Jāņos...

 

 

 

Intervija ar Rūtu Muktupāveli: Par nacionāliem svētkiem

Zane Radzobe,  Diena  06/25/07    Apkārt ir cilvēki, kas interesējas, kas grib būt piederīgi mūsu, latviešu, pasaulei. Nevajag nevienu atgrūst, aicina Rūta Muktupāvela.

Pirms dažām nedēļām antropoloģes Rūtas Muktupāvelas balsī ieskanējās Leldes Stiebras jaunās multiplikācijas filmas — Annas Heinrihsones zīmētās Raiņa Spēlēju, dancoju — Lelde. Rūta ir lietuviete, Latvijā dzīvo piecpadsmit gadus, par savu piederību saka — piederu Latvijai. Uz jautājumu — vai svinat Jāņus, atbildēja ar pretjautājumu — vai tad Latvijā var nesvinēt? Mūsu saruna izvērtās plašāka — ne tikai par Jāņiem, arī par piederību un identitāti.

- Cik lielā mērā jūs jūtaties ieaugusi latviešu kultūrā?

- Man, protams, šķiet, ka ļoti. Šeit ir dzimuši mani bērni, šeit es mācījos, tātad izgāju inkulturācijas procesu. Arī savu nākotni es saistu ar šo valsti. Turklāt Lietuvā mani uzskata par latvieti. Drusciņ vēl "abinieces" sajūta ir, bet šeit mani arvien mazāk uztver kā lietuvieti. Tā, protams, ir liela priekšrocība — dzīvoju Latvijā jau piecpadsmit gadus, bet manī vēl ir arī spēja paskatīties no malas. Es ļoti pārdzīvoju visu, kas notiek ar latviešiem, ar Latviju — ar sirdi un dvēseli esmu šeit.

- Ko vispārinot var teikt par latviešiem?

- Piemēram, uzvedības modeļi. Kad satiekas kādu laiku neredzējušies lietuvieši, viņi parasti metas ap kaklu, bučojas. Ja satiekas divi latvieši, tad viņi nostājas divu metru attālumā un saka — oi, cik ļoti es pēc tevis esmu noilgojies. Varbūt drusciņ sabiezinu krāsas, bet uz to pusi ir. Man vienmēr jābremzē savs temperaments, lai cilvēki mani nepārprastu. Ja cilvēks man kaut ko prasa, es ne tikai uzklausu, manī ir vajadzība kaut ko darīt. Baidos, ka reizēm cilvēki pārprot manu sirsnību un padomā — viņai no manis kaut ko vajag. Lietuvieši man saka — es esot kļuvusi auksta un ļoti savaldīga. Ja sasaistām valodu ar mentalitāti, tad atšķirības tiešām pastāv. Bet varbūt, ka mēs paši — latvieši un lietuvieši — tās pamanām, savukārt no malas šķietam vienādi.

- Kad vienojāmies par interviju, es jums jautāju, vai…

- Vai jūs svinat Jāņus? Kad jūs šo jautājumu uzdevāt, es domāju, ka tā ir provokācija. Jo — vai ir iespējams Latvijā nesvinēt Jāņus? Jā, es svinu. Tikai vienu reizi, kopš dzīvoju šeit, nesanāca, bet prieka sajūta bija tik un tā. Kopā ar Zani Šiliņu braucām no konferences, un Jāņus mums nācās sagaidīt lidmašīnā. Nolaižoties pilots izslēdza gaismas salonā un teica — paskatieties pa logiem. Bet tur — daudz, daudz gaismiņu, visa jūrmala nosēta ugunskuriem. Tas bija tik skaisti… Un sajūta, ka visa Latvija svin, jo mēs taču redzējām gabalu Latvijas. Tāda kopības sajūta!

Latvijā godīgi esmu svinējusi Jāņus, un patiesībā — Lietuvā arī. Mani tas interesēja jau studiju laikos. Pēc izglītības esmu vēsturniece, un mēs Jāņus svinējām pēc latviešu modeļa — lietuviešu folkloristi brauca uz Latviju tādā kā svētceļojumā. Ja kāds bija Latvijā svinējis Jāņus, viņš bija autoritāte.

- Lietuvā taču arī svin saulgriežus.

- Jā, bet nevar salīdzināt mērogus. Lietuvā Jons, kas lietuviski būtu ekvivalents Jānim, nav tik izplatīts vārds. Svin vārdadienas, bet tādu totālu svētku Lietuvā nav. Katrā ziņā tad, kad Lietuvā sākās zinātniska interese par tradicionālo kultūru, vasaras saulgriežu svinēšana vairs nebija masveidīga. Ir saglabājušās nedaudzas dziesmas, bet ar Latvijas vērienu nevar salīdzināt. Līdz ar to, kad pirms dažiem gadiem Lietuvā tika rīkota kustība Brīvību Jāņiem… Noskatījušies, kā latvieši svin Jāņus, arī lietuvieši gribēja dažas brīvas dienas — visā valstī sadevās rokās, noteiktā laikā aizdedzināja ugunskurus. Tas bija spiediens uz Lietuvas Seimu, un pēc gada tiešām pieņēma likuma grozījumus. Tagad latvieši vairs nav vienīgie, kas oficiāli svin Jāņus.

- Kāds ir šo atšķirību iemesls? Katolicisma ietekme?

- Domāju, ka jā. Vajadzētu, protams, papētīt, kā svin Latgalē, jo tur arī visi ir katoļi, bet Lietuvā ir pat rakstītos avotos fiksēts skatījums uz latviešiem kā uz burvju un pagānu tautu. Tieši mežonīgās Jāņu svinēšanas dēļ — kurina ugunskurus uz kalniem, dzied nesaprotamas dziesmas. Lietuviešu uztverē tas ir kas maģisks, neskaidrs, mistisks, un normāli katoļi tā nedara. Arī katolicisma sinkrētisms droši vien ir svarīgs, jo katoļi, man šķiet, ir tuvāk tradicionālai kultūrai nekā protestanti. Viņi ir organiski saauguši, un nav lielas atšķirības starp kristietību un tradicionāliem svētkiem.

- Jautāju, vai svinat Jāņus, jo daudzi cilvēki Jāņus nesvin.

- Interesanti, kāpēc. Slinkums vai arī viņi redz tikai svētku degradēto pusi? Protams, šašlikiem un magnetafonu bumčaku mūzikai nav nekā kopīga ar Jāņiem. Varbūt, ka tā ir nespēja pašiem ko interesantu izdomāt. Nelielīšos, bet mēs svinam vienmēr. Protams, es esmu lepnajam mūziķu Muktupāvelu klanam piederīga, un mums nav problēmu ne ar mūziku, ne izklaidi. Katri Jāņi ir savādāki, un tos visi gaida.

Viena sāpe par Jāņiem man tomēr ir. Pirms desmit gadiem mēs svinējām Jāņus pie mana vīra Valda Muktupāvela mammas Līvānos. Aiz dārza, kura malā parasti taisījām ugunskuru, bija izrakts grāvis un aiz tā — cits dārzs. Līvānos ir ļoti raibs iedzīvotāju etniskais sastāvs — krievi, baltkrievi, latgaļi, latvieši, poļi… Tie, kas svinēja Jāņus aiz tā grāvja, runāja krieviski un klausījās krievu mūziku. Mūsu jūtīgajām folkloristu ausīm bija grūti to panest. Mēs mēģinājām dziedāt, bet ko var padziedāt, ja magnetofons ieslēgts. Un tad no viņu puses nāca žests — viņi uzlika latviešu šlāgerus. Doma bija tāda — mēs zinām, kas par lietu. Tā kā Vonnegūtam: te mēs esam. Mums toreiz vajadzēja atbildēt — prieks, ka jūs tur esat. Bet mēs vispār neko neatbildējām, jo arī tie latviešu šlāgeri mums īsti… Desmit gadi ir pagājuši, bet man liekas — kāpēc mēs tik augstprātīgi izturējāmies? Un tantuki un onkulīši, kas bišķi iedzēruši staigā pa oficiālajiem, pašvaldības rīkotajiem Jāņiem… Viņi iet apkārt un saka — s prazdničkom. Toreiz es domāju — galīgi garām, tagad man tā vairs nešķiet. Man šķiet, ka mēs pārspīlējam savu nozīmīgumu un uzceļam sienu ap sevi — "tās ir mūsu tradīcijas, mūsu svētki". "Tas ir kaut kas svēts un ļoti, ļoti etnisks, un ļoti ar senču kultūru saistīts." Patiesībā dzīve mainās, un ja kāds saka — te es esmu, vienmēr ir jāsaka — man prieks. Vienalga, no kuras pasaules viņš nāk. Protams, Jāņi ir ārkārtīgi spēcīgs latviešu identitātes balsts, bet apkārt ir cilvēki, kas interesējas, kas grib būt piederīgi mūsu, latviešu, pasaulei. Nevajag nevienu atgrūst. Gribētos, kaut Jāņi tiešām būtu Latvijas, nevis tikai latviešu svētki.

- Kā jūs izjūtat Jāņu būtību?

- Socializācija. Svarīgākais ir kopienas izjūta. Jāņus grūti svinēt, ieslēdzoties istabā. Ko saimnieces dara? Arī mūsdienīgas saimnieces? Ravē dārzus. Ja nu atnāks kaimiņi. Tas nekas, ka droši vien nenāks, bet — ja nu… Jāņos durvis ir visiem vaļā. Alus un siera mielasts ir gandrīz sakrāls, savā ziņā kā dievmaize, jo arī tas domāts visiem. Viens pats varbūt var Ziemassvētku vakaru svinēt, atcerēties mirušos… Jāņos, man liekas, ļoti sabalansēts ir cilvēciskais, dabas dotais un dievišķais. Tas, kādā veidā šīs lietas izpaužas, atkarīgs no katra paša. Žēl, ka valsts bieži uzņemas rūpes, lai visiem Jāņos ir labi. Kā ar dzelzs dūri. Kad cilvēkiem pašiem nav jāpiepūlas, bet pietiek aiziet pie estrādes, kur ir tusiņš… Protams, tur nav iekšējas sajūtas, nav Jāņu. Es gribētu novēlēt meklēt savus, īpašus Jāņus. Ar tiem tad var dalīties, tie būs interesanti arī citiem.

- Jāņi šodien ir industrija.

- Jā. Sākumā pēc neatkarības atgūšanas sievietes vēl pašas sēja sieru. Tirgū sieru varēja nopirkt, bet nebija tā, ka plaukti jau divus mēnešus iepriekš lūza no dažādu piensaimniecību sieriem. Tagad ir dažādas atlaides, sarosās muzikālā industrija, alus ražotāji. Bet šodien, domāju, bez industrijas nevar iztikt nevieni svētki.

- Ko tas liecina par sabiedrību? Vai tas nozīmē, ka svētki degradējas, vai arī tas ir normāls process?

- Domāju, ka tā ir jauna forma. Degradācija nozīmē, ka kādreiz bija labāk. Bet, ja paraktos dziļāk, vienmēr bijuši cilvēki, kas saskatījuši degradāciju. Ir tā, kā ir, un ir dažādi slāņi. Nezinu, vai to var saukt arī par attīstību, jo nav kāda mērķa, modeļa, pēc kura vajadzētu tiekties. Protams, ka tradīcijas mainās, mainās domāšana. Svētki jāpieņem tādi, kādi tie ir. Bet ir labi, ka ir cilvēki, kas grib zināt, kā svinēt Jāņus. Viņi saka — "pareizi" svinēt Jāņus. "Pareizi" noteikti jāliek pēdiņās, jo ideāla, kā vajadzētu, jau nav.

- Tam droši vien ir saistība ar nacionālo identitāti.

- Noteikti. Bez tam — tiešām nacionālo, nevis etnisko identitāti. Saistība ar piederību Latvijai, vienalga, vai esi polis, ebrejs, krievs. Ja tu esi šeit, tu nevari nepamanīt, ka kaut kas notiek. Un ir sajūta, ka jāiesaistās. Es domāju, ka nākotnē katrs ienesīs svētkos ko savu. Ceru, ka Jāņi no etniskiem kļūs par nacionāliem svētkiem.

- Daudzi ar jums strīdētos.

- Par etnisko tīrību, tās saglabāšanu? Jāskatās uz rezultātu, ko gribam panākt. Un kas ir etniskā tīrība? Mēs varam runāt par "pareizu" Jāņu svinēšanu Latvijas mērogā, varam skatīties reģionāli, novadu līmenī, varam — ciematos. Vai tas ir iespējams un kam tas vajadzīgs? Robežas nivelējas. Nevar kurzemnieki svinēt Jāņus tāpat, kā to dara Latgalē. Tāds murgs XVII, XVIII gadsimtā vispār nebūtu iedomājams. Tagad mēs visi esam latvieši, kaut tas, kas ir latvietis, ir nosacīti. Es godīgi maksāju nodokļus šajā valstī un uztveru sevi kā latvieti. Es atbalstu šo zemi. Tas nekas, ka man ir Lietuvas pilsonība, par nacionālo piederību es teiktu — piederu Latvijai. Latvijas nācijai.

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā mainās Latvijas vieta telpas struktūrā — valsts ir ES struktūrvienība. Vai jūs redzat kādas izmaiņas identitātes izjūtā?

Tas atkarīgs no cilvēka un situācijas. Ja nostāda pretī Amerikai vai Āzijai, protams, mēs visi esam eiropieši un ar to lepojamies. Telpa ir nosacīta — mainās atkarībā no situācijas un tā, ko mēs tobrīd izjūtam kā svarīgu.

- Etniskā tīrība…

- … ir ilūzija. Tā vairs nav iespējama. Ja skatītos latviešu gēnus, kas tikai tur nebūtu. Nezinu, kas ir kritērijs etniskai tīrībai. Šodien mēs katrs konstruējam savu identitāti paši, jo vairs nav robežu. Liberālisms mums to atļauj. Postmodernisms iespēju pašam veidot savu identitāti, protams, uzskata par atraktīvu un interesantu. Kas es gribu, tas es esmu. Sākot ar piederību interešu grupām, sociālo slāņu grupām, beidzot ar etnisko piederību.

Šādā situācijā daļa sabiedrības krīt mazvērtības kompleksos vai greizsirdīgi sargā visu latvisko, lai saglabātu savu identitāti.

Identitātes elementi noteikti ir jāsaglabā, bet par kādu cenu? Piemēram, valoda — neapstrīdami jāsaglabā. Un jācīnās par valodas tīrību, skaistumu, jācīnās par elitāru valodu, jo tā tik un tā tiks piesārņota un mainīsies. Jāsaglabā arī tādi tradicionālās kultūras elementi, kas ir unikāli latviešiem. Par tiem arī jācīnās, jo tas ir kultūras pamats. Kultūra vienlaikus ir gan stabila, gan mainās. Un stabilitāte ir nepieciešama, jo citādi mēs visi kļūsim par pokemoniem — jebkurā brīdī varam pārvērsties par ko citu. Tas, neskatoties uz postmodernisma multikulturālismu, nav interesanti. Tādā ziņā elementi, ko uzskatām par tradicionāliem, ir nepieciešami. Protams, jāskatās arī, lai pašiem latviešiem būtu labi. Lai nenošķirtos tik tālu, ka kļūtu par sektantiem.

Šie ir ļoti interesanti jautājumi, kaut nekad neesmu centusies sev tos formulēt. Negribu teoretizēt par savu etnisko piederību, jo tad tā atsvešināsies. Man patīk būt par lietuvieti, man patīk būt par latvieti. Un man tas ir emocionāli, piemēram, tādas lietas kā Jāņi un Dziesmu svētki. Lai tās ir stereotipiskas un varbūt pat latviešu identitātes kontekstā banālas lietas, tās mani uzrunā. No malas skatoties, intelektuāļi teiks — sentimentāli. Bet man liekas — reizēm ir labi, ja cilvēki ir sentimentāli. Jo tas ir skaisti. Es saprotu, ka mīlestība, draudzība un solidaritāte vairs nav vērtības, bet man patīk turēties pie ilūzijām un domāt, ka ir.

- Vai abas jūsu identitātes reizēm nestrīdas?

- Nē. Man pašai nav problēmu, bet reizēm es konstatēju, ka cilvēki uz mani skatās ar attieksmi — viņa nav latviete. Tomēr tas ir ļoti interesanti. Lietuvieši ir sirsnīgi darbības cilvēki, bet viņiem pietrūkst dziļuma. Kamēr iešūpo latviešus, kamēr viņi saprot, kas tu esi par kukaini… Viņi ilgi novēro. Bet ja esi sadraudzējies ar latvieti, tas ir uz mūžu. Latviešiem ir vienalga, vai jūs redzaties regulāri vai ne. Lietuvieši labās attiecībās ir, kamēr viņi tevi redz, pēc tam viņi vienkārši aizmirst. Bet ar latviešiem — var paiet divi trīs gadi, bet ir sajūta, ka sirsnīgas attiecības ir bijušas visu laiku. Tā ir garīguma dimensija, kas mani latviešu kultūrā fascinē no pirmās reizes, kad atbraucu uz Latviju.

- Jūs iemācījāties valodu, ieinteresējāties par tradicionālo kultūru.

- Jā, disertāciju rakstīju. Dainas gan pētīt neuzdrošinājos, jo tur vajadzīga ļoti augsta profesionalitāte un milzīgas zināšanas.

- Dainu simboliku izjūtat?

- Daudzas lietas man bija saprotamas. Protams, es vēl šodien prasu, ko nozīmē kādi arhaismi, jaundarinājumi, bet man nebija problēmu. Man Valdis no sākuma teica — iemācies pa priekšu latgaļu valodu, jo tā ir līdzīgāka lietuviešu valodai izrunā, bet man latgaļu valodu bija grūtāk iemācīties. Es saprotu, bet… Atceros, ka braucām uz ekspedīciju Preiļu rajonā, es tikko biju atbraukusi uz Latviju. Tantuki tur runā dziļā latgaļu valodā. Es sapratu burvīgi, latvieši totāli nesaprata. Lietuviešu valodai ir savas priekšrocības. Piemēram, Raini lasot. Nezinu, vai bez lietuviešu valodas Raini vispār var saprast: viņam ir tik daudz vārdu, kas nākuši no lietuviešu valodas. Mēs ar Ilgu Reiznieci, taisot Spēlēju, dancoju, daudz runājām par Raini. Piemēram, Zemgus. Mēs esam pieraduši, ka tas ir latviešu vārds, bet tas īstenībā ir nācis no lietuviešu "žmogus".

- Daudziem latviešiem tradicionālā kultūra ir jātulko. Kā jums veidojušās attiecības ar latviešu tradicionālo kultūru?

- Man gāja ļoti labi. Tradicionālās kultūras visas pēc savas būtības ir ļoti līdzīgas, tāpēc ka zemkopju tautām ir vieni un tie paši rituāli, tās pašas paražas, tie paši uzskati, ticējumi. Neesmu pat īpaši iedziļinājusies, jo vienkārši zinu, ka tas, kas ir lietuviešiem, noteikti būs arī latviešiem. Viss attiecas uz auglību vai senču kultu.

- Cik lielā mērā tradicionālā kultūra ir organiski iegājusi latviešu modernajā kultūrā?

- Daudz mazāk nekā Lietuvā. Lūk, šeit var saskatīt atšķirības. Es tiecos domāt, ka pie vainas ir konfesionālas atšķirības. Lietuvā tradicionālā kultūra ir organiska popkultūras daļa, bet Latvijā vēl joprojām ir nievājoša attieksme — pastalnieki. Lietuvā folklora ir pluss. Latvijas neatkarīgajai televīzijai bija raidījums Mīl, nemīl, ko veidoja lietuviešu režisors. Viņi taisīja Aklās kāzas, un režisoram likās pats par sevi saprotams, ka tiks uzaicināti tradicionālās kultūras zinātāji, kas pastāstīs par rituāliem, dziedās dziesmas. Latviešu radošai grupai tas savukārt likās "garām", bet režisora degsme un pārliecība bija tik liela… Latvijā cilvēki distancējas. Varbūt pie vainas tas, ka protestantisms pret tradicionālo kultūru ir distancēts, savā laikā pat noliedzošs.

- Varbūt tā ir arī vilšanās atmodas ideālos, kas bija saistīti arī ar tradicionālo kultūru.

- Varbūt, ka tā tas ir. Interesanti, kā mainās simbolu nozīme. Bet Lietuvā es gan nevaru iedomāties, ka kāds smietos… Lietuvā tomēr ir valstiskuma tradīcija. Visa mitoloģija, kas Latvijā ir balstīta tradicionālajā kultūrā un "svētajos rakstos" — Barona Dainās, Lietuvā ir vēsturiskā mitoloģija. Etnisko un nacionālo pašapziņu viņi balsta vēsturē. Un tas viņiem ir svarīgi pat sadzīves līmenī — ierindas lietuvieši strīdas, kurš dižkunigaitis par ko un kāpēc cīnījies.

***

Rūta Muktupāvela

- Latvijas Kultūras akadēmijas docente, lasa lekcijas kultūrantropoloģijā

- Ieguvusi vēsturnieka izglītību Lietuvā. Studējot maģistrantūrā Latvijā specializējusies kultūras teorijā un vēsturē

- Mākslas doktore

- mūziķe, kā viessoliste piedalījusies vairākos grupas Iļģi projektos: mūziklā Spēlēju dancoju, Kaza kāpa debesīs, Ne uz vienu dienu

- Latvijas Kultūras akadēmijas Lituānistikas centra vadītāja

- Lietuviete, savu izcelsmi saista ar Radvilišķiem

- Latvijā dzīvo kopš 1994.gada

 

Godmanis: galvenais, ka sestdien uz Latvijas ceļiem nav bijis nopietnu avāriju

LETA  06/24/07    Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) Ceļu policijas darbu reida laikā vērtē kā nozīmīgu un labu, jo, aizturot vairākus šoferus, kas sēdušies pie stūres dzērumā, izdevies novērst vairākas avārijas un, pats nozīmīgākais, pavadīt divas diennaktis uz Latvijas ceļiem bez nopietnām avārijām, kā arī bojā gājušajiem.

Ministra padomnieks Krists Leiškalns sacīja, ka pēc ministra domām, divu diennakšu laikā aizturēto šoferu skaits dzērumā ir pietiekami liels, lai gan tika veiktas lielas brīdinājumu kampaņas par policijas darbu stingrā režīmā.

"Ministrs pateicas visiem policijas darbiniekiem, kas strādāja šajā naktī, kā arī tiem medicīnas speciālistiem, kuri darbojās kopsolī ar Ceļu policiju. Tomēr jāatgādina, ka darbs vēl nav pārtraukts, jo policisti uz Latvijas ceļiem vēl strādās svētdien un pirmdien," sacīja Leiškalns.

Arī Godmanis visu nakti līdz plkst.4 rītā strādāja. Leiškalns sacīja, ka šajā laikā ministrs apbraukāja lielāko daļu Latvijas teritorijas, kur novērtēja policijas darbinieku darbu, kas nodrošināja kārtību uz Latvijas ceļiem. Savukārt visiem satiktajiem policijas darbiniekiem ministrs dāvāja sieru un kvasu.

Tāpat ministrs apmeklēja tās vietas, kur uz ceļiem bija novietoti mobilie izolatori. Viņaprāt šajās vietās tika veikts vislielākais darbs un pats galvenais kvalitatīvi.

Jau ziņots, ka sestdien Ceļu policijas reidā pārbaudīti 10 621 automašīnu vadītāji, no kuriem 77 šoferi tika aizturēti par sēšanos pie stūres alkohola reibumā. Līdz ar to divu diennakšu laikā no 22. līdz 24.jūnijam ceļu policijai izdevies aizturēt 134 autovadītājus, kas sēdušies alkohola reibumā pie stūres, tādējādi novēršot vairāku desmitu avāriju.

"Lielākajās Līgo vakara svinēšanas vietās būtiski sabiedriskās kārtības pārkāpumi netika konstatēti, taču pavisam pretēja situācija pagājušajā diennaktī fiksēta uz Latvijas ceļiem," iepriekš sacīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.

Rekšņa stāstīja, ka sestdien kopumā Latvijā notika 82 reidi, kuros piedalījās 312 Ceļu policijas, kā arī 218 citu dienestu darbinieki. Reidu laikā tika pārbaudīts 10 621 automašīnas vadītājs un alkohola reibumā pie stūres bija sēdušies 56 autovadītāji, kuri vēl līdz sestdienai varēja uzrādīt arī auto vadītāja apliecību, kā arī 21 šoferis, kuram tiesības jau atņemtas vai vispār nekad nav bijušas. Savukārt bez autovadītāja apliecības, kaut arī skaidrā, automašīnas vadīja 16 šoferi.

Izvērtējot sestdienas situāciju uz Latvijas ceļiem Valsts policijas Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš konstatēja, ka vienīgais ar ko policija var lepoties ir fakts, ka policijas darbinieki ir ļoti labi strādājuši. "No ceļu satiksmes drošības viedokļa situācija ir vienkārši graujoša. Manuprāt, mēs droši varam teikt, ka esam novērsuši vismaz desmitiem iespējamu avāriju un izglābuši daudzu cilvēku dzīvības," sacīja Zivtiņš.

Tāpat sestdien Ceļu policijas darbiniekiem bija jāsastopas ne tikai ar iedzērušiem autovadītājiem, bet arī jāuzklausa daudz dažādu rupjību un pat jānovērš iespējamie kautiņi.

"Gan Cēsu, gan Rīgas rajonā fiksēti ļaunprātīgas pretošanās, kā arī nepakļaušanās policistu likumīgajām prasībām gadījumi. Cēsu rajonā policijas darbinieks, savaldot iedzērušu autovadītāju, guvis traumu. Rīgas rajonā kāds autovadītājs, kurš pirms tam mēģināja aizbēgt no ceļu policijas, pēc aizturēšanas atteicies no ekspertīzes. Diemžēl šajā gadījumā likums paredz, ka viņam tiek fiksēta smagākā dzēruma pakāpe un no soda izvairīties vienalga neizdosies," stāstīja Rekšņa.

Tomēr Rekšņa piebilda, ka vispatīkamākais fakts, ko pagājušās diennakts laikā fiksējusi Valsts policija ir tas, ka ceļu satiksmes negadījumos nav gājis bojā neviens cilvēks un avārijās 12 cietušo ievainojumi nav dzīvībai bīstami.

Reidi turpināsies arī svētdien, tādēļ Valsts policijas darbinieki atgādina, ka atceļā uz mājām ir nopietni jāizvērtē, vai sestdienas skurbulis ir patiešām pārgājis un Jāņu dienas alu vislabāk baudīt mājās, kad transporta līdzeklis jau novietots drošā vietā, sacīja Rekšņa.

Kā ziņots, naktī uz 23.jūniju Ceļu policijas reidā, kas tika rīkots speciāli kampaņas "Skarbās Jāņu dziesmas" laikā, tika pārbaudītas 8008 automašīnas, kā rezultātā aizturēti 57 autovadītāji, kas bija sēdušies pie stūres alkohola reibumā.

Tika aizturēti 39 autovadītāji, kuri gan varēja uzrādīt vēl pagaidām esošās autovadītāju apliecības, pie stūres bija sēdušies reibumā. Tāpat policijas darbinieki aizturēja 18 personas, kuras pie stūres atradās ne tikai alkohola reibumā, bet arī bez autovadītāja apliecības. Savukārt 21 autovadītājs, kaut arī bija skaidrā, mašīnu vadīja bez autovadītāja apliecības.

 

Svētku un pirmssvētku dienās aizturēti 253 dzērājšoferi

Apollo  06/25/07    Svētku un pirmssvētku trijās dienās Valsts policijas darbinieki aizturējuši 253 autovadītājus, kuri pie stūres bija sēdušies reibumā, portālu «Apollo» informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.

Arī svētdien, 24. jūnijā, Valsts policijas darbinieki, īpaši Ceļu policijas, strādāja pastiprinātā darba režīmā. Uz valsts un pašvaldības nozīmes ceļiem patrulēja gan Ceļu policijas biroja speciālā rota, gan pilsētu un rajonu pārvalžu ceļu policisti. Kopumā pagājušajā diennaktī notika 74 reidi, kuros piedalījās 381 Ceļu policijas darbinieks, kā arī 103 citu dienestu darbinieki. Tika pārbaudīti 15 353 automašīnu vadītāji.

Diemžēl dzērušo šoferu skaits audzis matemātiskā progresijā, norāda Rekšņa. Policijas darbinieki aizturēja 87 iereibušus autovadītājus, kuri pagaidām vēl uzrādīja autovadītāju apliecības, kā arī 32 šoferus, kuri ne tikai vadīja automašīnas reibumā, bet arī bez tiesībām. 19 autovadītāji, kuru izelpā alkohols netika konstatēts, bija sēdušies pie stūres bez autovadītāja apliecības.

Kopējā svētku bilance ir šāda: trijās dienās valstī notikuši 226 reidi, kuros tika nodarbināti 1032 Ceļu policijas un 594 citu dienestu darbinieki. Reidu laikā pārbaudītas 33 827 automašīnas. Pie stūres alkohola reibumā, kurš pārsniedz likumā pieļaujamo normu, bija sēdušies 182 autovadītāji ar vadītāju apliecību kabatā, ko uzrādīja ceļu policistiem laikam jau pēdējo reizi tuvāko gadu laikā, kā arī 71 šoferis, kurš dzērumā pārvietojās bez tiesībām. 56 transporta līdzekļu vadītāji tika pieķerti braucam bez vadītāja tiesībām.

Valsts policijas vadība pirmdien izteica pateicību ikvienam policijas darbiniekam, kurš brīvdienās strādāja, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību gan lielo masu pasākumu laikā, gan patrulējot pilsētās un pagastos, gan arī Ceļu policijas darbiniekiem, kuriem slodze šajās dienās bija īpaši liela.

 

 

 

 

Eiropā un citur pasaulē...

 

 

 

Pabriks: vienošanās par ES jauno līgumu ļaus ES paplašināties

LETA  06/23/07    Vienošanās par Eiropas Savienības (ES) jauno līgumu ļaus ES paplašināties un nostiprināt tās centrālās institūcijas, sacīja ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

Ministrs uzskata, ka ES līderiem modificētais jeb nedaudz izmainītais ES jaunais līgums, ir jānovērtē kā veiksme.

"Mēs esam izlauzušies no sastinguma perioda, kas ilga gandrīz divus gadus pēc tam, kad Francija un Nīderlande bija referendumā to noraidījusi. Tas ir solis uz priekšu un tas ļauj ES virzīties tālāk jautājumā par paplašināšanos Balkānos, pirmkārt, saistībā ar Horvātiju. Tāpat jaunais līgums ļaus mums vairāk nostiprināt ES centrālās institūcijas," sacīja Pabriks.

Ministrs atzina, ka šī jaunā vienošanās nav identiska tai, ko pirms pāris gadiem izstrādāja Konstitucionālā līguma radītāji, bet galvenās tēmas tajā ir palikušas. Ja šajā naktī ES līderi būtu izgāzušies, tad tas būtu vēl viens trieciens ES globāli, par ko droši vien berzētu rokas tie, kas negrib redzēt spēcīgāku ES.

Latvijai nebija izteiktu ieguvumu vai zaudējumu nacionālajā līmenī, bet tas vairāk saistījās ar Latvijas interesēm nostiprināt ES spēku globāli.

"Ir grūti paredzēt, kā ES attīstīsies turpmākos septiņus vai astoņus gadus, iespējams, ka būs vajadzīgas kādas izmaiņas šajā jaunajā līgumā, bet ja tas būs nepieciešams, tad domāju, mēs atkal spēsim vienoties," stāstīja ministrs.

Jau ziņots, ka sestdien no rīta pēc saspringtām sarunām visas nakts garumā ES līderi panāca vienošanos par jauno līgumu, vienojoties ar Poliju par kompromisu balsošanas kārtībā.

Vācijas kanclere Angela Merkele slavēja "labo kompromisu" ar Poliju, kas likvidē pēdējos šķēršļus bloka jaunajam līgumam, kas aizstās strupceļā nonākušo Eiropas konstitūciju, kuras pašreizējo tekstu 2005.gada referendumos noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji.

"Es biju pārliecināta, ka, ja mums šodien neizdotos to panākt, mēs nonāktu katastrofiskā situācijā, jo daudzi no mums uzskatīja, ka no viņiem tiek prasīts pārāk daudz," sacīja Merkele. "Mums ir izdevies noorganizēt lietas tā, lai neviens aizbraucot mājās nejūtas kā ielikts stūrī."

Polijas prezidents Lehs Kačiņskis sestdienas rītā pauda apmierinājumu par vienošanos, kurā ņemti vērā Varšavas iebildumi.

"Polija ir īpaši iedvesmota par rezultātiem attiecībā uz balsošanas sistēmu. Tagad mums ir sistēma, kas ir daudz labvēlīgāka, nekā piedāvāta," sacīja Polijas prezidents.

Kačiņskis arī pateicās Francijai un Lielbritānijai par viņu solidaritāti, palīdzot panākt vienošanos, un slavēja Merkeles "īpaši draudzīgo attieksmi".

Kačiņskis arī solīja, ka Polija nākotnē labāk sadarboties ar Eiropas Savienību.

Sarunās naktī aktīvi piedalījās Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, mēģinot pārliecināt Polijas vadošos dvīņu brāļus Kačiņskus atteikties no saviem iebildumiem balsošanas kārtībai.

Kačiņski nošokēja Eiropas diplomātus, balsošanas jautājumā kā argumentu pieminot Otrā pasaules kara laikā kritušos poļus. Polijas premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis paziņoja, ka Polijai būtu daudz lielāka populācija, ja vien nacisti nebūtu apkāvuši tik lielu skaitu poļu.

Atsauksme uz Otro pasaules karu aizskāra daudzus Eiropas līderus un saniknoja Merkeli.

ES sanāksmes laikā Polija noraidīja trīs Vācijas piedāvātos kompromisus, Leham Kačiņskim piektdienas vakarā vēl piedraudot ar veto visam līgumam.

 

Šogad profesionālajā dienestā pieņemti 86 karavīri

LETA  06/24/07    Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Rekrutēšanas un atlases centrā šā gada piecos mēnešos anketu par pieteikšanos profesionālajā militārajā dienestā aizpildīja 315 pretendenti, no kuriem 119 pretendenti pieteicās studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Kļūt par karavīru vēlējās arī 41 sieviete.

Atlasi izturēja un dienesta pildīšanai dažādās NBS vienībās devās 86 profesionālajā militārajā dienestā pieņemtie karavīri, savukārt atlasi neizturēja 25 pretendenti, informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.

Pērn dienestam bruņotajos spēkos pieteicās 730 pretendenti, no kuriem 158 pretendenti neatbilda noteiktajiem kritērijiem un tāpēc profesionālajā dienestā netika pieņemti.

Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus, ja viņi atbilst noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām, kā arī ja viņi, izņemot virsniekus speciālistus, līdz profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

Savukārt no dienesta bruņotajos spēkos pērn atvaļinājās 368 karavīri, no kuriem 32% profesionālā dienesta līgumu izbeidza pirms noteiktā termiņa. Tās ir viņu tiesības, jo Militārā dienesta likums noteic, ka profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa var izbeigt katrā laikā, pusēm par to vienojoties.

Tomēr joprojām ir vērojams personālsastāva skaita pieaugums, norādīja Stafeckis. Ja 2005.gadā tas palielinājās tikai par 97 karavīriem, tad pērn kopējais personālsastāva skaits palielinājās par 260 karavīriem.

Šāda tendence daļēji saistīta ar to, ka rekrutējamo loka paplašināšanai pretendentiem uz kareivju un dižkareivju amatiem tika samazinātas izglītības līmeņa prasības, šajos amatos pieņemot ar pamatizglītību, nevis ar vidējo izglītību, kā tas bija līdz šim. NBS pārstāvis arī uzsvēra, ka vidējā vai pirmā līmeņa augstākā izglītība joprojām ir nepieciešama, lai kļūtu par instruktoru sastāva karavīru, bet augstākā - par virsnieku.

Pēc NBS domām, rekrutējamo loka paplašināšanu veicinās arī šogad izdarītie grozījumi Militārā dienesta likumā, kas paredz, ka ar 1.maiju profesionālajā dienestā var iestāties jau no 18 gadiem. Līdz šim dienestā pieņēma no 19 gadiem.

Šajā likumā izdarītie grozījumi paplašina arī karavīru sociālās garantijas, piemēram, bērnam piedzimstot, turpmāk karavīrs saņems pabalstu sešu mēnešalgu apmērā, nevis 250 latus, kā tas bija līdz šim.

Jau ziņots, ka ar 1.septembri tiks palielināts arī karavīru atalgojums. Algu reforma visvairāk skars kareivju un instruktoru sastāva karavīrus. Viņiem tiek paredzēts algas pielikums par aptuveni 70%. Savukārt augstāko dienesta pakāpju karavīriem algu palielinājums tiek plānots aptuveni 30% apmērā.

Grozījumi paredz, ka, piemēram, kareivis, kurš pirmajā dienesta gadā patlaban saņem 190 latus, pēc 1.septembra saņems 335 latus, leitnants ar pašreizējo algu 254 latu apmērā saņems 434 latu lielu algu. Algas pielikums būs atkarīgs gan no karavīra dienesta pakāpes, gan arī no dienestā pavadītajiem gadiem.

Vēl bez atalgojuma tiek plānota arī pārtikas uzturdevas naudas kompensācijas palielināšana līdz četriem latiem dienā līdzšinējo trīs latu vietā, kā arī daļējās dzīvojamās platības īres un komunālo maksājumu kompensācijas palielināšana, kuras apmērs patlaban ir 85 lati mēnesī.

Patlaban NBS, kuri kā pirmie Baltijas jūras reģionā 2007.gada 1.janvārī pārgāja uz personālsastāva komplektēšanu tikai ar profesionālā militārā dienesta karavīriem, dienē gandrīz 5000 karavīru. Savukārt 2001.gadā NBS dienēja vairāk nekā 3600 profesionālā militārā dienesta karavīri, 2002.gadā - vairāk nekā 3700, 2003.gadā - vairāk nekā 3900, 2004.gadā - vairāk nekā 4000, 2005.gadā - vairāk nekā 4400 un 2006.gadā - vairāk nekā 4500 karavīru.

 

Par Ls 847 000 iegādāsies iekārtas sakaru uzturēšanai ar Latvijas karavīriem misijās

LETA  06/25/07     Nacionālie bruņotie spēki (NBS) par 847 000 latu iegādāsies satelītsakaru zemes staciju un trīs pārvietojamās satelītsakaru iekārtas.

NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis aģentūrai LETA skaidroja, ka šo aprīkojumu bruņotie spēki iegādāsies, lai uzturētu satelītsakarus ar NBS vienībām jeb Latvijas kontingentiem, kas izvietotas starptautisko operāciju rajonos.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā aģentūra LETA uzzināja, ka minēto aprīkojumu un pieslēgumu nodrošinās SIA "Belss".

 

25,8% iedzīvotāju uzskata, ka NBS dalība misijās rada draudus Latvijai

LETA  06/25/07    Ceturtā daļa jeb 25,8% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru piedalīšanos dažādās starptautiskās operācijās un uzskata, ka klātbūtne svešos konfliktos rada draudus Latvijai.

Pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu firma "DATA serviss" pagājušā gada nogalē rīkoja sabiedriskās domas aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli un izpratni par aktuāliem valsts aizsardzības jautājumiem - valsts aizsardzības un drošības politiku, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts aizsardzības budžetu un citus.

26,5% aptaujāto, kuri neatbalsta Latvijas līdzdalību misijās, uzskata, ka Latvijai ir citas svarīgākas vajadzības, kam nepieciešami līdzekļi. Vēl 15,8% pauž viedokli, ka konflikti ir jārisina nemilitāriem līdzekļiem, bet 14,7% respondentu norādīja, ka dalība šajās operācijās ir reāls apdraudējums karavīriem.

Pētījums liecina, ka galvenie argumenti, kāpēc Latvijas iedzīvotāji atbalsta NBS dalību starptautiskajās operācijās, ir tas, ka visām NATO dalībvalstīm ir jāpiedalās starptautiskajās miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās. Tā domā 24,3% iedzīvotāju.

Vēl 20,9% uzskata, ka piedalīšanās šādās operācijās veicina karavīru profesionālo izaugsmi. 17,2% iedzīvotāju pauduši nostāju, ka Latvijai ir jāpiedalās cīņā pret starptautisko terorismu. 16,6% uzskata, ka piedalīšanās šādās operācijās garantē, ka citas valstis grūtā brīdī palīdzēs Latvijai.

Pētījumā respondenti arī tika lūgti paust viedokli par nepieciešamību palielināt vai samazināt aizsardzības budžeta izdevumus dažādās jomās. Pēc sabiedrības domām, visvairāk būtu nepieciešams palielināt budžeta izdevumus karavīru atalgojuma palielināšanai, sociālo garantiju uzlabošanai, militārās izglītības, profesionalitātes celšanai un sadzīves apstākļu uzlabošanai dienesta vietā.

64,4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju izteikuši vēlmi saņemt vairāk informācijas par valsts aizsardzības un drošības politiku, 59,4% - par piedalīšanos starptautiskajās operācijās, 58,8% - par bruņotajiem spēkiem, 58,2% - par Latvijas dalību NATO, bet 53,6% - par aizsardzības budžetu.

Aptaujā piedalījās 1040 respondenti no visiem Latvijas reģioniem vecumā no 17 līdz 74 gadiem.

Jau vēstīts, ka Latvijas karavīri pabeiguši misiju Irākā. Tuvākajā laikā Latvija palielinās karavīru skaitu Afganistānā.

 

60% Latvijas iedzīvotāju optimistiski raugās uz ES nākotni

LETA  06/24/07    Vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju optimistiski raugās uz Eiropas Savienības (ES) nākotni, liecina jaunākais "Eurobarometer" pētījums.

Kopumā ES iedzīvotāji un pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji ir optimistiskāki par ES nākotni. Optimistiski uz ES nākotni skatās 69% ES iedzīvotāju, 77% Igaunijas iedzīvotāju un 74% Lietuvas iedzīvotāju.

Igaunijas iedzīvotāji ir ceturtie optimistiskākie starp ES dalībvalstīm attiecībā uz ES nākotni. Visoptimistiskāk uz ES nākotni skatās Polijas iedzīvotāji, savukārt visnegatīvāk - Austrijas iedzīvotāji.

 

Viedoklis: Latvijas amatpersonu patvaļu ierobežo Eiropa

Juris Paiders,  NRA  06/25/07    Viens no lielākajiem trūkumiem laikā, kad Latvija bija pilnīgi neatkarīga (deviņdesmito gadu sākums), bija tas, ka Latvijas amatpersonu patvaļu neviens neierobežoja. Darīja, ko gribēja, un nebija kam sūdzēties.

PSRS laikā Latvijas amatpersonas un tiesas rīkojās pietiekami uzmanīgi un lielas atkāpes no likumības nepieļāva. Latvijai bija ļoti tuvu Maskava un par vietējām nelikumībām varēja vienas nakts laikā (nakts vilciens) nogādāt sūdzību jebkurai Maskavas instancei.

Latvijas otrās neatkarības sākumā nebija, kam sūdzēties un kam pārsūdzēt vislielākās nelikumības. Tolaik jau aizsākās tradīcija, ka nelikumības varēja novērst, skaļi klaigājot masu informācijas līdzekļos, vai klusām – izmantojot politisko partiju palīdzību.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācija mainīja šo sistēmu. Ratificējot konvenciju, Latvija zaudēja daļu savas neatkarības, bet par Latvijas amatpersonu un tiesu spriedumiem parādījās augstāka institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT). Sākumā nekas nemainījās. Amatpersonas uzvedās, it kā viņu vara būtu neierobežota. Rezultātā Latvija atzīta par vainīgu daudzos cilvēktiesību pārkāpumos. No 2003. gada Latvijai ir jāmaksā kompensācija Sļivenko pārim, Farbtuham, Sisojevai, Sevanovai, Jurjevam, Kornakovam, Kadiķim, Čistjakovam, Svipstai, Nazarenko u. c.

Summas ir atšķirīgas, bet mums visiem no nodokļu naudas ir jāmaksā par amatpersonu pieļautiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Cilvēktiesību pārkāpumus pieļauj konkrētas amatpersonas, konkrēti tiesneši neņem vērā Latvijas starptautiskās saistības, bet kompensācija jāmaksā pilnīgi visiem.

Lai tiktu līdz ECT, sūdzētājam jāiziet visas Latvijas tiesu instances. Ja rajona līmenī tiek pieļauts cilvēktiesību pārkāpums, to var novērst apgabala tiesa. Ja apgabala tiesa neievēro ECK, to var novērst Augstākā tiesa. Augstākā līmeņa tiesā tiesnešiem ir iespējas apturēt cilvēktiesību pārkāpumu un neblamēt valsti ECT līmenī.

Ir piemēri, kad tiesu vara jau apgabala līmenī aptur lietas virzību, kas būtu stabili zaudēta ECT.

Šādi piemēri ir bijuši.

2004. gada 27. aprīlī Jēkabpils rajona laikrakstā Brīvā Daugava tika publicēts žurnālistes Ilzes Kalniņas raksts Vai Jēkabpilī parādījies uzņēmējiem naidīgs policists?, kurā Jēkabpils rajona policijas inspektors Andrejs Gotovcevs bija salīdzināts ar Robinu Hudu.

2005. gada martā Jēkabpils rajona tiesā žurnāliste Ilze Kalniņa tika atzīta par vainīgu Krimināllikuma 158. panta pārkāpšanā, liekot publicēt atvainošanos un liekot laikrakstam Brīvā Daugava samaksāt 789,90 latus Gotovcevam par nodarīto morālo kaitējumu.

Tomēr jau apelācijas instancē šāds spriedums tika atcelts. Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija 2005. gada 29. jūnijā pilnībā attaisnoja žurnālisti Ilzi Kalniņu.

Zemgales apgabaltiesa ņēma vērā Latvijas starptautiskās saistības, kuras Latvija uzņēmusies, ratificējot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.

Kā tiek atzīts Eiropas Cilvēktiesību tiesā (precedents ir 1997. gada 1. jūlija spriedums prāvā "Oberšliks pret Austriju 2"), pat ļoti aizskarošu vārdu lietošana politiķu raksturošanai (politiķis tika nosaukts par stulbeni – vāciski Trottel) netiek uzskatīta par apvainojošu un krimināli vai civiltiesiski sodāmu.

Vadoties no precedenta "Oberšliks pret Austriju 2", Eiropas Cilvēktiesību tiesa neatbalsta, bet uzskata par pieļaujamu šādu apzīmējumu lietošanai, ja tiek uzskatīts, ka varas nesējs ir rīkojies vai izteicies, pārkāpjot sabiedrības ētiskās normas.

Latvijā daļa tiesnešu respektē Latvijas starptautiskās saistības, taču citi izturas klaji ciniski pret cilvēktiesībām, radot iespēju pārsūdzēt pēdējās tiesu instances spriedumu ECT.

Kāpēc nodokļu maksātājiem jāmaksā par tiesnešiem, kas apzināti ar saviem lēmumiem nerespektē cilvēktiesības? Varbūt viens pasākumiem, kas uzlabotu šo tiesnešu un amatpersonu darbību, būtu likumdošanas grozījumi, kas ļautu vērst regresa prasību un kompensācijas maksāt nevis no valsts budžeta, bet no to amatpersonu mantas, kuru darbības dēļ pārkāptas cilvēktiesības.

 

Viedoklis: Veto ir Polijas seja

Juris Paiders,  NRA  06/26/07    Polijas valsts ir klasisks vēsturisks piemērs, kad valsts beidz eksistēt tāpēc, ka tās pārvaldes forma ir ar fundamentālu defektu.

18. gadsimtā Polija bija valsts, kuras Seimā bija absolūtās veto tiesības. Kad bija jāsadala Polija, tad lielvalstīm Krievijai, Prūsijai un Austrijai bija jāuzpērk tikai viens poļu šļahtičs, kurš izmantoja savas veto tiesības, un Polijas valsts palika rīcības nespējīga.

Mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas. Vispirms kā traģēdija un pēc tam kā farss. Paradoksālā kārtā šim teicienam var vilkt paralēles ar vēsturisko un mūsdienu Poliju. Polijas izzušana no Eiropas politiskās kartes 19. gadsimtā bija traģēdija. Notikumi ES valstu Jāņu laika samitā vairāk atgādināja farsu. Polija uz sarunām ar citiem ES līderiem bija nosūtījusi prezidentu, kas nedrīkstēja patstāvīgi pieņemt citu līderu priekšlikumus un kompromisus. Prezidents Kačiņskis pa mobilo telefonu katru savu repliku saskaņoja ar savu dvīņubrāli Polijas premjerministru Kačiņski. Notiekošais radīja citu ES valstu vadītāju sašutumu. Ja viens no brāļiem Kačiņskiem (prezidents) ir lemt nespējīgs, tad kāpēc uz sarunām ar ES līderiem par jauno ES līgumu nebrauc lemtspējīgais dvīņubrālis? Tomēr vēlāk atklājās, ka Polijā neizlēmīgā prezidenta soļus kontrolēja vesela šļahtiču grupa Polijas valdošās koalīcijas padomes izskatā.

Eiropa ir rīcībnespējīgs veidojums, kurā lēmumi netiek pieņemti, tiklīdz kaut viena, kaut pundurvalsts, izmanto veto. Polija jau ir izcēlusies kā veto virtuozs, jo ir panākusi, ka uzņēmēju problēmas ar Krievijas muitu tagad ir visas ES (arī Latvijas) problēmas.

Tagad signāls ir dots valstij, kurai ir jāietekmē ES politika – ir jāvienojas ar vienu ES dalībvalsti, pat vismazāko, lai bloķētu ES rīcību. Šādi ES virzīsies (vai nelems) turp, kurp to bīdīs ASV, bet perspektīvā – Krievija, Ķīna, Irāna vai pat Ziemeļkoreja.

Izeja no veto strupceļa ir lēmumu pieņemšanas procedūras maiņa. Taču arī par šo lēmumu ir jāpārvar Polijas veto. Visas pārējās dalībvalstis (arī Latvija) ir piekritušas, ka lēmumi turpmāk jāapstiprina ar dubulto vairākumu. Par lēmumu jānobalso 55% no valstu skaita, un par balsotājiem jāpārstāv 65% no ES iedzīvotājiem. Šī sistēma dod priekšrocības mazajām valstīm un lielajām valstīm, bet mazina vidējo valstu – īpaši Polijas un Spānijas – iespēju ietekmēt ES lēmumus. Spāniju ir izdevies pierunāt. Taču Polijas ietekmes mazināšanās ES ir pretrunā ar ASV interesēm. Polija ir viens no izteiktākiem ASV sabiedrotajiem Eiropā. ASV interesēs ir pēc iespējas lielāka Polijas ietekme uz ES lēmumu pieņemšanas procedūru. Par to pirms mēneša Baltijas forumā Rīgā visai vaļsirdīgi stāstīja viens no ASV neokonservatoriem – Dmitrijs Saims.

Arī sasniegtais kompromiss rada ļoti savdabīgas pārdomas. Polija piekrita jaunajai ES lēmumu pieņemšanas procedūrai (bez veto iespējām) tikai tad, ja šī norma stājas spēkā nevis no2008. gada, bet no 2014. gadā. Pirms tam Polijas prezidents uzsvēra, ka Vācijas zvērības pret Polijas civiliedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā nav piedodamas. Izrādās, visas poļu tautas atmiņas par Vācijas nacistu zvērībām pret poļiem tiks dzēstas no poļu atmiņas tieši 2014. gadā. Tautas traģēdija tiek ciniski izmantota politiskajā tirgū.

Faktiski sasniegtais ir totāla izgāšanās. ES nekļūs rīcībspējīga tuvākos 6 gadus. Tuvākos 6 gadus ES ārpolitika un enerģētika dancos, izpildot Polijas veto diriģētās partitūras. Tad 2014. gadā Polija būs gana izvetojusies, un tad būs 3 gadu pārejas laiks, lai pēc tam Polija droši atteiktos no veto tiesībām uz visiem laikiem.

ES samita rezultāti atgādina pasaku par jokdari Hodžu Nasredinu. Reiz Nasredins sāka lielīties, ka prot iemācīt ēzelim lasīt Korānu. To padzirdēja šahs un izsauca pie sevis jokdari. Šahs neticēja Nasredina solījumiem. Nasredins šaham paziņoja, ka parēzeļa mācīšanu viņš pieprasa 20 000 zelta gabalu. "Labi," teica šahs, "bet, ja tu ēzeli lasīt Korānu neiemācīsi, tev nocirtīs galvu!" "Labi," piekrita Nasredins, "bet mācības ilgs vismaz 10 gadus." "Piekrītu," atbildēja šahs. Tā līgums tapa noslēgts.

Draugi, to uzzinot, sāka baiļoties par Nasredina dzīvību, bet Nasredins jautri tērēja šaha zeltu un draugiem atbildēja: "Nebaidieties! Desmit gadi ir ilgs laiks. Pa šo laiku gan jau kāds nomirs. Šahs, ēzelis vai es."

Tieši tā ir ar ES institucionālo reformu. Lēmumi, kuri ir svarīgi tūlīt, lai ES kļūtu par globālas ietekmes spēlētāju, ir atlikti uz desmit gadiem. Pa šo laiku gan jau kaut kas fundamentāli mainīsies. Varbūt vairs nebūs ES. Varbūt ASV būs citas politiskās prioritātes un, visticamāk, Polijā vairs nebūs pie varas veto kāro dvīņubrāļu tandēms.

 

Latvijai atkārtoti būs jālemj par ES reformām

DELFI  06/26/07     Lai gan Latvija kā viena no pirmajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ratificēja ES Konstitucionālo līgumu, visticamāk, jau nākamā gada sākumā Saeimai atkal būs jālemj par atbalstu tā dēvētajam ES "Reformu līgumam", kas grozīs līgumu par ES un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Normunds Popens otrdien žurnālistiem uzsvēra, ka pagājušā nedēļas nogalē ES valstu vadītāju sanāksmē panāktā vienošanās par Reformu līgumu ir Latvijai izdevīga.

Kā galvenais Latvijas ieguvums tiek minētas izmaiņas balsošanas sistēmā – katrai ES dalībvalstij turpmāk paredzēta viena balss, tādejādi tiek spirināta ES mazo valstu, tostarp Latvijas, ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu. Līdz šim ES dalībvalstīm tika piešķirtas balsis, atbilstoši to lielumam.

Jaunā balsošanas sistēma arī paredz, ka lēmums ES padomē tiek pieņemti ar balsu vairākumu, paralēli tiek vērtētas arī tā dēvētās iedzīvotāju daļas – lēmumi tiks pieņemti, ja tos atbalsta ES pārstāvji, kas pārstāv 65% ES dalībvalstu iedzīvotājus.

Reformu līgums paredz , ka turpmāk būs izmaiņas arī ES komisāru skaitā – tos no 27 paredzēts samazināt līdz 18. Tas nozīmē, ka visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, turpmāk pastāvīgi nebūs viens komisārs. Iecerēts, ka komisāru apstiprināšanā tiks ņemts vērā rotācijas princips, ievērojot to, lai katrai ES dalībvalstij reizi trīs pilnvaru termiņos nebūtu savs komisārs.

Reformu līgums paredz arī daudzus citus jauninājumus. Tas tuvākajā laikā būs jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm. Patlaban gan neesot precīzi skaidrs, ko darīt tām 18 dalībvalstīm, tostarp Latvijai, kuru parlamenti atbalstīja iepriekšējo ES konstitūciju. Popens pieļauj, ka jaunajā Reformu līgumā tiks paredzēta atsauce uz iepriekš parlamentos pieņemto līgumu, norādot, ka tas nav spēkā un spēkā būs turpmāk Reformu līgums.

Jau vēstīts, ka Briselē 21. un 22.jūnijā notika ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāju sanāksme, kuras svarīgākais diskusiju jautājums bija ES līgumu reformas process. Eiropadomē dalībvalstis vienojās par jauna līguma izstrādi un mandātu starpvaldību konferencei Portugāles ES prezidentūras laikā 2007.gada otrajā pusē.

Dalībvalstu vienošanās paredz izmantot klasisko līgumu grozīšanas metodi, starpvaldību konferences laikā izstrādājot tā saucamo "Reformu līgumu" (Reform Treaty), ar kuru grozītu Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu, to pārdēvējot par Līgumu par Eiropas Savienības darbību (Treaty on the functioning of the EU). "Reformu līguma" pamatā būs Līgums par Konstitūciju Eiropai, kuru ES valstu un valdību vadītāji parakstīja 2004.gada 29.oktobrī.

Pēc negatīvajiem referendumiem Francijā un Nīderlandē 2005.gada pavasarī un ratifikācijas procesa apturēšanas atsevišķās dalībvalstīs Līgums par Konstitūciju Eiropai nav stājies spēkā.

 

No Latvijas izbraucošajiem Krievijas militārajiem pensionāriem piešķir 10 200 latus

LETA  06/26/07    Ministru kabinets šodien nolēma piešķirt 10 200 latus no Latvijas izbraucošajiem Krievijas militārajiem pensionāriem.

Valdības 2005.gada lēmums noteica, ka šogad pabalstam paredzētā summa ir 72 900 lati, taču reāli piešķirtais finansējums ir 30 510 lati, kas jau izmaksāti Krievijas militāro pensionāru pabalstiem gada pirmajā ceturksnī.

Līdz šā gada 23.maijam izceļošanas pabalstus, kuru izmaksai patlaban nav līdzekļu, pieprasījuši septiņi Krievijas militārie pensionāri. Šim mērķim Iekšlietu ministrijai ir nepieciešami 10 200 lati.

 

Katrs otrais neizglītotais mazākumtautību jaunietis ir gatavs doties dzīvot uz citu valsti

LETA    06/27/07    Katrs otrais mazākumtautību jaunietis, kas ir bez darba, būtu gatavs aizbraukt no Latvijas uz kādu Eiropas valsti, lai uzlabotu savus dzīves un darba apstākļus, secināts pētījumā, ko veicis Baltijas sociālo zinātņu institūts.

Vakarskolēnu vidū šādu gatavību izrāda pat vēl lielāks skaits jauniešu, norādīts pētījumā.

Pētījuma laikā aptaujātie un intervētie mazākumtautību jaunieši - vakarskolēni, bezdarbnieki, neregulāri skolu apmeklējušie pusaudži - galvenokārt ir nodarbināti mazkvalificētās darba vietās.

Pusaudži darbu atrod gan ar dienas centru palīdzību, gan arī paši. Lielākā daļa jauniešu, kuri zaudējuši darbu, pirms tam strādājuši fizisku darbu, retāk bezdarbnieku vidū sastopami augstākas kvalifikācijas speciālisti. Līdzīgi arī nodarbinātie vakarskolēni ieņem mazkvalificēta vai kvalificēta strādnieka statusu.

Darba devēji atzīst, ka mazizglītotie jaunieši, kas spējīgi veikt vienīgi zemas kvalifikācijas darbu, ir tā jauniešu grupa, kas darba meklējumos nereti pamet Latviju, jo šeit viņus nekas nesaista, bet ārzemēs par to pašu darbu viņi saņem ievērojami lielāku atalgojumu.

Tas, ka darba devēji nespēj skaidri iezīmēt karjeras izaugsmes iespējas, arī kavē jauniešu vēlmi strādāt. Tas ietekmē kā zemas kvalifikācijas, tā arī kvalificētu darbinieku darba motivāciju. Darba devēji atzinuši, ka jauniešu vēlme strādāt ārzemēs, lai vairāk nopelnītu, ir pamatota, piebilstot, ka darbaspēka aizplūšana vēl vairāk palielina pieprasījumu pēc jauniešiem darba tirgū Latvijā, norādīts pētījumā.

Par jauniešu līdz 25 gadiem nodarbinātības iespējām darba devēju vidū dominē viedoklis, ka jauniešu pašvērtējums ir pārlieku augsts, ka tas nereti neatbilst viņu izglītībai, kvalifikācijai un prasmēm. Jaunieši vēlas saņemt augstu atalgojumu, kas nesakrīt ar darba devēja priekšstatiem par pretendenta - jaunieša spējām veikt darba pienākumus attiecīgajā līmenī.

Pieminēto darba devēju novērojumu apstiprina paši jaunieši bezdarbnieki, norādot, ka raksturīgākais pēdējās darba vietas zaudēšanas iemesls ir neapmierinoša darba samaksa.

Pētnieki norāda, ka vairumā gadījumu jauniešu bezdarbnieku izglītība ir līdzvērtīga vecāku iegūtajai izglītības pakāpei. Arī vakarskolēnu aptaujas rezultāti atklāj, ka vecāku iegūtajai izglītībai ir liela ietekme uz jauniešu priekšstatiem par izglītības iegūšanu - turpināt mācības pēc vakarskolas beigšanas visbiežāk vēlas jaunieši, kuru vecāki ieguvuši augstāko izglītību.

 

Ietekmīgais žurnāls The Economist brīdina par vāja līdera problēmu Latvijā

Laine Aizupe,  Diena  06/27/07    Kremlim raksturīgā "skaldi un valdi" taktika, kas visveiksmīgāk darbojas valstīs, kur pie varas ir "vāji un oportūnistiski" valsts vadītāji, varētu radīt problēmas arī Latvijā, vēsta ietekmīgais Lielbritānijas žurnāls The Economist. Žurnāla komentārā Kāds dakteris? paustas bažas par "aizvien blāvāko politisko vidi" Austrumeiropas reģionā, kurā Latvijas jaunievēlētais prezidents, ārsts Valdis Zatlers "glīti iekļaujas". The Economist norāda, ka Austrumeiropā, kas ir piedzīvojusi arī tādu "dižu un starptautiski atzītu personību" kā Lehs Valensa, Vāclavs Klauss, Marts Lārs u.c. valdīšanu, pašlaik ir tikai divi spilgti līderi. Tie ir daudz kritizētais, taču ietekmīgais Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kuram nu ir jāuzņemas galvenā loma aizstāvot "visu Kremļa bijušo satelītvalstu" intereses.

The Economist norāda, ka pat kaislīgākie V.Zatlera aizstāvji šaubās, vai viņš spēs pacelties līdz pašreizējās prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas "izsmalcinātajam" līmenim. V.Zatleram nav nekādas publiskās un valstiskās pieredzes. "Viņa vienīgā vērtība ir tajā, ka viņu atbalsta Latvijas politiskie barveži, kuri slepena aizmuguriska darījuma rezultātā iesmērēja viņu valstij", vēsta The Economist. Kā pretstats tiek minēts T.H.Ilvess — "vienīgais reģiona līderis ar patiesu pieredzi Briselē (reiz bijis Eiropas Parlamenta deputāts) un Vašingtonā". Žurnāls arī uzsver, ka Austrumeiropas līderu vājums bija mazāk uzkrītošs laikā, kad lielajās Rietumeiropas valstīs pie varas bija jau "izdegušie" līderi — Žaks Širaks, Gerhards Šrēders un Silvio Berluskoni. Taču tagad, kad Vācijā pie varas ir Angela Merkele, Francijā — Nikolā Sarkozī un Lielbritānijā (šonedēļ stājas amatā) — Gordons Brauns, Austrumeiropa parādās "skarbā gaismā".

Austrumeiropas reģionam šobrīd "izmisīgi nepieciešamas spēcīgas valdības" un "jauni, izteiksmīgi līderi". Taču The Economist konstatē, ka "diemžēl pašreizējā bariņa darbības enerģiskus jaunpienācējus nevis iedvesmo, bet atbaida".

 

Krievijas puse robežlīgumu ratificēs ne ātrāk kā rudenī

Apollo  06/28/07    Krievijas Valsts dome Latvijas–Krievijas robežlīgumu ratificēs ne ātrāk kā rudenī, jo patlaban parlaments koncentrējies valsts budžeta izskatīšanai, atsaucoties uz Krievijas parlamenta augšpalātas starptautisko lietu priekšsēdētāja vietnieka Vasilija Ļihačova teikto, ceturtdien vēsta laikraksts «Latvijas Avīze».

«Es nevaru runāt Valsts prezidenta vai Valsts domes vārdā, bet domāju, ka punkts šai lietai tiks pielikts gana ātri,» sacījis Ļihačovs. «Taču baidos, ka šis jautājums Valsts domē tiks izskatīts tikai rudens sesijā. Jūlijā Dome dosies vasaras brīvdienās, tāpēc šajā sesijā palikušas tikai dažas sēdes, bet Domei jāizskata trīs gadu budžeta plāns, uz ko fokusējusies visa uzmanība. Taču septembrī robežlīguma dokuments, pēc manām domām, būs viena no prioritātēm.»

Līdz šim Krievijas oficiālās amatpersonas apgalvoja, ka ratifikācija Domē varētu notikt jau vasarā, atgādina laikraksts.

Ļihačovs, tiekoties ar Baltijas valstu žurnālistiem, prognozēja, ka debates par robežlīguma noslēgšanu gan Valsts domē, gan arī padomē būs asas. «Debates mazāk skars vēsturiskos jautājumus,» norādīja Ļihačovs. Viņaprāt, vairāk tiks runāts par Latvijas un Krievijas attiecību perspektīvu. Krievija gribētu, lai Latvijas puse pauž skaidru redzējumu, kādām vajadzētu būt abu valstu attiecībām.

Krievijas parlamenta augšpalātas starptautisko lietu priekšsēdētāja vietnieks uzsvēris, ka Latvijas balsij vajadzētu skanēt kā neatkarīgas valsts balsij. Esot svarīgi, ka, runājot par attiecībām ar Maskavu, oficiālā Rīga nestāvētu aiz Eiropas Savienības vai Amerikas Savienoto Valstu muguras. «Mūs interesē, lai Latvija būtu patiesi neatkarīga, patstāvīga valsts, kurai ir savs politiskais redzējums, sava politiska kultūra, kura jūtas atbildīga,» pauda Lihačovs.

 

 

Prezidentūrā...

 

 

Intervija ar Gvido Zemribo: Satversme nav ideāla

Baiba Lulle,  NRA  06/25/07    «Vēlot prezidentu tieši, nenozīmē pāriet no parlamentāras republikas uz prezidentālu».

Pēc pēdējām Valsts prezidenta vēlēšanām pat koalīcijas partijas sākušas apspriest tautas vēlēta prezidenta institūcijas iespējamību, bet LSDSP šīs tik sen piesauktās idejas atbalstam vāc pilsoņu parakstus. Neatkarīgā par nepieciešamību mainīt Satversmi iztaujāja konstitucionālo tiesību ekspertu, zvērinātu advokātu, Latvijas Policijas akadēmijas asociēto profesoru Gvido Zemribo.

Gvido Zemribo: – 20 gadu Latvijas Universitātē lasīju Buržuāzisko valstu valsts tiesības, kas civilizētā valodā saucas Salīdzinošās valstu konstitucionālās tiesības, un man ir izveidojies savs ieskats par Satversmi. To rakstot, daudz kas tika aizgūts no Francijas konstitūcijas, Vācijas Veimāras un dažādu Vācijas pavalstu konstitūcijām, no kurām neviena vairs nav spēkā. Mēs esam unikāli ar to, ka pēc 60 gadiem atgriezāmies pie vecās konstitūcijas. Eiropā parasti pēc autoritāriem režīmiem tika pieņemtas jaunas konstitūcijas, kā tas bija, piemēram, Vācijā, Itālijā, Japānā, Grieķijā, Spānijā. Arī visas Austrumeiropas, Baltijas valstis pieņēma jaunas konstitūcijas.

– Vairums politiķu, juristu gluži otrādi – slavē, cik mums gudra, izsvērta, lakoniska konstitūcija! Kas, jūsuprāt, ir novecojis un būtiskākais, kas būtu maināms?

– Daudz kas Satversmē ir labs, bet ir lietas, ko varētu uzlabot.

Piemēram, prezidents, deputāti dod zvērestu, bet nav mehānisma, kas paredz atbildību par zvēresta laušanu. Deputāts var solīt, ka viņš cienīs un godās valsti un latviešu valodu, un pēc tam iet uz mītiņiem un gānīties par to. ASV prezidentu Bilu Klintonu neatstādināja tāpēc, ka viņš maigojās ar Moniku, bet tāpēc, ka, dodot zvērestu, viņš bija melojis.

Cits jautājums ir par proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Eiropas valstu prakse neapstrīdami pierādījusi, ka proporcionāla sistēma provocē valdības nestabilitāti, jo to nākas veidot no vairākām partijām. 30. gados Eiropa smējās par Franciju, kurā tolaik bija proporcionālā sistēma un trīs valdības gadā. Arī mums ministrs ienāk ar savu koncepciju un pēc gada aiziet, neizdarot lietas līdz galam. Un ko no tā ministra var prasīt? Skandināvijas valstīs, kur ir proporcionālā sistēma, savukārt ir senākas partiju tradīcijas.

Īpaši aktuāls ir jautājums par prezidenta institūciju un ievēlēšanu. Prezidents ir neaizsargāts – pietiek 51 deputātam pateikt: man tā Vaira nepatīk, lai ar kvalificētu balsu vairākumu prezidentu atstādinātu. Pasaulē tā nemēdz būt. Viņu var atlaist tikai noziegumu, likumpārkāpumu konstatēšanas gadījumā.

Visi saka, ka lietuvieši izgāzās ar savu Rolandu Paksu. Izgāzās vai neizgāzās, bet viņiem bija ļoti stingra impīčmenta procedūra, kurā pārliecinājās, ka viņš tiešām pārkāpis likumu, un tikai tad viņu varēja atlaist.

– Bet līdz šim neviens šo iespēju Latvijā nav izmantojis. Varbūt tomēr efektīvi darbojas citi aizsargmehānismi?

– Paldies Dievam, ka nav izmantojuši. Tomēr Vairas Vīķes-Freibergs popularitāte ir ļoti augsta, un ar to rēķinās. Bet līdzīgi ir arī ar citām amatpersonām. Ja Rietumu parlamentos ievēlē parlamenta priekšsēdētāju, tad – uz visu sasaukuma laiku. Mums vienā jaukā dienā sanāca kopā deputāti un bez īpašiem pārmetumiem vienkārši noņēma Ilgu Kreitusi no Saeimas priekšsēdētāja amata. Man nav pieņemams arī tas, ka, mainoties koalīcijai, teju visās Saeimas komisijās maina priekšsēdētājus. Kāpēc? Parlamentā jau nekas nav mainījies!

Un kā var frakcijas vadība diktēt deputātam, kā balsot Valsts prezidenta vēlēšanās! Labi, ja balso par likumprojektu, deputāts, ievērojot partijas disciplīnu, var atturēties, bet vēlēšanās nevar atturēties. Jūs nevarat Saeimas vēlēšanās aiziet uz iecirkni un pateikt: es atnācu atturēties!

Ir arī absurdi mēģināt sodīt deputātu par partijas disciplīnas pārkāpšanu, kā to tēvzemieši grasījās darīt ar Annu Seili. Prezidenta vēlēšanām jābūt aizklātām arī praksē. Kad pirmoreiz ievēlēja Vīķi-Freibergu, viens deputāts pēc vēlēšanām ļoti lepojās ar savu "ģeniālo ideju" par krāsainu pildspalvu izdalīšanu, lai varētu kontrolēt, kas balso, kā vadība norādījusi, un kas ne. Tas ir visrupjākais aizklātu vēlēšanu pārkāpums!

Pēc būtības mēs runājam par tiešām vēlēšanām, kad tauta vēlē, vai netiešām, kad vēlē elektori. Valstīs, kur prezidentu vēlē elektori, tas elektoru korpuss ir plašāks, piemēram, Vācijā, Itālijā, arī Igaunijā. Savukārt Grieķijā, ja parlaments pēc trešās kārtas neievēlē prezidentu, var atlaist pašu parlamentu.

Es personīgi tomēr esmu par tautas vēlētu prezidentu, citastarp, runu dēļ par mēģinājumiem piekukuļot deputātus prezidenta vēlēšanās.

– Bet vai tautas vēlēta prezidenta gadījumā arī nebūtu vēlētāju tieša vai netieša uzpirkšana vēl plašākā mērogā?

– Tautu piekukuļot nevar. Var uzpirkt vienu otru pudeles brāli, bet ne tautu.

– Bet netieši – vai tautas vēlēts prezidents nebūs vēl viena naudas un PR cīņa?

– Bet ko tad mēs gribam? Atgriezties pie autoritārās iekārtas? Un kāpēc Saeimu var vēlēt tauta, bet prezidentu ne? Un kas tad tagad izlēma, kas būs valsts prezidents? Četri cilvēki! Tā saucamā koalīcijas padome, nekonstitucionāls orgāns! Gluži kā PSKP CK politbirojs, kas visu izlēma un pēc tam Augstākā padome noformēja.

– Parasti kā pretarguments tautas vēlētam prezidentam tiek minēts tas, ka tad jau mums nebūtu prezidente Vīķe-Freiberga, bet Raimonds Pauls.

– Nevajag tautu uzskatīt par muļķi! Tie paši deputāti, kuri no tautas saņēmuši mandātu, ar tautas izvēli ir ļoti apmierināti, bet, kad ir runa par prezidenta vēlēšanām, saka – nē, tauta nesapratīs!

Mūsu proporcionālajā vēlēšanu sistēmā partiju lokomotīves parasti tomēr ir politiskas figūras, nevis aktieri, mūziķi, sportisti, bet aiz vilciena lokomotīves parasti ir vagons, gadās arī kāds lopu vagons. Bet, ja prezidentu, Saeimu ievēlētu mažoritārā sistēmā, kandidāts pats būtu spiets iet pie tautas, katrs savā vēlēšanu apgabalā cīnītos par vēlētāju atbalstu, bet vēlētāji redzētu kandidātus klātienē un vēlāk varētu prasīt pildīt solīto.

Par labu esošajai sistēmai neliecina arī tas, ka pirmspēdējās vēlēšanas bija tikai viens kandidāts.

– Aptaujas jau vairākus gadus rāda, ka 75–80% iedzīvotāju atbalsta tautas vēlētu prezidentu, bet parakstu vākšana nekad nav sekmējusies ar referendumu. Varbūt kļūda ir idejas partijiskošana? Vai nebūtu cits efekts, ja parakstu vākšanā vienotos, piemēram, inteliģence, nevis sociāldemokrāti, kas Saeimas vēlēšanās neguva tautas uzticību?

– Jā, es arī tā domāju. Bet nevar arī kādu ideju norakt tikai tāpēc, ka to piedāvā opozicionārs! Ne jau sociāldemokrāti to izdomāja, bet tauta to prasa. Arī pirms pieciem gadiem tā saucamo Bojāra konstitūciju – ne jau tikai Bojārs uzrakstīja! Arī es un konstitucionālo tiesību speciālists Valdis Cielava piedalījāmies. Bieži biju Latvijas Vēstnesī paudis savu viedokli par Satversmes maiņas nepieciešamību, un, to zinot, Bojārs mani uzaicināja līdzdarboties. Nebija mums domu vienotība visos jautājumos, bet par prezidenta ievēlēšanas kārtību un par to, ka prezidentu nevar tik vienkārši nosviest nost, es esmu vienisprātis.

– Varbūt Bojāra Satversme bija par plašu, bet vai tai prezidenta vēlēšanu nosacījumu un prezidenta pilnvaru paketei, ko tagad piedāvā LSDSP, nav jābūt plašākai? Labi, tauta varēs vēlēt prezidentu, bet tiesības izvirzīt prezidenta kandidātu var dot, piemēram, tikai Saeimā pārstāvētām partijām vai, kā Francijā, tiem kandidātiem, kas savākuši vēl noteikta skaita amatpersonu atbalsta parakstus?

– Ja jau Satversmē ieviestu šīs izmaiņas, tiktu pieņemts arī jauns likums, kur tas viss sīkāk tiktu noteikts. Esmu dzirdējis argumentus, ka nevar mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, nemainot pilnvaras. Par to var diskutēt, bet, pirmkārt, jau pati procedūra ir svarīga. Un tikai tas, ka prezidents tiek ievēlēts tieši, nenozīmē, ka mēs uzreiz no parlamentāras republikas kļūsim par prezidentālu. Pilnīgas muļķības! Prezidentālā republika piedzima ASV, kad pieņēma 1787. gada konstitūciju. Tolaik pasaulē visapkārt bija monarhijas, un arī ASV par tādu būtu kļuvusi, ja tā nebūtu karastāvoklī ar nīsto Angliju, kurā bija monarhija. Tā ASV izvēlējās savu valsts galvu nosaukt par prezidentu, lai gan būtībā prezidentam tika piešķirtas monarha tiesības, prezidents bija un ir arī valdības galva. Vēlāk, kad Eiropā radās republikas, monarhijas forma jau bija mainījusies, un veidojās parlamentārās monarhijas. Divdesmitajos gados, kad apsprieda Satversmes projektu, ilgu laiku bija ideja, ka Latvijai vispār nevajag prezidentu. Arī Latvijā vienubrīd valsts galvas funkcijas pildīja Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste. Līdzīga situācija bija arī pēc neatkarības atjaunošanas – mums nebija prezidenta, bet valsts galvas funkcijas pildīja Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Satversmes sapulce tomēr nosprieda, ka prezidents ir vajadzīgs, un tas izveidojās vairāk kā tāds šķīrējtiesnesis. Bet visumā prezidenta funkcijas ir stipri ierobežotas.

– Vai tautas vēlētu prezidentu citādi uztvertu starptautiski? Lai gan Vīķe-Freiberga bija parlamenta ievēlēta, viņai tas neliedza kā līdzīgam ar līdzīgu runāt un skūpstīties ar Žaku Širaku.

– Šajā ziņā nekādas atšķirības nav. Savulaik amerikāņu juristi, kas bija negatīvi noskaņoti pret Džordžu Bušu, man jautāja, kā es uz viņu raugos. Teicu: vai tas ir Bušs, vai Bils Klintons, tā ir jūsu darīšana, bet es cienu jūsu valsti un arī jūsu prezidentu. Un nav nozīmes, kādā ceļā viņš ievēlēts.

Vīķes-Freibergas iegūtā atzinība un popularitāte ir viņas pašas nopelns. Man kā vīrietim gan šķiet, ka, ja viņas vietā būtu bijis superintelektuāls vīrietis, viņš tomēr starptautisko samitu bildēs stāvētu trešajā rindā, nevis pirmajā.

– Vai Latvijas sabiedrība šodien ir spējīga uz tādu attieksmi pret Zatleru, kā jūs sakāt – lai kas viņš būtu, tas ir mūsu valsts prezidents, kurš jāciena?

– Zināma doza cieņas ir nepieciešama, un tas attiecas arī uz jūsu kolēģiem žurnālistiem. Man šķita nepieņemami, kā jaunievēlētā prezidenta pirmajā preses konferencē uzvedās žurnālistes. Var uzdot patīkamus, nepatīkamus jautājumus, bet ne pārtraukt prezidentu, desmit reizes prasot vienu un to pašu.

Lai arī ar varu mīļš nebūsi, prezidenta amats tomēr prasa zināmu cieņu. Nevar vienkārši tāpēc, ka man nepatīk viņš vai veids, kādā prezidents ievēlēts, spļaut viņam virsū. Tā mēs noniecinām paši savu valsti.

– Vai ir kādas tendences, izmaiņas, kurp pasaule virzās prezidenta izvirzīšanas, ievēlēšanas un pilnvaru ziņā? Vai nav tā, ka tautas vēlētu prezidentu prasa kādās politiskās krīzes vai mazspējas situācijās, kā, piemēram, Turcijā, Čehijā?

– Nevaru pateikt uzreiz, kur vēl šobrīd ir tā, ka tikai parlamenta deputāti ievēlē prezidentu. Ja tā varbūt bija norma pagājušā gadsimta 20. gados, tad šodien vairs ne. Demokrātijas augstāka forma ir tiešas vēlēšanas, nevis ar kāda palīdzību. Turklāt tautas vairākuma atbalsts ir svarīgs gan pašam prezidentam, gan tautai. Tagad vairumam ir sajūta – nu, tie veči tur kaut ko sarunāja, bet vai tas ir mans prezidents?

 

KNAB vāc ziņas par Zatlera pacientiem un ieņēmumiem

Agnese Margēviča,  NRA  06/26/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera līdzšinējās darbavietas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) pieprasījis gan viņa darba līgumu, gan informāciju par viņa ārstētajiem pacientiem, Neatkarīgajai apstiprināja slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Ūpis.

Noprotams, ka KNAB interesē pacientu saraksts, ko TOS birojam vēl nav iesniedzis. "Tas nav tik ātrs process," saka I. Ūpis, atsakoties spriest, vai pacientu vārdi vajadzīgi, lai viņus iztaujātu par pacientu maksājumiem V. Zatleram: "Tā ir KNAB darīšana ."

V. Zatlera pacientu slimības vēstures, kā tas bija izskanējis pagājušās nedēļas nogalē, KNAB neesot pieprasījis. Uz KNAB lūgumu izsniegt V. Zatlera darba līgumu TOS atbildējis, ka tas jāprasa Veselības ministrijai, ar ko slēgts līgums. Ziņas par V. Zatlera darbību un ieņēmumiem pieprasīta arī no privātās medicīnas sabiedrības ARS, kur V. Zatlers vairākus gadus sniedzis konsultācijas, – apstiprināja tās valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Arī šīs ziņas, kas pieprasītas par pēdējiem pieciem gadiem, KNAB vēl nav iesniegtas.

KNAB 25. maijā ierosināja pārbaudi par V. Zatlera papildus saņemto samaksu par savu darbu. KNAB sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece Neatkarīgajai atteicās komentēt izskanējušās spekulācijas, ka tiesībsargi pirms 8. jūlijā paredzētās zvēresta nodošanas varētu nākt klajā ar paziņojumu par kriminālprocesa sākšanu pret V. Zatleru.

Likums dod jaunievēlētajam prezidentam iespēju noliktajā datumā nenodot zvērestu, un šādā gadījumā būtu izsludināmas jaunas prezidenta vēlēšanas. Turklāt šobrīd birojs prognozē, ka pārbaudi līdz tam var nepabeigt. "Pēc pašreizējām prognozēm, ko saka KNAB vadība, iespējams, līdz šim datumam pārbaude nenoslēgsies. Pārbaude rit savu loģisko gaitu, un mēs to neplānojam īpaši sasteigt," teica D. Kurpniece.

Krimināllikums noteic atbildību par labumu apzināti prettiesisku pieprasīšanu un pieņemšanu, arī ārsta darbā. Tiesībsargi daudzkārt norādījuši, ka pateicības maksājumu pieprasīšanu ļoti grūti pierādīt – pat ja pacients liecina pret ārstu, jo šis process parasti notiekot aci pret aci.

 

Zatlers sola drīzumā paskaidrot, kā norēķināsies ar VID

Gunta Sloga,  Diena  06/27/07    Jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers, kurš ir apsolījis līdz zvēresta došanai 8.jūlijā norēķināties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par savām aplokšņu naudām, ir saņēmis VID skaidrojumu par to, kā tas izdarāms. To otrdien apstiprināja V.Zatlera padomniece Evija Ķēniņa, sīkākus komentārus par to, kādā veidā un kad V.Zatlers norēķināsies ar VID, solot tuvāko dienu laikā. Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesola līdz 8.jūlijam pabeigt savu pārbaudi V.Zatlera lietā vai jebkādu citu soļu speršanu tuvākajās divās nedēļās.

V.Zatlers līdz šim uzsvēris, ka nezina, kā norēķināties ar VID, jo nav skaitījis no pacientiem saņemto naudu. Savukārt VID ir nācis klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem par to, vai V.Zatleram būtu jāatskaitās par aplokšņu naudām, kuras, kā viņš pats atzinis, saņēmis no pacientiem daudzu gadu garumā. Tas ir raisījis šaubas, vai V.Zatlers varēs līdz 8.jūlijam norēķināties ar VID. Ieņēmumu dienests otrdien atteicās komentēt, kā ir ieteicis V.Zatleram risināt nodokļu lietu, jo šāda veida informācija neesot izpaužama trešajām personām, ziņo LETA.

Tikmēr KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs uzsver, ka pārbaude par V.Zatlera kā amatpersonas jeb Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāja iespējamajiem papildu ienākumiem varētu turpināties vairākus mēnešus. Jau vēstīts, ka savā amatpersonas deklarācijā viņš norādījis tikai savu slimnīcas vadītāja algu, taču ne citus ienākumus.

KNAB pieprasījis visu tam nepieciešamo informāciju, tajā skaitā V.Zatlera bijušo pacientu sarakstus. Diena jau vēstījusi, ka KNAB pārbaudes ietvaros var tikt mēģināts skaidrot, vai V.Zatlers arī prasījis naudu no pacientiem, ko viņš pats gan noliedz. Ja atklātos šādas fakts, personai draudētu kriminālatbildība. Tiesa, kā atzīst KNAB pārstāvji, pierādījumus savākt varētu būt sarežģīti, jo šādos gadījumos parasti nav ne liecinieku, ne dokumentāru apliecinājumu naudas prasīšanai no pacienta.

 

Aizsardzības ministrs apbalvo Valsts prezidenti

TVNET   06/27/07    Šodien, 27.jūnijā, aizsardzības ministrs Atis Slakteris apbalvoja Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu ar aizsardzības ministra apbalvojumu – goda zīmi "Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā", TVNET informēja Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītājs Kaspars Odiņš.

Apbalvojums tika pasniegts, lai pateiktos par ilggadējo prezidentes ieguldījumu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstībā un Latvijas virzībā uz NATO.

"Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar augstu atbildību un kompetenci pildījusi Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieces pienākumus. Apmeklējot NBS vienības un tiekoties ar karavīriem, Vaira Vīķe-Freiberga rūpīgi sekojusi līdzi situācijai bruņotajos spēkos un devusi lielu ieguldījumu to attīstībā. Paužot objektīvu vērtējumu par norisēm bruņotajos spēkos un ar patiesu cieņu izturoties pret karavīra profesiju, Vaira Vīķe-Freiberga ir veicinājusi NBS prestižu sabiedrībā," teikts aizsardzības ministra pavēlē.

 

VID atzīst— aplokšņu nauda ir ienākumi. Zatleru varētu sodīt par nedeklarēšanu

Gunta Sloga,  Diena  06/28/07    Gadu garumā no pacientiem saņemtā aplokšņu nauda ir ienākumi, tā savā atbildē jaunievēlētajam prezidentam Valdim Zatleram atzinis Valsts ieņēmumu dienests (VID), gan sakot, ka tie nav apliekami ar nodokli. No šī atzinuma var secināt, ka V.Zatlers, būdams amatpersona — slimnīcas vadītājs vairāku gadu garumā nav deklarējis savus ienākumus, ko nosaka likums. Taču par šādu atkārtota pārkāpuma izdarīšanu amatpersonai draud saukšana pie kriminālatbildības, secina korupcijas pētnieki un apkarotāji. Saskaņā ar krimināllikumu par to draud četru gadu cietumsods vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

"Šobrīd esmu saņēmis atbildi no VID, kurā teikts, ka minētie ienākumi nav apliekami ar nodokli, bet arī esmu informēts, ka turpinās darbs pie jautājuma izskatīšanas," tā V.Zatlera teikto par saņemto VID skaidrojumu atstāstīja viņa padomniece Evija Ķēniņa. Viņa gan atsakās parādīt pašu atbildi, gan atturas no sīkākiem komentāriem par VID vēstules saturu un V.Zatlera tālāko rīcību, jo jaunievēlētais prezidents nevēloties "iespaidot jautājuma izskatīšanas tālāko gaitu". Taču V.Zatlers savu solījumu līdz zvēresta došanai 8.jūlijā sakārtot attiecības ar VID turēšot.

"Tur nav nekāda sliekšņa, amatpersonai ir jāuzrāda visi iespējamie ienākumi, arī dāvinājumi un pārējais," uzsver korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. "Tā ir mūsu svēta pārliecība, ka šie ienākumi bija jāuzrāda," saka arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Taču V.Zatlera amatpersonas deklarācijās par pēdējiem pieciem gadiem šādi ienākumi nav uzrādīti. Taču, ja amatpersona nav atkārtoti norādījusi savus ienākumus, VID pakļautībā esošajai finanšu policijai ir iespējams sākt pārbaudi par iespējamo Krimināllikuma pārkāpšanu, saka A.Vilks.

V.Zatlers ir sacījis, ka nezina, kā norēķināties ar VID, jo līdz šim nav skaitījis no pacientiem saņemto naudu. Tikmēr E.Ķēniņa atzīst, ka "jebkurš ienākums mūsu valstī ir deklarējams". Taču jautāta, vai tas nozīmē, ka V.Zatleram bija jādeklarē arī aplokšņu nauda, ko VID atzīst par ienākumiem, viņa atbild, ka tās ir "normu interpretāciju kolīzijas". VID ir atteicies komentēt V.Zatleram nosūtītās vēstules saturu, tādēļ nav skaidrs, kādēļ dienests šos ienākumus uzskata par ar nodokli neapliekamiem.

 

Viedoklis: Summing up jeb Daži vārdi aizejošajam vairiānismam

Jānis Urbanovičs,  NRA  06/28/07    Es te nepretendēju uz vispusīgu un bezkaislīgu VVF prezidentūras analīzi.

Esmu pārliecināts, ka šādam pētījumam vēl nav pienācis laiks, jo ne visi procesi, kurus viņa rosinājusi vai kuru rosināšanā piedalījusies, ir sasnieguši saskatāmus un acīm redzamus rezultātus, ne visas iesētās sēklas ir devušas ražu, ne visi darbi ir pabeigti un loģiski noslēgti. Taču par daudz ko jau var un vajag runāt.

Sākšu tomēr ar personiskiem un tāpēc visai subjektīviem iespaidiem un vērtējumiem. Kopš VVF nonākšanas valsts augstākajā amatā man ne vienu reizi vien nācās redzēt viņu darbā, klausīties viņas uzstāšanās, tikties ar viņu personīgi, tieši, bez starpniekiem un tulkiem, un pirmā īpašība, kas bija pamanāma, bija stūrgalvīga augstprātība. Reizēm tā izpaudās tik acīm redzami, ka sākumā vienkārši atgrūda.

Zināms, ka augstprātība ir diezgan tipiska mūsu rietumniekiem, taču lielākajam vairumam to latviešu, kas atgriezās no trimdas, šīs augstprātības pamatā bija kaut kāds ideālisms, pārliecība par paša tikumību, Rietumu izglītības un savas dzīves pieredzes pārākumu un supervērtību. Daudziem šī pārākuma izjūta ar laiku notrulinājās un atkāpās otrajā plānā. VVF tā ne tikai nekļuva vājāka, bet gluži otrādi – uz prezidentes termiņa beigām ieguva gluži monumentālu formu.

Es domāju, ka kaut kur sevī viņa dziļi nicināja un nicina gan lielāko daļu politiķu, deputātu, gan lielāko daļu ministru, gan presi, gan vēlētāju masas. Nebrīnīšos, ja jau tuvākajā laikā kaut kur Ņujorkā vai Toronto nāks klajā Vīķes-Freibergas kundzes memuāri, kuros viņa atklāti un neko neizlaižot izteiksies par mūsdienu Latvijas politisko dzīvi un plašu tās personāžu loku.

Otra galvenā VVF īpašība ir ietiepība un skarbums. Ar viņu vienmēr ir bijis ļoti sarežģīti cik necik tematiski diskutēt, jo viņa pret oponentu ļoti ātri kļuva kurla un akla. Kad daudzo valdības krīžu mirkļos Vīķes-Freibergas kundze aicināja mani ierastajā kārtībā uz konsultāciju Rīgas pilī, es vienmēr jau iepriekš zināju šo tikšanos scenāriju – viņa ar stingu sejas izteiksmi un bez jebkādas dzīvas reakcijas uzklausīs mūsu frakcijas viedokli, pēc tam norunās kaut kādu tekstu, bez jebkādas cerības, ka būtu iespējama apspriešana un vēl jo vairāk – kompromisa meklējumi. Turklāt visa viņas būtne pauda: "Jūs spēlējat savu spēli, bet es – savu." Ja izmantojam Čehova apzīmējumu, tad politikā viņa vienmēr bija "cilvēks futrālī".

Tikai dažreiz viņas nervi neizturēja, un viņa atļāvās emocionālu frāzi vai rīcību. Starp acīm redzamiem piemēriem var atcerēties vārdus, kurus viņa teica krievu skolēniem, kad notika protesti pret izglītības reformu: "Gribat protestēt, ģērbieties siltāk – uz ielas ir auksti." Toreiz tas atgādināja Marijas Antuanetes klasiskos vārdus: "Dumpojas? Viņiem nav maizes? Lai ēd kūkas..." Varētu, piemēram, atgādināt arī solījumu iemācīties krievu valodu. Un arī laika ziņā pēdējo histēriju – par to, ka partiju, kas prezidenta amatam izvirzīja Aivaru Endziņu, finansējot naidīgi ārējie spēki...

Vēl viena viņas vājība vienmēr ir bijusi un paliek godkāre, vēlme publiski būt pasaules līderu tuvumā. Šajā sakarā var minēt ne tikai viņas skūpstus ar Bušu un slaveno skrējienu pa pirmās lidmašīnas trapu. Te jāmin arī steidzīgā, slikti sagatavotā tikšanās ar Putinu Alpos un, protams, arī mēģinājums kļūt par ANO ģenerālsekretāri, kura kulminācija bija visādā ziņā smieklīgais Pabrika zvans Lavrovam – lūgums Krievijai ar savu balsi atbalstīt Drošības padomē Vīķes-Freibergas kandidatūru. Zināmā mērā šī godkāre tomēr tika apmierināta, turklāt ļoti publiski – tajā vakarā, kad Vīķes-Freibergas kundze nokļuva pie viena galdiņa uzreiz gan ar Putiniem, gan Bušiem.

Gan man, gan, es domāju, vēl arī daudziem citiem atklāts paliek jautājums – ko VVF uzskata par saviem skolotājiem politikā? Domāju, ka starp tiem nav bijis viņas latviešu kolēģu vai priekšgājēju. Bet kas tad bija? Pagaidīsim memuārus... Kā jau teicu, vēl nav pienācis laiks noteiktam un skaidram VVF prezidentūras vērtējumam. Taču ir vairākas neapstrīdamas lietas, par kurām var runāt jau šodien.

Pirmais. Astoņu prezidentūras gadu laikā Vīķes-Freibergas kundze tā arī nepamanīja (vai nesaprata) to paradoksālo apstākli, ka, neraugoties uz neatkarības gadiem, latvieši Latvijā neapzinās sevi kā reāls vairākums, bet krievi – kā mazākums, ka valstī nav cik necik produktīva dialoga starp divām lielākajām kopienām (izņemot varbūt sadzīves un daļēji lietišķo sfēru) un ka šā apstākļa rezultāts ir sabiedrības šķelšanās; divkopienu realitāte jebkurā mirklī ir gatava pāriet no latentās formas redzamā un taustāmā.

Otrais. Vīķes-Freibergas kundze uz Prezidenta pili pārnāca no visādā ziņā sabiedrisko attiecību kantora, kāds, bez šaubām, ir Latvijas institūts. Ieņēmusi visaugstāko valsts amatu, viņa nespēja atteikties no pierastās sabiedrisko attiecību paradigmas un lielāko daļu no saviem spēkiem un līdzekļiem izlietoja Latvijas ārējā tēla pulēšanai. Atzīsim to, kas viņai pienākas, – šajā lietā VVF guva panākumus un divu savu termiņu rezultātā ir pelnījusi stabilu četri ar plusu (tas ir ļoti labi). Panākumi citās jomās ir stipri pieticīgāki, un šajā ziņā Vīķes-Freibergas kundzes pēctecim būs jāveic sarežģīts un smags darbs.

Trešais. VVF prezidentūra iekrita vētrainā integrēšanās periodā Eiropas Savienībā. Pārmaiņas starp 1999. gadu un 2007. gadu ir daudz iespaidīgākas nekā starp 1991. gadu un 1997. gadu. Perspektīva ieiet Eiropā Latvijas sabiedrībā savulaik radīja veselu varavīksni apsvērumu un cerību. Bagātie cerēja, ka, apgūstot Eiropas naudas plūsmas, viņi kļūs vēl bagātāki, un tā arī visumā notika. Nabagie ticēja, ka ES viņus paglābs no nabadzības, vismaz dos iespēju emigrēt uz attīstītākām valstīm, lai sameklētu darbu; arī šīs cerības zināmā mērā piepildījās. Mazākumtautības, protams, klusībā cerēja, ka viņu tiesības tiks pielīdzinātas pamatnācijas tiesībām; tas nenotika, bet izdevās taču izvairīties no rupjas etniskas tīrīšanas... Visi šie mazie un lielie panākumi tā vai citādi pozitīvā nozīmē iespaidoja VVF reitingu, paceļot to Latvijai nepierastos augstumos. Šajā ziņā viņa bija līdzīga mēnesim – mirdzēja nevis ar savu gaismu, bet atstaroja svešu gaismu. Arī tas ir fakts, tikai vajag to pareizi novērtēt...

Ja uzdotu īstu prezidenta jautājumu – vai Vaira Vīķe-Freiberga savu valsti atstāj labākā stāvoklī, nekā viņa to saņēma –, tad te ir par ko padomāt un padiskutēt. Jā, valsts vitrīna un tēls ir kļuvis spilgtāks un gludāks, dažās vietās pat sasniedzis zināmu spožumu. Asākās pretrunas ir atkāpušās otrajā plānā. No reņģēdāju un bezdarbnieku nācijas mēs pārvērtāmies par projektu bīdītāju un viesstrādnieku nāciju. Iekļāvāmies globālajā demokrātijas eksporta sistēmā. Iestājāmies NATO, un atlantiskās lietas labā pat esam lējuši asinis. Sākām nodarboties ar reālo politiku un pat sākām samierināties ar austrumu kaimiņu.

Tas viss labi skan un labi izskatās. Bet mēs paši taču labāk par jebkuru vērotāju no malas zinām savu kaišu problēmas, kuras nekur nav pazudušas, tikai paslēptas svešām acīm. Un ar katru dienu aizvien labāk saprotam, cik tās ir bīstamas un cik viegli var rasties sāpīgs recidīvs, kas var kļūt par negaidītu vairiānisma laikmeta finālu.

Un tomēr Vīķes-Freibergas kundzes prezidentūra ir luga ar atklātām beigām, un mūs visus sev pašiem viņa atstāt netaisās. Spriediet paši. Diezgan negaidīti aizejošā prezidente iejaucās tur, kur viņai iejaukties vispār nebūtu tiesību, – jaunā Valsts prezidenta vēlēšanās. Turklāt izdarīja to ciniskā un nepieņemamā veidā, pārmetot Aivaram Endziņam viņa padomju pagātni.

Vispār jau VVF vajadzētu pašai paklusēt kaut vai tāpēc, ka viņa atgriezās dzimtenē nevis uz amerikāņu vai kādu tur citu karavīru durkļiem, bet gan pateicoties tiem straujajiem un mierīgajiem evolūcijas procesiem 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kuros Endziņa kungs tieši piedalījās; kā zināms, deklarācija par Latvijas neatkarību tika rakstīta Universitātes partijas komitejas telpās, un Endziņš tieši tajā laikā bija šīs komitejas vadītājs.

Ar savu paziņojumu par Endziņa kā iespējamā prezidenta "nepilnvērtību" Vaira Vīķe-Freiberga gribot vai negribot atjaunoja seno diskusiju par to, kam vairāk taisnības vai kurš ir tīrāks vēstures priekšā – latvieši, kuri dzīvoja PSRS, vai tie, kas tajā laikā atradās trimdā. Tā nav laba, tā ir kaitīga diskusija, jo tā tikai padziļina joprojām nedzīstošo plaisu starp ārzemju latviešiem un vietējiem. Bet varbūt tāds mērķis arī tika izvirzīts! Ne velti ir teikts – skaldi un valdi...

Visi šie aizejošās VVF paziņojumi un rīcība ļauj ar lielu daļu varbūtības prognozēt, ka drīz, ļoti drīz viņa kā politiķe uzpeldēs kādas politiskās partijas akvatorijā. Un tā noteikti būs valdoša partija.

 

KNAB pārbaude par Zatleru nav saistīta ar nodokļu nemaksāšanu

DELFI  06/28/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaude par jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera darbību nav saistīta ar nodokļu nemaksāšanu un citiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vērtētajiem jautājumiem, trešdien LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks.

Vilks uzsvēra, ka KNAB pārbauda, vai Zatlers nav pārkāpis interešu konflikta novēršanas likumus, strādājot nevis kā ārsts, bet gan kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs, kas ir amatpersona.

Vilks norādīja, ka interešu konflikta novēršanas likumos ir virkne ierobežojumu attiecībā uz darbību ārpus amata pienākumiem, tostarp par papildu ienākumu gūšanu un dāvanu pieņemšanu. Līdz ar to KNAB pārbaude tiešā veidā nav saistīta ar VID pārbaudi un tās atzinumu, ka nodokļi no "aplokšņu ieņēmumiem" nav jāmaksā.

Vilks sacīja, ka KNAB pārbaude saistīta ar informācijas pieprasīšanu un pārbaudīšanu, tādēļ patlaban esot grūti prognozēt pārbaudes beigu termiņu.

Jau ziņots, VID skaidrojumā par nodokļu nomaksu no pacientu pateicībām norādīts, ka "aplokšņu" ienākumi nav apliekami ar nodokli, bet jautājums līdz galam vēl neesot izlemts.

 

JL aicina Zatleru publiskot VID skaidrojumu par ienākumu deklarēšanu

LETA   06/28/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcija ir nosūtījusi vēstuli nākamajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, aicinot viņu publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto skaidrojumu par ienākumu deklarēšanu un nodokļu nomaksu no pacientu pateicībām, informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

JL uzskata, ka nākamajai valsts augstākajai amatpersonai ir pienākums informēt sabiedrību par savu finanšu situāciju un atbildību likuma priekšā pirms prezidenta zvēresta nodošanas. Demokrātiskā valstī ir pašsaprotami, ka sabiedrība un visi Saeimas deputāti būtu precīzi informēti par to, kādā statusā likuma priekšā, nododot zvērestu, atrodas nākamais valsts prezidents, uzsver JL.

27.jūnijā Zatlera daļēji publiskotajā informācijā par VID saņemto skaidrojumu, pēc JL domām, ir vairākas pretrunas un neskaidrības, kas situāciju tikai vēl vairāk sarežģī.

JL deputāti uzskata, ka Zatlera kā nākamā Valsts prezidenta pienākums ir visus jautājumus, kas saistīti ar pacientu pateicību saņemšanu un situācijas iespējamajiem risinājumiem, darīt pilnīgi atklātus un sabiedrībai saprotamus. "Zatlera, sabiedrības un valsts interesēs ir nekavējoties darīt visu iespējamo, lai nākamā prezidenta atbilstība augstajam amatam un spēja reprezentēt valsti netiktu apšaubīta un tiktu novērsts apdraudējums Valsts prezidenta institūcijas reputācijai," uzskata JL.

Kā ziņots, VID skaidrojumā par nodokļu nomaksu no pacientu pateicībām esot norādīts, ka minētie ienākumi nav apliekami ar nodokli, bet jautājums līdz galam vēl neesot izlemts, tāpēc jaunievēlētais prezidents Zatlers no sīkākiem komentāriem atturas.

Atbilde Zatleram sniegta pagājušajā nedēļā, taču saskaņā ar VID saistošajiem normatīvajiem aktiem informācija par atbildē iekļauto informāciju netika publiskota trešajām personām.

Attiecībā uz situāciju ar pateicībām ir izveidota un darbojas Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas speciālistu darba grupa, kuras uzdevums ir sakārtot sistēmu un tās reglamentējošo normatīvo bāzi. Līdz darba grupas darbības beigām, kad izstrādās konkrētus risinājumus, VID nepieciešamības gadījumā vērtēšot katru gadījumu individuāli.

VID ir paziņojis, ka jaunajam prezidentam no pacientiem saņemtās pateicības ir jādeklarē.

Par deklarācijas neiesniegšanu likumā paredzēts administratīvais sods, kas atkarībā no termiņa, par kādu deklarācija nav iesniegta, var būt no 200 līdz 500 latiem. VID pieļāva, ka maksimālais sods, ko Zatleram varētu būt 500 latu. Turklāt VID var iekasēt sodu 0,05% apjomā no budžetā maksājamās nodokļu summas par katru nokavēto dienu.

Līdzīgi VID aicina rīkoties arī pārējos mediķus, kas saņēmuši pateicības.

"Atbildi no VID esmu saņēmis, kurā teikts, ka minētie ienākumi nav apliekami ar nodokli. Bet esmu arī informēts, ka turpinās jautājuma izskatīšana. Likums ir vienāds, un tas vienādi ir attiecināms uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, tāpat arī uz mani," uzskata Zatlers, kura viedokli aģentūrai LETA pauda viņa padomniece Evija Ķēniņa.

Ķēniņa arī norādīja, ka Zatlera lēmums ir plašākus komentārus nesniegt, lai neiespaidotu tālāko jautājuma izskatīšanas gaitu.

 

Intervija ar Jāni Kinnu: «Elementāru cieņu vajag!»

Māris Antonevicš,  Latvijas Avīze  06/28/07    Jau daudz runāts par avīzes «Diena» žurnālistu agresīvo uzvedību jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera pirmajā preses konferencē. Īpaši asi pret to gatavi vērsties divi pazīstami Zemnieku savienības vīri – Jānis Kinna un Aivars Berķis. Tieši viņi esot bijuši tie, kas aicinājuši nākt politikā vēlāko Valsts prezidentu Gunti Ulmani.

Abi izplatījuši paziņojumu presei, kurā uzsver, ka gaida atvainošanos no «Dienas» un, kamēr tādas nebūs, tikmēr neabonēšot un nepirkšot šo avīzi. «Mēs aicinām līdzīgi rīkoties visus, kas ciena savu valsti un prezidenta institūciju. «Diena» šobrīd nav tautas balss,» paziņojumā raksta J. Kinna un A. Berķis.

– Kādai tad jābūt attieksmei? – vaicāju Jānim Kinnam, kurš pats saka, ka viņa viedoklim neesot nekāda sakara ar partijisko piederību.

J. Kinna: – Šobrīd politikā vairs neesmu, arī partijā tik aktīvi nedarbojos. Man ļoti žēl, ka jēdziens «ierindas biedrs» tagad ir sabojāts, – tas ir pilns ar aizdomām, slepenu ietekmi. Bet es tiešām esmu Zemnieku savienības ierindas biedrs.

– Par ko esat sašutis?

– Sašutums ir par nepieklājīgu un nekorektu attieksmi pret valsti un pret tās simboliem. Es vēl spēju saprast, ne attaisnot, masu mediju uzvedību līdz Valsts prezidenta vēlēšanām, kad notika uzbrukumi izvirzītajiem kandidātiem. Taču pēc ievēlēšanas prezidents kļūst par valsts simbolu, tādu pašu kā karogs, himna. Latvijas valstij lojāliem medijiem būtu pienākums izrādīt elementāru cieņu valsts pirmajai personai. Taču minētajā preses konferencē nekādas cieņas nebija. Avīzes «Diena» žurnālistes histēriskā balsī bārstīja apvainojumus. Tika uzdoti tā sauktie pielādētie jautājumi, kur jautājums jau ietver atbildi. Domāju, ka tas aizvainoja ne tikai mani un Aivaru Berķi, bet vēl ļoti daudzus cilvēkus Latvijā. Ja mēs paši necienām savu valsti, tad nevaram gaidīt, lai mūs cienītu citi – ārvalstu tūristi, kas te ierodas, ārzemju prese un amatpersonas.

Prese sevi nereti dēvē par «ceturto varu», tātad domāju, ka arī tai jāuzņemas atbildība par savu darbu līdzīgi kā Saeimai un valdībai. Šobrīd vienīgais veids, kā es varu ietekmēt šīs ceturtās varas darbību un parādīt savu attieksmi, ir atteikties abonēt un lasīt avīzi «Diena», kamēr tā nav atvainojusies par savu žurnālistu nepiedienīgo uzvedību.

– Kādai, jūsuprāt, jābūt preses attieksmei pret Valsts prezidentu? Viņu drīkst kritizēt vai arī tikai slavināt?

– Prezidentu var kritizēt un viņam var uzdot jebkuru jautājumu, kas ir korekts. Es jau pieminēju šos «pielādētos jautājumus». Klasiskais piemērs: «Vai jūs jau beidzāt sist savu sievu? Jā vai nē?» Uz to nav iespējams atbildēt. Bet prezidentam Valdim Zatleram tika uzdoti tieši šāda veida jautājumi. Ar kādām tiesībām žurnālists kliedz? Es uzskatu, ka nesavaldīgiem cilvēkiem vispār nevajadzētu piešķirt akreditāciju.

Turklāt presei jābūt kompetentai, nedrīkst par problēmu rakstīt pavirši, sajaukt visu kopā. Es runāju par pacientu pateicībām ārstiem – tā ir iekodēta cilvēku vēlme pateikties. Ja ārsts man kaut ko dod – padomu, diagnozi, veic operāciju, tad man kaut kas ir jādod pretī. Pretējā gadījumā tas, ko ārsts man ir sniedzis, man nedod labumu. Cilvēki paši to ļoti labi apzinās. Tāpēc ārsti ir gandrīz vienīgā profesija, kuriem cilvēki vēlas pateikties – ne tik daudz ārstu dēļ, cik paši priekš sevis. Zatlers televīzijas intervijā atzinās, ka viņš ir saņēmis šādas pateicības, un tad tas viss tika «uzpūsts» neiedomājamos apmēros. Ir tik netaisnīgi to salīdzināt ar noziedzīgu naudas izspiešanu, kāda mūsu valstī diemžēl pastāv citās nozarēs!

– Jūs tagad runājat tā, it kā visi cilvēki ļoti gribētu maksāt ārstiem, tikai valsts nez kāpēc neļauj to legāli izdarīt. Bet ir taču ļoti daudzi, kuri uzskata «pateicības aploksnē» par nepieņemamām un nelikumīgām. Vai var pārmest, ka presē šī sistēma tiek kritizēta?

– Kā jau teicu, lai cilvēki no ārstēšanās gūtu kādu labumu, viņiem kaut kas jādod prom. Protams, ir dažādi veidi, kā to izdarīt. Tā var būt apziņa, ka valsts par visu ir samaksājusi, un man šis pakalpojums pienākas par velti. Tas ir kā padomju laikos, lai gan arī tad šis modelis īsti nestrādāja, jo arī tad bija pateicības ārstiem. Tā var būt apdrošināšanas polise, kas rada cilvēkam sajūtu, ka viņš par pakalpojumu ir samaksājis un var no tā gūt labumu. Taču, lai šī pārliecība būtu pilnīgāka, cilvēks tomēr vēlas vēl personiski pateikties ārstam. Tā ir labestība, kas nāk no pašiem cilvēkiem, bet es nekādā gadījumā neattaisnoju shēmas, kur nauda tiek pieprasīta. Katrā ziņā es ar tādu attieksmi no ārstu puses nekad neesmu saskāries. Vai prese, KNAB, VID ir atraduši kaut jel vienu cilvēku, kas būtu atzinis: «Jā, Zatlers man pieprasīja naudu!»? Tādu nav! Tātad pagaidām tas viss ir tikai spekulācijas.

– Jūs teicāt – Valsts prezidents ir simbols, tāds pats kā karogs un himna. Varbūt tieši tāpēc daudzi šajā amatā vēlas redzēt nevainojamu, gandrīz «kristāltīru» personu. Vai šajā gadījumā var runāt tikai par dažu žurnālistu nepieklājīgu uzvedību vai arī par lielākām šaubām sabiedrībā, kas pavadīja šīs prezidenta vēlēšanas?

– Ja vēl pirms šīs saceltās ažiotāžas tiktu veikta socioloģiskā aptauja un cilvēkiem vaicātu, kā viņi izturas pret ārstu Zatleru kā iespējamo Valsts prezidentu, domāju, ka lielākajai daļai nebūtu iebildumu. Tagad, protams, ir sacelts pamatīgs tracis un arī viedokļi sabiedrībā ir ļoti polarizēti.

Vēlme pēc «kristāltīra» prezidenta varbūt ir sabiedrībai, taču ne masu medijiem. Katram medijam bija savs favorīts uz šo amatu, tāpēc tika «uzkurināta» šāda histērija, izmantojot visus pieejamos līdzekļus.

– Bet vai jums šķiet pareizs veids, kā notika kandidāta izraudzīšana: īsi pirms vēlēšanām, lielā steigā 12 politiķi aizbraukuši un visu sarunājuši. Šādi aizkulišu darījumi vien rada nepatiku un aizdomas!

– Tā nav! Es varu izstāstīt, kā mēs savulaik izraudzījām Gunti Ulmani, kurš vēlāk kļuva par Valsts prezidentu. Kad tuvojās 5. Saeimas vēlēšanas, mēs kopā ar toreizējo Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Aivaru Berķi domājām, kā veidot vēlēšanu sarakstu. Es biju redzējis Gunti Ulmani pasākumā Priekuļos, kad tika atklāts Kārļa Ulmaņa piemiņas akmens. Es apskatījos uz šo cilvēku, kurš man vizuāli ļoti atgādināja fotogrāfijās redzēto Kārli Ulmani, un sapratu, ka viņš varētu būt ļoti labs Valsts prezidenta kandidāts. Tad mēs ar Berķi braucām viņu uzrunāt, un patiesībā toreiz šis veids īpaši neatšķīrās no tā, kā tagad izvirzīja Zatleru. Turklāt Zatleru uzrunāja vairāku partiju politiķi, bet Gunti Ulmani tikai divi LZS biedri. Ulmanis iestājās LZS un tika iekļauts 5. Saeimas vēlēšanu sarakstā kā pirmais numurs.

– Tātad tomēr bija ilgāks laiks, lai cilvēki viņu iepazītu kā Valsts prezidenta kandidātu.

– Mēs īpaši neuzsvērām pirms vēlēšanām, ka Ulmanis būs Valsts prezidenta kandidāts. Mēs nebijām pārliecināti, ka saņemsim pietiekami balsu vēlēšanās, tāpēc arī neizrādījām ambīcijas. Vēlāk tā bija politiska vienošanās – mēs kā koalīcijas partija atbalstījām «Latvijas ceļa» Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu, premjeru Valdi Birkavu. Arī stratēģiski svarīgie ministru amati tika «LC». Tika panākta vienošanās, ka par prezidentu kļūs LZS pārstāvis. Toreiz bija diezgan aptuvena izpratne, kas ir Valsts prezidents, ko viņš dara. Gods un slava Guntim Ulmanim, ka viņš izveidoja šo institūciju.

Kāda nozīme veidam? Man pilnīgi vienalga, kurš pirmais izskaitļoja Zatleru, bet tas ir normāli, ka, pirms viņa vārdu nosaukt publiski, ar viņu tikās visu koalīcijas partiju pārstāvji. Kur vēl lielāka demokrātija!

– Partiju savstarpējā demokrātija...

– Bet kā tad noskaidrot sabiedrības viedokli? Sasaukt milzu sapulci Daugavmalā? Būtībā tā ir kļūda, ka prezidents netiek vēlēts uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām, līdzīgi kā tas notika pirmskara Latvijā. Arī Guntis Ulmanis pirmo reizi tika vēlēts uzreiz pēc 5. Saeimas vēlēšanām. Taču, tā kā šīs vēlēšanas nenotika Satversmē paredzētajā laikā, 5. Saeima nenostrādāja pilnu termiņu un nākamās prezidenta vēlēšanas jau sanāca ar pusgada «pārbīdi». Ja pašreizējai koalīcijai būtu jāvēl prezidents tūlīt pēc 9. Saeimas vēlēšanām, domāju, ka «viļņošanās» būtu daudz mazāka.

– Koalīcija pa šo laiku ir paguvusi sabojāt tēlu?

– Jā, un tagad daudziem liekas, ka koalīcija nav tiesīga lemt.

– LZS vienmēr ir atbalstījusi ideju par visas tautas vēlētu prezidentu. Vai šis brīdis nebūtu piemērots šo ideju beidzot īstenot?

– Pirms 5. Saeimas vēlēšanām LZS juristi izstrādāja Satversmes grozījumus, kas paredzēja visas tautas vēlētu prezidentu. Mēs pat sākām vākt parakstus par referenduma rīkošanu, taču neizdevās savākt likumā paredzēto skaitu. Mums tika likti dažādi šķēršļi, arī pārmests, ka tā ir vienas partijas vēlēšanu kampaņas sastāvdaļa. Otrreiz mēs gan vairs neesam centušies šo ideju īstenot. Es arī šobrīd atbalstu visas tautas vēlētu prezidentu. Protams, diez vai šādās vēlēšanās par prezidentu būtu ievēlēts Guntis Ulmanis, pavisam noteikti netiktu ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga... Ja maina Satversmi, tad noteikti ir jāizstrādā ļoti detalizēts prezidenta ievēlēšanas likums, lai te noteikumus nevarētu diktēt dažas partijas. Piemēram, Tautas partija sākotnēji par prezidenta kandidātu bija izvirzījusi Māri Riekstiņu. Man grūti vērtēt viņa atbilstību šim amatam, es viņu nepazīstu.

– Tāpat kā daudzi nepazīst Zatleru... Šobrīd prezidentu var uzdot par šauras politiķu grupas pārstāvi, bet par tautas vēlētu prezidentu tā nevarētu teikt.

– Zatlers saņēma 58 deputātu balsis. Tik pārliecinoši vēl neviens prezidents pirmajā reizē nav ievēlēts, un tas ir jāņem vērā. Taču, kā jau teicu, es esmu par to, ka prezidentu vēlētu tauta.

 

Zatlers vairās runāt ar presi un publiskot VID vēstuli

Gunta Sloga,  Diena  06/29/07    Jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers, kurš vēl pirms parlamenta balsojuma par viņu bija solījis būt visiem atvērts un pieejams, ne vien nesniedz detalizētus skaidrojumus par savu ienākumu deklarēšanu, bet arī vairās no tiešiem kontaktiem ar žurnālistiem.

Tiesa, viņa palīdze Evija Ķēniņa gan uzsver, ka V.Zatlers tīši nevairās no preses un arī sniegšot skaidrojumus par attiecību sakārtošanu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Politikas un tiesību eksperti uzskata, ka V.Zatleram būtu daudz ātrāk un detalizētāk jāskaidro sabiedrībai, vai viņš ir sakārtojis savus ienākumu jautājumus.

E.Ķēniņa, ar kuras starpniecību iespējams uzzināt V.Zatlera viedokli, ceturtdien nevarēja atbildēt, kad jaunievēlētais prezidents nāks klajā ar plašākiem skaidrojumiem par savu ienākumu un nodokļu maksāšanas jautājumiem. Viņa arī nevarēja pateikt, vai un kad viņš publiskos no Valsts ieņēmumu dienesta saņemto skaidrojumu par to. Pagaidām V.Zatlers arī nav reaģējis uz opozīcijā esošās partijas Jaunais laiks aicinājumu publiskot šo vēstuli.

Jāpiebilst, ka V.Zatlers pēc ievēlēšanas prezidenta amatā 31.maijā presei nav brīvi pieejams, arī ceturtdien Diena nesaņēma atbildi uz lūgumu intervēt jaunievēlēto prezidentu. E.Ķēniņa gan uzskata, ka V.Zatlers nevairās no preses. Esot bijuši vairāki gadījumi, kad viņš "spontāni" ticies ar žurnālistiem un "savus viedokļus paudis".

"Sabiedrībai ir jābūt pilnīgai informācijai par to, kā šī lieta attīstās. Tai ir tiesības zināt būtību," komentējot V.Zatlera izvairīgumu, saka Juridiskās augstskolas lektors Mārtiņš Mits. Viņaprāt, līdz zvēresta došanai jaunievēlētajam prezidentam būtu jādod vispusīgi skaidrojumi, lai sabiedrībai "nerodas sajūta, ka kaut kas tiek slēpts un kaut kas nelikumīgi izdarīts".

Savukārt politoloģe Rasma Kārkliņa akcentē, ka V.Zatleram nevar būt nekādi aizbildinājumi informācijas nesniegšanai, jo runa ir par viņu kā amatpersonu. Taču amatpersonas ienākumi nav sabiedrībai slēpjami un ir publiskojami.

"Valdim Zatleram ir ne tikai vēstule jāpublisko, bet arī jāuzņemas loma visas sistēmas sakārtošanā," saka sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Roberts Putnis. Viņaprāt, nevarot būt situācija, ka tikai īsi pirms zvēresta došanas, kas būs 8.jūlijā, V.Zatlers nāk klajā ar skaidrojumiem. Šādā gadījumā sabiedrībai nebūtu pietiekami daudz laika jaunievēlētā prezidenta rīcības izvērtēšanai.

Kā vērtēt VID rīcību?

Tatjana Bernharde, grāmatvede, juriste

Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir 9.pants, kur ir skaidri pateikts, kas ir neapliekamie ienākumi. Pašlaik VID rada precedentu, lai jebkurš varētu izlikties, ka nezina, par ko jāmaksā nodokļi. Viņiem ir elektroniskā pasta adrese, ikviens var aizrakstīt un pavaicāt — esmu saņēmis pateicību, ko man tagad iesākt?!

Rihards Bunka, jurists

Papildus ienākumiem jābūt legāliem, nevis nezināmiem. Lai arī likumā tādi ienākumi kā pateicība nav nosaukti, tie ir uzskatāmi par blakus ienākumiem. No ienākumiem jāmaksā nodokļi, taču VID acīmredzot arī ir kaut kādas politiskās intereses, jo tas pakļauts Finanšu ministrijai, ko vada Tautas partijas ministrs. Dienesta vadībai, iespējams, nav izdevīgi strīdēties ar ministriju.

Solvita Olsena, juriste, pacientu tiesību speciāliste

Ja jau VID nav skaidrs, kādi nodokļi par ko jāmaksā, tad uz šo iestādi nevar paļauties. Skaidrojumi ir absurdi. Tad noformējam visu kā "pateicības" un nodokļus nemaksājam!

Raivis Bušs, jurists, bijušais VID finanšu policijas darbinieks

"Pateicība" ir ienākums, tātad ir jāmaksā nodoklis. Lai samaksātu nodokli, jāaprēķina nodokļa objekts. Šaubos, vai Zatlers to var. Ja VID uzrēķinās Zatleram kaut kādu nodokļa summu, viņš to var apstrīdēt Administratīvajā tiesā. Šis gadījums ir īpašs, jo radīs precedentu — kā rīkosies Zatlers, tā turpmāk līdzīgās situācijās rīkosies arī pārējie.

 

VID atbildē Zatleram, iespējams, norādīti pārkāpumi

Gunta Sloga,  Diena  06/29/07    Jaunievēlētajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram nosūtītajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vēstulē par to, kā atrisināt viņa nedienas ar nedeklarētajiem ienākumiem, varētu būt norādīta virkne likumu normu, kuras amatpersonai būtu bijis jāievēro. Tāpat V.Zatlers varētu būt informēts par to, kādas sankcijas draud, ja persona nav ievērojusi visus ar ienākumu deklarēšanu saistītos likumus. Šādus secinājumus var izdarīt gan no VID vadības, gan šī jautājuma risināšanai pietuvinātu personu izteikumiem. Pats V.Zatlers, kurš līdz šim vien paziņojis, ka VID viņam neprasa maksāt nodokļus par aplokšņu naudām, no plašākiem komentāriem atsakās. Viņš arī neatbild uz aicinājumiem publiskot VID vēstuli.

VID skaidrojumā varētu tikt uzsvērts, ka V.Zatleram kā valsts amatpersonai — slimnīcas vadītājam — bija jādeklarē visi ienākumi, arī dāvanas. Likums līdz šim noteica, ka amatpersona drīkst pieņemt dāvanas ārpus sava darba no vienas personas, ja gada laikā to apmērs nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Kā zināms, VID sliecas traktēt aplokšņu naudas kā dāvinājumus. Ja atklātos, ka V.Zatlers no pacientiem saņēmis lielākas naudas summas, pie atbildības viņu saukt nevarētu, jo spēkā stājies jauns likums, kas šādus ierobežojumus nenosaka un tam ir atpakaļejošs spēks.

Taču tas neatbrīvojot V.Zatleru no nepieciešamības deklarēt visus savus ienākumus. Arī VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ceturtdien intervijā Latvijas radio uzsvēra: amatpersonai jebkurā situācijā ir jānorāda visi savi ienākumi deklarācijā. Ja tas nav noticis, tad personu iespējams saukt pie administratīvās atbildības, un šajā gadījumā maksimālais sods ir 500 latu.

Taču, ja deklarācijā nepatiesas ziņas norādītas atkārtoti, tad persona saucama pie kriminālatbildības un par to draud četru gadu cietumsods vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Kā Diena jau vēstījusi, vismaz piecās līdz šim iesniegtajās amatpersonas deklarācijās V.Zatlers nav uzrādījis citus ienākumus, kā vien Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā saņemto algu. Latvijas tiesu praksē ir vismaz divi gadījumi, kad līdzīgos gadījumos personas tikušas sodītas. Kāds robežsargs trīs gadus pēc kārtas deklarācijā bija uzrādījis skaidras naudas uzkrājumus, kuru patiesībā viņam nebija. Tiesa secināja, ka šī persona "atkārtoti norādīja nepatiesas ziņas". Līdzīgs spriedums bija kāda uzņēmēja lietā, kurš vairākkārt bija uzrādījis mazāku ar PVN apliekamo darījumu summu, nekā tā bija patiesībā.

"Ja ir divas deklarācijas un informācija tajās ir nepareizi norādīta, tad mūsu valstī par to piespriež sodu," šos tiesu lēmumus interpretē krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, uzsverot, ka nevēlas gan komentēt V.Zatlera gadījumu. Ja persona tīši vairākus gadus pēc kārtas nav uzrādījusi savā deklarācijā ienākumus, tad var runāt par noziegumu, viņš piebilst.

V.Zatleram nosūtītajā vēstulē varētu būt vēl kāds VID skaidrojums. Kā uzsvēris Dz.Jakāns, personai ir jāuzrāda ar nodokli apliekami vai nepaliekami ienākumi, ja to summa 2005.gadā pārsniegusi 1200 latu, bet 2006.gadā 1500 latu. Ja summa pārsniedz šo robežu, V.Zatleram arī būtu jāmaksā nodokļi. V.Zatlers pēc tam, kad atzina, ka ir ņēmis no pacientiem aplokšņu naudu, nav nosaucis konkrētu saņemtās naudas lielumu. Iespējams, jaunievēlētais prezidents nemin summas, jo šādā gadījumā viņu varētu saukt pie atbildības par nepareizu deklarāciju aizpildīšanu. Par to, ka mēnesī no aplokšņu sistēmas viņš iegūst vairāku tūkstošu latu ieņēmumus, V.Zatlers publiski runāja 2001.gadā, kad amatpersonas deklarāciju vēl nebija iesniedzis.

VID V.Zatlera gadījumā nedod skaidru atbildi, vai viņam par aplokšņu naudu bija jāsamaksā nodokļi. Dz.Jakāns teic, ka jautājums par to, vai no pacientiem saņemamā pateicība ir uzskatāma par dāvinājumu vai par ārsta gūto ar nodokli apliekamo ienākumu, izvērtējama katrā konkrētā situācijā atsevišķi.

 

 

Referenduma lietā...

 

 

 

Televīzijā demonstrēs CVK informatīvos klipus par referendumu

LETA  06/24/07    No 26.jūnija līdz 7.jūlijam Latvijas Televīzijā, telekompānijās LNT, TV3 un TV5 demonstrēs Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) klipus par 7.jūlijā paredzēto tautas nobalsošanu par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā.

Par to informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Tautas nobalsošanai CVK sagatavojusi divus klipus - viens klips akcentēs balsošanas kārtības galvenos jautājumus, bet otrs klips atgādinās par iespēju pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības dēļ nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī balsošanas dienā.

 

 

Vai jūs iesit uz referendumu? Kāpēc?

Nora Driķe, Elīna Skurjate, speciāli Dienai   06/25/07

Inese Voika, sabiedrības par atklātību Delna padomes locekle

Jā, protams, iešu. Šis ir tas brīdis, kad mums jāpilda savs pilsoņa pienākums. Prezidente, neizsludinot likumu, lūgusi tautas palīdzību, un mums kā demokrātiskas valsts pilsoņiem ir jāpiedalās. Es balsošu pret likuma grozījumiem, jo man nav pieņemamas ne izmaiņas, ne veids, kā tās tika pieņemtas. Tieši tāpēc, pat neiedziļinoties detaļās, lai gan es esmu iedziļinājusies, es varētu balsot, jo šajā jautājumā es valdībai neuzticos. Šo balsojumu gan manā gadījumā nevajadzētu vispārināt kā neuzticību valdībai kopumā.

Nadežda Šabarova, firmas direktore, Rīga

Vēl neesmu pārliecināta, vai iešu uz referendumu, jo nezinu — vajag to darīt vai ne, toties parakstījusies par tā rīkošanu gan esmu. Domāju, ja 7.jūlijā būšu Rīgā, tad aiziešu.

Ieva Kolmane, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēde

Vēl neesmu izlēmusi un manu izvēli noteikti iespaidos tas, kā šis notikums pēdējās dienās pirms paša referenduma tiks atspoguļots medijos. Ja šo jautājumu politiķi centīsies pārlieku politizēt un izmantot savā labā, tad es balsot nedošos.

Oskars Čuvilovs, pensionārs, Liepāja

Jā, kāda runa! Es arī biju parakstīties, lai referendums notiek. Lasīju avīzē par jauno prezidentu, nesaprotu, vai ir iespēja, kā viņu nepielaist amatā? Kā to var iztraucēt? Pirmām kārtām, vienkāršais pensionārs grib dzīvot labāk: mums ir laba pensija, tikai maza. Tāpēc, ceru, ka būs kādas izmaiņas mūsu dzīvē, varbūt tā kļūs vieglāka. Arī pa veselības līniju — tikko par acu operāciju samaksāju 300 latu. Varbūt būs kaut kas jauns un labāks pēc referenduma.

Gints Sēne, uzņēmējs, Liepāja

Nē. Man īsti nav skaidrs konkrētais referenduma jautājums. Mani arī īsti neapmierina tas, ko es par to zinu. Negāju arī parakstīties par referendumu, lai gan daudzi ģimenes locekļi gāja. Man nav skaidrs tas likums, par ko viņi tur īsti cīnīsies.

Laura Saniņa, studente, Tukums

Jā, jāiet. Es piekrītu tam, ko teica prezidente, un savu viedokli jau izpaudu ar parakstu, tāpēc arī iešu uz referendumu.

Kristīne Šadčina, sociālā aprūpētāja bērnu centrā Liepāja

Noteikti neiešu. Man no politikas galva sāp. Manu dzīvi tas nekādi neizmaina. Man ir mans darbs pusotras likmes, un vakarā jūtos tā nogurusi, ka esmu laimīga, ka varu izstiepties gultā un aizmigt. Es vienmēr gāju uz visām vēlēšanām, bet pēdējo pusgadu esmu izvēlējusies par politiku vairs neinteresēties. Esmu vīlusies. Mana valsts man nenodrošina iztiku par manu godīgi nopelnīto algu. Ja vīrs nestrādātu Anglijā, mēs nevarētu iztikt.

Dāvis Gūtmanis, fotogrāfs, Liepāja

Es iešu. Tāpēc, ka tas nepatīk pastāvošajai varai. Man riebjas Kalvītis un valdība. Es neatbalstu jauno prezidentu un valdību. Es iešu tāpēc, ka viņiem un valdošajai koalīcijai nepatīk, ka es iešu. Tā paša iemesla pēc es arī gāju parakstīties par referendumu. Bet es neesmu aizdomājies smalki par to konkrēto referenduma jautājumu.

 

Trešdien darbu sāks tautas nobalsošanas iecirkņi

DELFI  06/26/07    Trešdien darbu sāks tautas nobalsošanas iecirkņi, portālu "Delfi" informēja Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Līdz tautas nobalsošanas dienai, 7.jūlijam, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti četras stundas dienā, un tajos varēs pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietās, iepazīties ar apturētajiem likumiem "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" un balsošanas kārtību.

CVK atgādina, ka šajās desmit dienās vēlēšanu iecirkņos balsot nevarēs, jo tautas nobalsošana tāpat kā parlamenta vēlēšanas notiek tikai vienu dienu.

Lai pieteiktu balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, vēlētājam jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Nogādāt iesniegumu vēlēšanu iecirknī var jebkura vēlētāja uzticības persona – sociālais darbinieks, radinieks, draugs, pastnieks vai kaimiņš.

Iesniegumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Vēlams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un kontakttālruni, pa kuru vēlētājs sazvanāms problēmu gadījumā.

Iesniegumu var rakstīt brīvā formā vai aizpildīt veidlapu, kas pieejama CVK interneta mājas lapā www.cvk.lv .

 

Viedoklis: Ar lielgabalu pa zvirbuļiem

Anita Daukšte,  NRA  06/27/07    Nebrīnīšos, ja drīz publiskajā telpā parādīsies saukļi: «Piedalies referendumā par drošības likuma grozījumiem, un saņem dāvanā balonu ar Repšes autogrāfu!», «Ierodies uz vēlēšanu iecirkni tērpies rozā drēbēs, un saņem rozā spiedodziņu uz pases vāciņa!».

Jo pakāpeniski lienošā kampaņa par referendumu sāk atgādināt ar likumdošanas un politikas procesa vērtēšanas nesaistītu farsu, kurā vēlētāji tiek iesaistīti ar pārspīlētām, atvasinātām un konkrēto referendumu pilnīgi nesaistītām atrakcijām.

Šai pušu plīstošajā demagoģijā tiek piesaukti argumenti, kuriem nav nekāda sakara ne ar drošības likuma grozījumiem, ne ar referenduma jautājumu, ne pat ar iespējamām no šā referenduma izrietošām politiskām sekām. Pateicība prezidentei par viņas paveikto būtu piedalīšanās referendumā – līdz tādam absurdam ir nonākuši opozicionāru apoloģēti laikrakstā Diena, turklāt mēģinot piesaukt arī jaunas trešās personas jaundibinātas organizācijas Tautvaldība izskatā, kura pat kāzu godus centīsies padarīt par politisku ampelēšanos, jaunajam pārim ar visiem viesiem pa taisno no dzimtsaraksta vai baznīcas dodoties uz vēlēšanu iecirkni. Jādomā, ka jaunie pāri spēs atšķirt pilsoņa pienākumus un politisko pārliecību no savas dzīves skaistākajiem mirkļiem un nebojās sev un kāzu viesiem jauko pasākumu.

Valsts prezidentes piesaukšana gan saistībā ar referendumu ir gluži vietā, jo viņa ir bijusi šā pasākuma iniciatore. Taču, šķiet, prezidentes autoritāte nav jānotur ar referenduma palīdzību. Tā paliks neatkarīgi no referenduma iznākuma. Un šāda apdāvināšanās balsojuma veidā būtu politiskā absurda teātris – pārāk viegla spēlīte ar nopietniem politiskiem jautājumiem. Vai un kā pateikties prezidentei – ar ziediem vai kā citādi – to nevajadzētu pārvērst par politiskā revanšisma demonstrāciju valdošajai koalīcijai vai dievs zina kam.

Izdarot izvēli par piedalīšanos referendumā, jābūt pavisam citiem argumentiem un motivācijai, bez vēlmes kādam pateikties vai atriebties. Lai mazinātu šīs tieksmes, būtu ļoti lietderīgi atcerēties, ka referenduma jautājums skan:

1. Vai jūs esat par 2007. gada 1. marta likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atcelšanu?

2. Vai jūs esat par 2007. gada 1. marta likuma "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu?

Par to, lūk, būs vēlētājiem jāizdara sava izvēle. Un ne mazāk būtiski atcerēties, ka pieminētie grozījumi likumā jau šobrīd nav spēkā. Līdz ar to no juridiskā viedokļa un likuma būtības viedokļa šis referendums ir farss. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tā atbalstam tiek piesaukti farsa cienīgi argumenti. Jo vienkārši citu nav. Mistiskās NATO iebildes nav nekādi manifestējušās, likumi ir atgrozīti vecajā redakcijā. Tagad vairs pat nav runa, ka referenduma rezultāti kaut kā ietekmēs valdību vai Saeimu. Grozījumu drošības likumā apturēšana un parakstu vākšana bija nesenās politiskās darba kārtības taktikas diktēts solis, turklāt bez stratēģiski apdomātiem ieguvumiem. Vairāk izskatās, ka jebkurš referenduma rezultāts tiks izmantots kādu konjunktūras diktētu attiecību noskaidrošanai politiskajā lauciņā, jo arguments "balsosim par, jo tad Saeima pie šiem grozījumiem vairs neatgriezīsies" ir uz noliegumu balstīts un esošajā politiskajā kontekstā izskatās pārāk sīks un nevarīgs, tāda šaušana uz zvirbuļiem ar lielgabalu. Arī tāpēc, ka sākotnējie referenduma atbalstītāju argumenti bija tēmēti uz augstākiem plauktiem – Saeimas vai valdības atlaišanas izskatā. Bet nu tā vietā labi ja dabūs kādu vēdera burkšķu cienīgu rūgšanu valdībā.

 

NVO iesaistās aģitācijā par referendumu

Liene Barisa,  NRA  06/27/07    Saistībā ar referendumu par likumiem, kas attiecas uz valsts drošību, vairākus pasākumus ieplānojušas arī nevalstiskās organizācijas (NVO).

Daļa šo organizāciju ir saistītas ar partijām, taču neuzskata, ka tas būtu salīdzināms ar trešo personu dalību priekšvēlēšanu kampaņās. Jāpiebilst, ka līdztekus tradicionālajām reklāmām dažas organizācijas, piemēram, tikai jūnijā dibinātā Tautvaldība, meklē arī savdabīgākas metodes, kā tautas nobalsošanā pilsoņus iesaistīt pietiekamā skaitā, lai garantētu tās atzīšanu par notikušu.

Proti, Tautvaldība iecerējusi aicināt kāziniekus piedalīties referendumā, jo šajā dienā (datuma dēļ – 07.07.07.), kāzu skaits būšot īpaši liels. Organizācijas viens no dibinātājiem Imants Parādnieks, kurš ir arī partijas Visu Latvijai valdes loceklis, atzina, ka daži šādi pāri, kas 7. jūlijā nolēmuši precēties, ir atrasti, bet vēl neesot uzrunāti.

Turklāt atrast jaunos pārus viegli neesot, jo baznīcas šo cilvēku kontaktinformāciju tik vienkārši neizpaužot, pirms pašas nav sazinājušās ar viņiem un saņēmušas piekrišanu. Vai būs vēl kādi pasākumi, Tautvaldība lemšot. Esot plānots reklāmas klips Latvijas Neatkarīgajā televīzijā – tajā pazīstami cilvēki izteikšot savu viedokli, kāpēc jāpiedalās referendumā.

Taču pagaidām vērienīgu aģitāciju neļaujot plānot ierobežotie līdzekļi – aptuveni 5000–6000 latu. I. Parādnieks, lai arī viņš ir partijas Visu Latvijai valdes loceklis, gan noliedza, ka Tautvaldības dalība aģitācijā būtu salīdzināma ar trešo personu iesaistīšanos priekšvēlēšanu aģitācijā. Tautvaldība noteikti būšot tāda organizācija, kas pastāvēs arī turpmāk, un esot izveidota ar mērķi aktivizēt pilsonisko sabiedrību. Turklāt viņa dalība gan partijā, gan šādā organizācijā viena otrai netraucējot, jo nevalstiskās organizācijas esot domātas varas ietekmēšanai, bet partijas – varas realizēšanai.

Nākamnedēļ atsevišķas nevalstiskās organizācijas – Eiropas Kopiena Latvijā, pilsoniskā apvienība ELJA50, LATO un Delna – rīkošot arī pilsonisko forumu referenduma kontekstā. ELJA50 valdes priekšsēdētāja Rasma Kārkliņa stāstīja, ka programma gan vēl tiek veidota, bet pasākums paredzēts diskusijas veidā par dažādiem pilsoniskās atbildības aspektiem un iesaistīšanos valsts politikas veidošanā. Foruma rīkotāji esot iecerējuši aicināt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus, kas varētu runāt par politiskās atbildības jautājumiem. Jāatgādina, ka minētās organizācijas līdzīgu forumu rīkoja arī uzreiz pēc parakstu vākšanas ar devīzi: "Parakstu vākšana beigusies, ko tālāk?"

Citas sabiedriskās organizācijas publiskajā telpā pagaidām nav sevi pieteikušas kā aģitācijas dalībnieces. Nav arī nevienas organizācijas, kas aģitētu nepiedalīties referendumā. Cik zināms, to nedarīšot arī neviena politiskā partija. Vienīgā politiskā organizācija, kas iesaistījusies aģitācijā un aicinās piedalīties referendumā, būs Jaunais laiks, rīkojot diskusijas arī pašvaldībās.

 

Pagaidām niecīga interese par tautas nobalsošanu

LETA  06/27/07    Pagaidām pilsoņiem ir niecīga interese par tautas nobalsošanu saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā.

No šodienas līdz 7.jūlijam, kad notiks tautas nobalošana, vēlēšanu iecirkņos var pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietās, iepazīties ar apturētajiem grozījumiem valsts drošības likumos un balsošanas kārtību.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atgādina, ka šajās desmit dienās vēlēšanu iecirkņos balsot nevarēs, jo tautas nobalsošana, tāpat kā parlamenta vēlēšanas, notiek tikai vienu dienu.

Aģentūras LETA šodien apmeklētajos četros vēlēšanu iecirkņos Rīgas Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā nebija neviena apmeklētāja. Vēlēšanu iecirkņa Visvalža ielā 9 darbinieks pastāstīja: ja iepriekšējās reizēs, kad pirms balsošanas dienas atvērti iecirkņi, ir bijusi maza vēlētāju interese, tad šodien tā esot "apaļa nulle".

Kā ziņots, tautas nobalsošanā Latvijā darbosies 954 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs - 47 vēlēšanu iecirkņi.

Informācija par vēlēšanu iecirkņu adresēm un darba laiku ir pašvaldībās, pilsētu, pagastu vai novadu vēlēšanu komisijās, CVK interneta mājaslapā "www.cvk.lv", kā arī visu diennakti šādas izziņas sniedz CVK informatīvais tālrunis 7049999.

 

Sabaidīt valdību, lai neaizmirst tautu

Ināra Egle,  Diena  06/29/07   Ne patika pret Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu, kas apturēja drošības likumus un sauca tautu palīgā, ne nepatika pret premjeru Aigaru Kalvīti (TP), kura vadītā valdība piespieda prezidenti tik radikāli rīkoties, nav galvenie iemesli, kuru dēļ cilvēki 7.jūlijā dosies uz referendumu. Vismaz Cēsu rajonā Dienas aptaujātie vēlētāji neprasa valdības atkāpšanos. Viņi referendumu vispirms ir novērtējuši kā vienu no retajām iespējām starp vēlēšanām paust savu attieksmi kaut vai ar līdzdalību procesā un atgādināt pie varas esošajiem spēkiem, ka tautas kalpu pienākums ir ieklausīties savā tautā.

Retais zina, kas tie par drošības likumiem, par kuru grozījumu atcelšanu būs jāizsakās. Daži vēl nebija noskaidrojuši, kad notiek tautas nobalsošana, bet zināja, kurā vietā to var izlasīt. Cēsu baznīcā šajā dienā būšot vairākas kāzas, bet vakarā Cēsu pils parkā tradicionālās Imantdienas. Taču Dienas uzrunāto cēsnieku vairākums ies uz referendumu un lielākā daļa no viņiem nebija parakstījušies par tā ierosināšanu. Ja neskaita Rīgas un Ogres rajonu, tieši Cēsu un Valmieras rajonā bija parakstījies ievērojami lielāks pilsoņu skaits nekā citviet. Cēsu rajonā 7727 vēlētāji, bet Valmieras rajonā — 8010. Cēsu un Valmieras mēri ir no premjera vadītās Tautas partijas.

Kad nesen LTV 100.pantā premjeram A.Kalvītim lūdza komentēt aktivitāti latviskajos rajonos un vai to nevar saistīt ar uzticību valdībai, viņš atbildēja: "Tas ir tikai normāli, ka cilvēki piedalās politiskā procesā un iet uz referendumu. Protams, ka politiskie oponenti to mēģinās sasaistīt ar citiem iemesliem, bet tā atkal ir tikai politiskā cīņa un nekas vairāk. Tad, kad pēc šī referenduma glāzē ūdens nostāsies un sāksies diskusija pēc būtības, nevis emocionālā veidā, tad daudzas lietas kļūs skaidrākas."

Taču to, ka lielākās daļas vēlētāju dalība parakstu vākšanā un pošanās uz referendumu ir saistīta ar attieksmi pret varas eliti, Dienai pieļāva arī Cēsu mērs Gints Šķenders (TP). Viņš sacīja: "Ja referendumam būs pozitīvs iznākums, tas būs signāls valdībai, ka vajag izdarīt secinājumus." G.Šķenders devies uz Kanādu, bet referendumā nebūtu balsojis jebkurā gadījumā, jo viņš tomēr pārstāvot Tautas partiju. Taču Cēsīs organizatoriski viss esot nodrošināts, lai tautas nobalsošana sekmīgi notiktu, tās tuvošanos gan pilsētā nejūtot.

Aktīvo parakstīšanos G.Šķenders, tāpat kā domnieks Māris Niklass (ZZS), skaidro ar to, ka cēsnieki vienmēr esot bijuši ļoti aktīvi un tas esot labi, jo "neļaujot pašvaldībai gulēt". Starp cēsniekiem un valmieriešiem vienmēr arī pastāvējusi savstarpējā konkurence, kad viņi cenšas viens otru pārspēt visās jomās. "Ja Tautas partija ir pie varas, tas jau nenozīmē, ka visi pilsētnieki domā tāpat kā TP," sacīja M.Niklass. Viņš un arī no TB/LNNK ievēlētais domnieks Daumants Vasmanis pārstāv valdības partijas, bet abi ies uz referendumu, kas liecina par vēl ko — tas ir signāls valdošajiem politiķiem ieklausīties ne tikai visas sabiedrības, bet arī savu biedru domās.

Kad prezidente iekustināja šo procesu, atpakaļceļa vairs nebija, un, lai arī grozījumi drošības likumos ir atcelti, pozitīvs referenduma iznākums varētu "sabaidīt valdību, lai nekas tāds tās rīcībā vairs neatkārtotos", uzskata Cēsu Mākslas skolas direktors Vilnis Kļaviņš. Viņam ir bažas, vai jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers būs ar tikpat stingru mugurkaulu kā tagadējā prezidente — ja politiķi jutīs, ka viņš ir vadāms, tas atkal varot mazināt viņu vēlmi rēķināties ar sabiedrības domām. Taču Cēsīs pazīstamu cilvēku viedokļi ir dažādi. Kultūras nama direktore Ija Groza neiešot arī uz referendumu, minot līdzīgus motīvus kā varas partiju pārstāvji, un izsakot nožēlu, ka daudzi vecie cilvēki šo specifisko jautājumu neizprot un to uztver kā balsojumu par vai pret valdību.

Ieklausoties cēsinieku domās, radās iespaids, ka viņu dalība referendumā saistīta ar cerībām tikt saklausītiem. Katram ir sava rūpe un vēlēšanās, lai politiķi par to uzzina un kaut ko maina uz labo. Celtnieks Mārtiņš Bērziņš no Priekuļiem vēlas, lai darba devēji, kas brauc ar lepnām mašīnām un ceļ mājas, padomātu par strādnieku apmācību un sagatavotu darbam ar modernajām tehnikām, kā arī maksātu cienīgu algu. Mūziķe Ilze domā, ka tik daudz gadus pēc neatkarības atjaunošanas pensionāriem vajadzētu jau iztikt ar savu pensiju, bet viņas mātei zāles iespējams nopirkt tikai, pateicoties Ilzes māsai Antrai, kas strādā Īrijā. Diena ar draugiem.lv starpniecību sazinājās arī ar Antru — viņa seko līdzi notikumiem Latvijā, bet referendumā diemžēl nevarēšot piedalīties, jo tuvākais vēlēšanu iecirknis ir 200 kilometru attālajā Dublinā. Ziņas par iespējām balsot pa pastu viņa nebija pamanījusi. Īrija tika pieminēta daudzās sarunās ar cēsniekiem, kuru radi jau ir aizbraukuši. To skāra arī zemniece Aina Bērziņa no Veselavas: "Uz Īriju nebrauksim, jo esam patrioti un pēdējos piecos gadus jau dzīve palikusi vieglāka, ja salīdzina kā bija sākumā."

Lelde Ambaine, strādā 1188

Neesmu vēl izlēmusi, ko darīt. Tajā dienā esmu vedējmāte savas māsīcas kāzās. Ja ļoti vēlētos, laiku atrastu arī referendumam, bet vēl jāpadomā.

Aina Bērziņa, zemnieku saimniecības īpašniece Veselavā

Es neraudu. Ir jāstrādā. Mēs nebrauksim uz Īriju un arī bērni nebrauks. Uz referendumu jāiet, lai ir jautrāk — kad citi kasās, tad pats var iziet sveikā cauri. Ja nopietni, pilsoņa pienākums ir jāizpilda. Solidaritātes pēc iesim balsot — mana sirsniņa teic, ka vajadzētu iet, jo, kā saka, zem stāvoša akmens ūdens netek. Lai notiktu kustība, vajag to drusku pakustināt.

Māris Niklass (ZZS), Cēsu domes deputāts

Iešu uz referendumu, lai Saeima vairāk ar šiem drošības likumiem vairs nevarētu spēlēties. Parakstīties arī biju. Taču nepiekrītu, ka balsojums saistīts ar uzticību valdībai. Ja tauta izrāda savu aktivitāti, atsevišķiem politiskiem spēkiem varbūt ir izdevīgi to traktēt kā uzticību valdībai. Runa ir par likumprojektiem, lai gan situācija ir absurda, jo Saeima savu lēmumu jau ir atcēlusi. Ja tauta nobalsos referendumā, turpmāk Saeima, pieņemot likumus, to darīs izsvērtāk, jo prezidente tomēr deva mājienu. Līdz ko prezidente maksimāli izmantoja savas pilnvaras, Saeima atcēla grozījumus — tas mani kā vienkāršu vēlētāju mazliet pat kaitina, ka ar likumprojektiem tā spēlējas. Vajadzēja ļaut tautai izlemt, kam taisnība — prezidentei vai tautai.

Daumants Vasmanis (TB/LNNK), vēstures pasniedzējs, Cēsu domes deputāts

Biju arī parakstīties, lai gan partijas vadība teica, ka tas nav jādara. Rajonos daudzi tēvzemieši parakstījās. Lielā daļa ies nevis izteikt attieksmi par, vai pret drošības likumiem, bet tas būs uzticības balsojums. Cilvēks var izteikt savu viedokli vienu reizi četros gados, bet šeit paveras iespēja paust attieksmi starp vēlēšanām. Daļa noteikti piedalīsies referendumā ar šādu motivāciju. Tur augšā tiek spēlētas savas spēlītes, kuras ne visai saprotam. Partijā bija diskusija par prezidenta kandidātiem — atbalstīja Zīli un Kristovski, taču netiek izvirzīts neviens un pēkšņi iznirst Zatlers. Kāda jēga spēlēt šo teātri partijas iekšienē, jo to, ka mums ir septiņi deputāti, zināja jau no sākta gala. Tā notika arī citās valdības partijās.

 

 

 

Vēlēšanu likuma lietā...

 

 

 

Viedoklis: Politisko procesu greizie spoguļi

Bens Latkovskis,  NRA  06/27/07    Lēni, bet neatlaidīgi partijas tuvojas likumprojekta pieņemšanai par grozījumiem vēlēšanu likumā. Galvenais strīdus objekts ir vēlēšanu tēriņu ierobežojumi. Domas dalās. Partija "Jaunais laiks" vēlas esošos tēriņu griestus tikpat kā nemainīt, savukārt Tautas partija vienam vēlētajam atvēlētos līdzekļus smadzeņu iestatīšanai "pareizā" virzienā vēlas palielināt no esošajiem divdesmit santīmiem līdz piecdesmit pieciem.

Sabiedrības vairākums ir visai skeptiski noskaņots pret naudas lielo ietekmi uz vēlēšanu iznākumu un pašreizējās Saeimas sastāvu lielā mērā saista tieši ar to. Droši vien ne vienam vien no zemapziņas dzīlēm izniruši padomju laiku aģitatoru iedīdītie priekšstati par buržuāzisko demokrātiju kā viltus demokrātiju, kurā visu nosaka nauda. Ar atpakaļejošu datumu jāatzīst, ka ne viss ko sludināja padomju propagandisti izrādījušies meli.

Naudas ietekme uz vēlēšanu rezultātiem ir viena no nenoliedzamām patiesībām ar kuru grūti samierināties, un vēlme šo ietekmi mazināt ir pašsaprotama. Taču to izdarīt nebūt nav viegli tā vienkāršā iemesla dēļ, ka citādi kā sevi reklamējot partijas nezina kā labāk pievērst sev uzmanību. Situāciju vēl vairāk sarežģī politiķu nepieciešamība pieglaimoties vēlētājiem, kas tiem liek publiskajā telpā izteikt tādus apgalvojumus kā – tauta ir gudra, to piemānīt nevar un tā labi redz un atbilstoši vērtē politiķu darbus. Nezinu kā citur pasaulē, bet droši varu teikt, ka Latvijā politiķu vērtējums par sabiedrības spējām izprast politiskos procesus ir ļoti zems.

Atšķirībā no politiķiem, kuri pēc definīcijas nedrīkst teikt to ko domā, varu atklāti teikt, ka, manuprāt, sabiedrībā ir ļoti neliels to cilvēku īpatsvars, kuri orientējas politiskajos procesos un izprot viena vai otra manevra patieso jēgu. Ja par pamatu pieņemam šādu viedokli, tad kļūst saprotama reklāmas milzu nozīme priekšvēlēšanu cīņā. Faktiski partiju reklāmas pēc savas būtības daudz neatšķiras no zobu pastas vai veļas pulvera reklāmām. Proti, to lietošanas vērtība ir stipri līdzīga. Atšķiras vienīgi zīmola nosaukums uz iepakojuma. Lai arī cilvēkiem ir tendence noliegt reklāmas ietekmi uz savu izvēli, mārketinga eksperti ir absolūti pretējās domās un pasaules prakse liecina, ka pat it kā senas un pārbaudītas vērtības bez intensīvas reklāmas strauji zaudē popularitāti. Šo patiesību labi saprot arī politiķi un vēlēšanu tēriņu ierobežošana ir būtisks nosacījums reklāmas nozīmes mazināšanai. Jau pagājušās vēlēšanas parādīja, ka vēlēšanu tēriņu ierobežojumus var sekmīgi apiet izmantojot dažādas likumu nepilnības. Pirms 9. Saeimas vēlēšanām parādījās tā saucamo trešo personu fenomens.

Tagad vēlēšanu likumu grozījumos paredzēti ierobežojumi arī trešajām personām, taču nav pārliecības, ka netiks izgudrotas citas iespējas kā sevi reklamēt formāli nepārkāpjot likumu. Runājot par vēlēšanu likuma grozījumiem pievērst uzmanību vienīgi tēriņu ierobežojumiem, manuprāt, nozīmē sašaurināt aplūkojamo problēmu ietvaru.

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir vairāk kā trīs gadi un tas ir pietiekošs laiks, lai izdiskutētu arī citus strīdīgus jautājumus. Piemēram, deputātu kandidātu iespējas balotēties vairākos vēlēšanu apgabalos. Šīs iespējas ļauj dažām partiju "lokomotīvēm" ievilkt Saeimā cilvēkus, kuriem citādi deputāta krēsls paliktu neaizsniedzams sapnis. Arī jauktā vēlēšanu sistēma ir nopietnu diskusiju vērta. Taču Latvijas politiskās dzīves lielākā problēma ir plašsaziņas līdzekļu ārkārtīgā politizācija. Lietoju vārdus "ārkārtīgā politizācija" apzināti, jo grūti iedomāties kādu politiskā ziņā attīstītāku valsti par Latviju, kur starp simts plašsaziņas līdzekļos visvairāk pieminētajiem cilvēkiem tikai divi nebūtu politiķi. Latviešu preses zvaigznes ir nevis populāri sportisti, aktieri, estrādes mākslinieki, bet gan īpašu cieņu neraisošie politiķi.

Nav noslēpums, ka vienus un tos pašus notikumus atsevišķi mediji interpretē diametrāli pretēji un politiskās simpātijas un antipātijas netiek īpaši slēptas. Šādos apstākļos politisko partiju tēriņu ierobežojumi nesamērīgi palielina mediju ietekmi. Lai arī pašreizējie likumi priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzliek medijiem būtiskus ierobežojumus, praksē tie tiek ievēroti ļoti nosacīti. Tiesa, pirms pēdējām vēlēšanām vairs neredzējām agrāk tik ierastos politiķus savā virtuvē cepam kūkas un citādi izrādamies, taču mediju atbalsts vai noraidījums kādam noteiktam politiskam spēkam bija visai atklāts.

Tagad pēc vēlēšanām tas kļuvis pilnīgi nepārprotams. Diemžēl tas attiecas ne tikai uz privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet arī uz sabiedriskajiem. Ja par milzu grēku tiek uzskatīta Rīgas centrā esošas ielas noasfaltēšana, ja tajā pašā ielā dzīvo žurnālistu nemīlēts ministrs, tad par objektivitāti runāt grūti. Lai ko mēs teiktu par pilsoņu spējām izvērtēt politiķu padarīto, kopējo attieksmi veido tieši mediji. Latvijas mediji ir sasirguši ar vēlmi ne tik daudz informēt, cik tieši ietekmēt un smagi pārdzīvo, ja viņiem tas neizdodas. Var, protams, runāt par presi kā demokrātijas sargsuņiem, taču šai būtībā patiesajai metaforai ir arī nepatīkams tēla zemteksts. Suns parasti aizstāv savu saimnieku neatkarīgi vai tas ir labs vai slikts. Arī mūsu mediji uzbrūk un aizstāv politiķus ļoti selektīvi. Diendienā tiek atražotas tādas birkas kā sorosieši, LŠŠ un tamlīdzīgi. Šo zīmolu izplatītājus reālie darbi maz interesē. Viņu komentāri jāuztver kā reklāmu teksti.

Saglabājoties mediju politiskajai polarizācijai ir maz cerību samazināt naudas ietekmi uz vēlēšanu procesu, jo atsevišķiem politiskajiem spēkiem vienīgā iespēja tikt pie pozitīvas atpazīstamības ir šo atpazīstamību nopirkt par naudu. Cits ceļš ir ar likumu noteikt stingrāku uzraudzību pār medijiem pusgadu pirms vēlēšanām. Īpaši tas attiecas uz tā saucamajiem komentāriem, kuros klaja ķengāšanās nereti ir būtiskākais elements. Grozījumus vēlēšanu likumā pieņems tikai rudens sesijā un visiem –deputātiem, mediju vadītājiem un arī politiskajā procesā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām vēl ir laiks izstrādāt nosacījumus, kas politisko procesu atspoguļojumu publiskajā telpā padarītu objektīvāku un no naudas un personiskajām simpātijām mazāk atkarīgu.

 

'Vēlēšanu reformas biedrība' gatavos uzlabojumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu procesā

DELFI  06/27/07    Lai sagatavotu priekšlikumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu sistēmas uzlabošanai, vairāki iedzīvotāji apvienojušies "Vēlēšanu reformas biedrībā", informē biedrībā.

Biedrības dibināšanas sanāksme notika 31.maijā, Rīgas Zinātņu Akadēmijā, kurā 26 dibinātāji parakstīja biedrības dibināšanas protokolu.

Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Valdi Liepiņu, par priekšsēdētāja vietnieku Gunti Kozindu. Biedrības valdē vēl darbosies Ivars Redisons, Kaspars Strazds un Sigords Stradiņš. Biedrības izpilddirektors būs Indulis Bērziņš.

Mērķa sasniegšanai dibināšanas sanāksmes dalībnieki apstiprināja uzdevumus organizēt forumus politiķiem, partijām, NVO, studentiem un citiem interesentiem ar mērķi analizēt un izvērtēt Latvijas un pasaules vēlēšanu sistēmas, kā arī izstrādāt konkrētus ieteikumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu sistēmu un likumu reformai.

 

 

 

Konkurences likuma lietā...

 

 

Konceptuāli atbalsta pretrunīgi vērtētos grozījumus Konkurences likumā

LETA  06/25/07     Ministru kabineta komiteja pirmdien konceptuāli akceptēja pretrunīgi vērtētos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas konkurenci regulējošajā likumdošanā un termina "būtiska ietekme" ieviešanu.

Ministri plaši diskutēja par izstrādātajiem grozījumiem, tomēr nolēma projektu akceptēt un turpināt diskusijas jau Ministru kabineta sēdē.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Konkurences likumā tiek vērtēti pretrunīgi, īpaši pret tiem iebilst tirgotāji.

Pārstrādātajos grozījumos, kuri rosinājuši arī Eiropas Komisijas (EK) iebildumus, EM tomēr iesaka atteikties no 70 miljonu latu apgrozījuma sliekšņa, vērtējot uzņēmumu būtisku ietekmi tirgū. Konkurences likumā paredzēts saglabāt otru kritēriju būtiskas ietekmes noteikšanā - 25% tirgus daļu.

Ar grozījumiem plānots uzskaitīt tās darbības, kas tiks atzītas par būtiskas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu.

Precizētais likumprojekta variants vēl aizvien satur normas, kas palīdz mazināt uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū iespējas uzspiest netaisnīgus līguma noteikumus vai citādi ļaunprātīgi izmantot savu ietekmi tirgū.

Līdzīgs regulējums darbojas arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, piemēram, Ungārijā, Īrijā, Austrijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā. Arī ES normatīvajos aktos jau ir definēta būtiska ietekme, piemērs tam ir elektronisko sakaru tirgus, skaidro EM speciālisti.

Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā veicinās godīgu konkurenci tirgū, kas ir arī viens no plānotajiem pasākumiem inflācijas mazināšanas plānā.

EM uzskata, ka izstrādātie grozījumi likumā sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai.

EM speciālisti norāda, ka izstrādātie grozījumi Konkurences likumā nav diskriminējoši attiecībā pret ārvalstu uzņēmumiem un tie nekādā veidā neapdraud uzņēmējus, kas strādā pēc godīgas komercprakses principiem.

Sākotnēji EK par Latvijas izstrādātajiem grozījumiem Konkurences likumā pauda bažas, ka ir iespējamas pretrunas ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā noteikto uzņēmumu dibināšanas brīvības principu (freedom of establishment).

EK norādījusi, ka latos noteiktais slieksnis, kas nepieciešams, lai uzņēmumu atzītu par tādu, kam piemīt būtiskā ietekme, ir salīdzinoši zems. Vienlaikus tika uzsvērts, ka patlaban Latvijā tas tiktu attiecināts tikai uz citu valstu uzņēmumiem, kas būtu pretrunā ar diskriminācijas aizlieguma principu.

Lai novērstu šīs EK bažas un sniegtu papildu informāciju un skaidrojumu par situāciju Latvijā, EM nosūtīja EK atbildes vēstuli un precizētu likumprojektu, kurā iepriekš minētās bažas ir novērstas un izskaidrota EM pozīcija attiecībā uz to, ka regulējums neattieksies tikai uz citu ES dalībvalstu uzņēmējiem.

Atbildes vēstulē EK ministrija atkārtoti sniedza argumentāciju un pamatojumu, kāpēc šādas normas likumprojektā ir nepieciešams ieviest, vēlreiz uzsverot Latvijas mazumtirdzniecības tirgū izveidojošos situāciju, kā dēļ mazumtirgotāji var uzspiest piegādātājiem netaisnīgus līguma noteikumus. Atbildes vēstule no EK vēl nav saņemta.

Jau ziņots, ka pieci Latvijas juristu biroji uzskata, ka iecerētie Konkurences likuma grozījumi, ar kuriem paredzēts ieviest "būtiskas ietekmes" principu, ierobežos konkurenci, kavēs ekonomisko izaugsmi un radīs zaudējumus.

Advokātu biroju "Loze, Grunte&Cers", "Liepa, Skopina, Borenius", "Glimsted", "Lejiņš, Torgāns&Partneri" un "Sorainen Law offices" juristi izstrādājuši analīzi par spēkā esošo Konkurences likumu un iecerētajiem grozījumiem un iesnieguši valdībā.

Juristi secinājuši: pašreizējais likums atpaliek no uzņēmējdarbības vides realitātēm un nonāk pretrunā ar ES konkurences un iekšējā tirgus principiem, teica "The PBN Company" viceprezidents Romāns Baumanis.

Juristi uzskata, ka konkurenci ierobežojošs ir Konkurences likuma grozījumos paredzētais jauninājums - apzīmējums ''būtiska ietekme".

Ja tas Konkurences likumā tiks apstiprināts, Latvijā tiks radītas papildu barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai un pašreizējo tirgus dalībnieku darbībai tirgū.

Ar "būtiskas ietekmes" principu tiks apdraudēta starptautisku uzņēmumu biznesa stratēģiju piemērošana Latvijā.

Tiks mazināta arī konkurence starp lielajiem mazumtirgotājiem, liedzot iespēju ātri reaģēt uz konkurentu aktivitātēm. Ieviešot "būtiskas ietekmes" principu, tiks apdraudēti veiksmīgie uzņēmēji - mazumtirgotāji un piegādātāji, kas spēj konkurēt atbilstoši pieprasījumam.

"Būtiskas ietekmes" stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā varēs apsūdzēt arī jebkuru mazu nišas tirgus dalībnieku.

Juristi uzskata, ka tas ir pret valsts un patērētāju interesēm, jo radīs augsni intensīvākiem un vēl ilgākiem tiesāšanās procesiem, kas savukārt, visticamāk, atspoguļosies preču un pakalpojumu cenās.

Valsts ekonomisko izaugsmi kavēs tirgus dalībnieka definīcijas interpretācija, kas Konkurences likumā ir ļoti izplūdusi.

Definīcija rada neattaisnotus birokrātiskos šķēršļus normālai saimnieciskajai darbībai. Tiek apgrūtināta ārvalstu investīciju piesaiste Latvijai, kavēta ne tikai jaunu kopuzņēmumu izveide, bet arī dalībnieku - akcionāru - maiņa jau pastāvošās komercsabiedrībās, kā arī nevajadzīgi tērēti gan komersantu, gan Konkurences padomes resursi.

Juristi valdībai iesaka atgriezties pie tādas tirgus dalībnieka definīcijas interpretācijas, kāda tā pastāvēja līdz 2005.gadam.

Juristi secinājuši, ka Latvijā pēdējos gados konkurence kļuvusi daudz asāka. Tirgus dalībnieki spiesti arvien aktīvāk cīnīties par savām biznesa interesēm. Šādos apstākļos ir īpaši būtiski skaidri zināt, kur ir robežas starp atļauto un neatļauto konkurences cīņā.

Būtiskākie likuma analīzes un ieteikumu mērķi ir panākt, lai Konkurences likums nenonāktu pretrunā ar starptautisko tiesību praksi un neradītu zaudējumus Latvijas valstij, tajā strādājošajiem uzņēmumiem un galvenokārt - patērētājiem.

Juristi izstrādājuši arī ieteikumus par uzņēmumu apvienošanās un koncentrēšanās regulējumiem, arī iesakot aktīvāku dialogu starp Konkurences padomi un uzņēmumu pārstāvjiem klātienē, jo dialogs varētu palielināt procesu kvalitāti.

Tāpat juristi aicina valdību pārskatīt ģeogrāfiskā tirgus definīciju, lai tā vislabāk atbilstu Latvijas tirgus interesēm, kā arī pirms grozījumiem rūpīgi izvērtēt sekas, kas radīsies, paplašinot Konkurences padomes pilnvaras, kā tas pašreiz iecerēts.

Ieteikumi valdībai izstrādāti pēc semināra šā gada maija sākumā, kurā pirmo reizi labākie Latvijas un Eiropas konkurences eksperti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Konkurences padomi apsprieda gan patlaban spēkā esošo Konkurences likuma redakciju, gan ierosinātos grozījumus.

Valdībā grozījumi Konkurences likumā atlikti divas reizes, jo pret tiem kategoriski iebilst Latvijas Tirgotāju asociācija, kas par šiem grozījumiem lūdza EK viedokli.

 

Viedoklis: Ekonomikas ministrijas paslepus sagatavotā 'Jāņu dāvana'

Armands Rozenbahs, Latvijas Tirgotāju asociācijas viceprezidents,  Diena  06/25/07    Šodien, 25. jūnijā Ministru kabineta komiteja kārtējo reizi skata grozījumus Konkurences likumā, kurus, neraugoties uz nopietniem uzņēmēju un ekspertu iebildumiem, Ekonomikas ministrija ar neizskaidrojamu un reti vērojamu neatlaidību tomēr cenšas aizvadīt līdz Saeimai. Jau tradicionāli gan sabiedrība, gan uzņēmumi, kurus tas skar, par jautājuma skatīšanu uzzina neoficiāli un arī brīdis izvēlēts tad, kad cilvēki domā par svētkiem un visticamāk pat nepamanīs lēmumu, kurš jūtami patukšos viņu maciņus. Vārdu sakot, grozījumi "nejauši" paslēpti lielajā Jāņu dāvanu grozā starp sieriem un alu.

Piedāvāto grozījumu būtība jau daudzkārt aprakstīta – ar saukli panākt taisnīgus konkurences noteikumus un atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus likuma grozījumu autori mēģina sašaurināt tirdzniecības uzņēmumu tiesības izvēlēties piegādātājus un iepirkt iespējami lētākas preces. Tas nozīmē, ka gala rezultātā arī patērētāji veikalos būs spiesti pirkt dārgākas preces, bet cenu celšanās būs jauns stimuls inflācijas līknes augšupejai. Jāatzīmē, ka likumprojekta anotācijā tā autori kā argumentu nu jau vairs nepiemin neticamo prognozi, ka šāds likums ierobežotu inflāciju, tādejādi atzīstot pārtikas cenu pieauguma perspektīvu.

Vēl es gribētu pievērst sabiedrības uzmanību kādam citam aspektam. Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts iepazinās ar Ekonomikas ministrijas "bīdītiem" ražotājus lobējošiem, bet patērētājus diskriminējošiem Konkurences likuma grozījumiem. Direktorāts vēstulē latviešiem diplomātiski brīdina, ka izstrādātie grozījumi Konkurences likumā varētu neatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma normām. Ne-diplomātu valodā tas nozīmē, ka Latvijai atkal būs tiesu darbi. Mēs labi zinām, ka starptautiskajās tiesās līdz šim gandrīz vienmēr mūsu valsts ir zaudējusi – zaudējusi miljonus, un tā nebūt nav bijis nejauša sakritība, bet gan sekas juridiski un pēc būtības apzināti kļūdainiem lēmumiem. Ja līdz šim daudzus šādus lēmumus varēja norakstīt uz nepietiekamas pieredzes un zināšanu rēķina, tad tagad Ekonomikas ministrija un Konkurences padome apzināti bāž cilpā ne jau savu, bet nodokļu maksātāju galvu. Kāpēc? Nav saprotams.

Tāpēc gadījumā, ja nu atbildīgās institūcijas tomēr izlems atbalstīt Konkurences likuma grozījumus, tad būtu skaidri jāpasaka, kura amatpersona uzņemas personisku un materiālo atbildību par iespējamajām sekām un zaudētu valsts naudu. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods? Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss? Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme? Tautai taču vismaz jāzina savi "varoņi".

 

Tirgotāji: konkurences likuma grozījumi draud ar inflācijas augšupeju un tiesāšanos

DELFI  06/25/07     Ministru kabineta (MK) komitejas pirmdien apstiprinātie grozījumi Konkurences likumā ir pretrunā ar Aigara Kalvīša valdības deklarētajiem inflācijas apkarošanas plāniem, draud valstij ar jaunu inflācijas pieaugumu un starptautiskās tiesvedības darbiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Tirgotāju apvienības vadītājs norāda, ka MK komiteja atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) un Konkurences padomes virzītos grozījumus Konkurences likumā, neņemot vērā uzņēmēju, tautsaimniecības un tiesvedības ekspertu viedokļus, kā arī neiedziļinoties Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāta norādēs.

Danusēvičs uzsver, ka EK Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts vēstulē ministrijai skaidri norādījis uz problēmām, kas ministrijas virzīto Konkurences likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā radīsies gan Latvijas tautsaimniecības vidē, gan arī starptautisko tiesību un saistību jomā.

Turklāt pirms dažām nedēļām pieci atzīti Latvijas juristu biroji nākuši klajā ar paziņojumu, ka likuma grozījumi neatbilst uzņēmējdarbības vides reālajai situācijai un ir pretrunā Eiropas Savienības konkurences un iekšējā tirgus principiem, atgādina Danusēvičs

Turklāt tautsaimniecības pārzinātāji norādījuši, ka šī Konkurences likuma grozījumu pieņemšanas rezultātā patērētāji veikalos būs spiesti pirkt dārgākas preces, bet cenu celšanās būs jauns stimuls inflācijas līknes augšupejai.

Tirgotāju asociācijas prezidents stāsta, ka MK komitejā viens no galvenajiem argumentiem likuma grozījumu tālākai virzīšanai bija fakts, ka Latvijas pārtikas ražotāju peļņa ir mazāka nekā tirgotājiem. Taču informācija par ražotāju un tirgotāju darbības rezultātiem aizvadītajā gadā liecina, ka lielāko tirdzniecības uzņēmumu rentabilitāte bijusi stipri zemāka nekā pārtiku ražojošajām kompānijām.

Danusēvičs mina, ka, piemēram, A/S "Laima" rentabilitāte aizvadītajā gadā bijusi 4,9%, A/S "Aldaris" – 16,9%, A/S "Rīgas miesnieks" – 6%, kamēr no tirgotājiem visveiksmīgāk strādājis SIA "Elvi grupa", kuras rentabilitāte bijusi 2%, bet SIA "Maxima Latvija" tā nav pārsniegusi 1,9%, savukārt SIA "RIMI Latvija" strādājis ar 1,5 miljonus lieliem zaudējumiem un līdz ar to arī rentabilitāte rakstāma ar mīnuszīmi.

Tāpēc LTA aicina valdību ieklausīties neatkarīgu ekspertu, kā arī EK amatpersonu argumentos un neatbalstīt šādus kritiski vērtētus, patērētājiem un nodokļu maksātājiem bīstamus grozījumus.

 

Viedoklis: Kurš grib grozīt Konkurences likumu par katru cenu?

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents  06/25/07    Ekonomikas ministrijas virzītie grozījumi Konkurences likumā palielinās inflāciju, nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību, nebūs atbilstoši starptautiskajai praksei un normām, kā arī radīs jaunus draudus starptautiskajā tiesvedībā zaudēt miljoniem latu lielas sodanaudas un kompensācijas.

Šāda ir esence no pēdējā mēneša laikā izskanējušiem autoritatīviem atzinumiem par Ekonomikas ministrijas jau kopš pagājušā gada rudens kategoriski virzītajiem grozījumiem Konkurences likumā, un tiešām aizvien grūtāk saprotama ir pārsteidzošā ignorance, ar kādu pret šiem atzinumiem izturas Ekonomikas ministrija un ievērojama valdības, politiķu un valsts amatpersonu daļa.

Aptuveni pirms mēneša Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) saņēma gan tieši asociācijai adresētu Eiropas Komisijas (EK) vēstuli, gan LTA rīcībā nonāca Latvijas Ekonomikas ministrijai adresēta Eiropas Komisijas vēstule, kurā EK Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāts skaidri norādīja uz problēmām, kas radīsies gan Latvijas tautsaimniecības vidē, gan arī starptautisko tiesību un saistību jomā, ministrijai virzot konkurences likuma grozījumu pieņemšanu. Savukārt tikai pirms dažām nedēļām pieci atzīti Latvijas juristu biroji nāca klajā ar paziņojumu, ka likuma grozījumi neatbilst uzņēmējdarbības vides reālajai situācijai un ir pretrunā Eiropas Savienības konkurences un iekšējā tirgus principiem.

Arī LTA jau iepriekš vairākkārt vērsusi gan Ekonomikas ministrijas, gan Konkurences padomes uzmanību uz sarežģījumiem un zaudējumiem, kas plašai uzņēmējdarbības videi var rasties, pieņemot šos grozījumus. Tagad LTA nostāja un argumenti atbalsojušies arī pašmāju un Briseles autoritatīvo ekspertu slēdzienos par ministrijas virzītajiem Konkurences likuma grozījumiem.

Līdz šim asociācijas viedoklis tika uzklausīts tikai formāli, bet dziļākās diskusijās neviena no institūcijām tirgotājus tā arī neiesaistīja. LTA arī netika informēta par minēto EK vēstuli Ekonomikas ministrijai, kurā tika apstiprinātas tirgotāju jau iepriekš paustās bažas, — ministrija pati neizrādīja ne mazāko vēlmi iepazīstināt sabiedrību un lēmumu pieņēmējus ar EK vēstuli. Vēl vairāk — jaunā Konkurences likuma grozījumu versija, kas pēc būtības nav mainījusies, iesniegta Valsts kancelejā bez sociālo partneru informēšanas.

Šādi likumprojektu virzīšanas principi mums šķiet nepieņemami, jo neliecina par demokrātisku lēmumu pieņemšanu, kurā diskusijās tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses. Turklāt jāatzīmē, ka kompetentie konkurences jomas eksperti apšauba ieguvumus un nepieciešamību tālāk virzīt un ieviest dzīvē iecerētos grozījumus. Pat vēl vairāk — eksperti norāda uz bīstamām pārmaiņām, kas, visticamāk, sekos likuma grozījumu pieņemšanai šādā redakcijā.

Par absurdu normu Latvijas juristi uzskata Ekonomikas ministrijas iecerētā jauninājuma — apzīmējuma «būtiska ietekme» ieviešanu, kas būtībā Latvijā radītu papildu barjeras jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai un pašreizējo tirgus dalībnieku darbībai. Šīs normas ieviešana nevis palielinātu konkurences cīņu, bet tieši pretēji — to mazinātu, liedzot lielākiem mazumtirgotājiem iespēju ātri reaģēt uz konkurentu aktivitātēm, uzsver juristu biroji.

Šāda aplama Konkurences padomes izpratne par konkurences izpausmēm reālajā tirgus situācijā pirms neilga laika bija novērojama aktivitātēs pret degvielas tirgotājiem. Līdz šim degvielas tirgū bija vērojama spraiga cīņa par pircējiem, kas autobraucējiem ļāva brīvdienās, svētku dienās vai pirms hokeja mačiem degvielu iegādāties par salīdzinošo zemāku cenu. Pēc Konkurences padomes asiem iebildumiem un apvainojumiem «tumšos darījumos» uzņēmēji šādas akcijas maksimāli piebremzējuši un rīko arvien retāk, un vienīgais, ko «ieguvis» patērētājs, ir zudušās akcijas ar piedāvātiem degvielas cenas samazinājumiem.

Tirgotājam akcijas būtībā nav izdevīgas un, tīri matemātiski rēķinot, tās nes zaudējumus, taču cilvēku (klientu) piesaistīšanas nolūkā šādi pasākumi tiek rīkoti. Līdzīgi ir arī mazumtirdzniecības veikalos, kurus par katru cenu Konkurences padome grib ierobežot, nedomājot par konkurenci reālās, patērētājam labvēlīgās tirgus kategorijās (veikalu tipos). Turklāt pašreizējā situācijā runa ir ne tikai par negatīvu iespaidu uz konkurences vidi, bet arī par vispārējā cenu līmeņa ietekmēšanu. Likuma grozījumi paredz, ka mazumtirgotājiem piespiedu kārtā būs jāpaplašina produktu sortiments un jāpiekrīt augstākām preču piegādātāju cenām. Tirgotāju veiktie aprēķini apliecina, ka patlaban virzītajā likuma grozījumu versijā patēriņa preču cenas veikalos palielināsies, kas pašreizējās inflācijas apstākļos noteikti nebūtu pieļaujams. Visticamāk, arī valdībai, kas pieņēmusi stingru inflācijas apkarošanas plānu, tagad par to nevajadzētu iestāties un nevajadzētu atbalstīt tādas izmaiņas likumos, kas automātiski palielina pārtikas cenas veikalos.

LTA ir piedāvājusi Ekonomikas ministrijai savu Konkurences likuma grozījumu redakciju, kurā nav ietvertas normas, kuras par svītrojamām atzinusi gan EK, gan kompetentie juristu biroji Latvijā. Tā kā likuma grozījumos ir ietverta arī virkne Konkurences padomes darba uzlabošanai vajadzīgu pārmaiņu, likuma grozījumi būtu jāpieņem. Taču no tiem būtu jāsvītro neatbilstošās normas, kas draud Latviju iegrūst jaunās sagrieztā kuģa lietās un starptautiskajā tiesvedībā, kas, kā liecina fakti, nesusi Latvijas valstij vienus vienīgus miljonu tēriņus.

Turklāt pēdējā laikā noritējušās diskusijas ar pārtikas ražošanas uzņēmumiem vedina domāt par konstruktīva dialoga veidošanos. Daudzi ražotāji ir atbalstījuši LTA izveidoto uz starptautisko Eiropas praksi balstīto Tirdzniecības labas komercdarbības prakses ētikas kodeksu. Turpinās sarunas ar Pārtikas uzņēmumu federācijas uzņēmumiem, kuri cerēja uz papildu peļņu likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā. Paredzams, ka par daudziem savstarpējās sadarbības principiem vienošanās tiks panākta un iestrādāta LTA izveidotajā tirdzniecības labas komercdarbības prakses ētikas kodeksā.

Taču, kamēr Eiropas institūcijas un pašmāju eksperti iebilst pret likuma grozījumiem, Ekonomikas ministrijai šie viedokļi, šķiet, nenozīmē faktiski neko. Tiešs apliecinājums šai ignorējošajai attieksmei — fakts, ka jau šodien šie grozījumi steigā un neinformējot sociālos partnerus, iekļauti Ministru kabineta komitejas darba kārtībā. Atliek jautāt tikai — vai kārtējo reizi valdība paklusām mēģina «izbīdīt» nozīmīgus un ekspertu negatīvi vērtētus likumdošanas aktus, kā arī — kura konkrētā amatpersona uzņemsies pilnu atbildību gan par likuma grozījumu ekonomiskajām sekām, gan Latvijas valstij, iespējams, draudošajiem tiesu darbiem.

 

 

Citādi polītikā...

 

 

Rosina ieviest Pilsoņu dienas svinēšanu

TVNET   06/25/07    Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka Latvijā vajadzētu ieviest Pilsoņu dienas svinēšanu. „Šī diena būtu lieliska iespēja sabiedrībā veicināt patriotismu un lepnumu par Latvijas pilsonību. Tās uzdevums būtu ar pilsonību saistītu jautājumu skaidrošana – kādas ir pilsoņa tiesības un pienākumi, priekšrocības un atbildība, nevis Latvijas pilsonības reklamēšana,” savu viedokli TVNET pauda tieslietu ministrs.

„Šiem svētkiem nevajadzētu pārklāties ar valsts svētkiem, taču dienai, kurā tie tiek atzīmēti, būtu jāsaistās ar kādu Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu. Šajā dienā politiķi, ministriju darbinieki, kultūras un inteliģences pārstāvji varētu doties uz skolām un tikties ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu dažādas ar piederību Latvijas valstij saistītas tēmas. Šajā dienā varētu pasniegt arī Latvijas pilsoņa Goda zīmi tiem pilsoņiem, kas ir bijuši sabiedriski aktīvi,” ir pārliecināts G.Bērziņš.

Šāda diena tiek atzīmēta ASV, Austrālijā, Igaunijā, kā arī citās valstīs. Lai izstrādātu priekšlikumus par datumu, kurā Pilsoņu diena būtu svinama, kā arī citiem ar šiem svētkiem saistītajiem jautājumiem, Naturalizācijas pārvaldē izveidota darba grupa.

 

Loskutovs: Ventspils amatpersonu lietā apsūdzētajiem politiķiem "būs jāpaiet malā"

LETA  06/26/07    Ventspils amatpersonu lietā apsūdzētajiem politiķiem "būs jāpaiet malā", intervijā laikrakstam "Telegraf" norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Komentējot, vai šajā lietā iegūtie materiāli ietekmēs situāciju valstī, KNAB vadītājs atbild pozitīvi. Pēc viņa teiktā, šī lieta ietekmēs situāciju Latvijā, ja uzskata, ka personas, kuras šajā lietā iesaistītas, ir aktīvi spēlētāji politiskajā arēnā.

"Viņi tiks atstādināti no aktīvas politiskās darbības. Un būs spiesti paiet malā," skaidro Loskutovs.

Kā ziņots, Ventspils amatpersonu lietā prokuratūra izvirzījusi apsūdzības Ventspils mēram Aivaram Lembergam, AS "Ventspils nafta" padomes priekšsēdētājam Mamertam Vaivadam, AS "Ventamonjaks" padomes priekšsēdētājam Kristam Skujam, Ventspilī praktizējošam advokātam Gintam Laiviņam-Laiveniekam, komandītsabiedrības "Ventspils ekspedīcija loģistika KS" darbiniecei Gitai Grasmanei, Ventspils uzņēmējiem Ansim Sormulim un Laimonim Junkeram.

Aizdomās turamā statuss Ventspils amatpersonu lietā piemērots arī Ventspils mēra dēlam Anrijam Lembergam, kuram piemērots drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā dzīves vietā, kā arī papildu drošības līdzeklis - aizliegums tuvoties noteiktām personām.

Pagājušajā nedēļā tiesa nemainīja Lembergam kā drošības līdzekli piemēroto apcietinājumu pret drošības naudu.

Kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un citos noziegumos vainotais Lembergs pēc prokuratūras lūguma apcietināts 14.martā, un kopš tā brīža viņš atrodas Matīsa cietumā Rīgā.

Prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas 2005.gada 3.oktobrī sākts, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šī kriminālprocesa iepriekš izdalīts cits, un tā gaitā Lembergam jau 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Šajā procesā turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

 

Kalvītis: aizdomas, ka 'stipendiātu sarakstā' ir plašs partiju spektrs

DELFI  06/26/07    Patlaban ir aizdomas, ka tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātu sarakstā" varētu būt pašlaik Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, kā arī agrāk pie varas esošās partijas. To žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidenti atzina premjers Aigars Kalvītis.

Kalvītis sacīja, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina - aizdomas tā dēvētajā stipendiātu lietā ir par plašu partiju spektru.

"Tas, par ko tagad varam runāt, ir aizdomas par konkrētiem politiskajiem spēkiem," sacīja Kalvītis. Viņš norādīja, ka viņa rīcībā nav ziņu par pierādījumu pret kādiem konkrētiem politiķiem, tāpēc viņš nevarēja komentēt, vai stipendiāti patlaban sēž pie koalīcijas galda.

Kalvītis uzsvēra, ka šobrīd ļoti atbildīgs darbs jāveic tiesībsargiem, lai pārbaudītu šīs aizdomas.

Gan premjers, gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsvērusi, ka šajā jautājumā valsti var gaidīt politisks satricinājums.

Jau ziņots, ka tā dēvētās "Ventspils amatpersonu" lietas izmeklēšanas ietvaros atklājies, ka Lemberga ietekmētie Ventspils uzņēmumi maksājuši naudu politiķiem par kādu noteiktu rīcību. Piemēram, šādu līgumu "Ventspils puse" slēgusi ar sociāldemokrātiem, paredzot, ka partija nepieļaus "Latvenergo" privatizāciju un Tautas partijas vadīto valdību.

Bijušie Lemberga biznesa partneri paziņojuši, ka šādi maksājumi veikti arī citām partijām, taču oficiāli neviena partija to nav atzinusi.

 

Loskutovs: mazinās korupcijas slēptais raksturs

Apollo  06/29/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sagatavojis un plašākas sabiedrības vērtējumam nodevis publisko pārskatu par darbību 2006.gadā.KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs pārskata ievadā atzīmē: 2006.gads ir bijis biroja profesionalitātes un darbības efektivitātes apliecinājuma laiks. Loskutovs atzīst, ka mazinās korupcijas slēptais raksturs, negodīgajām amatpersonām zūd nesodāmības sajūta un sabiedrībā pieaug neiecietība pret amatpersonu prettiesiskajām darbībām.

Kā portālu «Apollo» informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļanalizējot biroja darbu, KNAB priekšnieks uzsver, ka brutālākais kukuļņemšanas veids – kukuļa izspiešana pēdējā laikā mazinājusies. Būtiski mainījušies arī iedzīvotāju priekšstati par korupciju. Cilvēki arvien vairāk vēlas informēt par novērotajām koruptīvajām darbībām.

Pagājušogad KNAB par ārējiem tiesību aktu projektiem sniedzis 123 atzinumus un sagatavojis 19 normatīvo aktu projektus dažādās ar korupcijas novēršanu saistītajās jomās.

KNAB lietvedībā saņemti un reģistrēti 11988 dokumenti, no tiem 244 juridisku personu iesniegumi, 824 fizisku personu iesniegumi un 169 anonīmi iesniegumi par iespējamām koruptīvām darbībām valsts amatpersonu darbībā vai ar lūgumu sniegt normatīvo aktu skaidrojumu.

Palielinoties iedzīvotāju izpratnei par koruptīvu tiesībpārkāpumu būtību, kā arī informētībai par KNAB kompetencē esošajiem jautājumiem, ar katru gadu nedaudz samazinās saņemto iesniegumu skaits, savukārt saturiski tie kļuvuši pamatotāki un sniedz detalizētāku informāciju par koruptīviem pārkāpumiem.

Saņemtajos iesniegumos joprojām visvairāk minētas norādes uz iespējamiem koruptīviem pārkāpumiem un pretlikumīgām amatpersonu darbībām valsts iestādēs – 495 iesniegumi (2005.gadā – 430). 388 iesniegumi saņemti par iespējamiem pārkāpumiem pašvaldību iestādēs un 46% no šiem iesniegumiem bijušas norādes uz aizdomām par pretlikumīgām darbībām ar pašvaldības nekustamajiem īpašumiem (piemēram, būvatļauju izsniegšana, dzīvokļu privatizācija, zemes iznomāšana u.c.). Tāpēc šajā kontekstā KNAB jo vairāk cer uz valdības un parlamenta atbalstu KNAB sagatavotā Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likumprojekta pieņemšanu un ieviešanu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pie administratīvās atbildības saukto amatpersonu skaits ir saglabājies iepriekšējā līmenī. Par likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu neievērošanu pie administratīvās atbildības sauktas 105 valsts amatpersonas un ar naudas sodu sodītas 90 valsts amatpersonas kopumā ar 5870 latiem.

No visiem konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem 66% gadījumos tas saistīts ar valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu. Otrs izplatītākais administratīvais pārkāpums ir valsts amatpersonas neziņošana par atrašanos interešu konflikta situācijā.

Pārbaužu ietvaros atklāti fakti, kas liecina, ka vairākas valsts amatpersonas, pārkāpjot likumu, ir pieņēmušas darbā savus radiniekus vai pieņēmušas tādus lēmumus, kuru rezultātā viņu radinieki ir bijuši personiski vai mantiski ieinteresēti, īstenojušas uzraudzības vai kontroles funkcijas sev piederošos uzņēmumos, lēmušas vai piedalījušās lēmumu pieņemšanā par atalgojuma noteikšanu vai papildus ieņēmumiem pašiem sev. Šīs personas nav pildījušas arī likumā noteikto pienākumu – informēt augstāko valsts amatpersonu vai koleģiālo institūciju par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā, lūdzot deleģēt lēmumu pieņemšanu attiecībā uz saviem radiniekiem vai sevi citām personām.

Pārskata periodā KNAB uzsācis 51 kriminālprocesu. Kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuratūras iestādēm nosūtīts 41 kriminālprocess kopumā pret 65 personām (2005.gadā nosūtīti 27 kriminālprocesi pret 50 personām).

Politisko partiju finanšu kontroles jomā 2006.gada otrais pusgads KNAB bija izaicinājumu laiks, jo pirmo reizi notika Saeimas vēlēšanas, ievērojot priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griestus, un KNAB pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā varēja veikt pilnu šī procesa monitoringu visa likumā noteiktā priekšvēlēšanu perioda garumā.

Kopš KNAB darbības uzsākšanas 2003.gadā, ievērojami uzlabojusies politisko organizāciju finanšu kontrole un arī politiskās partijas vairāk rūpējas par savas darbības likumīgumu. Lai arī salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem pārkāpumu ir mazāk, tomēr vēl joprojām tie tiek atklāti. Tā 2006.gadā kopumā tika pieņemti 46 lēmumi administratīvi sodīt politiskās partijas, uzliekot naudas sodu Ls 36 570 apmērā. 2006.gadā politiskās partijas kopumā Valsts kasē atmaksājušas pretlikumīgi saņemto finansējumu Ls 16 958,92 apmērā, no kura daļa tika saņemta vēl iepriekšējos gados.

 

Latvijas politiķiem radusies vēlme atvieglot naturalizāciju

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  06/29/07    Latvijas Pirmās partijas politiķi esot sākuši domāt par iespējamiem naturalizācijas atvieglojumiem, vismaz tā pirmpartijieši stāstījuši Krievijas pārstāvjiem.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktors Pāvels Kuzņecovs, nule atgriezies no Rīgas, Maskavā tikās ar Baltijas valstu žurnālistiem.

Krievijas diplomāts Latvijas galvaspilsētā bija pavadījis pusotru dienu, ticies ar mūsu Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, Saeimas deputātiem, saviem tautiešiem, Naturalizācijas pārvaldes darbiniekiem. Tikšanās bijušas interesantas un noderīgas.

P. Kuzņecovs novērojis, ka Latvijas puse esot gatava padziļināt un paplašināt abu valstu dialogu. "Pats galvenais un labākais ir tas, ka tagad abas puses ir sākušas atklāti, ieinteresēti runāt par dažādiem mūsu attiecību jautājumiem, tiem pašiem nepilsoņiem. Agrāk mēs redzējām, ka ar mums vienkārši negrib runāt par šo tēmu, bet tagad ir gatavība, ieinteresētība. Tas ir pats galvenais. Es zinu, ka dažiem Latvijas politiķiem ir idejas par naturalizācijas procesa atvieglošanu vecākiem cilvēkiem," sacīja P. Kuzņecovs.

Kad jautāju, vai šādas idejas diplomāts dzirdējis tikai no opozīcijas politiķiem vai arī nu ko tādu sola arī valdošie, saņēmu atbildi, ka domāt par naturalizācijas atvieglošanu sākusi LPP. Kuri šīs partijas politiķi ko tādu P. Kuzņecovam teikuši, diplomāts nevēlējās atklāt.

Konkrēti solījumi gan neesot doti, taču "vismaz manīju, ka Latvijā ir politiķi, kuri par šādām lietām aizdomājas".

Viņš uzsvēra, ka tautiešu un nepilsoņu stāvoklis Baltijas valstīs Krievijai esot un palikšot svarīgākā tēma sarunās ar baltiešiem. Krievija saprotot, ka "vienā stundā" šo problēmu neatrisināt. Arī pats diplomāts Naturalizācijas pārvaldē apjautis: ja likumi un citi administratīvie akti netiks mainīti, naturalizācijas tempi kritīsies, jo pašreizējo "administratīvo rāmju ietvaros tempu palielināšanas iespējas ir izsmeltas". "Acīmredzot, lai uzlabotu tempus, ir vajadzīga kāda normatīvo aktu labošana," teica P. Kuzņecovs.

Diplomātam radies iespaids, ka tagad Latvijas puse esot gatava nepilsoņu problēmu risināt.

Tāpat viņš priecājās, ka Latvijā arī valdošajā koalīcijā ir politiķi, kuri vēlētos piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Kā zināms, arī šo ideju tagad virza LPP/"LC".

"Kas attiecas uz nepilsoņiem, mēs vienmēr esam teikuši, teicām un teiksim, ka situācija Latvijā un Igaunijā ar nepilsoņiem nav normāla, ir nedabiska un ka šo jautājumu mēs vienmēr pacelsim, aicināsim uz ātrāku šīs situācijas atrisināšanu, gan runājot ar Latvijas politiķiem, gan arī tiekoties ar nozīmīgu starptautisku organizāciju, tajā skaitā Eiropas Savienības, pārstāvjiem. Tā kā tagad Latvija ir ES sastāvdaļa, bet daži nepatīkami jautājumi palikuši, tā tagad ir kopīga ES lieta," sacīja Krievijas diplomāts.

Krievijas Federācijas padomes starptautisko lietu priekšsēdētāja vietnieks Vasilijs Ļihačovs šonedēļ sarunā ar baltiešu žurnālistiem atgādināja, ka Krievija jau pirms Baltijas valstu iestāšanās ES norādījusi uz nepilsoņu problēmu. Nepilsoņu problēma graujot ne tikai Igaunijas un Latvijas starptautisko tēlu, bet arī visas ES imidžu. V. Ļihačovs apgalvoja, ka, nedodot nepilsoņiem pilsonību, Latvija un Igaunija pārkāpjot starptautiskās tiesības.

Zīmīgi, ka V. Ļihačovs uzsvēra, ka Baltijas valstu politiskās elites un jo sevišķi biznesa vides attieksme pret Krieviju kļūstot aizvien pragmatiskāka.

V. Lihačovs pauda cerību, ka pie sarunu galda sēdīsies abu pušu pārstāvji, kuri nebūšot prokurori, bet gan izmeklētāji un analītiķi, "kuri kopā jūt atbildību par problēmu risināšanu".

Jūtams, ka politiķu nostāja ir: Krievijas attiecības ar Latviju pēc robežlīguma noslēgšanas ir uzlabojušās, bet no pārmetumiem par nepilsoņiem Krievija atteikties negrasās.

Runājot par gaidāmo robežlīguma ratifikāciju Krievijas Valsts domē, Krievijas diplomāts P. Kuzņecovs atzina, ka deputāti paudīšot arī viedokli pret ratifikāciju, taču "mēs rēķināmies, ka vairākums būs par".

P. Kuzņecovs teica, ka, beidzot noslēdzot robežlīgumu, tiks atrisināts viens no sāpīgākajiem jautājumiem Latvijas un Krievijas attiecībās, taču sāpīgu tēmu abu valstu attiecībās pēdējos gados radies daudz. 20. jūlijā, kad Rīgā tiksies starpvaldību delegācija, varētu tikt izstrādāts grafiks, kādā tiks parakstīti un ratificēti citi līgumi starp abām valstīm.

 

 

 

 

Saimniecībā un biznesā...

 

 

Draugiem.lv lietotāju dīvainā statistika

Arnis Kluinis, Elīna Lidere, Juris Paiders, NRA  06/24/07     Draugiem.lv miljonā lietotāja sumināšanas gaitā sniegtā informācija ir pretrunā Latvijas statistiķu datiem par Latvijas demogrāfisko situāciju.

Pēc draugiem.lv izplatītās informācijas, lielākā daļa jeb 30,7% reģistrēto lietotāju ir jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Samērā daudz jeb gandrīz 24% lietotāju esot jaunieši vecumā no 20 līdz 24 gadiem. Vēl 12,7% lietotāju ir vecumā no 25 līdz 29 gadiem, bet bērni vecumā no 11 līdz 14 gadiem veido 9,8% no visiem draugiem.lv lietotājiem. 74,1% draugiem.lv lietotāju reģistrējušies portāla latviešu versijā. No miljona lietotāju tas dotu aptuveni 760 tūkstošus. Populārākās citvalodu versijas ir Ungārijas frype.hu ar 98 tūkstošiem lietotāju un Lietuvas frype.lt ar 81 tūkstoti reģistrētu lietotāju.

Nepilnā trešdaļa jeb 30,7% no 760 tūkstošiem portāla latviešu lietotāju būtu 233,3 tūkstošus liela grupa, bet Centrālās statistikas pārvaldes izdevums Demogrāfija 2006 liecina, ka 15–19 gadu vecuma grupā Latvijā bijuši tikai 182 tūkstoši iedzīvotāju. Savukārt dati par 15–19 gadus veco jauniešu sadalījumu pa tautībām Latvijas statistikas gadagrāmatā 2006 rāda, ka latvieši veidojuši 56,5% no šīs grupas, kas dotu tikai 103 tūkstošus draugiem.lv lietotāju. Ja pieņem, ka latviešu draugiem.lv lietotāju vidū patiešām 30,7% ir jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem, tad pat ar nosacījumu, ka pilnīgi visi latviešu jaunieši būtu draugiem.lv lietotāji, kopējam portāla lietotāju skaitam Latvijā vajadzētu būt 103 / 0,307 = 335 tūkstošiem.

Šādi aprēķini liek jautāt, vai portāla kopējais lietotāju skaits nav ievērojami pārvērtēts, lai ietekmētu Latvijas interneta reklāmas tirgu.

Draugiem.lv direktors Ģirts Slaviņš šo nesakritību izskaidro galvenokārt ar to, ka draugiem.lv taču ir internacionāls portāls. "Šobrīd draugiem.lv ārzemēs reģistrējušies vairāk nekā 350 tūkstoši lietotāju. Citvalstu portālos jauniešu īpatsvars ir ievērojami lielāks, piemēram, Ungārijā, kur šobrīd reģistrējušies 165 000 lietotāju, jauniešu īpatsvars ir tuvu 70%. Ne visi viņi ietilpst grupā, ko jūs izmantojāt savos aprēķinos, bet tā nenoliedzami ir aktīvākā grupa. Tas skaidrojams ar mārketinga aktivitātēm, kuras mēs ārpus Latvijas lielākoties vēršam tieši uz jauniešiem," skaidro Ģ. Slaviņš.

Portāla direktors arī piebilst, ka kopumā draugiem.lv lietotāji ir reģistrējušies vairāk nekā 30 valstīs, savukārt statistika visam portālam ir vienota, tāpēc tā, protams, neatspoguļo Latvijas demogrāfisko situāciju. "Mūsu statistika apkopojas automātiski, ņemot vērā lietotāju norādīto informāciju, ko mēs nevaram pārbaudīt. Saprotams, ka daudzi lietotāji labprāt norāda, ka viņi ir jaunāki nekā patiesībā, bet tieši tāpat citi norāda arī lielāku vecumu. Ir lietotāji, kam ir divi profili, un arī tie uzrādās statistikā. Šie skaitļi nevar būt absolūtā patiesība, bet tie ir ļoti tuvu reālajai situācijai," apgalvo Ģ. Slaviņš.

Mediju aģentūras Mediapool Latvia direktors Valdis Tilgalis norāda, ka nereti mediji pasniedz tādus datus, kādi viņiem tai brīdī šķiet izdevīgāki. "Gadās, ka tas ir redzami tendenciozi," stāsta V. Tilgalis. "Taču, izvietojot reklāmu, ir nepieciešama objektīva informācija, kurai var uzticēties. Viens no risinājumiem, kā iegūt daudzmaz ticamu informāciju, ir regulārie auditoriju pētījumi. Jā, tie ir jāpērk, taču dod objektīvāku skatu uz nepieciešamo mediju izvēli."

Draugiem.lv Latvijā sāka darboties 2004. gada beigās, un pašlaik portālā reģistrējušies vairāk nekā 1,052 miljoni lietotāju. Portālā izvietoti 4,04 miljoni fotogrāfiju galeriju (tās kopumā veido 23,87 miljonus attēlu), kā arī ievietoti 68,8 tūkstoši video. Pēc TNS Latvia veiktā pētījuma, šoziem draugiem.lv bija otrs visvairāk apmeklētais portāls Latvijā. Pēc Lursoft informācijas, 2006. gadā draugiem.lv strādāja ar 1,525 miljonu latu apgrozījumu un guva 516,2 tūkstošu latu peļņu. Portāla lielākie īpašnieki ir Seišelu salās reģistrēta informācijas tehnoloģiju kompānija Actico Limited (42,5%) un Belizā reģistrēta Weton Style Limited (10%), kā arī Latvijas privātpersonas – Lauris Liberts (42,5%) un Mārtiņš Pikšens (5%).

 

Krievijas tirgus: vilinošs, apgūstams, iekarots

Indra Auziņa, Žurnāls "Nedēļa"   06/25/07    Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju pēdējo piecu sešu gadu laikā stabili palielinās. Tam nespēj kaitēt arī laiku pa laikam uzvirmojošie "zivju skandāli". Pēdējais no tiem — par šprotu kvalitāti. Nenoliedzami, ka Krievijas 160 miljonu lielais tirgus ir nozīmīgs Latvijai, bet nereti eksporta iespējām sprunguļus riteņos iebāž politiskās peripetijas, nevis kādi citi klupšanas akmeņi.

Salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem trim mēnešiem, šādā pašā laika periodā šogad Latvijas eksports uz Krieviju palielinājies par 24,2 miljoniem eiro jeb gandrīz par 28%. Acīmredzot Latvijas uzņēmējiem jānoskaidro, ar ko viņi spēj konkurēt plašajā Krievzemē, jo pozitīvu piemēru ir pietiekami daudz. Lai kā arī būtu, Krievijā pieprasījums pēc zivju produkcijas ir liels, tāpēc šis tirgus ir vilinošs un noturams. Ļoti iespējams, mūsu uzņēmēji lieliski konkurētu kafejnīcu un restorānu biznesā, jo vismaz Sanktpēterburgā esošās kafejnīcas kluba Rīgas sēta (Rižskij dvorik) īpašnieks Eduards nesūdzas par klientu trūkumu un piedāvā Latvijai tipiskus ēdienus un dzērienus: pelēkos zirņus ar speķi, balzamu, Latgales zirņu zupu, Kurzemes strogonovu, siļķi. Kāpēc tieši šis piemērs? Jo Sanktpēterburgā ir diezgan liela latviešu kopiena (vairāki tūkstoši cilvēku), plašas tūrisma iespējas un cenas! Šajā ēdinātavā tās ir lielpilsētai liberālas (zirņi ar speķi, salāti — nepilni divi lati; zupa, saldais, pankūkas — apmēram pusotra lata), bet kopumā ieturēšanās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs nemaksā maz. Tātad arī cenas varētu būt Latvijas uzņēmēju trumpis.

Patieso ainu par eksporta iespējām uz Krieviju sniedz Ekonomikas ministrija (EM), jo vismaz Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas mājaslapā par eksportu uz Krieviju norādījuši vien daži uzņēmumi: AS Latvijas balzams, SIA Pure Food, AS Rīgas raugs, SIA Spilva, AS Laima. Piemēram, Rīgas rauga mājaslapā ir teikts, ka uzņēmuma attīstības programmas 2005. gadā paredz vairākus projektus, kuru realizācija "palīdzēs uzņēmumam nostiprināt un palielināt savu daļu Baltijas, Čehijas un Krievijas tirgū". Vēl tikai Spilva bijusi vairāk vai mazāk konkrēta, minot, ka "no kopējā saražotā produktu apjoma 10% tiek realizēti eksporta tirgos. Eksporta valstis ir Lietuva, Igaunija, Krievija, Izraēla, Vācija, Ukraina, Baltkrievija, Īrija, Anglija, Īslande un Somija."

Tagad — pie cipariem un skaitļiem. Latvijas eksports uz Krieviju 2006. gada trīs mēnešos bija 86,8 miljoni eiro, bet 2007. gada trīs mēnešos — 110,8 miljoni eiro.

Sadarbību ar Krieviju par būtisku uzskata arī Rīgas dome — abas pašvaldības izstrādā Rīgas un Maskavas sadarbības pasākumu plānu 2007.—2009. gadam. Jūnija sākumā Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs informēja, ka turpinās darbs pie Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītes sagatavošanas Rīgā. Maskavas valdības delegācija viesojās Rīgas domē, kur tika spriests par kopīgām kultūras un sporta aktivitātēm, bet daudz būtiskāka šķiet Maskavas valdības interese par (pagaidām) pusmiljardu latu vērto zemās grīdas tramvaju projektu. Proti, maskavieši būtu gatavi investēt, ja šādus tramvajus sāktu ražot Rīgā, jo arī Maskavā ir aktuāls novecojušā sabiedriskā transporta maiņas jautājums. Rīgai, gribi negribi, ir jāmeklē sadarbības partneri, jo šā dārgā projekta īstenošanai Eiropas Savienības līdzekļu nebūs.

Šogad aprīlī, informējot par uzņēmuma veikumu 2006. gadā, AS Rīgas piena kombināts darīja zināmu, ka eksporta apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 79%, eksporta tirgos tiek realizēti 13% uzņēmuma produkcijas. Visvairāk — vairāk nekā divas reizes — pieaudzis uz Krieviju sūtīto preču apjoms. Vislabāk "aizgājušie" produkti bija siers (eksports pieaudzis par 138%, galvenokārt eksportē uz Krieviju un Somiju) un saldais krējums (eksports pieaudzis par 129%, galvenokārt sūta uz Krieviju un Īriju).

Savukārt veļas un zeķu ražotāja SIA Aurora Baltika 2006. gadā saražoja produkciju par 4,39 miljoniem latu un 20% šīs produkcijas nonāca Krievijā (salīdzinājumam — 45% saražotās produkcijas uzņēmums realizēja Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Nīderlandē, bet Latvijā pārdoti 29%). Lai uzņēmums nezaudētu konkurētspēju, tam vajadzēja iegādāties jaunas tehnoloģiskās iekārtas, izmantot jaunas izejvielas.

Piemēram, 2005. gadā Latvijas zāļu lielražotāji apliecināja, ka medikamenti tiešām ir Latvijas eksportspējīgākā prece: AS Grindeks un AS Olainfarm eksports bijis kopumā 41,8 miljoni latu. Grindeks produkcija eksportēta uz 37 valstīm, visvairāk uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, NVS valstīm, Japānu un ASV. Savukārt Olainfarm medikamentus eksportēja uz 31 pasaules valsti, un 31% produkcijas tika eksportēti uz Krieviju.

Pēdējos gados Latvijas tekstilizstrādājumu eksports uz Krieviju palielinājies apmēram uz pusi, pateicoties kvalitātei. Ja Rietumos mūsu produkciju izkonkurē lētie Ķīnas, Indijas un Apvienoto Arābu Emirātu ražojumi, tad Krievijā tā nenotiek. Ielūkojoties sieviešu veļas ražotāja uzņēmuma Lauma mājaslapā, redzams, ka Krievijā norādīts nepilns simts tirdzniecības vietu, kur iespējams nopirkt Laumas veļu. Pozitīvi par Krievijas tirgu izteikusies arī keramikas izstrādājumu ražotne Latvijas keramika A. Tās lielākais eksporta tirgus ir uz Krieviju, un Maskavā darbojas uzņēmuma pārstāvniecība.

Taču Latvijas uzņēmējiem ir arī atšķirīga pieredze. Pagājušā gada sākumā SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca vēstīja, ka ir atteikusies no ieceres iegādāties noliktavas Pleskavā. Uzņēmums bija apsvēris iespēju nopirkt noliktavas, lai palielinātu produkcijas eksportu uz Krieviju. Uzņēmuma vadība bija izteikumos lakoniska, norādot, ka uzņēmums turpināšot produkcijas eksportu uz Krieviju, tomēr vairāk gan orientējoties uz Baltijas valstu tirgu.

***

Kā liecina EM dati, svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Krieviju (mlj. eiro)

medikamenti — 10,4

speciālu elektrisko mašīnu un iekārtu daļas — 4

dzelzs un neleģētā tērauda stieņi — 3,3

šampanietis — 2,3

portālceltņi un torņceltņi ar izlici — 2,2

Nozīmīgāko pakalpojumu veidu eksports uz Krieviju 2006. gadā (mlj. latu)

pārvadājumi — 62

braucieni — 24,1

citi saimnieciskās darbības pakalpojumi — 5,3

sakaru pakalpojumi — 2,6

Preču eksporta dinamika uz Krieviju (mlj. eiro)

2002. — 141,7

2003. — 137,5

 

2004. — 204,4

2005. — 324,9

2006. — 415,3

Pakalpojumu eksporta dinamika uz Krieviju (mlj. latu)

2002. — 53,4

2003. — 93,5

2004. — 93,4

2005. — 92,8

2006. — 97,9

Nozīmīgāko preču grupu eksports uz Krieviju 2007. gada trīs mēnešos

pārējās preces— 28,9%

mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas — 23%

pārtikas rūpniecības produkti — 16,6%

ķīmiskās rūpniecības produkcija — 14,3%

metāli un to izstrādājumi — 8,8%

tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 8,3%

***

Atzīto uzņēmumu saraksts produkcijas eksportam uz Krievijas Federāciju (Informācija uz 27.12.2006.)

1. AS Ruks, Cēsu gaļas kombināts (liellopu un cūku kaušana, gaļas sadalīšana, uzglabāšana).

2. ZS Senlejas (liellopu kaušana, gaļas sadalīšana, uzglabāšana).

3. SIA Daers (pelmeņu ražošana un to realizācija sabiedriskās ēdināšanas tīklā).

4. SIA Ariols (pelmeņu ražošana un to realizācija sabiedriskās ēdināšanas tīklā).

 

5. SIA Viesuļi (cūku kaušana, atkaulošana).

6. SIA Daugavpils gaļas kombināts R (liellopu kaušana, sadalīšana un gatavās produkcijas ražošana no liellopu un cūkgaļas).

7. SIA Jelgavas gaļas kombināts (gatavās produkcijas ražošana no liellopu un cūkgaļas). 8. AS Rīgas piena kombināts (piena produktu ražošana).

9. AS Rīgas piensaimnieks (piena produktu ražošana).

10. AS Limbažu piens (piena produktu ražošana).

11. SIA Daugavpils saldējuma fabrika (piena produktu ražošana).

12. AS Lazdonas piensaimnieks (piena produktu ražošana).

13. AS Jaunpils pienotava (piena produktu ražošana).

14. AS Talsu piensaimnieks (piena produktu ražošana).

15. AS Smiltenes piens (piena produktu ražošana).

16. AS Siera Nams Stelpes ražotne (piena produktu ražošana).

17. AS Rankas piens (piena produktu ražošana).

18. AS Valmieras piens (skābpiena produktu, sieru un sausā piena ražošana).

19. SIA Sabiedrība IMS (zvejas produktu apstrāde).

20. SIA Saiva 1 (zvejas produktu apstrāde).

21. SIA Rānda (zvejas produktu apstrāde).

22. SIA Mežmaļi (zvejas produktu apstrāde).

23. SIA Antares Latgale (zvejas produktu apstrāde).

24. SIA A3 (zvejas produktu apstrāde).

25. SIA Stema International (zvejas produktu apstrāde).

26. SIA Ulmes (zvejas produktu apstrāde).

27. AS Ventspils ZKK (zvejas produktu apstrāde).

28. AS Korall plus (zvejas produktu apstrāde).

29. SIA Unda (zvejas produktu apstrāde).

30. AS Brīvais vilnis (zvejas produktu apstrāde).

31. SIA Dagi (zvejas produktu apstrāde).

32. SIA Piejūra (zvejas produktu apstrāde).

33. SIA Grants & Ko (zvejas produktu apstrāde).

34. SIA N Stars (zvejas produktu apstrāde).

35. SIA Baltic Seafood Roja (saldēto zvejas produktu ražošana).

36. SIA Kolumbija LTD (saldētu zvejas produktu un zvejas produktu konservu ražošana).

37. AS Kursa (saldēto zvejas produktu ražošana).

38. LSEZ SIA PK Invest (nesterilizētu zvejas produktu konservu ražošana).

39. SIA Carnikavas konservi (zvejas produktu konservu ražošana).

40. SIA Melnsils (zvejas produktu konservu ražošana).

41. SIA Mapeteks (zivju miltu un zivju eļļas ražošana).

42. SIA Līcis 93 Ģipkas cehs (zvejas produktu konservu ražošana).

43. SIA Gamma A (zvejas produktu konservu ražošana).

44. AS Banga (zvejas produktu konservu ražošana).

45. SIA Līcis 93 Kolkas cehs (zvejas produktu konservu ražošana).

46. AS Balticovo olu produktu ražošanas cehs (olu produktu ražošana).

47. AS Balticovo olu pulvera ražošanas cehs (olu pulveru ražošana).

48. SIA VILATRANS (mehāniski atkaulota putnu gaļa).

49. SIA Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca (kombinētās lopbarības ražošana).

50. SIA Lielzeltiņi (putnu gaļas izstrādājumu ražošana).

51. SIA Banķis (saldētu zvejas produktu ražošana).

52. SIA DK Daugava (skābpiena un piena produktu, sieru ražošana).

53. AS Tukuma Straume (suņu un kaķu barības ražošana).

54. AS Dobeles dzirnavnieks (barības ražošana produktīvajiem dzīvniekiem).

Lai jauno desmit Eiropas Savienības dalībvalstu dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražotājuzņēmumi drīkstētu savu produkciju eksportēt uz Krieviju, tiem jābūt šīs valsts atzītiem. Tiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumiem, kas nav izgājuši vai arī nav izturējuši Krievijas inspektoru veiktās pārbaudes, no 2004. gada 1. septembra produkcijas eksports uz Krieviju ir liegts.

 

Lems par mazāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi

LETA   06/25/07    Valdība rīt, 26.jūnijā plānojusi izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos priekšlikumus, lai novērstu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sloga palielināšanos iedzīvotājiem pēc tam, kad nākamgad stāsies spēkā aktualizētā īpašumu kadastrālā vērtība.

Saistībā ar jaunās īpašuma kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanu FM piedāvā izdarīt grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", tajos paredzot vienotu, samazinātu nodokļa likmi 1% apmērā no kadastrālās vērtības. Patlaban NĪN likme ir 1,5%.

Tāpat tiek rosināts noteikt 2008.gadam paredzētā NĪN apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto, ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts.

Nepieciešamību noteikt nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem FM pamato ar vairākiem apstākļiem - pirmkārt, tas nepieciešams, lai neradītu situāciju, kad nodokļa maksātājs, kuram pieder mazāk vērtīgs īpašums, maksā lielāku nodokli, nekā tāds, kura nekustamā īpašuma vērtība ir lielāka.

Tāpat, ja nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu piemēros tikai atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām, piemēram, nodokļa maksātājiem, kuriem piederošais īpašums ir deklarētā dzīves vieta, nebūs iespējams aprēķināt nodokļa ieņēmumu prognozi, kas nepieciešama, lai noteiktu katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus, kas tiek izmantoti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā, informē FM.

Kā teikts FM ziņojumā, Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis vairākus Ministru kabineta noteikumu projektus, kuri paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju. Pēc apstiprināšanas valdībā minētajiem noteikumiem jāstājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. Saskaņā ar VZD sniegto informāciju, neizdarot grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", 2008.gadā būtiski pieaugs nodokļa slogs ne tikai iedzīvotājiem, bet visiem nodokļa maksātājiem.

Saskaņā ar VZD veiktajiem aprēķiniem zemes kadastrālā vērtība pieaugs visā valsts teritorijā. Lauksaimniecības zemēm kadastra vērtības pieaugums būs divas reizes, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei - 5,6 reizes, komercdarbības objektu apbūves zemei - 5,5 reizes, bet ražošanas objektu apbūves zemei - 5,1 reizi.

Ar nodokli apliekamajām ēkām tiek prognozēts neliels kadastrālās vērtības pieaugums - vidēji 1,5 reizes komerciāla rakstura ēku tipu grupai un 1,2 reizes rūpniecības ēku tipu grupai -, jo ēku vērtību bāze visā valstī ir aktualizēta jau 2006.gadā.

Galvenais un vienkāršākais instruments nodokļa sloga pieauguma ierobežošanai ir nodokļa likmes samazināšana. Tomēr, ņemot vērā, ka prognozētais kadastrālās vērtības pieaugums dažādos valsts rajonos ir atšķirīgs, nosakot likmi, piemēram, 1% apmērā NĪN par zemi Rīgā un Rīgas rajonā 2008.gadā vidēji pieaugtu attiecīgi 4,9 un 4,2 reizes, Jūrmalā - 4,6 reizes un Jelgavā - 3,2 reizes, salīdzinājumā ar 2007.gadu, skaidro FM.

Atbilstoši tam palielinātos arī pašvaldību budžetu ieņēmumi. Kopējais pieaugums valstī būtu 3,4 reizes. Savukārt par ēkām pie 1% likmes, salīdzinājumā ar šo gadu, nodokļa ieņēmumi Balvu rajonā samazinātos par 1%. Kopumā valstī gan būtu 30% pieaugums.

Rēķinot paredzamos pašvaldību budžetu ieņēmumus, ir ņemts vērā nodokļa ieņēmumu prognozes aprēķinam piemērojamais iekasējamības koeficients, kas 2007.gadā zemei ir 0,95, bet ēkām - 0,75. Savukārt 2008.gadam šis koeficents ir 0,95 gan zemei, gan ēkām.

Tā kā likmes samazinājums rada atšķirīgu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem no nodokļa par zemi un par ēkām, FM uzskata, ka, izvērtējot nodokļa likmes samazināšanas fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem, ir jāvērtē kopējā ietekme par nodokļa ieņēmumiem no zemes un ēkām, jo tas ir viens nodoklis, visi ieņēmumi no kura tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā.

Līdz 2007.gadam ieņēmumi par zemi un ēkām tika vērtēti atsevišķi, jo zemei un ēkām bija atšķirīga nodokļa bāze un aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Tagad, kad nodokļa bāze ir vienādota un nodokļa aprēķināšanu gan par zemi, gan par ēkām veic pašvaldības, šāds dalījums vairs nav nepieciešams.

Salīdzinot pašvaldību nodokļa ieņēmumu izmaiņas kopā par zemi un ēkām pie 1% likmes rajonu un republikas nozīmes pilsētu griezumā, visos rajonos un republikas nozīmes pilsētās ir ieņēmumu pieaugums. Jūrmalas pilsētā nodokļa ieņēmumu pieaugums ir 3,4 reizes, Rīgas un Liepājas pilsētā - 2,4 reizes, un Rīgas rajonā - 2,6 reizes. Jelgavā un Jelgavas rajonā nodokļa ieņēmumi pieaug divas reizes. Pārējos rajonos un republikas nozīmes pilsētās pieaugums nepārsniedz divas reizes. Kopumā valstī paredzamais nodokļa ieņēmumu pieaugums ir 2,2 reizes.

Salīdzinot nodokļa ieņēmumu izmaiņas pašvaldību griezumā 17 pašvaldībās veidojas neliels nodokļa ieņēmumu samazinājums apmēram 20 000 latu apmērā.

Ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību ievērojamās atšķirības dažādos valsts rajonos, tikai ar likmes samazināšanu nebūs iespējams sasniegt vēlamo rezultātu - novērst būtisku nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem, vienlaicīgi nesamazinot nodokļa ieņēmumu bāzi daļā pašvaldību. Tādēļ FM uzskata, ka papildus samazinātajai likmei ir nepieciešams noteikt nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu.

Nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25%, NĪN ieņēmumi 2008.gadā kopā valstī pieaugtu par 24,7% jeb 16,8 miljoniem latu, salīdzinājumā ar 2007.gadam prognozētajiem ieņēmumiem.

Nodokļa pieauguma ierobežojums 25% apmērā novērstu nesamērīgu nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem un tajā pat laikā par 16,8 miljoniem latu palielinātu pašvaldību ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa.

Raksturīgākais nodokļa apmērs Rīgā par individuālās dzīvojamās mājas apbūves zemi 1500 kvadrātmetru apmērā pēc pašreiz spēkā esošajām zemes vērtībām un nodokļa likmes 1,5% ir aptuveni 200 lati. Nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25%, 2008.gadā maksājamā nodokļa summa būtu 250 lati.

Pēc jaunajām zemes kadastrālajām vērtībām pie 1% likmes, raksturīgākais nodokļa apmērs par 1500 kvadrātmetru individuālās dzīvojamās mājas apbūves zemi būtu aptuveni 1000 latu.

Savukārt Alūksnes rajonā raksturīgākais nodokļa apmērs par individuālās dzīvojamās mājas apbūves zemi 1500 kvadrātmetru apmērā pēc pašreiz spēkā esošajām zemes kadastrālajām vērtībām ir aptuveni divi lati, bet pēc jaunajām vērtībām pie 1% likmes būtu aptuveni seši lati. Līdzīga situācija pārsvarā ir arī pārējos lauku rajonos, izņemot Rīgas rajonu. Tomēr, neskatoties uz niecīgo nodokļa apmēru par individuālās dzīvojamās mājas apbūves zemi, jāņem vērā, ka nodokļa maksātāji lauku pašvaldībās parasti maksā nodokli arī par lauksaimniecības zemi, skaidro FM.

Savukārt dzīvokļu īpašnieku nodokļa maksājumi ir salīdzinoši zemāki. Rīgas centrā vidējais nodokļa apmērs par trīs istabu dzīvokļa zemes domājamo daļu pie spēkā esošajām zemes kadastrālajām vērtībām ir aptuveni 80 lati, Mežaparkā - deviņi lati, Bolderājā - trīs lati. Ar nodokļa apmēra pieauguma 25% ierobežojumu tie attiecīgi būs 100 lati, 11 lati un 3,75 lati.

Aprēķinot nodokli pēc jaunajām zemes kadastrālajām vērtībām, piemērojot 1% likmi, vidējais nodokļa apmērs minētajos Rīgas rajonos būtu attiecīgi 205 lati, 90 lati un 15 lati.

Lauku rajonu pašvaldībās dzīvokļu īpašnieku nodokļa maksājumi gan pie pašreizējām zemes kadastrālajām vērtībām, gan pie jaunajām vērtībām pārsvarā ir viena lata robežās.

 

Ciemats tikai tiem, kam pāri 55

Līga Valkovska,  Diena  06/26/07    Pēc siena smaržojoša pļava pie Gaujas — pēc gada šajā vietā Sējas pagastā sliesies Latvijā pirmais vecļaužu ciematiņš, kur pensionāri varēs iegādāties sev mājiņu vai dzīvokli, un viņiem tiks nodrošināta pilnīga medicīniskā aprūpe, uzraudzīšana un atpūtas iespējas. Sākt būvniecības darbus projekta autori iecerējuši rudenī. Pirmajiem potenciālajiem klientiem Austrālijas—Latvijas firma AusBalt un uzņēmums Tehniskie partneri sarīkoja nelielu ekskursiju uz šo vietu.

Ekskursijas laikā sastaptais pensionārs Jānis Dienai pastāstīja, ka pēc kara dzīvojis Vācijā, Anglijā, Francijā, Holandē un Beļģijā, bet pirms pieciem gadiem kopā ar sievu atgriezies Rīgā un tagad apsver iespēju iegādāties mājiņu ciematiņā. "Ideja ir ļoti laba, taču, kā būs, nevar paredzēt, jo mājiņu cenas vēl nav zināmas," viņš piebilst. Tieši tādiem cilvēkiem kā Jānis — latviešiem, kas dzīvojuši ārzemēs, taču vecumdienas grib pavadīt dzimtenē, bet daudz labākos apstākļos nekā Latvijas pansionātos, idejas autori AusBalt arī paredzējuši ciematiņu. Protams, iegādāties mājiņu varēšot ikviens, tikai ar vienu nosacījumu — jābūt vecumā virs 55 gadiem, stāsta Tehniskie partneri pārstāvis Edvīns Kalviņš.

Viens no pirmajiem klientiem Vilnis Vasermanis Dienai piebilst, ka Latvijā dzīvojoši pensionāri arī var atļauties iegādāties šādu mājiņu. "Katrs taču savas dzīves laikā ir uzkrājis kaut kādu kapitālu. Mums ir dzīvoklis Rīgā. Domājam to pārdot, bet, ja bērni gribēs to sev, tad lai nopērk mums šo mājiņu," saka pensionārs, uzsverot, ka pats ir dzimis un audzis Rīgā, vecumdienas kopā ar sievu grib pavadīt prom no galvaspilsētas "putekļiem un drūzmas".

Gan viņam, gan citiem pensionāriem ciematiņa prezentācijas pasākumā radās jautājums — kas notiks ar mājiņu pēc viņu nāves vai arī, ja tā vienkārši apniks. AusBalt valdes loceklis Raits Strautiņš skaidroja, ka to ir atļauts atstāt mantojumā bērniem vai pārdot, taču dzīvot tajā gan varēs tikai no 55 gadiem.

Cik šādu mājiņu būs, vēl nav zināms, jo cilvēki joprojām piesakās. Ciematiņā plānots arī pārtikas veikals, kafejnīcas, baseins, viesnīca, medicīnas centrs, noliktavas, kur vecļaudis varēs noglabāt savas mantas (mēbeles utt.), jo mājiņās jau tās būs iekšā. Medicīnas centrs, kas aprūpēs un sniegs palīdzību ciematiņā dzīvojošajiem vecļaudīm, būs atvērts arī citiem. Projekta autori iecerējuši, ka turp varēs doties "medicīnas tūristi", lai veiktu, piemēram, acs operāciju. Apmesties šiem cilvēkiem piedāvās viesnīcā, kur paliks arī vecļaužu ciemiņi.

"Nezinu nevienu līdzīgu apjomīgu ciemata projektu pat visā Austrumeiropā. Ja tas aizies labi, tad sekos nākamie šādi ciematiņi," saka R.Strautiņš, atklājot, ka par viņu pieredzi jau ieinteresējušies lietuvieši, kas gatavojas celt līdzīgu ciematu pie sevis.

Tik apjomīgs projekts ietekmēs arī vietējo Sējas pagasta iedzīvotāju dzīvi. Pagasta priekšsēdētājs Guntis Liepiņš Dienai atzīst, ka ciematiņš aiznesīs Sējas pagasta vārdu pasaulē. Vietējiem pret projektu iebildumu nav, vienīgais, kas dažus uztraucis, ir iespēja lietot ceļu, kas šķērso ciematiņa teritoriju. Taču tas atrisināts — ceļš tiks atstāts publiskai lietošanai, tikai pie ciematiņa uz tā būs šlagbaums, lai mašīnas nejoņotu ar ātrumu tam cauri.

***

Kur pieteikties?

www.tpriga.lv

www.ausbalt.lv

 

Arvien biežāk sievietes prostitūcijā ārvalstīs dodas apzināti

LETA  06/26/07    Pārsvarā gados jaunas sievietes no Latvijas apzināti piekrīt nodarboties ar prostitūciju citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, vēloties uzlabot savu materiālo stāvokli, teikts šodien valdībā izskatītajā Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā par cilvēku tirdzniecības novēršanas programmas īstenošanas gaitu 2006.gadā.

IeM norāda, ka, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvija joprojām ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes, nevis tranzīta vai mērķa valsts.

Latvijā pēdējo gadu laikā sievietes vairs netiekot atklāti vervētas prostitūcijai ārzemēs un vervēšanas laikā noziedznieki cenšas izvairīties no vardarbības un draudiem. Lielākā problēma, IeM ieskatā, ir tā, ka vervēšana notiek, balstoties uz savstarpējās izdevības principu, un sievietes labprātīgi dodas uz ekonomiski attīstītākām Eiropas valstīm ar mērķi nopelnīt naudu.

Dažos gadījumos vervētāji apsola sievietes iekārtot striptīza klubos, bet, nokļūstot mērķa valstī, upurim piedāvā iespēju par labu samaksu labprātīgi nodarboties ar prostitūciju vai atgriezties mājās. Sievietes, lai nezaudētu ieguldīto naudu vai iecerēto peļņu, bieži vien tam piekrīt.

Tikai retos gadījumos sievietes tiek piespiestas nodarboties ar prostitūciju, jo noziedzniekiem vardarbības lietošana un draudi ir neizdevīgi un riskanti - viņi var nokļūt policijas redzeslokā gan valstī, kurā darbojas, gan Latvijā.

Tā kā sievietes bieži vien labprātīgi dodas uz ārvalstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, vairums Eiropas valstu policiju ar Latvijas kolēģiem nesadarbojas cilvēku tirdzniecības apkarošanā, jo saskaņā ar šo valstu likumiem brīvprātīga pilngadīgu ES dalībvalstu pilsoņu iesaistīšanās prostitūcijā nav noziegums. Turklāt šajās valstīs personām, kuras gūst labumu no prostitūcijas, kriminālvajāšana parasti tiek sākta tikai par piespiedu iesaistīšanu prostitūcijā vai izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

IeM atzīmē, ka cilvēku tirdzniecība bieži tiek slēpta zem dažādām legālām uzņēmējdarbības formām, bet personu vervēšanai tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas un reklāmas izdevumi. Tomēr joprojām tiek izmantotas arī vienkāršākās personu vervēšanas metodes, piemēram, personas, kas saistītas ar seksuālo pakalpojumu sniegšanas organizēšanu vai kas pašas nodarbojas ar prostitūciju Latvijā, vervē sievietes prostitūcijai ārzemēs.

Problēmu saasina arī fakts, ka, atgriežoties Latvijā, prostitūtas ar savu nopelnīto naudu iedrošina citas jaunas sievietes labprātīgi doties uz ārvalstīm, lai tur nodarbotos ar prostitūciju. Līdz ar to aizvien vairāk palielinās seksa industrijā iesaistīto personu skaits, tostarp arī trešo personu skaits, kas gūst labumu no cilvēku tirdzniecības.

Galvenās cilvēku tirdzniecības mērķa valstis ir Lielbritānija, Vācija, Itālija, Spānija, Šveice, Dānija, Portugāle un Norvēģija. Pēc Valsts policijas rīcībā esošās informācijas, uz citām ES valstīm, lai nodarbotos ar prostitūciju, katru mēnesi no Latvijas pārsvarā atkārtoti un labprātīgi izbrauc vairāki desmiti sieviešu.

Izbraucošo sieviešu skaits pēc iestāšanās ES aizvien palielinās, jo tās kā ES pilsones ar prostitūciju var nodarboties legāli. IeM prognozē, ka viņu skaits pieaugs vēl straujāk, jo arī Latvijas nepilsoņiem vairs nav nepieciešamas vīzas iebraukšanai citās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Lielbritāniju.

Latvijā organizētās noziedzības grupas ne visai aktīvi piedalās cilvēku tirdzniecībā, liecina policijas rīcībā esošā informācija. Tas tiek skaidrots ar augsto risku un niecīgiem ienākumiem par vervēšanu. Visbiežāk organizētās grupās apvienojušies vervētāji Latvijā un suteneri mērķa valstīs.

Pērn Latvijā par cilvēku tirdzniecību ir sākti astoņi kriminālprocesi. Uz tiesu nosūtītas lietas par diviem noziedzīgiem nodarījumiem. Par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai ir sākti 24 kriminālprocesi, bet uz tiesu nosūtītas lietas par 35 noziedzīgiem nodarījumiem. Par sutenerismu ir sākti trīs kriminālprocesi un to gaitā ir aizturētas piecas aizdomās turamās personas. Uz tiesu nosūtītas lietas par trīs noziedzīgiem nodarījumiem.

Pērn nav konstatēts neviens gadījums, kas būtu klasificējams kā piespiešana nodarboties ar prostitūciju, savukārt 24 personas tiek turētas aizdomās par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu uz ārvalstīm ar viņu piekrišanu seksuālai izmantošanai. No šiem aizdomās turamajiem ir 18 Latvijas pilsoņi, divi Vācijas un pa vienam Īrijas, Lietuvas, Albānijas un Lielbritānijas pilsonim.

IeM norāda, ka pēdējos gados samazinājusies nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā. Līdzīgi kā 2005.gadā, arī 2006.gadā nav konstatēts neviens gadījums, kad nepilngadīga vai mazgadīga persona nosūtīta uz ārvalstīm seksuālās izmantošanas nolūkos.

Kā izņēmuma gadījumu IeM min 2006.gada maija notikumu, kad sadarbībā ar Eiropolu no Londonas bordeļa tika atbrīvota 17 gadus veca Latvijas pilsone. Par nepilngadīgās personas savervēšanu un cilvēku tirdzniecību sadarbībā ar Lietuvas policiju tika aizturēta Lietuvas pilsone, kurai par šo noziegumu tika uzrādīta apsūdzība.

IeM vērš uzmanību uz ārvalstu pieredzi un prognozē, ka tuvākajos gados cilvēku tirdzniecība var tikt veikta ne tikai saistībā ar personu seksuālo izmantošanu un piespiedu darba dažādām formām, bet arī ar cilvēku orgānu pārdošanu transplantācijai.

IeM ziņojumā norāda, ka, īstenojot valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008. gadam, atbildīgās ministrijas ir izpildījušas lielāko daļu 2006.gadam paredzēto pasākumu. Izpildīti uzdevumi, kuru īstenošana bija plānota 2006.gadā, kā arī sākta 2007.gadā un turpmākajos gados paredzēto uzdevumu izpilde.

Pērn ar starptautisko organizāciju atbalstu un ārvalstu finansējumu vairākas sabiedriskās organizācijas Latvijā ir īstenojušas projektus, lai informētu sabiedrību par cilvēku tirdzniecības problēmu un ar to saistītajiem riskiem, kā arī palīdzības iespējām cilvēku tirdzniecības upuriem.

Tāpat Valsts policija sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem regulāri informē iedzīvotājus par cilvēku tirdzniecības problēmu, kā arī sniedz rekomendācijas, kā nekļūt par cilvēku tirdzniecības upuri un kā rīkoties, nokļūstot šādā situācijā.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām rīko kampaņu "Sargā sevi", kuras gaitā izstrādāta arī interneta mājaslapa. Tajā ir sadaļa par cilvēku tirdzniecību, kuras izveidē aktīvi piedalās arī centrs "Dardedze" un resursu centrs sievietēm "Marta".

Starptautiskā Migrācijas organizācija pērn ir veikusi pētījumu par cilvēku tirdzniecības noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas procesiem un tiesisko regulējumu. Šā gada laikā pētījuma rezultāti tiks apvienoti ar līdzīgiem pētījumiem par situāciju Lietuvā un Igaunijā un izdoti vienā kopējā rokasgrāmatā.

Latvijā arī ir uzņemta dokumentāla filma "NeStāstāmie stāsti", kuras varoņi paši stāsta pieredzēto, kļūstot par cilvēku tirdzniecības upuriem gan Latvijā, gan ārzemēs. Filma tapusi centra "Marta" projekta "Esi uzmanīgs - cilvēku tirdzniecība Latvijā" laikā.

Savu ieguldījumu problēmas risināšanā devusi arī Ārlietu ministrija, organizējot vairākas preses konferences un seminārus, kā arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, ASV valdība un citas iestādes.

Pērn no Eiropas Kopienas iniciatīvas "Equal" līdzekļiem finansētā projekta "Atvērtu darba tirgu sievietēm" gaitā izveidots portāls "www.cilvektirdznieciba.lv", kurā ir pieejama vispārēja informācija par cilvēku tirdzniecības problēmu, apkopojums par Latvijas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, ziņas, informācija par īstenotajiem projektiem un kampaņām, kā arī cita noderīga informācija.

IeM norāda, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, cilvēku tirdzniecības novēršanā iesaistītās ministrijas ir saskārušās ar finansiāla rakstura problēmām. Programmas realizēšanai 2006.gadā nepieciešamais finansējums bija 468 144 lati, kas netika iekļauts pagājušā gada valsts budžetā.

No nepieciešamajiem līdzekļiem vienīgi Labklājības ministrija pērn ir saņēmusi 21 000 latu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai cilvēku tirdzniecības upuriem.

Šogad nepieciešamais papildu finansējums ir 643 216 lati, tomēr arī 2007.gadā valsts budžetā finanšu līdzekļi valsts programmas īstenošanai nav iedalīti, līdz ar to 2007.gadā programmas plānoto uzdevumu izpilde tiks veikta nepilnīgi, brīdina IeM.

Saskaņā ar Nepilngadīgo lietu inspekcijas dienesta attīstības programmu IeM pērn bija nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 360 144 latu apmērā, bet šogad nepieciešami 540 216 lati. Ne pagājušajā gadā, ne arī šogad valsts budžetā šim mērķim finansējums netika piešķirts.

IeM arī atzīmē, ka cilvēku tirdzniecībā iesaistīto noziedzīgo grupējumu darbība kļūst arvien latentāka, grūti atklājama un pierādāma. Tādēļ, lai atklātu personas, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, vajadzīgi ievērojami policijas darba resursi, jo jāveic ilgstoši operatīvie pasākumi.

Programmas uzdevumu īstenošana pērn bija iespējama, pateicoties nozaru ministriju esošajam budžetam, kā arī piesaistot ASV un sabiedrisko organizāciju finansējumu.

 

Likme samazināsies, bet nodokļa slogs tomēr pieaugs

Ilze Šteinfelda,  NRA  06/27/07    Neskatoties uz iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazinājumu, ko vakar akceptēja valdība, nākamgad lielākajai daļai zemes un ēku īpašnieku nekustamā īpašuma nodoklī būs jāsamaksā daudz vairāk nekā šogad.

Ja netiks noteikts nodokļa kāpuma ierobežojums, nodoklis par zemi Rīgā 2008. gadā vidēji pieaugtu 4,9 reizes, Jūrmalā – 4,6 reizes.

Valdība vakar atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto priekšlikumu, kas paredz nekustamā īpašuma likmi samazināt no pašreiz spēkā esošiem 1,5 procentiem no īpašuma kadastrālās vērtības līdz 1%. Turklāt valdība nolēma arī izvērtēt iespēju nodokļa apjoma pieauguma ierobežojumu 25% attiecināt uz nākamajiem trim gadiem.

Taču, lai šis priekšlikums stātos spēkā, ir jāveic grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers prognozēja, ka par šo valdības ierosinājumu vēl būs ilgas diskusijas Saeimā. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) gan uzsvēra, ka ministrija ir modelējusi daudzus variantus, bet šis risinājums, ko atbalstīja valdība, uzskatāms par optimālāko. Arī viņš neslēpa, ka visiem pieņemamu kopsaucēju šajā jautājumā atrast būtu grūti.

Premjers Aigars Kalvītis žurnālistiem sacīja, ka FM piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai ir rūpīgi izsvērts un ka paredzētais nodokļa apjoma pieaugums ir minimālais iespējamais, lai nekustamo īpašumu nodokļa apjomu pielīdzinātu īpašumu tirgus vērtībai.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods žurnālistiem skaidroja, ka FM piedāvātais priekšlikums daļēji esot kompromisa priekšlikums, taču ministrija iecerējusi vēl iesniegt priekšlikumus, kas varētu paredzēt samazinātu nodokļa apjomu ražojošiem uzņēmumiem, ziņo BNS.

Valdības sēdē arī izskanēja priekšlikums, ka no 2011. gada varētu atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas dzīvojamām ēkām – ar nosacījumu, ja tas personai ir vienīgais šāda veida īpašums.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju, neizdarot grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli 2008. gadā būtiski pieaugs nodokļa slogs ne tikai iedzīvotājiem, bet visiem nodokļa maksātājiem. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta veiktajiem aprēķiniem zemes kadastrālā vērtība pieaugs visā valsts teritorijā. Lauksaimniecības zemei kadastrālā vērtība pieaugšot vidēji divas reizes, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei - 5,6 reizes, komercdarbības objektu apbūves zemei – 5,5 reizes, ražošanas objektu apbūves zemei – 5,1 reizi. Ar nodokli apliekamajām ēkām kadastrālās vērtības pieaugums būs aptuveni

1,2 līdz 1,5 reizes. Attiecīgi tikpat strauji pieaugs nekustamā īpašuma nodoklis, ja nesamazināsies nekustamā īpašuma nodokļa likme. Taču pat piemērojot 1% likmi, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, pēc FM aplēsēm, nodoklis par zemi Rīgā un Rīgas rajonā 2008. gadā (salīdzinājumā ar 2007. gadu) vidēji pieaugtu attiecīgi 4,9 un 4,2 reizes, Jūrmalā – 4,6 reizes, bet Jelgavā – 3,2 reizes.

Atbilstoši tam palielinātos arī pašvaldību budžetu ieņēmumi. Kopējais pieaugums valstī būtu 3,4 reizes.

Savukārt par ēkām pie 1,0% likmes (salīdzinājumā ar šo gadu) nodokļa ieņēmumi Balvu rajonā samazinātos par 1,0%. Kopumā valstī būtu 30% pieaugums.

Salīdzinot pašvaldību nodokļa ieņēmumu izmaiņas kopā par zemi un ēkām, pie 1,0% likmes rajonu un republikas nozīmes pilsētu griezumā, visos rajonos un republikas nozīmes pilsētās ir ieņēmumu pieaugums, informē FM. Jūrmalas pilsētā nodokļa ieņēmumu pieaugums ir 3,4 reizes, Rīgā un Liepājā – 2,4 reizes, Rīgas rajonā – 2,6 reizes. Jelgavā un Jelgavas rajonā nodokļa ieņēmumi pieaug divas reizes. Pārējos rajonos un republikas nozīmes pilsētās pieaugums nepārsniedz divas reizes. Kopumā pa valsti paredzamais nodokļa ieņēmumu pieaugums ir 2,2 reizes.

Salīdzinot nodokļa ieņēmumu izmaiņas pašvaldību griezumā, 17 pašvaldībās veidojas neliels nodokļa ieņēmumu samazinājums aptuveni 20 000 latu apmērā

Ņemot vērā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību ievērojamās atšķirības dažādos valsts rajonos, tikai ar likmes samazināšanu nebūs iespējams sasniegt vēlamo rezultātu, t. i., novērst būtisku nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem, vienlaikus nesamazinot nodokļa ieņēmumu bāzi daļā pašvaldību. Tāpēc papildus samazinātajai likmei jānosaka nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums.

Nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25%, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi 2008. gadā valstī pieaugtu par 24,7% jeb 16,8 miljoniem latu, salīdzinot ar 2007. gadam prognozētajiem ieņēmumiem.

Nodokļa pieauguma ierobežojums 25% apmērā novērstu nesamērīgu nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem un tajā pašā laikā par 16,8 miljoniem latu palielinātu pašvaldību ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa, uzskata FM. Nepieciešamību noteikt nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem nosaka vairāki apstākļi, uzsver FM. Pirmkārt, tas vajadzīgs, lai nerastos situācija, kad nodokļa maksātājs, kam pieder mazāk vērtīgs īpašums, maksā lielāku nodokli, nekā tāds, kura nekustamā īpašuma vērtība ir lielāka. Otrkārt, ja nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tiks piemērots tikai atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām, piemēram, nodokļa maksātājiem, kuriem piederošais īpašums ir deklarētā dzīves vieta, nebūs iespējams aprēķināt nodokļa ieņēmumu prognozi, kas nepieciešama, lai noteiktu katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus, kas tiek izmantoti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā.

 

Īsa pamācība privatizācijā

Linda Kusiņa, Latvijas Avīze   06/27/07    Kā sliktā kriminālkomēdijā, tikai bez pakaļdzīšanās –, tā varētu raksturot pēdējās pāris nedēļās notiekošo ap komerctiesību speciālista Antona Petrovska (viņš strādā par lektoru LU Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību institūtā) iesniegumu par vēlmi privatizēt "autora mantiskās izņēmuma tiesības" uz 125 Valsts Rīgas kinostudijā no 1962. līdz 1989. gadam tapušām kinolentēm.

Visdrīzāk, valdība šo priekšlikumu noraidīs, tomēr līdz ar šī priekšlikuma nonākšanu ministru darba kārtībā uzpeldējuši arī vairāki neskaidri jautājumi. Kam pieder autortiesības uz filmām – tikai valstij vai arī režisoram, scenārija autoram, komponistam, operatoram, māksliniekam? Ja filmas pieder valstij, vai valsts ar šo mantu rīkojusies saimnieciski? Cik ilgi vēl Latvijā uzņemto filmu oriģināli glabāsies Maskavā?

Privatizācijas aģentūra A. Petrovska iesniegumu saņēmusi pērnā gada 28. augustā. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" attiecināms arī uz Rīgas kinostudijā tapušajām filmām (jo autortiesības uz tām esot pārgājušas valstij), sagatavoja rīkojuma projektu, kas paredz nodot privatizācijai autortiesības uz filmām. Projekts š. g. 7. jūnijā izskatīts valsts sekretāru sanāksmē, kur nolemts to nodot saskaņošanai ar ministrijām. Galavārds vēl būs jāsaka Ministru kabinetam, bet Kultūras ministrija (KM) šonedēļ nāca klajā ar paziņojumu, ka "latviešu filmu autortiesību privatizācijas pieteikums tiks noraidīts".

Jāpiebilst, ka Kultūras ministrijai informācija par Privatizācijas aģentūrā saņemto iesniegumu nosūtīta pērn 22. decembrī un savu spriedumu tā izteikusi 13. februārī. Kas interesanti – lielāko šī dokumenta daļu (parakstījusi to ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa) aizņem pierādījums, kādēļ privatizācijas pieteikumā minētās autortiesības patiešām ir valsts īpašums (tātad – kādēļ tās formāli iespējams privatizēt), un tikai trīs rindkopās pamatots, kādēļ privatizāciju nebūtu lietderīgi veikt: tas var novest pie situācijas, kurā būtiska Latvijas audiovizuālā kultūras mantojuma daļa kļūtu nepieejama (vai grūti pieejama) lielai daļai sabiedrības, var tikt apdraudēta arhīvu darbība, jo patlaban daļa sarakstā minēto filmu ietverta Latvijas Nacionālajā arhīva fondā utt.

Tomēr ne jau tikai šiem apsvērumiem būtu jāsatrauc sabiedrība.

Ja privātpersona A. Petrovskis iegūtu autora mantiskās izņēmuma tiesības uz filmām, Autortiesību likums viņam atļautu filmas ne tikai publiskot, izplatīt, iznomāt un tamlīdzīgi (15. pants), bet arī "aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot darbu". Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) priekšsēdētāja Ieva Romanova domā, ka mēģinājums privatizēt tieši autortiesības ir apzināts: "Katrai no 125 filmām ir pieci autori: režisors, scenārija autors, komponists, galvenais operators, mākslinieks inscenētājs. Ar šo privatizācijas pieteikumu autoru mantiskās intereses tiek aizskartas vismaz 625 reizes. Valsts iestādes cenšas legalizēt zagšanas mēģinājumu." Viņa skarbi pajoko – pēc kāda laika mēs, iespējams, televīzijā varētu skatīties no A. Petrovska par bargu naudu iepirktu kinolenti "Vella kalpi Jāņu nakts krāsā"…

Aģentūra AKKA/LAA (pārstāv vairāk nekā 3000 Latvijas autoru; administrē autoru mantiskās tiesības Latvijā), pētot privatizācijas pieteikumu un Kultūras ministrijas sagatavoto atteikumu, norāda – patiešām, valstij patlaban varētu piederēt daļa Rīgas kinostudijas tiesību. Jo saskaņā ar Civilkodeksa 510. pantu, kurš bija spēkā filmu uzņemšanas laikā, autortiesības uz audiovizuālu darbu kopumā piederēja uzņēmumam, kurš to finansējis. Tomēr šis pants tāpat noteica, ka ikvienam autoram, kura darbs ir filmas sastāvdaļa, pieder autortiesības uz savu darbu. Vērtējot šo regulējumu atbilstoši šobrīd spēkā esošajam Autortiesību likumam, autortiesības, kuras piederēja uzņēmumam uz filmu kopumā, patlaban tiek definētas kā producentu tiesības jeb blakustiesības un nesatur daudzas no 15. pantā minētajām autora tiesībām. Tiesības saņemt autoratlīdzību par autoru darbu izmantošanu, kas ir autora mantiskās tiesības, Autortiesību likuma izpratnē privatizēt nevar.

Savukārt Kultūras ministrijai ir savs juridiskais traktējums. Atbildot uz manu jautājumu, kādēļ tā neprotestē pret kaitējumu, ko A. Petrovska autortiesību traktējums nodarītu autoru likumīgajām tiesībām uz atlīdzību par darbu, KM norāda: "Autortiesību likums, kurš pirmo reizi skaidri nodalīja filmas producenta tiesības no filmas autoru tiesībām, stājās spēkā tikai 2000. gada 6. aprīlī un tam nav atpakaļejoša spēka."

Pats A. Petrovskis uzsver: "Ekonomikas ministrijas paskaidrojuma rakstu sagatavojuši kompetenti juristi, kuriem atšķirībā no citiem "juridiskiem polemizētājiem" nav ar tendencioziem un nepamatotiem apgalvojumiem jāpierāda privatizācijas neiespējamība un kaut kādā veidā jāmēģina noslēpt kāda gadiem ilgi īstenota neizdarība valsts mantas apsaimniekošanā."

Starp citu, neaizmirsīsim: Rīgas kinostudijā uzņemtās filmas par savējām uzskata arī PSRS tiesību mantiniece Krievija – pat tik lielā mērā, ka Latvijā uzņemto filmu oriģināli vēl aizvien glabājas Maskavā. Krievijā var iegādāties atsevišķu Latvijā desmitiem gadus neredzētu kinolenšu DVD ierakstus.

KM speciālisti gan norāda: "Ministrijai ir izdevies no "nulles punkta" izkustināt gadiem ieilgušo jautājumu par Krievijas arhīvos esošo Rīgas kinostudijas vēsturisko filmu autortiesību un digitālo kopiju iegūšanu Latvijas valsts rīcībā."

Taču pagaidām nav iemesla piekrist ministrijas optimistiskajam apgalvojumam, ka ar filmu autortiesībām un blakustiesībām Latvijā viss būtu pilnīgā kārtībā. Uz jautājumu, kas un kā izlemj rādīt filmas, I. Romanova atbild: "Tas, kuram ir filmas kopijas." Jāizņem gan licence AKKA/LAA, kura tad pārskaita autoratlīdzību. Piemēram, filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" scenāriste Māra Svīre par katru reizi, kad lenti rāda, saņem astoņus latus.

Arī Nacionālā kinocentra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga atzīst: Rīgas kinostudijā uzņemtās filmas šobrīd juridiski neatrodas centra pārziņā, vēl mazāk – bilancē, un faktiski neviens normatīvs akts neapstiprina producenta blakustiesības kādai valsts iestādei. To plānots atrisināt ar ilgstoši iestrēgušo Filmu likumu, kurš patlaban tiekot izskatīts un papildināts Kultūras ministrijā.

A. Petrovskis uzsver, ka justos gandarīts, ja privatizācijas noteikumi saskaņotu īpašnieka un sabiedrības intereses, pat ja šādā veidā privatizācija kļūtu ekonomiski bezjēdzīga: "Toties tas noteikti sekmētu to, ka Latvijas valsts saņemtu sev pienākošos atlīdzību par 125 Rīgas kinostudijā tapušo filmu izmantošanu. Tāpat ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu ne tikai tiesības, bet arī iespēja brīvi iegādāties jebkuru no augšminētajām 125 latviešu filmām kā legālu kopiju."

Absurds? Absurds!

Jēdziens "absurds" visdažādākajās intonācijas izskan no visiem aptaujātajiem. To lieto Ieva Romanova, lai uzsvērtu, cik apdraudēti jūtas filmu autori: "Likums paredz, ka pat visdīvainākais privatizācijas ierosinājums jāizskata Ministru kabinetā, taču Kultūras ministrijas paskaidrojumi ir tendenciozi un autoriem par sliktu."

"Absurds" atskan pat no Kultūras ministrijas, kura teju pusgadu rūpīgi slēpa faktu – kāds pretendē uz Rīgas kinostudijā uzņemto filmu autortiesību iegādi. Vārdu "slēpa" lietoju apzināti, jo KM arvien izcēlusies ar piekūna reakciju un redzi, pamanot un izmantojot pat sīkākās iespējas krāt politisko kapitālu. Modrība, sargājot nacionālas vērtības, par kādām neapšaubāmi uzskatāmas šīs 125 filmas, noteikti tautā gūtu atbalstu. Tātad?

Tātad, iespējams, atminējums meklējams tajā, ka ministrija, lai ko arī apgalvotu skaļi, apzinās: valsts tiesības uz šīm 125 (un vēl daudzām citām, arī animācijas un dokumentālajām filmām) ir vismaz apstrīdamas.

Starp citu, arī AKKA/LAA speciālisti atzīst, ka pašreizējie normatīvie akti nenodrošina filmu efektīvu izplatīšanu, saglabāšanu un jaunu kopiju izgatavošanu: "Vislabāk to varētu nodrošināt valsts aģentūra, iespējams, Nacionālais kino centrs."

Šāds mērķis izlasāms arī ministrijas atbildē: "Filmu administrēšanas funkciju attiecībā uz valstij piederošajām tiesībām plānots nodot valsts aģentūrai "Nacionālais kino centrs". Iegūtos ieņēmumus plānots ieskaitīt filmu fondā." Teksts kļūst skaidrāks, savienojot to ar Ilzes Gailītes-Holmbergas pieminēto iespēju, ka Rīgas kinostudijā tapušās filmas plašākas pieejamības labad varētu tikt ievietotas internetā.

Tomēr pēc visas šīs aplinku stratēģijas gribas jautāt: kur āķis? Vai tiešām KM tādējādi pūlas nodrošināties pret nepieciešamību maksāt autoratlīdzību izcilajiem režisoriem Jānim Streičam, Arvīdam Krievam, Varim Braslam un citiem? Vai arī – tā kā atlīdzības jau šobrīd ir visai niecīgas – mērķis ir slēptāks un tālejošāks?

***

UZZIŅA

1. "Diena bez vakara" (režisors M. Rudzītis, 1962)

2. "Mājiņa kāpās" (1963)

3. "Jolanta" (V. Gorikers, 1963)

4. "Cielaviņas armija" (A. Leimanis, 1964)

5. "Kapteinis Nulle" (A. Leimanis, 1964)

6. "Līdz rudenim vēl tālu" (A. Brenčs, 1964)

7. "Cara līgava" (1964)

8. "Divi" (M. Bogins, 1964)

9. "Tobago maina kursu" (A. Leimanis, 1964)

10. "Hipokrāta zvērests" (A. Neretniece, 1964)

11. "Sūtņu sazvērestība" (N. Rozzancevs, 1964)

12. "Noktirne" (N. Gorjajevs, 1966)

13. "Pēdējais blēdis" (V. Mass, 1966)

14. "Purva bridējs" (L. Leimanis, 1966)

15. "Rīta migla" (I. Krenbergs, 1966)

16. "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (J. Streičs, 1967)

17. "Cīruļi atlido pirmie" (M. Rudzītis, 1967)

18. "Kad lietus un vējš sitas logā" (A. Brenčs, 1967)

19. "Ilgās dienas rīts" (A. Neretniece, 1968)

20. "24-25 neatgriežas" (A. Brenčs, 1968)

21. "Mērnieku laiki" (V. Pūce, 1968)

22. "Ceļa zīmes" (O. Dunkers, 1968)

23. "Pie bagātās kundzes" (L. Leimanis, 1968)

24. "Līvsalas zēni" (J. Streičs, 1969)

25. "Trīskārtēja pārbaude" (A. Brenčs, 1969)

26. "Stari stiklā" (I. Krenbergs, 1969)

27. "Baltās kāpas" (S. Tarasovs, 1969)

28. "Vella kalpi" (A. Leimanis, 1970)

29. "Šauj manā vietā" (J. Streičs, 1970)

30. "Klāvs Mārtiņa dēls" (O. Dunkers, 1970)

31. "Karalienes bruņinieks" (R. Kalniņš, 1970)

32. "Vārnu ielas republika" (A. Neretniece, 1970)

33. "Pilsēta zem liepām" (A. Brenčs, 1971)

34. "Meldru mežs" (Ē. Lācis, 1971)

35. "Nāves ēnā" (G. Piesis, 1971)

36. "Kara ceļa mantinieki" (V. Krūmiņš, 1971)

37. "Tauriņdeja" (O. Dunkers, 1971)

38. "Apprecējās vecītis ar večiņu savu" (G. Arazjans, 1971)

39. "Salātiņš" (1971)

40. "Egle rudzu laukā" (I. Krenbergs, 1971)

41. "Kapteinis Džeks" (A. Neretniece, 1972)

42. "Peterss" (A. Tarasovs, 1972)

43. "Vella kalpi vella dzirnavās" (A. Leimanis, 1972)

44. "Ceplis" (R. Kalniņš, 1972)

45. "Šahs briljantu karalienei" (A. Brenčs, 1973)

46. "Pieskāriens" (R. Gorjajevs, 1973)

47. "Dāvana vientuļai sievietei" (Ē. Lācis, 1973)

48. "Pūt, vējiņi!" (G. Piesis, 1973)

49. "Pilsētas atslēgas" (I. Krenbergs, 1973)

50. "Gaisma tuneļa galā" (A. Brenčs, 1973)

51. "Dunduriņš" (B. Ružs, 1973)

52. "Uzbrukums slepenpolicijai" (O. Dunkers, 1973)

53. "Uzticamais draugs Sančo" (J. Streičs, 1974)

54. "Ābols upē" (A. Freimanis, 1974)

55. "Motociklu vasara" (U. Brauns, 1974)

56. "Melnā vēža spīlēs" (A. Leimanis, 1974)

57. "Mans draugs nenopietns cilvēks" (J. Streičs, 1975)

58. "Paradīzes atslēgas" (A. Brenčs, 1975)

59. "Parunā ar mani" (B. Veldre, 1975)

60. "The Arrows of Robin Hood" (S. Tarasovs, 1976)

61. "Ezera sonāte" (G. Cilinskis, V. Brasla, 1976)

62. "Šīs bīstamās balkona durvis" (Dz. Ritenberga, 1976)

63. "Liekam būt" (A. Brenčs, 1976)

64. "Ģimenes melodrāma" (B. Frumins, 1976)

65. "Zobena ēnā" (I. Krenbergs, 1976)

66. "Zem apgāztā mēness" (Ē. Lācis, 1977)

67. "Atspulgs ūdenī" (A. Rozenbergs, 1977)

68. "Vīrietis labākajos gados" (O. Dunkers, 1977)

69. "Kļūstiet mana sievasmāte" (K. Marsons, 1977)

70. "Dāvanas pa telefonu" (A. Brenčs, 1977)

71. "Puika" (A. Freimanis, 1977)

72. "Tavs dēls" (G. Piesis, 1978)

73. "Vīru spēles brīvā dabā" (R. Kalniņš, G. Piesis, 1978)

74. "Tāpēc, ka esmu Aivars Līdaks" (B. Veldre, 1978)

75. "Pavasara ceļazīmes" (V. Brasla, 1978)

76. "Rallijs" (A. Brenčs)

77. "Aiz stikla durvīm" (O. Dunkers, 1978)

78. "Nakts bez putniem" (G. Cilinskis, 1979)

79. "Atklātā pasaule" (A. Leimanis, 1979)

80. "Trīs minūšu lidojums" (Dz. Ritenberga, 1979)

81. "Agrā rūsa" (G. Cilinskis, 1979)

82. "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku" (V. Brasla, 1980)

83. "Spāņu variants" (Ē. Lācis, 1980)

84. "Vakara variants" (Ē. Lācis, 1980)

85. "Ja nebūtu šī skuķa" (R. Pīks, 1980)

86. "Laikmeta griežos" (G. Piesis, 1981)

87. "Izmeklēšanā noskaidrots" (A. Neretniece, 1981)

88. "Atcerēties vai aizmirst" (J. Streičs, 1981)

89. "Spēle" (A. Krievs, 1981)

90. "Tarāns" (G. Cilinskis, 1981)

91. "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (J. Streičs, 1981)

92. "Tereona galva" (V. Brasla, 1982)

93. "Lietus blūzs" (O. Dunkers, 1982)

94. "Pats garākais salmiņš" (Dz. Ritenberga, 1982)

95. "Īsa pamācība mīlēšanā" (I. Krenbergs, 1982)

96. "Svešās kaislības" (J. Streičs, 1982)

97. "Vilkatis Toms" (Ē. Lācis, 1983)

98. "Dārzs ar spoku" (O. Dunkers, 1983)

99. "Šāviens mežā" (R. Pīks, 1983)

100. "Parāds mīlestībā" (V. Brasla, 1983)

101. "Fronte tēva pagalmā" (Ē. Lācis)

102. "Aveņu vīns" (A. Krievs, 1984)

103. "Vajadzīga soliste" (G. Zemels, 1984)

104. "Kad bremzes netur" (G. Cilinskis, 1984)

105. "Dubultslazds" (A. Brenčs, 1985)

106. "Tikšanās uz Piena ceļa" (J. Streičs, 1985)

107. "Sprīdītis" (G. Piesis, 1985)

108. "Pēdējā indulgence" (A. Neretniece, 1985)

109. "Dubultnieks" (R. Pīks, 1986)

110. "Apbraucamais ceļš" (Ē. Lācis, 1986)

111. "Bailes" (G. Cilinskis, 1986)

112. "Kroņa numurs" (I. Krenbergs, 1986)

113. "Aizaugušā grāvī viegli krist" (J. Streičs, 1986)

114. "Svītas cilvēks" (A. Rozenbergs, 1987)

115. "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (A. Krievs, 1987)

116. "Apstākļu sakritība" (V. Beinerte, 1987)

117. "Dīvainā mēnesgaisma" (G. Cilinskis, 1987)

118. "Ja mēs to visu pārcietīsim" (R. Kalniņš, 1987)

119. "Viktorija" (O. Dunkers, 1988)

120. "Viss kārtībā" (O. Rozenbergs, 1988)

121. "Sižeta pagrieziens" (P. Krilovs, 1988)

122. "Māja bez izejas" (Dz. Ritenberga, 1988)

123. "Šausmu dziesma" (J. Streičs, 1989)

124. "Latvieši!?" (G. Zemels, 1989)

125. "Cilvēka dienas" (J. Paškēvičs, 1989)

 

Nodokļu slogs Latvijā — ceturtais zemākais ES

LETA,  06/28/07    Kopējais nodokļu slogs, ko veido visi nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi, Latvijā 2005.gadā veidoja 29,4% no iekšzemes kopprodukta (IK), kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp visām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Vidēji visās 27 ES valstīs kopējais nodokļu slogs 2005.gadā bija 39,6% no IK, salīdzinot ar 39,2% 2004.gadā. Arī salīdzinājumā ar 1995.gadu, kad nodokļi veidoja 39,7% no IK, nodokļu slogs ES kopumā nav būtiski mainījies. Pats zemākais nodokļu slogs 2005.gadā bija Rumānijā — 28%, tai sekoja Lietuva — 28,9%, Slovākija — 29,3%, Latvija — 29,4%, Īrija — 30,8% un Igaunija — 30,9% no IK. Visaugstākie nodokļi bija Zviedrijā — 51,3% no IK, Dānijā — 50,3%, Beļģijā — 45,5%, Francijā — 44% un Somijā — 43,9% no IK.

Lai gan ES kopumā pēdējo desmit gadu laikā nodokļu slogs nav būtiski mainījies, atsevišķās valstīs notikušas ievērojamas izmaiņas. Vislielākais nodokļu sloga kritums bijis Slovākijā — no 39,6% līdz 29,3% no IK un Igaunijā — no 37,9% līdz 30,9% no IK. Latvijā nodokļu slogs desmit gadu laikā samazinājies no 33,2% līdz 29,4% no IK.

 

“Gaismas pils” būvniecībai šogad nepieciešami 11 157 735 lati

TVNET   06/27/07    Šodien, 27.jūnijā, finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā notika kārtējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēde, kurā atbalstīta precizētā “Gaismas pils” būvniecības finansēšanas tāme.

Ņemot vērā, ka nesen ir mainīts uzraudzības padomes sastāvs, valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi”” arī iepazīstinājusi padomi ar LNB projekta attīstību – informējusi par līdz šim paveikto un ar plāniem tuvākajiem gadiem līdz bibliotēkas ēkas uzbūvēšanai.

“Gaismas pils” būvniecības finansēšanai 2007.gadā nepieciešami 11 157 735 lati. Kopumā tāme nav mainīta, taču tajā veiktas izmaiņas atbilstoši faktiskajai situācijai, nolūkā nodrošināt šogad paredzēto uzdevumu izpildi, garantējot efektīvu līdzekļu izlietošanu.

Tāmes precizējumi saistīti ar darbu izpildes laika grafika izmaiņām. Piemēram, daļa ar infrastruktūras projektēšanu saistīto darbu tiek pārcelti un nākamo gadu, jo Rīgas dome lēmumu par detaļplānojuma izstrādi LNB un Rīgas koncertzāles teritorijām pieņēma tikai šā gada februārī. Ietaupīt izdevies uz inženierģeoloģiskās izpētes darbiem, mazāks finansējums paredzēts pieaicināto ekspertu atalgojumam. Lielāks finansējums nekā plānots nepieciešams vienīgi nekustamo īpašumu jautājuma risināšanai, un izdevumu kāpums saistīts ar nekustamo īpašumu cenu celšanos.

LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Padomes sastāvā strādā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns, Rīgas domes pārstāvis, Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Bruno Aščuks un LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde.

 

Viedoklis: Trīs brāļi – trīs sivēntiņi, vai pamatīgas cūkas?

Māris Bērziņš, Biedrības „Tautvaldība” biedrs,  DELFI  06/28/07    Pēdējā laikā lielu ažiotāžu sabiedrībā ieguvis jautājums par aģentūras "Trīs Brāļi" būvējamo objektu, tai skaitā koncertzāles, būvniecību uz AB dambja Rīgā. Saprotot, ka pat teorētiski diez vai ir iespējams ko mainīt tomēr nolēmu izteikt savu, subjektīvo viedokli par projektu.

Ir skaidrs, ka koncertzāle pilsētai un valstij kopumā ir nepieciešama, taču, kāpēc tik steidzami, tik dārgi un tik neviennozīmīgi vērtētā vietā? Uz šiem jautājumiem centīšos rast atbildes šajā rakstā.

Pirmais jautājums, kas radās man personīgi ir - kāpēc tik vērienīgam un grandiozam projektam netiek piesaistīta Eiropas nauda? Manuprāt, atbilde ir ļoti vienkārša – ES līdzfinansētajos projektos kontrole ir ievērojami stingrāka. Kā piemēru varu minēt to, ka Dienvidu tilta būvniecībai Eiropas finansējumu nevar iegūt, jo nav veikti nepieciešamie izpētes un plānošanas darbi. Otrajai kārtai tiks ņemts kredīts, pamatojoties uz SKIČU PROJEKTU! Savukārt Ziemeļu šķērsojumam (kurš ir atzīts par prioritāru attiecībā pret Dienvidu) ir piesaistīts Eiropas finansējums un jau divus gadus notiek projekta plānošanas un izpētes darbi.

Tātad, mans secinājums – kāds apzināti vēlas panākt pēc iespējas "maigāku" kontroli abu minēto objektu realizācijā. Kāpēc? Reiz kāds uzņēmējs man teica: "Dabū Valsts pasūtījumu un Tu esi MILJONĀRS!" Kontekstā ar iepriekšminēto, grūti būtu šo apgalvojumu apstrīdēt.

Otrais jautājums. Kam tad varētu atlekt lielākais kumoss no koncertzāles "uz/zem" ūdens? Šeit ir jau vairākas iespējamās atbildes. Pirmkārt – būvniekiem. Taču vēl nav īsti skaidrs, vai Latvijā ir kompānijas, kas kaut ko tādu spētu uzbūvēt. Otrkārt, politiskajiem lobijiem. Vēl svaigā atmiņā ir cīņas RD par koncertzāles būvēšanu. Rezultātā - JL "tumsoņas" tika izmesti no koalīcijas un lēmums tika pieņemts, jau bez viņiem. Lai ko arī es nedomātu par JL, šinī situācijā izskatās, ka ar viņiem neviens pat "dalīties" negribēja, vai nevarēja (jo viss, kas dalāms, jau sadalīts).

Kāpēc uz AB dambja un tikai tur? Šis ir jautājums, uz kuru atbildot, sāk izkristalizēties bilde. Tātad, ir taču vēl Lucavsala, Zaķusala un, visbeidzot, kaut vai Uzvaras parks. Lucavsalu, jau sen nomā ar slaveno uzņēmēju, hokeja revolucionāru saistītas firmas, izrādās, ka arī Zaķusalu piemeklējušas tās pašas nedienas. Par uzvaras parku ir atsevišķs stāsts - ja tur ko būvētu, tad atkārtotos Igaunijas bēdīgā pieredze ar "Bronzas Aļošu" un tas nu mūsu zēniem galīgi neder.

Vēl, pieminēšanas vērts, ir fakts, ka, par Zaķusalu, kā iespējamo vietu runāja jau maestro Raimonds Pauls, kad bija kultūras ministra amatā.

Ko izdarīju es - paranoiķis autors? Vienā no globālā tīmekļa meklētājprogrammām ievadīju vārdu "ZAKUSALA" un še tev nu bija! Rezultāts apstulbināja pat mani. Izrādās, ka kāda norvēģu kompānija "Space Group", jau pilnībā izplānojusi Zaķusalas apbūvi. Taču vēl vairāk mani ieintriģēja pasūtītājs. Pasūtītājs un reizē arī būvnieks ir pasaulslavens koncerns "ARUP". Par šo koncernu biju kaut kur dzirdējis, tāpēc pārbaudīju, kas tas par putnu ir? Izrādās, ka šis koncerns ir uzbūvējis slaveno Sidnejas operas ēku uz ŪDENS! Domāju, ka no šīs vietas daudziem kļūs neinteresanti, taču es mēģināšu šo "puzli" salikt kopā.

Tātad - sēž pie viena galda ietekmīgi vīri un domā. Pauls grib koncertzāli un, principā, jau viņu vajag. Maestro grib viņu būvēt Zaķusalā, bet tur ir 14 ha brīvas, neapbūvētas zemes. Tādu platību vienam objektam, kurš, piedevām, pat sevi atpelnīt nespēs? Nav izdevīgi. Tur varētu kādus desmit debesskrāpjus ar viesnīcām, birojiem u.tml. sabūvēt. Jautājums - kur lai to nelaimīgo koncertzāli liek? Visi domā un kūpina cigārus (Kubas?). Te, pēkšņi, kāds ieminas, ka AB dambis vēl ir "tīrs". Doma jau laba, bet kurš būvnieks varētu to "pacelt"? Vīri nonāk pie secinājuma, ka, vismaz, Latvijā tāda nav. Tad atkal kāds "ideju ģenerators" atceras, ka kaut kas līdzīgs ir Sidnejā. Nu labi, neesot gluži akustiskā koncertzāle, bet gan opera. Šo domu vīri apsver jau krietni nopietnāk un nolemj sazināties ar tiem būvniekiem. Sazinās, izstāsta problēmu. Būvnieki (ARUP), arī saprot, ka tāpat vien jau viņiem nelūgtu būvēt uz ūdens (hidrotehniskās būves tiek uzskatītas par dārgākajām visā pasaulē), izlūko un noskaidro, ka visas epopejas pamatā ir Zaķusala ar 14 ha apbūvējamas teritorijas. Tad "ARUP" izvirza savas prasības. Nu neinteresē viņus te pāris zārku sabūvēšana uz ūdens. Ja mūsu kungi atdotu viņiem apbūvēt Zaķusalu, tad gan būtu OK! Vismaz līdz šim, tā arī izskatās. Zaķusalā jau ir izlikts plakāts ar žilbinošo projektu. Šāds ir mans izskaidrojums, kāpēc to koncertzāli vajag tagad un uz AB dambja.

Vai nevarētu būt tā, ka visas naudiņas visiem, kam vajag, jau nomaksātas un tagad arī ārzemnieki prasa savu atpakaļ. Un mūsu varenajiem shēmotājiem jau sāk svilt tā vieta, kas atrodas mazliet zem jostas, aizmugures daļā. Un, ja vēl tāds JL būtu turpinājis bloķēt tik ideāli sashēmoto, ej nu sazini cik drīz un cik stipru deguma smaku sajustu "vergu" tauta?

P.S. Es nemaz nebūtu sācis rakstīt par šo tēmu, ja ne... Ielīdu tajā pašā "Space Group" (spacegroup.no) mājas lapā un ievēroju, ka izstrādes stadijā ir vēsturiskās Vecrīgas panorāmas apbūve visā garumā gar krasta līniju un, atkal, uz ūdens. Vai mēs vispār domājam par to, ka šādi varam zaudēt "UNESCO" kultūras pieminekļa statusu u.c. Vai domājam par to, ka Venēcija šo nišu jau sen ir aizņēmusi un, ka Rīga ar pakaļ darināšanu izskatīsies tikai un vienīgi smieklīgi?

Man ir piedāvājums mūsu "pārgudrīšiem" – vai nebūtu labāk, jau sākot ar Rīgas HES novirzīt Daugavu (LIKTEŅUPI!), prom no Rīgas? Tik daudz brīvas zemes apbūvei atbrīvotos, tilti nebūtu jāceļ u.t.t. Bet tas jau puišiem neder, jo no Dienvidu tilta vien peļņa būs pārsimts miljonu! Piedodiet, nepadomāju...

 

Uzticība latam atjaunota

Arnis Kluinis, NRA   06/28/07    Pēdējo pusotru mēnesi Latvijas komercbankas ir pirkušas latus no Latvijas Bankas (LB) tādēļ, lai tos tūlīt atdotu atpakaļ LB kā parādu, kuru centrālā banka vairs nepagarina.

LB pagājušonedēļ turpināja latu intervenci un nopirka no komercbankām 104 miljonus eiro, laižot apgrozībā 73 miljonus latu. Tādējādi pagājušonedēļ tika pārsniegts tas latu daudzums, kāds tika izņemts no apgrozības gada sākumā sakarā ar baumām par lata iespējamo devalvāciju. Tad latu turētāji centās tikt vaļā no visiem latiem, kas nebija vajadzīgi tūlītējiem maksājumiem, bet apgrozībai nepieciešamo latu daudzumu centās uzturēt ar aizlienētiem latiem, lai latu devalvācija būtu latu īpašnieku, nevis lietotāju problēma. Finanšu tirgus dalībnieku vēlēšanās latus aizņemties izpaudās latu aizdevumu procentu likmju pieaugumā. Tagadējo latu atpirkšanu LB Monetārās politikas pārvaldes finanšu tirgus analīzes daļas galvenais ekonomists Egils Kaužēns izskaidro ar to, ka "uzticība latam ir atjaunojusies un likmes atkal samazinās".

Latu atpirkšana turpinās jau sesto nedēļu pēc kārtas, bet tās ietekme uz kredītprocentu samazināšanos tomēr ir mazāka, nekā to vēlētos tie, kuri izdarījuši aizņēmumus latos. Iepriekš LB dāsni dalīja ieteikumus aizņemties naudu tādā valūtā, kādi ir kredītņēmēja ienākumi, kas vairākumā gadījumu nozīmētu kredītu ņemšanu latos. Visticamāk, ka tagad arī šādi kredītņēmēji jau ir pārvērtuši savus latu aizņēmumus eiro kredītos par divreiz zemākām kredīta procentu likmēm. Kā vakar liecināja LB mājaslapā atrodamais pārskats par kredītu izmaksām gala lietotājiem, komercbankas par latu kredītiem prasa vidēji 14,88 gada procentus no privātpersonām un 10,10 procentus no uzņēmumiem, bet par kredītiem valūtā gan privātpersonām, gan uzņēmumiem jāmaksā mazliet vairāk nekā 6% gadā.

E. Kaužēns atgādināja, ka nepārtraukto latu pārdošanu LB sāka 14. maijā, Latvijas starpbanku kredītu tirgus indeksiem RIGIBOR esot aptuveni 10 procenti gadā, bet šī nedēļa sākās ar trīs mēnešu RIGIBOR likmi 8,14% un sešu mēnešu RIGIBOR likmi 8,76% apmērā, turklāt pēdējās dienās likmes tikai samazinās. Tomēr būtu jocīgi, ka šāda samazināšanās turpinātos un gan komercbankas, gan LB izsniegtu kredītus ar procentiem, kas zemāki par oficiāli atzīto inflācijas rādītāju. Jāatgādina arī tas, ka ražotāju cenu jeb izmaksu pieaugums ir vēl divkārt straujāks nekā patēriņa cenu pieaugums. Latu kredītprocentu likmes varētu kļūt zemākas līdz ar inflācijas samazināšanos vai sakarā ar valdības izsludināto inflācijas samazināšanas pasākumu plānu, vai kādu citu iemeslu dēļ.

Pagaidām gan šķiet, ka pats reālākais līdzeklis inflācijas samazināšanai ir LB politika celt kredītprocentu likmes un tādējādi samazināt iekšējo pieprasījumu. Tas gan ir pretrunīgs un riskants līdzeklis, jo kredītprocentu pieaugumu nākas kompensēt uz ražotāju un patēriņa cenu rēķina, t. i., inflāciju nevis samazināt, bet gan palielināt. Inflācija var patiešām sarukt, ja šādi paaugstinātās cenas sasniedz līmeni, par kurām preces un pakalpojumus pārtrauc pirkt, bet tas nozīmē bankrotējušu uzņēmumu preču atlikumu izpārdošanu, kas patērētājus iepriecinās tikai uz brīdi. Ekonomists Mārtiņš Kazāks sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka ir ļoti grūti paredzēt inflācijas ierobežošanas pasākumu kopējo efektu, tāpēc nākas tos īstenot lēni, uzmanīgi un pakāpeniski, iepriekš izvērtējot iepriekšējo pasākumu sniegto efektu.

Latu pārdošanas nelielā ietekme uz latu kredītu palētināšanos, visticamāk, atbilst LB politikai. Proti, centrālā banka piespiež komercbankas pirkt latus tādēļ, lai atdotu savus parādus LB, kurus LB praktiski neļauj pārkreditēt. "Komercbankām LB noteiktā minimālā likme šajās operācijās 6,0% kopumā liekas par augstu, līdz ar to tās izvēlas latu resursus iegūt citā ceļā – konvertējot eiro Latvijas Bankā pret latiem," skaidro E. Kaužēns. Daudz atklātāk un tiešāk Neatkarīgajai iepriekš bija izteicies LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs. "Savu refinansēšanas lodziņu mēs esam pilnīgi aiztaisījuši ciet – mūsu likmes nav tādas, lai bankas no mums aizņemtos latus," tika pavēstīts intervijā, kas publicēta 19. februārī. Tas nozīmē, ka salīdzinoši zemā 6% likme, par kādu it kā tiekot kreditētas komercbankas, ir tikai formalitāte. Kopā ar kredīta izsniegšanas pakalpojumu naudas cena sasniedz 7,5% gadā, turklāt LB aizdod naudu tikai uz 24 stundām un tikai pret vērtspapīru ķīlu. Šādu apgrūtinājumu dēļ bankām tajā brīdī, kad iestājas iepriekš saņemto LB aizdevumu atmaksas termiņš, nākas pārformēt latu aizņēmumus par latu īpašumu, bet tas nepalielina starpbanku apgrozībā esošo latu daudzumu un neatstāj lielu ietekmi uz latu aizņēmumu likmēm.

Apmēram 237 miljoni latu tika izņemti no apgrozības šā gada sākumā sakarā ar baumām par iespējamu lata devalvāciju. LB atrada paņēmienu, kā piespiest komercbankas no šādas viltības atteikties. Proti, tā pārtrauca kreditēt bankas ar latiem, kas bankām ir vajadzīgi, lai izpildītu obligāto rezervju normu, ko noteikusi pati LB. Tādējādi LB ir likusi lietā savu slēpto rezervi latu pieprasījuma uzturēšanai un atņēmusi komercbankām cerības nopelnīt no lata devalvācijas.

 

Par «Valmieras piena» īpašniecēm pastarpināti kļuvušas Šķēles sieva un meitas

LETA  06/28/07    Par Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma AS «Valmieras piens» (VP) īpašniecēm pastarpināti kļuvušas bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle un meitas Madara Šķēle un Anete Šķēle-Pētersone, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA «Lursoft» informācija.

Maijā VP īpašumā ieguva ar Šķēli saistītais uzņēmējs Edgars Šķenderis. Tomēr jūnijā veiktas izmaiņas uzņēmumu, kuriem pieder VP akciju kontrolpakete, dalībnieku sastāvā un amatpersonās.

VP kontrolpakete pieder AS «Rūjienas piensaimnieku biedrība» (RPB). Par RPB īpašnieku iepriekš kļuva investīciju sabiedrība «INPO 7». Datubāzei par akciju sabiedrības akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tāpēc precīzs saraksts par akciju sabiedrību akcionāriem atrodams tikai pašā akciju sabiedrībā. Līdz ar to informācija, vai veiktas kādas izmaiņas RPB īpašniekos, Uzņēmumu reģistrā neparādās.

VP sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Peļņika aģentūru LETA iepriekš informēja, ka līdzšinējam īpašniekam pastarpināti piederošo VP akciju kontrolpaketi iegādājusies investīciju sabiedrība «INPO 7». «INPO 7» vienīgā īpašniece ir SIA «Privāto aktīvu pārvalde», kas līdz jūnijam piederēja Šķenderim. Viņš ir Šķēles uzņēmuma SIA «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» (UVK) rīkotājdirektors, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» dati.

Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka par VP īpašnieku varētu būt kļuvis ar Šķēli saistīts uzņēmums. Tomēr Šķēle pats to aģentūrai LETA noliedza un apgalvoja, ka viņa uzņēmums UVK palīdz strukturēt darījumu un sniedz vadības pakalpojumus.

SIA «Privāto aktīvu pārvalde» reģistrēta 2001. gada 4. jūlijā, uzņēmuma pamatkapitāls jūnijā palielināts līdz 2 195 000 latu.

Šā gada 15. jūnijā par SIA «Privāto aktīvu pārvalde» 100% daļu īpašnieku kļuvusi SIA «Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem». Līdz tam uzņēmums pilnībā piederēja Šķenderim, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA «Lursoft» informācija.

25. jūnijā veiktas izmaiņas SIA «Privāto aktīvu pārvalde» vadībā — kopā ar Šķenderi, kas ir valdes priekšsēdētājs, darbu valdē sākušas arī Šķēles meitas.

SIA «Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem» reģistrēta šā gada 7. jūnijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 200 000 latu. Vienīgais uzņēmuma valdes loceklis ir Šķenderis. Savukārt uzņēmuma daļas pieder Šķēles dzīvesbiedrei Kristiānai Lībanei-Šķēlei — 37,5%, kā arī Šķēles meitām Madarai Šķēlei — 31,25% un Anetei Šķēlei-Pētersonei — 31,25%.

Peļņika iepriekš skaidroja, ka VP akciju kontrolpaketes iegādes mērķis ir efektīvi attīstīt Latvijas piensaimniecības nozari. Plānots uzrunāt arī pārējos lielos piensaimniecības nozares dalībniekus ar mērķi kopīgi analizēt situāciju un apvienot spēkus ražotāju darbības atbalstam un izaugsmei.

Šķenderis aģentūrai LETA maijā teica, ka darījums ir tikko noticis, tāpēc viņš darījuma summu un citas detaļas nevēlējās izpaust. Arī to, vai VP kontrolpakete drīzumā atkal varētu mainīt īpašnieku, viņš neatklāja. Uzņēmējs uzsvēra, ka VP darbība nemainīsies, tomēr sadarbībā ar citiem partneriem jaunie VP īpašnieki plāno celt Latvijas produktu konkurētspēju. Šķenderis gan neprecizēja, vai šie partneri ir piena ražotāji, pārstrādātāji vai kādi citi uzņēmēji. Tāpat viņš neatklāja, cik liela daļa VP kontrolpaketes īpašnieka — RPB — akciju nonākusi «INPO 7» īpašumā.

Kā liecina «Lursoft» informācija, SIA «Privāto aktīvu pārvalde» un «INPO 7» reģistrēta tajā pašā adresē, kurā atrodas arī UVK. Šajā ēkā reģistrētas vēl vairākas SIA: «INPO 1», «INPO 3», «INPO 4», INPO 5», «INPO 6» un «INPO 8». Tāpat adresē Rīgā, Dzirnavu ielā 68, reģistrēta SIA «Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem». Šajā ēkā atrodas arī sabiedriskais izglītības fonds «Jaunā akadēmija», ko, kā pats to atzinis, vada Šķēle.

Jau ziņots, ka VP padomes priekšsēdētāja amatā maijā iecelts Šķēle, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» informācija. VP un ar šo kompāniju saistīto uzņēmumu vadībā ieceltas Šķēlem tuvas personas. VP padomē iecelta Šķēles meita Madara Šķēle un UVK finanšu konsultants Harijs Krongorns, kas būs padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tāpat VP padomē iecelta Kristīne Kļaviņa un Andris Mednis.

No padomes atbrīvots līdzšinējais priekšsēdētājs Jānis Jasāns un padomes locekļi Andis Brakšs, Aldonis Krievāns, Aldis Kļaviņš un Rūdolfs Veinbergs.

Pārmaiņas notikušas arī VP kontrolpaketes īpašnieces SIA «Vidzemes Piena grupa» (VPG) un VPG lielākās īpašnieces RPB vadībā. RPB pieder 79% VPG daļu. Par VPG valdes locekli kļuvis Jānis Vabulis, bet par valdes priekšsēdētāju — Šķenderis. Par VPG padomes priekšsēdētāju kļuvis Krongorns, par padomes priekšsēdētāja vietnieci — Madara Šķēle, bet par padomes locekli — Kļaviņa.

RPB valdē iecelta Sanita Sokolova, Jānis Vabulis, Šķenderis, kas būs valdes priekšsēdētājs. Savukārt RPB padomē darbosies Krongorns, kas būs padomes priekšsēdētājs, Madara Šķēle, kura būs padomes priekšsēdētājas vietniece, un Kļaviņa.

Līdz šim lielākais RPB akciju īpašnieks bijis Jasāns. Pēc neoficiālas informācijas, viņam piederēja 76% RPB akciju.

Jau ziņots, ka VP apgrozījums pērn bija 32,5 miljoni latu, kas ir par 23% vairāk nekā 2005. gadā. Šogad uzņēmums plāno aptuveni 34 miljonu latu apgrozījumu. Uzņēmuma neto apgrozījums 2005. gadā palielinājās par 22,6%, salīdzinot ar 2004. gadu. Peļņa 2005. gadā bija 4830 lati, salīdzinot ar 219 880 latiem 2004. gadā.

Latvijas Centrālās piensaimnieku savienības dati liecina, ka VP ir lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā. 2006. gadā pārstrādātas 112 275 tonnas piena, kas ir par 15 % vairāk nekā 2005. gadā.

Jau ziņots, ka pēdējā laikā izskanējusi informācija par vairākiem projektiem, ar kuriem, iespējams, saistīts Šķēle.

Divi Šķēles meitām uz pusēm piederoši uzņēmumi uz laiku kļuva par nojaukšanai paredzētās Rīgas Sporta pils īpašniekiem. Pēc tam gan šos īpašumus iegādājās Igaunijas nekustamā īpašuma kompānija «Rotermann Group». Savukārt šā gada janvārī pārkreditēts nekustamais īpašums «Mākoņi», ko apdzīvo Šķēles ģimene. Hipotēka palielināta līdz 2,015 miljoniem latu, liecina vienotās elektroniskās zemesgrāmatas informācija. Plašais īpašums jūras krastā Rīgas rajona Lilastē oficiāli pieder SIA «Jūras priedes», kas to ieķīlājusi «Nordea Bank Finland». Iepriekš īpašums ieķīlāts SEB Latvijas Unibankā, hipotēka sasniedza 1,3 miljonus latu.

 

 

Izglītībā un zinātnē...

 

 

 

Nedzert – tas ir stilīgi

Santa Raita,  NRA  06/25/07    Rullē zaļi – ar velosipēdiem no Rīgas uz Liepāju.

Mēs nevienu negribam mācīt, vien parādīt, ka varam būt forši arī nedzerot," saka Engelena Krūmiņa. Kopā ar jauniešiem no Jaunatnes atturības federācijas (JAF), Rīgas Purvciema amatu skolas un Internacionālo atturības klubu Avante viņa rīko piecu dienu velo akciju Rullē zaļi.

"Es esmu tas cilvēciņš, kas skrien un visu organizē, un visi jaunieši, protams, man palīdz," saka Engelena Krūmiņa. Viņa stāsta, ka piecu dienu velo akcijas Rullē zaļi galvenais mērķis ir popularizēt tādus atpūtas veidus, kas jauniešiem ļauj interesanti un labi pavadīt laiku bez apreibinošo un atkarību izraisošo vielu lietošanas.

Akcija notiks no 28. jūnija līdz 2. jūlijam, un tās laikā dalībnieki – apmēram 15 cilvēku komanda – ar velosipēdiem dosies no Rīgas uz Liepāju. Nopietns brauciens – līdz simt kilometriem dienā. Brauciena laikā jaunieši organizēs tikšanos ar citiem jauniešiem, veiks dažādas sportiskas aktivitātes, piedāvās informatīvos materiālus, kas popularizē veselīgu dzīvesveidu un brīvā laika pavadīšanas iespējas bez alkohola, tabakas un citām kaitīgām vielām. "Jauniešiem tas ir gan tusiņš, gan izglītība, gan sevis apliecināšana," uzskata akcijas organizatore. "Ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā ir īsts narkotiku bums, ir ļoti svarīgi parādīt jauniešiem, ka var būt foršs arī nedzerot. Kad savu darbu sāka Jaunatnes atturības federācija, tas bija pirms piecpadsmit gadiem, tad atzīt, ka tu esi atturībnieks, nebija viegli – par tevi ne tikai smējās, bet pat uzskatīja par traku," atceras Engelena Krūmiņa. Šodien situācija ir mainījusies uz labo pusi – ja kāds nedzer, par viņu vairs nebrīnās. "Drīzāk ir tā, ka nedzert – tas ir stilīgi!" viņa saka un stāsta, ka federācijas biedriem nav aizliegts iet atpūsties un izklaidēties uz klubiem un dejot ballītēs. "Mēs parasti ejam visi kopā – lai ir savs tusiņš. Un interesanti ir novērot, kā mūsu puiši dzer sulas, bet viņu meitenes – konjaku. Var jau būt, ka kāda tai brīdī nejūtas īpaši labi, un tad tā ir laba audzināšanas stunda."

"Mācīt mēs nevienu netaisāmies, vien stāstām, kāpēc paši to darām. Un ceram, ka pārējie jaunieši aizdomāsies: ja pie viņiem ir tik forši, tad kāpēc es tur vēl neesmu... Manuprāt, visas šīs akcijas nostrādā vairāk zemapziņā nekā apziņā – jo, līdzko tu viņus sāc mācīt, viņiem kļūst gara seja, viņi izliekas, ka tevi uzklausa, pat smaida un māj ar galvu, un noteikti domā: kaut viņa ātrāk beigtu...."

Engelena Krūmiņa atceras, ka, dibinot Jaunatnes atturības federāciju, tika konsekventi nolemts: nekādas runas par dzeršanas vai narkotiku kaitīgumu! Es vienkārši nedzeru, un tas ir mans dzīves stils – viņi sabiedrībai sevi pieteica ar šādu devīzi. "Protams, pirms sākt darboties šai organizācijā, es arī kādu gadu domāju: kā tas tagad būs, ka es uz Jaungadu nedzeršu šampanieti... Un izdomāju: vienkārši nedzeršu un viss, arī bez šampanieša var iztikt! Un, kad man pēc tam dzimšanas dienā uzdāvināja šampanieti, es teicu: "Fantastiski! Es šampanietī mazgāšu kājas!" Jā, jā, tas ļoti labi noder kāju mazgāšanai, pamēģiniet..." viņa smaida.

Engelena Krūmiņa arī pati labprāt sēžas uz velosipēda un kopā ar jauniešiem piedalās pašas rīkotajās akcijās. "Es braucu tikai pa maziem ceļiem, kur ir droši, bet pa šosejām un lielajiem ceļiem es esmu tas cilvēks, kurš sēž mašīnā aizmugurē un skatās, lai jaunieši ievēro ceļu satiksmes noteikumus: lai nebrauc pa pāriem, lai brauc gar ceļa malu. Es esmu tas, kas uz viņiem rājas – jo man ir laba balss," viņa smej.

Ikdienā gan viņa ar velosipēdu nepārvietojas – jo nejūtas ar mašīnām draugos. "Pa pilsētu es baidos. Es arī ar mašīnu nebraucu. Varbūt, ja brauktu ar mašīnu, tas būtu citādi. Tāpēc šai akcijā es būšu servisa cilvēks, kas skatīsies, lai viss būtu kartībā – lai visi sveiki un veseli nokļūtu galā un tādi paši atbrauktu arī atpakaļ."

Velo akcijas organizatore vēl piebilst: "Ja arī tu vēlies piedalīties akcijā, tev ir 15 līdz 18 gadi, savs ritenis, ķivere un velosipēda vadīšanas tiesības (jauniešiem pēc 18 gadiem velosipēda vadīšanas tiesības nav nepieciešamas), zvani (tālr. 7702151) un piesakies!"

***

Engelena Krūmiņa

- Jaunatnes darbinieks

- Dzimusi 1953. gada 10. maijā

Madonā

- Izglītība: Rīgas Pedagoģiskā skola; Kultūras darbinieku tehnikums; J. Vītola Latvijas Valsts Mūzikas akadēmijas kultūrizglītības darba nodaļa (svētku organizatorerežisore, bakalaurs, 1988-1992);

LU Ekonomikas fakultātes kursi Grāmatvedības organizācija Latvijas Republikā (1996–1997); Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola Attīstība (1999–2001)

- Darba pieredze: Latvijas Bērnu un jaunatnes atturības federācija (JAF) (projektu vadītāja, no 2000. gada); AOA IOGT Latvija prezidente (no 2003. gada); Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvalde (galvenā speciāliste, no 2000. gada); AOA IOGT Latvija Ielas bērnu dienas centrā Baltais zvirbulis – sociālais darbinieks, no 2006. gada)

- Divi dēli: Ričards (27) un Heinrihs (29)

Velo akcijas Rullē zaļi maršruts

28. jūnijā

Rīga–Majori–Dubulti, pa velo celiņu no Imantas

29. jūnijā

Majori–Klapkalnciems–Engures šoseja–Tukums–Kandava

30. jūnijā

Kandava–Kuldīga–Turtava–Vigales ezers

1. jūlijā

Turtava–Aizpute–Grobiņa–Liepāja

 

Ar ideju pret latvāņiem

Gunta Tabore,  NRA  06/26/07    Uzbūvē koka velosipēdu, atbrīvo senču zemi, priecājas par izgudrotāju šovu..

"Viens otrs domā – kāpēc vajag pievērsties tādiem sīkumiem, interneta komentāros raksta, ka es neko jaunu neesmu izgudrojis. Taču es domāju, ka arī tas velosipēds ir jāpapildina. Paskatieties, kāds tas bija sākotnēji un cik modernizēts tagad," saka Juris Špīlbergs, kurš savu ideju, latvāņu apkarošanas metodi, iesniedzis LNT un GE Money kopīgajam projektam Latvijas ideja.

Ar latvāņiem tuvāk iepazinies, kad sācis apstrādāt savu mantoto zemīti Madonas rajona Indrānu pagastā. Indīgie lapaiņi tur auguši pushektāra platībā, kā precizējot saka Juris Špīlbergs – divi, pat trīs uz kvadrātmetru. Tā bija daļa no Līdumniekiem, no tēva zemes, ko mantojis, bija iecerējis tur audzēt mežu, iestādīt bērzus, taču traucēja latvāņi. Uzmācīgā nezāle ar parasto pļaušanu nebija iznīdējama. "Cīnījos kā mācēju, taču – jo vairāk pļauj, jo vairāk nāk virsū." Tad sācis prātot par citām metodēm, atcerējies par sāli, ko senāk lietojuši nezāļu apkarošanā. "Bija iespējams iegādāties tehnisko sāli, tas ir lētāks, tikai 26 lati tonnā, turklāt vārāmo sāli būtu grēks pa zemi bārstīt." Apstrādājis latvāņu audzi pavasarī un rudenī, kamēr sēklas vēl nav nogatavojušās, līdz trešajā gadā noticis neticamais – latvāņi vairs nav virs zemes rādījušies.

Taču metode nenozīmē, ka ieiet laukā un bārsta sāli kā graudus sējot. Izgudrotājs rīkojas ļoti rūpīgi – vispirms latvāņi jānogriež. Procesam izmanto lāpstu, kārtīgi noasinātu instrumentu, ar griezienu lielo lakstu nogriež līdz pašai zemei. "Tad atklājas sakne, rozete, tā mēdz būt pat 10 centimetru resnumā. Tad ņemu sāls spainīti un ķelli, eju un beru sāli uz katras rozetes. Tas prasa pacietību un rūpīgu darbu," uzsver izgudrotājs.

Pagaidām gan neesot atbildes no speciālistiem, kā sāls ietekmē apkārtējo vidi, taču Špīlberga kunga pieredze rāda, ka apstrādātā zemīte nav izdegusi, tur aug gan stiebrzāles, gan gārsenes un arī iestādītie bērzi nenīkuļo.

"Es sapratu, ka mans izgudrojums ir svarīgs, ka var noderēt vēl kādam. Esmu izplatījis savu metodi kaimiņu pagastos, tikai nezinu, vai kāds to izmantojis. Ir taču valdības aicinājums – Latviju bez latvāņiem, iznāk, ka es ar savu ideju tam atsaucos," teic Juris Špīlbergs.

Skaitļi vēsta, ka latvānis iekarojis jau vairāk nekā 22 000 hektāru Latvijas zemes. Eksistē valstiska programma, latvāņu izplatības monitorings, paredzēti pat naudas sodi par šīs nezāles ierobežošanas pasākumu neveikšanu.

LNT projektam un raidījumam Latvijas ideja. Nauda seko idejai Juris Špīlbergs pieteicies savu bērnu mudināts. "Es atbalstu šādus šovus. Vienmēr bijuši šovi māksliniekiem, mūziķiem, pat zemniekiem, bet tehniķiem izgudrotājiem vēl nebija. Ļoti labi, ka tāds ir, jo cilvēki var ieraudzīt, ka Latvijā netrūkst tehnisku prātu," prāto Juris Špīlbergs.

Vispirms viņš oficiāli reģistrējis savu ideju, kas zinātniski saucas – Latvāņu apkarošanas paņēmiens, pielietojot kombinēto metodi, tas notika pagājušajā gadā. "Izņēmu patentu ne tikai tādēļ, lai aizsargātu savu ideju, bet arī lai citi par to uzzinātu. Taču vispirms bija jāatrod pareizās durvis, tas nebija viegli. Man palīdzēja Rūdolfs Drevinskis, arī izgudrotājs, kurš piedalījās LNT raidījumā. Izlasīju par viņu, sameklēju telefonu. Viņš uzreiz tā sparīgi – šaujies iekšā Patentu valdē, izstāstīja, kur jāiet. Pirms tam es biju Patentu bibliotēkā, ieraudzīju tos kalnus ar literatūru, biju šausmās, kā lai to visu izlasu," atceras enerģiskais vīrs.

Lai arī mūža aicinājums bija radiomehānika, mūža lielāko daļu Juris Špīlbergs nostrādājis Ogres trikotāžas kombinātā par ražošanas procesa automatizācijas speciālistu. "Racionalizācija bija mana galvenā nodarbošanās. Man vienmēr paticis idejas bīdīt. Viena ideja, kuru tolaik izstrādājām kopā ar kolēģi, pat bija ar izgudrojuma nozīmi, tā skāra tehnoloģisko procesu automatizāciju vilnas pirmapstrādē. Sūtījām izgudrojumu Maskavai, taču, tā kā tur vairākas reizes neapstiprināja, likāmies mierā."

Pozitīvi nemierīgs viņš ir joprojām. Izteicis vairākus priekšlikumus sadzīves uzlabošanai Ogres pilsētā – par mašīnu novietošanu, par atpūtas zonas organizēšanu. Uzjautāts, vai kaut ko izgudrojis arī bērnībā, sirmais vīrs sāk smieties. Kad viņam bija aptuveni desmit gadu, uzbūvējis koka velosipēdu. Tādu iespaidīgu veidojumu ar koka ripām riteņu vietā. "Mēs bijām pieci brāļi, divas māsas, un es tur čakli strādāju pa malkas šķūnīti. Ripuļus nozāģēju no baļķa, no dēlīša uztaisīju priekšējo dakšu, bija stūre, pedāļi un dēļa sēdeklis, viss kā nākas. Es sēdēju virsū, brāļi mani stūma, tā bija visa braukšana."

***

Juris Aleksandrs Špīlbergs

- Dzimis 1938. gada 2. februārī Lubānā Aiviekstes krastos

- Pirmā specialitāte – mēbeļu galdnieks, beidzis Cēsu arodskolu

- Apguvis radiomehāniķa specialitāti, sācis studijas Ļeņingradas elektrotehniskajā sakaru institūtā. "Tas bija mans aicinājums."

- Piecus gadus strādājis Cesvaines Radio un televīzijas stacijā par radiomehāniķi

- 30 gadu strādājis Ogres trikotāžas kombinātā

- Strādā par apsargu sociālajā mājā Rīgā

- Vaļasprieki – mežaudzēšana un būvniecība

- Precējies, ir divi bērni un divi mazbērni

***

Jānis Ķirpītis, LNT raidījuma Latvijas ideja producenta asistents:

– LNT projekts Latvijas ideja jau gatavo otro radījumu, kuru plānots translēt LNT ēterā 1. septembrī. Arvien sagaidām un saņemam idejas no Latvijas izgudrotājiem un radošiem cilvēkiem. Priecē saņemto ideju daudzveidība, jo pienāk aktuālas idejas. Tādas kā Špīlberga ideja par latvāņu apkarošanas metodi vai arī ideja par jauniem, saliekamiem skuteriem, kurus darbina uzlādējami elektromotori. Nesen saņēmām ideju, kurā vēstīts par jauna veida elektrospuldzi, tās prototips dod gaismu ar mazāku enerģijas patēriņu. Tas rada pārliecību, ka mums Latvijā ir radoši cilvēki, kuriem pietiek drosmes un uzcītības realizēt savas idejas!

 

Rīgā trūkst 234 pedagogu

DELFI  06/26/07    Rīgas pašvaldības pakļautībā esošajās izglītības iestādēs patlaban trūkst 234 pedagogu. Pēc skolu direktoru stāstītā, īpaši vajadzīgi eksakto priekšmetu, piemēram, fizikas, skolotāji.

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" vēsta, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība raizējas, ka ar katru gadu aizvien vairāk jūtams pedagogu trūkums.

"Pedagogu trūkums ir ļoti jūtams. Esošajiem ir pārāk liela slodze, un līdz ar to cieš kvalitāte," teic Natālijas Draudziņas ģimnāzijas direktors Māris Sika. Viņa vadītajai mācību iestādei trūkst matemātikas un dabaszinātņu, sevišķi fizikas skolotāju un šajā vasarā jāatrod trīs pedagogi. "Trūka piecu, divus kadrus izdevās atrast," piebilst Sika.

Eksakto priekšmetu skolotāju trūkums nav tikai Rīgas problēma, piemēram, arī Viesītes vidusskolā nepieciešami fizikas skolotāji un ne mazāk vajadzīgi arī angļu valodas un vēstures pedagogi. Kā uzsver skolas direktors Andris Baldunčiks, laukos tā ir vēl lielāka problēma nekā Rīgā. "Mūsu skolas pedagogu vidējais vecums ir virs 45 gadiem. Sanāk, ka jāizdzīvo no pensionāriem, jo jaunie skolotāji strādāt nenāk," sūkstās direktors. Arī Sika uzsver, ka "novecošanās notiek ļoti strauji", un lēš, ka 15 gadu laikā, kurus viņš pavadījis direktora krēslā, skolotāju vidējais vecums pieaudzis par 15 gadiem.

"Izglītības sistēma ir specifiska ar to, ka nav sagraujama īsā laikā, bet nav arī momentā atjaunojama. Rezultāts būtu redzams laika gaitā un izpaustos kā jauno pedagogu pieplūdums skolās," spriež Sika.

Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolas direktors Juris Šmits visai skeptiski norāda, ka "jaunos iemānīt skolā ir bezceris" un, pēc viņa domām, līdzēt varētu virkne sociālo labumu, piemēram, labākas apdrošināšanas polises, atviegloti kredītu nosacījumi, kā arī regulāras pieredzes apmaiņas iespējas, kas palīdzētu paaugstināt pedagogu profesionalitāti. "Algu jautājums jau arī nav mazsvarīgs. Jo, piemēram, studējot fiziku, iemāca domāt tik plaši un sistēmiski, ka cilvēki vienkārši neiet strādāt uz skolu, jo redz citur iespējas sevi realizēt un adekvāti nopelnīt," situāciju skaidro Šmits.

"Tā kā pašlaik izvirzījies jautājums par pedagogu darba samaksu, tad izveidojies priekšstats, ka tas ir vienīgais faktors, kāpēc no skolām iet prom pedagogi un jaunie speciālisti, kuri ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību, meklē citu darbu. Jautājums ir krietni komplicētāks," uzsver psiholoģijas maģistre un lektore Dace Bērziņa. Viņas skatījumā vislielākā izglītības problēma ir tā, ka pat amatpersonu un speciālistu vidū nav īstas izpratnes par cēloņu un seku sakarībām. "Jautājums – kāpēc jaunie skolotāji nenāk strādāt uz skolu? – prasa vispusīgu situācijas izpratni. Pirmām kārtām tas jāskata cilvēka neapzināto profesijas izvēles motīvu kontekstā un iespējās tos realizēt. Taču, nākot strādāt uz skolu, pašreizējā situācijā nav iespējams realizēt gandrīz nevienu no skolotāja profesijas izvēles būtiskākajiem emocionālajiem, neapzinātajiem motīviem. Ja jaunam cilvēkam kā dominējošais motīvs ir: būt vajadzīgam, noderīgam, palīdzēt bērnam augt, tad viņš ļoti ātri – trīs līdz piecos gados – var nonākt profesionālās izdegšanas riska grupā," skaidro Bērziņa.

 

Pedagogu trūkst visā Latvijā

NRA   06/26/07    Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība raizējas, ka ar katru gadu aizvien vairāk jūtams pedagogu trūkums. Pēc skolu direktoru stāstītā, īpaši vajadzīgi eksakto priekšmetu, piemēram, fizikas, skolotāji, un, kā liecina Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sniegtā informācija, Rīgas pašvaldības pakļautībā esošajās izglītības iestādēs patlaban trūkst 234 pedagogu.

"Pedagogu trūkums ir ļoti jūtams. Esošajiem ir pārāk liela slodze, un līdz ar to cieš kvalitāte," teic Natālijas Draudziņas ģimnāzijas direktors Māris Sika. Viņa vadītajai mācību iestādei trūkst matemātikas un dabaszinātņu, sevišķi fizikas skolotāju un šajā vasarā jāatrod trīs pedagogi. "Trūka piecu, divus kadrus izdevās atrast," piebilst M. Sika.

Eksakto priekšmetu skolotāju trūkums nav tikai Rīgas problēma, piemēram, arī Viesītes vidusskolā nepieciešami fizikas skolotāji un ne mazāk vajadzīgi arī angļu valodas un vēstures pedagogi. Kā uzsver skolas direktors Andris Baldunčiks, laukos tā ir vēl lielāka problēma nekā Rīgā. "Mūsu skolas pedagogu vidējais vecums ir virs 45 gadiem. Sanāk, ka jāizdzīvo no pensionāriem, jo jaunie skolotāji strādāt nenāk," sūkstās direktors. Arī M. Sika uzsver, ka "novecošanās notiek ļoti strauji", un lēš, ka 15 gadu laikā, kurus viņš pavadījis direktora krēslā, skolotāju vidējais vecums pieaudzis par 15 gadiem.

"Izglītības sistēma ir specifiska ar to, ka nav sagraujama īsā laikā, bet nav arī momentā atjaunojama. Rezultāts būtu redzams laika gaitā un izpaustos kā jauno pedagogu pieplūdums skolās," spriež M. Sika.

Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskolas direktors Juris Šmits visai skeptiski norāda, ka "jaunos iemānīt skolā ir bezceris" un, pēc viņa domām, līdzēt varētu virkne sociālo labumu, piemēram, labākas apdrošināšanas polises, atviegloti kredītu nosacījumi, kā arī regulāras pieredzes apmaiņas iespējas, kas palīdzētu paaugstināt pedagogu profesionalitāti. "Algu jautājums jau arī nav mazsvarīgs. Jo, piemēram, studējot fiziku, iemāca domāt tik plaši un sistēmiski, ka cilvēki vienkārši neiet strādāt uz skolu, jo redz citur iespējas sevi realizēt un adekvāti nopelnīt," situāciju skaidro J. Šmits.

"Tā kā pašlaik izvirzījies jautājums par pedagogu darba samaksu, tad izveidojies priekšstats, ka tas ir vienīgais faktors, kāpēc no skolām iet prom pedagogi un jaunie speciālisti, kuri ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību, meklē citu darbu. Jautājums ir krietni komplicētāks," uzsver psiholoģijas maģistre un lektore Dace Bērziņa. Viņas skatījumā vislielākā izglītības problēma ir tā, ka pat amatpersonu un speciālistu vidū nav īstas izpratnes par cēloņu un seku sakarībām. "Jautājums – kāpēc jaunie skolotāji nenāk strādāt uz skolu? – prasa vispusīgu situācijas izpratni. Pirmām kārtām tas jāskata cilvēka neapzināto profesijas izvēles motīvu kontekstā un iespējās tos realizēt. Taču, nākot strādāt uz skolu, pašreizējā situācijā nav iespējams realizēt gandrīz nevienu no skolotāja profesijas izvēles būtiskākajiem emocionālajiem, neapzinātajiem motīviem. Ja jaunam cilvēkam kā dominējošais motīvs ir: būt vajadzīgam, noderīgam, palīdzēt bērnam augt, tad viņš ļoti ātri – trīs līdz piecos gados – var nonākt profesionālās izdegšanas riska grupā," skaidro D. Bērziņa.

 

Diskutēs par iespējām Izglītības likumā iekļaut vecāku maksājumus skolās

LETA  06/26/07    Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz papildināt to personu loku, kurām ir tiesības uz izglītību Latvijā.

Valdības sēdē ministri diskutēja par iespējām Izglītības likumā iekļaut vecāku maksājumus skolās. Plānots, ka par šo jautājumu sarunas tiks turpinātas līdz likuma izskatīšanai Saeimā.

Kā skaidroja premjers Aigars Kalvītis (TP), patlaban likumos nav atrunāti tie maksājumi, kurus vecāki izdara skolās, piemēram, par klašu remontu. Lai neizveidotos līdzīga situācija kā ar ārstu "pateicībām", šis jautājums būtu jāatrisina.

Līdz ar to Izglītības likumā tiks noteiktas vecāku iespējas ar maksājumiem piedalīties, piemēram, klašu labiekārtošanā.

Izglītības likuma grozījumi garantē vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību tādām personām, kurām ir tiesības likumīgi uzturēties Latvijā.

Neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības, nodarbošanās un dzīvesvietas iegūt izglītību Latvijā varēs arī nepilngadīgs patvēruma meklētājs, bēglis vai alternatīvā statusa saņēmējs, kā arī šāda statusa cilvēku nepilngadīgie bērni.

Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību dibinātā izglītības iestādē šādām personām segs no valsts vai pašvaldību budžeta. Privātā vispārējās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Vidējās pakāpes profesionālās izglītības programmās valsts un pašvaldība segs maksu par izglītības ieguvi attiecīgās ministrijas vai pašvaldības noteiktam audzēkņu skaitam, bet pārējām audzēkņu vietām izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi. Šis nosacījums attieksies arī uz minētajām personu grupām.

Līdzīgi nosacījumi ir arī augstākās izglītības programmās. Arī patvēruma meklētāji, bēgļi vai alternatīvā statusa saņēmēji varēs pretendēt uz studējošā valsts kredītu.

Par grozījumiem Izglītības likumā vēl jālemj Saeimai.

 

Andrim Caunem – 70

Richards Treijs,  NRA  06/27/07    Viņam nav ne prestižas automašīnas, ne moderna mobilā telefona. Trūkst arī vasarnīcas. Ne tāpēc, ka nepietiktu naudas vai būtu skopulis. Vienkārši tāds cilvēks. Viņš nav ne mednieks, ne makšķernieks. Viņa vienīgais lielais vaļasprieks ir atklātņu kolekcionēšana. To sakrāts ap 30 000 par dažādiem Latvijas 19. un 20. gs. vēstures jautājumiem. Filokartists nesēž uz tām kā suns uz siena kaudzes, bet regulāri ar saviem komentāriem publicē Latvijas Vēstures institūta žurnālā, taču nereklamējas TV šovos.

Bet viņš ir Zinātnieks. Jā, jā, ar lielo burtu. Turklāt arī zinātniskā darba organizētājs un vadītājs. Turklāt arī habilitētais doktors, profesors un akadēmiķis.

Pārdaugavas puika interesējās par šo zinātnes nozari jau agrā jaunībā. Taču, tā kā viņa tēvs gleznotājs Voldemārs Caune (1901–1975) bija spiests kalpot latviešu leģionā, ģimenē radās šaubas par iespējām studēt vēsturi padomju augstskolā, tāpēc Andris devās uz Mālpils hidromeliorācijas tehnikumu. Tur varēja saņemt arī stipendiju, kurai smagajā pēckara laikā tāpat bija sava nozīme. Sekoja studijas tādā pašā fakultātē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un darbs desmit gadu garumā par inženieru grupas vadītāju Zinātniskās restaurācijas projektu birojā. Tikai 1969. gadā izdevās pabeigt vēstures studijas neklātienē LVU. No šā laika Andris Caune strādā arī akadēmiskajā Vēstures institūtā, kā saka, no vienkārša ierindnieka izaugot līdz šīs cienījamās iestādes direktoram (1996–2002).

Šai ļoti vajadzīgajai un interesantajai zinātnes nozarei Andris Caune atdevis gandrīz 40 gadu. Tie galvenokārt noritējuši viņa jaunības un brieduma pilsētā Rīgā. Tās arheoloģiskās ekspedīcijas vadību Andris Caune pārņēma jau 1970. gadā. Līdz 1997. gadam tika pētīti 40 objekti Vecrīgā, izrakumos noskaidrota pilsētas senākā apbūve, iegūti nozīmīgi dati par Rīgas pirmsākumiem un pilsētnieku kultūru. Kā norāda Andra Caunes kolēģis akadēmiķis Ēvalds Mugurēvičs, viņa arheoloģisko pētījumu vērtību izceļ vēl tas, ka šīs dienas gaviļnieks, būdams zinātnieks ar augstāko izglītību kā tehniskajās, tā humanitārajās nozarēs, spēj uzrakstīt augstvērtīgus darbus, veiksmīgi sintezējot dažādus atšķirīgus zinātnes virzienus.

Par Latvijas arheoloģijas un citiem mūsu tautas vēstures jautājumiem Andris Caune ir publicējis vairāk nekā 600 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu kā latviešu, tā citās valodās, kā Rīgā, tā daudzās ārvalstu pilsētās. Ar teorētiskiem, metodoloģiskiem un konkrētiem pragmatiskiem referātiem viņš ne vienu vien reizi uzstājies konferencēs Vācijā, Somijā, Polijā, Skandināvijas valstīs, Krievijā un citās zemēs. Ne jau gadījuma pēc akadēmiķis ir Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas īstenais loceklis, Baltijas vēstures komisijas korespondētājbiedrs (Vācija), Vācu piļu pētnieku biedrības Vartburgā biedrs (Vācija). Andris Caune ir pirmais Latvijas zinātnieks, kas 1994. gadā par Rīgas senākās vēstures pētījumiem apbalvots ar Baltijas Asamblejas zinātnes prēmiju.

Spalva viņam patiešām kalpo labi. To rāda ne tikai daudzie raksti, bet arī ap desmit grāmatu par Rīgas arheoloģiju un Latvijas viduslaiku pilīm. Godinot akadēmiķi, šodien – 27. jūnijā – atvērs viņa jaunāko grāmatu Pētījumi Rīgas arheoloģijā. Šajā gandrīz 600 lappušu lielajā, greznajā un mākslinieciski lieliski noformētajā izdevumā ievietoti vairāk nekā 30 Andra Caunes iepriekšējo triju gadu desmitu rakstu, kas bija iespiesti zinātniskos žurnālos un krājumos, un arī tad, protams, ne visi. Daļa no tiem publicēta ar nelielām izmaiņām. Pētījumi fundamentālajā foliantā grupēti piecās apakšnodaļās: Rīgas pirmsākumi, Rīgas upes osta un kuģu atradumi tajā, celtniecība viduslaiku Rīgā, pirmskristīgā laika apbedījumi pilsētā, izrakumu atradumi un senlietas. To kvintesence atrodama autora jaunrakstā Rīgas arheoloģiskā izpēte kā viens no letonikas avotiem. Tikai pirmais teikums no tā: "Rīgas arheoloģija pēta ne vien pilsētas vēstures pirmsākumus, par kuriem rakstīto vēstures avotu ziņas ir trūcīgas, bet arī vēlākos periodus līdz pat 18. gadsimtam. Tā ir pilsētnieku materiālā kultūra, viduslaiku pilsētas topogrāfija, būvvēsture u.c. līdzīgi jautājumi. Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par Latvijas, arī Rīgas vēstures kādu neskaidru problēmu, ir jāizmanto dotumi no dažādām letonikas nozarēm."

1998. gadā pieredzējušajam pētniekam un administratoram uzticēja atbildīgu darbu – vadīt Valsts prezidenta Vēstures komisiju. Tās uzdevums ir pētīt sarežģītos Latvijas vēstures 20. gs. vidus un otrās puses gadus, par kuriem joprojām jādiskutē ar padomju un krievu kolēģiem, kam Baltijas valstu okupācija 1940. gadā parasti ir tabu. Komisijā strādā zinošākie Latvijas jaunāko laiku historiogrāfijas speciālisti, arī vairāki ārzemju lietpratēji. Tā nepilnu desmit gadu laikā izdevusi 20 (!) apjomīgus rakstu sējumus, kuros sakopoti kā zinātnisku konferenču materiāli, tā oriģinālpētījumi. Un visu šo grāmatu atbildīgais redaktors ir A. Caune! Viņš zināja teikt, ka jau šoruden interesenti saņems 21. sējumu.

Šī sērija ir unikāls notikums Latvijas vēstures literatūrā un latviešu grāmatniecības vēsturē. V. Vīķes-Freibergas vērtējumā bez Vēsturnieku komisijas nav iedomājama Latvijas 20. gs. vēstures pētniecība.

Tā, lūk, pavisam īsi runājot, Latvijas vēstures druvas kopšanā, vispirms, protams, arheoloģijas laukā ir strādājis akadēmiķis Andris Caune. Daudzpusīgi, radoši un atbildīgi. Lai jauni panākumi Tev, Andri, nākamajos mūža gados! Daudzajiem sveicējiem un gratulētājiem šodien pievienojas arī šo rindu autors.

 

Kalvītis: Rivžai jāpaliek amatā

DELFI  06/27/07    Izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai jāpaliek savā amatā, trešdien no rīta telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Premjers pārliecināts, ka ministres nomaiņa tikai šķels sistēmu un traucēs izglītības jomas attīstīšanu. "Ministrei ir jāturpina darbs," pārliecināts Kalvītis.

Vērtējot ministres darbu, Kalvītis uzskata, ka viņas vadībā paveiktas daudzas svarīgas lietas un Rivžai jāturpina iesāktie darbi.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcija iesniedza lūgumu 4.jūlijā sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju, lai izteiktu neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (ZZS). Opozīcijas partijas uzskata, ka Rivžai nav izdevies sakārtot izglītības jomā esošās problēmas.

 

Solītās brīvpusdienas skolēniem tomēr netiks

TVNET/LETA  06/28/07    Ņemot vērā inflācijas samazināšanas plānu, brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem šogad, visticamāk, netiks nodrošinātas. Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM) iepriekš bija plānojusi šā gada budžeta grozījumos brīvpusdienu nodrošināšanai no 1.septembra līdz 31.decembrim prasīt 4 885 516 latus.

Bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika (LPP) biroja vadītājs Viesturs Kleinbergs aģentūrai LETA atzina, ka ir maz cerību rast šādu summu šā gada budžeta grozījumos, tādēļ ministrija nākamā gada budžetā prasīs gandrīz 12 miljonus latu brīvpusdienu nodrošināšanai.

Piešķirtā summa tiks atvēlēta pašvaldībām, kas to attiecīgi sadalīs skolām. Neizlietotā nauda skolām būs jāieskaita atpakaļ valsts budžetā, skaidroja Kleinbergs.

Kā ziņots, vienas pusdienas izmaksās 80 santīmus. Viena skolēna nodrošināšana ar brīvpusdienām gadā izmaksās aptuveni 122 latus, liecina aprēķini.

BĢLM ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz, ka pašvaldības, saņemot mērķdotāciju, sniedz pārskatu par izlietotajiem līdzekļiem brīvpusdienu nodrošināšanā.

Tāpat sadarbībā ar Veselības ministriju ir izstrādāti pusdienu kvalitātes kritēriji, kas paredz, ka brīvpusdienu ēdienā jābūt iekļautiem saliktajiem ogļhidrātiem. Pusdienās jāiekļauj kartupeļi, griķi, putraimi, rīsi. Kritērijos norādīts, ka ēdienreizē nedrīkst piedāvāt kartupeļus "frī".

Ēdienā jāiekļauj dārzeņi, augļi, liesa gaļa, putnu gaļa, piens, skābpiena produkti. Salātus paredzēts gatavot augu eļļā vai krējumā, bet nedrīkst izmantot majonēzi vai kečupu.

Tāpat kvalitātes kritēriji paredz, ka sāls daudzums ēdienā nevar pārsniegt 1,25 gramus uz 100 gramiem produktu.

Kā ziņots, Nacionālajā attīstības plānā ir ietverta apņemšanās mazināt sociālo atstumtību ģimenēm ar bērniem. Statistika liecina, ka ģimenēs ar bērniem ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir ievērojami mazāki nekā ģimenēs bez bērniem. Tā, piemēram, 2005.gadā ģimenē ar trīs un vairāk bērniem vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli bija 61,71 lats.

Baštiks uzskata, ka brīvpusdienas sākumskolas audzēkņiem ir tas valsts atbalsts, kas pilnībā atbilst Nacionālā attīstības plāna mērķim - uzlabot sociālo drošību un dzīves apstākļus ģimenēm ar bērniem, atbalstot ģimenes bērnu audzināšanā atbilstoši bērnu vecumam un vajadzībām.

Brīvpusdienas ir efektīvs veids, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem, nepiešķirot naudu tiešā veidā un nepieļaujot līdzekļu nelietderīgas izlietošanas risku, bet novirzot to nepastarpināti bērnu vajadzībām. Brīvpusdienu piešķiršana mazinātu sociālekonomisko nevienlīdzību, kas atsaucas arī uz uztura jautājumiem, vienlaikus bērni arī tiktu nodrošināti ar veselīgām, siltām pusdienām, tādējādi tiktu mazināts risks skolēniem iegūt gremošanas sistēmas un vielmaiņas slimības.

Latvijā gada laikā aptuveni 8600 bērnu ārstējas stacionāros ar gremošanas un vielmaiņas traucējumiem, savukārt 52% bērnu saņem nepietiekamu uzturu, stāstīja Kleinbergs.

 

Šogad būs straujš zinātņu doktoru skaita pieaugums

Vita Dreijere,  Diena  06/29/07    Patiešām negaidīti. Tas ir liels un patīkams pārsteigums. Tā zinātņu doktora disertāciju pieteikumu skaita straujo pieaugumu komentē Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Ja pērn tika sagatavoti aptuveni 100 zinātņu doktori, tad šogad jau pirmajā pusgadā ir izskatītas pirmās 100 aizstāvēšanai virzītās disertācijas. Prognozējams, ka visa gada laikā tiks sagatavoti aptuveni divreiz vairāk doktoru nekā pērn, kas kaut nedaudz palīdzēs paātrināt augstskolu zinātniskā personāla atjaunošanos.

J.Ekmanis norāda, ka šim rezultātam vēl neesot rasts skaidrojums, taču, visticamāk, esot līdzējusi virkne pasākumu, kas veikti, lai mudinātu cilvēkus iegūt arī doktora grādu. Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Jānis Čakste uzskata, ka doktoru skaita pieaugums varētu būt skaidrojams ar pēdējos pāris gados doktorantūrā ieguldītajiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, kas paredzēti stipendijām, komandējumiem uz zinātniskajām konferencēm un pētniecībai, piemēram, reaģentu iegādei. "Visu laiku gaidījām iznākumu, bet pagājušajā gadā doktoru skaits pat vēl samazinājās," stāsta J.Čakste. Ja iepriekš no doktorantūras studentiem disertāciju aizstāvēja tikai niecīga daļa, tad, lai saņemtu stipendiju, viņiem tika izvirzīts nosacījums — jāpabeidz studijas. Tāpat doktoru skaita pieaugums varētu būt saistāms ar zinātnes finansējuma palielinājumu. "Cilvēki ir sapratuši, ka, ja esi doktors un strādā zinātnē, vari arī nopelnīt," saka J.Čakste.

Taču, lai arī šogad savu disertāciju varētu aizstāvēt aptuveni 200 cilvēku, ar to nav gana pat lai notiktu augstskolu zinātniskā personāla atjaunotne, kam būtu vajadzīgs sagatavot vismaz 300 doktorus gadā. Savukārt, lai panāktu zinātnes attīstību, esot jāsagatavo 500 doktoru gadā. Nākamajos septiņos gados doktoru stipendijām, komandējumiem un pētniecības izdevumiem kopumā tiks atvēlēti ES līdzekļi aptuveni 54 miljonu latu apmērā.

 

Viedoklis: Aprēķina taktika

Anita Daukšte,  NRA  06/29/07    Nākamnedēļ Saeima ir plānojusi ārkārtas sēdē izskatīt neuzticības pieprasījumu izglītības ministrei Baibai Rivžai.

Varētu jau nepievērsties lieki kārtējam opozīcijas ierosinājumam, kurš, visticamāk, atbalstu koalīcijā negūs, un līdz ar to Baiba Rivža amatā paliks. Bet šis demisijas pieprasījums tomēr, skatīts ārpus trīceklīgās un tricinātās politiskās situācijas konteksta, izskatās labs iemesls, lai izanalizētu Izglītības ministrijas darbu un līdz ar to arī visas valdības darbu izglītības nozares kontekstā.

Jaunā laika iniciatīva rosināt neuzticības izteikšanu tieši izglītības ministrei ir lielisks aprēķins no politiskās taktikas viedokļa. Tas ļauj kļūt šūmīgākiem nule nedaudz vasaras brīvdienās pieklusušajiem skolotājiem, kuri vēl tikko prasīja inflācijas saēsto algu palielināšanu un kuri, lielos vilcienos ņemot, izcīnīja solījumu veidā labi ja pusi no prasītā. Starp citu, pateicoties nevis Rivžai, bet gan Tautas partijas pārstāvjiem Aigaram Kalvītim un Oskaram Spurdziņam, kuru striktie "naudas nav" bija dzirdami teju agrāk, nekā kāds skolotāju pārstāvis vispār paspēja atvērt muti. No JL viedokļa raugoties, ar skolotāju sociālās un politiskās aktivitātes uzjundīšanu vajag nodarboties arī nākamnedēļ paredzētā referenduma sakarā, jo kurš tad, ja ne skolotāji, ir arī cītīgākie un politiski atbildīgākie vēlētāji.

Taču aprēķins ar demisijas pieprasīšanu Rivžai nenoliedzami ir arī cits – JL labi zina, ka izglītības joma ir Tautas partijas ilgu piepildījums. Ja starp JL un TP ir iespējama kāda vienošanās, tad šī vienošanās noteikti skartu Zaļo un zemnieku savienības pārstāves Baibas Rivžas aizvākšanu no šā amata, ļaujot tajā iesēsties kādam TP pārstāvim. Pēkšņi parādījusies vaimanāšana par Eiropas Savienības līdzekļu nepiesaisti izglītībai no TP puses laikam gan ir diezgan krietna liekuļošana, jo droši vien saprotams, ka pusmiljarda latu dalīšana būs krietni patīkams pasākums politiķim, kuram šāda iespēja radīsies. Un kuram gan to negribētos darīt Rivžas vietā, īpaši, ja tāda partijas pārziņā ir arī Finanšu ministrija.

Izglītības ministrija nenoliedzami ir bijusi pievilcīgs partiju konkurences avots, taču ne jau tāpēc, ka kāds ļoti vēlētos barot izsalkušās skolotāju mutes vai risināt pedagogu trūkuma problēmas Latvijas skolās. Nesenie skandāli ar IZM īpašumiem labi parāda tās pievilcības avotu – nekustamie īpašumi, kas vēl trīs gadus būs IZM pārziņā, pēc tam tiks nodoti Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā. Taču īpašumu jomā IZM nu jau krietnu strēķīti laika darbojas ne jau ZZS pārstāve Baiba Rivža, bet gan IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, tās pašas valdošās TP pārstāvis. Tīrās nejaušības dēļ man nācies pasekot, kā ministrijas ierēdniecība darbojas nekustamo īpašumu jomā – un tur nu, jāteic, labas pārvaldības principi augsti izglītotajiem ierēdņiem galīgi piemirsušies. Ar dažiem IZM nekustamo īpašumu nomniekiem, kuri par ēkām ekskluzīvās vietās maksā smieklīgas kapeikas, iestiguši bezcerīgās tiesvedībās, IZM ierēdņi kārtīgi atspēlējas kārtīgajiem nomniekiem, par tiem ņirgājoties un faktiski padzenot no pārvaldījumā esošajiem īpašumiem. Šeit nu IZM ierēdņiem Gruškevica vadībā ir dota zaļā gaisma neņemt vērā ne vērtības, ne tradīcijas, bet, visticamāk, gatavot iesildītas nomnieku vietas kādiem īpaši cienīgiem izlolotiem pretendentiem nomāt īpašumus. Viens neliels šādas izrēķināšanās piemērs ir ministrijas ēkas Vaļņu ielā pirmajā stāvā vēl līdz 1. jūlijam esošā frizētava Šarms. Frizētava tieši šajā vietā ar tieši šo nosaukumu ir atradusies vairāk nekā simt gadu – gan Ulmaņa laikos, gan padomju laikos, gan atjaunotās Latvijas Republikas sešpadsmit gadus. Bet nu Čaka apdzejotā frizētava dos vietu kādam, pēc ministrijas ierēdņu domām, tirgus (vai arī politisko?) konjunktūru izprotošam nomniekam. Ierēdnieciskums, draugu būšana vai vienkārši pašpārliecināts trulums? Nevaru apjaust, kas no tiem būtu īstais iemesls. Taču, ja valsts šādas IZM rīcības personā parāda ķēmīgu seju vienam mazajam uzņēmējam, kuram nav "drošas aizmugures" kādu naudas atmazgātāju vai ietekmīgu draugu un paziņu izskatā, tikai vēlme godīgi strādāt, tad diez vai kas īsti mainīsies IZM šajā darbībā turpmāk.

Ja izglītības un zinātnes ministrei ir ko pārmest, tad varbūt pārāk virspusīgu skatienu uz to, ar ko nodarbojas viņas politiski atbildīgajā iestādē Tautas partijas pārstāvētā ierēdniecības vadība.

 

 

 

Kultūrā...

 

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/26/07

- CERĪBU LAIKS LIELVĀRDĒ. Mākslas fotogrāfiju izstāde Cerību laiks, kas nesen bija skatāma Rīgā, līdz 20. jūlijam aplūkojama Lielvārdē, Pumpura muzejā. Izstādē apskatāmi fotomākslinieka Valtera Poļakova autordarbi – 35 mākslas lielformāta fotogrāfijas, kurās attēlotas sievietes, bērniņu gaidot. Katras topošās māmiņas sejā, katrā auguma līnijā jaušama laime, mīlestība, cerība un lepnums par sievietes sūtību – cilvēces turpinājumu. Izstādes laikā tiks vākti ziedojumi misijai Pakāpieni – grūtnieču un pamestu bērnu organizācijas atbalstīšanai.

- PAR DZEJU UN ATDZEJU. 29. jūnijā pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē Dagnija Dreika ielūdz uz dalīšanos dzejas un atdzejas pieredzē. Vakara īpašā viešņa būs Roze Marija Fransuā (Beļģija), piedalīsies filoloģe Astra Skrābane un aktrise Dace Makovska.

Līvija Dūmiņa,  NRA  06/28/07

- PULKĀ EIMU, PULKĀ TEKU. Šovakar pulksten 19 ar koncertu Saule gāja spēlēties Horna dārzā Majoros sākas un līdz 1. jūlijam galvenokārt Rīgā notiks starptautiskais bērnu un jauniešu folkloras festivāls Pulkā eimu, pulkā teku 2007, kas norisinās jau 24. gadu. Ārzemju ciemiņus festivālā var sastapt ik pa diviem vai trim gadiem, bet latviešu bērni un jaunieši katru gadu piedalās Pulkā eimu, pulkā teku nacionālajā sarīkojumā. Šogad festivālā uzstāsies folkloras kopas no Ungārijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Slovākijas, Turcijas, bet 18 folkloras kopas ir tepat no Latvijas. Festivālā piedalās arī Grundtviga programmas sadarbības partneri no Skotijas, Vācijas un ASV. Festivāla īpašais jaunums ir pirmais starptautiskais folkloras konkurss bērniem un jauniešiem un tajā piedalīsies 30 viesi un 30 konkursanti no Latvijas. Konkursa jomas ir tradicionālā dziedāšana, tradicionālā dejošana un tautas mūzikas instrumentu spēle. Konkursu vērtēs starptautiska žūrija, kuras darbu vadīs etnomuzikologs Valdis Muktupāvels.

- 17. GADSIMTA MODERNISTI. Šovakar Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā pulksten 19 VSIA Latvijas Koncerti organizētajā ciklā Māksla un mūzika notiks koncerts 17. gadsimta modernisti, kurā baroka orķestris Collegium Musicum Rīga Māra Kupča vadībā piedāvās baroka mūzikas retumus. Programmā – Heinrihs Šics, Johans Valentīns Mēders, Johans Fišers, Georgs Fīlips Tēlemanis. Piedalās soliste Ilze Paegle (soprāns).

- FESTIVĀLS PA PĒTERIEM. Par svētkiem deju folkloras cienītājiem parūpējusies Latvijas Universitātes biedrība Juventus, folkloras deju kopa Dandari un Valkas deju kopa Sudmaliņas, rīkojot festivālu Pa Pēteriem, lai vienkopus parādītu horeogrāfisko folkloru visā tās krāsainībā – rotaļdejas, rindu, čertrpāru un vairākpāru dejas, kadriļas un dažādās sadzīves un etnogrāfiskās pāru dejas. Trīs dienas – no Pēterdienas, 29. jūnija, līdz 1. jūlijam vairākos pasākumos Valkā un Rīgā interesentiem būs iespēja vērot latviešu un kaimiņtautu rotaļu un deju uzvedumus, kā arī pašiem iesaistīties kopīgā sadancošanā, baudīt deju mūziku labāko kapelu sniegumā. Festivālā piedalās Dandari, Sudmaliņas, folkloras ansambļi Gostauta un Linago no Lietuvas.

- ROJA. ROJARAKU. Starptautiskā mākslas laboratorija Rojaraku sadarbībā ar šveiciešu alternatīvo literāro apvienību Tissu šomēnes laiž klajā grāmatu Roja. Rojaraku. Grāmatas projekts tika uzsākts iepriekšējā gadā mākslas laboratorijā Rojā paralēli citām vizuālās mākslas aktivitātēm un tā mērķis ir fiksēt un iezīmēt šā brīža situāciju Rojā, rādīt alternatīvu redzējumu bez pretenzijām uz objektīvas kopainas attēlošanas. Tas ir sava veida antropoloģisks pētījums gan īslaicīga viesa, gan iedzimtā skatījumā, bet kopumā ir patstāvīgs mākslas darbs. Izdevumā iekļauti Ineses Baranovskas, Māra Grosbaha, Anetes Meleces, Ginta Māldera, Gata Rozenfelda (Latvija), Helēnes Gersteres, Rūda Šorno (Šveice), Ronitas Poratas (Izraēla) vizuālie un literārie darbi, kas radīti saistībā ar Roju un mākslas laboratoriju Rojaraku.

- GUNĀRA BIRKERTA UN REMA KOLHĀSA DARBI IZCILĀKO KLĀSTĀ. Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta autora Gunāra Birkerta un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta autora Rema Kolhāsa darbi iekļauti 150 ASV izcilāko būvju sarakstā, ko ASV Arhitektu institūts izveidojis par godu savai 150. jubilejai. Gunāra Birkerta projektētā Mičiganas universitātes Tiesību izpētes ēka un Stikla muzejs Korningā iekļauti attiecīgi 94. un 136. vietā, savukārt pēc Rema Kolhāsa projekta tapusī Sietlas publiskā bibliotēka ierindota 108. vietā. Slavenāko un populārāko būvju skaitā ir arī Empire State ēka, Kārnegi zāle, Rokfellera centrs un Gugenheima muzejs Ņujorkā, Baltais nams Vašingtonā, Zelta vārtu tilts Sanfrancisko, Sears tornis Čikāgā un daudzi citi arhitektūras šedevri.

 

Saule, Kremerata un čells

Inese Lūsiņa,  Diena  06/25/07    Startē Kremeratas Baltica ikvasaras festivāls, šogad tas saucas Jubilate.

Līgosvētkus pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera kamerorķestra Kremerata Baltica mūziķi šogad sagaidīs tālu svešumā — saules zemē Japānā, kur pilnā sparā rit orķestra koncertturneja. Viņu vidū ir arī čelliste Marta Sudraba, kura vēl nesen Rīgā nosvinēja sava pirmā solo kompaktdiska Ex animo izdošanu. Drīz viņu sastapsim kremeratiešu ikvasaras festivālā, kas šogad saucas Jubilate, notiek Siguldā, Dzintaru koncertzālē un Rīgā no 28.VI līdz 2.VII un ir veltīts orķestra desmitgadei, G.Krēmera 60. jubilejai, Siguldas astoņsimtgadei un trīs latviešu komponistu Georga Pelēča, Pētera Plakida un Artura Maskata apaļajām gadskārtām. Martas Sudrabas solistes pienesums festivāla blīvajā programmā būs Bēthovena un Maskata skaņdarbi, kuri viņai vienmēr bijuši mīļi, daudz spēlēti un klausīti. Kādu viņu sagaidīsim? "Priecīgu un smaidīgu, jo esmu taču mājās, kur ir vasara, saule, prieks, mani visi tuvie draugi, paziņas. Tas ir kā beigu sākums, dienas kļūst īsākas, un viss sākas no gala." Patlaban viņa atsaucas no Japānas, kuru pati dēvē par brīnumu zemi.

"Šeit ir neparasta atmosfēra. Tāda sajūta, ka esi kādā pavisam citā pasaules malā. Jau ierodoties nebija nekādu šaubu: viss, viss būs visaugstākajā līmenī, sākot ar sagaidīšanu lidostā un pavadīšanu uz viesnīcu, ikkatrā sīkumā!" — e–mailā raksta čelliste. Japānā Marta Sudraba izbaudot reto sajūtu, ka "cilvēki strādā priekš tevis: nav jāprasa, lai tevi neaizmirst ielikt koncerta afišā vai vispār neaizmirst par koncerta datumu kā tādu! Pirms koncerta uz skatuves stāv cilvēki un gaida, kad viņiem kaut ko palūgs." Tas attiecoties pat uz lietām, par kurām būtu jāinteresējas tev pašam: pilnīgi visu izdara menedžments!

Marta ievērojusi, ka jau pēc pirmajām pāris dienām Japānā arī viņai "pielīp" klanīšanās, cieņas un pietātes izrādīšana otram cilvēkam. "Un patiesībā tas ir tik vienkārši, tu it kā ieslīgsti tajā kultūrā un pieņem pašu labāko, ko tā tev dod. Tā ir ļoti pozitīva enerģija," — viņa secina. Iegūtā enerģija ļoti noder, jo mūsu sarakstes brīdī Japānā jau bija sniegti seši koncerti, un bijusi tikai viena brīva diena, kad kremeratiešus Latvijas vēstniecībā uzņēmis vēstnieks Pēteris Vaivars, Guna Reimandova un Oļegs Orlovs, cienājot ar "lieliskām japāņu suši vakariņām burvīgā atmosfērā."

Publika koncertos reaģē ar lielu mīlestību. Jau agrāk dzirdēts, ka Japānas presē nemēdzot publicēt koncertu recenzijas, taču "pēc katra mūsu koncerta man pašai ir sava paškritika, jo mūzika ir bezgalīga attīstība: vienmēr var savādāk, labāk un vēl labāk," Marta vērtē saspringto turneju Japānā. Muzicējot viņa nešķiras no talismaniem: no medaljona, ko mammīte uzdāvinājusi dzimšanas dienā, un krustiņa, ko uzdāvinājis čellistes dēla Kristapa tētis. "Un vēl man ir talismans manā sirdī, manas sajūtas, manas vēlēšanās, lai viss būtu tā, kā jābūt, lai viens otram palīdzot, būtu vieglāk dzīvot un mīlēt." Marta mīl mūziku un tikai pati zina, cik daudz viņai tās dēļ nācies ciest, taču zina arī, ka tas ir neizbēgami. "Liels retums ir cilvēki, kuri saka to, ko viņi domā, un arī labi mūziķi ir retums!" — Marta nav skaudīga un novēl visiem kolēģiem mēģināt un spēt notvert to mirkli, kad gaisā pavīd brīnums. "Bučas mīļai Rīgai un visiem maniem mīļajiem!" — viņa mūs sveicina pirms tikšanās Latvijā.

 

“Jauno Trīs brāļu” arhitektu darbi ierindoti Amerikas 150 visu laiku izcilāko būvju vidū

TVNET  06/26/07    Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta autora Gunāra Birkerta un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta autora Rema Kolhāsa darbi iekļauti 150 Amerikas izcilāko būvju sarakstā, ko Amerikas Arhitektu institūts izveidojis par godu savai 150.jubilejai.

Divi Gunāra Birkerta projekti – Mičiganas universitātes Tiesību izpētes ēka un Stikla muzejs Korningā – iekļauti attiecīgi 94. un 136. vietā, savukārt nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa projektētā Sietlas publiskā bibliotēka ierindota 108.vietā. Slavenāko un populārāko būvju vidū ir arī Empire State ēka, Kārnegī zāle, Rokfellera centrs un Gugenheima muzejs Ņujorkā, Baltais nams Vašingtonā, Zelta vārtu tilts Sanfrancisko, Sears tornis Čikāgā un daudzas citas arhitektūras pērles.

Amerikas Arhitektu institūts norāda, ka arhitektūra ir vispubliskākā no mākslām, kas tiek vērtēta vissubjektīvāk. Ļaudis, vērtēdami arhitektu darbu, izsver gan inovāciju un ēkas atbilstību atrašanās vietai, gan to, vai objekts spēj uzrunāt emocionāli.

Lai noskaidrotu visu laiku izcilākās būves, apzināti gandrīz 2500 Amerikas Arhitektu institūta biedri, kā arī veikta sabiedriskās domas aptauja, kurā iesaistīti vēl aptuveni divi tūkstoši amerikāņu vecumā virs 18 gadiem. 150 arhitektūras meistardarbu vidū ir ēkas, tilti, monumenti un memoriāli, kas apliecina Amerikas arhitektūras mantojuma daudzveidību. Sarakstā iekļautas būves, kas tapušas laika posmā no 18.gadsimta līdz mūsdienām.

 

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  06/27/07

- KURZEMES EKSPEDĪCIJA. Līdz 31. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja trešā stāva vestibilā ir apskatāma mākslinieka, Latvijas senvēstures un etnogrāfijas pētnieka Jāņa Sudmaļa 120. gadskārtai veltītā izstāde Kurzemes ekspedīcija. Jāņa Sudmaļa Latvijas, jo sevišķi Kurzemes, etnogrāfisko materiālu apkopojums iznāca 1924. gadā grāmatā Latvju raksti, kas tika savākti 1919. gadā ar fotoaparāta un velosipēda palīdzību. Izstādē apskatāmas etnogrāfisko materiālu rosinātās fantāzijas gobelēnu metos, dzintara rotās un fotogrāfijās, kas ļauj pazīt no realitātes aizgūto tēlu stilizāciju tekstilijās.

- NAKTS SAPŅI. Pagājušajā nedēļā Valmieras galerijā Laipa tika atklāta Vidzemes fotogrāfiju izstāde Īsākās nakts sapņi – kā tematisks veltījums tikko atzīmētajiem saulgriežiem. Sadarbībā ar Alekseju Kozeņecu tika apzināti aptuveni divdesmit kā jauni, tā jau pazīstami fotogrāfi – Normunds Cerciņš, Aleksejs Koziņecs, Dainis Saulītis, Gaidars Paegle, Ivars Opmanis, Jānis Šatrovskis, Juris Naumovs, Matīss Markovskis, Māris Buholcs, Mihails Ignats, Rainis Tenters, Teiksma Puriņa, Brigita Zīle, Zeltīte Čemme, Vilis Bleikšs, Šalkonis Ozoliņš, Agris Kozerovics, Ilgvars Ozols, Oļģerts Bērziņš, Ojārs Balceris un Māris Zariņš – plašajā ekspozīcijā katrs pārstāvēts ar 2 līdz 3 darbiem. Saulgriežu izjūtās galerijas Laipa telpās būs iespējams atgriezties līdz 12. jūlijam.

- GLOBĀLĀ INTRIGA. Sestdien pulksten 16 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pirmā stāva zālē tiks atklāta Latvijas tekstilmākslas asociācijas izstāde Divpadsmitā. Izstāde tiek veidota saistībā ar 3. Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāli Tradicionālais un laikmetīgais, par kuras tēmu pasludināta Globālā intriga. Lai gan izstādes atklāšana norisināsies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja telpās, tās ekspozīcijas turpinājums būs skatāms Rīgas Svētā Pētera baznīcā. Pieredzējušu un nu jau atzītu tekstilnieku veikumu varēs izvērtēt līdzās jauno censoņu devumam, arī Latvijas Mākslas akadēmijas studentu diplomdarbos. Izstāde apskatāma līdz 29. jūlijam.

- MEKSIKA DOBELĒ. Dobeles dāvanu galerijā Poga Zaļajā ielā 26 apskatāmas Meksikas fotogrāfijas un zīmējumi, kas tapuši projekta 10019 km: MX – LV Latvija – Meksika / Mexico – Letonia ietvaros. 10 019 km – tik liels attālums šķir Meksikas pilsētu Pueblu no Latvijas. Pueblā tikās Latvijas un Meksikas radošie cilvēki, lai radītu darbus, kuru iecere ir pastāstīt, paplašinot priekšstatus par katrā valstī notiekošo. Dobeles galerijā redzamā izstāde ir pirmais starptautiskā projekta sadarbības posms, kas turpināsies arī citviet Latvijā. Tajā piedalās Meksikas fotogrāfi, literāti un mākslinieki, atspoguļojot priekšstatus par savu valsti, kā arī viena latviešu mākslinieka redzējums. Otrā posma ietvaros Meksikas pilsētās – Pueblā, Oahakā, Guadalaharā, Tampiko u.c. – tiks demonstrēta vietējo fotogrāfu sērijās tverta Latvija, bet skatījuma salīdzināšanai – viena meksikāņu audiovizuālā mākslinieka un fotogrāfiju darbi.

- SAULGRIEŽU TEMATIKA. Rīgas Stikla galerijā Laipu ielā 6 ir atklāta Ramonas Pēkšēnas-Neibergas pirmā personālizstāde. Jaunā māksliniece 2004. gadā ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra grādu un ir vairāku dažādu grupas izstāžu, kā pašmāju, tā ārvalstu, dalībniece. Līdzīgi kā Vidzemes fotogrāfi viņa savā personālizstādē ir pievērsusies Līgo un Jāņu dienas jeb saulgriežu tematikai. Ietekmējoties no dažādu vēsturisko stilu rakstiem un ornamentiem, ir tapuši darbi: apgleznoti stikla šķīvji, sienas dekori un citi objekti. Izstāde apskatāma līdz 17. jūlijam.

 

Arhitekti iebilst pret Okupācijas muzeja paplašinājuma projektu

Artis Zvirgzdiņš, A4D  DELFI,  06/28/07    Pazīstami Latvijas arhitekti iebilst pret Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektu. Gunāra Birkerta priekšlikums muzeja paplašinājumam mazinātu esošās muzeja ēkas vēsturisko vērtību un neveicinātu Strēlnieku laukuma telpisku sakārtošanu.

2007. gada 14. jūnijā Rīgas pilsētas arhitekta Jāņa Dripes kolēģijas sēdē tika izskatīts arhitekta Gunāra Birkerta priekšlikums Okupācijas muzeja ēkas paplašinājumam. Lai arī kolēģijas kopīgais viedoklis pauda atzinību G.Birkerta iecerei, izskanēja arī nopietnas un vērā ņemamas iebildes, ko izteica arhitekts, Rīgas koncertzāles projekta autors Andis Sīlis un RTU profesors, Dr.habil.arch Jānis Krastiņš.

G.Birkerta priekšlikums Okupācijas muzeja ēkas paplašinājumam atklātībā parādījās jau pirms sešiem gadiem un nav principiāli mainījies. Tas paredz izveidot piebūvi 19 metru garumā uz Grēcinieku ielas pusi, rekonstruēt ēkas izstāžu zāli, kā arī paplašināt vestibilu un muzeja veikalu.

Īstenojot muzeja piebūvi saskaņā ar šo projektu, tiktu degradēta esošā ēka — kādreizējais Strēlnieku muzejs. Līdzās Dailes teātrim un Salaspils memoriālam arhitektu Dzintara Dribas un Gunāra Lūša-Grīnberga projektētais muzejs ir viena no ievērojamākajām un savdabīgākajām pēckara modernisma būvēm Latvijā.

Nesen uzsākta detaļplānojuma izstrāde Strēlnieku laukumam. Kamēr nav izstrādāta šīs vietas kopēja telpiskās attīstības koncepcija, ir bezatbildīgi apstiprināt projektus un izsludināt konkursus atsevišķām laukuma daļām.

Tāpēc neizprotama ir varas iestāžu rīcība, akceptējot šādu muzeja piebūves priekšlikumu, pirms ir skaidra kopēja vietas attīstības koncepcija. Kā zināms, pirms kolēģijas sēdes Kultūras ministre H. Demakova un Rīgas mērs J. Birks parakstīja nodomprotokolu par represēto piemiņas vietas izveidi muzeja priekšā, un šīs vietas projektu konkursa nolikumā ierakstīts, ka projektos jāņem vērā G. Birkerta iecere.

Pilsētas arhitekta kolēģijas loceklis Andis Sīlis uzskata, ka ir priekšlaicīgi izvērtēt Okupācijas muzeja paplašināšanas priekšlikumu pirms Strēlnieku laukuma plānojuma un telpiskās struktūras attīstības definēšanas. Viņš atzīst, ka Dz. Dribas un G. Lūša-Grīnberga projektētajam muzejam piemīt pašvērtība, kā proporcijās izsvērtam brīvstāvošam apjomam. Aiz pietātes pret autoriem un viņu veikumu būtu nepieņemami muzeja apjomam piebloķēt citu, radikāli mainot arhitektonisko kompozīciju. Ieteicamāka būtu strikta jaunā / vecā būvapjoma nodalīšana, atstājot iespēju nākotnē novērtēt katra laikmeta pienesumu laukuma transformācijas vēsturē.

Arī Pilsētas arhitekta kolēģijas padomnieks, RTU profesors, arhitekts Jānis Krastiņš atgādina, ka nav pamatoti analizēt Okupācijas muzeja paplašinājuma priekšlikumu, iekams nav skaidrs visas apkārtējās teritorijas attīstības detaļplānojums. Piedāvātais Okupācijas muzeja paplašinājums risināts kā brīvstāvošs apjoms bez saistības ar vides kontekstu, neintegrē esošo ēku no jauna izveidojamā apbūvē un izslēdz apbūves attīstības iespēju.

Profesors norāda, ka vairāki okupācijas muzeja paplašinājuma priekšlikuma risinājumi degradē esošo autentisko ēku. Iecerētais piebūves bloķējums iznīcina autentiskās ēkas elegantās proporcijas. Jaunā paplašinājuma augstums un fasādes apdares risinājumi, rada nevis autora deklarēto harmoniju, bet savstarpēju nesaderību un vājina iecerēto kontrasta principu.

Daļēji aizbūvējot brīvo telpu zem esošās ēkas, tiek iznīcināta vietas pašreizējā izcilā emocionālā izteiksmība gan skatā uz Rātslaukumu, gan skatā no Rātslaukuma Daugavas virzienā. Savukārt piebūves mehāniskais taisnleņķa noslēgums ignorē Grēcinieku ielas apbūves līniju, izkropļojot atjaunojamo ielas telpu un izceļot celtnes nesaderību ar apkārtējo vidi.

Abi viedokļi pilnībā publicēti arhitektūras portālā A4D, kur jau iepriekš raisījusies diskusija par Okupācijas muzeja piebūves projektu un Strēlnieku laukuma detaļplānojumu.

 

Muzeji papildina kolekcijas ar jaunām vērtībām

Lolita Rūsiņa, speciāli Nedēļai  06/28/07    Daudziem Latvijas muzejiem pēdējā laikā ir iespēja aktīvāk papildināt savus krājumus ar vērtīgiem eksponātiem, kas padara daudzu gadu garumā veidotās kolekcijas pilnīgākas un bagātīgākas. Nedēļa ielūkojās vairākās dārgumu krātuvēs, lai uzzinātu, kādi ir jaunākie ieguvumi.

Tikai, sākot no 2002. gada, izveidota Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma Nacionālās nozīmes projekti akreditētajos muzejos. Tas nozīmē, ka muzejnieki, iesniedzot pamatotus projektus, var pretendēt uz mākslas darbu un kultūrvēsturisko priekšmetu iegādi. Priekšmeti tiek iegādāti ļoti pārdomāti un mērķtiecīgi. Otrs ceļš, kā eksponāti nokļūst muzejā, ir dāvinājumi vai novēlējumi. To skaits pēdējo gadu laikā strauji palielinājies. Arī sabiedrības interese par dārgumu krātuvēs notiekošo pieaug. Vērtīgākie priekšmeti tiek eksponēti īpašās jaunieguvumu izstādēs, ko arī šobrīd var gluži "taustāmi" apskatīt vairākos muzejos.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ne tikai papildina savu unikālo kolekciju, bet bieži vien pēdējā brīdī izglābj pazīstamu mākslinieku vērtīgos darbus no aizmirstības un iznīcības. Jaunākajā izstādē ir redzami vairāki darbi, kas bija uzglabāti nepiemērotās vietās un apstākļos.

Izstādē Pieci iepirkuma gadi (LNMM līdz 8. jūlijam) ir apskatāms savdabīgs Latvijas mākslas vēstures koncentrāts, kur ir ne tikai daudzu mākslinieku daiļradi, bet arī mākslas virzienu un periodu raksturojoši darbi. Šie ir visdārgākie VKKF projekti, jo tiek iepirkti mākslas darbi. Tāpēc bija doma parādīt, kur tiek ieguldīti līdzekļi, uzsverot, ka šī mērķprogramma ir ļoti nepieciešama.

Daudzi ieguvumi ir unikāli un ļoti vērtīgi. Šeit apkopoti mākslas darbi, kurus ar VKKF atbalstu bija iespēja iegādāties pēdējo piecu gadu laikā, stāsta Ruta Lapiņa, LNMM direktora vietniece krājuma darbā. Muzejs ir viens no aktīvākajiem mērķprogrammas izmantotājiem. Piecu gadu laikā ir sagatavoti un atbalstīti 46 projekti. Iepirkto mākslas darbu skaits ir daudz lielāks, jo dažos projektos ir iekļauti darbu cikli. Šis gads ir sācies ar jaunām iespējām. Pēc ilgāka laika muzejam ir piešķirti pašam savi līdzekļi eksponātu iegādei.

Jāteic, ka padomju laikos toreizējais Valsts mākslas muzejs iepirka daudz vairāk mūsdienu mākslas darbu, bet ne vienmēr izvēle bija pārdomāta un mērķtiecīga. Tolaik darbus iegādājās toreizējā Kultūras ministrija. "Māksla bija ideoloģiskais ierocis, kas padomju laikos tika kultivēts. Runājot ar māksliniekiem, daudzi atceras, ka tad iepirkumi bija daudz lielāki. Pēcpadomju laikā, aptuveni desmit gadus, nebija iespējams neko iegādāties, jo budžetā nebija tam paredzēti līdzekļi.

Tagad, kad VKKF izveidojis mērķprogrammu, muzejam ir iespēja iesniegt projektu, kurā tiek pieteikti mākslinieku darbi, kas var pilntiesīgi papildināt LNMM kolekciju," skaidro Lapiņa, piebilstot, ka, pateicoties mākslas muzeja kolekcijai, daudzi zinātnieki veic savus pētījumus, izmantojot bagātīgos krājumus.

"Muzejam, lai iegādātos kāda autora darbus, nereti ir jākonkurē ar privātajiem mākslas kolekcionāriem. Arvien vairāk Latvijā aktivizējas turīgi cilvēki, kas veido savas kolekcijas. Ne vienmēr muzeji var konkurēt, piemēram, klasikas, vecmeistaru darbu iegādē. Projekta apstiprināšana notiek ļoti lēni. Ne vienmēr gleznas īpašnieks ir gatavs gaidīt pusgadu. Tā klasiķu darbi nonāk privātās kolekcijās. Nereti galerijās ir nopērkami vecmeistaru darbi, kas ne vienmēr ir ļoti izcili. Savukārt mūsdienu mākslinieki nereti labprātāk pārdod savus darbus muzejam nekā kolekcionāriem, pat dažkārt par zemāku cenu," teic Lapiņa.

Bijis arī periods, kad mākslinieki paši dāvināja muzejam savus darbus, kas nereti bija otršķirīgi, un muzejs bijis spiests daudziem atteikt. Ekspertiem ir svarīgi tas, vai mākslinieka darbs būs nozīmīgs arī pēc daudziem gadiem.

Kādi ir iepirkumu galvenie kritēriji? Vissvarīgākā ir mākslas kvalitāte. Kolekcijas tiek veidotas pēc vairākiem principiem. Būtiski ir atspoguļot, kas ievērojams ir noticis mākslas procesā Latvijā, parādīt dažādus māksliniekus un viņu daiļrades periodu tipiskākos darbus. Tas nozīmē — rūpīgi sekot līdzi tam, kas notiek izstāžu zālēs, galerijās. Nekad nevar zināt, kādus pārsteigumus var sagādāt mūsdienu mākslinieki, runājot par muzeja kolekcijas veidošanas principiem, secina muzeja darbiniece.

Darbu autori ļoti labi saprot, ka šāds iepirkums ir atzinības zīme māksliniekam un viņa veikumam. Katra meistara biogrāfijā ir nozīmīgs fakts, ka viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Izstādes eksponāti aptver plašu laika diapazonu — no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām. Starp tiem ir gleznas, grafikas, tēlniecība un vides objekti, kas raksturo mākslas vēstures attīstību.

"Šī gan nav tipiska jaunieguvumu izstāde, jo tiek parādīta tikai neliela daļa darbu, kas ir iegūti, pateicoties VKKF. Daudz priekšmetu tiek arī dāvināti vai novēlēti. Teiksim, Borisa Bērziņa darbi, Tatjanas Sutas vecāku mantojums. Vairāki mākslinieki ir dāvinājuši muzejam savus darbus, piemēram, Felicita Pauļuka un citi. Katrs dāvinājums ir īpaša stāsta vērts. Muzejs nereti veido nelielas ekspozīcijas, kurās tiek parādīti jaunieguvumi.

Bet tikai ar dāvinājumiem vien nevar radīt nākamajām paaudzēm pārskatu par latviešu mākslas vēsturi, kas ir krātuves uzdevums. Tāpēc ir svarīgi pārdomāti komplektēt mākslas darbu kolekcijas, ņemot vērā mākslas muzeja specifiku un uzdevumus. Viens no tiem — iespējami daudzveidīgāk aptvert mākslas procesu virzību."

Izstādē Pieci iepirkuma gadi var redzēt darbus no 19. gadsimta (piemēram, Vilhelms Bārts), gan mūsdienu jauno mākslinieku (piemēram, Jāņa Avotiņa) veikumu. Tā ir ļoti raiba, un to veiksmīgi ir iekārtojis Kristaps Ģelzis. Šajā izstādē parādīti mākslas darbi, kas iepirkti no 2002. līdz 2006. gadam, izņemot Jāzepa Grosvalda kolekciju, kas eksponēta tikai daļēji, jo nākotnē tai paredzēta speciāla izstāde. 2004. gadā tika iegādāta apjomīga Grosvalda darbu kolekcija. Tagad muzejam pieder arī viņa fotogrāfijas, dienasgrāmatas, sarakste, piemēram, ar Raini. Tā ir liela vērtība — liecības par mākslinieka daiļradi un dzīvesgājumu.

Lapiņa uzsver, ka svarīgi ir arī mazāk zināmie autori, kas noteiktā periodā, piemēram, padomju laikā, radījuši nozīmīgus darbus. Pat ja viņus savulaik uzskatīja par pagrīdes māksliniekiem un viņu darbus nepirka. Piemēram, Māris Ārgalis, Atis Ieviņš un citi. Muzeja krājumā ir jābūt arī tādiem māksliniekiem, kas nebija vispāratzīti un populāri. Nozīmīga arī ir, piemēram, Valda Celma Kinētiskā skulptūra, kas tika radīta 80. gadu sākumā, vai Andra Brežes Zemes saimnieki. Daudzi viņu darbi vairs nav restaurējami, tāpēc bija svarīgi nopirkt to, kas vēl saglabājies, lai nepazaudētu tā laika mākslas sajūtu. Laika zīme ir arī Oļega Tilberga, Kristapa Ģelža, Ērika Božes veikums, un tam jaunajā ekspozīcijā ir atrasts veiksmīgs izvietojums. Tie ir darbi, kas pārstāv arī noteiktu mākslas virzienu un domāšanu. Svarīgi bija parādīt visus jaunākos iepirkumus, tāpēc izstādē ir Jāņa Mitrēvica gleznas fotoizdruka, jo pats darbs pašlaik atrodas Tretjakova galerijā. Šeit ir apskatāmi darbi, kas muzejam līdz šim bija pietrūkuši, lai veidotos pilnasinīgāka mākslas vēstures kopaina. Piemēram, apskatāmi ir Maijas Tabakas, Ojāra Ābola, Ievas Iltneres un citu autoru agrīnās gleznas. Katrai ir sava tapšanas vēsture un vieta latviešu mākslā. Tās ir spilgtas, piemēram, Aijas Zariņas, Kristiānas Dimiteres, Imanta Lancmaņa un citu mākslinieku radošo rokrakstu liecības. Tāpat iespējams apskatīt ļoti labas kvalitātes Laimoņa Blumberga un citu autoru tēlniecības darbus.

Īpaša vērība ir arī visjaunākajai mākslinieku paaudzei. "Kopumā vērtējot mākslas pasaulē notiekošo, jāatzīst, ka instalāciju bums ir pagājis. Pašlaik ir daudz interesantu notikumu, daudz jaunu un labu mākslinieku, īpaši gleznotāju. Bija laika posms, kad šķita, ka klasiskā māksla ir mirusi. Prioritāte bija instalācijas, videomāksla. Tagad vērojama klasikas, reālisma atgriešanās, īpaši jauno darbos. Arvien vairāk pie mākslas dzīves apvāršņa parādās jauni gleznotāji un grafiķi.

2007. gada beigās izstāžu zālē Arsenāls tiek plānota vērienīga izstāde, kur kopumā būs apskatāma jauno mākslinieku, piemēram, Andra Vītoliņa, Oto Zitmaņa un daudzu citu autoru, darbi. Tā būs pārsteidzoša izstāde, kas apliecinās jaunās paaudzes savdabīgo rokrakstu," pārliecināta Lapiņa.

Savus jaunākos eksponātus ir izstādījuši arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (LEBM) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs (RVKM). LEBM izstādē Atkal kopā ir apskatāmi latviešu lietišķās mākslas darinājumi, daudzi no tiem mērojuši tālu ceļu — no Austrālijas, Kanādas un Dānijas, par jaunieguvumiem stāsta Mārtiņš Kuplais, LEBM fondu glabātājs, kurš aicina katram pašam pārliecināties, kā latviskums tiek saglabāts, dzīvojot arī citās valstīs. Runājot par iepirkumiem, viņš uzsver, ka tie ir saistīti ar muzeja ekspozīcijas paplašināšanu. Vislielākais ieguldījums ir ēku iegādē. Finansējums ir nepieciešams arī ēku montāžai un iekārtošanai. Apskatot pēdējo gadu jaunieguvumus, ir neiespējami izcelt kādu vienu priekšmetu, jo tikai to kopums rada ekspozīciju, kurā lietas papildina cita citu. "Vai var salīdzināt 18. gadsimta apbružātu pūra lādi un unikālas tekstilijas?" retoriski jautā Kuplais, uzsverot, ka prieks ir par latviešu darinājumiem un lietišķās mākslas priekšmetiem, kas kopējā ekspozīcijā veido priekšstatu par mūsu senču dzīvesveidu.

Savukārt RVKM jaunieguvumu iegādē ir svarīgi vairāki faktori — krājumu papildināšana, aizpildot vēstures baltos plankumus, zinātniskā izpēte, jaunas izstādes veidošana, kā arī svarīgi iegādāties priekšmetus, kuriem ir nacionāla kultūrvēsturiska nozīme. Muzejam pieder vērtīga sudrablietu, kā arī medaļu kolekcija. Ir ļoti daudzi interesanti jaunieguvumi. Piemēram, pārsteidzošs eksponāts no cara laikiem — soda medaļas no 1890. gada, kuras kāra kaklā skolās tiem bērniem, kas runāja latviski. 2006. gadā krātuves rīcībā nonāca sudraba galda dekors tilta formā, ko 1914. gadā saņēma Rīgas dzelzceļa tilta būvniecības darbu vadītājs. RVKM svarīgi ir pagājuša gadsimta ievērojamo Rīgas amatnieku, kā arī tā laika vietējo fabriku izstrādājumi. Muzejs veido arī vēsturisko stilu interjera priekšmetu un mēbeļu kolekciju, īpašu uzmanību pievēršot artdeko.

Tuvākajā laikā tiks veidota izstāde par 60.—70. gadu Rīgas krēsliem. Protams, tas ir tikai ļoti neliels ieskats muzeja jaunieguvumu sarakstā, uzsver Guna Resnais, RVKM direktora vietniece krājumu darbā.

Savukārt Nacionālais vēstures muzejs gatavojas ekspozīcijai Rīgas pilī, kas tur varētu tikt iekārtota pēc renovācijas, iespējams, 2011. vai 2012. gadā. Pašlaik tiek veiktas investīcijas nākotnē, stāsta Anita Meinarte, muzeja direktora vietniece krājumu darbā. Aktīvi tiek meklēti priekšmeti, kas raksturo nacionālā romantisma stilu, jūgendstilu īres namos. Tiek veidota arī medaļu kolekcija, kurā ir arī PSRS laika apbalvojumi, kā arī tiek vākti materiāli, kas raksturo mūsdienu politiskās dzīves notikumus, piemēram, liecības no Atmodas laikiem, vēlēšanu plakāti, aģitācijas materiāli, fotogrāfijas.

To apliecina arī Anna Egliena, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja (RTMM) galvenā krājumu glabātāja. Viņa stāsta par ievērojamākajiem dāvinājumiem. Laikā no 2003. līdz 2007. gadam rakstniecības nozarē ir nozīmīgi jaunieguvumi, piemēram, Mārtiņa Zīverta, Jāņa Jaunsudrabiņa, Elzas Ķezberes, Veronikas Strēlertes, Andreja Johansona, Egona Līva, Imanta Ziedoņa, Broņislavas Martuževas, Vizmas Belševicas, Māras Zālītes un daudzās citās kolekcijās. Ir papildinājusies mūzikas instrumentu un citas mūzikas nozares kolekcijas (Pēteris Rība, Bruno Skulte, Jēkabs Graubiņš, Ludmila Elga Īgenberga, Andris Vītoliņš u.c.). Saņemtas arī Irmas Laivas, Margaritas Stārastes, Montas Kuršes, Kārļa Sebra, Almas Ābeles u.c. kolekcijas. Turpinās darbs pie iepriekšējos gados jaunienākušo lielo kolekciju apstrādes (Jānis Klīdzējs, Marta Rudzīte, Lūcija Bērziņa, Austrālijas latviešu materiālu krājums, Haralds Mednis un daudzi citi).

Šā gada martā RTMM pārņēma arī dzejnieka Andreja Eglīša mantojumu. Pavisam nesen iegūti ļoti vērtīgi Anšlavam Eglītim un Veronikai Janelsiņai piederoši priekšmeti. 11. jūnijā profesors Kristaps Keggi parakstīja dāvinājuma līgumu un nodeva muzejam sava vectēva Luda Bērziņa un dzimtas arhīva materiālus. RTMM ir iemantojis sabiedrības uzticību un turpina saņemt ievērojamu kultūras darbinieku lielus arhīvus un unikālas atsevišķas relikvijas. Svarīgi ir iegūtos materiālus sistematizēt un sakārtot, tāpēc ir ļoti pozitīvi, ka ir izveidota krājumu uzskaites sistēma.

Skaņu ierakstu krājumā glabājas izcilu kultūras personību balss un nozīmīgu notikumu ieskaņojumi. Kolekcija veidojusies daudzu gadu desmitu laikā (senākais ieraksts — Aspazijas balss, 1937. gads) un turpina papildināties. Lai risinātu skaņu ierakstu pieejamības un saglabāšanas problēmas, muzejs ir sācis veidot skaņu ierakstu digitālās kopijas. Saņemot finansiālu atbalstu no VKKF mērķprogrammas, modernizēts skaņu ierakstu krājuma glabāšanas aprīkojums, uzsver Egliena.

RTMM pieder 10 filiāles visā Latvijā. Tas nozīmē, ka krājums ir ļoti apjomīgs. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir tā neeksponētās daļas pieejamība. Muzejs ir vienlaikus gan bibliotēka, gan ekspozīcija, gan arhīvs, kurā ikviens var iegūt nepieciešamo informāciju. Tā mērķis ir — saglabāt, mērķtiecīgi papildinot, pētīt un padarīt pieejamu muzeja krājumu, kas aptver Latvijas rakstniecības, teātra un mūzikas vēsturi visā attīstības diapazonā, rezumē Egliena. Šā gada 9. novembrī RTMM filiālē Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tiks atklāta jaunieguvumu izstāde.

 

Grāmatu grozs

NRA  06/29/07

Māris Bērziņš. Gūtenmorgens. Karogs, 2007.

Arno Jundze * * * *

Būtu nepieklājība apgalvot, ka Gūtenmorgens ir kas nebijis, oriģināls vai konģeniāls – līdzīgi teksti literatūras vēsturē atrodami dučiem. Tas tomēr netraucē saukt – Bērziņš rullē! Jo patiesi, nedaudz pārfrāzējot Māri Melgalvu, šādi saboksēti paradoksi, sulīgi un garšīgi uzrakstīti, allaž bijuši cieņā. Problēma vien tā, ka, manuprāt, tā gan vairāk ir tāda veču literatūra, bet lasoši vīrieši Latvijā nenoliedzami ir noziedzīgi izvirtusi minoritāte un izzūdošs Sarkanajā grāmatā ierakstāms tips, tāpēc nezinu, vai Mārim Bērziņam alias Gūtenmorgenam tiks lauru vainags, vai to aprīs kāds izbadējies Pēgass, iesperot autoram ar pakavu pa sēžamvietu. Kultūrā, kur laba vidusmēra sevi visumā atražojusi dzeja allaž tiek pacelta augstāk par dzirkstīgu prozu, uz lieliem panākumiem grūti cerēt, tomēr šī ir grāmata, kuru bez kautrēšanās varu ieteikt visiem – izlasiet, tas nudien nesāpēs. Prieks, ka latviešu prozā, kur nereti, kā teikts tajā senajā reklāmā – nav nekādas jautrības, reižu reizēm tomēr notiek kaut kas tāds, kas attaisno tās rimto eksistenci.

Egīls Venters * * * *

Kādreiz – pirms daudziem gadiem – sociālistiskā reālisma apoloģēts Valdis Lukss tika uzjautāts par eksperimenta nozīmi literatūrā. Uz to žurnāla Karogs līdzstrādnieks Lukss atbildēja: eksperimentiem vieta literatūrā ir, bet šī vieta ir rakstāmgalda atvilktnē. Sak, neceriet, ka kāds tos publicēs LKP CK masu medijos. Māra Bērziņa darbus Lukss diez vai publicētu. Drīzāk vērstos viņa darbavietas partijas komitejā ar lūgumu sodīt pēc būtības. Un tad diez vai pēc Ērika Trauma sapņa sekotu Gūtenmorgens. Bet laiki ir mainījušies, un Māra Bērziņa darbavietā partijas komitejas nav un nekad nav bijis. Un Karoga Guntis Berelis viņu uzņem atplestām rokām, un Karogs ne tikai publicē Bērziņa lugas (nebaidoties pat no dramaturgu patrona Daiņa Grīnvalda), bet arī izdod Gūtenmorgenu savā paspārnē.

Pēc izglītības ekonomists, Bērziņš uzskatāms par progresīvas kultūras iestādes – Kultūrkapitāla fonda – faktisko izveidotāju, bet literatūrā viņš debitēja tikai pēc KKF direktora amata pamešanas. Viņa pirmā grāmata – Ērika Trauma sapnis – tika pamanīta, bet otrā – Gūtenmorgens – vēl gaida lasītāju un kritikas atzinību. Pats Bērziņš atzīst, ka, rakstot Gūtenmorgenu, atradies Daniela Harmsa ietekmē. Tas atsauc atmiņā astoņdesmito gadu beigas un atklātības laikmetu, kad publicēja aizliegtos padomju laiku autorus. Laiks iet, un šodien nevienu nepārsteidz absurda teksti, tie iekļāvušies simpātiskā meinstrīmā, un, ja autors ir veikls stilists un asprātīgs sižeta vērpējs, viņš gūst atzinību.

Sava radniecība Gūtenmorgenam arī ar Dadža klasisko leišu asprāti Kindzuli, un simptomātiski, ka arī fragmenti no jaunās grāmatas publicēti šajā satīriskajā žurnālā, bet Valdi Luksu gan Karogs šodien ne publicētu, ne izdotu. Pārāk ekstrēms šis plikgalvis mūsdienu lasītājam.

Andrejs Upīts. Sieviete. Valters un Rapa, 2007

Arno Jundze * *

Romāna Sieviete izdošana Zelta klasikas sērijā ir neikdienišķs solis. Jā, klasiķis, bet tas nudien nav viņa labākais darbs. Izlasīt tomēr ir pamācoši. Feministes noteikti varēs spriest par femīno diskursu. Varbūt pat tiktāl, lai paziņotu – Andrejs Upīts ir pirmais latvju feminists.

Rakstnieks attēlo pansijā mītošus dīkdieņus un Elzu. Viņa ieradusies pilsētā, lai glābtu mirstošo tēvu, bet brālis, kas gadiem studē par privātskolotāju, māsu aizved uz tikumīgo dāmu labdarības pasākumu. Pansijas biedri Elzu apdzirda, pabučo un drusciņ apgrābsta (jaunkundzes vainadziņš no tā nudien necieš) – nu pazemotajai ir iegansts atriebties. Rezultāts? Viens beigts, otrs negodā, trešs sēž aiz restēm, bet brālis kļūst par bomzi. Vai happy end? Nē, jo atriebēja iemīlas upurī.

Sieviete atklāj Upīša vājo vietu – pakuslu intrigu un neprasmi dzīt tempu. Tipisks latvju dekadences laika un līmeņa romāns (tā līdzinieki ir Antona Austriņa, Linarda Laicena un Pāvila Gruznas romāni – vismaz vienu šādu darbu zināšanai tomēr derētu izlasīt katram sevi cienošam lasītājam) – ilustrācija tam, kā noveco valoda: "Sirms, šausmīgi izdilis cilvēks ar gluži kailu galvaskausu", "Mariannas kundze bija ļoti ieņemta no savas ēdamās istabas", "Apse entuziasmēts smējās". Romāna sākumā meitu mājā valda vienlīdzība "kā pie sociālistiem", beigās virmo revolucionāras noskaņas. Tās gan nekur neved, jo daiļā dāma, aplaista ar sliktu kaiti un pazemota, dara sev galu. Kādā ap 20. gs. sākumu rakstītā somu modernisma klasiķa Juhani Aho miniatūras pabriesmīgā latviešu tulkojumā lasāmi vārdi: "Viņa kaut ko gribēja, tak nezināja, ko grib." Šai gadījumā tie vairāk attiecināmi uz romāna Sieviete autoru.

Egīls Venters * * *

Ja šo simtgadīgo manuskriptu būtu izdevis kāds zāli sapīpējies sīkapgāda vadītājs, tā būtu viņa problēma. Ja apvienojas trīs lieli apgādi, lai sērijā Zelta klasika izdotu dažu labu pēc naftalīna smaržojošu romānu, tad vērtētājs spiests domāt. Varbūt tomēr grāmatniecības giganti zina, ko dara. Varbūt skolu absolventiem alerģija (lai neteiktu – riebums) pret iniciāļiem A.U. ir pārgājusi un viņi gatavi izlasīt vēl vienu garlaicīgu kolaboracionistu triumvirāta (Upīts, Sudrabkalns, Lācis) pārstāvja sacerējumu.

Mani personīgi vienmēr fascinējusi teiksma par A. Upīša darbaspējām un allaž iedegto gaismu dzīvokļa logā Ļeņina/Brīvības ielā pie Ministru kabineta ēkas, lai gan nav skaidrs, vai Upīts tiešām pie iedegtās gaismas vienmēr rakstīja, vai arī dzēra šņabi un piekopa citus netikumus. Vēl vairāk mani sajūsmina tālaika redaktoru atstātās liecības par Upīša manuskriptiem, kuros nav atrodams neviens svītrojums vai labojums. Domāju, ka rakstāmmašīnu laikmetā, kad ikviena lielāka labojuma dēļ bija uzreiz jāpārraksta visa lappuse, tā nudien bija izcila priekšrocība.

Sievietei – vienam no pirmajiem latviešu romāniem, kurā darbība no laukiem pārcelta uz moderno pilsētu – protams, ir sava kultūrvēsturiska vērtība, un arī morāle atrodama stāstā par Elzas jaunkundzi. Tajā stāstīts par četriem vīriešiem, kādas pansijas iemītniekiem, kuru iekāres objekts ir viena sieviete, Elza Pūpole. Sižetu veido pazemotās Elzas atriebības spēle ar šiem četriem vīriešiem; noslēgumā viņa, saslimusi ar sifilisu, izdara pašnāvību.

Par pilnīgu literāro analfabētismu gan liecina fakts, ka grāmatas anotācijā teikts, ka Sieviete (1910) "sasaistās ar tā laika Eiropas romānu – ar Onorē de Balzaka, Gistava Flobēra darbiem". Atgādināsim, ka Balzaks mirst 1850. gadā, bet Flobērs – 1880. gadā.

Keita Breivermena. Es, Frīda...

Tulkojusi Aija Cerņevska. Tapals, 2007

Arno Jundze * * * *

Radīt klasisku biogrāfisku romānu par Frīdu Kālo – trako, apsēsto un traģisko 20. gadsimta vizuālās mākslas ikonu – ir tas pats, kas mēģināt rakstīt par Salvadoru Dalī, par pamatu ņemot viņa publicētās dienasgrāmatas. Pat bail iedomāties, cik briesmīgs un nebaudāms varētu būt rezultāts. Par laimi, Keita Breivermena, kam pašai nav svešs Frīdas Kālo dzīves stils, nav gājusi šo ceļu, bet gan uzrakstījusi Romānu, intuitīvi mēģinot saslēgties ar šīs slimību māktās, nelaimju apsēstās un biseksuālās narkomānes – izcilās mākslinieces – pasauli un dēmoniem, kas viņu plosa.

Keitai Breivermenai tas izdevies. Bez žēlošanās, moralizēšanas vai nosodījuma. Zinu, ka arī Latvijā ir Frīdas Kālo talanta pielūdzēji, kas, ceļojot pa pasauli, izvēlas aplūkot tos muzejus, kuru kolekcijā ir kaut viena trakās Frīdas glezna – ne mazāk ir to, kas fano par Džūlijas Teimoras filmu Frīda. Ceru, ka romāns Es, Frīda... būs laba dāvana visiem viņas pielūdzējiem, bet pārējiem varu ieteikt – šī ir skarba, traģiska un brutāla grāmata par mākslinieci, kuras dzīves stāstu iepazīstot diezin vai atradīsies kaut viens puritānis, kam pietiks nekaunības vai svētulības viņu nosodīt. Pārcietusi bērnu trieku, ar nokaltušu kāju viņa pārcieta drausmīgu katastrofu, kuras sekas bija tik šausmīgas, ka glābēji Frīdu atstāja to upuru kaudzē, kam labāk būtu nomirt. Bet viņa izdzīvoja.

Egīls Venters * * * *

Frīda Kālo latviešu skatītājiem nav svešs vārds – ne tik sen LTV demonstrēja Džūlijas Teimoras filmu Frīda. Tiem, kam šis vārds tomēr neko neizsaka, jāatgādina, ka Frīda Kālo bija meksikāņu māksliniece, mūsdienās viena no feminisma ikonām. Dzimusi 1907. gadā ungāru ebreja un meksikāņu katolietes ģimenē, viņa astoņpadsmit gadu vecumā cieš šaušalīgā autokatastrofā, paliekot par kropli uz visu mūžu, 1929. gadā apprecas ar marksistu gleznotāju Djego Rivjeru, no kura izšķiras, lai atkal apprecētos 40. gados. Kalo mirst 1954. gadā 47 gadu vecumā. Nodzīvojusi sava slavenā vīra ēnā, pēc nāves Frīda kļūst par feministu kulta figūru un slavā šodien neapšaubāmi jau apsteidz Djego Rivjeru.

Grāmatas autore Keita Breivermena (dzimusi 1950. gadā) ir Amerikā plaši pazīstama dzejniece un prozaiķe, feministe un ebreju aktīviste. "Mācoties dialogu no Rota, intelektuālo monologu no Belova un žanru robežu nojaukšanu no Meilera, sapratu, ka esmu ebreju rakstniece," viņa saka. Breivermena pati septiņpadsmit gadu bijusi atkarīga no kokaīna, varbūt tāpēc šī lingvistiskā džeza stilistikā sarakstītā grāmata brīžiem skan tik personiski. Viņa atzīst, ka nav īpaši iedziļinājusies Frīdas Kalo biogrāfiskajos materiālos, bet ļāvusies sajūtām, identificējusies ar aprakstāmo personu, kas galarezultātā nebūt neesot Frīda K, bet gan kentaurs, kas grāmatas noslēgumā atkal pārvēršas autorē – hipijmeitenē no 60.–70. gadu Losandželosas.

"Viņa neatceras Frīdu." Tie ir pēdējie grāmatas vārdi. Ir vērts to izlasīt, lai saprastu, ka tas nav tiesa.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  06/29/07

Kolīna Makkalova. Eņģelis. Tulkojušas Sarma Ozola un Aija Britāla. Zvaigzne ABC, 2007.

Par prieku daudzajiem Kolīnas Makkalovas talanta cienītājiem pie latviešu lasītājiem nonācis arī viņas romāns Eņģelis, pierādot, ka rakstniece nav tikai un vienīgi Dziedoņu ērkšķu krūmā autore. Šā darba autore ir jauna meitene, kas, ignorējot tēva iebildumus, dodas projām no vecāku paspārnes un sāk savu dzīvi Sidnejas bohēmas rajonā Kingskrosā.

Daniela De Luka. Bebrēns Bruno. Tulkojusi Renāte Punka. Jāņa Rozes apgāds, 2007

Bebrēns Bruno ir grāmatiņa mazajiem lasītājiem, kas saistošā formā vēsta par bebru dzīvi, fantāziju savijot ar enciklopēdiskiem faktiem. Grāmata izdota apgāda sērijā Re, kā dzīvo savvaļā.

Džons Lūiss Gediss. Aukstais karš. Tulkojis Haralds Matulis. Atēna, 2007

Apgāda Atēna nu jau par klasiku kļuvušajā sērijā Dzīvā vēsture šoreiz tiek piedāvāts ASV aukstā kara eksperta Džona Lūisa Gedisa pētījums. Tā autors 2005. gadā ieguvis ASV Valsts medaļu humanitārajās zinātnēs, un šis prestižais apbalvojums ir vainagojums rūpīgam ilgu gadu darbam, enciklopēdiskām zināšanām aukstā kara vēsturē un tā netīrajās aizkulisēs.

Marks Bernels. Hameleons. Tulkojusi Guna Niedra. Kontinents, 2007

Algotā slepkava Sofija dzīvo, kā pašai šķiet, klusu, mierīgu un nemanāmu dzīvi. Cerība uz to, ka viņa ir atvaļinājusies no nepatīkamā amata, tomēr izrādās velta. Uzrodas Sofijas bijušais šefs ar stāstu par savas organizācijas garajām rokām. Sofijai, lai iegūtu brīvību, tiek piedāvāts izpildīt pēdējo uzdevumu – novākt krievu mafijas bosu, ko neviens cits nespēj izdarīt.

Tommazo Kampanella. Saules pilsēta. Tulkojis Valērijs Melderis. Zvaigzne ABC, 2007

Klasiskā cietumā rakstītā utopija, kas tik daudz piesaukta skolas vēstures grāmatās un kuru vismaz reizi mūžā derētu izlasīt katram. Jāatgādina, ka Tommazo Kampanellu (1568–1639) pasludināja par ķeceri, piesprieda viņam nāves sodu, ko vēlāk aizstāja ar mūža ieslodzījumu. Tas gan netraucēja viņam nodarboties ar literāru jaunradi, iemūžinot savu vārdu pasaules ideju vēsturē.

Patrīcija Kornvela. Līķu muša. Tulkojusi Liana Blumberga. Zvaigzne ABC, 2007

Dažkārt uzņemties senu noziegumu izmeklēšanu nozīmē nonākt nepatikšanu un šaušalīgu notikumu epicentrā. Doktore Keja Skarpeta dodas uz tikšanos ar uz nāvi notiesātu maniaku, kas reiz viņu vajājis. Izrādās, psihopātam ir sakāms kas tāds, kam lemts satricināt doktores Kejas ticību visām viņas dzīves lielākajām vērtībām.

 

 

Citādā ziņā...

 

 

Viedoklis: Optimismā būt

Viktors Avotiņš, publicists, NRA  06/29/07    Neatkarīgā izjautā rakstnieku un kolēģi Ēriku HĀNBERGU par aktualitātēm, vērtībām un iecerēm.

– Hānbergs parasti ir izcili mierīgs. Tagad tu ar neej pa gaisu, bet jūtams, ka esi pat varbūt dusmīgs. Par ko?

– Nobriedu ar to gadījumu telvīzijā, ar to biezo trīsstāvīgo jaunajam prezidentam adresēto vārdu. Tas bija detonators. Uzsprāga samilzums. Nāca doma par to, ka mums jāturas gaišumā, jālīdzsvaro informācijas plūsma publiskajā telpā. To pietuvinot dzīvošanai. Kas ir dzīvošana manā lakoniskā izpratnē? Dzīvošana ir laimes kalšana, radot garīgās un materiālās vērtības, lai es varētu optimismā būt, lai mana ģimene varētu optimismā būt, lai mana tauta un mana valsts varētu optimismā būt.

– Un tu domā, ka no avīžpapīra, proti – medijiem, ar var to laimi kalt?

– Ja runāt par garīgām lietām, tad informācijas plūsma ne tikai televīzijā, bet arī citos medijos – pozitīvi vai kritiski – tās pamana. Pamanām grāmatas, pamanām izrādes, pamanām koncertus... Informācijas telpa ir daudzmaz piepildīta. Varbūt ir par maz diskusiju, bet telpa ir. Bet, ja runāt par materiālām vērtībām, par to radītājiem, tad esam vai nu kūtri, vai pārāk aprobežoti. No kā šī izvairīšanās, šis bažīgums nerādīt, kas laukos vai rūpniecībā notiek pozitīvs? Latvija pilna ar pozitīviem pārsteigumiem. Bet par tiem nerunājam. Sižetiņi ir tikpat kā caur zobiem izspiesti. Simtprocentīgi piekrītu tādai žurnālistikas autoritātei kā Ābramam Kleckinam, ka vairāk informējam auditoriju nevis par problēmu, bet par skandālu.

Pēdējā laikā saistībā ar Zatlera ievēlēšanu un troksni ap to cilvēki nāk klāt un jautā: "Hānberga kungs, kas notiek Latvijā? Kas būs? Kādā situācijā esam?" Ir kaut kāda depresija, un līdz ar to, man šķiet, zūd tautsaimnieciskais jaudīgums. Ļaudīs ir kaut kāda neziņa, apjukums. Un es pārdzīvoju, ka mediji, mana televīzija, pirmā programma, ar kuru esmu gadiem sadarbojies, tātad – esmu līdzdalīgs, baro cilvēkus lielākoties ar negācijām un tā vairo apjukumu. Jo nav šā līdzsvara.

– Vai tā nav mūžīgā strīda, kas veselīgāks – kritisks prāts vai apliecinājums –, kārtējā sērija? Taču – es tev (un arī, piemēram, Aivaram Berķim) piekrītu, ka noliegumā, negācijā bez vērtējuma nav ne prāta, ne kritikas, ne žurnālistikas. Tikai sava aprēķina propaganda. Visi līdzekļi priekš tā labi.

– Jā, Aivara Berķa uzstāšanās Dienā saņēma vispretrunīgākās atsauksmes. Bet pēc tās pēkšņi redzu – Panorāmā parādās pozitīvi sižeti. Man ir ierosinājums jaunajam Žurnālistu savienības vadītājam Aināram Dimantam – pulcināt žurnālistus kā vienotu profesionālu auditoriju pārrunāt šīs lietas. Neatkarīgi no tā, kādu kustību vai virzienu medijs pārstāv. Mani, piemēram, skumdina tas, ka LNT, privātā televīzija, ir līdzsvarotāka par šo sabiedrisko TV, kuru uztur valsts budžets, tātad arī mani nodokļi. Budžets rosina pasūtījumu, taču šis pasūtījums informatīvā un pēc tam analītiskā bloka De facto veidā iznāk bezgala vienpusīgs.

Kad tas trīsstāvīgais biezais vārds no TV ekrāna izpaudās, varēju tikai apbrīnot Jāni Krēvicu, kur viņš izskolojies tik demagoģiski paust savu viedokli. Demagoģiski aiziet prom no tēmas un runāt pilnīgi ko citu. Proti – viņš un aptaujātie runā par trīsstāvīgu biezu vārdu lietošanu leksikā, sadzīvē, literatūrā, studentu vidē, bet absolūti nerunā par kontekstu. Par to, ka šajā gadījumā šis biezais trīsstāvīgais vārds tika nepārprotami adresēts Valdim Zatleram, tātad – visaugstākajai valsts amatpersonai. Par tādu lietu vajadzētu tiesāties. Var tikai apbrīnot Valda Zatlera savaldību.

– Imants Ziedonis rakstīja – labi cilvēki nav interesanti. Labam lēti, pat piecās sižeta minūtēs klāt netiksi. Cita lieta, kur lamas, asinis vai kulaki pa gaisu. Aizej un paņem bez pūlēm un galvas. Varbūt ar galvām nav kā vajag?

– Trīs gadus esmu bijis Valsts eksāmenu komisijas priekšsēdētājs LU Žurnālistikas fakultātē un mūžu strādājis žurnālistikā. Astoņus gadus kopā ar Andri Jakubānu biju Neatkarīgās līdzvadītājs. Uzskatu, ka arī esmu līdzvainīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka masu mediju vadītāji, tai skaitā arī Hānbergs, jaunos žurnālistus uzrunādams, ir mudinājis atrast kaut ko tādu, kas piesaista uzmanību. Protams, vieglāk sameklēt kaut ko tuvu sensācijai. Un tā bieži nes negāciju.

– Bet negācija būtu arī taisīt no mēsla konfekti.

– Kam tas vajadzīgs? Kā jau teicu – Latvija ir pilna ar lieliem pozitīviem pārsteigumiem. Protams, pozitīvu ziņu izvirpot tā kā vērpjamā ratiņa spolīti, kas būtu pārsteigums, nav tik vienkārši. Atceros gadījumu, kad Ogrē atklāja slimnīcas korpusu, un jauna žurnāliste bija ieradusies, lai gatavotu TV reportāžu. Kad atbrauca Rīgā, kolēģi prasa: "Kā tev gāja?" "Viss labi, viss kārtībā, tikai visu laiku kaut kāds vecis mācās virsū un ar gribēja kaut ko teikt. Kaut kāds Kalnbērzs..." Tas nozīmē, ka jauniem žurnālistiem trūkst sagatavotības. Ja par attiecīgo nozari interesējies, tad tomēr ir pašam jāizdibina un kolēģiem savukārt jāievada, kas ir būtiskumi šajā nozarē un kas ir būtiskie cilvēki.

– Bet, padomā – medijs bez sliktām ziņām. Cik daudziem garastāvoklis būs zemē. No tā, ka citiem labi vien.

– Par to taču arī saku – ka nepaužam prieku par kaimiņa prieku. Par izdarīto sabiedrībā kopumā. Mums ir vajadzīga pozitīvā informācijas plūsma dažādos aspektos. Absolūti nenoliedzot negatīvo notikumu izklāstu. Bet tam ir jābūt līdzsvarā. Bez vienpusības.

Jānis Peters reiz uzrakstīja: "Mana tauta dziedāja,/Tāpēc nenosala." Tas nāk cauri padomju laikam un šodienai daudz plašākā nozīmē. Ja mēs tā nebūtu dzīvojuši, tad nebūtu atmodas. Jo nebūtu jau kam pamosties. Mēs būtu izšķīdināti kā Krimas tatāri vai Pievolgas vācieši.

– Vai tev neliekas savādi, ka publisko attieksmi... vai pret Saeimu, vai pret Zatleru, savā ziņā arī pret Lembergu, taisa tenka, bet patiesība vēl nemaz nav rādījusies? Kaut kur esot. Pirms 10. Saeimas vēlēšanām nākšot.

– No pirmajam minūtēm, kad Zatlers parādījās pie horizonta, pār šo personību lija negāciju plūsma. Te nav runa par darvas karoti, kas varbūt bija šis biezais vārds, bet par veselu darvas lavīnu, kas visu laiku tiek pludināta. Un tāpēc pastāv cilvēku satraukums, samilzums un neziņa, jo tagad ir priekšstats, ka visi ir blēži laupītāji, zagļi utt. Ka vienīgā laimes zeme ir Īrija...

– Tu, Imants Skrastiņš, Raimonds Pauls... parakstījāt galvojumu Lembergam. Kāpēc?

– Jā, daudzi man to vaicājuši, kāpēc es uzskatu, ka nav vajadzīgs apcietinājums Lembergam. Tāpat kā Raimonds Pauls, es arī saku, ka par vainību vai nevainību spriež tiesa. Bet – galvojumu rakstīdams, es protestēju arī pret to, kā izpaužas varas struktūras. Es saprotu – ja valstī nav varas struktūru, tad sākas haoss. Tātad tās ir vajadzīgas. Bet varas struktūrām jāstrādā piesardzīgi, uzmanīgi un delikāti, lai tās nedemonstrētu, kā varas reibulī nereti gadās, savu pārākumu.

Divi piemēri, kas saistīti ar Aivaru Lembergu un Mamertu Vaivadu. Ne velti arī Guntis Ulmanis pauda savu neizpratni, ka viņa galda biedrs Mamerts Vaivads jāaiztur tieši tad, kad viņi abi restorānā. Aleksejs Loskutovs saka – to nosaka attiecīgi apstākļi, tā bija jārīkojas.

Par to, ka šī rīcība tomēr domāta, lai publiski paustu savu visvarenību, divi citāti no raidījuma, kurā Iveta Elksne TV intervēja Alekseju Loskutovu. Viens sakarā ar to, ka Ventspils naftas telpās, turklāt nepareizās durvīs, lauzās šie varas struktūras spēki. Par to bija juristu un arī nejuristu protesti. Loskutovs saka: "Jāteic, ka es apbrīnoju savu kolēģu pacietību, kad viņi sala, kad bija aukstāks par divdesmit grādiem, viņi pavadīja dažas stundas pie Ventspils naftas durvīm, mēģinot atrast kaut vienu cilvēku, kas tās durvis atvērtu." Iznāk, ka šie zēni aizsūtīti uzdevumā krekliņos salā, bez sakariem, bez informācijas... Viņiem salst, viņiem tūliņ jātiek iekšā jebkurās durvīs. Ja nelaiž, jālauž... Te ir tas parākums. Man vēl, redz, būs speciāli jāgaida...

Bet protestu sakarā Loskutovs teica: "Es īsti nesapratu, kāpēc Saeimas komisija vēlas šo jautājumu skatīt. Līdz šim es neesmu dzirdējis, ka kāda komisija uz slepkavu, viņu draugu un radinieku iesnieguma pamata vērtētu Valsts policijas un tās darbinieku metodes." Tātad cilvēku, kura vaina nav apliecināta, kurš kopā ar kolēģiem izglābis pilsētu no pazudināšanas, kurš apsūdzēts lietā un kur runa ir par neviennozīmīgiem tautsaimnieciskiem un finansiāliem strīdiņiem... salīdzina ar slepkavu. Domāju, ka tas ir aizvainojoši. Te man nāk prātā arī Krišjāņa Kariņa TV sacītais sakarā ar tā saukto Ojāra Grinberga lietu. Skanēja apmēram tā – tā tik vēl trūka, ka es iešu uzklausīt, ko te diktēs katrs pašvaldības vadītājs. Un atsvaram tas, ko Grinberga lietas sakarā teica Andris Šķēle – ko viņš darītu, ja būtu premjers. Viņš teica, ka būtu izsaucis Kariņa kungu un devis piecas minūtes laika – vai nu ir tāds rīkojums, kas atbilst likuma prasībām, jo domāju, ka Lemberga kungs tādu izpildītu, vai arī Kariņa kungs būtu brīvs. Un Šķēle izdotu Kariņa vietā to rīkojumu.

Trīs pirmie citāti liecina par to, ka spēka un varas struktūras reizumis ir demonstratīvi netaisnīgas un aizvaino sabiedrību. Tā ir milzīga bīstamība.

Piensaimniecības veterāns Dainis Nagla man stāstīja, ka pēc tādām aizturēšanām viņam nāk prātā gadījums pēc kara Dailes teātrī, kad izrādes laikā iededza gaismu un zālē apcietināja cilvēku. Šeit ir tas pats. Ulmaņa klātbūtnē, lai visi redz šo visvarēšanu... Tā man liekas vislielākā bīstamība, par ko mums sabiedrībā un mums žurnālistiem vajadzētu runāt. Ja tu izmanto savas pilnvaras nekam citam kā tikai varas demonstrēšanai, tad jāuzdod pa nagiem. Diezgan smagi.

Mēs zinām no padomju, no čekas laikiem un redzam kaimiņos Baltkrievijā, ka šāda varas struktūru izpausme – tās ir pirmās pazīmes, kas apdraud valsts demokrātiju.

– Mediji var labo parādīt, bet, lai tas labais noteiktu kopsajūtu, lai nepaliktu atsevišķās akās, bet saietu vismaz kādā upē, ar medijiem vien par maz. Vara neuzdod vērtību. Kas uzdod, ar ko sastutēties?

– Jau minēju – priecāties par kaimiņa prieku. Man nāk prātā bērnība. Uz mūžu iespiedies prātā tas, ka regulāri notika kaimiņu tikšanās, kad izrāda, kas ir kūtī, kas uz lauka, kam labāk izaudzis. Nebija tur tā skaudība. Mēnesī reizi kaimiņi nāca kopā vakarēšanā, un tās bija sarunas par to, kā man varētu būt. Mums šis prieks tā neizpaužas. Cēlonis varētu būt, ka ļoti daudzi ir ar plāniem maciņiem. Ja cilvēkam ir plāns maciņš, tad viņu viegli uzkūdīt – vainīgs tas un vainīgs tas, bet tiem ir miljoni... Daļa politiķu, daļa politikāņu to izmanto.

Bet – mēs savā ziņā arī paši degradējam valsts institūcijas. Nesaprotam, ka paši esam līdzvainīgi, ka vajadzētu būt aktīviem starp vēlēšanām. Nevis vēlēšanu priekšvakarā, bet visus šos četrus gadus. Bloķēties, veidot partijas... Mehānismam ir jādarbojas, ne tā, kā piketētāji saka – tagad jums vajag izvelēties to prezidentu, nevis to, ja tā nedarāt, tad esat tādi un šitādi. Kādu mehānismu šobrīd konstitucionāli esam radījuši, tāds tas ir. Varam kritizēt, taču pret, piemēram, prezidenta institūtu jāizturas ar cieņu. Mums nav izkopta savstarpējā ētika starp varas institūcijām un sabiedrību.

Jānis Stradiņš pēc neatkarības iegūšanas sacīja, ka pēc revolūcijām, arī pec dziedošās revolūcijas ir atplūdi un nekad nevar pateikt, cik garš šis atplūdu periods. Domāju, ka mēs tam esam tikuši pāri, un daudzas pazīmes liecina, ka stipri esam tikuši pāri. Neatkarīgi no pretrunām laukos, neatkarīgi no polarizācijas. Tikai neprotam publiskajā telpā par to runāt.

– Vai patlaban raksti arī ko?

– Mēs ar Jāni Ķuzuli ceturto gadu vadām Omulību klubiņu Rīgas Latviešu biedrībā. Tiem, kas tur uzstājas, pamazām nāk grāmatas. Aivaram Berķim, Arnoldam Auziņam, Monikai Zīlei... Pienācis laiks arī man uzrakstīt Jaušības un nejaušības. Par konkrētiem omulīgiem dzīves gadījumiem.

Omulības grāmata, tirgus grāmata... Vēl mani uzrunāja veterānu klubs Vecais piensaimnieks, ko vada Mārtiņš Sesks, kurš reiz bija Liepājas piena kombināta galvenais inženieris un kura dēls ir Uldis Sesks. Viņi izdomājuši, ka nav piensaimniecības vēstures grāmatas – vai es nevarētu palīdzēt. Es pāris nedēļas pārdomāju un teicu – ja jūs man ļaujat ne tikai tehnologiski, ne tikai vēsturiski, bet tā brīvāk, un ja šo grāmatu varētu saukt Mūžīgais piens un ja jūs esat tā ar mieru... Viņi bija ar mieru. Uz Ziemassvētkiem grāmata varētu iznākt. Tā ka – garlaicīgi man nav.

 

 

Par spīti prognozēm,

Līgo vakars bija saulains un

silts, taču šonedēļ katru dienu līst...

...Arī gaisa temperatūra ir samērā ze-

ma – dienā ap +15^oC, naktī – ap +9^oC.

Taču dārzos, pateicoties lietainajam

laikam, viss zaļo, zied un aug

griezdamies...un mežā sāk

parādīties sēnes...

 

Anda Jansone, trešdien, 27. jūnijā