Jāņos...

 

 

Līgo svētkos un Jāņos prognozē lietu

LETA  06/15/07     Laika apstākļus Līgo svētkos un Jāņos lielākoties noteiks ciklonu darbība, Latvijā atnesot mākoņainu laiku un lietu, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

Pēc ilggadīgiem novērojumu datiem Līgo naktī minimālā gaisa temperatūra visbiežāk ir augstāka par plus 10 grādiem. Visaukstākā reģistrētā Jāņu nakts bija 1992.gadā, kad minimālā gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā bija plus 1, plus 4 grādi, bet Zosēnos - plus 0,7 grādi.

Vissiltākā Jāņu nakts bija 1914. un 1935.gadā, kad gandrīz visā Latvijā temperatūra nebija zemāka par plus 17, plus 18 grādiem.

Dienas laikā 23.jūnijā un 24.jūnijā ļoti bieži maksimālā gaisa temperatūra ir virs plus 20 grādiem. Visaukstākais laiks šajās dienās novērots 1994.gadā, kad gaisa temperatūra nepārsniedza plus 12, plus 16, bet Saldū temperatūra nepārsniedza plus 10,6 grādus. Tikpat vēss laiks bija arī 1944.gadā.

Vissiltākais laiks Līgo un Jāņu dienā bija 1964.gadā, kad Daugavpilī reģistrētā gaisa temperatūra bija plus 31,8 grādi. 2000.gadā gaisa temperatūra šajā pilsētā pārsniedza plus 30 grādus, bet pagājušajā gadā Latgalē gaisa temperatūra 23.jūnijā sasniedza plus 28, plus 29 grādus.

Viena no vislietainākajām Jāņu naktīm bija 1997.gadā, kad daudzviet nokrišņu daudzums pārsniedza 20 milimetrus, bet Krāslavā un Rēzeknē nakts laikā nolija gandrīz visa mēneša norma - attiecīgi 58 un 48 milimetri.

Savukārt 2005.gadā visā Latvijā Jāņu nakts bija sausa.

Šajos svētkos vislielākā lietus varbūtība ir Stendē - 52%, bet vismazākā - Bauskā - 28%. Kopumā visbiežāk Jāņos lijis Kurzemē - 42%, bet visretāk - Zemgalē - 31%.

 

Pirms Jāņiem aicina aktīvi ziedot asinis

LETA   06/18/07    Valsts asinsdonoru centrs (VADC) un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca pirms Jāņiem aicina iedzīvotājus aktīvi ziedot asinis. Mediķu pieredze liecina, ka šajos svētkos bieži nepieciešams liels asins daudzums, tādēļ donori aicināti būt atsaucīgiem, norādīja Stradiņa slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Lapsa.

VADC pārstāve Daina Krūmiņa norādīja, ka pašlaik centrā netrūkst nevienas asinsgrupas asiņu, jo pagājušajā nedēļā Pasaules asinsdonoru dienā īstenotas vairākas aktivitātes. Tomēr iedzīvotāji pirms Jāņiem aicināti būt aktīvi un ziedot asinis.

Rīgā asinis var ziedot VADC telpās Sēlpils ielā 6 darbdienās no plkst. 8 līdz 17 un sestdienās no plkst. 10 līdz 14. Asinis var nodot arī slimnīcā "Gaiļezers", Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas 1. slimnīcā.

Lai izveidotu pietiekamus asiņu krājumus, VADC šodien asinis pieņems Valsts ieņēmumu dienesta telpās Skanstes ielā 13, 19. jūnijā - Aizkraukles kultūras namā, 20. jūnijā - Vandzenes kultūras namā un Rīgas rajona policijā Gaujas ielā 17, 21. jūnijā - Dobeles slimnīcā un 22. jūnijā - AS "Ergo" telpās Ūnijas ielā 45.

22. jūnijā VADC asinis pieņems līdz plkst. 15.

VADC informēja, ka vesels cilvēks var ziedot asinis četras piecas reizes gadā, ievērojot divu mēnešu intervālu starp asiņu nodošanas reizēm.

Vienā asiņu nodošanas reizē donors ziedo 450 mililitrus asiņu. Tas nav kaitīgi vesela cilvēka veselībai. Asinis organismā nemitīgi atjaunojas, turklāt donori retāk slimo ar hroniskām slimībām.

Lai nodotu asinis, donoram jābūt veselam un vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Viņš nedrīkst svērt mazāk par 50 kilogramiem. Donoram pirms asiņu došanas jāatpūšas. Nodot asinis nav vēlams pēc nakts maiņas, saspringta darba vai liela emocionāla pārdzīvojuma. Pirms procedūras nedrīkst smēķēt un lietot alkoholu.

Pēc asiņu nodošanas donors saņem trīs latu naudas kompensāciju pusdienām, brīvdienu asiņu došanas dienā un nākamajā dienā, saglabājot vidējo izpeļņu. Asiņu ziedošana iepriekš jāsaskaņo ar darba devēju, lai saņemtu brīvdienas.

 

Latviskās tradīcijās ieskandina vasaras saulgriežus

Liene Barisa, NRA  06/18/07   "Visu dzīvi tas padara jautrāku, dod spēku, enerģiju. Man kā feldšerei tas ir sevišķi vajadzīgs – ja strādā ātrajos, katru dienu vajag spēku, lai dotu arī citiem enerģiju," tā par tautisko dziedāšanu saka folkloras kopas Cielava dziedātāja Gaida Kalniņa. Viņa folkloras kopā dzied jau 19 gadu un atzīst, ka pasākumi, kuros dziedātāji pulcējas kopā, allaž izvēršas interesanti un jautri.

Arī vakar Brīvdabas muzejā, ielīgojot tuvojošos Jāņus, te pulcējās vairāki desmiti folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu no visas Latvijas, kas vienojās dziedāšanā un atraktīvās izdarībās.

Tiesa, pašu folkloras kopu dalībnieku vakar Brīvdabas muzejā bija vairāk nekā skatītāju. "Ko tie rīdzinieki sēž pie televizora un barojas?! Un tad brīnās, ka sirds sāp un viss kaut kas," nosmēja G. Kalniņa. Arī citi dziedātāji sprieda, ka interesentu varēja būt vairāk, taču tas nozīmējot arī to, ka tautiskā dziedāšana vairāk jāpopularizē un arī cilvēki jāmudina savas brīvdienas pavadīt dažādos pasākumos.

Jāņu ielīgošana ar folkloras kopu piedalīšanos paredzēta vēl visas nedēļas garumā. Piemēram, šodien galvaspilsētā Krišjāņa Barona muzejā notiks akcija Piedzīvosim Jāņus, kurā piedalīsies folkloras kopa Budēļi, bet Jāņukalnā notiks pirmais pasākums ciklā Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos. Trešdien ielīgošanas pasākums notiks Dzegužkalna estrādē, kur piedalīsies kultūras centra Iļģuciems kolektīvi – koris Līgo, kapela Hāgenskalna muzikanti, jauniešu deju kolektīvs Dejotprieks un citi, ceturtdien – Ķengaraga parkā un Āgenskalnā, bet piektdien Čiekurkalnā. Rīt arī Tehniskās universitātes Lielajā aulā paredzēts Jāņu ielīgošanas pasākums Jāņa diena, svēta diena ar vainagu un viju pīšanu, dziesmām un dančiem, kurā piedalīsies folkloras kopas Skandinieki un Laiksne. Bet piektdien Doma laukumā notiks gadskārtējais Zāļu tirgus. Tāpat Jāņu gaidīšanas pasākumi notiks citviet Latvijā.

 

Pirmsjāņu gailenes tirgū

Jānis Trops,  Diena  06/20/07     Gardēži, kas grib baudīt nevis Īrijā mākslīgi audzētās, bet mūsu pašu mežos lasītās sēnes, jau droši var doties uz Ventspils tirgu, kur pirmās no Alsungas atvestās gailenes manītas pagājušajā sestdienā. Otrdienas rītā gailenes groziņos un burciņās gailēja jau divām pārdevējām.

Ne vairs tā pirmā, bet cita alsundzniece, mājsaimniece Iveta tās puses mežos trijās dienās bija savākusi piecus litrus pasīko sēņu, tās andelēt viņai palīdzēja bērni. Lasīšanā viņi neesot piedalījušies, tāpēc fotografēties atteicās, un arī Iveta vairījās no vizuālās popularitātes. Ne dzīvesvietu, ne vārdu, kur nu vēl sēņu vietas, negribēja atklāt arī Rita, kura sevi sauca gan par Ugāles, gan Ventspils iedzīvotāju un lepojās ne vien ar gaileņu, bet arī prāvu meža zemenīšu vākumu. Veselu rindu smaržīgā kāruma kastīšu pircējiem piedāvāja viņas tirgus vietas kaimiņiene, kura gribēja palikt anonīma, laikam baidoties, ka pēc dzīvesvietas kāds var atšifrēt, kur viņa šogad tik agri salasījusi ārstniecisko sēņu retumu — zemes tauku bumbuļus, kas paaugstina organisma pretestības spēju, aktivizē aizsardzību pret audzējiem, bet šo sēņu ziede paātrina brūču dzīšanu, samazina iekaisumus.

Sēņu lasītājas un tirgotājas nebija pārsteigtas, ka šogad gailenes saradušās tik agri, vairāk brīnījās, ka tās sadīgušas tik sausā laikā, tāpēc dodas rokā vienīgi mitro ieplaku un ēnaino vietu zinātājiem. Pirmā kāruma alcējiem jārēķinās, ka par litru nāksies šķirties no pieciem latiem. Protams, ka skopākajam paliek iespēja pašam doties mežu.

 

Ielīgošanas pasākumi

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/20/07    Līdz 22. jūnijam no pulksten 10 līdz 20 Esplanādē notiek Latvijas amatnieku un ražotāju tirdziņš Izvēlies, ar ko līgot!

20. jūnijā pulksten 17 uzstāsies kultūras nama Draudzība kolektīvi, 21. jūnijā pulksten 17 – kultūras centra Ritums kolektīvi, bet 22. jūnijā no pulksten 10.45 līdz 18.30 – Rīgas pilsētas kultūras un tautas mākslas centru kori un deju kolektīvi.

20. jūnijā

- No pulksten 18 līdz 22

Dzegužkalna estrādē notiks teatralizēts ielīgošanas pasākums

Saulgriežu ugunis Dzegužkalnā.

Piedalās kultūras centra Iļģuciems jauktais koris Līgo, kapelas Hāgenskalna muzikanti, jauniešu deju kolektīvs Dejotprieks, bērnu tautas deju kolektīvs Mārīte, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas deju kolektīvs Vainags un vieskolektīvi no Zvejniekciema.

- Pulksten 18 Aspazijas mājā Jūrmalā sāksies Jāņu ielīgošanas pasākums Pa gadskārtu Jānīts nāca. Piedalās folkloras grupa Budēļi.

- Pulksten 18 Liepājas teātrī izrāde Skroderdienas Silmačos.

- Pulksten 18.30 Valmieras Drāmas teātrī izrāde Skroderdienas Silmačos.

- Pulksten 19 Krišjāņa Barona muzejā notiks akcija Piedzīvosim Jāņus, kurā piedalās Ilga Reizniece un Baiba Ellere.

- Pulksten 19 Latvijas Nacionālajā teātrī izrāde Skroderdienas Silmačos.

- Pulksten 20 Andrejsalā notiks Jaunie Jāņi.

Tautas mūzikas brīvdabas koncerts Ielīgo ar vakara zvaigzni – novatorisks Jāņu pasākums ikvienam, kas vēlas svinēt savādāk, bet tomēr latviski.

Pulksten 21 ugunskuru iededzināšana un lāča dīdīšana kopā ar folkloras kopu Delve,

No pulksten 22 līdz 23.20 grupas Dzelzs vilks un videomākslinieku priekšnesums.

Ielīgošanas ciklā Saulgriežu ugunis Rīgas kalnos

- 21. jūnijā pulksten 19 Āgenskalna iedancošana E. Smiļģa Teātra muzeja dārzā kopā ar kapelu Hāgenskalna muzikanti;

- 22. jūnijā pulksten 11 Čiekurkalna tirgus aplīgošana Čiekurkalna tirgus laukumā. Piedalās kapela Maskačkas spēlmaņi, folkloras kopas Zvīgzna un Krulla.

21. jūnijā

- Pulksten 12 Rīgas Centrāltirgū notiks pasākums Ielīgosim Jāņus Centrāltirgū!, ko vadīs Zigurds Neimanis. Raimonda Paula, Valta Pūces un Zigmara Liepiņa dziesmas dziedās Dailes teātra dziedošo aktieru grupa Ilga. Līdz ar folkloras kopu Milzkalnieki tirgū viesosies īstas Jāņu mātes un Jāņu tēvi, Nacionālā teātra aktrises Daiga Gaismiņa un Zane Jančevska. Jāņu gaidīšanu ar populārām melodijām noslēgs dziesminieks Andris Daņiļenko.

- Pulksten 18.30 Latvijas Leļļu teātrī izrāde Skroderdienas Silmačos.

- Pulksten 18.30 Valmieras Drāmas teātrī izrāde Skroderdienas Silmačos.

- Pulksten 18.30 pasākums Ķengaraga parkā. Piedalās pūtēju orķestris Auseklītis, Latgales priekšpilsētas deju kolektīvi un folkloras kopa Rija, Rīgas teātru aktieri, grupa Tiptop, solisti Inese Greste un Ojārs Grīnbergs.

- Pulksten 19 Latvijas Nacionālajā teātrī izrāde Skroderdienas Silmačos.

- Pulksten 19 Talsos ar Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienām Silmačos viesosies Liepājas teātris.

22. jūnijā

- No pulksten 9 līdz 17

Doma laukumā notiks tradicionālais zāļu tirgus. Svētku noskaņu bagātinās Rīgas pilsētas folkloras kopu, koru un deju kolektīvu priekšnesumi. Pasākumu vadīs Pēteris Liepiņš.

- No pulksten 12 līdz 17

Līvu laukumā amatnieku svētki – konkurss Namdaris līgo.

- Pulksten 12 un 19 Latvijas Nacionālajā teātrī izrāde Skroderdienas Silmačos.

- Pulksten 12 Vaiņodē ar Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienām Silmačos viesosies Liepājas teātris.

Pulksten 19 Liepājas teātra Skroderdienas Silmačos būs Grobiņā.

Avoti: RDKD, LETA, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Leļļu teātris, Liepājas teātris, Valmieras Drāmas teātris

 

Ceturtā daļa iedzīvotāju Jāņos iztiek bez alus

DELFI  06/21/07    Nedaudz vairāk kā trešdaļa 35% aptaujāto iedzīvotāju alu minējuši kā svarīgāko Līgo svētku sastāvdaļu, taču ceturtā daļa aptaujāto šajos svētkos vispār iztiek bez alus dzeršanas, liecina pēc ELVI pasūtījuma veiktā "GfK" Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Savukārt 33% respondentu atzinuši, ka Līgo svētki nebūtu iedomājami bez siera. 15% no aptaujas dalībniekiem norādījuši, ka Līgo nav iedomājami bez šašlika, savukārt 3% atzīmējuši, ka Jāņi viņiem saistās ar pīrāgiem, portālu "Delfi" informēja "ELVI grupa" mārketinga daļas vadītāja Kristīne Saulriete.

Raksturīgs, ka tieši vīrieši (42%) Jāņus saista ar alu, kamēr sievietes (41%) - ar sieru. Ceturtā daļa respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem Jāņus nevar iedomāties bez šašlika. Arī Latvijā dzīvojošie cittautieši Jāņus vairāk asociē ar šašlikiem, nevis sieru.

Aptauja liecina, ka 75% no Latvijas iedzīvotājiem svētkos slāpju remdēšanai izmanto alu, turklāt vīriešu vidū alus dzērāju īpatsvars ir pat 82%. Tomēr katrs piektais iedzīvotājs atzīst, ka svētkos pietiek arī ar vienu pudeli alus.

 

Divas trešdaļas latviešu Jāņus un Līgo pavadīs kopā ar draugiem

DELFI  06/21/07    Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem un atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki ir nozīmīgs pasākums, liecina "TNS Latvia" šā gada maija beigās veiktā aptauja.

Lielākā daļa (70%) iedzīvotāju atzinuši, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Savukārt tikai 4 % iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin, noskaidrots aptaujā.

Biežāk vasaras saulgriežu svētkus par ļoti nozīmīgiem atzinuši latvieši, iedzīvotāji vecumā no 25-44 gadiem, ka arī lauku iedzīvotāji. Savukārt to, ka šos svētkus vispār nesvin, biežāk atzinuši vecākās paaudzes pārstāvji (55-74 gadi), pensijā esošie cilvēki un cittautieši.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad vasaras saulgriežu svētkus plāno pavadīt lielākos vai mazākos saviesīgos pasākumos. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji atzinuši, ka Jāņus un Līgo plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem (64%).

Arī nākamais biežāk minētais šo svētku pavadīšanas veids ir saistīts ar kopā būšanu – desmitā daļa iedzīvotāju šos Jāņus un Līgo plāno pavadīt kādā sabiedriskā pasākumā vai koncertā (10 %).

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "TNS Latvia" pētījumu veica laikā no 2007.gada 23. līdz 29. maijam, regulārās "OMNIbusa" aptaujas ietvaros aptaujājot 516 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Izlase ir reprezentatīva visam Latvijas iedzīvotāju ģenerālajam kopumam vecuma grupā 15-74 gadi (1,8 miljoniem cilvēku).

 

Godmanis Līgosvētkus pavadīs, ķerstot dzērājšoferus

LETA  06/21/07    Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) Līgosvētkos nebūs kopā ar ģimeni, bet gan ar kolēģiem — strādājot.

Ministra padomnieks Krists Leiškalns aģentūrai LETA pastāstīja, ka Godmanis visus svētku pavadīs darbā, apbraukājot vairākas vietas Latvijā, kur strādās Ceļu policija un kur atradīsies pārvietojamie karceri dzērušo šoferu aizturēšanai.

Zināms, ka ministrs būs Cēsu rajona Raiskumā, kā arī citviet. Uz Ventspili, kur arī notiks liels masu pasākums, ministrs gan nepagūšot nokļūt.

Jau nedēļu pirms Jāņiem, 15. jūnijā, policijas organizētajā reidā plašākai publikai tika demonstrēts speciāli iekārtots autobuss ar 53 vietām, kurā Jāņos līdz trim stundām personības noskaidrošanai tiks ievietoti iereibušie autovadītāji. Uz vietas strādās arī mediķi, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt visas ekspertīzes gan alkohola, gan narkotisko vielu koncentrācijas noteikšanai organismā.

«Mēs ceram, ka trīs stundas šādā karcerī un izbojāti svētki pašam un pasažieriem liks autovadītājiem aizdomāties par izdarīto pārkāpumu un vairāk nekā desmit vai 15 diennakšu «atsēdēšana» atvaļinājuma laikā,» iepriekš sacīja Godmanis, uzsverot, ka viņa mērķis nav aizliegt svinēt Jāņus, bet gan darīt to saprātīgi.

Šogad Jāņu svinības būs sestdien un svētdien, tāpēc sagaidāms, ka liela daļa iedzīvotāju tos sāks svinēt jau piektdien. Tāpēc sestdienas rītā policisti sāks pārbaudīt autovadītājus, vai tie pie stūres nav sēdušies reibumā, sacīja Godmanis, norādot, ka policija patrulēs ne tikai uz lielajiem ceļiem, kur iereibušu autovadītāju skaits parasti ir mazāks, bet arī uz mazajiem ceļiem, kur autovadītāji jūtas brīvāki un biežāk pie stūres sēžas reibumā.

Kā ziņots, Jāņos Ceļu policija strādās pastiprinātā režīmā un kontrolēs gan galvenos autoceļus, gan arī mazos meža ceļus, iepriekš sacīja Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Šogad Jāņos dzērušie autovadītāji no ceļa nonāks uzreiz cietumā, solīja Zivtiņš.

«Pēdējā laikā svētki izvēršas par masveida dzeršanu, nevis svētku svinēšanu,» sacīja Ceļu policijas priekšnieks.

Daudzi autovadītāji nezina, ka nedrīkst braukt arī paģirās, uzsvēra Zivtiņš.

Kā ziņots, Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Valsts policiju un interneta portālu «draugiem.lv» pirms Jāņiem sāka satiksmes drošības kampaņu «Skarbās Jāņu dziesmas». Kampaņa tiek rīkota, lai autovadītājiem vēlreiz atgādinātu par iespējamām sekām, sēžoties pie stūres alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Satiksmes drošības kampaņai ir sagatavoti audio un video klipi, kā arī speciāli bukleti ar autovadīšanai alkohola reibumā veltītām tautasdziesmām. Kampaņas laikā notiks arī Ceļu policijas reidi ar suitu sievu piedalīšanos.

Mūsu senči Jāņu dziesmās apdziedāja svētku tradīcijas un paražas. Savukārt mūsdienās viena no galvenajām Jāņu dienas aktualitātēm ir autoavārijas un traģēdijas uz Latvijas autoceļiem.

 

Svētkus svinēs 63 950 Jāņi un 10 785 Līgas

LETA  06/22/07    Rīt, 23.jūnijā, Līgo svētkus visā Latvijā svinēs 10 785 Līgas, bet 24.jūnijā - 63 950 Jāņi, aģentūru LETA informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Agija Bračka.

Pirmais un vienīgais vārds Jānis ir 61 710 šī vārda īpašniekiem un 10 485 Līgām, taču vēl 2240 cilvēkiem vārds Jānis ir otrais vārds. Vārds Līga otrais ir 300 sieviešu dzimtes pārstāvēm.

Tuvojoties Līgo svētkiem, PMLP apkopojusi statistiku par divu populāro vārdu - Jāņu un Līgu - īpašnieku skaitu. Statistika liecina, ka pirmos Līgo svētkus sagaidīs 271 mazais Jānis un 56 Līgas.

Tāpat kā pērn, visvairāk Jāņu ir vecuma grupā no 36 līdz 60 gadiem - 21 059. Vecuma grupā no 19 līdz 35 gadiem ir 16 474 personas ar vārdu Jānis, nedaudz mazāk Jāņu ir cienījamā vecumā - grupā no 61 gada un vairāk - 16 179, bet no viena līdz18 gadiem - 9967 personas.

Visvairāk Līgu ir vecumā no 19 līdz 35 gadiem - 5034, bet vecuma grupā no viena līdz 18 gadiem ir 2742 personas ar vārdu Līga, no 36 līdz 60 gadiem - 2571 Līgas, bet populārā vārda īpašnieces cienījamā vecumā no 61 gada un vairāk Latvijā ir 382 personas.

Pašlaik visvairāk šo vārdu īpašnieku dzīvo Rīgā - Jāņi Rīgā ir 11 591, savukārt, Līgas Rīgā ir 1885. Salīdzinājumā ar Latvijas rajoniem Rīgas rajons ir Jāņu un Līgu visvairāk apdzīvotais. Jāņi Rīgas rajonā ir 5206, bet Līgas - 855.

 

Lielākais jāņusiers sver 328 kilogramus

NRA  06/22/07    Lielākā Latvijā izgatavotā jāņusiera apkārtmērs sasniedz 299 centimetrus, un ritulis ir 38 centimetrus augsts. Tas noskaidrots veikalu tīkla Maxima rīkotajā konkursā "Meklējam lielāko un netradicionālāko Jāņusieru".

Lai izgatavotu tik lielu jāņusieru, piena pārstrādes uzņēmumam Rankas piens bija vajadzīgas četras tonnas piena, 20 kilogrami sviesta, 20 kilogrami olu un puskilograms ķimeņu. Tapa 328 kilogramus smags ritulis, par astoņiem kilogramiem smagāks nekā pagājušā gada rekordists. Tik milzīgus siera rituļus Rankas piens izgatavo jau trešos Līgo svētkus – un ne tikai tāpēc, lai piedalītos konkursā. Pērn uzņēmumā tapuši 12 šādi siera rituļi, bet šogad jau 14 milzu jāņusieri. Tos iespējams arī iegādāties.

Taču izrādās, ka jāņusieru iespējams izgatavot ne tikai no piena, bet arī no visneiedomājamākajiem pārtikas produktiem. Arī saldumu ražotājs uzņēmums Laima pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē ķēries pie siera gatavošanas. Šis Jāņu ēdiens nav gatavots no piena un biezpiena, bet gan no berztām mandelēm, kam pievienots Mascarpone siera pulveris, cukurs, piena sūkalas un ķimenes. Siera rituļa svars 20 kilogramu, diametrs – 42 centimetri.

"Netradicionālais siera ritulis tapa astoņās stundās. Tas izgatavots akciju sabiedrības Laima izlašu cehā," pastāstīja Laimas mārketinga vadītāja Dace Mende. Savukārt gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks konkursā piedalījās ar lielāko Latvijā izgatavoto cepamdesu, kuras garums sasniedza četrus metrus. Šis jāņusiers pagatavots no augstākās kvalitātes cūkgaļas un liellopu gaļas, pievienojot īpašas šķirnes sieru un smalkas garšvielas.

 

Pirms auglības svētkiem prezervatīvu pārdošana teju trīskāršojas

Ilze Šteinfelde,  NRA  06/22/07    Līgo svētku galds nav iedomājams bez alus un siera, kuru pārdošanas apjoms pirms šiem svētkiem pat četrkāršojas. Taču izrādās, ka pirms Jāņiem krietni vairāk nekā citās dienās tiek pirkts arī šampanietis.

Tas ir arī laiks, kad daudzi svinētāji dodas papardes zieda meklējumos. Veikalos pirms Līgo nakts pieprasījums pēc prezervatīviem gandrīz trīskāršojas.

Lai arī gandrīz katrā Līgo svētku galdā goda vietā tiek likts alus, pirms šiem svētkiem veikalos gandrīz tukši tiek izpirkti arī šampaniešu plaukti. Katru gadu uz Līgo svētkiem akciju sabiedrības Latvijas balzams ražotā šampanieša pārdošanas apjoms palielinās vismaz par 10 procentiem, Neatkarīgajai atzina Latvijas balzama preses sekretāre Aiga Aizpuriete. Viņa skaidroja, ka svētkos šampanieti vairāk lieto dāmas, kuras nevēlas dzert alu vai kurām šis dzēriens negaršo.

"Šampanietis ir ideāla alternatīva alum. Īpaši jau mūsu jaunums – Rīgas šampanietis Rozā." Tas esot populārs ne tikai uz Jāņiem, bet visu vasaru, jo ir viens no retajiem dzirkstošajiem dzērieniem, ko var dzert ar ledu.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes datiem, Rīgas šampanietis bija pats populārākais alkoholiskais dzēriens Latvijā 2005. un 2006. gadā.

Lielveikalos Maxima alum konkurenci sāk izrādīt ne tikai šampanietis, bet arī sidri, kuru pārdošanas apjoms varētu pieaugt apmēram par 40 līdz 50 procentiem, Neatkarīgajai prognozēja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. "Un visai pārsteidzoši, ka pieaug arī viskija noiets, lai gan tas varbūt saistīts ar Tullamore Dew cenu akciju pašlaik," sacīja I. Andiņš.

Maxima pirms svētkiem dārzeņi, jo īpaši tomāti un gurķi, ir viena no pieprasītākām pārtikas precēm. To noiets palielinoties pat par 60 procentiem.

Latvijas dārzeņu audzētāji, apvienojot spēkus kopā ar Zaļo karotīti, uz Līgo svētkiem sarūpējuši kvalitatīvu Latvijā audzētu dārzeņu izlasi skaistā iepakojumā. Tā būs nopērkama no 21. līdz 23. jūnijam Rimi hipermārketos Rīgā. Šāda vietējo dārzeņu izlase ir nebijis produkts Latvijas tirgū, kas varētu kļūt par lielisku dāvanu un skaisti noformētu cienastu, dodoties pie draugiem vai radiem svinēt Jāņus.

Maxima šogad piedāvā piecu šķirņu Jāņu sieru – Rankā un Trikātā ražotu. Lielākais jāņusiers Maxima rīkotajā konkursā tiks noteikts šodien. Maxima tiks pārdots arī Ekskluzīvais jāņusiers, kura cena pārsniegs 7 latus par kilogramu. "Jāņusieru popularitāte paliek nemainīga, bet to piedāvājošo ražotāju skaits gan samazinās," skaidro I. Andiņš.

Arī Elvi veikalu pārdošanas dati liecina, ka Jāņos iecienītākais ēdiens ir siers – sveramā siera pārdošanas apjoms uz svētkiem pieaug gandrīz trīs reizes, bet fasētā siera – pat vairāk nekā četras.

Veikalos jau sācies alus pirkšanas bums. "Pērn Jāņu nedēļā alus noiets Maxima pieauga 3,3 reizes, šogad paredzam 3,5 reižu pieaugumu," sacīja I. Andiņš. Kopumā Maxima tiek pārdotas 207 alus šķirnes, no tām 171 ir gaišā alus šķirne, 25 – tumšā alus šķirnes un 11 bezalkoholiskā alus šķirnes. Aptuveni 82% no pārdotā alus ir Latvijā ražotais. Mazākais alus iepakojums – 125 mililitri, lielākais – 5 litru mucas.

Savukārt Elvi veikalos pirms svētkiem alus pārdošanas apjoms pieaug vairāk nekā četras reizes, un raksturīgi, ka vēl straujāk pieaug tieši bezalkoholiskā alus pārdošana.

Elvi apkopotie dati liecina, ka uz Līgo svētkiem strauji pieaug gan pirkumu skaits, gan arī to vidējā summa. Pagājušā gada pieredze rāda, ka pirkumu skaits virs 30 latiem uz svētkiem pieaug pat 16 reižu, Neatkarīgajai stāstīja SIA Elvi grupa mārketinga daļas vadītāja Kristīne Saulriete. Šogad strauji turpina palielināties vidējā pirkuma apmērs, un pirmssvētku periodā tas varētu sasniegt pat 10 latu. Apmēram 5% no visiem pirmssvētku pirkumiem varētu pārsniegt 30 latu. Kopējais pirkumu skaits uz Līgo parasti pieaug par 25%.

Elvi pircēji uz svētkiem iecienījuši arī cita veida alkoholu – ruma, džina un tekilas pārdošanas apjoms pieaug par 150%, viskija par 130%, bet degvīna un alkoholisko kokteiļu pārdošana palielinās apmēram divas reizes. Vairāk nekā divas reizes uz svētkiem pieaug limonāžu un enerģētisko dzērienu pārdošana, savukārt sulu pārdošanas apjomu palielinās par 65%.

Līdz ar sieru par tradicionālu Jāņu ēdienu ir kļuvis arī Elvi šašliks un cepamgaļa – to pārdošanas apjoms uz svētkiem aug pat piecas reizes. Līdz ar to gandrīz trīs reizes palielinās arī tomātu mērču un kečupa tirdzniecība.

Jāņi ir laiks, kad daudzi svinētāji dodas papardes zieda meklējumos. Šim nolūkam noder gan insekticīdi, pēc kuriem pieprasījums Elvi veikalos pieaug sešas reizes, gan arī baterijas un kabatas lukturīši, gan prezervatīvi, kurus pirms Jāņiem pērk 2,5 reizes vairāk nekā citās dienās.

Savukārt aptiekās pirms Jāņiem nekāds prezervatīvu pirkšanas bums nav novērots. Ģimenes aptiekas dati liecina, ka rekomendējamo jāņotāja komplektu veido trīs aptiekās iegādājamas preču grupas – pretinsektu līdzekļi, gremošanu sekmējošie preparāti un brūču pārsienamie.

"Prezervatīvi nav pirktākās preces aptiekās, arī ne pirms Līgo. Mēnesī Ģimenes aptiekās tiek pārdoti aptuveni 900 iepakojumi prezervatīvu, no kuriem lielākā daļa – aptuveni 75 procenti – ir mazie, trīs prezervatīvu iepakojumi. Pirms Līgo svētkiem prezervatīvu pārdošanas apjomi nemainās, būtiskākās izmaiņas ir gada tumšākos mēnešos (novembris, decembris), kad pārdošanas apjomi pieaug par 30–35 procentiem," Neatkarīgajai atzina Ģimenes aptiekas tirdzniecības daļas vadītājs Egils Tēbelis.

Pirms Līgo svētkiem aptiekās visstraujāk (par 700 %) palielinās pretinsektu līdzekļu (pret odiem, ērcēm) pārdošana, stāstīja E. Tēbelis. Otrā Jāņu svētkos populārākā aptieku preču grupa, kurā vērojamas būtiskas pārdošanas izmaiņas, ir gremošanu sekmējošie līdzekļi, ieskaitot fermentus.

Savukārt pēc svētkiem par 15% palielinās brūču dzīšanas veicināšanas līdzekļu pārdošana. "Tā kā Līgo svētki ir saistīti ar aktīvu atpūtu dabā un ugunskura dedzināšanu, Ģimenes aptiekas īpaši rekomendē pirms svētkiem nodrošināties arī brūču dezinfekcijas un dzīšanu veicinošiem līdzekļiem," iesaka E. Tēbelis.

 

Darbā pēc svētkiem būs jāatgriežas pirmdien

Liene Barisa, NRA   06/22/07     Lai arī šogad Līgo un Jāņu diena būs sestdienā un svētdienā, šīs svētku dienas nav jākompensē.

Jāatgādina, ka šogad Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas paredz kompensēt brīvdienās iekritušās svētku dienas, taču tas attiecas tikai uz Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī. Kad likums Par svētku un atceres dienām tika skatīts Saeimā, kreisā spārna frakcijas gan bija rosinājušas kompensēt brīvdienu, ja sestdienā un svētdienā iekrīt arī 23. un 24. jūnijs, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Tātad pirmdien, 25. jūnijā, jāsāk pilnvērtīga darba nedēļa.

Jāpiebilst gan, ka likumā paredzētā jaunā kārtība būs jāpiemēro jau šogad, un papildu brīvdiena būs 19. novembrī, jo šogad 18. novembra svētki būs svētdien. Tāpat papildu brīvdiena būs arī Ziemassvētku vakara dienā, 24. decembrī, kas līdz šim bija darbdiena.

 

 

 

Gribīgo koalīcijā un citur pasaulē...

 

 

Karavīriem palielinās dienesta atalgojumu

TVNET   06/14/07    Šodien, 14.jūnijā, Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par karavīru dienesta atalgojumu, TVNET informēja AM Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākais referents Artūrs Graudiņš. Algu reforma visvairāk skars kareivju un instruktoru sastāva karavīrus, viņiem tiek paredzēts algas pielikums par apmēram 70%. Savukārt augstāko dienesta pakāpju karavīriem algu palielinājums tiek plānots aptuveni 30% apmērā.

Grozījumi MK noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu, kurā punkts 2.2.1. nosaka, ka regulāri jāpārskata karavīra atalgojuma apmēri, ņemot par pamatu vidējo atalgojumu valstī, dalību starptautiskajās operācijās un citus ārējos faktorus.

Grozījumi paredz, ka, piemēram, kareivis, kurš pirmajā dienesta gadā šobrīd saņem 190 latu lielu algu, pēc 1.septembra saņems 335 latu lielu algu, leitnants ar pašreizējo algu 254 latu apmērā varēs saņemt 434 latu lielu algu. Algas pielikums būs atkarīgs gan no karavīra dienesta pakāpes, gan arī no dienestā pavadītajiem gadiem.

Ņemot vērā situācijas saasināšanos militāro konfliktu zonās, pieaugošo fizisko un psiholoģisko slodzi, kā arī pieaugošos reālos draudus karavīru veselībai un dzīvībai, izstrādātie grozījumi paredz paaugstināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem noteikto piemaksu par dalību starptautiskā operācijā no 900 Ls līdz 1000 Ls.

Sagatavotajos grozījumos plānots likvidēt piemaksu par komandēšanu, kas patlaban bija aptuveni 30% no darba algas. Lai motivētu karavīrus veikt valstiski svarīgo uzdevumu, kas saistīts ar palielinātu statisko slodzi un prasa īpašu karavīru sagatavotību, 50 latu piemaksa paredzēta Godasardzes rotas karavīram.

Jaunumi būs arī atalgojuma rēķināšanā Gaisa spēku pilotiem. No 1.septembra plānots noteikt piemaksu par nolidotajām stundām, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu starp lidotājiem, kuru nolidojums mēnesī ir atšķirīgs. Par vienu lidojuma stundu pilotam maksās sešus latus lielu piemaksu.

Laikā no 2004.gada jūlija, kad stājās spēkā MK noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu, līdz 2006.gada decembrim strādājošo mēneša vidējā darba samaksa valstī pēc Centrālā statistikas biroja datiem ir pieaugusi par 77%. Tā kā karavīra atalgojums vairs nav konkurētspējīgs darba tirgū, ir radušās grūtības noturēt un piesaistīt speciālistus, kas spējīgi nodrošināt augstu tehnoloģiju ieroču, aizsardzības sistēmu darbību un uzturēšanu, kā arī darbību NATO štābos. Tāpat ir grūtības rekrutēt personālu vienību komplektēšanai un NBS noteikto uzdevumu izpildei.

Ar MK rīkojumu apstiprinātajā AM darbības stratēģijā 2007. - 2009. gadam konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana ir noteikta kā prioritāte. Tāpēc, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu racionālu izlietojumu, tiek veidota jauna NBS struktūra, kas novērsīs funkciju dublēšanos, ļaus samazināt administratīvo aparātu un optimizēt personāla skaitu.

 

Atkal apšaudīti Latvijas karavīri Irākā; cietušo nav

LETA  06/14/07    Jau trešo dienu pēc kārtas apšaudītas militārās bāzes Irākā, kurās dienē Latvijas karavīri.

Šonakt ar raķetēm un mīnmetēja mīnām četras reizes tika apšaudīta militārā bāze Divānijā un divas reizes - bāze Kūtā, kurās patlaban uzturas Latvijas kontingenta karavīri, aģentūra LETA uzzināja Aizsardzības ministrijā.

Latvijas karavīri apšaudēs nav cietuši.

Ar raķetēm mūsu karavīri apšaudīti vakar, 13.jūnijā, kā arī 12.jūnijā. Arī iepriekšējās apšaudēs cietušo karavīru nav.

Maijā Latvijas karavīri apšaudīti divas reizes - 6. un 13.maijā, arī šajās apšaudēs cietušo nav. Savukārt aprīlī Latvijas karavīri apšaudīti deviņas reizes, bet martā - 11 reizes.

Dienesta pienākumus Irākā pilda 126 karavīri, lielākā daļa no viņiem atrodas Divānijā. Jau šomēnes Latvijas kontingenta lielākā daļa karavīru atgriezīsies mājās, Irākā paliks viens daži karavīri.

 

Latvijā atgriežas Irākā ievainotais karavīrs

DELFI  06/15/07     Pēc ārstēšanās Vācijā, Landštūlas reģionālajā medicīnas centrā, piektdien Latvijā atgriezās Irākā ievainotais virsleitnants Ivo Vigulis, portālu "Delfi" informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks Normunds Stafeckis.

Latvijā virsleitnants Ivo Vigulis turpinās ārstējošā ārsta veselības stāvokļa uzlabošanai noteikto rehabilitācijas kursu. Viņam ir noteikta arī medicīniskās ekspertīzes komisija, kura novērtēs karavīra veselības stāvokli.

Pamatojoties uz šīs komisijas slēdzienu, NBS komandieris pieņems lēmumu par karavīra turpmāko dienesta gaitu, piedāvājot veselības stāvoklim atbilstošu amatu kādā no NBS vienībām.

Starptautiskajā lidostā "Rīga" karavīru sagaidīja Sauszemes spēku (SzS) komandieris pulkvedis Igors Rajevs, kā arī SzS 1.kājnieku bataljona karavīri.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka pērn decembrī, Irākā nemiernieku uzstādītās improvizētās spridzināšanas ierīces sprādzienā ievainots virsleitnants Ivo Vigulis.

Karavīrs ārstējās Vācijā, kur Landštūlas reģionālajā medicīnas centrā.

 

Irākā apšaudītas Latvijas karavīru bāzes

DELFI  06/15/07     Naktī uz piektdienu Irākā ar raķetēm un mīnmetēja mīnām apšaudītas bāzes, kurā uzturas Latvijas kontingenta karavīri.

Karavīri apšaudīti militārajās bāzēs Irākas pilsētā Divānijā un Kūtā. Portālu "Delfi" informēja Aizsardzības ministrijā.

Apšaudēs neviens Latvijas karavīrs nav cietis.

 

Latvijas karavīri beiguši dalību operācijā Irākā

LETA  06/18/07    Pēc nepilnu četru gadu ilgas līdzdalības starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Irākā lielākā daļa Latvijas kontingenta karavīru pametuši šo valsti un ieradušies Kuveitā, lai gatavotos tālajam atpakaļceļam uz dzimteni.

Kuveitā Latvijas karavīrus sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Psihologu dienesta psihologi. Plānots, ka kājnieku rota 121 karavīra sastāvā Latvijā atgriezīsies rīt - 19.jūnijā. Irākā kādu laiku paliks vēl četri Latvijas virsnieki, kas risinās jautājumus par kontingenta materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu mājup.

Jūnija beigās uz Irāku dosies vairs tikai trīs karavīri, kuri nomainīs četrus štāba virsniekus Bagdādē un Divānijā. Turpmākā Latvijas karavīru dalība - skaits, uzdevumi, pakļautība - operācijā Irākā vēl tiek apspriesta, tomēr pagaidām nav plānots, ka Latvijas karavīri nepiedalīsies operācijā Irākā.

Latvijas karavīri uz Irāku devās 2003.gada augustā un visus šos gadus dienesta pienākumus pildīja Polijas vadītajā daudznacionālajā Centrālajā un Dienvidu divīzijā (MND CS).

Saeima 2003.gada 20.martā pieņēma lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību nosūtīšanu uz starptautisko miera nodrošināšanas operāciju Irākas atjaunošanai un demokrātijas veicināšanai starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā. Tā paša gada 5.augustā uz Irāku devās 105 Latvijas karavīri.

Gadu gaitā karavīru skaits šajā operācijā ir mainījies, un šogad bija 125 karavīri.

Katru gadu, kad Saeimā skatīts jautājums par misijas pagarināšanu, sabiedrībā plaši diskutēts, kāpēc Latvijai būtu jāpiedalās šādā operācijā. Aizsardzības ministrijas, bruņoto spēku un deputātu vairākuma viedoklis bijis vienots - Latvijai jābūt klāt un jāpalīdz koalīcijas spēkiem miera uzturēšanā Irākā, jo tas ir Latvijas ieguldījums starptautiskajā drošībā un garantē partneru palīdzību Latvijai, ja tāda būs nepieciešama.

Četru gadu laikā Latvija nemiera postītajā Irākā zaudējusi trīs karavīrus. 2004.gada 8.jūnijā sprādzienā Vāsitas provincē netālu no Suvārijas nogalināti seši koalīcijas spēku karavīri, starp kuriem bija arī Latvijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālists virsleitnants Olafs Baumanis, bet 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā netālu no Divānijas bojā gāja divi karavīri - dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs.

Dažāda smaguma ievainojumus un traumas Irākā guvuši vēl vairāki Latvijas karavīri.

Militārā dienesta likums paredz bojā gājušo karavīru mantiniekiem izmaksāt kompensāciju 50 000 latu apjomā, kā arī tiek segti izdevumi par ārstnieciskās rehabilitācijas kursu bojā gājušā karavīra ģimenes locekļiem - laulātajam, bērniem un vecākiem.

Ārstnieciskā rehabilitācija pēc dalības starptautiskajā operācijā patlaban tiek piedāvāta Irākā un Afganistānā dienējušajiem karavīriem. 2006.gadā šo piedāvājumu izmantoja aptuveni 150 karavīru.

No 1996. līdz 2007.gadam NBS vienību dalībai dažādās starptautiskajās operācijās valsts izlietojusi nepilnus 30 miljonus latu, bet 2007.gada budžetā šīm vajadzībām plānoti 8,24 miljoni latu, no kuriem 4,15 miljoni latu ir paredzētais finansējums dalībai operācijā Irākā.

No 1996.gada līdz 2006.gada beigām 2167 karavīri piedalījušies operācijās Bosnijā un Hercegovinā, Albānijā, Kosovā, Afganistānā, Irākā, Maķedonijā un Gruzijā.

Daudzi karavīri operācijās piedalījušies vairākkārt: sešās operācijās piedalījušies divi karavīri, piecās - septiņi, četrās - 46, trijās - 306, divās - 470 karavīri.

Septiņdesmit deviņi Latvijas karavīri patlaban piedalās NATO vadīto starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā. Trīs Latvijas virsnieki operācijā piedalās no NATO štāba Polijā un ASV.

Vēl divi Latvijas virsnieki pašreiz dien Eiropas Savienības (ES) militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā (EUFOR-ALTHEA), bet NATO vadīto spēku operācijā "Kosovo Force" (KFOR) Kosovā atrodas 12 Latvijas karavīri.

Latvijas ar dažādu karavīru skaitu piedalās arī NATO Ātrās reaģēšanas spēkos un ES kaujas grupā.

 

Rinkēvičs pateicas ASV par atbalstu Latvijas kontingenta karavīriem

LETA  06/18/07    Pirmdien Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs darba tikšanās laikā pateicās ASV aizsardzības atašejam pulkvežleitnantam Deividam Holahanam par ASV bruņoto spēku atbalstu Latvijas kontingenta karavīru un materiāli tehnisko līdzekļu transportēšanā no Irākas uz Latviju.

Kā informēja AM Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītājs Kaspars Odiņš, valsts sekretārs norādīja, ka Latvijas un ASV bruņoto spēku cieša sadarbība bijusi pamatā veiksmīgai mūsu kontingenta pārvešanai no dislokācijas vietām Irākā uz Kuveitu un tālāk uz Latviju.

Šī operācija vēlreiz apliecināja augstu profesionālo līmeni, kādā notiek sadarbība starp abu valstu karavīriem, uzsvēra Rinkēvičs.

Jau ziņots, ka pēc nepilnu četru gadu ilgas līdzdalības starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Irākā lielākā daļa Latvijas kontingenta karavīru pametuši šo valsti un ieradušies Kuveitā, lai gatavotos tālajam atpakaļceļam uz dzimteni.

Kuveitā Latvijas karavīrus sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Psihologu dienesta psihologi. Plānots, ka kājnieku rota 121 karavīra sastāvā Latvijā atgriezīsies otrdien - 19.jūnijā. Irākā kādu laiku paliks vēl četri Latvijas virsnieki, kas risinās jautājumus par kontingenta materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu mājup.

Jūnija beigās uz Irāku dosies vairs tikai trīs karavīri, kuri nomainīs četrus štāba virsniekus Bagdādē un Divānijā. Turpmākā Latvijas karavīru dalība - skaits, uzdevumi, pakļautība - operācijā Irākā vēl tiek apspriesta, tomēr pagaidām nav plānots, ka Latvijas karavīri nepiedalīsies operācijā Irākā.

Latvijas karavīri uz Irāku devās 2003.gada augustā un visus šos gadus dienesta pienākumus pildīja Polijas vadītajā daudznacionālajā Centrālajā un Dienvidu divīzijā (MND CS).

Plānots, ka Latvijas karavīri lidostā "Rīga" ielidos otrdien plkst.12.30.

 

Irākas misijas galvenais ieguvums – pieredze

Viesturs Radovičs,  NRA  06/20/07    «Galvenais, ka tētis ir mājās,» saka māte mazam puisēnam, kurš piekrītoši māj ar galvu. 121 latviešu karavīrs vakar veiksmīgi atgriezās no pusgadu ilgās misijas Irākā, tomēr drīz vien šiem pašiem vīriem būs jādodas uz Afganistānu.

Karavīri vakar ar tiešo reisu no Kuveitas ielidoja Rīgā, kur viņus sagaidīja augstākās valsts amatpersonas. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Maklakovs, sagaidot karavīrus, atzina, ka misija sekmīgi ir noslēgusies un karavīri guvuši lielu pieredzi. "Paldies, ka gājāt cauri grūtībām un izpildījāt jums uzdotos uzdevumus," sirsnīgi pateicās bruņoto spēku komandieris.

No lidostas karavīrus aizveda uz Ādažu militāro bāzi, kur viņi nodeva ieročus un nokārtoja dažas formalitātes. Tur viņus sagaidīja arī tuvinieki, lai pēc tam kopīgi dotos katrs uz savām mājām atvaļinājumā. "No haosa esmu atgriezies mājās. Esmu ļoti priecīgs, ka viss beidzās laimīgi. Bet arī nenožēloju, ka pusgadu dienēju Irākā. Tā bija neatsverama pieredze, kas noderēs turpmākajās gaitās," Neatkarīgajai stāsta dižkareivis Igors Nazarovs, kam šī bija pirmā ārzemju misija.

Pēdējās dienā pirms izbraukšanas mūsu karavīru bāze Irākā apšaudīta ar apskaužamu precizitāti. Karavīri stāsta, ka mīnas kritušas katru dienu vienā un tajā pašā laikā. "Pēdējā kauja ir tā grūtākā. Jo tuvāk nāca aizbraukšanas diena, jo karavīri kļuva saspringtāki. Vienkārši runājot, karavīram parādās cerība, ka viņš varētu izkulties cauri sveikā," ironiski pēdējo dienu notikumus Irākā apraksta NBS Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona komandieris majors Georgs Kerlins, kas Irākā komandēja latviešu rotu.

Pēdējās divas nedēļas karavīri vairs nebrauca uzdevumos ārpus bāzes, bet nodarbojās ar ekipējuma nodošanu un kravāšanos. Šis laiks sakrita ar vietējo nemiernieku paaugstinātu aktivitāti, kuri gandrīz katru dienu apšaudīja bāzi Dīvānijā. "Pretējā puse bija sasparojusies, lai pierādītu, ka viņi nav uzvarēti. Bet, manuprāt, Irākā kādreiz tomēr iestāsies miers. Arī Simtgadu karš starp Franciju un Angliju vienā brīdī beidzās," piebilst G. Kerlins.

Rotas kapelāns Raimonds Krasinskis atzīst, ka šī misija ir bijusi pati bīstamākā un grūtākā: "Nekad iepriekš nav bijušas tik daudzas bāzes apšaudes. Nemiernieki Irākā paliek arvien gudrāki un viltīgāki."

Pirmais Latvijas kontingents 36 karavīru sastāvā, kurā bija iekļauti 30 apgādes un nodrošinājuma un seši nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti, uz Irākas kaimiņvalsti Kuveitu devās 2003. gada 18. maijā, informē NBS. Savukārt izlūkgrupa, kuras uzdevums bija sagatavot Latvijas kontingenta karavīru uzņemšanu, uz Kuveitu devās jau 2003. gada 30. aprīlī. Dienesta pienākumus Irākā, Kirkūkā, šie karavīri sāka pildīt tā paša gada 16. jūnijā. Pirmā kājnieku rota 98 karavīru sastāvā uz Irāku devās 2003. gada 5. augustā otrā Latvijas kontingenta sastāvā, kurā bija jau 105 bruņoto spēku karavīri.

Drīzumā latviešu karavīri dosies nākamajā misijā uz Afganistānu. "Pirmie karavīri uz Afganistānu jau ir devušies, nākamā rotācija būs decembrī. Nākamgad, iespējams, kontingents vēl tiks palielināts. Tas varētu pat pārsniegt 130 cilvēku," atzīst NBS Sauszemes spēku komandieris pulkvedis Igors Rajevs.

***

Uzziņai

Misijā Irākā kopš 2003. gada piedalījušies vairāk nekā 1150 latviešu karavīru

2003. gadā – 153

2004. gadā – 373

2005. gadā – 278

2006. gadā – 224

2007. gadā – 125

Irākas misijas izmaksas

2003. gadā – 1,83 miljoni latu

2004. gadā – 5,33 miljoni latu

2005. gadā – 4,98 miljoni latu

2006. gadā – 4,60 miljoni latu

2007. gadā – 4,26 miljoni latu

 

Viedoklis: Izsprukuši sveikā?

Anita Daukšte,  NRA  06/20/07     Latvijas karavīri atgriezušies mājup no Irākas. Prieka un laimes asaras jau nožuvušas uz tuvinieku vaigiem, daudzi atviegloti uzelpojuši un nu karavīri saņems apbalvojumus par sekmīgi pildīto misiju Irākā.

Tiktāl viss ir labi – valsts sūtīja, karavīri izpildīja, pierādīja savas spējas un līdzvērtību pasaules lielvalstu militārajai brālībai. Liels paldies viņiem par to.

Daudz svarīgāk būtu saprast, kādi ir valstiskie ieguvumi un kādi ir zaudējumi no šīs vairāk nekā trīs gadus ilgās misijas. Ko tad Latvijai ir devusi šī līdzdarbība Irākas okupācijā? Diez vai pie valstiskiem ieguvumiem var nosaukt to, ka Latvija izrādījusies stabila un prognozējama partnere sabiedroto spēkiem Irākā. Tā tam vienkārši ir jābūt – neatkarīgi no tā, vai sabiedrotie ir Irākā vai kur citur. Stabila un godprātīga partnerība ir nevis kāds ieguvums, bet norma. Diez vai arī Latvija būtu kādā citā statusā, ja būtu ieturējusi eiropeiskāku, nevis izteikti proamerikānisku nostāju Irākas jautājumā. Vai tiešām Latviju neuzņemtu NATO, ja Latvija nebūtu mēģinājusi iestumties pirmajā ešalonā, kas devās uz Bagdādi? Augstas amatpersonas ir tā kā devušas mājienus šo gadu gaitā tādas domas virzienā, bet nezin kāpēc nav gribējies tam īsti noticēt.

Acīmredzamais neticamais ir izrādījies tas, ka Latvijas augstākās amatpersonas, Saeima, nekad nav īsti devušas citu izskaidrojumu Latvijas dalībai misijai Irākā kā vien kaut ko līdzīgu "Māte Amerika sauc!". Ir pieticis vien ar ASV valsts sekretāres Kondolīzas Raisas uzslavu vēstulē, lai Saeima bez vārda runas sūtītu latviešu karavīrus uz pasaules karsto punktu. Karš ir karš, un jūtelība laikam ir nevietā. Bet es nezinu, vai visi deputāti spēs paskatīties acīs Olafa Baumaņa, Ginta Bleijas un Vitālija Vasiļjeva tuvinieku acīs, un pateikt, ka viņu bojāeja bija vajadzīga valsts interešu labad.

Irākas misija 2003. gadā balstījās uz melīgiem valstu vadītāju apgalvojumiem un tagad ir pārvērtusies asiņainā pilsoņu karā ar neparedzamu nākotni. Kara aizsācēji ASV tagad svārstās savos stratēģiskajos plānos un mētā skaitļus, cik tad lieli spēki varētu palikt Irākā nākamgad – 50 tūkstoši vai 10 tūkstoši karavīru –, un domā par to, vai nepalīdzēt ar bruņojumu sunnītu militārajām grupām, kuras varētu palīdzēt cīņā pret Al Qaida teroristiem. Bet bez tā vairs nav precīzi saprotams ne tas, kurš ir ienaidnieks, nedz arī, kurš aizstāvamais, un vai galu galā no abiem – gan šiītiem, gan sunnītiem – beigās nenāks izrēķināšanās ar tiem pašiem vēl Irākā palikušajiem ASV spēkiem. Cīņas starp Balto namu un ASV Kongresu, domstarpības par tālāko Irākas stratēģiju ir tikai vāja tā haosa atblāzma, kas notiek Irākā un ļoti labi parāda, ka šim karam jau sen ir pazudusi, ja tā var izteikties, konceptuālā bāze un jēga. Līdz ar nozīmīgu ASV intelektuāļu pilnīgo atteikšanos teorētiski pamatot šo ASV līdzdarbību Tuvo Austrumu reģionā ar militārām metodēm karam Irākā nav nekāda morāla attaisnojuma. Huseina režīma gāšana, kas kalpoja kā vismaz nosacīts morālais pamats invāzijai Irākā, ir jau sen sevi izsmēlis temats. ASV un sabiedrotie ar savu invāzijas stratēģiju nekādi nav pratuši novērst režīma krišanai sekojošo pilsoņu karu, bet gluži otrādi – ir iezīmējuši savas atrašanās strupceļu šajā valstī. Ja vien uzturēšanās Irākā mērķis nav kādas apokaliptiskas trešā pasaules kara idejas.

Kādi ir valstiskie ieguvumi, par, skaitliskā izteiksmē izsakoties, 21 miljonu latu? Izņemot 1150 karavīru pieredzi pasaules karstajā punktā – nekādi. Ak, jā – varam būt valstiski laimīgi, ka salīdzinoši esam izsprukuši sveikā. Un valstiski cerīgi, ka valstsvīri nešķiedīs miljonus un dzīvības, lai piedalītos jau nolemti bezcerīgās un uz meliem balstītās misijās.

 

Uz Irāku dodas trīs bruņoto spēku karavīri

LETA   06/20/07    Šodien uz Irāku dosies trīs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, lai piedalītos koalīcijas spēku vadītajā operācijā "Operation Iraqi Freedom" (OIF), informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.

Trīs NBS karavīri pildīs štāba virsnieku pienākumus OIF štābos Bagdādē un Divānijā.

Jau ziņots, ka vakar, 19.jūnijā, Latvijā atgriezās 121 Latvijas kontingenta karavīrs, tai skaitā arī kontingenta kājnieku rotas karavīri.

Šobrīd dienesta pienākumus Irākā turpina pildīt četri Latvijas kontingenta Nacionālā atbalsta vienības karavīri, kuri organizē kontingenta materiāli tehnisko līdzekļu transportēšanu uz Latviju.

Pirmais Latvijas kontingents 36 karavīru sastāvā, kurā bija iekļauti 30 apgādes un nodrošinājuma un seši nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti, uz Kuveitu devās 2003.gada 18.maijā. Savukārt izlūkgrupa, kuras uzdevums bija sagatavot Latvijas kontingenta karavīru uzņemšanu, uz Kuveitu devās jau 2003.gada 30.aprīlī. Dienesta pienākumus Irākā, Kirkūkā, šis kontingents sāka pildīt 2003.gada 16.jūnijā.

Pirmā kājnieku rota 98 karavīru sastāvā uz Irāku devās 2003.gada 5.augustā otrā Latvijas kontingenta sastāvā, kurā bija iekļauti jau 105 bruņoto spēku karavīri.

Kopumā dienesta pienākumus operācijā Irākā ir pildījuši jau vairāk nekā 1150 karavīru.

 

Latvijai derot ES konstitūcijas uzlabojums

Gunta Sloga,  Diena  06/21/07    Lai arī dažas Eiropas Savienības valstis, jo īpaši Polija, negrasās atkāpties no savām "sarkanajām līnijām" debatēs par jauno ES līgumu, Latvijai tas ir pieņemams un tai nevarētu būt īpašas iebildes sammita laikā, kas ceturtdien sāksies Briselē, uzskata ārpolitikas pārzinātāji. Tiesa, pagaidām joprojām nav skaidrs, vai nedēļas nogalē notiekošajā ES galotņu sanāksmē būs iespējams rast kompromisu par ES konstitūciju. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo trešdien mudināja ES valstis neieņemt striktu nostāju, jo visu dalībvalstu interesēs ir līgumu pieņemt.

"Es domāju, ka mēs esam ieinteresēti, lai ES būtu stipra un darboties spējīga. Tā ir tāda Latvijas superinterese," saka bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete (JL). Viņa uzsver, ka pašlaik apspriestais līguma variants nepārkāpj tos ietvarus, kādi bija novilkti asas debates raisījušajai konstitūcijai, un ir vien sašaurināts tās variants. Tādēļ Latvijai, kas jau ir ratificējusi iepriekšējo ES konstitūcijas projektu, arī jaunais variants nevar nebūt nepieņemams.

Tam piekrīt arī politoloģe Žaneta Ozoliņa: "Latvijai nekādu klupšanas akmeņu nebūs, jo mums nekas nemainās." Polija ir rosinājusi atteikties no idejas, ka vairākumu pārstāv 55% valstu ar 65% ES iedzīvotāju. Taču Latvijai, kā iepriekš ticis uzsvērts, pret šādu sistēmu nevar būt iebildes, jo tā paver iespēju daudz vairāk ES lēmumu pieņemt ar balsu vairākumu.

"Latviju šajā gadījumā interesē tas, lai ES ir sava darboties spējīga un vienota ārpolitika," uzsver S.Kalniete, aizstāvot nepieciešamību vienoties par jauno līgumu. "Tas attiecas gan uz ekonomiskajām attiecībām ar trešajām valstīm, gan ES attiecībām ar mums nozīmīgāko kaimiņvalsti Krieviju," saka S.Kalniete. Arī politologs Andris Sprūds akcentē, ka līdz ar konstitucionālā līguma pieņemšanu daudz skaidrāk būs iespējams iezīmēt vīziju sadarbībai ar ES kaimiņvalstīm. Vienotā ārpolitika, pēc ekspertu domām, arī palīdzētu virzīt uz priekšu jautājumus, kas saistīti ar enerģētikas resursiem. "Konstitūcija palīdzētu iet uz priekšu, jo būtu viens jauns līmenis Eiropas tiesībās," saka S.Kalniete.

Ž.Ozoliņa uzsver, ka galvenais ir ES konstitucionālās reformas pabeigšana, jo pēc jaunās savienības paplašināšanas kārtas lēmumu pieņemšanas process ir kļuvis vēl sarežģītāks. Tādēļ Latvijai būtu jāatbalsta izkustēšanās no pašreizējās situācijas. "Latvijas gadījumā tās likmes nav tik augstas kā Polijai," saka A.Sprūds.

Kā zināms, līdz šim asāko pretestību jaunajam ES līgumam izteikusi Lielbritānija un Polija, pēdējai iebilstot pret balsošanas kārtību. Tiesa, trešdienas pēcpusdienā Varšava paziņoja, būtu gatava atteikties no savas pretestības balsošanas sistēmai apmaiņā pret citām priekšrocībām, vēsta Reuters.

 

Viedoklis: Dubultslazds

Sanita Jemberga,  Diena  06/21/07    Eiropas politikas vērotāji pēdējās dienās ne ar ko neatšķiras no zīlniekiem, piešķirot teju mitoloģisku nozīmi tam, kurš no Polijas dvīņiem — premjers Jaroslavs vai prezidents Lehs — ieradīsies uz ES galotņu sanāksmi Briselē par izeju no krīzes ar iesaldēto konstitūciju. Nav svarīgi. Tikpat labi poļi varētu atsūtīt multfilmu varoņus Ļoļeku un Boļeku. Ja Polija būs izdomājusi risinājumu bloķēt, to izdarīs jebkurš. Taču no šī scenārija Varšavai vajadzētu izvairīties — sevis pašas labā.

ES prezidējošajai Vācijai ir izdevies atrast scenāriju, kurš apmierina gandrīz visus. Pazustu pompozais konstitūcijas nosaukums, himna un karogs, bet galvenie balsti — pāreja no veto uz vairākuma balsojumu iekšlietu un tieslietu jomā, puspastāvīgs prezidents un ārlietu ministrs, mazāka Eiropas Komisija un atšķirīga balsošanas sistēma — paliktu neskarti, vien juridiski skaistāk iepakoti. Gada otrajā pusē sasauktu īsu valdību konferenci, kurā formāli vienotos par reformu līgumu. Tas ļautu 18 konstitūciju ratificējušajām valstīm, ieskaitot Latviju, teikt saviem pilsoņiem, ka nekas būtiski nav mainījies. Pārējie, izņemot Īriju ar obligāto referendumu par katru Eiropas līgumu, varētu iztikt ar parlamentu balsojumiem.

Konstitūcija bija nevajadzīgs projekts nepiemērotā brīdī, kad cilvēki vēl arvien nebija sagremojuši paplašināšanu un nevēlējās dziļāku integrāciju. Šobrīd no mikroklimata viedokļa ir labākais brīdis, lai reizi par visām reizēm tiktu no problēmas vaļā.

Taču Polija pieprasa atsākt sarunas par vistrauslāko konstitūcijas kompromisu — jauno balsošanas sistēmu. Spēkā esošais Nicas līgums Polijai ar divreiz mazāk iedzīvotājiem nekā Vācijai piešķīra teju identisku balsu skaitu. Konstitūcija atdod Vācijai pelnīto, taču ir izdevīga tikai lielajām, neizdevīga vidējām un apgrūtinoša mazajām valstīm. Lai nobloķētu lēmumu, pietiek ar 3—ŗ4 lielākām valstīm un vienu mazo. Visas 12 jaunās valstis, kopā ņemtas, to nevar.

Poļu pretenzijas nav neloģiskas, taču tajās ieklausītos daudz nopietnāk, ja prasītāja nebūtu Varšava.

Polija ir lielākā neto ieguvēja no dalības ES. Budžeta kompromisā Vācija atteicās no daļas naudas par labu kaimiņvalstij. ES vajadzēja nopietnu spiedienu un pāris atslēgtu gāzesvadu, lai atmestu romantizēto priekšstatu par Krieviju, bet rezultātā tik liela solidaritāte kā pēdējā galotņu sanāksmē jaunajām valstīm nav izrādīta nekad.

Taču dvīņu vadībā Polija, kuras iedzīvotāji ir daudz eiropeiskāk noskaņoti nekā valdība, kļuvusi par paranojas apsēstu valsti, kura Vāciju arvien redz 40.gadu veidolā, bet ES kā vietu, kur izspiest labumus par sev nodarītajām vēsturiskajām pārestībām, nekritiski draudot ar veto pa labi un pa kreisi. Latvijā daļa ļaužu par tiem gavilē kā par lielu varonību, taču labi redzamā Polijas izolētība ir pamācošs piemērs, kāpēc tā nav tālredzīga rīcība.

Arguments neatsākt sarunas par balsošanas sistēmu ir dzelžains — konstitūciju parakstīja visi, Varšavu ieskaitot. ES var darboties tikai tad, ja valstis ievēro savas saistības. Taču tas būtu jāatgādina arī Londonai, kuras prasības kopējās ārpolitikas aizmetņu apcirpšanā ne ar ko nav labākas. Konstitūcijai piekrita tas pats Tonijs Blērs, kas būs šajā sammitā. Palīdzot britiem saglābt seju, bet ignorējot poļus, ir pamats Vāciju vainot dubultmorālē. Tāpat lieks ir Eiropas Komisijas prezidenta šantažējošais brīdinājums jaunajām valstīm neriskēt ar ES naudas zaudēšanu un būt konstruktīvām, lai nerastos priekšstats, ka paplašināšana nebija laba lieta. Jaunās valstis lielās lietās ir bijušas priekšzīmīgi eiropieši, gan samierinoties ar to, ka lielākā daļa ES naudas arvien aiziet vecajām, gan uzņemoties klimata apkarošanas mērķus, ko tām būs dārgāk un grūtāk izpildīt.

Sammitu karalienei Angelai Merkelei nevajadzētu mēģināt Poliju izolēt un dzīt stūrī vēl vairāk, bet gan palīdzēt no slazda izkļūt, piemēram, piedāvājot līgumā ideju par enerģētikas NATO. Arī Polijai vajadzētu saprast, ka tai vajadzēs draugus — īpaši nākamgad gaidāmajā budžeta pārskatīšanā. Merkelei nevajadzētu ļauties kārdinājumam gūt atzinību par kārtējās krīzes atrisināšanu, piekrītot risinājumam, ka ES ir izdevies vienoties par visu, izņemot balsošanas sistēmu, par ko jāsāk valdību konference. Var saprast Vācijas vēlmi atrisināt konstitūcijas problēmu, taču nenotiks nekas traģisks, ja neizdosies. Pēdējie trīs gadi pēc jauno valstu uzņemšanas ir pierādījuši, ka ES var darboties ar veco lemšanas sistēmu. Neviena interesēs nav nākamos trīs lūkoties uz neuzticēšanos, strīdus un rūgtumu uzjundošu valdību kārtējo plēšanos par varas līdzsvaru. Diemžēl tas sāk izskatīties pēc arvien reālāka iznākuma.

 

 

Ziedu likšanā...

 

 

Lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, amatpersonas stāv garā rindā

TVNET/LETA   06/14/07    Šodien Komunistiskā genocīda upuru atceres dienas pasākuma gaitā vairāk nekā 100 valsts augstākās amatpersonas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Rinda, lai noliktu ziedus, stiepās no Brīvības pieminekļa līdz Aspazijas bulvārim.

Ziedus nolika Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi un citi.

Ziedu nolikšanas ceremoniju vēroja vairāki simti cilvēku, to vidū bija ārvalstu viesi.

Cilvēku vidū stāvēja arī sieviete ar plakātu, uz kura bija rakstīts "Laupītāju ceļš, atdodiet nolaupīto zemi, īpašumus", savukārt plakāta otrajā pusē angļu valodā bija rakstīts "Latvieši grib būt brīvi, nevis vergi. Krievu okupanti grauj latviešu tautu". Arī sieviete vēlāk devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Ceremonijas laikā pie Brīvības pieminekļa notika arī svinīgā Goda sardzes maiņa, Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestris atskaņoja valsts himnu.

Kā informēja Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas preses sekretāre Una Pušpūra, TP Saeimas frakcijas deputāti, kuri šodien nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, un viņu ģimenes arī saskārušies ar padomju varas nežēlību. Šī diena esot īpaša Dzintara Ābiķa, Jāņa Lagzdiņa un Kārļa Leiškalna ģimenei.

"14.jūnijs ir nozīmīga diena katram latvietim, pieminot komunistiskā genocīda upuru piemiņu un atceroties tautas pārdzīvojumus. TP aicina ļaudis godināt padomju režīmā cietušos un piedalīties šai dienai veltītajos pasākumos," sacījis TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

 

Piemin padomju represijās cietušos

Zane Stankeviča,  NRA  06/15/07    Pieminot komunistiskā terora upurus, vakar Rīgā notika vairāki pasākumi. Arī Šķirotavā, atceroties moku ceļu izgājušos, cilvēki pulcējās pie piemiņas zīmes dzelzceļa stacijā.

Šķirotavas stacijā pulcējās arī tie, kam izdevies atgriezties no Sibīrijas nāves nometnēm. Represētie dalījās skaudrajās atmiņās gan par briesmīgo dienu, kad tika sadzīti lopu vagonos, gan par svešumā pārdzīvoto. Sirmgalvji uzsvēra, ka jaunajai paaudzei ir niecīgs priekšstats par to, ko cilvēkiem Sibīrijā nācies izciest, kad maizes gabaliņam bija dzīvības cena, taču vissāpīgākā esot valdības un arī apkārtējo vienaldzība.

Piemiņas pasākuma noslēgumā Rīgas izpilddirektora vietnieks Uldis Blicavs, pildot pirms diviem gadiem solīto, informēja, ka pamazām rit uz priekšu darbs pie jaunas piemiņas vietas izveides Šķirotavas stacijā. Represētajiem bija iespēja iepazīties ar mākslinieku Aivara Vilipsona un Alfa Ozola pieminekļa skicēm – tas tiks veidots kā stilizēts vagona fragments un barakas siena reizē, ar logu uz austrumiem, kuru papildinās dzelzceļa ainava un aizejošie vilcieni. Piemineklis būs veco vagonu rūsainajā krāsā, un tajā paredzēts iestrādāt arī reālu lopu vagona pavadzīmi, kurā krievu valodā rakstīts: "Krava: cilvēki." Mākslinieki norādīja, ka līdzšinējā piemiņas zīme ir pavirša un mākslinieciski neizteiksmīga, turklāt tajā ir kļūdas, un uzsvēra, ka jaunais piemineklis tiks veidots jaunatnei, lai rosinātu viņos iztēli un pārdomas par šausmīgajiem notikumiem.

Pēc Šķirotavas piemiņas brīža visi tā dalībnieki devās nolikt ziedus arī pie Brīvības pieminekļa, kur valdīja krietni pozitīvāka gaisotne, pievienojoties simtiem citu cilvēku. Piemiņas pasākumu marša pavadījumā atklāja Nacionālo bruņoto spēku orķestris, kas pēc svinīgas goda sardzes maiņas atskaņoja Latvijas himnu. Viens no pirmajiem ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika jaunievēlētais Latvijas prezidents Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu, Rīgas mērs Jānis Birks, Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kultūras ministre Helēna Demakova, Saeimas priekšsēdētāja vietniece Sandra Kalniete, iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, ārlietu ministrs Artis Pabriks, kā arī vairāki Saeimas deputāti. Kamēr Brīvības pieminekļa laukumā pulcējās augstās amatpersonas un Latvijas politiski represēto apvienības locekļi, to norobežoja aptuveni 50 pašvaldības policistu. Acīmredzot pamatoti – daudzi vecāka gadagājuma cilvēki ļoti vēlējās personiski izteikt savu neapmierinātību ar valdības darbu. Toties jo lielu pozitīvu emociju vilni izpelnījās jaunais prezidents – desmitiem cilvēku drūzmējās ap Valdi Zatleru, lai personiski paspiestu roku, vēlētu veiksmi un izturību, kā arī izmantoja iespēju uzdot sasāpējušus jautājumus.

 

Kauns pār jūsu ģīmi, deputāti!

TVNET/LETA   06/21/07    Šodien Saeimas deputāti parādīja savu patieso seju, prezidentei pēdējo reizi uzrunājot deputātus. Pēdējie pat nevīžoja pateikt paldies, kur, nu, vēl prezidentei puķes pasniegt!

Atsevišķi Saeimas deputāti ir pārsteigti, ka šodien, pēdējo reizi uzrunājot Saeimas deputātus, Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai netika pateikts no tribīnes paldies un netika arī pasniegti ziedi.

Deputāts Gunārs Laicāns (TB/LNNK) norādīja, ka viņam esot kauns par saviem kolēģiem. "Šodien mēs izrādījām necieņu Vīķei-Freibergai gan kā prezidentei, gan sievietei, jo ziedus var pasniegt vienmēr," sacīja Laicāns.

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) norādīja, ka prezidentei pilnvaras turpinās un nekādus ziedus šodien pasniegt nebija nepieciešams. "Vīķe Freiberga vēl ir amatā, un mēs viņai pateiksim paldies, kad pilnvaras beigsies," sacīja Emsis.

Par situāciju, kāda izveidojās, Vīķei-Freibergai šodien atstājot Saeimas zāli bez laba vēlējumiem, izbrīnīts bija Tautas partijas deputāts Raimonds Pauls, kurš norādīja, ka laikam tāda ir mūsu daba. "Karalis ir miris, lai dzīvo karalis."

Deputāts Ainārs Latkovskis (JL) atzina, ka šās dienas notikums bijis muļķīgs. "Pirmo reizi viņai neviens nepienāca klāt, un Vīķe-Freiberga saldsērīgi aizgāja. Tas bija muļķīgi. Vismaz no tribīnes vajadzēja pateikt paldies," sacīja Latkovskis.

Jau ziņots, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien pēdējo reizi šajā amatā uzrunāja Saeimas deputātus.

Savā uzrunā viņa aicināja Latvijas politiskās partijas rūpīgi izvērtēt savu pēdējo gadu darbību un finansēšanas avotus. Viņaprāt, prokuratūrai jāaktivizē darbs, lai līdz 10.Saeimas vēlēšanām viestu skaidrību par tautas priekšstāvju godprātību, darbojoties politikā

 

Viedoklis: Viņu prezidente

Aivars Tarvids,  Apollo  06/21/07     Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nenovēršami aiziet vēsturē. Viņas sērojošo karsēju pulciņš — grupa gara darbinieku — aicinājusi pilsoņus savas valsts galvu cienīgi pavadīt pensijā.

Latviskās dailes vairotāji un latviešu dvēseļu kopēji vedina pateicīgos tautiešus atzīmēt «mūsu mīļās Vairas Vīķes-Freibergas» pilnvaru beigas ar patriotisku akciju, proti, vasaras saulgriežu laikā Siguldas Dainu kalnā veidojot prezidentei veltītu Saules raksta puķu klājienu. «Latvijas Pasts» atbalstījis šo ierosu, solot pilsoņu godbijīgi plūktās puķes no visiem Latvijas novadiem bez maksas nogādāt Siguldā. Savukārt Dainu kalnā brīvprātīgie — studenti un zemessargi — sagaidot 1. jūliju,  veidošot rakstaino ziedu klājienu. Censoņus nakts mellumā izklaidēs un uzmundrinās gan folkloras kopas, gan lauku virtuve, bet veikumu dienas gaismā novērtēs pati VVF.

Šaubu nav, ievērojamā latviešu (vai arī Latvijas?) tautas daļā prezidente tiek cienīta, godāta, arī nekritiski pielūgta un dievināta. Cita lieta — vai VVF savā atvadu preses konferencē nealojās, sev raksturīgajā paštaisnumā pasludinot, ka esot, lūk, bijusi «visas tautas prezidente»? Kundzes reālo veikumu amatā bezkaislīgi vērtēs laiks, arī tautas simpātijas un atmiņu noturību pārbaudīs gadu ritējums.

Cita lieta, VVF fani un bļodlaižas, kuri savā entuziasmā balansē uz sliktas gaumes vulgārās robežas, riskējot padarīt savu elku VVF smieklīgu vai lemjot kundzi egocentrisku ilūziju gūstam. Dažāda kalibra vadoņus latvieši pielūguši izsenis. Tika kaisīti ziedi pašpasludinātajam prezidentam Ulmanim. Aizgūtnēm cildināts krietnais un gādīgais pilsētas saimnieks Rubiks. Auseklīšos kreiliski un labiski apadīts Īvāns. Savulaik maestro Paulam viņa talanta cienītāji uz skatuves dāvāja dzīvu sivēnu, nu piemiņas velte sarūpēta arī VVF.

Saules dainu zinātāja VVF nu padarīta par nenorietošo nācijas sauli. Saules simbols izsenis norādīja uz vadoņa pārcilvēcisku dižumu. Varbūt VVF veltīt faraonu cienīgu piramīdu pils laukumā? Vai atceroties Saules karali, viņas vārdā pārdēvēt Rundāles pili, vismaz tās zelta zāli? Prezidentes vārdā iespējams nokrustīt, piemēram, Elizabetes ielu vai Mežaparka estrādi. Smuki būtu, ja tautas mutē paaudžu paaudzēs vārdiņu «dainas» aizstātu vārdiņš «vairas». Tad latvieši patiesi būtu «stipri un vareni», dzīvotu  un vairotu pārticīgā un ekoloģiskā «paradīzē», no kuras būtu izdzītas visas «čūskas»…

Varētu pavīpsnāt par šīm puķainajām cieņas izrādīšanās formām un dungot atvadu ziņģi par tikšanos ar VVF «pie laika», ja vien glorifikācijas kampaņa kopumā apzināti netiktu virzīta, lai kaitētu varas pēctecībai valstī. Emocionālais uzstādījums nepārprotams — Vaira aiziet, bet aiz viņas paliek bēdu ieleja, kurā nu saimniekos valdošās kliķes ieliktenis, starptautiski zināmais zaglis un nemākulis Zatlers. Nudien, Pils laukumā vajadzēt uzsliet pieminekli VVF — prezidente ucina rokās, apmīļo un nelaiž vienu pasaules ceļos sērdienīti Latviju. Lai Zatlers skatās pa kabineta logu un katru mīļu brīdi apjēdz, ka viņam nepietiek garaspēka šādai misijai tautas labā.

Pēdējās savas prezidentūras dienās VVF izsludināja diskutablos grozījumus likumā par interešu konfliktu novēršanu, kura normas tagad pieļauj amatpersonu nekontrolētu apdāvināšanu. Kundze, šķiet tekstu nelasījusi, pamanījās arī izsludināt Saeimas neiebalsotus (!) labojumus Administratīvajā kodeksā, kuri paredz naudas sodu par necieņas izrādīšanu valsts valodai. Kādiem vārdiem dažos medijos gan tiktu zākāts prezidents Zatlers, ja viņa paraksts būtu zem augšminētajiem dokumentiem? Bet VVF tiek saudzēta kā vāra roze. Viņai aizejot, Zatleru atdevīgi knābjoša avīze vien vedina lasītājus veidot virtuālo pateicības fotogaleriju «Mana prezidente».

Visi ziedi reiz neglābjami novīst. Interesanti, kāds būs Saules raksta liktenis Dainu kalnā? Puķītes nonāks komposta kaudzē, atkritumu izgāztuvē, varbūt patriotisku suvenīru krājēju kolekcijās? 

 

Uz Zatlera inaugurācijas balli aicinās aptuveni 700 viesu

LETA  06/21/07    Uz jaunā Valsts prezidenta valda Zatlera inaugurācijas balli varētu aicināt aptuveni 700 viesu, atklāja Zatlera padomniece Evija Ķēniņa.

Zatlera padomnieki šonedēļ apmeklējuši balles vietu - Jelgavas pili jeb Latvijas Lauksaimniecības universitāti, un tagad tiekot izstrādāts scenārijs inaugurācijas pieņemšanai.

Ar scenāriju vispirms tiks iepazīstināts Zatletru pāris. Līdz Zatlera inaugurācijai - 8.jūlijā - un tajā dienā paredzētajai ballei palikušas divas nedēļas. Ķēniņa uzsvēra, ka tas ir pietiekams laiks, lai pagūtu izdarīt visus nepieciešamos priekšdarbus.

Pagaidām vēl neesot skaidrs, cik liela būs pils īre, kā arī nav zināms, kādi mākslinieki varētu kuplināt pasākumu un kur tiks gādāts svētku mielasts.

 

 

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

Neredz jēgu tautas vēlētam prezidentam bez plašākām pilnvarām

Agnese Margēviča,   NRA  06/14/07    Kaut gan parakstu vākšanu, lai Satversmē noteiktu, ka Valsts prezidentu vēlē tauta, trešdien sāka Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), attiecīgi Satversmes grozījumi tiek apspriesti vairākās partijās un ne tikai tajās, kas ir opozīcijā.

Opozīcija, atsaucoties uz Valda Zatlera ievēlēšanas raisīto sabiedrības viļņošanos, aprobežojas ar nostāju, ka jāgroza vien prezidenta ievēlēšanas kārtība, kas, iespējams, skaidrojams ar bažām par varas partiju ietekmi arī šādā vēlēšanu procesā. Tikmēr, piemēram, Tautas partijas (TP) līderis premjerministrs Aigars Kalvītis atzīst, ka tautas vēlētam prezidentam nav jēgas, ja netiek būtiski palielinātas prezidenta pilnvaras. Tam piekrīt konstitucionālo tiesību eksperti, jo citādi izveidotos nelīdzsvarota situācija, kad vienlīdz spēcīgs tautas mandāts ir gan Saeimai, gan prezidentam, bet parlamenta funkcijas arī attiecībā uz prezidenta atlaišanu ir nesamērojami plašākas. "Vienkārši nomainīt vēlēšanu kārtību ir tukša lieta, tad būtiski jāmaina valsts pārvaldes forma," uzsver LU Juridiskās fakultātes kādreizējais dekāns Zigurds Mikainis. "Ar pašreizējām funkcijām pietiek. Mēs negribam mainīt parlamentāro iekārtu," savukārt uzsver LSDSP līderis Jānis Dinevičs.

TP deputāts Kārlis Leiškalns trešdien saviem frakcijas kolēģiem izdalījis Satversmes grozījumu projektu, kas arī būtiski maina Saeimas un prezidenta ietekmes līdzsvaru par labu pēdējam.

K. Leiškalna priekšlikumi arī būtiski paplašina prezidenta pilnvaras, piemēram, uzticot viņam valdības sastāva apstiprināšanu un tiesības pieprasīt ministru un visas valdības atkāpšanos. Tas prezidentu faktiski padara par netiešu izpildvaras vadītāju, atzīst K. Leiškalns. Z. Mikainis pieļauj, ka tautas vēlētam prezidentam arī varētu dot pilnvaras līdzparakstīt valdības lēmumus, bet tas uzreiz nozīmēs atbildības smaguma pārnesi no partijām uz prezidentu. Šābrīža diskusijā vēl neatklājas, vai tas varētu būt viens no varas partiju apsvērumiem.

K. Leiškalns uzsver, ka šo citu pilnvaru piešķiršana prezidentam neizbēgami arī nozīmējot Satversmes 53. panta svītrošanu, kas šobrīd noteic, ka prezidents par savu darbību nenes politisko atbildību. Šis Satversmes grozījumu projekts tomēr uztverams par viena deputāta pārdomām un pagaidām partijā nav apspriests, norāda deputāts, kurš sevi dēvē par 1922. gada Satversmes piekritēju un vispār labprātāk atbalstītu esošās kārtības saglabāšanu. Priekšlikumi tomēr izstrādāti, ņemot vērā, ka TP līderis A. Kalvītis šo tēmu ierosinājis partijas konferencē 27. aprīlī. To, ka frakcijā cirkulējošie priekšlikumi ir "ļoti zaļi" un nav uzskatāmi par TP nostāju, Neatkarīgajai uzsvēra vēl citi šīs partijas pārstāvji.

To, ka tautas vēlētam prezidentam nepieciešamas papildu funkcijas, atzinis arī A. Kalvītis, tomēr izteikumi liecina, ka viņš šo pilnvaru palielinājumu vairāk redz uz Saeimas, ne izpildvaras ietekmes apcirpšanas rēķina. Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Z. Mikainis norāda, ka starptautiskajā praksē vairāk izplatīts prezidenta pilnvaras paplašināt uz izpildvaras, nevis parlamenta rēķina. Premjerministrs, izkustinot šo jautājumu, termiņu tā izdiskutēšanai noteica nākamās prezidenta vēlēšanas pēc četriem gadiem. Z. Mikainis teic, ka pie labas gribas ar četriem gadiem pietiktu gan diskusijai, gan Satversmes grozījumiem, tomēr uzsver, ka neredz tam kardinālus iemeslus.

Pašreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādījusi, ka tādā gadījumā kandidātiem būtu jārīko priekšvēlēšanu kampaņas, kam nepieciešami milzīgi līdzekļi, kuru var nebūt daudziem amata cienīgiem kandidātiem. Arī no opozīcijas izskanējušas bažas, ka vispārējās prezidenta vēlēšanās uzvarēs tas, kuram būs bagātāki sponsori un efektīvāka priekšvēlēšanu reklāmas kampaņa. "Ja šīs pašas partijas uzrīkos kārtējo kampaņu, tās Rīgas pilī var dabūt iekšā vēl izteiktāku savējo, turklāt atsaucoties uz tautas izvēli," spriež Z. Mikainis. "Skaidrs, ka kampaņas būs smagas un dārgas," atzīst K. Leiškalns un norāda, ka tautas prezidenta ievēlēšanu regulētu īpašs likums, kurā būtu jānosaka virkne ierobežojumu, arī attiecībā uz kampaņu finansēšanu. Turklāt, viņaprāt, likumā būtu jānoteic tiesības kandidātus izvirzīt ne vien partijām, bet arī nevalstiskajām organizācijām un 10 000 balsstiesīgo.

 

TP piedāvā vēlēšanu tēriņu 'griestus' – 55 santīmus uz vēlētāju

DELFI  06/14/07     Tautas partijas frakcija ceturtdien iesniedza priekšlikumus partiju finansēšanas likumā, kas paredz saglabāt priekšvēlēšanu tēriņu griestus, taču pašreizējo 20 santīmu vietā nosakot 55 santīmus uz katru vēlētāju, informēja frakcijas preses sekretāre Una Pūšpūra.

Priekšlikumi paredz saglabāt priekšvēlēšanu tēriņu griestus, taču paredzēto summu uz katru vēlētāju nosakot 55 santīmu apjomā. Kopumā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkstēs izlietot ap 770 tūkstošiem latu. Ja pašvaldību vēlēšanās partija startē 80 vēlēšanu apgabalos, tad vidēji tēriņi vienā apgabalā ir ap 9000 latu. Izstrādājot ierosinājumus ievērots aģitācijas materiālu cenu pieaugums vietējā radio un televīzijā līdz ar inflācijas paaugstināšanos.

Priekšlikumos pirmo reizi noregulēta trešo personu darbība. Turpmāk trešajām personām, kas plāno priekšvēlēšanu aģitāciju 150 dienas pirms vēlēšanām izdot vairāk kā piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, jāreģistrējas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un jāieceļ par finansēm atbildīgā persona, kas atbildīga par visiem trešās personas veiktajiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem tās vārdā. Bez tam trešajām personām saskaņā ar TP iesniegtajiem ierosinājumiem būs jāsniedz KNAB arī vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija, kā to dara politiskās organizācijas (partijas vai to apvienības).

Ierosinājumi izstrādāti ņemot vērā arī ārvalstu priekšvēlēšanu tēriņu praksi, īpaši Kanādas un Lielbritānijas pieredzi. Tautas partija uzskata, ka priekšvēlēšanu tēriņu uzskaitījumiem jābūt maksimāli atklātiem, lai sabiedrībai un uzraugošajām institūcijām nerastos šaubas par tās darbību.

 

Ventspils amatpersonu lietā aizdomās turamā statusu piemēro arī Lemberga dēlam

LETA  06/15/07    Turpinot izmeklēšanu tā dēvētajā Ventspils amatpersonu krimināllietā, piektdien Ventspils mēra dēlam Anrijam Lembergam noteikts aizdomā turamā statuss un piemēroti divi drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā dzīves vietā un aizliegums tuvoties noteiktām personām, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.

Viņš tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma (KL) 195.panta 3.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu atkārtoti, lielā apmērā un organizētā grupā.

Tāpat Anrijs Lembergs tiek turēts aizdomās pēc KL 326.panta 2.daļas un 20.panta 4.daļas - par to, ka viņš atbalstījis atbildīgu stāvokli ieņemošas valsts amatpersonas, visticamāk, sava tēva, piedalīšanos mantiskā darījumā mantkārīgā nolūkā, lai gan šai amatpersonai tas sakarā ar dienesta stāvokli ir aizliegts ar likumu.

Jau ziņots, ka iepriekš tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā aizturētas sešas personas, no kurām trīs - Ventspils mērs Aivars Lembergs, Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis un komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniece Gita Grasmane - tika apcietinātas. Grasmani 5.jūnijā tiesa no apcietinājuma atbrīvoja.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi noteikti VN padomes priekšsēdētājam Mamertam Vaivadam, uzņēmējam Kristam Skujam un Ventspilī praktizējošam advokātam Gintam Laiviņam-Laiveniekam. Savukārt Ventspils uzņēmēja Laimoņa Junkera, kuru tur aizdomās par naudas legalizēšanu lielā apjomā un par krimināllietas materiālu iznīcināšanu, apcietināšanu tiesa ir sankcionējusi, taču viņš neatrodas Latvijā.

Ventspils mēram apcietināšanas dienā - šā gada 14.martā - apsūdzība uzrādīta par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Turpinās izmeklēšana arī kriminālprocesā, kurā Lembergam 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

 

Atbalsta ideju, ne lielākas pilnvaras

Ināra Egle,  Diena  06/15/07    Tautas partija, kuras līderis Aigars Kalvītis pirmais izteica publisku aicinājumu sākt diskusiju par visas tautas vēlētu prezidentu, vienīgā no šīs idejas atbalstītājiem uzskata, ka tādā gadījumā jāpaplašina arī valsts pirmās personas pilnvaras, jo prezidentam ,tāpat kā parlamentam, būtu vienāds tautas dots mandāts. Ne Saskaņas centrs, kas jau iepriekš neveiksmīgi rosināja Saeimā grozījumus Satversmē, ne sociāldemokrāti, kas par tautas vēlēta prezidenta ideju sākuši notariālu apstiprinātu 10 000 pilsoņu parakstu vākšanu, nedomā, ka būtu jāmaina varas līdzsvars. Par to nav izteicies arī Jaunais laiks, kas ieceres atbalstītājiem pievienojās pēc Valsts prezidenta vēlēšanām.

Janvārī Diena konstatēja, ka politiķi īsto Valsts prezidenta kandidātu plāno turēt noslēpumā līdz pēdējam brīdim. Toreiz Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēdis Roberts Zīle sacīja: "Nav pieņemama kandidātu slēpšana un tad ātra apstiprināšana, kas var tautā radīt neizpratni. Ir politiski bīstami tik svarīgā jautājumā kā prezidenta vēlēšanas spēlēties ar sabiedrības domu. Tāda izturēšanās var radīt vēlmi mainīt prezidenta vēlēšanu kārtību, kas nebūtu vēlams." Tēvzemiešu līdera prognozes piepildījās. Kā to paredzēdams, arī TP priekšsēdis A.Kalvītis jau 27.aprīlī negaidīti aicināja sākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu.

Toreiz Jaunais laiks TP nodēvēja par populistiem, bet pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, atsaucoties uz šī procesa trūkumiem, paziņoja par atbalstu tautas vēlēta prezidenta idejai. Parakstu vākšanas iniciatori sociāldemokrāti, Saskaņas centrs un JL ir minējuši līdzīgu motivāciju nepieciešamībai mainīt augstākās amatpersonas ievēlēšanas kārtību. Aizvadītās prezidenta vēlēšanas esot bijušas nedemokrātiskas, sašķēlušas sabiedrību un kandidāts, kuram bijis lielākais atbalsts, vēlēšanās zaudēja. "Ja prezidentu ievēlēs tauta, mazākumam nebūs pamata apvainoties," teica LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs.

SC nesteidz iesaistīties LSDSP sāktajā parakstīšanās kampaņā. Redzot idejai TP un JL atbalstu, SC septembrī vēlreiz iesniegšot Saeimā grozījumus pamatlikumā, un tikai tad, ja arī šis mēģinājums būs neveiksmīgs, apvienība sāks vākt parakstus vai iesaistīsies jau sāktajā akcijā, Dienai sacīja SC līderis Nils Ušakovs. Jaunā laika valdes locekle Sandra Kalniete parakstu vākšanu uzskata par "vieglu un vieglprātīgu soli, ja nav piedāvāta juridiskā analīze". Viņa personīgi uzskata, ka tautas vēlēta prezidenta kampaņā ir jābūt valsts budžeta finansējumam un stingri kontrolētam līdzekļu ieguldījumam.

Arī premjers A.Kalvītis uzskata, ka sociāldemokrāti esot sākuši no otra gala, jo tik nopietns jautājums kā valsts iekārtas maiņa prasa ilgstošu un nopietnu diskusiju ar ekspertiem, nevalstiskām organizācijām, dažādām sabiedrības grupām. "Būtisks ir jautājums, kas izvirzīs kandidātus. Tauta iedomājas, ka to darīs Delna vai Providus, bet prezidentu būs jāvirza partijām vai arī jāsavāc liels skaits parakstu," sacīja TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. Viņa partijas biedrs Kārlis Leiškalns, kas uz frakcijas sēdi šonedēļ bija sagatavojis projektu par varbūtējo prezidenta pilnvaru pārskatīšanu uz Latvijas brīvvalsts laikā jau 2.lasījumā pieņemto Satversmes grozījumu pamata, Dienai sacīja, ka mūsdienās kandidāta izvirzīšanai nepieciešamais parakstu skaits varētu būt 10 000.

K.Leiškalns uzskata — ja prezidentu ievēl tauta, viņam vajadzētu dot tiesības ne tikai rosināt Saeimas atlaišanu, bet arī to atlaist, ja tā nespēj funkcionēt, nesanākot uz trim sēdēm pēc kārtas kvoruma trūkuma dēļ (mazāk nekā 51 deputāts). Prezidentam būtu jādod iespēja arī apstiprināt Ministru prezidentu, kā arī prasīt premjera vai atsevišķu ministru atkāpšanos. Viņaprāt, būtu jāgroza arī Satversmes 53.pants un jānosaka, ka prezidents ir politiski atbildīgs.

K.Leiškalns, kas personīgi atbalsta esošo kārtību, aicina LSDSP atsaukt parakstu vākšanu un sagatavot pārdomātāku projektu. LSDSP piedāvā 35.pantā noteikt, ka "Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu." Nākamajā pantā ierakstīts, ka prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka likums. Taču divos citos pantos, kur ir minēti gadījumi, kad prezidents zaudē amatu pirms termiņa beigām, teikts, ka "Saeima ievēl jaunu Valsts prezidentu". J.Dinevičs uzskata, ka vēlētājiem esot jāpiedāvā pēc iespējas vienkāršāki grozījumi pamatlikumā. Ja šī ideja gūst atbalstu referendumā, tad parlaments pēc tam veiktu ar to saistītas izmaiņas citos Satversmes pantos.

 

LSDSP iecere par tautas vēlētu prezidentu var novest strupceļā

DELFI  06/15/07    Saeimā pārstāvētās partijas neviennozīmīgi vērtē sociāldemokrātu sākto parakstu vākšanu par tautas vēlētu prezidentu. Saeimas vairākums vēl nav gatavs būtiskiem grozījumiem Satversmē, taču parakstu vākšanas kampaņa var novest Saeimu sarežģītā situācijā – būs jālemj par atbalstu "juridiskam brāķim" vai arī jāpieļauj, ka Latvijā notiks vēl viens referendums.

Tautas partijas deputāts Kārlis Leiškalns portālam "Delfi" asi kritizēja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) uzsākto parakstu vākšanu, norādot, ka sociāldemokrātu sagatavotie grozījumi Satversmē "ir likumdošanas brāķis", jo vietām labojumi Satversmes pantos ir paredzēti, taču divos citos, kas šo jautājumu skar, LSDSP grozījumus neparedz.

Leiškalns norādīja, ka gadījumā, ja LSDSP savāc nepieciešamos parakstus, tad Saeimai būs jālemj par partijas rosināto grozījumu pieņemšanu bez tiesībām šo likumprojektu grozīt. "Viņi ir iesnieguši likumdošanas brāķi, tādejādi viņi var novest sabiedrību līdz jauniem naudas tēriņiem [par referendumu], jo tādā kvalitātē, kā tas ir sagatavots, parlaments to nevarēs pieņemt," sacīja Leiškalns.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešamas diskusijas par tautas vēlētu prezidentu, taču gadījumā, ja par to tiek panākta vienošanās, tad jālemj arī par prezidenta pilnvaru palielināšanu – par valsts iekārtas maiņu no parlamentāras uz prezidentālu. Tas nozīmē, ka tautas vēlēts Valsts prezidents turpmāk varētu atlaist Saeimu noteiktos gadījumos, jaunā valdība un ministri amatos stātos tikai pēc tam, kad tos būs apstiprinājis prezidents, tāpat prezidentam būtu tiesības atlaist premjeru un visu valdību vai atsevišķus ministrus. Tāpat Valsts prezidentam būtu veto tiesības Saeimas likumdošanas jautājumos.

"Valsts prezidentam būs jākļūst par faktisko izpildvaras vadītāju," pauda Leiškalns, norādot, ka, viņaprāt, "parlamenta vairākums aizstāv parlamentāru iekārtu, mēģināt uzsākt pārgrozījumus ir par agru".

Tautas partijā patlaban neesot konkrēts viedoklis par turpmāko rīcību šajā jautājumā, partijas biedri uzsver, ka par to vēl nepieciešamas plašas diskusijas.

Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš portālam "Delfi" sacīja, ka "Satversmes tēvi ļoti precīzi un pārdomāti visu ir uzrakstījuši", tāpēc LPP/LC neredz "īpašu nepieciešamību" kaut ko grozīt.

Arī LPP/LC uzskata, ka jābūt ļoti nopietnai un profesionālai diskusijai par iespējām palielināt Valsts prezidenta pilnvaras un šajā jautājumā nekāda steiga nevarot būt. "Es neesmu gatavs balsot ne par kādiem grozījumiem, kas maina varas zaru līdzsvaru bez nopietnas diskusijas, " sacīja Bērziņš. Viņš norādīja - ja iepriekš Latvijā tautai būtu bijusi iespēja vēlēt prezidentu, tad "mums prezidente nebūtu Vaira Vīķe-Freiberga, bet gan Raimonds Pauls vai Anatolijs Gorbunovs".

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) priekšsēdētājs Nils Uškovs portālam "Delfi" sacīja, ka apsveic LSDSP iniciatīvu, jo tā sakrīt ar SC viedokli. Tomēr apvienība tiešā veidā patlaban neiesaistīsies LSDSP aktivitātēs. SC rudenī atkārtoti plāno iesniegt savus grozījumus Satversmē par tautas vēlētu prezidentu un tikai tajā gadījumā, ja tie negūs atbalstu Saeimā, tad lems par parakstu vākšanu vai iesaistīšanos LSDSP parakstu vākšanas kampaņā.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš portālam "Delfi" sacīja, ka JL vēl iekšēji diskutē par šo jautājumu, bet tas "virziens ir par tautas vēlētu Valsts prezidentu". Tomēr, pēc Kariņa domām, LSDSP piedāvātie Satversmes grozījumi nesniedz atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem, tostarp prezidenta funkcijām un pilnvarām, tādēļ rodas iespaids, ka LSDSP priekšlikums "nav līdz galam izstrādāts". Kariņš uzsvēra, ka par šo jautājumu ir jāturpina diskusijas.

Jau vēstīts, ka LSDSP trešdien uzsāka parakstu vākšanu referendumam par tautas vēlētu prezidentu.

LSDSP sagatavotie Satversmes grozījumi paredz Satversmes 35.pantu izteikt šādi: "Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kas uz vēlēšanu dienu sasnieguši 18 gadu vecumu. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka likums."

Patlaban 35.Satversmes pants paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

 

«LSF Holdings» no Lemberga vēlas attiesāt 10 miljonu eiro aizdevumu

LETA  06/15/07     SIA «LSF Holdings» gatavojas iesniegt prasību tiesā pret savu kādreizējo īpašnieku Ventspils mēru Aivaru Lembergu par desmit miljonu eiro (septiņu miljonu latu) aizdevuma atgūšanu, šodien žurnālistiem pavēstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons.

Viņš informēja, ka nepieciešamie dokumenti jau esot sagatavoti un Kurzemes apgabaltiesā tikšot iesniegti nākamnedēļ.

«LSF Holdings» pieder Lemberga bērniem Līgai un Anrijam Lembergiem - katram 25% daļu, kā arī uzņēmējam Oļegam Stepanovam piederošajai AS «Topmar Holdings» - 50% daļu.

2005.gada nogalē Lembergs sev piederošās «LSF Holdings» daļas nodeva saviem bērniem.

Uzrādot veiksmīgus darbības rezultātus, «LSF Holdings» iepriekš saviem akcionāriem Lembergam un Stepanovam katram izsniedza desmit miljonu eiro aizdevumu.

Stepanovs aizdevumu nav atmaksājis, un «LSF Holdings» vērsies Rīgas apgabaltiesā, lai atgūtu naudu.

Lembergs savukārt jau vairākus mēnešus atrodas apcietinājumā. Apcietināšanas dienā - šā gada 14.martā - viņam uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS «Latvijas kuģniecība».

Turpinās izmeklēšana arī kriminālprocesā, kurā Lembergam 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Pēc Jansona teiktā, savulaik šāda kredīta izsniegšana bijis «uzticības kredīts akcionāriem», tomēr, sākoties akcionāru nesaskaņām un tā dēvētajam tranzītbiznesa konfliktam, šāds aizdevums esot zaudējis jēgu un holdings cenšas atgūt savus līdzekļus.

Stepanovs pārstāv tā dēvēto Lemberga oponentu nometini, un «Topmar Holdings» nākamnedēļ iecerējis sasaukt «LSF Holdings» dalībnieku sapulci, rosinot vadības maiņu.

«LSF Holdings» vērtība tiek lēsta 142 miljonu eiro (99,4 miljonu latu) apjomā, no kuriem investīcijas ir 17,6 miljoni eiro (12,3 miljoni latu), finanšu aizdevumi - 25,8 miljoni eiro (18,06 miljoni latu), bet tiesu prasījumi - 98,5 miljoni eiro (67 miljoni latu).

 

KNAB pats pārbaudīs sūdzību pret sevi

Jānis Zvērs, NRA  06/16/07     Dīvainā kārtā Ģenerālprokuratūra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča lūgumu pārbaudīt, kā klasificēta informācija un viņa personīgās fotogrāfijas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanas viņa dzīvesvietā nonākušas avīzes Diena rīcībā, nodevusi izvērtēt pašam KNAB, Neatkarīgo informēja V. Vaškevičs.

Viņa advokātu ar šo informāciju iepazīstinājusi Ģenerālprokuratūra.

VID Muitas kriminālpārvaldes šefs neslēpa izbrīnu par to, ka iestāde, kura, viņaprāt, noplūdinājusi klasificētu informāciju, pati izvērtēs savu rīcību. "Tas ļoti atgādina padomju laiku morāli," noteica V. Vaškevičs.

KNAB šo lietu nekomentē – biroja pārstāvis Andris Vitenburgs jau iepriekš Neatkarīgajai paskaidroja, ka pēc informācijas šajā lietā vajadzētu vērsties pie uzraugošā prokurora.

Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks paskaidroja, ka pārbaudi par iesniegumu veic prokuratūra, taču iesnieguma daļā pārbaudi uzdots veikt arī KNAB speciālajai struktūrai, kas nodarbojas ar dienesta pārbaužu veikšanu. "Pēc atzinuma saņemšanas tas tiks izvērtēts kopā ar citiem pārbaudes materiāliem, un tikai tad tiks pieņemts gala lēmums," Neatkarīgo informēja A. Vasks.

Muitas kriminālpārvaldes šefs, kurš pašlaik Gaiļezera slimnīcā ārstējas pēc 21. maijā notikušā sprādziena, ir sašutis par Dienas publikāciju Izmeklēšana: Kāpēc spridzina Vaškeviču. Tajā detalizēti aprakstīta KNAB veiktā kratīšana, pieminot, ka bez izņemtajiem pierādījumiem viņa šķirtās sievas Ināras Vilkastes mājā drošībnieki atraduši vīriešu apavu kolekciju, kurā, pēc laikrakstā paustās informācijas, bijis aptuveni simts pāru dārgu zīmolu kurpju. Publikācijas ilustrācijās izmantoti viņa personīgie fotoattēli, kuros redzams gan viņš, gan viņa šķirtā sieva. V. Vaškevičs uzskata, ka šīs fotogrāfijas KNAB darbinieki ieguvuši kratīšanas laikā un pēc tam tās nodevuši Dienas žurnālistei.

Pēc V. Vaškeviča rīcībā esošā kratīšanas protokola, tajā piedalījušies KNAB darbinieki, V. Vaškeviča bijusī sieva un abu advokāti. "Manas attiecības ar iepriekšminētajiem [KNAB] darbiniekiem liek secināt, ka informācijas noplūde varētu būt nākusi tikai no KNAB," iesniegumā prokuratūrai raksta V. Vaškevičs.

 

Lagzdiņš, visticamāk, nestartēs nākamajās Saeimas vēlēšanās

DELFI  06/18/07     Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš Valsts prezidenta vēlēšanu dienā pa Saeimas ēkas logu parādīja rupju žestu, visticamāk, nekandidēšot 10.Saeimas vēlēšanās.

Politiķis intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" norāda, ka pēdējā laika notikumi viņam raisījuši pārdomas par to, cik nenovērtēts ir deputāta darbs.

"Strādājot deputāta melno darbu, izstrādājot likumus, tu vari strādāt ļoti daudz, bet tas faktiski netiks novērtēts un tam netiks pievērsta uzmanība . Un tad nāk kāds žests. Šis apstāklis bija viens, lai gan ne galvenais, kāpēc esmu pieņēmis lēmumu, vismaz par 95%, ka šī Saeima būs mans pēdējais sasaukums. Droši vien nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēšu," sacīja Lagzdiņš.

Lagzdiņš laikrakstam norāda, ka šāds lēmums nav pieņemts tādēļ, ka viņš pirmoreiz būtu sastapies ar emocionālu sevis novērtējumu.

"Galvenais apstāklis ir tas, ka vēlētos šos atlikušos trīsarpus gadus darboties Saeimā ar domu, ka noteikti no politikas aiziešu. Tas man dos iekšēju brīvību. Man ir vajadzīga pārliecība, ka esmu brīvs no preses pozitīvās vai negatīvās reakcijas un domāju tikai par rezultātu, par savas pārliecības realizāciju," sacīja Lagzdiņš.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta vēlēšanu dienā Lagzdiņš Saeimas frakciju ēkā stāvot pie loga rādīja rupju žestu cilvēkiem, kas bija sapulcējušie pie Saeimas ēkas. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija par to viņu sodīja ar deputātu Ētikas kodeksā noteikto bargāko sodu – paziņojuma nolasīšanu no Saeimas tribīnes un publikāciju oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Darbs, nevis žesti! Intervija ar Jāni Lagzdiņu

Anita Daukšte, NRA  06/18/07    Jānis Lagzdiņš: Tautas partijai ar Šķēli jāveido tādas attiecības, lai tās netraucē strādāt.

Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Jānis Lagzdiņš pēc Valsts prezidenta vēlēšanu dienas kļuva par teju visvairāk mediju telpā apspriesto personu. Pateicoties vienam žestam. Bet ko viņš tiešām domā par Valsts prezidenta vēlēšanu procesu un Tautas partijas lomu tajā sarunā ar deputātu.

– Jūs esat vienīgais, kurš izpelnījies Saeimas bargāko disciplinārsodu saistībā ar Valsts prezidenta vēlēšanu procesu. Teju kļuvis par šī procesa simbolu. Kā novērtējat šo situāciju?

– Es ceru, ka neesmu kļuvis par šī procesa simbolu. Tas, ka daudzi žurnālisti un cilvēki uztvēra šo manu žestu simboliski, nebūt neliecina, ka tā domā sabiedrības vairākums. Ceru, ka lielākā daļa cilvēku to uztvēra kā joku nevietā, kā emociju izpaudumu. Es pats to tā uztveru.

Taču šī hipertrofētā reakcija manī izraisīja pārdomas par to, cik gan komplicēts ir politiķa darbs: strādājot deputāta melno darbu, izstrādājot likumus, tu vari strādāt ļoti daudz, bet tas faktiski netiks novērtēts un tam netiks pievērsta uzmanība. Un tad nāk kāds žests... Šis apstāklis bija viens, lai gan ne galvenais, kāpēc esmu pieņēmis lēmumu, vismaz par 95%, ka šī Saeima būs mans pēdējais sasaukums. Droši vien nākamajās Saeimas vēlēšanās nekandidēšu.

– Vai tas ir tikai tāpēc, ka pirmo reizi sastapāties ar emocionālu sevis novērtējumu?

– Nē, nē, tā ir ilgākā laika periodā radusies pārliecība, par kuru esmu arī teicis saviem kolēģiem frakcijā. Galvenais apstāklis ir tas, ka vēlētos šos atlikušos trīsarpus gadus darboties Saeimā ar domu, ka noteikti no politikas aiziešu. Tas man dos iekšēju brīvību. Man ir vajadzīga pārliecība, ka esmu brīvs no preses pozitīvas vai negatīvas reakcijas un domāju tikai par rezultātu, par savas pārliecības realizāciju.

– Vai, jūsuprāt, prezidenta vēlēšanu procesā parādījās necieņa pret tautu, nerēķināšanās ar tās viedokli?

– Šāds priekšstats varēja rasties tāpēc, ka publiskajā telpā parādījās dažu aptauju rezultāti, kas it kā nebija par labu Valdim Zatleram. No tā vien, ka pie Saeimas piketēja 120 Zatlera atbalstītāju un 150 Aivara Endziņa atbalstītāju, mēs nevaram secināt, ka viens bija tautas kandidāts, bet otrs – kaut kāds valdošās koalīcijas ieliktenis.

Bez šaubām, tie, kuri atbalstīja Aivaru Endziņu, saskatīja viņā cilvēku, kurš varētu nodrošināt šīs Saeimas vēlēšanu rezultātu revīziju un ārkārtas vēlēšanas. Pazīstot Aivaru Endziņu kā godavīru, kā juristu, kas negaidīti ļoti labi darbojās kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs, man bija pārsteigums, ka viņš pēdējā laikā, pusgadu pirms amata pamešanas, kas uzlika par pienākumu nekādā gadījumā neiesaistīties politikā, pārkāpa šo tabu. Viņš, jau būdams Satversmes tiesas priekšsēdētājs, sāka vērtēt Valsts prezidentes ģimenes īpašumu lietas, sāka vērtēt Aigara Kalvīša valdības darbu, sāka populistiski runāt par oligarhiem un parlamenta atlaišanu. Pasakot divas asas frāzes televīzijā, viņš kļuva par šo frāžu varoni un simbolu, cīnītāju pret tumsas spēkiem un oligarhiem. Man īsti nav izskaidrojuma, kāpēc tā notika. Es ceru, ka tas nebija tīri cilvēcisku attiecību vai problēmu dēļ.

– Tautas partijas konferencē aprīlī no Aigara Kalvīša mutes izskanēja aicinājums diskutēt par tautas vēlētu prezidentu. Tagad diskusija ir aktualizējusies saistībā ar sociāldemokrātu sākto parakstu vākšanu. Vai jums tas šķiet pieņemams priekšlikums?

– Tā ir kārtējā ilūzija, ka, mainot kaut ko fundamentālu valsts uzbūvē, mēs spēsim ielikt kvalitatīvākus, profesionālākus cilvēkus pie varas. Vai tiešām tautas vēlēšanas spēs nodrošināt, ka Valsts prezidents ir visgodīgākais, profesionāli vispiemērotākais?

Manā vērtējumā – ja pirms astoņiem gadiem būtu noteikta tāda vēlēšanu procedūra kā Zatleram un Endziņam, kad notika nedēļu ilga vērtēšana sabiedrībā, zinot to politisko virtuvi, kāda bija toreiz Saeimā, Vaira Vīķe-Freiberga noteikti nebūtu ievēlēta šajā amatā. Es varētu pateikt, kādi bija toreiz kuluāros izsvērtie argumenti, kāpēc Vaira Vīķe-Freiberga nebūtu piemērota šim amatam. Deputāti ļoti strīdējās, vai var būt amatā cilvēks no Rietumiem, kas neko nezina par cilvēku dzīvi Latvijā padomju laikā un pārejas periodā, kuram ir svešas tautas sociālās problēmas. Otrs – tad tika griezta vecā plate par to, ka izvirzītā kandidāte esot saistīta ar VDK. Vairāki deputāti mēģināja pārliecināt pārējos, arī mani, ka viņa droši vien esot saistīta ar Drošības komiteju, jo pieder pie tās trimdas latviešu daļas, kas padomju laikā esot aktīvi kā zinātniece apmeklējusi Latviju. Šo iespaidu tikai pastiprināja fakts, ka viņas izvirzīšanā zināma loma bija Jurim Bojāram, kurš bija saistīts ar šo iestādi padomju laikā. Trešais arguments – Vīķes Freibergas 90. gadu sākumā Literatūrai un Mākslai sniegta intervija, kur viņa neslēpjot stāsta, ka ir saistīta ar rozenkreiceru ordeni. Tie, kuri mēģināja arī mani pārliecināt, ka nevajag viņu atbalstīt, stāstīja, ka jūs te bezmaz vai atbalstāt pasaules cionisma ielikteni Latvijā. Paldies Dievam, ka deputātu vairākums toreiz šos tagad jau smieklīgos argumentus neņēma vērā. Bet, ja būtu bijusi nedēļa diskusijām plašākā lokā, tad es šaubos, vai toreiz Saeimas deputāti nebūtu izvēlējušies kādu mazāk kritizējamu kandidātu.

– Tas, kas daudziem nepatīk, ir kuluāru stils lēmumu pieņemšanā. Nemitīgi tiek uzdots jautājums – kas tad ir patiesie lēmumu pieņēmēji prezidenta vēlēšanās? Cik plašs ir lēmumu pieņēmēju loks partijā? Valde? Frakcija? Kalvīša birojs?

– Tautas partijā valde deleģēja šīs tiesības partijas priekšsēdētājam Aigaram Kalvītim un viņa pieaicinātiem cilvēkiem. Arī Atim Slakterim, frakcijas vadītājam Mārim Kučinskim bija tiesības apspriest prezidentu ar koalīcijas partneriem. Pirmajā kārtā Māra Riekstiņa un Kārinas Pētersones kandidatūra tika apspriesta plašākā lokā. Neslēpšu, tas bija frakcijas nopelns, ka Māris Riekstiņš kļuva par TP kandidātu, jo valdības pārstāvju simpātijas svērās Aigara Štokenberga virzienā. Tas, ka kandidatūru vispirms apspriež šaurākā lokā, tad tā tiek apspriesta valdē un frakcijā, tā ir ierasta jebkura jautājuma apspriešanas shēma. Nekad, es gribētu to pateikt vienreiz par visām reizēm, nekad politiski jautājumi netiek iniciēti plašā lokā, ja vien tas nav iecerēts kā liels publisks šovs kongresos vai tamlīdzīgi. Vienmēr ir idejas autors, tad cilvēku loks, ar kuru idejas autors konsultējas. Tā ir par jebkuru jautājumu.

– Bet, Lagzdiņa kungs, – pie Valda Zatlera svētdienā, kad koalīcijas partneri gāja ar viņu runāt, negāja vis Māris Kučinskis, bet gan ierindas biedrs Andris Šķēle!

– Jā, bet tur devās arī Jānis Straume no TB/LNNK.

– Bet jūs teicāt, ka Māris Kučinskis ir viens no lēmumu pieņēmējiem. Kāpēc?

– Jautājums ir par to, kas pēdējā laikā nomoka arī tēvzemiešus, kāda loma ir bijušajiem partijas priekšsēdētājiem. Jautājums ir, vai personas, kurām nav publisku amatu ne valstī, ne partijā, var piedalīties būtisku lēmumu pieņemšanā? Es uzskatu, ka jā. Bet ar vienu nosacījumu – sabiedrība zina par to. Sabiedrība ir informēta, ka vienas vai otras idejas autors ir bijis Andris Šķēle, Jānis Straume, Ainārs Šlesers vai jebkurš cits.

– Starpība starp Jāni Straumi un Andri Šķēli ir tāda, ka Jānis Straume nefinansē trešās personas, kas palīdz TP priekšvēlēšanu kampaņā....

– Es gribētu teikt, Šķēles loma Tautas partijā ir pārspīlēta. Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām Andra Šķēles loma valstisku un partijisku lēmumu pieņemšanā bija ļoti maza. Jo principiāli Andris Šķēle uzskatīja, ka TP pēdējo gadu politiskā taktika ir kļūdaina. Viņš uzskatīja, ka TP līdzdalība vienā valdībā ar Jauno laiku ir kļūda, ka JL ir nekonstruktīvs spēks un nav spējīgs pieņemt valstiski sarežģītus lēmumus. Visa pārējā TP vadība savukārt uzskatīja, ka JL jāpārbauda ar varu, ļaujot vēlētājam salīdzināt un parādīt, ka TP ir darbā pārāka par JL. Un pierādījās, ka TP vadības taktika ir pareiza – vēlētāji mūs novērtēja.

Es apzinos, ka Andra Šķēles vārda piesaukšana jebkuru jautājumu sakarā izraisa daļai politikas vērotāju, sabiedrības, negatīvas izjūtas un aizdomas. TP ir ar to jārēķinās. Līdz ar to attiecības ar Andri Šķēli jāveido optimāli, tā, lai tas netraucētu TP kā premjeru deleģējošai partijai, kuras juridiskais un faktiskais līderis ir Aigars Kalvītis. Tā, lai tas netraucētu valdībai un koalīcijai strādāt.

– Kā tad to izdarīt?

– Man šeit nav gatavas receptes.

– Ik pa brīdim pavīd kuluāru runas, ka tas vai tas ir kļuvis Šķēlem netīkams un tāpēc tiks aizrotēts uz citu amatu, utt. Vai šajā gadījumā ir runa par Šķēli kā par bubuli, ar ko baida amatpersonas, kas netiek galā ar saviem pienākumiem, vai arī šeit ir runa par reālu ietekmi?

– Es vēlreiz gribu akcentēt to, ka Šķēles loma, īpaši Zatlera ievēlēšanas gadījumā, ir fantastiski pārspīlēta. Un pārspīlēta ir ar vienu mērķi – baidīt ar Šķēli, un tādēļ izgāzt kādu projektu, radīt aizdomas un kompromitēt kādu – lūk, tas ir Šķēles cilvēks vai, lūk, tā ir Šķēles problēma. Un, pasakot, ka tāpēc tas ir slikti, nevērtējot pēc būtības, vai tas ir vai nav valstisks jautājums.

Tik ļoti hipertrofēti uzsverot Šķēles lomu Zatlera izvirzīšanā, Šķēles pretinieki panāca pretējo. Vēlēdamies mazināt Šķēles ietekmi politiskos un ekonomiskos procesos, viņi gluži otrādi – Šķēles ietekmi palielina –lasot vienu otru laikrakstu, rodas iespaids, ka visi jautājumi valstī jāiet kārtot pie Andra Šķēles. Tik ļoti un nepatiesi kritizējot Šķēles lomu, tā tiek tikai palielināta.

– Kāpēc TP stils politikā tiek raksturots kā "uzmetēju stils"? Arī Riekstiņa gadījumā, neraugoties uz skaidrojumu par nespēju vienoties ar koalīcijas partneriem, tika domāts, ahā, atkal "uzmeta" ...

– Valda Zatlera izvirzīšanas laikā bija negaidīti biedriska gaisotne koalīcijā. Un ne par kādu uzmešanu nebija nekādas aizdomas. Masīvā un nepatiesā kritika, kas tika vērta pret Valdi Zatleru un koalīciju, koalīciju vienoja.

– Tātad jūs piekrītat tiem ekspertiem, kuri teica, ka mediju kritiskā attieksme ir palīdzējusi ievēlēt Zatleru amatā?

– Jā, protams. Sajūta parlamentā bija tāda, ka valsts tiek bīdīta pretī politiskai krīzei, anarhijai un pēdējo parlamenta vēlēšanu revidēšanai. Deputāti, būdami atbildīgi cilvēki, negribēja, ka prezidenta vēlēšanu kampaņa ievilktos un būtu citas alternatīvas.

– Vai tad Zatlers jums apsolīja, ka jūs nekad neatlaidīs?

– Nē. Tā informācija, kas mums bija par Valdi Zatleru kā par vadītāju, ārstu un Tautas frontes domes locekli, bija gluži pretēja. Arī par Māri Riekstiņu un Arti Pabriku mēs zinājām, ka viņi ir ļoti patstāvīgi cilvēki un nebūt neies parlamenta pavadā. Esmu pārliecināts, ka arī Valdis Zatlers vēl parādīs savus krietnus ragus parlamentam un būs patstāvīgs savos lēmumos.

– Kā jūs kā pretkorupcijas likumu tēvs skatāties uz ārstu pateicības aplokšņu lietu?

– Teikšu atklāti – uzskatu, ka šādas pateicības nav pieļaujamas. Ja tādas tiek pieļautas, tad tās noteikti apliekamas ar nodokļiem. Tā tomēr ir papildu atlīdzība, nevis dāvana, it īpaši, ja tās tiek ņemtas regulāri, un tā tas diemžēl notiek Latvijā.

– Vai tā būtu lieta, kas, piemēram, varētu traucēt jaunajam prezidentam nodot Valsts prezidenta zvērestu?

– Viss ir atkarīgs no tā, cik politiski gudri un juridiski korekti šis jautājums tiks risināts tuvāko nedēļu laikā.

 

Iesniedz apelācijas protestu, lūdzot atzīt Lembergu par vainīgu

TVNET   06/18/07    2007.gada 15.jūnijā LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja iesniedzis apelācijas protestu par Kuldīgas rajona tiesas 2007.gada 22.maija spriedumu, lūdzot attaisnojošo spriedumu atcelt un taisīt jaunu spriedumu, un atzīt Aivaru Lembergu par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti KL 318.panta otrajā daļā un KL 298.panta otrajā daļā.

Prokurors uzskata Kuldīgas rajona tiesas spriedumu par nelikumīgu un nepamatotu, jo tiesa ir gan nepareizi interpretējusi krimināllietas pareizā izlemšanā nozīmīgus normatīvos aktus, tai skaitā Krimināllikuma normas, gan veikusi vienpusīgu un neobjektīvu faktisko apstākļu (pierādījumu) vērtēšanu.

Neievērojot Kriminālprocesa likuma 525.panta otrās daļas 3.punkta prasības, tiesa bez likumīga pamata noraidījusi daļu no apsūdzības pierādījumiem, ar kuriem pamatota apsūdzība, bet ievērojamu daļu no pierādījumiem, uz kuriem pamatota apsūdzība, vispār nav vērtējusi. Tiesa nav analizējusi nevienu no apsūdzībā pēc KL 318.panta otrās daļas norādītajām apsūdzētā A.Lemberga faktiskajām darbībām. Tādējādi spriedums nesniedz atbildi uz to, cik tālu apsūdzībā inkriminētās A.Lemberga faktiskās darbības tiesa atzinusi par pierādītām. Līdz ar to tiesa ir novirzījusies no celtās apsūdzības novērtējuma tajās robežās, kādā tā ir celta un uzturēta tiesā.

Turklāt tiesas secinājumi juridiskos jautājumos galvenokārt balstīti nevis uz normatīvo aktu interpretāciju, ko veikusi pati tiesa, bet gan vienīgi uz liecinieku viedokļiem juridiskajos jautājumos. Tādējādi tiesa ir izvairījusies no juridiska rakstura jautājumu izšķiršanas. Tāpat spriedumam raksturīgs tas, ka galvenais akcents tiek likts uz tādiem faktiem un juridiskiem jautājumiem, kuriem lietā ir visai pakārtota nozīme.

Spriedums tiek protestēts pilnā apjomā.

 

Gribi prasības nodrošinājumu? Maksā ragā!

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, Žurnāls "Nedēļa"  06/19/07      Sīvajā Ventspils tranzītbiznesa pārstāvju tiesu cīniņā iesaistītajam skandalozajam uzņēmējam Edgaram Jansonam gadījusies "Pirra uzvara" — lai pretinieku īpašumi tiktu apķīlāti par trim miljoniem latu, viņa paša vadītajam uzņēmumam tiesu izpildītāju kontā uz nezināmu laiku vispirms jāiemaksā pusotrs miljons.

Turklāt faktiski šis Kurzemes apgabaltiesas lēmums nozīmē ko vairāk par viena konkrēta uzņēmēja neveiksmi vai jaunu pavērsienu desmitus, pat simtus miljonu latu vērtajā, taču nomaļam vērotājam jau sen apnikušajā Ventspils tranzītuzņēmēju konfliktā. Tas uzskatāmi parāda, ka, lemjot par prasības nodrošinājumu (teiksim, ja jūs pieprasāt no kāda piedzīt jums nodarītos zaudējumus, jūs vienlaikus varat lūgt tiesu jums labvēlīga sprieduma gadījumam uzlikt arestu atbildētāja mantai noteiktā apmērā — lai tas nespēj to nobēdzināt), tiesa var uzlikt arī pašam prasītājam par pienākumu iemaksāt ļoti prāvu depozītu varbūtējai atbildētāja zaudējumu segšanai.

Konkrētās lietas apstākļi ir pietiekami samudžināti, taču īsā būtība ir šāda: Jansona vadītā SIA LSF holdings bija lūgusi nodrošināt tās prasību pret citu "ventspilnieku" uzņēmumu — AS Ventspils tirdzniecības osta, apķīlājot atbildētājas kustamo mantu, skaidro naudu un trešo personu maksājumus un noguldījumus. Lūguma oficiālais pamatojums: tā kā prasības summa ir ievērojama (3,05 miljoni latu), varbūtējā tiesas sprieduma izpilde par šādas summas piedziņu "varētu kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama".

Jālemj par šo lūgumu bija Kurzemes apgabaltiesai, kura, no vienas puses, piekrita: tiešām, esot pamats uzskatīt — nenodrošinot prasību, pastāv iespēja, ka "atbildētāja aktīvi var samazināties, līdz ar ko tiesas sprieduma izpilde prasības apmierināšanas gadījumā lietā var kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama". No otras — vērā jāņemot arī "prasītāja vienpusējie apgalvojumi un tas, ka piemērojamais drošības līdzeklis var atstāt ietekmi uz atbildētāja komercdarbību", tā ka "prasītājam uzliekams pienākums nodrošināt zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu".

Rezultātā 30. maijā tad arī tika pieņemts sava veida Zālamana lēmums. Tiesa it kā nolēma nākt pretī LSF holdinga lūgumam un apķīlāt Ventspils tirdzniecības ostas kustamo mantu un skaidro naudu par summu, kas nevar pārsniegt jau minētos 3,05 miljonus latu. Taču šo apķīlājumu saskaņā ar šo pašu tiesas lēmumu varēs "iedarbināt" tikai un vienīgi pēc tam, kad Jansona LSF holdings būs zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksājis 1,52 miljonus latu. Savukārt, ja LSF holdings pēkšņi šādu summu neatradīs, arī prasītais apķīlājums spēkā nestāsies.

LSF holdinga valdes priekšsēdētājs Jansons arī pēc tiesas lēmuma publiskošanas gan kategoriski apgalvoja, ka neko maksāt netaisoties un vispār uzņēmumam viss esot kārtībā: "Tā ir tikai viena epizode no lielākas bildes, tāpēc nebūtu pareizi to skatīt izrauti no konteksta. Mēs esam iesnieguši daudzus prasības nodrošinājuma pieteikumus un iemaksājuši daudzas valsts nodevas, tā ka mums viss ir kārtībā."

Viņa skatījumā šī lieta esot salīdzināma ar kredīta paņemšanu bankā celtniecības darbiem: "Iedomājieties, ka jūs paņemat bankā kredītu, noslēdzat līgumus ar celtniekiem un piegādātājiem, izņemat daļu kredīta summas, bet ne visu. Jūsu vīrs bez jūsu ziņas paņem un kredītu atmaksā. Tad jūs ejat uz banku un sakāt, ka vēlaties izmantot pārējo kredīta daļu, bet banka apgalvo, ka kredīts ir atmaksāts un jūs vairs naudu nevarat saņemt, kaut arī līgums paredzēja — jūs varat lietot naudu desmit gadus. Banka saka: ja vēlaties izmantot kredītu, no jauna jāslēdz līgums un tas jāskata kredīta komisijā. Tad jūs ejat uz tiesu un prasāt, lai banka tomēr ļauj izmantot kredītu, kā līgumā paredzēts, bet tiesa nospriež, ka jums jāiemaksā puse kredīta summas tiesu izpildītāja kontā gadījumam, ja banka cieš zaudējumus no tā, ka lietojat kredītu. Tā varētu salīdzināt mūsu situāciju..."

Ko Jansona niknie protesti un līdzības nozīmēs praktiski — vismaz viņa vērtējumā? "Mēs pārsūdzēsim tiesas lēmumu. Un nemaksāsim! Ja mums nodara ļaunumu, tad mums par to vēl jāmaksā? Mēs gribam noskaidrot, vai ņemta vērā vispārējā tiesu prakse, kas tie par zaudējumiem, kas atbildētājam varētu rasties, un no kurienes ņemta tieši šāda summa. Tās ir galvenās lietas, kas iekļautas prasības pieteikumā."

Aptaujātie tiesību eksperti un praktiķi gan īstu pamatu Jansona protestiem nesaskata — katrā gadījumā likums šāda satura lēmumu pieļaujot. "Civilprocesa 140. pantā ir paredzēta tāda iespēja. Tiesnesis var prasīt nodrošinājumu prasītājam prasības nodrošinājuma garantēšanai," saka zvērināta advokāta palīdze Dace Cīrule.

Viņa gan atzīst, ka šāda prakse nav ļoti izplatīta, taču "tas varētu notikt gadījumos, kad ir aizdomas, ka prasība varētu netikt apmierināta vai prasības nodrošinājums varētu radīt zaudējumus atbildētājam. Likums to paredz, un tā ir normāla prasība." Piekrīt arī zvērināts advokāts Jevgēņijs Solims: šāda prakse neesot pārāk izplatīta, un "tiesa šādus lēmumus pieņem ļoti reti, parasti tad, kad situācija ir strīdīga vai kad prasības nodrošinājumam var būt liela ietekme uz atbildētāja saimniecisko darbību".

Vai šādā situācijā ir pamats runāt par kādiem tiesu prakses vai likumpārkāpumiem? "Prasības nodrošinājums ir prasītāja tiesības. Un likums paredz iespēju prasīt zaudējumu segšanu. Tā ir tiesas kompetence lemt, vai nepieciešams iemaksāt nodrošinājumu prasības pieteikuma nodrošinājumam. Divi dažādi tiesneši identiskā situācijā var lemt dažādi. Tas, ka prasītājs uzskata, ka atbildētājs ir parādā, vēl neko nenozīmē. Tas jāpierāda tiesā. Tikai pamatojoties uz prasību, nevar lemt par prasības nodrošinājuma uzlikšanu. Parasti tiesa pieņem šādus lēmumus, kad prasības nodrošinājums ir tāds, kas var radīt zaudējumus atbildētājam."

Tiesa, pastāv iespēja, ka Jansona "Pirra uzvarai" līdzīgā situācijā var nonākt arī daudzi citi prasītāji, kam strīdīgos gadījumos ir vēlme apķīlāt atbildētāja mantu. Vai šis un līdzīgi lēmumi strauji nesamazinās prasības nodrošinājuma lūgumu skaitu?

"Domāju, ka tas nekādā veidā nevarētu samazināt vēlmi prasīt prasības nodrošinājumu," saka Cīrule. Savukārt Solims ir citās domās: "Likums ir tāds, kas prasītājam liek nopietni padomāt, vai prasīt prasības nodrošinājumu. Valsts nodeva ir 1% no summas, un tā netiek atdota, ja prasības nodrošinājums tiek noraidīts. Valsts nodeva ir lielāka nekā par pašas prasības iesniegšanu. Domāju, ka šāds precedents varētu atstāt iespaidu uz nākamajām prasībām par prasības nodrošinājumu. Domāju, ka prasību iesniedzēji nopietnāk izvērtēs šādas prasības pamatotību.

 

Pētījums: vārdu 'demokrātija' plenārsēdēs visbiežāk pieminējis Buzajevs, Ūdre un Dobelis

LETA  06/19/07    Vārdu "demokrātija" Saeimas plenārsēdēs visbiežāk pieminējuši Saeimas deputāti Vladimirs Buzajevs (PCTVL), Ingrīda Ūdre (ZZS) un Juris Dobelis (TB/LNNK), secināts pētījumā, kas publicēts grāmatā "Parlamentārais diskurss Latvijā".

Kā informēja grāmatas zinātniskais redaktors un Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Juris Rozenvalds, piektajā un astotajā Saeimā trešdaļa deputātu šo vārdu no parlamenta tribīnes vispār nav minējuši. Tiesa, daļa no viņiem Saeimā nav uzstājušies, tomēr starp tiem ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš (TP), kurš Saeimas tribīnē ir kāpis visai bieži.

LU un citu augstskolu pētnieki analizējuši Saeimas plenārsēžu stenogrammas, izmantojot datortehnoloģijas.

Grāmatā publicēti LU Matemātikas un informātikas institūta pētnieces Ilzes Auziņas, LU Sociālo zinātņu fakultātes lektoru Ilzes Gobas, Ilzes Šulmanes un Ivara Ijaba, Vidzemes augstskolas lektora Jāņa Juzefoviča, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētnieka Sergeja Kruka, LU doktorantes Dites Liepas un Rozenvalda raksti.

Kruks skaidroja, ka pētījuma gaitā atklājusies deputātu nespēja vārdos izteikt savas domas. Turklāt deputāti runā dažādos komunikācijas līmeņos - bieži diskusijas ir tikai par to, kuram ir vai nav tiesības izteikties kādā jautājumā. Politiķi runā nevis par apspriežamo objektu, bet par dažādām blakus lietām, piemēram, kas par to teikts Bībelē, apvaino viens otru un tamlīdzīgi.

Citā savā rakstā Kruks aprakstījis, ka Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runās atklājas norobežošanās no politikas un tajās prezidente aicina uz ģimenes socializāciju, izmantojot vārdu salikumu "māte Latvija" un saucot tautas pārstāvjus par "dēliem" un "meitām".

Ijabs, kurš pētījis morāles un ētikas izmantošanu deputātu runās, atzina, ka parlamentārieši šos vārdus izmanto, lai sevi pozicionētu kā morāles normām atbilstošus atšķirībā no politiskajiem oponentiem.

Kopumā gan piektajā, gan astotajā Saeimā dominē uz konfrontāciju vērsts ētikas un morāles jēdzienu izmantojums, sacīja Ijabs.

Savukārt, salīdzinot Latvijas un Vācijas parlamentu plenārsēžu stenogrammas laikā, kad tika lemts par karaspēka sūtīšanu uz Irāku, atklājies, ka abos parlamentos izmantoti demagoģiski argumenti, tomēr Vācijā uzsvērta politiķu mazā pieredze, vēlme izpatikt, savukārt Latvijas deputāti atbildīgos politiķus vienkārši saukuši par "sliktiem cilvēkiem".

Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs (SC), kurš piedalījās grāmatas atklāšanas svētkos, norādīja, ka bieži parlamentāriešu runas no tribīnes ir vērstas uz radioklausītājiem, kas plenārsēdes var dzirdēt radio.

Pagaidām izdoti daži simti grāmatas eksemplāru, informēja Rozenvalds. To izdevis LU Akadēmiskais apgāds.

 

Kur šogad līgos Lembergs?

Baiba Rulle,  Diena  06/20/07    Par Lemberga apcietinājuma pamatotību tiesa lems jau piekto reizi, lēmums šoreiz indikatīvs.

Šoreiz ir citādi. Likmes ir kritušās. Iepriekš prognozes par vairākos kriminālnoziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga brīvlaišanu bija tuvas nullei, taču tagad visbiežāk par viņa paturēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu izskan prognoze — 50/50. Jautājumu izšķirs Rīgas centra rajona tiesnesis Andis Celms, kura lēmums, visticamāk, būs zināms trešdien vēlā pēcpusdienā.

Kopumā šī būs jau piektā reize, kad tiesa lems par A.Lembergam piemēroto drošības līdzekli. Līdz šim Temīda bijusi procesa virzītājas — Ģenerālprokuratūras — pusē. Arī trešdien prokuratūra turpinās aizstāvēt A.Lembergam piemērotā apcietinājuma saglabāšanu, līdzīgi kā iepriekš uzskatot, ka, esot brīvībā, viņš varētu traucēt lietas izmeklēšanai. Sīkāku informāciju par apstākļiem, uz kuriem apcietinājuma saglabāšana balstīta, prokuratūra nesniedz. Prokurors Krišjānis Rudzītis Dienai uzsvēris, ka pirms tiesas sēdes nekādu informāciju un komentārus nesniegs.

Ventspils lietu zinātāji uzskata, ka drošības līdzekļa maiņa un A.Lemberga atbrīvošana no apcietinājuma būtu slikts signāls Ventspils amatpersonas lietas izmeklēšanai.

Tieši norādot uz apstākļiem, ka, būdams brīvībā, A.Lembergs, izmantojot savus resursus un ietekmi, var traucēt izmeklēšanai, iznīcinot, viltojot vai pārveidojot dokumentus, sazinoties ar citiem lietā iesaistītajiem, draudot, kā arī veicot darbības, kas vērstas pret lietas izmeklētājiem un ģenerālprokuroru, prokuratūra līdz šim pamatojusi nepieciešamību piemērot viņam visstingrāko drošības līdzekli. Iepriekšējie tiesas lēmumi par Ventspils mēram piemēroto drošības līdzekli liecina, ka prokuratūras ieskatā vienīgi apcietinājuma piemērošana var nodrošināt, ka A.Lembergs neturpinās noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un netraucēs izmeklēšanai. Pamatu bažām par pretējo rada kriminālprocesā iegūto pierādījumu kopums, kas norāda uz to, ka A.Lembergs noziedzīgas darbības veicis sistemātiski un ilgstoši, turklāt ne vien piedalījies noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, bet arī bijis persona, kura nolūkā izdarīt noziedzīgus nodarījumus izveidojusi un vadījusi organizētu grupu.

Savukārt kā arguments prognozei, ka A.Lembergs tomēr aizvien varētu palikt apcietinājumā, var kalpot fakts, ka nupat aizdomās turētā statusu par līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un par to, ka atbalstījis amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, piedalīšanos mantiskā darījumā mantkārīgā nolūkā, kurai tas ar likumu aizliegts, prokuratūra piemēroja A.Lemberga dēlam Anrijam. Viņam noteikta uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums kontaktēties ar noteiktu personu loku. Tāpat arī fakts, ka Matīsa cietumā laiku vada arī tuvs A.Lemberga līdzgaitnieks, par izsūtāmo dēvētais uzņēmējs Ansis Sormulis, kura paturēšanu apcietinājumā vēl aizvadītājā nedēļā prokuratūrai izdevās aizstāvēt tiesā.

Runas par iespējamo A.Lemberga atbrīvošanu līdz Līgosvētkiem pastiprinājās pēc pretrunīgajām Valsts prezidenta Valda Zatlera vēlēšanām, kurās valdošā koalīcija, neraugoties uz sabiedrības aso kritiku, demonstrēja savu vienotību. Netieši par drīzo A.Lemberga izlaišanu no apcietinājumu signalizēja arī neilgi pēc tam Rīgas centra rajona tiesas negaidītais lēmums no apcietinājuma atbrīvot par A.Lemberga melnās kases grāmatvedi dēvēto Gitu Grasmani.

Kā papildu faktori, ar kuriem tiek saistītas bažas, ka šoreiz tiesas lēmums varētu būt labvēlīgs A.Lembergam, tiek sauktas gaidāmās viņa aizstāvju norādes uz Ventspils mēra veselības pasliktināšanos, iespējams, slimību saasināšanos. Tāpat arī norādes uz to, ka joprojām pēc trim apcietinājumā pavadītiem mēnešiem prokuratūra A.Lembergu un viņa aizstāvjus nav iepazīstinājusi ar pilnu apsūdzības rakstu.

Neoficiāli arī norādīts, ka A.Lembergs pēdējā laikā sācis sadarboties ar izmeklētājiem un sniegt liecības. Šis apstāklis arī tiek minēts kā viens no brīvlaišanas pamatojumiem.

Ventspils lietas materiāli rada pamatotas aizdomas, ka A.Lembergs izdarījis sevišķi smagu un smagu noziedzīgu nodarījumu. No 14.martā viņam uzrādītās apsūdzības, kā Diena rakstījusi, izriet, ka viņš apsūdzēts kukuļdošanā, kukuļa izspiešanā un saņemšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vairāk nekā desmit miljonu latu apmērā, kā arī valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Uz brīdi, kad A.Lembergu aizturēja, kriminālprocesā bija noskaidrota viņa līdzdalība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā vairāk nekā divu miljonu latu un 22 miljonu dolāru apmērā.

Kriminālprocesa gaitā iegūti arī materiāli, kas vedina spriest par kukuļošanu, kas veikta ar A.Lemberga saskaņojumu, aizdomas krīt arī uz politiķiem.

 

Nosaka sodus par nacionāla, etniska un rasu naida izraisīšanu

DELFI  06/21/07    Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, nosakot sodus par nacionāla, etniska vai rasu naida izraisīšanu un diskrimināciju.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šo likumprojektu Saeimai iepriekš nodeva otrreizējai caurlūkošanai, norādot, ka Saeimas atbalstītajos likuma grozījumos ārpus likuma regulējuma paliek tādi diskriminācijas aizliegumi kā diskriminācija dzimuma, valodas, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ.

Saeima iepriekš atbalstīja likumprojekta redakciju, kas kriminālatbildību noteica tikai par vienu no diskriminācijas veidiem - personu līdztiesības pārkāpšanu atkarībā no šo personu attieksmes pret reliģiju vai arī gadījumos, kad " pārkāpti vienādas attieksmes principi".

Labojot iepriekš pieņemtos grozījumus, Saeima ceturtdien nolēma, ka Krimināllikumā tiks paredzēts sods par nacionāla, etniska vai rasu naida izraisīšanu un diskrimināciju.

Par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā, etniskā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.

Par diskrimināciju rasu vai etniskās piederības dēļ vai par citu normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, tiks noteikts naudas sods līdz 30 minimālajām mēnešalgām.

Par tādu pašu darbību, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par personu reliģisko jūtu aizskaršanu vai naida celšanu par šo personu attieksmi pret reliģiju vai ateismu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.

Par tādu pašu darbību, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

 

Deputāti atskaitās par Kubas apmeklējumu

DELFI  06/21/07    Pēc masu mediju un sabiedrības intereses par Saeimas deputātu "pieredzes apmaiņas" braucienu uz vienu no pēdējām "komunisma citadelēm" Kubu, deputātu grupa sniegusi publisku atskaiti par braucienu, informējot par tur gūtajām atziņām un pieredzi.

Deputāti informēja, ka tikušies ar Kubas parlamentāriešiem un apsprieduši ES un Kubas attiecības un iespējamo Latvijas un Kubas sadarbību medicīnas, kultūras, izglītības, tūrisma, metalurģijas un citās jomās, informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputāti arī tikušies ar biotehnoloģijas centra pārstāvjiem, sporta institūta vadību un Kubas Komunistiskās partijas vadību, kā arī apmeklēja veselības ministriju, un tikās ar Medicīnas institūta pārstāvjiem un vairāku citu institūciju pārstāvjiem.

Tikšanas laikā ar Tūrisma ministrijas un Ārvalstu investīciju ministrijas pārstāvjiem deputāti apsprieduši iespējamo sadarbību. 2000.gadā Kubu apmeklējuši 50 tūristi no Latvijas, pērn – 700 tūristi, bet šogad pirmajos četros mēnešos – jau 400 tūristi.

Deputāti arī tikušies ar kādu ģimeni no Latvijas, kas lūgusi palīdzību dokumentu noformēšanā ģimenes bērniem, lai viņi varētu atgriezties Latvijā.

Četri Saeimas deputāti, kuri no 10.jūnija līdz 18.jūnijam atradās pieredzes apmaiņas vizītē Kubā, atmaksās valsts budžetā dienas naudu - 17 latus par katru dienu jeb kopā 680 latus. Kubas puse apmaksājusi deputātu uzturēšanos šajā valstī, tādēļ deputāti atmaksās tiem piešķirto dienas naudu. Līdz ar to Saeima segs tikai lidojuma biļešu iegādes izmaksas.

Deputāti, kuri darbojas Latvijas-Kubas parlamentārās sadarbības grupā, 10.jūnijā devās "pieredzes apmaiņas vizītē". Apmeklēt Havanu politiķus ielūgusi Kubas Nacionālā asambleja.

Sākotnēji lēstās komandējuma izmaksas bija 4612 lati jeb 1153 lati katram deputātam. Eksperti pieļāva iespēju, ka Latvijas parlamentārieši uz šo Karību jūras salu dodas vienkārši atpūsties, jo nav citu argumentu, kādēļ vajadzētu braukt uz komunistisko Kubu.

Savukārt politologs Ivars Ijabs ironiski sacīja, ka "tas ir samērā biedējošs signāls Latvijas sabiedrībai". Politologs norādīja, ka sabiedrībai vajadzētu būt uzmanīgai, ja parlamentārieši smeļas pieredzi no "autoritatīvās un komunistiskās Kubas". Eksperts ironizēja, ka deputāti, ņemot vērā to, ka Kubas līderis Fidels Kastro atrodas uz nāves gultas, varētu mēģināt gāzt Kubā pastāvošo iekārtu, piedāvājot Latvijas pieredzi demokrātijas ieviešanā, piemēram, ieviešot privatizācijas sertifikātus.

 

Mājup no Kubas

Egils Līcītis, «Latvijas Avīze»  06/22/07    Mājup no Kubas pirmdien atgriezās četri Saeimas deputāti. Delegācijas ceļojums uz Kubas parlamentu nešaubīgi izraisījis lielu publikas interesi, televīzija aizsteidzās pat sagaidīt lidostā. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs MAREKS SEGLIŅŠ (Tautas partija) stāsta, ko Kubā darījis.

– Kā pats saņēmāties drosmi ceļot uz pašu «komunisma midzeni», turklāt kompānijā ar trim komunistu pēctečiem Agešinu, Stepaņenko un Ribakovu, kad TP priekšsēdētājs Kalvītis paudis stingru, nelokāmu attieksmi pret sadarbošanos ar veciem komunistiem, kā vērojām gadījumā ar Endziņu?

M. Segliņš: – Klausos un brīnos, ko par mūsu vizīti stāsta tā saucamais politologs Ījabs un mana līdz šim autoritāte, Ārpolitikas institūta direktors Lejiņš. Pirms brauciena konsultējāmies Ārlietu ministrijā – vēlams, nevēlams, var braukt, nebraukt. Viedoklis bija, ka Kuba ir baltais plankums Latvijas ārpolitikai, būtu labi uzņemt sakarus. Savukārt Kubas atbildīgā ārlietu persona pār Baltijas reģionu šeit viesojās pirms pusgada – tā ka no zila gaisa mēs nenokritām, uz dullo nebraucām.

Otrkārt, ES konceptuālā nostāja ir: neatbalstīt ASV destruktīvās attiecības ar Kubu, veidot ar Havanu saites. Tikai divas ES valstis – Čehija un Polija – nekontaktējas ar Kubu. Pirmie tādēļ, ka viņu diplomāti speciāli meklēja sakarus ar disidentiem Kubā un tika izraidīti, otrie, šķiet, solidaritātē ar Ameriku. Pārējās, īpaši «vecās» Eiropas valstis, sadarbojas itin rosīgi, pirms mums Havana uzņēma Somijas delegāciju, pēc tam tur devās latvieši. Politologs Ījabs uztraucies, itin kā mēs būtu raidījuši «bīstamu signālu» sabiedrībai un laikam taču ieveduši te komunisma, totalitārisma dvingu – es smejos par šo Ījabu un viņa pārgudrību. Jā, Kuba necieš Ameriku, un Amerika dara visu, lai sliktāk būtu Kubai. Tās ir nelabojamas pretrunas, bet tas maz skar ES dalībvalstis un mani kā Latvijas pilsoni un amatpersonu. Gaidīšu manis minēto ārpolitikas ekspertu «slēdzienus» par daudzajām Latvijas delegācijām uz komunistisko Ķīnu, bet pagaidām viņu reitings manās acīs ir strauji pikējis lejā.

– Ījaba kungam atbildējāt, bet vai Kalvīša kungs neizteiks jums vismaz nopēlumu?

– Trešdien tikos ar ārlietu ministru Pabrika kungu, viņš mani nenopēla gan. Personīgi man sistēma, kas valda Kubā, šķiet nepieņemama. Bet mēs nebraucām uz Kubu nedz ko mācīties, nedz ko mācīt. Ieradāmies pēc viņu ģenerālās asamblejas aicinājuma deputātu apmaiņas braucienā, daudz stāstījām par mūsu zemi, par to, kā vēlē mūsu parlamentu, kā tagad pēc PSRS sabrukuma dzīvo un strādā Latvijā. Uzturēšanās naudu pilnībā sedza Kubas puse, Latvijas Saeimas budžeta izdevumi ir tikai par lidmašīnas biļetēm – 600 lati katram.

– Nu, lūk, jūsu novadnieki Aizputes pusē, vēlētāji – nevis Ījabs –var prasīt: bet kāds no šīs vizītes «sausais atlikums»? Kuba, skaties, no kuras puses gribi, nav Latvijas prioritārais partneris politikā un ekonomikā!

– Parlamentā darbojas sadarbības grupas ar kādām 100 valstīm. Gadās, ka kāda zeme uz saviem noteikumiem ielūdz deputātus ciemos, un mēs rīkojamies tāpat. Šoreiz no Kubas ielūdza apmeklēt. – Man šķiet, bija arī parlamentārās draudzības grupas vadītāja Agešina iesniegums kubiešiem, ka «tā būtu labi».

– Iepriekšējā parlamentā nebiju šīs grupas loceklis. 2004. gadā, to dibinot, Agešinu ievēlēja par vadītāju, Stepaņenko – par viņa vietnieku. Viņi uzturēja aktīvus kontaktus ar Helsinkos rezidējošo Kubas vēstnieku. Kad pienāca ielūgums četriem cilvēkiem un šie četri zināmā kārtībā izraudzīti – nedomājiet, ka pārējie no 24 Latvijas – Kubas starpparlamentārās grupas locekļiem no visām frakcijām, tēvzemiešus ieskaitot, nevēlējās turp doties. Visi gribēja. Ja Saeima nākamajam gadam samazinās šādiem braucieniem atvēlēto summu, tad samazinās. Ja vispār «nogriezīs» – nekur nebrauksim vispār. Man 9. Saeimas laikā šis bija pirmais ārzemju komandējums, kad vienu otru citu kolēģi redzu četriem un sešiem lāgiem atgriežamies no ārzemēm.

– Kā jūs uzņēma oficiālā Havana? Vai atceras par Latviju no padomju draudzības gadiem?

– Latviju zina ļoti labi, un, cik sapratu, ir dažas lietas, ar ko Kastro valdība lepojas un laikam pamatoti var lepoties – ar bezmaksas izglītību un medicīnu. Kolēģis Stepaņenko, guvis nelielu traumu, to varēja novērtēt un izteicās atzinīgi. Mums kopā Havanā bija 25 tikšanās, lielākoties ģenerālajā asamblejā, bet Stepaņenko vai Dieva pirksta dēļ sanāca pati interesantākā, emocionālākā. Slimnīcā, kur viņam šuva brūci, ārsts bija stāstījis citiem dakteriem, ka šeit ieradušies «no Latvijas». Tādējādi to uzzinājis kolēģis, plastiskais ķirurgs, kura māte – latviete. Un viņa ļoti lūdza Ārlietu ministrijai sagādāt tikšanos ar pārstāvjiem no dzimtenes. Šāda sastapšanās notika viņas divistabu dzīvoklī Havanā. Dāmas uzvārds ir Neimane, un tur viesojās vēl otra latviete – Mežeckas kundze. Abas ir aizprecējušās uz Kubu, tagad katrai jau trīs lieli bērni un ļoti siltas atmiņas par tēvzemi. Abas ir Latvijas pilsones, un bērni prot latviski. Citi kontakti bija oficiāli, mēs dzīvojām īpašā, slēgtā, delegācijām domātā viesu namā, visur pārvadāja ar autobusiņu, ēdināja un necik daudz brīvā laika nebija.

– Aiz «augstās sētas» necik daudz nedabūjāt redzēt, dzirdēt?

– Kad vēlējāmies pastaigāties, mūs aizveda uz pilsētu un pavadīja. Beidzamo dienu apskatījām ievērojamāko kūrortu Varadero. Žurnālisti bieži man jautā par cigāriem – jā, dažus «Romeo & Juliett» markas nopirku, bet krekliņu ar Če Gevaras attēlu gan neatvedu. Varbūt to uztvertu kā pavisam «bīstamu signālu».

– Es tomēr nelikšos mierā – kāds ir ieguvums no vizītes? Vai ieteiksiet Pabrika kungam arī doties uz Fidela zemi? Vai kubieši brauks delegācijā šurp?

– Pats muļķīgākais ir paziņot, ka kādi citi ir dumiķi, ar kuriem nevajag komunicēt. Jā, režīms Kubā, bez šaubām, nav no demokrātiskajiem. Braukt pie viņiem vai uzaicināt kubiešus pie mums – kādēļ to nedarīt?

Es domāju, būtu pieklājīgi un lietderīgi piedāvāt Kubas deputātiem atbraukt, parādīt, kādas vērtības un kāda sistēma ir pie mums. Šādās reizēs ļoti paplašinās redzesloks. Bija kubiešu ieinteresētība sadarboties kultūras, medicīnas un metalurģijas jomā. Par tūrismu vairs nav ko runāt, jo bijām ļoti pārsteigti, ka šogad vien Kubu apmeklējuši tūkstoš ceļotāju no Latvijas.

 

Rīga nespēj noturēt Pēterbaznīcu

Sandris Vanzovičs,  NRA  06/22/07    Saeima vakar nodeva izskatīšanai komisijām likumprojektu par Sv. Pētera baznīcu, kas paredz to nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB).

Ar šo likumprojektu LELB tiks noteiktas īpašumtiesības uz Sv. Pētera baznīcas ēku un zemi 2788 m2 platībā. Lai gan Rīgas pašvaldībai likumā paredzētas tiesības bez atlīdzības izmantot "baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu".

Neatkarīgā jau rakstīja par Saskaņas centrs, PCTVL un LSP/Dzimtene Rīgas domes frakciju Saeimai nosūtīto vēstuli, kurā pausts protests pret šo likumprojektu. "Kāpēc Rīgas domes vadība ir gatava atbrīvoties no unikālā kultūras objekta un nodot to šaurai draudzes grupai? Kāpēc Pētera baznīcas pārņemšanas jautājums tiek izvirzīts brīdī, kad rodas iespēja saņemt objektam Eiropas Savienības finansējumu?" jautāts vēstulē. Baznīca 13. gadsimtā būvēta par rīdzinieku līdzekļiem, arī atjaunota par valsts un pilsētas naudu.

Kā raksta domnieki, jau kopš 1991. gada baznīcā "netraucēti, bez rūpēm par ēkas uzturēšanu un telpu nomu, darbojas arī luterāņu draudze". Tāpēc izteikts aicinājums nenodot baznīcas ēku LELB īpašumā, bet "saglabāt dabiski izveidojušos kompromisa modeli, proti, baznīcas ēkā pastāv rīdziniekiem un viesiem pieejamais kultūras un mākslas centrs, līdztekus darbojas luterāņu draudze, bet celtne pieder pilsētai, kura to atjaunojusi un uzkopusi".

 

Digitālās TV lietā vēl būs apsūdzības

Baiba Rulle,  NRA  06/22/07    Punktu izmeklēšanai varētu pielikt rudenī. Proti, gaidāms, ka septembrī vai, vēlākais, oktobrī prokuratūra pabeigs izmeklēšanu digitālās TV lietā, kas tiek saistīta ar TP dibinātāja ekspremjera Andra Šķēles vārdu un kurā viens no 15 apsūdzētajiem ir Latvijas Neatkarīgas televīzijas ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Līdz tam, visdrīzāk, jau jūlija sākumā lietā būs vēl vairāki pavērsieni. Gaidāms, ka tiks uzrādītas jaunas apsūdzības. Tās varētu skart vismaz pāris personu, kas bija saistītas ar vairāku desmitu miljonu vērto digitālās TV projektu, kuru bija plānots veikt ar britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd, valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un tā meitasfirmas Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) starpniecību. Turklāt vasarā varētu tikt arī precizētas un papildinātas vairākām personām jau iepriekš uzrādītās apsūdzības, jo lietā gūti jauni pierādījumi.

Par šādu krimināllietas virzību liecina informācija, kas ir Dienas rīcībā. Daļēji to Dienai apstiprināja arī procesa virzītājs Ģenerālprokuratūras prokurors Edvīns Piliksers. Ziņas par to, kādām personām tiks uzrādīta apsūdzība un vai viņu vidū būs arī bijušie politiķi, piemēram, ministri vai premjeri, viņš atteicās atklāt.

Ņemot vērā personu loku, kas bija saistīti ar digitālās TV projektu un krimināllietā jau apsūdzētās personas, var nojaust, ka jaunas apsūdzības, iespējams, tiks celtas pret bijušajiem LVRTC pilnvarniekiem Ināru Rudaku un Ojāru Rubeni.

Bijusī Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore I.Rudaka laikā, kad tika organizēts digitālās TV projekts (2000.—2003.gads), bija ne vien LVRTC pilnvarniece, bet arī padomes priekšsēde. Ar viņas akceptu ne vien tika izveidota LVRTC meitasfirma DLRTC, kurai tika uzdāvināti 23% ap 150 miljonu latu vērto uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons daļu, bet arī slēgts apšaubītais līgums ar Kempmayer.

Arī O.Rubenis šajā laikā darbojās LVRTC padomē. Neoficiāli Dienai atzīts, ka šīs personas atšķirībā no citiem tā laika LVRTC pilnvarniekiem zināja, kas ir darījuma īstenotāji, un varbūt netieši pat bija saistīti ar Kempmayer. Netiek noliegts, ka līdztekus jaunas apsūdzības varētu tikt celtas arī pret kādiem bijušajiem politiķiem.

Tas, ka izmeklēšana varētu tikt pabeigta rudenī, izriet no Kriminālprocesā noteiktā — izmeklējot sevišķi smagus noziegumus, pirmstiesas process jāpabeidz vai jāatceļ visi procesā iesaistītajām personām noteiktie piespiedu līdzekļi un tiesību ierobežojumi 18 mēnešu laikā. Izmeklējot sevišķi smagus noziegumus, procesa virzītājs var prasīt termiņa pagarinājumu vēl par sešiem mēnešiem. Viena pagarinājuma termiņš ir trīs mēneši. Lēmumu par to pieņem tiesa. Virknei digitālās TV lietā apsūdzēto šis termiņš noslēdzās 1.aprīlī, kad prokuratūra saņēma pirmo pagarinājumu. Tas beidzas 1.jūlijā un, pēc E.Piliksera teiktā, piektdien vai pirmdien viņš tiesai nosūtīs otru lūgumu termiņa pagarināt. Prokurors neprecizēja, vai izmeklēšanas termiņu lūgs pagarināt par atļautajiem pēdējiem trim mēnešiem, proti, līdz 1.oktobrim, vai tikai par diviem, t.i., līdz 1.septembrim.

Izmeklēšana šajā lietā sākta 2003.gada rudenī pēc tam, kad Einara Repšes valdības laikā atklājās DLRTC ar Kempmayer slēgtais līgums, kas viesa šaubas par tā izdevīgumu valstij. E.Repše darījumu nodēvēja par miljonu afēru, aiz kuras stāv "vietējie bāleliņi". Nojausma, ka aiz britu firmas slēpjas A.Šķēle, A.Ēķis, iespējams, arī bijušais premjers Vilis Krištopans, radās neilgi pēc izmeklēšanas sākšanas. Savukārt to, ka Kempmayer ārzonās paslēptie patiesie īpašnieki, iespējams, bija A.Šķēle un A.Ēķis, decembrī atklāja A.Šķēles bijušais runasvīrs Jurģis Liepnieks. Abas personas J.Liepnieka teikto noliegušas. Saikni ar digitālās TV lietu noliedzis arī V.Krištopans, kurš nereti uzsvēris, ka viņa pieminēšana šajā lietā var beigties ar tiesu darbiem.

 

 

 

Izglītībā...

 

 

Vecākiem par meitas pēršanu pusgads cietumā

Inga Paparde,  NRA  06/14/07    Tiesas piespriestais cietumsods vecākiem, kuri savu meitu audzinājuši, regulāri ieperot, varētu mainīt sabiedrības attieksmi un skaidri pateikt: bērnus nedrīkst audzināt sitot, uzskata bērnu tiesību speciālisti.

Līdz šim bērnu vecāki, kuri audzināšanā lietojuši fiziskus sodus, lielākoties saņēmuši brīdinājumu vai bijuši spiesti strādāt piespiedu darbus.

Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa šonedēļ piemērojusi sešu mēnešu cietumsodu vecākiem par savas pusaudža vecuma meitas iekaustīšanu. Tiesa Ērikam un Ivetai Čakstiņiem piemērojusi brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem. Abi vecāki bija apsūdzēti pēc Krimināllikuma 174. panta par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgo.

Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu. Vecāki vairākkārt kā audzināšanas metodi izmantojuši savas meitas iepēršanu, jo esot vēlu nākusi mājās un viņai bijušās sliktas sekmes mācībās. Vecāki pēruši arī ar siksnu.

Bērna pēršana ir fiziska vardarbība, – ir pārliecināta krīzes centra vardarbībā cietušiem bērniem Dardedze sociālā darbiniece Silvija Razgale. Centrā nonākušie bērni arī nereti ir pērti ar plaukstu, siksnu vai žagariem, jo vecāki to izmanto kā audzināšanas metodi. "Aizstāvoties vecāki parasti saka: parādiet man ģimeni, kurā tā nedara! Vai arī – mūs arī tā audzināja," stāsta S. Razgale. Diemžēl ļoti liela daļa bērnu cieš tieši no fiziskas vardarbības ģimenē, kas sākusies kā iepēršana, iekaustīšana un var beigties un beidzas ar smagu vardarbību. Centra līdzšinējā praksē neesot bijis gadījuma, kad par iepēršanu kāds vecāks saņemtu sodu. Cietumsodus tiesa piemēro vien tādos gadījumos, kad bērnam ir nodarīti smagi miesas bojājumi. Izņēmums ir gadījums, kad kādam tēvam tiesa piesprieda piespiedu darbu par meitas pēršanu ar siksnu. "Šāds sods vecākiem var dot stimulu apdomāt līdzšinējo uzvedību un pārdomāt savu attieksmi pret bērnu, arī – dusmas, agresiju, ja viņi uzskata, ka pamatoti pēruši meitu," vērtē sociālā darbiniece. Būtiski ir strādāt ar šo ģimeni turpmāk, jo šāds notikums pilnībā maina visu ģimenes struktūru. Šis gadījums ir arī netipisks no tāda viedokļa, ka parasti kāds no vecākiem ir varmāka, bet otrs – bērnu atbalstošs. Centra speciālisti ir pārliecināti: tiesas spriedums raisīs diskusijas vecākos, un tas ir ļoti svarīgi – citiem vecākiem saprast, ka bērna pēršana nav audzināšana un ka attaisnojums nevar būt – visi tā dara.

 

Latvija nodzeras

Antra Gabre, Rīgas Balss  06/14/07    Turpmāk bērnu obligātu ārstēšanu no psihotropo, narkotisko un alkoholisko vielu atkarības vajadzētu sākt no deviņu, nevis līdzšinējo 11 gadu vecuma. Tāds priekšlikums izteikts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā valsts un pašvaldības institūciju un ārstu diskusijā. Ne velti. Latvija tiešām nodzeras.

Atgriežoties pie jau minētās diskusijas, tās dalībnieki nolēma rosināt Izglītības un zinātnes ministriju uzlikt skolām par pienākumu izstrādāt rīcības plānu apreibinošo vielu lietošanas ierobežošanai (ja skolēns lietojis šādas vielas, ja vecāki bērna ārstēšanai nemeklē ārsta palīdzību utt). Tik tālu esam gan, jo Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs» neuzliek skolām par pienākumu izstrādāt šādu plānu. Toties par bargāku grozījumu nepieciešamību likumā «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem» liecina arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes locekles Astrīdas Stirnas teiktais.

Stirna sarunā ar RB saka: jānomainās paaudzēm, lai mainītu dzeršanas paradumus Latvijā. Un tūdaļ labo sevi – tieksme pēc alkohola parādās jau bērnos. Skeptiķiem un statistiķiem droši vien vajadzētu redzēt ar melnu uz balta rakstītus izdzertā alkohola litrus uz vienu Latvijas iedzīvotāju, zīdaiņus ieskaitot. Ārstiem narkologiem pietiek ar to, ko viņi ik dienu redz ārstniecības iestāžu nodaļās. Kuru, starp citu, ir kļuvis par maz. Rīgā visas ir pilnas līdz ūkai, tiek domāts par maksas nodaļas atvēršanu Aptiekas ielā, bet, piemēram, uz ārstēšanu Straupes narkoloģiskajā slimnīcā jāgaida nedēļa.

Nevar teikt, ka Latvijā neko nedara alkohola posta novēršanā. Piemēram, maija vidū Saeima pieņēma grozījumus likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību», kas sniedz skaidrojumu, ka termins «lieli apmēri» attiecībā uz Krimināllikumā minētajām noziedzīgajām darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem nozīmē 20 litri absolūtā spirta. Tāpat krustagājiens pret nelegālo alkoholu – arī tur sodi nu būs bargāki. Tieslietu ministrija izpildījusi Ministru kabineta doto uzdevumu un pabeigusi nelegālā alkohola tirdzniecības ierobežošanai paredzēto likumu grozījumu izstrādi. Krimināllikums un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir papildināts ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu definējumu, tagad ir paredzēta atbildība par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu, pārvadāšanu. Papildus administratīvā atbildība ir paredzēta par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos un telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai, glabāšanai un realizācijai. Par šādām darbībām, ja tās būs izdarītas gada laikā, paredzēta kriminālatbildība. Vai tāpēc «točku» kļuvis mazāk?

Pietiekami bargi sodi ir arī par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem, taču realitātē situācija ir dramatiska – likuma īstenošana tikpat kā nenotiek. A. Stirna stāsta, ka narkoloģijas centrā veic dažādas aptaujas. Izrādās, vismaz 75% nepilngadīgo pacientu stāsta, ka viņiem neesot problēmu nopirkt grādīgo dziru. Nesen par šādu pieredzi izlasīju arī «draugiem.lv», kad nepilngadīgam puisim veikalos pudeli pārdeva bez problēmām, vien kādā bārā lika uzrādīt dokumentus. «Katrā veikalā policistu nenoliksim. Sabiedrībai jābūt aktīvākai,» mudina A. Stirna.

 

LU nākamajā mācību gadā plānotas 2235 budžeta vietas

LETA  06/16/07    Latvijas Universitātē (LU) nākamajā 2007./2008.mācību gadā plānotas 2235 budžeta vietas, liecina informācija LU mājaslapā.

Pamatstudiju programmā paredzētas 1300 budžeta vietas, no tām Teoloģijas fakultātē - 25, Juridiskajā fakultātē - 60, Filoloģijas fakultātē - 120, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē - 122, Vēstures un filozofijas fakultātē - 70, Ekonomikas un vadības fakultātē - 120, Bioloģijas fakultātē - 55, Fizikas un matemātikas fakultātē - 360, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē - 53, Ķīmijas fakultātē - 60, Medicīnas fakultātē - 59, Sociālo zinātņu fakultātē - 115, bet Moderno valodu fakultātē - 81.

Maģistra studiju programmā paredzētas 756 budžeta vietas, no tām Teoloģijas fakultātē - desmit, Juridiskajā fakultātē - 40, Filoloģijas fakultātē - 74, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē - 52, Vēstures un filozofijas fakultātē - 35, Ekonomikas un vadības fakultātē - 94, Bioloģijas fakultātē - 60, Fizikas un matemātikas fakultātē - 155, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē - 73, Ķīmijas fakultātē - 50, Sociālo zinātņu fakultātē - 65, bet Moderno valodu fakultātē - 48.

Budžeta vietu skaits, salīdzinot ar šo mācību gadu, palielināts par 171.

LU studenti var pieteikties arī LU fonda mecenātu izsludinātajām stipendijām. LU fonds izsludinājis pieteikšanos Kārļa Kaufmaņa un Modra K.Gulbja Piemiņas fonda teoloģijas stipendijām. Kopā paredzēts piešķirt divas vai trīs stipendijas.

Kaufmaņa piemiņas stipendijas paredzētas LU studentiem, kas specializējas astronomijā. Stipendijas šogad piešķirtas trešo reizi, un tās finansētas no mecenāta novēlējuma depozīta noguldījuma procentu ieņēmumiem. Gulbja Piemiņas fonda teoloģijas stipendijai var pieteikties LU Teoloģijas fakultātes studenti. Stipendija ir 2000 ASV dolāru (1056 lati), un to izmaksā desmit vienādās daļās desmit mēnešus. Šo stipendiju šogad piešķirs otro reizi.

Pieteikumus stipendijām pieņem Basteja bulvārī 12, LU fondā, pirmajā stāvā, katru darbdienu. Pieteikumu pieņemšanas gala termiņš ir šā gada 14.septembris.

Kopumā notiek pieteikšanās sešu LU mecenātu stipendijām - papildus abām tikko kā izsludinātajām studenti var pieteikties Armīna Rūša, Ernesta Felsberga, Alfrēda Bīlmaņa un AS "Hansabanka" finansētajām stipendijām "Open Mind".

 

Atbalstīti 11 valsts valodas attīstības projekti

LETA  06/18/07    Valsts valodas aģentūra (VVA) atbalstījusi 11 projektus nolūkā attīstīt un nostiprināt latviešu valsts valodu, informē VVA Projektu daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Vita Ruduša.

Konkurss izsludināts sešās vadlīnijās. Starp tām ir latviešu valodas attīstības un lietojuma problēmu apzināšana, šo problēmu praktiskā risinājuma variantu izstrāde, latviešu valodas pozīciju un prestiža nostiprināšana, informējot sabiedrību par latviešu valodas attīstības un lietojuma problēmām, latviešu valodas mācību kvalitāte izglītībā: situācijas izpēte, mācību metodisko jautājumu risināšana.

Tāpat varēja iesniegt projektus vārdnīcu un izglītojošu - zinātnisku, populārzinātnisku u.c. - materiālu izstrādei un izdošanai par latviešu valodu informāciju tehnoloģijās un Eiropas valodu portfeļa izstrādei un ieviešanai Latvijā.

Atbalstīto projektu laikā Kuldīgā paredzēts rīkot trešo letonistu semināru, kas notiks šogad no 12.augusta līdz 18.augustam.

AS "Lauku Avīze" plānojusi veidot avīzes ielikumu "Mūsu valodas zaļais koks", kas paredz katru otro nedēļu publicēt 12-14 lappuses par valodas jautājumiem.

SIA "Ienesīga vieta. Production" veidos videofilmu "Vienā valodā", bet Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola izstrādās vingrinājumu krājumu latviešu valodas stundām un palīglīdzekli latviešu valodas skolotājiem "Latviešu valoda 1.-6.klasē".

SIA "Laba" izstrādās "Spicītes darba burtnīcas" pirmo daļu, Latvijas vēstniecība Polijā izstrādās latviešu-poļu vārdnīcu, bet VAS "Latvijas Pasts" veidos pasta terminu vārdnīcu angļu-latviešu-krievu-franču valodā.

Liepājas Pedagoģijas akadēmija plānojusi veidot grāmatas manuskriptu "Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība", Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts plāno sagatavot latviešu valodas korpusa tekstu metadatu un veikt latviešu valodas korpusa programmatūras izstrādes pirmo posmu, bet Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts veiks lībiešu valodas portfeļa pieaugušajiem izstrādes pirmo kārtu.

Valsts valodas aģentūra projektiem paredzējusi piešķirt 86 900 latus.

Šim konkursam iesniegti 33 projekti.

 

LIZDA: pedagogu trūkums izjūtams arvien asāk

DELFI  06/18/07    Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda, ka pedagogu trūkums ar katru gadu izjūtams arvien asāk. Tas izskaidrojams ar to, ka jaunie pedagogi negrib strādāt savā profesijā, un esošais pedagoģiskais sastāvs noveco.

Tā atzina LIZDA pārstāvji, pagājušajā nedēļa tiekoties ar apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšsēdētāju Māri Grīnblatu un Pēteri Tabūnu, informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības sabiedrisko attiecību menedžere Sanita Lorence. LIZDA tikšanas laikā TB/LNNK norādīja, ka visus šos gadus finansējums izglītībai ir bijis nepietiekošs. Kā izteicās sarunu dalībnieki, "valsts centās nopirkt pedagogu par lētu cenu, līdz ar to graujot jau tā trauslo pedagogu prestižu".

Sākot no 1995.gada, pedagogu darba samaksa par vienu likmi ir zemāka par tautsaimniecībā vidējo algu, nemaz nerunājot par sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo darba algu. Arī prognoze 2010.gadā rāda, ka starpība par sliktu pedagogiem tikai pieaug. "Varam droši teikt, ka darba tirgū pašlaik un arī turpmāk pedagogu atalgojums būs konkurēt nespējīgs," norādīts LIZDA paziņojumā.

Tikšanas laikā tika pieminēta arī problēma, ka nav izstrādāta pedagogu sociālā atbalsta politika, kas zināmā mērā varētu ieinteresēt pedagogus palikt strādāt savā profesijā. Lietuvā un Igaunijā sociālā atbalsta politika tiek realizēta. Pedagogu profesija neparedz arī karjeras izaugsmes iespējas, lai gan LIZDA ir izstrādājusi un iesniegusi savus priekšlikumus IZM jau pagājušā gadā.

Grīnblats un Tabūns pauda sapratni par esošo situāciju un gatavību atbalstīt LIZDA centienus. Frakcijas priekšsēdētājs Grīnblats izteica priekšlikumu šo jautājumu pārrunāt koalīcijas sēdē, bet Tabūnam rosināt Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzklausīt IZM priekšlikumus 2008.gada budžeta projektā. Deputāti izteica atbalstu arodbiedrībai sadarbībā ar IZM, risinot izvirzītos jautājumus.

 

Jau pusgadu neizmanto izglītības inovācijām piešķirto naudu

Vita Dreijere,  Diena  06/20/07    Lai gan jau pirms četriem gadiem Saeima pieņēma likumu par izglītības inovāciju fonda izveidi, tikai šā gada valsts budžetā tā darbībai pirmoreiz atvēlēta nauda. Taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to joprojām nav izmantojusi un finansējums, kas paredzēts jaunāko zinātnes atzinumu un moderno tehnoloģiju ieviešanai izglītībā, kā arī jaunu mācību līdzekļu izstrādei, pašlaik karājas gaisā, Dienai stāsta Latvijas Pedagogu domes (LPD) deleģētais fonda padomes loceklis Andrejs Mūrnieks.

Izglītības inovācijas ir plašs jēdziens, kas var sevī ietvert, piemēram, jaunu mācību metožu izstrādi, jaunu uzdevumu krājumu vai kāda neparasta olimpiāžu uzdevuma sagatavošanu, stāsta A.Mūrnieks, piebilstot, ka mūsdienās sevišķi būtiski esot domāt arī par datorizētiem mācību līdzekļiem.

Pašreizējā politika paredz finansējuma piešķiršanu pašvaldībām jaunu mācību grāmatu iepirkšanai, cerot, ka tirgus pats visu noregulēs un izdevniecības pašas ieguldīs inovācijās. Taču tā nenotiek — izdevniecībām tas pašlaik nav izdevīgi, saka A.Mūrnieks.

Šogad "ir noticis brīnums", jo izglītības inovāciju fonda izveidei un darbībai šī gada budžetā piešķirti 100 tūkstoši latu, stāsta A.Mūrnieks, paskaidrojot, ka "šī summa nav liela, bet tā dotu ļoti lielu ieguldījumu tieši izglītības kvalitātē". Taču jau pusgadu "nekas nenotiek, lai šo fondu iedarbinātu". Savukārt no IZM amatpersonām pedagogi saņemot nemitīgus solījumus: "Labi — dibināsim."

IZM Politikas koordinācijas departamenta direktore Elīna Petrovska gan norāda, ka pašlaik visi attiecīgie dokumenti ir iesniegti Valsts kancelejā, kur gaida kārtu izskatīšanai valdībā. Taču pašreizējo kavēšanos viņa pamato ar nepietiekamo finansējuma apjomu, jo naudas pietiekot tikai, lai fonds varētu sākt darboties no septembra. Tāpēc IZM grasās vērsties pie Finanšu ministrijas, lai tā nākamajā gadā vismaz trīskāršotu fonda finansējumu, citādāk tas nevarēs funkcionēt, stāsta E.Petrovska. Tam gan nepiekrīt izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS), kura atzīst, ka valsts finansējumam būtu jāveido tikai pašu izglītības inovāciju fonda kodolu, jo patlaban ministrijas galvenā prioritāte ir pedagogu algas. Tāpēc, pēc viņas domām, IZM jāmeklē iespēju piesaistīt citus finansējuma avotus, piemēram, no Eiropas Savienības fondiem.

 

IZM atbildes vēstule Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai

DELFI  06/20/07    Atbildot uz Jūsu 2007.gada 31.maija vēstuli Nr.106, informējam par IZM viedokli par LIZDA izteiktajām prasībām.

1.Par pedagogu darba vides sakārtošanu, pedagogu darba slodzi un dokumentu apriti.

Lai ieviestu izmaiņas pašreizējā skolēnu un skolotāju sadarbībā un precizētu abu pušu tiesības un pienākumus, ir izveidota darba grupa, kas sagatavo grozījumus Izglītības likumā. Grozījumos paredzēti arī precizējumi attiecībā uz pedagogu pienākumiem un tiesībām. Šie grozījumi jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām, lai netiktu skartas vispārpieņemtās sabiedrisko tiesību normas. Grozījumi Izglītības likumā tiks sagatavoti līdz 2008.gada 1.janvārim.

Izstrādājot iekšējās kārtības noteikumus, saskaņā ar Izglītības likuma 30.pantā noteiktajiem izglītības iestādes vadītāja pienākumiem, katrs izglītības iestādes vadītājs izvēlas izglītības iestādes darba organizācijas un iekšējās kārtības modeli, ievērojot izglītības subjektu cilvēktiesības, vienlīdzības principu, veicina kvalitatīvas un tiesiskas izglītības vides attīstību.

Demokrātiskajā valstī ir jārespektē katra vadītāja tiesības vadīt uzticēto izglītības iestādi, būt patstāvīgam lēmumu pieņemšanā un atbildībā par savu rīcību, kas attiecīgi atbilst arī Administratīva procesa likuma garam. Pārlieka iekšējo normatīvo aktu izstrādes procedūras reglamentācija un birokratizācija apgrūtina to ievērošanu un pēc būtības neveicina tiesiskas izglītības vides veidošanas procesus. Veiksmīga un efektīva iekšējo normatīvo aktu piemērošana ir saistāma ar tā izstrādātāju izpratni par katras iestādes darbības specifiku, iekšējo vidi, tiem mērķim un uzdevumiem, jautājumiem un problēmām, kurus ir nepieciešams risināt, izejot no konkrētas situācijas, izvērtējot konkrēto resursu un iespēju klāstu.

IZM uzskata, ka skolas vides sakārtošanu veicinās arī "Audzināšanas darbības programma 2007.-2013. gadam", kuras pilnveidē piedalījās arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Jautājumā par dokumentu aprites optimizāciju vēršam Jūsu uzmanību, ka Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.779 "Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju", kuros reglamentēta dokumentācija, lai pēc būtības varētu atspoguļot izglītības procesu un izglītojamo sasniegumus, mūsuprāt, nav optimizējami. Taču IZM rīcībā ir informācija, ka papildu slodzi dokumentu apritē mēdz radīt gatavošanās skolas akreditācijai, vietējās pašvaldības un izglītības iestāžu vadības rīkojumu izpilde, taču, lai to izvērtētu, IZM vēlētos saņemt konkrētus LIZDA priekšlikumus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra sēdes protokolā Nr.3 19.§ "Pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušana valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā" noteiktajam, IZM sadarbībā ar citām institūcijām:

ir jānosaka kritēriji pedagogu darba kvalitātes vērtēšanai;

jāveic pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēmas aprobācija četru rajonu un pilsētu pašvaldību izglītības iestādēs;

jāveic pētījums par visu pedagoga darba pienākumu iekļaušanu darba slodzē;

jāizstrādā normatīvā akta projekts par vienotu amatu aprakstu izstrādi pedagogiem;

sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizvērtē un jādefinē nosacījumi pedagogu darba stāža aprēķināšanai;

jāizstrādā pedagogu kompetenču modelis;

sadarbībā ar Valsts kanceleju jāveic izglītības iestāžu pedagogu amatu klasifikācija. Informatīvā ziņojuma "Pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušana valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā" izstrādē, piedalījās arī LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvji, un šī sadarbība ar sociālajiem partneriem un nozaru ministrijām turpināsies.

IZM ir sākusi Ministru kabineta doto uzdevumu izpildi. Ir rasta iespēja pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas kritēriju izstrādei piesaistīt ESF nacionālās programmas projekta "Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide" līdzekļus. Minētā projekta ietvaros plānota ieteikumu izstrāde pedagogu profesionālās karjeras attīstības modelim atbilstoši izveidotajai pedagogu tālākizglītības sistēmai. Izmantojot šos ieteikumus, tiks veidots normatīvā dokumenta projekts.

2.Par pedagogu darba samaksu.

Par šajā punktā minēto LIZDA un IZM jau ir vienojusies, strādājot darba grupā. Tas atspoguļots arī darba grupas sanāksmju protokolos (2007.gada 21.februārī un 27.martā).

Šo jautājumu risināšanai arī gūts Ministru kabineta atbalsts.

Izvērtējot Jūsu priekšlikumus par koeficienta piemērošanu izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku algu noteikšanā, ministrija norāda, ka jau šobrīd lielo skolu direktoru algas ir ar koeficientu 2,5 pret skolotāja algu par vienu darba likmi. Šādu pieaugumu (21% apmērā) plānots saglabāt arī turpmāk. Informējam, ka vidēja līmeņa vadītāja, kam varētu pielīdzināt arī direktoru vietniekus, darba samaksa iestādēs parasti ir aptuveni par 20% augstāka nekā viņu padotajiem. No 2007.gada 1.septembra lielo skolu direktoru vietnieki saņems algas ar koeficientu 1,5 pret skolotāju algām.

Ministrija lūdz Jūs iesniegt pamatotus priekšlikumus izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksas paaugstināšanai.

Jautājums par visu pirmsskolu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta ir iekļauts visos izglītības politikas dokumentos un Valdības deklarācijā. IZM to iekļaus arī priekšlikumos "Likumam par valsts budžetu 2008.gadam".

3.Par izmaiņām "Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmā" 2006.-2010.gadam.

Informējam, ka visas LIZDA prasības, izņemot darba samaksas paaugstināšanas datuma pārcelšanu ik gadu no 1.septembra uz 1.janvāri, bija iestrādātas "Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007. – 20014.gadam" projektā, kura apstiprināšanu Ministru kabinetā IZM nezināmu iemeslu dēļ LIZDA neatbalstīja. Darām zināmu, ka darba samaksas paaugstināšanas datuma pārcelšana ik gadu no 1.septembra uz 1.janvāri, radītu papildu izdevumus no valsts budžeta sekojošā apmērā:

2008.gadā – 45 miljonu latu;

2009.gadā – 52 miljonus latu;

2010.gadā – 59 miljonus latu.

Paskaidrojam, ka, izstrādājot Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007.-2014.gadam (turpmāk – Programma) projektu, esam paredzējuši pakāpenisku pedagogu darba likmes piesaisti 40 stundu darba nedēļai. No 2007.gada 1.septembra pedagogi saņems papildu samaksu par konsultāciju stundām un rakstu darbu labošanu. Bez tam augs arī darba samaksa par darba likmi. Jau šogad pedagogs par vienu darba stundu (bez kvalitātes piemaksas) saņems Ls 3,40. Sabiedriskajā sektorā strādājošie par stundu saņem Ls 2,40. Ls 2, 40 x 1,3 = Ls 2,90. Tātad, pildot LIZDA prasību, ministrijai būtu jāpasliktina skolotāju stāvoklis.

4.Par zinātnes finansējumu.

LIZDA prasība par ikgadējo finansējuma 0,15% apmērā ir iestrādāta Zinātniskās darbības likumā, un IZM visiem spēkiem veicinās šīs likuma normas izpildi.

5.Par augstākās izglītības finansējumu.

Augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansējums līdz šim nodrošināts atbilstoši LIZDA prasībām. LIZDA pati apturēja Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007.-2014.gadam apstiprināšanu Ministru kabinetā 2007.gada 15.maijā, tādejādi liedzot turpināt plānoto augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas paaugstinājumu.

6.Par minimālo algu. Minimālās algas palielināšana nav IZM kompetencē.

7.Lai sagatavotu augusta reģionālās konferences, IZM ir izveidota darba grupa. Darba grupās, kas skar pedagogu jautājumus, IZM vienmēr iekļauj sociālo partneru pārstāvjus. Arī pēc tam, kad LIZDA dēļ 2007.gada 15.maijā netika apstiprināta Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programma 2007.-2014.gadam, IZM aicināja LIZDA atsākt sarunas par prasībās minētājiem jautājumiem. Diemžēl LIZDA uz sanāksmi 2007.gada 1.jūnijā neieradās, tādejādi apgrūtinot mūsu iesākto konstruktīvo sadarbību.

8.Pēc IZM statistikas datiem 2006./2007.mācību gadā Latvijā bija 164 pamatizglītības iestādes, kurās skolēnu skaits nepārsniedza 72 skolēnus, 63 izglītības iestādes, kurās bija līdz 50 skolēniem, 20 izglītības iestādēs bija mazāk par 30 skolēniem. Uzskatām, ka saskaņā ar pašvaldību reformu jārisina arī skolu tīkla optimizācijas jautājumi, radot visiem bērniem vienādas tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību un vienlaikus racionāli izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

IZM ar izpratni izturas pret sadarbības partneru vēlmi pēc iespējas ātrāk rast risinājumu visām izglītības sistēmā aktuālajām problēmām, tomēr lūdz LIZDA izvērtēt iesniegtās prasības, ievērojot visas sabiedrības vajadzības un par prioritāti izvirzot kvalitatīvas izglītības ieguvi.

Ar cieņu –

izglītības un zinātnes ministre

Baiba Rivža.

 

JL rosina Saeimas ārkārtas sēdē izteikt neuzticību Rivžai

DELFI  06/21/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcija ceturtdien prezidijā iesniegusi lūgumu 4.jūlijā sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju, lai izteiktu neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (ZZS).

JL portālu "Delfi" informēja, ka Aigara Kalvīša (Tautas partija) vadītā valdība nespējot risināt vairākas valstij svarīgus jautājumus.

"Valdība ir izradījusi pilnīgu nekompetenci jautājumos, kas saistīti ar tautsaimniecības un izglītības nozarēm. Rivžas nekompetence ir izraisījusi krīzi izglītībā - nepietiekamais finansējums, ministres bezdarbība un nevēlēšanās pārstāvēt savas nozares intereses valdībā ir tikai daļa no izglītības un zinātnes jomas problēmām," uzskata JL.

Jau vēstīts, ka Kalvītis šonedēļ medijos izteicās, ka to, vai Rivža ir piemērota savam amatam, noteiks skolu spēja apgūt Eiropas Savienības finansējumu. Patlaban notiekot visu ministriju darba izvērtēšana un rezultāti varētu būt zināmi rudenī.

 

Ministre Rivža: jāturpina iesāktie darbi

DELFI  06/21/07    Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža ir neizpratnē par informāciju saistībā ar iespējamo neuzticības izteikšanu. Viņa uzsver, ka šāda rīcība nav konstruktīva un traucē pilnvērtīgi turpināt valstiski atbildīgo darbu pie Latvijai nozīmīgo jomu pilnveides, portālu "Delfi" informēja ministres padomniece Agnese Korbe.

Ministre akcentē, ka kopš stāšanās amatā pagājušā gada aprīlī, "izdarītas daudz būtiskus lietas un ka paveiktais liecina par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošo nozaru ilgtermiņa attīstību".

Vienlaikus ministre piebilst, ka iesāktie darbi ir jāturpina. Rivža norāda, ka šajā gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, visām IZM pārziņā esošajām jomām – izglītībai, zinātnei, valsts valodai un sportam panākts vēl nebijis valsts budžeta līdzekļu pieaugums.

Mmērķdotācijas pašvaldībām visu pedagogu atalgojumam un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām paredzēti 227,21 miljoni latu, kas ir par aptuveni 50 miljoniem latu vairāk, nekā 2006.gadā; zinātnei papildus 17,5 miljoni latu (kopā 32,37 miljoni latu); augstākajai izglītībai papildus – 5,4 miljoni latu (kopā 67,57miljoni latu); profesionālajai izglītībai papildus – 4,2 miljoni latu (kopā 47,67 miljoni latu); sportam papildus – 6,1 miljons latu (kopā 23,36 miljoni); valsts valodai papildus – 800 000 latu (kopā 1,51 miljons) .

Izprotot pedagogu atalgojuma jautājumu un to, ka šīs problēmas krājušās pēdējo 15 gadu laikā, ministre norāda, ka kopš savas stāšanās amatā, darījusi visu, lai nodrošinātu skolotāju algas palielinājumu, izglītības procesa pilnveidi un mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu.

Piemēram, no 2006.gada 1.septembra pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē panākts vēl nebijis pedagogu atalgojuma palielinājums – 70 lati par vienu likmi, kopā veidojot 234 latus.

Pedagogu atalgojuma no 2007.gada 1.septembra maksimālā samaksa, strādājot 30 stundas nedēļā (21 kontaktstunda, divas konsultācijas, viena darbu labošana, audzināmā klase un klasē bērns ar speciālām vajadzībām) ir apmēram 500 lati.

Komentējot pašreizējo situāciju, izglītības un zinātnes ministre Rivža vēlreiz akcentē: "Mēs jau sadarbojamies un esam gatavi sadarboties ar jebkuru konstruktīvu partneri, taču šo sadarbību nav iespējams veidot uz konfrontācijas pamata. Nepieciešams dialogs, jo tikai tā iespējams panākt saprātīgus kompromisus un virzīties uz priekšu."

Jau ziņots, ka Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcija ceturtdien prezidijā iesniegusi lūgumu 4.jūlijā sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju, lai izteiktu neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (ZZS).

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Viedoklis: Lata devalvācija paātrinās inflāciju

Juris Paiders,  NRA  06/14/07    Pagājušajā nedēļā viens no Latvijas ietekmīgākajiem ekonomikas zinātniekiem Alfs Vanags ierosināja izskatīt jautājumu par lata devalvāciju, nosakot attiecību 1 lats =1 eiro.

Zinātnieka ierosinājums izraisīja kritikas un sašutuma vētru. Ministru prezidents Aigars Kalvītis ieteica zinātniekiem nebāzties, kur nevajag, un labāk pētīt, kā uzlabot produktivitāti. Savukārt eksperti un ekonomisti sāka priekšlikumu kritizēt, jo bija sapratuši, ka kādam ir ienākusi prātā doma apturēt inflāciju, devalvējot latu.

Alfa Vanaga priekšlikums devalvēt latu netika izteikts kā zāles pret inflāciju. Tā bija ideja, ko varētu darīt, lai veicinātu Latvijas eksporta potenciālu un uzlabotu maksājuma bilanci.

Demokrātiskā sabiedrībā ir normāli, ja tiek izteiktas visdažādākās idejas par valsts attīstību un tās publiski tiek apspriestas. Valdība pati aicina sākt domāt par dažādām eksporta atbalsta programmām, un devalvācija vēsturiski ir viens no visbiežāk lietotiem eksporta atbalsta pasākumiem.

Taču nevar vienlaikus stāvēt uz diviem zirgiem, kuri skrien dažādos virzienos. Nevar vienlīdz efektīvi ar valsts monetārajiem instrumentiem atbalstīt eksportu un vienlaikus bremzēt inflāciju.

Devalvācija momentā izraisīs mežonīgu inflācijas lēcienu. Pieņemsim, ka kādā dienā tiek noteikts jauns kurss 1 lats = 1 eiro. Tas nozīmē, ka momentā viss imports latu izteiksmē sadārdzinās. Ja līdz šim par 1 eiro importa preču mēs maksājām 70,28 santīmus, pēc devalvācijas būs jāmaksā 1 lats. Tas nozīmē, ka viss imports vienā dienā sadārdzināsies par 42,3%. Imports – tā ir degviela. Imports – tā ir sadzīves tehnika. Imports – tie ir apģērbi un apavi. Imports ir Polijas un Holandes cūkgaļa utt. Pēc šādas devalvācijas latu izteiksmē mēneša inflācija būs tuvu 40%. Nevis gada, bet mēneša inflācija! Tātad, ja mērķis ir apkarot inflāciju, tad devalvācija izraisīs mežonīgu 90. gadu sākumam raksturīgu inflācijas lēcienu.

Ar devalvāciju inflāciju izārstēt nevar. Ko cer izārstēt Alfs Vanags un citi, kas aicina latu devalvēt?

Latvijas pēdējo divu gadu notikumi, īpaši straujais algu kāpums un ievērojamais algu pieaugums deficītajās profesijās, astronomiski būvniecības izmaksu kāpumi ir pilnīgi izmainījuši biznesa vidi un biznesa apstākļus.

Ārvalstu investori, kuri rēķinājās ar stabilitāti, nevar iekļaut izmaksu kāpumu savos biznesa plānos. Daudzās jomās investīcijas Latvijā vairs nedod plānoto atdevi. Daudzās jomās ārvalstu investīciju biznesa vadība ir praktiski atrofējusies.

Vēl pirms pāris gadiem Latvijas menedžeri tika aizstāti ar Rietumeiropas pensionāriem. Uz Latviju sūtīja biznesa neveiksminiekus, kuriem Latvijas uzņēmuma vadība kļuva par godpilnu trimdas vietu. Tie, kuri neturēja Rietumu biznesa ritmu, tika nosūtīti vadīt mazo Latvijas tirgu. Tagad, pie milzīgā izmaksu kāpuma un algu revolūcijas Latvijas uzņēmumu vadībā, ir nepieciešami vadītāji, kuri ir gatavi riskēt, kuri spēj sabalansēt nenormāli augošas izmaksas ar ne tik strauji augošiem ieņēmumiem.

Gan Latvijas, gan Rietumu investoriem ir jādomā par vadības un vadības stila maiņu, jo biznesa vide Latvijā tagad ir cita. Ir jāceļ produktivitāte. Tas, uz ko aicina A. Kalvītis. Taču vieglāk ir nemainīties, vieglāk ir nedomāt par produktivitātes celšanu. Tad arī izskan idejas: devalvēsim latu un strādāsim kā senāk. Devalvācijas ekonomiskā bāzē ir investori, kuri neprot veikt biznesu jaunajā Latvijā.

Lai kā es cienītu Alfu Vanagu, tomēr nepiekrītu viņam. Devalvācija lielā un ekonomiski noslēgtā valstī dod grūdienu eksportam uz kādiem 6–9 mēnešiem.

Latvija ir maza valsts ar ļoti atvērtu ekonomiku. Nākamajā dienā pēc devalvācijas visas cenas, izņemot centralizēti regulējošās, būs augšā par 42,3%. Un jau nākamajā dienā visi strādājošie un pensionāri pieprasīs par 42,3% lielākus ienākumus. Deficītie speciālisti nestrādās par tikpat lielām latu algām kā pirms devalvācijas, jo vidusšķiras kredīti ir eiro un pēc devalvācijas ar vecajām latu algām kredītus vairāk atdot nevarēs. Ja algas necels, labākajiem speciālistiem nekas netraucēs doties prom, un tas tikai palielinās darba roku trūkumu. No devalvācijas smagi cietīs budžeta iestāžu darbinieki skolotāji, policisti, tiesneši un prokurori, pensionāri un pabalstu saņēmēji, kuriem būs jāsavelk jostas un jāgaida valsts budžeta grozījumi, lai viņu ienākumi tiktu palielināti.

Devalvācija ir pārāk riskants eksperiments, kas eksporta veicināšanas vietā var radīt sociālu nestabilitāti, masveida emigrāciju un tādu ekonomisko krīzi, kādu Latvija vēl nav piedzīvojusi.

 

Viedoklis: Situācija nekustamo īpašumu tirgū liecina par tirgus mainīšanos

Aigars Zariņš, SIA „Balsts” valdes priekšsēdētājs,  DELFI  06/13/07    Neskatoties uz to, ka maijā sērijveida dzīvokļu cenas pēc Balsts datiem Rīgā ir samazinājušās vidēji par 2% un tiek runāts par aktivitāšu samazināšanos, Balsts noslēgto darījumu skaits ir tieši pretēji pieaudzis par 25%, kas ir apliecinājums tam, ka tirgus nav apstājies.

Daudzi tagad runā par nekustamo īpašumu krīzi un citām problēmām, taču notiekošais ne par ko tādu neliecina. Vienkāršāk sakot, pašlaik notiek pārorientācija no pārdevēju tirgus uz pircēju tirgu un pie tā ir jāpielāgojas.

Galvenais faktors, kas ir ietekmējis šādu tirgus attīstību, ir tas, ka sērijveida dzīvokļu cenas patiešām bija sasniegušas maksimumu un gaidāmais cenu kritums bija tikai laika jautājums. Arī valdības pieņemtie pretinflācijas pasākumi ir atstājuši psiholoģisku ietekmi uz tirgu. Rezultātā ir samazinājušies spekulatīvie darījumi un daudzi cilvēki tagad vēlas savus dzīvokļus pārdot, kas kopumā ir krasi palielinājis tirgus piedāvājuma apjomu.

Ja vēl pirms pāris mēnešiem galvenā problēma bija plaša piedāvājuma veidošana, tad tagad tā vairs nav. Pašlaik ir intensīvi jāstrādā ar pircējiem, jo cilvēki ir neizpratnē un tāpēc ir svarīgi atrast un piedāvāt risinājumus, kas ir droši un pilnībā apmierina klientu vēlmes pie šādiem tirgus apstākļiem.

Nenoliedzami arī bankas ir ietekmējušas situāciju. Līdz ar īstenotajiem pretinflācijas pasākumiem, bankām ir izvirzīti stingrāki kredīta izsniegšanas noteikumi, kā arī tās ir mainījušas savu politiku, lielāku uzmanību pievēršot klientu maksātspējas izvērtēšanai. Šobrīd kredīti ir kļuvuši grūtāk pieejami un tāpēc daudzi darījumi nenotiek. Tas ir veicinājis pieprasījuma samazināšanos, kas savukārt norāda to, ka bankām būs ļoti liela ietekme uz tālāko nekustamo īpašumu tirgus attīstību.

Vairs nebūs, kā bija kādreiz, kad klienti paši zvanīja uz ofisu un interesējās. Tas laiks ir pagājis, jo tirgus ir mainījies. Tagad ļoti liela nozīme būs tam, kādi būs piedāvātie risinājumi, un tas galvenokārt noteiks klienta izvēli, pie kura profesionāļa griezties un ko iegādāties.

 

Iedzīvotāji turpina ņemt kredītus

DELFI  06/14/07    Lai gan valdība, apkarojot inflāciju valstī, aicina iedzīvotājus atturēties no kredītu ņemšanas, vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo trīs mēnešu laikā izmantojuši kādu no kredīta veidiem, un vairāk nekā 20% iedzīvotāji plāno izmantot kredītu tuvākā pusgada laikā.

Pēdējo sešu mēnešu laikā 33 % Latvijas vīriešu un 36 % Latvijas sieviešu ir izmantojuši kādu no kredītu veidiem – īstermiņa kredītu ( overdraftu , patēriņa kredītu, kredītlīniju), hipotekāro kredītu, auto līzingu, līzingu preču vai pakalpojumu iegādei, kredītkarti, liecina "TVS Latvija" veiktais pētījums.

Visbiežāk Latvijā tiek izmantots īstermiņa kredīts (overdrafts , patēriņa kredīts, kredītlīnija), kuru pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši 18% vīriešu un 19% sieviešu.

22% vīriešu un gandrīz 24% sieviešu plāno tuvāko 6 mēnešu laikā izmantot kādu no kredīta veidiem.

Jau ziņots, ka premjers Aigars Kalvītis aicina iedzīvotājus samazināt patēriņu un dzīvot pieticīgāk, lai samazinātu inflāciju. Premjers aicināja ikvienu rūpīgi izvērtēt, vai ņemt lielus kredītus, jo par tiem var nākties maksāt nākamajām paaudzēm.

Kalvītis norādīja, ka augsto inflāciju Latvijā veicina lielais iekšzemes patēriņš, labvēlīgā kredītpolitika, būtisku līdzekļu, kas nopelnīti ārzemēs, tērēšana Latvijā, kā arī enerģijas cenu paaugstināšanās.

 

Jaunas represijas pret zivrūpniekiem

Iveta Tomsone, Latvijas Avīze   06/15/07    Krievijas Federācijas robežapsardze un muitas dienests atsācis neoficiālu vēršanos pret Latvijas zivrūpniekiem, aizturot un iznīcinot saldētu zivju kravas, kā arī nelaižot pāri robežām konservu kravas.

Par jaunām Krievijas represijām pret zivrūpniekiem vakar Zivsaimnieku konsultatīvajā padomē ziņoja Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits. Viņš stāsta, kā pēdējo nedēļu laikā vairākiem uzņēmumiem, kas uz Krievijas Kaļiņingradas apgabalu eksportē saldētas zivis, nācies ciest zaudējumus. Konkrēti – tiek atvērtas kravas un saldēto zivju pakas, kas pēc tam tiek sazāģētas ar motorzāģi. Piemēram, nesen no uzņēmuma "Mežmaļi M" nosūtītajām 18 tonnām šādi iznīcināti 10% jeb 180 kilogrami saldētu zivju. Šādu rīcību Krievijas muitas dienests pamato ar to, ka tiekot meklēta kontrabanda un narkotikas.

Saldētu zivju iznīcināšanai vēl tiek piemeklētas formālas atrunas, bet daudz neizprotamāka ir Krievijas muitnieku "piekasīšanās" konservu kravām. Tā vairākiem uzņēmumiem nav izdevies Kaļiņingradas tirgum piegādāt konservus, jo muitnieki uz robežas pamanījuši, ka kārbām etiķete pielīmēta nedaudz slīpi ar milimetra nobīdi. Rezultātā visa konservu krava atdota ražotājam ar prasību pārlīmēt etiķetes.

"Manuprāt, ministrijai un valdībai pienācis laiks prasīt paskaidrojumus no Krievijas oficiālā līmenī," uzskata I. Voits.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina – šādu informāciju līdz šim viņš no uzņēmumiem nebija saņēmis.

Mārtiņš Roze: "Latvijas zivrūpnieki ir konkurenti Kaļiņingradas zivapstrādes uzņēmumiem. Lietas risināšanā nāksies atkal iesaistīt Krievijas vēstniecību."

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš informē, ka pārvalde jau ir nosūtījusi informatīvu vēstuli valdībai, prasot Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunās iekļaut paskaidrojumu prasīšanu Krievijai. Viņš cer, ka šāda Krievijas Kaļiņingradas apgabala muitnieku darbība nav saistīta ar Krievijas valdības politiku pret mazajām kaimiņvalstīm.

Jāatgādina, ka metodisku Latvijas zivrūpnieku izspiešanu no sava tirgus Krievija uzsāka pērn oktobrī, kad tika liegts eksports diviem lielākajiem Latvijas šprotu ražotājiem – a/s "Brīvais vilnis" un SIA "Gamma A". Formālais iemesls – šprotēs konstatēts Krievijas normām neatbilstošs benzpirēna daudzums. Jāpiebilst, ka Krievija jau drīzumā būs spiesta atteikties no savām nepamatoti stingrajām benzpirēna normām. Iemesls – Krievijas sarunu laikā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju par lielvalsts uzņemšanu tai pieprasīts, lai Krievija arī saviem ražotājiem prasa ievērot normas, ko tā prasa no importētājiem. Krievijā ražotajās šprotēs benzpirēna saturs ir augstāks nekā Latvijā ražotajās.

 

Astotā daļa iedzīvotāju strādā par algu, kas mazāka par 109 latiem

LETA  06/17/07    Astotajai daļai jeb 12,5% iedzīvotāju pamatdarbā šā gada pirmajā ceturksnī alga pēc nodokļu nomaksas bija mazāka par 109 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka izpētes rezultāti.

Sestā daļa jeb 17,2% darbinieku saņēma no 109,01 līdz 150 latiem. Piektā daļa jeb 18,5% algotu darbu strādājošais saņēma algu no 150,01 līdz 200 latiem.

Ceturtā daļa jeb 23,3% darba ņēmēju saņēma algu no 200,01 līdz 300 latiem. Sestā daļa jeb 15,4% darbinieku saņēma algu no 300,01 līdz 500 latiem.

3,7% darba ņēmēju saņēma algu no 500,01 līdz 1000 latu, bet 0,4% darbinieku saņēma algu augstāku par 1000 latu.

Darba alga netika aprēķināta, jo persona bija bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumā, darbs sākts nesen, vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,6% darba ņēmēju. 6,4% algotu darbu strādājošo nenorādīja darba samaksas lielumu.

Jau ziņots, ka šā gada maijā iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam sasniedza 130,16 latus, kas ir par 0,9% vairāk nekā pagājušajā mēnesī.

Iztikas minimums šī gada janvārī bija 124,33 lati, februārī - 125,83 lati, martā - 127,83 lati, bet aprīlī - 129,05 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksuspreces.

Groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām ik mēnesi aprēķina CSP. Iztikas minimumu aprēķina vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ietilpst maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļas, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.

No nepārtikas precēm grozā ietilpst vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšana un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

 

Iedzīvotāju emigrācija mazinātos, ja vidējā izpeļņa būtu trīs reizes lielāka

LETA  06/17/07    Iedzīvotāju emigrācija mazinātos, ja vidējā izpeļņa mazkvalificētiem, vidējas kvalifikācijas un augstas kvalifikācijas strādājošiem Latvijā būtu aptuveni trīs reizes lielāka, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini.

Pēc starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas "Deloitte" datiem, 2006.gadā Latvijā vidējā darba alga gadā pēc nodokļu nomaksas bija 6222 eiro (4373 lati), bet Īrijā - 30 938 eiro (21 743 lati).

Nākamnedēļ valdības komitejas sēdē skatīs koncepciju par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā. Dokumentā norādīts, ka darba samaksas atšķirības ir viens no spēcīgākajiem migrācijas dzinējspēkiem, tādēļ Latvijas tautsaimniecības tuvināšana Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim mazinās darbaspēka tieksmi emigrēt.

Tā kā Latvija ES vidējo ienākumu līmeni labākajā variantā sasniegs tikai nākamajos vai pat aiznākamajos desmit gados, darbaspēka emigrācija nav īslaicīga parādība.

Tomēr jāņem vērā, ka darbaspēka emigrācija uz Īriju un citām labas attīstības ES dalībvalstīm pakāpeniski mazināsies pirms aprēķinos noteiktā algu līmeņa sasniegšanas. Aprēķināts, ka algu līmeņu atšķirība Latvijā ar šīm dalībvalstīm mazināsies par ceturto daļu tuvākajos 5-10 gados.

Labklājības ministrijas (LM) pētījumā "Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte" secināts, ka darba samaksas tuvināšana ES vidējam līmenim ekonomiski attaisnotos, ja uzņēmēji parūpētos par dažādiem produktivitātes kāpuma nosacījumiem, kas savukārt mazinātu emigrācijas intensitāti.

Pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dibinātās Stratēģiskās analīzes komisijas pētījuma "Latvija un brīva darbaspēka kustība: Īrijas piemērs" datiem redzams, ka aptaujāto emigrantu ienākumi pirms aizbraukšanas no Latvijas būtiski atšķiras - pēc nodokļu nomaksas darba alga bijusi no 50 latiem mēnesī līdz pat 450 latiem un vairāk. Šis pētījums veikts 2005.gada beigās un 2006.gada sākumā.

Ņemot vērā veicamo darbu, arī Īrijā strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem būtiski atšķiras ienākumi - no 900 eiro (633 latiem) līdz 3000 eiro (2108 latiem) mēnesī un vairāk.

Lielākā daļa intervēto respondentu atzinuši, ka saņemtā alga ir tik liela, ka iespējams veidot lielākus vai mazākus iekrājumus, kā arī regulāri sūtīt naudu uz Latviju. Naudas sūtījumi palielina skaidras naudas apriti Latvijā, kā arī parāda saikni ar ģimeni.

Pētījums neapstiprināja uzskatu, ka aizbrauc galvenokārt nekvalificēts darbaspēks. Prom no valsts dodas arī kvalificēts un izglītots darbaspēks, kas vairumā gadījumu Īrijā strādā savai izglītībai un prasmēm neatbilstošu, mazkvalificētu darbu. Aizbrauc dažāda vecuma cilvēki no visiem Latvijas reģioniem, kā arī no galvaspilsētas.

Latvijas Universitātes pētījumā "Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte" teikts, ka līdzšinējie novērojumi dažādās pasaules valstīs, īpaši bijušās PSRS austrumdaļā, liecina, ka darbaspēka pieprasījums pats par sevi nemēdz būt izšķirīgs migrācijas vilcējfaktors, ja vienlaikus nav garantēta lielāka darba samaksa un augstāks dzīves līmenis nekā atstājamā valstī vai reģionā.

"Tāpēc arī Latvijā, saglabājoties līdzšinējam algu lielumam, ir niecīga varbūtība, ka imigrācijas plūsma atbildīs darba devēju iecerēm. Ja darba samaksa būtu līdzvērtīga ES vidējai darba algai, vienlaikus mazinātos vajadzība pēc papildu darbaspēka. Toties palielinātos izceļojušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās un mazinātos iedzīvotāju skaita zudums emigrācijas dēļ," secināts pētījumā.

Pētnieki prognozēja, ka nākamajos piecos gados emigrācija, visticamāk, pakāpeniski samazināsies, vismobilākā vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā neizbēgami saruks un darba samaksa attiecīgi palielināsies arvien mazāka darbaspēka piedāvājuma dēļ.

 

Vecuma pensiju zem iztikas minimuma saņem 86% Latvijas pensionāru

LETA  06/17/07    Vecuma pensiju, kas ir zem iztikas minimuma jeb 130 latiem, saņem 405 900 jeb 86% Latvijas pensionāru, informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Caune.

VSAA vecuma pensijas izmaksā 471 200 Latvijas iedzīvotājiem, un tikai 14% pensionāru saņem pensiju, kas ir lielāka par 130 latiem.

Kā ziņots, šā gada maijā iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam sasniedzis 130,16 latus, kas ir par 0,9% vairāk nekā pagājušajā mēnesī.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks Edmunds Vaskis skaidroja, ka mēneša laikā straujāk pieaugušas pakalpojumu cenas - aptuveni par 1,1%, kas galvenokārt ir uz gāzes tarifu pieauguma pamata, kā arī pārtikas preču cenas. To vērtība mēneša laikā palielinājās par 1%.

Tomēr Vaskis norādīja, ka galvenokārt pārtikas preču sadārdzinājums ir saistīts ar sezonas preču cenu pieaugumu - pamatā pieaugušas svaigu ābolu, gurķu, tomātu, burkānu un citu dārzeņu, kā arī vecās ražas kartupeļu cenas.

Nepārtikas preču cenu pieaugums ir 0,6%, un arī liela ietekme bijusi sezonas precēm, jo pieaugušas velosipēdu, peldkostīmu, sporta tērpu, kā arī citu vasaras preču cenas.

Kopējais izdevumu īpatsvars pārtikas preču iegādei iztikas minimumā bija 40,5 lati, nepārtikas precēm - 50,2 lati, pakalpojumiem - 34,45 lati, bet pārējie izdevumi - 5,1 lats.

Kopš gada sākuma iztikas minimums pieaudzis par 5,83 latiem jeb 4,7%, bet gada laikā - par 14,55 latiem jeb 12,6%.

Iztikas minimums šī gada janvārī bija 124,33 lati, februārī - 125,83 lati, martā - 127,83 lati, bet aprīlī - 129,05 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksuspreces.

Groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām ik mēnesi aprēķina CSP. Iztikas minimumu aprēķina vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ietilpst maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļas, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.

No nepārtikas precēm grozā ietilpst vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšana un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

 

Izstrādāta koncepcija par ārvalstu darbaspēka piesaisti

LETA  06/16/07     Pirmdien, 18.jūnijā, Ministru kabineta komiteja skatīs Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto koncepciju par ārvalstu darbaspēka piesaisti. Tajā piedāvāti divi iespējamie risinājuma varianti.

Koncepcijas izstrādes mērķis bija noteikt, vai pastāv nepieciešamība uzņemt ārzemniekus nodarbinātības nolūkā, un sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai.

Darba grupa, kas izstrādāja koncepciju, secinājusi, ka ārzemnieku ieceļošana, lai strādātu, norisinās daudz lēnāk nekā Latvijas iedzīvotāju izbraukšana uz citām valstīm. Darbaspēka tirgū pastāv divi viedokļi: vieni risinājumu saskata trešo valstu darbaspēka piesaistīšanā, bet citi pauž uzskatu, ka jāpanāk efektīva mūsu pašu darbaspēka izmantošana.

Latvijas migrācijas politika saistībā ar nodarbinātību vērsta uz iekšējā darba tirgus aizsardzību. Ārzemniekiem ir diezgan grūti iegūt nepieciešamās atļaujas darbam, taču nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz viesstrādnieku maksimālo skaitu.

Lai arī bezdarba līmenis turpina pazemināties, šā gada janvāra beigās bija reģistrēti 69 532 darba meklētāji. Tas liecina, ka iekšējā darba tirgū joprojām pieejami darbaspēka resursi.

Darba grupa secinājusi, ka produktivitātes pieaugums ekonomikā nav pietiekams. Ir jāpaaugstina produktivitātes līmenis, jāievieš jaunas tehnoloģijas, kas mazinātu nepieciešamību pēc arvien lielākiem darbaspēka resursiem. Ja notiktu virzība uz inovatīvu ekonomiku, tad, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķiniem, nodarbināto skaits tautsaimniecībā 2025.gadā varētu būt pat par 12% mazāks nekā 2005.gadā.

Lai risinātu darbaspēka trūkuma problēmas, darba grupa aicina izvērtēt divus risinājuma variantus.

Pirmais variants paredz mazināt atsevišķus administratīvos šķēršļus uzturēšanās un darba atļaujas noformēšanā, taču nerada priekšrocības kādai atsevišķai tautsaimniecības nozarei vai profesijai.

Otrs variants paredz izstrādāt normatīvo bāzi darbaspēka atvieglotai uzņemšanai tajās profesijās, kurās, pēc EM, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Nodarbinātības valsts aģentūras aprēķiniem, prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

Atbalstu otram piedāvātajam variantam pauž Ārlietu ministrija, EM, Finanšu ministrija, IeM, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Latvijas Darba devēju konfederācija, bet pret to iebilst IZM, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

 

Viesstrādnieki mazrunīgi

Sarmīte Pujēna, Latvijas Avīze  06/16/07    Jau pusotru mēnesi "Liepājas metalurga" velmētavā par karstā metāla novācējiem strādā pirmie trīs moldāvu viesstrādnieki. Viņi jau saņēmuši atalgojumu par pirmo nostrādāto mēnesi. Pēc pusotra mēneša viņiem beigsies pārbaudes laiks un būs iespēja slēgt ilgtermiņa darba līgumu.

Pagaidām viesstrādnieki, kas Liepājā ieradušies no Ukrainas pierobežas pilsētiņas Jedinecas, ar darbu, algu un sadzīves apstākļiem esot apmierināti, man telefonsarunā sacīja viens no strādniekiem. Ja izturēšot pārbaudes laiku, darba līgumu noteikti pagarināšot. 47 gadus vecais vīrietis, tāpat kā viņa dažus gadus vecākie biedri, tikties klātienē un nosaukt savu vārdu pagaidām nevēlējās (vienojāmies, ka tiksimies pēc tam, kad būs pagājis pārbaudes laiks).

Telefonsarunā vēl arī noskaidroju, ka visiem trim viesstrādniekiem mājās esot ģimenes, bet darba Jedinecā neesot. Uz Latviju atbraukuši peļņas nolūkos. Par iespēju strādāt "Liepājas metalurgā" uzzinājuši caur savas valsts nacionālo darbā iekārtošanas biroju – tur viņiem šo uzņēmumu ieteikuši. Neviens no trim nekad agrāk Latvijā nav bijis. Arī metalurga profesijas viņiem neesot. Tomēr ar darbu visi esot apmierināti, lai arī tas ir grūts. Atalgojumu saņēmuši tādu, par kādu bijusi vienošanās, tāpēc nekādas vilšanās neesot. Turklāt Liepāja esot skaista pilsēta.

Mans sarunas biedrs arī apstiprināja "Liepājas metalurga" direktora Leona Ptičkina sacīto, ka vēl trīs vīrieši no tās pašas pilsētas ir gatavi braukt uz Liepāju un strādāt šajā uzņēmumā.

Tas, ka izdevās sazināties ar moldāvu strādnieku, piezvanot uz lētu kopmītņu tipa viesnīcu Liepājas Ziemeļu priekšpilsētā, bija tīrā nejaušība. "Liepājas metalurga" direktors L. Ptičkins, kurš labprāt dalījās bēdās par strādājošo trūkumu uzņēmumā, kategoriski atteicās palīdzēt sazināties ar moldāviem, kā arī izpaust, kur viesstrādnieki apmetušies, lai gan uzņēmums pat esot palīdzējis viņiem šo dzīvesvietu sameklēt. Runājot par atalgojumu, Ptičkins atklāja tikai to, ka viesstrādnieki pieņemti darbā uz tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie.

Pēc direktora sacītā, maijā vien no "Liepājas metalurga" aizgājuši 49 strādnieki. Viņš tos iedalot trīs kategorijās: tādi, kurus neapmierina atalgojums vai darbs uzņēmumā; tādi, kuri savas kvalifikācijas vai darba disciplīnas dēļ neapmierina darba devēju; un trešā kategorija – tie, kuri aizgājuši slimības vai pirmsdzemdību atvaļinājuma dēļ, kuriem pienācis pensijas vecums vai kuri vienkārši nomiruši. No 49 neapmierinātie esot 12, 18 – tie, ar kuriem mierā nav bijis darba devējs, un 19, kas atbrīvoti citu iemeslu dēļ.

Ptičkins arī žēlojās, ka jauniešiem ir maza interese par studijām RTU Liepājas filiālē mehānikas inženiera (ar metalurģijas novirzienu) specialitātē. Mācību maksu šajā studiju programmā, ko "Liepājas metalurgs" izstrādājis kopā ar Maskavas Tērauda un sakausējumu institūtu, apmaksā uzņēmums.

Jau rakstījām, ka pērn "Liepājas metalurgā" regulāri trūka 20 – 30 strādnieku, bet jūlijā uzņēmums Nodarbinātības valsts aģentūrai bija pieteicis pat 70 vakances. Toreiz Ptičkins situāciju raksturoja kā kritisku.

 

Latvijā - trešā zemākā minimālā alga ES

LETA  06/18/07     Latvijā ir trešā zemākā minimālā darba alga mēnesī starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, zemāka tā ir tikai Rumānijā un Bulgārijā, liecina "Eurostat" dati par ES dalībvalstu minimālajām algām.

Pēc "Eurostat" datiem, Latvijā šī gada janvārī minimālā darba alga mēnesī bija 172 eiro (120 lati). Rumānijā minimālā darba alga mēnesī bija 114 eiro (80 lati), bet Bulgārijā viszemākā - 92 eiro (65 lati).

Visaugstākā minimālā darba alga starp ES dalībvalstīm ir Luksemburgā - 1570 eiro (1103 lati).

Lietuvā ir ceturtā zemākā minimālā mēnešalga starp ES dalībvalstīm - 174 eiro (122 lati). Igaunijā minimālā mēnešalga ir 230 eiro (162 lati).

 

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem šogad izmaksāti 368 000 lati

DELFI  06/18/07    Šī gada piecos mēnešos valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 367 616 latu apmērā, portālu "Delfi" informēja aģentūrā.

Šī gada maija mēnesī veiktas šogad vislielākās izmaksas no darbinieku prasījumu garantijas fonda – 227 377 latu.

No šī gada 1.janvāra līdz 31.maijam Maksātnespējas administrācija apmierinājusi 34 maksātnespējīgo uzņēmumu 734 darbinieku prasījumus. Vidēji vienam darbiniekam izmaksātā summa bija 501 lats. Savukārt maksātnespējas procesa gaitā administratori no parādniekiem atguvuši un atpakaļ valsts budžetā ieskaitījuši 50,5 tūkstošus latu.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada piecos mēnešos piešķirtas maksātnespējīgās SIA "Lamele" 129 darbinieku prasījumu apmierināšanai 84 127 latu apmērā, SIA "Improvs" 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 59 653 latu apmērā, SIA "Vip Compotech" 69 darbinieku prasījumu apmierināšanai 47 964 latu apmērā un SIA "Preses Apgāds" 54 darbinieku prasījumu apmierināšanai 29 057 latu apmērā.

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem "Maksātnespējas administrācija" apmierina darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

"Maksātnespējas administrācija" ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, un viens no tās mērķiem ir aizsargāt darbinieku intereses to darba devēja maksātnespējas gadījumos.

 

Aicina nepārdoties sekstūristiem

Zane Stankeviča,  NRA  06/19/07    Tūristu skaits Latvijā ik gadu pieaug, it īpaši to, kuri šeit meklē lētas izklaides un tikpat lētas sievietes.

Tā sauktie sekstūristi jau kļuvuši par īstu sērgu, uzskatot ikvienu izskatīgu latvju zelteni par viegli pieejamu izpriecu un pakļaujot sievietes uzbāzīgam teroram.

Sabiedriskā organizācija Re!Action sadarbībā ar reklāmas aģentūru Alfa centrs vakar aizsāka sociālo kampaņu STOP seksterorismam!, vēršoties pret pastāvošo viedokli, ka Rīga ir lēta uzdzīves vieta ar viegli pieejamiem seksa pakalpojumiem ne tikai specializētās vietās, bet arī no vietējām meitenēm naktsklubos, bāros un citās izklaides vietās.

"Kampaņas mērķis ir pārtraukt vienaldzīgo attieksmi pret šo problēmu, kā arī celt sabiedrības un tieši jaunu latviešu sieviešu pašapziņu, liekot aizdomāties, vai ir vērts iesaistīties vienas nakts sakaros izmaksātas kokteiļa glāzes dēļ." teic Re!Action dibinātājs Mārtiņš Kozlovskis.

Kampaņas laikā Rīgā tiks izvietoti plakāti, kas vieglprātīgās sievietes pielīdzina piedauzīgām gumijas lellēm un sekstūrismu salīdzina ar teroru, bet Latvijas Televīzijas kanālos tiks demonstrēts reklāmas klips, kas uzskatāmi parāda, ka meitene, kuru ārzemnieks dāsni apbalvo ar komplimentiem un kokteiļiem, pēc vienas nakts kļūst tikpat neinteresanta kā prasta piepūšamā gumijas sieviete. Paralēli vides, preses, televīzijas un radio reklāmām tiks veikts skaidrojošs darbs un organizēti jaunu un veiksmīgu meiteņu reidi pa Vecrīgu.

MTV Latvija vīdžeje Žanete Skarule norāda, ka Rīga ir plaši pazīstama ar lētu alkoholu un sievietēm, kas ir visai apkaunojoši ikvienai sevi cienošai latvietei, un aicina saglabāt pašcieņu. Latvijas Ziņu kanāla attīstības direktore Evija Stalte uzsver, ka darba tirgus Latvijā nav tik pārsātināts, lai sieviete nevarētu atrast darbu un atļauties bārā kokteili nopirkt sev pati.

Akcijā iesaistījies arī grupas Re:public solists Jānis Rībens, kas kopā ar Donu iedziedājis īpaši problēmas aktualizēšanai veltītu dziesmu.

 

Steidz piedāvāt kredītus bez izziņām

Ilze Šteinfelde, NRA  06/19/07    Lai cīnītos pret inflāciju valstī, valdība šodien lems par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem. Neatkarīgās aptaujātie baņķieri norāda uz neskaidrībām un nepilnībām jaunajos noteikumos. Kamēr jaunā kārtība nav stājusies spēkā, vairākas kredītiestādes steidz reklamēt, ka izsniedz kredītus, neprasot izziņas par legāliem ienākumiem.

Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem paredz – lai saņemtu izziņu par saviem ienākumiem, kredīta ņēmējam būs jāvēršas VID teritoriālās iestādes nodaļā atbilstoši deklarētās dzīvesvietas adresei. VID izziņā norādīs tā rīcībā esošo informāciju, kas iesniegta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par kredīta ņēmēja ienākumiem par iepriekšējo taksācijas gadu, kā arī par kārtējo taksācijas gadu no gada sākuma.

VID teritoriālās iestādes nodaļa izziņu, ko parakstīs VID teritoriālās iestādes nodaļas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, izsniegs kredīta ņēmējam vienas darba dienas laikā. Pieteikties izziņai var arī elektroniski, bet tā jāizņem pašam izziņas prasītājam, jo to izsniegs, tikai uzrādot personu apliecinošu dokumentu, Neatkarīgajai skaidroja VID komunikāciju daļā. VID uzskata, ka rindas neveidosies, jo izziņa ir jāsaņem tajā VID teritoriālajā iestādes nodaļā, kurā ir prasītāja deklarētā dzīvesvieta. Par izziņas izsniegšanu samaksu neprasīs.

Tomēr Neatkarīgās aptaujātie eksperti atzīst, ka saistībā ar jauno kārtību vēl ir daudz neskaidrību, piemēram, kāds būs izziņas derīguma termiņš, vai ienākumos tiks ņemti vērā, piemēram, tuvinieku naudas sūtījumi no Īrijas.

Turklāt baņķieri un līzinga kompānijas uzskata, ka ērtāka būtu elektroniskā tiešsaiste ar VID datu bāzi, kas ekonomētu klientu laiku un ļautu izvairīties no papīra izziņām.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka komercbankas un līzinga pakalpojumu sniedzēji aizdevumus var izsniegt tikai pēc klientu legālajiem ienākumiem, stājās spēkā 12. jūnijā. Savukārt likuma norma, kas paredz, ka kredīta devējs izsniedz aizdevumu tikai tad, kad ir saņemta VID vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par kredīta ņēmēja ienākumiem, saskaņā ar projektu stāsies spēkā 10. jūlijā.

Pašlaik vairākas kredītiestādes, piemēram, Mateks Credit, sola piešķirt aizdevumu, neprasot izziņu par legālajiem ienākumiem. Mateks Credit valdes priekšsēdētājs Armīns Barkovskis uzsvēra, ka patlaban uzņēmuma speciālisti studē jaunās likuma izmaiņas. Kamēr jaunās normas nav stājušās spēkā, kredītiestāde saviem klientiem VID izziņu neprasa.

Finanšu ministrijas (FM) preses sekretāre Baiba Melnace nesaskata pārkāpumu tajā, ka kredītiestādes pašlaik sola piešķirt aizdevumu, neprasot izziņu par legālajiem ienākumiem. "Plānots, ka ar 10. jūliju prasība par VID izziņu būs obligāta visām iestādēm, kas izsniegs aizdevumus, tai skaitā gan banku, gan nebanku sektoram," skaidroja B. Melnace. Tad gan kredītu izsniegšana bez šādas izziņas būs likuma pārkāpums.

Pašlaik persona, sniedzot informāciju, lai saņemtu kredītu, norāda savus reālos ienākumus, taču bieži vien par šiem ienākumiem nav samaksāti nodokļi, tie iegūti kā aplokšņu alga, līdz ar to tiek kropļota ekonomika, uzsver FM. Grozījumi ir viena no iespējām, kā pazemināt inflāciju, palēnināt straujo tautsaimniecības pieaugumu, garantēt ekonomikas ilgtermiņa attīstību, vidējā termiņā inflācijai atgriežoties tautsaimniecības attīstībai ilgtspējīgā līmenī.

***

Viedokļi

Jānis Neimanis, a/s Trasta komercbanka Nekustamā īpašuma kreditēšanas un investīciju nodaļas vadītājs:

– Šīs formalitātes ir viegli nokārtojamas, tomēr, no klienta viedokļa raugoties, tas paildzina laiku līdz naudas saņemšanai tāpat kā jebkurš cits dokuments, kas nepieciešams, lai banka izskatītu kredīta pieteikumu. Viss atkarīgs no tā, cik operatīvi VID spēs nodrošināt šīs izziņas saņemšanu klientiem un vai būs izdevīgi darba laiki, kad saņemt izziņu. Ja bankas pašas varētu pārbaudīt šos ienākumus, pieslēdzoties, piemēram, VID datu bāzei, līdzīgi kā notiek pieslēgšanās Latvijas Bankas parādnieku reģistram, tad klients ietaupītu laiku.

Nora Grase, a/s GE Money sabiedrisko attiecību vadītāja:

– Valdībā akceptētie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz patēriņa kredīta sniedzējiem turpmāk izsniegt aizdevumus tikai pēc VID izziņas par klienta ienākumiem, ir solis pozitīvā virzienā. Tie noteikti palīdzēs sakārtot kreditēšanas tirgu, jo visiem tirgus dalībniekiem būs vienādi noteikumi, un rezultātā konkurence kļūs vienlīdzīgāka. Pozitīvi ir tas, ka jaunā sistēma veicinās atbildīgāku kredīta ņemšanu un mazinās nelegālo aplokšņu algu saņemšanu.

Lai panāktu efektīvāku risinājumu, situācija būtu labāka, ja tiktu nodrošināta elektroniskā tiešsaiste ar VID datu bāzi un citu valsts institūciju datu bāzēm, kas atspoguļo iedzīvotāju legālos ienākumus (tai skaitā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras) un tās būtu pieejamas visiem kredītu izsniedzējiem. Tas ļautu izvairīties no papīra izziņām.

Izvērtējot visus riskus, ir pamatotas bažas, ka redzamākie un godprātīgākie tirgus spēlētāji atbildīgi ieviesīs jaunos priekšlikumus savā darbībā, kamēr negodīgākie mēģinās tos apiet. Pašreizējos apstākļos uzskatām, ka šie grozījumi drīzāk cilvēkus virzīs no godprātīgiem tirgus spēlētājiem pie melnā tirgus darboņiem, kas aizdos naudu ar krietni vien augstākiem procentiem bez VID izziņas. Tāpēc vairāk būtu jādomā, kā regulēt dažādu finanšu starpnieku darbību tirgū.

Ilmārs Vamzis, DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs:

– Līdz ar jauno nosacījumu stāšanos spēkā sarežģījumi ar kredīta ņemšanu radīsies tiem klientiem, kuri nespēs pamatot savus ienākumus, kā arī tiem iedzīvotājiem, kuru darba devējs ne par visu darba algu pārskaita nodokļus, vai arī ne visas izmaksas tiks fiksētas VID izziņā. Tomēr pašlaik neskaidri vēl ir daudzi jautājumi, kas saistīti ar ienākumu limitu. Tāpēc par šo jautājumu komercbankām vēl jārunā ar VID, FKTK un citām iesaistītajām pusēm, lai precizētu likuma normas – kā tiks aprēķināti ienākumi, kā tiks ņemta vērā, piemēram, Latvijas pilsoņu no Īrijas atsūtītā nauda vai ienākumi no īres maksas, cik vecai jābūt izziņai un cik ilgā periodā tā ir spēkā. Šie visi ir neskaidri jautājumi, kas jāpārrunā un jāatrisina. Tāpēc vēl par agru spriest, kā šīs jaunās likuma normas reāli darbosies.

 

Tieslietu ministrs iebilst pret darba tirgus atvēršanu trešo valstu viesstrādniekiem

Apollo  06/19/07    Latvijas darba tirgus atvēršana tādu valstu kā Baltkrievijas, Moldovas, Ukrainas vai citu trešo valstu pilsoņiem nav nepieciešama, uzskata Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, tādēļ jāsaglabā uz iekšējā darba tirgus aizsardzību vērsta politika un būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos nav nepieciešamas, TVNET informēja Tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

„Uzskatu, ka Latvijas attīstība nav balstīta uz mazkvalificētu viesstrādnieku pieplūdumu no Austrumiem. Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un ES pastāv brīva darba spēka kustība, tādēļ jādomā kā piesaistīt Latvijas darba tirgum citu ES valstu pilsoņus, kuri ir gatavi apgūt latviešu valodu un respektēt mūsu kultūru un tradīcijas, turklāt mūsu mērķis ir kvalificēta darbaspēka piesaiste, kas spēj radīt pievienoto vērtību”, norāda G.Bērziņš.

„Darba spēka imports ir vienkāršākais darbaspēka trūkuma problēmas risinājums, bet tas ir saistīts ar vairākām negatīvām sociālām un ekonomiskām sekām, tādēļ es uzskatu, ka jāmeklē arī citi veidi, kā to risināt. Jādomā par emigrācijā strādājošo Latvijas pilsoņu aicināšanu atgriezties dzimtenē, kā arī jāmeklē neizmantotais potenciāls”, uzskata tieslietu ministrs

„Tieslietu jomā šāds neizmantotais potenciāls ir ieslodzīto personu nodarbināšana. Šobrīd Latvijas cietumos atrodas vairāk kā 6500 personas, no kurām strādā tikai aptuveni trešā daļa. Mans mērķis ir nodarbinātības veicināšanā cietumos un jāpanāk visu darba spējīgo un tiesīgo ieslodzīto nodarbināšanu. Ar dažādu materiālās un nemateriālās motivācijas līdzekļu palīdzību, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, tiks radīti apstākļi, kuros ieslodzītie ir ieinteresēti strādāt un mācīties, jo nestrādāt tiem ir neizdevīgi. Līdzīgā kārtā aicinu arī citus valdības locekļus meklēt šādus risinājumus”, tā G.Bērziņš.

Iekšlietu ministrijas sagatavotā Koncepcija par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā paredz divus risinājuma variantus. Abi varianti paredz saglabāt uz iekšējā darba tirgus aizsardzību vērstu politiku un esošās uzturēšanās un darba atļauju saņemšanas procedūras vienkāršošanu, taču pirmais variants neparedz būtiskas izmaiņas esošajos normatīvajos aktos, kamēr otrajā variantā paredzēts izstrādāt kritērijus trešo valstu viesstrādnieku atvieglotai uzņemšanai būtiska darbaspēka trūkuma gadījumā.

 

Bezdarba līmenis maijā samazinājies līdz 5,9%

DELFI  06/19/07    Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada maija beigās bija 5,9% , kas, salīdzinot ar aprīli, ir par 0,2 procenta punktiem mazāk, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

NVA uzskaitē maija sākumā bija 65 118, bet maija beigās – 62 833 bezdarbnieki. Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos - profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām - maijā bija 5,4%.

Maijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6847 personām, tas ir par 905 cilvēkiem jeb 15,2% vairāk nekā aprīlī.

Bezdarbnieka statusu maijā zaudēja 9194 cilvēki, tas ir par 1143 cilvēkiem jeb 14,2% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Zemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts Tukuma rajonā – 4,3%, Rīgas rajonā – 4,6%, Jelgavas rajonā – 4,7%, Valmieras rajonā – 4,9%, Cēsu rajonā – 5,0%, Saldus rajonā – 5,1%, Ogres rajonā – 5,2%, Bauskas rajonā – 5,2%, Talsu rajonā – 5,6%, Limbažu rajonā – 6,0%, Ventspils rajonā – 6,1%, Aizkraukles rajonā – 6,8%, Kuldīgas rajonā – 6,9%, Liepājas rajonā – 7,0%, Madonas rajonā – 7,1%, Alūksnes rajonā – 7,2%, Gulbenes rajonā – 7,3%, Jēkabpils rajonā – 8,1%.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis maijā bija Rīgā - 3,4%, Ventspilī – 4,4%, Jelgavā – 4,7%, Jūrmalā – 4,8%, Liepājā – 5,5%, Daugavpilī – 5,6%. Maijā bezdarba līmenis Rēzeknē bija 8,7%.

Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē - maijā Ludzas rajonā tas bija 21,1%, Rēzeknes rajonā – 19,5%, Krāslavas rajonā – 16,6%, Balvu rajonā – 16,9%, Preiļu rajonā – 12,6%, Daugavpils rajonā – 13,8%.

 

 Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 160 latiem

DELFI  06/20/07     Nacionālā trīspusējās sadarbības padome trešdien vienojās no 2008.gada paaugstināt minimālo algu līdz 160 latiem, bet ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 80 latiem, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija bija sagatavojusi trīs iespējamos variantus minimālās algas, kā arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšanai.

Pirmais variants paredzēja minimālo algu nākamgad noteikt 150 lati, neapliekamo minimumu – 75 lati, bet nodokļu atvieglojums par katru apgādībā esošo bērnu – 52 lati, otrais variants – minimālo algu noteikt 150 lati, neapliekamo minimumu 80 lati, bet nodokļu atvieglojumu par katru apgādībā esošo bērnu – 55 lati, savukārt trešais variants, ko atbalstīja NTSP, paredz jau nākamgad noteikt 160 latu lielu minimālo algu, ar nodokļiem neapliekamo minimumu – 80 lati, kā nodokļu atvieglojumu 56 latu apmērā par katru apgādībā esošo bērnu.

Patlaban minimālā alga valstī ir 120 lati, ar nodokļiem nepaliekamais minimums – 50 lati, bet nodokļu atvieglojums par katru bērnu ir 35 latu apmērā.

Gandarīta par NTSP lēmumu ir labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS), kas uzsver nepieciešamību rūpēties par to, lai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ar katru dienu tuvotos ES vidējam labklājības līmenim.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, minimālās algas paaugstināšana no 120 līdz 160 latiem budžetā prasīs 13,3 miljonus latu, bet prognozējamie ieņēmumi ir 67,1 miljons latu.

LM uzskata, ka minimālās algas paaugstināšana būtiski neietekmē inflācijas pieaugumu. 2005. gadā, kad minimālā darba alga netika paaugstināta, inflācija sasniedza 6,7 %, kas līdzinās inflācijas rādītājiem gados, kad minimālā alga tika paaugstināta. Tas liecina, ka patēriņa cenas valstī straujāk tiek pielīdzinātas ES līmenim, bet minimālā atalgojuma pieaugumus ir ļoti zems.

Nepaaugstinot minimālo algu, palielināsies darbaspēka emigrācijas draudi, uzskata LM. Uzņēmēji cietīs zaudējumus, negūstot iespējamo peļņu darbaspēka trūkuma dēļ, un viņiem nāksies tērēt papildu līdzekļus jaunu darbinieku atrašanai.

2006. gadā veiktajā aptaujā aptuveni 90 % darba devēju uzskatīja, ka minimālā darba alga jāpaaugstina līdz vidēji 160 latiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2006. gadā minimālo algu saņēma 66 200 cilvēki jeb 8,9 % no strādājošo kopskaita. Turklāt privātajā sektorā strādāja 88,7 % minimālās algas saņēmēju, kamēr sabiedriskajā sektorā – tikai 11,3 %.

 

Uzņēmējdarbības uzsākšana kļūst dārgāka

DELFI  06/20/07    Latvijā ievērojami pieaudzis uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo sākotnējo kapitālieguldījumu apjoms. Salīdzinot ar 2005. gadu, izmaksas jauna biznesa uzsākšanai ir gandrīz dubultojušās – no 9 960 (aptuveni 7000 latu) eiro līdz 21 300 (aptuveni 15 000 latu) eiro 2006. gadā – liecina Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (Global Entrepreneurship Monitor – GEM) Latvijas otrais ziņojums.

Kā galvenie iemesli izmaksu pieaugumam tiek minēti uzņēmēju iesaistīšanās ambiciozākos projektos, arvien augošā inflācija un darba spēka izmaksas, leicina ziņojums, ko sagatavoja Rīgas Ekonomikas augstskola sadarbībā ar "TeliaSonera" institūtu.

Latvijas jaunais uzņēmējs ir apmēram 30 gadus Rīgā dzīvojošs vīrietis, pēc tautības latvietis. Viņam ir augstākā izglītība (vismaz bakalaura grāds), un viņa uzņēmējdarbības joma ir sadzīves pakalpojumi vai pārveidošanas sektors, norāda pētījuma autori Vjačeslavs Dombrovskis un Olga Rastrigina.

Agrīnās stadijas uzņēmējdarbības (topošie un jaunie uzņēmēji) aktivitātes līmenis Latvijā ir 6,6%, tie ir aptuveni 100 000 uzņēmēju. Salīdzinot ar situāciju 2005. gadā, šis rādītājs nav mainījies. Latvijā agrīnās uzņēmējdarbības līmenis tiek raksturots kā vidējs, tas ir ievērojami augstāks nekā tādās attīstītākajās Eiropas valstīs kā Beļģija, Zviedrija, Vācija un Spānija. Tomēr uzņēmējdarbības aktivitāte ir raksturojama kā zema uz tādu valstu fona kā ASV, Austrālija un Ķīna.

Kopējais uzņēmējdarbības rādītājs ir 12%, kas norāda, ka 2006 . gadā Latvijā uzņēmējdarbībā bija iesaistīti ap 180 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā no 18-64 gadiem. Rīga un Vidzeme joprojām ir visaktīvākie reģioni ar visaugstāko uzņēmējdarbības līmeni, bet Kurzeme un Zemgale – ar viszemāko.

Salīdzinot ar citu valstu uzņēmējiem, Latvijā uzņēmējdarbībā iesaistās aizvien vairāk jaunu cilvēku. Gandrīz 27% Latvijas agrīno uzņēmēju ir vecumā no 18-24 gadiem, un tas ir augstākais jauniešu uzņēmējdarbības rādītājs Eiropā, izņemot Horvātiju. Īpaša aktivitāte vērojama tieši no cittautiešu uzņēmējiem, salīdzinot ar 2005. gadu, ir vērojams liels pieaugums aktivitātes rādītājos starp etniskajiem krieviem un citu tautību pārstāvjiem un uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās latviešu uzņēmēju vidū.

Gandrīz 70% to Latvijas uzņēmēju, kas jauna biznesa uzsākšanai izmanto ārējos finansējuma avotus, izvēlas neformālos investorus (radus, draugus, ģimenes locekļus u.c.). Kamēr GEM valstīs tikai 14,5% no agrīnajiem uzņēmējiem kā sava uzņēmuma finansējuma avotu min "citus radiniekus", Latvijā to izmanto 43% topošo un jauno uzņēmēju. Augsts ir arī uzņēmēju īpatsvars, kas daļu sava starta kapitāla aizņemas no bankām vai finanšu institūcijām. Turpretim tikai 9% jauno uzņēmēju kā finansējuma avotus izmanto dažādas valdības programmas.

Lai arī joprojām Latvijas uzņēmējdarbības vidē vērojams ievērojams izteikts vīriešu pārsvars, Latvijas biznesa sievietes savas spējas vērtē tikpat augstu kā vīrieši. Šis ir unikāls rādītājs, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Tādējādi pētījuma autori secinājuši, ka Latvijas sievietēm piemīt ievērojams uzņēmējdarbības potenciāls.

Gandrīz pusi Latvijas uzņēmumu var raksturot kā mēreni jeb daļēji inovatīvus. Dominējošais inovāciju veids 2006. gadā bija jaunu produktu izveide, tikai pēc tam seko jaunu tehnoloģiju izmantošana. Lai gan pieņemts uzskatīt, ka inovāciju ieviešana galvenokārt ir "augsto tehnoloģiju" sektors, piemēram, informāciju tehnoloģijas un bioķīmija, GEM 2006 pētījuma rezultāti parāda, ka inovatīvie uzņēmumi Latvijā darbojas visās ekonomikas nozarēs un ir vairāk orientēti uz eksportu un starptautisko tirdzniecību nekā pārējie uzņēmumi. Apmēram 33% augsti inovatīvo uzņēmēju vairāk kā puse klientu 2006. gadā atradās ārpus Latvijas.

GEM 2006 pētījums arī parāda, ka inovatīvajiem uzņēmējiem ir labākas angļu valodas zināšanas. Tas liecina, ka uzņēmēji, kas runā angļu valodā, var labāk iekļauties ārvalstu tirgos un spēj labāk īstenot inovatīvas darbības. Attiecībā uz uzņēmēja izglītību un viņa inovatīvajām aktivitātēm nepastāv vienkārša proporcionāla saistība. Lai arī zems izglītības līmenis ir saistīts ar mazāku iespēju būt inovatīvam, tomēr augstākā izglītība nebūt nav apliecinājums, ka cilvēks ir kļuvis daudz inovatīvāks. Aptuveni pusei augsti inovatīvo uzņēmēju ir izglītība uzņēmējdarbībā vai inženierzinātnēs.

Dombrovskis atzīst, ka "aktīvākas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un tās attīstībai Latvijā ieteicams ieviest vienotu fiksēto nodokli agrīnās stadijas uzņēmējiem, kas būtu noteikts procents no uzņēmuma apgrozījuma. Fiksēto nodokli varētu izmantot tikai indivīdi vienreiz mūžā divu gadu laika periodā. Tas ievērojami atvieglotu jauno uzņēmēju darbošanos un palīdzētu viņiem vairāk uzmanības vērst tieši uz biznesa attīstību."

 

Striptīzbārs pie katra tūrisma objekta

Ģirts Zvirbulis, Latvijas Avīze  06/20/07    Ik palaikam atskan neapmierinātas rīdzinieku balsis, ka galvaspilsētu esot apsēduši nekaunīgi ārzemju tūristi, bet vietējās meitenes gatavas viņiem atdoties par vienu kokteiļa glāzi. Sabiedriskā organizācija "Re!Action" tikko sākusi sociālo kampaņu "Stop seksterorismam" ar mērķi celt latviešu sieviešu pašapziņu. Jautāju izklaides un viesnīcu jomu pārstāvjiem, vai velns ir tik melns, kā to mālē un kā viņi vērtē ārzemju tūristu uzvedību.

Jurģis Kreilis, viesnīcas "Alberts" pārdošanas nodaļas vadītājs: "Vasarā galvenokārt pie mums brauc organizētas tūristu grupas, kurām ir citi mērķi. Tā sauktie sekstūristi jau parasti šeit ierodas nesezonā. Nemāku neko daudz spriest par viņu uzvedību un par to, vai mūsu meitenes ir tik vieglprātīgas, kā apgalvo akcijas organizētāji. Lielākoties viņiem tie tusiņi un vecpuišu balles notiek vecpilsētā un pie mums viņi tikai nakšņo vai mierīgi pasēž bārā. Viesnīcā ir arī savi iekšējās kārtības noteikumi, un mēs cenšamies kontrolēt, vai klients neieved nepiederošas personas."

Igors Poržanovs, kluba "Groks" direktors: "Ārzemju tūristi vairāk izceļas ar dzeršanu un nepatikšanu meklēšanu. Vislabākie klienti ir tūristi aptuveni 50 vai 60 gadu vecumā – mierīgi uzvedas, par visu samaksā. Īpaši nepatīkami viesi ir vecumā no 25 līdz 30 gadiem, lielākoties no Somijas vai Anglijas. Viņi sadzeras, ālējas un atsakās maksāt par dzērieniem. Mums ir savi kluba kārtības noteikumi un apsardze. Nepieciešamības gadījumā izsaucam policiju, bet arī tā ir bezspēcīga. Par sekstūristiem grūti spriest. Man šķiet, ka kampaņas organizatori pārspīlē – par kokteiļa glāzi vietējās meitenes ārzemniekiem neatdodas. Vispār neredzu nepieciešamību un jēgu no šādas akcijas."

Kaspars Čīma, restorāna "Steiku haoss" menedžeris: "Sekstūrisma problēma Rīgā noteikti pastāv, bet es stipri šaubos, vai tāda sociālā kampaņa šeit līdzēs. Drīzāk pašvaldībai vajadzētu nopietnāk uztvert šos jautājumus. Piemēram, samazinot striptīza bāru skaitu. Pašlaik pie katra tūrisma apskates objekta ir pa savam striptīzbāram. Es gan negribu piekrist, ka visas vietējās meitenes kārtos kaklā ārzemniekiem. Taču nenoliedzami ir īpaša kategorija, kas speciāli iznāk ielās, lai "medītu ārzemniekus". Arī mūsu iestādījumā ir bijušas problēmas ar tā sauktajiem tūristiem – vecpuišu baļļu svinētājiem. Viņi sadzeras, sāk skaļi uzvesties un traucēt citus klientus. Tādos gadījumos mēs, menedžeri, ejam klāt un aizrādām, ka šī nav nekāda "banānu republika" un vajadzētu uzvesties tikpat solīdi kā pie sevis mājās. Lielākoties jau tās nelaimes rodas tādēļ, ka tūristi Latviju uztver kā trešās pasaules valsti."

 

1.jūlijs var kļūt par melno dienu Latvijas pārtikas rūpniecībai

LETA  06/20/07    Šā gada 1.jūlijs Latvijas pārtikas rūpniecībai, jo īpaši uzņēmumiem, kas līdzekļus ieguldījuši funkcionālo produktu ražošanā, var kļūt par melno dienu, šodien laikrakstā "Dienas Bizness" (Db) brīdina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektore Arlita Sedmale.

Jau pēc desmit dienām neviens Latvijas pārtikas ražotājs, visticamāk, uz produktu iepakojuma nevarēs norādīt, ka šis produkts nāk par labu veselībai, pat ja tas būs zinātniski pierādīts.

Kā raksta Db, Eiropas Savienībā (ES), sākot ar 1.jūliju, vairs nevarēs uz produkcijas iepakojuma norādīt, kādus papildu labumus veselībai tie nesīs, ja vien tas nebūs zinātniski apstiprināts. Taču ne jau šo prasību dēļ 1.jūlijs apdraud Latvijas ražotājus. Vienkārši ierēdņu neizdarības dēļ Latvijā šī regula nestāsies spēkā, jo nav pat skaidrs, kura institūcija par tās ieviešanu un kontroli atbildēs.

Tas nozīmē, ka uz Latvijā ražotiem produktiem, piemēram, "Lakto", nebūs atzīmes par tā labo ietekmi. Patērētājs nesaņems informāciju, uzņēmums - nedrīkstēs sniegt.

Kā apgalvo Sedmale, vairāk nekā divus gadus LPUF, izmēģinot visas iespējas un līdz pēdējam mirklim cerot uz valsts godaprātu, tā arī nav spējusi aizklauvēties līdz ierēdņu sirdīm. Valsts nevēlas aizsargāt ne patērētāju, ne uzņēmumu intereses.

Latvijas uzņēmumi ir daudz pūļu veltījuši, lai sadarbībā ar zinātniekiem izstrādātu funkcionālos produktus. Tā ir produktu grupa, kas gūst arvien lielāku atsaucību. Šādus produktus var atpazīt pēc uzrakstiem uz iepakojuma - "veselīgs", "bagāts ar šķiedrvielām" utt.

Ja līdz šim nereti viens otrs "grēkoja", aplipinot preci ar dažādiem uzrakstiem, tad patlaban ES ir sakārtojusi tirgu un sāksies stingra regulācija. Tas nozīmē - tikai ja uzņēmums varēs zinātniski pierādīt, ka produkts ir ar veselīgu pievienoto vērtību, uz iepakojuma varēs to norādīt. No vienas puses, tas sargā pircēju, no otras, - uzņēmumu, kas veicis ieguldījumu attīstībā, jo tā precei vairs nebūs jākonkurē ar tiem, kuriem veselīgas īpašības nemaz nepiemīt, bet uzraksts ir veikls mārketinga gājiens.

Pēc 1.jūlija uzņēmumi nevarēs šos produktus īpaši iezīmēt, jo Latvijā nav pat izveidots reģistrs. Vēl vairāk - nav pat skaidrs, kura institūcija par to būs atbildīga.

LPUF jau pirms diviem gadiem vērsās pie Ekonomikas ministrijas (EM), kuras pārziņā ir pārtikas marķēšanas jautājumi, lūdzot sakārtot sistēmu, lai, regulai stājoties spēkā, ražotājiem būtu iespēja izpildīt prasības.

Tāpat atbalsts tika meklēts pie Veselības ministrijas (VM) un pie Zemkopības ministrijas (ZM). Tomēr dzirdīgas ausis uzņēmēji nav atraduši.

Lai arī regula pieņemta jau 2006.gadā, tikai 2007.gada sākumā notikušas starpministriju sanāksmes. Tomēr risinājuma joprojām nav.

Starpministriju sanāksmēs vien nolemts, ka atbildīgā ministrija būs VM, kas deleģēja atbildību Sabiedrības veselības aģentūrai (SVA). Taču, lai arī ir SVA deleģētas uzraudzības tiesības, reāla darba sākšana kapacitātes trūkuma dēļ tiek atlikta uz nākamo gadu vai labākajā gadījumā līdz rudenim. Turklāt "SVA esot deleģēts par kompetento iestādi regulas izpratnē tikai daļēji," skaidro VM.

Kā raksta Db, kamēr ministrijas nodarbojas ar "bumbas" speršanu cita lauciņā, ražotājiem nepieciešami ES regulu papildinošie Ministru kabineta noteikumi, kuros atrunātu kārtību, kādā tiks apstiprināta informācija par veselīguma norādēm.

Pārtikas ražotājiem ir nepieciešama arī kompetentā, par ieviešanu un kontroli pilnā mērā atbildīgā iestāde. Tās pienākums būtu pieņemt zinātniskos pamatojumus un citu informāciju par produktu, kā arī izvērtēt dokumentu atbilstību. Tāpat šai iestādei līdz 2008.gada 19.janvārim apkopotā informācija jānosūta saskaņošanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. Tikai pēc tam uzņēmumiem tiks ļauts lietot visā ES saprotamu un prasībām atbilstošu marķējumu.

LPUF pārstāvji neskaitāmas reizes tikušies ar ministriju darbiniekiem, taču atrisinājuma nav un nav saprotams, kā no 1.jūlija ražotāji varēs nodrošināt ES prasību izpildi. Lai vismaz kaut kā risinātu jautājumu, LPUF ir izveidojis marķēšanas darba grupu un izstrādā vispārējos ieteikumus saviem biedriem, plāno sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), lai vienotos par kopīgu regulas sapratni un skaidrotu PVD radušos situāciju, jo tieši PVD pārbaudīs pārtikas marķējuma atbilstību prasībām.

Latvijas pārtikas uzņēmumi ir satraukti par valsts nespēju ieviest un pildīt likumdošanas normas. Tas mazina mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Latvija ir vienotā ES tirgus dalībvalsts, kas nozīmē - ievest funkcionālo pārtiku no citas valsts ar veselības norādēm nebūs problēmu.

Patērētājs, ejot gar veikala plauktiem, noteikti pamanīs spilgto norādi un noteikti iepirkuma grozā ieliks veselību veicinošo pārtikas produktu. Tikai - tas diez vai būs Latvijas produkts, kurš par savām labajām īpašībām nedrīkstēs pavēstīt, konstatē LPUF izpilddirektore.

Kā raksta Db, pārtikas produktu ražotāju uzskati par iecerētajām izmaiņām funkcionālo produktu marķēšanā un neskaidrībām to reģistrēšanā ir krasi atšķirīgi.

Piena produktu ražotāja AS "Talsu piensaimnieks" valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs bija informēts par gaidāmajām izmaiņām, taču norādīja, ka tas uz viņa vadīto uzņēmumu neattieksies.

Tomēr viņš bija neizpratnē par ministriju nesadarbošanos šajā jomā, kas esot gluži simptomātiska rīcība, jo šis nav vienīgais tāda veida gadījums. "Šie jautājumi nav jārisina uzņēmējiem, bet gan ministrijām, lai ražotāji var mierīgi strādāt un maksāt nodokļus valstij," uzsvēris Norenbergs.

Neizpratnē par šo situāciju ir arī "Smiltenes piena" valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece: "Tā ir problēma, ka nav nedz reģistra, kur reģistrēt šos produktus, nedz atbildīgās ministrijas, tomēr piensaimniekiem ir citas, vēl būtiskākas problēmas patlaban."

AS "Rīgas piena kombināts" (RPK) valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels laikrakstu informējis, ka uzņēmums lūgs PVD pagarināt pārejas periodu, kamēr Latvijas atbildīgās institūcijas precīzi izstrādā kārtību, kā pierādāms produkta veselīgums. Pēc tam tiks darīts viss iespējamais, lai zinātniski pamatotu RPK produktu veselīgumu.

Fogels piebilda, ka uzņēmumā ražotie produkti ir veselīgi, jo satur gan vērtīgās baktērijas, gan Latvijas zinātnieku izstrādātas auzu un topinambūra piedevas.

Diētiskā ūdens "Marina" ražotāja SIA "Ponoko" vadītāja Jeļena Ponomarenko Db norādīja, ka ūdens aprobācija ilgusi 13 gadus, tā efekts ir apstiprināts gan zinātniski, gan klīniski. Viņa teica, ka visas formalitātes ir nokārtotas un produkta nonākšanu pie patērētājiem nekas neapdraudot.

Jogurta ražotāja ZS "Braslas" īpašnieks Juris Nagobads laikrakstam norādījis, ka gaidāmās izmaiņas nekādu ievērojamu apdraudējumu sabiedrības veselībai neradīs, ja vien - varētu notikt neliela patērētāju maldināšana. Par funkcionālās pārtikas marķējumu tiekot runāts vairākus gadus, un tieši pēdējā laikā situācija esot mainījusies uz labo pusi, proti, senāk biežāk bija sastopami produkti ar veselīguma norādēm bez īpaša pamatojuma.

Savukārt ierēdņi sola, ka uzņēmēji, lai reģistrētu pārtikas veselības norādes, jau no 1.jūlija varēs klauvēt pie SVA durvīm.

Db pārliecinājusies, ka, mēģinot noskaidrot, "no kurienes aug kājas" problēmai, ir jākonsultējas ar vismaz trijām ministrijām. ZM, kuras padotības iestāde - PVD - šķiet loģiskākais regulas ieviesējs, izrādās, vispār procesā nav iesaistīta un, lai cik tas neparasti šķistu, par pārtikas veselības marķējumiem atbildīga ir EM.

Savukārt EM laikraksts uzzināja, ka tā patiesi procesā ir iesaistīta, bet galvenā atbildīgā iestāde ir VM, kuras padotības iestāde SVA tad arī būs atbildīga par veselīguma norāžu reģistrāciju.

Grozījumi SVA nolikumā, kas deleģētu pārtikas veselības norāžu lietošanu, kuru katru brīdi tikšot iesniegti Ministru kabinetā un pieņemti līdz 1.jūlijam, sola VM Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Santa Līviņa.

Tiesa, Ministru kabineta noteikumi, kas norādīs, kā īsti veselības norādes jāiesniedz reģistrācijai, tapt varētu stipri vēlāk, jo pašlaik tikai tiek plānota noteikumu izstrādāšanas darba grupas sasaukšana.

Tas nozīmē, ka reāli uzņēmēji pie SVA durvīm klauvēt varēs, bet kārtība, kā pēc tam, kad SVA durvis būs atvērušās, veselīguma norādes reģistrēt, pieņemta tiks nepārredzamā nākotnē, raksta Db.

Veselīguma norādes pēc tam, kad SVA tās būs apkopojusi, tiks sūtītas uz Eiropas Komisiju izvērtēšanai un visai Eiropai kopīga veselīguma norāžu saraksta izveidošanai, skaidro Līviņa. Pagaidām uzņēmējiem, ja viņiem ir dokuments par veselīguma norādes pamatotību un norāde līdz šā gada decembrim ir iesniegta SVA, pamata uztraukties nav.

Kā skaidro EM, šos pārtikas produktus varēs realizēt līdz ES kopējā veselīguma norāžu saraksta pieņemšanai. Produktus, kuriem dokumentu par to veselīgumu nav, realizēt varēšot līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.jūlijam.

Patlaban nav zināms, ne cik produktus, ne cik uzņēmumus Latvijā jaunā kārtība varētu skart.

 

2010.gadā nepilsoņu skaits var samazināties līdz 247 000

DELFI  06/21/07    Naturalizācijas pārvalde prognozē, ka līdz 2010.gadam nepilsoņu skaits Latvijā varētu samazināties līdz 247 000, un turpmāko trīs gadu laikā pakāpeniski pieaugs pilsonības iegūšanas iesniegumu skaits, jo pilsonību var iegūt ne vien naturalizējoties, bet arī ar iesniegumu pilsoņa statusu reģistrācijai vai bērna atzīšanai par pilsoni.

Nepilsoņu skaita samazināšanos ietekmē dažādi faktori - migrācijas, demogrāfiskie un pilsonības iegūšanas procesi, turklāt kvantitatīvi lielākā ietekme ir demogrāfiskajam faktoram.

Negatīvā demogrāfiskā situācija Latvijā - iedzīvotāju skaita dabiskā samazināšanās – ir Latvijas kopējo iedzīvotāju skaitu raksturojoša tendence, kas attiecināma arī uz nepilsoņu kopu. Paredzams arī, ka daļa Latvijas iedzīvotāju izbrauks no Latvijas.

Līdz ar to, ņemot vērā visus trīs būtiskākos nepilsoņu skaita samazināšanās faktorus, Aprēķinu pamatā ir pēdējo gadu statistikas analīze, kas liecina, ka vidēji mēnesī nepilsoņu skaits valstī samazinās par trīs tūkstošiem personu.

NP darbības stratēģija 2007.-2010.gadam paredz, ka 2007.gadā pilsonību vēlēsies iegūt aptuveni 10,9 tūkstoši nepilsoņu, no tiem astoņi tūkstoši nepilsoņu, kas pārvaldē varētu iesniegt naturalizācijas iesniegumus. Nākamgad paredzēts, ka pārvalde kopumā varētu saņemt 12,1 tūkstoti iesniegumu pilsonības iegūšanai, 2009.gadā - 12,3 tūkstošus, bet 2010.gadā - 13,4 tūkstošus iesniegumu visos trijos pilsonības iegūšanas veidos. Naturalizācijas pārvaldes darbības laikā reģionālajās nodaļās saņemti 123 244 naturalizācijas iesniegumi par 136 234 personām. Ir saņemti arī 7 747 iesniegumi par Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšanu un 6 757 iesniegumi par Latvijā pēc 1991. gada 21.augusta dzimušā nepilsoņu un bezvalstnieku bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni.

 

Vai Rīga pārvērtīsies par Venēciju?

Vija Ezeriņa, Žurnāls "Nedēļa"   06/21/07    Iespēja pārklāties ar ūdeni kaut reizi 100 gados Rīgā ir daudz plašākām teritorijām, nekā pilsētplānotāji domājuši. Daudzos teorētiski applūšanas briesmām pakļautos rajonos pilsētas attīstības plānā paredzēta apbūve. Vai ierosināt labot likumus un apbūves iespēju legalizēt vai tomēr prātīgāk to nepieļaut — skaidroja Nedēļa.

Neko paliekošu nedrīkst būvēt ūdenskrātuvju aizsargjoslās, vietās ar applūšanas risku. To dažām pašvaldībām grūti ievērot — kas gan ir kaut kāda teorētiska iespēja mazliet applūst pēc 80 vai 100 gadiem salīdzinājumā ar pilsētas vai pagasta tūlītēju attīstīšanu un zemes īpašnieku un investoru vēlēšanos nopelnīt jau pāris gadu laikā. Ja kaut kad patiešām applūdīs, tā jau būs tā laika deputātu un objekta lietotāju problēma. Bet varbūt būvēt varētu, un tā ir mūslaiku realitāte — pašvaldību teritorija nav neierobežota, un, ja ir pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, birojiem, infrastruktūras objektiem, tad ar mūsdienu tehnoloģijām jāgādā piedāvājums par spīti zināmiem riskiem.

Šoziem Satversmes tiesa pasludināja spriedumu Garkalnes pagasta plānojuma lietā. Tur bija paredzēta mājokļu apbūve, veicot uzbēršanu, palieņu pļavu vietā netālu no Lielā Baltezera ezera krasta, kas teorētiski var applūst. Tas neatbilst Satversmei un likumiem, secināja tiesa, un spriedums kļuva par paraugu citām pašvaldībām, kā traktēt aizsargjoslu un apbūves normatīvus.

Tāpēc Rīgā izcēlies zināms satraukums, saņemot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (LVĢMA) izstrādāto jauno Rīgas applūšanas riska zonu karti. Tajā ir par aptuveni 80 kvadrātmetriem vairāk teorētiski applūstošu vietu nekā pašvaldības 2005. gada beigās pieņemtajā jaunajā attīstības plānā. Visvairāk "jaunu" zonu ir Buļļusalā, Spilvē, Voleros, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvja rajonā. Ja apbūve nevienā plūdu riska vietā nebūs iespējama, domei vajadzēs atteikties no vērienīgā Lucavsalas attīstības plāna, apbūve nebūs iespējama vairākās ostas teritorijās, arī Daugavas Ziemeļu šķērsojums plānots applūstošās vietās. Protams, zemi apbūvei nevarēs izmantot arī daudzi privātīpašnieki.

"Kāpēc dome jaunas plūdu riska kartes nepasūtīja, kad gatavoja jauno attīstības plānu un noteica vides riska zonas?" jautā LVĢMA direktors Andris Leitass.

Pirms tagadējā pilsētas attīstības plāna tapšanas applūšanas riskus dome bija pasūtījusi analizēt specializētam uzņēmumam. Tā redzējums atšķīries no LVĢMA. "Kur bija pašvaldību teritoriju plānošanu uzraugošās institūcijas, kad apstiprināja Rīgai plānu? Tās to akceptēja tādu, kāds tas ir," saka domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis. Pašvaldības speciālisti arī šaubās par LVĢMA rēķinu metodiku.

Visā valstī darbojas 56 hidroloģijas novērojumu posteņi, kas jau 60—70 gadu mēra ūdens līmeņa svārstības, stāsta Leitass. Iegādājoties no Valsts zemes dienesta visprecīzāko topogrāfisko karti un izmantojot savu novērojumu datus, ar matemātiskās statistikas un varbūtības teorijas palīdzību noteiktas Rīgas teritorijas, kas var applūst.

Normatīvi atšķirīgi regulē apbūves iespējamību apdzīvotu vietu un lauku teritorijās. Tāpēc Satversmes tiesas spriedums nav aksioma arī pilsētās. Vispārināti nevar pateikt, kur Rīgā tagad drīkst vai nedrīkst būvēt. Dome varētu izrādīt labo gribu un vēlreiz analizēt aizsargjoslu noteikšanu, tās dažviet pārskatīt, saka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne. Kā tagad rīkoties, pašvaldībai neviens nevar viennozīmīgi pateikt.

Rīgas plānotāji skaidro, ka zinājuši par applūstošajām teritorijām, bet sapratuši citādi, kā tur var rīkoties. Arī citu pašvaldību pilsētplānotāji jau agrāk secinājuši, ka Aizsargjoslu likums precizējams, jo tas tiek traktēts dažādi līdzīgās situācijās. Vajag skaidras un saprotamas normas, kādā gadījumā ko drīkst darīt, jo daudzās teorētiski reizi 100 gados applūstošajās Rīgas teritorijās būtībā būvēt drīkst, uzskata Strancis. Parasti par applūstošām vietām runā, ja krājas ūdens palu laikā u.c. — kad tas nepagūst aizplūst uz jūru. Rīgā un citās piejūras teritorijās ūdens līmenis upē ceļas, ja vējš to pūš no jūras. Bet līmeni Daugavā var regulēt pie HES. Spilves polderis atrodas zemāk par jūras līmeni, bet ir izveidots dambis un sūkņu sistēma. Šādas nianses ir likumā jāparedz. Tajā noteikts, ka applūstošajās teritorijās apbūve nav atļauta. Taču nekur nav aizliegts tur veikt uzbēršanu dārza ierīkošanai. Kad platība uzbērta, vairs neapplūst, un var domāt par būvniecību... Pie tādu nianšu precizēšanas strādā Vides ministrija.

Tikmēr pašvaldība jaunās riska zonu kartes neignorēs, lai gan neviens likums nenosaka, ka tās saistošas. Jo tās ir, un nevar pieņemt, ka tādas informācijas domei nav. Plānotāji cer, ka normatīvi tiks pilnveidoti un būs noteikumi, ka arī daļā šādu teritoriju drīkst būvēt. Tikmēr Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei un Vides ministrijai lūgs konceptuālu skaidrojumu, kā pašvaldībai rīkoties, un tiks brīdināti Rīgas applūstošo zemju īpašnieki par jauno pavērsienu. Iesāktos, likumīgi jau saskaņotos projektus dome neliegs turpināt, bet, pirms akceptēt kādu jaunu apbūves ieceri, prasīs atzinumu Vides pārvaldei.

Citām pašvaldībām līdzīgu jaunu plūdu karšu vēl nav — nav pasūtījušas. LVĢMA ir precīza informācija par lielāko upju apkaimes teritoriju iespējamo applūšanu — Daugavas, Ventas, Lielupes, Gaujas, un šie hidroloģisko novērojumu dati ir pamatoti, saka Leitass. Bet būtu grūtāk sagatavot plūdu riska kartes mazākām pašvaldībām. Tur vispirms vajadzētu veikt izpēti.

Arī ar pašvaldību saistītas institūcijas jau agrāk ir norādījušas uz "plūdu problēmu" vairākās Rīgas vietās jaunajā attīstības plānā. Piemēram, kā teikts plāna ietekmes uz vidi stratēģiskajā novērtējumā, kuru gatavojuši nozares eksperti, tajā trūcis pietiekama pamatojuma plūdu riska teritoriju apbūvei (piemēram, Mangaļsalā gar Vecdaugavu), kā arī nav pietiekami ievērtēti globālie klimata izmaiņu procesi, kas, pēc prognozēm, sekmēs ūdens līmeņa paaugstināšanos Baltijas jūrā. Līdz ar to applūšana draud arī Rīgas zemākajām teritorijām — Bolderājai, Spilves pļavu apkaimei u.c. Riska vietas arī zemās palieņu pļavas — Daugavas un Lielupes lejtece, Buļļupe, Ķīšezera pļavas, retāk Juglas ezera pļavas. Tur var applūst, gan pūšot stipram ziemeļu vai ziemeļrietumu vējiem, gan Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes avārijas gadījumā. Lai novērstu plūdu draudus, potenciāli applūstošas teritorijas nevajadzētu apbūvēt. Ja tomēr to darīs, jāveic pasākumi, kas novērstu teritorijas noskalošanu un applūšanu. Novērtējumā atzīmēti arī Spilves pļavu un salu applūšanas riski, tomēr tur apbūve attīstības plānā daudzviet ir atļauta.

Rīgas vides centra Agenda 21 direktors Juris Putriņš atceras, ka ietekmes uz vidi novērtējums, pievienots attīstības plāna izstrādes dokumentiem, nodots nozares ministrijai. Tomēr plānotājiem grūti pārmest vides speciālistu viedokļa nenovērtēšanu — investori ir ieinteresēti būvēt un apgalvo, ka ar mūsdienu tehnoloģijām var uzcelt ēkas kaut okeānā. Apvienotajos Arābu Emirātos tā jau dara... Ņemot vērā pēdējos pasaules klimata izmaiņu ekspertu secinājumus, ūdens līmeņa celšanās un sauszemes pakāpeniskas applūšanas draudi ir lielāki nekā pirms gada. Kā zināms, apdraudēto teritoriju skaitā ir arī Baltijas piekrastes rajoni, tomēr pašvaldību plānotāju un investoru ziņā ir tas, vai šos vides ļaužu brīdinājumus uztvert nopietni.

 

Valsts atsakās no aizņēmumiem iekšējā tirgū

Apollo  06/21/07    Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) valsts budžeta līdzekļu ekonomijas nolūkos ir apstiprinājis izmaiņas valstiskās aizņemšanās plānos 2007.gada otrajā pusē, aizvietojot iepriekš plānoto aizņemšanos latos ar aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos, informē Valsts kase.

Izvērtējot turpmāko gadu pamata finansēšanas nepieciešamības segšanai nepieciešamos līdzekļu apjomus, tika pieņemts lēmums par jaunas eiro obligāciju emisijas organizēšanu 2007.gada rudenī 500 miljonu eiro apmērā, vienlaicīgi atceļot gandrīz visas 2007.gadā paredzētās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas.

Līdz ar to 27. un 28.jūnijā plānotās 11 gadu obligāciju izsoles tiek atceltas. Uzlabojoties situācijai iekšējā finanšu tirgū un procentu likmēm sasniedzot Valsts kasei pieņemamos līmeņus, finansējums tiks piesaistīts galvenokārt apgrozībā esošo emisiju pārfinansēšanai. Ņemot vērā radušos situāciju, pašreiz informācija par turpmākajām izsolēm vairs netiks piedāvāta kalendārā ceturkšņa ietvaros, bet ziņas par paredzamajām izsolēm tiks publicētas ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms kārtējām valsts vērtspapīru izsolēm.

Lēmums pieņemts, arī pamatojoties uz valdības akceptēto pasākumu plānu inflācijas ierobežošanā, lai pēc iespējas samazinātu valsts parāda apkalpošanas izdevumus turpmāko gadu laikā, tādā veidā atbalstot valdības apņemšanos jau 2007.gadu noslēgt ar sabalansētu finansiālo bilanci, kā arī plānot sabalansētu budžetu vai budžetu ar pārpalikumu turpmākajos gados.

Līdz ar to līdzekļus, kuri tiks iegūti no aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, nav plānots izmantot papildus valsts budžeta kārtējo izdevumu finansēšanai, bet gan centrālās valdības parāda saistību dzēšanai un refinansēšanai, kā arī valsts aizdevumu izsniegšanas nodrošināšanai.

Turklāt iegūtie līdzekļi šiem mērķiem tiks izmantoti ne tikai 2007.gada finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, bet arī valsts aizdevumu izsniegšanai un parāda saistību refinansēšanai nākamajos gados. Tā, atbilstoši centrālās valdības parāda atmaksas grafikam 2008.gada novembrī ir paredzēta eiro obligāciju dzēšana 200 miljonu eiro apmērā pēc nominālvērtības, līdzekļi jāparedz arī valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru dzēšanai 2008. un 2009.gadā.

Izmaiņas valdības aizņemšanās plānos paredz jau plānoto resursu pārfinansēšanu no latiem uz eiro, nevis papildus līdzekļu piesaisti, kas palielinātu esošo valsts budžeta deficītu.

Šis solis sperts, ņemot vērā būtiskās izmaiņas vietējā finanšu tirgū, kas radījušas zināmu nenoteiktību par visa nepieciešamā finansējuma piesaistīšanas iespējām valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū, kā arī latu resursu procentu likmju līmeni, kurš ievērojami pārsniedz atbilstoša termiņa eiro procentu likmes. Līdz ar to pieņemts lēmums par jaunas eiro obligāciju emisijas organizēšanu šā gada rudenī, vienlaicīgi atceļot gandrīz visas šogad paredzētās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas).

Par nepieciešamību veikt finanšu resursu piesaistes avota maiņu viennozīmīgi liecina pēdējo mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsoļu rezultāti, kas norāda uz to, ka tirgus dalībnieku pieprasījums ir nestabils un svārstās galvenokārt atkarībā no banku sistēmā pieejamā latu resursu daudzuma, norāda Valsts kase.

Šī iemesla, kā arī augsto pieprasīto ienesīguma likmju dēļ, vairākās izsolēs valsts vērtspapīri vispār netika pārdoti. Turklāt investoru interesi ieguldīt Latvijas valsts vērtspapīros mazināja arī reitingu aģentūras «Standard & Poor’s» ziņojums, kura rezultātā Latvijai piešķirtais kredītreitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā tika samazināts par vienu pakāpi no A– uz BBB+, saglabājot negatīvu nākotnes vērtējumu.

Dažādu notikumu virkne Latvijas finanšu tirgos ir ievērojami paaugstinājusi latu procentu likmes ne tikai īstermiņa naudas tirgus darījumiem, bet arī citiem vidēja un ilgtermiņa instrumentiem. Tāpēc līdz brīdim, kad vietējā finanšu tirgū būs novērojamas pārliecinošas un ilglaicīgas situācijas uzlabošanās pazīmes, Valsts kase valsts vērtspapīru emisiju veiks ļoti ierobežotos apjomos, nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai izmantojot starptautisko finanšu un kapitāla tirgu.

Līdz šā gada 6.jūnijam ir notikušas astoņpadsmit valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsoles, kurās kopumā pārdotas gan valsts parādzīmes, gan obligācijas 61,8 miljonu latu apmērā pēc nominālvērtības.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts kopbudžeta finansiālais pārpalikums ir 275,034 miljoni latu. Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) no janvāra līdz maijam bija 2,045 miljardi latu, savukārt izdevumi ir 1,77 miljardi latu. Maijā kopbudžeta ieņēmumi bija 475,294 miljoni latu, izdevumi – 375,103 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 100,191 miljoni lati.

Ņemot vērā valsts budžeta izpildes cikla īpatnības, valsts budžeta izdevumiem pieaugot gada otrajā pusē, pārpalikums, kas izveidojies gada sākumā, varētu tikt izmantots valsts budžeta likumā noteikto izdevumu finansēšanai gada atlikušajos mēnešos.

 

No sarkanā līdz sirmajam

Anna Novicka,  Diena  06/21/07    Demogrāfiskās tendences var piespiest Latviju paaugstināt pensionēšanas vecumu.

Pensijā tikai 70 gadu vecumā — tas var kļūt par Latvijas iedzīvotāju realitāti jau tuvākajos gados, ja saglabāsies pašreizējās demogrāfiskās tendences. Pasaules Banka (PB), kas nupat laidusi klajā pētījumu ar zīmīgu nosaukumu "No sarkanā līdz sirmajam", kas veltīts Austrumeiropas iedzīvotāju novecošanas problēmām, pat iesaka "vecajām" valstīm, to skaitā arī Latvijai, paaugstināt pensionēšanas vecumu, lai saglabātu ekonomisko līdzsvaru.

Kā konstatē PB eksperti, 2025.gadā vairākumā Austrumeiropas un bijušo PSRS valstu iedzīvotāju vidējais vecums būs gandrīz pa 10 gadiem lielāks nekā tagad. Tiek prognozēts, ka 18 no apsekotajām 28 reģiona valstīm iedzīvotāju skaits ievērojami samazināsies. Vislielākie zaudējumi gaidāmi Krievijā, kur iedzīvotāju skaits saruks no pašreizējiem 143 miljoniem līdz 111 miljoniem cilvēku 2050.gadā.

Taču paralēli notiek arī pozitīvas izmaiņas, proti, nemitīgi pagarinās vidējais mūža ilgums reģionā. Abi šie faktori veicina kardinālu iedzīvotāju struktūras pārstrukturēšanos par labu vecākiem cilvēkiem. Vislielāko pensionāru pieaugumu pēdējo 50 gadu laikā piedzīvoja Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Ungārija un Latvija, līdz ar to tieši šīs valstīs tuvākajās desmitgadēs saskarsies ar visnopietnākajām problēmām sociālekonomiskajā sfērā. Taču paredzams, ka arī Latvija būs viena no tām nedaudzajām valstīm, kur ap 2025.gadu būtiski — vismaz pa pieciem gadiem — pagarināsies vidējais mūža ilgums. Kā secina PB, demogrāfisko izmaiņu rezultātā 2025.gadā reģiona iedzīvotāju skaits palielināsies "tikai" par 1,2 milj. cilvēkiem, galvenokārt uz Albānijas, Azerbaidžānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas u.c. mazāk attīstīto valstu rēķina. Vienlaikus strādājošo skaits šajā reģionā saruks par 458 tūkstošiem cilvēku. Savu "ieguldījumu" tam dos arī Latvija, kā arī vairākums citu Austrumeiropas valstu. Pēc PB aplēsēm, mūsu valsts "zaudēs" 314 tūkstošus iedzīvotāju, Polijā paliks par 1,5 milj. iedzīvotāju mazāk, Bulgārijā — par 1,4 miljoniem, Lietuvā — par 371 tūkstoti, Igaunijā — par 119 tūkstošiem. Vislielākais apgādājamo cilvēku skaits būs Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā un Slovēnijā.

PB pētnieki secina, ka viss neizbēgami novedīs pie tā, ka darba devējiem nebūs citas izejas, kā pieņemt darbā un investēt arvien vecākos cilvēkos. Taču tas būs iespējams tikai gadījumā, ja valstis realizēs atbilstošu izglītības un darba tirgus politiku. Turklāt valdībām, lai novērstu iespējamo krīzi, vairāk uzmanības jāvelta darba ražīguma celšanai. PB arī norāda, ka vairākās Rietumeiropas valstīs efektīva bijusi pensionēšanas vecuma paaugstināšana, un iesaka arī citām to pārdomāt. Neizbēgama ir arī pensiju izdevumu palielināšanās attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Kā vienu no risinājumiem PB piedāvā pārskatīt pensiju indeksācijas principus — t.i., indeksēt vecuma pabalstus, ņemot vērā tikai inflāciju, un neskaitīt klāt vidējo algu pieaugumu.

***

Valstis pēc iedzīvotāju vecuma

- "Jau vecas": Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Gruzija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Ukraina.

- "Novecojošās": Albānija, Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Maķedonija, Moldova.

- "Jaunās": Kirgīzija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Turcija, Uzbekistāna.

***

Viedokļi

Andris Vilks, SEB Unibankas galvenais ekonomists

Esmu pārliecināts, ka pēc 10—15 gadiem Latvijai nebūs citu variantu, kā paaugstināt pensionēšanas vecumu līdz 70 gadiem. Tikai tā un ceļot darba efektivitāti, un daļēji atverot darba tirgu, iespējams risināt gaidāmās problēmas. Darba tirgū iesaistoties vecākiem cilvēkiem, jāmaina arī veselības aprūpes un izglītības sistēma, lai tā paaudze spētu strādāt ilgāk. Mēs vēl lūgsim savus pensionārus, lai viņi strādātu. Tomēr sāpīgāk šīs problēmas skars Rietumeiropu, kur cilvēki pieraduši, ka valsts ar viņiem auklējas.

Uldis Cērps, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs

Iedzīvotāju novecošanas problēmas ir raksturīgas visai Eiropai. Tomēr atšķirībā no citām valstīm mums izdevās izveidot efektīvu trīs līmeņu pensiju sistēmu. Tās galvenā ideja — arvien lielāku atbildību par saviem ienākumiem nākotnē uzņemas pats strādājošais, izvēloties pensiju līdzekļu pārvaldnieku un ieguldījumu programmu. Līdz ar to neuzskatu, ka mūsu pensiju sistēmā jāievieš kādas izmaiņas — viss nepieciešamais jau ir izdarīts.

Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Veselības aprūpes sistēmai būs arvien grūtāk nodrošināt jaunās vajadzības, ko rada demogrāfiskās problēmas. Jāliek uzsvars nevis uz ārstēšanu, bet uz profilaksi, lai cilvēks ilgāk būtu darbspējīgs. Tāda ir tendence visā pasaulē, jo vienkārši nebūs pietiekami strādājošo, kam uzturēt slimnīcas. Latvijā arī realizē šo koncepciju — tā ir gan smēķēšanas ierobežošana, transporta negadījumu samazināšana, sirds kabinetu un mutes veselības centru atvēršana. Tad jau mēs pamazām nonāksim pie tā, ka 70 gados cilvēks varēs būt pilnvērtīgs darba tirgus dalībnieks.

Lelde Rāfelde, Labklājības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore

Turpmāko 10—15 gadu laikā Latvija nav plānojusi paaugstināt pensijas vecumu no pašreizējiem 61,5 gadiem sievietēm (no 1.jūlija) un 62 gadiem vīriešiem. Pensiju sistēmas prioritārais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas augstāku iedzīvotāju materiālās labklājības līmeni laikā, kad viņi ir devušies pensijā, vienlaikus, protams, domājot par sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. Patlaban eksperti nav plānojuši mainīt spēles noteikumus un indeksācijas mehānismu, jo tas varētu nopietni apdraudēt cilvēku uzticamību pensiju sistēmai ilgtermiņā.

 

 

 

 

Kultūrā

 

Grāmatu grozs

NRA  06/15/07

Aivars Eipurs:

Knuts Skujenieks. Mūsu dzīve nokalpotā. Nordik, 2007.

Šī Knuta grāmata dara bēdīgu. Ne kvalitātes, bet satura dēļ. Vīrišķīga, skarbi reāla mūža trešās trešdaļas atskārsme un nesaudzīga apcere. Krājums dāsns ar šādiem dzejoļiem, pārējie – ironiskāki, retāk romantiski, – mierina mani, bet nenomierina, atstāj satraukumā par vecākā biedra šā brīža dzīves izjūtu. Varbūt tāds ir bijis dzejnieka mērķis. Jāpatur prātā, ka vienlaikus tapa krājums Tagad es esmu Aleksandrs. Cits citam seko ritmiski pieraksti par katra cilvēka dzīvē nenovēršamo, ne vairs no tālas un jaunāku dzejnieku lecīgi vai nedienu izmisumā piesauktas, bet pietuvinātas perspektīvas: jau prasās pēc siltāka svārka/tā notiek tās pasaules lietas/jaunie bučojas mūsu parkā/uz tā sola mums nav vairs vietas. Un tālāk: arī citi soli nav brīvi – un beigās jautājums: klau vai tu arī to jūti/kā tie jaunieši smejas? Tieši "jūti", nevis "dzirdi". Par dzejas jēgu jādomā dzejolī, kurā atkārtojas sākuma rinda: tās lepnās liepas pēc lietus (16. lpp.). Rinda ir lieliska, bet, lai arī kā būtu piemeklētas otrās rindas, lai par cik nozīmīgām lietām tās vēstītu, tās pagurst pretī veiksmīgajai galvenajai rindai. Dzejolis: es uzmanīgi domāšu par tevi (46. lpp.) sasaucas ar Vizmas Belševicas (..) es domāšu par to, ka es par tevi nedomāšu. Klasiķu sasaukšanās.

Laima Muktupāvela. Totēmi. Jumava, 2007

Man patīk grāmatas iedalījums trīs daļās: ...es esmu es, ...tu esi es un ...mēs esmu es. Totēmi vēl tiešāk strukturē vispārinājumu, pievilina prasīgāku lasītāju, lai distancētos no vietumis pārāk sadzīviskā visa tā, "kas ir ar mani noticis", kas gāžas no Laimas ārā kā nesapakotas mantas no nejauši vaļā atsprāguša kravas mašīnas aizmugures vai sānu borta. Daži totēmi – bruņurupuciene, slieka, vista, čūska ar attiecīgo stāstu sader ļoti labi; atsevišķi, piemēram, vanags, nepārliecina. Gadās arī pa redaktoru nepamanītai kļūdai. Tajā pašā "bruņurupucienes stāstā" pieminētā dzīvā bilde nepārprotami ir Tengiza Abuladzes filma Grēku nožēlošana, taču pieminēta no tēla mutes laikā, kas ir pirms kino un arī pirms Kristus. Daļu no lasītājiem, proti, vīriešus pēc četrdesmit Laimas grāmata varētu interesēt kā treniņš mazohismā vai kā izaicinājums. Rakstniece bez klīrēšanās izsmej pusmūža vīriešus, kas līdzsvarojas vienīgi ar to, ka viņa smejas arī pati par sevi. Laima dalās ar paprāvām zināšanām seksā, par ko gan vēl zinošākas sievietes, gan eventuālie upuri – mēs – viegli pasmaidīs. Laima ir uzticīga Freidonkulim ar to, ka neapzināti apsūdz vīriešus par to, ka viņai nav krāniņa. Kādā no stāstiem tā provē izdrāzt arī dzejniekus, jo arī dzejniece viņa nav. Dažreiz vēstījums sakuļas tādā sviestā, ka nevar atšķirt ne rīta, ne vakara – kā stāstā par algoto slepkavu, kad beigās man atliek atmest ar roku un iestāstīt sev, ka tas viss turpat vien psihenē notiek. Lielisks ir stāsts par Patriku, kura totēms ir dzērve – izcils portrets pielasīto sēņu kastīšu uzskaitītājam un salasīto sēņu aizvedējam uz saldētavu. Reizēm traucē autores tendence pateikt pēc iespējas vairāk, tāda kā ālēšanās visu laiku, histērisks reālisms, kā jau rakstīju citreiz. Bez Laimas vairs arī nevar.

Valdis Grēviņš. Tas trakais kavalieru gads. Nordik, 2007

Vēl no studiju laikiem ausīs skan Valda Grēviņa dzejoļu grāmatas nosaukums Lapas lido, lapas skan (1946). Jaunā izlase ir priecīga atkalredzēšanās ar dzejnieku, kuram viegli izskaitļojamu iemeslu dēļ dažādos laikos hrestomātiski ticis mazāk slavas nekā citiem spožākajiem jaunromantiķiem. Blakus raksturīgākajai dāsni krāsainā teātra un mūzikas pielūdzēja dzejas daļai ar dziesmā aizkustinošo Gesta Berlingu izlases ievadā un nobeigumā, īpaši acīs iekrita 1934. gadā sarakstītais dzejoļu cikls Veca cilvēka dziesmas. Nosaukums gan manierīgs, dzejnieks vēl dzīvos 34 gadus. Kaut gan alojos – 39 gadu vecumā dzejnieks var justies ļoti vecs arī tādēļ, ka daudzi ģēniji šajā vecumā jau ir pagalam. Par ciklu gribas teikt: "Izskatās, ka Vitmena Zāles stiebrus salasījies." Neparasti tā laika latviešu dzejai: (..)Vai tu zini, kad es klīdu apkārt visvairāk savā mūžā? – /Sēdēdams cietumā. /Es skrēju pa kameru, skaitīju kilometrus, lēcu aizejošos/vilcienos, kāri tvēru gaisu, klausījos cīruļu dziesmās" (109. lpp.). Arī krietni agrāk, 1923. gadā rakstītie dzejoļi Es izgāju laukā (50. lpp.) un Bojā eja (22. lpp.), šķiet, no tās pašas abras nākuši. Ir vērts pievērst uzmanību diviem veltījuma dzejoļiem grāmatas beigās. Sudrabkalnam ir paveicies, jo veltījums viņam sarakstīts 1916. gadā – tas ir agrīns Grēviņa mēģinājums. Toties nav paveicies Mirdzai Ķempei – dzejolis tapis 1967. gadā un ir gana izteiksmīgs. Grupai Līvi savukārt iepatikās Grēviņa dzejolis Dzelzsgriezējs (1920. g., 32. lpp.). Es izvēlētos ko maigāku, trauslāku, bet Grēviņš ir tik dažāds, ka ar vienu citējumu es apbēdinātu kādu citu

sev mīļu rindu.

***

Jānis Rokpelnis

Knuts Skujenieks. Mūsu dzīve nokalpotā. Nordik, 2007

Knuta Skujenieka dzejoļu krājumā Mūsu dzīve nokalpotā svarīgs ir vārds mūsu. Jo Knuts ir cilvēks bez ilūzijām. Ja viņš netic kādai aizsaules dzīvei, tad netic. Bet viņš tic cilvēku attiecību svētīgumam. Tālab līdztekus sava pakuplā gadu skaita radītu jūtu un izjūtu vīrišķīgai, nesamelotai, dramatiskai apcerei šajā grāmatā ir ar klusinātu un patiesu patosu – tik bieži nelietīgi valkāts vārds! – piesātināti dzejoļi, no kuriem plūst Skujenieka mīļākā mēneša augusta auglīgais siltums ("es mīlu latviešu mākoņus"). Paretāk kāda dziļa un sāpīga apjausma izteikta jancīgā, humorīgā tonī ("kad abi rādītāji saies kopā") – šādu krējumu jau nosmēlusi Skujenieka iepriekšējā grāmata Tagad es esmu Aleksandrs. Nav nekāds noslēpums, ka lirikas dzenolis ir mīlestība. Šajā grāmatā nav salūkojama ij bikla, jau Senekas daudzinātā, mīlestība uz nāvi. Tāpēc, manuprāt, dzīves nogalei veltīto dzejoļu krājumā ir par daudz – tie sāk ne tikai dominēt, bet arī dublēties. Vaina nav to mākslinieciskā stiprumā vai vājumā, bet vienas tēmas variēšanā. Tas nu būtu darbu atlases un grāmatas kompozīcijas jautājums.

Laima Muktupāvela. Totēmi. Jumava, 2007

Erotika, zināms. Laima Muktupāvela par saviem Totēmiem, cita starpā, saka "dievišķu instinktu vadīti". Šajā grāmatā piemājo mūsdienu mīti un senie mīti, un Darvina hipotēze, ka latvieši (arī citi) ir cēlušies no amēbām. Tas sapas – Krišjānis Barons bijis pirmais darvinisma popularizētājs latviešos. Laimas trumpa – valodas dažādu slāņu un stilu jaukšana, karsēšana un dzesēšana, tā ka pēcgalā rodas tāds gluži vai zavētājas tapināts virums. Un otra – teicama tā dēvētās dzīves pazīšana. Un skaidra apziņa, ka literatūrā tāpat kā gultā reizēm ir jāatmet kauns. Ne autore, bet māksla te būs noteicēja! Totēmi saturā ir raiburaibie, lasāmi, ne pārstāstāmi. Tiesa gan, pieteiktā mitoloģija, simbolika pārāk bieži iegūst ilustratīvas, neobligātas alegorijas vaibstus. Toties valdzina dziļā un precīzā – bez bremzēm – psiholoģiskā analīze, cilvēku attiecību (tā nu ir mūsu vienīgā patiesā manta) brīžam visai ērmoto izpausmju nemoralizējoša atveide. Laima Muktupāvela nav rimta vērotāja, viņa ir erudīta, ekscentriska un brāzmaina. Tieši šis brāzmainums vietām sazvalsta darbu māksliniecisko līdzsvaru.

Valdis Grēviņš. Tas trakais kavalieru gads. Nordik, 2007

Valda Grēviņa trīs plānās grāmatiņās (izlasi ieskaitot) laimīgā kārtā biju ielasījies jau zēnībā; daudzas rindas, panti, pa kādam īsam dzejolim bija iekalušies manā kūtrajā atmiņā uz mūžu. Un nekas jau nav mainījies: dzejnieks suģestē joprojām. Šī ievērojamā sociāldemokrāta dzeja pirmām kārtām ir netēloti rēgaina, emocionāli nesimulēta, dramatiska, grūtsirdīga, jā, mistiska. Neraugoties uz autora deklarētajiem strikti materiālistiskajiem uzskatiem. Par mistiķi nekļūst, par mistiķi jāpiedzimst. Līdzīgi kā citam t. s. jaunromantiķim Jānim Ziemeļniekam. Šādas iedabas dzejnieku nav daudz ne vien latviešu, bet arī citu tautu literatūrā. Lakonisms, ritmiska daudzveidība, izteiksmes izslīpētība (nevis vienmuļš gludenums) – nebūt ne populārākās īpašības Grēviņa paaudzes dzejdariem. Šķiet, arī mūsdienās dažam būtu noderīga kāda šī spožā dzejnieka spēja – žanru nošķiršana, to juceklīga neputrošana. Ievērojams kreiss politiķis būdams, Grēviņš raksta aktuālus feļetonus, kopā ar buržuju rakstnieku Jāni Grīnu sacer satīrisku romānu. Taču lirikā viņš, ar pavisam maz izņēmumiem, paliek tīrs liriķis.

Piebilde. Kas notiek ar grāmatu vizuālo apdari? Jāņa Liepiņa zemes smaguma pielietais vijolnieks nu nekādi nesader ar grēviņisko Paganīni, ar visu šā dzejnieka garu. Manuprāt, nav paveicies arī Knutam Skujeniekam – kvazimākslinieciskās skrandas un fotoilustrāciju pliekanās alegorijas, savukārt Laimai Muktupāvelai – tā sakot, otrā uzlējuma ezoterisku bilžu izpunktierētā dzīļdomība.

***

Kārlis Vērdiņš

Knuts Skujenieks. Mūsu dzīve nokalpotā. Nordik, 2007

Sirmais klasiķis Skujenieks iegājis tajā mūža posmā, kurā vairs nuzdod izmisīgus jautājumus, drīzāk meklē savu vērtību apliecinājumu un mūža rezumējumu. Dzejoļi tapuši no 1996. līdz 2005. gadam un atspoguļo mūža novakares sajūtas – pasaule mainās pārāk strauji, lai mēs spētu mainīties tai līdzi, vecums nes gan viedumu un rāmumu, gan arī smeldzi un sajūtu, ka kaut kas tomēr palicis nepiepildīts un neizdarīts. Rodas iespaids, ka vienam latviešu dzejniekam mūžs patiešām bijis jānokalpo – tā kopsavilkumā maz ēverģēlību un estētisku kaprīžu, vairāk apcerīguma un apziņas par neiespējamību salāpīt šo pasauli. Viens punkts jānoņem par pārlieku jau nu deklaratīvajām grāmatas ilustrācijām.

Laima Muktupāvela. Totēmi. Jumava, 2007

Grāmatas sarkanie vāki ir pieteikums agresīvi sievišķīgai īsprozai. Autore stāstā Lauvene iemanto mazliet no Šeherezades vaibstiem – izstāsta stāstu Maltas tirgonim, lai tas nolaistu cenu kārotajiem auskariem. Kā redzams šajā grāmatā, mūsu latviešu Šeherezadei vis nedraud nāvessods par izdomas trūkumu – stāsti raiti satamborēti cits aiz cita, un die"s, dod adresātam vīrišķim būt tik stipram, lai pats nenogāztos no kātiem, tos klausīdamies. Šo stāstu trūkums ir autores apziņa, ka viss zem saules ir aprakstīšanas vērts – nerodot katram stāstam kādu aizraujošu tēmu, kura nestu autori (kā tas bija izdevies Muktupāvelas veiksmīgākajos darbos par latviešu šampinjonu lasītājiem un Emīliju Benjamiņu), pastāv risks, ka īsproza sairst sievišķīgā pačalošanā par visu un neko. Šķiet, pārāk viegli šī proza plūdusi no autores spalvas.

Valdis Grēviņš. Tas trakais kavalieru gads. Nordik, 2007

"Labi aizmirsts vecais" – tā varētu raksturot Grēviņa dzejas atgriešanos aktīvajā lasīšanas apritē. Nordik labā un vajadzīgā latviešu dzejas vēstures sērija, sākta ar Veidenbaumu un Poruku, papildināta ar skumjā, pesimistiskā jaunromantiķa Grēviņa lirikas izlasi. Labāko dzejoļu fantastiskais vieglums un muzikalitāte liecina, ka tie godam izturējuši laika pārbaudi un runā par pārlaicīgām lietām, kurās nekas nav mainījies aizritējušo gadu desmitu laikā. Nav brīnums, ka dažādi komponisti daudzus dzejoļus izmantojuši par dziesmu tekstiem – vai gan Grēviņa dzejas universalitātei var būt labāks apliecinājums par Līvu komponēto Dzelzsgriezēju, ko Grēviņš sarakstījis 1920. gadā?

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/15/07

- VESTSAIDAS STĀSTS ARĪ ŠORUDEN.Pērnajā rudenī rādītā mūzikla Vestsaidas stāsts producents BT 1 Music nolēmis šogad skatītājiem piedāvāt vēl astoņas mūzikla izrādes latviešu valodā, un jau šobrīd ir sākusies biļešu iepriekšpārdošana. Mūzikls Vestsaidas stāsts notiks no 10. līdz 18. novembrim Ķīpsalas hallē. Iepriekšpārdošanā biļetes uz dienas izrādēm maksā no pieciem līdz 20 latiem, uz vakara izrādēm – no sešiem līdz 25 latiem.

- ARSENĀLS STRĀDĀS ARĪ LĪGO SVĒTKOS. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) informē, ka 22. jūnijā pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes LNMM un izstāžu zālē Arsenāls būs apskatāmas no pulksten 11 līdz 17. Sestdien un svētdien LNMM būs slēgts, bet Arsenāls 23. jūnijā strādās no pulksten 11 līdz 16; 24. jūnijā – no pulksten 11 līdz 17.

- ČUKSTU AKMENS – PIRMAIS. Noslēdzies 4. starptautiskais akmens tēlniecības simpozijs Ventspilī, kura laikā gandrīz divu nedēļu garumā Piejūras brīvdabas muzejā tēlniecības darbnīcā Ventspils – 2007 strādāja septiņi mākslinieki no četrām valstīm, tostarp Solveiga Vasiļjeva, Indulis Ranka, Pauls Jaunzems un Ģirts Burvis no Latvijas. Žūrija Ventspils galvenās arhitektes Daigas Dzedones vadībā pirmo vietu piešķīra tēlniekam Ģirtam Burvim par darbu Čukstu akmens, par otru labāko atzīts Francijas mākslinieka Alex Labejof darbs Laiks izgaist, bet trešo vietu ieguva Vācijas pārstāvis Tobels ar darbu Virpulis.

- LATVIJAS LAIKMETĪGĀ MĀKSLA FRANKFURTĒ. Eiropas Centrālā banka (ECB) 20. jūnijā atklās 15. izstādi sērijā Eiropas Savienības dalībvalstu laikmetīgā māksla, kas prezentēs Latvijas laikmetīgo mākslu. Izstādē būs skatāmi Latvijas mākslinieku darbi no jaunā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas, kuras izveide sākās 2005. gadā. No muzeja kolekcijas izstādei atlasīti gan Latvijas jaunās mākslinieku paaudzes darbi, gan to mākslinieku darbi, kuri 20. gs. 80. un 90. gados noteica Latvijas mākslas jauno virzienu. Šo izlasi papildina Ilmāra Blumberga (attēlā), Edvarda Grūbes, Helēnas Heinrihsones un Ģirta Muižnieka darbi no Latvijas Bankas mākslas darbu kolekcijas. Izstādi atklās Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tā būs aplūkojama līdz 14. septembrim Eiropas Centrālajā bankā – Kaiserstrasse 29 Frankfurtē pie Mainas.

- GARĪGĀS MŪZIKAS FESTIVĀLS. Sākusies biļešu tirdzniecība uz starptautiskā garīgās mūzikas festivāla koncertiem, kas notiks no 14. augusta līdz 11. septembrim. Šis ir festivāla desmitais jubilejas gads, un festivāla rīkotājs, valsts akadēmiskais koris Latvija klausītājiem sarūpējis vairākus muzikālus pārsteigumus. Viens no tiem – Leonarda Bernstaina Mesas pirmatskaņojums Latvijā. Uzvedumā līdzās korim Latvija piedalīsies arī Rīgas Doma zēnu koris, koris Kamēr..., Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, folkloras grupa, džeza grupa Kārļa Lāča vadībā un solisti Kristīne Gailīte, Intars Busulis, Linda Leen, Amber, Jānis Apeinis, Ilona Bagele, Andris Ērglis, Normunds Jakušonoks u. c. Savukārt festivāla noslēguma koncerts Sākumā bija vārds 11. septembrī Sv. Pētera baznīcā tiks veidots sadarbībā ar Dzejas dienu organizatoriem un Rakstnieku savienību un reizē būs arī Dzejas dienu atklāšanas koncerts.

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/21/07

- LATVIJAI – ZELTS. Ar divām zelta medaļām novērtēta Latvijas studentu dalība 11. Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē. Pirmo reizi kvadriennāles vēsturē tika pasniegtas divas zelta medaļas Studentu ekspozīcijai un "jaunajam daudzsološajam talantam", un abas ieguvusi Latvija – Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļas studenti (Laura Kovaļevska, Artūrs Arnis, Magone Šarkovska, Rūta Bīriņa, Evija Kulmane, Reinis Suhanovs, Jānis Esītis, Kristiāns Brekte, Līga Lazdiņa, Henrijs Grabovkis, Dace Pudāne, Uģis Bērziņš un Epa Kubu) par ekspozīciju Uzspēlēsim Bulgakovu!, vadītājs profesors Andris Freibergs, un 4. kursa students Reinis Suhanovs kā daudzsološākais jaunais scenogrāfijas talants par M. Bulgakova Meistars un Margarita maketa asprātību un vienkāršību. Latvijas Nacionālo ekspozīciju 11. Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē veido Monikas Pormales darbi. Kvadriennāle ir atvērta vēl līdz 24. jūnijam.

- AIGARA BIKŠES INSTALĀCIJA JAPĀNĀ. Pagājušajā sestdienā Japānā, Aumori mūsdienu mākslas centrā, atklāta izstāde, kurā eksponēta Aigara Bikšes instalācija Labo latviešu un japāņu acīmredzamie, bet neticamie piedzīvojumi 18. gadsimta otrajā pusē. Modelējot japāņu un latviešu iespējamo vēsturisko saskarsmi un materiālā kultūras mantojuma pieredzes apmaiņu, Aigara Bikšes projekts reflektē globalizācijas procesus pasaules kultūrā un rada pseido laboratorijas un eksperimentālas vides iespaidu. Projekts akcentē izmaiņas kultūrā, kas ir neizbēgamas, notiekot zīmju un sistēmu apmaiņai starp tautām. Instalācija veidota kā diorāma, kurā izvietota 18. gs. stilā veidota latviešu zvejnieku sēta, tradicionāla japāņu zvejnieku sēta un netālu esošās ogļu raktuves, kurās strādā krievu strādnieki. Būtiska projekta sastāvdaļa ir plastilīna animācijas filmas veidošana (operators Viesturs Graždanovičs), kas notiks skatītāju klātbūtnē divu nedēļu laikā. Japānas skatītājam viegli uztveramā komiksu sistēmā dienu pēc dienas tiks fiksētas ciematā notiekošās kultūras transformācijas.

- DACE RUKŠĀNE VĀCU BRIGITTE. Trešdien tulkotājs Matiass Knolls devies uz Zārbrikeni, lai festivāla Musikfestspiele Saar-Nordische Musik ietvaros teātrī Blauer Hirsch (Zilais briedis) uzstātos ar mūsmāju autoru tekstiem, tostarp Marģera Zariņa, Anatola Imermaņa, Māra Čaklā, Māras Zālītes, Ingas Ābeles un Kārļa Vērdiņa darbiem. M. Knolls lasīs arī Daces Rukšānes romāna Warum hast du geweint (Kāpēc tu raudāji?) fragmentu, un tieši 20. jūnijā vienā no lielākajiem vācu sieviešu žurnāliem Brigitte iznāk rakstnieces portrets Das bĻse Mädchen (Sliktā meitene). Kopš grāmatas izdošanas šā gada februārī recenzijas un rakstnieces portreti parādījušies gan Šveices NZZ un vācu FAZ, gan TV raidījumos Kulturzeit un titel thesen temperamente.

- LNSO SPĒLĒS ITĀLIS. No 15. līdz 19. jūnijam notika konkursi uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra arfu grupas koncertmeistara, I vijoļu grupas tutti mākslinieka, obojas koncertmeistara un trompešu grupas koncertmeistara un koncertmeistara vietnieka vietu uz pilnu slodzi. Pirmo reizi konkursi bija starptautiska mēroga, un, pamatojoties uz žūrijas lēmumu, Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī turpmāk oboju grupas koncertmeistars būs itālis Andrea Gallo. Arfu grupas koncertmeistare – Jekaterina Suvorova, I vijoļu grupas tutti māksliniece – Ilze Kirsanova. Konkursā uz trompešu grupas koncertmeistara vietu, pēc žūrijas domām, neviens no pretendentiem neatbilda izvirzītajām prasībām, atkārtots konkurss tiks rīkots pēc viena gada.

Līvija Dūmiņa,  06/22/07

- CERĪBU LAIKS LIELVĀRDĒ. Mākslas fotogrāfiju izstāde Cerību laiks, kas nesen bija skatāma Rīgā, līdz 20. jūlijam aplūkojama Lielvārdē, Pumpura muzejā. Izstādē apskatāmi fotomākslinieka Valtera Poļakova autordarbi – 35 mākslas lielformāta fotogrāfijas, kurās attēlotas sievietes, bērniņu gaidot. Katras topošās māmiņas sejā, katrā auguma līnijā jaušama laime, mīlestība, cerība un lepnums par sievietes sūtību – cilvēces turpinājumu. Izstādes laikā tiks vākti ziedojumi misijai Pakāpieni – grūtnieču un pamestu bērnu organizācijas atbalstīšanai.

- PAR DZEJU UN ATDZEJU. 29. jūnijā pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē Dagnija Dreika ielūdz uz dalīšanos dzejas un atdzejas pieredzē. Vakara īpašā viešņa būs Roze Marija Fransuā (Beļģija), piedalīsies filoloģe Astra Skrābane un aktrise Dace Makovska.

 

 

 

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  06/19/07

- VOLDEMĀRAM MISIŅAM 125. Tikai vēl šonedēļ, līdz 25. jūnijam, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Pasākumu zālē ir iespēja apskatīt izstādi Kolekcionāram Voldemāram Misiņam 125. Voldemārs Misiņš ir ievērojams ne tikai kā viens no starpkaru laika pazīstamākajiem kolekcionāriem, bet arī kā kulturāls un daudzpusīgs cilvēks. Izstādē būs apskatāmas 200 medaļas un monētas, kuru hronoloģiskais datējums ietilpst laika posmā, sākot no 14. gs. Livonijas ordeņa valsts naudas, līdz pat 20. gs. sākumam. Izstādītā kolekcija sniedz priekšstatu par Latvijas teritorijas pārvaldītājiem cauri laikam, kā arī ieskicē citu valstu (Austrijas, Vācu Svētās Romas impērijas, Dānijas un Spānijas) maksājuma līdzekļus. Līdzās papīra naudai un monētām izstādīti ordeņi un nozīmes. Voldemāra Misiņa no 1928. līdz 1929. gadam Valsts Vēsturiskajam muzejam nodotajā kolekcijā ir nozīmīgi un vērtīgi muzeja krājuma eksemplāri.

- IEMĪLOTIES JŪRNIEKĀ. Līdz 7. jūlijam ir iespēja aplūkot figurālās eļļas glezniecības darbus galerijā Istaba Andras Otto izpildījumā. Tā ir izstāde ar nosaukumu Iemīloties jūrniekā. Cilvēks māksliniecei šķiet pats emocionālākais un saistošākais gleznas saturs, tāpēc viņam arī veltīta izstāde. Caur intīmu portretisko pieeju māksliniece cenšas atklāt sevi dažādos noskaņojumos, jo citus pagaidām tik labi nepazīst.

- ĪPAŠĀ ITĀLIJAS ATMOSFĒRA. Galerijā Mūrnieks līdz 21. jūlijam apskatāma Martas Jurjānes un Edas Dites Brūveres izstāde Umbrijas Tiramisu. Tiramisu (itāļu val.) nozīmē – pacel mani uz augšu, bet Umbrija ir pasakains Itālijas vidienes apgabals, kas ar savu dabas spēku spēj saviļņot un garīgi pacilāt tur nonākušos. Mākslinieces Marta Jurjāne un Eda Dita Brūvere nav izņēmums – pavadot desmit maija dienas Umbrijas dabas plenērā, tapa pasteļi un eļļas gleznas, kurās atspoguļojas īpašā Itālijas atmosfēra un krāsa.

- PORCELĀNA APGLEZNOTĀJI. No 11. jūnija Eiropas Komisijas pārstāvniecības izstāžu zālē Rīgā, Aspazijas bulvārī 28, apskatāmi starptautiskā porcelāna apgleznošanas simpozija dalībnieku darbi. Simpozijs notika Zvārtavas pilī, un mākslinieku vidū bija ne tikai porcelāna apgleznošanas meistari, bet arī citu mākslas veidu pārstāvji no dažādām pasaules valstīm: Elsa Alayese no Francijas, Marjolijn Erdtsieck un Timon Hagen no Nīderlandes, Aysegul Ozen, Melek Sahindokuyucu, Sidika Sibel Sevim, Cemalettin Sevim no Turcijas, Darina un Peter Matis no Slovākijas, Billie Jean Theide no ASV, Aigi Orav no Igaunijas, Borisa Danilov no Ukrainas, Ekaterina Ominina un Sergey Sokolov no Krievijas. Simpozija laikā mākslinieki dalījās pieredzē par porcelāna apgleznošanas paņēmieniem un tehnikām, vienlaikus iekļaujot Latvijas mākslas dzīvi starptautiskā apritē un popularizējot vietējās tradīcijas. Simpozija aizsākumi meklējami 1985. gadā, un nu pēc ilgāka pārtraukuma tradīcija ir atjaunota. Šis ir jau desmitais saiets pēc kārtas. Izstāde, kuras tematisko kodolu veido Eiropas Savienības jubileja – 50 gadi, apskatāma līdz 31. jūlijam.

 

Nezaudēt un pārmantot

Aija Jansone,  06/16/07    Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā apskatāma retrospektīva lietišķās mākslas izstāde Atkal kopā.

Pērn, kad Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs saņēma nozīmīgu 20. gs. otrās puses Austrālijas latviešu lietišķās mākslas darinājumu dāvinājumu, radās doma tos parādīt izstādē.

Attīstot šo ideju, organizētāji nolēma parādīt arī Kanādā un Dānijā dzīvojošo latviešu darinājumus, kas iegūti muzeja krātuvēs, papildinot ar tā paša laika pašmāju daiļamatnieku izstrādājumiem.

Līdz 28. jūnijam skatītāju vērtējumam nodota daiļamatniecības darinājumu izstāde ar 20. gs. 70.–80. gados tapušiem latviešu meistaru darbiem Atkal kopā, kas uzskatāmi parāda divu dažādus latviešu daiļamatniecības virzienu – emigrācijas (tautā saukti par ārzemju latviešiem) un pašmāju latviešu – lietišķās mākslas attīstību. Šīs daiļamatnieku grupas dzīvojušas dažādās zemēs konkrētos vēsturiskos, sociālekonomiskos un emocionālos apstākļos. Tas arī noteica darbības prioritātes, mērķus un attīstības virzienus.

Izstādē apskatāmi 427 daiļamatniecības darbi, no tiem 96 – svešatnē dzīvojošo latviešu darinājumi: dekori, keramika, kokgriezumi, metāldarbi, tekstilijas (audumi, izšuvumi, tautas tērpu daļas). Visi eksponāti ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja īpašums un pārstāv visus latviešu lietišķās mākslas žanrus: tekstilmākslu (audumus, rokdarbus), kokapstrādi, klūgu un saknīšu pīšanu, keramiku (podniecību), ādas māksliniecisko apdari, metāla kalšanu un rotu darināšanu. Lietišķās mākslas eksponātu klāsts rādīts, pārstāvot visus Latvijas kultūrvēsturiskos apgabalus. Izstādē redzamas gan arheoloģiskā un etnogrāfiskā materiāla izcilas kopijas, gan jaunrades darbi.

Tekstilmāksla Latvijā ir vispopulārākā daiļamatniecības nozare (62% daiļamatnieku), tāpēc arī izstādē dominē tekstilizstrādājumi (audumi un rokdarbi), bet līdzās tiem izstādīti labākie paraugi no pārējiem lietišķās mākslas žanriem proporcionāli to īpatsvaram daiļamatniecībā. 20. gs. beigās Latvijā ar tekstilmākslu nodarbojās 62%, ar rotu kalšanu 11%, ar klūdziņu un saknīšu pīšanu 9%, ar keramiku 6%, ar kokgriešanu 5%, ar ādas māksliniecisko apdari 4%, ar metāla kalšanu 3% daiļamatnieku.

Lai labāk izprastu iemeslus, kāpēc emigrācijā dzīvojošo latviešu lietišķās mākslas darinājumi gāja pa citu attīstības ceļu nekā Latvijā, nedaudz ielūkosimies apstākļos, kas ietekmēja šos procesus.

Vairāki tūkstoši latviešu Otrā pasaules kara laikā bija spiesti atstāt Latviju. Aizbraucot no Latvijas, daudzi paņēma līdzi tikai pašu nepieciešamāko izdzīvošanai, kā arī, viņuprāt, vērtīgākās grāmatas. Daudzi aizbraucēji bija labi izglītoti, "audzināti Latvijai", tādēļ, lai arī tālu prom no dzimtenes, savu mūžu, veltīja Latvijai. Šiem cilvēkiem bija svarīgi nezaudēt saikni ar dzimteni un tautas kultūru, tāpēc savā daiļradē viņi rūpīgi studēja senos materiālus un strādāja pie precīzu atdarinājumu veidošanas, bet jaunradē vadījās pēc sava laika izcilā pedagoga – mākslinieka A. Dzērvīša – izstrādātās teorijas par laikmetīgi īpatnējo latvisko lietišķās mākslas radīšanu. Viņš mācīja, ka vajag pašiem veidot jaunas kompozīcijas, radīt jaunus lietišķās mākslas darbus, bet to radīšanai nepieciešamas labas zināšanas rakstu, krāsu un formu kompozīcijās, kā arī tehniku un materiāla īpašību pilnīga pārzināšana. Lai arī A. Dzērvītis mira, nesasniedzot pusmūžu (1942), viņš uz senču mantojuma pamata bija radījis jaunu, viņaprāt, laikmetīgu latvisko lietišķo mākslu. A. Dzērvīša darbu trimdā turpināja viņa dzīvesbiedre Aleksandra Dzērvīte, kura par savu mītnes zemi izvēlējās Kanādu, savukārt viņas skolniece un domubiedre Lidija Beklešova, A. Dzērvīša ideju vadīta, aktīvi darbojās Austrālijas latviešu sabiedrībā kopā ar savu dzīvesbiedru Sergeju Beklešovu.

Faktiski katrā latviešu mītnes zemē izveidojās spēcīgi latviešu sabiedrības centri, kuros darbojās latviešu lietišķās mākslas dažādu žanru meistari. Viņi darināja lietišķās mākslas priekšmetus pēc 30. gados profesionālo mākslinieku J. Bīnes, A. Cīruļa, A. Dzērvīša, J. Madernieka kompozīciju metiem, kā arī ļoti rūpīgi turpināja līdzatvesto materiālu studijas, pētīja seno rakstu kompozīcijas, to veidošanas pamatprincipus un uz iegūto zināšanu bāzes veidoja jaunas; to labi redzam izstādē eksponētajos darinājumos. Svešatnē tapušas izcilas, latviešu tradicionālo rakstu iespaidā veidotas dekoratīvo spilvenu un sienas segu – dekoru – kompozīcijas, ļoti rūpīgi tradicionālā tautas tērpa detaļu darinājumi, kokgriezumi, keramika, tautas tērpu rekonstrukcijas un dažādi suvenīri. Šajos darinājumos dominē centrālā kompozīcija ar saules vai Austras koka (augošā raksta) motīvu. No tālienes atceļojošie priekšmeti galvenokārt ir visai nelieli. Tas izskaidrojams gan ar transportēšanas grūtībām, gan lietišķās mākslas darināšanas specifiku – nelielus priekšmetus varēja uzdarināt katrā mājā bez īpašām tehniskām ierīcēm (stellēm u. c.), tāpēc to klāsts ir lielāks. Protams, aizbraucēju vidū bija arī izcilas audējas, kurām izmēros lielos aužamos stāvus nācās pagatavot no jauna, lai arī tālumā no dzimtenes nodotos iemīļotajai nodarbei.

Lietišķās mākslas attīstība Latvijā gāja nedaudz atšķirīgu ceļu, tā nebūt nebija viendabīga. Šo mākslu radīja, patērēja un saglabāja dažādi sociālie slāņi, kuriem bija atšķirīgas prasības un gaume. Lietišķā māksla Latvijā bija tautas meistaru apzināta radošo ieceru izpausme ar nolūku saglabāt vēsturisko atmiņu un nacionālo pašapziņu. Vēsturiski 20. gs. pirmajā pusē latviešu tautas māksla bija izveidojusies kā profesionāļu un neprofesionāļu kopīgs lolojums uz tradīciju bāzes.

Pēc Otrā pasaules kara daiļamatnieki Latvijā darbojās individuāli vai, sākot ar 1947. gadu, dibināja tautas lietišķās mākslas entuziastu pulciņus un studijas, kuras vadīja profesionāls daiļamatnieks. Apvienības turpināja 20. gs. 20.–30. gados sākto tautas lietišķās mākslas izzināšanas, apmācības un popularizēšanas darbu. Par tautas mākslas organizētāju Latvijā kļuva Kultūras ministrijas pakļautībā esošais Emīla Melngaiļa Tautas mākslas centra (TMC) lietišķās un tēlotājas mākslas nodaļa. Šī institūcija kopš 1957. gada vada un organizē daiļamatniecības meistaru kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, rīko kursus, izstādes, konsultācijas. Tas ir liels metodisks darbs tautas lietišķās mākslas saglabāšanā un attīstīšanā. Šajā laikā latviešu daiļamatnieku vidū radās vairākas spēcīgas radošas personības, kuras lielā mērā ietekmēja konkrētā žanra attīstību tālākajos gados. Piemēram, tekstiliju darināšanā lielas autoritātes Latvijā bija aušanas un rokdarbu pedagoģes Erna Rubene, Emma Skujiņa, Alīda Zomberga, keramikā – Eduards Detlavs, kā arī ādas plastikas meistare Vera Cepurīte, kokamatniecības meistars Voldemārs Tiltiņs un metālkalējs Džems Bodnieks (vecākais) u. c. 20. gs. 70.–80. gados Latvijā bija mainījušies tautas mākslas kā materiālo un estētisko vērtību radītājas utilitārie un estētiskie kritēriji. Atšķirībā no svešatnes latviešiem Latvijā dzīvojošie meistari radīja virkni lielapjoma darbu ar izteiktu praktisko nozīmi un tendenci uz dekoratīvismu. Priekšplānā bija izvirzījies uzdevums radīt mājīgumu un skaistumu dzīvojamās un sabiedriskajās telpās, tika veidoti telpu iekārtas ansambļi, kuru aizsākumi meklējami galvenokārt 20. gs. pirmās puses profesionālo mākslinieku darbībā. Meistaru grupas darināja veselas priekšmetu kopas – ansambļus, kuros ietilpst tekstilijas, mēbeles un trauki. Vienu šādu ansambli redzam arī izstādē, un tas labi raksturo tajā laikā dominējošo daiļamatniecības attīstības virzienu.

Izstādē vislielāko mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un darba paņēmienu bagātību redzam audumos un rokdarbos, jo to darināšana mājas apstākļos Latvijā bija saglabājusies gan kā dzīves nepieciešamība, gan kā tradīcija. No audumiem izstādē redzam etnogrāfisko jostu grupu, izcilas jostu segas, Vidzemes šatierdeķus, kā arī pārējo Latvijas novadu tradicionālos audumus. No platajiem apģērbu audumiem izstādi rotā dažādos pinumos un krāsu salikumos austie lielie lakati. Plašs ir linu galdautu un dvieļu klāsts. Te labi var redzēt jaunos galdautu rakstu un krāsu meklējumus, kā arī rokdarbnieču meistarību dvieļu galu dekoratīvajā apdarē. Izšuvumi salīdzinājumā ar 20. gs. pirmās puses balto un krāsaino izpildījuma tehniku darinājumiem ir smalkāki un trauslāki, tiem mazāk uzsvērts raksts.

Ādas plastikas meistari galvenokārt sevi realizējuši grāmatu iesiešanas un dekoratīvu vāku veidošanā.

Arī keramika Latvijā bija ļoti populāra. Keramiķi aktīvi darbojās visos Latvijas novados un centās saglabāt savam vēsturiski etnogrāfiskajam novadam raksturīgo izstrādājumu stilu. Izstādē redzam labākos paraugus no Latgales, Vidzemes, Kurzemes un Rīgas.

Kokapstrāde 20. gs. 70.–80. gados bija radošo meklējumu stadijā, meistari galveno uzmanību pievērsa koksnes šķiedras dabīgo dekoratīvo īpašību izcelšanai. Kokamatniecības meistari darināja arī atsevišķus mēbeļu komplektus, gaismas ķermeņus un sīkus koka izstrādājumus, galvenokārt suvenīrus.

70.–80. gados pinēji visai daudz darināja dažādas tīnes, kas paredzētas tekstiliju un citu priekšmetu glabāšanai. Tīņu pinumi sasaucas ar sētuvju un grozu pinumiem, to faktūru dažādo klūgu blīvējums vai retinājums, kā arī dažādas pīnes. Izstādē bagātīgi pārstāvēti arī smalkie saknīšu pinumi.

No rotkaļu veikuma izstādē apskatāmi darinājumi no dzintara, kā arī metāla rotas – arheoloģiskā un etnogrāfiskā materiāla studijas. Maz ir metālkalumu. 70.–80. gados kala liela apjoma darbus, kurus ir grūti eksponēt izstādēs, tāpēc tiek rādīti vieglāk pārvietojamie mazgabarīta priekšmeti. Šā laika metālkalumos raksturīga tendence visu priekšmeta dekoratīvo slodzi aizpildīt ar konstruktīvi rotājošām detaļām.

Tautas lietišķās mākslas studijām Latvijā ir vairāk nekā 50 gadu darba pieredze. To spēks slēpjas interešu kopībā, brīvā laika piepildījumā, savu radošo potenču attīstībā, paaudžu pārmantojamībā, darba tikuma audzināšanā, mājas un sadzīves kultūras ieaudzināšanā, patriotisko jūtu izkopšanā. Arī tālāko tautas mākslas saglabāšanu un attīstību saskatām tieši šajā daiļamatnieku studiju darbībā, jo tajās saglabājas tradicionālās lietišķās mākslas trīs būtiskas iezīmes: tradīciju pārmatošana; tradīciju variēšana un attīstība; kolektīva radošā darbība. Tam jāpievieno profesionālās lietišķās mākslas un modes strāvojumu ietekme, kas atkarīga no kolektīva vadītāja profesionālās sagatavotības, tautas mākslas tradīciju zināšanas un izpratnes, kā arī no mākslinieciskajām interesēm.

Ejot laikam līdzi, latviešu tautas lietišķā māksla arī turpmāk attīstīsies un mainīsies. Lai nepazaudētu to, kas mums vēl saglabājies, jāveic liels sabiedrības audzināšanas un apmācības darbs. Jādomā un jāstrādā pie jaunas, laikmetam atbilstošas kultūrpolitikas radīšanas, kā arī visu pasaules latviešu radošās darbības apvienošanas, lai nepārtrūktu saite ar tradicionālo kultūras mantojumu. Domājams, ka šādas kopīgas pašmāju un ārzemju latviešu tautas lietišķās mākslas izstādes ir aizsākums kopīgajā ceļā uz latviešu tautas kultūras saglabāšanu un tālāk attīstību.

1. Dzērvītis A. Latviešu tautas uzvalki – Rīga, 1931 – 44 lpp.; Dzērvītis A., Dzērvītis Al. Tīkla darbi – Rīga, 1934 – 63 lpp.; Dzērvīši Al. un A. Meiteņu rokdarbi. I – Rīga, 1935 – 103 lpp.; Dzērvīši Al. un A. Meiteņu rokdarbi. II – Rīga, 1936 – 127 lpp.; Dzērvīte A., Dzērvītis A. Rokdarbu metodika – Rīga, 1937 – 80 lpp.; Zeltenes rokdarbi – Logu aizkari – 1937 – 24 lpp.; Mājīgs dzīvoklis – Rīga, 1939 – 196 lpp.; Dzērvīte A., Dzērvītis A. Latviskie baltie izšuvumi – Rīga, 1943 – 54 lpp.; Dzērvītis A., Sunepska N. Baltie darbi. I – Rīga – 1933 – 78 lpp.; Dzērvīši A. un Al., Sunepska N. Baltie darbi I –Rīga – 1935 – 94 lpp.; Dzērvītis A., Sunepska N. Krāsainie darbi. I – Rīga – 1934 – 71 lpp.

 

Chateau manierīgums un šarms

Lauma Mellēna,  06/21/07    XIII Senās mūzikas festivāls Rīgā un Rundālē.

Pagājušajā nedēļā Rīgā un Rundālē izskanēja 13. starptautiskais Senās mūzikas festivāls, kas šogad priecēja ar reti krāšņu un daudzveidīgu programmu. Daļēji par to jāpateicas mazliet ieilgušajam Franču pavasarim, kas palīdzēja nodrošināt izcilu franču mākslinieku klātbūtni festivālā un piedzīvojumiem bagātu svētku kulmināciju svētdien Rundālē.

Svētku atklāšana notika vienā no skaistākajām Vecrīgas vietām, kas noslēpta nezinātāju acīm – Trīs brāļu iekšpagalmā. Šķiet, šis rūpīgi glabātais patvērums no ļaužu burzmas vecpilsētā varētu kļūt par tradicionālu vietu vasaras koncertiem. Protams, kā jebkuru brīvdabas pasākumu, to apdraud auto trokšņi un signalizācijas, kaiju klaigas un citi akustiskie (d)efekti, taču senatnīgo mūru ieskaujošais šarms barokālā muzikālajā noformējumā ir vienkārši neatvairāms, tāpat kā svētku fanfaras pūtēju izpildījumā pa Pils ielas 20. nama logiem.

Trīspadsmitais Senās mūzikas festivāls notika ar nebijušu vērienu. Viens no festivāla muzikālajiem un idejiskajiem līderiem Māris Kupčs priecājas, ka šogad iegādātie instrumenti – klavesīni un teorba – likti lietā, tāpat kā nesen Mūzikas akadēmijā iegādātās notis, kas stipri atvieglojušas darbu pie Kupča sapņa – iestudēt Hendeļa pēdējo operu Deidēmija. Tā izskanēja 15. jūnijā LNO Jaunajā zālē, kas gan noteikti nav piemērotākā telpa baroka mūzikas atskaņošanai, jo pietrūkst telpas, kur skaņai atstaroties un izskanēt pilnībā. Toties jāuzteic jaunie solisti – īpaši Ahilleja lomas atveidotāja Anna Krauja, Deidēmija Baiba Bartkeviča-Lay un Uliss – Rinalds Kandalincevs, kurš, šķiet, no baritona kļuvis par tenoru un priecēja visus ar šarmantu tembru un labi apgūtu baroka tehniku. Rīgas koncertos muzicēja arī viena no Eiropas spicākajām baroka vijolniecēm Kjāra Bjankīni, baroka orķestris Collegium musicum Riga, jaunie baroka mūziķi Alise Juška un Jānis Pelše, sievišķīgais un temperamentīgais trio Ieva Saliete, Daniela Helma un Izabella Lēmane, kā arī spožie franču ansambļi – Pjēra Robēra un Marēna Marē baroka mūzikas grupas.

Par baroka mūzikas citadeli kļuvis Vēstures un kuģniecības muzejs, kura Kolonnu zāle ir slavena ar savu lielisko akustiku. Muzejs bija arī viena no Senās mūzikas festivāla mājvietām, taču īpaši gribētos izcelt koncertu Ielūdz Bahs, kura idejas autors ir talantīgais obojists Egils Upatnieks. Koncertā izskanēja Johana Sebastiana Baha un viņa laikabiedra, maz zināmā Jana Dismasa Zelenkas mūzika. Šo koncertu ar panākumiem noteikti varētu atkārtot nākamajā ziemā tradicionālajā Baha kamermūzikas festivālā, jo tas apvieno vairākus nozīmīgus faktorus – līdzās rūdītiem profesionāļiem (Normunds Šnē, Māris Kupčs) muzicē jaunie latviešu mūziķi (Egils Upatnieks, Agnese Kanniņa-Liepiņa, Jānis Semjonovs, Jānis Stafeckis), un koncertā izskan Baha un viņa laikabiedra Zelenkas darbi, kas īsteno vienu no Baha kamermūzikas festivāla pamatnostādnēm – meklēt jaunus kontekstus Baha mūzikas atskaņošanā.

Neraugoties uz spilgtajiem koncertiem Rīgā un Jūrmalā (Pjēra Robēra ansamblis koncertēja arī Dubultu baznīcā), par festivāla kvintesenci kļuva Rundāle, kur pati vide jau saistās ar galantumu, izsmalcinātību un aristokrātiskām izpriecām. Svētdien Rundāle atplauka mūzikai un citām galma izpriecām, jo pils parastajiem apmeklētājiem no pulksten 14 bija slēgta, ieeju atvēlot tikai Senās mūzikas festivāla viesiem un klausītājiem. Koncertu maratons aizsākās ar jau pieminētā trio Ievas Salietes, Danielas Helmas un Izabellas Lēmanes koncertu Franču galma izpriecas, ko turpināja Pjēra Robēra ansamblis un Rīgas Doma zēnu koris koncertā Eņģeļu balsis. Paralēli koncertiem apmeklētājiem bija iespēja baudīt pastaigas ziedošajā Rundāles pils dārzā, kur tos gaidīja gan marcipāna meistare, gan dāvanu darbnīciņa, karuselis bērniem un citas iespējas lieliski pavadīt laiku, lavierējot starp uzstādītajām 18. gadsimta uguņošanas uzpariktēm. Vakara spilgtākie pasākumi sākās ap septiņiem vakarā, kad Baltajā zālē notika kontrtenora Sergeja Jēgera koncerts. Dziedātājs kā allaž apbūra publiku ar savu vienreizējo tembru un tehniku, muzicējot kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga un Rundāles koncertu muzikālo vadītāju Andri Veismani, pie kura savulaik arī skolojies. Čīkstošās Rundāles gaiteņu grīdas, reibinošā liliju smarža un neizturamais karstums, kas lika atsaukt atmiņā piedzīvotos izlaidumus, nespēja ietekmēt Sergeja Jēgera balss izraisīto eiforiju tā, ka, pat rakstot šīs rindas, pieķēru sevi dungojam koncertā atskaņoto Orfeja āriju Que faro senza Eurydice... no Orfeja un Eiridīkes. Koncertu maratons turpinājās ar izcilā Marēna Marē ansambļa performanci Mūzikas un vārda slavinājums, ko kuplināja traktātu un fabulu lasījums izcilā franču baroka aktiera Manuela Vēbera izpildījumā, izsmalcināto baroka baletu Donžuāns pils pagalmā Francijas deju kompānijas L"Eventail interpretācijā, vainagojoties ar 18. gadsimta uguņošanu un koncertu pils dārzā. Jāsaka, šajā uguņošanā bija kaut kas senatnīgi arhaisks vārda vislabākajā nozīmē bez milzīgiem blīkšķiem un necaurredzamiem dūmiem. Dūmi bija un blīkšķi arī (ieskaitot pāris visnotaļ modernās palmas uguņošanas performances finālā), bet tas viss tik ļoti kamerstilā ieturēts, mīļš un Rundāles ballei piemērots. Pils pagalma tumsā zem jauna mēness un vienas zvaigznītes veclaicīgās rotējošās uguņošanas konstrukcijas ar dzīvo mūziku fonā piešķīra pasākumam maģisku noskaņu, par spīti uzmācīgajam nakts mitrumam. Šķiet, šajā Senās mūzikas festivālā Rundāle pa īstam atdzīvojās kā chateau. Mājās dodoties, pils pagrabā iegādājos Ronas sarkanvīnu, ko rotāja etiķete tieši ar šādu nosaukumu Chateau de Rundāle – franču vīndaru specveltījums tieši šai pilij. Senās mūzikas festivāls ticis pāri velna ducim krāšņi un ar franciski elegantu vieglumu. Gaidīsim nākamo!

 

Viedoklis: Shēma kā Striča vai Krēnenberga burlaku filmā?

Juris Kaža, žurnālists, Latvijas kinomatrogrāfu savienības biedrs  06/21/07    Gribu izteikt lielu izbrīnu, neizpratni un sašutumu par praktiski visas padomju laiku Latvijas mākslas un citu filmu (kopskaitā 125) autortiesību nacionalizēšanu un gatavošanos tās nodot privatizācijai privātpersonai Antonam Petrovskim.

Kas ir A. Petrovskis, cilvēks, kurš pārņems visu Latvijas pēckara audiovizuālo mantojumu? Šķiet, ka viņa zināšanas par iekāroto filmu krājumu un par ar visu savu tiesību atsavināšanu apdraudētajiem filmu autoriem ir nepilnīgas. Kur, piemēram, uzradies "Kapteiņa Enriko pulksteņa" (1967) nekur citur nepamanītais režisors Stričs? Un kā tik ilgi varēja darboties plašāk nepazīstamais precētais pāris (vai brālis un māsa?) režisors A. Rozenbergs un režisore A. Rozenberga? Vēl no nekurienes kinomākslinieku rindās parādījies kāds I. Krēnenbergs. Tad vēl, šķiet, no angļu kinopasaules A. Petrovska noskatītai Latvijas kino mantojuma masai pievienota "The arrows of robin hood" (1976).

Iesniegumā pamanītās kļūdas un neprecizitātes neliecina par nopietnu attieksmi un drīzāk norāda uz samērā virspusējām zināšanām par Latvijas kino vēsturi un mantojumu. Uz juridiski ļoti apšaubāma pamata iegūstot šo filmu krājumu ar tiesībām ar to rīkoties praktiski pēc saviem ieskatiem, nav izslēgti jauni, graujoši šo filmu izķēmojumi. Turklāt, nevar izslēgt iespēju, ka aiz A. Petrovska stāv kādi citi.

Līdz šim bijām pārliecināts, ka Latvija ir pievienojusies un respektē Bernas konvenciju, kur atzīts, ka audiovizuālu darbu autortiesības pieder šo darbu autoriem – režisoriem, scenāristiem, komponistiem u.tml. Zinām, ka AKKA-LAA iekasēja un maksāja autortiesību atlīdzību par padomju laika filmām to autoriem, tādiem, kā režisors Jānis Streičs. Tagad izrādās, ka AKKA-LAA ir faktiski piesavinājusies maksas par valstij piederošajām "autortiesībām".

Turklāt, A. Petrovskim gatavojas pat atdot neatdodamas tiesības, kā piem., ekranizēt, dramatizēt, vai citādāk pārveidot darbu. Piemēram, nekas netraucētu A. Petrovskim samontēt jaunu filmu "Limuzīns 24-25 Jāņu nakts krāsā neatgriežas", izmantojot kadrus gan no J. Streiča, gan Aloiza Brenča padomju laika darbiem.

Izbrīnu arī izraisa Kultūras ministrijas vēstule privatizācijas aģentūrai nr. 3.1-1401 no 2007. gada 13. februāra, kurā ministrija paziņo, ka valstij pieder šo autoru mantiskās izņēmuma tiesības. Latvijas Republikas likumdošanā un citos tiesību aktos nav tādu tiesisku aktu, kas nacionalizētu autortiesības.

Drīzāk gan šķiet, ka te uz vēl dzīvo autoru un citu autoru mantinieku tiesībām ir atrasts "Apbraucamais ceļš" (1986) vai arī visa šī darījuma likumībai trūkusi "Trīskārtēja pārbaude" (1969) un lietas darītas "Rīta miglā" (1966). Attiecība uz Kultūras ministrijas vēstulē klaji redzamo juridisko analfabētismu un nihilismu, nespējot atšķirt autortiesības no blakus tiesībām, šķiet, ka tur veselais saprāts ir devies "Atklātā pasaulē" (1979).

Varbūt Antona jurists viņam nav teicis "Parunā ar mani" (1975) un tagad, visas lietas ceļot gaismā, šis pilsonis var izskatīties kā "Pēdējais blēdis" (1966) un viņa aizstāvis varēs tikai secināt "Mans draugs, nenopietns cilvēks" (1975).

Tas viss arvien vairāk izskatās pēc kārtējās afēras, turklāt tādas afēras, kuras objekts nav kāda "Mājiņa kāpās" (1963), bet gan krietna daļa pēckara Latvijas filmu mākslas mantojuma. Cerams, ka daudz kas vēl tiks "Izmeklēšanā noskaidrots" (1981) un notiks "Sižeta pagrieziens" (1988) un šo filmu autortiesības paliks to faktisko autoru īpašumā.

Diemžēl ir pamatotas aizdomas, ka šajā valstī, kas līdzinās "Vārnu ielas republikai" (1970), ir iespējamas "Dāvanas pa telefonu" (1977) un cita "Apstākļu sakritība" (1987), kas šķiet dīvaina kā "Egle rudzu laukā" (1971) bet mums turpina apgalvot, ka "Viss kārtībā" (1988). Tādēļ lai šo jautājumu noskaidrotu iespējami objektīvi, veiksmīgas A. Petrovska shēmas izdošanās gadījumā, autoriem atsevišķi un Latvijas kinematogrāfijas savienībai pienāktos Latvijas valsti iesūdzēt tiesā, lai aizstāvētu savu un savu biedru autortiesības no nelikumīgas iztirgošanas. Jācer, ka tādā gadījumā pietiks ar Latvijas tiesu veselo saprātu un nebūs jāmeklē "Gaisma tuneļa galā" (1973) Eiropas Savienības iestādēs, kas beigsies ar kārtējo Latvijas pielikšanu pie kauna un apsmiekla staba.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Latvijā atklāta jauna ļoti bīstama augu slimība

LETA  06/15/07     Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot dekoratīvo stādu fitosanitārās pārbaudes, pirmo reizi konstatēja īpaši bīstamu slimību "Phytophtora ramorum", informē VAAD Augu karantīnas departamenta Atbilstības novērtēšanas sektora vecākā inspektore Ilva Freipiča.

Šī organisma atklāšanai jau ilgstoši tiek veiktas pārbaudes Latvijā izaudzētajiem un ievestajiem augiem, bet līdz šim tas mūsu valstī nebija atrasts.

Ar slimību inficēti rododendra stādi Latvijā ievesti no Polijas.

Šīs infekcijas izraisītā slimība ir bīstama, jo inficētie augi ātri aiziet bojā un nav efektīvu preparātu slimības apkarošanai. Vienīgā metode cīņai pret slimības izplatīšanos ir inficēto augu un divu metru attālumā augošo augu iznīcināšana.

Augu loks, kuri var inficēties ar "Phytophtora ramorum", ir ļoti plašs. Slimība nodara nopietnus ekonomiskus zaudējumus Eiropas Savienībā (ES), it īpaši ozoliem un dekoratīviem augiem - rododendriem, kamēlijām un irbenēm.

Slimība ir plaši izplatīta Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Apvienotā Karalistē, Norvēģijā, Slovēnijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā.

ES augu pārbaudes tiek veiktas to audzēšanas vietās. Pārvietojot augus, to veselīgumu apliecina augu pase. Neskatoties uz pievienotām augu pasēm, laiku pa laikam tirdzniecībai paredzētajiem rododendriem un irbenēm atklāj "Phytophtora ramorum".

Visbiežāk šī slimība tiek atrasta kravās no Nīderlandes, Vācijas un Francijas. Kopš iestāšanās ES no dalībvalstīm ievestie augi tiek pārbaudīti tikai izlases kārtā. Jau vairākus gadus Latvijā izaudzētajiem rododendriem regulāri tiek veiktas pārbaudes "Phytophtora ramorum" atklāšanai, bet līdz šim slimība nav konstatēta.

"Phytophtora ramorum" ir mikroskopiska sēne, kas izplatās ar inficētiem augiem, to atliekām, augsni un notekūdeņiem. Nelielos attālumos tā var izplatīties ar gaisa plūsmu, mizgraužu un citu kaitēkļu palīdzību. Lielos attālumos slimība pārvietojas ar inficētu stādāmo materiālu, inficētu koku mizu un koksni no vietām, kur slimība sastopama.

Slimības simptomi dažādiem saimniekaugiem atšķiras un var tikt sajaukti ar citu slimību simptomiem vai fizioloģiska rakstura traucējumiem.

Galvenie slimības simptomi ir lapu krāsas izmaiņas dažādu izmēru plankumu veidā no kniepadatas galviņas lieluma līdz palielam "V" veida plankumam gar lapas galveno dzīslu, atsevišķu zaru vīšana, kambija audu nekroze ar sarkanu līdz tumši brūnu gļotu izdalīšanos, galotņu atmiršana.

Inficētajiem rododendriem novēro nenoteiktus brūnus plankumus uz lapām, kuru apakšpusē veidojas sporangiji, tumšas līnijas, kas norobežo bojātos audus no veselajiem, kā arī stublāja un visa auga atmiršanu. Precīzi slimību var diagnosticēt tikai laboratoriski.

Ja ir saņemta "Phytophtora ramorum" saimniekaugu partija no Eiropas valstīm vai konstatēti aprakstītie simptomi, VAAD aicina nekavējoties ziņot VAAD inspektoriem vai dienesta reģionālajām nodaļām, lai varētu veikt pārbaudes un novērst šīs slimības izplatīšanos Latvijā.

 

Pirmo reizi Latvijā notiks sievu nešanas čempionāts

LETA   06/16/07    Atpūtas parkā "Rāmkalni", kas atrodas pie Gaujas tilta uz Vidzemes šosejas, šodien pirmo reizi Latvijā notiks sievu nešanas čempionāts "Uznes mani kalnā", kas iecerēts kā pasākums visai ģimenei, informēja sacensību rīkotāji.

Latvijas atklātais sievu nešanas čempionāts būs veidots pēc pasaules čempionāta modeļa, kas 12 gadus notiek Somijā. Līdzīgs čempionāts notiek arī Igaunijā.

Latvijas čempionātā atšķirībā no citu valstu sacensībām vīriešiem mīļotā būs jānes kalnā. Sievas svaram jābūt ne mazākam par 50 kilogramiem. Sacensībās varēs piedalīties pāri no 18 gadu vecuma. Pārim nav obligāti jābūt precētam, bet vismaz gadu jābūt nodzīvojušam kopā.

Sacensībās uzvarēs pāris, kurš visātrāk veiks noteikto distanci. Galvenā balva uzvarētājiem būs romantiska nedēļas nogale Parīzē un tik daudz "Cēsu alus", cik sver uzvarētāja sieva.

Ar veicināšanas balvām apbalvos arī visatraktīvāko pāri, kā arī pāri ar labāko kostīmu, visspēcīgāko nesēju un citus pārus.

Bez sievu nešanas čempionāta laikā būs iespēja izklaidēties un pamēroties spēkiem arī pārējiem - notiks dažādas sacensības ģimenēm, piemēram, sievu turēšanas maratons, paralēlās telšu celšanas sacensības, riepu pumpēšanas sacīkstes.

Skatītāji un dalībnieki varēs gaišā dienas laikā palūkoties zvaigznēs, paceļot pa mēness virsmu un aplūkot Saules izvirdumus, jo visu pasākuma laiku atpūtas parkā "Rāmkalni" viesosies mobilā observatorija.

Pasākuma vadītājs un krustēvs būs Latvijas spēkavīrs un olimpietis Raimonds Bergmanis. Pēc apbalvošanas ceremonijas notiks zaļumballe, kuru vadīs Ufo un kurā spēlēs grupa "Keksi".

Sievu nešanas čempionātu rīko atpūtas parks "Rāmkalni" un biedrība "Sporta attīstības centrs".

 

Rosina veicināt latviskas vides veidošanos atsevišķos valsts reģionos

LETA  06/18/07    Latvijas reģioniem, kur nav latviskas vides, būtu nepieciešama īpaša valsts programma, - pie šāda secinājuma nonākuši Daugavpilī notikušās apaļā galda diskusijas "Es vēlos būt Latvijas pilsonis" dalībnieki, informēja Naturalizācijas pārvaldes preses sekretāre Līga Lukšo.

Diskusijas mērķis bija noskaidrot Daugavpils etnisko biedrību viedokli par pilsonības jautājumiem, valsts valodas lietojumu Daugavpilī, patriotisma tēmu un Pilsoņa dienu Latvijā. Tās dalībnieki pozitīvi vērtēja vairāku biedrību aktivitātes valsts valodas kursu organizēšanā. Izskanēja arī viedoklis, ka izglītības iestādēs ir maz valsts valodas stundu. Latviešu valodas stundu skaits, pēc diskusijas dalībnieku domām, būtu jāpalielina līdz sešām, septiņām mācību stundām nedēļā.

Runājot par motivāciju pilsonības iegūšanai, vairāku mazākumtautību biedrību pārstāvji akcentēja dubultpilsonības jautājumu, kā arī nepieciešamos atvieglojumus vecāka gadagājuma pilsonības pretendentiem. Lietuviešu un poļu biedrību pārstāvji pauda viedokli, ka vajadzētu atļaut dubulto pilsonību, proti, Latvijas un etniskās dzimtenes pilsonību.

Diskutējot par pilsonisko audzināšanu un patriotisma tēmu, sanāksmes dalībnieki vienojās, ka šiem jautājumiem pievēršama īpaša uzmanība gan ģimenēs, gan izglītības iestādēs.

Ar interesi tika uzklausīta un pozitīvi novērtēta Naturalizācijas pārvaldes ideja par Pilsoņa dienas atzīmēšanu Latvijā. Tādas dienas jau notiek ASV, Austrālijā, Igaunijā un citur. Skanēja dažādi priekšlikumi gan par iespējamo datumu, gan par tradīcijām, kas būtu veidojamas Pilsoņa dienā.

Diskusija bija viens no pasākumiem vairāku pasākumu ciklā, ko divas dienas Latgales reģionā organizēja Naturalizācijas pārvalde. 14.jūnijā Jēkabpils rajona padomē notika svinīgā jauno naturalizēto pilsoņu sveikšanas ceremonija, savukārt 15.jūnijā Daugavpils domē tika sveikti 26 jaunie Latvijas pilsoņi.

 

Senākajai koka baznīcai Latvijā draud briesmas

Anna Rancāne,  Diena  06/20/07    Ja visdrīzākajā laikā netiks sākti restaurācijas darbi Indricas sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcā Krāslavas rajonā, šī vairāk kā 200 gadu vecā sakrālās arhitektūras pērlīte var aiziet bojā. Pēc Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) ekspertu atzinuma, baznīcas koka grīdā ir iemetusies trupe, kas bojā visas koka detaļas, pārvēršot tās putekļos, līdz ar to ēka var sabrukt, aiznesot nebūtībā nenovērtējamas mākslas vērtības. Iespējams, šie bojājumi radušies, dzēšot no lodveida zibens spēriena izcēlušos ugunsgrēku, kad grīda tika salieta ar ūdeni, kas nav iztvaikojis, un mitrums sakrājies zem grīdas.

Kā uzsver mākslas zinātniece Rūta Kaminska, Indricas baznīca ir vecākā, kopš 1698.gada nepārbūvētā koka baznīca Latvijā, kā arī viena no senākajām šāda veida baznīcām Baltijā. Pats greznākais un vērtīgākais baznīcā ir centrālais altāris, kura kokgriezumus, tai skaitā ainiņu ar Jēzu un mācekļiem Ģetzemanes dārzā, iespējams, darinājis tas pats meistars autodidakts, kas ir strādājis Subatē, Liepājas rajona Vecpilī, Stelmužē (Lietuva). Jaunāki ir sānu altāri ar sv.Jāņa Kristītāja, sv.Marijas Magdalēnas gleznām, te atrodas arī viena no retajām Tērbatas Dievmātes gleznas kopijām Latvijā (oriģināls gājis bojā Otrā pasaules kara laikā Izvaltā).

XVII—XVIII gadsimtā Indrica bija nozīmīga apdzīvota vieta, te garām gāja Daugavas ūdens ceļš un sauszemes ceļš uz Polocku. Tas ir arī pirmais grāfu Plāteru dinastijas īpašums, kur tika uzbūvēta pirmā Plāteru muiža un izveidojās vissenākā Latgales draudze. XVIII gadsimtā te darbojās spēcīga jezuītu misija, draudzes locekļu skaits bija vairāki tūkstoši. Tagad Indricas draudze ir pavisam neliela, taču ir gatava darīt visu, lai savu baznīcu izglābtu. Baznīcas atslēgu glabātājs Jāzeps Blaževičs stāsta, ka jau sešdesmitajos gados varasvīri gribējuši dievnamu sagraut ar buldozeru, taču gan viņa tēvs, gan pārējie draudzes locekļi esot nogūlušies smagajai tehnikai ceļā, neļaudami šos plānus īstenot.

Kā atzīst pašvaldības priekšsēdētājs Egils Muskars, neskartās dabas vērtības un unikālā Indricas baznīca ir pagasta lielākā bagātība, kas sekmē tūrisma attīstību. Pirms dažiem gadiem ar VKPAI un pašvaldības kopējiem pūliņiem tika atjaunots senais zvanu tornis, kas bija bīstami sašķiebies. "Arī mani senči kādreiz bija šeit ienākuši no Lietuvas, nopirkuši zemi no grāfiem Plāteriem un ieguldījuši darbu, lai šo baznīcu uzturētu un atjaunotu. Tāpēc mans pienākums ir turpināt viņu darbu," saka E.Muskars. Bojātās grīdas nomaiņai un mākslas darbu restaurācijai nepieciešami lieli līdzekļi, no kuriem daļu solījusi piešķirt VKPAI, taču ar to nepietiek, tāpēc Kalniešu pagasta padome atvērusi ziedojumu kontu, kurā tiek vākti līdzekļi Indricas baznīcas remontam.

***

Vēsture

Indricas sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

- Kā būvēšanas gads literatūrā tiek minēts 1650.g.

- 1698.gadā Indricas baznīcas ēka tiek pārbūvēta un pārvietota pašreizējā vietā, kad Indricas īpašnieki grāfi Plāteri pāriet katoļticībā.

- 1756.—1780.g. pie Indricas dievnama darbojas jezuītu misija.

- 1989.g. 21.aprīlī baznīcā iesper lodveida zibens, baznīcu izdodas izglābt.

- 2002.g. atjaunots zvanu tornis

- 2007.g. baznīcas grīdā atklāj bīstamu trupi.

Lai savāktu naudu remontam, Kalniešu pagasta padome atver ziedojumu kontu (LV07UNLA0050010428322) a/s SEB Unibanka.

 

Cicerona balva – LTV, LNT un 'Zelta zivtiņai', Mērfija balva – 'Nelss' un 'Rīgas satiksmei'

DELFI  06/20/07     Latvijas Zinātņu akadēmijā trešdien tika pasniegta Cicerona balva veiksmīgākiem tautas uzrunas meistariem – raidījuma "ielas garumā" veidotājai, "Zelta Zivtiņas" kampaņai un LNT "Labestības dienai", informēja Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docents Miervaldis Mozers.

Savukārt Mērfija balvu izpelnījās "Nelss" reklāmas kampaņa "nāc, pārtikas mums nav!", kā arī neveiksmīga "Rīgas satiksmes" skaidrošana par jaunu tramvaja biļešu lietošanas kārtību.

No vairāk nekā 80 nominantiem žūrija ZA Senāta priekšsēdētāja Jāņa Stradiņa vadībā, ievērojot arī interneta balsojuma rezultātus, Cicerona balvu piešķīra LTV 1 raidījuma "Ielas garumā" veidotājai Lilitai Eglītei par pētniecisko žurnālistiku, LNT kampaņai "Labestības diena", kura spēja savākt gandrīz 150 000 latu bērnu atbalstam, kā arī DDB Latvija reklāmas kampaņai – TV seriālam "Zelta zivtiņa", kurš izcēlies ar labu gaumi un humora izjūtu.

Šāgada Mērfiji adresēti SIA "Nelss" kampaņai "Nāc, pārtikas mums nav! " par reklāmas telpas piesārņošanu ar nekvalitatīvu vēstījumu, SIA "Rīgas satiksme" par neprasmīgu skaidrojumu jaunas maksas kārtības ieviešanai tramvajos.

Starp nominantiem Cicerona balvai tika izcelti Jevgeņijs Orlovs par aktuālām reportāžām avīzē "Čas", Radio SWH par Eirovīzijas parodiju un kampaņa "Help – par dzīvi bez tabakas."

Nominācijā "Par (ne)sekmīgu darbību politikā" interneta balsojums turpināsies līdz 1. jūlijam, un politiķiem balvas tiks pasniegtas 3. jūlijā.

Balsojums un nominantu saraksts ir konkursa mājas lapā www.cicerons.lv.

 

 

 

Laiks
ir mainīgs – brīžiem
līst, bet pārsvarā ir saulains.
Taču vējains un līdz ar to nedaudz
vēsāks kā pirms nedēļas. Dienā gai-
sa temperatūra ir ap +19^oC,  naktī –
ap +9^oC. Dārzos viss zaļo, pļavās

zied margrietiņas un rudzupu-
ķes, bet mājās smaržo pēc
Jāņu siera...

 

Anda Jansone, trešdien, 21. jūnijā