Valdībā un partijās un NVO un tiesu lietās...

Kalvītis, reaģējot uz kritikas šalti, sola meklēt kompromisu

Gunta Sloga, Ināra Egle  03/11/07     Meklēsim kompromisu, Dienai svētdien sola premjers Aigars Kalvītis (TP), taču nepaskaidro, kādēļ tikai pēc prezidentes izšķirīgas iejaukšanās viņš piekritis nepieciešamībai precizēt drošības likumus ar visu iesaistīto pušu līdzdalību. Tikmēr skarbus vārdus vai kritiku premjera līdzšinējai rīcībai pauž ne vien opozīcija un prezidente, bet pat paša koalīcijas partneri. Pēdējo dienu publiskajās debatēs ne vien izskanējuši aicinājumi prezidentei atlaist Saeimu, bet arī mudinājumi premjeram atkāpties no amata.

Ņemot vērā to, ka šobrīd apturētajos likumu grozījumos nekādas izmaiņas veikt nevar, premjers apņēmies vērt vaļā to iepriekšējo variantu un strādāt pie jaunas redakcijas. Taču vispirms Nacionālajā drošības padomē (NDP) "normāli jāizdiskutē", kā tiek realizēta parlamentārā uzraudzība, viņš saka. NDP, kurā ietilpst augstākās valsts amatpersonas, to vidū prezidente, kā arī drošības un tiesībsargājošo iestāžu vadītāji, vienošoties par labāko risinājumu.

A.Kalvītis pieļauj, ka, iespējams, parlaments pārspīlējis, nosakot parlamentārās uzraudzības lomu. Te gan jāatgādina, ka prezidentes kritiku raisījuši tieši valdībā tapinātie tiesību akti. Uz to norāda arī LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Viņš atgādina, ka Satversme paredz līdzsvaru starp dažādiem politiskajiem spārniem un tā centrā ir Ministru prezidents, kam jānodrošina arī saikne starp Saeimu un prezidenti. Tādēļ esot muļķīgi padarīt par grēkāzi Saeimu un jo īpaši parlamenta Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru, kas "neko nav darījis, kā pieturējies pie valdības noteikumiem un stingri ievērojis koalīcijas disciplīnu".

Gan Saeimas priekšsēdis Indulis Emsis (ZZS), gan Dz.Jaundžeikars svētdien no plašākiem komentāriem atturējās, uzsverot, ka par tālāko rīcību tiks lemts pirmdien. DZ.Jaundžeikars gan pauda neizpratni par prezidentes neapmierinātību, jo NDK jau sākusi darbu pie jauniem grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Tiesa, Diena jau vēstījusi, ka ceturtdien apspriestie grozījumi nemazina iepriekš paustās bažas. Arī prezidente šos plānotos grozījumus dēvē par "kosmētiskiem".

Tikmēr A.Kalvīti "pārsteidz" tas, ka radušās bažas par pieņemtajiem valdības noteikumiem, kas tapuši uz likuma par valsts noslēpumu bāzes. "Es nedomāju, ka nepieciešams padziļināt konfliktu starp prezidenti un valdību. Ja nepieciešami labojumi Ministru kabineta noteikumos, tad mainīsim," saka A.kalvītis. Tiesa, kā izrādās, šie noteikumi darījuši bažīgu ne vien prezidenti, bet arī premjera koalīcijas partnerus. "Mani satrauc tas, ka kādai institūcijai iespējams pašai sevi pilnvarot," saka LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš.

Tikmēr JL mudina A.Kalvīti atkāpties no amata. Neizsludinot grozījumus drošības likumos, Valsts prezidente pēc būtības ir izteikusi neuzticību valdībai un Saeimai un vērsusies pēc palīdzības pie tautas, Dienai sacīja viena no Jaunā laika vadošajām politiķēm Sandra Kalniete. Jaunais laiks norāda, ka ir radīts nopietns apdraudējums valsts drošībai un pilnvērtīgai Latvijas dalībai NATO un par radušos situāciju ir atbildīga valdība, kurai būtu jāatkāpjas. A.Kalvītis gan uzskata, ka pagaidām valdībai nav nekāda iemesla atkāpties, jo tai joprojām ir vairākums parlamentā.

KNAB atsakās sniegt Saeimas komisijai informāciju par kratīšanu VN

LETA  03/11/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atteicies Saeimas Nacionālās drošības komisijai sniegt informāciju par kratīšanu AS "Ventspils nafta" (VN).

KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, atsaucoties uz vairākiem likumiem, vēstulē Saeimas komisijai norāda, ka nav tiesīgs sniegt informāciju par biroja operatīvo darbību.

Saeimas komisija bija lūgusi biroju sniegt skaidrojumu par KNAB veikto kratīšanu VN.

Loskutovs vēstulē norāda, ka vienīgi ģenerālprokuroram vai viņa pilnvarotajiem prokuroriem likumdevēji piešķīruši tiesības vērtēt un sniegt viedokli par biroja operatīvās darbības tiesiskumu.

Vēstulē Saeimas komisijai arī uzsvērts, ka informācija par operatīvās darbības pasākumu ir valsts noslēpums.

Jau ziņots, ka aizdomās par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu saņemšanu lielā apjomā prokuratūra februāra vidū aizturēja VN padomes priekšsēdētāju Mamertu Vaivadu un AS "Ventamonjaks" vadītāju Kristu Skuju.

Aizturēšana veikta, jo, kā uzskata prokuratūra, kriminālprocesā gūtie pierādījumi dodot pamatu uzskatīt, ka šīs personas pašas vai ar ārvalstīs reģistrētu kompāniju starpniecību ilgā laika posmā saņēmušas noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus lielā apjomā.

Līdz ar aizturēšanu Vaivada darba vietā veikta kratīšana, kuras norisē VN saskata dažādus pārkāpumus, par kuriem uzņēmums jau ir iesniedzis vairākas sūdzības.

Partiju līderi pēc vēlēšanām savām partijām vairs neziedo

DELFI  03/11/07    Parlamentā iekļuvušo partiju līderi pēc 9.Saeimas vēlēšanām nav snieguši savām partijām finansiālu atbalstu, izņemot Tautas partijas līderi, premjeru Aigaru Kalvīti un "Saskaņas Centra" līderi Nilu Ušakovu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datu bāze.

Laika posmā no pērnā gada 1.novembra līdz 9.martam vislielāko ziedojumu savai partijai sniedzis Ministru prezidents un TP priekšsēdētājs Kalvītis, kurš decembrī partijai ziedojis 9000 latus.

"Saskaņas Centra" līderis Ušakovs partijai ziedojis 1150 latus. Savukārt politiskās apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" līderis Jakovs Pliners ziedojis 65 latus.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris pēc vēlēšanām TP ziedojis 8000 latus, bet finanšu ministrs Oskars Spurdziņš savai partijai ziedojis 5000 latus.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pēc vēlēšanām Zemnieku savienībai, kas ietilps Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS), ziedojis 200 latus.

Savukārt partiju "Jaunais Laiks" (JL) un Latvijas Pirmā partija/"Latvijas Ceļš" līderi, Einārs Repše (JL) un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) savām partijām pēc vēlēšanām nav ziedojuši.

JL 2500 latus pēc vēlēšanām ziedojis bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks. Savukārt LPP 3000 latu ziedojis Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns, bet 650 - Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.

Likumus saista ar oligarhu interesēm

Gunta Sloga, Līga Valkovska  Diena  03/11/07    Pieļauj, ka minētie oligarhi ir Lembergs, Šķēle un Šlesers.

Valsts prezidentes lēmums apturēt drošības likumu izsludināšanu, kā arī izteikumi par politiskām manipulācijām un iespējamo oligarhu iespaidu, no jauna izgaismojuši bažas, ka iecerēto izmaiņu īstais mērķis varētu būt iespējamā atsevišķu personu vēlme ietekmēt sev nevēlamus izmeklēšanas procesus. Diena jau vēstījusi, ka bažas rada izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas ļautu neskaidram personu lokam piedalīties drošību iestāžu pārbaudēs. Prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vērš uzmanību uz to, ka šajā jomā pilnvaras paplašinātas arī Informācijas analīzes dienestam (IAD). Gan vienā, gan otrā gadījumā lielāka iespēja uzraudzīt drošības iestādēs notiekošo būtu vienam no tā dēvētajiem oligarhiem tuvu stāvošām personām.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš pieļauj, ka V.Vīķe–Freiberga ar oligarhiem domājusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu, TP biedru Andri Šķēli un LPP līderi Aināru Šleseru. "Pateicoties šiem oligarhiem un viņu finansētajām pozitīvisma kampaņām, šī Saeima arī tika ievēlēta. Kam ir nauda, tas pasūta mūziku," saka A.Endziņš.

Diena jau vēstījusi, ka grozījumi Nacionālās drošības likumā paver iespēju īpašām pilnvarotām personām piedalīties drošības iestāžu, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja (SAB), pārbaudēs. Jo īpašas bažas raisījis fakts, ka parlamentāro uzraudzību pār šīm iestādēm īstenojošajā Nacionālās drošības komisijā kā sekretārs sācis strādāt par A.Lemberga drošībnieku dēvētais Lainis Kamaldiņš, bijušais SAB priekšnieks. Savukārt 13.februārī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos pie daudz plašākām drošības dienestu uzraudzības funkcijām ļauj piekļūt IAD. Tā priekšnieka vietnieks ir Andrejs Panteļējevs, kurš, kā Diena savulaik vēstījusi, apvienībā Latvijas ceļš ir pārstāvējis A.Lembergam lojālo spārnu. MK noteikumu grozījumi, piemēram, paredz, ka speciālās atļaujas IAD amatpersonām iesniedz dienests pats. Līdz šim augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumiem ir piešķīris tikai SAB.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) gan šīs bažas vērtē kā "emocionālo fonu", ko pastiprinot "baumas" par "melnās kases un stipendiātu" esamību. Arī Diena ir vēstījusi, ka, iespējams, prokuratūrai izdevies uziet A.Lemberga melno kasi. Zinātāji uzsvēruši, ka gadījumā, ja atklātībai taptu zināmas personas, kas guvušas labumu no šīs kases, to vidū, iespējams, politiķi, tas Latvijas politiskajā vidē būtu līdzvērtīgs atombumbas sprādzienam.

Viedoklis: Kalvīša valdība atdzīvina Brežņeva ideju

Uldis Grava, bijušais Pasaules baltiešu apvienības prezidents, 9. Saeimas deputāts (JL)

Diena  03/11/07    Latvijā vēl nav rimušās debates par Saeimā pieņemto pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt līgumu par Latvijas un Krievijas robežu. Brīvprātīgā Abrenes atdošana izraisījusi daudzus morālus, politiskus un īpaši juridiskus jautājumus, atbildes uz kuriem būs jāsniedz Satversmes tiesai.

Ir pilnīgi nesaprotams, kāpēc Ministru kabinets, uzdodot Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) parakstīt kontroversiālo robežlīgumu, atsaucies uz kādu pasaulē sen noraidītu bijušās Padomju Savienības (PSRS) diktatora Leonīda Brežņeva ideju. Runa ir par 1975.gadā Eiropas un Ziemeļamerikas galotņu konferencē pieņemto t.s. Helsinku nolīgumu un tā satura izprašanu.

Pagājušā gadu simta septiņdesmito gadu sākumā Brežņevam radās doma, kā legalizēt Otrā pasaules kara laupījumus, ieskaitot Baltijas valstu okupāciju, jo vēl līdz šai dienai nav noslēgts Otrā pasaules kara izbeigšanas līgums. Viņa ideja bija galotņu konferencē pieņemt principu, ka toreiz pastāvošās robežas ir iesaldējamas uz mūžīgiem laikiem. Tādā veidā arī uz mūžīgiem laikiem baltiešu tautām tiktu liegtas viņu pašnoteikšanās tiesības. Lai Rietumu valstis tūlīt nenoraidītu Brežņeva priekšlikumu, Padomju Savienība bija gatava piekāpties dažos humānos jautājumos, piemēram, pieļaujot ģimeņu apvienošanos pāri robežām, dodot žurnālistiem plašākas pārvietošanās iespējas u.c. atvieglojumus.

Šis starptautisko tiesību krasais pārkāpums mobilizēja baltiešu trimdas sabiedrību aktīvam darbam. Pasaules Brīvo latviešu apvienība kopā ar igauņu un lietuviešu globālām centrālajām organizācijām nodibināja Pasaules Baltiešu apvienību, un tā apņēmās būt klāt visos pasākumos, kur varētu izšķirties baltiešu tautas liktenis. Tika iesaistīti labākie starptautiskās jurisprudences zinātnieki. Sevišķi jāizceļ baltvācu profesors Dītrihs Lēbers, kurš sagatavoja baltiešu apvienības pamatmemorandu un argumentus, ko izmantoja baltiešu delegācija sammita kritiskajā sagatavošanās konferencē Helsinkos 1973.gadā.

Plašu rezonansi par baltiešu tiesībām starptautiskajā presē radīja arī 1973.gadā sabraukušie 800 ārvalstu žurnālisti, sevišķi pēc visas baltiešu delegācijas apcietināšanas un manas vārdu pārmaiņas ar PSRS ārlietu ministru Andreju Gromiko Austrumvācijas vēstniecībā, kurā viņš noraidīja tiesības baltiešiem izlemt pašiem savu likteni.

Turpinājām strādāt baltiešu lobiju darbu Rietumu valstu galvaspilsētās un panācām sapratni par atšķirību starp gadu tūkstošos notiekošo cīņu starp diviem juridiskiem principiem. Brežņeva pusē bija Makjavelli arguments, la forza fa giusticia (vara rada tiesības), bet Rietumu valstis nosvērām par labu vēl vecākam principam no romiešu laikiem — ex iniuria ius non oritur (legālas tiesības nevar rasties no nelikumīgas darbības).

Darbs vainagojās ar to, ka Helsinku nolīguma gala dokumentā Brežņeva ideja par robežu iesaldēšanu tika pārveidota uz pavisam citu principu, kas atrodams nolīguma ceturtajā sadaļā, trešās rindkopas pēdējā teikumā: "Nekāda okupācija vai nelegāls ieguvums netiks atzīts par likumīgu."

Lūk, šāda ir Helsinku nolīguma izpratne. To laika gaitā ir skaidri pateikušas viena valsts pēc otras gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā dažādās parlamentu vai valdību rezolūcijās. ASV prezidents, šogad aizsaulē aizgājušais Džeralds Fords dienu pirms Helsinku nolīguma parakstīšanas Baltajā namā Vašingtonā sasauca Austrumeiropas trimdas organizāciju vadītājus, ieskaitot mani, lai nolasītu ASV deklarāciju, kas saistāma ar Helsinku nolīguma parakstīšanu. Šajā deklarācijā teikts:

"Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanu Padomju Savienībā un to nedarām arī tagad. Šo mūsu oficiālo neatzīšanas politiku nemaina Eiropas Drošības konferences rezultāti. Principu deklarācijā par teritoriālo integritāti ir ierakstīts pants, ka neviena okupācija vai teritorijas iegūšana pretrunā ar starptautiskiem likumiem nebūs atzīta kā likumīga."

Visām valstīm pasaulē, izņemot Krieviju, līdz šim bija pilnīgi skaidrs, ko nozīmē Helsinku nolīgums attiecībā uz nelegāli iegūto teritoriju. Tam nav tiesiska pamata! Nav tāda robežu nemainības principa. Vai šobrīd pasaulē ir radusies otra valsts, tā, kuru pašreiz vada Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kura peld pret straumi visām pārējām pasaules valstīm un pievienojas Krievijas interpretācijai?

Saeimas debašu laikā par robežlīguma pilnvarojuma likumu vienīgi Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs atļāvās argumentos izmantot noraidīto Brežņeva ieceri. Vai tā ir Latvijas valsts vadītāja cienīga nostāja pret savu latviešu tautu mēģināt iepūst jaunu dvašu sen satrūdējušajam Brežņeva politiskajam līķim un visu brīvo valstu noraidītajam netaisnīgajam robežu nemainības principam?

Minētais Minstru kabineta rīkojums ir pretrunā ar Satversmes 3.pantu. Tas ir pazemojošs Latvijas tautai. Tas mēģina atteikties no jebkādām prasībām par okupācijas seku likvidēšanu. Tas apdraud Latvijas valsts pēctecību, jo spēku zaudē arī 1920.gada Miera līgums starp Latviju un Krieviju.

1973.gadā Somijas valdība uz Padomju Savienības spiediena pamata Helsinkos apcietināja baltiešu delegāciju, bet par to atvainojās Helsinku nolīguma 30 gadu jubilejā, uzaicinot uz svinībām kādreiz apcietinātos baltiešus, kuriem tomēr bijusi pareizā izpratne par to, ko nozīmē Helsinku nolīgums. Cik gadiem būs jāpaiet, lai kāda nākotnes Latvijas valdība atvainotos savai tautai par savu šodienas pakļaušanos iedomātai, bet pasaules nepieņemtai politiskā trūda idejai?

Kalvītis noliedz oligarhu ietekmi uz valdību

LETA  03/11/07    Valdība nepieņem nekādus lēmumus oligarhu interesēs, un arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos bija valdības, nevis kāda oligarha iniciatīva, šodien intervijā "Latvijas Neatkarīgajai televīzijai" paziņoja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

"Es kā valdības vadītājs esmu garants stabilitātei valstī," teica premjers. Viņš garantējot, ka valdības ietekmēšana nav iespējama.

Kā ziņots, Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, paziņojot par Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumu publicēšanas apturēšanu, vakar izteica aizdomas, ka šīs izmaiņas likumos ir saistītas ar oligarhu - partiju un aiz tām stāvošo personu - interesēm.

Kalvītis noliedza šādu ietekmi uz valdības lēmumiem. Viņš piebilda, ka iepriekš prezidente viņam šādas bažas nav paudusi. Tādēļ nākamajā tikšanās reizē premjers vēlēsies uzzināt, pamatojoties uz kādu informāciju, viņa izdarījusi šādu secinājumu.

Ministru prezidents uzsvēra, ka ne Latvijas valsts iekšējā, ne ārējā drošības nav padraudēta, bet domstarpības par valsts drošības likumiem tuvākajā laikā - divās līdz trīs nedēļās - jāatrisina sarunu ceļā, tiekoties premjeram, prezidentei, Saeimas priekšsēdētājam un citiem politiķiem.

Kalvītis uzsvēra, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vēlme kontrolēt drošības iestādes parlamentārā valstī ir normāla, taču runa ir par "formu un veidu", proti, kontroles principiem jābūt skaidri definētiem.

Premjers uzskata, ka referendumam, kas pats par sevi ir vislabākais konsultatīvais instruments, šajā jautājumā īstas jēgas nebūs, jo gan prezidente, gan valdība, gan Saeima ir vienisprātis, ka likumu izmaiņas jāuzlabo.

Runas par iespējamo Saeimas atlaišanu premjers nosauca par bezatbildīgām, un tās esot kādas cilvēku grupas interesēs, kas cerot gūt politiskas vai ekonomiskas dividendes nestabilitāte apstākļos. Turklāt, cik zināms premjeram, pati prezidente parlamenta atlaišanu nemaz neesot apsvērusi. Kalvītis runāšanu par Saeimas atlaišanu salīdzināja ar baumām par lata devalvāciju.

Kā ziņots, vakar Rīgas pilī speciāli sasauktā preses konferencē prezidente asi kritizēja veidu, kā tika virzītas izmaiņas drošības likumos. Valdība un Saeima nav ieklausījusies ne tikai Vīķes-Freibergas iebildumos par likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.

Aptaujātie eksperti pagaidām nesteidzas pašreizējo situāciju saukt par politisko krīzi, norādot uz iespējām nesaskaņas atrisināt.

Savukārt partija "Jaunais laiks" paziņojusi, ka aktīvi iesaistīsies parakstu vākšanā referenduma ierosināšana, ja Saeima jau tuvākajā laikā neatjaunos ar valsts drošības iestādēm saistīto likumu iepriekšējo redakciju.

Eksperti nesaskaņas starp prezidenti un Saeimu pagaidām neuzskata par krīzi

LETA  03/11/07    Lai gan netiek izslēgta iespēja, ka domstarpības par valsts drošības likumu grozījumiem varētu novest pat pie Saeimas atlaišanas, eksperti pagaidām nesteidzas pašreizējo situāciju saukt par politisko krīzi, norādot uz iespējām nesaskaņas atrisināt.

Politologs Ivars Ijabs norādīja, ka situāciju par politisko krīzi varētu nosaukt tādā gadījumā, ja krīzi definētu kā nesaprašanos starp dažādām varām.

"Ja notiks likumā paredzētās procedūras, tad konstitucionālās krīzes nebūs un demokrātija netiks apdraudēta," sacīja Ijabs.

Politologs prognozēja, ka notikumu tālākajā gaitā paredzama koalīcijas runasvīru uzstāšanās ar pārmetumiem prezidentei par situācijas pārprašanu un neinformētību.

Savukārt iespējamā referenduma liktenis esot atkarīgs no tā, vai kāds politiskais spēks mobilizēsies un iestāsies par referenduma rīkošanu. "Pašlaik bumba ir "Jaunā laika" pusē," norādīja eksperts.

"Samērā liela iespēja, ka tiks savākts nepieciešamais parakstu skaits. Savukārt, ja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) mēģinās tikt vaļā no balsu vākšanas procedūras un mēģinās iet uz grozījumu virzīšanu ar triju ceturtdaļu Saeimas balsu, tad zaudēs uzticības paliekas un prezidente varētu pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu," sacīja Ijabs.

Sabiedrisko pētījumu firmas "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis norādīja, ka pastāv zināms saasinājums attiecībās starp prezidenti, Saeimu un valdību, un situācijas iznākums pagaidām nav prognozējams.

"Tas bija drosmīgs solis no prezidentes puses, bet ne īpaši izprotams sabiedrībai, jo saistīts ar specifiskām tēmām," sacīja Freimanis.

Viņš arī pieļāva, ka Saeimas atlaišana varētu būt viens no prezidentes instrumentiem savu vēlmju realizēšanai.

Savukārt parakstu vākšanas un referenduma liktenis ir lielā mērā atkarīgs no mediju pozīcijas - vai tie nostāsies prezidentes vai valdības pusē, uzsvēra Freimanis.

Politoloģei Daina Bārai uzskata, ka "nav pamata runāt par politisko krīzi un nevajadzētu jautājumu pārāk saasināt".

"Jācenšas rast kompromiss un politiskajiem spēkiem jāmācās runāt demokrātiski. Šī situācija varētu būt radusies kāda politiskā spēka vēlmē pievērts sev uzmanību," norādīja Bāra.

Kā ziņots, Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas nolēma apturēt Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumu publicēšanu.

Vīķe-Freiberga pieļauj iespēju, ka iecerētās izmaiņas valsts drošības likumos ir saistītas ar oligarhu - partiju un aiz tām stāvošo personu - interesēm.

Sestdien Rīgas pilī speciāli sasauktā preses konferencē prezidente asi kritizēja veidu, kā tika virzītas izmaiņas likumos. Valdība un Saeima nav ieklausījusies ne tikai Vīķes-Freibergas iebildumos par likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.

"Šeit es redzu divus draudus. Viens, tas ir mūsu ārējai drošībai, līdz ar to, ka mūsu NATO partneri nepaliek šādu situāciju neievērojuši. Tas var ļoti nopietni iespaidot to informācijas plūsmu, ko mēs no saviem partneriem saņemsim. Un to, cik nopietni Latvija kā partnere tiks vērtēta. Es uzskatu, tas mūsu drošībai ir būtiski un nopietni," sacīja valsts vadītāja.

Savukārt otras prezidentes bažas saistītas ar deputātu padomnieku un IAD darbinieku tiesībām pārbaudīt drošības iestādes, lai arī, piemēram, IAD, "pēc NATO drošības iestāžu principiem", vienīgajam jābūt tam, kas analizē citu drošības iestāžu sniegto informāciju.

"Šeit ir situācija, kas, manuprāt, paver durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām. Un caur politiskām manipulācijām eventuāli mūsu tā saukto oligarhu iespaidam. Esmu gatava saukt īstos vārdos savas bažas. Un tās ir, ka šeit neadekvāti var notikt iejaukšanās mūsu izmeklēšanas procesos, kas eventuāli skar vai nu kādus politiskos grupējumus vai tos, kas tos finansiāli atbalsta un kas stāv aiz tiem," brīdināja Vīķe-Freiberga.

Kā ziņots, Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) cer, ka Saeima, reaģējot uz Vīķes-Freibergas pieņemto lēmumu atlikt valsts drošības likumu publicēšanu, iespējami operatīvi veiks tajos grozījumus.

Kā norāda premjers, regulējumam par valsts drošības iestāžu parlamentāro kontroli jābūt maksimāli skaidram un nepārprotamam. Tieši šādus grozījumus valdības vadītājs atbalstītu.

Valdības vadītājs atgādina, ka Saeima šonedēļ jau sāka darbu, pārskatot grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Priekšlikumi, kas skar parlamentāro kontroli, guvuši gan koalīcijas, gan opozīcijas atbalstu.

Tikmēr partijas "Jaunais laiks" pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā notikumus saistībā ar valsts drošības likumiem, Kalvīša valdībai jāatkāpjas.

Lembergs: prezidente iesaistījusies tālejošā iekšpolitiskā spēlē

Apollo  03/12/07    Ažiotāža ap valsts drošības likumu grozījumiem ir mēģinājums mākslīgi radīt iekšpolitisku krīzi, kurā iesaistījusies arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzskata Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

«Ikviens, kurš tiešām vēlēsies detalizētāk iepazīties ar strīdīgajiem likumu grozījumiem (mana vārda nepamatota pieminēšana šajā sakarā lika darīt to arī man), sapratīs — tie paplašina parlamentārās kontroles iespējas pār valsts drošības iestādēm. Bet kuram gan varētu nepatikt parlamentārā kontrole pār valsts drošības iestādēm? Sabiedrība kopumā ir ieinteresēta, lai kontrole būtu pietiekama, jo specdienestu rīcībā ir vareni, cilvēka tiesības aizskaroši ieroči — telefona sarunu noklausīšanās, izsekošanas, izspiegošanas u. tml. iespējas. Tātad kontroles pastiprināšana varētu nepatikt tikai tiem, kas mācējuši šos slepenos dienestus vai vismaz atsevišķus to pārstāvjus izmantot savām politiskām vai ekonomiskām jeb vispārinot — personīgām interesēm,» teikts Lemberga paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

«Loģisks šeit ir jautājums — no kā baidās tie, kas cīnās pret parlamentārās kontroles nostiprināšanu pār drošības iestādēm? Varbūt viņi baidās no tā, ka tiks atklāta ilgstoša nesankcionēta telefona sarunu noklausīšanās, politiskā izspiegošana un darbošanās konkrētu ekonomisko vai politisko grupējumu interesēs?» jautā Ventspils mērs. To, ka šādas aizdomas tiešām varētu rasties, visa sabiedrība varēja pārliecināties nesenās Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā, kas izcēlās ar līdz šim nepieredzētiem noklausīšanās skandāliem un vairākkārtēju valsts noslēpumu «nopludināšanu» nepārprotami politiskās interesēs, uzskata Lembergs.

Viņš apšauba, ka šos likumu grozījumus neatbalsta Latvijas valsts sabiedrotie no NATO, jo pārsvarā NATO valstis ir ar krietni lielāku demokrātiskas attīstības pieredzi nekā Latvijai. «Tieši NATO valstis mūsu speciālistiem mācīja, ka drošības iestādes nedrīkst atstāt bez parlamentāras kontroles, jo tas ir visīsākais ceļš uz bīstamu visatļautību un drošības struktūru diktātu valstī. Bet, ja tiešām būtu tā, ka kādas valsts vēstniecība pieprasītu, lai mēs specdienestus atstājam pilnīgi bez kontroles, tad tas liktu uzdot pavisam nopietnus jautājumus — kam patiesībā kalpo mūsu drošības iestādes, vai mēs vispār vairs esam saimnieki savā zemē?»

Lembergs: Valsts prezidente vēlas destabilizēt situāciju valstī un panākt Saeimas atlaišanu

LETA  03/12/07    "Man ir tāda sajūta, ka Valsts prezidente nav lasījusi likumu par valsts drošības iestādēm un darbojas nolūkā destabilizēt politisko situāciju mūsu valstī, radīt nedrošību, lai varētu atlaist Saeimu un pārskatīt vēlēšanu rezultātus," uzskata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš norādīja, ka Valsts prezidente, iesaistoties priekšvēlēšanu cīņā pirms Saeimas vēlēšanām, ir nostājusies pret viņu un darbojas "roku rokā ar Sorosa politisko apvienību", jo "kāpēc tad Valsts prezidente tam blēdim pasniedza Trīszvaigžņu ordeni", teica Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka grozījumi ar valsts drošības iestādēm saistītajos likumos attiecas tikai uz Satversmes aizsardzības biroju, militāro pretizlūkošanu un Drošības policiju. Minētās iestādes neveic izmeklēšanu, tādēļ nevar runāt, ka kādas personas varētu tikt klāt pie izmeklēšanas materiāliem, un to "jau nu Valsts prezidentei vajadzēja zināt", pauda Lembergs.

Ventspils mērs norādīja, ka Valsts prezidentes reakcija esot dīvains uztraukums, jo likuma grozījumi paredz, ka deputāti varēs kontrolēt drošības iestādes, pieaicinot speciālistus, līdz ar to Latvijā esot spēki, kuriem nav izdevīgi, ka parlaments varēs kontrolēt drošības iestādes un "Sorosa politiskā apvienība nevarēs nodarboties ar politisko spiegošanu". Lembergs uzsvēra, ka likuma grozījumi skar specdienestus, nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un prokuratūru, tādēļ viņam ar likuma grozījumiem nevar būt nekāda saistība un nevar runāt, ka viņš ir ieinteresēts, lai tādi grozījumi būtu.

Kā ziņots, šodien politiķi plāno sākt konsultācijas par valsts drošības likumu grozījumiem, kuru publicēšanu pagājušās nedēļas nogalē apturēja Valsts prezidente un par kuru negatīvo ietekmi uz informācijas slepenības nodrošināšanu bažas izteikuši Latvijas partneri NATO.

Prezidente asi kritizēja veidu, kādā tika virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Valdība un Saeima neesot ieklausījusies ne tikai Vīķes-Freibergas iebildumos pret likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.

Kā ziņots, valdība izmaiņas pieņēma Satversmes 81.panta jeb steidzamība kārtībā un Saeima 1.februārī tās apstiprināja, taču prezidente grozījumus atdeva atpakaļ deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr viņi Vīķes-Freibergas iebildumus neņēma vērā un 1.martā pieņēma izmaiņas atkārtoti nemītā variantā.

Prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu. Viņa uzsvēra, ka tas ir brīdinājums visai sabiedrībai.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) aģentūrai LETA iepriekš teica, ka šodien Saeimas frakcijas varētu iepazīties ar prezidentes lēmumu un tā motivāciju. Tad arī varētu sākties konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju par juridiskajiem aspektiem un iespējamiem risinājumiem. Kā norādīja Jaundžeikars, Saeimas Juridiskais birojs varētu nākt klajā ar vairākiem priekšlikumiem.

Šonedēļ sāksies arī koalīcijas sarunas par šo jautājumu.

Vīķe-Freiberga, paziņojot par grozījumu publicēšanas apturēšanu, izteica aizdomas, ka izmaiņas likumos ir saistītas ar oligarhu - partiju un aiz tām saistītu personu - interesēm. Pēc prezidentes domām, izmaiņas "paver durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām", ļaujot iejaukties izmeklēšanas procesos, kas skar kādus politiskos grupējumus vai personas, kuru ietekmē šie grupējumi atrodas.

Kalvītis iepriekš to kategoriski noliedza un apgalvoja, ka valdība nepieņem nekādus lēmumus oligarhu interesēs, un arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos bija valdības, nevis kāda oligarha iniciatīva.

"Es kā valdības vadītājs esmu garants stabilitātei valstī," teica premjers. Viņš garantējot, ka valdības ietekmēšana nav iespējama.

Kalvītis piebilda, ka iepriekš prezidente viņam šādas bažas nav paudusi. Tādēļ nākamajā tikšanās reizē, kas notiks jau šonedēļ, premjers vēlēsies uzzināt, pamatojoties uz kādu informāciju, viņa izdarījusi šādu secinājumu.

Centrālā vēlēšanu komisija pēc trim nedēļām varētu sākt pilsoņu parakstu vākšanu par valsts drošības likumiem. Kā izriet no Satversmes 72.panta, kuru izmantoja prezidente, vēl pastāv iespēja izvairīties no tautas nobalsošanas jeb referenduma, tomēr parakstu vākšana šādos gadījumos jāuzsāk obligāti.

Partija "Jaunais laiks" (JL) šodien lems par aktīvu iesaistīšanos parakstu vākšanā, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par valsts drošības likumiem. JL šodien lūgs arī valdību atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas ļauj premjera kontrolētajam Informācijas analīzes dienestam izsniegt pielaides valsts noslēpumu saturošai informācijai, aģentūru LETA informēja JL valdes loceklis Kārlis Šadurskis.

Valdība lems par sava atalgojuma nepalielināšanu

LETA  03/12/07    Rīt, 13.martā, valdība lems par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) ierosinājumu "iesaldēt" ministru atalgojumu, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.

Premjera un ministru atalgojumu nosaka likums un vidējās darba algas pieaugums iepriekšējā gadā. Jau pērn valdība nolēma darba algas nepalielināt, un, ņemot vērtā sākto cīņu pret inflāciju, premjers rosinās arī šogad nepalielināt valdības locekļu darba algas.

Kā ziņots, līdz ar sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējās darba samaksas palielināšanos varētu pieaugt arī Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) un ministru atalgojums, liecina aģentūras LETA aprēķini.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā gadā vidējā darba samaksa palielinājusies no 246 līdz 302 latiem. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa palielinājusies no 285 līdz 351 latam, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pērn oktobrī pieņemtie noteikumi noteic, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru mēneša atalgojums piesaistāms Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apjomam, kas noapaļots pilnos latos.

Nosakot Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru mēneša atalgojumu, Ministru prezidentam piemēro koeficientu - 8,9. Ministriem un īpašu uzdevumu ministriem koeficents ir 8.

Līdz ar to premjera atalgojums pēc pārrēķina būtu 3124 lati, bet ministri saņemtu 2808 latus.

Patlaban premjera atalgojums ir 2162 lati, bet ministru atalgojums - 1944 lati pirms nodokļu nomaksas.

Parlamentāro sekretāru atalgojumu rēķina pēc koeficenta 5,4, un to atalgojums pieaugs līdz 1895 latiem.

Kā ziņots, palielinoties gada vidējai darba algai, līdz 1123 latiem pieaugs arī Saeimas deputātu atalgojums.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī pērn, salīdzinot ar 2005.gadu, pieaugusi par 23%, kas ir vislielākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā.

Sabiedriskajā sektorā darba samaksa palielinājusies no 285 līdz 351 latam, bet privātajā sektorā - no 224 līdz 277 latiem.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas regulārās izmaksas pieaugušas par 21,3%.

Politologs: Saeimas vidējais deputāts pretī nerunā

Ināra Egle  Diena  03/13/07    Partiju neieklausīšanās prezidentes iebildumos — partiju politikas trūkuma sekas.

Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas paziņojuma par drošības likumu apturēšanu pastiprinājās iespaids par Saeimas deputātu bezspēcību un nespēju ietekmēt valdības lēmumus un savu līderu rīcību. Vienlaikus atklājās arī partiju politikas trūkums Latvijā, kad ierindas biedri faktiski nepiedalās valstij svarīgu lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, kā arī neprasa atbildību no saviem pārstāvjiem augstākajā varā.

"Vidējais parlamentārietis Latvijā ir pasīvs, un neviens no viņa īpašu iniciatīvu negaida. Amatā viņi atrodas nevis iniciatīvas, bet lojalitātes dēļ," Dienai sacīja politologs Ivars Ījabs. Viņaprāt, partiju atkarība no sponsoriem ir viena no procesa izpausmēm, un diez vai kāds no deputātiem tiek iekļauts kandidātu sarakstā, ja ir šaubas par viņa lojalitāti. Latvijas partijās lēmumu pieņemšana arī ir koncentrēta nelielā personu lokā, kas tā nav Rietumu partijās. Premjera pārstāvētās Tautas partijas valdē ir liels ministru īpatsvars. "Viena liela daļa deputātu, balsojot par drošības likumiem, iespējams, nebija aizdomājušies, kāpēc par tiem runā. Balso, jo kāds ir novicinājis zaļo kartīti," pieļāva politologs.

Jau rakstīts, ka ar katru Saeimu samazinās deputātu līdzdalība lēmumu sagatavošanā un palielinās koalīcijas padomes ietekme — tajā ir partiju un frakciju vadītāji, kas vienojas par rīcību, kuru Saeimas deputāti vairumā gadījumu nemēģināja apstrīdēt un mainīt. 9.Saeimā tas radīja iespaidu par izteiktu valdošo politiķu visatļautību, nerēķinoties ne tikai ar sabiedrību, bet arī ar Valsts prezidenti. Arī jautājumā par drošības likumiem kopš janvāra sākuma viņa ir aicinājusi koalīciju ieklausīties iebildumos vismaz piecas reizes, liecina Dienas arhīvs. Taču tikai pēc ļoti radikāla soļa valdības partijas "ir ieslēgušas atpakaļgaitu".

"Bet mīļā miera labad — ja vajag, lai kādam ir labs miegs, lai NATO visi ir mierīgi un ja Rīgā kādā pilī kādam ir kreņķis, mēs pagrozīsim to likumu," tā intervijā Latvijas radio sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdis Mareks Segliņš (TP). Pirmdien viņš gan nožēloja teikto: "Šodien man tas vairs nepatika, bet kādreiz izsprūk kāds dusmīgs teikums." Politiķu savstarpējās sarunās kuluāros bija dzirdēti vēl nesaudzīgāki izteikumi par valsts pirmo amatpersonu, kas liecināja, ka ar viņas viedokli pilnvaru termiņa beigu posmā varētu arī nerēķināties. Dažuprāt, tas, iespējams, bija viens no iemesliem, kāpēc viņas rīcība bija tik radikāla.

Pēc Jaunā laika domām, Valsts prezidente šajā situācijā ir "palikusi vienīgais demokrātijas garants valstī, jo Saeimā nav pat viena trešā daļa deputātu, kas bija gatavi iestāties pret drošības likumiem, kas apdraud valsts drošību", Dienai sacīja JL deputāte Sandra Kalniete. JL bija sācis vākt vienas trešās daļas deputātu parakstus, lai lūgtu prezidenti apturēt grozījumus drošības likumos, taču tas neizdevās.

Uz jautājumu, kāpēc deputāti nav mudinājuši līderus ieklausīties aicinājumā labot drošības likumus, daļa politiķu norādīja, ka drošība neesot viņu kompetences jautājums un tajā viņi uzticoties zinošajiem kolēģiem. Māris Krastiņš (TP) sacīja: "Šeit ir argumentu cīņa. Mani vairāk pārliecināja valdības argumenti. Lēmumu pieņēmu atbilstoši savai pārliecībai un zināšanām." Ar tiem pašiem vārdiem atbildēja arī Guntis Blumbergs (ZZS), neredzot pamata brīnīties par Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga dalību koalīcijas padomēs, ja partijai ir līgums ar ZZS un A.Lembergs ir parakstījis koalīcijas līgumu. Kad dienas pirmajā pusē ZZS frakcijas līderim Augustam Brigmanim Diena vaicāja par partijas valdes lomu politikas veidošanā, viņš skaidri neatbildēja. Taču vakarā piezvanīja pats un paziņoja, ka ir sanākusi ZZS valde, kas "ar izpratni novērtējusi prezidentes bažas". A.Lembergs sēdē neesot piedalījies, piebilda A.Brigmanis.

No citām partijām līdz vakaram nebija pienākusi informācija, ka tās izvērtētu kritisko situāciju. Latvijas Pirmās partijas valdes loceklis Jānis Šmits nevarēja atcerēties, kad ir bijusi iepriekšējā valdes sēde un kas tajā runāts. Viņu nesatrauca arī Saeimas prestiža mazināšanās sabiedrībā, jo "sabiedrība nav avīze Diena, De facto un pāris pie Sorosa siles barotās organizācijas". TB/LNNK valdes loceklis Juris Dobelis norādīja: "Koalīcijā mēs neesam galvenās lomas spēlētāji. Ar saviem muskulīšiem, cik varējām, tik ietekmējām, bet mēs arī negribam domstarpības."

Vai Ministru prezidentam jāuzņemas atbildība par politisko krīzi un jāatkāpjas?

Normunds Skauģis, maizes ceptuves Lāči saimnieks:

Politikā neesmu lietpratējs, lai pateiktu, vai tagad premjeram jāatkāpjas. Skaidrs, ja Saeimas vēlēšanas būtu tagad, to rezultāti būtu citādi. Bet vēlēšanas jau nesen bija, un šaubos, ka jaunas rīkos. Tāpēc tagad, manuprāt, galvenais ir, kas būs nākamais Valsts prezidents — vai tas būs tāds cilvēks, kas līdzīgi kā pašreizējā prezidente spēj reaģēt uz valstī notiekošo un iejaukties, vai tāds, kas vispār ne uz ko nereaģēs. Ja jau Valsts prezidente, kurai ir ļoti liela autoritāte sabiedrībā, ķērusies pie galējiem līdzekļiem, tas liecina, ka kaut kas tiešām nav kārtībā.

Pēteris Bila, Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks:

Premjeram politiskā atbildība par notiekošo noteikti jāuzņemas, taču neesmu par valdības atkāpšanos, jo maiņa neko labu nedod. No valdības jāprasa lielāka atbildība, lai partiju solījumi saskanētu ar darbiem, nevis otrādi. Uzņēmējdarbības vide ir pasliktinājusies, un mums kā eksportētājiem strādāt kļuvis grūtāk. Tāpēc šķiet, ka valdība strādā kādas šauras grupas interesēs. No šāda viedokļa Valsts prezidentei ir taisnība, un var jau būt, ka jāatlaiž ir visa šī Saeima, nevis valdība. Premjera reakcija uz prezidentes teikto, manuprāt, bija tāds bērnišķīgs gājiens.

Andris Oskars Brutāns, uzņēmuma Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs:

Man ir par maz informācijas, lai spriestu, vai valdībai jāatkāpjas. Taču, ņemot vērā, ka Valsts prezidente, kurai ir ļoti liela autoritāte, ir tik nopietni iesaistījusies, saprotu, ka kaut kas ar valsts drošības jautājumiem nav kārtībā. Kopumā biju apmierināts ar vēlēšanu rezultātiem un Tautas partijas uzvaru, jo tas liecināja par zināmu politisko stabilitāti. Taču šobrīd izskatās, ka TP ir monopolizējusi varu, un tur nav nekā laba.

Ērika Gabrusāne, Krāslavas rajona Robežnieku pagasta priekšsēdētāja:

Kalvītim vajadzētu ļoti nopietni padomāt, vai palikt amatā. Valstī izveidojusies ļoti saspringta situācija, tāpēc Valsts prezidentei vajadzētu palikt strādāt vēl trešo termiņu un šo lietu sakārtot, ko viņa tik drosmīgi iesāka. Turklāt valdība tagad strādā pārsvarā tikai lielo pilsētu labā un netur rūpi par laukiem un mazpilsētām.

Osvalds Zvejsalnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Rēzeknes mākslas idusskolas direktors:

Prezidente beidzot pateikusi to, ko tauta jau tāpat nojauta. Domāju, ka premjers ir tik saistīts ar šo oligarhu spiedienu, ka viņam tie vienkārši neļaus atkāpties no amata.

Jāzeps Korsaks, Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts:

Jā, noteikti, jo mūsu valdībai ir iestājusies zvaigžņu slimība, viņi uzskata, ka var rīkoties, kā labpatīkas, bet apkārtējie neko ne redz, ne saprot. Žēl, ka prezidente tik vēlu pateica to, ko tauta jau sen bija nojautusi. Visvairāk mani satrauc, piemēram, tāda ranga valsts amatpersonas kā Saeimas priekšsēdētāja Emša teiktais — viņš, lūk, sestdien un svētdien atpūties, tāpēc nevar komentēt prezidentes rīcību.

Elita Vīksne, juriste:

Kalvītis televīzijā tik skaisti teica, ka šobrīd nav nekādas politiskās krīzes, ka tas ir tikai preses uzpūsts burbulis. Es domāju, ka viņam nevajag atkāpties. Ja Kalvītis saka, ka viņš garantē drošību un to, ka likumi tiek ievēroti, es viņam ticu — mēs viņu tādu ievēlējām.

Juris Pavītols, mūziķis, Liepāja:

Jāatkāpjas, jo izskatās pēc meliem. Kad pirmoreiz Saeima apstiprināja šo likumu un prezidente atdeva to atpakaļ, tad Saeima otrreiz atdeva prezidentei šo likumu bez neviena labojuma, pareizi? Un tagad nu pēkšņi "trešdien kaut ko labosim". Dikti nepieklājīgi. Man šķiet, lielā politikā pietiek ar mazākiem kleksīšiem, lai atkāptos, kur nu vēl šitā. Tas izklausās pēc meliem.

Kārlis Venckavs, jurists:

Jau tad, kad likumu steidzamības kārtā virzīja pieņemšanai valdībā, kļuva redzamas tā nepilnības. Ministru prezidenta pienākums bija tās pamanīt un novērst. Tāpēc viņam pilnībā jāuzņemas atbildība, ka tas laikus netika izdarīts un vajadzēja iejaukties prezidentei. Latvija padarīta par apsmieklu sabiedroto acīs. Sekojot Rietumu demokrātijas standartiem un lai saglabātu valdības un Saeimas seju, premjeram būtu jāatkāpjas. Taču to, vai tauta vairāk uzticas premjera vai prezidentes viedoklim, parādīs parakstu vākšana, ja tā tiks izsludināta.

Koalīcija piekrīt no Satversmes izslēgt 81. pantu

Apollo 03/14/07    Koalīcijas partijas atbalsta 81. panta izslēgšanu no Satversmes, jo tas esot zaudējis aktualitāti, portālam «Apollo» sacīja Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Satversmes 81. pants paredz, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks, ja ir neatliekama vajadzība.

Kučinskis norādīja, ka šis Satversmes pants aktualitāti zaudējis pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Jau ceturtdiem priekšlikums par Satversmes grozījumiem tiks ieniegts Saeimā.

Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien norādīja, ka nav nopietnas vajadzības pēc Satversmes 81. panta, jo lēmumus starp Saeimas sesijām var pieņemt, sasaucot ārkārtas sēdi vai ziņojot elektroniski.

Eksperti nesaskata nepieciešamību atcelt Satversmes 81.pantu

LETA  03/14/07    Nav nepieciešamības svītrot no Satversmes 81.pantu, kas dod iespēju valdībai, ja neatliekama vajadzība prasa, pieņemt lēmumus starp Saeimas sesijām, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.

Ja konstitūcijā ir ierakstīts 81.pants, tad tam ir kāds nolūks, norādīja politologs Andris Runcis. Satversmes panti loģiski izrietot viens no otra, līdz ar to viena panta svītrošana varētu izjaukt konstitūcijas loģisko kārtību.

Kā uzskata eksperts, ja šis Satversmes pants bieži vien netiek izmantots atbilstoši tā garam un burtam, tas nenozīmē, ka to ir nepieciešams svītrot.

Politologs Ivars Ījabs sacīja, ka neesot drošs, vai no Satversmes jāsvītro 81.pants, tomēr norādīja, ka būtu nepieciešams skaidri definēt, kas ir pantā minētā neatliekamā vajadzība, lai tā netiktu izmantota ļaunprātīgos nolūkos.

Pēc Ījaba domām, būtu nepieciešamas diskusijas tiesību speciālistu vidū par to, kā definēt pantā noteikto neatliekamo vajadzību, jo valdības vajadzība, pieņemot lēmumus 81.panta kārtībā, ne vienmēr esot neatliekama.

Ījabs pieļāva iespēju, ka arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos, ko valdība iepriekš pieņēma 81.panta kārtībā, nebija "neatliekama vajadzība".

Tomēr Ījabs norādīja, ka arī daudzu citu valstu konstitūcijās pastāv instruments, kas ļauj valdībai pieņemt steidzamus lēmumus starp parlamenta sesijām, tomēr šis instruments netiekot izmantots ļaunprātīgi.

Kā ziņots, Valsts prezidente Vaira Vīķe -Freiberga nesaskata nopietnu vajadzību, kādēļ Satversmē būtu nepieciešams 81.pants.

Pēc prezidentes domām, mūsdienu komunikatīvajā pasaulē lēmumus starp Saeimas sesijām ir iespējams pieņemt, arī sasaucot ārkārtas sēdi vai ziņojot elektroniski.

Prezidente kā piemēru minēja Igaunijas parlamenta vēlēšanas, kurās balsojums notika arī elektroniski, līdz ar to viņa neredz iemeslus, kādēļ Saeimas deputāti nevarētu arī elektroniski paust savu nostāju.

Kā ziņots, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šodien Valsts prezidentei nosūtīja kopīgu vēstuli, kurā aicina viņu izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības, lai ierosinātu svītrot no Satversmes 81.pantu.

Vēstulē norādīts, ka Satversmes 81.panta kārtībā likumu pieņemšana bieži notikusi sasteigti un bez pienācīgām konsultācijām ar sociālajiem partneriem.

"Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai," teikts Satversmes 81.pantā.

Partijas slēpj prezidenta kandidātus

Ināra Egle,  Diena  03/14/07    Profesore Žaneta Ozoliņa, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics, Saeimas deputāts, ekspremjers Andris Bērziņš (LPP/LC) esot Valsts prezidenta amata cienīgi kandidāti un par viņiem sabiedrība varot sākt diskusiju, kurai speciāls starta šāviens netikšot dots. Tā, atbildot uz Dienas jautājumu, kad valdošās partijas iepazīstinās sabiedrību ar saviem kandidātiem, sacīja premjera pārstāvētās Tautas partijas frakcijas priekšsēža vietnieks Jānis Lagzdiņš. Līdz prezidenta vēlēšanām ir palikuši trīs mēneši, bet koalīcijas vadītājs, premjers Aigars Kalvītis (TP) nevar prognozēt ne diskusijas sākumu, ne, kas varētu būt pretendenti uz augsto amatu, Diena uzzināja no viņa preses sekretāra Arno Pjatkina.

Līdz ar to var rasties situācija, ka šaurā politiskās elites lokā tiek apspriesti vieni kandidāti, bet partiju deputāti kontekstā ar pirmās amatpersonas posteni vērtē citas personas, par kurām, iespējams, viņiem nebūs lemts balsot. Ir arī tendence medijiem piespēlēt dažādu personu uzvārdus, lai mazinātu iespēju sabiedrībai nojaust īsto kandidātu. Šāda situācija nevarētu rasties, ja partijas būtu pieteikušas diskusiju par prezidenta kandidātiem un arī nosaukušas personas. Tās diezgan atklāti ir paudušas, ka tiks izraudzīts tāds Rīgas pils saimnieks, kas būs saistīts ar kādu no partijām un strādās saskaņā ar koalīciju.

"Runa ir par vienu no valsts augstākajām amatpersonām, kas gan netiek izraudzīta tiešās vēlēšanās, bet reprezentē valsti starptautiski un kurai ir būtiska ietekme uz iekšpolitiskajiem procesiem, kā redzējām pēdējās dienās," uzsvēra politologs Jānis Ikstens. Viņš norādīja, ka tāpēc būtu svarīgi, lai kandidātu apspriešana notiktu savlaicīgi, caurspīdīgā un atbildīgā veidā, nebaidoties no kritiskām piezīmēm, kas veicinātu savstarpējo uzticēšanos starp sabiedrību un politisko eliti.

Skaidrību vēlas arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kas jau janvārī nosūtīja Saeimai vēstuli ar lūgumu likumā noteikt prezidenta vēlēšanu un kandidātu izvirzīšanas laiku un kārtību. Taču tikai otrdien, 13.martā, Saeimas apakškomisijas līmenī notika tāda vienošanās. Tā paredz sagatavot likumu, kurā būtu sacīts, ka nākamais prezidents jāievēl ne vēlāk kā līdz 7.jūnijam. Tas ir mēnesi pirms iepriekšējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām. Vienošanās arī nosaka kandidātu pieteikšanas laiku no 14. līdz 7.dienai pirms vēlēšanu dienas. Ja līdz šim prezidenta amata pretendentus varēja izvirzīt arī vēlēšanu dienā, tad tagad tas būs jāizdara ne vēlāk kā nedēļu pirms tās, ja vien Saeima šo likumu pieņems. Tas vēl ir jāsagatavo, jāizskata Juridiskajā komisijā, kā arī trīs lasījumos jāpieņem Saeimā. Deputātiem vēl nebija ideju, kā reglamentēt atkārtotu vēlēšanu kārtību un laiku. Taču politologs J.Ikstens uzsver, ka tas ir ļoti būtisks jautājums — svarīgi, vai uz tām tiek virzīti jau apspriestie kandidāti vai jauni pretendenti.

Valsts prezidente V.Vīķe–Freiberga otrdien, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi (ZZS), kārtējo reizi ir interesējusies, kā notiek šā likuma sagatavošana. Par šo tematu viņa ir runājusi arī ar premjeru. "Prezidente uzsver, ka skaidrību vēlas ne tikai viņa, bet sabiedrība kopumā, un cer, ka partijas laikus izvirzīs kandidātus," Dienai teica prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. V.Vīķe–Freiberga jau agrāk ir izteikusies, ka demokrātiskā valstī prezidenta kandidāts var būt kādas partijas biedrs, darbību tajā apturot pēc ievēlēšanas amatā. "Taču pie partijām nepiederošs kandidāts viņai šķistu veiksmīgāks, jo politiskā situācija ir saasinājusies," teica A.Rozenberga.

Latvijas Pirmās partijas līderis Ainārs Šlesers solīja, ka diskusija par nākamo prezidentu tiks sākta mēneša laikā, taču vispirms būtu nepieciešamas debates par to, kādu prezidentu Latvija vēlas un kādi būtu viņa uzdevumi. Viņš nekomentēja iespējamos kandidātus, taču zināms, ka LPP/LC ir izteikusi pretenzijas uz šo amatu. Kā partijas kandidāti neoficiāli minēti iekšlietu ministrs Ivars Godmanis un A.Bērziņš, otrā izredzes kuluāros ir vērtētas augstāk.

Savukārt ZZS frakcijas priekšsēža Augusta Brigmaņa teiktais liecināja, ka ZZS nepretendēs uz šo amatu. ZZS valde arī pirmdien lēmusi, ka par kandidātiem ir jākonsultējas ar tagadējo prezidenti. To tagad sola darīt arī citas partijas, kas iepriekš, kā šķita, plānoja savā lokā vienoties. "Vaira Vīķe–Freiberga šo latiņu ir pacēlusi ļoti augstu, un nākamajam prezidentam vajadzētu būt tikpat principiālam un ar tikpat augstu atbildības sajūtu," teica A.Brigmanis. TP pārstāvis J.Lagzdiņš atzina, ka partijai, kurai ir premjera postenis, būtu grūti vēl pretendēt arī uz prezidenta amatu, lai arī A.Kalvītis ir minēts kandidātu lokā. Taču citi politiķi izteikušies, ka TP tomēr cīnīšoties par iespēju deleģēt savu cilvēku uz Rīgas pili.

Izmeklētāji aiztur Aivaru Lembergu

Diena,  03/14/07    Šodien uz Kuldīgas ceļa ticis aizturēts Ventspils mērs Aivars Lembergs, Dienai tapa zināms no neoficiāliem, taču drošiem avotiem. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Māris Vīgants, kurš lemj par drošības līdzekļa piemērošanu Aivaram Lembergam, izsludinājis sēdē pārtraukumu uz laiku no trīs līdz četrām stundām, aģentūru LETA informēja Lemberga advokāti. Viņi norādīja, ka tiesnesim nepieciešams sīkāk izpētīt lietas materiālus, lai lemtu par drošības līdzekļa piemērošanu.

Prokuratūra viņam uzrādījusi jaunu apsūdzību- par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā 10 miljonu latu apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas Kuģniecība", vēsta LETA.

Lemberga advokāts Jānis Grīnbergs šovakar žurnālistiem stāstīja, ka gadījumā, ja tiesa Lembergam piemēros drošības līdzekli apcietinājumu, viņa aizstāvība noteikti iesniegs blakussūdzību, lai gan viņš piebilda, ka plkst.22 beigsies termiņš, līdz kuram Lembergs var atrasties apcietinājumā. Tāpat J.Grīnbergs sacīja, ka, pēc prokuratūras domām, Lembergs var mēģināt sazināties ar citiem lietā apsūdzētajiem cilvēkiem, piemēram, AS "Latvijas Naftas tranzīts" prezidentu Mamertu Vaivadu, AS "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētāju Kristu Skuju un komanditsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbinieci Gitu Grasmani. Uz to Lembergs tiesas sēdē esot sacījis, ka Grasmani nemaz nepazīstot, savukārt prokurors apgalvoja pretējo un piebilda, ka Lembergs ar Grasmani ticies pērn rudenī, raksta LETA.

Procesa virzītājs A.Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu un vērsies pie izmeklēšanas tiesneša ar ierosinājumu viņam piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu.

Centra rajona tiesa šobrīd lemj par drošības līdzekli A.Lembergam. Īsi pirms plkst.16 Centra rajona tiesā nogādātais Lembergs tika ievests tiesas zālē. Rokudzelži viņam nebija uzlikti.

A.Lembergs tiek apsūdzēts pēc Kriminālkodeksa 164.panta 3.daļas - par kukuļa ņemšanu sevišķi lielos apmēros, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, laika periodā no 1994.gada beigām līdz 1995.gada februārim. Pēc šā likuma panta prokuratūrā tiek izmeklētas divas epizodes.

Apsūdzība arī uzrādīta pēc Krimināllikuma 195.panta 3.daļas par noziedzīgā kārtā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Par šo nodarījumu Lembergs tiek vainots trīs epizodēs. Viņam tiek inkriminēta kukuļa izspiešana, tā rezultātā iegūtu naudas līdzekļu un citas mantas legalizēšana, kas tika izdarīta laika periodā no 1999.gada beigām līdz 2003.gada 22.maijam par kopējo summu 1,5 miljons latu.

Ventspils mērs tiek apsūdzēts par "Multinord A.G" akciju kukuļņemšanas rezultātā noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu un mantas legalizāciju, kas tika pabeigta 2002.gada martā vairāk nekā sešu miljonu latu apmērā, kā arī par noziedzīgā kārtā iegūto naudas līdzekļu legalizāciju laika periodā no 2000.gada līdz 2006.gada beigām.

Tāpat Lembergs apsūdzēts, ka laika periodā no 2001.gada septembra līdz 2002.gada maijam viņa vajadzībām legalizēti 536 000 latu, un par viņa piedalīšanos organizētas noziedzīgas grupas sastāvā, skaidras naudas nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām - vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā.

Apsūdzība A.Lembergam uzrādīta arī pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas - par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā atkārtoti no 2002.gada līdz 2005.gadam ieskaitot par to, ka amatpersonas deklarācijās Lembergs neuzrādīja savas īpašuma tiesības uz kompānijas "Hinch Invest&Finance S.A." 50 000 akciju 25 800 latu vērtībā.

Šīs "Hinch Invest&Finance S.A." akcijas pastarpināti dod īpašuma tiesības uz AS "Latvijas kuģniecība" akcijām, kuru aptuvenā tirgus vērtība patlaban ir 17 miljoni latu, norādīja prokuratūrā.

A.Lembergs aizturēts šodien plkst. 8:30. Pēcpusdienā A.Lembergs vairāku cilvēku pavadībā redzēts pie prokuratūras ēkas Rīgā. A.Lembergam bija priekšā saliktas rokas, iespējams, tās bija rokudzelžos, ziņo BNS. Ap plkst. 13.10 A.Lembergs un viņu pavadošie cilvēki iegāja Iekšlietu ministrijas poliklīnikas telpās, kas atrodas vienā namā ar prokuratūru.

Zaļo un zemnieku savienība nenorobežosies no Aivara Lemberga, žurnālistiem pēc ZZS frakcijas sēdes sacīja Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, vēsta BNS. Viņš arī uzsvēra, ka tikai pēc tiesas varēs izdarīt secinājumus par Lemberga iespējamo vainu.

Par A.Lemberga aizturēšanu ir informēti Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga un premjers Aigars Kalvītis, ziņo BNS. "Tās ir smagas konsekvences viņam ne tikai personīgi, bet sakarā arī ar viņa profesionālo darbību," sacīja prezidente. Vaicāta, vai A.Lemberga aizturēšana nozīmē, ka Latvijā sākušās oligarhu medības, prezidente sacīja, ka "medības notiek tikai mežos", bet valsts struktūrā notiek taisnīga un objektīva lietu izmeklēšana. Viņa norādīja, ka likuma priekšā visi ir vienādi, savukārt oligarhu jēdziens Latvijā nav definēts.

Arī A.Kalvītis uzsvēra, ka tiesiskā ceļā tiks noskaidrots, vai apsūdzība A.Lembergam ir nopietna, taču viņš nevēloties vainot ZZS, kuras sarakstā Saeimas vēlēšanās startēja A.Lemberga vadītās politiskās organizācijas biedri un kura pirms vēlēšanām izvirzīja A.Lembergu kā savu premjera amata kandidātu. "Individuālo atbildību nevar attiecināt uz kolektīvo atbildību," sacīja premjers. Taču A.Kalvītis norādīja, ka Ventspils mēra aizturēšana ir "nopietns signāls, ka prokuratūrai ir nopietni pierādījumi" un Lembergs nevarēs piedalīties koalīcijas sēdēs.

Advokāts Jānis Grīnbergs Dienai atzina, ka šodien plkst.11 viņam ar A.Lembergu bijis jāierodas Ģenerālprokuratūrā, kur bija paredzēts viņus informēt par rakstiskās ekspertīzes rezultātiem. Viņi bija sarunājuši sazināties un kopā doties uz prokuratūru, bet A.Lembergs no rīta nav ieradies Rīgā, nedz arī sazinājies ar J.Grīnbergu. Advokāts gan teica, ka pēdējo divu dienu laikā A.Lembergs sūdzējies par sliktu pašsajūtu, tādēļ pieļauj iespēju, ka Ventspils mērs Rīgā nav ieradies slimības dēļ.

Informācija par A.Lemberga iespējamo slikto pašsajūtu Dienai ļauj izdarīt pieņēmumu, ka pēc aizturēšanas viņu varētu nogādāt slimnīcā. Līdzīgi bija ar iepriekš šajā lietā aizturēto AS "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētāju Kristu Skuju.

Viena no A.Lemberga advokātēm Sandra Sleja, kura viņu pārstāv krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu informēja, ka vakar Kuldīgas rajona tiesā, kurā tiek skatīta krimināllieta, prokurors Māris Leja lūdzis izsludināt pārtraukumu. "Jāpieļauj doma, ka prokurora kungam bija zināms par iespējamo aizturēšanu," sacīja S.Sleja. Advokātei pēdējā saruna ar A.Lembergu bijusi vakar vakarā pa telefonu. Viņa cer, ka rīt uz tiesas sēdi varēs ierasties arī viņas klients.

Kuldīgas rajona tiesā, kurā rīt, 15.martā, plānota Lemberga iztaujāšana, aģentūrai LETA sacīja, ka tiesa no prokuratūras nekādas ziņas par Ventspils mēra aizturēšanu nav saņēmusi, līdz ar to rīt paredzētā tiesas sēde notiks.

Prokuratūrā turpinās izmeklēšana arī kriminālprocesā, kurā Lembergam 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lembergu apsūdz kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un īpašumu neuzrādīšanā

Apollo  03/14/07    Trešdien Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam Kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un īpašumu neuzrādīšanu, «Apollo» informēja Prokuratūras preses centrā.

Apsūdzība uzrādīta:

-  pēc LR Kriminālkodeksa 164. panta 3.daļas ( 2 epizodēs), tajā skaitā  par kukuļa ņemšanu sevišķi lielos apmēros, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, laika periodā no 1994.gada beigām līdz 1995.gada februārim;

 - pēc Krimināllikuma 195.panta 3.daļas par noziedzīgā kārtā iegūtu  naudas līdzekļu legalizāciju ( 3 epizodes):

- par kukuļa izspiešanas rezultātā  iegūtu naudas līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, kas tika izdarīta  laika periodā no 1999.gada beigām līdz 2003.gada 22.maijam par kopējo summu 1,5 milj. latu;

- par Multinord A.G akciju kukuļņemšanas rezultātā noziedzīgi iegūto  naudas līdzekļu  un mantas legalizāciju, kas tika pabeigta  2002.gada martā vairāk nekā  6 milj. latu apmērā;

- par noziedzīgā kārtā iegūto naudas līdzekļu legalizāciju laika  periodā no 2000.gada līdz 2006.gada beigām.  Tajā skaitā par to, ka laika periodā no 2001.gada septembra līdz 2002.gada maijam A.Lemberga vajadzībām legalizēti 536 tūkstoši latu un par viņa piedalīšanos organizētas noziedzīgas grupas sastāvā  skaidras naudas nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām vairāk nekā 5 milj. latu apmērā.

- pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā atkārtoti no 2002.gada līdz 2005.gadam ieskaitot, par to, ka amatpersonas deklarācijās A.Lembergs neuzrādīja savas īpašuma tiesības uz kompānijas Hinch Invest &Finance S.A. 50 tūkstošiem akciju 25 800 latu vērtībā.

Šīs Hinch Invest & Finance akcijas pastarpināti dod īpašuma tiesības uz  a/s Latvijas Kuģniecība akcijām, kuru aptuvenā tirgus vērtība uz šo brīdi ir ap 17 milj. latu.

Šobrīd procesa virzītājs Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu un vērsies pie izmeklēšanas tiesneša ar ierosinājumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu apsūdzētajam. Neilgi pirms plkst. 16 Lembergs tika ievests Centra rajona tiesas zālē, novēroja «Apollo».

Pēc Lemberga advokāta Aivo Leimaņa teiktā, Lembergs aizturēts nepamatoti un nelikumīgi. Advokāts pauda izbrīnu, ka Ventspils mērs aizturēts saistībā ar lietu, kurā viņam ir liecinieka statuss.

«Apollo» novēroja, ka Lembergu no prokuratūras uz Centra rajona tiesu pelēkā mikroautobusā ar tonētiem logiem aizveduši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. Lembergs aizturēts trešdienas rītā uz Kuldīgas ceļa.

Prokuratūrā turpinās izmeklēšana kriminālprocesā, kurā Lembergam 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lembergam uzrāda jaunas apsūdzības

DELFI  03/14/07    Par naudas atmazgāšanu un kukuļdošanu jau apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam uzrādītas jaunas apsūdzības – par noziedzīgā kārtā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju no 2000.gada līdz 2006.gada beigām, tai skaitā par to, ka Lemberga vajadzībām legalizēti 536 000 latu, kā arī "par viņa piedalīšanos organizētas noziedzīgas grupas sastāvā skaidras naudas nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā", portālu "Delfi" informēja Prokuratūras preses centrā.

Prokuratūrā trešdien Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam uzrādīta apsūdzība kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts 2005.gada 3.oktobrī, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Lembergam uzrādīta apsūdzība - pēc Kriminālkodeksa 164.panta 3.daļas ( divas epizodēs), tajā skaitā par kukuļa ņemšanu sevišķi lielos apmēros, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, laika periodā no 1994.gada beigām līdz 1995.gada februārim.

Tāpat apsūdzības izvirzītas pēc Krimināllikuma 195.panta 3.daļas par noziedzīgā kārtā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju ( trīs epizodes) - par kukuļa izspiešanas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, kas tika izdarīta laika periodā no 1999.gada beigām līdz 2003.gada 22.maijam par kopējo summu 1,5 miljoni latu; par "Multinord A.G" akciju kukuļņemšanas rezultātā noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu un mantas legalizāciju, kas tika pabeigta 2002.gada martā vairāk nekā sešu miljonu latu apmērā; un par oziedzīgā kārtā iegūto naudas līdzekļu legalizāciju laika periodā no 2000.gada līdz 2006.gada beigām.

Tajā skaitā par to, ka laika periodā no 2001.gada septembra līdz 2002.gada maijam Lemberga vajadzībām legalizēti 536 tūkstoši latu un par viņa piedalīšanos organizētas noziedzīgas grupas sastāvā skaidras naudas nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā.

Apsūdzība uzrādīta arī pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā atkārtoti no 2002.gada līdz 2005.gadam ieskaitot, par to, ka amatpersonas deklarācijās Lembergs neuzrādīja savas īpašuma tiesības uz kompānijas "Hinch Invest &Finance S.A." 50 tūkstošiem akciju 25 800 latu vērtībā.

Šīs "Hinch Invest & Finance" akcijas pastarpināti dod īpašuma tiesības uz a/s "Latvijas Kuģniecība" akcijām, kuru aptuvenā tirgus vērtība uz šo brīdi ir ap 17 miljoni latu.

Šobrīd procesa virzītājs Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu un vērsies pie izmeklēšanas tiesneša ar ierosinājumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma piemērošanu apsūdzētajam.

Prokuratūrā turpinās izmeklēšana arī kriminālprocesā, kurā Lembergam 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Jau ziņots, ka Lembergs trešdien pulksten 8:30 aizturēts saistībā ar tā dēvēto Ventspils uzņēmēju lietu. Ventspils uzņēmēju lietā prokuratūra sākusi pārbaudīt Ventspils amatpersonu darbības, vēlāk no šis lietas izdalītas atsevišķs kriminālprocess, kurā Lembergam uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, savukārt viņš pats uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka Lemberga aizturēšana rada "ļoti smagas konsekvences" saistībā ne tikai ar viņu pašu, bet arī ar to, ka viņa pārstāvētajai partijai "Latvijai un Ventspilij" ir divi deputāti Saeimā, savukārt pats Lembergs regulāri apmeklē koalīcijas partijas padomes sēdes.

Savukārt premjers Aigars Kalvītis (TP) uzsvēra, ka Lemberga iespējamo vainu noskaidros tiesa.

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) patlaban neplāno norobežoties no trešdien saistībā ar Ventspils amatpersonu lietu aizturētā partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāja Lemberga, un savu attieksmi pret viņu izvērtēs tikai pēc tiesas lēmuma.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka apvienība gaidīs tiesas lēmumu, jo "tikai tā var atzīt cilvēku par vainīgu vai nevainīgu."

Pašvaldības opozīcijas deputāti aicina Lembergu atbrīvot no Ventspils mēra amata

LETA  03/14/07    Ventspils domes opozīcijas deputāti Aivis Landmanis, Ojārs Grinbergs un Vladislavs Šafranskis aicina atbrīvot Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu no ieņemamā amata, kā arī nolikt domes deputāta mandātu.

Ar šādu aicinājumu deputāti vērsušies pie politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij". Pēc opozīcijas deputātu domām, tas ir nepieciešams, "lai noņemtu jebkādu aizdomu ēnu no Ventspils domes".

Deputāti atgādina, ka 2005.gada 16.martā viņi jau vērsās pie politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij" ievēlētajiem domes deputātiem ar aicinājumu pārskatīt pieņemto lēmumu un izvirzīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatam citu kandidātu.

Persona, kuras darbības izvērtē Ģenerālprokuratūra, pirmkārt, ētisku un morālu apsvērumu dēļ nav tiesīga ieņemt Ventspils domes priekšsēdētāja vietu. Otrkārt, ja izrādīsies, ka Lembergs tiešām ir saistīts ar Ģenerālprokuratūru interesējošām lietām, tas atstās negatīvu ietekmi uz Ventspili kā pilsētu un ostu, ko izjutīs katrs pilsētas iedzīvotājs.

Kā ziņots, šorīt plkst.8.30 uz Kuldīgas ceļa aizturēts Ventspils mērs Lembergs.

Viņš tika nogādāts prokuratūrā, bet patlaban Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa lemj par apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam.

Lembergs aizturēts nelikumīgi, uzskata viņa advokāts Aivo Leimanis.

No viņa teiktā izriet, ka prokuratūra nosaukusi trīs likuma pantus, pēc kuriem Lembergs tiek turēts aizdomās Ventspils amatpersonu lietā. Turklāt šī aizturēšana nav saistīta ar 2005.gada oktobrī atsevišķi izdalīto lietu, kurā Lembergam jau uzrādīta apsūdzība.

Advokāts apstiprināja, ka aizturēšana veikta saistībā ar 2005.gada oktobrī uzsākto lietu, kurā prokuratūra pārbauda Ventspils uzņēmēju darbību. Vēlāk prokuratūra izdalīja atsevišķu kriminālprocesu, kurā Lembergam ir uzrādīta apsūdzība, taču viņa aizturēšana nav saistīta ar šo lietu.

Kā uzskata Leimanis, Lemberga apcietināšana notikusi nelikumīgi, jo viņam minētajā lietā bija liecinieka, nevis aizdomās turamā statuss.

Kā ziņots, iepriekš Ventspils amatpersonu lietā aizturētas četras personas - VN padomes priekšsēdētājs un VN īpašnieces AS "Latvijas Naftas tranzīts" prezidents Mamerts Vaivads, AS "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētājs Krists Skuja, Ventspilī praktizējošais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks un komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane.

Kriminālprocess Ģenerālprokuratūrā sākts pēc pārbaudes materiāliem par iespējamiem Ventspils amatpersonu noziedzīgiem nodarījumiem.

Lembergam iepriekš prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Kriminālvajāšana sākta par kukuļņemšanu vairākkārt sevišķi lielā apjomā, kas izdarīta no 1993. līdz 1995.gadam, iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks.

Lembergs kā kukuli esot pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus - 453 000 latu. Ventspils mērs apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kopš 1994.gada Lembergs esot bijis "Kālija parka" slēpts akcionārs.

Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Valsts drošības likumus atcels

TVNET/LETA   03/14/07     Saeimas pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā tiks atcelti tuvāko nedēļu laikā, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Vēlāk, kā solīja Kalvītis, atbildīgās institūcijas atgriezīsies pie šiem likumiem, lai meklētu kompromisu par redakciju.

Vīķe-Freiberga norādīja, ka tikšanās laikā lūgusi premjeru informēt, kā valdība un Saeima plāno turpmāk rīkoties pēc prezidentes iepriekš paustajiem iebildumiem.

Valsts vadītāja pauda cerību, ka valdības un Saeimas rīcība būs konstruktīva un novērsīs bažas, kā arī atbildīs labas pārvaldes principiem. Tomēr prezidente nekomentēja kompromisu, ko plāno saskaņot institūcijas, jo par to viņa varēšot spriest tikai tad, kad būs redzējusi plānotās ieceres.

Jau ziņots, ka Vīķe-Freiberga vakar, tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi (ZZS), norādīja, ka parlamentam atlikušas trīs nedēļas, lai risinātu jautājumu, līdz tiks vākti paraksti tautas nobalsošanai.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa vadītā darba grupa, kurā ir arī Ministru kabineta un prezidenta kancelejas pārstāvji, sākusi darbu ar jauniem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā.

Pagājušās nedēļas nogalē Vīķe-Freiberga apturēja likumu grozījumu izsludināšanu uz diviem mēnešiem.

Prezidente asi kritizēja veidu, kādā virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Valdība un Saeima neesot ieklausījusies ne tikai viņas iebildumos pret likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.

Valdība izmaiņas pieņēma Satversmes 81.panta jeb steidzamības kārtībā, un Saeima 1.februārī tās apstiprināja, taču prezidente grozījumus atdeva atpakaļ deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr viņi Vīķes-Freibergas iebildumus neņēma vērā un 1.martā pieņēma izmaiņas atkārtoti nemainītā variantā.

Prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu. Viņa uzsvēra, ka tas ir brīdinājums visai sabiedrībai.

ZZS neplāno norobežoties no Lemberga

DELFI  03/14/07    Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) patlaban neplāno norobežoties no trešdien saistībā ar Ventspils amatpersonu lietu aizturētā partijas "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāja Aivara Lemberga, un savu attieksmi pret viņu izvērtēs tikai pēc tiesas lēmuma.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka apvienība gaidīs tiesas lēmumu, jo "tikai tā var atzīt cilvēku par vainīgu vai nevainīgu."

"Tiesībsargu darbā mēs nedrīkstam iejaukties un neiejauksimies, 'sacīja Brigmanis, norādot, ka nekomentē notikušo.

Jau vēstīts, ka Lembergs trešdien pulksten 8:30 aizturēts saistībā ar tā dēvēto Ventspils uzņēmēju lietu. Ventspils uzņēmēju lietā prokuratūra sākusi pārbaudīt Ventspils amatpersonu darbības, vēlāk no šis lietas izdalītas atsevišķs kriminālprocess, kurā Lembergam uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, savukārt viņš pats uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka Lemberga aizturēšana rada "ļoti smagas konsekvences" saistībā ne tikai ar viņu pašu, bet arī ar to, ka viņa pārstāvētajai partijai "Latvijai un Ventspilij" ir divi deputāti Saeimā, savukārt pats Lembergs regulāri apmeklē koalīcijas partijas padomes sēdes.

Savukārt premjers Aigars Kalvītis (Tautas partija) žurnālistiem uzsvēra, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī un tiesa noskaidros Lemberga iespējamu vainu.

Uz jautājumu, vai pēc notikušā netiks izvērtēta sadarbība ar Zaļo un Zemnieku savienību, kas izvirzīja Lembergu premjera amatam, Kalvītis pauda, ka nevēlas "šo jautājumu kolektīvi skatīt", taču "protams, ja šī situācija ir nopietna Lembergs nevarēs piedalīties koalīcijas padomes sēdēs".

Lembergs: «Cilvēks šajā valstī ir beztiesisks»

Imants Vīksne,  NRA  03/15/07    Pirms kārtējā cēliena tā dēvētajā Grinbergu lietā Ventspils mērs Aivars Lembergs Neatkarīgajai sniedza ekskluzīvu ekspresinterviju, kurā pauda bažas par iespējamo aizturēšanu. Tās piepildījās negaidīti ātri – jau nākamajā dienā.

– Kāpēc ofensīva pret ventspilniekiem vēršas plašumā? Saeimas vēlēšanas ir aiz muguras.

– Nu jūs jau redzat. Ir pieņemtas izmaiņas drošības iestāžu likumā, un pēkšņi tas tiek saistīts ar kaut kādu oligarhu interesēm, ar izmeklēšanu, ko veic prokuratūra. Un to saka cilvēki, kuri labi zina – prokuratūra nav drošības iestāde. KNAB arī nav drošības iestāde. Ne jau drošības iestādēs šobrīd meklējama problēmas būtība. Lieta tāda, ka vēlēšanas ir notikušas, bet politiskie spēki – Sorosa politiskā apvienība, pie kuras šobrīd sevi iezīmējusi Valsts prezidente – ir zaudējuši vēlēšanās, un viņi negrib gaidīt četrus gadus.

– Vai nākamais solis varētu būt jūsu apcietināšana?

– Atcerēsimies Jaunalksnes sarunas. Tur bija minēts, ka ģenerālprokurors sāks pret mani "ambrāžu" aiz atriebības. Nu šī "ambrāža" turpinās te, Kuldīgā. Domāju, ka pietiekami pārliecinoši esmu pierādījis tiesai, ka ģenerālprokurors ir apzināti pārkāpis Latvijas Republikas likumus. Likumu par prokuratūru, likumu par sūdzību un iesniegumu izskatīšanu un vēl citus. Nebrīnīšos, ja man centīsies atriebties.

Arī šīs izmeklēšanas iestāžu aizdomas attiecībā uz citiem cilvēkiem – Vaivadu, Skuju un Laiviņu... tur ir runa par kompānijām, kas nodarbojas ar klientu piesaisti, kompānijām, kas nodarbojas ar ekspedīcijas pakalpojumiem, kas darbojas likumīgi Latvijas Republikā. Ar šādiem pakalpojumiem nodarbojas tūkstošiem kompāniju, un tas ir absolūti likumīgi.

– Tad jautājums, kāpēc aizdomas rodas tieši šeit?

– Šobrīd prezidente faktiski ir paziņojusi, ka trīs tā sauktie oligarhi jāizolē no sabiedrības, un viņu uzvārdi ir nosaukti. Kā pirmais tiek minēts Lembergs, pēc tam Šķēle un Šlesers – kā galvenie traucēkļi Sorosa politiskās apvienības mērķu realizēšanai. Protams, šajā politiskajā cīņā esmu nopietns traucēklis, jo piedalos valdības koalīcijas padomes sēdēs. Un, protams, ka pēc būtības šie prezidentes paziņojumi un visi pārējie paziņojumi, kas nāk no Sorosa fonda –Latvija kontrolētiem medijiem, ir kā signāls – Lembergu izolēt no politikas, un izolēt viņu var tikai tad, ja apcietina.

– Negodīgu politisko cīņu ir iespējams uzvarēt?

(Pauze.)

– Jūs jau var bezgalīgi vazāt pa tiesām.

– Protams, tas process ir garš. Salīdzinoši vienkāršajā lietā par Grinbergu – no kriminālprocesa sākuma līdz šim brīdim jau pagājuši 14 mēneši. Protams, tas var aizņemt gadu gadus. Tiek radīta aizdomu ēna, un var atrast visādus sadomātus iemeslus, kāpēc cilvēks jāapcietina.

– Jūs redzat kādu iespēju to apturēt?

– Viņi iebaida tiesas. Par prokuratūras nelikumīgām darbībām var sūdzēties tikai prokuroram. Situācija ir smaga. Ir smaga... Stipri beztiesisks ir cilvēks šajā valstī.

– Kāpēc šobrīd jūsu oponentiem nepieciešams veidot sabiedrisko domu? Varētu taču uzreiz ielikt cietumā...

– Tādēļ, lai destabilizētu situāciju valstī. Tie visi ir vienas ķēdes posmi – kampaņa par to, ka lats devalvēsies, pēkšņi milzīga kampaņa par inflāciju, kaut gan inflācija ne pirmo gadu ir. Tagad milzīga kampaņa ir par izmaiņām drošības iestāžu likumos, kaut gan šīs izmaiņas faktiski nav būtiskas. Jo vairāk tāpēc, ka Drošības policijas priekšnieku var nomainīt Ministru kabinets. Pretizlūkošanas dienests arī ir valdības kompetencē. Un SAB pārrauga tieslietu ministrs – tātad arī izpildinstitūcija. Vienīgā izmaiņa – deputāti drīkst pieaicināt speciālistus. Šīm iebildēm ir cits mērķis – lai uz valstiski būtiskiem procesiem skatās duraki, kas neko nesaprot. Ja žurnālistu uzaicinās uzraudzīt ķirurģiskās operācijas pareizību, viņš to varēs?

Ventspils mēra aizstāvji lūgs tiesu konvojēt Lembergu uz sēdēm Kuldīgā

LETA  03/15/07    Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāti šorīt nolēmuši lūgt Kuldīgas rajona tiesu uz nākamajām tiesas sēdēm tā sauktajā "Grinberga lietā" konvojēt apcietinājumā esošo Lembergu, aģentūru LETA informēja viens no Lemberga advokātiem Aivo Leimanis.

Pēc viņa teiktā, šodien Lembergs uz tiesu neieradīsies, jo šodien tiesai nav iespējams pieņemt lēmumu par Lemberga nogādāšanu uz sēdi tāpēc, ka konvojēšana jāsaskaņo ar vairākām institūcijām.

Leimanis aģentūra LETA uzsvēra, ka tiks darīts viss, lai lietu turpinātu izskatīt un tā netiktu novilcināta. Arī pats Lembergs esot ieinteresēts, lai lieta tiek izskatīta visdrīzākajā laikā.

Kā ziņots, šodien Kuldīgas rajona tiesā turpinās izskatīt krimināllietu, kurā Ventspils mērs tiek vainots par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Jau ziņots, ka Lembergam šajā lietā celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu.

Apsūdzība uzskata, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un ar likumu "Par pašvaldībām" piešķirtās tiesības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un prokuratūra uzskata, ka viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nav pildījis valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem.

Norādīts arī uz Ventspils domes rīkoto "Ojāru Grinbergu konkursu". Lembergs esot izdevis rīkojumu veidot konkursa komisiju un piedalījies lēmuma pieņemšanā par konkursa rīkošanu.

Neizmantojot likumā "Par pašvaldībām" paredzētās pašvaldības priekšsēdētāja tiesības neparakstīt domes lēmumu un nodot to atkārtotai izskatīšanai, Lembergs, pēc KNAB ieskatiem, ļaunprātīgi izmantojis dienesta pilnvaras, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Grinberga - likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.

Kriminālprocesā noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētas arī Lemberga darbībās, 2005.gada 28.novembrī Ģenerālprokuratūrai sniedzot izmeklētāju ieskatā apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, lai panāktu kriminālprocesa sākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Grinbergu un toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).

KL 318.panta 2.daļa paredz, ka par vainīgu atzītu personu soda ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Papildus var atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena līdz pieciem gadiem.

KL 298.pants paredz, ka vainīgo var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

LETA jau ziņoja, ka prokuratūra vakar, 14.martā, citā kriminālprocesā Ventspils mēram uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pēc prokuratūras lūguma Ventspils mēram kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Lembergs tiesai pilnībā noliedza viņam celtās apsūdzības.

Prokuratūras preses centrā aģentūru LETA informēja, ka apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas 2005.gada 3.oktobrī sākts, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Politologi: Lemberga apcietināšana politisko vidi valstī neietekmēs

LETA  03/15/07    Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšana politisko vidi valstī neietekmēs, taču ir sācies neskaidrību periods, uzskata aģentūras LETA aptaujātie politiskās dzīves vērotāji.

Politologs Ivars Ījabs pauda viedokli, ka Lemberga apcietināšana ir pavērsiena punkts Latvijas tiesībsargājošo institūciju un politiķu attiecībās.

"Kādā veidā tas varētu mainīt politisko vidi? Nekas īpaši šobrīd nemainīsies. Pieņemu, ka tālākie notikumi rādīs, kas tieši notiks,' sacīja Ījabs.

Viņš norādīja, ka sācies neskaidrību periods, jo ir skaidrs, ka līdz tam, kad Lemberga lietā tiks pieņemts lēmums, paies diezgan ilgs laiks.

"Zinot Lemberga kungu, kas lietas plāno uz priekšu, noteikti ir sagatavota pamatīga aizstāvība. Tas nozīmē, ka process ievilksies samērā ilgi,' klāstīja politologs.

Ījabs uzskata, ka Kalvīša valdība zaudēs "atlikušās uzticības paliekas", bet tas nenozīmē, ka valdība atkāpsies.

"Taču nekas neliecina, ka kaut kas radikāli mainīsies. Politiskie spēki Lembergam paliks lojāli, šajā gadījumā par politisko atbildību runa nav, bet no juridiskā atbildības viedokļa vēl neviens nav notiesāts,' teica Ījabs.

Sabiedriskā politikas centra "Providus" pētniece politoloģe Iveta Kažoka atzina, ka sarežģīti prognozēt, kādas būs politiskās vides pārmaiņas Ventspilī saistībā ar Lemberga apcietinājumu.

"Visticamāk, ka tuvākajā laikā nekas daudz nemainīsies - apjukusī pilsētas dome turpinās funkcionēt pēc inerces, gaidot mēra atgriešanos,' secināja Kažoka.

"Jāņem vērā, cik grandioza līdz šim ir bijusi Lemberga vara pār biznesa un politiskajiem procesiem Ventspilī, - Lembergs Ventspils mēra amatā ir gandrīz 20 gadus, un pašlaik desmit no 13 domes deputātu amatiem ieņem viņa vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvji," atgādināja Kažoka.

Viņa uzskata, ka šāda dominance nemēdz pazust dažu dienu laikā. Pēc Kažokas domām, Lemberga turpmāko ietekmi Ventspilī izšķirs vairāki faktori. Piemēram, vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs izšķirsies par Lemberga atbrīvošanu no mēra amata un cik veiksmīgi mēra prombūtnē spēs strādāt cilvēki, kas līdz šim uzskatīti par "otrajām vijolēm".

Svarīgi arī, cik ilgu laiku Lembergs pavadīs apcietinājumā, vai sāktie kriminālprocesi beigsies ar notiesājošiem spriedumiem un vai viņš tiks atstumts no lēmumu pieņemšanas, domā Kažoka.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pēc prokuratūras lūguma Lembergam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Ventspils mērs patlaban atrodas Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Rīgā, Stabu ielā.

Prokuratūra vakar Lembergam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tā saistīta ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas 2005.gada 3.oktobrī sākts pēc pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Lembergs īslaicīgās aizturēšanas izolatorā atrodas viens pats

LETA  03/15/07    Vakar apcietinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā atrodas viens pats, žurnālistiem pastāstīja viens no viņa advokātiem Aivo Leimanis.

Advokāts uzsvēra, ka pretēji prokuratūras šodien Kuldīgas rajona tiesā paustajiem apgalvojumiem, ka Lembergs nav slims, viņa aizstāvamais jūtoties slims un lietojot zāles.

Leimanis arī piebilda, ka kopš 13.marta Lembergam izsniegta darba nespējas lapa un viņš vakar devies uz veselības pārbaudi Rīgā, klīnikā "Linezers".

Lemberga advokāte Sandra Sleja žurnālistiem atklāja, ka Lembergs vakar devies uz Rīgu ne tikai pie ārsta, bet arī uz prokuratūru, lai plkst.11 sniegtu liecības. Tieši šī iemesla dēļ aizstāvji nesaprot, kādēļ Lembergu bija nepieciešams aizturēt uz šosejas.

Sleja uzsvēra, ka Lemberga aizturēšanā nebija nepieciešams izmantot speciālus līdzekļus - rokudzelžus, jo Lembergs nepretojās un līdz šim nav izvairījies nedz no tiesas procesa, nedz no liecību sniegšanas.

Aizstāvji norādīja, ka Lembergs tika aizturēts, lai uz viņu izdarītu psiholoģisku spiedienu.

Advokāti šodien sagatavojuši īpašu paziņojumu, kurā pauduši savu viedokli un sašutumu par Lemberga aizturēšanu.

Paziņojumā aizstāvji pauduši viedokli, ka Lembergam izvirzītās apsūdzības kriminālprocesā jeb tā dēvētajā Grinberga lietā, par kuru norit tiesas process, nav pamatotas.

Par apsūdzības pamatotību, pēc advokātu domām, nav pārliecināts arī apsūdzības uzturētājs, uz ko norādot viņa rīcība, vācot pierādījumus. Advokāti uzskata, ka prokuratūra pārkāpj Kriminālprocesa likumu, tas ir, laikā, kad procesa virzītāja ir tiesa, prokurors nosūta vairākus atkārtotus un pēc būtības vienādus pieprasījumus, neatlaidīgi cenšoties gūt viņam nepieciešamās atbildes uz jautājumiem, kas ir pretrunā valsts pārvaldes iekārtas likumam un ostu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Šādas darbības aizstāvība vērtē "vienīgi kā mēģinājumu saglabāt grūstošo apsūdzību".

Izvērtējot notikumus vakar, advokātiem radušās aizdomas, ka darbības, aizturot Lembergu, saskaņotas ar prokuroru "Grinberga lietā" Māri Leju, kurš 13.martā sarunās ar žurnālistiem pieļāvis varbūtību, ka tiesas process varētu turpināties tikai aprīlī.

Lemberga advokāti norādīja: Kriminālprocesa likumā teikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. "Šādas tiesības neapšaubāmi ir arī Lembergam, un tās viņam garantē gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pants, gan Kriminālprocesa likuma 8.pants," norādīts paziņojumā.

"Ģenerālprokuratūra ir labi informēta par tiesas procesa norisi, un procesa laikā, aizturot mūsu aizstāvamo, kurš neizvairās no tiesas izmeklēšanas, nav nokavējis nevienu tiesas sēdi, nav lūdzis nepamatotus pārtraukumus, ievēro viņam citā kriminālprocesā piemērotos drošības līdzekļus, tas ir, izpilda noteikto kriminālprocesuālo pienākumu, ir jāvērtē prokuratūras vēlme ietekmēt un prettiesiski novilcināt tiesas procesu šajā lietā, tādējādi traucējot un ietekmējot tiesas darbu," teikts paziņojumā.

Advokāti pieļaujot iespēju, ka prokuratūra radīs šķēršļus normālam aizstāvības darbam kriminālprocesā, piemēram, liegs advokātiem tikties ar savu aizstāvamo.

Kā norādīja trešais Lemberga advokāts Armands Šulmanis, par pamatu šādām bažām ir notikumi, kas saistās ar AS "Ventamonjaks" vadītāja Krista Skujas aizturēšanu. Viņš veselības problēmu dēļ tika ievietots slimnīcā, bet vairākas stundas Skujas advokātam bija liegta atļauja tikties ar savu klientu.

Tāpat rupji pārkāpumi esot konstatēti, aizturot advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku. Šulmanis atzīmēja, ka Laiviņš-Laivnieks bijis Lemberga advokāts un viņa biroja kratīšanas laikā izņemtie dokumenti tagad nonākuši prokuratūras "rokās", kas tos šobrīd varēs izmantot, pēc Šulmaņa teiktā, prettiesisku pierādījumu vākšanā.

Saistībā ar Ventspils amatpersonu lietu advokāti konstatējuši vairākus rupjus pārkāpumus, tādēļ tie patlaban tiekot "kolekcionēti", lai vēlāk iesniegtu sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā, sacīja Šulmanis.

Savukārt Sleja šodien pauda neizpratni par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vakar telekompānijas LNT dienas ziņu speciālizlaidumā pausto informāciju, ka Lembergam esot piemērots arests. Advokāte neticot, ka Valsts prezidentes padomnieki neatšķir, kas ir arests, aizturēšana un apcietinājums, tādēļ domā, ka Vīķei-Freibergai tiek pasniegta nepareiza informācija.

Jau ziņots, ka šodien Kuldīgas rajona tiesa līdz pirmdienai, 19.martam, plkst.10 izsludināja pārtraukumu krimināllietā, kurā Ventspils mēru Lembergu vaino par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Tā kā Lembergs vakar apcietināts, uz tiesas sēdi viņš šodien nevarēja ierasties. Tiesa šodien vaicāja Lemberga aizstāvjiem, vai viņu rīcībā ir kāda oficiāla informācija par viņu klienta aizturēšanu. Aizstāvji tiesai norādīja, ka šādu informāciju varētu sniegt prokurors Leja.

Leja tiesnesei pavēstīja, ka, sazinoties ar procesa virzītājiem, viņš esot noskaidrojis, ka Lemberga konvojēšana uz tiesu esot iespējama tādā gadījumā, ja tiesa to pieprasa. Prokurors apgalvoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki konvojēšanu varētu organizēt pat šodien.

Prokurors arī piebilda, ka neesot patiesa masu saziņas līdzekļos izskanējusī informācija par Lemberga veselības problēmām. Pēc prokurora teiktā, Lembergam atrodoties īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, ir veikta veselības pārbaude, kurā secināts, ka apsūdzētais nav slims.

Tomēr tiesa nolēma, ka nepieciešams laiks, lai sagatavotu pieprasījumu Lemberga konvojēšanai, tādēļ visticamāk, uz tiesu viņu varētu vest pirmdien - 19.martā.

Jau ziņots, ka Lembergam "Grinberga lietā" celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pēc KL 298.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu.

Apsūdzība uzskata, ka, būdams valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu amatu, Lembergs ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli un ar likumu "Par pašvaldībām" piešķirtās tiesības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra uzskata, ka viņš rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi nav pildījis valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar daudziem nepamatotiem formāliem iemesliem.

Norādīts arī uz Ventspils domes rīkoto "Ojāru Grinbergu konkursu". Lembergs esot izdevis rīkojumu veidot konkursa komisiju un piedalījies lēmuma pieņemšanā par konkursa rīkošanu.

Neizmantojot likumā "Par pašvaldībām" paredzētās pašvaldības priekšsēdētāja tiesības neparakstīt domes lēmumu un nodot to atkārtotai izskatīšanai, Lembergs, pēc KNAB ieskatiem, ļaunprātīgi izmantojis dienesta pilnvaras, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Grinberga - likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.

Kriminālprocesā noziedzīga nodarījuma pazīmes konstatētas arī Lemberga darbībās, 2005.gada 28.novembrī Ģenerālprokuratūrai sniedzot izmeklētāju ieskatā apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu, lai panāktu kriminālprocesa sākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Grinbergu un toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).

KL 318.panta 2.daļa paredz, ka par vainīgu atzītu personu soda ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Papildus var atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena līdz pieciem gadiem.

KL 298.pants paredz, ka vainīgo var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.

Jau ziņots, ka prokuratūra Lembergam uzrādījusi apsūdzību citā kriminālprocesā par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Saeimā ažiotāžu rada runas par Lemberga iespējamajiem "stipendiātiem"

LETA  03/15/07    Dienu pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga apcietināšanas Saeimā ažiotāžu radījušas spēkā arvien pieņemošās runas par to, ka varot tikt ierosināts kriminālprocess pret atsevišķiem politiķiem par neatļautu materiāla labuma gūšanu.

Pieņēmums, ka izmeklētājiem izdevies uziet tā dēvēto Lemberga stipendiātu sarakstu, jau iepriekš izteikts atsevišķos masu medijos un apspriests arī parlamenta aizkulisēs, bet šodien tas bija teju vienīgais politiķu sarunās skartais temats.

Viens no prokuratūras vakar publiskotās apsūdzības punktiem Lembergam ir par viņa dalību organizētas noziedzīgas grupas sastāvā skaidras naudas - vairāk nekā piecu miljonu latu - nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām.

Saeimas kuluāros tiek apgalvots, ka šīs naudas jeb tā dēvēto Lemberga stipendiju saņēmēji ir atsevišķas politiskās partijas un teju 20 politiķi.

Prokuratūra šos pieņēmumus nekomentē. Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks aģentūrai LETA norādīja, ka maksimālo informācijas daudzumu, ko procesa virzītājs uzskatīja par nepieciešamu sniegt saistībā ar Lembergam izvirzītajām apsūdzībām, prokuratūra jau ir paudusi 14.martā izplatītajā preses paziņojumā. Cita informācija patlaban netiks sniegta.

Ja izrādīsies, ka politiķi ir saņēmuši nelikumīgu finansējumu no Lemberga, un ja Saeima un partijas no tā stingri nenorobežosies, izdodot savus deputātus kriminālvajāšanai, tas izraisīs konstitucionālo krīzi un Saeimas atlaišanu, aģentūrai LETA sacīja deputāts Jānis Lagzdiņš (TP).

Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis teica, ka baumām ir jārada gals un, ja ir savākti kādi fakti, tiem jānāk atklātībā.

Deputāts Kārlis Leiškalns (TP) neslēpa, ka naudu ir saņēmis no Latvijas Ostu asociācijas budžeta, jo viņš tur strādājis, bet asociācijas prezidents bija Lembergs.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis savukārt sacīja, ka "ne mūsu frakcija, ne kāds deputāts nav saņēmuši stipendijas no Lemberga kunga, un par to var pārliecināties arī, izpētot deputātu deklarācijas".

Kā norādīja Saskaņas centra frakcijas vadītājs Nils Ušakovs, viņš var pieļaut iespēju, ka stipendiātu vidū ir 83 deputāti, taču ir pārliecināts, ka to vidū nav 17 viņa frakcijas deputātu.

Viedoklis: Vīri melnā mazliet pelēki

Viktors Avotiņš,  NRA  03/15/07    Labākais, ko radījis Valsts prezidentes paziņojums par drošības iestādēm veltīto likumu grozījumu apturēšanu, ir iespēja katram varas atzaram pārdomāt savu vietu un lomu valstī.

Valdības koalīcijas pēc vēlēšanām solītā "stabilitāte" acīmredzot nozīmējusi arī iespēju producēt paviršības un apmainīties ar tukšiem politiskiem uzsaukumiem.

Tas attiecas arī uz prezidentes institūtu. Ja tiek teikts, ka no valdības un Saeimas puses bijusi "valsts drošības pakļaušana riskam", tad tas būtu reljefi un konkrēti jāpamato. Kādā veidā iecerētie grozījumi padara šo risku lielāku par esošo, kad informācija noplūst aumaļām un politika dzīvojas pa 14 operatīvās darbības subjektiem kā pa savu ķešu? Tātad prezidenti apmierina pašreizējā politiskās ietekmes aina drošības dienestos? Par ko īsti ir runa – par grozījumu kvalitāti pēc būtības vai par to, ka grozījumi varētu mazināt to ietekmes lobiju nozīmi, kas svarīgi prezidentei? Iespējamie drošības dienestu kontrolētāji, būdami Saeimas NDK deleģēti, varētu kaut ko sakontrolēt ārpus kaut vai tās pašas NATO uzraudzības un vēlmēm? SAB ir NATO "informācijas saņēmējs un glabātājs", bet IAD tāds nav. Cik man tās saprašanas, slepena informācija gan nenozīmē – privāta informācija. Lai arī veči esot gājuši prom no drošības iestādēm, "ņemot līdzi disketītes".

Par ko tad ir ķīviņš, par ko uzmestās lūpiņas un piesistās kājiņas? Par to, ka "pilnvarotās personas" (grozījumi Nacionālās drošības likumā) varētu piestaigāt SAB, DP vai MPD kā no ielas nākušas, bez attiecīgām pārbaudēm un pielaidēm? Tas būtu stulbi. Bet var gan būt tā, ka zem deķa turpinās kašķis par politisko ietekmi uz drošības dienestiem un minētie grozījumi var kādu šajā ietekmē apdalīt. Var būt arī tā, ka paši drošības dienesti nevēlas ne par matu lielāku iespaidu no parlamenta puses un tāpēc tiem izdevīgs "savu ļaužu" loka veidojums – VDIP kā drošības iestāžu pārraugs. Bet šis uzmanības sašaurinājums (samērā ar NDP līdzšinējo lomu) netiek uzskatīts par lielāko bažu.

Pirms dzīt lielus politiskus viļņus, vajadzētu paskaidrot to valstiskos cēloņus. Publiskā telpā kvalitatīvs skaidrojums ķēdē "grozījumu kvalitāte – valsts drošība" nav atrodams. Ir pieņēmumi – tas varētu būt tā, tas šitā. Nav atrodams arī pozitīvā varianta piedāvājums. Tātad tā ir politiska spēle, kurā bez visa cita saskatu arī vēlmi iztaisīt drošības iestādes par kaut kādu ārkārtēju faktoru valstī. Lai arī tās ir tikai trīs iestādes, kam jāapgādā valsts vara ar noteikta, specifiska rakstura informāciju. Un – jāzina sava vieta. Mazākais solis pa labi vai pa kreisi no likuma noteiktām funkcijām – nost no trases.

Par labu politiskam (ietekmes dalīšana), nevis profesionālam situācijas skaidrojumam runā arī valdības pēkšņā gatavība atteikties no grozījumiem pilnībā. Tātad – tā ir atzīšanās apzinātā brāķa ražošanā? Vai arī gājiens, lai noņemtu "politisko spriedzi"? Visticamāk – valdība pārlieku optimistiski bija novērtējusi savu kā "stabilizatora" ietekmi. Un – vēl ir labi, ka izpildvaru vienreiz iegāzušas tās ne visai dabiskās attiecības ar Saeimu. Jo šajā epizodē Saeima sevi parādīja tikai kā pastnieks starp valdību un Valsts prezidentu.Saeima bija tā, kas izvēlējās situācijai neadekvātu gaitu valdības piedāvājumam. Kalpoja izpildvarai bez savas sejas, kas šajā gadījumā būtu bijusi izdevīga pat tai izpildvarai. Ja grozījumiem nav virzības, Saeimai jāatzīst, ka tā rīkojusies bezatbildīgi.

Saeima konceptuāli atceļ grozījumus valsts drošības likumos

LETA   03/15/07     Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas atcels strīdīgās normas ar valsts drošības iestādēm saistītajos likumos. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 23.martam, bet likumprojektu izskatīšana galīgajā lasījumā plānota 29.martā.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu" paredz izslēgt no likumiem visas valdībā Satversmes 81.panta kārtībā un vēlāk Saeimā pieņemtās normas. Grozījumi visos trīs likumos paredz, ka tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā minētie trīs likumi būs tādā redakcijā, kādi tie bija, pirms šo tiesību aktu grozīšanu sāka Ministru kabinets.

Rīt, 16.martā, grozījumus varētu izvērtēt Nacionālā drošības padome.

Jau ziņots, ka ir panākta vienošanās par juridisku risinājumu, ka tiek gatavoti grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu", Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā, kas varētu stāties spēkā, negaidot parakstu vākšanas rezultātus tautas nobalsošanas ierosināšanai.

"Nav juridisku šķēršļu, lai grozījumi nestātos spēkā jau pirms tautas nobalsošanas rezultātiem," aģentūrai LETA iepriekš sacīja premjera padomnieks Jānis Dzanuškāns.

Kā ziņots, pagājušās nedēļas nogalē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja likumu grozījumu izsludināšanu uz diviem mēnešiem.

Prezidente asi kritizēja veidu, kādā virzītas izmaiņas Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Valdība un Saeima neesot ieklausījusies ne tikai viņas iebildumos pret likumprojektu saturu, bet arī ekspertu viedoklī.

Valdība izmaiņas pieņēma Satversmes 81.panta jeb steidzamības kārtībā, un Saeima 1.februārī tās apstiprināja, taču prezidente grozījumus atdeva atpakaļ deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr viņi Vīķes-Freibergas iebildumus neņēma vērā un 1.martā pieņēma izmaiņas atkārtoti nemainītā variantā.

Prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu kāda likuma izsludināšanu. Viņa uzsvēra, ka tas ir brīdinājums visai sabiedrībai.

Eksperti: Kalvīša valdība zaudējusi sabiedrības uzticību

DELFI  03/15/07    Premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdība zaudējusi sabiedrības uzticību, tai jāuzņemas atbildība par notikumiem saistībā ar valsts drošības iestāžu likumiem un to, ka, iespējams, milzīgi valsts budžeta līdzekļi tiks tērēti pēc būtības nevajadzīgam referendumam, uzskata portāla "Delfi" aptaujātie politologi.

Politologs Jānis Ikstens portālam "Delfi" sacīja, ka Kalvīša valdība patlaban izvērš "beigtas zivs" politiku, proti, izliekas, ka neko neredz un nedzird. Tomēr tieši valdība valsts drošības likumu grozījumus "izdzinusi cauri Saeimai" un tikai tad, kad Valsts prezidente apturēja to publicēšanu, nolēma grozījumus likumos atcelt.

"Šeit ir pilnīgi muļķīgi stāsti par to, ka tā ir Saeimas atbildība. Saeima pati nekad līdz tam nebūtu aizdomājusies, ja nebūtu valdības iniciatīva Satversmes 81.panta kārtībā pieņemt šos grozījumus," sacīja Ikstens, aicinot "neaizmirst valdības nopelnus".

Ikstens uzsvēra, ka valdībai jāuzņemas atbildība par "nopietno situācijas saasināšanos, kas draud ar pāris miljonu lieliem neparedzētiem izdevumiem valsts budžetā par referendumu".

"Šis saasinājums un neparedzētie izdevumi ir tikai un vienīgi pateicoties valdībai, nekam citam un, ja raugāmies no šāda viedokļa, tad būtu saprotams, ka valdībai būtu jāatkāpjas," sacīja Ikstens.

Ikstens arī norādīja, ka neskaidra ir arī Kalvīša reakcija uz Lemberga aizturēšanu. "Ikvienam cilvēkam, kas puslīdz seko notiekošajam, ir skaidrs, ka šeit nav runa par Lemberga privātu pārkāpumu, kā tas ir publiski izskanējis no premjera Aigara Kalvīša puses," sacīja Ikstens, pieļaujot, ka Lemberga aizturēšana un viņa lietā esošo dokumentu nonākšana sabiedrības rīcībā varētu atstāt būtisku iespaidu uz Latvijas politiku, ne tikai uz Kalvīša valdības stabilitāti.

Arī politoloģe Lolita Čigāne portālam "Delfi" pauda viedokli, ka pēc pēdējā laika notikumiem valdība pilnībā zaudējusi sabiedrības uzticību un tai būtu jāatkāpjas.

"Šobrīd pilnībā iestājusies uzticības krīze. Skaidri redzams, ka Kalvītis pats personīgi un koalīcijas deputāti mēģina radīt iespaidu, ka nekas ekstraordinārs nav noticis. Tā ir tāda tradīcija, ka politiķi nav gatavi uzņemties morālo atbildību, bet tā rīcība bija ārkārtīgi amorāla. Tikai tajā brīdī, kad Valsts prezidente iedzina Saeimu stūrī, tā nolēma pārskatīt grozījumus drošības likumos un nolēma, ka visu mainīs, " sacīja Čigāne.

Arī sociologs Tālis Tisenkopfs portālam "Delfi" atzina, ka sabiedrības uzticība valdībai krietni mazinājusies.

"Ziepes tur ir lielas, es pat nezinu, kā var tikt vaļā," sacīja Tisenkopfs, norādot, ka būtu nepieciešami pamatīgi izskaidrojumi.

"Valdībai vispirms vajadzētu izskaidrot, kā tas Lembergs tik ilgi varēja sēdēt pie viena koalīcijas galda, un otru lietu – kā varēja tā trijās dienās pieņemt likumus, atdurties pret sienu un pēc tam pieņemt tikpat strauju atpakaļgaitu," sacīja Tisenkopfs.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pirmo reizi savas astoņus gadus ilgās prezidentūras laikā izmantojusi Satversmē paredzētās tiesības un apturējusi ar valsts drošību saistīto likumu publicēšanu un līdz ar to stāšanos spēkā. Pēc šī lēmuma koalīcija vienojusies atcelt visus pieņemtos likumu grozījumus, kā arī svītrot no Satversmes 81.pantu, kas ļāva valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Trešdien prokuratūra aizturēja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuram uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība". Lembergam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Saistībā ar pēdējā laika notikumiem ap valsts drošības likumiem, Satversmes grozīšanu un koalīcijas partnera "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāja Aivara Lemberga aizturēšanu partija "Jaunais laiks" (JL) un apvienība "Saskaņas centrs" (SC) uzskata, ka premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) vadītajai valdībai jāatkāpjas. Partijas tuvākajā laikā lemšot, vai ierosināt uzticības balsojumu Kalvīša valdībai.

JL un SC gaida Kalvīša valdības atkāpšanos

DELFI  03/15/07    Saistībā ar pēdējā laika notikumiem ap valsts drošības likumiem, Satversmes grozīšanu un koalīcijas partnera "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāja Aivara Lemberga aizturēšanu partija "Jaunais laiks" (JL) un apvienība "Saskaņas centrs" (SC) uzskata, ka premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) vadītajai valdībai jāatkāpjas.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš portālam "Delfi" sacīja, ka Kalvīša valdībai ir jāatkāpjas, jo tā parādījusi "neticamu nekompetenci".

"Valdošajai koalīcijai pašai jāsaprot, ka šādā sastāvā viņi nespēj turpmāk strādāt," sacīja Kariņš, norādot, ka jāsāk runāt par jaunas valdības veidošanu.

"Šādā sastāvā viņi ir parādījuši ne vien savu nekompetenci, bet arī noveduši valsti līdz krīzei. Tā situācija nav radusies no malas, šī ir pašu politiķu radīta jezga," sacīja Kariņš

Viņš norādīja, ka JL tuvākajā laikā varētu lemt par uzticības balsojuma Kalvīša valdībai pieprasīšanu.

Arī SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs portālam "Delfi" sacīja, ka sagaida Kalvīša valdības atkāpšanos.

"Pareizākā rīcība pašreizējā situācijā būtu, ja Kalvīša kungs atkāptos ar godu," sacīja Ušakovs, norādot, ka SC patlaban gaida koalīcijas paskaidrojumus par notikumiem ap drošības likumiem, Satversmes 81.panta atcelšanu, kā arī to, ka 'viens koalīcijas partneris patlaban atrodas Stabu ielas izolatorā".

Ja paskaidrojumi netiks saņemti, SC nākamnedēļ lems par turpmāko rīcību.

JL un SC kopā Saeimā ir 35 deputāti.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pirmo reizi savas astoņus gadus ilgās prezidentūras laikā izmantojusi Satversmē paredzētās tiesības un apturējusi ar valsts drošību saistīto likumu publicēšanu un līdz ar to stāšanos spēkā. Pēc šī lēmuma koalīcija vienojusies atcelt visus pieņemtos likumu grozījumus, kā arī svītrot no Satversmes 81.pantu, kas ļāva valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Trešdien prokuratūra aizturēja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuram uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība". Lembergam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Kalvītis: aicinājumi atkāpties norāda uz vēlmi destabilizēt situāciju valstī

DELFI  03/15/07    Premjers Aigars Kalvītis (Tautas Partija) uzskata, ka tie, kas šobrīd aicina viņu atkāpties no amata, vēlas destabilizēt situāciju valstī, portālu "Delfi" informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.

Šķiet, ka daudziem šobrīd sakrīt intereses – gan opozīcijai, gan citiem spēkiem, un aicinājumi valdībai atkāpties ir vēlme destabilizēt situāciju.

Par to liecina arī mērķtiecīgas darbības. "Acīmredzot, kādam nepatīk lata stabilitāte, kādam uz varžacīm spiež valdības plāns stingri apkarot inflāciju, tāpēc arī izskan šādi aicinājumi," norādīja Pjatkins.

Kalvītis uzsver, ka viņš vienmēr uzskatījis stabilitāti valstī par ļoti svarīgu, un savu iespēju robežās darīs visu, lai to nodrošinātu, informēja Pjatkins.

Jau ziņots, ka opozīcijā esošās partijas "Jaunais laiks" un "Saskaņas centrs" uzskata, ka Kalvīša vadītajai valdībai jāatkāpjas. Arī portāla "Delfi" aptaujātie eksperti uzskata, ka Kalvīša (Tautas partija) valdība zaudējusi sabiedrības uzticību, tai jāuzņemas atbildība par notikumiem saistībā ar valsts drošības iestāžu likumiem un to, ka, iespējams, milzīgi valsts budžeta līdzekļi tiks tērēti pēc būtības nevajadzīgam referendumam.

Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pirmo reizi savas astoņus gadus ilgās prezidentūras laikā izmantojusi Satversmē paredzētās tiesības un apturējusi ar valsts drošību saistīto likumu publicēšanu un līdz ar to stāšanos spēkā. Pēc šī lēmuma koalīcija vienojusies atcelt visus pieņemtos likumu grozījumus, kā arī svītrot no Satversmes 81.pantu, kas ļāva valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Savukārt ceturtdien Saeima konceptuāli atbalstīja ieceri atcelt šos strīdīgus grozījumus valsts drošības likumos.

Referendums par valsts drošības likumiem varētu maksāt aptuveni divus miljonus latu

DELFI  03/15/07    Referendums par Valsts prezidentes apturētajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus latu, savukārt parakstu vākšana – ap 500 000 latu, portālu "Delfi" informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.

Cimdars sacīja, ka ceturtdien iesniedzis Finanšu ministrijai lūgumu piešķirt aptuveni 500 000 latu parakstu vākšanas organizēšanai, kas plānota no 2.aprīļa līdz 3.maijam.

Cimdars stāstīja, ka vislielākās izmaksas veidos vēlēšanu komisiju locekļu atalgojums, kā arī saimnieciskie izdevumi.

Pēc Cimdara aprēķiniem, referendums, ja tā organizēšanai tiks savākti nepieciešamie paraksti, varētu izmaksāt ap diviem miljoniem latu. Cimdars sacīja, ka gadījumā, ja parakstu vākšanas laikā tiks savākti 149 064 paraksti, tad referendumam būs jānotiek neatkarīgi no tā, ka Saeima būs jau šos likumu grozījumus atcēlusi.

"Viena lieta ir politiskā risinājuma atrašana un noregulēšana, savukārt, ja nemainās normatīvā bāze, kas regulē tautas nobalsošanu par apturētu likumu, tad es neredzu, kā varētu šo procedūru apturēt, " sacīja Cimdars, norādot – referendums varētu izmaksāt ap diviem miljoniem latu.

Jau vēstīts, ka CVK trešdien nolēma no 3. aprīļa līdz 2. maijam organizēt parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem.

Parakstu vākšana ilgs trīsdesmit dienas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas. Saskaņā ar likumu parakstu vākšanas vietas Latvijā noteiks pašvaldības tā, lai uz katriem 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.Parakstu vākšana notiks arī ārvalstīs, vietās, kuras saskaņā ar Ārlietu ministrijas ieteikumiem apstiprinās CVK.

Tā kā Valsts prezidente ir apturējusi divu likumu publicēšanu, parakstu vākšanas procedūra nedaudz atšķirsies no ierastās. Parakstu vākšanas lapās būs divas parakstu ailes – katram no apturētajiem likumiem, kā arī vēlētāja pasēs tiks izdarītas divas vai viena atzīme, atkarībā no tā, vai vēlētājs izvēlēsies atbalstīt viena vai abu apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai, iepriekš stāstīja Cimdars.

Šobrīd tiesiski neiespējami atstādināt Lembergu no amata

Apollo  03/15/07    Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs Aigars Štokenbergs nosūtījis vēstuli Ventspils pilsētas domei, kurā vēsta, ka uzskata par tiesiski neiespējamu uzsāktā kriminālprocesa ietvaros administratīvā kārtā lemt par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata.

Ministrs vēstulē raksta, ka rīkojums par priekšsēdētāja atstādināšanu ir administratīvs akts un nav juridiski iespējams tā tiesiskumu izvērtēt administratīvajā tiesā ierosinātas krimināllietas ietvaros. Viņš paskaidro, ka domes deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa tad, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums atbilstoši likuma «Par pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu» 3.panta pirmās daļas 2.punktam.

Štokenbergs atgādina, ka saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 25. panta pirmo daļu domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā aizvieto viņa vietnieks, un atbilstoši kārtībai Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga pienākumus viņa prombūtnes laikā veic priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Neskatoties uz to, ka priekšsēdētāja pirmais vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus, gadījumā, ja priekšsēdētājs atrodas ilgstošā prombūtnē, deputāti var ierosināt priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata atbilstoši likuma «Par pašvaldībām» 65. panta pirmajai daļai.

Vēstules noslēgumā reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrs lūdz domi «izvērtēt radušos situāciju un pieņemt lietderīgus un likumīgus lēmumus, lai nodrošinātu Ventspils pilsētas pašvaldības darba nepārtrauktību un darbību Ventspils iedzīvotāju interesēs».

Lato Lapsa: Tā tam Lembergam vajag, BET...

Lato Lapsa,  Apollo  03/15/07    Vāāāāimandieniņ vai, cik jaukas vakar bija pāris stundas rīta pusē. Ko liegties — visa tā latvju tautas daļa, kas neuzskata, ka tādiem blēžiem, kuri sablēdītajā kaut cik padalās ar savu pilsētu, cietumā nav jāsēž, vakar varēja ar prieku un gandarījumu tvert pienākošos jaunas informācijas fragmentus, kā aizturēts Aivars Lembergs, un es nebiju izņēmums.

Turklāt jauko ziņu un iespaidu pilna bija vai visa diena. Re, cik neceremoniāli un negodbijīgi nabaga Ventspils mērs paņemts pie dziesmas... Re, kā samulsuši ļaudis no cienīto politiķu aprindām, kurus viņiem aiz muguras jau kādu nedēļu gana aktīvi saukā par Lemberga stipendiātiem... Re, kā mūsu cienījamais premjers īsti atbilstoši savas partijas morāles principiem sola nabaga aizturētajam baisas sankcijas — atstāšanu aiz koalīcijas padomes sēžu zāles durvīm — un acīmredzami pats saprot, cik nožēlojams un smieklīgs izskatās...

Re, cik žēli par traucēto biznesu gūģojas nabaga sirdsšķīstie «Ventspils uzņēmēji» — nu, jā, deviņdesmitajos gados, kad viņi netraucēti nosmēla desmitus, varbūt pat simtus miljonu latu caur valsts uzņēmumu starpniekfirmām, ar kuriem pēc tam privatizēja pašus šos uzņēmumus, valsts šos vīrus, lūk, tik «nekaunīgi» netraucēja. Un re, cik žēli sakumpis un maziņš konvoja vīru pavadībā un vēlāk tiesas zālē izskatās mūžīgi tik bravurīgais vīrelis, — pēkšņi izrādījies, ka jau atkal kaut ko tomēr nevar nopirkt...

Ar vārdu sakot, tā bija jauka un priecīga diena — protams, ne tiem, kas uzskata, ka tad, ja zaglis nedaudz padalās ar sabiedrību vai arī zadzis ir nevis vakar vai aizvakar, bet pirms gadiem desmit, zagli aiztikt ir nelabi, nepareizi, «atriebīgi» un «politiski motivēti». Un vēl šīs jaukās gaidas un cerības, kas jau ierasti krāšņi uzplauka interneta portālu komentāros, kazi, tūlīt tiks atklāti arī «Lemberga stipendiāti», kazi, tūlīt pie dziesmas paņems arī Blaževiču, Stepanovu un pārējos deviņdesmito gadu sākuma Ventspils valsts uzņēmumu vadītājus, kuriem (un tā tiešām ir mana svēta pārliecība) būtu jāsēž tieši turpat, kur Aivaram, kazi, tad jau ar laiku pidžamiņu varēs pielaikot arī, teiksim, Andris...

Tāda šī diena varēja palikt līdz pašam vakaram (kurš galu galā atnesa ziņu par Lemberga kunga jauno mītni Stabu ielas izolatorā), ja ne pāris apsvērumi, kuros — lai cik neērti un netīkami tie būtu visiem eiforijas pārņemtajiem — es tomēr atļaušos padalīties. Nenozīmīgākais — visiem tiem, kas pēc vakardienas ziņām nu gatavi uzgavilēt mūsu prokuratūras iestāžu pašreizējai principialitātei, izlēmībai un neuzpērkamībai, gribētos pajautāt: kā gan tas nācās, ka tā sauktajā «Ventspils presē» jau vakarrīt tik skaidri varēja lasīt nekad iepriekš tik ļoti nenervozējušā Lemberga kunga jau pavisam skaidrās un nepārprotamās aizdomas par aizturēšanu visvisvistuvākajā laikā? Nejauša sagadīšanās? Nu, nē, gan jau kāda nopirktā dvēselīte pienesa — kaut neko vairāk labu izdarīt nespēja.

Taču tas nu tā — mazs triepiens jau tā krāšņajā mūsu tiesībsargu biogrāfijā. Bet daudz nopietnāk — jautājums par iespaidīgo balagānu ap pēdējā laika ventspilnieku aizturēšanām. Jā, protams, tas ir bezgala jauki — lasīt un dzirdēt, kā vienu onkuli izvelk no vakariņu galda, atstājot pie šādām lietām nepieradušu eksprezidentu samaksāt rēķinu, otru pārķer ceļā no punkta A uz punktu B, trešo... o, tautai tādas lietas patīk, tauta prasa vēl un vēl — Jānis Maizītis, Aleksejs Loskutovs un viņu iestādes nu nodrošina to, ko «Jaunā laika» mutesbajāri spēja tikai solīt, «lielās zivis» tiešām tiek ņemtas pie dziesmas.

Bet jautājums paliek — kam šis balagāns reāli ir vajadzīgs? Ko, Aivars muka, slēpās, izvairījās? Tika pārtverts, velkot seifu pāri robežai? Un Mamerts Vaivads, lai kāds blēdis viņš būtu, — arī tāpat? Ar ko ir izskaidrojama visa šī savdabīgā «muskuļu demonstrēšana»? Šķiet, mūsu tiesībsargiem viss ir tik ļoti vienalga, ka jau nez kurā aizturēšanā un kratīšanā viņi tik ļoti demonstratīvi neliekas ne zinis par procedūras sīkumiem un «maznozīmīgiem» likumu pantiem. Protams, entuziasma pārņemtajai tautai tas var likties pieņemami, ja runa ir par tik «sliktiem» cilvēkiem kā Lembergs un Co., — gluži tāpat kā dažādi mazizglītoti ļaudis, kuriem vēstures studijām acīmredzami laika nekad nav bijis, nule bez mazākajām pārdomām ierunājušies, ka tik «labiem» cilvēkiem kā Vairai Vīķei-Freibergai taču mierīgi varētu ļaut balotēties arī vēl uz trešo termiņu...

Jā, protams, var arī tā. Tik tāds sīkums — visi totalitārie režīmi mūžīgi mūžos nostiprinājušies tieši tāpēc, ka «labajiem» cilvēkiem ir atļauts šo to atļauties pret «sliktajiem». Jā, es personiski esmu pārliecināts, ka, noraugoties uz mūsu iepriekšējo, bez bezmaksas vakariņām palikušo prezidentu, Vaira varbūt tiešām nav tā sliktākā valsts vadītāja, ka man simpātiskajam KNAB jādod brīvas rokas un ka man nesimpātiskajam Aivaram savukārt jāpiemēra strīpainā pidžamiņa. Droši vien tāpat ir pārliecināta jau liela daļa pieminētās entuziasma pārņemtās latvju tautas — bet tas nav un nedrīkst būt pamats «taisnās lietas dēļ» aizmirst, ka likumam nav nekā kopēja ar «labo» un «ļauno». Pretējā gadījumā nebrīnieties, ja kādu jauku nakti kāds tiesībsargs jums durvis uzlauzīs... nu, tāpēc, ka tā vajadzēja, ļoti vajadzēja.

CVK vadītāja amatā atkārtoti ievēl Cimdaru

DELFI  03/15/07    Saeima ceturtdien pārvēlēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļus un atkārtoti CVK vadītāja amatā iecēla Arni Cimdaru.

Par Cimdara atkārtotu iecelšanu CVK vadītāja amatā balsoja 71, pret-11, atturējās 4 tautas kalpi.

Cimdars CVK vada kopš 1997.gada, šajā amatā ievēlēts jau ceturto reizi un saskaņā ar likumu CVK vadīs turpmākos četrus gadus.

Cimdars portālam "Delfi" sacīja, ka pēdējos deviņus gadus katru gadu ir notikušas vai nu vēlēšanas, referendumi vai parakstu vākšanas par likumprojektiem.

"Manu atkārtotu ievēlēšanu es saistu ar to, ka vēlēšanu organizēšanā iesaistītie cilvēki novados un pagastos ir akurāti izpildījuši CVK noteiktās instrukcijas un šo aptuveni 10 000 daļēji brīvprātīgo cilvēku veiksmīga vadīšana ir arī rezultāts tam, ka esmu saņēmis parlamenta uzticību nodarboties ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu, " sacīja Cimdars.

Par CVK locekļiem ceturtdien tika ievēlēta Tatjana Feigmane, Anita Kacare, Kristīne Kurzemniece, Daina Medne, Raimonds Oļehno, Sigords Stradiņš un Valdis Veinbergs.

Ceturtdien notika pirmā pārvēlētās CVK sēde, kurā par Cimdara vietnieku tika ievēlēta līdzšinējā CVK sekretāre Kristīne Kurzemniece (TB/LNNK), savukārt par CVK sekretāru tika ievēlēts Valdis Veinbergs (ZZS). Abas amatpersonas amatos tika ievēlētas vienbalsīgi, aizklātā balsojumā.

Viedoklis: Tikai nesitiet!

Aivars Ozoliņš,  Diena  03/16/07     Apstulbinoša ir tikai pirms nedēļas sava vienotā vairākuma neuzvaramības apziņā augstprātīgo un pret citādu viedokli nicīgi kurlo valdošās koalīcijas politiķu piepešā gatavība teju vai noplāties zemē, lai tikai paliktu pie varas kloķiem un, Dies pas, nedotu Valsts prezidentei iemeslu atlaist Saeimu; tautas nobalsošanas iznākums, kad būtu jāizvēlas starp Saeimas vai prezidentes atlaišanu, šaubas nerada.

Vispirms bija skandalozie grozījumi valsts drošības likumos. Līdzko prezidente tos apturēja un līdz ar to sākās referenduma process, nezin no kurienes uzradušies milzu apdraudējumi valstij, kuru novēršanai valdībai dienu pirms Saeimas sesijas atsākšanas Satversmes 81.panta kārtībā bija radusies "neatliekama vajadzība" tos pieņemt, uzreiz nezin kur un nezin kā pazuduši, un Saeima tagad "steidzamības kārtā" metusies atcelt pilnīgi visus pirmīt tik steidzami vajadzīgos grozījumus.

Tūlīt sekoja zibenīgs lēmums svītrot no Satversmes arī 81.pantu, kas nosaka tiesības valdībai parlamenta sesiju starplaikos izdot noteikumus ar likuma spēku.

Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis mēģina skaidrot, ka šis pants esot zaudējis aktualitāti līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatgādina, ka Latvija iestājās ES 2004.gada 1.maijā, bet vēl šā gada janvārī šis pants valdībai bija gana aktuāls, lai mēģinātu sapurgāt valsts drošības iestādes un radītu draudus valsts drošībai un pilntiesīgai dalībai NATO. Drīzāk jau aktualitāte spēji pazuda tikai trešdienas agrā pēcpusdienā, kad Vaira Vīķe-Freiberga intervijā radio garāmejot bilda, ka nesaskatot nopietnu vajadzību pēc šāda panta. Jau pēc dažām stundām koalīcija vienoti paziņoja, ka piekrīt, un jau ceturtdien Saeima nodeva komisijām priekšlikumu to svītrot no Satversmes.

Kopumā labi vien ir, ka valdībai tiks atņemta viena varas ļaunprātīgas izmantošanas iespēja — šaurā lokā, bez sabiedriskas apspriešanas un, kā nupat redzējām ar drošības likumiem, negodprātīgiem mērķiem pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Taču, atvainojiet, tā tomēr ir Satversme, un būtu gribējies vismaz kaut kādu diskusiju un juristu vērtējumus arī par šādu grozījumu. Tagad šā panta izmešanas nepateiktā motivācija iznāk esam tāda pati, kā atceļot priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus partijām — sak, mēs paši šos ierobežojumus rupji pārkāpām ar "pozitīvisma" un "vārda brīvības" reklāmas kampaņām, tāpēc tie nav vajadzīgi; un — mēs ļaunprātīgi izmantojām 81.pantu savās interesēs, tāpēc to labāk vispār likvidēsim. Mainām likumus tāpēc, ka paši tos neievērojam. Acīmredzot šāds cinisms jāuzskata par Tautas partijas firmas zīmi.

Bet vispār jau būs labi, ka šāda panta Satversmē nebūs. Un būtu labi, ja prezidente kādā intervijā paustu pašlaik tik iejūtīgajai un pretimnākošajai Saeimai arī citus demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanai svētīgus ieteikumus. Piemēram, atsaukt priekšlikumu par priekšvēlēšanu tēriņu griestu atcelšanu un tā vietā noteikt bargākus sodus pārkāpējiem un ierobežojumus "trešajām personām". Vai — krasi mazināt partiju vēlēšanu sarakstu "lokomotīvju" postošo iespaidu uz politisko kultūru, nosakot Vēlēšanu likumā, ka viens Saeimas deputāta amata kandidāts var kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, nevis visos piecos, kā tagad.

Pašlaik ir cerības, ka valdošā koalīcija būtu gatava pieņemt valstij un sabiedrībai svarīgus lēmumus, ja arī tikai savtīgas pašsaglabāšanās labad. Šķiet, ka izdotu arī Lemberga "stipendiātus" jeb kolēģus kukuļņēmējus kriminālvajāšanai, ja arī tikai tāpēc, ka citādi paši kristu līdz ar visu Saeimu, ko atteikšanās gadījumā prezidentei būtu pamatots iemesls atlaist. Tiesa, ir grūti prognozēt, vai šī Saeima ar piekrišanu izdot "stipendiātus" vien saglābtu leģitimitāti, ja izrādītos, ka, teiksim, desmitā daļa deputātu ir iespējami kriminālnoziedznieki.

Viedoklis: Konsekvenču reperkursijas

Māris Krautmanis,  NRA  03/16/07    Lemberga apcietināšanai ir sakars ar tiesībsargājošo iestāžu nonākšanu spiediena grupu ietekmē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, izsakoties par Ventspils mēra Aivara Lemberga aizturēšanu, pauda, ka tas radīšot ļoti smagas konsekvences un reperkursijas ne tikai viņam pašam, bet arī sakarā ar viņa politisko darbību. Ar bijušās trimdas profesores jaunvārdu reperkursijas laikam jau nebija domāti kursi reperiem, bet varbūt sekas vai kas tamlīdzīgs.

Nevar noliegt – reperkursijas iet vaļā pilnā sparā. Šo reperkursiju perfomances režisoru cēlākais un augstākais mērķis diezin vai aprobežojas ar tikai Lemberga dabūšanu pie malas pavisam vai vismaz uz laiku. Nākamais sarakstā ir Šķēle. Pēc viņa – Šlesers. Un tā uz priekšu. Šie trīs esot oligarhi, lai gan katram no šiem trim pietrūkst līdz pilnīgai atbilstībai oligarha definīcijai.

Toties šai definīcijai par visiem simt procentiem atbilst persona, kura vada un virza virkni Latvijas tā saucamo nevalstisko organizāciju, kura savā pareizajā ideoloģijā ir izskolojusi baru sazombētu pseidoekspertu, kura ir pamanījusies gūt ietekmi ne tikai lielākajā Mūkusalas laikrakstā Diena, bet arī valsts plašsaziņas līdzekļos – LTV, Latvijas Radio un citos. Tas ir akciju spekulants, miljardieris Džordžs Soross, kurš Latvijas politiskajā procesā ir investējis fantastiskas naudas summas un kurš tikai viņam vien zināmu vajadzību labad ir izvēlējies Latviju par vienu no saviem izmēģinājuma trusīšiem.

Ir jomas, kur eksperimenti ar Latvijas sabiedrisko domu un politisko vidi no Sorosa rokas ēdošajai kliķei sokas kā pa sviestu – lielu daļu naivāku Latvijas ļaužu viņiem jau ir izdevies samulsināt, iedējot viņu zemapziņā, ka latvietim nav ko meklēt pašam savas valsts ienesīgākajās, stratēģiski svarīgākajās nozarēs, ka latvieša sūtība ir pakalpot, pienest kafiju ārvalstu investoram, bet visi tie vietējie uzņēmēji, kuru ienākumi mērāmi miljonos, a priori ir noziedznieki. Cilvēks, kura paša mēneša ienākumi ir mērāmi knapos dažos simtos, ir viegli psiholoģiski ietekmējams, un viņa īgnais noskaņojums ar melno sabiedrisko attiecību metodēm ir vadāms.

Tomēr un taču vismaz līdz šim reperkursijas nav izdevies novadīt līdz tādām konsekvencēm, lai ļaužu vairākums jau absolūti nespētu pats domāt un patstāvīgi izvēlēties. 9. Saeimas vēlēšanās Sorosa reperkursisti cieta smagu sakāvi – viņu favorītpartija Jaunais laiks, kas bija uzpumpēta par sazin kādu vienīgo labo, godīgo un profesionālo partiju, izgāzās.

Nu tad tagad redzam revanšu – tumšās aprindas, kas nespēja savas smagās konsekvences realizēt godīgā un atklātā politiskā cīņā, ir iedarbinājušas cita veida korporatīvo saišu sviras. Kā izrādās, instrumenti šīm aprindām sniedzas līdz pat pašai augšai – līdz spējai izspiest no Valsts prezidentes vajadzīgajā brīdī vajadzīgās frāzes par oligarhu ietekmēm un iedvesmot viņu uz darbiem pret valdību, kamdēļ tagad Centrālajai vēlēšanu komisijai nāksies rīkot parakstu vākšanu pilnīgi bezjēdzīgam referendumam.

Ar tīro politiku jau būtu par maz – ar reperkursijām vienā ritmā elpo arī iestādes, kuras ir apveltītas ar milzīgu represīvo varu – KNAB un Ģenerālprokuratūra. Šo iestāžu kastes ar visādu veidu papīriem par Lemberga it kā veiktajiem noziegumiem pildās no viņa nelabvēļu, vietējo konkurentu un citvalstu pēc Latvijas tranzītbiznesa pīrāgiem tīkojošu uzņēmēju pienesumiem. Taču augstākais, ideoloģiskais uzstādījums veikt Lemberga začistku un mocīšanu ir tas pats sorosiskais.

Redzot, ka godīgā sacensībā, kurā Lembergs vinnē vienos vārtos, kā tas labi redzams Kuldīgas rajona tiesā tā saucamajā Grinbergu lietā, Ģenerālprokuratūrai praktiski nav nekādu cerību, tiek likti lietā citi paņēmieni – aizturēšana un iespundēšana aiz restēm, jaunu pierādījumu un apsūdzību uzrādīšana. Ar domu, ka nu tagad Lembergs sabīsies un salūzīs.

Jāteic, izskatās jau arī iespaidīgi – vēl jauni kubikdecimetri dokumentu, kuri uz tiesu tiek nesti ne vairs mapēs, bet milzu papes kastē. Un visi tie it kā esot jauni pierādījumi līdz šim vēl nedzirdētiem it kā noziegumiem. Spriežot pēc tā, ka salīdzinoši tik mazā lietā kā Kuldīgas rajonā izskatāmā Grinbergu problēma lietas materiāli tomēr ir mērāmi ar veseliem 15 bieziem papīru sējumiem un aizstāvoties Lembergam nācās runāt 15 stundas, nākamās baisās kukuļņemšanas un naudas atmazgāšanas lietas var tikt izskatītas gadu gadiem un desmitgadēm. Turklāt nav jau teikts, ka vēl no kaut kurienes neatnāk vēl kāda autokrava ar papīriem. Tā ka Ģenerālprokuratūrai nav pat nekas jāpierāda tiesā – Lembergu var izolēt no sabiedrības, vienkārši fiziski aprokot viņu makulatūrā.

Protams, tiesnesis, kuram šāda apjoma kaudze tika nokrauta uz galda, diezin vai bija trīs stundās spējīgs iedziļināties, vai tur ir kas krimināls vai nav. Bažas raisa kas cits – tiesnesis vismaz pagaidām ir piekritis paturēt Lembergu apcietinājumā, kas ir neloģisks, nesamērīgs drošības līdzeklis un nekādi nelīmējas kopā ar tām bažām, kuras, lūdzot piemērot Lembergam šo drošības līdzekli, ir paudusi prokuratūra – proti, ka viņš varot viltot pierādījumus, vākt materiālus, mēģināt ietekmēt lieciniekus un tādā garā. Kā tad tā – cienījams pašvaldības vadītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, kurš zem kriminālvajāšanas ēnas staigā jau pāris gadus un līdz šim nav nedz ko viltojis vai nelikumīgi ietekmējis, tagad varot ietekmēt? Jauno apsūdzību panti ir tie paši, kādi jau līdz šim tika viņam šūti klāt.

Lemberga paturēšana apcietinājumā tagad spārno, liek jau drebēt orgastiskās labsajūtas priekšnojautās ne vienam vien nevalstiskas organizācijas pētniekam, piemēram, Valtam Kalniņam, kurš jau jūtot, ka nupat, nupat varētu notikt cīņa pret korupciju. Kāda naivāka filozofe Maija Kūle no Lemberga aizturēšanas jau gaida, ka šī valsts viņai varbūt drīz patikšot labāk. Patiesībā ar korupcijas apkarošanu Lemberga aizturēšanai nav sakara. Tai ir sakars ar tiesībsargājošo iestāžu nonākšanu atsevišķu spiediena grupu ietekmē un centīgu pasūtījuma pildīšanu; tai ir sakars ar ārpusparlamenta aprindu nevaldāmajām tieksmēm uzurpēt tai nepienākošos varu; tai ir sakars ar citvalstu ekonomisko aprindu vēlmi neredzēt maisāmies pa kājām nepakļāvīgas, patstāvīgi domājošas aborigēnu personības; tai ir sakars ar ļaunu, ārzemēs dzimušu ideoloģiju, kuras viens no mērķiem ir globālos apmēros izsist līdzšinējos morāles pamatus, to vietā liekot atvērtību pret homoseksuālu uzmākšanos sabiedrībai, piespiežot sabiedrību politkorekti izturēties pret perversijām, kas tiek propagandētas kā kaut kas tik jauks.

Nu var jau šie zēni un meitenes tiekties pēc teikšanas valstī. Var arī uz kādu laiku ielikt cietumā pat Lembergu. Tik un tā nespīd. Ļaudis nav tik dumji, lai viņus mūždien vazātu aiz deguna, lai viņi galu galā nesaprastu, no kurienes aug kājas reperkursijām un citiem brīnumiem, kas pēdējā laikā notiek Latvijā.

Varēja ietekmēt lieciniekus, viltot dokumentus, iznīcināt pierādījumus

Baiba Rulle,  Diena  03/16/07    Apcietinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs uz Rīgu trešdienas rītā brauca, jo desmitos bija plānojis ierasties prokuratūrā, lai informētu, ka ir sasirdzis, viņam izsniegta darba nespējas lapa un nozīmēta vizīte pie ārsta Linezera klīnikā, kā arī lai norādītu, ka pēc ārsta apmeklējuma viņš ir gatavs doties uz prokuratūru sniegt liecības, atbilstoši iepriekš norunātajam.

Kāpēc, zinot, ka A.Lembergam jāierodas prokuratūrā, tiesībsargi tomēr izšķīrās par viņa aizturēšanu ceļā uz Rīgu un piespiedu nogādāšanu? Viens no galvenajiem iemesliem, kas izriet no aizturēšanā piemērotā likuma panta, ir fakts, ka prokuratūra A.Lembergam bija sagatavojusi apsūdzību par saukšanu pie kriminālatbildības, vienlaikus sagatavojot arī ierosinājumu par apcietinājuma piemērošanu.

Gan no izmeklēšanas prokurora Krišjāņa Rudzīša, gan A.Lemberga advokāta Jāņa Grīnberga Dienai sacītā izriet, ka par ierosinājumu līdz ar apsūdzību A.Lembergam piemērot visbargāko drošības līdzekli — apcietinājumu — prokuratūra izšķīrusies vairāku iemeslu dēļ. Nozīmīgākais no tiem ir bažas, ka mērs, izmantojot savu ietekmi un autoritāti, varētu traucēt izmeklētāju darbu. Motivējot apcietināšanu, prokuratūra norādījusi gan uz to, ka A.Lembergs varētu mēģināt apgrūtināt tālākās izmeklēšanas darbības, tiekoties ar līdzšinējiem domubiedriem, kuri arī ir iesaistīti tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā un kuriem piemērots vai nu liecinieku vai aizdomās turamā statuss, lai vienotos par liecībām, iespaidotu viņus. Šo personu vidū ir arī aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un šādi iegūtu līdzekļu saņemšanu turētais miljonārs Mamerts Vaivads. Tāpat arī aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju turētā un jau janvāra beigās apcietinātā Gita Grasmane, kas, visticamāk, uzskatāma par A.Lemberga melnās kases grāmatvedi. Noprotams, ka ar G.Grasmani, kas atrodas apcietinājumā, mērs varētu būt mēģinājis kontaktēties ar advokātu starpniecību.

Prokuratūrai bija arī bažas par iespējamo A.Lemberga līdzdalību dokumentu viltošanā, diskešu, kuros fiksēta pelēkās naudas plūsma, iznīcināšanā, iespējams, arī par mēģinājumiem ietekmēt un apdraudēt pašu izmeklētāju darbu.

Kā jau ziņots, A.Lembergu aizturēja trešdien plkst.8.30 no rīta, kad ceļā uz Rīgu viņa automašīnu apstādināja ceļu policija. To aplenca vēl vairāki auto, tajā skaitā ar pārstāvjiem no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Mērs, kā Dienai pastāstīja J.Grīnbergs, tika informēts, ka ir aizturēts, pamatojoties uz kriminālprocesa 270.pantu, kas paredz pirmsapcietinājuma aizturēšanu, nosakot, ka izmeklētājs vai prokurors var aizturēt aizdomās turēto vai apsūdzēto uz laiku līdz 12 stundām nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša, lai izlemtu par apcietinājuma piemērošanu.

Politiķi: 'Lemberga stipendiātu' publiskošana Saeimai būs nepieredzēts pārbaudījums

DELFI  03/16/07    Informācija par Ventspils mēra Aivara Lemberga maksājumiem privātām un fiziskām personām Saeimā izraisījusi politisko krīzi. Politiķi vēlas uzzināt stipendiātu vārdus, bet pagaidām piesardzīgi vērtē šāda soļa iespējamās sekas, uzsverot, ka Saeimai tas būs vēl nepieredzēts pārbaudījums.

Ziņas, ka Lembergam prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par vairākiem pārkāpumiem, tostarp, "par skaidras naudas nelikumīgu iegūšanu un tās nodošanu fiziskām un juridiskām personām vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā, " izraisījušas lielu ažiotāžu Saeimā un notiekošā sekas pagaidām politiķi nespēj prognozēt.

Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam "Delfi" sacīja, ka Lemberga "stipendiātu" jautājums "izraisījis pārāk lielu ažiotāžu, tāpēc būtu labi šīm baumām darīt galu, publiskojot visu informāciju šajā sakarā. "

"No vienas puses Lemberga aizturēšana ir fakts pret pašu Lembergu, bet runas par noslēpumaino sarakstiņu parāda viņu saistību ar politiķiem," sacīja Kučinskis, uzsverot, ka "valdošajā koalīcijā nebūs vieta politiskajiem spēkiem", kuru vidū varētu būt "Lemberga stipendiāti", kas to noliegs un "neattīrīsies".

"Tā būs vīrišķības skola katrai partijai, kuru vidū būs šādi politiķi. Mēs uzskatam, ka tādas lietas nav savienojamas ar atrašanos politikā, " sacīja Kučinskis.

Viņš atturīgi prognozēja turpmāko notikumu gaitu, ja tiks publiskoti "Lemberga stipendiāti", norādot, ka Saeimu varētu sagaidīt "šausmīgs pārbaudījums", jo no lieliem mīnusiem būs jāiekaro sabiedrības uzticība. Savukārt iespējamību, ka Saeima varētu tikt atlaista, Kučinskis komentēja piesardzīgi, norādot, ka "tas var novest pie juridiska strupceļa".

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) portālam "Delfi" atzina, ka valstī izveidojusies politiskā krīze, taču viņš aicinot visas partijas šo jautājumu diskutēt valdēs, padomēs un meklēt veidus, kā "kā varētu pārvarēt šos krīzes elementus".

Arī Emsim bija grūti prognozēt iespējamās sekas, ja tiks publiskots "stipendiātu saraksts', taču viņš uzsvēra, ka ZZS ieguvums no Lemberga priekšvēlēšanu laikā bija "viņa vārdu, ne naudas dēļ". Emsis gan atteicās galvot par visiem ZZS deputātiem, ka viņi neesot šajā Lemberga sarakstā, norādot, ka "nepastāv kolektīvā atbildība".

"Tā Lemberga ietekme mūsu partijas gadījumā, bija mūsu saraksta panākumi. Tas naudas daudzums, ko esam ieguldījuši kampaņā ir precīzi definēts, ir redzams un pārbaudāms, tur nav nekā jauna iespējams atklāt. Tā mūsu problēma ir tā, ka Lemberga kunga vārds tika izmantots ar plus zīmi priekšvēlēšanu laikā un mēs arī identificējamies ar Lembergu kā premjera amata kandidātu. Pateicoties tam, Kurzemes reģionā novados mēs guvām pilnīgu uzvaru, tas jau nav mistisku burtnīciņu dēļ, bet tā vārda dēļ. Tagad, apgriežoties citā versijā, šai saiknei būs konsekvence, " atzina Emsis, norādot, ka aicinās jau tuvākajā laikā partiju lemt par šiem jautājumiem.

Emsis uzskata, ka pašreizējā situācijā nebūtu vēlama ZZS izstāšanās no valdošās koalīcijas.

"Valdība šajā gadījumā ir sekundārs jautājums, visai valstij patlaban ir svarīgi saglabāt valdību," sacīja Emsis.

Politisko spriedzi parlamentā, ko izraisījusi informācija par Lemberga maksājumiem fiziskām un juridiskām personām, izjutusi arī opozīcijā esošā partija "Jaunais laiks" (JL). Tās Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš atzina, ka nevar galvot, vai kāds Lemberga "stipendiāts" nav arī JL.

"Tas labākais, ko vien tagad varētu darīt, būtu publiskot to sarakstu, lai partijas varētu nekavējoši rīkoties," sacīja Kariņš. Viņš uzsvēra, ka partijām ir "jāattīrās" no politiķiem, kas bijuši Lemberga "stipendiāti".

"Tas ir vienīgais veids, kā var mazināt spriedzi, ' sacīja Kariņš, uzsverot, ka "Lemberga stipendiātu" jautājums jau tā sarežģītajā politiskajā situācijā "met papildus ēnu uz Saeimu un mēs faktiski esam ievesti strupceļā".

Jau vēstīts, ka prokuratūra trešdien aizturēja Lembergu un uzrādīja viņam apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība" (LK). Lembergam kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Lembergs līdz pirmdienai tomēr paliks Stabu ielā

TVNET   03/16/07    Arestēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu šodien tomēr nepārvedīs uz Matīsa cietumu, kā bija plānots iepriekš. Tas, visticamāk, notikšot pirmdien. Lembergs joprojām atrodas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Stabu ielā. Lemberga advokāti lūgs Ventspils mēru konvojēt uz Linezera slimnīcu, lai veiktu veselības pārbaudi.

Latvijas Radio ziņo, ka Lemberga advokāts Aivo Leimanis pieļāvis iespēju, ka Lemberga pārvešana uz Matīsa cietumu nav notikusi tehnisku iemeslu dēļ, jo notiekot konvojēšanas saskaņošana starp Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoru un Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

Jau vēstījām, ka Ventspils mēru apcietināja 14.marta vēlā vakara stundā un aizveda uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoru. Mēram nepiešķīra īpaši smalku kameru, jo tur tādu vienkārši nav. Viņš atrodas tādos pašos apstākļos kā visi citi ieslodzītie. Arī ēdienkarte Lemberga kungam ir tāda pati kā pārējiem iemītniekiem. Ventspils mēram kopš 13. marta ir darba nespējas lapa.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 14. martā pēc prokuratūras lūguma Lembergam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.

Prokuratūra Lembergam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Tiesneša lēmums par Lemberga apcietināšanu tiks pārsūdzēts septiņu dienu laikā. Aizstāvība lūgs aizstāt šo drošības līdzekli ar drošības naudu.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane iepriekš pastāstīja, ka apstākļi īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Valsts policijas galvenajā ēkā atbilst Eiropas Savienības normām.

Janvārī šajā izolatorā ievietots arī Latvijā lielākais zemes īpašnieks Gatis Saknītis, kuru aizturēja aizdomās par kukuļa došanu ceļu policistiem. Uzņēmējs Stabu ielas izolatoram veltīja atzinīgus vārdus pēc tam, kad sākotnēji tika nogādāts izolatorā Aspazijas ielā.

Saknītis toreiz stāstīja, ka sākumā viņš aizvests uz izolatoru Aspazijas bulvārī, kur bijuši necilvēcīgi apstākļi. Viņš turēts vienā kamerā ar kādu gleznu zagli, kuru pēc tam nomainījis slepkava, bet pēdējā dienā pie viņa iemesti "divi notetovēti buļļi". Pēc četrām dienām Saknītis pārvests uz policijas izolatoru Stabu ielā, kur esot "samērā normāli".

Prokuratūras Preses centrā informēja, ka apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas 2005.gada 3.oktobrī sākts pēc pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Lembergs apsūdzēts pēc Kriminālkodeksa 164. panta 3.daļas par kukuļa ņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tā saistīta ar kukuļa izspiešanu, periodā no 1994.gada beigām līdz 1995.gada februārim. Šajā apsūdzībā ir divas epizodes. Pēc šā panta var sodīt ar cietumsodu no astoņiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.

Trīs epizodēs viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 195.panta 3.daļas par noziedzīgā kārtā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Šis likuma pants paredz cietumsodu no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu.

Viena no epizodēm ir par kukuļa izspiešanā iegūtu naudas līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, kas izdarīta periodā no 1999.gada beigām līdz 2003.gada 22.maijam par kopējo summu 1,5 miljoni latu.

Otra epizode ir par AS "Kālija parks" dibinātājas kompānijas "Multinord AG" akciju pieņemšanu kā kukuli un šajā kukuļņemšanā noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu un mantas legalizāciju, kas pabeigta 2002.gada martā vairāk nekā sešu miljonu latu apjomā.

Trešā epizode ir par noziedzīgā kārtā iegūto naudas līdzekļu legalizāciju periodā no 2000.gada līdz 2006.gada beigām. Tajā skaitā viņš apsūdzēts par to, ka periodā no 2001.gada septembra līdz 2002.gada maijam Lemberga vajadzībām legalizēti 536 000 latu, un par viņa piedalīšanos organizētas noziedzīgas grupas sastāvā skaidras naudas nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām vairāk nekā piecu miljonu latu apjomā.

Lembergs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts amatpersonas deklarācijā atkārtoti no 2002.gada līdz 2005.gadam ieskaitot. Par to var piespriest cietumsodu līdz sešiem gadiem vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu, kuras izcelsmes avots deklarācijā nav norādīts.

Prokuratūra norādīja, ka amatpersonas deklarācijās Lembergs neuzrādīja savas īpašuma tiesības uz 50 000 kompānijas "Hinch Invest &Finance S.A" (HIF) akciju, kuru nominālvērtība bija 25 800 latu. Šīs HIF akcijas pastarpināti dod īpašuma tiesības uz LK akcijām, kuru aptuvenā tirgus vērtība patlaban ir 17 miljoni latu.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki prokuratūras uzdevumā Lembergu aizturēja 14. martā plkst. 8.30. Aizturēšana nav tieši saistīta ar atsevišķi izdalīto lietu, kurā Lembergam jau iepriekš bija uzrādīta apsūdzība.

Prokuratūra informēja, ka arī kriminālprocesā, kurā Lembergam 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Iepriekš Ventspils amatpersonu lietā aizturētas četras personas - 49% LK akciju īpašnieces AS "Ventspils nafta" padomes priekšsēdētājs Mamerts Vaivads, AS "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētājs Krists Skuja, Ventspilī praktizējošais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks un komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane. Viņa patlaban atrodas apcietinājumā.

Kas nav vainīgs, lai nav bailīgs

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  03/16/07

"Latvijas Avīzes" redakcijā viesojās KNAB vadītājs tieslietu doktors Aleksejs Loskutovs. Ar viņu sarunājās žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: Papriekš pavaicāšu, kādu apstākļu dēļ KNAB tā izdevies celt savu darba ražību. Tas no malas ir diezgan skaidri novērojams.

A. Loskutovs: Tas izdevies, pieaugot mūsu informētībai un profesionalitātei. Biroju lielā mērā veidoja no nulles. Citās zemēs pretkorupcijas iestādes bieži nodibina, apvienojot jau esošus spēkus un vienības, bet Latvijā sanāca kopā cilvēki ar lielāku vai mazāku pieredzi, sāka darboties. Pirms diviem gadiem KNAB bija apmēram 100 darbinieku, tagad jau 150. Pastāvēšanas četru gadu laikā, protams, notikusi profesionālā izaugsme, daudzi cilvēki mācījušies prasmes ārzemēs.

Otrkārt, runājot par operatīvo darbu, vienmēr ir nepieciešams sagādāt pietiekami plašu personu loku, kuras būtu ar mieru padalīties ar informāciju, toskait par iespējamām nebūšanām. Tikpat cītīgi strādājām, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju ieinteresētību mums palīdzēt. KNAB ir gan ziņojumu centrs, gan "karstā telefona" līnija, kurai tagad ir autoatbildētājs, kas fiksē ziņojumus ārpus darba laika 24 stundas diennaktī. Pēc pilsoņu signāliem jau ir iesāktas vairākas krimināllietas, un šo uzticību KNAB mēs augstu vērtējam. Mums nezvana intensīvi un ne visa informācija ir lietojama. Dažkārt vienkārši pateicas, ka – "jūs izdarījāt labu darbu, lai jums veicas" – ,tas ļoti palīdz. Sabiedrība var sazināties ar mums arī ar pastu vai e–pastu, atnākot tieši uz KNAB, izstāstot problēmu. Anonīmus ziņojumus arī pārbaudām, tikai ar to starpību, ka par tiem, protams, atbildi nevienam nevaram sniegt.

V.K.: Vai tehniskā bāze jūs apmierina? Vai valdība neliek šķēršļus, vai veicina jūsu vajadzības?

A. Loskutovs: Nav iemesla sūdzēties. Lielākā problēma ir KNAB izvietojums trīs atsevišķās ēkās, kas nav parocīgi. Darbi, lai uzceltu biroja administratīvo ēku Ķīpsalā, faktiski jau ir sākušies. Ceru, 2008. gada pirmajā pusē varēs ķerties pie celtniecības.

V.K.: Tātad mēs varam teikt, ka KNAB darbinieki, uzkrājuši pieredzi un informāciju, jau spēj analizēt situāciju, pārredzēt, tā sacīt, panorāmu?

A. Loskutovs: Lielāko informētības pienesumu dod pilsoņu iesniegumi, valsts un pašvaldību iestāžu ziņas, bet, protams, strādājam arī uz pašu vāktās informācijas pamata. Tikko prokuratūra nosūtīja uz tiesu lietu ar apsūdzību Rīgas domes augstām amatpersonām – lūk, tā no sākta gala balstījās uz mūsu savākto informāciju un izdevās pieķert gan kukuļa ņēmēju, gan devēju, gan starpnieku, gan organizatoru.

V.K.: Jā, šķiet, gadījumā ar divām tiesnesēm jūs itin kā novērtējāt priekšā stāvošas prāvas un tad aplikāt "riska zonu" kā ar karodziņiem, lai gūtu vainas pierādījumus?

A. Loskutovs: Tas ir sarežģītāk. Likums nevienam operatīvās darbības subjektam neļauj "izlikt karodziņus" tikai tāpēc, ka "gaidāmi interesanti notikumi". Jābūt pietiekami nopietnam pamatam, drošai informācijai, ka notiek vai notiks noziedzīgas darbības. Citādi mums Ģenerālprokuratūra vai Augstākā tiesa nedos sankciju veikt attiecīgas darbības.

V.K.: Vakardienas avīzē advokāts Grūtups šajā kontekstā jau uztraucās, ka tagad, kopš operatīvās ziņas tiesās uzskatot par pierādījumu, esot liels kārdinājums pret jebkuru personu iedarbināt visu tehnikas arsenālu, noklausīties, izsekot, un beigu beigās esot pat draudi, tikai gaidot, kad vajātais paklups. Var teikt, ar mūsu starpniecību viņš par to jautā jums.

A. Loskutovs: Tādu jautājumu var uzdot cilvēks, kam ir pamats baidīties par kaut ko. Tiesiskās garantijas ir pietiekami nopietnas. Mūsu darbu uzrauga prokuratūra, un tikai no Augstākās tiesas mēs saņemam sankcijas, lai veiktu, piemēram, telefonsarunu noklausīšanos.

Domāju, ka kopš notikumiem ap Ilzi Jaunalksni tieneši daudz nopietnāk un skrupulozāk vērtē, vai un kam dot piekrišanu. Nav iemesla baidīties nevienam, kam nekā tumša aiz muguras nav.

V.K.: Sakiet, vai četros darba gados jums nav radušies kādi secinājumi par mūsu advokatūru? Vai, piemēram, nemēdz būt, ka advokāts pārvēršas līdzdalībniekā?

A. Loskutovs: Es domāju – tā gadās. Precīzāk, es zinu, ka tā notiek. Advokāti tiek atzīti par aizdomās turamiem, un arī mūsu biroja kontā ir pāris lietu, kur advokāti piedalījās starpniecībā kukuļdošanā vai kukuļa piesavināšanās. Diemžēl dažreiz aizstāvji aizmirst to, kādā veidā viņiem jāsniedz palīdzība klientiem. Tai jābūt juridiskai likuma robežās, nevis palīdzībai nozieguma izdarīšanā.

V.K.: Aizstāvoties advokāti parasti saka, ka viņus nepatiesi "identificējot ar klientiem".

A. Loskutovs: To drīkst darīt. Bet ja viņš pats "identificējas" ar klientu kopīgā dziesmā, viņam jāatbild par to, kas kopīgi nodziedāts.

V.K.: Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs Grīnbergs arī pievienojies Grūtupa kunga bažām un norādījis, ka "advokātu darbs tiek traucēts". Diezgan noteikti tas pirksts vērsies jūsu un Ģenerālprokuratūras virzienā.

A. Loskutovs: Ja Grīnberga kungs aizstāv savu cunfti, tad, man liekas, tikai diviem viņa kolēģiem apmēram gada laikā bijušas nepatikšanas – Lozem sakarā ar digitālās televīzijas lietu un Laiviņam–Laiveniekam kontekstā ar izmeklēšanu Ventspils amatpersonu krimināllietā.

V.K.: Arī "Ventspils naftā" veiktās kratīšanas, par ko jūsu virzienā noraidītas daudzas sūdzības.

A. Loskutovs: Tās vēl vērtē Ģenerālprokuratūrā. Es publiski atbildēju, ka man nav pamata uzskatīt, ka noticis kas pretlikumīgs. Jūsu minētajā preses konferencē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas priekšsēdētājs J. Grīnbergs gan teica vārdus, ko es viņa vietā varbūt nebūtu mutē ņēmis. Viņš esot aizgājis pie Ministru prezidenta un stāstījis par savām bažām, kas rodoties advokātu darbības apspiešanas dēļ. Interesanti, cik daudz citu advokātu, kas pārstāv klientus krimināllietās, var vienkārši "aiziet" līdz premjeram? Bet Grīnbergs ir Lemberga aizstāvis. Ar visu respektu pret Grīnberga kungu tomēr domāju, ka ir svarīgi norobežot, kad viņš uzstājas kā zvērinātu advokātu cunftes galva un kad rīkojas kā konkrēta klienta aizstāvis.

V.K.: Grūtups jautā vēl – ja ietekmīgus Ventspils uzņēmējus jūs esat aizturējuši noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanas dēļ, ar kādu noziegumu šī nauda iegūta? Grūtups grib zināt – vai nozagta vai kukuļos ņemta? Mēs neesam juristi, varbūt viņam nemaz nav tiesību to zināt? Varbūt KNAB vai prokuratūras pienākumos nav to brīvi izklāstīt? Kā ir pareizi?

A. Loskutovs: Gan – gan. Jautājumus var uzdot jebkurš. Izmeklēšanas iestāžu tiesības ir atbildēt tiktāl, cik tās uzskatīs par iespējamu, lai neapdraudētu izmeklēšanas noslēpumu. Protams, cilvēki labprāt uzzinātu vairāk, kas ir prokuratūras rīcībā un kas ir par pamatu vienam vai otram pasākumam. Noteikti par to ir ļoti liela interese. Taču ikvienam, kurš grib iedziļināties apsūdzības detaļās, varu atbildēt – sagaidiet, kad lieta tiks nodota tiesai. Pagaidām arī Grūtupa kungs, ja viņš uzstājas kā nobažījies pilsonis, izmeklēšanai var sekot līdzi – cik par to izskan presē.

E. Līcītis: Ja mēs, prese, vēlamies tagad no jums uzzināt, kādā veidā šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti – jūs arī to nevarat teikt?

A. Loskutovs: Protams, ne. Tas ir izmeklēšanas noslēpuma, un, pirmkārt, lieta ir prokuratūrā, nevis KNAB. Otrkārt, pat ja būtu KNAB lieta, es neesmu izmeklētājs, neesmu "lietas saimnieks". Līdz pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai, proti, līdz lietas nodošanai tiesai, tikai konkrētais izmeklētājs var apmierināt publikas ziņkāri, bet tik tālu, cik uzskata par iespējamu vai nepieciešamu.

V. Krustiņš: Ventspils lietas izmeklēšana, daudzuprāt, ir stipri ievilkusies. Vai jūs saredzat tai arī kādu secīgu galu pēc Lemberga apcietināšanas?

A. Loskutovs: Neņemos pareģot, jo atkal neesmu "lietas saimnieks", tikai prokuratūra var zināt, cik ilgs laiks tai būs vajadzīgs izmeklēšanai. Jebkurš aizskartais ir tiesīgs sūdzēties par aizturēšanu un citām procesuālām darbībām, bet, domāju, prokuratūra zina, ko dara, apdomājusi ikvienu savu soli un ir gatava atbildēt uz jebkuru sūdzību.

V.K.: Tajā beidzamā kratīšanā jūs neesot neko vērtīgu "Ventspils naftā" atraduši. Izdzēruši tikai Pētersones kundzes kafiju un vēl no viņas servīzēm.

A. Loskutovs: Kas un vai bija atrasts, lai atbild prokuratūra, kas veica attiecīgas rīcības. Taču par izdzerto kafiju dažās sejās manīju neviltotu rūgtumu un patiesu sašutumu. To acīm redzami uzskatīja par vienu no lielākajiem KNAB darbinieku pārkāpumiem. Cik es zinu, viņi kafiju nav dzēruši. Kafiju esot dzēruši atsauktie advokāti.

Gribētu kādu labu vārdu bilst par mūsu tiesām. Kopš 2003. gada februāra, kad mēs uzsākām izmeklēt krimināllietas, KNAB kādu laiku nācās samierināties ar sarūgtinājumu, ka mēs izdarām savu darbu, prokuratūra savējo, pēc tam lietu nosūta tiesai – un viss. Sabiedrība un mediji gaidīja KNAB izmeklēto krimināllietu izskatīšanas rezultātus, bet tiesu pārslogotības dēļ lietas netika skatītas. Mūsu nelabvēļi izmantoja izdevību pārmest, ka KNAB darbībai nav rezultāta. Tagad man patiess prieks, ka tiesu lokomotīve izkustējusies no vietas un arvien ātrāk iet uz priekšu. 2004. gadā izskatīja tikai trīs mūsu krimināllietas, 2005. gadā – 9 lietas, pērn jau 24. Mums ir diezgan labi rezultāti, jo tikai pāris gadījumos apsūdzētie saņēma attaisnojošus spriedumus – arī tie ir pārsūdzēti augstākās instances tiesās.

E. Līcītis: Jūsu panākumi, darba ražība droši vien saistās arī ar politisko atbalstu, Saeimas un valdības gribu apkarot korupciju?

A. Loskutovs: Izdzirdu ironiju, tomēr vairākās jomās tiekam atbalstīti. Valdība un Saeima nodrošināja mūs ar darbam nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, arī operatīvajiem pasākumiem. Mūsu ikdienas darbs netiek traucēts, bet dažkārt mūsu sagatavotie normatīvo aktu projekti paliek bez virzības.

V. Krustiņš: Bet jūs gan bieži uzdod par "politiskā pasūtījuma" izpildītājiem.

A. Loskutovs: Pēc šausmīgi nesamērīgā trokšņa ap kratīšanām Ventspilī esmu teicis – katrs aizstāvēdamies izvēlas savu pozīciju. Viena no tām ir – labākā aizsardzība ir uzbrukums, un to "VN" valdes priekšsēdētāja Pētersone apstiprināja preses konferencē.

E. Līcītis: Vai esat dzirdējis, ka esot, kā avīzēs raksta, kāds "Ventspils politisko stipendiātu" saraksts? Jūs tādu esot uzgājuši līdz ar "melno kasti", no kuras stipendijas maksātas. Mēs šo sarakstu droši varam publicēt avīzē, dodiet tik šurp. Jāpiebilst, ka Lembergs vairākiem jauniešiem arī maksājis stipendijas.

A. Loskutovs: KNAB rīcībā tādu materiālu nav.

E.L: Es jautāju, vai esat dzirdējis par tādu sarakstu?

A. Loskutovs: Avīzēs raksta.

V. Krustiņš: Prezidente cēlusi trauksmi par drošības dienestu uzraudzības jautājumiem. Publika to varbūt paplašinājusi vairāk, nekā prezidente sākumā bija domājusi. Pat prasa valdības atkāpšanos.

A. Loskutovs: Trauksme izskanēja adekvāti. No bērnudārza atceros anekdoti, kas beidzās ar vārdiem "tikai bālģīmis var divas reizes uzkāpt uz grābekļa". Tas, kas notika ar šiem likuma grozījumiem, tiešām bija dubulta kāpšana uz grābekļa. Prezidente aicināja nesteigties. Steidzās! Prezidente aicināja pārskatīt. Nepārskatīja. Tagad nosaukt prezidentes reakciju par nesamērīgu nav nekāda pamata.

V.K.: Runa jau esot bijusi tikai par parlamenta kontroles "druscīt" pastiprināšanu.

A. Loskutovs: Uzdodiet sev jautājumu – kas vispār ir, ko nozīmē parlamentāra kontrole pār drošības un citām iestādēm? Manuprāt, vispirms – kontrole par darba efektivitāti. Pēc tam – par darba rezultātiem. Vēl – par valsts līdzekļu izlietojumu. Visos šajos gadījumos iederas cēlie vārdi par parlamentāro uzraudzību.

Bet, kad parlaments pēc valdības iniciatīvas uzskata par iespējamu uzņemties tiesu varas funkcijas, tas nevar neradīt bažas. Gan par notiekošā tiesiskumu, gan par patiesajiem mērķiem, kas ielikti šais grozījumos. Redziet, saskaņā ar likumu operatīvās darbības likumību vērtē prokuratūra vai atsevišķās reizēs, kad nepieciešams sevišķs akcepts, iesaistās tiesnesis. Grozījumos, kas piepeši parādījās, sacīts, ka arī Nacionālās drošības komisijas locekļi, deputāti vai pilnvarotas personas, kam ir attiecīga atļauja, ir tiesības pārbaudīt valsts drošības iestādes un iepazīties ar to informāciju, dokumentiem, noklaušināt šo iestāžu amatpersonas, pārbaudīt izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību un operatīvo pasākumu likumību un pamatotību. Saredzama vēlme, lai NDK deputāti un šīs pilnvarotās personas drīkstētu iepazīties ar visu operatīvo informāciju, izņemot to, kas skar dienestu slepenos palīgus.

V.K.: Citiem vārdiem sakot, lai neuzzinātu aģentu vārdus. Sak, kurš maita gan bija tas, kas manu draugu nosūdzēja.

A. Loskutovs: Kāpēc man ir bažas? Likumības ievērošanas izvērtēšana ir tikai tiesu varas kompetencē. Tikai un vienīgi tā. Pat ja šī jaunā redakcija saglabātos, ir pateikts tikai A, bet ne B un visi pārējie burti. Pieņemsim, deputāti vērtēs likumību. Atradīs, ka nav likumīgi. Ko tālāk? Viņu kompetencē nav izdarīt kaut vai kādus secinājumus ar tiesiskām sekām. Bet šis otrs arguments ir nieks, salīdzinot ar galveno, ka faktiski likumdevēji lielā mērā uzņemas tiesu varas funkcijas. Protams, paliek jautājums arī par pilnvarotajām personām. Prezidente pievērsa uzmanību, ka daži Nacionālās drošības komisijas deputāti var pilnvarot neierobežotu daudzumu personu iepazīties ar dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu. Nevajag domāt, ka šie grozījumi attiecas tikai uz drošības iestādēm. Pamatojoties arī uz tiem, Nacionālās drošības komisija jau bija pieprasījusi no KNAB informāciju par konkrētiem operatīviem pasākumiem konkrētā valsts iestādē un pret konkrētām valsts amatpersonām. Pie tam nebija pateikts, kāds ir NDK pieprasījuma pamats – sūdzība vai kāds cits iemesls.

V.K.: Tas neskar zināmo pieprasījumu par "Ventspils naftas" kratīšanas likumību?

A. Loskutovs: Nē, nē, pavisam cita prasība par citiem jautājumiem. Pie tam ne jau sniegt informāciju, kas jau būtu daudz prasīts, bet dot operatīvās lietas materiālus.

V.K.: Kā – vai deputātiem bija jāzina, ka pie jums aizsākta tāda lieta?

A. Loskutovs: Es teiktu – neesmu pārliecināts.

V.K.: Bet viņi zināja?

A. Loskutovs: Viņi zināja. Precizēšu – pieprasījumi bija par dažādām lietām un viņi uzskatīja, ka mums tādas lietas ir. Mēs atbildējām, ka tādu informāciju nedrīkstam sniegt neatkarīgi no tā, ir lietas vai nav.

V.K.: Lieku reizi pārliecināmies, ka advokatūra grib zināt, cik kuro reizi esat tālu aizrakušies.

A. Loskutovs: Advokāti vai viņu klienti grib zināt – man grūti teikt, daudzi cilvēki grib. Tāpēc es saku, ka deputātu kontrole nav jāpārvērš par tieksmi uzzināt katru izmeklēšanas kustību un katru konkrēto operatīvās darbības pasākumu.

E. Līcītis: Svētdien Kalvīša kungs deva garantijas, ka neviens oligarhs valsts vadīšanai neesot ne tuvumā. Citādi, ja oligarhiem būtu kāda ietekme, daudzas galvas jau aizripotu. Premjers nekonkretizēja, bet es pieņemu, ka viņš domāja arī KNAB galvu – jūs, Loskutova kungs.

A. Loskutovs: Vispār Loskutova kungam jau ir bijušas vairākas dienesta izmeklēšanas, bija piemērots disciplinārsods, kas ir apstrīdēts tiesā.

E. L.: Taču līdz galam iet un noņemt jūs no amata būtu grūti?

A. Loskutovs: Vairāk vai mazāk grūti. Lai mani atceltu, ir nepieciešams radīt valdības komisiju ģenerālprokurora vai virsprokurora vadībā, tā veiktu izmeklēšanu un tad ar secinājumiem dotos uz Saeimu, kura pieņemtu galalēmumu.

V. Krustiņš: Vai jūs kā privātpersonu nedara uzmanīgu drīzā valsts vadītāja nomaiņa prezidenta pilī? Vai jums nav bažu, ka vietā nāks citādi orientēts cilvēks nekā Vaira Vīķe-Freiberga?

A. Loskutovs: Kā jebkuram pilsonim man tādas bažas ir.

Lemberga vēstījums sabiedrībai no cietuma

TVNET   03/16/07    Šodien pie plašsaziņas līdzeļiem vērsies apcietinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvis kriminālprocesā tā saucamajā Grinberga lietā, lai pēc tikšanās ar Lembergu nodotu masu medijiem Ventspils mēra paziņojumu.

Vēstījums masu medijiem, Latvijas sabiedrībai

Atsevišķi uzņēmēji, kuru savtīgajām interesēm es neesmu pakļāvies ne 1993. – 1995. gadā, ne vēl nesenā pagātnē, lai man atriebtos (divos gadījumos pēc 12 – 14 gadiem, citos pēc desmit, vēl citos pēc septiņiem) pēkšņi atcerējušies, ka man ir devuši kukuļus un darījuši citas nelikumības.

Pēkšņi atmiņa ir uzlabojusies gan dažiem rīdziniekiem, gan atsevišķiem esošajiem un bijušajiem ventspilniekiem. Atriebības saldā garša kopā ar politisko pasūtījumu ir radusi dzirdīgas ausis prokuratūrā, kura ir efektīvs līdzeklis, lai sasniegtu mērķi – iznīcinātu Lembergu.

Pirmais izrēķināšanās reālais mēģinājums ir tiesas process Kuldīgā, kur godīga sacensība starp prokuroru un apsūdzēto, proti, mani šobrīd tiek aizstāta ar manis morāli psiholoģisku salaušanu, liegumu līdzvērtīgi gatavoties tiesas sēdēm un domājošiem cilvēkiem saprotamu un acīmredzamu tiesas ietekmēšanu.

Pārliecība par savu taisnību un nelokāma apņēmība dod man spēku turpināt šo cīņu, kurā gaidāms vēl ne viens vien pavērsiens.

Ar cieņu,

Aivars Lembergs

Atstājot priekšvēlēšanu tēriņu griestus, partijas pirktu medijus

TVNET / Radio SWH   03/16/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis, šodien tiekoties ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem un KNAB darbiniekiem, runājot par priekšvēlēšanu tēriņu griestu atcelšanu, izteica minējumu, ka, atstājot priekšvēlēšanu tēriņu griestus, pastāv nopietns risks, ka partijas pirks medijus.

Kalvītis uzskata, ka šādi likuma grozījumi var novest pie nopietnām sekām.

Savukārt ceturtdien apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) seminārā par partiju priekšvēlēšanu finansēšanas sistēmu izskanēja vairākas idejas, no kurām daļu pēc sīkāka izvērtējuma TB/LNNK Saeimas frakcija varētu virzīt kā priekšlikumus grozījumiem ar partiju finansēšanu saistītajos likumos.

Tostarp izskanēja priekšlikums par pakāpenisku pāreju uz valsts finansējumu partijām, informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.

TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle semināra dalībniekiem uzsvēra, ka "ir jābeidz strausa politika partiju finansēšanas jautājumā un "tēvzemieši" pirmie varētu nākt klajā ar drosmīgu ierosinājumu sākt daļēju partiju finansēšanu no valsts".

Pretējā gadījumā, pēc Zīles vārdiem, veidojas apburtais loks - lai lieki nekaitinātu vēlētājus, kuri partijām neuzticas, partijas šo daudzās Eiropas valstīs veiksmīgi aprobēto praksi uz priekšu nevirza. Galvenais neuzticēšanās iemesls partijām ir tieši pārliekā atkarība no sponsoriem, kuru varētu novērst ar daļēju valsts finansējumu.

Viena no iespējām, kā valsts varētu netiešā veidā piedalīties partiju finansēšanā, ir priekšvēlēšanu laikā krietni palielināt bezmaksas reklamēšanai atvēlēto raidlaiku gan sabiedriskajos, gan privātajos elektroniskajos masu saziņas līdzekļos, seminārā stāstīja politologs Jānis Ikstens.

Valsts šo reklamēšanos finansētu no sava budžeta, raidlaiku samērīgi sadalot partijām un vienlaikus aizliedzot pašu partiju vai trešo personu finansētas reklāmas televīzijā un radio. Tas ļautu izvairīties no milzu summu tērēšanas masīvām sabiedrību apdullinošām reklāmām televīzijā un radio neilgi pirms vēlēšanām, līdz ar to mazinātu partiju atkarību no lielajiem sponsoriem.

SC aicina ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu

TVNET   03/16/07    Šodien Politisko organizāciju (partiju) apvienības "Saskaņas centrs" frakcija nosūtījusi Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, CVK priekšsēdētājam un Saeimas frakcijām vēstuli ar lūgumu iepazīties ar frakcijas sagatavotajiem likumprojektiem "Saeimas vēlēšanu likums" un "Saeimas deputāta atsaukšanas kārtība".

Viens no galvenajiem pašreizējās politiskās krīzes valstī cēloņiem ir Satversmē noteiktās proporcionālās vēlēšanu sistēmas neatbilstība pašreizējam valsts politiskā brieduma līmenim. Proporcionālā vēlēšanu sistēma Latvijā nenodrošina sabiedrībai iespējas kontrolēt politiķus, deputātus un valdības locekļus, kuri arvien tālāk atraujas no tautas un nokļūst pilnīgā finansiālā atkarībā no atsevišķiem finanšu grupējumiem un personām.

Šī negatīvā tendence savu kulmināciju ir sasniegusi šobrīd, kad vienlaikus ir iestājusies gan valdības, gan Saeimas politiskā krīze.

Politisko organizāciju (partiju) apvienības "Saskaņas centrs" frakcija uzskata, ka situācijas labošanai ir nepieciešami radikāli soļi, tai skaitā vēlēšanu sistēmas maiņa no proporcionālās uz mažoritāro. Mūsu politiķi un politiskā kultūra kopumā vēl nav izaugusi līdz proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Deputāts neidentificē vēlētājus, kuri viņu ievēlējuši, un vēlētāji nespēj atrast deputātu(-s), kuri personiski būtu atbildīgi viņu priekšā. Arvien vairāk pastiprinās vēlētāju vilšanās par vēlēšanu rezultātiem – mēs taču balsojām par vieniem deputātiem no partiju saraksta, bet mūsu vēlēšanu apgabalā no šā saraksta ievēlēti pavisam citi deputāti, kurus es nepazīstu un neatbalstu. Nav kam paprasīt personīgu atbildību par nepildītiem priekšvēlēšanu solījumiem. Vārdiem "deputātu politiskā atbildība" nav nekāda praktiska seguma. Politiskie procesi valstī kļūst pavisam necaurspīdīgi - liekas, ka deputātu – manekenu rokas aiz kulisēm rausta kādi nezināmi režisori. Deputātu personīgās atbildības par savu rīcību vietā ir stājusies deputātu kolektīvā bezatbildība un acīmredzama liekulība – domu, vārdu un darbu nesakritība. Un šo sistēmu nav iespējams lauzt, jo vēlētāju rokās nav attiecīgu iedarbības un kontroles mehānismu. Saeima zaudē savu lomu un seju un pārvēršas par balsošanas mašīnu partiju līderu un valdības rokās, jo deputātiem nav pienākuma domāt par savu vēlētāju, bet gan par partijas finansētāju interesēm.

Lauzt šo izveidoto oligarhisko sistēmu var vienīgi padarot deputātus personīgi atbildīgus noteiktu vēlētāju priekšā un atbrīvojot viņus no finansiālās un citas atkarības no finanšu grupām un no citām ar iedzīvotāju vajadzībām nesaistītām interesēm.

Šis mērķis ir sasniedzams, mainot pašreiz izmantoto proporcionālo vēlēšanu sistēmu uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu, tas ir – mainot sistēmu, kā vēlētāju balsis tiek pārvērstas deputātu mandātos.

Šim mērķim Politisko organizāciju (partiju) apvienības "Saskaņas centrs" frakcija ir sagatavojusi jaunu Saeimas vēlēšanu likuma redakciju.

Mažoritārā vēlēšanu sistēma atļauj arī organizēt vēlētāju negatīvo balsojumu – Saeimas deputāta atsaukšanu, kas nav iespējams, īstenojot proporcionālo vēlēšanu sistēmu.

Šim mērķim Politisko organizāciju (partiju) apvienības "Saskaņas centrs" frakcija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu "Saeimas deputāta atsaukšanas kārtība".

Saeimas deputātu varēs ierosināt atsaukt un atsaukt tikai tajā vēlēšanu apgabalā reģistrētie vēlētāji, kurā atsaucamais deputāts ievēlēts. Atsaukšanas ierosināšanai nepieciešami 1/3 attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrēto vēlētāju notariāli apliecināti paraksti, kuri piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās. Ņemot vērā, ka Latvijā varētu būt 100 vēlēšanu apgabali un pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījās 907 tūkstoši vēlētāju, deputāta atsaukšanas ierosināšanai būtu nepieciešami apmēram 3000 attiecīgā vēlēšanu apgabalā reģistrēto vēlētāju paraksti, kas ir sasniedzams skaitlis.

Likumā nav norādīti iespējamie deputāta atsaukšanas pamati, kas ļauj vēlētājiem vērtēt deputāta darbību plašā diapazonā – gan priekšvēlēšanu solījumu izpildi, gan darbības aktivitāti, gan morālās īpašības.

Frakcija uzskata, ka šie jaunie likumprojekti ļautu ievērojami palielināt vēlētāju aktivitāti un lomu valsts politikas veidošanā un būtiski disciplinētu ievēlētos deputātus, kuriem būtu tikai viens uzdevums – kalpot savu vēlētāju interesēm. Frakcija cer, ka šie likumprojekti varētu būt sākums plašām sabiedrības diskusijām par deputāta un vēlētāja attiecībām un līdzekļiem, kā uzlabot un nostiprināt šīs atgriezeniskās saites.

Eiropā un citur pasaulē...

Pieaugusi kravas automašīnu rinda uz Latvijas un Krievijas robežas

LETA  03/11/07    Nedēļas nogalē uz Latvijas un Krievijas robežas Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktos ievērojami pieaugusi kravas automašīnu rinda, pastāstīja Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Dace Ūdre.

Ja piektdien, 9.martā Grebņevā rindā gaidīja 100 kravas automašīnas, tad svētdien šajā robežkontroles punktā izveidojusies 280 kravas automašīnu rinda.

Terehovā rindā gaida 575 kravas automašīnas, kas ir par 495 automašīnām vairāk nekā piektdien, kad gaidīja tikai 80 automašīnas.

Ministru kabinets atbalstīja vairākus priekšlikumus, kā normalizēt situāciju uz Latvijas un Krievijas robežas.

Valdība atbalstīja priekšlikumu par Terehovas, Grebņevas un Vientuļu robežkontroles punktu modernizāciju, kā arī par kravu autotransporta stāvlaukumu izveidi pie Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas punktiem.

Plānots, ka iebraukšana kravu autotransporta stāvlaukumos būs obligāta, bet par iebraukšanu tiks iekasēta Ministru kabineta noteikta maksa.

Valsts ieņēmumu dienestam uzdots organizēt Terehovas, Grebņevas un Vientuļu robežkontroles punktu modernizāciju atbilstoši apstiprinātajam plānam.

Satiksmes ministrijai, pilnvarojot VAS "Latvijas Valsts ceļi", uzdots izsludināt konkursu par kravu autotransporta stāvlaukumu iznomāšanu pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem.

Ārlietu ministrija kopā ar Iekšlietu, Finanšu, Zemkopības un Satiksmes ministrijām risinās sarunas ar Krieviju par Opoļu-Mogiļu robežkontroles punkta atvēršanu uz Latvijas un Krievijas robežas, par robežkontroles punktu izmantošanu un modernizāciju, kā arī par autoceļu posma paplašināšanu starp Terehovas-Buračku, Grebņevas-Ubiļinkas un Vientuļu-Ļudonkas robežkontroles punktiem.

Latvija no ASV valdības šogad saņems militāro palīdzību divu miljonu latu apmērā

LETA  03/11/07     Šogad Latvija no ASV valdības saņems militāro palīdzību trīs līdz četru miljonu ASV dolāru jeb aptuveni divu miljonu latu apmērā, informēja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.

Precīzi palīdzības apmēri būšot zināmi gan tikai vasarā. Minēto naudas summu paredzēts izlietot dažāda ekipējuma iegādei bruņotajiem spēkiem.

Pagājušajā gadā Latvija no ASV valdības saņēma gandrīz 6 000 000 ASV dolāru (3,2 miljoni latu) lielu palīdzību, ko izlietoja ekipējuma iepirkšanai karavīru vajadzībām, kā arī aptuveni 1 000 000 ASV dolāru (534 000 latu) izglītības un mācību programmas īstenošanai.

Kā atzīmēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs, ar katru gadu ASV sniegtā palīdzība Latvijai samazināsies. Viņš norādīja, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts ar augšupejošu ekonomisko stāvokli, tādēļ mums pašiem būs jāspēj nodrošināt valsts aizsardzība par saviem līdzekļiem.

Pagaidām nav zināms konkrēts gads, kad ASV pilnībā pārtrauks militārās palīdzības sniegšanu Latvijai.

Apšaudīta militārā bāze Divānijā, Latvijas kontingenta karavīri nav cietuši

LETA   03/14/07    Otrdien, 13.martā, aptuveni plkst. 18.25 ar vairākām raķetēm apšaudīta militārā bāze Irākas pilsētā Divānijā, bet Latvijas kontingenta (LK) karavīri nav cietuši. Uzbrukums mūsu karavīriem notika arī dienu iepriekš - 12.martā.

Jau ziņots, ka 12.martā ap plkst. 17.40 notika kārtējais uzbrukums LK patruļai, kas pārvietojās ar apvidus automašīnām "Hummer". Uzbrukumā, eksplodējot lādiņam, ar šķembu viegli ievainots rokā Latvijas karavīrs kaprālis Vladislavs Fursovs.

Pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas hospitālī Fursovs turpina pildīt dienesta pienākumus. Vakar pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas karavīrs sazinājies ar saviem tuviniekiem Latvijā.

Jau ziņots, iepriekšējā apšaude notika sestdien, 3.marta vakarā, kad nemiernieki apšaudīja militāro bāzi Irākas pilsētā Divānijā. Toreiz Latvijas kontingenta karavīri necieta.

Februārī Irākā nemiernieki trīs reizes apšaudīja militāro bāzi Divānijā, bet Latvijas kontingenta karavīri šajās apšaudēs necieta. Pirmā apšaude notika 12.februārī, kad bāzes virzienā raidīti vairāki mīnmetēja šāviņi. Bāzi nemiernieki apšaudījuši arī 15.februārī, bet vēl vienu apšaudi Latvijas karavīri piedzīvoja 22.februārī.

Nacionālo bruņoto spēku sociālā atbalsta speciāliste Aija Staņus pastāstīja, ka gan karavīri, gan viņu ģimenes locekļi turoties braši un panikā neviens nekrīt.

Jau ziņots, ka Latvija zaudējusi trīs karavīrus. 2004.gada 8.jūnijā sprādzienā Vāsitas provincē netālu no Suvārijas nogalināti seši koalīcijas spēku karavīri, starp kuriem bija arī Latvijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālists virsleitnants Olafs Baumanis, bet 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā netālu no Divānijas bojā gāja divi karavīri - dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs.

Patlaban dienesta pienākumus Irākā pilda 124 karavīri, lielākā daļa no viņiem atrodas tieši Divānijā.

NATO samits kā piedzīvojums

Maija Pohodņeva, Žurnāls "Nedēļa" 03/15/07    Kopš NATO samita pagājušas jau vairāk nekā simts dienas, un kaislības ap tā norisi tā kā aizmirsušās. Zem specdienestu ēku jumtiem atkal rutīna. Satraukums pārgājis, tāpēc var runāt par diezgan daudzām "virtuves lietām", par kurām tika klusēts. Piemēram, par snaiperiem vai par to, kāpēc mums bija pasaules līmenim reta pieredze — viss noritēja tik mierīgi.

Darbs pie NATO samita drošības pasākumu plānošanas ilga aptuveni gadu. Sākotnēji katra institūcija uzsāka darbu pie savu iespējamo pienākumu NATO samita laikā plānošanas un procedūru izstrādes, vēlāk tika izveidotas vairākas starpinstitūciju darba grupas. Šie drošības pasākumi bija jāplāno kā ļoti sarežģīts gan civilo, gan militāro pasākumu kopums. Iesaistīto cilvēku resursu apjoma ziņā tā būs vēl nebijusi drošības operācija Latvijas Republikas vēsturē. Ar Ministru kabineta rīkojumu 2006. gada septembrī kā galvenā atbildīgā amatpersona par samita dalībnieku aizsardzības nodrošināšanu tika iecelts Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks. Pirmo reizi šāda mēroga drošības pasākumus vadīja valsts drošības iestādes, specdienesta priekšnieks. 

"Biju atbildīgs par samita dalībnieku fizisko drošību, spriedze un atbildība bija milzīga, bet, kad viss jau bija padarīts un beidzies, radās sajūta, ka kaut kā trūkst, jo ikdienas darbi jau šķita kā nedabīgs klusums un miers," stāsta Reiniks. "Tas darbs, ko bijām ieguldījuši pirms samita, deva pārliecību, ka viss būs mierīgi, — ja kas notiktu, bijām gatavi rīkoties." Pirms tam specdienesti bija gatavojušies arī ļoti dramatiskiem notikumiem, arī tādiem, no kuriem cilvēkiem mati celtos stāvus. "Scenāriji bija šaušalīgi," atzīst DP priekšnieks. "Piemēram, paceļas mazās aviācijas planieris, bumbām apkrauts, tāds, kurš radaros nav redzams, jo lido zemu... Mēs taču viņu uzreiz notriektu! Tāpēc jau pilsētā patrulēja helikopteri." Minētais vēl bija tāds "vieglais pasaciņu scenārijs". Citus iespējamo apdraudējumu scenārijus, kas radītu milzīgu rezonansi pasaulē, varēs atklāt pēc garāka laika, jo pagaidām tie ir slepeni. Specdienestu "potenciālajā ēdienkartē" bija gan sprādzieni, gan uzbrukumi ar gāzēm, gan dabas katastrofas, gan epidēmijas, masu nemieri un šis tas vēl ne mazāk drausmīgs.

Reiniks skaidro, ka drošības pasākumu plānošana tika pilnībā bāzēta uz apdraudējumu analīzi, ko pastāvīgi veica Latvijas specdienesti: Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, iesniedzot to apkopošanai Informācijas analīzes dienestam. Samita drošības pasākumu laikā tika sagatavota arī detalizēta potenciālo apdraudējuma scenāriju analīze — tika izvērtēts, kādi ir visiespējamākie potenciālo apdraudējumu mērķi, vieta, kur var notikt drošības incidents, laiks, veids, kādā to īstenot utt.

Tikai pamatojoties uz šādu visaptverošu un precīzi izstrādātu apdraudējumu analīzi, var prognozēt, cik iespējamas un bīstamas ir, piemēram, nelabvēlīgu spēku organizētas masu nekārtības, atsevišķu teroristiski vai ekstrēmi tendētu personu uzbrukumi kādai ārvalstu amatpersonai, kādas ir iespējas traucēt plānoto VIP eskortu pārvietošanos u.c. Papildus tam jāplāno ne tikai pasākumi, kas ļautu novērst šādu incidentu iespējamību, reaģēt to gadījumā, kā arī likvidēt to izraisītās sekas. Jebkurš incidents drošības jomā dotu iespēju lielajam skaitam ārvalstu žurnālistu Latviju attēlot negatīvā gaisotnē un apšaubīt mūsu valsts iespējas sekmīgi organizēt šādus notikumus. Tikai pēc šādas analīzes esamības var veikt tālāku cilvēku un materiāltehnisko resursu izmantošanas plānošanu — paredzēt, cik cilvēku un kur iesaistīt valsts augstāko amatpersonu apsardzē vai arī kā organizēt viesnīcu, samita norises vietu vai maršrutu apsardzi.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka NATO samita dienās visi dienesti pildīja arī savus ikdienas uzdevumus.

Proti, no malas viena tāda planošana izskatās apmēram tā: "Savācas dažādu atbildīgo dienestu veči "pagrabā", apkopo slepenās ziņas, ko pienes izlūkdienesti, faktus un visdažādāko informāciju, un tad izdomā, kā varētu izskatīties kārtējais ārprāts, kas var mūs piemeklēt samita laikā... Tad, nu, padotajiem ar to jātiek galā. Tam, kam treniņos izgāja cauri tūkstošiem cilvēku, bija kolosālas, nepārtrauktas mācības, ko apmaksāja no daudzām, ne tikai mūsu kabatām."

Skeptiķis gan teiktu, ka zināšanas un pieredze, kas iegūta, būs novērtējama, kad mūs (protams, nedod Dievs!) piemeklēs kādas pamatīgas ziepes. Tad arī varēs redzēt, vai NATO samita izdošanās tik tiešām bija gadu ilga darba, treniņu un zināšanu kronis vai arī vairāk vai mazāk mums palīdzēja lieliska apstākļu sakritība. 

Specdienesti visā pasaulē atzīst, ka bīstamas savā neprognozējamībā ir nevis ekstrēmistiski noskaņotu organizāciju saplānotas akcijas, kuras tomēr ilgākā laika periodā un mazā valstī vēl var apzināt, bet gan indivīdi, kuru rīcība var būt absolūti neparedzama. Specdienestu žargonā tādus dažkārt dēvē par "trakiem". Piebildīsim, ka biežāk tie nav psihiski slimi, bet gan nelīdzsvaroti indivīdi, kuru dzīvē ir izveidojusies krīzes situācija. Tas nav klasisiks "trakais ar virtuves nazi vai šaujamo". Starp citu, tiešām psihiski slims cilvēks Rīgā pirms dažiem gadiem ar samuraja zobenu nodūra policistu. Nevienam pat prātā tobrīd neienāca, ka "notikumu scenārijs" varēja izvērsties tik murgains un maksāt policistam dzīvību. Lai gan tādus notikumus tomēr var paredzēt, tam var sagatavoties. Taču tad katrā situācijā ir jārīkojas uzmanīgi, gluži kā sapierim, kas arī nav iespējams laika limita dēļ. Laika vienmēr ir par maz.

Tāpēc specdienestu darbinieki gājuši pa mājām un skaidrojuši, kā cilvēkiem uzvesties. "Atsevišķos rajonos ēkās, kas bija tiešā ar NATO samitu saistīto pasākumu norises vietu tuvumā, par drošību atbildīgie darbinieki sniedza rekomendācijas iedzīvotājiem un informēja tos par drošības prasību radītajiem ierobežojumiem, ar kuriem iedzīvotājiem būs jāsaskaras NATO samita norises dienās," stāsta Reiniks.

Pie reizes tā bija iespēja apzināt situāciju. Proti, paskatīties, kas un kā dzīvo...

No protesta akcijām, kas varētu izraisīt nekārtības, izdevās izvairīties, jo specdienestu darbinieki izmantoja citu taktiku, nevis totālu aizliegšanu. Visiem pēc kārtas protestēt gribētajiem tieši tika piedāvāts nākt un izteikt savus uzskatus. Tika ierādīta īpaša vieta. Izrādījās, ka atļautais auglis vairs tik iekārojams nemaz nav. Pat Greenpeace dalībnieki neieradās... "Latvijā mums nav nopietnu un lielu ekstrēmistu organizāciju, arī ar Eiropas nemiera cēlājiem viņi īpaši nekontaktē," situāciju skaidro DP priekšnieks.

Dažreiz ir prātīgi uz "tusiņu" aicināt arī nepopulāros, gluži kā skolā, kad huligāns mīļi tiek lūgts uz disenīti. Tā kā viņš ir vienmēr "pret visu", ir daudz izredžu, ka viņš spītīgi teikts: "Ak tā, gribat mani redzēt, bet es par spīti nenākšu!"

Kāda daļa to, kas garantē drošību lielos pasākumos, vienmēr paliek ārpus mediju uzmanības. Piemēram, snaiperi. "Nenoliedzami, snaiperu izmantošana ir svarīga drošības pasākumu kompleksa sastāvdaļa. Ņemot vērā kopējo ar NATO samita pasākumu saistīto norises vietu skaitu, kā arī ārvalstu augstākajām amatpersonām atvēlēto viesnīcu novietojumu un maršrutus, pa kādiem pārvietojās NATO valstu un valdību vadītāji, snaiperi tika novietoti ne tikai pilsētas centrā un uz māju jumtiem," teic DP priekšnieks.

Tomēr detalizētāka informācija par drošības pasākumu kopumu, to skaitā par snaiperu skaitu, izvietojumu un funkcijām, ir valsts noslēpums, un tā tiek īpaši aizsargāta. Un tā tam jābūt. Šiem cilvēkiem ir jābūt nemanāmiem. Tā ir snaipera profesijas daļa. Tāpēc saprotams, ka četru profesionāļu — snaiperu no VP GKrPP IAP pretterorisma vienības Omega — skopās rakstiskās atbildes, kas saņemtas pēc vairāku nedēļu gaidīšanas, patiesībā ir liela veiksme. Lai arī par Nedēļas uzdotajiem jautājumiem no "iekšlietu sistēmas" šajā laikā nācās dzirdēt dažādus viedokļus, pat to, ka "jautājumi ir glupi". Tomēr pacietība ir ne tikai snaipera profesijas iezīme...

Tāpēc, ka viņi ar presi nerunā un žurnālistus nelaiž sev klāt pat šāviena attālumā, vēl jo interesantāk ir uzzināt, kādi ir šie cilvēki un ko viņi domā. Profesionāļu, kurus sauksim "A", "B", "C" un "D", vidējais vecums ir aptuveni četrdesmit gadu. Viņi visi labprāt skatās populārzinātniskus raidījumus, lasa labas grāmatas un izmanto tiesības neatbildēt uz personīgiem jautājumiem par ģimeni. Diviem no četriem intervētajiem nav augstākās izglītības. Viņi visi ir pārliecināti, ka atbildības sajūtai, uzticamībai un arī patriotismam ir liela nozīme.

Kādi aizspriedumi par šo profesiju valda sabiedrībā?

A: Nezinu, neesmu dzirdējis.

B: Manuprāt, šī nav tā profesija, kas tiktu plaši apspriesta.

C: Elitāra profesija, saistīta ar risku dzīvībai un veselībai. Atlasīti tiek tikai augsta potenciāla cilvēki.

D: Ko sabiedrība vispār zina par manu profesiju?

Vai jūs par sevi domājat tikai kā par policistu vai tomēr plašāk — kā par karavīru?

A: Patiesībā par to daudz nedomāju.

B: Kā cilvēku, kas vēlas īstenot savas dzīves mērķus.

C: Uztveru sevi kā policistu.

D: Pirmām kārtām es esmu cilvēks. Pērējais ir pakārtots.

Cik liela nozīme jūsu darbam ir kopējā drošības pasākumu kontekstā? Kā jūs izjūtat šo piederību? Vai jūtaties adekvāti novērtēts?

A: Manuprāt, liela.

B: Katram par sevi esot — maza, bet, saliekot spēkus kopā, veidojas komanda — spēks.

C: Nozīme ir tikpat liela kā pārējām amatpersonām, kas ir iesaistītas drošības nodrošināšanā. Jūtos novērtēts adekvāti.

D: Katram ir sava konkrēta loma. Arī mums.

Kāpēc sabiedrībā valda uzskats, ka šīs profesijas pārstāvjiem noteikti rodas psiholoģiskas problēmas?

A: Mani neinteresē tie uzskati, kas valda sabiedrībā.

B: Psiholoģiskas problēmas nav atkarīgas no profesijas, bet no cilvēka.

C: Treniņi un darbs ir saistīti ar paaugstinātu bīstamību, tāpēc tiek "notrulinātas" emocijas. Samazinās pašsaglabāšanās instinkts.

D: Tāpēc, ka sabiedrībai bieži vien pašai ir problēmas...

Kas ir pats grūtākais un sarežģītākais jūsu ikdienas darbā?

A: Pie visa ar laiku pierod.

B: Neuztraukties par sīkumiem.

C: Grūtākais ir darboties vairākās nozarēs, nepieciešams pārzināt diezgan daudz lietu.

D: Pats grūtākais ir nenolaist rokas visā, kas valda visapkārt, bet darbs ir tīrā izklaide.

Ir kāds vaļasprieks?

A: Lasu grāmatas, atpūšos pie dabas.

B: Šahs.

C: Vaļasprieks ir sports, aktīvi pasākumi kopā ar ģimeni un draugiem, grāmatu lasīšana.

D: Makšķerēšana, dambrete, riču–raču u.tml.

Ir tāds jēdziens — "dzīves filozofija"...

A: Dzīvoju saskaņā ar saviem ideāliem.

B: Mērķēt. Spēt. Veikt nepieciešamās korekcijas.

C: Pilnveidot sevi, ar mērķi uzlabot sadzīves apstākļus. Veltīt laiku ģimenei, izaudzināt dēlu par patstāvīgu, spēcīgu personību.

D: Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties...

Mūsu valstī lielākoties cilvēki neplāno savu dzīvi tālāk kā līdz nākamajai algai, varbūt atvaļinājumam vai kredīta atdošanas beigu datumu. Pēc kādiem parametriem plānojat savu dzīvi?

A: Es īpaši neaizraujos ar dzīves plānošanu.

B: Redzēt, ko grib sasniegt, bet dzīvot tagadnē, šajā mirklī.

C: Plānoju pēc izglītības iegūšanas posmiem un paredzamajiem nozīmīgākajiem notikumiem, kas varētu ietekmēt ikdienas dzīvi. Piemēram, dēla sūtīšana bērnudārzā.

D: Cenšos atrast savu ceļu starp bezgala daudzajiem mainīgajiem lielumiem...

Katrs cilvēks no sava darba, kaut vai, piemēram, savu prasmju pilnveidošanas, gūst gandarījumu, protams, ja viņam izdodas atslēgties no ikdienas rūpēm. Kā jums izdodas norobežoties no sīkām ikdienas nepatikšanām, piemēram, ja salūzusi automašīna u.tml.?

A: Es atslābinos un cenšos dzīvot viegli. Un par tādiem sīkumiem neuztraucos.

B: Autogēnais treniņš.

C: Norobežoties palīdz kontakti ar sev nozīmīgiem cilvēkiem.

D: Sportoju.

Ko cilvēki ikdienas dzīvē uztver pārāk pārspīlēti sāpīgi?

A: Pārāk daudz cilvēku uztraucas par sīkumiem.

B: Valdību.

C: Politiku.

D: Politiku.

Kas varētu būt pati lielākā un mulķīgākā lieta, ko cilvēki Latvijā dara ar savu dzīvi?

A: Iznieko to.

B: Nespēj apzināties savu potenciālu un iznieko savu dzīvi.

C: Daudz cilvēku, sevišķi lauku rajonos, nodzeras.

D: Dzeršana, narkotiku lietošana.

Snaipera dzīvē liela nozīme ir pareizā laikā pieņemtiem pareiziem lēmumiem. Kas palīdz nekļūdīties?

A: Kurš apgalvo, ka es nekļūdos?

B: Būt pareizā vietā un pareizā laikā.

C: Uzklausīt citu cilvēku viedokļus un salīdzināt ar savējo, veikt analīzes un sintēzes operācijas un izdarīt secinājumus.

D: Pieredze, zināšanas, intuīcija.

Un vēl — uz jautājumu "vai ziedotu dzīvību citu cilvēku, ne tikai pašu tuvāko labā" divi no intervētajiem atbildēja īsi: "jā", pārējie tikai piemetināja, ka šis "jā" tiktu realizēts, ja tas būtu saistīts ar tiešo pienākumu izpildi. Īstenībā, ja citi jautājumi vairāk vai mazāk bija ziņkāres apmierināšanai, tad šis — visas intervijas jēga... Šie četri cilvēki, policijas snaiperi, ir gatavi ziedot savu dzīvību, ja tas būs nepieciešams mūsu drošībai.

Un ne tikai viņi vien. "Pateicoties drošības pasākumos iesaistīto darbinieku augstajai atbildības sajūtai, to paveiktajam darbam pirms NATO samita un tā norises dienās, varam droši apgalvot, ka NATO samita dienās Rīga bija viena no drošākajām vietām pasaulē, ko arī pierādīja veiksmīga un netraucēta šī Latvijai vēsturiskā pasākuma norise," ir pārliecināts DP priekšnieks Reiniks. Svarīgs ir ne tikai ekipējums un alga, bet arī pieredze un prasmes.

Samita drošības pasākumu nodrošināšanā no Latvijas puses bija iesaistīti aptuveni 12 000 cilvēku. Papildus tam drošības pasākumu īstenošanā tika iesaistītas arī vairāk nekā 1000 NATO valstu militārpersonas un uz divpusējo līgumu pamata deleģētie atsevišķu valstu personālresursi. Mūsējos drošības iestāžu darbiniekus, policistus, ugunsdzēsējus un daudzus citus nu ciena un atzinīgi vērtē visā pasaulē, bet vai arī Latvijas valsts un sabiedrība var teikt to pašu, ko saka ārzemnieki?

Saimniecībā...

Mēģinās sabiedrībā dzēst inflācijas bažas

Zane Stankeviča,  NRA  03/12/07    Latvijas Ugunsdzēsības muzejā vakar notika saruna par sabiedrības lomu inflācijas mazināšanā.

Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības stāvoklis tiek pielīdzināts ugunsgrēkam, bet inflācija tiek dēvēta par problēmu, ar kuru valdība vienatnē nevar tikt galā, tāpēc visai sabiedrībai ir jānāk palīgā.

Šīs sarunas laikā tika prezentēti sabiedriskās domas aptaujas Sabiedrības inflācijas maldi rezultāti, kas parādīja visai interesantus rezultātus: 90% iedzīvotāju satrauc augstā inflācija Latvijā, un 60% tajā vaino valdību. Apkopotā informācija liecina, ka vairāk nekā 70% cilvēku Latvijā optimistiski uzskata, ka viņu regulārie ienākumi pieaugs vismaz par 10–30% gadā. Uz vecumdienām gan tauta skatās krietni skeptiskāk – 81% aptaujāto valsts garantētās pensijas ne tuvu nerosina vīzijas par bezrūpīgu mūža nogali, taču paši par to nedomā, lai arī uzkrājumu veidošanu atzīst par saprātīgu un tālredzīgu rīcību.

Šajā akcijā kā eksperimenta Inflācijas dzēsēji brīvprātīgie iesaistījās arī sabiedrībā populāri cilvēki. Dziedātājs Gunārs Kalniņš stāstīja, ka 30 latu nav tik liela summa, lai ik mēnesi nevarētu to atlicināt iemaksai pensiju fondā un sākt rūpēties par nodrošinātām vecumdienām. Savukārt otra brīvprātīgā – aktrise Aija Dzērve – atzina, ka ir psiholoģiski grūti sākt gatavoties vecumdienām jau jaunībā, kad par mūža nogali pat domāt negribas, taču apņēmās sākt krāt kapitālu savas meitiņas nākotnei.

Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds pārmeta sabiedrībai tieksmi visos procesos vainot valdību.

Šobrīd par uzkrājumu veidošanu praktiski neviens nedomā, jo neapzinās individuālo risku. Nākotnes optimisms var neattaisnoties, un, nesaņemot mēneša ienākumus, vairākumam iedzīvotāju rastos problēmas ar parādsaistību nokārtošanu. Ja katrs izveidotu uzkrājumus vismaz trīs četru mēnešu ienākumu apjomā, galvassāpes kādu laiku neradītu pat darba zaudēšana.

Hansabankas valdes locekle Tīna Ķuze uzsvēra, ka akcijas mērķis nav aicināt cilvēkus atteikties no labas dzīves, bet atgādināt, ka katrs pats ir atbildīgs par saviem izdevumiem un ar valsts garantijām turīgai dzīvei nepietiek. Viņa aicināja mazāk tērēt īslaicīgām lietām un sākt krāt.

Trīs brāļu projekti turpināsies

Sandris Vanzovičs,  NRA  03/14/07    Jostas savilkšana uz Trīs brāļu megaprojektiem neattieksies.

Lai gan valdība deklarējusi skaļus inflācijas mazināšanas plānus, kas varētu skart dažādas nozares, uz pašiem lielākajiem – valsts aģentūras Jaunie "Trīs brāļi" (JTB) realizētajiem – projektiem šī jostas savilkšana neattieksies.

Pēdējās dienās gan izskanējusi informācija, ka valdība varētu apturēt JTB projektus – augsni tai radījuši finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) izteikumi partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas sēdē. "JL vienkārši sadzirdēja to, ko gribēja sadzirdēt," Neatkarīgajai ironizēja kāds anonīms informācijas avots.

Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja (LMM) projekti ir apturēti, – šādi finanšu ministra O. Spurdziņa teikto sapratuši vairāki JL frakcijas pārstāvji. Aģentūras LETA atreferējumā – ar inflācijas plāna ieviešanu apturēti līdz 2010. gadam. JL pārstāvju sadzirdēto var tulkot ar vēlmi TP pārstāvja pozīciju salīdzināt ar tagad jau bijušā Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) un viņa vadītās domes negatīvo nostāju balsojumā par koncertzāles būvniecību uz AB dambja.

Ar O. Spurdziņu Neatkarīgajai vakar sazināties neizdevās. "Ministram tika uzdots jautājums, vai tiks finansēti JTB projekti, un viņš atbildēja informatīvi – ka nauda budžetā tiem nav paredzēta," O. Spurdziņa nostāju Neatkarīgajai skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace. "Taču Gaismas pils projekts jau virzās uz priekšu, bet abi pārējie šobrīd ir pārāk zaļā stadijā, lai runātu par to finansējumu. Nevar apturēt to, kas vēl nav sācies: kad būs skaidrība par šiem JTB projektiem nepieciešamo finansējumu, tad šis jautājums tiks skatīts valdībā," teica B. Melnace.

Ne Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), ne Rīgas koncertzāles, ne LMM projektiem tuvākajā laikā nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta, tāpēc inflācijas apkarošanas plāns šo projektu realizāciju neietekmēs, informēja JTB komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Kā Neatkarīgajai pastāstīja E. Bīviņa, šā gada valsts budžetā LNB ēkas būvniecības sākšanai (tas notiks 18. novembrī) atvēlēti 9,8 miljoni latu. Savukārt turpmāko finansēšanas kārtību nosaka pērn rudenī valdības akceptētās ilgtermiņa saistības, kas Gaismas pilij garantē 6,9 miljonus latu gadā nākamo 20 gadu laikā. Pašlaik aktīvi turpinās darbs pie minētā projekta realizācijas. Pēdējā novitāte: par aptuveni 5000 latiem tiks veikta ēkas Uzvaras bulvārī 2 arhitektoniskā izpēte. Šā nama konstrukcijas tiks integrētas LNB ēkā, un izpēte neaizkavēs projekta realizāciju, apgalvoja JTB pārstāve.

Arī Rīgas koncertzālei vismaz pagaidām finansējums ir pietiekams. Jau 2004. gadā šā projekta realizācijai tika piešķirti 7 miljoni latu (no tiem 1,5 miljoni gan aizgāja Liepājas koncertzālei), un uz 2006. gada beigām no tiem bija atlikuši aptuveni 4,5 miljoni latu. Nauda tērēta skiču projekta izstrādei, konsultantu darbu apmaksai, AB dambja ģeoloģiskajai izpētei, daļa arī pašas aģentūras izveidei. Taču ar atlikušo summu ir pietiekami, lai turpmākos divus gadus strādātu pie ēkas projektēšanas.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rīgas dome A. Aksenoka vadībā neakceptēja koncertzāles būvniecību uz AB dambja. Tagad Rīgā ir jauni jaunie laiki, un Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) šo ieceri "atbalsta un uzskata, ka koncertzāle ir vajadzīga", Neatkarīgajai pauda viņa preses sekretāre Inga Spriņķe. Dome varētu šo jautājumu izskatīt arī atkārtoti, ja valsts institūcijas to iesniegs, tikai to nebūs iespējams skatīt šādā pašā redakcijā, piebilda I. Spriņķe.

E. Bīviņa apliecināja, ka būvniecības iecere tiks virzīta izskatīšanai domē, "konstruktīvi atbildot uz neskaidrajiem jautājumiem", savukārt valdībai par objekta finansēšanas modeli būs jālemj tikai tad, "kad projektēšanas gaitā būs precizētas projekta izmaksas".

Starp citu, šī mačošanās ar domi JTB nemaz nenāk par sliktu: tik un tā konsultanti no dāņu kompānijas Cowi pašlaik strādā pie priekšprojekta, kura gaitā tiks izvērtētas piecas savulaik ieteiktās iespējamās koncertzāles atrašanās vietas. Šā priekšprojekta izstrāde noslēgsies tikai 2008. gada pavasarī.

It kā visneskaidrākā situācija ir par LMM būvniecību Andrejsalā, bet no finansējuma viedokļa šā objekta dēļ valdībai galva sāpēs vismazāk. LMM projekta realizācijai pašlaik tiek izstrādāts publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis, nosakot, ka valsts uzdevums būs izveidot kvalitatīvu muzeja krājumu, bet privātais investors par saviem līdzekļiem veiks ēkas būvniecību. "Var gadīties, ka muzeju pat uzceļ pašu pirmo – ja piesakās kāds privātais investors –, jo muzeja krājums pašlaik jau top," tā JTB pārstāve. Šādā gadījumā no valsts vēl tiktu prasīts tikai precizēt savu prasību programmu, ko privātais investors būtu spiests ievērot, būvējot ēku.

Iespējamais investors nav tālu jāmeklē – Jaunrīgas Attīstības uzņēmums sen tīko realizēt vērienīgu projektu Andrejsalā, turklāt šī kompānija jau apmaksājusi arhitektu darbu. Aģentūras rīcībā LMM projekta attīstīšanai gan ir Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtie 525 000 latu, taču tie pat nav aiztikti – nav bijis tādas vajadzības.

Saeimas deputāte Inguna Rībena (JL) gan paudusi bažas, ka JTB turpmākā pastāvēšana būs "milzīgu līdzekļu izšķiešana", tiesa, arī viņa minētajā frakcijas sēdē bija sapratusi, ka daļa projektu apturēti. "JTB projekts nav apturēts, un aģentūra darbu turpinās, taču naudu varētu novirzīt lietderīgāk," aģentūra LETA atreferē O. Spurdziņa teikto.

JTB dibināta 2005. gada aprīlī, un tās darbības sākšanai un aktivitātēm līdz 2005. gada beigām vien tika piešķirti 613 975 lati. Šogad aģentūra no valsts budžeta darbībai saņēmusi 600 000 latu, un katrs pats var aptuveni aplēst, cik turpmāko gadu laikā noēdīs aģentūra.

Viedoklis: Ar tanku pret zvirbuļiem

Jānis Āboltiņš, Rīgas Balss  03/16/07    Valdības izlolotais inflācijas apkarošanas plāns atgādina tanka uzbrukumu zvirbuļu baram. Mazo čivinātāju lomā nokļuvuši tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju: jaunas ģimenes, kam jāņem kredīts mājoklim, citi kredīta ņēmēji, vidējas klases auto pircēji, sabiedriskā sektorā strādājošie u.tml.

Atliek vienīgi cerēt, ka Saeimas deputāti, izskatot atbilstošos likumprojektus, pavērsīs tanka stobru uz otru pusi. Parlamentāriešiem būtu jāmēģina aizlāpīt caurumus budžetā vai cenu kāpumu, piemēram, palielinot akcīzes nodokli alkoholam vai nekustamā īpašuma nodokli cilvēkiem ar daudziem īpašumiem, nevis ierobežojot kredītu ņemšanas iespējas un darba algas.

Plāna pieņemšana patiesībā ir tikai atrakstīšanās Eiropas Savienības un starptautiskajām finanšu institūcijām, kas pamatoti pārmet Latvijai, ka tā gadiem ilgi neko nav darījusi inflācijas apkarošanai. To RB atzīst arī ekonomiste Raita Karnīte, kura uzsver, ka tuvākajā nākotnē inflācija kristos arī bez plāna pieņemšanas un tirgus jau tāpat ir pārsātināts. Ekonomikas speciālisti inflācijas samazināšanos prognozē tuvākajos mēnešos, un tam nav nekādas saistības ar Ministru kabineta apstiprināto dokumentu.

Atliek secināt: valdībai vienkārši bija jāparāda, ka tā kaut ko vispār dara. Deklaratīvajam dokumentam ir nosaukums «inflācijas apkarošanas plāns», un ministri pievilkuši kārtējo ķeksīti. Premjers Aigars Kalvītis (TP) var lepni sist ar dūri pa krūtīm un stāstīt tautai, cik svarīgs dokuments beidzot pieņemts «darba grupas ļoti kvalitatīvā darba rezultātā». Priecājas arī Latvijas Bankas vadība, un tās prezidenta Ilmāra Rimšēviča sajūsmu var saprast: beidzot no centrālās bankas pavisam oficiāli tiek noņemta atbildība par inflācijas kāpumu un to pilnībā uzņēmusies valdība. Arī starptautiskās finanšu institūcijas vairs tik ļoti nekritīs uz nerviem ar brīdinājumiem par kredītreitinga samazināšanos.

Tikmēr tautai nebūtu īpaši par ko priecāties, jo gandrīz visi konkrētie pasākumi ir vērsti uz valsts ienākumu palielināšanu, vienlaikus tukšojot iedzīvotāju maciņus. Cietēji būs cilvēki, kuriem ar inflācijas pieaugumu pēdējos gados nav bijis nekāda sakara, tie, kuri beidzot var atļauties paņemt kredītu mājoklim vai nopirkt pietiekami lielu auto. Būtiski ir tas, ka šādi pirkumi un pakalpojumi neietilpst preču grozā, pēc kura inflāciju aprēķina. Tādējādi nauda, ko cilvēki būtu izlietojuši labāka mājokļa vai mašīnas iegādei, vienalga nokļūs tirgū. Par šiem līdzekļiem viņi iegādāsies citas preces, augs pieprasījums pēc tām un attiecīgi arī to cena. Tāpēc efekts var izrādīties pavisam pretējs, nekā valdība iecerējusi.

Daudzi ekonomisti uzsvēruši, ka plāns ir pieņemts novēloti un ietver vairākus pasākumus, kas jau sen bija jāveic gluži pašsaprotami, bez jebkādu programmu gatavošanas un pieņemšanas. Spilgts piemērs tam ir papildu nodokļa ieviešana, ja rodas vēlme trīs gadu laikā pārdot nekustamo īpašumu. Šī «ģeniālā» ideja ministriem radusies pēc tam, kad visi spekulanti jau sen savus īpašumus ir nopirkuši, pārpārdevuši un miljonus nopelnījuši, bet cenas pamazām sāk stabilizēties. Tas nozīmē, ka arī masveidā iepirkt mājokļus vai zemes, lai vēlāk pārdotu, jau pavisam drīz nebūs īpašas jēgas. Turklāt daudz loģiskāk, nekā noteikt laika limitu tālākai pārdošanai, būtu pacelt nekustamā īpašuma nodokli proporcionāli īpašumu skaitam un vērtībai. Tad uzpircēji būtu spiesti rūpīgi pārdomāt, ko darīt ar saviem īpašumiem. Turpretī tagad viņiem joprojām būs iespēja atrast caurumus likumdošanā, lai darījumus turpinātu. Sliktākajā gadījumā – varēs jau arī nogaidīt tos trīs gadus un tad pārdot savas piecas mājas vai dzīvokļus. Šo un arī daudzus citus pretrunīgi vērtētos ierosinājumus, visticamāk, var izskaidrot ar faktu, ka darba grupa finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā (TP) nebija pieaicinājusi un uzklausījusi nekustamo īpašumu celtnieku, auto tirgotāju viedokļus.

Viens no bīstamākajiem punktiem plānā ir iecere domju un padomju sabiedrisko pakalpojumu regulatoru funkcijas nodot valsts regulatoram. Tas nozīmētu, ka, piemēram, par tramvaja biļešu cenām vai ūdens piegādes tarifiem Daugavpilī lemtu Rīgā. Grūti pateikt, kā šo plānu iespējams realizēt: vai tiešām valdības vīri iecerējuši noteikt visā valstī visiem pakalpojumiem vienādus tarifus, neņemot vērā katras pašvaldības specifiku un tiesības sadalīt savus līdzekļus atbilstoši vajadzībām? Tas nozīmētu tiešu naudas «iepumpēšanu» valsts regulatorā, centralizāciju un atkāpšanos no vispārpieņemtiem demokrātijas principiem.

Inflācijas apkarošanas plāna vērtējums

Plusi

·        Pirmo reizi pieņemts dokuments, kas paredz kompleksu pieeju tautsaimniecības attīstībai.

·        Tiks samazināts kreditēšanas apjoms, cilvēki būs spiesti vairāk rēķināties ar atmaksāšanas nepieciešamību, ņemot kredītus.

·        Valsts saņems lielākus ieņēmumus no nodokļiem un nodevām par nekustamo īpašumu iegādi, kreditēšanu un automašīnu pirmreizējo reģistrāciju.

·        Perspektīva pēc dažiem gadiem panākt bezdeficīta valsts budžetu.

·        Iespējama «celtniecības buma» ierobežošana. Valsts neatļausies vienlaicīgu daudzu lielu objektu būvniecību.

Mīnusi

·        Tautsaimniecības attīstības sadaļa ir tikai deklaratīva, tajā nav konkrētu pasākumu ražošanas, ārējā tirgus un eksporta palielināšanai.

·        Netiek veicināta kredītu novirzīšana rūpniecības, zinātņu ietilpīgu pakalpojumu un citu valstij nepieciešamu nozaru attīstībai.

·        Laikā, kad cilvēkiem beidzot radusies iespēja tikt pie naudas, tiks ierobežotas kredīta ņemšanas iespējas.

·        Nesamērīgi augsts nodoklis par vidējas klases automašīnu reģistrāciju.

·        Algu pieauguma bremzēšana sabiedriskajā sektorā. Īpaši samazināsies skolotāju iespējas jau šogad panākt vajadzīgo darba algu palielinājumu.

Kultūrā, izglītībā...

Marta beigās Latvijas augstskolās sāksies atvērto durvju dienas

LETA  03/11/07    Marta beigās Latvijas augstskolās sāksies atvērto durvju dienas, kuru laikā vidusskolēni, topošie studenti un citi interesenti varēs iepazīties ar augstskolu studiju programmu piedāvājumu, studiju un to maksas nosacījumiem, augstskolu uzņemšanas kārtību un citiem ar studijām saistītiem jautājumiem.

Latvijas Universitātē (LU) atvērto durvju dienas tiek rīkotas pa fakultātēm laikā no 30.marta līdz 5.aprīlim.

Bioloģijas fakultātē atvērto durvju diena notiks 30.martā plkst.12, Ekonomikas un vadības fakultātē pamatstudiju programmā - 4.aprīlī plkst.10.30, bet augstākā līmeņa studiju programmā - 12.aprīlī plkst.18.

Filoloģijas fakultātē atvērto durvju diena norisināsies 3.aprīlī plkst.12, Fizikas un matemātikas fakultātē - 4.aprīlī plkst.13, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē - 5.aprīlī plkst.12, Juridiskajā fakultātē - 2.aprīlī plkst.11, Ķīmijas fakultātē - 3.aprīlī plkst.12, Medicīnas fakultātē - 2.aprīlī plkst.14, Moderno valodu fakultātē - 30.martā plkst.10.

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē pamatstudiju programmas pedagoģijas nozarē atvērto durvju dienas notiks 5.aprīlī plkst.14, bet pamatstudiju programmas psiholoģijas nozarē - plkst.15, Sociālo zinātņu fakultātē - 4. aprīlī plkst.10 un plkst.13, Teoloģijas fakultātē - 30.martā, plkst.14, Vēstures un filozofijas fakultātē vēstures bakalaura studiju programmā - 5.aprīlī plkst.14, bet filozofijas bakalaura studiju programmā - plkst.15.30.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atvērto durvju diena notiks 21.aprīlī plkst. 10 un plkst.12 un 12.maijā plkst.10. Atvērto durvju dienas notiks RTU galvenajā ēkā Kaļķu ielā 1, Lielajā aulā.

Papildus atvērto durvju dienu aktivitātēm skolēnu pavasara brīvdienu laikā - no 2.aprīļa līdz 4.aprīlim plkst.14 un plkst.15 katra RTU fakultāte gaidīs interesentus uz fakultātes piedāvāto studiju programmu prezentācijām, kas notiks attiecīgās fakultātes telpās.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atvērto durvju diena notiks 28.aprīlī. Ar medicīnas un veselības aprūpes nozares studiju programmām intersenti varēs iepazīties plkst.12, bet ar Eiropas Studiju fakultātes studiju programmām - plkst.14.

Banku augstskolā atvērto durvju dienas notiks jau 16.martā plkst.17 un 17.martā plkst.12 Kr.Valdemāra ielā 1b, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) - 30.martā no plkst. 9 līdz plkst.16, bet biznesa augstskolā "Turība" - 21.martā plkst.19, 30.martā plkst.14, 17.maijā plkst.19 un 19.maijā plkst.12 un 14.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  03/13/07

- KRONBERGAM GRĀMATA IGAUNIJĀ. Igaunijas izdevniecība Loomingu Raamatukogu laidusi klajā dzejnieka Jura Kronberga dzejas izlasi Maaalune luule (Pazemes dzeja).

si, sadarbojoties atdzejotājiem Guntaram Godiņam un Livijai Vītolai, apkopojot Jura Kronberga dzeju no dažādām grāmatām. Guntars Godiņš ir arī izdevuma priekšvārda autors.

- IKSTENAS STĀSTS ANGLISKI. Noras Ikstenas stāsts Svēto izpriecas iekļauts antoloģijā The Third Shore (Trešais krasts). Antoloģiju laidusi klajā britu izdevniecība Brandon, un tajā apkopota Austrumeiropas un Centrālās Eiropas valstu rakstnieču proza.

- BŪS LATVIEŠU MŪZIKAS BALVA. Rīt Rīgas Latviešu biedrībā notiks preses konference, kurā tiks sniegta informācija par jaundibināto Latviešu mūzikas balvu un tās četriem 2006. gada laureātiem, kā arī par gaidāmo balvu pasniegšanas sarīkojumu. Preses konferencē piedalīsies: Latviešu mūzikas balvas dibinātāju padomes priekšsēdis Arnolds Klotiņš, Jaunrades fonda valdes priekšsēdis profesors Imants Kokars, LZA akadēmiķis Tālis Millers, Latvijas Radio 3 Klasika vicedirektore Rūta Paula, komponists Pēteris Vasks, AS UniCredit Bank valdes priekšsēdis dr. Juris Jākobsons.

- INFORMĀCIJAS CENTRS ANDREJSALĀ. Andrejsala ir kļuvusi par aktīvu kultūras un mākslas pasākumu norises vietu, tādēļ šovasar SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums ieplānojis atvērt Andrejsalas informācijas centru. Tajā ikviens varēs iegūt informāciju par plānoto Andrejsalas attīstību, kultūras un mākslas norisēm un citiem praktiskiem jautājumiem. Sākotnēji informācijas centrs tiks izvietots ēkā, kurā pašlaik darbojas arī Andrejsalas mākslinieki, bet, turpinoties teritorijas attīstībai, tiks īstenots jauns informācijas centra risinājums.

- KAIJAKS UN SVĪRE CĒSĪS. Rīt pulksten 16 Cēsu izstāžu namā notiks tikšanās ar rakstniekiem Vladimiru Kaijaku un Māru Svīri. Sarunas notiks par viesu jaunākajām grāmatām, seriālu Likteņa līdumnieki, tā jaunajām sērijām un citām tēmām.

- DANIELA STĪLA VIRSOTNI NESASNIEDZ. Par spīti neskaitāmajiem faniem visā pasaulē, Danielas Stīlas jaunais romāns Sisters noslīdējis uz ceturto vietu prestižajā The New York Times grāmatu topā. Nedēļas līderis ir latviešu lasītājiem pazīstamās Sofijas Kinselas jaunais garadarbs Shopaholic, kas vēsta par grūtnieces Bekijas piedzīvojumiem. Otrajā vietā Džeimsa Patersona un Maikla Lidvidža Step on a Crack, bet trešais J. D. Roba (Noras Robertsas pseidonīms) romāns Innocent in Death.

Līvija Dūmiņa,  NRA  03/14/07

- AICINA APGŪT TRADICIONĀLĀS KULTŪRAS MENEDŽERA PROFESIJU. No 2007./2008. studiju gada Latvijas Kultūras koledžā būs iespējams iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tradicionālās kultūras menedžera profesijā. Studiju programmā Mākslas institūciju pārvaldība – kultūras menedžeris ar specializāciju tradicionālajā kultūrā līdzās vispārizglītojošiem un nozares studiju kursiem iekļauti vairāki specializācijas kursi – latviešu folklora, latviešu tradicionālā mūzika, tradicionālā dziedāšana un horeogrāfija, instrumentālā un ansambļa mūzika, u.c., kas sniegs nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai absolvents būtu gatavs startēt darba tirgū. Studiju ilgums 2,5 gadi.

- MĀKSLAS DARBU IZSOLE. Klasiskās mākslas galerijas Antonija un Ivonnas Veihertes mākslas galerijas sadarbībā ar Hansabankas Private banking marta sākumā rīkotajā vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku darbu izsolē no piedāvātajiem 162 mākslas darbiem tika nosolīti 70 procenti darbu. Visaugstāko nosolīto vērtību – Ls 95 000 – sasniedza Jāņa Valtera darbs Opera (1918), taču vislielākā starpība starp sākuma cenu (Ls 4 000) un rezultātu (Ls 34 000) bija Aleksandras Beļcovas darbam Vansa.

Līvija Dūmiņa,  NRA  03/15/07

- LIEPĀJAS DZIMŠANAS DIENA. Vakar ar Liepājas literātu jaunākā krājuma Ar sakņu sajūtu vējā atvēršanu sākušās Liepājas 382. dzimšanas dienas svinības. Šodien pulksten 17 Latvijas 1. rokkafejnīcā notiek fotomākslinieces Irinas Tīres grafiku un zīmējumu albuma Liepāja grafikās atvēršanas svētki, bet pulksten 15.30 bibliotēkā Varavīksne – tematisks pasākums Liepāja vārdu un tēlu mozaīkā. Ceturtdien pulksten 19 Liepājas Latviešu biedrības namā Liepājas kori un instrumentālā grupa atskaņos komponista Imanta Kalniņa skaistākās dziesmas koncertprogrammā Liepājnieku dziesmas Liepājai. Svinības piektdien turpināsies pulksten 18 E. Melngaiļa koncertzālē, kur notiks Mūzikas vidusskolas orķestra un labāko audzēkņu koncerts Zvaigznītes mirdz Liepājai, bet stundu vēlāk Liepājas teātrī notiks aizvadītā gada un goda liepājnieku sumināšana un Aivara Hermaņa koncerts ar solistiem Jolantu Gulbi un Igo.

- STUNDA KLAVIERMŪZIKAS. Svētdien, 18. martā, pulksten 17 Valmieras 5. vidusskolas zālē notiks pianistes Jautrītes Putniņas (1929) solokoncerts Stunda klaviermūzikas. Programmā Meraba Gagnizes, J. S. Baha, Jāzepa Vītola, Volfganga Dārziņa, Fransuā Kuperēna un Leonīda Vīgnera mūzika.

- PIEMIŅAS PLĀKSNE MŪRNIEKAM UN MITRĒVICEI. Liepājas teātra simtgades svinību laikā pie nama Graudu ielā 43, kur dzīvoja teātra ilggadējais (1953–1967) vadītājs, režisors un aktieris Nikolajs Mūrnieks (1904–1977) un viņa dzīvesbiedre, spožā aktrise un arī režisore Irmgarde Mitrēvice (1909–1994), atklāta piemiņas plāksne.

- VĪNES KLASIKA. Arī šogad notiek pagājušajā gadā aizsāktais Vīnes klasikas festivāls, kas līdz 31. martam dažādās Latvijas pilsētās dod iespēju klausīties visu trīs Vīnes dižgaru – Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta un Ludviga van Bēthovena – skaņdarbus. Piektdien, 16. martā, pulksten 19 koncertā Mazajā ģildē skanēs Jozefa Haidna mūzika valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un norvēģu trompetista Ules Edvarda Antonsena izpildījumā. Diriģents Normunds Šnē.

- PADOMJU SEKSS. Sestdien, 17. martā, pulksten 20 Latvijas Leļļu teātrī ar izrādes Padomju sekss pirmizrādi darbību uzsāk Latvijas Dramaturgu ģildes izveidotais Dramaturgu teātris. Izrādi Padomju sekss veido Hermaņa Paukša komēdija Pirmā sniega sindroms un traģifarss Baloža skelets autora režijā. Vēl šogad dažādu Latvijas profesionālo teātru telpās skatītājiem tiks parādīti četru latviešu dzīvo autoru astoņu lugu iestudējumi.

Līvija Dūmiņa,  NRA  03/16/07

ŠAIZEME /TAIZEME. Šodien pulksten 19 Valmieras kultūras centrā notiek Pūces etnogrāfiskā orķestra koncerts Šaizeme/taizeme. Pūces etnogrāfiskais orķestris ir komponista Valta Pūces vadīta akadēmisko un tautas mūziķu radošā apvienība, kurā darbojas Zane Šmite, Ilze Grunte, Normunds Šnē, Ainārs Majors, Kristīne Kārkle, Mikus Čavarts.

Skola darba izbijās...

Zenta Briede, Latvijas Avīze   03/14/07     ''Kāpēc skolēniem skolās šogad neko vairs neļauj - ne klases telpu uzkopt, ne lapas grābt, ne malku sanest, ne skolas dārzā strādāt, ne virtuvē palīdzēt? Kāpēc tādas absurdas un kaitīgas prasības? Kurš tās izdomājis? Vai tā izaudzināsim sabiedrībai derīgus pilsoņus?''

Šādus jautājumus kārtējā padomes sēdē izglītības ministrei Baibai Rivžai uzdeva Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) pārstāves.

Kopš 2. janvāra publikācijas ''Skolotājs. Apspļaudīts. Un bezspēcīgs?''"LA" redakcija saņem vēstules, kurās lasītāji pauž satraukumu gan par huligāniskiem skolēnu izlēcieniem, gan arī par aizliegumiem skolēnus iesaistīt klašu telpu un skolas teritorijas uzkopšanā. Par darbaudzināšanu runā arvien plašākā sabiedrībā, un šos jautājumus savā darba kārtībā bija iekļāvusi arī LLSA padome. Apvienībā darbojas lauku sievietes no visas Latvijas: uzņēmējas, pašvaldību darbinieces, pedagoģes, visām viņām ir saskare ar skolu, un viņas vēlas, lai jaunā paaudze augtu ar izpratni par atbildību, kārtību, disciplīnu, ar darba tikumu un prasmēm.

''Par to, ka skolēni šogad vairs nedrīkst nevienu darbu skolā darīt, pirmā trauksmi cēla Irēna Sproģe, Salas pagasta padomes priekšsēdētāja. Pēc vecāku sapulču apmeklēšanas arī vecāki no Straupes un citiem pagastiem zvanīja un pauda savu neizpratni par skolās ieviestajiem aizliegumiem bērniem veikt pat mazus darbiņus, pat tāfeli starpbrīdī noslaucīt un tamlīdzīgi,'' stāsta LLSA padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane.

''Mans dēls mācās Cesvaines vidusskolas 12. klasē, un vecāku sapulcē mums skaidroja, ka turpmāk jaunie cilvēki nedrīkstēs, piemēram, skolas krāsnīm sanest malku,'' teica Raita Sondore.

''Bērni un pusaudži jau sāk kaunēties strādāt, it sevišķi vienkāršos darbus,'' atzīst R. Freimane. ''Tāpēc arī mēs atbalstām gan dežūras klasē, gan darbu skolas virtuvē, gan skolas apkārtnes sakopšanā. Vajadzētu atsākt praktiskos darbus skolu izmēģinājumu lauciņos, lai izaudzēto var izlietot veselīgai skolēnu ēdienkartei. Valdība plāno nākamgad apmaksāt pusdienas, par to no skolēniem vajadzētu pretī prasīt dažas dienas pastrādāt, piemēram, bibliotēkās pie grāmatu labošanas, bērnudārzā par audzinātāju palīgiem, lai iznēsā pa mājām pašvaldības avīzi, lai palīdz veciem cilvēkiem utt. Ja bērni skolā pastrādā, viņiem rodas skolas patriotisms un viņi arī paši kārtīgāk uzvedas, dzīvē tādas iemaņas noder,'' saka Rasma Freimane.

LLSA padomes pārstāves iesniedza ministrei savus priekšlikumus darbaudzināšanas veicināšanai skolās.

Uzklausījusi LLSA jautājumus un bažas, izglītības ministre Baiba Rivža brīnījās: ''Tas nevar būt! Skolu iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt, ka bērni skolā apgūst darba iemaņas, un, ja vecāki tam piekrīt un to dara no mācībām brīvajā laikā, problēmai nevajadzētu rasties. Likumi jāinterpretē saprātīgi. Acīmredzot starp augšu (t. i., ministriju) un apakšu (t. i., skolām) ir institūcijas, kas likumu normas izgroza greizā variantā. Skolu nolikumus apstiprina pašvaldības, acīmredzot šie jautājumi mums jāizrunā ar pašvaldību izglītības pārvaldēm. Neskaidrības rodas tāpēc, ka ministrijas, Valsts izglītības inspekcija, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un citas institūcijas uz skolu skatās katra no sava leņķa."

Ministre solīja tikties ar inspekcijām un darbaudzināšanas jautājumus pārrunāt. Viņa solīja veidot Nacionālo padomi audzināšanas jautājumu koordinēšanai un padomē iesaistīt visu ar skolu saistīto institūciju pārstāvjus. Ministrijā topot arī Nacionālā audzināšanas programma.

Tomēr no ministres teiktā LLSA padomes sēdē tā arī nekļuva skaidrs, kura institūcija īsti šoreiz ''izgrozījusi likumus greizā variantā''. Vai patiešām vēji pūš no pašvaldību izglītības pārvaldēm?

Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzems: ''Gan kā amatpersona, gan kā triju meitu tēvs uzskatu, ka bez darba nemaz nevar ieaudzināt atbildību. Aizrādījumus par bērnu nodarbināšanu skolu vadība saņem tieši no Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās Izglītības valsts inspekcijas. Viņi pārbauda skolas, skolu nolikumus, iekšējās kārtības noteikumus un aizrāda, ja tur iekļauts punkts par skolēnu iesaistīšanu skolas uzkopšanas darbos, dežūrām skolā un tamlīdzīgi. Kaut kas šobrīd ir pilnīgi šķērsām. Saprotams, ja skolotājs kalpinātu skolēnu savā piemājas dārzā, tas nebūtu pieļaujams. Taču nu skolotājs vairs skolēnam nedrīkst likt pat tāfeli noslaucīt. Tagad ir tāda norāde: ja skolotājs sasmērē tāfeli, viņam pašam tā arī esot jānotīra. Vai tad esam tik nesaprātīgi, ka nevaram atšķirt, kas ir lietderīgi un kas nav? Vai patiešām kādam ir pazemojoši pacelt no grīdas papīru arī tad, ja to nometis klasesbiedrs? Vai tad tagad skolotājam būs jāsalasa klasē pa grīdu izmētātie papīri? Tad jau skolēni var demonstratīvi mēslot, spļaut un nez ko darīt. Ar tādām prasībām mēs skolās salaidīsim dēlī visu pedagoģisko procesu!"

Madonas rajona Cesvaines vidusskolā pirms pils ugunsgrēka bija jākurina ap 50 krāsnīm katru dienu, un, kā stāsta skolas direktors Didzis Baunis, dežurējošās klases skolēni agrāk vienā no starpbrīžiem malku arī sanesuši. Ja pie tagadējām prasībām būtu jākurina tāds lērums krāšņu, pašvaldībai nāktos algot vēl vienu darbinieku. Tagad skolu pilī apsilda apmēram 15 krāsnis un direktors saņēmis instrukciju, ka skolēnus malkas nešanā iesaistīt vairs nedrīkst.

''Direktoriem rīkotajā seminārā Valsts izglītības pārvaldes inspektori mums skaidroja tā: skolēniem stundās jāmācās, bet starpbrīži domāti atpūtai, un viņi varot atpūsties pēc saviem ieskatiem, bet pēc stundām nedrīkst neko likt darīt tāpēc, ka viņu darbadiena jau beigusies. Virtuvē nedrīkst strādāt kategoriski. Līdzko pasūdzēsies kāds no vecākiem, inspektori būs klāt un mani sodīs,'' skaidro Cesvaines vidusskolas direktors un secina: ''Šādi spiež mūs audzināt patērētāju sabiedrību bez atbildības un pienākuma apziņas. Piekrītu, 60% darba un pašapkalpošanās iemaņas ieaudzina vecāki, bet ja viņi to nedara?''

Citas Vidzemes pamatskolas direktore, kura lūdza savu vārdu neminēt, teica, ka arī viņa no Izglītības valsts inspekcijas saņēmusi norādījumus par to, ka bērni skolā nedrīkst strādāt. ''Konferencēs mums skaidro, ka skolēni izglītības iestādē apgūst pamatizglītību un šo procesu nedrīkstam traucēt ne ar kādām blakusnodarbēm. Skolotājs tiesīgs palūgt, lai skolēns sakopj savu darba vietu, citu neko. Skolas apkārtnes sakopšanas talkā drīkst iesaistīt bērnus tikai brīvprātīgā kārtā un ar vecāku piekrišanu. Kāpēc direktori neprotestē pret absurdām prasībām? Tāpēc, ka mēs esam noguruši no neskaitāmajām pārbaudēm,'' atbild direktore.

Straupes pamatskolas direktore Ligita Krūmiņa ir neizpratnē: "Nezinu, kā absolūti bez darba var ieaudzināt atbildību. Turklāt rodas pretrunas. Izglītības valsts inspekcija apgalvo, ka nodarbināt skolēnus nedrīkst, bet, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likumā ierakstīts, ka bērni jāorientē uz darbu. Arī Izglītības likumā teikts, ka izglītības mērķis ir audzināt tādus cilvēkus, kas piedalīsies sabiedrības un valsts dzīvē. Darba likums izņēmuma kārtā atļauj nodarbināt jau no 13 gadu vecuma. Bet no 15 gadu vecuma tie, kas nemācās, jau var strādāt vai reģistrēties darba biržā. Tikai skolā, lūk, astoņpadsmitgadīgs jauneklis nedrīkst pat tāfeli slaucīt. Esmu bijusi Norvēģijas un Zviedrijas skolās. Tas patiešām ir nožēlojami, ka skolēns tur nomet papīru, bet skolotājs nedrīkst pat palūgt viņu to papīru pacelt. Skolēni mēslo, skolotāji aiz viņiem sakopj. Tādā virzienā mēs arī tagad laikam stūrējam...''

Kādā citā internātpamatskolā iepriekšējos gados ziemā bērni ap skolu tīrījuši celiņus, lai pašiem ērtāk pārvietoties, bet šogad skolas vadība vairs neuzdrošinājusies likt to darīt. Tā arī briduši pa sniega kupenām, gaidot, kad atbrauks traktors un celiņus iztīrīs.

Direktori atzīst: prasības absurdas, taču skaļi protestēt neuzdrošinās. ''Mūs kontrolē ap desmit institūciju un inspekciju, un mums jāzina desmitiem likumu un noteikumu. Inspekcijas vienmēr var atrast skolā kādu nepilnību un direktoram uzlikt administratīvo sodu. Mūsu valstī attiecībā pret skolām ir radīta represīva sistēma,'' atzīst Didzis Baunis.

Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Aivars Stankevičs uzsver, ka inspekcija ir iestāde, kas izglītības iestādes kontrolē, analizē, izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem un izglītības iestāžu darba uzlabošanai, "bet nav šo normatīvo aktu izdevēja un apstiprinātāja". "Savukārt izglītojamo tiesības un vienlaikus arī pienākums ir mācīties - to paredz Satversmes 112. pants, Izglītības likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, un šo pamatuzdevumu nedrīkst traucēt un ietekmēt dažādi papildu pienākumi izglītības iestādē, piemēram, dežūras, malkas nešana, skolas teritorijas uzkopšana u. c.," turpina A. Stankevičs.

"Inspekcija atbalsta nepieciešamību apgūt pašapkalpošanās prasmes un iemaņas - savas darba vietas sakārtošana pēc mācību stundas, sava šķīvja novākšana pēc pusdienām skolas ēdnīcā utt. Ņemot vērā starptautiskās konvencijas un bērnu tiesību aizsardzības normatīvos aktus, bērnu līdzdalība skolas un tās teritorijas uzkopšanā un labiekārtošanā var notikt brīvprātīgi ar bērna vecāku piekrišanu. Vēlams būtu šo atļauju noformēt kā vecāku iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.

Pirms papildu pienākumu noteikšanas ir jāizvērtē iespējamie riski, kādi pastāv, atļaujot skolēniem iesaistīties sadzīves darbu veikšanā.

To, kādu pienākumu izpildē (ar vecāku atļauju) drīkst iesaistīt audzēkņus, var noteikt izglītības iestādes nolikumā un iekšējās kārtības noteikumos.

Nevienam izglītības iestādes vadītājam par papildu pienākumu noteikšanu skolēniem administratīvais sods nav piemērots, bet vecāku sūdzības par bērnu iesaistīšanu klases uzkopšanas darbos esam saņēmuši un izskatījuši likumā noteiktajā kārtībā.''

Studiju iespējas doktorantūrā

Dace Lina-Fisenko,  NRA  03/16/07

Pērn doktora grādu ieguvušas 106 personas.

Pēc studijām maģistrantūrā šobrīd no kopējā studentu skaita valstī – 129 503 – doktora studiju programmā studē 1797 jeb 1,4% studējošo, liecina IZM dati. Neatkarīgā noskaidroja studiju iespējas doktorantūrā dažādās Latvijas augstskolās.

2005./2006. gadā Latvijā nedaudz samazinājies doktora zinātnisko grādu ieguvušo skaits – pērn doktora grādu ieguvušas 106 personas, salīdzinot ar 112 iepriekšējā gadā, ziņo LETA. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to skaidro ar administratīvajiem iemesliem – nav bijusi laikus izstrādāta doktora grāda piešķiršanas sistēmas normatīvā bāze, līdz ar to notikusi kavēšanās ar promocijas padomju izveidi. Valsts augstskolās doktora studiju programmas šogad apgūst 1769 studenti. No tiem lielākā daļa jeb 854 studē Latvijas Universitātē. Speciālisti atzīst, ka doktora izglītība paver plašas karjeras iespējas. "Jāatzīst, ka pieprasījums pēc darbiniekiem ar doktora izglītību krietni lielāks ir ārzemēs, taču jebkura iegūtā izglītība ir ieguvums un paplašina redzesloku," atzīst IZM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Kutraitis.

***

Skolu studiju programmas

Ventspils augstskolā, Banku augstskolā, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RSEBAA)

STARPAUGSTSKOLU PROGRAMMA: vadības zinātne

UZŅEMŠANA: augusta beigās

STUDIJU VIETAS 2007./2008. ak. g.: Ventspils augstskolā 6 budžeta un 6 maksas vietas, Banku augstskolā plānotas tikai maksas studiju vietas

STUDIJU MAKSA GADĀ: Ls 1900

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

PROGRAMMAS: lauksaimniecība; lauksaimniecības inženierzinātne, agrārā un reģionālā ekonomika; mežzinātne; koksnes materiāli un tehnoloģijas; pārtikas zinātne; veterinārmedicīna; hidroinženierzinātne; vides inženierzinātne; būvzinātne; ainavu arhitektūra; pedagoģija; informācijas tehnoloģijas

UZŅEMŠANA: notiek visu gadu

STUDIJU VIETAS: atkarībā no izvēlētās programmas budžeta vietu skaits ir no 3 līdz 45 vietām, maksas vietu skaits studiju programmās ir no 5 līdz 10 vietām

STUDIJU MAKSA GADĀ: Ls 300 (nepilna laika studijās), Ls 500 (pilna laika studijās)

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Rīgas Tehniskā universitāte

PROGRAMMAS: arhitektūra; būvniecība; siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija; datorsistēmas; informācijas tehnoloģija; automātika un datortehnika; vadībzinātne; ķīmija; ķīmijas tehnoloģija; tekstila un apģērbu tehnoloģija; materiālzinātne; enerģētika un elektrotehnika; elektrotehnoloģiju datorvadība; vides zinātne; telekomunikācijas; elektrotehnika; transporta datorvadība; informācija un elektroniskās sistēmas; inženiertehniska; mehānika un mašīnbūve; ražošanas tehnoloģija; transports

UZŅEMŠANA: no 1. līdz 31. augustam

STUDIJU VIETAS: kopējais budžeta vietu skaits 274

STUDIJU MAKSA GADĀ: atkarībā no izvēlētās studiju programmas maksa ir no Ls 1410 līdz Ls 5100 gadā

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Latvijas Universitāte

PROGRAMMAS: bioloģija; datorzinātnes; demogrāfija; ekonomika; filoloģija; filozofija; fizika un astronomija; ģeogrāfija; ģeoloģija; juridiskā zinātne; komunikācijas zinātne; ķīmija; matemātika; medicīna un farmācija; pedagoģija; politikas zinātne; psiholoģija; socioloģija; teoloģija un reliģiju zinātne; vadībzinātne; valodniecība; vēsture; vides zinātne

UZŅEMŠANA: augustā

STUDIJU VIETAS: budžeta vietu skaits vēl nav zināms, maksas vietu skaits nav ierobežots

STUDIJU MAKSA GADĀ: studiju maksa nākamajā, 2007./2008. akadēmiskajā gadā pilna laika studijās imatrikulētajiem – Ls 3750 par visu studiju programmu, ja tā tiek izpildīta trīs gados, tai skaitā Ls 1250 par pirmo studiju gadu. 2007./2008. akadēmiskajā gadā nepilna laika studijās imatrikulētajiem – Ls 5000 par visu studiju programmu, ja tā tiek izpildīta četros gados, tai skaitā Ls 1250 par pirmo studiju gadu

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Mākslas akadēmijā

PROGRAMMA: mākslas zinātne

UZŅEMŠANA: augusta beigās

STUDIJU VIETAS: 4 budžeta vietas, maksas vietas nav paredzētas

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Kultūras akadēmijā

PROGRAMMA: kultūras teorija

UZŅEMŠANA: reģistrācija studijām sākas no 10. jūlija

STUDIJU VIETAS: 3 budžeta un 6 maksas vietas

STUDIJU MAKSA GADĀ: Ls 1250

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Daugavpils universitāte

PROGRAMMAS: bioloģija; fizika; matemātika; literatūrzinātne; valodniecība; ekonomika; psiholoģija; pedagoģija

UZŅEMŠANA: no 6. līdz 24. augustam

STUDIJU VIETAS: budžeta vietu skaits atkarībā no izvēlētās studiju programmas ir no 1 līdz 4, ekonomikas doktorantūras studiju programmā budžeta vietas nav paredzētas. Maksas vietu skaits studiju programmās nav ierobežots

STUDIJU MAKSA GADĀ: pilna laika studijās Ls 1250, nepilna laika studijās Ls 950

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Policijas akadēmija

PROGRAMMAS: krimināltiesības; policijas tiesības; kriminālistika un operatīvās darbības teorija

UZŅEMŠANA: notiek līdz 9. augustam, iestājpārbaudījumi 13.–16. augustā

STUDIJU VIETAS: studijās klātienē paredzētas 6 budžeta vietas; neklātienē 6 maksas studiju vietas

STUDIJU MAKSA GADĀ: apstiprinās martā

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Rīgas Stradiņa universitāte

PROGRAMMAS: medicīna; farmācija; socioloģija

UZŅEMŠANA: martā

STUDIJU VIETAS: medicīnas doktorantūras progrmmā paredzētas 15 budžeta vietas, 3 farmācijā un 7 socioloģijā

STUDIJU MAKSA GADĀ: studiju maksa katram studējošajam tiek aprēķināta individuāli, jo tā ir saistīta ar individuālo pētījumu un tā realizāciju

STIPENDIJA: Ls 80 mēnesī

Biznesa augstskola Turība

PROGRAMMA: komunikācijas vadība*

* programma tiks realizēta pēc licences saņemšanas

16. martā leģionārus pieminot...

Viedoklis: 'Neērtais' 16. marts

Edgars Ābols, LU Juridiskās fakultātes 1. kursa students, Valsts 2006.gada vēstures olimpiādes 1. vietas ieguvējs

DELFI  03/15/07

Tuvojas 16. marts, kad biežāk nekā citas reizes atceramies par vēsturi. Jāņem gan vērā, ka tik miglains priekšstats kā par ap šo datumu saistītajiem vēsturiskajiem notikumiem sastopams reti. Tam ir savs iemesls – vairumā vēstures mācību grāmatu pamatskolai un vidusskolai konsekventi tiek apieta šī tēma.

Ko tad nozīmē šis 16. marts? 1944.g. 16. martā pie Veļikajas upes krastiem sākās pirmā kauja, kuru kopā izcīnīja abas (15. un 19.) latviešu leģionāru divīzijas. Tieši šī iemesla dēļ 16. marts tika izraudzīts par leģiona gadadienu. Leģionāri izcīnīja uzvaru, taču kara gaitā tas neko būtiski nemainīja.

Mūsdienās tikai retais aizdomāsies par šā notikuma vēsturisko izcelsmi. Daudz būtiskākas šķiet ap to saceltās politiskās kaislības.

2006. gada Valsts vēstures olimpiāde bija viens no tiem retajiem gadījumiem, kad skolēniem tika dota iespēja paust savu viedokli par šo tik ļoti "neērto", bet tomēr arī neatņemamo mūsu vēstures daļu. Tas dod cerību, ka turpināsies izglītošanas process un pieaugs izpratne par 16. martu un tā nozīmi Latvijas vēsturē.

Cits un ne mazāk strīdīgs jautājums ir par to, kā vērtēt latviešu leģionāru darbību 2. pasaules karā. Gan latviešu leģionāri, gan latviešu sarkanarmieši cīnījās pret savas zemes okupantiem citas okupētājvalsts militāro vienību sastāvā. Nebūtu pareizi izturēties pret viņiem atšķirīgi. Savādāk gan būtu jāskatās uz kureliešiem un Latvijas Centrālo padomi, kuri vienlaicīgi cīnījās pret abiem okupantiem.

Paskatoties uz neseno pagātni, redzams, ka 16. marta politiskajām kaislībām ir pavisam neliels sakars ar šīs dienas vēsturisko nozīmi. No atceres dienas tā ir kļuvusi par protesta un provokāciju dienu, radot iespēju nonākt sabiedrības uzmanības centrā radikālākajiem politiskajiem spēkiem. Saprast var abas puses – bijušie leģionāri vēlas atcerēties savus cīņu biedrus, nacionālistiski noskaņotie jaunieši izteikt savu atbalstu, bet kreisi noskaņotie spēki ir nobažījušies par tālāku nacionālisma (vai, viņu vārdiem runājot, "nacisma") ideju izplatību Latvijas jaunatnes vidū, jo ne jau sirmie vīri, bet gan jaunieši ir tas, kas viņus uztrauc. Sava loma šeit ir arī principiem.

Rezumējot, jāatzīst, ka sabiedrībā ir minimāls un sagrozīts priekšstats par 16. marta vēsturisko nozīmi, kuru vēl bīstamāku padara mūsdienu politisko kaislību piejaukums. Jācer, ka 16. martā šogad un turpmāk izpaliks nopietnas provokācijas vai nekārtības, jo būtu naivi cerēt, ka tik drīz izzudīs konfrontācija starp abām radikāli pretēji noskaņotajām pusēm.

 Kas bija Latviešu leģions

Leonids Roze,  NRA  03/16/07    Līdz šim jēdzieni – Latviešu leģions un leģionārs – nav saistīti ne ar kādām tiesiskām normām.

Ap šiem vārdiem virmo vien kaislības, kas visaugstāko viļņojumu sasniedz pavasarī ap to laiku, kad diena ar nakti vienā garumā. Kas tad īsti bija Latviešu leģions un kas uzskatāms par leģionāru?

Šķiet, saistībā ar latviešu karavīriem leģiona nosaukums vispirms figurē Ādolfa Hitlera 1943. gada februāra pavēlē: "Ich befehle die Aufstellung einer Lettischen SS-Freiwilligen-Legion..." (es pavēlu izveidot latviešu SS brīvprātīgo leģionu...), kur skaidri noteikta jaunveidojamā militārā formējuma saistība ar SS karaspēku. Leģiona kodols tika izveidots no kārtības dienesta bataljoniem, kas tobrīd atradās Austrumu frontē. Brīvprātīgo mobilizācijas gaitā 1943. gada februārī/aprīlī bija alternatīva: vai nu brīvprātīgi stāties latviskā karaspēka vienībā, kurā par komandieriem latviešu virsnieki, t.i., leģionā, vai ļauties tikt mobilizētiem par vācu bruņoto spēku izpalīgiem (Wehrmachts-Hilfswillige). Sabiedriskā doma sliecās par labu leģionam, jo dzīva bija ilūzija par Pirmā pasaules kara situācijas atkārtošanos. Pēc dažiem avotiem, par izpalīgiem iekļauts 23 000 –25 000 jaunekļu no 1919.–1924. gadā dzimušo iesaukuma <1>. Par viņu likteņiem ir maz informācijas, jo mobilizētie tika saskaldīti sīkās grupās vai pat pa vienam un pakļauti vācu virsniekiem.

Kara gados par leģionāriem uzskatīja 15. un 19. divīzijas karavīrus. Tiem pieskaitāmi visi rezervju, papildinājumu un apmācību kontingenti. Vēlāk ar Himlera pavēli Latviešu leģionā ietilpināja visus kārtības dienesta bataljonus un policijas pulkus, kas savukārt pārtapa par būvpulkiem (t.s. Tornas grāvrači). Leģionāru kopīga pazīme – SS karaspēka formas tērps (pēdējie gan nebija pienācīgi apgādāti), Latvijas karoga krāsu piedurknes uzšuve ar uzrakstu LATVIJA – vērmahta izpalīgiem uzšuves nebija.

1944. gada ziemā izsludināja 1906.–1916. gadā dzimušo Latvijas pilsoņu mobilizāciju. Saformēja sešus robežapsardzības pulkus (ap 12 000 vīru) SS karaspēka, tātad arī Latviešu leģiona sastāvā, bet tie neiekļāvās ne 15. ne 19. divīzijā. Pulki ugunskristības piedzīvoja Latvijas austrumu robežas tuvumā. Pēc smagiem zaudējumiem to atliekas iekļautas gan 19. divīzijas, gan dažu citu vācu divīziju sastāvā <2>.

Vācijas bruņotajos spēkos izveidojās vēl citas latviešu vienības, kam nebija nekā kopīga ar SS karaspēku. 1943. gada rudenī izveidotajā latviešu aviācijas vienībā bija ap 1200 karavīru. Veidojumam pakļāva arī Rīgas aizstāvēšanas nepieciešamībai radītās trīs zenītartilērijas baterijas (apmēram 350 karavīru). Īsi pirms likvidācijas to pārdēvēja par aviācijas leģionu "Latvija".

Pēc totālā kara izsludināšanas un 1944. gada vasaras mobilizācijas ap 5500 vīru iesaistīja par gaisa spēku izpalīgiem (Kampfhelfer der Luftwaffe). Daļu aizsūtīja uz Vāciju, pārējie nonāca Itālijā, kur tos ieskaitīja 3. vācu izpletņu lēcēju divīzijā.

1944. gada vasarā gaisa spēku palīgu (Luftwaffenhelfer) dienestam mobilizēja 1927. un 1928. gadā dzimušos jauniešus. Lielāko daļu iekļāva zenītartilērijas baterijās. Mobilizētie 16 un 17 gadu vecie zēni skaitījās piekomandētas civilpersonas, bet veica lielgabalu apkalpes locekļu pienākumus. No gaisa spēku palīgiem veidoja arī tanku iznīcinātāju vienības. Latviešu gaisa spēku palīgu tērpiem krāsa bija tāda kā aviācijas karavīru uniformām ar sarkanbaltsarkanu lenti ar saulītes emblēmu. Lielākā daļa no šiem iesauktajiem kara beigas sagaidīja Vācijā – ap 2000 zēnu, Kurzemē – ap 600.

Par gaisa spēku palīdzēm tika iesaistītas arī latviešu nepilngadīgās jaunietes, kas bēgļu gaitās nokļuva Austrumprūsijā un citur Vācijā. Vervējot viņas tika biedētas ar smagu piespiedu darbu. Arī izpalīdžu dienesta apstākļi bija visai smagi. Viņas lielākoties tika izmantotas apmiglošanas aparātu apkalpei. Ar to palīdzību izsmidzināja sērskābi, lai radītu mākslīgo miglu virs aizsargājamiem militāriem objektiem. Šo meiteņu kopskaits varētu būt ap 1000 <3>.

Ap 900 latviešu jūrnieki Otrā pasaules kara laikā ir dienējuši Vācijas kara flotē (Kriegsmarine). Īpaša loma bija vācu darba dienestam (Reichsarbeitsdienst – RAD), kurā militāru pirmapmācību guva tūkstošiem Latvijas jauniešu, kas pēc gadu ilga dienesta vai pat agrāk nokļuva leģionā.

Vācijas bruņotos spēkus veidoja: sauszemes spēki (Heer, arī Wehrmacht), gaisa spēki (Luftwaffe), kara flote (Kriegsmarine) un SS karaspēks. Mobilizētie Latvijas pilsoņi neatkarīgi no savas gribas varēja nokļūt jebkurā no šīm ieroču šķirām. Militārās vēstures speciālists pulkvedis A. Plensners neilgi pēc kara beigām Latviešu leģionam pieskaita tikai SS pakļautībā bijušos latviešu karaspēka formējumus <4>, tomēr kopīgās cīņas un likteņi bijušos karavīrus saliedēja. Pirms nepilniem 40 gadiem to atzinis tagadējais Daugavas vanagu organizācijas goda priekšnieks Jānis Frišvalds: "Formāli Latviešu leģionā ietilpa tikai 15. un 19. divīzija, kā arī skaits atsevišķu vienību, bet "tautas mutē" un populārā nozīmē jēdzienu – Latviešu leģions – mēdza attiecināt uz visiem latviešu karavīriem, kas Otrajā pasaules karā cīnījās vācu pusē" <5>.

Savulaik pastiprinātu uzmanību izpelnījās tas, vai leģionārs par karavīru kļuvis brīvprātīgi vai pēc mobilizācijas. To saistīja pat ar politiskās orientācijas mērauklu. Tas tomēr ir pārspīlēts. Daļa patiesības ir, ka vairākums brīvprātīgo nāca no baigajā gadā represēto ģimenēm. Speciālu brīvprātīgo struktūru pēc leģiona izveidošanas tomēr nebija, jo vēlāk plecu pie pleca cīnījās gan brīvprātīgie, gan mobilizētie. Brīvprātīgo bijis ap 15% no visa karadarbībā tieši iesaistīto Latvijas iedzīvotāju skaita. Iespējams, tik augsts brīvprātīgo skaita novērtējums ir kļūdains. Maldīgi būtu visus līdz mobilizācijas sākumam 1943. gada februārī saformētos kārtības dienesta bataljonu karavīrus ietilpināt brīvprātīgo kategorijā. Liela daļa no viņiem bija agrākie kārtības policijas savrupdienesta darbinieki un bijušie Aizsargu organizācijas locekļi (t.s. C grupa). Pamatojoties uz austrumu lietu valsts ministra A. Rozenberga rīkojumu par obligātu darba pienākumu, viņiem noteica kazarmu režīmu un pēc tam nosūtīja ārpus Latvijas pret viņu gribu militāru uzdevumu veikšanai. Apsteidzot mobilizāciju, daudzi pieteicās brīvprātīgi, lai gūtu iespēju izvēlēties dienesta vienību.

Sarkanās armijas apskāvienos nonāca atkāpšanās cīņu gaitā ievainotie un ielenkumos nokļuvušie cīnītāji gan kaujās Austrumu frontē, gan atkāpjoties cauri Latvijai, gan arī Austrumprūsijas un Dancigas ielenkumos. Dažos gadījumos leģionārus pēc padošanās vienkārši nošāva, piemēram, Pesku sādžā pie Zilupes, Landauas mežā Pomerānijā <6.7> .

Sagūstītos vispirms koncentrēja repatriācijas – filtrācijas nometnēs un tad šķiroja pēc nacionālām pazīmēm, atdalot no lielākās sagūstīto masas – vācu tautības karavīriem – t.s. padomju tautai piederīgos. Acīmredzot bijis kāds augstākās PSRS virsotnes lēmums. Ar tā palīdzību represīvie orgāni nošāva divus zaķus – neievēroja Hāgas starptautiskās konvencijas normas par karagūstekņiem un pēc patikas piemēroja kriminālkodeksa 58.§ par dzimtenes nodevību. Ap 15% leģionāru tika sodīti, piemērojot šo pantu un piespriežot gan augstāko soda mēru – nošaušanu, gan ieslodzījumu stingra režīma nometnē uz 10–25 gadiem un sekojošiem tiesību ierobežojumiem. Šādi sodīja virsniekus, brīvprātīgos, bijušos policistus, aizsargus, tos, kas tūlīt pēc kapitulācijas nebija nolikuši ieročus, kā arī tos, kam vien spēja atrast kādu vainas ēnu. Tiem, kas šajā sietā nebija aizķērušies, izdevās atgriezties Latvijā pēc viena līdz pieciem gadiem ar piespiedu norīkojumu darbā uz nenoteiktu laiku kādā tautsaimniecības nozarē.

Bija arī citi varianti. Zināms skaits kādiem parametriem atbilstošu leģionāru uz trim līdz pieciem gadiem nonāca NKVD (vēlāk Iekšlietu ministrijas) pakļautībā, tika ieskaitīti šīs sistēmas būvbataljonos ar virkni brīvības ierobežojumu, nodarbināti arī radioaktīvu minerālu transportēšanā Igaunijas teritorijā.

Citi pēc neilgas filtrēšanas tika ieskaitīti sarkanarmijas rindās un kara beigās bija paspējuši cīnīties pret sabrūkošiem vācu spēkiem un pret bijušajiem cīņu biedriem – Kurzemes aizstāvjiem. Padomijas karaspēkā dienējušie kara noslēgumā saņēmuši apbalvojumus un paaugstinājumus dienesta pakāpē. Civilajā karjerā viņiem izdevies baudīt uzvarētāju privilēģijas, bet vienlaikus viņus nav pametušas bailes par iespējamām represijām.Bez filtrācijas civilajā dzīvē ir atgriezušies daļa smagi ievainoto leģionāru, jo viņi nebija arī izmantojami piespiedu darbā. Iespējams, bez sevišķas filtrācijas legalizējās daļa pagrīdnieku, kas 50. gadu sākumā atsaucās solītajai amnestijai.

1. Latviešu karavīrs Otra pasaules kara laikā /LKOPKL/, Daugavas vanagu centrālās valdes izdevums, VII sēj.,1979, 166. lpp.

2. LKOPKL, IV sēj., 1976, 115.–128. lpp.

3. LKOPKL, VII sēj., 136.–139. lpp.

4. A. Plensners, Informācija par Latviešu leģionu, Pinnebergā, 1949.

5. LKOPKL, VII sēj., 407. lpp.

6. A. Silgailis, Latviešu leģions, Imanta Kopenhāgenā, 1962, 130. lpp.

7. LKOPKL, VI sēj. 1978, 331. lpp.

Vairāki simti cilvēku dodas nepieteiktā gājienā uz Brīvības pieminekli

LETA  03/16/07    Pēc leģionāru piemiņas dievkalpojuma Doma baznīcā vairāki simti piemiņas pasākuma dalībnieku devās nepieteiktā gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus.

"Gājiens pašvaldībā nav pieteikts," aģentūrai LETA sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis.

Gājiena dalībniekus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja divās rindās nostājušies cilvēki ar Latvijas valsts karogiem rokās, tādējādi veidojot aleju, caur kuru jāiet ziedu nolicējiem.

Apkārt pulcējas daudz policistu. Par notikumiem lielu interesi izrāda iedzīvotāji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Cilvēki pie Brīvības pieminekļa arī nodziedāja Latvijas himnu.

Vidauskis norādīja, ka policijai nāksies izvērtēt, vai sodīt nepieteiktā gājiena organizatorus.

Jau ziņots, ka šodien Rīgā notiks vairāki leģionāru piemiņas dienas pasākumi.

Aģentūra LETA novēroja, ka pasākuma gaitā starpgadījumi nenotika.

Plkst.10 Rīgas Doma baznīcā notika piemiņas dievkalpojums, kurā piedalījās aptuveni 300 bijušo leģionāru.

Pašvaldība atļāvusi Jurijam Kotovam rīkot denacionalizēto namu īrnieku gājienu no Saeimas nama uz Brīvības pieminekli plkst.12, lai gan Kotovs izteica vēlēšanos, lai pasākums notiktu plkst.10.30. Paredzēts, ka pasākumā piedalīsies 200 cilvēku.

Organizācija "Latvijas Antifašistiskā komiteja" no plkst.16.30 līdz 17.45 iecerējusi rīkot sapulci iepretim Kolonādes kioskam Brīvības bulvārī 26. Plānots, ka sapulcē piedalīsies 250 dalībnieki.

Biedrība "Gustava Celmiņa centrs" un Igors Šiškins no plkst.17 līdz 18 plāno rīkot sapulci pie Okupācijas muzeja - Strēlnieku laukumā. Šajā saietā plānojuši piedalīties 100 dalībnieki. Organizācija iepriekš bija pieteikusi arī gājienu, taču vēlāk to atsaukusi.

Nacionālā spēka savienība (NSS) no plkst.18 līdz 19 vēlas rīkot gājienu no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim. Gājienā plānojuši piedalīties 70 dalībnieki.

Šis gājiens leģionāru piemiņas dienā notiks policijas uzraudzībā, aģentūru LETA informēja pilsētas izpilddirektors Andris Grīnbergs. Viņš norādīja, ka Rīgā gājieni policijas pavadībā no 1997.gada notikuši bieži. Citviet Eiropā arī esot līdzīga prakse gājienu rīkošanā.

Jau ziņots, ka LNKB un "Daugavas vanagi" iesaka patriotiski noskaņotiem latviešiem 16.martā klusi pieminēt savus varoņus, piemēram, ziedot asinis citiem cilvēkiem asinsdonoru centros vai apciemot kādu slimu sirmgalvi, vai ziedot naudu kādai labdarības organizācijai.

"Taisīt politiku uz leģionāru "kauliem" nekādu labumu nenesīs," uzskata "Daugavas vanagu" priekšnieks Juris Augusts un LNKB priekšsēdētājs Edgars Skreija.

Pēc viņu viedokļa, Latvijā atkal lieki tiek politizēta 16.marta piemiņas diena. "Tas notiek ar nodomu, lai ekstrēmisti no kreisās un labās puses gūtu sev publicitāti. Nožēlojami, ka galu galā atkal notiek Latvijas tēla apmelnošana," atzīst Augusts un Skreija.

NSS Rīgas nodaļas pārstāvis Kārlis Dumbris aģentūrai LETA pastāstīja, ka gājiena dalībnieki neiesaistīsies kautiņā, ja antifašistu organizāciju pārstāvji izdarīs provokācijas. Viņš pauda cerību, ka policija spēs uzturēt kārtību.

Kotovs aģentūrai LETA sacīja, ka 16.marts gājiena un sapulces rīkošanai izvēlēts apzināti, jo denacionalizēto namu problēmas esot cieši saistītas ar "hitlerisma ideju propagandēšanu". Savā gājienā Kotovs gribot pievērst Saeimas un valdības uzmanību sociālajiem jautājumiem.

Jau ziņots, ka leģionāru piemiņas dienā 16.martā Rīgā neaizliegs nevienu no pieteiktajiem pasākumiem. Rīgas dome saņēma piecus pieteikumus rīkot sapulces un gājienus, bet no sapulces rīkošanas Brīvības ielas un Aspazijas bulvāra krustojumā pie Laimas pulksteņa atteikusies biedrība "Barikāžu dalībnieku savienība".

Pie Brīvības pieminekļa izcēlies pirmais konflikts

LETA  03/16/07    Pie Brīvības pieminekļa radušās pirmās nesaskaņas starp denacionalizēto namu īrniekiem un leģionāriem, novēroja aģentūra LETA.

Īrnieku pārstāvis Jurijs Kotovs nostājās Brīvības pieminekļa priekšā un no megafona pauda savus uzskatus. Pret to iebilda leģionāri, kas vēl nebija pametuši Brīvības pieminekļa apkārtni pēc ziedu nolikšanas.

"Mēs atbalstam Latvijas neatkarību, bet mēs neatbalstām fašistiskas idejas," megafonā kliedza Kotovs.

Leģionāru atceres dienas pasākumu dalībnieki pretī kliedza, lai Kotovs labāk iemācās runāt latviski un pošas uz Krieviju.

Kotovs izpelnījās lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību un vairakkārt aicināja atbrīvot laukumu ap sevi, lai varētu runāt.

Vairāki no piketētājiem aģentūrai LETA pauda sašutumu, ka Kotovs visu uzmanību pievēršot tikai sev un runājot par politiskām tēmām, nevis par denacionalizēto namu īrnieku domām.

Kotova uzstāšanās un mītiņš neturpinājās ilgi, bet cilvēki vairākos mazos pūļos joprojām uzturas Brīvības pieminekļa apkārtnē.

Apjomīgajiem drošības spēkiem izdodas nodrošināt kārtību leģionāru atceres dienā

DELFI  03/16/07     Ņemot vērā 16.marta drošības pasākumos iesaistīto policistu skaitu, leģionāru atceres dienā nav notikušas dažādi domājošo grupu sadursmes nedz pie Brīvības pieminekļa, nedz arī citur Rīgā, kur piektdien notika vairākas ar leģionāru atceres dienu saistītas akcijas.

Nacionāli noskaņotā jauniešu organizācija Nacionālā spēka savienības (NSS), kas pulksten sešos no Okupācijas muzeja devās gājienā uz Brīvības pieminekli, visu ceļu gāja pa policistu izveidotu drošības koridoru, bet pie Brīvības pieminekļa tās sagaidīja antifašistisko organizāciju pārstāvji to vidū ari Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.

Kreisi noskaņoto organizāciju pārstāvji, kuri atradās aiz policijas nožogojuma, saukuši saukļus krievu valodā – "ne brūnajiem, ne krāsainajiem" un izklieguši saucienus "Fašisti!". Savukārt NSS dalībnieki pie Brīvības pieminekļa, kuram visapkārt bija izveidota policijas darbinieku ķēde, dziedājuši leģionāru dziesmas.

Iepriekš biedrības "Gustava Celmiņa centrs" un Igora Šiškina rīkotajā sapulcē pie Okupācijas muzejā, Šiškins vairāku minūšu garajā monologā aicināja pilsoņus uz nacionālo domāšanu un kritizēja pēdējā laika notikumus.

Šiškins rīkoja mītiņu no plkst.17 līdz 18 pie Okupācijas muzeja - Strēlnieku laukumā. Organizācija iepriekš bija pieteikusi arī gājienu, taču vēlāk to atsaukusi.

Šiškins savā monologā kritizēja seksuālās minoritātes, apgalvoja, ka "ES dzen valsti postā", valsts ir izsaimniekota. Viņš arī aicināja uz diskusiju kādu no Nacionālo spēku savienības pārstāvjiem, taču uz viņa aicinājumiem neviens neatsaucās.

Viņš arī aicināja pašlaik pie varas esošus cilvēkus doties prom no valsts. Pasākumā piedalījās aptuveni 100 pārsvarā vecākā gada gājuma cilvēki.

Aģentūra LETA ziņoja, ka antifašistiskās komitejas rīkotajā pasākumā pie Kolonādes kioska policija aizturēja vienu jaunieti, savukārt pie Okupācijas muzeja - otru.

Jaunietis pie Kolonādes kioska operatīvi tika ievietots policijas mikroautobusā. Taču aizturēšanas brīdī viņš paspēja izsaukt saukli: "Neļaujiet fašistiem iet!''

Savukārt otru jaunieti policija aizturēja pie Okupācijas muzeja, kur bija pulcējušies biedrības "Gustava Celmiņa centrs" un Igora Šiškina pārstāvji.

Jaunietis bijis alkohola reibumā un mēģināja izraisīt konfliktu ar kādu no NSS biedriem.

Pārsvarā
laiks ir saulains un silts

un ar katru dienu kļūst arvien siltāks...

Zied sniegpulkstenītes, sāk atgriezties gājputni...

Un, lai arī naktīs termometra stabiņš noslīd zem
0^oC, dienā gaiss sasilst līdz pat +10^oC!!!

Gaisā arvien vairāk jūtams
pavasaris...

Anda Jansone, trešdien, 14. martā