Eiropā un citur pasaulē...

Kravas automašīnu rinda uz Latvijas-Krievijas robežas sasniegusi rekorda garumu

LETA  04/02/07    1200 kravas automašīnas, kas pirmdien no rīta Terehovas robežkontroles punktā gaidīja izbraukšanu uz Krieviju, ir līdz šim garākā rinda, kas bijusi izveidojusies uz Latvijas robežas, atzina Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta pārstāve Inese Bērziņa.

Kā ziņots, Grebņevas robežkontroles punktā izbraukšanu no Latvijas uz Krieviju pirmdien gaida 390 kravas automašīnas.

Latvijas Autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš iepriekš prognozēja, ka 2007.gads vēl aizies lielo rindu zīmē - dienu no dienas uz Latvijas-Krievijas robežas kravas automašīnas stāvēs garās rindās.

"Mazāk automašīnu šogad nebūs, jo kravu pārvadājumu aktivitāte ir palielinājusies, un gaidīt rindu samazināšanos nav pamata," sacīja Trēziņš.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets atbalstījis vairākus priekšlikumus, kā normalizēt situāciju uz Latvijas un Krievijas robežas.

Valdība atbalstīja priekšlikumu par Terehovas, Grebņevas un Vientuļu robežkontroles punktu modernizāciju, kā arī par kravu autotransporta stāvlaukumu izveidi pie Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas punktiem.

Plānots, ka iebraukšana kravu autotransporta stāvlaukumos būs obligāta, bet par iebraukšanu tiks iekasēta Ministru kabineta noteikta maksa.

Valsts ieņēmumu dienestam uzdots organizēt Terehovas, Grebņevas un Vientuļu robežkontroles punktu modernizāciju atbilstoši apstiprinātajam plānam.

Satiksmes ministrijai, pilnvarojot VAS "Latvijas Valsts ceļi", uzdots izsludināt konkursu par kravu autotransporta stāvlaukumu iznomāšanu pie Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem.

Ārlietu ministrija kopā ar Iekšlietu, Finanšu, Zemkopības un Satiksmes ministrijām risinās sarunas ar Krieviju par Opoļu-Mogiļu robežkontroles punkta atvēršanu uz Latvijas un Krievijas robežas, par robežkontroles punktu izmantošanu un modernizāciju, kā arī par autoceļu posma paplašināšanu starp Terehovas-Buračku, Grebņevas-Ubiļinkas un Vientuļu-Ļudonkas robežkontroles punktiem.

Prezidente: ES valstīm protekcionisma ceļš vairs nav derīgs

DELFI  04/02/07    Lai saglabātu konkurētspēju, Eiropas Savienības valstīm nepieciešams daudz spēcīgāks sacensības spars, un protekcionisma ceļš vairs nav derīgs, ES dibināšanas Romas līgumu 50.gadadienai veltītā konferencē pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidenta atzīmēja, ka Romas līgumu 50. gadskārtu pamatoti var uzskatīt par vēsturisku notikumu, "jo Romas līgumu parakstīšana 1957. gada martā iezīmēja ceļu Eiropas Savienības izveidošanai un tai jaunajai, vienotajai Eiropai, ko pazīstam šodien".

"Romas līgumi bija patiesi unikāli, jo tie iezīmēja mērķus un uzdevumus, kas ir sasniedzami, valstīm darbojoties kopā. Pateicoties šai sadarbībai, katra dalībvalsts, gadiem ritot, spēja panākt ilgspējīgu attīstību, drošību, stabilitāti un labklājību," uzrunā norādīja prezidente.

"Tagad, 2007. gadā, mums atkal ir nepieciešamas jaunas pieejas un nostādnes. Par spīti ES vērā ņemamajiem panākumiem, nebūt ne viss Eiropā izdodas tā, kā mēs to vēlētos. Joprojām nav panākta vienošanās jaunam līgumam par konstitūciju Eiropai. Pie tam vairākās vecajās dalībvalstīs ekonomiskā izaugsme ir palēninājusies un bezdarbs ir kļuvis par ilgstošu likstu," sacīja prezidente.

"Romas līgumi savulaik lika pamatu brīvai personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustībai, kā arī kopējai lauksaimniecības politikai, godīgas konkurences veicināšanai un tiesību sistēmu saskaņošanai. Bet vai četras pamatbrīvības šodienas Eiropā darbojas visā to pilnībā? Bieži vien virsroku gūst ērtie un pierastie aizsargmehānismi, kas ir bijuši noderīgi pagātnē, taču šodien mums vairs neder. Šajā laikmetā mums ir reālistiski jāraugās uz globalizāciju un tās jaunajiem izaicinājumiem. Neizbēgami nonāksim pie secinājuma, ka, ja Eiropa vēlas palikt konkurētspējīga, tad tai būs vajadzīgs daudz spēcīgāks sacensības spars. Protekcionisma ceļš vairs nav derīgs. Tas var vienīgi sagraut, nevis aizsargāt Eiropas labklājību," uzsvēra prezidente.

Viņa rī norādīja, ka bieži vien politiķiem ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, ir ērtāk novelt dažādas kaites un vainas uz kaut kādiem mistiskajiem "eirokrātiem" Briselē.

Taču Romas līgumi joprojām rāda piemēru tam, kā rast risinājumus saspīlētiem jautājumiem. Tādēļ Romas līgumi papildus ir nozīmīgi ar izpratni par to, ka Eiropas kopējie mērķi nav sasniedzami tikai ar ekonomisku sadarbību. Eiropai ir jābūt savienībai, kuru vieno kopējas vērtības un patiesi centieni šīs vērtības iemiesot dzīvē, skaidroja prezidente.

Sabiedrību aicina diskutēt par to, kas mudinātu atgriezties Latvijā ārzemēs strādājošos tautiešus

Līga Valkovska,  Diena  04/03/07    "Strādā Īrijā? Domā, ka latviešiem vajadzētu strādāt Latvijā? Esi domājis, kā atgriezt latviešus Latvijā? Pastāsti ministram!" — šādi un līdzīgi reklāmas uzsaukumi vienā no Latvijas populārākajiem interneta portāliem Draugiem.lv kopš pagājušās ceturtdienas aicina cilvēkus piedalīties Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta organizētajā diskusijā, kas notiks trešdien. Piedalīties tiek mudināti tie, kas ir strādājuši, strādā vai plāno strādāt ārvalstīs.

Diskusijas laikā paredzēts pārrunāt jautājumus, kas stimulē cilvēkus doties peļņā uz ārvalstīm, kā arī iespējamos apstākļus, kas spētu viņus mudināt atgriezties Latvijā, Dienai saka sekretariāta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute. Viņa atzīst, ka pagaidām atsaucība ir maza —pieteikušies vien pieci cilvēki, vēl trīs ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji atsūtījuši vēstules. Tāpēc sekretariāts pieteikumus gaidīs līdz pat diskusijas dienas rītam.

Kopumā projekta ietvaros paredzētas trīs diskusijas. Proti, pēc tam, kad tiks noskaidroti iedzīvotāju viedokļi, sekretariāts rīkos tikšanos ar ekspertiem, kas ir pētījuši šo tēmu un specializējušies migrācijas jautājumos, savukārt, lai apspriestu publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanu šīs problēmas risināšanā, uz sarunu aicinās pašvaldības, valsts iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus. Visas rekomendācijas tiks apkopotas rīcības plānā, ko valdībai iecerēts iesniegt jūnijā.

Pēc oficiāliem datiem, Latviju darba meklējumos Eiropas Savienībā atstājuši ap 5% no visa aktīvā darbaspēka jeb ap 50 000 cilvēku, taču, ņemot vērā neoficiālos datus un pētījumus, izbraukušo skaits var svārstīties pat 30% ietvaros.

***

Kā pieteikties?

Pieteikties diskusijai var pa e—pastu pr@integracija.gov.lv, atsūtot savas koordinātes un īsu stāstu par sevi

ASV atbalsta Pildegoviča iecelšanu par vēstnieku

DELFI  04/04/07    Ārlietu ministrija saņēmusi ASV Valsts Departamenta oficiālu apstiprinājumu, ka ASV puse atbalsta Andreja Pildegoviča iecelšanu par Latvijas vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs.

Šādu vēstnieka iecelšanas procedūru paredz 1961.gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem, informēja Latvijas Ārlietu ministrijas Preses centrā.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks augstu novērtē sadarbību, kas ir izveidojusies starp Latviju un ASV. Latvija ir ieinteresēta padziļināt attiecības ar ASV gan divpusēji, gan kopīgi ar ES sniedzot atbalstu ES kaimiņpolitikas Austrumu reģiona valstīm. Būtiska ir arī ASV iesaiste Baltijas un Eiropas Ziemeļu reģionu kopumā. Divpusējo attiecību jomā jāveicina ekonomiskie sakari un jāturpina attīstīt kontaktus abu valstu uzņēmēju starpā.

Arī savstarpējām augsta līmeņa vizītēm ir ievērojama loma attiecību nostiprināšanā starp Latviju un ASV, uzskata ārlietu ministrs. Viena no Latvijas prioritātēm attiecībās ar ASV ir pēc iespējas ātrāk pievienoties ASV Bezvīzu Programmai, kas ļautu Latvijas pilsoņiem ceļot uz ASV bez vīzas.

2007.gada 28.jūlijā apritēs 85 gadi kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Latviju un ASV.

Sanktpēterburgā atklās Latviešu Svētdienas skolu

DELFI  04/05/07    Sanktpēterburgā atklās Latviešu Svētdienas skolu, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Svētdienas skolu 7.aprīlī atklās Latvijas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Iveta Sers. Plānots, ka atklāšanā piedalīsies arī Latvijas Nacionālā teātra aktieri Rūdolfs Plēpis un Valdis Zilvers ar izrādi "Vai tas var būt?". Ministrijas pārstāvji norāda, ka projekts "Latviešu Svētdienas skola" Sanktpēterburgā īstenots pirmo reizi. Latviešu Svētdienas skola Sanktpēterburgā būs vienīgā visā Krievijas Ziemeļrietumu apgabalā.

Plānots, ka skolu regulāri apmeklēs vairāk kā 80 Sanktpēterburgas latviešu diasporas un uzņēmēju bērni. Skolu varēs apmeklēt bērni un jaunieši vecumā no trīs līdz 16 gadiem. Svētdienas skolas galvenie uzdevumi un darbības virzieni ir latviešu valodas, kultūras un tautas tradīciju saglabāšana un attīstīšana Sanktpēterburgas latviešu diasporā, kā arī vietējā sabiedrībā. Latviešu valodas un kultūras apmācībai tiks izveidotas mācību grupas, ņemot vērā bērnu vecumu un latviešu valodas zināšanu līmeni, apmācībā pielietojot individuālu pieeju katram bērnam. Nodarbības notiks divas reizes mēnesī.

Svētdienas skolā mācības pasniegs dažādi vieslektori no Latvijas: aktieri, mūziķi, mākslinieki, kā arī dzejnieki. Maijā plānotas latviešu mākslinieces Laimas Bikšes meistarklases, savukārt rudenī paredzēta Latviešu Nacionālā teātra aktieru uzstāšanās, bet ziemā – dzejas izrādes.

Projekts realizēts pēc ģenerālkonsules Sanktpēterburgā Iveta Sers iniciatīvas ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un a/s "Aizkraukles Banka" finansiālu atbalstu.

Aicina izteikt viedokli par darbaspēka mobilitāti

DELFI  04/05/07    Visiem interesentiem ir iespēja izteikt savu viedokli internetā par darbaspēka mobilitātes un migrācijas politikas jautājumiem Latvijā un ES. Iesūtītos viedokļus apkopos un iekļaus diskusijās, kuras notiks starptautiskās konferences "Darbaspēka mobilitāte un migrācijas politika Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā" ietvaros, informēja "Biroja 2000" pārstāve Vija Kasakovska.

Konference "Darbaspēka mobilitāte un migrācijas politika Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā" notiks 20.aprīlī Rīgā, un to organizē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Konferences mērķis ir veicināt diskusiju par pašreizējo stāvokli attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un palielināt Latvijas valdības pārstāvju un visplašākās sabiedrības apzināšanos par lielāku darbaspēka mobilitāti un migrāciju nākotnē. Par konferences dienas kārtībā izvirzītiem jautājumiem, kas ir Eiropa Parlamenta uzraudzības lokā, diskutēs Latvijas valsts institūciju, Īrijas un Lietuvas starptautiskie eksperti un Eiropas Parlamenta deputāti.

Kā norāda eksperti, Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam un atvieglotais vīzu režīms Latvijas nepilsoņiem nodrošinās vieglāku īstermiņa ceļošanu un iespējams varētu veicināt nākošo darbaspēka aizplūšanas vilni. Tai pat laikā Latvijas darba devēji un uzņēmēji norāda, ka vajadzība pēc darbaspēka ieplūšanas Latvijā iespējams šobrīd netiek pietiekami novērtēta.

Lai rosinātu diskusiju un apkopotu viedokļus, konferencei izveidota speciāla mājas lapa www.europarl.lv/konference, kurā var iepazīties gan ar konferences darba programmu, gan arī izteikt savu viedokli par migrācijas un imigrācijas jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā vai uzdot jautājumu konferences lektoriem. Saņemtie komentāri un jautājumi tiks publicēti konferences mājas lapā, kā arī nodoti konferences lektoriem apspriešanai konferencē.

Izbraukušo tautiešu atgūšanai Latvijā jārada piemērota vide

LETA  04/05/07    Latvijā ir jārada vide, kurā cilvēkiem patiktu atgriezties no ārzemēm, šodien atzīts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkotajā diskusijā par to, kādēļ latvieši izbrauc no valsts.

Sarunas dalībnieki vienojušies, ka cilvēkiem ārvalstīs daudz vairāk jāstāsta, kas notiek Latvijā, jādara zināmas labās lietas, kas tiek realizētas. Cilvēki jāizglīto par iespējām iesaistīties valsts procesos un izteikt savus priekšlikumus ar nevalstisko organizāciju starpniecību.

Pausts uzskats, ka ārvalstīs jābūt vairāk pieejamiem materiāliem latviešu valodā - grāmatām, diskiem, izdales materiāliem un laikrakstiem.

Iedzīvotāji jāizglīto par pilsonisko sabiedrību, kā arī daudz plašāk jāattīsta privātās un publiskās partnerības prakse Latvijā.

Diskusijā rosināts noteikt Latvijā dubultpilsonību, jo daudziem ārzemēs dzimušajiem bērniem ir piešķirta tās valsts pilsonība.

Sarunas dalībnieki nepiekrita, ka citās valstīs ir vieglāk papildināt savas zināšanas un profesionālo izaugsmi.

Kā viens no aizbraukšanas iemesliem minēta cilvēku vēlme pēc pārmaiņām. Iebilsts pret aplokšņu algu maksāšanu, kā arī norādīts, ka "Latvijā brūk sociālās nodrošināšanas sistēma".

Diskusijā bija plānots izvērtēt iespējamos apstākļus, kas mudinātu cilvēkus atgriezties Latvijā, informēja sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute.

Jau ziņots, ka sekretariāts izveidojis darba grupu, kuras uzdevums ir līdz šā gada 20.jūnijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā informatīvu ziņojumu ar konkrētu rīcības plānu, lai mudinātu iedzīvotājus atgriezties Latvijā.

Īrijā pastāvīgi dzīvojot aptuveni 14 000 Latvijas pilsoņu, liecinot jaunākie tautas skaitīšanas dati.

Ārzemniekiem – gaišāko pusi

Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze  04/05/07    Latvijas institūta (LI) patlaban gatavotā Latvijas vēsturei veltītā ilustrētā brošūra angļu valodā "History of Latvia. A brief survey" ("Latvijas vēsture. Īss pārskats") būs līdz šim apjomīgākais mūsu valsts vēsturei veltītais darbs, ko izdevusi šī Latvijas tēlu veidojošā institūcija.

Brošūrā uzsvars būs likts uz valsts vēstures savdabīgākajiem, interesantākajiem momentiem, pēc iespējas izvairoties no "drūma" satura informācijas un ilustrācijām.

Aplūkojot tapšanas procesā esošo izdevumu, tajā lielākā skaitā redzami gan Johana Broces zīmējumi, gan pirmskara Latvijas laiku optimistiskās fotogrāfijas, kas ataino valsts sociālekonomisko dzīvi. "

Visi vēstures materiāli, kas agrāk izdoti, tomēr bijuši pilni ar negatīvismu, vēsturisku smeldzi. Mēs pēc savas pieredzes varam teikt, ka tie nav tie labākie, ar ko prezentēt valsti. Mums bija grūts uzdevums: pateikt visu to, kas Latvijas vēsturē bijis drūms, un vienlaikus panākt, lai mēs nekļūtu garlaicīgi un tomēr būtu interesanti ārzemniekiem. Tāpēc akcentēts tas ilustratīvais materiāls, kas ir saistošs, interesants un nav tik ārkārtīgi negatīvs," skaidro LI direktora vietnieks izdevējdarbības un informācijas jautājumos, viņš arī brošūras koncepcijas un teksta autors Raimonds Cerūzis.

Iepriekšējais LI informācijas buklets par Latvijas vēsturi ļoti kompaktā formā tika izdots 2000. gadā angļu, vācu valodā. Pēc tam sekoja vēstures faktu lapu izdevums pirms diviem gadiem. Savukārt tagadējā iecere ir apmēram 50 lappušu liela brošūra, kas sniegtu jau plašāku informāciju, papildinātu ar ļoti bagātu ilustratīvo materiālu. Teksta "slīpēšana" kopumā ilgusi vairākus gadus un tajā palīdzējusi arī Latvijas prezidenta administrācijas paspārnē izveidotā Latvijas Vēsturnieku komisija. "Te ir mēģināts rast kompromisu. Parādīt interesanto, aizraujošo, to, kas varētu interesēt ārzemniekus, plus vēl to, kas ļoti svarīgs Latvijas mūsdienu stratēģiskajā attīstībā – pagrieziena punktus, kas saistās ar neatkarības zaudēšanu, Otro pasaules karu, pēckara situāciju, okupācijas jautājumu," norāda LI pārstāvis. Protams, lielākais uzsvars likts uz 20. gs., taču tāpat liela uzmanība pievērsta citiem svarīgiem pagriezienu punktiem mūsu zemes vēsturē no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Ievēroju, ka, piemēram latviešu dalība Otrajā pasaules karā tekstā aplūkota kā komplekss jautājums, norādot, ka kara gados ap 200 000 latviešu cīnījušies abās frontes pusēs.

"Ja nu cilvēki vēlēsies kaut ko papildus uzzināt par leģionu vai holokaustu Latvijā, viņi varēs sameklēt," bilst Cerūža kungs. Jautāts par Eiropas pieredzi, viņš atzīst, ka tā ir ļoti dažāda. Igaunijā par vēsturi tiek gatavotas ļoti konspektīvas faktu lapas, bet, piemēram, Zviedrijas institūts atļaujas daudz plašākus materiālus un pat izdevis atsevišķu ārzemniekiem domātu grāmatu par valsts vēsturi. LI par saviem materiāliem pārsvarā gadījumu maksu neprasa.

"History of Latvia. A brief survey" tirāžai pienāktos būt ne mazākai par 10 tūkstošiem eksemplāru.

Jaunā brošūra varētu būt gatava gada beigās.

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

Rīgas mežos un parkos mētājas tonnām atkritumu

TVNET 04/02/07     Ar katru gadu atkritumu daudzums palielinās, jo veikalos vairāk tiek piedāvāti produkti vienreizlietojamos iepakojumos. Parkos atkritumus daudz izmētā arī bezpajumtnieki.

"Rīgas dārzu un parku" direktors Agnis Kalnkaziņš LNT ziņām šodien stāstīja, ka vispiemēslotākie ir Rīgas guļamrajoni - Ziepniekkalns, Pļavnieki, Mežciems. Guļamrajoniem tuvu esošie meži ir vispiemēslotākie, tur atrodas tonnām atkritumu, stāstīja Kalnkaziņš. Šeit cilvēki mēdz izmest pat vecas gultas, ledusskapjus un citas vecas lielas lietas, kas rada lielu nesakoptības iespaidu.

Rīgas dārziem un parkiem ir nedaudz samazināti tarifi par atkritumu izvešanu, līdz ar to ir iespējams spodrības mēneša laikā visu viņu pārziņā esošo teritoriju sakopt.

Kalnkaziņš arī informēja, ka izveidots īpašs tālrunis, pa kuru varēs ziņot par piemēslotajām teritorijām.

Jau ziņojām, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK) izdevis rīkojumu par Spodrības mēnesi un Meža dienām Rīgā. Lai sekmētu Rīgas teritoriju sakopšanu, šogad Spodrības mēnesis un Meža dienas noteiktas no 2. aprīļa līdz 11. maijam.

Rīkojumā noteiktas pašvaldības struktūru kompetences, lai nodrošinātu pavasara sakopšanas darbu organizāciju un kontroli pilsētā. Priekšpilsētu un rajonu izpilddirekcijām cita starpā uzdots iesaistīt iedzīvotājus teritoriju sakopšanā, nodrošināt visu veidu teritoriju, apstādījumu un pievedceļu sakopšanu, kā arī koordinēt sakopšanas darbus ar namu apsaimniekotājiem.

Rīgas pašvaldības aģentūrām "Rīgas dārzi un parki" un "Rīgas meža aģentūra" cita starpā uzdots organizēt atkritumu savākšanu un izvešanu no mežiem un apstādījumiem uz pilsētas atkritumu poligonu vai atkritumu otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem.

Savukārt domes Satiksmes un Komunālajam departamentam uzdots rūpēties par sabiedriskā transporta pieturvietu, ielu braucamo daļu utt. sakopšanu. Izglītības, jaunatnes un sporta departaments rūpēsies par skolēnu iesaistīšanu apkārtnes un zaļās zonas sakopšanā, bet Vides departaments nodrošinās atkritumu pieņemšanu pilsētas atkritumu poligonā par pazeminātu maksu no pašvaldības kapitālsabiedrībām un budžeta iestādēm.

Spodrības mēneša laikā pašvaldības policija sadarbībā ar minētajām struktūrām un priekšpilsētu administratīvajām inspekcijām veiks pastiprinātus reidus, lai noskaidrotu nesakoptās ēkas un teritorijas.

Bez tam šajā laikā Rīgas iedzīvotāji, sabiedriskās organizācijas, komersanti un iestādes tiek aicināti aktīvi piedalīties namīpašumu un teritoriju sakopšanā, informēt Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijas par nesakoptām teritorijām, kā arī iesniegt priekšlikumus par to sakopšanu un sakārtošanu katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz plkst. 12.00 un no plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00 pa tālruņiem:

Rīgas Centra rajonā – 7012075; 7012043;

Rīgas Kurzemes rajonā – 7012385; 7012358;

Rīgas Latgales priekšpilsētā – 7013532;

Rīgas Vidzemes priekšpilsētā – 7037994; 7012172;

Rīgas Zemgales priekšpilsētā – 7012286;

Rīgas Ziemeļu rajonā – 7026627; 7026602.

Pirmstermiņa vēlēšanu ķīlnieki

Baiba Lulle,  NRA  04/02/07    Jaunā laika iekšējā politiskā cīņa ir beigusies un tagad jāatrod atpakaļceļš uz valdību. Šis Krišjāņa Kariņa teiktais pēc ievēlēšanas JL valdes priekšsēdētāja amatā lielā mērā atklāj pēdējā laika plašāko politisko peripetiju iemeslus. Valdības gāšana.

Jo neba nu esošā valdība, kurā tā jau visiem grūti sarūmēties, būs ieinteresēta dalīties ar vēl vienu konkurentu. Atliek divas iespējas – vai nu esošās valdības gāšana, vai Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas, pēc kurām tiktu izveidota jauna valdība. Otrais variants var izrādīties pat vieglāk realizējams nekā pirmais, lai cik ārkārtējs tas šķistu. Valdību šūpojoši faktori parasti ir budžets vai tā grozījumi, lielu objektu privatizācija, koalīcijas iekšējo konfliktu neatrisināma saasināšanās, stratēģiski priekšvēlēšanu apsvērumi. Pašlaik neviens no šiem tiem nav aktuāls.

Pirmstermiņa vēlēšanas savukārt ne reizi vien piesaucis JL, Sorosa organizācijas, un arī Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai neilgi pirms viņas amata pilnvaru beigām nekāda riska izspēlēt šo kārti nebūtu. Saskaņā ar Satversmi prezidents var ierosināt atlaist Saeimu. Par to tautai jābalso referendumā, un, ja vairāk par pusi šo iniciatīvu atbalsta, Saeima ir atlaista. Ja mazāk par pusi – atlaista ir pati prezidente. Bet nav lielas starpības beigt pildīt amatu mēnesi vai dažas nedēļas agrāk vai vēlāk, ja nu vienīgi parādās ieraksts CV – "atlaista". Tomēr ņemot vērā sabiedrības tradicionāli lielo uzticēšanos un pozitīvo attieksmi pret V. Vīķi-Freibergu, šis gājiens varētu iziet cauri, vēl tikai jāpiestrādā pie konfliktu eskalācijas un situācijas dramatizēšanas. Iestrādes jau ir: drošības likumu grozījumi ar prezidentes pavadizteikumiem par oligarhu ietekmi, viena oligarha arestēšana un citu piesaukšana; nu aizvien aktīvāk tiek runāts par Lemberga stipendiātu laišanu darbā, skan nemitīgas vaimanas par to, ka šī Saeima ievēlēta, pārkāpjot priekšvēlēšanu reklāmas noteikumus, un tagad – kādas šausmas! – grasās palaist vaļā priekšvēlēšanu izdevumu griestus un tātad nopirkt balsojumu. Sabiedrības vairākumam visas detaļas, aizkulises, valsts noslēpumi, sīkāka informācija paliek apslēpta, toties maksimāli tiek radīta sajūta, ka "tā jau nu vairs nevarēs". Un var teikt, ka Saeimas spriedums jau parakstīts. Turklāt vēl ne reizes tautai nav gadījusies tāda iespēja atlaist valdību, Saeimu! Vienmēr tik jānoskatās uz visu no malas. Uh, tad nu beidzot!

Un vēl kāda interesanta nianse Satversmē. "Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts Prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts Prezidents". Tas nozīmē, ka pāris mēnešus V. Vīķe-Freiberga. būdama Valsts prezidente, neierasti parlamentārai republikai vadītu valsti, Saeimu. Un būtu mums ne viena vien ar ilgām piesauktie ulmaņlaiki ar stingro roku. Un vēl labāka izejas pozīcija startam vēlēšanās, kurās, kā runā, V. Vīķe-Freiberga varētu startēt kopā vai vismaz sadarboties ar Krišjāņa Kariņa vadīto partijas spārnu. Un reku, šeku, jaunais Jaunais laiks atkal pie varas, un valdība mums superproamerikāniska, proatlantiska utt. Un neesošajai patstāvīgajai ārpolitikai varam pieskaitīt arī patstāvīgas iekšpolitikas pēdējo dzinumu iznīkšanu.

Bet tās jau tik tādas polittehnoloģijas... Kas no tā tiek vēlētājam? Nekas. Tāpēc nevajadzētu ļauties izmantot sevi kā instrumentu polittehnologu rokās, partiju savstarpējo rēķinu kārtošanā un varas pīrāga pārdalīšanā. Šajā situācijā prātīgākais būtu ignorēt šādi inspirētus referendumus, diemžēl Satversme mūs padarījusi par šo cīnītāju ķīlniekiem, jo tā neparedz minimālo referenduma dalībnieku skaitu, lai tautas nobalsošanu uzskatītu par notikušu, kā tas noteikts attiecībā uz referendumu par likumprojektiem, lēmumu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos. Pat 10 000 parakstu referenduma ierosināšanai nav vajadzīgi!

Iespēja Saeimai un valdībai izbēgt no slikta gala ir: jāatlaiž Valsts prezidents, par to jānobalso vismaz 67 parlamentāriešiem. (Šis variants nav jāuztver kā ieteikums, bet gan tikai kā pārspriedums!)

Bet tās jau atkal kārtējās tehnoloģijas un saltās kalkulācijas. Diemžēl tās mūsu politikā nomācoši dominē.

Martā populārākās partijas - Tautas partija, 'Jaunais laiks' un 'Saskaņas centrs'

LETA  04/02/07    Šā gada martā Latvijā populārākās partijas bija Tautas partija (TP), "Jaunais laiks" (JL) un "Saskaņas centrs" (SC), liecina "Latvijas faktu" aptauja.

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu šā gada martā, par TP balsotu 13,7% vēlētāju, par JL - 10,7%, par SC - 10%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 9,6%, par politisko organizāciju apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) - 5,8%, bet par Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienību - 5,6% vēlētāju.

Salīdzinot ar februāri, JL reitings palielinājies par 0,7, bet PCTVL - par 1,2 procenta punktiem, savukārt reitings mēneša laikā samazinājies TP - par 0,2, SC - par 1,3, ZZS - par 3,3, bet LPP/LC - par 1,3 procentpunktiem.

Par citām partijām savas balsis bija gatavi nodot mazāk nekā 5% aptaujāto. Martā par apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) bija gatavi balsot 4,4%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) - 2,7%, par "Jaunajiem demokrātiem" - 1,3%, par "Visu Latvijai" - 1,1%, par politisko apvienību "Dzimtene" - 0,8%, par "Eiroskeptiķiem" - 0,5%, par Pensionāru un senioru partiju - 0,5%, par Sociālā taisnīguma partiju - 0,4%, par "Māras zemi" - 0,3%, bet par Tēvzemes savienību - 0,2% aptaujāto. Salīdzinot ar februāri, TB/LNNK reitings mēneša laikā samazinājies par 1,1 procenta punktu.

Neviens no aptaujas dalībniekiem nebija paudis vēlmi balsot par Nacionālā spēka savienību, "Mūsu zemi" vai "Latviešu Latviju", bet 17,4% vēlētāju apgalvoja, ka nav izlēmuši, par ko balsot, bet 14,9% aptaujāto nepiedalītos vēlēšanās.

"Latvijas faktu" aptauja veikta no 12. līdz 24.martam. Tās laikā aptaujāti 1004 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.

LPP 'Krievu centrs' spriedīs par krievvalodīgo interešu aizstāvību politiskā līmenī

DELFI  04/02/07    Latvijas Pirmajā partijas (LPP) jaunizveidotā nodaļa "Krievu centrs" jau tuvākajā laikā lems par krievu interešu aizstāvību politiskā līmenī. LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzsver, ka nekādu separātu darbību partijā "Krievu centrs" nevarēšot veikt.

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēsta, ka LPP izveidotajā "Krievu centrā" patlaban esot aptuveni 30 biedri, to vada LPP biedrs, bijušais Krievu partijas un politiskās apvienības "Dzimtene" līderis Mihails Gavrilovs.

"Tas ir jauns, pavisam jauns modelis. Līdz šim par nacionāliem jautājumiem bijušas tikai starppartiju diskusijas. Turpmāk par šīm tēmām diskutēsim vienas partijas – LPP – iekšienē. Starpetiniskā situācija neuzlabosies, ja arī turpmāk latvieši un krievi strādās nevis kopā, bet katrs savā partijā, " laikrakstam sacīja Gavrilovs. Viņš uzskata, ka partijas vienotību dalīšanās nodaļās pēc tautības negraus."Mēs jau tikai iekšēji dalāmies, uz āru esam vienoti, "sacīja Gavrilovs.

Līdzīgi domājot arī LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kas uzsverot, ka nekādu separātu darbību partijā "Krievu centrs" nevarēšot veikt.

"Mēs neesam par tādu integrāciju, kuras dēļ cilvēks pazaudē savu tautību, " uzsver Šlesers, taču viņš nesola, ka tuvākajā laikā LPP paspārnē varētu rasties arī ukraiņu, poļu vai lietuviešu centri.

Gavrilovs laikrakstam pauž cerības, ka "Krievu centra" darbībā iesaistīsies arī krievi, kuri nav LPP biedri, bet darbojas Latvijas Krievu biedrību asociācijā, kurā apvienojušās 20 organizācijas. Drīzumā šajā nodaļā tikšot spriest, kā pārstāvēt "krievu intereses politiskā līmenī". Savukārt Šlesers laikrakstam sola, ka "Krievu centram" būs vaļa risināt krievu kultūras jautājumus, taču par politiskām lietām lemšot partijas spice, nevis šī nodaļa.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē Šlesers pieļāva iespēju sadarboties ar apvienību "Saskaņas centrs". Šā gada sākumā Šlesers arī izteicās, ka nepilsoņiem būtu jāļauj vēlēt pašvaldības, tomēr Saeimā, skatot attiecīgos likumprojektus, LPP biedri neatbalstīja šādu kreiso partiju iniciatīvu.

Sāksies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai

Apollo  04/02/07     Otrdien sāksies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem ar valsts drošību saistīto likumu grozījumiem, portālu «Apollo» informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. Parakstu vākšana ilgs 30 dienas — līdz 2. maijam.

Parakstu vākšanas vietas būs atvērtas katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās, un parakstu vākšanas vietu darba laiks būs četras stundas dienā.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā ir noteikušas pašvaldības ar tādu aprēķinu, lai uz katriem 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Pavisam Latvijā izveidotas 615 parakstu vākšanas vietas. Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai no 3. aprīļa līdz 2. maijam varēs arī 27 ārvalstīs, kur izveidotas 32 parakstu vākšanas vietas, kas atrodas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Piedalīties parakstu vākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī ir vismaz 18 gadu veci. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam vajadzīga derīga Latvijas pilsoņa pase.

Tā kā Valsts prezidente ir apturējusi divu likumu publicēšanu, vēlētāji var izvēlēties — parakstīties par vienu vai abiem apturētajiem likumiem. Atkarībā no vēlētāja izvēles, pasē tiks izdarīta viena vai divas atzīmes par dalību parakstu vākšanā.

CVK atgādina, ka parakstu vākšanas laikā vēlēšanu komisiju un parakstu vācēju pienākums ir saglabāt neitralitāti un neiesaistīties aģitācijā par vai pret dalību parakstu vākšanā. Informācija par parakstu vākšanas vietām un darba laikiem būs atrodama pašvaldībās, parakstu vākšanas vietās un CVK interneta mājas lapā. Lai nodrošinātu informācijas pieejamību, CVK ziņas par savākto parakstu skaitu apkopos reizi nedēļā.

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos parakstu vākšanas lapas un sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi pārbaudīs visus parakstus, lai konstatētu, cik balsstiesīgo vēlētāju parakstījuši tautas nobalsošanas ierosinājumu un vai kāds vēlētājs nav parakstījies vairākkārt.

Ja par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai būs parakstījušies 1/10 daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētāji, CVK izsludinās tautas nobalsošanu.

Valsts prezidente apturējusi grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā.

Pēdējā brīdī gandrīz 60 tūkstoši latu no Ventrans Rīga konta tiek ar Lembergu saistītiem advokātiem

Baiba Rulle,  Diena  04/03/07    Ceturtdienā, kuras rītu Ventspils mērs Aivars Lembergs pirmoreiz sagaidīja aiz restēm, no firmas Ventrans Rīga konta tika veikti pāris interesantu un steidzamu naudas pārskaitījumu. Tie, visticamāk, ietilpst jau gadiem īstenotajā tā sauktajā A.Lemberga legālo maksājumu shēmā, kurā dažādi ar viņa ietekmi saistīti uzņēmumi tiek izmantoti "vajadzīgo" pakalpojumu apmaksai.

Kā liecina droša informācija, kas ir Dienas rīcībā, 15.martā, teju mirkli, pirms Ventrans Rīga varu pārņēma tā sauktie Lemberga oponenti, divu ar A.Lembergu cieši saistītu zvērinātu advokātu biroju — Guntara Antoma un Ramiņa un Arājs — kontos Ventrans Rīga ieskaitīja kopumā 56 952 latus. Maksājums veikts tieši dienā, kad notika Ventrans Rīga dalībnieku sapulce, kurā ar "oponentu" kontrolētā Ventbunkers balsu pārsvaru tika nomainīta iepriekš mēram lojālā šī uzņēmuma valde.

G.Antoms jau pāris dienu vēlāk oficiāli startēja kā viens no diviem A.Lemberga aizstāvjiem tā sauktajā Ventspils amatpersonu lietā, iesniedzot sūdzību par mēram piemēroto apcietinājumu. Ieva Ramiņa (Ramiņa un Arājs) jau ilgstoši ir ar A.Lemberga vārdu saistīta advokāte, kas, kā liecina vairāku avotu teiktais, mēra intereses pārstāv civiltiesiskos darījumos. G.Antoma birojam no Ventrans Rīga konta pārskaitīti 25 452 lati, bet I.Ramiņas birojam — Ls 31 500. Maksājumu uzdevuma mērķis nav norādīts.

Ar I.Ramiņu Dienai neizdevās sazināties, jo viņa jau ilgstoši slimo. Viņas birojā uz jautājumu, vai Ventrans Rīga ir advokātes klients, atteicās atbildēt, norādot, ka šādu informācija nevar sniegt. Tik kategoriska nebija G.Antoma atbilde, kura birojā Dienai paskaidroja, ka advokāta klients esot Ventrans Rīga dalībnieks Vladimirs Krastiņš (ap 6,5% daļu). Viņš gan ir starp tiem A.Lemberga domubiedriem, kurš Latvijā jau labu laiku nav sastopams. Kādus tieši pakalpojumus advokāts V.Krastiņam sniedzis un kāpēc samaksājis Ventrans Rīga, nevis V.Krastiņš pats, Dienai neizdevās iegūt. Konkrētāku informāciju par to, kāpēc Ventrans Rīga maksājis abiem advokātu birojiem Dienai neizdevās iegūt arī uzņēmumā, jo, pēc tā jaunā valdes locekļa Alekseja Ovoda teiktā, viņam nav izdevies atrast līgumus, kas liecinātu par to sniegtiem pakalpojumiem.

Faktiski šie pārskaitījumi rāda, ka uzņēmums izmantots, visticamāk, ar mēra interesēm saistītu pakalpojumu legālai apmaksai. Paralēli šai shēmai Ventspils biznesā darbojas arī nelegālā jeb tā sauktās melnās kases maksājumu shēma, no kuras arī tika ņemta nauda dažāda līmeņa amatpersonu, politiķu, un daudzu citu izpalīdzīgu personu "atalgošanai". Par šīs naudas uzskaiti, kā Diena jau rakstīja, visticamāk, atbildēja Ventspils amatpersonu lietas ietvaros apcietinātā Gita Grasmane. Kam un cik maksāt, izlēma A.Lembergs pats vai viņa vadīto biedrību Biznesa attīstības asociācija un Ventspils attīstības aģentūra dalībnieku sapulcēs, kas tika protokolētas. Noprotams, ka liela daļa šo sapulču protokolu, G.Grasmanes iegrāmatoto maksājumu, kā arī dažādu Ventspils firmu it kā oficiāli dažādām personām veiktu maksājumu dokumenti nonākuši prokuratūras rīcībā.

Dārgajai parakstu vākšanai nebūšot atsaucības

Agnese Margēviča,  NRA  04/03/07     Parakstu vākšanai un referendumam nav jēgas, jo strīdīgie likumu grozījumi tik un tā nebūs spēkā.

- Kampaņu tomēr var izmantot tie, kam izdevīgas Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

- Viltus stipendiātu sarakstu publiskošana varētu aktivizēt parakstu vākšanu.

No šodienas, 3. aprīļa, līdz 2. maijam balsstiesīgajiem iedzīvotājiem iespējams parakstīties par referenduma rīkošanu pret prezidentes apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības un Valsts drošības iestāžu likumos. Vismaz šobrīd šādam referendumam gan nebūtu jēgas, jo Saeima pagājušajā nedēļā atcēla strīdīgos grozījumus, tomēr juridiski Vairas Vīķes-Freibergas iedarbinātā procedūra vairs nav apturama. Tomēr referenduma bezjēdzība, visticamāk, noteiks, ka tā sarīkošanai nepieciešamie 1/10 daļas vēlētāju paraksti netiks savākti. Netiek izslēgts, ka atsevišķi politiskie spēki, kas ieinteresēti Aigara Kalvīša valdības gāšanā vai pat Saeimas atlaišanā, piemēram, Jaunais laiks, centīsies parakstu vākšanas kampaņā iepūst jaunu jēgu, pastiprinot retoriku par referendumu kā iespēju paust vispārēju attieksmi pret valdošo koalīciju. Balsstiesīgo mobilizēšanai lieti noderētu tā saucamā stipendiātu saraksta publiskošana, kura ticamību eksperti gan noraida jau šobrīd. Liela loma šodien startējošajā parakstu vākšanas kampaņā būtu V. Vīķes-Freibergas skaidri paustai pozīcijai, vai Saeimas pagājušās nedēļas lēmums atcelt strīdīgos grozījumus ir arī atcēlis nepieciešamību pēc referenduma. Pagaidām prezidente publiski nav atzinusi, ka situācija, kopš viņa izmantoja Satversmes 72. panta tiesības un iedarbināja referenduma mehānismu, ir mainījusies.

Visi Neatkarīgās aptaujātie eksperti apšauba parakstu vākšanas izdošanos un norāda, ka šā procesa aizsācēja V. Vīķe-Freiberga, runājot par drošības likumu grozījumiem, jau kādu laiku lieto krietni maigāku retoriku nekā 10. martā, kad paziņoja, ka aptur to izsludināšanu. Todien prezidente runāja par oligarhu ietekmes draudiem, un šā viedokļa aizstāvji nekavējoties nāca klajā ar tālejošām idejām par Saeimas atlaišanu. Politologs Filips Rajevskis norāda, ka prezidente uz šīs tēmas rēķina ir nopelnījusi lielāku autoritātes rezervi nekā pa visiem astoņiem prezidentūras gadiem, un V. Vīķes-Freibergas tagadējo iepauzēšanu raksturo ar vārdiem "viņa dabūja visu, ko gribēja". Pēc F. Rajevska domām, iegūto uzvaru pār valdību V. Vīķe-Freiberga izmantos, lai ietekmētu nākamā Valsts prezidenta izraudzīšanu.

Gan viņš, gan Latvijas Universitātes pasniedzējs Ojārs Skudra uzskata, ka tā sauktais stipendiātu saraksts, pat ja tiktu publicēts tikai daļēji, varētu ietekmēt parakstu vākšanu, jo jau šobrīd esot ļoti apšaubāma šāda saraksta ticamība. O. Skudra pat spriež, ka šajā gadījumā atkārtosies čekas maisu stāsts, kad ar kompromitējošo sarakstu saistītie politiķi tiesas ceļā apšaubīs savu saistību ar stipendiātu sarakstu. Sociologs Arnis Kaktiņš pieļauj, ka šāda kompromata parādīšanās varētu motivēt iet parakstīties par referenduma rīkošanu, jo jau šobrīd, kad Saeimas lēmums atcelt strīdīgos grozījumus ir šai kampaņai laupījis jēgu, "motivācija iet un parakstīties ir tikai viena – lai paustu protestu". Izšķiroša te būšot prokuratūras iesaiste politikas veidošanā vai atsevišķu tās darbinieku veiktā informācijas noplūde, publiskojot stipendiātu sarakstu.

Politologs Visvaldis Valtenbergs norāda, ka referendums turklāt "nav tas labākais demokrātijas līdzeklis", ja tajā jāizšķir tehniski sarežģīts jautājums. Būšot politiskie spēki, kas jēgu zaudējušo parakstu vākšanu mēģinās pārtulkot kā vērtējumu valdības darbam kopumā, tomēr, pēc V. Valtenberga domām, tas nav tik vienkārši, kaut vai tāpēc, ka arī A. Kalvīša valdība kopš janvāra, kad aizsāka strīdīgo grozījumu epopeju, ir mainījusi savu viedokli. Politologs uzsver, ka valdība un Saeima, mainot pozīciju, rīkojusies politiski gudri, jau pirms parakstu vākšanas un referenduma atbildot tautai, ka tam nav jēgas.

***

Arnis Kaktiņš, sociologs:

– Aktivitāte, visdrīzāk, būs zema. Motivācija iet un parakstīties šobrīd var būt tikai viena – paust kopumā negatīvo attieksmi pret esošo koalīciju. Ja propagandas frontēs gadīsies kādi spēcīgi ieroči, piemēram, stipendiātu saraksti, tas, protams, var atsaukties uz parakstu vākšanu.

Filips Rajevskis, politologs:

– Prezidente ir atkāpusies no sākotnēji asās retorikas. Un, ja nav tāda kārtīga vilcēja, kāda varētu būt Vaira Vīķe-Freiberga, kas cilvēkus aicinātu iet un parakstīties, tad es apšaubu parakstu vākšanas izdošanos. Vairākums sabiedrības galu galā nesaprot, par ko ir runa šajos likumu grozījumos.

Ojārs Skudra, politologs:

– Parakstu vākšana būs lielā mērā atkarīga no prezidentes publiski paustās nostājas un tā, uz ko viņa aicinās balsstiesīgos. Stipendiātu saraksts, kas varētu ietekmēt parakstu vākšanu, visticamāk, manuprāt, neparādīsies vispār vai parādīsies un būs apšaubāms – tāds jauns čekas maisu variants.

Pirmajā parakstu vākšanas dienā - liela iedzīvotāju atsaucība'

LETA  04/03/07     Pirmajā parakstu vākšanas dienā, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos, vērojama liela iedzīvotāju atsaucība, informēja parakstu vākšanas iecirkņos.

Natālijas Draudziņas ģimnāzijas parakstu vākšanas iecirkņa darbiniece Maija Buša atzina, ka nebija pieļāvusi domu par tik lielu iedzīvotāju atsaucība pirmajā dienā, jo līdz iecirkņa slēgšanas brīdim bija parakstījies 21 iedzīvotājs. Buša izteica arī prognozi, ja iedzīvotāju aktivitāte turpmāk būs tāda pati kā pirmajā dienā, tad vajadzīgais parakstu skaits varētu tikt savākts.

Savukārt Rīgas Valsts 1.ģimināzijā parakstus otrdien bija nodevuši 53 iedzīvotāji, kuru skaitā ir gan jauni, gan gados vecāki cilvēki. Ģimnāzijā ierīkotā parakstu vākšanas darbiniece atzina, ka pirmajā dienā ir bijusi liela atsaucība un pagaidām viss norit raiti, tikai cilvēki mēdz sūdzēties par to, ka nav pieejama informācija par to, kur ir izveidotas parakstu vākšanas vietas.

Tāpat vēl vienā parakstu vākšanas iecirknī Pērses ielā jau pirmajās darba trīs stundās tika savākts 21 paraksts, taču jau iecirkņa darba laika beigās tas nebija būtiski pieaudzis un saglabājās tāds pats.

Aģentūra LETA novēroja, ka pie paraksta vākšanas vietām izlikti informatīvi plakāti, kas pielīmēti pie ieejas. Otrdien parakstu vākšanas iecirkņi darbojās līdz plkst.13, taču rīt tie strādās no plkst.16 līdz 20.

Otrdien uzsākta parakstu vākšana, kas ilgs 30 dienas - līdz 2.maijam.

Parakstu vākšanas vietas būs atvērtas katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās, un parakstu vākšanas vietu darba laiks būs četras stundas dienā.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā noteikušas pašvaldības ar tādu aprēķinu, lai uz katriem 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Latvijā izveidotas 615 parakstu vākšanas vietas.

Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai no šodienas līdz 2.maijam varēs arī 27 ārvalstīs, kur izveidotas 32 parakstu vākšanas vietas, kas atrodas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Piedalīties parakstu vākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī ir vismaz 18 gadus veci. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Tā kā Valsts prezidente ir apturējusi divu likumu publicēšanu, vēlētāji var izvēlēties - parakstīties par vienu vai abiem apturētajiem likumiem. Atkarībā no vēlētāja izvēles pasē tiks izdarīta viena vai divas atzīmes par dalību parakstu vākšanā.

CVK atgādināja, ka parakstu vākšanas laikā vēlēšanu komisiju un parakstu vācēju pienākums ir saglabāt neitralitāti un neiesaistīties aģitācijā par vai pret dalību parakstu vākšanā. Informācija par parakstu vākšanas vietām un darba laiku būs pašvaldībās, parakstu vākšanas vietās un CVK interneta mājaslapā "www.cvk.lv". Lai nodrošinātu informācijas pieejamību, CVK ziņas par savākto parakstu skaitu apkopos reizi nedēļā - trešdienās.

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos parakstu vākšanas lapas un sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi pārbaudīs parakstus, lai konstatētu, cik balsstiesīgo vēlētāju parakstījuši tautas nobalsošanas ierosinājumu un vai kāds vēlētājs nav parakstījies vairākkārt.

Ja par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai būs parakstījušies desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētāji, CVK izsludinās tautas nobalsošanu.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai izmaksās 499 000 latu. Ja būs jārīko referendums, no valsts budžeta šim mērķim nāksies piešķirt vairāk nekā divus miljonus latu.

Intervija ar L. Ozoliņu: Neesam saimnieki paši savā zemē

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   04/03/07    Latvijas un Krievijas robežlīgums, koalīcijas partneru — Latvijas Zemnieku savienības — kongress, "zaļo zemnieku" premjera kandidāta apcietināšana —uz sarunu par šiem un citiem jautājumiem Nedēļa aicināja Latvijas Zaļās partijas deputātu Leopoldu Ozoliņu.

Leopolds Ozoliņš uz sarunu ierodas tieši no tikšanās ar Čehijas delegāciju. Vēl ir jāiet uz Indijas "pasākumu", bet starplaikā jāizlasa šodien atsūtītās vēstules, piemēram, no Būvvaldes — par iespēju pēc ugunsgrēka atjaunot ēku, kurā bija pansionāts Reģi. Tāpat jānoskaidro par koku izciršanu Jūrmalā, Vikingu ielā.

- Diemžēl tagad gan ar vides problēmām iznāk mazāk nodarboties, jo daudz laika paņem Saeimas ārlietu komisijas vadītāja vietnieka pienākumi. Dokumentu kaudzi cilādams, viņš bilst, ka presē gluži aplam teikts, ka deputāti strādājot tikai 16 stundu nedēļā. Lūk, visa šī diena viņam ir aizņemta ar dažādiem pienākumiem līdz pat vēlam vakaram. Taču vairāk par ikdienas darbiem uztrauc šābrīža politiskā situācija valstī, kas ir ļoti sarežģīta.

- Kā jūs vērtējat situāciju valstī? Jūs pirms sarunas to raksturojāt kā ļoti sarežģītu.

- Pirmām kārtām mani satrauc robežlīguma parakstīšana. Krievija nav atzinusi okupācijas faktu kā tādu. Mūsu Ārlietu ministrija nav sēdusies pie sarunu galda jau no 1995. gada, kad bija Saeimas lēmums uzsākt sarunas par šo jautājumu. Turklāt ne tikai attiecībā uz Molotova—Rībentropa paktu, bet arī Jaltas—Potsdamas līgumu. Tāpēc faktiski būtu jārunā ne tikai ar Krieviju, bet arī ar ASV un Lielbritāniju. Ne velti Bušs attiecībā uz to teica: "We are guilty" (Mēs esam vainīgi. — Angļu val.). Esmu atkārtoti rakstījis par šiem jautājumiem gan Ārlietu ministrijai, gan prezidentei. Bet seko tikai visāda atrunāšanās.

Jā, ir slepenie dokumenti Jaltai un Potsdamai, kas nav publiskojami līdz 2023. gadam. Veči ir miruši, un nu varētu dokumentus atvērt, taču — ja līgums tik spēcīgi noslēgts, tad gluži iespējams, tas darbojas vēl šobrīd. Tā ir sarežģīta politika. Attiecībā uz robežlīgumu — redzēsim, vai to atbalsīs un Saeima tālāk virzīs uz Satversmi.

- Jūs par šo līgumu nebalsojāt?

- Nē, es balsoju pret pilnvarojumu, jo tas izskatījās ļoti aizdomīgs. Turklāt — ja vēl Krievija piespiež atsaukties uz Helsinku nolīgumu, kas paredz: pēckara robežas nav grozāmas. Lai gan tur tajā pašā nolīgumā ir norādīts, ka pēc kara noteiktās robežas nav vardarbīgi grozāmas, bet sarunu ceļā gan tās varētu mainīt. Nu, tad varētu runāt. Ar to es, protams, nedomāju, ka Abrene ir saglabājusi savu vērtību. Ko līdzīgu jau varam redzēt šeit pat, piemēram, aizbraucot uz Tukuma armijas pilsētiņu vai uz Bolderāju. Jo tur, kur bijusi cita kultūra un ideoloģija, — tas ir briesmīgi.

Kā es varu justies, ja šodien man uz katra stūra jādzird trīsstāvīgie vārdi? Ja neesam saimnieki paši savā zemē, par ko tad lai runā! Skat — tagad tik daudzus uzņēmumus pārpērk skandināvi, vācieši... Tad nav jābrīnās, ka Gustava šokolādes konfektīte, lai arī rokudarbs, maksā 50 santīmu. Savukārt mana uzņēmuma, kas ražo labus preparātus, apgrozījums ir tik niecīgs, ka ar to tik tikko varu samaksāt telpu īri un algas.

Kā var justies? Un kur tad vēl inflācijas draudi? Lūk, cukurrūpniecība — kāpēc to nevar pārprofilēt un ražot bioetanolu? Es arī labprāt savai mašīnai to lietotu. Kāpēc jānogremdē vesela rūpniecības nozare? Visu to redzot, gribas jautāt — kas notiek?

- Un tomēr — kādu paredzat robežlīguma nākotni?

- Kā attīstīsies? Igaunija pievienoja robežlīgumam savu deklarāciju pirms ratifikācijas. Tagad tas viss tur ir apstājies. Nu, nedrīkst Krievija tā ņirgāties, patiesībā to var nodēvēt par huligānisku uzvešanos. Vācu presē bija labi uzrakstīts, ka Latvija paraksta šo robežlīgumu, neko pati pretī nesaņemot — pat ne "sprāguša ēzeļa ausis". Kā tad var šādā situācijā justies tie ļaudis, kas ar sajūsmu sagaidīja dziesmoto Atmodu? Tie, kas ticēja, uzticējās...

- Varbūt mums tiešām tās pieminētās garās ausis arī ir?

- Jā, kaut kas uz to pusi ir. Te jau raksta, ka esam vergu tauta. Lai gan personīgi tā nedomāju. Jo kāpēc tad vācieši savām pilīm cēla tik biezus aizsargmūrus? Lietuviešiem tā situācija ir atšķirīga — viņiem bija sava karaļvalsts un, jāatzīst, arī cita mentalitāte. Mēs varbūt arī pārāk uzticamies, ielaižamies kompromisos.

- Robežlīgums ir īpaši jutīgs jautājums, un te vairāk darāmā ir arī Valsts prezidentei...

- Redziet, manuprāt, prezidentei vairāk vajadzēja nodarboties tieši ar iekšlietām. Skat, viņa savulaik pieķērās tiesnešiem, kas savukārt uzbruka viņai, noliedzot viņiem veltītos pārmetumus, lai gan galu galā izrādījās, ka prezidentei ir taisnība. Jo ar kukuļņemšanu ir tā — ja sabiedrība redz, ka tai visapkārt tādas lietas notiek un negodīgums zeļ un plaukst, rodas pārliecība, ka tā vajag rīkoties.

Tas pats attiecas uz privatizācijas procesu. Sākotnēji cilvēki sertifikātus pārdeva, sākot no 50 santīmiem līdz diviem latiem, bet tālāk jau uzpircēji realizēja par 28 latiem. Cik tolaik bija uzpircēju kantoru — paši atceraties. Tātad kāds jau bija izrēķinājis un zināja, ka šis rūpals būs izdevīgs. Beigās ar šiem sertifikātiem varēja samaksāt pat par Ķemeru sanatoriju, kas nu ir izpostīta... Un tam procesam savu roku pielika mūsu gudrie — Krasts, Godmanis, Birkavs.

Tāpēc arī cilvēki, visu to vērojot, spriež: ko tur mocīsies, dzīvo šodienai! Un dzīvo arī — apbūvē Lielupes krastu, veselu servisu iegāž palienē. Būtībā katru dienu notiek kāda negatīva lieta. Lūk, izplūst dīzeļdegviela Daugavā.

- Jūsu koalīcijas partneriem — "zemniekiem" — nesen bija kongress. Vai tajā piedalījāties?

- Nē, nepiedalījos. Nu, ko es viņiem klāstīšu savas domas. Vai tomēr vajadzētu? Frakcijas sēdēs es nekad neklusēju — ierosinu priekšlikumus, debatēju, izsaku savas domas.

- Kāpēc, jūsuprāt, tomēr Lembergs tika apcietināts?

- Dzirdēju, ka ir parakstījušies par to, lai atbrīvo Lembergu pirms tiesas. To arī vajadzēja darīt! Kā tad Pliners balsoja par muitas kontrabandistu, kuru palaida vaļā. Lembergu, lūk, nedrīkstot atbrīvot, jo viņš varot traucēt izmeklēšanu. Interesanti — kādā veidā tas varētu notikt?

Tas ir politisks pasūtījums, un lietu var uztaisīt no jebkā. Tas nu ir pilnīgi skaidrs. Taču viņš pats arī ir drusku vainīgs — nevajadzēja tik asi kritizēt ne Ģenerālprokuratūru, ne prezidenti, ne Sorosu. Lai gan mēs jau daudzi tā domājam.

- Jūs jau gan savas domas neslēpjat un esat visai tiešs izteikumos.

- Es savas domas neesmu pārāk slēpis, un arī par Lembergu pateikšu. Man par viņu ir vislabākais iespaids. Ne jau tāpēc mēs izvirzījām viņu par premjera kandidātu, ka viņš neko nedarītu. Paskatieties — Ventspils ir sakopta, kārtīga, par ko esmu pārliecinājies pats savām acīm. Kad ar savu palīgu vācām ziedojumus Cesvainei, lai stimulētu pils atjaunošanu, tad Ventspils mērs bija viens no tiem, kas uzreiz atsaucās šim aicinājumam. Tiešām neko sliktu par viņu nevaru teikt — talantīgs organizators.

Ja tie īpašnieki savstarpēji sakasījušies, tad jau vajag kādu vainīgo. Faktiski jau Meroni bija tas, kas parakstījis vairākus dokumentus, taču nu viņš ir pozitīvais tēls. Un kā Lembergu "zāģēja" melnais PR? Kamēr cilvēks nav notiesāts, nevar viņu saukt par noziedznieku. Būtībā jau — attiecībā uz viņa apcietināšanu — notikumi risinājās kā tādā gangsteru filmā. Lai vienas partijas izvirzīto premjerministru ietupinātu cietumā, dzenas pakaļ, noķer un tad ved ar 140 kilometriem stundā. Vai viņš būtu oligarhs? Kas to lai zina, kas tas tāds? Iespējams, ka Sorosu, kas maksā Providus, Delnai, kārtīgas stipendijas, var uzskatīt par oligarhu. Katrā ziņā konferencē TV intervijā viņš teica, ka Latvijā ieguldījis 60 miljonus dolāru. Laikam jau par šo summu kāda atdeve ir vajadzīga?

- Kā jūs prognozējat — kā tālāk attīstīsies notikumi?

- To paredzēt nevar — visādi varianti ir iespējami. Nedomāju, ka Lembergu neaizstāvēs. Atminos, "slavenais" Georgs Lancmanis, kad viņu Krasta valdība mēģināja apvainot spirta kontrabandā, uzreiz deva pretsparu un uzrakstīja par firmu, kur darbojušies valdības vīri. Un tūlīt skandāls apklusa.

Lauvas jau ik pa laikam plēšas. Bet kāpēc tas īsti notiek? Laikam jau naudas dēļ, kuras vienmēr ir par maz. Tas var būt arī konkurējošā biznesa pirksts — re, Naftu tagad nopērk citi ļaudis. Skaidrs, visas valsts prestižās lietas jau vajag atdot. Kāpēc tādi simboli, kā jau minētā Ķemeru sanatorija, jāatdod svešiem? Jo, manuprāt, mums ir trīs šādi simboli — Brāļu kapi, Brīvības piemineklis un Ķemeru sanatorija.

Un "balto kuģi" savulaik arābiem atdeva Krasta valdība. Leonīds Alksnis tolaik bija Jūrmalas mērs, un es "savedu kopā" premjeru Krastu un Jūrmalas mēru. Krasts piedāvāja pilsētai pārņemt šo objektu, bet Alksnis bija ar mieru to darīt tikai gadījumā, ja valsts piešķir šim nolūkam miljons latu. Taču valstij tādas naudas nebija... Viss beidzās ar to, ka Alksnis mani iesūdzēja tiesā par neslavas celšanu — viņš sadzirdēja to, ko nemaz nebiju teicis. Cik man bija izdevumu advokātiem! Galu galā no viņu pakalpojumiem atteicos, jo mans advokāts vairāk uzticējās pretējai pusei.

- Tas zināmā mērā sasaucas ar Ančāna gadījumu Jūrmalā.

- Nu, jā — beigās jau nonāca tik tālu, ka pats vien vainīgs. Ja cilvēks iziet šādu ceļu, vai viņš nākamreiz ies ziņot kādam? Pierādi, ka tev ir piedāvāts kukulis. Man vienmēr kļūst ļoti šaubīgi, kad tiek doti tādi mājieni. Iet uz policiju un stāstīt, ka tev piedāvāts kas tāds, lai viņi organizē ķeršanu? Man nepietiek dūšas tādām lietām. Es noteikti nebūtu šajā lietā iesaistījies. Man pietiek, ja man uzbrūk kādreiz, mašīnu sadauza. Es tiešām zinu, ko nozīmē tiesas procedūra. Un kāda ir advokātu attieksme? Kad toreiz, kad tiesājos, pārlasīju kasācijas sūdzību, ko man iedeva advokāts, cerēdams, ka neiedziļināšos. Izrādās, nobeiguma daļā ierakstīts, ka atzīstu sevi par vainīgu un lūdzu sevi apžēlot, jo esmu slims un vārgs pensionārs. Muļķības! Es prasīju advokātam: ko jūs darāt? Advokāts nosarka — viņš domāja, ka es parakstīšos. Tādi, lūk, gadījumi notiek.

- Vai, jūsuprāt, Jūrmalas gadījums mainīs nākamo vēlēšanu gaitu?

- Diez vai. Noteikti viss notiks smalkāk, ne tik rafinēti. Bet kukuļošana noteikti būs. Viena cilvēka pretnostāšanās neko nemainīs. Vispār jau ietekmēt lietu gaitu ir ļoti grūti. Jā, par to pārliecinājos, būdams Jūrmalas deputāts un Vides komitejas vadītājs. Vai kāds ieklausījās manā viedoklī, ka jaunus apjomus celt vajag mazvērtīgās apbūves vietās un degradētās teritorijās. Bet, nē — vajag izcirst mežu, mainīt dabas pamatnes zonējumu. Lai man nebūtu balss "pārākuma" komitejā, ievēlēja vēl divus deputātus, un viss aizgāja "pareizās sliedēs". Es arī biju kategoriski pret akvaparku. Kā tās "zarnas" izskatās pie pilsētas vārtiem? Taču neko nevar izdarīt — vairākums nobalso par, un viss.

- Un tomēr jums nav bijis bail skaidri paust savu nostāju gadījumos, kad vairākums rīkojas atšķirīgi? Jūs 16. martā bijāt vienīgais, kas apmeklēja Leģionāru piemiņas pasākumu.

- Jā, vienīgais. Nu, leģionāri. Kas viņi par leģionāriem? Cilvēki atceras jaunības laikus, savus biedrus. Tas datums tieši jāuzsver — tā būtībā ir tā Jalta un Potsdama, Molotova—Rībentropa pakts. Tagad mūsējie ir Irākā un Afganistānā — un kas viņi tur ir? Agresori, uzbrucēji? Katrā ziņā viņi ir svešā valstī un ar svešu karaspēku.

Uzskatu, ka nevar noliegt to traģēdiju, kas notika tikai lielvalstu politisko ambīciju dēļ. Mūsu tautai nācās par to ciest — cik cilvēku izsūtīja, cik aizgāja bojā?! Kādi necilvēcīgi apstākļi bija jāpārcieš? Un tagad mūs aicina visu to aizmirst?! Un vai tad krievu armija neiesauca mūsu zēnus, neprasot, vai tu gribi vai ne. Dažam bija jākaro ne tikai vācu, bet arī krievu armijas pusē. Tas taču cilvēkiem un pasaulei ir jāskaidro. Prezidente arī to nav pietiekami darījusi. "Zaļo zemnieku" frakcija izdevusi bukletus, kur skaidro visus šos notikumus. Lūk, te sēž vainīgie Jaltas konferencē, kuru dēļ gāja bojā miljoniem cilvēku. Atņēma īpašumus — un vai tie ir atdoti?

- Jūs bijāt viens no tiem, kas aicināja publiskot čekas aģentu vārdus. Minot jūsu vārdiem: "Labāk rūgta īstenība nekā saldi meli."

- Pilnīgi pareizi! Faktiski jau tas ļoti varētu atveseļot sabiedrību. Kāda vaina ir tiem, kas ir atzinušies? Dažādi jau tie ceļi bija, kā cilvēki tajā sistēmā tika ievilkti. Daudzi arī neizturēja. Mākslinieks Staprāns bija minējis arī prezidentes vārdu. Viņa jau savulaik brauca uz šejieni. Nu atrada kādu grāmatu, literatūru lidmašīnā, sak — ved pretpadomju aģitāciju, vai zini, ka tas tev draud ar Sibīriju? Un kurš draudu iespaidā neparakstīsies?

Tie visi, protams, ir tikai minējumi. Bet katrā ziņā — vajag atklāt tos, kas "maisos" ir. Nu, kāpēc man — tāpēc vien, ka nepiekritu sadarboties ar čeku (man vairākkārt aicināja stučīt), — sabojāja visu karjeru, disertāciju, centra vadīšanu? Lai arī es domāju, ka jāatver tie maisi, tomēr šaubos, vai tas jādara tieši tagad, kad sabiedrība ir tik ļoti satraukta par valstī notiekošo. Tauta neizturēs triecienu.

- Runājot par tautu un tās viedokli — kā vērtējat nepieciešamību rīkot referendumu?

- Ko vairākums saprot no drošības iestādēm? Kāda tur kontrole vajadzīga? Manuprāt, ir vajadzīga parlamentārā kontrole. Citādi salasās veči, kas ir gadījuma cilvēki, un lemj. Kas tad ir ministrs — cilvēks no malas, ko tauta nav ievēlējusi. Piemēram, Staķe taču nebija ievēlēta, kad tika iecelta ministres postenī. Atsevišķos gadījumos tikai ieliek ievēlētos pārstāvjus.

- Politiskā atbildība — vai tā pastāv?

- Vismaz attiecībā uz sevi domāju, ka tāda man ir — un mani vārdi saskan ar darbiem. Neesmu no tiem, kas izvairās no darba. Šodien arī — varēju nebūt Saeimā. Uz tikšanos ar čehiem daudzi komisijas locekļi nemaz neatnāca. Bet es atnācu.

- Vai šim darbam jēgu saskatāt?

- Jēga noteikti ir, taču ļoti maz ko var izdarīt. Pirmām kārtām nerīkojamies ar budžetu. Ar deputātu kvotām ļoti maz ko var izdarīt. Šo to tomēr ir izdevies paveikt. Esmu palīdzējis gan skolām, gan muzejiem. Nupat mūs aicina uz Dobeli, kur palīdzējām iegādāties krēslus (2000 latu iedeva).

Patiesību sakot — arī uz Jūrmalu — maz ko var ietekmēt. Jūrmalas mēra Daiņa Urbanoviča laikā vismaz ņēma vērā savāktos iedzīvotāju parakstus. Piemēram, tādējādi izdevās uz astoņiem gadiem apturēt apbūvi Bulduros, Meža prospektā. Bet tagad tur esot kas pārplānots, pārdots. Taču kopumā — suņi rej (tas esmu es), bet karavāna iet uz priekšu.

Vispār nākotne nerādās spoža — ne tikai attiecībā uz politiku, bet arī vidi. Diemžēl vides komisiju pievienoja tautsaimniecības, un to sadalīja. Tomēr vides komisija ir vajadzīga. Jo šobrīd ļoti tiek iznīcināta ainava. Jaunās būves ir briesmīgas — šīs te kastveida Maxima un citi lielveikali. Ir tikai reklāma un sienas. Vai arī vēl "aizraujošākas" idejas — uzbūvēt pilsētas vidū kalnu, kā tas ir iecerēts Jūrmalā. Kam tas ir vajadzīgs? Jūrmalā taču vajag samēru, te nav nekāda Dubaja vai Losandželosa. Vienam, kurš uzskata sevi par ģēniju, ienāk kas tāds prātā, un — vai nu pašam nauda ir, vai mēģina to citur dabūt, bet viss notiek.

Saeima lems par prezidenta ievēlēšanas likumu

DELFI  04/04/07    Saeima trešdien nodeva komisijām Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma projektu, kas paredz, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām, un par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju.

Likums paredz, ka Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības, ja persona likumā paredzētajā kārtībā nav atzīta par rīcības nespējīgu, neizcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Tāpat par prezidentu nevar klūt persona, kas Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas; ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks.

Likums paredz, ka par prezidentu nevarēs ievēlēt personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās; ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

Valsts prezidenta kārtējām vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā četrdesmit dienas un ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

Kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta to pieteikšanas secībā. Valsts prezidentu ievēl aizklāti balsojot, ar vēlēšanu zīmēm Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Deputāti vēlēšanu aploksni pašrocīgi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Saeimas sēžu zālē.

Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, vēlēšanas atkārto. Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas notiek, ja esošais Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst, ir atlaists. Ja tiek rīkotas Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kandidatūru iesniegšanas termiņu un Valsts prezidenta vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.

Ja Saeimas pilnvaru termiņa izbeigšanās dēļ nav iespējams ievērot šajā likumā noteiktos kandidātu pieteikšanas un Valsts prezidenta vēlēšanu termiņus, Valsts prezidentu ievēl jaunievēlētā Saeima.

Ja ievēlētais Valsts prezidents atsakās dot svinīgo solījumu Saeimas Prezidija noteiktajā dienā, tiek rīkojamas jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.

Jaunais prezidents jāievēl pēc jaunā likuma

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   04/04/07    Iecerēts, ka jau 3. maijā Saeima pieņems jauno Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, kas paredz, ka kandidatūras augstajam amatam būs jāizvirza ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām.

Vakar likumprojektu izskatīja Saeimas Juridiskā komisija, kas nolēma: jau šodien likumprojekts jāpieņem Saeimas plenārsēdē pirmajā lasījumā, jo Valsts prezidenta vēlēšanas vairs nav aiz kalniem.

Jauno likumu izstrādājusi īpaša apakškomisija, kurā strādāja deputāti no visām Saeimas frakcijām. Likumprojekts paredz, ka par prezidentu var ievēlēt personu ar nevainojamu reputāciju.

Frakcijas "Saskaņas centrs" deputāts Jānis Urbanovičs vaicāja, kā gan tiks izvētīts, vai kandidātam ir vai nav nevainojama reputācija.

"Nevainojamu reputāciju nevar ne metros izmērīt, ne kilogramos izsvērt," atzina apakškomisijas vadītāja Vineta Muižniece. "Nevainojama reputācija nozīmē, ka kandidāts ir kārtīgs cilvēks." Viņa atgādināja, ka arī tiesībsargam tiek prasīta nevainojama reputācija.

Tas, vai reputācija tiešām ir nevainojama, vispirms būs jāizvērtē kandidāta izvirzītājiem un pašam kandidātam, teica Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Iecerētais likums tāpat kā Satversme nosaka, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis vismaz 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības.

Taču Satversme nosaka tikai to, ka kandidātam jābūt pilntiesīgam, toties iecerētais likums jau reglamentēs sīkāk, nosakot, ka Valsts prezidenta amatā nevar ievēlēt personu, kura atzīta par rīcības nespējīgu, izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izdarījusi citu krimināli sodāmu nodarījumu, bet kādu iemeslu, piemēram, nepieskaitāmības dēļ, nav sodīta. Tāpat noteikts, ka par Valsts prezidentu nevar ievēlēt bijušos čekistus un citu izlūkdienestu bijušos un esošos štata darbiniekus, kā arī personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās kompartijā vai citai Latvijas neatkarībai naidīgās organizācijās vai arī sodītas ar aizliegumu kandidēt vēlēšanās. Piesakot Valsts prezidenta amata kandidātu, būs jāiesniedz arī kandidāta parakstīts apliecinājums, ka viņš ir vai nav sadarbojies ar izlūkdienestiem kā ārštata aģents. Paredzams, ka pret aizliegumu kandidēt čekistiem un komunistiem iebildīs Saeimas prokrieviskās frakcijas. Jau vakardienas komisijas sēdē deputāts Valērijs Agešins ("SC") atgādināja, ka Satversmes tiesa ieteikusi rūpīgi pārdomāt, vai šādi ierobežojumi ir samērīgi.

To, vai kandidāts atbilst likuma prasībām, pārbaudīs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, taču lēmumu par kandidatūras noraidīšanu varēs pieņemt tikai Saeima.

Tā kā Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš beidzas 8. jūlijā, saskaņā ar iecerēto likumu var prognozēt, ka nākamā prezidenta kandidatūras tiks nosauktas ne vēlāk kā 20. maijā.

Saeimas sēdei jauna prezidenta ievēlēšanai vajadzētu notikt ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru beigām, tātad ne vēlāk kā 8. jūnijā.

Likumprojektā noteikts arī, ka kandidātus vēlēšanu zīmē jāieraksta to pieteikšanas secībā un ka Valsts prezidentu ievēl, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Ja vēlēšanās neviens kandidāts neiegūs ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 balsi, tiks rīkotas jaunas vēlēšanas, kurām kandidātus izvirzīs ne vēlāk kā piecas dienas pēc neveiksmīgās balsošanas.

Tā kā līdz Valsts prezidenta vēlēšanām atlicis maz laika, deputāti apsprieda iespēju pieņemt likumprojektu steidzamā kārtā, tātad tikai divos lasījumos.

J. Urbanovičs izteica bažas: ja likumprojektu nepieņems steidzami, tad kaut kas varot notikt un beigās to vispār nepieņems. Tomēr komisija vienojās projektu izskatīt parastajā kārtībā.

Pieņemt likumu, kurā tiktu noteikta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, ierosināja tagadējā valsts galva Vaira Vīķe-Freiberga. Prezidentes padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule man sacīja, ka svarīgākās V. Vīķes-Freibergas vēlmes Saeima, izstrādājot likumprojektu, ir ņēmusi vērā. Proti, prezidentei vissvarīgāk šķita, lai likumā tiktu noteikts, ka prezidenta vēlēšanas notiek savlaicīgi, lai jaunievēlētais prezidents varētu mierīgāk sagatavoties "lietu pārņemšanai".

Taču kopumā Valsts prezidente likumprojektu izvērtēšot tad, kad tas būs pieņemts Saeimā un atradīsies valsts galvai uz galda.

Patlaban tiek minēti nu jau vismaz desmit iespējamie nākamie Valsts prezidenti, taču oficiāli savu kandidātu augstajam amatam izvirzījusi vienīgi opozīcijas frakcija "Jaunais laiks", kas prezidenta krēslā vēlētos redzēt Saeimas deputāti, bijušo ārlietu ministri Sandru Kalnieti.

Par iespējamām kandidatūrām sācis runāt arī premjers, Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš uzskata, ka piemērotākie kandidāti meklējami tieši TP rindās, un minējis sava biroja vadītāju Māri Riekstiņu, ārlietu ministru Arti Pabriku un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu, ziņo aģentūra LETA.

Vairāki iespējamie kandidāti varētu nākt arī no Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" frakcijas, piemēram, bijušais premjers Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja biedre, bijusī kultūras ministre Karina Pētersone un iekšlietu ministrs, bijušais premjers Ivars Godmanis.

Zaļo un zemnieku savienība par piemērotāko prezidenta amata kandidātu grasās apspriesties ar Valsts prezidenti, bet mazākā koalīcijas frakcija – "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vēl arvien pieļauj domu virzīt nozīmīgajam amatam kādu no saviem eiroparlamentāriešiem.

Amatpersonu ienākumi palielinās

Liene Barisa, NRA   04/04/07    Pirmdien beidzās termiņš, kad amatpersonām Valsts ieņēmumu dienestā bija jāiesniedz deklarācijas par 2006. gadu.

(VID) bija jāiesniedz deklarācijas par 2006. gadu. Saskaņā ar VID informāciju šogad neviena no simt trīsdesmit četrām augstākajām valsts amatpersonām nav kavējusi deklarāciju iesniegšanu. Savukārt par pārējām kopumā valstī reģistrētajām 67 203 amatpersonām informāciju sola sniegt pēc mēneša. Šobrīd VID pieejamā un aģentūrā LETA apkopotā informācija ļauj secināt, ka kopumā amatpersonām salīdzinājumā ar 2005. gadu ienākumi un uzkrājumi ir palielinājušies.

Ievērojami ienākumi pērn bijuši premjeram Aigaram Kalvītim – 159 070 latu. Valsts kancelejas maksātais atalgojums viņam gan bijis salīdzinoši tikai 32 071 lats. Premjeram pārskaitīti 120 000 latu un 10 000 eiro (7000 latu). Premjera padomnieks Arno Pjatkins skaidrojis, ka A. Kalvītis 2006. gadā citiem akcionāriem pārdevis sev piederošās uzņēmumu kapitāla daļas.

Ienākumu ziņā daudz no Ministru prezidenta neatpaliek arī Valsts prezidente, par 2006. gadu deklarējot ienākumus aptuveni

136 500 latu apjomā. Liela daļa ieņēmumu prezidentei gan ir maksājumi no Kanādas privātā pensiju fonda – 53 382 Kanādas dolāri jeb 24 022 lati. Atalgojums par prezidentes pienākumu veikšanu Vairai Vīķei-Freibergai bijis 28 988 latu apjomā. Prezidente ienākumus 2006. gadā ievērojami palielinājusi, pārdodot savu īpašumu – mājas daļu Kanādā par 44 590 latiem. 35 000 latu V. Vīķe-Freiberga saņēmusi arī kā balvas – Gētes universitāte pasniegusi Walter Hallstein balvu par izcilu ieguldījumu Eiropas Savienības veidošanā, bet Austrijas Batlinera institūts apbalvojis "par dotajiem impulsiem diskusijā par ES attīstību". Daļu no šiem apbalvojumiem V. Vīķe-Freiberga ziedojusi Vītola fondam.

No trim augstākajām valsts amatpersonām daudz pieticīgāka ir Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša finansiālā situācija, un viņa ienākumi pērn bijuši aptuveni 16 445 lati.

Ar lieliem ienākumiem izceļas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs. Viņš pērn guvis ap 1,45 miljonu latu lielus ienākumus. Lielāko ienākumu daļu veidojis darījums, kurā par SIA Āzenes Properties kapitāldaļu pārdošanu ministrs no SIA Manutent Latvia saņēmis 1,99 miljonus eiro. Savukārt darba algā, līdzīgi kā citiem ministriem gada laikā, A. Štokenbergam izmaksāti aptuveni 25 000 latu.

Citiem ministriem tik lieli ienākumi nav uzrādīti, taču salīdzinoši diezgan lieli ienākumi bijuši izglītības ministrei Baibai Rivžai –

49 650 latu (teju divas reizes vairāk nekā 2005. gadā), e-ministrei Inai Gudelei – 41 000 (arī divreiz vairāk nekā iepriekš) un citiem. Spriežot pēc aģentūras LETA apkopotās informācijas, diezgan lieli ienākumi pērn bijuši arī Raimondam Paulam – 159 880 latu. Lielu daļu ienākumu viņam veido autoratlīdzību maksājumi.

Savukārt partijas Jaunais laiks vienam no līderiem Einaram Repšem – viņš kļuva bēdīgi slavens ar saviem finanšu darījumiem, atstājot novārtā politiku – atkal ir palielinājušās parādsaistības. Pagājušā gada beigās tās bijušas 607 240 latu, liecina deklarācija. Sākot pildīt amata pienākumus 9. Saeimā, E. Repše bija deklarējis tikai 217 604 latu parādsaistības, un vēl pirms gada iesniegtajā deklarācijā viņš bija deklarējis 1,16 miljonu latu parādus.

Savās deklarācijās dažas amatpersonas joprojām mēdz uzrādīt arī ievērojamus skaidras naudas uzkrājumus. Piemēram, Ainārs Šlesers uzkrājis aptuveni 80 000 latu. Tiesa, zeķē krātās naudas apjomi ir samazinājušies salīdzinājumā ar 2005. gadu, kad skaidrā naudā ministram bija sakrāti 121 000. Bankām acīmredzot neuzticas arī iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, kam skaidrā naudā deklarēti 15 000 latu un 12 000 dolāru, savukārt Latvijas Krājbankā uzkrāti salīdzinoši tikai 1520 latu. Aptuveni 13 000 latu dažādās valūtās skaidrā naudā uzkrājis arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris.

Skaidru naudu deklarē liela daļa amatpersonu. Visbiežāk gan uzrādītie uzkrājumi nepārsniedz 10 000 latu. Spriežot pēc deklarācijām, gana populārs naudas tērēšanas veids ir ziedojumi. Pārsvarā tie ir ziedojumi savām partijām, taču ne tikai. Interesanti, ka, piemēram, satiksmes ministrs A. Šlesers 10 000 eiro ziedojis Pirmajam Baltijas kanālam.

Miljoniem vērtās armijas formas nāksies uzlabot

Viesturs Radovics, NRA   04/04/07     Nav kur ielikt pildspalvu, šaurās bikses spiež dibenu, pēc mazgāšanas noiet maskēšanās raksts – šādas sūdzības Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība saņēmusi par jaunajām armijas uniformām, kas valstij izmaksāja gandrīz 13 miljonus latu.

Pirmie jaunos formas tērpus karadarbības apstākļos iemēģināja karavīri, kuri šā gada sākumā devās misijā uz Irāku. No viņiem arī pienākušas pirmās sūdzības un ierosinājumi. "Būtībā karavīri sūdzas par četrām lietām. Pirmā – formu audums ir neizturīgs, pie mazākā defekta plīsums aiziet visas drēbes garumā. Šo nelaimi varētu skaidrot ar auduma sastāvu – tajā ir 65 procenti kokvilnas un

35 procenti poliestera. Šāds audums ir labs karstā klimatā, bet aktīvas darbības laikā, kad karavīram jārāpo, jālien un tamlīdzīgi, tas ir pārāk trausls," Neatkarīgajai stāstīja NBS Nodrošinājuma pavēlniecības komandieris pulkvežleitnants Sandris Brālēns. Sūdzību dēļ turpmāk šādu audumu kājnieku formām neizmantos.

Tāpat karavīri sūdzējušies par auduma krāsojuma noturību – pēc pāris mazgāšanas reizēm audums izbalo.

"Neoficiāli dzirdētas pat tādas muļķības, ka formām nomazgājušies nost maskēšanās raksta kubiņi. Tas nu nekādi nevar būt. Tomēr, lai kliedētu šaubas, auduma paraugus nodevām Lietuvas Tekstila institūtam neatkarīgas ekspertīzes veikšanai. Tad arī noskaidrosim, vai nelaime ir zviedru uzņēmuma Baracuda SAAB ražotajā audumā, vai arī tas ir nepareizi mazgāts," skaidroja S. Brālēns. Karavīriem nepaticis arī formu dizains, kas nedaudz atgādina ASV militārās formas, un dažādas praktiskas lietas, piemēram, formā nav kabatiņas, kur glabāt pildspalvu.

Uzņēmums SRC Brasa, kas no piegādātā auduma Brasas cietumā šuj jaunās karavīru formas, veicis Irākā esošo karavīru aptauju. Apkopojot anketā ierakstītās atbildes, NBS un šuvēji akceptējuši deviņas izmaiņas formās, piemēram, turpmāk formām būs dziļākas bikšu kabatas, bikšu augšdaļa būs platāka, bet uzšuves un kokardes turpmāk būs tādā pašā tonī kā forma.

SRC Brasa arī centās noskaidrot, kāpēc izbalojis formu audums. "Formu kopšanas noteikuma simbolus var izprast visi karavīri, bet viņi paši formas nemazgā. Nav garantijas, ka veļas mazgātavās lauka formas mazgā pareizā režīmā. Veļas mazgātavas apkalpo vietējie iedzīvotāji – Irākā irākieši un Afganistānā afgāņi. Auduma ražotāji ir noteikuši, ka mazgāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt 60 grādu, gludināšana – 150 grādu. Turklāt šo audumu nedrīkst balināt un žāvēt trumuļveida žāvētājā. Daudzi Irākā dienošie karavīri anketās sūdzējās par slikto Pakistānas mazgāšanas pulvera kvalitāti," Neatkarīgajai skaidroja uzņēmuma SRC Brasa izpilddirektora vietniece Viola Strode.

Formas tērpus Brasas cietumā šuj cietumnieki, kurus algo uzņēmums SRC Brasa. Neatkarīgā jau rakstīja, ka viens formas tērps kopā ar zābakiem, cimdiem, apakšveļu, ziemas jaku un citiem apģērba gabaliem izmaksā 780 latu. Katram karavīram gadā pienākas divi formas tērpu komplekti. Līdz šā gada augustam NBS plāno apģērbt visus profesionālā dienesta karavīrus, šim nolūkam pasūtot 6000 formas tērpu. Līgumi par īpašā auduma un tērpu piegādi noslēgti līdz 2014. gadam, un valstij tas izmaksās gandrīz 13 miljonus latu. Jaunās lauka formas maskēšanas raksts ir patentēts, to var izmantot tikai Latvijas armijas karavīri. Īpašā maskēšanās raksta kvadrātiņi katrā formas tērpā izveido stilizētu Latvijas karti.

Viedoklis: Kad galvā uzmaukts maiss

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  04/04/07    Kā aizāķējušies politiķi ar sev uzticamiem ekspertiem un žurnālistiem vienā laidā stāsta — «notiek parakstīšanās par pašu dīvaināko referendumu Latvijas vēsturē», «pats referendums — bezjēdzīgs», pasākumam nebūšot atsaucības, tik naudu, miljonus, izsviedīšot vējā. Saeimas Prezidijā sēdošā «tautpartijiete» Vineta Muižniece visgudri piemetina, ka vēlētāji neko tur nesapratīšot, viņiem būšot jāiedziļinās likuma būtībā. Tas taisni kā kulaks uz acs sapas ar partiju pārstāvju mūždien pasludināto āmen baznīcā, ka tauta vis nebūšot tik gudra izvēlēties «īsto» prezidentu, tāpēc nav ko tai dot tiesības viņu vēlēt.

Manā izpratnē politiķi paši bieži vien ir tik stulbi rīkojušies, ka ir jābrīnās par latviešu tautas tik reti ņemtām tiesībām paust savu viedokli referendumā. Šīs tiesības ir mums nodrošinātas konstitucionāli līdz ar «suverēno varu tautai», vai tas kādam patīk vai nepatīk. Un kas attiecas uz miljonu — tā ir nodokļu maksātāju nauda, lai gan, kā te pareizi norāda, koalīcijas partijām par savu «kļūdiņu» pilnā rēķinā vajadzēja mums izmaksāt šo parakstu vākšanu no saviem fondiem. Acīmredzot vēlētāji ceļā uz referendumu bez pakalpīgu ekspertu izpalīdzības paši arī noteiks, cik viņiem šķiet jēdzīgi vai bezjēdzīgi iet parakstīties vai neiet. Ja vajadzēs, «iedziļināsies» arī likuma niansēs, kaut gan būtība ir pavisam skaidra.

Būtība politiķiem ir diezgan nepatīkama un slēpjama. Cēlonis, kādēļ nonācām līdz visām politiskās krīzes pazīmēm valstī, ir dziļāk meklējams par dažiem pantiem kādos likumos. Dīvainā un pavisam nekonstitucionālā veidā visu varu valstī centās sagrābt vīri zem «paša dīvainākā» veidojuma Latvijas vēsturē — koalīcijas padomes — platmales. Tur darbojās partiju faktiskie, formālie un tagadiņ arestētie līderi, acīmredzami ieklausoties dažu magnātu, finanšu bosu padomos un interesēs, bet visam pārējam tikpat acīmredzami tika uzmaukts maiss galvā. Amatos viņi bīdīja tikai uzticamas personālijas, Saeimu pārvērta par balsošanas mašīnu un vēlētājos jau nu pavisam, galīgi neieklausījās. Drošības likumos, raugi, centās ierakstīt tādas lietas, ka aiz kokiem varēja redzēt tik lielu vēlēšanos kā mežs — zem šīs dažās rokās koncentrētās varas platmales dabūt arī tiesu varu.

Ievelk atrašanos krēslos

Sandris Vanzovičs, NRA  04/04/07    Bažās par iespējamo atbrīvošanu no amatiem partijas «Jaunais laiks» (JL) pārstāvju vadītajās Rīgas domes pastāvīgajās komitejās gandrīz mēnesi nav notikušas sēdes. Lai gan par attiecīgajām nozarēm atbildīgie vicemēri ar šādu situāciju nav apmierināti, likums «Par pašvaldībām» nenosaka, cik bieži jānotiek sēdēm — komiteju vadība teorētiski var šādus pārtraukumus ievilkt līdz bezgalībai.

Pēdējā Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēde notika 6. martā, bet Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas sēde — 15. martā. Abas vieno fakts, ka pie komiteju stūres atrodas JL pārstāves — attiecīgi Laura Bulmane un Baiba Brigmane. «Neatkarīgā» jau rakstīja, ka, mainoties varai domē, jaunās koalīcijas pārstāvji pie saviem apvērsuma plāniem minēja arī JL cilvēku atbrīvošanu no vadošajiem amatiem pašvaldības struktūrās — izglābās tikai bijušais JL Rīgas nodaļas vadītājs, Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas vadītājs Ivars Gaters. Jau iesniegti pieprasījumi par abu dāmu atbrīvošanu no amata, tāpēc viņas nesteidz sasaukt komiteju sēdes.

Bulmane apgalvoja, ka komiteju sēdēm jānotiek «ne retāk kā reizi mēnesī», taču tas nenozīmē, ka nepieciešams mēneša intervāls, tātad viņa sēdi varētu sasaukt «kaut vai 30. aprīlī». Domniece gan solījās komitejas sēdi sasaukt jau nākamnedēļ, jo esot jāapspriež budžeta grozījumi un citi jautājumi. Arī Brigmane bilda, ka nākamajā komitejas sēdē tiks skatīti budžeta grozījumi, bet «nekādu citu aktuālu jautājumu šobrīd nav». Pēc «Neatkarīgās» paustā izbrīna, vai tiešām galvaspilsētas izglītības jomā nav steidzami risināmu problēmu, Brigmane precizēja, ka vienkārši neesot no Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta saņemti komitejā skatāmi jautājumi, turklāt «šonedēļ departamenta vadība ir komandējumā, sācies arī skolēnu brīvlaiks».

Par izglītības nozari atbildīgais Rīgas vicemērs Almers Ludviks izteica «neapmierinātību, ka komitejas darbība tiek apzināti kavēta, nesasaucot sēdes», viņa viedokli pauda preses sekretāre Gunda Strenga. Līdz 16. aprīlim nozaru komitejām jāiesniedz priekšlikumi budžeta grozījumiem, iekrājušies arī citi steidzami jautājumi, tāpēc Ludviks cer, ka drīzumā sēde tomēr tiks sasaukta. Piemēram, vakar pie viņa bija ieradies Rīgas 3. vidusskolas direktors, kas bija vēlējies runāt par skolas kafejnīcā traģiskā sprādziena rezultātā nodarīto postījumu novēršanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu. «Arī šajā lietā [komitejā] nekas netiek lemts, nav arī domāts par to, ko darīt, lai nekas tāds skolās vairs neatkārtotos,» vicemēra sacīto atreferēja G. Strenga.

Arī par sociālajām lietām atbildīgais vicemērs Jānis Dinevičs bija sašutis par jau mēnesi ieilgušo pauzi Sociālo jautājumu komitejas darbā: «Tas ir nepiedodami! Bet komitejas sēdes sasauc to priekšsēdētāja, un Bulmanes kundze perfekti apzinās, ka jau nākamajā sēdē viņu noņems no amata.»

Dinevičs nebija pārliecināts, vai komiteja spēs līdz domes priekšsēdētāja Jāņa Birka rīkojumā noteiktajam 16. aprīlim sagatavot priekšlikumus šā gada budžeta grozījumiem, bet šādā gadījumā sociālās iestādes var palikt bez nepieciešamajiem papildu līdzekļiem. Dinevičs solījās konsultēties ar domes juristiem, vai likumiski iespējams pasteidzināt komitejas sēdes sasaukšanu.

Likums Par pašvaldībām noteic, ka domes sēdes jāsasauc ne retāk kā reizi mēnesī, taču likums nav devis skaidrojumu, vai šī norma nozīmētu «ar mēneša intervālu», paskaidroja domes Juridiskās pārvaldes direktora vietniece Fatma Frīdenberga. Savukārt komiteju sēžu norises biežums vispār nav reglamentēts ne minētajā likumā, ne pašvaldības nolikumā. Tas gan nenozīmē, ka komiteju vadība sēžu sasaukšanu var ievilkt līdz bezgalībai: sēdi ir tiesības sasaukt arī domes priekšsēdētājam.

Jāpiebilst, ka Rīgas domes aizkulisēs cirkulēja arī versija, ka vismaz Bulmane pēc JL kongresa varētu arī izstāties no partijas, tā saglabājot savu amatu. Par labu šai versijai liecināja arī fakts, ka viņa sestdien JL kongresā nebija manāma. «Taču Bulmane norādīja, ka «tas ne par ko neliecina» — viņa uz kongresu vienkārši neesot tikusi. Starp citu, koalīcija nemaz nealkst paplašināties uz JL pārstāvju rēķina. «Ne mums vajag, ne viņi [JL deputāti] taisās!» nosmēja Dinevičs. «Ja visapkārt te kaut kas virmo, tad Rīgas dome politiskajā ziņā ir miera osta!»

Viedoklis: Kāpēc?!…

A. Zemīte,  NRA  04/04/07    Mūsu mazajā nabadzīgajā valstī nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta arvien vērienīgāk un nesaimnieciskāk.

Valsts izdevumi turpina palielināties, kaut tam, valstiski loģiski spriežot, nav nekāda attaisnojuma. Nesamērīgi lielas algas, nepelnītas prēmijas, dažādas citas piemaksas, komandējumi – ekskursijas utt. ar lielu un negausīgu apetīti tukšo valsts kasi… Tikai diemžēl dzīves līmenis valstī kopumā no tā neuzlabojas. Pēdējos gados izbrīnu rada arī ministriju skaita palielināšanās. Fantāzijas netrūkst. Un… vēl lielu lieku tēriņu arī netrūkst. Š.g. janvārī bija 16 ministrijas, bet februārī jau 18 ministrijas! Diezin kādas tik vēl netiks sadibinātas līdz gada beigām!? Jājautā, kāpēc Vācijā, tik lielā valstī, ir tikai 13 ministrijas Tās ir šādas: 1. Ārlietu ministrija, 2. Transporta ministrija, 3. Ģimenes lietu ministrija, 4. Ekonomikas ministrija, 5. Iekšlietu ministrija, 6. Vides aizsardzības ministrija, 7. Attīstības ministrija, 8. Finanšu ministrija. 9. Aizsardzības ministrija, 10. Izglītības un zinātnes ministrija, 11. Tieslietu ministrija, 12. Veselības aizsardzības ministrija, 13. Lauksaimniecības ministrija.

Tas ir viss! Un tas ir izpētes vērts laikā, kad mūsu valstī 2/3 iedzīvotāju nevis normāli dzīvo, bet cenšas izdzīvot. Un, ja arī to nevar, tad, kas var, izbrauc peļņā uz citām valstīm. Lai stāvoklis mainītos, taupīt jāsāk vispirms valsts pārvaldes struktūrās. Ir pēdējais laiks sakārtot valstī administrēšanu, vadoties pēc labākajiem un lētākajiem ES valstu paraugiem, strikti un adekvāti ievērojot dažādos dzīves līmeņus. Ir jātaupa! Prakse pierāda, ka mums ir ļoti nepieciešami līdzekļi vitāli svarīgu sfēru kaut vai elementārai sakārtošanai. Biežās valdību maiņas nemitīgo strīdu dēļ šo laiku brīvajā Latvijā ir radījušas bezatbildības postu. Valdošās elites pašlabumam ir tērētas lielas summas no nodokļu maksātāju naudas. Likumus brīvi var radīt, likumus var mainīt, likumus var neievērot… Nesaprotu, kā var tagad pirms nupat notikušajām vēlēšanām neievērot, t.i., mainīt, izdoto likumu par vēlēšanu tēriņu griestu noteikšanu?! Virsnormas nauda ir nekavējoties jāiemaksā valsts kasē. Tāds ir mūsu, vēlētāju, lēmums, Un vēl: Saeimas deputātiem ir jāatsakās no algas palielinājuma, un valdībai ir jāsamazina deputātu skaits Saeimā, jo ātrāk, jo labāk. Būs mazāk ķīviņu un tēriņu!

P.S. Ja ir nolemts drošības likumu precizēt, vai ir nepieciešama parakstu vākšana referenduma ierosināšanai? Kāpēc? Naudu nav kur tērēt?!

LPP/LC Valsts prezidenta amatam izvirza četrus kandidātus

DELFI   04/04/07     Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienības kopsēdē trešdien vakarā nolemts Valsts prezidenta amatam izvirzīt četrus kandidātus – bērnu un ģimenes lietu ministru Aināru Baštiku, iekšlietu ministru Ivaru Godmani, Saeimas deputāti Karinu Pētersoni un Eiropas Parlamenta deputātu Georgu Andrejevu.

LPP/LC deputāts Dzintars Jaundžeikars portālam "Delfi" sacīja, ka šie četri kandidāti Valsts prezidenta amatam izvirzīti, ņemot vērā viņu lielo autoritāti un zināšanas.

LPP/LC patlaban piedāvā četras kandidatūras, jo vēlas uzklausīt sabiedrības viedokli par tām. Savu īsto kandidātu Valsts prezidenta amatam LPP/LC nosauks 12.maijā apvienības konferencē. "Viss var notikt, bet, visticamāk, ka šis kandidāts būs no šiem četriem," sacīja Jaundžeikars.

Jau vēstīts, ka līdz šim vienīgā oficiāli nosauktā kandidāte Valsts prezidenta amatam ir no partijas "Jaunais laiks" – Sandra Kalniete. Iepriekš medijos neoficiāli pieļauts, ka vislielākās izredzes iegūt Valsts prezidenta amatu varētu būt tieši LPP/LC virzītajam kandidātam, jo Tautas partijai ir premjera amats, Zaļo un zemnieku savienībai – Saeimas priekšsēdētāja krēsls, savukārt apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK – Rīgas mēra amats.

Tomēr arī TP sola nopietni cīnīties par šo amatu un premjers Aigars Kalvītis šonedēļ atzina, ka par piemērotākajiem TP kandidātiem Valsts prezidenta amatam uzskata Ministru prezidenta biroja vadītāju Māri Riekstiņu, ārlietu ministru Arti Pabriku un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu.

'Latvijai un Ventspilij' neprasīs Lemberga atcelšanu no mēra amata

DELFI  04/04/07     Partijas "Latvijai un Ventspilij" pilnsapulce trešdien vakarā nolēma nerosināt no amata atcelt pašlaik apcietinājumā esošo Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" trešdien vēstīja, ka partijas biedri vēl cerot uz Lemberga atbrīvošanu vai drošības līdzekļa maiņu.

Ņemot vērā smagos apstākļus Matīsa cietumā, "Latvijai un Ventspilij" pilnsapulcē nolemts Lembergu morāli atbalstīt, nosūtot viņam uz cietumu apsveikumu Lieldienās ar laba vēlējumiem.

Jau ziņots, ka Lembergs apsūdzēts liela apmēra kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un citos noziegumos. Ventspils mērs ievietots Matīsa cietumā.

Jūrmalgeitā apsūdzēto Milušu meklē Latvijā

DELFI  04/04/07    Policija turpina tā dēvētajā Jūrmalgeitas krimināllietā apsūdzētā uzņēmēja Germana Miluša meklēšanu visā Latvijas teritorijā, portālu "Delfi" informēja Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa.

Preisa norādīja, ka pagaidām nav pamata izsludināt Milušu starptautiskā meklēšanā, jo nav ziņu, ka viņš ir atstājis valsti. Brīdī, kad tiesa saņems ziņas no policija, ka apsūdzētais ir izbraucis no valsts, tiks izsludināt Miluša starptautisku meklēšanu.

Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja norādīja, kamēr Miluss nav apcietināts, viņam pastāv aizlieguma izbraukt no valsts, līdz ar to arī uz robežām ir informācija par viņa.

Valsts Robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Dace Ūdre portālu "Delfi" informēja, ka no policijas ir saņemta informācija par Miluša meklēšanu un ar to ir iepazīstināti robežsargi.

Viens no Miluša advokātiem, Osvalds Svilāns portālam "Delfi" norādīja, ka viņam nav zināma pašreizējā uzņēmēja atrašanās vieta. Advokāts stāstīja, ka vienmēr ar savu klientu ticies advokātu birojā vai Miluša darba vietā un nav informēts par viņa iespējamām dzīvesvietām.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka pirmās instances tiesa Milušam un bijušajam Jūrmalas mēram Jurim Hlevickim piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju.

Savukārt trešajam apsūdzētajam Gvido Volburgam, kurš vienīgais atzina savu vainu pastrādātajā noziegumā, tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.

Hlevickis tika apcietināts tiesas zālē, bet Milušs uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies. Pēc sprieduma viņa advokāts Osvalds Svilāns žurnālistus informēja, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka uzņēmējs nogādāts ārstniecības iestādē.

Šobrīd starptautiskā meklēšanā atrodas Jūrmalas mēra vēlēšanās kukuļošanas lietā apsūdzētais Leonīds Lasmanis. Informācija liecina, ka Lasmanis, kura tiesvedība izdalīta atsevišķa procesā, atrodas Krievijā.

Lemberga kamerā neplāno ievietot vēl kādu ieslodzīto

LETA   04/04/07     Tuvākajā laikā netiek plānots ievietot vēl kādu ieslodzīto kamerā, kurā patlaban ievietots Ventspils mērs Aivars Lembergs, informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka palīgs Kārlis Seržants.

Pēc viņa teiktā, esot bijusi iecere ievietot kamerā vēl kādu personu, bet Lemberga advokāts apgalvojis, ka mērs tagad strādājot ar dažādiem dokumentiem un kameras biedrs viņam tikai traucētu.

Kā sacīja Seržants, Lembergs ir "parasts ierindas ieslodzītais" un īpaša uzmanība viņam veltīta netiek.

Kā ziņots, Lembergs ievietots Matīsa cietumā divvietīgā kamerā. Lembergam blakus esošajās kamerās izvietoti bijušie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kas dažādu pārkāpumu dēļ patlaban atrodas apcietinājumā.

Rīgas apgabaltiesa 27.martā nolēma paturēt apcietinājumā Lembergu, kuru prokuratūra apsūdz kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un citos noziegumos.

Apgabaltiesa noraidīja Lemberga un viņa advokāta Jāņa Grīnberga iesniegtās sūdzības par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pieņemto lēmumu, ar kuru Ventspils mēram apcietinājums piemērots kā drošības līdzeklis. Centra rajona tiesa Lembergu apcietināja 14.martā pēc prokuratūras lūguma.

Prokurors Krišjānis Rudzītis iepriekš pauda pārliecību, ka Lemberga apcietināšana bija nepieciešama, jo ir pamats uzskatīt, ka viņš brīvībā varētu traucēt izmeklēšanai, piemēram, ietekmējot lieciniekus vai viltojot dokumentus.

Kā izriet no Ventspils mēra advokātu teiktā, prokurors tiesā arī pievērsis uzmanību faktam, ka Lembergs it kā vācot informāciju par prokuratūras darbiniekiem, lai to izmantotu prettiesiskos nolūkos. Advokāti šo prokuratūras viedokli noraidīja kā nepamatotu.

Grīnberga skatījumā nav pamata uzskatīt, ka Lembergs, atrodoties brīvībā, izvairīsies no krimināllietas izmeklēšanas, jo līdz šim to neesot darījis.

Jau ziņots, ka prokuratūra Lembergam 14.martā izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas 2005.gada 3.oktobrī sākts, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šā kriminālprocesa iepriekš izdalīts cits, un tā gaitā Lembergam jau 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Šajā procesā turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Iepriekš Ventspils amatpersonu lietā aizturētas četras personas - 49% LK akciju īpašnieces AS "Ventspils nafta" padomes priekšsēdētājs Mamerts Vaivads, AS "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētājs Krists Skuja, Ventspilī praktizējošais advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks un komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane. Arī viņa patlaban atrodas apcietinājumā.

Valdība vairs nedrīkstēs lemt Saeimas vietā

TVNET/LETA   04/04/07    Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Satversmes grozījumus, kas paredz izslēgt no Latvijas pamatlikuma 81.pantu, kas paredz, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Zīmīgi, ka tieši rīt sākas Saeimas pavasara brīvdienas.

Valdība savas tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku kopš Satversmes darbības atjaunošanas ir izmantojusi ļoti plaši. Tā kā šā panta izmantošana ne vienmēr ir bijusi veiksmīga un līdz ar to arī diskutabla, ar likumprojektu tiek piedāvāts izslēgt Satversmes 81.pantu.

Par 81.panta izslēgšanu no Satversmes Saeimas deputāti izšķīrās pēc tam, kad valdība pēdējā dienā pirms Saeimas sesijas sākuma pieņēma grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā "Par valsts noslēpumu", kurus Valsts prezidente vispirms atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet pēc tam apturēja to publicēšanu uz diviem mēnešiem, ierosinot parakstu vākšanu tautas nobalsošanai par to atcelšanu.

Savukārt 2005.gada gada 16.decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei un atcēla gan Ministru kabinetā (MK) Satversmes 81.panta kārtībā izdotos noteikumus ar likuma spēku "Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām", gan pēc tam Saeimas pieņemtos līdzīga satura grozījumus minētajā likumā. Grozījumi paredzēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un tikai pēc tam lemšanu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu par atsavinātajiem īpašumiem.

Paredzēts grozīt arī Satversmes 40. pantu, kas noteic, ka tuvākajā Saeimas sēdē pēc ievēlēšanas Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, dod svinīgu solījumu. Ar grozījumu Satversmes 40. pantā tiek precizēts panta pirmais teikums - līdz solījuma tekstam.

Šis grozījums nepieciešams, jo Satversmes 40. pantā ir ietverts vienīgais ierobežojums savlaicīgai Valsts prezidenta ievēlēšanai, kas līdz šim ir radījis sarežģījumus, lai prezidentu ievēlētu savlaicīgāk.

Intervija ar A. Šleseri: Tik drīz no politiskās arēnas neaiziešu

Baiba Lulle,  NRA  04/05/07    Ietekmi zaudējušie spēki vēlas destabilizēt situāciju un panākt ārkārtas vēlēšanas.

Izvērtēt politisko situāciju valstī, paša amata un visas valdības stabilitāti apdraudošos faktorus Neatkarīgā aicināja Latvijas Pirmās partijas (LPP) valdes priekšsēdētāju, satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš piedzīvojis atstādināšanu no trim valdībām – kā ekonomikas ministrs Viļa Krištopana valdībā, kā premjera biedrs Einara Repšes un kā satiksmes ministrs iepriekšējā Aigara Kalvīša valdībā.

– Sākusies parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par valsts drošības likumu grozījumu atcelšanu, kurus atsakoties izsludināt, prezidente norādīja uz oligarhu ietekmi. Vai jūs to jūtat? Uz likumu, valstī kopumā?

– Esmu bijis satiksmes ministrs visu pēdējo laiku un nebiju saistīts ar drošības likumiem. Darba grupa strādāja Ministru prezidenta vadībā, bija iesaistītas Saeimas komisijas, es šajā procesā nebiju iesaistīts.

– Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš izteicies, ka prezidentes vārdā nenosauktie oligarhi, iespējams, ir Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers.

– Man nav pieņemams, ka Endziņa kungs var mētāties ar tādām frāzēm par oligarhiem, gļēvulīgi piekabinot vārdus "iespējams". Tā nav atbildīga rīcība. Nezinu, vai pareizi mani pieskaitīt pie oligarhiem, jo pēdējos deviņus gadus esmu atradies publiskajā politikā, strādājis piecās valdībās, parlamentā, esmu bijis publiski pieejams un to mandātu, ko man sabiedrība devusi, esmu izmantojis, lai realizētu pirms vēlēšanām dotos solījumus.

Iepriekšējās vēlēšanās es biju trešais visvairāk atbalstītais politiķis aiz Aigara Kalvīša un Sandras Kalnietes, un uz jautājumu, vai ir Šlesers ietekmīgs vai nav, atbilde viennozīmīgi ir: es esmu viens no ietekmīgākajiem politiķiem šajā valstī. Bet es neesmu vienīgais, ir Ministru prezidents, ir citi valdības ministri. Tas, ka politikā esmu nācis no uzņēmējdarbības un līdz 28 gadiem esmu izveidojis daudzus uzņēmumus, kuri ir investējuši daudzus miljonus Latvijas ekonomikā un radījuši vairāk nekā 5000 darbavietas, tikai parāda, ka esmu bijis veiksmīgs uzņēmējs un tagad arī pietiekami veiksmīgs politiķis. Nedomāju, ka ar to pietiek, lai sauktu mani par oligarhu.

Turklāt, ja analizējam vārdu oligarhs, tad oligarham jābūt ne tikai politiskajai un ekonomiskajai ietekmei, bet arī ietekmei medijos, bet mediji mani ir daudz kritizējuši.

– Tad līdz pilnvērtīgam oligarha statusam pietrūkst tikai mediju varas?

– Man nav plānu iegādāties kādu mediju, un arī neuzskatu, ka būtu pareizi to darīt. Turklāt tas medijs, kurš sevi uzskata par galveno sabiedrības viedokļa paudēju – laikraksts Diena, nebūtu gatavs uzņēmumu pārdot. Es arī nevēlētos atņemt oligarha statusu Dienas galvenajai redaktorei Sarmītei Ēlertei, kura ir miljonāre un bauda lielu politisko ietekmi caur partiju Jaunais laiks (JL) un politiskajām nevalstiskajām organizācijām. Domāju, ka Ēlerte kā viens no nozīmīgiem akcionāriem šajā koncernā kļuvusi par ļoti ietekmīgu cilvēku, viņas viedoklis bieži esot tautas viedoklis, un, aiz tā slēpjoties, tiek virzītas atsevišķu cilvēku un organizāciju, JL, Sorosa fonda intereses. Piemēram, jautājumā par geju tiesībām. Nepiekrītu tās tiražētajam viedoklim, ka esam ļoti neiecietīgi, bet, ja kāds vēlas visatļautību pasludināt par pareizu dzīves normu, sludināt, ka kopdzīve starp divām sievietēm un diviem vīriešiem ir tas pats, kas tradicionālā ģimene, tad gan es, gan daudzi citi teiks nē šādai pozīcijai. Neraugoties uz to, ka vairāk nekā 90% sabiedrības ir pret šādu izvirtības popularizēšanu, Diena turpina homoseksuālisma propagandu pasniegt kā tautas viedokli.

– Vai bez Ēlertes ir vēl kāds oligarhs Latvijā?

– Es nevēlos vērtēt, kurš ir oligarhs, kurš nav, nekad neesmu cilvēkus šādās kategorijās īpaši vērtējis. Tie, kas vērtē, lai turpina to darīt. Es esmu politiķis, kuram tauta ir devusi mandātu, un, jo ietekmīgāks es būšu politikā, jo labāk jutīsies tie cilvēki, kas par mani balso.

– Bet 2002. gada vasarā LPP un jūs paziņojāt, ka esat uzsākuši "atklātu un nesaudzīgu cīņu pret līdz šim nesodāmi funkcionējošo oligarhijas varu Latvijā". Šodien viens no cilvēkiem, kam arī piedēvēts oligarha statuss, ir apcietināts, izskan izteikumi, ka viņam varētu sekot citi. Kā vērtējat savas cīņas rezultātu?

– Ja runājam par Aivaru Lembergu, tad, jāatzīst, mums ir bijis politisks konflikts, man savulaik ne bez viņa palīdzības nācās aiziet no Krištopana valdības. Pēc tam esam cīnījušies politiski, bet tad, kad beidzās vēlēšanas, sapratu, ka konfliktu starp mani un Lembergu veiksmīgi izmanto Jaunais laiks (JL). Repše bija ļoti gandarīts, ka mēs cīnāmies, tajā pašā laikā Repšem un Danam Titavam bija ļoti labas attiecības ar Lembergu. Kamēr mēs politiskajā arēnā cīnījāmies, noasiņojām, citi berzēja rokas un uzskatīja, ka viņi no tā iegūs. Tad es sapratu, ka tieku izmantots, ka ir jāpavelk svītra visām šīm bezjēdzīgajām cīņām un jāsāk strādāt. Mans darbs Satiksmes ministrijā vainagojies panākumiem daudzu jautājumu risināšanā – aviācijā, ceļu būvē, tranzīta attīstībā kopumā, un vēlētāji to ir novērtējuši. Savukārt JL ir pārrēķinājies un rezultātā nonācis konfliktā ar visiem politiskajiem spēkiem, lielā draudzība ar Lembergu ir nonākusi līdz cīņai, kurā viņi ir iesaistījušies, bet pats Repše līdz turienei, kur viņš atrodas pašlaik.

– Kā vērtējat Jūrmalgeitas spriedumu?

– Nevēlos vērtēt spriedumu, vienīgi varu pateikt to, ka process pirms tiesas bija stipri politizēts. Nācās ciest arī man kā politiķim un visai LPP, jo atstāt amatu pirms vēlēšanām – tas bija liels trieciens. Esmu bijis liecinieks šajā procesā tāpat kā daudzi citi, bet, atšķirībā no citiem lieciniekiem, mani caur dažiem masu medijiem notiesāja un darīja visu iespējamo, lai Šlesers nonāktu politiskajā mēslainē un politikā vairs neatgrieztos.

– Vai nepieļaujat, ka šis statuss var mainīties? Volbrugs izteicies, ka patiesie kukuļošanas organizētāji bijuši Šlesers un Šķēle, Milušs bildis, ka prokuratūra strādāja virzienā, lai noteiktu Šlesera un Šķēles saistību ar kukuļošanu, turklāt, izrādās, Miluša meklēšana nemaz nav izsludināta, un tiek runāts, ka viņš prokuratūrā sniedz liecības apmaiņā pret liecinieku aizsardzības programmu.

– Interesanti, ka daudzus cilvēkus, kas šajā procesā par mani izteikušies, es nemaz nepazīstu, ar viņiem neesmu ne ticies, ne runājis. Ilmārs Ančāns kā politiskās partijas līderis bija ieinteresēts procesa politizēšanā, viņš uz vēlēšanām gāja ar lozungu, ka vajag Šleseru arestēt. Esmu šajā procesā politiski izmantots, lai gan varu politiski uzņemties atbildību par to, ka kā LPP līderis esmu sekojis procesiem, tai skaitā interesējies, kas būs Jūrmalas mērs. Ļoti daudzi uzņēmēji, ne tikai Jūrmalā, ir uzurpējuši sev tādas pilnvaras, kādas viņiem neviens nav devis. Milušu pazinu kā uzņēmēju, kas ir draugos ar tēvzemiešu politiķi Eiženu Cepurnieku. Tāpat kā manās sarunās ar Jāni Straumi, runa bija par tēvzemiešu deputātu atbalstu LPP kandidātam. Tagad sanāk, ka Juris Hlevickis viens pats ir notiesāts. Protams, visa šī lieta grozījās ap viņa vārdu, taču nedomāju, ka viņš organizēja kukuļdošanu. Domāju, ka šī būs mācība ļoti daudziem politiķiem un nākotnē uzņēmēju aktīvais darbs koalīciju veidošanā tiks minimizēts.

– Pēc aizturēšanas Lembergs pieļāvis, ka nākamie, pret kuriem varētu vērsties tiesībsargājošās institūcijas, ir Šķēle un Šlesers.

– Man nav par ko uztraukties, jo likuma priekšā neko neesmu pārkāpis. Zinu, ka daudzi labāk redzētu Šleseru ejam nekā nākam, bet esmu politikā deviņus gadus un droši vien tik drīz no politiskās arēnas neaiziešu.

– Vai tas, ka tika atcelta 30. martā plānotā jūsu tikšanās ar Krievijas transporta ministru Igoru Levitinu nevarētu būt zīme, ka jūs varbūt nemaz tik ilgi vairs valdībā nebūsiet?

– Nē, ņemot vērā to, ka Levitins ir arī starpvaldību komisijas vadītājs un neilgi pirms mūsu plānotās tikšanās notika starpvaldību komisijas sanāksme, sekoja robežlīguma parakstīšana un premjera vizīte Maskavā pāris dienu garumā, mēs vienojāmies par laika pārcelšanu, un domāju, ka tuvākajā laikā, iespējams, maijā, mēs tiksimies. Turklāt sarunās ar transporta eirokomisāru Žaku Baro vienojāmies tuvākajā laikā organizēt trīspusēju sanāksmi starp Briseli, Rīgu un Maskavu par tranzītkoridoru, kas ietu no Latvijas uz Maskavu.

– Ko esat dzirdējis par Lemberga stipendiātu sarakstu un kādas varētu būt sekas tā publiskošanai, vai tur ir kas noziedzīgs vai tikai iemesls operēšanai ar frāzēm "mesta ēna"?

– Vispirms vajadzētu izmeklēt Rēzeknes burtnīciņu lietu, jo būtu ļoti dīvaini, ja sabiedrība vispirms neuzzinātu patiesību par Rēzeknes lietām. Ja tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir informācija par to, ka var ierosināt kādas krimināllietas, tas ir jādara, bet jābeidz spekulācijas, kuras varam vērot medijos, Delfos, kur jau kaut kādi nosaukumi parādās. No kurienes rodas šī informācija? Es redzu, ka kādam ir interese radīt nestabilitāti valstī, mēģinot izmantot jebkurus argumentus. Ja kāds pie kaut kā ir vainīgs, tad tam ir jāatbild, bet es esmu pret kolektīvām atbildībām.

– Kādi elementi šajā nestabilitātes radīšanas shēmā iekļaujas? Aptuveni vienā laikā tiek iztiesāta Jūrmalgeita, apcietināts Lembergs, viņa biznesa oponenti pārņem ietekmi, par drošības likumu izmaiņām izsludināta parakstu vākšana ar pavadtekstu par oligarhu ietekmi, piesauktas ārkārtas vēlēšanas, stipendiāti, JL varas maiņa. Vai tas viss kaut kā saistāms kopā?

– Ir spēki, kas nav ieinteresēti šajā parlamentā, kas zaudējuši ietekmi, un viņiem ir svarīgi novest situāciju līdz ārkārtas vēlēšanām. Bet tā spēlēties ar valsti ir ļoti bīstami. Ja kaut kas nepatīk, gaidiet nākamās vēlēšanas un cīnieties! Tomēr domāju, ka līdz ārkārtas vēlēšanām nenonāksim, tām nav pamata. Esmu pārliecināts, ka Valsts prezidente nav manipulējama, kā daudzi ir iedomājušies. Viņa vienmēr desmit reizes pārdomās, pirms nogriezīs. Un tas, ka viņa nosodīja valdību par izmaiņām drošības likumos, nenozīmē, ka prezidente pilnībā nostājusies pret valdību, ka Kalvītis vairs neder kā premjers. JL gan runā, ka vajag visu sagraut, un arī kongresā atzina, ka viņi līdz šim ir tikai grāvuši un nu pienācis laiks kaut ko celt.

– Piemēram, gada laikā jaunu valdību?

– Ēnu kabinetu viņi droši vien var izveidot arī ātrāk. Bet tā būs virtuāla, nevis reāla valdība. Nav pamata runāt par kādām izmaiņām valdībā.

– Vai varas maiņa JL var ienest kādu spriedzi koalīcijā, signalizējot, ka katram no tās locekļiem ir potenciāls aizvietotājs?

– Ja Repše būtu kļuvis par ierindas valdes locekli un strādātu zem Krišjāņa Kariņa, tad varētu teikt, ka notikusi varas maiņa. Bet Repše JL ir palicis galvenais līderis, jo viņš ievēlēts par jaunizveidotās domes priekšsēdētāju, bet no Kariņa puses nākusī iniciatīva domei atvēlēt tikai konsultatīvu lomu netika atbalstīta.

– Ja JL notiek šķelšanās, vai prezidente varētu pievienoties Kariņa spārnam, kā tiek runāts?

– JL sestdienas kongress ļoti līdzinājās sociāldemokrātu kongresam, kurā gribēja noņemt no trases Juri Bojāru. Manuprāt, nav pamata runāt par prezidentes nolaišanos šajā zaņķī pēc astoņiem spoži pavadītiem gadiem Latvijas politikā. Prezidente stāv pāri partijām, un domāju, ka viņai ir visas iespējas nest Latvijas vārdu pasaulē arī pēc amata pilnvaru beigām.

– Vai jums kā partijai vai partiju apvienībai ir savs prezidenta kandidāts?

– Mēs par to lemjam un apvienības kandidātu izvirzīsim jau tuvākajā laikā.

– Vai tā varētu būt Kārina Pētersone?

– Neko nevaru pateikt, kamēr neesam pieņēmuši lēmumu. Mums ir vairāki cienījami kandidāti. Katra partija var izvirzīt savu kandidātu, bet domāju, ka, izvērtējot visus, koalīcijai pēdējā nedēļā vajadzētu izvirzīt vienu.

– Vai LPP un Latvijas ceļa apvienošanās joprojām ir aktuāla?

– Jā, notiek aktīvs dialogs ar reģioniem, bet mēs šo procesu nereklamējam. Domāju, pēc prezidenta vēlēšanām mēs nonāksim līdz jaunas partijas dibināšanai, kurā būs apvienotas visas apvienībā esošās partijas.

Tiesībsargs jau saņēmis 1500 sūdzības

DELFI  04/05/07    Šā gada pirmajos trīs mēnešos Tiesībsargs kopumā saņēma 1501 iedzīvotāju sūdzību par iespējamiem viņu tiesību pārkāpumiem. No tām 634 bija rakstveida sūdzības, bet 867 – mutvārdu sūdzības.

Lielākā daļa no sūdzībām bija par cilvēktiesību jautājumiem, bet 120 gadījumos iedzīvotāji vērsās pie Tiesībsarga sakarā ar iespējamiem labas pārvaldības principa pārkāpumiem, informēja Tiesībsarga birojā.

Visbiežāk iedzīvotāji vērsās pie Tiesībsarga par tiesību uz mājokli iespējamiem pārkāpumiem. Kopā tika saņemtas 219 sūdzības, no tām 37 bija rakstveida sūdzības, bet 182 – mutvārdu. Analizējot šīs sūdzības, var konstatēt, ka problēmas galvenokārt bija saistītas ar izīrētāju un īrnieku tiesiskajām attiecībām, tai skaitā īres maksas paaugstināšanu pēc "īres griestu" atcelšanas – saņemtas 92 sūdzības, kā arī ar palīdzības sniegšanu mājokļa jautājumu risināšanai – saņemtas 85 sūdzības.

139 sūdzības (no tām 87 rakstveida un 52 mutvārdu) tika saņemtas par tiesību uz taisnīgu tiesu iespējamiem pārkāpumiem. Lielākā daļa no tām bija par lietas izskatīšanas un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu. Savukārt 137 reizes iedzīvotāji Tiesībsargam lūdza dažāda veida informāciju par savu tiesību aizsardzības iespējām.

Viens no Tiesībsarga galvenajiem uzdevumiem ir veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu. Par šo jautājumu 2007.gada pirmajā ceturksnī kopā tika saņemtas 120 sūdzības, no kurām 86 bija rakstveida, bet 34 – mutvārdu sūdzības. No tām 37 sūdzībās tika pausta informācija par iespējamo materiālo tiesību normu (uz kurām jābalstās lēmumu pieņemšanā) pārkāpumu, bet 20 gadījumos personas sūdzējās par lietu izskatīšanas termiņiem.

Spriežot pēc saņemtajām sūdzībām, aktuālas problēmas 2007. gada janvārī – martā bija arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu (saņemtas 106 sūdzības), tiesības uz darbu (saņemtas 103 sūdzības), tiesības uz īpašumu (saņemtas 92 sūdzības), tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (saņemta 61 sūdzība) un bērna tiesības (saņemta 61 sūdzība). Daudz iesniegumu tika saņemti arī no ieslodzījumu vietām – par spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas apiešanās un sodīšanas aizlieguma pārkāpumu, par brīvības atņemšanas soda izpildi u.tml.

Tiesībsarga institūcija ir dibināta šā gada 1.janvārī uz Valsts cilvēktiesību biroja bāzes, un tās galvenās funkcijas ir veicināt cilvēktiesību, kā arī labas pārvaldības principa ievērošanu Latvijā. Lai to nodrošinātu, Tiesībsargs pieņem un izskata iesniegumus, kuros pausta informācija par iespējamiem privātpersonu tiesību pārkāpumiem.

Matīsa cietumā dīvainas pārbaudes principiālai darbiniecei, kas uzrauga Lembergu

Inga Spriņģe,  Diena  04/05/07    Piecpadsmit latu liels naudas sods un pienākums iemācīties latviešu valodu līdz nākamajai pārbaudei — šādu sodu Valsts valodas inspekcija marta beigās piesprieda Matīsa cietuma Izmeklēšanas nodaļas priekšniecei Irinai Goremikinai, kuras pārraudzībā atrodas arī apcietinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Par "dīvainu sagadīšanos" šādu inspekcijas lēmumu uzskata cietuma vadība, jo pirms četriem mēnešiem I.Goremikina jau pārbaudīta un tie paši inspektori viņu mutiski pat uzslavējuši par labajām valodas zināšanām. Ieteikums bijis vienīgi "piestrādāt pie galotnēm", pēc Dienas intereses par šo gadījumu noskaidroja cietuma pārstāvis Kārlis Seržants. Viņš I.Goremikinu raksturoja kā ļoti principiālu un godīgu darbinieci ar 14 gadu darba stāžu, kas varētu nepatikt tiem ieslodzītajiem, kas vēlētos kādas atlaides. Valsts valodas centrs notikušajā nekā dīvaina nesaskata un norāda, ka viss noticis likumīgi.

Atkārtotā pārbaude I.Goremikinai martā veikta, pamatojoties uz kāda ieslodzītā radinieces sūdzību, ka apmeklējuma laikā Izmeklēšanas nodaļas priekšniece ar viņu neesot runājusi latviešu valodā. Taču I.Goremikinas pienākumos neietilpst tikties ar ieslodzīto radiniekiem, tādēļ nav saprotams, kā viņa varēja sarunāties ar konkrētās sūdzības rakstītāju. Darbiniecei neizprotama šķitusi arī Valsts valodas inspekcijas darbinieku vēlme noskaidrot, kādā valodā viņa sazinās ar apcietināto Aivaru Lembergu, stāstīja K.Seržants.

"Neatceros, ka mēs būtu uzdevuši šādu jautājumu," interesi par A.Lembergu noliedza valodas inspektors Andris Čapiņš. Viņš norādīja, ka inspekcija reaģējot uz katru sūdzību un viņu pienākumos neietilpst pārbaudīt tās rakstītāju. Kas bija sūdzības autors šajā gadījumā, inspekcija nedrīkstot izpaust.

Atšķirīgos valodas pārbaudes slēdzienus pirms četriem mēnešiem un tagad inspekcijas kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis skaidro ar izmaiņām Ministru kabineta noteikumos. Patlaban atbilstīgi ieņemamajam amatam I.Goremikinai jābūt augstākās pakāpes valodas zināšanām, kuras viņa neesot spējusi izpildīt. Saskaņā ar ierasto kārtību pēc trim mēnešiem I.Goremikinas valodas zināšanas pārbaudītas atkārtoti. Lai to nokārtotu, viņa patlaban apmeklē latviešu valodas kursus.

Jāpiebilst, ka pērn par Matīsa cietuma darbinieku valodas zināšanām Valsts valodas inspekcijā saņemta viena sūdzība, šogad — jau divas.

Intervija: Politiķa Emša pārdomu laiks

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  04/05/07     Ar Saeimas priekšsēdētāju, Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju Induli Emsi sarunājas žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ilze Kuzmina.

– Vai aizvakar parakstītais robežlīgums ar Krieviju jau nonācis Saeimā ratifikācijai?

– Vēl nav, bet sagaidām, ka drīz būs.

– Atnesīs svinīgi kā budžetu portfelī?

– Es nezinu, vai tas būs budžeta portfelis vai portfelis ar ērgli, bet Saeima ķersies pie robežlīguma ratifikācijas. Kad Saeimai bija jāpilnvaro valdība robežlīgumu parakstīt, debates par šo tēmu jau bija. Starptautisku līgumu ratifikācija tiek izskatīta divos lasījumos. Tātad gaidāmas vēl divas nopietnas un intensīvas debates, jo nostāju nav grozījuši ne tie, kuri ir par robežlīguma parakstīšanu, ne arī tie, kuri ir pret.

– Vai es pareizi saprotu, ka prasība Satversmes tiesā nekādā veidā nekavēs robežlīguma ratifikāciju Saeimā?

– Saeimas debates un lēmumus tas neietekmēs. Robežlīguma izskatīšana Satversmes tiesā būs paralēla, bet pat daļa no tiem, kuri atbalsta šāda robežlīguma parakstīšanu, būtu ļoti gandarīti, ja lieta tomēr aizietu līdz tautas nobalsošanai.

– Ir gan arī izskanējusi doma: Saeimai jāatliek ratifikācija līdz brīdim, kad Satversmes tiesa būs teikusi galavārdu.

– Toties tāda noskaņa nav ne valdošajā koalīcijā, ne valdībā. Neviens likums mums neliedz pieņemt lēmumu. Tiesai, lai pieņemtu lēmumu, arī būtu vispirms jāzina, ko tad parlaments ir lēmis.

– Saeima jau var arī neratificēt?

– Var, bet diez vai tas notiks!

– Pamats referendumam būtu?

– Juristi dažkārt saka, ja jautājums strīdīgs, tad tas jālemj nevis varai, bet cilvēkam par labu. Es teiktu: ja jautājums ir strīdīgs, nebūtu nekas neparasts pajautāt pilsoņiem, ko viņi par to saka. Katrā ziņā referendums saistībā ar robežlīgumu būtu daudz jēdzīgāks nekā iespējamais referendums, par kuru tagad vāc parakstus, bet kura jēga un būtība man šķiet galīgi nesaprotama un saturiski ārkārtīgi nenozīmīga.

– Ko tad jūs robežlīguma jautājumā tautai jautāsiet?

– Mēs, protams, nevaram vaicāt tautai, vai ratificēt robežlīgumu vai ne. Bet mēs varam jautāt, vai mēs pareizi saprotam Satversmes trešo pantu. Proti, ka tas nosaka nevis Latvijas robežas, bet gan novadu nedalāmību.

– Labāk pavaicājiet tautai, vai tā grib atdot Abreni vai ne. Tas vēl skaidrāks jautājums. Jūs pats gribat kādam kaut ko atdot?

– Tauta ir pietiekami gudra. Es pats domāju, ka diez vai tas, kas mums nav piederējis ilgāku laiku, pēkšņi atkal varētu iekrist mums kabatā. Biju Tobāgo un varu teikt, ka tur ir vairāk latviska nekā Abrenē. Tobāgo vismaz ir upe, ko sauc Venta, ir citi latviski vietu nosaukumi, tur daudzi zina, kas ir «kūrlanders», tur ir forti un muzejs ar ekspozīciju par Kurzemes hercoga aizjūras kolonijām.

– Nu es saprotu: jūs gribat atgūt Tobāgo! Bet vēsturnieki par to, kas mums vairāk pieder, pateiktu ko citu!

– (Smejas). Es tikai gribu teikt, ka ar varu Abreni neatgūsim. Vēsturnieku traktātus es arī palasījos, bet Saeimā spiežu pogu, pamatā raugoties uz politisko lietderību, ne tik daudz ietekmējoties no nostalģiskiem, vēsturiskiem faktiem.

– To, ka jāizvēlas politiskā lietderība, var saprast. Maz ticams, ka Abrene būtu atdabūta, bet mums nav skaidrs, kas notiks tālāk. Ja jau mūsu valdība sarunās ar Krieviju bija tik reālpolitiska, ka nepieminēja nevienu Krievijai nepatīkamu vēstures faktu, rodas šaubas, vai valdība var vēl kaut kur tādu pašu reālpolitisku apsvērumu dēļ piekāpties.

– Varu jums piekrist tajā ziņā, ka sarkanā līnija ārpolitiskajās doktrīnās tā īsti nav novilkta. Var prognozēt, ka nākamais, ko mums prasīs, būs vēlēšanu tiesības pašvaldībās nepilsoņiem, naturalizācijas procesa atvieglošana. Taču droši var garantēt, ka šī Saeima neko tādu nepieļaus. Valdības veidošanas iekšējās sarunās sarkanās līnijas tomēr skaidri un nepārprotami tika iezīmētas.

– Tā nu būtu garantija?

– Jā, tāda ir garantija. Ekonomisko gaņģu vaļā raušana gan izskatījās ārkārtīgi optimistiska. Piemēram, šprotu sarunas Latvijas iedzīvotājiem tiešām ir svarīgas. Kad vien ierodos Salacgrīvā, man vienmēr jautā, kad mūsu šprotēm atvērs durvis uz Krieviju.

Tomēr, salīdzinot ar citām ekonomikas jomām, šprotu lieta ir sīkumi. Svarīgāk, ka, piemēram, mūsu gāzes krātuves ir atkal pamanītas. 2004. gadā runāju ar toreizējo Vācijas kancleru Šrēderu, kurš tolaik vēl nebija gāzes biznesā...

– Tas Šrēders esot pārdevies Krievijas gāzes koncernam!

– ... un toreiz viņu ļoti ieinteresēja tas, ko stāstīju par mūsu gāzes krātuvēm, kurās varētu uzkrāt gāzi, ko pēc tam tērēt Vakareiropā.

Un man ir prieks, ka Kalvīša sarunā ar Putina šī tēma atkal ir uzaususi. Atkusnim vai pavasarim Latvijas un Krievijas attiecībās tiešām var būt nozīmīgas sekas ekonomikā.

– Kremļa administrācijas augsts ierēdnis Koļerovs teicis, ka robežlīgumu, tātad arī Kalvīša un Putina sarunas nodiktējuši lielie bagātnieki. Un ne jau tikai Krievijas, bet arī Latvijas bagātnieki. Domāju, ka jūs piekritīsiet, ka lielie miljardi, ko varbūt dos attiecību uzlabošana ar Krieviju iekritīs ne tautas, bet gan dažu cilvēku kabatā. Lielākajai daļai valsts iedzīvotāju toties jārēķinās ar to, ka gāzes cena pacelsies par 30 procentiem, pēc tam vēl par 30 procentiem. Kas tautai no tā, ka daži varen braši iedzīvosies miljonos?

– Tautai arī no ekonomiskās attīstības ir savs labums. Ienākums valsts kasē tādā gadījumā ir daudz lielāks un daudz stabilāks. No labām attiecībām labums katrā ziņā ir lielāks nekā no sliktām. Kā zināms, miers baro, bet nemiers posta.

– Mūsu varai, kura līgumu pasniedz līdz ar saimnieciskiem solījumiem, kas gan nebūt neizriet no līguma satura, būtu sabiedrība jāpārliecina ar konkrētiem faktiem un aprēķiniem par to, ka mums tas ir izdevīgi. Esmu ne reizi vien teicis, ka valdībai vairāk jācenšas pārliecināt sabiedrību.

– Jums var piekrist.

– Jūs sakāt, ka var piekrist, bet nepiekrītat!

– Mūsu kontakti ar Krieviju bijuši tik irdeni, tikšanās bijušas tik fragmentāras... Valsts prezidentei bija tikšanās ar prezidentu Putinu, tagad arī Kalvītim bijusi tikšanās, bet nav notikušas tādas plašas, visaptverošas starpvalstu sarunas. Drīzumā varētu gaidīt plašākas sarunas, arī parlamentārā līmenī, un tad mēs varētu skaidrāk saprast šo pozīciju.

Līdz šim Latviju apmeklējuši tikai tādi kā kontrrevolucionāri no Krievijas, kuri te gribēja atjaunot Padomju Savienību. Tā ideja acīmredzot šobrīd ir nolikta malā, un es pieņemu, ka tagad uz Latviju brauks cita tipa diplomāti un sarunu vedēji.

Fakts ir tāds, ka mēs tagad attiecībās ar Krieviju esam jaunā nulles punktā un nav vēl skaidrs, uz kuru pusi no šā punkta mēs virzīsimies. Un šajā ziņā es jums nevis varētu piekrist, bet gan piekrītu. No nulles punkta var aiziet gan labā virzienā, gan arī kaut kur greizi.

– Vai jūs man varētu piekrist arī tad, ja teikšu, ka Krievija atrodas nulles punktā nekustīgi un no prasībām par «cilvēktiesībām», krievu tiesībām, krievu valodas statusa paaugstināšanu nav ne par matu atkāpusies.

– Kalvīša kungs teica, ka pusotru stundu ilgā sarunā šie jautājumi ne reizes nav pieminēti. Man gribētos Kalvīša kungam ticēt. Bet es pagaidīšu, kamēr atbrauks kāds no Krievijas parlamentārās spices, un tad paskatīsimies, kā tās lietas izskatās.

Tomēr es domāju, ka Krievijai būs tā plate jānomaina. Visa Rietumu pasaule pasaka, ka Latvijā cilvēktiesību pārkāpumu (minoritāšu izpratnē) nav, tie neeksistē un ir likvidēti. Es teikšu vēl vairāk: Latvija tiek uztverta kā priekšzīmīga valsts, no kuras pat daudzi grib mācīties, kā veicama integrācija.

Domāju, ka tas, ka mēs nepakļāvāmies spiedienam, bet turpinājām integrācijas līniju, ir piespiedis Maskavu pieņemt mūsu politiku par pareizu. Retorika par nepilsoņu stāvokli patiesībā vairāk bijusi vērsta uz Krievijas iekšpolitiskās situācijas dzesēšanu, un gribu ticēt, ka ekonomiskā dominante ir likusi to mainīt.

– Esmu spiests sagraut jūsu ticību un ieteikt paskatīties Latvijā izdotās krievu avīzēs, kur stāstīts, ka Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs nesen ticies ne ar Kalvīti un ne ar Pabriku, bet gan ar Tatjanu Ždanoku un veltījis viņai labu laiku, lai apspriestu Krievijas attiecības. Nedomāju, ka Lavrova kungam ir sava politika. Drīzāk tieši viņa politika ir tā īstā.

– Pats nepatīkamākais, kas šobrīd novērojams Latvijas politikā, ir nacionālās pašapziņas trūkums un tāds kā kalpa sindroms, kas laikam iegūts gadsimtu garumā. Tas nav tikai attieksmē pret Krieviju, bet arī pret citām lielvalstīm.

Šā gada vidū beidzot izvāksim savu karaspēku no Irākas, un politiķiem būs jāatzīst, ka, esot tur, neesam neko ieguvuši, kaut arī nodemonstrējuši, ka esam proatlantiskās alianses dalībnieki. Savas drošības labad esam piedalījušies kļūdainā pasākumā.

– Kurš tad bija tas kļūdainais pasākums?

– Karš Irākā!

– Kā tad tā? Tā taču bija cīņa par demokrātiju!?

– Par to es vismazāk gribētu runāt.

– Jūs liekat saprast, ka patiesībā amerikāņi cīnās par naftu, ka viņi ir egoisti?!

– ASV kongresa palātas skaidri pateikušas, ka karadarbības uzsākšana Irākā bija kļūdains lēmums, kas tika bāzēts uz kļūdainu, pareizāk sakot, neadekvāti izanalizētu informāciju.

Ir pienācis ļoti interesants laiks, kad kļūdas vairs neizdara atsevišķas valstis. Nu valstis kļūdās kolektīvi. Globālie ekonomiskie spēlētāji spiež supervaras vai pārnacionālas varas kā NATO vai Eiropas Savienība pieņemt politiskus lēmumus, kas bāzēti uz ekonomiskām vēlmēm, tādējādi piespiežot valstis izdarīt kolektīvas kļūdas.

Vienā no biezajiem vācu žurnāliem redzēju karti, kurā ar muciņām bija atzīmēts naftas krājumu izvietojums pasaulē. Raugoties uz šo karti, faktiski var prognozēt nākamos militāros konfliktus, nākamās alianses. Līdzīgi varētu zīmēt kartes arī ar daudzām citām ekonomiskās varas muciņām – elektroniskām, informatīvām.

Latvijai kā mazai valstij būs aizvien grūtāk pieņemt lēmumus, jo vienmēr kāds atbrauks, izstāstīs, ka mēs esam tādas un tādas alianses biedri, alianse ir izvēlējusies tādu un tādu stratēģiju un jums kā alianses biedriem būtu šai stratēģijai jāseko, un reti kad kāds spurosies pretī.

– Tautai vienmēr teiks: mēs taču nedrīkstam nodot savus partnerus utt.

– Tieši tā! Tāpēc arī aizvien mazāk vēlētājiem var apsolīt to, kas būs. Jo no mums jau maz kas atkarīgs.

– Esmu pamanījis, ka pēdējā laikā politiķi un ar politiku saistītie arvien drošāk met akmeņus Amerikas Savienoto Valstu dārziņā, ko agrāk uzskatīja par neaizskaramu. No tā secinu, ka proamerikāniska orientācija tagad tiek nomainīta ar prokrievisko.

– Tas tā nav!

– Ir gan, kaut pamazītiņām.

– Mēs jau esam proatlantiskajā un proeiropeiskajā telpā. Taču mums jāatceras, ka vienu no Eiropas dimensijām sauc «Tuvējie kaimiņi». Runājot par tuvējo kaimiņu politiku, Eiropa, būdama demokrātijas šūpulis, deva mums grūdienu it kā ar jaunām acīm paskatīties uz saviem kaimiņiem. Ne jau ar tām 27 valstīm vien, ar kurām mēs tagad esam vienā laivā, kopā dzīvosim!

Domāju, ka attiecību veidošana ar tuvējiem kaimiņiem, ieskaitot Krieviju, nav nekas neparasts. Turklāt vislielākā peļņa iespējama, tirgojoties ar valstīm, kur ir atšķirīga ekonomiskā sistēma. Tirgoties Eiropas iekšienē ir labi, progresīvi un ilgtspējīgi, bet jūs nekad tur negūsiet tādu peļņu kā tirgojoties ar partneriem Austrumos.

– Tātad, tirgojoties ar Krieviju, var gūt lielāku labumu nekā tad, ja tirgojas tikai ar Eiropu. Vai pareizi jūs sapratu?

– Īstermiņā jā. Latvijā šobrīd ir par daudz naudas. Paskatieties, kāds ir spiediens uz cilvēku, lai viņš paņemtu kredītu! Speciālisti teic, ka Latvijas finanšu pakalpojumiem ir laiks atrast jaunas teritorijas.

– Skaidrs, ka saimnieciskās attiecības ar Krieviju var būt valstij izdevīgas.

– Būtu izdevīgas, ja mēs tiktu vaļā no tā sauktā vasaliskuma.

– Es tikai nezinu, kurš ir sulainiskāks: tauta vai politiķi, kas ir pie varas.

– Pieņemu jūsu kritiku, bet iesaku nolikt pie sienas lielu spoguli. Ja sabiedrība tajā ieskatīsies, tā redzēs savu valdību.

– Vai tomēr valdošajam vairākumam nevajadzētu pašam paskatīties spogulī un padomāt, ka ne viss, ko jūs darāt, ir pārliecinoši un pareizi?

– Tā ir pilnīga ābeces patiesība! Tāpēc jau visās demokrātijās ir radīta opozīcija, lai tā neļautu valdošajam vairākumam ieslīgt pašapmierinātībā. Tā ka savu rīcību vajag izvērtēt, bet tāpēc jau nevajag sagāzt visu valdības māju, nolikt pie malas visus panākumus un sakratīt valsti tā, lai tā vairs tālāk nevarētu attīstīties. Ja mēs notikušo pieņemsim kā mācībstundu un sapratīsim, ka jāveic iekšējas reformas un uzlabojumi, tas būs tikai normāli.

– Saeima atcēlusi izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos. Līdz ar to vienai sabiedrības daļai šķiet, ka jautājums ir atrisināts, prezidentes vēlmes ir izpildītas. Tajā pašā laikā Saeimas augstākais jurists Kusiņš tik atgādina: referendums ir neizbēgams.

– Ir neizbēgams, ja vien par to parakstīsies desmitā daļa vēlētāju. Tā nu tas iznāk.

– Jā, nu tik tālu esam nonākuši. Kā jūs Saeimā varējāt tā kļūdīties, divreiz pēc kārtas neņemot vērā prezidentes aizrādījumus?

– Uz šo jautājumu es labprāt atbildētu septembrī, ja vien jūs mani uzaicināsiet.

– Ja referendums neizbēgams, ko jūs iesakāt darīt tautai? Iet un parakstīties?

– Es kā Saeimas priekšsēdētājs saku, ka iet parakstīties ir pilnīgi bezjēdzīgi tāpat kā piedalīties šajā referendumā, jo rezultāts ir iepriekš zināms. Saeimas, valdības un prezidentes nama juristi kopā meklēja risinājumu šai komplicētajai situācijai, un viņu izstrādātais un Saeimas pieņemtais likums ir tāds, referendums zaudē jēgu. Proti, mēs esam atgriezušies nulles punktā, kur bijām decembrī, kad nekādi labojumi šajos likumos vēl nebija pieņemti. Drošības dienestu kontrole atkal faktiski nav reglamentēta. Palicis viens teikums, kas bija arī iepriekš un kurā teikts, ka drošības dienestu kontroli veic Saeima. Citās valstīs ir likumi, kur daudzos pantos sīki izklāstīts, kāda tad ir šī kontrole.

Referendums būs, ja «Jaunais laiks» politisku iemeslu dēļ aicinās cilvēkus iet parakstīties un ja cilvēki «JL» klausīs. Parakstu vākšana un iespējamais referendums ir «JL» iespēja nogāzt šo valdību vai labākajā gadījumā visu parlamentu. Parakstu vākšana izmaksā pusmiljonu. Mums vēl ir iespēja ietaupīt divus miljonus latu, nerīkojot referendumu.

– Bet es neesmu dzirdējis, ka prezidente būtu teikusi, ka nu viņas prasības izpildītas, referendumu vairs nevajag. Var saprast, ka prezidente šo referendumu uzskata par kaut ko vairāk, ne tikai par balsojumu par vai pret drošības likumiem.

– Man grūti uz to skaidri atbildēt. Arī tādēļ, ka mēs to nepareizību, kas tagad fiksēta, varējām labot arī lētākā veidā.

– Tomēr vajadzēja atkāpties ātrāk? Solvita Āboltiņa rakstā mūsu avīzē jau atzinusi, ka referendums pēc būtības būs uzticības balsojums valdībai. Iznāk, ka prezidente ir veicinājusi runas par nepieciešamību valdībai atkāpties.

– Es vienīgi varu teikt, ka «JL» situāciju izmanto adekvāti.

– Tikai muļķis politikā tādu situāciju neizmantotu!

– Jā, ja es būtu «JL» vietā, rīkotos tāpat.

– Labi, ka jūs atzīstaties. Bet vai šī situācija ir sabiedrībai noderīga?

– Es uzskatu, ka tā ir bīstama, jo valsts ir ceļā uz izaugsmi. Valdība apņēmusies darīt tādas lietas, ko tā nebija solījusi pat savā deklarācijā. Piemēram, ietaupīt un ieviest bezdeficīta budžetu. Redziet, tikko būs izveidota jauna valdība, tai atkal būs jāsola, jāiestieg populismā, tā nevarēs taupīt naudu – vispirms būs jāparāda savs devīgums, tāpēc inflācijas ierobežošanas programma būs jānoliek malā. Bet tagadējā valdība ir gatava darīt arī nepopulāras lietas, ierobežot inflāciju. Domājat, ka tiem, kuri pirks jaunas mašīnas, patiks, ka par lielākiem motoriem jāmaksā lielāks nodoklis? Domājat, ka bankām patīk, ka tām būs jāprasa kredītu ņēmējiem, vai viņu ienākumi ir legāli? Nekas cits jau būtiski nemainīsies, ja būs cita valdība. Pie varas paliks tie paši, kas tagad, vien citādi sakratīti.

– Bet Āboltiņa un arī citas «JL» dāmas faktiski jau neko nesola. Tikai demokrātiju un godīgumu. Tās ir drošas mantas, kas neko nemaksā.

– Ja ar to vien iztiktu, tad jau būtu labi. Mēs gan esam strādājuši kopā ar «JL», un nav jau tā, ka to vispār nebūtu iespējams darīt. Ceru, ka pēc kongresa «JL» būs attīrīts un pavisam citāds. Jūsu avīzē Kalnietes kundze solīja, ka «JL» nekādi svētie mūki vairs nebūs. Tātad sapratuši, ka svēto tēlu ilgi ekspluatēt vairs nevar. Bet atkāpties pavisam no šā tēla arī viņi laikam nevar, un tad jau nevar iet vienā valdībā ar tiem, kuri visu laiku saukti par blēžiem.

– Kas jādara, lai prezidentam vairs nenāktos rīkoties, kā Vaira Vīķe-Freiberga? Es tomēr neredzu, ka būtu izdarīts kaut mazākais secinājums. Nav pat daži padomnieki pārcelti uz citu iestādi, kas vismaz parādītu, ka ir kas secināts.

– Es tagad domās uzskaitīju visus savus palīgus, nevaru iedomāties, kuru man nāktos atlaist. Iekšējā saprašana par reformu nepieciešamību pastāv. Par to tiek debatēts. Bet uz āru nesamā ziņa vēl nav gatava, tāpēc nekas tāds vēl publiski neizskan.

– Vai savā frakcijā jūs esat kaut ko secinājuši? Jūs jau arī balsojāt, neko neiebildāt.

– Jā, mēs esam kārtīgi koalīcijas partneri. Ja esam koalīcijā, mums jābauda gan tās panākumi, gan jāsaņem pēc nopelniem par tās kļūdām pat tad, ja nejūtamies vainīgi.

– Vai tad nav jāanalizē koalīcijas partneru darbība un nav viņi jāattur no nepārdomātas rīcības?

– Ir vajadzīgs laiks pārdomām. Man šobrīd tāds ir. Vācu informāciju, analizēju. Uz rudens pusi varētu būt secinājumi – kur kļūdījāmies, kam taisnība, kam ne.

– Amats jums rudenī būs tas pats kas tagad?

– Es vilcinos ne jau amata dēļ. Negribu sarunāt kaut ko, kas nav pietiekami izsvērts. Es domāju, ka lietas ir sarežģītākas, nekā tās tagad tiek tvertas. Mūsu sākotnējos iespaidus apsteigs notikumi gan pie mums, gan kaimiņvalstīs.

– Kā tiek meklēts nākamais Valsts prezidents?

– Jūs jau redzējāt, ka Latvijas Zemnieku savienība neizvirzīja nevienu kandidātu. Daži kongresā nosauca mani, bet es nevēlos kandidēt. Zaļā partija arī tagad meklē kandidātu, bet tas kļūst aizvien grūtāk. Tikko kādu vārdu nosauks, šim cilvēkam būs jāizskatās labi nežēlīgas kritikas ugunīs, arī kailam esot.

– Tas, ka jūs negribat kandidēt tāpēc, ka esat Saeimas priekšsēdētājs, izskatās pilnīgi nepārliecinoši.

– Jūs droši varat rakstīt, ka šajās prezidenta vēlēšanās es kā kandidāts nepiedalīšos. Savu pašreizējo amatu uztveru ar atbildību un vēlos paveikt iecerētos darbus.

– Jūs kongresā teicāt, ka gribat celt Saeimas prestižu. Pēdējā laikā gan tas izskatās krities, nevis cēlies.

– Nesakiet vis! Manuprāt, jau ir uzlabojusies debašu kultūra. Piemēram, smagajā diskusijā par robežlīgumu bija ļoti pamatoti sagatavotas debates. Taču nevar noliegt arī negatīvo pieskaņu Saeimas darbam, ja pieņemam kaut ko, kas izskatās neizvērtēts.

Runājot par prestižu un tuvināšanos sabiedrībai, var darīt daudz un tas arī tiks darīts. Piemēram, ir iecerētas vairākas izmaiņas attiecībā uz Saeimas darba plašāku atspoguļošanu internetā, ko esam sākuši ar plenārsēžu audio translāciju Saeimas mājas lapā. Bijusi arī saruna ar Latvijas televīziju par iespēju pārraidīt plenārsēdes, un televīzijas vadība to principā ir atbalstījusi.

– Pēdējā laikā daudz runāts par politisko atbildību. Brigmaņa kungs teica: pat politologi nezina, kas tas ir. Varbūt jums ir cits viedoklis?

– Politiskā atbildība ir jēdziens, kam grūti atrast vienu definējumu. Es to saprotu kā pašnovērtējumu. Katram pašam jāizdomā, vai tu vēl jūti sabiedrības uzticību. Ja jūti, pucē uz priekšu, ja ne, tad saki: paldies par kompāniju.

– Izskatās, ka valdība kopumā neiebilst pret ideju trim Baltijas valstīm celt jaunu kopīgu atomelektrostaciju. Ko par to saka jūsu Zaļā partija?

– Mēs esam kategoriski pret Latvijas dalību šajā projektā. Ja Latvija izšķirsies par līdzdalību, būs nopietnas politiskās konsekvences.

Slakteris «slaktē» Daugavu

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"   04/06/07    Kamēr mūsu premjers Aigars Kalvītis Kremlī, parakstot robežlīgumu ar Krieviju, centās ieviest atkusni Latvijas un Krievijas attiecībās, viņa aizvietotājs aizsardzības ministrs Atis Slakteris mēģināja tikt galā ar "pavasara sveicienu" no citiem slāvu kaimiņiem — baltkrieviem.

Baltkrievijā "pārplīsa" naftas vads, un no tā Daugavā ieplūda vismaz 100 tonnu naftas produktu. Baltkrievi slēpa patiesās katastrofas apmērus, kā to loģiski domājošs politiķis droši vien arī interpretētu. Gluži vienkārši tāda ir totalitāru, slepenības oreola apvītu režīmu taktika. Nav jābūt ar īpašām analīzes spējām apveltītai personai, lai uz vārda nepaļautos Lukašenko valsts propagandai. Mūsu Slakteris gan uzreiz paļāvās. Kā nekā pirmajās pāris katastrofas dienās valdības vadītāja pienākumu izpildītājs kā no pārpilnības raga bārstīja mierinošus apgalvojumus: ekoloģiskā katastrofa nedraud, ārvalstu palīdzība nav vajadzīga, paši ar tām Zapadnajā Dvinā izlijušām mazuta burciņām tiksim galā. Kad nu izrādījās, ka tā skāde lielāka, nekā būtu vēlams, Slakteris gan bikli sāka runāt par ekoloģisko nelaimi, gan piekrita ārvalstu palīdzībai.

Viņš pat iekšlietu ministram uzdeva līdz 10. aprīlim (?!) sagatavot ziņojumu par naftas produktu noplūdes seku novēršanas darbiem un, kas pats galvenais, izteikt priekšlikumus, kā šos darbus uzlabot. Ja darbi norisināsies tik "operatīvi" kā līdz šim, tad Slakteris ar Krīzes vadības padomi droši var pakot koferus un braukt uz Karību salām, lai tur vasaras viducī kādā pludmalē sagaidītu no Daugavas izskalotos naftas pikučus.

Nedēļas aptaujātie Saeimas deputāti gan noliedza, ka Slakteris kaut ko būtu izdarījis nepareizi. Juris Dalbiņš (TP) teica, ka visi atbildīgie dienesti ir paveikuši "visu, ko šajā situācijā varēja". Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka bija jāņem vērā "reālā situācija" un pieejamie informācijas avoti, konkrētajā gadījumā — Baltkrievijas puses sniegtā informācija. Savukārt Slaktera priekštece ministra postenī Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka Slakteris "visu dara no sirds, kā to ir iecerējis". Pie neveiksmēm krīzes situācijās varētu vainot ne jau tikai pašu Slakteri vien, bet arī visu valdību, kas jau vairākus gadus nespēj izstrādāt civilās aizsardzības noteikumus, kuros skaidri un gaiši būtu formulēts, kurš un par ko konkrētās situācijās ir atbildīgs. "Ja pie mums kaut kas notiek, tad problēmai ķeras klāt visi, rezultātā — neviens," noteica Mūrniece.

Tā nu pie Daugavas glābšanas ir ķēries arī Slakteris, kura tiešā specialitāte gan ir "zemes darbi". Savulaik aizmucis no LZS un zemkopības ministra amata, Tautas partijā viņam atradās vieta ne jau lauksaimnieku tīrumos, bet gan militāristu poligonos.

***

"Pie mums viss notiek tik likumīgi, ka tālāk vairs nav kur."

(No Ata Slaktera intervijas Dienas Biznesam pērnā gada decembrī par Aizsardzības ministrijas īpašumu jautājumiem. Publicēts: 01.02.2007.)

***

FAKTI

Atis Slakteris

Dzimis 1956. gada 21. novembrī Bauskas rajona Codes pagastā.

Ģimenes stāvoklis: precējies; sieva Ingrīda (mācījusies Fiziskās kultūras institūtā, bijusi skolotāja Bauskas 1. vidusskolā), divi bērni — dēls Uvis un meita Tija.

Vaļasprieks: ūdens motosports (bijis daudzkārtējs Latvijas čempions, PSRS izlases dalībnieks, pasaules rekordists).

Izglītība:

1975. — beidzis Bauskas 1. vidusskolu;

1980. — beidzis LLA Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti.

Darba pieredze:

1980.—1989. — kolhozs Code; automehāniķis, galvenais inženieris;

1989.—1990. — valsts uzņēmuma Bauskas Lauktehnika pārvaldnieka vietnieks;

1990.—1994. — Bauskas rajona Lauksaimniecības departamenta galvenais inženieris;

1994.—1996. — Bauskas rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs;

1997.—1998. — Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra padomes priekšsēdētājs.

Politiskā pieredze:

bijis Bauskas rajona padomes deputāts no Latvijas Zemnieku savienības;

1996. — Saeima apstiprinājusi kooperācijas valsts ministra amatā. Pusgadu pēc apstiprināšanas amatā kooperācijas valsts ministra portfelis tika likvidēts;

1998. — kandidējis uz LZS priekšsēdētāja amatu; izstājies no LZS; parakstījis Tautas partijas manifestu; ievēlēts TP valdē; kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās no TP saraksta; ievēlēts 7. Saeimā;

1999. — iecelts par Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru;

2000. — apstiprināts par zemkopības ministru;

2002. — kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās no TP saraksta; ievēlēts

Saeimā; TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs; TP kongresā ievēlēts par partijas priekšsēdētāju;

2004.03. — Saeima apstiprinājusi par aizsardzības ministru Induļa Emša veidotajā valdībā;

2004.12. — līdz ar Emša valdības pilnvaru beigām zaudējis aizsardzības ministra amatu;

2006.04. — Saeima apstiprinājusi par aizsardzības ministru Kalvīša valdībā;

2006.10. — kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās no TP saraksta; 2006.11. — Saeima apstiprinājusi par aizsardzības ministru Kalvīša valdībā;

2006.12. — TP kongresā atteicies atkārtoti kandidēt uz priekšsēdētāja amatu; ievēlēts TP valdē

Lai mežā nemētājas ledusskapji

Līga Valkovska,  Diena  04/06/07    Pašvaldības cīņā ar privātīpašnieku atstātajām drazām kļūst aktīvākas.

Kaut gan aptuveni 90% pašvaldību esot pieņēmušas vai patlaban izstrādā atkritumu apsaimniekošanas saistošos noteikumus, kas uzliek visiem iedzīvotājiem pienākumu noslēgt līgumus par atkritumu izvešanu, pretējā gadījumā paredzot administratīvu sodu, joprojām daudzas Latvijas mežmalas, ceļmalas un pieturvietas slīkst atkritumu kaudzēs. Tās izveido galvenokārt tie, kuri nav vienojušies par drazu aizvākšanu. Panākt līgumu slēgšanu ir katras pašvaldības atbildība, uzsver Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) un Valsts vides dienests.

Atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrādi RAPLM aktualizēja pirms diviem gadiem, kad tika secināts, ka Latvijā no 556 pašvaldībām tikai 180 tādi ir. Tagad ap 90% tie esot pieņemti vai ir izstrādes stadijā. "Šogad vien trīs mēnešos desmit pašvaldības mums iesniedza izvērtēšanai savus noteikumus," saka ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Dišlere. Taču viens ir ieviest noteikumus, otrs — panākt, lai privātās mājsaimniecības noslēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Statistikas, cik privātīpašnieku to nav izdarījuši, RAPLM nav. Pirms diviem gadiem tika lēsts, ka līgumu nav ap 75%.

Jelgavā, piemēram, to kontrolē pašvaldības policija. "Martā par līguma neslēgšanu sastādīti trīs administratīvo pārkāpumu protokoli, naudas sodi uzlikti astoņiem," stāsta Jelgavas domes preses sekretāre Egita Veinberga. Valmierā "atkritumu turētājus" vispirms brīdina pašvaldība, saka Valmieras sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Medvecka. Rezultāts — vairāk nekā 95% privāto ir līgums.

Pilsētas jau nav tā lielākā bēda, atzīst Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas pārstāvis Kaspars Pabērzs. Trakāk esot laukos, kur, pēc viņa aplēsēm, divas trešdaļas vai pat puse privātmāju nav noslēgušas līgumus. Engurē, kas ir neliels pagasts, situācija gan ir laba — jau ap 90% privātmāju ir līgumi. Tas panākts ar izskaidrošanu. "Mēs organizējam sapulces un stāstām par atkritumu apsaimniekošanu. Piegružotāju ķeršanā iesaistām pašvaldības policiju," saka Engures pagasta izpilddirektors Nikolajs Tohvs. Cilvēkus mudinot arī kaimiņi: redzot, ka blakusmājā ir plastmasas konteiners un nav vairs problēmu, kur likt atkritumus, viņi arī noslēdz līgumu.

N.Tohvs gan atzīst, ka grūtības sagādā garāmbraucēji, kas sadzīves atkritumu maisus atstāj pieturvietās un ceļmalās. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vecākā speciāliste Māra Sīle apstiprina, ka parādījusies jauna tendence — agrāk cilvēki veidojuši nelegālas izgāztuves, bet tagad, kopš par tām soda zemes īpašniekus, kuri sākuši savu zemi sargāt, drazas esot pieturvietās un mežmalās.

Vērojama arī cita tendence — arvien vairāk iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedriskās organizācijas iniciē talkas, vēršoties pēc palīdzības pašvaldībā. "Kā un vai vispār atbalstīt, ir brīva katras domes izvēle, taču, mūsuprāt, tām būtu jānāk pretī, piedāvājot maisus, bezmaksas atkritumu izvešanu," teic I.Dišlere. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš apliecina, ka "lielākā daļa pilsētu un pagastu ir atsaucīgi, piedāvājot atkritumus aizvest par velti." Konkrēti Engurē, Valmierā un Jelgavā Spodrības mēneša laikā var bez maksas atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem. "Mēs to darām jau piekto gadu, lai mežā nemētājas veci dīvāni un ledusskapji," bilst N.Tohvs. Jebkurš var iesaistīties arī ap simt šosezon plānotajās a/s Latvijas Valsts meži rīkotajās talkās.

Saimniecība un biznesā...

Interneta garā «pēdējā jūdze»

Indra Auziņa, Žurnāls "Nedēļa"  04/02/07     Latvijā, kā liecina fakti, internetu izmanto tikpat daudz cilvēku kā citās Eiropas Savienības valstīs. Taču mūsu zemē ir arī tādas pašvaldības, kur tas nav pieejams vispār. Pēc nesen notikušās diskusijas Interneta izplatības veicināšana Latvijas reģionos tiek kultivētas cerības, ka interneta tīkls turpmāk tiks "austs" cītīgāk.

Nedēļa skaidro, ar kādām problēmām būs jāsaskaras, īstenojot labi domāto Latvijas Interneta asociācijas (LIA), īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās un īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās parakstīto deklarāciju un kādi klupšanas akmeņi Latvijas "internetizācijā" jau ir atrasti.

Jau minētā diskusija apstiprināja zināmu patiesību — Rīgā pie interneta tikt ir krietni vieglāk nekā laukos, kur viena no problēmām ir tā dēvētā pēdējā jūdze, proti, pēdējais posms pieslēgumam no pagasta centra līdz konkrētajai mājsaimniecībai.

Teorētiski internets nav lieka greznība, bet praktiski — diemžēl... Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele atzīst, ka 80% mazo un vidējo uzņēmumu atrodas reģionos, tāpēc, domājot par ekonomikas attīstību, jādod iespēja arī ciemos un viensētās izmantot tehnoloģijas biznesam, izglītībai un apmācībām. Piemēram, projekts latvija@pasaule cilvēkiem bez maksas iemācīja izmantot e–pastu, i–banku un citus internetā pieejamus pakalpojumus.

Viņai piebalso arī īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks: "Interneta izplatība reģionos ir sevišķi nozīmīga arī tāpēc, ka elektroniski ministriju mājaslapās pieejama iedzīvotājiem svarīga informācija, tostarp par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi." Ķidājot Latvijas lauku "internetizācijas" problēmas, Gudele kā pozitīvu piemēru min sadarbību ar Zemkopības ministriju: zemniekiem, kuri savās saimniecībās ievieš internetu, tiek kompensēti 50% izmaksu.

Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem tiek solīts, ka jau oktobrī būs pieejami pirmie elektroniskie pilotpakalpojumi, tiek strādāts arī pie portāla latvija.lv uzlabošanas, katram iedzīvotājam piešķirot savu e–pasta adresi, kas būtu veiksmīgs veids komunikācijai ar valsti. Gudeles vārdiem runājot, nākotnes vīzija ir samērā laba — turpmāk elektronisko pakalpojumu attīstībai atvēlētas pietiekami lielas summas arī no ES, tāpēc lauku iedzīvotājiem un uzņēmējiem vajadzētu nodrošināt interneta pieejamību par saprātīgu cenu.

Šajā jomā mūs jau apsteiguši kaimiņi igauņi. Igaunijā interneta nodrošināšanas problēma risināta ar valsts un pašvaldību atbalstu, šim nolūkam atvēlot apmēram miljonu eiro, informē Igaunijas pārstāvis Ivo Saluoks, kura pārstāvētais uzņēmums Norby Telecom piedalījās projekta īstenošanā Igaunijā. Tas ļāvis iedzīvotājiem izmantot interneta pakalpojumus par pieejamu maksu — apmēram 20 eiro mēnesī.

Nauda un vēlreiz nauda ir tas, kāpēc tapa jau piesauktā deklarācija un kāpēc Latvijas laukos ļaudis ir apdalīti ar 21. gadsimta ikdienu — internetu. Viens piemērs: Satiksmes ministrija ir noslēgusi līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu AS Telekom Baltija. Kompānija no valsts saņems nepilnus četrus miljonus latu platjoslas jeb pietiekami ātra interneta attīstīšanai laukos. Jautājums: kāpēc nauda tikusi tikai vienam? Piemēram, šā gada martā publiskos interneta piekļuves pakalpojumus Latvijā nodrošināja 402 komersanti. Labi, ne visi to dara arī laukos, bet vismaz vairāki gan. Tāpēc ne velti LIA grib zināt, kāda būs valsts politika, lai laukos nodrošinātu interneta pārklājumu, un kā tiks dalīta valsts un ES nauda.

Interneta pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka "pēdējās jūdzes" problēmai valstij būtu jārod optimāls risinājums, lai visiem būtu vienādi nosacījumi, lai risinājums būtu tehnoloģiski neitrāls, caurspīdīgs un visiem operatoriem būtu vienlīdzīgas konkurences iespējas, jo ar nepareizi izvēlētu metodi no valsts puses var tikt kavēta "internetizācijas" attīstība vai lobēts kāds operators. Pagaidām saņemtā atbilde atkārto to, ko jau rakstīju, — vairot interneta izplatību Latvijas reģionos, rast optimālu risinājumu "pēdējās jūdzes" problēmai, izmantojot valsts un ES piešķirto finansējumu, izstrādāt skaidru valsts politiku par "pēdējās jūdzes" nodrošināšanas iespējām. Kad un kurš ar to nodarbosies, tas uz papīra uzlikts vēl nav...

"Nenoliedzami, infrastruktūru vieglāk attīstīt vietās, kur tas ir vienkārši un kur iedzīvotāji ir maksātspējīgi. Zemniekam šādā situācijā nākas šķirties no neadekvāti lielas naudas summas, kas ļoti noderētu arī saimniecībā. Taču vientuļu lauku sētu nodrošināt ar internetu ir liels izaicinājums ikvienam pakalpojuma sniedzējam," norāda LIA valdes loceklis Aigars Ceruss. Interneta pakalpojumu sniedzēji atzīst, ka sakaru nodrošināšana, piemēram, no pagasta centra līdz viensētai maksā dārgi — vairāki simti latu par interneta pieslēgšanu vien. Tāpēc lauku uzņēmējs ir spiests braukt desmitiem kilometru uz banku vai pašvaldības iestādi, lai nokārtotu dokumentus. Un tas notiek laikā, kad varam izmantot e–parakstu!

Ja varam pieņemt, ka laukos cilvēki priecātos par jebkādu iespēju izmantot internetu, tad pilsētās un lielākajās apdzīvotajās vietās paveras cita aina. Tā kā visvairāk interneta pakalpojumu operatoru rosās lielākajās pilsētās, tieši tur šobrīd iespējams kontrolēt, kāda tad ir piedāvāto pakalpojumu kvalitāte.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzsākusi interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes mērījumus. Šogad interneta pakalpojuma sniedzējiem pirmo reizi SPRK jāiesniedz piekļuves pakalpojuma kvalitātes deklarācija, datus apkopos gada beigās, informē SPRK pārstāve Žanete Lūse. Viņa skaidro, ka turpmāk cilvēkiem, parakstot līgumu par interneta pakalpojumu, būs arī iespēja pārbaudīt, vai viņi saņem solīto. Līdz šim vajadzēja uzticēties interneta pakalpojumu sniedzēja informācijai un solījumiem. "Jau pagājušajā gadā parādījās tendence, ka cilvēki sūdzas nevis par interneta pakalpojumu maksu, bet gan par kvalitāti. Prognozējam, ka sūdzību skaits palielināsies. Arī operatora interesēs ir šāda kvalitātes sistēma, lai viņš var kontrolēt, vai nodrošina solīto," saka Lūse. Turklāt tagad visus operatorus pārbaudīs pēc vienotas sistēmas.

Kā tas notiks? Jūs neapmierina interneta pakalpojuma kvalitāte, vispirms jūs sūdzaties savam operatoram. Ja viņš neliekas ne zinis, meklējat palīdzību SPRK, kuras speciālisti veiks mērījumus ar savu aparatūru. Kvalitātes mērījumi tiks veikti, nosūtot testa paketes no mērījuma punkta līdz serverim, kas pieslēgts vienam no diviem Latvijā izveidotajiem interneta apmaiņas punktiem. Lietotājiem der zināt, ka tagad pārbaudīs ne tikai pieslēguma ātrumu, bet arī tā lejupielādes un augšupielādes ātrumus, latentumu, trīci, pakešu zuduma koeficientu.

SPRK prognozē, ka tirgus ar laiku noregulēs arī interneta pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas Latvijā ir liels — vairāk nekā 400. Redzēsim, ko būs panākusi interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes mērījumu sistēmas ieviešana, bet sodus par bezdarbību SPRK sola jau tagad.

SPRK anulēja radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības SIA Radiokoms, SIA IZZI un valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. SPRK Komisija 2005. gada 23. decembrī konkursa kārtībā šīm SIA piešķīra radiofrekvenču spektra joslas un bija noteikusi, ka piešķirto radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību izmantošana jāuzsāk līdz 2006. gada 31. decembrim, pretējā gadījumā tās tiek anulētas. Diemžēl šie komersanti nebija uzsākuši tiem piešķirto tiesību izmantošanu, kā rezultātā SPRK lēma par to anulēšanu. Iespējams, tuvākajā laikā tiks izsludināts jauns konkurss uz šīm brīvajām radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām, norāda Lūse.

***

Fakti

- Interneta pieslēgums ir apmēram 42% Latvijas mājsaimniecību.

- Platjoslas pieslēgums ir tikai 13% Latvijas mājsaimniecību.

- Internetu Latvijā lieto 46% iedzīvotāju, bet ES valstīs — vidēji 47% iedzīvotāju.

- Uzņēmēji Latvijā internetu izmanto vidēji par 15% mazāk nekā vidēji ES.

- LIA aprēķini liecina: piešķirot valsts un ES līdzekļus "pēdējās jūdzes" problēmas risināšanai, interneta lietotāju skaits Latvijā ievērojami palielinātos.

- Uz 2007. gada 21. martu elektronisko sakaru nozarē reģistrēti 469 elektronisko sakaru komersanti:

·        balss telefonijas pakalpojumi — 107 komersanti;

·        nomāto līniju pakalpojumi — 116 komersanti;

·        publiskie interneta piekļuves pakalpojumi — 402 komersanti;

·        radio vai televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumi publiskajos elektronisko sakaru tīklos — 52 komersanti.

·

Viedoklis: KP uzkarsē inflāciju?

Juris Paiders,  NRA  04/03/07    Neste, Statoil un Lukoil var atļauties uzturēt cenas minimāli zemas.

Kamēr Valsts prezidente biedēja valsti, ka Latvijā likumu saturu sākot diktēt vārdos nenosaukti oligarhi, Konkurences padome nosauca vārdos Latvijas lielākos oligopolus. Konkurences padome ir secinājusi un paudusi aizdomas, ka Neste, Statoil un Lukoil varētu ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli tirgū, lai izspiestu no tirgus mazos degvielas tirgotājus.

Konkurences padome uzskata, ka oligopolā iesaistītie imitē savstarpējo konkurenci, lai izspiestu mazos tirgotājus.

No vienas puses, tas būtu jāuztver kā neticama drosmes izpausme. Kā tāds kreiss valsts pavērsiens Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa stilā. Viena valsts institūcija ir ķērusies pie imperiālistu, monopolistu, asinssūcēju atmaskošanas, kuri izspiež no darba tautas pēdējo sulu.

Tā tomēr nav. Sūdzība ir par to, ka Neste, Statoil un Lukoil savās benzīna uzpildes stacijās nosaka pārāk zemu cenu!!!

Tad jau sanāk, ka Konkurences padome ir imperiālistu, monopolistu, asinssūcēju oligopols, kas vēlas no darba tautas izspiest pēdējo sulu. Neste, Statoil un Lukoil ir labie, kuri tur benzīna cenas zemas.

Valdība visus aicina: taupiet un uzkrājiet! Valdības vadītājs aicina apturēt inflāciju, lai kopīgi ar sabiedrību aplauztu sprandu cenu kāpumam. Viens no inflācijas stūrakmeņiem ir degvielas cenas. Tagad, kad benzīna tirgotāji ir sākuši savu cenu turēt, cik zemu iespējams, izrādās, ka Konkurences padome to nevēlas pieļaut. Jūs, nelieši, kas savu cenu uzturat tik zemu, nekavējoties palieliniet savas cenas, ja ne, mēs jūs sodīsim ar 5% soda naudu no uzņēmuma gada apgrozījuma! Tā ir jāsaprot Konkurences padomes lēmums.

Prieks, kur tu rodies! Konkurences padome izskatās kā valdības politikas pretinieku filiāle, kuras uzdevums ir pretdarboties valdības un cita starpā arī sabiedrības interesēm.

Turklāt, ja jau rīt Neste, Statoil un Lukoil visi kā viens pēc Konkurences padomes vēstules publiskošanas cels cenu par, piemēram, 5 santīmiem litrā, tad pret viņiem tūdaļ tiks ierosināta jauna lieta, jo cenas celšana vienlaikus būs pierādījums, ka ir izveidojies oligopols, kurš tagad vienlaikus ceļ cenu!!!

Jā! Biznesam ir grūti strādāt, kad tirgus cenas ir zemas, taču zemās cenas – tas ir sabiedrības ieguvums. Konkurences nospiestas cenas ir vienīgais tiešais labums no tirgus ekonomikas. Tikai, kamēr šis mehānisms funkcionē un konkurences dēļ tirgus cenas ir zemas, sabiedrība, kuras vairākums nav biznesa īpašnieki, atbalsta tirgus ekonomiku.

Tiešām Neste, Statoil un Lukoil dalība tirgū rada problēmas pārējiem tirgotājiem. Neste, Statoil un Lukoil savu infrastruktūru jau ir izveidojuši un var atļauties uzturēt cenas minimāli zemas. Pārējie Latvijas degvielas tirgotāji savu infrastruktūru lielos vilcienos tikai veido. Strādājot ar zemu peļņu, ir grūti turpināt strauju attīstību. Mazajiem tirgotājiem ir jāsamazina tempi. Tas ir viens no apstākļiem, kāpēc mazākie degvielas tirgotāji sākuši juridiskās cīņas ar Nesti, Statoil un Lukoil.

Tikai dikti jokaina ir Lukoil atrašanās šajā sarakstā. Par to, ka Nestei un Statoil varētu būt cenu sinhronizācija, baumo jau labu laiku, to novēroja gan konkurenti un pat vienkāršie degvielas lietotāji. Kā pēkšņi šai Somijas un Norvēģijas brālībai ir pievienojies Lukoil? Kopš kura brīža Lukoil sāka saskaņot savu cenu politiku ar lielākajiem konkurentiem, līdz nonāca Konkurences padomes uzzīmētajā oligopolā? Atbilde ir vienkārša. Pat tad, ja Konkurences padomei izdotos pierādīt, ka tik tiešām Neste un Statoil darbojas saskaņoti un tikai imitē konkurenci, tas neko nedod! Nestes un Statoil kopējā tirgus daļa nepārsniedz 40%, un līdz ar to nav nekāda pamata, lai pret Nesti un Statoil Konkurences padome vērstos juridiski. Tāpēc bija vajadzīgs kāds trešais, un par šādu grēkāzi Konkurences padome izraudzījās Lukoil. Tagad viss kārtībā. Ir likumā pieprasītie 40% no tirgus, un var izvirzīt nepamatotus apvainojumus oligopolā. Taču šie apvainojumi ir arī jāpierāda, un pasaules pieredze liecina, ka tā ir šāda veida lietu vislielākā problēma.

Konkurences padome šajā gadījumā izskatās nevis kā neitrāls arbitrs, kas stāv sabiedrības un tirgus ekonomikas sardzē, bet kā interešu konfliktā sapinies afērists, kurš, lai izdabātu vieniem benzīna tirgotājiem, apvaino un kompromitē citus.

Martā samazinās valsts budžeta finansiālais pārpalikums

DELFI  04/03/07     Martā valsts pamatbudžeta izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumi bijuši lielāki nekā izdevumi, tādējādi valsts budžeta finansiālais pārpalikums martā samazinājies par 13,27 miljoniem latu.

Valsts kases operatīvais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos valsts budžeta finansiālais pārpalikums ir 96,927 miljoni latu, informēja Valsts kases preses sekretāre Inita Kabanova.

Martā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 215,649 miljoni latu, izdevumi – 246,408 miljoni latu, bet finansiālais deficīts – 30,759 miljoni. Kopējie trīs mēnešu pamatbudžeta ieņēmumi ir 686,638 miljoni latu, izdevumi – 655,995 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums - 30,643 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta marta ieņēmumi bijuši 102,411 miljoni latu, izdevumi – 84,922 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 17,489 miljoni latu. Kopējie trīs mēnešu valsts speciālā budžeta ieņēmumi ir 287,148 miljoni latu, izdevumi – 220,864 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 66,284 miljoni latu.

Oficiālie valsts kopbudžeta (konsolidētais valsts budžets kopā ar pašvaldību budžetiem) marta izpildes rādītāji būs zināmi aprīļa vidū.

Nauda pārplūdina Latviju

Arnis Kluinis,  NRA  04/04/07    Uzņēmēji ir vienkārši ļaudis: vai nu nopelna un dzer šampanieti, vai visu pazaudē.

Latvijas maksājuma bilances graujošais deficīts ir tikai sekas ārzemju naudas lavīnai, kas pagājušogad pārplūdināja Latviju.

Ārzemju naudas pieplūdums Latvijā pagājušogad piedzīvoja tādu pieaugumu, kādam ar vislabāko gribu nespēja tikt līdzi vietējo preču un pakalpojumu piedāvājums. Piemēram, Latvijas komercbanku ārzemju aizņēmumu apjoms 2006. gada 4. ceturksnī sasniedza 965 miljonus latu, vairāk nekā divas reizes pārsniedzot tā paša gada 1. ceturkšņa aizņēmumu līmeni un gandrīz divas reizes – 3. ceturkšņa aizņēmumus. Tajā pašā laikā pieauga arī ārzemju ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā un uzņēmumu parādi ārzemēs, valstī ienāca ES palīzības fondu nauda un ārzemēs nopelnītās naudas sūtījumi.

No ārzemēm saņemtā nauda nevarēja vienkārši atrasties banku kontos ne kā Latvijas komercbanku, ne kā banku klientu īpašums, jo tad jau nauda būtu vienkārši palikusi savas izcelsmes zemēs. Turienes iedzīvotāji un baņķieri laida šo naudu apgrozībā, kas no viņu viedokļa bija naudas aizdošana Latvijas finanšu u.c. uzņēmumiem ar pienācīgiem procentiem vai peļņu, kuru kopumā neviens nav redzējis un vēl ilgi neredzēs. Piemēram, banku sektors kā ārzemju aizdevumus un ieguldījumus banku pamatkapitālā pērn saņēma aptuveni trīs miljardus latu, bet tā kopējā peļņa būs ap pārsimt miljonu latu. Tātad kreditoriem būs vajadzīgi vēl gadi piecpadsmit, lai saņemtu atpakaļ pērn aizdoto pamatsummu bez kādiem procentiem un kompensācijām par naudas aprites izdevumiem. Cik vēl gadus tikai banku kreditori vien būs ar mieru iztērēt trīs miljardus latu vai vairāk, lai atpakaļ iegūtu pārsimt miljonu un vairāk vienā gadā, bet procentuāli aizvien mazāk pret visos iepriekšējos gados kopā aizdoto summu? Vai Latvijas uzņēmumi un arī valsts varēs atļauties pateikt par šo naudu paldies un parādus neatdot, līdzīgi kā to 1997. gadā izdarīja Krievija?

Pēdējo triju nedēļu laikā ir parādījušās pazīmes, ka vismaz daži ieguldītāji ir zaudējuši pacietību. Viņi izmantoja iespēju pārdot Latvijas Bankai savus latus par augstu kursu, un LB bija spiesta pēc ilgāka laika latus vairāk uzpirkt nekā pārdot. Tādējādi no apgrozības tika izņemti 233 miljoni latu, bet droši vien no valsts izvesti 332 miljoni eiro. Pagaidām tas ir piliens attiecībā pret 2006. un vēl iepriekšējo gadu naudas plūsmu pretējā virzienā uz Latviju. Tāpēc tagad LB nevis bažījas par savu valūtas rezervju izsīkumu, bet dižojas, ka LB esot izmantojusi izdevību samazināt pārāk lielo apgrozībā esošo latu daudzumu. Eiro aizplūšanas līdzšinējais maksimums bija aizpagājušonedēļ, kad kreditori aizvāca 195,5 miljonus eiro, bet pagājušonedēļ process it kā sāka pierimt. Apgrozībā esošo latu daudzuma samazināšanās bija viens no iemesliem, kas paaugstināja latu kredītprocentu likmes un veicināja interesi iepirkt latus, lai varētu tos kādam aizdot.

Finanšu tirgus dzēš nelielas svārstības, bet nenovērš savu sabrukuma. Vai tas būtu iespējams arī Latvijā? "Uz to nevar atbildēt ar makroekonomikas terminiem," Neatkarīgajai skaidroja ekonomists Uldis Osis. "Ir jāskatās atsevišķu uzņēmumu līmenī – vai tie spēj noturēt līdzšinējo darbinieku skaitu un pieaugošo atalgojuma līmeni, ar kādu tie cīnās, lai darbinieki tos nepamestu. Var pēkšņi izrādīties, ka uzņēmumiem, lai nebankrotētu vispār, ir jāatlaiž darbinieki, kuri tad vairs nevar kārtot savas kredītsaistības."

Kāpēc Latvijas kreditori nerēķinās arī ar tādu iespēju, kas daudzās valstīs piedzīvota ne reizi vien? Nekustamo īpašumu biznesa pārstāvis Edgars Šīns uz to atbild, ka "uzņēmēji ir vienkārši ļaudis. Viņi vai nu nopelna un dzer šampanieti, vai visu pazaudē. Pagaidām indikācijas nekustamo īpašumu nozarē neko sliktu nevēsta." Taču citiem vārdiem par šo pašu situāciju viņš saka, ka "uzdzīve turpinās". Kapitāla plūsmu bilance šā gada 1. ceturksnī parādīs, vai ārzemnieki ir ar mieru šo uzdzīvi finansēt, par spīti daudziem skarbajiem vārdiem, kas pēdējos mēnešos tika teikti par Latviju.

Baltās olas maksā dubulti

Ilze Šteinfelde,  NRA  04/04/07    Lai arī olas maksā dārgāk nekā iepriekšējos gadus, uz Lieldienām gaidāms rekordliels olu pārdošanas apjoms. Tirgotāji to skaidro ar faktu, ka šogad vienā laikā sakrīt luterāņu, katoļu un pareizticīgo Lieldienas.

Lauksaimniecības uzņēmums Maxima Latvija gatavojas olu pārdošanas apjoma pieaugumam pat par 350 procentiem.

Šogad olu krāsošana izmaksās dārgāk nekā pērn, jo olas kopš pagājuša gada Lieldienām kļuvušas aptuveni par 9 santīmiem (par 10 olām) dārgākas. Krasākais cenu pieaugums bija rudenī, kad Latvijas lielākais olu ražotājs Balticovo paaugstināja olu cenu par 10 procentiem.

Šajās Lieldienās dārgāk jāmaksā arī par baltajām olām. Centrāltirgus gaļas paviljonā vakar 10 baltās olas varēja nopirkt par 1,50 latiem, tātad par vienu olu jāmaksā 15 santīmu.

Tik dārgas baltās olas nav bijušas nevienu citu gadu. Augstā cena, iespējams, skaidrojama ar to, ka līdz vakardienai lielveikalos baltās olas faktiski nevarēja nopirkt. No šodienas tās būs pārdošanā visos Maxima veikalos, Neatkarīgajai pastāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Desmit baltās olas maksās 65 santīmus. Arī pērn Lieldienu laikā šajos veikalos 10 balto olu cena bija 65 santīmi.

Balto olu nav ne Rimi, ne Elvi. "Šogad Latvijas vadošais olu ražotājs Balticovo sācis balto vistu audzēšanu, tomēr vēl šajās Lieldienās baltās olas Elvi iegādāties nevarēs. Ceram, ka nākamgad gan," sacīja SIA ELVI grupa mārketinga daļas vadītāja Kristīne Saulriete.

Toties brūnās olas ir visos veikalos. Maxima tās maksā no 0,52 latiem par 10 olām. I. Andiņš uzsvēra, ka līdz svētkiem cenas noteikti nemainīsies. Lielākoties tās ir Latvijas uzņēmumu Balticovo un Mārupes lauksaimniecības centra ražotās olas. Eksotikas mīļotāji šajās Lieldienās var krāsot arī strausu olas, kas Maxima maksā 29 latus par olu, savukārt veselīgas pārtikas cienītāji šajos lielveikalos var iegādāties SIA Latvijas Paipal Farm sarūpētās paipalu oliņas. Divpadsmit maksā 1,15 latu, 18 – 1,61 latu.

Maxima Latvija prognozē, ka Lieldienās pieprasījums pēc olām varētu pieaugt pat par 350 procentiem. Elvi veikalos pagaidām Lieldienu iepirkšanās bums vēl nav jūtams. "Parasti lielākos pirkumus pircēji veic neilgi pirms pašiem svētkiem," sacīja K. Saulriete. "Pavasarī dažādu produktu pārdošanas apjomus ievērojami ietekmē laika apstākļi. Siltā laikā cilvēki dodas piknikos, un tad vairāk tiek pirkti šašliki un cepamdesiņas. Tāpat iedzīvotāji svētkiem pērk dažādus kulinārijas un konditorejas izstrādājumus. Līdz ar olu pārdošanas apjomu pieaug arī pieprasījums pēc majonēzes."

Rimi sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Pumpure atzina, ka šonedēļ, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, olu pārdošanas apjomi pieauguši par gandrīz 50%. Viņa sacīja, ka olu pārdošanas apjomi turpina augt ik dienas, un prognozē, straujākais kāpums gaidāms nedēļas otrajā pusē. Lielāko daļu olu Rimi piegādā Latvijas ražotāji Balticovo, Mārupes lauksaimniecības centrs un Kalndruvas.

Būt uzmanīgiem, iegādājoties, uzglabājot un gatavojot pārtikas produktus pirms Lieldienām un Lieldienu laikā, iedzīvotājus aicina Pārtikas un veterinārais dienests. Īpaša uzmanība jāpievēršot derīguma termiņiem, uzglabāšanas temperatūrai un produktu marķējumam.

Latvijai būs jāmaksā tikai par vīna virsnormas krājumiem

LETA  04/04/07    Eiropas Savienība (ES) deviņām dalībvalstīm, kas tai pievienojās 2004.gadā, par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem paplašināšanās brīdī noteikusi 41,1 miljonu eiro (28,9 miljonus latu) soda naudu, no tiem Latvijai jāmaksā 204 000 eiro (143 371 latu) sods par vīna krājumiem.

Paziņojums ES portālā "eiropa.eu" liecina, ka vislielākā soda nauda noteikta Polijai - 12,5 miljoni eiro (8,8 miljoni latu) par gaļas, piena, augļu, rīsu un vīna krājumiem, Čehijai - 12,3 miljoni eiro (8,6 miljoni latu) par par gaļas, piena, augļu un rīsu krājumiem, kā arī Igaunijai - 7,6 miljoni eiro (5,3 miljoni latu) lielākoties par piena produktu liekajiem krājumiem.

Lietuvai aprēķināta 3,2 miljonu eiro (2,25 miljonu latu) soda nauda par augļu un rīsu, bet lielākoties - par piena produktu krājumiem.

Slovākijai būs jāmaksā 4,6 miljoni eiro (3,2 miljoni latu), Slovēnijai - 393 000 eiro (276 200 lati), Maltai - 288 000 eiro (202 410 lati). Mazākā soda nauda aprēķināta Kiprai - 115 000 eiro (80 822 lati).

Jau ziņots, ka sākotnēji Latvijai liekie krājumi aprēķināti 19 produktu veidiem, taču pērnā gada nogalē liekie krājumi Latvijai noteikti vairs tikai trim produktu veidiem. Liellopu gaļai lieko krājumu maksājums noteikts 995 000 eiro (699 286 lati), vīnam - 204 000 eiro (143 371 lati), bet ķiplokiem - 53 000 eiro (37 248 lati).

Eiropas Komisija (EK) publicētajā paziņojumā norādīja, ka pēc pievienošanās līguma jaunajām dalībvalstīm bija jāpanāk, lai pirmspievienošanās laikā spekulatīvi netiktu uzkrāti lauksaimniecības produkti. Tomēr konstatēts, ka izveidoti lauksaimniecības preču, arī gaļas, piena produktu, augļu un dārzeņu, virsnormas krājumi.

Liekos krājumus noteica pēc divus gadus ilgušām sarunām ar attiecīgajām dalībvalstīm. Sarunās EK koriģēja aprēķināšanas metodi, lai ņemtu vērā gan vispārīgus, gan valstij specifiskus argumentus, ko izvirzīja dalībvalstis. Galu galā maksājumi ir daudz mazāki, nekā sākotnēji aprēķināts.

ES lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bola skaidroja, ka EK "likumīgs pienākums ir nodrošināt attiecīgo noteikumu izpildi, lai pārmērīga krājumu veidošana nenodarītu kaitējumu uzņēmumiem visā ES".

"Es, protams, saprotu attiecīgo valstu raizes. Tāpēc mēs esam darījuši visu iespējamo, lai panāktu taisnīgu risinājumu," uzsvēra komisāre.

Dalībvalstīm netika uzlikts sods par krājumiem, kas par 10% pārsniedza pieļaujamo apjomu.

Lieko krājumu noteikšanā ņemti vērā arī dalībvalstu izvirzītie argumenti, kas attiecās tikai uz konkrētu valsti.

Katras dalībvalsts maksājuma summa aprēķināta, reizinot liekos krājumus ar iekšējo un ārējo cenu līmeņa starpību, ko atspoguļo vidējā eksporta kompensācija pirmajā gadā pēc pievienošanās, savukārt produktiem, kam nepiemēro eksporta kompensāciju, piemēram, konservētām sēnēm, ķiplokiem un augļu sulām, - ar starpību starp vidējo cenu iekšējā un ārējā tirgū.

Dalībvalstīm maksājumi būs jāveic četros gados. Pirmā daļa jāsamaksā otrā mēneša pēdējā dienā pēc lēmuma paziņošanas dalībvalstīm. Pārējo daļu samaksas termiņš ir nākamo trīs gadu 31.maijs.

"Nosakot liekos lauksaimniecības produktu krājumus Latvijai, EK nevarēja neņemt vērā Zemkopības ministrijas (ZM) argumentus, ka Latvija kā jaunā ES dalībvalsts ļoti strauji attīstās, tāpēc nav vērtējama tāpat kā citas jaunās dalībvalstis. Tas bija mūsu svarīgākais arguments, tāpēc EK, izvērtējot lauksaimniecības produktu krājumus un nosakot liekos krājumus, ņēma vērā valsts ekonomiskās attīstības tempus kopumā," iepriekš uzsvēra ZM valsts sekretāre Dace Lucaua.

Pēc ZM pieprasījuma izvērtēts arī produktu ražošanas nozaru un tirdzniecības attīstības temps, kā arī produktu savstarpējās aizvietojamības iespējas. EK atzina, ka soda nauda par lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem sākotnēji noteikta pārāk liela, un samazināja to.

Tomēr ZM izmantoja arī citas iespējas, lai turpinātu konsultācijas ar EK, un sagatavoja papildu skaidrojumu par liellopu gaļas krājumu veidošanos un šo krājumu samazināšanas nepieciešamību, skaidroja ZM valsts sekretāre.

Iepriekš ZM ziņoja, ka, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, Latvijai piemērotais maksājums ir 385 000 eiro (269 500 lati).

"Mūsu mērķis bija panākt, lai divpusējo tehnisko konsultāciju rezultātā maksājums Latvijai no 1,2 miljoniem eiro tiktu samazināts vēl ievērojamāk. Tas ir izdevies, un šobrīd summa atbilst tai, ko plānojām ieraudzīt pēc jaunajiem EK aprēķiniem," uzsvēra Lucaua.

Jau ziņots, ka EK par virsnormas cukura krājumiem jau piemērojusi 57 miljonu eiro (40,06 miljonu latu) soda naudu piecām ES dalībvalstīm - Latvijai, Igaunijai, Kiprai, Slovākijai un Maltai.

Latvijai jāmaksā 4 418 577 eiro (3 105 393 latu) soda nauda. Igaunijai jāmaksā vairāk nekā 45 miljoni eiro (31,6 miljoni latu), Kiprai - vairāk nekā 19 miljoni eiro (13,3 miljoni latu), Maltai - vairāk nekā miljons eiro (703 000 latu), bet Slovākijai - vairāk nekā četri miljoni eiro (2,8 miljoni latu).

Izstrādā nekustamo īpašumu kadastrālās vērtību bāzes

DELFI  04/05/07    Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien tika izskatīti noteikumu projekti, kas noteiks lauku un dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupu kadastrālās vērtību bāzes, kā arī izskatīts projekts grozījumiem noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi.

Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un kadastrālās vērtēšanas noteikumos noteiktajiem uzdevumiem, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Visi trīs sagatavotie noteikumu projekti virzāmi apstiprināšanai valdībā vienlaicīgi, jo tie ir savstarpēji saistīti un, tikai vienlaicīgi tos piemērojot, tiktu nodrošināts visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aprēķins. Pretējā gadījumā rastos nesamērība starp nekustamo īpašumu grupām.

Lai nodrošinātu pāreju uz kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju vienlaicīgi visām nekustamā īpašuma grupām visā valsts teritorijā, 2007.gadā, izstrādāta pilnā apmērā jaunā kadastrālo vērtību bāze (zemes vērtību zonējumi un ēku, zemes bāzes vērtības) lauku un dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupai, kā arī nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti komercdarbības, sabiedriskās apbūves un rūpnieciskās ražošanas nekustamo īpašumu grupām (zemei un ēkām).

Noteikumu projekts par lauku nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi paredz apstiprināt lauku nekustamo īpašumu grupai lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības ēku tipu bāzes vērtības.

Savukārt saskaņā ar noteikumu projektu par dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi paredzēts apstiprināt tādus kadastrālo vērtību bāzes rādītājus kā zemes bāzes vērtības, zemes standartplatības un to korekcijas koeficientus, dzīvojamo ēku tipu bāzes vērtības un ēku apjoma korekcijas koeficientus. Noteikumi noteiks arī dzīvojamo māju apbūves vērtību zonējuma kartes, ar kurām var iepazīties elektroniski VZD mājas lapā www.vzd.gov.lv, vai dokumentāli – Rīgā, 11. Novembra krastmalā 31, 415. kabinetā.

Grozījumi spēkā esošajos noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi nepieciešami, lai noteiktu nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficientus rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskās apbūves grupai gan par zemi, gan par ēkām, neaktualizējot vērtību zonējuma kartes. Stājoties spēkā grozījumiem, tiks izslēgta vecā kadastrālā vērtību bāze lauku un dzīvojamās apbūves īpašumu grupai.

Visi noteikumu projekti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu jāpieņem līdz 2007. gada 15. maijam, savukārt apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze kadastrālās vērtības aprēķinam jāsāk piemērot no nākamā gada 1. janvāra. Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Veselības un Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālai Trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Inflācijas apkarošanai trūkst papildu konstrukciju

Romans Vitkovskis, Žurnāls "Nedēļa"    04/05/07    Katrs, kas ir gājis skolā, vismaz reizi dzīvē ir sastapies ar tādu fenomenu, ka platleņķa trīsstūrim no šaurā leņķa virsotnes novilkt augstumu bez papildu konstrukcijas nevar — ir jāpaturpina pamata mala. Šķiet, kas tur sevišķs, kāds tam sakars ar ekonomiku? Izrādās, daudzas lietas bez papildu konstrukcijām nevar īstenot vai to realizācija iznāk pakliba.

Sabiedrību varam dēvēt par pašorganizējošos sistēmu. Šai sistēmai tiek pievienoti valsts budžets, nodokļi un citi iepriekš ieprogrammēti pasākumi, kas būtiski ietekmē sistēmas īpašības. Līdz ar to ir obligāti izskatāms jautājums par pašorganizējušās un ieprogrammētās daļas kopuma stabilitāti. Diemžēl sistemoloģiju kā priekšmetu, liekas, nepasniedz nevienā Latvijas augstskolā, tāpēc ar minētām sistēmām darbojas visai diletantiski. Procesi var virzīties vēlamajā (mūsu šodienas uztverē) vai nevēlamajā virzienā. Lai tie attīstītos vēlamajā virzienā, ir nepieciešams ne tikai veikt slikto procesu dzēšanu. Inflācija arī ir process, kas mums nepatīk.

Bieži nepieciešams radīt jaunus procesus, kuri nevēlamo procesu resursus novirzītu jaunradīto uzturēšanai un paplašināšanai. Kā piemēru varam minēt dažādās ažiotāžas, kas atņem tradicionālu procesu resursus par labu jauniem. Piemēram, vārāmā sāls ažiotāža, kas atņēma daļu no ikdienas pirkumiem paredzētajiem līdzekļiem un to novirzīja šā produkta iegādei. Ažiotāžu nozīme sabiedrības procesos ir visai liela, tās var nosaukt arī par lavīnveida procesu pārstāvjiem, inflācija arī var par tādu izvērsties. Ja runājam par inflācijas dzēšanas plānu, liela nozīme sistemoloģiskā izpratnē būtu tieši ažiotāžām, kuras izņemtu no patēriņa tirgus līdzekļus un tos pievērstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Tās izraisīšanas mehānisms ir visai vienkāršs, jo prasa tikai vienu nopietnu argumentu — lielus ieguvumus par relatīvi maziem ieguldījumiem. To lieliski savulaik izmantoja Banka "Baltija", taču mērķi tai bija citi.

Nu ir jautājums par mērķtiecīgas ažiotāžas izraisīšanu ar pat stratēģisku mērķu sasniegšanu, piemēram, Latvijas eksporta un vietējā patēriņa krasu palielināšanu, balstoties uz fosilā kurināmā cenu augšanu. Šāda ažiotāža var nebūt pretrunā ar sabiedrības vēlmēm, dot sabiedrības izpratnē pozitīvus rezultātus atšķirībā no Bankas "Baltija" gribētajiem. Šāda pieeja arī būtu tas risinājums, kas būtu jāmeklē un jāīsteno inflācijas apkarošanā.

Saprātīgi rīkojoties, ja grib kaut ko ierobežot, jāmēģina atrast kādu citu nodarbi nevēlamās vietā.

Praktiski tas nozīmē tikai to, ka ir jāatrod pievilcīga, ilglaicīga naudas ieguldīšanas joma vai labāk jomas, lai tērēšanai veikalos paredzētā nauda iegultu ilgtermiņa naudu pelnošos projektos vai to iekāroto preču iegādei, kuras nepieder inflācijas audzinātājām. Šī arī ir tā ekonomikas papildu konstrukcija, kas trūkst minētajam inflācijas apkarošanas plānam.

Var oponēt, ka nav tik vienkārši izdomāt šādas papildu konstrukcijas, taču mēs maksājam nodokļus, lai tādas izgudrotu. Var nedaudz pateikt priekšā. Ir publiskās un privātās partnerības (PPP) iespējas. Veca prakse līdzekļu piesaistīšanai uz ilgu termiņu ir pašvaldības vērtspapīri — parasti obligācijas, kas ļauj piesaistīt jebkura lieluma privātpersonu un uzņēmēju līdzekļus. Tās plaši un sekmīgi lieto daudzās valstīs. PSRS laika obligācijas vecāka gadagājuma cilvēkiem ir sniegušas sliktu pieredzi, tāpēc zināmā mērā tām uzticība būtu dalīta. Šobrīd obligāciju lomu varētu spēlēt tādi PPP modeļi, kas realizē daudzu dalībnieku piedalīšanos. Var valsts un pašvaldības izstrādāt projektus, kuros iedzīvotājiem ir ne tikai izdevīgi ieguldīt naudu, bet ir arī iegūstams kārotais labums. Jāvar ieguldīt pat vienu latu, ja tas ir domāts nebaltai dienai. Ja iedzīvotājam ir noteikts ieguldījuma minimālais slieksnis, tas viss, kas ir tuvu tam, tiek iztērēts tuvējā veikalā un veicina inflāciju.

Zināma skepse par šādu projektu iespējamību pastāv, taču pieminēsim dažus no tiem, lai nebūtu tikai runāšana runāšanas dēļ. Atjaunojamo resursu enerģētika ir tuvākā laika eksporta un tālākas perspektīvas vietējās izmantošanas jautājums. Stimulējot ieguldījumus atjaunojamo resursu izmantošanā, lielu daļu patēriņa naudas var novirzīt uz ieguldījumiem ilgākā termiņā. Tas ir iespējams, skaidri pasakot, kā tas viss attīstīsies, kā paplašināsies eksports un vietējais patēriņš.

Var minēt vēl mājokļu jomu, kura tiek pamatā cilāta nekustamā īpašuma tirgus sakarā. Mazāk maksātspējīgam iedzīvotāju slānim paredzētu mājokļu celtniecības atbilstoša stimulēšana un starpnieku izslēgšana no to iegūšanas procesa izsauktu pat ažiotāžu, kuras rezultātā lieli ikdienas patēriņa tirgum paredzēti līdzekļi tiek piesaistīti jauna mājokļa iegūšanai. Liels neapmierināts pieprasījums Rīgā un vēl citur ir "nabadzības slazdā" (šādi dēvē situāciju, kurā atrodas mājsaimniecība, kurai ir nedaudz par lieliem ienākumi, lai saņemtu pabalstu, bet turpmāka stāvokļa uzlabošanās nav sagaidāma tuvākā nākotnē) esošajiem pieejamā īres tirgū. Pietiekams piedāvājums veicinātu konkurenci, bremzētu cenas un varētu būt visai labs bizness.

PPP nav kaut kāds citās valstīs izgudrots laika kavēklis, bet nopietns līdzeklis privātu resursu iesaistīšanai sabiedrībai interesantos un noderīgos projektos. Koncesiju modelis ir domāts atsevišķu uzņēmēju piesaistīšanai, nevis plašas sabiedrības iesaistīšanai pašvaldības projektos, tāpēc PPP modeļu klāsts ir jāpalielina.

Konkurences saasināšana ir praktiski vienīgais pārbaudītais līdzeklis pret cenu celšanos. Papildus minētiem pasākumiem inflācijas apkarošanas plānā vajadzētu minēt visus tos, kas noder konkurences paasināšanai.

Jāatzīmē, ka nopietnas problēmas rada vēlēšanās spēlēt uz minimālo vai maksimālo cenu — sava veida ekstrēmisms. Ja tīri publiskajā sektorā tas vietumis noder, tad uzņēmējdarbībā šāda spēle palielina riskus. Nav dzirdēts, ka lielas kompānijas atļautos spēlēt uz maksimālu un ātru peļņu. Tas praktiski visām to struktūrvienībām ir stingri aizliegts. Solīdu kompāniju darbība notiek diezgan šaurā izdevīguma sektorā, kur tā ietvarus nosaka risku izslēgšana vai to būtiska samazināšana. Citādi ir pārlieku lielas iespējas zaudēt uzņēmējdarbības stabilitāti, un tas var novest pat pie bankrota. PPP, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, sekmes nevar būt stabilas, ja tiek prasīts lietot tikai ekstrēmus risinājumus — jebkurā gadījumā tiekties pēc maksimālā vai minimālā. Minētais aspekts ir viens no pamata nosacījumiem, kas būtu ievērojams, paplašinot PPP modeļu klāstu.

Ja apskatām kādu sociālas dabas projektu, nonākam pie situācijas, ka pašvaldībai tajā ir jāiegulda tās manta par maksimālo cenu, bet privātpersonai vai uzņēmējam viss jāveic par minimālo cenu, un rezultāts sanāk ne gluži tāds kā gribētos. Tāds ir "visur zagļi" sindroma darbības rezultāts. Lielo kompāniju prakse ir pierādījusi, ka ir iespējama nepieciešamā kontrole un vadība, kas nodrošina stabilu vidusceļa ievērošanu.

Vienkāršie līdzekļi lielākoties ir izsmelti un to izmantošanas efekts var būt daudz par mazu, lai gūtu nepieciešamo rezultātu. Ir pienācis laiks lietot arī ko sarežģītāku. Nav jāizgudro velosipēds, jo līdzīgi pasākumi ir devuši rezultātus pietiekami ilgā laika posmā daudzās valstīs. Protams, ka mehāniska pārnese lielākoties ir riskanta, bet saprātīga adaptācija ir vērā ņemama.

Minētie piemēri nav vienīgie iespējamie, bet tādas jomas, kas "pašas uzprasās". Pašvaldībām ir milzu klāsts vēlamu projektu, kas rastu atsaucību iedzīvotājos. Lielu daļu varētu izstrādāt uzņēmēji un pat vienkārši entuziasti. Diemžēl nav realizēta projektu autoru aizsardzība gadījumam, kad projektu izmanto. Nepārtraukts projektu konkurss ar valsts aizsardzību (noteiktas atlīdzības garantija par projekta izmantošanu) būtu labs līdzeklis papildu konstrukciju veidošanai. Konkursa uzvarētājus izvēlēsies uzņēmēji un sabiedrība, balsojot ar ieguldījumu piedāvājumiem.

"Fitch" samazina Latvijas reitinga attīstības prognozi līdz negatīvai

LETA   04/05/07    Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" no stabilas līdz negatīvai samazinājusi Latvijas reitinga attīstības prognozi, vienlaikus brīdinot par Latvijas strauji augošās ekonomikas pārkaršanas draudiem.

Lēmums samazināt prognozes pieņemts, jo "Fitch" un citas reitingu aģentūras jau vairākas nedēļas ir paudušas bažas par iespējamo krīzi Latvijas ekonomikā, kas apdraud arī valsts valūtas lata pozīcijas.

"Mēs uzskatām, ka Latvijas makroekonomiskajā situācijā ir iespējamas nelielas korekcijas, tomēr šāda iespējamība pašlaik ir visai neliela. Vienlaikus apliecinājums, ka šādas pārmaiņas notiek, varētu novest pie tā, ka Latvijas attīstības prognoze tiek atkal paaugstināta līdz stabilai," teikts "Fitch" paziņojumā.

Kā galvenos apliecinājumus Latvijas ekonomikas nelīdzsvarotībai "Fitch" eksperti min tekošā konta deficītu un inflāciju, kas pagājušajā gadā Latvijā veidoja attiecīgi 21% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un 7,3%.

"Fitch" norāda, ka Latvijas valdības inflācijas apkarošanas plāns ir solis pareizajā virzienā, bet vienlaikus uzsver, ka Latvijas plānotais fiskālā budžeta pārpalikums ir mazāk ievērojams nekā Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā.

Kā ziņots, marta beigās starptautiskā reitingu aģentūra "Moodys" savukārt paziņoja, ka straujā izaugsme un nelīdzsvarotība Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu, arī Latvijas, ekonomikā un krīzes varbūtība neietekmē šo valstu stabilo kredītreitingu.

Nākotnes redzējumu no stabila uz negatīvu mainījusi reitingu aģentūra "Standard&Poors".

Starptautisko aģentūru kredītreitingi atspoguļo valsts drošību investīcijām - to, cik viegli var dabūt atpakaļ ieguldīto, un to bieži izmanto ārvalstu investori, atzīst Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Viedoklis: SAF Tehnikas mācības

Juris Paiders,  NRA  04/05/07    Latvijai ir jāatrod niša globālajā tirgū. Mums ir jārada sava No kia un jāattīsta augstas tehnoloģijas nozares. Šādas politiķu pamācības birst kā no pārpilnības raga.

Taču viena lieta ir atkārtot mantru par to, kas ir jāattīsta, cita lieta – tik tiešām radīt jaunus konkurētspējīgus produktus un iekarot savu nišu globālajā tirgū. Savdabīgs līderis IT nozarē, kurš iemiesoja sevī nozares panākumus un perspektīvas, ir SAF Tehnika. Uzņēmums, realizējot vietējo inženieru tehnoloģisko risinājumu, guva starptautiskus panākumus, iekaroja vairākus procentus lielu tirgus nišu globālajā tirgū. Šie panākumi tika materializēti, sākot uzņēmuma akciju kotāciju Rīgas fondu biržas tirgus oficiālajā sarakstā. SAF Tehnika bija pirmais Latvijas uzņēmums, kurš oficiālajā biržas sarakstā nonāca nevis privatizācijas rezultātā, bet gan veicot akciju publisku izveidošanu. SAF Tehnika ir tāds kā amerikāņu sapņa Baltijas variants. Tagad šo Baltijas tīģeri ir piemeklējusi krīze. Darbiniekiem tiek samazinātas algas par 15%, bet vadībai pat par 30%. Akciju cena ir zaudējusi teju pat pusi no savas kādreizējās vērtības. Ceram, ka uzņēmums pārvarēs krīzi, taču SAF Tehnikas piemērs ir paraugs pretrunai starp īstermiņa un ilgtermiņa stratēģiju.

Atvērsim jebkuru biznesa mācību grāmatu. Katrā no tām ir produkta ražošanas cikls. Tieši tāpat ir ar jebkuru atklājumu vai tehnoloģisko risinājumu. Ja ir radīts veiksmīgs tehnoloģisks risinājums, tiklīdz tā pārdošanas apjomi kļūs ļoti augsti un peļņa liela, konkurenti metīsies atdarināt un uzlabot attiecīgo preci, sāks ražot kaut ko līdzīgu vai pat labāku. Tā ir biznesa ikdiena. Ja ir gūti panākumi un tiek sasniegts maksimums, ilgtermiņa stratēģijā peļņa ir nevis jāizmaksā akcionāriem, lai uzturētu augstu akciju cenu, bet gan jāiegulda jaunu tehnoloģisko risinājumu meklēšanā un ražošanā. Tehnoloģisks uzņēmums, kurš radījis vienu veiksmīgu produktu un tāpēc pārtrauc meklēt un radīt jaunas preces, ir miris. Tas vēl var izvilkt kādu laiku, bet mūsdienu straujajā tehnoloģiju maiņas laikmetā tam nav izredžu noturēties tirgus līderu topā. Diemžēl šāda kritika ir jāattiecina arī uz Latvijas SAF Tehniku. Viens un pat vairāki izcili tehnoloģiski risinājumi ir lieliski, taču, ja tam neseko jauni un jauni patenti, jauni un jauni produkti, tad šādam uzņēmumam nav nākotnes. Ķīnas Huawei technologies ir tūkstošiem reģistrētu patentu, no kuriem 2000 tiek uzturēti starptautiski. Lai starptautiski reģistrētu patentu (ASV, ES, Japānā), minimāli ir vajadzīgi 150 000 eiro vienam patentam. Huawei ir investējusi starptautiskajos patentos vismaz 300 miljonus eiro. Pat tāda vidēja Ķīnas tehnoloģiju firma kā ZTE uztur vairāk nekā 600 starptautiskus patentus. Ik gadus Ķīnā vairāki miljoni cilvēku iegūst maģistra un doktora grādu un uzņēmumiem ir no kā izvēlēties darba tirgū. Biznesa uzņēmumi vienlaikus ir arī zinātniskie centri. Nauda, kas tiek nopelnīta jau pieprasītu preču ražošanā, tiek ieguldīta jaunu tehnoloģiju meklēšanā un veiksmīgāko risinājumu patentēšanā.

Esmu apmeklējis gan SAF Tehnikas, gan ZTE, gan Huawei ražotnes. Mērogi un apjomi nav salīdzināmi – SAF Tehnikas mērogi un finanšu iespējas ir vienas Huawei laboratorijas līmenī, ja ne pat zemāki.

Krīze SAF Tehnikā sākās nevis tagad, bet tā bija ieprogrammēta veidā, kā tehnoloģiju kompānijas akcijas ienāca publiskajā apritē. Ienākumi no akciju publiskas izvietošanas nonāca īpašnieku makā, nevis uzņēmuma kapitālā. Ja SAF Tehnika veiktu papildu akciju emisiju un piesaistītos līdzekļus investētu jaunu tehnoloģiju izstrādē, tad, iespējams, nebūtu pašreizējās krīzes.

Ilgtermiņa biznesu var salīdzināt ar maratonu. Bizness nepiedod tiem, kas ilgtermiņa distanci sāk kā sprintu un saļimst pašā distances sākumā. Taču arī bez valsts atbalsta zinātnei Latvijas augsto tehnoloģiju nozarei nav nekādas cerības konkurēt ar Ķīnas milžiem. Ja Latvija vēlas attīstīt IT nozares, ir jābeidz atkārtot mantras par nokiām, bet jāiedala līdzekļi pētniecisku institūtu, laboratoriju, izpētes centru izveidei, lai būtu vieta, kur apgūt pieredzi kvalificētiem pētniekiem. Bez valsts atbalsta zinātne nevar konkurēt globālajā tehnoloģiju tirgū.

Krievija apstiprina Latvijas prezidentes vizīti Maskavā 15

Ināra Egle,  Diena  04/05/07

Apstiprinājumu Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizītei Maskavā pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas abu valstu parlamentos trešdien uz Rīgas pili atnesis Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs, tiekoties ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem. Paralēli līguma ratifikācijas procesam, iesaistot abu valstu ārlietu resorus un diplomātus, tiks gatavota Valsts prezidentes vizīte Krievijā, kas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā, Dienu informēja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs.

Premjers Aigars Kalvītis (TP), trešdien tiekoties ar Valsts prezidenti, sacījis, ka līguma ratifikāciju Saeimā varētu sākt 19.aprīlī un pabeigt 17.maijā. Arī Krievijas puse plāno bez kavēšanās sākt līguma ratifikāciju, apstiprinājis V.Kaļužnijs, kas tikās ar A.Pildegoviču un prezidentes ārlietu padomnieku Jāni Mažeiku. Sarunā izvērtēta arī premjera A.Kalvīša vizīte Maskavā pagājušajā nedēļā. Kā ziņots, V.Vīķe–Freiberga bija gatava doties uz Maskavu jau dienās, kad notika robežlīguma parakstīšana, bet tad šādu uzaicinājumu nesaņēma. Jāatgādina, ka pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas, apstrīdot tā atbilstību Satversmei, ar prasību Satversmes tiesā pēc Jaunā laika iniciatīvas vērsās 20 Saeimas deputāti, kā arī privātpersonas no partijas Visu Latvijai. Valdības pārstāvji uzskata, ka prasību pieteikumi nekavēs līguma ratifikācijas procesu.

Izglītībā, kultūrā un ticības lietās...

Izstādes

Maija Rudovska,  NRA  04/03/07

- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls ceturtdien pulksten 17 tiks atklāta gleznotājas Ivonnas Zīles un grafiķes Lienas Bondares kopizstāde Parfīms. L. Bondare 2006. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļā. Izstādē Parfīms eksponēti mākslinieces jaunie lielformāta sietspiedes darbi. L. Bondares izpētes objekts ir cilvēka iekšējā pasaule. Viņu interesē ne vien skaistais un labais, bet arī tumšais un mistiskais, kas ir jebkurā no mums. Ivonna Zīle 2005. gadā absolvējusi LMA maģistrantūras programmu Glezniecība un izstādē piedāvā savus akrila gleznojumus. Darbu kopīgā tēma ir mīlestība un tās izraisītās dažādās emocionālās noskaņas. I. Zīles gleznās atspoguļojas ideālā vīrieša meklējumi, gremdēšanās atmiņās, sapņi, iekāre un tās nestās ciešanas.

- Latvijas Mākslas akadēmijas aulā līdz 12. aprīlim apskatāma akadēmijas studentu darbu izstāde Rīga–Florence–Rīga. 2004. gadā Latvijas Mākslas akadēmija un Istituto delle Arte di Porta Romana Florencē noslēdza līgumu par ikgadēju studentu un pasniedzēju pieredzes apmaiņu, stažējoties minētajās mākslas augstskolās. Pagājušā gada oktobrī divas nedēļas LMA studentiem un pasniedzējiem bija iespēja iepazīties ne tikai ar neskaitāmām mākslas vēstures bagātībām Florencē un tās apkaimē, bet arī veidot darbus freskas un grafito tehnikās. Šobrīd LMA aulā aplūkojami 20 apmaiņas studentu gūtie iespaidi un to transformācijas mākslas darbos.

- Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ceturtdien tiks atklāta fotoizstāde Viens ceļš, 11 skatieni. Santjago ceļš Galisijā. Šajā foto kolekcijā Santjago ceļa izpausmes tiek aplūkotas no visdažādākajiem aspektiem – pieredzes, garīguma, kultūras u.c. Izstādi pavada informatīvie un vizuālie materiāli par Santjago ceļu un Galisijas reģionu. Tajā piedalās seši pazīstami Galisijas preses fotogrāfi: Delmi Alvaress, Fernando Beljass, Havjers Teniente, Tino Martiness, Tino Viss un Šulio Viljarino, kā arī piecas fotogrāfes no tām valstīm, kurās ir paredzēta šīs izstādes rīkošana, viņu vidū ir arī Rīgas pārstāve Signe Raikstiņa.

- Vaļņu ielā 23 Rīgā apskatāma Prāgas scenogrāfijas kvadriennāles priekšatlases izstāde, kuru organizē Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Prāgas kvadriennāle ir pasaulē vienīgā scenogrāfijas un teātra arhitektūras konkursa izstāde, kas reizi četros gados prezentē vairāk nekā piecdesmit valstu ekspozīcijas. 11. Prāgas kvadriennālē Latvija tiks pārstāvēta divās ekspozīcijās – Latvijas nacionālā ekspozīcija un studentu ekspozīcija. Latvijas nacionālo ekspozīciju Prāgas kvadriennālē veidos vairāku vadošo Latvijas scenogrāfu darbu skate, kas tiks izveidota Prāgas scenogrāfijas kvadriennāles priekšatlases izstādē Rīgā. Izstādē ar saviem darbiem piedalās: Anna Heinrihsone, Gints Sippo, Ieva Kauliņa, Ilze Vītoliņa, Izolde Cēsniece, Katrīna Neiburga, Kristīne Abika, Māris Grosbahs, Monika Pormale, Rūdolfs Bekičs, Andris Freibergs.

- Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Informācijas centrā līdz 30. aprīlim apskatāma divu mūsdienu Francijas arhitektu – Filipa Robēra un Kristīnes Demulēnas – veidotā izstāde Arhitektūras transkripcijas jeb Arhitektūra un kultūras mantojums: ieguvumi vai zaudējumi? Ekspozīcija ir viens no Francijas pavasara piedāvātajiem notikumiem. Izstāde piedāvā iespēju ar fotogrāfiju un projektu autoru izteikumu starpniecību ielūkoties arhitektu ideju kristalizācijas radošajā procesā, kā arī novērtēt rezultātu – ēkas jaunā veidola saikni ar kultūrvēsturisko tradīciju. Izstādē aplūkojamas astoņpadsmit šādi pārveidotas ēkas, un to pārbūvēm iedvesma smelta reģionam raksturīgajās arhitektūras vēsturiskajās formās.

Skolotājus nenodrošina, rezultātu prasa

Vita Dreijere,  Diena  04/03/07    Vecāki bažījas, ka skolotāju trūkums iespaidos eksāmenu rezultātus. Amatpersonas lielu problēmu neredz.

Jāmaina skola. Tā Rīgas 41.vidusskolas 9.klases skolnieces mammai Jūlijai Dzerkalei atbildēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kad viņa ierēdņiem sūdzējās, ka jau vairāk nekā pusgadu viņas meitai nenotiek fizikas stundas. Tagad, dažus mēnešus pirms valsts pārbaudījumiem, skola šo problēmu atrisinājusi — fizikas skolotāja ir atrasta, taču tikmēr aizgājusi vēstures skolotāja. Līdzīga situācija ir arī citās skolās, norāda vecāki. Tāpēc, tā kā dažādos pētījumos pierādīts, ka tieši skolotājam ir izšķirošā loma mācību rezultātos, bet valsts bērniem to nevar nodrošināt, no bērniem nedrīkst prasīt arī rezultātus valsts pārbaudījumos, viņi uzskata.

"Valstij jābūt atbildībai pret bērnu," norāda Maija (vārds mainīts), kuras meita mācās Rīgas Hanzas vidusskolas 9.klasē. Viņai pēdējos trijos gados periodiski nav notikušas stundas dažādos priekšmetos. Jau reiz esot piedzīvota situācija, ka nenotikušo stundu dēļ klase izgāžas valsts pārbaudījumos — kad meitene mācījās 7.klasē, viņai teju visu otro semestri neesot mācīta bioloģija. Semestra beigās bija jākārto valsts ieskaite, kuru visa klase uzrakstījusi nesekmīgi.

Rīgas 84.vidusskolas skolniecei Līgai ekonomikas stundas notiek tikai vienu divas reizes mēnesī, lai gan mācību gada beigās meitenei šajā priekšmetā jākārto centralizētais eksāmens. No draugiem citās skolās esot dzirdēts, ka visbiežāk stundas nenotiek eksaktajos mācību priekšmetos, turklāt daudziem esot jāsamierinās ar slikti sagatavotiem skolotājiem, kas pieņemti darbā tikai, lai "lāpītu caurumus". "Tagad daudzi skolotāji ir švaki. Tas nozīmē, ka it kā skaitās, bet principā nav," saka Līga.

Šādu gadījumu kļūst aizvien vairāk, uzsver Rīgas domes izglītības pārvaldes speciāliste Modra Jansone. Viņa novērojusi, ka lielākoties skolas atrod pensionētus skolotājus vai pirmo kursu studentus, dažās mācību iestādēs klases fiziku mācās uz maiņām, piemēram, 1.semestri 8.klase, bet 2.semestri — 9.klase.

"Es vismaz neesmu saskāries ar tādu problēmu, ka mums nebūtu skolēniem iespēju mācīties," saka premjers Aigars Kalvītis (TP), noliedzot, ka samilzušais skolotāju trūkums varētu pasliktināt jauniešu rezultātus valsts pārbaudījumos. Ar viņu vienisprātis ir izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS): "Var būt, ka kāds skolotājs nav divas trīs nedēļas un viņu aizvieto kāds cits skolotājs. Es domāju, ka nav tādas situācijas, ka vispār nenotiek stundas." Savukārt tas, ka par trūkstošo skolotāju aizvietotājiem pieņem mazkvalificētus pedagogus, pēc ministres domām, izglītības kvalitātei lielus draudus nerada. "Pats galvenais, lai tās stundas notiek, lai skolēnam tiktu uzdots. Galu galā skolēna patstāvīgais darbs taču arī būtisks," saka B.Rivža.

IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš gan nenoliedz problēmu. Taču vecākiem, kuru bērniem jau ilgstoši nav nodrošināti skolotāji vai arī pedagogu deficīta izraisītā konkurences trūkuma dēļ skola ir spiesta pieņemt darbā pedagogu, kurš tiešām spēj tikai stāvēt klases priekšā, viņš var ieteikt tikai divus racionālus risinājums, kas "ir ļoti triviāli". Proti, pirmā iespēja ir mainīt skolu, bet otrā — meklēt privātskolotāju. "Muļķīgi, bet tā iznāk. Grozies kā gribi — deficīta apstākļos, deficīta dzīve," saka A.Skrastiņš.

"Tātad esam pārgājuši uz maksas izglītību," secina Maija. Viņa tik tikko spēj uzskaitīt priekšmetus, kurus meita apgūst, vēl papildus apmeklējot kursus un privātskolotājus: "Meita papildus mācās fiziku pie kādas manas kolēģes, uz ķīmijas privātstundām brauc uz Jūrmalu, apmeklē kursus algebrā un vēl joprojām meklējam privātskolotāju angļu valodā." Līdzīgi rīkojas teju visi meitenes klasesbiedri. Jaunieši secinājuši, ka šogad privātskolotājus esot īpaši grūti atrast, ar katru gadu tie kļūstot aizvien pieprasītāki. Arī kāda Ziemeļvalstu ģimnāzijas 9.klases skolēna mamma meklē dēlam privātskolotāju matemātikā un ķīmijā. "Fizikā es pat nemeklēju, jo tur visiem ir slikti. Katru gadu nomainās vairāki skolotāji, tāpēc visa viela ir iekavēta," viņa saka.

Vecāki uzskata, ka valsts nevar eksaminēt bērnus, ja viņiem nav nodrošinājusi skolotājus. Tad vajadzētu vismaz ieviest kādu koeficientu, ar ko regulēt eksāmenu atzīmes, par kritēriju izmantojot, piemēram, nenotikušās stundas, uzskata vecāku apvienības VISI vadītājs Kārlis Boldiševics. B.Rivža gan domā, ka, lai veiktu kādas kardinālas izmaiņas, nepieciešams stingrs pamatojums, piemēram, ja tiktu noskaidrots, ka 10% skolu pedagogu trūkuma dēļ ir apdraudēti skolēnu eksāmenu rezultāti. Tādu informāciju IZM nav centusies apkopot, taču A.Skrastiņš norāda, ka šādu gadījumu nav tik daudz, lai mainītu eksāmenu saturu vai arī vispār atceltu pārbaudījumus.

"Mēs neatcelsim eksāmenus, nekādā gadījumā," šādu iespēju noraida arī A.Kalvītis. Viņš vainu par pedagogu nenodrošināšanu noveļ uz pašvaldību izglītības pārvalžu pleciem, jo tās "organizē darbu un no citām skolām acīmredzot ir iespējams arī izmantot pedagogus". "Tā tiešām nav izglītības pārvaldes funkcija. To jebkurš var pārliecināties, izlasot Izglītības likumu," premjera teikto apstrīd M.Jansone. Viņa gan uzskata, ka šajā gadījumā grūti vainot arī skolu direktorus. No vienas puses direktoram kā mācību iestādes vadītājam ir jāatbild par to, lai skola būtu simtprocentīgi gatava mācību gadam, bet tajā pašā laikā jāatceras, ka direktors arī ir cilvēks un skolotāju deficīta priekšā viņš kļūst bezspēcīgs, norāda Rīgas Hanzas vidusskolas direktors Valdis Lapiņš. A.Skrastiņš vienīgais no Dienas aptaujāto institūciju pārstāvjiem uzskata, ka būtu jāizbeidz vainas novelšana un jāsadarbojas skolām, izglītības pārvaldēm un valstij, jo katra institūcija atsevišķi "skolotājus noķert nevar".

***

Rīgas Hanzas vidusskolas 9.klases skolēnu stāsts

7.klasē:

• visu gadu vēsturi māca meitene, kas tikko beigusi vidusskolu

• pusgadu nenotiek bioloģija

8.klasē:

• gandrīz divus mēnešus nenotiek fizika

• vairākus mēnešus nenotiek bioloģija

• periodiski nenotiek angļu valoda

9.klasē:

• septembrī un janvārī nenotiek fizika

• periodiski nenotiek angļu valoda

Komponiste Dace Aperāne (ASV) ciklā Portretu galerija

Inese Lūsiņa,  Diena  04/03/07     Diriģenti un komponisti Daci Aperāni (ASV), kura 10.aprīlī saņems Latviešu mūzikas balvu, dzirdēsim cikla Portretu galerija koncertā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē 11.IV plkst.19. Ņujorkā dzīvojošā komponiste balvu saņems par latviešu mūzikas koncertu veicināšanu pasaulē, kā arī par jauno mūziķu prasmju un saskarsmes izkopšanu regulārās starptautiskās vasaras nometnēs un meistarkursos Latvijā. Uzstāsies dziedātāja Antra Bigača, pianists Ventis Zilberts, klavieru duets Antra un Normunds Vīksnes, sitaminstrumentālists Edgars Saksons. D.Aperāne dzimusi 1953.gadā Kanādā, ar izcilību absolvējusi Makgila universitāti Monreālā un Hantera koledžu Ņujorkā, bijusi vairāku latviešu jaunatnes dziesmu svētku muzikālās daļas vadītāja, kopkora un latviešu jaunatnes orķestra diriģente, deviņu starptautisko latviešu jauno mūziķu nometņu — meistarkursu mākslinieciskā vadītāja Kanādā un Latvijā. Rīkojusi latviešu komponistu autorvakarus vairākās ievērojamās Ņujorkas koncertzālēs. Kopš 2001.gada viņa ir Latviešu kultūras biedrības TILTS Mūzikas nozares vadītāja, aktīvi darbojas mūzikas kritikā un publicistikā.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  04/04/07

- TIKŠANĀS AR DRAMATURGU. Rīgas Latviešu biedrības Teātra komisija turpina jauno sarīkojumu ciklu – Tikšanās ar dramaturgu. Šodien pulksten 19 Līgo zālē viesosies Hermanis Paukšs. Sarīkojumu vadīs Ingmārs Čaklais. Tajā piedalīsies aktieri Gunta Kusiņa, Guntis Konstants, Solvita Stengrēvica-Grāvīte, Agita Ijaba un Māris Brinkmanis, būs Viktora Hausmaņa ievadvārdi. Pasākumā tiks lasītas Hermaņa Paukša īsās lugas, proza un dzeja, būs iespēja tuvāk iepazīties ar Hermaņa Paukša dramaturģijas savdabību, noskaidrot un izprast viņa uzskatus par drāmu un daiļrades principiem.

- FRANČU ĒRĢELNIEKA KONCERTI. Festivāla Francijas pavasaris ietvaros 8. aprīlī Rīgas Domā pulksten 19 un 9. aprīlī Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā pulksten 17 uzstāsies ērģelnieks Fransuā Espinass. Programmā Johana Sebastiana Baha, Sezāra Franka, Marsela Diprē skaņdarbi. F. Espinass ir ērģelnieks Parīzes Svētā Severīna baznīcā, viņš arī māca ērģeļspēli Bordo reģiona valsts konservatorijā. Espinass bijis pasniedzējs, koncertējis un vadījis meistarklases Eiropā, Izraēlā, Korejā un Japānā.

SIB Īrija. 4. sērija

Linda Rone,  NRA  04/04/07    LTV1 turpina demonstrēt filmu studijas Screen Vision un Anša Epnera studijas AVE veidoto dokumentālo seriālu SIB Īrija. Rīt, 6. aprīlī, pulksten 18.50 tiek demonstrēta 4. sērija.

Jaunas, brīvas sievietes no Latvijas uz Īriju brauc ne tikai naudu pelnīt, bet arī laimi meklēt. Kura to atrod, tā visbiežāk tur arī paliek. Zane uz Īriju devās pirms sešiem gadiem – brauca pastrādāt par auklīti, bet tagad viņa dzied vienīgajā profesionālajā īru kamerkorī. Viņa ir viena no septiņpadsmit Īrijas kordziedātājiem, kuri par dziedāšanu saņem naudu no valsts. Ar šo naudu gan Zane nesamierinās un vēl piepelnās, tīrot mājas. Vai tādas diezgan atšķirīgas profesijas nereda pretrunas pašai Zanei? Jaunā sieviete saka, ka nē. Viņa ir apmierināta ar dzīvi, kuru dzīvo pašlaik. Var sapucēties un kāpt uz skatuves, un var arī gumijas cimdos berzt īru grīdas. Turklāt – darbs palīdz pret garlaicību un vientulību, bet kora mēģinājumi aizņem ne vairāk kā četras stundas dienā. Vēl Zanei ir draugs Džimmijs, no Nigērijas. Viņi nav precējušies, bet kopā paņēmuši kredītu, lai nopirktu māju netālu no Dublinas. Kredītsaistības ir uz 35 gadiem. Zane smejas, ka nav zināms, vai tik ilgi vispār dzīvos, bet vai dzīvos kopā ar Džimmiju? Piecus gadus šo māju nedrīkst ne pārdot, ne izīrēt. Par braukšanu atpakaļ uz Latviju domāt sarežģīti, lai kādas arī programmas Latvijas valdība tagad izstrādātu tautiešu atgriešanai atpakaļ dzimtenē. Latvijas valsts tuvākajos darba plānos ietilpst konsultēšanās ar Īriju, lai noskaidrotu, ar kādām metodēm īri atguva daļu savu aizbraukušo tautiešu.

Politikai, jo sevišķi Īrijas jautājumam, aktīvi līdzi seko Zanes mamma. Meitas izvēli dzīvot un strādāt Īrijā viņa ir pieņēmusi, bet pašai nekur citur nav jābrauc – viņai Jaunpiebalgā ir savs bizness, sava Īrija – zaļa pļava ar daudz baltām aitām.

Vienojas par pedagogu atalgojuma pilnveidi

DELFI  04/05/07    Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra Mareka Gruškevica vadībā trešdien notika IZM un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) darba grupas noslēguma sanāksme, kurā vienojās par pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi, informēja ministrijā.

Darba grupa precizēja pedagogu darba samaksas pilnveidei nepieciešamos pasākumus un to finansējuma sadalījumu turpmākajos gados. Šiem mērķiem 2007.gada valsts budžeta grozījumos nepieciešami 9,44 miljoni latu.

Ar 2007.gada 1.septembri katram vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pedagogiem paredzēts apmaksāt divas stundas par vienu likmi individuālajam darbam ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās. Šim nolūkam 2007.gada valsts budžeta grozījumos nepieciešami 7,5 miljoni latu;

Ar 2008.gada 1.septembri katram vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pedagogiem paredzēts apmaksāt papildus vienu stundu (kas sākot ar 2008.gada 1.septembri kopā veido trīs stundas) par vienu likmi individuālajam darbam ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās;

Sākot ar 2007.gada 1.septembri vidēji vienu stunda nedēļā par vienu likmi un ar 2008.gada 1.septembri papildus vēl divas stundas nedēļā par vienu likmi paredzētas, lai apmaksātu rakstu darbu labošanu valodu, dabas zinību cikla un vēstures mācību priekšmetu pedagogiem vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestādēs. Šim nolūkam 2007.gada valsts budžeta grozījumos nepieciešami 1,94 miljoni latu.

Darba grupa vienojās, ka LIZDA līdz piektdienai sniegs redakcionālus precizējumus IZM. Savukārt ministrija plāno pedagogu atalgojuma palielināšanas programmas projektu noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Vienlaikus šodienas sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis arī par nepieciešamību pilnveidot profesionālajā izglītībā strādājošo pedagogu darba samaksas sistēmu.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža augstu vērtē darba grupas paveikto un uzskata, ka iecerētais palielinājums nav vienīgais solis pedagogu sociāli ekonomisko apstākļu uzlabošanā, jaunu speciālistu piesaistē, skolotāja profesijas prestiža paaugstināšanā.

Kā ministre, tā valsts sekretārs cer, ka valdība atbalstīs darba grupas priekšlikumus, pretējā gadījumā tiktu radīti šķēršļi izglītotas sabiedrības attīstībai, valsts ilgtermiņa stratēģisko mērķu sasniegšanai un vispārējai labklājībai.

LU rektora amatam pieteikušies divi kandidāti

LETA  04/05/07    Latvijas Universitāte (LU) izsludinātajam rektora amatam pieteikušies divi kandidāti - LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns LU Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš un LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesore Maija Kūle.

Par to informēja LU Senāta sekretāre Ilze Upacere.

LU rektoru saskaņā ar LU Satversmi atklātā konkursā ievēlē Satversmes sapulce uz četriem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas no profesoriem, kas ievēlēti profesora amatā.

Rektora amata pretendentus var izvirzīt LU fakultātes, LU institūti un LU aģentūras savās akadēmiskā personāla kopsapulcēs, domes vai zinātniskās padomes sēdēs, LU vēlētās institūcijas - Senāts vai Studentu padome, ne mazāk kā 100 LU akadēmiskā personāla pārstāvji, kuriem LU ir pamatievēlēšanas vieta, apliecinot izvirzīšanu ar saviem parakstiem, kā arī pats pretendents, ja to rakstveidā atbalsta ne mazāk kā 100 LU akadēmiskā personāla pārstāvji, kuriem LU ir pamatievēlēšanas vieta.

Rektora vēlēšanas notiks šā gada 16.maijā.

Pašreizējais LU rektors Ivars Lācis uz rektora amatu kandidēt vairs nevar, jo viņam jau noslēdzas otrais termiņš rektora amatā.

Jaunā Derība izdota latviešu valodā

LETA  04/05/07    Šā gada aprīlī beidzies būtisks posms Latvijas Bībeles biedrības (LBB) darbā ar Bībeles jauno tulkojumu un latviešu valodā izdota Jaunā Derība, informēja LBB ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns.

Pēdējais Bībeles tulkojums latviešu valodā publicēts 1965.gadā emigrācijā. Attīstoties un mainoties literārajai valodai, radusies nepieciešamība pēc jauna tulkojuma. Tāpēc 1995.gadā LBB sāka darbu ar jaunu tulkojumu, kas ir pirmais ekumeniskais Bībeles tulkojums latviešu valodā, jo līdzšinējie Bībeles vai tās daļu tulkojumi veikti vienā konfesijā, skaidroja Tēraudkalns.

Tēraudkalns norādīja, ka visa Bībele tiks izdota pēc diviem trim gadiem. Ceturtdien - Zaļajā ceturtdienā - kultūras ministre Helēna Demakova (TP) no Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretāra Tēraudkalna saņēma no jauna tulkotās Jaunās Derības izdevumu, informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule.

Kultūras ministrijā svinīgajā brīdī piedalījās arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Bībeles tulkošanas komisijas koordinators Juris Cālītis, kā arī Ināra Ķemere, kas ir izdevuma sengrieķu valodas konsultante.

Kultūras ministre pauda gandarījumu par jauno tulkojumu un norādīja, ka tas ir liels ieguldījums latviešu valodas un Latvijas intelektuālās vides attīstībā.

Demakova izteica pateicību Bībeles tulkošanas komisijas darba grupai un tulkotājiem par vēsturiski nozīmīgo darbu un vēlēja veiksmi, turpinot darbu ar Veco Derību.

Ministre uzsvēra, ka ir būtiski, lai jaunais Jaunās Derības tulkojums būtu bibliotēkās un tiktu ievietots digitālās bibliotēkas "Letonica" krājumos, kas sasniedz iespējami plašu lasītāju loku.

Ceturtdien, 12.aprīlī, grāmatas prezentācija notiks Valsts valodas komisijas sēdē. Tajā pašā dienā grāmata tiks prezentēta arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Prezentāciju atklās kultūras ministre Helēna Demakova (TP), runās bērnu un ģimenes lietu ministrs, LBB valdes loceklis Ainars Baštiks (LPP), Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Jorans Hokansons, Bībeles tulkošanas komisijas koordinators Juris Cālītis, LBB valdes priekšsēdētājs Ojārs Incenbergs un LBB ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns.

Tiks arī sveikti tulkotāji un citi grāmatas veidotāji. Jaunā tulkojuma fragmentus lasīs Dailes teātra aktieris Juris Kalniņš.

Citādā ziņā...

Stārķi atlido, ligzdu vairs nav

Kristīne Langenfelde,  NRA  04/02/07    Atbrauca Latvenergo darbinieki un paziņoja – stārķa ligzda jānogāž.

"Atbrauca Latvenergo darbinieki un paziņoja – stārķa ligzda jānogāž. Tagad stārķis atlidojis, apjucis riņķo ap stabu, kur gadu desmitiem bijusi viņa ligzda, un nesaprot, ko darīt," sašutuši par Latvenergo darbinieku rīcību ir Dobeles rajona Auru pagasta iedzīvotāji.

Stārķu ligzdas šogad pazudušas no vairākiem elektrības stabiem, kur tās bijušas jau gadu desmitiem. Iedzīvotāji ir neizpratnē, kāpēc līdz šim tās nevienam netraucēja, bet tagad Latvenergo darbinieki ņēmuši un ligzdas nogāzuši. Uz vietējo jautājumiem atbildēts, ka ligzdas traucējot novērst elektrības bojājumus.

Nebūšanas sākušās pēc šā gada vētrām, kad daudzviet apjomīgās stārķu ligzdas vējš papostījis. "Vējš norāva daļu ligzdas, taču tas nekādi nebūtu traucējis stārķim atgriezties un šajā vietā ligzdot. Vējā arī elektrības vadi bija bojāti – elektriķiem vajadzēja tos savilkt ciešāk, taču viņi paziņoja, ka to nav iespējams izdarīt, nenogāžot stārķa ligzdu. Tā nu vieglu roku Latvenergo darbinieki ligzdu vienkārši nostūma zemē no staba. Tas bija šoks visiem ciemata iedzīvotājiem... Stārķis te dzīvoja kopš 1982. gada un nekad nevienam nebija traucējis," stāsta Auru pagasta iedzīvotāja Skaidrīte.

Fredis, kā vietējie iesaukuši savu svēteli, Latvijā atgriezās 23. martā un atrada savu ligzdu nopostītu. "Pāris dienas viņš bija pilnīgi apmulsis: staigāja apkārt un nesaprata, ko darīt, bet tagad cenšas atjaunot ligzdu tajā pašā elektrības stabā. Pūliņi gan pagaidām neattaisnojas, viņš nes zarus, cenšas sākt vīt ligzdu, bet uz staba gala jau nekas tik viegli neturas. Atceros 1982. gadu – viņš vismaz trīs gadus viens pats vija ligzdu un tikai tad, kad tā bija gatava, atveda šurp arī draudzeni, lai perētu te mazuļus... Mēs taču lepojamies ar saviem stārķiem, tā ir viena no mūsu vizītkartēm, bet izrādās, ka to tā vienkārši var izpostīt. Cik vasaru te nepiestāj mašīnu ar garāmbraucošiem ārzemju tūristiem: apstājas, kāpj ārā un fotografē mūsu Fredi. Šovasar varbūt tas vairs nenotiks," bēdīgi nosaka Skaidrīte.

Līdzīgi stārķa ligzda pazudusi arī Dobeles pagastā pie kādām mājām un, iespējams, vēl vairākās Latvijas vietās.

Latvenergo ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis skaidro, ka abos minētajos gadījumos elektrības piegādes atjaunošanai ligzdas vajadzēja noņemt. "Par abiem šiem gadījumiem ir ieraksti operatīvajos žurnālos un sastādīti akti – tā, kā to paredz Kārtība, kas nosaka rīcības baltā stārķa ligzdas noņemšanas vai indivīda traucēšanas gadījumos. Tā ļauj mūsu darbiniekam rīkoties atbilstoši situācijai: ja ligzda nav bīstama balstam, ja ligzda nav izaugusi pārāk liela, to var likt atpakaļ, pretējā gadījumā ligzda nav jānovieto atpakaļ. Ļoti bieži ligzdas ir simtiem kilogramu smagas un balsti nevar izturēt šo slodzi. Tādi gadījumi apdraud gan pašu stārķi, gan mūsu darbiniekus, gan apkārtējos cilvēkus. Ārpus ligzdošanas perioda ligzdas tiek novērtētas, un, ja ligzda ir sagāzusies vai tā var radīt draudus ligzdošanas periodā, tā tiek noņemta."

Pērn Latvenergo sāka vēl kādu akciju – līdzās stārķu ligzdām uz vadiem izvietoja atstarotājus. Bija plānots, ka tie atbaidīs stārķus un viņi izvēlēsies ligzdošanai citu vietu. Pagaidām gan izskatās, ka šīs aktivitātes palikušas bez rezultātiem – stārķi atgriežas savās ligzdās.

Līdaku nārsta sezonas laikā pastiprināti ķers maluzvejniekus

LETA  04/05/07    Līdaku nārsta sezonas laikā Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš uzdevis VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldei veikt pastiprinātu zivju resursu izmantošanas kontroli, informēja VVD Preses dienestā.

Šajā laikā darbojas zvejas aizliegums, tomēr maluzvejnieku skaits palielinās.

Lai gādātu par zvejas noteikumu ievērošanu, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde veiks īpašus pasākumus, lai nosargātu zivis pavasara nārsta un vaislinieku ieguves laikā. Darbā iesaistīsies arī sabiedriskie inspektori un VVD ārštata darbinieki.

VVD darbinieki pastiprināti veiks kontroli brīvdienās un arī nakts laikā, kad galvenokārt notiek zivju migrācija uz nārstošanas vietām.

Informācija par noformētajiem pārbaudes aktiem, protokoliem, pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par izņemtajiem zvejas rīkiem tiks apkopota, analizēta un publiskota, lai iepazīstinātu sabiedrību ar situāciju zvejas noteikumu ievērošanā.

VVD aicina makšķerniekus un citus aktīvās atpūtas cienītājus ievērot zivju resursu saglabāšanas un pavairošanas noteikumus.

Neizejot

no mājas, šķiet, ka laika

apstākļi, nav īpaši mainījušies –

saulīte spīd un liekas, ka ir ļoti silts . . . 

Taču patiesībā gluži pretēji – pāris dienu

laikā termometra stabiņš ļoti krasi noslīdēja

uz leju, un ēnā tas rāda +2^oC, bet saulē –

tikai +9^oC, pūš auksts vējš, tāpēc arī sau-

lītē nav diezko silts . . . Un tuvākajās

dienās neko labāku nesola, tā-

pēc arī Lieldienās nāksies

ģērbties siltāk . . .

*********************************************************

PRIECĪGAS UN RAIBAS LIELDIENAS!
*********************************************************

Anda Jansone, trešdien, 4. aprīlī