Kas jauns Latvijā?

Nr. 486: 2007. g. 23. - 31. marts

 

 

 

25. martā...

 

 

Vairāki simti cilvēku pie Brīvības pieminekļa godina komunistiskā genocīda upurus

LETA  03/25/07    Svētdien pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāki simti cilvēku, lai pieminētu komunistiskā genocīda upurus.

Piemiņas brīdis sākās ar gājienu no Okupācijas muzeja, notika svinīgā godasardzes maiņa, bet pēc tam pie pieminekļa tika nolikti ziedi.

Pie Brīvības pieminekļa bija pulcējušās valsts amatpersonas - Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP), kultūras ministre Helēna Demakova (TP), kā arī Rīgas domes pārstāvji u.c.

Valsts prezidente, uzrunājot klātesošos sacīja, ka šī mūsu valstī ir sēru diena, kas tiks atzīmēta arī turpmākajos gados. Viņasprāt, šajā dienā noticis viens no briesmīgākajiem noziegumiem Latvijas vēsturē.

Šī diena tiek uzskatīta par Staļinisma terora sākumu, kas pavērsās pret latviešu tautu. Prezidente uzsvēra, ka šajā dienā latviešu tautai jānoliec galva, pieminot bojāgājušos un jauniešiem ir jāatgādina par šo traģēdiju, stāstot par to skolās, Latvijas vēstures stundās.

Kā ziņots, svētdien Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā atceres pasākumu ar gājienu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, rīko Latvijas Politiski represēto apvienība.

Svētdien tiek pieminēti 1949.gada notikumi Latvijā, kad no 25.marta līdz 28.martam 33 vilcienu ešelonos uz "speciālnomitinājuma" vietām, galvenokārt uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem, izsūtīti vairāk nekā 40 000 cilvēku, arī vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem.

Iepriekš sagatavotajos izsūtāmo sarakstos šie cilvēki dēvēti par kulakiem, bandītiem, nacionālistiem un citiem tautas ienaidniekiem.

No Baltijas valstīm uz Sibīriju izveda aptuveni 95 000 cilvēku.

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

Slakteris: Latviju sasniegs neliels naftas produktu piesārņojums no Baltkrievijas

LETA  03/25/07    Latviju sasniegs neliels naftas produktu piesārņojums no Baltkrievijas, svētdien, pēc tikšanās ar Baltkrievijas valdības pārstāvjiem teica aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), kurš pašlaik pilda Ministru prezidenta pienākumus.

Ka ziņots, svētdien Latvijas pierobežā ieradās Baltkrievijas valdības vicepremjers Viktors Burja un Ārkārtas situācijas ministrijas ministra vietnieks Boriss Borengolds.

Burja pēc tikšanās ar Slakteri informēja, ka naftas produktu vads pieder kādai Krievijas kompānijai. Naftas vads pa Baltkrieviju stiepjas 1800 kilometru garumā. Uzņēmumā, kurš Baltkrievijas teritorijā apsaimnieko naftas produktu vadu strādā 890 cilvēki.

Burja informēja, ka dīzeļdegvielas noplūde notikusi cauruļu savienojuma vietā. Lai noskaidrotu kādēļ noplūde notikusi, metāla paraugi nosūtīti ekspertīzei. Plīsusi mazākā 375 milimetru caurule.

Noplūdes laikā caurulē bijis 45 atmosfēras liels spiediens. No cauruļvada Ullas upē noplūdušas aptuveni 100 tonnas dīzeļdegvielas. Lai gan esot bijušas uzstādītas septiņas bonu rindas, dīzeļdegviela pa Ullas upi ieplūdusi Daugavā. Tomēr Baltkrievijas speciālistiem izdevies savākt lielu daļu piesārņojuma.

Iespējams, nākotne gan Latvijā, gan Baltkrievijā Daugavas krastos varētu tikt izveidoti speciāli stiprinājumi, kur nepieciešamības gadījumā varētu piestiprināt piesārņojumu norobezojošās bonas.

Kā ziņots, Daugavā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādītas speciālas bonas, lai ierobežotu naftas piesārņojuma izplatību.

Bonu uzstādīšanas darbos piedalās 83 cilvēki - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Zemessardzes un Robežsardzes pārstāvji. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams iesaistīto cilvēku skaitu palielināt.

Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns pastāstīja, ka pašvaldība ir gatava Piedrujā viesnīcā izmitināt un ēdināt glābšanas darbos iesaistītos cilvēkus.

Daugavpils Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Raimonds Margevičs, informēja, ka gadījumā, ja neizdosies piesārņojumu aizturēt pie Latvijas-Krievijas robežas, līdzīgus dīzeļdegvielas pārtveršanas pasākumus plānots organizēt arī Daugavpilī.

Kā norāda speciālisti, Krāslavai un Daugavpilij šī piesārņojuma dēļ dzeramā ūdens problēmas neradīsies, jo šīs pilsētas izmanto dziļurbumu ūdeni.

 

Patriarhs Aleksijs II sirsnīgi sveic Kalvīti Maskavā

LETA  03/26/07    Pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs Aleksijs II pirmdien Maskavā, klosterī "Daņilovskij monastir" tiekoties ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) un viņu pavadošo delegāciju, sirsnīgi sveica premjeru vizītē Maskavā.

Aleksijs II pateicās Latvijas pusei par silto uzņemšanu, kad viņš pērn maijā viesojās Latvijā.

Aleksijs II norādīja, ka arī viņa vizīte Latvijā ir ietekmējusi Latvijas un Krievijas attiecību "atdzīvošanos". Pēc patriarha domām, arī tas ir devis ieguldījumu, lai premjers varētu ierasties Krievijā uz robežlīguma parakstīšanu.

Arī Kalvītis atzina, ka pērn notikusī patriarha vizīte Latvijā bija labs sākums abu valstu attiecībām, kas iepriekš "nebija tik labi virzījušās".

Aleksijs II pēc tikšanās ar premjeru novēlēja visiem Latvijas iedzīvotājiem mieru, laimi un labklājību.

Patriarhs tikšanās laikā ar Kalvīti paudis gandarījumu, ka premjers ieradies Maskavā, lai parakstītu Latvijas un Krievijas robežlīgumu, kas, pēc Aleksija II domām, atklās abu valstu sadarbību daudzās jomās - ne tikai starp valstīm, bet arī starp Latvijas un Krievijas tautām.

Patriarhs atturīgi vērtēja savu ieguldījumu abu valstu attiecībās, bet viņš norādīja, ka būtu gandarīts, ja viņa vizīte Latvijā būtu veicinājusi Latvijas un Krievijas attiecības.

Premjers žurnālistiem norādīja, ka tikšanās laikā pārrunājis ļoti svarīgus jautājumus, kas skar ne tikai politiku, bet arī iedzīvotājus.

Kalvītis pauda pārliecību, ka pēc abu valstu robežlīguma parakstīšanas būs iespējams attīstīt valstu attiecības daudz pragmatiskāk.

Kalvītis pie patriarha ieradās ar nelielu kavēšanos.

Ministru prezidenta delegācijā ietilpst Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs, Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC), Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normunds Penke un citi.

Kā ziņots, 2006.gada maijā patriarhs apmeklēja Latviju un tikās gan ar Ministru prezidentu, gan Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tā, vadot pareizticīgo baznīcu, bija Aleksija II pirmā vizīte Latvijā.

Šogad februārī patriarhs tikās ar Latvijas vēstnieku Krievijā Teikmani.

Visusvētīgais patriarhs Aleksijs II dzimis 1929.gada 23.februārī Tallinā, Igaunijā. Tagadējā postenī viņu ievēlēja 1990.gada 7.jūnijā. Krievzemes Pareizticīgā baznīca, ko vada Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs II, ir viena no autoritatīvākajām institūcijām Krievijā.

 

Latvija atbalsta sankcijas pret Irānu

DELFI  03/26/07    Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) nosoda Irānas izvēli ignorēt ANO Drošības padomes prasību pārtraukt urāna bagātināšanu un atbalsta tālāku sankciju noteikšanu šai valstij, portālu "Delfi" informēja ĀM.

ĀM atbalsta ANO Drošības padomes 24. marta rezolūcijas pieņemšanu, kas nosaka tālākas sankcijas Irānai. "Īpaši svarīga ir starptautiskās sabiedrības vienotība, vienprātīgi apstiprinot rezolūciju, " uzsver ĀM.

Ministrija uzskata, ka kodolspēju attīstīšana ārpus pastāvošajiem starptautiskajiem kontroles mehānismiem rada nopietnas bažas. Nekontrolēta kodoltehnoloģiju izplatība ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai drošībai.

"|Latvija nosoda Irānas izvēli ignorēt ANO Drošības padomes noteikto prasību līdz 21. februārim pārtraukt urāna bagātināšanu. Ārlietu ministrija uzskata rezolūcijas ietvaros apstiprinātos ierobežojumus par piemērotu un nepieciešamu atbildi Irānai, jo tā ignorē savas starptautiskās saistības," teikts ĀM paziņojumā.

ANO Drošības padomes rezolūcija paredz ierobežojumus attiecībā uz ieroču tirdzniecību, kā arī tālākus finansiālus ierobežojumus kodolprogrammā iesaistītajām personām un organizācijām.

 

Parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums 

DELFI  03/27/07    Premjers Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs otrdien Maskavā parakstīja 1997.gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

Valsts kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka Kalvītis pēc parakstīšanas pauda gandarījumu par šo vēsturisko brīdi un atzina, ka robežlīguma parakstīšana skaidri noteiks abu valstu robežas un pavērs ceļu aktīvākam Latvijas un Krievijas dialogam gan politiskajā, gan ekonomikas jomā.

Ministru prezidents pauda pārliecību, ka parakstītais līgums nekādā veidā neapdraud Latvijas valsts tiesisko nepārtrauktību.

Turpinot darba vizīti Krievijā, Ministru prezidentam paredzētas tikšanās ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, Krievijas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministru Germanu Grefu un Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieku Arturu Čilingarovu un citiem.

Jau vēstīts, ka Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu parakstīt 1997.gadā parafēto Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Saeimas pieņemtais un Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izsludinātais likums stājās spēkā 5.martā un jau dienu vēlāk valdība pilnvaroja Kalvīti parakstīt robežlīgumu.

Valdība, dodot premjeram pilnvaras parakstīt līgumu, atsauca līgumam pievienoto deklarāciju, kuras dēļ Krievija iepriekš atteicās līgumu parakstīt, kā arī atsaucās uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas robežu nemainības principu.

 

Viedoklis: Robežlīguma šķēršļu josla

Juris Paiders,  NRA  03/27/07    Šodien Maskavā noslēgsies viens Krievijas un Latvijas starpvalstu attiecību posms – tiks parakstīts robežlīgums.

Krievijas un Baltijas valstu teritoriālā attiecību vēsture pēc neatkarības atjaunošanas atšķiras Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Lietuva lielā mērā bija ieguvēja no Molotova un Ribentropa pakta un tā izraisītajām teritoriju pārdalēm. Pēc Polijas sadalīšanas starp Vāciju un PSRS, pateicoties Molotova un Ribentropa paktam, Lietuva atguva starpkaru posmā Polijai piederošo Viļņas novadu. Šie ieguvumi noteic, ka Baltijas valstīm pēcāk nebija vienotības, risinot robežjautājumus ar Krieviju. Lietuva piekrita visām pēckara robežu izmaiņām, jo apzinājās, ka protests pret Staļina un Hitlera darījumiem var apdraudēt Lietuvas galvaspilsētas statusu. Latvijai un Igaunijai bija jārisina sarežģīts process, saskaņojot jauno situāciju pēc PSRS sabrukuma ar vecajiem pirmskara miera un robežu līgumiem. Igaunijai robežlīgums ar Krieviju tagad ir jāsāk no nulles. Latvija tik lielas kļūdas nepieļāva, spēja nobalansēt un izvairīties no 1997. gadā parafētā līguma galīgas atsaukšanas.

Tagad robežlīgums tiek parakstīts, bet pat Latvijas valdībai nav pilnīga gandarījuma un pabeigta darba izjūtas. Vispirms – robežlīguma parakstīšanas procedūra noris bez Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanās. Kaut vai tīri iekšpolitiski Vaira Vīķe-Freiberga bija tā, kura palīdzēja panākt robežlīguma izkustēšanos no sastinguma punkta. Robežlīguma parakstīšana un desmit gadu garā procesa viena posma pabeigšana varētu būt kā tāds Valsts prezidentes triumfa brīdis, kā tāds vēsturisks mirklis, kad prezidentes ārpolitiskās aktivitātes materializējās ne tikai kā Latvijas dalība NATO un ES, bet arī kā attiecību normalizēšanās ar Latvijas austrumu kaimiņu. Tomēr Krievijas puses nostāja bija parakstīt līgumu bez Vairas Vīķes-Freibergas līdzdalības. Šeit ir divi apstākļi. Vispirms, lai kā mēs paši vērtētu savu Valsts prezidenti un viņas nopelnus Latvijas labā, viņa pavada amatā pēdējos mēnešus, un tradicionāli politiķiem šādā statusā grūti noturēt iepriekšējo ietekmes līmeni. Nav jēgas veikt ilgtermiņa iestrādes ar politiķi, kurš pavada birojā pēdējās nedēļas. Turklāt Krievijas nostājā neaicināt Latvijas prezidenti visdrīzāk izpaužas sarežģītās personiskās attiecības, kuras ir izveidojušās starp Vairu Vīķi-Freibergu un Vladimiru Putinu. Visdrīzāk šādi tiek atbildēts par kādu pret Krievijas prezidentu veiktu ne pārāk taktisku soli. Triumfu, kuru varētu izbaudīt Vaira Vīķe-Freiberga, tagad izbauda Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Taču triumfam ir tāda sāja piegarša. Robežlīguma parakstīšana ir tikai viens un turklāt ne pats pēdējais solis. Iekšpolitiski robežlīguma ratifikācijas process ir miglā tīts, un iespējams, ka robežlīguma ratifikācija var ievilkties tikpat, ja ne ilgāk par laiku no līguma parafēšanas līdz parakstīšanas brīdim.

Latvijas un Krievijas robežlīgums tika parafēts 1997. gadā, un bija jāgaida desmit gadu, līdz to parakstīja valstu valdību vadītāji. Cik gadu tagad būs jāgaida, lai līgums pārvarētu visus ratifikācijas šķēršļus gan Latvijas Saeimā, gan Krievijas Valsts domē? To var tikai minēt, jo visdrīzāk, ka Krievijas parlaments nesteigsies ar tā ratifikāciju un gaidīs, kamēr Latvija vispirms atrisinās visu līguma ratifikācijas iekšpolitiskos šķēršļus.

 

Paaugstina pabalstus ārvalstīs dienošajiem karavīriem

DELFI   03/27/07    Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz paaugstināt pabalstus un kompensācijas ārvalstīs dienošajiem karavīriem.

Grozījumi noteikumos sagatavoti, par pamatu ņemot Ārlietu ministrijas izstrādātos un pērn 28.decembrī valdībā apstiprinātos grozījumus diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieku pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumos.

Grozījumi paredz, ka augstākā virsnieku sastāva karavīrs gadā saņem 18 200 latu algas pabalstu, viņa laulātais par uzturēšanos ārvalstī saņem 6 400 latu gadā, bet virsnieka bērns vecumā līdz 12 gadiem - 2 600 latu, bet bērns vecumā no 12 gadiem - 2 900 latu.

Pulkvedis, pulkvežleitnants, jūras kapteinis un komandkapteinis, dienot ārvalstīs, saņems 16 300 latu pabalstu gadā, majors un jūras komandleitnants - 15 200 latu, kapteinis, virsleitnants un jūras spēku kapteiņleitnants - 13 900 latu, leitnants un augstākais instruktors - 12 800 latu, bet vecākais un jaunākais instruktors - 12 300 latu.

Par visdārgāko valsti atzīta Liebritānija, Norvēģija, Dānija, Īrija un Zviedrija, savukārt par vislētāko - Igaunija, Lietuva, Turcija, Rumānija, Bulgārija un Kanāda.

Ārpus Latvijas dienošajiem karavīriem paredzētas arī komunālo izdevumu un dzīvokļu īres izdevumu kompensācijas, kuras arī nosaka atbilstoši karavīra dienesta pakāpei un dzīves dārdzības līmenim konkrētajā valstī. Piemēram, augstākā virsnieka karavīrs Lielbritānijā gadā varēs saņemt 23 183 latu lielu kompensāciju, bet instruktora sastāva karavīrs - 14 400 latu.

 

Krievijas presē dažādi vērtē Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu

LETA  03/28/07     Krievijas preses izdevumi dažādi vērtē otrdien parakstīto Krievijas un Latvijas premjerministru Mihaila Fradkova un Aigara Kalvīša parakstīto robežlīgumu.

Avīze "Kommersant" raksta, ka, parakstot līgumu, Maskava palaidusi garām iespēju panākt no Latvijas piekāpšanos militāri stratēģiskajā sfērā.

"Mēs ceram, ka līguma ratifikācija Saeimā notiks bez pārsteigumiem un, kā saka, politiskiem piekarinājumiem šim līgumam," uzrunājot Kalvīti, teica Fradkovs. Kalvītis solīja darīt visu, lai šis jautājums tiktu atrisināts līdz maija beigām, un norādīja, ka tas ir visīsākais laiks, kurā šādu dokumentu var apstiprināt parlaments. "Fradkovs un Kalvītis visādi centās uzsvērt parakstītā dokumenta svarīgo nozīmi," raksta avīze.

Krievijas premjerministrs paziņoja, ka viņš "izslēdz pat hipotētiskas Latvijas teritoriālās pretenzijas Krievijai" un ka robežas noformējums atbilstoši starptautiskajām tiesībām "dos iespēju slēgt vienu no problemātiskajiem jautājumiem mūsu attiecībās". Aigars Kalvītis teica, ka Latvija "nekad nav izvirzījusi nekādas teritoriālas prasības". "Starp citu, te Latvijas premjers mazliet liekuļo," norāda "Kommersant".

Avīze raksta, ka iemesls, kāpēc līgums netika parakstīts prezidentu līmenī, "visticamāk, ir stabilais Vīķes-Freibergas kundzes kā "rusofobes" tēls, ko uztur daži Krievijas plašsaziņas līdzekļi'. Izdevums atgādina prezidentes izteikumu: "Protams, nav iespējams izmainīt gados vecu Krievijas iedzīvotāju apziņu, kuri 9.maijā liks voblu uz avīzes, dzers vodku un dziedās častuškas, kā arī atcerēsies, cik varonīgi iekaroja Baltiju".

Daži Krievijas eksperti uzskata, ka Krievijai nevajadzēja steidzināt līguma parakstīšanu. Krievijas Ārlietu ministrijas 2.Eiropas departamenta bijušais vadītājs Mihails Demurins, kurš toreiz pārraudzīja Latvijas virzienu un tagad ir Valsts domes deputāts, pārliecināts, ka Maskavai nevajadzēja noslēgt līgumu bez deklarācijas par divpusējo attiecību pamatprincipiem, kā tas iepriekš plānots. Pēc viņa teiktā, lai gan nebija līguma, tas netraucēja aizsargāt robežu ar Latviju, toties varēja mēģināt iegūt no Rīgas kaut kādas militāri stratēģiskās garantijas, piemēram, vienoties par NATO struktūru neizvietošanu Latvijā.

"Manuprāt, parakstot līgumu, vara vienkārši pavēra kādam ekonomiskās iespējas, atņemot sev politiskās sviras," teica Mihails Demurins un izteica domu, ka ātrāk parakstīt līgumu pieprasījis ietekmīgais naftas un gāzes lobijs "Gazprom" personā. Pēc deputāta vārdiem, šajā jautājumā var tikt skarta Ziemeļeiropas gāzes vada būve un Krievijas kompāniju vēlme izmantot Latvijas gāzes glabātavas.

"Vēl viens iemesls, kas mudināja Maskavu pasteigties ar līguma parakstīšanu, varēja būt attiecības ar Minsku, kas strauji pasliktinās. Pēdējā laikā Krievijā aizvien biežāk runā, ka strīds ar Baltkrieviju izvirza priekšplānā Latvijas maršrutu Krievijas naftas un gāzes tranzītā uz Eiropu," raksta "Kommersant".

"Ņezavisimaja gazeta" (NG) raksta, ka robežlīgums parakstīts ar Krievijas noteikumiem. Izdevums atgādina, ka 2004.gadā pirms parakstīšanas prezidents Vladimirs Putins Latvijai Abrenes vietā piesolīja "beigta ēzeļa ausis". "Tā histērija Krievijas un Baltijas attiecībās ieguva klasiskās formas," norāda laikraksts.

Pašreizējai premjerministra Kalvīša vizītei jāsagatavo augsne svarīgākam notikumam - līderu apspriedei, kurā piedalīsies abu valstu prezidenti. "Vaira Vīķe-Freiberga pēkšņi apzinājusies nepieciešamību uzlabot attiecības ar Krieviju. Tas noticis neilgi pirms viņas prezidentūras mandāta termiņa beigām," raksta NG.

Spriežot pēc skrejlapas, ko svētdien demonstrācijā izplatīja kustība "Naši", Kremlim joprojām ir aktuāla ārējā ienaidnieka tēma. "Līdz ar Rietumiem šī vārda plašākā nozīmē un konkrēti ASV nebūtu slikti, ja rezervē būtu arī mazi ienaidnieki, kas apspiež krievus.'

"Imigrantu plūsma no Baltijas valstīm uz Krieviju nav vērojama. Tā ir droša pazīme, ka problēma nav tik viennozīmīga, kā to pasniedz valsts plašsaziņas līdzekļi," norāda laikraksts. Avīze raksta, ka Krievijas diplomātijas vadītājiem jāņem vērā ne tikai emocijas, bet arī stratēģiskie apsvērumi. "Bet tie ir tādi, ka labvēlības joslas gar mūsu robežām ir visdrošākais instruments, kā aizsargāt gan Krievijas nacionālās, gan tautiešu intereses," rezumē NG.

"Vremja novostej" raksta, ka prezidenta Vladimira Putina pareģojums, ka Latvija Abrenes vietā saņems "beigta ēzeļa ausis", ir piepildījies. Tikmēr partijas "Jaunais laiks" un "Visu Latvijai!" paziņojušas savu nodomu apstrīdēt parakstīto robežlīgumu Satversmes tiesā, norāda avīze. "Jaunā laika" frakcijā ir tikai 18 deputāti un pret ratifikāciju Saeimā, visticamāk, balsos TB/LNNK, bilst laikraksts.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš izteicās, ka tiesai pēc iesnieguma saņemšanas būs vajadzīgs aptuveni mēnesis, lai noteiktu, vai tas ir pieņemams izskatīšanai. "Ja prasība tiks atzīta par tādu, lai sagatavotos tās izskatīšanai, paies vēl ne mazāk kā trīs mēneši, bet, visticamāk, vairāk," uzskata "Vremja novostej".

 

Kalvītis cer, ka atjaunosies Krievijas naftas tranzīts caur Latviju

LETA  03/28/07    Iespējams, atjaunosies Krievijas naftas tranzīts caur Latviju, pēc sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu secinājis Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Kā ziņots, Baltijas cauruļvadu sistēmas (BCS) projekts tika uzsākts 1997.gadā un BCS pirmā kārta, kuras jauda bija 12 miljoni tonnu gadā, nodota ekspluatācijā 2001.gada decembrī.

Pēc BCS darbības uzsākšanas 2002.gadā Krievijas jēlnaftas tranzīts caur Ventspils ostu samazinājās divas reizes - līdz 7,5 miljoniem tonnu, bet 2003.gadā jēlnaftas tranzīts caur Ventspili tika pārtraukts.

Patlaban BCS darbojas Timānas-Pečoras, Rietumsibīrijas un Urālu-Pievolgas atradnēs iegūtās naftas transportēšanai uz Ļeņingradas apgabala Primorskas ostu.

BCS ietver naftas cauruļvadu sistēmu un naftas pārkraušanas infrastruktūru Primorskas ostā pie Baltijas jūras. Pašlaik BCS jauda ir 74 miljoni tonnu gadā.

Latvijas tranzīta nozares uzņēmēji norāda, ka Krievijas lēmumam pārtraukt naftas tranzītu caur Latviju bija politiski iemesli. Savukārt Krievijas naftas koncerni to noliedz, skaidrojot, ka naftas tranzīts caur Latviju pārtraukts ekonomisku, nevis politisku apsvērumu dēļ.

Sarunā ar žurnālistiem pēc tikšanās ar Putinu Latvijas valdības vadītājs atturējās komentēt izskanējušo informāciju par Krievijas uzņēmēju interesi par AS "Ventspils nafta" (VN). Kā skaidroja Kalvītis, tas neesot valdības kompetences jautājums.

Atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, šonedēļ laikraksts "Neatkarīgā" ziņoja, ka VN esot iecerēts pārdot kādai Krievijas kompānijai.

Šā gada sākumā esot noslēgts opcijas līgums jeb līgums par nākotnes darījumu par AS "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT) piederošo aptuveni 49% VN akciju pārdošanu, raksta laikraksts, norādot, ka neoficiāli minētā darījuma cena esot aptuveni divi lati par akciju.

Kā ziņots, pagājušā gada rudenī, kad tika pārdota VN valsts kapitāla daļa, šā uzņēmuma akciju cena bija 1,84 lati par akciju. Lielāko daļu - 34,75% - no šīm akcijām iegādājās viena no pasaules lielākajām naftas un gāzes kompānijām "Vitol Group".

Pašlaik ieplānotajā darījumā "patiesais pircējs esot kāda Krievijas naftas kompānija, bet darījuma patrons - miljardieris, bijušais rīdzinieks un slavenās agrofirmas "Ādaži" priekšsēdētāja vietnieks Grigorijs Lučanskis", raksta "Neatkarīgā".

Par šī plānotā darījuma kārtotājiem laikraksts min "Ventbunkera" akcionāru Oļegu Stepanovu, advokātus Rūdolfu Meroni un Mārtiņu Kvēpu un "Lučanska partneri Aleksandru Gudkinu".

Pēc laikraksta ziņām, esot arī pasūtīta VN holdinga padziļinātā izpēte (due dilligence), kurai esot jānoslēdzas aprīļa beigās. "Neatkarīgās" informācijas avoti norādījuši, ka holdingu pēta vairāk no juridiskās, nevis no finansiālās puses.

 

Latvijas un Krievijas robežlīgums šodien ST nav apstrīdēts

LETA  03/28/07    Šodien līdz darba dienas beigām Satversmes tiesā (ST) nebija apstrīdēts vakar Maskavā parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums.

ST preses sekretāre Līna Kovalevska aģentūrai LETA sacīja, ka konstitucionālās tiesas kanceleja šodien darbu beigusi, bet pieteikums par robežlīguma atbilstību Satversmei nav saņemts.

LETA jau ziņoja, ka vakar Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu.

Līgums, kas būs jāratificē abu valstu parlamentiem, paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Neilgi pēc līguma parakstīšanas partija "Jaunais laiks" (JL) sacīja, ka 28.martā vērsīsies ST, lai apstrīdētu robežlīguma atbilstību Satversmei.

Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa (JL) aģentūru LETA informēja, ka partija neatbalstīs arī robežlīguma ratifikāciju Saeimā, jo uzskata, ka robežlīgums pārkāpj Satversmi, kurā paredzēts, ka par robežas maiņu var lemt tikai referendumā.

JL gatavoto pieteikumu parakstījuši arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK). Lai iesniegtu pieteikumu ST, JL bija jāsavāc 20 paraksti, tādēļ partijai bija jāpiesaista vismaz divi citu frakciju deputāti. Tagad JL pieteikumu parakstījis 21 deputāts.

Robežlīgumu sola apstrīdēt arī "Visu Latvijai!" biedri.

 

Vīķes-Freibergas vizīti Maskavā gatavos ārlietu ministru līmenī

LETA  03/28/07    Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Maskavā un iespējamā tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu tiekot gatavota, šodien žurnālistiem pēc tikšanas ar Krievijas prezidentu sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Kalvīša vārdiem, vizīte tiek gatavota abu valstu ārlietu ministru līmenī. "Darbs pie tā ir sācies," sacīja Kalvītis.

Jau ziņots, ka Kalvītis tikšanās laikā ar Putinu no Krievijas prezidenta vēlējās sagaidīt ielūgumu Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai apmeklēt Maskavu oficiālā vizītē.

Premjers iepriekš norādīja, ka atbalstu Vīķes-Freibergas vizītei ir paudis Pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs Aleksijs II, kā arī valdības pārstāvji. Premjers pieļāva, ka Vīķes-Freibergas vizīte varētu notikt jau šā gada pavasarī.

Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš aģentūrai LETA jau iepriekš sacīja, ka Vīķe-Freiberga un Putins Maskavā varētu tikties pēc vakar, 27.martā, parakstītā abu valstu robežlīguma ratifikācijas.

Kalvītis pauda cerību, ka Saeima robežlīgumu varētu ratificēt līdz maijam. Līdzīgu prognozi izsaka valdības koalīcijas frakciju vadītāji.

Šodienas tikšanās Kalvītim ar Putinu ir jau otrā nepilna gada laikā.

 

Atklās latviešiem Īrijā veidotu portālu

DELFI  03/28/07    Lai Īrijā strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem piedāvātu aktuālāko informāciju par Latviju, nākamnedēļ darbu sāks jauns portāls www.baltic-ireland.eu.

Portālu "Delfi" projekta īstenotāji informēja, ka Īrijā patlaban varētu dzīvot aptuveni 65 000 Latvijas iedzīvotāju. Ik vienam no viņiem portālā būs iespēja iepazīties ar jaunākajām ziņām, preses apskatu, sporta jaunumiem, kā arī Īrijas jaunumiem.

Portāla veidotāji iecerējuši informēt savus lasītājus arī par aktualitātēm Latvijas vēstniecībā Dublinā, Latviešu apvienībā un latviešu biedrībā Īrijā.

Portāla apmeklētājiem tikšot nodrošināta arī iespēja saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem , kā arī uzzināt aktuālo informāciju par atpūtas un darba iespējām.

 

Pieteikumu ST par Latvijas un Krievijas robežlīgumu parakstījuši arī trīs koalīcijas deputāti

LETA  03/28/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) gatavoto pieteikumu Satversmes tiesai (ST), kurā tiek apstrīdēta Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstība konstitūcijai, parakstījuši arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK), aģentūrai LETA apstiprināja Lācis.

Lai iesniegtu pieteikumu ST, JL bija jāsavāc 20 paraksti, tādēļ partijai bija jāpiesaista vismaz divi citu frakciju deputāti. Tagad JL pieteikumu parakstījis 21 deputāts.

Lācis aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņš ir pret parakstīto robežlīgumu, jo par Latvijas teritorijas maiņu ir jālemj tautai referendumā. Lācis arī atzina, ka viņa partija esot viņu lūgusi neparakstīt JL pieteikumu ST, tomēr savas pārliecības dēļ viņš to ir izdarījis. Lācis sacīja, ka frakcija neesot draudējusi viņam ar izslēgšanu no Zaļo un zemnieku savienības.

Minētie trīs deputāti ir pārkāpuši koalīcijas līgumu, kurā ir paredzēts, ka koalīcijas deputāti neatbalsta opozīcijas pieteikumus ST.

"Ir gan tas diemžēl koalīcijas līguma pārkāpums, bet šobrīd nevaru neko vairāk komentēt," aģentūrai LETA sacīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Viņš norādīja, ka Seile partijai ir atzinusi, ka viņa ir viena no pieteikuma parakstītājām.

Kā ziņots, vakar Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu.

Līgums, kas būs jāratificē abu valstu parlamentiem, paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

 

Satversmes tiesa reģistrē sūdzību par Latvijas un Krievijas robežlīgumu

LETA  03/29/07    Satversmes tiesas (ST) kancelejā šodien reģistrēts 21 Saeimas deputāta parakstītais pieteikums, kurā apstrīdēts šonedēļ parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma tiesiskums, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Līna Kovalevska.

ST mēneša laikā jāpieņem lēmums, vai ierosināt lietu vai atteikties to darīt. Kovalevska sacīja, ka īpaši sarežģītās lietās likums atļauj pagarināt termiņu līdz diviem mēnešiem.

LETA jau ziņoja, ka pieteikumu ST parakstījuši visi JL frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK).

Pieteikumā lūgts atzīt likumu "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" kā neatbilstošu Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9.punktam un kā spēkā neesošu no spēkā stāšanās dienas.

Pieteikuma iesniedzēji lūdz atzīt 2007.gada 27.martā parakstīto Latvijas un Krievijas robežlīgumu kā neatbilstošu Latvijas Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežas veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, kā arī atzīt līgumu par spēkā neesošu no parakstīšanas dienas.

Šodien preses konferencē JL frakcijas deputāte Ilma Čepāne skaidroja, ka abas prasības iesniegtas vienā pieteikumā "laika taupīšanas dēļ".

Gatavojot pieteikumu ST, viņa Valsts arhīvā un Valsts kancelejas arhīvā esot izpētījusi visu dokumentu oriģinālus par Satversmes 3.panta apspriešanu Satversmes sapulcē, kā arī valdības sēžu protokolus, kurās lemts par mandātu darba grupai, kas gatavojusi Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

Čepāne prognozēja, ka ST izmantos likumā doto maksimālo termiņu - trīs mēnešus, lai izlemtu, vai pieņemt izskatīšanai pieteikumu.

Viņa atzina, ka "grūti pateikt, kas notiks, ja ST apmierinās šīs JL prasības".

Čepāne uzskata, ka valdībai nevajadzētu steigties ar Latvijas un Krievijas robežlīguma ratificēšanu Saeimā, pirms nav skaidrs ST lēmums.

LETA jau ziņoja, ka JL jau vairākkārt uzsvēris, ka parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums "ir pretrunā valsts pamatlikumam, kurā teikts, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā", tādēļ partija JL izmantojusi Satversmē garantētās tiesības pretlikumīgo līgumu apstrīdēt ST.

Aģentūra LETA jau ziņoja, JL sagatavoto pieteikumu ST, kurā apstrīdēta Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstība konstitūcijai, parakstījuši arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK). Minētie trīs deputāti pārkāpuši koalīcijas līgumu, kurā paredzēts, ka koalīcijas deputāti neatbalsta opozīcijas pieteikumus ST.

Lai iesniegtu pieteikumu ST, JL bija jāsavāc 20 paraksti, tādēļ partijai bija jāpiesaista vismaz divi citu frakciju deputāti. Tagad JL pieteikumu parakstījis 21 deputāts.

Jau ziņots, ka 27.martā Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu.

Līgums, kas būs jāratificē abu valstu parlamentiem, paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

 

Draudi skaitļos neizmērāmi

Laura Dzērve,  Diena  03/29/07    Vides ministrs Raimonds Vējonis trešdien, kad Daugavu klāja dīzeļdegviela, devies uz Dānijas galvaspilsētu risināt mencu nozvejas jautājumus. Vēl otrdien Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš publiski pauda, ka Daugavas piesārņojums, kas radies no caurules avārijas Baltkrievijā, Latvijai draud ar ekoloģisku katastrofu. Trešdien viņa viedoklis kardināli bija mainījies — teica, ka mediji pārspīlējuši, un noliedza, ka kaut kas liecinātu par ekoloģiskiem draudiem. Dīzeļdegvielas plēve Daugavā esot plāna un novēršama.

Tajā pašā laikā VVD reģionālā amatpersona Inese Lapiņa, kas sekoja līdzi situācijai Daugavas augštecē pie Krāslavas, runāja absolūti pretēji — plēve esot kļuvusi biezāka. Esot bažas, ka nācis jauns noplūdušas dīzeļdegvielas vilnis, par ko baltkrievu puse neko nav teikusi.

Ceturtdien uz Baltkrieviju dosies iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), lai kopā ar vides speciālistu pārbaudītu Daugavu kaimiņu pusē. "Patlaban Latvijai precīzi jāzina, kādā apjomā Baltkrievijas dienesti cīnās ar piesārņojumu Daugavā. Jāredz, cik tālu ir piesārņojums un ar kādu apjomu jārēķinās Latvijai," sacīja ministra padomnieks Krists Leiškalns.

Trešdienas vakarā premjera vietā esošais aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) bija sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, uz kuru gan nebija ieradies atbildīgais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS)— kā Dienai pastāstīja viņa padomnieks Didzis Jonovs, ministrs esot devies komandējumā uz Kopenhāgenu risināt mencu nozvejas jautājumus un atpakaļ būs ceturtdien.

Jau ziņots, ka otrdien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) izdevās izvietot Daugavā pie Daugavpils absorbējošās bonas. Trešdien atklājās, ka viena rinda absorbējošo bonu nespēj aizturēt plūstošo dīzeļdegvielu, tādēļ glābēji centās uzlikt vēl vienu rindu. Taču vēl trešdien vēlu vakarā tas nebija izdarīts, grūtības radīja lielā Daugavas straume. Līdz ar to daļa degvielas plūda tālāk. Lai apturētu to, plānots bonu rindu uzlikt pie Pļaviņu HES. Trešdienas vakarā piesārņojuma plēve bija sasniegusi Jēkabpili, K.Leiškalns gan apgalvoja, ka bonas pagūs uzstādīt.

VVD ģenerāldirektors V.Avotiņš stāsta, ka pašreizējais Daugavā ieplūdušais piesārņojums "nav ne tik bīstams, ne liels". Viņaprāt, drīzāk varētu teikt, ka, ja piesārņojums turpina ieplūst, tas draudot ar lielāku līdzekļu un resursu patēriņu, to ierobežojot. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas neesot arī novērota zivju bojāeja.

Viņš gan pieļauj, ka, iespējams, pirms Krāslavas varētu parādīties no Baltkrievijas straumes atnestas beigtas un pusbeigtas zivis. "Pie mums situācija ir stipri labāka nekā Baltkrievijā, kur aprēķināta noplūde ap 100 tonnu, pie mums piesārņojuma apjoms varētu būt līdz pusotrai tonnai," saka V.Avotiņš. "Tā ir ļoti plāna piesārņojuma plēve," stāsta V.Avotiņš, esot pārliecināts: "Piesārņojums ar laiku iztvaikos un atlikusī daļa ar laiku degradēsies, respektīvi sadalīsies. Dabā ir pietiekami daudz mikroorganismu, kas tiek galā ar piesārņojumu, taču tas var aizņemt laiku." Tā kā Daugavā patlaban ir pacēlies ūdens līmenis, tam mazinoties, piesārņojums palikšot uz zāles krastā. "Var apdraudēt sīkbūtnes — organismus, kas nodrošina barības bāzi citiem organismiem, neko vairāk," nekonkretizējot saka V.Avotiņš. Zivis piesārņojums patlaban neietekmējot.

Dabas speciālistu vidū gan valda satraukums. Piesārņojums var ievainot vienu no Latvijas Eiropas mēroga bagātībām — Dvietes palienes pļavas, kur ik gadu pulcējas ap 30 tūkstošiem migrējošo putnu un to migrācijas kulminācija šogad gaidāma drīzumā.

Jau tagad putni sākuši pulcēties. Palieni putni izmanto nakšņošanai, tie mēdz arī baroties palienes seklajos ūdeņos — gan dzerot ūdeni var uzņemt toksiskas vielas, kā arī barojoties.

"Apstākļu sakritība no dabas viedokļa ir viena no sliktākajām, ko varētu iedomāties. Brīdis, kad ūdens ir visvairāk un kad tam ir vislielākais ātrums. Atbilstoši piesārņojums, kas iekļūst palienē, nodara lielāku ļaunumu kā citos gadalaikos," Dienai stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāvis Andris Klepers. Patlaban palienē nav konstatēts piesārņojums, taču dīzeļdegviela ir nedaudz ieplūdusi Berezovkas upē, kas saista palieni ar Daugavu.

"Ja paliene pārklāsies ar dīzeļdegvielu, tā būs ekoloģiska katastrofa šim biotopam, kas Latvijā ir aizsargājams. Labā ziņa ir, ka šobrīd palu līmenis ir nedaudz nokrities," teic A.Klepers. Ja laika apstākļi saglabāsies tuvākajās dienās saulaini, ūdens līmenis turpinās kristies, savukārt ja būs lietus, — var palielināties. Latvijas Dabas fonds ir informējis Valsts vides dienestu, kurš uzlicis par pienākumu reģionālās vides pārvaldei sekot situācijai. Ja pali atsāksies, nepieciešams aptuveni 30 metru norobežojoša bonu josla palienei.

Iespējamie galvenie cietēji no piesārņojuma varētu būt ceļojošie ūdensputni, kas saistīti ar Daugavas palieņu ūdeņiem, planktons (mikroorganismi, kas ir ūdenī un ir barības bāze sīkiem ūdens organismiem) un vēžveidīgie. "Dīzeļdegvielai klāt ir toksiskas vielas. Tās var ietekmēt dūņas — bentosu, planktonu, vēžveidīgos, nelielas zivtiņas, ūdensaugi tās uzņem. Piesārņojums var ietekmēt barības ķēdi," stāsta A.Klepers.

 

Viedoklis: Varavīksne Daugavā

Laila Pakalniņa,  Diena  03/29/07    Lai gan Ministru prezidenta pienākumus pildošais aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzslavēja Baltkrieviju, tā turpina pagājušās nedēļas nogalē sākto Daugavas piemēslošanu, ieplūdinot Latvijas teritorijā aizvien jaunus varavīkšņu plankumus. Latvijas amatpersonas ilgi svārstījās — ekoloģiskās katastrofas nebūs, bet varbūt tomēr būs. Proti, Slakteris vēl trešdien no rīta apliecināja valdības optimismu, paziņojot, ka pagaidām Latvijai ekoloģiskās katastrofas draudi nav gaidāmi, bet, ja no Baltkrievijas vēl turpinās ieplūst dīzeļdegviela, tad gan vajadzētu par tiem satraukties. Mazāk optimistiskās zemēs sāktu no otra gala — no tā, ka nav zināms, kad Baltkrievija pārtrauks dīzeļdegvielas ieplūdināšanu Daugavā, un negaidītu līdz trešdienas vakaram, lai sasauktu Krīzes vadības padomes ārkārtas apspriedi. Tā šī krīzes situācija (ja mūsu priekpilnajā valstī vispār atļauts šādu jēdzienu lietot) ne vien devusi iespēju noskaidrot, ka mums nav atbilstoša aprīkojuma piesārņojuma savākšanai tik straujās upēs, cik nu straujas mums tās ir, un pievienot nacionālās virtuves recepšu krājumam Zivis dīzeļa mērcē, bet arī uzrādījusi īpašu fenomenu — Latvijas loģiku, kuras garants ir šīs valsts amatpersonas. Pateicoties šai vērtībai, baltkrieviem izdevās mūs piečakarēt. Svētdien pierobežā Atis Slakteris parunājās ar Baltkrievijas valdības pārstāvjiem un pēc tam paziņoja, ka Latviju sasniegs neliels naftas produktu piesārņojums. Taču, kad piesārņojums vairākas dienas peldēja pa Latviju, tas izrādījās daudz lielāks, nekā draudzīgā Baltkrievija bija solījusi, un Valsts vides dienesta direktors Vilis Avotiņš izteica bažas par ekoloģisko katastrofu. Toties Slakterim, noticot mūsu visnedemokrātiskākās kaimiņvalts solījumiem, vismaz dažas dienas izdevās demonstrēt īstu postpadomju lepnumu un nepieņemt palīdzību no kapitālistiskās Zviedrijas un kapitālistiskās Somijas, tiklīdz tā tika piedāvāta — svētdien. Tikai otrdien, kad piesārņojums bija ielaists dziļi valstī un jauni dīzeļdegvielas plankumi no Baltkrievijas nemitējās ieplūst, Latvija sāka interesēties par iespējamo palīdzību no Eiropas kaimiņiem.

Bet būs labi. To mums garantē sociālistiskā propaganda. Tā jau sestdien, kad dīzeļdegviela bija ceļā uz Latviju, Atis Slakteris mūs informēja, ka Baltkrievijas atbildīgie dienesti dara visu, lai aizturētu piesārņojuma izplatīšanos. Un arī tagad (28.marta teksts): "Visi iesaistītie dienesti dara visu iespējamo, lai dīzeļdegvielu savāktu." Bet nu jau gan Latvijas teritorijā. Galvenais, ka visi tagad pašaizliedzīgi strādā — gan baltkrievi, gan latvieši.

Taču kā ar neiespējamo, ar šaubām, raizēm? Ar "ja nu" (ja nu tur ir izplūdis tik daudz, cik nebūs iespējams savākt ne ar pašaizliedzību, ne zviedru bonām (apgūstam jaunus vārdus!))? Varbūt Latvijas loģikas dziļākā jēga ir tāda, ka pat tad, ja nebūs labi, šā vai tā būs labi. Jo, ja mēs nevarēsim lepoties ar netīru Daugavu, mēs varēsim lepoties ar to, ka mums izdevās saglabāt savu lepnumu situācijā, kad šī ūdenskrātuve, ko mēs mīlam daiļi saukt par likteņupi, bija apdraudēta. Bet būs jau labi. Turklāt varavīksne Daugavā — vai tad tā nav zīme?

 

Putins sola naftu, gāzi un tirgu šprotēm

Agnese Margēviča, NRA  03/29/07    Zaļā gaisma Latvijas šprotu importam, iespējamā naftas atgriešanās naftas cauruļvadā, kas ved uz Ventspili, un apliecinājums ieinteresētībai investēt Dobeles gāzeskrātuves attīstīšanā un atzara izbūvē no topošā Baltijas jūras gāzesvada – šādas ekonomiskas dividendes, pagaidām gan vēl tikai mutiskā formā, pēc robežlīguma parakstīšanas guvis Latvijas premjers Aigars Kalvītis.

Krietni ilgā saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu esot bijusi strikti ekonomiska, un tā sauktā tautiešu problēma vispār neesot skarta. Savukārt pirms tam, trešdienas rītā tiekoties ar Kremļa kontrolētā Gazprom prezidentu Alekseju Milleru, premjerministrs un Latvijas gāzes vadība panākuši vienošanos, ka turpmāk līgumi par gāzes piegādes cenām tiks slēgti ar piecu, nevis viena gada termiņu, kas esot liels sasniegums.

Ja pēc otrdienas tikšanās ar Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu A. Kalvīša un visas oficiālās delegācijas sejās bija smaidi un valdīja pacilātība, tad, iznākot no V. Putina ārpilsētas rezidences Novoogarevo, smaidu nebija un skatieni bija domīgi. A. Kalvītis gan noliedza, ka sarunā skarti nepatīkami jautājumi vai saņemta kāda kritika.

"Krievvalodīgo jautājumam mēs vispār nepieskārāmies – saruna bija tīri saimnieciska un ekonomiska, protams, pieskaroties arī vēsturiskiem jautājumiem, 20. gadsimta traģiskajiem vēsturiskajiem notikumiem, kas ir bijuši Eiropas kontinentā, tajā skaitā Latvijā un Krievijā," stāstīja premjers un, lūgts precizēt, norādīja, ka par vēsturi runāts pēc viņa, nevis V. Putina iniciatīvas. Šie jautājumi esot pārspriesti "plašā kontekstā" un bez "emocionālā fona", kas, pēc A. Kalvīša domām, esot ļoti svarīgi.

A. Kalvītis, kā solījis, esot ieminējies par Latvijas Valsts prezidenta(-es) vizīti Maskavā pēc robežlīguma ratifikācijas, un V. Putins izteicies, ka vizītes saskaņošana esot abu valstu Ārlietu ministriju ziņā – atliekot vien piemeklēt datumu. "Mūsu klātbūtnē prezidenta kungs teica, ka Ārlietu ministrijām jāpiemeklē datums un vizīte tiek atrunāta," sarunā ar

V. Putinu dzirdēto atreferēja A. Kalvītis. Uz precizējošiem jautājumiem, vai runa ir par esošās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vai varbūt jau jaunievēlētā prezidenta vizīti, premjerministrs uzsvēra: "Runa ir par šo pavasari un šo prezidenti."

Uz Neatkarīgās jautājumu, vai premjers nejūt vilšanos, ka robežlīguma parakstīšanai neseko tik konkrēti politiski lēmumi attiecībā uz lieliem ekonomiskiem projektiem, kā varbūt Latvija cerējusi, A. Kalvītis atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka visi gaidītie politiskie signāli saņemti. "Es domāju, esam saņēmuši vairāk politisko signālu, nekā pat varējām gaidīt. Vairāk, nekā varējām pat iedomāties, tā, ka pats galvenais, ka šī gaisotne bija tiešām konstruktīva, pragmatiska jebkurā tēmā, kaut vai tās bija šprotes, un prezidents teica, ka tā problēma ir jāatrisina, un uzdeva valdībai turpat mūsu klātbūtnē šo jautājumu atrisināt. Un viņš teica, ka Rīgas šprotes ir viens no slavenākajiem produktiem, kam ir jābūt Krievijas tirgū. Tā viņš arī teica – viņam garšo!" atstāstīja A. Kalvītis.

Uz jautājumu, vai no Gazprom saņemti kādi signāli par Ventspils naftas iespējamo pāriešanu Krievijas rokās, A. Kalvītis uzsvēra, ka ar A. Milleru naftas tranzīta tēma vispār neesot apspriesta, toties tas pārrunāts ar V. Putinu un saņemts signāls, ka naftasvads uz Ventspili ilgi vairs sauss nestāvēs. "Mēs ar Gazprom neaprunājām Ventspils naftas jautājumus, jo Latvijas valstij VN nav vairs nekādu akciju, lai šo procesu varētu ietekmēt, bet mēs šim jautājumam īsi pieskārāmies pie prezidenta. Šis jautājums tika apspriests, un es saprotu, ka Krievijai naftas eksports pieaug katru gadu un papildu jaudas viņiem būtu interesantas, bet, protams, šeit vēl ir tāls un sarežģīts ceļš ejams. Katrā ziņā man radās sajūta… Prezidents pauda viedokli, ka nafta varētu atgriezties Ventspilī," informēja A. Kalvītis. Taujāts, vai V. Putins šādu iespēju sasaistījis ar VN vēlamu pāriešanu Krievijas rokās, A. Kalvītis uzsvēra: "Šis jautājums nav valsts un valdības rokās. Valdība jau vairs neko neietekmē [Ventspils naftā]. Katrā ziņā es informēju [Putinu], ka valsts savas akcijas ir pārdevusi Holandes Vitol, viņš teica, ka Krievijai ar Vitol ir laba sadarbība un tur viņš neredz nekādu problēmu sadarboties naftas transportēšanā nākotnē.

 

Latvija prasīs Baltkrievijai kompensāciju par piesārņojumu Daugavā

LETA   03/30/07    Latvija nolēmusi starptautiski vērsties pret Baltkrieviju un prasa kompensēt zaudējumus, ko radījis piesārņojums Daugavā, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Vides ministrijai būs jāapkopo videi nodarītie zaudējumi, bet Ārlietu ministrija būs atbildīga par prasības iesniegšanu. Latvijai nodarītos zaudējumus aprēķinās pēc videi nodarītā posta, kā arī izmaksām, kas bija nepieciešamas gan pašu, gan ārvalstu glābšanas dienestu darbībai.

Premjers uzsvēra, ka situācija Daugavā joprojām ir sarežģīta, tomēr neesot pamata runāt par ekoloģisku katastrofu. Kalvītis atzinīgi novērtēja atbildīgo glābšanas dienestu darbu, novēršot iespējamās ekoloģiskās briesmas.

Atbildīgie dienesti esot spējuši paveikt to, kas neesot bijis pa spēkam pieaicinātajiem ārvalstu speciālistiem, norādīja premjers.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš aģentūrai LETA sacīja, ka Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas speciālistiem, tāpat kā Latvijas operatīvajiem dienestiem, nav bijusi pieredze šāda piesārņojuma likvidēšanai upēs. Ārvalstu dienestu pārstāvji izteikuši vēlmi turpināt piedalīties piesārņojuma likvidēšanā Daugavā, lai papildinātu savas iemaņas.

Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik Latvijā nonākušas ne vairāk kā 3,7 tonnas dīzeļdegvielas. Šā apjoma nodarītais zaudējums videi novērtējams aptuveni 30 000 latu, bet izdevumus, kas radušies piesārņojuma lokalizēšanas un novēršanas laikā, varēs aprēķināt tikai pēc piesārņojuma likvidēšanas.

Pēc vides speciālistu novērojumiem, noplūdes vietā degviela pārklāj upi 80%-90%, līdz kaimiņvalsts pusē Daugavā nostieptajai bonu virknei - 70%, līdz Daugavpilī uzstādītajām bonu rindām - 40%, bet aiz tām - 5% apjomā.

Vējonis ir pārliecināts, ka pie Pļaviņu hidroelektrostacijas novilktās bonas degvielas plēvi apturēs pilnībā.

Tā kā degviela Baltkrievijā pārklāj upi vēl aptuveni 230 kilometru garumā, vēl vairākas nedēļas gaidāma degvielas plēves plūšana Daugavā. Turklāt pašlaik ūdens līmenis Daugavā krītas un palēninās arī straumes ātrums upē.

Vējonis apliecināja, ka Daugavā zivju slāpšana ne Latvijas, ne Baltkrievijas pusē nav novērota. Citu dzīvnieku bojāeja arī nav novērota. Viņš žurnālistiem atzina, ka piesārņojums varētu ietekmēt barības bāzi, tomēr ministrs pauda cerību, ka nebūs tik slikti.

Avotiņš aģentūrai LETA teica, ka Baltkrievijā joprojām atrodas divi Latvijas vides speciālisti, kas noplūdes tuvumā pēta bioloģiskos resursus.

Šodien Krasta apsardzes pārstāvji ar helikopteru vēlreiz novēros situāciju Daugavā.

Avotiņš informēja, ka vakar operatīvo dienestu speciālisti pārbaudīja absorbējošās bonas pie Daugavpils un mēģināja no tām izspiest degvielu. Tā kā naftas produkti no bonām nav izdalījušies, secināts, ka piesārņojuma intensitāte ir maza. Ar šādu degvielas koncentrāciju bonas bez mainīšanas varot upē palikt pat aptuveni mēnesi.

Viņš arī sacīja, ka upes straumes ātruma palēnināšanās ļaus dienestiem Daugavā uzstādīt bonas vēl kādā vietā, ja būs nepieciešams. Pagaidām gan izvietot papildu bonas nav plānots.

Piesārņojums no Baltkrievijas mazās devās turpinās nākt vēl ilgu laiku. Tas atkarīgs no baltkrievu operatīvo dienestu darbības, piemēram, mainot bonu aizsprostu Daugavā kaimiņvalstī. Latvijas operatīvo dienestu aprīkojums esot daudz labāks nekā Baltkrievijas kolēģiem, tādēļ arī Latvijas spēja likvidēt šādas avārijas ir lielāka.

Jau ziņots: lai izvērtētu, kāda ir situācija piesārņojuma dēļ Daugavā, un lai lemtu par turpmāko rīcību, Kalvītis šodien uz apspriedi bija aicinājis atbildīgos ministrus un dienestu vadītājus.

Uz to uzaicināts aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), Valsts vides dienesta direktors Vilis Avotiņš un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume.

Premjers vēlējās gūt jaunāko informāciju par piesārņojumu Daugavā, lai lemtu, kā veiksmīgi likvidēt piesārņojuma sekas.

Jau ziņots, ka situācija Daugavā pēc dīzeļdegvielas noplūdes uzlabojas, aģentūrai LETA iepriekš teica Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš.

No Baltkrievijas ieplūstošās dīzeļdegvielas piesārņojuma intensitāte arvien mazinās, turklāt pie Daugavpils uzstādītās bonu rindas degvielas plēvi aiztur efektīvi, informēja Avotiņš.

Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē pie Aizkraukles novilktais bonu aizsprosts arī ļauj cerēt, ka piesārņojums tiks savākts.

Avotiņš gan atzina, ka arī pirmdien uz laiku degvielas plūsma no Baltkrievijas samazinājās, tomēr pēc tam turpinājās ar vēl lielāku intensitāti, tādēļ pagaidām nav pārliecības, ka plūsma tuvākajā laikā apstāsies.

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) vakar no helikoptera novēroja, ka aptuveni 230 kilometru garā posmā Daugava un Ullas upe Baltkrievijā ir klāta ar naftas produktiem. Baltkrievijas teritorijā bonas izvietotas Daugavā un Ullā.

Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atzinis, ka Baltkrievijā notikusī dīzeļdegvielas noplūde Latvijai radījusi vismaz 30 000 latu zaudējumus, taču šajā summā nav ierēķināti glābšanas darbu izdevumi.

Kopējo zaudējumu summu varēs aprēķināt tikai tad, kad glābšanas un piesārņojuma savākšanas darbi būs pabeigti. Tad arī tiks pieprasīta kompensācija no Baltkrievijas, kā paredz abu valstu parakstītās konvencijas, solīja ministrs.

 

VVD: piesārņojums Daugavā samazinās

DELFI  03/30/07    Valsts vides dienesta (VVD) speciālisti, nepārtraukti sekojot situācijai Daugavas upē, informē, ka no Baltkrievijas pienākošais piesārņojuma apjoms samazinās. Situācija jūtami uzlabojas arī Krāslavas pusē, jo ieplūstošais dīzeļdegvielas daudzums no Baltkrievijas jau ir salīdzinoši neliels.

Kopumā operatīvo dienestu uzstādītās bonas darbojas labi un ir ievērojami samazinājušas piesārņojuma intensitāti, informēja VVD. Novērojumi liecina, ka dīzeļdegvielas paliekas pēcpusdienā sasniegušas Pļaviņu ūdenskrātuvi.

Lai apzinātu piesārņojuma pakāpi un sniegtu savus atzinumus, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra analizē dažādās upes vietās ņemtos ūdens paraugus. Izmērītā skābekļa daudzums ir aptuveni 10-11 miligrami litrā, kas liecina, ka skābekļa daudzums ūdenī ir pietiekams un no tā trūkuma zivju bojā eja nedraud. Tam lielā mērā jāpateicas pavasara paliem, jo vasaras mazūdens periodā šādos piesārņojuma apstākļos skābekļa režīms būtu ievērojami sliktāks.

Attiecīgām struktūrvienībām uzdots veikt pastiprinātu zivju, ūdens bezmugurkaulnieku un putnu stāvokļa kontroli Daugavā, sakarā ar iespējamo naftas produktu piesārņojuma ietekmi uz tiem. (piem. slāpšanu, spalvu salipšanu).

Dīzeļdegviela ir viens no naftas produktu veidiem, kas ir sarežģīts dažādu vielu maisījums. Tās sastāvā ir tādi savienojumi kā lineārie un aromātiskie ogļūdeņraži, cikloalkāni, aromātiskās karbonskābes, sērorganiskie savienojumi un citas vielas. Nokļūstot ūdens vidē, tā ātri izplūst pa tā virsmu, veidojot virsmas plēvi. Šis apstāklis tad arī nosaka vienu no galvenajiem vides piesārņojuma ar naftas produktiem kaitīgajiem faktoriem, jo tiek traucēta gaisa apmaiņa starp atmosfēru un ūdeni. Dīzeļdegvielas noplūde ūdens vidē rada bīstamību. Dīzeļdegvielai un tās biodegradācijas rezultātā radušajiem starpproduktiem ir arī toksiskas īpašības, kas var radīt izdzīvojušiem ūdens organismiem attīstības traucējumus.

Kā ir aprēķinājuši VVD speciālisti, ceturtdienas pusdienlaikā Latvijā ieplūdušās dīzeļdegvielas maksimālais apjoms varētu būt aptuveni - 3,7 tonnas.

 

Intervija: Konstitūcija – galvenais varas ierobežotājs

Viktors Avotiņš   NRA  03/31/07    Politikas svārsts šūpojas ne tikai no partijas uz partiju. Tas šūpojas arī no likumdevēja pie izpildvaras.

Sestdien Rīgā kārtējos Seminarium Hortus Humanitatis valstu konstitūcijām un konstitucionālismam veltītajos lasījumos uzstājās kādreizējais Borisa Jeļcina palīgs un viens no jaunās Krievijas konstitūcijas veidotājiem, tagad Maskavas Augstākās ekonomikas skolas konstitucionālo un administratīvo tiesību katedras vadītājs, profesors Mihails KRASNOVS. Neatkarīgā jautāja Krasnova kungam pamatā par lietām, kuras vērtējamas arī Latvijā.

– Konstitūcijas tagad ir pat režīmiem, kurus grūti iedomāties kaut kādos rāmjos. Vai tas nozīmē, ka konstitūcija kļūst dekoratīva lieta? Lieta, kas pastāv skata, nevis jēgas dēļ.

– Es skatos uz konstitūciju kā līgumu starp sabiedrību un valsti, kura laiks nav gan pagājis. Valsts saskaņā ar šo līgumu apņemas, pirmkārt, ierobežot sevi, otrkārt, sargāt pamattiesības un brīvības. Sabiedrība no savas puses (runāju shematiski, primitīvi) apņemas pildīt valsts likumus. Konstitūcija ir galvenais varas ierobežotājs valstī. Tāpēc, ka nostiprina tādu sistēmu, kura izslēdz valdītāja monopolu...

– Bet tikko seminārā jūs sacījāt, ka Krievijas konstitūcija nav traucēklis personālistiskam režīmam, ka "visspilgtākais personālisma indikators nav vis prezidenta pilnvaru apjoms, bet praktiski pilnīgs reālās politikas atkarības trūkums no parlamenta vēlēšanu rezultātiem" un ka tas nav saistāms ar kādām prezidenta īpašībām, bet ar reālo konstitucionālo konstrukciju.

– Grūti iedomāties, ka valsts konstitūciju varētu radīt gudru onkuļu pulks ārpus realitātes un sabiedrības. Šiem cilvēkiem jārēķinās ne tikai ar savu pasaules izpratni, bet arī ar sabiedrības dominantēm. Masas cilvēks varbūt neieteiks detaļas, bet viņš var saprast – kādu varu jūs man te brūvējat. Andrāšs Šaijo teicis: "Konstitūcijas ir mūsu baiļu atspulgs."

Tas skaidri redzams Krievijas konstitūcijā. Tās problēmu saknes meklējamas 1993. gadā. Atcerieties to laiku. Atcerieties Borisa Jeļcina un parlamenta dramatiskās attiecības. Prezidentureformatoru spieda Augstākā Padome. Vai ne? Tātad bija jāpanāk, lai deputāti nebūtu prezidentam bīstami. Tas tika nodrošināts. Prezidents vienmēr iecels to premjeru, kuru gribēs. Līdzīgi kā Kaligula, ja gribēja, veda zirgu senātā. Kāpēc dome nedumpojas? Vienkāršas cilvēcīgas izjūtas. Trīs reizes nebūsi mierā – saskaņā ar konstitūciju dome tiek atlaista. Kam gribas atkal sponsorus meklēt? No parlamenta vēlēšanām Krievijā nav atkarīgs valsts sociālekonomiskais kurss. Un tas tā ir, nevis pateicoties kādam konkrētam uzvārdam, bet mūsu institucionālām īpatnībām. Pateicoties tām, reālā vara tiek monopolizēta viena institūta rokās. Prezidents konstitucionāli tiek apveltīts ar fundamentālu, dominējošu lomu – viņš virza gan valsts iekšpolitiku, gan ārpolitiku. Kur te varas dalīšana? Runa jau nav par to, cik pilnvaru ir prezidentam, bet par to, vai kāds cits institūts spēj likt tam kaut ko pretī. Taču citiem varas institūtiem, atkal institucionālu iemeslu dēļ, nav pietiekamu svaru un atsvaru saistībā ar prezidenta prerogatīvām. Tā ir mūsu problēma.

– Tātad konstitūcija nevar aizskriet varai par priekšu. Tai vara jāierobežo, bet, tā kā konstitūcijas teksta pasūtītājs ir pati vara, tad spekulācija vien sanāk. Kura vara tad grib sevi ierobežot?

– Tas tiešām ir svarīgs jautājums. Neviens nav ieinteresēts tapt ierobežots. Bet iedarbojas citi mehānismi. Piemēram, amerikāņu Neatkarības deklarācijā fiksētas tautas tiesības uz sacelšanos pret tirāniju. Konstitucionālisma – varas ierobežošanas nepieciešamību rada izpratne, ka neierobežota vara nogalina valstiskumu. Viens politiķis, atsevišķs politisks spēks varbūt nav ieinteresēts to pieņemt. Bet politisko spēku kopums ir par to. Iedomājieties sēžam tādu varas monopolistu... Ir spēle Kalna kungs. Kurš otru no kalna nogrūdīs, būs kungs. Lai arī sastopama, tā nav normāla konstrukcija.

– Ta" sēž tas kungs kalnā. Galvās sēž. Latvijā saskaņā ar kādu aptauju 43% gribot stingro roku.

– Bet valsts stabilitāte ir apdraudēta. Un te ir vēl otra lieta. Kā uz to skatās sabiedrība? Ja tā ir attīstīta, pilsoniska sabiedrība (manā uztverē tāda, kas paredz zināmu cilvēka autonomiju, antitēze skudrupūznim), tad tā spiež uz politiķiem, lai spēles noteikumi būtu tādi, ka valdīšanas monopols nepastāv. Ekonomikā par to, lai pastāvētu konkurence, lai gurķīšus tirgū pārdotu vairāki, nevis viens pats, rūpējas valsts. Citādi monopolists, viens palicis, izlaidīsies, un viņa gurķīši kļūs arvien iepuvušāki. Kas gādās par konkurenci politikā? Tas valdītājs, kurš ticis pie varas un nu pats jūtas kā valsts? Te daudz atkarīgs no sabiedrības. Ja sabiedrībai riebeklības nebūs riebeklības, bet lietišķa saskarsme, ja sabiedrība dzīvos saskaņā ar amorāliem tipiem un balsos par tiem, par partijām, kuras (sociālpolitiski) nav līgumspējīgas, tad selekcija būs tāda, ka sabiedrībai politikā nāksies iztikt ar puvušiem gurķiem.

– Jūs tik lielu nozīmi piešķirat konstitucionālai konstrukcijai. Latvijas Satversmē nav to problēmu, kas Krievijas konstitūcijā. Un tomēr vara attieksmē pret tās suverēnu arī te atļaujas lēkt laukā no rāmjiem. Kur tad ir atšķirība?

– Jā, es paskaidrošu. Jūs Latvijā varat būt nemierā ar absentisma līmeni (tiem, kuri vispār nepiedalās vēlēšanās), varat sašust par lielo cilvēku skaitu, kuri grib stingro roku. Laikam taču viņi cer, ka, pastāvot stingrai kārtībai, viņus, godīgus un likumklausīgus, neviens neaiztiks. Taču ir ne viena vien liecība par to, ka, pastāvot stingrai kārtībai, kaimiņš, kuram sagribējās tā godīgā dzīvokli, stučīja, kur vajag, un to labo cilvēku ietupināja vai nošāva....

Bet ar visu to, ar ko jūs te varētu būt nemierā, mūsu politiskās sistēmas atšķiras. Atšķirība ir tā, ka jūsu problēma vairs nav konstrukcijā, bet tajā: cik adekvāti jūsu politiķi pārstāv sociālo grupu intereses, cik pilnīgi dažādas sociālas vai citas grupas ir pārstāvētas parlamentā; cik aktīvas ir dažādas pilsoniskās sabiedrības struktūras; cik neatkarīgi ir mediji; cik neatkarīgas tiesas... Arī Krievijā tas ir svarīgi, bet pie mums turklāt pastāv šīs konstrukcijas problēmas. Pie jums, neraugoties uz trūkumiem, pastāv politiskā konkurence. Lai nepietiekami attīstīta, bet ir. Mums tai ceļā ir baļķis. Un šis baļķis, kā es to redzu, atrodas pašā varas modelī. Konstitūcijā. Lūk, tā ir galvenā atšķirība.

– Ko jūs sakāt par varas personālismu Krievijā, nosacīti var saistīt ar to, ko mēs sakām par izpildvaru. Tā pretendē būt dižāka par Saeimu.

– Izlasīju Latvijas konstitūciju – pietiekami mierīga, klasiska parlamentāra republika. Normāls parlamentārs modelis. Ar varas dalīšanu – viss kārtībā. Saprotiet, Krievijai šajā posmā svarīga varas konstrukcija. Jums – kas cits. Tas, kā sabiedrība spiež un ietekmē varas struktūras. Ikvienā valstī jūs atradīsiet posmus, kad prevalē izpildvara. Politikas svārsts šūpojas ne tikai no partijas uz partiju. Tas šūpojas arī no likumdevēja pie izpildvaras. Pat ASV bijuši posmi, kad Kongress spēcīgs un prezidents vājš. Un ir otrādi.

– Jūs rakstāt – "bez politiskas konkurences nav demokrātijas". Lai mēs vēl vairāk sapriecātos par sevi, sakiet, kas, ja nav politiskas konkurences, notiek ar valsts aparātu?

– Civildienestam pakļautie ierēdņi zaudē vienu no savām galvenajām, valsts stabilitātes un likumības garantiju nodrošināšanai nepieciešamajām īpašībām – politisko neitralitāti. Visa attiecību sistēma motivē aparātu kalpot ne sabiedrībai, ne valstij, bet attiecīgajam patronam. Ne velti eksperti saka – mums ir ne valsts, bet valdnieka dienests (gosudareva služba). Starp citu, interesanti, ka lielākā daļa ierēdņu no tiesas nejūt atšķirību starp šiem jēdzieniem. Lielāko daļu sabiedrības tas nebaida: ja jau ir "galvenais priekšnieks", lai kalpo tam. Taču cilvēki neņem vērā, ka tāda kalpošana, tāda lojalitāte ir šķietama, jo no "varas vertikāles iekšpuses" kontrolēts aparāts reāli ne tik vien kā paliek bez kontroles, bet faktiski kontrolē pašu prezidentu. Visbeidzot tādā vidē (tai skaitā spēka struktūrās) aparāts gluži vienkārši izvirst, jo koruptīvie tīkli kļūst vertikāli, tie sagrābj visus valsts pārvaldes stāvus.

– Un kas ir politiskā opozīcija, ja nav politiskas konkurences?

– Mūsu apstākļos opozīcija vai nu kļūst servila un viltīgi paziņo, ka kritizē nevis prezidentu, bet valdību, lai arī valdībai patstāvīga kursa nevar būt, vai arī radikāli nostāda sevi pret valsts galvu. Normālos apstākļos opozīcijai ir divas lomas. Pirmā – opozīcijas darbība ļauj īstenot līdzsvarotāku politiku, caur ko krasi samazina politiskā svārsta amplitūdu un atbilstoši nodrošina varas aprēķināmību un pārmantojamību. Otrā – opozīcija ir galvenais kanāls, ar kā palīdzību sabiedrība spēj kontrolēt izpildvaru un valsts aparātu kopumā. Tāpēc opozīcijai atbildības līmeņa ziņā jāizturas kā varai, nevis tikai jābaksta vara. Ja pozīcija tiešām pauž sabiedrības intereses, var tai piekrist un to atbalstīt. Ja ne – kritizēt, bet kaut ko arī piedāvājot.

– Mūsu prezidente izmantoja Satversmes 72. pantu, tā izmantošana tika iestiepta politikā, un sākās orāla jezga. Aizrunājās līdz vēlēšanu sistēmas maiņai. Jūs lietojāt vārdu "mažoritārisms" citā sakarā un teicāt, ka tas ir arhaisks. Kāpēc?

– Es par mažoritāti izteicos tikai tajā nozīmē, ka, ja mums ir vairākums, tad mazākuma domas jāatmet. Tā, manuprāt, ir ļoti bīstama demokrātijas izpratne. Ka nevajag pievērst uzmanību mazajām partijām u.tml. Jo tas veicina sabiedrības radikalizāciju. Kad manas intereses un vērtības nav pārstāvētas vai ja tās tiek izmestas, es sāku dusmoties un uzbrukt varai jau ne visai konstruktīvā veidā.

Bet, ciktāl runājam par vēlēšanām, – ideālas sistēmas nav. Filozofs, sociologs Karls Popers XX gadsimta vidū uzskatīja, ka proporcionālā sistēma ir ļoti slikta. Es uzskatu, ka viss atkarīgs no vēsturiskām tradīcijām, spēku samēra, sabiedrības stāvokļa... tāpēc, to nezinot, būtu bezkaunība teikt, kādai sistēmai konkrētā vietā dodama priekšroka. Un... par maz būtu arī pateikt, ka proporcionālā sistēma labāka. Jāzina arī, kāda ierobežojošā barjera pastāv. Krievijā tā tagad ir 7%. Latvijā 5%. Es uzskatu – labāk būtu, ja šī barjera būtu minimāla. Teiksim 2%. Jā, tad ir sarežģītāk veidot valdību, panākt vienošanos par to vai citu likumu, bet plusu, manuprāt, ir vairāk. Varu kļūdīties. Pats dodu priekšroku proporcionālajai sistēmai, bet, kādai tai būt, tas jālemj sabiedrībai caur politiķiem.

– Kā vērtējat nacionālo konstitūciju un potenciālās eirokonstitūcijas līdzāspastāvēšanas perspektīvu?

– Ja jau valsts pati ir iestājusies ES, tad tā uzņemas pildīt zināmas līgumsaistības. Un tās likumiem norunātās lietās ir jāatbilst starptautiskām normām. ES ne viens vien jau sauc par konfederāciju, un ir politologi, kas uzskata, ka runa ir par federāciju. Vai tā būs – grūti teikt. Nacionālās valsts jēdziens vēl ir ļoti stiprs.

Bet nedomāju, ka no daudzveidības jābaidās. Kas ir ES, eiropeisks trends? Savā ziņā – unifikācija. Baidos, ka var tikt ņemts kāds vidējais Eiropas līmenis un visi subjekti pielāgoti tam. Tā ir briesmīga lieta, jo Eiropas valstu bagātība ir to daudzveidībā. Esmu pret unifikāciju. Ne tāpēc, ka bīstos no kādiem pārvalstiskiem orgāniem, bet tāpēc, ka tad, kad rit nenovēršama unifikācija, cilvēkos aug protests. Cilvēkam raksturīgi būt pašam, un viņš, pat ja runa ir par kādām necilām īpašībām, negrib būt cita cilvēka, citas tautas klons. Varbūt vienas no neizrunātām, bet būtiskām tiesībām ir tiesības uz individualitātes saglabāšanu. Manuprāt, ja kāda apvienība apdraud tās vai citas tautas, tās vai citas iedzīvotāju grupas savdabību, tad tas ir pretrunā ar tiesību pamatprincipiem.

 

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Disciplinārkolēģija vēlas iepazīties ar Vrubļevskas telefonsarunām

LETA  03/23/07     Tiesnešu disciplinārkolēģija piektdien nolēma lūgt prokuratūru iesniegt tās rīcībā esošos, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņemtos Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas sarunu ierakstu atšifrējumus, lai lēmuma pieņemšanai objektīvi novērtētu visus materiālus.

Kā informē Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre, arī pati Z.Vrubļevska disciplinārkolēģijai paudusi vēlmi iepazīties ar sarunu ierakstiem. Pret viņu ierosinātās disciplinārlietas izskatīšanā izsludināts pārtraukums, līdz vajadzīgie materiāli būs sagatavoti.

Disciplinārlietu pret Z.Vrubļevsku ierosināja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns pēc tam, kad bija izvērtējis tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) sūtītos Ģenerālprokuratūras materiālus šajā lietā. Prokuratūra februārī beidza no KNAB saņemto materiālu pārbaudi par iespējamu tiesas ietekmēšanu saistībā 24.janvārī atliktu civillietu. Šajā sēdē tiesas priekšsēdētāja bija Z.Vrubļevska. Prokuratūra nekonstatēja faktus, kas ļautu rosināt kriminālprocesu pret Z.Vrubļevsku, taču saskatīja Tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpumus.

Vienīgā lieta, kuras izskatīšanu šajā datumā Z.Vrubļevska atlika, bija saistīta ar Ventspils mēra Aivara Lemberga pretinieku pārņemtās a/s Ventbunkers blakussūdzību par prasības nodrošinājuma atcelšanu. A.Lembergam lietas atlikšana bija izdevīga, jo tā tobrīd no viņa ietekmes neizslīdēja a/s Latvijas naftas tranzīts un tai piederošā holdinga Ventspils nafta pārvalde.

 

Par LZS priekšsēdētāju ievēl Augustu Brigmani

LETA  03/24/07    Sestdien Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā par Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Augusts Brigmanis, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu.

Par viņa pirmo vietnieku ievelēts zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Kā ziņots, LZS kongresā sestdien vairākkārt izskanēja delegātu aicinājums nepieļaut, lai LZS valdības koalīcijā paliek pabērna lomā.

Kongresa delegāts Roberts Dilba, pārfrāzējot ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) Saeimā esošo partiju salīdzinājumu ar trim dažādiem tēva dēliem, teica, ka centriskai LZS šajā "ģimenē" pienāktos mātes loma, kura ar stingru roku parauj aiz biksēm tos, kas pārāk strauji iet pa labi vai pa kreisi. "Bet dzīvē tā diemžēl nesanāk," atzina Dilba, tāpēc LZS šajā politisko konfliktu atmosfērā ir nopietni jāuzmanās, lai nepaliktu pabērna lomā koalīcijā.

Dilba aicināja turpmāk pirms svarīgu likumprojektu balsojumiem Saeimā tos apspriest arī LZS valdē.

Arī līdzšinējais LZS goda tiesnesis Pauls Putniņš kongresā pauda viedokli, ka LZS varētu koalīcijā savu gribu iezīmēt spilgtāk un asāk.

Savukārt Vitauts Staņa uzsvēra, ka patlaban LZS ļoti svarīgi ir iziet no pašapmierinātības. Viņaprāt vēlētājiem rodas iespaids, ka koalīcijā LZS iet Tautas Partijas (TP) pavadā. Arī LZS pārstāvētie pašvaldību vadītāji patlaban jūtoties sabijušies, jo nejūtot tik lielu aizmuguri, kādus savējiem pašvaldību vadītājiem nodrošina TP.

Delegāta no Rīgas Iveta Purne partijas biedrus brīdināja, ka LZS, kas vienmēr ir gājusi zelta vidusceļu, var kļūt pārāk bezmugurkaulaina. Viņu pārņemot šausmas, vērojot, cik smagas ēnas krīt no sestdienas "politikas dieviem".

Arī vairāki citi kongresa delegāti norādīja, ka LZS ir aktīvāk jāpiedāvā valdībai savas idejas un jāprot tās aizstāvēt. Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele pat aicināja sasaukt LZS konferenci, kurā būtu pārstāvēti gan Saeimas deputāti, gan pašvaldību deputāti un reģionālo nodaļu pārstāvji, lai drosmīgi atklāti un skaidri izrunātu stāvokli, kādā patlaban atrodas LZS un nospraustu partijas tālākās attīstības virzienu.

Gudele pauda viedokli, ka "politiskā atbildība nav paplašināta kriminālatbildība" un, ka "LZS nav Aivars Lembergs", tomēr partijai sava nostāja būs jāpauž, kad būs pabeigta izmeklēšana viņa krimināllietā.

LZS kongresā plānots pārvēlēts LZS vadību, Centrālās valdes locekļus, Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētāju, Revīzijas komisiju un Goda tiesas priekšsēdētāju.

 

LZS kongresā aicina Valsts prezidenta amatam virzīt Induli Emsi

LETA  03/24/07    Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā, kas sestdien notiek Jelgavā, daudzi delegāti atzina, ka vēlētos nākamā Valsts prezidenta amatā redzēt pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi (ZZS).

Runas par nākamā Valsts prezidenta kandidatūru lielā mērā izprovocēja pats Emsis, kurš savā uzrunā aicināja izvirzīt nākamo prezidentu no "latviskas vides", jo, viņaprāt, Latvijas pienākumi pret Eiropas Savienību lielā mērā jau ir izpildīti.

Nākamajam prezidentam, pēc Emša teiktā, ir jābūt cilvēkam "ar Latviju sirdī", kas saprastu Latvijas cilvēku rūpes, spētu iedvest ticību viņu spēkiem un prastu darīt latviešu tautas cerības un problēmas saprotamas arī cilvēkiem ārvalstīs.

Jau nākamais runātājs LZS kongresā, partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvis Saeimā Guntis Blumbergs aicināja Emsi kļūt par nākamo Valsts prezidentu, jo viņam, pēc Blumberga teiktā, piemīt visas īpašības, lai varētu sekmīgi šajā amatā pārstāvet Latvijas tautu.

Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) atzina, ka Latvijas sabiedrībā ir vairāki cilvēki, kas būtu spējīgi pildīt prezidenta funkcijas. Rāviņš pievienojās Ventspils kolēģa atzinumam, ka "Emsis varētu ļoti labi pildīt valsts prezidenta pienākumus".

Pēc šiem slavinājumiem Emsis atkal lūdza vārdu. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir parlamentāra valsts, ka viss spēks un rīcība ir parlamentam. Viņš atzina, ka vēl nav izpildījis solīto, kad tika ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju. Viņš norādīja, ka vēl ir daudz jādara Saeimas darba organizācijas uzlabošanai, debašu kultūras paaugstināšanai Saeimas prestiža celšanai.

Emsis ļoti augstu novērtēja pašreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas veikumu, kura, pēc viņa teiktā, ir atstājusi "lielas kurpes" nākamajam prezidentam. Tomēr ar ārlietām, pēc Emša domām, turpmāk būtu jānodarbojas galvenokārt ārlietu ministram ne valsts prezidentam.

Savukārt LZS priekšsēdetājs Augusts Brigmanis savā runā apgalvoja, ka pirms valsts prezidenta amata kandidātu nosaukšanas tiks veiktas konsultācijas gan partijā, gan ar pašreizējo valsts prezidenti, gan koalīcijā.

Pēc Brigmaņa domām, labākais risinājums būtu, ja valdošā koalīcija spētu vienoties par vienu valsts prezidenta amata kandidātu, kam būtu garantēts Saeimas vairākuma atbalsts.

Kā ziņots, sestdien Jelgavā notiek LZS kongress, informēja Brigmanis.

Plānots, ka kongresa delegāti noklausīsies LZS Centrālās valdes pārskata ziņojumu par darbu kongresu starplaikā un Centrālās revīzijas komisijas ziņojumu, kā arī zemkopības, labklājības, izglītības un zinātnes un e-lietu ministru ziņojumus par turpmākajiem uzdevumiem.

Sanāksmē tiks pārvēlēts LZS priekšsēdētājs, viņa vietnieks, Centrālās valdes locekļi, Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Revīzijas komisija un Goda tiesas priekšsēdētājs.

LZS kongresā piedalīsies visi no LZS 9.Saeimā ievēlētie deputāti, LZS nodaļu vadītāji, Centrālās valdes locekļi, Revīzijas komisijas locekļi, reģionālie koordinatori, Goda tiesas priekšsēdētājs un no katriem pieciem LZS biedriem viens delegāts.

Brigmanis pastāstīja, ka kongresā tiks analizēti 9.Saeimas vēlēšanu rezultāti, kurās LZS startēja vienā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā kopā ar Latvijas Zaļo partiju un partiju "Latvijai un Ventspilij", apspriesta pašreizējā situācija, kā arī lemts par to, vai LZS virzīs savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās.

 

Astoņām partijām par nelikumīgiem ziedojumiem valstij jāatmaksā 12 586 lati

DELFI  03/26/07    Pārbaudot 2005.gada partiju finansiālās darbības deklarācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzdevis astoņām partijām atmaksāt pretlikumīgi saņemtos ziedojumus – kopumā 12 586 latus.

KNAB portālu "Delfi" informēja, ka 1000 latus uzdots atmaksāt Zaļo un zemnieku savienībai, 2000 – apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, 178 – partijai "Latgales gaisma", 62 – "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", 5825 – partijai "Latvijas kalve", 38 – Tautas partijai, 2481 latus – Latvijas Pirmajai partijai, bet 1000 latus apvienībai "Dzimtene".

Kopumā 2005.gadā pretrunā ar likumu partijas saņēmušas ziedojumus 46 411 latu apmērā, taču pērnā gada aprīlī jau sešām partijām tika uzdots atmaksāt pretlikumīgi saņemto naudu - 33 824 latus. No tām pretlikumīgos ziedojumus atmaksājušas partijas "Jaunais laiks", "Latvijas ceļš", savukārt Darba partija - 13 000 latu, "Sociāldemokrātu savienība – SDS" - 90 latu, Bauskas rajona Nacionālā apvienība - 1000 latu un "Dzimtene" - 10 000 latu lielos nelikumīgos ziedojumus valstij vēl nav atmaksājušas.

 

VVC inspektori vērtēs valsts valodas likuma ievērošanu veikalos

LETA    03/26/07    Valsts valodas centrs (VVC) sadarbībā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centru no šā gada 1.aprīļa līdz 1.oktobrim rīkos akciju "Valsts valoda veikalā".

Akcijas mērķis ir veicināt valsts valodai draudzīgu vidi Latvijas veikalos.

Šajā laikā VVC inspektori un ekspertu komisija vērtēs, kā Valsts valodas likumu ievēro veikalos - gan lielveikalos, gan arī mazajos veikalos. Rezultāti tiks apkopoti katru mēnesi.

Pieteikt veikalus šai akcijai var katrs Latvijas iedzīvotājs, nosūtot ieteikumu VVC.

 

ST vērtēs dubultpilsonības ierobežojumus 

DELFI  03/26/07    Satversmes tiesa (ST) vērtēs dubultpilsonības ierobežojumu atbilstību satversmei, portālu "Delfi" informēja ST preses sekretāre Līna Kovalevska.

Pilsonības likuma 3.panta pirmā daļa nosaka gadījumus, kad bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs – ārvalstnieks. Apstrīdētā norma noteic, bērns ir Latvijas pilsonis, ja viņš ir dzimis ārpus Latvijas, bet viņa vecāku vai vismaz tā vecāka, ar kuru bērns dzīvo, pastāvīgā dzīves vieta bērna dzimšanas brīdī ir Latvijā. Savukārt otrā apstrīdētā norma - Pilsonības likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.

Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Lieta ST ierosināta pēc Marka Locova un Diānas Locovas konstitucionālās sūdzības. Marks Locovs pieteikumā norāda, ka 1994.gadā viņš kā Latvijas pilsoņu pēcnācējs tika reģistrēts kā Latvijas pilsonis. Pilsonības likuma Pārejas noteikumu 1.punkts ļāva Latvijas pilsoņiem, kuri Otrā Pasaules kara laikā un padomju okupācijas gados ir atstājuši Latviju un naturalizējušies ārvalstīs, kā arī viņu pēcnācējiem līdz 1995.gada 1.jūlijam reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem, saglabājot mītnes zemes pilsonību.

Savukārt pašlaik Marka Locova meita, kas ir dzimusi Izraēlā, nevar tikt reģistrēta kā Latvijas pilsone, vienlaikus saglabājot Izraēlas pilsonību. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka tādā veidā tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo Pilsonības likums rada atšķirīgu attieksmi pret ārpus Latvijas dzīvojošiem pilsoņiem.

Saeima uzaicināta līdz 25.aprīlim sniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

 

Kalvītis nevēlas izvērtēt privatizācijas sākumposmā notikušo

DELFI  03/27/07    Premjers Aigars Kalvītis (Tautas partija) uzskata, ka nav nepieciešams izvērtēt privatizācijas perioda pirmajos gados notikušo.

Kalvītis laikraksta "Latvijas Avīze' organizētajā diskusijā norāda, ka tautai ļoti ilgi bijusi vēlme "revidēt privatizāciju, bet ir jāsaprot, kādas sekas tam būs".

"Ja kāds cilvēks ir pārkāpis likumu, viņam ir jāsaņem sods, un tikai tiesa to var noskaidrot. Revidēt tikai revidēšanas dēļ – es kā premjers to nedarīšu, jo domāju, kas notiks ar valsti. Tiks sagrauta gan uzņēmēju, gan investoru uzticība, " laikrakstam sacīja Kalvītis.

"Cilvēki var teikt, šis privatizētājs man patīk, bet šis nepatīk un metam viņu cietumā. Tādu haosu valstī nevar atļauties. Es nekad to nedarīšu. Kaut gan daudziem tāda vēlme ir. Tam visam jāpavelk svītra. Tie, kas pārkāpuši likumu, ir jāsoda, tie, kas to nav darījuši, procesu turpina, " sacīja premjers.

 

Intervija ar K. Leiškalnu: Politika ir karš

Sallija Benfelde, Aija Ivanova, Nedēļa  03/27/07    Uz jautājumu, kas, viņaprāt, notiek Latvijas politikā, Nedēļa lūdza atbildēt 9. Saeimas deputātu Kārli Leiškalnu.

Kārlis Leiškalns ir viens no tiem politiķiem, kas iesaistījās notiekošajā jau Tautas frontes laikos. Kā Latvijas ceļa biedrs viņš ticis ievēlēts 5., 6. un 7. Saeimā, bet pēc "ceļinieku" neveiksmes 8. Saeimas vēlēšanās strādājis Rīgas Brīvostas pārvaldē par Sabiedrisko attiecību departamenta direktoru. Šobrīd Leiškalns ir 9. Saeimas deputāts no Tautas partijas saraksta. Sarunā par politiku viņš daudz runā par grāmatās izlasītajām politikas teorijām, jo savulaik ieguvis politologa diplomu, un gandrīz ne uz vienu jautājumu neatbild tieši, bet ļauj salīdzināt teorētiķu sacīto ar Latvijas dzīves īstenību.

- Savstarpēji salīdzinot 5., 6., 7., un 9. Saeimu, ar ko tās atšķiras?

- 5. un 6. Saeimai bija ārkārtīgi augsta radošā potence. Ja šobrīd es ar daudziem likumiem tieku galā stundas laikā, tad agrāk komisijas sēde nebija iedomājama īsāka par pusotru stundu. Tajā laikā mēs paši uz ierēdņu piedāvāta skeleta bāzes radījām likumus, nosacījumus, kas ir piemērojami dzīvē. Šobrīd Saeima jau vairāk ir tāds federatīvas valsts parlaments. Tagad galvenie nosacījumi likumdošanā ir regulas un direktīvas. Improvizācijai, tavai domai vietas paliek ļoti maz. Patiesībā šobrīd mēs visur piemērojam, atstrādājam un iestrādājam regulās. Eiropas Savienībai pārtopot par konstitucionālu federatīvu valsti, patīk tas vai ne, bet nacionālajām valstīm, tieši tāpat kā Padomju Savienībā, tiks atstāts ārkārtīgi šaurs iekšējais regulējums un galvenokārt būs jāpiemēro precīzi atreferēti Eiropas likumi.

- Bet, ja reiz mēs esam tik ļoti reglamentēti, kādā veidā bija iespējami šie grozījumi likumos, kas skar drošības jautājumus?

- Te atklājas vēl viena atšķirība starp 5., 6., 7. un nākamajām Saeimām. Šobrīd strādā komanda un deputātam viņa improvizācijai un patstāvīgai domāšanai vietas nav, līdz ar to viņš arvien vairāk pakļaujas līderu jeb šajā gadījumā Ministru kabineta uzstādījumam. Šis antagoniskais modelis, kur izzūd vieta deputātu brīvdomībai, iebildei vai filozofijai par katru jautājumu, ir izveidojies 8. Saeimā.

- Un tomēr — kā Ministru kabinets var nerēķināties ar Eiropas Savienības pamatnostādnēm?

- Nedomāju, ka šajos ar drošības jautājumiem saistītajos likumos tik daudz ir aizskartas ES nostādnes. Te drīzāk, manuprāt, varētu būt divu veidu bažas. Viena nāk no iekšējās tiesiskās vides, no tiesībsargājošām institūcijām, kuras uzskata, ka deputātu iejaukšanās šādā informatīvā sistēmā varētu kaut kādā mērā pārtraukt, iztraucēt, pretdarboties viņu uzsāktajam tiesiskajam darbam.

No otras puses, ņemot vērā to, kas notiek Eiropā, un virkni fiasko Irākas kara dēļ, kā rezultātā cietuši daudzi politiskie līderi, ir bažas, ka operatīvā informācija var nonākt neskaitāmās vai kaut vai tikai dažās ausīs, mutēs, acīs. Un te vietā ir Millera izteiciens: ko zina divi, to zina cūka.

Vēl es pieļauju, ka tiesībsargājošie ir greizsirdīgi par savu uzsākto darbu, un viņi ir ārkārtīgi uztraukti, ka šis process, kurā šobrīd ir aizskarta tā sauktā Ventspils grupa, kaut kādu mazāk vai vairāk nozīmīgu faktoru dēļ var tikt apstādināts vai — vēl trakāk — pavērsts pret viņiem pašiem.

- Bet vai šie grozījumi patiešām ir tik bīstami, cik tos iztēlo?

- Tam, kas pārpeldējis upi, grāvis nav bīstams. Šajā situācijā, domāju, visas ieinteresētās puses, visi tie, kas darbojas ar informāciju, operatīvajiem materiāliem, jūtas apdraudēti. Un, ja viņi tādi jūtas, viņi kā dzīvs organisms mēģina aizstāvēties, ielīst ērkšķu krūmā vai ierakties zemē. Tas ir dabīgi, un stratificētas Saeimas apstākļos citādi nemaz nevar būt. Vieni teic, ka mēs negribam, lai to darbu kāds nojauc un pavērš pret mums, otri — mēs negribam, ka tās ļoti specifiskās drošības ziņas, kas attiecas uz drošības dienestiem, nonāk pļāpīgu deputātu mutēs. Tā ir pilnīgi dabīga pašaizsardzība. Informācija ir briesmīgs ierocis, bet, ja to grib izmantot, tas ir jādara pa tiešo. Baumas, čukstēšana, nopludināšana — tas bremzē attīstību, normālu darbu un nodara lielu postu gan sabiedrībai, gan tiem, kas to aizsargā.

- Kā šo problēmu var risināt?

- Stingri reglamentējot darbu ar informāciju. Tieši iespēja saglabāt informāciju līdz brīdim, kad tā iegūst tiesisku jēgu, ir ārkārtīgi svarīga. Pretējā gadījumā valsts tiek novesta uz apsūdzēto sola. Ja reiz tu uzņemies kaut ko vākt, ja liec tajā vācelē kaut ko un veido no tā apsūdzības smagumu vai pierādījumu nastu, tad, lai līdz tam mirklim, kad šī informācija kļūst oficiāli izmantojama, par to nezina neviens. Tas, manuprāt, ir tieši tas, no kā varbūt baidās NATO un prokuratūra. Informācija ir jāuzzina tad, kad tā tiek izmantota, tai ir jānonāk sabiedrības acīs jau pēc tam, kad cilvēki ir sagatavoti. Ja informācija nonāk par ātru nesagatavotas sabiedrības ausīs, tad tā rada milzīgu pretdarbību.

- Kāds, jūsuprāt, ir iemesls Lemberga apcietināšanai?

- Vienīgais iemesls apcietināšanai var būt savākto pierādījumu smagums, kam, valsts vārdā apsūdzot, ir jāuztur, jāaizstāv un jāpanāk spriedums. Operatīvā darbība notiek tikmēr, kamēr tiek savākti materiāli par kaut ko. Varbūt Lemberga kļūda bija nesamaksāt to miljonu. Es nezinu. Varbūt tiesībsargājošām institūcijām parādījās kāda cita informācija, par to, ka kāds jau bāž savu šņukuru iekšā, lai mēģinātu šo salikto puzli sajaukt pa detaļām.

- Vai piekrītat versijai, ka par Lemberga arestu jāpateicas nevis tiesiskajai valstij, bet gan viņa darījumu partneriem, kas vairs nespēja ar Lembergu saprasties, tāpēc nodeva varas iestāžu rīcībā zināmu informāciju, ļaujot ar to rīkoties?

- Neapšaubāmi, sava loma ir arī tam. Nedomāju, ka prokuratūra ir ierocis kāda konkrēta grupējuma rokās, tomēr katrs cīnās par savu vietu uz pasaules. Biznesa grupējumi meklē placdarmu, kurā savu biznesu izvērst, un viņiem diemžēl nekas nav svēts, arī bijusī draudzība. Prokuratūra savukārt cīnās pret tiem, kurus uzskata par noziedzniekiem.

Lai cik paradoksāli tas izklausītos, pat pieļauju, ka šī jau ir starptautiska līmeņa cīņa par biznesa vietu, kuru var izmantot efektīvāk arī visas sabiedrības interesēs. Sabiedrība gan neieklausās šādos argumentos, bet es pieņemu: ja naftas vads nebūtu sauss, tekošā konta deficīts būtu slapjāks. Līdz ar to tas labums, kas atlec sabiedrībai, būtu treknāks.

Runas par nacionālā un starptautiskā biznesa cīņām nav bez pamata. Tranzīta bizness ir ārkārtīgi milzīgs un prasa lielu spēju koncentrēt resursus — šajā gadījumā konkrēti naudu. Placdarms ir sadalīts jau sen pirms mums, un jaunu, patstāvīgu un ietiepīgu spēlētāju ienākšana nevienam nav vajadzīga. Tajā mirklī, kad viens kļūst nelokāms, viņš tiek salocīts. Tās ir viņu savstarpējās cīņas. Politika ir karš. Karš, kurā asinis līst ļoti reti, bet galvas krīt ārkārtīgi bieži. Pieņemu, ka Lemberga spītīgais, nepiekāpīgais, principiālais raksturs arī, protams, ir nācis par sliktu.

- Runājot par Tautas partiju (TP) — no malas vērojot, rodas iespaids, ka ar savu augstprātību un manipulēšanu tā savā ziņā atgādina Latvijas ceļu (LC), vienīgi TP piemīt nesalīdzināmi lielāka pārliecība par to, ka nevienam vairs nav jāatskaitās.

- Latvijas ceļu un Tautas partiju nevar salīdzināt. TP pēc savas būtības ir konservatīva un korporatīva partija, savukārt LC, lai gan savā lielajā masā nebūt nesastāvēja no liberāļiem, pēc iekšējās uzbūves bija ārkārtīgi liberāla un diskusijai atvērta. Korporatīvās partijas patiesībā vairāk vai mazāk pakļaujas partijas augšējās elites viedoklim un uzskata to par teju vai neapspriežamu. LC savukārt bija ārkārtīgi plaša, gara, murgaina, nogurdinoša iekšējā diskusija, kuras rezultātā visa partija, biedri un vadoņi uzzināja tās domas, tās strāvas, to uzskatu daudzveidību, ko pēc tam varēja izmantot, manipulējot ar citiem. LC frakcijas sēdes nemitīgi bija tādas smadzeņu vētras. Savācot pa kripatiņai daudzas intelekta drupas, partija uz āru demonstrēja šo it kā lielo intelektu.

TP uzbūve ir citāda, pieeja — citāda. Korporatīva partija daudz lēnāk iemācās pakļauties gudra līdera viedoklim, līdz ar to partija uzstājas ārkārtīgi spēcīgi, bet pauž šo līdera viedokli. Piemēram, bezdeficīta budžets. Kas to gribēja Šķēles laikā, bet visi tie argumenti, kas lika fascinēties, skatīties atplestu muti, pārliecināja. Latvijas ceļā nebija neviena, uz ko skatīties ar atvērtu muti. Nevaru noliegt ne Panteļējevu, ne Induli Bērziņu ar pilnīgi atsevišķu mākslu, ne Kristiānu, kas ārkārtīgi precīzi ieņem to nišu, kurā viņa ir, plešas un aug, Birkavs ar savu ārkārtīgi lakonisko vadības stilu, Gailis — ar māksliniecisko piegājienu, taču rezultātā ir šis stilu sajaukums un nav neviena, par kuru var teikt — tas ir vadonis.

- Vai partijai vadonis ir vajadzīgs?

- Pēc teorijas, partijā ir jābūt vienam līderim un funkcionāru grupai, kas šo līderi kuru katru brīdi var aizstāt. Un tad vēl ir 80, pat 90% komformistu, kas ir gatavi atsaukties uz līdera teikto — balts pat tad, ja viņš rāda uz melnu, un otrādi.

- Kurš Tautas partijā šobrīd ir šis līderis?

- Neapšaubāmi, Kalvītis, lai arī viņš ir bez tās pieredzes, bez tās labā nozīmē hitleriskās vai Musolīnī harismas, kas tev liek nodrebēt, kad šis cilvēks uz tevi paskatās. Kaut gan šarms Kalvītim piemīt milzīgs. Viņš zina, ka viņam šobrīd ir dota līderība, un viņš to īsteno diezgan precīzi. Latvijas ceļā bija otrādi — bija ārkārtīgi daudz funkcionāru, bet nebija līdera. Un tas noveda pie bēdīgajām sekām.

- Kāda loma Tautas partijā ir Šķēlem? Ierindas biedra loma?

- Neapšaubāmi. Pēc teorijas, vēl partijās ir viens divi procenti tādu, kurus sauc par savrupniekiem. Pie tiem piederu arī es. Lai gan Šķēle ir līderis, viņu it kā var iekļaut arī savrupniekos. Šķēle ir cilvēks, kam ir tik asa domāšana, tik precīzs lietu, to secības un lēmumu secības redzējums, ka, atrodoties politiskā partijā, turklāt vēl tādā, kuru pats ir izlolojis, viņš nevar būt tāds pats ierindas biedrs kā Pēteris no Varakļāniem, kas ir uzticīgs oranžajām idejām, kam ir sava kārtīga lauku cilvēka domāšana un savi uzskati.

- Vai visā šajā stāstā par līderiem, funkcionāriem, ietekmi un prātu naudai nav nekādas nozīmes?

- Nauda parasti nerodas tukšā vietā. Tai ir nozīme visos gadījumos, jo dzīve bez naudas jau kādu laiku nav iedomājama. Nauda ir resurss, bez kura nevar realizēt idejas, bet pārmest kādam viņa bagātību nav pareizi. Viens ir radīt idejas, bet otrs — redzēt situāciju. Šķēle to spēj. Kā pasakā teikts: redz, kur nauda guļ, žāvējas.

Sabiedrība sastāv no dažādiem indivīdiem, kurus kopā valsts satur ar pīrāgu un pātagu. Taču jebkura mēroga indivīds vēlas saņemt to, kas ir spējīgākajiem. Es nesludinu sociālo darvinismu, bet tāda ir sabiedrība, kas kaut kādā veidā ir jāsavalda un jāpārvalda, un tas ir jāmāk. Jaunā laika problēma bija nevis tie plakātiskie saukļi, kurus izkliedza biedrs Repše, un ne viņa harismātiskais tēls, bet nespēja pārvaldīt valsti reāli, cieti un bez atkāpšanās tajā laikā, ko Dievs vai tauta ir devusi.

- Tomēr — cik lielā mērā tas, kurš valsti pārvalda, var atļauties neievērot ne rakstītus, ne nerakstītus likumus?

- Tas, ko mēdz saukt par nerakstītiem likumiem, ir morāle. Vērtību sistēma, kuru sabiedrība neuzskata par vajadzīgu rakstīt. Cinisms ir nerakstīto likumu pārkāpšana. Ja mēs šobrīd dzīvotu 30. gadu vai 19. gadsimta morālē, mēs sajuktu prātā. Ko dara ciniķi — viņi izvirza jaunas vērtības, jaunu morāli, jaunas sabiedriskās attiecības, un vienīgā pretdarbība tādā gadījumā ir kodificēta morāle. Tāpēc tiek rakstīti ētikas vai morāles kodeksi. Līdz ar to, patīk tas vai ne, tie, kas pārkāpj šīs normas, raksta jaunu morāli un attīsta esošo politisko kultūru kādā citā virzienā. Lūk, nav likumā punkta par trešajām personām, nepamanījāt to — rakstiet ātri iekšā. Tā jau tā likumu veidošana notiek.

- Šobrīd izskan viedoklis: zog visi, un tas ir normāli. Piesavināties to, kas nav tavs, bet ko tu vari paņemt, jo esi tam klāt, tagad uzskata par absolūtu normu. Vai Latvijā morāle jau nav pārrakstīta?

- Nē. Šobrīd personīgā neveiksme tiek norakstīta uz to, ka kāds cits tev kaut ko ir nozadzis. Turīgo bagātība liek kādam teikt, ka zagšana ir vispārpieņemta lieta. Tas, ka otra dzīves standarts šķiet atšķirīgs no savējā, liek domāt, ka viņš zog. Cilvēkiem šķiet, ka viss, kas ir virs viņu standarta, nav iegūstams ne ar prātu, ne ar kombinācijām, ne ar likumiskām, tiesiskām darbībām, uzņēmējdarbību, bet ir nozagts. Turklāt nevienam citam kā viņiem. Cilvēki nevar savu neveiksmi neiemiesot kādā veiksminiekā. Tā zagšanas piesaukšana nāk nevis no līderiem, kurus, tāpat kā visus politiķus, uzskata par zagļiem, bet gan no tā, ka cilvēks sevi uzskata par neveiksmīgu. Latvijas apstākļos tam, ka tu atrodies īstajā laikā īstajā vietā, ir ļoti liela loma. Protams, 90. gadu sākumā līdz pat vidum mēs atradāmies normatīvā vakuumā, kur nebija uzrakstīts: tas nav tavs. Tur bija uzrakstīts: tas nav nevienam. Kāpēc par tūkstoš sertifikātiem nopirkts bizness pēkšņi maksā miljonus? Tāpēc, ka kādam ir ideja, kā to sakārtot. Bet, ja man ideju nav, tad es saku: viņš nozaga to, kas ceļmalā mētājās. Bet kam tad tas piederēja? Visiem un nevienam.

- Tad Latvijas politikā viss ir kārtībā gan ar morāli, gan ar cilvēkiem?

- Lielā mērā, jā.

- Bet prezidente runā līdzīgi kā tauta — vai viņa arī ir neveiksminiece?

- Viņa runā par uzstādījumiem. Prezidente saka: es jūs brīdinu, un tas neapšaubāmi bija brīdinājums par 48. pantu (Tas paredz, ka prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. — Aut.). Mazu bērnu jābiedē ar čigānu vai milici, sabiedrība jāuzrunā ar tajā uzkrātiem, izveidotiem jēdzieniem. Kā tu vēl brīdināsi — kratīsi ar pirkstu, teiksi: puiši, tā nedariet? Viņa deva signālu: ja neklausīsiet, sekos žagari. Saeima to saprata, uz to precīzi noreaģēja, tikai pēc tam kasīja pakaušus, kāpēc tik tālu šī situācija ir nonākusi. Tas nozīmē: vai nu mēs klausījām nepareiziem līderiem, vai arī esam pieraduši neiedziļināties lietās, kuras mēs darām, vai arī atzīstam — esmu deputāts, mežinieks, bufetnieks un kāda man darīšana gar drošības jautājumiem. Tā rutīna tevi ievelk, tu pakļaujies līderu uzstādījumiem.

- Tātad līderiem to vajadzēja, bet — kāpēc?

- To es nezinu. Līderi to saprata pa savam un lietoja ārkārtīgi labu un precīzu jēdzienu — "parlamentārā kontrole". Un, ja viņi saka, tad mūslaikos uzdot jautājumus par vai pret ir kļuvis nepopulāri. Mēs nepārtraukti esam ienaidnieku—revanšistu un to, kas nav ieguvuši savas balsis, aplenkumā, un, ja mēs savstarpēji sāksim plūkties, viņi mūs uzvarēs. Tas ir bara instinkts — vilki svastarpēji nevar kauties. Pat izrunāties vai uzdot jautājumus ir slikti. Un tā nav Tautas partijas bēda, tā ir arī Jaunā laika bēda. Bet, kad tu klausi, klausi, klausi un tev krājas un krājas, tad vienā mirklī tu saki: es tev došu pa ausi. Un ar sabiedrību ir tieši tāpat. Politiķu autoritāte zināmā mērā balstās uz komformistu lišķīgajām mēlēm. Viņi izvēlas sev varoņus un ceļ viņus augšā.

- Vai Saeimu vajadzētu atlaist?

- Salīdzinājums: man ir viena gotiņa, kas mani apgādā ar pienu, biezpieniņu, bet tad vienu dienu es saku: man baigi gribas paēst, es to govi nokaušu. Rodas jautājums: kad es dabūšu jaunu govi vietā un kāda tā būs. Saeimu atlaist ir iespējams, bet to darīt par prieku pūlim ir bezjēdzīgi. Paskatoties uz politisko situāciju, uz partiju struktūru, uz vēlēšanu likumu un Satversmi, jājautā — kā vārdā iztērēt 10—12 miljonus? Lai atriebtos tam, kas tev liekas nepatīkams, negodīgs, taukmūlis, krāpnieks, blēdis?

- Vai paredzat, ka šī Saeima nostrādās līdz galam?

- Man nevienu mirkli nerodas tāda pārliecība.

- Kāpēc valda tāds klusums jautājumā par nākamā prezidenta pretendentiem?

- Nav nekāda klusuma. Lietas būtība ir tajā, kas nosauks prezidentu, nevis ko nosauks par prezidentu. Vai tā būs šī vara, kas ir ieguvusi autoritāti un kas ir spējīga konfrontēt ar politisko masu? Es brīdinu — liela daļa cīņas stāv priekšā tieši šajā kategorijā. Par nākamo prezidentu vienojas vara un autoritāte, un patiesā vara ir autoritāte. Saeimas deputāti balsos tā, kā diktēs šī autoritāte. Es jau Saeimas Budžeta un finanšu komisijā laboju Satversmes 40. pantu, izņemot ārā trīs vārdus, kas turpmāk ļaus prezidentu ievēlēt ilgāku laiku pirms Saeimas brīvdienām.

Un kāpēc politiķi to dara? Ne jau tāpēc, ka viņiem boss to liek, bet gan tāpēc, ka viņiem to pieprasa autoritāte. Cik tad mēs šobrīd varam nosaukt cilvēkus, par kuriem diskutē kā par prezidenta kandidātiem. Trīs, četrus, piecus. Un tik maz nevis tāpēc, ka baidītos nosaukt, ka baidītos, ka pretendenti tiks noķengāti, bet tāpēc, ka nav jau ko. Šobrīd viss ir salīdzinājumā, un tādus, ko sabiedrība uzskatīs par necienīgiem, nepiedāvās. Savu pēcteci lielā mērā noteiks un akceptēs prezidente.

 

Intervija ar A. Kalvīti: Demisija – risinājums vai atriebība

Iveta Tomsone, Latvijas Avīze   03/27/07    Par lauksaimniecības nozarē padarīto un nepadarīto Zemnieku saeimas kongresa laikā "Latvijas Avīzes" rīkotajā diskusijā sprieda Ministru prezidents Aigars Kalvītis, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Diskusiju vadīja "Latvijas Avīzes" galvenās redaktores vietnieks Ivars Bušmanis.

- Kā nevienlīdzīgas konkurences apstākļos būt konkurētspējīgiem? Vai Latvijas lauksaimniecības virzība ir skaidri noteikta, vai spēles noteikumi ir pietiekami skaidri, lai zemnieki varētu droši būvēt savus biznesa plānus?

A. Kalvītis: Tas, par ko mums šodien vajadzētu fundamentāli diskutēt, – kāda tad ir Latvijas lauksaimniecības vīzija, stratēģija, nākotne. Nozare spēj eksistēt, ja tā spēj ražot produktus, papildināt kopproduktu, nodrošināt iedzīvotājus ar veselīgu pārtiku. Tās nozares, kas pašas spēj saražot iekšējam patēriņam, visādā ziņā būtu stimulējamas. Mēs redzam valsts tekošā konta deficītu, mēs esam tipiska importētāja valsts, un tādēļ mūsu valstij ilgtermiņā var rasties lielas problēmas.

Ja runājam par ražošanu, par lauku dzīvesveidu, par sociālo problēmu risināšanu laukos, tad man šķiet, ka visas šīs problēmas ir sajukušas vienā lielā katlā. Viena lieta ir atbalsts ražošanai, otra lieta ir sociālo problēmu risināšana un lauku attīstības problēmu risināšana.

Ja uz vienas vai otras grupas rēķina tiks risinātas tādas vai citas problēmas, tad nekad nekāds rezultāts netiks sasniegts. Tādā veidā tiks nīcināti tie, kas var un spēj attīstīties, kam ir tam nepieciešamās zināšanas, kas var to darīt. Mēs nevaram likt viņiem vilkt to, ko viņi nemaz nevar pavilkt.

Lauku attīstība ir svarīga visiem, kas dzīvo laukos, ieskaitot mani. Man lauki ir tuvi, un es saprotu, ka sociālais nodrošinājums laukos arī ir ļoti svarīgs. Mani satrauc tas, ka daudzus šos jautājumus mēģina risināt uz ražotāju rēķina. Mēs nevaram skaidri nodefinēt, kas ir jādara ražotājiem, un viņi skaidri nezina, kas viņus sagaida nākotnē. Un kas galu galā sagaida valsti kopumā, ja visi šie jautājumi un uzdevumi nebūs skaidri nodefinēti. Te ir runa par ražotājiem un par cilvēkiem, kas vienkārši piekopj lauku dzīvesveidu.

Un šīm lietām ir jābūt ļoti skaidri stratēģiski atdalītām. Jābūt skaidri atdalītam – cik procentu no atbalsta tiek ražotājiem, un jānorāda, kā tiek risināti sociālie jautājumi. Protams, svarīga ir diskusija, kā mēs Eiropā spējam aizstāvēt savas intereses. Mēs uz šo jautājumu varam skatīties no filozofiska viedokļa. Mēs esam iekļuvuši lielā ekonomiskā telpā un šajā klubiņā esam jaunpienācēji. Mēs te esam iestājušies ar tādiem noteikumiem, ar kādiem mūs bija gatavi uzņemt. Ir skaidrs, ka nevienlīdzīgie lauksaimniecības maksājumi kropļo konkurenci. Mēs valdībā nevaram panākt to, ka mēs tūlīt saņemsim tikpat, cik vecajās dalībvalstīs. Mums ir skaidrs, ka nodokļu maksātāji ES valstīs nav gatavi maksāt par mūsu problēmām. Tādēļ mēs varam panākt, lai tiešmaksājumi ilgtermiņā tiktu izlīdzināti.

Mums ir jārēķinās ar to, ka ES tirgus regulācijas ir tradicionāli izveidojušās un tās nevar atcelt, jo tas izraisīs sociālus nemierus. Tādēļ arī ir nācies atteikties no cukura ražošanas nozares. Mums bija zināšanas, kā šo nozari uzturēt, kā izaudzēt cukurbietes, kā saražot cukuru, un mēs pratām apgādāt savu valsti ar šo produktu. Tagad esam situācijā, ka par kompensāciju naudu mums no šīs nozares ir jāatsakās.

Varam vainot valdību, ministriju. Mums jāpaskatās uz sevi, kur bija kļūdas. Taču mums jāapzinās, ka pamati cukura nozares restrukturizācijā bija ielikti jau ilgu laiku iepriekš. Mēs visi, klātesošie, esam par to atbildīgi. Kā nākas, ka fabrikas nonāca privātās rokās? Kas pārdeva šīm privātpersonām akcijas? Kādēļ esam nonākuši situācijā, ka dažiem cilvēkiem bija iespēja izlemt par šīs nozares likvidāciju?

- Jūs, Kalvīša kungs, bijāt zemkopības ministrs, kad izputinājāt Jēkabpils cukurfabriku. Tagad jūs esat premjers un izputināt vēl divas fabrikas. Kā jūs par to atbildēsiet?

A. Kalvītis: Jūsu jautājumā ir ietverta nepatiesība, un tas ir emocionāli uzstādīts. Ja Kalvītis kā ministrs nebūtu slēdzis Jēkabpils cukurfabriku, tad lielākā daļa no cukurbiešu audzētājiem jau sen būtu bankrotējuši. Jēkabpils fabrikas slēgšana ļāva izdzīvot Jelgavas un Liepājas fabrikām.

Kalvītis neko nav aizslēdzis. To ir izdarījuši Jelgavas un Liepājas fabrikas īpašnieki, kuri ir nolēmuši saņemt kompensācijas, nevis turpināt darbu.

- Par cukura nozari vairs nav vērts skaldīt matus. Piena nozarē arī ir pienākuši grūti laiki. Cukurā neko nespējām līdzēt, vai piena nozarē spēsim? Kad piena ražotāji varēs atgriezties pie īpašumtiesībām piena pārstrādē? Vai jūs to sekmēsiet?

- Nedomāju, ka no īpašuma formas ir atkarīga viena vai otra veiksme vai neveiksme. Nebūt zemnieku vai kooperatīvu īpašumā esošie uzņēmumi ir tie efektīvākie salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas atrodas privātīpašnieku rokās. Īpašumtiesības nav tas, kas varētu apdraudēt nozari.

Piens ir viena no Latvijas valsts pamatnozarēm, un tam ir vislielākās perspektīvas, tāpat kā gaļas nozarei, kad mēs to beidzot spēsim sakārtot. Mums ir jāražo produkti ar lielāku pievienoto vērtību, un tie ir lopkopības produkti. Lopkopība ir pamatnozare visā Ziemeļeiropā, un tai ir liela nākotne.

Uzskatu, ka piena nozarei nākotnes iespējas ir ļoti labas, jo piena produktu patēriņam ir tendence palielināties. Ja jums ir iespēja iegādāties piena pārstrādes uzņēmumus, tad dariet to. Tikai jāsaprot, vai jūs spēsiet nodrošināt tādu vadības sistēmu, lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs. Tāpat svarīgs ir pietiekami augsts darba ražīgums. Tas ir uzņēmējdarbības risks, kas katram ir jāizvērtē.

Dalīt – privātie uzņēmumi slikti, kooperatīvi – labi, ir aplami pēc būtības. Kas maksā augstāko cenu un spēj nodrošināt labāko rezultātu, tas arī ir labākais tirgū.

- No jūsu teiktā sapratām, ka gaidīt kaut kādas pārmaiņas no Eiropas mums ir diezgan naivi. Taču mums ir skaidrs, ka daudzus jautājumus mēs varam risināt tepat uz vietas. Viena pati Zemkopības ministrija acīmredzot nav spējīga visas problēmas atrisināt. Vai vēl ilgi būs jāgaida uz laiku, kad valsts problēmu risināšanā aktīvi iesaistīsies Ekonomikas ministrija, Vides ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, arī Finanšu ministrija? Vēl jautājums – vai mēs, lauksaimnieki, beidzot varētu atrast ieinteresētu valsts pārvaldes vadītāju grupu, kurā varētu atrisināt samērā sīkos jautājumus, kas saistīti ar reālo birokrātiju? Ir nepieciešamas dažādas atļaujas, licences, un par to nākas maksāt lielu naudu.

- Uz pirmo jautājumu atbildēt ir pavisam viegli – kad spēs identificēt tās problēmas, kas laukos ir jārisina, un skaidri tiks definēts, ka Zemkopības ministrija ir nozares ministrija, tad kopīgi ar citām ministriiām visas šīs problēmas arī būs jārisina. Šobrīd rodas sajūta, ka ZM pati pretendē uz visu problēmu risināšanu laukos. Kad paši lauksaimnieki nodefinēs, ka šī ir ražošanas nozare, nevis lauku problēmu risināšanas nozare, tad arī citas ministrijas acīmredzot būs spiestas aktīvāk līdzdarboties.

Pie valdības šobrīd neviens nav vērsies ar konkrētām problēmām. Valdība nevienu priekšlikumu līdz šim nav noraidījusi. Kas attiecas uz birokrātiju – jums pašiem vajag tās identificēt. Es esmu gatavs valdībā izvērtēt, cik šī birokrātija ir pamatota, un varam tās problēmas risināt. Es šobrīd nedzīvoju laukos, nenodarbojos ar lauksaimniecību un nezinu, kuras ir tās problēmas, kas traucē attīstīties. Identificējiet problēmas – noņemsim tās.

Valsts nacionālais kopprodukts ir ar ārkārtīgi greizu struktūru, kas liedz strauju attīstību. Otrs jautājums – par zemes tirgu. Zemnieks ir atstāts viens pret rietumvalstu budžetu un Austrumu melno naudu. Mēs šo spiedienu zemes tirgū nespējam izturēt. Trešais jautājums – ir pēdējais laiks sabiedrībā izdiskutēt privatizācijas pirmo gadu darbības.

Pasaulē nav definīcijas, kas ir pareiza nacionālā kopprodukta struktūra. Esam tipiska pakalpojumu valsts, atrodamies tranzīta ceļu krustpunktā un esam tirdzniecības centrs šajā reģionā. Tādēļ arī pakalpojumiem būs ievērojama vieta kopējā saimnieciskajā struktūrā. Mani kā premjeru neapmierina, ka ražošanas daļa ir tikai 13% kopējā nacionālā kopprodukta struktūrā, un to vajag attīstīt. Ja pakalpojumu nozarē rodas kādi satricinājumi, tad ražošana tomēr ir ilgtspējīgāka un mazāk ietekmējama. Ražošanas daļu vajadzētu palielināt līdz 20% kopējā struktūrā, un pie tā valdība arī strādā. Mēs neveicam nekādus pasākumus, lai piesaistītu investīcijas pakalpojumos, mēs cenšamies piesaistīt investīcijas ražošanā. Uz to es, tiekoties ar citu valstu vadītājiem un lielu kompāniju īpašniekiem, esmu mudinājis un arī mudināšu.

Mani kā ekonomistu apmierinātu, ja kopējā kopprodukta struktūrā ražošanas daļa būtu lielāka. Citādi nekādu greizu kopprodukta struktūru nesaredzu. Zemes tirgus – mums ir brīva, liberāla pieeja zemes tirgū. Ir otrs veids zemes politikā – maksimāli ierobežojumi, neļaut to pārdot, neļaut iesaistīties ārzemju kapitālam. Latvija ir izvēlējusies liberālu zemes tirgu. Atgriezties pie citādas politikas ir gandrīz neiespējami. Un ierobežojumus uzlikt arī nedrīkstam. Kas attiecas uz zemes iegādi, eksistē kredītlīnijas Hipotēku un zemes bankā…

- Tāda sen vairs neeksistē.

- Acīmredzot tad ir jāatver jauna kredītlīnija. Attiecībā uz privatizāciju – ļoti ilgi tautā ir bijusi vēlme to revidēt. Bet ir jāsaprot, kādas sekas tam būs. Ja kāds cilvēks ir pārkāpis likumu, viņam ir jāsaņem sods, un tikai tiesa to var noskaidrot. Revidēt tikai revidēšanas dēļ – es kā premjers to nedarīšu, jo domāju, kas notiks ar valsti. Tiks sagrauta gan uzņēmēju, gan investoru uzticība. Cilvēki var teikt – šis privatizētājs man patīk, bet šis nepatīk un metam viņu cietumā. Tādu haosu valstī nevar atļauties. Es nekad to nedarīšu. Kaut gan daudziem tāda vēlme ir. Tam visam jāpārvelk svītra. Tie, kas pārkāpuši likumu, ir jāsoda, tie, kas to nav darījuši, procesu turpina.

- Lauksaimnieku pārmetumi – nepamatoti?

Mārtiņš Roze: Es gribu noraidīt tos pārmetumus, kas ir veltīti man un manis vadītās ministrijas ierēdņiem par to, ka Latvijas intereses netiek pietiekami pārstāvētas Eiropas institūcijās. Ir iespēja iepazīties ar visiem sanāksmju protokoliem un izpētīt oficiālās Latvijas pozīciju. Es gribētu, lai te runā dokumenti, ne emocijas.

Kopš esam iestājušies ES, maksājumi lauksaimniecībai ir pieauguši vismaz astoņas reizes. Summa, kas ir mērāma ar 230 miljoniem latu gadā, ir ļoti liela. Taču ir arī otra daļa šim stāstam, ko pieminēja arī premjers, – cik šis līmenis ir atbilstošs konkurentiem citās, it īpaši vecajās ES dalībvalstīs. Šie līmeņi bija zināmi vēl pirms iestāšanās ES sarunu sākuma, kur nu vēl pēc sarunām, vēl vairāk – trīs gadus pēc iestāšanās ES.

Protams, ir jautājums – cik precīzi mēs varējām atspoguļot ražošanas datus statistikā. Toreizējais zemkopības ministrs Slakteris toreiz aicināja deklarēt augstās ražas, visu, kas tiek saražots, jo no tā tiek rēķināts atbalsta lielums. Ne vienmēr tas ir izdevies, bet nedomāju, ka mums ar to vajadzētu samierināties. Ieskicētais nākotnes redzējums lielā mērā ir saistīts ar to, lai nākotnes maksājumi būtu aprēķināti uz loģiskas ražošanas bāzes.

Es nevaru iedomāties, ka varētu tikt izlīdzināti lauksaimniecības maksājumi no Ziemeļu polārā loka līdz pat Kiprai, bet, ka šie maksājumi būtu samērojami ar pamatrādītājiem, tas gan ir skaidrs.

Runājot par nākotni – nesen Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika apspriests jautājums par tiešo maksājumu modulāciju. Latvijas skandalozais solis maksājumu izlīdzināšanas virzienā, bloķējot kopējo lēmumu, pierādīja, ka mēs varam iesaldēt ES lauksaimniecībai 2,5 miljardus eiro. Šāds Latvijas solis, nepiekrītot brīvprātīgās modulācijas piedāvājumam, izraisīja diezgan lielu ažiotāžu starp dalībvalstīm un šoku ES prezidentūrā.

Šis solis bija ļoti svarīgs, jo runa ir par maksājumiem 2010. gadā. Šajā solī mēs savu esam panākuši, jo oficiālajai deklarācijai tika pievienots Latvijas īpašais viedoklis, atturoties balsojumā par šo jautājumu, kā arī skaidrojums, kādu mēs saredzam nākotni lauksaimniecības politikai 2008. un 2009. gada tā sauktās veselības pārbaudes kontekstā.

Kas attiecas uz piena nozari, te problēmu atrisināšana ir pašas Latvijas rokās. Konkrēti – cik labi varēs sadarboties ražotāji un piena pārstrādātāji, kā arī šīs nozares dažādu pakāpju ražotāji. Mums šeit ir spēcīgs uzraugs – konkurenti Lietuvā.

Riska vadība – sarežģīts un smags jautājums. Eiropas Komisija to nerisina nu jau piecus gadus. ZM ir izstrādājusi koncepciju riska vadībai lauksaimniecībai un izskatīšanai lauksaimnieku organizācijām to nodeva jau septembrī. Organizācijas vēlējās redzēt precīzākus modeļus un ieviešanas mehānismu. Tie ir sagatavoti un tūlīt tiks doti saskaņošanai lauksaimnieku organizācijām. Mēs piedāvājam apdrošināšanas variantus gan laukaugu, gan lopkopības sektorā. Mēs sagaidām arī Zemnieku saeimas vērtējumu un ieteikumus.

Irina Pilvere: Mēs visi esam ieinteresēti, lai lauksaimniecība Latvijā būtu. Esmu mēģinājusi saprast, kas pēdējos gados ir noticis, tādēļ meklēju rādītājus, kas apliecinātu lauksaimniecības augšupeju. Es atradu. Tas nozīmē, ka tā nauda, kas ir ieguldīta lauksaimniecībā, kā ministrs minēja – 230 miljoni latu gadā, ir palīdzējuši augšupejai. Par to liecina viens rādītājs – lauksaimniecības pievienotā vērtība faktiskajās cenās, kas apsteidz kopējo pieaugumu tautsaimniecībā vidēji.

Taču mums jāsaprot, ka lauksaimniecība ir neliela nozare kopējā iekšzemes kopproduktā un tās bruto pievienotajā vērtībā aizņem tikai 2,4% 2004. gadā un 2,6% 2006. gadā. Pieaugums ir tikai par 0,2%, pateicoties šiem 200 miljoniem latu.

Tās ir sekas tam procesam, kas notika pirms pieciem un vairāk gadiem. Vai mums bija alternatīva iestājai ES? Es domāju, ka ne. Jo tad nebūtu arī to 200 miljonu.

Lauksaimniekiem vienmēr ir svarīgi – par ko cik maksās un kad varēs saņemt naudu. Tādēļ Zemkopības ministrijai, sabiedriskajām organizācijām un pārējām ieinteresētajām pusēm vajag tikt skaidrībā, par ko maksās šogad. Taču ar to viss vēl nebeidzas, jo nav skaidrības nedz par nākamo, nedz aiznākamo, kur nu vēl 2010. gadu.

Mēs trīs gadus esam dzīvojuši ar vieniem noteikumiem un pie tiem pieraduši. Taču šogad situācija mainās. Jārēķinās, ka lielākā daļa nacionālo subsīdiju beidzas jau šā gada 1. maijā, un lielākajai daļai uzņēmēju nav īsti skaidrs, kas būs tālāk. Bez šīs skaidrības nevar plānot darbu.

Šobrīd notiek diskusijas ar EK par jauno Lauku attīstības programmu. Tā jau pērn tika izdiskutēta ar lauksaimnieku organizācijām. Taču šobrīd dzīve ir mainījusies. Cukura nozares vairs nav, notiek izmaiņas papildu valsts tiešajos maksājumos. Šīs un vēl citas izmaiņas liek grozīt jau izstrādāto Lauku attīstības programmu. Viens no grozāmajiem punktiem – jauno zemnieku atbalsta programma. Ja reiz tiešie maksājumi tiek atdalīti no ražošanas, tad diezin vai viņus vajadzētu orientēt nākt biznesā. Jo viņiem nebūs maksājuma vēsturiskas daļas. Šobrīd vajag domāt, kā vērst par labu, kas sagaidāms nākotnē. Kad jauno programmu apstiprinās, mainīt to būs daudz grūtāk.

Valters Bruss: Nesen pētīju satiksmes noteikumus. Vai vadītājam var ļaut braukt lietus laikā, ja nestrādā loga tīrītājs? Nevar. Par to dod vienu soda punktu. Ja divu gadu laikā jau ir sakrāti 15 punkti, par šo sešpadsmito jau ņems nost vadītāja tiesības.

Šo analoģiju es gribētu attiecināt uz šā brīža situāciju, kāda ir lauksaimniecībā. Ne jau papildu valsts tiešie maksājumi ir tas punkts, kādēļ vērtējam zemkopības ministru. Jautājumi ir sakrājušies četru gadu garumā un ir pārāk apjomīgi, lai par tiem nerunātu

Minēšu tos pamatakmeņus, no kā veidojusies neapmierinātības piramīda. Lauksaimniecība ir nozare, kura atkarīga no tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti Briselē, Strasbūrā vai vēl kur citur. ZM šobrīd nespēj kvalitatīvi aizstāvēt Latvijas lauksaimniecības intereses. Es nelasīšu izrakstus un pozīcijas no sēžu protokoliem, mani interesē rezultāts. Vinnē tas, kurš vairāk iemet. Kā hokejā.

Vienlīdzīgu tiešo maksājumu ieviešanu Latvija nav panākusi. Cukura reformu attiecībā uz savu valsti nekādi nevarējām mīkstināt. Papildu valsts tiešo maksājumu jomā arī neko nespējām izdarīt. Neticu, ka Francijā ko tādu pieļautu.

Vai mēs saprotam, kas sagaida Latvijas laukus un lauksaimniecību, kad ES iestāsies brīvs un liberāls tirgus? Kad PTO izdosies panākt savu un atcelt visus tirgus ierobežojumus. Vai mēs tam būsim gatavi? Mūsu iespējas ir mērķtiecīgi gatavoties tam, lai varētu pienācīgi konkurēt vienotā pasaules tirgū.

Vēl viena konkrēta lieta – sējumu un lopu riska apdrošināšana. Atkal ir pavasaris, un atkal ir problēmas. Es ceru, ka tās šogad nebūs tik lielas, kā bija pērn. Ziemāju sējumi izskatās, maigi izsakoties, ne pārāk labi. Ja nebūs labvēlīga vasara, atkal būs balsis, kas sauks pēc kompensācijām. Kur ir riska apdrošināšana, par ko runājam jau piecus gadus? Vai atkal vajadzēs lūgt budžeta maksājumus? Man personīgi tas nepatīk.

Situācija zemes tirgū. Pirms vairākiem gadiem spriedām par ārzemniekiem, taisījām komisijas, kā ierobežot viņiem zemes iegādi. Dievs ar ārzemniekiem. Runa ir par citu – par pieejamību. Vai normāls lauksaimnieks var atļauties nopirkt zemi par 3000 latiem un pēc tam atļauties uz tās ražot? Ja es nopērku zemi par šādu naudu, es neesmu vairs lauksaimnieks, bet kļūstu par nekustamā īpašuma tirgotāju, kuram prātā var būt tikai tas, kā pēc gada šo zemi par lielāku naudu varētu pārdot. Jo atpelnīt 3000 latus nemūžam nevar.

Vai ir atbalsta programmas zemes iegādei? Piensaimniecība. Šī nozare pēc iestājas ES ir visvairāk ieguvusi. Bet šī ir arī tā nozare, kurā eventuāli ir visvairāk problēmu. Vai tiešām nekādi nevar atrisināt strīdus starp piena ražotājiem ar pārstrādi? Ir vajadzīgs kāds, kas to palīdz risināt.

Nevar nepieminēt lauksaimniecības izglītību. Mēs saskaramies ar to, ka nav kvalificētu strādnieku, nav jauniešu. Ne strādnieku, ne vadītāju līmenī.

Mēs cīnāmies kā pret kalnu. Kāpēc mums jāpierāda ministrijai, ka jāražo efektīvāk un vairāk? Nevar nepieminēt cukura nozares zaudēšanu. Te nevaru pārmest ministram. Mēs zaudējām cīņu brīdī, kad ES pieņēma lēmumus par reformām cukura nozarē. Nozari mēs pazaudējām, jo atdevām cukura rūpnīcas privātās rokās.

Mēs neieceļam ministrus amatos un tos neatceļam, bet mūsu pienākums ir vērtēt, ko mūsu ministrs dara vai nedara lauksaimniecības labā. Es nevaru būt apmierināts ar ministra darbu, kurš liek man aizvien vairāk domāt, kā sakruķīt shēmas, lai dabūtu aizvien vairāk naudas.

- Kur ir perspektīvās stratēģijas plāns piena, lopkopības un graudu nozarēm? Tādēļ arī mūsos ir nemiers, jo neredzam stratēģiskās attīstības vīzijas un virzienus. Vai jūsu stratēģijas departaments nevarētu šīs lietas sakārtot? Esmu, piemēram, sataisījies ņemt miljonu latu un būvēt govju fermu. Vērojot šīs darbības lauksaimniecības nozarē, man rodas šaubas, vai mans ieguldījums būs lietderīgs. Ministra kungs, palīdziet izšķirties, ko man darīt.

M. Roze: Man patīk negatīvs vērtējums, ja tas tiek pateikts atklāti un godīgi. Jebkuru kritiku, kas tiek izteikta ar pamatojumu, uzņemu ar cieņu un izpratni.

Nozaru skatījums ir, būs diskusijas. Daudziem sāpīgas. Lai nozare varētu pastāvēt, bez ķirurģiskas rīcības daudzviet neiztiksim. Tas, ka mums ir vajadzīgi nopietni lieli ražotāji, ir skaidrs.

- Ko var atrisināt, mainot ministru?

I. Pilvere: Tas nedos neko. Es esmu strādājusi ar dažādiem ministriem, kas ministrijā uzturējās ilgāku vai īsāku laiku. Ministra nomaiņas darbu tikai bremzēja. Pirms pieņemat lēmumu, jums jāatceras, ka miers baro un nemiers posta. Labāk ir nākt ar normāliem priekšlikumiem, tad mums visiem kopīgi darbs ies uz priekšu. Nevajag kapāties vecajās lietās un domāt par to, kas nav izdarīts. Vajag darboties uz priekšu.

 

Piketētāji Lembergam pie tiesas nodzied "Bēdu manu lielu bēdu"

TVNET/LETA   03/27/07    Pie Rīgas apgabaltiesas ēkas Abrenes ielā pulcējušies aptuveni 100 cilvēki, lai piketā izteiktu atbalstu apcietinātajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam. Piketētāji galvenokārt ir vecāka gadagājuma cilvēki. Lemberga atbalstītāji plakātos pieprasa brīvību Lembergam un dzied latviešu tautasdziesmu "Bēdu manu lielu bēdu".

Piketētāju lūgumu tiesneši neuzklausija un Ventspils mēram Aivaram Lembergam arī turpmāk būs jāpaliek apcietinājumā, tā lēma Rīgas apgabaltiesas tiesneši.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šodien skata Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātu sūdzības par viņam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu.

Piketētāji tur rokās dažādus plakātus, kuros rakstīts: "Pārdodas prokuratūra", "Pārdodas knābis", "Rokas prom no mūsu Lemberga", "Mēs Jūs mīlam", "Nost ar Sorosa diktatūru" u.c.

Protestētāji ieradušies no Ventspils un rokās tur pilsētas karogu. Tāpat protesta akcijas dalībnieki tur karodziņus un klausās akordeona spēlē, kā arī aktīvi apspriež gaidāmo tiesas procesu.

Jau ziņots, ka sūdzības par Lembergam piemēroto drošības līdzekli iesniedza viņa advokāti Jānis Grīnbergs un Guntars Antoms. Antoma iesniegumā lūgts atcelt apcietinājumu un piemērot citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu ieslodzījuma vietā. Piemēram, ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis ir galvojums, drošības nauda, mājas arests.

Jau ziņots, ka Centra rajona tiesa Lembergu apcietināja 14.martā pēc prokuratūras lūguma. Lembergs tika ievietots Matīsa cietumā.

Prokurors iepriekš pauda pārliecību, ka Lemberga apcietināšana bija nepieciešama, jo ir pamats uzskatīt, ka viņš brīvībā varētu traucēt izmeklēšanai, piemēram, ietekmējot lieciniekus, vācot liecības par lietu vai viltojot dokumentus.

Grīnberga skatījumā nav pamata uzskatīt, ka Lembergs, atrodoties brīvībā, izvairīsies no krimināllietas izmeklēšanas, jo līdz šim to neesot darījis.

Tāpat prokuratūra Centra rajona tiesā esot uzsvērusi, ka Lembergs interesējies par iepriekš Ventspils amatpersonu lietā apcietināto Gitu Grasmani, uz ko Lembergs norādījis, ka Grasmani vispār nepazīst.

Prokuratūra tiesā arī vērsusi uzmanību uz faktu, ka Lembergs it kā vācot informāciju par prokuratūras darbiniekiem, lai to izmantotu prettiesiskos nolūkos. Grīnbergs šo prokuratūras viedokli noraidījis, jo šī informācija nesaturot nekādus apstākļus, par ko vajadzētu satraukties prokuratūras darbiniekiem.

Jau ziņots, ka prokuratūra martā Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

 

Eksperti: KNAB autoritāte un efektīvais darbs ir iespaidīgāks par jebkuru reklāmu

LETA    03/28/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) autoritāte un efektīvie darba rezultāti ir iespaidīgāki par jebkuru reklāmu, to trešdien pirmās biroja sociālās reklāmas kampaņas "Korupcija ir varas prostitūcija" noslēguma diskusijā atzina vairāki eksperti.

Kampaņas mērķis bija veidot sabiedrisko viedokli par korupciju kā amorālu darbību un pievērst sabiedrības uzmanību korupcijas degradējošajai ietekmei.

Kā uzsvēra sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve Inese Voika, apsveicami, ka KNAB uzdrīkstējās veidot tik drosmīgu reklāmu. Pēc Voikas domām, šī reklāma uz sabiedrību iedarbojās tik spēcīgi tādēļ, ka KNAB darbs ir pamanāms, aizturot valsts amatpersonas.

Viņa atzina, ka kampaņa bija iedarbīga, taču tai būtu jābūt vēl plašākai, nopietnākai un visaptverošai. Tikai iedzīvotāju attieksmes maiņa spēj ietekmēt korupcijas apjomus kopumā, sacīja Voika.

Arī socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzina, ka šī kampaņa ir izdevusies, uzrunājot kukuļdevējus. Lai šādas kampaņas uzrunātu kukuļņēmējus, pēc Kaktiņa domām, būtu jārada vēl iespaidīgākas kampaņas, piemēram, jārāda konkrēta amatpersona un jāsaka "sargieties, KNAB jūs uzmana".

Ētikas padomes locekle Skaidrīte Lasmane savukārt uzskata, ka reklāma ir "maigs pieskāriens" un šī konkrētā kampaņa pat esot bijusi estētiska. Viņasprāt, "tiem, kas ņem un dod pa īstam, pat likums ir par vāju".

Lasmane tomēr atzina, ka "kaut ko jau reklāma dod", jo īpaši tās sarunas, kas ap to ir sākušās. Eksperte uzskata, ka KNAB autoritāte ir daudz augstāka nekā reklāma, jo "tā tāpat visiem nepatīk, jo pārtrauc kāda raidījuma skatīšanos."

KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs uzskata, ka viens no svarīgākajiem šīs kampaņas mērķiem ir sasniegts - to pamanīja, sākās diskusijas un sabiedrība sāka domāt par korupciju. Vienlaikus KNAB vadītājs norādīja, ka pie šīs kampaņas nedrīkst apstāties un darbs jāturpina.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa pauda viedokli, ka šī reklāma daudzos izraisīja riebumu, atzīmējot, ka prostitūcija nav mazāk svarīga problēma kā korupcija. Viņasprāt, KNAB ar šo kampaņu "nošāva divus zaķus - radīja riebumu sabiedrībā pret šīm abām lietām."

Vienīgi sociālantropologa Klāva Sedlenieka viedoklis atšķīrās, jo viņš uzskata, ka šī konkrētā kampaņa nav iedarbojusies uz tās mērķauditoriju. Viņš diskusijas dalībniekiem stāstīja par to sabiedrības slāni, kas izmanto prostitūtu pakalpojumus, un tie, pēc viņa teiktā, ir tās pašas personas, kuras augstā līmenī ņem kukuļus.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece atzīmēja, ka neilgi pēc kampaņas noslēguma - šā gada martā - vairs tikai 39% iedzīvotāju atzina, ka būtu gatavi dot kukuli, lai nokārtotu kādu sev svarīgu problēmu.

Pirms septiņiem gadiem - 2000.gadā - 51% iedzīvotāju norādīja, ka būtu ar mieru dot kukuli amatpersonai, ja tas palīdzētu atrisināt kādu svarīgu jautājumu, 2005.gadā vēl joprojām 48% izmantotu kukuļdošanu kā risinājumu savām problēmām.

Pretkorupcijas kampaņa tika sākta šā gada 12.februārī. Tās laikā Latvijas televīzijā un telekompānijā "TV3" tika demonstrēts reklāmas rullītis, tika izvietots sludinājums sešos laikrakstos, izveidota mājaslapa "www.pretkorupcija.lv" un izvietots reklāmas baneris portālā "delfi.lv".

Kampaņas noslēgumā veiktā sabiedrības aptauja rāda, ka reklāmu "Korupcija ir varas prostitūcija" televīzijā ir redzējuši 45% iedzīvotāju.

 

Saasinās attiecības starp JL Saeimas deputātiem

DELFI  03/29/07    Pirms sestdien gaidāmā partijas "Jaunais laiks" (JL) kongresa attiecības starp partijas deputātiem Saeimā saasinājušās un daļa deputātu nenoliedz pat iespējamību izstāties no partijas, ja kongresā par JL valdes priekšsēdētāju tikšot ievēlēta bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa.

JL valdes loceklis Kārlis Šadurskis portālam "Delfi" atzina, ka gadījumā, "ja visa lielākā daļa partijas aktīvo cilvēku atbalsta vienu kandidātu priekšsēdētāja amatam, bet kongress atbalsta citu, var rasties zināma problēmsituācija".

Šadurskis atteicās komentēt, vai šādā gadījumā Krišjāni Kariņu priekšsēdētāja amatā atbalstošie JL deputāti izstāšoties no partijas, taču arī nenoliedza šādu iespēju.

"Āboltiņas rīcība ir tāda, ka viņa pēdējā laikā ir pārkāpusi partijas ētikas kodeksu. Šajā situācijā, pretendējot uz augstāku amatu, partijā rodas zināma krīzes situācija, " atzina Šadurskis.

Viņš gan pauda pārliecību, ka kongress nepieļaušot Āboltiņas ievēlēšanu par JL valdes priekšsēdētāju un šajā amatā tikšot apstiprināts Kariņš, savukārt līdzšinējai partijas vadītājs Einars Repše kļūs par partijas domes vadītāju.

Dalību sestdien gaidāmajā JL kongresā pieteikuši 550 partijas biedri. Kopumā JL reģistrēti 1200 biedri.

Jau vēstīts, ka daļa partijas biedru vienojušies, ka JL priekšsēdētāja amatam varētu virzīt Āboltiņu. Viņa neatteikšoties no šāda amata piedāvājuma, ja tikšot izvirzīta. Tikmēr JL Ētikas komisija uzdevusi Āboltiņai un deputātei Lindai Mūrniecei atvainoties pārējiem JL deputātiem par saviem pēdējā laika izteikumiem par JL biedri Sandru Kalnieti.

Pēc tam, kad JL zaudēja Rīgas mēra amatu, partijas valde nolēma sasaukt ārkārtas kongresu, kurā iecerēts pārvēlēt partijas priekšsēdētāju. Einārs Repše iepriekš paziņoja, ka neatteiksies no priekšsēdētāja amata, bet vēlāk pauda gatavību atbalstīt divu partijas līderu amatu ieviešanu – partijas valdes priekšsēdētāja un domes priekšsēdētāja amatiem.

 

Intervija ar Sarmu Kalnieti: JL nevar būt mūku ordenis

Aija Cālīte, Latvijas Avīze   03/29/07    Sestdien partija "Jaunais laiks" pulcēsies ārkārtas kongresā. Par to, ko daļa "JL" biedru gaida no šā kongresa, sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Aiju Cālīti stāsta Sandra Kalniete.

V. Krustiņš: Kāpēc "Jaunais laiks" sapulcēts ārkārtējā kongresā un ko grasās tajā darīt?

S. Kalniete: Kad "Jaunais laiks" 27. februārī nolēma sasaukt ārkārtas kongresu, domājām, kā strādāsim opozīcijā un kā risināsim organizatoriskos jautājumus, kas saistīti ar uzticības izteikšanu partijas priekšsēdētājam un valdes locekļiem.

Bet realitāte, kas attīstījās pēc tam, ienesusi korekcijas. Apspriedīsim politisko situāciju valstī un arī to, kā "Jaunais laiks" varētu veicināt parakstu vākšanu, lai tiktu sarīkota tautas nobalsošana par Drošības likuma labojumiem. Tā ir atbilde Valsts prezidentes lēmumam apturēt likumu un vērsties pēc padoma pie tautas. Tas ir politiskais ietvars. Es tik daudz nekoncentrētos uz personāliju jautājumu. Mani pārsteidz, ka tas ir gandrīz vienīgais, kas interesē plašsaziņas līdzekļus. Mēs, domubiedru grupa, esam vienojušies, ka cilvēks, kuram šo komandu gribētu uzticēt vadīt, ir Krišjānis Kariņš. Nav nepieciešams vienu vadoni nomainīt ar otru vadoni. Mēs vēlētos, lai partijā mainītos lēmumu pieņemšanas stils un tās struktūras. Pašlaik, vadoties pēc statūtiem, "JL" jau pastāv zināma divvaldība, jo partijas vadītājam ir viens varas atzars, valdei – otrs. Mēs vēlētos, lai saskaņā ar jauno Partiju likumu, kura normas līdz 31. decembrim būs jāizpilda ikvienai Latvijas partijai, partiju vada valde un valdes priekšsēdētāju ievēl kongress. Partijas priekšsēdētāja amats nav paredzēts. Daļa uzdevumu, kas saistīti ar partijas viedokļa politisko pārstāvniecību sabiedrībā, turpmāk ne tikai mūsu partijā, bet saskaņā ar likumu arī citās partijās tiks uzticēti valdes priekšsēdētājam.

"JL" šajā politiskajā krīzē ir ļoti nozīmīgi uzdevumi. Mēs esam vienīgā opozīcijas partija, kas konsekventi tāda ir bijusi. Mums jābūt gataviem uzņemties iniciatīvu, lai aicinātu kopā cilvēkus, kas patiesi norūpējušies, kā šo politisko krīzi pārvarēsim. Esmu pārliecināta: ikvienā politiskajā partijā, arī Saeimas deputātu vidū, ir daudz godīgu cilvēku. Tāpēc mums būtu jāsēžas pie viena galda ar Saeimā esošajiem cilvēkiem, kuri zina, ka pār viņiem neklājas iespējamu atmaskojumu ēna, un jārunā, ko darīt, lai cilvēki atgūtu ticību, ka iespējama godīga politika, lai cilvēki beidzot noticētu, ka var būt arī citādi politiķi. Ļoti svarīgi būtu aizlāpīt dažus caurumus, kas ir radušies joņojošajā koalīcijas likumdošanas tempā. Būtu jāaptur izmaiņas Vēlēšanu likumā, kas atļautu atlaist "finanšu griestus". Tā kā drīz tiks vēlēts jauns prezidents, svarīgi, lai mēs pieņemtu V. Vīķes-Freibergas ierosinājumu noteikt skaidru procedūru, kā turpmāk Saeima prezidentu ievēlēs – lai novērstu situāciju: tiek ievēlēts kandidāts, kuru pēdējā brīdī izvirzījusi kāda politiskā partija, bet drīz izrādās, ka viņš saistīts ar politisko korupciju.

- Jūs sakāt to pašu, ko visi teikuši: labas gribas cilvēku sapulcēšana un runāšana…

- Situācija ir mainījusies. Ja apstiprināsies baumas, ka arī starp valsts augstākajām amatpersonām un deputātiem ir daudz cilvēku, kas saistīti ar politisko korupciju, domāju, ka pārējie būs grūtas izvēles priekšā. Un tas var dot pietiekami daudz politiskas gribas rīkoties.

- Kas viņiem jāizvēlas?

- Es negribētu arī turpmāk būt tādā partijā, kur nevis divi, trīs, četri, bet 10 – 11 ir politiski korumpēti.

- Jums ir divi vadoņi – Repše un Kariņš. Kāpēc tieši viņi? Un ja Kalniete figurē kā trešā...

- Kalniete noteikti nefigurē. Esmu noteikta rakstura cilvēks ar diezgan augstu atpazīstamību Latvijā. Atteicos kandidēt, ar to vēloties pateikt: Repše netiks nomainīts ar varbūt mazāk, bet tomēr vadonīgu Kalnieti, bet partiju vadīs valde, kurai būs kongresā vēlēts priekšsēdētājs, kurš ir pirmais starp līdzīgajiem un kura uzdevums būs paust sabiedrībai to viedokli, kuru kopīgi esam pieņēmuši. Nevis nemitīgi pārsteigt savus tuvākos partijas līdzbiedrus ar neatkarīgiem, pārsteidzīgiem viedokļiem. Atbalstu Kariņu, jo uzskatu, ka viņš ir saskaņas, nevis konfrontācijas cilvēks.

- Vai Kariņa kungs nav pārlieku amerikānisks? Man reizēm šķiet, ka viņš runā, kā amerikāņu baznīcās sludina labos tikumus: "Dārgie draugi"... Vai viņš vēl nav attapies, kur, ar ko un par ko runā?

- Negribētu piekrist, jo Kariņu pietiekami ilgi pazīstu un viņu vērtēju ļoti augstu, iespējams, tieši ASV gūto īpašību dēļ: prast strādāt ar cilvēkiem individuāli un viņus vest kopā, nevis noskaņot vienu pret otru. Mums jāaizmirst "labais tēvs" vai "stingrā roka", šis princips neatgriezeniski iet pagātnē. Latvijā pret to gan ir liela nostalģija, to parādīja arī ZZS labie rezultāti vēlēšanās, jo tur bija viens vadonis izvirzīts priekšā.

- Kongresā, nojaušu, tomēr būs cīņa starp personām. Iespējams, minētais Kariņa amerikānisms uz mūsu lasītājiem atstājis zināmu iespaidu.

- Mēs nerunājam par Saeimas vēlēšanām, kad savu viedokli izsaka vēlētājs, bet par partijas iekšējām vēlēšanām. Kariņa kungs, kurš ir arī viens no partijas dibinātājiem, piecos gados, kopš pastāv "JL", strādājis ar visām nodaļām un biedriem, partijā viņš ir labi pazīstams. Bet būtiska ir komanda, un cilvēki, kas Kariņu atbalsta, ir partijas pirmā lieluma vārdi.

- Patlaban valdības atkāpšanos prasa divas partijas: "JL" un "SC". Esat sarunājuši pirms Aksenoka gāšanas? Kā rīkosies šī komanda, ieguvusi savās rokās zināmas kārtis? Ja grasāties gāzt valdību, cik tālu iespējama sadarbība ar "SC"?

- Kad labējai koalīcijai Rīgas domē nebija vēlēšanās ar mums turpināt darbu, skatījāmies uz tiem, kas būtu gatavi strādāt konstruktīvi, – "SC". Tāds bija valdes lēmums. Rīgas dome ir pašvaldība, un daudzviet Latvijā koalīcijas pašvaldībās ir visdažādākajās politiskajās krāsās, bet politika ir otrajā plānā. Mēs vēlamies strādāt kopā ar citām politiskajām partijām tajos jautājumos, kur mums nav principiālu domstarpību. Jautājumi, kur nebūs nekādas piekāpšanās, ir tie, kas nacionāli ir ļoti svarīgi. Bet ir virkne saimniecisku jautājumu, kuriem nav politisko krāsu. Svarīgākais ir prasme atrast sabiedrotos un, pateicoties mūsu sadarbībai, spēt izpildīt solījumus, kurus kā mēs, tā sabiedrotie vēlētājiem esam devuši. "JL" nevar būt "mūku ordenis", kas iekšēji tīksminās par savu pareizību, godīgumu un nemitīgi paziņo, ka visi citi ir nelieši, zagļi un tā tālāk.

- Jūsu līnija sakrīt ar TP: taisīsim biznesu, to, kas mums ir izdevīgs, šeptēsimies, un pretrunas nav galvenās, tās liksim pie malas, nevajag baidīties no krievu politiķiem… Jā, bet kur es to visu jau esmu dzirdējis? To taču teica vēstnieks Kaļužnija kungs: sāksim no baltas lapas, taisīsim savstarpēji izdevīgas "šeptes", vēsturi atstājiet vēsturniekiem! Jūsu izteicienos saskatīju zināmu uzskatu tuvību.

- Jūs sacījāt "zināmu". Kad runāju par sadarbības principiem ar citām politiskām partijām, teicu, ka ir lietas, kur piekāpšanās nav iespējama. Rīgas dome to arī parādīja. Aksenoka principiālā nostādne saistībā ar lēmumiem par, piemēram, nekustamajiem īpašumiem, noveda pie tā, ka koalīcijai gribējās atbrīvoties no "sargsuņiem", kas bija "JL". Ļoti līdzīgi ir arī Saeimā. Pašlaik sagatavota sūdzība Satversmes tiesā par robežlīguma neatbilstību Satversmes 3. pantam. Pēc līguma parakstīšanas to nekavējoties iesniegsim. Šādos jautājumos nekādu fleksibilitāti neizrādīsim.

- Jūsu iespējamie sabiedrotie, "Saskaņas centrs"…

- … nevienu brīdi neesmu teikusi, ka tas ir "SC".

- Kuri ir tie krievu politiķi bez šiem?

- Kāpēc mums jārunā par krievu politiķiem? Ir taču vēl latviešu partijas!

- Bet vai jūs ar "SC", kurš arī prasījis valdības demisiju, varat un vēlaties sadarboties? Ja jūs kopīgi vēlaties šo valdību nogāzt, tad taču vēlēsieties to arī kopīgi izveidot jaunu.

- Ir iespaidīgs ārējo apstākļu kopums, un mēs ceram, ka tas šai valdībai liks sabrukt.

- Kuri ir šie ārējie apstākļi?

- Dokumenti un liecības, kas varētu parādīties Aivara Lemberga lietas izmeklēšanas procesā, parādīs, cik ārkārtīgi koruptīvas ir valdošās aprindas, un valdība nebūs no tā pasargāta.

Visticamāk, šo korupciju nemūžam nepierādīs.

- Tad ilgāku laiku būs tāda šļura, kad visi gaidīs, ka nāks kaut kāds trieciens, būs slānis, kas mēģinās izmantot pēdējās iespējas, un mūsu valstij tas viss nodarīs lielu ļaunumu.

- Mēs runājam ne tikai par juridisko, bet arī par politisko atbildību. Jau pašlaik mums šīs lietas ir smagas. Pie koalīcijas galda visu laiku strādājis cilvēks, kuram jau tajā laikā bija uzrādīta apsūdzība. Nevienā ES valstī krimināli apsūdzēts politiķis politikā nevar tālāk darboties.

- Tomēr šaubos, vai uz ārējiem apstākļiem, par kuriem jūs runājat, var tā paļauties.

- Tie ir ļoti spēcīgi apstākļi. Pēc pāris mēnešiem piedzīvosim, ka šī valdība būs spiesta atkāpties.

- Jūs esat īsts "JL" cilvēks un paliekat ar ideālām cerībām.

- Cerības ir materiālākas nekā jebkad. Politikā ir daudz cilvēku, kuri ir par godīgu, pragmatisku sadarbības politiku, un "JL" ir atvērts sadarbībai.

- Tātad lai nomet sliktos vadoņus un sadarbojas ar jums?

- To, ka pašlaik citās partijās valda liela spriedze, nevar noliegt.

- Kas taisīs to jauno valdību?

- "JL" ir gatavs.

- Un ja nu nekas nenotiek? Ne referendums satricina, ne arī valdība atkāpjas?

- Esmu pārliecināta, ka pēc šiem diviem satricinošajiem notikumiem nekas vairs nav iespējams tā, kā bija. Runa ir par nopietnas apsūdzības uzrādīšanu Lembergam daudzās epizodēs. Tā ir pirmā reize mūsu valstī, kad kāds tik ietekmīgs cilvēks ir pieķerts pie rokas.

- Bet kad Lembergs tika izvirzīts kā kandidāts Ministru prezidenta amatam, atskanēja šaubīgas balsis: "Ko jūs, ZZS, darīsiet, ja tomēr?…" Tas, manuprāt, bija Emša kungs, kurš teica: "Tad mēs atvainosimies!"

- Balsojums par Ingrīdu Ūdri un Jāni Straumi, viņus neievēlot Saeimā, bija katastrofāls kritums. Bet tas parādīja, ka vēlētāji kaut ko ir sākuši atcerēties.

- Ir viens šaurāks, bet tikpat svarīgs jautājums: kāda ir "JL" frakcijas attieksme pret latviešu valodas faktisko stāvokli? Esmu vērojis trīs četrus gadījumus Saeimā, kad tēvzemieši nāca ar labiem priekšlikumiem, rūpējoties par latviešu valodu. Bet tos pat nelaiž līdz apspriešanai komisijās. Patriotiskie latvieši atturas vai pat runā pretī kā pēdējo reizi Kariņš.

- "JL" šajā jautājumā ir brīvais balsojums. Katrs rīkojas saskaņā ar savu pārliecību.

- Tātad jums šī pārliecība nav diez cik stingra. Ja konkrētais likumprojekts jums nepatīk, pasakiet, ka tas jāuzlabo, ka vajag to lietu risināt!

- I. Druviete principiāli iestājās par tēvzemiešu priekšlikumiem. Bet K. Kariņš uzskatīja, ka šīs normas ir neizpildāmas, jo nav pietiekama kontroles kapacitāte. Bet šis jautājums jāuzdod valdošajai koalīcijai: "TB"/LNNK ir koalīcijā, un kāpēc viņi netiek atbalstīti?

- A. Cālīte: Kāds ir šā kongresa pozitīvais un negatīvais scenārijs?

- Domāju, ka negatīvā scenārija vispār nav. Tas ir pozitīvs, jo izvēli veiks kongresa delegāti. Tikai jāapzinās, ka izvēle šāda: partija turpinās attīstīties kā "ekskluzīvs mūku ordenis" vai arī tā kļūs par darbīgu, pragmatisku partiju, kas, neatkāpjoties no saviem principiem, gatava strādāt kopā ar tiem, kurus interesē tas pats, kas mūs.

- V. Krustiņš: Ja nu Kalvītis saka: nu nāciet pie mums! Vai iesiet Kalvīša valdībā – paplašinātā vai nedaudz izmainītā?

- Kāpēc nākamā valdība būtu jāveido tam Ministru prezidentam, kas iepriekšējo valdību un arī situāciju valstī ar savu rīcību novedis līdz dziļai krīzei? Tas ir ļoti skaidrs: valdībai ir jāatkāpjas.

- Bet tā neatkāpsies.

- Varu runāt savā, nevis partijas vārdā. Kalvīša valdībā, ko uzskatām par politiski bankrotējušu, "JL" neies. Ja veidosies jauna koalīcija, tas ir kaut kas cits.

- Tad jūs domāsiet, vai iet?

- Nevis – vai iet, bet mēs aktīvi piedalīsimies šajās sarunās. Tāpat, kā to darījām pēc Saeimas vēlēšanām.

- A. Cālīte: Mūsu lasītāju vidū ir pietiekami daudz Repšes cienītāju, kuriem rūp viņa liktenis.

- Pārējās partijas ir objektīvi ieinteresētas, ka mūsu partija nevis iznāk no pašreizējās situācijas spēcināta, ar stipriem cilvēkiem priekšā, bet gan viss paliek pa vecam.

 

Jaunieši zemu vērtē Kalvīša un Emša oratora spējas

DELFI  03/29/07    Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) projekta ietvaros jaunieši turpina vērtēt Latvija politiķu publiskos izteikumus un līdz šim viszemāko novērtējumu no jauniešu puses saņēmis premjers Aigars Kalvītis (TP) un Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsisi (ZZS), bet grūti esot klausīties arī aizsardzības ministru Ati Slakteri (TP), ekonomikas ministru Juriju Strodu (TB/LNNK) un partijas "Jaunais laiks" Saeimas deputātu Krišjāni Kariņu.

Visbiežāk jaunieši ir izvēlējušies vērtēt mūsu Ministru prezidentu, kura novērtējums esot ļoti tuvu "0". Pēc vērtēšanas kritērijiem tas nozīmē "pieņemams/nekāds orators". Pagājušā gada projektā Kalvīti jaunieši bija atzinuši par vislabāko oratoru, portālu "Delfi" informēja LJP Preses sekretāre Zane Kripe.

Par interesantākajām Kalvīša izteikumu pērlēm atzīti izteikumi: "Es esmu garants stabilitātei šajā valstī" un "Parlaments vēlas parlamentārā republikā īstenot parlamentāru kontroli pār drošības iestādēm, kas ir tikai normāla parlamentāras republikas parlamenta vēlme".

Savukārt Saeimas priekšsēdētājs Emsis pagaidām saņēmis novērtējumu – 0,83, kas, pēc vērtēšanas skalas jauniešiem nozīmē "Ja būtu iespēja klausīties ko citu, es noteikti to izmantotu". Kā vienu no Emša pērlēm jaunieši ir atzīmējuši šādu oratora domu: "Es arī nesaprotu kādā nesakarā ir jūsu jautājums!"

Pagaidām visnegatīvāko vērtējumu no jauniešiem ir saņēmusi labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS). Kā komentē novērotājs Oļegs Vasiļenko: "Ja piedomā, tad runu var saprast un uztvert. Politiķe runā smagi elpojot un dažbrīd uzelpojot. Vizuāli politiķe izskatās nepārliecināta."

Jaunieši atzinuši, ka runā krāšņākais un interesantākais novērošanas objekts ir Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK), kuru jaunieši ir vērojuši 8 reizes, un pagaidām viņa novērtējums ir +2,49. Deputāta kontā ir tādas pērles kā: "Krievijā kniebj nost visus, kas nepatīk... (pauze) ...un ārzemniekus sit nost bez savas jēgas!"; "Mēs skolā piekāvām tādus, kas sūdzējās.. ja kāds sūdzējās skolotājai, dabūja pa galvu".

Bet par vislabāko oratoru līdz šim ir atzīts "Jaunā laika" deputāts Dzintars Zaķis (+5), labus novērtējumus saņēmuši arī tādi politiķi kā Anta Rugāte (TP) (+4), Dzintars Ābiķis (TP) (+4), un Vinets Veldre (+3,45), kurš par spīti augstajam novērtējumam ir palicis jauniešu atmiņā ar spilgtu pērli: "Tikai nesāc man te stāstīt! Tu te čakarējies. Ir vesels streļķis, kas gaida uz transplantācijām!"

Pozitīvi jaunieši novērtējuši arī tādu politiķu kā iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LC?LPP), JL pārstāvja Eināra Repšes, un īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās Normunda Broka (TB/LNNK) uzstāšanās.

LJP projekts "TOP un ANTI orators 2007", kur otro gadu pēc kārtas 10 jaunieši vērtē, cik saprotami jauniešiem runā politiķi Latvijā līdz šim nonācis līdz pusei. Kopā ir novērtēti aptuveni 40 dažādi politiķi gan parlamentā, gan Ministru Kabinetā, gan uzstājoties medijos.

Ar jauniešu novērtējumu, komentāriem un vērtēšanas kritērijiem katru nedēļu var iepazīties portālā "politika.lv". Projekta noslēgums ar labākā un sliktākā oratora balvu pasniegšanu plānots šā gada 3.maijā.

Papildus informācija par projektu, politiķu pērlēm un pašiem novērotājiem: www.politika.lv un www.ljp.lv.

 

Saeima atceļ strīdīgos grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos

DELFI  03/29/07    Saeima ceturtdien bez plašām debatēm galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus ar valsts drošību saistītajos likumos, atceļot iepriekš valdības Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos likumu grozījumus.

Deputāti bez plašākām debatēm atbalstīja iepriekš valdības pieņemto, parlamenta apstiprināto, bet Valsts prezidentes Saeimai atgriezto grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā, likumā "Par valsts noslēpumu", kā arī nacionālās drošības likumā atcelšanu.

Par grozījumu atcelšanu balsoja visi klātesošie Saeimas deputāti, pret grozījumu atcelšanu nebija neviens, savukārt viens tautas kalps balsojumos atturējās.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pirmoreiz savas astoņus gadus ilgās prezidentūras laikā izmantoja Satversmē paredzētās tiesības un apturēja šo likumu grozījumu publikāciju oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

"Caur politiskām manipulācijām, es uzskatu, ļoti bīstami un eventuāli, tā saukto oligarhu iespaidu. Es esmu gatava šeit saukt īstos vārdos manas bažas, un tās ir, ka šeit neadekvāti var notikt iejaukšanās mūsu izmeklēšanas procesos, kas eventuāli skar vai nu kādus politiskos grupējumus vai tos, kas viņus finansiāli atbalsta un kas stāv aiz viņiem," norādīja Vīķe-Freiberga.

Koalīcijas pārstāvji likumu grozījumu pieņemšanu steigā jau nosaukuši par kļūdu un sola pieņemt jaunus grozījumus likumos, kas apmierinātu visas ieinteresētās puses. Neskatoties uz to, likums paredz, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai šajā situācijā ir jāsāk parakstu vākšana.

CVK nolēmusi, ka no 3. aprīļa līdz 2. maijam organizēs parakstu vākšanu par tautas nobalsošanas ierosināšanu saistībā ar Vīķes – Freibergas apturētajiem Nacionālās drošības likuma un Valsts drošības iestāžu likuma grozījumiem. Ja parakstu vākšanas laikā tiks savākti 149 064 balstiesīgo iedzīvotāju paraksti, tad notiks referendums par šiem likumiem. Referenduma organizēšana, ja vien negroza likumu par tautas nobalsošanu, nav apturama šādā gadījumā.

 

AT pārstāvji kritizē izmaiņas tiesu iekārtā

DELFI  03/30/07    Juristu dienu ietvaros rīkotajā diskusijā Augstākās tiesas pārstāvji, apspriežot izmaiņas tiesu iekārtā, kritizēja plānotās izmaiņas, un AT priekšsēdētājs Andris Guļāns pauda neizpratni, kādēļ jāmaina "sistēma, kas jau 15 gadus darbojas pietiekami efektīvi", informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Tiesu iekārtas likumprojektā, kas jau nonācis līdz 2.lasījumam, Augstākā tiesa iezīmēta kā vienīgi kasācijas instance, atsakoties no Tiesu palātām, kas šobrīd ir apelācijas instance. Diskusijā izskanēja dažādi viedokļi, tika minēti dažādu valstu piemēri, taču, kā atzina Augstākās tiesas priekšsēdētājs, viņš joprojām nav dzirdējis argumentus un saņēmis atbildi jautājumam, kāpēc nepieciešama šāda reforma un jāmaina sistēma, kas jau 15 gadus darbojas pietiekami efektīvi.

Arī AT Senāta departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš uzskata, ka pašreizējais likums "Par tiesu varu" ir pietiekami stabils, un, ja ir racionāli priekšlikumi izmaiņām, tos varēja iestrādāt jau esošajā likumā, nevis pieņemt jaunu.

Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars bija vēl kategoriskāks, jauno likumprojektu raksturojot kā "kokteili", kas neatrisinās problēmas, jo "problēmas nav palātās, bet pirmajā tiesu instancē". Ja rajonu un pilsētu tiesas būs gatavas kvalitatīvi izskatīt visas lietas, ja būs skaidrs rezultāts, uz ko virzīties, tad var lauzt esošo sistēmu, viņš uzskata.

Citāds viedoklis ir Senāta departamentu priekšsēdētājam Mārtiņam Dudelim. Civillietu departamenta senatori bieži secinot, ka pirmās instances tiesas pieņem labāk motivētus spriedumus nekā apelācijas instances, turklāt, kā uzskata Dudelis, tā nav laba prakse, ka apelācijas un kasācijas tiesas spriedēji strādā vienā tiesā.

Ar vienas tiesu instances pārkārtošanu neatrisinās tiesu sistēmas problēmas, uzskata zvērināts advokāts Linards Muciņš, kurš aicināja tiesnešus plašāk un noteiktāk paust savu attieksmi pret likumdevēju iecerētājām pārmaiņām. Uz to aicināja arī zvērināts advokāts Gvido Zemrībo, atzīstot, ka topošais likums, no kura pazudis pat vārds "tiesu vara", izsauc bažas, ka "tā ir agresija pret tiesu varu, ko, izskatās, grib uzurpēt izpildvara."

Par topošo Tiesu iekārtas likumu tiks diskutēts arī Juristu dienu noslēguma konferencē "Latvijas tiesu iekārta un tieslietu sistēma" sestdien Latvijas Universitātes mazajā aulā, kurā piedalīsies arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Administratīvā departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns. Augstākā tiesa gatavo savus priekšlikumus likumprojektam, kas Saeimas Juridiskajai komisijai jāiesniedz līdz 1.maijam.

 

KNAB rosina vērtēt lobēšanas regulējuma nepieciešamību

DELFI  03/30/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedzis izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē darba grupas izstrādāto koncepcijas projektu par lobēšanas tiesisko regulējumu, kas paredz izvērtēt lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā.

Koncepcijas mērķis ir apzināt ārvalstu pieredzi, izvērtēt lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā, lai ļautu nodrošināt atklātību par atsevišķu personu vai to grupu interesēs tapušo valstisko lēmumu pieņemšanu, informēja KNAB Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Koncepcijas projektā darba grupa atzīmē, ka lobēšana ir tiesiska rīcība, jo ikvienam ir tiesības sniegt priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijām un tikt uzklausītam. Lobēšana ir likumīga – tikmēr, kamēr tā nav saistīta ar kukuļošanu vai nepienākošos priekšrocību vai pretlikumīgu labumu pieņemšanu. Tomēr, kamēr vien lobēšana nav pilnībā atklāta, lielākajai daļai sabiedrības tā asociēsies ar korupciju un nepieļaujamu lēmumu pieņēmēju ietekmēšanu. Gadījumos, kad ietekme uz lēmumu pieņemšanu tiek slēpta no sabiedrības un notiek caur ietekmīgu draugu un paziņu loku, lai nodrošinātu šaurai sociālai grupai vai pat atsevišķiem indivīdiem izdevīgu lēmumu pieņemšanu, tiek ignorētas sabiedrības intereses.

Tāpēc atklātības trūkums lēmumu sagatavošanas stadijā, kā arī nevienlīdzīgas iespējas dialogā ar valstisku lēmumu pieņēmējiem sabiedrībā rada aizdomas, ka notiek slepena, sabiedrībai neizdevīgu lēmumu virzīšana. Iedzīvotāji Latvijā lobēšanu bieži vien uztver negatīvi, lobēšana kļūdaini tiek uztverta pat kā viena no korupcijas pazīmēm.

Apzinot ārvalstu pieredzi un analizējot pašreizējo situāciju Latvijā, darba grupa ir konstatējusi vairākas būtiskas problēmas, kas ir saistītas ar lobēšanu Latvijā: sabiedrības pārstāvju nevienlīdzība informācijas un amatpersonu pieejamībā, ierobežota informācijas pieejamība par lobētāju darbību, Saeimā un Ministru kabinetā steidzamības kārtā vai pēc individuālu Saeimas deputātu priekšlikuma pieņemto tiesību normu, kā arī pašvaldībās izstrādāto ārējo normatīvo aktu pamatojuma atklātības nepietiekamība un lobēšanas un krimināli sodāmās tirgošanās ar ietekmi nošķiršanas problēmas.

Visi koncepcijas projektā ieteiktie risinājumi darba grupas identificēto problēmu novēršanai ir saistīti ar atklātības palielināšanu par lobētāju aktivitātēm, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, pēc kādu personu vai grupu priekšlikumiem ir pieņemti normatīvie akti un izstrādāti politikas dokumenti, proti, nepieciešams rakstveidā dokumentēt vai reģistrēt informāciju par lobētāju darbību.

Pirmais variants paredz izstrādāt speciālu likumu, kurā tiek regulēti šādi jautājumi: kas ir lobēšana un lobētāji, izņēmumi, kas nav uzskatāmi par lobēšanu un lobēšanas pamatprincipi. Paredzēts izveidot lobētāju reģistru un noteikt tajā esošās informācijas publiskošanas kārtību.

Savukārt koncepcijas projekta otrais variants paredz lobēšanas pamatprincipus un tās tiesisko regulējumu noteikt saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību jau esošajos likumos. Arī šis variants paredz izveidot lobētāju reģistru un noteikt tajā esošās informācijas publiskošanas kārtību.

Trešais variants paredz lobēšanas procesam noteikt atklātības, vienlīdzības un godprātības pamatprincipus valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos un citos normatīvajos aktos. Saskaņā ar tiem valsts amatpersona sabiedrības interesēs godprātīgi atklāj, kuras personas ir kontaktējušās ar attiecīgo institūciju nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Valsts amatpersonai ir pienākums nodrošināt vienlīdzību informācijas un amatpersonu pieejamībā visām jautājuma izskatīšanā ieinteresētajām pusēm.

Visos variantos tiek paredzēts pilnveidot arī citus normatīvos aktus: nodrošinot informācijas publiskošanu par lobētājiem dažādās darba grupās un konsultatīvajās padomēs, nosakot visiem parlamentā sniegtajiem priekšlikumiem to nepieciešamības pamatojumu, savukārt pašvaldību saistošajiem noteikumiem – anotācijas un sagatavošanas kārtību, kā arī precizējot Krimināllikumā tirgošanās ar ietekmi jēdzienu, lai nošķirtu to no lobēšanas atļautajām formām.

Koncepcijas izstrādes nepieciešamība un lobēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošana tika atbalstīta Ministru kabinetā, nosakot to kā vienu no uzdevumiem 2004.gada 4.augustā apstiprinātajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā 2004. – 2008.gadam. Koncepcijas projekta izstrādē piedalījušies pārstāvji no Saeimas, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas un sabiedriskajām organizācijām. Ar koncepcijas projektu lobēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai var iepazīties KNAB mājas lapā projektu sadaļā.

 

Viedoklis: Mītiskais Andris Šķēle

Atis Rozentāls, Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"  03/30/07    Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju zina, kas ir Andris Šķēle, taču maz ir tādu, kam ir precīzs priekšstats, ar ko bijušais premjers nodarbojas šobrīd. Tāpat nav skaidrs, vai attiecībā uz Tautas partijas slavenāko "ierindas biedru" varam lietot apzīmējumu "oligarhs" un kā šī oligarhija izpaužas Šķēles gadījumā.

Nedēļa nolēma aptaujāt vairākus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, lai noskaidrotu, cik daudz mēs zinām par Andra Šķēles pašreizējām gaitām un kāds ir priekšstats par viņa lomu Latvijas mūsdienu politikā.

Nedēļas aptaujātie politiķi gan no valdošās koalīcijas partijām, gan no opozīcijas visi kā viens izvairījās Šķēli saukt par oligarhu, un neviens no viņiem arī nespēja izprast (vai arī nebija interesējies), no kurienes par vienu no bagātākajiem uzskatītais Latvijas cilvēks ņem naudu. Visi zina, ka Šķēle ir bagāta persona, bet neviens nezina, kā šī bagātība ir radusies. Interesants ir arī fakts, ka neviens par to nebija pat izrādījis interesi.

Tautas partijas (TP) biedrs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš uzskata, ka vārdu salikums "Šķēle — oligarhs" ir veiksmīgi radīts mīts, kuru visu laiku prese reproducē. "Uz jautājumu par oligarhiem es nevaru atbildēt ne apstiprinoši, ne noliedzoši. Nezinu, kas tas oligarhs tāds ir," atzinās Krastiņš. Nedēļa talkā ņēma TP biedra, ārlietu ministra Arta Pabrika sarakstīto Politikas mazo leksikonu, kurā teikts, ka "mūsdienās par oligarhiem parasti sauc bagātus un politiski ietekmīgus cilvēkus bijušajās komunisma zemēs, kuri spēj kontrolēt vai nozīmīgi ietekmēt valsts politiku, ekonomiku un plašsaziņas līdzekļus".

Noklausījies skaidrojumu, Krastiņš atzina, ka tādā gadījumā Šķēle nekādā ziņā neesot uzskatāms par oligarhu, jo nevarot ietekmēt plašsaziņas līdzekļus. "Vai jūs varat nosaukt kaut vienu mediju, kura īpašnieks ir Šķēle?" retoriski vaicāja Krastiņš. Viņš arī ignorēja jautājumu, vai ir zināms, ar ko īsti "ierindas biedrs" nodarbojas, toties izteica aizdomas, ka žurnālisti mēdzot Šķēli nomelnot.

"Attiecībā pret mani neesmu izjutis, ka Šķēle izturējies kā oligarhs. Viņš mani nav ietekmējis ne kā oligarhs, ne arī kā neoligarhs," par Šķēles personību savu viedokli Nedēļai pauda viņa partijas biedrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Par to, kur un kādā veidā Šķēle gūst ienākumus, ministrs nespēja pateikt savus minējumus vai domas. Viņš par to neesot interesējies, un tas esot jāprasa Valsts ieņēmumu dienestam.

Valmieras pilsētas domes deputāts Kārlis Greiškalns, kam savulaik Tautas partijā bija spoža, bet paīsa karjera, domā, ka Šķēle šobrīd nodarbojas ar savu biznesu, jo viņa rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu, kas jāapgroza. "Ja reiz viņam ir savs birojs, tas nozīmē, ka bizness ir nopietns. Par to oligarhiju neko negribu apgalvot. Mūsu valsts ir par mazu, lai mēs varētu runāt par viena cilvēka milzīgu ietekmi. Pastāv koalīcija, kas nepieņem viena cilvēka izdomātus lēmumus, un diez vai kādam ir tik lieli finanšu līdzekļi, lai ietekmētu valdības un Saeimas darbu tādā mērā, kā to pieraksta trim cilvēkiem. Tas, ka Šķēle ir ierindas biedrs, manā uztverē nozīmē to, ka viņš pamatā no politikas ir prom un taisa savu biznesu. Protams, viņa kundze ir partijas valdē. Ja cilvēks ir veidojis un vadījis partiju, noteikti viņam joprojām ir pietiekama interese par to, kas notiek šajā partijā, bet es nedomāju, ka Aigars Kalvītis visu laiku strādā, balstoties uz Šķēles direktīvām," domā Greiškalns, kas, starp citu, par oligarhiem nedēvē ne Aivaru Lembergu, ne Aināru Šleseru. "Neko nezinām!"

Lai Latvijā kāds tiktu atzīts par oligarhu, viņam nav obligāti jāatbilst visām nosacīti definētajām oligarhu pazīmēm, uzskata Saeimas deputāts no Jaunā laika Ainars Latkovskis. "Pietiek ar to, ka šai personai ir iespēja ietekmēt politiskos procesus. Tautas partijas dibinātājam un pašreizējam "ierindas biedram" Šķēlem šādas iespējas ir bijušas vienmēr. Šķēlem pašam faktiski nav vajadzīgs savs medijs, jo, profesionāli ieplūdinot naudu plašsaziņas līdzekļos caur reklāmas kampaņām, var panākt daudz vairāk, nekā uzturot pie dzīvības finansiāli neveiksmīgu dienas laikrakstu, kā to, piemēram, neatlaidīgi dara Lembergs. Spilgts piemērs tam bija Šķēles apmaksātā TP pozitīvisma kampaņa pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Domājams, Tautas partijas vadība ļoti labi apzinās, ka gan premjera amatu, gan lielāko frakciju Saeimā tā ieguva, pateicoties tikai Šķēles naudai, lielajai naudai. Līdz ar to jebkurš Šķēles "lūgums" TP vadībai tiks attiecīgi novērtēts un, visticamāk, izpildīts, prāto deputāts. Viņš uzskata, ka Šķēle šobrīd "bīda" dažādus finansiāli izdevīgus projektus. "Tas ir līdzīgi kā ar digitalizāciju — kāds viņu uzrunāja, un viņš saprata, ka var nopelnīt," pieļauj Latkovskis.

Saeimas deputāts, Saskaņas centra priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs Nedēļai atteicās izteikt minējumus, ar ko tad īsti Šķēle pašlaik nodarbojas un kā pelna naudu: "Neesmu stāvējis klāt, nezinu un par to arī neesmu izrādījis interesi."

Arī par oligarhu Dolgopolovs "Tautas partijas ierindas biedru" nevēlas dēvēt. Pēc "saskaņieša" domām, mūsu valstī jēdziens "oligarhs" ir stipri pārspīlēts un nepareizi traktēts. "To pierāda Lemberga gadījums. Viņu visi dēvē par oligarhu un ietekmīgu personu. Ja Lembergs tik tiešām būtu oligarhs, viņš tagad nesēdētu cietumā. Protams, Lembergs ir gudrs cilvēks, un es viņu par to arī cienu. To pašu var teikt arī par Šķēli. Kas bija Šķēle, kad pirmo reizi kļuva par premjeru? Visi zināja, ka viņš ir labs administrators. Viņš bija tehnisks premjers, bet ne jau kādas partijas ieliktenis. Ar savu darbību viņš pierādīja, ka spēj labi veikt savus darbus," Nedēļai pauda Dolgopolovs.

"Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā neviens nav tik turīgs, ar tik pārlieku varu, lai viņu sauktu par oligarhu. Tomēr Šķēle ir viens no trim minētajiem kungiem, kurus dēvē par tādiem. Neapšaubāmi, viņš ir turīgs cilvēks, kurš iesaistās politikā," teica viens no Jaunā laika līderiem Arturs Krišjānis Kariņš. Viņš pat īsti nezina, no kurienes Šķēle gūst savus lielos ienākumus. Vienīgais pieņēmums par Šķēles bagātības iemesliem Kariņam asociējas ar savulaik presē lasīto: pagājušā gadsimta 90. gados tagad par oligarhu dēvētais vīrs veiksmīgi līdzdarbojās vairāku pārtikas uzņēmumu privatizācijā, no turienes varētu arī būt aizsākums Šķēles "naudas kalniem".

Savukārt Kariņa partijas biedram Edgaram Jaunupam Šķēle ir viens "lielais nezināmais". Viņam nav ne mazākās nojausmas, kur Šķēle ņem naudu un cik daudz Šķēlem tās ir. "Un par to skaidrības laikam nav nevienam, kurš cītīgi nestudē un neanalizē amatpersonu deklarācijas," Nedēļai teica Jaunups. Nezinot, kāda ir Šķēles bagātība, viņš arī nevar šo tautpartijieti saukt par oligarhu. "Nu, nevar Šķēli saukt par oligarhu, jo aiz viņa nestāv pats nopietnākais — veiksmīgi uzcelts un darbojošamies bizness. Vismaz par to neviens nezina. Kaut gan pilsētā klīst visādas baumas par viņa naudu, taču tās ir tikai baumas," izteicās Jaunups.

"Ja jau Lembergu un Šleseru dēvējam par oligarhiem, arī Šķēli mūsu valstī var uzskatīt par oligarhu," atzīst Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere (TB/LNNK). Viņa turpina: "Parasti jau uzskata, ka oligarhiem pieder arī savs preses izdevums. Vai tāds arī ir Šķēlem, es nezinu. Patiesībā mēs jau nemaz nezinām, kas kontrolē Latvijas medijus. Runājot par to, kur Šķēle ņem naudu, — nezinu. Parādās kaut kādi vekseļi, par kuriem jau savulaik runāja, ka tie ir ne "visai tīri"... Ir jau visādi minējumi, kur viņš ņem naudu, bet tās ir tikai runas, bez konkrētiem pierādījumiem. Tā kā neko tuvāk pateikt nevaru."

Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Lolita Čigāne ir pārliecināta, ka Šķēles ietekme joprojām ir ļoti liela un to pierāda TP realizētā politika. "Partijā visu nosaka Šķēle un ļoti šaurs viņa domubiedru loks. Viņa ietekmi politikā labi parāda rīcība vēlēšanu kampaņas laikā, kad tieši dāsnais ziedojums Jurģa Liepnieka vadītajai sabiedriskajai organizācijai izšķīra Tautas partijas uzvaru vēlēšanās. Tas bija spilgts piemērs, ka likmes ir augstas. Šķēle gribēja ietekmi un saņēma to. Tas, ka viņš nav parasts ierindas biedrs, labi atklājās Jūrmalas skandāla laikā," norādīja Čigāne. Viņa uzskata, ka Šķēli varam saukt par oligarhu, jo ne jau visi definīcijās minētie "atribūti", bet reāla varas kontrole nosaka oligarhijas būtību. "Latvijā viens cilvēks var privatizēt veselu lēmumu pieņemšanas jomu. Nav šaubu, ka pie varas esošās partijas pastāvīgais finansiālais atbalstītājs un ideoloģiskais tēvs ietekmē šīs partijas politiku," uzskata pētniece. Lai arī nav zināmi konkrēti Šķēles ietekmēti mediji, Čigāne par šo ietekmi ir pārliecināta: "Zinot, cik viltīgi un sarežģītā veidā Šķēle kārto savus darījumus, es nešaubos ne mirkli, ka viņa ietekme uz presi ir liela.

 

Par JL domes priekšsēdētāju ievēlēts Repše, bet par valdes vadītāju Kariņš

 

 

LETA  03/31/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) ārkārtas kongresā par JL jaunizveidotās institūcijas - domes priekšsēdētāju ar 284 delegātu balsīm ievēlēts līdzšinējais partijas priekšsēdētājs Einars Repše, bet ar 213 balsīm par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Krišjānis Kariņš.

Balsojumā par domes un valdes priekšsēdētājiem piedalījās 406 kongresa delegātu. Par nederīgām tika atzīta viena balsojuma kartiņa, līdz ar to no 405 balsstiesīgajiem biļeteniem par partijas domes priekšsēdētāju ar 284 balsīm tika ievēlēts Repše.

Savukārt balsojumā par partijas valdes priekšsēdētāju visvairāk - 213 balsis saņēma Kariņš, savukārt par otru pretendenti uz šo amatu Solvitu Āboltiņu balsoja 190 kongresa delegāti.

Kariņš pēc balsu paziņošanas atzina, ka JL iekšējā politiskā cīņa ir noslēgusies un tagad esot jāatrod atpakaļ ceļš uz valdību.

Savukārt pēc Didža Šēnberga ierosinājuma tika nolemts, ka valdes locekļus šajā ārkārtas kongresā neievēlēs, līdz ar to tika nolemts, ka jaunu valdes sastāvu ievēlēs rudenī gaidāmajā JL kongresā.

Jau ziņots, ka partijas "Jaunais laiks" (JL) ārkārtas kongresā uz jaunizveidotās partijas institūcijas - domes priekšsēdētāja amatu kā vienīgais kandidāts Repše, bet Ilma Čepāne, kura arī bija izvirzīta uz šo amatu, savu kandidatūru atsauca, lai neizjauktu valdē panākto vienošanos par "varas līdzsvarošanu partijā."

Kongresa delegāti uz valdes priekšsēdētāja amatu izvirzīja 11 kandidātus, bet tikai Krišjānis Kariņš un Solvita Āboltiņa piekrita kandidēt uz šo amatu. Pārējie kandidāti - Ina Druviete, Einars Repše, Baiba Brigmane, Kārlis Šadurskis, Aivars Aksenoks, Ilma Čepāne, Sandra Kalniete, Linda Mūrniece un Maija Stefane savas kandidatūras atsauca.

Izklāstot delegātiem savu darbības programmu Kariņš uzsvēra, ka viņa "veiksmes atslēga ir spējas strādāt ar cilvēkiem." Viņš esot apliecinājis savu spēju vadīt Saeimas JL frakciju, līdz ar to spēšot sekmīgi vadīt arī JL valdi.

Kariņš norādīja, ka līdzšinējās vadības kļūda ir bijusi pārlieku lielā paļaušanās uz cilvēku pašiniciatīvu. Viņš arī atgādināja premjera Repšes savulaik izteikto mudinājumu, lai "ministri parāda sevī zvēru" un šīs politikas rezultātā vairāki cilvēki pat šodien nespēj viens ar otru sarunāties.

Kariņš par kļūdainu nosauca arī JL nodaļu "atvērto durvju" politiku, kad uz JL tika aicināti nākt strādāt katru, kas to vēlējās. Rezultātā partijā esot izveidojušies grupējumi, kas pēdējā laikā pārvērtušies karojošās nometnēs. Valdē Kariņš plāno izveidot četras komitejas no kurām pirmā nodarbosies ar kadru politiku, jo JL esot "neticami daudz spējīgu cilvēku ar zināšanām." Līdz ar to viņš solīja radikāli uzlabot JL kadru politiku, aktivizējot datu bāzi par partijas biedriem, to zināšanām un spējām.

Politiskā komiteja formulēšot partijas nostāju nodokļu politikas, reģionālās reformas un citos jautājumos. Viens valdes loceklis būšot atbildīgs par JL sabiedriskajām attiecībām, kuras pašlaik neesot tādas kādām tām jābūt.

Tāpat kādam no valdes locekļiem plānots uzdot apkopot partijas biedru iesūtītos priekšlikumus par dažādiem jautājumiem un regulāri informēt par tiem valdi. Kariņš izvirzīja mērķi, ka JL gada laikā jābūt valdībā. Kalvīša valdības absolūti nekompetentā rīcība pēc Kariņa teiktā, esot novedusi valsti krīzē. Un tieši JL ir jābūt krīzes risinātājiem. Viņš pagaidām nevarēja pateikt, ar kurām partijām JL varētu veidot nākamo valdību, tāpēc diviem valdes locekļiem tikšot uzdots izstrādāt alternatīvus valdības koalīcijas modeļus.

Kariņa garo runu kongresa delegāti mēģināja pārtraukt, ar aplausiem nodzenot viņu tribīnes.

Savukārt Solvita Āboltiņa savu uzruna sāka ar paziņojumu, ka viņa ir ticīgs cilvēks un viņa pirms kongresa esot devusies uz baznīcu, lai aizlūgtu par partiju.

Āboltiņa slavināja nevis pašas veikumu, bet JL stingro nostāju, kas nodrošinājusi, ka "oligarhu vadītā politika iet uz galu." Āboltiņa delegātiem apgalvoja, ka ir "gatava panākt, lai JL veido jauno valdību." Viņa lielas cerības liekot uz valdes sadarbību ar jaunizveidoto domi, pēc viņas teiktā, JL nav jābūt "ne jezuītiem, ne tukšu salmu stūmējiem, bet jābūt praktiskiem politiķiem."

Repše kā domes priekšsēdētāja amata vienīgais kandidāts savā uzrunā sacīja: "Es latviešu tautai neko sliktu neesmu darījis un arī turpmāk nedarīšu." Skumji viņam esot par to, ka šie vārdi ir jāsaka pēc 20 gadu aktīvas politiskas darbības. Viņš no sirds atvainojās par daudzu kongresa delegātu runās pieminētajām nelabojamajām kļūdām, kuras viņš esot pieļāvis kā JL vadītājs. "Kur ir jūsu veidotās partijas, kuras Saeimā varētu sēdēt blakus JL un cīnīties par tiesiskas valsts izveidošanu," saviem oponentiem retoriski jautāja Repše.

Viņš asi vērsās pret saviem kritiķiem, kuru "pārliecība par savu taisnību aizmiglojusi acis." Rezultātā Repšem rodoties bažas par "ētiskiem bezdibeņiem, kuros var noslīdēt JL." Tomēr Rīgas domniece Maija Stefane, kura mēģināja iebilst, ka JL valdes sēdē, kurā tika lemts par aiziešanu no Kalvīša valdības, netika uzklausīti visi viedokļi, izpelnījās Repšes "uzbrēcienu" paklusēt.

Tomēr Repše noslēdza savu uzrunu sacīdams, ka viņam būtu vieglāk sastrādāties ar valdi, ja to valdītu Āboltiņa.

JL ārkārtas kongresā apstiprinātā valdes priekšsēdētāja un domes priekšsēdētāja vēlēšanu kārtība nosaka, ka par ievēlētu tiek uzskatīts tas kandidāts par kuriem nobalso vairāk kā puse no balss tiesīgajiem delegātiem. Ja priekšsēdētājs netiek ievēlēts divās vēlēšanu kārtās kongresa delegāti var atkārtoti izvirzīt kandidātus.

Jau ziņots, ka JL kongresā 185 delegāti nobalsoja par grozījumiem statūtos, ar kuriem tiek izveidota JL dome kā neatkarīga partijas institūcija.

143 delegāti vēlējās, lai dome pēc JL partijas priekšsēdētāja Einara Repšes ierosinājuma būtu tikai konsultatīva institūcija, bet 10 delegāti balsojumā atturējās.

Uzrunājot kongresa delegātus Repše paziņoja, ka nekandidēs uz JL valdes priekšsēdētāju amatu, bet vēlas vadīt JL jaunizveidoto domi.

Apstiprinātie JL statūtu grozījumi nosaka, ka dome sastāv no domes priekšsēdētāja, nodaļu vadītājiem un viena pārstāvja no katriem 50 nodaļas biedriem. Domes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir divi gadi.

Domes priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties valdes sēde. Dome dod valdei atzinumu par partijas programmu, deputātu kandidātu sarakstiem Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamentu vēlēšanās, grozījumu projektiem un citiem jautājumiem.

Kongresā tika diskutēts par priekšlikumu statūtos noteikt, ka domei ir tiesības atcelt vai apturēt jebkuru valdes lēmumu.

Pēc Repšes lūguma šis priekšlikums tika atsaukts, jo diskusijas par domes pilnvarām tiks turpinātas līdz rudenim, kad JL kongresā tiks pieņemti jauni partijas statūti, kas pilnībā atbildīs jaunajam likumam par partijām.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

 

64% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta eiro ieviešanu

LETA  03/27/07    Lielākā daļa 12 Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu iedzīvotāju neatbalsta paredzamo pievienošanos eirozonai, liecina pirmdien izplatītas tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS aptaujas dati.

64% Latvijas, 62% Lietuvas, 62% Kipras, 59% Čehijas, 58% Polijas, 56% Igaunijas, 49% Ungārijas, 48% Slovākijas un 47% Bulgārijas iedzīvotāju referenduma rīkošanas gadījumā balsotu pret pievienošanos eirozonai.

Eiro ieviešana varētu tikt atbalstīta vienīgi Rumānijā, kur par reformu balsotu 45% iedzīvotāju, bet pret to - 36% iedzīvotāju.

Tajā pašā laikā Slovēnijas iedzīvotāji, kas lieto eiro kopš šā gada sākuma, lielākoties ir apmierināti ar šīm pārmaiņām. 59% Slovēnijas iedzīvotāju norādīja, ka viņi nevēlas atgūt tolāru.

LETA jau publiskoja TNS pētījuma datus, kas liecina, ka 49% eirozonas iedzīvotāju vēlas atgūt savu valstu nacionālās valūtas.

Savukārt 47% eirozonas iedzīvotāju nav vīlušies eiro ieviešanā.

 

Intervija ar Normundu Broku: Brisele nekomandējot

Ilze Šteinfelde,  NRA  03/28/07    Latvija turpmākos septiņus gadus no Eiropas Savienības (ES) fondiem varēs saņemt aptuveni 4,5 miljardus eiro – tik lielu naudu, ka tās pieskatīšanai tika izveidots pat jauns ministra amats – īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās. Intervijā Neatkarīgajai īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks atklāj, kāpēc šāds ministra amats bija nepieciešams un cik liela ir viņa ietekme šīs naudas sadalē.

– No vienas puses, šāda ministra amata izveide, protams, bija politiskas vienošanās rezultāts. Šim politiskajam lēmumam ir stingrs pamats, pirmkārt, valdībai skaidri demonstrējot šā ES finansējuma īpašo nozīmību Latvijas attīstībā. Otrkārt, nākamajos septiņos gados Latvijai pieejamais finansējums tautsaimniecības un sociālajām reformām būs ievērojami lielāks nekā līdz šim – līdzšinējo 625 miljonu eiro vietā (2004.–2006. gadā) tas sasniegs vairāk nekā  4,5 miljardus eiro ES finansējuma (2007.–2013. gadam) – tas ir vismaz 7 reizes vairāk nekā līdz šim. Mana kā ministra atbildība ir pārraudzīt 2007.–2013. gada perioda plānošanas procesu, kā arī ministriju darbu pie Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrādes, kas būs pamats ES fondu programmu praktiskai ieviešanai. 1. martā stājās spēkā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums – pašreiz norit MK noteikumu izstrāde. Ņemot vērā finansējuma apjomu, darbs pie likumdošanas ietvara faktiski ir vēl tikai sākumā. Tiks izstrādāti vairāk nekā 100 MK noteikumu, lai precīzi ieviestu ES fondu atbalsta programmas. Tai pašā laikā jāuzsver, ka šādu tempu un virzību arī nosaka sarunas ar Eiropas Komisiju, kas faktiski ir tikai nupat sākušās, un formālu iemeslu dēļ mēs arī nevaram apsteigt notikumus.

Pēc plānošanas un likumdošanas sekmīgas pabeigšanas manas kā īpašo uzdevumu ministra prioritātes atbilstoši valdības dotajām pilnvarām būs ieviešanas pārraudzība nozaru ministrijās un aģentūrās, pievēršot lielāku uzmanību definēto mērķu sasniegšanai, ieviešanas efektivitātei un fondu pieejamībai.

– Kāds ir īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās statuss? Vai jums ir tiesības kaut ko aizliegt, pārtraukt? Un vai jums klausīs?

– Ja tiek konstatētas klajas nelikumības, īpašu uzdevumu ministram ir pilnvaras apturēt ES fondu finansējumu. Bet tā būtu galēja rīcība. Mēs cenšamies strādāt preventīvi, jau dokumentu izstrādes gaitā sadarboties ar nozaru ministrijām, sociālajiem, reģionālajiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Tāpēc ceru, ka neizveidosies tik dramatiska situācija, lai kaut vai īslaicīgi apturētu ES fondu finansējumu.

– Jūs esat teicis, ka rindas pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) durvīm bija "ieprogrammēta" kļūda. Vai esat pārliecināts, ka kļūdas nav ieprogrammētas arī jaunajā plānošanas periodā?

– Situāciju, kāda izveidojās aizvadītajā gadā atsevišķās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA administrētajās aktivitātēs, nevarēja operatīvi novērst, jo spēles laikā nedrīkst mainīt spēles noteikumus. Domājot par nākamo septiņgadi, EM un atbildīgā aģentūra – LIAA – ir ņēmusi vērā iepriekšējā perioda pieredzi.

Atgādināšu, ka ir divi faktiski viens otru izslēdzoši projektu vērtēšanas pamatprincipi. Projektus var vērtēt rindas secībā – pēc vispārzināmā līdzšinējā principa kas pirmais brauc, tas pirmais maļ – ja projekts atbilst formālajiem kritērijiem, tas saņem atbalstu. Projektus var arī izvērtēt, tos savstarpēji salīdzinot un atbalstu paredzot labākajiem un efektīvākajiem. Situācijā, kad finansējums ir pietiekams jeb pieprasījums pēc aktivitātē pieejamā finansējuma ir samērojams ar piedāvājumu, rindu princips joprojām ir izmantojams. Savukārt projektu izvērtēšana, tos savstarpēji salīdzinot, ir veiksmīgāks projektu atlases veids, ja aktivitātē pieejamais finansējuma apmērs ir mazāks nekā prognozējamais pieprasījums pēc atbalsta. Jaunajā ES fondu periodā pārsvarā tomēr dominēs otrais projektu vērtēšanas princips, kas vērsts uz labāku un efektīvāku naudas izmantošanu.

– Vai jums nerodas bažas, ka kāds projektu iesniedzējs gribētu piekukuļot komisiju, lai atbalsta viņa projektu, ja tie tiks izvērtēti pēc nozīmīguma?

– Mūsu mērķis ir radīt tādu ES fondu projektu izvērtēšanas sistēmu, lai korupcijas risks būtu pēc iespējas mazāks. Tas attiecas arī uz nozaru ministrijām. Projektus nevērtē viens cilvēks, to dara īpaši izveidota komisija. Tajā pašā laikā, runājot par korupciju, mēs tikai tādā veidā varēsim izskaust korupcijas mēģinājumus, ja projektu iesniedzēji ziņos par konkrētiem faktiem kompetentām iestādēm.

– Kā mazināsiet korupcijas risku?

– Korupcijas risku neapšaubāmi Latvijā kā mazā valstī rada nelielais ekspertu skaits atsevišķās nozarēs. Var gadīties, ka vienā gadījumā eksperts sniedz atzinumu par projektu tā vērtēšanas komisijā, citā ir konsultants projektu īstenotājam. Šādas situācijas mums maksimāli jācenšas izskaust fondu vadībā. Par to esam debatējuši arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Esam arī pārrunājuši valsts amatpersonas jēdziena izpratni un tā statusa piemērošanu ES fondu projektu vērtētājiem un nonākuši pie vienotas izpratnes, ka tie ir projektu vērtētāji ar balss tiesībām komisijās – tātad ierēdņi. Ar KNAB esam debatējuši arī par sabiedriskajām organizācijām, to pārstāvju statusu, kas piedalās fondu uzraudzības komisijās. Pretēji viedokļiem, ka šīm personām būtu piemērojams valsts amatpersonas statuss, esam panākuši vienošanos, ka sabiedrisko organizāciju pārstāvji ES fondu uzraudzības komitejās saglabā novērotāja statusu.

– Drīz varēsim sākt izmantot 2007.–2013. gada treknos miljonus. Vai iepriekšējā plānošanas perioda struktūrfondu finansējums jau apgūts un vai nav radušās problēmas?

– Riski vienmēr pastāv, un, ja es teiktu, ka problēmu vispār nav, tad nebūtu vajadzīgs šāds ministra amats. Latvija nav zaudējusi naudu no iepriekšējā perioda līdzekļiem. 2004. gada finansējums ir izmantots pilnībā, un 2005. gada līdzekļi, kas ir jāapgūst līdz 2007. gada noslēgumam, arī tiks apgūti. Ir riski, ko mēs saredzam saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas veikumu fondu apguvē. Aizvadītajā gadā tikos ar izglītības ministri Baibu Rivžu un ministrijas administratīvo vadību, lai runātu par administratīvo kapacitāti ministrijā, un sarunu gaitā nācās secināt, ka darboties spējīga valsts sekretāra trūkums ministrijā atstājis iespaidu arī uz zemākām struktūrām, tai skaitā uz struktūrfondu plānošanu un apguvi. Tagad sistēma ir sakārtota, un es ceru, ka tas arī atspoguļosies darbos.

Raksturojot situāciju ES fondu apguvē, varu teikt, ka iepriekšējā plānošanas periodā Latvijai bija pieejami 625 miljoni eiro. Projektiem ir piesaistīti 96% no šīs naudas. Savukārt Kohēzijas fondā noteiktiem vides un satiksmes infrastruktūras projektiem pilnībā piesaistīts viss finansējums, atliek pabeigt to ieviešanu. Analizējot finansējuma apguves rādītājus sīkāk par fondiem, Eiropas Reģionālajā attīstības fondā (ERAF) projektiem piesaistīti 97%, Eiropas Sociālajā fondā (ESF) – 92%, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondā (ELVGF) – 97%, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta (ZVFI) gadījumā – 87% no pieejamā finansējuma.

Šobrīd projektu īstenotājiem ir atmaksāti 33% no kopējā struktūrfondu finansējuma, tas ir, apmēram 234,4 miljoni eiro. Līdz 2008. gada beigām vajadzētu būt atmaksātai visai naudai par iepriekšējo plānošanas periodu. Fondu griezumā ir nelielas atšķirības. ERAF projektu īstenotājiem ir atmaksāti 23%, ESF – 29%. Labi veicies Zemkopības ministrijas (ZM) pārziņā esošajiem fondiem. Jāatzīst, ka ZM bija lielāka pieredze fondu apgūšanā, administrējot jau SAPARD. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondā atmaksāti 74%, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta fondā – 61%.

Turklāt, lai nodrošinātu pilnīgu struktūrfondu līdzekļu apguvi 2004.–2006. gada periodā, Latvija uzņēmusies virssaistības, tas ir, noslēgti projektu īstenošanas līgumi ar struktūrfondu finansējuma saņēmējiem, pārsniedzot pieejamā finansējuma apjomu visos četros struktūrfondos – ERAF, ELVGF, ZVFI par 10% un ESF par 5% no kopējā finansējuma.

– Stājoties amatā, par prioritātēm jūs izvirzījāt ES fondu apgūšanas caurredzamību un procedūru vienkāršošanu. Vai plānotas izmaiņas ES naudas saņemšanas procedūrā un kritērijos?

– Izmaiņas sistēmā tiek paredzētas. Darbojamies pēc principa: jo precīzāk tiek definēti spēles noteikumi, jo situācija ir skaidrāka – spēles noteikumi tiks definēti jau pieminētajā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā 2007.–2013. gadam, MK noteikumos ES fondu vadības sistēmas izveidei un nozaru ministriju izstrādātajos MK noteikumos katrai no atbalsta aktivitātēm.

ES fondu vadībā novērsīsim arī pārlieku formālismu – viena komata vai viena kļūdaina cipara dēļ projekts nebūs jāpārstrādā vai arī tas netiks noraidīts vispār. Vairāk vērtēs projektu būtība, un, ja konstatēs neprecizitātes, tiks ļauts tās noteiktā termiņā izlabot, protams, ja tas netiks darīts, projekts tiks noraidīts.

Tiks atvieglota arī projektu grozījumu veikšanas kārtība.

Nākamais aspekts – projekta izvērtēšana. Tā tiks veikta vienā, nevis divās institūcijās kā līdz šim. Viena institūcija izvērtēs projektu gan pēc administratīvajiem, gan kvalitātes kritērijiem, tādējādi paātrinot un vienkāršojot lēmumu pieņemšanas procesu par projekta likteni. Līdz ar to ir paredzēts, ka ilgākais viena projekta izvērtēšanas laiks varētu būt trīs mēneši. Uzskatu to par lielu sasniegumu, jo līdz šim bija gadījumi, kad apjomīgi projekti tika vērtēti pat gadu. Tiks samazināts arī iesniedzamo dokumentu skaits. Paredzēts, ka vairs nedarbosies arī struktūrfondu vadības komitejas, kas projektu izvērtēšanu reizēm aizkavēja pat par 2 mēnešiem; fondu uzraudzības komiteju, kas sanāk 2 reizes gadā, kompetencē būs izlemt stratēģiskos jautājumus.

Būtisks jaunums – kad MK noteikumi atbalsta aktivitāšu līmenī būs izstrādāti, nozaru ministrijām būs jāorganizē tā saucamais klusuma periods – viena mēneša pauze starp MK noteikumu apstiprināšanu valdībā un projektu pieņemšanas uzsākšanu. Šai laikā visiem projektu pieteicējiem būs vienāds laiks iepazīties ar noteikumiem un sagatavoties projektu iesniegšanai. Ar atbalsta nosacījumiem varēs iepazīties arī Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu mājas lapā www.esfondi.lv.

– 625 miljoni trijos gados un 4,5 miljardi eiro septiņos, tā ir milzīga nauda Latvijai. Baņķieri saka, ka struktūrfondi ir viens no iemesliem, kas veicinājis inflāciju. Vai tā ir tiesa?

– Kaut arī struktūrfondu finansējums tiešām ir milzīgs, visa šo septiņu gadu nauda ir salīdzināma ar viena pašreizējā Latvijas budžeta gada naudu. Protams, tā ir liela, bet inflācija jau vairāk rodas tad, ja nauda tiek neefektīvi apgūta. Ja ar šīs naudas palīdzību tiek radīta jauna pievienotā vērtība, ja tiek celts darba ražīgums, tad inflācijas draudi ir mazāki. Tāpēc svarīgi šo struktūrfondu naudu apgūt pēc iespējas efektīvāk.

– Vai tā ir tiesa, ka Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ekonomiskā bloka ministrus komandē no Briseles? Vai jums ir regulāri jāatskaitās partijas priekšsēdētājam Robertam Zīlem, kura ikdiena norit Briselē kā Eiropas Parlamenta deputātam? Vai viņš jūs instruē, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā un kādus lēmumus pieņemt?

– Nē, tā nav tiesa. R. Zīle daļu nedēļas strādā Briselē, kā deputāts pārstāvēdams Latvijas intereses Eiropas Parlamentā. Lai sekmīgi veiktu šo darbu, kā arī vadītu apvienību Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, viņamir jābūt labi informētam par politiskajām un sabiedriskajām norisēm valstī. Taču regulāras atskaites par paveikto sniedzu apvienības valdei. R. Zīles vadībā apvienība ieguvusi otro elpu, valdes sēdēs diskutējam arī par ministru paveikto vai darāmo valdībā. Savukārt lēmumus varu pieņemt pats, tā ir mana politiskā atbildība.

 

Intervija ar I. Rimšēviču: Ārstējama kaite pirmajā stadijā

Svetlana Leitāne, Latvijas Avīze  03/28/07    Mēneša laikā Latvijas ekonomikā norisinājās gan neparedzētas, gan pārāk ilgi gatavotas lietas. Pirms vēl valdība bija apstiprinājusi inflācijas apkarošanas plānu, paklīda baumas, ka gaidāma lata devalvācija, kā rezultātā daudzi steidzās mainīt savus latus pret eiro. Savukārt, kad 6. martā valdība atbalstīja inflācijas apkarošanas plānu, daudzi ekonomisti to apšaubīja.

Latvijas ekonomikai karstos jautājumus Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam uzdeva žurnālisti Ivars Bušmanis un Svetlana Leitāne.

- Ažiotāža ap lata devalvāciju veicinājusi strauju latos ņemto kredītu procentu likmes pieaugumu. LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Helmūts Ancāns tad mierināja, ka divu nedēļu laikā viss nostāsies vecajās sliedēs. Vai varat droši teikt, ka tagad viss (arī RIGIBOR) ir vecajās sliedēs?

I. Rimšēvičs: Būtībā jā. Arī mainīgā RIGIBOR procentu likme, kas vienu brīdi bija pieaugusi pat uz pusi, šobrīd jau ir nokritusies. Taču tā vairs nav tādā pašā līmenī kā, piemēram, februārī. Tā ir nedaudz pieaugusi, jo likmi iespaidoja nākamo notikumu slāņojums. Viens no tiem ir LB lēmums paaugstināt refinansēšanas procentu likmi par 0,5 procenta punktiem līdz 5,5%. Runājot par lata devalvācijas baumām, jāsaka – tās izrādījušās nepamatotas un šobrīd cilvēku uztraukumi jau ir garām.

- Iespējams, lielākā daļa ir nomierinājusies, taču lasītāji joprojām zvana uz "LA" redakciju un uzskata, ka tomēr lata devalvācija būs.

- Ar tādām lietām nerotaļājas. Bet baumotāji, kā zināms, ir policijas darba lauks. Neticētāji – un varbūt arī procesu nesapratēji – atradīsies vienmēr.

Runājot par tekošā konta deficītu, dažs joprojām brīnās, kas tas ir un pa kurieni tāds tek. Ekonomisti tā sauc importa pārsvaru pār eksportu. Tas nozīmē, ka mēs tērējam vairāk ārvalstu valūtu, pērkot ārzemēs saražoto preci un pakalpojumus, nekā to nopelnām. Teorētiski vienā brīdī mums varētu parādīties ārvalstu valūtas iztrūkums, kas bremzētu preču un pakalpojumu iegādi ārzemēs.

Ārvalstu speciālisti ir nosprauduši robežu, pie kuras viņi brīdina: ja tekošā konta deficīts pārsniedz 6 – 7% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikā iespējamas problēmas. Iepriekšējo desmit gadu garumā Latvijai šis skaitlis svārstījies starp 8 – 12% un nekas nav noticis: starpību starp nopelnīto ārvalstu valūtu un nopirktajām precēm finansē ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ārvalstu aizņēmumiem. Kamēr ārvalstu investori un bankas tic, ka Latvijai nekas nedraud, tikmēr viņi turpina mūs finansēt, kā to darījuši līdz šim. Taču vienā jaukā dienā Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs dāņu ekonomists Mortens Hansens, neko ļaunu negribēdams, laikrakstā "Diena" izteicās, ka augsta inflācija turpina graut Latvijas konkurētspēju un var rasties nepieciešamība to atjaunot ar lata devalvāciju. Līdzīgi raksti ir bijuši desmitiem, bet laikam tautas mentalitāte ir tāda, ka pašu lietpratēji – arī Latvijas Banka – var kaut no televīzijas torņa stāstīt, ka ekonomikā ir vērojamas pārkaršanas pazīmes – inflācija par augstu un sāk ietekmēt Latvijas konkurētspēju, ka kreditēšana par strauju –, bet tas nereti paliek nepamanīts. Atliek ārzemju kolēģim uzrakstīt daudz maigāku rakstu un vēl piedzejot, ka nākotnē varētu notikt devalvācija, – un dažs labs jau skrien mainīt valūtu. Latvieši laikam vēl arvien labprātāk ieklausās ārzemniekos nekā paši notiekošajam domā līdz ar savu galvu.

- Bet arī pasaulē ietekmīgākais finanšu laikraksts "The Financial Times" publicēja savu satraukumu, salīdzinot Latviju ar Austrumāzijas ekonomikas pārkaršanu.

- "The Financial Times" nerakstīja par Baltijas valsti Latviju. Viņi rakstīja par Balkānu valsti Latviju. Kāpēc to atgādinu? Mēs esam sapratuši, ka atbildīgi "The Financial Times" redaktori lāgā nezina, kur ir Latvija un kāda tad šeit īsti ir tautsaimniecības situācija.

- Tātad droši apgalvojat, ka lata devalvācijas nebūs?

- Esmu vairākkārt uzsvēris: kamēr esmu centrālās bankas prezidents, lata devalvācijas nebūs!

- Jūs jau vairākus gadus esat iestājies par to, ka inflāciju nevar laist pašplūsmā, bet gan ar to ir jācīnās. Vai esat gandarīts, ka valdība ir pieņēmusi inflācijas apkarošanas plānu?

- Jā, esmu gandarīts, taču valdība vēl visu nav izdarījusi. Mēs uzskatām, ka plāns ir labs. Turklāt laikā. Ļoti ceram, ka šīs plānā skaidri ierakstītās lietas arī tiks īstenotas. Ceram arī, ka valdība šogad panāks bezdeficīta budžetu.

Tiesa, nedrīkst pieļaut situāciju, ka būsim saslavējuši plānu, bet, nonākot līdz tā ieviešanai, no plāna izravēs būtiskas lietas un tas paliks tāds bezzobains. Ja to realizē, tad mūsu strauji lidojošo ekonomiku varētu nosēdināt mīksti. Ekonomika varētu tikt pakāpeniski atdzesēta līdz 6 – 7% iekšzemes kopprodukta izaugsmei gadā iepretim 12%, kā tas ir šobrīd.

- Paredzēts, ka 2011. gadā inflācijas procents varētu būt 2%. Vai tad, ja plāns būtu pieņemts 2004. – 2005. gadā, mēs no šābrīža lielās inflācijas, t.i., virs 7%, būtu izvairījušies un jau tagad sāktu mīkstāk nosēsties?

- Jā! Jūs apskatāties uz Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Igaunijā inflācija ir 4,7%, Lietuvā – 4,3%. Latvijā – 7,3%.

- Tātad 3% jau būtu nodzīti?

- Nešaubīgi.

- Kas, jūsuprāt, ir vissvarīgākais šajā plānā?

- Pašas būtiskākās ir pirmās trīs sadaļas – panākt bezdeficīta budžetu 2007. –2008. gadā, bet 2009. – 2010. gadā to veidot ar pārpalikumu. Ļoti rūpīga budžeta izdevumu kontrole, vidēja termiņa plānošana. Dažādu nodevu uzlikšana hipotekārajiem kredītiem, Kredītreģistra izveide, kredītus izsniegt, pamatojoties uz legālajiem ienākumiem, uzkrājumu veidošana.

Svarīgi saprast, ka par kredītu ierobežošanu tiem cilvēkiem, kuriem vēl nav neviens aizņēmums, šajā plānā netiek minēts. Plāns palīdzēs stabilizēt nekustamā īpašuma cenas. Iespējams, pat samazinās tās.

- Kad varētu izveidot Kredītreģistru un ko tas nozīmēs?

- Pie tā izveides jau strādājam un plānojam to pabeigt līdz šā gada beigām, lai 2008. gada 1. janvārī mums būtu pilnvērtīgs Kredītreģistrs. Tas finanšu iestādēm dos iespēju apzināt klientu kopējo aizņēmumu apjomu un viņiem būs iespēja kredītus piešķirt, iepriekš izvērtējot, cik daudz naudas cilvēks vai uzņēmums jau ir aizņēmies.

- Viens no priekšlikumiem ir arī tāds, ka, ņemot kredītu, būtu jānosaka obligātā pirmā iemaksa ne mazāka par 10 –15% no kredīta lieluma. Taču dažas finanšu institūcijas iedzīvotājus pamāca, ka uz patēriņa kredītiem šis ierobežojums neattieksies. Varēšot patēriņa kredītu paņemt pirmajai iemaksai. Būtībā tiek parādīts, kā var apiet šo ierobežojumu.

- Šī domāšana neapzināti nāk no padomju sistēmas. Toreiz cilvēki pamatoti necienīja valsti, kurā nācās dzīvot, un apiet likumu ar līkumu par katru cenu bija svēts pienākums. Tas bija tāds kā hobijs un sports. Šobrīd dzīvojam paši savā valstī, taču dažam pie tā vēl ir jāradinās. Zviedrijā, Somijā un Dānijā par šādu normu nediskutētu. Viņiem tā ir normāla parādība – kas ir pieņemts, tas ir jāpilda.

- Bet šī pamācība nāk no "GE Money" – vadošās pasaules patēriņa kreditēšanas kompānijas...

Paredzēts veicināt uzkrājumu veidošanu. Kā to varētu stimulēt? Straujas inflācijas apstākļos veikt uzkrājumus nozīmē pazaudēt naudu.

- Esmu pateicīgs tām bankām, kuras atgādina, ka cilvēkiem ir jāiekrāj, ne tikai jātērē, un mudina mūs veikt uzkrājumus. Naudu var uzkrāt ne tikai banku depozītos, bet arī dažādos apdrošināšanas produktos, pensiju fondos utt. Un tur maksā vairāk. Turklāt vēl atmaksā 25% no noguldījuma summas.

- Vai valsts nevarētu attiecināt 25% ienākuma nodokļa atmaksas par ilgstošiem uzkrājumiem?

- Piemēram, Slovēnijā, kura tagad jau ieviesusi eiro, tam gatavojoties, vispār daļu algu pieauguma bija novirzījusi ilgtermiņa investīciju fondos, pensiju fondos, lai stimulētu uzkrāšanu. Bez rūgtām zālēm neiztikt, un labi, ja iet secen operācija. Tāpēc čīkstēšana, ka centrālā banka padara dzīvi grūtāku, ir nepamatota. Mēs refinansēšanas likmi paaugstinām tāpēc, ka tas ir nepieciešams tautsaimniecības tālākai izaugsmei.

- Jā, bet, piemēram, ejot uz operāciju, man jārēķinās, ka zaudēšu zināmu daudzumu asiņu. Arī inflācijas apkarošanas rezultātā mēs zaudēsim daļu naudas, ja uzkrāsim to un nematerializēsim.

- Lietošu ļoti skarbu salīdzinājumu. Par laimi, Latvijas ekonomikai nav vēzis trešajā vai ceturtajā stadijā, bet gan pirmajā, kuru ar apstarošanu un ķimikālijām var apturēt, izārstēt, aizmirst un dzīvot tālāk. Un valdības pieņemtais plāns ir neatliekamā palīdzība.

- Šobrīd esat centrālās bankas prezidents. Vai savu tālāko dzīvi arī saredzat bankā?

I. Rimšēvičs: Grūti iedomāties interesantāku un izaicinājumiem pilnāku darbu, kāds tas ir Latvijas Bankā. Saredzu savu nākotnes darbu saistībā ar centrālo banku, bet šajā jautājumā savs vērtējums būs jāsaka Saeimai.

- Jūsu priekšgājējs Repše aizgāja politikā. Vai arī jūs pieļaujat, ka kādreiz ieiesiet politiskajā dzīvē?

- Nē.

- Un ja būtu konkrēts piedāvājums no šīs pašas Saeimas?

- Latvijas Bankai ir tik daudz darba saistībā ar makroekonomisko procesu valstī, tik daudz jautājumu un problēmu saistībā ar eiro ieviešanu, ka būtu bezatbildīgi šo darbu atstāt.

- Jūs savā krēslā gribat sagaidīt eiro ieviešanu?

- Ļoti to vēlētos. Nevis vienkārši sagaidīt, bet gan rūpīgi strādāt pie šīs pārejas sagatavošanas.

- Bet, ja kāda no politiskajām partijām jums piedāvātu startēt uz Valsts prezidenta amatu, arī tad ne? Jo tas darbs varētu būt vēl interesantāks.

- Ekonomistam, kas par vienu no lielākajām vērtībām ir uzskatījis politisku neatkarību, diez vai. Šobrīd manas domas ir saistītas tikai ar LB un te uzsāktajiem darbiem. Savu pieredzi vislabāk liktu lietā pie eiro ieviešanas un Latvijas ekonomiskās situācijas stabilizēšanas.

 

Ne viss ir banka, kas dod naudu...

Edmunds Rudzītis, Nedēļa  03/28/07    Viens no valdības akceptētajiem inflāciju ierobežojošajiem pasākumiem ir kreditēšanas apjomu pieauguma piebremzēšana, turklāt papildu nosacījumi paredzēti arī nebanku kreditēšanas segmentā, kas pēdējos gados strauji pieaudzis un ko neviens neuzrauga.

Kredītu izsniedzējiem plānoti stingrāki noteikumi — varēs izsniegt aizdevumus, tikai balstoties uz klienta legālajiem ieņēmumiem, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņu, tāpat izsniedzamajiem kredītiem paredzēts noteikt obligāto pirmo iemaksu ne mazāku par 10% no kredīta lieluma. Sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka, ka arī patērētāju kreditētājiem būs jāprasa VID izziņa par patērētāja ienākumiem un pirmā iemaksa vismaz 10% apjomā no kreditēšanas līgumā minētās pakalpojuma vai preces cenas, ja tā ir vienāda vai lielāka par 100 minimālajām mēnešalgām (1200 latiem).

Atšķirībā no bankām, kuras pārrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), citi patērētāju kreditētāji, tajā skaitā nebanku līzinga kompānijas, lombardi un dažādas finanšu kompānijas, netiek uzraudzīti. Lai gan līzinga kompānijas pērn nedaudz "pabakstīja" Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), sodot vairākas par pārkāpumiem finanšu līzinga līgumos, tomēr vairums patērētāju kreditētāju faktiski darbojas bez jebkādiem ierobežojumiem. Finanšu ministrija gan iecerējusi šo diezgan miglaino kreditēšanas sektoru sakārtot — tiek pieļauts, ka ar bankām nesaistīto līzinga kompāniju un lombardu virsuzrauga funkciju veikšanu varētu uzticēt FKTK, VID vai PTAC, kuram gan nav kapacitāšu šai uzraudzībai.

Latvijā kopumā ir daži desmiti salīdzinoši lielu ar bankām nesaistītu līzinga kompāniju un kredītu pakalpojumu sniedzēju, tāpat darbojas vairāk nekā 100 lombardu un dažādu finanšu starpnieku, kas piedāvā iedzīvotājiem kredītus pret ķīlu vai bez ķīlas. Šajā tirgus segmentā darbojošos kompāniju pakalpojumu klāsts ir gana plašs — iedzīvotājiem tiek piedāvāti kredīti preču un pakalpojumu iegādei, kredīti pret nekustamā īpašuma vai automašīnas ķīlu, kredīti pret galvojumu, naudas kredīti bez ķīlas utt., turklāt daļai šo kompāniju raksturīga tāda "puspelēka" darbība.

No nebanku kreditētājiem lielākās kompānijas ir AmCredit Latvija, Baltijas—Amerikas Uzņēmējdarbības fonda meitasuzņēmums, kas nodarbojas ar mājokļu kreditēšanu, GE Money un Inserviss Group, kuras piedāvā kredītus preču un pakalpojumu iegādei, autolīzingu un naudas kredītus. Nozīmīgi nebanku kreditēšanas pakalpojumu tirgus spēlētāji ir arī preču un pakalpojumu kreditētāji Elkor līzings un Nelss līzings, kā arī kompānijas Baltijas izaugsmes grupa (BIG) un Mateks Credit, kuras piedāvā naudas kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu vai arī bez tās. Ja minētajām kompānijām ir salīdzinoši ilga darbības vēsture un nav apšaubāmas reputācijas, turklāt kreditēšanai tās izmanto savus līdzekļus, tad daudzas no finanšu kompānijām, kuru piedāvājumi saņemt kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu redzami dažādos reklāmu izdevumos, ir vienīgi starpnieki — šīs kompānijas izmanto sadarbības iespējas ar bankām un faktiski tikai palīdz saņemt banku kredītresursus. Diezgan liels ir to kompāniju skaits, kuras izsniedz neliela apjoma naudas aizdevumus ar vai bez ķīlas, tomēr precīzi dati par šāda tipa kompāniju un lombardu skaitu nav pieejami.

Diezgan grūti novērtēt iedzīvotāju kopējās parādsaistības, jo detalizēti dati ir tikai par komercbankām un ar bankām saistītajām līzinga kompānijām, savukārt par citiem kreditētājiem informācija ir virspusēja. Marta vidū medijos izskanējusī informācija, ka tā sauktais nebanku finanšu sektors veido aptuveni 10—12% no banku aktīvu un kredītu apjoma jeb tuvu diviem miljardiem latu un, iespējams, neatspoguļo reālo situāciju nebanku kreditēšanas jomā.

Latvijas banku sektora kopējais kredītportfelis patlaban pārsniedz 10 miljardus latu, tajā skaitā vairāk nekā četri miljardi jeb aptuveni 40% no kopējā kredītu apjoma izsniegti privātpersonām. Aptuveni 1,1 miljardu latu, iegādājoties automašīnas, dažādas iekārtas un sadzīves priekšmetus u.c., uzņēmumi un iedzīvotāji aizņēmušies banku meitasuzņēmumos — līzinga kompānijās. No šo bankām piederošo līzinga kompāniju kopējā līzinga portfeļa privātpersonas veido tikai aptuveni 20% jeb nedaudz vairāk nekā 200 miljonus latu.

Savukārt, apkopojot informāciju un veicot aplēses par kreditēšanas kompāniju rezultātiem, kreditēšanā iesaistīto nebanku finanšu sabiedrību, tajā skaitā lombardu, kopējais izsniegto kredītu apjoms varētu būt aptuveni 400 miljoni latu. Lauvas tiesu no kopējā nebanku sektora kredītportfeļa veido lielās kompānijas — AmCredit Latvija ar 108 miljoniem latu, GE Money, kuras kredītportfelis pagājušā gada beigās bija 77 miljoni latu, Inserviss Group, par kura īpašnieku pagājušā gada rudenī kļuva Francijas kompānija Societe Generale Consumer Finance, ar vairāk nekā 50 miljoniem latu. Strauji apjomus vairo Igaunijas kredītiestādes Balti Investeeringute Grupi Pank meitasuzņēmums BIG, kura kredītportfelis pērn pieauga 3,5 reizes līdz 10,9 miljoniem latu, bet šā gada divu mēnešu laikā tas palielinājies jau līdz 14,9 miljoniem latu. 10 miljonus latu liels kredītportfelis 2006. gada beigās bija arī kompānijai Mateks Credit. Preču un pakalpojumu kreditētāju Elkor līzings un Nelss līzings kredītportfelis ir attiecīgi ap pieciem un trim miljoniem latu. Pārējie tirgus dalībnieki kopumā veido aptuveni 25% no kopējā tirgus — to kopējā aizdevumu summa varētu būt ap 100 miljoniem latu.

Pēc klientu skaita nebanku finanšu sektors gan ir salīdzinoši liels, piemēram, kompānijai GE Money aktīvo klientu skaits sasniedz 152 tūkstošus jeb 7% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet kopējo klientu bāze pārsniedz 400 tūkstošus cilvēku. Nedaudz zem 100 tūkstošiem klientu varētu būt Inserviss Group, savukārt kompānijas BIG klientu skaits pagājušā gada beigās bija 11 tūkstoši. Tādējādi aplēses liecina, ka nekontrolētais aizdevēju sektors pēc apjomiem salīdzinājumā ar kontrolēto tirgu patlaban nav nemaz tik draudīgi liels.

Turklāt kreditēšanas ierobežošanas pasākumi uz patērētāju kredītiem vairumā gadījumu nedarbosies, jo vidējā šo kredītu summa ir salīdzinoši neliela. Piemēram, kompānijas GE Money klientu vidējā kredīta summa ir ap 500 latiem, savukārt BIG — ap 1000 latiem. Tas skaidrojams ar to, ka patērētāju kreditēšanā arvien lielāka popularitāte ir ne tikai sadzīves priekšmetu un pakalpojumu iegādei uz nomaksu, kurā procentu likme gada izteiksmē (24—30%) ir tikai nedaudz lielāka nekā banku kredītkartēm vai overdraftam (18—24%), bet arī naudas kredītiem, kurus iespējams saņemt bez jebkādas ķīlas.

Naudas kredītus izsniedzošajām kompānijām raksturīgie atslēgas vārdi ir "ātri" un "bez formalitātēm", kas nozīmē, ka nelielas summas iespējams saņemt pat stundas laikā un bez īpašām izziņām. Šādus naudas kredītus piedāvā gan lielākie patērētāju kreditētāji — GE Money, Inserviss Group, BIG, Mateks Credit —, gan arī nelielās firmiņas, kuras katru nedēļu reklamējas bezmaksas reklāmas avīzē Rīgas Santīms. Procentu likme šādiem naudas kredītiem ir salīdzinoši liela — gada izteiksmē virs 40%, turklāt tā ir tuvāk 40% lielajām kompānijām un krietni virs 40% nelielajām firmām. Varētu šķist, ka diezin vai kāds mūsdienās vēlas aizņemties naudu ar tik lielu likmi, kas pārsniedz 50% gadā, ja bankās var saņemt patēriņa kredītus ar 12—16% lielu gada likmi, kredītkartes ar procentu likmi 18—24% robežās. Tomēr izrādās, ka daudzi cilvēki Latvijā izmanto šādus pakalpojumus un ir gatavi pārmaksāt 40—50% par saņemtajiem naudas resursiem, turklāt pieprasījumam pēc šiem pakalpojumiem ir pieaugoša tendence. GE Money pārstāvji informēja, ka pakalpojumu Ātrais naudas kredīts gada laikā izmantojuši vairāk nekā 70 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt ne tikai ātrums un minimālā "birokrātija" piesaista klientus, bieži vien par šo kompāniju klientiem kļūst cilvēki, kuriem banka dažādu iemeslu dēļ ir atteikusi kredītu.

Ne velti daudzas finanšu kompānijas nodarbojas ar šo biznesu, jo kopumā patērētāju kreditēšana ir diezgan ienesīgs bizness — pašu kapitāla atdeves rādītāji (ROE) lielākajām nebanku finanšu kompānijām sasniedz ap 50%, turklāt lielāko patērētāju kreditētāju peļņa mērāma miljonos latu. 2,6 miljonus latu pērn nopelnīja GE Money, līdzīgi peļņas rādītāji varētu būt arī Inserviss Group (2005. gadā peļņa — 1,7 miljoni latu), savukārt Mateks Credit un BIG peļņa bija attiecīgi 1,3 miljoni un miljons latu, kas ir vairāk nekā virknei nelielo Latvijas komercbanku.

Savukārt lielai daļai nelielo finanšu kompāniju VID iesniegtie peļņas un zaudējumu aprēķini uzrāda nelielu oficiālo apgrozījumu, kas liek domāt par būtisku "pelēkā" biznesa daļu, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka virkne finanšu kompāniju ir saistītas ar personām, kurām ir iedragāta reputācija vai krimināla pagātne. Iespējams, līdz ar jauno prasību ieviešanu bankām un kredītkompānijām varētu palielināties tieši "pelēkā" tirgus dalībnieku īpatsvars un apjomi, jo tikai tās spēs izsniegt kredītus cilvēkiem, kuri bankās un kredītkompānijās nevarēs pierādīt legālos ienākumus.

 

Moodys Latvijai saglabā stabilu reitingu

Zaiga Dūmiņa,  Diena  03/30/07    Straujā izaugsme un nelīdzsvarotība Centrālās un Austrumeiropas valstu, tai skaitā Latvijas, ekonomikā un krīzes varbūtība neietekmē šo valstu stabilo kredītreitingu, liecina starptautiskās reitingu aģentūras Moodys jaunākais ziņojums.

Diena jau rakstīja, ka nākotnes redzējumu no stabila uz negatīvu mainījusi reitingu aģentūra Standard&Poors, arī Fitch norādīja, ka Baltijas ekonomikā vērojama pārkaršana un Latvijai draud ekonomiskā pieauguma palēnināšanās. Starptautisko aģentūru kredītreitingi atspoguļo valsts drošību investīcijām — to, cik viegli var dabūt atpakaļ ieguldīto, un to bieži izmanto ārvalstu investori, atzīst Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Stabilitāte, pēc Moodys domām, Centrālās un Austrumeiropas valstīs nerada šaubas trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, valsts ārējie parādi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IK) ir nelieli — Latvijā tie sasniedz ir 6% no IK un līdz ar nelielu budžeta deficītu nerada bažas, ka krīzes gadījumā varētu palielināties. Otrkārt, valdības politika, regulējumi un caurskatāmība ir saistīta ar ES. Treškārt, banku sistēma ir stabila — banku bilances un peļņas rādītāji ir augsti, turklāt tās balsta spēcīgas ārvalstu mātesbankas. Kā uzskata Moodys, minēto iemeslu dēļ ir nepareizi meklēt paralēles starp Centrālo un Austrumeiropu un Austrumāziju, pirms to piemeklēja krīze 1997.gadā.

 

Viedoklis: Darba samaksām rekordi – ekonomikai problēmas

Mārtiņš Apinis, nozare  03/30/07    Līdzīgi kā iepriekšējos, arī aizvadītajā – tautsaimniecības izaugsmes rekordgadā – darbinieku atalgojums turpināja savu likumsakarīgo pieaugumu. Paredzams, ka līdz ar aizvien lielāku darbaspēka deficītu arī šogad iedzīvotāju ienākumi turpinās salīdzinoši strauji palielināties, šim procesam bremzējoties vienīgi tad, ja Latviju piemeklēs daudz pierunātā finanšu vai nekustamā īpašuma tirgus krīze.

Pērn gada pēdējā ceturksnī vidējā bruto darba alga Latvijā sasniegusi 343,75 latus, kas salīdzinājumā ar atbilstošu periodu iepriekšējā gadā ir par 28% vairāk. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes informācijas, tieši ceturtais ceturksnis darba samaksas pieauguma ziņā ir bijis visražīgākais. Tādējādi var pieļaut domu, ka arī šā gada pirmie ceturkšņi, rēķinot gada izteiksmē, varētu iedzīvotājiem nest algu pieaugumu aptuveni 30% apmērā. Taču atskatoties uz aizvadīto gadu un detalizēti apskatot algu pieaugumu, redzams, ka visstraujāk algas palielinājušās budžeta iestādēs, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniedzot vidēji 422,45 latus jeb par gandrīz 35% vairāk nekā atbilstošā laika periodā 2005.gadā. Savukārt neto alga jeb "uz rokas" budžeta iestādēs strādājošajam pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos bija 301,22 lati. Kopumā sabiedriskajā sektorā atskaites laika posmā algas palielinājušās par 30,3%, bruto algai sasniedzot 418,88 latus, bet neto algai – 298,44 latus.

Apskatot sabiedrisko sektoru, redzams, ka salīdzinoši lēnāk darba samaksa kāpusi valsts un pašvaldību uzņēmumos, pieaugumam sasniedzot 22% jeb bruto naudas izteiksmē 411,75 latus. Tādējādi pat iepriekš maz apmaksātās budžeta iestādes spējušas apsteigt kādreiz tik labi atalgotos valsts un municipālos uzņēmumus. Savukārt privātajā sektorā darba samaksas pieaugums ir straujš – apmēram 27,5%, bet vidējā bruto darba samaksa, pēc statistiķu aprēķiniem, ir viszemākā no iepriekš pieminētajiem sektoriem, sasniedzot vien 306,05 latus. 219,61 lats "uz rokas" gan nešķiet sevišķi ticams rādītājs privātajam sektoram, bet 226,56 lati strauji augošajai un darbinieku deficītu piemeklējušajai būvniecībai ir šķietami vēl mazāk ticams skaitlis. Lai nu kā, bet procentuālajā izteiksmē aprēķinātā darba samaksu izmaiņu tendence varētu būt adekvāta, un šajā sakarā vedina uz nopietnām pārdomām. Ja gadus piecus atpakaļ darba devēji ar darba ņēmēju interesēm īpaši nerēķinājās, tad tagad situācija diametrāli mainījusies. Atveroties Eiropas Savienības (ES) darba tirgum, Latvijā varētu būt zaudējusi pat vairāk nekā 100 000 darbinieku un saglabājoties pašreizējām tendencēm, var zaudēt vēl vairāk. Darba devēji nonākuši savdabīgās "melnā vēža spīlēs", jo no vienas puses jānotur darbinieki, lai tie neaiziet citur, savukārt no otras – izmaksu pieaugums apgrūtina to konkurētspēju.

Pieļaujams, ka līdz ar vispārējās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu ne viena vien uzņēmuma potenciāls algu kāpināšanā drīzumā jau varētu būt izsmelts, kā rezultātā tie varētu nonākt uz vispārēja darbaroku trūkuma sliekšņa. Risinājums ir piesaistīts darbaspēku no reģioniem, taču bieži vien trūkst nepieciešamās kvalifikācijas. Droši vien gandrīz katrs varētu būt ievērojis, ka pat apkalpojošajā sektorā, kur darbiniekiem jārada salīdzinoši minimāla pievienotā vērtība, arī vērojama pakalpojumu kvalitātes krišanās. Darbinieku migrācija no vienas darba vietas uz otru kaut vai tepat Latvijas mērogos, jau draud izvērsties par vispārēju ekonomikas problēmu, jo drīz var apdraudēt pat veselu tautsaimniecības sektoru pastāvēšanu. Lielas problēmas ir rūpniecībā, kur nepieciešams piesaistīt gan inženierzinātņu speciālistus, gan vienkārši pie konveijera strādājošos, jo tajā pašā laikā var strādāt būvniecībā, kur kā visiem zināms, maksā krietni vien vairāk.

Rezultātā faktiskie zaudētāji ir visi. Rūpniekiem nav, kas strādā, bet būvobjekti pie pircēja nereti nonāk defektu pārpilni, savukārt pircējam ir neskaitāmas klapatas, lai panāktu šo defektu novēršanu. Aplūkojot procesu globālākā griezumā, tiek apdraudēta ilgtspējīga un sabalansēta tautsaimniecības attīstība, tomēr arī tā tiks pakļauta līdzsvara punkta meklējumiem. Kopējais darba samaksas kāpums Latvijā pēdējos gados apsteidz darbinieku produktivitātes pieaugumu, turklāt tas kļuvis par vienu no inflācijas un strauja tekošā konta deficīta pieauguma dzinuļiem. Tas gan nebūt nenozīmē, ka algas nevajag palielināt, jo Latvija darba samaksas ziņā atrodas ES valstu lejasgalā, lai gan cenas kopumā vairāk vai mazāk turas Eiropas līmenī. Jādomā ir par produktivitātes pieaugumu. Tas, ka faktiski vairāk tiek tērēts nekā nopelnīts un iedzīvotāji varētu pat teikt pārmērīgi ļaujas rožainām nākotnes vīzijām, signalizē par strauja ekonomikas pieauguma tempa samazināšanās draudiem. No pašreiz augošākajām tautsaimniecības jomām, to sevišķi attiecinot uz tirdzniecību un mājokļu tirgu, no kuriem pēdējais, iespējams, jau šogad var piedzīvot krīzi.

Sākoties problēmām vienā tautsaimniecības sektorā, domino efekts ietekmēs arī citas. Samazinoties iekšzemes pieprasījumam, ekonomika augs lēnāk un algu pieaugumu vairs nebūs no kā ģenerēt, tādējādi turpinot tālāk samazināt gan ekonomisko izaugsmi, gan inflāciju.

 

Eksperti: Pagājušā gada tekošā konta deficīts ir šokējoši augsts

LETA  03/30/07     Pagājušā gada tekošā konta deficīts ir šokējoši augsts, jo pagājušā gada sākumā šis rādītājs tika prognozēts 12%-13% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), norāda aptaujātie finanšu eksperti.

"SEB Latvijas Unibankas" Tirgus un analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks sacīja, ka tāda ir maksa par vēmi strauji attīstīties un ignorēt sabalansētību. Ir jādomā, kā mazināt milzīgo preču importa pārsvaru pār eksportu.

Latvija nevar mākslīgi atteikties no lielas daļas importa, kas ir saistīts ar nepieciešamību modernizēt ekonomiku, arī apgūstot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, bet beidzot kaut kas reāls jādara, lai veicinātu preču eksportu un domātu par perspektīvākajām ražošanas nozarēm, sacīja eksperts.

Kā norādīja Vilks, "lieliska ziņa ir tā, ka Latvijas ekonomiku joprojām mīl ārvalstu investori", kuru tiešās investīcijas pērn bija būtiskas. Ja Latvija spēs piedāvāt pārdomātu attīstības scenāriju, investīciju plūsma nesaruks un būs krietns atspaids tekošā konta deficītam.

Tā kā šogad var prognozēt lēnākus attīstības tempus un līdz ar to arī mazāku importa pieaugumu, bet cerības uz eksporta atdzīvošanos saglabājas, tekošā konta deficīts 2007.gadā varētu mazliet samazināties attiecībā pret IKP, sasniedzot 18% no IKP. Lai iegūtu kaut cik komfortablu tā līmeni - 6-8% no IKP - būs nepieciešami vairāki gadi un pārdomāta valdības un uzņēmēju rīcība.

"Hansabankas" Makroekonomikas un finanšu tirgus analīzes daļas ekonomiste Lija Strašuna norādīja, - lai sabalansētu maksājumu bilanci, ir nepieciešams stiprināt eksporta nozares un piebremzēt patēriņa pieaugumu. Viens no svarīgākajiem soļiem šajā virzienā varētu būt efektīvāka nekustamā īpašuma tirgus nodokļu politika, gan mazinot patēriņa bumu, gan mazinot uzņēmēju vēlmi iesaistīties nekustamo īpašumu biznesā augstās peļņas un zemo nodokļu dēļ. Tas ļautu uzņēmējiem pārorientēties uz citām nozarēm, īpaši eksportējošām.

Nepieciešams arī veicināt investīcijas tajās tautsaimniecības sfērās, kuras varētu būt orientētas uz eksportu. Tādai jābūt valsts politikai, sacīja "Hansabankas" pārstāve.

Pašlaik valdība, izmantojot inflācijas apkarošanas plānu, sākusi strādāt pie iekšējā pieprasījuma bremzēšanas. Lai arī joprojām augstais patērētāju optimisms liecina, ka pirmā ceturkšņa maksājuma bilances rezultāti vēl varētu būt pašreizējā līmenī, sākot ar otro ceturksni un īpaši gada otrajā pusē situācijai būtu jāuzlabojas. To varētu iespaidot mājsaimniecību patēriņa samazināšanās un līdz ar to arī importa izaugsmes palēninājums.

 

 

Izglītībā un kultūrā...

 

 

 

Rīgā trūkst vairāk nekā 40 pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu

LETA  03/25/07    Rīgā trūkst vairāk nekā 40 pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu, liecina mājaslapā "e-skola" ievietoto darba sludinājumu skaits par vakantajām pedagogu vietām pirmskolas izglītības iestādēs.

Precīzs skaits par trūkstošajiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem visā Latvijā nav zināms, jo pirmsskolas izglītības iestādes atrodas pašvaldību pakļautībā un vienota uzskaite par trūkstošo pedagogu skaitu nav veikta. Pērn 20.septembrī kopumā pirmskolas izglītības iestādēs strādājuši 9803 pedagogi.

Ar šo gadu pirmsskolas izglītības iestādēs var strādāt arī 1.-4.klašu skolotāji, to paredz pērn 19.decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātie grozījumi noteikumos par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.

Ņemot vērā, ka, samazinoties bērnu skaitam, sākas problēmas ar skolotāju nodrošināšanu ar darba slodzi sākumizglītībā, šie pedagogi varētu pārkvalificēties. Šāds process jau esot sācies, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Kutraitis.

Sākumskolas skolotājiem, kas uzsākuši darbu pirmsskolas izglītības iestādēs, gada laikā jāiziet profesionālās pilnveides kursi 72 stundu apjomā. Šādus kursus drīkstēs īstenot un izdot sertifikātu augstskolas, kuras īsteno pirmsskolas skolotāju augstākās izglītības programmas.

Savukārt, izdarot grozījumus MK noteikumos "Pedagogu darba samaksas noteikumi", paredzēts, ka pirmsskolas skolotāju darba slodze nedēļā būs 30 stundas līdzšinējo 36 stundu vietā. "No vienas puses, tas var prasīt papildus skolotāju skaitu, bet, no otras puses, amatu var darīt pievilcīgāku," sacīja Kutraitis.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno palielināt pieļaujamo izglītojamo skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs. To paredz IZM izstrādātie grozījumi noteikumos par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs.

Grozījumi šā gada 15.janvārī iesniegti Valsts sekretāru sanāksmē. Ja grozījumi tiks pieņemti valdībā, pirmsskolas izglītības iestādēs vecuma grupā no viena līdz diviem gadiem pieļaujamais izglītojamo skaits pilsētās un pilsētās ar lauku teritoriju būs 10-14, bet pārējās apdzīvotās vietās 8-14.

Savukārt vecumā no diviem līdz trim gadiem pieļaujamais izglītojamo skaits pilsētās un pilsētās ar lauku teritoriju būs 10-16, bet pārējās apdzīvotās vietās 8-16.

Šobrīd spēkā esošie noteikumi paredz, ka pirmsskolas izglītības programmas apguvei vienā grupā pieļaujamais izglītojamo skaits vecumā līdz trim gadiem pilsētās un rajonu centros ir 10-12, bet pārējās apdzīvotās vietās 8-12. Tas nozīmē, ka, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, vecuma grupās no viena līdz diviem gadiem izglītojamo skaits tiek palielināts par diviem, bet vecuma grupās no diviem līdz trijiem gadiem - par četriem.

Vecākajās pirmskolas izglītības iestāžu grupās maksimālais izglītojamo skaits paliek tas pats - 24 bērni.

IZM norāda, ka šobrīd valstī pirmsskolas izglītības iestādēs tiek izglītoti 10 160 bērni vecumā līdz trim gadiem. 2006.gada 20.septembrī rindā vietu pirmsskolas izglītības iestādēs gaidīja 24 887 bērni, tajā skaitā vislielākais pieprasījums - 19 289 vietas - ir vecuma grupā līdz trim gadiem.

Ministrija prognozē, ka, izdarot šos grozījumus minētajos noteikumos, tiks radīti apstākļi, lai par 12% samazinātu rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs 2245 bērniem vecumā līdz trim gadiem.

Taču rindā joprojām būs 17 044 bērni. Jā bērnu skaits grupās būs lielāks par grozījumos paredzēto, nebūs iespējams ievērot higiēnas noteikumus, kā arī pazemināsies izglītības kvalitāte. Problēmas risināšanai ir nepieciešami arī citi pasākumi, piemēram, jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecība, norāda IZM.

 

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  03/27/07

- CEĻŠ UZ MĀJĀM. Latvijas Mākslinieku savienības galerijā aplūkojama gleznotājas Birutas Delles personālizstāde Ceļš uz mājām. Izstādē skatāmi 32 darbi, kas darināti 2006. gadā un Rīgā tiek izstādīti pirmo reizi. B. Delle joprojām strādā savā ierastajā manierē un kolorītā, kas, gadiem ritot, kļuvis par pazīstamu labas glezniecības zīmolu latviešu mākslas kopainā. Viņas gleznās atrodamas reālistiski nosacītas ainas un savdabīgi tēli, kas atstāj sirreālistiskas dabas nosakaņas. Izstādes ietvaros tiek izdots arī mākslinieces radošajam veikumam veltīts katalogs.

- PARĪZE: MELNBALTĀ ĢEOGRĀFIJA. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā šodien tiek atklāta Rolanda Krutova foto izstāde Parīze: melnbaltā ģeogrāfija. R. Krutova Parīze ir ļoti personisks, drīzāk pat intuitīvs šķērsgriezums, kur visbūtiskākais atklāsmes moments ir nejaušības un mākslinieciskas kompozīcijas kopsaucējs. Autors uzsver, ka ir centies atļauties šo aristokrātisko privilēģiju fotografēt ar melnbaltajām filmiņām mūsdienu digitalizācijas laikmetā, jo tas padara fotogrāfijas piesātinātas, mākslinieciskas un niansētas, kas reti piemīt ciparu tehnoloģijām.

- PURVĪŠA ZIEMA ROMĀ. Itālijas prezidenta pilī Palazzo del Quirinale Romā līdz 20. maijam norisinās izstāde Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu. Latviju tajā pārstāv izcilā latviešu vecmeistara Vilhelma Purvīša glezna Ziema (ap 1910. g.) no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Ekspozīcijā katru no Eiropas Savienības dalībvalstīm reprezentē viens mākslas darbs, izvirzot noteikumu, ka tam jāraksturo konkrētā valsts, jābūt simboliskam vai ar valsts attīstību saistītam. V. Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā ir kļuvis par nacionālās identitātes zīmi un asociējas ar gleznotāja radīto Latvijas ainavas koptēlu. Viņš ir viens no latviešu nacionālās mākslas skolas dibinātājiem un nacionālās ainavu glezniecības pamatlicējs, kurš 19.–20. gs. mijas periodā latviešu profesionālo glezniecību pacēla līdz Eiropas mākslas centru līmenim.

- MIGLAS ZONA. Galerijā Rīga ceturtdien tiks atklāta tēlnieka Gļeba Panteļejeva personālizstāde Miglas zona. G. Panteļejevs (dz. 1965. g.) 1991. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu. Mākslinieks pazīstams ar vairākiem nozīmīgiem darbiem: Oskara Kalpaka pieminekli Esplanādē, piemiņas zīmi Melnais slieksnis pie bijušās VDK ēkas u.c. Miglas zona piedāvās deviņus jaunus darbus, kas apzināti veidoti, pieturoties pie akadēmiskā reālisma. Izstādes nosaukums Miglas zona pauž mākslinieka šābrīža skatījumu uz dzīvi un pasauli – kaut kas ir skaidrs, bet kaut kas – miglā tīts, robeža starp tagadni un nākotni ir izplūdusi, labila un neskaidra.

- KOKA SKULPTŪRAS. Ārzemju mākslas muzejā līdz 15. aprīlim skatāma lietuviešu tēlnieka Antana Česnuļa darbu izstāde Koka skulptūras. A. Česnulis (dz. 1948. g.) ir atzīts Lietuvas tautas mākslas pārstāvis, kurš ar koku kā tēlniecības materiālu darbojas kopš 1975. gada. Mākslinieka darbi pazīstami ne tikai Lietuvā, bet arī ārpus tās robežām. A. Česnulis interpretē tradicionālo Lietuvas tautiskās skulptūras tradīciju, meklējot individuālas formas un ornamentālu harmoniju.

 

Kultūrziņas

Arnu Jundze, Līvija Dūmiņa,  NRA  03/28/07

- SPRIEDUMS STĀJAS SPĒKĀ. LNO Rīgas apgabaltiesā nav iesniegusi kasācijas sūdzību, līdz ar to stājies spēkā spriedums, ar kuru apmierināta operas solistes Ievas Viļumas prasība par operas noteiktās kvalifikācijas kategorijas mainīšanu. Iepriekš tiesa bija pilnībā apmierinājusi I. Viļumas prasību pret operu, kurā soliste pauda viedokli, ka viņai piešķirta izpildījumam neatbilstoši zema solistes kategorija. LNO nāksies samaksāt I. Viļumai 900 latu par laiku no 2006. gada 1. janvāra līdz maijam.

- LAIKS DEJOT. Ceturtdien, 29. martā, pulksten 19 Dailes teātra Mazajā zālē notiks mūsdienu dejas vakars Laiks dejot. Programmā – horeogrāfes Olgas Žitluhinas un grupas Dzelzs vilks kopdarbs – izrāde par un ap vīriešiem Piecērt 735, horeogrāfes Ilzes Zīriņas darbs procesā – Smaragdu pilsēta, fragments no horeogrāfes Rūtas Nordmanes topošās izrādes Četri vīri laivā un Elīnas Breices un Sintijas Siliņas Ctrl Alt Delete.

Arno Jundze,  NRA  03/30/07

- FRANCIJAS MODES EKSPERTI. Festivāls Francijas pavasaris šodien pulksten 18 Francijas kultūras centra konferenču zālē Elizabetes ielā 59 aicina interesentus uz lekciju Radīt savu mūsdienu modes uzņēmumu. Rīkotāji potenciālos apmeklētājus lūdz pieteikties elektroniski vai pa tālruni 7201851.

- PADOMJU ANEKDOTES OKUPĀCIJAS MUZEJĀ. šovakar pulksten 17.30 Latvijas okupācijas muzejā notiks tradicionālais padomju anekdošu vakars. Šogad klausītāji varēs tikties ar tagadējo Dadža redaktoru Andri Ruģēnu, kā arī LZA Folkloras krātuves speciālisti Māru Vīksnu. Pasākuma apmeklētāji tiek lūgti ņemt līdzi vecos žurnāla Dadzis izdevumus un nodot tos Okupācijas muzeja bibliotēkai, lai nākamajām paaudzēm saglabātu arī šo padomju dzīves liecību.

- SIEVIETE SPRIDZEKLIS. Ināras Sluckas monoizrāde Sieviete spridzeklis šovakar pulksten 19 notiks RIX-C Mediju telpā 11. novembra krastmalā 35). Izrādes pamatā horvātu dramaturģes Ivanas Sajko luga, kas provocē skatītāju, nesaudzīgi runājot par pasaules notikumu neizbēgamo ielaušanos katra cilvēka ikdienā.

- VĪNES KLASIKAS IZSKAŅĀ. Šodien Rīgā, bet rīt Ventspilī notiks VSIA Latvijas Koncerti organizētā festivāla Vīnes klasika izskaņas koncerti. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Daniela Raiskina (Krievija) vadībā šovakar pulksten 19 uzstājas Lielajā ģildē Rīgā, bet rīt, 31. martā, pulksten 18 – Jūras vārtos Ventspilī. Solists – Enriko Pače (klavieres, Itālija).

- ĢIMENES DIENA. Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā rīt notiks nu jau tradicionālā Ģimenes diena, šoreiz piedāvājot plašu informāciju par zemnieku darba dzīvi un svētku, īpaši Lieldienu svinēšanu Latvijā laikposmā no 18. gadsimta līdz pat mūsu dienām. Muzeja gidi stāstīs par senajām Lieldienu tradīcijām: kā tika krāsotas olas, kāpēc olas nedrīkst ēst bez sāls, kāpēc jākar šūpoles un daudz jāšūpojas, kas jādara Lieldienu rītā, lai visu gadu būtu glīts un vesels, kāpēc nav labi, ja Lieldienās vardes lec pāri ceļam...

- PIETEIKŠANĀS GRANTAM. Ziemeļu Ministru padome izsludinājusi pieteikšanos uz grantu programmu Nordplus Neighbour 2007. gadam. Tā domāta sadarbības tīklu projektiem izglītības un zinātnes jomā starp ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, kuros sadarbojas visu līmeņu izglītības un pētniecības iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas, kuru galvenā darbības joma ir izglītība, tai skaitā mūžizglītība un apmācība. Nordplus Neighbour atbalstīs gan jaunus, gan izveidotus sadarbības tīklus, kā arī tās aktivitātes, kas palīdzēs sagatavoties Baltijas valstu līdzdalībai Nordplus Neighbour programmā, sākot ar 2008. gadu. Pieteikšanās – līdz 15. aprīlim.

- JAUNA MUZEJKLASE. Šodien Daugavpils J. Raiņa 6. vidusskolā notiek jaunās multifunkcionālās muzejklases atklāšanas pasākums. Muzejklase domāta ne tikai stundu organizēšanai, bet arī semināriem un prezentācijām. Būs iespējams ielūkoties skolas vēsturē, apskatīt ar skolu saistītus eksponātus; te paredzēta skolas izcilo absolventu – dzejnieka Raiņa un mākslinieka Riharda Zariņa piemiņas iemūžināšana.

 

Par mūža ieguldījumu apbalvos divus trimdas literātus

Zane Radzobe,  Diena  03/28/07    1.aprīlī Ventspilī Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā tiks godināti arī balvas par mūža ieguldījumu literatūrā saņēmēji. Šogad viņi būs divi — otrdien Latvijas Rakstnieku savienības valde apstiprinājusi, ka balvu saņems izcilie trimdas literāti Dzintars Sodums un Gunārs Saliņš.

Abi rakstnieki devuši milzīgu ieguldījumu latviešu literatūrā gan ar saviem darbiem, gan tulkojot izcilus pasaules literatūras pieminekļus. Elles ķēķī (Ņujorkas priekšpilsētā, kur mita daudzi latviešu inteliģenti) dzīvojošais G.Saliņš līdztekus Linardam Taunam 50.gadu otrajā pusē kļūst par pagrieziena punktu latviešu trimdas lirikas attīstībā — balstoties fokloras un A.Čaka, Ē.Ādamsona, J.Sudrabkalna iedibinātajās latviešu dzejas tradīcijās, viņš rada savu savdabīgu stilu. Viņa dzejas krājumi Miglas krogs (1957), Melnā saule (1967), Satikšanās (1979) iezīmē vienas no spožākajām trimdas lirikas virsotnēm. G.Saliņš darbojies arī kā atdzejotājs. Savukārt Dz.Sodums, arī Elles ķēķa iemītnieks, latviešu literatūrā ir nozīmīgs romānists (Savai valstij audzināts, Taisām tiltu pār plašu jūru, Jauni trimdā u.c.) un īpaši izcils latviešu valodas bagātinātājs tulkojot, piemēram, H.Hesi, bet īpaši — Dž.Džoisa Ulisu.

 

No 2007. līdz 2013.gadam Latvijā zinātnē ieguldīs 339 miljonus eiro

LETA  03/29/07    Zinātnē plānotais kopējais 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un nacionālā publiskā finansējuma ieguldījums paredzēts 339 miljonu eiro (238 249 200 latu) apmērā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieces padomniece struktūrfondu jautājumos un Eiropas lietās Inga Misiņa.

IZM pārstāvji par to trešdien informēja deputātus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas sēdē.

59 miljoni eiro (41 465 200 latu) ES struktūrfondu un nacionālā publiskā finansējuma ir Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums, kas paredzēts cilvēkresursu attīstībai un piesaistei zinātnei, bet 280 miljoni eiro (196 784 000 latu) ir finansējums no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) un ir paredzēts zinātnes infrastruktūras attīstībai un zinātniski lietišķiem pētījumiem.

Sanāksmē IZM Struktūrfondu departamenta direktores vietniece, Programmēšanas un metodikas nodaļas vadītāja Edīte Pavlovska akcentēja, ka, izstrādājot programmēšanas dokumentus, ministrija kā pamatprincipu visām aktivitātēm izvirzīja Latvijas zinātnes konkurētspējas paaugstināšanu starptautiskajā vidē, kā arī mērķtiecību un koordināciju valsts līmenī.

Savukārt IZM Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Maija Bundule uzsvēra, ka lielu ieguldījumu struktūrfondu plānošanas procesā devuši sociālie partneri - Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, Augstākās izglītības padome. Tas daudz precīzāk esot ļāvis identificēt zinātnes pašreizējās vajadzības un prognozēt attīstības iespējas.

Saeimas deputāti atzinuši, ka ES struktūrfondu atbalsts zinātnei 2007.-2013.gadā ir optimistisks un ir plānots, lai sasniegtu Nacionālā attīstības plāna stratēģisko mērķi - veidot attīstītu Latvijas tautsaimniecību uz zinātnes un tehnoloģiju izcilības pamata.

2007.-2013.gada ES struktūrfondu apguves sākšana un pirmo projektu iesniegumu iesniegšana zinātnei paredzētajās aktivitātēs plānota 2008.gada sākumā.

 

Latviešu mūzikas ceļš pasaulē

Lauma Mellena,  03/31/07     Latvijā izcilu mūziķu netrūkst. Daudzi no viņiem plūc laurus starptautiskā arēnā, taču tikai nedaudzi par savu misiju uzskata arī latviešu skaņražu veikumu prezentēšanu pasaulē, tā veicinot latviešu mūzikas iešūpošanos starptautiskajā apritē.

Process, lai arī lēni, tomēr notiek, tāpēc jo sevišķs prieks par Latvijas Mūzikas informācijas centra pēdējām ziņām no Frankfurtes mūzikas gadatirgus, kas šodien noslēdzas Vācijā.

Pasaules nozīmes mūzikas mesē ar vairāk nekā simt valstu dalību piedalās gan producenti, gan nošu izdevēji, gan jauno tehnoloģiju pārstāvji. Latviju pārstāv Mūzikas informācijas centrs un mūzikas izdevniecība Musica Baltica. Īpaši gadatirgum laista klajā brošūra ar CD Music in Latvia. Tajā atspoguļotā informācija raksturo Latvijas mūzikas dzīves kopainu, pievēršot īpašu uzmanību mūsu muzikālo vienību un jauno skaņražu popularizēšanai. Izdevumā atrodami materiāli gan par LNO, Radio kori, orķestri Kremerata Baltica, gan arī par Jāni Petraškēviču, Mārtiņu Viļumu un ansambli Altera Veritas. Vēsturisko dimensiju starptautiskā kontekstā piešķir muzikologa Arnolda Klotiņa apcere – veltījums 2006. gada simtgadniekiem Jānim Ivanovam un Volfgangam Dārziņam.

Latvijas Mūzikas informācijas centrs kā Starptautiskās mūzikas informācijas centru asociācijas dalīborganizācija veic nozīmīgu darbu arī konkrētu kompozīciju pieteikšanā atskaņošanai nozīmīgos starptautiskos mūzikas forumos. Šogad jūnijā Jaunzēlandē, Vellingtonā, jaunzēlandiešu ansamblis STROMA Starptautiskās mūzikas informācijas centru asociācijas koncertā atskaņos jaunās komponistes Gundegas Šmites opusu Syzygia čellam un diviem perkusionistiem. Šis darbs savulaik ticis pirmatskaņots jaunās mūzikas festivālā Arēna, bet pati autore arvien drošāk sevi piesaka jaunajā mūzikā. Šogad viņas darbu The Comet saksofonmūzikas festivālā pirmatskaņoja prestižais Stokholmas saksofonu kvartets. Savukārt novembrī Honkongā Starptautiskās laikmetīgās mūzikas biedrības organizētajās Pasaules mūzikas dienās tiks atskaņots Lielās mūzikas balvas laureāta Andra Dzenīša darbs Solitude balsij un elektronikai. Abos nozīmīgajos forumos akcents netiek likts ekskluzīvi uz latviešu mūziku, tomēr prieks, ka līdzās somu, franču, grieķu un taivāniešu jaunajai klasiskajai mūzikai skanēs arī latviešu komponistu darbi. Mazai valstij ir ļoti svarīgi būt apritē un tikt pamanītai. Tāpēc svarīgi izmantot visas tās iespējas un starptautiskās organizācijas, kas veicina mākslinieciskās daudzveidības akcentēšanu pēc iespējas plašākā areālā.

Jau ziņots, ka Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bija 26,3% no IKP, bet pagājušajā gadā tas sasniedza 21,1% no IKP.

 

Dala balvas literatūrā

Zane Radzobe,  Diena  03/31/07     Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) svētdien, 1.aprīlī svinīgā ceremonijā Ventspils Livonijas pilī pasniegs Literatūras gada balvas par 2006.gadā paveikto. Septiņās nominācijās balvām bija izvirzīti vairāk nekā 30 autori un viņu darbi.

Balvu par labāko 2006.gada dzejas darbu saņem Pēters Brūveris par dzejas krājumu Aiz stikla, ko izdevis apgāds Zvaigzne ABC. Prozā par labāko atzīta Imanta Ziedoņa un Noras Ikstenas grāmata Nenoteiktā bija (Dienas Grāmata), savukārt kā labākā grāmata bērniem nosaukta Vika Pakrastnieki (Pētergailis). Par labāko tulkotāju atzīts Guntis Valujevs, kura tulkojumā izdota H.Kortāsara prozas darbu izlase Stāsti un G.G.Markesa romāns Mīlestība holēras laikos (grāmatas izdevis apgāds Atēna). Literatūrzinātnē apbalvota Raimonda Brieža veidotā Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā divos sējumos (Valters un Rapa). Kā veiksmīgākā dramaturģijas darba autori apbalvoti režisors Alvis Hermanis un Jaunā Rīgas teātra aktieru kolektīvs par izrādi Latviešu mīlestība. Spilgtākā debija 2006.gadā latviešu literatūrā — Gaiķu Māra dzejoļu krājums Mugursoma (Karogs).

Kā jau ziņots, balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā un tulkošanā saņems rakstnieks Dzintars Sodums un dzejnieks Gunars Saliņš.

 

Uzlabojumi bez satricinājumiem?

Dace Kokareviča, Latvijas Avīze   03/31/07     Paredzēts, ka no 2008. gada vidusskolās mācīs mūziku un vizuālo mākslu, bet samazināsies latviešu valodas, kā arī dabas zinību stundu skaits.

"Vai tas nebūs kārtējais satricinājums izglītības sistēmai?" tā jautā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla, izlasījis līdz 10. aprīlim apspriežamo vispārējās vidējās izglītības koncepcijas projektu. Paredzēts, ka no 2008. gada vidusskolās mācīs mūziku un vizuālo mākslu, bet samazināsies latviešu valodas, kā arī dabas zinību stundu skaits. Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš atbild, ka koncepcija pagaidām nav akmenī iecirsts dokuments, bet tikai projekts.

Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) šo 28 lappušu projektu publicējis interneta mājaslapā www.isec.gov.lv un gaida arī vecāku atsauksmes un priekšlikumus.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāja Laima Grebska teic, ka būtu bijis labi izdiskutēt šo projektu skolotāju novadu konferencēs. Tam gan laika vairs nav. Turklāt pedagogi domā, ka, koncepciju izstrādājot, vienlaikus vajadzēja aprēķināt reālo nodrošinājumu tās izpildei – papildu skolotāju sagatavošanu, tālākizglītības kursus, naudu jaunu mācību grāmatu iegādei utt. "Izdevniecības jau strādā, veidojot jaunās mācību grāmatas," ISEC vadītāja vietnieks Imants Vasmanis stāstīja IZM speciālistu un LIVA apspriedē.

"Pašlaik spēkā ir vidējās izglītības mācību priekšmetu standarti, kas veidoti 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, to saturs ir sadrumstalots. Ir daudz dažādu mācību priekšmetu, kas nereti pārklājas un dublējas," uzsver ISEC. "Jaunā izglītības satura realizācija jāuzsāk 2008./2009. mācību gadā, lai nodrošinātu pēctecību tām izmaiņām, kas kopš 2005. gada tiek realizētas pamatizglītībā. (..) Līdz šim mācību priekšmetu saturs lielākoties ir veidots kā akadēmisks kurss, bet jaunajā saturā ir iekļauti tādi komponenti kā analītiskā un vērtējošā darbība, problēmrisināšana un pētnieciskā darbība, komunikatīvā darbība un sadarbība," vēstīts ISEC mājaslapā.

Latvijas skolu koru diriģenti jau vairākus gadus neatlaidīgi pievērsuši sabiedrības uzmanību tam, ka mūziku vidusskolā diemžēl māca kā izvēles priekšmetu. To apgūst neliela daļa audzēkņu. Šāda situācija neveicinot kordziedāšanas tradīciju attīstību jauniešos un tādējādi esot apdraudēta mūsu Dziesmu un deju svētku nākotne.

Skolu direktori gan nepiekrīt, ka mūzikas priekšmeta esamība vai neesamība vidusskolas programmā ietekmē koru uzplaukumu vai panīkumu. "Valsts 1. ģimnāzijā vidusskolā nemāca mūziku kopš 1963. gada, taču mums darbojas pieci kori," teic Māris Brasla.

Tagad, palielinot mākslas priekšmetu īpatsvaru skolā, paredzēts, ka lielākā daļa vidusskolēnu apgūs 70 stundu mūzikas kursu. Tas nozīmē – vai nu divus gadus katru nedēļu pa vienai stundai vai vienu gadu – pa divām stundām nedēļā.

Kultūras pamatu kurss paredzēts 105 stundu apjomā līdzšinējās kultūras vēstures vietā. "Lielākā daļa vidusskolēnu" rakstu tāpēc, ka šos priekšmetus paredzēts mācīt tiem, kuri apgūst vispārizglītojošā virziena un humanitārā virziena pro-grammas, kādu kopā ir 67% vidusskolēnu. Jo vispārizglītojošās programmās pašlaik mācās 49%, humanitārās ievirzes programmā – 18% (tātad kopā – 67%), eksaktā virziena programmas apgūst 22%, profesionāli ievirzītās vidusskolas programmas – 11% audzēkņu. Vēl izvēles priekšmets, ko skola var mācīt pēc saviem ieskatiem un iespējām, būs teātris.

Paredzēts, ka "mūzikā skolēns pilnveido savu emocionālo un racionālo mūzikas uztveri, attīsta muzicēšanas prasmes un izpratni par pasaules un Latvijas tradicionālo un tautas mūziku". Uz jautājumu: "Vai paredzētajās 70 mūzikas stundās ir ielikts tas saturs, ko vēlas koru diriģenti?" atbilde ir tradicionālā – šo stundu kvalitāte būs atkarīga no pedagoga, kam ir dota liela radošā brīvība.

Uzzinājuši, ka kultūras vēstures priekšmetu paredzēts pārdēvēt par "kultūras pamatiem", pedagogi jautā: "Ko tagad darīsim ar skolas bibliotēkai iepirktajām grāmatām? Vai metīsim ārā?" Rīgas 40. vidusskolas direktore Gaļina Jefremova: "Esam iekrājuši sešu gadu pieredzi kultūras vēstures mācīšanā un nopirkuši skolas bibliotēkai komplektus skolēniem – trīs sējumus kultūras vēstures kursa apgūšanai. Katrs sējums maksāja piecus latus. Vai tagad būs jāgādā citas grāmatas?"

"Jāsaprot, ka mācību grāmatas pakāpeniski tiks aizstātas ar elektroniskiem materiāliem," atbild Latvijas Universitātes profesore Irina Maslo. Bet iepriekš LIVA un IZM speciālistu apspriedē skolu direktori jautāja – kad īsti pienāks tas brīdis, kad ikvienam skolotājam būs savs dators? Tas atkal ir jautājums par pārmaiņu un koncepcijas īstenošanas nodrošinājumu.

ISEC vadītāja vietnieks I. Vasmanis, pamatojot, kāpēc "kultūras vēsture"' aizstāta ar "kultūras pamatiem" (mainīts gan priekšmeta nosaukums, gan saturs), norādīja, ka līdz šim bijusi daļēja dublēšanās. Kultūras vēstures tematika apskatīta arī vispārējās vēstures kursā. Šis arguments gan īpaši nepārliecina. Jo nesen diskusijās par mūsu valsts vēstures mācīšanu kā atsevišķu priekšmetu skolotāji uztraucās, ka pārāk maz stundu var veltīt Latvijas vēstures problēmām. Kur pārslogotajā programmā vēl laiks detalizēti pievērsties pasaules kultūras vēsturei!

Viens gan skaidrs – ja, kā novēroju divās diskusijās, skolu direktori uztraucas, kur ņems "kultūras pamatu" skolotājus, bet augstskolas pasniedzēji savukārt – kur atradīs darbu šogad sagatavotie "kultūras vēstures" skolotāji, tad šī nesaprotami sīkā reglamentācija – kas ar kādu ierakstu diplomā ko drīkst un nedrīkst mācīt – izglītības sistēmā ir jānovērš un prasības jāvienkāršo.

Latviešu valodu un literatūru mācīs mazāk

Daugavpils valsts ģimnāzijas direktore Gunta Mālniece piesardzīgi vērtē to, ka latviešu valodas un literatūras stundu skaits ir samazināts: līdz šim vidusskolas klasēs šiem priekšmetiem kopā bija piecas stundas nedēļā, turpmāk paredzētas tikai četras. Taču jau tagad sabiedrība uztraucas, ka jaunieši pārāk maz apguvuši valodas kultūru un prasmi loģiski pareizi izteikties. Augstskolas secinājušas, ka jaunieši no skolām nāk vāji sagatavoti, neizprot, kā zinātnisko un lietišķo rakstu valoda un stils atšķiras no ikdienas sarunvalodas.

Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Laima Pērkone uzskaita pro-blēmas, ar kurām jāsaskaras daudziem viņas kolēģiem. Viena: daudzi mazākumtautību bērni mācās latviešu mācībvalodas skolās, un pedagogiem ar viņiem jāstrādā papildus. Otra: īpaša pieeja vajadzīga no Īrijas atgriezušos ģimeņu atvasēm, kas vairākus gadus bijuši citas valodas vidē.

Cēsu skolotāji nosūtījuši ierosinājumu IZM pārskatīt latviešu valodas skolotāja slodzi un samazināt kontaktstundu skaitu nedēļā. Pamatojot, ka Somijā, piemēram, vēstures skolotāja slodze ir 22 kontaktstundas nedēļā, bet dzimtās valodas – tikai 16 stundas nedēļā. Somijas kolēģis var vairāk laika veltīt rakstu darbu pārbaudei un pievērst uzmanību katra skolēna kļūdām un sasniegumiem.

L. Pērkone teic, ja cēsnieku ierosinājumu neņems vērā, tad turpmāk dzimtās valodas skolotājam, lai nostrādātu vienu slodzi, būs jāmāca jau piecas klases četru vietā: "Tas nozīmē, ka lielajās pilsētu skolās 100 – 120 bērnu vietā būs 125 – 150. Ja vēlas, lai bērni ko zinātu, viņu darbi ir jālabo. Literatūrā pašlaik ir iespējams parunāt arī par bērniem svarīgiem jautājumiem. Programmas izmaiņas palielina pasaules literatūras un literatūras teorijas īpatsvaru, samazina latviešu literatūras. Pārņem skumjas, domājot, ka mācīsim pārskatus un analizēsim fragmentus, ķerot tekstos bināro opozīciju, vēstījuma veidus…" Jājautā – kā tas atbilst ISEC sludinātajam "prom no akadēmiskuma"?

Vispārējās vidējās izglītības koncepcijas projekts vēl tiks mainīts arī tāpēc, ka pagaidām tajā nav iekļauts civilās aizsardzības priekšmets. Skolēnu stundu slodzi nedēļā – tās ir 36 – palielināt neļauj Izglītības likums.

Pedagoģe ar vairāk nekā 25 gadu stāžu un Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta skolu virziena speciāliste Modra Jansone norāda, ka attiecībā uz eksakto priekšmetu mācīšanu trūkst stratēģiskas konsekvences: "Ir nacionālā programma dabas zinību priekšmetu attīstībai. Tajā jau tagad iekļautas pussimts skolu. Programmu turpinot, no ES līdzekļiem paredzēts attīstīt dabas zinību priekšmetus vēl 60 procentos vidusskolu. Tiek izstrādāts un aprobēts jauns izglītības saturs un mācību programmas fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā. Mācību satura pilnveidē un kabinetu iekārtošanā jau ir ieguldīti lieli līdzekļi, plānojam to darīt arī turpmāk. Taču, lai ieviestu divus vai pat trīs obligātus mācību priekšmetus, nenovēršami būs jāsamazina stundu skaits citos, tostarp arī eksaktajos, priekšmetos. Kā tas viss iet kopā?"

Tiesa, mūzika un vizuālā māksla nebūs obligāti priekšmeti eksaktā virziena un profesionālās ievirzes programmu apguvējiem, kuru gan kopā ir tikai trešā daļa no vidusskolēniem.

M. Jansone uzskata, ka problēma ir dziļāka: "Vispārizglītojošajai programmai ar katru gadu ir lielāka skolēnu piekrišana tā iemesla dēļ, ka tajā pilnā apjomā ir fizika, ķīmija, matemātika un bioloģija. Tur nav apvienotais dabas zinību priekšmets kā humanitārajā programmā. Ja vispārizglītojošajā pro-grammā jāiespiež trīs jauni priekšmeti, tad kādās niansēs tā kļūs līdzīga humanitārajai programmai."

Savukārt I. Vasmanis uzsver: "Pilnīgi visu mēs nevarēsim iemācīt nekad. Ir jādomā par pieejas maiņu. Dabas zinātņu projektā iesaistītie speciālisti strādā, orientējoties uz tādu stundu skaitu, kāds paredzēts jaunās koncepcijas projektā."

***

VIEDOKLIS

Kāpēc jaunie vispārējās vidējās izglītības standarti jāievieš jau 2008./2009. mācību gadā? Atbild Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš:

"Valstī jau realizējam pamatizglītības satura reformu, pirmie audzēkņi, kuri būs beiguši tās pilnu ciklu, 2008. gada 1. septembrī sāks mācīties vidusskolas 10. klasē. Būtu labi, ja viņi jau sāktu mācīties, kā paredzēts, atbilstīgi jaunajai koncepcijai. Taču norit tās apspriešana un mēs gaidām sabiedrības ieteikumus koncepcijas pilnveidošanai. Attiecībā uz stundu skaita izmaiņām man būs grūti atrast visiem patīkamu viedokli, jo katra skolotāju asociācija gribēs sava priekšmeta stundu skaitu maksimāli saglabāt.

Kopš 1990. gada, kad tika izstrādāts vidējās izglītības saturs, notikušas daudzas pārmaiņas. Atbilstīgi ES Lisabonas stratēģijai viens no mūsu uzdevumiem ir pilnveidot izglītības kvalitāti un efektivitāti, pilnveidot pedagogu izglītību un attīstīt prasmes uz zināšanām balstītā sabiedrībā, orientēties no teorijas uz praksi. Ir prognozes, ka 2010. gadā Eiropā tikai 15 procenti jaunizveidoto darbavietu būs piemērotas cilvēkiem ar pamatizglītību.

Ir pieņemta vesela virkne valdības lēmumu par mācību darba pilnveidi matemātikā un dabas zinātnēs. Teoriju ar praksi savienojam, palielinot laboratorijas un pētniecības darbu īpatsvaru, kā arī izmantojam jaunas metodes, piemēram, interaktīvās tāfeles (tāda tāfele, pie kuras pieslēdz datoru, un uz tāfeles ar roku uzzīmētais saglabājas datorā. – D. K.) u. tml. Šajos priekšmetos jau tiek veidotas jaunas mācību grāmatas.

Citu priekšmetu, piemēram, "kultūras pamatu" jeb "kultūras vēstures" standarti jau ir publicēti ISEC mājas lapā, autoru grupas strādā pie mācību grāmatām un gaida no valsts lielāku skaidrību – vai būs tas, kas pašreiz rakstīts koncepcijā, vai kas cits. Jo ātrāk skaidrība būs mums pašiem, jo ātrāk būs skaidrība par mācību grāmatām un tās nonāks ražošanā."

***

No vispārējās vidējās izglītības obligātā satura projekta:

Skolēniem visās izglītības programmās vienādā apjomā jāapgūst citu zinību ieguvē nepieciešamie mācību priekšmeti, kurus apgūst šādās satura sadaļās:

·        Valodas: latviešu valoda, svešvaloda, mazākumtautību valoda un literatūra;

·        Matemātika un datorika: matemātika, informātika, programmēšanas pamati;

·        Sports un veselība: sports.

Skolēni visās izglītības programmās atšķirīgā apjomā atbilstoši izvēlētajam vispārējās izglītības programmas virzienam iepazīst cilvēka dzīves un darbības pamatsfēras: dabu, sociālo dzīvi, kultūru, garīgās vērtības, apgūstot šādu sadaļu mācību priekšmetus:

·        Daba un zinātne: fizika, ķīmija, bioloģija, dabaszinības;

·        Sabiedrība: Latvijas un pasaules vēsture, ģeogrāfija, ekonomika, politika un tiesības, filozofija, kultūras pamati;

·        Māksla: literatūra, mūzika, vizuālā māksla.

Visās izglītības programmās iekļautas caurviju tēmas: veselības izglītība, vides izglītība, kultūra, karjeras izvēle.

 

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

Ārzemniekus sargās mobils policijas iecirknis

Jānis Zvērs,  NRA  03/24/07    Gaidāmajai tūrisma sezonai gatavojas ne tikai naktsklubu īpašnieki un krodzinieki, bet arī likumsargi.

Rīgas Galvenā policijas pārvalde (RGPP) plāno ārzemju viesus Vecrīgā apsargāt ar mobilu dežūrdaļu – ar datoriem aprīkotu iespaidīgu automašīnu, kurā tūristi varēs vērsties pēc palīdzības.

"Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka ārzemnieku iecienītajai Vecrīgai tuvākais policijas iecirknis atrodas Matīsa ielā. Ja kas slikts noticis, tūristi bieži vien nezina, kur griezties pēc palīdzības. Mēs Vecrīgā nevaram īrēt telpas, ņemot vērā augstās īres cenas," Neatkarīgajai skaidroja RGPP Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis. Tāpēc par ārzemnieku drošību Vecrīgā rūpēsies mobilā dežūrdaļa, kas ierīkota īpaši pārveidotā automašīnā. "Tajā atrodas datu bāze, iespēja iegūt vajadzīgo informāciju – viss kā kārtīgā dežūrdaļā," uzsvēra I. Ķuzis.

Mobilo dežūrdaļu apkalpo divi policisti – dežurants un dežuranta palīgs.

Policijas rīcībā šī tehnika ir jau labu laiku un ik pa brīdim tiek izmantota masu pasākumos vai citos gadījumos. Piemēram, reiz to nogādāja kādā Rīgas mikrorajonā, jo vietējam iecirknim bija problēmas ar elektrības padevi.

Šovasar mobilā dežūrdaļa atradīsies Vecīgā un gādās par tūristu drošību. Pašlaik gan likumsargi nav izlēmuši, vai autofurgons atradīsies kādā konkrētā vietā, vai arī ik pēc kāda laika to pārvietos no viena punkta uz citu. "To izlemsim laika gaitā," sacīja I. Ķuzis. Viņš skaidroja – bieži vien no ārzemju viesiem izskanot pretenzijas, ka policisti neprot angļu valodu. Ja kas nelāgs noticis un ārzemnieks vēlas rakstīt policijai iesniegumu, viņam jāgaida policijas tulks, jo iesniegumu var rakstīt tikai valsts valodā.

"Ņemot vērā, ka mums ir tikai viens vai divi sertificēti tulki, šī ir nopietna problēma," atzina I. Ķuzis.

Kriminālpolicijas priekšnieks skaidroja, ka valodas problēma policijā bijusi vienmēr. Iepriekš daudziem likumsargiem nācies mācīties valsts valodu, taču šobrīd situācija ir visai komiska – gados jaunākie darbinieki māk angļu mēli, bet nesaprot krieviski, savukārt pieredzes bagātākajiem komunikācija ar britu tūristiem veicas ne visai sekmīgi, toties krieviski sarunas raisās bez problēmām.

 

Spilves pļavās deg kūla 80 hektāru platībā

DELFI  03/29/07    Ceturtdien Spilves pļavās izcēlies vērienīgs kūlas ugunsgrēks un pēc notikuma vietā strādājošo ugunsdzēsēju aplēsēm deg pērnā zāle 80 hektāru plātībā, portālu "Delfi" informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka palīdze Inga Vetere.

Viņa pastāstīja, ka izsaukums saņemts 14:12, un uz notikuma vietu nosūtīta viena mašīna, bet jau 14:26 saņemts ugunsdzēsēju lūgums pēc papildspēkiem, jo degšana notiekot lielā platībā.

Vetere paskaidroja, ka uz kūlas ugunsgrēkiem Rīgas rajonā parasti tiekot nosūtīta viena mašīna, jo pilsētas tuvumā teritorijas neesot tik lielas, taču šajā gadījumā ugunsgrēks esot lielākais līdz šim reģistrētais pērnās zāles degšanas gadījums.

VUGD pārstāve informēja, ka uguns iespējams virzoties uz dārziņu kooperatīva pusi.

 

«Laima» dāvinās Roņu salas iedzīvotājiem šokolādes lāci

LETA  03/29/07    Latvijas saldumu ražotājs «Laima» nākamnedēļ Igaunijas Roņu salas iedzīvotājiem dāvinās šokolādes lāci. Igaunijas laikraksts «Postimees» ziņo, ka šokolādes lācis svērs 40 kilogramus un aizstās īsto lāci, kurš pagājušajā gadā biedēja salas iedzīvotājus. Visticamāk, lācis Roņu salu pametis un aizpeldējis uz Latviju. Plašāku informāciju par dāvinājumu «Laima» sniegs nākamnedēļ.

Pagājušā gada 11.aprīlī kāda zvejnieku laiva pamanījusi Rīgas jūras līcī netālu no Roņu salas uz dreifējoša ledus gabala lāci. Igaunijas krasta apsardze nekavējoties sākusi glābšanas operāciju, taču miglas dēļ lāci atrast tā arī nebija izdevies.

Dažas dienas vēlāk kāds Roņu salas iedzīvotājs ziemeļu pludmalē pamanījis lāča pēdu nospiedumus. Tā kā salā līdz tam neviens lācis nebija dzīvojis, secināts, ka salā izpeldējis uz ledus gabala manītais lācis.

Kopš pavasara inspektori vairākkārt mēģinājuši atrast dzīvnieku nolūkā viņu uz laiku iemidzināt un nogādāt atpakaļ uz kontinentu, jo bija bažas, ka lācis varētu apdraudēt tikai 12 kvadrātkilometru lielās salas iedzīvotājus un tūristus. Tomēr lācis uz salas izvairījies no cilvēkiem un nekādus postījumus nebija nodarījis, tāpēc vasarā viņa sagūstīšanas mēģinājumi pārtraukti. Rudenī lācis pēkšņi no salas pazudis. Septembrī Igaunijas vides aizsardzības inspektori ar suņiem vairākkārt pārmeklējuši salu, bet nebija atraduši ne lāča pēdas, ne kādas citas pazīmes par viņa klātbūtni.

 

Puse iedzīvotāju piedalās 1.aprīļa izjokošanās

DELFI  03/30/07    Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju piedalās 1.aprīļa izjokošanās, gan kādu citu izjokot, gan arī, ja paši tiek izjokoti, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" martā veiktais pētījums.

Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju 1.aprīlī joku dienā viens no uzdevumiem ir kādu izjokot (46 %), kamēr mazliet vairāk nekā desmitajai daļai - izvairīties no izjokošanas (13 %). Savukārt gandrīz divām ceturtdaļām respondentu šajā dienā nav nekāda uzdevuma (39 %).

Salīdzinot ar pagājušajā gada līdzīga pētījuma rezultātiem, to iedzīvotāju skaits, kuri 1.aprīlī cenšas kādu izjokot, nav būtiski mainījis. Tomēr šogad respondenti ir nozīmīgi biežāk atbildējuši, ka 1.aprīlī viņiem nav nekāda uzdevuma. Tāpat šogad ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri šajā dienā mēģinās izvairīties no izjokošanas.

Respondenti, kuri 1.aprīlī cenšas kādu izjokot, visbiežāk ir jaunāka gadu gājuma cilvēki (15 līdz 34 gadi), iedzīvotāji ar sākumskolas vai pamata izglītību, studenti, skolnieki, arī mājsaimnieces, iedzīvotāji bērnu kopšanas atvaļinājumā, neprecētie, respondenti bez vai ar zemiem personiskajiem ienākumiem (līdz 50 latiem mēnesī), ģimenēs ar 3 cilvēkiem un ģimenēs ar 5 un vairāk cilvēkiem dzīvojošie.

Savukārt respondenti, kuriem 1.aprīlī nav nekāda uzdevuma, galvenokārt ir vecāka gada gājuma cilvēki (55 līdz 74 gadi), sievietes, cittautieši, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, respondenti ar vidējiem personīgajiem ienākumiem (51 līdz 100 lati), respondenti, kuri dzīvo vieni vai mājsaimniecībās ar diviem cilvēkiem, iedzīvotāji, kuri ir šķīrušies, kā arī atraitņi/atraitnes un pilsētās (izņemot Rīgu) dzīvojošie.

Lielākajai daļai iedzīvotāju patīk 1.aprīļa izjokošanas (82 %) – gandrīz pusei respondentu patīk izjokot citus (51 %), savukārt aptuveni 1/3 respondentu patīk arī, ja paši tiek izjokoti (31 %). Tomēr aptuveni katrs sestais respondents ir minējis, ka viņam nepatīk izjokošana (17 %), to skaitā katram desmitajam respondentam 1.aprīlis nepatīk, jo tas sabojā garastāvokli (11 %), bet 6 % respondentu joki nepatīk vispār.

 

 

 

Lai arī naktis
arvien vēl ir aukstas un no
rītiem ir manāms sasalums, tomēr
dienas kļūst arvien siltākas un siltākas...

Šonedēļ saulīte spīdēja visas dienas un šo-

dien termometra stabiņš pakāpies jau līdz
+18oC atzīmei. ...Var sajust, ka daba ir mo-

dusies – putniņi sāk meklēt labākās vietas
ligzdiņu vīšanai, manīti jau arī pirmie
tauriņi. Un arī cilvēki aktīvi
sāk uzpost dārzus.

 

Anda Jansone,  trešdien, 28. martā