Eiropā un citur pasaulē...

 

Kalvītis atbalsta globālas pretkorupcijas konferences rīkošanu Latvijā 2008.gadā

DELFI  04/15/07    Premjers Aigars Kalvītis ir izteicis atbalstu 13.Starptautiskās pretkorupcijas konferences (IACC) rīkošanai Latvijā 2008.gadā septembrī, informēja sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Roberts Putnis.

IACC ir vadošais regulārais pretkorupcijas pasākums pasaulē ar 1200 dalībniekiem no faktiski visām pasaules valstīm. IACC unikāla īpatnība un priekšrocība ir spēja apvienot vienā forumā valsts un politisko jomu ar biznesa, NVO, mediju un akadēmisko vidi. Konference notiek katrus divus gadus, un 2006.gada novembrī Gvatemalā notikušajā 12.IACC pēc "Delnas" lūguma IACC Starptautiskā rīcības komiteja lēma lūgt Latvijas valdību atbalstīt šī pasākuma norisi Rīgā.

Konferences iezīmētais vadmotīvs būs Latvijai tik nozīmīgais enerģētikas temats. Konferences norise Eiropas Savienībā palīdzēs virzīt pretkorupcijas un atklātības iniciatīvas paplašinātās ES līmenī un ļaus Latvijai pozicionēties kā zinošai un aktīvai dalībvalstij. Konference Ziemeļeiropā stiprinās Latvijas sadarbību ar partneriem Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Latvija konferencē valstiskuma deviņdesmitajā gadadienā varēs prezentēt pasaulei ievērojamos panākumus korupcijas apkarošanā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darba pieredzi, kā arī atjaunotās neatkarības gadu sasniegumus. Liela konferences dalībnieku daļa būs viesi no attīstības valstīm, tādējādi Latvija varēs stiprināt savas pozīcijas jaunajā attīstības sadarbības laukā, piedāvājot un demonstrējot savu zināšanu talāknodošanu ieinteresētajām valstīm.

13.IACC Rīgā ir vērtējama kā ievērojams Latvijas valdības atbalsts un pozitīvs signāls NVO vides spēcināšanai. IACC rīcības komitejas izvēle par labu Latvijai lielā mērā balstās "Sabiedrības par atklātību Delna" ieguldījumā "Transparency International" kustības attīstībā un atzinībā par aktīvo un profesionālo darbu. Nozīmīga loma noteikti ir arī Latvijas pozitīvajai izaugsmei globālajā Korupcijas uztveres indeksā (CPI) pērn, kad mūsu valsts piedzīvoja vienu no CPI vēsturē straujākajiem pozitīvajiem lēcieniem.

"Transparency International" prezidente Hjugeta Labela ir izteikusi pateicību Kalvītim par Latvijas valdības izvēli, norādot, ka Kalvīša ielūgums rīkot IACC Latvijā ir "skaidra vēsts starptautiskajai sabiedrībai par Jūsu valdības apņēmību apkarot korupciju. Latvija nešaubīgi dos nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā pretkorupcijas kustībā".

Šobrīd Ārlietu ministrijai ir uzticēts veikt turpmākos sagatavošanās darbus un sagatavot sadarbības memoranda projektu ar "Transparency International".

 

Pabriks ar Raisu apspriež Latvijas pievienošanos ESAO

DELFI  04/16/07    Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks un ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa sestdien telefoniski pārrunāja Latvijas iespējamo pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (Organisation for Economic Co-operation and Development), informēja Latvijas Ārlietu ministrijas Preses dienestā.

Pabriks apliecināja Latvijas intereses dalībai OECD, uzsverot mūsu atbilstību organizācijas izvirzītajiem kritērijiem un gatavību sniegt ieguldījumu tās darbā, un aicināja ASV atbalstīt Latvijas kandidatūru OECD Padomē notiekošo paplašināšanās sarunu noslēguma etapā.

Pērn 23. un 24.maijā OECD Ministru padome atbalstīja OECD pārvaldes reformu un pieņēma lēmumu izstrādāt mehānismu potenciālo dalībvalstu noteikšanai. 2006.gada 14.septembrī OECD Padomē tika sāktas sarunas, kuras plānots noslēgt šī gada 15. un 16.maijā, OECD Ministru padomei pieņemot lēmumu par organizācijas paplašināšanos.

Dalību OECD Latvija izvirzījusi par vienu no prioritātēm ārējās ekonomiskās politikas kontekstā. Latvijas pievienošanās OECD veicinātu uz vienlīdzības pamatiem veidotu dialogu ar tādām ekonomiski attīstītām pasaules valstīm kā ASV, Japānu, Kanādu u.c. OECD notiekošās diskusijas, zinātniskie pētījumi, ekonomisko politiku analīze, standartu un tiesību instrumentu izstrāde palīdz labāk apzināties ekonomiskās prioritātes, iespējamās problēmas un labākās metodes to risināšanai.

1996.gadā Baltijas valstis iesniedza OECD deklarāciju, kurā tika pausta vēlēšanās nākotnē iegūt OECD dalībvalsts statusu. Latvijas mērķis pievienoties OECD atkārtoti pausts 2004.gadā un nostiprināts 2004.gada 17.augustā Ministru kabineta pieņemtajās Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnēs. Latvijas dalība OECD iekļauta 2006.gada 7.novembrī apstiprinātajā Latvijas valdības deklarācijā.

Latvija vienmēr ir uzsvērusi "līdzīgi domājošā" kritēriju, kam ir būtiska loma OECD augstās kvalitātes standartu un ietekmes saglabāšanā kā būtisku argumentu, pieņemot lēmumu par OECD potenciālajām dalībvalstīm.

Lai gan astoņas ES dalībvalstu (Bulgārija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Rumānija, Slovēnija), kuras nav OECD valstis, kandidatūras atzītas par atbilstošām OECD noteiktiem kritērijiem, organizācijas, kuras sastāvā šobrīd ir 30 valstis, paplašināšanās notiks, ņemot vērā tās stratēģiskās intereses, absorbcijas kapacitāti un ģeopolitisko līdzsvaru.

 

Jūlijā ASV notiks XII Vispārējie latviešu dziesmu svētki

LETA  04/16/07    No 4.jūlija līdz 8.jūlijam Indianapolē notiks XII Vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV, informē svētku informācijas nozares vadītājs Juris Mežinskis.

Rīcības komiteja izvelējusies svētku saukli: "Dziesma, deja - latvju seja", kas atspoguļo latviešu nesaraujamās saites ar tautas dziesmām un tautas dejām.

Dziesmu svētkiem jau pieteicies 31 koris ar aptuveni 500 dziedātājiem. Kopkoru koncertā skanēs komponista Imanta Ramiņa šiem dziesmu svētkiem komponētā kantāte "Lielā junda Brāļu kapos", ko diriģēs pats komponists. Kopkora koncertā piedalīsies arī viesis no Latvijas - kamerkoris "Ventspils".

Tautas deju lieluzvedumam dalību pieteikušas 34 deju kopas ar aptuveni 720 dejotājiem. Lieluzveduma programma ietver 22 tautas dejas un tautas deju horeogrāfijas. Starp Amerikas un Kanādas dejotājiem būs arī Rīgas kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" tautas deju ansamblis "Līgo". No Īrijas pieteikusies latviešu deju kopa četru pāru sastāvā.

Bez tradicionāliem sarīkojumiem - kopkoru koncerta, tautas deju lieluzveduma, vīru kora un garīgā kora koncerta - svētku laikā uzvedīs Anšlava Eglīša un Andreja Jansona muzikālo izrādi "Homo novus". Jaundeju skatē varēs redzēt 17 autoru 26 dejas deviņu kopu izpildījumā. Rīgas tautas deju ansamblis "Līgo" un kamerkoris "Ventspils" sniegs atsevišķus koncertus.

Tautas mūzikas un folkloras ansambļu priekšnesumi paredzēti latviešu un amerikāņu publikai. Pieteikušies septiņi tautas mūzikas ansambļi. Svētku atvadu pusdienās publikai būs iespēja dziedāt kopā ar šiem ansambļiem.

Svētku izskaņā notiks izcilo mākslinieku koncerts, kurā piedalīsies Amerikas latviešiem labi pazīstamie mākslinieki Laila Saliņa, Pauls Berkolds un Endrū Martens.

 

Severīns: «Gribam palīdzēt Latvijai izvairīties no nepatikšanām.»

Aija Cālīte, Latvijas Avīze   04/17/07    "Sociālisti prasa "nepilsoņu" naturalizācijas paātrināšanu un atbalsta rezolūciju, kuru pieņēma Eiropas Padomes parlamentārā asambleja," tādu preses paziņojumu izplatīja daļa Eiroparlamenta sociālistu/sociāldemokrātu grupas locekļu. Viens no šā paziņojuma iedvesmotājiem ir rumāņu deputāts Adrians Severīns. Tieši viņš gatavoja EPPA Juridiskās komitejas ziņojumu par Latviju, kura pasūtītāji bija Krievijas pārstāvji EPPA.

A. Severīns piekrita intervijai mūsu laikrakstam, lai, kā pats vairākkārt uzsvēra, izskaidrotu, ka viņš vēlas tikai vienu: stabilu Latvijas valsti.

"Uzskatu, ka Latvija bija padomju okupācijas subjekts. (Ziņojumā EPPA gan bija formulējums – "tā, kas tiek uzskatīta par okupāciju". – A. C.) Bet cilvēki, kuri šajos gadu desmitos ieradās Latvijā, nedrīkst būt kolektīvi atbildīgi attiecībā uz iepriekšējo valsti vai iekārtu. Paturot prātā to iedzīvotāju etnokulturālo struktūru, kas dzīvo mūsdienu Latvijas teritorijā, ticu, ka Latvijas vienīgā iespēja ir izveidot pilsonisku un daudzkulturālu, nevis etnisku nāciju. Vairs nevaram aizkavēties 19. gadsimtā, neesam pat 20. gadsimta pirmajā pusē. Manuprāt, tā ir Latvijas pamatproblēma, ka ir cilvēki, kuri to nesaprot un domā, ka ir ļoti viegli ignorēt 40 – 50 jūsu vēstures gadus, pasakot, ka tas bija slikti un mēs atgriezīsimies sākumpunktā.

Ja Latvija vēlas, lai valsts būtu neatkarīga un tajā būtu pilsoniska un multikulturāla nācija, lielais jautājums ir – kāds mērķis ir dažādu etnisko grupu interešu aizstāvībai? Uzskatu, ka šis mērķis ir vislabākās sociālās integrācijas panākšana, vislabākās starpnacionālās sadarbības un sadzīvošanas izveide, nevis sabiedrības sadalīšana grupās, kas dzīvo katra pati par sevi. Lielais mērķis ir panākt, lai grupas, saglabājot savu identitāti, kopīgi strādā Latvijas sabiedrības konsolidācijai.

– Rīgā ir rajoni, kuri uzbūvēti tikai strādniekiem, kas padomju laikā tika ievesti no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas sādžām. Tajos viņi dzīvo noslēgtā vidē, sakot, ka nevar iemācīties latviski, jo nav ar ko runāt. Šiem krievvalodīgajiem jau izveidojusies sava subkultūra. Turklāt pārējo etnisko grupu pārstāvji izmanto visas valsts dotās iespējas uzturēt savu identitāti, sūdzas tikai t. s. krievvalodīgie.

– Tā Latvijai nav unikāla situācija. Tas ir noticis vairākas reizes, kad valsts ir parādījusies no jauna vai atdzimusi no impērijas, kad notikusi valsts pašnoteikšanās impērijas ietvaros. Protams, jārunā par dominējošo minoritāti kā par īpašu nacionālās minoritātes veidu.

– Krievvalodīgie jeb bijušie padomju pilsoņi – tā ir nacionāla vai tomēr sociālpolitiska minoritāte?

– Ne visi cilvēki, kuri runā krieviski, ir krievi. Viņi var piederēt arī citām etniskajām grupām. Iespējams, cilvēki saistīti nevis ar krievu valodas, bet gan ar padomju nostalģijas palīdzību. Pat tie, kuri kādreiz bijuši cietumnieki, pēc tam arī jūt zināmu kopību, jo viņiem ir kopīga pārdzīvotā pieredze. Dažreiz viņi vēlas atzīmēt notikumus, kuri bija kopīgi cietumā, pat ja šī pagātne kopumā nav diez ko jauka.

Apzinoties šo fenomenu, valstij jāpierāda šiem cilvēkiem, ka viņu liktenis, mērķi, cerības tiks īstenoti labāk, ja viņi integrēsies Latvijā, nekā, dzīvodami šajā valstī, ar sirdi un dvēseli atradīsies Krievijā. Bet šī nostalģija ir realitātes sastāvdaļa. Latvija nevar pārvarēt šo problēmu, turot šos cilvēkus izolētā grupā. Jūs zināt par nepilsoņu problēmu…

– ANO pētījums liecina, ka Latvija ir viena no trim Eiropas valstīm, kur šis likums ir vismīkstākais, bet nepilsoņiem ir visas tiesības naturalizēties.

– Valstij jāraugās, lai nākamie pilsoņi būtu lojāli. Bet jūs nevarat prasīt lojalitāti no cilvēkiem, kas nav jūsu pilsoņi. Viņiem vajadzētu kļūt lojāliem pēc tam, kad viņi kļuvuši par daļu no pilsoņu kopuma. Viņi nevar būt lojāli valstij, kura atsaka viņiem pilsonību.

– Taču, piemēram, viens no Lielbritānijas bagātākajiem cilvēkiem, Al Fajeds, nekādi netiek pie šīs valsts pilsonības, lai gan tur dzīvo jau gadiem ilgi.

– Jā, bet Al Fajeds politisku un starptautisku lēmumu rezultātā nav zaudējis savu formālo pilsonisko piederību. Visās valstīs ir likumi par naturalizāciju. Un visās ir cilvēki, kuri vēlas naturalizēties, bet saņem valsts atteikumu, jo valstij ir tiesības to darīt. Taču Latvijā problēma ir specifiska: pastāv cilvēku kategorija, kuriem tiesības naturalizēties ir tikai tāpēc, ka tad, kad beidzās Padomju Savienības pastāvēšana, viņi zaudēja jebkādu pilsonību

Latvijas līderi pieprasīja atjaunot veco valsti. Šajā procesā neviens nepamanīja, ka daži cilvēki pazaudēs savu pilsonību, neiegūstot vietā citu. Starptautiskie likumi nosaka: ja valsts top, atdaloties no bijušās impērijas, tiem, kas dzīvo šīs valsts teritorijā, jābūt brīvai izvēlei attiecībā uz viņu jauno pilsonību: paturēt iepriekšējās valsts pilsonību vai pieņemt jaunās valsts pilsonību. Tas nenotika Latvijas "nepilsoņu" gadījumā. Tā ir kļūda, uz kuru kādam tajā laikā vajadzēja norādīt.

– Miljons iebraucēju no Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas ciemiem tika aicināti uz t. s. LPSR, kur viņi dabūja dzīvokli un darbu. Būtībā viņi bija gan civilokupanti, gan ekonomiskie bēgļi.

– Tā ir taisnība. Bet neatkarības atgūšanas laikā šos jautājumus vajadzēja risināt, skatot katru gadījumu atsevišķi. Cilvēki Latvijā ieradās dažādu iemeslu dēļ.

– Latvijā joprojām dzīvo padomju armijas pensionāri, lai gan vienojāmies ar Krieviju, ka viņiem jāaizbrauc. Krievija, iestājoties Eiropas Padomē, attiecībā uz viņiem neizpildīja savus solījumus.

– Tās ir detaļas, kuras mēs aplūkojam – tā vietā, lai redzētu galveno problēmu. Bet galvenais ir jautājums ir: kā izveidot saskaņotu, vienotu valsti un Latvijas nāciju. Ja valstī ir cilvēku grupa, kura ir samērā liela un labi izglītota, kura – lai kādi arī būtu iemesli –, nav apmierināta ar statusu, ko šī valsts tai devusi, tad valstij ir lielas problēmas. Mans uzdevums – palīdzēt Latvijai izvairīties no jebkurām nepatikšanām. Tas nav abstrakts jautājums, kā apmierināt šo cilvēku grupu, bet gan kā konsolidēt Latvijas drošību šā vārda visplašākajā nozīmē. Minoritāšu tiesības jāatzīst ne jau šo minoritāšu dēļ vien, bet gan tās sabiedrības vienotības dēļ, kurā šīs minoritātes dzīvo.

– Latvijas apmeklējuma laikā jūs neizmantojāt iespēju aizbraukt uz Daugavpili, kur ir tikai 17,7 procenti pamatnācijas – latviešu, vai Rēzeknē, kur to ir 43,8 procentu. Rīgā arī latvieši ir mazākumā – 42,3 procenti. Nevienam nerūp, kā panākt, lai viņi justos labāk, būdami faktiska minoritāte.

– Jums nepieciešama pilsoniska sabiedrība. Uz valsts valodu jāskatās kā uz valodu, kura ir kopīga lielākajai sabiedrības daļai, un tā ir pilsoniskas sabiedrības, nevis etniskas grupas identitātes pazīme. Nedomāju, ka kāds mēģinās panākt, lai Latvijā ir otra oficiālā valoda. Jums vajadzīga viena valoda, kurā runā absolūtais šīs valsts iedzīvotāju vairākums, un tas ir labākais komunikācijas veids pilsoņiem ar dažādu etnisko izcelsmi. Tajā pašā laikā valstij jāapzinās tie ieguvumi, kādi tai ir no pilsoņu un iedzīvotāju bilingvālisma. Pat multilingvālisma. Tas nav tikai tāpēc, ka Latvijā daudziem cilvēkiem dzimtā ir krievu valoda, tāpēc bilingvālisms ir neizbēgams. Tas ir arī tāpēc, ka krievu valoda ir līdzeklis piekļuvei ļoti svarīgam tirgum un palīdz vest sarunas daudz neformālākā līmenī. Nevaram nepieminēt, ka tā ir arī liela kultūra, un neredzu nekā slikta, ja tā pieejama oriģinālvalodā.

Savā ziņojumā par Latviju EPPA izvairījos no jebkura nosodījuma vai pārmetumiem. Uzskatu, ka Latvija kā daļa no ES jāatbalsta, tai jāpalīdz pārvarēt šo sensitīvo un sarežģīto problēmu, veidojot jaunu, postokupācijas Latvijas pilsonisko sabiedrību. Protams, piekrītu, ka daļa šo cilvēku – un to nevar noliegt neviens – nekad nejutīsies emocionāli saistīta ar Latviju un vienmēr domās, ka viņu tēvzeme ir citur. Jūs nevarat piespiest mīlēt savu valsti, bet ir jādara viss, lai panāktu, ka šo cilvēku skaits ir iespējami neliels. Vajadzētu viņus pārliecināt, ka, pat ja viņu jūtas ir spēcīgākas attiecībā uz savu kultūras dzimteni, viņiem Latvijā ir laba dzīve un viņiem jāuzvedas vislabākajā veidā, respektējot Latvijas tautu. Ja ir cilvēki, kuri apdraud valsti ar lojalitātes trūkumu, jums ir tiesības veikt lustrāciju. Ja nelojalitāte ir pierādīta, uz viņiem attiecas Latvijas kriminālkodekss. Lustrācija nav sods, atriebība, bet aizsardzības akts no valsts puses, lai to pasargātu no cilvēkiem, kas pieder vecajam režīmam un nav spējīgi iekļauties jaunajā realitātē. Ja kāds bija saistīts ar iepriekšējo politisko un valsts iekārtu un pastāv šaubas, ka viņi varētu iekļauties šajā valstī, tad viņiem uz zināmu laiku var būt liegta pieeja dažām publiskām darbībām. Jāizvērtē katru gadījumu un šai personai dot tiesības uz aizstāvību.

Jums jāsaprot to cilvēku psiholoģija, kuri piederēja bijušajai dominējošajai etniskajai grupai un pēkšņi kļuva par minoritāti. Jāsaprot latvieši, kuri savā zemē bija apspiestā etniskā grupa, gandrīz minoritāte, bet nu tā ir dominējošā nācija. Tā ir sarežģīta psiholoģiskā realitāte, kas prasa īpašu un gudru risinājumu. Jums nepieciešams celt pašapziņu. Bet jādara kaut kas vairāk nekā tikai jāpieprasa lojalitāte Latvijai – jums jāpalīdz viņiem kļūt lojāliem. Tas nav jautājums par laipnības izrādīšanu no jūsu puses, bet gan gudra egoisma izpausme.

– Latvijā nav lielu etnisku konfliktu, bet, kad no ārpuses dzirdam, ka "slikti izturamies pret nepilsoņiem", kuriem ir daudz vairāk tiesību nekā citu valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tas situāciju mūsu valstī tikai pasliktina. Arī EP sociālistu paziņojums jautājumā par nepilsoņiem.

– Mans ziņojums EPPA nekritizēja un nenosodīja, bet piedāvāja ceļus, kā risināt sarežģītu problēmu. Eiropas Parlamentā savukārt bija jātiek galā ar sūdzībām, kas tika iesniegtas Lūgumrakstu komitejā attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, kad atteica pilsonību nepilsoņiem. Mans kolēģis no šīs komitejas saprata, ka dažos gadījumos naturalizācija tika atteikta politisku iemeslu dēļ. Tie ir slikti piemēri, kas liek domāt, ka Latvijas varas iestādes nav objektīvas. Vienam cilvēkam naturalizācija tika atteikta tāpēc, ka viņš uzrakstījis vairākus kritiskus rakstus!

– Tā nav precīza informācija. Pilsonības piešķiršana tika atteikta nepilsonim, kurš organizēja mītiņus, vēršoties pret skolu reformu, kas paredzēja lielāku latviešu valodas īpatsvaru un savām aktivitātēm izmantoja nepilngadīgus bērnus.

– Nezinu šīs lietas detaļas. Latvijas pārstāvji un diplomāti bija klāt un viņi piekrita, ka šis lēmums bija politisks. Bet jums jāsaprot Lūgumrakstu komitejas locekļu uztvere: tas, ka kādam tiek atteikta jebkāda pilsonība politiska procesa rezultātā, neatbilst starptautiskajai likumdošanai. Ja viņš rīkojies nelikumīgi, tāds cilvēks jāsoda. Ja tas netika izdarīts, pilsonības atteikšana bija politisks lēmums. Tad vajadzēja viņu naturalizēt un tiesāt par konkrētiem nodarījumiem.

 

Prokopčuka Bostonā atkal otrā

Rolands Norietis, NRA  04/17/07    Skrējēja Jeļena Prokopčuka atkārtojusi pērn Bostonas maratonā sasniegto un arī šogad finišu sasniegusi otrā.

Par uzvarētāju kļuva Krievijas sportiste Lidija Grigorjeva, savukārt pagājušā gada čempione Rita Jeptū no Kenijas ierindojās vien ceturtajā vietā.

Bostona maratonistus sagaidīja ar ļoti nepateicīgiem laika apstākļiem. Brīvdienās šajā Masačūsetsas štata pilsētā lija lietus, plosījās vētra un temperatūra bija tikai dažus grādus virs nulles. Šā iemesla dēļ no piedalīšanās maratonā atteicās vairāk nekā divi tūkstoši no 23 900 reģistrētajiem dalībniekiem. Pirmdienas rītā laiks nedaudz uzlabojās un temperatūra bija +8 grādi pēc Celsija skalas. Neilgi pēc maratona sākuma pierima arī lietus, taču skrējējiem nācās cīnīties ne tikai ar 42,195 kilometrus garo distanci, bet arī spēcīgu pretvēju. Tas kļuva par galveno iemeslu, kāpēc augstvērtīgi rezultāti šoreiz izpalika. Prokopčuka distanci veica divās stundās, 29 minūtēs un 58 sekundēs jeb vairāk nekā sešas minūtes lēnāk nekā pērn (2.23:48).

Atšķirībā no Ņujorkas maratona Bostonā nav tā saukto zaķu, tāpēc Prokopčukai nebija iespējas skriet aiz tempa noteicējas un jau sākumā izvirzīties priekšgalā. Līdz distances vidum visas favorītes skrēja vienkopus, bet kā pirmā atbira amerikāniete Dīna Kastora. Pie 30 kilometru atzīmes vadošo grupā palika tikai trīs sportistes – Prokopčuka, Grigorjeva un meksikāniete Madaja Pereza. Līderēm līdzi nespēja turēt pat pagājušā gada uzvarētāja Jeptū. Sešos no pēdējiem septiņiem gadiem par Bostonas maratona uzvarētāju bija kļuvusi kāda no Kenijas skrējējām, un acīmredzot vēsais laiks noteica to, ka šoreiz pirmajās vietās atskrēja sportistes ar gaišu ādas krāsu. Līdzīgi bija arī pērn Ņujorkā, kad pirmā atskrēja Prokopčuka, bet otrā bija ukrainiete Tatjana Hladira.

Galīgais vietu sadalījums noskaidrojās gandrīz vienlaikus. Neilgi pirms 40 kilometru atzīmes Grigorjeva kāpināja tempu, Prokopčuka viņai nespēja tikt līdzi, bet Pereza savukārt netika līdzi Latvijas skrējējai. Pērn finišā Prokopčuku no Jeptū šķīra tikai 10 sekunžu (tā bija mazākā starpība vēsturē), savukārt šoreiz Grigorjeva atskrēja 40 sekunžu ātrāk par mūsu gargabalnieci.

Starpība nopelnītās naudas izteiksmē starp pirmo un otro vietu maratonos ir pārspīlēti liela. Grigorjeva Bostonā nopelnīja 100 000 ASV dolāru, savukārt Prokopčuka tika pie 40 000. Sasniegt virsotni Jeļenai, iespējams, neļāva pirms dažiem mēnešiem pārslimotais vīruss, kura dēļ viņa vairākas nedēļas nevarēja trenēties.

World Marathon Majors ieskaitē, kuras uzvarētājs un uzvarētāja saņems 500 000 ASV dolāru (otrajai vietai netiks ne centa), Prokopčuka ieguva 15 punktu un summā ar 55 punktiem viņa joprojām ir līdere. Otro vietu ar 35 punktiem ieņem Jeptū, bet trešā ar 30 punktiem ir etiopiete Berhana Adere. Ja pēdējā uzvarēs šosvētdien paredzētajā Londonas maratonā, kopvērtējumā viņa noķers Prokopčuku.

 

Latviešu došanos uz ārzemēm veicina zemā darba alga, mājokļa problēmas un darba attiecības

LETA  04/18/07    Zemā darba alga, mājokļa problēmas un darba attiecības ir galvenās problēmas, kas veicina latviešu došanos uz ārzemēm labākas dzīves un labāk atalgota darba meklējumos.

Tas vakar atzīts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta rīkotajā diskusijā, kuras mērķis bija izvērtēt iemeslus, kā arī pārrunāt iespējamos apstākļus, kas spētu izbraukušos tautiešus atgriezt atpakaļ Latvijā.

Disusijā piedalījās Līvānu novada domes pārstāve Marika Rudzīte, Eiropas Parlamenta deputāta Alda Kušķa (JL) konsultants Mārtiņš Grīnbergs, "Maxima Latvija" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ivars Andiņš, "Kalnozols celtniecība" pārstāvis Oskars Priede, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Ilona Kuikicāne, kā arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, uzņēmumiem "Re&Re" un "Falck apsargs".

Pasākuma laikā tika norādīts, ka nepieciešams strādāt ar abām mērķgrupām, proti, gan ar jau aizbraukušajiem, gan ar tiem, kuri vēl plāno doties uz ārzemēm. Tāpat valsts varētu sadarboties ar uzņēmējiem, radot atvieglojumus tiem, kuri atgriežas Latvijā.

Latvijas pozitīvāka tēla veidošanai tautiešu acīs būtu jāveic sabiedrības informēšana, mainot sabiedrisko domu un informējot par pozitīvajiem piemēriem.

Uzņēmēji savukārt norādījuši, ka risina valsts infrastruktūras problēmas. Piemēram, uzņēmēji darbiniekiem apmaksā slimības lapas divu nedēļu garumā. Ja šī norma tiktu mainīta, uzņēmēji varētu paaugstināt algas.

Tāpat esot aktīvāk jācīnās ar nelegālo nodarbinātību. Valsts ir jāveido pievilcīgāka, lai būtu patīkami dzīvot un strādāt. Nepieciešams arī sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Tautiešus atturēt no došanās uz ārzemēm varētu uzņēmējdarbības attīstība novados, kas nodrošinātu papildu darba vietas. Tāpat izglītības iestādēm būtu ciešāk jāsadarbojas ar darba devējiem, lai jaunais speciālists varētu strādāt savā arodā.

Kā ziņots, Integrācijas sekretariāts izveidojis darba grupu, kuras uzdevums ir līdz šī gada 20.jūnijam sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā informatīvu ziņojumu ar konkrētu rīcības plānu, lai mudinātu iedzīvotājus atgriezties Latvijā.

Īrijā patstāvīgi dzīvo aptuveni 14 000 Latvijas pilsoņu, liecinot jaunākie tautas skaitīšanas dati.

 

Pie Saeimas protestē pret Latvijas-Krievijas robežlīguma noslēgšanu

LETA  04/19/07    Šodien pie Saeimas nama sapulcējušies aptuveni 100 piketētāji, kuri protestē pret Latvijas-Krievijas robežlīguma noslēgšanu.

Piketētāju vidū ir arī vairāku partiju pārstāvji. Piketētāji atšķirībā no citām reizēm, kad tika protestēts pret robežlīguma noslēgšanu, šodien iztiek bez teatrāliem elementiem un dziesmām.

"Ļaujiet izlemt tautai," teikts uz kāda gados vecāka piketētāja transparenta, bet kāds aptuveni četrus gadus vecs bērns tur plakātu ar uzrakstu "Ja atdosiet Abreni, mūsu paaudze jūs tiesās".

Kā ziņots, šodien pie Saeimas nama piketēs partijas "Visu Latvijai" aktīvisti, lai protestētu pret Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju, aģentūru LETA informēja partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

"Visu Latvijai" aicina Saeimas deputātus tik nozīmīgus lēmumus nepieņemt "tautai aiz muguras".

Saeimas Kārtības rullis pieļauj iespēju, ka likumprojektu var apstiprināt pat vienas dienas laikā. Pēc "Visu Latvijai" domām, tieši šādu pārsteigumu var sagādāt Saeimas vairākums, steidzīgi ratificējot Latvijas un Krievijas robežlīgumu, lai neļautu sagatavoties plašākām protesta akcijām.

Atsaucoties uz bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, "Visu Latvijai" līderis apgalvoja: ja Satversmes tiesa konstatēs robežlīguma neatbilstību pamatlikumam, valdībai būs jādenonsē šis līgums.

"Mēs šobrīd neprasām neko vairāk kā tikai konsekventu solījumu izpildi: rīkoties tiesiski, sagaidot Satversmes tiesas lēmumu, un uz tā pamata atbilstoši darboties," norādīja "Visu Latvijai" līderis. Līdz tam, pēc viņa domām, ir jāapstādina jebkāda robežlīguma ratifikācijas turpmāka virzība.

Jau ziņots, ka Satversmes tiesā tiek skatīti divi pieteikumi par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei. Lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu tiesai jāpieņem mēneša laikā. Īpaši sarežģītās lietās likums atļauj pagarināt termiņu līdz diviem mēnešiem.

Saeima šodien lems par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju un deputātiem būs jālemj, vai likumprojektu par abu valstu robežu nodot skatīšanai komisijām.

Jau ziņots, ka likumprojekts par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju valdības sēdē apstiprināts 10.aprīlī. Iespējams, Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā par robežlīguma ratifikāciju varētu lemt 17.maijā.

27.martā Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Kalvītis iepriekš atzina, ka saņēmis Krievijas Valsts domē apliecinājumu, ka tā ir gatava virzīties uz priekšu robežlīguma ratifikācijā tikpat strauji kā Latvija.

 

Palielinās Latvijā ieceļojošo ārzemnieku skaits

DELFI  04/19/07    Šī gada pirmajos trijos mēnešos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) noformēti 12 619 ielūgumi vīzu saņemšanai ārvalstniekiem, kas ir par 2 149 (21%) vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Savukārt uzturēšanās atļauju pieprasīšanai šī gada pirmajos trijos mēnešos noformēts 1 821 izsaukums, kas salīdzinot ar 2006. gada šī perioda datiem ir par 347 (24%) vairāk, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Agija Bračka.

Šogad pirmajos trijos mēnešos izsniegtas 26 524 vīzas, kas ir par 4 985 (23%) vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Salīdzinot ar 2006. gada apkopoto informāciju par pirmajiem trīs mēnešiem arī šogad visvairāk ielūgtās personas ir no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Biežāk norādītie mērķi vīzu noformēšanai ir privātās vizītes, tranzīts, piedalīšanās kultūras un sporta pasākumos, kā arī tūrisms.

Šā gada pirmajos trijos mēnešos izsniegtas 2 392 termiņuzturēšanās atļaujas, kas salīdzinot ar iepriekšējā gada šī laika posma datiem ir par 367 (18%) vairāk. Tāpat kā pērn pirmajos trijos mēnešos visvairāk uzaicināto personu ir no Krievijas un Ukrainas, kā arī šogad palielinājies noformēto uzturēšanās atļauju skaits Moldovas pilsoņiem.

PMLP atgādina, ka ielūgumu un izsaukumu noformēšanai uzaicinātāji var vērsties ne tikai Ārzemnieku apkalpošanas departamentā (J. Alunāna iela 1, Rīga), bet arī jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no uzaicinātāja deklarētās dzīvesvietas. Tāpat klientu ērtībai PMLP teritoriālajās nodaļās atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai var saņemt pakalpojumus, kurus agrāk sniedza tikai Ārzemnieku apkalpošanas departaments.

Piemēram, reģistrēt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas sakarā ar tiesiskā statusa maiņu, saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju sakarā ar ceļošanas dokumenta maiņu.

 

 

 

 

Bruņotajos spēkos...

 

 

 

Nākotnē visus 18 gadus vecus pilsoņus bez viņu piekrišanas ieskaitīs NBS rezervē

LETA  04/15/07    Nākotnē visi 18 gadu vecumu sasniegušie Latvijas pilsoņi - vīrieši bez viņu piekrišanas tiks ieskaitīti bruņoto spēku rezervē, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) padomnieks krīzes vadības un mobilizācijas jautājumos Juris Mačis.

Mačis stāstīja, ka, paveicot visu plānoto mobilizācijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla rezervju uzskaites jomā, Latvijā būs nodrošinātas pašaizsardzības spējas. Visiem 18 gadu vecumu sasniegušiem pilsoņiem būs svarīgi zināt, ka, lai ieskaitītu viņus rezervē, viņu pašu klātbūtne nebūs nepieciešama, tas tiks izdarīts, izmantojot valstī esošo iedzīvotāju reģistru, kur pieejami dati par visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Liela daļa pilsoņu, kas vecāki par 18 gadiem, jau Obligātā militārā dienesta likuma darbības laikā tika ņemti militārā dienesta uzskaitē, par viņiem esošos datus atliks vien precizēt. Tiek domāts arī par iespēju reģistrēties jeb precizēt savus datus, izmantojot speciālu interneta mājaslapu, kas tiks veidota, lai uzturētu abpusēju saikni ar rezervistiem.

AM amatpersona prognozēja, ka tuvākā gada laikā reģistra izveide tika pabeigta, bet katru gadu datubāze būs jāpapildina ar jauniem pilsoņiem.

Mačis solīja, ka neviens rezervists lieki netikšot traucēts. Rezervistu nepieciešamība būšot vien valsts galējas krīzes gadījumā, kad bruņotie spēki un rezerves karavīri vairs netiks galā ar esošo situāciju. Mačis smejot teica: "Nevienu rezervistu pie lielgabala jau neliksim". Tomēr AM amatpersona cer, ka Latvijai šāds laiks nekad nebūs jāpiedzīvo, tomēr jābūt morāli un juridiski gataviem šādām krīzes situācijām.

Mobilizācija ir izplānota rīcība, kā darboties valsts apdraudējuma gadījumā, lai neizveidotos haoss, un valsts institūcijas varētu vadīt un organizēt pilsoņu rīcību, un nodrošināt izdzīvošanai un aizsardzībai nepieciešamo infrastruktūru, tā nav paredzēta starptautisko operāciju nodrošināšanai. Paveicot visu plānoto mobilizācijas un NBS personāla rezervju uzskaites jomā, Latvijā būs nodrošinātas pašaizsardzības spējas, uzskata Mačis.

Viņš uzsvēra, ka dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā būtiski izmainīja Latvijas ģeopolitisko stāvokli un ārējo drošības vidi. Iekļaujoties NATO, Latvija ieguva drošības garantijas, ko sniedz alianses kolektīvās aizsardzības sistēma. Proti, iespējamie militārie draudi vienai no NATO dalībvalstīm tiek uzskatīti par apdraudējumu visām alianses dalībvalstīm.

Tādējādi valsts aizsardzība vairs nav tikai nacionāls uzdevums, un Latvija ir līdzatbildīga par starptautisko drošību un tās stiprināšanu. Tādēļ NBS tiek gatavoti ne tikai Latvijas teritorijas aizsardzībai, bet arī līdzdalībai starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās ārpus Latvijas. Dalība miera uzturēšanas misijās bija viens no svarīgākajiem iemesliem pārejai uz profesionālo armiju, pilnīgi atsakoties no obligātā militārā dienesta.

Pēc iestāšanās NATO un atteikšanās no obligātā militārā dienesta tieši dalība misijās tiek uzskatīta par svarīgāko un sabiedrībai pamanāmāko NBS uzdevumu, jo, "ja gribam saņemt palīdzību no sabiedrotajiem, arī pašiem ir jāsniedz palīdzība citām valstīm".

Taču Mačis vēlas vērst uzmanību arī NBS uzdevumam miera laikā - uzturēt vienību kaujas gatavību, lai nepieciešamības gadījumā tās spētu aizsargāt Latvijas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un sniegtu iedzīvotājiem atbalstu dabas katastrofu un citu ārkārtas situāciju laikā. Viens no bruņoto spēku kaujas gatavības elementiem ir to nodrošinājums ar militāri apmācītu personālu un materiāltehniskajiem līdzekļiem nepieciešamajā daudzumā. Lai izpildītu šo uzdevumu, vajadzīga mobilizācijas sistēma, kuras darbību nosaka Mobilizācijas likums un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi.

Pirmsākumi mūsdienu bruņoto spēku sagatavošanai karam meklējami 19.gadsimta vidū. Kareivju rindu papildināšana ar savervētiem brīvprātīgajiem vairs nedeva vēlamo rezultātu, tādēļ tā laika valdības risinājumu rada karaklausības un mobilizācijas ieviešanā, izveidojot lielas armijas un maksimāli izmantojot valsts ekonomiku kara mašīnas vajadzībām, pārdalot valsts rīcībā esošos resursus par labu bruņoto spēku sagatavošanai un aprīkošanai karam vai citām nacionāla mēroga ārkārtējām vai krīzes situācijām.

Latvijā 30.gados arī bija izstrādāti mobilizācijas plāni, saskaņā ar kuriem nepieciešamības gadījumā varēja teorētiski mobilizēt 160 000 apmācītu rezervistu, tai skaitā 17 000 rezerves instruktoru un aptuveni 4 000 rezerves virsnieku. Tas kopā ar miera laika armiju deva 180 000 cilvēku. Praktiski gan plānoja mobilizēt līdz 135 000 cilvēku, jo trūka ieroču, lai ar tiem nodrošinātu lielāku skaitu. Mobilizācija bija jāveic trīs dienās, piecās dienās bija jāizvēršas 30 kilometru no austrumu robežas.

Mūsdienās skaidrojums, kas ir mobilizācija, arī NATO valstīs, ir līdzīgs tam, kas bija jau 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimtā. Mačis skaidroja, ka tie ir pasākumi, ar kuru palīdzību bruņotos spēkus vai to daļu sagatavo karam vai citai valsts līmeņa ārkārtējai situācijai. Tie ietver personālsastāva sapulcināšanu un organizāciju, apgādes un materiālu nodrošinājumu aktīvajam karadienestam. 20.gadsimta 90.gadu sākumā - aukstā kara beigās, kad mazinājās globāla kara draudi, izzuda nepieciešamība veidot skaitliski lielus bruņotos spēkus.

Daudzas valstis ir atteikušās no vispārējas karaklausības, bruņotie spēki tiek komplektēti no brīvprātīgajiem, kas iestājas profesionālajā militārajā dienestā. Tomēr neviena no šīm valstīm līdz šim nav atteikusies no mobilizācijas, tikai mainījies tās apmērs un ievērojami palielinājies plānotais laiks mobilizācijas pasākumu izpildei. Šajā jomā vērā ņemamus rezultātus ir sasniegušas daudzas Eiropas valstis, arī mūsu ziemeļu kaimiņi: zviedri, somi, norvēģi, uzsvēra AM amatpersona.

Arī Latvijai ir aktuāls mobilizācijas jautājums, jāveido efektīva valsts pašaizsardzības sistēma, jo līdz Ziemeļatlantijas līguma 5.panta aktivizācijai jāspēj nodrošināt valsts pašaizsardzību, līdz tiek saņemta palīdzība no NATO. Būtiski ir tas, ka Ziemeļatlantijas līguma 5.pants attiecas tikai uz bruņotu uzbrukumu, bet neattiecas uz citiem valsts apdraudējuma gadījumiem, kas mūsdienās ir daudz aktuālāki par militārajiem draudiem. Tiesiskos un organizatoriskos pamatus NBS un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, valsts institūciju, pašvaldību, Latvijā reģistrētu juridisko personu, kā arī fizisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos nosaka Mobilizācijas likums.

Atbilstoši jaunajai drošības situācijai Mobilizācijas likumā ir skaidrots arī termins "mobilizācija" - mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus". Līdz ar to šis termins vairs nevar asociēties ar aukstā kara laika izpratni par apdraudējumu. Tā kā valsts pašaizsardzības sistēmu veido trīs galvenie elementi - militārā aizsardzība (NBS), civilā aizsardzība un tautsaimniecība, arī Mobilizācijas likumā tiek reglamentēta visu šo trīs sastāvdaļu mobilizācija un darbības valsts apdraudējuma situācijā.

Mačis atgādināja, ka ar Ministru kabineta 2006.gada 4.oktobra rīkojumu tika apstiprināta koncepcija par NBS rezervi. Šīs koncepcijas mērķis, ņemot vērā atteikšanos no obligātā militārā dienesta un bruņoto spēku komplektēšanu tikai ar profesionālā militārā dienesta karavīriem, ir noteikt pamatprincipus NBS rezervju sistēmas izveidei. Kamēr pastāvēja obligātais militārais dienests, ar rezerves karavīru un rezervistu uzskaiti nodarbojās AM pakļautībā esoša iestāde - Militārā dienesta iesaukšanas centrs, taču šīs iestādes galvenais uzdevums bija darbs ar iesaucamajiem: iesaucamo reģistrēšana, iesaukuma obligātajā militārajā dienestā nodrošināšana.

Pēc atteikšanās no obligātā militārā dienesta iesaukšanas centrs tika likvidēts, bet rezerves uzskaites funkcija nodota Zemessardzei, jo tās bataljoni un rotu atbalsta punkti atrodas visos Latvija reģionos. Zemessardzē speciāli šim nolūkam tika izveidota Rezerves personāla uzskaites pārvalde, kur pārgāja strādāt daudzi pieredzējuši iesaukšanas centra darbinieki.

Saskaņā ar Koncepciju par NBS rezervi, aktīvajam dienestam derīgie Latvijas pilsoņi iedalāmi rezerves karavīros, kas dienestam rezervē tiek ieskaitīti pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta, un rezervistos. Rezervisti, saskaņā ar likuma grozījumiem, ir visi militārajam dienestam derīgi Latvijas pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.

Mačis informēja, ka Saeimā jau ir iesniegti priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem Militārā dienesta likumā. Pēc to pieņemšanas tiks sakārtots jautājums par rezerves uzskaiti atbilstoši koncepcijai. Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz, ka rezerves karavīri pilda dienestu rezervē - ievēro militārās uzskaites noteikumus, piedalās militārās mācībās, saglabā un pilnveido kaujas iemaņas un sagatavotību noteiktās militārās specialitātēs uzdevumu izpildei kara laikā kādā no NBS vienībām.

Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām NBS vienībās, kuru laikā viņš pilda aktīvo dienestu karavīra statusā, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā. Cilvēkiem, kas stājas profesionālajā militārajā dienestā, vajadzēs rēķināties, ka pēc atvaļināšanās no aktīvā dienesta viņiem būs jāturpina militārais dienests rezervē.

Savukārt rezervisti ir reģistrēti un atrodas rezervē - miera laikā ievēro militārās uzskaites noteikumus, bet mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukti aktīvajā dienestā.

Nepieciešamo NBS rezervju lielumu iesaukšanai aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā (izņēmuma stāvokļa vai kara laikā) nosaka NBS mobilizācijas plāns.

Mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā NBS regulāro spēku vienībās, lai nodrošinātu to izvēršanu daļējā vai pilnā kaujas gatavībā, nevar iesaukt zemessargus, jo arī Zemessardzes vienībām valsts apdraudējuma gadījumā jābūt nokomplektētām ar personālu Zemessardzei noteikto uzdevumu izpildei.

Latvijas pilsoņiem, atrodoties NBS rezervē, nebūs daudz pienākumu - paziņot Zemessardzes bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par dzīvesvietas maiņu, mobilizācijas gadījumā ierasties noteiktajā vietā un laikā, ierasties uz mācībām. Jau iepriekš tika minēts, ka nosacījums par militārajām mācībām būs attiecināms tikai uz rezerves karavīriem.

Svarīgākie iemesli, kuru dēļ rezerves karavīru un rezervistu noņems no militārā dienesta uzskaites ir aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšana, veselības stāvokļa pasliktināšanās vai pilsonības zaudēšana.

Tomēr Mačis uzsvēra, ka viss minētais gan nenozīmējot, ka jau rīt liels daudzums Latvijas pilsoņu tiks atrauti no ierastām ikdienas gaitām un iesaukti uz militārajām mācībām, lai gatavotos karam vai katastrofu seku likvidēšanai.

 

Gandrīz piektdaļai potenciālo karavīru bijusi slikta veselība

LETA   04/17/07    Pagājušajā gadā Rekrutēšanas un atlases centrā (RAC) dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) pieteicās 556 personas, no kurām 101 jeb 18% neizturēja atlasi veselības stāvokļa dēļ. Vēl 10% jeb 57 kandidāti atlasi neizturēja citu iemeslu dēļ - valsts valodas nezināšana, fiziskie normatīvi neatbilst noteiktajiem, psiholoģiskā neatbilstība dienestam, teikts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par rīcības plāna pārejai uz profesionālo militāro dienestu izpildi.

Pagājušajā gadā NBS dienēja 5084 karavīri un militārie darbinieki, no kuriem 2006.gada lakā no rezerves tika rekrutēti 398, bet vēl 230 personas tika pieņemtas profesionālajā dienestā no obligātā militārā dienesta (OMD).

2006.gada laikā no profesionālā dienesta tika atvaļināti 368 karavīri, no kuriem 116 līgumu izbeiguši pirms termiņa. Salīdzinājumā ar 2005.gadu pagājušā gada laikā NBS bija 260 karavīru pieaugums.

AM norāda, ka OMD karavīru rekrutēšana profesionālajā dienestā 2006.gadā būtiski samazināja kritiski augstu RAC atlasi neizturējušo profesionālā dienesta kandidātu skaitu neatbilstoša veselības stāvokļa dēļ. Tas izskaidrojams ar to, ka lielākajai daļai karavīru OMD laikā parasti uzlabojas fiziskās sagatavotības līmenis, kā arī tiek nodrošināti medicīniski profilaktiski pasākumi. Tomēr AM norāda, ka profesionālo karavīru kandidātu neatbilstība izvirzītajiem veselības kritērijiem joprojām ir un paliek galvenais iemesls, kādēļ pretendenti neiztur RAC atlasi.

Informatīvajā ziņojumā plaša sadaļa veltīta arī NBS karavīru sociālā atbalsta sistēmai, uzskaitot daudzas un dažādas sociālās garantijas - apmaksātu medicīnisko aprūpi, dzīvokļa īres kompensāciju, papildatvaļinājumu starptautiskajās misijās dienošajiem karavīriem u.c.

Pērn viens profesionālā militārā dienesta karavīrs gadā izmaksājis 6947 latus, no kuriem 4300 latu ir atalgojums, 1036 lati - obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, 995 lati - uzturdevas kompensācija naudā, 515 lati - formas tērps, apavi un individuālais ekipējums, bet vēl 98 lati tērēti citiem izdevumiem. Ziņojumā norādīts, ka OMD karavīrs izmaksājis vien 1824 latus, atalgojumā tērējot 290 latu gadā vienam karavīram.

Ziņojumā AM aprakstījusi NBS karavīru veselības aprūpes un ģimenes atbalsta programmas. Sadaļā NBS infrastruktūras attīstība informēts par būvniecības projektiem. Pērn dzīvojamā fonda celtniecībai karavīru vajadzībām tērēts 214 991 lats.

AM secina, ka 2005. - 2006.gadā ir īstenota pilnīga pāreja uz jaunu NBS personālsastāva komplektācijas sistēmu ar profesionālā dienesta karavīriem. To nodrošināja NBS pārstrukturizācija, uzdevumu un to izpildes procedūru nepārtraukta uzlabošana un piemērošana situācijas izmaiņām, sociālo jautājumu paketes risināšana straujas ekonomiskas izaugsmes apstākļos, visaptveroša normatīvās bāzes pārskatīšana un mērķtiecīga sabiedrības informēšanas stratēģija.

Ministrija ziņojumā uzsver, ka NBS profesionalizācija ir nepārtraukts process, un tā turpināšanai plānots ieturēt divvirzienu pieeju, balstoties uz sākotnējā pārejas perioda rezultātiem un uzkrāto pieredzi, t.i., turpināt rekrutēšanas sistēmas un procesa efektivitātes paaugstināšanu, tostarp veicinot Jaunsardzes kustības tālāku attīstību, kā arī nopietni pievērsties motivācijas veicināšanai dienestam NBS, it īpaši sociālo garantiju uzlabošanā.

 

Šogad profesionālajā dienestā pieņemti 58 karavīri

DELFI  04/19/07    Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Rekrutēšanas un atlases centrā šā gada trijos mēnešos anketu par pieteikšanos profesionālajā militārajā dienestā aizpildīja 104 pretendenti. Atlasi izturēja un dienesta pildīšanai dažādās NBS vienībās devās 58 profesionālajā militārajā dienestā pieņemtie karavīri, informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas speciāliste Elīna Zenkeviča.

Visvairāk – 26 karavīrus – pieņēma dienestam Sauszemes spēku vienībās, savukārt NBS Štāba bataljonā dienestu uzsāka 12 karavīri, Jūras spēkos – 4 un Gaisa spēkos – 1 karavīrs. Šā gada pirmajos trijos mēnešos profesionālajā militārajā dienestā iestājās arī 2 sievietes.

NBS Kājnieku skolā (KS) Alūksnē šī gada trijos mēnešos karavīru pamata apmācības kursu apguva 33 karavīri. Patlaban KS mācības turpina vēl 38 karavīri, kas maija sākumā tiks nosūtīti turpmākam dienestam NBS vienībās.

Profesionālā dienesta gaitas var sākt NBS Štāba bataljonā, Sauszemes spēku 1. un 2. kājnieku bataljonā, Jūras spēku flotiles Mīnu vai Patruļkuģu eskadrā un Jūras novērošanas un sakaru vai Krasta apsardzes dienestā, Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizionā vai Gaisa telpas novērošanas un Aviācijas eskadriļā, bet pavēlniecībās, arī Militārajā policijā un Speciālo uzdevumu vienībā, dienestu var uzsākt tikai pēc vismaz viena gada dienesta kādā no iepriekš nosauktajām vienībām. Patlaban NBS, kuri kā pirmie Baltijas jūras reģionā 2007.gada 1.janvārī pārgāja uz personālsastāva komplektēšanu tikai ar profesionālā militārā dienesta karavīriem, dienē vairāk nekā 4890 karavīri.

 

Atrod Tīreļpurvā kritušos karavīrus

Viesturs Sprūde,  Latvijas Avīze  04/19/07    Deviņdesmit gadus pēc asiņainajām Pirmā pasaules kara cīņām Tīreļpurvā zeme atdevusi piecu kritušo un līdz šim neapbedīto karavīru mirstīgās atliekas. Viens no karavīriem identificēts kā talsenieks Andrejs Zaļmežs, latviešu strēlnieku 5. Zemgales pulka 1. rotas 1. vada jaunākais unteroficieris.

Vakar Latvijas Kara muzeja speciālisti meža masīvā Jelgavas rajona Valgundes novadā veica vietējo iedzīvotāju uzieto karavīru pīšļu ekshumāciju. Spriežot pēc tuvumā atrastajiem priekšmetiem, trīs no kritušajiem bijuši Krievijas armijas karavīri. Divu cilvēku piederību noskaidrot nez vai izdosies, jo atrasti tika galvaskausi un stilba kauls. Kā pavēstīja Latvijas Kara muzeja filiāles "Ziemassvētku kauju muzejs" vadītājs Dagnis Dedumietis, vienam no kritušajiem atrasts pareizticīgo krustiņš, citam klāt bijusi Krievijas armijā lietotā identifikācijas zīme. Tā atdota restauratoriem, taču ir tik sarūsējusi, ka cerību uz veiksmīgu atšifrēšanu maz. Piektais karavīrs ir latviešu strēlnieks A. Zaļmežs. Pēdējo reizi kritušo karavīru mirstīgās atliekas Tīreļpurvā atrastas 90. gadu sākumā. Toreiz identificēt nav izdevies nevienu no kritušajiem.

Ziemassvētku kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē. Tās sakās 1916. gada 23. decembrī (1917. gada 5. janvārī pēc jaunā stila), latviešu strēlniekiem agrā rītā bez artilērijas sagatavošanās uguns dodoties uzbrukumā spēcīgi nocietinātajām vācu pozīcijām, tā sauktajam "vācu valnim" pie Mangaļu mājām. Strēlniekiem gan izdevās pārraut fronti 3 km dziļumā un ieņemt Ložmetējkalnu, taču augstākās virspavēlniecības bezdarbības dēļ uzbrukums netika attīstīts un būtiski situāciju frontē nemainīja. Asiņainajās decembra un janvāra kaujās krita, pazuda bez vēsts vai tika ievainoti 9000 strēlnieku.

Jaunākais unteroficieris Zaļmežs dienēja kaujās visvairāk cietušajā strēlnieku vienībā – 5. Zemgales pulkā. Mazais kaulu daudzums atrašanas vietā un šķembām piesātinātā smilts kritušā tuvumā liecina, ka strēlnieku saplosījis artilērijas šāviņa sprādziens. Jādomā, sprādziens ķermeni apbēris ar zemi, tādēļ tas palika apslēpts cilvēku skatieniem, kaut atradās tikai zem plānas meža zemes kārtas. Pētniekiem traģiskā notikuma vietā izdevās atrast šineļa un gāzmaskas fragmentus, labi saglabājušos karavīra pirkstaiņus, 50 kapeiku monētas, pogu, munīcijas, šķiltavas. Karavīrs bija rūpīgi gatavojies uzbrukumam, par ko liecināja līdzpaņemtās sešas rokasgranātas. Ierocis atrasts netika un ir pamats domāt, ka tas paņemts no kaujas lauka vai šauteni sašķaidīja eksplozija. Par A. Zaļmeža atgriešanos no aizmirstības gādājusi medaļa "Za hrabrostj" ("Par drošsirdību") ar Krievijas cara Nikolaja II profilu. Tā kā medaļas numurēja, uz tās izlasāmais numurs "388249" pētniekiem kļuva par kritušā personības atslēgu. Identifikācija gan izdevusies, pateicoties personiskajiem sakariem Krievijas arhīvos, kur glabājas medaļas saņēmēju saraksti. Kara muzeja ļaudis atzīst, ka, ejot oficiālo ceļu, ziņas par medaļas saimnieku nez vai izdotos saņemt vai arī tas prasītu krietni pamatīgāku laiku. Medaļu A. Zaļmežs saņēmis par veiksmīgu artilērijas uguns koriģēšanu. Jādomā, viņš bijis pieredzējis karavīrs, jo pirms strēlnieku bataljoniem karojis 1. apvienotajā Daugavgrīvas zemessargu bataljonā.

Dagnis Dedumietis atzīst, ka pēdējais atradums liek pārvērtēt atsevišķas Ziemassvētku kauju epizodes, jo līdz šim atmiņās rakstīts, ka strēlnieku 5. Zemgales pulks "vācu valni" nav pārrāvis. Tomēr jaunākā unteroficiera Zaļmeža atrašanās ap 20 metru aiz nocietinājumiem liecina, ka vismaz daļai šī pulka strēlnieku izdevies nonākt otrā pusē.

Kara muzeja darbinieki ļoti lūdz atsaukties talsenieka Andreja Zaļmeža piederīgos. Par viņa un viņa cīņubiedru pīšļu pārapbedīšanu vēl tiks lemts.

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās…

 

 

 

Zem partiju līgumiem nav Lemberga paraksta

Agnese Margēviča, NRA  04/16/07    Apstiprinājies, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs nav parakstījis nevienu vienošanos ar politiskajām partijām, kas paredzētu naudas došanu par noteiktu politisko lēmumu pieņemšanu, par ko izskanējuši vērtējumi, ka tā būtu traktējama kā politiķu korumpēšana.

ens no Ventspils mēra tā saucamajiem oponentiem, kura biznesa interesēm bijusi izdevīga Ģenerālprokuratūras vēršanās pret A. Lembergu, Ventspils biznesmenis Olafs Berķis sestdien laikrakstam Diena atzinis, ka viņš parakstījis vienošanos ar Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP), ko iepriekš vairākums mediju, kā arī bijušais sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs uzdeva par "Lemberga līgumu". Līgumu esot parakstījuši vēl divi Ventspils uzņēmēji – Krists Skuja un Jānis Blaževics. Ventspils mērs jau piektdien ar sava advokāta starpniecību paziņoja, ka ne 1998. gadā, ne arī citā laikā ar LSDSP un Juri Bojāru nekādas vienošanās nav parakstījis. Jau zināms, ka no LSDSP puses vienošanos parakstījis J. Bojārs, toreizējais sociāldemokrātu Saeimas frakcijas vadītājs Egīls Baldzēns un, iespējams, arī Jānis Ādamsons.

J. Bojārs piektdien sarunā ar Neatkarīgo nevarēja precīzi atcerēties, vai A. Lembergs parakstījis vienošanos, tomēr LSDSP bijušajam līderim šķita neiespējami, ka Ventspils mērs, atrazdamies pie sarunu galda, varēja to neparakstīt. Pie galda bijušo Ventspils uzņēmēju personības J. Bojārs teicās nezinām.

Aizdomas par to, ka A. Lemberga paraksta zem vienošanās, visticamāk, nav, radīja jau fakts, ka tajā pirms noplūdināšanas aizsvītroti tās slēdzēju paraksti. Žurnālists Jānis Domburs, caur kura rokām noplūdināts šis dokuments, aizvadītajā ceturtdienā Neatkarīgajai teica, ka tas bijis papīru piespēlējušā avota obligāts nosacījums, kam viņš piekritis. Viņš pieļāva, ka šā dokumenta kopijas nodošana žurnālistam var būt saistīta ar politiskiem, ekonomiskiem vai personiskiem motīviem, tomēr atklātā fakta sabiedriskā nozīmība šādu iespējami savtīgu motīvu, pēc J. Dombura domām, atsverot. Pēc tam, kad J. Bojārs aizvadītajā nedēļā pauda aizdomas, ka dokumentu noplūdinājusi Ģenerālprokuratūra, J. Domburs publiski apgalvoja, ka tā neesot. Šo faktu noliedza arī Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa. Tomēr J. Bojārs ir nolēmis vērsties pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, prasot noskaidrot, kas un kā interesēs noplūdinājis dokumentu.

Iepriekš kāda augsta valdības amatpersona Neatkarīgajai neoficiāli apgalvoja, ka ar politisko vidi kompromitējošu dokumentu noplūdināšanu nodarbojas tā saucamie A. Lemberga oponenti –

O. Berķis, Oļegs Stepanovs un Igors Skoks. Savukārt Ģenerālprokuratūra šoreiz neesot iesaistīta politisko kompromatu noplūdināšanā.

 

Jurkāns norāda uz 'Parex bankas' interesēm politisko spēku izkārtojumā Rīgas domē

LETA  04/16/07    "Parex bankai" vienmēr bijušas intereses par politisko spēku izkārtojumu un ietekmi Rīgas domē, šādu viedokli pirmdien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" pauda ekspolitiķis Jānis Jurkāns.

Jurkānam bijušas sarunas ar "Parex bankas" prezidentu Valēriju Karginu, kuru interesējis politisko spēku varas izkārtojums Rīgas domē. Bijušais politiķis gan atturējās izteikt minējumus, kādas intereses bankai bijušas saistītas ar pašvaldību.

Saistībā ar minēto Jurkāns pauda izbrīnu, kāpēc pēdējā laikā runā tikai par attiecībām un līgumiem starp politiķiem un tā sauktās Ventspils ekonomiskās grupas pārstāvjiem, jo arī Rīgā notiekot šādas sarunas. Jurkāns atzina, ka galvenokārt šādas sarunas notiek par vēlamo ietekmi privatizācijā.

Jau ziņots, ka Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) vadītājs Juris Bojārs ir atzinis, ka LSDSP 1999.gadā slēgusi slepenu vienošanos ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Līgums bijis spēkā vismaz līdz 2002.gadam, kad Bojārs zaudējis varu partijā. Laikraksts "Diena" rakstīja, ka atbilstoši līgumam partija saņēmusi 70 000 latu.

Arī Jaunā partija (JP) 1998.gadā bija noslēgusi līgumu ar Ventspils mēru un uzņēmējiem, taču šī vienošanās neparedzēja finansiālu atbalstu, informējis bijušais JP līderis, tagadējais Latvijas Pirmās partijas vadītājs Ainārs Šlesers.

 

Premjers rīkojies kā reālpolitiķis

Māra Libeka, Latvijas Avīze  04/16/07    Lai izvērtētu Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas faktu, redakcijā viesojās Ministru prezidents Aigars Kalvītis sava biroja vadītāja Māra Riekstiņa vadībā. Valdības vadītāju iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

– Kā jūs klasificētu robežlīguma noslēgšanas faktu? Kā jau vēsturisku notikumu vai mērenāk?

A. Kalvītis: – Šī bija nozīmīga vizīte, bet ir pāragri spriest par tās vēsturisko nozīmīgumu. Pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika oficiāla premjera vizīte Maskavā. Latvijas pusei netika atteikta neviena tikšanās un bija dota iespēja apspriest visas mūs interesējošās tēmas. Būtiski, ka pavisam īsi prezidents Putins izteicās par krievvalodīgo tiesībām un, viņaprāt, lēno integrācijas gaitu Latvijā. Latvijas delegācija tikās arī ar Pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhu Aleksiju II. Patriarha personiskie nopelni abu valstu attiecību veidošanā ir vērtējami ļoti augstu. Aleksijs II labi zina Baltijas problēmas, jo ir audzis Igaunijā un daudz laika pavadījis arī Latvijā. Katrā ziņā viņš mums ir labs palīgs Latvijas pozīcijas skaidrošanā Krievijai. Viņa vizīte Latvijā lielā mērā deva pavisam citu ieskatu Krievijas vadošo politiķu uzskatos par to, kas notiek Latvijā.

Robežlīguma parakstīšana bija vairāk tehnisks akts. Robežlīguma noslēgšanu nevajadzētu pārspīlēt, jo tā ir tikai viena epizode starpvalstu attiecībās. Līgums bija galvenais iemesls vizītei, bet tā nebija orientēta tikai un vienīgi uz līguma parakstīšanu, jo mēs sarunās skārām daudzus jautājumus ar Krievijas amatpersonām.

– Tātad Krievija parādīja savu vēlmi un ieinteresētību parakstīt robežlīgumu...

– Ir vērojams, ka Krievija vēlas mainīt savu politiku pret kaimiņvalstīm, īpaši tām, kas iestājušās Eiropas Savienībā. Latvija tika uzlūkota kā Eiropas Savienības valsts, nevis kā tuvās ārzemes, kā Maskavā mēdza teikt agrāk.

– Ja robežlīguma noslēgšana zināmā mērā ir politisks kompromiss, tad ko mēs esam ieguvuši un ko – zaudējuši?

– Tas nav kompromiss, jo Latvijas valsts kopš neatkarības atjaunošanas starptautiskajā arēnā ir nepārtraukti apliecinājusi, ka neatkarība ir atjaunota 1991. gada valsts robežās. To esam pauduši visa Eiropas Savienības un NATO integrācijas procesa laikā. Baltijas valstis, paužot skaidri savu attieksmi, ka tām nav robežu strīdu ar kaimiņvalstīm, iekļuva Eiropas Savienības kandidātu vidū.

Neērtības radās pirms dažiem gadiem, kad Latvijas sabiedrībā sākās diskusija par to, ka pirmskara Latvijai bijusi citāda robeža. Kad sākām celt augšā dažādus dokumentus, valdība vēlreiz pārliecinājās, ka starptautiski mūsu robeža patlaban ir tā, ko valdība parafējusi 1997. gadā. Šogad mums vajadzēja izšķirties, vai mēs pārskatām visu savas valsts politiku attiecībā uz savām starptautiskajām saistībām, tostarp arī robežu, vai tomēr saglabāsim to konsekvenci un turēsimies pie tām saistībām un politikas, ko visu laiku esam īstenojuši. Latvijas sabiedrība un politiķi nonāca pie secinājuma, ka turēsimies pie tā, ko esam starptautiski uzturējuši kopš 1991. gada. Tāpēc nemeklējām kompromisu ar Krieviju, netirgojāmies par teritoriju. Robežlīgums 1997. gadā bija parafēts, un uz šī līguma pamata mēs tikām uzņemti visās starptautiskajās institūcijās, jo bijām apliecinājuši, ka mums nav nekādu teritoriālu strīdu ar saviem kaimiņiem. Tātad līguma parakstīšana bija loģisks nobeiguma akts valsts politikai, kas aizsākās 1991. gadā. Ja Latvijas sabiedrība un politiķi būtu izlēmuši, ka šī politika ir jārevidē un jāmēģina atgriezties pie 1920. gada robežas, šādai rīcībai būtu pavisam citas politiskās konsekvences.

– Diskusijai nav pamata, ja runājam par robežu kā šodienas tehnisku līniju. Taču teorētiski strīds ir, vai mūsdienu Latvija ir tā pati, kas slēdz 1920. gada līgumu. Robežlīguma teksts uzskatāms par kompromisa dokumentu tādā nozīmē, ka tur nav pilnīgi noteiktas atsauces uz 1920. gada Miera līgumu, kas noteica nevis pirmskara, bet pirmsokupācijas robežu ar PSRS. Robeža tika grozīta okupācijas, nevis likumīgā ceļā. Joprojām pastāv neskaidrība, vai tik valdošie politiķi nav atsacījušies no 1920. gada Miera līguma fundamenta par prieku kādam okupantam un nav pieminējuši to tāpēc, ka fakts nepatīk lielajam kaimiņam.

– Vēlreiz uzsvēršu, ka neviens nav apšaubījis Latvijas valstisko pēctecību. Arī Krievijas valdības aprindas. Bažas par pēctecību vairāk ir iekšpolitisks, nevis ārpolitisks jautājums. Šaubas rada dažādu viedokļu veidotāji Latvijā, analītiķi, politiķi... Tādēļ tika pieņemts likums, kas nostiprināja valstisko pēctecību, balstoties uz 1991. gada konstitucionālo likumu, kas reāli kalpoja valstiskās neatkarības atjaunošanai. Šāds modelis apmierināja arī Krieviju, kas uz šī konstitucionālā likuma pamata atzina Latvijas valsts neatkarību.

– Vai jūs atzīstat, ka, noslēdzot robežlīgumu, Latvija ir arī kaut ko zaudējusi?

– Esam tikai ieguvēji. Ja mēs izejam no pozīcijas, ka mums pieder Abrene, tad, protams, daļa sabiedrības uzskatīs, ka esam to zaudējuši, neraugoties, ka Abrene Latvijai nepieder jau vairāk nekā 60 gadu un ka kopš neatkarības atjaunošanas diemžēl neesam spējuši Abrenes teritorijā iedarbināt Latvijas Republikas Satversmi.

– Vai atzīstat, ka esat rīkojies kā reālpolitiķis?

– Jā, atzīstu. Mēs taču dzīvojam reālā, nevis mītu pasaulē. Reālpolitika ir tas, kas patlaban visvairāk vajadzīgs gan tautsaimniecībai, gan sabiedrībai.

– Kas tie par mītiem?

– Daļa sabiedrības vēlas uzturēt mītu, ka mēs varam ar fiziskām vai morālām metodēm atgūt Abreni. Mūsdienu Eiropā netiks pieļauts precedents, ka tādā veidā tiek pārskatīta kāda teritorija.

– Nebūsim tik kategoriski! Kādreiz Vācija tomēr var gribēt atpakaļ Kēnigsbergu.

– Starptautiskajās tiesībās tas nav aizliegts. Ja abas puses par to vienojas, par to ir iespējams runāt. Pretējā gadījumā to iespējams izdarīt tikai karojot vai tiesas ceļā. Bet, lai nokļūtu starptautiskajā arbitrāžā, arī ir nepieciešama abu pušu piekrišana šādam solim.

– Vai šim līgumam, kas ir starpvalstu dokuments, nav paredzamas iekšpolitiskas sekas?

– Šis līgums ir politiski ļoti jutīgs lēmums, kas jau ir izraisījis iekšpolitiskas sekas. Bijusī varas partija apšauba robežlīguma nepieciešamību, viena no koalīcijas partijām ir ļoti atturīga pret to. Vai tā ir tikai šo partiju poza, vai tas varētu radīt kādas nopietnas politiskas konsekvences? Robežlīgumam ir Latvijas sabiedrības un parlamenta stabils atbalsts. Bet tik un tā par līgumu droši vien spriedīs Satversmes tiesa un vēlāk ap tiesas spriedumu varētu būt ne mazums politisku kolīziju. Tas var aizņemt vismaz pāris gadus. Svarīgi, cik reāli sabiedrība pieies šim jautājumam.

– Kā līguma noslēgšana iespaidos Latvijas un Krievijas turpmākās attiecības? Vai mēs, sulainiskie latvieši, nekļūsim ļoti pakalpīgi? Atcerēsimies Emša kunga brīdinājumus par latviešu lunkanību.

– Nē, nē, Latvijas valdībai ir stingra nostāja gan nacionālajos, gan politiskajos jautājumos. Pie prezidenta Putina mēs vispār nepārrunājām nevienu iekšpolitisku jautājumu. Latvijas valsts ir suverēna un patstāvīga, kuru nav iespējams ietekmēt no ārpuses!

– Tomēr pastāv stipras un pamatotas bažas, ka pastiprināsies dažādu vietējo prokrievisko apvienību spiediens savu mērķu sasniegšanai un tad valdība būs pretimnākošāka nekā pirms līguma noslēgšanas. Urbanovičs, Ušakovs, Pliners vēlēsies izmantot situāciju. Viktors Ivanovičs uzmanīs, lai mēs būtu pateicīgi un ķeramies arī pie pastāvīgo Maskavas prasību izpildes. Jā, viena lieta ir skaidra robeža, korektas attiecības, bet otra lieta ir paredzamais, neizbēgamais politiskais spiediens.

– Man nav ziņu, ka varētu būt politisks spiediens. Visus šos sešpadsmit gadus Krievijas politika pret Latviju bijusi ļoti agresīva, bet ar to nav izdevies neko panākt. Arī patlaban nav nekāda pamata domāt, ka valdībai būtu kāds iemesls, kādēļ mūsu valstī būtu jārealizē kāda Krievijā izstrādāta polittehnoloģija. Latvijas ekonomika ir brīva, esam pietiekami liberāli atvērta valsts, kur nevar panākt rezultātu ar politiska spiediena metodēm. Tāpēc nav pamata bažām, ka Latvijā varētu būt kādas izmaiņas integrācijas, naturalizācijas, vēlēšanu un izglītības sistēmā. Krievijas premjerministrs Fradkovs preses konferencē taču atzina, ka Latvijas politika atbilst visiem Eiropas standartiem.

– Vai arī jūs uzskatāt, ka Latvija tagad ir divkopienu valsts?

– Mēs nevaram runāt par divkopienu valsti, bet Latvijā ir pazīmes, ka šeit pastāv divas informatīvās sabiedrības. Šo problēmu var atrisināt sekmīga naturalizācija. Globālajā pasaulē tikpat kā nepastāv mononacionālas valstis. Gandrīz visas valstis ir internacionālas.

– Latvieši uzskata, ka Latvijai ir jābūt latviskai...

– Tieši tāpēc mums ir Valsts valodas likums, Pilsonības likums, Izglītības likums...

– Bet, lūk, ko saka Ieva Zuicēna, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece, žurnālā "Republika.lv": "Maskavas vadībā Latvijā pārkrievošana neizdevās, bet tagad uz to pašu spiež Eiropas Padome. Valsts valodas prasmes atestācija atbilstošā līmenī jau sen ir aizgājis vilciens. Dažviet mūsu skolās latviešu valodu māca kā svešvalodu. Vai latvieši paši raksta savas valodas atmiršanas scenāriju? Dīvaina vienaldzība par savas valodas stāvokli valda gan likumdevēju, gan valdības struktūrās..."

Vai jūs uzskatāt, ka pētniecei nav taisnība? Vai to var apstrīdēt?

– Mēs mīlam sevi šaustīt un biedēt ar dažādām problēmām. Ja paskatāmies uz reālo dzīvi, integrācija notiek pilnā apjomā. Pirms piecpadsmit gadiem es ar saviem vienaudžiem nevarēju sarunāties latviešu valodā, bet patlaban lielākoties varu to darīt, jo viņi ir apguvuši valsts valodu.

– Likumi ir labi, bet ar to izpildi kā neiet, tā neiet!

– Es saprotu visus tos politiķus, kas vēlas šo jautājumu aktualizēt, lai varētu izvērst politiskās cīņas un konfrontāciju. Likumos viss ir skaidri atrunāts, atliek vien rūpēties, lai likumi īstenotos dzīvē, nevis domāt par kādiem jauniem grozījumiem. Tā ir maize abiem radikāliem spārniem, lai varētu uztaisīt Saeimā kārtējo teātri, kurš lielāks nacionālists vai internacionālists.

– Jānožēlo, ka arī mēs redakcijā tad taisām teātri, un situācija nav tāda, kā jūs to sakāt.

Viens no aktuālajiem jautājumiem ir iespējamais referendums, aiz kura slēpjas domstarpības par valsts drošības iestāžu vadību. Saka – prezidentei nepatīkamie labojumi nu ir atcelti. Redz, viss ir kārtībā, un kāpēc gan ir vajadzīgs referendums? Tomēr tiek ziņots, ka topot jauni grozījumi, par kuriem atkal nav informācijas tāpat kā par iepriekšējiem.

– Drošības iestāžu koordinācija nav apmierinoša un nevar funkcionēt kā līdz šim, kad šo iestāžu vadītāji paši sev izvirza uzdevumus, paši pilda un kontrolē. Likumos nav atrisināts drošības iestāžu parlamentārās uzraudzības jautājums, tāpēc patlaban Valsts prezidentes vadītajā Nacionālās drošības padomē prezidentes kanceleja kopā ar premjera biroju un Saeimas Nacionālās drošības komisiju izstrādā jaunus likuma grozījumus, kas tuvākajā laikā tiks nodoti parlamentam. Tie nav slepeni, un ar tiem var iepazīties.

– Vai jūsu partija aizstāvēs savus partijas biedrus viņiem grūtos brīžos?

– Mēs vienmēr esam aizstāvējuši savus biedrus, kas darbojas likuma ietvaros.

– Kādu valsts uzdevumu vai misiju Valsts prezidente gatavojas veikt Maskavā?

– Vaira Vīķe-Freiberga turpinās veiksmīgi sākto dialogu ar Krieviju. Ja prezidente ir gatava tikties ar Krievijas prezidentu Putinu, valdība no tā būs tikai ieguvēja.

 

No komunisma sludinātājas līdz prezidentei

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"   04/16/07    Politoloģes Žanetas Ozoliņas vārds pagājušajā nedēļā bija viens no visvairāk skandētajiem presē un politiķu sarunās. Viņa tika minēta kā visreālākā, no politiskajiem spēkiem neitrālā kandidāte uz Valsts prezidenta amatu.

No līdz šim izskanējušiem prezidenta amata kandidātiem Ozoliņa ir visnoslēpumainākā pretendente. Kaut vai tāpēc, ka nekur nav publicēts viņas CV vai īsa biogrāfija, kas par vairākumu politiķu gan ir publiski pieejams. Cik šādas publiski pieejamas biogrāfijas ir patiesas un pilnīgas, tas, protams, ir cits jautājums. Tātad, kaut arī varbūt tas tā nav, šis fakts liek domāt, ka Ozoliņai ar to pagātni kaut kas nav kārtībā.

Vēl mistiskāku visu padara tas, ka nav īstas skaidrības ne par Žanetas Ozoliņas vārda, ne uzvārda rakstību. Joprojām pat viena autora rakstos ik pa brīdim viņas vārds tiek rakstīts dažādās interpretācijās gan kā Žaneta, gan kā Žanete. Pieļaujot, ka tās ir nebūtiskas filoloģiskas nianses, par to īsti jāsatraucas nebūtu. Pareizi būtu jāraksta — Žaneta.

Diskusijas vērts būtu Ozoliņas uzvārda izcelsmes aspekts. Protams, cilvēks uzvārdu dzīves laikā var mainīt vairākkārt — tās ir viņa cilvēktiesības. Arī citiem par to nebūtu īpaši jāsatraucas, ja vien šā uzvārda īpašnieks netēmētu uz valsts augstākās amatpersonas krēslu. Ko nu padarīsi, tāda tā demokrātija ir!

Interneta komentāros var atrast ziņas, ka 1957. gadā dzimusī Žaneta uzvārdu ir mainījusi jau četras reizes. Pilnīgi droši zināms, ka padomju laikā viņa bija Žaneta Suhanova, kura Latvijas Universitātē pasniedza zinātnisko komunismu. Par Ozoliņas "padomju pagātni" publiski ir pieejams visai maz informācijas. Arī pati Ozoliņa par šo laiku savās presei sniegtajās intervijās runā visai skopi, izvairīdamās no ideoloģijas pieminēšanas, minot tikai, ka viņa tolaik bijusi bohēmas cienītāja, aizrāvusies ar literatūru un mākslu, mocījusies ar dažādiem kompleksiem.

Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās Ozoliņa uzsāka studijas LU Filozofijas nodaļā, jo, kā pati atzīst, skolas gados viņai "ne visai tuvas bijušas matemātika un fizika". Studējot 3. kursā, viņa konstatēja, ka baidās uzstāties publiski, runāt auditorijas priekšā. Lai pārvarētu kompleksus, viņa devās uz lauku skolām Aglonas un Preiļu apkārtnē, kur bērniem lasīja kultūras vēstures kursu. Tā mazie latgalieši kļuva par pirmajiem "izmēģinājuma trusīšiem", kam bija lemts "izjust" nākamās Valsts prezidenta kandidātes harismu.

Vienlaikus Ozoliņa alias Suhanova, droši vien kopā ar kursabiedriem, kuru vidū bija daudz brīvdomātāju, baudīja bohēmas dzīves jaukumus. Ozoliņa atzīst, ka, salīdzinot ar saviem studiju gadiem, šobrīd studenti ir daudz racionālāki, viņas paaudze vairāk nodevās bohēmai. Pēc studijām Ozoliņa palika strādāt Universitātē par zinātniskā komunisma pasniedzēju. Padomju gados jau visiem vajadzēja pielāgoties pastāvošajai sistēmai. Tikai jautājums: vai savas darba un intelektuālās dzīves pakārtošanu zinātniskā komunisma principiem var nodēvēt par "vienkāršu pielāgošanos" okupācijas režīmam?

Atmodas laikos Ozoliņa no redzamas darbības publiskajā sektorā "izgaisa" un atkal "uzpeldēja" ap Latvijas iestāšanās laiku ES, kad viņa visur par visu izteica savu viedokli. Viņu pamanīja arī prezidente, un Ozoliņa, kura bija LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, kļuva par jaundibinātās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) pie Valsts prezidenta Kancelejas vadītāju. SAK nolikumā komisijas mērķi ir grandiozi, kā, piemēram, "sniegt priekšlikumus un konsultācijas par politiku izstrādi un to īstenošanas uzlabošanu", "veikt ārpolitikas un iekšpolitikas mijiedarbības analīzi" un tamlīdzīgi. Ierindas Latvijas pavalstniekam SAK gan nesolīja acīmredzamus dzīves uzlabojumus. It kā tāda paspriedelēšana vien, tāpat kā par zinātnisko komunismu. Vienīgais kaut cik pamanītākais SAK pētnieciskais darbs bija ceļojums uz Īriju, kur tad tēvzemes pētnieki izzināja, kāpēc tūkstošiem latviešu aizbraukuši uz Īriju un ko darīt ar dzimteni pametušiem tautiešiem. Tā īsti nekas no tā arī nesanāca, tikai tauta tika "pabarota" ar skaistiem stāstiem.

Ozoliņas vadītā komisija darbojas divarpus gadus, un šajā laikā tā publicējusi 19 zinātniskas publikācijas, uzņēmusi divas dokumentālās filmas, piedalījusies pāris konferenču rīkošanā un dažu dokumentu izstrādē, kā, piemēram, Nacionālā attīstības plāna un Latvijas izaugsmes modeļa sagatavošanā. Tautai ir visai maza saprašana, ar ko tad SAK un Ozoliņas kundze nodarbojas. Tomēr pārliecināšanas spējas viņai ir neapstrīdamas, varbūt tas arī ir nospēlējis lomu, ka Ozoliņa, iespējams, kļuvusi par VVF protežē.

Ja Ozoliņa nonāks Rīgas pilī, viņa skaisti spēs pārliecināt savus pavalstniekus, tāpat kā studente—praktikante tālajās Latgales skolās vai komunisma sludinātāja LU. Ozoliņa laikraksta Sociums korespondentei pirms pāris gadiem atzinās, ka vienīgais darbs, ko viņa ir darījusi un pieprot, ir — lasīt lekcijas.

***

"Man ir jūs jāsarūgtina. Es lasu burlakliteratūru."

(No Žanetas Ozoliņas intervijas LU Sociālo zinātņu fakultātes avīzei Sociums.).

 

LSDSP: Neviens no pašreizējiem partijas vadītājiem nav slēdzis vienošanos ar uzņēmējiem

LETA  04/17/07    Neviens no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) pašreizējiem līderiem un vadītājiem nav vienojies ar uzņēmējiem, medijiem izplatītā paziņojumā informē LSDSP.

To secinājuši partijas valdes locekļi LSDSP valdes sēdē.

LSDSP uzsver, ka līgums starp bijušajiem sociāldemokrātu līderiem un Ventspils uzņēmējiem noslēgts, neievērojot partijā noteikto kārtību, un nav bijis saistošs partijai.

Partijas valdes locekļi uzskata, ka šādu dokumentu parakstīšana starp Latvijas politiskajām partijām un atsevišķiem uzņēmējiem ir tikai problēmas sekas. Vienošanās starp politiķiem un uzņēmējiem Latvijas politikā veidojās nesakārtotās politisko partiju finansēšanas sistēmas dēļ.

Tāpat viņi norāda, ka pēdējos gados partiju finansēšana un dalība vēlēšanu kampaņās ir tikusi ierobežota, tomēr tā joprojām nav pietiekama.

"Tuvojoties privatizācijas procesa noslēgumam, ir skaidri redzams, ka Latvijā saasinājusies cīņa par varu. Šobrīd arī tiek diskutēts par vēlēšanu kampaņu tēriņu griestu atcelšanu. Ja Saeimā pārstāvētās partijas vienosies par šādu soli, veidosies situācija, kurā var atkārtoties deviņdesmitajos gados pieredzētais. Tādēļ sociāldemokrāti iebilst pret šādu rīcību un aicina politisko partiju tēriņus uz vēlēšanām ierobežot arī turpmāk," uzsver partija.

Partijas valdes locekļi arī pauž bažas, ka pēdējā laika notikumi, kas saistīti ar dažādu valsts drošības iestāžu veiktajām izmeklēšanām, tiek izmantoti politiskajā cīņā par varu. Tas neveicina demokrātijas nostiprināšanos valstī un uzticību drošības struktūrām, norāda partija.

Jau ziņots, ka bijušais LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atzina, ka LSDSP 1999.gadā slēgusi vienošanos ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Līgums bijis spēkā vismaz līdz 2002.gadam, kad Bojārs zaudējis varu partijā.

Bojārs intervijā atzina, ka pirms Lieldienām bijis prokuratūrā, kur ticis iztaujāts par noslēgto līgumu. Prokuratūrā viņš saņēmis informāciju, ka bijušais LSDSP 7.Saeimas frakcijas vadītājs Egīls Baldzēns saņēmis 18 000 latus, bet " Salkazanovs dabūja 50", sacīja Bojārs, neprecizējot, vai tā ir bijusi nauda tūkstošos.

Laikraksts "Diena" vēstīja, ka LSDSP un Lemberga vienošanās paredzējusi, ka partija saņems 70 000 latu.

 

Baldzēns un Salkazanovs lūdz prokuratūrai veikt pārbaudi par Jura Bojāra izteikumiem

LETA  04/17/07    Bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 7.Saeimas frakcijas vadītājs Egīls Baldzēns un frakcijas deputāts Pēteris Salkazanovs vērsušies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot veikt pārbaudi par bijušā partijas vadītāja Jura Bojāra izteikumiem saistībā ar tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga stipendiātu sarakstu.

Iesniegumā, kas ir aģentūras LETA rīcībā, prokuratūrai lūgts atbildēt uz jautājumu, vai Bojāram prokuratūrā ir sniegta informācija par tā dēvēto Lemberga stipendiātu sarakstu, un vai šajā sarakstā nepārprotami ir minēts Baldzēns un Salkazanovs. Prokuratūrai uzdots arī jautājums, vai no lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka Baldzēns un Salkazanovs ir tā saucamie Lemberga stipendiāti.

Baldzēns lūdz sniegt informāciju, vai tiešām dokuments, kura kopiju publiskoja žurnālists Jānis Domburs, nav bijis prokuratūras rīcībā. LETA jau ziņoja, ka Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa norādīja, ka šāda dokumenta nav prokuratūras rīcībā, tādēļ Domburam pieprasīta tā kopija.

Baldzēns iesniegumā uzsver, ka tādējādi tas arī nevarēja tikt uzrādīts Bojāram viņa nopratināšanas laikā prokuratūrā, pretēji viņa teiktajam Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants".

Iesniegumā prokuratūrai arī lūgts atbildēt, vai Bojāra minētā "aģentūra" ir valsts institūcija, kas strādā likuma ietvaros, un vai Bojāra minētā informācija ir prokuratūras rīcībā un tās publiskošana notiek saskaņā ar kriminālprocesa likumu.

LETA jau ziņoja, ka 12.aprīļa raidījumā "100.pants" Bojārs paziņoja, ka LSDSP 1999.gadā slēgusi vienošanos ar Ventspils mēru Lembergu.

Līgumu parakstījis Lembergs, Bojārs un LSDSP bijušais Saeimas frakcijas vadītājs, pašreizējās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, informēja Bojārs.

Pirms Lieldienām Bojārs bijis prokuratūrā, kur ticis iztaujāts par noslēgto līgumu.

LSDSP bijušais vadītājs nevarēja atcerēties, kādu naudas summu partija saņēma par līguma pildīšanu, taču tie esot bijuši "kādi desmit tūkstoši".

"Neviena partija nevar pastāvēt bez sponsoriem," sacīja Bojārs. Partijai bija nepieciešams liels sabiedrotais, tādēļ starp sponsoriem tā izvēlējās mazāko no ļaunumiem. Sociāldemokrātiskos ideālus iespējams sasniegt tikai tad, ja ir finansējums, viņš skaidroja.

Viņš neuzskata, ka līdz ar šādas vienošanās slēgšanu partija pārdevusies un ir notikusi politiskā korupcija.

Tāpat Bojārs norādīja, ka notikuši izmeklēšanas noslēpuma izpaušana, jo tikai prokuratūrā vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā bijis līguma oriģināls. Tas, ka žurnālists Domburs, publicējot līguma tekstu portālā "Delfi", uzsvēris, ka pārliecinājies par tā patiesumu, liecina par to, ka vienošanās tekstu ieguvis no šīm iestādēm.

Līguma teksta nonākšanu presē viņš skaidroja ar "politisku pasūtījumu".

Tāpat Bojārs norādīja, ka starp Lemberga tā dēvētajiem stipendiātiem bijis Baldzēns un viņa partijas biedrs Salkazanovs.

Sarunā ar prokuratūras darbiniekiem viņš pārliecinājies, ka Lembergs gan palīdzējis partijai, gan arī veicinājis tās šķelšanos, teica Bojārs.

Prokuratūrā viņš saņēmis informāciju, ka Baldzēns saņēmis 18 000 latus, bet "Salkazanovs dabūja 50", sacīja Bojārs, neprecizējot, vai tā ir bijusi nauda tūkstošos.

 

Viedoklis: Uzsit cenu prezidentam

Voldemārs Krustiņš, Latvijas Avīze  04/17/07     Kad pirms pāris nedēļām paspruka «versija» par kādiem stipendiju saņēmējiem, paredzamais skandāls tomēr nesekoja. Neviens stipendiāts pats nepieteicās. Savukārt vecie, pieredzējušie stipendiāti sēdēja, aci nepamirkšķinājuši. Par ko gan uztraukties? Jo nav skaidrs, kāpēc vieniem stipendiātiem būtu jājūtas aizskartiem, bet tiem citiem – nav jābūt?

Vai gan mēs izliksimies tik lētticīgi, ka noticēsim kādām nekādām izmaksām tikai Ventspilī vai no turienes multimiljonāriem? Jeb nav kas maksā Rīgā?! Ja nav ar papīru pierādīts, toties diezgan plaši nojaušams, kāda persona vai banka stāv aiz katras lielas partijas. Tāpēc Latvijā nav tikai trīs oligarhi, bet vairāk, un politisku pabalstu veidi arī daudzveidīgāki.

Tā kā ne Latvijas, ne ārzemju nauda neož, politiskus maksājumus pavisam pieklājīgi var noformēt kā dažādus pasūtījumus, pabalstus, aizdevumus, mākslinieciskus, muzikālus un literārus pasūtījumus, televīzijas pārraides un programmas, par naudu var nodibināt «nodibinājumus», cik vajag, nevalstiskas organizācijas, var pasūtīt aptaujas, socioloģiskus pētījumus un citus reklāmfirmu trikus.

Amerikāņu republikāņu senators Marks Hanna (1837 – 1904), kura vārds vēsturē saglabājies, pateicoties pirmajai lielākajai amerikāniskai prezidenta vēlēšanu lobēšanai, izteicies, ka politikā nozīmīgākas esot tikai divas lietas. «Pirmā ir nauda,» teicis Hanna, «bet, kas ir otra, to neatminos.» To pašu var teikt par mūsmājām. Tā kā jaunajā Latvijā ir mazturīgi un jauni politiski nodibinājumi (kā vēl nesen «Jaunā partija»), tiem vajag naudas, un par ko neviens, protams, nevēlas atzīties, ka pirmās personas spiestas lūgt, diedelēt – pie oligarhu vai banku durvīm.

Visādiem ideālistiem gan nekas neveiksies, un par ko gan lai tiem maksātu? Vai, piemēram, «Visu Latvijai!» var iedabūt savu cilvēku Satversmes tiesā? Skaidrs, ka nevar. Kad šie jaunieši iekļūs Rīgas domē, tos ierakstīs jau otrajā sarakstā. Ar teikto mūsu lasītājus gribu darīt uzmanīgus, ka oligarhi kuram katram politikānim nekrīt ap kaklu, ir stipendiāti, kas paši uzprasās.

Taču ir arī izraudzītie. Vienas lielas Latvijā atrodošās bankas orgānā noturīgi atrodas itin pastāvīgi vienas tikpat vecas vadošas partijas cilvēki, viņi arī valdībā un likumdevējā.

«Sausais atlikums» no pēdējo nedēļu itin kā skandalozajiem notikumiem varētu būt tāds, ka valsts prezidenta amata pircējiem/pārdevējiem var celties lieli sadārdzinājumi cenās un stipri palielināties darījuma risks. Tas patlaban arī viss.

 

Reģistrē jaunu partiju - "Spēks vienotībā"

LETA  04/18/07    Uzņēmumu reģistrs (UR) ir reģistrējis jaunu politisko organizāciju "Spēks vienotībā", aģentūru LETA informēja UR.

Jaunā partija pie saviem mērķiem īsi ir norādījusi, ka tā vēlas panākt Latvijas veidošanu kā ekonomiski attīstītu valsti, kura pilnā mērā ievērotu cilvēktiesības, kurā cilvēks justos sociāli nodrošināts un kurā harmoniski attīstītos multinacionālās attiecības.

Šī ir jau otrā šogad reģistrētā partija.

Kopumā patlaban Latvijā darbojas 71 reģistrēta partija.

 

Kalniete aicina veidot institūtu komunistiskā totalitārisma izpētei

LETA  04/18/07    Šodien Saeimas deputāte Sandra Kalniete (JL), piedaloties Somijas ārlietu ministra Erki Tuomiojas diskusijā ar Latvijas vēsturniekiem, rosināja Eiropas Savienībā izveidot zinātniski pētniecisku institūtu, kura uzdevums būtu pētīt komunistiskā totalitārisma politiskos, tiesiskos un vēsturiskos aspektus Austrumeiropā.

Par to aģentūru LETA informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

Kalniete uzsvērusi, ka pēc Eiropas politiskās apvienošanas svarīgs uzdevums ir apvienot Eiropas vēsturi.

"Ir jārada vienots skatījums uz Eiropas 20.gadsimta vēsturi un jāpadziļina eiropiešu izpratne par traģiskajiem notikumiem Austrumeiropas valstīs. Eiropiešiem ir jāzina vairāk par to, kas patiesībā notika aiz dzelzs priekškara, kur valdīja komunistiskais totalitārisms," teica Kalniete.

Lai gan Austrumeiropas un Baltijas valstīs rit ievērojams komunistiskā totalitārisma pētniecības darbs, top nozīmīgas zinātniskas monogrāfijas un tiek pierakstītas dzīvās atmiņas liecības, un tiek apkopoti nozīmīgi fakti, kas pārliecinoši pierāda komunistiskā totalitārisma noziedzīgo būtību, tomēr pietrūkst kopainas, kas sniegtu priekšstatu par noziegumu patieso mērogu, uzsvērusi Kalniete.

Tāpēc viņa lūgusi ministra atbalstu komunistiskā totalitārisma jautājumu izpētes institūta izveidei.

Šī gada martā iznāca Sandras Kalnietes grāmatas "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" tulkojums somu valodā. Tas bija grāmatas devītais tulkojums.

 

Latvijas institūta direktors nav saņēmis piedāvājumu kandidēt uz Valsts prezidenta amatu

LETA  04/18/07    Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš nav saņēmis no politiskajiem spēkiem piedāvājumus kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Kalniņš aģentūrai LETA sacīja: ja viņam piedāvājumu izteiktu "nopietni cilvēki", tad viņa pienākums būtu to apsvērt. Tomēr Kalniņš šaubījās, vai viņam ir iespējas kļūt par nākamo Valsts prezidentu. "Atklāti sakot, šaubos, vai tas ir reāli," sacīja Kalniņš.

Kalniņš ir viens no masu medijos minētajiem politiski neitrālajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Kā ziņots, vakar, 17.aprīlī, viena no masu medijos minētajām augstā amata kandidātēm Žaneta Ozoliņa atkārtoti uzsvēra, ka negrasās kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Ozoliņa aicināja neapspriest viņas kandidatūru augstajam amatam.

 

Ventspils lietā sāk liecināt arī deputāti

Baiba Rulle,  Diena  04/18/07     Izmeklēšana iet plašumā. Liecības Ventspils amatpersonu lietā, kurā pārbauda arī faktus par apcietinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamajām darbībām partiju un politiķu finansēšanā, kā arī vairāk nekā piecu miljonu latu nodošanā fiziskām un juridiskām personām, sākuši sniegt arī Saeimas deputāti.

Kā liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā, liecības jau snieguši vai drīzumā sniegs vairāki deputāti, kas strādājuši arī 7. un 8. Saeimā. Tiesībsargātāji deputātiem ir pretimnākoši, jo piedāvā iespēju liecības sniegt Saeimas telpās, nevis Ģenerālprokuratūrā. Daži deputāti liecināt dodas arī uz prokuratūru, līdzīgi kā personas, kas vairs nav aktīvajā politikā. Liecināšana gan nenozīmē, ka konkrētais deputāts ir tā saukto "Lemberga stipendiātu" sarakstā, jo nojaušams, ka deputātus iztaujā par vispārīgiem jautājumiem un A.Lemberga lomu.

Faktu, ka liecības tiešām tiek sniegtas, otrdien Dienai apstiprināja vairāki deputāti. Tautas partijas (TP) frakcijas deputāts Kārlis Leiškalns, kurš 7.Saeimā pārstāvēja Latvijas ceļu, atzina, ka aizvadītajā piektdienā Saeimas telpās ticies ar lietas izmeklēšanā iesaistītu prokuroru. Sīkāk par tikšanos viņš nestāstīja, jo parakstījies par ziņu neizpaušanu. K.Leiškalns gan uzsvēra, ka liecināšanas laikā pārliecinājies, ka "mana vārda tajos papīros nav".

Ar prokuroru saistībā ar Ventspils lietu pagājušajā nedēļā ticies arī Māris Grīnblats (TB/LNNK). Uz Dienas jautājumu, vai viņš liecinājis Saeimas telpās, M.Grīnblats atbildēja, ka plašākas ziņas nesniegs, jo parakstījies par ziņu neizpaušanu. No viņa teiktā gan izrietēja, ka atšķirībā no K.Leiškalna, kurš saņēmis uzaicinājumu, M.Grīnblats uz prokuratūru devies pēc savas iniciatīvas.

Pēc neoficiālas informācijas, šonedēļ liecības sniegs arī TP frakcijas deputāts Raimonds Pauls, kurš 7.Saeimā pārstāvēja Aināra Šlesera dibināto Jauno partiju. Pēc atsevišķu avotu Dienai sacītā, liecināšana attiecas arī uz dažiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātiem, piemēram, šīs frakcijas priekšsēdi Augustu Brigmani. Taču viņš uz Dienas jautājumu par liecību sniegšanu un tikšanos ar prokuroru asi atcirta: "Es ar jums vairs nerunāšu!" Saeimas priekšsēdis Indulis Emsis (ZZS) bija runīgāks un pārliecinoši teica, ka pagaidām nav aicināts sniegt liecības.

Noprotams, ka patlaban liecības sniedz tie deputāti, kas bijuši arī 7.Saeimā. Daži avoti ziņo, ka liecināt būs jāpošas arī 8.Saeimas deputātiem.

 

Ventspilnieki sasparojušies referendumam

Jānis Trops,  NRA  04/18/07    Atšķirībā no pieticīgā sākuma pēdējās dienās referenduma rīkošanai sasparojušies ventspilnieki, kopumā līdz otrdienas savācot apmēram pusi no vajadzīgo parakstu skaita. Ja līdz 11.aprīlim katru dienu šeit vidēji parakstījās ap 35 cilvēki, tad pēdējās piecās dienās šis skaitlis caurmērā palielinājis vismaz pieckārtīgi.

Kā Diena jau rakstīja, no šā gada 3.aprīļa līdz 2.maijam notiek parakstu vākšana par Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apturētajiem likumiem Grozījumi nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts iestāžu drošības likumā. Prezidente ir izmantojusi Satversmē paredzētās tiesības apturēt viņas skatījumā valsts interesēm neatbilstošo likumu publicēšanu uz diviem mēnešiem un nodot tos tautas nobalsošanai. Ja kampaņā tiks savākta 1/10 daļa parakstu no pēdējās vēlēšanās balsstiesīgo skaita, Centrālajai vēlēšanu komisijai par likumiem būs jāizsludina tautas nobalsošana.

Ventspilī ir gandrīz 25 000 balsstiesīgo iedzīvotāju, un līdz otrdienas pēcpusdienai savus parakstus par tautas nobalsošanas ierosināšanu bija atstājuši jau vairāk nekā 1300 cilvēku, kas ir pāri par pusi no vajadzīgajiem desmit procentiem. Īpaši ražīgas bijušas pēdējās izejamās dienas, kad parakstu vākšanās vietā Ventspils galvenajā bibliotēkā veidojušās pat nelielas rindas; to Diena ieraudzīja arī otrdien Pārventas bibliotēkā.

Tik jūtama aktivizēšanās vērojama, kaut gan uz vienīgajā vietējā laikrakstā vairākkārt pausts viedoklis, ka šī ir parakstīšanās "par neko", ka aicinājumi to darīt ir "pie varas netikušo apzināta demagoģija", naivajiem iestāstot, ka cilvēks šajā valstī kaut ko var izlemt pats. Tāds rezultāts sasniegts, kaut arī apzināti vai varbūt netīši par vienu no trim parakstīšanās vietām izvēlēta pilsētas dome, kurai referenduma tīkotāji kaut kādu iemeslu dēļ met lielu līkumu — tur savākta tikai apmēram 1/15 daļa no visiem pilsētnieku parakstiem.

Ventspils domes deputāts Ojārs Grinbergs (JL) stāstīja, ka tur no parakstu vācējas — domes darbinieces un vēlēšanu komisijas sekretāres Dagnijas Brākmanes — saņēmis aizrādījumu "nenodarboties ar aģitāciju" par to, ka vecākai kundzei, pēc tam, kad viņa jau parakstījusies, atbildējis uz jautājumiem par šīs kampaņas jēgu. Kā Dienai teica Ventspils pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Anita Slavinska, viņu par šo incidentu neviens nav informējis.

Dienai ir zināms vismaz viens gadījums, kad pilsētas iedzīvotājs parakstīties braucis uz laukiem, jo bažījies, vai šāda rīcība patiks viņa darba devējam, pašvaldības iestādes vadītājam.

 

Savākti jau 60 000 parakstu tautas nobalsošanas ierosināšanai

TVNET/LETA  04/18/07    Tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos līdz šim savākti vairāk nekā 60 000 parakstu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.

Kā šodien CVK sēdē atzīmēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, salīdzinot ar pirmo nedēļu, otrajā nedēļā parakstu vākšanas tempi ir dubultojušies. Līdz 11.aprīlim bija savākti tikai nedaudz vairāk par 20 150 parakstiem.

No 3.aprīļa par tautas nobalsošanas ierosināšanu par apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā parakstījušies 60 688 pilsoņi, bet par grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā - 60 683 pilsoņi.

Rīgā par apturētajiem likumprojektiem parakstījušies attiecīgi 16 631 un 16623 vēlētāju, bet Daugavpilī - 348, Rēzeknē - 350 un 348 vēlētāju.

No rajoniem visaktīvāk paraksti tiek vākti Ogres rajonā, kur parakstījušies 2507, Valmieras rajonā - 2356, bet Cēsu rajonā - 2330 vēlētāji.

Krāslavas rajonā parakstīties devušies 285, Ludzas rajonā - 390, bet Ventspils rajonā - 560 pilsoņi.

Kopš parakstu vākšanas sākuma uz CVK informatīvo tālruni zvanījuši 1726 vēlētāji, 95% no kuriem vēlējušies noskaidrot parakstu vākšanas punktu adreses un darba laiku.

CVK arī saņēmusi 11 sūdzības no vēlētājiem, kuri sūdzējušies, ka nevar atrast parakstu vākšanas punktus vai ir neapmierināti ar to izvietojumu.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars ticies ar tiesībsargu Romānu Apsīti un pārrunājis pārmaiņas, kas nepieciešamas likumos, lai parakstu vākšanā par tautas nobalsošanas ierosināšanu varētu piedalīties arī personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā, kā arī invalīdi, gados veci cilvēki un slimnieki, kuri nevar aiziet uz parakstu vākšanas vietām.

Jau ziņots, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai turpināsies līdz 2.maijam. Latvijā izveidotas 615 parakstu vākšanas vietas. Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai var arī 27 ārvalstīs, kur izveidotas 32 parakstu vākšanas vietas, kas atrodas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Ja par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai būs parakstījušies desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 149 064 vēlētāji, CVK izsludinās tautas nobalsošanu.

 

Tiesnešu disciplinārkolēģija Vrubļevskai izsaka rājienu

LETA    04/18/07    Trešdien Tiesnešu disciplinārkolēģija pieņēmusi lēmumu uzlikt disciplinārsodu - rājienu - Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Zaigai Vrubļevskai, informē Augstākās tiesas (AT) administrācijas vadītāja Anita Kehre.

Disciplinārlieta pret Vrubļevsku ierosināta par ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs prokuratūrai 30.janvārī nosūtīja materiālus "par iespējami notikušu tiesas ietekmēšanu un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu, iespējams, nelikumīgu rīcību saistībā ar civillietas izskatīšanas atlikšanu 24.janvārī tiesas sēdē, kuras priekšsēdētāja bija tiesnese Vrubļevska".

Tajā dienā no lietām, kurās piedalījusies Vrubļevska, atlikta tikai viena civillieta, proti, vairāku sūdzību skatīšana, kas iesniegtas "Skonto naftas" lietā.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļa pārbaudē nekonstatēja faktus, kas ļautu rosināt kriminālprocesu pret Vrubļevsku vai būtu pamats atteikumam to darīt, taču prokuratūra saskatīja Tiesnešu ētikas kodeksa kanonu pārkāpumus.

Prokuratūras atzinums tika nosūtīts tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (TB/LNNK) un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam, lai izlemtu jautājumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

Guļāns disciplinārlietu ierosināt atteicās, bet Bērziņš, "lai novērstu jebkādu politisku ietekmi lietas izskatīšanas procesā un neradītu šaubas par pārbaudes objektivitāti," lēmuma pieņemšanu deleģēja Rīgas apgabaltiesas pienākumu izpildītājam Jurim Stukānam, kurš ierosināja disciplinārlietu pret Vrubļevsku.

Lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret Vrubļevsku Stukāns pieņēma pēc tam, kad viņš izvērtēja Bērziņa nosūtītos Ģenerālprokuratūras materiālus - Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokuroru veiktās resoriskās pārbaudes atzinumu, kā arī Mārtiņa Kvēpa iesniegumu par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnešu rīcību.

Šajā lietā 23.martā tiesneši nolēma lūgt prokuratūru iesniegt tās rīcībā esošos no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saņemtos Vrubļevskas sarunu ierakstu atšifrējumus. Arī pati Vrubļevska disciplinārkolēģijai lūdza iepazīties ar sarunu ierakstiem pilnībā.

 

Šmitu kritizē par homofobiskiem izteicieniem

LETA  04/18/07    Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka", pētot homofobiskus izteikumus Latvijas politiķu runās, secinājusi, ka tādu daudz bijis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita (LPP) teiktajā.

Kā norādīts pētījumā, Šmits, cenšoties skaidrot homoseksuālismu, izvelējies izteicienus, kas aizskar seksuālās minoritātes un ir uzskatāmi par homofobiskiem. "Vieni to sauc par gejiem, otri - par mīkstajiem, trešie vēl kaut kā. Un tieši tādēļ, lai atrastu kaut kādu skaidrojumu šai lietai, es esmu centies vērsties pie Konversācijas vārdnīcas, ko tad nozīmē galu galā pederastija. Tātad visnotaļ nosodāma rīcība. Otrkārt, pederastiju piekopj parasti alkoholiķi un garīgi deģenerāti. To saka mūsu Konversācijas vārdnīca. Tātad arī mūsu Konversācijas vārdnīca ir pret to," sacījis Šmits.

"Mozaīka" uzskata, ka Šmita ievēlēšana par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju vadītāju ir klaja ņirgāšanās par cilvēktiesību būtību un Saeimu kā demokrātijas pārstāvi.

Pētnieki norāda, ka līdzās Šmitam homofobiskus izteicienus pauduši arī deputāti Andrejs Naglis (LPP), Pēteris Tabūns (LPP), Arvīds Ulme (ZZS), Leopolds Ozoliņš (ZZS), Ināra Ostrovska un citi.

Par vienu no bīstamākajām runām "Mozaīka" uzskata Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) izteicienu: "Man kā valdības vadītājam nav pieņemams, ka mūsu galvaspilsētā, pašā Rīgas sirdī, blakus Doma baznīcai notiek seksuālo minoritāšu parāde."

Par līdzīgu bīstamu cilvēktiesību aizskārumu tiek uzskatīta Nagļa runa vienā no organizācijas "Jaunā paaudze" konferencēm. "Atņem cilvēciskās īpašības, padara par dēmoniem, noniecina - līdz ar to tiek atņemtas likumiskās tiesības sabiedrībā. Liels paldies baznīcai "Jaunā paaudze" par to, ka viņi ir pirmie, kas runā par šo problēmu un aktīvi cīnās ar šo vīrusu," teicis Naglis.

Vairāki politiķi pamanījušies, runājot par seksuālajām minoritātēm, paust tādus apzīmējumus kā "cūkas", "latvāņi", "velns", "pērtiķi", "sērga", "uts" un "vīruss".

Kopumā vērtējot situāciju, seksuālo minoritāšu organizācija uzskata, ka neviena partija nav pilnībā brīva no homofobiskās runas izmantošanas, taču starp partijām pastāvot liela atšķirība. Pozitīvi šajā aspektā izceļoties partija "Jaunais laiks", bet visnegatīvāk esot vērtējama Latvijas Pirmā partija. Pētnieki arī norāda, ka daļa politiķu gada laikā ir mazinājuši vai pilnībā pārtraukuši savu homofobisko runu.

Lielākā daļa politiķu savu negatīvi nostāju pret seksuālajām minoritātēm skaidrojuši ar balstīšanos uz kristīgajām un morāles vērtībām. Tāpat ticis apgalvots, ka homoseksuālisms ir slimība un ka seksuālās minoritātes varētu būt izstrādājušas sazvērestības teorijas.

"Mozaīka" uzskata, ka dažu Latvijas politiķu homofobiskie izteikumi un citu politiķu vai amatpersonu klusēšana ir devusi acīmredzamu ieguldījumu homofobiskas sabiedrības veidošanā.

Pētījums "Homofobiskā runa Latvijā: politiķu monitorings" veikts organizācijas "ILGA-Europe" Cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanas fonda programmas laikā.

 

Šķēle pieļauj, ka Lembergs saistīts ar pedofilijas skandāla organizēšanu

DELFI  04/18/07    Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle pieļauj iespēju, ka tuvākajā laikā varētu tikt publiskoti materiāli, kas apliecinātu patlaban apcietinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga saistību ar tā dēvēto pedofilijas skandālu, kas aizsākās 1999.gadā.

Šķēle Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien sacīja, ka 1995. un 1996.gadā, būdams bezpartejisks premjers, strādājis "ar pietiekami cietu tvērienu", kas ne visus esot apmierinājis, tādēļ ticis darīts viss, lai nepieļautu atkārtotu viņa nonākšanu premjera amatā.

Kad tas tomēr noticis, viņa vadītā koalīcija sastapusies ar lielu pretestību pašā koalīcijas iekšienē, kā arī Saeimā. Jau tobrīd Šķēlem esot bijis skaidrs, ka tāda koalīcija, kurā Tautas partijai ir vadošā loma, nespēs ilgi pastāvēt, to apliecinājusi arī, pēc Šķēles vārdiem, pret viņu sāktā kampaņa – pedofilijas skandāls.

Šķēle pauda pārliecību, ka esot "faili", kas, iespējams, apliecinot Lemberga saistību ar pedofilijas skandālu. "Pēdējos mēnešos tiek runāts, ka visādi materiāli par to varētu parādīties. Tādi faili esot " sacīja Šķēle.

Jau vēstīts, ka bijušais sociāldemokrātu līderis Jānis Ādamsons 2000.gada 17.februārī no Saeimas tribīnes, ziņojot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu pedofilijas lietā, paziņoja, ka ar šo lietu, iespējams, saistīti Šķēle, "Latvijas ceļa" līderis Valdis Birkavs un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks.

Ģenerālprokuratūra tā paša gada augustā izbeidza krimināllietu par šo triju amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ. Viņi atzīti par cietušajiem saistībā ar Ādamsona paziņojumu no Saeimas tribīnes.

Augstākās tiesas (AT) atstājis negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru Ādamsons tika atzīts par vainīgu ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošanā pedofilijas skandāla lietā. Rīgas apgabaltiesa iepriekš atstāja negrozītu Centra rajona tiesas 2004.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru Ādamsonam piemērots naudas sods 130 minimālo algu jeb 10 400 latu apjomā. AT spriedums nav pārsūdzams.

 

S un V vienošanās neatspoguļojas sociāldemokrātu finanšu pārskatos

DELFI  04/18/07    Lai gan atklātībā nonākusī sociāldemokrātu vadības un Ventspils uzņēmēju 1999.gada vienošanās paredzēja, ka sociāldemokrāti turpmāk gadā saņem 70 000 latu, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) turpmāko gadu finansiālās darbības deklarācijās neparādās nauda, kas saņemta no pazīstamiem Ventspils uzņēmējiem vai kompānijām.

Izpētot partijas 1999., 2000. un 2001.gada finansiālās darbības deklarācijas, portāls "Delfi" noskaidroja, ka vienīgi 1999.gada deklarācijā parādās uzņēmuma "Lat Ros Trans" ziedojums. Uzņēmums gadā, kad noslēgta minētā vienošanās, LSDSP ziedojis 20 000 latu.

Tādējādi, ja arī Ventspils puse pildījusi vienošanos, LSDSP nav saņēmusi oficiāli iegrāmatotu finansiālo palīdzību, kas izslēdz jebkāda veida argumentus par to, ka vienošanās bijusi "normāls lobisma līgums".

Bijušais LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs portālam "Delfi" trešdien lielās aizņemtības dēļ nevēlējās komentēt LSDSP finansiālās darbības deklarāciju saturu, savukārt citi bijušie partijas līderi norāda, ka nezinot, vai nauda tika saņemta un vai tas noticis oficiāli vai neoficiāli.

Gundars Bojārs portālam "Delfi" sacīja, ka neesot bijis informēts par šādiem naudas darījumiem un to, kādā veidā sociāldemokrāti saņēmuši naudu no Ventspils. Bojārs sacīja, ka 1999.gadā sociāldemokrātu apvienība ietvēra vairākas partijas, līdz ar to par pilnu apvienības finanšu stāvokli varot spriest tikai tad, ja ir visu partiju deklarācijas. Arī Egīls Baldzēns portālam "Delfi" sacīja, ka neesot informēts par to, vai LSDSP naudu saņēma oficiāli vai kā savādāk, jo par visu atbildību esot uzņēmies partijas priekšsēdētājs.

Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis portālam "Delfi" sacīja, ka neesot informēts, vai 1999.gadā noslēgtā vienošanās ar sociāldemokrātiem tika izpildīta un partija saņēma solīto finansējumu. "Es nezinu, vai šī summa, kura bija minēta līgumā, ir maksāta vai nav. Ja ir, tad oficiāli – tas varēja būt kā ziedojums no uzņēmējsabiedrības vai fiziskām personām," sacīja Berķis, norādot, ka pašas partijas ziņā esot tas, ko tā norāda deklarācijā.

LSDSP finansiālās darbības deklarācija par 1999.gadu rāda, ka 1999.gadā partija ziedojumos saņēmusi 58 212,29 latus. Juridiskās personas sociāldemokrātiem ziedojušas 25 497 latus un 6689,19 ASV dolārus, bet fiziskās personas 32 715,29 latus. Ziedotāju sarakstā Ventspils uzņēmēju vārdi nefigurē.

Arī nākamajā gadā pēc vienošanas parakstīšanas LSDSP ziedojumus no Ventspils uzņēmumiem vai uzņēmējiem nav saņēmusi. Deklarācija par 2000.gadu liecina, ka partijai kopā ziedoti 49 717 lati. No fiziskām personām partija saņēmusi 49 686,66 latus, taču starp ziedotājiem nav Ventspils tranzītbiznesa galotnes.

Arī LSDSP finansiālās darbības deklarācijā par 2001.gadu ar Ventspili saistītu personu uzvārdi nav atrodami. Deklarācija liecina, ka ziedojumos partija saņēmusi 167 101 latus. Juridiskās personas partijai 2001.gadā ziedojušas 109 606 latus, bet fiziskas – 57 495 latus. Lielākie LSDSP ziedotāji starp uzņēmumiem 2001.gadā bija "Baltijas Starptautiskā banka", kura partijai noziedojusi 10 000 latu un "VEF un Ko LV", kura ziedojusi 20 000 latu. Pārējie juridisko personu ziedojumi 2001.gadā svārstās no 30 latiem līdz 5455 latiem.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka bijušais LSDSP vadītājs Juris Bojārs Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" atzina: 1999.gadā tika noslēgta vienošanās starp Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētājiem ekonomiskajiem spēkiem un LSDSP. Vienošanās paredzēja, ka LSDSP saņem 70 000 latu gadā un, ja vienošanās netiek pildīta, partijai nauda jāatmaksā Ventspils uzņēmējiem.

 

LU rektors Lācis atteicies kandidēt uz Valsts prezidenta amatu

LETA  04/18/07    Latvijas Universitātes (LU) rektors Ivars Lācis atteicies kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

Uz šo amatu kandidēt viņam piedāvājusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), aģentūru LETA informēja LU.

Jau ziņots, ka ZZS priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka ZZS varētu nosaukt savu Valsts prezidenta amata kandidātu, kas nebūtu partijas biedrs, bet būtu izvēlēts no akadēmiķu aprindām.

"Mēs varētu izvirzīt savu kandidātu, taču vispirms ir jautājums, vai šis cilvēks piekritīs kandidēt," toreiz sacīja Emsis.

Neoficiāli izskanēja, ka ZZS Valsts prezidenta amatam varētu izvirzīt Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izveidotās Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un Latvijas universitātes rektoru Lāci.

Jau ziņots, ka Ozoliņa izplatījusi paziņojumu, kurā atkārtoti uzsvērusi, ka negrasās kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Ozoliņa darbu akadēmiskajā laukā pamest nedomā un turpinās strādāt Latvijas Universitātē. "Tāpēc aicinu turpmāk neapspriest manu kandidatūru Valsts prezidenta amatam," aicinājusi politoloģe.

 

Valsts naudu – partijām?

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  04/18/07    Lai partijas kļūtu godīgākas, turpmāk politisko organizāciju uzturēšana būtu jāuzņemas arī valstij.

Tāds bija viens no galvenajiem secinājumiem, kas izskanēja vakar Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja, kā arī sabiedriskās politikas centra "Providus" rīkotajā diskusijā "Kompleksa pieeja politisko partiju finansēšanā un kontrolē".

Zīmīgi, ka diskusija iekritusi tieši laikā, kad atklājušies partiju slēgtie līgumi ar Ventspils uzņēmējiem. "Mana sieva jau kļūst aizdomīga, vai tiešām Latvijā ir tik daudz korupcijas, ka man šurp jābrauc ik pa sešiem mēnešiem," jokoja sarunas vienīgais ārzemju viesis starptautiskais eksperts partiju finansēšanas jautājumos Marcins Valeckis. "Man agrāk solīja, ka tagad te būs tāds mierīgs pēcvēlēšanu laiks, bet, cik nu var spriest pēc avīzēm, te ir Votergeitas skandāls Latvijas gaumē."

Viņš gan arī norādīja, ka "nav iespējams atrast demokrātisku valsti, kurā pēdējos 10, 20, 30 gados nebūtu noticis liels partiju finanšu skandāls". M. Valeckis uzsvēra, ka nav viena ideāla partiju finansēšanas un kontroles modeļa. Visas partiju finansēšanas sistēmas esot izgājušas "caur lielākiem un mazākiem skandāliem". Politiskā korupcija esot viens no 21. gadsimta lielākajiem izaicinājumiem.

"Nauda un politika ir saistītas tik cieši, ka to nevar mainīt, vienkārši ieviešot jaunas regulas," brīdināja M. Valeckis, iesakot gan par to arī pārāk neraizēties, jo nav iespējams desmit gados panākt to, ko "vecās demokrātijas valstis" panākušas simt gados.

M. Valeckis ierunājās par nepieciešamību finansēt partijas no valsts budžeta un viņam piekrita lielākā daļa diskusijas dalībnieku. Patlaban Eiropā valsts politiskās organizācijas nemaz nefinansē vienīgi Latvijā un Moldovā. Drīz Latvija paliks vienīgā tāda valsts, jo nu arī Moldova apņēmusies drīzumā uzsākt partiju finansēšanu.

Ka valsts finansējums nepieciešams, piekrita visi klātesošie Saeimas deputāti, norādot gan, ka finansējumam vajadzētu būt jauktam, kad daļu naudas dod valsts, bet daļu sponsori.

Tēvzemietis Māris Grīnblats teica, ka par partijas biroja īri un komunālajiem maksājumiem gan valstij nevajadzētu maksāt, un ieteica valsts finansēšanu ieviest vien no 2011. gada. Sociāldemokrāts Jānis Dinēvičs toties prasīja valsts naudu partijām jau no nākamā gada.

Tomēr M. Valeckis ieteica vispirms patīrīt partiju finanses no korupcijas un tikai tad tām sākt dot valsts naudu. "Nevar ieviest valsts finansējumu sistēmā, kas ir korumpēta," uzsvēra M. Valeckis. "Ja ieviesīs valsts finansējumu korumpētā sistēmā, dabūsiet tikai vēl vairāk korupcijas."

"Patiesībā mēs te spriežam, cik lielā mērā ļaut partijām korumpēties un kā panākt, lai visas partijas būtu korumpētas aptuveni vienādi," skeptiska bija Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Ilze Ostrovska.

Uzņēmējs un partiju sponsors Valdis Kalnozols sacīja: lai politika kļūtu godīga, nepieciešams panākt, lai partijām nebūtu iespējams izzagt valsti. Ja neko nozagt nevarēs, nebūs intereses tērēt tik lielu naudu priekšvēlēšanu kampaņai.

Visvairāk tomēr tika diskutēts nevis par partiju finansēšanu kā tādu, bet gan par to, kā panākt, lai partiju priekšvēlēšanu kampaņas būtu godīgas. Jau sarunas sākumā KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs sacīja, ka diskusijas mērķis ir arī saprast, ko darīt, lai "cilvēki balsotu par personībām, nevis ietu stipras, bieži vien pat buldozerstipras reklāmas pavadā".

"Providus" direktore Vita Tērauda atgādināja, ka pēdējās vēlēšanās politiskās partijas tik uzkrītoši apgājušas likuma ierobežojumus, ka vēlēšanu rezultāti pat tika apstrīdēti tiesā. "Jautājums ir, vai problēma ir likumos vai likumpaklausībā," teica V. Tērauda.

KNAB biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks teica, ka ne jau likumā galvenie trūkumi, tomēr varot runāt par neskaidrībām likumos, par nesaprātīgiem ierobežojumiem. Taču lielākā problēma esot tā, ka 8. Saeima tā arī nespēja pieņemt jaunu priekšvēlēšanu aģitācijas likumu.

Kā zināms, tagad Saeima izskata priekšlikumus par priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griestu atcelšanu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš (TP) solīja, ka komisija meklēšot saprātīgus veidus, kā ierobežot partiju reklamēšanos.

M. Valeckis sacīja, ka politiskās reklāmas tēriņu limiti ir demokrātijas standarts un viens no preventīviem veidiem, kā pasargāt partijas no korumpēšanās. Eiropā jau visiem kļuvis skaidrs, ka tēriņu griesti ir nepieciešami, tāpēc diskusijas ir vien par to, cik augstiem vai zemiem tiem jābūt.

Tiesībsargs Romāns Apsītis arī norādīja: tēriņu griestu atcelšana apdraudētu demokrātiju. Ja griesti tikšot atcelti, partiju priekšvēlēšanu cīņa vairs nebūšot vienlīdzīga, bet tas savukārt neatbilstu Satversmei, kas nosaka, ka vēlēšanām jābūt vienlīdzīgām. Ja priekšvēlēšanu kampaņās valdīs visatļautība, jauniem spēkiem un personībām būs mazāk iespēju piedalīties priekšvēlēšanu cīņā.

"Vai mēs ejam uz to, lai vēlēšanās piedalītos tikai kāda elite?" vaicāja tiesībsargs. Rezultātā sabiedrība pavisam atsvešinātos no varas, tas jau būtu graujoši valstij.

M. Krastiņš gan iebilda: diskusijas par partiju vienlīdzību varētu būt tikpat nebeidzamas kā diskusijas par sieviešu vienlīdzību.

"Providus" pētniece Iveta Kažoka atgādināja: pirms griestu noteikšanas partiju tēriņi kampaņai katrās vēlēšanās trīskāršojās un Latvijas partiju izdevumi proporcionāli uz vēlētāju skaitu pārsniedza pat Amerikas Savienoto Valstu politiķu tēriņus. Izpētīts, ka gandrīz 70 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tēriņu griestiem jābūt.

Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvis Juris Sokolovskis atzina: kaut arī griestus atbalsta, tajos lielu jēgu nesaskata. Ja naudu, ko partija var savākt no sponsoriem, izspiež no legālās aprites, tā tiek tērēta nelegālajā apritē: slēptajā reklāmā vai korupcijā.

Visi griestu atbalstītāji atzina, ka patlaban likumā noteiktais tēriņu ierobežojums – 26 santīmi uz vienu vēlētāju – nav saprātīgs. "Es jau biju nobažījies par to, ka jūsu valstī ir tāda inflācija, bet tēriņu griesti nemainās," teica M. Valeckis.

M. Valeckis norādīja, ka Eiropas Padome ir stingri aicinājusi dalībvalstis ierobežot partiju reklamēšanās tieksmi, lai partijām nebūtu pārmērīgas nepieciešamības gūt finansējumu. Tomēr viņš uzsvēra: ja tiek ierobežotas partiju tiesības reklamēties, tām jāpiešķir lielākas iespējas iegūt raidlaiku par brīvu.

I. Kažoka norādīja uz vēl kādu mediju vides problēmu: dažām partijām raidorganizācijas piešķīrušas milzīgas atlaides raidlaikam, kamēr citiem politiķiem bija jāpaliek bešā. Mediju darba principi priekšvēlēšanu periodā kopumā esot neskaidri, tāpēc, pēc I. Kažokas domām, Saeimai būtu jāpadomā, kā regulēt arī tos.

Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Ainārs Dimants gan iebilda: mediju darbību valstij vajadzētu regulēt pēc iespējas mazāk.

Tāpat diskusijas dalībnieki prātoja, kā turpmākajās vēlēšanās ierobežot tā saukto trešo personu tiesības piedalīties partiju slavināšanā pirms vēlēšanām. Kā zināms, pēc iepriekšējām vēlēšanām "trešo personu" izmantošana daudz tika pārmesta Tautas partijai un Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienībai.

M. Valeckis atgādināja, ka jau pērn brīdinājis: tā kā noteikti partiju tēriņu griesti, Latvijā sāksies "trešo personu" problēma.

"Trešās personas jautājums būtu jārisina, bet mēģinājums šo personu nodefinēt beigsies ar diezgan lielu neveiksmi," pesimistiski prognozēja M. Krastiņš.

 

Viedoklis: Maizītis grib nekontrolētu varu

Viesturs Radovičs,  NRA  04/19/07    Kriminālprocesa likuma grozījumi paredz, ka ar ģenerālprokurora lēmumu var attaisnot noziedznieku, kurš palīdzējis atklāt tikpat smagu noziegumu kā paša pastrādātais.

Pašlaik likumā noteikts, ka var attaisnot personas, kuras palīdzējušas atklāt smagāku noziegumu.

Politiķi un eksperti izteikuši bažas, ka noziedznieku attaisnošana varētu būt necaurskatāma.

Augstākā tiesa Ģenerālprokuratūras izstrādātos grozījumus novērtējusi kā neargumentētus.

Kriminālprocesa likuma grozījumi tiek virzīti steigā, lai prokuratūrai vieglāk būtu panākt notiesājošo spriedumu Ventspils mēra Aivara Lemberga lietā.

Tas varētu nozīmēt, ka Ģenerālprokuratūrai nav pārliecinošu pierādījumu, kas apliecinātu A. Lemberga vainu.

Saeimas koalīcijas partiju deputāti šodien pirmajā lasījumā atbalstīs grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļauj ģenerālprokuroram izbeigt lietu pret personām, kas sadarbojas ar izmeklētājiem. Tomēr pilnīgu grozījumu apstiprināšanu deputāti nesola, pirms to autori nebūs izskaidrojuši likumprojekta būtību un iespējamās sekas.

Tautas partija šodien Saeimā plenārsēdē atbalstīs pirmajā lasījumā izskatāmos grozījumus Kriminālprocesa likumā, tomēr pirms nākamajiem lasījumiem deputāti vēlas pamatīgāk iepazīties un diskutēt par šiem grozījumiem. "Jautājums ir par vienādi smaga nozieguma principu. Vai šāda prakse pastāv arī citās valstīs? Ir arī Augstākās tiesas negatīvs atzinums, kas jāņem vērā. Šie jautājumi būtu jānoskaidro," Neatkarīgajai sacīja Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

"Šajos grozījumos ir virkne neatbildētu jautājumu. Mēs vēlējāmies redzēt kādu salīdzinošu analīzi, kā līdzīgas likuma normas darbojas citās valstīs. Deputātiem arī nav skaidrs, kāda būs tiesas līdzdalība šajā procesā. Vai tiesu vara piedalīsies lēmuma pieņemšanā par apsūdzētā attaisnošanu? Mūsuprāt, apsūdzības pusei bez tiesas līdzdalības nebūtu labi dot tik lielas pilnvaras," LPP/LC Saeimas frakcijas viedokli Neatkarīgajai pauda tās priekšsēdis Andris Bērziņš. Tāpēc deputāti tagad gaida no grozījumu autoriem pamatīgu skaidrojumu par likuma izmaiņu būtību un sekām.

Arī Zaļo un zemnieku savienības un TB/LNNK Saeimas frakcijas pirmajā lasījumā grasās atbalstīt Kriminālprocesa likuma grozījumus, bet pēc tam tos sīki izpētīt un apspriest. "Ja tagad mēs šos grozījumus neatbalstīsim, daži to var pasniegt, kādā mērcē vien gribēs, kas var nebūt labi," norādīja TB/LNNK pārstāvis Juris Dobelis.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Kriminālprocesa likuma grozījumu būtība ir šāda: ja līdz šim ģenerālprokurors ar savu lēmumu varēja izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas izdarīto noziegumu, tad pēc grozījumu stāšanās spēkā ģenerālprokurora indulgenci saņems arī noziedznieks, kurš palīdzējis atklāt tikpat smagu noziegumu kā paša pastrādātais. Jaunie grozījumi attieksies tikai uz smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem (Krimināllikums par tiem paredz sodu no pieciem gadiem cietumā līdz pat mūža ieslodzījumam), tomēr izmaiņas neskars slepkavībās, miesas bojājumu nodarīšanā un izvarošanā apsūdzētus cilvēkus.

Augstākā tiesa (AT) uzskata, ka nav prognozētas iespējamās sekas tik kardinālai izmeklēšanas un tiesu prakses grozīšanai, jo tās rīcībā nav pārliecinošu argumentu šādu grozījumu nepieciešamībai. Šā iemesla dēļ AT Krimināllietu departaments Saeimas Juridiskajai komisijai sniedzis atzinumu, ka konceptuāli neatbalsta grozījumus Kriminālprocesa likumā, jo nesaskata pietiekamu motivāciju grozījumu izdarīšanai. Savukārt Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins iepriekš Neatkarīgajai norādīja uz prokuratūras arvien pieaugošo lomu sodu piespriešanā, tādējādi prokurorus padarot par maziem tiesnešiem. Turklāt jaunā attaisnošanas kārtība var būt necaurskatāma, kā dēļ ģenerālprokurora motivācija attaisnot vienu vai otru personu plašākai sabiedrībai var tikt slēpta.

 

Deputātu rokās būtiski likuma grozījumi

Baiba Rulle,  Diena  04/19/07    Ceturtdien pirmais pārbaudījums ceļā uz spēkā stāšanos jāiztur būtiskiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas paplašina liecinieku sadarbības ar prokuratūru iespējas. Tie var palīdzēt dažādu noziedzīgās grupās veiktu noziegumu, tajā skaitā arī tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas un ar Andri Šķēli saistītās digitālās televīzijas lietas atklāšanā līdz patiesajiem organizētājiem, nevis tikai izpildītājiem.

Koalīcijā trešdien panāktā vienošanās ļauj prognozēt, ka, par spīti iebildumiem un politiķu mēģinājumiem grozījumu izskatīšanu novilcināt, Saeimā 1.lasījumā tie tomēr tiks atbalstīti un nodoti tālākām diskusijām līdz izskatīšanai 2.lasījumā.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzskata, ka vilcināšanās ar grozījumu pieņemšanu nav pieņemama, jo "ja mēs vēlamies atklāt faktisko veidu, kā tiek izdarīti noziegumi un atklāt patiesās to organizēšanā iesaistītās personas, tie ir jāpieņem. Tāda ir arī starptautiskā prakse". Viņš atgādina, ka par šādu grozījumu pieņemšanu runāts jau pērn. Turklāt sadarbības mehānismu veicināšanu izmeklēšanas procesā Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu ietvaros paredz arī ES Hāgas konvencija.

Ka grozījumi principā ir atbalstāmi un nepieciešami, lai pastiprinātu cīņu ar noziedzību, īpaši organizēto, Dienai trešdien ar preses pārstāves Anitas Kehres starpniecību atzina arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdis Andris Guļāns. Arī viņš uzskatot, ka grozījumu izskatīšanu Saeimā nevajag vilcināt. Tomēr, viņaprāt, vēl ir nepieciešama nopietna diskusija par to, kādiem noziedzīgiem nodarījumiem tā sauktā prokurora vienošanās ir piemērojama, uz ko, iebilstot pret izmaiņu pieņemšanu, norādījis AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvils Gruziņš.

Diskusiju jaunie grozījumi izsaukuši, jo papildu jau esošajām kriminālprocesa normām noteic, ka ģenerālprokurors var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt arī smagu un sevišķi smagu noziegumu, kas ir tikpat smags kā šīs personas izdarītais. To būtība vērsta uz organizētās grupās veiktu noziegumu (piemēram, terorisma, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, izspiešana vai krāpšana lielos apmēros) atklāšanu, kurā ar liecībām var palīdzēt konkrētās noziedzīgās grupas dalībnieki. Grozījumi neattiecas uz virkni vardarbīgiem noziegumiem, piemēram, slepkavības, izvarošanas, tīši miesas bojājumi, pavedināšana uz narkotisko un psihotropo vielu lietošanu.

Grozījumu kritizētāju vidū ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdis Mareks Segliņš (TP), kurš paudis uzskatu, ka šādas izmaiņas likumā veicinās "stučīšanu", norādot, ka, piemēram, četri cilvēki kopīgi izdomās, kā kaut ko nozagt, trīs par to noziņos, bet tikai viens sēdēs. M.Segliņš arī izteicies, ka grozījumi saistīti ar Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu, lai no apsūdzībām paglābtu personas, kas pret viņu liecina. Lai arī vēl trešdien priekšpusdienā M.Segliņš emocionālā sarunā Dienai atzina, ka diez vai atbalstīs grozījumu pieņemšanu 1.lasījumā, pēcpusdienā pēc TP frakcijas lēmuma balsot par tiem viņš savu viedokli jau bija mainījis.

J.Maizītis uzskata, ka šāds grozījumu būtības traktējums ir šaurs un šeit runa nav par vienkāršu ziņošanu un kādu konkrētu vienu lietu, bet gan cīņu ar organizēto noziedzību kopumā.

Ģenerālprokurors piekrīt, ka pirms grozījumu uzskatīšanas 2.lasījumā var diskutēt par plašāku tiesu varas kontroli, lai nodrošinātu prokurora lēmuma lielāku caurskatāmību. Viņš gan arī atgādināja, ka jau pašreizējā likumdošana paredz tiesu varas kontroli par prokurora lēmumu, jo gadījumā, ja prokurors pieņēmis lēmumu par kādas personas atbrīvošanu no kriminālatbildības sakarā ar tās sniegto palīdzību, persona, uz kuru tas attiecas, var griezties ar sūdzību AT Senātā.

 

Viedoklis: Priecīgi, smaidīgi cilvēki

Aivars Ozoliņš,  Diena  04/19/07    Kamēr ziņu virsrakstos partiju slepenās vienošanās ar Aivaru Lembergu, pārmaiņas Rīgas domes amatos pēc Jaunā laika padzīšanas no valdošās koalīcijas paliek novārtā, tomēr parāda principus, pēc kuriem partijas slēdz savstarpējas vienošanās, kad vēlēšanas ir garām, bet budžets ir milzīgs.

Pēc domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka (JL) gāšanas februārī un jaunā mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) ievēlēšanas šajā amatā Tautas partijas frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš atzinās, ka tā esot viņa laimīgākā diena pēdējos divos gados, bet viņa partijas biedrs, domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ārgalis ieteica paskatīties, cik daudz priecīgu un smaidīgu cilvēku nupat ir domes gaiteņos. Kā gan citādi — bija beidzies, kā teiktu cits TP biedrs, "ņerkstekļu", un sācies "darītāju" laiks. Sākās JL biedru iztīrīšana no amatiem domē, kas nu jau faktiski pabeigta.

Otrdien Sociālo jautājumu komitejas deputāti no priekšsēdētājas amata atbrīvoja Lauru Bulmani (JL) un viņas vietā iecēla Leonīdu Kurdjumovu, kuru amatam ieteica TP pārstāve. Arī tas droši vien bija Krastiņam, viņa partijai un, bez šaubām, Tēvzemei priecīgs notikums. Kurdjumovs ir Saskaņas centrā (SC), pirms tam dzīvojies pa citām krievvalodīgo tiesību aizstāvju "līdztiesībām" un "bitēm", bet visspilgtāko ierakstu savā biogrāfijā ierakstīja kā interfrontietis un Augstākās Padomes (AP) deputāts, kas valsts apvērsuma mēģinājuma laikā 1991.gada 21.augustā balsoja pret Latvijas neatkarību. Krastiņš, kas arī bija AP, balsoja, protams, par, taču tas laikam nemazina viņa prieku par cita pret neatkarību balsojušā interfrontieša un pārliecību acīmredzot nemainījušā rubikieša Ivana Ivanova amatu Rīgas namu padomē, kurā viņš, kārtīgs "darītājs", nomainīja, protams, arī JL "ņerkstekli". Nemaz nav jāmin, ka pirmīt nelokāmie padomju impērijas balsti amatus saņēmuši par mugurkaulaino "latviešu nacionālistu" pārstāvja Birka ievēlēšanu.

Tēvzemes nacionāltrokšņotājiem tā nav jauna pieredze. Arī pēc iepriekšējās domes vēlēšanām 2001.gadā tie labprāt sametās kopā ar "kreisajiem kukaiņiem", kaut gan toreizējais TB jeb "rīcības cilvēku" līderis Rīgas domē Ārgalis bija dievojies, ka — nekad; deputāts Birks aicināja "nevadīties no tā, kur katrs ir bijis pirms desmit un divdesmit gadiem" un sākt "konstruktīvu darbu". Uz to TP frakcijas vadītājs Krastiņš tolaik teica, ka "TB/LNNK deputāti (..) ir parādījuši, ka amati ir svarīgāki par ideoloģiju un principiem".

TB deputāti tagad to ir vienkārši parādījuši vēlreiz. Taču Tautas partijai koalīcija ar rubikiešiem, sociķiem un par SC pārdēvēto PCTVL atvasinājumu ir kvalitatīvi jauns solis "nacionālkonservatīvās" ideoloģijas un Latvijas politikas galveno principu izkopšanā, par ko partijai priecāties un smaidīt.

 

Aizdomas pār "Saskaņas centru"

Ināra Mūrniece, Latvijas Avīze   04/19/07    Ekspolitiķis Jānis Jurkāns nesen televīzijas raidījumā "100. pants" izteicies, ka Pareksa bankai vienmēr bijusi interese par politisko spēku izkārtojumu un ietekmi Rīgas domē.

J. Jurkāns izteicies, ka viņam savulaik bijušas sarunas ar Pareksa bankas prezidentu Valēriju Karginu, tiesa, atturoties precizēt, tieši kādas intereses bankai bijušas Rīgas pašvaldībā. Taču šādas sarunas notiekot galvenokārt saistībā ar vēlmi ietekmēt privatizācijas procesus, atzinis politiķis. Laikā, kad tiek pārbaudīti fakti par Aivara Lemberga iespējamajām darbībām partiju un politiķu finansēšanā, J. Jurkāns izteicis izbrīnu, kāpēc pēdējā laikā runājot tikai par līgumiem, kas noslēgti starp Ventspils ekonomisko grupējumu un politiskajām partijām. It kā netieši norādot – varētu būt arī citi…

Kad tika veidots "Saskaņas centrs", J. Jurkāns laikrakstā "Čas" izteicies, ka "jaunās apvienības biznesa projekts tiek radīts visiem labi zināmā oligarha interesēs. (..) Man saka, ka aiz šā projekta stāv Pareksa banka".

9. Saeimas vēlēšanās saskaņieši ieguva 17 deputātu vietas, Rīgas domē – četras.

Pēc A. Aksenoka gāšanas no Rīgas domes priekšsēdētāja krēsla pie treknām vietām Rīgas domē uzreiz tika arī "Saskaņas centrs". "SC" domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis tika pie amata Rīgas brīvostas pārvaldē ar atalgojumu, kas, ieskaitot prēmijas, pēc A. Aksenoka teiktā, "varētu sasniegt pat 60 000 latu gadā". Oficiāli Rīgas brīvostas valdes locekļa atalgojums gan ir 220 lati mēnesī. Jāpiebilst, M. Kameņeckis pirms ievēlēšanas domē bijis Pareksa bankas korporatīvās kreditēšanas un līzinga daļas vadītāja vietnieks.

Pie amata nule ticis vēl viens saskaņietis – Leonīds Kurdjumovs, kurš ievēlēts par Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāju. Pirms tam komiteju vadīja "Jaunā laika" deputāte Laura Bulmane.

Par "Saskaņas centra" iespējamo darbošanos atsevišķu ekonomisko spēku interesēs nupat izskanējusi arī cita informācija. "Saskaņas centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs ģenerālprokuroram Jānim Maizītim un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Aleksejam Loskutovam lūdzis uzsākt kriminālprocesu par uzņēmēja Jūlija Krūmiņa paziņojumiem Latvijas televīzijas raidījumā "De facto". J. Krūmiņš stāstījis, ka Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs bremzējis Rīgas ostas attīstību un ka politiķiem esot maksāts, lai viņi neatbalstītu J. Krūmiņa biznesa projektus. Minētas pat konkrētas summas: J. Urbanovičs, pēc J. Krūmiņa teiktā, "atbraucis no Ventspils" un trīsdesmit tūkstošus it kā iedevis "vienam neatkarīgam deputātam un diviem saskaņiešiem". J. Urbanovičs gan "kategoriski noliedzis" līdzdalību Rīgas domes deputātu kukuļošanā.

J. Urbanovičs vakar nebija sazvanāms, bet "SC" deputāts Nils Ušakovs uzsvēra, ka apvienībai neesot "neatļauta sadarbība" ne ar vienu no ekonomiskajiem grupējumiem.

"Jaunā laika" deputāti Aivars Aksenoks un Baiba Brigmane apgalvo: kamēr "JL" strādājis pozīcijā, viņi neesot sajutuši spiedienu, lai tiktu īstenotas kādas Pareksa bankai izdevīgas darbības. Taču A. Aksenoks norādīja, ka Pareksa banka līdzās Unibankai apkalpo Rīgas domes rēķinus. Unibankā tiekot veikti pamatbudžeta rēķini, bet Pareksa bankas pakalpojumus galvenokārt izmantojot pašvaldības uzņēmumi.

 

Sākot robežlīguma ratifikāciju, nav skaidrības par tā likteni

Agnese Margēviča, NRA  04/19/07    Saeimas vairākums šodien, visticamāk, nodos izskatīšanai komisijām un jau pirmajā lasījumā akceptēs valdības iesniegto likumprojektu par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju.

Nav skaidrs šā līguma liktenis, jo maija sākumā, kad Saeima to varētu ratificēt galīgajā lasījumā, gaidāms arī Satversmes tiesas (ST) lēmums, vai pieņemt izskatīšanai Jaunā laika (JL) un trīs valdošās koalīcijas deputātu sūdzību par robežlīguma neatbilstību Satversmes 3. pantam. Visticamāk, ka tikai pēc robežlīguma likteņa noskaidrošanas Latvijā pie tā ratifikācijas ķersies Krievijas parlaments.

Pretēji izskanējušajām spekulācijām partija JL, kas ST apstrīdējusi robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam, šodienas balsojumā piedalīšoties un balsošot pret līguma ratifikāciju. JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka partija negrasoties iztirgot savu nostāju šajā valstiski svarīgajā jautājumā apmaiņā pret cerībām uz vietu valdībā. Izskanējušas runas, ka kāda liela politiskā skandāla gadījumā, notiekot izmaiņām valdošajā koalīcijā, JL būtu teorētiskas cerības atjaunot varas partijas statusu. Tomēr premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) tieši jaunlaiciešu pretdarbību robežlīguma jautājumā izmanto kā argumentu tam, ka šī partija nav uztverama kā potenciāls atbildīgs valdības partneris.

Tiek prognozēts, ka, par spīti robežlīguma apstrīdēšanai ST, galīgajā lasījumā to varētu ratificēt jau maija sākumā. Tad gaidāms arī ST lēmums, vai ierosināt lietu par robežlīguma atbilstību Satversmei. Uzskatot, ka Latvijas un Krievijas robežlīgums neatbilst Satversmes 3. pantam, 29. martā ST vērsās JL Saeimas frakcijas 18 deputāti un zem iesnieguma savus parakstus lika arī valdošās koalīcijas deputāti no ZZS un TB/LNNK – Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile un Gunārs Laicāns (abi TB/LNNK). Dienu vēlāk – 30. martā – ST ar līdzīgu konstitucionālo sūdzību vērsās partijas Visu Latvijai! valdes loceklis Imants Parādnieks. Pēc ST likuma, tiesai lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikumu to darīt jāpieņem mēneša laikā.

Pagaidām nav skaidra Krievijas taktika abu valstu robežlīguma ratifikācijas jautājumā. Lai gan A. Kalvītis Maskavā saņēma apliecinājumus, ka Krievija nekavēsies ar līguma ratifikāciju savas valsts parlamentā, izskan prognozes, ka šo soli kaimiņvalsts nespers agrāk par brīdi, kad būs skaidrs robežlīguma liktenis Latvijā, proti, līdz ST izlems par tā atbilstību vai neatbilstību Satversmei vai līdz iespējamā referenduma iznākumam.

 

Saeima 2. lasījumā atbalsta Satversmes 81. panta izslēgšanu

Apollo  04/19/07    Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja 81. panta izslēgšanu no Satversmes. Šis Latvijas pamatlikuma pants paredz, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesības izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks, ja ir neatliekama vajadzība.

Koalīcijas partijas atbalsta 81. panta izslēgšanu no Satversmes, jo tas esot zaudējis aktualitāti, iepriekš portālam «Apollo» sacīja Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka nav nopietnas vajadzības pēc Satversmes 81. panta, jo lēmumus starp Saeimas sesijām var pieņemt, sasaucot ārkārtas sēdi vai ziņojot elektroniski.

Izslēgt Satversmes 81. pantu prezidentei lūdza Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Satversmes 81. panta kārtībā likumu pieņemšana bieži notikusi sasteigti un bez pienācīgām konsultācijām ar sociālajiem partneriem un citiem organizētās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, norāda organizācijas. «Šāda panta esamība bijusi attaisnojama 1922. gadā, kā arī 1993. gadā, kad daudzi būtiski jautājumi nebija noregulēti likumos. Taču šobrīd likumos noregulēto jautājumu loks ir pietiekami plašs, lai jaunas normas varētu pieņemt normālā, nevis ārkārtas situācijai raksturīgā kārtībā,» prezidentei nosūtītajā vēstulē norādīja organizācijas.

 

Kariņš runā par jaunu valdību

Ināra Egle,  Diena  04/19/07    Politologs uzskata, ka Jaunā laika aicinājuma īstenošanai situācija vēl nav nobriedusi

Jaunais laiks aicina labējās partijas sākt sarunas par jaunas valdības veidošanu. Ar šo paziņojumu šonedēļ sevi pieteica Jaunā laikā jaunais valdes priekšsēdis Krišjānis Kariņš, bet to nopietni neuztvēra pat viņa partijas biedri, nemaz nerunājot par Aigara Kalvīša (TP) valdības pārstāvjiem, kas sacentās asprātībās, to novērtējot. "Lai viņi turpina tādā garā, tas mūs pilnībā apmierina," ironizēja Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Viņš esot gatavs runāt ar JL kā opozīcijas partiju par valstiski svarīgiem jautājumiem, ieskaitot Valsts prezidenta vēlēšanas.

JL nav sagatavojis lēmuma projektu par neuzticību valdībai un nav arī uzrakstījis aicinājumus valdības partijām. JL nav pat valdē izvērtējis šādu iespēju, lai gan tik nopietni lēmumi kā sarunas par jaunas valdības veidošanu būtu jāpieņem valdē. K.Kariņš Dienai atzina, ka ir iezīmējis tikai vispārējo virzienu, jo jaunas valdības veidošana ir vienīgais iespējamais risinājums situācijā, kad valdība ir zaudējusi sabiedrības uzticību un krīze padziļinās. Viņaprāt, parakstīšanās par referenduma ierosināšanu arī būtu jāuztver par sava veida spiedienu uz valdību. JL esot vēlējies pateikt, ka ir gatavs šādām sarunām.

Laikā, kad valstī jārisina daudzi nopietni jautājumi — ne tikai Valsts prezidenta vēlēšanas un robežlīguma ratifikācija, bet arī inflācijas apkarošana, briestošie skolotāju nemieri, šāds JL nesagatavots piedāvājums ir nenopietns, Dienai sacīja politoloģijas profesors Jānis Ikstens. Viņaprāt, situācija valdības maiņai vēl nav nobriedusi, jo nekas neliecinot, ka kāda partija gatavotos atstāt koalīciju. Taču politiskā situācija var saasināties un "tie lielākie draudi ir saistīti ar kriminālprocesiem, ja jau cilvēki tiek aicināti uz prokuratūru," teica politologs.

Jāatgādina, ka koalīcija Valsts prezidenta amatam vēlas izraudzīties kādas to veidojošās partijas pārstāvi, pēc kura stāšanās amatā JL izredzes saņemt premjera posteni un arī nokļūt valdībā samazinātos. J.Ikstens pieļauj, ka teorētiski JL tādas iespējas pastāvētu, bet esot grūti spriest, vai tā būs arī dabā — tāpēc jau arī izskanot aicinājums deputātiem raudzīties pēc tāda prezidenta, kas nav ar partijām saistīts.

 

Viedoklis: Štokenbergam piestāvētu premjera amats

NRA  04/20/07    Pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs atstāj patīkama intelektuāļa iespaidu.

Pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs atstāj patīkama intelektuāļa iespaidu, kuram pirmajā brīdī retais spēj nosaukt kādu mīnusu, bet, labi padomājot, kā šaubīgs tiek nosaukts gan fakts, ka ekonomikas ministra amatā viņš ar vienu darījumu vien spējis tikt pie pusotra miljona, gan tas, ka viņš, būdams premjerministra ekonomikas padomnieks, bija pārstāvēts darba grupā, kura izstrādāja skandalozo likumprojektu par 30 miljonu latu kompensāciju Latvijas ebreju kopienai. Lai gan jau 2001. gadā viņš no TP saraksta startēja pašvaldību vēlēšanās, vēl līdz nesenam laikam A. Štokenbergs par sevi spējis atstāt drīzāk sausa profesionāļa nekā politiķa vai tautpartijieša iespaidu. Tomēr tas daudziem viņu netraucē saukt par premjerministram Aigaram Kalvītim vienu no tuvākajiem TP biedriem. To, ka A. Štokenbergs ir Kalvīša cilvēks, daudzuprāt, apliecina kaut vai veids, kā viņš kļuva par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Kad atklājās, ka TP jāatvadās no ekonomikas ministra amata, lai spētu valdībai piesaistīt TB/LNNK, premjerministrs A. Štokenbergam atrada citu ministra portfeli. Iepriekš TP lielas pūles pielika, lai A. Štokenbergs kļūtu par izglītības ministru, bet no ZZS šo amatu neizdevās atkarot. Visos šajos amatos no A. Štokenberga tika gaidīti racionāli lēmumi, kas ļautu panākt pozitīvu lūzumu problemātiskās jomās. Tādēļ pašvaldību lietu ministra tālākā karjera nākotnē drīzāk saistās ar premjerministra, nevis prezidenta posteni.

***

Stiprās puses

• Intelektuālis, kurš orientējas globālās dienaskārtības jautājumos.

• Pārstāv to jauno politiķu paaudzi, kas izraisa simpātijas, pat neraugoties uz partijisko piederību, jo vairāk asociējas ar kompetenci noteiktās jomās.

• Tiek vērtēts kā racionāls, uz konfliktu nepieļaušanu orientēts cilvēks.

Vājās puses

• Trūkst atpazīstamības sabiedrībā.

• Lai gan privātās sarunās spēj radīt atvērta un asprātīga cilvēka iespaidu, publiskās uzstāšanās nav spīdējis ar atmiņā paliekošiem un suģestējošiem izteikumiem.

• Pat TP iekšienē tiek uztverts kā Kalvīša cilvēks.

***

Aigars Štokenbergs

• Dzimis: 1963. gada 29. augustā Rīgā.

• Izglītība: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte (jurists), Latvijas Banku koledža (uzņēmējdarbības pārvalde), Latvijas Banku augstskola (ekonomists).

• Papildu izglītība: mikrofinansēšana (ASV, Pasaules Banka), hipotekārā kreditēšana (Lielbritānija), ekonomiskā reforma (Jaunzēlande), vadības zinātnes (Dānija), tiesu sistēma (Zviedrija).

• Darba pieredze: Rīgas rajona prokuratūras vecākais izmeklētājs, agrofirmas Tērvete priekšsēdētāja palīgs, Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesis, Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektora vietnieks, Pasaules Bankas lauksaimniecības attīstības projektu vadītājs, Pasaules Bankas lauku attīstības projektu vadītājs, zvērināts advokāts advokātu birojā Briģis, Čapkevičs un partneri, premjerministra Aigara Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos, a/s Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks, ekonomikas ministrs, 9. Saeimas deputāts, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

• Partijas piederība: Tautas partijas valdes loceklis.

• Ģimenes stāvoklis: precējies, divu meitu tēvs, sieva - Sandra, meitas Aiga un Līva.

• Vaļasprieki: pieder mākslas priekšmetu kolekcija (22 gleznas), kuras tirgus vērtība ir vismaz 120 000 latu.

 

Aigars Štokenbergs

NRA  04/20/07    Par pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu daudzi eksperti teic, ka viņš ir spēcīgs Tautas partijas kandidāts Valsts prezidenta amatam, tomēr grūti atrast tādu, kurš viņam prognozētu nonākšanu Rīgas pilī.

27. aprīlī TP konferencē A. Štokenbergs par partijas oficiālā kandidāta statusu konkurēs ar ārlietu ministru Arti Pabriku, premjerministra biroja vadītāju Māri Riekstiņu un, iespējams, vēl kādu partijas biedru.

***

Ekspertu viedokļi:

Arnis Kaktiņš, sociologs:

– Aigars Štokenbergs ir vismazāk zināmais no Tautas partijas nosauktajiem trim kandidātiem, un vismaz man viņa vārds saistās tikai ar to, ka viņš ir kompetents ekonomiskajos un saimnieciskajos jautājumos. Viss atkarīgs, pēc kādiem kritērijiem spriež par personas piemērotību prezidenta amatam – ja svarīgi šie jautājumi, tad Štokenbergs būtu spēcīgs kandidāts. Galvenais viņa mīnuss ir atpazīstamības trūkums, jo viņš politikā nav ilgdzīvotājs. Štokenbergam nav bijis laika sevi pierādīt dažādos statusos, lai pilnībā varētu saprast viņa stiprās un vājās puses.

Aivita Putniņa, sociālantropoloģe:

– Neatceros nevienu darbu, ar kuru es viņu kā politiķi varētu asociēt. Tas, ka Štokenbergs jau kādu laiku ir darbojies politikā un nav spējis izvirzīties ar personiskām kvalitātēm, liecina, ka šo kvalitāšu diez vai pietiktu prezidenta līmenim. Neesmu manījusi arī kādus īpašus viņa darbus un pasākumus, kurus būtu atbalstījuši cilvēki un kuri ilgstoši palikuši atmiņā. Štokenbergs līdz šim nav bijis arī intelektuāls viedokļu līderis. Iespējams, ka tajā līmenī, kur viņš līdz šim ir darbojies, Štokenbergs ir bijis lielisks, bet šo latiņu nav pacēlis un nav izdarījis neko vērā ņemamu un unikālu. Ja tev uzticas partijas biedri un tu esi labs politiķis, tas nenozīmē, ka tu esi labs prezidenta amata kandidāts.

Miervaldis Mozers, LU docents:

– Aigars Štokenbergs nāk no Saeimā visplašāk pārstāvētās partijas, līdz ar to viņa atbalsta placdarms ir ļoti plašs – gan Saeimas frakcija, gan Tautas partijas nodaļas visā Latvijā. Tādēļ viņa izredzes šobrīd ir visai augstas. Štokenbergs ir jauns, prātā mundrs un spējīgs. Ņemot vērā, ka viņš politikā darbojas nesen, iespējams, ka mēs viņam mēdzam piedēvēt to, kā nav. Tā kā uznāciens ir bijis ļoti īss, tad arī iespēju kļūdīties Štokenbergam nav bijis daudz. Savos izteikumos viņš ir ļoti lakonisks un asprātīgs, bet prezidenta darbadiena lielā mērā sastāv no izteikšanās par visdažādākajiem tematiem, viņš nevar ilgi klusēt un domāt, bet man ir radies iespaids, ka tieši tas raksturīgs Štokenberga kungam. Tādēļ, iespējams, būdams prezidents, viņš sāktu ļaut savā vietā runāt citiem.

 

Jēkabsons: Repše Dombura raidījumā meloja

Apollo  04/20/07     Trešdien žurnālista Jāņa Dombura veidotajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» partijas «Jaunais laiks» (JL) pārstāvis Einars Repše, sakot, ka ir notikusi trīspusēja saruna starp Repši, Aivaru Lembergu un Ēriku Jēkabsonu, ir klaji melojis, paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda bijušais Saeimas deputāts un iekšlietu ministrs, kādreizējais Latvijas Pirmās partijas (LPP) priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons.

Viņš uzsver, ka nekad nav ar Repši un Lembergu sēdējis pie viena sarunu galda, un piebilst, ka Repše melojis, izmantojis viņa vārdu, lai spodrinātu savu tēlu un celtu sev reitingu.

«Pēc 8. Saeimas vēlēšanām politiskā situācija izveidojās, ka Saeimā iekļuvušie JL un LPP izveidoja sabiedroto bloku. Tajā laikā es biju LPP priekšsēdētājs un izjutu dziļu cieņu un godbijību pret JL līderi Repši, taču šīm jūtām nebija lemts turpināties mūžīgi. Valdības veidošanas sākuma stadijā Repše vairakkārt tikās ar mani individuāli un tikšanās reizēs atzina, ka Lembergs kategoriski iebilst pret LPP cilvēkiem (konkrēti Aināru Šleseru un Arnoldu Laksu) valdībā, jo baidās, ka Šlesers un Laksa ar viņu izrēķināsies. Iespējams, notika otrādāk, jo vēlāk, kad mēs turpinājām konsekventi panākt taisnību, Laksa saņēma draudus, kurus drosmīgi ignorēja. Jau priekšvēlēšanu laikā starp Ventspils grupējumu un LPP politiskajā un mediju telpā norisinājās karš, tāpēc attiecības starp Lembergu un LPP vēl pēc Saeimas vēlēšanām bija naidīgas. Šī iemesla dēļ valdības veidošanas process ievilkās. E. Repše nebija spējīgs noformēt valdību, radot politisku nestabilitāti valstī un neizpratni sabiedrībā,» norāda Jēkabsons.

Lai paglābtos no radušās bezizejas, Repše esot Jēkabsonam piedāvājis tikties ar Lembergu. «Sākotnēji šis piedāvājums man šķita savāds un nebija pieņemams, jo tieši cīņa pret oligarhiem un valsts izzagšanu bija LPP prioritātes un pasludinātie mērķi, kas bija tuvi arī man kā toreizējam partijas vadītājam. Diemžēl pēc šāda piedāvājuma noraidīšanas Repše atkārtoti vērsās pie manis ar aicinājumu tikties ar Lembergu, jo acīmredzami situācija ar valdības veidošanu draudēja nonākt strupceļā, kas Repšem un JL varētu beigties letāli. Vēl toreiz respektējot Repši, es piekritu kopīgai sarunai ar Lembergu, tomēr uzsvēru, ka tai jābūt trīspusējai — starp Lembergu, Repši un mani, lai izvairītos no vēlākiem pārpratumiem. Bija norunāta vieta un saskaņots laiks, taču trīspusēja saruna nenotika, jo Repše pēdējā brīdī piezvanīja, ka neieradīsies. Topošais premjers mani bija uzmetis. Izslavētais tautas glābējs un miera nesējs bija uzmetis savus sabiedrotos un kā zaķpastala aizbēdzis no atklātas sarunas,» raksta bijušais politiķis.

 

Kastēns: jāmeklē dažādi risinājumi darbaspēka trūkuma risināšanai

LETA  04/20/07    Jāmeklē dažādi risinājumi, kā risināt darbaspēka trūkumu Latvijas darba tirgū, piektdien konferencē par darbaspēka mobilitāti un imigrācijas politiku Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā sacīja īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC).

"Ir jāmeklē dažādi risinājumi, apzinot ārvalstu pieredzi un pašmāju ekspertu viedokli, lai valdība varētu reaģēt un pieņemt lēmumus, kas ļautu atrisināt saspringto situāciju darba tirgū," teica ministrs un atzina, ka Latvijā trūkst darbaspēka, informē Eiropas Parlamenta (EP) informācijas biroja Latvijā vadītāja Iveta Ķelpe.

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka cilvēku skaits, kas pieļauj iespēju tuvākajā nākotnē strādāt ārvalstīs, ir liels, norādīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš. Viņš minēja, ka vēlmei braukt uz ārzemēm ir tendence mazināties, tomēr statistika liecina, ka pārmaiņas nav dramatiskas.

Atklājot konferenci, EP informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš uzsvēra, ka ne tikai Latvijā vai Īrijā, bet arī ES darbaspēka mobilitāte un migrācija ir svarīgi jautājumi, kam var būt gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti.

EP deputāts Rihards Pīks (TP) uzsvēra, ka nepieciešamība pēc darbaspēka Latvijā ir acīmredzama, taču katrai tautai jāsaglabā arī sava identitāte. Kā Latvijai piemērotāko modeli Pīks ieteica kontrolētu imigrāciju un valsts finansētu pastiprinātu interesēšanos par imigrantu integrēšanos Latvijas kultūrvidē.

EP deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK) pauda viedokli, ka nepieciešama politikas konsolidācija ES par darbaspēka mobilitāti. "Sociālais dempings attiecas uz visām jaunajām ES dalībvalstīm, tas ietver dažādas lietas, arī bailes no konkurences darba tirgū savā zemē," sacīja Zīle.

Jau ziņots, ka konferences mērķis bija rosināt diskusiju par situāciju attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un palielināt Latvijas valdības pārstāvju un sabiedrības apzināšanos par lielāku darbaspēka mobilitāti un migrāciju nākotnē.

Konferenci organizēja EP informācijas birojs Latvijā un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā…

 

 

Viedoklis: Globālais tirgus iznīcina rūpniecības nozares

Juris Paiders,  NRA  04/16/07    Kad jautāju uzņēmējiem, kas viņus visvairāk pārsteidz Centrālās statistiskas pārvaldes ziņā par inflācijas lielumu martā (Latvija sasniedza inflācijas jomā desmitgades augstākos rādītājus), atbilde bija: apģērbu un apavu cenu lielā ietekme uz kopējo inflāciju.

Jā, tik tiešām – viens no faktoriem, kas visvairāk ietekmējis patēriņa cenu pieaugumu 2007. gada martā, bija apģērbu un apavu cenu pieaugums.

Jāteic, ka pēc iestāšānās Eiropas Savienībā apģērbi un apavi bija preces, kuru cenas piedzīvoja radikālas un patērētājiem pat tīri patīkamas izmaiņas. Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvijai bija jāver durvis lētajām Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu precēm, un šīs preces piepildīja lielveikalu plauktus. Pirms dalības Eiropas Savienībā Latvija patstāvīgi regulēja preču plūsmu uz savas robežas. Lētās Ķīnas preces bija patīkams pirkums, no Eiropas līmeņa raugoties, ne tik turīgajiem Latvijas pircējiem, kā arī visas Eiropas patērētājiem. Taču Ķīnas preču lētums atstāja dramatisku ietekmi uz Eiropas un arī uz Latvijas apģērbu ražošanu. Iekļauties Ķīnas ražotāju zemajās izmaksās nebija reāli nevienam Eiropas ražotājam.

Lētie Ķīnas apģērbi un apavi bija izdevīgi Eiropas pircējiem, taču vienlaikus šāda politika nozīmēja, ka vietējā ražošana un rūpniecība tiek iznīcināta. Varētu, protams, neraudāt uz Eiropas un Latvijas tekstilrūpniecības kapa, ja vien šādas cenas uz mūžiem paliktu tādā pašā līmenī. Tomēr ir pamats domāt, ka pēc tam, kad brīvā preču plūsma iznīcinās Eiropas ražotājus, imports kļūs arvien dārgāks. Ar laiku arī Ķīnas importa cenas Latvijā un citviet Eiropā kļūs arvien dārgākas un dārgākas. Iemesli ir vairāki. Vispirms – Ķīnas izmaksu līmenis pakāpeniski palielinās, jo energoresursu sadārdzināšanās ietekmē ne tikai Latvijas ražotājus. Ķīnai liela daļa naftas ir jāimportē. Degvielas cenu pieaugums sadārdzina gan ražošanas, gan transporta izmaksas. Ķīnā pieaug ne tika IKP, bet arī dzīves līmenis. Tas nozīmē gan lielākas algas, gan lielāku iekšējo pieprasījumu pēc tekstilizstrādājumiem, jo Mao tipa militārie frenči ir jau sena pagātne, kuras paraugus var atrast tikai nomaļos ciematos. Turklāt izejvielu cenas palielināsies, jo kokvilna būs nepieciešama arī Ķīnas iekšējam patēriņam. Ilgtermiņā ir sagaidāms tekstilizstrādājumu un to izejvielu cenu pieaugums. Turklāt nav jābūt pravietim, lai prognozētu, ka Ķīnas ražotāji un tirgotāji ātri nonāks pie slēdziena, ka lielāku peļu var gūt nevis sacenšoties, kurš pa lēto pārdos maksimālus preču apjomus, bet gan vienojoties uzturēt relatīvi augstāku cenu un nekonkurēt ar ultralētumu.

Mainoties tirgus situācijai, augot izejvielu un energoresursu cenām, tekstilizstrādājumu cenas kļūs arvien dārgākas arī Eiropā. Kādā brīdī būs apstākļi, ka cenas atkal ļaus atjaunot masveida ražošanu, taču diemžēl ap to laiku lētais Ķīnas imports būs nogalinājis pēdējās nozares paliekas.

Tiklīdz Eiropas ražošanas vairs nebūs, Eiropa kļūs atkarīga no importa. Patērētājiem nekas cits neatliks kā maksāt arvien dārgāk par Ķīnas importu, bet uzņēmēji sāks gudrot, kā no gruvešiem būvēt tekstilrūpniecību no jauna.

Varbūt prātīgāks solis ir nepieļaut, ka tiek iznīcinātas rūpniecības nozares. Latvijai jau ir bēdīga pieredze ar cukura rūpniecību. Atbalstot ES politiku un vietējo cukura nozares īpašnieku alkatību, viena rūpniecības nozare Latvijā beidz savu eksistenci. Latvija pilnībā kļūst atkarīga no citu zemju ražotāju diktētām cukura cenām. Pēc dažiem gadiem tāds pats liktenis var piemeklēt arī citas nozares – tekstilrūpniecības paliekas. Latvijai ir jāiesaka ES veidot ekonomisko politiku ar ilgtermiņa skatījumu. Ir nepieciešama rūpniecības atbalsta nacionāla programma, lai pēc dažiem gadiem mēs nekļūtu atkarīgi no citu zemju ražošanas prasmēm un to cenu konjunktūras.

 

Hipotēku bankas miglainā nākotne

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa"  04/17/07    Starp daudzajām Latvijas komercbankām tikai viena — Latvijas Hipotēku un zemes banka — ir simtprocentīgā valsts īpašumā. Kāda būs bankas nākotne un vai tā arī turpmāk paliks šajā statusā, centās noskaidrot Nedēļa.

Tas, ka Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka), būdama valsts īpašumā, veic arī komercfunkcijas, pēc citu komercbanku domām, no konkurences viedokļa veicina tirgus izkropļošanu, jo bankai ir iespējas saņemt valsts garantētus kredītus starptautiskajā finanšu tirgū, bet šādas garantijas ir kā medus maize jebkuram aizdevējam un ļauj iegūt kredītus ar labvēlīgākiem nosacījumiem. Tāpat laiku pa laikam izskan runas par bankas iespējamo privatizāciju.

Tiesa, pērn oktobrī valdība noraidīja Svenska Handelsbanken, Andreja Švedova un Armanda Zuša privatizācijas ierosinājumus. Arī tagad gan ekonomikas ministrs Jurijs Strods, gan finanšu ministrs Oskars Spurdziņš noliedz iespējas banku izlikt pārdošanai. Tomēr īstas skaidrības par tās nākotni nav. Problēmas būtība slēpjas bankas duālajā raksturā. No vienas puses, tā darbojas kā klasiska komercbanka ar tās komerciālajām funkcijām, no otras — tā ir valstij piederoša banka ar attīstības bankas funkcijām. Jāatzīmē, ka daudziem, īpaši vecākās paaudzes cilvēkiem, kuriem vēl svaigā atmiņā 90. gadu banku krīze, Hipotēku banka kā valsts banka šķiet visdrošākā "naudas lāde".

Banka var gan izplesties, gan sadalīties

Šobrīd ir skaidrs, ka Hipotēku banka pašreizējā veidolā diez vai ilgi paliks. Iespējamie attīstības ceļi ir divi. Vai nu banka pakāpeniski samazinās komercfunkcijas un pilnībā pārveidosies par attīstības banku, vai arī komercfunkcijas tiks pilnībā nodalītas no attīstības funkcijām un izveidotas divas atsevišķas bankas. Otrajā gadījumā komercfunkcijas veicošā banka varētu tikt privatizēta. Jau tagad saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām un Konkurences ģenerāldirektorāta ieteikumiem Hipotēku banka reorganizē pārvaldes sistēmu, nodalot attīstības bankas funkcijas no komercbankas funkcijām.

Hipotēku bankas tālāko likteni paredzēts izskatīt Finanšu ministrijā jau 26. aprīlī. Pašlaik ministrija sliecas banku atstāt kā vienotu institūciju, pakāpeniski pārveidojot par Attīstības banku, vienlaikus samazinot komercfunkciju lomu, tās vienkārši neattīstot. Pašreizējais Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis ir līdzīgās domās, iesakot banku pārveidot saskaņā ar "mazo soļu taktiku". Feiferis uzskata, ka nepieciešams veidot plašu koncernu, kurā bez bankas tiktu integrēta Garantiju aģentūra, Lauku atbalsta fonds, Vides investīciju fonds un jaunizveidojama institūcija eksporta darījumu garantēšanai. Viņaprāt, šobrīd ir daudz fondu un aģentūru, starp kurām nav normālas darbības koordinācijas, kas strādātu kaut vai Nacionālā attīstības plāna virzienā. Tomēr Feiferis neizslēdz iespēju, ka bankas komercdarbība varētu tikt nodalīta atsevišķā juridiskās personas statusā, piesaistot privāto kapitālu.

Ekstrēmā ekonomiskā liberālisma piekritēji pauž viedokli, ka valstij vispār nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, un pat apšauba Attīstības bankas nepieciešamību. Tomēr prakse liecina, ka brīvais tirgus nav nekāda panaceja pret visiem ekonomiskajiem sarežģījumiem un pats par sevi negarantē visai sabiedrībai labvēlīgāko attīstības ceļu. Spurdziņš pat izsakās, ka "brīvā tirgus mehānisma trūkumi ir vispārzināmi un to novēršanai ir nepieciešama valsts iejaukšanās". Tieši šo trūkumu, tajā skaitā finanšu pakalpojumu sistēmā, novēršanai tika radīta Hipotēku banka un arī tagad saglabāta valsts īpašumā kā viens no nozīmīgākajiem instrumentiem valsts interešu īstenošanai. Kādi tad ir šie "brīvā tirgus mehānisma" trūkumi, kuru novēršanā valstij aktīvi jāiejaucas? Turklāt jāiejaucas tā, lai netiktu izkropļoti tirgus un taisnīgas konkurences principi.

Šobrīd komercbankas ir aizrāvušās ar mājokļu un citu veidu patēriņa kreditēšanu, tāpēc izvairās izsniegt paaugstināta riska aizdevumus pat ar augstākām aizdevumu likmēm. Uzņēmējiem ir grūtības saņemt nelielus (mikro) aizdevumus, jo to piešķiršana bankām ir saistīta ar relatīvi lielākām aizdevumu sagatavošanas, izsniegšanas un administrēšanas izmaksām. Gandrīz neiespējami ir saņemt aizdevumus uzņēmējiem iesācējiem sākotnējās ķīlas trūkuma un nepietiekamo zināšanu konkrētajā nozarē dēļ. Komercbankas ir neatsaucīgas lauksaimniecības un lauku attīstības valsts atbalsta pasākumu kreditēšanā, tāpat arī vides aizsardzības projektu finansēšanā.

Lai arī pašreizējā momentā ir vērojama komercbanku asa konkurence mājokļu kreditēšanā, tajā pašā laikā ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju nav un tuvākajā nākotnē arī nebūs pieejami mājokļi pietiekamā daudzumā un kvalitātē. Lai novērstu šādu situāciju, valdībai nepieciešams pārskatīt spēkā esošo mājokļu attīstības politiku sadarbībā ar pašvaldībām. Attīstības banka nepieciešama arī tādēļ, lai valdības rīcībā būtu banka, kuru var izmantot ekonomisku sarežģījumu gadījumos (nekustamā īpašuma tirgus krīze, kopējās ekonomiskās attīstības palēnināšanās). Krīzes situācijās ārvalstu banku īpašumā esošas Latvijas bankas vai filiāles var būtiski samazināt vai pat pārstāt kreditēt noteiktus ekonomikas sektorus. Lai mazinātu šāda scenārija negatīvos efektus, ir nepieciešama nacionāla banka, kura spēj risināt šādus jautājumus.

Atsakoties no vienīgās Latvijas valstij piederošās bankas, valdība samazinātu savu ietekmi banku sektorā un līdz ar to — savu ekonomisko suverenitāti. Komercbankas vienmēr vadās no peļņas maksimizācijas un minimālā riska motīva. Taču, lai Latvijā daudz straujāk nekā līdz šim attīstītos tautsaimniecība, ir nepieciešama mērķtiecīga darbība, kas izpaužas kā noteiktu valsts atbalsta programmu īstenošana un ar tām saistīto finanšu instrumentu izmantošana. Tieši valsts atbalsta programmu realizēšanai paredzēta specializēta banka — Latvijas Attīstības banka — kā instruments, kas ir pieejams nepieciešamības gadījumā bez kādas kavēšanās.

Lai arī Latvijā ilgus gadus valdīja ekonomiskā liberālisma doktrīna, valsts, bieži vien sadarbībā ar Eiropas institūcijām, tomēr veidoja daudzas atbalsta programmas. Pārsvarā tās bija orientētas uz atbalsta sniegšanu lauku iedzīvotājiem gan lauksaimnieciskās ražošanas uzsākšanai un paplašināšanai, gan nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veicināšanai. Tāpat atbalsts tika sniegts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai un uzņēmējdarbības uzsākšanai, mājokļu renovācijai un eksporta veicināšanai. Pārsvarā visas šīs programmas tika finansētas caur Hipotēku banku.

Turpmākajos septiņos gados Latvijā ieplūdīs simtiem miljonu eiro no ES struktūrfondiem, un jau tagad izvirzās jautājums, kas šos ievērojamos finanšu līdzekļus apkalpos. Lai gan Brisele izteikusi vēlmi, ka tos apkalpotu īpašs Eiropas investīciju fonds, Latvijas amatpersonas kā vispiemērotāko uzskata tieši Hipotēku banku. Lielāko daļu savu finanšu resursu Hipotēku banka ir nodrošinājusi, aizņemoties starptautiskajā finanšu kapitāla tirgū. Šādu līgumu kopējais apjoms ir 518,5 miljoni eiro.

Ņemot vērā Latvijas un tās galvaspilsētas ģeopolitisko atrašanās vietu, jau kopš neatkarības atjaunošanas tiek runāts par Latvijas iespējām kļūt par globāli svarīgu finanšu, tranzīta un ar to saistītās loģistikas pakalpojumu centru, kas apkalpotu pasažieru un preču plūsmu starp Rietumiem un Austrumiem, ieskaitot arī Dienvidaustrumāzijas valstis.

Viens no nosacījumiem, lai šo iespēju realizētu, ir nepieciešamība diversificēt finanšu pakalpojumu sniedzēju valstisko piederību. Šobrīd izveidojusies situācija, kad finanšu pakalpojumu tirgu Latvijā būtiski ietekmē Skandināvijas valstu bankas — Hansabanka, SEB Latvijas Unibanka, DnB NORD Banka, Nordea Bank Finland Latvijas filiāle un Sampo banka. Nosauktās uz 2006. gada jūlija beigām kontrolēja 65,5% no kopējā Latvijas banku kredītportfeļa. Tas sašaurina Latvijas iespējas attīstīties par Ziemeļeiropas reģionālo finanšu, tranzīta un ar to saistīto loģistikas pakalpojumu centru, kā arī īstenot savu neatkarīgu ekonomisko politiku.

Latvijas finanšu sistēmas pārmērīgo atkarību no Skandināvijas finanšu centriem, šķiet, beidzot sapratusi arī valdība un izvirzījusi mērķi vienlaikus ar aktivitātēm tranzīta attīstībā piesaistīt Latvijas finanšu sektoram bankas no tādām valstīm kā Ķīna, Krievija, Kazahstāna, Dienvidkoreja, Japāna, Lielbritānija, ASV u.tml. Bankas no šīm valstīm būtu spēcīgi konkurenti Skandināvijas bankām. Tas ļautu Latvijas uzņēmējiem un arī valdībai izvēlēties savu projektu finansēšanai tādu banku, kas vislabāk atbilstu projekta būtībai un efektivitātei.

Lai varētu īstenot Eirāzijas tranzīta ceļa koncepciju Latvijas interesēs, kā viena no iespējām ir starptautiska finanšu konsorcija izveidošana ar Latvijas, Krievijas, Kazahstānas un Ķīnas līdzdalību, vienlaikus atstājot atvērtas iespējas citu valstu līdzdalībai. Konsorcija uzdevumos ietilptu ieguldīt līdzekļus tādas infrastruktūras attīstībā, kas nepieciešama Eirāzijas tranzīta ceļa novirzīšanai caur Latviju. No mūsu puses šajā konsorcijā Hipotēku banka varētu piedalīties kā reģionālais finanšu centrs. Šeit gan būtiski atzīmēt, ka Zviedrijas valdība jau ir izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus tam, lai Stokholma, nevis Rīga kļūtu par Ziemeļeiropas finanšu centru.

Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons uzskata, ka Hipotēku bankai ir jāpārveidojas par izteiktu attīstības banku, kura darbojas valsts atbalsta programmu ietvaros. Šī pārveide iespējama divos veidos. Vai nu ķirurģiski jānodala komercfunkcijas no attīstības funkcijām, izveidojot divas bankas, un komercfunkcijas veicošā jāpārdod ārzemju vai pašmāju investoram, vai arī banka pakāpeniski jāsamazina, pilnībā pārejot vienīgi uz attīstības funkciju nodrošināšanu, vienlaikus pārtraucot sniegt tādus komercpakalpojumus, kurus sniedz citas bankas. Piemēram, kontu apkalpošanu, depozītu noguldījumu pieņemšanu, spekulatīvo kredītu izsniegšanu un citus.

"Tas, ka valstij simtprocentīgi pieder banka, nav ne slikti, ne labi. Kas ir īpašnieks, nav izšķirošais faktors pakalpojumu klāsta un kvalitātes nodrošināšanā. Šobrīd Hipotēku banka veiksmīgi konkurē ar privātajām komercbankām, un nevar teikt, ka privatizācija tās darbu uzlabotu," uzskata Tverijons. Kā uzsver Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, nedrīkst sadrumstalot valsts atbalsta programmas dažādu veidu palīdzības projektiem. Prātīgāk to darīt vienas institūcijas ietvaros, neveidojot dažādas jaunas aģentūras. Šim nolūkam izmantojot Hipotēku bankas profesionālās iestrādes, banka pakāpeniski jāpārveido par nozīmīgāko institūciju valsts attīstības programmu īstenošanai. Būtu tikai apsveicami, ja visas valsts atbalsta veicināšanas programmas tiktu realizētas caur vienu banku. "Mēs daudz runājam par prioritātēm, dažādām koncepcijām, bet ļoti bieži viss apstājas, jo nav finanšu nodrošinājuma. Var izvirzīt visnepieciešamākās prioritātes un izstrādāt vislabākās koncepcijas, bet, ja nebūs naudas, kā tās realizēt, tad tām visām ir vien papīra vērtība. Hipotēku banka varētu būt tā banka, caur kuru valsts īsteno tās atbalsta programmas, kas citām bankām varbūt nav interesantas," uzskata Tverijons, piebilstot, ka Hipotēku bankai nevajadzētu konkurēt ar komercbankām pēdējām raksturīgākajos segmentos, jo tas kropļotu tirgu.

"Ja Hipotēku banka aizņemas naudu ar valsts garantijām, tad tādu medus maizi grib visi. Ja banku grib konceptuāli pārveidot par efektīvu valsts instrumentu un tā darbojas īpašu attiecību ietvaros ar valsti, tad, lai nekropļotu tirgu, jāminimizē jebkāda veida komerfunkcijas," pārliecināts ir Tverijons. Viņš uzskata, ka bankai jānodarbojas ar attīstības projektu kreditēšanu, eksporta veicināšanu, garantiju piešķiršanu riska projektiem, iekļaujoties kopējā finanšu sistēmā un sadarbojoties ar citām bankām. Latvijā ir ļoti maz vietējo resursu un bankas līdzekļus saņem starptautiskajā banku tirgū. Hipotēku banka nav izņēmums, turklāt šos resursus iegūst ar valsts garantijām.

Valsts akciju sabiedrību Latvijas Hipotēku un zemes banka dibinājusi Latvijas Republikas valdība 1993. gada 19. martā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 140. Šobrīd Hipotēku banka ir vienīgā komercbanka, kas pilnībā pieder valstij. Bankas dibināšanas mērķī un tās tiesiskajā statusā ir saskatāma līdzība ar pirmskara Latvijas Republikā valsts īpašumā esošajām bankām — Valsts Zemes banku un Latvijas Hipotēku banku, kuru galvenie uzdevumi bija finansēt agrāro reformu un izsniegt ilgtermiņa hipotekāros aizdevumus, galvenokārt celtniecības finansēšanai. Hipotēku banka pēc darba specifikas un ieguldījuma tautsaimniecības attīstībā uzskatāma par pirmskara Latvijas valsts banku tradīciju mantinieci un darba turpinātāju. Izvēlētais bankas pilnais nosaukums — Latvijas Hipotēku un zemes banka — ir minēto pirmskara banku nosaukumu apvienojums un norāda uz bankas dibinātāju vēlmi turpināt šo banku tradīcijas.

***

Fakti

- Kopš dibināšanas Hipotēku bankā ir īstenotas būtiskas strukturālas pārmaiņas.

- 1996. gadā banka iegādājās Sakaru bankas nodaļu tīklu un kļuva par klientiem plaši pieejamu banku ar 26 nodaļām visos Latvijas rajonu centros. Šobrīd bankai ir 30 filiāles katrā Latvijas rajona centrā un astoņas norēķinu grupas dažādos Latvijas reģionos, kas nodrošina klientu apkalpošanu visā Latvijas teritorijā.

- Bankas aktīvu apjoms uz šā gada 1. janvāri pieaudzis līdz 692 miljoniem latu, peļņa pērn bija 5,18 miljoni latu, savukārt kredītportfelis sasniedzis 491,4 miljonus latu. Banka pēc kredītportfeļa apjoma gada beigās ieņēma 7. vietu Latvijas komercbanku vidū ar 4,5% tirgus daļu.

- Noguldījumu apjoms 2006. gadā palielinājies par 79,8 miljoniem latu jeb 41%, sasniedzot 274,2 miljonus latu. Pēc noguldījumu apjoma decembra beigās Hipotēku banka ieņēma 8. vietu ar 3,5% tirgus daļu.

 

Samazinās valsts ārējais parāds

DELFI  04/20/07     Latvijas valsts ārējais parāds pērn bijis 1128 miljardi latu jeb 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir mazāk nekā 2005.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSB) informācija.

CSB portālu "Delfi" informēja, ka saskaņā ar valsts budžeta deficīta un parāda šā gada aprīļa notifikācijas rezultātiem vispārējās valdības sektora pārpalikums 2006. gadā sasniedza 47,4 milj. latu vai 0,4% no IKP un vispārējās valdības sektora parāds bija 1128,3 miljoni latu vai 10,0% no IKP.

Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācija divreiz gadā tiek iesniegta Eiropas Komisijai, kas vērtē to, kā ES dalībvalstis ievēro atbilstošo ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem. Tie nosaka, ka plānotā un faktiskā valsts budžeta deficīta attiecības pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0%.

Lai gan valsts parāda apjoma līmenis Latvijā katru gadu nenozīmīgi palielinās, tas nepārsniedz Māstrihtas līgumā noteikto 60,0% kritēriju pret IKP. Sākot ar 2005. gadu valsts parāda attiecība pret IKP ir sākusi samazināties un 2005. gadā veidoja 12,0% no IKP, bet 2006. gadā jau 10,0%.

 

 

 

 

Izglītībā un valodā...

 

 

 

Viedoklis: Kā uzlabot izglītības sistēmu

Gunārs Timermanis,  NRA  04/16/07     Mani kā pensionētu skolotāju ar salasītu 53 gadu pedagoģiskā darba stāžu vienmēr ieinteresē mūsu elites izgvelzumi par izglītību un skolu.

Laikrakstā Diena 2007. gada 3. aprīlī publicētie divi raksti: Zanes Ozolas Vai IZM ambiciozais plāns varētu būt mācību gada pagarināšana un Vitas Dreijeres Skolotājus nenodrošina, rezultātus prasa mani krietni uzvandīja atmiņas.

Eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš tolaik vēl nebija piepulcējies miljonāru elitei, bet saņēma ik mēnesi tikai Ls 1000, padzirdējis par skolotāju prasībām pēc lielākas algas, teica: "Viņiem maksā Ls 100, tā ir laba alga, ļoti laba." Tomēr Saeima un valdība sāka locīt skolotāju algu jautājumu, un nu jau nonākts līdz Ls 240. Tā sanāk, ka prezidenta neklausīšanai ir gara vēsture. Guntis Ulmanis gan nesāka spuroties pretī kā Vaira Vīķe-Freiberga; nekāda referenduma nebija. Bet vajadzēja! Dižais ekspremjers Andris Šķēle savulaik, padzirdējis par skolotāju negausību un nekautrību (savus nieka 29 miljonus viņš bija kautri pārvērtis vekselī), izteicās apmēram tā: "Ierēdņi strādā nedēļā 40 stundas, bet skolotāji tikai 21 un prasa ierēdņu algu."

Šo Andra Šķēles domu lidojumu tagad vajadzētu likt lietā: palielināt skolotāju stundu skaitu līdz 40 stundām nedēļā, un puse skolotāju būtu lieki. Pašvaldības varētu izvēlēties tos labākos un otru pusi sūtītu uz Īriju sēnes audzēt. Nauda nāktu atpakaļ uz Latviju kā pa reni. Bērni gudri un inflācija maza.

Ir jau Andrim arī citas vērtīgas domas par bikšu gludināšanu, par Vinniju Pūku, tagad būs par Teletūbijiem, bet man vislabāk patīk viņa patiesie vārdi: "Mūsu izglītības sistēma ir tizla." Kā naglai uz galvas jeb, precīzāk priekš Andra, kā latam pa viduci.

Bet tie tikai ziediņi. Izglītības un zinātnes ministre Rivžas kundze gvelž odziņas, izsakoties, ka var ticēt V. Dreijerei, ka mazkvalificēti pedagogi izglītības kvalitātei lielus draudus nerada. Stundai jābūt, uzdevumam jābūt. Būtisks ir skolēna patstāvīgais darbs. Dižu pienesumu izglītībai izdara arī premjers Kalvītis, skaidrojot, ja ticam V. Dreijerei, ka pedagogu trūkumā vainīgas pašvaldības. Vainīgie ir. Nav tā kā valdības un Saeimas maldīšanās valsts drošības likumos, kur vainīgo nav. Ir tikai demokrātijas mācāmstunda par 2 miljoniem latu.

Un tagad mans pienesums izglītības problēmai, faktiski atbalsts pedagoģijas doktorei Z. Ozolai. Pagarināt mācību gadu – tā ir zelta doma, ne sliktāka par iepriekš minēto A. Šķēles teikto. Bet Ozolas ieteiktais ir tikai pussolis, jāiet līdz galam.

Skolēniem jāmācās visu gadu! Gan skolotāji, gan skolēni savu gada atvaļinājumu jau saņēmuši mācību gada rudens, Ziemassvētku un pavasara brīvlaikos. Vēl vasarā laiskoties un valstij maksāt, tas ir par treknu! Ko tas dos?

Ozolas piemērs par iedomāto skolu ar 12 klasēm. Viņai gadā ir 35 mācāmnedēļas, 12 530 stundas un 17 skolotāji. Pagarinot mācību gadu līdz 38 nedēļām (viens mēnesis nost no brīvlaika), vajag 15,7 skolotājus. Mans priekšlikums, mācoties visu gadu, 49 nedēļas, vajag tikai 12 skolotājus. Tad sanāk, ka piecus skolotājus (vienalga kādus, jo, kā jau dzirdējām, Rivžas kundze uz kvalifikāciju neskatās) var sūtīt uz Īriju sēnes audzēt. Un tā no katras skolas. Kas par taupību! Esmu pārliecināts, ka šāds Rivžas kundzes ambiciozs risinājums ieies vēsturē, tāpat kā iegāja Birkava reņģu ēdāji, Godmaņa taupības krāsniņas un Krištopana muļķu tauta. Ķerieties pie darba, dižo darbu darītāju elite!

 

Izglītības nozari pārņem mācītāji

Sandris Vanzovičs,  NRA   04/16/07    Atbrīvošanās no Jaunā laika pārstāvjiem nonāk beigu fāzē.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas deputāti vakar no priekšsēdētājas pienākumu pildīšanas atbrīvoja partijas Jaunais laiks (JL) pārstāvi Baibu Brigmani, vietā ievēlot Juri Zaķi no Latvijas Pirmās partijas (LPP).

Par JL pārstāvju atbrīvošanu no augstākajiem amatiem domē bija skaidrs jau pēc mēra Aivara Aksenoka atlaišanas, taču Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas vadītājai B. Brigmanei izdevās noturēties savā amatā aptuveni mēnesi. Pat vēl ilgāk tas izdevies Sociālo jautājumu komitejas vadītājai Laurai Bulmanei (JL), par kuras atbrīvošanu no amata tiks lemts šodien.

Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas sēde vakar sākās diezgan dīvaini: pēc vicemēra Almera Ludvika (LPP) ierosinājuma jautājums par B. Brigmanes atbrīvošanu no amata tika pārcelts sēdes darba kārtībā kā pirmais, B. Brigmane lūdza, lai sēdi tālāk vada viņas vietniece Iluta Gaile (TP), savukārt viņa rosināja no zāles izraidīt žurnālistus. Balsojumā tas arī tika panākts – ar jaunās koalīcijas deputātu spēkiem. Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sandra Grīnberga gan paskaidroja, ka šāda rīcība ir pretrunā ar likumu, un masu mediju pārstāvji tika atpakaļ zālē, kur pa to laiku bija notikušas lielas lietas: B. Brigmane atbrīvota no ieņemamā amata, bet par komitejas priekšsēdētāju ievēlēts J. Zaķis (LPP). Interesanti, ka šis deputāts vakar nezināmu iemeslu dēļ komitejas sēdē pat nepiedalījās – teorētiski nav izslēgts, ka viņš šodien pat nezina, ka ticis ievēlēts tik augstā amatā. Nav skaidrs arī mērķis, kāpēc žurnālistus izraidīja no zāles. Tāpat vēlāk noskaidrojās, kas par ko balsojis, un nekādu brīnumu šajā balsojumā nebija:

J. Zaķi atbalstīja jaunā koalīcija, bet par B. Brigmani iestājās JL, PCTVL un LSP/Dzimtene pārstāvji. Pēc savas atbrīvošanas no amata jaunlaiciete izteica cerības, ka jaunais komitejas vadītājs turpinās iesāktos darbus.

Šodien pa B. Brigmanes taku, visticamāk, dosies arī pēdējais JL bastions domes vadošajos posteņos – Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja L. Bulmane. Kuluāros par viņas pēcteci tiek saukts apvienības Saskaņas centrs deputāts Leonīds Kurdjumovs, kurš gan vakar bija apslimis, taču solījās šodien uz komitejas sēdi ierasties. L. Kurdjumovs apliecināja savu gatavību ieņemt komitejas vadītāja amatu, taču viņš joprojām nav oficiāli informēts, vai kāds viņu tam maz izvirzīs. Turklāt šodien komandējumā joprojām atrodoties deputāts Jānis Zaržeckis (LPP), tāpēc nav pat zināms, vai koalīcija spēs savākt vairākumu, prātoja L. Kurdjumovs.

Neatkarīgās aprēķini liecina, ka, balsojumā kopā turoties opozīcijā sevi ieskaitījušajiem JL, PCTVL un dzimteniešiem, tiem ir stabils vairākums – septiņas balsis no 13. Tiesa, LSP/Dzimtene frakcijas sastāvā ietilpstošais sociālists Igors Zujevs varētu arī balsot kā koalīcija, taču šādā gadījumā, ja uz komitejas sēdi šodien neierodas J. Zaržeckis, koalīcijai vienalga būs pamatotas bažas iegūt vairākumu: balsis varētu dalīties līdzīgi.

L. Bulmane vakar šo situāciju nevēlējās īpaši komentēt, atzīstot, ka "šis ir sāpīgs jautājums, turklāt savai atbrīvošanai no amata neredzu pamatotu motivāciju". Viņa izteica nožēlu par to, ka šobrīd, kad sociālajā jomā ir sakrājies daudz svarīgu jautājumu, tā it kā tiek nobīdīta malā, priekšplānā izvirzot cīņu par politisko ietekmi komitejā. Jāpiebilst gan, ka tieši pati L. Bulmane vairāk nekā mēnesi nesasauca Sociālo jautājumu komitejas sēdes, lai risinātu šos "svarīgos jautājumus": bija skaidrs, ka jau nākamajā sēdē viņai nāksies pamest amatu... Par savu pēcteci L. Bulmanei gan viss bija skaidrs: "Kurdjumovs ļoti skaidri un gaiši zina, ka tieši viņš tiks izvirzīts šim amatam!"

 

Sākas drošākas interneta lietošanas kampaņa 'Dari TO arī internetā'

DELFI  04/16/07    Lai bērnus, vecākus un skolotājus informētu un izglītotu interneta satura drošības jomā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts un Latvijas Interneta asociācija (LIA) pirmdien atklājusi projekta Net-Safe kampaņu "Dari TO arī internetā."

"Mēs mācām bērnus, kā uzvesties skolā, uz ielas, klubos un citās sabiedriskās vietās, bet nereti tiek aizmirsts, ka bērniem jāpastāsta arī, kā droši darboties interneta vidē," kampaņu atklājot, secina īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele.

Iespējamu draudu interneta vidē ir daudz - naida kurināšana, rasisms, bērnu pornogrāfija un pedofilija, kiberterorizēšana, personas privātās informācijas (identitātes) zagšana, datu ļaunprātīga izmantošana, vīrusi. "Taču tas nebūt nenozīmē, ka tādēļ būtu jāaizliedz lietot internetu. Svarīgi ir panākt, ka sabiedrība ir informēta par iespējamiem draudiem un to novēršanas iespējām," tā I.Gudule.

Projekta ietvaros veiktais pētījums liecina, ka diemžēl seši no desmit jauniešiem uzskata, ka interneta lietošana nevar izraisīt nekādus draudus. Tikai 1,3% bērnu (6 - 13 gadi) un 28% jauniešu (14-18 gadi) uzskata, ka personīgās informācijas izpaušana internetā ir iespējams drauds.

Tieši tāpēc "Dari TO arī internetā" kampaņa būs provocējoša, lai pastiprināti pievērstu sabiedrības uzmanību interneta vidē sastopamajiem riskiem, preses konferencē atzīmēja ministre I. Gudele. "Reālajā dzīvē jūs aizsargātu savus bērnus. Tad kādēļ nedarāt to arī internetā?" tiek jautāts vienā no kapmaņas aktivitātēm - ar pirmdienu LTV1, TV5 un Latvijas Ziņu kanālā redzamo kampaņas TV klipu nobeigumā.

Arī svarīgākie Latvijas interneta portāli un vortāli kā Delfi, Apollo, TVNet piekrituši piedalīties projektā Net-Safe. Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Plešs stāsta: "Svarīgs ir kopīgais mērķis– uzlabota informācijas vides kvalitāte. Šis projekts ir lielisks piemērs valsts un nevalstisko organizāciju sadarbībai, un uzņēmumi ir gatavi iesaistīties, jo valsts nevis uzspiež savas prasības, bet aicina uz sadarbību." Portālos tiek ievietoti reklāmkarodziņi, kuru aizved uz speciāli šim projektam izveidotajā mājaslapā (www.drossinternets.lv, arī www.netsafe.lv).

www.drossinternets.lv atrodama informācija par galvenajiem riskiem internetā, ieteikumi vecākiem par drošāku interneta lietošanu bērniem. Pieejama arī informācija par satura filtriem un drošības rīkiem un cita aktualitātes. Mājaslapa piedāvā arī iespēju tajā noskatīties kampaņas "Dari TO arī internetā" videoklipus.

Jaunums ir mājaslapā piedāvātā iespēja elektroniski ziņot par interneta lapām ar kaitīgu saturu. Informācija tiks nodota atbildīgajai valsts policijas iestādei.

Projektā "Net-Safe" paredzētas arī vairākas citas aktivitātes. Esam jau informējuši par sekretariāta pētījumu "Drošāks internets bērnu un jauniešu vidū" (www.drossinternets.lv), rīkotajiem semināriem skolotājiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem. Vasarā plānotas vienas dienas nometnes – plenēri bērniem un jauniešiem, kurās sadarbībā ar speciālistiem varēs izstrādāt projektus par drošību internetā, kā arī tiks izstrādāti informatīvi un apmācības materiāli skolotājiem.

Sadarbībā ar SIA Lattelecom sekretariāts un LIA rīko radošo darbu konkursu skolēniem "Jaunieši – internets – drošība", kurā bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam līdz 2007. gada 7. maijam aicināti piedāvāt savus ierosinājumus un konkrētus risinājumus drošākai interneta lietošanai.

Projektu "Net-Safe" realizē īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts Sadarbībā ar Latvijas Interneta asociāciju. Projekts tiek līdzfinansēts ar Eiropas Kopienas finansiālo atbalstu.

 

Personālā latviešu valoda Briseles kāposta piezīmes

Māris Kūla, speciāli Dienai    04/17/07    Terminoloģiski nesakārtotākā joma noteikti ir datortehnika, kur droši vien ir visvairāk jaunu jēdzienu. Datortehnikā (no īpaši pūriskās franču valodas, kas ļoti negribīgi pārņem anglicismus, ir ienācis sinonīms "informātika") mums ir vismaz viens apzīmējums, ko grūti saukt par terminu, bet kas ir uzspiests, ko plaši lieto, un kas šķita kuriozs pat manai vecmāmiņai, lai viņai vieglas smiltis. Tas ir visiem zināmais "personal computer — PC" atveidojums latviski: "personāl[ai]s dators".

Vecmāmiņa stāstīja: padomju laikos darbavietā kadru daļas priekšniece esot bijusi "personālā pensionāre", tas bijis vienīgais gadījums, kad vārds "personāls" lietots kā apzīmētājs. Citos gadījumos lietots "personisks": jocīgais vārds padomju kadru daļas priekšnieces titulā nozīmējis, ka viņa saņēmusi daudz lielāku pensiju nekā citi pensionāri. Par to, ka savā laikā bijusi "atbildīgu padomju iestāžu personāla darbiniece". Acīmredzot priekšnieces un viņai līdzīgo gars ir bijis pietiekams, lai novestu no ceļa mūsu valodniekus un liktu pīšus (t.i., parastus, personiskus, personu lietošanai paredzētus datorus) saukt par (padomju) personāla datoriem.

Kā saukt jaunākas ar datortehniku saistītas lietas, kur personiskie datori var noderēt? Piemēram to, ko angliski dēvē par "blog"? Ja Misiņtēvs savulaik varēja teikt "meklējiet rakstos", tagad droši var aicināt "meklējiet internetā"! Ne tāpēc, ka tur būtu rodama neapgāžama patiesība, bet tāpēc, ka informāciju var iegūt ātri. Vietnē ir teikts: blogi ir periodiskas, secīgas personu (nevis personāla!) domu un tīkla saišu publikācijas internetā. Tur skaidrots, ka "blog" ir saīsinājums no "Web Log", un tajos atspoguļo gan to, kas notiek bloga autora personiskā vai darba dzīvē, gan internetā, tajā apvienojas dienasgrāmatas un norāžu elementi. Katrs lasītājs var mijdarboties ar konkrēta bloga autoru un citiem lasītājiem; angliski blogus sauc arī pilnā vārdā par "web log" jeb "weblog", tomēr definīcijas autoram šķiet, ka vārds "blog" varētu radīt vismazāk pārpratumu, jo vārdu salikums "web log" var nozīmēt arī "web server's log files" (tīkla servera veikto darbību uzskaitījums).

Definīcijā vēl norādīts, ka cilvēki ir veidojuši blogus ilgi pirms termina radīšanas, bet pēdējā laikā "blogošanai" ir vērojama tendence vērsties plašumā, jo automatizētas "satura apsaimniekošanas sistēmas", piem., un ir atvieglinājušas tiešsaistes publikācijas. Protams, latviski pieejamās datorterminu vārdnīcās nav "blog" tulkojuma. Mums nav arī tradīcijas kaut cik sakarīgi atveidot vārdus, no kuriem angļu valodā veidots saliktenis "blog", un arī šaubos, ka mūs labāk sapratīs tad, ja mēs sāksim garos palīgteikumos runāt par mūsu rakstiem tīklā — vai kā tagad daži cenšas teikt — "tīmeklī". (Tas ir internets pats; faktiski sen ir novecojis aizbildinājums, ka "inter–net" esot internets, tātad "tīkls", bet "web" esot tā interneta daļa, kurā līdzās tekstam ir arī attēli, un tāpēc latviski tas jāsauc citādi — par "tīmekli"; praksē tāds dalījums nav aktuāls: lietotāju apziņā "internet" un "[world wide] web" jau sen ir viens un tas pats, bet "interneta" vietā "tīmekli" mēs esam sākuši ievazāt tikai tagad).

Esot ieteikts "blogus" latviski saukt par "emuāriem". Droši vien ideja bijusi vienā vārdā saplūdināt jēdzienu "elektroniski, datorizēti memuāri". Doma nav slikta, bet vai ieteiktais vārds iedzīvosies? "Portāls" ar nozīmi — interneta vietne, no kuras nokļūt vairākās citās vietnēs — šķiet, nerada problēmu. "Router" — ierīci, ko izmanto, pārsūtot datus pa tīkliem, vismaz diviem, parasti vietējiem tīkliem / datoriem, pievieno vietās, kur savienojas divi vai vairāki tīkli. Angļu vārdam "route" latviski atbilst "maršruts", un tādas ierīces var dēvēt par "maršrutētājiem".

Savukārt ban[n]eris (banner ad) tiešā nozīmē "reklāmas karodziņš" parasti ir taisnstūrveida reklāma tīkla lapas malā vai virs / zem galvenā satura bloka, un arī saitīte uz reklāmas īpašnieka tīkla lapu. Interneta sākumos banneri bija reklāmas tikai no tekstiem un attēliem; tagad "Flash" tehnoloģija tādus karodziņus ir padarījusi daudz sarežģītākus, un tajos var būt arī kustīgi attēli un skaņas. Lai cik ļoti mūs kaitinātu reklāmas karodziņi, lielākā daļa komerciāli orientētu tīkla vietņu izmanto "banner ads".

Tos varētu saukt par karodziņiem, arī banneriem — ko izvēlēsimies mēs, lietotāji? Ja nedomājot esam pieņēmuši "personālos datorus", un mēģinām lietot nejēdzīgo "lej–up–ie–lādēt" (downolad), aizmirsuši, ka pirms šī neveiklā un uzspiestā vārda visi bija normāli runājuši par filmu vai mūzikas "nosūknēšanu" no tīkla, mazliet šaubos — vai pratīsim izvēlēties labāko variantu jaunās sfēras parādību apzīmēšanai.

 

Pedagogi pieprasa darba algas likmi paaugstināt līdz 468 latiem

TVNET/LETA   04/17/07     Šodien izplatītā vairākām valsts institūcijām adresētā atklātā vēstulē pedagogi pieprasa paaugstināt pedagoģiskās darba algas likmi no 178,22 latiem uz 468,8 latiem pēc nodokļa nomaksas, bet pedagoģijas budžeta grupas studentiem noteikt par obligātu pēc augstskolas absolvēšanas piecus gadus strādāt skolā, kā arī izstrādāt sociālā atbalsta politiku pasniedzējiem.

Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, Saeimas Izglītības komisijai, premjeram Aigaram Kalvītim (TP), izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (ZZS), Rīgas domei un Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām nosūtīto vēstuli parakstījuši 6557 pedagogi.

Pedagogi uzskata, ka pensionēšanās vecums jāsamazina un nedrīkst atcelt izdienas pensijas, jādiferencē apdrošināšanas polises atbilstoši darba stāžam, kā arī jānosaka īpaši mājokļu kreditēšanas nosacījumi.

Tāpat likumdošanā būtu jāveic grozījumi, lai skolēniem, kurus valsts nav spējusi nodrošināt ar pedagogiem, netiktu liegta iespēja saņemt pamatskolas apliecību vai vidusskolas atestātu un turpināt studijas nākamajā izglītības pakāpē, skaidro vēstules autori.

Vēstulē pedagogi norāda, ka izglītībā iestājusies krīzes situācija. Skolotāji uzskata, ka "nav iespējams radīt Eiropas tirgū konkurētspējīgu sabiedrību ar augsti attīstītu garīgo potenciālu un realizēt Nacionālo attīstības plānu, ja izglītībai nav piešķirts atbilstošs finansējums".

"Nepietiekams pedagogu, kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums vispārizglītojošās skolās rada krīzes situāciju izglītības sistēmā," teikts vēstulē.

Skolotāju un studentu aptauja liecina, ka nopietnākās problēmas rada vispārējs pedagogu trūkums un pedagoģiskā sastāva novecošanās, pedagogu pārslodze, finansiāli un morāli nepietiekami novērtētais pedagoģiskais darbs, darba tirgū konkurētnespējīgais atalgojums, vāja sociālā atbalsta politika.

Skolotāji skaidro, ka mācību iestādes nespēj nodrošināt izglītības kvalitāti un efektivitāti un realizēt Izglītības likumā noteiktos pienākumus. Turklāt skolām tiek izstrādāti papildu uzdevumi - pakāpeniska pāreja uz obligāto vidējo izglītību, preventīvais darbs ar sekmēs vājiem skolēniem, pedagogu profesionālās kvalifikācijas un kompetences paaugstināšana.

Skolu administrāciju aptauja, kuras rezultāti pievienoti vēstulei, liecina, ka 37,89% no aptaujāto 37 Rīgas skolu pedagogiem strādā 1,5-2 slodzes. 3,44% no šo skolu pasniedzējiem ir studenti, 6,32% - pirmspensijas vecumā, 9,51% - pensijas vecumā, bet 2,35% - nav pedagoģiskās izglītības.

 

Viedoklis: Pedagogs – ekonomiski nesaprātīga būtne?

Oskars Lūsis, bijušais ekonomikas, bet joprojām esošais informātikas pedagogs

DELFI  04/17/07    Esmu pedagogs ar vairāk kā 10 gadu pedagoģisko stāžu. Diemžēl pēdējā laikā sāku apsvērt, vai esmu izvēlējies pareizo profesiju. Ne jau tāpēc, ka man darbs nepatiktu, vai skolnieki būtu kļuvuši pārāk neganti (pie tā katrs pedagogs ar laiku pierod un samierinās), bet gan tāpēc, ka neesmu ekonomiski saprātīga būtne, kas prot rēķināt. Kādreiz es strādāju par biznesa ekonomisko pamatu un sociālo zinību skolotāju. Pamatojoties uz savu līdzšinējo darba pieredzi un LR MK noteikumiem Nr. 746 (2004.08.24.), adaptējot situāciju līdzšinējā situācijā, esmu ieguvis šādu interesantu informāciju.

Mācīju sociālās zinības trīs astotajās klasēs un sešās vidusskolas klasēs – 10., 11. un 12. klasē, katrā pa 1 stundai nedēļā. Tātad kopā man bija 9 tarificētas stundas. Pieņemot, ka pedagogam darba stāžs ir lielāks par 5 gadiem, bet mazāks par 10 gadiem (tāds arī man toreiz bija), šodien par to pedagogs saņem 234 Ls bruto algu par 21 nostrādāto stundu nedēļā. Pedagoga darba algu nosaka par darbu astronomiskajās stundās, īsos pārtraukumus (starpbrīžus) starp stundām ieskaita darba laikā. Tātad – par nostrādātajām 9 stundām nedēļā tika tarificētas 9/21=0,43 likmes un tas šobrīd ir Ls 234x0,43=100,62 Ls.

Cilvēkam, kurš nekad nav strādājis skolā, tas varētu šķist labs atalgojums. Tik tiešām, 101 lats par 36 (9x4) stundām mēnesī cilvēkam ar pamatizglītību un bez jebkādas arodizglītības varētu būt labs atalgojums, bet pedagogam, ar vienu (manā un daudzu citu pedagogu gadījumā divām vai pat vēl vairāk) augstāko izglītību tas nav atbilstošs atalgojums, bet ne par to ir šis stāsts. Atgriezīsimies pie matemātikas.

Pieņemsim, ka stundas tika saplānotas šādi: otrdienās 2.,3. un 5. stunda; trešdienās 1.,2.,3. un 5 stunda; piektdienās 1. un 3. stunda. Savukārt stundu sākuma un beigu laiki bija šādi: 1. stunda 8:30-9:10 2. stunda 9:15-9:55 3. stunda 10:05-10:45 4. stunda 11:15-11:55 5. stunda 12:05-12:45 Tādēļ otrdienās es pavadīju skolā 3,5 stundas, trešdienās 4,25, bet piektdienās 2,25 stundas, kopā – 10 stundas.

Tā kā savu priekšmetu pārzināju labi (biju nesen beidzis ekonomikas maģistrantūru), tad spēju sagatavoties šīm 9 stundām 4 stundu laikā (katrai klašu grupai veltot vienu stundu) – kopējais pavadītais laiks 10+4=14 stundas.

Ik pēc trijām četrām nodarbībām es rīkoju pārbaudes darbus. No 9 stundām nedēļā, 2 bija pārbaudes darbu stundas. Man pašam nepatīk kontroldarbi, kas izpaužas kā tests, jo tas ne vienmēr spēj atspoguļot skolnieka patiesās zināšanas, tādēļ darbos vienmēr centos iekļaut arī kādu āķīgāku teksta uzdevumu, definīciju skaidrojumu vai ko citu atbilstoši tēmai. Ar diviem šādiem klašu kontroldarbiem es tiku galā 2 stundās, veltot katram skolnieka darbam aptuveni 1,5 minūtes. Ekonomikas priekšmetā viens no pārbaudes veidiem ir argumentētā eseja, tad gan katru darbu centos cītīgi izlasīt un dažreiz man vienam darbam nācās veltīt pat 10 minūtes...Tātad kopā jau esmu pavadījis 14+2=16 stundas.

Šajā brīdī atskatoties uz raksta sākumā minētajām 9 stundām, nākas aizdomāties. Kā tad tā? Es taču strādāju 16 stundas! Kur tad palikušas manas 7 nostrādātās stundas (16-9)? Vai tiešām es nemāku plānot savu laiku? Diemžēl, māku gan plānot, gan rēķināt, tādēļ vairāk arī nestrādāju par ekonomikas skolotāju. Un ne jau tāpēc, ka man nepatika darbs vai skolnieki bija kļuvuši negantāki, bet tāpēc, ka man universitātē mācīja – ekonomikā par saprātīgām būtnēm (darba ņēmējiem, darba devējiem) uzskata cilvēkus, kas domā par sevi.

Domāju (un arī zinu), ka šobrīd nekas skolā nav mainījies, joprojām ir jāgatavojas stundām, joprojām ir jālabo kontroldarbi, joprojām ir brīvstundas. Ir arī vēl daudzas citas aktivitātes, kuras neminu un nerēķinu – konsultācijas nesekmīgajiem vai nesamierinātajiem ar savām atzīmēm, tikšanās ar vecākiem, pedagoģiskās sēdes, zinātniskie un projektu darbi...

Patieso pedagoga darba apjomu var novērtēt tikai profesionālis – mūsu gadījumā tā ir Izglītības ministrija. Ja tā ir profesionāla, tad taču arī ministrijā ir šādi aprēķini? Ja nu tomēr nav, droši varat izmantot manus aprēķinus un nav obligāti nepieciešams atsaukties uz maniem datiem, jo es taču esmu tikai pedagogs ar divām augstākajām izglītībām un 11 pedagoģiskā darba stāža gadiem...

 

Skolotāju atklātā vēstule valsts augstākajām amatpersonām

Apollo  04/18/07    2006. gada vasarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publicēja «Pamatnostādnes izglītības attīstības koncepcijai 2007.–2013. gadam» (MK rīkojums Nr. 742, 27.09.2006.), kurās ir noteikti izglītības attīstības politikas mērķi. Dokumentā uzsvērts, ka «Eiropas valstu izglītības ministri ir vienojušies par trīs galvenajiem mērķiem, kas līdz 2010. gadam būtu jāsasniedz iedzīvotāju un visas Eiropas Savienības (ES) labā:

· uzlabot ES izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un efektivitāti;

· nodrošināt, lai tās būtu pieejamas visiem;

· atvērt plašākas izglītības un apmācības iespējas».

2006. gada 7. novembra Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību kā valdības ilgtermiņa pamatuzdevums tiek minēts «izveidosim Latviju par konkurētspējīgu, augsti attīstītu valsti ar stabilu labklājības sabiedrību», vienlaikus izvirzot kā neatliekamu uzdevumu pilnveidot izglītības sistēmu, orientētu uz zināšanām, kas nepieciešamas ekonomikas attīstībai. Tiek plānotas jaunas iniciatīvas un pasākumi, lai nākamajā plānošanas periodā (2007–2009) ar projekta «Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija» palīdzību veiktu būtiskus uzlabojumus izglītības sistēmā. Uzskatām, ka nav iespējams radīt Eiropas tirgū konkurēt spējīgu sabiedrību ar augsti attīstītu garīgo potenciālu un realizēt Nacionālo attīstības plānu (citāts: «Zināšanas kļūst par valsts stratēģisko bagātību un galveno ekonomiskās izaugsmes resursu, kas nodrošina cilvēkam iespēju kļūt par aktīvu darba devēju vai par augsti kvalificētu speciālistu — darba ņēmēju, kurš spēj sasniegt augstu darba ražīgumu»), ja izglītībai nav piešķirts atbilstošs finansējums.

Latvijas valsts labklājības garants ir ES darba tirgū konkurēt spējīgs jaunietis, kuru sagatavo augsti kvalificēts, materiāli un finansiāli motivēts pedagogs vispārizglītojošā skolā. Nepietiekams pedagogu, kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums vispārizglītojošajās skolās rada krīzes situāciju izglītības sistēmā. Mācību iestāde vairs nespēj nodrošināt izglītības kvalitātes un efektivitātes dinamiku un realizēt Izglītības likumā noteiktos uzdevumus. Vienlaikus skolām tiek izstrādāti vēl papildu nosacījumi — pakāpeniska pāreja uz obligāto vidējo izglītību, preventīvais darbs ar sekmēs vājiem skolēniem, pedagogu profesionālās kvalifikācijas un kompetences paaugstināšana, kas nodrošina konkurētspēju ne tikai Eiropas līmenī, bet arī pasaules mērogā (Nacionālais attīstības plāns).

2007. gada februārī un martā tika veikta Rīgas skolu, skolotāju un LU Fizikas un matemātikas fakultātes studentu aptauja, lai izzinātu problēmas un viedokļus par situāciju izglītībā, kā arī apkopotu piedāvātos problēmu risinājumus. Aptauju rezultātā ir konstatēti šādi problēmu loki:

· vispārējs pedagogu trūkums (pēc aptaujāto skolu iesniegtajām ziņām 2006./07.m.g. nenotiek 207 humanitārā un 262 eksaktā cikla, tai skaitā 154 fizikas, stundas nedēļā) un

pedagoģiskā sastāva novecošanās (pirmspensijas un pensijas vecumā 16%);

· pedagogu pārslodze (39,11% pedagogu strādā 1,5–2 slodzes , 13,75% strādā citu papildu darbu, daudzi papildina savu ģimenes budžetu, strādājot vasaras atvaļinājuma laikā);

· finansiāli, morāli nepietiekami novērtētais pedagoģiskais darbs;

· darba tirgū konkurēt nespējīgais atalgojums un vāja sociālā atbalsta politika;

· Izglītības un Vispārējās izglītības likuma prasībām neatbilstošs finansiālais, tehniskais, materiālais nodrošinājums;

· izaugsmes iespēju trūkums un pedagoga «bālais» tēls sabiedrībā.

Mūsu prasības:

1. Pamatojoties uz aptaujāto pedagogu patēriņa groza izpētes rezultātiem, paaugstināt pedagoģiskās darba algas likmi no Ls 178,22 pēc nodokļu nomaksas (ja ir viens apgādājamais) uz Ls 468,8 (skat. pielikumu) pēc nodokļu nomaksas, paredzot nozīmīgu atalgojuma diferenciāciju atkarībā no pedagoga kvalifikācijas un pienākumu apraksta.

2. Pedagoģijas zinātņu budžeta grupu studentiem pēc augstskolas absolvēšanas piecus gadus nostrādāt skolā. Pašreizējās krīzes situācijas risināšanai radīt iespēju un apstākļus arī citu zinātņu bakalauru ieplūšanai skolās (studiju kredītu dzēšana, stipendijas pēdējos kursos u. c.).

3. Izstrādāt sociālā atbalsta politiku pedagogiem (pensionēšanās vecumu samazināt un neatcelt izdienas pensijas ar 2008. gada 1. jūliju, dienesta dzīvokļu fonda veidošana vai mājokļu īpaši kreditēšanas nosacījumi, veselības aprūpes politika — veselības apdrošināšanas polišu diferencēšana atbilstoši darba stāžam, saglabājot to arī pensijas periodā).

 

4. Krīzes situācijas apstākļos MK veikt skaidrojumus Izglītības likuma 11. pantā un Vispārējās izglītības likuma 39. un 48. pantā, lai skolēniem, kurus valsts nav spējusi nodrošināt ar pedagogiem, netiktu liegta iespēja saņemt pamatskolas apliecību vai vidusskolas atestātu un turpināt studijas nākamajā izglītības pakāpē.

Izprotot ekonomiskos apstākļus un izstrādāto inflācijas apkarošanas programmu, mēs, skolotāji, piedāvājam izvērtēto tikai minimālo izglītības sistēmas krīzes novēršanas programmu, kas jāveic nekavējoši.

 

Skolotāji norāda uz ieilgušo krīzi izglītībā

Inga Paparde  NRA  04/19/07    Vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, pieprasot palielināt samaksu par vienu darba algas likmi, parakstījuši vairāk nekā 6000 skolotāju.

Viņi norāda, ka izglītības krīze arvien turpinās, neraugoties uz dažādiem solījumiem un plāniem turpmāko gadu laikā palielināt gan skolotāju algas, gan risināt citas svarīgas izglītības sistēmas problēmas. "Pedagogu neapmierinātība ar pašreizējo situāciju ir pamatota, un vēstule atklāj visu Latvijas skolotāju problēmas," Neatkarīgajai atzīst Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. Ja paraksti būtu vākti visā Latvijā, tad lielākā daļa Latvijas skolotāju parakstītos. Viņš uzsver: ir ļoti grūti panākt kādu vienošanos ar politiķiem, jo vārdos nereti tiek teikts viens, bet, kad "ieraugām uz papīra uzlikto, pilnīgi kas cits".

Pašlaik skolotāja pedagoģiskā darba algas likme ir 178 lati pēc nodokļu nomaksas. Vēstulē valsts augstākajām amatpersonām skolotāji pieprasa šo samaksu paaugstināt līdz 468 latiem par vienu likmi pēc nodokļu nomaksas. Tomēr ne tikai algas jautājums ir galvenais, ko vēstījumā min pedagogi. Skolotāji uzskata, ka nav iespējams radīt Eiropas tirgū konkurētspējīgu sabiedrību ar augsti attīstītu garīgo potenciālu un realizēt Nacionālo attīstības plānu, ja izglītībai nav piešķirts atbilstošs finansējums.

Nepietiekams pedagogu, kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums vispārizglītojošās skolās rada krīzes situāciju izglītības sistēmā. Nopietnas problēmas rada vispārējs pedagogu trūkums un pedagoģiskā sastāva novecošanās, pedagogu pārslodze, finansiāli un morāli nepietiekami novērtētais pedagoģiskais darbs, darba tirgū konkurēt nespējīgais atalgojums, vāja sociālā atbalsta politika. Mācību iestādes nespēj nodrošināt izglītības kvalitāti un efektivitāti un realizēt Izglītības likumā noteiktos pienākumus. Vēstulē skolotāji arī aicina pedagoģijas budžeta grupas studentiem noteikt par obligātu pēc augstskolas piecus gadus strādāt skolā, kā arī izstrādāt sociālā atbalsta politiku pasniedzējiem.

Viena no lielākajām skolotāju problēmām pašlaik ir psiholoģiska un arī fiziska pārslodze, Neatkarīgajai saka Rīgas 20. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Aiga Ozola. Viņa ir viena no skolotājām, kas parakstījusi vēstuli amatpersonām. "Jā, daudziem var likties, ka skolotāja alga ir pietiekama, arī ministrijā strādājošajiem un politiķiem, bet ne visi zina, cik daudz skolotājam ir jāstrādā, lai šo algu nopelnītu. Darbam lielā mērā tiek pakārtota visa pārējā dzīve – ģimene, atpūta, attiecības ar draugiem. Bieži ir tā, ka burtnīcas izlabot var tikai sestdienās, svētdienās, jo darbdienu vakaros jāgatavojas nākamajai darba dienai," skolotāja ikdienu raksturo A. Ozola. Ne jau aiz laba prāta skolotāji pārstrādājas – par dzīvokli ir jāmaksā un ir arī jāēd. Skolotāja atzīst, ka viņa strādā gandrīz divas slodzes, tas ir, 34 kontaktstundas – tikai tā var nopelnīt iztikai nepieciešamo algu, tāpēc pat muļķīgs izklausās Neatkarīgās jautājums – vai viņa strādātu mazāk stundas, ja atalgojums par vienu likmi būtu lielāks. "Protams, es labprāt strādātu mazāk! Jo, ilgstoši strādājot tik lielu slodzi, skolotājs fiziski un morāli ļoti nogurst," saka pedagoģe. A. Ozola strādā arī pedagoģiskās korekcijas klasēs, kur bērni ir ielaiduši mācību vielu, nav kādu laiku mācījušies un vecāki nav pievērsuši uzmanību viņiem, kā arī vakarskolas klasēs. "Ja kāds iedomājas, ka mūsdienās skola ir tāda pati kā agrāk, viņš maldās – skolotājs vairs nevar ienākt klasē, atvērt grāmatu un gaidīt, ka visi bērni rāmi sēdēs un klausīsies. Ir pilnīgi citas metodes jāizmanto, lai bērnus ieinteresētu, un gandarījumu dod tas, ja tev to izdodas paveikt!" uzsver A. Ozola. Tieši tāpēc viņa joprojām strādā skolā, lai gan nereti prātojusi par citu darbu.

Rīgas 20. vidusskolas direktore Sulemite Farštandikere saka: skolotāju algas nav ļoti mazas, bet tas ir panākams tikai ar nenormālu pārslodzi. "Skolotājam ir tik necilvēcīgi jāstrādā, ka neatliek laika sevis attīstīšanai," uzskata direktore. Skolotāja darba diena ir nosacīts jēdziens – viņš nostrādā skolā savas stundas, bet vēl ir jālabo mājas darbi, jāgatavojas nākamajām stundām, jābūt zinošam par aktuālajiem jautājumiem.

***

Izglītības un zinātnes ministrijas pasākumi

Ministru kabinets apstiprinājis pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu līdz 2010. gadam. Minimālā darba samaksa (pirms nodokļu nomaksas) par vienu likmi (21 kontaktstunda):

284 lati – 2007. gads

344 lati – 2008. gads

414 latu – 2009. gads

494 lati – 2010. gads

Šobrīd pedagogi strādā vidēji

1,3 likmes (27 kontaktstundas)

Avots: IZM

***

Skolotāja algu veido:

Samaksa par vienu likmi (21 kontaktstunda) – 178 lati (vidēji) pēc nodokļu nomaksas

Piemaksas:

par audzināšanas darbu (ja ir audzināmā klase, atkarībā no bērnu skaita) – papildus likmei piecas stundas nedēļā

par darba kvalitāti (kritēriji valstī kopumā nav noteikti, piemaksu var arī nesaņemt) – 10 procentu no algas apmēra

par rakstu darbu labošanu (valodu un matemātikas skolotājiem, rēķina pēc dažādiem kritērijiem) – papildus likmei 2,75 stundas nedēļā

pašvaldību piemaksas (piemēram, Rīgā 20 latu par slodzi, piemaksa var būt lielāka, bet tās var arī nebūt)

ir piemaksas speciālo skolu skolotājiem, kuri strādā ar bērniem invalīdiem – 20 procentu apmērā no algas

Avots: LIZDA

 

Lēmums par pedagogu atalgojumu būtu jāsaista arī ar izglītības kvalitāti

Laura Dzērve,  Diena  04/19/07    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvairīgi komentē sešarpus tūkstošu pedagogu parakstīto atklāto vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā iekļauta prasība palielināt atalgojumu. Pedagogi pieprasa, lai viņu darba algas tiktu palielinātas vidēji no 178 latiem līdz 468 latiem pēc nodokļu nomaksas. Valdības akceptētā skolotāju algu paaugstināšanas programma no 2006. līdz 2010.gadam, kas tās paredz palielināt līdz 464 latiem "uz papīra" 2010.gadā, viņus neapmierina.

IZM šo prasību, protams, izvērtēšot, taču uzsver — jau tagad tā darījusi ļoti daudz, lai pilnveidotu pedagogu atalgojumu. Valdībā IZM iesniegusi pedagogu atalgojuma palielināšanas programmas projektu, kurā no šā gada 1.septembra paredzēts papildu atalgojums. Dienas aptaujātie izglītības eksperti uzskata, ka pedagogu algas ir jāpaaugstina, jo atalgojums un izglītības kvalitāte iet roku rokā.

"Pirmais un galvenais ieguvums no algu paaugstināšanas ir tas, lai skolās būtu skolotāji. Otrkārt, lai viņi būtu kvalitatīvs darbaspēks — lai direktoram būtu kaut minimālas iespējas izvēlēties. Lai nebūtu tā, ka jāpriecājas par ikvienu, kas nāk un strādā un nevar skolotāju nomainīt, ja neapmierina viņa darbs," — viena no pedagogu vēstules rakstītājām, Rīgas 85.vidusskolas mācību pārzine Inguna Tīkmere. Vēstulē aplūkoti vairāki problēmu loki — pedagogu trūkums, novecošanās, pārslodze, kā arī konkurēt nespējīgais atalgojums un vājā sociālā atbalsta politika.

"Nekur nav teikts, ka mēs nevarētu palielināt par lielākiem apjomiem skolotāju algas. Taču jāskatās, kādas ir valsts budžeta iespējas. Izvērtēsim," par skolotāju prasību palielināt algas izvairīgi atbild izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS) padomniece Agnese Korbe. Pedagogu atalgojuma palielināšanas programmas projektā IZM jau plāno ar 2007.gada 1.septembri pedagogiem apmaksāt divas stundas par vienu likmi individuālajam darbam ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās.

"Kādu izglītības kvalitāti mēs varam prasīt no pedagoga, kurš strādā pusotru slodzi? Normāli ir strādāt vienu darba slodzi nedēļā, tas ir Latvijā aktuālākais kritērijs kvalitātei. Ja pedagogs strādā vairāk — tas ir kritiski kvalitātei," saka izglītības eksperts Guntars Catlaks. Viņaprāt, pedagogiem nepieciešams ne tikai konkurētspējīgs atalgojums, bet arī karjeras perspektīvas, drošadarba vieta, iespējas tālāk izglītoties, normāli darba apstākļi.

Izglītības politikas eksperte Marija Golubeva domā — ja pedagogu algas būtu konkurētspējīgākas, salīdzinot ar citiem tautsaimniecības sektoriem, no pedagogiem varētu daudz vieglāk prasīt mūsdienīgu metožu izmantošanu un tālākizglītību. "Algu paaugstināšana arī varētu būt priekšnoteikums, ka skolotājiem jāatbilst zināmiem kritērijiem, kas varētu būt stingrāki," saka M.Golubeva.

 

Viedoklis: Smalkas lietiņas

Arno Jundze,  NRA  04/19/07    Kāda pazīstama un ļoti pieredzējusi grāmatu redaktore, kas izgājusi vēl veco padomju preses izdevumu skolu, nesen man teica: vai zini – nav nekā vieglāka kā pārmācīt pārgudru latvieti.

Piedāvā viņam ielikt pieturzīmes divos elementāros gandrīz vienādos saliktos sakārtotos teikumos. Pirmais teikums ir šāds: "Šodien ārā spīd saule un pūš vējš." Otrais teikums gandrīz tāds pats: "Spīd saule, un pūš vējš." Pirmajā gadījumā komats nav jāliek, jo abām teikuma daļām kopīgs ir vārds šodien, bet otrajā gadījumā komats ir jāliek, jo tur šā vārda nav.

Kāda gan te ir loģika? Nekādas!

Šādas un tai līdzīgas likumības latviešu valodā kopš padomju laikiem savairojušās kā blusas kranča kažokā. Vispirms, šķiet, nāca proletāriskie strādnieku augstskolās marksistiskās pseidogudrības sagrābstījušies Krievijas latviešu filologi, kas paziņoja, ka garumzīmes vārdos ir buržuāziska padarīšana. Kopš tā laika dabūjām uz kakla "mītu" un "mitoloģiju" "demonus" un "dēmonus". Tad gluži kā baravikas pēc lietus sāka vairoties komati pirms un aiz divdabja teicieniem – dīvainie vārdi un vārdeļi, kurus te liek, te neliek komatos, no sērijas ",piemēram," un "acīmredzot". Tad sākās mēģinājumi sacerēt latviskojumus internacionālismiem, kas starptautiskā mērogā tika pieņemti bez iebildēm: "sputņika" aizstājējs zemes mākslīgais pavadonis iegājās, "tāldzirde" un "tālrāde" radio un televīziju neizspieda.

Viens no pēdējā laika briesmīgākajiem darinājumiem ir "lejuplādēt", kas radīts, lai aizstātu datorvalstības terminu "download", burtiski to latviskojot. Nelaime vien, ka pastāv pretējs termins "upload", kam pēc elementārās loģikas vajadzētu sekot latviskojumam "augšuplādēt". Skan, varētu teikt, "viennozīmīgi" stulbi, ja vien "viennozīmīgi" un "daudznozīmīgi" nebūtu pēdējo gadu neglītākais valodas atkritums, kas izvilkts no ietilpīgā krievu valodas šmucspaiņa. Īpaši jau tāpēc, ka vēl pirms "lejuplādēt" datoristu žargonā pastāvēja krietni dzīvotspējīgāki termini – "nopumpēt", "nosūknēt" un "novilkt".

Raugoties uz valodas telpā notiekošo, bieži nāk prātā kāda veca, bet patiesa anekdote par pirmo Latvijas laiku medicīnas profesoru, kam padomju kolēģi un komjaunieši pārmeta rupjību – sirmais kungs lekcijās lietojis nevis smalko svešvārdu "urīns", bet pirmskara medicīnā pieņemto latvisko "mīzali". Uz to profesors atbildēja – "mīzali" ir dabisks ķermeņa darbības galaprodukts, bet "urīns" ir tas, kas sakāpj galvā tiem, kas izliekas smalkāki nekā patiesībā ir. Tādas, lūk, lietiņas.

 

 

 

Kultūrā...

 

 

Animācijas filma Spēlēju, dancoju

NRA  04/17/07

Režisore Roze Stiebra.

- Māksliniece Helēna Heinrihsone

- Iļģu mūzika

- Producents Ansis Bērziņš

Kristīne MATĪSA * * * *

Spilgta parādība latviešu animācijas un īpaši studijas Dauka darbu kontekstā; spilgta gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pirms dažiem gadiem filmiņās Ceļojums un Tanzānija Helēna Heinrihsone jau sāka radināt pie sava krāsainā rokraksta, te nu tas uzplaucis krāšņos ziedos, un skatītāji uzreiz sadalās sajūsmīgos slavētājos un aktīvos noliedzējos. Piederu pie pirmajiem, lai gan saprotu arī otros; tomēr šāda kontrastaina stilizācija man šķiet vispiemērotākais veids sirreālās Raiņa lugas pasaules veidošanai – tak ne jau latviski pelēkā reālismā būtu bijis jānoslīkst! (Lai gan pelēki glāsmainā veļu/galvaskausu plunkšķēšana arī ir ļoti skaista). Izcils atradums – naksnīgās pilsētas foni un gredzenveida kompozīcija ar estrādi sākumā un beigās, turklāt vēl sirsnīgs joks ar paklanīšanos pēc titriem.

Lielākā pretenzija – autoriem, šķiet, pietrūcis izdomas, lai katru filmas sekundi piepildītu ne tikai krāsā un mūzikā, bet arī attēlā. Tāpēc Leldes plīvurs vismaz trīs reizes nopland pilnīgi vienādi, ellē viena no bārdāmām trīsreiz krīt uz beņķa, Tots Leldi divreiz pieglauž sev klāt, un Leldes mati apvijas atkal tāpat... Un galu galā sabiezē sajūta, ka visu ekrānā redzamo vajadzētu izkāst caur marli, t.i., samontēt koncentrētāk, bet to, redz, neļauj Iļģu dziesmu konkrētais garums.

Tomēr šī varbūt ir tikai sīkumaina kasīšanās, jo visā visumā Spēlēju, dancoju ir iespaidīgs darbs, kurš, cerams, atradīs sev auditoriju ne tikai starp Iļģu faniem.

Arno JUNDZE * * * *

Visu izšķir konteksts. Arī šoreiz, jo sagadījās tā, ka tieši pirms Spēlēju, dancoju nācās noskatīties vairākus kino gabalus, kuru režisori apzināti piegriezuši krāsas, bet laiks un vienā gadījumā arī firmas Svema lentes apšaubāmā kvalitāte šo efektu pievilkusi pie robežas, aiz kuras bīstami zvārojas defekts. Helēnas Heinrihsones sulīgais krāsu raksts uz šāda fona atgādināja glāzi svaigi spiestas nešķaidītas citronu sulas. Koši, pat latviski neierasti un intriģējoši.

Iepriekš klausoties un lasot par filmas tapšanu, šķita – mission impossible! Tāpēc prieks, ka Roze Stiebra pierādījusi – ir iespējams. Rainis un Iļģi korekti palikti malā, droši interpretējot pa savam un radot jaunu mākslas darbu. Filma nav pārvērsta nedz par noputējuša teksta reliktu, nedz par pārgaru videoklipu. Lielisks ir gājiens ar naksnīgās Rīgas fonu – kaut ko līdzīgu, protams, gluži citā kontekstā, piedāvā nešpetnie MTV 2 estēti, kuriem, jāatzīst, nav nekā svēta šai pasaulē. Visticamāk, ka Spēlēju, dancoju tiks atzīts par nekomerciālu, tomēr nekomercialitāte šai gadījumā ir uzslava, jo kādreiz jau vajag arī kaut ko sirdij, nevis ārzemniekiem.

Zane DZENE * * *

Diezin vai Rainis kādreiz spēja pat iedomāties, ka viņa sarakstītā luga reiz kļūs par košas un muzikālas animācijas filmas sižetisko pamatu. Studijas Dauka pēdējos gados piejaucēts vizuālais tēls (māksliniece Helēna Heinrihsone) kā koša ilustrācija Iļģu radītajai mūzikai, apreibinot ar krāsainību un varoņu graciozitāti. Spēcīgs vēstījums un zīmētās pasaules apvienojums ar naksnīgās Rīgas panorāmu, neieslīgstot sentimentālā vāvuļošanā vai neciešamā demagoģijā. Groda pēcgarša klasikas modernizācijai, nezaudējot oriģināldarbā ietverto jēgu un veiksmīgi apejot Raiņa smagnējo valodu, kas filmā izdziedāta gan latviskās, gan čigāniskās notīs. Tiesa, šaubos, vai bilde bez skaņas uzrunātu skatītājus un vai filmas ceļš pasaules animācijas filmu festivālos būs rozēm kaisīts, jo ietvertie kodi – pat animācijas valodā! – liedz vieglu piekļūšanu lugu nelasījušajam.

Anita UZULNIECE * * * *

"Simboliska mīlestības mistērija animācijas filmā Spēlēju, dancoju" – rakstīts uz krāsainās ielūguma kartītes uz Rozes Stiebras filmas pirmizrādi. Vienā teikumā: tas ir dancis ap Ilgas Reiznieces un Gata Gaujenieka komponēto mistēriju – dziesmu spēli, ko izdziedājuši Iļģi, savos tēlos izfantazējusi un uzzīmējusi Helēna Heinrihsone, datorā atdzīvinājis Dzintars Krūmiņš, kopā salikusi Roze Stiebra un producējis Ansis Bērziņš. Viņš kā filmas libreta autors tad arī atbild par Raiņa lugas un Iļģu mūzikas īsinājumiem.

Dancis, kas sagriež pazīstamos Leldes un Zemgus kāzu nakts notikumus spilgtā virpulī, kur vampīriskajos elles skatos tomēr nepazūd spēlmanīša Tota skaistā upurēšanās ideja. Kas ir visas sakultās jezgas (kā Bobam Fosam) asins lāsa (kā Rainim). Dzīvs irrr, svēts irrr – finālā var pat skaidri dzirdēt zemesvēzīšus. Atslēga, kas filmā motivē Raiņa izdomāto tēlu mūsdienīgi heinrihsoniskos vaibstus un galvu reibinošo datordeju tempu, ir ideja veidot krāšņo inscenējumu uz mūsdienu pilsētas fona. Kad pusnakts mistērija beidzas, spēles dalībnieki, aktieri, paklanās – protams, uz Heinrihsones skatuves.

Filmas autoriem izdevies ne tikai atdzīvināt un aktualizēt Raiņa idejas, bet – to vārdā – arī savā ziņā apvienot (it kā – samierināt) tradicionālistus (ne tikai folkloristus) ar modernistiem (nosacīti). Vieni dodas pārlasīt Raini, citi – apskatīt Helēnas Heinrihsones gleznas. Ieguvēji būs visi.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  04/18/07    Dženeta Vintersone. Smagums. Tulkojis Ingus Josts. Jāņa Rozes apgāds, 2007. Starptautiskais mītu projekts uzņēmis apgriezienus, turpina piedāvāt mūsdienīgus tekstus, kuru pamatu veido senie mīti.

Šoreiz kārta Dženetai Vintersonei – pazīstamajai britu rakstniecei, Vaitbreda balvas laureātei, kuras romāni tulkoti 37 valodās. Viņas interpretācijā mīts par Atlantu kungu un Hēraklu kungu ieguvis dažas pikantas detaļas.

Albērs Kamī. Pirmais cilvēks. Tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja. Jāņa Rozes apgāds, 2007

Pirmais cilvēks ir Albēra Kamī nepabeigtais romāns, pie kura viņš strādāja līdz pat savai nāves dienai. Tā manuskripts – 144 blīvi aprakstītas un vietām nesalasāmas lapas tika atrasts Albēra Kamī somā. Darbs izdots sērijā Zelta klasika.

Džūlija Kvinna. Seram Filipam ar mīlestību. Tulkojusi Ieva Stūra. Kontinents, 2007

Džūlijas Kvinnas romantiskajam romānam Seram Filipam ar mīlestību Latvijā šķiet piekritēju netrūks – tas jau iekļuvis Valtera un Rapas pārdotāko grāmatu TOP 10. Elīza, kas tiek uzskatīta par neglābjamu vecmeitu, saņem vēstuli ar bildinājumu un nolemj negaidot ierasties pie sera Filipa, lai iepazītu savu nākamo vīru.

Ilona Brūvere. Sapņu izraktās bedres. Valters un Rapa, 2007

Pazīstamās kinorežisores un kultūras žurnālistes Ilonas Brūveres sarunu grāmata iemūžina preses slejās ātri zūdošos tekstus, kuri, varu to apliecināt, patiesi bija pelnījuši tikt publicēti atsevišķā izdevumā.

Filips Vehters. Es. Jāņa Rozes apgāds, 2007

Respektējot to, cik populāri līdz šim bijuši līdzīga rakstura izdevumi Latvijā, var pieņemt, arī Filipa Vehtera Es atradīs atsaucīgas sirdis. Lai saprastu, par ko šī grāmata ir, tā jāredz, bet izdevuma žanrs precīzi definēts uz 4. vāka "jauka mīļgrāmatiņa, ko dāvināt draugiem un sev pašam".

Vizma Belševica, Vija Beinerte. Tās dullās Paulīnes dēļ. Jumava, 2007

Klasiskais stāsts un klasiskais kinostāsts ar leģendāru latviešu aktieru piedalīšanos, fotogrāfijas, Vijas Beinertes atmiņas par filmas tapšanu un, protams, izcilais teksts, kura dēļ visa šī putra savulaik tika ievārīta – viss vienos vākos nelielā gaumīgā krājumā. Lieliska apgāda Jumava dāvana neskaitāmajiem filmas faniem.

Imants Lancmanis. Heraldika. Neputns, 2007

Apgāds Neputns laidis klajā mākslinieka, mākslas zinātnieka, Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa pētījumu Heraldika. Pie šā darba autors strādājis pēdējos piecpadsmit gadus, taču tēmas izpētei veltījis daudz ilgāku sava mūža daļu. Heraldika ir unikāls notikums Latvijas kultūrvēsturē, turklāt līdzīga izdevuma nav ne Lietuvai, ne Igaunijai.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  04/20/07

- IEVĒLĒTS JVLMA REKTORS. Trešdien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akademijas Satversmes sapulces sēdē notikušajās rektora vēlēšanās ar pārliecinošu balsu vairākumu uzvarējis profesors Juris Karlsons.

- KULTŪRAS MENEDŽMENTA KONFERENCE. Latvijas Kultūras koledžā šodien notiek zinātniski praktiska konference Starptautisko kultūras projektu īstenošanas prakse. Problēmas un risinājumi, kurā tiek analizēti Latvijā nozīmīgi kultūras projekti, meklētas atbildes uz jautājumiem par nevalstiskā sektora un valsts kultūras institūciju sadarbību, starptautisku kultūras projektu nozīmību valsts kultūrpolitikas kontekstā. Konferencē piedalās Santa Mazika (Kurzemes mākslas masāža. Pērļu kaisīšana vai tradīcijas reanimēšana), Margita Nīderhūbere (Austrija, Frīdriha Šillera ceļojums uz Maputo un atpakaļ. Interkulturāla dialoga ētiskie aspekti), Gita Seņka (Starptautisko projektu menedžmenta aktivitātes Latvijas kultūras koledžā), Viestarts Gailītis, Agnese Lūse (Festivāls "Skaņu Mežs" – riskanta mūzika un riskants pasākums), Ketevans Kordzakhia (Gruzija, Laikmetīgā māksla Gruzijā. Vai valsts kultūrpolitika balsta jaunos procesus), Gundega Laiviņa (Latvijas Jaunā teātra institūta pieredze neatkarīgu kultūras projektu īstenošanā).

- TIKŠANĀS PARFĪMĀ. Svētdien pulksten 15 Svētdienas saruna muzejā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā notiks ar divām jaunām māksliniecēm – Lienu Bondari un Ivonnu Zīli. Saruna notiks viņu izstādē Parfīms, un mākslinieces stāstīs par saviem radošajiem projektiem, pievēršoties arī glezniecības un grafikas attīstības tendencēm laikmetīgajā mākslā. Sarunu vadīs izstādes kuratore Diāna Barčevska.

- TOP GABRĀNA PARASPOGUĻI. Saskaņā ar Kultūras ministrijas rīkotā atklātā konkursa rezultātiem Latvijas Republiku 52. Venēcijas mākslas biennālē šogad pārstāvēs mākslinieka Ginta Gabrāna veidotā ekspozīcija Paraspoguļi. Pirms Lieldienām pilnmēness naktī tika filmēts hipnotisks seanss ekspozīcijas darbam Parahipnoze, kur ar mākslīgām gaismas manipulācijām seansa laikā nakts tika pārvērsta dienā. Seansu vadīja hipnoterapeits Pēteris Zālītis, un tajā piedalījās 25 apkalpojošā personāla pārstāvji un 30 statisti. Ekspozīcija Paraspoguļi tiks īstenota Latvijai rezervētajā ekspozīcijas vietā – bijušajā skolas ēkā. Šogad Venēcijas biennāle tiks atklāta 7. jūnijā un noritēs līdz 21. novembrim.

- DAILES TEĀTRĪ TOP IZREDZĒTAIS. Dailes teātris informē, ka, pateicoties Lielbritānijas Padomes atbalstam, šonedēļ Normunda Beļska un grupas Jumprava rokoperas Izredzētais mēģinājumos iesaistījies britu horeogrāfs, kustību režisors un dejotājs Bens Raits. Viņa radošajā biogrāfijā ir gan darbs ar Frantic Assembly, Adventures in Motion Pictures, Ricochet Dance Company, London Contemporary Dance Theatre u.c., gan piedalīšanās Matthew Bourne Gulbju ezera iestudējumā, kur dejojis Princi, gan sacerētas horeogrāfijas virknei operu, kuru vidū Makbets, Dead Man Walking un Fausts Malmes operā, Dons Žuans Skotijas operā. Izredzētā pirmizrāde notiks 18. maijā. Bībeles stāstu mūsdienu skatījumu iestudē režisors Valdis Liepiņš, režisora asistente Rēzija Kalniņa. Hēroda lomā – Artūrs Skrastiņš.

- ANDRI VĒJĀNU ATCEROTIES. Sestdien pulksten 16 Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē notiks dzejnieka Andra Vējāna atceres sarīkojums Sāp aizgājušais skaistums. Pasākumā piedalīsies dzejniece Lija Brīdaka, literatūrvēsturniece Gaida Jablovska, režisors Jānis Streičs, aktieri Akvelīna Līvmane, Romualds Ancāns, Bērtulis Pizičs. Sarīkojumu vadīs literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons.

 

Izsludināts konkurss 'Gaismas pils' būvniecībai

LETA  04/20/07    Izsludināts iepirkuma konkurss "Gaismas pils" būvniecības darbu veikšanai, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Pieteikties Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībai var līdz šā gada 1.jūnijam. Šajā dienā arī paredzēta saņemto piedāvājumu atvēršana.

Konkursa nosacījumos ēkas kopējā platība ir noteikta 40 455 kvadrātmetru apjomā, apbūves laukums - 8590 kvadrātmetri, bet ēkas augstums - 68 metri. Ēkai jābūt 13 stāvu augstai, ieskaitot pagrabstāvu. Ēkas tilpumam jābūt 263 000 kubikmetru.

Informācija par konkursu tiks publicēta arī Eiropas Kopienas oficiālajā vēstnesī, informē valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Nolūkā informēt pēc iespējas plašu būvuzņēmēju loku par iespēju piedalīties priekškvalifikācijā, "Jaunie trīs brāļi" nākamnedēļ izsūtīs vēstules ar uzaicinājumu piedalīties konkursā arī 100 pasaules lielākajām būvkompānijām.

Ēkas būvdarbu veicēju aģentūra izraudzīsies slēgtā konkursā ar priekškvalifikāciju. Uzņēmumi, kas kvalificēsies būvdarbu konkursam, vasaras vidū tiks uzaicināti iesniegt savus finanšu un tehniskos piedāvājumus.

Tiks arī izsludināts atklāts konkurss LNB ēkas būvuzraudzībai un projekta vadībai. Konkursa kārtībā izvēlētajam uzņēmumam būs jāuzrauga "Gaismas pils" būvdarbi, lai ievērotu grafikus un uzturētu kvalitāti.

Aģentūras direktors Zigurds Magone informēja, ka viens no apsvērumiem par labu slēgta konkursa izvēlei esot laika ekonomija - potenciālos būvniekus varēs vērtēt līdztekus ēkas tehniskā projekta ekspertīzei, jo aģentūra apņēmusies "Gaismas pils" būvniecību sākt šī gada novembrī.

Konkursa nolikumā paredzētas pietiekami augstas prasības, lai būvuzraudzībai, iespējams, varētu piesaistīt arī ārvalstu ekspertus, uzskata Magone.

"Gaismas pils" projektam šogad plānots izlietot 11 157 735 latus, LNB Atbalsta fonda biedrus kopsapulcē 23.martā informēja Magone.

No šīs naudas summas 4 104 655 lati tiks atvēlēti "būvniecības uzsākšanai", 3 320 253 lati tiks vēl samaksāti ASV firmai "Hill International", 2 296 082 lati - infrastruktūras un inženiertīklu būvprojekta sākšanai, 600 000 latu - nekustamo īpašumu atsavināšanai, 470 000 latu - ēku demontāžai un būvlaukuma sagatavošanai.

159 745 lati tiks izlietoti inženierkonsultāciju pakalpojumiem, būvprojekta un konkursa dokumentu sagatavošanai, 130 000 latu - konsultanta un būvuzrauga algošanai, 47 000 latu - inženierģeoloģiskajai izpētei, bet 30 000 latu - autoruzraudzībai.

Lai gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums noteic, ka "projekts īstenojams līdz 2008.gada 18.novembrim", "Gaismas pils" pamatakmeni Magone sola ielikt tikai šā gada 18.novembrī. Svinības paredzētas ar plašu vērienu - ar UNESCO ģenerālsekretāra Koičiro Macuras, Ņujorkas Centrālās bibliotēkas un kaimiņvalstu nacionālo bibliotēku direktoru klātbūtni.

Magone solīja, ka "Gaismas pils" būvlaukumā tiks demontēta ēka Mūkusalas ielā 5, tikko tur mītošā sirmgalve būs pārcēlusies uz viņai nopirkto dzīvokli. Ēkas Uzvaras bulvārī 2 "cieņas pilnu" nojaukšanu sākšot rudenī, kad SIA "Arhitektūras izpētes grupa" par 4970 latiem būs paveikusi arhitektonisko izpēti. Patlaban tiekot domāts, kā ēkas fasādes vērtīgās skulpturālās detaļas varētu iekombinēt "Gaismas pils" vestibila interjerā vai izmantot promenādes rotāšanā.

No 35 īrniekiem, kuriem jāsagādā līdzvērtīga dzīvojamā platība, jau iegādāti dzīvokļi 27 ģimenēm, un tas maksāja 1 536 281 latu. Vēl jānopērk dzīvokļi astoņiem īrniekiem par kopumā aptuveni 600 000 latu.

2006.gadā "Gaismas pils" projektam izlietoti 6 365 822 lati.

Magone atzina, ka "Gaismas pils" ēkas projektēšana, salīdzinot ar sākotnējo ieceri, ir nedaudz aizkavējusies. Magone apgalvoja, ka "Gaismas pils" tehniskais projekts tiks pilnībā pabeigts līdz 15.jūlijam, bet 1.novembrī konkursā būs izraudzīta arī būvkompānija, kas īstenos projektu.

 

 

 

Veselības lietās...

 

 

Tikai aptuveni trešdaļa iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu

DELFI  04/16/07    Eiropas Kopienas statistikas apsekojumā, aptaujājot iedzīvotājus par viņu pašsajūtu, konstatēts, ka tikai aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu.

Centrālajā statistiskas pārvaldē portālu "Delfi" informēja, ka aptaujā visvairāk respondentu savu veselības stāvokli raksturoja kā vidēju, uz ko norādīja gandrīz puse aptaujāto. Šajā vērtējumā vienisprātis bija kā vīrieši, tā arī sievietes. Tomēr vīrieši savu veselības stāvokli vērtē kā nedaudz labāku, nekā sievietes.

Par to liecina, ka 37% vīriešu savu veselību raksturoja kā labu un tikai 29% sieviešu sniedza šādu vērtējumu par savu veselības stāvokli. Savukārt 19% sieviešu savu veselības stāvokli novērtēja kā sliktu, salīdzinoši mazāk vīriešu - 14% šādi raksturoja savu veselības stāvokli.

Eiropas Kopienas statistikas apsekojumā tika aptaujātas 3843 mājsaimniecības. Kopumā vērtējumu par savu veselības stāvokli sniedza 7913 respondentu.

 

Ieviešot projektu e-veselība, slimnīcas pakalpojumi kļūst ātrāki un kvalitatīvāki

Līga Lazdiņa,  Diena  04/19/07    "Līdz šim ārsti veltīja 30—35% laika dokumentu rakstīšanai, tagad tas aizņems vairs tikai 1—5%," Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) informācijas sistēmas prezentācijā trešdien uzsvēra veselības ministrs Vinets Veldre. Iegūs arī TOS apmeklētāji — līdz ar vienotas datu bāzes izveidošanu pakalpojumi tiks sniegti ātrāk un kvalitatīvāk, jo mediķi vairāk laika varēs veltīt savam tiešajam pienākumam — ārstēšanai.

Datu apstrādes sistēma Ārsta birojs TOS tiek ieviesta valstī realizētā eveselības projekta ietvaros. Tās būtiskākais labums ir centralizētā datu ievadīšana un pieeja informācijai par pacientu, proti, viņa slimības vēsturi, individuālajām īpatnībām, ārstēšanas pasākumiem u.c. Ārsta birojs ļauj arī ātri un precīzi atrast informāciju par pacientu pēc vairākiem kritērijiem, saka TOS valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers, uzsverot, ka šī sistēma nomainīs veco, arhaisko, ar roku rakstīto slimības vēsturu un neskaitāmo slimnīcu žurnālu aizpildīšanas ēru.

V.Veldre norāda, ka patlaban līdzīga sistēma jau darbojas vai tiek ieviesta arī citās medicīnas iestādēs, kā piemēru minot Daugavpils, Jēkabpils, Tukuma un Limbažu slimnīcas. "Lielu interesi par to izrāda arī Kuldīgas slimnīca," piebilst ministrs. Arī valsts aģentūrā Latvijas Infektoloģijas centrs, kur jau kādu laiku atsevišķās nodaļās darbojas līdzīgas informācijas sistēmas, tuvāko divu gadu laikā plānots tās apvienot vienā.

Apzinoties, ka šādas sistēmas efektīvākai darbībai tā būtu jāievieš visās Latvijas medicīnas iestādēs, V.Veldre norāda, ka "visam jānotiek pakāpeniski, arī naudas ir tikai tik, cik ir". Par sistēmas ieviešanu TOS traumpunktā, uzņemšanas nodaļā, ambulatorajā, statistikas un pirmsoperāciju nodaļā, diktofonu centrā un radioloģijas nodaļā, kā arī datorklases iekārtošanai medicīniskā personāla datorprasmju nodrošināšanai līdz šim valsts samaksājusi 327 000 latu, bet projekta īstenotāji — SIA Meditec un SIA Microsoft Latvia — 54 000 latu. Taču tas vēl nebūt nav galā, saka TOS informācijas sistēmas projekta vadītājs Kaspars Smilga, paskaidrojot, ka līdz novembrim sadarbībā ar Norvēģijas valdību un šīs valsts uzņēmumu Hospital Organizers (abi gatavi ieguldīt ap 320 000 eiro) slimnīcā iecerēts palaist vēl komplicētāku informācijas apstrādes sistēmu.

Diena jau rakstīja, ka Veselības ministrija pie projekta veveselība sāka strādāt pirms diviem gadiem, laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam paredzot panākt, lai ikvienai personai būtu pieeja saviem veselības aprūpes datiem. E-veselība izpaužas kā datu pārsūtīšana starp iestādēm un pacientu vai arī medicīnas speciālistu savstarpējā iekšējā komunikācijā, piemēram, tiek veidoti medicīniskās informācijas tīkli, elektroniskas slimību vēstures, piedāvāti telemedicīnas pakalpojumi un pārnēsājamās komunikācijas sistēmas pacientu novērošanai.

 

Mazās slimnīcas bažījas par nākotni

Liene Barisa, Jānis Ogle,  NRA  04/20/07     Daudzviet Veselības ministrijas iecerēto slimnīcu pārprofilēšanu par veselības centriem neatbalsta.

Daudzviet pacientiem turpmāk palīdzība būs jāmeklē lielajās slimnīcās, jo vairākas tā sauktās mazās slimnīcas saskaņā ar māsterplānu Veselības ministrija (VM) iecerējusi slēgt un pārveidot.

Pacientu vajadzības, jo īpaši vecāka gadagājuma, kuriem nokļūšana nereti pat 50 kilometru attālākā, turklāt dārgākā ārstniecības iestādē varētu sagādāt problēmas, tiekot ņemtas vērā vismazāk, secina šo iestāžu vadītāji. Turklāt ne visas mazās slimnīcas, ņemot vērā darba apjomu un ārstēšanas iespējas, tiešām varētu tā dēvēt.

Kopumā līdz 2010. gadam no slimnīcām par veselības un sociālās aprūpes centriem pārtaps 14 ārstniecības iestādes. Aptuveni tikpat daudz slimnīcu šādas reformas jau piedzīvojušas. Pilnvērtīgu stacionāro aprūpi cilvēki varēšot saņemt citās tuvākajās slimnīcās. Pēc Slokas slimnīcas vadītāja Aivara Smagara domām, ministrija, gribot "palikt tikai ar lielajām ", rīkojas ļoti nepareizi. Ja Slokā slimnīcas vairs nebūtu, pacientiem būtu jāārstējas Bulduros, kas salīdzinoši nav tālu. Taču šajās ārstniecības iestādēs ir atšķirīgas līdzmaksājuma summas. Piemēram, Slokā tā ir 1,50 latu diennaktī, bet Bulduros – trīs lati. "Daudziem jau pusotru latu ir grūti samaksāt," atzina A. Smagars. Savukārt Varakļānu slimnīcas direktore Evita Caune, kuras vadīto iestādi gaida tāds pats liktenis, atzina, ka pēc reformas pacientiem būs jāārstējas Madonā, kas ir 56 kilometrus no Varakļāniem. Līdz ar to aktuāls ir arī jautājums, kā turp nokļūt, jo īpaši vecākiem ļaudīm, kam nav sava transporta.

Mediķi atzīst, ka dažas mazās slimnīcas arī varētu pārveidot. Taču vairākas ārstniecības iestādes darbojas ar pilnu jaudu. Piemēram, Ādažu slimnīcas pirmajā stāvā ierīkota uzņemšana un mūsdienīgs traumpunkts, kas aprīkots ar rentgena ierīcēm un visu nepieciešamo, lai pacientiem varētu sniegt tūlītēju palīdzību. Otrais un trešais stāvs atvēlēts palātām. Slimnīcas lepnums ir operāciju zāle, kurā vidēji katru gadu tiekot veiktas 700 dažādas operācijas. "Par šo slimnīcu es varu pateikt tikai visu to labāko, jo ķirurģijas līmenis Ādažos ir augstākajā pakāpē. Es šeit varu strādāt mierīgu sirdi," Neatkarīgajai Ādažu rajona slimnīcu raksturoja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents traumatologs Roberts Drāke. Viņš uzsver, ka šīs slimnīcas likvidācija būtu vislielākā muļķība. Runājot par VM iecerēto slimnīcu reorganizācijas plānu, slimnīcas galvenais ārsts Pēteris Pultraks norāda, ka šobrīd tas ir stipri novecojis un ministrijai tas steidzami būtu jāpārstrādā, konsultējoties ar pašiem ārstiem. "Plāns ir pieņemts 2001. gadā, bet situācija daudzviet ir kardināli mainījusies. Piemēram, šeit, Ādažu tuvumā, ir krietni pieaudzis iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī slimnīcai ir lielāka noslogotība," skaidro P. Pultraks. Arī R. Drāke norāda, ka māsterplāns ir diezgan neloģisks un tā īstenošanas rezultātā tiks likvidētas vairākas labi strādājošas slimnīcas.

Problēmām, kas radušās reformu dēļ, jau pārveidotajās slimnīcās gan mēģina rast risinājumus. Piemēram, Skrundas slimnīca jau piecus gadus ir dienas stacionāra statusā, kas nozīmē, ka tam būtu jāstrādā tikai pa dienu; un attiecīgi no valsts tiek piešķirts arī mazāks finansējums. Taču centra direktore Inese Ivāne Neatkarīgajai stāstīja, ka naktīs veselības un sociālās aprūpes centru pārvēršot par tādu kā dienesta viesnīcu. Proti, slimnieks, kurš ārstējas dienas stacionārā, var palikt pa nakti, par to piemaksājot pusotru latu. I. Ivāne skaidroja, ka centrā pārsvarā ir veci cilvēki. "Izdzīvojuši esam," viņa smaida un atzīst, ka šobrīd situācija ir nostabilizējusies.

VM pārstāve Egita Pole gan uzsver, ka reformai esot arī labās puses un slimnīcas, lai varētu realizēt pārmaiņas un ieguldīt, piemēram, ēkas un ambulatoro pakalpojumu attīstībā, tiekot arī pie prāva finansējuma. Piemēram, šonedēļ slimnīcām tieši rajonos piešķirts papildu finansējums 6,5 miljonu latu apmērā.

 

Šogad pazuduši jau 40 bērni

TVNET   04/20/07    Valsts policijas statistika liecina, ka 2007.gada pirmajos mēnešos vien Latvijā bezvēsts pazuduši un joprojām tiek meklēti gandrīz 40 bērni, bet 2006.gadā meklēšanā bija izsludināti 100 bērni, kas bija jaunāki par 16 gadiem.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti uzaicinājuši iekšlietu ministru Ivaru Godmani (LPP/LC) un bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku (LPP/LC) uz tikšanos ar deputātiem trešdien, 25.aprīlī, lai pārrunātu traģiskos bērnu pazušanas gadījumus.

JL vēlas arī pārrunāt ministriju atbildību un darbību saistībā ar notikušo, informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

Šī statistika ir ārkārtīgi satraucoša.

Partijas Saeimas frakcija nosūtījusi oficiālu aicinājumu abiem ministriem un cer, ka abi ministri tiksies ar frakcijas deputātiem.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Krasi samazinās pērnās zāles dedzināšanas gadījumu skaits

LETA  04/20/07     Salīdzinot ar šīs nedēļas sākumu, būtiski samazinājies pērnās zāles dedzināšanas gadījumu skaits, jo ceturtdien kūla Latvijā dzēsta tikai 10 gadījumos, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija.

Nedēļas sakumā pērnās zāles ugunsgrēku dzēšanas gadījumu skaits būtiski nemazinājās, jo no 16. līdz 18.aprīlim VUGD darbinieki katru diennakti dzēsa vismaz 60 kūlas ugunsgrēkus. Tomēr kā liecina VUGD operatīvā informācija, tad sākot ar iepriekšējo diennakti, kad pērnās zāles dedzināšanas gadījumu skaits visā Latvijā bija 12 gadījumi, kūlas ugunsgrēki sāk mazināties.

Piemēram, ceturtdien Latvijā dzēsti 10 kūlas ugunsgrēku, no tiem visi reģistrēti Latvijas rajonos. Pavisam kopā Latvijā jau dzēsti 1957 pērnās zāles ugunsgrēki, liecina VUGD operatīvā statistika.

Jau ziņots, ka par kūlas dedzināšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem vai arī administratīvais arests līdz 15 diennaktīm.

Līdz šim Rēzeknes tiesā trīs fiziskām personām par pērnās zāles dedzināšanu piespriests divu diennakšu administratīvais sods un vēl vienam tiesājamajam piespriests minimālais - 200 latu - administratīvais sods.

 

Kurzemē govij piedzimušas trīnītes

Imants Vīksne,  NRA  04/20/07    Neparastu dāvanu Lieldienu nakts atnesusi Mežstrautu saimniekiem Popes pagastā – gotiņai Vārpai atskrējušas trīs telītes. Govīm trīnīši ir tikpat liels retums kā cilvēkiem.

Vidēji gadā piedzimstot viena trijotne, un šoreiz tas noticis Kurzemē. Zemkopības ministrija treknus naudas pabalstus saimniekiem nesola, toties īkšķi par telīšu veselību gan turēšot. Kā pārliecinājās Neatkarīgā, gan māsiņas, gan viņu mamma gotiņa Vārpa jūtas lieliski. Savrupās lauku sētas jaunākajām iemītniecēm doti tikpat skanīgi latviski vārdi – Zemene, Brūklene un Avene. Atšķirībā no ogām māsiņas atšķirt ir gandrīz neiespējami, un arī saimnieks Eduards Irbe tās pazīst tikai pēc koši dzeltenajās krotālijās (dzīvnieku reģistrācijas auskaros) redzamajiem numuriem.

Izvest telītes uz nelielu fotosesiju laukā no kūts saimnieks tomēr baidās – lai arī maziņas piedzimušas, tagad tās ir visai spriganas, un ej nu pēc tam sameklē mežā.

Dzemdības Vārpai noritējušas viegli – telītes nākušas cita pēc citas ar stundas atstarpi. Pārsteigums mājiniekiem bijis tikai par trešo telīti, jo, divdesmit gadu saimniekojot Mežstrautos, govju dvīņi sagaidīti jau trīs reizes.

Saimnieks Eduards atminas, ka Lieldienu nakts darbi ieilguši līdz pulksten trijiem: "Sakopām vienu teļu, notīrījām. Pēc brīža es nāku, skatos – vēl viens atskrējis. Pasaucu vēl mazdēlu talkā, un te atkal skatāmies – jau trešais klāt." Ventspils rajona

Lauku konsultāciju biroja lopkopības konsultants Dzintars Šmidiņš smej, ka šī ir Lieldienu zaķa dāvana.

Pagaidām saimniecībā saražotais piens un gaļa tiek patērēti galvenokārt pašu ģimenes vajadzībām. Taču nākamgad beidzot būšot saņemts bioloģiskās saimniecības statuss un pie Mežstrautu darbības izvēršanas ķersies mantinieks – divdesmitgadīgais mazdēls, kurš, līdzīgi kā savulaik vecvecāki, plāno mainīt pilsētas dzīvi pret lauku idilli. Tai gan arī ir cieta garoza, jo pieticīgo atbalsta maksājumu ziņā Latvija ir Eiropas Savienības otrās šķiras dalībvalsts un vairākumā lauksaimniecības nozaru tāpēc saimniekot kļūst arvien grūtāk. Konsultants

Dz. Šmidiņš Mežstrautu saimnieku tomēr mierina, ka latviešu zemnieks ir sīksts un gan jau izdzīvos. Turklāt pēc cukura nozares likvidācijas vispirms eirobirokrāti esot plānojuši iznīcināt Latvijas cūkkopības nozari un zvejniecību. Tātad Latvijas liellopu audzētājiem vēl ir dots laiks pastrādāt.

 

 

 

 

Vējaina,
bet saulaina un ļoti silta –

tāda bija nedēļas nogale un šīs nedēļas

sākums. Ar katru dienu visapkārt kļūst arvien

zaļāks un zaļāks – košumkrūmiem ir zaļas la-

piņas un arī koku zarus daiļo arvien zaļāka ro-

ta. Bet zālīte ir zaļi dzeltena, jo zied dzeltenās

māllēpesun manītas jau pirmās pienenes...

Arī dārzi kļūst arvien krāšņāki. Gai-

sa temperatūra dienā ir
ap +16^oC.

 

Anda Jansone, trešdien, 18. aprīlī