Gribīgo koalīcijā un citur pasaulē...

Ar pikniku atzīmē ASV Neatkarības dienu

Kristaps Kārkliņš,  NRA  07/02/07    Jau otro gadu Amerikas Savieno Valstu (ASV) vēstniecība Latvijā 4. jūliju jeb ASV Neatkarības dienu svin Vērmanes dārzā.

Dārza teritorija vakar apmeklētājiem bija slēgta, taču tajā pēc drošības kontroles iziešanas varēja nokļūt lūgtie viesi un ASV pilsoņi. Rīgas mērs Jānis Birks apsver iespēju nākamgad pasākumu pārcelt uz kādu nomaļāku vietu, lai parks būtu pieejams visiem.

Teju ar ikvienu viesi, kas vakar ieradās Vērmanes dārzā, sasveicinājās ASV vēstniece Ketrīna Toda Beilija, kura uzrunā akcentēja ASV un Latvijas labās attiecības. Ar nelieliem Amerikas karodziņiem izrotātas Vērmanes dārza ietves, nacionālās krāsās baloni, klauni – bija zīmīgākie elementi, ko apmeklētāji pamanīja piknikā. Lai nokļūtu pēc hamburgeriem, popkorna un saldējuma, nācās stāvēt rindās trīs līdz piecas minūtes.

To, ka šāda veida pasākumi ir jauki, apstiprināja Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks, taču viņš nevēlētos, lai parku slēgtu, tāpēc spriedīs par alternatīviem variantiem. Agrāk ASV vēstniecība pasākumus rīkoja Brīvdabas muzejā.

Briti pielīdzina Rīgu seksa citadelei Bangkokai

Jānis Ogle, NRA  07/03/07    «Sekstūrisma dumpis Baltijas Bangkokā,» ar šādu virsrakstu Latviju pagodinājis viens no lielākajiem britu laikrakstiem The Sunday Times.

Kaut arī publikācijas tekstā raksta autori visai objektīvi atspoguļo Latvijā sākto akciju Stop seksterorismam, virsraksts un ievads Rīgas tēlam nav diez ko glaimojošs. Arī britu laikraksta interpretācija par meitenēm Rīgas nakts klubos ir aizskaroša.

Britu laikraksts jau publikācijas sākumā izklāsta, ka jauno latviešu nakts izklaides ar tūristiem Rīgu ir padarījušas par "Baltijas Bangkoku", kur arī britiem labpatīkas nosvinēt savas vecpuišu ballītes ar vietējām meitenēm. Autori norāda uz meiteņu tendenci sekot ārvalstniekiem, kurš viņām izmaksā kokteili.

Kampaņas Stop seksterorismam mērķis ir uzrunāt gados jaunās latviešu sievietes, lai tās naktīs nedotos uz Vecrīgu meklēt iereibušus naudīgus britu vīriešus, ar kuriem pavadīt nakti, norāda The Sunday Times. Laikrakstā ir plaši atspoguļots arī organizatoru viedoklis. Sabiedriskās organizācijas Re!Action dibinātājs un kampaņas organizators Mārtiņš Kozlovskis britu žurnālistiem atzinis, ka kampaņa nav vērsta pret kādu konkrētu nacionalitāti – tās mērķauditorija ir latviešu meitenes, kuras par vienu kokteiļa glāzi ir gatavas atdoties Latvijā iebraukušajiem ārzemniekiem.

Turpmāk tekstā abi britu žurnālisti diezgan objektīvi izklāsta par šobrīd Latvijā notiekošo akciju, norādot, ka Latvija tūrisma ziņā mainījās 2004. gadā, kad, tirgū ienākot lētajām aviosabiedrībām, iebraucēju skaits palielinājās par 53%. Laikraksts min, ka no 2004. gada par 26% pieaugusi britu interese par Latviju, kas saistīta ar iespēju lēti nosvinēt vecpuišu ballīti. Britu vīriešus uz Rīgu vilina lētais alkohols, daiļas meitenes un vienas nakts izpriecas – tā The Sunday Times.

Intervija: Starpvalstu attiecību inventarizācija

Juris Paiders,  NRA  07/03/07    Krievijai joprojām viena no prioritārām sfērām ir un būs Krievijas tautiešu jautājums.

Par Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību jautājumiem uz Neatkarīgās jautājumiem lūdzām atbildēt Krievijas ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktoru Pāvelu Kuzņecovu.

– Par 2007. gadu var teikt, ka Krievijas un Latvijas starpvalstu attiecībās ledus ir izkustējies, robežlīgums ir parakstīts un jūlija vidū sanāks kopā starpvaldību komisija.

– Pašlaik mēs esam tikai pašā ceļa sākumā, lai sāktu veidot normālas pilnvērtīgas un civilizētas attiecības, rēķinoties ar katras puses interesēm. Mēs apsveicam to progresu, kas pēdējā laikā ir vērojams Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībās. Krievijā pozitīvi tika novērtēta Latvijas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizīte Maskavā, robežlīguma parakstīšana. Robežlīguma parakstīšana un ratifikācija neizdzēsīs citus problēmu jautājumus, kuri ir uzkrājušies daudzu gadu garumā. Pats galvenais – ir kopēja interese un gatavība sākt darboties, lai atrisinātu savstarpējo attiecību problēmas. Krievijas pusei joprojām viena no prioritārām sfērām ir un būs Krievijas tautiešu jautājums. Mēs saprotam, ka šie jautājumi nav vienkārši, ka tie nav atrisināmi momentā, taču ceram, ka Latvijas puse demonstrēs izpratni un gatavību risināt šo jautājumus, piemēram, atvieglojot naturalizācijas noteikumus, atļaujot nepilsoņiem vēlēt u. c.

Sarunās ar Latvijas kolēģiem jutu, ka Latvijas puse ir gatava runāt par visiem, tostarp arī par Latvijai nepatīkamiem tematiem.

Runājot par ratifikāciju. Latvijas puse jau līgumu ir ratificējusi. Mums iekšējā ratifikācijas procedūra ir sarežģītāka nekā Latvijā, un tas prasa ilgāku laiku. Taču domāju, ka jau tuvākajā laikā arī Krievijā tiks pabeigtas visas valsts noteiktās procedūras, lai ratificētu līgumu un būtu iespējams apmainīties ar ratificētiem dokumentiem.

– Valstu vadītāji vienmēr izsaka labus nodomus un vārdos sola uzlabot attiecības. Taču sabiedrība vērtē reālas darbības, ikdienas notikumus. Vērtējot darbības zemākā līmenī, attiecības nav tik rožainas. Krievija ir slēgusi savu tirgu Latvijas šprotēm; Krievijā maksimālais pieļaujamais benzopirēna daudzums zivju produkcijā ir piecas reizes mazāks nekā ES. Pēdējā laikā tiek apturētas arī uz Krieviju sūtītās saldētu zivju kravas. Saldētajās zivīs benzopirēna nav. Tiek uztverts, ka tas ir Krievijas protekcionisms, lai aizstāvētu savus ražotājus.

Šāda politika īpaši sāpīga ir Latvijas krieviem, kas strādā zivrūpniecībā. Un tādu ir ļoti daudz. Ko Krievijas Ārlietu ministrija var darīt lietas labā?

– Es neuzskatu, ka pagaidu grūtības ar šprotēm var kvalificēt kā abpusējo attiecību pasliktināšanos. Es nepārstāvu arī Krievijas sanitāros dienestus un veterināro kontroli, precīzi nepārzinu visas detaļas, taču varu apliecināt, ka tā nav valsts politika. Tie ir veterināro dienestu lēmumi – ierobežot importēt preces, kas neatbilst Krievijas standartam. Šādas problēmas laiku pa laikam parādās ne tikai attiecībās ar Latviju. Piemēram, pirms kāda laika domstarpības par saldētu zivju importu ir bijušās ar Norvēģiju. Tagad tās ir atrisinātas. Ceru, ka jūs piekritīsiet, ka pret Latviju nav jābūt kādai īpašai attieksmei, tai ir jābūt pilnīgi vienādai pret visām valstīm.

Cik man zināms, jautājumi par šprotu piegādi Krievijas tirgum ir tuvu risinājumam. Par šo jautājumu ir notikušas vairākas apspriedes. Šī problēmas ir attiecīgo dienestu redzeslokā, lai rastu abpusēji pieņemamu risinājumu. Es nesaskatu šeit politiku.

– Klausoties Latvijas un Krievijas politiķus runājam par starpvalstu attiecībām, var pamanīt, ka Latvijas politiķi runā par gāzes cauruļvadu, zvejrūpniecību, tranzīta problēmām, bet Krievijas politiķi, runājot par starpvalstu attiecībām, piemin Krievijas tautiešu un nepilsoņu jautājumu, atvieglojumus naturalizācijas noteikumos, attieksmi pret Otrā pasaules kara veterāniem utt.

Vieni runā par meitu, otri par kleitu. Vieni vēlas applūkot vienu tematiku, bet otri – pavisam ko citu. Vai ir iespējams konstruktīvs dialogs šādā situācijā?

– Esmu pārliecināts, ka tieši tagad ir pienācis laiks, kad abas puses ir gatavas runāt par problēmām, kas interesē gan Latviju, gan Krieviju. Latvijas puse gatava runāt gan par ekonomiku, gan par sociāla rakstura jautājumiem. Arī mēs esam gatavi runāt gan par vienu, gan par otru jautājumu grupu.

Jau pēc trim nedēļām sāks darbu starpvaldību komisija, kuras darba kārtībā būs daudz dažādu jautājumu – gan tirdznieciski ekonomiski, gan sociāli humanitāri, gan izglītības un zinātnes jautājumi. Tostarp ir jāturpina aizsāktais darbs pie līgumiem par sociālo un pensiju nodrošinājumu, vienošanās par karavīru apbedījumiem, par vīzu atvieglojumiem pierobežu rajonu iedzīvotājiem utt. Abas puses ir gatavas paralēli strādāt pie visiem jautājumiem. Sarunu laikā man radās iespaids, ka Latvijas puse uzklausa arī mūsu vēlējumus. Nu vairs nav tā, kā bija agrāk, kad sarunas vairāk izskatījās kā starp mēmo un kurlo; tās kļūst tādas, kādām jābūt starp līdztiesīgām un abpusēji ieinteresētām pusēm.

– Kādas būs starpvaldību komisijas prioritātes?

– Starpvaldību komisija izveidota šā gada pavasarī. Vadītāji ir tikušies. Darba grupas jau ir izveidotas. Tiek gatavota pirmā sēde, kas paredzēta Rīgā šā gada 20. jūlijā.

Jāņem vērā, ka šajā procesā pašlaik varbūt ir maz publicitātes, bet sagatavošanas darbi gan no Latvijas, gan Krievijas puses noris visai intensīvi.

Komisijas uzdevums ir veikt inventarizāciju un izvērtēt, kuri abpusējo attiecību jautājumi ir vissvarīgākie, un tad vienoties, kā šie jautājumi būtu atrisināmi. Vienoties par līgumu slēgšanas grafikiem, fiksēt, kādas ir domstarpības.

– Latvijā tiek pausti viedokļi, ka Krievijas aktivitātes un ieteikumi atvieglot naturalizācijas noteikumus iedarbojas bremzējoši uz naturalizācijas tempiem. Tie, kuriem ir svarīgi piedalīties vietējās vēlēšanās, ja šādas tiesības tiks dotas nepilsoņiem, vairāk nevēlēsies naturalizēties...

– Negribu iedziļināties detaļās, bet arī šie jautājumi tika apspriesti manas vizītes laikā Latvijā. Man rādīja grafikus un diagrammas. No tām izriet, ka tie, kas bija gatavi naturalizēties, Latvijas pilsonību jau ir pieņēmuši. Liela daļa no tiem, kas nav naturalizējušies, ir nepilsoņu bērni, kas dzimuši pēc 1991. gada un par 65 gadiem vecāki ļāaudis. Pavecākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kam veselība vairs nav tāda kā jaunībā, būs grūti ievērot visas valodas apguves prasības.

Tāpēc mēs runājam par iespēju veikt korekcijas normatīvajā bāzē, lai atvieglotu naturalizācijas procedūru veciem cilvēkiem.

Nepilsoņiem ir arī iespēja pieņemt Krievijas pilsonību. Ir daudzi piemēri, kad cilvēki pieņem Krievijas pilsonību un iegūst pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Protams, tā ir katra cilvēka izvēle.

– Ja vērtē pēc reklāmas plakātiem, Krievijas kultūru Latvijā pārstāv krievu popmūzikas zvaigznes Filips Kirkorovs, Alla Pugačova, Boriss Moisejevs. Kādu atbalstu sniedz Krievijas valsts, lai citās valstīs, tostarp arī Latvijā, varētu iepazīt ne tikai Krievijas komerciālo popkultūru, bet arī nekomerciālo kultūras daļu?

– Katra valsts cenšas atbalstīt savu kultūru, un Krievija nav izņēmums. Tomēr šie jautājumi ir nevis Ārlietu ministrijas, bet gan Krievijas Kultūras ministrijas pārziņā. Ir svarīgi, lai kultūras apmaiņa starp mūsu valstīm pakāpeniski attīstītos. Kā man šķiet, veidojas vislabvēlīgākā perspektīva. Latvijā regulāri noris Krievijas teātru viesizrādes, dažāda žanra un tematikas aktieru uzstāšanās. Pavisam nesen Krievijas dienās Latvijā notika teātra festivāls Zelta maska, Kubaņas kazaku kora viesizrādes. Noteikti nepiekrītu, ka abas puses būtu atteikušās no valsts atbalsta kultūras apmaiņas sfērā. Taču šie jautājumi nav tieši ārlietu resora kompetencē. Starp Krievijas Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju ir izveidojusies laba sadarbība. Ir svarīgi, lai kultūras apmaiņas līmenis būtu kvalitatīvs. Kultūras apmaiņas mērogi nākotnē pieaugs, un tā būs augstā līmenī. Kā piemēru varu minēt nesenās Kubaņas kazaku kora viesizrādes. Šīs viesizrādes bija iespējamas ar valsts atbalstu. Šāda veida viesizrādes nevar uztvert kā šauri komerciālus projektus. Latvijā viesojas arī Krievijas teātri un notiek dažādu kultūras jomu aktivitātes.

Jāteic gan, ka šim procesam nav jānotiek tikai par valsts naudu. Valsts struktūru uzdevums ir radīt platformu (apstākļus), kurā būtu iespējama sadarbība kultūras jomā, bet satura piepildījumu ir jau jārada ieinteresētām organizācijām.

– Jūs tikāties ar daudziem tautiešiem. Par ko jums sūdzējās Latvijas krieviski runājošās kopienas pārstāvji?

– Mēs tikāmies ar dažādām organizācijām. Atšķirīgas organizācijas pārstāv atšķirīga sociāla statusa, atšķirīga vecuma cilvēkus. Pilnīgi loģiski, ka problēmas dažādām cilvēku grupām ir ļoti atšķirīgas. Jautājumi, kas tika uzdoti, bija par pilsonību, valodu, naturalizāciju, skolām, pensijām utt.

Apkopojot visus jautājumus, var izdarīt vispārinājumu, ka visiem kopējs bija tas, ka daudzi no Latvijas valsts puses nejūt attieksmi pret sevi kā pret vienlīdzīgiem iedzīvotājiem.

– Pirms divām nedēļām Jūrmalā tiekoties ar Krievijas domes delegāciju, uzdevu deputātiem jautājumu, vai viņi zina, ka triju minūšu gājienā no tikšanās vietas ir jūra. Viņi atbildēja, ka viesiem tas esot teikts, bet darba kārtība esot tik saspringta, ka viņi jūru vēl neesot redzējuši. Vai jums vizītes laikā Latvijā izdevās kaut ko apskatīt?

– Rīgā neesmu bieži, pēdējo reizi biju pirms trim gadiem. Braucot šurp, gribēju vienkārši paklejot pa Vecrīgas ieliņām, taču vakar man bija septiņas tikšanās, un šo vēlmi īstenot tā arī nesanāca.

Prezidenti svinīgi atklāj Baltijas valstu valodu tiešsaistes vārdnīcas

LETA  07/03/07    Šodien Rīgas pilī trīs Baltijas valstu prezidenti svinīgi atklāja "igauņu-latviešu", "latviešu-lietuviešu" un "lietuviešu-latviešu" tiešsaistes vārdnīcas.

Baltijas valstu prezidenti vārdnīcas prezentācijas laikā atstāja simboliskus ierakstus vārdnīcu viesu grāmatā. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pateicās visiem, kas piedalījās vārdnīcas veidošanā. "Tas ir bijis daudzu gadu darbs un ir darīts no sirds," sacīja prezidente.

Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess sacīja, ka šīs vārdnīcas ir ļoti nepieciešamas, lai veicinātu dziļāku izpratni starp Baltijas tautām.

Savukārt Lietuvas prezidents Valds Adamkuss norādīja, ka vārdnīcu atklāšana ir liels solis ceļā uz dziļāku sadarbību.

Kā aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā, vārdnīcas būs brīvi pieejamas interneta sabiedrības "Tilde" interneta portālā "letonika.lv". Interneta vārdnīcas izveidotas pēc Vīķes-Freibergas iniciatīvas ar Valsts valodas komisijas un Valsts valodas aģentūras atbalstu.

Vārdnīcu izstrādē izmantotas jaunākās "Tilde" veidotās interneta tehnoloģijas, kas nodrošina to ātru un ērtu lietošanu. Atšķirībā no drukātām vārdnīcām modernās tehnoloģijas pazīst un iztulko arī vārdu locījumu formas, kas īpaši palīdz tiem, kas labi nepārzina attiecīgo valodu.

"Igauņu–latviešu" vārdnīca veidota uz valodnieka, tulkotāja un pasniedzēja Karla Abena veidotās vārdnīcas pamata, slēdzot autortiesību vienošanās ar Abena mantiniekiem. Abena vārdnīca vēl joprojām ir plašākā drukātā "igauņu-latviešu" vārdnīca. Projekta gaitā Latvijas un Igaunijas valodnieki pilnībā pārskatīja Abena vārdnīcu. Sagatavoti un pievienoti vairāki tūkstoši jaunu šķirkļu, kas aptver mūsdienu igauņu leksiku. Vārdnīca papildināta arī ar vairāk nekā 1000 plaši lietotiem terminiem no dažādām nozarēm.

"Lietuviešu-latviešu" interneta vārdnīcas pamatā ir plašākā un modernākā pieejamā vārdnīca, kas drukātā veidā izdota 1995.gadā Alberta Sarkana redakcijā. Vārdnīcas autori ir valodnieki Jons Balkevičs, Laimute Balode, Apolonija Bojāte un Valters Subatnieks. Vārdnīcas autori cer, ka šī vārdnīca palīdzēs latviešiem iemācīties lietuviešu valodu, lasīt presi un daiļliteratūru, izmantot grāmatas un zinātniskos rakstus par Lietuvas vēsturi, tautsaimniecību un sabiedrisko dzīvi.

"Latviešu-lietuviešu" vārdnīca ir pirmā no internetā publicētajām Baltijas valstu valodas vārdnīcām, kura pie saviem lietotājiem nonāca 2006.gada pavasarī un jau pirmajos darbības mēnešos iemantoja plašu lietotāju loku un atzinību. Vārdnīcu izstrādājis un drukātā veidā 2003.gadā publicējis Kauņas Vītauta Dižā Universitātes Letonikas centra vadītājs Alvīds Butkus, tās sagatavošanā izmantojot 1977.gadā izstrādāto vārdnīcu, kā arī skaidrojošās un terminoloģiskās latviešu valodas vārdnīcas.

"Letonika.lv" ir uzziņu un tulkošanas sistēma internetā, kas rada jaunus un apkopo esošus resursus saistībā ar Latviju un latviešu valodu. To uztur un attīsta sabiedrība "Tilde".

Turpmāk karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām tiks piešķirts 20 dienu papildatvaļinājums

LETA  07/03/07    Turpmāk karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām tiks piešķirts 20 dienu papildatvaļinājums, paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Militārā dienesta likumā.

Likumprojekts paredz arī to, ka karavīram tiks segti ne tikai ceļa izdevumi, dodoties papildatvaļinājumā starptautiskās operācijas laikā, bet arī izdevumi par viesnīcu, ja tādi radīsies.

Karavīri, kas nosūtīti uz starptautiskajām operācijām no NATO štābiem, Eiropas Savienības (ES) militārajiem štābiem un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajiem štābiem, papildatvaļinājuma laikā varēs doties atpakaļ uz savu dienesta vietu ārvalstī.

Kā skaidro AM, patlaban Militārā dienesta likumā ir noteikts, ka karavīram piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 15 kalendāra dienām vienas starptautiskās operācijas laikā, sedzot ceļa izdevumus uz Latviju un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu. Taču nevienā normatīvā aktā nav paredzēts, ka, dodoties papildatvaļinājumā, tiek segti arī viesnīcas izdevumi, kas varētu rasties ceļā, piemēram, reisu anulēšanās vai aizkavēšanās rezultātā.

Pašreiz spēkā esošās tiesību normas arī neparedz atvaļinājumu pēc atgriešanās pēc starptautiskās operācijas. Dalība starptautiskajās operācijās ir ar ievērojami lielu riska pakāpi karavīru veselībai un dzīvībai, dienests ir intensīvs un ilgst sešus mēnešus, norāda AM.

Analizējot citu valstu pieredzi saistībā ar atvaļinājumu pēc starptautiskajām operācijām, konstatēts, ka dažās valstīs tiek piešķirts atvaļinājums, atgriežoties no starptautiskajām operācijām. To ilgums ir dažāds.

Ministrija uzsver, ka viesnīcas izdevumu apmērs tiks noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darba braucieniem saistītie izdevumi". Izdevumus, ja tādi būs radušies, atlīdzinās karavīriem, kas dodas uz vai no starptautiskās operācijas rajona. Izdevumus segs no valsts budžeta programmas "Nacionālie bruņotie spēki", papildu finansējuma piesaistīšana nebūs nepieciešama.

Minētie grozījumi likumā drīzumā tiks izskatīti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimai.

Sagatavots jauns pieteikums ST par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmei

LETA  07/04/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar diviem koalīcijā esošās apvienības "Tēvzemei un Brīvība"/LNNK (TB/LNNK) deputātiem sagatavojuši vēl vienu pieteikumu Satversmes tiesai (ST) par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam.

Kā aģentūru LETA informēja viena no pieteikuma iesniedzējām, deputāte Ilma Čepāne (JL), tāpat Saeimas deputāti lūgs ST vērtēt robežlīguma pirmā panta definīcijas, kas nosaka, ka robežlīgums sagatavots, ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pieņemto robežu nemaināmības principu, atbilstību Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijai par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Kā skaidroja Čepāne, pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likumā par robežlīgumu, atsaucoties uz EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu, Saeima pievienojusies Krievijas oficiālajai Helsinku nobeiguma akta interpretācijai, tādējādi nonākot pretrunā ar patieso šā akta saturu.

"Tas nozīmē, ka Saeima rīkojusies neatbilstoši valsts nepārtrauktības doktrīnai, un ar šā likuma pieņemšanu faktiski apšaubījusi Latvijas valsts atjaunošanu. Šāda rīcība nonāk arī pretrunā ar neatkarības deklarācijas preambulu," uzsvēra opozīcijas politiķe.

Deputāte norādīja, ka, apstiprinot robežlīgumu likumdošanas ceļā, likumdevējs nav ievērojis neatkarības deklarācijas prasības.

21 deputāts, kuri parakstījuši pieteikumu ST, prasa atzīt likumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu par neatbilstošu Satversmes 3.pantam, kā arī atzīt tā neatbilstību neatkarības deklarācijas preambulai un 9.punktam.

Jaunais pieteikums ST tiks iesniegts šodien.

Kā ziņots, 29.martā JL Saeimas frakcija ST iesniedza 21 deputāta parakstītu pieteikumu, kurā apstrīdēts parakstītā Latvijas un Krievijas robežlīguma tiesiskums.

Pieteikumu parakstīja visi JL frakcijas deputāti, kā arī trīs koalīcijas deputāti - Visvaldis Lācis (ZZS), Anna Seile (TB/LNNK) un Gunārs Laicāns (TB/LNNK).

Pieteikumā lūgts atzīt likumu "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" kā neatbilstošu Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9.punktam un kā spēkā neesošu no spēkā stāšanās dienas.

Pieteikuma iesniedzēji lūdz atzīt 2007.gada 27.martā parakstīto Latvijas un Krievijas robežlīgumu kā neatbilstošu Latvijas Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežas veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, kā arī atzīt līgumu par spēkā neesošu no parakstīšanas dienas.

JL vairākkārt uzsvēris, ka parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums "ir pretrunā valsts pamatlikumam, kurā teikts, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā".

ST saņēmusi Saeimas atbildes rakstu Latvijas un Krievijas robežlīguma lietā.

Tā kā robežlīgumu Ministru kabineta uzdevumā parakstījis Ministru prezidents, Saeima atbildes rakstā pauž viedokli tikai par likuma "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9.punktam.

Deklarācijas preambulā teikts, ka neatkarīga Latvijas valsts proklamēta 1918.gada 18.novembrī, tā okupēta 1940.gada 17.jūnijā un neatkarība atjaunota 1990.gada 4.maijā.

Deklarācijas 9.punkts noteic, ka pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas attiecības ar PSRS veido saskaņā ar joprojām spēkā esošo 1920.gada 11.augusta miera līgumu starp Latviju un Krieviju, kurā uz mūžīgiem laikiem atzīta Latvijas valsts neatkarība.

Saeima uzskata, ka pilnvarojuma likums atbilst deklarācijas preambulai un 9.punktam. Šo viedokli tā pamato ar vairākiem argumentiem: deklarācijas preambulā nostiprināta Latvijas valsts turpināšanās doktrīna, tādēļ konstatējumu, ka pilnvarojuma likums ir pretrunā ar deklarāciju, varētu izdarīt vienīgi tad, ja pilnvarojuma likums būtu pretrunā ar Latvijas valsts turpināšanās doktrīnu. Tomēr pilnvarojuma likums ietverot tiešu norādi uz Latvijas valsts turpināšanos.

Robežlīgums, pēc Saeimas domām, arī neietekmē Latvijas valsts turpināšanos, jo "teritoriālo izmaiņu gadījumā jautājums par valsts turpināšanos vai valsts tiesību pēctecību tiek risināts ne tikai ar atjaunotās vai jaunizveidotās valsts deklarācijām vai atsevišķām darbībām, bet to vislielākajā mērā ietekmē arī tas, vai citi starptautisko tiesību subjekti valsts turpināšanos vai pēctecību atzīst vai neatzīst".

Saeima norādīja, ka nav ne mazākā iemesla domāt, ka saistībā ar pilnvarojuma likumu vai pašu robežlīgumu valstis, kuras akceptējušas Latvijas valsts turpināšanos, varētu pārskatīt savu nostāju.

Saeimas atbildes rakstā arī apgalvots, ka deklarācijas 9.punkts nepadara 1920.gada Miera līgumu par absolūti negrozāmu, kā arī nepiešķir tam konstitucionālu raksturu. Miera līguma pieminēšana deklarācijā nostiprinot tēzi par Latvijas neatkarību. Deklarācijas 9.punkts esot jātulko kopā ar tās 5.punktu, kurā noteikts pārejas periods Latvijas valsts varas "de facto" atjaunošanai.

Tādējādi deklarācijas 5. un 9.punkts kopsakarā ar Miera līgumu esot lasāms šādi: "pārejas periodā "de facto" ir jāatjauno Latvijas Republikas neatkarība, šo jautājumu risinot sarunās ar PSRS un pamatojoties uz Miera līguma otrajā pantā Krievijas pausto atteikšanos no Latvijas uz mūžīgiem laikiem".

Saeima uzskata, ka no deklarācijas izrietošais pienākums ir izpildīts, jo Latvija vispārīgajā attiecību veidošanā un sarunu risināšanā ņēmusi vērā Miera līguma pamatprincipus.

Ministru kabinetam atbildes raksta iesniegšanas termiņš pagarināts līdz šā gada 11.jūlijam.

Jau ziņots, ka 27.martā Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs parakstīja jau 1997.gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijas teritorijā.

Saeima līgumu jau ratificējusi, tas vēl jāratificē Krievijas Valsts domē.

Dr. Valda Zatlera lietā...

Aizliedzot 'pateicības', Latvijas medicīnas līmenis strauji un neglābjami kritīsies

LETA  06/30/07    Aizliedzot "pateicības", Latvijas medicīnas līmenis strauji un neglabjami kritīsies, publikācijā "Latvijas Avīzē" uzsver Cēsu rajona slimnīcas traumatologs Ģirts Bērziņš.

"Jautājums par pacienta pateicības maksājumu nelikumību vai likumību nav ne pacientu, ne mediķu problēma. Tā ir valsts problēma, kā saskaņot naudu ar medicīnas kvalitāti. Bet viens ir skaidrs pavisam droši - vienkārši aizliedzot šo naudas plūsmu, medicīnas līmenis valstī strauji un neglābjami kritīsies," brīdina ārsts.

Pēc viņa domām, veselības aprūpes sistēmā jāievieš "akorda" darba samaksa - "cik pacientus izārstē, tik saņem naudiņu, un, jo labāk izārstē, jo "labāk" saņem".

Bērziņš pauž pateicību Latvijas sabiedrībai, ka tā ar savu vistiešāko finansiālo atbalstu ir ļāvusi medicīnai Latvijā attīstīties, un lūdz nepārtraukt savu palīdzību.

"Nepakļaujieties demagoģijai, bet, ja vien jums ir tāda vēlme un iespēja, izsakiet savu pateicību tieši naudā. Tas palīdzēs Latvijas medicīnai izdzīvot un attīstīties un varbūt mūsu bērni jau būs atbrīvoti no šīm problēmām," norāda mediķis. "Bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam es varu pateikt, ka, piedodiet, vismaz šobrīd jūs nevarat saņemt ne santīma no šīs naudas. Tā ir vajadzīga mūsu pacientu ārstēšanai, mūsu izglītībai un modernu materiālu iegādei. Nevis kārtējā deputāta kārtējam ceļojumam."

Kā skaidro mediķis, patlaban diskusijās par "pateicībām" ārstiem netiek runāts par šīs parādības cēloņiem un problēmas būtību.

"Tāpēc ir tapis šis raksts, lai sabiedrība netiktu maldināta, lai būtu skaidrība, ka patiesībā "dot" ir bijis labi, bet "ņemt" ir bijis neizbēgami," uzsver Bērziņš.

Nozares finansējuma un mazo algu, kā arī atbildības ziņā mediķu darbs būtiski neatšķiras no policistu vai skolotāju darba. Kā norāda mediķis, arī pēdējiem pienāktos tādas pašas pateicības.

"Tas būtu tikai godīgi, ja es varētu pateikties policistam, kas, strādājot virsstundas, ir noķēris manas automašīnas apzadzēju, un arī skolotājam, kura papildu darba rezultātā mani bērni ir veiksmīgi pabeiguši vidusskolu. Tomēr ir lietas, kas kardināli atšķir medicīnu no citām nozarēm, un kādēļ Latvijas apstākļos 21.gadsimta sākumā joprojām pateicības mediķiem ir nevis izskaužamas, bet gan visiem spēkiem veicināmas kā pareizas un progresu veicinošas," akcentē mediķis.

Kā skaidro Bērziņš, medicīna ir vienlaicīgi amats, zinātne un māksla. Šī tēze skaidri pasaka, ka medicīnu var iedalīt pakāpēs. Medicīna amatnieciskā līmenī ir tās zemākā pakāpe. Tas nozīmē diagnosticēt un ārstēt slimības tā, kā to nosaka priekšraksti.

"Taču par medicīnu tās augstākajā līmenī (kā mākslu) ir jāmaksā. Valsts (vismaz Latvijas teritorijā pēdējos 60 gados) nav varējusi to nodrošināt. Tāpēc šo slogu, varbūt pat neapzināti, varbūt pat negribot, ir uzņēmusies sabiedrība. Valsts uzdevums būtu šo sistēmu sakārtot, nevis vienkārši aizliegt, jo pat mēģinājumi to darīt izraisa vairāk negatīvu nekā pozitīvu seku," uzsver Cēsu rajona slimnīcas traumatologs.

Viņš norāda, ka medicīna labā līmenī maksā ļoti dārgi - jāmaksā ir par ļoti daudzām lietām, piemēram, mediķiem jāseko visam jaunākajam, kas notiek nozarē.

Viņš brīdina - ja sabiedrība vienojas, ka medicīnā turpina figurēt tikai nauda, ko tai novirza valsts, tad jāsaprot, ka samaksāts ir par zemāko, par amatniecisko līmeni. Apšaubāms, ka sabiedrība ar to būs mierā, jo katrs vēlas saņemt augstāko līmeni - radošo, ko var saukt par mākslu.

"Un sabiedrības lielākā daļa to ir skaidri un gaiši apliecinājusi, gadiem ilgi maksājot par medicīnu tik, cik tā patiešām maksā. Tikai līdz šim tas ir noticis ar minimālu valsts starpniecību. Tāpēc arī mēs sastopamies ar visādiem izkropļojumiem un pārpratumiem šīs naudas apritē. Varbūt valstij tomēr ir arī pienākumi pret sabiedrību un šīs lietas būtu jāsakārto tā, lai maksātu vai nu visi sabiedrības locekļi solidāri, vai vismaz vairumu tie, kas tieši visvairāk patērē medicīnas pakalpojumus," norāda ārsts.

Kā otru aspektu, aizstāvot "pateicību" došanu ārstiem, Bērziņš min "domas spēku". "Nereti ir novērots, ka divi pilnīgi vienādi pacienti, saslimuši ar vienu un to pašu slimību, saņem pilnīgi vienādu ārstēšanu, bet rezultāti ir kardināli atšķirīgi. Viens lieliski izveseļojas, bet otram slimība "iespītējas". Kāpēc? Tāpēc, ka veselības atgūšanu nevar nodrošināt tikai ar materiālistisku pasākumu kompleksu, vai tie būtu medikamenti vai ķirurģiska operācija. Te bez augstāku spēku līdzdalības neiztikt," skaidro mediķis.

Viņš apgalvo, ka daudzu gadu desmitu prakse ir pierādījusi - gan ārsta, gan pacienta domas ārstniecības procesa gaitā bieži vien spēlē izšķirošo lomu laba rezultāta sasniegšanā. Tikai tad, kad abi - mediķis un pacients - ir ieguldījuši visu maksimālo veselības atgūšanā, rezultāts būs labs.

"Es ļoti nevēlētos, ka to kāds uztvertu nepareizi, sakot, ka naudai, ko pacients samaksā ārstam kā pateicību par ārstēšanu, ir izšķiroša nozīme. Taču kā simbols, kā savas labās gribas izpausme tā "nostrādā". Un tikpat labi "nostrādā" pašadītas zeķītes, ko lauku mammīte pasniedz ārstam, "nostrādā" atnestās puķes vai torte, ko pacienti izrakstoties pasniedz medicīnas personālam. Te ir svarīga attieksme un griba. Tāpēc arī aptaujās uz jautājumu, ko īsti pacients ir guvis, samaksājot ārstam par ārstēšanu, ir tik grūti saņemt konkrētas atbildes. Bet rezultāts ir. Ir izveseļošanās. Jo viņš ir demonstrējis savu labo gribu, savu vēlmi izārstēties, savas labās domas," skaidro Bērziņš.

Bērziņš prognozē, ka būs neviennozīmīga reakcija uz viņa viedokli.

"Noteikti būs daudzi, kas pat nemēģinās to saprast. Un, protams, ne visiem Latvijas mediķiem ar morāli viss ir kārtībā. Domāju, ka mūsu valsts ārstu saime tikai aplaudēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas darbiniekiem, ja viņiem izdosies beidzot pieķert kādu ārstu, kas būs izspiedis naudu no pacienta, kam steidzīgi nepieciešama operācija dzīvības glābšanai," uzsver Cēsu rajona slimnīcas pārstāvis.

Kā ziņots, "pateicību" jautājums Latvijas sabiedrībā kļuva aktuāls, kad jaunais Valsts prezidents un līdzšinējais Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers atzina, ka pieņēmis "pateicības" no pacientiem. Tomēr viņš uzsvēra, ka nekad tās nav prasījis un šādu "pateicību" došana nav ietekmējusi attieksmi pret pacientiem.

Valsts augstākās amatpersonas atzina, ka šī neesot Zatlera, bet valsts problēma.

Viedoklis: Valdības aploksne

Laila Pakalniņa,  NRA  07/02/07    Iespējams, Zatlers arī no valdības tagad saņēmis aploksni (jeb "pateicību"), uz kuras uzlīmēta marka ar Kalvīša bildi, kas apzīmogota ar premjera tekstu par to, ka Zatlera problēma nav Zatlera, bet valsts problēma. Šajā aploksnē iekšā ielikta Valsts ieņēmumu (VID) dienesta vēstule, kuru izlasot Zatlers sapratis — ar šo VID skaidri pavēsta, ka viņam nav nenomaksātu nodokļu, jo pacientu "pateicības" nav ar nodokli apliekams ienākums.

Tas, ka VID ir piedāvājis Zatleram to saprast un vai šajā slepenajā tekstā, kura saturu baidās izpaust kā VID, tā Zatlers, ir pateikts vēl kaut kas, laikam jau tik tiešām vairāk ir valsts un nevis Zatlera problēma.

Zatlera atklātā vēstules satura daļa, ja pieņem, ka topošais prezidents saka patiesību, nozīmē, ka Zatlers jau ir izdarījis to, ko viņa vārdā vēl tikai sola padomniece Evija Ķēniņa: "Zatlers līdz 8.jūlijam publiskos attiecību sakārtošanu par nodokļu nomaksu." Valsts jeb VID valsts vārdā ir izdomājis, kā sakārtot nodokļu attiecības ar Zatleru, pasludinot, ka Zatleram šādu attiecību (jeb parādu) nemaz nav.

Tādējādi, lai apmierinātu Latvijas valdošo aprindu vēlmi redzēt prezidenta amatā cilvēku, kas ilgus gadus dzīvojis no ienākumiem, par kuriem nav maksājis nodokļus, valstij tiek uzveltas vairākas problēmas. Degradējot nodokļu iekasēšanas uzrauga autoritāti un izsludinot ideālu shēmu (ar nodokļiem neapliekamās "pateicības"), kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, par valsts problēmu kļūst ļoti reāla iespēja, ka netiks iekasēti visi nodokļi. Turklāt, atļaujoties kropļot attieksmi pret "pateicību" došanu un ņemšanu, nav jāšaubās par to, ka cilvēki sāks daudz pielaidīgāk izturēties pret korupciju, kas valstiski izpaudīsies ne vien kā materiāla, bet arī kā aizvien smagāka ētiska problēma.

Kas attiecas uz slepeno VID vēstules teksta daļu, tad arī tā, visticamāk, sagādās problēmas valstij, kurā valdošā koalīcija grib dzirdēt Zatleru norunājam prezidenta zvērestu. Iespējams, VID skaidrojumā Zatleram rakstīts par valsts amatpersonas (slimnīcas vadītāja) pienākumu deklarēt visus ienākumus. Taču pat tad, ja tas tur tā nav rakstīts, tas tā tomēr ir. Turklāt, ja deklarācijā nepatiesas ziņas norādītas atkārtoti, kā tas, iespējams, ir Zatlera gadījumā, jo "pateicības" viņš nekad nav deklarējis, tad amatpersona ir saucama pie kriminālatbildības.

Tāpēc tagad iznāk, ka iespējamajam likumpārkāpējam Valsts prezidenta amats rēgojas kā vieta, kur, paslēpjoties imunitātē, paglābties no kriminālatbildības. Ja tā, tad tie, kas Zatlera problēmu ir padarījuši par valsts problēmu, tagad tik tiešām riskē daudz vairāk par pašu Zatleru. Nepieciešamība Saeimai balsot par Valsts prezidenta izdošanu kriminālvajāšanai tiem, kas šo prezidentu ievēlēja, būtu apkaunojoša. Taču daudz lielāks kauns būtu sargāt prezidentu no likuma. Diemžēl pašlaik notiekošais liek prognozēt, ka valdošā koalīcija varētu būt ar mieru šādā kaunā krist un ignorēt sabiedrības viedokli tikpat cītīgi kā līdz šim. Savukārt tauta Saeimai to, visticamāk, nepiedotu.

Bet vēl, kaut arī pavisam maz, ir palicis laiks atteikties no "pateicības" izpausmēm Zatleram un pateikt, ka viņa iespējamie likuma pārkāpumi tomēr ir viņa un nevis valsts problēma. Jo Zatlers nav valsts un valsts nav Zatlers, lai cik pārcilvēcīgas būtu viņa spējas medicīnā un lai cik liela būtu kādas grupas vēlme viņu redzēt prezidenta amatā.

Ārstu oficiālās algas slimnīcās atšķiras pat divkārt

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  07/02/07    Valsts noteikusi medicīnas darbinieku atalgojuma zemāko robežu. Tas, vai "mediķu minimums" tiek "apaudzēts" ar dažādām piemaksām un cik lielas tās ir, atkarīgs no katras slimnīcas vadības atalgojuma politikas, tāpēc ārstu un medmāsu ienākumi dažādās ārstniecības iestādēs var atšķirties pat par vairākiem simtiem latu. Slimnīcu oficiālie pārskati gan, visticamāk, sniedz tikai aptuvenu ieskatu mediķu maciņos, jo pārskatos neparādās, cik pelna ārsti un medmāsas, kuri strādā divās darbavietās vai papildus pieņem pacientus privāti. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) datu bāzēs, protams, neatspoguļojas arī medicīnas naudas "pelēkā zona" — "aploksnes", pacientu "pateicības" un dāvanas.

Valdības noteikumi par darba samaksu ārstniecības personām nosaka zemāko algas likmi robežās no Ls 145 līdz 815. Likme jeb "mediķu minimums" atkarīga no amata kategorijas. Piemēram, galvenā ārsta amats atbilst augstākajai, 1.kategorijai. "Minimuma" amplitūda par šo kategoriju ir no Ls 595 līdz 815*. Konkrētu summu, kas būtu galvenā ārsta algas aprēķināšanas pamatā, nosaka ārstniecības iestādes vadītāja izveidota komisija.

Citām kategorijām minimālā darba algas likme attiecīgi ir mazāka, piemēram, nodaļas vadītājam vai sertificētam ārstam — no Ls 365 līdz 512, medicīnas māsai ar 2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību — no Ls 235 līdz 295, biomedicīnas laborants ar 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību — no Ls 206 līdz 295, māsas palīgs ar arodizglītību — no Ls 145 līdz 166. Slimnīcu vadītājiem nav aizliegts noteikt arī augstāku minimālo likmi par noteikumos paredzēto. "Ja slimnīcā ļoti vajadzīgs kāds speciālists, piemēram, anesteziologs, var maksāt arī tūkstoš latu, lai viņu piesaistītu," teic VOAVA direktore Lūcija Akermane.

Noteikumos paredzētā zemākā algas likme var būt mediķa vienīgie ienākumi, bet tā var arī "apaugt" ar dažādām piemaksām. Tādas paredzētas par darbu naktīs, par darba stāžu, par papildu darbu, aizvietojot prombūtnē esošu kolēģi vai strādājot, aizpildot vakantu amatu, kā arī par darbu īpašos apstākļos — iestādēs AIDS slimnieku ārstēšanai, psihiatriskajās slimnīcās, iestādēs ar infekcijas un tuberkulozes pacientiem, anestezioloģijas un reanimatoloģijas nodaļās, radioloģijas struktūrvienībās un citur, kur ir paaugstināts risks veselībai. Piemaksām noteiktas robežas, slimnīcu vadītāju ziņā ir lemt, vai piemaksa ir, piemēram, 45% vai tikai 5% no mēnešalgas.

Piemaksu summa nedrīkst pārsniegt 50% no mēneša darba algas. Tātad, strādājot vienā slimnīcā, nopelnīt divas algas nav iespējams — šā iemesla dēļ joprojām netrūkst ārstu un medicīnas māsu, kuras papildu ienākumus gūst, strādājot divās iestādēs. Virkne speciālistu ārpus darba slimnīcās pacientus pieņem arī privāti.

Tāpat kā citi darba ņēmēji, arī ārsti, medmāsas, feldšeri un citi medicīnas darbinieki ir nodokļu maksātāji bez jebkādiem īpaši šai nozarei paredzētiem atvieglojumiem. Tas nozīmē, ka darbiniekiem jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (25%), gan sociālās iemaksas (9%), kopā 34%. Nodokļi jāmaksā arī no ienākumiem, praktizējot privāti.

Pašlaik Valsts ieņēmumu dienests (VID), vērtējot jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera finanses, sapinies skaidrojumos, kā uzlūkojamas pacientu "pateicības". Saskaņā ar likumu par valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu ārstiem, kuri ir amatpersonas, jādeklarē pilnīgi visi ienākumi, tātad arī "pateicības". Tomēr VID tā arī nav sniedzis skaidru atbildi, kādā veidā un vai "pateicības" būtu apliekamas ar nodokļiem.

***

Cik saņem

Vidējais atalgojums dažādās Latvijas slimnīcās**, Ls

- Ārsti

·        Jēkabpils rajona centrālā slimnīca 742

·        Liepājas pilsētas centrālā slimnīca 661,68

·        Rēzeknes slimnīca 550

·        Bērnu slimnīca 466

·        P.Stradiņa slimnīca 439,96

·

·        Rīgas 1.slimnīca 392

·        Tukuma slimnīca 366,38

- Medicīnas māsas

·        Valsts zobārstniecības centrs 471

·        Klīniskā slimnīca Gaiļezers 326,92

·        Balvu slimnīca 324

·        Jelgavas pilsētas slimnīca 312

·        Liepājas pilsētas centrālā slimnīca 300,08

·        Rīgas 1.slimnīca 293

·        Cēsu rajona centrālā slimnīca 280

·        Bērnu slimnīca 257

*visas rakstā minētās summas ir bruto lielumi (pirms nodokļu nomaksas)

**dati: VOAVA, par 2006.gadu (ierēķinot piemaksas). Šogad ārstniecības personu ienākumi pieauguši vidēji par 30%, taču vēl nav apkopoti.

Ārstu dažādās algas un aldziņas

Māra Libeka, Latvijas Avīze   07/02/07    Ārsta oficiālā darba samaksa svārstās no 294 līdz 2000 latiem Ikreiz, kad sabiedrības uzmanība tiek pievērsta ārstu algām, parasti izskan tie skaitļi, ko valdība ierakstījusi algu paaugstināšanas grafikā. Bet šie cipari tomēr neparāda reālo ainu, jo atspoguļo "pliku" algu bez piemaksām un prēmijām. Cik liels tad īsti ir mēneša beigās saņemtais faktiskais atalgojums?

Jautājumu – cik daudz jūs pelnāt? – uztver kā nepieklājīgu daudzās valstīs. Arī Latvijā ārsti nelabprāt par to runā, nevēlas nosaukt konkrētas summas (darba līgumā šī informācija ir konfidenciāla), vien norāda, ka tās varētu būt krietni lielākas. Arī Veselības ministrijā var iegūt tikai aptuvenu informāciju par mediķu atalgojumu, ko iesniedz ārstniecības iestāžu vadītāji. Atskaite ir nepilnīga, jo daudzas iestādes neuzrāda piemaksas un prēmijas, tikai "pliku" algu. Tomēr dažu ārstniecības iestāžu vadītāji bija ar mieru pastāstīt, cik atalgoti ir viņu speciālisti.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieces finanšu jautājumos Lailas Ruškules rīcībā ir tikai informācija par mediķu vidējo darba samaksu 2006. gada otrajā pusgadā. Šā gada datus slimokase iesniegšot vasaras beigās.

Ārstniecības iestādēs strādā dažādas kvalifikācijas mediķi, un vadītājam ir tiesības noteikt katram darba samaksu, izvērtējot viņa kvalifikāciju. Valdība, izdodot Ministru kabineta noteikumus, ir noteikusi ne tikai vidējo mediķu darba samaksu, bet arī minimālo algu, par kuru zemāk nedrīkstētu maksāt. Šogad medicīnas māsām tā ir 241 lats, bet ārstiem – 402 lati.

L. Ruškule pastāstīja, ka, piemēram, 11 reģionālajās slimnīcās vidējā alga pērn ārstam svārstījusies starp 450 un 690 latiem, bet lokālajās slimnīcās – no 360 līdz 600 latiem. Informācija par ambulatorajām iestādēm rāda, ka tur ir gandrīz tāds pats vidējais atalgojums kā stacionāros. Bet ministrija nav pārliecināta, ka šajās summās ir ietverta arī sniegto maksas pakalpojumu daļa. Cik ārsti piepelna, esot grūti pateikt. Turklāt daudzviet ārsti strādā vairākās medicīnas iestādēs, bet slimnīcu iesniegtie dati neuzrāda kopējo vairākās iestādēs saņemto atalgojumu. Ir dati, ka dažās ārstniecības iestādēs, kas atrodas lauku teritorijā, ārsta mēneša atalgojums pārsniedz 1000 latu pirms nodokļu nomaksas.

Lielākā daļa ārstniecības iestāžu pilda valsts pasūtījumu, kas sastāda aptuveni 70% no darba apjoma. Bet pārējais ir maksas pakalpojumi, kas ienes papildu naudu, ko iestādes vadītājs var izmantot atalgojuma palielināšanai vai gluži pretēji – nopirkt sev dārgu auto vai slimnīcai modernu un dārgu aparatūru. "Iestādes vadītājam ir dotas visas pilnvaras rīkoties ar finansēm, kas ir viņa rīcībā," saka L. Ruškule.

Parakstot līgumu ar ģimenes ārstiem, ministrijai neizdevās panākt, ka ārsti iesniedz detalizētu pārskatu par līdzekļu izlietojumu. Ģimenes ārsti uzskata, ka viņiem kā individuālajiem komersantiem ir jāatskaitās Valsts ieņēmumu dienestam, nevis ministrijai.

Linezera slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka uzskata, ka Ministru kabineta noteiktās mediķu algas slimnīcai ir tikai kā tāds pieturas punkts, rekomendācija, jo "vismaz cilvēkam tad ir skaidrs, ka mazāk par to nebūs". V. Boka: "Mēs sekojam līdzi tirgum jeb vidējai algai veselības aprūpes pakalpojumu sfērā citās slimnīcās. Šo informāciju nav tik viegli iegūt, tomēr Linezera slimnīca cenšas turēties tirgus ekonomikas rāmjos."

Linezera slimnīcā ārsti un medicīnas māsas saņem dažādas piemaksas gandrīz algas apmērā – piemēram, par virsstundām, darbu neatliekamā kārtā, svētku dienās, maksas pakalpojumiem. Divreiz gadā par labu darbu izmaksā prēmijas un pasniedz dāvanas. Daļa ārstu mēnesī nopelna vairāk nekā 1000 latu, bet, ja strādā tikai vienu slodzi, tad gan jārēķinoties ar MK noteikto minimumu – 400 latiem.

Maksas pakalpojumu klāsts jeb pašu nopelnītās naudas īpatsvars sastāda apmēram 18% no ieņēmumiem, kas nav maz. Pārējais ir ieņēmumi, izpildot valsts pasūtījumu. Slimnīcā ir izstrādāts darba samaksas nolikums, kas aplūkojams arī iekšējā datorizētajā tīklā, un ar to var iepazīties ikviens darbinieks.

Ja kādas specialitātes ārsti ir liels deficīts, tad, lai tos nepazaudētu, iestādes vadība ar ārstu vienojas par tādu darba samaksu, kas nemudinātu meklēt citu darbavietu. V. Boka uzsvēra: "Līgums ir darba devēja un darba ņēmēja konfidenciāla vienošanās, kas nav izpaužama."

V. Boka uzskata, ka nabadzīgā sabiedrībā nevar būt tikai bagāti ārsti un ka nav nopietni ārsta profesiju izraut no vispārējā valsts ekonomiskās attīstības konteksta un runāt par tūkstošiem latu algu. Bet tas nu gan ir skaidrs, ka ministrijai un valdībai būs jāpārskata cilvēkresursu attīstības plāns un līdz ar to saplānotais algu paaugstināšanas grafiks, jo tas neizturēs konkurenci.

Viņš domā, ka "faktiski nekādas katastrofas medicīnā nav. Ja mēs caur veselības aprūpi gribam taisīt politiku, būs skandāli, kas aizēnos reāli paveikto".

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgs Romāns Lācis uzskata: ja Latvija ir Eiropas Savienības valsts, augsti kvalificētam ķirurgam mēnesī jāpelna, sākot no pieciem līdz pat desmit tūkstošiem latu. Piecus tūkstošus Lācis esot saņēmis tikai par pirmo sirds transplantāciju, bet pārējās operācijas veicis par slimnīcas noteikto atalgojumu. Uz jautājumu par atalgojuma apmēru dakteris Lācis atbildēja, ka nemaz nezinot, cik daudz viņa bankas kartē ieskaitot. Arī citi aptaujātie speciālisti nevēlējās runāt par savu atalgojumu.

Stradiņa slimnīcas preses sekretāre Anta Buša vien atsūtīja informāciju, ka ārsts par vienu slodzi (8 stundas dienā) saņemot vidēji 665 latus mēnesī, bet jāpaturot prātā, ka dakteri parasti strādājot pusotru un divas slodzes. Cik tad īsti nopelna ķirurgs, kas veic sarežģītas operācijas, tā arī netika atklāts.

Valmieras rajona slimnīcas ārstiem patlaban ir karstākais darba laiks, jo lokālajās slimnīcās daudzi mediķi ir atvaļinājumā un slimnieki dodas uz Valmieru. Kā pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, 26% ārstu pamatdarbs ir citās ārstniecības iestādēs un lielai daļai ārstu esot privātprakses (62) pilsētā.

Ārsti strādājot nenormāli daudz, un medicīna ejot uz kolektīvu izdegšanas sindromu. Daudzviet reģiona nelielajās ārstniecības iestādēs ārstu trūkstot un, lai aizpildītu tukšās vietas, viņi tiekot pārpirkti no visām iespējamām vietām. Skaidrs, ka viesārsta alga vienmēr būs lielāka nekā dakterim, kuram slimnīcā ir pamatdarbs. I. Liepa atklāja, ka viņas vadītajā iestādē vidējā ārsta alga par slodzi esot 784 lati mēnesī, bet ar piemaksām va nopelnīt pat 1200. Tomēr ārstu algām ir jābūt divreiz lielākām.

Arī Limbažu slimnīcas valdes loceklis, praktizējošs ķirurgs Rauls Renemanis uzsvēra: lai nopelnītu, ir jāstrādā ne tikai stacionārā, bet arī jāpieņem pacienti ambulatori. Ārsti ir ieinteresēti vairāk sniegt ambulatoros pakalpojumus. Poliklīnikā maksā par veiktajām medicīniskajām manipulācijām – jo to vairāk, jo samaksa lielāka, nereti pat otras algas apmērā. Renemanis uzskata: ja ķirurgs strādā pusotru slodzi, tad tā jau ir haltūra. Diemžēl, lai nopelnītu, ārstam ir jāstrādā pusotra un pat divas slodzes. Nav normāli, bet mēneša beigās izmaksā atalgojumu, ar kuru tomēr var iztikt.

Taču mazajās lauku slimnīcās, piemēram, Viļakā, lielākais, ko saņem dakteris (terapeits) ar 20 gadu darba stāžu, ir 350 latu pirms nodokļu nomaksas par astoņām darba stundām. Slimnīcā nav maksas pakalpojumu, jo iedzīvotāju naudas maks plāns. Bet Zilupes veselības un sociālās aprūpes centrā, kur poliklīnikā un dienas stacionārā strādā trīs ārsti un divi zobārsti, ārsta alga ir vēl zemāka – 294 lati pirms nodokļu nomaksas. Arī tur nav iespējas nopelnīt ar maksas pakalpojumiem, tāpēc dakteri brauc piepelnīties uz citām ārstniecības iestādēm.

Daudzi no aptaujātajiem mediķiem atzina, ka ar naudu vien ir par maz. Ja labi apmaksāts speciālists savā darba vietā nebūs motivēts un gandarīts, nekas nemainīsies. Katram medicīnas iestādes darbiniekam ir tiesības zināt, kāda ir iestādes finansiālā situācija, kam tiek tērēta nauda. Katrai ārstniecības iestādei ir jābūt savam attīstības plānam, vīzijai, ko iestāde darīs, ja parādīsies lieka nauda. Tāpēc Veselības ministrija visām ārstniecības iestādēm ir pieprasījusi finanšu ieguldījumu prioritāros virzienus. "Jāsaprot, kas ir prioritārs – vai bruņoties ar aparatūru, vai tomēr sakārtot to vidi, kurā mediķi strādā un pacients saņem veselības aprūpes pakalpojumus. Ārstniecības iestādēm valsts ir iedevusi maizi un sviestu, bet tā desa tomēr ir jāatrod pašām," teica L. Ruškule.

***

Minimālais un maksimālais (iespējamais) mēneša darba atalgojums ārstiem

·        Rēzeknes reģionālā slimnīca Ls 476 – 1214

·        Madonas lokālā slimnīca Ls 450 – 2000

·        Bauskas lokālā slimnīca Ls 380 – 2000

·        Limbažu lokālā slimnīca Ls 450 – 2000

·

·        Cēsu rajona lokālā slimnīca Ls 600 – 1500

·        Valmieras reģionālā slimnīca Ls 500 – 1200

·        Dundagas Veselības un sociālās aprūpes centrs Ls 480

·        Viļakas slimnīca Ls 330

·        Zilupes Veselības un sociālās aprūpes centrs Ls 294

***

Veselības ministrijas noteiktās valsts iestāžu vadītāju algas

Latvija riskē tikt pie sodīta prezidenta

Gunta Sloga,  Diena  07/03/07    Pacientu maksātās aplokšņu naudas bija jādeklarē — tā, komentējot viņam nosūtītās Valsts ieņēmu dienesta (VID) vēstules saturu, pirmdien atzina jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers. Tā viņš netieši atzina, ka pārkāpis likumu, kas nosaka, ka V.Zatleram kā amatpersonai bija jādeklarē visi ienākumi, arī dāvinājumi, kā VID sliecas traktēt pacientu aplokšņu maksājumus. Tas nozīmē, ka VID ir iespēja uzlikt V.Zatleram administratīvo sodu par ienākumu nedeklarēšanu.

V.Zatlers pirmdien intervijā LNT solījās publiskot VID vēstules saturu un nokārtot ienākumu deklarācijas lietas līdz zvēresta nodošanai svētdien. Taču kārtējo reizi skaidra atbilde, kad tas notiks, no V.Zatlera nebija dzirdama. "Jā, likums to nosaka," V.Zatlera komentārs uz jautājumu, vai VID norādījis viņam uz nepieciešamību deklarēt no pacientiem saņemtās aploksnes, bija īss. "Vēstulē ir skaidri un gaiši pateikts, ka dāvanas nav apliekamas ar nodokļiem, taču šī situācija rada vienu nelielu pretrunu," V.Zatlers sacīja. Tālāk viņš stāstīja, ka nevarot nosaukt konkrētas summas un pacientu vārdus, to liedzot ārstniecības likums un Hipokrāta zvērests. Arī agrāk V.Zatlers ar līdzīgiem aizbildinājumiem noliedzis iespēju deklarēt ienākumus.

Diena jau vēstījusi — ja konstatētu, ka V.Zatlers amatpersonas deklarācijās nav uzrādījis visus ienākumus, viņam draudētu administratīvais sods — maksimums 500 latu soda nauda. Līdz šim viņš aplokšņu naudas, kuru ņemšanu atzinis, nav uzrādījis. Par šādiem atkārtotiem pārkāpumiem var draudēt arī kriminālatbildība. VID komentārus uz Dienas jautājumiem šajā sakarībā sola otrdien. Iespējams, saņemot plašākus VID un V.Zatlera skaidrojumus, kļūs skaidrs, vai viņam ikgadējā ienākumu deklarācijā bija jāuzrāda arī visas summas, kas lielākas par 1500 latiem, un vai tās bija jāapliek ar nodokļiem.

"Nenolaidīsimies līdz baumu līmenim, katrs no mums zina, kas ar mums šajā dzīvē ir noticis, un zinām par sevi vislabāk, tāpēc es esmu pārliecināts, ka nav tādu apstākļu, kas liedz man zvērestu nodot svētdien," sacīja V.Zatlers, atbildot, vai var nodot zvērestu. Viņš nebūšot pārsteigts, ja "kaut kas parādīsies", jo mēnesi ilgā politiķa pieredze viņam ļāvusi saprast, ka šajā vidē dominē "kašķis, intrigas, apmelošana".

VID noraida Zatlera iebildes

Gunta Sloga,  Diena  07/04/07    Aplokšņu naudas varot deklarēt, arī nekaitējot pacientiem. VID neprecizē, kad jaunievēlēto prezidentu varētu saukt pie atbildības. [Skat.]

Jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers otrdien vēlreiz apmeklējis Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ar kuru viņš solās līdz zvēresta nodošanai sakārtot attiecības, liecina Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tiesa gan — nav skaidrs, kā varētu būt noritējusi šī V.Zatlera vizīte, jo VID komentārus par to nesniedz un viņa padomniece Evija Ķēniņa ne noliedza, ne apstiprināja informāciju par dienesta apmeklējumu.

VID tikmēr noraida V.Zatlera iebildumus par to, ka nav iespējams deklarēt aplokšņu naudas, jo tad pretēji likumam būtu atklāta informācija par pacientiem. Šis VID izteikums vēlreiz apliecina, ka V.Zatleram bija jādeklarē savi ienākumi, ko viņš nav darījis. Par to jaunievēlētajam prezidentam var draudēt saukšana vismaz pie administratīvās atbildības.

V.Zatlera pārstāve arī otrdien nevarēja pateikt, kad jaunievēlētais prezidents, kā to publiski solījis, nodos sabiedrībai viņam adresēto VID vēstuli, kurā skaidroti iespējamie pārkāpumi. Tāpat kā pirms nedēļas, E.Ķēniņa vien uzsver, ka V.Zatlers attiecības ar VID nokārtos līdz zvēresta došanai. Viņa pieļauj, ka lielāka skaidrība tikšot viesta trešdien, kad V.Zatleram paredzēts kopīgs preses brīfings ar viņa kancelejas vadītāju Eduardu Stipro.

Diena jau vēstījusi, ka V.Zatleram amatpersonas deklarācijā bija jāuzrāda visi savi ienākumi, arī dāvinājumi. Uz to, kā atzinis jaunievēlētais prezidents, viņam norādījis arī VID.

Taču, kā noprotams no Valsts ieņēmumu dienesta komentāriem, V.Zatlera uzskati šajā jautājumā ir pretrunīgi. Viņš aizbildinās, ka nevar deklarēt aplokšņu naudas, jo tas nozīmētu atklāt informāciju par pacientiem, kas esot pretrunā ar Ārstniecības likumu un Hipokrāta zvērestu.

Šīs iebildes par nepamatotām dēvē VID pārstāve Agnete Bušta. Viņa uzsver, ka amatpersonas deklarācijā ir vien jāuzrāda personas, no kuras saņemta nauda, dati un naudas summas. Taču deklarācijā nav jānorāda, ka šī persona ir pacients. "Mēs nezinām, kas ir šie cilvēki — pacienti, radi vai draugi," saka A.Bušta.

Ja VID konstatētu, ka V.Zatlers nav norādījis savā deklarācijā visus ienākumus, viņam draudētu administratīvais sods — maksimums 500 latu soda nauda. Pēc A.Buštas vārdiem, nav iespējams pateikt precīzu laiku, kādā notiek amatpersonas saukšana pie atbildības un sodīšana.

Ja VID konstatētu šajā lietā pārkāpuma faktu, 24 stundu laikā vai izņēmuma gadījumā 10 dienās tam būtu jāraksta pārkāpuma protokols. Tad maksimums 30 dienu laikā šī pārkāpuma lieta ir jāizskata. A.Bušta uzsver, ka to iespējams izdarīt īsākā laikā, taču tik un tā esot jāievēro noteiktas procedūras.

Tādējādi teorētiski nevar noliegt iespēju, ka gadījumā, ja VID lemtu spert šādu soli, V.Zatlers līdz zvēresta nodošanai savas attiecības ar dienestu nevarētu sakārtot. Prezidentu ir iespējams saukt pie administratīvās atbildības bez īpašas Saeimas atļaujas, kas gan ir nepieciešama krimināllietas gadījumā. Kriminālatbildība var draudēt par atkārtotu ienākumu nedeklarēšanu.

Vairākumam iedzīvotāju pagaidām nav viedokļa par Zatleru

DELFI  07/04/07    Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pagaidām nav formulējuši savu attieksmi pret jaunievēlēto Valsts prezidentu Valdi Zatleru, liecina SKDS veiktais pētījums, trešdien ziņoja LTV raidījums "Panorāma".

Zatleru pozitīvi vērtē 30% respondentu, bet negatīvi – 17%. Savukārt lielākai daļai aptaujāto nav konkrēta viedokļa. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš skaidro, ka pašlaik cilvēki nogaida, "lai sāk strādāt", tad arī veidos savu vērtējumu par prezidentu.

SKDS aptauja liecina, ka Zatleru pozitīvāk vērtē sievietes, nekā vīrieši, kā arī respondenti ar augstāko izglītību.

Mazāk populārs Zatlers ir rīdzinieku, vidzemnieku un Latgales iedzīvotāju vidū, kā arī opozīcijā esošo partiju atbalstītāju vidū.

Jau ziņots, ka ārstu Zatleru prezidenta amatam izvirzīja valdošā koalīcija. Zatlers prezidenta zvērestu nodos 8.jūlijā.

Kalvītis: Zatlera nomelnošanas kampaņas rīkotājus bargi sodīs

DELFI  07/04/07    Pret personām, kuras mēģinās veikt provokācijas pret jaunievēlēto Valsts prezidentu Valdi Zatleru, tiks vērsti bargi sodi, telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" trešdien uzsvēra Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Kalvītis neizslēdz iespēju, lai aizkavētu Zatlera zvēresta nodošanu, pret jauno prezidentu var tikt vērstas dažādas provokācijas.

Premjers raidījumā pieļāva, ka dažādi politiskie spēki var mēģināt ar dažādām metodēm atlikt Zatlera zvēresta nodošanu. "Praksē jau ir bijuši gadījumi, kad pret kādu personu ierosina kriminālprocesu, kurš beigās tiek izbeigts," raidījumā sacīja Kalvītis. Premjers pārliecināts, ka arī ar publikācijām masu medijos var notikt mēģinājumi atlikt Zatlera zvēresta nodošanu.

"Līdz ar Zatlera nomelnošanu, tiek nomelnota visa valsts," raidījumā stingri uzsvēra premjers. Kalvītis norādīja, "tiem, kas ar to nodarbojas, jāsaprot, ka pašiem vajadzēs to visu notīrīt un nomazgāt."

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka jaunievēlētais Valsts prezidents zvērestu nodos 8.jūlijā. Pēc zvēresta nodošanas stāsies spēkā jaunā prezidenta pilnvaras uz četriem gadiem.

Pašreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaras beidzas naktī no 7. uz 8.jūliju.

Zatlers par neprecizitātēm ienākumu deklarācijā samaksā 250 latu sodu

LETA  07/04/07    Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir samaksājis 250 latu administratīvo sodu par pieļautajām neprecizitātēm, aizpildot valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju. Šodien žurnālistiem Zatlers atkārtoti apgalvoja, ka viņam neesot nodokļu parādu, taču viņš pieļāvis nepilnības, par kurām samaksājis sodu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Komunikācijas daļas pārstāve Agnete Bušta atkārtoti uzsvēra, ka likums liedzot ieņēmumu dienestam izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, par kādu šajā gadījumā esot uzskatāms Zatlers, tādēļ nekāda informācija saistībā ar viņa teikto netikšot sniegta.

Jau ziņots, ka Zatlers pēc izvirzīšanas Valsts prezidenta amatam atzina, ka ir pieņēmis pateicības no saviem pacientiem, bet uzsvēra, ka nekad tās pats nav prasījis.

VID paziņoja, ka jaunajam prezidentam no pacientiem saņemtās pateicības ir jādeklarē un par tām jāsamaksā nodokļi.

VID šādus ienākumus uzskata par ienākumiem, kas jāapliek ar nodokli, tāpēc aicina Zatleru iesniegt ienākumu deklarācijas par pēdējiem trim gadiem, kā arī samaksāt nodokļus.

Par deklarācijas neiesniegšanu likumā paredzēts administratīvais sods, kas atkarībā no termiņa, par kādu deklarācija nav iesniegta, var būt no 200 līdz 500 latiem. VID pieļāva, ka maksimālais sods, ko varētu piemērot Zatleram, ir 500 lati. Turklāt VID var piemērot sodu 0,05% apjomā no budžetā maksājamās nodokļu summas par katru nokavēto dienu.

Vēlāk VID skaidrojumā par nodokļu nomaksu no pacientu pateicībām, pēc Zatlera sniegtās informācijas, ticis norādīts, ka minētie ienākumi nav apliekami ar nodokli, bet jautājums līdz galam vēl neesot izlemts.

"Atbildi no VID esmu saņēmis, kurā teikts, ka minētie ienākumi nav apliekami ar nodokli. Bet esmu arī informēts, ka turpinās darbs pie jautājuma izskatīšanas. Likums ir vienāds, un tas vienādi ir attiecināms uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, tāpat arī uz mani," sacīja Zatlers.

Zatlers jautājumu par nodokļu nomaksu ir solījis sakārtot līdz zvēresta nodošanai 8.jūlijā.

Intervija: Kalvītis neatkāpjas

Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka, Latvijas Avīze   07/04/07    Saeimas sēde, atvadās Vaira Vīķe-Freiberga. Sestajā jūlijā LTV visu dienu raidīs par aizejošo Valsts prezidenti. Bet kad raidīs arī par atnākošo prezidentu? Sestdien G. Ulmaņa kunga rezidencē saimnieks un viesis prezidents Zatlers ar abu kundzēm kopā rādījās publikā un izteica dažas zīmīgas domas. Savukārt opozicionāri aicina jaunievēlēto prezidentu nenodot zvērestu… Pretrunīgi notikumi seko cits citam, tomēr pēdējā laikā neesam dzirdējuši nevienu būtisku paziņojumu no valdības puses. Tāpēc lūdzām izteikties Ministru prezidentu. Redakcijā viesojās premjers Aigars Kalvītis. Ministru prezidentu iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

V. Krustiņš: – Tātad par stāvokli valstī un sabiedrībā!

A. Kalvītis: – Notiekošo raksturotu kā politisku cīņu. Opozīcija ir ļoti vāja un tāpēc valdība no tās nejūt lielu spiedienu. Toties pretdarbība nāk no citas puses – no dažādām organizācijām, interešu grupām, kuras ieinteresētas nestabilitātes radīšanā un varas pārdalē. Daļa no interešu grupām ir apvienojušās un mēģina izmantot šajā politiskajā cīņā dažādas, varbūt ne vienmēr godīgas metodes.

Arī Latvijā Valsts prezidenta vēlēšanu gaisotnē tika izmantoti dažādi līdzekļi, no kuriem plašāk bija organizēta Zatlera kunga nomelnošana desmit dienu garumā un tā nav arī beigusies. Arī patlaban kā valdības vadītājs neesmu drošs, ka šīs pēdējās nedēļas laikā netiks sarīkotas vēl kādas provokācijas, lai kaut kādā veidā mēģinātu politisko procesu pagriezt atpakaļ un neļaut Zatleram stāties pie amata izpildīšanas. Labi, ka koalīcija un valdība ir ļoti vienota un stipra, kas nepakļausies nekādām provokācijām un izaicinājumiem. Bet visas pretvalstiskās darbības ir jāvērtē tiesiskā ceļā.

Valsts prezidents V. Zatlers zvērestu nodos svētdien, 8. jūlijā, neskatoties uz mēģinājumiem izmantot jebkurus līdzekļus, lai šo procesu aizkavētu.

Ar dziļu nožēlu jāatzīst, ka pretdarbībā ir iesaistījušās arī tādas personas, kas strādā valsts darbā un saņem atalgojumu no valsts kases.

Tomēr nekādu atlaižu nebūs. Valdība stingri stāvēs savās pozīcijās: ir ievēlēts jauns Valsts prezidents, kurš 8. jūlijā nodos zvērestu neatkarīgi no iespējamām provokācijām.

– Vai šī pretdarbība ir tikai savtīgu interešu mudināta vai varbūt pat ārvalstu rosināta?

– Šis jautājums ir jāanalizē daudz dziļāk. Devītās Saeimas vēlēšanas bija pirmās, kad Latvijas politikā nestartēja neviens jauns politisks spēks. Tātad nebija neviena tik spēcīga, kas spētu apvienot ar iniciatīvu apveltītus, varas alkstošus cilvēkus, kas patlaban nav iesaistīti politikā. Viņos ir saglabājies rūgtums par vēlēšanu rezultātu, jo viņi cerēja, ka atnāks jaunais brīnumdaris un ļaus tiem apmierināt to ambīcijas. Bet piedzīvoja vilšanos, tādēļ veidojas šādi neapmierinātu personu grupējumi. Sākumā tie darbojās samērā stihiski, bet prezidenta vēlēšanas parādīja, ka tie kļuvuši par pietiekami organizētu spēku, kas koordinē pretkampaņu. Prognozēju, ka uz šo protestantu bāzes tiks izveidota jauna politiska partija.

– Vai tā būs izrunātā "prezidentes partija"?

– Nē, man nav tādas pārliecības. Personas, kas uzsākušas šo cīņu par varu, labprāt gribētu iesaistīt šajā procesā ļoti populāro Vairas Vīķes-Freibergas vārdu. Taču nedomāju, ka tiem ir kādas cerības.

– No jūsu izteikumiem presē jāsecina, ka esat Vairai Vīķei-Freibergai piedāvājis atbalstu, perspektīvu sabiedriskai, valstiskai darbībai…

– Latvija ir ļoti maza valsts, un katrs, kas grib strādāt valsts labā, ir jāatbalsta. Vairas Vīķes-Freibergas spējas pēc prezidentūras beigām jau nekur nepazudīs, viņas resurss ārpolitikā ir milzīgs un būs ļoti noderīgs Latvijai arī turpmāk. Viņai ir labi starptautiski kontakti un sadarbība ar daudzu valstu līderiem. Tāds formāts kā bijušo prezidentu klubi, dažādas sanāksmes un konferences, kur tiek pārstāvēti ļoti ietekmīgi cilvēki, ir tā vieta, kur Vaira Vīķe-Freiberga var un arī, manuprāt, grib sekmīgi darboties. Būtu nepareizi, ja Latvijas valsts neizmantotu Vīķes-Freibergas spējas.

– Vai esat ar Zatlera kungu jau vienojušies par prezidenta un valdības vadītāja turpmāko sadarbības stilu?

– Esmu atvērts jebkurai sadarbības formai. Ja nepieciešams, tikšos ar prezidentu kaut divreiz un trīsreiz nedēļā. Tieši Valsts prezidents pats lielā mērā noteiks šo sadarbības formu: cik bieži viņš uzrunās valdību, parlamentu, cik bieži piedalīsies citos procesos.

– Vaira Vīķe-Freiberga darīja arī to, kas viņas formālajos pienākumos tieši neiederējās. Ja Valsts prezidentei bija augsta autoritāte, viņa varēja atļauties teikt, jo zināja, ko teikt, un viņai pretim nerunās. Ko jūs kā valdības vadītājs gaidāt no jaunā Valsts prezidenta? Vai vadības stils tomēr kaut kā nekoriģēsies?

– Tā līnija starp Valsts prezidentu un valdību ir ļoti smalka un jāzina, kurā vietā to novilkt. Es gan nejutu nekādu diskomfortu, kad prezidente interesējās arī par valdības aktuāliem jautājumiem. Tas taču ir daudz labāk nekā ja prezidents par valdības darbu neliekas ne zinis. Prezidentes līdzdalība šajā aktīvajā politiskajā procesā atviegloja lēmumu pieņemšanu.

– Bet tā bija Vaira Vīķe-Freiberga…

– Uz šo repliku var atbildēt tikai ar vārdiem: laiks rādīs! Neviens pirms astoņiem gadiem nevarēja iedomāties, ka Vaira Vīķe-Freiberga būs lieliska prezidente.

– Saprotams, ka tā ir vienīgā iespējamā atbilde. Patlaban neviens nerunā, kā Zatlers strādās. Viss kūsā ap to, kas varētu būt, kad Zatlers sāks saimniekot Rīgas pilī.

– Šobrīd daudzi cenšas nevis pēc būtības diskutēt par prezidenta darbiem un uzdevumiem, bet izteikt visdažādākos apvainojumus, kas, manuprāt, nav konstruktīva pieeja. Piedevām neviens no izteiktajiem apvainojumiem pēc būtības nav Zatleram. Piemēram, Dombura raidījumā visi Valsts prezidenta amata kandidāti atzinās, ka paši devuši dāvanas ārstiem. Ja raugāmies no juridiskās prakses, starp dāvinātājiem un dāvanu pieņēmējiem nav atšķirību. Tā ir prakse vairāku desmitu gadu garumā, kas ir jāsakārto, bet par to nevar pārmest V. Zatleram, ne citiem ārstiem, jo tad mēs pārmetam visai veselības aprūpes sistēmai. Galu galā mēs taču paši šo sistēmu uzturam.

– Bet jūs taču Zatlera kungu izvirzījāt, tāpēc jums viņš, kad uzbrūk, būtu jāaizstāv. Tam taču jūs piekritīsiet?

– Es arī aizstāvu. Es neesmu šaubījies nevienu brīdi, ka Zatlera kunga izvēle ir pareiza. Pie tās kārtības, kādā veidā Latvijā ir jāievēl Valsts prezidents, šī izvēle bija vienīgā iespējamā.

– Kā jūs rīkosieties, ja 7. jūlija referendumā tiks savākts ievērojams balsu skaits?

– Šādi tautas referendumi nav nekas ārkārtējs. Tie notikuši visās mūsu kaimiņvalstīs un lielā mērā bijuši saistīti ar valdību. Piemēram, referendumā Zviedrijā par eiro ieviešanu valdība zaudēja. Francijas prezidents Žaks Širaks ar Holandes premjeru parakstīja ES konstitucionālo līgumu un zaudēja divus lielus referendumus, bet tas Holandes valdības vadītājam netraucēja uzvarēt vēlēšanās.

Referendumu nevajadzētu saistīt ar valdības stabilitāti un darbu. Šis referendums galu galā ir tikai par valsts drošības iestāžu likumu grozījumiem. Kad ūdens nostāsies, noteikti vēl būs diskusijas, jo ir bijis pārāk daudz emociju par šiem likumiem. Piemēram, Vācijā parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm ir krietni stingrāka nekā Latvijā.

– Cienījamo premjer, lai cik cilvēku aizietu uz referendumu, to nevar novērtēt par zemu.

– Parlamenta deputāti ir bijuši pieredzes komandējumos par valsts drošības iestāžu kontroles jautājumiem daudzās valstīs un par to ir jāinformē sabiedrība. Taču līdztekus politiskajiem procesiem nevajadzētu piemirst par darbiem, kas veicami tautsaimniecībā.

Mūsu valsts attīstās, visi galvenie rādītāji ir pozitīvi, pēc "Eirostat" datiem, tautsaimniecības attīstībā beidzot esam apsteiguši arī Poliju, pietuvojušies Slovākijai un citām Eiropas valstīm. Taču darāmā vēl daudz. Mūs gaida nopietni lēmumi inflācijas ierobežošanā. Augusta sākumā valdība spriedīs par tādiem šā gada valsts budžeta grozījumiem, lai jau 2007. gada budžets būtu bezdeficīta. Mēs neļausim tērēt vairāk naudas, nekā tās ir valsts makā. Trīs gadus esam noturējuši visstraujāko ekonomiku Eiropā un vēl vajag vismaz trīs gadus, lai uzturētu šo tempu un pietuvotos Eiropas vidējam līmenim. Runājot par politiskajiem procesiem, apsveicu tos, kas grasās dibināt jaunas partijas, bet principā, atsaucoties uz Vairas Vīķes-Freibergas runu Saeimā, Latvijas iedzīvotājiem jābūt aktīvākiem, jāiesaistās politiskajos procesos, jo tikai tādā veidā mēs kopīgi varam attīstīt valsti. Kritika atsit vēlmi darboties tiem, kam tas ir jādara. Cik gan ilgi var strādāt, ja par visu, gan pelnīti, gan nepelnīti, tiek saņemts nenormāls kritikas vilnis.

– Kā jūs redzat to aktīvo sabiedrību?

– Es kā Tautas partijas priekšsēdētājs daudz daru, lai partiju paplašinātu. Tautas partija ir vislielākā un vislabāk strukturētā partija.

– Vai jūs gribat, lai partijas paplašinās vai lai veidojas vairāk partiju?

– Lai palielinās partijas biedru skaits. Protams, nevar izslēgt jaunu partiju veidošanos. Pastāvošā politika 16 gadu laikā ir nostabilizējusies un ikvienam ir plašas iespējas izvēlēties politisko spektru.

– Liepājā darbojas sabiedriskā organizācija "Krievu kopiena". Kad iepazinos, kā tā strādā, radās neviltota skaudība: kaut latvieši tā spētu! Šī organizācija ir tik stipri noorganizējusies, ka Seska kungam ar laiku nāksies to just. Redzēju biedru sarakstu ar visām biedru naudām. Vai Tautas partijai ir tik precīza grāmatvedība, kur redzams, kā tiek maksātas biedru naudas?

– Visi, kas nemaksā biedra naudu, tiek izslēgti no partijas.

– Kā veidosies turpmākās Latvijas un Krievijas attiecības? Cienījamo profesoru Strodu neielaiž Krievijā, visādi nolamā, bet mūsu Ārlietu ministrija izliekas, ka viss ir kārtībā. Vai tas apliecina, ka Krievijas vēstniecība un Krievijas aprindas var darīt, ko grib? Latvija tikai atsaucas labajam, patīkamajam… Vai tomēr mums nav jānostājas stingrāk?

– Latvija savas attiecības ar Krieviju mēģina veidot pragmatiskā gultnē ne jau tāpēc, ka ceram uz strauju pagriezienu abu valstu attiecībās. Skaidrs, ka Krievijas politika pret Latviju un Eiropu kopumā neizmainīsies vienā dienā vai mēnesī. Līdz šim Eiropā esam bijusi problēmu valsts, kura nav spējusi atrisināt svarīgus jautājumus. Beidzot esam parakstījuši robežlīgumu, noveduši to līdz ratifikācijai un esam izkļuvuši no politisko problēmu valsts saraksta. Tas ļauj mums līdzvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un uz mums vairs neskatās kā agrāk. Tāpēc pragmatisku attiecību veidošana ar Krieviju ir būtiska. Tas, ka nepanāksim straujus politiskus uzlabojumus, arī ir skaidrs. Mums nav zināms, kā beigsies Krievijas Valsts domes vēlēšanas rudenī un valsts prezidenta vēlēšanas nākamā gada pavasarī un kāda būs Krievijas jaunā politika.

Dialogs notiek, un esam gatavi parakstīt vairākus līgumus ar Krieviju. Jūlijā notiks starpvaldību komisija un, iespējams, Latvijā viesosies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

– Tad jau iznāk tā, ka pragmatisma vārdā var ļaut nomelnot to profesoru Strodu…

– Vai jūs zināt, cik daudz personu no Krievijas nav ielaistas Latvijā pēc mana lūguma? Tāpat kā mums ir sāpīga Stroda neielaišana Krievijā, viņiem sāpīgs jautājums ir aizliegums Latvijā iebraukt atsevišķiem Krievijas iedzīvotājiem.

– To mēs nezinām. Mēs zinām tikai to, ka viens godājams profesors, kurš nav ne zaglīgs, ne blēdīgs, ne kontrrevolucionārs, netiek ielaists Krievijā, un Ārlietu ministrija neliekas ne zinis.

– Es par šo jautājumu neesmu tik informēts kā Ārlietu ministrija.

– Pēdējā laikā Krievijas diplomāti atklāti, pietiekami skaļi un nedivdomīgi aicina Latviju būt patstāvīgai valstij ar patstāvīgu pozīciju, atbrīvoties no Amerikas un ES ietekmes…

– Neesmu dzirdējis, ka kāds diplomāts tā būtu teicis. Mēs esam pietiekami patstāvīgi un mums nav jāņem nopietni vērā Krievijas puses rekomendācijas.

– Kad sabiedrība uzzinās vairāk par stipendijām, stipendiātiem un pārmaiņām politiskajā spektrā, ko varētu ienest Lemberga un citu stipendiātu saraksta publiskošana?

– Turpinās izmeklēšana Ventspils lietā un tās laikā parādījies "melnās kases" atšifrējums. Tā gan nav pirmā "melnā kase" Latvijas politikā. Nesen mēs uzzinājām par Rēzeknes burtnīciņām, kur arī bija skaidri redzams, kādā veidā tiek finansēta konkrēta partija.

Cik man zināms, patlaban ir runa par iespējamiem nereģistrētiem partiju finansējumiem un šo partiju skaitā ir gan parlamentā izbijušās partijas, gan arī daļa no esošajām pozīcijas un opozīcijas partijām. Tomēr tās ir tikai aizdomas, nekas vairāk. Man nav informācijas ne par kādiem uzvārdiem, ne citas konkrētas ziņas. Ja reiz prezidente šo jautājumu ir aktualizējusi, izmeklēšanas iestādēm būtu jātiek galā ar šo jautājumu, lai pēc iespējas ātrāk novērstu sabiedrības bažas.

– Tiem, kas par šo lietu runā, nevajadzētu to vienkāršot, ka ir kaut kāds saraksts, kurā mēs ieraudzīsim, kam maksāti simts vai desmit tūkstoši latu pret parakstu. Bet var taču būt tāds skaists legāls fonds – samaksa par grāmatas sarakstīšanu, par koncertiem vai citiem jaukiem legāliem gabaldarbiem.

– Jūs esat ļoti labi informēts.

Zatlers: «Varu skatīties ar godīgu skatienu»

Anita Daukšte,  NRA  07/05/07    «Centīšos, lai tauta gūtu pārliecību šajos četros gados, ka tā caur saviem pārstāvjiem Saeimā ir ievēlējusi savu prezidentu».

Valdis Zatlers Valsts prezidenta zvērestu dos 8. jūlijā. Par saviem apsvērumiem pirms tā došanas, politiskajām noskaņām un plāniem – intervijā Neatkarīgajai.

– Pret jums ir izvērsta kampaņa, kuras mērķi, visticamāk, ir vairāki: pirmais – parādīt jūs kā iespējamu likumpārkāpēju saistībā ar pieņemtajām pacientu pateicībām, izdarīt publisku spiedienu gan uz jums, lai jūs nedotu zvērestu, un vēl, protams, izdarīt publisku spiedienu uz atbildīgajām valsts iestādēm, kurām jāsniedz atzinumi par to, kā vērtēt pateicību problēmu un šīs naudas deklarēšanu.

Vai, zinot šos apsvērumus un arī nozīmīgos politiskos un sabiedriskos spēlētājus, jums vispār gribas turpināt procesu, kas saucas prezidentūras pārņemšana?

– Ar katru dienu mana apņēmība turpināt šo procesu kļūst aizvien lielāka. Jo kampaņa apliecina, cik slima mūsu valstī ir politiskā kultūra – kašķi, intrigas un apmelojumi seko cits citam. Visu izšķir nevis politiskā stāja vai politiskā pozīcija, programma, bet iepriekšminētās lietas. Esam nonākuši tādā tirgussievu līmenī, kas draud ar to, ka situācijā, kad valstij tiešām draudēs briesmas, mēs to pat nepamanīsim.

Mans pilsoņa pienākums ir veltīt sevi visu, lai mainītu šo politisko kultūru.

– Kādi varētu būt apstākļi, lai jūs zvērestu nedotu?

– Tādu apstākļu nav. Man tādi nav zināmi. Visas citas presē apsvērtās lietas ir tikai apliecinājušas, ka problēmas pastāv, un, lai arī tās nav bijušas patīkamas man kā cilvēkam, es tomēr varu būt gandarīts, ka tas beidzies ar zināmiem rezultātiem. Es domāju, ka visus dokumentus pacientu pateicību jautājumā – manu saraksti ar Valsts ieņēmumu dienestu, visus nolēmumus es nodošu Veselības ministrijas komisijai, un pats jau kā Valsts prezidents rūpīgi sekošu, lai šī komisija strādātu tā, lai tās darbs vainagotos nevis ar dažādām aptaujām un viedokļu uzzināšanu, bet arī ar likumdošanas iniciatīvām, kas noņemtu šo pazemojošo situāciju gan pacientiem, gan ārstiem. Pateicību problēma nāk mums līdzi no padomju laikiem, un es domāju, ka mēs jau esam sasnieguši to brieduma pakāpi, lai uz to atklāti paraudzītos.

– Jūsu izvairīšanās publiskot VID atzinumu liek domāt, ka šis atzinums nav bijis labvēlīgs jūsu nostājai pateicību jautājumā. Kā varat apgāzt šos apgalvojumus?

– Neesmu nevienu brīdi domājis nepubliskot šo vēstuli. Vienīgais apsvērums saistās ar to, kādā kontekstā tas tiek darīts. Esmu no VID saņēmis gan savus kā ārsta, gan kā amatpersonas darbības novērtējumus, un viss šis dokumentu kopums var kalpot par precedentu, kuru nodot kompetentai komisijai, lai tā var nākt klajā ar kvalitatīviem secinājumiem. Žurnālisti taču nebūs iniciatori likumdošanai. Tomēr es ceru, ka tāpat, kā spieda pie sienas mani šajā jautājumā, tāda pati rīcība sekos no žurnālistu puses saistībā ar šo komisiju, kurai būs jānāk klajā ar savām iniciatīvām. Atrisinājumu šai situācijai taču gaida tauta, pacienti, ārsti. Es gribu cerēt, ka ar savu piemēru esmu tomēr nedaudz pacēlis ārsta profesijas prestižu, jo man ir ne tikai drosme runāt par šīm lietām, bet arī pieprasīt, lai jautājums atrisinātu.

– Vai tas, ka jūs plānojat nodot savas lietas materiālus VM komisijai, nozīmē to, ka jūs savas saistības ar VID esat nokārtojis?

– Tieši tā. Es neesmu parādā valstij. VID ir atzinis, ka par dāvinājumiem nodokļi nav jāmaksā. VID ir nolēmis, ka man bijušas nepilnības amatpersonas deklarācijā, un par to VID man uzlicis administratīvo sodu 250 latu apmērā, kuru esmu samaksājis. Pašreizējā momentā nav nekādu apsvērumu, lai jautājuma izskatīšana turpinātos saistībā ar mani personīgi, bet es ļoti vēlos, lai tas tiktu risināts valstiskā līmenī.

– Vai jūs pieļaujat situāciju, ka kriminālprocesu pret jums līdz zvēresta došanai ierosinās KNAB, kurš ļoti cītīgi pētīja jūsu pacientu lietas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā? Kriminālprocesu, kas, piemēram, balstītos uz kāda pacienta liecību, ka jūs esat naudu tomēr pieprasījis?

– Man nav šādas informācijas, jo KNAB mani nav ne uzrunājis, ne iztaujājis. Es ļoti labi zinu, kā esmu runājis un kā esmu izturējies pret pacientiem. Pacienti man ir devuši spēku skatīties gan tagad jūsu, gan citu cilvēku acīs ar godīgu skatienu. Lai KNAB veic savas pārbaudes, bet man nav komentāru, jo man nav nekādas informācijas par viņu iecerēm. Pats esmu pilnīgi pārliecināts, ka šādu faktu nevar būt.

– Vai nevarētu būt tāda situācija, ka kāds pacients subjektīvu apsvērumu dēļ iedomātos, ka jūs nevis prasāt, bet tomēr gaidāt, ka nauda tiks dota?

– Nē, noteikti nē. Ārstam, kas katru dienu riskē ar dzīvībām, ir jābūt ar tīru sirdsapziņu.

– Jūsu izteikumi par pretrunām starp Ārstniecības likumu un pacientu pateicību deklarēšanu ir izpelnījušies VID iebildumus. Kāpēc jūs uzstājāt uz šādu interpretāciju, varbūt tā bija vienkārši pārteikšanās?

– Es neuzstāju. Es tikai pievērsu uzmanību tam, ka ārsti ļoti respektē pacientu tiesības un neizpauž ziņas par viņu veselības stāvokli, viņu uzvārdus, slimības gaitu un problēmas. Ārsts nedrīkst to darīt. Likums ir jāsaprot ne tikai pēc burta, bet arī pēc būtības. Pacientam ir jābūt drošam, ka ziņas par viņu netiks izpaustas. Ārsti ļoti stingri to ievēro – pievērsiet uzmanību tam, ka nekad neviens pacients nav sūdzējies, ka ziņas par viņu būtu izpaustas publiskajā telpā.

– Sakiet vai tad, kad notika tā dēvētais Audera skandāls, VID un KNAB interesējās par jūsu ienākumiem? Viņi norādīja uz nepieciešamību kaut ko mainīt deklarācijā, norādīt papildu ieņēmumus?

– Nē, neviens nekad neko nav norādījis un teicis, ka šeit varētu būt problēmas. Tajā pašā laikā saistībā ar Audera lietu mana deklarācija tika rūpīgi pārbaudīta, un nekādu aizrādījumu nebija.

– Tātad ir tā, ka deklarācijas papildināšana un administratīvais sods šobrīd ir politisku apsvērumu noteikti?

– Tie ir ar šā brīža situāciju saistīti apstākļi. Protams, tie ir politiski. Lai gan man jāteic, ka politiskais process šo problēmu tikai izcēla, un tagad tā ir jāatrisina.

– Sakiet, vai, izņemot komentārus populārākajos interneta portālos, jūs esat saņēmis kādus vēlējumus vai kritiku, kaut kādu reakciju no tautas par savu izvirzīšanu, ievēlēšanu prezidenta amatā?

– Pēc ievēlēšanas esmu ticies ar cilvēkiem gan pie Brīvības pieminekļa 14. jūnijā, gan Līgo vakarā, daudzi man izteikuši dažādus novēlējumus, ļoti daudz jaunu cilvēku. Tas manī vieš optimismu. Vecāki cilvēki lūdz neaizmirst vēsturi, mūsu tautas likteni. Šie nepastarpinātie kontakti ir visbūtiskākie – šeit cilvēks ar vienu rokasspiedienu, vēlējumu pasaka, kādu viņš vēlas redzēt savu prezidentu.

– Vai pēc ievēlēšanas kāds no politiķiem ir runājis ar jums pamācošā vai bargā tonī?

– Redziet, es šajā periodā ar politiķiem gandrīz neesmu ticies. Es vairāk esmu ticies ar potenciālajiem kandidātiem uz savas kancelejas darbinieku amatiem.

– Jūsu kritiķi norāda uz iespēju manipulēt ar jums, ņemot vērā to, ka neesat pieredzējis politikā. Sakiet, vai līdz ar to jums nebūs vēlme uz radikāliem soļiem, piemēram, aicināt Saeimu izteikt neuzticību valdībai vai arī atlaist Saeimu?

– Šoreiz atbildēšu ar pretjautājumu, jo par šīm manipulācijām daudz tiek runāts: vai jūs varētu parādīt kaut vienu mehānismu, kā ar mani varētu manipulēt? Es pagaidām šādus mehānismus neredzu, jo Valsts prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes, līdz ar to viņš ir brīvs no kādu politisku strāvojumu ietekmēm. Latvijas Satversme ļoti labi nosaka to, kas jādara prezidentam, tajā ļoti labi garantēta prezidenta politiskā neatkarība. Ja paskatāmies uz atjaunotās valsts vēsturi – mums ir bijuši divi ļoti spilgti un neatkarīgi Valsts prezidenti. Es neredzu iemeslu, kāpēc lai trešais nebūtu tāds pats.

– Jūs nejutīsieties spiests "nopirkt" savus kritiķus ar tādiem radikāliem gājieniem, kādus viņi vēlas redzēt?

– Radikālus lēmumus var pieņemt radikālās situācijās. Šobrīd valstī šādas situācijas nav, un es ceru – arī nebūs. Nevar spiest uz radikālām lietām, ja situācija to neprasa. Tas būtu populisms, līdz kuram prezidents nedrīkst nolaisties. Prezidentam ir jāredz valsts kopumā un jābūt demokrātijas garantam. Mums valstī ir visi mehānismi, lai stiprinātu demokrātiju. Es savā inaugurācijas procesā atgādināšu, ka mums jābūt tādiem demokrātijas ideāliem, kādi bija pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem.

– Kā jūs šajā demokrātijas stiprināšanas kontekstā skatāties uz visas tautas vēlēta prezidenta ideju?

– Jautājums par to, vai tauta ievēlēs vislabāko Valsts prezidenta kandidātu, ir apspriežams. Tas nav izlemjams vienā dienā. Ir jāapskatās, ko mēs no tā iegūsim, kādas būs šā prezidenta pilnvaras un vai tas uzlabos mūsu valsti. Jāpaskatās, vai līdz šim ir izmantotas visas iespējas un vai tās ir nākušas valstij par labu. Šis nevar būt vienas dienas emociju jautājums. Turklāt es centīšos, lai tauta gūtu pārliecību šajos četros gados, ka tā caur saviem pārstāvjiem Saeimā ir ievēlējusi savu prezidentu. Tas ir it kā filozofisks jautājums, bet tas ir tāds, kas man jāpierāda šajos četros gados.

– Viena politiska iniciatīva Valsts prezidenta rokās šobrīd tomēr ir – nosaukt nākamo valdības veidotāju. Vai jūs jebkad spēsiet nosaukt kā Ministru prezidentu kādu no esošajām vai topošajām politiskajām partijām, kuri organizēja akcijas jūsu ievēlēšanas dienā pie Saeimas ēkas, saukājot jūs par zagli?

– Prezidentam jau ir iniciatīva tikai nosaukt nākamo valdības veidotāju, jo tauta pirms tam ir izdarījusi savu izvēli vēlēšanās un skaidri parādījusi, kuriem politiskiem spēkiem tā simpatizē, kuri ir līdz ar to iekļuvuši vairākumā. Līdz ar to nākamā premjera nominēšana lielā mērā atkarīga no tā, kā šie politiskie spēki grupējas, kā viņi veido koalīcijas. Nevar būt cita izvēle, kā tikai respektēt to, ko izdarījusi tauta Saeimas vēlēšanās.

– Šobrīd diezgan aktīvi tiek runāts par jaunu politisku spēku, un kā viens no tā izveidi kumulējošiem faktoriem tiek minēta kritiskā attieksme pret jūsu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Ja šāds spēks iegūst tautas vairākuma uzticību, kā jūs spēsiet ar tādu sadarboties?

– Valsts prezidentam jāprot sadarboties gan ar tiem spēkiem, kuri ir Saeimā, gan ar tiem, kuri ir ārpus tās. Viņam jāredz politiskais spektrs un noskaņojums.

– Kādi, jūsuprāt, būtu priekšnoteikumi, lai jūs, piemēram, nolemtu ierosināt atlaist Saeimu?

– Saeimas nespēja strādāt, pieņemt likumus. Arguments ir tikai viens.

– Citus argumentus jūs nesaskatāt?

– Vai šo Saeimu vai nākamo ir un būs ievēlējusi tauta. Tā ir tautas griba. Es nevaru pēc kaut kādiem citiem kritērijiem, noskaņojumiem, plūsmām, skaļām balsīm atlaist Saeimu. Prezidents ir valsts stabilitātes garants.

Ja gribam kaut ko destabilizēt, tad ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem, jo Saeimas atlaišana ir valsti destabilizējošs faktors.

– Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir aicinājusi Ģenerālprokuratūru nevilkt garumā un faktiski noplūdināt jeb publiskot informāciju par tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem – vispārīgāk izsakoties, informāciju par partiju finansēšanas aizkulisēm. Jūs savā pirmajā preses konferencē teicāt ko līdzīgu. Vai jums ir notikušas kādas pārrunas par šo jautājumu ar ģenerālprokuroru, partijām, vai esat tādas plānojis?

– Manā rīcībā nav tās informācijas, kas ir Vairas Vīķes-Freibergas rīcībā un nav arī tās informācijas, kas ir prokuratūrai. Šī informācija man būs tikai tad, kad būšu stājies amatā, tāpēc nevaru izteikties par to, kādā stadijā ir šis process. Vienu es varu pateikt kā pilsonis: situācija, kad mēs baumojam un mums neliek priekšā faktus, ir ļoti kaitīga. Tādējādi mēs tikai vairojam neticību kompetentām varas iestādēm. Mans novēlējums būtu, ja ir kādi pierādījumi, tie ir jānoliek publiskajā telpā un jārīkojas, kā likums to prasa.

– Vai jums vispār šķiet pieņemami, ka tiek publiskota tiesas ceļā nepierādīta informācija?

– Tiesa pateiks galīgo spriedumu. Es runāju par to, ka mēs neesam dzirdējuši no prokuratūras nevienu paziņojumu, kādi ir fakti un kādus tā būtu gribējusi publiskot. Es gaidu, ka tā pati publiskos faktus, kurus uzskatīs par pierādāmiem. Prokuratūrai pašai jāzina, kad un ko teikt.

– Tātad jūs šajā jautājumā pilnībā paļaujaties uz prokuratūru – lai tā pati izlemj, ko darīt, ko publiskot, ko ne?

– Jā, tieši tā.

– Jūs teicāt, ka plānojat doties uz referendumu. Kādu jēgu jūs piešķirat tajā uzdotajiem jautājumiem?

– Ja tauta ir savākusi parakstus un vēlas izteikt savu viedokli referendumā, tad es respektēju šo procesu. Ja pilsoņi vēlas izteikt savu viedokli tautas nobalsošanā, tad viņiem ir tajā jāpiedalās. Es arī piedalīšos un paudīšu savu viedokli.

– Vai referenduma rezultāts paudīs kādu cita veida tautas attieksmi, kas nav saistīta ar drošības likuma grozījumiem?

– Referendums ir konkrēts tiesisks akts. Visus fonus un secinājumus tur nedrīkst jaukt kopā. Tikai tad, kad process būs noslēdzies, mēs varēsim secināt, ko tas nozīmē valsts demokrātijai.

– Kādus jūs redzat jautājumus, kuru liktenis būtu izšķirams referendumu ceļā? Latvijā, piemēram, neviens tautai neprasīja, vai jāratificē ES konstitūcija, vai karavīriem jādodas uz Irāku, vai Latvijai jāpievienojas eirozonai.

– Ir jāsaprot, ka referendums ir tautas nobalsošana, kas būtu jārīko tikai par jautājumiem, kuri ļoti būtiski skar visas tautas likteni. Un tas līdz šim ir arī bijis. Jo referendums ir arī dārgs pasākums. Ja problēmu var atrisināt Saeimā, tad tā ir jāatrisina un tautas nobalsošanai būtu jāatstāj tikai paši būtiskākie jautājumi. Ja referendumus sāksim rīkot pāris reižu gadā, tie savu nozīmi zaudēs un mēs izniekosim tautas nobalsošanas spēku un jēgu.

– Uzreiz pēc ievēlēšanas jūs teicāt, ka saskatāt savu misiju tautas vienošanā. Kādos jautājumos, pēc kādām pazīmēm spriežot, tauta ir sašķelta?

– Jautājums par vienotību mums noteikti būs, jo šobrīd esam nostājušies galējos pretpolos: viena daļa sabiedrības uzskata, ka vienotība nozīmē pilnīgi vienādu domāšanu. Šī nostāja faktiski ir tuvāka komunistiskajai ideoloģijai, no kuras esam jau aizgājuši. Arī manas ievēlēšanas procesā viss bija tikai galējībās – vai nu melns, vai balts, nemaz neieklausoties, kas ir pa vidu. Būtu jārunā par to, ka vienotība rodas uz saliedētības bāzes. Vienotību var panākt diskusiju, strīdu rezultātā, kuros jāpieņem arī tie viedokļi, kurus pats neatbalsti, un jāatzīst to eksistence. Lielākā kļūda ir radikalizācijā. Nav tālu līdz tam, ka sāktu iziet ielās un cīnīties cits ar citu.

– Kādā veidā jūs cerat radīt šo diskusiju pamatu? Kāda foruma izveidē vai kā tamlīdzīgi? Vai jūs pats kaut ko paudīsiet samierniecisku, ņemot vērā Valsts prezidenta institucionālo autoritāti?

– Valsts prezidents nevar savu resursu ietvaros izdarīt pilnīgi visu, bet tomēr var gan garīgos, gan morālos ietvaros dot savus vērtējumus, nākt klajā ar dažādām iniciatīvām, var veidot komisijas. Sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un parādīt to uzskatu gammu, lai iesaistītu sabiedrību un dotu tai tālākos uzstādījumus.

Vislielākā problēma jau šobrīd ir, ka daļa uzskata: "Mūsu viedoklis ir vienīgais pareizais." Bet arī viņu viedoklī ir jāieklausās. Tikai jāsaprot, kurš ir kurš un ko katrs grib panākt.

– Ja runājam par starptautisko darbību, jums gluži dabiski nevar piemist tāds sievišķīgais šarms kā Vairai Vīķei-Freibergai, kas viņai pavēra ļoti daudzas durvis ārpolitikā. Ko jūs varat likt tā vietā?

– Vīrišķīgo šarmu. (Smejas.) Arī ārpolitikā ir jāsaprot, ka tajā darbojas nevis kādi pārcilvēki, bet gan cilvēki, tāpēc tajā ļoti daudz ko nosaka spēja atrast personīgu kontaktu. Ja šāds kontakts ir, tad ir vienkāršāk pārrunāt Baltijas, Eiropas valstu attīstību un aizstāvēt Latvijas intereses.

Kalvīša draudus var uztvert kā brīdinājumu tiesībsargiem

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  07/05/07    Valdības vadītāja Aigara Kalvīša (TP) intervijās televīzijā un presē izteiktie draudi valsts finansētajām organizācijām, ka tās "saņems pēc nopelniem", ja atļausies kritizēt jaunievēlēto Valsts prezidentu Valdi Zatleru, vieš bažas par viņa izpratni par tādu demokrātijas principu kā vārda brīvība, atzīst Dienas izvaicātie politikas vērotāji. "Retorika ir tipiska autoritatīvu, nedemokrātisku valstu vadītāju retorika, kur jebkura amatpersonu kritika tiek vērtēta kā sazvērestība un nomelnošana," vērtē Sabiedriskās politikas centra Providus pārstāve Lolita Čigāne. Kā vienīgo konkrēto institūciju šajā kontekstā A.Kalvītis minējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas veic V.Zatlera kā amatpersonas (Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāja) varbūtējo blakusienākumu izpēti.

V.Zatlera un līdz ar to valsts nomelnošanas kampaņā piedaloties opozīcijas partijas, jo īpaši JL (arī tā izplatījusi paziņojumu, ka premjera vārdi apdraud vārda brīvību), un "ierautas" arī nevalstiskās organizācijas un mediji. "Es ceru, ka netiks ierautas valsts organizācijas! Jo, ja nu kāda no valsts finansētām organizācijām piedalīsies (..), tad viņi arī saņems pēc nopelniem," A.Kalvītis teica intervijā LNT. Viņš paredz, ka turpmāk notikumi ap prezidentu varētu notikt pēc "klasiskā scenārija" — varētu parādīties informācija par kādu kriminālprocesu, bet "mēs jau esam pieredzējuši n–tos procesus, kuri nebeidzas ne ar ko". Vaicāts, vai kāda jauna informācija šajā sakarā varētu būt gaidāma no KNAB, A.Kalvītis atbild, ka nezinot, bet nevajadzētu būt, jo "visām valsts iestādēm ir jābūt ļoti atbildīgām, jo jāsaprot, ka tas, ko šobrīd dara pret savas valsts prezidentu, ir savas valsts nīcināšana un nomelnošana, par to nāksies dārgi mums maksāt".

"Kalvīša kungs savā ziņā piedraud valsts iestāžu darbiniekiem," spriež politoloģijas profesore Rasma Kārkliņa. Ja runa tēmēta uz KNAB vai, piemēram, arī Valsts ieņēmumu dienestu (VID), bažām ir vēl lielāks pamats. L.Čigāne piebilst, ka no valsts budžeta finansē arī medijus (LTV un Latvijas radio), kā arī, piemēram, Valsts kontroli (VK). "Tā ir premjera administratīvās un represīvās varas izmantošana, lai iebiedētu gan medijus, gan jebkuru citu politikas spēlētāju, piemēram, pašvaldības," teic L.Čigāne.

Sarunā ar Dienu A.Kalvītis centās mīkstināt iepriekš teikto, skaidrodams, ka nav domājis ne plašsaziņas līdzekļus, ne VID vai VK. Viņš neesot runājis arī par valsts iestāžu darbiniekiem, kuri "kā personas var darīt visu ko", bet par "valdības institūcijām", piemēram, tiesībsargājošajām, kurām būtu jāturas pa gabalu no politikas. Vaicāts, ko tieši domājis, pieminēdams KNAB, A.Kalvītis tikai norādīja, ka šajā iestādē procesiem jānotiek atbilstoši likumiem.

No De facto pie prezidenta

Aleksandra Jolkina, Inga Spriņģe,  Diena  07/05/07    Es sapratu, ka desmit gadu žurnālistikā ir pietiekami, lai būtu nepieciešams paraudzīties uz valsti no otras puses, — tā savu lēmumu kļūt par jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāri pamato Latvijas televīzijas (LTV) ziņu dienesta galvenā redaktore un raidījuma De facto veidotāja Inta Lase (31). Daudzu sabiedrībā pazīstamu žurnālistu vidū gan viņas lēmums izsaucis dziļu neizpratni — vēl nesen televīzijā viņa kritiski vērtējusi V.Zatlera ievēlēšanu, bet tagad pati nostājusies viņa pusē.

Savu žurnālistes karjeru I.Lase sāka laikrakstā Diena, pēc pieciem gadiem izlemjot pievērsties televīzijai. LTV viņa veidojusi raidījumu Tādi esam, vadījusi ziņu dienestu un visbeidzot sākusi darboties De facto. Lēmums pielikt punktu viņas kā žurnālistes karjerai I.Lasei tagad neesot bijis viegls — V.Zatlera piedāvājumam jāvārdu viņa teikusi tikai dienu iepriekš, par to informējot LTV ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu.

I.Lase kategoriski noliedz, ka lēmumu pieņēmusi kādu personu vai grupu interešu vadīta. Viņa Dienai pauda stingru pārliecību, ka veiksmīga darba pamatā ir objektivitāte. "Līdz pēdējam brīdim es tā esmu strādājusi, un man nav bijušas sarunas nedz ar kādiem politiski ietekmīgiem ļaudīm, nedz arī man var viegli atrast sasaisti ar kādiem politiskiem spēkiem," viņa uzsver.

Par kārtību, kādā V.Zatlers nokļuva prezidenta amatā, ko viņa pati savulaik kritizējusi, viņa apgalvo — domas nav mainītas — izvirzīšanas procedūrai būtiski pietrūcis caurskatāmības, kā arī no Saeimas deputātu puses un partiju līderu puses netika sniegtas konkrētas atbildes par iespējamo kandidatūru izvērtēšanas kārtību un kritērijiem.

Savukārt par pašu V.Zatlera kandidatūru I.Lase izsakās pozitīvi. Uz jautājumu, vai ar savu soli viņa faktiski personīgi leģitimējusi V.Zatlera ievēlēšanu, viņa konkrētu atbildi nesniedz, taču par jaunā Latvijas prezidenta godīgumu nešaubās.

"Zatlers mani uzrunāja pats, nevis caur partijā saistītiem cilvēkiem," viņa pamato savu nostāju. Par to, vai persona ir saistīta ar kādām politiskajām partijām un pārstāv kādu politisko vai ekonomisko spēku intereses, viņasprāt, liecina cilvēki, ar kuriem tā izvēlas strādāt kopā. "Ja mēs skatāmies uz Valsts prezidenta kancelejas izraudzītajiem cilvēkiem, manuprāt, viņus var saukt un uzskatīt par savu jomu profesionāļiem un politiski neitrāliem," tā I.Lase.

Pirmais, kam viņa pievērsīsies jaunajā darbā, ir prezidenta institūta atvērtības veicināšana. "Es ļoti ceru, ka Valsts prezidenta administrācija būs atvērta, demokrātiska un uz visiem jautājumiem atbildoša. Esmu pati bijusi žurnāliste un zinu, ka nav nekā kaitinošāka par situāciju, kurā tu nevari saņemt atbildi uz jautājumu, kas tevi interesē un kas tev ir svarīgs," teic I.Lase.

I.Lases aiziešana no ziņu dienesta ietekmēs arī raidījumu De facto, kurā viņa strādāja pārī ar žurnālistu Sandiju Semjonovu. Līdz ar to raidījuma sākotnējā komanda ir izšķīdusi: jau pusgadu bērna kopšanas atvaļinājumā atrodas otra pāra žurnāliste Ilze Jaunalksne. Pirms pāris nedēļām LTV vadība no De facto veidošanas atstādināja tā idejas autori, režisori Artu Ģigu. Kā galvenais iemesls atstādināšanai tika minēta necenzēta vārda palaišana ēterā. Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis Dienai neslēpa, ka domāšot par izmaiņām raidījuma formātā, kā arī jaunu cilvēku piesaisti. Kas tie varētu būt, viņš nevarēja pateikt, jo par I.Lases aiziešanu uzzinājis no medijiem.

Jāatgādina, ka pēdējā gada laikā ziņu dienesta darbiniekiem bijuši vairāki konflikti ar televīzijas vadību. Žurnālisti arī pauduši viedokli, ka televīzijas vadība apzināti cenšas graut viņu darbu. Pērn De facto bija visvairāk skatītais raidījums valstī.

"Kukuli" pārdēvē par "pateicībām"

Māris Bērziņš, Biedrības „Tautvaldība” biedrs,  TVNET  07/05/07    Kalvītis: Zatlera nomelnošanas kampaņas rīkotājus bargi sodīs. Izlasot šādus vārdus, aiz dusmām tirpas pārskrēja pār kauliem. Par kādām kampaņām runā premjers? Vai tiešām iespējams nomelnot to, kas jau ir melns? Premjers, valdība un Saeima ir ievēlējusi prezidenta amatā ārstu, kurš pats atzīst, ka ņēmis naudu no pacientiem – „pateicības”. Bet kur tad palika vecais, labais apzīmējums – kukulis?

Manuprāt, tas ir polittehnoloģijas paraugs – nomainīt terminu un brīvi variēt ar skaidrojumu. Lielākās cilvēku daļas zemapziņā vārdam „kukulis” piemīt divas nozīmes. Pirmā – maizes kukulis, kas jebkurā cilvēkā izraisa pozitīvas emocijas. Cik zinu, ēšana ir viena no baudām, ko izjūt jebkurš cilvēks. Oranžā krāsa cilvēka zemapziņā saistās ar ēdienu. Otrā – naudas, vai citu labumu došana personai, ietekmējot sev vēlamu lēmumu pieņemšanu. Tātad, manuprāt, cilvēkam ir duālas asociācijas saistībā ar vārdu „kukulis” un, ņemot vērā, pēdējā laikā salīdzinoši biežos korupcijas gadījumus, var secināt, ka ne ar ko pozitīvu šis vārds neasociējas. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ termins „kukulis” bija jāaizstāj ar pozitīvas emocijas izraisošu. „Pateicībai” ir tikai viena nozīme – pateikt paldies kādam par paveikto, tātad pozitīva. Ja runa ir par valsts augstāko amatpersonu, tad domāju, ka šādas manipulācijas ar cilvēku apziņu ir saprotamas. Kā gan savādāk cienījamais jaunais prezidents varētu kļūt par „visas tautas prezidentu”? Šis iespējams ir tikai viens piemērs, kā, manipulējot ar cilvēka domāšanu, iespējams panākt sev vēlamu rezultātu.

Bet atgriezīsimies pie DRAUDIEM, kurus, manā uztverē, man un visai Latvijas sabiedrībai ir izteikusi valsts otrā amatpersona. Ko premjers domāja ar vārdiem - nomelnošanas kampaņa? Vai to, ka opozīcija un sabiedrība aicina jaunievēlēto prezidentu atbildēt uz pamatotiem jautājumiem? Ja tā, tad gaidu zvanu no „kompetentām” iestādēm un ar prieku parunāšos par „nomelnošanas kampaņām”. Manuprāt, sabiedrībai joprojām nav sniegta atbilde uz būtisku jautājumu. Kā iespējams, ka prezidenta amatu ieņem persona, kuru var vainot kukuļņemšanā? Tieši „kukuļņemšanā”, nevis kaut kādu „pateicību” pieņemšanā. Tam, vai kukulis (pateicība) tikusi pieņemta pirms vai pēc darbības, manuprāt, ir sekundāra nozīme. Tas ir vienīgais arguments, ar kuru var aizbildināties valdošā koalīcija. Bet, kad sabiedrība turpina uzdot jautājumus, tad tiek piedraudēts. Ne sabiedrībai, nedz arī man Kalvīša kungs nedrīkst aizliegt izteikt savu viedokli un uzdot jautājumus.

Šis Ministru prezidenta paziņojums, manuprāt, ir nopietns signāls vietējām, kā arī starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām. Izskatās, ka valsts dodas totalitārisma un policejiskuma virzienā. Vara pati lieliem soļiem skrien pretī savam kraham. Varbūt, īstenojot draudus, izdosies apklusināt mani, varbūt vēl kādu, bet kopējo tautas attieksmi šādi notikumi tikai saasinās. Vai tiešām premjers nav padomājis, ka šādu draudu izteikšana īsi pirms valdošajai koalīcijai tik nevēlamā referenduma tikai mobilizēs tautu iet un nobalsot „PAR” drošības likumu grozījumu atcelšanu? Vai valdošie nesaprot, ka tauta redz viņu manipulācijas, nosakot referenduma dienu tad, kad valstī paredzēts visvairāk kāzu un vēl arī Zvejnieku svētki? Šāda rīcība tikai dos pretējo efektu. Visa šī histēriskā raustīšanās, manuprāt, norāda tikai uz vienu – vara vairs nav spējīga sadzīvot ar pašas radītajiem apstākļiem. Lai spētu valdīt, tiek mainīta likumdošana – nevaram būvēt koncertzāli, jo likums to neļauj, – mainīsim likumu. Prezidenta kandidāts neatbilst likuma prasībām – mainīsim likumu. Likuma piemērošana konkrētu mērķu sasniegšanai, draudēšana sabiedrībai un mēģinājumi ietekmēt tās viedokli ar šo draudu palīdzību, manuprāt, ir demokrātijas, cilvēktiesību un pamatlikuma - Satversmes pārkāpums. Tas nozīmē, ka steidzami ir kaut kas jādara. Pašreiz varam darīt tikai vienu – sestdien aiziet un izteikt savu viedokli referendumā. Vai kāds no mums var būt pārliecināts, ka vēl kādreiz radīsies iespēja brīvi paust savu viedokli? Pirmais solis, manuprāt, jau ir sperts – sabiedrībai piedraudēts, nerunāt, nedomāt un, vismaz skaļi, neizteikt savas domas. Kāds būs nākamais? Esmu izteicis savu subjektīvo viedokli par konkrētu tematu. Atšķirībā no pensionāres Rēzeknē neesmu rakstījis apgalvojuma formā, tāpēc iestādēm vajadzēs nopietni pasvīst, lai man kaut ko varētu „piešūt”.

Iespējams, vērtēti tikai Zatlera pērnie ienākumi

Gunta Sloga,  Diena  07/06/07    Lai arī jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers atzinis, ka gadiem pieņēmis pacientu aplokšņu naudas, bet vairākās amatpersonu deklarācijās tās nav uzrādījis, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izvērtējis tikai viņa pērnos ienākumus. Tas secināms no VID lēmuma administratīvi sodīt V.Zatleru par amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu. Dienai ceturtdien neizdevās gūt plašākus skaidrojumu no VID, kādēļ nav apskatītas citas V.Zatlera deklarācijas un izvērtēta iespējamā pārkāpumu atkārtotība, par ko var draudēt kriminālsods. Pats V.Zatlers ar preses sekretāres Intas Lases starpniecību vien uzsver, ka iesniedzis detalizētu skaidrojumu par saviem ienākumiem.

Aplūko VID atbilde Zatleram

Kā atzīts VID lēmumā, V.Zatlers deklarācijā par 2006.gadu nav norādījis ienākumus no nodibinājuma Ārstu kongress —190,48 latus — un pasaules hokeja čempionāta rīkotāju samaksātos 1900 latus. Kā pārkāpums nosaukta arī no pacientiem saņemto aplokšņu naudu nedeklarēšana. I.Lase skaidroja, ka šīs naudas summas, par kurām bijuši nomaksāti nodokļi, V.Zatlers bija "piemirsis" deklarēt. Taču nekādu citu piemirstu ienākumu viņam neesot. I.Lase uzskata, ka ir jājautā VID, kādēļ nav izvērtētas arī citu gadu deklarācijas, jo V.Zatlera "iesniegums bija izsmeļošs". Viņa gan neatbildēja uz jautājumu, vai "izsmeļošs" nozīmē skaidrojumu par visiem gadiem.

Tikmēr VID pārstāve Agneta Bušta uzsver, ka par konkrēto gadījumu detalizētu informāciju nevar sniegt. Diena jau vēstījusi — ja tiek konstatēta atkārtota deklarāciju neaizpildīšana, personām draud kriminālatbildība.

VID lēmumā sodīt V.Zatleru gan uzsvērts, ka viņam kā amatpersonai bija jādeklarē visu veidu ienākumi. Sacīts arī, ka "personām, kas ieņem valsts amatpersonas statusu, likumdevējs sabiedrības interesēs ir izvirzījis īpašas prasības". Savukārt par V.Zatlera aizbildinājumu, ka viņš nav zinājis par nepieciešamību deklarēt visus ienākumus, sacīts: "Normatīvo aktu nepārzināšana neatbrīvo no atbildības to neievērošanas gadījumā." Kā zināms, VID noteicis V.Zatleram 250 latu administratīvo sodu.

Diena agrāk vēstījusi, ka V.Zatleram, pametot darbu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, būtu jāaizpilda deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus. Taču, vai V.Zatlers būs deklarējis šī gada pirmajā pusē no pacientiem saņemtās aplokšņu naudas, varēs uzzināt tikai viņa kārtējā amatpersonas deklarācijā nākamā gada pavasarī. Kā paskaidroja VID, gadījumā, ja amatpersonai no amata pienākuma pildīšanas beigšanas datuma līdz jauna amata ieņemšanai nav pagājis mēnesis, nav jāiesniedz ne darba uzsākšanas, ne pabeigšanas deklarācija.

Jakāns: nodokļi par pateicībām jāmaksā, ja bijusi vienošanās ar pacientu

LETA  07/06/07    Ja ārstam ar pacientu bijusi vienošanās par to, cik izmaksās pakalpojums, tad ārstam ir jāmaksā nodokļi par saņemto maksājumu, piektdien intervijā "Latvijas Radio" sacīja Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Viņš uzsvēra, ka lielākās neskaidrības, vai ārstiem ir jāmaksā nodokļi par pacientu dāvanām, rodas tādēļ, ka likumā nav skaidri definēts, kas ir dāvinājums. Ir skaidrs, ka par dāvinājumiem nodokļi nav jāmaksā.

Jakāns uzsvēra, ka par dāvinājumu nevar uzskatīt maksājumu, kurš veikts iepriekš pacientam un ārstam vienojoties par samaksu. Tas attiecas ne tikai uz ārstiem, norādīja Jakāns.

Viņš norādīja, ka VID centīsies kopā ar Veselības ministrijas darba grupu precizēt, kas ir uzskatāmi par dāvinājumiem.

Jakāns arī piebilda, ka, saistībā ar pacientu maksātajiem dāvinājumiem ārstiem, VID izvērtēs situāciju visā valstī un, ja būs pamats, tiks veiktas pārbaudes.

Kā ziņots, jautājums par nodokļu maksāšanu no pacientu maksājumiem un šo ienākumu deklarēšanu aktualizējās, kopš Valsts prezidenta amatam tika virzīts ārsts Valdis Zatlers, kurš atzina, ka ir saņēmis pateicības no pacientiem, taču uzsvēra, ka nav tās prasījis.

Slimnīca kavē Zatlera lietas izskatīšanu

Māra Libeka, Latvijas Avīze  07/06/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl nav saņēmis Valda Zatlera pacientu sarakstu, lai varētu sākt pārbaudi.

KNAB maija nogalē ierosināja pārbaudi par V. Zatlera papildu ienākumiem, ko viņš guvis no saviem pacientiem. Lai to varētu noskaidrot, birojam ir nepieciešams bijušā ārsta slimnieku saraksts pusotra gada garumā. Kā informēja KNAB sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas galvenais speciālists Andris Vitenburgs, birojs šo sarakstu pirms krietna laika pieprasījis Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas administrācijai, bet joprojām nav saņēmis.

Slimnīcas valdes loceklis Ivars Ūpis teica, ka vadībai neesot bijis saprotams, kā rīkoties, lai nepārkāptu fizisko personu datu aizsardzības likumu, jo pacienta vārdam un uzvārdam klāt pievienots arī personas kods un adrese. I. Ūpis kā slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs (ceturtdien šajā amatā ievēlēja Vitoldu Jurkeviču) pēc trīs nedēļu pārdomām vērsies pēc padoma Veselības ministrijā un, kā pats teica, nesen tomēr saņēmis atļauju izsniegt KNAB slimnieku sarakstu. Personas datu aizsardzība tiks pārkāpta, ja tie nokļūs publiskajā telpā, nevis pie izmeklētājiem. KNAB, nosūtot pieprasījumu slimnīcai, melns uz balta norādījis gan šo faktu, gan arī to, ka pastāv KNAB likums. Tur noteikts, ka biroja amatpersona ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Tātad arī slimnīcas vadībai.

Kā informēja A. Vitenburgs, parasti iestāžu vadītāji bez problēmām iesniedzot biroja prasīto informāciju un dažreiz, kad nepieciešams daudz dokumentu, KNAB amatpersonas, vienojoties ar iestāžu vadību, pašas dodoties uz iestādēm, lai nokopētu nepieciešamo. Šis esot pirmais gadījums, kad iestāde, nepamatoti aizbildinoties, liedzot piekļuvi ārsta Zatlera slimnieku sarakstam. A. Vitenburgs uzsvēra, ka slimnīcas vilcināšanās ar informācijas sniegšanu kavējot pārbaudi.

Veselības ministrijas Komunikāciju departamenta vadītāja Egita Pole pastāstīja, ka ministrija slimnīcai jau 25. jūnijā izsūtījusi vēstuli, kurā informē, ka slimnīcai ir jāizpilda KNAB prasība.

A. Vitenburgs teica, ka birojs izņemt dokumentus no iestādes varot tikai tad, ja ierosināts kriminālprocess, bet šajā gadījumā biroja amatpersonas cerot, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca tomēr izpildīs likuma prasību un iesniegs slimnieku sarakstu.

Nav zināms, cik ilgi notiks pārbaude par to, vai bijušais Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktors Valdis Zatlers nav pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus. Birojs par pārbaudes rezultātu vispirms informēšot jaunievēlēto Valsts prezidentu V. Zatleru. "Mēs izdarīsim savu darbu un par rezultātiem informēsim arī Saeimu," teica KNAB biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Viedoklis: Prezidenta zvērests jeb Pioniera godavārds

Juris Laksovs, speciāli „Republikai”, 07/06/07    Eiropiešu krīta aplī iekļautajā jāņabērnu Latvijā svētdien kāds kungs sacīs: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam.

Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas." Ja, protams, neiestāsies deja vu un kaut kas improvizējot netiks piesolīts arī no Hipokrāta.

Patiesībā gan satura, gan formas, gan labo nodomu ziņā svinīgais solījums ne ar ko īpaši neatšķiras no Šarikova (M. Bulgakovs, "Suņa sirds") slavenā tosta: "Lai visiem!" vai pionieru godavārda. Ja šajos formālajos teikumos ir kas sakrāls, tad tas ir stila anahronisms, gluži kā derīgais izraktenis: "kas stāvēs manos spēkos". Kas var stāvēt inaugurācijas subjektam, to nu lai pasaka priekšā vērotāju fantāzija.

"Turēt svētu" jelko, ignorējot svētuma pirmavotu, arī ir liekulīgi. Solījumā nav nekāda atbildības enkura un atskaites punkta, nekādu saistību, kas kaut nedaudz līdzinātos, piemēram, asenizatora līgumā ietvertajiem pienākumiem. Kas zina — varbūt parlamentārajā republikā, kur prezidenta loma, ja vien viņš nav superordināra personība kā, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, ir simboliska, runa varētu aprobežoties ar frāzi: "Lūgtum pie galdiem!"

Vairāk vai mazāk solidārajās valstīs svinīgais solījums prezidenta inaugurācijas laikā ir mazliet citāds. Mums draudzīgajā kalniešu valstī saka: "Es, Gruzijas prezidents, Dieva un tautas priekšā..." Ukrainā pie Bībeles zvērēja ne tikai jaunmodīgais skandālists Juščenko, bet arī viņa viscaur komunistiskais priekštecis Kučma. Krievijas prezidenta inaugurācija pietuvināta pareizticīgo rituālam cara iesvētīšanai tronī, un procedūra pieļauj, ka valsts vadītāja roka plauksta klāj nevis konstitūcijas, bet Svēto Rakstu sējumu. Bet par latviešu stratēģisko partneri Ameriku, kur Dievam tic (tiesa, Viņu nežēlīgi interpretējot, sākot ar habbardistiem un beidzot ar mormoņiem) vairāk nekā 90 procenti iedzīvotāju, stāsts ir īpašs.

Protams, ir kāds bet... Vai pamatlikumā iekļautais zvēresta teksts atbilst paša iesvētāmā personiskajai pārliecībai un viņa, tā teikt, kristīgā ceļa bekgraundam. Taču runa ir par vispārnacionālām kategorijām, par to ceļazvaigzni, kas tiek izvēlēta nevis vienam cilvēkam, bet visai valstij. Ir daudzi "izglītoti" laikabiedri, kuru iztēle, runājot par Dievu, saistās ar "asiņaino Bībeli", nežēlīgajiem krusta kariem un raganu sārtiem. Nešaubos ne mirkli — arī viņi ir ticīgie, tikai šīs ticības latentums ir dziļi iekšā un izpaužas nevajadzīgās bailēs un atbalsta punkta meklējumos, kas tiek maskētas ar agresīvu ateismu. Ticot tam, ka griesti nenobruks uz galvas, viņi bez lieka uztraukuma uzturas savos apartamentos. Un bez lieka šķērmuma ar labpatiku pārskaita savās rokās zaļas naudaszīmes, uz kurām rakstīts: "In God We Trust". *

Ja vismaz mūsu tautas daļa, turklāt visai ievērojama, seko kristīgajai tradīcijai, tad noteikti vajag ievērot arī tās intereses. 5. Mozus grāmatā (17; 14-15) izklāstīta Bībeles nacionāli politiskā programma: "Un, kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, un tu to iemantosi, un tur dzīvosi, un tad teiksi: "Es gribu pār sevi iecelt ķēniņu, kā visas citas tautas, kas ir man apkārt,"/Tad tu vari iecelt sev par ķēniņu to, ko Tas Kungs, Tavs Dievs, izredzēs..."

Lai arī partiju gudrās galvas būtu ievēlējušas par ķēniņu, tā vienalga ir providences izvēle, tāpēc nospļauties uz to ir līdzvērtīgi likteņa izaicinājumam, kas attiecināms uz visu tautu.

Šā gada 3. maija Saeimas plenārsēdē tika izskatīts likumprojekts, kas paredzēja prezidenta — nē, nē, runa nav par Bībeli vai ko tik ķecerīgu! — zvērestu nobeigt ar himnas vārdiem: "Dievs, svētī Latviju!" Diskusiju laikā izcēlās Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš, kura politkorektā loģika pārliecināja Bruņinieku namā ievēlēto avju (vilku ādās) vairākumu.

Citēju: "Dabīgi, mums nav nekas iebilstams pret frāzi "Dievs, svētī Latviju!". Tā ir mūsu himna, un mēs visi to lietojam. Bet, saprotiet, frāzei "Dievs, svētī Latviju!" var būt arī kristīga jēga — ticu Dievam! Taču ne jau visi mēs ticam Dievam. Ir arī tādi, kas par sevi saka: "Neticu Dievam!" Parādiet kaut vienu deputātu, kas netic neviltotajam dolāram!

Taču izrādījās, ka otrai alternatīvai — sātanam — Saeimā tic vairāk un priekšlikums tika noraidīts. Himnas vārdi, kuriem māva līdzi visi bijušie PSKP kolaboracionisti, izrādījās tabu, jo, ejot kopsolī ar Eiropas Savienību, mēs nedrīkstam izjaukt ritmu. Jau 2003. gadā Eiropas konstitūcijas autors Žiskārs d'Estēns ellīgi pretojās vārda "Dievs" iekļaušanai valstu alianses pamatlikumā. Eiroparlamenta prezidents, Vācijas kristīgais demokrāts Potterings nespēkā plātīja rokas: sak', kāds tur Dievs, mums ir citas prioritātes. O, jā: mums ir zālīte, pulverīts, mums ir pedofīlija, mums ir eitanāzija, mums ir aborti utt. Galu galā, mums ir praids. Mums ir Soross, kas sponsorē šos demokrātijas iekarojumus.

Civilizācijas citadelēs Ziemeļeiropā Dievs ir vien kāda gotiska mirāža, mākoņtēvs, bet ne kādā ziņā ne vērtība, kas nosaka atbildību savā un līdzcilvēku priekšā. Francijas prezidents arī neaizraujas ar ticību apliecinošiem rituāliem, tāpēc valstī ar joni slēdz katoļu dievnamus un nespēj vien sacelt arvien jaunas un jaunas mošejas.

Satversmē ierakstītais svinīgā solījuma teksts ( "Es zvēru...") met izaicinājumu šajos pašos vārdos pieminētajam svētumam. Mateja evaņģēlijā (5;34-35) ir Kristus kalna runas citāts: "Bet es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls, nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir Lielā Ķēniņa pilsēta".

Latviešu valodā jēdziens "zvērēt" ir visai unificēts un tam nav aizvietotāja, kas nebūtu pretrunā ar Pestītāja novēlējumu. Savukārt krievu valodā prezidents nevis zvēr ("клятва"), bet dod svinīgo solījumu ("присяга"). Tādējādi valsts līderis veiksmīgi izvairās no Dieva likuma pārkāpšanas. Mēs, Latvijā, vismaz oficiālā līmenī sekularizējamies, piekāpjoties postmoderno tendenču spiedienam un vēršot stāvokli par absurdu un rūgta izsmiekla vērtu. ...Latvijā nav jēdziena "civilā reliģija", kas kopš pagājuša gadsimta sešdesmitajiem gadiem ir stabili ienācis amerikāņu sabiedrisko zinātņu leksikā. Tolaik sociologs Bella (Robert N. Bellah), raksturojot šo jēdzienu, analizēja Džona Kenedija inaugurācijas runu. Lai jūsu autors ir pārliecināts antibušists, tomēr Kenedija veikums šķiet ļoti simpātisks: "Šodien mēs esam nevis kādas konkrētas partijas uzvaras, bet brīvības triumfa liecinieki, kas simbolizē sākumu un beigas, atjaunotni un pārmaiņas. Jo esmu devis jums un Visuvarenajam Dievam to pašu svinīgo solījumu, kuru mūsu priekšteči radījuši pirms 175 gadiem [...] to revolucionāro pārliecību, par kuru cīnījās mūsu senči, kas joprojām ir aktuāla un nozīmīga visai pasaulei. Un vispirmām kārtām tā ir pārliecība par to, ka cilvēktiesību pirmavots ir nevis augstsirdīgā valsts, bet Dievs. [...] Tīra sirdsapziņa ir mūsu vienīgais apbalvojums, bet vēsture – mūsu darbu augstākais tiesnesis; tāpēc turpināsim arī turpmāk dzīvot mīļotajā valstī, lūdzot saviem darbiem Dieva svētību un cerot uz Viņa palīdzību, taču atceroties, ka šeit, uz zemes, Dieva darbi jāpaveic tieši mums".

Zatler, kaut vienu dienu esi kā Kenedijs!

Citur politikā...

Lemberga lietā nopratināti vismaz 15 Saeimas deputāti

LETA  07/01/07    Tā saucamajā Ventspils mēra Aivara Lemberga stipendiātu lietā nopratināti vismaz 15 Saeimas deputāti.

Iepriekš Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja, ka agri vai vēlu prokuratūra nāks klajā ar apsūdzībām par partiju nelegālajiem finansējumiem.

Vīķe-Freiberga apstiprināja, ka viņas rīcībā ir informācija, ka prokuratūra vāc faktus par partiju nelegālo finansējumu izmantošanu savā darbībā. "Domāju, ka Saeimas deputāti būs ne tikai liecinieku statusā, bet iespējams, ka daži no viņiem vai partijas nonāks apsūdzēto statusā," sacīja prezidente.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, šajā lietā liecības snieguši Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS), deputāti Augusts Brigmanis (ZZS), Visvaldis Lācis (ZZS), Andis Kāposts (ZZS), Jānis Strazdiņš (ZZS), Andris Bērziņš (ZZS), Dzintars Ābiķis (TP), Raimonds Pauls (TP), Kārlis Leiškalns (TP), Anna Seile (TB/LNNK), Juris Dobelis (TB/LNNK), Imants Kalniņš (TB/LNNK), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Bērziņš (LPP/LC).

Minēto deputātu pratināšana vēl nenozīmē, ka viņi būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus vai būtu bijuši tā saucamie Lemberga stipendiāti.

Deputāti, kuri snieguši liecības, no sīkākiem komentāriem atsakās, jo parakstījušies par informācijas neizpaušanu.

Atsevišķi deputāti tomēr atzina, ka prokuratūrā iztaujāti par situāciju ap 2000.gadu, to, kā veidojusies deputātu politiskā karjera, vai viņiem bijusi kāda informācija par Ventspils mēra darbībām un iespējamajiem maksājumiem, kā arī - kā notikusi lēmumu pieņemšana partijās.

Neoficiāli zināms, ka atsevišķiem deputātiem ir rādīti arī tā saucamie Lemberga stipendiātu saraksti, kuros norādītas maksājumu saņēmēju iesaukas.

Iepriekš Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzsvēra, ka saistībā ar tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem "aizdomas un ēnas" krīt uz plašu partiju spektru.

Intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" premjers sacīja, ka aizdomas krītot gan uz opozīcijas spēkiem, gan tādiem politiķiem, kas nemaz šajā Saeimā nav ievēlēti.

Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka šajā lietā tiek runāts par notikumiem, kas risinājušies 2000.gadā un, iespējams, pat ātrāk. Līdz ar to "runa nav par šo Saeimu".

Pēc premjera teiktā, šajā lietā izmeklēšanu jau vairākus mēnešus veic prokuratūra un aizdomas, kas tiek pārbaudītas, tiešām ir pietiekami nopietnas, lai runātu par "politiskajiem satricinājumiem", kā to darījusi Vīķe-Freiberga.

"Šis jautājums tuvākajā laikā būs sabiedrības apspriešanas dienaskārtībā," uzsvēra Ministru prezidents.

Viņš skaidroja, ka, ja tiešām apstiprināsies nelegāli maksājumi partijām, šajā lietā iesaistīto politisko spēku līderiem būs jāatbild savu partijas biedru un sabiedrības priekšā.

Premjers atturējās komentēt, kad gaidāmi izmeklēšanas rezultāti, norādot, ka tie var būt gan vairāki mēneši, gan tuvāks laiks.

Kā sacīja Kalvītis, jau daudzus gadus tiek runāts par ekonomisko grupējumu, it īpaši Ventspils, ietekmi uz politiķu lēmumiem. Tomēr apstiprinājums tam līdz šim nav gūts.

Cilvēki pateicas Valsts prezidentei ar ziedu sauli

Kristaps Kārkliņš,  NRA  07/02/07    «Šobrīd es atvados no jums kā Valsts prezidente, bet kā Vaira es palikšu vienmēr jūsu vidū līdz savai pēdējai elpai,» vakar Siguldas Dainu kalnā teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

No Latvijas malu malām naktī uz svētdienu Rīgā nonāca vairāki desmiti tūkstošu ziedu, kurus Latvijas Pasts tālāk nogādāja Turaidas muzejrezervāta Dainu kalnā. Vakar pie Dainu kalna automašīnas veidoja rindas no Gaujas tilta līdz pat Turaidas pilskalnam. Pēc organizatoru aplēsēm, Turaidā viesojās apmēram 30 tūkstoši cilvēku.

"Mēs visi esam latvieši, un mēs visi, kopā šo skaisto ziedu sauli veidojot, ar saviem darbiem varam gādāt par to, lai saule tiešām spīd pār mūsu zemi un lai mēs tiešām spējam visiem pērkoniem un zibeņiem cauri izdzīvot, pārvarēt grūtības, pārvarēt dzīves smagumus un grūtumus, un dažkārt vilšanās, kas kādreiz notiek," uzrunā uzsvēra V. Vīķe-Freiberga. Viņa kopā ar pārējiem dziedāja vairākas dziesmas un vienojās valsts himnā. Prezidente atgādināja, ka viņas, tāpat kā daudzu citu tautiešu, ceļš nav bijis viegls.

"Jūs redzat, cik kopībai liels spēks. Ziedu pa ziedam mēs veidojam sauli, un balsi pie balss mēs veidojam kori, un darbs pie darba mēs veidojam savu valsti un ejam katru dienu uz priekšu. Tā ir liela likteņa dāvana, ka mums ir izdevies atgūt šo zemi, kas pirms 17 gadiem bija tikai cerība, mums nebija pārliecības, vai tā reiz atkal brīva būs. Daudz kas ir noticis pa šiem gadiem," norādīja prezidente.

Viedoklis: Atļauts parādīt pigu valdībai

Vladimirs Čepurovs,  DELFI  07/02/07    Jums ir taisnība – ar to mentalitāti tā ir, kā ir. Piemēram, krievs. Ja šim teiksi, ka nedrīkst, tad obligāti izdarīs. Un ne jau aiz stulbības, bet, drīzāk, aiz spītības un ziņkārības. Latvietis – cita lieta: teiksi nedrīkst – nedarīs. Staigās, zobus sakodis, niķosies, lamās visus, bet nedarīs. Un uzraudzīs, lai arī citi nedara.

Arī situācijas atrisinājums ir atšķirīgs – gandarīts krievs piedzeras, bet neapmierināts latvietis, kā saka, atspēlējas uz citiem. Pēc maniem novērojumiem mēdz būt arī tā: teiksi krievam, ka drīkst, viņš to nedarīs slinkuma dēļ. Bet ja latvietim teiks, ka drīkst – o! Šķiet, pat, ja runa ir par cūcībām, bet ja tās ir atļautas, turklāt bez maksas un par to nekas nebūs – o! Šeit galarezultāts arī visai interesants: krievs atkal piedzeras, bet latvietis rīko dziesmu svētkus.

Bet ja nopietni, tad es par referendumu. Jau parakstu vākšanas posmā, kad faktiski ļautiņi tika aicināti parakstīties par to, kas jau nav, un pret to, kas ir izbijis, tauta izrādīja apbrīnojamo aktivitāti. Jo, kaut visi saprata parakstu vākšanu un referenduma bezjēdzību, tomēr tā bija reta iespēja legāli parādīt valdībai un Saeimai pigu. Un pāri par 200 000 pigu, pardon, savākto parakstu liecina, ka šāda izdevība jau sen tika gaidīta.

Vai maz bijuši tādu piemēru, kad valdību izrīkošanās ar valsts īpašumu un valsts kasi (kas ekskluzīvi pieder tikai tautai), kad parlamentāriešu pieņemtie likumi un to realizācija ārkārtīgi sāpīgi iedragāja visu iedzīvotāju morālo un materiālo stāvokli?! Bet kāda bija reakcija no pazemotas tautas puses? Būtība jau nekāda. Nu atsevišķo grupu pārstāvji uzdrošinājās nelielā skaitā pastāvēt pie Ministru kabineta ēkas. Nu daži īpatņi patusējās pie Saeimas. Lieki atgādināt, ka nekādas reālas darbības, lai uzlabotu situāciju, no politiskas elites puses nesekoja. Jo tā ļoti labi saprot, ka tauta bija un ir kūtra un bailīga.

Nē, protestēt jau drīkst – jo demokrātija taču, bet, drīzāk, nedrīkst (jo pirms protestēt jāizpilda virkne nosacījumi, ko valdošie izdomājuši, lai sevi pasargātu no nepatīkamiem pārsteigumiem), bet dziļi iesakņojusies mūsos bailīga, totalitāra režīma audzināta godbijība pret pašu ievēlētiem tautas kalpiem. Tiesa, jāatzīst, ka ar jaunā prezidenta epopeju saistītā publiskā aktivitāte mani patīkami pārsteidza (gandrīz vai atgādināja Tautas frontes laikus, kad tika atļauts lamāt komunistus un iekārtu), bet jāsaprot, ka šī aktivitāte tika mudināta no esošās prezidentes puses. Nu tā skandināšana pie Saeimas arī bija atļauta. Bet mēģiniet atbildēt uz retorisko jautājumu: vai paslēpušies Jēkaba ielas kambaros tautas kalpi sadzirdēja tautas balsis?

Bet nu pienācis atriebības saldais brīdis – šosestdien ir oficiāli (ar apliecinošo zīmogu pasē) atļauts parādīt valdībai un parlamentam lielu tautisku pigu. Dažus pārņem šaubas – vai cilvēki būs pietiekami aktīvi, lai varētu uzskatīt referendumu par notikušu? Sākumā es arī šaubījos, bet pēkšņi apjēdzu – ir taču vēl tie, kas vēl nav iesaistījušies šai spēlē, ir taču tie, kas gribēs parādīt pigu arī prezidentei. Un tādu arī nav mazums. Tātad izredzes ir.

Vai es iešu? Ak, dieniņ! Kam jums viens krievs? Jūs taču gribat celt nacionālo valsts un justies tajā kā saimnieki. Nu tad celiet un jūtaties. Es labāk iedzeršu.

Prezidente nenosauks viņai zināmos Lemberga 'stipendiātus'

DELFI  07/02/07    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga neatklās viņai zināmos tā dēvētos Ventspils mēra Aivara Lemberga "stipendiātus".

Valsts prezidente pirmdien žurnālistiem uzsvēra, ka informācija, kas nonākusi viņas rīcībā par tā dēvētajiem "stipendiātiem", ir konfidenciāla, tādēļ būtu neētiski un nelikumīgi no Valsts prezidenta puses izpaust šādu informāciju.

Uz žurnālistu jautājumu, vai viņai pietiktu drosmes nosaukt šos "stipendiātus", prezidente atbildēja: "Ja mani uzskata par drosmīgu, tad es to uztveru par komplimentu, bet par pārgalvīgu mani nekad nevarētu saukt."

Vīķe-Freiberga pauda pārliecību, ka prokuratūrai, visticamāk, izdosies atklāt "stipendiātu" vārdus. Viņa arī atgādināja savā pēdējā uzrunā Saeimai teikto, ka "lācītis zina, kas viņam vēderā" un aicināja partijas izvērtēt savu biedru rīcību.

Savukārt premjers Aigars Kalvītis (TP) pirmdien žurnālistiem sacīja, ka aizdomas par "stipendiātiem" raksturo "pēdējo 15 gadu politisko kultūru" un katrs pats var to analizēt un spriest par to.

Jau vēstīts, ka tā dēvētajā Lemberga "stipendiātu" lietā nopratināti vismaz 15 Saeimas deputāti. Valsts prezidente iepriekš atzinusi, ka aizdomas par nelikumīgu sadarbību ar Lembergu krīt par "plašu partiju spektru", bet dokumentos, par kuriem informēta prezidente, figurē tik lielas summas, no kurām Vīķei –Freibergai "mute palikusi vaļā".

Viedoklis: Varas nekustamības nodoklis

Viktors Avotiņš: NRA  07/03/07    Nupat izlasīju, ka šoferiem pierobežā par "rindas organizāciju" būšot jāmaksā 12 latu. Kaut kas līdzīgs, manuprāt, notiek ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas centieniem.

Valsts politika pati rada normālu situāciju degradējošus apstākļus, pēc tam pieņem šo degradēto situāciju par normālu un izmanto kā bāzi nodokļu vai nodevu noteikšanai. Turklāt vēl nevīžo šajā sakarā radīt, lai dramatisku, bet katram cilvēkam savlaicīgu un skaidru noteiktību. Politiķi uzskata par labāku provocēt histēriju un neziņu.

Šis teksts tīšām izcels tos apsvērumus un pieņēmumus, kas izriet nevis no skaidrības, bet no neskaidrības. Pirmkārt, pieņemsim, ka ekonomikas filozofija ir tirgus. Jājautā – vai valsts "filozofija" arī ir tirgus. Proti – vai tirgus (ekonomika) ir valsts mērķis vai arī tās uzplaukuma līdzeklis. Valsts filozofija esot – cilvēks, vērtība, labklājība. Vai augstākais, ko cilvēks šīs filozofijas labad var darīt ar savu īpašumu, ir – laist to uz paneļa, spekulēt, pārdot, nevis kopt to kā savas dzimtas bāzi, izejas un atgriešanās, arī iztikšanas vietu u. tml.? Manuprāt, valdība, FM savā attieksmē pret NĪN nepārprotami izdabā spekulēšanas un pārdošanas filozofijai. Apšaubu, ka tāda ir sabiedrībā dominējošā attieksme. Valdīšana kārtējo reizi apkalpo atsevišķu slāņu korporatīvas intereses un ar pārējām nemākulīgi manipulē.

Otrkārt, varbūt tāpēc liekas, ka galvenais NĪN piemērošanas sociālais motīvs ir – bailes. Šobrīd provocētā aplikšana veicina sabiedrības teritoriālo noslāņošanos. Vara, izspiežot aborigēnus no garšīgākajām vietām, dod biezo galam iespēju nocietināties (salīdzinoši labāka kartības nodrošināšana, uzraudzības dienestu, sētnieku u. tml. darbība) un ieviest "savā galā" pārējiem komandanta stundu. Par to pretī var dabūt vien lielāku sociālu naidu.

Treškārt, vai tad nekustamā īpašuma (zemes, māju, dzīvokļu) tirgus valstī vismaz kopš 2003. gada uzskatāms par dabisku pārējā tirgus daļu? Vai nekustamā īpašuma tirgus pārējā tirgus kontekstā te nav bijis kas līdzīgs savdabīgam ofšoram? Kas te diktēja noteikumus – tirgus vai bankas (līdzīgi teicis E. Šīns)? Vai nekustamā īpašuma cenas kāpušas nosacītā saskaņā ar pārējo preču cenām, ar algu dinamiku? Vai vara nav turējusi šo tirgus daļu brīvu no nodokļiem? Un tagad pašas varas ilgstoši uzturēts nodokļu politikas trūkums šajā tirgus segmentā, nedabiskos, ārpus normālas konkurences noliktos tirgus apstākļos radītā īpašuma cenu dinamika top taisīta par pamatu normālas (!) situācijas aplikšanai ar NĪN.

Ceturtkārt, vairāku gadu publikācijās, dažu ministriju mājaslapās un dažos dokumentos atradu kādu pusduci kadastrālās vērtības un tās noteikšanas skaidrojumu. Pusduci, kas vispārējā lērumā nav gluži suņa murgi. Bet arī šo skaidrojumu formula izskatās aptuveni tā: 50% politikas + 30% ekonomikas + 20% matemātikas. Proti – subjektīvie faktori pie noteikšanas ir pārsvarā. Turklāt arī ekonomikas argumentos nav skaidrs, kas īsti ir, piemēram, "tirgus vērtība". Vai tas ir banku uzdzītais spekulatīvais līmenis, vai kaut kas ar pirktspēju saistīts, vai tas ietver arī slēpto darījumu daļu, vai arī skatās tikai to, kas oficiāli apliecināts? Manuprāt, kadastrālā vērtība pagaidām ir tāds pats blefs kā, piemēram, īres tiesības… Piemēram, pašvaldība var teritorijas plānojumā iezīmēt kādu attīstības zonu, pēc tam gadu desmitiem neko neinvestēt, lai tā tāda būtu, bet desmitiem gadu argumentēt kadastrālās vērtības dinamiku, bakstot pirkstu plānā un allaž rādot – redz, kas mums te smuks taps. Nevis – kad būs, tad maksās.

Pirms gada, aizstāvēdams Jūrmalas aborigēnus, Andris Kolbergs rakstīja: "Mēs zemes kadastrālās vērtības celšanu uzskatām par labi maskētu, organizētu un lobētu afēru, kas apmēru ziņā neatpaliks no jau pārdzīvotās privatizācijas (prihvatizācijas)." Manuprāt, šīs domas aktualitāte nav zudusi.

Piektkārt, gribētos skaidras varas prognozes sakarā ar NĪN piemērošanas ietekmi uz dažādu iedzīvotāju grupu izdevumu pieaugumu jomās, kuras nav saistītas ar nekustamo īpašumu, ietekmi uz dažādiem biznesa līmeņiem. Garantijas, ka šāda, nediferencēta un atsevišķas grupas ignorējoša nodokļa piemērošana nekļūs par sociāla vai ekonomiska līmeņa bremzi nevienā no sabiedrības slāņiem.

Sestkārt, nav skaidrs, kāpēc atlaižu piemērojumu nav iespējams noteikt likumā, kapēc tam jābūt atsevišķu feodālu piemērošanas noteikumu, proti – vietējo činavnieku ziņā? Atbilde viena – ja to regulēs likums, vietējiem činavniekiem nebūs tik daudz iespēju ņemt ķepā.

Septītkārt, kungu pēdējā laika runas rosina laimīgu nopūtu – cik labi, ka NĪN nav vietējais nodoklis. Citādi jau tā fragmentētā, spekulantu "iekarojumus" saudzējošā FM pieeja tiktu sadrumstalota vēl smalkākos feodālas pieejas fragmentos. Pagaidām šī nodokļa noteikšana nacionālā līmenī ir par labu tam, ka "valsts var realizēt "neitrālu ienākumu" politiku, saglabājot tādu pašu kopējo ienākumu no nodokļiem, taču nodokļi mainās – no "sliktiem" par "labiem" vai "neitrāliem" nodokļiem. Tas ārkārtīgi palīdzētu novērst īpašuma cenu un darba nodokļu inflāciju." (Dž. Sammers, M. Hadsons). Jautājums – vai vara to grib?

Lemberga naudas ēnas

Baiba Rulle, speciāli Dienai  07/03/07    Izmeklēšanu daļā Ventspils amatpersonu lietas varētu pabeigt līdz rudenim.

Izmeklēšanas interesēs prokuratūra tagad nepubliskos to politiķu un politisko partiju vārdus, kuriem gadiem ilgi, iespējams, ir bijušas ciešas finanšu saites ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un kuriem maksājumi veikti no tā sauktās Lemberga melnās kases. Ģenerālprokuratūra turpina izmeklēšanu Ventspils amatpersonu lietā, un, kā Dienu informēja prokuratūras preses centrā: "Procesa virzītājs domā par to, kā informēt sabiedrību un vienlaikus arī, lai tas netraucētu izmeklēšanas interesēm. Kad izmeklēšanā būs savākts pietiekami informācijas, lai runātu par jauniem faktiem, mēs par to informēsim sabiedrību, kā tas ir darīts arī līdz šim."

Uzmanību šai lietai pēdējās nedēļās pievērsusi Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, savās runās norādot, ka "pār [Saeimu] gulstas ļoti smaga aizdomu ēna par ilgstošu deputātu un partiju uzpirkšanu par ļoti iespaidīgām naudas summām", un prognozējot, ka Latvijā gaidāmi "zināmi politiskie satricinājumi."

Neoficiālas ziņas, kas ir Dienai, liecina, ka prokuratūras rīcībā ir apjomīgs materiālu klāsts un lietas izmeklēšana kopumā var ilgt vairāk nekā gadu. Tāpēc gaidāms, ka šīs krimināllietas izmeklēšana tiks sadalīta, lai daļā A.Lembergam uzrādīto apsūdzību to tuvākajos mēnešos pabeigtu un lemtu par lietas nodošanu tiesai. Noprotams, ka šajā lietā gaidāmi jauni pavērsieni, kas, kā var nojaust arī no Valsts prezidentes un premjera Aigara Kalvīša (TP) paustā, būs saistīti ar to A.Lembergam uzrādītās apsūdzības daļu, kas norāda uz viņa piedalīšanos organizētas noziedzīgas grupas sastāvā skaidras naudas nelikumīgā iegūšanā un tās nodošanā fiziskām un juridiskām personām vairāk nekā 5 miljonu latu apmērā no 2000.gada līdz 2006.gadam jeb tā sauktajiem Lemberga stipendiātiem. Tieši šī Ventspils mēram uzrādītās apsūdzības epizode jau kopš viņa aizturēšanas un apcietināšanas 14.martā sabiedrībā guvusi lielāko ievērību.

Premjers A.Kalvītis presē norādījis, ka prokuratūras materiāli aptver senāku laika posmu un lietā tiek runāts par notikumiem, kas risinājušies 2000.gadā, iespējams, pat agrāk. Viņš atzinis, ka "aizdomas un ēnas" krīt uz plašu partiju spektru. Informācija, kas ir Dienas rīcībā, vedina spriest, ka starp šīm partijām ir arī valdošās koalīcijas partneres.

Proti, prokuratūras oficiāli neapstiprināta, taču neoficiāla un kādas augstas valdības amatpersona Dienai jau pirms kāda laika neformālā sarunā apstiprināta informācija liecina, ka no koalīcijas partijām lielākās aizdomas par nelegālu maksājumu saņemšanu no A.Lemberga krīt uz trim valdības partneriem. To vidū ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Tēvzemei un brīvībai/LNNK un ar Latvijas Pirmo partiju sasaistītā apvienība Latvijas ceļš (LC). Arī Saeimas kuluāros šo trīs partiju vārdi izskanējuši visbiežāk. Šo politisko spēku pārstāvji partijas saikni ar nelegālu no A.Lemberga saņemtu finansējumu gan līdz šim ir kategoriski nolieguši.

Netieši par to, ka šī informācija varētu atbilst izmeklētāju rīcībā esošo materiālu saturam, liecina Dienas jau iepriekš rakstītais par Saeimas deputātiem un valdības ministriem, kas jau aprīlī, prokuratūras aicināti, izmeklētājiem sāka sniegt liecības. Lielākoties šie deputāti (Augusts Brigmanis, Indulis Emsis, Andris Bērziņš, Māris Grīnblats, Juris Dobelis, Kārlis Leiškalns, Raimonds Pauls — pēc aģentūras LETA apkopotā, vismaz 15 personas) un ministri (Jurijs Strods, Gaidis Bērziņš (abi TB/LNNK), Dagnija Staķe, Mārtiņš Roze (abi ZZS), Ainārs Šlesers, Oskars Kastēns (abi LPP/LC)) pārstāv šīs trīs partijas vai ar tām saistītas, piemēram, LPP, kas sadarbojas ar LC.

Aizdomas, ka varas partijām ir saikne ar A.Lembergu, izskanējušas jau iepriekš. Runas par A.Lemberga ietekmi uz ZZS, TB/LNNK, daļu LC aktualizējās, kad vairākas personas publiski liecināja par gana regulārām sanāksmēm, ko A.Lembergs rīkoja pirmdienu pēcpusdienās Ventspilī vai trešdienās Rīgā, a/s Ventspils nafta biroja telpās, un uz kurām ieradās arī politiķi.

Tiesa, kā liecina gan premjera teiktais, gan neoficiālas ziņas, minētās trīs nav vienīgās no arī šajā Saeimā pārstāvētajām partijām, uz kurām krīt aizdomas par, iespējams, nelegālu maksājumu pieņemšanu no A.Lemberga. Atsevišķi avoti kā ļoti ticamu norādījuši arī informāciju, ka melnās kases finansējumu saņēmušo partiju vidū, kuras aizvien ir Saeimā, ir arī Jaunais laiks, kas pēc 8.Saeimas vēlēšanām ieguva lielāko vietu skaitu parlamentā un kopā ar ZZS, TB/LNNK un LPP veidoja valdību. JL pārstāvji, līdzīgi kā pārējo partiju vadītāji, nelegālu maksājumu saņemšanu jau iepriekš Dienai ir kategoriski nolieguši. Neoficiāli pieejamā informācija par JL saikni ar A.Lemberga maksājumiem ir pretrunīga. Atsevišķu avotu sniegtās ziņas vedina spriest, ka maksājumi JL veikti, nepārkāpjot partiju finansēšanas likumdošanu.

Premjera A.Kalvīša stāja, komentējot izmeklēšanu Ventspils amatpersonu lietā, gana tieši pauž pārliecību, ka Lemberga naudas saņēmēju vidū noteikti nav viņa vadītās TP. Pārliecību, ka TP nesaņēma maksājumus no A.Lemberga, stiprina tās izveidošanās vēsture, proti, fakts, ka partijas dibinātājs, ekspremjers Andris Šķēle to izveidoja laikā, kad viņa attiecības ar A.Lembergu bija ļoti saasinātas. Tomēr, ņemot vērā, ka pēc 2001.gada viņu attiecības uzlabojās, kas nereti tiek saistīts ar tā saukto abu "vienošanos par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu", var apšaubīt, vai TP ir uzskatāma par teju vienīgo starp varas partijām, uz kuru nekrīt aizdomu ēna.

Ir ļoti ticams, ka tiešu no A.Lemberga līdzekļiem saņemtu maksājumu TP nav. Taču vairāku Ventspils lietās zinošu personu Dienai teiktais vedina spriest, ka A.Lembergam un ilggadējam TP līderim A.Šķēlem bija savstarpējas darījumu attiecības. Viens no biežāk minētajiem kopējiem projektiem ir valsts a/s Latvijas kuģniecība privatizācija, kuras rezultātā par lielāko uzņēmuma īpašnieci kļuva Ventspils nafta un kurā, kā rāda prokuratūras apsūdzība, pastarpinātās īpašuma tiesības uz daļu LK caur uzņēmumu Hinch Invest&Finance ieguva arī A.Lembergs. Daži avoti norāda, ka A.Lembergs nebija vienīgais, kuram caur ārzonu firmām pēc privatizācijas bija pastarpināta ietekme LK. Iespējams, tāda bija arī A.Šķēlem. Netiek noliegts, ka prokuratūras rīcībā varētu būt nonākuši daži dokumenti, kas par to liecina. Izmeklētāji oficiālas ziņas par to nesniedz.

Viedoklis: Kad partiju 'lietām' jāpaliek otrajā plānā...

Ansis Dobelis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ģenerālsekretārs

DELFI  07/03/07    Parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par visas tautas vēlētu prezidentu vēl pat īsti nav uzņēmusi gaitu, bet jau izpelnījusies gan neviltotu atbalstu un vēlētāju aktivitāti, dodoties pie notāriem parakstīties, gan arī asu nosodījumu, saucot šo procesu par populistisku un partijisku interešu vadītu.

Protams, būtu muļķīgi noliegt, ka LSDSP, kas uzsākusi šo parakstu vākšanu, nedomā arī par cīņām politiskajā laukā (galu galā – tāda taču ir jebkuras politiskās partijas būtība: piedalīties vēlēšanās un iegūt tajās vēlētāju atbalstu), taču šoreiz laikam runa ir par kaut ko vairāk nekā tikai vienkārši "balsu vākšana". Jo pārlieku jau nu ciniski un, es teiktu, brīžiem pat komiski izskatījās nulle kā ievēlētā neatkarīgās Latvijas septītā prezidenta ievēlēšanas procedūra. Ko vērti bija kaut vai abpusējie "kompromatu" kari, kurus tik veikli apspēlēja visi mediji. No malas jautri bija nolūkoties arī abu kandidātu visai angažēto "sabiedrisko" atbalstītāju savstarpējā apsaukāšanās pie Saeimas nama vēlēšanu dienā. Un tas viss – jau iepriekš zinot šīs teātra izrādes gala rezultātu. Rezultātu, par kuru pat nebija nekāda iemesla šaubīties.

Līdz ar to pat man, kas zināmā mērā iesaistīts kādā no partijām, palika nedaudz šķērmi ap dūšu – nu, nevar taču tā. Vai es pat rakstītu lieliem burtiem – TĀ! Ko es gribēju teikt ar šo pagaro ievadu – tikai to, ka LSDSP akcija nebūt nav nejauša. Un būtībā jau LSDSP šoreiz tikai uzņēmusies koordinētāja un sākotnējo parakstu savācēja lomu, citiem vārdiem, mēs esam tie, kuri vēlas panākt (un, cerams, ar aktīvāko vēlētāju palīdzību arī panāksim), lai vēlāk jau Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) būtu spiesta izsludināt galīgo parakstu vākšanu visā Latvijā. Esmu dziļi pārliecināts, ka kādam šis process bija jāuzsāk, jo nekas tomēr nenotiek pats no sevis. Būtu taču muļķīgi domāt, ka vienkārši 10 000 viens no otra pilnīgi atrauti un neatkarīgi aizietu pie notāriem un svinīgi apliecinātu savus parakstus. LSDSP šo procesu būs iesācis, koordinējot parakstu vākšanu, vienojoties ar notāriem Rīgā un novados, veicinot nepieciešamās informācijas nodošanu iedzīvotājiem. Bet tālāk notiekošais būs ne tikai mūsu, bet visu vēlētāju rokās. Līdzīgi, ja atceramies, notika arī ar savulaik tik veikli iecerēto un gandrīz Saeimai "cauri izgājušo" "Latvenergo" privatizāciju.

Lasot atsauksmes presē un citos medijos, tostarp arī "Delfos", par uzsākto parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai, esmu sapratis vēl kādu būtisku lietu – lai cik kritiski arī ļaudis neattiektos tieši pret LSDSP, tomēr pati tautas vēlēta prezidenta ideja ir ne tikai populāra vien, tā ir sabiedrībai vajadzīga. Un tāpēc arī nepieciešams šos labojumus Satversmē pieņemt. Bet tiem, kas visu šo procesu komentē ar frāzi "ja tā nebūtu LSDSP, tad noteikti parakstītos...", varu tikai vēlreiz atkārtot. Mūsu ierosinātās izmaiņas Satversmē, ieviešot Latvijā visas tautas vēlēta prezidenta institūciju, nav Saeimas vēlēšanas, kurās katrs balso pēc pārliecības un partijiskām simpātijām. Šoreiz runa ir par procesu, kad tomēr politikai un partiju "lietām" jāpaliek otrajā plānā. Par manis teikto zināmā mērā (kā mūsu pašreizējās varas ačgārnais spogulis) liecina arī vairāku Saeimas partiju (gan varas, gan opozīcijas) nostāja – nu, skatīsimies, kā jums iet... Ja labi, tad iesaistīsimies, ja slikti, tad būsim pret šo ideju...

Ko tas nozīmē – tikai to, ka vēlētāju saliedētībai būs liela nozīme. Ja šoreiz izrādīsies, ka paraksti nav savākti, sabiedrības aktivitāte bijusi par mazu, tad uz ilgu laiku varēsim atvadīties no šīs idejas – tautas vēlēta prezidenta. Jo arguments nākamajam cirkam pēc četriem gadiem būs rokā: redziet, jūs taču paši negribējāt, tad nu atkal izlemsim jūsu vietā...

Visbeidzot – atcerēsimies Vairas Vīķes – Freibergas ievēlēšanu. Toreiz tikai varas partiju nespēja savā starpā vienoties par "savu" kandidātu ļāva ievēlēt no partijām neatkarīgu cilvēku. Šoreiz varas partijas šādu "kļūdu" vairs nepieļāva. Un, esmu pārliecināts, nepieļaus arī pēc četriem vai astoņiem gadiem. Ja vien – tiesības vēlēt prezidentu būs nevis 100 Saeimas deputātiem, bet gan vēlētājiem vispārējās vēlēšanās.

Vairākas partijas un organizācijas aicina ļaut nepilsoņiem vēlēt pašvaldības

DELFI  07/03/07    Vairākas partijas un nevalstiskās organizācijas, tostarp dažādu Latvijas pilsētu Krievu kopienas, aicina piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Apvienības "Saskaņas centrs", "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā', Jelgavas un Liepājas Krievu kopienu un dažādu biedrību pārstāvji parakstījuši aicinājumu politiķiem likvidēt "bezpilsonību Latvijā" un ļaut nepilsoņiem vēlēt pašvaldību deputātus.

"Latvijā jau vairāk nekā piecpadsmit gadus tiek mākslīgi saglabāts demokrātijas deficīts, kura galvenā pazīme ir tas, ka valstī dzīvo apmēram 386 tūkstoši personu bez pilsonības - nepilsoņu. Lielākā daļa šo cilvēku ir dzimuši šeit vai nodzīvojuši Latvijā dzīves lielāko daļu, izaudzinājuši bērnus un mazbērnus, maksā nodokļus un jau sen ir faktiski integrēti Latvijas sabiedrībā," norāda aicinājuma autori.

Viņi norāda, ka Latvijas varas pārstāvji daudzkārt saņēma rekomendācijas no autoritatīvām Eiropas un starptautiskām institūcijām par nepieciešamību dot nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību velēšanās. Tomēr, neskatoties uz šīm rekomendācijām, nekādas pārmaiņas uz labo pusi nenotiek.

"Mēs ceram sagaidīt šīs problēmas pozitīvu risinājumu. Mēs skaidri redzam to, ka pie varas esošie politiķi gadu no gada, aizbildinoties ar dažādiem sadomātiem ieganstiem, atliek likumu grozījumu pieņemšanu, kas dotu nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tanī pat laikā katastrofiski palēninās naturalizācijas tempi, valsts atsakās automātiski atzīt par nepilsoņiem jaundzimušos, līdz ar to uz gadu desmitiem iekonservēdama šo problēmu," pauž aicinājuma autori.

Viņi aicina " izvērst sabiedrisko diskusiju par bezpilsonības likvidēšanas problēmu un aģitāciju, kuras mērķis panākt to, lai nepilsoņiem būtu dotas tiesības piedalīties pašvaldību velēšanās. Mēs esam pārliecināti, ka sabiedrības viedoklis spēs ietekmēt tādu politisku lēmumu pieņemšanu, kas novērstu nepilsoņu diskrimināciju."

Jau vēstīts, ka arī valdības koalīcijā ietilpstošā Latvijas Pirmā partija (LPP) uzskata, ka nepieciešams referendums par nepilsoņu tiesībām vēlēt pašvaldības. Saeimā līdz šim visi kreiso partiju priekšlikumi ļaut nepilsoņiem vēlēt pašvaldības tika noraidīti, savukārt LPP priekšsēdētājs Ainars Šlesers iepriekš uzsvēra, ka LPP patlaban nenāks ar šādu iniciatīvu parlamentā, jo vispirms vēlas uzzināt tautas viedokli par to.

Eksperti referendumā prognozē pietiekoši lielu aktivitāti

DELFI  07/03/07    Lai gan sestdien Latvijā notiek vairāki lieli izklaides un atpūtas pasākumi, portāla "Delfi" aptaujātie politologi un sociologs Tālis Tisenkopfs prognozē, ka uz referendumu dosies pietiekošs skaits cilvēku, lai to atzītu par notikušu.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars portālam "Delfi" sacīja, ka atturas prognozēt iedzīvotāju aktivitāti. Lai referendums tiktu atzīts par notikušu, uz to jāierodas 450 730 cilvēkiem.

Gadījumā, ja neieradīsies tik liels skaits iedzīvotāju, tad referendums tiks atzīts par nenotikušu un stāsies Valsts prezidentes asi kritizētie grozījumi valsts drošības iestāžu likumos. Tiesa, šie grozījumi būs spēkā tikai vienu dienu un jau nākamajā spēkā stāsies Saeimas pieņemtais lēmums, ar kuru atcelti pretrunīgie grozījumi, skaidroja Cimdars.

Pēc Cimdara teiktā, patlaban nosacītais "klusums" pirms referenduma vēl neliecinot par to, ka uz to neieradīsies pietiekošs skaits cilvēku. CVK esot gatava tam, ka nobalsot ieradīsies liels skaits balsstiesīgo iedzīvotāju.

Politologs Jānis Ikstens portālam "Delfi" sacīja, ka, neskatoties uz to, ka "organizatoriski ir darīts diezgan daudz, lai referendums nenotiktu, ieliekot to 7.jūlijā, kas ir labi zināma kāzu diena, tomēr ne jau visi būs kāzās un daudzi dosies nobalot".

"Es domāju, ka kvorums būs, neraugoties uz mēģinājumiem to visu kaut kā mazināt," sacīja Ikstens, uzsverot, ka galvenā motivācija doties uz referendumu iedzīvotājiem varētu būt protests pret līdzšinējo valdības darba stilu.

Politologs Andris Runcis portālam "Delfi" sacīja, ka patlaban esot grūti prognozēt, vai uz referendumu atnāks pietiekošs skaits cilvēku, tomēr, pēc viņa domām, referendums notiks.

"Ir vasara un varbūt tas pirmais pacēlums ir pārgājis, tomēr es domāju, ka viena daļa atnāks, referendums notiks," sacīja Runcis.

Politoloģe Lolita Čigāne portālam "Delfi" atzina, ka referendums ir pilsoniskās apziņas izpausme un pauda pārliecību, ka, neskatoties uz vasaru un atvaļinājumu laiku, nobalsot ieradīsies pietiekošs skaits cilvēku.

Čigāne sacīja, ka daļa cilvēku uz referendumu dosies, lai paustu protestu pret pašreizējo valdības darba stilu, tādēļ referendums varētu notikt, neskatoties uz to, ka "valdošā koalīcija dara visu, lai par viņu [referendumu] nerunā".

Arī sociologs Tālis Tisenkopfs portālam "Delfi" atzina, ka referenduma rezultātus ir ļoti grūti prognozēt, tomēr "tāda iekšējā sajūta ir, ka atnāks pietiekošs skaits cilvēku".

Viņš norādīja, ka daļa iedzīvotāju patlaban ir sašķēlušies – vieniem ir iekšēja apņēmība, ka ir jāiet uz referendumu, bet citiem šis jautājums ir vienaldzīgs.

Līdz šim Latvijā notikuši trīs referendumi – par iestāju Eiropas Savienībā, par pilsonības likuma grozījumiem, kā arī par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sagatavotajiem grozījumiem pensiju likumā. Tikai viens no viņiem – par grozījumiem pensiju likumā – tika atzīts par nenotikušu kvoruma trūkuma dēļ.

Jau vēstīts, ka sestdien, 7.jūlijā, notiks referendums par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturēto likumu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu.

Tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā un balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tautas nobalsošanā būs divas balsošanas zīmes - katram no apturētajiem likumiem, un saskaņā ar Satversmi vēlētājiem būs jālemj par vai pret apturēto likumu atcelšanu. Tautas nobalsošanas jautājumi būs: Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atcelšanu? Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu?

Tautas nobalsošana būs notikusi, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Likumi būs atcelti tautas nobalsošanā, ja vairāk nekā puse no balsotājiem atbalstīs likumu atcelšanu. Tautas nobalsošana ir jārīko, jo parakstu vākšanā, kas ilga no 3.aprīļa līdz 2.maijam, likumu grozījumu nodošanu tautas nobalsošanai atbalstīja 14 % jeb vairāk nekā 200 000 no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita.

Intervija ar Jāni Lagzdiņu: turpmāk teikšu, ko domāju

Egils Līcītis, Latvijas Avīze  07/03/07    "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis viesojās Liepājā pie Saeimas deputāta JĀŅA LAGZDIŅA, un "mājas apstākļos" viņš piekrita atklātai sarunai.

V. Krustiņš: – Liepāja taču ir sena Latvijas kultūras pilsēta ar mākslas, muzikālām un teātra tradīcijām, bet tagad bieži vien nāk ziņas, ka galvu paceļ dažādi grupējumi, kuru akcijas pārsvarā nevar vis saukt nedz par valstiskām, nedz par kulturālām. Kas notiek?

J. Lagzdiņš: – Kā dzimtam liepājniekam man izveidojies priekšstats, ka tā saucamā krievu problēma mūsu pilsētā neeksistē.

– Krievu organizācijas jums iebildīs, ka eksistē gan!

– Atsevišķi aktīvisti mēģina iztēlot, ka šī problēma pastāv. Liepājā tikai daži ekstrēmisti ar individuālām darbībām, piesaistot varbūt pārdesmit "vērotājus" politiskos sociālo prasību pasākumos, saceļ troksni un grib radīt iespaidu, ka te būtu spēcīga, vienota, daudzskaitlīga krievu kustība. Tā nebūt nav. Jo sevišķi gados jaunākā paaudze neinteresējas par šīm ekstrēmistu izdarībām. Vecākie cilvēki tiek piesaistīti tad, kad šādos pasākumos runā par būtiskām sociālām problēmām, piemēram, apkures tarifiem. "Nacionālo vijoli" krievu būšanas ekstrēmisti tā nospēlējuši, ka pa to līniju viņus šeit neviens lāgā neņem par pilnu. Es kā Saeimas deputāts kontaktējos ar pašvaldību darbiniekiem, iedzīvotājiem, vietējiem žurnālistiem. Man neuzdod jautājumus, kā Liepājā risināt "krievu problēmu", jo ikdienā ar to nesaskaramies.

– Nu jūs varbūt ne ar tiem "īstajiem" cilvēkiem saskaraties?

– Nedomāju. Man sāp, ka mēs, latvieši, pēc iestāšanās ES esam kļuvuši nacionāli gļēvi un nacionālos jautājumus, piemēram, par latviešu valodu, vairs nevirzām kā vienus no svarīgākajiem. Paši pat necienām valodu, vairākkārt ar kolēģiem Saeimā esmu runājis, ka gan politiķi, gan citi varneši, gan kultūras autoritātes nerāda paraugu tautiešiem. Atklāti sakot, ir kauns, kad redzu, ka deputāti vai ministri intervijās krievu žurnālistiem vai runājoties ar krievvalodīgajiem galvenokārt izsakās tikai krieviski. Tas nav labs paraugs. Iedzīvotāji seko šim "paraugam" un darbavietās, sporta nodarbībās, skolās, tiklīdz saskaras ar nelatviešiem, tā pāriet uz krievu mēli. Viņi piemērojas. Man par to ir bažīgs noskaņojums, jo sadzīvē izveidojas reāla divvalodība, ko latvieši paši ir izveidojuši. Tautību sazināšanās valoda ir nevis latviešu, bet krievu. To ikdienā esam veicinājuši, no sētnieka līdz Ministru prezidentam.

E. Līcītis: – Jaunais Valsts prezidents pēc ievēlēšanas arī atbildēja uz krievu valodā uzdotajiem jautājumiem krieviski.

– Jā! Ziniet, es protu krieviski kaut vai tāpēc, ka dienēju Piemaskavā, bet vidusskolas diplomā krievu valodas vietā man atzīmes vietā ir strīpiņa, jo es atteicos to mācīties. Ar vietējiem žurnālistiem es sazinos tikai latviski. Viņi, starp citu, valsts valodu prot ļoti labā līmenī, kaut vaid, ja ar viņiem nerunā krieviski. Tikai tais situācijās, kad, piemēram, pie manis kā deputāta atnākusi kundze gados, es ar viņu sarunājos viņai saprotamā valodā. Valoda nav jāizmanto naida kurināšanai – nekādā gadījumā. Mēs brīnišķīgi saprotamies ar paziņām arī tad, ja es runāju latviski, man pretī – krieviski, un nereti gadās, ka beigu beigās pārejam uz latviešu mēles lietošanu.

V. Krustiņš: – Kas jādara, Saeimas deputāt, tiem, kam ir vara, lai to izlietotu valsts valodas aizsardzībai?

– Reāli deviņdesmit procentu cittautiešu, kas beidz vidusskolu, labi vai ļoti labi prot valodu. Bet, aizejot tālākā darba dzīvē, viņiem latviešu verdziskas pakļāvības dēļ var nesanākt nemaz runāt latviski. Tad, protams, iegūtās prasmes šīs tendences dēļ zūd. Mazmeitiņa vecmāmiņai pie rokas klausās un mācās, ka ar kaimiņieni, lūk, jārunā krieviski. Nu sakiet, par cik lai palielina valodas inspekcijas štatus, par cik lai viņiem ceļ algu, lai to novērstu? Un kādu likumu pieņemt, lai latvietis cienītu un mīlētu savu valodu, mācītu to darbabiedriem, kaimiņiem, paziņām? Es atkārtoju – politiķu paraugs, lūk, tas gan var būt šajā ziņā noderīgs.

E. Līcītis: – Es gan šaubos, vai tik optimistiski var saskaitīt, ka deviņdesmit procenti vidusskolu absolventu labi prot latviski.

– Nē, tas nav no gaisa saskaitīts. Jau pirms pieciem gadiem, piedaloties vidusskolu eksāmenos, mēs pārliecinājāmies, cik brīnišķīgi un jauki skolu beidzēji runā valsts valodā. Bija prieks klausīties.

– Varbūt jūsu nostāju vajag fiksēt un pastiprināt Tautas partijas programmas kādā sadaļā?

– To vajag ierakstīt katra latvieša pašapziņā, ka Latvijā jārunā latviešu valodā. Aprakstīšu autobusā piedzīvotu situāciju. Man priekšā sēdēja jauka latviešu meitene, kam blakus piemetās runātīgs krievu puisis. Viņš uzsāka sarunu krieviski, bet saņēma atbildes angliski, un visu ceļu viņi turpināja sazināties angliski autobusā uz Liepāju. Puisim gāja grūtāk, bet meita svešvalodu zināja ļoti labi. Iedomājos, cik tālu esam tikuši, ka Latvijā starpsaziņas valoda būs angļu! Vai nebūs pārāk eksotiski?

– Igaunijā tā jau esot realitāte. Jaunie igauņi neprot krievu valodu, vecie nelabprāt runā – kā citādi sazināties?

– Kā grāmatu kolekcionārs apmeklēju Tallinu reizi trijos mēnešos. Līdz "bronzas kareivja" krīzei pārdevējas grāmatnīcās daudzviet nerunāja vai negribēja runāt krieviski, bet tagad tās pašas pārdevējas uzreiz atbild krieviski.

V. Krustiņš: – Secinājums? Vēl vajag izsist logus?

– Nē, bet varbūt igauņi bija drusku pārsteidzīgi ar bronzas Aļošas novākšanu.

– Jums taisnība par to, ka politiķiem nevajag būt bezzobainiem pret nacionālām lietām.

– Kad esmu nolēmis "demobilizēties" no politiskās karjeras...

– Kas tad nu ir noticis?

– Pavisam atklāti gribu teikti, ka ilgāku laiku esmu pieņēmis lēmumu, ka šī, 9. Saeima man būs pēdējā. Atlikušos trīs politikā palikušos gadus gribu darboties brīvi, bez aizspriedumiem un pēc sirdsapziņas. Negrasos aiziet no frakcijas – nē. Nemetīšu cilpas apkārt kā neatkarīgais deputāts, tomēr bieži vien Saeimā sanāk rīkoties nevis tikai pēc sirdsapziņas, bet pastāvīgi domāt, kā tavus darbus un vārdus uztvers vēlētāji, vēstīs presē. Katrs nejauši izmests vārds vai manā gadījumā tikai žests var iekaitēt karjerai, traucēt startu nākamajās vēlēšanās. Nu es negribu vairs tā, gribu būt brīvs no iekšējā cenzora sajūtas, klausīt sirdsapziņai. Tautas frontē tā sāku karjeru, domājot tikai par Latvijas interesēm, tādā garā gribu arī noslēgt.

– Vai esmu pareizi sapratis, ka turpmāk runāsiet visiem acīs to, ko domājat?

– Precīzi. Piecos vārdos pateikta esence.

E. Līcītis: – Vai, bez aplinkiem sakot, jūs gribējāt norādīt, ka politiķim bieži vien nākas melot vēlētājiem.

– Nē, tā es vis neteiktu.

– V. Krustiņš: – Uzmanīgi jūs noklausoties, nedzirdējām, ka jūs minētu ierobežojošu "frakcijas disciplīnu", partijas nostājas paušanu.

– Man ir laimējies, ka reti bijuši sirdsapziņas pārmetumi par savu rīcību vai partijas politisko nostāju. Tādi bija tikai trīs gadījumi – kad nesteidzāmies atbalstīt Igauniju politiskā krīzē, kad ietiepīgi uzstājām uz tādu redakciju azartspēļu likumā, kas, manuprāt, veicināja šo industriju, un kad noraidījām Kriminālprocesa likuma grozījumus par plašākām pilnvarām prokuratūrai. Tās es šobrīd atzīstu par juridiskām un politiskām kļūdām.

E. Līcītis: – Vai jūsu rīcību būtu ietekmējis arī šis gadījums ar žestu izrādīšanu no Saeimas nama loga un vēlākais sods par to?

– Nē, drīzāk tas bija pēdējais piliens pāri agrāk nobriedušam lēmumam, un es atļaujos to publiski paziņot.

– Varbūt jutāties atstumts no amatiem, kad taču agrāk bijāt Saeimas frakcijas vadītājs, Tautas partijas valdes loceklis?

– Nekad neesmu īpaši rāvies uz vadošiem amatiem. Frakcijas vadīšana nav nekāda patīkamā nodarbe. Jo īpaši premjera partijas frakcijas vadītājam jābūt tam peramajam zēnam un zibeņu novadītājam, kam jāatbild tikpat kā par visām deputātu vai valdības kļūdām un neveiksmēm. Suņa darbs.

V. Krustiņš: – Nebūsim naivi, visa politika ir suņa darbs. Nedomāsim, ka jūsu nosauktās trīs misēšanās ir vienīgās, ko Tautas partija piedzīvojusi. Manuprāt, to ir vairāk, un tagad parādās šī līnija uz kļūdīšanos diezgan izteikti. Pozīciju, ko ieņem Tautas partijas līderi, var raksturot kā "nē, jādara tā un tikai tā". Pozīcija bez manevra iespējas.

– Es jums pievienojos lielā mērā. Mēs, deputāti, neesam īpaši elastīgi izteiktai kritikai, pēc vēlēšanām ir tā, ka daudz mazāk ieklausāmies sabiedrības vai preses viedoklī. Diemžēl tas raksturīgi uzvarējušām partijām pēcvēlēšanu periodā. Atceros, ka 6. Saeimas pirmos mēnešus Čevera "Saimnieks" pieļāva šādas kļūdas, bet tas ir piedodami debitantam, ne tādiem veciem politikas bukiem kā Tautas partijas politiķi. Domāju, ka tie pērieni, ko pēdējā laikā saņēmusi TP un visa koalīcija, nāk par labu un rudenī, kā mēs nopietni esam runājuši, tas stils ir jāmaina, un tas tiks mainīts.

E. Līcītis: – Prezidente teica, ka sirdsapziņas pārmetumus jūtošajiem jāiet prom no politikas. Viņa ieteica partijām daudz ko pārdomāt un pašattīrīties. Pār jums taču nekarājas Damokla zobens kā pār dažiem citiem?

– Varbūt drusku maldīgs ir priekšstats, ka Tautas partijā nebūtu iekšējas diskusijas. Virzot prezidenta kandidātu, bija debates gan "uz iekšu", gan "uz āru". Asas debates. Atklātas. Daudzi deputāti – īpaši veterāni, kā Ābiķis vai Segliņš, ministri, kā Pabriks vai Demakova – saka acīs, ko viņi domā par mūsu veiksmēm vai neveiksmēm. Jā, publiski domu dažādību nemēdzam paust, bet iekšienē izstrīdamies pamatīgi.

V. Krustiņš: – Jā, bet politiķim, uzstājoties tautas priekšā, ir jābūt pārliecinošam. Lielākā nelaime, ka nav šī pārliecības spēka par savu darbu un runājamo. Trūkst argumentu, pierādījumu. Bieži vien pēc nedēļas noliedz to lēmumu, uz kura vēl tinte nav nožuvusi, un saka kaut ko citu.

– Tā ir lieta, kuras dēļ arī pieņēmu lēmumu no politikas aiziet. Jo bieži iekļūt situācijā, kad tev jāsaka viens, bet jādomā kas cits, ir visai mokoši.

– Un par prezidentu jūs diskutējāt, diskutējāt, bet te piepeši Kalvītis vai kāds cits norāva burvju cepuri un parādīja publikai Zatlera kungu. Mēs zinām, kurš bija pirmais, kas viņu izraudzīja, ar kādiem argumentiem pamatoja deputātiem, kāpēc tieši Zatlers, nevis Bērziņš, Krūmiņš. Vienīgais, ko varam ticami vērtēt, ka viņš ir personiski pazīstams kādam no pieciem kungiem, nevis to, ka Zatlers ir godīgs, – daudzi ir godīgi, nevis to, ka Zatlers taisnīgs, – daudzi ir taisnīgi.

Jānis Lagzdiņš: – Jau ilgi pirms prezidenta vēlēšanām sabiedriskā doma, man jālieto vārds "diemžēl", tika virzīta, ka būtu labi, ja nākamais prezidents būtu pie partijām nepiederošs. Līdz ar to koalīcijas darba grupa, kam bija jāizvērtē kandidāti, kuri neatteicās no iespējas kļūt par prezidentu, caurskatot sarakstu, secināja, ka, pirmkārt, daudzi subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ atkrīt, otrkārt, Zatlera kungs izrādījās pieņemamākais un atbilstošākais šim amatam. Sarakstā nemaz nebija iekļauti ar politiku saistītie cilvēki. Tāda bija sabiedrības prasība – dodiet mūsu vīru, kas ir pēc iespējas tālāk no partijām. Diemžēl ir izveidojies priekšstats, ka, veidojot karjeru, piederība kādai partijai ir liels mīnuss. Daļēji jau nu paši esam vainīgi, ka neesam varējuši partiju karogu un prestižu augstu turēt.

– Jūs nepārliecināt, paziņojot, ka Tautas un citas koalīcijas partijas izvēlējās dr. Zatleru kā visvairāk "piemēroto". Uzreiz jautāsim – kam piemērotākais? Kuriem piemērotākais? Kalvītis – tikpat braši kā toreiz, Riekstiņu atbalstīdams, – varēja iznākt priekšā un noskaldīt, ka mēs, TP, atbalstām Zatleru sekojošu iemeslu dēļ.

– Bija skaidrs, ka neviens no partiju kandidātiem – ne Kalnietes un Pētersones kundzes, ne Riekstiņš – nesaņems nepieciešamo vairākumu. Izvirzīšanas datums tuvojās un vajadzēja pēc iespējas ātrāk kandidātu atrast. Frakcijā Kalvītis ļoti pārliecinoši mums izstāstīja, kādēļ virzīs Zatleru. Atceros astoņus gadus vecus notikumus, Vīķes-Freibergas kundzes kandidatūra tika apspriesta daudzkārt šaurākā lokā, un tolaik mūsu deputātus mēģināja visdažādākajā veidā apvārdot, lai par viņu nebalso. Pat izplatot baumas un apmelojumus par prezidenta kandidāti. Tolaik sabiedrība daudz vis nepārmeta slepenību, kaut viss notika šaurā lokā. Es zinu Zatleru no Tautas frontes laikiem. Vaira Vīķe-Freiberga bija ārkārtīgi spoža zvaigzne jo sevišķi pie ārpolitikas debesīm, bet Zatlers, kā es domāju, centīsies darīt to, ko viņš vislabāk zina. Kā ārsts, kā Latvijas pilsonis viņš pārzina savas valsts iekšējās lietas un savas kompetences ietvaros centīsies uz to likt akcentus. Mana pārliecība, ka Zatlers būs aktīvs likumprojektu vērtētājs un droši vien veidos pieredzējušu profesionāļu komandu. Šādi rīkojoties, viņš ies pareizā virzienā. Vīķes-Freibergas spožos ārpolitiskos panākumus viņam nez vai būs lemts atkārtot.

– Nez vai Zatleram būs arī jāveic visas Latvijas glābšana vai stumšana, ko visapkārt no viņa gaida. Tas nemaz nav prezidenta konstitucionālais pienākums!

– Es jums piekrītu. Katrs prezidents pats izvēlas savus spēka pielikšanas punktus. Bet tik tiešām – ļoti liela sabiedrības daļa uzstāj, lai prezidents būtu tāds kā virsuzraugs pār Saeimu, pār valdību. Ņemot vērā izskanējušo kritiku, ka Zatlers būtu partiju iebīdīts "savs cilvēks", es domāju, viņš tūlīt pēc zvēresta nodošanas centīsies šo priekšstatu mainīt un savās darbībās būs autonoms, neietekmējams.

– Viņam jau pieprasa veikt tādas darbības, ko var veikt tikai valdība. Pieprasa "spalvainu roku", kāds Zatlers nemaz nevar būt.

– Latviešiem ir raksturīgi kaitēties ar brīnumnūjiņām, brīnumlīdzekļiem. Šodien divi tādi superlīdzekļi ir likti priekšā – jauns spēcīgs prezidents un ārkārtas Saeimas vēlēšanas, tiklīdz "kaut kas nepatīk" vai rīt uz brokastu laiku. Ir diezgan bezcerīgi ar to ņemties. Juridiski valsts prezidenta pilnvaras ir Satversmē precīzi noteiktas, bet tas gan ir, ka katrs prezidents šīs noliktās robežas ir tiesīgs piepildīt ar savu saturu un izmantot savu autoritāti, ko automātiski dod šis amats ar savu svaru.

E. Līcītis: – Kā Tautas partija atsaukusies priekšsēdētāja Kalvīša rosinājumam diskutēt par tautas vēlētu prezidentu? Kāds būtu deputāta Lagzdiņa ieteikums šajā lietā?

– Mans viedoklis ir noraidošs, arī frakcijas juristi Segliņš un Muižniece tāpat domā, un, zinot noskaņojumu, varu teikt, ka lielākā daļa deputātu šo ideju neatbalsta. Uzskatām, ka pašreizējos apstākļos parlamentārā iekārta ir visoptimālākā, jo dod sabiedrībai lielāko iespēju piedalīties valsts pārvaldīšanā. Ja tiks vēlēts viens valsts vadītājs tiešās vēlēšanās, iespēja kļūdīties ir simtreiz lielāka nekā vēlot simts deputātus.

– Ko deputāts Lagzdiņš darīs pēc trīs gadiem, kad aizies no Saeimas? vadīs Liepājas Tautas partijas nodaļu, strādās advokatūrā vai rakstīs memuārus?

– Man ir laba – jurista – profesija, turklāt ir ieceres nodarboties ar vēstures pētniecību. Memuārus arī varu rakstīt, bet publicēt tikai tad, kad gulēšu uz nāves gultas, jo pretējā gadījumā mana galviņa tāpat ripos (smejas).

Pilsoniskais forums aicina uz referendumu, lai varas elite nevarētu ignorēt tautu

Ināra Egle,  Diena  07/04/07    Dažas dienas pirms tautas nobalsošanas nevalstisko organizāciju rīkotajā pilsoniskajā forumā otrdien Jaunajā Rīgas teātrī tika aktualizēts jautājums par politisko atbildību un politisko lēmumu kvalitāti. Foruma dalībnieki, to vidū dzejnieks Uldis Bērziņš (attēlā no kreisās), Latio prezidents Edgars Šīns, žurnāliste Baiba Strautmane, komunikācijas zinātnes asociētais profesors, Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Ainārs Dimants, argumentēja, kādēļ pilsoņiem sestdien būtu jāiet uz referendumu.

Ja balsosim par drošības likuma grozījumu atcelšanu, politiķi pie šiem likumiem vairs nevarēs atgriezties, teikts otrdien Pilsoniskajā forumā pieņemtajā aicinājumā. Foruma mērķis bija apkopot argumentus, kas varētu kalpot kā motivācija līdzcilvēku pārliecināšanai sestdien piedalīties tautas nobalsošanā. "Piedaloties referendumā, liksim saprast, ka neatbalstām būtiskas sabiedrības daļas posta ignorēšanu, partiju īpašnieku varas paplašināšanos, "neērto" mediju, nevalstisko organizāciju un indivīdu noliegšanu, un viņu demokrātisko pamattiesību apkarošanu," aicināja foruma dalībnieki.

Pozitīvs referenduma iznākums būtu veto līdzīga satura drošības likumu grozījumiem un tam veidam, kādā koalīcija tos pieņēmusi. "Tas būs balsojums par to, lai mēs būtu droši, dzīvotu drošā valstī, kur politiķi šo drošību neapdraud," sacīja politoloģe Nellija Ločmele, kuras mērķis bija pierādīt, ka katra sabiedrības pārstāvja viedoklis var ietekmēt politiskos lēmumus. "Situācija nav jādramatizē, tā jau ir pietiekami dramatiska, jo vadoņi vairs nedzird tautas balsi," norādīja rakstniece Anna Žīgure, pēc kuras domām, aizvadītais pavasaris esot pamodinājis cilvēkus domāt un arī rīkoties, par ko liecinājusi arī parakstīšanās par referenduma ierosināšanu. Viņasprāt, pozitīvs balsojuma rezultāts būtu atbalsts arī godīgiem politiķiem, kādi esot visās partijās.

Režisore Arta Ģiga, kas joprojām strādā LTV ziņu dienestā, aicināja domāt par to, kas būs pēc referenduma un kas būtu pēc jaunām Saeimas vēlēšanām, jo pamatjautājums esot, kā izveidot jauno sabiedrību. Atbildi uz to nezināja arī Latio prezidents Edgars Šīns, kas atgādināja — ietekmīgie cilvēki, kas savā laikā savstarpēji plēsās, "tagad ir vienojušies par prioritātēm, un politiķi ir kļuvuši par izpildītājiem, kas kombinācijā ar sabiedrības inertumu ir ļoti bīstami". Kamēr sabiedrība būšot inerta, viņš neredzot iespēju kaut ko mainīt, tāpēc būtu labi, ja cilvēki, kas zina, kā to darīt, "nāktu uz skatuves", sacīja E.Šīns. Pasākumā ik pa laikam izskanēja mājieni par nepieciešamību veidot jaunu spēku, atgādinot, ka tādu mudinājumu izteikusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Forumā izvērtēja arī praktiskās iespējas rosināt cilvēkus doties uz referendumu, līdz kuram bija palikušas vēl 90 stundas, kā bija izrēķinājuši biedrības Tautvaldība pārstāvji. Viņi plāno izmantot visas elektroniskās iespējas balsotāju apziņošanā, īpaši — portālu draugiem.lv. Klātesošo vidū bija vairāki Jaunā laika Saeimas deputāti, kas uz referendumu aicina radioreklāmās, kuras apmaksā kopā ar Tautvaldību.

Nesteidz parakstīties par tautas vēlētu prezidentu

Liene Barisa, NRA   07/05/07    Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai (LSDSP) ar parakstu vākšanu par tautas vēlētu prezidentu īsti nesokas – no 10 000 parakstiem, kas nepieciešami, lai varētu ierosināt referenduma par grozījumiem Satversmē, gandrīz mēneša laikā savākti tikai 1278 paraksti.

LSDSP sagatavotie Satversmes grozījumi paredz Satversmes 35. pantu izteikt šādi: "Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, kas uz vēlēšanu dienu sasnieguši 18 gadu vecumu. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka likums." LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinevičs informēja, ka visaktīvāk par tautas vēlētu prezidentu parakstījušies vēlētāji Rīgā, kur savākti 500 parakstu, Saldū – 201, Liepājā – 183. Parakstu vākšana notiek 13 pilsētās pie 19 notāriem, un tas sociāldemokrātiem varētu izmaksāt apmēram 20 000 latu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka tautas vēlēta prezidenta iespēju apspriedušas arī citas partijas, taču LSDSP iniciatīvu bez dziļākas šādu pārmaiņu analīzes atbalstīt nesteidz. Premjers Aigars Kalvītis turklāt atzinis, ka tautas vēlētam prezidentam nebūtu jēgas, ja netiktu būtiski palielinātas prezidenta pilnvaras. Iespējams, rudenī šis jautājums tiks analizēts Tautas partijas konferencē. Arī konstitucionālo tiesību eksperti izteikuši līdzīgu viedokli. Taču LSDSP piedāvā mainīt tikai ievēlēšanas kārtību, ne pilnvaras.

Vīķe-Freiberga: Ir iegūtas būtiskas liecības par partiju nelikumīgu finansēšanu

LETA  07/05/07    Ir iegūtas būtiskas liecības par partiju nelikumīgu finansēšanu. To šodien "Latvijas Avīzē" publicētajā intervijā norāda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

"Tā ir nopietna lieta un prokuratūra pie tās strādā. Ir iegūtas būtiskas liecības, tā ka te vairs nav runa par tumšām aizdomām vien," saka prezidente.

Vīķe-Freiberga norādīja, ka Saeimas deputātiem un partiju biedriem varētu tikt izvirzītas apsūdzības korumpētībā. Apsūdzības varētu tikt izvirzītas par līdzekļu nelikumīgu pieņemšanu pēc pasūtījuma.

"Apsūdzības tiks izvirzītas, kad prokuratūra izlems, ka tās rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu. Es aicinātu Saeimā pārstāvētās partijas ļoti nopietni pašām padomāt par savu nākotni, izvērtēt savus finansēšanas avotus, pēdējo gadu aktivitātes un rūpīgi pārdomāt savu darbību gadījumā, ja apsūdzības izvirzītu tieši pret viņu partijas biedriem," teica prezidente.

Kā viņa piebilda, pastāv jautājums, vai ar prokuratūras rīcībā esošajām liecībām pietiek, lai tiesas prāvā tiktu pieņemts nosodošs spriedums.

Kā ziņots, jau iepriekš Valsts prezidente pauda uzskatu, ka Latvijas politiskajām partijām būtu rūpīgi jāizvērtē sava pēdējo gadu darbība un finansēšanas avoti, bet prokuratūrai jāaktivizē darbs, lai līdz 10.Saeimas vēlēšanām viestu skaidrību par tautas priekšstāvju godprātību, darbojoties politikā, pretējā gadījumā var nodarīt nopietnu kaitējumu Latvijas demokrātijai.

Skaidrību par stipendiātu eksistenci nesola ātri

Liene Barisa,  NRA  07/06/07    Ženerālprokurors Jānis Maizītis paudis neizpratni par to, ka visi deputāti, kas saukti uz prokuratūru, tiek saistīti ar viņu atrašanos tā sauktajos stipendiātu sarakstos. Arī par šo sarakstu esamību kā tādu vienkāršotā izpratnē nevarot runāt. Intervijā Latvijas Radio J. Maizītis norādīja: "Es kategoriski iebilstu pret šādu sadalījumu, vārdu publicēšanu vai uzaicināto deputātu skaita apzināšanu un šos personu vai uzvārdu vērtēšanu. Man kā prokuroram tas ir pilnīgi nepieņemams kritērijs. Tas, ja kāds ir uzaicināts uz prokuratūru, nenozīmē, ka pār šo konkrēto cilvēku jau ir aizdomu ēna, un tāda aizdomu ēna nedrīkst būt – publiskajā telpā nedrīkst tā vērtēt neviena cilvēka – vai politiķa vai deputāta – uzaicināšanu uz prokuratūru." Viņš varot apliecināt, ka prokuratūra runājusi ar esošajiem un bijušajiem politiķiem, bet viņu vidū ir arī tādi, pret kuriem "nav un nevar būt nekādu juridisku pretenziju". "Mēs strādājam, lai noskaidrotu iespējamus noziedzīgus nodarījumus, un tajā mums var palīdzēt godprātīgi politiķi," intervijā teica J. Maizītis. Viņš arī noraidoši izteicās par formulējumu – stipendiātu saraksts. "Es nevaru, protams, runāt par kaut kādiem sarakstiem vai stipendiātiem. Tas ir tāds publisks zīmols, kas publiskajā telpā visu laiku tiek iztirzāts. Es varu apstiprināt, ka ir fakti un materiāli, kas ir prokuratūras rīcībā un liecina par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem," sacīja J. Maizītis, gan uzsverot, ka šobrīd nav politiķu vai deputātu, kuri būtu aizdomās turamā vai apsūdzētā statusā.

Rīgas mērs nepiedalīsies referendumā, jo nevēlas sava viedokļa 'izmantošanu citiem mērķiem'

DELFI  07/06/07    Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) nepiedalīsies referendumā par drošības likumu grozījumiem, jo uzskata, ka "šoreiz ir apzināti grauta referenduma pamatbūtība, jo balsojums ir par vienu jautājumu, bet rezultāti jau tagad tiek attiecināti uz citu jautājumu", portālu "Delfi" informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Tas nav pieņemami. Manuprāt, tā tiek degradēta referenduma nozīmība, jo tautai balsojumā jāizsakās par drošības likuma grozījumiem, bet jau šobrīd referenduma rezultāti tiek skaidroti ar tautas atbalstu valdībai. Man šāda divkosība nav pieņemama," savu nostāju pamato Rīgas mērs.

"Es nepakļaušos manipulācijām ar manu viedokli, jo jau tagad zinu, ka to izmantos citiem mērķiem," norāda Birks.

Jau vēstīts, ka referendumā par Valsts drošības iestāžu likumiem plāno piedalīties arī Vaira Vīķe-Freiberga, savukārt citas valsts augstākās amatpersonas norādījušas, ka neredz jēgu referendumam, jo pretrunīgie valsts drošības iestāžu likumu grozījumi jau esot atcelti.

Tautas nobalsošana notiks sestdien. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā un balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tautas nobalsošanā būs divas balsošanas zīmes - katram no apturētajiem likumiem, un saskaņā ar Satversmi vēlētājiem būs jālemj par vai pret apturēto likumu atcelšanu. Tautas nobalsošanas jautājumi būs: Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atcelšanu? Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu?

Tautas nobalsošana būs notikusi, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita jeb 453 730 vēlētāji.

Populārākā partija jūnijā – Tautas partija

DELFI  07/06/07    Ja Saeimas vēlēšanas notiktu jūnijā, populārākā partija būtu Tautas partija (TP), atsaucoties uz pētījumu firmas "Latvijas Fakti" partiju popularitātes rādītājiem, piektdien ziņo laikraksts "Diena".

Par TP jūnijā balsotu 10,6% aptaujāto, bet par apvienību "Saskaņas centrs" (SC) – 9,9% aptaujāto. Par Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) jūnijā savas balsis atdotu 8,2% vēlētāju, bet par partiju "Jaunais laiks" balsotu 7,5% aptaujāto.

Savukārt Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienība, apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) nebūtu pārvarējušas 5% barjeru un Saeimā neiekļūtu, liecina aptauja.

31,5% aptaujāto norādījuši, ka nav izlēmuši par ko balsotu, bet 16% atbildējuši, ka vēlēšanās nepiedalītos. "Diena" arī raksta, ka sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumā vislielākais atbalsts pausts ZZS, bet TP un SC gūtu līdzīgu atbalstu un 5% barjeru sasniegtu arī TB/LNNK.

Valdošā koalīcija referendumā nepiedalīsies, savukārt opozīcija aicina piedalīties

TVNET/LETA   07/06/07    Valdību veidojošo partiju vadītāji rīt nepiedalīsies referendumā par valsts drošības likumu grozījumu atcelšanu, jo Saeima minētās likumu izmaiņas, par kurām vēlētājiem vajadzēs paust savu viedokli tautas nobalsošanā, jau ir atcēlusi, sacīja partiju vadītāji. Savukārt Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju "Jaunais laiks" (JL) un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) biedri aicina vēlētājus piedalīties tautas nobalsošanā par valsts drošības likumu grozījumu atcelšanu, lai šādi "simboliski izteiktu neuzticību valdībai".

Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju "Jaunais laiks" (JL) un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) biedri aicina vēlētājus piedalīties tautas nobalsošanā par valsts drošības likumu grozījumu atcelšanu, lai šādi "simboliski izteiktu neuzticību valdībai", sacīja abu partiju pārstāvji.

JL referendumā piedalīties kolektīvi, kopīgi apmeklējot balsošanas iecirkni, informēja JL Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. JL biedri rīt pirms plkst. 10 ir iecerējuši sapulcēties partijas birojā, lai kopīgi dotos uz balsošanas iecirkni Rīgas 1. ģimnāzijā. Savukārt vakarpusē partijas biedri referenduma rezultātus varētu sagaidīt neformālā gaisotnē partijas birojā.

Referendumā piedalīsies arī PCTVL biedri, lai šādi paustu neuzticību valdībai, informēja Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners. "Mēs aicinām savus atbalstītājus piedalīties tautas nobalsošanā un ceram, ka valdībai vairs nekad neienāks prātā piedāvāt tik nedemokrātiskus likumu grozījumus kā drošības iestāžu likumos," sacīja Pliners.

Vienīgā no Saeimā pārstāvētajām opozīcijas partijām, kura neaicina savus biedrus piedalīties referendumā, ir partija "Saskaņas centrs" (SC).

SC priekšsēdētājs Nils Ušakovs sacīja, ka pats referendumā nepiedalīsies, taču, ja kāds vēlēsies piedalīties, deputāts ir gatavs sniegt palīdzību balsotgribētājiem nokļūt iecirknī.

"Referendums diemžēl ir vienīgais veids, kā var paust savu attieksmi pret valdību, taču tā jau ir pateikusi, ka tautas nobalsošanas rezultāts tās darbu neietekmēs," sacīja Ušakovs un norādīja, ka SC negribot iesaistīties "cīņā starp Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un Tautas partiju".

Savukārt Saeimas priekšsēdētājs un Zaļo un zemnieku savienības ( ZZS) vadītājs Indulis Emsis sacīja, ka referendumā nolēmis nepiedalīties. "Iet uz referendumu, kur rezultāts jau ir izšķirts, ir nepareizi, un tam nav nekādas jēgas," referenduma ierosinātājai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pretēju viedokli pauda Emsis.

Arī Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš tautas nobalsošanā nepiedalīsies, un partija aicina savus biedrus un atbalstītājus "šoreiz neizmantot suverēnās tiešās demokrātijas un Satversmē piešķirtās tiesības, jo tautas nobalsošanas rīkošana par valsts drošības likumiem zaudējusi aktualitāti".

Referendumā nepiedalīšoties arī lielākā daļa apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK vadības, taču partija savus biedrus nedz aicina tautas nobalsošanā piedalīties, nedz mudina tajā nepiedalīties, partijas viedokli pauda preses sekretārs Rolands Pētersons.

Tautas partijas priekšsēdētājs un premjers Aigars Kalvītis šajā referendumā nepiedalīsies. Viņš uzsvēra, ka valdošās koalīcijas politiķiem nav uzdots obligāti nepiedalīties referendumā - tā esot katra politiķa brīva izvēle.

Jau ziņojām, ka tautas nobalsošana notiks 7.jūlijā. Tautas nobalsošanas zīmē tiks ierakstīts: "Vai jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" atcelšanu?" un "Vai jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" atcelšanu?".

Jau ziņots, ka Saeima šopavasar pieņēma grozījumus valsts drošības likumos, paredzot, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti kopā ar sevis pieaicinātām personām var veikt pārbaudes drošības iestādēs. Kā viens no motīviem šādu grozījumu nepieciešamībai minēta vēlme noteikt, kā būtu īstenojama parlamentārā kontrole pār drošības iestādēm.

Tiesībsargājošo institūciju vadītāji pauda bažas par Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valsts drošības likumos, jo tādējādi paplašināšoties cilvēku loks, kuru rīcībā var nonākt operatīvā informācija.

Šādos apstākļos prezidente pirmo reizi savu gandrīz astoņu darbības gadu laikā izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Saeima likumu grozījumus jau ir atcēlusi.

Pēc prezidentes domām, izmaiņas "pavēra durvis ļoti nopietnām politiskām manipulācijām", ļaujot iejaukties izmeklēšanas procesos, kas skar kādus politiskos grupējumus vai personas, kuru ietekmē šie grupējumi atrodas.

Kalvītis iepriekš to kategoriski noliedza un apgalvoja, ka valdība nepieņem nekādus lēmumus oligarhu interesēs un arī izmaiņas ar valsts drošību saistītajos likumos bija valdības, nevis kāda oligarha iniciatīva.

Vaira Vīķe-Freiberga: esmu optimistiska par valsts virzību

Anita Daukšte,  NRA  07/06/07    Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai rīt ir pēdējā pilnvaru diena. Astoņus gadus kopā ar Vairu Vīķi-Freibergu kā prezidenti pagaidām ir grūti novērtēt.

Laikam arī viņai pašai, tāpēc par savu prezidentūru viņa nerunā pagātnes formā. Taču jau drīzumā prezidente kopā ar kungu Imantu Freibergu pārvāksies uz mājām Īvandē, Kurzemes pusē, kur plānots pavadīt vasaru. Par pēdējo dienu pārdomām, nākotnes iecerēm un nelielu atskatu uz prezidentūru – intervijā Neatkarīgajai.

– Jūs pagaidām saglabājat intrigu, nesakot ne jā ne nē par savu iespējamo iesaisti politikā pēc prezidentūras beigām. Kādi priekšnoteikumi noteiks vienu vai otru izvēli?

– Šobrīd tiešām nav īstais laiks izteikt kādas prognozes vai pieņēmumus. Es savu prezidentūru biju ieplānojusi tādās kā divās šķēlēs: pirmajā reizē mobilizējos uz četru gadu darbu, tad, kad man uzticēja otro mandātu, es, protams, sasprindzinājos uz vēl vienu termiņu. Centos salikt savā prezidentūrā tik daudz aktivitāšu, cik vien var, gandrīz tā kā maisā štaukā iekšā; tik plaši izvērsties, cik nu vienam cilvēkam fiziski ir iespējams. Jo sapratu, ka tā man ir unikāla vēstures dota izdevība, ne tik vien gods, bet izdevība, kuru es arī vēstures priekšā vēlējos godam izpildīt ar maksimālu atdevi.

Tas ir prasījis no manis ļoti lielu enerģiju – garīgu, emocionālu, fizisku. Tagad ir tāds brīdis kā pēc kaujas – vajadzīga atelpa, tāpēc prioritāte man ir garīga, fiziska un emocionāla atpūta. Arī pārvākšanās, protams. Ja teic, ka viena pārvākšanās ir tā kā septiņi ugunsgrēki...

Prezidentūrā es būšu līdz pēdējam mirklim, un pēc tam man ir jāmobilizējas nākamajam dzīves posmam, tīri praktiski iekārtojoties jaunā statusā un pārveidojot savu dzīves ritmu. Jūs saprotiet, tas taču radikāli mainīsies, jo visas manas dzīves detaļas mainīsies radikālā veidā, kas prasīs arī šo pielāgošanās posmu. Šajā brīdī es neesmu spējīga ieslīgt garās nākotnes prognozēs un izdomāt, ko es darīšu pēc četriem, pieciem, sešiem gadiem.

Šim gadam man plāns ir – vasara atpūtai; sākot ar rudeni, esmu sākusi reaģēt uz dažādiem uzaicinājumiem. Viens no tādiem ir Eiropas literatūras balva, kur mani aicina par vienu no prezidija goda locekļiem. Man kā pārliecinātam eiropietim, Eiropas, ne tik vien savas zemes patriotam, šīs balvas ideja likās ļoti simpātiska. Bet uz visiem ielūgumiem es atbildēt nevarēšu.

– Konstitucionālās monarhijās karalim sabiedrībā ir arī tāda kā morāles garanta loma. Vai jūs redzat arī sev tādu lomu pēc prezidentūras beigām?

– Tāda loma būtu jāuzņemas visiem, kuri ir bijuši Valsts prezidenta pozīcijās.

Zatlera kungs man minēja, ka viņš vēlas sākt savu prezidentūru, noliekot ziedus pie Jāņa Čakstes kapa. Tas būtu simbolisks žests, ka te ir pirmais Valsts prezidents, kas līdz mūža galam ir saglabājis tautas mīlestību un cieņu, kas ir iegājis vēsturē kā īsts demokrāts un tautas interešu aizstāvis. Lūk, tā ir tā turpinātība, par kuru gribētos, lai tā ietu caur visām prezidentūrām, kā stīgas tām skanētu cauri. Lai katrs prezidents nāktu ar savas lomas izpildījumu, bet morālās autoritātes moments tomēr konstanti saglabātos – cauri dažādām personībām, jo katrs prezidents ir citāds.

– Jūs pēdējā laikā esat runājusi par iespējamiem politiskiem satricinājumiem, kas saistīti ar partiju iespējamu nelikumīgu finansēšanu, par tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem. Sakiet lūdzu, vai informācijas iegūšana par šo lietu ir bijusi jūsu vai citu personu iniciatīva?

– Iznāca tā, ka informācija par šīm lietām no man nezināmiem avotiem parādījās presē. Bieži vien ir tā, ka arī prezidents kaut ko uzzina no preses. Tajā ziņā varu tikai apbrīnot Latvijas preses informācijas ieguves spēju, tikai jācer, protams, ka tā nav dezinformācija. Tā man tiešām būtu dziļākā vēlme, lai tas, ko prese izplata, nebūtu vis dezinformācija, bet tiešām precīza informācija.

Es tiekos regulāri ar dažādu iestāžu un dienestu pārstāvjiem, un tāpēc uzrunāju prokuratūru, lai mani informē, kāda ir situācija. Un tad es uzzināju, ka šie dūmi nav bez uguns, tur apakšā ir uguns un notiek izmeklēšana. Taču, kā jūs zināt, mūsu neatkarīgajā tiesu procesā un sistēmā ne prezidents, ne kāds cits tur nedrīkst iejaukties. Es gan atļāvos, aizejot no prezidenta amata, izteikt prokuratūrai savu vēlmi un mudinājumu, nekādā ziņā nevēloties ne viņus iespaidot, ne citādi spiežot, izskaidrot to principu, ka te ir, viņiem negribot, izmeklēšana ar politisku konsekvenci. Politiskā konsekvence būs īpaši manāma nākamajās vēlēšanās. Līdz tām ir pietiekami ilgs laiks, un man šķiet, ka, čakli strādājot, izmeklēšanu varētu nobeigt un nākt klajā ar informāciju vai secinājumiem un kliedēt visas neskaidrības. Tas ir ļoti būtiski, līdz nākamām vēlēšanām zināt, kuras partijas, to vadītāji vai pārstāvji ir pieņēmuši līdzekļus, kas varētu nebūt leģitīmi. Iespējams, ka risinājums ir tāds, ka partijas šos līdzekļus atmaksā valstij, līdzīgi, kā tas ir bijis ar dažām pēc Saeimas vēlēšanām, risinājumi ir dažādi – eventuāli, ja ir runa par kādiem kukuļiem, tad varētu būt arī apsūdzības. Tas viss ir prokuratūras rokās. Bet man kā prezidentei, tāpat kā visai tautai, ir svarīgi zināt – ja jau informācija ir, un to, ģenerālprokurors man vēlreiz apliecināja, ne viņš to ir izpaudis, ja reiz tas ir izskanējis, ir kaut kā jāreaģē.

– Vai tas, ka, runājat par šo informāciju, ir saistīts ar kaut kādiem riskiem, ka izmeklēšana varētu neturpināties? Jūs tāpēc jutāt nepieciešamību izmantot savu autoritāti, lai par to runātu?

– Tas, protams, ir potenciāls risks, bet man patlaban ir pilna uzticība prokuratūrai, un es nevarētu teikt, ka tās man būtu prioritāras bažas. Domāju, ka vismaz zem patlabanējās prokuratūras struktūras un vadības izmeklēšanas netiks apturētas.

Manas bažas bija tādas – ja atklātos, ka vienai partijai ir diezgan smagi tie pārmetumi, izvirzītas apsūdzības, bet viņi ir tautas vēlēti un likumīgi var atrasties Saeimā, tad – kas tad tur tagad notiks? Tīri teorētiski, ja tiek izvirzīta nopietna apsūdzība, tad jāprasa pašai Saeimai izdot noteiktus ļaudis tiesāšanai. Man tā cerība ir, ka mēs nenonāksim pie situācijas, kur mums tukšas rindas ir Saeimā, jo deputāti ir iesaistīti tiesas prāvās. Es domāju, ja kādam ir kādas problēmas, un to katrs pats zina vislabāk, ir iespējami dažādi risinājumi, lai nekas tāds nenotiktu. Mani kā prezidenti interesē, lai mums Saeimā sēž 100 deputāti, droši un stabili, un dara to darbu, ko Satversme ir viņiem paredzējusi.

– Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pieļāvis, ka prokuratūra varētu nākt klajā arī ar nepierādāmu informāciju. Vai tādā gadījumā tā neuzņemas patiesības pēdējā instancē funkciju?

– Tas ir ļoti grūts morāles jautājums. Es pati uzskatu, cik nu man ir zināms, ka Latvijas likumdošanā prasības tiesas līmenī tam, kas tiek pieņemts kā pierādījums, ir, manas dzīves pieredzes vērtējumā, nereālas. Nereāli augstas. Esmu gadiem argumentējusi to ar tieslietu ministriem, ar parlamentāriem sekretāriem, ar Augstākās tiesas tiesnešiem un prokuroriem. Brīdī, kad mums mainījās kriminālprocesa likums, kā eksperti ir bijuši latviešu izcelsmes prokurori no Kanādas, no Amerikas, kuri ir atzinuši: tas nav normāli, kā jums tās lietas notiek. Vienkārša lieta, ko Kanādā tiesa atrisinātu 15 minūtēs, Latvijā prasa piecpadsmit ar roku pierakstītus sējumus ar pierādījumiem. Kad sāk interesēties par narkotiku lietām, kas ir viens no smagākajiem noziegumiem aiz slepkavībām un seksuāliem uzbrukumiem bērniem, par to, kāpēc ir tik daudz nosacītu sodu, tad, lasot tās lietas, atklājas dīvainības. Piemēram, izņemtas tik un tik baltas tabletes. Tad nāk ekspertīze, kura apstiprina – jā, tā ir nelikumīga viela. Lieta nonāk tiesā, bet tur advokāts saka – jā, bet šīs tabletes ir baltas, nevis pelēkas, mēs nevaram būt droši, ka par tām ir veikta ekspertīze. Un tiesnesis pieņem šādus argumentus – man pilnīgi nesaprotamā veidā. Man tas šķiet vienkārši neadekvāti.

Prasības, kas tiek uzstādītas pārliecinošiem pierādījumiem, dažviet ir tik nereālas, ka pat tad, kad normālam cilvēkam šķistu pietiekami skaidrs, kas ir noticis, kā un kāpēc, mūsu tiesu priekšā tiktu atrasts veids, kā to norakstīt un neņemt vērā. Dažos tiesu spriedumos, ar kuriem esmu iepazinusies, ir teikts, ka nav pierādīts "ļauns nolūks". "Ļauns nolūks" – vispār nav juridisks koncepts! Tas ir ētisks koncepts, pat ne psiholoģisks, un to pierādīt kā jēdzienu ir gandrīz neiespējami. Ļaunus darbus gan var pierādīt.

– Jūs esat izteikusies, ka vislielākās raizes jums izraisa korupcija Latvijā. Kā šajā kontekstā jūs skatāties uz jaunievēlētā prezidenta Valda Zatlera problēmām ar pieņemtajiem pacientu maksājumiem?

– Te mums ir vajadzīgas ļoti nopietnas debates – kas tad ir korupcija? Korupcija ir tad, kad cilvēks saņem vai nu naudā, vai graudā to, kas dāvinātājam nāk par labu, ko viņš citādi nebūtu darījis, vai arī kukulis tiek par to, lai viņš neizdarītu to, kas viņam būtu bijis jāizdara, piemēram, neizvirzītu apsūdzību, vai policists neizrakstītu soda kvīti. Korupcija pēc būtības ir nelegāls atalgojums, kas samaitā cilvēka darbību savā profesijā un sava amata ietvaros.

Mums bija savulaik situācija ar ārstu un ministru Āri Auderu, kur tika prasīta nauda par valsts apmaksātu operāciju. Šeit tas bija noziegums. Lai gan operācija pacientei tāpat tika veikta, es domāju, tāpat, kā būtu veikta arī bez šīs naudas. Tā ir nianse – medicīnā situācija ir citāda, tāpēc nevar teikt, ka situācija ar Audera kungu bija korupcija tādā parastā izpratnē, kā amatpersonas funkciju izpildes samaitāšana, jo operācija bija izdevusies un laba. Faktiski šinī gadījumā tā bija sava amata nelietderīga izmantošana, jo likums tika pārkāpts caur nepareizu naudas saņemšanu.

Savukārt par nodokļu nenomaksāšanu Amerikā lielākie gangsteri ir tikuši pie cietumsodiem. Līdz tam mums vēl tāls ceļš ejams. Mēs pat līdz ienākumu sākumdeklarēšanai neesam nonākuši, lai gan valstī apgrozās milzīgas naudas summas un mums ir milzīga pelēkā ekonomika, arī uzņēmumi, kas nenomaksā nodokļus un tādējādi rada negodīgu konkurenci ar godīgiem uzņēmējiem. Šāda situācija ir korumpējoša visas valsts funkcionēšanai.

Un tā starpība starp dāvanām un pateicībām – šeit būtu vajadzīgas nopietnas korekcijas. Ja Ščerbatihs vairs nevar saņemt balvas, ko viņš izcīna kā sportists, ja es nevaru saņemt balvas ārvalstīs, ko man piešķir par manu politisko domāšanu, bet es nedrīkstu šo balvu pieņemt, jo tā varētu būt korupcija, tad man šķiet, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Ja arī politikā esošam cilvēkam tiek piešķirta balva kā domātājam, ne jau par darbu no deviņiem līdz pieciem, bet par to, kas viņš ir kā personība, vai Ščerbatiham par to, kā viņš ir trenējies, vai man par to, ka esmu trenējusi savu galvu visu mūžu, ne jau tikai tajās stundās, kurās esmu bijusi šeit prezidente, – es ceru, ka šī situācija ar pēdējiem grozījumiem likumā tiks atrisināta.

Bet ar ārstiem situācija ir ļoti sarežģīta. Man ir ļoti žēl, ka tas nav bijis sakārtots līdz Zatlera kunga izvirzīšanai. Ja bija doma viņu virzīt uz Valsts prezidenta amatu, bija laiks, bija mēneši pirms tam, kuros varēja sakārtot likumdošanu šajā jomā, ja jau koalīcijai bija doma virzīt ārstu par Valsts prezidentu. Mēs būtu varējuši preventīvi visu risināt, neradot tādas nepatikšanas gan jaunajam prezidentam, kuram jānes šāda nasta, sākot darboties amatā, gan nedodot ieganstu citās valstīs par mums izplatīt nievājošus komentārus. Situāciju būtu varēts sakārtot laikus.

– Jūs domājat nievājošus komentārus presē vai arī jums ir vēl kāda cita informācija?

– Es domāju tikai to, kas izskanējis publiskajā telpā. Jo tie mums nenāk par labu. Ja kāds žurnālists deklarē, ka tagad ir cauri ar Latvijas pozīciju starptautiskās attiecībās, tā un tā, tas man kā prezidentei kremt. Man ir svarīgi kā Latvijas pilsonei un bijušajai prezidentei tajā brīdī, lai mans prezidents bauda starptautisku cieņu un respektu.

– Vai, astoņus gadus esot prezidenta amatā, jūs manījāt, ka Latvijas politika būtu atradusies ekonomisku grupējumu ietekmē? Vai arī šādu varbūtību jūs pieļāvāt tikai pēdējā prezidentūras posmā?

– Īstenībā es domāju, ka šī ietekme bija ļoti stipra privatizācijas karstumā, kad notika valsts resursu sadale starp ierobežotu personu skaitu un viņiem pietuvinātiem ļaudīm. Tad, kad es stājos amatā, katru vakaru pirmos mēnešus es pavadīju, vairākas stundas saņemot ziņojumus, kāda ir situācija valstī – kas, kam, kā, kur (Smejas.)... kas notiek. Kaut vai pusnaktī, staigājot pa jūrmalu, pieņēmu ziņojumus, es tiešām nopietni piestrādāju, lai ievāktu informāciju. Dažs varbūt cerēja, ka atnāks te naiva un nezinoša no cita kontinenta, bet, ticiet man, es pie tā piestrādāju ļoti rūpīgi un profesionāli, lai man būtu informācija no daudziem un dažādiem avotiem, tai skaitā, lasot arī visus ilustrētos žurnālus, lai saprastu, kas kuram ir bijusī sieva, un kas kuram līgava, kas kuram brālis un ar ko kopā skolā gājis. Skaidrs, tajā brīdī ekonomikas saistība ar politiku bija ļoti cieša. Ļoti cieša. Tas bija tas, par ko man bija jāievāc informācija un jāsaprot, kāpēc tas tā ir, kāpēc šīs lietas netiek vairāk pakļautas kontrolei.

Īstenībā situāciju mainīja mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO, kas lika mums sakārtot likumdošanu, struktūras. Daudzi šajā situācijā uzmeta lūpu un teica, kas tie tādi gudreļi, kas nāk mūs mācīt, it kā mēs būtu kaut kādi pēdējie muļķi un neko nezinātu. Bet tā bija reāla situācija – mums bija valsts, kas bija bijusi piecdesmit gadu vienotā, centralizētā struktūrā, un tās īpašuma nodošana privātās rokās, protams, bija milzīga augsne korupcijai. Tas gan notika visās postkomunistiskajās valstīs, un ES un NATO lika mums šo situāciju ievilkt rāmjos. Un mēs esam gājuši uz priekšu, un savdabīgie demokrātijas iztulkojumi, kādus mēs redzam dažā kaimiņzemē, Latvijā tika ielikti rāmjos, kādi ir zemēs ar ilgstošu demokrātijas pieredzi.

Dažs šajā virzības procesā daudz ko varbūt norija kā krupi vai rūgtu tabletīti, bet mēs tomēr esam gājuši uz priekšu. Taču valstī vēl ir daudz cilvēku, kuru ētikas standarti neatbilst tam, ko mēs vēlētos redzēt, un mums ir jāturpina ar to cīnīties. Tas nav vienas dienas darbs, mēs nevarēsim vienu dienu kalendārā atķeksēt, redz, korupcija ir izskausta. Nebūs tā.

Bet es jūtos optimistiska par to, ka mūsu valsts var virzīties uz priekšu.

– Vai jūs šo gadu laikā esat kaut ko personīgi nožēlojusi?

– Es esmu audzināta Maijas stilā. Ziniet, Maija visu laiku dara visu, ko viņai prasa, bet Paija tikai atpūšas. Un man tā visu laiku ir – ja vajag, vēl vienu pasākumu, vēl vienu interviju – kaut vai trīs nedēļas pēc kārtas. Varbūt man vajadzēja kā Jorānam Pēršonam, Zviedrijas premjeram, pateikt: nē, es arī esmu dzīvs cilvēks, man jābūt savam brīvajam laikam. Es to mazliet nožēloju, bet ne pārāk.

Mans paps, jau mūža galā, kad bija visādas kaites, teica: labāk es eju, kamēr krītu, nevis mēģinu sevi kaut kā gaudeni saudzēt. Es negribēju atteikties no vēstures dotās iespējas. Es neko nenožēloju.

Saimniecībā un biznesā...

Ražotāji zaudē ticību nākotnei

Juris Paiders,  NRA  07/02/07    Pirms pāris nedēļām Neatkarīgā jau vērsa uzmanību, ka Latvijā pēdējo divu gadu laikā notikušais straujais algu kāpums un ievērojams algu pieaugums deficītajās profesijās, astronomiski būvniecības izmaksu kāpumi ir pilnīgi mainījuši biznesa vidi un biznesa apstākļus.

Ārvalstu investori, kuri rēķinājās ar stabilitāti, nevar iekļaut izmaksu kāpumu savos biznesa plānos. Daudzās jomas investīcijas Latvijā vairs nedod plānoto atdevi.

Tas bija secinājums, kas balstījās uz uzņēmēju teiktā apkopojumu, taču šī atziņa jau pakāpeniski sāk realizēties statistikas datos un konkrētos biznesa lēmumos. Žurnālists Māris Ķirsons no Dienas Biznesa pirmais ieskandināja trauksmes zvanu. Novērojumus par katastrofu biznesa vidē jau var ilustrēt ar konkrētiem faktiem un statistiku.

Mēbeļu ražotājs Amber Furniture pārtrauca mēbeļu ražošanu un ir pieteicis gandrīz 300 darbinieku atlaišanu. Divus pēdējos gadus Amber Furniture apgrozījums pārsniedza 10 miljonus latu gadā. Taču pēdējo divu gadu izmaksu pieaugums bija tik liels, ka uzņēmums, no stabilas peļņas līdz 2004. gadam, 2006. gadu noslēdza ar vairāk nekā miljons latu lieliem zaudējumiem.

Inflācija, degvielas cenu un algu pieaugums izraisīja kokrūpniecības izejvielu sadārdzināšanos. Kokrūpniecības milzim līdztekus pašu darbinieku algām (plus 20–25% gada laikā) un tradicionālajam izmaksu pieaugumam (kā visiem) bija jāiztur arī nozarei specifiskais kokmateriālu cenu kāpums par 50% gada laikā. Tā kā Amber Furniture ir liels eksportētājs, ārvalstu klienti no valstīm, kurās nav ekonomisku satricinājumu, vienkārši noraida idejas palielināt par desmitiem procentiem mēbeļu vai to detaļu cenas. Rezultātā Amber Furniture bija daļēji jāpārtrauc ražošana. Tas nozīmē, ka Latvija zaudē arī ievērojamu eksportētāju.

Ilgtermiņa investors, kurš nodrošināja ievērojamu Latvijas eksporta daļu, izmaksu pieauguma dēļ aiziet (nevis draud, kas ir tik parasti) no tirgus. Tas ir daudz nopietnāks signāls par to, ka Latvijas ekonomika ir būtisku satricinājumu gaidās. Amber Furniture aiziešana no tirgus ir signāls, ka Latvijas eksportējošā rūpniecība ir apdraudēta. Amber Furniture īpašnieks Nīls Larsens Dienas Biznesā (29.06.) pauda šādu atziņu: "Mēs zaudējām ticību nākotnei." Kamēr ekonomisti un valdības eksperti aizrāvās ar debatēm par nekustamā īpašuma bumu un apsprieda t.s. inflācijas apkarošanas plānus, tikmēr Latvijas ražošanas sektorā ir sākušies pārāk bīstami procesi.

Vieni pārtrauks darbu, jo ienākumi netur līdzi izmaksu pieaugumam. Savukārt daudzi uzņēmumi pašlaik izlemj atlikt paplašināšanos, jo celtniecības izmaksas ir tik astronomiskas, ka neiekļaujas nekādos biznesa plānu rāmjos. Lētāk kļūst būvēties Vācijā nekā Latvijā. Valdībai ir jāsāk problēmas apzināšanas un izejas meklējumi.

Tagad, pie milzīgā izmaksu kāpuma un algu revolūcijas, Latvijas uzņēmumu vadībā ir nepieciešami vadītāji, kuri ir gatavi riskēt, kuri spēj sabalansēt nenormāli augošas izmaksas ar ne tik strauji augošiem ieņēmumiem.

Gan Latvijas, gan Rietumu investoriem ir jādomā par vadības stila maiņu, jo biznesa vide Latvijā tagad ir cita. Diemžēl pat biznesa nozaru aicinājumus valdība izliekas nedzirdam.

Valdība un daža laba pašvaldība ir aizrāvusies ar gigantisku celtniecības līgumu slēgšanu. Valsts amatpersonas gatavas parakstīt izmaksu tāmes ar fantastiskiem cipariem, un tas tikai izdzēš ar celtniecību nesaistītu biznesu cerības atjaunot investīciju plūsmu uz Latviju. Bizness, kurš nespēs izturēt izmaksu pieaugumu, aizies no Latvijas un meklēs citas vietas, kurās investīcijām ir radīta labvēlīgāka vide.

Arī Amber Furniture līdz šim aizņemto nišu aizpildīs nevis Latvijas kokrūpnieki, bet gan ražotāji no Rumānijas, Austrumāzijas vai Dienvidamerikas.

Ar minimālo algu mēģina kompensēt inflāciju

Ilze Šteinfelde,  NRA  07/03/07    Valdība ar minimālās algas palielināšanu cenšas sagādāt izdzīvošanas minimumu tūkstošiem Latvijā strādājošo, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

Valdībai vajadzēja vien pāris nedēļu, lai piekristu ierosinājumam ar nākamā gada 1. janvāri paaugstināt minimālo mēnešalgu Latvijā no 120 līdz 160 latiem, bet iepriekš par minimālās algas pielikumu desmit latu apmērā diskusijas vilkās gadiem. Minimālās algas palielināšana parāda, kompensē un veicina tālāko cenu pieaugumu pārtikas u.c. pirmās nepieciešamības preču grupās, kuras pērk Latvijas trūcīgākie iedzīvotāji.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijā strādājošo cilvēku sadalījumu attiecas uz šā gada 1. ceturksni, kad 30% no aptaujātajiem darbiniekiem uzrādījuši savu pēcnodokļu algu līdz 150 latiem mēnesī.

Nodarbināto skaits Latvijā mazliet pārsniedz vienu miljonu, kas liek domāt, ka pirmsnodokļu algu, kas zemāka par nākamajam gadam noteikto 160 latu robežlīniju, saņem 200 000–300 000 cilvēku. Daudzu apsvērumu dēļ šāds novērtējums ir ļoti neprecīzs. Pirmkārt, statistiķu izveidoto atalgojumu grupu robežas nesakrīt ne ar 120, ne ar 160 latiem. Otrkārt, minimālās algas rādītājs attiecas uz pirmsnodokļu, nevis pēcnodokļu algu. Treškārt, aptauja ietvēra cilvēkus, kuri pelnīja salīdzinoši maz arī tāpēc, ka nestrādāja pilnu darba dienu. Ceturtkārt, atalgojuma līmenis strauji mainās līdz šim pamatā pieauguma virzienā sakarā ar darbinieku trūkumu daudzās profesijās un reģionos. Piektkārt, vismaz valsts kalpotāju vidū ir manāma būtiska atšķirība starp cilvēku reālo izpeļņu, kas panākta, manipulējot ar (fiktīvām) slodzēm, amatu apvienošanām, piemaksām un prēmijām, un to, cik šiem kalpotājiem būtu jānopelna pēc valsts izdotajiem priekšrakstiem. Tāpat arī privātajā sektorā tiek īstenotas dažādas viltības, kuras aptaujātie nemēdz izpaust statistiķiem. Tāpēc atliek teikt, ka valdība sola darba ienākumu pieaugumu visai prāvai nodarbināto grupai.

Valdības lēmums tika pieņemts ar aprēķinu, ka tas nākamgad palielinās valsts izdevumus par 16 miljoniem latu. Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Daiga Gulbe pastāstīja, ka par šo naudu valsts spēšot ne vien palielināt pirmsnodokļu algu līdz 160 latiem mēnesī visiem tiem ierēdņiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šā gada decembrī vēl saņems mazāk nekā 160 latus, bet arī parūpēties, lai kaut mazliet vairāk nekā 160 latus saņemtu tie, kuri par atbildīgāku vai kvalificētāku darbu tagad saņem no valsts vairāk par minimālo algu.

Tagadējie normatīvie akti nosaka pavisam 16 algu līmeņus valsts kalpotājiem atkarībā no viņu darba satura, darba stāža valsts iestādēs un iepriekšējā gadā paveiktā darba izvērtējuma rezultātiem. Šāda algu piramīda tika uzbūvēta pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē (tad tajā bija 24 pakāpes) ar solījumu, ka minimālās algas paaugstināšana automātiski nozīmēs algu pieaugumu arī augstākos amatos un atalgojuma līmeņos esošiem darbiniekiem, lai katrai iestādei un katram darbiniekam nevajadzētu par savu algu cīnīties atsevišķi. Valsts nav pavisam atteikusies no šādiem solījumiem, taču D. Gulbe nevarēja pateikt, ar cik lielu algas pielikumu var rēķināties pašlaik nedaudz virs 160 latiem atalgotie darbinieki, jo tas notikšot "pēc iespējām".

Iepriekšējo gadu prakse bija straujš reālās izpeļņas pieaugums visās valsts iestādēs, bet tagad tas ir sadūries ar valsts ekonomisko iespēju robežām, kuru dēļ pat tika pasludināts mērķis nākamgad samazināt valsts pārvaldes izdevumus kaut par 1%, kas tik un tā izklausās fantastiski.

Pieticīgajā valsts izdevumu pieaugumā par 16 miljoniem valsts skaitās ietilpinājusi gan tā pabalsta pieaugumu bērnu uzturēšanai, kuru izdala Uzturlīdzekļu garantiju fonds, gan algu paaugstināšanu tiem cietumniekiem, kuri strādā cietumu apkalpošanā, gan arī kompensācijas pašvaldībām, lai tās varētu palielināt algas pašvaldību tautas kolektīvu vadītājiem un darbiniekiem tajās pašvaldību pirmsskolas iestādēs un skolās, kurās mācās bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Rīgas domes Finanšu departamenta preses pārstāve Sigita Škapare Neatkarīgajai paskaidroja, ka šādi darbinieki pārsvarā saņemot valsts noteikto minimālo algu. Tagad pašvaldība skaitīs, cik šādu darbinieku Rīgā ir un kādu rēķinu piestādīt valstij par algu palielināšanu viņiem uz nākamā gada budžeta rēķina. Citiem pašvaldību kultūras (bibliotēku, muzeju) un arī bērnu iestāžu darbiniekiem algu nāksies paaugstināt uz pašvaldību rēķina, ja tās turpmāk spēs šos darbiniekus algot.

"Nekādās normās šādas atšķirības nav noteiktas," Neatkarīgajai atzina Labklājības ministrijas Darba departamenta direktore Ineta Tāre. Viņa paskaidroja, ka valsts garantēto algu pieaugumu tikai atsevišķu pašvaldības iestāžu darbiniekiem pašvaldības ir izcīnījušas, uzstājot, ka tās šādus darbiniekus algot nespēj, bet viņu darbs nevar palikt neizdarīts. Patiešām – slimie bērni taču ir kaut kādās iestādēs jāsavāc, bet pašdarbības pulciņi ir nepieciešami, lai kļūtu iespējams nokomplektēt Dziesmu svētku u.tml. gājienus ar valsts un politisko partiju vadoņiem priekšgalā, bet bibliotekāri nav iemanījušies izvest šādos gājienos savu lasītāju pulciņus.

No Finanšu ministrijas viedokļa raugoties, pašvaldības varētu izlietot, piemēram, bibliotekāru algu paaugstināšanai papildu ienākumus, kurus radīs minimālās algas paaugstināšana, bet jāatceras, ka minimālās algas paaugstināšana notiek paralēli ar nodokli neapliekamo ienākumu minimuma palielināšanai, kas samazinās valsts un pašvaldību ienākumus.

Aģentūras LETA arhīvs glabā finanšu ministra Oskara Spurdziņa 20. jūnija izteikumu, ka minimālās algas palielināšana līdz 160 latiem prasīšot no valsts 78 miljonus latu, bet Finanšu ministrija tagad skaidro, ka šie 78 miljoni esot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums neapliekamā minimuma palielināšanas dēļ. Valsts atsakoties no 107 miljoniem, bet vietā iegūstot tikai 28 miljonus sakarā ar ieņēmumu palielinājumu no tiem, kuri sāks saņemt vairāk līdz ar minimālās algas palielināšanu. Tas viss liecina, ka reālās diskusijas vai cīņas par valsts un pašvaldību kalpotāju nākamā gada algām vēl ir priekšā.

Jaundzimušo mazāk, iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk

BNS,  07/03/07    Iedzīvotāju skaits Latvijā no gada sākuma līdz martam samazinājies gandrīz par 4000, ziņo Centrālā statistikas pārvalde. Valstī kopumā 1.janvārī bija 2 281 305 iedzīvotāji, savukārt 31.martā šis skaits samazinājies līdz 2 277 306.

Visbūtiskāk iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmējis negatīvais dabiskais pieaugums — attiecīgajā laika periodā Latvijā miruši par 3660 cilvēkiem vairāk nekā dzimuši.

Visās lielākajās pilsētās iedzīvotāju skaits šajā laika posmā kaut nedaudz samazinājies. Visvairāk iedzīvotāju skaits sarucis Rīgā — martā galvaspilsētā dzīvoja par 1477 cilvēkiem mazāk nekā janvārī. Par 381 iedzīvotāju mazāk bija arī Daugavpilī. Vairāk nekā simt cilvēku vairs nedzīvoja Jelgavā, arī Liepājā un Ventspilī. 84 cilvēki bija atstājuši Rēzekni. Vienīgi Jūrmalā iedzīvotāju skaits palicis gandrīz tāds pats — no janvāra līdz martam iedzīvotāju skaits šajā pilsētā samazinājies tikai par četriem iedzīvotājiem.

Arī dabiskais pieaugums visās pilsētās ir negatīvs. Vislielākā starpība starp dzimušo un mirušo skaitu ir Rīgā, kur miruši 2876, bet piedzimuši tikai 1968 cilvēki. Tāpat rajonos vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās — tikai Rīgas, Ogres un Jelgavas rajonos iedzīvotāju skaits pieaudzis attiecīgi par 1242, 128 un 20 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits sarucis Daugavpils rajonā, kur tas samazinājies par 218. Savukārt nelielas iedzīvotāju skaita izmaiņas vērojamas Ventspilī, kur martā dzīvoja par 31 cilvēku mazāk nekā gada sākumā.

Arī visos rajonos dzimuši mazāk cilvēku nekā miruši. Vislielākā mirstība bijusi Rīgas rajonā, kur miruši 497 iedzīvotāji, taču galvaspilsētā bijusi arī vislielākā dzimstība — piedzimuši 482 cilvēki. Vissliktākie dabiskā pieauguma rādītāji bijuši Daugavpilī, kur miruši par 166 iedzīvotājiem vairāk nekā dzimuši, un Rēzeknē, kur nomiruši par 148 cilvēkiem vairāk nekā piedzimuši.

Banku izvēršanās var kaut nedaudz samazināt cenas

Marta Rībele,  Diena  07/03/07    Latvijā vāji vai nepārstāvēto banku potenciālā izvēršanās varētu veicināt tālāku cenu kritumu, taču, ņemot vērā spēcīgo konkurenci tirgū, tas nebūs būtisks, prognozē ekonomists Andris Strazds. Pilnīgi brīvu nišu Latvijas banku tirgū nav, tomēr ir vairāk aizņemtas, piemēram, kreditēšana un brīvākas, piemēram, uzkrājumu produkti, uzsver SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Nākotnē Latvijā arī citus bankas produktus, iespējams, piedāvās Allied Irish banks, kas tikko vienojusies par hipotekāro kredītu izsniedzējas AmCredit iegādi. Laikraksts Dienas Bizness jau jūnijā rakstīja par šādu AmCredit vēlmi. "Tā kā Allied Irish Banks ir visaktīvākā banka Īrijā tieši imigrantu segmentā, šāda viņu rīcība ir viegli izskaidrojama. Gan Allied Irish Banks pētījuma dati, gan mūsu pieredze Īrijā rāda, ka tur dzīvojošos Latvijas iedzīvotājus interesē kreditēšanas iespējas Latvijā," stāsta SEB Unibankas Īrijas biroja vadītāja Īvija Egliņa. A.Strazds gan pieļauj, ka Allied Irish Banks potenciālā izvēršanās Latvijā vairāk saistīta ar principu "seko savam klientam" — Latvijā aktīvi darbojas daudzi īru uzņēmēji, nevis vēlmi iegūt tirgus daļas privātpersonu kreditēšanā.

Par Danske bank piederošās salīdzinoši nelielās Sampo bankas vēlmi attīstīties, kļūstot par pelnošu un stipru universālu banku, intervijā žurnālā Kapitāls izsakās Danske bank analītiķis Larss Kristensens. A.Strazds gan uzskata, ka par būtisku tirgus spēlētāju Sampo banka varētu kļūt, tikai iegādājoties kādu lielu banku — uz bijušās Māras bankas bāzes to izdarīt būtu tikpat kā neiespējami. Tiesa, lai veicinātu turpmāku izaugsmi, tikko Sampo banka no Danske bank piesaistījusi subordinēto kapitālu 10 miljonu eiro apjomā, raksta BNS.

Diena jau rakstīja, ka pēc nepilna gada filiāli Latvijā varētu atvērt viena no ietekmīgākajām Zviedrijas bankām Svenska Handelsbanken. Tā savulaik pieteicās Latvijas Hipotēku un zemes bankas privatizācijai, tomēr valdība šo lēmumu nepieņēma. Iespējams, Latvijas Hipotēku un zemes banka kļūs par attīstības banku, nododot privātam partnerim savu komercpakalpojumu daļu. Izskatās, ka Svenska Handelsbanken pašlaik vienkārši iepazīst tirgu, secina A.Strazds.

"Tā kā Latvijas un citu Baltijas valstu ekonomikas attīstība ir ļoti iespaidīga un perspektīva, pat neskatoties uz līdzšinējo nesabalansētību, ārvalstu bankām parādīsies lielāka interese par reģionu. Ja vēl izdosies sabalansēt ekonomiku un izvairīties no satricinājumiem, interese par mums, it īpaši — Rīgu, tikai pieaugs. Līdz šim Latvijas finanšu sektors sevi ļoti labi parādījis, un tas ir labs pamats arī citiem spēlētājiem pozitīvi izvērtēt ienākšanu, lai arī par tirgus daļām būs krietni jāpacīnās," uzskata SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. "Klientiem jau konkurence nāks par labu, arī esošajām bankām tas liks strādāt vēl efektīvāk."

Darbiniekus «pārpirks» no Īrijas

Anna Novicka,  Diena  07/03/07    Ar naudas atbalstu valsts cer dzimtenē atgriezt inženierus un ražošanas speciālistus.

No zemeņu dobes Īrijā uz labi atalgotu darbu Latvijas ražošanas uzņēmumā — šādu karjeras attīstību aizbraucējiem ar augstāko izglītību un inovatīvā darba pieredzi paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāta atbalsta programma, kurā divus gadus darba devējam tiks kompensēta puse no izdevumiem, kas saistīti ar atpakaļ atbraukušā darbinieka algošanu. Taču atšķirībā no EM speciālistiem, kuri cer tādā veidā atgriezt dzimtenē vairākus simtus aizbraucēju, eksperti par šāda instrumenta efektivitāti noskaņoti skeptiski.

Pasākums "Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste" ir daļa no nesen apstiprinātas komercdarbības atbalsta programmas 2007.—2013.gada plānošanas periodam. Kā informē EM Fondu ieviešanas departamenta vadītājs Mārtiņš Jansons, kopējais finansējuma apjoms šajā sadaļā ir septiņi miljoni eiro. Atbalstāmais darbinieks pēdējos divos gados nedrīkst būt bijis nodarbināts kādā Latvijas uzņēmumā, izņemot zinātniekus, kuru pamatdarbavieta ir augstskola vai pētnieciskā institūcija.

Otrs svarīgs kritērijs — pretendenta izglītība. Uz valsts atbalstu, atgriežoties Latvijā, var cerēt cilvēki ar maģistra vai doktora grādu dabas zinātnēs, datorzinātnēs un datoru pielietošanā, inženierzinātnēs, ražošanā un pārstrādē, kā arī dizainā. Piesaistītajam darbiniekam arī jābūt vismaz piecu gadu pieredzei jaunu produktu izstrādē un attīstībā vai ražošanā. EM skaidro, ka šādi kritēriji izstrādāti, lai motivētu atgriezties tieši augsti kvalificētus strādniekus.

Programmā uzņēmumiem, kuru pieteikumi tiks atzīti par atbilstošiem, valsts divus gadus segs vismaz 40% no darbinieka "vērtības" — tas ietver gan atalgojumu kopā ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām, gan pārcelšanās izmaksas (ceļa izdevumus un bagāžas izmaksas). Projektiem, kas tiek īstenoti ārpus Rīgas un Rīgas rajona, atbalsts būs nedaudz lielāks — 50% no visām izmaksām. Maksimālais finansējuma apjoms, ko varēs saņemt par vienu darbinieku, ir 40 tūkstošu latu gadā, minimālais — 14 tūkstošu latu.

Darbinieku šajās programmās varēs nodarbināt konkrētu tehnoloģisku problēmu risināšanai vai produktu izstrādei un ne vairāk kā uz 24 mēnešiem. Uz atbalstu nevarēs pretendēt virkne nozaru, to skaitā lauksaimnieki un mežsaimnieki, kuģu remonta uzņēmumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, alkohola un tabakas ražošana u.c.

Tiesa gan, nekādus informatīvus pasākumus lielākajās aizbraucēju mītnes vietās EM neplāno organizēt — vajadzīgie speciālisti darba devējiem būs jāsameklē pašiem starp desmitiem tūkstošiem ārzemēs strādājošo.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle šādu ierosinājumu gan vērtē skeptiski. Prasību par konkrētu izglītību viņa sauc par "diskrimināciju". "Tā ir tikai maza sadaļa no tā, ko vajadzētu darīt, un nav nopietns instruments, kas var veicināt darbaspēka atgriešanos. Jādomā plašāk — par algu celšanu, produktivitātes kāpināšanu, motivācijas programmām utt.," spriež E.Egle. Līdzīgās domās ir arī Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs Ilmārs Osmanis. "Es Īrijā savus darbiniekus neredzu," viņš saka. Tiek arī sacīts — augsti kvalificēti darbinieki ar pieprasītu izglītību un pieredzi ārzemēs strādā jau pavisam citā līmenī — zinātniskajās iestādēs vai lielajos uzņēmumos.

Pārvilināt viņus ar valsts atbalstu neesot iespējams. "Jā, tas ir vismaz kaut kāds instruments! Un ja uzņēmumam būs vajadzīgs darbinieks, tas sameklēs viņu arī Īrijā, taču grūti paredzēt, vai šāda iecere tiešām palīdzēs piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku," komentē Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja.

Kopumā septiņos gados no EM pārraudzītajiem 520 miljoniem latu Eiropas naudas 142,61 miljonu paredzēts novirzīt inovāciju veicināšanai. Galvenie finansējumi virzieni: jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde (87,98 miljoni latu) un kompetenču centru izveide (36,32 miljoni latu). EM sagaida, ka šie pasākumi līdz 2013.gadam palielinās inovatīvo komersantu skaitu līdz 40% (pašlaik — 18%).

Pēc Saeimas lēmuma strauji kāpušas privatizācijas sertifikātu cenas

DELFI  07/03/07    Iespējams, saistībā ar Saeimas pieņemto lēmumu atvieglot zemes privatizāciju Rīgā un Jūrmalā, ļaujot to iegūt īpašumā arī par privatizācijas sertifikātiem, pēdējo nedēļu laikā strauji augušas privatizācijas sertifikātu cenas starpnieku darījumos. Kopš 21.jūnija sertifikātu cena pieaugusi par vairāk nekā pieciem latiem jeb 28,3%.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē 21.jūnijā, galīgajā lasījumā skatot grozījumus privatizācijas pabeigšanas likumā, svītroja no likuma ierobežojumus Rīgas un Jūrmalas zemes privatizācijai, ļaujot turpmāk kompensācijas sertifikātu vietā izmantot privatizācijas sertifikātus. Saeimas opozīcijas pārstāvji tobrīd norādīja, ka lēmums ir īpaši izdevīgs lielajiem sertifikātu turētājiem.

Privatizācijas aģentūras (PA) apkopotie dati par licencēto starpnieku darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū 20.jūnijā – dienu pirms Saeima grozīja privatizācijas pabeigšanas likumu, liecina, ka no starpniekiem privatizācijas sertifikāti pirkti par 17, 34 latiem. Arī iepriekšējās nedēļās sertifikātu cenas starpnieku darījumos nav būtiski mainījušās un, piemēram, 13.jūnijā sertifikāti no starpniekiem pirkti par 17,43 latiem, savukārt vēl nedēļu iepriekš – 5.jūlijā – par 17,50 latiem.

Savukārt pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem privatizācijas pabeigšanas likumā jau nākamajā dienā sertifikātu cenas pamazām sāk kāpt – PA apkopotā informācija par 22.jūniju liecina, ka privatizācijas sertifikāti no starpniekiem tiek iepirkti par 17.57, 25.jūnijā cenas mazliet atkal nokrīt līdz 17.46 latiem, bet jau nākamajā dienā atsāk kāpt. 27.jūnijā sertifikāti no starpniekiem tiek pirkti jau par 18,79 latiem, 28.jūnijā – par 20,62 latiem, 29.jūnijā – 21,42 latiem, bet šo pirmdien sertifikāti no starpniekiem tika iepirkti jau par 22,46 latiem.

PA dati par darījumiem privatizācijas sertifikātu tirgū liecina, ka šajā laikā pieaugušas arī cenas, iepērkot sertifikātus no fiziskām personām. Ja 20.jūnijā privatizācijas sertifikāti no fiziskām personām tika pirkti vidēji par 15,08 latiem, tad šo pirmdien vidējā cena kāpusi līdz 17,22 latiem.

Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūnijā atbalstīja Tautas partijas deputāta Kārļa Leiškalna sagatavo priekšlikumu privatizācijas pabeigšanas likumā, kas paredz svītrot no likuma ierobežojumus Rīgas un Jūrmalas zemes privatizācijai, ļaujot turpmāk kompensācijas sertifikātu vietā izmantot privatizācijas sertifikātus.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34.pants noteica, kad privatizācijas sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis var tikt izmantots īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā, taču ne zemes privatizācijai Rīgā un Jūrmalā.

Leikškalns (TP) bija iesniedzis priekšlikumu izslēgt vārdus "izņemot zemi Rīgā un Jūrmalā" un Saeimas deputāti ar 43 balsīm par un 33 pret šo priekšlikumu atbalstīja.

Leiškalns portālam "Delfi" iepriekš sacīja, ka šis ierobežojums pārkāpj cilvēktiesības, jo zemes vērtību var noteikt tirgus, nevis atrašanās vieta – Rīgā, Jūrmalā vai Daugavpilī. "Cena ir jānosaka pēc zemes vērtības – to nosaka tirgus, mēs nedrīkstam cilvēktiesības ierobežot tādā veidā," sacīja Leiškalns. Savukārt Saeimas opozīcijā esošās partijas "Jaunais laiks" deputāts Dzintars Zaķis portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka Leiškalna ierosinātie un Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā "ievērojami paplašinās to cilvēku skaitu, kuri varēs veikt privatizāciju".

Valdība noraida Rīgas kinostudijas filmu privatizāciju

DELFI  07/03/07    Ministru kabinets otrdien noraidīja privatizācijas pieteikumu uz valstij piederošajām autortiesībām uz Rīgas kinostudijā radītajām 125 filmām, pamatojot atteikumu ar Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto argumentāciju, ka filmu privatizācijas gadījumā nebūs iespējams nodrošināt sabiedrības pieejamību kultūras audiovizuālajam mantojumam un var tikt apdraudēta tā saglabāšana.

"Neskatoties uz plusiem, ko iespējams saskatīt privātai iniciatīvai, ir vērtības, kas pieder visai sabiedrībai un mūsu kultūrai. Latviešu kino "zelta fonds" nepārprotami ir šāda vērtība, kurai mūžīgi mūžos jāpaliek Latvijas valsts rīcībā – līdzīgi kā Dainu skapim vai Nacionālajam mākslas muzejam," norādījusi kultūras ministre Helēna Demakova.

Kā jau ziņots iepriekš, 2006.gada 31.augustā tika iesniegts privatizācijas ierosinājums privatizēt valstij piederošās autortiesības savulaik Rīgas kinostudijā uzņemtām filmām.

KM norāda, ka Rīgas kinostudijai jeb valstij pieder tikai "daļa" autortiesību, jo saskaņā ar likumu filmas režisoram, galvenajam operatoram, scenārija autoram utt. pieder neatņemamas autortiesības katram uz savu darbu.

Privatizējamo filmu sarakstā iekļautas arī tādas filmas kā "Kapteiņa Enriko pulkstenis", "Purva bridējs", "Noktirne", "Mērnieku laiki", "Pie bagātās kundzes", "Nāves ēnā", "Melnā vēža spīlēs", "Īsa pamācība mīlēšanā", "Sprīdītis", "Dubultslazds" un daudzi desmiti citu filmu, kas tapušas laikā no 1962. līdz 1989.gadam.

Amerikas ekspresis Latvijā vairs nepieturēs

Arnis Kluinis,  NRA  07/04/07    American Express korporācijā ietilpstošā American Express Bank (AEB) nolēmusi slēgt korespondējošos kontus sešās no astoņām Latvijas komercbankām, kurām šādi konti bija atvērti.

Gan Latvijas komercbanku, gan valsts iestāžu pārstāvji apgalvo, ka amerikāņu baņķieru lēmumu nosaka tādi ekonomiskie vai politiskie apsvērumi, kas nav tieši saistīti ar Latviju un šejienes komercbankām. Tajā pašā laikā domas dalās par AEB rīcības tālākajām konsekvencēm un sekām. Aizkraukles bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis ir paudis, ka laika gaitā ASV bankas slēgšot visus Latvijas komercbanku korespondējošos kontus, ja vien to nenovērsīs Latvijas valdība.

Banku aprindās runā, ka AEB rīcībai sekošot banka ar iespaidīgu nosaukumu Bank of America, kas gan nenozīmē, ka tā būtu ASV valsts banka. Oficiāli Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons uzskata visu ASV komercbankās atvērto Latvijas komercbanku slēgšanu par "galīgi neticamu variantu", bet aicina Latvijas valsts iestādes noskaidrot AEB rīcības iemeslus, jo privāti jautātāji izsmeļošas atbildes var arī nesaņemt.

American Express Bank zīmols plašākai publikai Latvijā līdz šim ir bijis pazīstams galvenokārt saistībā ar American Express kredītkartēm, kuru emisiju Latvijā veic Parex banka. Arī šī banka ir nonākusi starp tām, kuru korespondējošos kontus slēdz AEB. Ziņa par šādu AEB lēmumu izraisīja bažas Parex bankas emitēto American Express karšu lietotājos, kuri tiek mierināti ar American Express un Parex bankas kopīgu paziņojumu, ka korespondējošā konta slēgšana neatstās nekādu ietekmi uz American Express karšu izplatīšanu un lietošanu. "Latvija ir viens no primārajiem tirgiem American Express karšu izlaišanai reģionā. Parex banka jau divus gadus emitē mūsu kartes un šajā periodā ir sasniegusi izcilus rezultātus, piedāvājot augstas kvalitātes produktus un piesaistot lojālus klientus ar augstu pirktspēju tirgošanas uzņēmumiem, kas sadarbojas ar American Express," abu uzņēmumu kopīgajā paziņojumā tiek citēts American Express viceprezidents Peters Raits. Parex banka skaidro, ka American Express koncernā AEB ir tikai sastāvdaļa, kas nodarbojas ar starpvalstu naudas pārskaitījumiem.

Parex bankas viceprezidents Arnis Lagzdiņš sarunā ar Neatkarīgo atsaucās uz ārzemju presē izteiktajiem pieņēmumiem, ka AEB tiek gatavota pārdošanai. Iespējams, ka tāda darījuma gatavošana patiešām liek sašaurināt, nevis paplašināt vai noturēt AEB darbības apjomu. "Viņiem ir dārgāk skaidrot, ka Latvijā nemaz nav tik briesmīgi, nekā vispār aizvērt kontus," Neatkarīgajai skaidroja Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis, kurš šajā gadījumā ir neitrāls novērotājs, jo viņa vadītās bankas darbību amerikāņu lēmumi neskar. "Mēs (Latvijas komercbankas kopumā – A. K.) neesam lieli AEB partneri, un tas ir svarīgāk, ka mēs neesam milzīgi blēži. Viņiem negribas noņemties ar sīkumiem," turpināja I. Feiferis.

Paliek atklāts jautājums, kā – iespējamo pircēju vai bankas uzraugošo ASV valsts iestāžu priekšā – AEB nākas izskaidrot savus darījumus Latvijā. Viens no pieņēmumiem ir tāds, ka American Express pārdošot AEB sakarā ar uzraudzības iestāžu aizdomām par AEB iesaisti Kolumbijas narkotiku naudas atmazgāšanā.

Šobrīd Latvijas komercbankām ir nepieciešams pirmām kārtam informatīvais atbalsts tādā nozīmē, par kādu runāja T. Tverijons: bankām ir jāzina, vai AEB lēmums atspoguļo ASV valsts iestāžu nostāju un prasības tām ārzemju bankām, kuras brib uzturēt korespondējošo kontu attiecības ar ASV bankām. "Komisija noteikti centīsies iegūt visu informāciju par šo situāciju," Neatkarīgajai norādīja Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) preses pārstāve Ieva Upleja. Valsts iestādes cer, ka vismaz tām AEB lēmuma pamatojumu šodien izskaidros AEB pārstāvji, pat ja par to netiks sniegti publiski paziņojumi. Tas gan tiek pausts ar atrunām, ka privāti uzņēmumi vispār var izpaust daudz mazāk informācijas par saviem lēmumiem nekā valsts iestādes.

FKTK uzsver, ka sadarbību ar Latvijas komercbankām pārtrauks ne vairāk kā divas ASV bankas, bet Latvijas komercbankām paliek iespēja veikt darījumus ar ASV dolāriem caur vairāk nekā 30 Eiropas bankām un vēl piecām citām ASV bankām, par kuru nodomiem kaut kā ierobežot darījumus ar Latviju līdz vakarvakaram nekas nebija dzirdēts. Tā diemžēl nav pilnīga garantija, ka kaut ko līdzīgu mēs neuzzināsim šodien. Runājot Latvijas komercbanku labā tēla kopšanai izveidotā Latvijas – Amerikas finanšu foruma vadītāja, bijušā Latvijas vēstnieka ASV Aivja Roņa vārdiem, arī AEB pziņojums nācis "kā zibens spēriens no skaidrām debesīm".

"No valdības puses esam darījuši visu, lai veidotu labu reputāciju Latvijas komercbankām ASV. Federālajā līmenī viss ir atrisināts," Neatkarīgajai apgalvoja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša preses pārstāvis Arno Pjatkins. Valdība, līdzīgi kā komercbankas, cer uz FKTK panākumiem situācijas noskaidrošanā, lai tad rīkotos atbilstoši saņemtajai informācijai.

Globālais tirgus piegriež skābekli vietējam kapitālam

Juris Paiders  07/04/07    Kā zibeni no skaidrām debesīm Latvijas banku sistēma uztvēra ziņu, ka sākumā American Express un pēc tam jau arī Bank of America slēdz norēķina kontus ar vairākām Latvijas komercbankām.

Atcerēsimies, ka ļoti nopietna problēmsituācija starp Latvijas komercbanku sektoru un ASV finanšu uzraudzību izveidojās 2005. gadā. Tad tika izteikta barga ASV valsts institūciju kritika par Latvijas banku sektoru. ASV vēstniecība, balstoties uz ASV finanšu institūciju bažām, pauda primāras aizdomas par to, ka divas Latvijas bankas ir iejauktas naudas atmazgāšanā.

Tolaik tika izveidota sabiedriska organizācija Latvijas-Amerikas finanšu forums, kuru nodibināja piecas bankas – Aizkraukles banka, Trasta komercbanka, Paritāte banka, Reģionālā investīciju banka un Baltijas Starptautiskā banka.

2006. gadā analogs ASV varas iestāžu ziņojums jau bija Latvijai diezgan labvēlīgs.

Latvijas bankas kontrolējot Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, prasības pret naudas atmazgāšanu ar katru gadu kļūst arvien stingrākas un stingrākas. Piemēram, tas, kas bija atļauts 1998. gadā, šobrīd Latvijas banku sektorā vienkārši nav iespējams, jo likumdošanas sistēma pašlaik ir pavisam cita.

Tik plaša mēroga biznesa sakaru pārtraukšana, kāda vērojama šobrīd, nav notikusi 1998. gadā vai 2005. gadā, kad tika pausta stingra kritika Latvijas banku sektoram, bet tieši tagad, kad Latvija ir NATO dalībvalsts un kad Latvijas komercbankas ievēro visus Eiropas normatīvus un banku sistēmas drošības prasības.

Situācija 2005. un 2007. gadā radikāli atšķiras. ASV valsts institūciju lēmumus Latvijas komercbankas formāli varēja apstrīdēt tiesās un pierādīt savu nevainību. 2007. gada lēmumi ir nevis valsts institūciju pieņemti, betprivātu institūciju lēmumi. Privāta banka pati var lemt, ar ko sadarboties, ar ko ne, un šāda izvēle nav formāli tiesiski apstrīdama.

Ko nozīmē šāds pavērsiens Latvijas banku sektoram?

Latvijas banku sektora galvenais attīstības virziens pēdējos gados bija hipotekārā kreditēšana. Taču pašlaik ir neatbilstība starp hipotekāro kredītu ilgtermiņa raksturu (mājokļu kredīti parasti ir uz 10...15...20 gadu ilgu termiņu) un Latvijas iedzīvotāju paradumu neglabāt naudu ilgtermiņa depozītos. Pamatā depozīti un uzkrājumi ir ar 1–2 gadu termiņu. Ir izveidojusies disproporcija starp ilgtermiņa kreditēšanu un to, ka depozīti ir uz daudz īsāku termiņu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā bankām ir likviditātes problēmas (kredītiem nav seguma). Līdz šim šī starpība tika segta, izmantojot nerezidentu naudu. Nerezidenti ir ārzemnieki un ārvalstu uzņēmumi, kas izmanto Latviju savas naudas uzglabāšanai. Daudzos gadījumos tie ir saistīti ar Krieviju un NVS, jo Latvija kļuva par NVS valstu Šveici.

Ja tagad daudzām bankām nebūs savu korespondējošo kontu ar ASV komercbankām, tad tas nozīmēs, ka, lai apkalpotu nerezidentu rēķinus ASV dolāros, bankas būs spiestas izmantot starpniekbanku pakalpojumus. Bankām, kas tiks melnajā sarakstā, ienākumos no nerezidentu naudas apkalpošanas būs jādalās ar starpniekbanku.ASV banku lēmums iedragās banku labklājību un veicinās konkurences mazināšanos banku sektorā. Bankas, kurām nebūs dolāru korespondējošo kontu, cels nerezidentu apkalpošanas tarifus, un klienti no šīm bankām pāries pie citiem. Bankas, kas ir melnajā sarakstā, riskē zaudēt resursus, ar kuriem pašlaik tiek segti ilgtermiņa hipotekārie kredīti.

Notiekošais vairāk izskatās pēc neglītas cīņas ar konkurentiem. Lielie globālie spēlētāji, kas vēlas sagrābt lielāku tirgus nišu Latvijā, izmanto savus globālos partnerus mazāku un ar vietējo kapitālu saistītu banku izputināšanai, lai piespiestu vietējos īpašniekus pārdot bankas lielajiem globālajiem spēlētājiem, lai tie savukārt varētu netraucēti monopolizēt banku tirgu Latvijā.

Tas, ka Amerikas bankas iesaistās darbībā, lai piesmacētu vietējās bankas, noteikti neveicinās ASV un Latvijas attiecību uzplaukumu un pastiprinās aicinājumus pārskatīt Latvijas ārpolitiskās prioritātes. Ko līdz partnerība ar ASV, ja ASV bankas nospiež vietējās bankas Skandināvijas banku monstru interesēs.

No Baltijas valstīm vismazākā starpība starp bagāto un trūcīgo iedzīvotāju ienākumiem ir Igaunijā

LETA  07/04/07    Starpība starp Igaunijas bagātāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem 2004.gadā bija 5,9 reizes. Lietuvā šis rādītājs ir 6,9, Latvijā - 6,7, bet vidējais rādītājs Eiropas Savienībā (ES) ir 4,9 reizes, informē "PM Online".

Par to liecina Igaunijas Statistikas departamenta sagatavotais apkopojums "Sociālā nevienlīdzība", kurā tiek aplūkoti dažādi nevienlīdzības līmeņi Igaunijas sabiedrībā un ES.

Neraugoties uz straujo algas pieaugumu un ekonomisko izaugsmi, kā arī uz zemo bezdarba līmeni, Igaunija ir ES valsts, kurā ir vienas no lielākajām ienākumu atšķirībām. Lielāka starpība ir Lietuvā - 6,9 reizes, Latvijā - 6,7 reizes, Polijā - 6,6 reizes, bet no vecajām ES dalībvalstīm - Portugālē, kur bagātie saņem 8,2 reizes vairāk nekā trūcīgākie valsts iedzīvotāji.

Vismazākā starpība ir Zviedrijā - 3,3 reizes, kā arī Slovēnijā, kura ES pievienojās tanī pašā gadā, kad Igaunija, - 3,4 reizes.

Sociālais departaments norāda, ka vērojama tendence: jo vairāk valsts tērē sociālajai aizsardzībai, jo mazāka ir starpība starp iedzīvotāju ienākumiem. Salīdzinājumam - Igaunijā izdevumi sociālajām vajadzībām 2004.gadā bija 13,4% no IKP, bet Slovēnijā - 24,3%.

Nevienlīdzība vērojama arī citās dzīves jomās - izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā un kultūras dzīvē. No bērniem, kuru vecāki pieskaitāmi piektajai daļai no valsts trūcīgākajiem iedzīvotājiem, pēc pamatskolas beigšanas mācības vidusskolā turpina 57%, bet no bērniem, kuru vecāki pieder pie 20% valsts bagātāko cilvēku, mācības vidusskolā turpina 85%.

No trūcīgajām ģimenēm dažādās interešu nodarbībās piedalījās 33% bērni vecumā līdz 15 gadiem un 55% bagāto ģimeņu atvases.

Nevienlīdzība jūtama veselības aprūpē. Jo trūcīgāks ir cilvēks, jo sliktāka ir tā veselība, jo retāk tas piekopj veselīgu dzīves veidu un jo lielākas grūtības viņam ir, vēršoties pēc medicīniskās palīdzības.

77% bagāto iedzīvotāju, kas vecāki par 16 gadiem, savu veselību ir novērtējuši kā ļoti labu vai labu. Trūcīgāko iedzīvotāju vidū šādu pašu vērtējumu deva tikai 41%. Tāpat trūcīgāko iedzīvotāju vidū daudz vairāk ir tādu cilvēku, kas nepieciešamības gadījumā nav saņēmuši medicīnisko palīdzību.

Pētījums: ģimenes budžetu plāno katrs ceturtais iedzīvotājs

DELFI  07/04/07    Personīgo budžeta plānu nākamajam mēnesim praktiski vienmēr sastāda katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Katrs trešais to dara dažreiz, savukārt 39 % aptaujāto iedzīvotāju to nedara nekad, liecina "Latvijas Fakti" pētījums, kas veikts pēc "GE Money" pasūtījuma.

Pētījums uzrādījis sekojošu tendenci – jo gados jaunāki ir aptaujas dalībnieki, jo kopumā retāk tiek domāts par personīgā budžeta sadali tuvākajam laikam, informēja "GE Money" Sabiedrisko attiecību daļā.

Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem nākamā mēneša budžetu sastāda tikai 15% aptaujāto, savukārt vecumā grupā no 65 līdz 74 gadiem savu budžetu plāno 40% aptaujāto.

Pētījuma dati apliecina, ka personīgā budžeta sastādīšanas ziņā sievietes ir apdomīgākas par vīriešiem - nākamā mēneša ienākumus un izdevumus praktiski vienmēr plāno 29% sieviešu un 20% vīriešu.

Personīgā budžeta regulāra plānošana ir izplatītāka ģimenēs ar vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli( 38%), mazāk par to domā iedzīvotāji ar augstu ienākumu līmeni - tikai 20% ģimeņu.

Lielākā daļa (60%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savus izdevumus raksturoja kā lielākoties plānotus. 47% respondentu atbildēja, ka viņu izdevumi ir plānoti un nauda tiem vienmēr ir atlikta, savukārt 12% aptaujas dalībnieku arī ir plānoti izdevumi, taču bieži tiem tiek izmantoti kredīti.

Savukārt 36% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņu izdevumi lielākoties ir spontāni.

Eksperti: nekustamā īpašuma kreditēšanu sāk ietekmēt inflācijas apkarošana

LETA  07/05/07    Nekustamā īpašuma kreditēšanu jau sāk ietekmēt pirmie inflācijas samazināšanas plāna pasākumi, jaunākajā makroekonomikas apskatā norāda "SEB Latvijas Unibankas" eksperti.

Maija un jūnija dati parāda akcentu maiņu gan nekustamā īpašuma tirgū, gan banku pieejā kreditēšanai.

Inflācijas samazināšanas plānā ietvertie pasākumi jau pirms to ieviešanas ir izraisījuši reakciju nekustamā īpašuma tirgū, kur vairākus mēnešus sērijveida dzīvokļu tirgū piedāvājums ir dubultojies, taču darījumu skaits ir būtiski sarucis. Cenas samazinājās par 1% maijā un par 3,5% jūnijā.

Korekcija nav vērojama jaunajiem dzīvokļiem, zemei Rīgā un Pierīgā, savrupmājām. Palielinās interese mājokļus īrēt, līdz ar to arī īres maksai ir tendence pieaugt.

Pircēji nogaida, bet pārdevēji nelabprāt samazina cenu. Liela daļa no piedāvājuma pieauguma nāk no tiem, kas šajos īpašumos nedzīvo, bet iegādājās tos ieguldījumiem. Tā kā patlaban tomēr tirgū nav vērojama panika, tas liecina, ka būtiska dzīvokļu cenu korekcija varētu arī izpalikt, ja šiem spēlētāji varēs izturēt psiholoģisko spiedienu, kas var rasties tirgū, kā arī kārtot savas attiecības ar bankām, jo daudzos gadījumos ir izmantoti kredīti.

Latvijā ilgus gadus tirgus bija strauji audzis, izvairoties no korekcijām, kādas bija vērojamas nesen Igaunijā un Lietuvā. Atšķirībā no tām tagad Latvijā darbojas patēriņa slāpēšanas un ekonomikas legalizācijas pasākumi, mainās kreditēšanas noteikumi, tādējādi padarot iespējamo tirgus korekcijas fonu kolorītāku.

Visticamāk, cenas būtiski nepazemināsies vasaras mēnešos, bet uz rudens pusi potenciālie pircēji un banku klienti būs akceptējuši un apraduši ar jaunajām prasībām un situāciju. Būtisks faktors ir vietējo un ārvalstu investoru lojalitāte mūsu tirgum, tas, vai dominēs īstermiņa vai ilgtermiņa stratēģija, kā arī kāds naudas apjoms ir tirgū, kas ir gatavs iegult nekustamajos īpašumos, norāda eksperti.

Bankām būs jāievēro tādi nosacījumi kā klienta obligātā pirmā iemaksa īpašuma iegādei, aizdevuma lielums pret īpašuma vērtību, klientu legāli pierādāmi ienākumi, kas jau ir izraisījuši reakciju tirgū. Vairums no lielākajām bankām ir kļuvušas konservatīvākas kreditēšanā, kas atspoguļojas ne tikai privātpersonu kreditēšanā, bet arī aizdevumu piešķiršanā celtniecībā un nekustamo īpašumu nozarē.

Ja gada sākumā ikmēneša mājokļu aizdevumu pieaugums bija ap 4 - 7%, tad maijā tas samazinājās līdz 3,6% un paredzams, ka šis skaitlis būtiski saruks uz gada beigām. 12 mēnešu pieaugums joprojām ir šokējoši augsts, piecos mēnešos tas bija 85%.

Taču sagaidāms, ka turpmāk temps būtiski kritīsies un kopumā mājokļu kredīti varētu pieaugt par 55 - 60%, uzskata "SEB Latvijas Unibankas" eksperti.

Amerikāņi neslēgs kontus vismaz četrām bankām

Marta Rībele,  Diena  07/06/07    American Express Bank (AEB) saglabās kontus norēķinu veikšanai ASV dolāros vismaz četrām bankām no kopumā aptuveni 10 sadarbības partneriem Latvijā, Dienai pēc sarunas ar AEB pārstāvi apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Uldis Cērps. Viņš nenoliedza, ka atlikušajās bankās ir salīdzinoši lielāks nerezidentu klientu īpatsvars. Pēc U.Cērpa apgalvotā, neviena banka nav pārkāpusi likumu, tas ir AEB biznesa lēmums. AEB pati esot ASV finanšu tirgus regulatoru uzraudzībā — tiek kontrolēts, vai tā atbilstīgi vada visus riskus. Diena jau rakstīja, ka AEB iesaistīta Kolumbijas narkotiku naudas atmazgāšanas skandālā. Tomēr ASV regulators nav pieņēmis nekādus lēmumus attiecībā uz AEB, uzsvēra U.Cērps.

Arī Aizkraukles bankas pārstāvji pēc tikšanās ar AEB secinājuši, ka "problēma ir tajā, ka ASV regulators neizprot Rīgas kā reģiona finanšu centra lomu. Problēma jāturpina risināt arī politiskajā vidē", sīkāk nekonkretizējot savu secinājumu. Valdības pārstāvji Dienai jau iepriekš pieļāvuši, ka Rīgas atzīšana par nozīmīgu reģiona finanšu centru var izsaukt pretreakciju vai mēģinājumus iedragāt prestižu, un solījuši noskaidrot banku lēmumu pamatotību.

Vairāku banku pārstāvji Dienai pauda cerību, ka izdosies pārliecināt AEB mainīt lēmumu slēgt norēķinu kontus. "Mēs esam izgājuši visas American Express procedūras, jo [vienīgie Latvijā oficiāli] izlaižam korporācijas kredītkartes," uzsvēra Parex bankas viceprezidents Arnis Lagzdiņš. Diena jau ziņoja, ka šis korporācijas bizness Latvijā netiks traucēts.

AEB lēmumam varētu sekot Bank of America, par ko gan ziņas izskanējušas tikai neoficiāli. Ne tā, ka AEB nevēlējās Dienai sniegt komentārus par šiem jautājumiem. Jebkurā gadījumā Latvijas bankām ir korespondējošie konti septiņās ASV un vairāk nekā 30 Eiropas bankās, līdz ar to klientiem nevajadzētu ciest. Jautājums, vai šie notikumi nesadārdzinās pakalpojumu cenu.

Kā savējos sauksim mājās

Līga Valkovska,  Diena  07/06/07    Par spīti visiem priekšlikumiem, aizvien dominē lielās algu un pabalstu starpības jautājums

Kā atgriezt? Vajag lielākas algas, — Paceliet minimālo līdz Ls 300, — Laukos izveidojiet darba vietas, — Īrijā strādājošie tautieši ar Dienu dalās pārdomās, kā mazināt iedzīvotāju izceļošanu peļņas nolūkos un kā atgriezt tos, kas jau strādā ārzemēs. Jaunākie dati liecina, ka pašlaik ārpus robežas strādāt devušies aptuveni 86 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tomēr precīzas uzskaites nav, un ir pat aplēses, ka prom ir 30% darba spējīgo iedzīvotāju. Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta šī gada sākumā kopā sasauktā darba grupa pabeigusi ziņojumu ar priekšlikumiem, lai apturētu darbaspēka aizplūšanu un atgrieztu mājās ārzemēs jau strādājošos. Tas tagad nodots saskaņošanā ar ministrijām, un valdībā, kas arī izlems, kurus priekšlikumus realizēt, kurus nē, tas tiks iesniegts jūlija vidū.

Viens no svarīgākajiem priekšlikumiem, kas pat paredz izmaiņas esošajā likumdošanā, ir dubultpilsonības pieņemšana. Tā attieksies tikai uz ārzemēs dzimušajiem bērniem, kuru viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis vai ārzemēs dzīvojoša mūsu valsts pilsoņa vīru/sievu, kas ir citas valsts pilsonis.

Uz dubultpilsonības nepieciešamību norāda arī paši Īrijā strādājošie. Diena jau rakstīja, ka, pēc ekspertu domām, sācies jauns emigrācijas posms — ja pirmajos gados Latvijas iedzīvotāji uz Īriju peļņā devās, mājās atstājot tuviniekus, tad, sākot ar pērno gadu, it īpaši pēdējo mēnešu laikā, uz Īriju arvien biežāk tiek atvestas mājās palikušās ģimenes, dibinātas jaunas un Īrijā pasaulē laisti bērni, kas liecina par pirms pāris vai vairākiem gadiem peļņā devušos Latvijas iedzīvotāju nostabilizēšanos Īrijā. Uz šādu izvēli daudzus iedrošinot arī Īrijas lielie bērnu pabalsti, piemēram, par pirmo un otro bērnu aptuveni 115 latu mēnesī (Latvijā — par pirmo bērnu Ls 8 mēnesī, par otro — Ls 9,60). Pēc Latvijas vēstniecības Īrijā datiem, šogad tur latviešiem piedzimuši jau 158 bērni. Sekretariāts cer, ka dubultpilsonība vismaz noturēs vecākos un bērnos interesi par Latviju un vēlmi tajā atgriezties. Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) min, ka nesen arī Lietuva pabeigusi līdzīgu priekšlikumu izstrādi un arī viņiem viens no punktiem esot dubultpilsonības pieļaušana. Igaunija šādu ziņojumu ar priekšlikumiem izbraukušo cilvēku atgriešanai tikai sākusi gatavot.

Viens no Īrijā strādājošo latviešu visatzinīgāk novērtētajiem priekšlikumiem ir valsts atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā. Īrijā par šoferi strādājošais Ivo Vītoliņš min piemēru, ka Īrijā jaunam uzņēmumam veselu gadu nav jāmaksā ienākuma nodoklis. "Varētu arī te tā būt," saka I.Vītoliņš. Īrijā strādājošai apkopēja Vinetai Freimanei gan priekšlikums atvieglot uzņēmējdarbības sākšanu neko neizsakot: "Ar kādu tad uzņēmējdarbību es — sieviete 40 gados ar diviem bērniem — nodarbošos? Es drīzāk gribētu kādus kursus, kuros izmācīties pēc atgriešanās Latvijā."

Vesela priekšlikumu sadaļa ziņojumā atvēlēta informatīvās saiknes nodrošināšanai. Darba grupa secinājusi, ka ārzemēs pelnošajiem iedzīvotājiem ir stereotipizēta attieksme pret valsti, novecojusi informācija par sociālās drošības jautājumiem, tādēļ portālos tikšot izvietota informācija par darba iespējām Latvijā. Latviešu apvienības Latviešiem Īrijā projektu vadītājs un portāla Baltic–Ireland direktors Imants Miezis atzinīgi novērtē arī punktu par latviskā gara uzturēšanu, taču tas jau notiekot, piemēram, ar sekretariāta finansiālu atbalstu, šogad pirmo reizi oficiāli Īrijā tika organizētas Jāņu svinības. Svarīgāk tagad būtu izveidot latviešu skolu. "Lietuviešiem Dublinā ir divas īstas skolas, latviešiem nevienas," saka I.Miezis. Atbalsts skolu tapšanai programmā ir minēts.

Kopumā ziņojumā minētie priekšlikumi ir ļoti vispārīgi. Piemēram, iepriekš Īrijā dzīvojošie latvieši bija izteikuši ideju par informatīva bukleta Kas jāzina, atgriežoties Latvijā? nepieciešamību, jo savādāk daudziem neesot skaidrs, piemēram, ir vai nav Latvijai jāatmaksā nodokļu starpība, priekšlikumos tas neparādās "Ļoti labprāt tādu bukletu redzētu. Arī kampaņu varētu uztaisīt, piemēram, lietuvieši Īrijā organizēja darba biržas, kur darba devēji piedāvāja darba vietas Lietuvā, atsaucība bijusi milzīga. Tomēr visi šie pasākumi atkarīgi no valdības atbalsta, budžeta iespējām," teic O.Kastēns, uzsverot, ka pēc atbalsta saņemšanas varēs arī detalizētāk visu izstrādāt. A.Kalvītim gan vēl nav vērtējums par šo ziņojumu, jo tas nav bijis viņa darba kārtībā, kad parādīsies, tad tiks spriests par visiem konkrētajiem priekšlikumiem, skaidro A.Pjatkins.

Vai ar šo programmu izdosies atturēt cilvēkus doties prom, un cik daudzi atgriezīsies, O.Kastēns atturas minēt, vien piebilst, ka līdzšinējā prakse citās valstīs ar līdzīgu problēmu rāda, ka atgriežas trešā daļa emigrantu. LM pētījumā gan secināts, ka no visiem izbraucējiem tikai 10% ir pārliecināti, ka atgriezīsies, 10% — nevēlas atgriezties un 80% svārstās. Pagaidām gan izskatās, ka nekas nemainīsies — pētījumā tiek prognozēta intensīvas emigrācijas turpināšanās, ikgadējais izbraukušo skaits līdz 2010.gadam varētu sasniegt 10 000 līdz 16 000 cilvēku.

***

Kā vērtējat izstrādātos priekšlikumus Latvijas iedzīvotāju emigrēšanas mazināšanai un atgriešanai atpakaļ?

Imants Miezis, Latviešu apvienības Latviešiem Īrijā projektu vadītājs, portāla Baltic–Ireland direktors:

"Ļoti skaisti sastādīts, tikai nav skaidrs, kurā brīdī un kad pie tā visa sāks strādāt. Ja cilvēks ir izlēmis braukt atpakaļ, viņš izkāpj lidostā, viņš dodas uz bezdarbniekiem. Tātad Īrijā strādājošie ir jāapgādā ar informāciju — kādi dokumenti jāsagatavo atgriežoties, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, kādas ir darba iespējas. Ja Īrijā izveidojusies jauna ģimene, vai viņai te, Latvijā, būs kur dzīvot, vai mazulim būs bērnudārzs? Cilvēkiem, kas grib atgriezties, būtiskākie ir visi šie sadzīviskie jautājumi — cilvēks, strādājot Īrijā, zina, ja saslims, viņam būs bezmaksas medikamenti, nosegta dzīvokļa īre vai apsaimniekošanas maksa. Latvijā viņi nav droši par savu nākotni."

Zaiga Krišjāne, LU cilvēku ģeogrāfijas katedras asoc. profesore:

"Labi, ka ziņojumā nav tikai ministrijas viedoklis, bet iekļauti arī pašu cilvēku ieteikumi. Svarīgi, lai darbs neapstātos un šai rīcības programmai apakšā būtu finansējums. Punkts par informācijas apmaiņu ir ļoti pozitīvs — informācija par darba iespējām Latvijā palīdzētu izšķirties svārstīgajiem, kas nevar izlemt palikt Īrijā vai atgriezties. (..) Ieteikums būtu, lai šo priekšlikumu realizēšanā, tiek iesaistītas arī pašvaldības, kas vislabāk zina par izbraucējiem. (..) Migrācija ir kompleksa, taču ekonomiskie motīvi ir noteicošie, kāpēc cilvēki dodas prom. Jāuzlabo vispārējā ekonomiskā situācija Latvijā, tad arī daļa atgriezīsies."Pēteris

Strautiņš, ekonomists:

"Daži nosauktie mērķi ir apsveicami, taču formulēti stipri vispārīgi, piemēram, "veicināt uz ārzemēm izbraukušo Latvijas iedzīvotāju politisko līdzdalību," "patriotisma un aktīvas pilsoniskas pozīcijas stimulēšana". Ir arī precīzi formulētas un svarīgas idejas, piemēram, dubultpilsonības iespēju paplašināšana. (..) Darba apmaksas apmērs, kas ir galvenais izceļošanas iemesls, ir atkarīgs no ekonomikas attīstības līmeņa. Ja Latvijas iedzīvotāji nebūs gatavi paciesties un gadiem ilgi strādāt tam, lai šis rādītājs tuvotos Īrijas un citu augsti attīstīto valstu līmenim, tad ne tikai Latvijas ekonomikas attīstība, bet pat mūsu valsts pastāvēšana ilgtermiņā būs apdraudēta."

Vineta Freimane, trīs gadus strādā Īrijā par apkopēju:

"Tas viss ir bezjēdzīgi. Šiem pasākumiem nav nozīmes — ja Latvijā būs tādas algas kā tagad, bet cenas drausmīgā tempā kāps augšā, cilvēki brauks prom. Jūnijā biju atbraukusi uz Latviju un nošokējos — cenas veikalos tādas pašas kā Īrijā, bet algas 10 reizes mazākas. Kā tad, lai atgriežas, ja te viss tik dārgs? Viņiem drīzāk jādomā par to, kā saglabāt cilvēkus Latvijā, nevis kā atgriezt atpakaļ jau aizbraukušos. Lai apstādinātu cilvēku aizbraukšanu, ir jāpaceļ minimālā alga līdz 300 latiem. Lai es tagad dotos pirkt biļeti uz lidmašīnu, lai atgrieztos Latvijā, man vajadzētu zināt, ka mani tur gaida normāli apmaksāts darbs."

Aigars Skadiņš, gadu strādā Īrijā celtniecībā:

"Pilnīgi piekrītu, ka jāatvieglo uzņēmējdarbības uzsākšana. Es arī gribu, atgriežoties Latvijā, uzsākt savu biznesu. Tagad to izdarīt ir grūti. Būtu labi, ja dotu sākumā kādu finansiālu atbalstu. Arī ideja par dubultpilsonību ir laba. Mums ar manu draudzeni pašiem pirms diviem mēnešiem Īrijā piedzima meitiņa. Tikai tādēļ, ka neesmu tur nostrādājis nepieciešamos piecus gadus, viņa ir Latvijas pilsone, citādi mēs būtu izvēlējušies viņai piešķirt īru pilsonību. Priekšlikums par informatīvās saiknes ar Latviju nodrošināšanu man gan personīgi nav vajadzīgs — man ir satelīts, skatos Panorāmu, mums ir arī latviešu avīzīte."

Ivo Vītoliņš, strādā Īrijā par šoferi:

"Nezinu, vai no visiem tiem priekšlikumiem ir jēga. Galvenais taču, kāpēc cilvēki dodas prom, ir zemās algas. Daudzi, kas Latvijā strādā labus darbus, ar šejienes algām nevar ne iegādāties dzīvokli vai māju, ne mašīnu, ne normāli dzīvot. Īrijā esmu saticis ļoti daudz skolotāju, tur viņas tīra viesnīcu istabiņas un pelna desmit reizes vairāk nekā te, strādājot kvalificētu darbu. Lai nebrauktu prom uz ārzemēm un mēs atgrieztos, nevajag neko izgudrot — dubultojiet minimālo algu! Tad arī valsts budžetā no nodokļiem ieplūdīs lielāka summa un valdība varēs iedzīvotājiem nodrošināt labākas sociālās garantijas."

***

Ko ierosina darīt

Darba grupas izstrādātie pasākumi iedzīvotāju izbraukšanas darba meklējumos mazināšanai un atgriešanai atpakaļ:

- Izceļojušo un atbraukušo iedzīvotāju uzskaites pilnveidošana;

- Sistemātisku pētījumu veikšana par migrācijas jautājumiem;

- Regulāras informācijas apmaiņas nodrošināšana ar tautiešu nevalstiskajām organizācijām ārvalstīs aktuālo problēmu identificēšanai;

- Pašvaldības iedzīvotāju komercdarbības iniciatīvas attīstīšana;

- Informācijas nodrošināšana par profesijām, kas darba tirgū būs pieprasītas nākotnē (5/10 gadi);

- Veiksmīga sadarbība starp komersantiem un izglītības iestādēm;

- Atbalsts jaunajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām;

- Darba vides attīstīšana, nodrošinot Latvijas darba vietu pievilcīgumu darbiniekiem;

- Valsts atbalsts darba devējiem, kas orientēti uz darbinieku intereses respektējošu komercdarbības stratēģiju;

- Kontroles mehānisma pilnveidošana "aplokšņu algu" mazināšanai;

- Arodbiedrību attīstības stimulēšana.

- Plaši pieejama informācija par darba iespējām Latvijā — iedzīvotājiem ārzemēs;

- Latviskās identitātes stiprināšana ārzemēs dzīvojošajiem;

- Politiskās līdzdalības veicināšana;

- Ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju pozitīvās domāšanas veicināšana un informēšana par iespējām Latvijā un Latvijas attīstības tendencēm, aktualitātēm;

- Atvērtības, izpratnes par brīvo iedzīvotāju kustību, tolerances veicināšana, individuālo izaugsmes iespēju popularizēšana;

- Informēšana par riskiem/sekām, izbraucot un vides īpatnībām ārvalstīs;

- Patriotisma, aktīvas pilsoniskas pozīcijas stimulēšana;

- Dubultpilsonības pieļaujamības subjektu loka paplašināšana — bērni, laulātie;

- Repatriācijas attīstība;

- Iedzīvotāju saiknes ar valsti saglabāšanu veicinoša nodokļu sistēma;

- Izglītības sistēmas faktiskas savietojamības ar citu ES izglītības sistēmu pilnveidošana.

Iepazīties ar pilnu ziņojuma variantu, kas patlaban nodots saskaņošanā ar ministrijām, var www.vdiena.lv

Ārvalstīs strādājošie pērn uz Latviju nosūtījuši 268,3 miljonus latu

DELFI  07/06/07    Ārvalstīs strādājošie Latvijas rezidenti pērn mājās nosūtījuši 268,3 miljonus latu, jeb 2,4% no iekšzemes kopprodukta, piektdien atsaucoties uz "Latvijas Bankas" informāciju, ziņo laikraksts "Dienas Bizness" (DB).

Savukārt šī gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijā, Īrijā un citās valstīs strādājošie uz Latviju nosūtījuši 72 miljonus latu.

"Latvijas Banka" norādījusi, ka tā dēvētā repatriētā nauda, līdzās ārvalstu tiešajām investīcijām, ES struktūrfondu līdzekļiem, valsts budžeta naudai un kreditēšanai, ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē iekšzemes pieprasījumu, kas pašlaik ir galvenais tautsaimniecības izaugsmes stimuls.

Repatriētās naudas ietekme uz iekšzemes pieprasījumu tomēr esot salīdzinoši mazāka nekā, piemēram, kreditēšanai — ja mājup gada laikā tiek nosūtīti nepilni 300 miljoni latu, tad kredītu pieaugums ir bijis 3,6 miljardi latu, tajā skaitā mājsaimniecībām 1,8 miljardi latu, liecina LB informācija.

Tikmēr līdz šim nav izdevies precīzi noteikt oficiālo ārzemes strādājošo skaitu, norāda DB. Labklājības ministrijas savulaik veiktā pētījuma dati liecina, ka pastāvīgi ārzemēs darba vai studiju nolūkos uzturas aptuveni 86 000 Latvijas iedzīvotāji.

Saskaņā ar "Eurostat" datiem, 2004.gadā darba meklējumos uz Īriju oficiāli devušies 5769, bet uz Lielbritāniju — 9360 Latvijas iedzīvotāji. Aizpērn, proti, 2005.gadā Īrijā nodarbinātības nolūkā ieceļoja 9412 Latvijas iedzīvotāji, bet Lielbritānijā — 13 665 Latvijas iedzīvotāji.

Tomēr tiek pieļauts, ka patiesais brīvas darbaspēka kustības priekšrocības izmantojušo Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami lielāks, jo ne visi ieceļotāji reģistrējas uzņēmējvalsts kompetentajās iestādēs.

Savukārt centrālās bankas analītiķu aprēķini liecina, ka tuvāko desmit gadu laikā ienesīgāka darba meklējumos uz ārzemēm varētu doties pat 200 000 Latvijas iedzīvotāju.

Stratēģiskās analīzes komisijas 2005.gada novembrī — 2006.gada janvārī veiktajā pētījumā "Latvija un brīvas darbaspēka kustības piemērs: Īrija" norādīts, ka Latvijas iedzīvotāji, kas devušies darbā uz Īriju, dzimtenē pelnījuši no 50 līdz 450 latus un vairāk mēnesī, bet Īrijā viņu darba samaksa svārstās no 900 līdz 3000 eiro un vairāk mēnesī. Daļa respondentu atzinuši, ka regulāri sūta naudu uz Latviju — vidēji 100 līdz 200 eiro mēnesī.

Norāda uz krīzes pazīmēm biznesā

Ilze Šteinfelde,  NRA  07/06/07    Zivju konservu ražošanas biznesu pārtrauks puse uzņēmumu.

Latvijā būvniecībā un zivsaimniecībā ir vērojamas biznesa krīzes pazīmes, liecina uzņēmuma Euler Hermes veiktā finanšu un kredītrisku apdrošināšanas nozares ekspertu aptauja.

"Lai aizsargātu savu biznesu un izvairītos no iespējamā bankrota, ir nepieciešams pareizi plānot naudas plūsmas un veikt tirgus un iespējamo risku analīzi. Ap 40% uzņēmumu balansa veido debitoru parādi, tomēr tie reti tiek apdrošināti. Nav arī jāaizmirst par investīcijām uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas celšanā, jo kvalificēto speciālistu trūkums ir viens no galvenajiem uzņēmuma riska faktoriem," komentējot aptaujas rezultātus, uzsvēra Euler Hermes Kreditversicherungs-AG pārstāvis Baltijas valstīs Franks Ville.

Aptaujātie kā galvenos Latvijas uzņēmējam draudošos riskus nosauca valūtas riskus, darba algas paaugstināšanos zemas darba produktivitātes apstākļos, kā arī nodokļu politiku. "Latvija vairs nav lēta darbaspēka valsts, kas arī kļūst par vienu no biznesa riska faktoriem," teikts pētījumā. Kredītriski veido lielāko draudu mazā biznesa uzņēmumiem. Stabilāki ir tie uzņēmumi, kas orientējas uz pakalpojumu sniegšanu.

"Situācija tirgū ir neviennozīmīga. Ja nekas netiks darīts, krīze tirgū var saasināties. Valsts loma risku mazināšanā ir – veidot un nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi," uzsver eksperti.

Eksperti atzinuši, ka lielākam riskam ir pakļauti mazā biznesa uzņēmumi, savukārt lielas kompānijas ir aizsargātākas un elastīgākas. "Mazajā biznesā svarīgāki ir makrofaktori un makroriski. Šie uzņēmumi parasti ir nozarē nenozīmīgi spēlētāji, un tiem nav iespējas mainīt ne ražošanas faktoru iepirkumu cenas, ne pārdošanas cenas. Stabilāki uzņēmumi ir tie, kas orientējas uz pakalpojumu sniegšanu," stāstīja SEB Latvijas Unibankas nozaru un kredītrisku analīzes nodaļas vadītājs Kārlis Danēvičs.

Banku augstskolas uzņēmējdarbības katedras stratēģiskās vadīšanas profesore Tatjana Volkova par galvenajiem riskiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas veido 99% no visiem Latvijas uzņēmējiem, nosauca uzņēmumu darbības iekšējās un ārējās vides profesionālas analīzes trūkumu un līdz ar to pieņemto lēmumu pamatojumu, kā arī to, ka nav izstrādātas uzņēmumu misijas un izvirzīti attīstības ilgtermiņa mērķi.

Uz krīzes pazīmēm zivsaimniecībā norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas banku un vērtspapīru nodaļas vadītāja Jeļena Ļebedeva: "Krīzes pazīmes zivsaimniecībā parādījās pēc iestāšanās ES, kad vairākkārt tika samazinātas kvotas; līdz ar to daudzi uzņēmēji vienkārši bankrotēja, jo nespēja patstāvīgi uzturēt šo biznesu." Pēc viņas teiktā, viens no riskiem maziem uzņēmumiem ir mainīga un nepilnīga likumdošana, cenu straujas izmaiņas un politiskie riski.

Vairākums ekspertu rekomendē meklēt pēc iespējas drošākus partnerus Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur ir līdzīga likumdošana, brīva preču, kapitāla un darbaspēka plūsma un līdzīga nodokļu politika. Uzticami partneri ir arī no Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm.

Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas profesors Andrejs Dzedons norādīja, ka no ES valstīm Latvijas uzņēmējiem labvēlīgāka sadarbība esot ar Skandināviju. Perspektīva Latvijas uzņēmējdarbībai ir arī Indija, kura strauti attīstās, īpaši IT jomā.

Savukārt bijušās PSRS valstis – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu – eksperti atzinuši par riskantākām ekonomiskās un politiskās nestabilitātes dēļ. Piemēram, pēc Pasaules bankas datiem, inflācija Krievijā 2007. gadā var pārsniegt visas iepriekšējās prognozes, sasniedzot 9–10%. Tāpat riskantas ir valstis ar izteiktu nestabilu politisko vidi un tās valstis, kurās Latvijas uzņēmējam vēl nav pietiekamas pieredzes, – Āzija, Āfrika un Dienvidamerika.

Taču, kā norādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns, valstīs ar lielu risku to specifiskās attīstības dēļ ir iespējama lielāka atdeve. Bijušās padomju valstis atrodas tādā attīstības līmenī, kādā Latvija bija pirms 10–15 gadiem. Tas rada priekšnosacījumus valsts ekonomisko rādītāju straujai izaugsmei, bet uzņēmējiem – salīdzinoši lielu peļņu pie pareizām sava kapitāla investīcijām.

"Darbojoties Krievijā, piemēram, pastāv risks norādīt uzņēmumu Latvijas izcelsmi. Taču to var mazināt, dibinot jaunus uzņēmumus citās ES valstīs, un tad ieiet Krievijas tirgū. Lai mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus Latvijā, uzņēmumiem aktīvāk ir jāizmato iespējas darboties strauji augošos ārējos tirgos, kā, piemēram, Kazahstānā, Ukrainā, Ēģiptē. Pastāv dažādi tirgū ieiešanas veidi, piemēram, eksports, licencēšana, franšīze, kopuzņēmumu dibināšana, filiāļu atvēršana un stratēģisko apvienību veidošana," uzsvēra T. Volkova.

Uz jautājumu, vai valstij ir jāiejaucas situācijas stabilizēšanā valstī un kredītrisku līmeņa mazināšanā, eksperti nevarēja atrast skaidru atbildi, šauboties par valsts spējām ietekmēt esošo situāciju. Daži pat uzskata, ka brīvās tirgus ekonomikas apstākļos izdzīvo stiprākais. Savukārt ir jāatbalsta un jāaizsargā uzņēmēji no ļaunprātīgiem bankrotiem, un valsts loma risku pazemināšanā ir – izveidot un uzturēt labvēlīgu biznesa vidi.

Nozares eksperti atzīst, ka ir nepieciešamas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūrā, lai būtu iespēja ražot un eksportēt tehnoloģijas un produktus ar augstu pievienoto vērtību, nevis izejvielas. "Ja nekas nemainīsies, krīze saasināsies. Jau tagad daudz kas tiek darīts, lai palielinātu eksportu. Taču vienlaikus ir jāsamazina imports un jārod iespēja Latvijas ražotājiem piedāvāt savu preci vietējā tirgū," atzīmēja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore Veronika Bikse.

K. Danēvičs uzskata, ka Latvija nebūs izņēmums un pārdzīvos ekonomisko atslābumu. "Jautājums nav, vai krīze būs, bet gan – kad tā būs un cik liela," bilda K. Danēvičs.

Izglītībā un zinātnē...

Viedoklis: Liekulības paradīze

Anita Daukšte, NRA  06/30/07    Aizvakar parādījās vēsts, ka, "ņemot vērā inflācijas samazināšanas plānu", brīvpusdienas 1.–4. klašu skolēniem šogad, visticamāk, netiks nodrošinātas. Līdz šim biju pārliecībā, ka inflācijas samazināšanas plāns skars, piemēram, nekustamā īpašuma spekulantu iespējas uzvārīties vai arī, dzēšot straujā cenu pieauguma sekas, tiks samazināts PVN svarīgākajiem pārtikas produktiem. Bet, redz, nekā – vieni no pirmajiem cietējiem no šā taupības režīma izrādījās sākumskolēni un viņu vecāki.

Nē, nevajag teikt, ka man kļuva žēl četrus latus nedēļā, ko samaksāt meitai par pusdienām, un es gribēju uz valsts rēķina uzsildīt rokas, neparūpējoties pati, ko mans bērns ēdīs skolā. Man nekļuva žēl. Man kļuva žēl, ka viena no pirmajām lietām, uz ko var ietaupīt valsts, ir bērni un viņu labklājība un veselība. Tāpat arī atspaids ģimenēm, kurām 16 latu mēnesī par viena bērna ēdināšanu skolā varbūt ir liela nauda. Tad tā šķērmi kļūst, kad lasi par lielajām rūpēm par bērnu veselību, kā viņiem būs ēst veselīgu pārtiku, kā skolās nevajag tirgot bulkas, čipsus un limonādi. Tāpat par Eiropas Savienības plāniem skolās dalīt augļus par velti – lai bērniem veselība. Nu iznāk, ka valsts par labo veselību un tās nodrošināšanas paradumiem bērniem un pieaugušajiem var stāstīt kā pasaku. Vai arī teikt kā Šveikā ģenerālis kareivim, kurš apelēja pie savām tiesībām uz maizi: "Tiesības jums, kareivīt, ir. Tikai maizītes nav."

Re, Īrijā visiem izglītība bez maksas. Bet pie mums nule valdība atteicās no iespējas ļaut daudzbērnu ģimenēs augušajiem bērniem valsts augstskolās mācīties bez mācību maksas. Tas viss inflācijas apkarošanas vārdā.

Kāpēc kā pirmais inflācijas apkarošanas plānā nebija ierēdņu prēmēšanas moratorijs? Pēc Valsts kontroles revīziju datiem, pagājušajā gadā ministrijās notikusi tik dāsna darbinieku prēmēšanās un priekšnieku pašprēmēšanās, ka taisni brīnums, kāpēc būtu jāsūdzas par mazām algām, ja otru tādu var dabūt klāt uz prēmiju rēķina. Varbūt ierēdņi, kas Ziemassvētkos pirka un ziedoja mīkstās rotaļlietas labdarības akcijām, varēja saņemties un atteikties no prēmijām – kazi, droši, ka tie paši miljoni latu, kas vajadzīgi brīvpusdienām sākumskolēniem, arī sanāktu. Un galvenais, reāls darbiņš būtu padarīts – vismaz neliekuļojot padomāts par bērniem. Ak, ja nebūs prēmiju, ministrijās neviens nestrādās? Bet, ja Latvijā neviens nevarēs atļauties uzturēt bērnus un atzīs to par labāku darīt Īrijā, tad jau ministrijām, vismaz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, arī nebūs ko darīt. Uz tās budžeta rēķina tad varbūt varēs vismaz kādu bez maksas augstskolā apmācīt vai kādai skolēnu grupai brīvpusdienas nodrošināt.

Bet šobrīd daudzu bērnu vecākiem, īpaši laukos, ir jābrauc uz to pašu Īriju, lai samaksātu par pusdienām savai atvasītei. Varbūt šie vecāki vienkārši izrēķinās, ka bezmaksas izglītība Īrijā saviem bērniem būs laba izeja. Un nebūs jārēķinās ar valsti, kura liekulīgi deklarē rūpes par ģimeni un bērniem, bet pēc tam to prioritāšu sarakstā pagrūž pagaldē un uz bērnu rēķina ierobežo inflāciju. Nu negribas ticēt, ka valsts mērķis ir panākt, lai sākumskolēni ar visiem vecākiem dotos uz Īriju, bet šeit paliktu vien inflācijas ierobežotāju un prēmiju saņēmēju paradīze.

"E-klasi" izmanto 380 Latvijas skolas

LETA  06/30/07    Klases žurnālu, liecību un mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālu "e-klase" pašlaik izmanto 380 Latvijas skolas, informēja "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) mārketinga daļas vadītājs Mārtiņš Vilisters.

Tādas skolas, kuras savā darbā ikdienā neizmanto ierasto papīra žurnālu, pagaidām ir divas - Rīgas Pļavnieku vidusskola un Āgenskalna ģimnāzija.

Rīgā skolvadības sistēmai pievienojusies 81 skola, un to skaits turpina pieaugt. Plānots, ka no šī gada septembra skolu skaits, kas izmanto "e-klasi", pieaugs.

Jau ziņots, ka pērn novembra sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saskaņoja elektroniskās skolvadības sistēmas lietošanu skolās.

Sistēma dod tiesības izmantot elektronisko žurnālu kā vienīgo skolās un atteikties no klasiskā papīra žurnāla.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) iepriekš atzina, ka "e-klase" var būtiski atvieglot skolotāju darbu un taupīt laiku.

Nākamā iecere izglītības sistēmas informatizācijā ir apgādāt skolotājus ar portatīvajiem datoriem. Solīts divu gadu laikā pedagogiem sagādāt portatīvos datorus, lai pilnvērtīgi ieviestu elektronisko skolvadības sistēmu.

DEAC plāns ir izveidot "e-klasi" par vienīgo izglītības uzskaites sistēmu valstī un iekļaut tajā informāciju par jebkuru izglītības iestādi. Sistēmu varētu izmantot gan skolas un skolēnu vecāki, gan pašvaldības un valsts iestādes.

Aptuveni 500 Rīgas skolēnu šogad devīto klasi beiguši bez apliecības par vispārējo pamatizglītību

LETA  06/30/07    Aptuveni 500 Rīgas skolēnu šogad devīto klasi beiguši bez apliecības par vispārējo pamatizglītību, saņemot tikai liecību, informēja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Vilde.

Viņa pastāstīja, ka šogad šādu skolēnu skaits ir palielinājies par dažiem desmitiem, turklāt jāņem vērā, ka 9.klases skolēnu skaits aizvadītajā mācību gadā Rīgā bijis par 1500 skolēniem mazāks nekā iepriekšējā mācību gadā.

Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste Sarmīte Baltmane informēja, ka daudzi šo jauniešu vecāki vērsušies departamentā un interesējušies par iespēju tikt pie apliecības par pamatskolas beigšanu tiem skolēniem, kuri šogad ieguva tikai liecību.

Jauniešiem ir iespēja palikt uz otru gadu skolā, kurā skolēns ir mācījies līdz šim.

"Lielākajam vairumam bērnu un vecāku šķiet, ka ar skolu un pedagogiem ir jau sarasts, tāpēc, lai nesekmīgais turpina mācīties, tikai uzcītīgāk, un panākumi neizpaliks. Bet vairums gadījumu tā ir kļūda, jo tieši apstāklis, ka bērns mācības uzsāk pie pedagogiem, kuri viņu līdz šim nav mācījuši, var kļūt par stimulējošu faktoru, un audzēknis sāk sevi pierādīt no labākās puses," uzskata departamenta Skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone.

Lai šo principu izdotos realizēt, Latvijā pieejama "izlīdzinošā" izglītības programma, kurā otrgadniekam jāmācās atkārtoti visus tos pašus priekšmetus, ko viņš iepriekš jau mācījies, turklāt ar palielinātu stundu skaitu pastiprināti apgūst tās mācību stundas, kurās saņemts nepietiekams vērtējums - lielākoties dzimto valodu, angļu valodu, fiziku, ķīmiju, matemātiku -, bet neapmeklē virkni citu stundu, piemēram, dziedāšanu, vizuālo mākslu, amata mācību.

"Uz nenotiekošo stundu rēķina skolotājs iegūst laiku, ko papildus atvēl to priekšmetu mācīšanai, kuru apguvē audzēkņiem ir bijušas grūtības," informēja Jansone.

Trešā iespēja skolēniem ir iestāties pedagoģiskās korekcijas programmas 9.klasē, kurā visus priekšmetus māca vēl vienu gadu un netiek pastiprināti apgūta kāda atsevišķa mācību viela.

"Šīs iespējas pluss ir tāds, ka korekcijas klases ir nelielas - līdz 14 jauniešiem, un visiem jāapmeklē pagarinātās dienas grupa, kurā skolēni klase pilda uz nākošo dienu uzdotos mājas darbus," skaidroja Jansone, norādot, ka pedagoģiskās korekcijas klase ir laba alternatīva arī tiem jauniešiem, kuri nav pabeiguši 7. vai 8.klasi vai pat tādiem, kuri vispār nav gājuši skolā.

Bez pamatizglītības apliecības palikušie devītās klases beidzēji var iestāties arī profesionālās izglītības iestādēs, kas komplektē korekcijas klases jauniešiem, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, un māca arī profesiju.

Pēc Jansones uzskatiem, "otrgadniekiem" šī ir vislabākā iespēja, jo bez apliecības par pamatizglītības iegūšanu viņi iemācās kāda amata pamatus un pēc 9.klases beigšanas var turpināt mācības tālāk šajā arodvidusskolā vai tehnikumā.

Rīgā profesiju un pamatizglītību var iegūt korekcijas klasēs divās mācību iestādēs - Rīgas Valsts tehnikumā, kurā var apgūt koksnes materiālu apstrādātāja arodu, un Rīgas 34.arodvidusskolā, kurā var apgūt šuvējas iemaņas.

Vēl Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta speciāliste iesaka mācības vakarskolā. Šāda tipa izglītības iestādes Rīgā ir 13.

Eksperte: krīze vispārējā izglītībā ir Latvijas realitāte

LETA  06/30/07    Krīze vispārējā izglītībā ir Latvijas realitāte, bet īpaši problemātiska joma ir pedagogu darbs un atalgojums, uzskata sabiedriskā politikas centra "Providus" pētniece, izglītības eksperte Marija Golubeva.

Viņa norāda, ka situācija Latvijas izglītības sistēmā jau vairākus gadus atbilst modelim, ko izglītības sociologi sauc par "zema atbalsta un liela izaicinājuma" modeli. Vērojams zems atbalsta līmenis skolotājiem, ko pierāda saasinātā situācija ap skolotāju algu jautājumu, tai pat laikā izglītības sistēmai priekšā stāv lieli izaicinājumi - reformas, liels papildu uzdevumu skaits skolotājiem.

"Tipisks rezultāts ir izglītības sistēmā strādājošo demoralizācija un konflikti," saka Golubeva un piebilst, ka tieši tāpēc vispārējās izglītības sistēma nav spējīga tikt galā ar saviem uzdevumiem un orientēt skolēnus uz turpmākām studijām un iekļaušanos darba tirgū.

Savukārt augstskolām ir savdabīga pozīcija izglītības tirgū - tās var pelnīt, palielinot studentu skaitu, bet nepalielinot izdevumus studiju procesa nodrošināšanai. "Rezultātā cieš studiju pasniegšanas kvalitāte, jo, uzņemot divreiz vairāk studentus nekā pirms dažiem gadiem, ne vienmēr notiek paralēls ieguldījums infrastruktūrā un pasniedzēju atalgojumā. Tas notiek tik ilgi, kamēr to ļauj ārējie apstākļi - Izglītības un zinātnes ministrija un paši "klienti" - studenti," uzsver eksperte.

Golubeva uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas prasības bieži ir formālas un tām var formāli pielāgoties. Savukārt studenti ne vienmēr apzinās savas tiesības un ne vienmēr ir prasīgi klienti izglītības tirgū.

"Bieži vien viņi [studenti], tāpat kā augstskolas, ir apmierināti nevis ar pašu labāko, bet ar viduvējo darba kvalitāti, pieļaujot plaģiātismu un ignorējot akadēmiskus standartus," uzsvēra eksperte.

Savukārt darba tirgū uzņēmēji nav ar mieru pieņemt nekvalitatīvu darbaspēku, un šajā sakarā iepriekšējā - augstskolas pieredze -, iespējams, nav pietiekama, lai sagatavotos darbam, uzskata Golubeva.

Kā ziņots, arodizglītību un profesionālo vidējo izglītību ieguvušo darbinieku praktiskās iemaņas neapmierina darba devējus apmēram 65% gadījumu, bet augstāko izglītību ieguvušo - 53% gadījumu, secināts pētījumā, ko Labklājības ministrijas uzdevumā veica Latvijas Universitāte.

Nepietiekamu profesionālo sagatavotību kā galveno iemeslu nestrādāšanai atbilstoši iegūtajai izglītībai visbiežāk norāda tie, kuri izglītību ieguvuši no 2001. līdz 2006.gadam.

Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem galvenais iemesls nestrādāšanai iegūtajā profesijā ir nepietiekama profesionālā sagatavotība mācību iestādē. Šis iemesls uzrāda būtisku pieauguma tendenci pēdējos gados. Tie, kuri izglītības iestādi beiguši no 1996. līdz 2000.gadam, 18% gadījumu norāda uz nepietiekamu profesionālo sagatavotību mācību iestādē, turpretī tie, kuri izglītoties beiguši no 2001. līdz 2006.gadam, šādu iemeslu min 26,5% gadījumu.

Šie skaitļi apstiprina, ka Latvijas izglītības iestādes sniedz nepietiekamas profesionālās iemaņas, norādīts pētījumā.

Vai meklēsim alternatīvu izglītības iespēju?

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa"   07/02/07     Vai Latvijā ir atrodama alternatīvas izglītības iespēja, neskaitot Valdorfa skolu? Garīgi slimo pacientu aprūpē tiek meklētas alternatīvās aprūpes iespējas, bet vai veseli un zinātkāri bērni var mācīties pēc citiem principiem, nekā tas pieņemts?

Par garīgo un pat par fizisko vardarbību skolās ir runāts ne reizi vien. Nupat klajā ir nākuši pēc Labklājības ministrijas uzdevuma Latvijas Universitātes veiktā pētījuma Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze rezultāti. Tie nav iepriecinoši un vēsta, ka profesionālās un augstākās izglītības sistēma valstī ir pārmēru reglamentēta un birokratizēta. Izglītības standartu noteiktie programmu veidošanas procenti nav zinātniski pamatoti, bet profesiju standartu prasību realizācijai mācību programmās ir pakārtota nozīme, kas veicina profesionālās un augstākās "skolas" neatbilstību darba tirgus prasībām. Protams, var sevi mierināt, ka šis pētījums, vienkāršoti izsakoties, ir par izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, tomēr tās kvalitāte un zinību ieguvušo personību stabilitāte un garīgais līdzsvars nav skatāms atsevišķi no izglītības atbilstības darba tirgus prasībām.

Pirms trīspadsmit gadiem Drustos tika nodibināta tautskola 99 Baltie zirgi, un tās veidotājs, vadītājs un skolotājs arī šobrīd ir Ojārs Rode. Starp citu, 1981. gadā Rode bija viens no tautas tradīciju kopas Budēļi dibinātājiem un tās pirmais vadītājs. Interesanti, ka pēc izglītības viņš ir fiziķis un divdesmit gadus nostrādājis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā.

Drustu tautskolā mācās aptuveni divdesmit bērni ne tikai no Drustiem, bet arī no citām Latvijas malām. Te viņi apgūst visus tos mācību priekšmetus, kas paredzēti valsts pamatizglītības standartā sākumskolām un pamatskolām. Tomēr tas, kas atšķir tautskolu no pārējām Latvijas mācību iestādēm, ir Latvijas etniskās kultūras apguve — bērni ne tikai nodarbojas ar daiļamatniecību un muzicē uz tautas mūzikas instrumentiem, bet paši tos arī gatavo. Skolas zinības viņi apgūst, mācoties nevis parastajās klasēs, bet saimēs, kur vienkopus ir dažāda vecuma bērni, kas palīdz cits citam, jo skolotājs mācību procesu vada, bet mācību programmas audzēkņi lielāko tiesu apgūst paši.

Vaicāts par tautskolas nosaukumu, Rode teic, ka tas nāk no latviešu tautas ticējuma, ka meitām jāsaskaita 99 balti zirgi, un tad viņas tiks pie precinieka — vai citiem vārdiem varētu sacīt, ka tas ir kā nākotnes solījums pēc kārtīga un rūpīgi paveikta darba.

Nedēļa piedāvā ieskatu sarunā, kas notika Drustu tautskolā, lai katrs pats varētu spriest par to pavisam atšķirīgo pieeju mācību procesam, ko piedāvā Rode un viņa domubiedri.

- Kāpēc pēc divdesmit zinātnē nostrādātiem gadiem to pametāt un, kāpēc Drusti bija tā vieta, ko izvēlējāties savai tālākajai dzīvei?

- Tas bija pēkšņs aicinājums, kas nebija apspriežams — tā bija jādara, un es tā izdarīju. Pagastā bija skola, un es sāku tajā strādāt. Nemācīju fiziku vai matemātiku, bet tēlotājmākslu un ģeogrāfiju. Toreiz Izglītības ministrija bija atvērtāka un ļāva pat eksperimentēt, bet tas ir manā dabā — meklēt kaut ko jaunu. Varbūt mana eksperimentētāja daba bija iemesls tam, ka man no skolas beigās vajadzēja aiziet. Man likās, ka tās gaisotne nebija radoša, un mani mēģinājumi kaut ko mainīt sastapa pretestību. Ja raugās no tradicionālā stereotipa viedokļa, tad es neesmu skolotājs — skolotājam nepatīk otru uzklausīt, un man tas bija liels pārsteigums, ka pedagogu kolektīvs nav radošs. Kādu brīdi biju skolas direktors kaimiņu pagastā, bet arī tur neizdevās neko mainīt. Varbūt mēģināju darboties pārāk šerpi.

- Kā nonācāt līdz tautskolas idejai?

- Tautskolas vēsture ir diezgan gara. Kad pārcēlos uz Drustiem, sameklēju domubiedrus. Gribēju iepazīties ar visiem pedagogiem, kas reiz strādājuši skolā un tolaik jau bija pensijā. Starp vecajiem skolotājiem un viņu bērniem man atradās draugi. Mums izveidojās domubiedru grupa, un mēs sākām satikties savā Garās pupas klubā, kuru paši nodibinājām. Mūs visus interesēja Latvijas vēsture, un mēs aicinājām cilvēkus, kas mums par to varēja pastāstīt. Interesēja arī filozofija — dažādi pasaules skatījumi gan Austrumos, gan Rietumos. Trešā lieta, kas mūs saistīja, bija tautas tradīcijas — nācām kopā, dziedājām tautasdziesmas.

Tā kādus gadus trīs darbojāmies Garās pupas klubā un pēc tam, kad man bija jāaiziet no skolas, nolēmām, ka jāveido sava skola. Kad dibinājām tautskolu, Cēsu muzejā iepazinos ar arheoloģiskajiem materiāliem par amatniecību, jo šajā pusē 80. gados bija strādājusi arheoloģiskā ekspedīcija, un muzeja darbinieki man ļāva tos papētīt. Es apbraukāju apkārtējos amatniekus, un uztaisījām lielu izstādi, pat pagasta ļaudis bija pārsteigti par to, ko prot viņu it kā labi pazīstamie kaimiņi. Vārdu sakot, dibinājām tautskolu, un mums bija naiva doma atdzīvināt laukos amatniecību, nodibinājām SIA Reģionālās attīstības centrs un domājām ieinteresēt arī tūristus.

- Kāpēc jūs tagad šo ideju dēvējat par naivu?

- Centrā kopā sanāca bijušie rīdzinieki, kas trakajos pārejas laikos bija pārcēlušies uz šejieni, tie bija cilvēki ar augstāko izglītību un idejām par to, ka mēs nu celsim savus laukus. Tomēr mums nekas nesanāca, jo jau pirmajā gadā tauta vīlās valsts agrārajā politikā, kuras patiesībā vispār nemaz nebija. Bet, ja jūs būtu redzējusi, kā pirmajā gadā cilvēki cerēja un darīja — katrs stūrītis bija sakopts, katrs domāja, ka ir saimnieks, kurš dara un atbild par savu veikumu! Bet tas viss pagaisa, daudzi mani domubiedri aizgāja no Drustiem. Paliku viens, bet ar saviem 99 Baltajiem zirgiem, jo tautskolu bijām nodibinājuši centra paspārnē.

- Ko nozīmē tautskola, kāpēc tāds nosaukums?

- Mēs domājām, kā sevi sauksim. Mācījāmies no tautas un gribējām kaut ko mācīt tautai, tāpēc radās tautskolas nosaukums. Šo abpusējo vērsumu cenšamies saglabāt līdz šai dienai.

- Kā paspārnē darbojaties? Vai esat privātskola?

- Mums ir biedrība 99 Baltie zirgi. Tā ir kā privātskola, lai gan man īsti šis apzīmējums nepatīk, drīzāk tā ir sabiedriska skola, kuras mēneša maksa ir desmit latu par bērnu. Nākamgad gan būsim spiesti šo naudu nedaudz pacelt.

- Kā jūs tiekat galā ar tik mazu skolas naudu, vai jums ir kādi sponsori?

- Mēs esam akreditēta skola, mums ir valsts finansējums, un tas ir nopietns atbalsts. Mūs atbalsta arī pašvaldības, un tikai Rīgas pašvaldība, atsaucoties uz esošo likumdošanu un to, ka privātskolas pašvaldībai nav obligāti jāatbalsta, ir atteikusi savu finansiālo atbalstu. Bet es to nepārdzīvoju, jo patiesībā jau biju no Rīgas gaidījis tādu atbildi.

Aiz valsts finansējuma otru lielāko naudas daļu nes dažādu vietējo fondu projekti. Šogad laikam sasparosimies kādam Eiropas Savienības struktūrfondu projektam, jo gribam būvēt jaunu tautskolu, un tad gan bez Eiropas naudas vairs neiztikt. Metālapstrādes darbnīcu esam uztaisījuši par divu Kultūrkapitāla fonda projektu naudu, mums ir arī kokapstrādes, aušanas, podniecības darbnīca.

- Vai visi Drustu bērni mācās tautskolā? Un kā izvēlaties savus audzēkņus vai — kā viņi izvēlas jūs?

- Nē, visi Drustu bērni nemācās mūsu tautskolā, un tas arī nemaz nebūtu pats labākais risinājums, ne katrs var un grib šeit mācīties. Mūsu skola ir ar savām noteiktām vērtībām, mums ir noteikta iekšējā struktūra un kārtība. Visatļautības nav, un prasības pret audzēkņiem ir diezgan stingras. Bērniem ir jāmācās pašiem.

- Ja pagastā ir kāda ģimene, par kuras bērniem domājat, ka viņi neder jūsu skolai, bet mazie grib mācīties tieši pie jums — kā jūs rīkojaties?

- Mēs nerīkojam pārbaudījumus un speciālu atlasi, mēs paņemam jebkuru bērnu, bet mums ir viens mēnesis pārbaudes laiks. Mēs vienmēr jautājam arī bērnam pašam, vai viņš grib mācīties mūsu skolā. Mēs nevaicājam mammai, vai viņa grib, bet gan jautājam bērnam — vai viņš grib mācīties pie mums? Ja viņš izvēlas mūsu skolu, tad ir atbildīgs par savu lēmumu, viņam ir jāsaprot, ka apņēmies pildīt zināmas saistības un noteikumus.

Mūsu audzēkņi ir no Rīgas un Saldus, no Pļaviņām un Bēnes, no Daugavpils un Valmieras, no Liezēres, Zosēniem un Lizuma. Vietējo ir mazāk par pusi. Skolā mums ir internāts, vairāki arī izmitināti pagastā. Bērni pie mums ir atnākuši, jo viņiem vai nu nav patikusi iepriekšējās skolas gaisotne, tas, ka tur bijis ļoti daudz skolēnu, varbūt viņi nav varējuši atrast draugus un domubiedrus. Es daudz sarunājos ar audzēkņiem — ja esi draudzīgs un atvērts, arī bērni ir tādi. Reiz uzdevu viņiem jautājumu: Kas tev nepatīk šajā pasaulē? Bērni uzrakstīja atbildes, mēs tās pārrunājām un mēģinājām atrast risinājumu tam, kas pasaulē nepatīk. Pagājušajā gadā pie mums no Rēzeknes skolas ar logopēdijas ievirzi atnāca kāds zēns, un viņš uz šo jautājumu atbildēja, ka viņam ļoti nepatīk bijusī skola, skolotāji un bērni, kas tajā mācās. Nevaicāju viņam, kāpēc savu bijušo skolu viņš uzskata par nepatīkamāko lietu pasaulē, bet labi atceros, ka puisēns atnāca pie mums bez kripatiņas pašcieņas un pašpaļāvības. Viņš bija kā ar zemi nolīdzināts. Pirmais, ko viņš sacīja: es neko nemāku, es neko nezinu, es esmu stulbs. Pagāja vairāki mēneši, līdz mēs viņu izcēlām no tā ārā. Tagad zēns ir atplaucis, atvēries, un zināt — viņš ir ļoti talantīgs!

Protams, gadās arī tādi, kas neko nevēlas saprast, jo negrib mācīties, un tad mums no viņiem nākas šķirties — skolas galvenais uzdevums tomēr ir mācīties. Darbs dara darītāju, un darbs ir tas, kas mūs dara brīvus.

- Tātad tautskola dod to pašu zināšanu daudzumu, ko citas skolas, un pēc tās beigšanas nav problēmu mācīties tālāk? Atšķirība ir tā, ka jūs mācāt arī tautas garīgo un praktisko mantojumu un jums ir citas mācību metodes?

- Jā. Mācīties tālāk nav nekādu problēmu, un atšķirīga ir mūsu pieeja un metodes, nevis obligāto standarta zināšanu daudzums. Man pat jāteic, ka bieži vien mūsu bērni apsteidz savās zināšanās un to izpratnē savus vienaudžus par gadu vai diviem. Viena no lietām, ko varbūt uzreiz nevar saskatīt, — mūsējie ir iemācījušies mācīties. Mūsu skolā ir liela slodze. Reiz pie mums atnāca kāda meitenīte teicamniece, un es nopriecājos, ka viņai pie mums būs labas sekmes. Viņa noturējās skolā tikai dažus mēnešus, jo bija pieradusi, ka parasti skolotājs visu izstāsta un paskaidro, parāda priekšā, kā jādara. Pie mums viss jāmeklē un jālasa pašam, jādomā pašam, skolotājs vai kāds no vecākajiem biedriem skaidro tikai tad, ja kāds pats netiek galā. Bērni mācās nevis klasēs, kas sadalītas pēc vecuma, bet saimēs, kurās ir dažāda vecuma audzēkņi, un mūsu devīze ir palīdzēt otram. Tas ir viens no mūsu stūrakmeņiem — darbs saimēs.

Reizēm pie mums notiek tīrie brīnumi — jaunākie bērni, esot vienā telpā ar pārējiem, gribot negribot netieši iemācās daudzas lietas. Man ir bijuši pirmskolas bērni, ar kuriem runājot atklājas, ka viņi jau prot lasīt, skaitīt un pat kaut ko uzrakstīt, lai gan viņiem neviens to speciāli nav mācījis, tikai viņi visu laiku ir rotaļājušies tepat, saimes istabā. Vecākajā saimē mācās audzēkņi no piektās līdz devītajai klasei, bet jaunākajā — bērni ir pat no trīs gadu vecuma. Mazos neiesaista mācību procesā, bet viņi daudz uzzina un iemācās. Tas ir tāpat kā lielajās ģimenēs, kad jaunākie nemanāmi mācās no vecākajiem, un tad pēkšņi kādā dienā visi atklāj, ka bērns jau prot ļoti daudz. Man ir kāds sestās klases skolnieks, kas pašlaik apgūst astotās klases matemātiku, bet es viņam nekad neesmu speciāli matemātiku mācījis.

Arī citi bērni savā vecumā prot vairāk, nekā skolas programma to prasa. Audzēkņiem ir ieskaišu grāmatiņas, kas ļauj viņiem iegūt atzīmi vai ieskaiti kādā mācību priekšmetā agrāk, nekā to prasa obligātās programmas. Protams, kaut ko var nokārtot arī nedaudz vēlāk, kad bērns tam ir gatavs. Starp citu, mums skolā nav zvana un nav laika limita, kas precīzi nosaka stundas un mācību dienas garumu, mēs cenšamies pabeigt savus darbus, lai gan mums ir stundu saraksts. Protams, reizēm vajag dot bērniem iespēju atvilkt elpu, parotaļāties stundu vidū, it sevišķi jaunākajiem, jo viņi ātrāk nogurst.

Darbs, turklāt darbs saimē, ir tautas pedagoģijas pamats. Mēs apgūstam tautas garīgo mantojumu, izmantojot tās metodes, kas bija zināmas jau mūsu senčiem.

- Cilvēki, runājot, piemēram, par Valdorfa skolām, bieži vien ir bažīgi un vaicā, vai šo skolu audzēkņi prot iekļauties apkārtējā vidē pēc tās beigšanas? Arī jūsu skolā ir īpaša sapratnes un saskaņas gaisotne, bērni ir brīvi un atraisīti, kaut arī skolas noteikumi un prasības ir stingras. Vai ārpus jūsu skolas viņi spēj saprast cilvēkus un vidi, kas mēdz būt skarba, nežēlīga un netaisna un kuras galvenā mēraukla ir nauda un amats?

- Es neesmu Valdorfa skolu fans, tomēr tas ir solis uz priekšu izglītības jomā. Mūsu skolai ir cita filozofija, tomēr gribu teikt, ka bērni nav atrauti no dzīves. Aiz skolas durvīm ir šī cita dzīve, un viņi to redz, saskaras ar to. Mēs neatraujam viņus no ikdienas dzīves ar tajā esošajām vērtībām un tikumiem. Zināt, visi pedagoģijas korifeji, kuros gan diemžēl cilvēki nemēdz ieklausīties, vienmēr ir aicinājuši skaisti domāt, skaisti runāt un darīt skaistus darbus. Skolā nav jāmāca neglītas lietas, lai varētu dzīvot pasaulē. Tas, ko iegūst sirds — līdzsvaru un iekšējo mieru —, ļauj dzīvot pat riebīgā pasaulē un pārvarēt problēmas, kuras piedāvā sabiedrība ārpus mācību iestādes. Es esmu par to, ka skolā jāmāca mīlestība, par spīti tam, ka ārpus tās nereti nākas saskarties ar naidu.

Krīzi izglītībā nav pārvarējusi, bet arī nepadziļina

Vita Dreijere,  Diena  07/03/07    Eksperti ministres Baibas Rivžas veikumu vērtē kā pieticīgu, tomēr ir piesardzīgi pret viņas nomaiņu

No valsts interešu sabotētājas līdz labākajai izglītības un zinātnes ministrei pēc neatkarības atjaunošanas — tādā amplitūdā publiskajā telpā svārstījušies viedokļi par izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu (ZZS). Viņa ir pirmā ministre, kurai šī Saeima rosināta izteikt neuzticību, trešdien tādēļ sasaukta ārkārtas sesija. Arī liela daļa Dienas uzrunāto izglītības ekspertu B.Rivžas veikumu vērtē kā pieticīgu, sakot, ka viņa galvenokārt skolotāju trūkuma dēļ radušos krīzi izglītībā nav padziļinājusi, taču noturējusi vienā līmenī. Tomēr eksperti ir piesardzīgi pret iespējamo ministres maiņu, jo B.Rivžai esot iestrādes.

"Skatoties uz iepriekšējiem ministriem, Rivžas kundze nav pati sliktākā," saka izglītības politikas pētniece Marija Golubeva, kura teic, ka tas skaidrojams arī ar vairāku iepriekšējo ministru "nespēju tikt galā pat ar elementārām problēmām". Taču M.Golubeva neesot konstatējusi pazīmes, kas liecinātu, ka sabiedrība redz jomas, kurās B.Rivžas laikā būtu kādi uzlabojumi.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) pērn B.Rivžas vadītājai ministrijai veltīja apzīmējumu "vistraģiskākā ministrija". Tagad viņš retoriku mīkstinājis, taču nenoliedz, ka IZM darbā ir daudz nepilnību. Jāatgādina, ka B.Rivža amatā stājās pērn aprīlī, kad iepriekšējās ministres Inas Druvietes pārstāvētā partija Jaunais laiks pameta valdību. Pirmo pusgadu amatā viņa iezīmēja galvenokārt, konfliktējot ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāri Kristīni Jarinovsku un turpinot administratīvi novājinātās IZM stagnāciju. "Vienā brīdī tur vispār nebija valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka, vispār nekā nebija," atgādina A.Kalvītis un piebilst, ka "tagad tur vismaz ir kaut kāda struktūra izveidota". Premjers gan izvairās vērtēt, vai uzlabojumi IZM darbībā ir B.Rivžas vai jaunā valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) nopelns.

Ir pāragri spriest, vai B.Rivžas darbības laikā notikušas izmaiņas izglītības kvalitātē, norāda M.Golubeva. Taču pedagogi uzsver — par kvalitāti runāt nav vērts, jo izglītībā ir krīze. To lielākoties saista ar samilzušo pedagogu trūkumu. Pagājušajā mācību gadā Latvijas skolās trūka 253 skolotāju, taču šis skaitlis varētu neatspoguļot patieso situāciju, jo daudziem skolotājiem "jālāpa caurumi", strādājot divas slodzes. "Problēma kļūst vēl asāka," brīdina Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro.

"Rivžas kundzes darbības laikā ir meklētas iespējas, kā mazināt skolotāju trūkumu," saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēde Astrīda Harbaceviča. Viņa gan piebilst, ka tas darīts "ne pašā labākajā veidā" — pērnā gada nogalē valdība samazināja kvalifikācijas prasības pedagogiem, ļaujot mācīt skolēnus arī akadēmiskās izglītības ieguvējiem, kas nav mācījušies pedagoģiju. Šis lēmums izpelnījās asu ekspertu kritiku.

Kompromiss starp pedagogiem un IZM nav rasts arī algu jautājumā — pašlaik skolotājs par slodzi saņem 234 latus "uz papīra", un ir panākts, ka papildus Ls 50 algas pielikumam nākamajā mācību gadā skolotājs varētu saņemt piemaksas par burtnīcu labošanu un konsultācijām — vēl Ls 40. B.Rivžas laikā skolotāju alga atsaistīta no minimālās algas, nepiesaistot citam objektīvam ekonomiskam rādītājam.

"Līdz šim viņa bijusi par maz aktīva," uzsver viena no atklātās skolotāju vēstules valsts amatpersonām izstrādātājām Inguna Tīkmere. A.Harbaceviča piebilst, ka arī no citiem politiskajiem spēkiem dzirdēts — ZZS ministri nav pietiekami stingri prasījuši finansējuma palielinājumu savās nozarēs.

Lielākais B.Rivžas ieguldījums izglītības saturā ir jauno pamatizglītības standartu apstiprināšana, lai gan tos sāka gatavot viņas priekšgājēju laikā. Pašlaik turpinās darbs arī pie vispārējās izglītības satura reformas un vidējās izglītības mācību priekšmetu standartu pilnveide, stāsta Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja pienākumu izpildītāja Anitra Irbe. Tiesa gan, pašlaik plānotā reforma daudz kritizēta gan par sasteigtību, gan atrautību no pētījumiem, turklāt daudzus skolotājus neapmierina plānotās mācību priekšmetu satura izmaiņas un stundu sadalījums.

A.Kalvītis uzsver, ka nepieciešamas arī "milzīgas reformas" profesionālajā izglītībā, jo tā neesot orientēta uz uzņēmējiem. Tam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, sakot, ka darba devēji profesionālās izglītības procesā iesaistās tikai formāli.

A.Kangro akcentē, ka tieši pēdējā laikā mainījusies IZM attieksme pret starptautiskajiem izglītības kvalitātes pētījumiem, tātad uz pierādījumiem balstītas izglītības politikas veidošanu. Kamēr Eiropas Savienībā (ES) prasība izvērtēt izglītības kvalitāti kļuvusi teju vai obligāta, Latvija izstājusies gandrīz no visiem starptautiskajiem pētījumiem.

A.Kalvītis norāda, ka viens no galvenajiem indikatoriem, pēc kā noteiks B.Rivžas spēju ieņemt izglītības un zinātnes ministra amatu, būs IZM gatavība apgūt ES struktūrfondu līdzekļus. Nākamajā plānošanas periodā (2007.—2014.gads) IZM atbildēs par teju miljarda eiro administrēšanu, kas ir piecreiz vairāk, nekā tai bijis līdz šim. Nevarētu teikt, ka IZM ir "bezcerīgi atpalikusi" no citām ministrijām, apgalvo ES līdzekļu apguves lietu ministrs Normunds Broks (TB/LNNK). Agrāk lielākās bažas par IZM spēju apgūt līdzekļus saistījās ar tās administratīvo mazspēju, taču pēc reorganizācijas rudenī aizpildītas gandrīz visas IZM štata vietas. Arī N.Broks atzīst, ka IZM izskatās "administratīvi cerīgāk".

Lai varētu sākt IZM pārziņā esošās ES fondu aktivitātes, ministrijai jāveic virkne darbu — jāizstrādā un kopā ar sociālajiem, nevalstiskajiem un reģionālajiem partneriem jāapspriež ES fondu projektu atlases kritēriji, kuri apstiprināmi ES fondu uzraudzības komitejā, kā arī jāizstrādā MK noteikumi par ES fonda aktivitātes īstenošanu, stāsta Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktores vietniece Sanda Rieksta.

N.Broks norāda, ka arī IZM pārziņā esošajos atklātajos projektu konkursos joprojām vērojami zemi Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguves rādītāji. Lai gan izglītības un tālākizglītības aktivitātēs līgumi ar ESF projektu īstenotājiem noslēgti par visu pieejamo finansējumu — 44,6 miljoniem latu —, projektos veikto maksājumu rādītājs ir salīdzinoši zems — tikai 19% jeb 6,5 miljoni latu no kopējā ESF finansējuma. "Skaitļi nav īpaši cerīgi, bet to darbu vēl var izdarīt," teic N.Broks.

Viens no B.Rivžas pirmajiem darbiem ministres amatā bija I.Druvietes laikā izstrādātās IZM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas koncepcijas apturēšana. I.Druvietes atbalstītais variants paredzēja atsevišķa uzņēmuma veidošanu teju miljardu vērto IZM nekustamo īpašumu apsaimniekošanai, taču B.Rivža deva priekšroku īpašumu, kas nav nepieciešami IZM, skolu, augstskolu un zinātnisko institūtu funkciju veikšanai, nodošanai VAS Valsts nekustamie īpašumi. To plānots izdarīt līdz 2010.gadam, stāsta M.Gruškevics. IZM gan saņēma kritiku par to, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanas koncepcija izstrādāta, neveicot nekustamo īpašumu auditu. Turklāt nekustamo īpašumu dēļ B.Rivžas ministrēšanas laikā izcēlies korupcijas skandāls, kad IZM valsts sekretāra vietnieku Andreju Cini apsūdzēja par 80 000 latu kukuļa pieprasīšanu. Joprojām B.Rivžai nav izdevies atrisināt augstskolu īpašumu nodošanas jautājumu.

Pozitīvākās atsauksmes par B.Rivžas darbu Dienai izsaka augstākās izglītības un zinātnes darbinieki, kas varētu būt saistāms ar ministres ilggadējo darbu Latvijas Zinātnes padomē, kā arī Augstākās izglītības padomes vadībā. Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts norāda, ka B.Rivža veiksmīgi turpinājusi I.Druvietes cīņu par lielāku finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Taču, kā uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, lielākais B.Rivžas ieguldījums ir "izcili īsā laikā" sakārtotā likumdošanas sistēma, kas ļāva piemērot jauno Zinātniskās darbības likumu. Viņš atzinīgi vērtē arī ministres darbu pie Zinātnes likuma labojumiem, kas palīdzēšot sakārtot zinātnisko institūtu organizatorisko sistēmu.

Taču akadēmiķis Elmārs Grēns prognozē, ka nākamajos gados ar zinātnes finansējumu varētu rasties problēmas: "Līdz ar trīs gadu budžeta pieņemšanu zinātne var atkal tikt badināta. Ministrei jāpārliecina valdība." IZM joprojām neesot izdevies radīt arī ciešāku zinātnes saikni ar industriju. Tas tādēļ, ka trūkst sadarbības starp IZM un Ekonomikas ministriju, jo nedrīkst aizmirst, ka ir ne tikai augstākā izglītība un zinātne, bet arī trešais komponents — inovācijas, tehnoloģiju pārnese, skaidro E.Grēns.

Kā vērtējat IZM darbu?

Aigars Kalvītis (TP), premjers

Tur ir pietiekami daudz stratēģisku problēmu, īpaši, kas attiecas uz profesionālo izglītību. Neesmu apmierināts ar to, kas notiek profesionālās izglītības sektorā, jo šobrīd tā nav orientēta uz uzņēmējiem un beigu beigās viņi atrod speciālistus, kuri varbūt pat nav gatavi darba tirgum pēc šīs izglītības iegūšanas. Ministrija joprojām ir sekmīgi jāsagatavo Eiropas naudas apgūšanai — tas ir liels pārbaudījuma akmens, bet tur zināms darbs notiek. Protams, ir daudz jautājumu arī saistībā ar izglītības saturu un kvalitāti. Mani kā valdības vadītāju neapmierina tas, ka esam mazprasīgi pret skolēniem.

Kā pārliecināsiet sabiedrību, ka jums jāturpina vadīt IZM?

Baiba Rivža (ZZS), izglītības un zinātnes ministre

Uzskatu, ka visu gadu esmu strādājusi ar nākotnes ievirzi. Protams, ir problēmas, kas jārisina, bet jāņem vērā, ka tās nav radušās vienā dienā, bet gan ilgākā periodā. Pirmie augļi no manas darbības jau ir jūtami — piemēram, ir pieaudzis zinātņu doktoru skaits. Ir augusi arī ministrijas administratīvā kapacitāte un izveidoti jauni departamenti saistībā ar ES struktūrfondiem. Taču plašāk sabiedrību pārliecināšu trešdien, jo esmu sagatavojusi materiālus par IZM nākotnes iecerēm un parādīšu, kā ir pieaudzis IZM finansējums manas darbības laikā.

Augstākās izglītības iestāžu pārstāvji izsaka atbalstu Rivžai

LETA  07/03/07    Saeimai nosūtītā vēstulē Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvji izsaka atbalstu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (ZZS) un neatbalsta neuzticības izteikšanu, par kuru Saeima ārkārtas sēdē lems rīt, 4.jūlijā, informēja Latvijas augstskolu Rektoru padomes sekretariātā.

Vēstulē sektora pārstāvji uzsver, ka ir pret neuzticības izteikšanu ministrei, jo viņa "savā darbā ir parādījusi izpratni un atbildību par izglītības sistēmas, tai skaitā augstākās izglītības, attīstības būtiskākajiem jautājumiem un vēlmi tos risināt".

Vēstulē, ko parakstījusi Latvijas augstskolu Rektoru padomes, Latvijas Privāto augstskolu asociācijas, Latvijas Koledžu asociācijas, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas un Latvijas Studentu apvienības vadītāji, norādīts, ka svārstības izglītības un zinātnes nozarē nenāktu par labu nevienai no iesaistītajām pusēm un "sistēma ir nogurusi no biežajām ministru maiņām".

Problēmas, ar kurām saskaras izglītība un zinātne, nav jaunas, teikts vēstulē. Starp sāpīgākajām nozares problēmām tiek minētas skolotāju algas, minoritāšu izglītība, augstākās izglītības un zinātnes finansējums. Tomēr tās neparādījās, Rivžai stājoties ministres amatā, bet gan nav atrisinātas kopš neatkarības atgūšanas un neizzudīs, nomainot ministru, uzskata augstākās izglītības organizāciju pārstāvji.

Viņi norāda, ka Rivža ir "demonstrējusi atbildību un enerģisku apņēmību nozares problēmas atrisināt".

Tāpat vēstulē atgādināts, ka ministre ieklausījusies arī nozares darbinieku un pārstāvju viedoklī.

Augstākās izglītības iestāžu pārstāvji pauž pārliecību, ka Rivža ir spējīga nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas sekmīgu vadību, kā arī izglītības un zinātnes nozares ilgstpējīgu attīstību.

Jau ziņots, ka Rivžas demisiju neatbalsta "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kā arī koalīcijas partijas, tādēļ paredzams, ka arī pēc 4.jūlijā paredzētās Saeimas ārkārtas sēdes Rivža savu darbu ministres amatā turpinās.

Rivžas demisiju atbalsta tikai JL un SC deputāti, kuriem Saeimā kopā ir 35 balsis.

Kā ziņots, Saeimas prezidijs nolēmis sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi šā gada 4.jūlijā plkst. 9. Saeimas ārkārtas sēdē tiks lemts par neuzticības izteikšanu Rivžai. Neuzticību Rivžai pieprasa izteikt opozīcijā esošo JL un SC 34 deputāti.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka Rivžas nomaiņa neatrisinās problēmas izglītības jomā. Ministre viena pati neesot atbildīga par krīzi izglītībā, tas esot kopīgs valdības gribas un spējas jautājums.

Valsts prezidente par Zinātniskās darbības likumu

Valsts prezidentes Preses dienests,  07/03/07    Valsts prezidente ir pieņēmusi lēmumu izsludināt Saeimā šā gada 21. jūnijā pieņemto likumu «Grozījumi Zinātniskās darbības likumā», jo šis likums risina virkni Latvijas zinātniskās darbības attīstībai būtisku un steidzami sakārtojamu jautājumu.

Īpaši aktuāli tas ir saistībā ar zinātnisko institūtu juridisko statusu, no valsts aģentūras pārtopot par publiski atvasinātu personu. Proti, darbojoties valsts aģentūras statusā bez patstāvīgas juridiskās personas tiesībām, kā tas bija līdz šim, zinātniskajiem institūtiem būtu liegtas iespējas nodrošināt savu attīstību, iesaistīties zinātnes ilgtermiņa attīstības starptautiskā apritē. Tas ir ārkārtīgi svarīgi brīdī, kad Latvijas zinātne pēc ilgu gadu stagnēšanas nepietiekamā finansējuma dēļ beidzot saņem būtisku valsts atbalstu un ir sākusi integrāciju vienotajā Eiropas pētnieciskajā  telpā. Latvijas zinātnieku līdzdalība Eiropas Savienības (ES) 5. un 6. Ietvara programmā paver iespēju sekmīgi iesaistīties ES 7. Ietvara programmas rīkotajos konkursos, kā arī piedalīties Kompetences centru veidošanā. Veiktie grozījumi Zinātniskās darbības likuma 21. un 39. pantā nosaka šo jautājumu tiesisko regulējumu un dod iespēju zinātniskajiem institūtiem elastīgi iesaistīties starptautiskajos projektos, izmantojot pilnvērtīgi mūsu pašu zinātnes un pētniecības potenciālu, kā arī nodrošina to attīstību un sadarbību ar rūpniecību, kas ir īpaši svarīgi inovāciju un tirgus orientēto pētījumu kontekstā.

Tāpat «Grozījumi Zinātniskās darbības likumā» paredz, ka zinātniskais institūts — publiski atvasināta persona — un valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, pašu ieņēmumus, kā arī komersantu (uzņēmēju) piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai var saņemt kredītiestādes kontā. Gada beigās kontā atlikušie līdzekļi no šo institūciju zinātniskās darbības ieņēmumiem, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūcijas rīcībā un tiek izmantoti nākamajā gadā. Tādējādi tiek nodrošināta ilgtermiņa attīstībai labvēlīga finanšu līdzekļu plānošana un izmantošana.

Diskusijas izraisošais 10. pants tika izstrādāts, sekojot pasaules demokrātisko valstu pieredzei, jo Eiropas diplomu atzīšanas konvencija (tā sauktā Lisabonas konvencija, kas pieņemta 1997. gada 17. aprīlī) nosaka, ka kvalifikācijas (t. i., grāda, diploma utt.) īpašniekam ir tiesības uz sava grāda novērtēšanu. Igaunijā šāda sistēma ir spēkā jau kopš 1992. gada, kur PSRS zinātņu kandidāti un doktori tika pielīdzināti tiesībās, neizsniedzot Igaunijas doktora diplomu.

Jākonstatē, ka Latvijā kopš 2005. gada 19. maija tika liegta iespēja personām, kurām ir PSRS laikā iegūts zinātniskais grāds un kuras dažādu iemeslu dēļ nav veikušas nostrifikāciju, vērsties pēc šā grāda izvērtēšanas. Savukārt nostrifikācijas procedūra, kas Latvijā bija iedibināta 1992. gadā, pēc izglītības jomas ekspertu atzinuma, neatbilst starptautiskajai diplomatzīšanas praksei un tā nav atjaunojama, jo faktiski tā bija atkārtota zinātniskā grāda aizstāvēšana par jau agrāk uzrakstītu zinātnisko darbu, kā dēļ par vienu un to pašu darbu personai bija piešķirti divi diplomi.

Tā kā Latvijas Republikā joprojām ir personas, kurām joprojām ir aktuāls jautājums par sava agrāk iegūtā zinātniskā grāda pielīdzināšanu mūsu izglītības sistēmai, valsts pienākums ir šo personu tiesības īstenot un aizsargāt. Īpaši situācijā, kad vēl būtiski trūkst zinātniskā potenciāla tautsaimniecībai būtiskās nozarēs. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija, pamatā šis jautājums ir aktuāls ar t. s. prioritārajiem zinātnes virzieniem saistītiem speciālistiem, piemēram, vides zinātniekiem, materiālzinātņu nozares pārstāvjiem, kuru iegūtā izglītība un pieredze patlaban nepieciešamas.

Turklāt PSRS zinātniskā grāda pielīdzināšanas iespēja vēl negarantē tiesības ieņemt ar augstāko izglītību un zinātni saistītus amatus. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos ir izvirzīti noteikti papildu kritēriji augstskolu mācībspēkiem un zinātnisko institūciju vadītājiem un darbiniekiem, pretendējot konkursa kārtībā uz noteiktu amatu. Piemēram, pastāvīga zinātniskā darbība un zinātniskās publikācijas pēdējo sešu gadu laikā. Ja šie kritēriji netiek izpildīti, attiecīgā persona, lai arī ar izziņu par pielīdzinātu zinātnisko grādu, nevar pretendēt uz iesaistīšanos promociju padomēs, uz ievēlēšanu profesora vai asociētā profesora amatā.

Latvija ir arī Eiropas Padomes un UNESCO konvencijas dalībvalsts, kas ievēro līdzīgu zinātnisko kvalifikāciju atzīšanas principu. Apstākļos, kad strauji pieaug zinātnieku mobilitāte, lielākā daļa ES valstu pilnā mērā uztic kvalifikāciju izvērtēšanu savām augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām, respektējot to autonomiju un  patstāvību rūpēs par savas institūcijas un tās personāla kvalifikāciju, prestižu un cilvēkresursu attīstības politiku.

Kā norāda Latvijas zinātnieki, arī Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome un eksperti Lisabonas konvencijas jautājumos, tas būs katras augstskolas un zinātniskā institūta prestiža jautājums — pieņemt darbā zinātniekus ar augstu kvalifikāciju, nevis speciālistus zinātniskajā komunismā, marksismā–ļeņinismā vai komunistiskās partijas vēsturē.

Rivža paliek amatā

DELFI  07/04/07    Pēc vairāk nekā trīs stundu ilgām debatēm Saeima trešdien ārkārtas sēdē noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) ierosinājumu izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai (ZZS).

Par neuzticības izteikšanu Rivžai balsoja 30 deputāti, pret 55, bet atturējās 6 parlamentārieši.

JL priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš trešdien Saeimas ārkārtas sēdē norādīja, ka valstī katastrofāli trūkst skolotāju un nekas netiekot darīts, lai šo jautājumu atrisinātu, tādēļ JL uzskata, ka Rivža nav spējīga vadīt šo nozari.

"Valsts budžetā jau šodien ir pietiekami daudz naudas, lai skolotāju algas būtiski palielinātu. Jautājums ir vienīgi par budžeta pārdales prioritātēm," sacīja Kariņš, norādot, ka Rivža nav pietiekoši cīnījusies par skolotāju algu paaugstināšanu.

Kariņš sacīja, ka pašreizējā situācijā no izglītības ministra tiek gaidīts skaidrs redzējums un skaidrs rīcības plāns problēmu risināšanai. "No Rivžas to mēs neesam sagaidījuši. Skolotāji mums pietrūkst šodien un, šķiet, pietrūks rīt," sacīja Kariņš. Viņš norādīja, ka JL sākotnēji prasa Rivžas demisiju, bet vēlāk varētu prasīt arī premjera Aigara Kalvīša (TP) atkāpšanos.

Savukārt Rivža trešdien pauda viedokli, ka "ir dīvaini", ka ar pārmetumiem par izglītības ministra darbu uzstājas partija, kuras divi ministri iepriekš vadīja Izglītības un zinātnes ministriju un mantojumā atstājuši ilgtermiņā un īstermiņā nesakārtotus jautājumus. "Es uzskatu, ka tā ir politiska divkosība," sacīja Rivža.

Viņa ceturtdien uzskaitīja paveikto ministra amatā, kā arī skaidroja līdz šim panāktās vienošanās sarunās ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par pedagogu algu palielināšanu. Rivža uzsvēra, ka skolotāju algu palielināšana, kas paredzēta rudenī, izmaksāšot 10 miljonus latu, tas esot lielākais algu pielikums pēdējā laikā. Viņa sacīja, ka "spiestu roku tam ministram", kurš varētu izpildīt visas pedagogu prasības pašreizējā situācijā, kā arī norādīja uz "mākslīgi veidoto negācijas lauku", kas sabiedrībā radot nepareizu priekšstatu par notiekošo izglītības sistēmā.

Rivža arī skaidroja iepriekš pretrunīgi vērtētos ministrijas darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, kā arī uzsvēra, ka arī bažas par skolu nespēju apgūt Eiropas Savienības līdzekļus neesot pamatots.

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputāts Valērijs Agešins norādīja, ka jautājums par neuzticības izteikšanu Rivžai ir tikai sākums, aktuāli jautājumi ir arī par labklājības ministres Dagnijas Staķes (ZZS) un ekonomikas ministra Jurija Stroda (TB/LNNK) palikšanu amatos. Tomēr pašreizējā situācijā, SC nevēloties sodīt Rivžu, taču uzskata, ka par notiekošo jāuzņemas atbildība visai valdībai.

Jau vēstīts, ka 21.jūnijā JL Saeimas prezidijā iesniedza Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Rivžai.

Jauna gaismas pils valstij izmaksā pārāk dārgi

Aisma Orupe, Žurnāls "Nedēļa"   07/06/07    Iepriekšējās brīvvalsts laikā tika uzceltas 373 un pārbūvētas vai atjaunotas 587 skolu ēkas. Nedēļa vēlējās uzzināt, kāda ir izglītības iestāžu celtniecības politika šobrīd un kāpēc jaunas skolas top salīdzinoši tik maz.

Latvijā kopš neatkarības atgūšanas ir uzcelta viena vidusskola — Cesvainē. Pērn durvis vēra Cēsu pamatskola. Pa šiem gadiem uzbūvēts vēl pāris pamatskolu, kā arī vairākas pirmskolas iestādes un sākumskolas, top arī piebūves (it īpaši sporta zāles) jau pie esošajām ēkām, renovējot vecās celtnes.

Ik gadu liela daļa valsts mērķdotāciju pašvaldībām aiziet izglītības iestāžu vajadzībām — logu nomaiņai, siltināšanai, jumtiem un citiem remontiem. Piemēram, šogad no 20 miljoniem 80% piešķirti tieši skolām un bērnudārziem. Arī pērn situācija bija līdzīga, un lielākās summas, kā liecina Finanšu ministrijas dati, novirzītas Daugavpils Vienības pamatskolas renovācijai, Majoru pamatskolas 3. kārtas būvniecībai (skolas vecā daļa tika pārbūvēta, klāt tai pieceļot piebūvi, — projekta īstenošana ieilga, turklāt atklājās visādi būvniecības "kāzusi", kuru likvidēšanai bija jātērē papildu finansējums), Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas būvniecībai, Raunas pagasta pirmskolas/sākumskolas projektam, Ādažu vidusskolas sporta centra un peldbaseina izbūvei, Tukuma 2. pamatskolas 2. kārtai. Pārējās summas — sākot no dažiem tūkstošiem līdz simtiem tūkstošiem latu piešķirtas visdažādākajām vajadzībām — ēdināšanas bloku remontiem, durvju, jumtu nomaiņai u.c.

Kā apliecināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Nacionālo un ārvalstu atbalsta instrumentu nodaļas vadītāja Solvita Ciganska, pēdējos trīs gadus lielākā daļa šīs naudas aiziet tieši izglītībai. Šobrīd RAPLM "īpašumā" no Ekonomikas ministrijas nonākusi arī pirmsskolas iestāžu koordinēšana un tiek veidota darba grupa, kas strādās pie šo iestāžu tīkla attīstības un lems par jaunu bērnudārzu celtniecību (šim mērķim var dabūt finansējumu arī no ES struktūrfondiem).

Ciganska, kopumā izvērtējot situāciju, atzīst, ka lielākoties mācību iestādes tiek renovētas un remontētas: "99% gadījumu tomēr ir renovācija. Celt jaunu ir dārgs prieks. Valsts un pašvaldības to nevar atļauties. Laikam jau, to zinot, nav arī bijis pieprasījumu pēc jaunām skolām. Šogad no Rīgas domes saņēmām divus pieprasījumus pēc bērnudārziem." Ņemot vērā šo situāciju, nav brīnums, ka Cesvaines vidusskola ir vienīgā "lielā" skola, kas tapusi pa šiem gadiem. Zināmā mērā iemesls šai celtniecības "dīkstāvei" ir aizvien zemais dzimstības līmenis un lauku ļaužu aizplūšana uz pilsētām un ārzemēm. Tāpēc bieži tiek piesaukta nevis jaunu skolu celtniecība, bet gan optimizācija — skolu apvienošana un samazināšana. Likumsakarīgi, ka šādos apstākļos valstī dominē viedoklis — jāsakārto esošās izglītības iestādes, nevis jāceļ jaunas.

Attiecībā uz presē izskanējušo apgalvojumu, ka Cesvaines vidusskolas celtniecība varētu būt aizsākums skolu būvniecības bumam Latvijā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Artūrs Skrastiņš ir visai skeptisks. Ik gadu gan top pa vienai jaunai izglītības iestādei — vai nu pirmskolas, sākumskolas vai pamatskolas —, taču straujāki celtniecības tempi nav gaidāmi. Viņaprāt, arī turpmāk šajā jomā aprobežosies ar piebūvēm sporta zālēm un jau esošo ēku renovāciju. Tas tomēr prasa no valsts un arī pašvaldības ļoti lielus līdzekļus, tāpēc arī turpmākajos gados, ņemot vērā, ka ir tik daudz jomu, kur vajadzīgs finansējums, akcents uz jaunu skolu celtniecību netiks likts.

Jāsaved kārtībā jau esošās, uzskata Skrastiņš, norādot, ka skolas atrašanās vecā ēkā, piemēram, pilī, nebūt nav peļama. Tas pirmām kārtām ir pluss pašai ēkai, kura tiek izmantota un apsaimniekota, jo nereti, kad skola tiek slēgta un tai neatrod citu izmantojuma veidu, tā ātri vien pārvēršas par graustu. Turklāt, veiksmīgi renovējot telpas, tās īpaši neatšķiras no pilnīgi jaunām. Arī pirmās brīvvalsts laikā veidoja piebūves pie vecajām skolām, atjaunoja un uzlaboja. Kā mūsdienās izdevušos jaunā un vecā sadzīvošanu IZM pārstāvis min Vidrižu skolu, kur pie pils ir pievienota sporta zāle. Protams, ja lētāk iznāk uzbūvēt jaunu ēku, nevis renovēt veco, tad jābūvē jauna, bet ar domu nākotnē — ja teritorijā ir laba demogrāfiskā situācija un skolā arī turpmāk būs, kas mācās. "Man ir svarīgi, kā skolas ēkas novērtē sanitārā inspekcija, ugunsdzēsēji un citi atbildīgie dienesti. Ja tur ir viss kārtībā, tad mani nesatrauc, cik veca ir skola," rezumē Skrastiņš.

Tāpat svarīgi ir skolu izmantot mērķtiecīgi. Piemēram, Valmieras 2. vidusskolā zem viena jumta veiksmīgi sadzīvo pirmskolas iestāde, vakarskola un vidusskola. To Skrastiņš sauc par "elegantu optimizāciju". "Optimizācija nenozīmē skolu slēgšanu, bet gan — kā labāk izmantot esošos resursus. Skaidrs, ka spert kardinālus soļu nav viegli, jo deputāti zina — tas var atsaukties uz vēlētāju balsīm, tāpēc nereti daudzi labi iecerēti pārkārtojumi izglītības iestāžu jomā iestrēgst," saka IZM pārstāvis, vēlreiz atgādinot, ka tā ir katras pašvaldības izvēle, valsts un ministrija nenoteiks, ko darīt.

Ja pašvaldībai jāuztur maza un dārga skola, tad nav jābrīnās, ka valsts kontrole ik pa laikam atgādina par šādu nerentabilitāti. "Tāpēc pašvaldībai jālemj un jāizdiskutē tas ar iedzīvotājiem — kā dzīvosim: apvienosim skolas vai veidosim apvienotās klases, kuras nepavisam nav labākais variants. Vācijā savulaik bija tā: ja bija mazāk nekā 300 bērnu skolā, to slēdza. Protams, Latvijas apstākļos tas nav piemērojams, tāpēc jālemj "uz vietas". Pašvaldības nereti teic: mēs nevaram neko izdarīt, ja ministrija mums nepasaka, kā to darīt. Ja to pasakām, tad atkal iebildums: ko jūs mūs regulējat?" teic Skrastiņš, piebilstot, ka tāpēc IZM nosaka klašu lielumu un naudu izglītības nodrošināšanai, bet pārējo atstāj vietvaru ziņā.

Apkopojuma — cik vecas ir Latvijas skolas — IZM rīcībā nav, šādi dati meklējami tikai pašvaldībās, skaidro Skrastiņš, vēlreiz uzsverot, ka ministrijai jāatbild par to, lai būtu juridiskā bāze izglītības nodrošināšanai un pedagogu darba samaksai, nevis jārūpējas par skolu tīkla attīstību un ēku stāvokli. Par to ir atbildīgas pašvaldības, un tām jāzina, kāds ir skolēnu skaits konkrētajā teritorijā, un attiecīgi jākoriģē skolu tīkls. Valsts skolu optimizācijas jomā neiejaucas.

Runājot par skolu skaita samazināšanu, IZM pārstāvis teic, ka šajā gadsimtā valstī ik gadu kopumā vidēji tiek slēgtas sešas skolas un arī turpmāk šāda tendence varētu saglabāties. Statistika rāda, ka 2005. gadā tika likvidētas sešas skolas, reorganizētas piecas, bet dibināta viena; 2006. gadā likvidētas septiņas, reorganizētas deviņas; 2007. — likvidētas piecas, reorganizētas sešas, dibinātas divas. Iespējams, ka pēc dažiem gadiem situācija nostabilizēsies un skolas vairs netiks slēgtas, pieļauj Skrastiņš.

Nekāds presings no valsts puses uz mācību iestāžu slēgšanu vai apvienošanu netiek izdarīts — nav noteikti stingri normatīvi mazo skolu likvidācijai. "Mēs sakām: pašvaldības, esiet prātīgas, lai neiznāk tā, kā ar pirmskolas iestādēm, — tās nolikvidēja, bet tagad to trūkst un jāceļ jaunas. Varu apgalvot: masveidīga skolu slēgšana nenotiek un pašvaldību vadītāji, pirms izšķiras par šādu soli, veic garas debates ar iedzīvotājiem (piemēram, kad pērn Svētciema skola tika pievienota Salacgrīvas vidusskolai, tam gatavojās divus gadus. Turklāt pirmskolas iestāde tur tika saglabāta)." Nu situācija ir tāda, ka ir palicis vairāk mazu sākumskolu, ne tik daudz mazu pamatskolu un vēl mazāk — mazu vidusskolu (visus dabas zinātņu standartus daudz grūtāk nodrošināt ir mazā vidusskolā).

"Protams, rodas vairāki jautājumi: piemēram, vai sākumskolu uzturēt ir tikpat dārgi kā pamatskolu vai vidusskolu? Protams, ka nē. Lētāk ir uzturēt to mācību iestādi, kur ir lielāks skolēnu skaits, jo galvenais parametrs ir izmaksas uz vienu bērnu. Tad nu pagasta pašvaldībai jāseko līdzi: ja vienā pagastā ir divas pamatskolas, jāizvērtē skolotāju kvalifikācija, tehniskais nodrošinājums mācību priekšmeta pasniegšanai un transporta izdevumi skolēnu nogādāšanai uz mācību iestādi. Ja to visu saskaita kopā, vietējai varai ir skaidra situācija, un, uz šiem parametriem pamatojoties, var gatavot priekšlikumus par skolu tīkla izmaiņām — par kādu skolu slēgšanu vai apvienošanu," skaidro Skrastiņš, piebilstot, ka kopumā viņu esošais skolu tīkls Latvijā apmierina.

Nedēļa vēlējās noskaidrot, kāds cesvainiešiem bija ceļš uz jauno skolu. Izrādās, tas bijis visai garš — vēl padomju gados bija ieplānots uzbūvēt jaunu mācību iestādi, taču tā arī palika projekta līmenī. Kad skola 2002. gadā nodega, nepieciešamība pēc jaunas atkal pieteica sevi. Nu pēc pieciem gadiem tā ir gatava. Šobrīd uzcelti divi skolas korpusi un katlumāja (telpu kopējā platība 6653 kvadrātmetri). Patlaban pabeigta ir tikai pirmā kārta, paredzot mācību telpas 5.—12. klašu skolēniem (te būs 630 vietu). Kopējās izmaksas — 3,9 miljoni latu. Jaunās skolas projekta vadītāja Iveta Raimo teic, ka pie šīs kārtas tika pievienota sporta zāles pamatu izbūve. Ja to atliktu uz otro kārtu, izmaksas, kā rāda aprēķini, kāptu par 50 000 latu. Otrajā kārtā ir ieplānots pabeigt sporta zāli, stadionu, bet trešajā — sākumskolu. "Skola ir pilnīgi pabeigta — 14. jūnijā valsts būvinspekcijas komisija ieradās un pieņēma objektu, norādot uz nelieliem trūkumiem, kas tika novērsti. Patlaban vēl jānodrošina telpas ar inventāru un mēbelēm," pašreizējo situāciju raksturo Raimo, piebilstot, ka klupšanas akmens esot finansiālās problēmas — apmēram divu miljonu parāds celtniekiem. Uz skolu atbraukusī izglītības ministre Baiba Rivža solījusies šo jautājumu risināt. Viņa saskatot trīs variantus, kā to izdarīt: iestrādāt budžeta grozījumos, paredzēt no privatizācijas fonda (veiksmīgas Latvenergo privatizācijas gadījumā) vai samaksāt no nākamā gada budžeta.

Runājot par finansiālajām problēmām, projekta vadītāja teic, ka to netrūcis jau pašā sākumā. "Sākotnēji celtniecības izmaksas kopumā bija aprēķinātas 3,7 miljonu latu apmērā. Mums tika norādīts, ka tās ir par lielu — lai dalot pa kārtām. Līdz ar to "dalīšana" par veselu gadu ievilkās, kas izrādījās visai liktenīga. Cenas gada laikā uzkāpa tik ļoti, ka galu galā viena kārta izmaksāja minēto summu. Tagad nu atlikušas divas kārtas, taču skaidrs, ka finanses būs vajadzīgas lielas," skaidro Raimo. Viņa uzsver, ka vajadzētu arī uzcelt sākumskolu — lai visa skola būtu vienkopus. Tāpat būs grūti iztikt bez sporta zāles un stadiona, ja to būvniecība tiks atlikta. Turklāt raizes dara arī uz skolu vedošās Madonas ielas izbūve. Naudu tās izveidei nepiešķīra projekta ietvaros, jo tas nav izglītības objekts. Bija cerība iegūt no ES līdzekļiem, bet — neizdevās. Arī trešais "piegājiens" nav bijis veiksmīgs. Nu ceļš uz skolu (aptuveni 300 metru) ir dubļiem un peļķēm "rotāts", un tāds arī būs 1. septembrī, ja netiks atrasti līdzekļi. Apbēdinājusi arī attieksme pret lauku skolām — kad veidots projekts, cesvainiešiem nācies dzirdēt atziņu, ka nekādas ekstras (baseins u.tml.) te nu gan nav vajadzīgas. Nu, jā, tās jau vajagot tikai lielpilsētās.

***

Ir skaidrs, ka uz jaunām izglītības iestādēm, kā savulaik pirmās brīvvalsts laikā, cerēt nevaram, jo, pirmkārt, arvien sarūk iedzīvotāju skaits — it sevišķi tas jūtams laukos. Līdz ar to samazinās arī izglītības iestāžu daudzums — tās tiek slēgtas, apvienotas un citādi optimizētas. Otrkārt, valstij jaunām skolām trūkst naudas un tik drīz tās acīmredzot nebūs. (Turklāt būvniecības izmaksu astronomiskais pieaugums "apcērp" spārnus vēl neīstenotiem projektiem, atliekot to realizāciju uz nenoteiktu laiku.) Un vecās taču arī ir gluži labas.

Kultūrā...

Raiba kā dzeņa vēders

NRA  06/30/07    2006./2007. gada teātra sezonas vērtējums.

Kārtējā teātra sezona ir beigusies. Lai noskaidrotu, kāda tā bijusi, Neatkarīgā piedāvā piecu teātra kritiķu vērtējumu 11 pozīcijās.

1. Ievērojamākais teātra dzīves notikums pagājušajā sezonā.

2. Izrādes, ko labprāt noskatītos vēl kādu reizi nākamsezon.

3. Režijas pārsteigumi, tendences un secinājumi.

4. Spilgtākie aktierdarbi.

5. Labākais scenogrāfa darbs.

6. Teātra kostīmu veiksmes.

7. Skaņu mākslas virsotne izrādē.

8. Nacionālā dramaturģija sezonas iestudējumu kontekstā.

9. Sezonas pārpratums (skandāls, kašķis, vilšanās, neveiksme).

10. Ko par šo teātra sezonu var sacīt, raugoties uz to plašākās kopsakarībās (stagnācija, attīstība, meklējumu laiks...).

11. Sezonas raksturojums ar īpašības vārdu.

***

Silvija Radzobe

1. Man šādi notikumi ir divi:

1) Alvja Hermaņa un JRT starptautiskie panākumi; A. Hermanim Salonikos pasniegtā Eiropas teātra Jaunās realitātes balva; JRT izrāde Latviešu mīlestība;

2) Oļģerta Krodera spēja 85 gadu vecumā radīt divas estētiski izsmalcinātas, cilvēciski dziļas un domāšanas ziņā modernas izrādes (Karalis Līrs, Akmens ligzda).

2. Latviešu mīlestība, Soņa JRT, Karalis Līrs Valmierā.

3. 1) Man personiski ļoti svarīgi bija dzirdēt A. Hermaņa domas Salonikos, kur režisors runāja par mūsdienu teātri, akcentējot katra cilvēka tiesības gan dzīvē, gan teātrī būt tādam, kāds viņš ir, necenšoties par katru cenu kļūt atbilstošam kādiem vispārpieņemtiem standartiem. Šo interesi un cieņu pret ikvienu cilvēku saskatu arī A. Hermaņa emocionāli siltajās izrādēs Latviešu mīlestība, Tēvi (Šveice);

2) par individuālā (personiskā) momenta pieaugumu teātrī liecina arī O. Krodera Karalis Līrs, kur allaž ironiskais, skeptiskais režisors nāk klajā ar ļoti augsta līmeņa atklātību – pašanalīzi;

3) ar A. Hermaņa, arī O. Krodera centieniem cilvēku traktēt ne tikai psiholoģiskā, bet arī antropoloģiskā aspektā, izceļot gan indivīdam, gan indivīdu pārstāvošajai grupai raksturīgo, sasaucas arī M. Eihes Nāves ēnā iestudējums, kur manāmi rituālā teātra elementi;

4) šajā sezonā Latvijas teātri pārskalo otrā viļņa (un otrās šķiras?) postmodernisms (G. Poliščuka, I. Roga, R. Atkočūns), kura totālā dekonstrukcija acīmredzot ir vajadzīga pašiem režisoriem. Bet vai tā vairs ir vajadzīga Latvijas teātra attīstībai kopumā?

5) Latvijā joprojām nesaprot, ka mūziklu/rokoperu radītājiem un iestudētājiem nepieciešamas profesionālas iemaņas un talants. Tiek tērēta milzīga nauda, bet iegūts gluži infantils mākslinieciskais efekts (Adata, Izredzētais).

4. B. Broka, V. Daudziņš (Latviešu mīlestība JTR), R. Kalniņa, A. Bulis (Spītnieces savaldīšana NT), Ž. Lubgāne – Anna (Pēdējais termiņš Daugavpils T), J. Terskihs – Billijs (Kroplis no Inišmānas salas RKT), V. Jancevičs – Bulanovs (Mežs Daugavpils T), A. Māsēns – Glosters (Karalis Līrs VDT), E. Vāne – Maša, I. Puķe – Olga, M. Mennika – Irina (Trīs māsas VDT).

5. M. Vilkārsis – Karalis Līrs un Akmens ligzda VDT, Lolita DT.

6. I. Vītoliņa Lolita, A. Heinrihsone Karalis Līrs VDT.

7. Talantīgi un oriģināli kā teātra komponists strādā E. Zilberts. Par to liecina VDT izrādes Mirandolīna, Karalis Līrs, Akmens ligzda.

8. Oriģināldramaturģija diemžēl nav spējusi piedāvāt nevienu lugu, kas atbilstu laikmetīgai domāšanai un Latvijas teātra pašreizējai radošai potencei. Toties JRT aktieru un A. Hermaņa radītais scenārijs Latviešu mīlestība (tāpat A. Hermaņa kopā ar aktieriem sacerētais un Šveicē iestudētais stāstu kopojums Tēvi) pieder pie latviešu literatūras un teātra spilgtākajām parādībām, kas novatoriski pārraida moderna mūsdienu latvieša pasaules uztveri, psihes īstenos dziļumus, kurus cilvēks pats ne vienmēr apzinās.

9. Sezonas pārpratums – režisores I. Rogas saplosītā M. Friša luga Santa Krusa NT.

10. Palielinājusies atšķirība starp patiesi radošā līmenī strādājošiem teātriem (JRT, Valmiera) un citiem.

11. Normāla sezona.
Guna Zeltiņa

1. JRT starptautiskie panākumi, Eiropas Jaunās teātra realitātes balvas pasniegšana Alvim Hermanim un balvas režisoram un JRT aktieriem festivālos Zelta maska, Kontakts Toruņā un festivalā Nitrā.

2. Trīs māsas un Igauņu bēres VDT.

3. Fascinē O. Krodera traģiskās izjūtas dziļums un vienkāršība Karaļa Līra uzvedumā VDT, Dž. Dž. Džilindžera režisoriskais briedums Lolitas uzvedumā, I. Rogas un G. Poliščukas atraktīvie Šekspīra lugu interpretācijas piedāvājumi, R. Atkočūna vērienīgās spēles par Čehova tēmām LT uzvedumā CV, M. Kublinska režisoriskā renesanse (Skats no tilta), A. Prikotenko pūles pacelt Rīgas Krievu teātra radošo statusu. Būtiskus akcentus sezonas kopainā ienes M. Eihes un E. Cērpas meklējumi, grupas umka.lv aktivitātes. Veiksmīga un profesionāli sabalansēta sezona Valmieras teātrim.

4. NT – R. Plēpis (Līrs), I. Rūdolfa (Gonerila), U. Anže (Edmunds) – Karalis Līrs, L. Kugrēna (Beatriče), Ģ. Jakovļevs (Edijs) – Skats no tilta, R. Kalniņa (Katarina) – Spītnieces savaldīšana, R. Vaivars (Svidrigailovs) – Sarunas kaimiņistabās; DT – M. Martinsone (Morīna), I. Vazdika (Mega) – Līnenas skaistumkaraliene, M. Vilsons (Humberts Humberts) – Lolita, A. Skrastiņš (Hērods) – Izredzētais, JRT – G. Zariņa, B. Broka, V. Daudziņš – Latviešu mīlestība, VDT – R. Rudāks (Līrs), E. Vāne (Regana, Maša), I. Puķe (Gonerila, Olga) – Karalis Līrs, Trīs māsas, L. Dēvica (vecā Niskavuori saimniece) – Akmens ligzda, LT – E. Dombrovskis (Ivans Voiņickis, Jans), I. Kučinska (Jeļena, Jana māte) – CV, Killera dienasgrāmata, RKT – J. Terskihs (Billijs) – Kroplis no Inišmānas salas, Daugavpils T – Ž. Lubgāne (Elizabete, Anna) – Marija Stjuarte, Pēdējais termiņš.

5. M. Vilkārša scenogrāfija Akmens ligzdai VDT.

6. K. Pasternakas kostīmi Traviatai LNO, I. Vītoliņas kostīmi Lolitas uzvedumam DT.

7. Z. Liepiņa mūzika muzikālajai drāmai Adata.

8. Procesā kustību ienes D. Grīnvalda un H. Paukša aktivitātes, laikmetīgās drāmas festivāla Ieskats 2007 norises un Dramaturgu teātra dibināšana. Taču saikne un sadarbība starp profesionālajiem teātriem un dramaturgiem ir nepietiekama; patlaban noris burbuļošana divās paralēlās pasaulēs.

9. Vilšanos bijis daudz, taču to uzskaitījums tikai radītu liekus sarūgtinājumus.

10. Normālas attīstības un meklējumu laiks, kad režisori plašā spektrā gan pārbauda tradicionālās drāmas un jau zināmo izteiksmes līdzekļu iedarbību, gan turpina meklēt kinoestētikas (G. Šmits), polistilistikas (G. Poliščuka) vai realitātes autentiskuma pētniecības (A. Hermanis) virzienā.

11. Raiba kā dzeņa vēders.

Evita Mamaja

1. Tēvocis Vaņa LT. Rets gadījums, kad teātris ir gudrāks par savu skatītāju – brīnišķīga sajūta.

2. Tēvocis Vaņa LT, Karalis Līrs VDT. Abas gan esmu redzējusi atkārtoti, bet neatteiktos skatīties vēl.

3. Šosezon īpaši iezīmējas režisoru tendence visai patvaļīgi izrīkoties ar literāro materiālu, izmantojot to tikai par iedvesmas avotu un veidojot savas fantāzijas par doto tēmu. Šāda subjektivitāte principā varētu būt interesanta pieeja. Taču kā jau vienmēr teātrī – svarīgāk par to, ko gribas pateikt, vienmēr ir – kā to izdarīt. Bez pārliecinošas formas tas pagaidām izirst tādās pašmērķīgās etīdēs.

4. Dīvaini, bet aktierdarbi ir šīs sezonas vājais punkts. Atmiņā palikuši vairāki, bet tādu īsti spilgtu iespaidu nav. Jāatzīmē B. Brokas un V. Daudziņa darbs Latviešu mīlestībā JRT – lielisks aktieriskās pārmiesošanās paraugs. K. Nevarauskas emocionālā spēle Intim DT. Visspilgtākais sezonas pārsteigums – E. Dombrovskis Vaņas lomā Tēvocī Vaņā. Neparasti – izskatās, ka beidzot sāk mainīties Latvijas teātru vadošo aktieru spēku izvietojums. Teātra attīstības procesam tas ir visai daudzsološi.

5. M. Vilkārša neticami skaistā un jēgietilpīgā scenogrāfija Tēvocī Vaņā LT. Tā pat nav tikai sezonas labākā scenogrāfija – iespējams, ka labākā scenogrāfija latviešu teātrī vispār.

6. I. Vītoliņas kostīmi Tēvocim Vaņam LT, īpaši 1. cēliena elegantā stilizācija.

7. E. Zilberta mūzika Karalī Līrā VDT, I. Kalniņa mūzika Santa Krusā NT. Arī Z. Liepiņa mūzika rokoperai Adata pati par sevi bija spēcīga.

8. Šķiet, šosezon tukšs numurs. Iespējams, šo nomināciju vajadzētu atcelt šā gada teātra balvās. Citādi sanāks izvēlēties mazāko no ļaunumiem – un tā neliekas pārāk godīga izvēle.

9. Vislielāko sarūgtinājumu izraisa aktieru masveidīgā pašdarbība pašmāju seriālos – tukšas acis, samāksloti žesti, vienveidīga spēle. Skatītāja kauns – tā ir šausmīga sajūta. Sarūgtinājums tāpēc, ka starp viņiem patiešām bija labi aktieri, kam tagad kļūst arvien grūtāk noticēt. Zūd mērogs. Pēc tam uz skatuves ir pavisam cita enerģētika, un to nevar nesajust. Tāds banāls stāsts par zaudētajiem talantiem.

10. Apmulsuma un pašpietiekamības periods. Jāsaka – nu jau krietni ieildzis.

11. Garlaicīga.

Valda Čakare

1. No tā, kas redzēts (bet redzēts ne tuvu nav viss), atmiņā visvairāk iespiedusies Latviešu mīlestība. Gan tāpēc, ka izrādes darbības personu cilvēciskais saturs tik bagātīgs un sagādā atpazīšanas prieku, gan arī tāpēc, ka Alvim Hermanim ir oriģinālas mākslinieciskās idejas un aktieri, kuros var atļauties nomirt, kaut režisoram ne prātā nenāk to darīt. Uzmanības vērts arī fakts, ka Hermaņa līdzšinējie starptautiskie panākumi atzīmēti ar Eiropas balvu.

Kā allaž, ar pieredzes briedinātu ironisku viedumu valdzina O. Krodera izrādes Karalis Līrs un Akmens ligzda. Kopš režisoram izveidojusies sadarbība ar M. Vilkārsi, viņa ieceres gūst pilnvērtīgu risinājumu ne tikai aktieru darbā, bet arī scenogrāfijā.

Dž. Dž. Džilindžera Lolita apliecina, ka šovmeņa ambīcijas teātrī ir savienojamas gan ar gaumi, gan ar cilvēcisku dziļumu.

P. Krilova iestudētie LKA absolventu bakalaura darbi Kaukāziešu krīta aplis un Spēlējam Vonegūtu ļauj atklāties ne tikai jauno aktieru dotībām, bet arī režisora stila un kompozīcijas izjūtai.

2. Izrādes, ko labprāt noskatītos vēl kādu reizi, esmu jau noskatījusies vēl kādu reizi. Nākamsezon gribētu atgūt nokavēto un noskatīties garām palaistās izrādes, kurām kolēģu atsauksmes radījušas labu vai vismaz intriģējošu reputāciju – Nāves ēnā VDT, Multene JRT, Māte un dēls NT, Pēdējais termiņš Daugavpils T.

3. Pārsteigumu, manuprāt, nav, iepriekšējās sezonas pārsteigums – G. Šmita smalkā laika un telpas izpratne, kā arī humora izjūta jau ir pazīstama un atkal sastopama izrādēs Tas notika ar viņiem un Augļu koks ir Jāzeps. Toties vērojama nepārprotama tendence attālināties no sintētiskā teātra – dzīves ilūzijas radītāja. Sevišķi vidējās un jaunās paaudzes režisoru darbam raksturīga analītiska ievirze, kas izpaužas interesē par teātra valodu, to, kā tiek runāts par vienu vai otru problēmu, nevis kādu realitāti tā izsaka.

4. Viss Latviešu mīlestības ansamblis, L. Dēvica (Akmens ligzda), I. Puķe un E. Vāne (Karalis Līrs, Akmens ligzda, Trīs māsas), I. Slucka (Niskavuori jaunā saimniece), A. Māsēns (Karalis Līrs), J. Terskihs (Kroplis no Inišmānas salas), M. Vilsons (Lolita).

5. M. Vilkārsis izrādēs Karalis Līrs, Akmens ligzda, Tēvocis Vaņa, Lolita prasmīgi saplūdina ārējās fiziskās realitātes atveidi ar iekšējās psihiskās pasaules projekcijām. Savukārt R. Bekičs (Tas notika ar viņiem, Augļu koks ir Jāzeps) prot laiku pārvērst telpā.

6. I. Vītoliņas modelētie kostīmi izrādēm Lolita, Tēvocis Vaņa, Akmens ligzda, M. Pormales kostīmi Latviešu mīlestībai, A. Heinrihsones kostīmi Karalim Līram VDT.

7. Fascinējošu mūzikas un skaņu ainavu izrādei Leļļu pavēlnieks izdevies radīt DJ KRII un I. Poloņanovam.

8. M. Zālītes luga Pērs Gints nav mājās neapšaubāmi ir notikums. P. Putniņa 80. gadu lugai Pusdūša asprātīgu skatuves versiju izveidojis J. Rijnieks.

9. Sliktas izrādes ir bijušas un būs tāpat kā skandāli un kašķi, bet nevaru iedomāties, kura no tām būtu pelnījusi sezonas centrālā pārpratuma godu.

11. Pieklājīga.

Līvija Dūmiņa

1. Ir divas izrādes, kuras uzskatu par pagājušās sezonas notikumiem. Karalis Līrs VDT – iestudējums, kas emocionāli stindzina, bet sajūsmina ar visu izrādes komponentu kvalitāti un perfektu saķeri, un CV (Tēvocis Vaņa) LT – galvenokārt režisora koncepcijas, scenogrāfa un gaismu mākslinieka Mārtiņa Feldmaņa meistardarba dēļ.

2. Abas iepriekšminētās, Akmens ligzdu (VDT), Lolitu, Intim (DT), Mēs, Sarunas kaimiņistabās (NT).

3. Nebūtu pieklājīgi uz latviešu režijas vecmeistara teicami padarītu darbu attiecināt vārdu pārsteigums, bet fakts, ka O. Kroders patlaban šķiet vitālāks, jauneklīgāks, laikmetīgāks režisors par virkni gados daudz un ne tik daudz jaunākiem kolēģiem, patiesi pārsteidz. Protams, Kroderam par labu. Līdzās eksperimentiem gan ar klasiku, gan skatītājiem, margināliem iestudējumiem, kas varbūt nozīmīgi režisoriem, bet ne aktieru darbā, ne teātru mākslinieciskajā attīstībā jaunas kvalitātes neienes, ir daži vērā ņemami un vērienīgi pieteikumi, kas gan izdevušies, gan kā uzpūsti baloni lepni Sivēna nesti, bet nožēlojamas, slapjas lupatiņas veidā ēzelīti I-ā sasnieguši. Pārējais – ierasta pašapmierināta darbošanās, kas latviešu teātra līmeņa latiņu augstāk nepaceļ, taču atsevišķus labus aktierdarbus var radīt gan.

4. Ž. Lubgāne – Elizabete Marijā Stuartē, Anna Pēdējā termiņā Daugavpils T, R. Kalniņa – Katarina Spītnieces savaldīšanā un Kabanova izrādē Mēs NT, K. Nevarauska – Viņa izrādē Intim DT, L. Dēvica – Vecā Niskavuori saimniece Akmens ligzdā VDT, R. Vaivars – Svidrigailovs izrādē Sarunas kaimiņistabās NT, A. Skrastiņš – Hērods Lielais rokoperā Izredzētais, Kalsenais izrādē Pērs Gints nav mājās DT, E. Dombrovskis – Voiņickis CV (Tēvocī Vaņā) LT, J. Terskihs – Billijs izrādē Kroplis no Inišmānas salas RKT, abi Līri – R. Rudāks VDT, R. Plēpis NT, kā arī Latviešu mīlestības piecnieks.

5. M. Vilkārša telpiskās, dziļās un krāšņās gleznas LT CV (Tēvocī Vaņā), VDT Karaļa Līra pasaules bojāejas priekšvakara baisais un tēraudasais mijkrēslis.

6. A. Heinrihsones kostīmi VDT Karalī Līrā un Leļļu pavēlniekā NT, I. Vītoliņas darbs Lolitā, CV (Tēvocī Vaņā), Krievu smieklos RKT, L. Rolšteinas kostīmi Sniegbaltītes skolā LT, Večellas Varslavānes tērpi NT Karalim Līram.

7. J. Vaivoda muzikālā tēma izrādei Pērs Gints nav mājās DT, E. Zilberta mūzika Valmieras Karalim Līram un Akmens ligzdai, Z. Liepiņa Adata, DJ KRII un Igora Poloņanova muzikālais noformējums Leļļu pavēlniekā NT.

8. Kā ar lupu meklējama. Pamanāmi, ka joprojām par izrādes literārā materiāla sacerētājiem strādā JRT aktieri, bet fakts, ka par labāko latviešu autora iestudējumu atzīstams M. Eihes veiktais Blaumaņa noveles Nāves ēnā iestudējums, apliecina ne tikai režisora profesionalitāti – apgalvot, ka režisori atrod sev saistošu materiālu mūslaiku latviešu dramaturģijā, nozīmētu melot.

9. Vilšanos ir bijis tik daudz. Uzskaitīt tās – nozīmētu pārrakstīt gandrīz visu sezonas repertuāru.

10. Daži radoši meklējumi un atradumi ir, tad jau cerība arī...

11. Viduvēja.

JRT – Jaunais Rīgas teātris

DT – Dailes teātris

NT – Nacionālais teātris

RKT – Rīgas Krievu teātris

LT – Liepājas teātris

VDT – Valmieras Drāmas teātris

Daugavpils T – Daugavpils teātris

Prezidente ļaus PSRS zinātniskos grādus pielīdzināt Latvijas doktoru grādiem

DELFI  07/02/07    Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nolēmusi izsludināt Saeimas pieņemtos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem PSRS Augstākās atestācijas komisijas piešķirto zinātņu kandidāta vai zinātņu doktora grādu pielīdzināt Latvijas doktora zinātniskajam grādam.

Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka sabiedrībā diskusijas izraisošais likuma 10.pants tika izstrādāts, sekojot pasaules demokrātisko valstu pieredzei, jo Eiropas diplomu atzīšanas konvencija nosaka, ka kvalifikācijas, tajā skaitā grāda, diploma un citu, īpašniekam ir tiesības uz sava grāda novērtēšanu. Igaunijā šāda sistēma ir spēkā jau kopš 1992.gada, kur PSRS zinātņu kandidāti un doktori tika pielīdzināti tiesībās, neizsniedzot Igaunijas doktora diplomu.

"Jākonstatē, ka Latvijā kopš 2005.gada 19.maija tika liegta iespēja personām, kurām ir PSRS laikā iegūts zinātniskais grāds un kuri dažādu iemeslu dēļ nav veikuši nostrifikāciju, vērsties pēc šī grāda izvērtēšanas. Savukārt nostrifikācijas procedūra, kas Latvijā bija iedibināta 1992.gadā, pēc izglītības jomas ekspertu atzinuma, neatbilst starptautiskajai diplomatzīšanas praksei un tā nav atjaunojama, jo faktiski tā bija atkārtota zinātniskā grāda aizstāvēšana par jau agrāk uzrakstītu zinātnisko darbu, kā dēļ par vienu un to pašu darbu personai bija piešķirti 2 diplomi, " pauž Vīķe-Freiberga.

Viņa norāda - tā kā Latvijā joprojām ir personas, kurām ir aktuāls jautājums par sava agrāk iegūtā zinātniskā grāda pielīdzināšanu Latvijas izglītības sistēmai, valsts pienākums ir šo personu tiesības īstenot un aizsargāt. Īpaši situācijā, kad vēl būtiski trūkst zinātniskā potenciāla tautsaimniecībai būtiskās nozarēs. Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtā informācija, pamatā šis jautājums ir aktuāls ar tā sauktajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem saistītiem speciālistiem, piemēram, vides zinātniekiem, materiālzinātņu nozares pārstāvjiem, kuru iegūtā izglītība un pieredze ir patlaban nepieciešamas.

Valsts prezidente arī uzsver, ka PSRS zinātniskā grāda pielīdzināšanas iespēja vēl negarantē tiesības ieņemt ar augstāko izglītību un zinātni saistītus amatus. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos ir izvirzīti noteikti papildus kritēriji augstskolu mācībspēkiem un zinātnisko institūciju vadītājiem un darbiniekiem, pretendējot konkursa kārtībā uz noteiktu amatu. Piemēram, pastāvīga zinātniskā darbība un zinātniskās publikācijas pēdējo sešu gadu laikā. Ja šie kritēriji netiek izpildīti, tad attiecīgā persona, lai arī ar izziņu par pielīdzinātu zinātnisko grādu, nevar pretendēt uz iesaistīšanos promociju padomēs, uz ievēlēšanu profesora vai asociētā profesora amatā.

Latvija ir arī Eiropas Padomes un UNESCO konvencijas dalībvalsts, kas ievēro līdzīgu zinātnisko kvalifikāciju atzīšanas principu. Apstākļos, kad strauji pieaug zinātnieku mobilitāte, lielākā daļa ES valstu pilnā mērā uztic kvalifikāciju izvērtēšanu savām augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām, respektējot to autonomiju un patstāvību rūpēs par savas institūcijas un tās personāla kvalifikāciju, prestižu un cilvēkresursu attīstības politiku, pauž Valsts prezidente.

Vīķe-Freiberga atzīmē, ka katras augstskolas un zinātniskā institūta prestiža jautājums – pieņemt darbā zinātniekus ar augstu kvalifikāciju, nevis speciālistus zinātniskajā komunismā, marksismā – ļeņinismā vai komunistiskās partijas vēsturē.

Valsts prezidente arī uzsver, ka šie likuma grozījumi risina virkni Latvijas zinātniskās darbības attīstībai būtisku un steidzami sakārtojamu jautājumu.

Īpaši aktuāli tas esot saistībā ar zinātnisko institūtu juridisko statusu, no valsts aģentūras pārtopot par publiski atvasinātu personu. Proti, darbojoties valsts aģentūras statusā bez patstāvīgas juridiskās personas tiesībām, kā tas bija līdz šim, zinātniskajiem institūtiem būtu liegtas iespējas nodrošināt savu attīstību, iesaistīties zinātnes ilgtermiņa attīstības starptautiskā apritē. "Tas ir ārkārtīgi svarīgi brīdī, kad Latvijas zinātne, pēc ilgu gadu stagnēšanas nepietiekamā finansējuma dēļ, beidzot saņem būtisku valsts atbalstu un ir uzsākusi integrāciju vienotajā Eiropas pētnieciskajā telpā, " norāda Vīķe-Freiberga.

Prezidente norāda, ka veiktie grozījumi Zinātniskās darbības likuma 21. un 39.pantos nosaka šī jautājumu tiesisko regulējumu un dod iespēju zinātniskajiem institūtiem elastīgi iesaistīties starptautiskajos projektos, izmantojot pilnvērtīgi Latvijas zinātnes un pētniecības potenciālu, kā arī nodrošina to attīstību un sadarbību ar rūpniecību, kas ir īpaši svarīgi inovāciju un tirgus orientēto pētījumu kontekstā.

Tāpat grozījumi Zinātniskās darbības likumā paredz, ka zinātniskais institūts – publiski atvasināta persona un valsts augstskola, kurai ir atvasinātas publiskas personas statuss, pašu ieņēmumus, kā arī komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai var saņemt kredītiestādes kontā. Gada beigās kontā atlikušie līdzekļi no šo institūciju zinātniskās darbības ieņēmumiem, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūcijas rīcībā un tiek izmantoti nākamajā gadā. Tādējādi tiek nodrošināta ilgtermiņa attīstībai labvēlīga finanšu līdzekļu plānošana un izmantošana, norāda Valsts prezidente.

Jau vēstīts, ka Saeima pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kas paredz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem PSRS Augstākās atestācijas komisijas piešķirto zinātņu kandidāta vai zinātņu doktora grādu pielīdzināt Latvijas doktora zinātniskajam grādam.

Pēc garām debatēm deputāti atbalstīja opozīcijā esošās partijas "Jaunais laiks" deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, kas liedz iespēju pielīdzināt Latvijas doktoru grādiem PSRS zinātnisko grādu, kurš iegūts, pamatojoties uz darbu marksismā, ļeņinismā, zinātniskajā komunismā, Padomju Savienības Komunistiskās partijas vēsturē, zinātniskajā ateismā, padomju tiesībās, padomju ideoloģisko organizāciju apoloģētikā, kā arī par darbu, kurā slavināta totalitāra ideoloģija vai kurā noniecināts vai noliegts Latvijas valstiskums.

Pēc likuma grozījumu pieņemšanas JL aicināja Valsts prezidenti tos neizsludināt. Pret šādiem likuma grozījumiem bija arī apvienības 'Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas deputāti.

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  07/03/07

- PIRMĀ IZSTĀDE. Vēl šonedēļ līdz 8. jūlijam tējnīcā Goja, Strēlnieku ielā 1a, pagalma galerijā, apskatāma Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās kultūras un teorijas fakultātes bakalaures (2002) Jeļenas Glazovas pirmā personālā foto izstāde Oneiric (no grieķu valodas tulkojot – ar sapņiem saistīts). Izstādes nosaukums izsaka laiku un veidu, kā no 2005. līdz 2006. gadam tapušais cikls ir veidots, proti, fotografējot krēslas apņemtos vakaros un naktīs, kas paver ceļojumus uz nezināmo. Fotogrāfijās redzamie tēli reprezentē Jeļenas Glazovas subjektīvo redzējumu melanholiskā, liriskā un pat abstraktā veidā.

- KONTRASTI. No 3. jūlija galerijā Antonija apskatāma fotogrāfiju izstāde Kontrasti, kas jau otro gadu veido veltījumu Rīgas, kontrastu, daudzkrāsainības, dinamikas un iedvesmas pilsētas, svētkiem. Izstādē būs apskatāmas Ulda Muzikanta krāsainās lielformāta ziedu un Ulda Balgas projekta Pedvāles arheoloģija melnbaltās fotogrāfijas. Par izstādes moto izvēlēts citāts no Ulda Balgas projekta Pedvāles arheoloģija: "(..) mākslinieki rada arvien jaunus darbus. Dažādu iemeslu dēļ tie nav mūžīgi. Taču darbi neizgaist arī bez pēdām, tie atstāj aiz sevis liecības īpatnēja mākslas kultūras slāņa veidā… Rezultātā tiek radīta fotogrāfija, kas satur gan dokumentālu vērtību, gan estētiskas kvalitātes." Mākslas kultūras slāņu jaukšanās un asociāciju atbrīvošana ir klātesoša arī izstādē Kontrasti, kas centīsies caur darbiem stāstīt par Rīgu bez pašas pilsētas klātbūtnes fotogrāfijās. Mūri, kas tverti Pedvālē, un mūžīgais ziedu skaistums, to simbolisms un cieņas apliecinājums ir aktuāls arī Rīgā.

- SKRĒJIENS. Ceturtdien, 5. jūlijā, galerijā Māksla XO atklās mākslinieka Ivara Heinrihsona zīmējumu izstādi Skrējiens, kas iesildīs septembrī gaidāmo mākslinieka personālizstādi Berlīnē. Skrējiens tiek īstenots ar māksliniekam tuvo dzīvnieku – zirgu tēliem, kas, pēc paša Ivara Heinrihsona domām, vistuvāk raksturo arī viņu.

- GLOBĀLĀ INTRIGA. 6. jūlijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls telpās tiks atklāta starptautiskā izstāde Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle Tradicionālais un laikmetīgais ar tēmu – Globālā intriga. Triennāles aizsākumi meklējami 2001. gadā, kad Eiropas Tekstilmākslas asociācijas (ETN) konferences ģenerālajā asamblejā tika pieņemts lēmums par Eiropas šķiedras mākslas triennāļu organizēšanu Rīgā. Kā pirmā, tā otrā (2004. g.) triennāle izpelnījās starptautisko uzmanību un pieteica sevi kā vērā ņemamu nozares pasākumu. Kā jau pagājušās nedēļas izstāžu slejā varēja lasīt, tad izstāde notiek ne tikai Arsenāla telpās, bet jau iepriekš minētajā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Pēterbaznīcā un galerijā Daugava, u. c. Ar starptautiski kompetentas žūrijas palīdzību izstādei tika atlasīts 61 darbs no 21 pasaules valsts. Triennālē 7. jūlijā Konventa sētas Georga zālē notiks starptautiskā konference ar tādu pašu nosaukumu – Globālā intriga. Šīs triennāles jaunievedums – pirmās trīs vietas tiks apbalvotas ar metālmākslinieka Andra Silapētera darināto godalgu.

- GUNĀRA KOPŠTĀLA FOTOGRĀFIJAS. Līdz 22. jūlijam Latvijas fotogrāfijas muzejā ir iespēja apskatīt Gunāra Kopštāla fotogrāfiju izstādi Ar Liepājas vēju, kas sniegs retrospektīvu priekšstatu par fotogrāfa radošajiem meklējumiem un atklājumiem – cilvēku portretējumos, dabas ainavās, manipulētajās fotogrāfijās, žanra un klusās dabas kompozīcijās. Gunārs Kopštāls ir viens no Latvijas fotoamatieru kustības dibinātājiem; viņš nu jau piecdesmit gadu sniedz Liepājas lietišķās mākslas vidusskolēniem pamatzināšanas fotogrāfijas mākslā.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa  NRA  07/04/07

- LATVIEŠU FILMAS NEPRIVATIZĒS. Vakar Ministru kabineta sēdē noraidīts privatizācijas pieteikums par valstij piederošajām autortiesībām uz Rīgas kinostudijā radītajām filmām. Kultūras ministre Helēna Demakova norāda, ka "šis valdības lēmums bija prognozējams un ir loģisks, jo, neskatoties uz plusiem, ko iespējams saskatīt privātai iniciatīvai, ir vērtības, kas pieder visai sabiedrībai un mūsu kultūrai. Latviešu kino zelta fonds nepārprotami ir šāda vērtība, kurai mūžīgi mūžos jāpaliek Latvijas valsts rīcībā – līdzīgi kā Dainu skapim vai Nacionālajam mākslas muzejam." Kā jau Neatkarīgā rakstīja, privatizācijas pieteikumu uz latviešu filmu autortiesībām iesniedzis LU Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību institūta lektors Antons Petrovskis.

- SVĒTBRĪDIS. Piektdien pulksten 17 Rīgas 1. Meža kapu Balto krustu kapulaukā, pieminot Baigajā gadā un GULAG nobendētos Latvijas iedzīvotājus, notiks svētbrīdis. To vadīs Biķeru draudzes mācītājs Aleksandrs Bite, piedalīsies pūtēju orķestris Rīga.

- DĀVANA MŪSDIENU SIEVIETEI. Finālam tuvojas Muzikālā teātra 7 trešā vasaras brīvdabas iestudējuma Dāvana mūsdienu sievietei tapšanas process, un jau nākamajā piektdienā, 13. jūlijā, Saulkrastu brīvdabas estrādē notiks iestudējuma pirmizrāde. Muzikālās brīvdabas izrādes libretu sacerējis Kārlis Anitens, mūzikas autors ir Maestro Raimonds Pauls. Viņš rūpīgi sekojot muzikālā producenta Julian darbam pie dziesmu aranžējumiem un CD sagatavošanas, atzīstot, ka "gala materiāls ir labs, dziesmas piemērotas brīvdabai un līdzi dziedāšanai. Arī aktieri turas kā īsti vīri." Izrādi iestudējis Voldemārs Šoriņš, kuram šis ir jau trešais Muzikālajā teātrī 7 tapušais brīvdabas iestudējums. Tajā piedalās O. Dreģe, H. Spanovskis, A. Robežnieks, K. Pasternaka u.c. Dāvana mūsdienu sievietei būs skatāma arī Liepājā (14.07.), Tukumā (21.07.), Bauskā (27.07.), Jēkabpilī (28.07.), Alūksnē (03.08.), Valmierā (17.08.) un Kuldīgā (25.08.).

- PLAKĀTU IZSTĀDE. No šodienas līdz 13. jūlijam Rīgas domes vestibilā apskatāma atklātā plakātu konkursa Klimata pārmaiņas – vispasaules vides problēma veiksmīgāko darbu izstāde. Pavasarī Vides ministrija un Lielbritānijas vēstniecība Rīgā sadarbībā ar valsts SIA Vides projekti un mākslas izglītības centru Trīs krāsas plakātu konkursu rīkoja, lai pievērstu sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņu iemesliem un sekām. Divas nedēļas jūnijā vairāk nekā 20 konkursa veiksmīgākie darbi jau bija apskatāmi tirdzniecības centrē Spice, tomēr konkursa organizatori uzskata, ka augstvērtīgos konkursa darbus ir vērts izrādīt vēl plašākam cilvēku lokam. Rīgas domē aplūkojami konkursa laureātu darbi. Plakātu konkursam kopumā tika iesniegti vairāk nekā 70 profesionālu mākslinieku, studentu un skolēnu sagatavoti plakāti.

- JAUNS OBJEKTS PEDVĀLĒ. Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā apskatāms jauns vides mākslas objekts – šā gada vasaras saulgriežu laikā, rituāli dedzinot, tapusī Jāņu nakts akmens saule.

Arno Jundze,  NRA  07/05/07

- AIGARA BIKŠES PIEDZĪVOJUMI JAPĀNĀ. Mākslinieks Aigars Bikše un operators Viesturs Graždanovovičs saņēmuši uzaicinājumu no Aumori mūsdienu mākslas centra (Japāna) rīkot radošo darbnīcu Aumori pilsētas pamatskolas bērnu grupai. Darbnīcā bērni latviešu mākslinieku vadībā izstrādāja nelielu animācijas filmas fragmentu, bet darbnīcas norise tika atspoguļota televīzijā. Līdz 15. jūlijam Aumori mūsdienu mākslas centrā turpinās izstāde Itineraire, kurā ir apskatāma Aigara Bikšes instalācija Labo latviešu un japāņu acīm redzamie, bet neticamie piedzīvojumi 18. gadsimta otrajā pusē.

Arno Jundze,  NRA 07/06/07

- VIENA DIENA LATVIJĀ. 31. augustā Latvijā norisināsies vērienīga fotoakcija Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem. Pirmo reizi tā notika 1987. gadā ar nosaukumu Viena diena Latvijā, kļūstot par unikālu notikumu Latvijas vēsturisko fotodokumentu radīšanā un saglabāšanā. Par sevišķi nozīmīgu iegūto kolekciju dara Latvijas neatkarības atjaunošanas fakts, no padomju laikiem palikušas atmiņas, priekšmeti un arī attēli, kas ir dzīvās vēstures liecinieki. Lai tagad, pēc 20 gadiem, kļūtu par akcijas dalībnieku, piektdien, 31. augustā, katram ir iespēja ņemt rokā savu fotoaparātu, mobilo telefonu vai kameru un iemūžināt šodienas Latviju. Fotografēt var jebko, kas šķiet pietiekami interesants un iemūžināšanas vērts. Akcijas patronese ir kultūras ministre Helēna Demakova, un viņa aicina ne vien piedalīties 31. augusta akcijā, bet līdz tam ik dienu apmeklēt akcijas mājaslapu www.vienadiena.lv, kurā būs izliktas apskatei vēl neredzētas fotogrāfijas no 1987. gada akcijas, dodot iespēju atcerēties un no jauna iepazīties ar tolaiku Latvijas ikdienu, pie viena izvērtējot, kas 20 gados mainījies.

- JURA JURJĀNA GLEZNAS KAZINO. Vakar Europa Club Casino (Rīgā, K. Barona ielā 12 – Benjamiņu namā) tika atklāta īpaša gleznotāja Jura Jurjāna darbu izlases ekspozīcija. Te apskatāma gleznu izlase, kurā gleznotājs iekļāvis darbus no augstu novērtētām kolekcijām, speciāli pielāgojoties kazino videi un gaisotnei. Jura Jurjāna gleznas raksturo košas dekoratīvas kompozīcijas, kas līdzinās klusās dabas portretiem. Mākslinieka interešu objekti ir ziedi un putni, tauriņi, kas iekomponēti dekoratīvā vidē, kur katrai detaļai ir īpaša nozīme. Gleznu izteiksmi papildina rāmji ar zelta apdari, kas apliecina dekorativitātes nozīmi mākslinieka daiļradē.

- EIROPAS SAVIENĪBAS KAMERORĶESTRIS. Otrdien pulksten 19 Melngalvju namā uzstāsies Eiropas Savienības kamerorķestris. Tā vadītāja un soliste – Eva Stegemane (attēlā; vijole, Holande). Solisti: Libors Novāčeks (klavieres, Čehija), Anna Bigina (vijole, Lielbritānija). Programmā Antonio Vivaldi, Volfganga Amadeja Mocarta un Georga Frīdriha Hendeļa skaņdarbi.

- KUMU AICINA. No Igaunijas Mākslas muzeja saņemta ziņa, ka 27. un 28. septembrī tur notiks vērienīga starptautiska mākslas teorētiķu konference Different Modernisms, Different Avant-Gardes, kurā tiks spriests par to, kā īsti definēt modernisma un avangarda jēdzienus Austrumeiropas un Centrāleiropas mākslā laikā pēc Otrā pasaules kara. Tajā piedalīsies Polijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Ungārijas, Horvātijas, Serbijas un citu valstu pārstāvji. No Latvijas konferencē uzstāsies Irēna Bužinska.

Citādā ziņā...

TV reklāma — nepatīkama, bet neizbēgama

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa"   07/05/07    Reklāmas televīzijā, šķiet, ir neizbēgamas kā lietus atvaļinājuma laikā. Nedēļa skaidroja, vai šim "sindromam" ir kādi ierobežojumi un vai ES direktīva Televīzija bez robežām, kas vēl šobrīd iziet visus birokrātijas lokus, tādus paredzēs.

Bezgala garās reklāmas pauzes, kuras pārtrauc filmu visspraigākajā vietā, apriebušās gandrīz visiem. Lai gan ar prātu ikviens saprot, ka bez reklāmdevēju finansējuma to pašu filmu diez vai varētu televīzijā noskatīties, emocionāli pārslēgties no līdzpārdzīvojuma kino varoņiem uz "žilbinošu baltu veļu ar jauno OMO" nav tik viegli. Patiesības labad jāteic, ka cilvēki pierod pie visa un reklāmas pauzes izmanto sīku sadzīvisku darbiņu veikšanai. Dažkārt šīs pauzes pat tiek gaidītas, lai kaut vai aizietu uz tualeti. Taču kopumā tās tomēr kaitina. Sevišķi, ja ir ļoti biežas un nesamērīgi garas.

Tomēr nav jau tā, ka telekompānijas savā raidlaikā drīkst reklāmas izvietot cik vien daudz un bieži grib. Latvijas telekompānijām atļauts izvietot reklāmu savā raidlaikā saskaņā ar 1995. gadā pieņemto Radio un televīzijas likumu. Uzreiz jāpiebilst, ka šis likums paredz ļoti liberālu pieeju reklāmu izvietojumam. Vienīgais ierobežojums ir tāds, ka reklāmas ilgums nedrīkst pārsniegt 20% raidlaika stundā un 15% diennaktī. Citiem vārdiem, stundā reklāmas klipu ilgums nedrīkst būt lielāks par 12 minūtēm. Ar televīzijas biznesu saistīti cilvēki gan atzīst, ka pieprasītākajās stundās un sevišķi jau skatītākajās filmās un pārraidēs šī norma tiek regulāri pārkāpta. Tas tiek skaidrots ar reklāmdevēju vēlmēm. Tie nelabprāt reklamē savas preces un pakalpojumus laikā, kad auditorija ir maza, un vēlas savus reklāmas klipus redzēt gandrīz tikai un vienīgi tā sauktajās pīķa stundās.

Radio un televīzijas likumā nav ne vārda par to, cik biežas var būt reklāmas pauzes un kurā brīdī tās var tikt rādītas. Nav šaubu, ka šis likums savulaik tika pieņemts komercstruktūru, nevis skatītāju interesēs, jo, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) 1989. gadā pieņemtā direktīva, kas noteica reklāmas izvietošanas nosacījumus, strikti reglamentēja laika atstarpes starp reklāmas pauzēm, norādot, ka tās nedrīkst pārtraukt pārraides viengabalainību. No otras puses, var saprast 90. gadu vidus Latvijas likumdevējus. Tolaik gan komercradiostacijas, gan komerctelevīzijas tikai attīstījās un liberāli reklāmas izvietošanas nosacījumi ļāva tām atsperties. Taču kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis un mēs jau esam pilntiesīga ES dalībvalsts. Tomēr reklāmas izvietošanas nosacījumi palikuši vecie. Iespējams, situācija varētu mainīties, pieņemot grozījumus ES direktīvā Televīzija bez robežām, kuri jau vairākus gadus iet cauri smagnējajām ES likumu pieņemšanas dzirnām.

Šobrīd tiek uzskatīts, ka visoptimistiskākajā variantā šī atjauninātā direktīva varētu stāties spēkā 2008. gada 1. janvārī un divu gadu laikā tiktu ieviesta visās ES dalībvalstīs. Taču tikpat labi tā varētu vēl dažus gadus iestrēgt "saskaņošanas" procesā. Jau tagad vērojams, ka direktīva paliek arvien vairāk raidorganizācijas atbalstoša un vismaz reklāmas jautājumos vaļīgāka. Tas tiek pamatots ar nepieciešamību palielināt Eiropas raidorganizāciju konkurētspēju un to aizstāvību, acīmredzot pret aizokeāna mediju milžiem, kuri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varētu nospiest uz ceļiem vietējos sīkmaņus.

Jaunajā direktīvā, kura uz Komisijas vadītāja Žozē Manuela Barrozu galda pirmo reizi parādījās 2005. gada 13. decembrī, noteikumi par reklāmu TV nebija tik sīki izstrādāti, kādi tie bija vecajā 1989. gada direktīvā. Galvenā atšķirība starp abiem dokumentiem bija tā, ka turpmāk lēmums par to, kad un kā ar reklāmu pārtraukt TV programmas, bija atstāts apraides nodrošinātāju un filmu veidotāju ziņā, un to vairs nenoteica Briselē. Proti, ja iepriekšējā direktīva faktiski paredzēja reklāmu tikai starp atsevišķiem raidījumiem vai filmā brīdī, kad nenotiek nekas izšķirīgs, tad direktīvas grozījumi ļāva pārtraukt pārraidi ar reklāmas klipu jebkurā brīdī, kā tas vienmēr bijis Latvijā.

Pērn decembrī Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja ierosinātās izmaiņas noteikumos par reklāmu Eiropas televīzijas kanālos. Tās paredzēja pusstundu starplaiku starp reklāmas pauzēm filmu pārraides laikā. Jāpiebilst, Komisija ierosināja 35 minūtes, bet Eiroparlamenta Kultūras komiteja — pat 45 minūtes. Šī prasība gan neattiecas uz seriāliem un vieglām izklaides programmām. Reklāmas klipu īpatsvars stundā, tāpat kā tagad Latvijā, nedrīkstēs pārsniegt 20% jeb 12 minūtes. Interesanti, ka Eiroparlaments atbalstīja ļoti stingro Komisijas viedokli attiecībā uz tabakas izstrādājumu un cigarešu reklāmu, taču tajā pašā laikā direktīva alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumus atstāj katras valsts pašas ziņā. Kā saucēja balss tuksnesī izskanēja aicinājumi aizliegt reklāmas klipus pārraidīt skaļāk nekā pamatraidījuma skaņa. Acīmredzot eirodeputātiem pārsvarā pieder moderni televizori, kas skaņu stabilizē automātiski.

Taču, ja "tīrās reklāmas" izvietošanu ir paredzēts liberalizēt, tad jaunā direktīva nosaka regulēt arī tā saukto reklāmas produktu izvietošanu. Vecā direktīva reklāmas produktu izvietošanu nekā nereglamentēja, un tad, kad stāsies spēkā jaunā, mūsu ziņu dienestu cilvēkiem ekrānā būs jādodas pašu drēbēs, nevis no dažādiem veikaliem aizlienētos tērpos, kā tas ir tagad. Direktīvas projektā netiek pieļauta produktu izvietošana noteiktos raidījumos — ziņu raidījumos, raidījumos par aktuālām tēmām, bērnu pārraidēs un dokumentālās filmās. Pēdējais aizliegums gan ir visai nesaprotams, jo grūti iedomāties dokumentālu filmu, kurā, ja ļoti grib, nevarētu atrast "produkta izvietošanu". Tomēr tāds reklāmas raidījums kā mūsu Dzīvīte LTV1 programmā arī turpmāk varēs eksistēt ar norādi, ka ir apmaksāts. Pēc jaunās direktīvas par produkta izvietošanu būs jābrīdina skatītājs gan pirms, gan pēc raidījuma un ik pēc 20 minūtēm. Arī Mārtiņa Rītiņa Ceļojums ar garšu, kurā nepārprotami ir vērojama produkta izvietošana, varēs pastāvēt. Tikai atšķirībā no pašreizējās situācijas reklāmas elements būs jānorāda.

Tiesa, direktīva paredz: pat tad, ja izvietošana ir atļauta, nedrīkst rasties iespaids, ka raidījums vai tā dalībnieki to atbalsta, un produktu nedrīkst pārmērīgi izcelt. Šis punkts, manuprāt, ir visai strīdīgs, jo grūti pateikt, kad "rodas iespaids" par atbalstu un kad ne. Tāpat sarežģīta ir situācija ar mākslas filmām, kur produktu izvietošana, it īpaši ASV veidotajās filmās, ir tradicionāla. Kā hrestomātisks piemērs un gandrīz kā sugas vārds produktu izvietošanā tiek dēvēts "Džeimsa Bonda pulkstenis".

Latvijas Kultūras ministrijas pārstāvji, kuri piedalās direktīvas galīgajā izstrādē, uzskata, ka "Latvijai tā jāatbalsta, jo tā būs mūsdienīgāka un attieksies ne vien uz raidorganizāciju īstenotajām tradicionālajām apraides formām, bet arī televīzijai līdzīgajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti pēc individuālā pieprasījuma. Tā paredzēs elastīgākus reklāmas noteikumus, veicinās audiovizuāla satura pilnveidi un Eiropai svarīgu vērtību redzamību, uzlabos nepilngadīgo aizsardzību, kā arī pilnveidos izcelsmes valsts principa izmantošanu, paredzot, ka dalībvalsts varēs veikt saistošus pasākumus pret raidorganizācijām, kas neievēros tās valsts noteikumus, uz kuru tās raidīs."

Daudzi būs ievērojuši, ka Latvijas sabiedriskajā televīzijā reklāmas apjomi ir mazāki nekā komerctelevīzijās. Varētu domāt, ka reklāmdevēji mazāk izvēlas sabiedrisko televīziju, jo tai ir nedaudz zemāki skatītāju reitingi. Taču tas nav galvenais iemesls. Kā norāda Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Jānis Holšteins, "Latvijas Televīzija kā vienīgā nacionālā telekompānija mūsu valstī ar Vislatvijas apraidi ievēro Radio un televīzijas likumu, kas paredz, ka nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās reklāmai atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 10% jeb sešas minūtes stundā. Savukārt komerctelevīzijām likums nosaka divas reizes lielāku reklāmas laiku — 20% jeb 12 minūtes stundā. Tādi ir spēles noteikumi, un mēs tos ievērojam."

Tā kā Latvijas likumi nenosaka intervālu starp reklāmas pauzēm, tad iespējams reklāmām atvēlēto laiku sadalīt īsākās pauzēs vai, gluži otrādi, visu paketi palaist vienā reizē. Pirmo variantu praktizē TV5, savukārt LNT un TV3 vairāk orientējas uz garākām, bet retākām reklāmas pauzēm. LTV reklāmas laiku sadala īsākās pauzēs. Kā izsakās Holšteins, īsākas pauzes vieglāk uztveramas un "pārdzīvojamas", un ir cerība, ka kanāls saglabās auditoriju. Ja skatītāju reklāma neinteresē un nogurdina, viņš pāriet uz citu kanālu. Tā ir reklāmdevēja problēma, jo ir jārēķinās, ka auditorija migrē.

Interesants un tajā pašā laikā kutelīgs ir jautājums par reklāmas izcenojumiem. Tas ir visai sarežģīts, jo lielajiem reklāmdevējiem tiek piemērotas ievērojamas atlaides, kuras katram ir atšķirīgas un skaitās komercnoslēpums. Tomēr sabiedriskā televīzija reklāmas cenas neslēpj. Tā Latvijas Televīzijā reklāmas cenu diapazons ir plašs, sākot no 50 santīmiem LTV7 rīta joslā un beidzot ar 23 latiem LTV1 informatīvā raidījuma Panorāma laika joslā par vienu sekundi. Raidījumos ar augstiem reitingiem un lielu skatītāju auditoriju tiek noteiktas speciālas cenas, kas ir augstākas par laika joslas cenām. Visaugstākie izcenojumi 2007. gadā bija Eirovīzijas konkursa translācijai, kas vairāk nekā piecas reizes pārsniedza joslas cenu. Pamatojums ir unikālais auditorijas lielums — 550 000 skatītāju un TV reitings 24,9%. Latvijas Televīzijā cenas visiem reklamējamiem produktiem ir vienādas. LTV pastāv speciāls piedāvājums Īpaši atbalstāmās reklāmas kampaņas, saskaņā ar kuru kultūras, sporta un izglītojošo pasākumu reklāmām var tikt piemērotas speciālas cenas. LTV reklāmas produktiem cenas ir dažādas, un to veidošanā tiek ņemts vērā, kāda ir sasniedzamā auditorija, kāda ir laika josla, kāda ir produkta forma.

Laiku pa laikam izskan doma atbrīvot sabiedrisko televīziju no reklāmām, saņemot papildu un dinamiski pieaugošu (atbilstoši reklāmas tirgus tendencēm) kompensāciju no valsts budžeta, un valsts savukārt varētu risināt jautājumu ar komerctelevīzijām par apraides licenču maksas paaugstināšanu. Tomēr sabiedriskās televīzijas atbrīvošana no reklāmām nozīmē arī to, ka par diviem svarīgiem kanāliem samazināsies tā auditorija, kuru vēlas sasniegt reklāmdevējs.

Lai cik ļoti mūs kaitinātu reklāmas pārbagātība televīzijā, tieši tā nodrošina iespēju skatīties mūs interesējošās pārraides. Saskaņā ar mediju aģentūras TNS Latvija datiem — ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vecāks par četriem gadiem, pie televizora ekrāniem 2006. gadā pavadīja vidēji 206 minūtes dienā, kas ir par divām minūtēm vairāk nekā 2005. gadā. Savukārt no tiem, kas skatās TV, katrs skatītājs pie TV ekrāniem pavadīja vidēji 287 minūtes jeb nepilnas piecas stundas dienā. Šie rādītāji tikai liecina par televīzijas milzīgo lomu cilvēku dzīvē. Nav brīnums, ka tieši TV saņem lauvas tiesu no kopējā reklāmas tirgus pīrāga. Kā liecina TNS Latvijas dati, Latvijā TV reklāmās pērn tika iztērēts 27,1 miljons latu, kas veidoja 35,7% no visa reklāmas tirgus apjoma.

Jau vairākus gadus Latvijā līderis TV reklāmu izvietošanā ir kompānija Procter & Gamble, kam seko visi trīs mūsu mobilo telefona sakaru operatori — Tele2, LMT un pērn pirmo reizi arī Bite. Tā kā reklāmdevēji parasti ar naudu par velti nešķiežas un reklāmas izdevumus iekļauj preces cenā, varam uzskatīt, ka, pērkot veļas pulveri vai runājot pa mobilo tālruni, mēs vienlaikus nodrošinām iespēju patīkami pavadīt vakaru pie televizora iecienītu filmu varoņu sabiedrībā.

Nākamgad eksperimentālā kārtā varētu atļaut sēdēt Rīgas centra zālienos

LETA   07/05/07    Nākamgad eksperimentālā kārtā varētu atļaut aptuveni mēnesi sēdēt Rīgas centra zālienos, šodien konceptuāli vienojās Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas deputāti.

Eksperimentu veikt ierosināja bijušais Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL), norādot, ka mēneša laikā varētu novērot, vai parki tiek piegružoti un kā uzvedas publika.

Komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš (TP) norādīja, ka sēdēšanu vairāku parku zālienos pašlaik aizliedz nesen pieņemtie sabiedrības kārtības noteikumi. Tādēļ būtu nepieciešams noteikumus grozīt, ko šīs vasaras laikā vairs nevarot izdarīt.

Tika arī pausti iebildumi pret sēdēšanu zālienā. "Vai mums vajadzīgs, lai kāds zālienā zvilnētu? Nez vai citiem patiktu, ja mēs ļautu brīvi justies cilvēkiem, kuru miesas nemaz tik jaukas nav," savu viedokli pauda deputāts Vilnis Zariņš (TB/LNNK).

Lai novērtētu, kas notiek pēc rīdzinieku un pilsētas viesu uzturēšanās zālienā, deputāti uzdeva Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) vadībai izpētīt situāciju no centra salīdzinoši tuvajā Ziedoņdārzā, kas ir nodots sauļoties gribētāju un zālē sēdētāju rīcībā. RPP informācija deputātiem būs jāsniedz kādā no komitejas augusta sēdēm.

Kā ziņots, pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" direktors domes deputāts Agnis Kalnkaziņš (TP) iepriekš diskusijā Rīgas skolēnu domes jauniešiem solīja, ka tiks apspriesta un izvērtēta iespēja atļaut sēdēt Rīgas centra zālienos.

"Kopīgi parunāsim ar speciālistiem - ainavu arhitektiem un dārzniekiem, varbūt atradīsim kādu kompromisu," sacīja Kalnkaziņš.

Kalnkaziņš informēja, ka sēdēšana zālienā to nebojāšot, izņemot pilsētas kanāla nogāzes, kas esot neizturīgākas. Galveno akcentu aģentūras direktors lika uz to, ka zālienā uzturēšoties "cilvēki no Centrāltirgus ar savām paunām un reņģēm", tādēļ radīšoties estētiskas dabas problēmas.

Tāpat, pēc Kalnkaziņa domām, viss tikšot piemēslots - mētātos pudeles un šļirces. "Vai tad jūs tās šļirces vāksiet? Kas par to maksās?" Aģentūras direktors neatbildēja uz jauniešu jautājumu, kādēļ parkā piegružotājus nevarētu pieskatīt policisti, kuri soda zālienā sēdošos.

Privātīpašnieki grib «izstāties» no Ķemeru nacionālā parka

Matīss Arnicāns,  Diena  07/06/07    Ar būvniecības ierobežojumiem neapmierinātie privātīpašnieki no sestdienas gatavojas vākt parakstus, lai rosinātu viņiem piederošo zemju izslēgšanu no Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) teritorijas. Gan vides ministrs, gan ĶNP pārstāvis norāda, ka parka apdzīvotajās vietās veikt saimniecisko darbību jau tagad ir atļauts, turklāt zemju izslēgšana nav iespējama, jo parks atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju sarakstā.

38 165 hektārus lielajā ĶNP noteikti četri zonējumi — neitrālais, ainavu aizsardzības, lieguma un rezervāta. Tie savstarpēji atšķiras ar saimnieciskās attīstības iespējām. "Neitrālajā zonā nav nekādu ierobežojumu," norāda ĶNP Dabas izglītības un tūrisma daļas vadītājs Jānis Šlūke, piebilstot, ka lielākā daļa no pavisam 15% privātīpašnieku zemēm ietilpst tieši šajā parka daļā. Vienīgā prasība pirms būvniecības darbu uzsākšanas ir informēt par tiem ĶNP.

Parkam gan tiek pārmests, ka pat šajās zonās tiek atrasti biotopi un veidoti mikroliegumi. "Līdzko kaut kas sāk notikt, pasaka, ka nedrīkst," norāda Jūrmalas attīstības biedrības (izveidota šā gada februārī un apvieno dažādu nozaru speciālistus) valdes priekšsēdētājs Oskars Brambergs. Viņam pievienojas arī Lapmežciema novada (viss atrodas parka teritorijā) domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, sakot, ka šobrīd gatavotajā pašvaldības teritorijas plānojumā vietām eksperti noteikuši apgrūtinājumu. Bez tam daudzus neapmierina augstais gruntsūdeņu līmenis, kas radies no meliorācijas grāvju aizbēršanas, norāda O.Brambergs. "Ja no parka puses tiek radītas problēmas, lai raksta man, un tās situācijas var izskatīt," saka vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tomēr, viņaprāt, ĶNP rīcība nav nepamatota.

Kas attiecas uz zemju izslēgšanu ekonomisku apsvērumu dēļ, tā, kā uzsver R.Vējonis, nav iespējama. Tas tādēļ, ka visas 336 Latvijas aizsargājamās teritorijas pēc iestāšanās Eiropas savienībā 2004.gadā tika pievienotas Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklam. ĶNP samazināšanas gadījumā pret valsti var tikt vērstas lielas soda sankcijas. J.Šlūke piebilst, ka Natura 2000 teritorijā var notikt izmaiņas tikai tad, ja pastāv draudi sabiedrībai, piemēram, applūšanas dēļ jābūvē dambis.

"Vispirms vajadzēja zemes atpirkt un tad veidot parku," uzskata O.Brambergs. Viņaprāt, ja tiek uzlikts apgrūtinājums, jābūt izstrādātam kompensācijas mehānismam, piemēram, atlīdzinot naudā vai ar citu zemi, bet nekas tāds nav paredzēts. "Tas ir cilvēktiesību pārkāpums," uzskata E.Pētersons. J.Šlūke piekrīt, ka parka izveides pirmsākumos 1997.gadā teritorijas nospraustas, nerēķinoties ar īpašniekiem, taču "likumdošana bija tāda, kāda tā bija."

Diena jau rakstīja, ka, lai gan likumos zemju maiņa kā kompensācijas veids tagad ir paredzēta, Latvijā brīvu zemju trūkst, tādēļ Tieslietu ministrija gatavo grozījumus likumā, lai šo normu vispār izslēgtu. Savukārt jūnija beigās valdība, skatot jautājumu par lieguma izveidošanu Pāvilostas Pelēkajā kāpā, noraidīja zemju izpirkšanu iespēju, lai nākotnē īpašnieki nevarētu valstij prasīt atpirkt saimniecībā neizmantojamas zemes dabas liegumu teritorijās.

Presē neiecietība visvairāk pausta pret seksuālajām minoritātēm

LETA  07/06/07    Latvijas presē neiecietība visvairāk pausta pret seksuālajām minoritātēm, proti, laika posmā no šā gada marta līdz jūnijam neiecietība pret seksuālajām minoritātēm vairākos preses izdevumos kopumā pausta 76 gadījumos, secinājuši sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieki.

Mediju monitoringa laikā analizēts laikraksts "Diena", "Neatkarīgā", "Latvijas Avīze", "Telegraf", "Čas", "Vesti Segodņa" un "Rītdiena".

Projekta mērķis ir veicināt mediju un politiķu atbildīgu attieksmi pret savu lomu komunikācijā ar sabiedrību, mediju publikācijās un Saeimas debatēs identificējot neiecietīgus izteikumus par minoritātēm un nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Pret krievvalodīgajiem neiecietība pausta 39 gadījumos, pret nepilsoņiem - 21, bet pret nevalstiskajām organizācijām (NVO) - 24 gadījumos.

Pētnieki, fiksējot neiecietīgus izteikumus, fiksējuši arī izteikumu avotus, tādā veidā nošķirot redakcijas un žurnālistu komentārus no citēto politiķu un citu personu izteikumiem.

Visvairāk publikāciju, kurās izrādīta neiecietība vai realizēta izslēdzoša stratēģija attiecībā uz kādu grupu, publicētas laikrakstā "Vesti Sevodnja" - kopumā 54 raksti, "Neatkarīgā" - 29 raksti, "Latvijas Avīze "- 25 raksti un laikrakstā "Rītdiena" - 23 raksti. Laikrakstā "Diena" atlasīti 9 raksti, bet "Telegraf" - pieci raksti.

Savukārt publikācijās par NVO visvairāk izmantota stratēģija - "ar Latvijai kaitīgām aktivitātēm realizē ārvalstu sponsoru intereses".

Lielāko daļu no analizētajiem rakstiem veido redakciju komentāri vai viedokļu raksti un intervijas. Tātad izslēdzošu stratēģiju avoti ir galvenokārt žurnālisti - 36% gadījumu un politiķi - 21% gadījumu.

"Providus" pētniece Marija Golubeva norāda, ka šis ir tikai pirmais starpziņojums - mediju un Saeimas monitorings turpināsies līdz šā gada decembrim.

Atkal
ir kļuvis siltāks...

Dienā gaisa temperatūra
ir ap +20^oC. Taču nokrišņu ziņā
laiks joprojām ir mainīgs – brīžiem
ir apmācies un līst, bet brīžiem spīd saulīte.

...Dārzi joprojām ir koši, bet pļavās gan

pašreiz nekas nezied.Taču paš-
laik ir kārtīgs ogu laiks –
ogas ir gan dārzos,

gan mežā...

Anda Jansone, ceturtdien, 5. jūlijā