akcīzi dažiem ikdienā lietojamiem produktiem, kā kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem."

"Luksuss — milzīgie objekti"

Ekonomists Ojārs Kehris Nedēļai teica, ka par valdības ieceri mazināt inflāciju ar īpaša nodokļa uzlikšanu ekstraprecēm neko nav dzirdējis un par to nav kompetents runāts. Par ekskluzīviem produktiem viņš uzskata "milzīgus objektus", kurus nedrīkst īstenot pārkarsušas ekonomikas situācijā. "Man nav nekas pretī pret koncertzālēm un bibliotēkām, bet tās jāceļ no uzkrājumiem, kuri nav iegūti pārkarsušas ekonomikas brīdī," bilda Kehris.

"Summāri ieguvuma nebūs"

Biznesa sociologs Aldis Pauliņš domā, ka "vienkāršais cilvēks" par ekskluzīvām precēm uzskata lietas, kas viņam nav pieejamas, — kažokādas, dārglietas, dārgas automašīnas. "Šie produkti ir paredzēti samērā šauram patērētāju lokam, un to vienību skaits ir visai niecīgs. Nezinu, ko ir rēķinājusi Inflācijas pazemināšanas darba grupa, varbūt viņi arī uzskata, ka nodokļa piemērošana luksusa precēm arī radīs kādu pozitīvu iespaidu. Man gan liekas, ka šajā gadījumā ir grūti runāt par kaut kādām ievērojamām summām, jo summāri tas iespaidos samērā mazu summu no apgrozībā esošās naudas," spriež Pauliņš.

"Tas inflāciju neiespaidos"

Ekonomists Uldis Osis ir strikts: "Runa varētu būt par akcīzes nodokļa noteikšanu luksusa precēm, bet tas nekādā veidā neiespaidos inflācijas rādītāju. Inflāciju aprēķina pēc iepirkuma groza, kurā luksusa preces nemaz nav iekļautas. Nodokli varētu paaugstināt rotaslietām, zeltam, alkoholam — precēm, ko pērk pārtikuši cilvēki. Sarakstā varētu būt iekļautas arī kaut kādas automašīnas. Īpaši gan neesmu pētījis, ko mēs varētu uzskatīt par luksusa precēm.

Inflācijas samazināšanas plāns – novēlots par gadu

Ilze Šteinfelde, NRA   03/07/07    Īstenojot inflācijas apkarošanas 34 pasākumu plānu, inflācija piecu gadu laikā varētu samazināties pat trīskārt un 2011. gadā tā nepārsniegtu pat 2,5 procentus, sola inflācijas mazināšanas darba grupa, kura vakar beidzot atklāja šā plāna nianses.

Lielākā daļa ekspertu atzīst, ka plāns ir īstenojams, taču uzsver, ka tas bijis jādara jau pirms gada.

Ministru kabinets vakar atbalstīja finanšu ministra Okskara Spurdziņa vadītās darba grupas izstrādāto inflācijas apkarošanas plānu, ko vakar līdz dienas vidum turēja slepenībā. Ekonomiste Raita Karnīte gan atzina, ka nekas īpašs un negaidīts šajā plānā neesot, izņemot nekustamā īpašuma tirgus ierobežošanu un papildu nodokļu ieviešanu vieglajām automašīnām, kas varētu būt netradiocionālāks inflācijas apkarošanas pasākums.

Viņa uzskata, ka inflācijas samazināšanās ir neizbēgama, jo "mājokļu tirgus jau pašreiz ir piesātināts un tirgū dabiski notiks izmaiņas. Arī bankas jau sākušas piesardzīgāk raudzīties uz kredītņēmējiem", ziņo BNS. Citi eksperti uzskata, ka inflācijas samazināšanās ir atkarīga no tā, vai plāns tiks īstenots.

Inflācijas mazināšanas plānā ietverti gan vairāki radikāli soļi, kā, piemēram, kredītu izsniegšanas ierobežošana, bezdeficīta budžeta ieviešana, spekulatīvo darījumu ar nekustamajiem īpašumiem aplikšana ar nodokļiem, gan arī samērā vispārīgi priekšlikumi. Piemēram: stimulēt ekonomiskās aktivitātes mazāk attīstītajos reģionos, uzlabot darbaspēka profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti un citi.

Jostu nākotnē vaļīgāk nevarēs palaist sabiedriskajā sektorā strādājošie, jo inflācijas apkarošanas plāns paredz ierobežot strauju darba algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā, stingri ievērojot valdības apstiprinātos ar sociālajiem partneriem saskaņotos darba algu palielinājuma grafikus. Arī par nodokļu samazinājumu tuvākajā laikā nav ko sapņot.

Tieši otrādi – automašīnu īpašniekiem jārēķinās ar papildu nodokli, ko aprēķinās, par pamatu ņemot automašīnas vecumu, dzinēja tilpumu un automobiļa radīto oglekļa dioksīda daudzumu. Jaunām automašīnām vecuma nodoklis būs 250 latu, divus gadus vecam spēkratam – 150 latu, piecus līdz septiņus gadus vecam automobilim – 75 lati. Savukārt vecākām automašīnām nodoklis pieaugs līdz 250 latiem. Atkarībā no automašīnas motora tilpuma tiks vēl pieskaitīts nodoklis no 0,15 līdz 0,50 latiem par vienu kubikcentimetru. Bet, ja automobiļa radītā CO2 emisija pārsniegs 160 gramu uz kilometru, tad vēl tiks pieskaitīti divi lati par katru vienību virs 160 gramiem uz kilometru.

Finanšu ministrija (FM) iesaka šogad sasniegt bezdeficīta budžetu, neveicot grozījumus budžeta likumā, kas palielinātu budžeta izdevumus, bet papildu ieņēmumus novirzīt budžeta deficīta samazināšanai. Plānots arī pašvaldības aicināt ievērot stingru budžeta disciplīnu, savukārt 2008. gada budžetu plānot bez deficīta un paredzēt budžeta pārpalikumu 2009. un 2010. gadā.

Tāpat esot nepieciešams ieviest vidēja termiņa budžeta plānošanu trīs gadu periodam. Ministrijām un pašvaldībām vienu reizi gadā jāsniedz informācija Ekonomikas ministrijai par esošajiem un perspektīvajiem lielajiem – virs 3,5 miljoniem latu – būvniecības pasūtījumiem, valdībai jāizskata un jāapstiprina to būvniecības grafiki, lai samazinātu ietekmi uz būvniecības tirgu un cenām.

Baumas par iespējamo kreditēšanas ierobežošanu sabiedrībā virmoja jau kopš brīža, kad tika izveidota darba grupa. Daļēja taisnība tajā bija, jo darba grupa ierosina aplikt ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas pārdevēja īpašumā ir bijis mazāk par trim gadiem, diferencēt nodevas apjomu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita, palielināt valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, to diferencēt atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas.

Lai kontrolētu kreditēšanas pieaugumu, valdība iesaka noteikt prasību komercbankām un līzinga pakalpojumu sniedzējiem klienta maksātspēju noteikt un izsniegt aizdevumus, tikai pamatojoties uz viņa legālajiem ienākumiem, izveidot vienotu vispārēju kredītņēmēju reģistru, aptverot visas finanšu iestādes, lai finanšu iestādes apzinātu klientu patieso parādu apjomu.

Izsniedzamajiem kredītiem ieteikts noteikt obligātu pirmo iemaksu ne mazāku par 10–15% no kredīta lieluma. Tāpat tiek rosināts noteikt maksimālo kredīta apjomu pret ķīlas vērtību un tiek norādīts uz nepieciešamību veicināt uzkrājumu veidošanu un ieviest obligātu legālo ienākumu uzrādīšanu, veicot atsevišķus darījumus un pirkumus par naudas summu virs 50 minimālajām darba algām.

Hansabankas valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš Neatkarīgajai uzsvēra, priekšlikumam kredītiem noteikt obligātu pirmo iemaksu ne mazāku par 10–15% no kredīta lieluma ir jāizveido reāls, efektīvs mehānisms, kā to lietot praksē. Viena no iespējām ir arī noteikt maksimālo kredīta apjomu pret ķīlas vērtību.

"Priekšlikums noteikt prasību komercbankām un līzinga pakalpojumu sniedzējiem klienta maksātspēju noteikt un izsniegt aizdevumus, tikai balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto informāciju, var mazināt kontroli pār kreditēšanas tempiem un kvalitāti, potenciāli palielināt recesijas riskus. Hipotekārā kreditēšana riskētu pārvietoties uz neregulēto tirgu. Bankām nebūtu jāveic VID funkcijas," sacīja M. Avotiņš.

Viņš piebilda, ka ļoti svarīgi, cik laikus cilvēks varēs iegūt informāciju par ienākumiem – ja to nevar nodrošināt, tas piebremzēs iekšzemes patēriņu, izraisīs strauju optimisma samazināšanos un radīs draudus ekonomikas stabilitātei.

O. Spurdziņš, informējot valdību par plāna niansēm, skaidroja, ka nav iespējama tūlītēja pretinflācijas pasākumu atdeve, bet to varēšot skaidri just jau nākamajos gados. Ātrākus rezultātus varētu gūt, īstenojot fiskālos, nodokļu un kreditēšanas pieauguma ierobežošanas priekšlikumus, savukārt darba tirgus, produktivitātes, enerģētikas un konkurences pasākumu atdeve gaidāma vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Tomēr, lai inflācijas plāns tiktu īstenots, vispirms ir jāveic virke likuma grozījumu, piemēram, jāgroza likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kā arī likums par vieglo automobiļu un motociklu nodokli.

Lai nodrošinātu patēriņa cenu pieauguma ierobežošanas pasākumu izpildi, būs jāgroza Kredītiestāžu likums un likums Par Valsts ieņēmumu dienestu.

Valdība ir iecerējusi maksimāli īsā laikā inflācijas apkarošanas plānam un tā izpildei nepieciešamajiem likumu grozījumiem gūt Saeimas atbalstu.

Noteikts, ka atbildīgais par likumprojektu turpmāko virzību Saeimā būs finanšu ministrs.

Pasākumi patēriņa cenu pieauguma ierobežošanai

Fiskālā atbildība

1. Sasniegt bezdeficīta budžetu 2007. gadā, neveicot grozījumus budžeta likumā, pašvaldībām ievērot stingru budžeta disciplīnu.

2. 2008. gada valsts budžetu plānot bez deficīta un paredzēt budžeta pārpalikumu 2009. un 2010. gadā.

3. Valsts budžeta bāzes izdevumus samazināt par 1–3%.

4. Ieviest vidēja termiņa budžeta plānošanu 3 gadu periodam.

5. Ministrijām un pašvaldībām reizi gadā informēt Ekonomikas ministriju par esošajiem un perspektīvajiem būvniecības pasūtījumiem, kas pārsniedz vairāk nekā 3,5 miljonus latu.

6. Pārskatīt un pilnveidot kritērijus Publisko iepirkumu likumā, lai uzlabotu valsts izdevumu efektivitāti, ievērot vienoto eiepirkumu.

7. Ierobežot strauju darba algu pieaugumu sabiedriskajā sektorā, stingri ievērojot valdības apstiprinātos ar sociālajiem partneriem saskaņotos darba algu palielinājuma grafikus.

8. Pārtraukt nodarbināto skaita pieaugumu sabiedriskajā sektorā.

Nodokļu un nodevu politika

9. Nodokļu likmes nesamazināt.

10. Aplikt ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas (t.sk. no kapitāla daļu pārdošanas), kas pārdevēja īpašumā ir bijis mazāk par 3 gadiem.

11. Diferencēt nodevas apjomu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita.

12. Palielināt valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, to diferencēt atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas.

13. Pārskatīt vieglo automobiļu nodokli, ieviešot papildu nodokli par dzinēja tilpumu un izmešu daudzumu.

Kreditēšanas pieauguma kontrole

14. Aizdevumus izsniegt, tikai balstoties uz legālajiem ienākumiem.

15. Izveidot vienotu vispārēju kredītņēmēju reģistru.

16. Izsniedzamajiem kredītiem noteikt obligātu pirmo iemaksu, ne mazāku par 10–15% no kredīta lieluma. Noteikt maksimālo kredīta apjomu pret ķīlas vērtību.

17. Stimulēt uzkrājumu veidošanos.

18. Ieviest obligātu legālo ienākumu uzrādīšanu, veicot atsevišķus darījumus un pirkumus par naudas summu virs 50 minimālajām darba algām.

Darba un tirgus produktivitāte

19. Veicināt ekonomisko aktivitāti darba tirgū, paplašinot preventīvo nodarbinātības pasākumu klāstu.

20. Stimulēt ekonomiskās aktivitātes mazāk attīstītajos reģionos.

21. Uzlabot darbaspēka profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti.

22. Intensīvāk risināt nedeklarētās nodarbinātības problēmu.

23. Izstrādāt un īstenot imigrācijas un reemigrācijas politiku.

24. Izstrādāt ilgtermiņa plānu produktivitātes palielināšanai (investīcijas, izglītība, inovācijas u.c).

25. Saistīt darba samaksas kāpumu ar produktivitāti, iesaistot sociālos partnerus.

Enerģijas cenas

26. Paaugstināt energoefektivitāti valstī, t.sk. izmantojot ES fondu līdzekļus.

27. Censties panākt Latvijas izaugsmes tempam atbilstošu CO2 izmešu kvotu apjomu, ņemot vērā, ka Kioto protokola mērķus Latvija ir jau pārsniegusi.

28. Izskaidrot Eiropas Komisijai esošo situāciju elektroenerģijas apgādē, starpvalstu saslēgumu trūkumu un alternatīvu piegādātāju neesamību, norādot uz sagaidāmo negatīvo iespaidu lietotājiem un konkurētspējai no nepārdomātas elektroenerģijas cenu atbrīvošanas.

29. Pašvaldību regulatoru funkcijas nodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

30. Veicināt divdaļīgā siltumenerģijas tarifa izmantošanu, sadalot pastāvīgos maksājumus visa gada garumā un veicot mainīgos maksājumus atkarībā no kurināmā patēriņa.

Konkurences veicināšana

31. Ražotāju, mazumtirgotāju un patērētāju interešu sabalansēšana, ierobežojot lielveikalu tirgus varas nostiprināšanos, veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu.

32. Konkurences veicināšana būvniecības sektorā.

33. Būvmateriālu tirgus attīstības tendenču analīze, lai noteiktu iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību.

34. Degvielas tirgus attīstības tendenču analīze, lai noteiktu iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību.

Inflācijas apkarošanas plāna nianses

Andris Ozoliņš, DnB NORD bankas valdes priekšsēdētājs, prezidents:

– Uzskatu, ka jaunais valdības pieņemtais inflācijas apkarošanas plāns ir pozitīvi vērtējams un gaidīts solis. Šā inflācijas apkarošanas plāna izstrādē aktīvi piedalījās arī banku sektora pārstāvji, tādēļ esam gandarīti, ka tajā ir ietvertas arī tādas būtiskas aktivitātes kā spekulatīvo darījumu ar nekustamajiem īpašumiem aplikšana ar nodokļiem un iekšējā patēriņa stabilizācija, kas spēs pozitīvi ietekmēt gan situāciju nekustamā īpašuma tirgū, gan makroekonomisko situāciju valstī. Sagaidām, ka šā plāna aktīva īstenošana spēs pārliecināt arī ārvalstu investorus un reitingu aģentūras par Latvijas vēlmi un gatavību izvairīties no makroekonomiskajiem riskiem, kas apdraudētu valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību.

Māris Avotiņš, Hansabankas valdes priekšsēdētājs:

– Izdarīta laba un apsveicama lieta – kopīgiem spēkiem ir operatīvi izstrādāts kvalitatīvs un komplekss plāns inflācijas samazināšanai. Plāns varētu būt veiksmīgs, jo tā sagatavošanā piedalījušies visi nozīmīgākie spēlētāji – valdība, Latvijas Banka, Latvijas Komercbanku asociācija, Darba devēju konfederācija un citi. Tagad nepieciešams vienoties par veicamajiem darbiem un ķerties tiem klāt. Hansabanka ir gatava dot savu ieguldījumu un piedalīties plānotajos pasākumos.

Ja inflācijas apkarošanas plānu sāks īstenot bez kavēšanās un visas iesaistītās puses darbosies saskaņoti, ir iespēja inflāciju samazināt un nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi nākotnē. Jautājums tagad ir vairāk nevis par lielisku plānu, bet par aktīvu darbību, kas ļaus pakāpeniski samazināt inflāciju.

Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs:

– Valdības apstiprinātais plāns inflācijas ierobežošanai ir novērtējams pozitīvi, un tas ir pieņemts pēdējā brīdī, kad Latvija var kaut ko darīt patēriņa cenu kāpuma ierobežošanai. Tas ir tāpat kā ar slimošanu, ja īstajā laikā paspēj iedzert aspirīnu, tad no slimības var izbēgt. Tas ir skaidrs, ka straujo Latvijas izaugsmi vajag mazliet piebremzēt, un bankas to saprot, jo tām nav vajadzīgi slimi klienti. Kreditēšana ir tikai viens no instrumentiem, kas palielina naudas daudzumu apgrozībā, to ietekmē arī no Eiropas Savienības struktūrfondiem pieejamie līdzekļi, kā arī valsts īstenotā fiskālā politika.

EK kritizē Latvijas konverģences programmu

DELFI  03/06/07    Eiropas Komisija izskatījusi Latvijas konverģences programmas jauno versiju un konstatējusi, ka plānotā fiskālās stingrības mazināšanās 2007. gadā nav saderīga ar piesardzīgu fiskālo politiku, kuras mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci. No 2008. gada tiek prognozēts zināms progress, taču budžeta mērķu sasniegšana ir apdraudēta, turklāt šie mērķi nav tik vērienīgi, kā varētu gaidīt, ņemot vērā valsts lielo izaugsmi, informēja EK pārstāvniecība.

Latvija pēdējo konverģences programmas atjaunināto versiju, kas aptver laika posmu no 2006. līdz 2009. gadam, iesniedza 2007.gada 12. janvārī.

Latvija 2006.gadā piedzīvoja ekonomisko izaugsmi par 11,5 %, kas ir lielākais rādītājs visā ES, un tiek prognozēts, ka 2007. gadā ekonomiskā izaugsme būs 9%, bet pēdējos divos programmas gados — 7,5 %. Komisija uzskata, ka šādas prognozes ir ticamas, tomēr atzīst, ka pastāv ievērojami riski saistībā ar lielo inflāciju un ārējo nestabilitāti.

Programmas mērķis ir pakāpeniski uzlabot fiskālo ainu, novēršot šajā gadā plānoto deficītu 1,3 % apmērā un līdz 2010. gadam izveidojot līdzsvarotu budžetu. Latvijas nospraustais vidējā termiņa mērķis — strukturālais deficīts 1% apmērā no IKP — ir tāds pats kā iepriekšējā programmas atjauninātajā versijā, un to plānots sasniegt līdz 2008. gadam. Tā kā trūkst informācijas par to, kādus pasākumus paredzēts īstenot no 2008. gada, Komisija uzskata, ka mērķa sasniegšana ir apdraudēta.

Turklāt plānotā fiskālās politikas stingrības mazināšana 2007.gadā neatbilst prasībai par to, ka ekonomiskā uzplaukuma laikā jāveic stingrākas korekcijas, lai virzītos uz mērķu sasniegšanu.

Tajā pašā laikā valsts parāda attiecība pret IKP ir zema, un gaidāms, ka tā samazināsies zem 10%; kopumā valsts finanšu ilgtspējība ir maz apdraudēta, secina EK.

Kopumā budžeta stāvokļa pasliktināšanās 2007.gadā neatbilst piesardzīgai fiskālai politikai, kuras mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu konverģenci, ņemot vērā ārējo nestabilitāti un lielo inflāciju. Programmā paredzēts, ka nākamajos gados virzība uz mērķu sasniegšanu būs sekmīga, taču budžeta mērķi nav tālejoši.

Tāpēc Padomei būtu Latvijai jāiesaka mazināt makroekonomiskās nestabilitātes riskus, 2007. gadā sasniedzot krietni labāku budžeta mērķi un pēc iespējas drīzāk pieņemot pasākumus — kā daļu no plašākas reformu stratēģijas —, kas ļautu īstenot konsolidāciju arī pēc mērķu sasniegšanas nākamajos gados, un izstrādāt skaidrākas un saistošākas vidēja termiņa pamatnostādnes attiecībā uz valsts finanšu plānošanu un kontroli.

"Latvijas finanses ilgtermiņā ir ilgtspējīgas, tomēr tai vajadzētu pēc iespējas izvairīties no procikliskas (ekspansīvas) politikas, lai tā varētu tikt galā ar augošo ekonomisko nestabilitāti", sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Viedoklis: Inflācijas samazināšanas psiholoģiskie triki un to upuri

Juris Paiders,  NRA  03/08/07    Tas ir neapšaubāms progress. Pirmām kārtām tāpēc, ka labāk ir strādāt pēc slikta plāna nekā vispār bez plāna (likums sporta bridžā). Lai ko apgalvotu tirgus ekonomikas fanāti, Eiropas Savienībā plānošana ir nopietnākā līmenī nekā slavenajās PSRS laika t. s. plānveida ekonomikās. Tas, ka valdībai ir kaut kāda vīzija, kādas aktivitātes veikt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir apsveicami; tas ir stingrs solis uz priekšu. Aplausus valdībai vismaz vienu minūti!

Otrkārt, pozitīva tendence ir apņemšanās nodokļu slogu pārdalīt uz bagātākās iedzīvotāju daļas pusi. Latvijā galvenais nodokļu maksātājs ir darba ņēmējs un legālais bizness. Bagātā iedzīvotāju daļa, kas savus pamatienākumus gūst no nekustamo īpašumu spekulācijām, dividendēm un uzņēmumu daļu pārdošanas, par šiem ienākumiem pilnīgi oficiāli nodokļus – ne iedzīvotāju ienākuma, ne sociālo – nemaksāja. Arī šai iedzīvotāju daļai tagad tiek piedāvāts veikt ieguldījumu valsts kases papildināšanā. No sociālās stabilitātes viedokļa tas ir apsveicami. Tas ir izteikti kreiss pagrieziens valdībai, kas sevi dēvē par labēju.

Pozitīvi jāvērtē valdības ideja nedaudz apgrūtināt kredīta saņemšanu. Tagad kredītu iegūt ir fantastiski viegli. Tā kā Latvijai nav bijusi nopietna krīze un nav pieredzes par kredītu neatmaksāšanas sociālajām sekām, tad daudzi jau ir iebraukuši dziļās finansu lamatās. Cilvēki nemaz neapzinās, ka bankas ir nodrošinātas par simts procentiem, bet vienīgie, kas riskē ar visu, ir viņi – kredīta ņēmēji. Daži šķēršļi vieglo kredītu ceļā, prasība pirms tam uzkrāt vismaz 15% no pirkuma summas utt. varbūt nedaudz samazinās traģēdijas nākotnē, kad augšupeju nomainīs recesija. Arī tas ir humāni un no sociālās stabilitātes viedokļa vērtējams pozitīvi.

Taču, vērtējot valdības inflācijas apkarošanas plānu, nevar iztikt arī bez darvas karotēm. Vispirms – vai tas tik tiešām ir inflācijas apkarošanas plāns? Vai šādi var ierobežot inflāciju? Lielo naudu ekonomikā rada ne tikai ienākumi no nekustamo īpašumu realizācijas. Latvijā ienāk ES struktūrfondu miljardi. Latvijā ienāk pārskaitījumi no Latvijas iedzīvotājiem, kas strādā SIBīrijā. Šo naudas summu valdība negatavojas un nemaz nevar ierobežot.

Ieplānotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis par nekustamajiem īpašumiem attiecas uz fiziskām personām, bet neattiecas uz juridiskām personām – SIA un AS. Nekas netraucē fiziskai personai jau rīt nodibināt SIA, pārdot tai visus savus spekulatīviem mērķiem domātos nekustamos īpašumus, par pirkuma summu (pirms gada, diviem vai trim) nemaksājot nekādus nodokļus. Tad lai SIA pārdod īpašumus par tirgus vērtību un izmaksā dividendes no SIA peļņas, kas Latvijā apliktas ar ievērojami mazāku nodokli nekā iedzīvotāju ienākumi. Šo shēmu uzzīmēs pat paviršu izglītību ieguvis grāmatvedis.

Aizliegums izsniegt kredītus tiem, kas saņem aplokšņu algas, radīs divas alternatīvas. Daļa pelēko ienākumu guvēju, saņēmuši atraidījumu no legālas bankas, ies pie pelēkajiem mākleriem, kuri tos laipni uzņems. Otrs risinājums ir vēl elegantāks. ES likumdošana ir atvērusi banku pakalpojumu tirgu. Likums neaizliedz Latvijas komercbankas, piemēram, Igaunijas partnerim izsniegt kredītu Latvijas klientam. Latvijas pilsoņiem ir visas tiesības saņemt kredītus Igaunijas vai jebkuras citas ES dalībvalsts bankās. Pāris krustenisku līgumu, un visi, kuriem VID neļaus saņemt kredītus no Latvijas komercbankām, ar šo pašu Latvijas komercbanku starpniecību saņems kredītu no Igaunijas vai kādas Skandināvijas bankas. No šāda aizlieguma ieguvējs būs pelēkais sektors un bankas, kurām jau ir gatava infrastruktūra, lai piedāvātu kredītus no saviem ārzemju partneriem.

Aizliegums paaugstināt algas sabiedriskajā sektorā vispār ir vērtējams kā antilatvisks un migrāciju stimulējošs pasākums. Jau tagad ir jomas, kurās par pašreizējām algām neviens nevēlas strādāt. No ikdienā pamanāmākajām var nosaukt slimnīcas, skolas, pasta nodaļas un supermārketus. Algu iesaldēšana tikai pastiprinās migrāciju. Uz SIBīriju aizmigrējušie sūtīs naudu mājās palicējiem, un inflācijas spiediens nemazināsies, bet paliks nemainīgs.

Par to, ka šis plāns kavētu Gazporm plānus palielināt gāzes cenas vai ietekmētu OPEC nodomus uzturēt augstas naftas cenas, varam tikai pasmaidīt. Kamēr energoresursu cenu pieaugums būs viens no galvenajiem inflācijas faktoriem, tikmēr inflācija paliks augsta.

Valdības plāns ir jāuztver kā psiholoģisks. Varbūt tas mazliet atvēsinās sabiedrības pārāk lielo optimismu un nedaudz piebremzēs nekustamā īpašuma tirgus bumu. Tā arī tas jāvērtē. No plāna, ja to tieši tā arī realizēs, cietīs sabiedriskajā sektorā strādājošie, jo viņiem tas sola bezcerību lielas inflācijas laikā. Tie, kuri spēj maksāt konsultantiem un advokātiem, atradīs elegantus variantus, kā legāli un likumīgi apiet visus valdības uzbūvētos šķēršļus. Domājams, ka šī plāna galvenais mērķis ir nomierināt starptautiskās finansu institūcijas, lai tās netorpedētu Latviju un nesamazinātu Latvijas kredītreitingus.

Viedoklis: Reitings: 3B

Pauls Raudseps,  Diena  03/08/07     Dienā, kad jau otra starptautiskā reitingu aģentūra draudēja samazināt Latvijas finansiālās uzticamības vērtējumu sakarā ar valdības nespēju atdzesināt mūsu pārkarsušo ekonomiku, Ministru kabinets beidzot apstiprināja savu ilgi gaidīto inflācijas apkarošanas plānu. Tam arī varētu dot reitingu: 3B — par budžetu, birokrātiju un bosiem.

Neapšaubāmi nozīmīgākais jaunā plāna aspekts ir valdības apņemšanās jau šogad panākt bezdeficīta budžetu, izmantojot tradicionālos gada vidū gaidāmos budžeta grozījumus nevis kārtējām "deputātu kvotām" un pietuvināto pašvaldību aplaimošanai, bet gan deficīta iznīdēšanai. Turklāt valdība ir publiski paziņojusi, ka "sociālie partneri" — proti, mediķi un skolotāji — saņems tikai tos algu pielikumus, kas ir jau sarunāti, un ne vairāk.

Nevar noliegt, ka tas ir Kalvīša drosmīgākais politiskais solis viņa premjerēšanas laikā. Vēl pavisam nesen gan premjers, gan finanšu ministrs Spurdziņš pilnā mutē skandēja, ka mērens budžeta deficīts ir sociāli nepieciešams un ka tam nav nekādas būtiskas ietekmes uz inflāciju. 2007.gada budžets tika pieņemts decembrī ar plānotu deficītu, kas atbilda 1,4% no iekšzemes kopprodukta, Spurdziņš bezdeficīta budžetu solīja tikai 2010.gadā, un valdība (tiesa, bez manāmas ieinteresētības) jau kādu laiku ved sarunas ar skolotāju arodbiedrību par iespējamu algu palielināšanu. Te pēkšņi kāja tiek noņemta no gāzes pedāļa un premjers sola iedarbināt bremzes. Gaidāms, ka riepas kauks.

Nelaime tāda, ka savulaik tīrā politiskā aprēķinā sakņotais Kalvīša arguments par budžeta deficīta mazo ietekmi uz inflāciju tomēr ir pamatots. Bezdeficīta budžets ir drīzāk zīme, kas norāda uz valdības apņēmību cīnīties ar inflāciju, bet Latvijas ekonomikas pārkaršanu lielā mērā dzen milzīgais kreditēšanas bums un ar to saistītais nekustamo īpašumu burbulis. Lai pa īstam ķertos šim briesmonim klāt, Kalvīša drosme izrādījusies par īsu. Tā vietā, lai inflācijas hidrai nocirstu vēl dažas galvas, valdība cer to aizbiedēt, ar birokrātu palīdzību iekniebjot sānos.

Ne jau visi ieteikumi šajā jomā ir zemē metami. Sen bija laiks prasīt, lai bankas un līzinga firmas izsniedz kredītus tikai uz legālu ienākumu pamata un lai tiktu izveidots vispārējs kredītņēmēju reģistrs. Nav jau nekāda skāde, ka par Lexus džipu tagad būs jāmaksā savs tūkstotis latu vairāk. Gan banku, gan viņu klientu kredītoholismu noteikti ierobežos prasība pēc obligātās pirmās iemaksas 10—15% no kredīta lieluma. Un tā tālāk.

Tomēr ir jāuzdod jautājums — vai ar to pietiks? Kreditēšana ir obligāti jāslāpē, bet cik lielā mērā nekustamo īpašumu tirgu ietekmēs tāda birokrātiska ierobežošanas politika, kuras smagums gulsies gandrīz tikai uz sabiedrības vidusšķiru, uz tiem cilvēkiem, kuri nevar nopirkt īpašumu, neņemot aizdevumu, un kuriem šis kredīts ir jāatmaksā no algas, oficiālas vai arī aploksnē izmaksātas. Tos, kuri dzīvo no dividendēm un kapitāla pieauguma, šis plāns neskar tikpat kā nemaz, bet nozīmīga daļa nekustamo īpašumu darījumu notiek, neizmantojot Latvijas bankās ņemtas hipotēkas, un tieši šos darījumus ir vislielākais pamats uzskatīt par spekulatīviem, burbuļpūtošiem, inflāciju vistiešākā veidā veicinošiem.

Pēc būtības vienīgais plāna punkts, kas kaut cik cenšas iegrožot spekulācijas, ir apņemšanās noteikt, ka turpmāk ienākuma nodoklis būs jāmaksā par nekustamajiem īpašumiem, kuri nav pārdevēja pamata dzīvesvieta un kuri pārdoti nevis, kā tagad, mazāk nekā viena, bet gan triju gadu laikā no to iegādes. Lai izvairītos no pārmetumiem, ka šī norma ir viegli apejama, īpašumus ieguldot uzņēmumos un tad pārdodot šo uzņēmumu daļas, tādējādi legāli izvairoties no nodokļiem, valdība turklāt noteikusi, ka nodoklis būs arī jāmaksā par peļņu no šādu uzņēmumu daļu pārdošanas, ja tās realizētas agrāk nekā trīs gadus pēc uzņēmumā ieguldītā nekustamā īpašuma iegādes.

Par šo samocīto ideju pateiksim valdībai paldies kaut vai tāpēc, ka 1) šis ierosinājums nozīmē, ka valdība pirmo reizi ierosina arī privātpersonas aplikt ar kapitāla pieauguma nodokli, lai arī ļoti ierobežotā veidā, un 2) šāds priekšlikums pārliecinoši uzspridzina līdz šim galveno Kalvīša un viņa ministru iebildumu pret vispārēja kapitāla pieauguma nodokļa ieviešanu — ka tas esot pārāk "grūti administrējams". Ja VID spēs izsekot, kurā brīdī kurš īpašnieks ieguldījis kuru nekustamo īpašumu kurā firmā un tad pēc tam pārdevis šīs pašas firmas daļas agrāk nekā 36 mēnešus pēc minētā nekustamā īpašuma iegādes, tad izsekot vienkārša un visaptveroša kapitāla pieauguma nodokļa maksāšanai, kurā tikai jāatskaita kapitāldaļas vai īpašuma pirkšanas vērtība no tā pārdošanas vērtības un starpība jāapliek ar nodokli, būtu tīrais nieks.

Bet, atgriežoties pie priekšlikuma būtības, var cerēt, ka kaut kādu iespaidu tas atstās. Taču nevēlēšanās aplikt ar nodokli visus darījumus ar kapitālu un īpašumiem, tāpat kā fakts, ka plānā netiek vispār pieminēta mūsu spekulācijām labvēlīgā nekustamo īpašumu nodokļu sistēma, kura nekādi neapgrūtina nekustamā īpašuma turēšanu dīkstāvē, "gaidot cenu", liek saprast, ka partiju bosu un viņu draugu — lielā mēroga nekustamo īpašumu darījumu veicēju — intereses ir tikušas rūpīgi saudzētas. Ko par to teiks skolotāji?

Protams, ir visu mūsu interesēs, lai inflācija samazinātos, un tā skaidrojams ekspertu vairākuma pozitīvais vērtējums. Atviegloti nopūtušies, ka valdība vismaz kaut ko ir izdarījusi, viņi turklāt apzinās, ka svarīgi ir arī censties ietekmēt sabiedrības inflācijas gaidas — ja mēs visi teiksim, ka inflācija samazināsies, tad (cerams) tā arī samazināsies. Taču ne pašai sabiedrībai, ne starptautiskajām reitingu aģentūrām un finanšu tirgiem nepiemīt lojāla nosliece vienmēr uzskatīt, ka gan jau viss būs labi, glāze ir puspilna, malači, tomēr beidzot saņēmāties. Valdība ir izdarījusi minimālo, kas bija jādara. Varbūt viņiem un mums paveiksies. Ja ne, tagad nepieņemtos lēmumus ieviest pēc gada vai pusotra būs divtik sāpīgi.

Intervija ar Ilmāru Rimšēvicu: Kā izjutīsim inflācijas apkarošanas pasākumus?

Andris Auzāns, LNT   03/07/07    Šovakar LNT Ziņu studijā esam aicinājuši vēl vienu ekspertu – pašu galveno cilvēku banku jomā. Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēvicu.

- Kā jūs vērtējat valdības piedāvāto inflācijas samazināšanas plānu?

Ilmārs Rimšēvics: "Pirmkārt, gribētu paslavēt valdību. Ledus ir sakustējies. Šis plāns ir ļoti labs sākums, lai Latvijā tik tiešām ne tikai mazinātos inflācija, bet mazinātos inflācijas gaitas. Šajā plānā atšķirībā no visiem iepriekšējiem ir tiešām apkopots viss iespējamais, kas pie inflācijas sakāms. Vesela virkne priekšlikumu, laikam sešās daļās. Manuprāt, šis plāns ir visnozīmīgākais dokuments, lai apstādinātu inflāciju. Es biju pārsteigts, cik gludi, raiti Ministru kabinets plānu apstiprināja. Visinteresantākais, daudzi žurnālisti līdz galam vēl nav apzinājuši, ka šis plāns jau ietver ne tikai pasākumus nākotnei, bet šajā plānā tika apstiprināti arī reāli dokumenti."

- Vai plāns kopumā nav novēlots?

Ilmārs Rimšēvics: "Latvijas Banka piedāvāja šo plānu pieņemt aptuveni pirms pusotra gada, bet Latvijas ekonomika, Latvijas tirgus ekonomika ir salīdzinoši jauna. Daudzi cilvēki tik tiešām nesaprata, kā tas var būt, ka tik labi dzīvojam, dzīve iet uz augšu un pēkšņi Latvijas Banka aicina ierobežot kreditēšanu, samazināt budžeta deficītu. Tas būtu neprāts, it sevišķi Latvija nav tā pati bagātākā ES valsts, un tajā brīdī varbūt mums neizdevās pilnībā pārliecināt valdību."

- Varbūt nesaprata iedzīvotāji, bet valdība taču saprata?

Ilmārs Rimšēvics: "Šobrīd ir svarīgi, ka mēs esam šo plānu pieņēmuši, it sevišķi šajā laikā, kad tik tiešām Latvijas ekonomika aulekšo, kad ārvalstu investori zināmā mērā sākuši šaubīties par mūsu spēju attīstīties tikpat strauji arī turpmāk. Šīs ir atbildes tiem visiem nelabvēļiem, baumu izplatītājiem un arī ārvalstu investoriem, kas tiešām gaidīja šo plānu, ka Latvija ir stabila, prognozējama un investīcijām droša valsts."

- Vai uzskatāt, ka šis plāns ir pietiekami konkrēts un reāli izpildāms?

Ilmārs Rimšēvics: "Redziet, kā es minēju, daļa no pasākuma plānā minētajiem pasākumiem jau ir pieņemti šodien. Tā ka ažiotāža, ka plāns ir pieņemts, bet līdz viņa īstenošanai atlicis mēnesis vai divi un mēs tagad skriesim, grābsim un ņemsim, kamēr vēl var, faktiski izpaliek. Šis dokuments ietvēra veselu virkni pielikumu, normatīvo dokumentu, kurus varēja pieņemt Ministru kabinets, kas jau ierobežos hipotekāro kreditēšanu, sākot ar rītdienu."

- Tas izbeigšot ažiotāžu? Vai tas tiešām izbeigs arī tādu iespējamo ažiotāžu, ka cilvēki steigsies uz veikalu un pirks patēriņa preces, kaut vai sadzīves tehniku?

Ilmārs Rimšēvics: "Es domāju, tai skaitā. Tā svarīgākā lieta, ar ko mēs varbūt līdz galam nebijām rēķinājušies, bet kas pēdējā laikā izgāja ārpus kontroles, bija t.s. inflācijas gaidas, kad cilvēki redzēja, ka inflācija kāpj, nekas netiek darīts, labāk tērēšu šodien, rīt viss būs dārgāk tā vai tā. Ar šo inflācijas plānu un konkrētajiem pasākumiem, spertajiem soļiem, šīm inflācijas gaidām vajadzētu mazināties, cilvēkiem vajadzētu nomierināties un nevajadzētu par katru cenu rīt doties kaut ko pirkt, jo parīt viss būs dārgāks."

- Tirgotāji jau šobrīd ir paziņojuši, ka cenas tiks celtas.

Ilmārs Rimšēvics: "Pēc šā inflācijas plāna pieņemšanas?"

- Jā.

Ilmārs Rimšēvics: "Katrā ziņā viņi var darīt visu ko, bet cilvēkiem nav naudas, lai automātiski ietu un pirktu. Es domāju, ka tādi tirgotāji būtu jāsoda. Pieredze attiecībā uz negodīgu tirgotāju sodīšanu ir fantastiska Slovēnijā. Tur tika apkopoti visi šie tirgotāji, kuri mēģināja uz eiro ieviešanas rēķina pacelt cenas un, apmānot tautu…"

- Vai pie mums tas ir iespējams?

Ilmārs Rimšēvics: "Es ļoti ceru, ka cilvēki būs tālredzīgi, galu galā ir Patērētāju aizsardzības birojs un visādas institūcijas, kas var pasekot šim jautājumam līdzi un pievērst vajadzīgo uzmanību, lai cilvēki vienkārši netiek apmuļķoti. Pamata celt cenas nav nekāda."

- Jūs pieminējāt eiro. Kā plāns ietekmēs eiro ieviešanu?

Ilmārs Rimšēvics: "Valdība, skatot šo darba plānu, redzēja arī skaidri, kā inflācija varētu samazināties nākamos četros, piecos gados. 2011. gadā inflācija varētu būt starp 2 – 2,5%, kas ir tas rādītājs jeb tas līmenis, kas atbilstu inflācijai, lai Latvija varētu iestāties Eiropas monetārajā savienībā. Ja mums veiksies labi ar šā plāna realizāciju un valdība pieņems visus nepieciešamos vai realizēs visus nospraustos mērķus, proti, bezdeficīta budžets šogad un nākamgad un budžets ar pārpalikumu 2009. un 2010. gadā, es domāju, ka inflācija kritīsies, un visticamāk izskatās, ka 2012. gadā Latvijā varētu tikt ieviests eiro."

- Kā vistiešāk šos inflācijas apkarošanas pasākumus izjutīsim mēs? Vai bankās būs grūtāk saņemt mājokļa kredītus?

Ilmārs Rimšēvics: "Tieši otrādi, proti, valdība, es domāju, ir rūpējusies un tas man arī likās simpātiski, ka cilvēkiem, kuri nav saņēmuši kredītus, kuri ņem kredītu pirmoreiz mājokļa iegādei, faktiski viņu situācija nepasliktināsies pēc šodienas pasākumu plāna apstiprināšanas. Viņiem paliek tieši tādi paši noteikumi. Noteikumi visdrastiskāk vērsīsies tieši pret tiem, kas spekulē, kuriem ir divas, trīs, septiņas vai astoņas hipotēkas un kuri tikai cer uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu, kurina šo ekonomiku vairāk un vairāk. Bet cilvēkiem, kuri nav paņēmuši šos kredītus, varbūt būs izdevies nobremzēt nekustamā īpašuma cenu pieauguma tempu, un varbūt pat nekustamā īpašuma cenas piezemēsies, nevis piezemēsies, bet samazināsies un nostabilizēsies kaut kādā konkrētā līmenī, kas būs pieejams arī vienkāršiem cilvēkiem, kuri nekad nav ņēmuši šos kredītus un šobrīd skatās uz kaut ko absolūti neiespējamu."

- Vēl bez kreditēšanas, kā mēs izjutīsim?

Ilmārs Rimšēvics: "Mana mīļākā tēma ir runāt par kreditēšanu, bet domāju, ka tur ir vesela virkne sadaļu par eksporta konkurētspēju, par darba ražīgumu, par mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšanu, lai šie uzņēmumi varētu pēc iespējas labāk un produktīvāk strādāt Latvijā, tādējādi radot konkurenci un sitot cenas zemē. Tie būtu galvenie punkti."

Iedzīvotāji naudas uzkrāšanu uzskata par nesaprātīgu

DELFI  03/09/07     Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju šobrīd uzskata, ka naudas līdzekļu uzkrāšana ir nesaprātīga rīcība, liecina Latvijas Krājbankas veiktais pētījums.

Banka secina, ka iedzīvotāji vēl arvien "aizņemti" vienīgi ar tēriņu pozīcijām savās šī brīža individuālajās naudas plūsmās, nevis domā par tēriņu un uzkrājumu veidošanas līdzsvarošanu nākotnē.

Kopumā tikai 28% iedzīvotāju naudas līdzekļu uzkrāšanu uzskata par vairāk vai mazāk saprātīgu rīcību pretstatā 40%, kas to ir novērtējuši kā vairāk vai mazāk nesaprātīgu. Attiecīgi tikai 5% iedzīvotāju šādu rīcību vērtē kā "ļoti saprātīgu", bet 11% - kā "ļoti nesaprātīgu".

Par ļoti saprātīgu rīcību naudas līdzekļu krāšanu uzskata 12% respondentu, kas ienākumus gūst no individuālā darba vai kā zemnieki. Šāds viedoklis ir arī 10% studentu un skolēnu, kā arī 6% cilvēku vadošos posteņos un 6% mājsaimnieču.

Naudas līdzekļu uzkrāšanu par "ļoti" vai "drīzāk saprātīgu" uzskata vairāk ģimeņu, kurās sarunvaloda ir krievu. Kopumā par krāšanu iestājās 35% krieviski runājošo un tikai 24% latviešu valodā runājošo.

Krājbankas Tautsaimniecības procesu analīzes grupa norāda, ka pētījuma rezultāti ir interesanti laikā, kad par vēlamo tiek izvirzīta pārmērīgā ar rūpniecību un eksportu nesabalansētā patēriņa pieauguma tempu samazināšana.

Tautsaimniecības procesu analīzes grupa uzskata, ka cilvēku aizspriedumi pret uzkrājumu veidošanu izskaidrojami ar plaši izplatīto uzskatu, ka nav vērts krāt laikā, kad inflācija "apēd" visu, kas sakrāts.

Taču analīzes grupa uzskata, ka pat niecīgs ienākums no uzkrātā kapitāla ļauj ievērojami samazināt inflācijas "apēsto" līdzekļu daļu, turklāt valdība atkārtoti apliecinājusi savu apņemšanos sabalansēt valsts ekonomikas attīstību, kā arī samazināt inflāciju.

Analīzes grupa secina, ka cilvēkiem uzkrājumi saistās ar "vecmodīgu" uzvedības modeli. Iedzīvotāji pārsvarā vēl nespēj krāšanu un uzkrājumu veidošanu asociēt ar progresīvu domāšanas veidu un savas nākotnes naudas plūsmas plānošanu, lai gan līdzās depozītiem ir plašas iespējas izmantot arī citus uzkrājumu veidos: investīcijas vērtspapīros, investīciju fondos, uzkrājošajā apdrošināšanā un noguldījumos ar mainīgām procentu likmēm.

Savukārt uzņēmuma "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš, komentējot pētījuma rezultātus izteicās, ka "tā kā publika par pareizāku rīcību uzskata naudas tērēšanu, nevis uzkrājumu veidošanu, valdības retorikā skanošie domu graudi par patēriņa mazināšanu un uzkrājumu veidošanas veicināšanu šķiet, vismaz šobrīd, nekrīt ļoti auglīgā augsnē." SKDS vadītājs arī piebilst, ka tā kā liela daļa sabiedrības neuzticas varas pārstāvjiem, valdībai būs grūti pārliecināt iedzīvotājus sākt rīkoties saprātīgi.

Viedoklis: Fortūnas džentlmeņi un kultūras čakarētāji

Arno Jundze,  NRA  03/09/07    Ja tuvāko dienu laikā valdības dzīlēs nedzims kāds īpaši ģeniāls skaidrojums, jaunais pretinflācijas un tautsaimniecības glābšanas plāns var izvērsties par ne mazāk aizkustinošu cirka izrādi, kurā Fedjas loma atvēlēta piečakarētajiem pedagogiem, mediķiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem, kam visa šī banālā operete beigsies ar algu iesaldēšanu.

Arī sirsnīgais Tautas partijas šovs ar kultūras darbinieku memoranda parakstīšanu, žilbinošajām shēmām un grafikiem var izrādīties pupu mizas – atklāta un nekaunīga dvēseļu pirkšana pirms Saeimas vēlēšanām. Jāatzīst makiavelliska un rafinēta – Zīgerista banānu šovs uz šā fona atgādina astoņdesmito gadu nogales uzpirksteņu dzenātājus Rumbulas autotirgū. Atceros sirmus kultūras darbiniekus, kuri 2005. un 2006. gadā ar patiesām aizkustinājuma asarām acīs teica: ja Demakova pieliks algas, mēs viņu uz rokām nēsāsim. Kā tagad būs, kas to lai zina.

Valdības vēlme brīvā tirgus latviskās deformācijas uzkraut uz valsts sektorā strādājošo pleciem ir amorāla. Lielākā šīs sabiedrības daļa – skolotāji, medicīnas māsas un muzeju darbinieki – vēl nesenā pagātnē nevarēja sapņot pat par iespēju uz līzinga iegādāties nieka veļas mašīnu. Atlika vien parādīt veikalā apkaunojošo izziņu par vidējiem mēneša ienākumiem, lai tevi vairs par cilvēku neuzskatītu... Par ļaunajiem hipotekārajiem kredītiem vispār nebija ko sapņot – kāds nu tur kredīts ar 120 latu mēnešalgu!

Tagad tā vietā, lai izdomātu loģisku sistēmu, iegrožojot spekulācijas nekustamā īpašuma tirgū, kas vienkāršajiem mirstīgajiem elementāro cilvēktiesību normu – sapni par savu māju – padarījusi tikpat viegli sasniedzamu kā Šambala, par grēkāžiem kļūs nevis veiklie nekustamā īpašuma biznesa darboņi, bet gan muzeju darbinieki, aktieri, medicīnas māsas, skolotāji.

Rakstot šīs rindas, pa brīdim palūkojos pa sava Ogres dzīvokļa logu. Skatam paveras pieklājīgs gruntsgabals ar ēku, kurā gadu desmitiem ilgi darbojās lauksaimniekiem tik vajadzīgā iestāde, ko tautā sauca par sēklu inspekciju. Tā pārcieta gan denacionalizāciju, gan banku krīzi, bet vietējie iezemieši jau pāris gadu zīlēja, kurš tad nu beidzot nokamps kāroto kumosiņu. Nesen gruntsgabala ielas pusē beidzot parādījās plāksne ar izteiksmīgo uzrakstu: pārdod! Internetā atrodama summa – 135 tūkstoši latu, bet visu zinošās Ogres tantes melš: kāds zinātājs esot sēklu inspekciju noprivatizējis par nieka 35 tūkstošiem, turklāt daļu samaksājis sertifikātos. Tās, protams, ir nekompetento Ogres večiņu ļaunās mēles, un šo rindu autors varētu kā naivais Fedja līdz pēdējam elpas vilcienam ticēt Docenta (valdības, pašvaldību) nemaldībai un krietnumam, skaļi saucot līdzīgas shēmas par nekrietnām baumām, kas nomelno gaišo latvju nekustamā biznesa tēlu! Bet laikam jau tā ir pat kultūrai piederīgam radījumam nepiedodama naivitāte.

Jebkurā gadījumā atbilde uz jautājumu, kāpēc nodokļu brīvajā nekustamo īpašumu tirgū savārītās ziepes tagad jāstrebj tiem, kas paši visbiežāk nespēj pretendēt pat uz nieka hipotekāro kredītu visštruntīgākās dārza mājeles iegādei, ir ļoti vienkārša. Tāpēc, ka tauta valdībai šķiet kā tas dumjais Fortūnas džentlmeņu Fedja, kuru vienmēr var tik ērti piečakarēt.

Viedoklis: Ļoti smieklīgi

Laila Pakalniņa,  Diena  03/09/07    Ministru prezidenta aicinājumam nedzīvot uz parāda tautas balss ātri pierakstīja turpinājumu: "Nedzīvo uz parāda — brauc uz Īriju!" Taču šī izdzīvošanas recepte nav universāla. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pastāvēšanu, kādam ir jāpaliek mājās. Tāpēc, pirms rūpēties par policistiem, ugunsdzēsējiem, skolotājiem, mediķiem, bibliotekāriem un citiem, Latvijā ir jānodrošina izdzīvošana valdībai un parlamentam. It īpaši situācijā, kad, sākoties cīņai pret inflāciju, kādam ir jānodemonstrē sabiedrībai iespēja nedzīvot uz parāda, gandrīz 1000 latu algas pielikums premjeram un ministriem šķiet ļoti loģisks. Paredzēts gan, ka Saeimas deputātu algas pieaugs tikai par tādu nieku kā apmēram viena skolotāja alga — 211 latiem, taču palielināsies arī piemaksas pie amata algas un katram deputātam izmaksājamā reprezentācijas nauda. Visi 100 deputāti, ieskaitot kriminālvajāšanai izdoto Juri Boldānu, reprezentācijai līdz šim saņēma 100 latu mēnesī. Taču inflācija neapšaubāmi skar visu — arī reprezentāciju, tāpēc turpmāk katrs deputāts šim nolūkam saņems 123 latus. Tādējādi pilnīgi noteikti pieaugs deputātu kompensāciju kopējās izmaksas, kas, piemēram, janvārī bija 36 936 lati. Visdāsnāk (katram — Ls 682) neērtības, kas radušās, kalpojot tautai, janvārī kompensētas Aleksandram Golubovam (SC), Viktoram Ščerbatiham (ZZS), Pēterim Hankam (ZZS) un Jānim Porietim (TP). Nu viņiem būs iespēja saņemt vēl vairāk.

Taču mediji un sabiedrība ar neizpratnes azartu uztvēra ziņu par to, ka valdība mudina ierobežot tēriņus un bremzēt algu pielikumu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, bet ministri un deputāti paši dzīvo algas paaugstinājuma gaidās. Un, piemēram, skolotāji nav mierā ar to, ka viņiem apsolītais algas pielikums būs tikai 10 procenti (sabiedriskajā sektorā strādājošajiem — vidēji 23 un, kā redzams, pat deputātu reprezentācijas izdevumiem — 23) un uz vairāk, kā nosaka inflācijas apkarošanas plāns, viņiem nav ko cerēt. Tāpēc būtu pareizais brīdis ierasties "Trešajām personām" un paust kādu pozitīvu domu par valdības un parlamenta misiju. Jo, valdībai atļaujoties vienlaikus gan izsludināt cīņu pret inflāciju, gan cerēt uz lielākām algām, varas publiskais tēls sāk izskatīties smagi cietis. Var jau būt, ka šoreiz tāpat kā citreiz (izņemot nesmukumus tiešā vēlēšanu tuvumā), varai ir pilnīgi vienalga, kā tā izskatās. Taču, ja pieņem, ka valdība tik tiešām grib kaut ko pasākt, lai ierobežotu inflāciju, tad, rādot šādu seju, tā nevar cerēt ne uz sabiedrības izpratni, ne līdzdalību, ķeroties pie nepopulāriem pasākumiem.

Tāpēc ļoti pozitīvai reklāmas kampaņai šobrīd Latvijā notiekošo vajadzētu pārvērst vismaz jokā. Vai tad nav smieklīgi, ka inflācija no valdības paziņojumiem pagaidām nav nobijusies un turpina uzlabot rekordus — Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, šā gada februārī patēriņa cenas pieaugušas par 7,3 procentiem. Bet premjeram un valdībai būs rekordliels algas pielikums. No 1. aprīļa — ha–ha–ha!

Kaimiņos un pasaulē...

Latvijai draud nopietnas ASV finanšu sankcijas

LETA  03/06/07    Latvijai draud nopietnas ASV finanšu sankcijas, ja tiks pieņemts likumprojekts, kas februāra beigās iesniegts izskatīšanai ASV Senātā. Tā otrdien raksta laikraksts «Biznes&Baltija».

Likumprojektu sagatavojuši trīs ietekmīgi senatori: Baraks Obama, Karls Levins un Norms Kolmans. Kā norāda laikraksts, dokumentā Latvija minēta starp 34 valstīm, kuras ASV pilsoņi iecienījuši kapitāla izvietošanai, izvairoties no nodokļiem. Lai arī eksperti šā dokumenta parādīšanos saista ar priekšvēlēšanu laiku ASV un pastāv iespēja, ka tas netiks pieņemts, likumprojekts var nopietni ietekmēt Latvijas banku sistēmas tēlu pasaulē, raksta «Biznes&Baltija».

Mūsu valsts nokļuvusi «vienā kompānijā» gan ar pazīstamām ārzonām, gan ar Nīderlandi, Šveici, Luksemburgu un Lihtenšteinu. Kā raksta «Biznes&Baltija», ja likumprojekts tiks atbalstīts, tas mūsu valstij nodarīs ne tikai morālu, bet arī finansiālu kaitējumu. Tajā paredzēta virkne sankciju, ko ASV Valsts kase piemēros pret valstīm, kuras nekavē ASV pilsoņu naudas atmazgāšanu. Šie pasākumi galvenokārt ietekmēs vietējās bankas.

Piemēram, paredzēts ieviest papildu instrumentus naudas pārvedumu kontrolē. Tā dēļ ASV varas iestādes varēs bloķēt jebkuras transakcijas, kuras liksies aizdomīgas, un piemērot par tām sodus. Vēl viens pasākums paredz ierobežot tādu ASV norēķinu karšu lietošanu, kuras izdevušas to valstu bankas, kas iekļautas sarakstā. Līdz ar to radīsies problēmas ASV bankomātā saņemt naudu no Latvijas konta vai ar kredītkarti iepirkties ASV veikalā. Kā prognozē laikraksts, šādi pasākumi var graut nerezidentu no ASV uzticību Latvijas bankām.

Reformistu diplomātijas triumfs Igaunijā

Kristaps Pētersons, Hansamedia, Viss notiek  03/06/07     Igaunijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi Reformu partija (vēlēšanās ieguva 31 vietu). Politiskais spēks, kas mēdz mainīt savu ādu atkarībā no apstākļiem. Pirms pāris gadiem viņi strādāja kopā ar labējām partijām, tad sastrīdējās un pierunāja kreiso Centra partiju (vēlēšanās ieguva 29 vietas) un kreiso Tautas Savienību (vēlēšanās ieguva 6 vietas) veidot jaunu valdību. Šīs Rīgikogu vēlēšanas ir pirmā reize, kad nevis politiskās virtuves intrigas, bet tauta ir lēmusi reformistiem noteikt Igaunijas politisko kursu.

Abiem flangiem – gan kreisam, gan labējam – ir savi mīnusi, ja raugāmies no reformistu viedokļa. Igauņu politiskā vectētiņa Edgara Savisāra kreisā Centra partija būtu labs un stabils partneris, ja vien pirms vēlēšanām nebūtu sasolījusi saviem vēlētājiem lietas, kuras Igaunijas straujās attīstības apstākļos būs sarežģīti pildīt (pensiju un algu paaugstināšana). Savukārt Tēvzemes Savienības (vēlēšanās ieguva 19 vietas) ideoloģiskā tēva Marta Lāra sabiedrība reformistiem būtu pieņemama, ja vien viņi nebūtu noslēguši nesaraujamu laulību ar Igaunijas Jauno laiku – partiju ResPublica. Reformu partija un ResPublica jau no laika gala ir bijušas kā suns ar kaķi, jo abas ir tik līdzīgas un dala vienu un to pašu elektorātu. Teorētiski stabilāka būtu kreisi orientēta valdība. Ar 66 vietām 101 deputātu parlamentā pārliecinoši savu darbu varētu turpināt reformisti kopā ar centristiem un Tautas savienību. Nestabilāks būtu koalīcijas līgums starp Reformu partiju, Tēvzemes savienību/ResPublica un prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa Sociāldemokrātu partiju (vēlēšanās ieguva 10 vietas) ar 60 balsīm pozīcijā.

Taču, lai kāda nebūtu reformistu izvēle – labēja vai kreisa – tas nekaitēs Igaunijas straujai attīstībai. Agrāk pret visu jomu elektronizāciju skeptiskais Edgars Savisārs, redzot Igaunijas starptautiskos panākumus ar Skype, e-vēlēšanām un straujo bezvadu interneta punktu izplatību, ir kļuvis pakļāvīgāks. Par Tartu, kā zinātniskā un izglītības centra attīstību, tāpat kā par Somiju, kā par pasaules labāko kaimiņu, domas ir vienotas gan kreisā, gan labējā frontē. Kas attiecas uz ekonomiku un finansēm, tad partijas vienmēr atradušas kopēju viedokli.

Tas, ar ko Igaunijai ir paveicies, ir fakts, ka reformisti nav politiskie biznesmeņi. Viņus iejūsmina konservatīva diplomātija. Tādi partijas priekšstāvji kā bijušais Tartu mērs, tagad premjers Andruss Ansips vai bijušais premjers, tagad Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass ir labi modernās politikas karjeras piemēri. Viņi, tāpat kā sociāldemokrāts Tomass Hendriks Ilvess, ir Lennarta Meri diplomātijas skolas audzēkņi un iespējams šī īpašība viņiem palīdzējusi tik filigrāni manevrēt starp kreisajiem un nacionālistiem.

Taču igauņi jau nebūs igauņi, ja pat savas parlamenta vēlēšanas neizreklamēs pa visu pasauli. Iespēja Igaunijas pilsoņiem balsot internetā ir palīdzējusi kaldināt mūsu kaimiņiem starptautisku slavu. Šo iespēju pārsvarā izmanto gados jaunākais elektorāts un, ja lūkojamies skatiļos, tad, atšķirībā no pērn notikušajām pašvaldību vēlēšanām, Rīgikogu ievēlēja trīs reizes lielāks elektronisko balsotāju skaits. Taču letiņi šoreiz uz igauņiem neskatījās ar skaudību, bet ar vieglu smīnu, jo elektroniskās vēlēšanas aizēnojis skandāls - atklājies, ka arī kaimiņiem ir utis – balsu pirkšanas gadījumi Tallinā.

Viedoklis: Starpība starp reveransu un dziļo pietupienu

Anita Daukšte,  NRA  03/07/07    Valdība no savas puses ir pielikusi punktu robežlīguma epopejai, vakar pilnvarojot Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

ikai sarunu jautājums, kur tad robežlīgumu parakstīs, – Rīgā vai Maskavā, lai gan teju jau izlemts, ka Kalvītis atdot Abrenes atslēgas dosies uz Krievijas galvaspilsētu.

Robežlīgums ar Krieviju, nenoliedzami, ir ārpolitisks panākums. Tas pieliek punktu ļoti ilgām un neskaidrību pilnām attiecībām robežu jautājumā ar tik neprognozējamu kaimiņvalsti kā Krievija. Pat neuzklausot pirms laika izklāstīto Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu, kurā iežvadzējās aukstā kara metālu elementi, ir jāsaprot – jo ātrāk tāds līgums tiks noslēgts, jo labāk. Īpaši tādai valstij kā Latvija, kas par savu stratēģisko partneri ārpolitikā ir izvēlējusies ASV un, spriežot pēc darbībām ar robežlīguma noslēgšanu, klausa arī Eiropas Savienības valstu norādījumus.

Taču laikā starp kampaņu pilnvarojuma došanai Latvijas valdībai parakstīt līgumu ir noskaidrojušās vairākas lietas, kas, sākotnēji parādoties valdības gatavībai nākt klajā ar šādu iniciatīvu, vēl līdz galam īsti nebija izprotamas vai arī tās tika mēģināts pasniegt nedaudz citādā gaismā.

Pirmkārt, tie būtu premjera Aigara Kalvīša mājieni – lai arī piesardzīgi, bet tomēr – par iespējām robežlīguma jautājuma atrisināšanas gadījumā panākt ekonomisko attiecību uzlabošanos ar Krieviju. Lielākoties šādas cerības saistījās ne tikai ar atsevišķu uzņēmēju biznesa lobiju, kas ieinteresēti Krievijas tirgū, bet arī ar noteiktām cerībām perspektīvo gāzes krātuvju un vadu atzaru jomā. Tagad tomēr saprotams, ka Krievijas puse šādu robežlīguma reveransu, ko faktiski izdara Latvija, nekādi neplāno uztvert kā pirmo iemaksu ekonomiskai pretimnākšanai.

Otrkārt, Krievija nekādi nemainīs savu retoriku nepilsoņu un valodas jautājumā. Jautājums pat, vai tēvzemiešu pievaimanātā ideja par Latvijas valsts vēsturiskuma apšaubīšanu no Krievijas puses un ar to saistītajām pretenzijām tomēr nav reālāka par badadzeguzei līdzīgiem izsaucieniem.

Treškārt, pagaidām Krievija liekas pārāk nedzirdīga pret Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas gatavību parakstīt šo nozīmīgo līgumu, tādējādi nostādot Latvijas Valsts prezidenti, maigi sakot, īpatnējā lomā. Viņas iniciatīva līdzvērtīgās starpvalstu attiecībās, nenoliedzami, tiktu tūlītēji uztverta daudz labvēlīgāk, nekā tas izskatās patlaban.

Ceturtkārt, valdības pilnvarojumā Kalvītim ietvertais atgādinājums par EDSO pieņemto robežu nemainības principu liek uzdot jautājumu, vai tikai tā nav bijusi vēl viena reveransa prasība no Krievijas puses, jo pārāk jau bieži šis princips izskanējis tieši no šīs kaimiņvalsts amatpersonām, runājot par viņiem netīkamo Abrenes tēmu.

Piektkārt, beidzot pilnīgi noskaidrojies jautājums par Kalvīša valdības kādreiz pieņemto deklarāciju pie robežlīguma – tā tiks izmesta vēstures mēslainē. Iepriekšējā premjera un ārlietu ministra minstināšanās to skaidri pateikt jau robežlīguma pēdējās epopejas sākumā izskatās tāda pagļēva. Turklāt šis lēmums varētu iedzīt izmisumā dažus respektablus juristus – starptautisko tiesību speciālistus, kuri aicināja valdību gan parakstīt līgumu, tomēr nepasludināt pašu pieņemto deklarāciju par neesošu.

Pagaidām notikumi ap robežlīgumu liecina, ka Latvija spējusi panākt sev nozīmīgus ārpolitiskus lēmumus attiecībās ar Krieviju, tikai izdarot šai valstij lielus reveransus. Jādomā, ka tas nebūs precedents dziļam pietupienam – tādam, kad ceļi jau teju pie zemes.

Valdībā un partijās, NVO un tiesu lietās...

Ventspils nafta pieprasa kratīšanu atzīt par nelikumīgu

Jānis Zvērs,  NRA  02/06/07    "Notikušo kratīšanu var saukt tikai par varas iestāžu rupju patvaļu. Tālāk vairs nav, kur iet," komentējot pirms divām nedēļām KNAB veikto bēdīgi slaveno ielaušanos uzņēmuma Ventspils nafta telpās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto bēdīgi slaveno ielaušanos uzņēmuma Ventspils nafta (VN) telpās, vakar sacīja uzņēmuma aizstāvībai pieaicinātais zvērināts advokāts Viktors Tihonovs.

Uzņēmums vakar nosūtījis lūgumu Ģenerālprokuratūrai atzīt uzņēmuma telpās veikto kratīšanu kā nelikumīgu un ierosināt kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Ģenerālprokuroram Jānim Maizītim adresētajā vēstulē norādīts uz desmit, pēc uzņēmuma domām, notikušiem prokuratūras un KNAB Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem, veicot kratīšanu Ventspilī, VN telpās.

"Daži spēki dara visu iespējamo, lai traucētu mums sadarboties ar Vitol. Arī mūsu akcionārus satrauc tas, kas pašlaik notiek," Neatkarīgajai uzsvēra VN valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. Tomēr VN darījums ar pasaules naftas un gāzes sektora kompāniju Vitol par iesaistīšanos SIA Ventspils naftas termināls kapitālā izdevies veiksmīgs.

VN lūdz ģenerālprokuroru Jāni Maizīti atzīt kratīšanu par nelikumīgu, bet kratīšanā iegūto vienīgo pierādījumu – aviokompānijas SAS bonusu kartes izrakstu – atzīt par prettiesiski iegūtu un atdot atpakaļ VN, kura to apņemas izsniegt pēc prokuratūras pieprasījuma.

Tāpat uzņēmums lūdz ierosināt kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izdarīts grupā, un vainīgās personas saukt pie atbildības.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka drošībnieku agresiju, 21. februārī nakts laikā ielaužoties VN ēkā un rupji izturoties pret uzņēmuma darbiniekiem, nosodīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, savukārt par VN padomes priekšsēdētāja Mamerta Vaivada pompozo aizturēšanu vakariņu laikā restorānā Vincents sašutumu pauda eksprezidents Guntis Ulmanis.

Pagājušajā nedēļā saistībā ar KNAB operāciju Valsts policijā vērsās uzņēmums SIA Ventspils Biznesa centrs, kura telpās drošībnieki nejauši ielauzās kratīšanas laikā, salaužot durvis.

***

Desmit pārkāpumu, kurus Ventspils kratīšanas laikā pieļāva likumsargi

- Kriminālprocesa likuma 139. pants nosaka – iepriekš plānotas izmeklēšanas darbības jāveic laika posmā no pulksten 8 rītā līdz 20. Un tikai gadījumā, ja izmeklēšanas darbības nav atliekamas, jo tas var novest pie būtisku pierādījumu zaudēšanas un apdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu, to var veikt nekavējoties.

Ventspilī kratīšana sākās ap pulksten 23.

- Kriminālprocesa likuma 139. panta

2. daļa nosaka – kratīšanas sākumā tās veicējs informē konkrētajā procesā iesaistīto personu par tās tiesībām un pienākumiem, kā arī brīdina par atbildību par savu pienākumu nepildīšanu.

Kratīšanas laikā tas netika darīts.

- Kriminālprocesa likuma 181. panta 2. daļa nosaka – juridisko personu telpās kratīšanu izdara attiecīgās juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē.

Kratīšanas veicēji paziņoja, ka pārstāvja uzaicināšana neesot nepieciešama.

- Kriminālprocesa likuma 181. panta 2. daļa nosaka – juridisko personu telpās

kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, saistībā ar kuras darbību vai bezdarbību kratīšana tiek veikta.

Veicot kratīšanu VN padomes priekšsēdētāja Mamerta Vaivada kabinetā, KNAB neuzskatīja par vajadzīgu pieaicināt viņu, lai gan pie ēkas atradās deviņas KNAB automašīnas un bija iespējams viņu no Rīgas operatīvi atgādāt uz Ventspili.

- Kriminālprocesa likuma 181. panta 5. daļa nosaka – personām, kuras atrodas kratīšanas vietā, izskaidro to tiesības būt klāt visu izmeklēšanas darbības veicēja darbību laikā un izteikt savas piezīmes par tām.

A/s Ventspils nafta šīs tiesības tika liegtas.

- Kriminālprocesa likuma 181. panta 2. daļa nosaka – ja uzņēmuma pārstāvja klātbūtne nav iespējama vai viņš izvairās piedalīties, kratīšanu izdara vietējās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Tā vietā KNAB pieaicināja pašvaldības sekretariāta vadītāju, kurai nebija tiesības pārstāvēt pašvaldību.

- Kriminālprocesa likuma 181. pants nosaka izvērstu kārtību, kādā veicama kratīšana.

Pirms kratītāji atrada M. Vaivada kabinetu, tika caurstaigātas visas pārējās VN nomātās telpas, tādējādi veicot kratīšanu telpās, par ko sankcija nebija saņemta.

- Kriminālprocesa likuma 182. panta 2. daļa uzliek par pienākumu kratīšanas veicējam iepazīstināt personu, pie kuras tā notiek, ar lēmumu par šo darbību.

Tas netika izdarīts.

- Kriminālprocesa likuma 182. panta 10. daļa uzliek par pienākumu izmeklēšanas darbību veicējam uzaicināt personu, pie kuras kratīšana notiek, labprātīgi izsniegt meklējamo objektu.

KNAB darbinieki to nedarīja.

- No Kriminālprocesa likuma jēgas un 182. panta 10. daļas izriet aizliegums kratīšanas laikā lietot uzņēmuma mantu.

Kratīšanas veicēji vēsā mierā izmantoja VN kafijas automātu, virtuves inventāru un piederumus, pēc sevis atstāto nekārtību tā arī nesavācot.

Delna — pret izmaiņām partiju finansēšanas likumā

Matīss Arnicāns,  Diena  03/07/07    Organizācija Delna otrdien sāka divu dienu piketu pret Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem partiju finansēšanas likumā, kas paredz atcelt partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestus. "Ja šo normu atceļ, ir vaļā vārti politiskai korupcijai. Tiešā veidā var pirkt varu," saka Delnas priekšsēdētājs Roberts Putnis.

Piketa norises vietā pie Hotel de Rome ikviens var parakstīt vēstuli deputātiem pret izmaiņām likumā. Pirmajā dienā iedzīvotāju atsaucība bijusi liela — parakstītas 335 vēstules un aptuveni 800 izdalītas garāmgājējiem.

Par likumprojekta izskatīšanu atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš (TP) gan informēja, ka debates par šo jautājumu joprojām notiek gan komisijā, kurā piedalās arī nevalstiskās organizācijas, gan starp deputātiem. M.Krastiņš ir pārliecināts, ka nepieciešams ne vien atcelt tēriņu griestus, bet arī trešajām personām, kas nodarbojas ar pirmsvēlēšanu aģitāciju, piemērot tādus pašus noteikumus kā partijām, lai nodrošinātu finansiālās darbības atklātumu.

Palielināsies premjera un ministru atalgojums

LETA   03/07/07    Līdz ar sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas palielināšanos pieaugs arī Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) un ministru atalgojums, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Jau ziņojām, ka pagājušajā gadā vidējā darba samaksa palielinājusies no 246 līdz 302 latiem. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa palielinājusies no 285 līdz 351 latam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pērnā gada oktobrī pieņemtie noteikumi noteic, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru mēneša atalgojums piesaistāms Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos.

Nosakot Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru mēneša atalgojumu, Ministru prezidentam piemēro koeficientu - 8,9. Savukārt ministriem un īpašu uzdevumu ministriem koeficents ir 8.

Līdz ar to premjera atalgojums pēc pārrēķina būs 3124 lati, bet ministri saņems 2808 latus.

Patlaban premjera atalgojums ir 2162 lati, bet ministru - 1944 lati pirms nodokļu nomaksas.

Parlamentāro sekretāru atalgojumu rēķina pēc koeficenta 5,4, un to atalgojums pieaugs līdz 1895 latiem.

Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru mēneša atalgojumu pārrēķina katru gadu pēc valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēra publicēšanas Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā. Pārrēķināto mēneša atalgojumu sāk izmaksāt ar kārtējā gada 1.aprīli.

Reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru veikumu valdības deklarācijas izpildē un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt jautājumu par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

Kā ziņots, palielinoties gada vidējai darba algai, līdz 1123 latiem pieaugs arī Saeimas deputātu atalgojums.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī pērn, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaugusi par 23%, kas ir vislielākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā.

Sabiedriskajā sektorā darba samaksa palielinājusies no 285 līdz 351 latam, bet privātajā sektorā - no 224 līdz 277 latiem.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas regulārās izmaksas pieaugušas par 21,3%.

Vislielākie ienākumi pērn bijuši JL un LPP

LETA   03/07/07    Vislielākie ienākumi pagājušajā gadā bijuši partijai "Jaunais laiks" (JL), Latvijas Pirmajai partijai (LPP) un Tautas partijai (TP), liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegtās politisko partiju ikgadējās deklarācijas par to finansiālo darbību.

JL ieņēmumi 2006.gadā bijuši 437 999 lati, no kuriem 89 012 lati saņemti biedru naudās, bet 348 987 lati - ziedojumos. No šiem finanšu līdzekļiem lielāko daļu - 230 703 latus - partija tērējusi reklāmas pakalpojumiem.

Kā liecina KNAB mājaslapā pieejamā informācija par partiju deklarācijām, LPP ienākumi pērn sasniedz 339 733 latus, no kuriem 338 316 lati tika saņemti ziedojumos. Arī šī partija reklāmas pakalpojumiem tērējusi visvairāk savu līdzekļu - 218 738 latus. Vēl 18 123 latus partija pērn iztērējusi kongresa rīkošanai, 12 117 lati tērēti pasta pakalpojumiem, bet 41 534 lati - preses izdevumu abonēšanai un iespieddarbu izdošanai.

TP ienākumi pērn bijuši 308 617 latu. Ziedojumos šī partija pagājušajā gadā saņēmusi 274 546 latus, bet biedru naudās - 33 213 latus. Reklāmas pakalpojumiem TP pērn iztērējusi 133 830 latus, darba algās izmaksāti 28 559 lati, bet prezentācijas izdevumiem - 22 501 lats.

Politisko organizāciju apvienība "Saskaņas centrs" (SC) pagājušajā gadā saņēmusi 199 295 latus, un gandrīz visa šī naudas summa saņemta ziedojumos. Reklāmai SC pērn tērējis 111 479 latus, preses abonēšanai - 16 437 latus, bet dažādu sabiedrisko pasākumu organizēšanai - 12 184 latus.

Savukārt politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" ienākumi pērn sasnieguši 88 821 latu, no kuriem 87 421 lats saņemts ziedojumos. Reklāmas pakalpojumiem partija pagājušajā gadā tērējusi 57 917 latus, iespieddarbu izdošanai - 11 071 latu, sabiedrisko pasākumu organizēšanai - 8 037 latus, bet labdarības pasākumu finansēšanai - 3 083 latus.

Partija "Latvijas ceļš" (LC) pagājušajā gadā saņēmusi 43 286 latus, no kuriem lielākā daļa - 32 802 lati - saņemti no partijas biedriem, bet 10 483 lati - ziedojumos. Partija pērn reklāmai tērējusi 6 315 latus, tikai nedaudz mazāku summu - 5 271 latu - LC izdevusi grāmatvedības, juridisko un revīzijas pakalpojumu saņemšanai. Ievērojama naudas summa - 11 259 lati - tērēti laikrakstu abonēšanai un reklāmas materiālu izgatavošanai. LC pērn piedalījies dažādu labdarības pasākumu organizēšanā, iztērējot 8 350 latus.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ienākumi pērn bijuši 14 661 lats, no kuriem visi līdzekļi saņemti ziedojumos. Reklāmai televīzijā ZSS pērn iztērējusi 590 latus, bet reklāmai publiskās vietās - skvēros, ielās, uz tiltiem - iztērēti 1 696 lati. Latvijas Zaļā partija, kas ietilpst ZZS, pagājušajā gadā ziedojumos saņēmusi 74 241 latu, no kuriem 60 586 lati tērēti reklāmai.

Centriskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība", kas arī ietilpst ZZS, pērn saņēmusi 128 301 latu. Lielāko daļu ieņēmumu - 124 906 latus - veidoja ziedojumi. Reklāmas pakalpojumiem partija tērējusi 155 648 latus, bet 18 296 latus partija tērējusi labdarības pasākumu organizēšanai.

Lemberga liecību tomēr varēs noskatīties internetā

Apollo  03/07/07    Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga liecību, ko viņš ceturtdien no pulksten 10 sniegs Kuldīgas rajona tiesā lietā, kas saistīta ar 2005.gada 23.februāra Ministru kabineta rīkojumu par O.Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, Ventspils interneta portālā būs iespējams noskatīties no ceturtdienas pulksten 13,  «Apollo» informēja Ventspils Domes Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Kā jau ziņots iepriekš, Kuldīgas rajona tiesa nepiekrita tiešraidei no tiesas sēdes, jo tā varētu traucēt tiesas darbu, tāpēc Lemberga liecību visiem interesentiem būs iespējams noskatīties ierakstā.

«Es pierādīšu ar dokumentiem, ka ikviens teikums, kas ierakstīts apsūdzībā, ir meli, vai arī prokurors to nav pierādījis,» iepriekš preses konferencē apgalvoja Lembergs.

Tā dēvētās Grinberga lietas izskatīšana šonedēļ turpinās pēc divu mēnešu pārtraukuma, lietas izskatīšana sākta pērnā gada decembrī. Kā informē Lemberga advokāts Aivo Leimanis, apsūdzība Lembergam uzrādīta nepamatoti un nelikumīgi. Valdības rīkojums par Grinberga iecelšanu Ventspils Brīvostas valdē nav bijis izpildāms, jo Lembergam nav bijusi iespēja pārliecināties par ieceļamās personas identitāti. Turklāt toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš esot atteicies sniegt papildu informāciju par Grinberga personas datiem, uzskatot to par nelietderīgu.

Prezidente apmeklēs visus Latvijas reģionus

Apollo  03/07/07     Tuvāko trīs mēnešu laikā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēs visus Latvijas reģionus, uzsverot jautājumus, kas būtiski valsts turpmākajai attīstībai un katras ģimenes labai dzīvei Latvijā, portālu «Apollo» informēja Prezidenta preses dienestā.

Kā pirmo prezidente apmeklēs savas mātes dzimto pusi Kurzemi, uzsverot dzimtas sakņu, kultūras, tradīciju saglabāšanas un to mūsdienīgas attīstības nozīmi, kā arī dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas.

18. maijā Jelgavā prezidente Pašvaldību savienības kongresā uzrunās pašvaldību vadītājus par labu pārvaldību un pašvaldību lomu un savstarpējo sadarbību novadu mūsdienīgai attīstībai Eiropā. Zemgales apmeklējuma laikā prezidente arī tiksies ar sieviešu nevalstiskajām organizācijām, kas vienojas, lai rosinātu jaunu uzņēmējdarbību laukos un cilvēku iesaisti sabiedriskās norisēs.

Vīķe-Freiberga uzskata, ka Latvijā joprojām jāveicina eksporta palielināšanās, kas nav iespējama bez mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta līdztekus lielo uzņēmumu centieniem iekarot jaunus tirgus pasaulē. Tāpēc 1. jūnijā Vidzemē, Valmierā, prezidente piedalīsies Eksporta balvu pasniegšanā, kā arī pārrunās ar ražošanu un eksportu saistītus jautājumus ar tiem biznesa pārstāvjiem, kas prezidentes darbības laikā piedalījušies valsts vizīšu programmās, lai meklētu jaunas sadarbības un eksporta iespējas.

Latgalē prezidente ar reģiona akadēmisko aprindu pārstāvjiem atklās Stratēģiskās analīzes komisijas, Latvijas un Daugavpils universitātes, Daugavpils Domes un iedzīvotāju kopīgo projektu par cilvēka labākas dzīves veidošanas iespējām reģionā.

Viedoklis: Apvienoto vēlēšanu ēnas

Baiba Lulle,  NRA  03/08/07     Jautājums par iespējamo Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanu apvienošanu jāizskata nopietni

No Saeimas uz valsts perifēriju izplatās runas par iespējamu Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rīkošanu vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām.

Varētu šķist – ak, ko nu tagad spriest par tik tālu nākotni... Nekā! Pietiek par to runāt pa kaktiem! Jautājums jāizvirza nopietnas diskusijas līmenī, izanalizējot visus par un pret ne tikai no atsevišķu partiju izdevīguma vai neizdevīguma viedokļa. Tieši tāpēc, ka pašlaik Saeimā tiek pārstrādāti likumi, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju un partiju finansēm, ir īstais laiks ķerties vērsim pie ragiem. Šie, nevis tehniskas dabas jautājumi par vēlēšanu datumu pārcelšanu būs partiju un politiski nevalstisko organizāciju strīda ābols, kura dalīšanu nedrīkst atstāt uz pēdējo brīdi. Par to, ka no tā čiks vien sanāk, esam pārliecinājušies jau vairākkārt.

Iepriekš Eiroparlamenta vēlēšanas no pašvaldību vēlēšanām šķīra gadu un trīs mēnešus ilgs laika intervāls, bet, tā kā EP vēlēšanu cikls ir pieci gadi, bet pašvaldību –četri, tad nākamās pašvaldību vēlēšanas no EP vēlēšanām šķirs tikai trīs mēneši. Tā kā EP vēlēšanu datuma elastība ir ļoti ierobežota, ja abas vēlēšanas tiktu apvienotas, pašreizējo pašvaldību varas periods tiktu pagarināts par trim mēnešiem un vēlēšanas notiktu 2009. gada jūnijā.

Ieguvumi? Vismaz miljons latu ietaupījums. Atceroties, kā Einara Repšes valdība valsts budžetā aizmirsa iekļaut EP vēlēšanu sarīkošanas izdevums, par ko vainoja visus citus, tikai ne valdību, atkristu arī lieki tēriņi un strīdi.

Pašvaldību vēlēšanas varētu arī par kādiem desmit līdz padsmit procentiem palielināt EP vēlēšanu aktivitāti. ES valstīs EP vēlēšanās ir zema pilsoņu līdzdalība. Latvijā tajās piedalījās 41,34% vēlētāju – vairāk nekā vidēji Eiropā, bet mazāk nekā pēdējās pašvaldību vēlēšanās (52,85%), kas bija neierasti zems rādītājs. No demokrātijas viedokļa raugoties, augstāka līdzdalība nodrošinātu lielākas pilsoņu daļas pārstāvniecību un paaugstinātu ievēlēto deputātu leģitimitāti, bet vienai otrai partijai tas var nepatikt. Vairāk – radikālajām partijām, kuru vēlētāji ir aktīvāki un uz mēreno vēlētāju pasivitātes rēķina nodrošina sev labākus rezultātus.

Pieļaujams, ka vēlēšanu apvienošanas rezultātā varētu palielināties arī uz EP startējošo partiju skaits. Aktivizēties varētu mazās partiju, kas nevar atļauties plašas reklāmas kampaņas uz katrām vēlēšanām.

Trūkumi? Vēlētājiem ne pa jokam tiks sajaukta galva. Jau redzējām, kā uz Saeimas vēlēšanām TB/LNNK lokomotīves lomā iejutās eiroparlamentārietis Roberts Zīle, bet Jaunajam laikam – Valdis Dombrovskis, kuri uz Saeimu nemaz nekandidēja.

Tā kā EP vēlēšanās pastāv piecu procentu vēlēšanu barjera, bet no pašvaldībām tāda ir tikai Rīgā, vēlētājiem var sajukt visi rēķini, jo daudzi tomēr domā, kā neaizlaist postā savu balsi, vēlot par partiju, kas nevar savākt barjeras pārvarēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Šis mudžeklis pašvaldību vēlēšanās var nostrādāt lielo partiju labā.

Vēlēšanu apvienošanu var sarežģīt vairākas lietas.

Pirmkārt, balsošanas kārtība. Iepriekšējās EP vēlēšanās tika izmantots vēlētāju reģistrs, t. i., vēlētājs tika piesaistīts konkrētam iecirknim. Šī kārtība tika nokritizēta un uz 9. Saeimas vēlēšanām atcelta. Pašvaldību vēlēšanās vēlētājs var balsot pēc pieraksta vai tajā pašvaldībā, kurā viņam pieder īpašums. Kādu sistēmu ieviest, lai par pašvaldību deputātiem nav jābalso vienā vietā, bet par eiroparlamentāriešiem – citā, un lai nebūtu tā, ka par šiem vēlētājs var nobalsot, kur grib, bet par pašvaldībniekiem ne?

Otrs jautājums – par nepilsoņiem. Eiropā ik pa laikam pavīd ierosmes, ka EP vēlēšanās vajadzētu ļaut piedalīties visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tātad arī nepilsoņiem, bet piešķirt tiesības nepilsoņiem lemt pašvaldību likteni mūsu valdība nav gatava. Pilsoņu un nepilsoņu šķirošana vēlēšanu iecirknī var izraisīt ne tikai sajukumu, bet arī izprovocētas nekārtības, novirzīt priekšvēlēšanu diskusiju saturu no būtības un beigu beigās atkal iedot rokās trumpjus radikāļiem, kas ap sevi koncentrēs kārtējos joprojām labi pārdodamos etniskos konfliktus.

Trešais jautājums ir par pašvaldību darbības pagarināšanas leģitimitāti, ar ko būtu jātiek skaidrībā juristiem. Te nu jāteic, ka dīvainībai par pašvaldību vēlēšanu tiesību un kārtības iztrūkumu Satversmē ir savi plusi. Ar neapmierinātajiem opozīcijas politiķiem atsevišķās pašvaldībās gan jau centrālā vara tika galā.

Ceturtais un, iespējams, kontraversālākais jautājums ir par to, kā ierobežot vai neierobežot priekšvēlēšanu reklāmu tēriņus. Ja partijām tomēr nosaka tēriņu griestus, tad jautājums, vai, apvienojot vēlēšanas, tos reizināt ar divi vai ar 1,5? Kā precīzi nošķirt, kuri tēriņi kurām vēlēšanām bijuši? No šāda viedokļa, kā arī no pelēkās naudas samazināšanas politikā viedokļa, lielāka skaidrība būtu, ja tēriņu griesti tiktu atcelti. Bet pašlaik Sorosa organizācijas ar Latvijas Radio un citu instrumentu palīdzību par šo Tautas partijas, iespējams, nepietiekami plaši skaidroto priekšlikumu ceļ histēriju līdz pat tādam līmenim, ka rosina Valsts prezidenti apdomāt iespēju atlaist Saeimu. Jāatgādina, ka pēdējo reizi Saeimas atlaišanas ideja tika aktualizēta pēc Einara Repšes valdības krišanas.

Bet nez vai tikai tāpēc, ka nevar vienoties, būtu jēga tērēt liekus miljonus un deputātu, ministru laiku, ko varētu pavadīt arī lietderīgāk, nevis nemitīgās kampaņās.

Lembergs apsūdzību Grinberga lietā sauc par absurdu

LETA 03/08/07    "Apsūdzībā minētie personiskie motīvi nav un nevar būt, jo tādu nav," sacīja Lembergs, liecinot krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu.

Lieta saistīta ar 2005.gada 23.februāra Ministru kabineta rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā.

Lembergs atzīmēja, ka prokurors Māris Leja ir pārkāpis Satversmi, uzrādot apsūdzību par to, ka Lembergs paudis savu viedokli un uzskatus. Šādas tiesības paredz Satversmes 99. un 100.pants, piezīmēja Lembergs.

Ventspils mērs arī norādīja, ka, 1990.gadā balsojot par Latvijas neatkarību, viņš pirmais varēja nokļūt Sibīrijā kā nodevējs, bet šajā gadījumā viņš atļāvies kritizēt Ministru kabineta neatbilstoši likumam sagatavoto rīkojumu, un par to tagad viņam tiek celta apsūdzība.

Tāpat Lembergs tiesā sacīja, ka Ministru kabineta rīkojums par Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē nebija noformēts atbilstoši likuma prasībām, līdz ar to nebija iespējams identificēt, kurš Grinbergs tiek iecelts. Ventspils domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim atbildīgais par rīkojuma izpildi ir rīkojuma otrais parakstītājs un konkrētajā gadījumā tas ir bijis bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL).

"Elementārākais, ko viņš varēja darīt, bija piezvanīt, vai arī uzrakstīt vēstuli un lūgt izpildīt rīkojumu, taču tas netika izdarīts," sacīja Lembergs. Ventspils domes priekšsēdētājs piebilda, ka arī Grinbergs ir zinājis attiecīgo kārtību, jo viņam gan brīvostā, gan domē ir paskaidrots, ka jāraksta iesniegums domes priekšsēdētājam, taču valdības ieceltā persona to nav darījusi un tiesā liecināja, ka viņš ir iecelts amatā ar valdības rīkojumu, līdz ar to viņam nav jāmeklē "kaut kāds Lembergs".

Lembergs šodien tiesas sēdē uz ekrāna demonstrēja dažādus dokumentus un atzinumus no vairākām ministrijām, kuros norādīts, ka tas, ka brīvostas valde ir strādājusi nepilnā sastāvā, nav radījis nekādu apdraudējumu valstij.

Tāpat Lembergs sēdē demonstrēja atbildīgās par nozares attīstību, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieka Guntara Mača atzinumu, ka Ventspils ostai nozīmīgu projektu realizācija Ekonomikas ministrijas pārstāvja (Grinberga) nepiedalīšanās dēļ nav tikusi apdraudēta un brīvostas valdes lēmumi ir tikuši pieņemti valsts nacionālajās interesēs.

Prokurors Leja šodien žurnālistiem sacīja, ka pagaidām negribētu komentēt Lemberga tiesas sēdē sacīto, taču viss viņa sēdē teiktais jau ir bijis dzirdēts pirmstiesas izmeklēšanā. "Šobrīd no Lemberga neesmu dzirdējis neko tādu, ka pirmstiesas izmeklēšanā nebūtu ticis apsvērts," sacīja Leja. Viņš arī informēja, ka pirmdien, 12.martā, tiesas sēdē viņš varēs Lembergam uzdot jautājumus "un jautājumu ir daudz".

Kā ziņots, Kuldīgas rajona tiesa šodien turpina skatīt krimināllietu pret Lembergu, kurā viņš apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu. Lembergam celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un ar likumu "Par pašvaldībām" piešķirtās tiesības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un prokuratūra uzskata, ka viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nav pildījis valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem.

Norādīts arī uz Ventspils domes rīkoto "Ojāru Grinbergu konkursu". Lembergs esot izdevis rīkojumu veidot konkursa komisiju un piedalījies lēmuma pieņemšanā par konkursa rīkošanu.

Neizmantojot likumā "Par pašvaldībām" paredzētās pašvaldības priekšsēdētāja tiesības neparakstīt domes lēmumu un nodot to atkārtotai izskatīšanai, Lembergs, pēc KNAB ieskatiem, ļaunprātīgi izmantojis dienesta pilnvaras, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Ojāra Grinberga - likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.

Kriminālprocesā noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētas Lemberga darbībās, jo 2005.gada 28.novembrī viņš Ģenerālprokuratūrai apzināti sniedzis nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Grinbergu un toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).

KL 318.panta 2.daļa paredz, ka par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas, vai ja šīs darbības izdarītas mantkārīgā nolūkā, soda ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Papildus var atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena līdz pieciem gadiem.

KL 298.pants paredz, ka par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu pret kādu personu soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Lembergs noraida izvirzītās apsūdzības. Viņš uzskata, ka apsūdzības izvirzītas politisku motīvu dēļ.

Pratina arī Lemberga oponentus

Baiba Rulle,  Diena  03/08/07    Dalījuma labajos un sliktajos nav. Kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā, prokuratūra pratina arī tos Ventspils uzņēmējus, kas jau vairākus gadus ne vien nav Ventspils mēra Aivara Lemberga tuvo personu lokā, bet tiek dēvēti par kaismīgiem viņa oponentiem. Jau februārī ceļš uz prokuratūru bijis jāmēro miljonāram Olafam Berķim, savukārt drīzumā, iespējams, tas būs jādara arī miljonāram Oļegam Stepanovam. Turklāt dažu avotu Dienai sniegtās ziņas vedina arī spriest, ka, visticamāk, turpinot izmeklēšanu šajā lietā, pēc laika ceļu uz prokuratūru var nākties mērot arī politiķiem un amatpersonām, pret kuriem varbūt vērsīsies aizdomas par korupciju.

Oficiālu apstiprinājumu šīm ziņām Dienai gan neizdodas iegūt, jo Ģenerālprokuratūra stingri uzsvērusi, ka komentārus par izmeklēšanas gaitu nesniegs.

Neoficiāli, piemēram, Saeimas kuluāros, jau plaši tiek runāts par vairākiem politiķiem, tā saucmajiem A.Lemberga stipendiātiem, kuru labsajūtu varētu sagandēt prokuratūras šķetinātā Ventspils amatpersonu lieta. Tā, kā zināms, sākās prokuratūrai pārbaudot A.Lemberga patieso ietekmi Ventspils uzņēmumos, un tās gaitā viņam pērn tika uzrādītā apsūdzība smagos kriminālnoziegumos. Šajā lietā aizdomās par naudas atmazgāšanu tiek turētas vismaz četras personas, arī miljonāri Mamerts Vaivads un Krists Skuja, kā arī ar A.Lembergu saistīts advokāts Gints Laiviņš–Laivenieks. Divu pēdējo personu sūdzības par izmeklētāju darbu trešdien izskatīja Rīgas Centra rajona tiesa.

Kā Dienu informēja tiesā, G.Laiviņa–Laivenieka advokāta sūdzība par viņam piemērotajiem drošības līdzekļiem tika noraidīta, atstājot spēkā prokuratūras noteikto aizliegumu izbraukt no valsts un profesionālās nodarbošanās aizliegumu (vēl jālemj Zvērinātu advokātu padomei). Tiesas lēmums sūdzībā par izmeklēšanas iestāžu pret K.Skuju pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem trešdien vakarā vēl nebija zināms.

Noraida priekšlikumu atcelt premjera uzraudzību pār KNAB

DELFI  03/08/07    Saeima ceturtdien noraidīja Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) deputātu ierosinātos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, kas paredzēja KNAB noteikt neatkarīgas valsts iestādes statusu.

Apvienības "Saskaņas centrs" deputāts, kurš pārstāv Latvijas Sociālistisko partiju, Aleksandrs Golubovs ceturtdien Saeimas sēdē norādīja, ka, neskatoties uz jau esošo KNAB neatkarību, to uzrauga premjers.

"Kāds no malas var padomāt, ka KNAB tiek noteikts, kādas lietas birojam jāskata un kādas nē. Te iet runa par to, kāpēc KNAB skata [Ventspils mēra Aivara] Lemberga lietu, bet kāpēc neskata [Tautas partijas dibinātāja Andra] Šķēles lietu," sacīja Golubovs.

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš sēdes laikā uzsvēra, ka KNAB jau ir neatkarīga iestāde un premjeram "vienīgā iespēja ir atsaukt nelikumīgos lēmumus".

Lemberga liecību Kuldīgas rajona tiesā ir iespējams noskatīties Ventspils portālā

NRA  03/09/07    Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs liecību tiesā sniedza ceturtdien, 8. martā, no plkst. 10:00. Viņš iepriekš paudis: "Es pierādīšu ar dokumentiem, ka ikviens teikums, kas ierakstīts apsūdzībā, ir meli, vai arī prokurors to nav pierādījis."

Tā dēvētās Grinberga lietas izskatīšana šonedēļ turpinās pēc divu mēnešu pārtraukuma, lietas izskatīšana tika sākta pērnā gada decembrī. Kā informē Lemberga advokāts Aivo Leimanis, apsūdzība Ventspils domes priekšsēdētājam uzrādīta nepamatoti un nelikumīgi. Valdības rīkojums par Grinberga iecelšanu Ventspils Brīvostas valdē nav bijis izpildāms, jo Lembergam nav bijusi iespēja pārliecināties par ieceļamās personas identitāti. Turklāt toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš arī atteicies sniegt papildu informāciju par Grinberga personas datiem, uzskatot to par nelietderīgu.

Advokāts tāpat informēja, ka Lemberga rīcībai bijis arī leģitīms mērķis – viņš vēlējies pievērst valdības uzmanību nepilnībām likumos, kas nosaka kārtību, kā amatos ieceļ valsts amatpersonas.

LR Ģenerālprokuratūra 2006. gada maijā šajā lietā pret Lembergu sāka kriminālvajāšanu. Lembergs tiek apsūdzēts par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izdarījis tīšas darbības, kas radījušas smagas sekas valsts varai un pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.

Tiesas šovs Kuldīgā turpinās

Jānis Trops,  Diena  03/09/07    Apsūdzētā atraktīvās uzvedības dēļ par viena aktiera šovu dēvētais tiesas process, kurā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs tiek saukts pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu saistībā ar Ekonomikas ministrijas ieceltā Ventspils domes deputāta Ojāra Grinberga (ne)pieņemšanu Brīvostas valdes locekļa amatā, ceturtdien iezīmējās ar viņa nopratināšanu, kas ilga visu darba dienu un turpināsies pirmdien. Faktiski tas bija A.Lemberga monologs, kuru pirmās divas ar pusi stundas viņš norunāja, pat neatveldzējot muti ar minerālūdeni. Nevienā no apsūdzības izvirzītajiem punktiem viņš sevi par vainīgu neatzina, nodēvējot par absurdu un meliem. Lemberga uzstāšanos apkalpoja trīs advokāti, pienesot viņam tobrīd vajadzīgos dokumentus un demonstrējot tos uz ekrāna. Kad vienu no tiem neizdevās gana ātri atrast, apsūdzētais pikti aizrādīja, ka viņi "laikam bez pusdienām vairs nejaudā pastrādāt pat bez runāšanas, ko tad darīs, kad būs jārunā…"

Šoreiz šovs pirms sēdes vēl papildinājās ar piecu sejas maskās tērptu jauniešu aktivitātēm netālu no ieejas Temīdas namā. Viņi garāmgājējiem un kuplā skaitā sanākušajiem žurnālistiem piedāvāja tulpes, sviesta paciņas ar uzrakstu Ojāra iecienītais un dalīja lapiņas ar tekstu Sirreālisms rullē, Reālisms sūkā, Švankamjers ir Dievs, KNAB — vēl jāmācās un Ja Ojārs vienā vietā pazūd, tad citā vietā viņš parādās.

Valsts dotāciju dēļ pašvaldību vadītāji maina partejisko piederību

DELFI  03/09/07    Vīlušies partijas "Jaunais laiks" (JL) vadībā un, nespējot pašvaldībām piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, pēdējā laikā no JL izstājušies četru pašvaldību vadītāji – Alūksnes, Smiltenes, Varakļānu un Lēdurgas pašvaldību priekšsēdētāji, kas gandrīz visi iestājušies jauno valdību veidojošajās partijās. Pašvaldību vadītāji atzīst, ka partijas piederības maiņa palīdz saņemt valsts līdzekļus pašvaldības vajadzībām.

Varakļānu domes priekšsēdētājs Ivars Ikaunieks portālam "Delfi" sacīja, ka lēmumu par izstāšanos no JL pieņēmis, jo viņu neapmierināja "ne partijas vadības attieksme", ne arī tas, ka politiskā piederība traucē saņemt finansējumu Varakļānu pilsētas infrastruktūras attīstības projektiem.

"Tiek sodītas tās pašvaldības, kuru vadītāji ir opozīcijas partiju pārstāvji, bet faktiski cieš šo pašvaldību iedzīvotāji, jo viņi nesaņem nekādas iespējas tikt pie līdzekļiem, " sacīja Ikaunieks.

Viņš gan nevēlējās atklāt, vai pēc viņa izstāšanās no JL pašvaldībai kļuvis vieglāk saņemt finansējumu infrastruktūras un citiem attīstības projektiem, tāpat arī nevēlējās atklāt, vai plāno iestāties kādā no patlaban pie varas esošajām partijām.

Savukārt Lēdurgas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Liepa, kas arī nesen izstājies no JL, portālam "Delfi" sacīja, ka patlaban kļuvis par valdības koalīcijā esošās Tautas partijas (TP) biedru. Iemesls, kādēļ viņš izstājies no JL, esot neapmierinātība ar partijas un tās līdera Einara Repšes darbu, kā arī apgrūtinājums saņemt finansējumu projektiem.

Pēc partiju maiņas Liepam esot "vieglāk strādāt". "Manas domas ņem vērā, " sacīja Liepa, atzīstot, ka ir pārliecināts arī par atbalstu pašvaldības projektiem.

Arī Smiltenes domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis, kas nesen izstājies no JL, atzina, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo neesot apmierināts ar partijas vadības darba stilu, kā arī, "domājot par pilsētas interesēm". Patlaban Mežulis iestājies Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienībā, kuras pārstāvja Aināra Šlesera pārraudzībā ir Satiksmes ministrija un līdz ar to līdzekļi pašvaldību ceļu būves projektiem.

"Partijas [JL] vadībai nebija interesanti uzklausīt pašvaldības viedokli," sacīja Mežulis, norādot, ka pilnīgi pretēju attieksmi sagaidījis no LPP/LC, kur "atbalstu un palīdzību jūt ik uz soļa, sākot no vadības – Aināra Šlesera un citiem".

Viņš arī atzina, ka pēc partijas maiņas bijis vieglāk Smiltenei piesaistīt finansējumu, un jau esot saņemtas Satiksmes ministrijas investīcijas "tranzītielu attīstībai". Mežulis gan uzsvēra, ka atbalstu pašvaldība saņēmusi, jo esot "ļoti labs kontakts ar vadību", norādot gan, ka visi īstenojamie projekti pašvaldībai ir ļoti nepieciešami un nauda neesot tikusi "uzpūstiem projektiem".

Ar Alūksnes mēru Viktoru Ikaunieku portālam "Delfi" piektdien neizdevās sazināties, taču laikrakstam "Dienas Bizness" viņš atzīst, ka no JL izstājies "pilsētas attīstības" vārdā. Proti, pēdējo gadu laikā, kamēr pilsētas vadība bijusi opozīcijā valdības koalīcijai, valsts investīcijas svārstījušās no 3000 līdz 90 000 latu gadā, taču pilsētas infrastruktūra ir uz sabrukšanas robežas. Toties kopš pagājušā gada vidus investīcijas pašvaldībā sasniegušas 400 000 latu un patlaban Litaunieks izšķīries par pievienošanos Zaļo un zemnieku savienībai.

Februāra beigās, rakstot par notiekošo pašvaldībās, reģionālais laikraksts "Auseklis" vēstīja: "Šobrīd skaidrs, ka "Jaunais laiks", kas pirms vēlēšanām bravūrīgi pameta valdību, negūst tās atbalstu nevienam, pat maznozīmīgam, projektam, tāpēc nav jābrīnās, ka daudzi pašvaldību vadītāji pamet partiju, lai varētu pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus. Piemērs Alūksnes mērs [Viktors Ikaunieks] izstājās no partijas un pilsēta saņem divu miljonu lielas valsts investīcijas jauna stadiona celtniecībai. Piemērs ir arī Lēdurgas pagastvecis Juris Liepa, kurš pameta JL, lai varētu turēt vēlētājiem doto vārdu un strādāt pagasta attīstībai. Pirmie rezultāti jau ir, ar Saeimas deputāta Ziedoņa Rubeža (Tautas partija) atbalstu panākts TP naudas dāvinājums pagastam."

JL valdes loceklis, partijas Cēsu nodaļas vadītājs un Cēsu domes deputāts Raitis Sijāts portālam "Delfi" atzina, ka no 40 JL biedru vadītājiem, kas ir priekšsēdētāji lielās vai mazās pašvaldībās, patlaban palikuši vairs tikai 36. Pēc Sijāta teiktā, pašvaldību vadītāji "izjūtot ļoti lielu spiedienu" un bieži vien pat atklāti izskanot aicinājumi domāt par pilsētu, nevis savu partiju.

Pēc Sijāta teiktā, pašvaldību pārstāvjiem, pārstāvot valdības koalīcijai opozīcijā esošu partiju, ir daudz sarežģītāk saņemt finansējumu dažādiem investīciju projektiem, kas līdz šim tika piešķirto valsts budžeta grozījumos. Tāpat daudz lielākas problēmas "opozicionāriem" saņemt arī nozaru investīcijas, piemēram, ceļu sakārtošanai vai veselības aprūpes objektiem.

"Nauda tiek piešķirta pēc vajadzības, nevis nepieciešamības ar domu, - mums ir tā nozare, tad atbalstam savējos," stāstīja Sijāts.

JL politiķi norāda, ka patlaban īpaši sarežģīta situācija esot Apē, Limbažos un Staicelē, kur notiekot cīņa par to, lai šo pašvaldību vadība mainītu politisko piederību, kas jo īpaši svarīga esot, gatavojoties 2009.gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Vēl viens no pašvaldību vadītājiem, kas mainījis politisko piederību, domājot par pašvaldības vajadzībām, ir Leonīds Salcevičs, kurš pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām izstājās no tobrīd opozīcijā esošā "Latvijas ceļa" un iestājas LPP.

Jau vēstīts, ka pēc politiskās varas zaudēšanas Saeimā un Rīgas domē JL valde nolēmusi sasaukt ārkārtas partijas kongresu, kurā lems arī par vadības maiņu. Lai gan pašreizējais JL priekšsēdētājs Einārs Repše neplāno atteikties no amata, daļa JL valdes locekļu šim amatam jau ir izvirzījuši citu kandidātu – JL Saeimas frakcijas vadītāju Krišjāni Kariņu.

PCTVL aicina necelt LNB par valsts līdzekļiem

DELFI  03/09/07    Reaģējot uz valdības piedāvāto inflācijas samazināšanas un bezdeficīta budžeta plānu, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) Saeimas frakcija rosina atteikties "Gaismas pils" celtniecību finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, portālu "Delfi" informēja PCTVL Saeimas frakcijas preses sekretāre Alina Petropavlovska.

Ministru kabinets (MK) 6.martā ir atbalstījis finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadītās darba grupas izstrādāto pasākumu plānu inflācijas ierobežošanai, kas paredz veikt virkni pasākumu daudzās tautsaimniecības jomās, atgādina PCTVL. Plānā paredzēts arī atteikties no dažādiem dārgiem projektiem.

PCTVL deputāti uzskata, ka pie dārgiem projektiem pieder arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums paredz, ka bibliotēkas projekta īstenošanu finansē no privatizējamās VAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijā gūtajiem ieņēmumiem, valsts budžeta ieņēmumiem no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un Latvijas Bankas maksājumiem valsts budžetā.

Projekta īstenošanu papildus var finansēt arī no pašvaldību budžetu līdzekļiem, neatmaksājamās un tehniskās palīdzības līdzekļiem, ziedojumiem un dāvinājumiem, projekta īstenošanai paredzētās loterijas ieņēmumiem un citiem likumos noteiktiem līdzekļu avotiem.

Frakcija PCTVL piedāvā ierobežot Nacionālās bibliotēkas projekta finansējuma avotus un izslēgt no to skaita valsts budžeta ieņēmumus. "Apstākļos, kad notiek cīņa pret inflāciju, nav pieļaujams, ka miljoniem latu no valsts budžeta ieņēmumiem tiek iedalīti Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai," teikts partijas paziņojumā.

Likumprojektu izskatīs nākamajā Saeimas plenārsēdē.

Prezidentu meklēsim kafijas biezumos

Jānis Āboltiņš, Rīgas Balss   03/08/07    Palikuši nepilni četri mēneši līdz Valsts prezidenta vēlēšanām, taču partijas joprojām slēpj no tautas iespējamos pirmās amatpersonas kandidātus. Tos var tikai zīlēt kafijas biezumos. Iespējams, politiķi turpinās aizmālēt vēlētāju acis līdz pēdējam brīdim.

Tādā gadījumā jūlijā Rīgas pils atslēgas atkal negaidīti pārņems kāds "melnais zirdziņš". Tikai diez vai otrreiz it kā garāmejot Jēkaba ielas namā ievestais cilvēks izrādīsies tikpat veiksmīgs savā amatā kā Vaira Vīķe–Freiberga. Tuvojoties pilnvaru beigām, prezidente Saeimai norādījusi, ka šobrīd nav pietiekami precīzi noteikta jauno kandidātu izvirzīšanas, ievēlēšanas, kā arī vecā prezidenta atlaišanas kārtība. Izveidota pat īpaša Juridiskās komisijas apakškomisija, kas gatavos priekšlikumus grozījumiem likumos. Lielākā daļa no prezidentes iebildumiem ir samērā formāli un skar tikai amatpersonu darbu. Galveno uzmanību vajadzētu pievērst problēmai, par kuru pāris politiķi sākumā ieminējās, bet pēc tam saprata, ka nevietā brūķē muti, un aprāvās. Proti, Valsts prezidenta amata kandidātus vajadzētu izvirzīt mēnesi, divus vai pat trīs pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Latvijas konstitūcija nedod tiesības pilsoņiem tiešās vēlēšanās teikt galavārdu prezidenta izvēlē. Tomēr, ja politiķi prastos vismaz ieklausīties tautas viedoklī, tas būtu tikai atbilstoši Satversmes garam. Esošā situācija, kad augstos varas gaiteņos jau noteikti ir zināmi savi kandidāti, bet vēlētāji tiek turēti neziņā, nav labākais risinājums. Piemēram, sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka nav pat obligāti noteikt šādas normas likumdošanā. Politiķiem prasība nosaukt augstākās amatpersonas kandidātus būtu pašsaprotams ētikas jautājums. Acīmredzot valdošā elite šobrīd līdz šādām "augstām" ētikas normām nav izaugusi un nav pārliecināta par savu kandidātu popularitāti, kā arī to, ka sabiedrība viņus novērtēs.

Jāpiebilst, ka turēt kaķi maisā visizdevīgāk ir tieši valdošajai koalīcijai. Tā ar savu pārsvaru Saeimā var iešķiebt Rīgas pils atslēgas, kam vien vēlas (ar nosacījumu, ja partijas spēj savstarpēji vienoties). Ņemot vērā amatu sadalījumu varas struktūrās, var teikt, ka nākamā prezidenta partejiskā piederība jau ir zināma – amats pienākas Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienībai" (LPP/LC). Citas partijas pie saviem amatiem ir tikušas: Tautas partija (TP) saimnieko valdības namā, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vada parlamenta darbu, bet koalīcijas pastarīši "tēvzemieši" nupat tikuši pie Rīgas mēra krēsla, izmetot no tā Aivaru Aksenoku (JL). Diez vai LPP/LC vēlēsies palikt ar kurvīti, dalot būtiskākos portfeļus. LPP līderis Ainārs Šlesers neslēpj, ka partijā ir vairāki cilvēki, kuri varētu kandidēt, taču vārdus neatklāj. Apvienības iespējamo kandidātu loks, kas jau minēts presē, ir plašs: Ivars Godmanis, Andris Bērziņš, Indulis Bērziņš, Kārina Pētersone, Almers Ludviks. Atliek vienīgi zīlēt, kuru no viņiem izvirzīs un kuru pēc tam ievēlēs.

Politologi gan iepriekš RB sacījuši, ka vēlēšanu dienās vēl iespējama pamatīga plūkšanās, jo TP kā vadošais politiskais spēks gribēs amatā izvirzīt savu cilvēku. Tomēr pēdējā laikā rodas iespaids, ka koalīcijas partneri grib visu nokārtot klusu un pa labam. Par to, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, nupat paziņojis arī premjers Aigars Kalvītis, kurš iepriekš arī tika minēts kā viens no iespējamajiem kandidātiem.

Pat tad, ja termiņš kandidātu izvirzīšanai tiks noteikts, valdošajai koalīcijai paliek iespēja "padarboties zem segas".

Politologs Jānis Ikstens RB piekrīt, ka ideālā situācijā sabiedrībā varētu diskutēt par kandidātiem kādu laiku iepriekš un partijas ņemtu vērā publiskajās diskusijās izteikto. Taču var gadīties, ka tā nenotiek, jo vēlēšanām var būt vairākas kārtas. Pirmajā kārtā tiktu izvirzīti visi tautai atrādītie cilvēki, taču to tīšām izgāztu, un vajadzīgo balsu pārsvaru neiegūtu neviens. Tad nākamajās kārtās pēkšņi parādītos tāds kandidāts, kurš iepriekš nav nosaukts, bet par kuru koalīcija ar 51 balss pārsvaru jau agrāk draudzīgi ir vienojusies.

Tikmēr Saeimas amatpersonas izrāda rūpes par mazāk svarīgām lietām. Piemēram, Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš ir norūpējies par to, ka nepieciešams noteikts laiks, lai pārbaudītu, vai nākamajam prezidentam ir pielaide valsts noslēpumam. RB aptaujātie politologi gan nebija dzirdējuši, ka citās valstīs tas tiktu pārbaudīts. Tādā gadījumā vajadzētu pārbaudīt arī, vai par valsts augstāko amatpersonu pēkšņi neizvirza kādu bomzi, agrāk tiesātu cilvēku u.tml. Taču par to ir jārūpējas pašām partijām – tas ir to prestiža jautājums, arī gadījumā, ja nosauktais cilvēks ir tautā ne pārāk populārs. Ja tiktu ievēlēts pavisam nepiemērots kandidāts, kuram nevar rādīt slepenus dokumentus, tas būtu ne tikai Latvijas, bet arī starptautiska mēroga skandāls.

Tas pats attiecas uz rūpēm par to, ka Latvijas likumos nav noteikti konkrēti gadījumi Valsts prezidenta atlaišanai. Prezidents jau nav sētnieks, kuru var atlaist, piemēram, pēc iedzīvotāju sūdzībām. Prezidenta atlaišana saistās ar lielu starptautisko rezonansi, un Saeimai jārēķinās, ka jābūt nopietniem iemesliem – nepietiek ar atsevišķu deputātu iegribām.

Sarunā ar Saeimas izveidotās apakškomisjas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci (TP) neradās iespaids, ka tā grasās prasības par savlaicīgu kandidātu izvirzīšanu noteikt jau līdz gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Pirmajās divās sēdēs komisija pat īsti nebija identificējusi savus uzdevumus, vienīgi sapratusi, ka "darba lauks ir ļoti plašs". "Varētu būt zināma analoģija ar Saeimas vēlēšanu likumu, mēs uz to sliecamies, taču pilnībā apgalvot, ka tā būs, es nevaru," saka V. Muižniece. Viņa stāsta, ka būtu nepieciešams īpašs likums par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, kas pieprasītu kandidātiem sniegt plašākas ziņas pa sevi, ne tikai CV. Taču arī tad šī informācija būtu jāsniedz vēlēšanu laikā vai brīdi pirms tam Saeimas deputātiem, nevis mēnesi iepriekš tautai. Vairākos jautājumos, piemēram, par Valsts prezidenta atlaišanas iemesliem vai papildu prasību noteikšanai kandidātiem, nepieciešami Satversmes grozījumi, kas ir ilgstošs process likumdošanā, un tos līdz jūlijam pieņemt būtu praktiski neiespējami. Tā kā politiķi paši nav ieinteresēti atklāt kārtis, vēlētājiem līdz kārtējai vēlēšanu naktij nāksies tikai minēt, kurš nākamos četrus gadus vadīs un starptautiski reprezentēs Latvijas valsti.

Fakti

* Satversmē noteikts, ka par valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu un kuram nav dubultpilsonības. Citi kritēriji kandidātam nav izvirzīti.

* Termiņu, līdz kādam valsts prezidenta kandidatūras jāizvirza un jāievēlē, nosaka Saeimas prezidijs un frakciju padome. Pašlaik Latvijā ir noteikta pirmā prezidenta darba diena – 8. jūlijs, tas nozīmē, ka Vairas Vīķes–Freibergas prezidentūra beidzas 7. jūlijā.

* Parlamentāriešu balsojumam nav noteikta termiņa, teorētiski tas var turpināties bezgalīgi ilgi, daudzās kārtās. Satversmē sacīts vienīgi, ka prezidents jāievēlē ar 51 balss vairākumu. Tādējādi pastāv iespēja, ka Latvija ilgāku laiku paliek bez valsts galvas.

Iezīmējas iespējamie Valsts prezidenta amata pretendenti

LETA  03/09/07    Skaidrāk sāk iezīmēties nākamā Valsts prezidenta amata pretendentu loks, un Saeimas kuluāros jau izskanējis, ka vislielākās izredzes ieņemt šo amatu ir Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" vēlēšanu apvienības (LPP/LC) pārstāvim.

Tas tāpēc, ka apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis vada Rīgas domi, Tautas partijai (TP) ir premjera amats, bet Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ir Saeimas priekšsēdētāja postenis.

LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, kurš tiek minēts Valsts prezidenta amata pretendentu vidū ar vislielākajām izredzēm iegūt šo amatu, sacīja, ka apvienība par šo jautājumu vēl nav lēmusi.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka LPP/LC Valsts prezidenta amatam būtu gatava virzīt iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) kandidatūru, jo viņam ir lieli nopelni Latvijas labā, vadot valsti vissarežģītākajā situācijā, jo viņš bija pirmais Ministru kabineta priekšsēdētājs pēc neatkarības atjaunošanas.

"Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir ļoti augstu pacēlusi latiņu, kādam jābūt Valsts prezidentam, tādēļ mēs meklēsim vislabāko kandidātu," sacīja Bērziņš.

Savu kandidātu Valsts prezidenta amatam partijas kongresā 24.martā, iespējams, nosauks ZZS, informēja frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Pēc neoficiālas informācijas, šis kandidāts varētu būt Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

TP valdes loceklis Atis Slakteris informēja, ka partija par prezidenta amata kandidātu vēl nav runājusi.

Ja būs skaidri redzams, ka ir viens līderis, visas koalīcijas partijas varētu vienoties par kopīgu kandidātu, pieļāva Slakteris. "Kāda būs situācija, neviens vēl nevar zināt, tāds līderis vēl nav parādījies," sacīja Slakteris.

Saeimas kuluāros izskanējis, ka Valsts prezidenta amatu varētu ieņemt arī premjers Aigars Kalvītis (TP), kurš pats to noliedz. Taču viņš ir atzinis, ka nākamais Valsts prezidents būs saistīts ar kādu politisko partiju.

Valsts prezidenta amata kandidātu vidū tiek minēta arī politoloģe profesore Žaneta Ozoliņa un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Citi savukārt noliedz, ka Rimšēvičs varētu piekrist kandidēt uz šo amatu, jo viņš bankas prezidenta amatā var tikt ievēlēts vēl uz vienu pilnvaru termiņu. Tiek apšaubīts, ka Rimšēvičs piekritīs atstāt savu labi apmaksāto pašreizējo amatu.

Viens no politiķiem norādīja, ka, pēc neoficiālas vienošanās, nākamajam Valsts prezidenta amata kandidātam ir jābūt ar pieredzi premjera darbā.

Pašreizējās prezidentes Vīķes-Freibergas pilnvaras beidzas 7.jūlijā. Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidenta amatā var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu.

Partijai 'Jaunais laiks' nebūs priekšsēdētāja

LETA  03/09/07    Lai saliedētu organizāciju, partija "Jaunais laiks" (JL) plāno likvidēt partijas priekšsēdētāja amatu. To piektdien, tiekoties ar JL Jēkabpils nodaļas biedriem, paziņoja partijas vadītājs Einars Repše.

Kā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", partiju turpmāk vadīšot valdes priekšsēdētājs un domes priekšsēdētājs. Vienu no amatiem varētu ieņemt Repše, bet otru - Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš.

Kā skaidroja Repše, partijas pārvaldes sadalījums starp domi un valdi varētu būt līdzīgs, kā starp parlamentu un valdību.

Kā ziņots, 31.martā notiks JL ārkārtas kongress, kurā iecerēts pārvēlēt JL priekšsēdētāju un valdi. JL priekšsēdētāja amatam atsevišķi partijas biedri ir izvirzījuši Kariņu. Arī Repše iepriekš paziņoja, ka cīnīsies par amata saglabāšanu.

Vēstniecību prēmijas – stratēģiskās un neētiskās

Baiba Lulle,  NRA  03/10/07     Ziņa par to, ka LTV žurnāliste Ilze Jaunalksne saņēmusi ASV valsts sekretāres Kondolīzas Raisas apbalvojumu, aģentūras LETA ziņu lentē marķēta dzeltenā krāsā.

Tātad svarīga. Man tā šķiet svarīga no LTV Ziņu dienesta pārstāvju dubultmorāles aspekta.

Diemžēl netiek konkretizēts, tieši par kādu veikumu balva piešķirta, vien norādīts uz vispārējo balvas virzienu – "par sieviešu tiesību un progresa veicināšanu". Atmiņā gan nav palicis neviens šādas ievirzes Jaunalksnes publisks veikums, par laimi, neesmu arī manījusi tendenci viņas profesionālajā darbībā dalīt sieviešu un vīriešu tiesības. Turklāt šajā gadījumā tas, par ko un cik pamatoti Jaunalksnei piešķirta balva, ir sekundāri. Lielākas uzmanības vērta ir LTV žurnālistu balvu pasniedzēju šķirošanas politika.

Pērn it kā "ētisku apsvērumu dēļ" LTV Ziņu dienesta redaktore, žurnāliste Inta Lase atteicās pieņemt Krievijas vēstniecības piešķirto balvu un 500 dolāru prēmiju par viņas reportāžu no Abrenes par kādreiz Latvijā dzīvojušajiem padomju virsniekiem. Nelīdzēja pat žūrijas pārstāvja Miervalda Mozera skaidrošana, ka balvas nav par Krievijai glaimojošajām publikācijām, bet par profesionālām, ka neviens no Krievijas vēstniecības darbiniekiem, ne arī pats vēstnieks Viktors Kaļužnijs darbu vērtēšanā nav piedalījies, vien parakstījis diplomu.

Raisas apbalvojums būtībā ir tāda pati ASV vēstniecības balva, reveranss žurnālistei, jo neba nu pati Raisa, nedz viņas padomnieki urbās cauri visu desmit balvas saņēmēju valstu iekšpolitiskajām aktivitātēm. Visus kandidātus bija nominējušas ASV vēstniecības. Tādējādi var secināt – ASV vēstniecības balva žurnālistam ir bezkritiski pieņemama, bet Krievijas – pēc definīcijas noraidāma. Acīmredzot LTV Ziņu dienestam ir atkarībā no situācijas gari staipāmi ētikas standarti, labās un sliktās žurnālistu darbības ietekmētājas. Varbūt šajā ziņā dienests daudz neatšķiras no atsevišķiem mūsu tiesībsargiem, politiķiem un daža valdību veidotāja, kam ASV vēstniecības viedoklis ir bez iebildēm pieņemamo kategorijā. Vai arī LTV tāpat kā valstij ASV ir "stratēģiskais partneris"? Ja Lase, atsakoties no balvas, sacīja, ka Ziņu dienests turpmāk notikumus Krievijā centīsies atspoguļot kritiski, tad jāaizdomājas, kā LTV ZD atspoguļos ASV? Ja LTV Ziņu dienesta drukātajā pielikumā Diena (vai otrādi) pēc Lases atteikšanās no balvas varējām lasīt žurnālistes rīcību slavinošu komentāru, kurā arī atgādināts par Krievijas varas iestāžu attieksmi pret ilgo vīzu gaidīšanu un nereti arī atteikumu žurnālistiem, tad ar interesi jāgaida, kāds komentārs sekos par Jaunalksnes balvu un ASV vīzu politiku, atceroties cilvēku stāstus un publikācijas par pazemojošiem, neargumentētiem ASV vīzas atteikumiem, savdabīgo ASV komerciālās un militārās demokrātijas skolu, kas ir atsevišķas analīzes vērta.

Patiesi nav žēl, ka cunftes pārstāvis gūst atzinību. Gluži otrādi – uzskatu, ka pārāk maz protam uzslavēt savus amata brāļus, zinot žurnālista profesijas aizkadra skarbumu. Tāpēc īpašs gandarījums, piemēram, ir par to, ka 2006. gada Eiropas cilvēka tituls tika piešķirts mūsējam – Radio SWH žurnālistam Ģirtam Salmgriezim. Nevis par nekritisku Eiropas slavināšanu vai otrādi – par tās zākāšanu, bet – par tās cilvēciskošanu. Ko nespēj daudzi par to tieši atbildīgie. Viņam par balvu nebija kauns.

Saimniecībā, biznesā un dzīves līmeņa augšupejā...

Latvijas iedzīvotāji arvien optimistiskāki par dzīves līmeņa uzlabošanos

DELFI  03/05/07    Latvijas iedzīvotāju optimisms par dzīves līmeņa uzlabošanos pēc valsts iestājas Eiropas Savienībā (ES) ievērojami pieaug, liecina starptautiskās pētījumu kompānijas 'GfK Custom Research' veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka dzīve pēc iestāšanās ES ir uzlabojusies, ir pieaudzis vairāk kā divreiz - gada laikā no 12% uz 34%. Šāda tendence saglabājas, arī domājot par nākotni - dzīves līmeņa turpmāko pieaugumu sagaida 50% Latvijas iedzīvotāju. Šajā ziņā pesimistiski ir tikai 11% aptaujāto.

Deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka kopš iestāšanās ES cenas ir augstākas nekā pirms tam, bet, domājot par nākamajiem pieciem gadiem, joprojām katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka cenas turpmākajos piecos gados turpinās pieaugt.

Pētījuma autori norāda, ka Latvija izceļas pārējo jauno ES dalībvalstu iedzīvotāju vidū ar optimistisku vērtējumu attiecībā uz darba iespējām savā valstī. Ja jaunajā Eiropā tikai vidēji 21% iedzīvotāju šajā ziņā jūtas droši, tad Latvijā tādu ir 35%. Igaunijā gan šis rādītājs ir vēl augstāks – 57% valsts iedzīvotāju optimistiski vērtē darba iespējas savā zemē. Visu jauno valstu, tostarp arī Latvijas, iedzīvotāji augstāk vērtē darba nodrošinājumu vecajās ES valstīs. Turklāt Latvijā palielinās to cilvēku skaits, kuri "veco Eiropu" uzskata par labāku darba tirgu.

Vērtējot izglītības kvalitāti pēc iestāšanās ES, Latvija viskritiskāk no visām aptaujātajām valstīm vērtē izglītības kvalitāti mūsu pašu valstī - 82% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka citās ES valstīs izglītība ir labāka. Šādu viedokli pauduši pārsvarā jauni cilvēki.

Savukārt, vērtējot veselības aprūpes situāciju Latvijā, 35% aptaujāto uzskata, ka tā kļuvusi sliktāka, vēl trešdaļa uzskata, ka nekas nav mainījies, un tikai 20% apgalvo, ka sistēma ir kaut nedaudz, bet uzlabojusies. Kopumā līdzīgi šajā jautājumā domā arī pārējā jaunā Eiropa.

Uz jautājumu, vai situācija korupcijas mazināšanās ziņā ir uzlabojusies pēc valsts pievienošanās ES, puse Latvijas iedzīvotāju jeb 51% atbildējuši, ka korupcija šajā laikā ir pieaugusi.

Pievienošanās ES nav atstājusi ietekmi uz nacionālo kultūru un identitāti – uzskata vairums Latvijas iedzīvotāju jeb 57%. Latvijas iedzīvotāji ir diezgan optimistiski un nesaskata apdraudējumu savai nacionālajai identitātei un vērtībām. Arī nākotnē Latvijas respondenti skatās pozitīvi un nesaskata draudus. Savukārt vidēji 18% jauno eiropiešu ES ir pat vairojusi nacionālās piederības apziņu. Kopējā ainā pozitīvi izceļas Igaunija, kuras iedzīvotāji ir devuši daudz augstāku nacionālās identitātes un tradīciju saglabāšanas iespēju novērtējumu 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu.

Kopumā visu jauno ES dalībvalstu atbildēs tendences piecu gadu periodā visos aspektos ir novērtētas daudz pozitīvāk. Vairums jauno ES valstu iedzīvotāju uzskata, ka darba nodrošinājuma, veselības aprūpes, dzīves līmeņa un korupcijas līmeņa izmaiņas varētu būt pozitīvākas vidējā termiņā, salīdzinot ar šodienu. Daudzi norāda uz veselības aprūpes uzlabojuma trūkumu.

Aptaujā piedalījušies 7320 respondenti deviņās jaunajās ES dalībvalstīs. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā jauno dalībvalstu iedzīvotāji vērtē situāciju valstī pēc pievienošanās ES un kā prognozē savas valsts attīstību turpmākajos piecos gados.

Latvijas iedzīvotāji sasniegumus cer gūt ar labu izglītību un veiksmi

LETA   03/05/07    Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir nepieciešama laba izglītība, bet 38% uzskata, ka tam ir nepieciešama veiksme, liecina "Eurobarometer" jaunākais pētījums.

Vidēji Eiropas Savienības (ES) 25 dalībvalstīs par svarīgākajiem faktoriem nākotnes sasniegumiem tiek minēta laba izglītība - 62% gadījumu, kā arī smags darbs - 45% gadījumu.

Savukārt 36% Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir nepieciešams zināt pareizos cilvēkus, un tikai 15% iedzīvotāju kā priekšnosacījumu nākotnes sasniegumiem min smagu darbu.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 23% Latvijas iedzīvotāju kā priekšnosacījumu sasniegumiem min atjautību, 6% - nākšanu no labas ģimenes, 1% - to, ka cilvēks ir vīrietis.

76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu darbs liek apgūt viņiem jaunas iemaņas. Vidēji ES šādu viedokli pauž 71% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā - 69% iedzīvotāju, Lietuvā - 62%.

Nedaudz vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu darbs sagādā pārāk lielu stresu. ES vidēji šādu viedokli pauž 41% iedzīvotāju. Lietuvas iedzīvotāji visbiežāk ES uzskata, ka viņu darbs sagādā stresu - 71% gadījumu, savukārt Igaunijas iedzīvotāji visretāk no Baltijas valstīm norāda, ka viņu darbs būtu saistīts ar pārāk lielu stresu - 39%.

Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji 85% gadījumu ir pārliecināti, ka viņi tuvāko mēnešu laikā saglabās savu darba vietu, savukārt par to pārliecināti ir tikai 76% Lietuvas iedzīvotāju. ES vidēji par to ir pārliecināti 85% iedzīvotāju, savukārt visvairāk par iespēju saglabāt savu darbu pārliecināti ir Dānijas iedzīvotāji - 94%.

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka visvairāk nākotnes paaudzēm būs jāuztraucas par augstajām dzīves izmaksām - 53% aptaujāto, par veselības aprūpi - 42%, un par pensijām - 31% aptaujāto.

Trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju kā nākotnes lielākās bailes min bezdarbu, vidēji ES par bezdarbu nākotnē uztraucas 40% iedzīvotāju.

Saskaita lielas algas

Arnis Kluinis,  NRA  03/05/07    Centrālās statistikas pārvalde informē, ka vidējā pirsmsnodokļu darba samaksa Latvijā 2006. gadā pārsniegusi 2005. gada rādītāju par 23,0%.

Pēc statistiķu iegūtajiem datiem, pirmsnodokļu alga pagājušogad bijusi vidēji 302 lati. Sabiedriskajā sektorā nodarbinātie pelnījuši vairāk – vidēji 351 latu mēnesī, bet privātajā sektorā nodarbinātie – tikai 277 latus. Pēcnodokļu alga valstī vidēji bijusi 216 latu mēnesī. Atrēķinot no vidējās algas vidējo patēriņa cenu celšanos, darba samaksas reālais pieaugums bijis 15,6 procenti.

Skatot mēnešalgas pieaugumu pa nozarēm, vidējā alga visstraujāk cēlusies būvniecībā: pieaugums bijis par trešdaļu un bruto alga sasniegusi 282 latus; šādu skaitļu nosaukšana kārtējo reizi liek šaubīties par publiskoto datu kvalitāti. Tomēr jāatgādina, ka ne visi celtniecības nozarē uzskaitītie cilvēki strādā Rīgā un Pierīgā, ceļot jaunas un dārgas dzīvojamās un biroju ēkas.

Statistiķi pievērsušies arī algu reģionālajām atšķirībām un konstatējuši, ka visstraujāk algas pieaugušas (par 26,2%) Pierīgas reģionā, bet vislēnāk – Kurzemes reģionā, kur pieauguma temps bijis 19,1%. Nodarbinātajiem Rīgā algā vidēji aprēķināti 347 lati pirms nodokļu nomaksas, bet Latgalē – 214 latu jeb 70,6% no vidējās bruto darba samaksas valstī.

Attiecīgu atalgojumu par pūlēm, vadot šo plaukstošo tautsaimniecību, saņems Saemas deputāti. Saeimas Kārtības rullis piesaista viņu algu sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram ar koeficentu 3,2. Tātad deputātu darba samaksa pieaugs no 912 latiem līdz 1123 latiem mēnesī. Pieaugs arī piemaksas pie šīs pamatlikmes Saeimas amatpersonām par pārējo deputātu vadīšanu. Saeimas priekšsēdētājs papildus saņems 702 latus mēnesī, viņa biedrs - 596 latus utt. Jaunās algas kopā ar iekavēto palielinājumu par šā gada pirmajiem trijiem mēnešiem deputāti saņems 10. aprīlī.

Viedoklis: Nelegālā būvniecība jāiznīdē

Valdis Birkavs,  NRA  02/06/07    Pret būvniecības nozari un valsts ekonomiku graujošo nelegālo būvniecību valstij jāvēršas tūlīt, neatliekot problēmas risināšanu uz tālu nākotni – ja ir politiska griba, tad pelēkā ekonomika ir apkarojama.

Deviņdesmito gadu sākumā Latvija smagi cieta no tādas drūmas parādības kā rekets jeb izspiešana, kas kā ļauns parazīts bija uzmeties jaunās valsts uzņēmējdarbības videi, kropļoja to un neļāva normāli attīstīties. Tolaik šķita, ka ar reketu nekad nevarēs tikt galā... Taču, kā saka tautas paruna, acis darba izbijās, rokas darba nebijās – tā laika valdībām kopā ar Ģenerālprokuratūru un Iekšlietu ministriju izdevās šo nozieguma veidu gandrīz pilnībā iznīdēt – pārlauzt reketam sprandu.

Taču Latvijā kā postsociālisma zemē joprojām pastāv tāda nelāga pārejas laika parādība, kuras iznīdēšana ir stipri vien iekavējusies – proti, pelēkā ekonomika, kas būtiski traucē valstij pilnvērtīgi veikt savas funkcijas. Tās dēļ valsts kasei garām aizplūst miljoni, kas vajadzīgi sociālām, medicīnas un izglītības vajadzībām. Ļaužu tūkstoši vienā mierā pamanās izvairīties no nodokļu maksāšanas un smiedamies vēl arī patukšo sociālo budžetu, saņemot viņiem nepienākošos sociālās aizsardzības labumus un bezdarbnieku pabalstus. Pēdējā laikā šī parādība spilgti sākusi izpausties nelegālajā vai puslegālajā būvniecībā, kur vērojamas nepatīkamas tendences: strādnieki var atļauties šantažēt oficiāli reģistrēto celtniecības uzņēmumu vadību, prasot lielākas algas, un, ja viņu prasības netiek izpildītas, aiziet strādāt nelegāli vai puslegāli individuālajā sektorā. Tas visbiežāk vērojams Rīgā un ap Rīgu. Tur, kur notiek aktīva dzīvojamo namu un ciematu celtniecība. Bieži vien šie strādnieki vienlaikus saņem t.s. aplokšņu algu un vēl arī bezdarbnieka pabalstu. Nelegālais nodarbinātības raksturs būvniecības sektorā, saprotams, velk līdzi arī virkni nevēlamu blakņu – tā kā darbi tiek izpildīti bez līgumiem, strādnieku, uzņēmēju un klientu strīdi par darbu kvalitāti vai samaksas apjomiem nav risināmi tiesiskā ceļā. Bet tur, kur strīdus neizskata tiesa un likums, drīz vien par tiesnesi uzmetas kriminālā pasaule ar saviem likumiem un strīdu izšķiršanas metodēm. Šāda nekorekta strādnieku pārvilināšana rada arī pieprasījumu pēc ārvalstu darbaspēka. Būvniecības nozarei praktiski nebūtu nepieciešamas citvalstu darbarokas, ja nebūtu pelēkās darbaspēka tirgus zonas, kurā šis darbaspēks pazūd.

Vai gan nav skaidri saskatāma sakarība starp pelēkajā ekonomikā strādājošajiem, uz Īriju aizbraukušajiem, pieprasījuma pēc ārvalstu darbaspēka un darbaspēka trūkumu legālajā ekonomikā? Šis mezgls ir tik cieši savilkts, ka to nepārcirst bez labi uzasināta valstiska cirvja. Pagaidām gan tas cirītis tāds mazs un patruls. Tā īsti to uzasināt, šķiet, grib tikai Valsts ieņēmumu dienests (VID). Lai valsts iestādes varētu pilnvērtīgi cīnīties pret nelegāļiem, jāatrisina vesela gūzma problēmu – sevišķi trūkstošo vai nepilnīgo normatīvo aktu jomā.

VID, Robežsardze, daži būvniecības nozares pārstāvji un vēl virkne nelegālās būvniecības apkarošanā ieinteresētu institūciju ir sākušas sadarboties. Tomēr, lai šo valstij absolūti nozīmīgo vezumu vismaz izkustinātu no vietas, nepieciešamas valdības un tiesībsargājošo institūciju kopējās pūles. Nepietiks ar visai pieticīgajiem (kaut arī vērtīgajiem) priekšlikumiem, kurus VID iesniedzis Ekonomikas ministrijai. Vai gan attieksmi var uzskatīt par nopietnu, ja izskan viedoklis, ka to ieviešana prasīs vismaz trīs gadus? Taču klerkus nevar vainot, ja valdība pati vēl nav sasprindzinājusi spēkus cīņai ar nelegāļiem. Pagaidām dzirdama tikai patukša retorika: ārzemniekus neielaidīsim, jāceļ darba ražīgums, vajag saukt aizbraukušos mājās.

Kardināls risinājums ir tepat deguna priekšā. Ar tiesiskiem līdzekļiem panākt darbaspēka pārplūšanu pretējā virzienā – no nelegālā sektora uz legālo. Pašlaik tam traucē vesela virkne likuma nepilnību. Spēkā esošais Būvniecības likums nenovērš iespēju individuālo namu un ciematu cēlējiem paziņot, ka strādnieki ir tikai talcinieki, ka viņi naudu par darbu nesaņem un tādā garā. VID un būvniecības speciālisti uzskata, ka problēma atrisināma, likumā precizējot terminu saviem spēkiem vai arī to vispār izslēdzot no likuma teksta kā neprecīzu.

Nereti nākas saskarties ar gadījumiem, ka fiziska persona sadala nekustamo īpašumu (zemi) vairākos apbūves gabalos un uz katru atsevišķi izņem zemesgrāmatu, uz katru atsevišķi izņem būvatļauju un arī saviem spēkiem veic būvniecību. Reāli notiek ciemata celtniecība, kuru veic fiziska persona un, likuma traktējumā, saviem spēkiem. VID uzskata – lai valsts un pašvaldību institūcijas varētu kontrolēt, kas notiek šādos ciematos, jānosaka konkrēts kopējais būvapjoms, kura izpildei nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības. Jāparedz arī kārtība, ka gadījumos, kad zeme tiek sadalīta vairākos apbūves gabalos un uz katru atsevišķi izņem būvatļauju, būvvaldes pienākums ir informēt VID. Pašlaik VID nav deleģējuma veikt kontroles pasākumus būvniecības jomā, tāpēc jāpapildina Būvniecības likuma VII nodaļa Būvniecības kontrole ar jaunu pantu, kas paredzētu, ka VID amatpersonām atbilstoši kompetencei ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un grāmatvedības dokumentus, kas apliecina materiālu iegādi un samaksu par pakalpojumu sniegšanu, kā arī veikt visus nepieciešamus pasākumus, lai pārliecinātos, vai, veicot būvniecību, tiek nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite, vai būvniecības finansējums nodrošināts no legāliem ieņēmumiem, vai ar būvobjektā nodarbinātajām personām ir noslēgti darba līgumi vai uzņēmuma līgumi utt. Līdzīgā veidā pēc VID ieteikuma izmainot un precizējot attiecīgus likuma pantus, ir iespējams novērst teju visas blēdības, kuras pašlaik iespējams noslēpt, izmantojot likuma caurumus.

Kā pozitīvs solis kārtības ieviešanā vērtējama Ekonomikas ministrijas izstrādāto Būvniecības informācijas sistēmas noteikumu apstiprināšana Ministru kabinetā. Bet ar to nepietiks. Vajadzīga dziļa un pamatīga būvniecības pārvaldes reforma. Pašlaik spēkā esošo likumu ietvaros būvniecības dokumentu sagatavošanā izmantojama informācija, kas ietilpst 12 dažādu ministriju un iestāžu reģistros vai informācijas sistēmās. Nozares politikas sekmīgu īstenošanu kavē vienota būvniecību koordinējoša centra trūkums. Būvniecības nozares jautājumi vienlaikus tiek risināti vismaz četrās ministrijās. Nesakārtota pārvaldes sistēma nevar sakārtot nozari. Viss tas rada grūtības ne tikai vienotas būvniecības (arī mājokļu) politikas realizācijā, bet arī būvniecības problēmas risinošu normatīvu izstrādē, būvniecības uzraudzībā pašvaldībās.

Šī ir joma, kur steidzami nepieciešams valstisks risinājums. Tad iegūs gan valsts, gan tās iedzīvotāji.

Vai pašmāju dārzeņi un augļi kļūs par eksotiku?

Aisma Orupe, Nedēļa  03/07/07    Mēs pelnīti lepojamies ar Latvijas dārzeņiem un augļiem, uzsverot, ka tie ir garšīgāki par "ārzemniekiem". Diemžēl tie otrie izkonkurē mūsējos ar kvantitāti un zemāku cenu, noliekot pašmāju audzēto neizdevīgas konkurences pozīcijās.

Kādreiz pirmos tomātus un gurķus varējām baudīt tikai pavasara sākumā, tagad tos var nopirkt visu ziemu. Protams, ne jau Latvijā audzētos. Diemžēl citās valstīs klimats ir labvēlīgs vairākām ražām gadā, lauksaimniecībai atvēlētās platības ir daudz lielākas un ražošanas tehnoloģijas ļauj izaudzēt arī lielāku produkcijas apjomu, tāpēc pietiek "gan pašam, gan sašam". Turklāt jāņem vērā, ka Rietumos lauksaimniecība jau kopš pagājušā gadsimta sākuma attīstīta kapitālistiski gudri, pētot pieprasījumu un ieviešot jaunās tehnoloģijas, tāpat visādos veidos sargājot savas valsts ražotāju intereses.

Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) mūsu lauksaimniecībai nākas cīnīties ar milzīgu konkurenci par savu vietu tirgū. Bet to izdarīt ir ļoti grūti, un tam ir vairāki iemesli. Bet visa tā rezultātā lauksaimnieki arvien biežāk audzē tās kultūras, kuras tiek subsidētas un kurām ir labāks noieta tirgus. Vairākām nepopulārām sugām tiek atvēlētas arvien mazākas platības. Tad nu sāk arvien biežāk skanēt satrauktas balsis ne tikai no Latvijas iedzīvotāju, bet arī no vietējo "zaļumu" pārstrādātāju un konservu ražotāju puses — lūk, trūkstot pašu audzēto dārzeņu un augļu.

Bez visa minētā arvien vairāk zemnieku saimniecību atsaucas uz Eiropas Komisijas (EK) aicinājumu — labāk "kultivēt" ainavu tūrismu, nevis gurķus vai kāpostus. Tad nu jāvaicā: vai tiešām Latvijas dārzeņi un augļi drīz būs eksotika, bet lielākā daļa lauku tiks atvēlēti ainavu tūrismam? Kādi tam ir iemesli un kādas ir nozares attīstības iespējas, Nedēļa uzdeva šos jautājumus gan Zemkopības ministrijai (ZM), gan Latvijas dārzniekam, gan Zemnieku saeimai (ZS).

Vairums zemnieku audzē "subsidētās kultūras"

ZM Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vecākais referents Jānis Krainis atzīst, ka liela daļa zemnieku audzē kādu noteiktu kultūru tikai tāpēc, ka var saņemt subsīdijas. "Tie lielākoties ir zemnieki, kuri nestrādā ar perspektīvu uz nākotni, neplāno ražošanas attīstību un neiegulda līdzekļus saimniecības turpmākajai attīstībai. Tādi diemžēl ir un vēl kādu laiku būs." Viņaprāt, agri vai vēlu tirgus tomēr piespiedīs šos lauksaimniekus izvēlēties — vai pārorientēties uz citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu, vai arī dārzkopības produktu ražošanu pakārtot pieprasījumam un tirgus attīstības tendencēm. Nav izslēgts, ka šī daļa zemnieku galu galā dos priekšroku "ainavu tūrismam". "Tomēr gribu teikt, ka pašlaik Latvijā ir tādas saimniecības, kuru apgrozījums palielinās ar katru gadu. Tas tikai pierāda to, ka saimnieki, kuri rūpīgi veic savas darbības plānošanu, var ne tikai pastāvēt, bet strādāt arī ar ievērojamu peļņu, bet tas, protams, prasa lielu darbu, pacietību un neatlaidību."

ZS sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne teic, ka augļu un dārzeņu sektorā mums pārprodukcija nedraud. Arī viņa piekrīt ZM pārstāvja sacītajam, ka saimniecības plāno savu darbību, lai gūtu maksimālu peļņu. "Lielākajā daļā saimniecību subsīdijas veido ievērojamu daļu ienākumu, kas, protams, tiek ņemts vērā, izvēloties, ko darīt. Diemžēl tā rezultātā lauksaimniecībā bieži līdzekļi tiek ieguldīti bez pienācīgas atdeves. Kā rāda statistika, piemēram, vairojas tādu saimniecību skaits, kas pavasarī zemē iesēj lopbarības graudus un rudenī tos pat nenovāc, jo pat tā var saņemt atbalsta maksājumus."

Lai gan šobrīd šī "subsīdiju domāšana" ir radījusi situāciju, ka vairāku lauksaimniecības kultūru audzēšana ir sarukusi, ZM speciālists noraida apgalvojumu, ka Latvijas lauksaimniecība būtu vāji attīstīta. Esot, protams, "problemātiskas" sugas, pie kurām būtu minami arī mārrutki un skābenes. Agrāk lielākās mārrutku platības bija Jaunmārupē un Līvbērzē, Jelgavas rajonā. Jaunmārupē zemes platības ir samazinājušās līdz ar privātmāju celtniecības buma sākšanos, bet Līvbērzē tie zemnieki, kas audzēja mārrutkus, pārorientējās uz citām lauksaimniecības kultūrām — izvēlējās tās, kuras ir pieprasītas un kuru audzēšanu var mehanizēt, skaidro Krainis, piebilstot, ka pašlaik Latvijā tikai divas zemnieku saimniecības audzē mārrutkus.

Savukārt pie niecīgajām skābeņu platībām (tikai viena zemnieku saimniecība Raunā audzē skābenes un realizē tās Spilvai) esot vainojama galvenokārt šīs sugas agrotehnika — tās audzēšanā ir jāizmanto rokudarbs, līdz ar to pieaug izmaksas un galaprodukta cena. Šā kultūrauga novākšanas procesu varētu mehanizēt, iegādājoties spinātu novākšanas kombainu, bet atkal rodas jautājums — cik lielām ir jābūt platībām, lai šī iekārta atmaksātos? Jau tā augļu un dārzeņu cenas pēdējā laikā ir cēlušās.

Te gan ZM pārstāvis norāda, ka jāsaprot — dārzeņu cena vasarā atšķiras no tās, kas ir ziemā. Skaidrs, ka inflācijas ietekmē cenas mazākas nekļūs, tāpat jāpiekrītot pārstrādātāju izteiktajām raizēm, ka tas zināmā mērā ietekmēs arī konservu un ievārījumu pašizmaksu un cenu. Arī ZS sabiedrisko attiecību speciāliste tam piekrīt, norādot, ka vietējās produkcijas augstās pašizmaksas dēļ liela daļa Latvijas konservu tiek ražoti no augļiem un dārzeņiem, kas nav auguši pie mums. Runājot par iespējamo eksportu, Zuzāne ir visai pesimistiska, sakot: tā kā Latvijas produkcija nenodrošina pilnībā pašu patēriņu, "par nopietnu eksportu nav pat ko sapņot".

ZM pārstāvis uz augļkopību un augļu eksportu raugās ar cerīgāku skatu, jo pircēji labprāt izvēloties vietējo audzētāju saražoto augļu un ogu produkciju, pat ja tās cena ir nedaudz augstāka nekā importa. "Lai gan šobrīd Latvijas produkcija ieņem tikai trešo daļu tirgus, tuvākajos gados situācijai vajadzētu mainīties, jo sāks ražot tie augļudārzi, kas tika ierīkoti par valsts atbalstu agrākajos gados. Turklāt jau tagad ir tādi produkti, ar kuriem it veiksmīgi varam "startēt" ES — piemēram, uz Angliju tiek eksportētas Latvijas lielāko dzērveņu ražotāju SIA Lienama lielogu dzērvenes."

Kļūstam par pārtikas patērētājvalsti

Kopumā vērtējot nozari, ZS pārstāve attiecībā uz tās attīstību nav optimistiska: "Diemžēl jākonstatē, ka Eiropas Savienības un Latvijas zemkopības nozares vadības rezultātā Latvija kļūst par pārtikas produkcijas patērētāju valsti. Mūsu produktus izkonkurē to valstu ražojumi, kur lauksaimniekiem radīti labāki nosacījumi ražošanas attīstībai un konkurētspējas veicināšanai. Jāpiebilst, ka mūsu valsts lauksaimnieki saņem vismazāko finansiālo atbalstu no visām ES dalībvalstīm, līdz ar to viņiem jāpārvar nopietni šķēršļi, lai konkurētu ar citu valstu produkciju."

Arī blakus nozares, ar kurām varētu konkurēt Eiropas tirgū, līdz šim "nav iezīmējušās". "Dievs dod tādas atrast pēc iespējas ātrāk!" komentē Zuzāne. Runājot par EK īstenoto lauksaimniecības politiku, ZS radušies dažādi pieņēmumi par tās mērķiem. "Kā jau teicu, Latvijas zemnieki jau tāpat saņem vismazākos atbalsta maksājumus Eiropas Savienībā, piemēram, divreiz mazākus nekā Lietuvā. Bet nu lauksaimniekus pārsteigušas ziņas par strauju Papildus valsts tiešo maksājumu reformu, kas būtiski samazinās Latvijas lauksaimnieku motivāciju attīstīt savus uzņēmumus un vispār nodarboties ar ražošanu. Tā rezultātā visi nozares gudrākie prāti prognozē mūsu valsts lauksaimniecības degradāciju.

Šobrīd mūsu zemkopjus Eiropas Komisija būtībā motivē vispār pārtraukt ražošanu un pāriet uz tā saukto ainavas veidošanu. Tas liek domāt, ka EK veco Eiropas valstu lauksaimniecības lobiju ietekmē cenšas nepieļaut konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstību šai reģionā un Latvija kļūst par valsti — pārtikas patērētāju."

Latvijas dārznieka priekšsēdētājs Jānis Bērziņš atzīst, ka cenu ziņā konkurēt ar, piemēram, Turcijas dārzeņiem ir neiespējami — te tik lēti nevar izaudzēt. Diemžēl visam apakšā ir matemātika, nemaz nerunājot par citām aizkadra lietām, par kurām runāt negriboties. Tā kā valsts saimniecību un uzņēmumu vairs nav — ir tikai privātie, tad skaidrs, ka tie ražo to, kas ir rentabli. "Vienu gadu Mārupē audzējām pipargurķīšus, bet, ja mūsu pārstrādātāji grib par tiem maksāt 10 santīmu, tas mums nerentējas." Ja kādas sugas no Latvijas tīrumiem pazūd, arī tam ir šis rentabilitātes izskaidrojums — piemēram, tiem pašiem mārrutkiem esot maz pircēju. Tas pats attiecas uz skābenēm. Gan "noņēmējam", gan piegādātājam jāslēdz savstarpēji izdevīgi līgumi — tikai tad tā lieta ies un atdzims panīkušās lauksaimniecības kultūras.

Lai šī nozare attīstītos un varētu lētāk pārdot produkciju, jāiegulda līdzekļi jaunu tehnoloģiju ieviešanā, jaunu siltumnīcu un pārstrādes uzņēmumu celtniecībā. Taču viss apstājas pie naudas, arī pie iespējas saņemt ES finansiālo atbalstu. "No ES naudu var dabūt atpakaļ, kad projekts ir realizēts." Šā iemesla dēļ daudz kas paliekot tikai ideju līmenī, bet pat lieli pārstrādes uzņēmumi, kas spējuši izdzīvot un nav aizgājuši "pa burbuli", izvēlas labāk pārdoties lielākām ārzemju firmām, kuru vārda aizvējā var drošāk skatīties nākotnē, saņemt investīcijas un mēģināt iekļūt ES tirgū. Taču skaidrs, ka vecās ES valstis nebūt nevēlas pieļaut jaunu konkurentu parādīšanos tirgū. Par to liecinot kaut vai mūsu cukura rūpniecības nogremdēšana, kas zināmā mērā pierādot Eiropas bailes no mūsu lauksaimniecības.

Skaidrs, ka ES birokrātija daudzos punktos rīkojas negodīgi un lielās valstis lobē savējos, bet mēs esam pārāk maziņi, lai spētu ko mainīt. Pasaules Tirdzniecības organizācija gan spiež uz ES, pieprasot, lai netiek subsidēta ražošana. Attiecībā uz šo jautājumu lielo valstu nostāja nav vienāda. Piemēram, Lielbritānija uzskatot, ka lauksaimniecību nevajag subsidēt, bet Francija — vajag saglabāt esošo sistēmu.

Bērziņš retoriski vaicā: ja vecās valstis nesaņemtu subsīdijas, tad gan varētu paskatīties, kā tām veiktos? "Jo nav jau tā, ka esam slinki un neko nedarām. Lai gan jāatzīst, ka trūkst uzņēmīgu cilvēku. Daudzi diemžēl aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, kas liek izjust arī laba darbaspēka trūkumu," piebilst Bērziņš. Viņaprāt, ja te strādātu tā, kā to dara Īrijā vai citviet ārvalstīs, arī šeit cilvēks kļūtu pārticis un pat turīgs.

Attiecībā uz nozares attīstību Bērziņš ir visai skeptisks: "Visā pasaulē rūpniecība ir tā, kas balsta lauksaimniecību. Kas pie mums to var balstīt?" Iespējams, ka jel kaut kas mainīsies, kad mūsu cilvēkiem parādīsies lielāka pirktspēja, taču tik drīz tas nenotiks.

Attiecībā uz ainavu tūrisma iespējām Latvijas dārznieka priekšsēdis ir visai rezervēts: diez vai ar to varēs nopelnīt un diez vai tas varētu būt ielāps Latvijas laukiem. "Mēs esam nežēlīgajā kapitālismā — ar to jārēķinās. Turklāt iepriekšējos gados esam novārdzināti, tāpēc konkurēt ar vecajām Rietumu valstīm ir ļoti grūti," rezumē Bērziņš.

Parakstīs līgumu par interneta infrastruktūras izveidi laukos

DELFI  03/08/07     Satiksmes ministrija (SM) piektdien parakstīs līgumu ar a/s "Telekom Baltija", kas tirgū darbojas ar "Triatel" zīmolu, par platjoslas sakaru infrastruktūras attīstīšanu lauku apvidos, portālu "Delfi" informēja SM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Agnese Kārše.

Platjoslas tīklu attīstības politikas mērķis ir līdz 2012.gadam nodrošināt platjoslas piekļuves iespēju par pieņemamu cenu 85 – 95% valsts teritorijā, nodrošinot piekļuvi internetam ar attiecīgu datu pārraides ātrumu fiziskām personām, valsts pārvaldes iestādēm, komersantiem, skolām, slimnīcām u.c.

Jau ziņots, ka iepriekš līguma parakstīšanu bija jāatliek, jo tika saņemta sūdzība no iepirkuma komisijas pieaicinātā eksperta, un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzdeva pārbaudīt sūdzībā minēto faktu atbilstību patiesībai.

Jau ziņots, ka iepriekš interesi piedalīties konkursā pauda arī vairāki citi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā strādājoši uzņēmumi, taču tiem bija iebildumi pret konkursa gatavošanas īso laiku un neskaidro nolikumu.

Kompānijas "Lattelecom", IZZI un "Telia Latvija" vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar sūdzību par SM izsludināto konkursu par platjoslas interneta sakaru infrastruktūras izveidi laukos.

"Lattelecom" lūdza IUB pārbaudīt konkursa uzvarētāja piedāvājuma atbilstību konkursa nolikumam un to, vai "Telekom Baltija" savā piedāvājumā nav norādījis kā infrastruktūras izbūves vietu Rīgu, kas konkursa nolikumā nav prasīts, kā arī tos rajonus, kuros "Telekom Baltija" infrastruktūra jau izbūvēta pirms šī konkursa.

IUB atzina par nepamatotiem "Lattelecom" iebildumus un atļāva SM slēgt apstrīdēto līgumu.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un nodrošinātu interneta piekļuvi gandrīz visā Latvijas teritorijā, tostarp lauku apvidos ar vāju saimniecisko darbību, lielu bezdarbu un maziem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, tiek apgūts Eiropas Savienības finansējums.

Programmas laikā paredzēts 4,03 miljonu latu apmērā izveidot elektronisko sakaru tīklu infrastruktūru Latvijas teritorijās, kur tā nav pieejama, lai elektronisko sakaru komersanti varētu nodrošināt kvalitatīvu interneta pakalpojumu sniegšanu lietotājiem.

Latvijas IKP pērn pieaudzis par 11,9%

LETA  03/09/07    Šis ir straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas.

LETA jau ziņoja, ka IKP 2005.gadā, salīdzinot ar 2004.gadu, pieauga par 10,2%.

IKP pieaugumu pērn veicināja apjomu kāpums vairākās nozarēs, tai skaitā tirdzniecībā, kuras īpatsvars IKP struktūrā ir 20,9%, - par 17,4%, komercpakalpojumu nozarē (īpatsvars IKP - 14,8%) - par 17,6%, transporta un sakaru nozarē (īpatsvars IKP - 13%) - par 9,3%, apstrādes rūpniecībā (īpatsvars IKP - 11,9%) - par 6,2%, būvniecībā (īpatsvars IKP - 6,8%) - par 13,6%.

2006.gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP apjoms pieaudzis par 11,7%. Tirdzniecībā bija apjomu pieaugums par 15,3%, tai skaitā mazumtirdzniecībā - par 25,3%, komercpakalpojumu nozarē - par 17,4%, transporta un sakaru nozarē - par 7,7%, apstrādes rūpniecībā - par 4,5%, būvniecībā - par 10,3%.

Pērn ceturtajā ceturksnī Lietuvā IKP pieauga par 6,9%, bet Igaunijā - par 11,2%.

Izglītībā, kultūrā, zinātnē un veselībā...

Pirmo reizi Latvijā bez skalpeļa veikta sirds kambara paplašināšana jaundzimušam bērnam

LETA   03/05/07    Latvijā pirmo reizi tikko dzimušam bērnam bez skalpeļa veikta sirds kambara paplašināšanas operācija, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Līdz šim bērnu sirds ķirurgi Latvijā šādu operāciju nebija veikuši. Mediķi norādīja, ka turpmāk šādas operācijas varēs izdarīt arī pārējiem mazajiem pacientiem, kuriem līdz šim varēja palīdzēt tikai ārvalstīs.

Pēc bērna piedzimšanas tika konstatēts, ka no sirds labā kambara asinis netek uz plaušu asinsvadiem un nedabū skābekli. Veiksmīgo operāciju ar instrumentiem, ko dēvē par olīvītēm, veica profesors Aris Lācis.

Pēc veiksmīgās operācijas meitenīte no Intensīvās terapijas nodaļas pārvietota uz nodaļu, kur ar īpašiem aparātiem tiek uzmanīta bērna sirdsdarbība, pulss un skābekļa daudzumu asinīs.

Gripa nerimst, mediķi knapi tiek galā

Liene Barisa, NRA   03/06/07    Slimnīcas Latvijā ir pārpildītas, bet ātro brigādēm Rīgā piesaista papildspēkus – rezidentus, kuri pie pacientiem brauc ar taksometriem.

Jelgavā, Daugavpilī un Rēzeknē nedēļas nogalē pagarināti ģimenes ārstu un dežūrārstu darba laiki, turklāt atšķirībā no ierastā viņi strādā arī svētdienās. Ja gripas spēks šīs nedēļas laikā nemazināsies, Veselības ministrija lielāku mediķu pieejamību sola arī turpmāk.

Jaunākos datus par pagājušās nedēļas situāciju Latvijā Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) vakar vēl nebija paguvusi apkopot. Taču zināms, ka, piemēram, Daugavpilī saslimstība mazinājusies. Vēl pagājušajā nedēļā tā bija 14 reizes lielāka par epidemioloģisko slieksni (100 uz 100 000 iedzīvotājiem), bet šonedēļ tā salīdzinoši ir tikai sešas reizes lielāka. Savukārt Jelgavā gripa turpina uzņemt apgriezienus, epidemioloģisko slieksni pārsniedzot jau 18 reizes.

Gripa šogad Latvijā esot īpaši agresīva un izplatās strauji.

Latvijas infektoloģijas centrā ik dienas tiekot ievietoti vidēji desmit gripas slimnieki. Rekords pēdējā laikā bijis 19 jauni pacienti dienā. Centra vadītāja Baiba Rozentāle turklāt piebilst, ka tie, kurus ievieto slimnīcā, sirgst ar gripu smagā formā, līdz ar to slimotāju ir daudz vairāk. Kopš gripas sākuma kopumā infektoloģijas centrā ārstējušies 174 gripas slimnieki, no kuriem 32 komplikāciju dēļ bijis plaušu karsonis (pneimonija), kas esot salīdzinoši liels skaits. Citas biežāk sastopamās gripas radītās komplikācijas ir bronhīts, otīts un haimorīts.

Jāpiebilst, ka gripas visvairāk skartajos rajonos – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī un citur – slimnīcas joprojām ir pārpildītas. Tomēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Romēna Namniece atzina, ka vismaz bērnu slimnīcā uzlabojumi esot vērojami. Pagājušajā pirmdienā slimnīcā ārstējušies 200 bērni ar akūtām vīrusu saslimšanām, bet šosestdien, šosvētdien – 124. Infekcijas nodaļas joprojām gan esot pilnas abās slimnīcas daļās – Vienības gatvē un Gaiļezerā. Taču uz laiku pārprofilētas citas nodaļas, līdz ar to neesot tā, ka kādam gripas slimniekam uzņemšana būtu jāatsaka, uzsvēra R. Namniece.

Arī Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) stacijas operatīvās daļas vadītāja Vija Grigale stāstīja, ka aizvadītās nedēļas nogalē situācija jau bijusi mierīgāka nekā pirms nedēļas. Tiesa, lielā mērā nevis tāpēc, ka izsaukumu mazāk, bet ātrajiem palīgā nākuši 27 rezidenti, nedēļas nogalē kopumā ar takšiem izbraucot uz 216 izsaukumiem (kopā Rīgā izbraukts uz aptuveni 1600 izsaukumiem). V. Grigale arī atzina, ka zvanu bijis daudz vairāk, tomēr, uzzinājuši, ka strādā arī dežūrārsti, cilvēki izvēlējušies viņu palīdzību. V. Grigale piebilda, ka turklāt dežūrārsti atšķirībā no NMP ārstiem drīkst arī izrakstīt zāļu receptes, tādēļ, ja nav nepieciešama stacionēšana, izdevīgāk lūgt palīdzību viņiem.

B. Rozentāle Neatkarīgajai stāstīja, ka šogad netipiski gripas laikam cirkulē arī citi vīrusi – paragripa un adenovīrusi. Paragripai ir raksturīga zemāka temperatūra nekā gripai, taču izteiktāks ir spēcīgs balss aizsmakums. Turklāt, ja, piemēram, gripas slimnieki vissliktāk jūtas slimības pirmajās dienās, paragripas slimniekiem nepatīkamākie simptomi vērojami slimošanas nedēļas beigās. Savukārt adenovīrusiem raksturīga acu asarošana un iesnas, kas var izraisīt deguna blakusdobumu iekaisumu. Var būt arī sāpošs kakls.

Mediķi atgādina, ka gripas vīrusa saslimšanas gadījumā, tikko jūtat pirmos saslimšanas simptomus, pirmajā vai, vēlākais, otrajā dienā vajadzētu iedzert remantadīnu. Vēlāk gan vairs to lietot neesot jēgas un slimību vairs neapturēs, kamēr neizslimos.

***

Gripas pazīmes

Slimības simptomi

- Pēkšņs sākums, galvassāpes, muskuļu sāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra līdz 39–40 °C, kaulu laušanas sajūta, sāpes kaklā un sauss, rejošs klepus, iesnas.

Izplatītākā šobrīd ir A tipa gripa, paveids H3N2.

Gripas epidēmija konstatēta

- Rīgā, Rīgas rajonā

- Ogres rajonā

- Daugavpils rajonā

- Krāslavas rajonā

- Limbažu rajonā

- Cēsu rajonā

- Jelgavas rajonā

- Rēzeknes rajonā

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  02/06/07

- ARHITEKTU NAMĀ trešdien tiks atklāta gleznotāja, pedagoga un dzejnieka Jāņa Anmaņa gleznu izstāde Zelta sonāte.

- GALERIJĀ ISTABA skatāma gleznotājas Evijas Ķirsones personālizstāde Untumainais lieliskums. Tajā eksponēti miniatūra formāta darbi. Māksliniece ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, kur mācījusies A. Naumova un K. Zariņa meistardarbnīcā. E. Ķirsones mini gleznojumos nav ne vēsts no sīkumainības, tie ir krāsās dzirkstoši un ekspresīvi nosacītās ainavas paraugi, kuros jūtams krāsas vieliskums. Īpaša mākslinieces glezniecības kvalitāte ir kolorīta izjūta, kas izstādē izpaužas kā spēja salikt kopā šķietami nesaderīgus krāstoņus.

- GALERIJĀ MĀKSLA XO ceturtdien pulksten 18 tiks atklāta mākslinieces Annas Heinrihsones personālizstāde Lacrima. "Ar katru dienu kļūst nozīmīgāks pārdzīvojums, pēc kura seko personīgas atklāsmes. Tās ir tik intīmas, ka ir neaptverami lielākas par jebkuru globālu noslēpumu. <..> Gleznas ir punkts secinājumam vai komats pirms nākamā satraucošā piedzīvojuma," apgalvo māksliniece.

- KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJĀ Antonija ceturtdien pulksten 17.30 atklās izstādi Gleznotājam Antonam Megnim – 100. A. Megnis (1907–1982) mācījies Liepājas daiļamatniecības vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, kur ieguvis mākslinieka dekoratora grādu. Mākslinieks darbojies gan dažādās dekoratīvās glezniecības jomās, gan stājglezniecībā, taču tematiski gleznojis galvenokārt ainavas. Mākslinieka darbus raksturo personiskie pārdzīvojumi, formāli – dinamika, ekspresija, oriģināla gleznojuma maniere. Spilgta lappuse A. Megņa daiļradē ir viņa darbs un sasniegumi akvareļglezniecībā.

- LATVIJAS MĀKSLINIEKU SAVIENĪBAS GALERIJĀ apskatāma Lietuvas tēlniecības mazo formu izstāde Here and now. Izstāde ir Latvijas Tēlnieku centra biedru uzsāktā apmaiņas projekta Rīga–Viļņa atbilde izstādei Viļņā 2006. g., kur piedalījās 24 Latvijas mākslinieki ar vairāk nekā 60 tēlniecības mazo formu darbiem. Mazo formu tēlniecība ir novitāšu un eksperimentu attīstības lauks, kurā vislabāk redzami jauni meklējumi mākslā un atspoguļota kultūras norišu kopaina.

- LATVIJAS NACIONĀLĀ MĀKSLAS MUZEJA pastāvīgajā ekspozīcijā trešdien tiks atklāta Gustava Kluča darbu kolekcija. Gustavs Klucis (1895–1938) ir viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem, kurš 20. gadsimta 20.–30. gados strādāja Padomju Krievijā, un viņa daiļrade veidojās krievu avangarda parādību kontekstā.Ekspozīcijā iekļauti ap 30 darbu. Līdztekus autora darinātajiem plakātu maketiem fotomontāžas tehnikā skatāmi agrīnie konstruktīvie zīmējumi, poligrāfiskā dizaina paraugi, izstāžu iekārtojumu projekti un tiražētie plakāti.

LU izdod grāmatu par vēlēšanu norisēm Latvijā

DELFI  03/06/07    Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts izdevis grāmatu "Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa", kurā Komunikācijas studiju nodaļas pētnieku un Latvijas vadošo žurnālistu raksti sniedz ieskatu līdz šim neapgūtā politikas un komunikācijas zinātnes laukā – priekšvēlēšanu kampaņu un vēlēšanu norise, to izpausmes publiskajā laukā.

Rakstu krājumā universitātes pētnieki un Latvijas žurnālisti vērtē masu mediju darbību un lomu priekšvēlēšanu kampaņā, politisko reklāmu izpausmes, Latvijas politisko partiju un organizāciju vēlēšanu programmu orientācijas, politiķu prasmi un neprasmi izmantot presi un televīziju komunikācijā ar vēlētājiem, informēja grāmatas veidotāji.

9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā atzīst Inta Brikše, vērojama pozitīva žurnālistikas profesionālisma attīstība, lai gan joprojām pastāv neskaidrība žurnālistikas kultūras normās, kas savukārt rada tādas problēmas kā izvairīšanos no atbildības, nespēju aptvert un parādīt politisko procesa kopainu, parādību un indivīdu diskursīvās attiecības u.c.

Ojārs Skudra, vērtējot īstenības konstrukcijas un nākotnes orientācijas politisko partiju un organizāciju 9. Saeimas vēlēšanu programmās, izvirza pieņēmumu par Latvijas politiskās komunikācijas kultūras orientāciju uz sabiedrisko attiecību veicinātu politiskās komunikācijas kultūru, kurā dominē simboliskā politika un politikas surogāti.

Politiskās partijas un vēlētāji šoreiz pārsvarā orientējās uz nākotni, tāpēc, kā atzīst Vita Zelče, vēstures jautājumiem priekšvēlēšanu kampaņā bijusi maza loma, jo vēstures loma Latvijas politiskajā un sociālajā dzīvē mazinās, turklāt ikdienas dzīvē nepastāv vienota nacionālās vēstures sapratne, jo pār to dominē sociālo grupu kolektīvās atmiņas.

Žurnālistikas un reklāmas saturu krājumā analizē arī mediju pārstāvji un Universitātes doktoranti – žurnāla "Una" redaktores vietniece Lolita Stašāne, Latvijas Televīzijas žurnālisti Solvita Denisa un Dmitrijs Petrenko un portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš.

Krājumā apkopotie pētījumi dod pārskatu gan par žurnālistikas un reklāmas profesionālajām izpausmēm, gan arī par Latvijas sabiedrības problēmu un attīstības tendenču atspoguļojumu medijos. Dmitrija Petrenko pētījums parāda, ka preses piedāvātie pilsonības naratīvi iekļāva arī etnopolitisko problēmu risināšanas/nerisināšanas modeļus un laikrakstos dominējošais diskurss bija atkarīgs no konkrētā preses izdevuma etnopolitiskās nostājas. Bet darbaspēka, emigrācijas un migrācijas diskurss parādīja, kā secina Solvita Denisa, ka pastāv krasa atšķirība starp politiskajām partijām, kas orientējās uz latviešu elektorātu, un partijām, kas orientējās uz krievvalodīgo vēlētāju.

Krājumā publicēti arī žurnālistu Daigas Bitinieces, Zigrīdas Somes, Jāņa Dombura un Kārļa Streipa vērtējumi par masu mediju un žurnālistu darbu un lomu 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā arī politiķu prasmi un neprasmi izmantot presi un televīziju komunikācijā ar vēlētājiem.

Grāmata kopumā piedāvā daudzveidīgus politiskās kultūras atsegumus, kas ir svarīgi ne tikai šīs kampaņas norišu izpratnē, bet arī Latvijas politisko, sociālo, kultūras un ikdienas dzīves kopvērtējuma apzināšanā.

Krājums ir daļa no pētniecības projekta "Ētika, komunikācija un politiskā kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā", otrs krājums par politiskās kultūras un ētikas analīzi iepriekšējā vēlēšanu kampaņās nāks klajā vēl šopavasar. Projekts realizēts, pateicoties valsts dotācijai, ko piešķir Izglītības un zinātnes ministrija zinātniskās darbības atbalstam universitātēs.

Viedoklis: Ar muldēšanu vien diez vai iztiksim

Zenta Briede, Latvijas Avīze   03/07/07    2. janvārī ar ''LA'' publicēto rakstu ''Skolotājs. Apspļaudīts. Un bezspēcīgs?'' sabiedrībā sākās plaša diskusija par skolēnu un skolotāju tiesībām un pienākumiem. Satraukto pedagogu vēstules sasniegušas arī deputātus, un vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ko vada Jānis Strazdiņš (ZZS), uz komisijas sēdi bija uzaicinājusi Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieci Lailu Riekstu-Riekstiņu un inspekcijas uzraudzības nodaļas vadītāju Ievu Zumenti.

Laila Rieksta-Riekstiņa deputātiem izstāstīja, ar ko nodarbojas viņas vadītā inspekcija, un ierosināja dibināt valsts sociālās pediatrijas centru, kurā strādātu dažādu nozaru speciālisti. Šajā iestādē mediķi, psihologi un pedagogi kopīgi noteiktu diagnozi un ārstēšanu tiem bērniem un pusaudžiem, kuri slikti uzvedas, ir hiperaktīvi, nesekmīgi un nevar iekļauties skolas dzīvē.

Komisijā izvērtās diskusija par to, ar kādām metodēm disciplinēt jauno paaudzi: ar stingrību un bardzību vai uzklausīšanu un draudzīgām savstarpējām sarunām. Rieksta-Riekstiņa vairākkārt uzsvēra, ka pedagogi ar skolēniem runā par mācību vielu, bet nerunā par dzīvi un tām problēmām, kas nomāc bērnus. Skolēni skolā jūtoties slikti un esot izslāpuši pēc šādām sarunām.

Deputāti jautāja, vai patiešām inspekcija par bērnu tiesību pārkāpumu uzskata skolēnu iesaistīšanu lietderīgā darbā skolā, piemēram, skolas apkārtnes uzkopšanā.

Rieksta-Riekstiņa atbildēja tā: ''Likt bērnam pacelt uz grīdas nomestu papīru vai noslaucīt tāfeli, tas mūsu inspekcijas skatījumā nav bērnu tiesību pārkāpums. Iemācīt pienākumu var tikai darbībā un mūsu inspekcija neuzskata, ka iesaistīšana skolas labiekārtošanā nav pieļaujama. Nevienu skolas direktoru par to neesam sodījuši.''

Šī inspekcijas nostādne deputātus iepriecināja.

Pauls Putniņš (ZZS) izteicās, ka šis ir demokrātijas laiks, kad sabiedrībā caur internetu ienāk dažādas negatīvas ietekmes un zūd trauslā robeža starp tiesībām un pienākumiem. ''Jūs uzsverat, ka ar pusaudžiem, pat ja viņi spļauj virsū, jārunā, jārunā, jārunā, bet vai nav tā, ka pavisam bez diktāta un stingrības, ar muldēšanu vien neiztiksim? Kā jūs pati rīkotos, ja jūs būtu skolotāja un piektklasnieks jums uzspļautu un ziņkāri skatītos, ko nu jūs viņam teiksiet?'' tā bez aplinkiem jautāja Putniņa kungs. Inspekcijas priekšniece atbildēja, ka šādā situācijā policiju viņa nesauktu un arī neprasītu, lai vainīgais neskaitāmas reizes atvainotos, rāpotu uz ceļiem un bučotu kājas. ''Vienas receptes nav. Tas ir atkarīgs, kurš bērns to izdarījis. Katrā ziņā pēc stundas es mēģinātu noskaidrot, kāpēc viņš tā darījis. No viņa atbildes izrietētu mana tālākā rīcība,'' atbildēja Rieksta-Riekstiņa.

''Un ko darīt, ja konfliktā ar skolu vecāki nostājas sava bērna pusē, kaut arī skolēns nepārprotami pārkāpis skolas iekšējās kārtības noteikumus?'' jautāja Dzintars Ābiķis (TP). Deputāts gribēja zināt, kā inspekcija reaģē tad, ja bērns pārkāpis iekšējās kārtības noteikumus, bet vecāki konfliktā ar skolu nostājas savas atvases pusē. ''Vai kādreiz soda arī vecākus?'' jautāja Ābiķis. RiekstaRiekstiņa teica, ka nav tādas uzskaites par sodītajiem vecākiem, taču viņa atgādināja, ka administratīvi pusaudžus var sodīt no 14 gadu vecuma; ja pārkāpējs ir jaunāks, var sodīt vecākus.

Rieksta-Riekstiņa atzina, ka gandrīz katrā klasē ir skolēni, kas slikti uzvedas un ar kuriem pedagogi netiek galā. ''Skolotāji gribētu viņus visus salādēt vagonā un nogādāt kādā citā vietā, taču tādas iestādes nav,'' teica RiekstaRiekstiņa un atkal ieteica vispirms noskaidrot, kāpēc viņi uzvedas huligāniski. Pēc inspekcijas ieskata, tā notiek tāpēc, ka skolēni atpaliek mācībās un sajūtas izstumti, skolā jūtas slikti, viņos mājo bailes, aizvainojums, dusmas un bezspēcība. ''Arī pedagogi jūtas tāpat un tādas izjūtas rada abpusēju agresiju,'' skaidroja Rieksta-Riekstiņa.

Komisijā izvērtās diskusija par to, vai pusaudži patiešām visiem spēkiem jāpasargā no jebkādām bailēm. ''Rietumu civilizācijā bailes ir kaut kas ļoti slikts,'' teica deputāts Putniņš, ''taču bailes ir arī cilvēku un dzīvnieku aizsargājošs instruments, bailes disciplinē.'' Rieksta-Riekstiņa savukārt atspēkoja šo uzskatu, jo, viņasprāt, iebaidīšana nav derīga audzināšanas metode. ''Ar iebaidīšanu neko nepanāksim. Ar katru reizi būs jākliedz arvien skaļāk, tad jāsit. Pēc tam pieaudzis tāds iebaidīts cilvēks gribēs atriebties,'' tā Rieksta-Riekstiņa.

Komponists Raimonds Pauls (TP) uz demokrātiskajām audzināšanas metodēm ar baltiem cimdiem tomēr raudzījās skeptiski, viņaprāt, tāda auklēšanās sabiedrību ved postā. Mākslinieks uzskata, ka bez stingra prasīguma neiztikt. Viņš pastāstīja, kā rīkojas, piemēram, zēnu kora diriģenti tad, ja pāris delveru dezorganizē visu kori un uz apsaukšanu nereaģē. ''Pārtraukumā diriģents aicina puišus uz ''izpildkomiteju'', t. i., tualeti, un kad tie zēni tur prom no citu acīm, dabū pa pieri un diriģents viņiem vēl piesaka: ''Ja sūdzēsies vecākiem, korī nedziedāsi.'' Pēc tam ar kori var normāli strādāt." Rieksta-Riekstiņa māksliniekam atgādināja, ka Saeimas deputāti paši savulaik likumā ierakstījuši, ka bērnus nedrīkst fiziski sodīt.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  03/07/07

- ALEKSANDRA JAKOVĻEVA MEMUĀRI. Vakar Reiterna namā notika apgāda Jumava izdoto pazīstamā perestroikas politiķa un ideologa Aleksandra Jakovļeva memuāru Krēsla atvēršanas svētki. Piedalījās vairāki bijušie PSRS Augstākās padomes deputāti no Latvijas, kas savulaik paši tikušies ar ievērojamo PSRS politiķi, kuram bija liela loma padomju impērijas sabrukumā. Pasākums notika Jumavas grāmatnīcu tīkla akcijas Krievijas tautu dienas ietvaros.

- SIEVIETES PAR SIEVIETĒM. Atzīmējot 8. martu, starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, Latvijas kinematogrāfistu savienība kopā ar kinoteātri Rīga rīt pulksten 19 rīko akciju Sievietes. Sievietes par sievietēm, piedāvājot režisores Unas Celmas dokumentālo filmu programmu. Tā būs iespēja noskatīties filmu 1960. gada meitenes – 1994. gadā tapušo 57 minūtes garo darbu par Unas Celmas klasesbiedreņu dzīvesstāstiem, kā arī slaveno Olu kundzi (2000) – starptautiskajos festivālos apbalvoto filmu par Ainas kundzes dzīvi, kura ik dienas kādā ceptuvē ar rokām pārsit 20 000 olu. Biļetes iespējams iegādāties kinoteātra kasēs, cena – viens lats.

- ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENAS KONFERENCE. Rīkotāji darījuši zināmu Aspazijas dzimšanas dienas konferences programmu, kas, kā jau ierasts, notiks Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30. Tajā skanēs Aspazijas dzeja aktieru Ievas Mūrnieces un Haralda Ulmaņa lasījumā un tiks piedāvāti šādi referāti: Rauls Čilačava (dzejnieks, atdzejotājs, Ukraina) Aspaziju un Raini tulkojot; Silvestrs Gaižuns (literatūrzinātnieks, Lietuva) Aspazija un Lietuva; Jānis Zālītis (literatūrzinātnieks, Latvija) Prototipi Aspazijas lugā "Jānis Ziemelis"; Gaida Jablovska (literatūras vēsturniece, Latvija) Aspazija. 1927. gads; Ilze Knoka (literatūrzinātniece, Latvija) Neklātienes domubiedri jeb Dzejnieki, ko tulkot izvēlējās Aspazija. Referātu ilgums – līdz 20 minūtēm.

- LAIKS FRANCIJAS PAVASARIM. Lai gan oficiāli festivāls Francijas pavasaris Latvijā nav sācies, laiks sākt gādāt biļetes uz tā pasākumiem. Latvijas Jaunā teātra institūts un festivāls Francijas pavasaris Latvijā piedāvā jaunā franču režisora un mākslinieka Filipa Kena un kompānijas Vivarium Studio (Parīze) izrādi Kā dabā – poētisku, asprātīgu un vizuāli fascinējošu iestudējumu par cilvēku klimata izmaiņu un ekoloģiskās katastrofas priekšvakarā. Izrādes paredzētas 22. un 23. martā pulksten 20 Dzelzceļa muzejā Rīgā un 26. martā Valmieras teātrī. Biļetes uz Rīgas izrādēm meklējiet Dzelzceļa muzejā, Biļešu servisā (www.bilesuserviss.lv), bet uz izrādi Valmierā – Valmieras teātra kasē (www.vdt.lv). To gādāšanu nudien nevajadzētu atlikt uz pēdējo mirkli.

- PROVANSAS AINAVAS. Festivālam Francijas pavasaris Latvijā gatavs arī Ārzemju mākslas muzejs. Jau nākamo otrdien durvis vērs izstāde Provansas ainavas, kas tapusi sadarbībā ar fondu Ragards de Provence Marseile. Latvijas publikai tiks piedāvāti 75 Provansas mākslinieku darbi, kas tapuši no 18. līdz 20. gadsimtam. Izstāde atklās Provansas sauso un dažviet visai mežonīgo dabu, saulainos un dzīvīgos upju krastus, kā arī, protams, Marseļu. Darbos atveidota zemnieku, zvejnieku, mazo darbu darītāju vienkāršā ikdiena, kas nereti tiek aizvadīta, tērzējot kafejnīcās vai staigājot pa pludmali. Darbu autori: Emīls Lubons, Pols Gigū, Alfons Muts, Vincents Kurduāns, Eduārs Kovēns, Žans Batists Olīvs, Fēliks Ziems, Anrī Manguēns, Ogists Šabo un citi izcili otas meistari.

Arno Jundze,  NRA  03/08/07

- ALEKSANDRA JAKOVĻEVA MEMUĀRI. Vakar Reiterna namā notika apgāda Jumava izdoto pazīstamā perestroikas politiķa un ideologa Aleksandra Jakovļeva memuāru Krēsla atvēršanas svētki. Piedalījās vairāki bijušie PSRS Augstākās padomes deputāti no Latvijas, kas savulaik paši tikušies ar ievērojamo PSRS politiķi, kuram bija liela loma padomju impērijas sabrukumā. Pasākums notika Jumavas grāmatnīcu tīkla akcijas Krievijas tautu dienas ietvaros.

- SIEVIETES PAR SIEVIETĒM. Atzīmējot 8. martu, starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, Latvijas kinematogrāfistu savienība kopā ar kinoteātri Rīga rīt pulksten 19 rīko akciju Sievietes. Sievietes par sievietēm, piedāvājot režisores Unas Celmas dokumentālo filmu programmu. Tā būs iespēja noskatīties filmu 1960. gada meitenes – 1994. gadā tapušo 57 minūtes garo darbu par Unas Celmas klasesbiedreņu dzīvesstāstiem, kā arī slaveno Olu kundzi (2000) – starptautiskajos festivālos apbalvoto filmu par Ainas kundzes dzīvi, kura ik dienas kādā ceptuvē ar rokām pārsit 20 000 olu. Biļetes iespējams iegādāties kinoteātra kasēs, cena – viens lats.

- ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENAS KONFERENCE. Rīkotāji darījuši zināmu Aspazijas dzimšanas dienas konferences programmu, kas, kā jau ierasts, notiks Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30. Tajā skanēs Aspazijas dzeja aktieru Ievas Mūrnieces un Haralda Ulmaņa lasījumā un tiks piedāvāti šādi referāti: Rauls Čilačava (dzejnieks, atdzejotājs, Ukraina) Aspaziju un Raini tulkojot; Silvestrs Gaižuns (literatūrzinātnieks, Lietuva) Aspazija un Lietuva; Jānis Zālītis (literatūrzinātnieks, Latvija) Prototipi Aspazijas lugā "Jānis Ziemelis"; Gaida Jablovska (literatūras vēsturniece, Latvija) Aspazija. 1927. gads; Ilze Knoka (literatūrzinātniece, Latvija) Neklātienes domubiedri jeb Dzejnieki, ko tulkot izvēlējās Aspazija. Referātu ilgums – līdz 20 minūtēm.

- LAIKS FRANCIJAS PAVASARIM. Lai gan oficiāli festivāls Francijas pavasaris Latvijā nav sācies, laiks sākt gādāt biļetes uz tā pasākumiem. Latvijas Jaunā teātra institūts un festivāls Francijas pavasaris Latvijā piedāvā jaunā franču režisora un mākslinieka Filipa Kena un kompānijas Vivarium Studio (Parīze) izrādi Kā dabā – poētisku, asprātīgu un vizuāli fascinējošu iestudējumu par cilvēku klimata izmaiņu un ekoloģiskās katastrofas priekšvakarā. Izrādes paredzētas 22. un 23. martā pulksten 20 Dzelzceļa muzejā Rīgā un 26. martā Valmieras teātrī. Biļetes uz Rīgas izrādēm meklējiet Dzelzceļa muzejā, Biļešu servisā (www.bilesuserviss.lv), bet uz izrādi Valmierā – Valmieras teātra kasē (www.vdt.lv). To gādāšanu nudien nevajadzētu atlikt uz pēdējo mirkli.

- PROVANSAS AINAVAS. Festivālam Francijas pavasaris Latvijā gatavs arī Ārzemju mākslas muzejs. Jau nākamo otrdien durvis vērs izstāde Provansas ainavas, kas tapusi sadarbībā ar fondu Ragards de Provence Marseile. Latvijas publikai tiks piedāvāti 75 Provansas mākslinieku darbi, kas tapuši no 18. līdz 20. gadsimtam. Izstāde atklās Provansas sauso un dažviet visai mežonīgo dabu, saulainos un dzīvīgos upju krastus, kā arī, protams, Marseļu. Darbos atveidota zemnieku, zvejnieku, mazo darbu darītāju vienkāršā ikdiena, kas nereti tiek aizvadīta, tērzējot kafejnīcās vai staigājot pa pludmali. Darbu autori: Emīls Lubons, Pols Gigū, Alfons Muts, Vincents Kurduāns, Eduārs Kovēns, Žans Batists Olīvs, Fēliks Ziems, Anrī Manguēns, Ogists Šabo un citi izcili otas meistari.

Arno Jundze,  NRA  03/09/07

- BALVA ALVIM HERMANIM. 29. aprīlī Grieķijā, Salonikos, tiks pasniegta Eiropas prestižā teātra balva, kas iedibināta, lai atbalstītu jaunas tendences un iniciatīvas teātrī. Šogad Eiropas teātra balva piešķirta pazīstamajiem teātra māksliniekam Robēram Lepāžam (Kanāda) un Pēteram Sadekam (Vācija). Balvu Jauna teātra realitāte saņems Alvis Hermanis (attēlā) un serbu dramaturģe Biļana Šbļanoviča. Eiropas teātra balvu 1986./1987. gadā izveidoja Eiropas Komisija, lai novērtētu teātrus vai teātru darbiniekus, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu kultūras notikumos, kas sekmē tautu savstarpējo saprašanos. Jau drīz pēc tam Eiropas Parlaments un Eiropas Padome atzina tās nozīmību Eiropas mērogā. Godalgas ieguvēji saņem arī prāvas naudas prēmijas. Eiropas teātra balvas pasniegšanas svētki notiks no 26. līdz 29. aprīlim, un to laikā balvas ieguvēji būs diskusiju, tikšanos, prezentāciju, lekciju un citu pasākumu centrā. Komisijā, kas izvērtē pretendentus, pārstāvēta Eiropas Teātru savienība, Eiropas Teātru kongress, Starptautiskā teātra kritiķu asociācija un Starptautiskais Vidusjūras valstu teātra institūts.

- ŽŪRIJAS LOCEKĻI ROTĒS. Kultūras ministrija ķērusies pie Lielās mūzikas balvas sakārtošanas, kas liecina – kritiskā informācija par problēmām balvas žūrijā nav bijusi tukša žurnālistu fantāzija. Turpmāk Lielās mūzikas balvas nolikumā ekspertiem tiks piemērots obligātās rotācijas princips – līdzīgs kā tas ir Valsts kultūrkapitāla fondā un līdzīgās kultūras institūcijās citur pasaulē. Jācer, ka Lielās mūzikas balvas nolikums tiks sakārots tā, lai tas ne vien apmierinātu mūsu mūziķu sabiedrību, bet būtu profesionālisma paraugs visām Latvijas kultūras dzīves nozarēm.

- ASTEROĪDI MUZEJĀ. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā šodien tiek atvērta mākslinieka Daiņa Pundura personālizstāde Asteroīds. Lai gan nosaukums šķiet nepārprotami kosmisks, izstāde gan ir, gan nav par kosmiskajiem ķermeņiem. Tās koncepcija ietver laika, telpas, sevis apzināšanās un radošā procesa izjūtu. Asteroīds piedāvā četros atšķirīgos materiālos un izteiksmes paņēmienos darinātus darbus. Tie ir veidojumi keramikas materiālā, fotogrāfijas un digitālās projekcijas. Šie objekti nav uztverami kā burtiski saturiski turpinājumi, taču tiem mākslinieka radošajā darbībā ir savstarpēji nozīmīgi saskares punkti.

Runājošie akmeņi aizmirstībā

Kristaps Kārkliņš,  NRA  03/08/07    Sākotnēji par akmeņiem atbildēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, taču pērn maijā valdība nolēma tos bez atlīdzības nodot Kultūras ministrijai (KM).

Projekts izmaksāja 485 000 latu. "Akmeņi bija patiesi dīvains projekts, kas piesaistīja izklaidīgo parīziešu uzmanību. Tie ir ne tikai akmeņi, bet gan daļa no brīnišķīgā festivāla Pārsteidzošā Latvija, kas joprojām palicis francūžu atmiņā. Vienmēr ir vajadzīgs kāds simbols, atrakcija, kas spēj izklaidēt nogurušos iedzīvotājus," runājošo akmeņu nozīmīgumu skaidro Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.

Akmeņi katras stundas sākumā saskaņo balsis un unisonā dzied Liku bēdu zem akmeņa. "Tas ir neiedomājami sarežģīts projekts, kam labāk neķerties klāt ar izmaiņām. Vienkārši nolieciet, kā ir, un lai ļaudis tos vēro runājam franču valodā. Efekts būs tikpat spēcīgs, bet izmaksas – desmitiem reižu mazākas," vēsta idejas autors Ēriks Stendzenieks.

Pavīdējusi informācija, ka akmeņu turpmākā atrašanās varētu būt Cēsu rajona Liepas pagastā. Pašvaldības vadītājs, uzzinot, ka akmeņu iedzīvināšanai valsts valodā nepieciešami 100 000 latu, no šīs domas atteicies. "Nauda nepieciešama skolai, kapitālajiem remontiem, nevis akmeņiem. Ja tajos guldīs naudu, iedzīvotāji mani nesapratīs," tā Liepas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Rancāns.

Atturīgi par iespēju akmeņus izvietot, piemēram, Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā izsakās tā direktors Ojārs Feldbergs. "Šogad ar Eiropas Savienības finansējumu ir paredzēts veidot vienu projektu. Kas attiecas uz runājošo akmeņu iespējamu pārcelšanu uz Pedvāli, vērā jāņem vairāki faktori – mums ir sezonāla darbība, un mēs nevaram visu laiku garantēt apmeklētāju plūsmu. Piemēram, ziemā cilvēki brauc slēpot, nevis apskatīt dažādus kultūras pieminekļus. Tāpat ne mazāk svarīgs ir jautājums par to adaptēšanu latviešu valodā, jo šā procesa provizoriskās izmaksas lēš 100 000 latu apmērā," skaidro O. Feldbergs.

"Protams, es būtu priecīgs, ja projekts turpinātu dzīvot Latvijā. Es domāju – tas ir pabeigts darbs, ko nevajag vairs spīdzināt un mēģināt ieskaņot citās valodās, tērējot milzīgus līdzekļus. Es zinu – sabiedrībā ir pamatota neizpratne, kā deviņu tekstu latviskošana var maksāt 80 000 latu? Diemžēl tā ir taisnība," bilst Ē. Stendzenieks.

Kausakmeņi - Zūdošās vērtības

Mg. hist. Andris Grīnbergs, speciāli Dienai,  03/08/07    Kas tad ir šie mazpazīstamie kausakmeņi? Tie ir Latvijā reti sastopams kultūrvēsturisku akmeņu tips.

Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgu vietu ieņem senās kulta vietas, tajā skaitā dažādi kulta akmeņi. Zemgalei raksturīgi ir kausakmeņi, kuru situāciju varētu raksturot kā saplīsušu vēstures grāmatu, kurai palikušas nedaudzas lapas, bet pārējās pazudušas. No visiem zināmajiem kausakmeņiem neviens neatrodas savā vēsturiskajā vietā — visi ir pārvietoti. Tikai viens no zināmajiem kausakmeņiem ņemts valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis, bet nesen it kā saglabāšanas nolūkos pārvietots, neinformējot kultūras pieminekļu uzraudzības iestādes. Ne mazāk kā katrs otrais kausakmens ir zudis, lielākoties pēdējo 20—30 gadu laikā.

Kas tad ir šie mazpazīstamie kausakmeņi? Tie ir Latvijā ļoti reti sastopams kultūrvēsturisku akmeņu tips, un pašlaik zināmi vairs tikai astoņi vēl saglabājušies kausakmeņi, kas atrodas Zemgalē — Bauskas un Jelgavas rajonā. Citos Latvijas novados tie nav izplatīti, savukārt Lietuvā šī tipa dobumakmeņu ir daudz vairāk nekā pie mums. Latvijā to nelielais skaits mūsdienās izskaidrojams ar to, ka liela daļa no šiem objektiem laika gaitā iznīcināti. Iepazīstot šo kultūras mantojuma mazpazīstamo objektu kopumu, mēs varbūt varam izvairīties no tālākiem to zudumiem nākotnē. Var jau būt, ka kaut kur Zemgalē kāds pētniekiem nezināms šāda veida dobumakmens ir vēl saglabājies. Varbūt kādu zina un var uzrādīt laikraksta lasītāji?

Zinātniskajā literatūrā šie cilvēku apstrādātie akmeņi ir saukti arī par kultakmeņiem ar konisku dobumu. Tomēr dobums reti kad ir izteikti koniskas formas, drīzāk tas novērtējams kā sfēriskas — kausiņam līdzīgas formas, tāpēc ir iegājies, ka pētnieku vidē tos sauc par kausakmeņiem. Tiem raksturīgs viens kausveida formas dobums, kura dziļums ir no 7 līdz 20 cm, bet diametrs 15—25 cm. Šie dobumi ir cilvēku roku veidoti, plāna skatījumā pilnīgi apaļi, un tie viegli atšķirami no dabas veidotiem nevienādas formas dobumiem un robiem. Paši akmeņi visbiežāk ir nelieli, ap vienu metru caurmērā, tiem ir gludas, pat īpaši nogludinātas virsmas.

Latvijā kausakmeņu grupai pieder astoņi kultūrvēsturiskie akmeņi. Visplašāk pazīstamais un vairākkārt pētnieciskajā un tūrisma literatūrā aprakstītais Latvijas kausakmens — Mucenieku dobumakmens — atrodas Bauskas rajona Ceraukstes pagastā, un vienīgais no astoņiem zināmajiem kausakmeņiem ir ņemts valsts aizsardzībā kā arheoloģijas piemineklis! Kā būs ar pārējiem? Muceniekos senāk bija divi kausakmeņi, viens no tiem pazuda. Otrs tika pārvests uz netālu kaimiņos esošām Vēju mājām. Pēc kāda laika atradās arī otrs un tika aizvests uz Vējiem, kur abi kultūrvēsturiskie akmeņi atrodas glīti iekārtotā dārzā.

Divi citi kausakmeņi apskatāmi Bauskas rajona Gailīšu pagasta Uzvaras ciemā, Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzejā, kur tie XX gadsimta nogalē nogādāti no nezināmām vietām tuvējā apkārtnē. Vēl divi kausakmeņi atrodas pie Bauskas rajona Īslīces pagasta Stērstiņu mājām. Arī sie dobumakmeņi ir nedaudz pārvietoti. Vieta ir gandrīz vai vēsturiskā, tomēr nākotnē arheoloģiski pētījumi pie šiem akmeņiem arī nav iespējami, jo tie ir pārcelti citā vietā.

Vēl Bauskas rajonā, Vecsaules pagasta Līčos pie Bezdelīgu mājām 2005.gada jūlijā tika apzināts kausakmens, kas turp pārvests no kādas nezināmas vietas Bauskas tuvumā. Pārvešanas iemesls — jaunlaulāto tradīcija šo māju pagalmā atvest un uzstādīt akmeni. Tikai viens šī dobumakmeņu tipa pārstāvis saglabājies Jelgavas rajonā. Elejas muižas parku aptverošajā žogā jau ļoti sen iemūrēts un mūsdienās viegli no ceļa apskatāms rūpīgi cilvēku roku darināts kausakmens. Kur tas atradies un kāpēc iemūrēts žogā, nav zināms. Ir arhīvu un novadpētnieku ziņas, ka Jelgavas rajona dienviddaļā kādreiz bijuši vēl vairāki kausakmeņi, bet tie laika gaitā pazuduši.

Līdz šim literatūrā kausakmeņi aprakstīti ļoti maz. Tie raksturoti gan kā kādreiz saimniecībā izmantoti akmeņi, gan kā seni upurakmeņi. Latvijā līdz 2005.gadam bija veikts tikai viens atsevišķs kausakmeņu pētījums (Juris Urtāns, 1994).

2005.gadā ar VKKF atbalstu raksta autors veica kausakmeņu izpētes projektu, kura gaitā tika sistemātiski apsekoti visi zināmie un iespējamie Latvijas kausakmeņi, veikta to uzmērīšana, fotografēšana, apkārtnes izpēte, vietējo iedzīvotāju aptaujāšana un citas pētnieciskas darbības. Apkopota visa Latvijā atrodamā informācija (pētnieku rīcībā jau esošā un arī bibliotēkās un dažādos muzeju fondos atrodamā) par šo kultūrvēsturisko akmeņu grupu. Par kausakmeņiem līdz šim publikāciju ir ļoti maz, tie pārsvarā apskatīti kopā ar citiem kultūrvēsturiskajiem akmeņiem.

Ir pamats domāt, ka kausakmeņu otrreizējais pielietojums (līdzīgi kā graudberžiem) — izmantošana kulta vajadzībām — atsevišķos gadījumos aizēnojusi akmeņu senāko — saimniecisko pielietojumu. Tomēr tautas atmiņā to pielietojums saimnieciskos nolūkos saglabājies labi. Kādā ekspedīcijā apsekojot divus kausakmeņus Bauskas rajonā, vietējo māju saimnieks uz vaicājumu, vai tie nevarētu būt bijuši seni upurakmeņi, pilnīgi pārliecinoši atbildēja, ka nekādi māņi vai rituāli ar tiem nav veikti, jo tie taču izmantoti saimniecībā.

Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka daži dobumakmeņi Ogres un Jēkabpils rajonā, kas iepriekš pieskaitīti kausakmeņu tipam, tam neatbilst. Turpretim citi, kas kādreiz atradušies Jelgavas un Bauskas rajonā, nav atrodami. Dažādi informācijas avoti liecina, ka divi citi kausakmeņi bijuši Jelgavas rajona Elejā, vēl divi Lielplatonē un viens Sesavas pagastā. Pētniekiem nav izdevies atrast arī dobumakmeņus, kas kādreiz bijuši Bauskas rajona Svitenes pagastā un Rundāles tuvumā. Tomēr, ņemot vērā, ka pēdējo 10 gadu laikā atrasto kausakmeņu skaits ir ievērojami palielinājies, pieļaujams, ka vēl kāds varētu atrasties arī turpmāk. Palielinoties zināmo objektu skaitam, iespējams, varētu uzzināt vēl kaut ko arī par to, kā tie tikuši lietoti senāk.

Igaunijas zinātnieki: Ūdens līmenis Baltijas jūrā 100 gadu laikā pacelsies par metru

LETA  03/09/07    Neapšaubāmi, šādas izmaiņas klimatā ievērojami ietekmēs arī vietējo dabu.

Tallinas Tehniskās universitātes Jūras sistēmu institūta direktors Jiri Elkens prognozē, ka būtībā Igaunijā būs tāds pats klimats, kāds šobrīd ir centrālajā Eiropā, un tas ir pielīdzināms laikmetam pēc pēdējā ledus perioda, kad uz Igauniju atceļoja igauņu senči.

Ņemot vērā dažādu izplūdes gāzu (galvenokārt ogļskābās gāzes) izmešu daudzumu gaisā, zinātnieki prognozē, - ja klimats kļūs par pieciem grādiem siltāks, augu augšanas periods ziemeļu rajonos varētu kļūt par 20-50 dienām garāks, bet dienvidu rajonos - pat par trim mēnešiem garāks.

Zinātnieki arī prognozē, ka siltās ziemas izmainītu gājputnu paradumus un putni, kas šobrīd lido ziemot uz Eiropas rietumu un dienvidu piekrasti, paliktu tepat.

Elkens norāda, ka siltāks kļūtu arī ūdens Baltijas jūrā un saskaņā ar atsevišķiem scenārijiem nokrišņu daudzuma palielināšanās izraisītu Baltijas jūras atsāļošanos.

Teātra ciba

NRA  03/10/07     Kalpotājs Dailes teātrī. Autors – Robins Moems. Režisors – Kārlis Auškāps. Režisora asistents un mūzikas režisors – Gundars Cauka. Scenogrāfs – Aigars Ozoliņš. Kostīmu māksliniece –Jurate Silakaktiņa.

Aigars Ozoliņš

- Kostīmu māksliniece –Jurate Silakaktiņa

***

Valda Čakare

Robina Moema ļoti personisko lugu (arī slavenā Somerseta Moema ne tik pazīstamajam brāļadēlam esot bijis kalpotājs, kurš, nojaušot kunga netradicionālo seksuālo orientāciju, piedāvājis kopīgai lietošanai savu mīļāko – zēnu, kas vēlāk Moema stāstā un no tā izveidotajā lugā pārvērties meitenē) Kārlis Auškāps, asistējot Gundaram Caukam, izlasījis kā brīdinājumu par ļaunumu, ko indivīdam var nodarīt izdabāšana savām vājībām un paļaušanās uz liekuļiem, kuri tās prot izmantot. Iespējams, šādam nolūkam labāk derētu Moljēra Tartifs nekā Moema divdomīgais sacerējums, kurā jauno aristokrātu Toniju un veiklo avantūristu Beretu saista kas vairāk nekā fizisku un garīgu komfortu mīloša kunga un iztapīga kalpa attiecības. Vairoties no homoerotiskiem akcentiem, izrādes veidotāji radījuši pamācošu, vairāk mīmiski izspēlētu nekā mizanscēnā iekodētu stāstu, kur Laura Subatnieka Berets, velnišķīgi smīkņādams, pārbaro un liek savām mīļākajām līdz paralīzei nokausēt Ginta Grāveļa vieglprātīgo slaistu Toniju, kamēr Lauris Dzelzītis uzticīgā drauga un Jurates Silakaktiņas eleganti ietērptā Ieva Ertmane līgavas lomā sirsnīgi un nesekmīgi mēģina Toniju glābt no garīgas un fiziskas bojāejas. Abi pavedināšanas instrumenti – Aija Dzērve un Sarmīte Rubule erotiskā veļā a lį veikala Labi piedāvājums izskatās pat ļoti glīti.

Režija * *

Aktierdarbs * *

Scenogrāfija * * 1/2

Kostīmi * * *

Mūzika * *

Līga Ulberte

Priecē, ka Uģis Segliņš turpina apgādāt Dailes teātri ar labām angļu lugām. Robina Moema Kalpotāja intriga ievelk, jo attiecības starp kungu Toniju, viņa mīļākajām, draugu Ričardu un kalpotāju Beretu ir gana neviennozīmīgas un dažādi interpretējamas. Kārļa Auškāpa izrādē gan šī intriga krietni vienkāršota. Gints Grāvelis visumā pārliecinoši nospēlē Tonija personības pašiznīcināšanās ceļu, tomēr galvenais vēstījuma āķis – kas šo vitālo jauno vīrieti padara tik slimīgi atkarīgu no Laura Subatnieka Bereta – paliek neatminēts. Režisors apzināti izvairījies no iespējamajiem homoseksualitātes motīviem, tos aizstājot ar klišejiskām pavedināšanas dejām daiļu aktrišu izpildījumā (Aija Dzērve gan pat bezgaumību spēj pārvērst šarmantā priekšnesumā). Arī Lauris Subatnieks Beretu spēlē tikai kā infernālu mantkārīgu ļaundari, kas it īpaši otrajā cēlienā paspilgtināts ar dažiem inscenējuma efektiem, piemēram, jēlas gaļas kapāšanu ar efektīga izmēra tuteni. Bet neba par ļaunajiem kalpiem un aprobežotajiem kungiem ir šis stāsts.

Režija * * *

Aktierdarbs * * *

Scenogrāfija * * *

Kostīmi * * *

Līvija Dūmiņa

Kārļa Auškāpa pikantā psiholoģiskā trillera galvenais spriedzes kurbulētājs ir Laura Subatnieka kalpotājs Berets; viņš teju mefistofeliskā mainībā manipulē ar darba devēju, pamazām atbrīvojot viņu no iepriekšējās – līdz Bereta – dzīves pozitīvajiem faktoriem: Laura Dzelzīša gādīgā drauga Ričarda un Ievas Ertmanes jaukās līgavas Sallijas, tā vietā piedāvājot savas ne pārāk kautrās draudzenītes: Sarmītes Rubules Meibelu un Aijas Dzērves Veru, kura intrigas vērpšanā Beretam ir spēcīga partnere/palīdze. Vērot procesu, kā, rūpējoties par saimnieka miesas komfortu, kalpotājs pamazām aptin ap pirkstu Tonija dvēseli, ir pat aizraujoši. Tiesa gan, perfekta aprūpe kā atkarības motīvs, kas Toniju no dzirkstoša jaunekļa pārvērš par cilvēka vraku, kaut arī Gints Grāvelis to nospēlē teicami, tomēr nepārliecina.

Režija * * *

Aktierdarbs * * * 1/2

Scenogrāfija * * 1/2

Kostīmi * * *

Mūzika * * *.

Citādā ziņā...

Latvijā sāk atgriezties gājputni

LETA  03/09/07    Latvijā sākuši atgriezties tuvāk ziemojušie gājputni, informēja ornitologs Ruslans Matrozis.

Pašlaik Latvijā ierodas putni, kas ziemojuši Polijā un Vācijā, savukārt tālāk dienvidos un rietumos ziemojušie putni gaidāmi ap 20.martu.

Sevišķi daudz visā valstī novērojami lauka cīruļi, tikai Austrumlatvijā to pagaidām esot maz. Latvijā atgriezušies arī krauķi, kas pagājušajā gadā ieradās aptuveni divas nedēļas vēlāk.

Tāpat ornitologi pamanījuši atsevišķas zosis un gulbjus. Novēroti arī melnie meža strazdi un lielās zīlītes.

Matrozis atzina, ka putnu kāši, ko iedzīvotāji novērojuši virs Rīgas, gan nav gājputnu bari. Tās esot sudrabkaijas, kas nakšņo uz māju jumtiem, bet no rīta dodas uz Rumbulas izgāztuvi baroties un vakarā mēro to pašu ceļu atpakaļ.

Laiks

ir krasi mainījies –

sniegs pilnībā ir nokusis, saulīte

mūs lutina katru dienu. Sākušās lielas da-

bas pārvērtības – mostas gan zeme, gan koki...

Viss liecina par to, ka viņš, ilgi gaidītais

pavasaris, ir tepat tuvumā...

...tas smaržo un kutina

degungalu...

Anda Jansone, ceturtdien, 8. martā