Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Vācija nekļūs par otro Īriju

Olga Procevska,  Diena  07/30/07    Eksperti prognozē: Vācijas lēmums atvērt savu darba tirgu neradīs jaunu emigrācijas vilni Latvijā.

No vienas puses, Vācijas tuvums un labvēlīgā ekonomika, no otras — arvien augstāka darba alga arī Latvijā un jau apzinātas iespējas Īrijā un Lielbritānijā. Dienas aptaujātie eksperti atzīst, ka, visticamāk, svaru kauss noslieksies par labu otrajam faktoram un drīzumā prognozējamā darba tirgus atvēršana Vācijā neizraisīs tikpat intensīvu iedzīvotāju izbraukšanu no Latvijas kā uz Īriju vai Lielbritāniju.

Pašlaik pēc oficiālās statistikas no Latvijas darbā uz ārzemēm devušies apmēram 86 tūkstoši iedzīvotāju, raksta LETA. Taču realitātē, kā norādījuši eksperti, to skaits ir vairākas reizes lielāks. Populārākos galamērķus valsts pēdējā laikā nav apkopojusi, taču, visticamāk, tie joprojām ir Īrija un Lielbritānija.

Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka ir pamats secināt — lielākā daļa no tiem, kas vēlējušies strādāt ārzemēs, savas iespējas ir jau izmantojuši, un emigrācijas tempam ir tendence samazināties. Par to, viņaprāt, liecina tas, ka no ārzemēm uz Latviju pārskaitīto līdzekļu apjoms "vairs nepieaug tik strauji kā tūlīt pēc pievienošanās Eiropas Savienībai". Svarīgi ir arī tas, ka Lielbritānijā un Īrijā jau izveidojušās latviešu kopienas, kas sniedz atbalstu no jauna iebraukušajiem un atvieglo šāda lēmuma pieņemšanu. Turklāt arī Latvijas ekonomika pēdējos gados piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, kas būtiski kāpinājusi arī algas. Tas iedzīvotājus, visticamāk, atturēs no jaunas plašas migrācijas uz ārvalstīm, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Par faktoriem, kas uz Vāciju tomēr varētu aizvilināt kādu Latvijas iedzīvotāju daļu, eksperti min Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši labās vācu valodas zināšanas, kā arī Vācijas ģeogrāfisko un kultūras tuvumu, kas palielina iespējas integrēties. Salīdzinot ar Lielbritāniju un Īriju, Vācija varētu piesaistīt augstāk kvalificētus speciālistus, īpaši jomās, kurās Vācijas ekonomika attīstās visstraujāk — rūpniecībā un zinātnē, arī mazāk kvalificētajā pakalpojumu sektorā. E.Egle uzsver — ja tomēr Vācija latviešiem izrādīsies pievilcīgāka, nekā prognozēts, valdība tam nebūs gatava, jo rīcības plāna šai situācijai nav.

Diena jau rakstīja, ka Vācijas valdība paziņojusi — straujā ekonomikas izaugsmes tempa dēļ tā apsver iespēju atteikties no ierobežojumiem darbaspēka ieplūšanai no jaunajām ES dalībvalstīm, kas plānoti līdz 2009.gadam. Vācijas lēmumu atzinīgi novērtējis arī ES nodarbinātības komisārs Vladimirs Špidla, piebilstot, ka "bija pienācis pēdējais laiks" darbaspēka problēmas risināšanai Vācijā, raksta BNS.

Vācijas darba tirgus

Vācijas plusi

• Pieprasījums gan pēc augstāk, gan zemāk kvalificētiem darbiniekiem

• Ģeogrāfiskais un kultūras tuvums

• Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši labās vācu valodas zināšanas

Vācijas mīnusi

• Jau esošie darbaspēka migrācijas virzieni

• Atalgojuma un iespēju pieaugums tepat Latvijā

Divi Latvijas policisti dodas misijā uz Afganistānu

LETA   07/31/07    Šodien uz starptautisko misiju Afganistānā dosies Valsts policijas (VP) Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas inspektors kapteinis Dmitrijs Tarasovs un VP Dobeles rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2.nodaļas 1.iecirkņa priekšnieks virsleitnants Romāns Griškevičs.

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) policistiem vēlēja spēku un izturību, pildot pienākumus misijā. Ministrs uzsvēra, ka abi policisti ir pirmie, kas dodas šādā misijā, tāpēc viņiem uzticētā atbildība ir jo īpaši liela.

Latvijas policisti būs arī pirmā bruņotā civilā misija. Viņiem izsniegtie ieroči paredzēti pašaizsardzībai, nevis uzbrukumam. Policisti pildīs civilo ekspertu pienākumus Afganistānā līdz nākamā gada 31.janvārim.

Viņu dalība misijā Latvijai izmaksās 140 307 latus. Visi izdevumi, kas saistīti ar policistu dalību NATO vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Afganistānā, tiks segti no VP budžeta līdzekļiem.

Kalvītis jauniešus mudina atgriezties un strādāt Latvijā

LETA    08/01/07    Šodien Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), tiekoties ar latviešu izcelsmes ārzemju jauniešiem, aicināja viņus atgriezties un strādāt Latvijā, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Jaunieši piedalās Kalvīša rosinātā projektā "Vēlies izaicinājumu" un vasarā apgūst praktiskā darba iemaņas Latvijas valsts pārvaldes iestādēs un privātos uzņēmumos.

"Jūsu zināšanas, pieredze un prasmes ir vajadzīgas Latvijai. Mums ir maz iedzīvotāju, tādēļ mēs priecājamies par katru, kurš izvēlas atgriezties un strādāt Latvijā, un jauniešiem šeit ir lielākas karjeras iespējas un straujāka izaugsme nekā lielajās valstīs," tikšanās laikā uzsvēra Kalvītis.

Ar premjeru tikās Dainis Simsons no Kanādas, Darja Berdņikova no Krievijas, Laura Oslvalde no ASV, Rūta Rietuma no Zviedrijas, Jana Božko no Krievijas, Aleksandrs Perevalovs no Krievijas un Lūkass Milevskis no ASV.

Kalvītis pauda gandarījumu, ka jauniešiem ir iespēja vismaz vasarā atgriezties tēvu zemē un pastrādāt dažādās Latvijas iestādēs, apgūt praktiskā darba iemaņas savā izvēlētajā profesijā, uzlabot latviešu valodas zināšanas un iepazīt Latviju.

Tikšanās laikā jaunieši pastāstīja par sevi un darbu prakses iestādēs - Valsts tiesu ekspertīžu birojā, Rīgas Tehniskajā universitātē, firmā "Hill & Knowlton Latvia", Nodarbinātības valsts aģentūrā, SIA "Averoja", SIA "Agroprojekts". Jaunieši ļoti atzinīgi novērtēja iegūtās prasmes, draudzīgo attieksmi un izpalīdzību, uzlabotās latviešu valodas zināšanas, kā arī iespējas apceļot un tuvāk iepazīt Latviju.

Jaunieši pauda gandarījumu par projekta "Vēlies izaicinājumu" izveidi un iespēju strādāt Latvijas iestādēs un uzņēmumos, kas daudziem no viņiem bija pirmā prakse, un atzinīgi novērtēja darba iespējas Latvijā.

Kalvītis aicināja jauniešus pastāstīt par iegūto pieredzi un iespaidiem draugiem, lai arī citi latviešu izcelsmes jaunieši aktīvāk piedalītos šajā projektā. Premjers apliecināja valdības atbalstu projektam un solīja nodrošināt prakses vietas valsts pārvaldes iestādēs.

Šāds projekts notiek pirmo reizi. Tā laikā jaunieši vienu mēnesi - no šā gada 15.jūlija līdz 15.augustam - apmeklē Latviju.

Prezidentūrā...

Levits: «Prezidentu atlaist ir pārāk vienkārši»

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze   07/31/07    Satversme būtu jālabo, lai noteiktu skaidrāku Valsts prezidenta atlaišanas kārtību, kā arī uzlabotu valsts galvas ievēlēšanas procedūru.

To, tiekoties ar Saeimas deputātiem, pavēstīja autoritatīvais jurists, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš bija uzaicināts izklāstīt viedokli par prezidenta institūciju Saeimas apakškomisijai, kura spriež, kas būtu maināms Satversmes un citos likuma pantos attiecībā uz Valsts prezidentu. Par izmaiņām šajā jomā deputātus rosināja domāt nu jau bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Daļu ierosinājumu Saeima ņēmusi vērā, nosakot savlaicīgu un skaidrāku valsts galvas ievēlēšanas kārtību. Taču bijusī prezidente vēlējās, lai Satversmē tiktu noteikti iemesli, kuru dēļ var atlaist valsts galvu, jo pēc patlaban spēkā esošā pamatlikuma sanāk, ka parlaments var atlaist prezidentu arī bez iemesla. Apakškomisija jau pētījusi, ko par šo jautājumu saka citu valstu konstitūcijas, un secinājusi, ka valstu pieeja šim jautājumam ir ļoti dažāda.

E. Levits secinājis, ka attiecībā uz prezidenta tiesībām atlaist Saeimu un parlamenta tiesībām atlaist valsts galvu Satversme uzrakstīta tā, ka Valsts prezidents šo atlaišanas tiesību nemaz nevarot izmantot. Kā zināms, prezidentam, lai tiktu vaļā no parlamenta, vajag tautas piekrišanu, kamēr deputāti var padzīt prezidentu, tautai neko neprasot.

Satversme ir nepilnīga arī tajā ziņā, ka, lai atlaistu valsts galvu, Saeimai nav vajadzīgi juridiski iemesli, kas nozīmē – prezidentu var atlaist arī tīri politisku iemeslu dēļ, pat ja viņš neko nav pārkāpis. Teorētiski parlaments varētu mainīt valsts galvu kaut reizi trīs mēnešos. E. Levits arī norādīja, ka citās valstīs prezidenta atlaišana nav tikai parlamenta ziņā. Piemēram, Lietuvā šis lēmums jāapstiprina konstitucionālajai tiesai.

Solvita Āboltiņa ("Jaunais laiks") vaicāja, vai nebūtu jāuzlabo arī parlamenta atlaišanas iespējas, piemēram, dodot tiesības tautai pēc savas iniciatīvas lemt par Saeimas atlaišanu vai arī dodot iespēju parlamentam pašam atkāpties.

E. Levits atbildēja, ka šīs idejas gan neatbalstītu. "Ja tauta varētu atlaist parlamentu, tas tomēr būtu neparasti. Tādā gadījumā dabiski, ka opozīcija nemitīgi kūdītu tautu atlaist parlamentu," sprieda jurists. "Ja Saeima varētu pati sevi atlaist, tad toties valdošā koalīcija vienmēr izraudzītos momentu, kad tai ir visaugstākais reitings, lai būtu lielākas izredzes atkal uzvarēt vēlēšanās."

Taču E. Levits uzskata, ka parlamenta atlaišanas procedūru varētu vienkāršot. Patlaban vispirms jārīko referendums un tikai pēc tam jaunas Saeimas vēlēšanas. E. Levits pauda, ka tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu ir lieka, jo, ja tauta grib to parlamentu, ko valsts galva atlaidis, tā varot vienkārši ievēlēt otrreiz to pašu Saeimu. "Parlamenta atlaišana ir Valsts prezidenta autonomijas jautājums," uzskata izslavētais jurists.

Apakškomisija jau debatējusi, vai vajadzētu valsts galvas ievēlēšanu tāpat kā līdz šim atstāt parlamenta ziņā vai arī prezidenta ievēlēšanas tiesības būtu jādod Saeimai.

E. Levits teica: ja šobrīd tiktu mainīta valsts galvas ievēlēšanas kārtība, tad vispareizāk būtu veikt nelielu uzlabojumu, nosakot, ka valsts galvu ievēl nevis vismaz ar 51, bet gan vismaz ar 55 balsīm. Tādā gadījumā prezidentu varētu ievēlēt vai nu ļoti disciplinēta valdošā koalīcija, vai arī tai būtu jāmeklē opozīcijas balsis. Ja tiktu noteikts, ka vajag savākt divas trešdaļas deputātu balsu, tad varētu ievēlēt tikai politiski ļoti neitrālu kandidātu. Taču E. Levits domā, ka prezidentam tomēr arī pirms ievēlēšanas jābūt "politiskajā orbītā", lai viņš spētu izprast politiskos procesus.

Pastāv uzskats, ka tautas vēlētam prezidentam jādod arī plašākas pilnvaras. Taču E. Levits atgādināja, ka Austrijā valsts galvam ir aptuveni tādas pašas pilnvaras kā pie mums. Tomēr tur prezidentu ievēl tauta.

Viņš uzsvēra: šobrīd mūsu valstī nav tāda "revolucionāra momenta", kas liktu diskutēt par atteikšanos no parlamentārās demokrātiskās iekārtas.

E. Levits norādīja, ka sabiedrībā ne par Saeimas, ne arī par valdības pilnvarām un iecelšanas veidu nekad nav bijusi tāda interese kā par Valsts prezidenta institūciju. Tas liekot secināt, ka Saeimas un valdības loma noregulēta veiksmīgāk nekā valsts galvas statuss. Tāda situācija, iespējams, izveidojusies tāpēc, ka Satversmes sapulcē arī vislielākie strīdi bija par Valsts prezidenta institūciju un pašreizējie panti Satversmē, kas attiecas uz valsts galvu, bijis liels kompromiss. "Pašreizējā institūcija ir kompromiss starp sociāldemokrātu uzskatiem, kuri domāja, ka Valsts prezidenta amats vispār nav nepieciešams un reprezentatīvas funkcijas var pildīt Saeimas priekšsēdētājs, un labēji konservatīvajiem spēkiem, kuri gribēja, lai Latvija būtu prezidentāla valsts. Bet kompromisu ceļā ne vienmēr tiek pieņemti tie optimālākie lēmumi," klāstīja E. Levits.

Viņš pieļāva, ka Satver-smē būtu Valsts prezidentam jānosaka tikai viens pilnvaru termiņš, bet garāks nekā pašreiz, piemēram, sešu gadu termiņš pašreizējo četru gadu vietā. "Ja Valsts prezidentu ievēl uz diviem termiņiem, viņa politika katrā pilnvaru termiņā atšķiras, jo pirmajā termiņā viņam ir bail, ka viņu vairs neievēlēs, bet otrajā termiņā viņam vairs ne no kā nav bail," tā savu ieteikumu pamatoja E. Levits.

Valērijs Agešins ("Saskaņas centrs") juristam vaicāja, kādā mērā aizejošais prezidents drīkst iejaukties nākamās valsts galvas izvēlē. E. Levits atbildēja, ka "tas nav juridisks, bet gan politisks un ētisks jautājums".

"Stabila konstitūcija ir juridiska un politiska vērtība kā tāda," uzsvēra E. Levits. Viņš pieļāva: ja pēc neatkarības atgūšanas būtu rakstīta jauna konstitūcija, tā būtu tāda kā demokratizētā sociālisma satversme, kas būtiski kavētu valsts attīstību.

Satversmi varot labot, ņemot vērā gan attīstības procesus Latvijā, gan juridiskās domas izaugsmi, bet jaunas konstitūcijas pieņemšana gan nebūtu pieļaujama. Taču, labojot pamatlikumu, jābūt uzmanīgiem un Sa-tversme jāgroza, kā izteicās E. Levits, skopi. Turklāt, lai izvairītos no tā, ka pamatlikums tiek labots, lai atrisinātu kādu tikai uz to brīdi esošu problēmu, iespējams, vajadzētu noteikt, ka visi Saeimas pieņemtie pamatlikuma labojumi stājas spēkā tikai nākamā sasaukuma laikā. Pēc E. Levita domām, būtu nepieciešams izveidot tādu kā valsts padomi, kurā darbotos kompetenti un autoritatīvi juristi, kuri sniegtu savu atzinumu par Saeimas iecerētiem vai pieņemtiem pamatlikuma labojumiem un izteiktu priekšlikumus par nepieciešamajām konstitucionālām izmaiņām.

Dzintars Rasnačs ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK) teica, ka, iespējams, būtu mazāk neskaidrību ar Satversmes piemērošanu, ja kompetenti juristi būtu uzrakstījuši pamatlikuma komentārus. Līdz šim tādi publicēti tikai par Satversmes 4. nodaļu. Dz. Rasnačs pieļāva, ka valdībai vajadzētu finansēt komentāru sagatavošanu un publicēšanu. E. Levits piekrita, sakot, ka "komentāri noteikti ir nepieciešami".

Apakškomisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (Tautas partija) solīja, ka E. Levita viedoklis noteikti tiks ņemts vērā turpmākajā darbā.

Viedoklis: Arī palestīniešiem nav māju

Māris Krautmanis,  NRA  08/01/07    Latvju zemes pilsoņi tagad uz kādu laiku var novērst acis no meksikāņu seriālu skatīšanās, lai pievērstos sirdi aizgrābjošākam bēdu stāstam, kurā puņķi un asaras ir īsteni latviskas cilmes, – par to, kā bijusī Valsts prezidente, mīļā Vaira Vīķe–Freiberga, tagad ir palikusi bez mājām gluži kā palestīniete, kamēr cietsirdīgais jaunais Valsts prezidents Valdis Zatlers skarbi pieprasot, lai viņa uz to ātrāko – līdz pulksten sešiem piektdien, – izvācas no pils un Jūrmalas rezidences. Briesmonis Zatlers nav varējis paciesties līdz kādiem Ziemassvētkiem, kamēr būvnieki izremontē V. V. F. dzīvokli. Tāpat Zatlers ir vainojams pie tā, ka bijušajai prezidentei turpmāk būs jābraukā nožēlojamā piecsimtajā mersedesā.

Arī valdība ir nepateicīga neģēle, kas neņem vērā V. V. F. izcilos nopelnus, astoņus gadus strādājot valsts labā – bijušajai prezidentei būs tikai 12 miesassargi – tā nesen esot nolemts slēgtajā Ministru kabineta sēdes daļā (slēgtajā droši vien tāpēc, ka bija kauns no tautas?). Seši miesassargi Vairai, seši – Imantam. Bet, paga, kurš tad izvedīs sunīti Fumi pačurāt? Tam arī vēl vajadzētu kādus sešus miesassargus, bet uz to valdība ir noskopojusies.

Vispār jau runā arī tā, ka Vaira pati esot tā, kuras nebeidzamo pretenziju dēļ remonts viņas jaunajā dzīvoklī iestiepies nebeidzamā garumā – nav patikušas sarkankoka grīdas: "Ko, man būs jāstaigā pa šādu lētumu, pa šādu bezgaumību?" Vēl trakāku bezkaunību celtnieki pieļāvuši, pieskrūvējot pie griestiem neestētiskas lustras. Lai atrastu lustras, kuras patiktu bijušajai prezidentei, nācies rīkot jaunu valsts iepirkumu, kas, protams, arī aizkavēja pārvākšanos. Nu nekaunīgā valdība, gribēja atpirkties ar bezgaumīgām lustrām! Pie kauna staba šādus nekauņas! Dzeltenais laikraksts Diena, kas tagad uzņēmies objektīvi atspoguļot visas prezidentu komunālā strīda peripetijas, laikam nezina, ka nav pieminējis vēl tādu cūcību pret bijušo prezidenti, ka viņai jaunajā mājvietā nav paredzēts pagrabiņš, kurā glabāt zaptes burciņas un salauztus velosipēdus. "Kāpēc Ulmanim ir pagrabs, bet man nav?" apmēram pusstundu par to mazgāta galva atbildīgajiem par bijušās prezidentes turpmākās dzīves ērtībām. Uz to viņai skaidrots, ka Guntim Ulmanim arī nav sava pagraba un viņš to īrējot, bet tas nemaz neesot mazinājis V. V. F. kvēlo sašutumu. Un, ja tā padomā, patiesi – kā tā var būt, ka persona, kurai tauta ar nabadzīgā, bet lepnā uzņēmuma Latvijas pasts palīdzību nosūta vairākus centnerus ziedu, kā tāda kalpu gala īrniece ies lūgsies kādam citam, lai viņai atļauj izmantot kādu pagrabiņu?

Žēl, bet tauta nav apgaismota par šīm patiesajām problēmām, kuras varēja atrisināt arī pavisam vienkārši – nevajadzēja aģitēt tautu uz ziedu klājiena veidošanu vien, bet arī uz ko praktiskāku – varēja aicināt sabiedrību izrakt prezidentei pagrabiņu. Jādomā, ka tas tiktu paveikts kosmiskā ātrumā – kaut vai ar karotēm vai nagiem vien, milzīgie eksprezidentes atbalstītāju pūļi ne vien izraktu apakšzemes pili, bet arī noklātu tā grīdas ar visizmeklētākajiem Brazīlijas vai kurienes tur tīkkoka parketiem.

Kāda Jaunķemeru sanatorijas iemītniece, kas pati savām acīm redzējusi bijušo prezidenti, stāsta laikrakstam Diena: "Ieraudzīju Freiberga kungu ar sunīti un tad tikai pašu Vairu. Tāda tik vienkārša."

Jāpiekrīt ir – tiešām tik vienkārša. Viena pati rokassomiņa Vairai ir tāda, kas, pēc pieticīgām aplēsēm, varētu maksāt ap 30 000, un arī tad vēl nevar dabūt. Krievijas alumīnija un naftas oligarhu sievas pēc tādām ir spiestas stāvēt rindā, un daža vēl pamanoties iestāties rindā un tad savu vietu iztirgot citai. Tikai remonts jaunajā V. V. F. dzīvoklī maksā apmēram 400 tūkstošus latu, no kā jāsecina, ka viss dzīvoklis kā tāds būs vairāku miljonu vērts.

Bet – ko pa to laiku Zatlers? Arī viņam ar visām darba vietas maiņām un pārvākšanās plāniem tā kā neesot, kur dzīvot. Vispār jau viņš kopš 8. jūlija ir Valsts prezidents, nevis Vaira, bet nu jau ir sācies augusts. Vienkāršā bijusī prezidente viņam mantojumā ir atstājusi gandrīz tukšu ārvalstu komandējumu budžetu, jo vajadzēja taču apciemot sirdij mīļās bērnības vietas Marokā, aizlaist līdz Latvijas ekonomikai un politikai tik ļoti svarīgajai Brazīlijai. Līdz ar to Zatlera rīcībā nu ir tik vien naudas, ar ko sanāk degviela līdz leišmalei vai Tērbatai, un tagad nav īsti skaidrs, kā atbildīgās personas izkombinēs komandējuma naudu Zatleram, lai viņš varētu kaut kur aizbraukt un pārstāvēt valsti. Izkombinēt varbūt varēs, bet – vai tas izdosies juridiski sterili? Vai – kā viens laikraksts tad varēs rakstīt par drausmajām nelikumībām un Zatlera nevaldāmo kāri braukāt pa ārzemēm uz nodokļu maksātāju rēķina?

Bet vispār jau latvju tauta sen bija pelnījusi tādu prezidenti, kā V. V. F. Pārmērīgā pieticība nedaiļo mūsu nāciju. Nav moderni, nav nekāds tikums parastās latviskās frāzes: "Ak, ko nu es? Es jau tikai pa maliņu." Ar šādu ņaudulību mēs nekur tālu netiksim. Ir jāprasa un jāpieprasa tikai viss vislabākais – tā, kā to dara tautas līdere un paraugu paraugs Vaira.

Viedoklis: Pateicība

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/01/07    Varbūt tāpēc, ka Valda Zatlera runātie teksti bieži vien ir noslēpumaini kā dadaistam, viņa pirmie soļi Valsts prezidenta amatā rada spilgtus vizuālus tēlus. Nupat arī šādu: prezidenta "komanda" nolēmusi pievērsties denacionalizēto namu īrnieku izlikšanai un sāk apgūt iemaņas, izmetot no Jūrmalas rezidences prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas ģimeni; slēdzene durvīs jau nomainīta, pa logiem ārā lido mēbeles, trauki, apģērba gabali, tā ka jāvairās, lai netrāpa pa galvu; bez pajumtes atstātā prezidente ratiņkrēslā meklē patvērumu rehabilitācijas centrā.

Turklāt izlikšana notika pretēji prezidentes un Zatlera mutiskai norunai, ka viņa drīkstēšot palikt Jūrmalā, līdz būs pabeigts remonts dzīvoklī Rīgā. Kaut gan par šādu vienošanos bija ziņojuši plašsaziņas līdzekļi un to apstiprināja bijusī prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga, Zatlera kancelejas vadītājs Eduards Stiprais nu apgalvo, ka vienošanās bijusi tikai par nedēļu. Lai arī kā, remonts jaunajā dzīvoklī nav pabeigts, tomēr "kanceleja palūdza prezidenti līdz pagājušās darba nedēļas beigām atstāt rezidenci", saka viņas sekretāre.

Lai kā skaidrotos Zatlera cilvēki, fakts paliek fakts — "pateicība" par astoņiem valsts un tautas labā godam kalpotiem gadiem prezidentei ir atstāšana bez pajumtes, lai mājā var ievākties Zatlers ar aploksnēm. Graujošs tēla veidošanas panākums prezidentam, kas pats sakās esam "ideāls" un "ētiskā latiņa" sabiedrībai un gribētu būt "kā valsts simbols", "kā cilvēks, kas tiešām rūpējas par katru valsts pilsoni" (skat. interviju Rīgas Laika augusta numurā).

Ar "simbola" veidošanu iet greizi. Pagājušās nedēļas nogalē Zatlera komanda neveikli nopūlējās kaut kā sastiķēt viņu gan ar abiem Ulmaņiem, gan ar Lāčplēsi. Preses dienesta teksts par "sirmgalvjiem", kuri 70 gadus kopš Kārļa Ulmaņa vizītes gaidījuši Mēmeles krastos Zatleru, bija gana komiski episks, tomēr ozolu Vīgantes parkā viņš līdzās Kārļa un Gunta stādītajiem esot iestādījis. Taču ar Lāčplēsi iznāca blamāža. "Vēsturiskā Staburaga apskate" tikusi sarīkota, jo, kā rakstīts prezidenta mājaslapā, "šobrīd to pārpludinājuši Daugavas ūdeņi, taču reiz tieši šajā vietā slējās klints, kuras smailē Lāčplēsis cīnījās ar melno bruņinieku".

Kā lai neraud daiļā Staburadze — Valsts prezidents acīmredzot uzskata, ka šāda cīnīšanās (ar kādu "melno", kaut arī bruņinieku) "reiz" tiešām notikusi, turklāt Staburaga "smailē", nevis "tuvu klāt pie Lielvārdes", kā tas ir Pumpura versijā! Mūsu "valsts simbols" nezina pamatsimbolus.

Bet jau šās nedēļas sākumā prezidents, stundu tērzēdams Pilī ar Jaunā viļņa rīkotājiem un dalībniekiem, tēloja Krievijas miljonāru un bandītu dziesmotā salidojuma simbolisku "krusttēvu". (Varbūt Lāčplēsis ar Melno cīnījās Jūrmalā? Tikmēr Zatlers minētajā intervijā atzīstas, ka visu mūžu cīnoties ar saviem matiem.) Bet prezidentes izsviešana no mājām viņa tēlu papildina ar Buņģa vaibstiem un ragutiņām uz mežu.

Vislabāk Zatleru raksturojis Zatlers pats. Intervijā RL, vaicāts, kādus vārdus viņš gribētu uz sava kapakmeņa, prezidents atbild: "Es uzliktu daudzpunktu." Apmēram to pašu viņš pateica, apgalvodams, ka viņam tāds pats viedoklis kā Kalvītim, kuram tobrīd nebija nekāda viedokļa.

Prezidents — daudzpunkts, kas ir tādā "harmonijā" ar vidi kā ūdenszāle. Ideāls prezidents visdažādākajiem savu lietu kārtotājiem, kuri tiek viņam klāt — vai tie būtu Krievijas miljonāri, kas aicina viņu kļūt par sava balagāna "patronu", vai arhibīskaps Vanags, kas aicina salikt Stratēģiskās analīzes komisijā tradicionālo konfesiju mācītājus, vai sektants Ļedjajevs, kura zombētie aktīvisti ne jau aiz gara laika pie Saeimas skandēja: "Zatļer! Zatļer!" Vai tas, kurš pieņēma apkaunojošo lēmumu, ka Vīķi–Freibergu steidzami jāizliek no mājām.

Zatlera intervija liecina par robiem ārpolitikas zināšanās

Ģirts Kasparāns,  Diena  08/01/07     Mi za oģin Kitai* — šo Latvijas ārpolitikas principu Valsts prezidents Valdis Zatlers ielāgojis ļoti labi un atkārto arī intervijā žurnālam Rīgas Laiks (RL). «Latvijas atbilde lielajai Ķīnai vienmēr ir, ka ir tikai viena lielā Ķīna,» stāsta V.Zatlers. Viņš paskaidro, ka pirmajā preses konferencē ar vārdiem mi za oģin Kitai gribējis panākt, lai ķīniešu žurnālistam kļūtu skaidra Latvijas nostāja. «Mums taču jāzina, ko tad lielā Ķīna, kas ir vislielākā valsts pasaulē, ko tad viņa grib dzirdēt no mums.»

Citos ārpolitikas jautājumos V.Zatlera zināšanas nav tik plašas. Piemēram, viņš stāsta, ka «Kosovai apkārt ir Horvātija, Serbija — šīs valstis, kas nav Eiropas Savienība un nav pat tuvu viņai». Kosovu no Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas patiesībā šķir vairāk nekā 500 km attālums, turklāt Horvātija ir galvenā kandidāte uz pievienošanos ES (sarunas jau notiek pilnā sparā, Horvātijas uzņemšana gaidāma tuvāko gadu laikā). V.Zatlers vēsta, ka albāņi Kosovā dzīvojuši tūkstošiem gadu, bet slāvi un bosnieši ir «drusku ienācēji». Balkānu vēstures pētnieki gan raksta, ka vēl viduslaikos lielākā daļa Kosovas iedzīvotāju bija serbi, bet līdz ar Osmaņu impērijas izplešanos šajā reģionā nostiprinājās musulmaņi (mūsdienās Kosovā ap 90% iedzīvotāju ir albāņi).

Latvijas Universitātes politoloģe un Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa aicina pārāk bargi nevērtēt V.Zatlera zināšanu nepilnības. «Neviens jau nepiedzimst par prezidentu. Nebūtu taisnīgi uzreiz uzstādīt augstas prasības ārpolitikas izpratnē cilvēkam, kurš nāk no pilnīgi citas jomas. Daudz svarīgāk, lai būtu vēlme mācīties.»

Prezidentam acīmredzot nāksies apgūt arī diplomātijas valodas mākslu. Intervijā viņš netaktiski izsakās, ka Afganistāna dzīvo XIII gadsimta cilšu līmenī un Latvijas misijas uzdevums varētu būt pārmainīt šo sabiedrību, lai «viņa paceltos pāris gadsimtus uz augšu». V.Zatlers netieši kritizē ASV īstenoto politiku un apgalvo, ka Eiropas modelis viņam ir daudz tuvāks. «Es visu laiku par kariem nez kāpēc, kaut gan esmu pacifists īstenībā!»

Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs uzsver, ka V.Zatlera intervijā nav neatbilstību Latvijas ārpolitikas nostādnēm, turklāt jāņem vērā, ka intervija notika brīvdienā un nepiespiestā gaisotnē. Uz jautājumu, kāds ir V.Zatlera progress ārpolitikas jautājumu izpratnē, A.Pelšs atbild, ka tas ir pārāk nekorekts jautājums, lai to komentētu.

Ž.Ozoliņa uzskata, ka ārpolitikas formulēšanā ļoti svarīga loma ir prezidenta padomniekiem. «Zatlera komanda ir ļoti spēcīga. Latvijā būtu grūti atrast ārpolitikā zinošākus cilvēkus par Stipro (prezidenta kancelejas vadītāju) un Pelšu.» Arī pats V.Zatlers intervijā RL atzinis gatavību mācīties. «Es mostos ar domu: «Kas man šodien jāiemācās?» Prezidenta amats uzliek par pienākumu pilnveidoties. Katru dienu.»

* Mēs par vienu Ķīnu (krievu val.)

Zatlers pēc atbalsta taustās ar mācītāju starpniecību

Vita Dreijere,  Diena  08/01/07    Valsts prezidents apsver iespēju Stratēģiskās analīzes komisijā iesaistīt baznīcas pārstāvi.

Nav skaidrs, ko tas baznīcas pārstāvis tur darīs, — saka politologs Jānis Ikstens, komentējot iespēju, ka turpmāk Valsts prezidenta kancelejas paspārnē esošajā Stratēģiskās analīzes komisijā (SAK) varētu darboties arī baznīcas pārstāvis. Tas ir apspriests, Valsts prezidentam Valdim Zatleram pirmdien tiekoties ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapu Jāni Vanagu. Pie kopsaucēja viņi gan neesot nonākuši. Eksperti pagaidām ir piesardzīgi, vērtējot, vai šāds prezidenta solis varētu liecināt, ka baznīca sāks saplūst ar valsti, sevišķi ņemot vērā Latvijas politisko kontekstu — to, ka atsevišķi koalīcijas partijas pārstāvji augstāk par valsts likumiem stāda Bībeles likumus.

Baznīcas pārstāvja iesaistīšana SAK bija J.Vanaga ieteikums, un V.Zatlers pagaidām tikai apsver šādu iespēju, jo vispirms jākonkretizē, kāda varētu būt šī sadarbības forma, saka Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase. Dienas aptaujātie politikas vērotāji norāda, ka pagaidām nesaprot, ko baznīcas pārstāvis varētu darīt SAK. Gan pašreizējā brīdī, gan dibināšanas pirmsākumos SAK ideja bija akadēmisku spēku apvienošana, lai nodarbotos ar pētniecību, nevis sabiedriskām aktivitātēm, uzsver SAK priekšsēde Žaneta Ozoliņa.

Ar arhibīskapu Dienai neizdevās sazināties, taču LELB runasvīrs Pāvils Brūvers skaidro, ka, spriežot par stratēģiskiem jautājumiem, būtu jāņem vērā arī garīgā dimensija, kas esot tikpat svarīga kā, piemēram, ekonomiskā. Jau bijušās prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas laikā baznīca piedāvājusi savu kandidatūru SAK, taču tā neesot akceptēta. Viņš gan nevēlas konkretizēt, kas ir LELB piedāvātais kandidāts, sakot vien, ka viņš nodarbojoties ar LELB stratēģisko plānošanu, bet par pētnieku viņu "gluži nevarētu nosaukt".

Sociologs un SAK pamatsastāva loceklis Tālis Tīsenkopfs baznīcas iespējamo dalību SAK skaidro ar Eiropas tendencēm: "Man šķiet, ka tā ir tāda kustība Eiropā, ka baznīca tuvinās konservatīvajām partijām." Taču ne viņš, ne citi eksperti nevēlas izteikt pieļāvumus, vai tas nozīmē, ka baznīca sāks lēnām saplūst ar valsti, sakot, ka caur SAK nevarēs gūt politisku ietekmi. "Drīzāk Zatlers meklē veidu, kā uzrunāt sabiedrību un veicināt savu atpazīstamību. Šādi veidi nav izmantoti V.Vīķes–Freibergas laikā," pieļauj LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks. Pat ja baznīcas pārstāvis tiks iesaistīts SAK, tas nebūs ne pirmais, ne dižākais sadarbības akts un nenozīmēs baznīcas un valsts šķirtības beigas, drīzāk par to liecinātu, piemēram, naudas piešķiršana sakrālajam tūrismam, uzskata J.Ikstens.

Drīzumā V.Zatlers plāno tikties arī ar citiem lielo konfesiju līderiem un intervijā žurnālam Rīgas Laiks norādījis, ka viena no Latvijas vērtībām ir ekumēniskā brīvība. Taču tas nenozīmē, ka viņš uzskatītu, ka baznīcai jāsaplūst ar valsti, uzsver I.Lase.

Vai prezidentei atļauts virsstundas apmaksāt ar prēmiju?

Māris Krautmanis,  08/03/07    Plašsaziņas līdzekļus nebeidz pāršalkt ziņas par bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas darbinieku saņemtajām kompensācijām līdz pat piecu mēnešalgu apmērā un par naudas summām.

Summās, jāteic, nekādu neprāta brīnumu, par ko vajadzētu šausmināties, nav – šogad darbinieku algās, pabalstos un kompensācijās iztērēti 710 610 lati. Var teikt, ka prezidentes kancelejā ir strādājuši entuziasti. Kā konstatējusi Valsts kontrole (VK), finanšu likumpārkāpumu prezidentes kancelejā neesot, kas patiesi priecē, jo tā tikai vēl trūka, ka arī V. Vīķes-Freibergas grāmatvedībā gali nesakristu ar sākumiem un prezidente būtu prēmējusi sevi. Šajā ziņā latvju zemei jau pilnīgi pietiek ar VK atrastajiem Satversmes tiesas un Augstākās tiesas prēmiju dalīšanas skaistumiem.

Taču prieku par finanšu likumdošanas ievērošanas veiksmēm V. Vīķes-Freibergas saimniecībā aptumšo ziņas, ka kancelejas darbiniekiem izmaksātas ne ta prēmijas, ne ta kompensācijas par iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem.

Neba nejaušības pēc Latvijas darba jomu regulējošo likumu burts un gars ir tāds, kāds ir. Darba likumdošana ir vērsta uz to, lai tiktu saudzēta darba ņēmēju fiziskā un garīgā veselība, lai viņi katru gadu varētu aiziet atvaļinājumā, atpūsties, pabūt kopā ar ģimeni, doties pie dabas vai ceļojumā uz kādu citu zemi. Lai stimulētu iešanu atvaļinājumā normālā veidā – katru gadu, darba likumdošana nepieļauj brīvu atvaļinājuma naudas krāšanu un kompensēšanu, kad un kā iepatīkas. Atvaļinājumu kompensēt naudā var tikai tad, ja darbinieks nav bijis atvaļinājumā un iesniedzis atlūgumu. Ja cilvēks tiek atlaists vai iet projām no darba un ja viņam laikus nav izmantoti atvaļinājumi, tad ir jāsamaksā kompensācija atbilstoši likumam, bet tad šī nauda nav jāsauc par prēmiju.

Vismazāk Valsts prezidentes institūcijai būtu jālepojas ar to, ka kancelejas darbinieki gadu gadiem rāvušies melnās miesās, ne rīta, ne vakara neredzot, ne ziemas priekus, ne vasaras peldes nebaudot, nav gājuši atvaļinājumos vai skrējuši pastrādāt no atvaļinājuma. Jo acīmredzot nav spējuši savai darba devējai, kas šajā gadījumā ir pati V. Vīķe-Freiberga, pat iepīkstēties par klusu vēlmi atpūsties. Prezidente no savas puses tad ir pieļāvusi šādu savas komandas nežēlīgu ekspluatāciju, uzskatot, ka cilvēkiem, kuru uzdevums ir viņai pienest, padot, organizēt, informēt un pabrīdināt, nav nekādu tiesību uz personīgo dzīvi, viņiem nav jādod laiks savu problēmu nokārtošanai un atpūtai.

Tas ir greizs signāls visas Latvijas darba devējiem, kuri, uzzinot, kādos verga sviedros ir strādājuši kancelejas darbinieki, varēs savus padotos nelaist atvaļinājumos. "Lūk, paskaties, kā Valsts prezidentes komanda ir strādājusi gadu gadiem bez atvaļinājumiem, bet tu tagad gribi doties sildīt sānus šajā mūsu uzņēmumam tik svarīgajā laikā?" sacīs SIA Izdzinējs prezidents savam darbiniekam Jānim Darbarūķim. Jānis nokaunēsies un dosies atpakaļ pie virpas, turklāt bīsies arī iet uz grāmatvedību interesēties, vai viņam tiks maksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Valsts prezidenta pils slejas augstāk par citām pilīm, tur dzīvo nācijas līderi, kuriem jākalpo par paraugu savas zemes iedzīvotājiem. Taču tas, kā un kāpēc tagad saņem kompensācijas prezidentes kancelejas darbinieki, neizskatās pēc diez cik laba parauga.

Gan jebkuras SIA, gan prezidenta kancelejas darbiniekiem ir jāsaņem likumā noteiktie sociālie labumi, atlaišanas pabalsti, maksa par virsstundām utt. Prēmiju izmaksu tiem, kas pamet darbu, nedrīkst izmantot, lai kompensētu pieļautos darba likumdošanas pārkāpumus. Prēmiju izmaksu tiem, kas pamet darbu, nedrīkst izmantot, lai aizbāztu mutes darbiniekiem, kam netika samaksāts par daudzajām virsstundām. Sauciet to, kā gribat, bet tās nav prēmijas.

Ja Valsts prezidente pateiktos saviem darbiniekiem ar kādu personīgu dāvanu (kad ir piedomāts par dāvanas saņēmēja interesēm, un cenai šajā gadījumā nav tik liela nozīme), tas būtu sirsnīgi un mīļi. Taču prēmijas kancelejas darbiniekiem tiek maksātas no nodokļu maksātāju naudas.

Savukārt informācija, ka prezidenta kancelejā darbiniekiem prēmijas jāmaksā tāpēc, ka nav samaksātas virsstundas, tā vien brēc pēc Valsts kontroles un Darba inspekcijas pārbaudes.

Vairāk nekā puse aptaujāto Zatleru nevar novērtēt

Ināra Egle,  Diena  08/04/07    Latvijas faktu pētījumā jūlijā vairāk nekā puse aptaujāto vēl nevar novērtēt Valsts prezidenta Valda Zatlera darbību, kas, pēc firmas direktora Aigara Freimaņa domām, arī ir "tā sliktākā ziņa". Viņš atgādina, ka nevienam Valsts prezidentam nekad nav bijis negatīvs reitings un arī Valdim Zatleram tāds nav, jo "šis krēsls vienmēr ir ļoti pozitīvs vērtēts". Jaunā prezidenta atpazīstamība tajā pašā laikā ir augsta, jo tikai 0,9% aptaujāto nav dzirdējuši par šādu politiķi.

LF pētījumā, kur lūgts novērtēt jaunievēlētā Valsts prezidenta V.Zatlera darbību, ko 54% nav spējuši izdarīt, pārējo balsis sadalās par labu prezidentam. Pozitīvi vai daļēji pozitīvi viņu vērtē 28,9% respondentu, bet negatīvi vai daļēji negatīvi — 16,2%. Līdz ar to viņa reitings ir pozitīvs. Aptauja liecina, ka vispozitīvāk V.Zatleru vērtē Tautas partijas un PCTVL vēlētāji, bet visnegatīvāk tie, kas balsojuši par Jauno laiku un Zaļo un Zemnieku savienību. Vislabvēlīgāk pret prezidentu ir noskaņoti aptaujātie Kurzemē un Latgalē, bet vismazāko atbalstu viņš saņēmis Vidzemē.

Dienas rīcībā nav tādas aptaujas, kas dotu iespēju salīdzināt jaunā Valsts prezidenta un viņa priekšteces Vairas Vīķes–Freibergas popularitāti pēc ievēlēšanas amatā. Arhīva ziņas liecina, ka V.Vīķes–Freibergas reitings LF veiktajā aptaujā 1999.gada jūlijā bijis plus 77, bet nav zināms, vai tas ir noskaidrots līdzīgā aptaujā. Savukārt pētījumu firmas SKDS aptaujā ceturtajai daļai respondentu par V.Vīķi–Freibergu nav bijis viedokļa, ar prezidentes darbību kopumā bijuši apmierināti nedaudz vairāk par 63% aptaujāto, 12% nav bijuši ar to mierā, bet vairāk par 24% nav bijis noteikta viedokļa. Tas bija pirmais sabiedriskās domas pētījums par V.Vīķes–Freibergas darbību, kas tika publiskots pēc viņas stāšanās amatā.

(Dubult-)pilsonības lietā...

Viedoklis: Dubultpilsonības dubultstandarts

Viktors Avotiņš,  NRA  08/01/07    Vai Liverpūlē latviešu un musulmaņu asiņu sajaukums ir labāks, nekā tāds pat asiņu sajaukums Kazaņā?

Latvijas pilsonība (dubultpilsonība) ārvalstīs dzimušiem bērniem šķiet vienkārši risināma lieta. Jā vai nē. Un nekādi pieaugušo grēki nav ap bērna gultiņu karināmi.

Varbūt es ar nākamreiz došos dzemdēt jau kur citur. Lai bērnam būtu izvēle. Tas nav joks, bet mājiens uz dubultstandartu valsts pieejā pilsonībai un to, ka ikviena dubultpilsonība ir koks ar diviem galiem. Dubultpilsonība vienlīdz mudina uzdot jautājumu – vai gribam, lai viņi atgriežas Latvijā, cik jautājumu – vai negribam, lai viņi atgriežas.

Pilsonība, protams, ir politika, un pie vecāku apziņas var apelēt, taču lēmumu, cik saprotu, grasās pieņemt par bērnu, nevis par kādu no večiem. Bet, lemjot par bērnu, nav svarīgi motīvi, kas mammītei lika viņu dzemdēt Temzas vai Sirdarjas, nevis Daugavas malā, kā arī visi citi motīvi, par ko varētu runāt ar pieaugušajiem. Bērna sakarā ir – jā vai nē, dot vai nedot.

Ja TB/LNNK uzskata, ka Liverpūlē latviešu asiņu sajaukums ar musulmaņu vai krievu asinīm iznāk labāks nekā latviešu asiņu sajaukums ar musulmaņu vai krievu asinīm Kazaņā, tad tā varētu būt eigēnikas speciālistu, bet ne Naturalizācijas pārvaldes problēma. Pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane ļoti maigi izsakās, ka lēmuma pieņemšana par bērnu dubultpilsonību atkarībā no valsts, kurā bērns dzimis, radīs zaudētas prāvas starptautiskās tiesās. Tas būs viens no iemesliem Baltkrievijai pilnīgi pamatoti eksportēt demokrātiju uz Latviju. Nevis otrādi. Politiskās iegribas regulēt caur bērniem ir pēdīgais, kas var būt.

Turklāt jāatceras, ka nez vai šī problēma būtu kļuvusi sociālpolitiski tik aktuāla un pastāvētu ārpus atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, ja nebūtu ekonomiski aktīvā un reproduktīvā vecuma cilvēku izbraukšanu no valsts veicinošās vietējās politikas. Nevajag tēlot valsts labdarību tur, kur ir elementāra pašu politikas radītu seku lāpīšana. Mīlīgi Oļiņmammas žesti nopakaļ Lienai.

Un – sliktie tēvi un mammītes gadās ne tikai īri vai vācieši. Nu jau arī tepat Latvijā ir pa tētukam vai mammukam, kuri atmukuši atpakaļ vai pārmukuši uz citu valsti, lai tik nebūtu jākopj tas savas miesas auglis vai augļi. Ja Latvija arī šos augļus uzskata par saviem bērniem, tad tiem jāsaņem pilsonība arī tad, ja vienam no vecākiem vai viņa radu reputācija izrādījusies "neskaidra vai pat netīra" (A. Baštiks) tepat Latvijas pusē. Sev labos un tīkamos ņemsim, tos citus un citur – aizmirsīsim? Ar bērniem tā nesanāks.

Turklāt – Vācijā pirms pusotra gada veikts sociālā budžeta efektivitātes vērtējums atklāja, ka jo daudziem, pamatā ieceļotājiem, sociālais budžets ir nevis atbalsta, bet iztikas līdzeklis. Spriežot pēc tā, bērni tiklab Latvijā kā citur var nebūt vis "dzīves puķes", bet savu vecāku barošanas līdzeklis. Ar pilsonības došanu bērnam vai ne, tas nav regulējams, bet tas ir izskaužams sociālajā politikā. Lai tādiem parazītiem pāriet katra vēlme izmantot savu bērnu. Tai skaitā – viņa pilsonības privilēģijas.

Protams, politiķi jau nebūtu politiķi, ja negribētu bērna ratiņos ievest valstī visu savu interešu tonnas. Atsākas vecā dziesma par dubultpilsonību "visu zemju proletāriešiem" vai vismaz tiem, kuri laulāti ar Latvijas pilsoni. Savādā kārtā tieši bērnu dubultpilsonības aktualizācija rada lielāku pretestību pret pieaugušo dubultpilsonības izvēršanos nekā pirms pāris gadiem notikušajā diskusijā.

Proti – tas, ka tik daudz pamatiedzīvotāju dodas meklēt laimi ārpus valsts, liek domāt arī par šīs valsts pilsonības vērtību. Par politikas stimulu kvalitāti, lai pilsonība būtu praktiski lietojama tam, kam tā domāta – pilsoņu un valsts labklājības noteikšanai. Un arī par to, kādi pilsonības došanas "parametri" ir izdevīgāki demogrāfiskā un imigrācijas perspektīvā stabilas, vienotākas (nacionālas) valsts un sabiedrības labad.

Saistībā ar pilsonības valstisko vērtību man, piemēram, nav saprotams, kā tas nāk, ka turīgs ārzemnieks (īpaši – no Krievijas), ja tas iepircis Latvijā īpašumu, dabū vietējās varas acīs neformālu statusu, kas ir augstāks par pilsoņa, pilsonības faktisko statusu. Man ir kāds desmits piemēru, kas to apliecina ikdienas praksē. Tapat atsevišķu valstu vēstnieku direktīvās pamācības Latvijas varai vai tās pilsoņiem liecina par iespējamām tās otras valsts pilsonības pretenzijām uz dominēšanu šajā pārī. Varbūt ar šādām manipulācijām izdotos pat "uzturēt nemainīgu pilsoņu kopuma apjomu", bet – uz kuru pusi mainīsies šī kopuma saturs? Pie pavājas pilsonības valstiskās vērtības dubultpilsonība pastarpina no varas suverēna pienākumiem. Tāpēc, kamēr pilsonības vērtība nav pārliecinoši adekvāta tās jēgai, pieaudzis cilvēks dubultpilsonību te varētu dabūt vien par ļoti izciliem nopelniem.

Lielākā daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu atbalsta dubultpilsonības ieviešanu

LETA  08/01/07    Lielākā daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu atbalsta dubultpilsonības ieviešanu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju jaundzimušajiem, liecina Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta aptauja.

ltpilsonība ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju dzimušajiem bērniem ir nepieciešama, aģentūru LETA informēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Lielķikute.

Uz jautājumu, vai atzīst, ka sekretariāta ierosinājums ieviest dubultpilsonību ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju dzimušajiem bērniem ir nepieciešams, 92% aptaujāto atbildējuši apstiprinoši, 4% atbildējuši noliedzoši, bet 4% respondentu ir cits viedoklis.

Savukārt uz jautājumu, vai minētā dubultpilsonības ieviešana stimulētu Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos Latvijas demokrātiskajos procesos, 89% respondentu atbildējuši apstiprinoši, 5% - noliedzoši, bet 6% respondentu ir cits viedoklis.

Daudzi aptaujā iesaistītie respondenti atzinuši, ka jautājums par dubultpilsonības ieviešanu ir svarīgs un aktuāls ģimenē.

Piemēram, respondente no Brazīlijas uzsvērusi, ka Brazīlijā ir daudzas latviešu ģimenes, kas gribētu, lai bērniem būtu dubultpilsonība, tādējādi uzturot sadraudzību ar Latviju. Cita respondente savukārt norādījusi: ja šis jautājums tiktu realizēts, tad viņu ģimenē vien Latvija iegūtu astoņus jaunus pilsoņus.

Aptaujā piedalījās 270 respondenti no 17 valstīm, piemēram, no ASV, Zviedrijas, Vācijas, Kanādas, Igaunijas, Īrijas u.c. valstīm.

Aptauja par dubultpilsonības ieviešanu ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju jaundzimušajiem veikta no 24. līdz 31.jūlijam.

Aptaujas rezultātus plānots prezentēt arī darba grupā, kas pētīs jautājumu par dubultpilsonības piešķiršanu.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) atzina, ka ir pārsteigts par tik aktīvu ārpus valsts dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos viedokļu paušanā.

"Šāda aktivitāte liecina par viņu vēlmi iesaistīties Latvijā notiekošajos procesos un to, ka dubultpilsonības jautājums ir svarīgs ne tikai valstij, bet arī viņu ģimenēs," sacīja Kastēns.

Pēc viņa domām, ja 96% respondentu atzinuši, ka dubultpilsonības ieviešana varētu stimulēt Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, šo iniciatīvu noteikti vajadzētu realizēt.

Kastēns norādīja, ka dubultpilsonības jautājuma risināšana palīdzēs saglabāt saikni ar dzimteni, stimulēs ārvalstīs dzīvojošos aktīvāk iesaistīties procesos Latvijā un rosinās viņus atgriezties.

Ministrs akcentēja, ka ir jāattīsta ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju tiesiskā saikne ar valsti, proti, tiem bērniem, kuri dzimuši ārzemēs un kuriem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, vajadzētu piešķirt arī mūsu valsts pilsonību.

Dubultpilsonības jautājums jau iestrādāts ziņojumā, ko sagatavojusi darba grupa par izceļojošo iedzīvotāju atgriešanu Latvijā un ko drīzumā iesniegs valdībā. Ziņojumā ieteikts piešķirt Latvijas pilsonību tiem ārpus valsts dzimušajiem bērniem, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis.

Latvijas pilsonību jaundzimušais, kuram vismaz viens vecāks ir Latvijas pilsonis, jau patlaban var saņemt Īrijā vai jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī un vienlaikus būt vēl kādas valsts pilsonis. Tomēr saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, personai, kas tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultpilsonība.

Viedoklis: Vai vēlreiz kāpsim uz tiem pašiem grābekļiem?

Jānis Urbanovičs, «Saskaņas centra» frakcijas priekšsēdētājs,  Apollo  08/01/07

Klausoties un lasot politiķu diskusiju par ārvalstīs dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu dubultpilsonību, prātā nāk desmit gadu veci notikumi. Toreiz Saeima izšķīrās atļaut reģistrēt kā Latvijas pilsoņus pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimušos nepilsoņu bērnus. TB/LNNK un diemžēl arī daļa redzamas latviešu inteliģences sacēla vēl nebijušu histēriju — Latvijas valstij nu gals esot klāt, jo mūs pārpludināšot valsts valodu nezinoši nelojāli jaunpilsoņi, kaut arī mazgadīgi bērni. Rezultātā notika tautas nobalsošana, un balsotāju vairākums izšķīrās par valsts interesēm atbilstošu saprātīgu risinājumu. Un Latvijas valsts pamati šajos desmit gados, šķiet, arī nav sagrauti.

Tagad praktiski visi politiķi atzīst, ka masveidīgā Latvijas pilsoņu izbraukšana dzīvot un strādāt uz ārvalstīm prasa risināt tur dzimušo bērnu dubultpilsonības problēmu — gan lai katastrofāli nemazinātu Latvijas pilsoņu kopumu, gan lai labāk varētu aizsargāt šo bērnu tiesības. Bet TB/LNNK un tās satelīti atkal sāk veco dziesmu — Eiropas Savienības un NATO valstīs — jā, bet Krievijā un bijušajās NVS valstīs — nē.

It kā Krievijā dzimušie Latvijas pilsoņu bērni būtu zemākas šķiras un radītu būtiskus draudus Latvijas neatkarībai. Interesanti — kā? Dažubrīd vēlme norobežoties no visa, kas saistīts ar Krieviju, mūsu nacionāļiem kļūst maniakāla. Tāpat kā pirms desmit gadiem. Bet realitāte ir tāda, ka starptautiska iedzīvotāju migrācija ar gadiem tikai pieaugs un Latvijai neizdosies no tās norobežoties.

Labāk tai gatavoties laikus. Patīk tas vai nepatīk, bet Latvijas iedzīvotājiem ar Krieviju joprojām ir ciešas saites, un, ja valsts centīsies tās vardarbīgi saraut, tā būs nesamērīga iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē un cilvēktiesību pārkāpums. Latvijai jau ir ļoti nepatīkama pieredze Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ja valsts mēģinās šķirot jaundzimušos bērnus pēc tiesībām pa valstu grupām, tiesas procesi un zaudējumi būs neizbēgami — ticēsim Aldermanes kundzei (intervija) un nekāpsim vēlreiz uz tiem pašiem grābekļiem. Arī integrācijas procesa vārdā — nekas tā nenoskaņo indivīdu pret valsti kā viņa bērna tiesību un interešu pārkāpumi. Bet mēs taču gribam Latvijai lojālus pilsoņus, vai ne?

Latvijas pasta streika lietā...

Pastnieki augusta vidū izlems, vai streikot

LETA  07/30/07    Latvija Pasta un sakaru darbinieku arodbiedrība (LSAB) 13.augustā pieņems lēmumu, vai sākt pastnieku streiku, aģentūru LETA informēja arodbiedrībā.

Šodien notika AS "Latvijas Pasts" vadības un LSAB pārstāvju tikšanās. Pārrunāti pieci arodbiedrības izvirzītie punkti, no kuriem lielākās diskusijas bija par darba samaksu.

Latvijas Pasts esot apsolījis meklēt līdzekļus, lai apmierinātu darbinieku vēlmes, taču par precīzu datumu, kad gaidīt algas pieaugumu, pasts solījis informēt 13.augustā, kad notiks LSAB sanāksme, kurā piedalīties aicināti visi arodorganizācijas biedri.

Pēc šīs sanāksmes arodbiedrība izšķirsies, vai sākt streiku.

Pārējos punktos abas puses vienojušās par turpmāku sadarbību.

Jau ziņots, ka pastnieki pauduši gatavību streikot, jo uzskata, ka viņu darbam noteikta neadekvāta samaksa.

"Ar 120 latu algu nevar izdzīvot. Pieprasām vismaz 250 latus un lai paaugstināšana sāktos jau šogad," laikrakstam "Diena" iepriekš sacīja arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane.

Latvijas Pasts pērn strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem - 3,2 miljonu latu zaudējumus nesa preses abonēšanas un piegāde, mīnusus uzņēmumam nesa arī nerentablās pasta nodaļas.

Izplēnē pasta cerības uz valsts atbalstu

Elizabete Rutule,  Diena  07/31/07    Arī pēc iepazīšanās ar problēmām Latvijas pastā (LP) premjers Aigars Kalvītis (TP) neuzskata, ka nozarei jāparedz valsts subsīdijas, tādējādi, kā liecina pasta ģenerāldirektora Ginta Škodova iepriekš teiktais, gaidāms straujāks patlaban zem pašizmaksas noteikto preses piegādes cenu un līdz ar to arī abonēšanas cenu kāpums. Kā tas ietekmēs streikam gatavo pasta darbinieku algas, pagaidām nav skaidrs — konkrētus priekšlikumus uzņēmums sola līdz 13.augustam. Tomēr iepriekš G.Škodovs apšaubīja, ka algas varēs paaugstināt divas reizes, kā to vēlas pastnieki.

Iepriekš LP pauda cerību, ka valsts daļēji finansēs preses piegādi laukos, kur tā izmaksā dārgāk, tomēr, kā Dienu informēja A.Kalvīša padomnieks Arno Pjatkins, valdības vadītājs savu viedokli nav mainījis arī pēc iepazīšanās ar situāciju LP pirmdien: viņa skatījumā neviena problēma pastā nav tāda, ka uzņēmums to nevarētu atrisināt pats. Līdz trešdienai, kad iecerēta par šo jomu atbildīgā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP) tikšanās ar pasta pārstāvjiem, komentāri netiks sniegti, Dienai teica Satiksmes ministrijā. Pirmdien savu viedokli par iespējamo tālāko rīcību saistībā ar premjera nostāju Dienai nesniedza arī LP, taču iepriekš G.Škodovs teica, ka bez valsts iesaistīšanās LP piegādes cenas trīs gadu laikā augs par aptuveni 50% ik gadu. Līdz ar to abonēšana var sadārdzināties par vismaz 50—80%. Savukārt, pārliecinot valdību sniegt atbalstu, LP piegādes cenu nākamajam gadam palielinātu par 12%. Tam, ka īstermiņā valsts varētu segt cenu pieaugumu, piekrīt arī a/s Diena prezidents Arvils Ašeradens.

Nerentablo pasta nodaļu uzturēšanas un preses piegādes laukos dēļ, kas rada zaudējumus, ir grūti paaugstināt darbinieku algas līdz 250 latiem jeb dubultot, norāda G.Škodovs. Iepriekš LP pauda viedokli, ka darbinieku algas vajadzētu paaugstināt par 25—30% gadā, taču reālo pieaugumu saistīja ar valsts atbalstu. Galvenokārt darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ arī Abonēšanas centrs Diena plāno aptuveni divas reizes paaugstināt piegādes cenas nākamajam gadam, tiesa, galīgais pieaugums tiks noskaidrots sarunās ar izdevējiem.

Šlesers pastu nebuldozerēs

Sandris Vanzovičs,  NRA  08/02/07    Lai gan satiksmes ministrs Ainārs Šlesers līdz šim izcēlies ar dažādām radikālām rīcībām, a/s Latvijas Pasts krīzes situācijā viņš vismaz pagaidām izcēlies tikai ar skaļiem vārdiem.

"Latvijas pastu ir iespējams padarīt par rentablu uzņēmumu, un es darīšu visu iespējamo, lai tas notiktu, saglabājot esošo pasta nodaļu tīklu," pēc vakardienas tikšanās ar LP ģenerāldirektoru Gintu Škodovu savā ierastajā stilā pauda ministrs A. Šlesers. Diemžēl tā arī netapa skaidrs, kas būs "viss iespējamais", kas tiks darīts, lai beidzot risinātu LP problēmas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis pirmdien jau ticies ar LP vadību un A. Šleseru, un šīs tikšanās laikā pausta skaidra nostāja, ka "visas radušās problēmas ir atrisināmas pašam uzņēmumam, efektīvi organizējot darbu" – Neatkarīgajai pauda premjera preses sekretārs Arno Pjatkins. "Tur, pastā, ir cilvēki, kuri saņem lielu atalgojumu un kuru pienākums ir nodrošināt gan preses piegādi laukos, gan pastnieku nepārtrauktu darbu, gan pasta nodaļu funkcionēšanu," norādīja premjera pārstāvis. Pēc viņa teiktā, "valdībai te nav jāiejaucas", arī papildu līdzekļu (dotāciju) piešķiršana pastam netiek solīta. LP pārraugošā Satiksmes ministrija ir atbildīga, lai pasta turpmākā funkcionēšana notiktu bez sarežģījumiem, norādīja A. Pjatkins.

Pēc A. Šlesera domām, pastam nepieciešama agresīva attīstības stratēģija, jo ar patlaban sniegtajiem pakalpojumiem LP nodaļas nevar būt rentablas, un jāpiesaista jauni pakalpojumi.

"Škodova kungam, stājoties amatā, tika izvirzīts uzdevums padarīt pastu par rentablu uzņēmumu, ko ātri varētu sasniegt, atsakoties no pakalpojumiem, kas uzņēmumam nes zaudējumus, taču ar pasta nodaļu slēgšanu nevajadzētu steigties, jo man ir plāns, kā to nepieļaut," aģentūra LETA citē ministru.

Ar šo plānu viņš sabiedrību un sakaru darbinieku arodbiedrību pārstāvjus grasās iepazīstināt pirmdien.

A. Šlesers pieļāva, ka situācijas risinājums varētu būt zaudējumu segšana, daļēji dotējot pasta pakalpojumus, kā arī paaugstinot preses piegādes tarifus. "Šobrīd tarifus paaugstina gan elektroenerģijai, gan dabasgāzei, tāpēc būtu dīvaini, ja LP pakalpojumu tarifi paliktu tādi kā līdz šim," teica A. Šlesers.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka galvenie iemesli problēmām paaugstināt algu saviem darbiniekiem LP redzējumā ir nerentablo pasta nodaļu uzturēšanā un preses piegādē laukos ciestie zaudējumi. Pēc vakardienas tikšanās G. Škodovs norādīja, ka LP izstrādājis attīstības plānu, kas šīs tikšanās laikā "piekoriģēts ar satiksmes ministra plašo vērienu", gan neatklājot plāna detaļas.

Pēc aģentūras BNS sniegtās informācijas, izskatīšanai valdībā tiks iesniegti trīs LP attīstības plāni: pirmais ir "galēji kreiss" un paredz, ka LP zaudējumus sedz valsts; otrais ir "galēji labējs" un paredz, ka LP pilnībā darbotos tikai kā komercuzņēmums un ienākumus gūtu no komercdarbības (tas paredz krasu tarifu palielināšanu); trešais esot "vidējs" un paredz gan palielināt LP ienākumus no komercdarbības (tātad arī paaugstināt tarifus), gan saņemt līdzfinansējumu no valsts. Pagaidām nav zināms, kad valdības locekļi varētu spriest par visiem šiem variantiem.

Savukārt par pastnieku iespējamo streiku tiks lemts 13. augustā.

***

Uzziņai

A/s Latvijas Pasts finansiālās darbības rādītāji (miljonos latu)

Pasts darbosies, Škodovs nelidos

Egils Līcītis, Latvijas Avīze   08/03/07    "Latvijas Avīzes" redakcijā viesojās satiksmes ministrs AINARS ŠLESERS. Ar viņu sarunājās "LA" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

V. Krustiņš: – Pirmais jautājums – kāds ir stāvoklis pie robežas ar Krieviju? Ko jūs darīsiet, lai situāciju ar sastrēgumiem labotu?

A. Šlesers: – Situācija ir sarežģīta, bet es problēmu ar garajām automašīnu rindām uz robežas nosauktu par pozitīvu problēmu. Rindas – jā, tas ir slikti, bet tranzīta plūsma Latvijā – tas ir pozitīvi. Tas parāda, ka Latvija ir stratēģiski svarīga valsts, kur nākotnē tranzītkustība tikai pieaugs. Patlaban no Vācijas, Polijas, Lietuvas pa zemes ceļiem iebraucošie auto ir radījuši nelāgu situāciju pierobežas iedzīvotājiem, jākavējas pašiem šoferiem un rodas grūtības uzturēt kārtībā šos ceļus – un tas mums ir jāatrisina. Kad tas tiks izdarīts, radīsim apstākļus biznesam, iedzīvotājiem plūkt augļus no tranzīta. Satiksmes ministrija uzņēmusies veidot infrastruktūru pierobežā. Uzdevums – uzbūvēt jaunu ceļu no Ludzas uz Terehovu un sakārtot termināļus pie robežas un to mēs izdarīsim. Par robežkontroles punktu atbildīgi ir VID, Finanšu ministrija un robežapsardze. Gribu teikt, ka bija grūti pieņemt pareizo lēmumu, kā attīstīt situāciju uz robežas, kamēr nebija dialoga ar Krieviju. Pirms pāris nedēļām notika pirmā starpvaldību komisijas sēde pēc ilgiem laikiem un, pateicoties tam, tikām daudzmaz skaidrībā, ko pierobežā grib Krievija. Viņu transporta ministrs Ļevitins apstiprināja – jā, viņi esot gatavi ieguldīt ceļu būvē, jā, paplašināt robežkontroles punktu. Vienlaikus krievu puse pateikusi, ka jāvienojas ar Briseli par elektronisko deklarēšanos uz robežas. Nav normāli, ka visa formalitāšu kārtošana notiek, pārbraucot robežu, – to var izdarīt jau iepriekš. Abpusēji esam ieinteresēti, lai mašīnas šķērsotu robežu pēc iespējas ātrāk, taču pēc Latvijas iestāšanās ES kravu apjoms ir tā palielinājies, ka, pat visai spriegi un noslogoti strādājot, rindas diez cik īsākas nekļūst. Uzbūvējot termināļus (stāvvietas), nodrošināsim šoferus ar civilizētākiem apstākļiem – tualeti, dušu, veikalu un citiem pakalpojumiem. Taču, atkārtoju, ne jau ērtas stāvvietas viņiem ir galvenais, bet ātrāka pāri tikšana. Tāpēc ar Terehovu un Grebņevu nekādā gadījumā nepietiks, lai nodrošinātu visa transporta plūsmu. Līdz ar to pieņemts risinājums atvērt jaunu – Opuļu – kontrolpunktu. Tā bijusi mūsu prioritāte, to atbalsta arī Krievija. Esam apsprieduši Vientuļu robežpunkta attīstību, kur kādreiz smagais autotransports gāja cauri, – mēs to vēlamies atjaunot. Turklāt daļu kravu vajadzētu pārvadāt pa dzelzceļu, nevis pa autoceļiem. Mēs nevaram to nodiktēt kā prasību, jo rindās tikai ap 20 procentiem ir Latvijas pārvadātāju, pārējie lietuvieši, krievi, poļi un daudzi citi. Iestājoties ES, mēs akceptējām, ka Latvijas teritorija ir brīva visiem pārvadājumiem, visiem braucējiem. Mēs nevaram kaut ko sākt regulēt pēc savas patikas. Jāsaprot vēl kas cits, proti, lielākā pievienotā vērtība tranzītam caur Latviju rodas mūsu ostās. Dzelzceļš nodrošina 50 miljonu apgrozījumu, 15 tūkstošus darbavietu tā arī ir naudas pelnīšana, bet lauvas tiesu dod ostas un, jo vairāk kravu caur tām sūtīs, jo lielāks ienākums Latvijai. Kopumā es prognozēju – vēl pāris gadus situācija Latvijas–Krievijas robežā būs saspringta, bet pēc rekonstrukcijām un termināļu izbūvēm tranzīts kļūs civilizēts. Kā jau teicu – kravu apjoms no ES uz Krieviju tikai pieaugs.

– Ko jūs esat izdomājuši, lai vairāk nopelnītu budžetam no šā tranzīta un kravu pieauguma?

– Pirmkārt pelnīs ostas. Krievija nolēmusi izveidot uzņēmumu "Transkonteiner" – 100% valsts uzņēmuma "Krievijas dzelzceļi" īpašumā. Tam būs jāpalielina konteineru plūsma. Esam vienojušies par attiecīgu vilcienu sastāvu palaišanu. Tā atslogotu autoceļus. Es redzu, ka Rīgas osta varētu izveidoties par nopietnu reģiona konteineru pārvadājumu centru. Tāpat tur attīstās automašīnu pārvadāšanas bizness, t. i., ārvalstu kompānijas no Japānas un citurienes caur Rīgas ostu vedīs auto uz Krieviju. Tas viss rada darbavietas, nodokļus valsts budžetā, iespējas daudziem cilvēkiem nebraukt uz Īriju, bet strādāt tepat.

– Par ostām jums prieks. Tās ienesīs naudu. Par aviāciju es nemaz nerunāju. Bet es jūtu, ka tos caurbraucēju smagauto jūs tomēr ciešat kā zobu sāpes. Tikvien, ka jālaiž cauri, jo citādi Eiropa mūs sodītu vai tamlīdzīgi. Un, redz, uzlabojumi arī būs tikai pēc vairākiem gadiem. Vai tad jūs neko nedabūjat no tām mašīnām, kas brauc caur Latviju?

– Nepiekrītu par tām zobu sāpēm. Redziet, mūsu šoferiem arī neprasa naudu par pārvietošanos jebkur citur Eiropā, ja vien viņi neuzbrauc uz maksas ceļa. Mēs gan prasīsim 12 latus par iebraukšanu terminālī un servisa nodrošināšanu. Kāpēc ne 100 vai 20 latus? Tāpēc, ka 12 latu taksi ieteica autopārvadātāji paši kā pieņemamu. Jāņem vērā, ka daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju arī ir tā saucamie tālbraucēji šoferi, kuri ik dienu dodas braucienos uz visām debespusēm, šķērsodami neskaitāmas robežas. Ja Latvija kļūtu "slavena", ka te uz robežas "brangi plēš", citviet piemērotu sankcijas pret mūsu kraviniekiem bez kavēšanās. Paņemot pa 12 latiem no katra šofera, mēs viņu neizputinām un, otrkārt, neaiztiekam valsts budžetu – termināli tādējādi uzbūvēs par pašu pārvadātāju naudu. Termināļos strādās mūsu Latgales cilvēki, bet izbūvei paredzamie zemes gabali gan visi ir privātie. Nāksies vienoties par pārņemšanu valsts pārziņā, nomu vai tamlīdzīgi.

– Jums līdzās nostājies tāds liels vīrs kā Latvijas Tranzītasociāciju kompānijas vadītājs Jānis Jurkāns, kuru jūs varbūt pazīstat. Viņš paguvis veltīt ministram Šleseram dažus izteicienus un padomus, kā jums būtu jāstrādā. Interesanti, vai šīs tranzītnieku asociācijas pašas ir ieguldījušas sava biznesa attīstībai uz robežas? Ko tās ir tur iekārtojušas?

– Neko, bet asociāciju uzdevums nav nodarboties ar investīcijām. Asociācijas sastāv no biedriem, kur katrs nodarbojas ar savu biznesu. Līdzšinējā Lemberga vadītā tranzītbiznesa asociācija sašķēlās, un nodalījušies biedri deva darbu Jurkāna kungam. Ministrijai nav sevišķi viegli runāt un meklēt kompromisu starp divām asociācijām, kuras neliek pirmajā vietā visas nozares, bet savu atsevišķo uzņēmumu attīstību.

– Tātad praktiski neko asociācijas nav darījušas, tikai sūtījušas jums depešas? Nav ietekmējušas Krieviju, kuru sakās ļoti mīlam?

- Diemžēl asociāciju biedri nespēja veicināt dialoga uzsākšanu krietni iepriekš. Kā jau teicu, pirmā starpvaldību komisiju tikšanās notika tikai nupat. Es atkārtoju, ka asociācijas kā tādas nenodarbojas ar investēšanu. Bizness, ieguldījumi – tas ir individuālo biedru, uzņēmumu ziņā.

– Interesanti, jūs divreiz uzsvērāt, ka asociācijas ne ar kādu investēšanu nenodarbojas. Cik tualešu viņi novietojuši gar Ludzas ceļmalu?

– Tualetes pierobežā nodrošina SM uzņēmums "Latvijas valsts ceļi", pērkot šo pakalpojumu no attiecīgām firmām. Tie ir valsts uzņēmuma, faktiski valsts līdzekļi.

– Redziet, ministr, ko raksta avīze "Telegraf", – pārmaiņu uz robežas nebūšot. Kāds krievu cilvēks, apstākļu zinātājs, saka – nekas labāk nebūšot, jo visu izšķir cilvēka faktors, nevis kādas elektroniskas deklarēšanas. Viņš apgalvo, ka bremzēšanās krievu robežas pusē ir slinkuma, nesakārtotības un sliktas darba organizācijas dēļ. Darba vietā pārtraukums pēc pārtraukuma.

– Tieši tāpēc bija svarīgi tikties ar ministru Ļevitinu, lai vienotos par abām pusēm vēlamo modeli. Līdz 2004. gadam taču arī mums nebija iniciatīvu pārbūvēt robežas, jo vēl nebija pieredzes par tik lielu noslodzi, kāda radās, iestājoties ES. Tagad ar Ļevitinu norunājām, ka starpvaldību komisijas ietvaros izveidosim arī tranzīta darba grupu, kura ikdienā risinās konkrētās lietas. Līdz šim muitnieki Terehovā varēja sasaukties un savstarpēji aprunāties, bet bez lēmumiem no Maskavas nekas neuzlabojās. Nu dialogs ir, turklāt tas nepieciešams trīspusējs, piesaistot Briseli. Septembrī Rīgā ieradīsies Eiropas transporta komisārs Baro – ar viņu arī apspriedīsimies. Pateikšu jums citu lietu – uz Somijas–Krievijas robežas rindas mēdz būt pat garākas. Kuģi ieiet somu ostās, kravas pa sauszemi tālāk ved uz Pēterburgu, Maskavu utt. Šo problēmu man atzinis Somijas transporta ministrs.

– Bet darīts netiek nekas, ir tikai krievu ministra "labie nodomi".

– Nākamgad sākam būvēt jaunu ceļu līdz Koknesei ar četrām joslām, uzlabosim braukšanas kvalitāti Latvijas teritorijā...

– ... pa četrām joslām pievedīsiet robežpunktiem arvien jaunus un jaunus auto, lai stāv rindā?

– Nē, SM sauszemes tranzītkoridorā pie Rēzeknes izbūvēs svēršanas un kravu pārbaudes kontrolpunktu. Tas būtu pirms Terehovas un Grebņevas un atslogotu šīs pārbrauktuves. Nevis no mūsu ostām, bet no Eiropas ienākošais autotransports tiktu papildus kontrolēts.

– Jūs vienkārši uzliekat filtru?

– Jā. Pirms robežas izbraucot modernu kontrolpunktu, mēs uz pašas robežas rindu jau varēsim regulēt labāk.

– Otra lieta – par "Latvijas Pastu". Kāds tad būs "Šlesera slepenais plāns"? Sakiet taču atklāti – par pakalpojumiem paaugstināsiet cenas!

– Informēju, ka nākampirmdien tikšos gan ar pasta vadību, gan arodbiedrību. Tur secīgi izrunāšos un izklāstīšu savu plānu. "Latvijas Pasts" ir uzņēmums, kas nodrošina servisu visai sabiedrībai, taču arī tā darbinieki grib saņemt zināmu "servisu", kaut vai lielāku algu veidā atbilstoši padarītajam darbam. Kad sabiedrībai prasa, vai tā atbalsta pastnieku prasības palielināt algas, atbilde ir – jā, atbalsta. Kad sabiedrībai jautā, vai tā vēlas maksāt adekvātu summu par sniegtajiem pasta pakalpojumiem, atbilde ir – negribam gan dārgāk maksāt. Bez lielākiem ieņēmumiem algas neiznāk palielināt. Kā sagādāt šos ieņēmumus? Esmu pateicis, ka "Latvijas Pastam", komercuzņēmumam, kurš pilda arī sociālās funkcijas, tomēr būtu jāsaņem valsts dotācijas. Sociālā funkcija nozīmē, ka avīzes, vēstules, pakalpojumi nokļūst līdz tālākajām nomalēm, nevis tikai tur, lasi, pilsētās, kur tas rentējas. No tā "Latvijas Pasts" atteikties nevar, līdz ar to, kā es uzskatu, budžeta dotācijas būs jāmeklē. Tāpat nāksies runāt par tarifu celšanu – kā gāzei, elektrībai un miskastes aizvešanai. Bet pasta bizness dalās divos blokos. Viens – preses izplatīšana. Otrs – pasta nodaļas. Domāju, ka par preses izplatīšanu valdībai būs jāuzņemas atbildība. Būs jādotē šis pasākums, nevis tarifu pacēlums jāuzkrauj tikai patērētāju pleciem. Bet es gaidīšu valdības viedokli par to. Pasta nodaļas savukārt ir tādā stāvoklī, ka ap 700 no tām nerentabilitātes dēļ jāver ciet. Lūk, te es piedāvāšu konkrētu plānu jaunnedēļ, kā reorganizēt "LP" nodaļas, lai tās kļūtu ienesīgas. Man šādi priekšlikumi ir, nākampirmdien jautāšu "Latvijas Pasta" kolektīvam, vai tas to atbalsta.

E. Līcītis: – Jūs minējāt valsts un privāto partnerību – vai tas būs tajā virzienā?

– Atbildi gaidiet pirmdien. Starp citu, ES norādījumi ir – pasta monopolu vēstuļu izplatīšanā pārtraukt līdz 2013. gadam. Pēc tam šis tirgus būs atvērts ikvienam. Saskaņā ar manu plānu es darīšu visu iespējamo, lai nenāktos aizvērt daudzas pasta nodaļas, cīnīšos par katru, kuru var saglabāt. Iespējams, vienu nodaļu var nākties aizvērt, lai blakus atvērtu citu, daudz labāku. Daudzas pasta nodaļas ir izvietotas kultūras nama vai pagasta mājas kabūzītī – ir grūti tur panākt rentabilitāti.

Biznesu nepieciešams paplašināt. Jautājums – kādus vēl pakalpojumus pasts spēj sniegt? Es domāju, ņemot vērā lielo nodaļu tīklu, šādus papildu biznesus, līdz ar to ieņēmumus, ir iespējams izvēlēties un atrast.

V. Krustiņš: – Jūs ar Škodova kungu visu laiku saucat "LP" zaudējumu summas ap 4 miljoniem latu gadā. Bet attiecībā par šo sociālo funkciju neviens neuzskaita, cik lauku cilvēkus dienā pastā apkalpo. Tikai kā ņirgājoties stāsta, ka esot nodaļas, kur dienā ienākot viens cilvēks.

– Jūs uzdevāt pareizu jautājumu, cik cilvēku pastā apkalpo. Mazajos pagastos ir vissliktākā situācija, jo tur tiešām ir maz iedzīvotāju. Tomēr, kaut reizi mēnesī rodoties vajadzībai pēc pasta pakalpojumiem, protams, ka viņi gribētu šo iestādi netālā tuvumā. Ja aizvērs nodaļu – pasts tuvu vairs nebūs. Mums ir līdzīgas problēmas ar mazajām skolām. Veidojot novadus, jāizšķiras: atstāt skolu vai apvienot. Droši vien ar pasta nodaļām tāpat – varbūt tās kaut kur var apvienot. Tam būs precīzi jāizseko līdzi. Kopumā esmu par mazo nodaļu saglabāšanu, bet kvalitatīvi labākā veidā. Nu nebūs viegli.

– Škodova kungs paliks savā vietā? Viņa ģimenei neatņems maizes tiesu?

– Škodova kungs ir pietiekami liela autoritāte pastnieku vidū. Visi grib streikot, bet, kad Škodovs saka – ja nonāks līdz streikam, es atkāpšos –, tad daudzi kļūst samiernieciskāki, piekrīt runāt. Škodova nomaiņa neko neatrisina. Šoreiz risinājums jāmeklē augstākā līmenī.

– Nuja, un šoreiz jūsu partijai taču vajag labus darbus darīt, vai ne? – Protams, protams, tāpat kā citām.

E. Līcītis: – Tomēr avīzēs raksta, ka jūs uz Jūrmalas festivālu "Jaunais vilnis" esot katru vakaru gājis kā uz darbu.

– Pirmkārt, varu pateikt – fantastisks pasākums. Tādu reklāmu, kādu Latvijai devis "Vilnis", mēs nevaram nopirkt pat par miljonu. Tā ir tiešraide ne vien uz Krieviju, bet arī Polijā, Vācijā, Baltkrievijā, praktiski visā bijušajā Savienībā un citur. Otra lieta – mūsu pārstāvis, ko Raimonds Pauls izvēlējās, nostartēja ļoti labi. Viņu atbalstīt bija liels prieks.

V. Krustiņš: – Arī Raimonds Pauls pats labi startēja.

– Jā, Raimonds Pauls arī labi startēja. To visu kopā ar sievu godīgi noskatījos, sēdēdams zālē. Diemžēl svētdien, finālā, kad konkursa rezultāti izšķīrās, mans vecākais dēls izlūdzās nākt līdzi. Atdevu viņam savu biļeti un aizgāju sēdēt pie galdiņiem. Tās vienīgās reizes dēļ Šleseru iecēluši VIP zonas pastāvīgo apmeklētāju lokā.

E. Līcītis: – Pie tiem galdiņiem esot slēguši darījumus par miljoniem.

– Man netrāpījās sēdēt pie šāda galdiņa. Varu teikt, ka Rīgas lidosta "Jaunā viļņa" laikā apkalpoja 150 privātās lidmašīnas. Par to saņemta peļņa, šīs lidmašīnas ielidoja ne tikai no austrumu, bet arī visām citām pusēm. Tāpat šīs nedēļas laikā pelnīja Jūrmalas viesnīcas, kafejnīcas, tā ka diez vai viņi nožēlo, ka ik gadu šeit pulcējas tik daudz publikas uz šo konkursu. Tas būs tikai pozitīvi, ja arī 2008. gadā Jūrmalā notiks "Jaunais vilnis".

Latvijas ārstniecības streika lietā...

Medmāsu arodbiedrība neatbalsta streiku

DELFI  07/31/07    Pretēji Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) draudiem organizēt streiku, Latvijas Māsu arodbiedrība (LMA) neatbalsta šādu rīcību un uzskata, ka arodbiedrībām kopīgi ir jāuzsāk sarunas ar valdību, darba devējiem un jāpanāk, ka darba samaksai paredzētā nauda nonāk līdz ārstam, māsai un māsu palīgam.

LMA portālu "Delfi" informēja, ka neizprot LVSADA "kategorisko nostāju par nepieciešamību šobrīd rīkot mediķu streiku, jo saistības, kuras ir uzņēmusies Aigara Kalvīša valdība tiek pildītas un gads jau vēl nav noslēdzies, nav pieņemts Valsts budžets 2008.gadam."

LMA norāda, ka medicīnas māsu algu aprēķinā tiek ņemti vērā vieni Ministru abineta noteikumi, bet neņemti vērā citi - par darba samaksu ārstniecības personām. Tie nosaka darba samaksu, tai skaitā zemāko darba algas likmi. Vairums darba devēju nevēlās maksāt māsām lielākas algas un nosaka tikai minimumu, kā rezultātā reģistrētai māsai ar sertifikātu var noteikt amatalgu – 241 lati mēnesī, lai gan visur tiekot minēta šogad solītā alga – 344 lati mēnesī.

"Ir jāuzsāk dialogs nevis jāstreiko, lai starpību iekļautu nākamā gada budžetā un veicinātu caurspīdīgu naudas līdzekļu nonākšanu līdz katrai ieinteresētai ārstniecības personai, nevis darba devējam, " norāda arodbiedrībā.

Pēc LMA aprēķiniem, ārstniecības personām budžetā jāparedz kompensācijas 7 445 520 latu apmērā, tostarp māsām 3 348 000 latu. Lielākās bažas, vai šī summa nonāks pilnā apmērā līdz katrai māsai 2008. gada janvārī.

LMA aicina LVSADA "nedestabilizēt Latvijas veselības aprūpes sistēmu, nemaldināt sabiedrību un visbeidzot neatbalstīt darba devēju intereses pieprasot lielāku finansējumu noteiktajai darba samaksai, kura ir pakalpojumu izmaksu sastāvā."

Arodbiedrība atbalsta Latvijas Ārstu biedrības nostāju jautājumā par cilvēkresursiem Latvijas veselības aprūpē, secinot, ka vislielākā problēma ir vidējais ārstniecības personāls, bet īpaši māsām sarežģītās nozarēs – operāciju māsām, anestēzijas māsas un citās.

Tas saistās ar māsu konkurētnespējīgo atalgojumu un nepārtrauktu Rietumeiropas vervētāju darbu, kad labākās jaunās māsas tiek pārvilinātas darbam ārzemēs, īpaši Lielbritānijā, Īrijā, Skandināvijas valstīs. Atsevišķās slimnīcās medicīnas māsu trūkuma dēļ nav iespējams nodrošināt plānveida operācijas un slimnīcu dežūru darbu. Prioritāte Latvijas veselības aizsardzībā ir cilvēkresursi māsu līmenī. LMA atbalsta un pievienojas Latvijas Ārstu biedrības pieprasījumam vērst valdības un Saeimas uzmanību šīs problēmas risināšanā. Būtu nepieciešama valsts programma to vidējo ārstniecības personāla atgriešanā medicīnā, kas šobrīd strādā citās tautsaimniecības jomās un izdarīt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos māsu darbam noteikt augstāku apmaksas koeficientu - no 1,2 uz 1,4 pret vidējo algu tautsaimniecībā.

Jau vēstīts, ka LVSADA biedri uzskata, ka Veselības ministrija (VM) viņus "piešmaukusi", jau šogad aprēķinot algas .Mediķi pieprasa, lai viņu algas līdzīgi kā Saeimas deputātiem un ministriem tiktu paaugstinātas, ņemot vēra reālo sabiedriskajā sektorā strādājošo algu pieaugumu, nevis 2006.gadā plānoto. Ja nepildīs prasības, ārsti un medmāsas streikos.

Savukārt veselības ministrs Vinets Veldre uzskata, ka mediķu prasības ir nepamatotas. "LVSADA prasības nav pamatotas, jo ministrija izpilda cilvēkresursu programmā paredzēto vienošanos gan pagājušajā gadā, gan šogad, gan turpmāk. Faktiskā alga veselības aprūpes personālam ir lielāka par noteikto bāzes algu. Faktiskā medicīnas personāla izpeļņa ir lielāka," norāda ministrs.

Veselības ministrijai klibo komunikācija ar NVO

Liene Barisa,  08/03/07    Konsultācijas par pateicību jautājuma risināšanu veselības aprūpē Veselības ministrijai (VM) ar nevalstiskajām organizācijām īsti nesekmējas.

Kamēr ministrijā norāda, ka kūtri uz līdzdalību ir paši mediķu, pacientu un citu organizāciju pārstāvji, nevalstiskās organizācijas (NVO) stāsta par Veselības ministrijas funkcionāru pretrunīgajiem izteikumiem un šādas nostājas neviennozīmīgo motivāciju, komunicējot ar šīm organizācijām.

Pirmā tikšanās Veselības ministrijai ar NVO notika pirms divām nedēļām 19. jūlijā, kad ministrijas pārstāvji iepazīstinājuši organizāciju pārstāvjus ar VM un Finanšu ministrijas darba grupas rezultātiem, aicinot divu nedēļu laikā izstrādāt savus priekšlikumus un atzinumu par piedāvātajiem risinājumiem. Taču, kad būs nākamā diskusija, nav zināms. Veselības ministrija norādīja, ka no nevalstiskajām organizācijām līdz ceturtdienai nav saņemts neviens atzinums un ierosinājums pateicību jautājuma risināšanai, tāpēc VM un NVO darba grupas sēdē arī nebūtu, par ko spriest.

Nevalstisko sektoru šajā darba grupā pārstāv Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pārstāvji, Pacientu tiesību birojs, kā arī Delna un Providus. Šo organizāciju pārstāvji ministrijas teikto noraida. Organizācijas Delna pārstāve Līga Stafecka norādīja, ka pirmajā tikšanās reizē 19. jūlijā bijusi vienošanās, ka darba grupas locekļi savus priekšlikumus iesniegs līdz 3. augustam, tātad piektdienai, nevis ceturtdienai, kā Delna arī darīšot. Savukārt par nākamo darba grupas sēdes konkrētu datumu nemaz netika lemts, par ko liecina arī sēdes protokols. Bet Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis norādīja, ka VM paustais ir tikai iegansts, jo diskusija ar NVO noteikti nevarēja notikt arī tādēļ, ka gan veselības ministrs Vinets Veldre, gan valsts sekretāra vietniece Laila Ruškule, kuri piedalās šajās diskusijās, šobrīd ir atvaļinājumā. Pēc viņa domām, Veselības ministrijas attieksme pret organizācijām lielā mērā saistāma arī ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) aktivitātēm, kuras atbalsta arī citas mediķu organizācijas, cīnoties par algu pārrēķināšanu.

P. Apinis arī pastāstīja, ka Ārstu biedrība gan uzrakstījusi atzinumu par VM un FM priekšlikumiem, taču norādīja, ka jebkurā gadījumā vispirms jāatrisina cilvēkresursu, jo sevišķi medicīnas māsu trūkums. Jo varot jau plānot samazināt rindas uz medicīnas pakalpojumiem, kas arī ir viens no veidiem, kā cīnīties ar pateicībām, taču tas nekad nenotiks, ja trūks cilvēku, kas strādā veselības aprūpē.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka 11. jūlijā VM iepazīstināja sabiedrību ar vairākiem priekšlikumiem, kam būtu jāveicina pelēkās naudas plūsmas izskaušana veselības aprūpē. Cik ilgā laikā tiks pieņemti konkrēti lēmumi šajā jautājumā, nav zināms. Tas lielā mērā būs atkarīgs no minēto diskusiju rezultāta.

Citur politikā, NVO un tiesu lietās...

Viedoklis: Opozīcija kā slepens Kalvīša valdības balsts

Juris Paiders,  NRA  07/30/07    Latvijas demokrātijas lielākā problēma ir aktīvas, nopietnas un rīcībspējīgas opozīcijas trūkums.

Viena no referenduma secinājumiem ir Jaunā laika izgāšanās. Šī partija pierādīja savu mazspēju mobilizēt vēlētāju masas, lai nopietni apdraudētu valdības stabilitāti.

Kāpēc Jaunā laika politiskā kampaņa izgāzās, ja liela daļa vēlētāju nav sajūsmā par valdošo koalīciju? Kāpēc vēlētāji neatbalstīja Jaunā laika aicinājumus? Kur demonstrācijas un piketi, kur kvorumi referendumos?

Tāpēc, ka Jaunais laiks nav un nekad nav bijusi patiesa opozīcija. Jaunais laiks ir no vara siles atstumts koalīcijas partneris, kuram jebkurā brīdi var vietu pie siles izbrīvēt, protams, ja tas uzvedīsies rātni. Jaunais laiks cenšas un uzvedas tik rātni, cik vien iespējams. Ja nebūtu izlēciens ar drošības likumiem, tad paklausīgāku partiju grūti iedomāties. Jaunais laiks nav nekādi opozicionāri, bet gan pretendenti uz koalīciju, kuri cer, ka tūlīt, tūlīt starp koalīciju rīkļurāvējiem izcelsies kārtējais kašķis un tad Kariņš un Kalniete kopā ar citiem pusvadoņiem kā uz balta zirga iesoļos valdībā un piekļūs pie valsts labumu pārdales.

Tāpēc šovasar, kad pēc referenduma noris būtiski politiski notikumi, Jaunais laiks opozicionāra darbu neveic.

Opozīcijai, ja tā vēlas iegūt sabiedrības uzticību, ir jābūt par sabiedrības interešu sargsuni. Tai ir jākliedz ikreiz, kad valdošie, dzenot savas biznesa intereses, piesmej sabiedrības vajadzības. Ja opozīcija darbosies kā sabiedrības interešu paudējs, tad tai ir cerības atgūt sabiedrības uzticību.

Pavērosim Jaunā laika reakciju uz pēcreferenduma politiskajām norisēm. Sākās plaša obligātās veselības apdrošināšanas idejas apspriešana. Valdība izspēra apdullinošu ideju – iekasēt no katra strādājošā 160 latus gadā. Pusi šīs naudas iesakot atdot apdrošināšanas firmām tāpat (būšot 50% rentabilitāte), bet pārējo nodot veselības aizsardzības iestādēm. Kāda iespēja opozīcijai nolīdzināt līdz ar zemi valdību, kas kļuvusi par peļņas kāru un alkatīgu apdrošinātāju iegribu izpildītāju! Klusums. Var būt, ka politiskie opozicionāri kaut kur pa kaktiem pusčukstus pret kaut ko arī protestēja. Taču reāla opozīcija pret apdrošinātāju alkatību radās plašsaziņas līdzekļu komentāros un... Latvijas Ārstu biedrībā ar Pēteri Apini priekšgalā! Opozīcijas partijas Latvijā nemaz nebija redzamas...

Uzvirmoja ziņas par Latvijas Pasta problēmām un pastnieku streiku. Kalvītis nostājās pret streikotājiem. Kur ir tā sauktā opozīcijas balss? Sabiedrības interešu pozīcijā atkal ir tikai plašsaziņas līdzekļu komentētāji... Jaunais laiks izturas tā, it kā partija jau sauktos Jaukais koalīcijas laiks.

Atbilde ir vienkārša. Opozīcija nepilda savu uzdevumu. Jaunais laiks nevēlas būt par sabiedrības interešu sargsuni. Latvijas politiskās opozīcijas ideāls ir gatavot intrigas. Ja mērķis ir intrigas un nākotnes draugi (nākotnes pretinieki) nav zināmi, pasta un Kalvīša strīdā ir bīstami nostāties TP vai LPP pusē. Par veselības apdrošināšanu nevar tā vienkārši kritizēt TP. Nav zināms, ar ko būs jādraudzējas septembrī, ja izdosies iedzīt ķīli koalīcijā!

Tas pats arī jautājumā par straujo Lattelekom un LMT daļu pārdošanu. Valdība lemj par privatizāciju, noslepenojot darījuma detaļas. Divu Latvijas visrentablāko uzņēmumu kapitāla daļas valsts pārdos slepeni, neatklājot darījuma detaļas un nerīkojot konkursu vai izsoli. 12. septembrī darījums jau tiks pabeigts. Jaunais laiks klusē, kā savu daļu saņēmis. Kur ir opozīcijas skarbā balss?

Nebūsim naivi, Jaunais laiks nav opozīcija. Jaunais laiks ir koalīcijas slepenais partneris. Opozīcijas imitācija, kura klusējot atbalsta prihvatizācijas pabeigšanu telekomunikāciju jomā.

Opozīcija var tikt pie varas divos veidos, iegūstot sabiedrības uzticību vai iegūstot valdošās kliķes uzticību. Jaunais laiks ir izvēlējies otro ceļu.

Viedoklis: Štokenbergs noraks TP cerības uz stiprām pozīcijām laukos

Juris Paiders,  NRA  07/31/07    Reģionālās attīstības ministra stingrā vadībā šogad tiks pabeigta pagastu iznīcināšanas kampaņa.

Tos, kas atteiksies no valdības piesolītās Ls 200 000 sāpju naudas, nākamgad apvienos ar varu, iespējams, nemaksājot neko. 15 gadus pagastiem naudu attīstībai piešķīra neatbilstoši lauku vajadzībām. Tagad katram pagastam, kurš ir gatavs pievienoties Tautas partijas politiskajai līnijai un iekļauties kādā lielā novadā, sola Ls 200 000 sāpju naudu sabrukušas infrastruktūras attīstībai. Vienā gadā pagasts var saņemt pat vairāk naudas, nekā tika piešķirts infrastruktūras attīstībai iepriekšējos 15 gadus. Šajā procesā pārsteidz nevis tas, ka pagasti, viens otru apsteigdami, parakstās pievienoties jebkam, bet tas, ka atrodas pagasti, kas savu patstāvību un savdabību vērtē augstāk par Tautas partijas vadībā piesolītajiem latu tūkstošiem. Latvijas novadizāciju var aplūkot no diviem skatupunktiem.

Pirmais ir emocionālais, cilvēcīgais. Likvidējot pagastus, latviski patriarhāla vide tiek kosmopolītiski industrializēta. Uzspiesta novadu veidošanās radikāli salauzīs tradicionālo latvisko vidi. Cilvēki, kuri bija vajadzīgi pagastā, kuri šeit strādāja, tagad paliks lieki. Lielu daļu pagasta funkciju pārņems novads. Dažā labā lielajā novadā bijušos mazo pagasta priekšniekus darbā varbūt pat paņems, bet tikai par novada nama durvju vērējiem. Lieko cilvēku simti, kas visu mūžu atdeva pagastam un spēja pagastu nosargāt pat pret boļševiku teritoriālajiem eksperimentiem PSRS laikā, tagad paliks pilnīgi lieki. Liekie pagastu vidēja līmeņa vadītāji ir Štokenberga eksperimenta pretīgākā puse. Cilvēki, ar kuriem esmu ticies, saka, ka prieku par to, ka pagastam beidzot pēc 15 gadus turēšanas bada maizē iedod minimālus līdzekļus, aptumšo tas, ka viņi vairs neredz savu vietu dzimtajā pagastā. Novada vadībā darba visiem nebūs. Kāda jēga lūkoties uz tālo novada centru. Tur jau pilns ar novada centra un tuvāko pagastu priekšniekiem. Jaunajā struktūrā visiem vietas nebūs. Tagad atliek lūkoties uz Rīgas vai Īrijas pusi.

Latvijas novadizācija sāk izvērsties par kārtējo latviešu emigrāciju veicinošo pasākumu. Šis rūgtums jau izpaudās kā protesta balsojums referenduma laikā vislatviskākajos rajonos. Ja vēl būtu cerība, ka opozīcijai ir jēga, tad dalība būt vēl lielāka. Taču marsieši tiek uztverti kā vēl lielāki latviskuma kaprači nekā oranžie. Tā turpinot, Štokenbergs noraks Tautas partijas cerības uz stiprām pozīcijām latviskākajā Vidzemes un Kurzemes daļā. Štokenberga eksperimenti un novadizācija izvēršas par rungu, ar kuru latvietis tiek dzīts meklēt laimi svešumā.

Novadizācijas problēmai ir arī otra analītiskā puse.

Novadizācijas rezultātā Latvija zaudē iespēju iegūt statistisku informāciju par nelielām teritoriālām vienībām. Šogad 9. februārī Latvijas Universitātes 65. konferencē uzstājoties Latvijas darba tirgus analīzei veltītā sekcijā, ekonomikas zinātņu doktors Ilmārs Vanags pauda visu Latvijas zinātnieku sāpi par to, ka, apvienojot novadus, tiek zaudēta statistiskā informācija par pagastiem. Zinātnieki aicina saglabāt pagastu kā mazāku statistiskās uzskaites vienību. Ko tas nozīmē? Noskaidrot, vai novadizācija ir laba vai slikta, var tikai tad, ja ir iespējams izsekot, kā tālāk attīstīsies pagasti lielajā novadā. Kaut vai kā mainīsies katra pagasta iedzīvotāju skaits pēc meganovada izveides. Ja pēc novadizācijas nomaļos pagastos iedzīvotāju skaits sāks strauji samazināties, tad novadu reforma būs jāuztver kā diversija pret Latvijas lauku latvisko vidi. Lai saprastu, vai novadizācija nāks par labu vai sliktu, ir jāsaglabā kā mazākā statistikas vienība arī novados iekļautie pagasti. Ja uzskaites sistēma tiks likvidēta, tad valsts zaudēs iespēju apjēgt, kādi procesi noris Latvijas laukos. Kurš pēc pāris gadiem tad spēs pateikt, kā mainās iedzīvotāju skaits liela novada robežās, piemēram, lielajā Gulbenes novadā? Ja pēc novadizācijas statistiskā informācija tiks publiskota tikai par novadiem, tad zudīs sabiedrības kontroles iespējas novērtēt, vai šī politika ir par labu vai sliktu Latvijai. Ja Štokenbergs un citi novadizācijas tēvi ir droši, ka novadi nāks par labu nomaļiem pagastiem, tad kādas ir problēmas, dalot 200 000 latu katram paklausīgam pagastam, saglabāt pagastu kā mazāko statistisko uzskaites vienību? Ja ir droša apziņa, ka novadi ir kārtējā Latvijas lauku un latviskas vides iznīdēšanas kampaņa, tad nav vajadzīga statistiska uzskaite.

Jebkurā gadījumā politisko atbildību par Štokenberga eksperimentiem vēlētāji pieprasīs no Tautas partijas, un vēlēšanās būs redzams, vai par latviskas vides iznīcināšanu var atpirkties ar 200 000 latu.

Lembergam noliegts uzturēties deklarētajā dzīvesvietā

LETA  07/31/07    Ventspils mēram Aivaram Lembergam tiesa noliegusi izciest mājas arestu viņa deklarētajā dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Lemberga advokāts Aivo Leimanis.

Lemberga deklarētā dzīvesvieta pašlaik ir Ventspils rajona Puzē, bet mājas arestu viņš izcieš Ventspilī, dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā Sarkanmuižas dambī.

Šāda situācija izveidojusies, jo Lembergs deklarējis dzīvesvietu Puzē tikai pēc tiesas lēmuma spēkā stāšanās brīža. Tiesa uzskata, ka Ventspils mēram drošības līdzekļa nosacījumi jāpilda tajā vietā, kura bija viņa deklarētā dzīvesvieta lēmuma spēkā stāšanās brīdī, skaidroja Leimanis.

Jau ziņots, ka 10.jūlijā Rīgas apgabaltiesa mainīja Lembergam iepriekš piemēroto drošības līdzekli un apcietinājuma vietā viņam noteica mājas arestu. Lēmums stājās spēkā ar pasludināšanas brīdi.

Lembergam līdz ar mājas arestu paredzēti vairāki papildu nosacījumi - ierobežotas iespējas tikties ar cilvēkiem, kontrolētas viņa sarunas un korespondence.

Viens no būtiskākajiem iemesliem Lemberga atbrīvošanai no apcietinājuma bija viņa veselība. Mājas arestu piemēro, ja persona dažādu iemeslu dēļ nevar atrasties apcietinājumā.

Lēmumu par drošības līdzekļa maiņu pieņēma Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese Tamāra Broda.

Kukuļņemšanā, naudas legalizēšanā un citos noziegumos vainotais Lembergs pēc prokuratūras lūguma tika apcietināts 14.martā un atbrīvots 10.jūlijā.

Prokuratūra Lembergam izvirzīja apsūdzību par kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, ja tas saistīts ar kukuļa izspiešanu, par naudas legalizēšanu trīs epizodēs vairāk nekā desmit miljonu latu apjomā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi AS "Latvijas kuģniecība".

Apsūdzības Lembergam uzrādītas kriminālprocesā, kas 2005.gada 3.oktobrī sākts, pamatojoties uz pārbaudes materiāliem par Ventspils amatpersonu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

No šī kriminālprocesa iepriekš izdalīts cits, un tā gaitā Lembergam jau 2006.gada 20.jūlijā uzrādīta apsūdzība kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Šajā procesā turpinās izmeklēšana.

Lembergs iepriekš paudis uzskatu, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības nav pamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Godmanis iegūst atbalstītājus, Pabriks — saglabā

Ināra Egle,  Diena  07/31/07    Pēc ilgāka pārtraukuma veiktā Latvijas faktu aptauja par valdības locekļu darbības novērtējumu liecina, ka vispozitīvāk vērtētais ir iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/ LC), par kuru pozitīvi izteikušies 53,1% pilsoņu. Taču reitinga tabulā pirmajā vietā ir jau agrāk viens no populārākajiem valdības pārstāvjiem — ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), jo viņu mazāk nekā I.Godmani aptaujātie bija vērtējuši negatīvi. Tabulas augšgalā ir arī bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC).

LF jūlijā veiktais partiju popularitātes mērījums lielas izmaiņas neatklāj — viena no tendencēm ir Saskaņas centra popularitātes pakāpeniska palielināšanās, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības reitinga kāpums, norāda LF direktors Aigars Freimanis.

"Ivars Godmanis noteikti ir dinamiskākā persona valdībā, un ir svarīgi pateikt, ka tabulas galvgalī grupējas ministri, kas saistīti ar publicitāti un aktivitāti," Dienai sacīja A.Freimanis. Viņš arī atzīst, ka saturiski interesantāka ir nevis reitinga, bet ministru darbības vērtējuma tabula, kurā redzams, cik aptaujāto izteikušies pozitīvi, cik negatīvi, kā arī — cik procentu respondentu nav dzirdējuši par katru valdības pārstāvi. Piemēram, par īpašu uzdevumu ministru ES līdzekļu apguves lietās Normundu Broku (TB/ LNNK) nav dzirdējuši 40,5%, savukārt par premjeru Aigaru Kalvīti (TP) — tikai 0,3%. Viņam arī ceturtais augstākais pozitīvais vērtējums — 45,3%, tajā pašā laikā 46,1% viņu vērtē negatīvi.

Premjera vadītā Tautas partija saglabā arī 1.vietu partiju reitingu tabulā, lai arī ar tādu pašu rezultātu kā Saskaņas centrs. Jūlijā veiktais pētījums liecina par "atgriešanos pie tradicionālajām vērtībām pēc īstermiņa satricinājumiem," par kādiem var uzskatīt Valsts prezidenta izraudzīšanās procesu un referendumu par drošības likumiem, norādīja A.Freimanis.

No 31,5% pirms mēneša uz 27,0% tagad ir samazinājies arī neizlēmušo pilsoņu skaits, bet no 16,0% jūnijā uz 12,7% jūlijā sarucis to aptaujāto skaits, kas nepiedalītos vēlēšanās.

Jūlijā populārākās partijas – TP un SC

DELFI  07/31/07    Lai gan eksperti 7.jūlijā notikušo referendumu par valsts drošības iestāžu likumiem saistīja ar iedzīvotāju vēlmi paust neuzticību pašreizējai valdībai, socioloģisko pētījumu firmas "Latvijas fakti" dati liecina, ka jūlijā Latvijā populārākās partijas bijušas Tautas partija (TP) un "Saskaņas centrs" (SC), turklāt pieaugusi arī pie varas esošo partiju popularitāte.

Saskaņā ar laikrakstā "Diena" publicētajiem "Latvijas faktu" pētījuma rezultātiem, Latvijā populārākās partijas ir TP un SC, kurām ir vienāds atbalstītāju skaits - 11,6 % aptaujāto. Trešā populārākā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuru atbalsta 10,2% iedzīvotāju, savukārt ceturtā populārākā ir "Jaunais laiks"(JL), kuru atbalsta 8,7 % iedzīvotāju.

Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) ir piektā populārākā partija, kuru atbalsta 4,2 % vēlētāju, Latvijas Pirmās partijas un 'Latvijas ceļa" apvienība (LPP/LC) reitingu tabulā ir sestajā vietā ar 4% atbalstītāju, savukārt apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK noslēdz partiju reitingu tabulu ar 3,1% atbalstītājiem.

Kaut arī eksperti iepriekš pieļāva, ka referendums un pirms tam notikušās Valsts prezidenta vēlēšanas varētu palielināt iedzīvotāju atbalstu Saeimas opozīcijai, īpaši JL, kas aģitēja par dalību referendumā un neuzticības izteikšanu valdībai, "Latvijas faktu" pētījumā tas neapstiprinās – tieši pretēji, jūlijā pieaugusi pie varas esošās TP un ZZS popularitāte.

TP popularitāte jūlijā pieaugusi par vienu procentpunktu, salīdzinoši ar jūniju. Savukārt ZZS popularitāte jūlijā pieaugusi par diviem procentpunktiem. Tiesa, jūlijā nedaudz vairāk kā par procentpunktu pieaugusi arī JL popularitāte, mazliet arī TB/LNNK, savukārt nedaudz kritušies LPP/LC reitingi.

Šlesers un Godmanis vadīs vienu partiju

Ināra Egle,  Diena  08/01/07    Pēc dažām nedēļām, 25.augustā, Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienošanās kongresā abi politiskie spēki saplūdīs vienā partijā, kuras nosaukumā vairs nekad netiks rakstīts to pilns nosaukums — jaunā partija sevi pieteiks ar nosaukumu LPP/LC. Divus gadus līdz 2009.gada rudenim, kad aiz muguras jau būs pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, LPP/LC vadīs divi līdzpriekšsēdētāji Ainārs Šlesers un Ivars Godmanis, bet pēc tam partijai būs viens līderis, kas būs arī tās premjera kandidāts. Par tādu notikumu attīstību ir iecerēts izšķirties augusta beigās plānotajā apvienošanās kongresā.

"Nākamajās Saeimas vēlēšanās LPP/LC pieteiks sevi jau viena līdera vadībā, bet, kurš tas būs, noskaidrosim veselīgā konkurencē," Dienai sacīja A.Šlesers. LC ģenerālsekretārs Juris Šmits apvienošanās būtību raksturoja ar vārdiem: "Civillaulība ir jāizbeidz, jo visi zina, ka dzīvojam kopā. Dzīve parādīja, ka varam normāli strādāt vienā frakcijā Saeimā un valdībā." Apvienošanās notikšot uz līdzvērtīgiem pamatiem, un pēc tās LPP/LC darbība tikšot atvieglota arī praktiski, jo nebūšot vairs divu partijas biroju un divas valdes, bet viena valde, kas tiks vēlēta kongresā. Tajā arī tiks pieņemta programma, par kuru tiek prognozēta diskusija, lai gan līdzšinējā darbībā ideoloģiskās atšķirības abu partiju politiķi ir pratuši apiet.

Līdz ar apvienošanos kopā būs jāstrādā arī abu partiju deputātiem pašvaldībās un to reģionālajām nodaļām. LPP līderis A.Šlesers savulaik izteica vēlmi tuvināties Saskaņas centram, pret ko LC bija rezervētāka attieksme.

Izmantojot Maizīša teikto, Lembergu grib atpestīt no mājas aresta

Zane Zālīte-Kļaviņa,  Diena  08/01/07    Rīgas Centra rajona tiesā nonācis pieteikums arī par esošā drošības līdzekļa — mājas aresta — atcelšanu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un citos smagos noziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Pieteikumu paredzēts izskatīt nākamnedēļ, un to darīs tiesnese Dzintra Baltā. Šī tiesnese no apcietinājuma 5.jūnijā jau atbrīvoja vienu Ventspils amatpersonu lietā aizdomās turēto — par A.Lemberga "melnās kases" grāmatvedi uzskatīto Gitu Grasmani, lēmumu pamatojot ar viņas veselības stāvokļa pasliktināšanos. Prokuratūra bija iesniegusi protestu, uzskatot, ka brīvībā G.Grasmane varētu ietekmēt izmeklēšanu, taču tiesa protestu noraidīja. Jau tolaik izskanēja jautājums, vai drīz bargākie drošības līdzekļi pret maigākiem netiks nomainīti arī citiem aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem.

"Uzskatu, ka zudis pamats mājas aresta piemērošanai," Dienai sacīja pieteikuma iesniedzējs, A.Lemberga aizstāvis Aivo Leimanis. Pieteikuma motivēšanai kalpojis arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša publiski paustais — A.Lembergs neesot ietekmējis izmeklēšanu laikā, kad nebija zināmi viņam piemērotā mājas aresta nosacījumi.

Diena rakstīja — Rīgas Apgabaltiesas (RA) tiesnese Tamāra Broda 10.jūlijā nolēma mainīt A.Lembergam noteikto drošības līdzekli — apcietinājumu pret mājas arestu, kaut gan prokuratūra jau iepriekš vairākkārt bija iebildusi, ka ārpus apcietinājuma A.Lembergs varētu ietekmēt izmeklēšanu. Vispirms tiesnese procesa dalībniekiem darīja zināmu saīsināto spriedumu ar lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Iemesls bijis apsūdzētā veselības problēmas, vēlāk atklāja kāds procesa dalībnieks. Taču ar pilno sprieduma tekstu ar mājas aresta papildu nosacījumiem (ierobežojumiem tikties un korespondences kontroli) iepazīstināja tikai 48 stundas vēlāk. Par šo "starpbrīdi", kurā A.Lembergs netika apsargāts un teorētiski varēja satikties, ar ko vien vēlas, kā par dīvainu izteicies RA priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns. Pašlaik viņš gaida T.Brodu atgriežamies no atvaļinājuma, lai uzklausītu viņas argumentus pirms varbūtējā lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu. Izvērtēt T.Brodas rīcību J.Stukānu mudinājis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, T.Brodas rīcību analizē prokuratūra.

Tikmēr vairāki Ventspils domes deputāti no partijas Latvijai un Ventspilij lūguši Valsts policiju atļaut A.Lembergam šopiektdien piedalīties pilsētas svētku atklāšanā (A.Lembergs minēts kā reālākais pretendents uz Ventspils Lielo balvu, ko paredzēts piešķirt svētkos). Lūgums pārsūtīts Ģenerālprokuratūrai, taču vēl nav zināms, vai tas tiks izpildīts, Dienai pauda preses sekretāre Dzintra Vītoliņa. A.Leimanis nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai A.Lembergs gribētu un varētu piedalīties svētkos, ņemot vērā viņa sūdzības par veselību. Cik advokātam zināms, pēc uzturēšanās P.Stradiņa slimnīcā A.Lembergam esot izsniegta darba nespējas lapa. Slimnīcā Ventspils mēram pārbaudīja sirds veselību.

PCTVL un SC protestē pret Naturalizācijas pārvaldes un Valsts valodas centra apvienošanu

LETA    08/02/07    Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), kurā protestē pret Naturalizācijas pārvaldes un Valsts valodas centra (VVC) apvienošanu, arī "Saskaņas centrs" (SC) pauž neizpratni par šo ieceri.

Vēstulē, kuru parakstījis PCTVL frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners, pievērsta premjera uzmanība tam, ka divas iestādes, kuras nolemts apvienot, pilda ne tikai atšķirīgas, bet arī pretējas funkcijas. Nolikums, kuru 2005.gada 22.februārī apstiprināja Ministru kabinets, uzliek Naturalizācijas pārvaldei pienākumu pildīt arī sabiedrības integrācijas procesu koordinācijas funkcijas.

2005.gada 22.martā apstiprinātajā VVC nolikumā - gluži pretēji - dominē funkcijas, kas paredz pārkāpumu atklāšanu un sodu par tiem. Tieši, lai izpildītu šādas soda funkcijas, droši vien arī tiek piedāvāts nodot VVC no Naturalizācijas pārvaldes tās rīcībā esošos "pietiekamus resursus un plašu reģionālo tīklu", pieļauj PCTVL.

"Derētu arī atzīmēt to, ka viedoklis par nepieciešamību palielināt rūpes par valsts valodu tieši 2007.gadā ir personīgais tieslietu ministra [Gaida Bērziņa] viedoklis, kuru neapstiprina nekādi fakti," teikts PCTVL vēstulē. Tajā norādīts, ka naturalizācijas tempi "patiesi ir katastrofiski samazinājušies".

Šī gada pirmajos piecos mēnešos iesniegts tikai 1521 iesniegums, kas ir četrreiz mazāk nekā tādā pašā 2006.gada periodā, gandrīz septiņas reizes zemāk par 2005.gada līmeni un gandrīz trīsreiz mazāk par vidējo iesniegumu iesniegšanas tempu, kāds novērots 13 gadu laikā, kopš pastāv naturalizācijas procedūra.

Naturalizācijas tempa katastrofiskā palēnināšanās ir klajā pretrunā ar Latvijai adresētām starptautiskām rekomendācijām, uzskata PCTVL. Tieslietu ministra publiskais paziņojums, pēc PCTVL domām, sekmēs vienīgi to, ka arī turpmāk iesniegumu iesniegšanas temps palēnināsies, kas palīdzēšot sasniegt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) programmas mērķi - likvidēt Naturalizācijas pārvaldi.

Naturalizācijas tempa daudzkārtējā palēnināšanās 2007.gadā demonstrējot, ka šis mērķis ir gandrīz sasniegts. Naturalizācijas tempa palēnināšanās liecinot arī par to, ka tieslietu ministrs "netiek galā ar daļu viņam uzlikto pienākumu, atrazdamies valsts un savas partijas interešu konflikta stāvoklī", teikts PCTVL paziņojumā.

Nobeigumā PCTVL norāda, ka abas iestādes, kuras paredzēts reorganizēt, tiek tieši minētas Valsts valodas likumā un Pilsonības likumā. Tieslietu ministra plānu īstenošana pieprasa, lai abos šajos sabiedrībai tik ārkārtīgi delikātos likumos tiktu izdarīti grozījumi.

Pēc PCTVL domām, naturalizācijas iesniegumus vajadzētu iesniegt nevis Tieslietu ministrijā, kuras pakļautībā atrodas Naturalizācijas pārvalde, bet gan Iekšlietu ministrijā. PCTVL piedāvā vēl līdz septembrim ar Ministru kabineta lēmumu grozīt Naturalizācijas pārvaldes nolikumu un nodot šo struktūru Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

Savukārt SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs atzina, ka, lasot par ieceri apvienot Naturalizācijas pārvaldi ar VVC, pirmajā brīdī radies iespaids, ka noticis pārpratums. Urbanovičs ir neizpratnē, kā var apvienot tik atšķirīgas iestādes.

"Tad jau ar tādiem pašiem panākumiem varētu likumības nostiprināšanas nolūkos ierosināt apvienot policiju ar advokatūru," norāda Urbanovičs. Viņaprāt, nav noslēpums, ka pašreizējā izpildījumā VVC, pirmkārt, ir pret cittautiešiem vērsta represīva iestāde, bet Naturalizācijas pārvalde tomēr pilda cittautiešu integrācijas funkcijas.

Arī Urbanovičs uzskata, ka Bērziņa mērķis ir "klusītiņām likvidēt Naturalizācijas pārvaldi kā TB/LNNK idejām traucējošo iestādi un atdot tās rīcībā esošās telpas, iekārtas un finansējumu sev tīkamajam VVC, reģionālās nodaļas ieskaitot".

"Naivi būtu iedomāties, ka Naturalizācijas pārvaldes kopumā liberālie darbinieki piekritīs kļūt par radikāliem valsts valodas inspektoriem vai viņiem līdzīgiem, kuru pirmuzdevums ir nevis mācīt valsts valodu, bet gan sodīt par tās nelietošanu," paziņojumā norāda Urbanovičs.

Viņaprāt, šie darbinieki no jaunizveidotās iestādes vienkārši aizies, atstājot savas vietas "Agra Timuškas ielikteņiem". Tādējādi naturalizācijas nauda kalpošot represijām pret naturalizējamajiem.

Urbanovičs bažījas par signālu, ko šis priekšlikums sūtīs 390 000 Latvijas nepilsoņu, no kuriem 80 000 ir vecumā līdz 30 gadiem.

Viņaprāt, cilvēki uz jaunveidojamo iestādi neies, jo būs mainījies šīs iestādes imidžs no iesaistošas uz represīvu.

SC pauž viedokli, ka iecerētās apvienošanas mērķis ir bremzēt naturalizāciju.

Tieslietu ministrs uzskata, ka Naturalizācijas pārvaldes un VVC restrukturizācija nepieciešama, lai sekmētu abu valsts iestāžu kapacitāti.

Tieslietu ministrs iepriekš norādīja, ka VVC pēdējā laikā par 20-30% palielinājies sūdzību skaits par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem, turklāt ir zināms, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir viltotas valsts valodas prasmes apliecības, bet VVC ar esošajiem cilvēkresursiem un finansējumu nespēj nodrošināt atbilstošu darbu.

Palielinās arī viesstrādnieku skaits Latvijā, turklāt šī tendence turpināsies.

"Valsts valodas lietotāju tiesības un intereses ir jāaizstāv, bet valsts iestāde, kuras budžets ir 200 000 latu, to nespēj izdarīt, tāpēc uzskatu, ka lietderīgāk būtu VVC un Naturalizācijas pārvaldi, kurai ir spēcīgas filiāles daudzviet valstī, apvienot, lai izveidotu vienu iestādi ar lielāku kapacitāti, kas vienlīdz sekmīgi risinātu valsts valodas aizsardzības un attīstības jautājumus, kā arī pilsonības jautājumus," iepriekš teica Bērziņš.

Naturalizācijas tempi valstī samazinās, tāpēc arī Naturalizācijas pārvaldes darbinieku darba slodze samazinās.

Patlaban Naturalizācijas pārvaldē ir 158 štata vienības, no kurām 26 ir vakantas, savukārt VVC strādā 27 speciālisti.

Jaunā iestāde, kas tiktu izveidota pēc Naturalizācijas pārvaldes un VVC restrukturizācijas, darbu varētu sākt 2009.gada 1.janvārī, pieļāvis tieslietu ministrs.

'Zaļie' nosoda lēmumu tiesāties ar EK par emisijas kvotām

DELFI  08/02/07    Latvijas vides nevalstiskās organizācijas ("Zaļā brīvība", Latvijas zaļā kustība, Latvijas Piesārņojuma profilakses centrs, Vides aizsardzības klubs un Latvijas zemes draugi) nosoda Latvijas valdības lēmumu vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju, prasot lielāku izmešu emisiju kvotu piešķīrumu, informēja Jānis Brizga.

Organizācijas uzskata, ka Latvijas ekonomikai un labklājības līmeņa celšanai ilgtermiņā labvēlīga būtu inovāciju veicināšana, energoefektīvu tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošana uzņēmējdarbībā, lai kopējos CO2 izmešus būtiski nepalielinātu.

Valdība nolēmusi vērsties tiesā pret EK, par izmešu emisijas kvotu sadali 2008. – 2010.gadam, jo uzskata Latvijai noteikto kvotu samazinājumu par traucēkli rūpniecības attīstībai. EK 13.jūlijā publiskoja lēmumu par emisijas kvotu sadales plānu 2008. - 2010. gadam, saskaņā ar lēmumu Latvijai ikgadējais atļautais emisiju kvotu apjoms tiek noteikts 3,43 miljonu tonnu no sākotnēji prasītā 6,25 miljonu tonnu kvotu apjoma.

Jo lielāka motivācija uzņēmumiem ir samazināt savas emisijas un pāriet uz videi draudzīgākiem risinājumiem, norāda organizācijas. Latvijas uzņēmumi līdz šim nav demonstrējuši vēlmi emisijas samazināt, bet gan izmantojuši iespēju nopelnīt ar kvotu pārdošanu. Tā piemēram, VAS "Latvenergo" 2006. gadā ar lieko emisiju kvotu pārdošanu nopelnīja ap 14 miljoniem latu, norāda organizācijas. Nepieciešamību palielināt piešķirtās CO2 emisiju kvotas Ministru Kabinets un atbildīgās ministrijas skaidro ar tautsaimniecības straujo izaugsmi, un diviem atsevišķiem projektiem - jaunajai "Cemex" Brocēnu cementa rūpnīcai, kas kā kurināmo pamatā plānot izmantot sasmalcinātus atkritumus un akmeņogles, un "Latvenergo" plānotajai ogļu kondensācijas elektrostacijai Kurzemē.

"Zaļie" norāda, ka abi šie projekti saistās ar ievērojamu vides piesārņojumu ne tikai CO2 emisiju veidā, bet arī citu videi un veselībai kaitīgu vielu noplūdi un tos pat varētu uzskatīti par sliktiem piemēriem tehnoloģiju izvēles ziņā.

Štokenbergs kritizē Šķēli, lai rosinātu diskusiju partijā

Ināra Egle,  Diena  08/03/07    No agrāk tikpat kā neievērota politiķa viens no premjera Aigara Kalvīša (TP) vismaz līdz šim tuvākajiem domubiedriem Aigars Štokenbergs ir kļuvis par redzamāko Tautas partijas figūru ar savu publisko nostāšanos pret TP dibinātāja Andra Šķēles noteikto lēmumu pieņemšanas stilu.

A.Štokenbergs pats to skaidro ar vēlmi aicināt partijas biedrus uz diskusiju par to, kā TP darbību padarīt atklātāku un sabiedrībai saprotamāku. Taču kuluāros šīs izpausmes tiek saistītas ar centieniem bruģēt ceļu uz jaunu politisko spēku. Ir arī viedoklis — ja TP situāciju noteiks A.Šķēle, tad A.Štokenberga izaugsme varot būt ierobežota par spīti tam, ka savulaik A.Kalvītis viņu nodēvēja "par nenormāli augošu politiķi".

A.Štokenbergs jau pievērsa uzmanību ar ierašanos uz alternatīvo prezidenta inaugurāciju, pēc kuras viņam bija saruna ar A.Šķēli. Ceturtdien Dienā viņš izteicās, ka A.Šķēle dzīvo 90.gados un viņam būs žēl partijas, ja tajā gūs virsroku TP dibinātāja domāšana, kas ietekmējot arī lēmumu pieņemšanu. Tad izskanēja versijas, ka A.Štokenbergs patiešām varot zaudēt pašvaldību lietu ministra amatu, ja tā turpinās. Taču viņš pats apgalvoja, ka neviens neko tādu nav licis manīt. To noliedza arī TP līderis A.Kalvītis. Uz jautājumu, vai par A.Štokenberga pieteikto tematu partijā būtu vajadzīga diskusija, TP līderis Dienai atbildēja: "Nē. Tāda diskusija nav vajadzīga, jo A.Šķēle nevada partiju un nekādus lēmumus viņš nepieņem." A.Kalvītis uzsvēra, ka TP katram ir brīvas iespējas izteikt savu viedokli. Tiesa, savulaik, piemēram, Artis Pabriks, Jānis Lagzdiņš pēc patstāvīgas uzskatu paušanas vadības attieksmes ziņā ir izjutuši ko citu, bet tādas situācijas TP ir izdevies noslēpt no sabiedrības.

"Tautas partijas vadībai nav nekāds noslēpums, ka Šķēles kungs traucē tās attīstībai. TP spēks ir tas, ka man ir iespēja šādu viedokli paust. TP ir simpātiska ar to, ka mums ir daudzi izcili cilvēki, kuru pienesums partijā ir lielāks nekā Andrim Šķēlem," ceturtdien sacīja A.Štokenbergs.

Iepriekš viņš sarunā ar Dienu bija šo tematu iztirzājis plašāk, atgādinot arī par Jūrmalgeitu, "kurā vislabāk varēja redzēt šo stilu un to, kāda veida demokrātiju A.Šķēle redz Latvijā". Zināms, ka partijas iekšējās sanāksmēs A.Kalvītis ir raksturojis A.Štokenbergu kā cilvēku ar brīviem uzskatiem, par kuru viņš gatavs uzņemties atbildību. Vērtējot šīs izpausmes, var secināt, ka tās partijai var dot arī plusus situācijās, kad TP dibinātājs parādās negatīvā kontekstā, piemēram, saistībā ar digitālās televīzijas lietu.

Ar A.Šķēli Dienai līdz raksta nodošanai sazināties neizdevās.

KNAB: Arvien nopietnas korupcijas problēmas pastāv iekšlietu un tiesību aizsardzības sistēmā

LETA   08/03/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētie kriminālprocesi liecina, ka vēl arvien nopietnas korupcijas problēmas ir iekšlietu un tiesību aizsardzības sistēmā, kur par spīti tam, ka šo institūciju pienākums ir aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses, strādā atsevišķi darbinieki, kas paši veic noziedzīgus nodarījumus.

Tā KNAB secinājis, apkopojot šā gada darba rezultātus laika posmā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Birojs informatīvo ziņojumu par KNAB darbu šajā laikā nosūtījis arī Ministru kabinetam un Saeimai.

Kā informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, minētajā periodā KNAB sācis 23 kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti desmit kriminālprocesi kopumā pret 20 personām, bet izbeigti septiņi kriminālprocesi.

Šā gada pirmajā pusgadā par koruptīviem pārkāpumiem aizdomās turētā statuss tika piemērots 14 dažādu policijas iestāžu darbiniekiem. Lielākā daļa no viņiem ir kļuvuši par kukuļņēmējiem, solot neveikt kādas darbības kukuļdevēja interesēs, piemēram, neuzlikt sodu, atteikties sākt kriminālprocesu vai ignorēt lietiskos pierādījumus.

Divos mēnešos - janvārī un maijā - par kukuļošanu tika aizturēti pat pieci Valsts policijas darbinieki, turklāt vienas aizturēšanas laikā policisti nepakļāvās biroja darbinieka likumīgajām prasībām un uzbruka viņam, draudot lietot šaujamieroci.

Pirmo reizi par kukuļa izspiešanu un kukuļņemšanu tika aizturēts arī cietuma priekšnieka vietnieks.

Uzticību tiesu varai nopietni iedragā arī atklātie pārkāpumi zemesgrāmatu tiesnešu darbā. KNAB savācis pietiekamus pierādījumus kriminālvajāšanas sākšanai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu - 31 kukuļa pieņemšanas gadījumu, ko izdarījusi Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli kukuļdevēju interesēs.

Noskaidros Latvijas 'cūcīgākās' ceļmalas

DELFI  08/03/07    Satiksmes ministrija (SM) sadarbībā ar vairākām citām institūcijām uzsākusi akciju pret ceļmalu piemēslošanu, kuras laikā iedzīvotāji aicināti pieteikt vispiemēslotākās ceļmalas Latvijas novados.

SM portālu "Delfi" informēja, ka Latvijas iedzīvotāji aicināti līdz 13. augustam mājaslapā cukmens.lv pieteikt un iesūtīt fotogrāfijas ar piemēslotākajām ceļmalām Latvijas novados, tādejādi palīdzot izveidojot "cūcīgāko" ceļmalu topu.

Jau pagājušā gadā ar aicinājumu "Nemēslo ceļmalā" tika uzrunāti autovadītāji, taču aizvien situācija daudzviet liecina par nepieciešamību ieviest brīdinājuma ceļa zīmes "Uzmanību cūkas!". Šogad vien ceļmalās savākti 9 tūkstoši kubikmetru atkritumu, kuru izvešanai nepieciešamas aptuveni 900 kravas mašīnas.

Pat vietās, kur ir izvietoti atkritumu konteineri, īpaši vasarās vērojama bēdīga aina - mētājas plastmasas pudeles, papīri, nereti arī ledusskapji un televizori. Paradoksāli, bet arī tīras un sakoptas ceļmalas tiek izmantotas, lai ērtāk izmestu sadzīves atkritumus. Reiz Aizkraukles mežā atrastais trolejbuss ir viens no meža inspektoru "interesantākajiem" atradumiem.

Cūcīgāko ceļmalu topa rezultāti tiks izziņoti augusta vidū. Pie īpašās balvas - brauciena kopā ar Cūkmenu rallija mašīnā - tiks kāds no piesārņotāku vietu pieteicējiem un fotogrāfiju iesūtītājiem.

Lai izskaustu autovadītāju sliktās manieres, jau drīzumā sabiedrību uzrunās arī reklāmas, kas vērsīs īpašu uzmanību "brauc-izmet-brauc tālāk" taktikai un sekām uz Latvijas autoceļiem.

Nākamgad AM budžets pieaugs par 49 miljoniem latu

LETA  08/04/07    Paredzams, ka nākamgad Aizsardzības ministrijas (AM) budžets pieaugs par 49 miljoniem latu, sacīja aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP). Šāds budžeta pieaugums esot iespējams, jo valstī strauji uzlabojas situācija ar nodokļu iekasēšanu, kā arī tādēļ, ka kopējā valsts ekonomiskā attīstība ar katru gadu attīstās arvien straujāk.

Kā to nosaka NATO standarti, minimālais aizsardzībai paredzētais budžets ir 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kopējais līdzekļu apjoms, kas šogad tika atvēlēts programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" bija 254,04 miljoni latu. AM atvēlētais finansējums šogad ir 231,12 miljoni latu jeb 91% no programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" kopapjoma.

Jau šogad AM prioritātēm budžetā bija paredzēts 80,37 miljonu latu pieaugums, kas ir liels solis Latvijas saistību izpildē. Kā uzsver AM, šāds pieaugums nodrošina gan Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vidējā termiņa plāna paredzēto saistību izpildi, gan Latvijas politisko saistību - 2% no valsts IKP atvēlēšana aizsardzības izdevumiem - izpildi.

Slakteris uzsver: lai arī ar katru gadu AM budžeta apjoms pieaug, visu uzdevumu izpildei līdzekļu nepietiek. Kad Latvija vēl bija tikai ceļā uz NATO un pirmajos gados pēc iestāšanās aliansē, mūsu valstij nemitīgi dažādos projektos tika paredzēta dažāda veida palīdzība, dāvinājumi. Tagad Latvijai jāsāk pašai uzturēt sava armija, jāpērk ieroči, bruņutehnika, jāapģērbj savi karavīri, un tas viss prasa milzu līdzekļus.

Nākamajos gados par prioritātēm AM izvirzījusi militārās bāzes "Lielvārde" būvniecību, bruņutehnikas iegādi misijās dienošajiem karavīriem, kas līdz 2014.gadam varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus latu. Tuvāko gadu laikā cilvēku glābšanai un meklēšanai tika iepirkti vieglās un vidējās klases helikopteri, plānots uzsākt patruļkuģu būvi Latvijā.

Kā informē AM, paredzamie izdevumi turpmākajos gados ir 2008.gadā - 289,5 miljoni latu, 2009.gadā - 325,2 miljoni latu, bet 2010.gadā - 360,9 miljoni latu.

Politiskās ķengas internetā

Māris Antonevičs, Latvijas Avīze  08/04/07    Latvijā parādījusies jauna politiskās cīņas metode – izsmejošu lapu veidošana internetā par sev netīkamiem politiķiem vai politiskajiem spēkiem. Šādas lapas izveidotas, piemēram, par Valsts prezidentu Valdi Zatleru, arī par partiju "Visu Latvijai".

Šo interneta lapu veidotāji visbiežāk ir anonīmi, un arī apsmiešanas objekti tiek pasniegti kariķētā veidā. Piemēram, Valdim Zatleram veltītā mājas lapa nosaukta par "Vatlera Draugu Kopu" un vēsta, ka "Zaldis Vatlers ir mūsu valsts galvenais rezidents. Stāsts par Zaldi Vatleru ir sens kā pasaule, tāpēc mēs – Vatlera Draugu Kopa – gribam turpināt stāstīt šo stāstu".

Kā skaidro datorspeciālisti, šādu lapu veidošanas izmaksas var svārstīties no nepilniem desmit līdz pat vairākiem simtiem latu mēnesī. Tas esot atkarīgs gan no ievietotās informācijas daudzuma, gan no tā, vai lapas veidošanai tiek īpaši algoti kādi cilvēki vai arī tas ir pašu lapas autoru "vaļasprieks". Pārsvarā šādas lapas veidotas vienkāršā stilā, galveno uzsvaru liekot uz to saturu, nevis izskatu.

V. Zatleram veltītā mājas lapa "www.zatlers.blogspot.com" parādījās tūlīt pēc viņa izvirzīšanas Valsts prezidenta amatam. Sākotnēji tika izziņots, ka tā ir paša prezidenta kandidāta iniciatīva, jo viņš vēloties būt "tuvu tautai un uzklausīt to". Taču jau drīz atklājās, ka tā ir viltus lapa, bet V. Zatlers sacīja, ka tā ir daļa no kampaņas, kas vērsta pret viņu. Arī Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis tolaik, vērtējot šādas interneta lapas parādīšanos, izteicās, ka tiek īstenots spiediens uz Saeimas deputātiem, lai viņi neatbal-stītu Zatleru Valsts prezidenta amatā. Anonīmie mājaslapas veidotāji gan to noliedz un apgalvo, ka "neviens mūs nav politiski angažējis".

Pēc Zatlera ierosinājuma drošības policija ir veikusi izmeklēšanu par šo mājaslapu un tās veidotājiem, un par to ir informēts arī prezidents, bet plašākai sabiedrībai iegūtā informācija netiek atklāta.

Interesanti, ka lapa joprojām darbojas un gandrīz katru dienu tajā parādās kāds jauns stāsts vai ilustrācija. Piemēram, lapas veidotāji aicina tās apmeklētājus izteikt savu versiju, kas aiz tā visa stāv, piedāvājot šādus variantus: "Inta Lase", "Federalnaja Sluzba Bezopasnosti", "Jaunais Laiks", "Daži neapmierināti pilsoņi", "Sorosīti". Vēl tiek stāstīts, ka "prezidents tuvākajā laikā paziņos par jaunas planētas – Zatlona – atklāšanu Saules sistēmā", bet īpašu autoru sajūsmu izpelnījies prezidenta preses dienesta paziņojums, ka V. Zatlers apmeklēs Staburagu, kur "reiz Lāčplēsis cīnījies ar melno bruņinieku". Lapas veidotāji secina, ka prezidenta kanceleja "sāk aktīvu absurdā humora kampaņu ar mērķi uzlabot prezidenta tēlu".

Pats V. Zatlers iepriekš radiointervijā teica, ka apskatījies minēto mājaslapu un uzskata to par satīrisku. Tomēr, pēc prezidenta vārdiem, katru dienu viņš to neskatītos.

Taču šī nav vienīgā interneta lapa, kas veltīta V. Zatleram. Kādi citi anonīmi autori izveidojuši arī lapu "www.zatlers.lv", kurā tāpat regulāri parādās ironiski stāstiņi par prezidentu.

Arī V. Vīķei-Freibergai savas prezidentūras laikā nācās piedzīvot dažus ar internetu saistītus nepatīkamus pārsteigumus. Piemēram, kāda nīderlandiešu firma viņas vārdā nosauktā mājas lapā bija izvietojusi pornogrāfiskus materiālus. Taču tolaik šī lapa pavisam drīz tika slēgta.

Par parodijas objektu internetā kļuvusi arī partija "Visu Latvijai", kurai veltīta lapa "www.nacionalisti.info". Lapas nosaukums ir "Nacionālās kokles – ortodoksāli nacionāla organizācija", un tā vizuāli ļoti atgādina "VL" oficiālo mājaslapu. "Mēs esam nopelniem bagāta un visās jomās aktīva latviešu apvienība, kuras dalībniekus vieno dziļa un plaša īsteni pareiza tēvzemes mīlestība un vēlme darboties. Mūsu mērķis ir ortodoksāli nacionālistiski latviska Latvija – neatkarīga valsts, no kuras nekas nebūtu atkarīgs un kura ne no kā nebūtu atkarīga," klāsta lapas autors. Kā noskaidrojuši "VL" biedri, šīs lapas autors esot kāds Madars Ozoliņš, kurš gan pats apgalvojis, ka nav saistīts ne ar vienu konkurējošo partiju, bet gribējis ar to paust savu personisko nostāju pret nacionālisma ideoloģiju.

"VL" priekšsēdētāju Raivi Dzintaru šāda interneta lapa īpaši neuztrauc: "Kariķēto lapu ar interesi aplūkoju un brīžam bija pat smieklīgi. Tas ir veselīgi, un veidotāji pelnījuši cieņu par labu ideju. Jāspēj paskatīties uz lietām ar smaidu un nevajag baidīties pasmieties arī par sevi, tāpēc skatos uz to pozitīvi. Tiesa, konkrētajā lapā bieži vien humors ir nedaudz jēls, tajā trūkst izsmalcinātības. Nedaudz pavīd arī "āža kāja" jeb prokrievisks autoru noskaņojums."

R. Dzintars šādu politiskās cīņas metodi uzskata par ļoti veselīgu un atbalstāmu: "Tas ir veids, kā sakāpinātā un pārspīlētā formā varētu norādīt uz oponentu vājajām vietām vai uzskata atšķirībām. Ņemot vērā Latvijas sabiedrības, īpaši jauniešu, zemo politisko aktivitāti, viss, kas rosina cilvēku interesi par politiskām lietām, ir apsveicami."

Deputāta Šmita lietā...

Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs atbalsta bērnu pēršanu audzināšanas nolūkos

DELFI  07/31/07    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC) atbalsta bērnu fizisku ietekmēšanu audzināšanas nolūkā, kas esot gadu tūkstošiem pārbaudīta vērtība. Mācītājs un deputāts Šmits intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" uzsver, ka Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos.

"Zālamana pamācību 13. nodaļas 24. pantā ir rakstīts: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.", " atgādina Šmits.

Viņš arī norāda, ka ANO izdotās "Deklarācijas par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju un pārliecību, izskaušanu" 5. pantā ir teikts, ka vecākiem ir tiesības organizēt dzīvi ģimenē saskaņā ar savu reliģiju un ticību un audzināt bērnos tādu morāli, kādai tic vecāki.

"Rietumos daudzina bērnu tiesības, bet klusē par vecāku likumiskajām tiesībām audzināt bērnus pēc savas pārliecības. Neliekuļosim, Latvijas sabiedrībā būtu grūti atrast, īpaši vecākās sabiedrības vidū, cilvēku, kurš kaut vienreiz mūžā no saviem vecākiem nebūtu saņēmis pērienu. Tā mēs esam uzaudzināti. Protams, mēs varam izdomāt jaunas normas un jaunus likumus, bet ir gadu tūkstošiem pārbaudītas vērtības. Un tās ne tikai darbojas un ir efektīvas, bet ir arī autoritatīvas tādēļ, ka tās izdevis augstākais likumdevējs – Dievs, " sacīja Šmits.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā sabiedrībā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vardarbības novēršanai ģimenēs. Tiek organizētas informatīvas kampaņas, kā arī bērni un jaunieši tiek aicināti zvanīt pa uzticības tālruni un atklāt savas problēmas speciālistiem.

Šmits par pēršanu runā miglaini, bērnu sargi norāda — likums to aizliedz

Laura Dzērve,  Diena  08/02/07    Vai Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP) par pieļaujamu uzskata bērnu pēršanu? — šādu jautājumu izraisījusi Latvijas Avīzē (LA) otrdien publicētā intervija ar J.Šmitu. Tajā lūgts komentēt neseno tiesu, kurā 14 gadu vecas meitenes vecākiem tika piemērots sods par meitas pēršanu ar siksnu, J.Šmits stāsta: "…Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos. Zālamana pamācību 13.nodaļas 24.pantā ir rakstīts: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca" (…)". Dienas aicināts komentēt teikto, J.Šmits teic, ka LA nav publicējusi interviju pilnībā. Intervijā neesot ierakstīti viņa vārdi "Protams, es neuzskatu, ka pēriens ir vienīgais audzināšanas veids" un piebilst, lai katrs to saprotot, kā gribot, pēc savas tikumības vai samaitātības pakāpes. "Punkts!" viņš izsaucas.

Sarunā ar Dienu J.Šmits vairākkārt uzsver, ka esot pret jebkādām varmācības izpausmēm pret bērniem, arī pret viņu pazemošanu, ņirgāšanos par viņiem un kropļošanu. Tomēr jautāts, kā pats tulko citēto Zālamana pamācību, J.Šmits izsakās mīklaini: "Tas atkarājas no interpretācijas. Katrs diemžēl var ietulkot lietas, kas tur patiesībā nav. Vēlreiz uzsvēršu, te nav domāta Delfu komentāros (LA raksta sakarā publicētā raksta komentāros — red.) pieminētā sišana ar tējkannu, duršana kaķim acī ar nezin ko. Te ir domāta pārmācīšana," saka J.Šmits un klāsta: piemēram, bērnam solīts brīvdienās viņu aizvest uz kinoteātri, taču bērns, piemēram, nav pildījis kādu solījumu un par sodu viņš uz kino netiek vests. Taču tepat arī viņš norāda: "Es neinterpretēju ne kā emocionālu, ne fizisku (pārmācību — red.), bet pieņemu, ka Bībelē rakstītais ir patiesība un Dieva iedvesmotais vārds." Jautāts, vai arī šo pamācību var skaidrot burtiski — kā pēršanu ar rīksti, J.Šmits konkrēti atbildēt vairās, sakot, ka par to jājautā Latvijas garīgajiem līderiem.

Dienas aptaujātie bērnu tiesību aizsardzības eksperti iestājas pret bērnu pēršanu, norādot, ka tā nav audzināšanas metode, bet gan vardarbība pret bērnu. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta–Riekstiņa teic, ka bērnu pēršana nav pieļaujama. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9.panta otrā daļa paredz, ka pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu. "Tātad skaidri ir atrunāts, ka fiziska sodīšana mūsu valstī nav atļauta," bilst L.Rieksta–Riekstiņa.

Arī Dardedzes pārstāve Laila Balode saka, ka pēršana nav audzināšanas metode, bet gan veids, kā vecāki parāda savu bezspēcību bērna audzināšanā un izgrūž dusmas pār bērnu, tādēļ to noteikti nevajadzētu pielietot pret bērnu.

JL rosina atcelt Šmitu no Cilvēktiesību komisijas vadītāja amata; LPP/LC notikušo nevērtēs

DELFI  08/02/07    Ņemot vērā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Jāņa Šmita izteikumus, kuros pausts atbalsts bērnu fiziskai ietekmēšanai, partija "Jaunais laiks" (JL) aicina Šmitu atcelt no šī amata. Savukārt LPP/LC neplāno izvērtēt Šmita izteikumus.

JL portālu "Delfi" informēja, ka "laicīgā un demokrātiskā valstī nav pieņemams, ka parlamenta Cilvēktiesību komisiju vadītu persona, kura par vērtībām dēvē bērnu fizisku ietekmēšanu, neiecietīgi izteikusies par sievietes lomu sabiedrībā, aicinājusi stiprināt diskriminējošas normas likumos, kūdījusi uz neiecietību pret minoritātēm un reliģiskās dogmas vērtē augstāk par valsts likumiem."

Respektējot katra pilsoņa tiesības uz savu viedokli, JL pauž neizpratni par situāciju, ka Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts parlamenta komisiju vada cilvēks, kura uzskati ir klajā pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju, Satversmi un vairākiem Latvijas Republikas likumiem.

Jautājumu par Šmita atstādināšanu JL deputāti rosinās izskatīt nākamajā kārtējā Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē.

LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš portālam "Delfi" sacīja, ka esot šo jautājumu pārrunājis ar Šmitu un deputāts esot skaidrojis, ka intervija laikrakstam "Latvijas Avīze" neesot nopublicēta pilnā apjomā. "Šmita kungam par diskutablām tēmām vajadzētu izteikties tā, lai arī tad, ja no intervijas tiek izņemti trīs teikumi, varētu saprast, ka viņš ir pret bērnu pēršanu," sacīja Bērziņš.

Tomēr viņš norādīja, ka frakcijā Šmita izteikumus neesot plāns izvērtēt. JL rosinājumu atcelt Šmitu, Bērziņš komentēja kā normālu opozīcijas praksi.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka mācītājs un deputāts Šmits intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" pauž atbalstu bērnu fiziskai ietekmēšanai audzināšanas nolūkā.

Šmits uzsver, ka Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos.

"Zālamana pamācību 13. nodaļas 24. pantā ir rakstīts: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca.", " atgādina Šmits.

"Rietumos daudzina bērnu tiesības, bet klusē par vecāku likumiskajām tiesībām audzināt bērnus pēc savas pārliecības. Neliekuļosim, Latvijas sabiedrībā būtu grūti atrast, īpaši vecākās sabiedrības vidū, cilvēku, kurš kaut vienreiz mūžā no saviem vecākiem nebūtu saņēmis pērienu. Tā mēs esam uzaudzināti. Protams, mēs varam izdomāt jaunas normas un jaunus likumus, bet ir gadu tūkstošiem pārbaudītas vērtības. Un tās ne tikai darbojas un ir efektīvas, bet ir arī autoritatīvas tādēļ, ka tās izdevis augstākais likumdevējs – Dievs, " sacīja Šmits.

Viedoklis: Sitiet bērnus?

Aivars Ozoliņš,  Diena  08/03/07    Kā jāizturas pret bērniem? Tie ir jāsit, sludina Šlesera mācītājs un Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits. Un vispār — Latvijai būtu vēlams kļūt par reliģiska fundamentālisma valsti, kur augstākais likums ir Svētie Raksti — Šmita un viņa domubiedru interpretācijā, protams.

"Neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos," Šmits sev raksturīgajā demagoģiskajā valodā pasludina (it kā kāda institūcija grasītos kaut ko šajos tekstos "atcelt") un piesauc Zālamana pamācību: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca." (Latvijas Avīze, 31.XII) Vecākiem arī Latvijā esot tiesības audzināt savus bērnus pēc šādiem reliģiskajiem uzskatiem, uzskata seno jūdu cilvēktiesību speciālists. "Tā mēs esam uzaudzināti," viņš atzīstas. Tās esot "gadu tūkstošiem pārbaudītas vērtības", kuras "izdevis augstākais likumdevējs — Dievs", pasludina Latvijas likumdevēja pārstāvis.

Nupat Ventspilī notiesāts Mihails Čaikins, kas savas civilsievas meitas, desmitgadīgās dvīnes, bija regulāri audzinājis atbilstoši Šmita "pārbaudītajām vērtībām" — sitis ar siksnu par nepaklausību, piemēram, par viņām aizliegto kontaktēšanos ar tēvu vai par atteikšanos apgriezt pankūkas karstā pannā ar pirkstiem, nevis ar dakšiņu. Turpat Ventspilī tiesā ir krimināllieta par četru pieaugušo cietsirdību un vardarbību pret viņu aizbildnībā nodotajiem pieciem nepilngadīgiem bērniem. Tiesa atkārtoti lems par Baltinavas kristīgās speciālās internātskolas direktora iespējamo vainu vardarbībā pret skolas nepilngadīgajiem audzēkņiem. Daugavpilī jūlijā sākts kriminālprocess par kādas septiņus gadus vecas meitenes vardarbīgu nāvi, kuras māte policijai atzinusies, ka esot iekaustījusi meitu, kad tā neklausījusi viņas prasībām apklust un netraucēt gulēt.

Tie ir tikai daži pēdējā laika gadījumi, par kuriem kristīgo vērtību sludinātājam un par cilvēktiesību likumdošanu atbildīgajam Šmitam tā kā pieklātos zināt un uztraukties. Latvijā pērn konstatēti 330 bērnu tiesību pārkāpumi, informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, visvairāk izplatīta ir emocionālā un fiziskā vardarbība. Uz inspekcijas uzticības tālruni zvanīts 309 000 reižu, kas liek domāt, ka reģistrētie gadījumi ir tikai neliela daļa no vardarbības pret bērniem.

Tomēr Šmits faktiski aicina pārkāpt gan Krimināllikumu, gan Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā noteikts, ka "pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu", un atklāti musina uz vardarbību pret bērniem. Acīmredzot viņa ieskatā bērnus drīkst un vajag sist, vienīgi nelaime Latvijā tāda, ka pieaugušie to ne vienmēr dara aiz reliģiskās pārliecības. "Bez Dieva deleģējuma ģimenei, valstij, baznīcai viss kļūst relatīvs," paskaidro Šmits, kura ideāls, kā var spriest arī no šīs intervijas, nepārprotami ir "reliģiski tendētās sabiedrības, īpaši Austrumu zemēs", nevis rietumvalstis, kur esot atmesti pienākumi un palikušas tikai tiesības. "Vēsturē cilvēktiesības uztvertas kā Dieva dotas tiesības, kas nāk līdz ar pienākumiem pret Dievu," Šmits pamāca, bet pamatteksts, no kura izrietētu šīs tiesības, acīmredzot būtu Vecā Derība.

LPP divkoši gan apzināti mēģina uzdot par "Dieva noliegšanu" viņu politisko aktivitāšu un centienu iespraukt baznīcu valsts pārvaldē nepieņemšanu. Droši vien viņi uzskatītu to par zaimošanu, ja kāds teiktu, ka var ticēt Dievam un neticēt Šmitam, ka "autoritāti" viņam kā parlamenta deputātam deleģējis Dievs. (Patiesībā jau Šmits ir "mīkstais" deputāts, kas mandātu ieguvis tikai tāpēc, ka viņa partijas biedrs Kastēns kļuvis par ministru.)

Šmita uzskati par vēlamo pasaules kārtību būtu viņa privātā darīšana. Taču ir skandalozi un nepieņemami, ka parlamenta Cilvēktiesību komisiju vada cilvēks, kas vēlētos Latvijā kristīgo fundamentālismu kā valsts pamatu un atbalsta vardarbību pret bērniem. Turklāt, ja jau vecākiem jāsit bērni, vai vīrs drīkst tāpat "audzināt" sievu vai atbilstoši gadu tūkstošiem senām "vērtībām" nomētāt viņu ar akmeņiem?

Viedoklis: Bērna pēršana IR bērna tiesību pārkāpums

Velga Slaidiņa, Tiesībsarga p.i.  08/03/07    Iepazīstoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Šmita izteikto viedokli plašsaziņas līdzekļos par bērnu pēršanas pieļaujamību audzināšanas nolūkos, pamatojot to ar tiesībām uz reliģisko brīvību, vēlos uzsvērt, ka vardarbības lietošana konfliktsituāciju risināšanai starp diviem cilvēkiem demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama.

Nedrīkst aizmirst, ka bērni arī ir cilvēki, turklāt fiziski un intelektuāli nenobriedušas personas, kurām ir vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Attīstoties ne tikai cilvēktiesībām, bet arī pedagoģijai, ir secināts, ka agresija rada agresiju. Izvērtējot sekas, kas ilgstošā laika periodā rodas konfliktu vardarbīgas risināšanas rezultātā, ir konstatēts, ka netiek panākts vēlamais – pilnvērtīgi attīstījusies personība, kas ir orientēta uz sabiedrībā valdošajām vērtībām, informēta par savām tiesībām un vienlaicīgi godprātīgi pilda savus pienākums, kā arī ar cieņu izturas pret citiem cilvēkiem.

Nenoliedzami, vecāki ir tās personas, kurām ir pienākums un tiesības rūpēties par bērnu. Viens no aprūpes veidiem ir audzināšana, kuru īstenojot katrs vecāks izvēlas savas metodes. Tomēr audzinot bērnu katram vecākam ir jāievēro arī valstī spēkā esošie normatīvie akti un arī starptautiskajos dokumentos noteiktās prasības.

ANO Konvencijas par bērna tiesībām 14. panta otrā daļa paredz bērna tiesības uz reliģijas brīvību un uzsver valsts pienākumu respektēt vecāku un attiecīgajos gadījumos likumīgo aizbildņu tiesības un pienākumus vadīt bērnu un īstenot viņa tiesības ar metodi, kas harmonē ar bērna topošajām spējām. Tomēr šī panta trešā daļa arī paredz valsts tiesības ierobežot tiesības uz reliģijas brīvību, ja tas ir noteikts ar likumu un nepieciešams personu veselības aizsardzībai un personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai.

Latvija, pievienojoties ANO Konvencijai par bērna tiesībām, apņēmās veikt visus nepieciešamos likumdošanas, administratīvos, sociālos un izglītojošos pasākumus, lai aizsargātu bērnu pret vecāku, likumīgo aizbildņu vai jebkuras citas personas, kas rūpējas par bērnu, visu veidu fizisku vai psiholoģisku vardarbību, apvainojumiem vai ļaunprātībām, gādības trūkumu vai paviršu izturēšanos, rupju apiešanos vai ekspluatāciju, arī pret seksuālajām ļaunprātībām.

Līdz ar to vēlos uzsvērt, ka tiesības uz reliģijas brīvību nav absolūtas un tās var tikt ierobežotas, ja tās nonāk pretrunā ar citu cilvēku tiesībām un brīvībām. Vardarbība pret bērnu ir aizliegta ar likumu un nav attaisnojama, pamatojot to ar katra vecāka tiesībām audzināt bērnu atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai.

Attīstoties zinātnei, pedagoģijai, informācijas tehnoloģijām, vecākiem kļūst pieejamāka informācija par bērna attīstībai vēlamajām audzināšanas metodēm, arī par metodēm, ar kurām aizstāt vardarbību, kas tikusi izmantota audzināšanas nolūkos. Ikvienam vecākam un sabiedrībai kopumā ir jātiecas uz jaunu paņēmienu apgūšanu, izskaužot no ikdienas dzīves vardarbības lietošanu.

Bērni un arī vecāki ir jāizglīto, lai viņu rīcība būtu saskaņā ar principu, ka visiem cilvēkiem – bērniem, viņu vecākiem un arī pedagogiem ir tiesības, bet vienlaicīgi arī pienākums ievērot cita cilvēka tiesības.

Šmits kategoriski iebilst pret jebkāda veida vardarbību pret bērnu

DELFI  08/03/07    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC) kategoriski iebilst pret jebkāda veida vardarbību pret bērniem.

Šmits portālam "Delfi" sacīja, ka nesot nekad atbalstījis un neatbalsta vardarbību pret bērnu, kāda tā ir definēta Latvijas un starptautiskajos normatīvos.

Šmits uzsvēra, ka tas, ka viņš citējis Bībeles tekstu par dēla pamācīšanu, nenozīmē to, ka viņš atbalsta vardarbību pret bērniem. "Ja es citēju to un minu kā piemēru, tad nevajag man piedēvēt to, ka atbalstu šādas lietas," sacīja Šmits, norādot, ka respektē Bībelē rakstīto, taču neuzskata, ka pēršana būtu vienīgais bērnu audzināšanas veids.

Šmits intervijā "Latvijas Avīzei", runājot par bērnu audzināšanu citējis Zālamana pamācības 13. nodaļas 24. pantu, kurā ir rakstīts: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca."

Šmits portālam "Delfi" sacīja - ja bērna pēršana saskaņā ar Latvijas likumiem ir vardarbība, tad viņš to neatbalsta.

Šmits arī asi kritizēja portāla "Delfi" lasītāju komentārus, norādot, ka nevienam nav tiesību viņu pazemot, interviju "Latvijas Avīzē"(LA) interpretējot kā atbalstu bērnu sišanai vai citādai ietekmēšanai. "Viņi tulko to kā grib. Tā ir interpretācijas problēma, bet es neuzskatu, ka katram cilvēkam, kas mani anonīmi grib pazemot, būtu tas jāskaidro. Šeit ir jautājums par iecietību un toleranci sabiedrībā, " sacīja Šmits, norādot, ka iecerējis šos jautājumus par bērnu un vecāku attiecībām un pienākumiem pārrunāt Cilvēktiesību komisijas sēdē.

LA piektdien publicēja precīzu Šmita intervijas fragmentu, to papildinot ar deputāta teikumu: "Man pašam šādā konfliktsituācijā nebūtu problēmas, jo mana ticības pārliecība pieļauj noteiktas audzināšanas metodes, protams, es neuzskatu, ka pēriens ir vienīgais audzināšanas veids."

Jau vēstīts, ka Šmits iepriekš intervijā LA uzsvēra, ka Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos Rakstos.

Viņš arī norādīja, ka ANO izdotās "Deklarācijas par jebkuras neiecietības un diskriminācijas, kas balstās uz reliģiju un pārliecību, izskaušanu" 5. pantā ir teikts, ka vecākiem ir tiesības organizēt dzīvi ģimenē saskaņā ar savu reliģiju un ticību un audzināt bērnos tādu morāli, kādai tic vecāki.

Šmita intervija izraisīja asu rezonansi sabiedrībā, un partija "Jaunais laiks" rosina skatīt jautājumu par Šmita atcelšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja amata.

Viedoklis: Vieglas atbildes ir ilūzija

Vilnis Zariņš, Latvijas Avīze  08/03/07     Saeimas deputāts Jānis Šmits «Latvijas Avīzē» (31. jūlijs) stāsta, kādas problēmas pastāv pēcokupācijas sabiedrībā Latvijā. Viena no tām ir bērnu audzināšana. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas ir zema dzimstība, bet arī tie bērni, kas nākuši pasaulē, daudzos gadījumos saņem sliktu audzināšanu un izglītību. Es piekrītu, ka situācija ir nelabvēlīga. Tomēr autora argumentācijai un, vēl jo vairāk, rekomendācijām nepiekrītu.

Šmita kungs par galveno, bet dažkārt par vienīgo līdzekli, kā labot vai vismaz uzlabot situāciju audzināšanā iesaka reliģiozitāti. Uzskatu, ka tradicionālās reliģijas centušās vispārināt un saglabāt daudzu paaudžu dzīves pieredzi tajā laikā, kad zinātnes vēl nebija vai arī tās atzinumi maz izglītotiem ļaudīm nebija pieejami. Šodien cilvēkiem ir arī citas iespējas orientēties pasaulē, bet vairākas senās tradīcijas joprojām ir saglabājušas jēgu. Arābu, ebreju un citu tuksneša tautu reliģijās paustais aizliegums ēst cūkgaļu ir pamatots, jo slikti izkarsētas cūkgaļas ēdēji inficējas ar trihīnām. Daudzas reliģijas prasa bijīgi izturēties pret kapiem un no tiem neko nenest mājās. Mikrobiologi zina, ka dažu slimību izraisītāji, piemēram, Sibīrijas mēra sporas, daudzus gadus saglabā spēju inficēt. Reliģiju pausto aizliegumu tuviem radiniekiem stāties laulības attiecībās apstiprina ģenētika, jo no tādām attiecībām dzimušie bērni bieži ir invalīdi. Musulmaņu reliģija līdzīga iemesla dēļ aizliedz lietot alkoholiskus dzērienus. Mūsu dienās šādus jautājumus labāk palīdz risināt zinātne.

Līdzās ieteikumiem veselības saglabāšanā reliģijās apkopota arī sabiedrības dzīves pieredze. Tajās reliģijās, kas saglabājušās līdz mūsu dienām, lielu daļu mācības veido pagātnes filozofu mācību elementi. Kristietību stipri ietekmējušas grieķu stoiķu un jaunplatoniķu teorijas. Konfūcija sekotāju un daoistu mācībās Ķīnā nav nekāda cilvēkveidīga Dieva. Daoistiem augstākais princips ir Dao. Viņu svarīgākā teksta – Daodedzin – 24. nodaļā lasām:"Uz pirkstu galiem nevar ilgi stāvēt, parādes maršā nevar tālu aiziet. Tas, kas grib spīdēt, paliks ēnā. Tas, kurš ir savtīgs, nekļūs dižens. Sevis slavinātājs nekļūs slavens. Sevis cildinātājs netiks izcelts...» Šā paša sacerējuma 53. nodaļā teikts: «Kur līdzeni un plati lielie ceļi, tur tauta cenšas apkārtceļus iet. Kur ceļas krāšņas valdītāju pilis, tur nezāles aug laukos, tukšums apcirkņos.» Līdzīgas domas, kurās nosodīta varmācība, lepnība un mantkārība, atrodamas kristīgās baznīcas evaņģēlijos, kas sacerēti dažus gadsimtus vēlāk.

Piekrītu, ka jaunatni vismaz izlases veidā vajadzētu iepazīstināt ar pasaulē svarīgāko reliģiju mācībām pēc pirmavotiem, kas latviski tulkoti no oriģināla, jo tiem ir liela kultūras vērtība. To zināšana stabilizē personību un paplašina redzeslauku. Taču asāko mūsdienu jaunatnes problēmu risināšanai Latvijā Budas runas, Konfūcija dialogi vai talmuds, kā man šķiet, palīdzēs tikpat maz kā kristīgo konfesiju kulta teksti. Šmita kunga intervija diezgan farizejiski liek noprast, ka reliģiozitāte cilvēku padarot labāku un ka brīvdomātāji visumā esot sliktāki nekā ticīgie. Dzīve gan to nekādi nepierāda. Ir tiesa, ka musulmaņu sabiedrībās zādzību ir mazāk nekā starp kristiešiem, bet tas nav ticības dēļ. Zagļiem tur nocērt rokas. Nesenās konfesiju cīņas Ziemeļīrijā un Dienvidslāvijā rādīja, ka kristieši var būt tikpat nadzīgi slepkavotāji kā musulmaņi. Pedofilija ir diezgan labi zināms grēks kristīgo garīdznieku vidū. Tomēr tā viņus nav padarījusi par brīvdomātājiem un nekavē arī tautai sludināt Kristus vēsti.

Jaunieši augs par krietniem cilvēkiem, ja vairākums pieaugušo jutīs noturīgu atbildību par savu tautu un valsti. Tad veidosies atbildība gan par cilvēci kopumā, gan arī par bērniem un jauno paaudzi vispār.

Šlesers: Šmitam ir tiesības paust savu viedokli

Laura Dzērve,  Diena  08/04/07    Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Jāņa Šmita (LPP/LC) nesenie izteikumi par pēršanu kā bērnu audzināšanas veidu izraisījuši ne vien asu reakciju un diskusijas sabiedrībā, bet arī Saeimā. Partija Jaunais laiks (JL) nolēmusi rosināt balsošanu par J.Šmita atstādināšanu no amata tuvākajā komisijas sēdē, atgādinot, ka J.Šmits arī iepriekš neiecietīgi izteicies par sievietes lomu sabiedrībā, aicinājis stiprināt diskriminējošas normas likumos, kūdījis uz neiecietību pret minoritātēm un reliģiskās dogmas vērtējis augstāk par valsts likumiem. Dienas aptaujātie cilvēktiesību komisijas locekļi no citām partijām pagaidām par J.Šmita atstādināšanu no komisijas vadības izsakās piesardzīgi.

Jau rakstīts, ka Latvijas Avīzē (LA) publicētajā intervijā, komentējot neseno tiesu, kurā kādas pusaudzes vecākiem tika piemērots sods par meitas pēršanu, J.Šmits teica: "…Latvijā vecākiem ir garantētas tiesības audzināt savu bērnu pēc saviem reliģiskajiem uzskatiem, un neviena Eiropas institūcija nevar atcelt to, kas teikts Svētajos rakstos" un citēja Zālamana pamācību: "Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca." Pēc tam Dienai viņš taisnojās, ka LA neesot publicējusi visu viņa atbildi. Tiesa gan, kad pēcāk to publicēja, atklājās, ka J.Šmits bērnu pēršanu sauc par audzināšanas veidu: "Man pašam šādā konfliktsituācijā nebūtu problēmas, jo mana ticības pārliecība pieļauj noteiktas audzināšanas metodes, protams, es neuzskatu, ka pēriens ir vienīgais audzināšanas veids."

Pēršana gan ir pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kur teikts, ka bērnu nedrīkst fiziski sodīt. Arī bērnu tiesību sargi norāda, ka tā nav audzināšanas metode, bet gan vardarbība pret bērnu.

"Man nav nekas iebilstams, ja Jānis Šmits kā mācītājs Zālamana pamācības liek sev pirmajā vietā, taču. ja viņš kā cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Vecās derības tekstus stāda augstāk par valsts likumiem un starptautiskām konvencijām, es nevaru ar to samierināties," saka JL valdes loceklis Kārlis Šadurskis. Cilvēktiesību komisijā ir divi JL deputāti — Ina Druviete un Ingrīda Circene.

"Nu paldies par to pašu!" ironiski teic Cilvēktiesību komisijas loceklis Boriss Cilevičs (SC), komentējot J.Šmita izteikumus. Viņš tos uzskata kā labu piemēru tam, kā var sagrozīt starptautisko konvenciju burtu un garu. Jautāts, vai J.Šmits ir cienīgs ieņemt komisijas vadītāja amatu, B.Cilevičs atbild, ka balsojis pret J.Šmitu kā komisijas priekšsēdētāju un neredzot pamatu savu viedokli mainīt šobrīd.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un cilvēktiesību komisijas loceklis Augusts Brigmanis par J.Šmita izteikumiem vien noteic: "Man tas ir pārsteigums." Par J.Šmita atbilstību amatam viņš pagaidām vairās izteikties — pirms komisijas sēdes esot jāuzklausa paša J.Šmita skaidrojums par saviem izteikumiem. To pašu, ka jādod iespēja izteikties vispirms J.Šmitam, arī teic komisijas priekšsēdētāja biedrs Leons Līdums (TP).

"Šlesers uzskata, ka jebkuram cilvēkam, arī Šmita kungam kā deputātam, cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājam un mācītājam, ir tiesības paust savu viedokli, kas saistās ar kristīgo pārliecību un atsaukšanos uz Bībeli kā autoritāti," norāda A.Šlesera preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Viedoklis:  Novēlots priekškars lētam teātrim

Dainis Lemešonoks, īpaši «LA»  08/04/07    Kaut pavisam pēkšņa šķiet ziņa, ka šā mēneša beigās ir paredzēta Latvijas Pirmās partijas un «Latvijas ceļa» apvienošanās vienā organizācijā, patiesībā šāda vēsts drīzāk ir saucama par stipri iekavējušos. Publikai jau ir apnicis gaidīt, kad Ivaram Godmanim un Andrim Bērziņam apniks koķeti tielēties, imitējot liberālismu vai patstāvību lēmumu pieņemšanā. Tas, ka jebkādas runas par ideoloģiskajiem šķēršļiem ir tukši māņi un partiju saplūšana «likumīgā laulībā» ir neizbēgama, bija skaidrs jau tad, kad tika paziņots par abu nodomu «saderināties» ar kopēju sarakstu 9. Saeimas vēlēšanām. Jo «LC» vairs nespēja izkļūt no bedres, kurā atjēdzās 2002. gada oktobrī.

Ainara Šlesera «bildinājums» (cik noprotu, ne bez Godmaņa diskrēta iedrošinājuma) ļāva «LC» turpināt agoniju ievērojami komfortablākos apstākļos. Godīgi sakot, man ir nedaudz žēl neatvairāmā, bet lētticīgā «brūtgāna», kurš sacerējās savai pelēcīgajai LPP klāt piepirkt agrāko politikas «zvaigžņu» plejādi. Vērtīga partnera vietā necilie, bet krampīgie «mācītāji» drīzāk ieguva uz kamiešiem stiepjamu vārgdieni. To apliecina arī jaunākie partiju reitingi, kuros LPP/«LC» (kopā ar tēvzemiešiem) atrodas zem šobrīd neaktuālās, bet apkaunojošās piecu procentu barjeras par spīti Godmaņa vai Ainara Baštika popularitātei.

Vismaz tagad līdzšinējās «nereģistrētās kopdzīves» izbeigšana dos Šleseram labumu no veiktajām investīcijām. Pirmkārt, apvienošanās ļaus viņam un Godmanim atbrīvoties no tiem nepateicīgajiem ceļiniekiem, kuri nevēlas atteikties no liberālisma (kas cita starpā ietver viedokļu plurālismu, antiklerikālismu un iecietību pret seksuālajām minoritātēm) vai, kas turklāt abiem ir daudz svarīgāk, ir pret LPP/«LC» tuvināšanos «Saskaņas centram». Sadarbība ar Saeimas mērenajiem kreisajiem vai vismaz šādas sadarbības iespēja Šleseram patlaban būtu vitāli noderīga. Viņa «buldozera» spējas un veikumu apšauba ne tikai žurnālisti, bet arī Ministru prezidents, un līdz ar «Latvijas Pasta» skandāla attīstību satiksmes ministra krēsls ir sācis draudīgi krakšķēt. Redzot, ka «Šlesers. Kas gan cits?» iespējamas valdības krīzes brīdī varētu radīt jaunas koalīcijas kodolu, premjers noteikti kļūtu pielaidīgāks. Otrkārt, apvienotā partija paturēs savā īpašumā varbūt ne pārāk vērtīgo, bet tomēr vēsturisko «LC» brendu, tādējādi liedzot to izmantot vēl esošajiem vai bijušajiem ceļiniekiem, kuriem nav pa ceļam ar Godmani un Bērziņu. Tikpat prātīgi pirms 7. Saeimas rīkojās arī tēvzemieši, kad ņēma zem sava spārna agrāk bramanīgo, bet tobrīd irstošo LNNK.

Tiem ļaudīm, kuri satraucas par Latvijas reputāciju Rietumos un naivi tic, ka līdz šim tieši «LC» prata noturēt kaut kādos rāmjos LPP reliģiski homofobo degsmi, patiesībā turpmāk nav par ko satraukties. Tieši Šlesera kā mūžīgā topošā premjera reālpolitiskās vēlmes nosaka «ķēdes» garumu, kas ir atvēlēts Jānim Šmitam un citiem kristīgo vērtību «sargsuņiem».

Biznesā un saimniecībā...

100 kg smags Gaismaspils tehniskais projekts, sāks būvēt 18.novembrī

Artūrs Andžs,  Diena  07/30/07    Ducis rasējumu sējumu un četri sējumi ar tehniskajām specifikācijām, pa vienam sējumam ar darba apjoma un būvdarbu izmaksu aprēķina tabulām, kas kopumā sver gandrīz 100 kilogramu — tik apjomīgs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas tehniskais projekts. 800 lapu apjomīgo projekta komplektu sagatavojusi valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi kopā ar ASV kompāniju Hill International Inc.

Pašlaik sagatavoti trīs tehniskā projekta komplekti, ko izsniegt būvkompāniju apvienībām, kas kvalificētas dalībai konkursā par LNB ēkas būvdarbu veikšanu. Vēl divi komplekti tiks izsniegti tehniskā projekta ekspertīzes veicējiem, Dienai pastāstīja aģentūras pārstāve Elīna Bīviņa.

Līgums ar Hill International Inc. tika parakstīts 2005.gada nogalē. Lai gan ASV kompānija par LNB ēkas projektēšanu vēlējās saņemt septiņus miljonus latu, iepirkuma komisijas darba rezultātā līguma summa tika samazināta par gandrīz 30%. Līgums tika noslēgts par 5,2 miljoniem latu.

Gaismaspils būvniecībai pieteikusies Nacionālā būvkompāniju apvienība (RBSSKALS, Skonto būve un Re&Re), juridisko personu apvienība (ietilpst PBLC, Moduls Rīga un PB Fasādes), kā arī juridisko personu apvienība ar Merko Ehitus un Merks. Jaunie Trīs brāļi gan iepriekš nosūtīja vēstules simts pasaules lielākajām būvkompānijām un aicināja tās piedalīties konkursā par tiesībām būvēt Gaismaspili, taču neviena kompānija nepieteicās, atrunājoties, ka aizņemtas citos lielos projektos, vai arī norādot, ka neplāno strādāt Latvijas tirgū.

LNB ēkas būvdarbu veicēju aģentūra izvēlēsies divās kārtās. Vispirms izvēlēsies pieteikumus, kas atbildīs kandidātu atlases kritērijiem. Otrajā kārtā noskaidros uzvarētāju, kuru noteiks pēc saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma. Visiem trim kandidātiem, kuri kvalificējušies otrajai kārtai, finanšu un tehniskais piedāvājums būs jāiesniedz līdz 31.augustam. Līgums ar būvuzņēmēju tiks noslēgts līdz 31.oktobrim.

Kalvītis: "Pārtika kļūs vēl dārgāka"

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze  08/01/07    Precēm cenas pēdējos mēnešos paaugstinājušās par 7,5 procentiem, kamēr pakalpojumu cenas pieauga pat par 12 procentiem. Arī šā gada pirmajā pusgadā kopumā cenas augušas straujākos tempos nekā iepriekšējos gados.

Ministrija secinājusi, ka izteikti straujāk nekā pagājušajā gadā pieaugušas pārtikas produktu cenas un transporta izmaksas. Pārtikas produkti sadārdzinājās par 8,4 procentiem, transporta izmaksas – par 10,4 procentiem, bet mājokļu uzturēšanas izdevumi pieauga par 7,5 procentiem. Inflācijas pieaugumu veicināja arī tā saukto administratīvi regulēto cenu kāpums. Pirmajā pusgadā siltumenerģijas cenas pieauga par 14,1 procentu, pasažieru transporta izmaksas par 17,6 procentiem, bet elektroenerģijas cenas – par 6,3 procentiem. Taču straujāk nekā citus gadus mazinājušās cenas sakariem un bijis lēnāks apģērbu un apavu cenu pieaugums.

Līdz ar to šā gada pirmajā pusgadā Latvijā atkal bijusi vislielākā inflācija Eiropas Savienībā. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā cenu pieaugums bijis daudz zemāks. Igaunijā vien četri procenti, bet Lietuvā – 2,6. Pārtikas cenas mūsu valstī pieaugušas divreiz straujāk nekā pārējās Baltijas valstīs.

J. Strods teica, ka Latvijā straujo inflāciju veicinājušas inflācijas gaidas, kuras radušās pēdējo divu gadu augstās inflācijas ietekmē, augstie kreditēšanas apjomi, administratīvi regulējamo cenu palielinājums, kā arī strādājošo algu palielinājums, kas arī bija sekas pērnā gada augstajai inflācijai. Jāpiebilst, ka vairāk nekā astoņu procentu liela inflācija, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgajiem mēnešiem, jau bijusi četrus mēnešus pēc kārtas, aprīlī tā pat sasniedza 8,9 procentus. Tomēr ministrs domā, ka, pateicoties nesen lietā liktajam inflācijas apkarošanas plānam, kopējā gada inflācija būs mazāka. J. Strods arī sacīja, ka plāna ietekmē samazinājušies kreditēšanas tempi.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis par gaidāmo inflācijas pieaugumu tomēr nebija pārāk optimistisks. Pēdējās tendences liecinot, ka pārtikas cenas kāpšot arī turpmāk: "Pasaules tirgū graudu cenas būs divreiz augstākas nekā pērn. Tas nozīmē ne tikai maizes cenu kāpumu, bet arī lopbarības izmaksu paaugstināšanos, kas savukārt ietekmēs daudzu citu pārtikas produktu cenas. Tāpēc nav nekāda pamata cerēt, ka pārtikas cenas nostabilizēsies."

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis atgādināja, ka iepriekšējā reizē, kad valdība spriedusi par inflāciju, valdība prasījusi tirgotāju pārstāvjiem sagatavot informāciju par to, par cik pārtikas produktu sadārdzina pārstrādātājs un par cik veikalnieks. J. Strods atbildēja, ka šāds ziņojums no veikalniekiem diemžēl nav saņemts.

Noslēgumā J. Strods piebilda, ka ir arī labas ziņas par valsts ekonomiku. Proti, pirmajā pusgadā Latvijas eksporta apjomu pieaugums bija augstākais ES.

Kalvītis: valdības inflācijas apkarošanas plāns darbojas!

TVNET/900 sekundes  08/01/07    Ministru prezidents Aigars Kalvītis šorīt LNT ziņu raidījumā "900 sekundes" pauda viedokli, ka valdības jūnijā apstiprinātais inflācijas apkarošanas plāns darbojas un jau nesis pirmos rezultātus. Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar prognozēm, ka cenas šogad pieaugs vēl par 8 procentiem. Tomēr Aigars Kalvītis noraidīja apgalvojumus, ka valdības apstiprinātais inflācijas plāns nedarbojas.

"Inflācijas apkarošanas plāns ir sācis darboties no jūlija. Mēs jau redzam pirmos rezultātus: ir samazinājusies dārgo automašīnu tirdzniecība, nekustamo īpašumu tirgū ir apstājušies spekulatīvie darījumi, mazinājies kreditēšanas apjoms. Tātad plāns darbojas, bet situāciju ietekmē arī notiekošais pasaules tirgū," izteicās Kalvītis.

Pasaulē aug pārtikas un enerģētikas cenas, un tas ietekmē arī notiekošo Latvijā.

Ministru prezidents arī izteicās, ka viena mēneša laikā nav iespējams apkarot hronisku problēmu. Tā kā plāns nupat tikai sācis darboties, spriest par tā rezultativitāti esot pāragri.

Kā norādīja Kalvītis, plānoti arī citi inflācijas apkarošanas pasākumi valdības līmenī. Tuvākajā laikā tikšot spriests arī par pret inflācijas budžeta pieņemšanu tuvākajiem trim gadiem. Izstrādātais budžets valdībai līdz 1. oktobrim jāiesniedz Saeimā - un valdības mērķis būšot bezdeficīta budžets, prognozēja premjers. Tāpat augustā tikšot grozīts arī šā gada budžets, līdz ar to sasniedzot pirmo bezdeficīta budžetu ilgu gadu laikā.

Uzņēmējdarbības attīstību reģionos kavē transporta, darbaspēka un izejvielu nepieejamība

LETA    08/02/07    Ekonomikas ministra Jurija Stroda (TB/LNNK) vizītes laikā Jēkabpilī vietējās pašvaldības pārstāvji atzinuši, ka uzņēmējdarbības attīstību kavē transporta, darbaspēka un izejvielu nepieejamība.

Kā informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā, pēc Jēkabpils domes amatpersonu domām, uzņēmējdarbības attīstību bremzējošs faktors ir infrastruktūras attīstība, jo desmit kilometru rādiusā ārpus pilsētas robežām vairs nav uzņēmēju un uzņēmējdarbības.

Strods uzsvēra struktūrfondu būtisko lomu uzņēmējdarbības attīstībā un pilnveidošanā. Pēc ministra domām, būtisks faktors no darba devēju pozīcijām būs plānotais valsts atbalsts, lai piesaistītu augsti kvalificētus speciālistus savam uzņēmumam. Tas būtu milzīgs ieguvums ne tikai uzņēmējiem, bet visai Latvijai kopumā.

Vienlaikus ministrs informēja par savu iniciatīvu mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu strādājošajiem pensionāriem, piemērojot neapliekamo minimumu un tādējādi sekmējot pensionāru iekļaušanu darba tirgū, kas palielinātu pensijā esošo cilvēku kopējos ienākumus un daļēji risinātu darbaspēka trūkuma problēmu valstī.

Tikšanās laikā uzņēmēji uzsvēra arī citus faktorus, kas nereti kavē viņu uzņēmējdarbības attīstību, piemēram, darbinieku skaita nosacījums, kas sadala uzņēmumus mazos, vidējos un lielos. Šis nosacījums nereti liedz uzņēmuma piedalīties attiecīgos projektos, kaut arī pēc ražošanas apjoma attiecīgais uzņēmums atbilst vajadzīgajiem kritērijiem.

Vizītes laikā tika apmeklēti vairāki Jēkabpils uzņēmumi, kuri atspoguļo pilsētas kopējo attīstību un uzņēmēju iniciatīvu savu uzņēmumu un pilsētas kopējā tēla pilnveidošanā. Kā viens no pirmajiem tika apmeklēts uzņēmums "Viola stils", kurš izceļas ar unikālo tehnoloģiju lietošanu, ražojot trikotāžas izstrādājumus bez šuvēm.

Apmeklēta tika arī SIA "Sēldedze", kas nodarbojas gan ar mēbeļu ražošanu, gan arī ar atsevišķām tūrisma aktivitātēm - plostošanu pa Daugavu. Kā viens no lielākajiem uzņēmējiem Jēkabpilī minams SIA "Ošukalns", kurā nodarbināti aptuveni 300 strādājošo un kura galvenā darbības nozare ir kokapstrāde, specializācija - lapu koki.

Savukārt SIA "Krista" specializējas vairākās jomās - apaļkoku tirdzniecībā, mežu īpašumu pirkšanā un pārdošanā, kā arī augsnes sagatavošanā, mežu kultūru stādīšanā, kopšanā un bērza mēbeļu sagatavju ražošanā. SIA "Likra" specializējusies visa veida mēbeļu tirdzniecībā, savukārt SIA "Deiroor" - durvju ražošanā.

Semināra laikā EM Struktūrfondu programmu izstrādes un vērtēšanas nodaļas vadītājs Gatis Silovs informēja uzņēmējus par jaunākajām un būtiskākajām izmaiņām, kas paredzētas atbalsta programmu periodā 2007.-2013.gadam.

Uzņēmēji kā būtiskāko kavēkli no pieredzes iepriekšējā perioda minēja laika trūkumu, kas liedza izstrādāt projektus laikus.

EM pārstāvji norādīja, ka laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam EM pārziņā būs programmas ar kopējo finansējumu 515 miljoni latu, no kuriem lielākā daļa tiks novirzīta inovācijām un preces vai pakalpojuma pievienotās vērtības paaugstināšanai.

Uzņēmējiem būs pieejami dažādi finansējuma instrumenti, piemēram, nodarbināto apmācības un kvalificētu darbinieku piesaistes programmas. Ministrs sarunā ar uzņēmējiem informēja, ka būtisks atbalsts informācijas pieejamības ziņā ir LIAA izveidotā vienas pieturas aģentūra, kurā tiek sniegta informācija par jaunajām valsts atbalsta programmām.

Seminārā-diskusijā piedalījās Strods, Silovs, Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Savins, izpilddirektors Dainis Līcis, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Aigars Nitišs un Jēkabpils uzņēmēji.

Mājokļu cenas turpina pazemināties

Arnis Kluinis,  NRA  08/02/07    Jūlijā turpināja sarukt gan visu veidu mājokļu cenas, gan darījumu apjoms. Tas vienlaikus parāda un pastiprina pircēju gaidas uz tālāku cenu pazemināšanos.

"Divus mēnešus pēc kārtas cenas ir kritušās vairāk nekā par 3%, ko varētu raksturot kā strauju kritumu, un pašreiz grūti saskatīt faktorus, kas varētu mainīt tirgus virzību nākamajā mēnesī," par darījumiem jūlijā ziņo nekustamo īpašumu tidzniecības firma Latio. Tas attiecas uz sērijveida dzīvokļu cenām tikai Rīgā un Pierīgā, kur darījumu skaits ir pietiekami liels, lai būtu korekti uzrādīt to vidējos rādītājus. Šajā pašā nozarē strādājošās SIA Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš situāciju apraksta ar citiem vārdiem, ka maijā, jūnijā un jūlijā kopumā sērijveida dzīvokļu cenas esot samazinājušas vidēji par 5%.

Citi nozares pārstāvji izsakās piesardzīgāk vai optimistiskāk. Arco Real Estate apskata priekšplānā izvirzītas "izmaiņas pircēju attieksmē", "dzīvokļu pārdevēji tur cenas", Neatkarīgajai apgalvo kompāniju Tokarev Invest un Tokarev Būve īpašnieks Aleksandrs Tokarevs, bet tūlīt pat arī atzīst, ka "pieprasījums ir minimāls. Un darījumi notiek tikai tad, kad pārdevējs ir gatavs ievērojami (no 5% līdz pat 20%) nolaist cenu." "Atsevišķos gadījumos tirgū nonāk īpašumi arī par ātrās realizācijas cenu (70–85% no vidējā cenu līmeņa), kas tiek realizēti pāris dienu laikā," apmēram to pašu apstiprina Arco Real Estate. Līdzīgi kā

A. Tokarevs, arī Latio norāda uz pārdevēju nevēlēšanos vispār atkāpties vai tālu atkāpties no aprīļa cenu maksimuma, tomēr "nepieciešamības spiesti" viņi "parasti piekrīt samazināt cenu par 5 līdz 10 procentiem. Īpaši elastīgi rīkojas zemāko reitingu rajonu dzīvokļu īpašnieki. Jūlijā atsevišķu dārgāko jauno projektu pārdevēji samazinājuši cenu pat par 30%."

No otras puses, "atsevišķi pārdevēji saglabā piedāvājuma cenas ievērojami virs vidējā tirgus cenu līmeņa", ko Arco Real Estate izskaidro "tikai ar cerību uz tirgus cenu līmeņa strauju pieaugumu". Tomēr to var izskaidrot arī citādi – kā mēginājumu dekorēt nekustamo īpašumu tirgus kopējo fasādi, radot iespaidu, ka tirgū joprojām atrodas vērtīgas mantas, pat ja tādu tur vairs nav.

Nekustamo īpašumu vidējās cenas desmitkāršošanās Latvijā pēdējo 10 gadu laikā parādīja, ka šī cena nav atkarīga no objektu celtniecības vai uzturēšanas izmaksām. Padomju laika apbūvē kopumā šai laikā tika ieguldīts tikai tik daudz naudas, lai novērstu šo māju strauju sabrukšanu, bet šie īpašumi no tehniskā viedokļa tik un tā ir kļuvuši mazvērtīgāki, t.i., par 10 gadiem pietuvojušies savai sabrukšanai. Gan konkrētu ēku, gan zemes gabalu cenu ietekmē ainaviskie u.c. dabas resursi, kas cilvēkiem nav izmaksājuši nemaz, kā arī daudzus gadsimtus, nevis pēdējos gados, izdarītie ieguldījumi ceļu u.c. komunikāciju tīklos, bet kopējā cenu līmeņa izmaiņas atspoguļo naudas aprites pieaugumu valstī. Latio norāda uz Latvijas uzņēmumu un privātpersonu kopējo parādu 11,755 miljardu latu apmērā. Tam jāpieskaita vēl miljards latu valsts parāda, bet varbūt krietni vairāk nekā miljards, jo Latvijā ieviešas prakse valsts un pašvaldību kredītsaistības pārsaukt par līgumsaistībām un neieskaitīt kopējā parāda apjomā. Vēl citi naudas avoti Latvijai ir ārvalstu ieguldījumi savu uzņēmumu pamatkapitālā, Eiropas Savienības dāvinājumi un, protams, Latvijas iedzīvotāju darba rezultāti gan uz vietas, gan ārzemēs.

Tā Latio pētījuma sadaļa, kas veltīta komerciāli izmantojamo platību piedāvājumam un pieprasījumam, nebūt neuzrāda sabrukumu, kas, ja tāds pienāktu, tālāk izpaustos mājokļu tirgus sabrukumā. "Izskatās, ka laikrakstu virsraksti par Latvijas tautsaimniecības nesabalansētību un attīstības samazināšanās riskiem īpaši nesatrauc uzņēmējus, jo jūlijā biroju telpu nomas tirgū vērojama arvien lielāka aktivitāte gan piedāvājuma, gan pieprasījuma pusē," konstatē Latio. "Tomēr biroja telpu pārdošanas tirgū liels piedāvājums līdzīgi kā jūnijā nesastop atbilstošu pircēju pieprasījumu."

Pagājušajā gadā notikušais cilvēku algu u.c. ieņēmumu pieaugums ļāva strauji palielielināties naudas apritei veikalos. Latio atzīmē, ka "uzņēmēji acīmredzot līdzīgu pieaugumu gaida arī šogad un aizvien cer uz nerimstošu Latvijas iedzīvotāju patēriņu, jo tirdzniecības platību tirgū jūlijā saglabājas augsts pieprasījums pēc nelielām 30–150 kv.m platībām rajonos ar intensīvu gājēju plūsmu, galvenokārt top centrā. Atbilstošs piedāvājums ir mazs, un nomas maksas turpina palielināties."

Visbeidzot Latio atzīmē, ka "arī noliktavu un ražošanas platību nomas tirgus jūlijā bija aktīvs", bet "potenciālo nomnieku vidū pārsvarā ir kokapstrādes un celtniecības uzņēmumi", t.i., pirmie labuma guvēji no celtniecības apjoma un nekustamo īpašumu cenu augšupejas.

Vismaz kopš agra pavasara pāri Latvijai birst starptautisko kreditoru pārstāvju aizrādījumi un brīdinājumi par tās iemītnieku potenciālo nespēju atdot savus parādus, tai skaitā izpirkt uz gadu desmitiem ieķīlātos mājokļus. A. Tokarevs šādu situāciju pavērš kā argumentu tam, kāpēc mājokļu cenas vairumā darījumu nenokritīšot pat par 20–30%, kā tas tagad jau ir noticis gadījumos, kad pārdevējiem steidzami vajag naudu, vajag pārcelties u.tml. "Jo ir pārāk daudz šajos dzīvokļos dzīvojošo cilvēku, kas ir ņēmuši hipotekāros kredītus, kuru apjoms bija 70–80% no iegādātā dzīvokļa vērtības, un šie cilvēki, ja izlems pēc kāda laika savus dzīvokļus pārdot, neizies uz ievērojamu cenas samazināšanu," viņš skaidro.

Šobrīd viņa pieņēmumu nevar ne apstiprināt, ne atspēkot. Dzīvokļu cenu līmeni noteiks ne jau to iemītnieku vēlēšanās vai nevēlēšanās, bet banku iespējas nosargāt ķīlu cenas. Bankas var izdarīt ļoti daudz, lai stabilizētu cenas, bet var arī gadīties, ka banku ārzemju īpašnieki izlemj fiksēt Latvijas kredītavantūras izraisītos zaudējumus. Tad bankas X parādnieki atstās savus dzīvokļus bankai un aizņemsies bankā Y daudz mazāku summu, par kuru nopirkt Y bijušā parādnieka mājokli, kura iemītnieks būs kļuvis par X klientu. Tādā veidā Latvijas iedzīvotāji varētu tikt pie mājokļiem, kas atbilst viņu paredzamajai maksātspējai no veikalos, kokzāģētavās un valsts budžeta iestādēs nopelnītajām algām.

Atkal parādījušās baumas par iecerēm devalvēt latu

FINANCENET  08/03/07    Latvijas krievu presē atkal parādījušās baumas par iecerēm devalvēt latu. Pēc avīzes “Bizness un Baltija” ziņām, jau šoruden ir gaidāma Latvijas Bankas vadības nomaiņa; no tās savukārt izriet, ka Ilmārs Rimšēvičs var nesaglabāt savu krēslu, bet tālāk varētu sekot arī tā dēvētā lata un eiro valūtas koridora paplašināšana.

Pašlaik ir spēkā Latvijas Bankas noteiktais plus, mīnus viena procenta valūtas koridors, taču Starptautiskais valūtas maiņas mehānisms “ERM 2”, kuram Latvija ir pievienojusies, teorētiski paredz, ka nacionālā valūta attiecībā pret eiro var svārstīties 15% robežās.

Viens no scenārijiem, kas pašlaik tiekot apspriests Latvijas finansistu aprindās, pēc “Bizness un Baltija” ziņām, būtu atteikšanās no mākslīgi paaugstinātajām saistībām, kuras savulaik nu jau pirms aptuveni trim gadiem bija uzņēmusies Latvija.

Šādā gadījumā tirgus spiediena ietekmē lats īsā laikā kļūtu par 15% lētāks un par vienu eiro būtu jāmaksā gandrīz 81 santīms.

Atgriešanās pie 15% plašā valūtas koridora esot Tautas partijas kontrolētās Finanšu ministrijas iecere. Taču pieņemt nepopulāro lēmumu var tikai Latvijas Banka.

'Latio': Rīgā turpina palielināties nomas maksa tirdzniecības platībām

LETA  08/04/07    Rīgā jūlijā turpinājusi palielināties nomas maksa tirdzniecības platībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums.

Tirdzniecības platību tirgū jūlijā saglabājies augsts pieprasījums pēc nelielām, no 30 līdz 150 kvadrātmetru lielām platībām rajonos ar intensīvu gājēju plūsmu galvenokārt "top" centrā. Atbilstošs piedāvājums ir mazs, un nomas maksas turpina palielināties, norāda uzņēmuma speciālisti.

Kā informē eksperti, jūnijā par augstāko robežu uzskatītā nomas maksa - 80 eiro (56 lati) par kvadrātmetru - tagad tiek akceptēta, bet 1.stāva platībām uz pieprasītāko tirdzniecības ielu stūriem nomas cena sasniedz jau 120 eiro (84 latus) kvadrātmetrā.

Aizvien pastāvot problēmas ar pagrabstāva telpām, kuras 1.stāva telpu īpašnieks liekot obligāti iznomāt, bet to izmantošana esot apgrūtināta.

Iznomātāji vairāk orientējas uz ilgtermiņa līgumiem un rūpīgāk izvērtē potenciālos nomniekus no biznesa ilgtspējas viedokļa. Reizēm tiek pieprasītas garantijas nomas maksai, stāsta "Latio" speciālisti.

Pastāvot pieprasījums arī pēc tirdzniecības telpu pirkšanas. Pircēji galvenokārt ir lielas investīciju firmas vai personas, kas pērk nekustamo īpašumu biznesa vajadzībām, nevis spekulācijām, informē eksperti.

Izglītībā...

Kas man ar tevi, latviešu valoda?

Maija Baltiņa, valodniece,  Diena  07/31/07    Pie kā manas domas? Pie maniem pienākumiem.Viens no tiem — sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par valodu. Un, ja vajag, tad atkārtoti un pacietīgi stāstīt par jau zināmo. Un būt vērīgai tad, kad jautājumi un atbildes pārtop satrauktās sarunās par valodu. Daudzkārt tā notiek jau tāpēc vien, ka bieži vien vienozīmīga (bieži vien ar to saprot — pareiza) atbilde neapmierina ne jautātāju, ne atbildētāju. Būt vērīgai un censties uzturēt tādu sarunu par valodu, kad gandrīz fiziski sajūt tādu kā labumu izplatāmies starp sarunas vedējiem. Atcerēsimies, sensenos laikos šādām noskaņām atbilduši arī citi atvasinājumi — labība, labībiņa. Tagad tie, protams, vairs neskan, bet valodā tie ir, un, ja radīsies vajadzība, varēs atkal celt tos dienas gaismā.

Mans pienākums ir arī nekautrēties tad, kad nezinu vienu vienīgo pareizo ieteikumu kāda vārda izrunā vai rakstībā atbilstoši literārās valodas normatīvajām prasībām. Viens no pēdējiem gadījumiem, kad tika jautātas manas domas ar kāda izplatīta vārdu savienojuma /veidojuma/salikuma rakstību. Kā tad pareizi rakstīt: Tkrekls vai T–krekls? Vieni mani kolēģi ieteikuši rakstības variantu Tkrekls. Un citi mani kolēģi atbalsta rakstības variantu T–krekls, balstīdamies uz pavisam vienkāršu motivējumu — jo izplatīti un pierasti taču ir vārdveidojumi E–pasts, e–vide. Ko sacīt? Ko ieteikt? Vispirms izrunāt, pārrunāt, sarunāties tā, lai nenonāktu līdz ķīviņam, kā tas šad tad atgadās. Kā izrādās, sarunas ietilpst, ja tā var teikt, cilvēka vitālo vajadzību sarakstā. Ja laiks, te varam atļauties kādu brīdi pakavēties pie tām atziņām, ko atraduši kultūrvides analizētāji. Viens no autoritatīvākajiem — E.Fromms — uzskata, ka nepieciešamība kontaktēties ir viena no būtiskākajām cilvēka vajadzībām. Tātad sarunas. Tādās mierīgās, garās, pat ilgstošas tikšanās reizēs izrunāt tādus jautājumus par valodu, uz kuriem ir iespējamas vairākas atbildes — vienlīdz loģiski pamatotas.

Man pienākums ir arī atrast jēdzīgus sarunu biedrus/sarunu draugus/sarunu vedējus, kad nākas sastapties ar negaidītiem, neierastiem vārdu rakstības un izrunas variantiem. Mani sabiedrotie, daudzkārt neklātienē, protams, ir tulki un tulkotāji. Tāda nu ir mana pārliecība, ka viņi (arī viņas, protams) paver ieskatu par pārmaiņām, kuras jau skārušas valodu vai tuvākajā laikā skars. Lūk, pavērsim un pašķirstīm Ievas Elsbergas tulkoto M.Levickas tekstu Īsa traktoru vēsture ukraiņu valodā. Tulkotāja veiksmīgi runātās valodas īpatnību atveidei latviešu valodā izvēlējusies vārdu savienojumus ar defisi: "..es ierosinu savā labākajā, profesionāli būsim–tak–reiz–prātīgas balsī, savā paraug–vien–cik–es–esmu–pieaugusi balsī ( attēlotā varone ir pasniedzēja)…" (skat. 16.lpp. un vēl citas) Man šķiet, ka šos vārdveidojumus var uzlūkot kā tādas savdabīgas piktogrammas, savdabīgus runātās valodas zīmējumus ar burtu palīdzību. Te varētu kā sarunu dalībnieci piesaukt Unu Bērziņu (gan klātienē, ja iespējams, gan neklātienē) — skat. sarunu ar un par viņu Valodnieka meita valodniece nedēļas izdevumā Mājas Viesis (22.IX 2006) Tieši viņas pārdomas par lineāro rakstību un piktogrammām, un to, kā mūsos veidojas tēls par valodu, palīdz man skaidrot Ievas Elsbergas tulkotajā tekstā sastopamos vārdveidojumus.

Un vēl mans pienākums pie valodas ir arī mana vēlēšanās par to, kas varētu palikt, atrast vietiņu valodā. Piemēram, tikko dzirdētais vārdu savienojums — vēja ķērājs (sporta veidam ir arī latviskots svešvārds, bet to es te apzināti neminēšu). Ja jauni ļaudis nodarbojas ar šo vēl neparasto sporta veidu, tad kāpēc gan lai nenotiktu tā, ka pēc sena vārdu darināšanas parauga darinātāis apzīmējums neiepatiktos un paliktu valodā.

Un vēl mans pienākums ir teikt, ka vienmēr ir kāds notikums, kas vieš mieru un paļāvību uz valodas nākamām dienām. Tā kā linu ziedu pušķītis uz Dzejnieka kapa šā gada 24.augusta dienā vai pa jaunam un arī saprotami — Baltā Vilka dienā.

Skolotājiem plāno 40 stundu darba nedēļu

LETA,  08/01/07    Sākot no 2009.gada, skolotājiem paredzēts pakāpeniski piemērot 40 stundu darba slodzi nedēļā. Jau nākamgad plānots izmēģināt jauno diferenciācijas sistēmu, kas ļautu skaidrāk apzināt pedagogu darba samaksas veidošanas kārtību, skaidroja izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS).

"Patlaban ir 21 kontaktstunda un mēs piemaksājam par burtnīcu labošanu noteiktos priekšmetos, klases audzināšanu un par darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām. 40 stundu darba slodze ļaus veidot kopīgu samaksu," skaidroja ministre. Šāda 40 stundu darba slodzes piemērošana pedagogiem kā sistēma veiksmīgi darbojas Lietuvā, tāpēc nolemts to adaptēt arī Latvijā.

B.Rivža domā, ka nepieciešams arī noteikt konkrētu pedagogu diferenciācijas sistēmu, vērtējot pēc izglītības, kvalifikācijas, darba stāža un citiem aspektiem.

No nākamā gada janvāra eksperimentālā veidā izmēģinās jauno skolotāju diferenciācijas sistēmu. Tomēr par šo jautājumu patlaban tiek diskutēts, to pārrunās arī reģionālajās pedagogu konferencēs.

Skolotājiem sola kriminālatbildību

Ivo Leitāns, Laura Dzērve,  Diena  08/01/07    Pēc gadījuma ar neuzmanīto un noslīkušo zēnu bērnu inspekcija rosinās grozījumus likumā — patlaban pedagogiem kriminālatbildība ir tikai par saimnieciskas dabas jautājumiem

Pēc Saldū notikušās nelaimes, kad maija beigās divu pirmo un otro klasīšu pārgājiena laikā Saldus ezera krastā noslīka astoņus gadus vecs zēns, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) pieļauj iespēju rosināt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītāju un darbinieku, kā arī bērnu pasākumu organizatoru atbildību. Šobrīd, ja skolotāja nolaidības dēļ iet bojā bērns, viņam kriminālatbildība nedraud, kā tas notiek gadījumos, ja, piemēram, kāda uzņēmuma darbinieks pilda savus pienākumus nolaidīgi, nodarot uzņēmumam būtiskus materiālos zaudējumus. Kriminālprocess nu ir izbeigts, taču bojāgājušā zēna Daiņa Baltābola tēva Rimanta sirdi joprojām nospiež neatbildēti jautājumi — kāpēc klases audzinātāja ļāva tik maziem bērniem uzturēties ezerā, pietiekami nepieskatīja viņus un kāpēc viņa nemācēja sniegt viņa dēliņam pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību?

28.maijā ap 9 no rīta par godu mācību gada noslēgumam Saldus sākumskolas 1. un 2. klase divu audzinātāju pavadībā devās pārgājienā. Sākotnēji pārgājiens bijis iecerēts uz mežu, taču klases audzinātājas pārgājiena rītā plānus mainījušas, nolēmušas vest bērnus uz Saldus ezeru. Vieta pie meža, kur bija domāts apmesties, esot aizaugusi ar zālēm, skolotāju teikto pārstāsta Rimants. Par pārgājiena maršruta mainīšanu Daiņa klases audzinātāja Dina Brunava neesot informējusi skolēnu vecākus, Rimants vienīgais to esot zinājis, jo nejauši saticis audzinātāju pie skolas vārtiem. Ar D.Brunavu Diena sazinājās, taču tā kā viņa bija ārpus Latvijas, par notikušo viņa varot runāt tikai nedēļas nogalē, kad atgriezīsies.

Pēc klases audzinātājas teiktā Daiņa tēvam — pie ezera bērni cēluši smilšu pilis, un ap pulksten 12, kad ūdens ezerā iesilis, audzinātājas viņiem ļāvušas nedaudz pabradāt pa ūdeni. Bērni tālāk ūdenī par 40 centimetru dziļumu neesot gājuši. To kā Dainis pagājis zem ūdens, neviens neesot redzējis, viņa pazušana konstatēta tikai tad, kad bērni iznākuši krastā un viena trūcis. Divas otrās klases skolnieces pamanījušas zēnu guļam ūdenī.

"Klases audzinātāja man uzreiz zvanīja — teica: puikam – slikti. Izcelts no ūdens, Dainis guļot nekustīgi, bez kādām dzīvības pazīmēm. Audzinātāja nezināja ko vispār darīt, kā sniegt pirmo palīdzību," telefona sarunu pārstāsta Rimants. Ar sievu abi esot bijuši tobrīd mājās, vilkuši kājās apavus, skrējuši uz pludmali, kas atrodas pavisam netālu no mājām. Klāt jau bijusi arī izsauktā ātrā palīdzība, mediķi tobrīd zēnam veikuši mākslīgo elpināšanu.

"Nevajadzēja laist ūdenī bērnus, varēja taču tikai pie ezera ļaut padzīvoties. Man audzinātāja neteica nevienu vārdu, ka laidīs bērnus ezerā," tēva balss aizlūst. Dēliņam turklāt esot bijušas bailes no ūdens, peldēt viņš nemācējis, tēvs pat brīnoties, kāpēc Dainis ūdenī iebridis, kur arī, visticamāk, pakritis un sarijies ūdeni. Ekspertīzē konstatēts, ka zēna nāves iemesls ir noslīkšana. Rimants arī saka: tā diena viņam bijusi brīvdiena, tādēļ, ja audzinātājām būtu vajadzējis kādu palīgu pārgājienā, labprāt būtu piekritis palīdzēt pieskatīt bērnus.

"Esmu norūpējusies par šo skolotāju, vai pēc šāda pārdzīvojuma viņa vēl būs spējīga strādāt skolā," bilst Saldus sākumskolas direktore Gunta Nordena. No D.Brunavas saņemts paskaidrojums, ar viņu notikušais izrunāts. Kā sods viņai ir ar rīkojumu rakstiski izteikts aizrādījums. "Ja būs otrais, laikam viņai būs jāiet prom, bet skolotāji pati ir gatava pamest skolu jebkurā laikā," teic G.Nordena.

D.Brunava pedagoģijā strādājot apmēram 20 gadu, 16 no tiem — Saldus sākumskolā "no pirmās dienas". "Viņai ir arī pirmās palīdzības sniegšanas iemaņu apliecinošie dokumenti," klāsta direktore, "taču, nonākusi šādā situācijā, saprata, ka nepratīs to izdarīt. Tāpēc sauca pēc palīdzības, ko uzreiz arī saņēma no tuvumā esošajiem cilvēkiem."

VBTAI Liepājas vecākā inspektore Inga Dobele atzīst, ka par noslīkšanu dzird pirmo reizi. "Mums zvanīja no Saldus sociālā dienesta un prasīja, kur varētu dabūt psihologa palīdzību skolēniem, vecākiem un pedagogiem — pārgājiena laikā nomiris bērniņš, kam bijušas problēmas ar veselību." G.Nordena gan Dienai norāda, ka nekādas zināmas veselības problēmas zēnam nav bijušas.

I.Dobele pirmdienas laikā paspēja ievākt informāciju no Saldus un nosūtīt dienesta ziņojumu par notikušo inspekcijas vadībai. "Visticamāk, būs jāveic bērnu tiesību ievērošanas pārbaude Saldus sākumskolā. Varbūt arī jāpārskata kārtība, kādā notiek šādi pārgājieni," saka I.Dobele.

VBTAI priekšniece Laila Rieksta–Riekstiņa apstiprina, ka uzdos veikt pārbaudi Saldū, taču pievērsīs uzmanību problēmai arī plašāk. "Šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz pienākumu uzmanīt bērnus, bet sankcijas tajā nav paredzētas. Esam domājuši par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredzētu atbildību. Pēc tik nopietniem gadījumiem laikam gan būs jāskata iespēja rosināt grozījumus Krimināllikumā," saka L.Rieksta–Riekstiņa. Viņa uzskata arī, ka jāseko, lai skolotāji mācētu sniegt pirmo palīdzību arī praksē — "citādi teorētiskajām zināšanām nav jēgas." Kā Diena noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, klašu audzinātājiem nav obligātas prasības mācēt sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību bērniem.

"Krimināllikuma pants par nolaidību attiecas uz tautsaimniecību. Nevar piemērot arī pantu par valsts amatpersonas bezdarbību — skolotāja nav amatpersona," lietas uzraugošais prokurors Sigits Šarķis skaidro, kāpēc ticis izbeigts kriminālprocess. Arī krimināltiesību eksperts Andrejs Judins norāda: "Izskatās, ka likumā ir robs."

***

Kā jābūt

Ekskursiju un pārgājienu organizēšanas kārtība*

Atbildīgās personas funkcijas ir šādas:

- nodrošināt vecāku informēšanu par ekskursijas mērķi, maršrutu, ilgumu, pārvietošanās veidu, nakšņošanas vietu, saziņas iespējām un pirmās palīdzības sniegšanas iespējām

- nodrošināt nelaimes gadījumā cietušajam pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē

- par nelaimes gadījumu nekavējoties informēt vadītāju un cietušā vecākus

- bīstamā situācijā pārtraukt ekskursiju un informēt vadītāju

* valdības noteikumi Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos

Ar jauno mācību gadu visās Latvijas skolās būs pieejams internets

TVNET  08/01/07     Lai jaunajā mācību gadā pilnīgi visās Latvijas skolās varētu izmantot interneta piedāvātās iespējas, ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu nacionālās programmas „Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes un attīstības pilnveidošana” šogad ierīkoti jauni vai uzlaboti esošie pieslēgumi 60 vispārizglītojošajās skolās. Konkursa kārtībā nosakot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu katrai skolai, interneta pieslēgumus ierīkoja SIA „Lattelecom” un SIA „Telia Latvia”.

Pieslēgumu ierīkošana veikta projekta „Latvijas vispārizglītojošo skolu informatizācija” ietvaros, un tā vadītājs Ainārs Sviklis saka: „Šis ir viens no būtiskākajiem projekta ietvaros paveiktajiem darbiem, jo šobrīd varam apgalvot, ka nu internets un tā piedāvātās mūsdienīgās informācijas apmaiņas iespējas ir pieejamas ikvienā Latvijas pamatskolā, vidusskolā un ģimnāzijā. Turklāt interneta pieslēgumu ierīkošanai ir būtiska loma arī skolu informatizācijas projekta turpmākajā attīstībā, kura viens no būtiskākajiem elementiem ir visas Latvijas skolu portāla izveide, kas tiks uzturēts un papildināts tieši pašās skolās.”

SIA „Lattelecom” ir ierīkojis interneta pieslēgumus 34 vispārizglītojošajās skolās – Stacijas, Upītes, Vīksnas, Jaunstružānu, Lielvircavas, Platones, Lādezera, Vilzēnu, Pāles, Jersikas, Rimicānu, Rušonas, Strūžānu, Blīdenes, Laidzes un Spāres pamatskolā, Jelgavas speciālajā pamatskolā, kā arī Jelgavas 1. un 2. sanatorijas internātpamatskolā, Baltinavas Kristīgajā speciālajā internātpamatskolā, Aleksandrovas speciālajā internātskolā, Juglas sanatorijas internātpamatskolā, Stiklu speciālajā internātpamatskolā un Pļavniekkalna sākumskolā.

Tāpat uzņēmums ierīkoja pieslēgumus Bauskas 1. vidusskolā, Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, Viļānu, Brocēnu, Vandzenes, Jaunpils un Ugāles vidusskolā, kā arī Krāslavas ģimnāzijā un Maltas 1. un 2. vidusskolā.

Pieslēgumu ierīkošanas līguma summa bija Ls 59 973, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Savukārt SIA „Telia Latvia” ierīkoja interneta pieslēgumus 26 skolās – Briežuciema, Mežvidu, Rāmuļu, Piedrujas, Konstantinovas, Sauleskalna, Upmalas, Šķeltovas, Šķaunes, Skaistas, Kalniešu, Grāveru, Asūnes, Andzeļu, Priežmalas, Korģenes, Salnavas, Vītolu, Rundēnu, Liepu, Remtes un Matīšu pamatskolā, Sēļu sākumskolā, Upesgrīvas speciālajā sākumskolā, Mazirbes speciālajā internātpamatskolā un Ezernieku vidusskolā. Kopējā līguma summa – Ls 107 980, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Ierīkotajiem interneta pieslēgumiem noteikta fiksēta abonentmaksa (ne vairāk par Ls 50 mēnesī), kas pirmo gadu tiks segta no ERAF līdzekļiem, bet pēc tam vēl piecus gadus tā jāmaksā no pašvaldības līdzekļiem.

Krāslavas rajona Šķeltovas pamatskolas direktore Olga Stepiņa, kuras vadītajā skolā arī tikko ierīkots interneta pieslēgums, saka: „Tā kā līdz šim mums skolā bija tikai iezvanpieeja administrācijas vajadzībām, bet skolēniem internets nebija pieejams, mēs pat nevarējām izpildīt prasības, kas minētas datorzinību priekšmeta programmā, kur interneta resursu apgūšanai un izmantošanai paredzēta atsevišķa sadaļa. Tagad mūsu skolā būs astoņi skolēniem pieejami datori ar interneta pieslēgumu, kurus bērni varēs izmantot gan datorzinību stundās, gan ārpusstundu laikā, jo daudziem jāraksta referāti un darbi, kuriem nepieciešama internetā atrodamā informācija. Lielākā daļa mūsu bērnu tālāk dodas mācīties uz Špoģu, Aglonas vai Krāslavas vidusskolām, kur internets jau kādu laiku ir pieejams, un šo skolu audzēkņi ar to līdz šim prata strādāt labāk – domāju, ka tagad šī atšķirība izzudīs.”

Jāatzīst, ka vairākām mazajām pašvaldībām, piemēram, Valmieras rajona Sēļu pagasta vadībai, nācās rūpīgi apsvērt, vai pieņemt ERAF un Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto iespēju pieslēgt skolās internetu ierobežoto pašvaldības līdzekļu dēļ, taču arī tur pēc rūpīgām pārdomām secinājuši, ka reģiona konkurētspējas un jaunās paaudzes attīstībai tas ir būtiski nepieciešams un šāds lēmums ir tiešām atzīstams.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds izveidots 1975. gadā, un tā galvenais mērķis ir palīdzēt mazāk attīstītiem reģioniem infrastruktūras izveidē, tehnoloģiju attīstībā, konkurētspējas paaugstināšanā u.tml. 2007. gadā Latvijā ERAF programmu ietvaros plānots apgūt aptuveni 100 miljonus latu.

Akcijai 'Skolas soma' saziedoti 14 000 lati

DELFI  08/01/07    No šī gada 6.jūnija līdz 1.augustam labdarības akcijai "Skolas soma" kopumā saziedoti 14 560,55 lati, dodot iespēju 416 bērniem no trūcīgām ģimenēm iegādāties skolai nepieciešamās lietas 35 latu apmērā, portālu "Delfi" informēja akcijas rīkotāji.

Šos un pārējos akcijai saziedotos līdzekļus trūcīgās, daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuras audzina viens no vecākiem saņems augusta beigās, labdarības akcijai noslēdzoties.

Nepilnu divu mēnešu laikā akcijai portālā "Ziedot.lv" saziedoti 3232 lati, ziedojumu kastītēs RIMI lielveikalos un hipermārketos 9916,05 lati, Talsu novada fonda rīkotajos ziedojumu piesaistes pasākumos 675 lati, Madonas novada fonda rīkotajos pasākumos 341 lati, Latgales skolu atbalsta fonda "Veronika" rīkotajos pasākumos 256,5 lati, Alūksnes novada rīkotajos pasākumos 125 lati, un Valmieras novada fonda rīkotajos pasākumos – 15 lati.

Lai palīdzētu mazajiem skolēniem uzsākt skolas gaitas, akcija turpināsies līdz augusta beigām.

Akcijas rīkotāji norāda, ka Latvijā ir būtiski palielinājies ģimenēm ar bērniem, kurus uztur tikai viens apgādnieks, lielākoties – sievietes un 40% vienas personas mājsaimniecību ir pakļautas nabadzības riskam. Vēl joprojām salīdzinoši lielam nabadzības riskam ir pakļautas daudzbērnu ģimenes, kurās ir divi pieaugušie ar trīs un vairāk bērni.

Lai nodrošinātu to, ka ziedotie līdzekļi patiešām tiek izlietoti skolas preču iegādei, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām ģimenes nesaņems naudu, bet gan īpašas dāvanu kartes 35 latu apmērā, ko varēs izlietot, iegādājoties tikai skolas preces.

Vidējo izglītību pietuvinās «dzīvei»

Atis Rozentāls, Žurnāls "Nedēļa"  08/02/07    Augustā visā Latvijā notiks pedagogu konferences, kuru laikā Izglītības un zinātnes ministrija plāno apspriest jauno vispārējās vidējās izglītības satura koncepciju. Jau tagad zināms, ka lielākais uzsvars tiks likts uz zināšanu praktisku izmantojumu ikdienā.

Tomēr, aplūkojot priekšlikumus, uzkrītoša šķiet tendence atkāpties no iepriekšējām reformām — tiek runāts par integrētā dabaszinātņu bloka sadalīšanu atpakaļ trijos mācību priekšmetos, tāpat plānots atdalīt latviešu valodu no literatūras, ieviest vidusskolas programmā mākslu un mūziku, kas savukārt draud samazināt stundu skaitu, piemēram, kultūras vēsturei.

Novecojušais jāatjauno Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietnieks Imants Vasmanis uzskata, ka jauno koncepciju izstrādāt nepieciešams kaut vai tāpēc, ka dažos mācību priekšmetos standarti nav atjaunoti kopš 90. gadu pirmās puses. Tikai četriem mācību priekšmetiem šie standarti ir jauni un nav pārstrādājami, tajā skaitā informātikai, ko Vasmanis uzskata par ļoti pozitīvu faktu. "Ik pa brīdim parādās kādi jauni standartu projekti, taču kopējs skats koncepcijas līmenī nav bijis," atzīst ISEC pārstāvis. Izstrādātā koncepcija tikusi publiskota jau februārī, bet sabiedriskā apspriešana notika līdz 11. jūnijam.

Tomēr ar to process nebeidzas, jo tradicionālajās augusta skolotāju konferencēs plānotas diskusijas par koncepcijas plusiem un mīnusiem. "Līdz šim priekšlikumi ir dažādi — ir ļoti nopietni, kas jāņem vērā, bet ir arī tādi, kas neredz sistēmu kopumā, bet tikai savu priekšmetu un izmaiņas tā statusā," vērtē Vasmanis. Ar skolu direktoriem tiks runāts arī par koncepcijas ieviešanas kārtību, jo izskanējušas bažas, ka no 2008. gada 1. septembra visus jauninājumus nebūs iespējams ieviest. Tiek runāts par pārejas noteikumiem, vēl arī pieļauta iespēja palielināt skolu brīvību izglītības programmu veidošanā.

Galvenais uzstādījums, kas parādās jaunajā koncepcijā, — pāreja no teorētiskām zināšanām uz praktisku izmantojumu. Pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, dabaszinību bloku gaida vislielākās pārmaiņas, jo jaunā programma paredzēs nevis iemācīties teoriju, bet līdz teorētiskām atziņām nonākt ar eksperimentiem, un piecdesmit Latvijas skolās turpinās pilotprojekts, kurā būtiski papildināta arī skolu materiāli tehniskā bāze. Vasmanis atzīst, ka citos priekšmetos šādu projektu nav un jaunie standarti un programmas jāizstrādā par krietni pieticīgākiem līdzekļiem. "Mēs ļoti centāmies, lai izglītības saturs vidusskolās būtu sabalansēts, lai būtu pārstāvētas visas jomas. Tāpat būtiski ir iemācīt skolēnu mācīties, lai viņš, aizejot uz augstskolu, būtu ar patstāvīga darba iemaņām, jo to trūkumu augstskolas šobrīd vidusskolām pārmet," stāsta Vasmanis.

Vai visi jaunumi ir ļoti jauni? Viens no būtiskākajiem jauninājumiem vispārējās izglītības programmā ir atgriešanās pie dalītajiem priekšmetiem — fizikas, ķīmijas un bioloģijas, integrēto dabaszinātņu bloku atstājot tikai humanitārajās programmās. Imants Vasmanis gan noliedz, ka šāda bloka izveidošana savulaik būtu bijusi kļūda. Tādu skolu skaits, kurās apgūs dalītos priekšmetus, palielināsies par 10%. Šo plānu gan var apdraudēt pedagogu trūkums, jo, piemēram, Rīga izjūt krasu fizikas skolotāju deficītu.

Otrs, jau krietni strīdīgāks priekšlikums ir mūzikas un vizuālās mākslas priekšmetu ieviešana visās vidējās izglītības programmās, tajā skaitā eksaktajās. Līdzšinējās diskusijās ar skolu direktoriem nav izskanējis noliegums, ka to nevajadzētu darīt, bet pastāv bažas par kadriem un materiāli tehnisko bāzi. Pārmaiņas varētu skart arī latviešu valodu un literatūru — tagadējo apvienoto priekšmetu varētu sadalīt divos (šis priekšlikums gan arī ir labi aizmirsts vecais), turklāt stundu skaits būtu par labu valodai.

Vasmanis gan atzīst, ka skolās situācija ir dažāda un ne vienmēr var strikti nodalīt, kam dot prioritāti. Pastiprinot valodas mācīšanu, varētu uzlabot situāciju, piemēram, lietišķo rakstu apguvē, jo darba devēji ir neapmierināti ar jauniešu zināšanām šajā jomā, no otras puses, jāskatās, lai būtiski neciestu literatūras apguve.

Skolotāju vidē jaunās koncepcijas ierosinājumi vēl nav vispusīgi apspriesti, bet jau tagad izskanējušas bažas. Cēsu rajona izglītības pārvaldes galvenā speciāliste metodiķe Ilze Šulte Nedēļai pastāstīja, ka nemiers manīts gan latviešu valodas, gan kultūras vēstures un psiholoģijas skolotāju vidū. Tāpat pedagogus satrauc iespēja, ka vidējās izglītības koncepcijas dēļ būs jāmaina nesen apstiprinātie pamatizglītības standarti, kas arī tapuši ne pārāk viegli. Šulte atzinīgi vērtē eksakto zinību jomā paveikto, taču trīs vidusskolas Cēsu rajonā jauno aprīkojumu dabaszinātņu kabinetiem nesaņemšot, kas krietni pasliktinās šo skolu konkurētspēju ar citām un padziļinās jau tā esošo krīzi ar audzēkņu uzņemšanu vidējās izglītības programmās.

Preiļu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis kopumā jauno koncepciju atbalsta un uzskata, ka tās popularitāti skolotāju vidū noteiks tas, cik veiksmīgs būs izskaidrošanas darbs. "Ideja sakārtot sistēmu ir atbalstāma. Vienmēr jau katrs priekšmets vilks "deķīti" uz savu pusi, šī koncepcija nav vienas dienas darbs. Nekļūdās tas, kas neko nedara," norāda Zagorskis. Viņš pats kritiski vērtē centralizēto eksāmenu ieviešanu un uzskata, ka ar laiku vajadzētu no tiem atteikties. "Vienmēr esmu uzskatījis, ka skolas beigšana un iestāšanās augstskolā ir divas dažādas lietas, un centralizētie eksāmeni ir radījuši vienīgi ažiotāžu un stresu. Ja mēs runājam par obligāto vidējo izglītību — tas ir kāda posma noslēgums. Pēc tam cilvēks izvērtē, ko darīt tālāk, un tad jau augstskolas atlasa studentus atbilstoši saviem kritērijiem," domā Zagorskis.

Viņš arī neatbalsta integrēto dabaszinātņu mācīšanu un pozitīvi vērtē atgriešanos pie sadalītajiem priekšmetiem — fizikas, ķīmijas un bioloģijas. Tagad bieži vien skolēns 12. klasē attopoties, ka viņam augstskolā tomēr fizika būs vajadzīga, bet viņš to integrēti ir apguvis nelielā apjomā 10. klasē. Zagorskis pozitīvi vērtē mākslas un mūzikas priekšmetu iekļaušanu vidējās izglītības programmā. Viņš arī pieļauj, ka varētu nākties atgriezties pie pamatizglītības standarta grozījumiem, jo pretrunīgi tiekot vērtēts civilzinību kurss, arī pastāv neskaidrība par literatūras kursa statusu, jo tas pielikts pie mākslām, kamēr mazākumtautību skolās latviešu valodu un literatūru māca kā vienu priekšmetu.

Viens no priekšmetiem, kuru varētu skart gluži konceptuālas pārmaiņas, ir latviešu valoda un literatūra, kuru agrāk mācīja atsevišķi, tagad — integrēti, ļaujot skolotājiem izvēlēties proporciju: divas valodas un trīs literatūras stundas vai viena valoda un četras literatūras. "Valodas mācīšana vidusskolā ir nesakārtota. Nevajadzētu bezgalīgi atkārtot visu — fonētiku, morfoloģiju, leksikoloģiju —, ko prasa izvēles eksāmens. Eksāmenā varētu būt valodas kultūra, valodas vēsture, dialektoloģija, valodu politika. Pašlaik 12. klases eksāmenā jautājumi ir praktiski tādi paši kā 9. klases eksāmenā. Man nepatīk šī atkārtošanās, jo spējīgs skolēns jau 10. klases sākumā varētu labi nokārtot 12. klases eksāmenu, tomēr ir spiests līdz ar citiem pildīt eksāmena tipa uzdevumus," uzskata Valmieras Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Sirmā. Viņa atzīst, ka skolotājam jādod iespēja izvēlēties, cik valodas un cik literatūras stundu mācīt atkarībā no skolēnu zināšanām. Ja pamatskolā skolotājs bijis spēcīgs un skolēni gramatiku pārzina labi, tad vidusskolā lielāku uzmanību var pievērst literatūrai.

Stundu skaita samazināšanai būtu smagas sekas, uzskata Sirmā. "Tad nemācīsimies vairs Raini, Veidenbaumu, Remarku, Elsbergu? Iedomājieties, jāatsakās no diviem. Vai starp šiem: Ziedonis, Virza, Ezera, Igo... Nē, tas ir neiespējami. Janovskis, Skalbe, Bārda, Zīverts... Tā, šķiet, sabrūk kultūras pamati," satraucas skolotāja. Viņa konsultējusies ar bijušo kolēģi, kura tagad strādā Briselē, un vairāku valstu pārstāvji apstiprinājuši, ka īpaši ģimnāzijās skolēni padziļināti apgūst klasisko literatūru lielos apjomos. "Mani tiešām mulsina zināšanu izmantojums. Pēdējā laikā ļoti bieži zināšanu vietā lieto vārdu "informācija". Turklāt informācija nav jāapgūst, bet galvenais ir prast interpretēt. Varbūt drīz atcelsim priekšmetus, kurus nevar "pielietot", — vēsturi, literatūru, kultūras vēsturi, un tā tālāk?" retoriski vaicā Daina Sirmā.

Liepājas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova uzskata, ka līdzšinējās emocijas, apspriežot jauno koncepciju, raisījušās vairāk emocionālu iemeslu dēļ. "Sarunas par koncepciju notika maijā, kad skolotāji ir pārņemti ar gada noslēgumu, atzīmju izlikšanu, eksāmeniem, tāpēc daļa jaunos priekšlikumus uztvēra pārāk emocionāli. Esam vienojušies, ka nopietna diskusija notiks augustā. No dažiem skolotājiem varētu būt paliela pretestība, īpaši tajos priekšmetos, kur plānots samazināt stundu skaitu. Mācībspēkos jau dikti "sēž" uzskats, ka viņa priekšmets ir pats svarīgākais. Speciālistus, kas nostrādājuši divdesmit un vairāk gadu, būs grūti pārliecināt," prognozē Molčanova.

Viņu pašu visvairāk satrauc matemātika, kur pēc diviem gadiem plānots ieviest obligātu centralizēto eksāmenu. "Ja tik daudzos skolēnos ir bailes, satraukums un bažas, paliek atklāts jautājums, vai problēma ir bērnā vai tomēr mācību saturā," bažījās Molčanova. Viņa pieļauj, ka matemātikas priekšmeta saturs varētu būt smagu diskusiju objekts. Taču kopumā Molčanova uz koncepcijas ieviešanu 2008. gadā raugās optimistiski, tiesa, ar noteikumu, ka visi, kas par to ir atbildīgi, godprātīgi strādās katrs savā jomā. "Tas, ka pašlaik skolotājos valda neizpratne, ir normāli. Vajadzīgs plānveidīgs, mērķtiecīgs visu pušu dialogs bez apvainojumiem. Ja visi tam būs gatavi, koncepciju izstrādāt un ieviest ir iespējams," uzsver Molčanova.

ISEC vadītāja vietnieks Imants Vasmanis uzskata, ka daudz kas atkarīgs arī no pašvaldību attieksmes, bet tomēr izšķirošais būs valsts finansējums. Amatpersona spiesta atzīt: ja naudas nepietiks (un taupības režīma apstākļos var gadīties, ka arī nepietiek), visa labi domātā reforma var apstāties. "Tomēr mēs nevaram sēdēt un gaidīt labākus laikus, ir jārīkojas," apgalvo Vasmanis.

Pārāk sasteigta un nepārdomāta reforma

Vita Dreijere,  Diena  08/02/07    Izglītības un zinātnes ministre pieļauj, ka plānotā vidējās izglītības satura reforma tiks atlikta.

Pavāja — šādu apzīmējumu plānotajai vidējās izglītības satura reformai velta Latvijas Pedagogu domes sekretārs Andrejs Mūrnieks. Līdz šim publiskajā telpā ne mazumu kritisku vārdu tai veltījuši arī citi pedagogi, uzsverot, ka vidējās izglītības satura izmaiņas, kurās paredzēts vairāk akcentēt dabaszinību un mākslas jomas, līdz šim virzītas pārāk sasteigti un līdz galam neizsvērti. Arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) nenoliedz, ka jaunā vispārējās vidējās izglītības satura koncepcija vēl ir jāapspriež un, iespējams, pat jāatliek — sākotnēji vidusskolās to bija iecerēts ieviest jau 2008./2009.mācību gadā.

Saskaņā ar reformēto vidējās izglītības saturu skolēniem turpmāk būtu jāapgūst vairāk obligāto priekšmetu, īpaši akcentējot dabaszinātņu un mākslas jomas, savukārt atsevišķiem priekšmetiem stundu skaits samazinātos. Piemēram, vispārizglītojošajā virzienā jaunieši vairs nevarēs izvēlēties dabaszinātņu kursu, kas iepriekš ļāva tās apgūt šaurākā apjomā. Tagad plānots atgriezties pie iepriekšējās sistēmas, kad bija jāmācās visi priekšmeti — gan fizika, gan ķīmija, gan bioloģija, stāsta B.Rivža. Tādējādi ar šo reformu tiks palielināts šo priekšmetu apguvēju loks, bet tajā šajā laikā — arī nedaudz samazināts apgūstamās vielas apjoms.

Tiesa gan, pedagogi ir nobažījušies, ka dabaszinātņu bloka stiprināšana notiek uz humanitāro priekšmetu rēķina. Piemēram, lielākajā daļā skolu uz pusi varētu samazināties literatūras stundu skaits. Ja iepriekš latviešu valodai un literatūrai kopā bija paredzētas piecas stundas nedēļā, no kurām lielākā daļa skolu četras stundas atvēlēja literatūrai, tad tagad šie priekšmeti, turpinot pamatizglītības reformā aizsākto, tiks atdalīti. Gan latviešu valodai, gan literatūrai skolām būtu jāatvēl divas mācībstundas nedēļā. Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja vietnieks mācību satura jautājumos Imants Vasmanis pieļauj, ka literatūras stundu skaita samazināšana vēl būs viens no visdiskutējamākajiem jautājumiem. To, ka viņa prognozes ir pareizas, apstiprina Latviešu valodas pedagogu asociācijas vadītāja Anita Vanaga, kura norāda, ka par literatūras stundu skaita samazināšanu kompromisa nebūšot. Viņa uzsver, ka "tagad nāk nelasītāju paaudžu paaudzes", bet šāds Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums šo tendenci vēl veicinās.

Turpmāk vidusskolā plānots vairāk uzsvērt mākslu jomu — pašreizējais vidējās izglītības satura koncepcijas projekta variants paredz, ka visiem vidusskolēniem būs jāmācās mūzika un vizuālā māksla. Tām atvēlēto stundu apjoms ļauj katru no šiem priekšmetiem mācīt tikai vienu mācību gadu. Pret to gan iebilst pedagogi, sakot, ka līdz šim mūziku un vizuālo mākslu varēja apgūt tie, kas to patiešām vēlējās, un to darīt trīs gadus, bet tagad visi skolēni tiek "samesti vienā katlā". B.Rivža norāda, ka tie, kam būs patiesa interese par mūziku vai vizuālo mākslu, varēs mācīties mūzikas vai mākslas skolā. "Taču vēl ir jautājums, vai nebūtu racionālāk skolēniem ļaut izvēlēties — vai nu mūziku, vai vizuālo mākslu," viņa saka. Šādu variantu atbalsta arī Kultūras vēstures pedagogu asociācijas vadītājs Jānis Hadkevics, paskaidrojot, ka tādā gadījumā skolēna izvēlētais priekšmets būtu jāpasniedz visus trīs gadus un turklāt jāmāca kontekstā ar citiem kultūrizglītojošajiem priekšmetiem.

J.Hadkevics īpaši uzsver izmaiņas, kas paredzētas viņa pasniegtās kultūras vēstures saturā. Proti, tas turpmāk tiks pārveidots par mācību priekšmetu kultūras pamati, kurā tiks mainīti akcenti, atsakoties no skatījuma tikai caur vēstures prizmu, lai ļautu skolēniem palūkoties uz kopainu, skaidro I.Vasmanis. "Ir ne visai patīkami, ka priekšmets tiek likvidēts," saka J.Hadkevics, kurš uzskata, ka būtu jāsaglabā vēsturiskais princips, citādi tā varētu būt haotiska lēkāšana laikā. Turklāt jaunajam priekšmetam būs uz pusi mazāks stundu skaits, nekā iepriekš kultūras vēsturei.

Daži no priekšmetiem, piemēram, veselības mācība, psiholoģija, ētika, mākslinieciskā pašdarbība, jaunajā koncepcijā pat nav minēti. Šo priekšmetu statuss nemainās — tāpat kā līdz šim skolas var izvēlēties, vai tos iekļaut savās programmās, jo skolām ir atstāts salīdzinoši liels brīvo stundu skaits, stāsta I.Vasmanis. J.Hadkevics gan norāda, ka ir pārāk daudz tādu priekšmetu, kuriem ir samazināts stundu skaits, tāpēc pie direktoru kabinetiem, lūdzot palielināt stundu skaitu, varētu izveidoties garas rindas un visus lūgumus nevarēšot apmierināt. Savukārt B.Rivža ir nobažījusies, vai salīdzinoši lielo brīvības pakāpi skolas neizmantos, lai savās programmās neko nemainītu.

Apmācībā galvenais uzsvars būtu jāliek uz prasmēm, jo līdz šim ilgus gadus galvenokārt akcentēti fakti, vidējās izglītības satura izmaiņu nepieciešamību skaidro B.Rivža, piebilstot, ka arī Eiropā vairāk tiek domāts par to, kā zināšanas praktiski pielietot. I.Vasmanis vēl papildina, ka esošais mācību saturs ir novecojis, daudzi priekšmetu standarti izstrādāti 90.gadu sākumā.

A.Mūrnieks gan uzskata, ka šādi argumenti nav pārliecinoši: orientēties uz prasmēm bez zināšanām nav iespējams, toties novecojošos standartus var koriģēt, konceptuāli nemainot visu vidējās izglītības saturu. Turklāt pedagogi uzsver, ka koncepcija nav balstīta uz pētījumiem. To, ka "pētījums tieši par vidējās izglītības saturu nav veikts", atzīst arī I.Vasmanis.

B.Rivža uzsver, ka pašreizējais koncepcijas variants būtu jāuztver tikai kā uzmetums, jo tas vēl augustā un septembrī tiks pārrunāts skolotāju konferencēs. "Būtiski argumenti ir abām pusēm. Man ir stingra pārliecība, ka mēs neko nerealizēsim tikai tāpēc, ka ir jārealizē," viņa saka. Tā kā patlaban skolas visvairāk ir gatavas dabaszinātņu bloka satura izmaiņām, kas turklāt ir arī aprobētas, to varētu mainīt no 2008./2009.mācību gada un pārējās izmaiņas ieviest vēlāk.

Vai skolām ir nepieciešamais materiāltehniskais nodrošinājums reformas ieviešanai, vēl nav apzināts. Pagaidām B.Rivža ir pārliecināta tikai par to, ka ar Eiropas Savienības naudas palīdzību būs pienācīgi aprīkoti dabaszinātņu kabineti, lai gan arī tos modernizēt paredzēts tikai 60% vidusskolu. I.Vasmanis uzsver, ka abi pārējie jaunie mācību priekšmeti — literatūra un vizuālā māksla — tiek pasniegti pamatskolas līmenī, tāpēc skolas varētu izmantot tos pašus kabinetus, mācot arī vidusskolēnus. Taču daži priekšmeti nav nodrošināti ar mācību grāmatām. Piemēram, mācību grāmatas nav jaunajam priekšmetam kultūras pamati, taču "arī šobrīd kultūras vēsturē ar tām grāmatām tik spoži neiet", saka I.Vasmanis.

Zatlers vēlas izvērtēt iespēju skolās ieviest šaha mācību stundas

DELFI  08/03/07     Valsts prezidents Valdis Zatlers piektdien, tiekoties ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) prezidentu Kirsanu Iljumžinovu, atzina, ka jāapsver iespēja Latvijas skolās ieviest šaha mācību stundas.

Valsts prezidenta preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka tikšanās laikā FIDE prezidents paudis viedokli, ka šaha mācības ieviešana skolās ir ļoti atbalstāms process un tas veicina skolēnu interesi par mācībām un koncentrēšanās spējas, ko Zatlers ar interesi uzklausīja un atzina par ļoti vērtīgu un apsveramu ideju.

Tikšanās laikā Valsts prezidents piekrita FIDE prezidenta viedoklim, ka šahs ir veids, kā disciplinēt prātu un domāšanu.

Iljumžinovs uzsvēra, ka šahs ir sports, ar kuru pasaulē nodarbojas 600 miljoni spēlētāju, tādēļ ikvienai valstij ir nozīmīgi būt par vietu, kur notiek Šaha olimpiāde. Līdz šim, Latvijai pretendējot uz šādu iespēju, ir bijusi ļoti spēcīga konkurence, un tas nav izdevies. Tomēr viņš atzina, ka Latvijā ir dziļas šaha tradīcijas, skolas un arī savs pasaules čempions Mihails Tāls.

FIDE prezidents novēlēja veiksmi konkursā par 2012. gada Šaha olimpiādes rīkošanu. Arī Valsts prezidents Zatlers izteica atbalstu šāda pasākuma rīkošanai Latvijā.

Kultūrā...

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  07/31/07

- 50 MIRKĻI. Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklāta Jāņa Knāķa fotogrāfiju izstāde 50 mirkļi. Jānis Knāķis pieder pie tās fotogrāfu paaudzes, kas savu profesionālo darbību sāka astoņdesmitajos gados. Ekspozīcijā redzamajās fotogrāfijās Jānis Knāķis centies atklāt sociālo nosacījumu, fetišu un ilūziju sadursmes, kas veido un ietekmē vērtību un tēlu pasauli. Izstāde apskatāma līdz 12. augustam.

- FILIPA STARKA IZSTĀDE. 3. augustā pulksten 15 Valmieras galerijā Laipa atklās franču dizainera Filipa Starka izstādi Tik svešais, pasaules slavenais Phillipe Starks, ar vokālās Imanta Toča vadītās grupas Pozitīvs uzstāšanos, kā arī ar izstādes organizatoru rīkotām atrakcijām. Filips Starks jau bērnībā, pateicoties tēva profesijai (inženieris), tika ievadīts priekšmetu uzbūves pasaulē. Viņa izšķirošais karjeras punkts bija 1986. gadā veidotā kafejnīcas Cafe Costes pasaulslavenā interjera radīšana, tāpat Filipa Starka darbība spēcīgi ietekmēja Elizejas laukumā esošo Royalton un Paramount viesnīcu likteņus, pārveidojot tās par klasikas cienīgām. Filips Starks ir pārliecināts, ka ar viņa radītajiem priekšmetiem pasaule kļūst labāka, jo tie spēj padarīt mūsu ikdienu krāsaināku. Dizainera darbības lauks ir ļoti plašs, sākot no ekskluzīviem interjera objektiem, līdz pat masu produkcijai un zobu birstītei.

- AUGSTVĒRTĪGI MĀKSLAS NOTIKUMI. Līdz 18. augustam notiek pirmais mākslas festivāls Cēsis 2007, kura laikā norisināsies augstvērtīgi profesionālās mākslas notikumi dažādās jomās. Cēsu alus brūzī var apskatīt laikmetīgās mākslas izstādi ar mākslinieku grupas Famous 5 (Ginta Māldera, Dāvja Sīmaņa jr., Kristīnes Plūksnas, Ģirta Muižnieka, Arņa Balčus, Zentas Dzividzinskas un Viļņa Vītoliņa) piedalīšanos, pilsētvidē foto/vides instalāciju Cēsnieks 2006 (ar Gunāra Bindes, Pētera Korsaka, Vilhelma Mihailovska, Leonīda Tugaļeva, Vara Santa un Jura Kmina darbu pārstāvniecību) un Ilmāra Blumberga personālizstādi Lūgšana par redzēšanu II.

- MĀKSLA VIENO TAUTAS. Jūrmalā notiks 4. starptautiskais mākslas forums Māksla vieno tautas, kas no 1. augusta Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 5. augustam piedāvā tāda paša nosaukuma izstādi ar foruma dalībnieku darbiem. Četras dienas mākslinieki ļausies Jūrmalas valdzinājumam, izejot plenērā un iemūžinot iespaidus mākslas darbos, kas 4. augustā tiks izstādīti Bulduru kultūras namā (Muižas ielā 6). Gan pašmāju mākslinieku, gan ārzemju viesu profesionālās darbības lauks un izpausmju veids ir plašs – glezniecība, tēlniecība, grafika, vides dizains, dizains, interjers, porcelāna apgleznošana, tekstilmāksla un ādas māksla. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar somu mākslinieces Rīkas Hautameki porcelāna apgleznojumiem, Sanktpēterburgas gleznotājas Ogas Šajunovas darbiem, maskaviešu Jevgēnijas Kudrinas tēlniecību, Darjas Markelovas tekstilmākslu un Sofijas Markelovas, topošās dizaineres, objektiem, kā arī divu Itālijas sadraudzības pilsētas Terračīnas mākslinieču Lelijas Karadosi un Alesijas Perroni veikumu. No kaimiņvalsts Lietuvas piedalīsies gleznotājs Roms Pauliks un tēlniece Reda Ščerbakoviene, bet no Igaunijas – gleznotāji Alars Raudoja un Andruss Jonass, savukārt no pašmāju māksliniekiem līdzdarbosies gleznotāji Zita Sudņika, Maira Veisbārde, Jānis Veiss, Inese Ziemele, keramiķe Inese Āboliņa un ādas māksliniece Ilda Sīlis. Radošā darbība bez iešanas plenērā tiks papildināta ar kopīgām diskusijām par mūsdienu mākslu un divām jau iepriekš minētajām izstādēm.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  08/01/07

- SCENĀRIJA ATTĪSTĪŠANAS DARBNĪCA. Starptautiskais Kino centrs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā aicina pieteikties scenārija attīstīšanas darbnīcai. Tā norisināsies no 16. līdz 18. oktobrim Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā telpās (Rīga, Marijas iela 13/3, Berga bazārs). Darbnīcu vadīs Prami Larsens – Dānijas Filmu institūta Film Workshop vadītājs, kurš vairāk nekā desmit gadu darbojies kā scenārists, montāžas režisors un režisors. Pieteikuma anketa aizpildāma angļu valodā, pievienojot savu radošo CV, un līdz 13. augustam jānosūta uz elektroniskā pasta adresi – dace.lidumniece@arsenals.lv. Plašāku informāciju meklējiet www.norden.lv.

- RĪGĀ VIESOJAS FRANCISKS PERNS. Neatkarīgā šovasar jau ziņoja par to, ka vācbaltu jurists Francisks Perns savai vēsturiskajai dzimtenei – Latvijai – uzdāvinājis unikālu numismātikas kolekciju, kuras vērtība ir apmēram 500 000 eiro. Tā līdz pirmajam augustam bija apskatāma īpašā izstādē Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Šodien Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks svinīgā dāvinājuma parakstīšanas ceremonija. Tajā F. Perna kolekcijas daļā, kas nonākusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā, ir monētas, kas kaltas kādreizējās Livonijas (tagadējās Latvijas un Igaunijas) teritorijā – sākot ar Rīgas brīvpilsētas periodu (1561–1581) un beidzot ar 1701. gada Zviedrijas karaļa Kārļa XII laikā kaltajiem trīspelheriem, 1757. gada t. s. livonēziem un 1780. gadā hercoga Pētera Bīrona laikā kalto Kurzemes un Zemgales hercogistes zelta dukātu un sudraba dālderi, kopskaitā 893 monētas. Kolekcijā aplūkojamas izcilas monētas, kas pasaules monētu izsoļu namos neparādās vispār. Tā, piemēram, ļoti reti sastopami ir Kurzemes un Zemgales hercogistes zelta dukāti. Perna dāvinājumā ir divas šādas monētas – hercoga Jēkaba laikā 1646. gadā kaltais un pēdējā hercoga Pētera Bīrona laikā 1780. gadā kaltais zelta dukāts, kas ir arī pēdējā līdz 1937. gadam Latvijas teritorijā kaltā monēta. Salīdzinoši maz sastopams ir arī hercoga Frīdriha Kazimira 1694. gada sudraba astoņpadsmitgrasis, hercoga Ernsta Johana Bīrona 1763. gada sešgrasis.

- GATAVOŠANĀS OPERMŪZIKAS SVĒTKIEM. Sākušies intensīvi mēģinājumi 15. opermūzikas svētkiem, kas vainagosies ar Bizē operu Karmena un trīs koncertiem 3. un 4. augustā Dzintaru koncertzālē. Uz Karmenas izrādi Rīgā jau ieradušies pasaules izcilākie, vadošie solisti: Karmena – Nadia Krasteva (Vīnes Valsts opera). Eskamiljo – jaunā, jau izcilā spāņu zvaigzne Marks Kanturi, Hosē – Bojidars Nikolovs. Bizē operas izrādi Dzintaros diriģēs Vladimirs Kiradžijevs, bet Karmenas režiju veido Mihails Kublinskis. Izrāde notiks 3. augustā.

- MIRIS ALEKSANDRS TATARSKIS. Pagājušajā nedēļā 56 gadu vecumā negaidīti miris viens no talantīgākajiem krievu animatoriem – mākslinieks Aleksandrs Tatarskis. Viņš savulaik radījis megapopulārā KTV bērnu raidījuma Ar labu nakti, mazuļi! ne mazāk leģendāro videogalviņu, sērijas par izmeklētājiem Rausīšiem un pasaulslaveno Plastilīna vārnu. Šī plastilīna tehnikā veidotā animācijas filma tikusi apbalvota vairāk nekā 25 starptautiskos kinofestivālos. Viņš bija pirmais Sojuzmultfilm animators, kurš pievērsās eksperimentālajai 3D tehnoloģijai. Pēdējos gados Aleksandrs Tatarskis vadīja studiju Pilots.

Līvija Dūmiņa, Arno Jundze,  NRA  08/02/07

- RENOVĒS RUNDĀLI. Šonedēļ Ministru kabineta sēdē tika atbalstīta Rundāles pils kompleksa siltumtrases renovācija. Tā dos iespēju nodrošināt stabilu siltuma piegādi muzejam. Tajā glabājas ne vien unikāli mākslas priekšmeti, bet arī pati pils ir unikāla un virkne tās arhitektonisko detaļu, piemēram, griestu gleznojumi, koka sienu paneļi, zīda tapetes, zeltījumi un parkets, pieprasa īpašu temperatūras režīmu. Renovācija izmaksās 99 426 latus. Rundāles pilij valsts atvēlētā dotācija pēdējos gados ir palielinājusies par 357 000 latu, tās uzturēšanai piesaistīti arī Eiropas Savienības līdzekļi. Pils apkures sistēmas renovācija notiek programmas Mantojums 2018 ietvaros, kas tika izstrādāta pēc Helēnas Demakovas iniciatīvas, lai uzlabotu Latvijas kultūras objektu infrastruktūru. Tās mērķis ir līdz 2018. gadam – Latvijas valsts simtgadei – savest pilnīgā tehniskā un vizuālā kārtībā valsts īpašumus ar kultūras funkciju.

- LOTEI DIVAS BALVAS URUGVAJĀ. Animācijas filma Lote no Izgudrotāju ciema saņēmusi bērnu žūrijas balvu par labāko pilnmetrāžas filmu un starptautiskās žūrijas balvu par labāko pilnmetrāžas animāciju festivālā DIVERCINE, kas kopš 1992. gada notiek Urugvajas galvaspilsētā Montevideo. Tajā piedalījās bērnu un jauniešu auditorijai veidotas filmas un televīzijas programmas no visas pasaules.

- HARIJS POTERS – TĒRVETĒ. Šosestdien Tērvetē apgāds Jumava ar Latvijas Valsts mežu atbalstu aicina Harija Potera fanus horkrustu meklējumos Tērvetas dabas parkā – vienā no retajām Latvijas vietām, kur arī mūsdienās mīt pasaku tēli. Drosmīgo piedzīvojumu meklētāju pulcēšanās pie Tērvetes dabas parka kases sāksies pulksten 14, turklāt pirmajiem sešdesmit Potera faniem ieeja būs par brīvu. Dalībnieki tiks sadalīti trijos torņos, kas katrs atsevišķi sava profesora pavadībā dosies meklēt horkrustus, pa ceļam pildot dažādus uzdevumus. Pēc tam notiks ekskursija Raganas silā. Aktīvākajiem dalībniekiem un konkursu uzvarētājiem būs grāmatu balvas no Jumavas.

- BLAUMAŅA VELNIŅI. Sērijas Pasaku lāde – pirms miedziņš nāk ietvaros kompaktdiskā izdots Rūdolfa Blaumaņa pasakas Velniņi un igauņu tautas pasakas Zelta vērpējas oriģinālieraksts. Velniņi tapuši 1970. gadā ar Raimonda Paula skaņdarbiem Margaritas Vilcānes un Ojāra Grīnberga izpildījumā un dzejnieka Jāņa Petera vārdiem, bet pasakas tekstu lasa Alfrēds Jaunušāns. Savukārt pasaka Zelta vērpējas ierakstīta 1959. gadā – kovārņa lomā dzirdama Veras Singajevskas balss, bet pārējos tēlus attēlo Rasma Roga, Kārlis Trencis, Helēna Romanova un Elvīra Baldiņa.

- LIELAJAM KRISTAPAM PIETEIKTAS 12 SPĒLFILMAS. Beigusies filmu pieteikšana Nacionālajam filmu festivālam Lielais Kristaps, kas šogad notiks no 28. septembra līdz 7. oktobrim kinoteātros Rīga un Daile, apkopojot pēdējo divu gadu kinoražu. Festivālam pieteiktas 12 spēlfilmas (tai skaitā piecas īsfilmas), 40 dokumentālās filmas, 21 animācijas filma (tai skaitā divas pilnmetrāžas animācijas) un 20 studentu filmas. Lielā Kristapa balvām nominētās filmas un kinoprofesiju pārstāvjus žūrija paziņos 25. augustā. Nominētās filmas veidos festivāla konkursa skati, pārējās filmas tiks demonstrētas informatīvajās skatēs.

Arno Jundze,  NRA  08/03/07

- SUBSĪDIJA NACIONĀLAJAM TEĀTRIM. Nākamgad valsts subsīdija Nacionālajam teātrim būs 1,452 miljoni latu. Sadzinājumā ar 2006. gadu tā palielinājusies par 322 000 latu. Kultūras ministre Helēna Demakova sola, ka vidējā aktieru alga Latvijas teātros, kas tagad esot 460 latu, 2008. gadā tikšot palielināta līdz 550 latu.

- 16. EIROPAS TAUTU FESTIVĀLS. 2008. gada jūlijā Rēzeknē notiks 16. Eiropas tautu festivāls, kas ik gadu pulcē vairākus simtus cilvēku no dažādām Eiropas valstīm. Festivāls tiek rīkots, lai sekmētu sapratni Eiropas tautu vidū un ļautu iepazīt citu valstu kultūru un tradīcijas. Plānots, ka festivāla dienās Rēzeknē ieradīsies Īrijas, Spānijas, Itālijas, Luksemburgas, Dānijas, Ungārijas, Grieķijas un citu valstu pārstāvji.

Pilsētniekiem un viesiem būs iespēja vērot dažādu valstu priekšnesumus, just līdzi sportistiem, apmeklēt izstādi, tirgu utt. Šogad festivāls notika Somijas pilsētā Ekenā.

- FUTURE SHORTS UZVAR DIDZIS EGLĪTIS. Starptautiskā īsfilmu tīkla Future Shorts organizētajā īsfilmu konkursā ir uzvarējis jaunais režisors Didzis Eglītis, saņemot balvā 5000 latu. Aizvakar JRT notikušajā konkursa noslēguma pasākumā bija skatāmi desmit jaunu īsfilmu režisoru darbi, kurus izvērtēja žūrija: kinokritiķe Dita Rietuma, asociētais profesors Viktors Freibergs, režisors Pēteris Krilovs, režisors Boriss Frumins un Future Shorts dibinātājs no Lielbritānijas Fabians Rigals. Konkursā piedalījās režisori Jānis Vingris, Jānis Putniņš, Aiks Karapetjans, Ilze Kunga, Mārtiņš Grauds, Kristīne Kursiša, Eglītis, Romāns Korovins, Aivars Čivželis un Vents Grīnbaums.

- JAUNI MĀKSLAS KATALOGI. Ārzemju mākslas muzejs informē, ka klajā nākuši divi jauni mākslas katalogi – Beļģu māksla. 20. gadsimta sākuma kolekcija Ārzemju mākslas muzejā un Ķīniešu dzīves ainas Cjin dinastijas laikā. Ārzemju mākslas muzeja 20. gadsimta sākuma beļģu mākslas kolekcija ietver 54 gleznas, vairāk nekā 100 zīmējumu un grafikas lapu, 9 tēlniecības darbus un 363 medaļas, kā arī Briseles mežģīnes. Katalogā iekļautas visu glezniecības kolekcijas darbu reprodukcijas, kā arī tēlniecības, grafikas un medaļu kolekciju darbu reprodukciju izlase. Katalogam pievienots pilnīgs kolekcijas darbu saraksts. Kataloga ievadā – Antverpenes Karaliskā mākslas muzeja direktora vietnieces zinātniskajā darbā Dorīnes Kardeinas-Omenas pētījums par beļģu mākslu 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs un Ārzemju mākslas muzeja direktores Daigas Upenieces raksts par beļģu mākslas kolekcijas vēsturi Ārzemju mākslas muzejā.

Ķīniešu dzīves ainas Cjin dinastijas laikā piedāvā 100 attēlu ar skaidrojošiem tekstiem, kas atspoguļo Cjin dinastijas (1644–1911) laikposma ķīniešu kultūras tradīcijas: reliģiskās ceremonijas, svētkus, ieražas, spēles un citas tautas dzīves ainas. Sadarbībā ar LU Moderno valodu fakultāti ir tulkoti skaidrojošie teksti un attēli papildināti ar komentāriem.

- STARPTAUTISKĀ FOTOGRĀFIJAS VASARAS SKOLA. No sestdienas līdz 12. augustam jau otro reizi Latvijā Ludzā norisināsies Starptautiskā fotogrāfijas vasaras skola 2007 (SFVS). SFVS ir unikāls notikums foto nozarē Latvijā, kas pulcēs pamatā foto amatierus (50 dalībnieku pārstāv Igauniju, Lietuvu, Poliju, Vāciju, Beļģiju, Lielbritāniju, Krieviju, Spāniju), ļaujot tiem kopā strādāt vienu nedēļu fotografējot, radoši pilnveidojoties un daloties uzkrātajā pieredzē.

Citādā ziņā...

Ventspils svinēs dzimšanas dienu

Imants Vīksne,  NRA  08/01/07    Vērienīgajiem Ventspils pilsētas svētkiem, kas tiks svinēti šās nedēļas nogalē, viss ir sarūpēts, atlicis vien noorganizēt atbilstošus laika apstākļus.

Pilsētas 717. dzimšanas dienas svinību tāme pārsniedz 127 tūkstošus latu, liecinot par visai nopietnu pieeju ļaužu izklaidēšanai. Pašvaldības Kultūras centra vadītāja Valda Gulbe skaidro, ka cīņā par auditoriju nākas saskarties ar visai nopietnu konkurenci – ik nedēļu Latvijā dažādās vietās vienlaikus notiek vairāki pasākumi, un izņēmums nebūs arī šīs brīvdienas. Tāpēc izklaides piedāvājumam jābūt augstvērtīgam. Ventspils pilsētas svētkiem, kas kļuvuši jau par labi pazīstamu zīmolu, šai ziņā problēmu gan nekad nav bijis. Kā aprēķinājis Tūrisma informācijas centrs, pērn svinības kļuva par apmeklētāko pasākumu Kurzemē, pulcējot aptuveni 60 000 cilvēku.

Recepte publikas piesaistīšanai gadu gaitā nemainās – Ventspils pilsētas svētki ir daudzu svētku apvienojums. Organizatori šajās trīs dienās – no 3. līdz 5. augustam – centušies koncentrēt visdažādākos pasākumus. Veiksmīgajam TV šovam Dejo ar zvaigzni piektdien Dzirnavu laukumā būs skatāms turpinājums. Kaut gan šai Kurzemes pusē siers netiek ražots, sestdien Ventspils Lielajā laukumā notiks Siera svētki. Atjaunotajā 19. gadsimta skolas ēkā rosīsies amatnieki. Ostas ielas promenādē risināsies 7. Baltijas ziedu paklāju festivāls. Kaut gan notikumu ir daudz vairāk, Valda Gulbe skaidro, ka svētku ģeogrāfija apmeklētājiem ļaus bez īpašām grūtībām izstaigāt visas norises vietas. Visai plašs būs mūzikas piedāvājums – sākot ar tīņu iecienītiem dīdžejiem un beidzot ar atraktīvi pasniegtu klasiku. Ventspils svētki veiksmīgi sakrīt ar grupas Jumprava koncerttūri, kuras daļa būs skatāma piektdienas naktī Reņķa dārzā. Neiztrūkstoši svētkos tiek pieaicināta kāda no tā dēvētajām gloden oldies ārzemju zvaigznēm, un šogad tā ir Vācijas grupa Saragossa Band. Mūzikas pietiks arī jaunajai paaudzei, kuras elki uzstāsies gan uz divstāvīga autobusa jumta, gan ekstrēmo sporta veidu sacensību vietās.

Maldīgi domāt, ka laukos narkotiku nav

Inga Paparde,  08/02/07    Atkarību konsultāciju punkti mazina HIV infekcijas un citu slimību izplatību.

Latvijā nav tāda rajona vai pilsētas, kur nebūtu ielauzušās narkotikas. Tāpat visos rajonos ir reģistrēti inficēšanās gadījumi ar HIV. Kuldīgā biedrības Saules sala Atkarību konsultāciju punkts sācis darbu jaunās telpās, kur nu arī izveidots dienas centrs atkarībās nonākušām personām un cilvēkiem pēc ieslodzījuma.

Saules salas Atkarību konsultāciju punkts tika atklāts jau 2002. gada vasarā, sākot ar šļirču maiņu intravenozo narkotiku lietotājiem, HIV testu veikšanu, konsultācijām un informācijas sniegšanu. Šādu, citiem vārdiem sakot – HIV profilakses punktu, Latvijā kopumā ir 14, un nevienā no tiem darba netrūkst.

Profilakses punkts līdz pat šai vasarai darbojās nelielā, vienas istabas namiņā, ko tagad, atklājot jaunās telpas, pat ir grūti iedomāties. "Mēs to saucām par būdu," atklāj bijušais narkotiku lietotājs Guntis. Audzis grūtā ģimenē, kur vecāki alkoholiķi, viņš savā dzīvē izmēģinājis visu – alkoholu, narkotikas, zadzis un spēlējis azartspēles. "Galvenā doma bija – kur ko dabūt, un tā, lai nekas nav jādara," stāsta Guntis, līdz nokļuvis ieslodzījumā, kur, pārdomās vadot laiku, sapratis: nav neviena, ar ko tā no sirds izrunāties. Arī Gunta jaunākais brālis, kas no ieslodzījuma iznāca divus mēnešus agrāk, jau bija uzzinājis par Saules salas punktu jeb tā saukto būdu un aicināja arī viņu uz turieni – iedzert tēju un parunāties. "Klausījos, ko stāsta citi cilvēki, un jautāju, kāpēc es tā nevaru?" saka Guntis. Ceļā, lai atbrīvotos no alkohola, narkotikām, žargona, azartspēlēm un meliem, viņam gājis dažādi. "Pat zogot mežu, lūdzu Dievu, lai mani nepieķer," atceras Guntis, paslīdējis, atkal dzēris un atkal to nožēlojis. Tagad Guntis uzskata sevi par brīvu no atkarībām, divus gadus kā precējies, audzina septiņus mēnešus vecu meitiņu, cer pabeigt vidusskolu. Viņš ir priecīgs, ka varējis pielikt savu roku jaunās būdas remontā, jo nevienam citam kā Saules salas vadītājiem Nairai un Jurim Šķoņiem viņš nav tik lielu pateicību parādā.

Punkts Kuldīgā sāka darboties ar pilsētas domes un ANO Attīstības programmas atbalstu pirms pieciem gadiem, kad visā Latvijā sāka veidoties sekundārās profilakses tīkls intravenozo narkotiku lietotājiem. Tas nozīmē, ka šādos punktos narkotiku lietotājiem ir iespēja mainīt šļirces, lai ierobežotu HIV un hepatīta B un C izplatību, veikt testus uz šīm infekcijām, saņemt prezervatīvus, kā arī konsultācijas. "Papildus tam mēs sākām organizēt atbalsta grupas atkarīgajiem un cilvēkiem, kuri bija atbrīvojušies no ieslodzījuma vietām, gluži vienkārši tādēļ, lai sabiedrībā mazinātos atkarīgo vielu lietošana un lai arī šiem cilvēkiem būtu vieta, kur viņi varētu justies līdzvērtīgi," saka Naira Šķone. Tagad ar Nīderlandes fonda Oranje atbalstu izremontētas jaunās telpas, kur darbojas arī dienas centrs ar motivācijas darbu atkarīgajiem, brīvā laika un atbalsta grupu organizēšanu, dažādām nodarbībām un ēdiena gatavošanu.

Visās pilsētas (kopumā 11), kur pašlaik darbojas HIV profilakses punkti, izņemot Valmieru, tiek veikta šļirču apmaiņa. Sākotnēji šie punkti saskārušies ar diezgan ievērojamu sabiedrības neapmierinātību, jo valda uzskats, ka tie tikai veicina narkotiku izplatību un pulcē ap sevi narkomānus. Tomēr šāds uzskats sevi nav attaisnojis – ir pierādījies, ka punkti tieši mazina HIV infekcijas un citu slimību izplatību, tiek savāktas šļirces, kas citkārt mētātos apkārt, un ir iespējams, ikdienā kontaktējoties ar narkotiku lietotājiem, mudināt viņus mainīt dzīvesveidu. "Jāatgādina, ka šajos punktos notiek ne tikai šļirču maiņa – tas ir tikai viens no pakalpojumiem," norāda Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) AIDS un STI Profilakses centra vadītāja vietniece Inga Upmace, arī uzsverot, ka narkotiku lietotāji un HIV infekcijas gadījumi ir ne tikai lielpilsētās, bet rajonu pilsētās. To pierāda arī punktu darbība reģionos. Pēc

I. Upmaces teiktā, ļoti vēlams būtu izveidot šādu punktu Ventspilī, kur ir ievērojams skaits narkotiku lietotāju, tāpat šādus punktus vajadzētu veidot Latgalē. "Pašlaik gan dati rāda, ka Latgalē ir neliels reģistrēto HIV inficēšanās gadījumu skaits, bet, iespējams, tas tāpēc, ka cilvēki nav veikuši testus," secina speciāliste. Pašlaik par punktu izveidi ieinteresējušās ir gan Rēzekne, gan Daugavpils. Arī Salaspilī kādreiz aktīvi darbojās šāds punkts, un ir cerība to atjaunot.

"Mēs tikai sākam apzināt situāciju," saka Rēzeknes domes Veselības nodaļas vadītāja Aina Brokāne. Uzskaitē pie narkologa esot tikai pāris narkotiku lietotāju, kas ne tuvu neatspoguļo patieso ainu.

A. Brokāne gan saka: mūsu lielākā problēma ir alkohols, kas ir lētāks, taču narkotikas arī ir pieejamas, bet – uzplūdiem. "Tas ir tā, ka pēkšņi vienā pagastā parādās un notiek lieli mēģinājumi iesaistīt jauniešus," stāsta A. Brokāne. "Jebkuros laukos tas ir aktuāli."

Latvijas tilti ir drošībā

Sandris Vanzovičs,  NRA  08/03/07

Latvijas Valsts ceļi mierina, ka tiltu drošību apšaubīt nav pamata.

Pēc Amerikā notikušās tilta katastrofas aktualizējas jautājums, cik droši ir Latvijas tilti. Lai gan daudzi no tiem vizuāli izskatās diezgan šaubīgi un prasās pēc remonta, par drošību nav iemesla šaubīties, apgalvo šo būvju speciālisti.

Lielākais un, par laimi, arī vienīgais tilta sabrukšanas gadījums Latvijā reģistrēts pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. 1986. gada 20. septembrī sagāzās Ķeguma hidroelektrostacijas tilts, bojā gāja 11 cilvēku, bet dažādu smagumu ievainojumus guva vēl 13. "Toreiz zinātnieki vienkārši gribēja pierādīt savu teoriju pareizību, bet inženieri tomēr parasti rēķinās ar reālo situāciju," Neatkarīgajai to gadu notikumus komentēja a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) tiltu daļas speciālists Ilmārs Jurka.

Pašlaik Latvijā notiek regulāras inženierbūvju inspekcijas. Katru gadu LVC nodaļu darbinieki veic regulārās pārbaudes – vizuāli apskata tiltus, vai tiem nav radušies kādi defekti. Reizi piecos gados notiek "galvenās inspekcijas": LVC konkursa kārtībā licencētiem tiltu speciālistiem uztic veikt tiltu tehniskā stāvokļa novērtējumu. Ja rodas bažas par to nestspēju, tilta veselību pārbaudīt ierodas "speciālā inspekcija", kas analizē slodžu mērījumus un veic aprēķinus, cik ilgi un daudz tilts vēl var turēt. Ja tilta kalpošanas termiņš tuvojas noslēgumam, šādas "galvenās" un "speciālās" inspekcijas tiek veiktas ik gadu.

Ja inspektori konstatē kādas atkāpes no normas drošības prasību ievērošanā, piemēram, tilta margas vairs nav īsti drošas, tiek izstrādāts projekts to kļūmju novēršanā. Ja tam nepietiek naudas, iespējami dažādi līdzekļi drošības paaugstināšanā, piemēram, ar speciālām dzelzsbetona konstrukcijām tiek norobežota un sašaurināta brauktuve. LVC tā rīkojās pirms tilta pār Ogri remonta. Nestspējas samazināšanās gadījumos LVC var samazināt to šķērsojošā autotransporta pieļaujamo svaru līdz 15 vai 20 tonnām, klāstīja I. Jurka. "Ja galīgi nav citu iespēju, tiltu var satiksmei arī slēgt, taču parasti vismaz pats līdzekļu minimums tomēr atrodas," piebilda tiltu būvinženieris.

Pēdējos gados Latvijā parādās arī pa kādam jaunam tiltam, piemēram, pirms dažiem gadiem tika nodots ekspluatācijā tilts pār Buļļupi, bet 2008. gadā nāksies pārbaudīt grandiozā Dienvidu tilta izturību. Kā pastāstīja I. Jurka, arī šajos laikos pirmo reizi lietošanā nodotās tiltu konstrukcijas tiek pārbaudītas ar piekrautu kravas automašīnu palīdzību. "Projektētāji rēķina teorētiski, būvnieki izpilda praktiski, tāpēc nepieciešams pārbaudīt veikto darbu kvalitāti," norādīja speciālists.

Pirms šādiem darbiem inženieri aprēķina teorētisko nestspēju, un vispirms uz jaunā tilta uzbrauc transports, kura kopējais svars ir 10% no maksimāli pieļaujamās slodzes. Ar tenzometriem un citu mēraparatūru tiek vērots, vai tilta izliekums un citi tehniskie dati atbilst normai. Ja atbilst, slodze tiek paaugstināta līdz 20% utt. – līdz pat 70%. Ja rodas šaubas par tilta nestspēju, pārbaude tiek pārtraukta. Kā pastāstīja I. Jurka, tad traģiskajā Ķeguma tilta sabrukšanā vainojami vairāki apstākļi (nebija ņemts vērā, ka tilts kara laikā spridzināts un nav kvalitatīvi atjaunots), no kuriem viens bija tieši šo normatīvu pārkāpšana – slodze pārsniegta pat par 100%. Gaita Grūtupa grāmatā Gadsimta katastrofas Latvijā minēts, ka tilta nestspēju bija plānots pārbaudīt ar 270 tonnu svaru, kas bija ļoti tuvu kritiskajai tilta sabrukšanas robežai, bet mašīnu pārkraušanas rezultātā uz tilta uzbrauca transports ar kopējo svaru 336 tonnas.

Ik gadu Latvijā notiek lielāki un mazāki tiltu remonti, taču daudzi objekti vēl tikai gaida savu kārtu. Kā pašus steidzamākos būvinženieris minēja uz ceļa Rīga–Ogre–Daugavpils esošos tiltus (piemēram, pārvadu Saulkalnē), arī vairākus objektus uz Vidzemes šosejas (Inčukalnā, Garkalnē u. c.). "Ja naudas nepietiek, ar nelieliem līdzekļiem var pagarināt tilta mūžu, taču pienāk brīdis, kad to vienalga nākas mainīt. Neesmu dzirdējis, ka kādā valstī teiktu, ka tiltiem un ceļiem pietiek līdzekļu, arī mums nepietiek. Bet tāpēc jau mēs te sēžam, lai neviens tilts nesabruktu zem satiksmes jaudas!" teica I. Jurka.

***

Uzziņai

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi pārziņā ir 922 tilti, no kuriem 866 ir dzelzsbetona, 15 – akmens, 33 – metāla un 8 – koka tilti. Tiltu kopējais garums – 32 192 metri. Rīgas transporta sistēmā ir 31 tilts un 46 satiksmes pārvadi, tajā skaitā 11 gājēju satiksmes pārvadu, 21 gājēju tunelis. Tiltu kopējais garums ir 9,1 kilometrs, brauktuvju kopējā platība ir 128 000 m2, gar šīm būvēm iekārtoto ietvju kopējā platība ir 36 500 m2.

Š o n e d ē ļ
laika apstākļi ir ļoti mainīgi –

brīžiem spīd saulīte, brīžiem līst lietus. Pie
tam lietus sāk līt pēkšņi – it kā debesis ir pavi-

sam skaidras, bet tad nez no kurienes parādās melns

mākonis un nolīst tik spēcīgi, ka pat lietussargs ne-

līdz. Taču pēc brīža, it kā nekas nebūtu bijis, atkal

spīd saulīte. Un tā vairākas reizes pa dienu...
...Bet pateicoties lietum sēnes mežā

aug griezdamās.

Anda Jansone, trešdien, 1. augustā