Kas jauns Latvijā?

Nr. 507:  2007. g. 11. - 15. septembris

 

 

Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

 

 

ES transporta komisāru šokē rindas pie Krievijas robežas

DELFI  09/11/07    Desmitiem kilometrus garās smago automašīnu rindas uz Latvijas – Krievijas robežas vērtējamas kā šokējošas, šodien tikšanās laikā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas un Tautsaimniecības komisijas deputātiem atzina Eiropas Savienības transporta komisārs Žaks Baro, informēja Saeimas ES Informācijas centrā.

Izveidojusies situācija nav izdevīga ne Latvijai, ne Krievijai un tā visdrīzākajā laikā jārisina, deputātiem teica Žaks Baro. "Es apliecinu savu pilnīgu iesaisti šī jautājuma risināšanā," sacījis komisārs.

Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputāts Jānis Strazdiņš informēja komisāru par savu neseno braucienu ar vieglo automašīnu uz Krieviju. "Rindas abās robežas pusēs ir milzīgas un kravas automašīnu šoferi sarunās teica, ka uz robežas pavada pat septiņas dienas."

Strazdiņš pauda, ka Latvijai nepieciešama Eiropas Komisijas palīdzība šīs problēmas risināšanā. Baro apliecināja, ka kopīgajā ES un Krievijas darba grupā Krievijas pusei iesniegtas konkrētas rekomendācijas kā vienkāršot robežkontroles procedūras.

ELK priekšsēdētāja Vaira Paegle pauda gandarījumu, ka komisārs par šo Latvijai būtisko problēmu "runā tik skaidru valodu". Viņa norādīja, ka Latvijai kā ES dalībvalsts joprojām diemžēl nav pilnībā integrēta ES satiksmes sistēmā. "Mums ir laba gaisa satiksme, bet ļoti nepieciešami Via Baltica un Rail Baltica transporta koridori," paudusi Paegle.

Arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Krauklis atzīmēja, ka transporta jautājumi Latvijas ekonomikai ir ļoti būtiski. "Tādēļ mēs ceram uz ES palīdzību šo būtisko jautājumu risināšanā, jo Latvijas problēmas ir arī visas ES problēmas," atzinis Krauklis.

Jau ziņots, ka pieaugot kravu plūsmai pie Latvijas – Krievijas robežkontroles punktiem sākušas veidoties milzīgas rindas, kravas auto traucē satiksmi un sagādā problēmas vietējām pašvaldībām. Autopārvadājumu nozares pārstāvji iepriekš pauduši, ka pat uzlabojot robežkontroles punktu caurlaides spēju un veicot citus pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas-Krievijas robežas, automašīnu rindas uz robežas, visticamāk, nesaruks, jo kravu pārvadājumi starp Krieviju un Eiropas Savienību tikai pieaugs un Latvija joprojām būs galvenais tranzīta ceļš šiem pārvadājumiem.

Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas problēmu risināšanai Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas vajadzībām 2007. – 2010.gadam būtu nepieciešami 307 653 541 lati.

 

Būtiski palielinās Latvijas karavīru skaitu Afganistānā

LETA,  09/12/07    Nākamgad ievērojami pieaugs Latvijas kontingenta karavīru skaits NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā, to trešdien preses konferencē paziņoja aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).

Šobrīd Afganistānā atrodas 95 karavīri un divi Valsts policijas pārstāvji. Savukārt nākamgad karavīru skaits varētu būt aptuveni 150, nepieciešamības gadījumā līdz 200 karavīriem. Patlaban tiekot pētīti konkrētie pienākumi un uzdevumi, kurus Latvija varētu uzņemties. «Uzdevumi vienmēr ir konkrēti, un tie ir saskaņoti ar mūsu partneriem,» uzsvēra ministrs.

ISAF starptautiskās operācijas mērķis ir sniegt atbalstu Afganistānas pagaidu valdībai drošības uzturēšanā operācijas atbildības ietvaros, lai pārejas perioda valdība un ANO personāls varētu darboties drošā vidē, veidojot drošības struktūras saskaņā ar Bonnas vienošanos un Militāri tehnisko vienošanos. Šajā misijā piedalās karavīri no 29 valstīm.

Latvija jau kopš 2005.gada februāra pēc Norvēģijas puses uzaicinājuma Norvēģijas kontingenta sastāvā piedalās starptautiskajā operācijā Afganistānā, Maimanas provincē. Latvija un Norvēģija sadarbojas atbalsta sniegšanā NATO partnervalstīm.

Trešdien Norvēģijas Karalistes aizsardzības ministre Anne Grēte Strēma-Eriksena un Slakteris parakstīja abu valstu saprašanās memorandu, kas paredz vēl vairāk pastiprināt sadarbību aizsardzības jomā, padziļinot jau esošās sadarbības jomas, kā arī meklējot jaunas jomas, kurās varētu paplašināt divpusējos kontaktus.

Pēc abu valstu ministru tikšanās panākta vienošanās, ka nākamgad Latvija Afganistānā varētu vairāk iesaistīties arī civilo projektu īstenošanā.

Šobrīd Norvēģijas puse esot iniciējusi vairākas turpmākās sauszemes spēku sadarbības jomas, kurās arī Latvijas bruņotie spēki ir apliecinājuši gatavību sadarboties mehanizētā un motorizētā kājnieku bataljonā, sadarbībā operāciju rajonos loģistikas jomā, ciešākā sadarbībā nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas jomā, kā arī sadarbībā artilērijas jautājumos.

Abi ministri, parakstot saprašanās memorandu, arī vienojās, ka līdz 2009.gada augustam Latvijā turpinās uzturēties Norvēģijas padomnieks, kas sniegs atbalstu AM un bruņoto spēku Apvienotajam štābam, bet 2009.gada vidū plānots uz Norvēģiju nosūtīt Latvijas sakaru virsnieku.

Norvēģija arī piekritusi veikt tā dēvēto pirmsizpētes projektu, lai palīdzētu Baltijas valstīm izvērtēt situāciju pirms lēmuma pieņemšanas par gaisa telpas aizsardzību pēc 2018.gada. Tiek plānots izvērtēt iespējas veikt kopīgus iepirkumus militārām vajadzībām.

Strēma-Eriksena savu vizīti Latvijā uzsāka jau vakar. Divās dienās viņai plānots tikties ar Slakteri, AM valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Juri Maklakovu un citām AM un NBS augstām amatpersonām. Norvēģijas aizsardzības ministre apmeklēs arī NBS 3.Reģionālo nodrošinājuma centru Ādažos.

Vizītes laikā Strēma-Eriksena tiksies arī ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un apmeklēs Ārlietu ministriju.

1995.gadā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Norvēģijas AM par sadarbību aizsardzības jautājumos, kas noteica sāktās sadarbības pamatus.

Līdz šim Latvija un Norvēģija sadarbojās aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos, militārās apmācības, vides aizsardzības jomās, Baltijas valstu kopīgos projektos un starptautiskajās operācijās. Norvēģija sniegusi Latvijai materiāli tehnisku palīdzību, kā arī palīdzējusi izveidot Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu Ādažos un Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centru Liepājā.

Sākot ar 2005.gada februāri, pēc Norvēģijas puses uzaicinājuma Latvijas karavīri Norvēģijas kontingenta sastāvā piedalās starptautiskajā operācijā Afganistānā, Maimanas provincē. Latvija un Norvēģija sadarbojas atbalsta sniegšanā NATO partnervalstīm.

 

Krievijas domē noslēgumam tuvojas Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācija

LETA  09/12/07    Krievijas Valsts domē noslēgumam tuvojas Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācija - pēc nedēļas, 19.septembrī, līgumu skatīs domes augšpalāta, bet pēc tam tas tiks virzīts parakstīšanai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, informēja Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC).

Bērziņš norādīja, ka līguma ratifikācijā no Krievijas puses ir atlicis pavisam maz, taču neesot skaidrības, kad ar ratifikācijas rakstiem apmainīsies abu valstu prezidenti, jo par to valsts vadītājiem ir jāvienojas atsevišķi.

Kā ziņots, 5.septembrī Krievijas Valsts dome ratificēja Latvijas-Krievijas robežlīgumu. Līguma ratificēšanu apstiprināja 350 deputāti, bet pret to balsoja 57 deputāti.

Kā debatēs pirms balsošanas norādīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs, Latvijas un Krievijas robežlīguma ratificēšana "palīdzēs noregulēt jautājumu par bezvīzu režīma ieviešanu ar Eiropas Savienību".

"Šī līguma stāšanās spēkā nenesīs negatīvas sekas. Tas atbilst Krievijas interesēm. [Pēc līguma stāšanās spēkā] varēs nostiprināt robežu, kas veicinās Krievijas drošību. Šī dokumenta stāšanās spēkā arī izdarīs spiedienu uz Igauniju, kas spekulē uz šī jautājuma rēķina un ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas nav noregulējusi jautājumu par valsts robežu," paziņoja Titovs.

Viņš arī atgādināja, ka Latvija ir atsaukusi robežlīgumam sākotnēji pievienoto deklarāciju, kurā Krievijai "izteiktas teritoriālās pretenzijas".

"Robežlīgumā ir precīzi atrunāta robežu neaizskaramība saskaņā ar EDSO saistībām un par pamatu ņemta robeža starp Krievijas PFCR un Latvijas PSR," sacīja Titovs.

Titovs arī norādīja, ka līguma stāšanās spēkā nemazinās Krievijas pretenzijas attiecībā uz Latvijas krievvalodīgo kopienas dzīves apstākļiem.

"Krievijai nav pret Latviju pretenzijas attiecībā uz robežu. Ir sāpīgi jautājumi, kas saistīti ar tautiešiem, un vēl virkne jautājumu, kurus nepieciešams noregulēt. Tas arī turpmāk būs mūsu divpusējo attiecību jautājumu vidū," viņš sacīja.

Titovs pauda cerības, ka tuvākajos mēnešos izdosies apspriest vienošanos par krievvalodīgo sociālo nodrošinājumu, kā arī par izglītību krievu valodā.

Viņš arī piebilda, Krievija noslēdz ar Latviju saskaņošanas procesu par karavīru apbedījumu aizsardzību.

"Pēc mūsu prasības, Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi rajona pašvaldībām rīkojumus bez saskaņošanas ar centrālo varu neuzsākt nekādas darbības pret pieminekļiem," norādīja Titovs.

Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs un Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis (TP) Latvijas un Krievijas robežlīgumu parakstīja šī gada 27.martā Maskavā.

Latvijas Saeima robežlīgumu ratificēja jau 17.maijā, un 29.maijā parlamenta apstiprināto likumprojektu parakstīja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Robežlīgums vēl jāratificē Krievijas parlamenta augšpalātā Federācijas padomē un pēc tam jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Lai ratifikācija būtu pabeigta, abām līgumu parakstījušām pusēm būs jāapmainās ar ratifikācijas grāmatām.

 

Pabriks: valdības maiņa Krievijā neietekmēs abu valstu attiecības

LETA  09/14/07    Pagaidām nekas neliecina, ka valdības maiņa Krievijā radīs kādas izmaiņas Latvijas un Krievijas attiecībās, uzskata ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

Viņš pauda cerību, ka politiskie notikumi kaimiņvalstī arī nepadarīs lēnākus aizsāktos procesus - starpvalstu līgumu izstrādāšanu un parakstīšanu.

Kā ziņots, Krievijas Valsts dome piektdien premjera amatā apstiprināja prezidenta Vladimira Putina izvirzīto kandidātu Viktoru Zubkovu.

Putins trešdien pieņēma premjerministra Mihaila Fradkova vadītās valdības demisiju.

Putins paziņoja, ka valdības atkāpšanās nepieciešama, lai gatavotos gaidāmajām parlamenta un prezidenta vēlēšanām.

65 gadus vecais Zubkovs ir mazpazīstams, bet viņš jau ilgus gadus ir Putina ciešs sabiedrotais. Viņš tiek uzskatīts par tehnokrātu, kam nav politisko ambīciju.

Krievijas mediji prognozē, ka no amata aizies ekonomikas ministrs Germans Grefs, kas plānojot pievērsties uzņēmējdarbībai. Savu krēslu zaudēs arī veselības aizsardzības ministrs Mihails Zurabovs.

Dzeltenā prese raksta, ka amatu varētu pamest arī enerģētikas ministrs Viktors Hristenko, kurš tiks iecelts par cauruļvadu operatora "Transņeftj" vadītāju.

Krievijas politiķi un prese norāda, ka Zubkovs premjera krēslā atradīsies īslaicīgi un nav uzskatāms par nopietnu kandidātu uz prezidenta amatu.

 

Latvija atbalsta palestīniešu un Izraēlas domstarpību risināšanu tikai politiskā ceļā

LETA  09/14/07   Šodien Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC), Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP) un komisiju deputāti tikās ar palestīniešu autonomijas pārstāvniecības Somijā vadītāju Nabi Alvaziru, pārrunājot jautājumus, kas skar situāciju Tuvo Austrumu reģionā, palestīniešu pašpārvaldes un Izraēlas attiecības, kā arī Latvijas un palestīniešu pašpārvaldes divpusējās attiecības.

Kā informēja Saeimas Preses dienests, runājot par Latvijas un palestīniešu pašpārvaldes attiecībām, Alvazirs atskatījās uz pašpārvaldes pārstāvju tikšanām ar Latvijas valsts amatpersonām jau kopš 1991.gada.

Diplomāts atzina, - lai gan ir vērojama sadarbības un attiecību starp abām valstīm uzlabošanās, Latvijai tās tomēr ir labākas ar Izraēlu. "Mūsu centieni ir izveidot labas attiecības ar Latviju," sacīja Alvazirs un pauda cerību, ka arī Latvijai būs tāda vēlme, jo Latvija ir Eiropas Savienības, kas ir ļoti cieši iesaistījusies Tuvo Austrumu konflikta risināšanā, dalībvalsts.

Palestīniešu pašpārvaldes pārstāvis sarunas laikā raksturoja situāciju Tuvo Austrumu reģionā, pieskaroties palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" darbībai un tā ietekmei sabiedrībā, kā arī palestīniešu pašpārvaldes centieniem dialoga ceļā un ar starptautisku organizāciju starpniecību rast mierīgu konflikta ar Izraēlu risinājumu.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Bērziņš palestīniešu pārstāvim pauda mūsu valsts atbalstu prezidenta Mahmuda Abasa darbībai un nosodījumu kaujinieku grupējumam "Hamas" par varas sagrābšanu Gazas joslā.

Pieskaroties iespējamajam konflikta risinājumam, Bērziņš norādīja, ka Latvija kā vienīgo modeli atbalsta divu valstu risinājumu un ka krīzes risinājums ir iespējams tikai politiskā ceļā. Tāpēc atzinīgi ir vērtējams Izraēlas premjerministra Ehuda Olmerta un palestīniešu prezidenta Abasa atsāktais dialogs par divu valstu līdzāspastāvēšanas pamatprincipiem. Bērziņš pauda cerību, ka šī gada novembrī plānotajā starptautiskajā miera konferencē Vašingtonā, ASV, tiks pieņemts pozitīvs lēmums, tā izpildot ANO rezolūciju par divu valstu izveidošanu.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Paegle pauda bažas par notiekošo Tuvo Austrumu reģionā un izteica Latvijas aicinājumu visām miera procesā iesaistītajām pusēm darīt visu iespējamo, lai izbeigtu vardarbību, atjaunotu likumību un ieviestu kārtību palestīniešu teritorijās, un sadarboties ar starptautiskajiem vidutājiem.

 

 Krievijas jaunā seja

Andrejs Pjantkovskis, Maskavas Stratēģisko studiju centra izpilddirektors

Latvijas Avīze  09/15/07    Pēdējā intervijā, ko sniedzis Aleksandrs Lugovojs, cilvēks, kura izdošanu Lielbritānija pieprasījusi Krievijai par disidenta Aleksandra Ļitviņenko saindēšanu ar radioaktīvo poloniju, bija ievērības cienīgs izteikums, kas vēl nav pilnībā novērtēts. Lugovojs vēl joprojām diezgan piesardzīgi, tomēr ar nepārprotamu lepnumu atzīst, ka, parādoties sabiedrībā, ap viņu arvien pulcējas cilvēki, kas vēlas viņam paspiest roku, apsveikt ar drošsirdīgo rīcību un lūdz autogrāfus.

"Vai jūs patiesi neesat domājis par politisko karjeru?" intervijā viņam vaicā žurnālists. Diemžēl tālākajā sarunā intervētājs šo jautājumu vairs neskar. Žēl gan, jo Lugovoja stāvoklis sabiedrībā daiļrunīgi liecina par to, kāda Krievijā ir situācija prezidenta Vladimira Putina valdīšanas septītajā gadā.

Varbūt pārsteidzoši var šķist tas, ka Lugovojs nemaz neliekas izbrīnīts par savu tautasbrāļu jūsmīgajiem apsveikumiem. Jo vai gan ierindas krievs izrādīs solidaritāti upurim, ko nepatiesi vajā britu izmeklēšanas iestādes?

Tas patiesi ir neticami, jo cietušajiem autogrāfus krievi parasti nemēdz lūgt. Piemēram, par mani pašu vairākus mēnešus interesējusies Krievijas prokuratūra, bet no sabiedrības puses es līdz šim neesmu pieredzējis nekādas atbalsta izpausmes un uz ielas mani nav apturējis neviens vienīgs autogrāfu mednieks.

Krievijā autogrāfus lūdz tikai pareizajiem varoņiem: hokejistiem, kosmonautiem, augstākās sabiedrības prostitūtām vai, kā, piemēram, Lugovoja gadījumā, bendēm.

Lugovoju sabiedrība tik jūsmīgi sveic daļēji arī tāpēc, ka Krievijas mediju ziņojumos šausmīgo noziegumu saraksts, ko savas neilgās dzīves laikā it kā paguvis pastrādāt Aleksandrs Ļitviņenko, ar katru dienu kļūst arvien garāks un garāks. Šajā sarakstā, izrādās, ir tik nodevīgi nodarījumi, ka tur jau ikvienam veselīgi domājošam Krievijas patriotam atliek vien karsti vēlēties, lai šādam noziedzniekam tiktu piemērots augstākais soda mērs. Bet tikai vienam šādam "patriotam" tika piešķirts gods izpildīt šo sodu. Tieši tāpēc jau Lugovojam arī lūdz autogrāfus. Tas, pats par sevi saprotams, nozīmē, ka Krievijas iedzīvotāji, kas sajūsminās par Lugovoja sasniegumiem, britu izmeklēšanas apsūdzības uzskata par netaisnām. Homo Putinicus dzīvo ar pārliecību, ko pamatīgi un pedantiski viņu galvās iedzinusi televīzijas propaganda, un tā liek just lepnumu par Lugovoja paveikto un sašust par, viņuprāt, nekrietno šā varoņa nomelnošanas kampaņu, ko izvērsuši tie, kas nīst Krieviju.

Te nu mums acīmredzot ir aci pret aci jāsastopas ar krievu noslēpumaino domāšanas veidu, kas izrādījies tik neizprotams un analīzei nepieejams un par kuru arī Krievijā šķēpus lauzuši bez gala.

Bet es saskatu arī praktisku lietu pavērsienu, par kuru līdz šim vēl nav runāts. Vai Lugovoja iesaistīšanās politikā nepieliks punktu ieilgušajai Putina mantinieka meklēšanai? Šie meklējumi galu galā draud sašķelt nācijas eliti. Un tādā gadījumā kāpēc gan neizraudzīties cilvēku, kurš, kā, piemēram, Lugovojs, var patiesi pārstāvēt vērtības, par kurām stāv un krīt šī elite?

Salīdzināsim divus iespējamos prezidenta amata kandidātus: Putinu 1999. gadā un Lugovoju 2007. gadā. Līdzības viņu starpā ir pārsteidzošas: ārkārtīgi niecīga sabiedriskās darbības pieredze, abi nāk no VDK aprindām, abiem ir līdzīga mentalitāte un pat ķermeņa uzbūve, abus tāpat vieno arī noziedznieku izmantotā leksika un nežēlība pret "tautas ienaidniekiem". Abiem raksturīgas sabiedrības padibeņu manieres, un abiem ir dzīva interese par biznesu, kas ir būtisks apsvērums, ja Krievijā plāno turpināt "liberālās reformas". Un beigu beigās viņi abi savas politiskās darbības sākumā lielā mērā bijuši atkarīgi no oligarha Borisa Berezovska, bet mazpamazām no viņa ietekmes loka aizgājuši.

Runājot par abu sasniegumiem profesionālās darbības laukā, šķiet, te Lugovojs ir bijis daudz sekmīgāks. Rezultatīva liela mēroga slepenās operācijas paveikšana Londonas centrā tomēr sit pušu "papīru darbu" VDR–PSRS Draudzības namā Drēzdenē perestroikas un komunisma sabrukuma laikā.

Kas zina, varbūt Krievijas ļaudis savas sirdis atdos bendem ar pulkvežleitnanta pakāpi, līdzīgi kā pirms astoņiem gadiem pieņēma citu VDK pulkvežleitnantu – Vladimiru Putinu? Jautājums tikai, vai pie brīvas dzīves un ceļojumiem pieradušais Lugovojs piekritīs valkāt kroni? Galu galā vadīt Kremli ir smags darbs: ne velti Putina seja šo astoņu gadu laikā ir dramatiski novecojusi.

Bet arī Lugovoja seja pēdējo mēnešu laikā, kopš viņš sāka sniegt preses konferences, ir manāmi mainījusies. Šis savulaik piesardzīgais bezietekmes cilvēks nu kļuvis ārkārtīgi pašapzinīgs. Tieši viņš kļuvis par Putina jaunās Krievijas seju – tās pašapmierinātās Krievijas seju, kas bijusi "nospiesta uz ceļiem", bet nu iztaisnojas un sniedzas pēc ieroča.

 

 

 

Valdībā, partijās, NVO un tiesu lietās...

 

 

 

Intervija ar Mareku Segliņu: Man nav labo un slikto zagļu

Baiba Lulle,  NRA  09/11/07    Segliņš: valsts nespēj pildīt pamatlikumu: aizsargāt privātās dzīves neaizskaramību.

Par nelikumīgas telefonsarunu noklausīšanās kontroli un tā dēvēto stukaču atbrīvošanas normu paredzēšanu Kriminālprocesa likumā Neatkarīgā sarunājās ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju un Nacionālās drošības komisijas deputātu Mareku Segliņu (TP).

– Kur iesprūduši kriminālprocesa likuma grozījumi? Vai tajos varētu iestrādāt stipri strīdīgās normas par viena noziedznieka atbrīvošanu no atbildības, ja viņš nodod otru tāda paša kalibra noziedznieku?

Mareks Segliņš: – Pērn pavasarī atnāca līdz Saeimai valdības atbalstītais, prokuratūras izstrādātais Kriminālprocesa likuma grozījumu projekts, kur, citastarp, paredzēts dot tiesības prokuroram atbrīvot no kriminālsoda personas, kuras sniedz ziņas par citu krimināllietā iesaistīto personu. Tieslietu ministrija pavasarī lūdza iespēju pievienot savus priekšlikumus, un Saeima atbalstīja termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai līdz 8. jūnijam. Apakškomisija, kas skata Kriminālprocesa grozījumus pēc TM lūguma pirmdien nolēma par divām nedēļām pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Juridiskā komisija šodien lems, vai atbalstīt lūgumu, par ko vēl jābalso Saeimai. Attiecīgi likuma grozījumu varētu sākt skatīt oktobrī.

Līdz šim no soda varēja atbrīvot cilvēku, kurš ziņo par smagāku noziegumu, piemēram, zagli no soda par zādzību, ja viņš ziņo par laupīšanu. Prokuratūra piedāvā atbrīvot no soda arī tad, ja ziņo par vienāda smaguma noziegumu. Tas būtiski maina soda filozofiju. Saprotu prokuratūras vēlmi šādu normu iestrādāt, jo uzlabosies noziegumu atklāšanas statistika, bet kāds ieguvums no tā ir sabiedrībai, ja daudzi noziedznieki paliks nesodīti? Manuprāt, soda mērķis ir, lai par izdarīto noziegumu tiktu saņemts sods, bet, pieņemot grozījumus, viens zaglis pārvēršas par labo zagli, jo viņš ir nodevis otru zagli, kurš ir sliktais un sēž cietumā. Manās acīs – nevar dalīt labajos un sliktajos zagļos.

Esam pieprasījuši informāciju par citu valstu pieredzi, pieprasīsim arī no citu valstu parlamentiem informāciju par to likumiem. Es ļoti labi saprotu prokuratūru, kurai vajag atklāt noziegumus, bet jautājums ir par to, vai noziedznieks ir cietumā. Kāda jēga ir no atklāta nozieguma, ja noziedznieks paliek brīvībā? Šis jautājums pat nav tik daudz juridisks, cik morāles un sapratnes jautājums par nozieguma un soda jēgu.

– Vai redzat, ka vismaz viens no likuma grozījumu mērķiem ir piemērot tos konkrētiem procesiem vai cilvēkiem? Savulaik izteicāties, ka jums esot iespaids, ka prokuratūrai pret Aivaru Lembergu nav pierādījumu, tāpēc viņiem nepieciešami šie grozījumi.

– Jāatceras tas, ka šo likumu, ja tas tāds tiks pieņemts, varēs attiecināt uz visiem tiem daudzajiem tūkstošiem noziegumu, kas ir Latvijā – to es aicinātu visus, tai skaitā laikrakstu Diena, atcerēties un nekoncentrēties tikai uz digitalizāciju un Ventspils lietu. Pieņemot likumu, vajadzētu abstrahēties no konkrētām lietām. Bet tas, ka es izjūtu spiedienu un vēlmi, lai šī norma tiktu pieņemta tagad un ātri, saņemu pārmetumus par to, ka kaut kas tiek pētīts un noskaidrots, man rada sajūtu, ka to vajag kāda konkrēta nozieguma izmeklēšanai. Un, ja mēs zinām, kas ir tie noziegumi, par ko visu laiku kāds medijs uztraucas un sistemātiski raksta, tad ir loģiski, ka kādam vajag šo likumu, lai atklātu šos noziegumus. Es tā negribu strādāt! Man prokuratūra nav teikusi, ka viņiem vajag grozījumus, lai atklātu Ventspils vai digitalizācijas lietu. No prokuratūras puses es nekādu spiedienu nejūtu, bet no mediju puses tas tiek īstenots sistemātiski, un manā Saeimas kabinetā pat ar zināmu šantāžu ir nodarbojušies žurnālisti, sakot, ka vajag ātri, ja nebūs – smērēsim un rakstīsim visu ko, un dzīves nebūs. Un nemaz negrib klausīties argumentos, negrib, lai par to vispār domā un debatē, galvenais – žigli pieņemiet!

– Ģenerālprokurors Jānis Maizītis Neatkarīgajai atzina, ka ASV "ir ļoti daudz ieguldījušas likumdošanas pilnveidošanā. Tai skaitā modernāka un cilvēktiesībām atbilstošāka kriminālprocesa ieviešanā Latvijā." Vai esat izjutis pastiprinātu ASV vēstniecības interesi arī par šiem grozījumiem?

– Pie manis neviens no ASV vēstniecības par šiem grozījumiem nav interesējies, un manās acīs ASV vēstniecība ir tāda pati vēstniecība kā Krievijas, Vācijas, Francijas... Arguments, ka kaut ko vajag ASV vēstniecībai, uz mani neiedarbojas.

– Bet kā līdz šim izpaudās ASV vēstniecības līdzdarbošanās Kriminālprocesa likuma izstrādē?

– Neesmu informēts.

– Varbūt caur Ģenerālprokuratūru?

– Mums visās komisijas sēdēs piedalīsies Ģenerālprokuratūras pārstāvji, un acīmredzot viņi to varēs pastāstīt. Bet nesaprotu, kāpēc ASV mums būtu kaut kāda paraugzeme. Priekšvēlēšanu kampaņas reglamentāciju, kas ASV ļauj tērēt miljardus, mēs neņemam par paraugu un cenšamies Latvijā vēlēšanu kampaņu iedzīt limitos, bet Kriminālprocesā nu ASV mums būs paraugs! Tāda duāla pieeja.

– Vai redzat kopsakarības jūsu pieminētajai steidzināšanai ātri pieņemt Kriminālprocesa grozījumus ar to, ka Lembergs tika apcietināts kā liecinieks, nevis apsūdzētais, kam, atšķirībā no liecinieka statusa, ir strikti noteikts laiks, kurā lietai jānonāk tiesā?

– Neviens no prokuratūras man nekad nav stāstījis, ka viņiem nebūtu pierādījumu, tādēļ vajag šos grozījumus. Bet šī tirdīšana, no vienas puses, kategoriskie pieprasījumi tos pieņemt var radīt secinājumus, ka trūkst pierādījumu un vajag kaut ko pagrozīt likumā, lai vieglāk būtu notiesāt. Kāpēc tāda histēriska attieksme, kāpēc tos vajag tieši tagad? Es redzu: ir divas lietas. Neuzskatu, ka man kā likumdevējam būtu jāiet kādam palīgā konkrētas lietas ietvarā prokuratūrai. Ne es taisos iet palīgā Lembergam, ne kādam digitalizācijas lietā. Notiek izmeklēšana, ir tiesnesis, kurš lems, ir pierādījumi vai nav, notiesāt cilvēkus vai ne.

– Ir citas būtiskas lietas, kāpēc nepieciešami grozījumi?

– Būs daudzi, pārsvarā tehniski grozījumi. Likums ir pastrādājis divus gadus, un, bez šaubām, policijai, advokatūrai, prokuratūrai, tiesai ir izkristalizējies viedoklis par to, kas jāpielabo. Bet interese vairumam jau būs par šo vienu labojumu. Paredzu, vienā daļā jautājums tiks formulēts ļoti vienkāršoti: deputāti palīdz noziedzniekus piesegt, deputāti kopā ar žuļikiem vai deputāti palīdz noziedzniekus ielikt cietumā.

– Esat gatavs būt par žuļiku piesedzēju?

– Politikā esmu desmito gadu, un tas, ka pasaulē nav sliktāka cilvēka par politiķi, man kļuvis skaidrs. Arī daļa mediju domā, ka tavas domas nav tavas domas, bet noteikti ir piezvanījis Šķēle, Lembergs vai Kargins.

– Vai diskusija varētu būt arī par likumā paredzēto prokurora vienošanos ar tiesu par apsūdzētā vainu un sodu?

– Vienošanās iespēja ir laba lieta, tā, piemēram, tika izmantota skaļi izskanējušajā Induļa Emša lietā, kad viņa naudas nozadzējam sods tika piemērots, izmantojot iespēju vienoties starp apsūdzētāju un apsūdzēto. Bija žurnālisti, kas uzskatīja, ka lieta nav tiesāta tiesā, jo droši vien nokārtoja, lai tā aiziet pa kluso. Bet nebija nekas tāds, jo likums paredz: ja vaina pierādīta, prokuroram ir tiesības piedāvāt savu redzējumu par piemērojamo sodu, un, ja apsūdzētais piekrīt sodam, to var piemērot.

– Daži juristi pauduši viedokli, ka nevajag pat pierādījumus!

– Nē, vainai jābūt pierādītai. Norma ieviesta, lai atslogotu tiesas, jo bieži ir procesi, kuros pirmajā pusstundā jau viss ir skaidrs, tiesājamais māj ar galvu, visam piekrīt, atzīst vainu, viss ir skaidrs prokuroram, advokātam un tiesnesim, bet vēl divas dienas jāsauc liecinieki.

– Vai jums kā Saeimas deputātam, kā NDK deputātam ir pietiekama informācija par to, kas īsti notiek tiesībsargājošajās iestādēs, specdienestos, lai teiktu, ka varat pilnvērtīgi īstenot šo dienestu parlamentāro kontroli?

– Nekad nav bijis tā, ka mēs uzaicinātu kādu no specdienestu vadītājiem uz Saeimu un viņi nenāktu vai neatbildētu. Arī tad, ja mēs esam pieteikušies iet uz Satversmes aizsardzības biroju pārbaudīt, vai visa noklausīšanās ir sankcionēta, vienmēr bijusi pretimnākšana. Bet tas, kā šī parlamentārā kontrole izpaužas, ko mēs drīkstam darīt, ko ne, kur drīkstam bāzt degunu, kur ne, nekur nav atrunāts. Ja būtu ciniskāks priekšnieks, viņš var teikt: bet kur likumā ir ierakstīts tas, ko jūs drīkstat darīt? Tā jau bija tā vēlme, ko valdība un parlaments, jāatzīst, neveiksmīgi, nepietiekami skaidrojot sabiedrībai, gribēja panākt ar drošības likumu grozījumiem. Esmu pārliecināts, ka šīs normas ir jāuzlabo. Kolēģi deputāti pētīja Vācijas modeli, skatoties, kā tur deputāti veic kontroli, jo mūsu valsts modelis ir līdzīgs Vācijas valsts modelim. Attiecīgais Vācijas likums ir iztulkots latviski, un domāju, tas būs modelis, uz kuru virzīsimies. Varu pateikt jau, ka parlamenta komisijai Vācijā ir lielas pilnvaras daudz uzzināt no specdienestiem. Savukārt mēs bieži no medijiem uzzinām par kāda specdienesta darbu, un pēc tam, kad interesējamies, viņi saka: jā, tā patiešām bija. Zinu, ka komisijas vadītājam ir nācies žurnālistu priekšā izlikties par zinošāku, nekā viņš ir.

– Vai redzat, ka, tuvojoties vēlēšanām, pietiks politiskās drosmes atkal ķerties pie drošības likumiem, kuri jau nonāca līdz referendumam?

– Atzīstu, ka iepriekšējie mēģinājumi grozīt šos likumus bija kļūdaini no procesuālā viedokļa, tie netika sabiedrībai pietiekami skaidroti. Tie nebija jāvirza 81. panta un steidzamības kārtībā. Neveiksmīgas bija arī atsevišķas normas. Otrreiz uz tā paša grābekļa nekāpsim, nekāda steiga nebūs, mierīgi, visu publiski apspriežot, darīsim.

– Jau uzreiz pēc vēlēšanām Neatkarīgā rakstīja par liela apmēra nelikumīgu noklausīšanos, kas notikusi valsts struktūrās, Valsts policijā, tagad precizēts, ka noklausīti 45 cilvēki, uzņēmēji, pašvaldības darbinieki, ierēdņi. Vai šī arī ir lieta, par kuru jums nebija informācijas?

– Nebija. Mums sistemātiski tā gadās. Tādēļ nolēmām 19. septembrī uz NDK aicināt iekšlietu ministru, Drošības policijas priekšnieku, tieslietu ministru un SAB priekšnieku. Runāsim par šiem skandāliem, par to, kas notiek ar nelikumīgu noklausīšanos, kas ir Satversmes 96. panta rupjš pārkāpums, kas nosaka cilvēka privātās dzīves neaizskaramību un kuras sastāvdaļa ir mūsu telefonsarunas. Tās drīkst noklausīties tikai tad, ja to sankcionējis Augstākās tiesas tiesnesis. Turklāt tās drīkst būt tikai atbildīgo tiesībsargājošo institūciju rīcībā, bet tās nevar parādīties publiskā telpā. Šā panta pārkāpums notiek masveidā, valsts savu pamatlikumu nespēj pildīt.

Savukārt 12. septembrī uz sēdi aicinām Saeimas apsardzes dienesta vadību, jo šajā dienestā ik pa laikam gadās kāds kukuļņēmējs, kāds spridzinātājs, puiši, kas apsargā telpas, kurās uzturas augstākās valsts amatpersonas, ik pa laikam iesaistīti kādās nelikumīgās darbībās. Ja puisis, kas strādā Saeimas un prezidenta drošības dienestā un ir galvenais par visiem spridzekļiem, mierīgi no darba brīvajā laikā dodas paspridzināt Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietnieku – rodas lielas šaubas, vai kāds vērtē, ko šie puiši dara no darba brīvajā laikā. Pirms gada no šā dienesta bija kukuļstarpnieks, tagad – spridzinātājs, bija gadījums, kad no Saeimas kabinetiem nozaga datorus. Ir apsardze, kameras, bet – ar galiem!

– Bet jautājums arī, kāpēc gandrīz gadu nav nekādas ziņas par to, kas, kāpēc masveidā noklausījies šīs sarunas, nav vainīgo. Vēl ilgāk velkas KNAB pārbaude Rēzeknes telefonsarunu lietā.

– Mēs kā deputāti jau prasām atbildību no ministriem, kuri savukārt to prasa no savu iestāžu vadītājiem. Parlaments nevar jaukties dienestu vadīšanā.

– Kas var divus gadus noklausīties viena cilvēka sarunas (advokāta Andra Grūtupa), gadu – desmitiem cilvēku sarunas? Kas to var atļauties finansiāli, tehniski?

– Jā, tas ir ļoti dārgs, laikietilpīgs un cilvēku resursus prasošs process. Kas bija ieinteresēts Grūtupa noklausīšanā, var loģiski paspriest. Tolaik Grūtups bija vairāk saistīts ar Tautas partiju, viņš pirmajā valdībā bija Šķēles padomnieks, kaut gan nekādas lielas partejiskas funkcijas viņš nav veicis. Acīmredzot klausījās tie, kas tajā brīdī kaut kādā ziņā sacentās vai karoja ar Šķēli un viņa cilvēkiem, kam bija lieli konflikti ar viņu.

– Versijas par otru noklausīšanos?

– Man nav versiju, un par to mēs uzklausīsim Drošības policijas priekšnieku. Iespējams, ka tie sarunu gaisā laidēji tagad ir pavisam citi. Pagājis ilgs laiks, un ļoti iespējams, ka šīs sarunas varēja noklīst, tās pārdot, varbūt tie, kas kādreiz klausījās, ir sastrīdējušies.

– Varbūt valsts struktūrās šī nelikumīgā noklausīšanās pastāv kā bizness?

– Iespējams. Katrā ziņā prokuratūra ir konstatējusi, ka valsts nav sankcionējusi šo noklausīšanos, līdz ar to šie cilvēki r noklausīti nelikumīgi un oficiāli valsts aparatūra nav darbināta.

– Bet vai par šiem biznesa, politiskajiem kariem un konkrētu cilvēku nelikumīgajām darbībām jāmaksā nodokļu maksātājiem? Vai nevajag paredzēt konkrētu cilvēku atbildību?

– Jā, uzskatu, ka valstij būtu jānoskaidro konkrētās vainīgās personas un jāvērš regresa prasība pret tām. Tie, kuriem no sava budžeta šīs summas jāmaksā, šis jautājums arī jāizvērtē. Valstij ir jāspēj piespiest savus darbiniekus ievērot likumu! Ir pilnīgi nepieļaujami, ja valsts darbinieki izmanto valsts varu un tās apmaksātās iespējas privātu, savtīgu mērķu īstenošanai.

 

Intervija ar Aivaru Borovkovu: Attieksme — kā kara trešajā dienā

Sallija Benfelde, Žurnāls "Nedēļa" 09/11/07    Uz sarunu par tiesisku valsti un tiesiskuma izpratni ne tikai tieslietu sistēmā, bet arī valsts tiesībsargājošajās iestādēs Nedēļa aicināja Latvijas Juristu biedrības prezidentu Aivaru Borovkovu.

Saruna sākās nevis par pēdējā laika lielo skandālu — iespējamo advokāta Andra Grūtupa un tiesnešu sarunu noklausīšanos un tajās runāto, bet gan ar mūsu žurnāla 16. un 30. jūlija numurā publicēto advokāta Aloiza Važņa interviju Mani vairs nekas nepārsteidz. Patiesībā attieksme pret iespējamo sarunu noklausīšanos un tajās runāto, tāpat kā pret Važņa intervijā stāstīto, ir gan valsts varas, gan sabiedrības tiesiskuma izpratnes rādītājs. Par to tad arī notika mūsu saruna.

- Iespējamā sarunu noklausīšanās pēdējā laikā atkal no jauna liek runāt par tieslietu sistēmu un tās godīgumu, bet — vai patiesībā nebūtu jādomā par to, cik tiesiska valsts ir Latvija, pat ja ar likumiem viss ir kārtībā? Vai tiesisku valsti pirmām kārtām nenosaka cilvēku izpratne?

- Protams, vispirms ir cilvēks. Un to derētu ielāgot ikvienam! Ceru, ka nopietnas izmaiņas sāksies sakarā ar valsts jauno prezidentu un viņa komandu. Manuprāt, ir vajadzīga nopietna normatīvo aktu revīzija — sākot jau no ceļu satiksmes zīmēm, kas ir tā vienkāršākā un ikdienišķākā joma, kas ir mums visapkārt. Absolūts "mežs" ir nodokļu administrēšanā. Vairākkārt publiski esmu teicis: ja vienam cilvēkam ir problēma kādā konkrētā jautājumā ar valsti, tad tas ir indivīda attiecību ekscess ar varu. Ja problēmas ir daudziem, tad kaut kas nav kārtībā ar tiesisko regulējumu. Atkārtošos arī, sakot, ka, manuprāt, ārkārtīgi daudzas lietas tā tiek samudžinātas apzināti un daudzkārt valstiskā regulējuma pamatmetode ir konflikts, tāpēc administrēšana var notikt caur sodīšanu. Pēdējā laikā esmu sev arī definējis, kālab negribu būt valsts darbā.

- Kāpēc negribat strādāt valsts darbā?

- Tas, protams, ir ironisks skaidrojums, bet valsts darbā tikai daļu dienas cilvēki strādā, bet lielu daļu laika viņiem ir jādomā, kā sastādīt atskaites par savu darbu. Tad viņiem tās jāiesniedz citiem, kuriem patiesībā tās nav vajadzīgas, bet kuru vienīgais uzdevums ir atrast atskaitēs kaut kādu kļūdu. Tikmēr pēc būtības risinājuma jautājumiem nav. Virzība uz priekšu notiek caur negatīvo. Man liekas, ka es dzīvoju mazliet racionālāk un neizšķiežu to ļoti mazo laiku, kas man ir atvēlēts dzīvot.

Aloiza Važņa interviju izlasīju ar ļoti lielu interesi, un tā man uzjundīja skumjas pārdomas, jo Aloizs Vaznis nav nepazīstamais darba rūķis, kam ir savs viedoklis un kas uz stūra apspriež ar kādu citu to, cik viss ir slikti, būs vēl sliktāk un ka visi ir zagļi, svoloči un tamlīdzīgi. Viņš ir cilvēks ar Vārdu un milzīgu dzīves pieredzi. Cilvēks, kurš zina valsts pārvaldi un ārkārtīgi labi zina, kā valstī spēj dzīvot noziedzīgā pasaule. Vaznis to visu zina perfekti. Ja viņš publiskajā telpā pasaka tādas lietas, uz tām vajadzētu reaģēt, jo viņš runā par cilvēku konstitucionālo tiesību ārkārtīgi rupjiem pārkāpumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām — tiesībām uz neaizskaramību, taisnīgu tiesu un tamlīdzīgi.

Tomēr nekādas reakcijas nav. Vēl vairāk — TV raidījumā 100. pants iekšlietu ministrs Ivars Godmanis pirms kāda laika skaidri un gaiši pavēsta, ka ļoti augstas valsts amatpersonas slepkavības mēģinājumu viņa vadītajam resoram traucē izmeklēt kāds cits valsts resors. Uz žurnālista jautājumu, kura valsts iestāde tā ir, atbilde skan tieši: tas ir KNAB, jo tas nedod svarīgus dokumentus vai ziņas, kas ir nepieciešami slepkavības mēģinājuma izmeklēšanai. Iekšlietu ministrs publiskā telpā ir pateicis tādas lietas, un tas paliek bez sekām! Tāpēc esošo situāciju var salīdzināt ar kara sākuma stadiju.

- Kurš ar kuru karo?

- Es par kara sākumu runāju citā aspektā. Kad sākās asiņainie notikumi Dienvidslāvijā, kādā intervijā sacīju, ka cilvēki ļoti ātri pie tā pieradīs. Ir notikusi šaušana, un pirmajā dienā tā ir karstā ziņa par ekscesu, bet vēlāk jau bezkaislīgi notiek statistikas uzskaite — šodien nošauts par pieciem cilvēkiem mazāk nekā vakar, tātad nogalināto skaits samazinās. Šobrīd gadījumi, kad notiek rupji tiesību pārkāpumi, paliek bez uzmanības. Vai tiešām sabiedrība to pieņem kā normu? Vai tas nozīmē, ka var uzvesties, kā grib? Tikai tādā gadījumā teikt, ka tiesību jomā nav problēmu un nav krīzes, ir vismaz muļķīgi.

- Saprotu, ka daudzās ikdienišķās lietās — kaut vai attiecībā uz Ceļu satiksmes noteikumiem un ceļa zīmēm — ir jāsakārto normatīvie akti, lai novērstu jucekli un pretrunas. Vai jūsu minētajos piemēros par Vazni un Godmani pie vainas ir likumi?

- Protams, šajos minētajos piemēros atsaukšanās uz likumu būtu štamps — gluži kā "mainīgs mākoņu daudzums, vietām nokrišņi". Bet par to, ka atsevišķās tiesību nozarēs — nezinu, pēc kādiem motīviem vadoties, — ir ieviests haoss, gan ir jārunā. Protams, ir daži juristi, kas par to runā. Pagājušajā gadā mēģināju runāt par to, ka Kriminālprocesa likums ir sagandēts, jo tas pieļauj ļoti lielu patvaļu. Juristu biedrībā biju sapulcinājis Latvijas kriminālprocesa korifejus, ieskaitot vadošus cilvēkus no prokuratūras, Iekšlietu ministrijas, advokātus, Universitātes pārstāvjus un likuma autorus. Tie bija respektabli cilvēki, un es mēģināju šo diskusiju vadīt, un ieraksta atšifrējums tika publicēts Latvijas Juristā. Uz diskusijas pamatjautājumu, vai esošais likums spēj pasargāt ierindas pilsoni no patvaļas, diemžēl atbildi nesaņēmu.

- Kāpēc jautājums palika bez atbildes?

- Es nesaņēmu atbildi, jo sabiedrības lielas daļas attieksme pret notiekošo ir aptuveni tāda — ja kādam tiek nodarīts kaut kas slikts, lai viņam tā ir, ar mani tā nekad nenotiks.

- Zināmā mērā var sacīt, ka tas ir sava veida "revolucionārās sirdsapziņas" paveids?

- Varbūt. Cilvēkam jau vienmēr liekas: ja viņš kaut ko darīs nepareizi, viņu nepieķers, viņam nekas nenotiks. Tā sacīt, ja pret kādu pārkāpj likumu, tad tā viņam arī vajag, un, re, kā jaunbagātniekam tiek nodarīts pāri! Tā visnotaļ ir bīstama attieksme, bet moralizēt nav vērts, acīmredzot tas jāpieņem kā laika apstākļi. Jautājums par kriminālprocesu nebija aktuāls pat žurnālam, kurš materiālu nopublicēja oktobrī, kaut gan diskusija notika jūlijā. Tā nebija "karstā" tēma.

Es reti eju uz tiesu, tomēr domāju, ka varu atļauties runāt par tendencēm. Es redzu veselu virkni lietu, kur sabiedriskais labums ir ļoti nesaprotams. Piemēram, tā sauktās bēniņu dzīvokļu lietas — cilvēkiem tiek atņemti dzīvokļi, kuru telpas viņi savulaik iegādājušies no māksliniekiem. Esmu jautājis, kuram ir kāds aizskārums? Apgalvojums, ka kāds nevarēs bēniņos izžaut savas izmazgātās apakšbikses, ir melīgs mīts, jo saskaņā ar ugunsdzēsības noteikumiem tur nevienam nenākas vispār kāju spert.

Šo lietu sakarā atceros anekdoti: cilvēks atnāk uz veikalu un grib nopirkt sadauzītus stiklus, maisu ar peļu un baložu mēsliem. Uz jautājumu, kāpēc viņam to vajag, cilvēks paskaidro, ka viņam beidzas dzīvokļa īres līgums un dzīvoklis jāatdod īpašniekam tādā kārtībā, kādā tas saņemts. Uz manu jautājumu, ko darīs ar dzīvokļiem — vai plēsīs nost jumtu, izdauzīs visas flīzes, dārgās santehnikas —, atbildes nav. Šos jumta mansarda dzīvokļus ir nopirkuši turīgi cilvēki, kas ieguldījuši naudu un tādējādi mājai devuši milzīgu pievienoto vērtību, tukšā vietā uzbūvējot papildu stāvu. Bēniņu dzīvokļa īpašnieki ir nodrošinājuši, ka mājai nekad vairs netecēs jumts, kāpņu telpa būs tīra, jo viņiem pa tām jāiet uz augšu līdz pat bēniņiem — vārdu sakot, izbūvējot šos dzīvokļus, mājai ir radušies virkne labumu.

Vienīgais, ko es redzu, — prokuroru ar spītīgi sakniebtām lūpām, kas tērē valsts naudu. Būtībā šo lietu pamatā ir absurds, un ir skumji, ka pat tiesas to nesaskata.

- Kura pusē šajās lietās ir likums?

- Manuprāt, likuma izpratnē mūsu godājamā prokuratūra ir ievedusi tiesu auzās, tā nav civillieta. Prokuratūra sen jau nokavējusi visus termiņus, jo tā ir administratīva lieta — visa pamatā ir administratīvs akts, ko izdevusi pašvaldības attiecīga komisija, kādam māksliniekam šīs telpas piešķirot. Šajā administratīvajā lietā visi termiņi sen nokavēti, bet tiesa skata civillietu.

- Vai tas nav stāsts par parastu nenovīdību — pēc principa, ka man arī gribētos, bet tādas naudas nav, tāpēc arī turīgajam dzīvoklis jāatņem?

- Domāju, ka tā nav nenovīdība — ja būtu tā, tad to visu varētu norakstīt ar vērtējumu: "čista latviski". Bet šis nav tas gadījums, jo bēniņu dzīvokļi ir iegādāti aptuveni piecsimt gadījumos, bet izlases kārtībā raustīti tiek cilvēki piecdesmit. Domāju, ka ļoti gudri cilvēki civilprocesa jautājumos ir uzaicināti ieiet tajā "civilprocesa mežā", viņi kā gudrinieki tur ir iegājuši un klaiņo, lai gan tajā "mežā" vispār nebija ko darīt, jo civillietas taču vienkārši nav. Ja tagad šajos jautājumos ir Senāta spriedumi, tad pirmās instances tiesā apgabaltiesā ir jābūt ļoti drosmīgam tiesnesim, lai lēmumu pieņemtu atšķirīgu no Senāta lemtā.

Latvijā tiesībās ir parādījies jaunievedums — "judikatūra". Tā kā tiesībām būtu jābūt saprotamām, mēģināšu šo vārdu tulkot. Tas nozīmē, ka valstī tiek mēģināts ieviest precedenta tiesības. Parādās interesanta lieta — ka valsts ierēdnis, izdarot kādu darbību, par kuru persona varētu sūdzēties administratīvajā tiesā, to dara, atsaucoties uz kādā citā lietā pieņemtu subjektīvu un apšaubāmu spriedumu. Līdzīgā lietā pie citiem apstākļiem tiesa tā ir lēmusi, un tas tiek tiražēts kā pareizais lēmums tādos un līdzīgos gadījumos. Varētu sacīt, ka tiek tiražēta apšaubāma tiesu prakse. Daudzos gadījumos skeptiski raugos uz administratīvo tiesu, kuras augstākajos ešelonos ir nokļuvuši bijušie valsts ierēdņi un par kuru vidējais līmenis — apgabaltiesa — ir spēcīgāks un stiprāks.

- Vai gribat sacīt, ka augstākajā administratīvās tiesas līmenī lielāko tiesu ir cilvēki nevis ar juristu, bet ar ierēdņu domāšanu?

- Tā ir ļoti nopietna lieta. Es vienmēr cilvēkiem, kas mēģina nonākt kādā redzamā vietā, — un nekautrēšos teikt, ka esmu to sacījis arī pašreizējam Valsts prezidentam — dodu vienu padomu: sargies no divu kategoriju cilvēkiem! Sargies sanīsties ar ierēdņiem un ar žurnālistiem! Tas ir purvs, kurā noslīksi, pārējo aplausu pavadīts. Par to liecina mana dzīves pieredze, turklāt Latvija ir pārāk maza, lai varētu atļauties sev sadzīvot kādu ienaidnieku vai nedraugu. Pret ierēdņu armiju ir jāizturas ļoti uzmanīgi. Tā var norakt jebko un jebkuru.

- Sarunas sākumā sacījāt, ka uz publiskajā telpā pausto par tiesību pārkāpumiem neviens nereaģē — kuram vajadzēja reaģēt un kas bija darāms?

- Uz situāciju, ko pieminēja iekšlietu ministrs, droši vien ārkārtīgi asi vajadzēja reaģēt premjeram. Tā ir divu dienestu un divu augstu amatpersonu asa, pilnīgi neiedomājama konfrontācija. Tās nav domstarpības par to, kurš sēž tuvāk premjeram un kuram ir ērtāka sēdēšana, bet tā ir konfrontācija ļoti smaga nozieguma izmeklēšanā. Tādā jautājumā nevar būt nekāda kompromisa, kādam par to ir jāatbild un kādam ir jāaiziet. Ir jābūt skaidrībai šajās lietās, citādi rodas šaubas par sistēmu kopumā, un tas var ieviest tikai un vienīgi aizdomas un pat bailes.

Prettiesiska rīcība nerada tiesiskas sekas. Krimināllietās, kuras ir jāizmeklē, man ir bijis pietiekami daudz padoto un es nekad neesmu pieļāvis, ka kopīga pozitīva mērķa vai rezultāta vārdā kāds atnes pierādījumus, kas ir iegūti, pārkāpjot likumu. Tas diskreditētu gan mani, gan procesu, gan darbu, ko mēs darām. Tas bija perfekts uzstādījums no Prokuratūras vadības puses, tā bija mūsu rīcības pamatnorma.

Jau sen tiek runāts, ka daudziem operatīvajiem darbiniekiem, kuru rīcība tiek reglamentēta ļoti precīzi, galvenā izglītība un viņu darbu romantizējošā lieta ir vājas Holivudas filmas. Kino ar dzīvi nedrīkst jaukt. Es arī gribētu kritiski izteikties par izmeklēšanas kvalitāti: amats šā vārda smalkākajā nozīmē, ko nodod no rokas rokā, jo ir vajadzīgs meistars, kas māca, — tā vairs nav, pēctecība ir pārtrūkusi. Esmu redzējis lietas, kurās varētu runāt par korupciju, par dziļu un pamatīgu politisku korupciju. Atliktu lietu izmeklēt profesionāli, un varētu redzēt, kā, piemēram, nauda kustas bankas kontā, bet KNAB to nav spējīgs izdarīt. Ir jābūt dziļai un nopietnai darbības izmeklēšanai, un reakcijai ir jābūt līdzīgai kā telefona sarunu noklausīšanās lietā, kad vismaz mēģina noskaidrot, bet neizliekas, ka nekas nav noticis. Tas attiecas uz sarunām par it kā esošiem "tarifiem" Ekonomiskās policijas darbā. Uz šādām runām kaut vai baumu līmenī vajag reaģēt un dot skaidru atbildi. Tad arī baumas netransformēsies par "iespējamiem" faktiem. Šajā kontekstā telefona sarunu noklausīšanās skandāls ir viena no tām retajām reizēm, kad viens no iespējamiem likuma pārkāpuma segmentiem ir publiska diskusija.

Šķiet, ka par amatpersonu sarunu noklausīšanos un ierakstu publiskošanu attieksme ir — amatpersonas vienmēr ir sliktas un labi, ka mēs par viņām uzzinām patiesību, neatkarīgi no tā, vai noklausīšanos veikusi valsts un tā ir vai nav bijusi sankcionēta, vai arī to darījusi privāta persona.

Tā ir sadzīviska attieksme pret šiem jautājumiem, kurai mazs sakars ar tiesiskumu. Par to, ka privātpersona noklausās sarunas, ir paredzēta kriminālatbildība, neatkarīgi no tā, vai noklausās privātās vai amatpersonu sarunas. Es gribētu īpaši runāt par tiem gadījumiem, kad telefonsarunu noklausīšanās ir notikusi sankcionēti no valsts iestāžu puses. Šo sarunu ieraksti ir valsts noslēpums, un, ja tās parādās publiskā telpā, tas ir smags noziegums. Mani uztrauc, ka šajos gadījumos neseko nekāda atbildība, lai gan par to būtu jākliedz skaļā balsī. Manuprāt, būtu stingri jāvēršas pret verbālo caureju, kas raksturīga daudzām personām, kuras nodarbojas ar diskrētām lietām.

Neatkarīgi no tā, vai sarunu noklausīšanās ir vai nav bijusi pretlikumīga, ir vēl kāds jautājums — vai žurnālisti ir tie, kam jāatbild par ierakstu publiskošanu? Pasaules pieredze liecina, ka, tikai pateicoties tādai žurnālistu rīcībai, sabiedrība uzzina par nelikumībām, kuras būtu noslēptas no visu acīm.

Es arī TV raidījumā centos pavērst sarunu nost no žurnālista Lato Lapsas, bet... Viens šā jautājuma aspekts ir par valsts noslēpumu: ja jums kā žurnālistei atnestu militāra rakstura valsts noslēpuma dokumentus, jūs stipri vien padomātu, pirms atdotu kādam tos — jūs domātu, kāda būtu atbildība? Kaut kā šādas domas neieklīst galvā, darbojoties gar citu cilvēku noslēpumiem. Ir saprotami, ka svešā mājoklī nesankcionēti ieiet nav īsti likumīgi, bet tikpat privātā sfērā (tādā pašā privātā telpā) kā korespondence, e–pasti, telefona sarunas — šādas aiztures nav. Par to būtu jāatbild, tas nav apspriežams. Jautājums par žurnālistu atbildību nav tik vienkāršs, kā varētu likties. Protams, ja justīcija klusē, tad jārunā medijiem.

Sadaļa, pret kuras izplatīšanu pamatoti iebilda advokāts Egils Radziņš, ir privātās sarunas. Bez šīm sarunām varbūt grāmata nebūtu tik bieza, bet tā savas nozīmes ziņā noteikti būtu smagāka. Jautājumā par grāmatu un tās saturu es šos tekstus sadalītu un vadītos pēc principa — mazāk ir vairāk.

- Kāpēc jūs domājat, ka tiesiskuma krīzi palīdzēs pārvarēt jaunais Valsts prezidents?

-  Prezidents ir pietiekami ietekmīga amatpersona, viņam nav rutīnas valsts darbā. Pagaidām ir cerība, ka jauna amatpersona tādā amatā un cilvēki ap viņu vēl nav tik rutinēti.

- Vai tad bijušās prezidentes aparāta darbinieki bija tik rutinēti?

- Negribu apspriest komandu, kuras darbu es vienkārši nezinu, bet vienmēr esmu teicis un savas domas neesmu mainījis, ka man nav skaidrs, ko VVF darīja vairāk — reprezentēja Latviju pasaulei vai uzspieda pasaules gribu Latvijai.

Man ļoti patika tēze, ko kādā no intervijām pateica Indulis Emsis — diemžēl Latvijas valstij dominējošā attieksme ir izdabāšana. Ja Latvija kaut ko dara, vienmēr tiek apdomāts, kā uz to reaģēs vispirms amerikāņi un ebreji, un vēl un vēl kādi. Ar krieviem mazāk, jo tos modē tagad pakaitināt, jo mums taču blakām ir kāds cits "lielais draugs". Beigu beigās izrādās, ka mēs pret visiem esam ar saliektu muguru. Latvijas cilvēkiem šajā sarakstā vispār vietu neredzu, viņu viedoklis nevienam nav interesants. Reizi četros gados tiek radīta šķietamība, ka vēlētāja domas ir svarīgas.

Pieļauju, ka ar laiku arī jaunā Valsts prezidenta Kanceleja var pārvērsties par purvu, bet pagaidām viņi nosacīti ir jauna komanda ar brīvu redzējumu.

Ar smagnējo valsts mašinēriju grūti spēkoties. Katru cilvēku, kurš atļaujas kaut ko darīt pret "sistēmu", sāk malt. Piemērs ir Kristīne Jarinovska, valsts sekretāre Izglītības ministrijā. Viņa bija cilvēks, kas, labi zinot tiesību jautājumus, atļāvās sacelties pret mašinēriju, pret saliedēto ierēdņu masu. Redzam, kas no tā iznāca. Starp citu, savā ziņā arī Lembergs ar savu reģionālo skatījumu atļāvās nostāties pret šo mašinērijas regulējumu. Domāju, ka viens no motīviem, kāpēc tieši viņš un neviens cits, ir tas, ka Lembergs atļāvās izlēcienus pret sistēmu. Protams, sakrita arī citi vektori, kāpēc tieši viņš.

- Atgriežoties pie jautājuma par jaunā Valsts prezidenta lomu tiesiskuma krīzes pārvarēšanā — vai bažas nerada tas, ka Zatlera kungam nav zināšanu un pieredzes sabiedriski politiskajos jautājumos?

- Man ir daudz sadarbības partneru ārpus Latvijas, un viņu attieksme pret jaunā prezidenta ievēlēšanu visur bija pozitīva, jo viņš ir specifiskas un dziļi inteliģentas grupas — mediķu — pārstāvis. Man patīk prezidenta attieksme pret daudzām lietām — ātra, precīza un izlēmīga. Domāju, ka ir jāsaprot divas lietas. Pirmā: prezidents nav tas, kurš zvana redakcijām un lūdz, lai publicētu viņa viedokli par kādu jautājumu. Žurnālisti (faktiski — reportieri) jautā, un viņš atbild. Prasmīgi uzdodot jautājumu un vēl prasmīgāk to pasniedzot, ikvienu var padarīt gan par ģēniju, gan par muļķi. Otrā lieta ir saistīta ar uztveres stereotipiem — par daudzām lietām cilvēkiem ir jau savi stereotipi, un no prezidenta tiek gaidītas gatavas un konkrētas atbildes, bet prezidents, izrādās, atbild to, ko no viņa nav gaidījuši.

Manī ir klusa cerība, un es zināmā veidā saskatu mūsu prezidenta līdzību ar Gorbačovu. Tie, kas ielika Gorbačovu, cerēja, ka viņš būs puika, kuru varēs regulēt.

VVF arī viņas ievēlētāji nevarēja bīdīt tā, kā pašiem labpatīk.

Mana sajūta ir, ka VVF bija kā spēlējošais viestreneris. Savu darbu paveica, un viss. Viņai, manuprāt, bija trīs stiprās kārtis: neviens nezināja viņas vēsturi; nezināja viņas komunikatīvās saites; nezināja viņas finansēšanas avotus. Tā ir milzīga priekšrocība, kura tika ļoti talantīgi izmantota. Katrā ziņā mana iekšējā izjūta saka, ka pie mums tagad varētu notikt pārmaiņas uz labu.

 

JL, protestējot pret Birka vadības stilu Rīgas domē, atstāj domes sēdi

TVNET  09/11/07    Rīgas domes Jaunā laika frakcija šodien 11. septembrī, protestējot pret domes priekšsēdētāja Jāņa Birka ( TB/LNNK) nedemokrātisko vadības stilu, atstāja domes sēdi.

Jānis Birks sēdes laikā jau atkārtoti parādīja savu nedemokrātisko vadības stilu. Domes priekšsēdētājs vadot sēdi nedrīkst uzstāties debatēs, kad ir paziņots par debašu slēgšanu ( kā tas bija gadījumā ar finansējuma piešķiršanu Dienvidu tilta otrajai kārtai).Vai arī, kā šodien kad debates par jautājumu ir izbeigtas un tūlīt sāksies balsojums ,Birka kungs, kuram kā sēdes vadītājam vienīgajam ir tādas iespējas deva vērtējumu tikko izskanējušām deputātu runām.

"Es pilnīgi pieļauju to, ka deputāts Zaļetajevs Birka kungam var būt tuvāks par deputātu Pulku, taču tad tas ir jāpauž debatēs no tribīnes. Šādi izteicieni no sēdes vadītāja vietas parāda un pierāda Jāņa Birka kā domes priekšsēdētāja nedemokrātisko vadības stilu. Tā kā tas notiek jau atkārtoti, tad mums nekas cits neatlika, kā protestējot pret šādu rīcību atstāt sēžu zāli.’’ – tā savas frakcijas rīcību pamato Olafs Pulks Jaunā laika frakcijas priekšsēdētājs.

Jaunā laika frakcijai nebija nodoms noraut kvorumu šajā sēdē, taču mēs vēlējāmies nodemonstrēt gan domes vadībai, gan arī sabiedrībai, ka ir jāstrādā tā, lai netiktu pārkāptas neviena deputāta tiesības. Tāpat visiem jārada iespējas pilnvērtīgi strādāt. Un kuram gan citam, ja ne domes priekšsēdētājam vajadzētu būt tam, kurš ar savu piemēru tā arī rīkotos. Diemžēl, Birka kungs vai nu negrib, vai arī nespēj tā rīkoties.

"Mēs saprotam, ka politiskas cīņas dēļ tiek noraidīti visi Jaunā laika priekšlikumi gan satiksmes jomā, gan citās sfērās. Nu ko lai dara oranži – dzelteni – sarkanā koalīcija paliek arvien stiprāka, taču ir jāsaglabā kaut kādas elementārās pieklājības normas un tās savā darbībā arī jāievēro. Nu ja pats to nesaprot, tad nekas cits neatliek kā to norādīt.’’- tā savas frakcijas aiziešanas iemeslus skaidro Jaunā laika frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks. Jaunā laika frakcija piedalīsies turpmāk gan domes sēžu darbā, gan komiteju sēdēs un izsaka cerību, ka mūsu šodienas aiziešana, liks aizdomāties domes priekšsēdētājam Jānim Birkam un turpmāk šāda autoritāru rīcību no viņa puses nebūs.

Jaunā laika frakcija izsaka aicinājumu strādāt Rīgas un pilsētnieku labā, to mēs vēlamies darīt un ceram uz sapratni no domes vadības puses.

Papildus informācija – Olafs Pulks Jaunā laika priekšsēdētājs.

 

Zaļetajevs: "Jaunais laiks" Rīgas domē mēģināja izveidot koalīciju ar PCTVL

LETA   09/11/07    Lai saglabātu amatu bijušajam Rīgas mēram Aivaram Aksenokam, partijas ''Jaunais laiks'' (JL) Rīgas domes frakcija februārī mēģināja izveidot koalīciju ar apvienību ''Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā'' (PCTVL), šodien domes sēdē paziņoja deputāts Sergejs Zaļetajevs (SC).

''JL piedāvāja izveidot plašu koalīciju un mēģināja vienoties par Aksenoka saglabāšanu amatā. Tolaik JL nekautrējās ne no PCTVL, ne Zaļetajeva atbalsta,'' sacīja deputāts.

Šodien pirms domes sēdes Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) nolasīja apvienības "Saskaņas centrs'' paziņojumu par Zaļetajeva pievienošanos šai frakcijai.

Vēlāk, izskatot sēdes 29.jautājumu, JL frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks apsveica ''oranži sarkanās'' koalīcijas paplašināšanos, uzsverot, ka Zaļetajeva uzņemšana SC frakcijā apliecinot ''tēvzemiešu sadarbību ar sarkanajiem''.

Šī Pulka aktivitāte izraisīja iepriekš minēto Zaļetajeva paziņojumu. Uzstāšanās beigās Zaļetajevs aicināja deputātus mazāk nodarboties ar politiku, bet pievērsties saimniecisku jautājumu risināšanai.

Jaunā SC frakcijas pārstāvja paziņojums izraisīja manāmu jautrību domes sēžu zālē. Pēc tam Birks kā sēdes vadītājs piebilda, ka ''tas ir labs ieteikums''.

JL frakcija lūdza desmit minūšu pārtraukumu un pēc tā sēžu zālē vairs neatgriezās.

Kā aģentūrai LETA norādīja Pulks, domes sēde atstāta, protestējot pret "nedemokrātisko vadības stilu". "Birks kā sēdes vadītājs nedrīkst izteikt šādus komentārus, sēdes jāvada apolitiski," uzskata JL pārstāvis.

Pulks skaidroja, ka PCTVL balsošana pret Aksenoka atstādināšanu vēl neapliecinot sadarbību. "Ne vienmēr mēs balsojam kopā ar PCTVL, mums ir bijuši arī dažādi uzskati, piemēram, jautājumā par 17.vidusskolu," sacīja politiķis.

"Domes priekšsēdētājs, vadot sēdi, nedrīkst uzstāties debatēs, kad ir paziņots par debašu slēgšanu, kā tas bija gadījumā ar finansējuma piešķiršanu Dienvidu tilta otrajai kārtai. Vai arī kā šodien, kad debates par jautājumu ir izbeigtas un tūlīt sāksies balsojums, Birka kungs, kuram kā sēdes vadītājam vienīgajam ir tādas iespējas, deva vērtējumu tikko izskanējušām deputātu runām," uzskata Pulks.

"Es pilnīgi pieļauju to, ka deputāts Zaļetajevs Birka kungam var būt tuvāks par deputātu Pulku, taču tad tas ir jāpauž debatēs no tribīnes. Šādi izteicieni no sēdes vadītāja vietas parāda un pierāda Jāņa Birka kā domes priekšsēdētāja nedemokrātisko vadības stilu. Tā kā tas notiek jau atkārtoti, tad mums nekas cits neatlika, kā, protestējot pret šādu rīcību, atstāt sēžu zāli," tā savas frakcijas rīcību pamatoja frakcijas priekšsēdētājs.

Kā norādīja deputāts, JL frakcijai nebija nodoms "noraut kvorumu" šajā sēdē. "Taču mēs vēlējāmies nodemonstrēt gan domes vadībai, gan arī sabiedrībai, ka ir jāstrādā tā, lai netiktu pārkāptas neviena deputāta tiesības. Tāpat visiem jārada iespējas pilnvērtīgi strādāt. Un kuram gan citam, ja ne domes priekšsēdētājam vajadzētu būt tam, kurš ar savu piemēru tā arī rīkotos. Diemžēl Birka kungs vai nu negrib, vai arī nespēj tā rīkoties," teica Pulks.

Jau ziņots, ka PCTVL no apvienības biedru rindām Zaļetajevu nolēma izslēgt 23.aprīlī.

 

Eksperti pētīs, kā ieviest Nacionālās attīstības plānu dzīvē

Līga Rozentāle,  Diena  09/13/07    Lai Nacionālās attīstības plāns (NAP) nepaliktu tikai dokuments, kas stāv plauktā, bet tiktu ieviests arī dzīvē. Tāds uzdevums dots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas šovasar izveidotajām sešām ekspertu darba grupām, kuras pirmo reizi kopā sanāks šo ceturtdien. Minētais dokuments nosaka Latvijas attīstības stratēģiju laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam, centrā liekot cilvēku kā galveno vērtību.

Ekspertu uzdevums ir ne tikai analizēt un sniegt priekšlikumus par NAP īstenošanu, bet arī iesaistīties sabiedrības informēšanas pasākumos, stāsta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) preses sekretāre Dace Kārkliņa. Detalizētāka darba kārtība tiks apspriesta ceturtdien pirmajā NAP ekspertu forumā.

Katra no sešām darba grupām būs atbildīga par savu sfēru, piemēram, izglītību, zinātni, labklājību utt. Katrai no tām ir vadītāji un viņu vietnieki, kuriem pašiem jāsameklē pārējie darba grupas locekļi. Piemēram, ekonomists Uldis Osis, kurš vada grupu Sakārtota uzņēmējdarbības telpa, uzaicinājis piecus ekspertus un praktiķus no uzņēmējdarbības sektora. "Mēs skatīsimies tīri no praktiskā viedokļa, jo papīri un dokumenti ir saražoti ļoti daudz un viss tur ir pareizi, bet mēs meklēsim iemeslus, kāpēc lietas, kas ierakstītas NAP, nepildās dzīvē, un dosim ierosinājumus, ko darīt," saka U.Osis.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa ideju par ekspertu darba grupām vērtē kā labu, jo "tās var analizēt un sekot līdzi, vai NAP noteiktais tiek arī ieviests," taču, tās nedrīkstot būt tikai formālas, to priekšlikumi jāņem vērā politikas īstenošanā.

Pēc D.Kārkliņas teiktā, darba grupu izstrādātās analīzes un risinājumi nonāks Nacionālās attīstības padomē, kas, balstoties uz tiem, tad arī pieņems lēmumus.

 

Pusgads bez Lemberga

Jānis Trops,  Diena  09/14/07    Kopš mēra apcietināšanas dokumentu aprite domē kļuvusi ātrāka, pretišķības starp deputātiem mazākas

Priekšnieces klātbūtnē ne, bet ar kolēģēm pārspriežam, cik labi, ka Lembergs vairs nav amatā, — piekrītot runāt tikai anonīmi, Dienai stāsta kāda pašvaldības iestādes darbiniece. Uzrunājot arī citus pilsētniekus, Diena pārliecinās, ka Ventspilī par smagos noziegumos aizdomās turēto pilsētas mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) joprojām ir pieņemts publiski teikt tikai labu, kritiku izsakot anonīmi, jo daudzi uzskata, ka viņš var atgriezties pie varas un izrēķināties ar sev nelojālajiem. Sieviete gan kategoriski noraida pilsētā dzirdēto, ka bez "stingrās rokas" domes darbinieki sāk izlaisties: "Agrāk disciplīnu uzturēja bailes, tagad padarām to pašu, bet bez nervozitātes, vai tik viss būs tieši tad un tā, kā Lembergs licis". Kā priekšrocības darbam bez A.Lemberga tiek minētas arī ātrāka dokumentu aprite, iespēja izteikt savu viedokli un mazākas pretišķības starp deputātiem.

Diena jau rakstīja, ka A.Lembergs tika apcietināts šā gada 14.martā un atradās apcietinājumā līdz 10.jūlijam. Ģenerālprokuratūra Ventspils mēram uzrādījusi apsūdzību kukuļņemšanā un naudas legalizēšanā. Tā arī aizliegusi viņam pildīt pašvaldības vadītāja un Ventspils ostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Domes deputātu veidolā pēc A.Lemberga palikusī vietējā politiskā elite nav viendabīga. Ventspils pašvaldībā opozīciju pārstāvošie partijas Jaunais laiks (JL) deputāti vairākkārt aicinājuši kolēģus lemt par domes priekšsēdētāja atstādināšanu, bet saņēmuši noraidījumu. Koalīcija, tieši otrādi, to ir apbalvojusi — "par ilggadēju, neatlaidīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu Ventspils pilsētas un ostas attīstībā" A.Lembergam pilsētas svētkos augustā piešķirot pašvaldības augstāko atzinību — Lielo balvu un Ls 3 000.

Vienā no pašvaldības struktūrvienībām strādājošais I. uzskata, ka pēdējos sešos mēnešos "aizvien skaidrāks kļūst, ka pašvaldības vezuma smagāko, bet ārēji ne tik spožo daļu visu laiku ir vilcis tagadējais mēra pienākumu izpildītājs, Lemberga 1.vietnieks Jānis Vītoliņš." Kā mēra prombūtnes pozitīvu rezultātu viņš atzīmē, ka tagad apspriedēs par profesionāliem jautājumiem vairs nav jā-

klausās "vienīgi pareizais Lemberga monologs", bet ir iespēja izteikt arī savu viedokli. "Tagad nesalīdzināmi ir paātrinājusies dokumentu aprite, agrāk Lemberga parakstu dabūt bija problēmas, droši vien sakarā ar viņa aizņemtību savā biznesā un lielajā politikā," uzskata I.

Pretēju viedokli pauž Latvijai un Ventspilij pārstāvošā domniece Edīte Didrihsone: "Mums ļoti pietrūkst Lemberga. Uz komisiju un domes sēdēm viņš nāca ar milzīgu enerģiju un kompetenci, oriģinālu risinājumu piedāvājumiem. Nepārzinu un negribu vērtēt viņa ārpusdomes darbošanos, par kuru viņu apsūdz. Bet par pilsētas interesēm viņš stāvēja kā klints, ļoti personiski un emocionāli, gandrīz līdz asarām."

Kāda Ventspilī visnotaļ pamanāma uzņēmuma vadītājs, kas saņem arī pašvaldības pasūtījumus, uzskata, ka A.Lembergs šīs pilsētas mērogiem ir "gigantiska personība". "Varbūt viņš ne vienmēr ievēroja likumu, toties mācēja bīdīt lietas un savs labums tika daudziem. Tagadējie pilsētas vadītāji ir šo bīdīšanu liecinieki un līdzdalībnieki, no viņiem veltīgi gaidīt krasi atšķirīgu turpinājumu," saka A., pieļaujot, ka A.Lemberga aizvietotāju prioritātes skaidrāk kļūs redzamas, kad tiks stādīts un apspriests nākamā gada budžets. "Bet tās var būt detaļas, stratēģija Lemberga laikā ir izstrādāta daudziem gadiem uz priekšu un tiks ievērota." Viņaprāt, svarīgākajos jautājumos domes amatpersonas atrod iespējas konsultēties ar A.Lembergu, lai gan viņš atrodas mājas arestā.

Varbūtību, ka konsultācijas ar mēru tomēr notiek, neizslēdz arī domes deputāti Aivis Landmanis (JL) un Ojārs Grinbergs (JL), norādot, ka, tāpat kā Lemberga laikā, netiek ņemts vērā opozīcijas viedoklis. "Varbūt ne tik rupji un asi, bet mūsu ignorēšana, kaut vai liedzot pilnu informācijas apjomu par nopietnākiem jautājumiem un dalību svarīgākajās domes komitejās un komisijās, turpinās," skaidro opozicionāri.

E.Didrihsone apgalvo, ka tieši JL deputāti strādā destruktīvi, gan atzīstot, ka "no viņiem vairs neizstrāvo tik liels naids, kā bija pret Lembergu." To pamanījis arī deputāts Māris Grīva (Latvijai un Ventspilij), apstiprinot, ka viss iesāktais turpinās arī bez A.Lemberga. Viņš pieļauj, ka amatā atgriezties "Lembergam būs cilvēciski grūti, bet ne neiespējami".

Krasi radikālos pilsētas mēra pretiniekus pārstāvošā pensionāre Marija Zālīte uzskata, ka "viņu gan vajadzēja dzīt prom pāri Latvijas robežām, lai nejauc te gaisu." Ar skarbu vārdu domes priekšsēdētāju vērtē arī ventspilnieki, kuriem viņa vadītā pašvaldība agrāk neļāva privatizēt dzīvokļus. Tagad Satversmes tiesa aizliegumu atcēlusi, taču maldinātie cilvēki ir paspējuši lēti pārdot sertifikātus un privatizācijai nākas tērēt lielu naudu. Vairāki pilsētnieki šai sakarā uzsākuši tiesāšanos ar domi. "Lembergu vajadzētu izlaist no apcietinājuma, lai atmaksā mums zaudējumus un tad iet atkal sēdēt kaut līdz mūža galam," piktojās viens no pašvaldības abižotajiem iedzīvotājiem Herberts S.

"Lai gan Lembergs oficiāli uzskatāms par noņemtu no politiskās distances, viņa ietekme pilsētā un varbūt pat valstī būtiski nav mazinājusies. To nodrošina milzīgā bagātība, ko šis cilvēks ir paspējis iegūt un, neskatoties uz prokuratūras interesi par tās izcelsmi, laikam arī saglabāt. Turklāt ierindā ir droši vien ar naudas palīdzību savulaik piesaistītie viņa atbalstītāji vai varbūt tās dēļ no viņa atkarīgie cilvēki dažādos posteņos un sfērās," saka uzņēmējs, ventspilnieks Vigo Sviķekalns. Viens no nedaudzajiem, kurš piekrita paust viedokli atklāti, jo "faktiski jau tas, ko es saku, ir visiem redzams un zināms".

Sociālantropologs Roberts Ķīlis, vispārinot situāciju par to, cik ilgi autoritāra tipa vadītāja ietekme un darba stils kolektīvā vai valstī saglabājas pēc viņa aiziešanas no amata, Dienai skaidro, ka tas visvairāk atkarīgs no šim cilvēkam pietuvinātajiem kolēģiem, asistentiem, padomdevējiem — no galma. No tā, cik ilgi viņa pēcteči pret bijušo priekšnieku, valdnieku saglabā neitralitāti, un kad viņu sāks vērtēt varbūt ne kritiski, bet kaut vai analītiski. "Nav šaubu, ka pārvērtēšana agri vai vēlu notiks, jo kolektīvā, pilsētā vai valstī rodas jaunas situācijas. Un pēcteči, jaunā elite piedāvā tām no agrākajiem atšķirīgus risinājumus. Ja izrādās, ka to pašu rezultātu var sasniegt ar citiem paņēmieniem, sākas salīdzināšana, un tā var nebūt par labu despotam," uzskata R.Ķīlis.

 

Telefonsarunu skandāla pētīšana Saeimā var kļūt par farsu

LNT   09/14/07    Deputāti sāk izmeklēt tiesnešu pārkāpumus. Saeima izveidoja speciālu komisiju, kas pētīs iespējamās nelikumības tieslietu sistēmā. Opozīcija bija tā, kas ierosināja veidot šo izmeklēšanu, bet šobrīd pati apšauba, vai deputāti ir ieinteresēti noskaidrot patiesību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izpētītu iespējamās nelikumības tieslietu sistēmā, ierosināja veidot JL un Saskaņas centra deputāti. Saeima komisijā ievēlēja 14 deputātus, bet tās vadītāja amatam koalīcija ieteica Juri Dobeli.

Saskaņas centra deputāts Orlovs gan apšaubīja Dobeļa piemērotību, atgādinot gadījumu, kad zem pieprasījuma par Latvijas vēstures mācīšanu skolās, tika viltoti deputātu paraksti.

Kurš toreiz viltoja parakstus, tā arī nav atklāts, bet par Orlova paziņojumu Dobelis sola sūdzēties Mandātu un ētikas komisijā.

Tikmēr konkurencē ar JL deputāti Čepāni, Dobelis vadītāja krēslā tika ievēlēts. Arī pārējie amati tikuši koalīcijas deputātiem. Jaunajam laikam tādēļ aizdomas, ka koalīcija komisiju mēģinās pārvērst par farsu, jo vairumam neesot izpratnes par pētāmo jautājumu, bet vadītājs vispār apšaubījis komisijas veidošanas lietderību.

Dobelis atzīst, ka pats nav lasījis grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis", lai gan tagad nākšoties ar to iepazīties. Dobelis vēl nezina, vai izmeklēšanas komisijai būs kāda jēga, jo tas esot atkarīgs no informācijas, kādu deputātiem varēs sniegt tiesībsargi.

Parlamentāro izmeklēšanas komisiju veidošanas pieredze Latvijā rāda, ka tās parasti darbojas ilgi un neproduktīvi. Par darbu izmeklēšanas komisijā deputāti tagad toties saņem 21 latu par katru sēdi.

 

Algas plāno palielināt arī prezidenta kancelejā

DELFI  09/14/07    Kamēr valdība aicina iedzīvotājus taupīt un uzņēmējiem iesaka rūpīgi vērtēt algu pieaugumu, Valsts prezidenta kanceleja iecerējusi algas reformu, kuras rezultātā būtiski pieaugs kancelejas darbinieku algas, piektdien ziņo laikraksts "Diena".

Šogad Valsts prezidenta kancelejas finansējums bija 2,9 miljoni latu. Pēc prezidentūras maiņas, pamatojot, ka jaunā prezidenta kancelejas vajadzībām atlicis maz naudas, valsts budžeta grozījumos tika pieprasīts un arī saņemts vēl ap pusmiljonu latu — lielākoties darbinieku algām.

Kanceleja nākamā gada budžetā lūgusi 4,1 miljonu latu, no kura pusi plānots tērēt algām. Kancelejā iecerēta atalgojuma reforma, par pamatu nosakot minimālo algu (nākamgad — 160 lati) un to reizinot ar noteiktiem koeficientiem (no 2 līdz 30) — atbilstoši darbinieka kvalifikācijai, ziņo "Diena".

Reformas rezultātā visiem darbiniekiem algas pieaugtu. Piemēram, kancelejas vadītājam Eduardam Stiprajam no pašreizējiem 3418 latiem ienākumi varētu kāpt līdz pat 4800 latiem, viņa vietniekam Ērikam Ozolam — no latiem 3360 līdz aptuveni 4480 latiem.

Ne kancelejā, ne Finanšu ministrijā laikrakstam neapstiprināja, ka būtu paredzēts lemt par algas pieaugumu arī pašam prezidentam Valdim Zatleram. Pašlaik prezidenta ikmēneša ienākumi ir 3000 latu un vēl 20% piemaksa reprezentācijas izdevumiem.

Kancelejā skaidroja, ka papildus nauda vajadzīga, lai piesaistītu jaunus darbiniekus no darba aizgājušo vietā un maksātu vairāk zemāk atalgotajiem darbiniekiem (pašlaik zemākā alga Valsts prezidenta kancelejā ir 140 lati, pēc reformas paredzēta 320 lati).

Jau ziņots, ka nākamgad plānots palielināt Saeimas darbinieku algas. Saeimas darbinieku prēmiju fonda apjomu nākamgad plānots paaugstināt 15 reižu līdz 350 000 latu. No šī fonda visiem Saeimas darbiniekiem iecerēts izmaksāt prēmijas vienas algas apmērā.

Arī Saeimas deputātu algas nākamgad pieaugs. Deputāta amata algas apjoms tiek noteikts pēc formulas: vidējā alga sabiedriskajā sektorā, reizinot uz koeficientu 3,2. Tātad — ja 2006.gadā vidējā alga sabiedriskajā sektorā veidoja 350 latu, tad attiecīgi deputāta atalgojums bija 1120 latu, neskaitot citas piemaksas par ieņemtajiem amatiem un komisiju apmeklējumiem.

Tai pašā laikā mediķi un skolotāji ar piketiem un, iespējams, streiku cenšas panākt no valdības lielāku algas pielikumu nozarē strādājošiem.

 

Viedoklis: Nesalīdzināmie

Aivars Ozoliņš,  Diena  09/15/07    Prezidents Zatlers necik sen pievienojās premjerministram Kalvītim aicinājumos tautai — "katrai ģimenei un katram cilvēkam" — bremzēt inflāciju, dzīvojot taupīgi. Tikmēr viņa kanceleja, kuras šā gada finansējumam bija paredzēti 2,9 miljoni latu un nupat budžeta grozījumos tika papildus atvēlēts vēl pusmiljons, nākamajam gadam prasa jau 4,1 miljonu. Puse no summas aiziešot darbinieku algām, kuras pieaugšot pat par tūkstošiem, lai, kā skaidro prezidenta preses sekretāre, padarītu tās "konkurētspējīgas".

Jābrīnās, ar ko konkurēs, piemēram, kancelejas vadītājs Eduards Stiprais, kas pašlaik saņem 3400 latu mēnesī, bet nākamgad saņemtu 4800. Tie būtu gandrīz 114 000 dolāru gadā. Salīdzinājumam — ASV prezidenta administrācijas vadītāja alga ir 165 000 dolāru gadā. Vai Stiprais atstās darbu kancelejā un aizies strādāt uz Balto namu, ja nesaņems divas trešdaļas no tā, ko saņem Buša administrācijas vadītājs Džošua Boltens? Šķiet, ka tad jau drīzāk Boltens piekristu pārnākt uz mierīgāku darbiņu reprezentatīvā prezidenta pils kamerteātrī.

Grūti saprast, no kāda pirksta ir izzīsti kancelejas darbinieku algu koeficienti, toties vēlreiz pārliecināmies, cik absurdi ir aprēķināt ierēdņu atalgojumu, reizinot ar šiem koeficientiem minimālo algu, kas ir valdības pašas noteikta (un nupat atkal palielināta), nevis kāds objektīvs rādītājs.

Vēl grūtāk izvēlēties, ar ko un kā šīs algas salīdzināt.

Ja turpinām salīdzināt ar ASV, tad Latvijas iedzīvotāju skaits ir 0,8 procenti no iedzīvotāju skaita Amerikā, tāpēc Stiprā mēnešalgai vajadzētu būt 0,8 procentiem no Boltena algas jeb 54 latiem mēnesī.

Ja salīdzina kopējo saražoto preču un sniegto pakalpojumu vērtību uz vienu iedzīvotāju, rēķinot ASV dolāros, tad 2006.gadā Amerikā tā bija 44 970, bet Latvijā — 8 100 (Pasaules Bankas dati); Stiprā algai attiecīgi vajadzētu būt ap 1250 latu mēnesī. Rēķinot IK uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, ko uzskata par dzīves līmeņa rādītāju, ASV skaitlis pērn bija līdzīgs — 44 260, bet Latvijā tas bija 15 340, un iznāk, ka prezidenta kancelejas vadītājam piestāvētu trīsreiz mazāka alga nekā Buša administrācijas vadītājam — ap 2400 latu mēnesī. Protams, ja pieņemam, ka ir samērojama Zatlera kancelejas un Baltā nama administrācijas iekšpolitiskā ietekme un arī svars globālajā politikā.

Ka nav samērojama, varbūt vislabāk parāda abu valstu prezidentu algu atšķirības. ASV prezidenta ar likumu noteiktā alga ir 400 000 dolāru gadā, Latvijas prezidents saņem 3000 latu mēnesī (mazāk nekā viņa kancelejas vadītājs un pat šā vietnieks!), kas ir ap 70 000 dolāru gadā. Būtu loģiski, ja arī Latvijas prezidenta kancelejas vadītāja alga būtu 18% no viņa ASV kolēģa algas, 1237 lati mēnesī, kas — arī tāpat kā Amerikā — būtu apmēram divarpus reizes mazāk nekā prezidenta alga.

Taču brīnumu zemē Latvijā amatpersonas salīdzina savas algas tikai cita ar citu un, aicinādamas pārējos taupīt, turpina sacensību par lielākām sev. Apkaunojoši, ka šajā inflācijas kurināšanas neprātīgajā skrējienā metusies arī prezidenta kanceleja. Vai tās darbiniekus kāds ar varu dzina strādāt Pilī? Vai viņi nezināja, kādas tur algas? Vai daudzi no viņiem pametīs darbu, ja nesaņems algas pielikumu?

Zatlers izsakās par visu un jebko. Taču viņa "komandas" bezkaunīgā negausība gan ir jautājums, par kuru prezidenta viedokli gribētu dzirdēt katrs, kuru viņš aicina saprast, "ka viņš arī ir viena no tām skrūvītēm, kas dzen to inflāciju".

 

 

Saimniecībā...

 

 

Eksperti: valdībai jāsāk taupīt, lai apturētu inflāciju 26

Ilze Zālīte,  Diena  09/11/07    Vispirms bankrotētu daļa uzņēmumu, saruktu valsts nodokļu ieņēmumi, daudz cilvēku paliktu bez darba, kas varētu veicināt lielu cilvēku emigrācijas vilni darbā uz ārzemēm, kā tas parasti notiek ekonomikas krīžu gadījumos — šāds SEB Unibankas ekonomista Andra Vilka skatījumā ir galējs, bet ne neiespējams Latvijas ekonomikas attīstības scenārijs, ja inflācijas uzvaras gājiens turpināsies tādos pašos tempos kā līdz šim.

Aptaujātie eksperti un Latvijas Banka neprognozē būtisku inflācijas tempu mazināšanos, tādēļ mudina ātri iedarbināt atlikušos cenu kāpuma bremzēšanas instrumentus — ievērojami mazināt tēriņus valsts un pašvaldību sektorā, kā arī veicināt eksportējošā sektora konkurētspēju un risināt samilzušās problēmas darba tirgū. Premjers Aigars Kalvītis (TP) neizslēdz papildu pasākumus inflācijas apkarošanai, kas gan iepriekš būtu rūpīgi jāanalizē, ziņo aģentūra BNS.

Augustā piepildījušās ekspertu pesimistiskākās prognozes — gada inflācija Latvijā ir pārsniegusi divciparu skaitli. Proti, šā gada augustā cenas augušas par 10,1%, salīdzinot ar cenām 2006.gada augustā. Tas ir augstākais rādītājs kopš 1997.gada janvāra, atsaucoties uz Centrālo statistikas pārvaldi, ziņo BNS.

"Inflāciju dzen valstī ieplūstošais naudas daudzums, kas ir pārāk liels, salīdzinot ar saražoto preču un pakalpojumu apjomu, kuru nespējam tik strauji audzēt," skaidro ekonomists Andris Strazds. Piedāvājums ir zemāks nekā pieprasījums, kas ļauj audzēt cenas — tās dažās preču grupās kļuvušas neadekvāti augstas, piebilst A.Vilks. Rezultātā cilvēki prasa lielāku algu, ko darba devējs laikā, kad trūkst darba roku, arī spiests maksāt. Pieaugot darbaspēka un citām izmaksām, uzņēmējs kāpina produkta cenu. Rezultātā mazinās eksportējošo uzņēmumu konkurētspēja ārvalstu tirgos.

Viegli neklājas pašmājās strādājošajiem uzņēmējiem — redzot augošās cenas Latvijā, aktivizējas preču importētāji. Līdz ar to importa pārsvars pār eksportu tirdzniecības bilancē kļūst aizvien lielāks, aug arī kārtējo maksājumu konta deficīts. "Proti, pieaug naudas daudzums, ko esam parādā. Tas ir slikti tad, ja ārvalstu investori, kas mums aizdod naudu, gribēs aiziet prom," norāda SEB Unibankas eksperts. Uz šādu soli ārvalstu investorus var pamudināt augstā inflācija un bažas, ka uzņēmēji var netikt galā ar izmaksām un produktivitātes celšanu un valdība negrib pienācīgi ar šo problēmu cīnīties.

Ja neadekvāti augsta inflācija, kas ir augstākā Baltijas reģionā, saglabāsies vēl pāris gadus, daļa vietējo uzņēmēju var kļūt nekonkurētspējīgi un bankrotēt. Tāpat varētu notikt ar daudzām mājsaimniecībām, jo cilvēki, paliekot bez darba vai saņemot zemāku algu, nespēs pildīt saistības. Vairākums no aktīvākā un izglītotākā darbaspēka varētu emigrēt un strādāt ārzemēs. "Tur vairs nav jālasa zemenes — ja cilvēks labi zina valodu un viņam ir normāla izglītība, viņu paņems darbā atplestām rokām," teic A.Vilks. "Ņemot vērā, ka pēdējos gados maz darīts, lai varētu reāli palielināt saražoto preču un pakalpojumu apjomu, šobrīd īstermiņā var līdzēt vienīgi pieprasījuma pieauguma bremzēšana," uzskata A.Strazds. Kreditēšanas pieaugums pēc pretinflācijas plāna pieņemšanas jau pamazām pierimst. Atliek mazināt valsts un pašvaldību tēriņus, kas jāiegrožo būtiskāk, nekā cerēts, uzskata eksperti. Latvijas Banka mudina strādāt pie budžeta ar 1% pārpalikumu no valsts iekšzemes kopprodukta (IK) jau šogad, bet nākamā gada budžetā centrālās bankas skatījumā būtu jāparedz 2% pārpalikums no IK, nevis 0,2%, kā to valdība patlaban iecerējusi. Vēl valdībai jārisina citas pretinflācijas plānā ierakstītas apņemšanās — veicināt eksportējošā sektora konkurētspēju un risināt darba tirgus jautājumus, norāda Latvijas Banka.

 

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta grozījumus Konkurences likumā

LETA  09/11/07    Šodien Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kuri jau ir izsaukuši tirgotāju iebildumus. Deputāti minētos grozījumus atbalstīja, lai gan Tirgotāju asociācijas pārstāvis Austris Kalniņš lūdza likuma grozījumu skatīšanu atlikt, lai deputāti vispirms varētu uzklausīt gan tirgotājus, gan ražotājus.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Krauklis (TP) savukārt norādīja, ka likuma grozījumu izskatīšanas atlikšanai nav pamata un deputātiem būs iespēja uzklausīt abas puses.

Grozījumu mērķis ir novērst Konkurences likumā esošās nepilnības. Likuma grozījumu projekts paredz precizēt dominējoša stāvokļa definīciju, izslēdzot no tā nosacījumu par vismaz 40% tirgus daļu konkrētajā tirgū. Tas paredz noteikt būtiskas ietekmes definīciju, attiecinot to uz mazumtirdzniecības nozari, kā arī aizliegumu to ļaunprātīgi izmantot.

Grozījumos tiek precizētas Konkurences padomes tiesības, skaidrāk definētas Konkurences padomes Biroja tiesības, veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības.

Ar grozījumiem likumā iecerēts precizēt apvienošanās veidus. Līdz 35% tiks samazināts apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējās tirgus daļas konkrētajā tirgū apjoms, kad tirgus dalībniekiem ir pienākums paziņot Konkurences padomei par apvienošanos. Tiks ieviests saīsinātais ziņojums par apvienošanu iesniegšanas iespēju, kā arī virkne citu precizējumu.

Ekonomikas ministrija (EM) vairākkārt konsultējusies ar Eiropas Komisiju (EK) par izstrādātajiem Konkurences likuma grozījumiem.

Reaģējot uz EK paustajām bažām, EM atteikusies no sākotnējās ieceres noteikt, ka 70 miljonu latu apgrozījums ir slieksnis, lai kādu uzņēmumu atzītu par tādu, kam piemīt būtiska ietekme.

Pašreizējie grozījumi paredz noteikt 25% tirgus daļu kā pazīmi, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme tirgū. Tāpat grozījumos tiks skaidri uzskaitītas tās darbības, kas tiks atzītas par būtiskas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu.

Grozījumi paredz, ka būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums netiek piemērots sešus mēnešus pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās.

Uzņēmumiem ar būtisku ietekmi tirgū turpmāk tiks aizliegta netaisnīga vai nepamatota atbildības par iespējamiem riskiem sadale starp darījuma pusēm, netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami saistībā ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū.

Tiks aizliegta netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par līguma slēgšanu piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana, netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai piemērošana vai uzspiešana, netaisnīgu vai nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm.

Minētais būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums galvenokārt aizsargās lielāko veikalu tīklu klientus pret vienpusēju un netaisnīgu nosacījumu uzspiešanu, bet patērētāju ieguvums būtu lielāka preču izvēle.

Ja Konkurences padome konstatēs tirgus dalībnieku darbībās būtiskas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, tā pieņems lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latus katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, paredz grozījumi.

Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem katram, teikts grozījumos.

Precizētais likumprojekta satur normas, kas palīdz mazināt uzņēmumu ar būtisku ietekmi tirgū iespējas uzspiest netaisnīgus līguma noteikumus vai citādi ļaunprātīgi izmantot savu ietekmi tirgū.

Līdzīgs regulējums darbojas arī citās ES dalībvalstīs, piemēram, Ungārijā, Īrijā, Austrijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā. Arī ES normatīvajos aktos jau ir definēta būtiska ietekme, piemērs tam ir elektronisko sakaru tirgus, skaidro EM speciālisti.

Izstrādātie grozījumi Konkurences likumā veicinās godīgu konkurenci tirgū, kas ir arī viens no plānotajiem pasākumiem inflācijas mazināšanas plānā, uzskata ministrija.

EM uzskata, ka izstrādātie grozījumi likumā sekmēs godīgu konkurenci, tādējādi novēršot draudus sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai.

EM speciālisti norāda, ka izstrādātie grozījumi Konkurences likumā nav diskriminējoši attiecībā uz ārvalstu uzņēmumiem un tie nekādā veidā neapdraud uzņēmējus, kas strādā pēc godīgas komercprakses principiem.

 

Viedoklis: Skarbi skaitļi, mīksti politiķi

Pauls Raudseps,  Diena  09/12/07    Jebkuram, kurš pasauli neskata caur oranžām brillēm, pirmdien paziņotie inflācijas dati — 10,1% cenu pieaugums no 2006.gada līdz 2007.gada augustam — nevarēja būt pārsteigums. Jau kopš 2004.gada vasaras, kad Šlesers pasludināja Kalvīša koalīcijas ekonomisko kursu — "gāzi grīdā" — Dienas komentētāji ir brīdinājuši par šīs politikas gaidāmajām postošām sekām. Citēsim no P.Strautiņa 2004.gada 10.augusta komentāra: "Latvijai šobrīd ir 6,7% inflācija, ir prognozējams tekošā konta deficīts ap 10% no iekšzemes kopprodukta, kā arī 2% valsts budžeta deficīts straujas izaugsmes apstākļos, bet kopējais kreditēšanas apjoms kāpj par 43% gadā. Šie skaitļi liecina, ka uzbudināta gāzes pedāļa spaidīšana neizbēgami novedīs pie vēl straujākas inflācijas."

Trīs gadus vēlāk mums ir 10,1% inflācija, tekošā konta deficīts pāri par 20% no iekšzemes kopprodukta, vēl straujākas izaugsmes periodā valdība nespēj pieņemt budžetu ar nozīmīgu pārpalikumu, un kopējais kreditēšanas apjoms starp 2006.gada un 2007.gada jūliju pieaudzis par 52%. Kalvīša un Šlesera gāzes pedāļa spaidīšana tik tiešām ir novedusi pie vēl straujākas inflācijas.

Nu jau pat finanšu ministrs saprot, ka pretinflācijas plāns ir izgāzies. Spurdziņš otrdien publicētā intervijā Dienas biznesam saka, ka nevar precīzi prognozēt nākamā gada inflāciju, bet "pašreiz mēs paliekam pie iepriekšējās inflācijas prognozes 6 līdz 7% robežās". Kurā slepenajā plānā šīs 6–7% robežas tika noteiktas, gan nav zināms, jo vēl tikai martā valdības pieņemtajā inflācijas apkarošanas plānā 2008.gada inflācija tika prognozēta no 5 līdz 5,5%. Norādot, ka nākamgad inflācija nozīmīgi pārsniegs šo līmeni, Spurdziņš faktiski atzīst, ka tikai sešus mēnešus vecais pretinflācijas plāns jau ir izrādījies nepietiekams un nesasniegs savu mērķi.

Nav grūti atrast pamatu šādam pesimismam. Kā savā pavasarī publicētajā pētījumā par inflāciju norādīja ekonomisti Mortens Hansens un Alfs Vanags, Latvijā darba samaksas kāpums cieši korelējas ar inflāciju, taču tas notiek ar laika nobīdi. Paiet kāds brīdis, kamēr tirgotāji saprot, ka algas pielikumu saņēmušajam pircējiem ir vairāk latu kabatā, taču ekonomikas likumsakarības ir nepielūdzamas — jo vairāk naudas dzenas pakaļ ierobežotam preču daudzumam, jo vairāk ceļas cenas. Pēc Hansena un Vanaga vērojumiem, algu pieauguma efekts uz inflāciju izpaužas apmēram piecpadsmit mēnešu laikā, tāpēc ziņa, ka šā gada 2.ceturksnī algas pieauga par 33% pret attiecīgo periodu pērn, vieš nopietnas bažas par inflācijas attīstību līdz pat 2008.gada beigām.

Ja ir viens cerības stariņš, tas ir komercbanku kreditēšanas straujais kritums pēdējo mēnešu laikā. Līdz šim komercbanku naudas straume ir bijusi galvenā ekonomisko dzirnavu griezēja, un šo slūžu aizvēršana ir absolūti nepieciešama, lai nostabilizētu ekonomiku.

Tomēr inflācijas inerce jau ir kļuvusi tik liela, ka ar komercbanku savaldīšanu vairs nepietiek. To sāk atzīt pat koalīcijas politiķi: Kalvītis vairs neizslēdz papildu pretinflācijas pasākumu ieviešanu, to pašu saka arī Štokenbergs. Par nelaimi, līdzšinējā pieredze liek domāt, ka Kalvīša koalīcijai nepietiek ne izpratnes, ne gribas, ne spējas darīt ko vairāk par pašu, pašu minimumu, un ar to jau sen vairs nepietiek.

Latvija ir sasniegusi punktu, kur nesāpīgu risinājumu vairs nav.

Viens ceļš uz priekšu ir tas, ko jau ilgāku laiku iesaka ekonomisti un kuru pagājušajā nedēļā neredzēti asā paziņojumā atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija: valdībai jau šogad ir jāpanāk nozīmīgs budžeta pārpalikums; jāpārskata nodokļu politika, mazinot darbaspēka nodokļus un palielinot nodokļus patēriņam; jāmazina valsts sektora straujais darba samaksas kāpums. Vārdu sakot — jāmazina patēriņš un jābremzē algu pieaugums ministrijās un citās no budžeta finansētās iestādēs. Sāpīgi, jo kurš tad negrib saņemt lielākas algas. Tomēr šāda politika ļautu tautsaimniecībai pārredzamā nākotnē atgūt līdzsvaru un pēc tam turpināt atkal attīstīties.

Vai valdība ir gatava iet šo ceļu? Vai, ar joni ievilkusi mūs visus šajā purvā, Kalvīša koalīcija spēs atrast ceļu, kā lēnām no tā izkļūt? Pievērsīsim uzmanību Saeimas budžeta pieprasījumam: Saeimas darbinieku prēmiju fondu plānots 2008.gadā paaugstināt 15 (!) reižu. Kā uz šāda fona valdība spēs pateikt mediķiem vai skolotājiem, ka viņiem kopējās lietas labā jāsavelk jostas?

Nevarēs. Tāpēc Kalvītis, Spurdziņš un Šlesers acīmredzot plāno turpināt iegādāties aizvien lielāka izmēra jostas: Finanšu ministrija prognozē, ka vidējā alga sabiedriskajā sektorā nākamgad pieaugs par 18% (tātad teju trīsreiz vairāk, nekā Spurdziņa prognozētā inflācija). Tad vēl jātērē par grandioziem, dārgiem ceļiem, tiltiem un ēkām (jaunais rekordprojekts — 500 miljoni par Stradiņa slimnīcas rekonstrukciju). Šo celtniecību valsts finansēs, aizņemoties naudu vai garantējot kredītus. Tā tiks mazināts tiešais iespaids uz 2008.gada budžetu, taču šī grāmatveža viltība nespēs apvest inflāciju ap stūri, jo aizlienētā naudu ieplūdīs Latvijas ekonomikā uzreiz. Tā var izrādīsies, ka ekonomikas karsēšanā hipotekāros kredītus privātpersonām aizvietos valsts garantēti kredīti valsts un pašvaldību celtniecības projektiem. Ja tā notiks, tad pēc gada mēs būsim vēl sliktākā situācijā nekā tagad, ar noturīgi augstu inflāciju, zemu konkurētspēju un pieaugošu bankrotu un bezdarbnieku skaitu.

Nepatikšanas rīt vai posts parīt — tāda ir mūsu tuvredzīgās valdības izvēle.

 

Augustā iztikas minimums sasniedzis 132,62 latus

LETA  09/12/07    Augustā iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam ir sasniedzis 132,62 latus, kas ir nedaudz mazāk nekā jūlijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Izdevumu pārtikas preču iegādei apjoms iztikas minimumā bija 42,15 lati, nepārtikas precēm - 49,78 lati, pakalpojumiem - 35,59 lats, bet pārējie izdevumi - 5,1 lats.

Kopš pagājušā gada beigām iztikas minimums Latvijā ir pieaudzis par 10,79 latiem jeb 8,9%, bet gada laikā - par 14,98 latiem jeb 12,7%.

Iztikas minimums šī gada janvārī bija 124,33 lati, februārī - 125,83 lati, martā - 127,83 lati, aprīlī - 129,05 lati, maijā - 130,16 lati, jūnijā - 132,02 lati, bet jūlijā - 133,58 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs ir apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksuspreces.

Groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām ik mēnesi aprēķina CSP. Iztikas minimumu aprēķina vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ietilpst maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļas, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.

No nepārtikas precēm grozā ietilpst vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšana un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

 

Mediķi rīt piketēs pie valdības ēkas

LETA  09/12/07    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rīt, 13.septembrī, rīkos piketu iepretī Ministru kabineta ēkai, aģentūru LETA informēja LVSADA. Pikets notiks no plkst.11 līdz 12.

Mērķis ir pievērst valdības un sabiedrības uzmanību tam, ka valdība joprojām atsakās nodrošināt iepriekš garantēto darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē strādājošiem, kā arī kavējas ieviest neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem paredzētās sociālās garantijas.

Tāda rīcība nenovēršami pasliktinās nozarē strādājošo darba tiesiskās attiecības, kavēs pieejamu un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu veselības aprūpē, kā arī paaugstinās sociālo spriedzi sabiedrībā, uzskata mediķi.

Ņemot to vērā, LVSADA pēc konsultācijām ar savām arodorganizācijām un sociālā dialoga partneriem citās sabiedriskās organizācijās ir uzsākusi streika gatavošanas priekšdarbus, iesniedzot kolektīvā tiesību strīda prasības Veselības ministrijai 24.augustā.

Strīda izšķiršanas procedūras gaitā ir izveidojies konstruktīvs dialogs starp iesaistītajām pusēm. Tomēr joprojām nav atrisināts galvenais jautājums par taisnīgu un Ministru kabineta rīkojumiem par pamatnostādnēm "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē" un par programmu "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015. gadam" atbilstošu darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, teikts LVSADA paziņojumā.

Veselības ministrija sarunās ar arodbiedrību ir piekritusi, ka pašreizējais valdības akceptētais finansējums 2008.-2010.gadam neļaus turpināt 2006. un 2007.gadā sekmīgi uzsākto darba samaksas reformu veselības aprūpē saskaņā ar programmas Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam ieviešanas plānu.

Līdz ar to nebūs iespējams ilgtermiņā nodrošināt konkurēt spējīgu darba samaksu veselības aprūpes nozarē, un tas apdraud Ministru kabineta rīkojuma Par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem 2008.-2010.gadā izpildi. Savas kompetences ietvaros Veselības ministrija par to ir informējusi valdību.

Vienlaikus LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris ir vērsies pie Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) ar lūgumu rast iespēju tikties ar arodbiedrības pārstāvjiem, lai ar sarunu palīdzību iespējami drīz novērstu minētos draudus veselības aprūpes nozares un valsts attīstībai. Jau ziņots, ka piketā varētu piedalīties ap 500 dalībnieku.

 

Pedagogi atsāk runāt par piketu

LETA    09/12/07    Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir gatava septembra beigās pie Ministru kabineta (MK) rīkot piketu.

LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš stāstīja, ka LIZDA prasība ir atalgojuma palielināšanas grafikā paredzēto algu pielikumu par 60 latiem saņemt jau no 2008.gada 1.janvāra, nevis 1.septebra, kā paredzēts grafikā.

Trešdien arodbiedrībai tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, no ministrijas izskanējis priekšlikums, ka no nākamā gada 1.septembra varētu tikt paredzēta papildu samaksa par piecām papildu stundām - divām, kas saistītas ar burtnīcu labošanu, vienai konsultāciju nodarbībai un divām stundām, kas saistītas ar gatavošanos mācību stundām.

Šāda iniciatīva no ministrijas puses varētu tikt realizēta, ja LIZDA atteiktos no savas prasības 60 latus saņemt no 2008.gada 1.janvāra. Krastiņš norādīja, ka LIZDA padomes reģionālās organizācijas šo priekšlikumu vērtēs un līdz nākamās nedēļas piektdienai iesniegs savus atzinumu.

Taču LIZDA neesot īsti mierā ar piedāvātajām piecām apmaksātām papildu stundām. Arodbiedrība vēlas, lai tiktu apmaksātas sešas papildu stundas, pie tam piecas no tām paredzot par gatavošanos mācību stundām, jo tās tiek atmaksātas visiem skolotājiem, bet, piemēram, burtnīcu labošana attiecas tikai uz daļu skolotāju.

Tagad viss būšot atkarīgs no LIZDA reģionālajām organizācijām. Ja skolotāju vairākums nepiekritīs IZM piedāvājumam un sarunas ar Saeimas partijām un valdību pārstāvjiem rezultātus nenesīs, LIZDA gatava septembra beigās pie MK rīkot piketu, atzina Krastiņš.

Nākamnedēļ LIZDA ieplānojusi tikties ar "Jaunā laika", "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakciju pārstāvjiem.

 

Vidējā darba samaksa ārstiem nākamgad būs 654 lati, māsām - 392 lati

LETA  09/13/07    Vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 2008.gadā būs 654 lati, vidējam medicīniskajam personālam - 392 lati, bet jaunākajam medicīniskajam personālam - 262 lati pirms nodokļu nomaksas, informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas departamentā.

Ārstiem darba alga pieaugs par 80 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - par 48 latiem, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām algas pieaugums būs par 32 latiem.

Šāds pieaugums pilnībā atbilst valdībā apstiprinātajā programmā "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām, informēja VM.

Patlaban vidējā darba samaksa ārstiem ir 574 lati, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 lati, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 lati.

No šā gada 1.janvāra ārstiem algu pieaugums bija 134 lati jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu, ārstniecības un pacientu aprūpes personām pieaugums šā gada sākumā bija 80 lati jeb 30,4%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām algas pieaugums bija 54 lati jeb 30,4%.

VM uzsver, ka darba samaksas nodrošināšanas atšķirības ārstniecības iestādēs ir jautājums par to, ko ārstniecības iestāžu vadītāji izvirza par prioritātēm - algas, tehnoloģijas, remontus.

VM aicina veselības aprūpes speciālistus un viņu pārstāvošās arodorganizācijas runāt ne tikai par darba samaksas pieaugumu mediķiem, bet arī par savstarpējās attieksmes un iejūtības uzlabošanu pret pacientiem, ko sabiedrība sagaida no mediķiem.

VM aicina turpināt problēmas risinājumu meklējumu sarunu ceļā, izvairoties no radikālām akcijām.

Jau ziņots, ka ceturtdien iepretim valdības ēkai bija sapulcējušies aptuveni 200 medicīnas darbinieki, kas, turot rokās dažādus plakātus, valdībai prasīja algas palielinājumu.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris informēja, ka 18.septembrī notiks ārkārtas arodbiedrības padomes sēde, kuras laikā padomes locekļi lems par iespējamu medicīnas darbinieku streika rīkošanu. Lēmums par streiku tiks pieņemts balsojumā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība un Latvijas Māsu arodbiedrība un asociācija iestājas pret streiku kā problēmu risinājumu, informēja VM.

 

Viedoklis: Labs līdzeklis pret inflāciju

Juris Paiders,  NRA  09/13/07    Gada inflācijas skaitlis jau ir pārkāpis psiholoģiski svarīgo desmit procentu robežu. Tomēr ir jāatceras, ka inflācija parāda, ka cenu pieaugums pret 2006. gadu ir desmit procentu. Ir nepareizi tikpat lielu skaitli izmantot nākotnes izmaksu prognozēs.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija publisko Latvijas makroekonomikas apskatu, kurā tiek dota inflācijas prognozē nākamajam gadam. Komercbanku asociācijas prognoze ir optimistiska – inflācija 2008. gadā būs 6,4% līmenī. Tas varētu nozīmēt, ka inflācija pašlaik ir sniegusi savu maksimumu un pusgada laikā inflācijas līmenis sāks pakāpeniski samazināties.

Jāteic, ka pirmā reakcija, ko pauda Latvijas valstsvīri, bija aicinājums apturēt algu pieaugumu. Lūk, apturēsim algu pieaugumu, un inflācija tūdaļ ies mazumā. Interesanti, kā algu samazināšana ietekmēs graudu cenu pasaules tirgū? Pasaules graudu tirgus dēļ Latvijas maizes cenas gada laikā pieauga par 50 procentiem. Tas nav saistīts ar to, ka Latvijā būtu lielas algas, bet gan ar pasaules un ES tirgus konjunktūru.

Tie, kas par vienīgo inflācijas cēloni dēvē algu pieaugumu, iespējams, nav pamanījuši, ka Latvija ir iestājusies vienotajā ES tirgū. Kopējais tirgus ietekmē gan preču, gan pakalpojumu cenas. Kopējais tirgus nozīmē arī to, ka speciālistu algām ir jāizlīdzinās.

Ideja vienā nelielā ES daļā aizliegt celt algas un cerēt, ka šādā veidā samazināsies inflācija, ir neeiropeiski un marksistiski. Kvalificētu celtnieku, pilotu, mehāniķu, algas nosaka nevis vietējā minimālā alga vai biznesa izmaksu rādītāji, bet gan pavisam cits – alternatīvo ienākumu princips. Vienkāršā valodā runājot, attiecībā uz darba algu šis princips ir izsakāms ar jautājumu: "Par cik lielu algu es esmu ar mieru palikt Latvijā un nebraukt uz Īriju, Angliju vai Norvēģiju?" Cilvēks, kura specializācija, piemēram, ir logu montāža, zina, ka Anglijā viņa ienākumi būs 2500 latu mēnesī. Taču strādāt Anglijā nozīmē paciest zināmas neērtības – nošķirtību no ģimenes, spartiskus sadzīves apstākļus utt. Šāda speciālista alga Latvijā ir nosakāma ar skaitli, par kādu viņš ir ar mieru palikt pie zināmām ērtībām Latvijā un saņemt mazāk nekā Anglijā, Īrijā vai Norvēģijā. Pārējiem argumentiem, tādiem kā Kalvīša lūgumam paciesties, Rimševica aicinājumam vairāk taupīt vai uzņēmuma īpašnieka gaudu dziesmai par nepieciešamību algas izmaksām iekļauties ražošanas izmaksās nav lielas nozīmes. Alternatīvā ienākumu modelis jau ir transformējis algu līmeņus daudzās nozarēs. Celtniecībā, ceļu būvē u. c. algas ir jau ļoti lielas un atbilst alternatīvā ienākuma modelim. Aicinājums nepacelt algas nozīmē atteikšanos no speciālista vispār. Valdība ar saviem politiskajiem būvniecības projektiem – no Nacionālās bibliotēkas līdz 200 000 latu mērķdotācijai katram pagastam, kas piekritis oranžajai teritoriālajai reformai – radikāli rada apstākļus, kad pasūtījumu ir vairāk par celtniecības jaudām. Būvfirmām valdības pasūtījumu politikas dēļ nav cita varianta kā maksāt Eiropas algas – vai arī nekādi būvniecības termiņi netiks ievēroti. Valdība ar nepadomātiem megapasūtījumiem uzpūš algas un tagad brēc – neceliet algas!!! Kur loģika?

Taču, ja politikas mērķis ir mazināt inflāciju, tad ir labi zināmas un Latvijā aprobētas finanšu politikas metodes. Kā Einārs Repše apturēja deviņdesmito gadu sākuma hiperinflāciju? Latvijas rublis un vēlāk lats tika revalvēts gandrīz par trešdaļu, un inflācija apstājās. Krievijas Centrālā banka pašlaik, lai apturētu inflāciju, regulāri revalvē rubli. Ja mērķis ir apturēt inflāciju, tad revalvācija būtu iedarbīgāks līdzeklis, nekā aicinājumi iesaldēt algas.

Algas ir jāpalielina arī nozarēs, kurās nedarbojas alternatīvā ienākuma princips. Ja no 2006. gada augusta alga nav palielināta par 10 procentiem, tad šāda cilvēka dzīves līmenis ir mazinājies. Ja ticam Latvijas Komercbanku asociācijas prognozei, nākamgad vidējām algām jābūt vismaz par 6,4 procentiem lielākām. Un šādiem minimāliem kontrolskaitļiem ir jābūt gan valsts, gan pašvaldību, gan privātuzņēmumu budžetos.

 

Latvijā atklāta Ziemeļeiropai unikālā kokapstrādes ražotne

Anna Novicka, Diena  09/13/07    Ieguldot ap 20 milj. eiro jaunās ražotnes izbūvē un aprīkojumā, viens no Latvijas kokapstrādes nozares līderiem SIA Nelss cer mazināt atkarību no darbaspēka un ražot produkciju ar maksimāli augstāko pievienoto vērtību. Modernizācija un pēc iespējas lielākā procesu mehanizācija ir vienīgais pareizais nozares attīstības scenārijs, uzsver Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis Harijs Jordāns.

Kā Dienu informēja Nelss līdzīpašnieks Uldis Asars, jaunajai ražotnei, kas trešdien tika svinīgi atklāta Aizkrauklē, nav analogu ne tikai Latvijā, bet visā Ziemeļeiropā. "Pirms uzsākām šo projektu, apbraukājām visu Eiropu, izpētījām situāciju — tādas līnijas ir tikai Vācijā un Austrijā," viņš saka.

Realizētais projekts ir viena no lielākajām investīcijām ražošanā, ko pēdējo gadu laikā veikuši uzņēmumi ar nacionālo kapitālu, uzsver U.Asars. Pagaidām jaunās ražotnes jauda, kas ir ap 35 tūkst. kubikmetru produkcijas mēnesī, pārsniedz uzņēmumam nepieciešamo daudzumu, taču, uzlabojoties situācijai pasaules koksnes tirgū, uzņēmums cer izmantot visas tās iespējas. "Skatoties nākotnē, šai ražotnei ir liels potenciāls — ar tādām tehnoloģijām varēsim darīt lietas, par kurām patreiz pat nenojaušam," stāsta U.Asars. Patreiz lielāko daļu saražotās produkcijas Nelss eksportē uz Tuvajiem Austrumiem.

H.Jordāns savukārt norāda, ka, arvien vairāk izsīkstot darbaspēka resursam, modernizācija kokapstrādes nozares uzņēmumiem kļūst par izdzīvošanas jautājumu. "Tās ir lielas investīcijas, kuras apliecina uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju," viņš komentē. Lielākā daļa ražotāju to apzinās, pārliecināts asociācijas pārstāvis, un atkarībā no finansu iespējām visi cenšas investēt jaunās iekārtās. "Citādi par konkurētspēju nevar būt ne runas," atzīst H.Jordāns. Mēģinot pielāgoties tirgus situācijai, vairāki uzņēmumi arī izvieto ražotnes ārpus Latvijas, proti, Krievijā — lai atrastos tuvāk lētajiem koksnes resursiem, atstājot Latvijā tikai apstrādes jaudas. "Tiesa, jautājums ir, cik ilgi tie resursi vēl paliks lēti," skeptisks ir H.Jordāns.

 

Nedod naudu straujākam skolotāju algu pieaugumam

Vita Dreijere,  Diena  09/14/07    Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka tās prioritāte ir turpināt pedagogu darba samaksas palielināšanu, nākamā gada valsts budžetā IZM plānots piešķirt tikai tik daudz naudas, lai varētu izpildīt iepriekšējās vienošanās ar skolotājiem. No papildus lūgtajiem 16,8 miljoniem latu samaksai par līdz šim vēl neapmaksātajiem pedagogu darbiem IZM ir izdevies iegūt apaļu nulli.

IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) stāsta, ka papildus finansējums nākamā gada budžetā lūgts, lai turpinātu pedagogu atalgojuma iekļaušanu vienotajā 40 stundu darba samaksas sistēmā. Pagaidām pedagogiem tiek maksāts par stundu vadīšanu, klašu audzināšanu, konsultāciju stundām un atsevišķos priekšmetos — arī burtnīcu labošanu. Taču pašlaik tiek pētīta skolotāju darba slodze, lai noskaidrotu, par kuriem papildus darbiem pedagogiem vēl netiek maksāts. Piemēram, joprojām netiek apmaksāta gatavošanās stundām.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš norāda, ka LIZDA vēl nav atkāpusies no iepriekš izteiktajām prasībām un joprojām vēlas gan plānoto 60 latu skolotāju algas pieaugumu nākamajā gadā paredzēt no 1.janvāra, gan sīkāku pedagogu atalgojuma diferenciāciju pēc darba stāža. "Papildus darbu apmaksa ir ministrijas piedāvātais kompromiss un mēs rēķināsim, kas ir izdevīgāk," viņš stāsta. Pagaidām gan IZM piedāvātais kompromiss ir bez reāla seguma, jo nākamā gada budžetā līdzekļi šim mērķim nav paredzēti — tāda ir pedagogu nodeva valsts cīņā pret inflāciju. Lūgta skaidrot šādu Finanšu ministrijas (FM) nostāju tās pārstāve Baiba Melnace atcērt, ka budžeta projektā, kas tiks skatīts valdībā, būs atspoguļots FM viedoklis un nozaru ministri to varēs apstrīdēt. Pašreizējā situācijā valdībai ir jāstrādā pie bezdeficīta budžeta un pat budžeta ar pārpalikumu, skaidro premjera Aigara Kalvīša (TP) preses sekretārs Arno Pjatkins. M.Gruškevics uzsver, ka vēl ir cerība šo finansējumu iegūt budžeta grozījumos. "Tas mūs atkal neapmierina. Kāda tam garantija?" saka J.Krastiņš.

Vēl pirms budžeta pieņemšanas LIZDA vēlas tikties ar A.Kalvīti (TP). Premjers ir gatavs runāt ar skolotājiem, taču, visticamāk, pret jebkādiem papildus izdevumiem paliks noraidošs, norāda A.Pjatkins. Ja pedagogu prasības tiešām netiks iekļautas nākamā gada budžetā, J.Krastiņš pieļauj, ka septembra beigās varētu notikt pedagogu pikets.

 

Mediķi gatavi iet vēl tālāk – piketam var sekot streiks

Liene Barisa,  NRA  09/14/07    Mediķu mērķis, piketējot pie Ministru kabineta, bija parādīt valdībai mediķu apņemšanos panākt solīto algu vai pretējā gadījumā izvēlēties iespaidīgākas protesta formas.

– galvenokārt tās vadītājam Aigaram Kalvītim un naudas maka turētājam finanšu ministram Oskaram Spurdziņam – mediķu apņemšanos panākt solīto algu vai pretējā gadījumā izvēlēties iespaidīgākas protesta formas. Taču abi valstsvīri Latvijā būs tikai nākamnedēļ, un ar mediķu nomierināšanu, solot pretimnākšanu, kaut vai no tālienes, nesteidzas.

Tikmēr jau otrdien Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) lems par gaidāmo streiku. Jādomā, ka tas notiks, jau tagad spriež mediķi. Arī Neatkarīgās uzrunātie piketa dalībnieki visi kā viens pauda gatavību streikot.

"Man ir kauns, ka te jāprasa, lai viņi pilda solīto," Neatkarīgajai teica Māris Bistrovs, Alūksnes neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) feldšeris. Viņš bija viens no daudzajiem piketa dalībniekiem, kas pārstāvēja tieši neatliekamās palīdzības mediķus. Līdztekus solītajām algām, viņi prasa no 2008. gada nodrošināt arī NMP darbiniekiem solītās sociālās garantijas, kas saskaņā ar Cilvēkresursu attīstības programmu bija jāievieš jau 2006. gadā. M. Bistrovs gan neslēpa skepsi, par to, vai izdosies panākt valdības pretimnākšanu šajā jautājumā, jo amatpersonas, viņaprāt, izmanto to, ka vismaz neatliekamās palīdzības mediķi streikot nemaz nedrīkst.

Vai un kāda būs valdības reakcija, grūti spriest. Veselības ministrs Vinets Veldre, vienīgais ministrs, kas atnāca pie piketētājiem, negribēja solīt to, ko, pēc viņa teiktā, valdība nevar izdarīt. Savukārt Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta vadītāja Baiba Melnace Neatkarīgajai paziņoja, ka naudas dalīšana neesot tikai finanšu ministra kompetence, bet valdības darbs kopumā.

To, ka veselības ministra ietekme valdībā būtu vēlama lielāka, piketā atzina vairāki mediķi. Arī Rīgas 1. slimnīcas laboratorijas vadītāja Alna Putniņa sprieda, ka V. Veldrem naudu savai nozarei, piemēram, naudu no budžeta ir grūtāk dabūt nekā viņa priekšgājējam. Viņa gan nedomā, ka tādēļ būtu jāmaina ministrs. Arī LVSADA vadītājs Valdis Keris teica, ka ar ministru arodbiedrībai izdevies rast kopīgu valodu, taču viņš nespēj viens panākt pārējo valdības locekļu atbalstu, tādēļ mediķu galvenais uzdevums tagad arī esot uz rīcību mudināt visu valdību.

 

Rimšēvičs cer uz inflācijas samazināšanos pavasarī

Ilze Šteinfelde,  NRA  09/14/07    Lai gan inflācijas apkarošanas plāns ir sācis darboties, tuvākajā laikā nav cerību uz inflācijas mazināšanos. Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs cer, ka patēriņa cenu straujais kāpums varētu apstāties pavasarī.

Latvijas Bankas prezidenta pausto apstiprina arī Latvijas Komercbanku asociācijas prognoze, ka, konsekventi īstenojot pretinflācijas plānu, 2008. gadā inflācija nepārsniegs 6,4 procentu robežu.

Arī I. Rimšēvics uzsvēra, ka jāturpina nopietns darbs, īstenojot pārejos inflācijas samazināšanas plānā paredzētos pasākumus un nostiprinot esošos pasākumus. Intensīvi jāpievēršas arī pretinflācijas plānā jau paredzēto eksporta konkurētspējas veicināšanas un darba tirgus jautājumu risināšanai.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka gada inflācija Latvijā augustā sasniegusi kārtējo rekordu – 10,1procenti. Tā bijusi augstākā inflācija vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā.

Pēc I. Rimšēviča teiktā, jārēķinās, ka līdz ar pārtikas cenu kāpumu Eiropas Savienības valstīs pārtika paliks dārgāka arī Latvijā. Turklāt oktobrī palielināsies siltuma tarifi, kas noteikti atstās ietekmi uz oktobra inflāciju.

Viņš uzskata, ka šobrīd netiek izmantoti visi mehānismi inflācijas mazināšanai. I. Rimšēvičs par tādiem nosauca fiskālo politiku, administratīvi regulējamo cenu iesaldēšanu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamo lata devalvāciju, Latvijas Bankas prezidents pat palika pikts: "Man ir apnicis katru nedēļu vai reizi divās nedēļās komentēt baumas par iespējamo lata devalvāciju. Es varu atkārtot vēl vienu reizi – lats netiks devalvēts. Nekas nav mainījies Latvijas Bankas nostājā. Latvijas Banka lata devalvāciju nekad nav apsvērusi un neapsver. Šobrīd lata stabilitāti nekas neapdraud. Latvijas Bankai ir pietiekami lielas rezerves, turklāt esam vēl nopirkuši aptuveni 150 miljoniem eiro. Atbildīgā par lata stabilitāti un kursa maiņu ir Latvijas Banka, nevis valdība, un tikai Latvijas Bankas padome astoņu cilvēku sastāvā var pieņemt attiecīgu lēmumu," sacīja I. Rimšēvičs, kategoriski noraidot baumas, ka Latvijas Banka valdībai un valsts iestādēm būtu ieteikusi banku kontos esošos latus mainīt.

Latvijas Bankas prezidents arī uzskata, ka šobrīd ir pāragri runāt par pārkaršanas risku samazināšanos. Tomēr viņš norādīja, ka turpmāk, konsekventi īstenojot ekonomikas stabilizācijas pasākumus, ir sagaidāma līdz šim pārāk straujo ekonomikas tempu piebremzēšanās.

Kopējo aizdevumu rezidentiem gada pieauguma temps ir noslīdējis no 52,5% jūlijā līdz 49,6% augustā. Privātā patēriņa pieauguma temps ir nedaudz samazinājies jau divus ceturkšņus pēc kārtas. Vērojama arī mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsmes palēnināšanās – līdz 24% šā gada otrajā ceturksnī no 29% pirmajā ceturksnī. Samazinājies arī pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits, kā arī turpinās nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija un mērens nekustamā īpašuma cenu samazinājums atsevišķos tā segmentos.

Latvijas Bankas prezidentam bažas rada vājā apstrādes rūpniecības attīstība, kuras pievienotā vērtība otrajā ceturksnī bija par 0,1% zemāka nekā iepriekšējos periodos. "Tas nozīmē, ka pretstatā 15% (un pat straujākai) izaugsmei atsevišķās pakalpojumu nozarēs rūpnieciskajā sektorā tā faktiski ir apstājusies," sacīja I. Rimšēvičs, piebilstot, ka apstrādes rūpniecības konfidences indekss neliecina par to, ka tuvākajā laikā ir gaidāms jūtams uzlabojums šajā jomā.

Viņš arī atzīmēja – lai gan preču eksporta pieaugums naudas izteiksmē šogad pirmajos septiņos mēnešos ir bijis salīdzinoši straujš (par 22,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu), to galvenokārt nodrošināja eksporta cenu pieaugums, eksporta apjomiem palielinoties tikai nedaudz.

Latvijas Bankas padome nolēma nemainīt procentu likmes. Tādējādi refinansēšanas likme joprojām ir 6%, aizdevumu iespējas uz nakti likme ir 7,5%, bet likme noguldījumu iespējai uz nakti – divi procenti. Pēdējo reizi Latvijas Bankas padome refinansēšanas likmi, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti likmes mainīja padomes sēdē, kas notika maijā.

 

Pensijas oktobrī palielināsies vidēji par 15 latiem

DELFI  09/14/07    Šogad oktobra indeksācijas rezultātā pensijas kopumā palielināsies par vidēji 14,80 latiem, bet vecuma pensijas – par vidēji 15,41 latu. Tā būs līdz šim lielākā pensiju indeksācija, informē Labklājības ministrijā (LM).

LM informē, ka iedzīvotāji, kuru pensiju apmērs (neskaitot piemaksu) nepārsniedz 135 latus, pensiju indeksācijas rezultātā no oktobra saņems par 14,80 latiem vairāk. Pensionāri, kuru pensijas ir no 135 līdz 225 latiem, saņems par 16, 11 latiem vairāk.

"Šis ir līdz šim lielākais pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā. To ietekmējusi gan augstā inflācija, gan algu pieaugums – cilvēki kļūst sociāli atbildīgāki un maksā nodokļus no aizvien lielākas ienākumu daļas, un tas pozitīvi ietekmē arī pensionārus. Taču, ja cilvēki veiktu sociālās apdrošināšanas iemaksas no visiem ienākumiem, būtu iespējams straujāks pensiju pieaugums", uzsver labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS).

Vidējā vecuma pensija šī gada jūnijā bija 108,98 lati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, tā augusi par 13 %.

Latvijā pensijas saņem vairāk nekā 569 tūkstoši cilvēku, tai skaitā vecuma pensijas – vairāk nekā 471 tūkstotis iedzīvotāju.

Valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir 45 lati, indeksē divas reizes gadā – 1.aprīlī, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, un 1.oktobrī, ņemot vērā gan patēriņa cenu pieaugumu, gan apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu valstī.

Savukārt valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu.

Pensijas, kas pārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jeb patlaban 225 latus, netiek indeksētas.

Šogad oktobra indeksācijas īstenošanai ir nepieciešami 25,4 miljoni latu.

Pensiju indeksācija ir paredzēta, lai aizsargātu pensionārus no dzīves dārdzības pieauguma un saglabātu viņu pirktspēju līdzšinējā līmenī.

Jau vēstīts, ka arī inflācija pēdējo mēnešu laikā sasniegusi jaunu rekordu – 10, 1%.

 

Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaug līdz 3,23 latiem

Apollo  09/14/07    Vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, pieaugušas par 31,6%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas šajā periodā palielinājušās no 2,46 latiem līdz 3,23 latiem jeb par 78 santīmiem stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sabiedriskajā sektorā vienas stundas darbaspēka izmaksas šā gada otrajā ceturksnī bija 4,01 lats, un gada laikā tās pieaugušas par 34,5% jeb par 1,03 latiem stundā, privātajā sektorā — 2,88 lati un kāpums bija 31,2% jeb 69 santīmi stundā.

Galvenās darbaspēka izmaksu sastāvdaļas ir bruto darba samaksa un pārējās darbaspēka izmaksas. Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā valstī šā gada otrajā ceturksnī bija 2,57 lati, un, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, tā ir pieaugusi par 31,9% jeb 62 santīmiem stundā. Pārējās darbaspēka izmaksas bija 0,66 lati stundā un šajā periodā pieaugušas par 30,4% jeb 15 santīmiem stundā.

Bruto darba samaksa vienā nostrādātā stundā sabiedriskajā sektorā šā gada otrajā ceturksnī bija 3,17 lati (pieaugums pret pērnā gada otro ceturksni — 35% jeb 82 santīmi stundā), bet privātajā sektorā — 2,30 lati (pieaugums pret pērnā gada otro ceturksni — 31,5% jeb 55 santīmi stundā). Parējās darbaspēka izmaksas sabiedriskajā sektorā šā gada otrajā ceturksnī bija 0,83 lati, un, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, tās ir pieaugušas par 32,6% jeb 21 santīmu stundā, bet privātajā sektorā — 0,58 lati, kas veidoja kāpumu par 30% jeb 13 santīmiem stundā.

Vienas no augstākajām darbaspēka izmaksām nostrādātajā stundā šā gada otrajā ceturksnī bija finanšu starpniecībā — 6,94 lati, valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā — 5,06 lati, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē — 4,97 lati. Vislielākais pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni bija tādās nozarēs kā sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi — par 41% jeb 83 santīmiem stundā, lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība — par 40,6% jeb 79 santīmiem stundā, veselība un sociālā aprūpe — par 38,9% jeb 93 santīmiem stundā.

Valsts reģionos visaugstākās darbaspēka izmaksas šā gada otrajā ceturksnī bija Rīgā — 3,63 lati vienā nostrādātā stundā, kā arī Pierīgas reģionā — 3,14 lati. Salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, vienas stundas darbaspēka izmaksas visstraujāk augušas Kurzemes un Zemgales reģionā — attiecīgi par 36,3% un 34,8%, bet vismazākais pieaugums bija Latgales reģionā — par 30,4%.

Salīdzinot šā gada otrā un pirmā ceturkšņa datus, jāatzīmē, ka vidējās vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī pieaugušas par 16,1%, tai skaitā bruto darba samaksa — par 17,1%, pārējās darbaspēka izmaksas — par 12,6%.

 

Septembrī platjoslu datu pārraide nodrošināta 75% Latvijas teritorijas

LETA  09/15/07    Projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" īstenošana ļāvusi nodrošināt kvalitatīvu interneta pieslēgumu jau 75% Latvijas teritorijas, informē projekta īstenotāji.

Šis projekts ietilpst Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālajā programmā "Augstas kvalitātes platjoslu tīklu attīstība ģeogrāfiski attālinātās teritorijās", kas paredz līdz 2008.gada jūlijam nodrošināt platjoslu datu pārraidi visā valstī.

Projektu īsteno Satiksmes ministrija (SM) un telekomunikāciju operators AS "Telekom Baltija", kas darbojas ar preču zīmi "Triatel".

Kā norāda projekta īstenotāji, platjoslu datu pārraide nozīmē ne tikai ātrāku internetu, tai ir izšķiroša nozīme arī informācijas sabiedrības potenciālo iespēju īstenošanā - e-pārvalde, e-izglītība, e-veselība, kā arī interaktīvo pakalpojumu sniegšanā un izmantošanā.

Platjoslu piekļuves iespēju attīstība ir viens no nosacījumiem, lai nodrošinātu valsts ekonomikas un kultūras attīstību un konkurētspēju starptautiskajos tirgos, un šī piekļuve arī veicina valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitātes uzlabošanu un e-sabiedrības attīstību, uzsver projekta īstenotāji.

Ceturtdien, 20.septembrī, plkst.11 Tukuma rajona Engurē notiks preses konference, kurā projekta īstenotāji informēs par projektu un tā īstenošanas gaitu, kā arī demonstrēs platjoslas datu pārraidi.

Preses konferencē piedalīsies SM Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis, "Telekom Baltija" izpilddirektors Mārtiņš Klēvers, Tukuma rajona padomes Reģionālā attīstības centra projektu administratore Lita Kovaļonoka, kā arī pārstāvji no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Īpašu uzdevumu ministrijas elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta.

Projektu "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" finansē Eiropas Savienība un valsts budžets.

 

 

 

Gaismas pils finansēšanā...

 

 

 

"Gaismas pili" piedāvā būvēt par 458 vai 555 miljoniem latu 

LETA  09/14/07    Konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas "Gaismas pils" būvniecību piedāvāts uzbūvēt bibliotēkas ēku par 458 vai 555 miljoniem latu, liecina šodien valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" iepirkuma komisijas atvērtie "Gaismas pils" būvniecības konkursa piedāvājumi.

Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS "RBSSKALS", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" ir gatava uzbūvēt "Gaismas pili" par 458 339 598 latiem, bet juridisko personu apvienība, kurā ir SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes" - par 555 445 124 latiem.

Konkursam sākotnēji bija pieteikusies arī juridisko personu apvienība, kurā ir AS "Merko Ehitus" un SIA "Merks".

LETA jau ziņoja, ka valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" nosūtīja vēstules 100 pasaules lielākajām būvkompānijām un aicināja piedalīties konkursā par tiesībām būvēt "Gaismas pili".

Sabiedrība par atklātību "Delna" arī izsūtīja 100 vēstules Latvijas un pasaulē lielākajām būvkompānijām un norādīja, ka uzņēmumam, kas veiks LNB ēkas būvdarbus, būs jāievēro atklātības un pretkorupcijas politika un jāgarantē sava uzņēmējdarbības atbilstība starptautiskās organizācijas "Transparency International" biznesa principiem kukuļošanas novēršanā.

Neviena no uzrunātajām pasaules lielajām būvkompānijām pieteikumu konkursam nav iesniegusi. Aģentūrai "Jaunie trīs brāļi" adresētajās atteikuma vēstulēs par iemeslu lielākoties minēta noslodze citos apjomīgos būvprojektos vai arī tas, ka plānos neietilpst darbība Latvijas tirgū.

Atbilstoši 2007.gada 19.aprīlī izsludinātā starptautiskā konkursa kandidātu atlases nolikumam LNB ēkas būvdarbu veicēju "Jaunie trīs brāļi" izvēlēsies divās kārtās - pirmajā kārtā izvēlēsies pieteikumus, kas atbildīs kandidātu atlases kritērijiem, bet otrajā kārtā uzvarētāju noteiks pēc saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma.

Iepirkuma komisija kandidātus vērtēs pēc vairākiem kritērijiem, kuru vidū būtiskākais ir pieredze un spēja veikt tik lielus būvdarbus, kādi nepieciešami LNB. Konkursa nolikumā izvēles kritēriju vidū ir nosacījums, ka uzņēmumam saviem spēkiem jāveic ne mazāk kā 40% ēkas būvdarbu, bet vidējam finanšu apgrozījumam attiecībā uz būvdarbiem pēdējos divos gados jāpārsniedz 45 miljoni latu gadā.

Atbilstoši konkursa nolikumam uzņēmējam būs ne tikai jāveic ēkas būvdarbi, bet arī jānodrošina "Gaismas pils" būvniecībai nepieciešamā naudas plūsma. Valsts būvuzņēmējam naudas līdzekļus atmaksās ilgākā laika posmā, izmantojot līdzekļus, kas šim nolūkam paredzēti valsts budžeta ilgtermiņa saistībās.

"Gaismas pili" paredzēts būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā - 2010.gadā.

 

KM: 'Gaismas pili' nevarēs būvēt 'uz parāda'

LETA  09/14/07    Kultūras ministrija (KM) pēc informācijas par aģentūras Jaunie Trīs brāļi rīkotā konkursa rezultātu, secinājusi, ka Nacionālo bibliotēku nevar būvēt uz kredīta, un lietderīgāk būtu šim mērķim novirzīt daļu no "Lattelecom" privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem, informēja ministrijā.

KM uzskata, ka konkursa rezultāti pierāda – Nacionālo bibliotēku nedrīkst būvēt "uz parāda", jo tas noved pie pilnīgi nepieņemama sadārdzinājuma un pilnīgi neakceptējamām summām. Bibliotēkas celtniecībai līdzekļi ir nevis jāaizņemas, bet jāuzkrāj.

Racionālākais risinājums šajā situācijā būtu veidot īpašu uzkrājumu Nacionālās bibliotēkas celtniecības finansēšanai, šim mērķim izmantojot daļu no plānotās "Lattelecom" privatizācijas ieņēmumiem. Šī uzkrājuma līdzekļi būtu izmantojami visā būvniecības laikā, pakāpeniski finansējot reāli paveiktos darbus. Tas ļautu izvairīties no neadekvātiem finanšu resursu piesaistes izdevumiem, uzskata ministrijā.

Uzkrājuma veidošana būtu saprātīga no inflācijas ierobežošanas viedokļa, jo gadījumā, ja Ministru kabinets piešķirtu būvniecībai nepieciešamos līdzekļus no "Lattelecom" privatizācijas ieņēmumiem, nākamgad reāli tiktu izlietota tikai aptuveni ceturtā daļa no tiem, bet atlikusī nauda būtu "iesaldēta".

Daļas "Lattelecom" privatizācijas līdzekļu piešķiršana Nacionālās bibliotēkas celtniecībai būtu arī simboliski nozīmīga – valsts pārstās atbildēt par kādreizējo monopoluzņēmumu sakaru tirgū, taču valsts uzņemsies nākotnes atbildību par sabiedrisku izglītības funkciju – Nacionālās bibliotēkas projektu.

Tāpat ministrija piekrīt aģentūras vadītāja Zigurda Magones viedoklim, ka bibliotēkas gadījumā valdībai būtu jāpiemēro pasaulē atzīta iespējamā būvizmaksu sadārdzinājuma aprēķināšanas kārtība – nosakot, ka tiek izvērtēts faktiskais, nevis ļoti diskutabli prognozētais būvdarbu sadārdzinājums.

Konkursā piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti. Nacionālo būvkompāniju apvienība piedāvā darbus veikt par 139,5 miljoniem latu, bet apvienība PBLC, PB fasādes un SIA "Moduls Rīga" piedāvā šos darbus veikt par 189,45 miljoniem latu.

Savukārt kopā ar būvnieku paredzētajiem sadārdzinājumiem būvizmaksas būtu attiecīgi 227 un 250 miljoni latu. Kredīta gadījumā izmaksas pieaugtu līdz 488 un 555 miljoniem latu.

Ministrija uzsver, ka Konkursa pretendentu piedāvājumi ietver dažādas hipotētiskas kalkulācijas par būvdarbu iespējamo sadārdzinājumu, kas ir acīmredzami sakāpināts, jo būvnieki nevēlas uzņemties risku, kā arī finansējuma (jeb faktiski būvnieka ņemta hipotekārā kredīta) piesaistīšanas izmaksas 20 gadu ilgumā. Visas šīs teorētiskās kalkulācijas kopā veido pilnīgi neadekvātu izmaksu summu, tāpēc tās ir pilnīgi nepieņemamas un kategoriski noraidāmas jau patlaban.

Kultūras ministrija uzskata, ka no konkursa rezultātiem reāla nozīme ir tikai zemākajai piedāvātajai būvizmaksu cenai, proti, 139,5 miljoniem latu, kuri, kā uzsver aģentūras direktors būvinženieris Zigurds Magone, vēl ir jāpakļauj ekspertīzes izvērtējumam. Šī summa ir tuva tām budžeta ilgtermiņa saistībām, kas rezervētas "Gaismas pils" projektam.

 

Kalvītis: 'Gaismas pils' būvniecībai prognozēts nesamērīgs sadārdzinājums

LETA 09/14/07    Piektdien paziņotās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas "Gaismas pils" būvniecības izmaksām ir prognozēts nesamērīgi augsts būvniecības sadārdzinājums un nav pamata apspriest pusmiljarda latu izmaksas būvniecībai, uzsver Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Premjers norāda, ka būvnieki, lai izvairītos no liekiem riskiem, ir noteikuši maksimālo sadārdzinājuma prognozi, kas arī tālāk veido kopējās augstās būvniecības izmaksas. Valdība rūpīgi vērtēs izmaksas un uzraudzīs projekta virzību, informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.

Premjers uzsver, ka rūpīgi jāizvērtē un jāizstrādā tādi finansēšanas kritēriji, kas nerada liekus projekta sadārdzinājumus, tādējādi novēršot situāciju, ka kopējās būvniecības izmaksas veidojas nesamērīgi augstas. Patlaban reāli apspriežamās un pieļaujamās bibliotēkas būvniecības izmaksas ir daudz zemākas.

Kalvītis jau iepriekš projekta īstenotājus rosināja nopietni izvērtēt un apsvērt iespējamās izmaiņas "Gaismas pils" projekta finansētāja piesaistes procedūrā. Premjeram bijušas sarunas ar lielu starptautisku finanšu institūciju pārstāvjiem, kas viņam norādījuši uz nepievilcīgajiem dalības kritērijiem, kuru dēļ lielās bankas ir visai skeptiskas iesaistīties šajā projektā.

Kalvītis rosināja pārskatīt kritērijus un lielāku uzmanību turpmāk pievērst finansētāja izvēlei, lai projektam tiktu piesaistīta spēcīga finanšu institūcija, kas garantētu tā virzību.

Jau ziņots, ka konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas "Gaismas pils" būvniecību piedāvāts uzbūvēt bibliotēkas ēku par 458 vai 555 miljoniem latu, liecina piektdien valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" iepirkuma komisijas atvērtie "Gaismas pils" būvniecības konkursa piedāvājumi.

Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā apvienojušās AS "RBSSKALS", SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re", ir gatava uzbūvēt "Gaismas pili" par 458 339 598 latiem, bet juridisko personu apvienība, kurā ir SIA "PBLC", SIA "Moduls Rīga" un SIA "PB Fasādes" - par 555 445 124 latiem.

Nacionālā būvkompāniju apvienība "Gaismas pils" ēkas šīs dienas būvniecības cenu lēš 131,8 miljonu latu apmērā. Pierēķinot paredzamo būvniecības sadārdzinājumu 88,5 miljonus latu un konkursa nolikumā prasīto finanšu līdzekļu plūsmas nodrošināšanu, kas izmaksās 238 miljonus latu, kopumā nepieciešami 458,3 miljoni latu.

Juridisko personu apvienība "Gaismas pils" ēkas nosauktā pašreizējā būvdarbu cena ir 189 450 865 lati. Iespējamais sadārdzinājums - 60 000 153 lati. Tādējādi kopējās ēkas būvdarbu izmaksas ir 249 451 018 lati. Par finanšu resursu piesaisti tiek prasīti 305 994 106 lati.

Līdz ar to kopumā ēkas būvniecība izmaksās 555 445 124 latus.

"Gaismas pili" paredzēts sākt būvēt šā gada 18.novembrī, bet nodot ekspluatācijā - 2010.gadā.

 

 

Izglītībā un kultūrā...

 

 

 

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  09/11/07

- DUPUŽA EKSPEDĪCIJAS. Galerijā Istaba 10. septembrī tika atklāta gleznotājas un kostīmu mākslinieces Kristīnes Abikas personālizstāde Dupuža ekspedīcijas, kas būs apskatāma līdz 10. oktobrim. Māksliniece pievērsusies readymade piedāvātajām iespējam, savācot pārsvarā jūras izskalotus priekšmetus, tādus kā rakstāmmašīna, modinātājpulkstenis, apavi, kas rosinās skatītāju fantāziju, domājot par to pagātni, izcelsmi un ceļu līdz jūrai. Izstādes nosaukums norāda uz vairāku gadu garumā veiktiem pārgājieniem gar jūras krastu maršrutā Jūrkalne–Sārnate–Užava, un kādā no tiem tika atrasts pludiņš vārdā Dupužs, kas bijis tik izteiksmīgs, ka inspirējis ideju par šādu izstādi. Ekspozīcijā izstādītie priekšmeti veidoti kā maza formāta readymade mozaīkas uz jūras izskaloto dēļu, laivas dibenu, vecu gumiju, kuģu lūku u.c. virsmām. Par izstādes centru kalpo zvejnieku būda – štābiņš, kurā meditēt, klausoties jūras šalkoņu, un visādi citādi noskaņot sevi kārtējā pārgājiena uzsākšanai. Kristīne Abika izstādi velta arī Latvijas piejūras muzejiem, kas daudzu entuziastu darbības rezultātā ir bagātināti ar jūrmalā atrastajiem priekšmetiem.

- KIBERNĒTISKĀ GLEZNIECĪBA. 12. septembrī pulksten 17 Ārzemju mākslas muzejā tiks atklāta latviešu trimdas mākslinieka, novatora Sigurda Vīdzirkstes

izstāde Kibernētiskā glezniecība, līdz ar piemiņas kataloga iznākšanu. Sigurds Vīdzirkste, dzīvojot Ņujorkā, 20. gs. 60. un 70. gados, kad nobrieda viņa mākslinieciskā izteiksme, ietekmējās no pēckara abstrakcionisma Ņujorkas skolas glezniecības (viņš arī studēja Ņujorkas Mākslas studentu līgā). Liela nozīme viņa daiļradē bijusi biežā uzturēšanās radošās latviešu trimdas kultūrcilvēku viducī jeb tā saucamajā Elles ķēķī. Sigurda Vīdzirkstes mākslā saplūst modernismam raksturīgā formālās izteiksmes lakoniska dominante un refleksija par dažādām tēmām, kas iekļauj dažādus priekšstatus un idejas saistībā ar viņa interesēm par Austrumu filozofiju, matemātiku, astronomiju, eksperimentālo mūziku, ķīmiju, kibernētiku. Šķietami eksaktās pasaules principi viņa darbos iegūst vizuālu izteiksmi, izmantojot ritma vai serilālisma (sekojot spontānai kārtības likumībai) pieeju. Mākslinieka daiļrades mantojumā rodamas ne tikai lielformāta gleznas, bet arī zīmējumi, kuros ieskicētas viņa stratēģiskās kompozīcijas ieceres. Izstāde apskatāma līdz 21. oktobrim.

- ANDRA VĪTOLIŅA PERSONĀLIZSTĀDE. Dienu vēlāk, proti, 13. septembrī, atklāšanu piedzīvos Andra Vītoliņa personālizstāde Urban Postitive. In Memoriam Rīgas galerijā, kas līdz 6. oktobrim piedāvās apskatīt jaunāko veikumu ar nu jau māksliniekam ierasto industriālo tematiku. Šīs izstādes ietvaros Andra Vītoliņa redzeslokā ir nonākusi Latvija, tās ainavas, ostas, rūpnīcas un fabriku interjeri, īpašu uzmanību veltot mikroautobusam Latvija, kas apspēlēts 15 neliela formāta darbos. Mākslinieks apzināti izvairās no cilvēku atveidojuma, pievēršoties lietām un videi, ko viņš ir radījis. Industriālā vide laika gaitā zaudē izgudrotāja kontroli, kļūstot par iespaidīgu tehnikas mudžekli.

- ZILĀ SAJŪTA. 13. septembrī galerijā Māksla XO tiks atklāta mākslinieces Irēnes Lūses personālizstāde Zilā sajūta. Izstādītajos darbos māksliniece izseko zilas krāsas īrisu ziedu izteiksmes spēkam, tās emociju spektram no skumjām līdz priekam. Īrisu ziedi Irēnei Lūsei ir dziļi personiskas atmiņu un sajūtu saiknes, kas iemieso kaislību un maigumu, un pat vienaldzību. Izstādes otrais tēls ir graciozais kaķis ar savu vienpatņa dabu, kurš atveidots kā instinktīvs zvērs. Izstāde apskatāma līdz 9. oktobrim.

 

Šogad augstskolu mācībspēku minimālais atalgojums mēnesī ir no 400 līdz pat 1000 latiem

LETA  09/11/07    Šogad ar 1.septembri algas palielinātas arī augstskolu mācībspēkiem un administratīvajam personālam, līdz ar to minimālais atalgojums mēnesī svārstās no 400 līdz pat 1000 latiem pirms nodokļa nomaksas.

No šā gada 1.septembra minimālais atalgojums mēnesī, ko saņem augstskolas profesors, ir 983 lati pirms nodokļu nomaksas, iepriekš tie bija 798 lati. Augstskolas asociētā profesora minimālais atalgojums mēnesī ir 786 lati, bet docenta - 628 lati.

Augstskolas lektors mēnesī saņem ne mazāk kā 504 latus pirms nodokļa nomaksas, bet asistents - ne mazāk kā 401 latu.

Savukārt minimālā augstskolas rektora alga mēnesī ir 1180 lati pirms nodokļu nomaksas, prorektora atalgojums mēnesī ir ne mazāks kā 786, tikpat liels ir arī dekāna minimālais atalgojums mēnesī.

Augstskolas katedras vadītājs no 1.septembra saņem ne mazāk kā 629 latus, bet prodekāns - 503 latus.

 

Dzejas dienu konkurss

Kristaps Kārkliņš,  NRA  09/11/07    Šodien pie Raiņa pieminekļa dzejnieka dzimšanas dienā norisināsies tradicionālais Dzejas dienu svinīgais pasākums.

Saules apspīdēts Raiņa piemineklis pēc veiktajiem aprūpes darbiem – virsmas notīrīšanas ar sauso ledu un sakopto piegulošo teritoriju – vakar tika nodots ekspertu komisijas vērtējumam. Par spīti Rīgas vicemēra Andra Ārgaļa saceltajai ažiotāžai, ka Raiņa piemineklis tīrīšanas darbu laikā ir ievērojami bojāts, tas saņēmis speciālistu pozitīvas atsauksmes un ieteikumus turpmāko darbu veikšanā.

Māksliniece Arta Dumpe, kas strādā ar pulēto granītu, no kā veidots arī Raiņa piemineklis, atzina, ka tieši sausā ledus tehnoloģija ir vislabākā. Nekaitējot akmens virsmai, pieminekli tā var attīrīt no gadu gaitā uzkrātajiem izplūdes gāzu izmešiem un putnu mēsliem.

Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis atkārtoti uzsvēra, ka piemineklim veikta aprūpe, nevis restaurācija, kur būtu nepieciešams daudz lielāks darbu apjoms. Rīgas domes Pieminekļu aģentūras priekšsēdētājs Ojārs Spārītis noliedz iepriekš paustās bažas, ka piemineklis varētu būt sabojāts, lai gan vairāki Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības pasniedzēji sākotnēji tādas pauduši. "Secinājām, ka lietotās tehnoloģijas nav kaitīgas. Skepse tagad zudusi, vajadzēja diskusiju izvērst jau pie citu pieminekļu apstrādes. Protams, varētu diskutēt par dimanta pastas izmantošanu pieminekļa tīrīšanā, jo tas ir abrazīvs līdzeklis. Tāpat pārsteidz tas, ka nav atstāts kontrollaukums, kur varētu salīdzināt pieminekļa virsmu pirms un pēc apstrādes," norāda O. Spārītis.

Šodien Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks paredzējis iepazīties ar A. Ārgaļa un G. Gailīša iesniegtajiem dokumentiem saistībā ar pieminekļa apkopi, taču galīgo lēmumu, vai piemērot kādu sodu, mērs pieņemšot, kad būs saņemti atzinumi arī no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

Kas saņems Dzejas dienu balvu?

Dzejas dienu konkurss norit četrās kārtās, katrā tiks publicēti divi jautājumi. Balvas tiks izlozētas starp tiem dalībniekiem, kas būs atbildējuši pareizi uz visu kārtu jautājumiem. Balvās – dzejas disks Lex Poeticus, jaunākie dzejas krājumi, T-krekli ar Dzejas dienu logo u.c. Atbildes sūtiet uz dzejasdienas@gmail.com vai Dzejas dienu konkursam, Rakstnieku savienība, Kuršu iela 24, Rīga, LV-1006 (pasta zīmogs/epasta iesūtīšanas termiņš 15. septembris).

3. kārtas jautājumi:

1) Kas šogad ieguva Dzejas dienu balvu par labāko oriģināldzejas krājumu?

2) Kā sauc tradicionālu Dzejas dienu pasākumu, kas šogad notiks 15. septembrī Mežaparkā?

 

Dzejas dienu balva – Ingai Gailei

Arno Jundze,  NRA  09/12/07    Vakar svinīgajā Dzejas dienu pasākumā pie Raiņa pieminekļa, kas vienlaikus bija arī oficiālais Dzejas dienu atklāšanas pasākums, notika tradicionālā Dzejas dienu balvas pasniegšana.

tējot krājumus, kas izdoti laikā no iepriekšējām dzejas dienām, īpaša literatūras kritiķu un dzejnieku žūrija nosaka labāko oriģināldzejas autoru un labāko atdzejotāju aizvadītajā laikā.

Šoreiz prestižā balva un naudas prēmija tika pasniegta Ingai Gailei par grāmatu Kūku Marija. Savukārt atdzejas žanrā par labāko tika atzīts Leona Brieža veikums, atdzejojot Nobela prēmijas laureāta, itāliešu dzejnieka Eudžēnio Montāles krājumu Cilvēki bez murdiem. Dzejniecei Ingai Gailei šis jau ir trešais dzejoļu krājums, iepriekš viņa saņēmusi Klāva Elsberga, Ojāra Vācieša un Annas Dagdas literārās prēmijas par sasniegumiem dzejā, kā arī bijusi Latvijas P. E. N. rezidente Edinburgā, Skotijā. Savukārt klasiķis Leons Briedis ir viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem, romāņu valodās rakstošo dzejnieku atdzejotājs, kurš daudz darījis, lai šī dzeja ienāktu Latvijas kultūrā.

 

Pēdējās Dzejas dienas Tadenavā

Daiga Kalniņa,  NRA  09/12/07    Tieši Raiņa dzimšanas dienā, 11. septembrī, arī viņa dzimtajā Tadenavā skanēja vietējās dzejnieces, eglainietes Janas Vagulānes lasītās vārsmas, ko pavadīja mūzika un Sēlijas autoru mākslas izstādes apmeklējums. Iespējams, šīs bija vecās, Jāņa Pliekšana jeb Raiņa tēva Cceltās mājas - muzeja - pēdējās Dzejas dienas pirms nākamvasar plānotās nojaukšanas un rekonstrukcijas.

«Rainis dzimis toreizējā Ilūkstes apriņķa Rubenes pagasta Varslavānu mājās, vienu kilometru no tagadējās Tadenavas muzejmājas. Dzejnieka tēvs apvienoja apkārtnes zemnieku mājas Tadenavas pusmuižā, un mazais Žaniņš, kā bērnībā tika dēvēts Jānis Pliekšāns, Tadenavā nodzīvoja it kā tikai līdz četru gadu vecumam, bet šis ir vissvarīgākais laiks, kad cilvēkā iekodējas vides enerģētiskā informācija.

Tadenava ir vienīgā vieta no visiem Raiņa muzejiem, kurā civilizācija vēl nav sabojājusi sākotnējo vides enerģētisko informāciju. Uz Tadenavu vienkārši ir jāatnāk vai jāatbrauc saulainās dienās, kad atmosfēra ir tik fascinējoša, ka rodas sajūta – laiks apstājas un vide saplūst ar dvēseli. Tā ir vieta, ne tik daudz māja,» uzsver Tadenavas muzeja vadītāja Māra Valtere. Viņa tāpat kā daudzi Neatkarīgās sastaptie novada cilvēki ir norūpējušies un tic, ka iecerētās Tadenavas muzeja pārmaiņas līdz ar modernizāciju nesapostīs šīs vietas enerģētisko vidi. Tomēr visi kā viens izteica arī neizpratni, kādēļ jānojauc ēka, kas ir dzīvs, autentisks muzeja eksponāts, ja citur nākas atjaunot jau nopostīto!

M. Valtere bilst, ka Tadenavas muzeja rekonstrukcija aizkavējusies projekta dokumentācijas formalitāšu dēļ, projekta vadītājam esot Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejam, taču, ja janvārī varēs cirst guļbaļķus, vecā muzeja ēka tikšot nojaukta. «Šovasar cilvēki uz Tadenavu devās aizvien mazāk, jo dzirdējuši, ka veco muzeju demontēs. Man vecā muzejmāja patīk tāda, kāda tā ir.

Ja pagājušajā vasarā man bija sevī skumji un sāpīgi, jo dzīvoju ar atvadīšanās sajūtu, tad šogad, atbraucot līdz ar pavasara ziedēšanu, kas man tā iesita kā mīlestība, nedomāju vairs par atvadīšanos. Esmu iemācījusies dzīvot šeit, šinī dienā un laikā, šinī vasarā, baudot esamību. Secināju, ka Tadenava ir vajadzīga personīgi man, jo devusi ļoti daudz, īpaši ar dabas mistēriju. Šovasar guvu apstiprinājumu atziņai, ka pasaule ir tevī. Daba atbild ar to, kāda esmu es pati, kā spogulis manām domām.»

Šoreiz Dzejas dienas Tadenavā piepildīja vietējās dzejnieces, eglainietes Janas Vagulānes lasītās vārsmas. Arī viņai Tadenava vispirms ir sajūtas un tikai pēc tam kāda maza, sirsnīga vieta uz zemes. «Dzejas dienās tu atceries, ka esi dzejnieks, ka radošā dzīves daļa ir virspusē,» viņa saka. J. Vagulāne sevi dēvē par lauku cilvēku, kura raksta ne tikai dzejoļus, bet arī modernās teksta mīklas par mūsdienu reālijām. 1998. gadā ar Rakstnieku savienības atbalstu iznākusi viņas grāmata Madarās baltās kā sākums. Arī šogad J. Vagulānes dzejoļi būs iekļauti Daugavpils dzejnieku Dzejas dienu kopkrājumā.

Tadenavā visu vasaru un joprojām skatāmā izstāde turpina M. Valteres iedibināto tradīciju pieaicināt vietējos Sēlijas autorus. Tā ir kā veltījums un iedvesmas avots zemes dāvanai – dzejniekiem. Fotogrāfs Guntis Kaminskis savos darbos rāda Sēlijas valdzinājumu, uztverot to dievišķo informāciju, kas iekodēta dabā. Tostarp Andas Svarānes un viņas skolnieku keramikas darbi Etno vecās zīmes un simbolus kā pa spirāli paceļ augstākos lokos. Tie joprojām darbojas sargājoši un virzoši. Bērnu darbi – arheoloģiskie trauki no 10. līdz 12. gadsimtam – apstiprina Raiņa domu, ka nemirs dziesma reiz dziedāta. To visu papildina Ziemeļamerikas indiāņu maskas, bet Ziemeļamerikas indiāņu raksti vērojami jaunā formā traukos kā filozofiskā sasaistē: pagātne tagadne – nākotne.

«Tadenavā viss paceļas simbolu līmenī, ieskaitot veco Tadenavas māju, tādu, kāda tā ir – ar izrakņātiem veciem pamatiem, tā ir dzīva, staro, un ko līdzīgu mākslīgi veidot būs ļoti grūti,» tā muzeja vadītāja.

 

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/12/07

- NACIONĀLĀ TEĀTRA DRAUDZĪGAIS SEZONAS SĀKUMS. Latvijas Nacionālais teātris informē, ka īpašās akcijas Nacionālā teātra draudzīgais sezonas sākums! laikā vēl tikai šodien biļetes uz Nacionālā teātra septembra un oktobra izrādēm var iegādāties par puscenu. Jaunajā, 89., sezonā, kas tiks atklāta jau rīt ar Viestura Kairiša izrādi Mērnieku laiki, Nacionālais teātris piedāvās dažādas pastāvīgās atlaides – pilna laika studentiem biļetes uz Nacionālā teātra izrādēm jaunajā un aktieru zālē iespējams iegādāties ar 20 procentu atlaidi. Abonementu īpašniekiem tiek piešķirta 10 procentu atlaide uz visām Nacionālā teātra repertuāra izrādēm. Kolektīviem, sākot no 15 skatītājiem, tiek piešķirta piecu procentu atlaide un, sākot no 30 skatītājiem – 10 procentu atlaide uz visām Nacionālā teātra repertuāra izrādēm. Skatītājiem ratiņkrēslos un viņu pavadoņiem tiek piemērota 50 procentu atlaide uz Nacionālā teātra lielās zāles izrādēm.

- ĒRĢEĻMŪZIKAS KONCERTI DOMĀ. Šomēnes Rīgas Domā notiks vēl trīs ērģeļmūzikas koncerti. Trešdien, 19. septembrī, pulksten 19 spēlēs Ilze Reine, solists – Ēriks Kiršfelds (čells). Programmā J. G. Valters, A. Gilmāns, M. Bruhs, R. Dubra. 21. septembrī tai pašā laikā pie ērģelēm būs Aivars Kalējs, koncertā piedalīsies soliste Kristīne Stobeusa (soprāns, Zviedrija). Programmā J. S. Bahs, E. Grīgs, N. Lemmenss, A. Bisērs, Ž. Langlē, V. Sendersons. Savukārt svētdien, 23. septembrī, pulksten 19 koncertā Canticum fratris solis (Dziesma māsai saulei) uzstāsies ērģelniece Kristīne Adamaite, vokālā grupa Schola cantorum Riga, ansamblis Altera veritas. Programmā N. Gothama Canticum fratris solis pasaules pirmatskaņojums, G. Pelēča Rīta dziesma, P. Vaska Te Deum, L. Sneibes Saucēja balss un Viduslaiku dziedājumi.

- DZEJAS DIENA VENTSPILĪ. Šodien pulksten 18 Ventspils starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā notiek Dzejas dienu pasākums Dzejas diena Ventspilī. Tajā piedalās Latvijas literatūras centra un starptautiskās programmas Literatūra pāri robežām/Literature Across Frontiers atdzejas semināra dalībnieki: S. Mesega no Izraēlas, D. Hristodulu no Grieķijas, A. Behramoglu un E. Erdžans no Turcijas, P. Rufilli no Itālijas un S. Būluss, kas pārstāv Irāku un ASV, un Latvijas pārstāvji: U. Bērziņš, D. Dreika un P. Cedriņš.

- BUDISMA RELIKVIJU IZSTĀDE. Trīs dienas – 21., 22. un 23. septembrī – Rīgas Latviešu biedrības nama baltajā zālē būs apskatāma budisma relikviju izstāde, kurā ir arī vēsturiskā Šakjamūni Budas, viņa priekšteča Kasjapa Budas un citu garīgo skolotāju relikvijas, kas pārstāv Tibetas, Indijas un Ķīnas budisma tradīcijas. Sirds svētnīcas relikviju tūre ir labdarības projekts, tas norit visā pasaulē un līdz 2010. gadam dažādās valstīs būs apskatāmas vairāk nekā 1000 Budas un citas svēto relikvijas.

- LEKCIJA PAR TARKOVSKI. Sestdien pulksten 17 Kultūras un informācijas centra K@2 mediatēkā (Atmodas bulvārī 6) notiks mākslas vēstures pasniedzējas Olgas Dorenskas lekcija par izcilo krievu režisoru Andreju Tarkovski. Būs arī skatāmi fragmenti no filmas Andrejs Rubļovs.

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/13/07

- BALTIJAS SLEIPNIRS. Līdz 1. oktobrim var pieteikties konkursam uz studiju braucienu stipendiju programmu Baltijas Sleipnirs, kas adresēta jauniem profesionāliem Baltijas alstu un Ziemeļrietumu Krievijas māksliniekiem, mākslas kritiķiem un par mākslu rakstošiem žurnālistiem vecumā līdz 36 gadiem (neieskaitot). Piesakoties jāizmanto īpašas pieteikumu veidlapas, kuras var saņemt Ziemeļu Ministru padomes birojā.

- RUDENS KAMERMŪZIKA. Šodien pulksten 19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē – Viļņas stīgu kvarteta koncerts, kas notiek kā rudens kamermūzikas festivāla pasākums. Viļņas stīgu kvartets atskaņos Mikolaja Konstantīna Čurļoņa Quartet cmoll, Franča Šūberta Quartettsatz cmoll, Ervīna Šūlhofa Five pieces for string quartet.

- MŪZA RUBACKĪTE KONCERTĀ MELNGALVJU NAMĀ. Piektdien pulksten 19 Melngalvju namā kopā ar Viļņas stīgu kvartetu uzstāsies viena no ievērojamākajām Rudens kamermūzikas festivāla 2007 viešņām – Parīzē dzīvojošā lietuviešu pianiste Mūza Rubackīte. Koncerta programmā iekļauti Sezāra Franka un Mikaloja Konstantina Čurļoņa skaņdarbi.

- BIĻETES UZ 800 PASĀKUMIEM. Ar jaunās sezonas sākšanos jaunas iespējas sniedz arī Lielās ģildes biļešu kase, kas kļuvusi par vienīgo tirdzniecības vietu Rīgā, kur iespējams iegādāties biļetes jebkuram pasākumam, ko apkalpo Biļešu paradīze vai Biļešu serviss – šeit darbojas gan Biļešu paradīzes, gan Biļešu servisa tirdzniecības punkti. Kases darbalaiks darbdienās, izņemot pirmdienu, kad tā slēgta, ir no pulksten 12 līdz 19, sestdienās – no pulksten 12 līdz 17. Biļetes Lielās ģildes kasē koncertu dienās var iegādāties arī stundu pirms to sākuma.

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/14/07

- ZEMES NODOKLIS VĀCIJĀ. Vācijā, Krēfeldes-Menhengladbahas teātra studijas zālē ceturtdien notikusi Māras Zālītes traģikomēdijas Zemes nodoklis pirmizrāde. Šogad šis ir jau ceturtais Māras Zālītes Zemes nodokļa iestudējums ārvalstīs. Luga iestudēta Lietuvā, Slovēnijā un Igaunijā, bet tulkota lietuviešu, angļu, krievu un slovēņu valodā. Traģikomēdiju vācu valodā tulkojis Matiass Knolls. Savukārt šosvētdien Latvijas kultūras dienu Zīgburgā pasākumu laikā notiks Māras Zālītes autorlasījums latviešu un vācu valodā.

- DIVI TURKI. Turpinās Dzejas dienu pasākumi. Šodien pulksten 16 Latvijas Fotogrāfijas muzejā sarīkojumā Divi turki pie turku kafijas un tējas tases notiks E. Erdžana, A. Behramoglu, U. Bērziņa, P. Brūvera, A. Rancānes un Z. Brūveres dzejas un atdzejas lasījumi.

- FUTURE SHORTS LIEPAJĀ. Šovakar pulksten 21 Karostas rezidencē Liepājas centrā, Karaliskajā Ķēķī ir iespēja noskatīties starptautiskā īsfilmu projekta Future Shorts jauno, septembra programmu.

 

LNSO jaunā sezona

Lauma Mellēna,  NRA  09/12/07    Rīt Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atklās koncertsezonu izremontētajā Lielajā ģildē

Ceturtdien Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) uzsāks jauno koncertsezonu vecajā labajā Lielajā ģildē, kas pēc pagājušās sezonas laikā veiktā remonta atkal sveic klausītājus.

Pelēkās, aplupušās sienas ieguvušas patīkami siltu toni, notīrītās un atjaunotās 1939. gada vitrāžas atklājas visā krāšņumā, arī fasāde, kas ilgu laiku slēpās celtniecības darbu sastatnēs, atkal kļuvusi par Vecrīgas centrālā skvēra ziedu. Arī orķestris ārpus ikdienišķajai kalpošanai mūzām sasparojies modernai un atvērtai komunikācijai ar potenciālo auditoriju.

Iespējams, 2007. gads kļūs par tādu kā lūzuma punktu LNSO vēsturē, iezīmējot laikmetu miju orķestra iekšējās attiecībās un publiskā tēla veidošanā. Jaunā orķestra virzītājspēks Ints Dālderis nekomplekso par to, ka, iespējams, vairāk nekā puse mūsdienu sabiedrības uzskata simfonisko orķestri par pagātnes reliktu vai vispār nezina, kādi izskatās akustiskie instrumenti. Tieši šī pozitīvā atvērtība ir svarīgākais faktors, kas noteiks, vai orķestrim izdosies uzrunāt plašu auditoriju. Lai mainītu iesīkstējušos un gana nepamatotos stereotipus par LNSO, radīts arī jauns korporatīvais tēls un logotips, kura autors ir mākslinieks Kirils Kirasirovs. Jaunā grafiskā zīme, kas turpmāk raksturos LNSO, ir spirālveida viļņi. Mākslinieks stāsta, ka svarīgākais uzdevums vizuālā tēla veidošanā bijis norobežoties no tādiem banāliem nozares citātiem kā nošu atslēgas un instrumentu silueti. Konceptuālā doma izkristalizējusies idejā vizualizēt skaņu iespējami saprotamā veidā. Atrasta kopsakarība starp skaņu viļņiem un ūdens viļņiem. Ar vienu impulsu vai pieskārienu iespējams radīt kustību vai skaņu; tikai viegla pieskaršanās klusumam, tāpat kā ūdenim, rada skaņas svārstības. Viena vibrācija rada vilni, kas pārklājas ar nākamo, izplatoties tālāk. Tāpēc spirāles regularitāte spēlējas ar impulsu, kas atspoguļojas asimetriskajā precīzo riņķa līniju vilnī. Arī izvēlētā korporatīvā krāsa – violetā – ir simboliska. Kirils Kirasirovs skaidro, ka tā esot iztēles, jaunrades un radošās enerģijas krāsa, kas veidojusies no sarkanās krāsas spēcīgās enerģijas un zilās krāsas miera un plašuma; topot arī jaunās LNSO mājaslapas dizains. Orķestris nolēmis pakoķetēt ar Valsts valodas komisiju un savā logotipā rakstīt vārdu simf’niskais ar garo ’, lai lauztu priekšstatus par akadēmiskumu.

Vizuālo tēlu papildina arī jauni apkalpojošā personāla – garderobistu, biļešu kontrolieru, vietu ierādītāju – tērpi, par kuriem, atminoties kādreizējās baisās vestītes, gribas saukt: beidzot! Tērpu idejas autore ir Inese Zandere, bet par tās īstenošanu parūpējusies modes māksliniece Odeta Birmane. No 13. septembra garderobisti un biļešu kontrolieres sagaidīs koncerta apmeklētājus lakoniskos melnos kostīmiņos ar smokinga tipa apdari atlasa lentīšu veidā, ar sudraba logotipu uz krūtīm un violetiem aksesuāriem. Vienkārši, bet izsmalcināti. Varētu teikt – sīkums, bet patīkami.

Nenoliedzami – telpas ar negaistošo padomju auru neveicināja klausītāju pieplūdumu iepriekšējās sezonās. Tajā pašā laikā uz atsevišķiem koncertiem arī remonta laikā telpas nebija šķērslis, lai piepildītu pilnu zāli. Tas apliecina, ka, lai arī ne izšķiroši, tomēr videi ir nozīme, īpaši, ja runa ir nevis par rūdītiem un uzticīgiem klausītājiem, bet par tādiem, kam vide kļūst par vienu no kritērijiem, pēc kā vērtēt orķestra darbību vispār. Iespējams, tā ir virzīšanās uz elitārismu, tomēr neviens neapstrīdēs to, ka izcila nacionālā orķestra trūcīgais imidžs diemžēl nav diez ko romantisks, bet skarbi runā par vispārējo, tai skaitā varas pozīciju attieksmi pret mākslas vērtībām. Prieks, ka tas ir mainījies, lai gan nevienam nav noslēpums, ka tas izcīnīts Ministru kabinetā galējā izmisuma situācijā, jo iepriekšējā reize, kad Lielajā ģildē tika veikts nopietns remonts – ja neskaita lielās zāles remontu 1998. gadā –, bija pēc 1963. gada ugunsgrēka.

Pēc remonta Lielās ģildes barokālā fasāde atguvusi agrāko spožumu, nomainīts ēkas jumts un notekcauruļu sistēma, logiem ielikts jauns stiklojums, izremontēts Lielās ģildes ieejas mezgls, kase, garderobes, tualetes un vitrāžu zāle, kur tagad iekārtota skatītāju kafejnīca. Foajē uzlikts jauns parkets, remontētas arī dažas aizkulišu telpas – uzeja uz skatuves un mūziķu ģērbtuves, kā arī izremontēta un labiekārtota diriģentu istaba un solistu istaba. Remonts izmaksājis pusotru miljonu latu. Brēcošā nepieciešamība apmierināta, turklāt tas izdarīts gaumīgi. Lielās ģildes foajē un starpstāvu sienu rotā dažādu fotomākslinieku uzņemtas lielformāta fotogrāfijas, kurās iemūžināti emocionāli mirkļi no koncertiem – solistu un diriģentu portreti, kuru dinamika līdzinās vēsturiska kinorullīša efektam. Leģendārā bufete aiz keramikas sienas pārcelta stāvu zemāk, kur par viesu labsajūtu un iespēju baudīt dzērienus un uzkodas rūpēsies restorāns Villa Joma. Aiz keramikas sienas tagad atrodas orķestra administrācijas telpas, kas izkārtotas ikdienišķā cubicles stilā – kabineti izkārtoti kā akvāriji ar stikla sienām. Nav jau radošo domu stimulējoši, toties ļoti kompakti, bet galvenais – pašlaik pietiekami, lai, jauno sezonu uzsākot, darbs sparīgi turpinātos. Orķestra valdes locekļa Inta Dāldera kabinets iekārtots lakoniski melnā minimālismā, un tajā nav kauns pieņemt apmeklētājus.

LNSO pagājušās sezonas entuziasms un noskaņojums, ar kādu tiek gaidīta jaunā sezona, pamazām notušē faktu, ka orķestrim joprojām nav galvenā diriģenta, bet galvenais viesdiriģents Gints Glinka, ar kuru joprojām ir spēkā darba attiecības, orķestri diriģē ļoti reti. LNSO jau sen paudis, ka vēlas strādāt ar pasaules klases diriģentu, taču pašreizējā oficiālā orķestra politika ir demokrātiskāka – tiek uzskatīts, ka pirmām kārtām ar Nacionālo simfonisko orķestri jāļauj strādāt latviešu diriģentiem. Orķestra nule izdotajā gada koncertu plānā orķestra diriģentu sadaļā bukleta beigās iespiesti četri vārdi: Andris Nelsons, Mārtiņš Ozoliņš, Andris Vecumnieks un Andris Veismanis. Loģikas šajā sarakstā ir maz, lai gan atrast var. Par galveno diriģentu uzcerētais Andris Nelsons esot nolēmis turpināt sadarboties ar orķestri, šogad iestudējot divas koncertprogrammas. Vērīgākie pamanīs sakritību – arī Latvijas Nacionālā opera šosezon darbojas bez galvenā diriģenta. Mārtiņa Ozoliņa vārds pašreiz gan vairāk saistīts ar operu, taču šosezon diriģents pieaicināts gan LNSO sezonas atklāšanas koncertā, gan vēl pāris koncertos, acīmredzot, lai vērotu šā diriģenta profesionālo attīstību, liekot uz viņu cerības vienā vai otrā valsts līmeņa muzikālā organisma vadībā. Andris Vecumnieks šogad pārņems LNSO bērnu programmas vadību. Savukārt Andris Veismanis, kas mistiskajā četrotnē parādās pēdējais, ir vissvarīgākais melnais zirdziņš. Tieši viņš ne tikai diriģēs Pētera Plakida jubilejas koncertu, baroka koncertu Ziemassvētku laikā un sezonas izskaņas koncertu, bet arī strādās ar orķestri ikdienā, veicot melno darbu orķestra kopējā skanējuma veidošanā, vienlaikus slīpējot arī meistarību atsevišķās instrumentu grupās.

Kopskaitā šajā sezonā LNSO muzicēs ar 19 diriģentiem. Viņu pulkā ir jau pieminētie Andris Nelsons, Andris Veismanis, Mārtiņš Ozoliņš, kā arī Karels Marks Šišons, Zbigņevs Graca, Daniels Raiskins, Dāvids Gerings un citi, tāpēc droši var teikt, ka orķestris šosezon būs uz viļņa arī bez galvenā diriģenta.

Jaunums ir orķestra pašreizējā atvērtība citu valstu mūziķiem. Šogad pirmoreiz rīkoti starptautiski konkursi obojas koncertmeistara un arfas koncertmeistara vietai. Šogad orķestriem pievienojies itālietis obojists Andrea Gallo, kas četru dalībnieku pusfinālā bijis pārāks par mūziķiem no Vācijas, Lielbritānijas un Latvijas. Ints Dālderis apgalvo, ka atalgojuma ziņā LNSO pamazām var sākt konkurēt ar citiem Eiropas orķestriem, vienlaikus uzsverot, ka cita mākslinieciskā pieredze un skats no malas veselīgi ietekmēs orķestra kopīgo gaisotni. Jāpiebilst, ka šāda tendence, kas pasaulē ir ikdienišķa, Latvijā ienākusi tikai šogad – arī operā pastāvīgā darbā pieņemti ārzemju mākslinieki.

LNSO jaunā sezona tiks atklāta ar pirmatskaņojumu – Romualda Kalsona 5. simfoniju, kurai punkts pielikts tikai 28. augustā un trim burvīgām latviešu solistēm – vijolnieci Vinetu Sareiku, čellisti Martu Sudrabu un pianisti Lieni Circeni.

 

Trimdas latviešu stipendijas jauniešiem

Uldis Rācenis, Latvijas Avīze  09/12/07    Rīgas Latviešu biedrības namā vakar pasniedza Amerikas Latviešu apvienības sarūpētās stipendijas maznodrošinātiem studentiem, daudzbērnu ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām.

Amerikas latvieši šogad stipendijās saziedojuši 27 tūkstošus ASV dolāru (teju 14 tūkstošus latu). Šoreiz stipendijas ar Latvijas Bērnu fonda starpniecību saņēma 12 studenti, četras daudzbērnu ģimenes un viens bērns ar īpašām vajadzībām. Vienpadsmit studenti stipendijas saņēma jau trešo gadu, vairākumam tās ļāvušas pilnībā nodoties studijām un nestrādāt. Stipendijas studentiem sasniedz pat 2000 dolāru gadā. Savukārt daudzbērnu ģimenēs stipendijas ir atbalsta veids, kā nodrošināt vismaz vienu studentu. Piemēram, Pētera un Mudītes Mucenieku ģimene, kurā ir seši bērni, turpmākos divus gadus ik mēnesi saņems 180 dolārus. Stipendiju mērķis – palīdzēt maznodrošinātiem jauniešiem izglītoties un atrast savu vietu dzīvē.

Amerikas Latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Dūms stipendiju sertifikātu pasniegšanas ceremonijā vakar stipendiātiem atgādināja, ka demogrāfiskā situācija Latvijā ir slikta, joprojām ik gadus nomirst vairāk cilvēku nekā piedzimst, turklāt latvieši emigrē strādāt uz ārzemēm. "Amerikas latviešu stipendijas palīdzēs glābt latviešu nāciju no iznīkšanas," teica M. Dūms. Stipendijas saņēma ģimenes un studenti no Alūksnes, Balviem, Preiļiem, Ventspils, Liepājas, Rīgas, Jūrmalas, Saldus un Bauskas rajona.

 

Nacionālajā teātrī sākas Mērnieku laiki

Līvija Dūmiņa,  NRA  09/13/07    Šovakar uz Latvijas Nacionālā teātra lielās zāles skatuves skatītāji ieraudzīs no padomju laikiem tik ļoti pazīstamo kultūras nama zāles interjeru.

kurā režisors Viesturs Kairišs un scenogrāfe Ieva Jurjāne pārcēluši savu no skolas obligātās literatūras programmas katram zināmo brāļu Kaudzīšu romāna Mērnieku laiku versiju. Ar šo iestudējumu tiek atklāta Nacionālā teātra 89. sezona.

To, kāpēc Nacionālajā teātrī iestudēti Mērnieku laiki, vislabāk formulējis dramatizējuma autors un režisors Viesturs Kairišs, runājot par sajūtu, ka "viss, ko mēs pēdējos gados piedzīvojam, ir vieni lieli mērnieku laiki". Viņš šajā teātrī strādā pirmo reizi un pauž gandarījumu par aktieru ansambli, kuru raksturo kā ļoti spēcīgu "emociju patiesuma nozīmē". Lienas lomā iejutusies Inga Misāne, Kaspara lomā – Kaspars Zvīgulis. Oļiņiete – Lāsma Kugrēna, Oļiņš – Rūdolfs Plēpis, Annuža – Astrīda Kairiša, Ilze – Lolita Cauka, Prātnieks – Uldis Anže, Prātnieka māte – Rasma Garne, Pietuka Krustiņš – Gundars Grasbergs, Švauksts – Ainars Ančevskis, Ķencis – Jānis Reinis, Pāvuls – Juris Lisners, Tenis – Jānis Skanis, Valsts vecākais – Juris Hiršs, Grabovskis – Ģirts Jakovļevs.

Ignorēsim versiju, ka Mērnieku laiku autors bijis kāds, kas intelektuālā ziņā krietni pārāks par diviem vienkāršiem Piebalgas tautskolotājiem, un turēsimies pie fakta, ka pirmo nozīmīgāko nacionālo romānu sacerējuši Reinis un Matīss Kaudzītes. Atcerēsimies hrestomātisko patiesību, ka zemnieku dzīvi atklājošais romāns kopā ar otrajā, 1879. gadā klajā laistā latviešu romānā – Māteru Jura Sadzīves viļņos – tēloto muižas dzīvi sniedz vienotu ieskatu latviešu tālaika dzīvē. Piebildīsim, ka Mērnieku laiki reflektē par laiku, kad pārmērīja zemniekiem piederošās zemes un pārdalīja robežas, nosakot labklājības līmeni un tādējādi mudinot rīkoties pēc motīva – mērķis attaisno līdzekļus.

Romāns top laikā, kad, pateicoties ekonomiskajām pārmaiņām un dzimtbūšanas atcelšanai, turpinās gadsimta vidū uzņemtais straujākas saimnieciskās darbības, izglītības un kultūras attīstības temps. Desmit gadu laikā pirms romāna tapšanas nodibināta pirmā konditorejas fabrika, pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde – Baltijas skolotāju seminārs, Ventspils jūrskola, pat pirmais teātris provincē (Cēsu Latviešu teātris), pirmā hidroelektrostacija (Augstpriedes HES pie Juglas upes). Ir tapusi pirmā nozīmīgākā latviešu oriģinālluga, atklāta pirmā gleznu galerija, nodrukāta pirmā latviešu publikācija par mākslu (raksts Latviešu skunstmālderis par gleznotāju K. Hūnu Baltijas Vēstnesī), izdoti pirmie kopotie raksti (J. Neikena), noticis viens no pirmajiem streikiem (Vērmaņa kokzāģētavā Rīgā), pirmie vispārējie dziesmu svētki un pirmā vispārējā skolotāju konference (Rīgā). Atklāts pirmais dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā un vairākas dzelzceļa līnijas. Latvieši iepazinuši elektroenerģiju, ko izmanto sadzīvē un saimniecībā, sācis iznākt pirmais latviešu dienas laikraksts (Rīgas Lapa), notikuši arī pirmie telefona sakaru demonstrējumi.

Latvijā tiek dibinātas daudzas pagastskolas, sabiedriskā un kultūras dzīve attīstās arī Vecpiebalgā, kur darbojas abi brāļi skolotāji, rakstnieki, apdrošināšanas biedrības pionieri Baltijā un aktīvi sabiedriskie darbinieki. Novērojuši, kā Piebalgas novadā sešu gadu garumā notiek zemes mērīšana, Kaudzītes ir iedvesmoti stāstam Baltijas Zemkopim, kurā tad izmantotu apkopotos anekdotiskos stāstus par cilvēku rīcību šajos laikabiedru prātus mulsinošajos laikos. Trīs gadu laikā top ar reālisma, romantisma, arī sentimentālisma un apgaismei raksturīgā racionālisma iezīmēm barotais romāns. Rezultāts ir tik biezs, ka rodas problēmas ar publicēšanu, bet, kad darbs izdots, tālaika pirktāko grāmatu kaudzītē neietilpst, gluži otrādi. Edvarts Virza romānu novērtē negatīvi, bet pirmajās atsauksmēs, ko dod Jēkabs Dravnieks un Vensku Edvarts, Mērnieku laiki atzīti par augstāko sasniegumu latviešu literatūrā.

Interesanti – literatūrpētnieki saskaitījuši, ka romānā darbojas vairāk nekā simt personas, parādās 70 aroda apzīmējumi, 40 personvārdi.

Viesturs Kairišs brāļu Kaudzīšu romānu uzskata par unikālu materiālu latviešu literatūrā – izcilu komēdiju un lielu traģēdiju. Viņa versija ir "par mums. Izrāde ir universāls laika izvērsums, kas apvieno vēsturiskā laika latviešu domāšanu, kas projicēta uz mūsdienu situāciju, lai veidotu precīzu latviešu antropoloģisko portretu". Viņš arī uzsver, ka "netaisa vienas dienas preci", bet tādu darbu, kas uzrunā šodien un aktuāls ir vienmēr – kāds arī ir šis romāns. Kopā ar iestudējuma dramaturģi Margaritu Ziedu tapušā darba pamatā likts Gaitiņu un Oļiņu dzimtas pretnostatījums un zemes mērīšanas kaislības. Īpaša nozīme izrādē piešķirta Pietuka Krustiņa vīru korim, kas uz Nacionālā teātra skatuves parādīsies diriģenta Ivara Cinkusa vadītā kora Gaudeamus vīru paskatā. Kora grupa četrbalsīgi dziedās mazliet piemirstās Raimonda Paula dziesmas, kuras vīru korim aranžējis Juris Vaivods. Režisors sola: "Šīs kora dziesmas palīdzēs aizkļūt līdz dīvainajam latviešu mentalitātes kodam – patriotisma, garīguma, emocionalitātes un humora sajaukumam." Taču viņš arī norāda, ka izrāde nav Paula dziesmu koncerts – mērķis gan esot bijis parādīt (viņš smaidot saka), cik Pauls lielisks komponists, taču dziesmas turpina brāļu Kaudzīšu sacerētā un režisora dramatizētā teksta saturu. Netiek aizmirsts fakts, ka arī koru kustība, tāpat kā brāļi Kaudzītes, nāk no Piebalgas puses. Izrādē piedalās gandrīz visi Nacionālā teātra "vīri", tādējādi kopā ar kora grupu veidojot izteiktu vīriešu pasauli, jo viņi veido pamatfonu romānā, kurā, kā norāda režisors, "ir pāris spēcīgu sieviešu, bet vīrieši ņemas". Viņš atzīst, ka tādējādi izrāde iegūst ironisku skatījumu uz mūsdienu sabiedrību (tiek pieminēta arī Saeima), jo "kas var būt briesmīgāks par vīriešu kolektīvu"...

Kurš vismaz diagonāli ar acīm biezajam izdevumam pārskrējis, atceras, ka spilgtākie romānā ir negatīvie tēli un pirmie tā recenzenti – jau minētais Dravnieks un Vensku Edvarts arī pārmet, ka to ir par daudz, turklāt netiek sodīti... Margarita Zieda uzsver, ka uzdevums bijis "dot telpu cilvēcīgajam un cilvēcīgumam", mēģinot noskaidrot, kāpēc šie cilvēki ir tādi, kādi ir un kur sākas destrukcija. "Pat mazākajā lomā ir telpa viņa cilvēciskajai dimensijai." Lāsma Kugrēna, kas spēlē Oļiņieti, bilst, ka tēli nav klišejiski, un Oļiņa lomas atveidotājs Rūdolfs Plēpis piebilst, ka neviens nav karikatūra, kā ierasts tos skatīt. "Visi ir traģiski, kas maldās un kļūdās" – taču tēli jānotur traģikomiskajā līdzsvarā.

Viestura Kairiša Mērnieku laiku versija tiks izspēlēta kultūras nama zāles interjerā, ko uz NT skatuves izveidojusi iestudējuma scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne. Viņa atzīst, ka brāļu Kaudzīšu romāns viņā raisot antīkās traģēdijas vai komēdijas sajūtu, kur vienā telpā notiek lielas kaislības. Slātavieši un čangalieši pulcēsies kora mēģinājumos, gatavosies slavenajam goda mielastam (bet varbūt dziesmu svētkiem?). Pa vidu dziedāšanai izspēlēts mērnieku laiku stāsts par uzņēmīgiem latviešiem, kas gatavi savas sirdslietas kārtot tikpat vēsu prātu kā saimnieciskos darījumus, par kukuļdošanu un ņemšanu, kad cietumā liek lielos zagļus, bet mazos pakar, par zemi un mājām, kuru dēļ uz negodīgu rīcību gatavs arī krietnākais cilvēks, tā teikt, savu bērnu labākas nākotnes vārdā.

Viestura Kairiša mērķis esot bijis "uztaisīt spēcīgu, uz labiem aktierdarbiem balstītu darbu". Lai: "vienkārši, skaidri un spēcīgi". Lai skatītāji var gan izsmieties, gan pārdzīvot.

 

Nacionālais teātris atklāj sezonu ar Mērnieku laikiem, apvienojot tradīcijas ar laikmetīgu redzējumu

Undīne Adamaite,  Diena  09/13/07    Ko mēs katrs atceramies no obligātās literatūras Mērnieku laikiem? Švaukstu ar sarkano šalli? "Smieklīgās lielās cepures no filmām," runājot Kaspara lomas atveidotāja Kaspara Zvīguļa vārdiem? Ķenča garo degunu? Lienas dramatisko skrējienu laukā pēc sava liktenīgā zibens spēriena? Lai kā — visus šos priekšstatus sakratīt cepurē un izkārtot pa jaunam nāk Nacionālā teātra jaunie Mērnieku laiki Viestura Kairiša režijā. Sākt sezonu ar latviešu klasikas iestudējumu ir stabila Nacionālā teātra tradīcija.

1879.gadā divi lauku skolotāji — brāļi Reinis un Matīss Kaudzītes — saraksta darbu Mērnieku laiki, kuru literatūras pētnieki joprojām uzskata par mīklu — kā vidē bez jebkādām tradīcijām, kur bija atrodami tikai didaktiski pastāstiņi, lokalizējumi un presei raksturīgi feļetoni, varēja rasties tik vērienīgs un polifonisks romāns? Savukārt mēs, šodienas skatītāji, varam pabrīnīties, cik neticami trāpīgi šis šķietami nepretenciozais vēstījums par zemes iemērīšanas darbiem Vidzemē pieguļ Latvijas realitātei 2007. Teātra vadība sezonas atklāšanas veltītajā konferencē pauda, ka V.Kairišs, zināms kā novatorisks Skroderdienu Silmačos interprets, uzaicināts, lai ienestu teātrī "ekstravagantāku pieredzi". Pats režisors piekodina, ka viņam neinteresē Oļiņu un Gaitiņu kaislībās kaut ko "uztaisīt pa jaunam", "sagriezt kājām gaisā": "Tie ir nenopietni uzdevumi. Nemēģinu veidot sarunu ar interpretācijām, bet ar Mērnieku laikiem. Man nav ilūziju, ka jaunā paaudze zina, kas tie ir. Svarīgi, lai viņi atnāk un viņiem iecērtas, lai ir pārdzīvojums." (KD, nr.31.). V.Kairiša nacionālā rakstura pētījumā, cenšoties nokļūt līdz "dīvainajam latviešu mentalitātes kodam — patriotisma, garīguma, emocionalitātes un humora sajaukumam", liela nozīme būs Raimonda Paula mūzikai, vīru korim Gaudeamus un Dziesmu svētku fenomenam. Arī Mērnieku laikos V.Kairišs tradicionāli sadarbojas ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Ievu Jurjāni. Iepriekšējo reizi Mērnieku laiki Nacionālajā teātrī spēlēti Alfrēda Jaunušana brīvdabas iestudējumā Alauksta ezera krastā 1985.gadā.

 

Investīcijas labas izglītības iegūšanai

Lelde Sāre,  NRA  09/13/07    2007. gadā studiju un studējošā kredītus tiesīgi saņemt četrdesmit sešu Latvijas mācību iestāžu studenti.

Jaunais mācību gads rit pilnā sparā, taču paralēli jauno mācību priekšmetu apgūšanai studentu prātus nodarbina arī formalitātes, kas sasitītas ar studiju un studējošā kredīta iegūšanu. Šogad tiesības piešķirt studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu saņēmusi AS SEB Latvijas Unibanka.

"Studiju un studējošā kredītu var saņemt studenti, kas studē mācību iestāžu akreditētajās mācību programmās. Turklāt šos kredītus var saņemt katrā izglītības pakāpē – bakalaura, maģistra, doktora, kā arī pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanai," skaidro Naudas plānošanas centra (NPC) eksperte, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RSEBAA) docente, ekonomikas doktore Natalija Konovalova.

Kā saņemt studiju un studējošā kredītu?

"Lai saņemtu studiju un/vai studējošā kredītu, studentam jāiesniedz pieteikums kredītu piešķiršanas komisijā savā mācību iestādē. Turklāt kredīta saņemšanai būs nepieciešams viens galvotājs (garants)," skaidro N. Konovalova.

Galvotājam jābūt vecumā līdz 65 gadiem, viņa ienākumiem jābūt regulāriem un vismaz vienas minimālās algas apmērā. Lai bankas darbinieki varētu pārliecināties par galvotāja ienākumu regularitāti, viņa alga vai algas daļa vismaz minimālās algas apmērā katru mēnesi jāpārskaita galvotāja kontā – bankā, kas izsniedz kredītu studentam. Par galvotāju nevar kļūt persona, kas pati saņem vai atmaksā kredītu no valsts budžeta līdzekļiem vai kredītu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Bāreņiem (līdz 24 gadu vecumam) kredīta saņemšanai nav nepieciešami galvotāji. Kredītu var nodrošināt arī ar nekustamā īpašuma ķīlu (dzīvokli, māju, zemi). Par kredītu var galvot arī pašvaldība.

"Kad no mācību iestādes būs saņemts kredīta pieteikuma apstiprinājums, studentam, līdzi ņemot savu pasi, jāatver bankā konts un jānoslēdz kredīta līgums. Vienlaikus, uzrādot pasi un izziņu par darba algu, bankā jāierodas arī galvotājam, lai atvērtu kontu (ja attiecīgajā bankā tāds jau nav) un noslēgtu galvojuma līgumu," stāsta NPC eksperte. Pēc kredīta un galvojuma līgumu noslēgšanas students kredītu saņem apmēram 3–4 nedēļu laikā. Studiju kredītu banka pārskaita tieši mācību iestādes kontā. Savukārt studējošā kredītu students saņem savā kontā un izmanto ikdienas izdevumu segšanai. Piemēram, 2007. gadā studiju kredīta maksimālais lielums vienam studentam, kurš apgūst bakalaura pilna laika studiju programmu uzņēmējdarbības un administrēšanas jomā, noteikts Ls 1278, vienam maģistrantūras studentam tajā pašā specialitātē – Ls 1912, vienam doktorantūras studentam tajā pašā specialitātē – Ls 3816. Sīkāku informāciju par studiju kredītu maksimālo summu dažādās mācību programmās var atrast Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda mājaslapā www.sf.gov.lv.

Līdzīgi jārīkojas, ja students vēlas iegūt nevis valsts galvoto, bet privāti ņemto studiju vai studējošā kredītu bez valsts galvojuma (šādu pakalpojumu piedāvā AS Nordea banka (tikai Rīgas Biznesa skolas studentiem), AS Hansabanka, AS Parex banka un AS Latvijas krājbanka, vairāk varat uzzināt: www.hansabanka.lv, www.lkb.lv, www.parex.lv, www,nordea.lv).

N. Konovalova uzsver, ka studiju un studējošā kredīta procentu likmes nevar pārsniegt 5% gadā visā kredīta nomaksas laikā. Tomēr šajos kredītu veidos pastāvot atšķirības procentu aprēķināšanas un nomaksas mehānismos. Studiju kredīts visā mācību laikā (ieskaitot akadēmisko atvaļinājumu) un 11 mēnešus pēc studiju beigšanas studentam ir bezprocentu kredīts (0%). Tas nozīmē, ka mācību laikā procenti nav jāmaksā. Bet divpadsmitajā mēnesī pēc mācību iestādes beigšanas būs jāsamaksā bankas izsoles likme.

Tā kā 2007. gadā kredītus studentiem piešķir SEB Latvijas Unibanka, tad izsoles likmi SEB Unibanka aprēķina kā sešu mēnešu RIGIBOR likmi, no tās atņemot 0,7%. Līdz 2007. gada 30. jūnijam SEB Unibankas izsoles likme bija 3,87%. Gadījumā, ja SEB Unibankas izsoles likme attiecīgajā laika periodā pārsniegs 5% gadā, students maksās 5% procentus gadā.

Studējošā kredīta procentu likme arī ir bankas izsoles likme. Ja šī likme ir mazāka par 5% gadā, tad students maksā kredīta procentus saskaņā ar bankas izsoles likmi. Gadījumā, ja studentu kreditējošās bankas izsoles likme pārsniegs 5% gadā, students maksās kredīta procentus 5% gadā. Ja plānojat ņemt studiju vai studējošā kredītu bez valsts galvojuma, rēķinieties, ka procentu likmes šiem kredītiem būs augstākas nekā kredītiem ar valsts galvojumu.

"Studentiem ir iespēja saņemt kredītu arī studijām ārzemēs. Šādā gadījumā kredīta kopējais apjoms vienam studentam nepārsniedz Ls 15 000 vienas mācību programmas apguvei, bet vairāku programmu apguvei (kopā) – ne vairāk kā Ls 20 000," norāda NPC eksperte. Studentiem, kuri vēlas saņemt kredītu studijām ārzemēs, jāiesniedz dokumenti (dokumentu uzskaitījums publicēts Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonda mājaslapā www.sf.gov.lv) Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondā Rīgā, Merķeļa ielā 11, 509. kabinetā.

RSEBAA docente skaidro, ka studiju un studējošā kredīta atmaksas kārtība ir atšķirīga. "Studiju un studējošā kredīts jāatmaksā piecu gadu laikā, ja šo kredītu kopējā summa nepārsniedz 1000 latu. Ja abu kredītu (studiju un studējošo) summa pārsniedz 1000 latu, tad tā jāatmaksā 10 gadu laikā," stāsta N. Konovalova. Ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, šis nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles).

Savukārt, ja kredīta ņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un procentu maksājumus, banka saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem pieprasīs uzreiz atmaksāt visu kredīta summu kopā ar nesamaksātajiem procentiem un līgumsodu. Ja students neatmaksās kredītu, banka vērsīsies pie kredīta galvotāja. Ja arī galvotājs neatmaksās kredītu, banka vērsīsies tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar tiesas lēmumu tiesas izpildītāji, lai piedzītu kredītu, vērsīsies pret studenta un viņa galvotāja mantu.

Izvēloties kredītu un nākotnes profesiju, studentiem jāņem vērā arī tas, ka ir iespējama kredīta ar valsts galvojumu dzēšana, ja kredīta ņēmējs atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbinieku valsts vai pašvaldības institūcijā MK attiecīgajam gadam apstiprinātajās profesijās (par to vairāk var uzzināt www.sf.gov.lv).

"Tā kā Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA) nav noteikta mācību maksa, studiju kredīts netiek piešķirts. Mūsu augstskolas studentiem tiek pārskaitīti tikai studējošā kredīta līdzekļi," stāsta NPC eksperte, REA galvenā grāmatvede Ilze Puntuka. "Pieprasījums no mūsu studentiem valsts galvotajam kredītam ir neliels – 10% robežās. To var izskaidrot ar iespēju saņemt kredītu ar augstskolas galvojumu. Atšķirībā no valsts galvotā kredīta šis kredīts REA studentiem nodrošina lielāku ikmēneša summu visa gada garumā un nav nepieciešams galvotājs," saka I. Puntuka.

***

Der zināt

Kredīta atmaksas termiņa pagarināšana

Kredīta gan ar, gan bez valsts galvojuma atmaksāšanas termiņu var pagarināt šādos gadījumos:

- ja students ir obligātajā militārajā dienestā (tikai kredītam ar valsts galvojumu);

- ja studente ir grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā;

- ja students ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku;

- ja students turpina studijas bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā.

Avots:www.sf.gov.lv

Uzziņai

- Studiju kredīts tiek piešķirts studenta mācību maksai, t. i., ar šo kredītu students var samaksāt par studijām mācību iestādē. Studiju kredīta summa nevar pārsniegt mācību maksas lielumu, ko noteikusi mācību iestāde. Tas nevar pārsniegt arī valsts noteikto kredīta maksimālo apmēru, kas var mainīties atkarībā no mācību programmas.

- Studējošā kredīts tiek piešķirts studējošās personas sociālo vajadzību nodrošināšanai, t. i., tas domāts studenta ikdienas izdevumu segšanai. Studējošā kredītu var saņemt dienas (klātienes) nodaļas studenti, kas apgūst pilna laika studiju programmu. Studējošā kredīts vienam studentam nevar pārsniegt 120 latu mēnesī.

Studējošā kredītu students saņem 10 mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu).

Avots: www.sf.gov.lv

Viedoklis

Ilze Levāne, Banku augstskolas mārketinga direktora pienākumu izpildītāja:

– Tā kā ar valsts galvojumu studiju kredīts netiek piešķirts nepilna laika studentiem, pieaug pašu studentu privāti noformētie kredīti studijām.

 

Grāmatas

Arno Jundze,  NRA  09/15/07

Aleksandrs Tauriņš. Avantūristi. Dēku stāsti. Jāņa Rozes apgāds, 2007

Stāsts par cilvēkiem, kas pēc Otrā pasaules kara pasaules pārdales rezultātā zaudējuši dzimteni un nonākuši Venecuēlā, kur viņiem jāmācās pielāgoties svešas zemes paražām, tikumiem un klimatam. Grāmatas lappusēs sastapsiet Aleksandru Laimi, ungāru mākslas kritiķi Radošu un citus dēkaiņus, kurus vieno alkas pēc piedzīvojumiem pilnas dzīves.

Inese Ešenvalde. Pārmaiņu vadība. Jāņa Rozes apgāds, 2007

Par šo grāmatu nozares profesionāļi interesējās jau tad, kad tā vēl nebija izdota. Par to nav jābrīnās, jo Inese Ešenvalde ir viena no pazīstamākajām personāla vadības, apmācības un organizāciju psiholoģijas speciālistēm Latvijā. Viņa strādājusi vairākās bankās un personāla atlases firmās, konsultējot lielākos Baltijas valstu uzņēmumus.

Vidzeme. Novadu teikas. Jāņa Rozes apgāds, 2007

Šajā izdevumā tā sakārtotāja Laura Rezakova apkopojusi Vidzemes novada teikas. Kā teikts grāmatas priekšvārdā, teiku krājums ir mistisks ceļojums telpā un laikā. Neraugoties uz to, ka dzīvojam vairāk nekā simt gadus pēc tam, kad tās pierakstītas, šim apgalvojumam var piekrist. Nedaudz iztēles, un patiesi – ezeri var gan kaukt trīs dienas pēc kārtas, gan lidot pa gaisu.

Broņislava Martuževa. Laba oma. Valters un Rapa, 2007

Krājumā apkopoti dzejnieces pēdējos gados rakstītie darbi. Poētiski krāšņi, trāpīgi un savdabīgi dzejas tēli, pateicība par Dieva doto spēku nest garo mūžu – tā būs lieliska dāvana daudzajiem Broņislavas Martuževas talanta cienītājiem gadskārtējo Dzejas dienu izskaņā.

Ailīna Goudža. Pēdējā deja. Tulkojusi Ingūna Jundze. Kontinents, 2007

Labs dāmu romāns ar noskaņām Deivida Linča garā. Trīs māsu dienišķo dzīves ritējumu pārtrauc drausmīga vēsts – viņu māte aukstasinīgi nošāvusi savu vīru – bagātas pilsētiņas slimnīcas vadošo pataloganatomu, vietējās sabiedrības paraugvīrieti un paraugtēvu. Kas slēpjas aiz šķietami laimīgās ģimenes parādes fotogrāfijām un kas licis pilsētiņas galma dāmai spert šādu baisu soli laulības jubilejas priekšvakarā?

Diks Frēnsiss. Uzvaras brīdī. Tulkojusi Māra Poļakova. Kontinents, 2007

Latvijā joprojām nav tādu jēdzienu kā hipodroms, totalizators un zirgu skriešanās sacensības. Tomēr, ja palasa Dika Frēnsisa romānu par šo noslēpumaino, valdzinošo un kaislību plosīto pasauli, kur žokejs pēc finiša var saņemt ne vien balvu par uzvaru, bet arī trīs lodes krūtīs, rodas atskārsme – likmes, intrigas un adrenalīns te plosās ne mazāk kā taifūni Klusajā okeānā.

 

Operā sākas sezona

Inese Lūsiņa,  Diena  09/15/07    Astoņiem laureātiem koncertā pasniedzot Latvijas Nacionālās operas patrona a/s Latvijas gāze balvas operas un baleta mākslā — mākslinieka Alda Lorenca veidotu skulptūru un 1000 latu naudas prēmiju, sākusies Latvijas Nacionālās operas sezona. LNO galvenā viesdiriģenta Ģintara Rinkeviča un Mārtiņa Ozoliņa diriģētajā koncertā, kura režisors bija Juris Pakalniņš, uzstājās arī īpašie viesi: jaunā dziedātāja Marina Rebeka, kura izskolojusies Itālijā un jau spoži sākusi starptautisko karjeru, jaunais čehu tenors Pāvels Černohs, kurš jau paspējis kļūt par Latvijas publikas mīluli, un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) studējošais soprāns Dana Bramane.

Soprānu Airu Rūrāni apbalvoja par operas solista izcilu sniegumu aizvadītajā sezonā. Viņa spoži atveidojusi Katerinas Izmailovas lomu Dmitrija Šostakoviča operā Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta, Ļizu Pētera Čaikovska Pīķa dāmā un Tatjanu P.Čaikovska Jevgeņijā Oņeginā. Balvu kā labākā baleta soliste saņēma Baiba Kokina, kura izcili dejo romantisko de Turvela kundzi Artura Maskata baletā Bīstamie sakari, Mirtas lomu Ādolfa Adāna Žizelē un mūsdienu baleta parodiju iestudējumā Pusdārgakmeņi, kas skatītāju balsojumā atzīts par labāko sezonas jauniestudējumu. Šī viencēlienu triāde, ko iestudēja vācu horeogrāfs Kristians Špuks, čehu horeogrāfs Petrs Zuska un amerikānis Pīters Anastoss, saņēmusi 740 skatītāju balsu no kopējā 2002 portāla DELFI balsu skaita.

Balva labākajam orķestra māksliniekam tika čellu grupas koncertmeistara vietniekam Ivaram Bezprozvanovam. Par mūža ieguldījumu apbalvota bijusī Operas soliste, JVLMA vokālās nodaļas profesore Lilija Greidāne, kuru apsveicot dziedāja viņas audzēkne L.Bramane.

Balva par mūža ieguldījumu LNO tehniski administratīvajā jomā piešķirta Jānim Vallem, kurš kopš 1965.gada pilda gan gaismu mākslinieka, gan skatuves elektroapgaismotāja pienākumus, bet viesizrādēs diennaktī apguvis un pielāgojis izrādēm ikviena Eiropas teātra gaismošanas sistēmu.

Par īpašiem mākslinieciskajiem sasniegumiem balva piešķirta kostīmu māksliniecei Kristīnei Pasternakai, kuras tērpi ir pagājušās sezonas iestudējuma, Džuzepes Verdi operas Traviata, greznums. Saņemot balvu par īpašiem nopelniem iepriekšējā sezonā, cēlā polonēzes solī uz skatuves iznāca LNO šuvēju cehs, kurā strādā deviņi vīriešu kostīmu šuvēji un 11 sieviešu kostīmu šuvējas. Šo un vēl citus koncerta pārsteigumus varēs noskatīties arī LTV 1. kanālā 15.septembrī plkst.22.15.

 

 

 

Citādā ziņā...

 

 

 

Eltona Džona koncertu Rīgā apmeklējuši 13 000 cilvēku

TVNET   09/15/07    Pasaulslavenā britu mūziķa sera Eltona Džona koncertu vakar Rīgā apmeklēja 13 000 cilvēku, un tas kļuvis par gada apmeklētāko koncertu "Arēnā Rīga" hallē, informēja koncertaģentūrā FBI. Mūziķis sniedza vairāk nekā divu stundu ilgu koncertšovu.

Koncertā klātesošie dzirdēja mūziķa slavenākos hitus. Eltons Džons izpildīja vairākus hitus no savas agrīnās daiļrades, kam sekoja daudzu iemīļotie un leģendārie "Rocket Man", "Daniel", "Candle In The Wind", "Sorry Seems to be the Hardest Word" , "I'm Still Standing", "Are You Ready For Love" ,"Bennie And The Jets", "Crocodile Rock" un citas slavenākās kompozīcijas.

Mūziķis sniedza arī negaidītu autogrāfu sesiju. Viņš labprāt parakstīja fanu sniegtos plašu vāciņus un pateicās publikai par lielisko atbalstu.

Pēc nelielas pauzes Eltons Džons ar grupu atgriezās uz skatuves un izpildīja slavenos hitus "Don't Let the Sun Go Down On Me" un "Your Song".

 

"Ir lieliski atgriezties Latvijā un jūs patiešām esat lieliski. Paldies jums," atvadoties sajūsmināts bija mūziķis.

Pirms koncerta Eltons Džons tikās ar Latvijas valsts prezidentu Valdi Zatleru.

 

Šodien notiks Latvijas sēņošanas čempionāts

LETA   09/15/07    Šodien Tomē norisināsies pēc kārtas trešais Latvijas sēņošanas čempionāts, ko organizē Dabas muzejs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte un Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, AS "Latvijas Valsts meži" Vidusdaugavas mežsaimniecība, informēja Dabas muzejā.

Piedalīties Latvijas sēņošanas čempionātā tiek aicināti visi čaklie sēņotāji.

Norādes uz sacensību vietu būs izvietotas uz šosejas Tome-Baldone. Sēņotāji ne tikai varēs sacensties sēņošanas prasmē, bet arī muzeja speciālistu izveidotajā improvizētajā izstādē iepazīt sēņu daudzveidību.

Latvijas sēņošanas čempionāta mērķis ir popularizēt un attīstīt latviešu nacionālo tradīciju - sēņošanu, sagādāt prieku aktīviem cilvēkiem, popularizēt sēņošanu kā vienu no meža resursu izmantošanas veidiem, attīstīt sēņošanu kā sporta veidu, iepazīstināt dalībniekus ar skaistām Latvijas sēņošanas vietām un izglītot par ēdamām un indīgām sēnēm.

Čempionātā piedalīties var komandas ar trim dalībniekiem. Komandu uzdevums ir savākt pēc iespējas vairāk sēņu pēc to kopējā svara. Sēņošana jāveic sacensību organizētāju norādītajā apvidū. Dalībniekiem jāorientējas apvidū pēc sacensību rīkotāju izsniegtām kartēm, pārvarot dabiskos un mākslīgos šķēršļus.

Čempionāta noslēgumā apbalvoti tiks ne tikai naskākie sēņotāji, kas komandai kopā būs savākuši lielāko sēņu daudzumu kilogramos, bet arī tie, kas lēnā solī būs gājuši un taciņu malās un koku puduros atraduši skaistāko, neparastāko vai organizatoru marķēto sēni. Tāpat sēņotāji varēs sacensties par atraktīvāko komandas formu un par lielāko sēņošanas grozu.

Reģistrācija sēņošanas čempionātam plānota šodien līdz plkst.9.45, starts tiks dots plkst.10.

 

 

 

Laiks joprojām
ir saulains un samērā silts. Brīžiem
parādās tumši mākoņi, taču lietus, ja īslaicīgi
nolīst, tad vienīgi naktīs. Bet tas nav pietiekami, lai

augtu sēnes.Taču ogas gan vēl ir – brūklenes un pat

mellenes vēl var atrast. Un ja skatienu vērš ne vien

uz skuju kokiem mežā, bet arī uz lapu kokiem,

tad šur tur var manīt, ka lapas lēnī-

tēm sāk iekrāsoties...

 

Anda Jansone, trešdien, 12. septembrī