Globālā koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Valdība atbalsta NBS misijas Afganistānā termiņa pagarināšanu

DELFI  10/02/07    Valdība otrdien atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par termiņa pagarināšanu uz gadu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) misijai Afganistānā.

Aizsardzības ministrija (AM) norāda, ka saskaņā ar ANO Drošības padomes 2006.gada rezolūciju pašreizējās misijas termiņš beidzas 13.oktobrī, taču saskaņā ar jauno rezolūciju ANO starptautisko drošības atbalsta spēku misija tiek pagarināta.

AM skaidro, ka drošības situācija Afganistānā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību. Latvijas NBS ir gatavi turpināt iesākto sadarbību ar citām NATO dalībvalstīm.

Latvijas kontingenta rotācijas periods ir seši mēneši. Plānots kopumā nosūtīt 260 karavīrus - pirmajā pusgadā 100 karavīrus un otrajā pusgadā 160 karavīrus.

NBS karavīru līdzdalība Afganistānā notiek Aizsardzības ministrijai atvēlētā budžeta ietvaros. Kopējais piešķirtā finansējuma apjoms ir 7 718 532 lati, kuri ir ieplānoti AM šā gada budžeta programmā, līdz ar to papildus finansējums nav nepieciešams.

Latvija vienā kompānijā ar pasaules lūzeriem

Juris Paiders,  NRA  10/03/07    Eiropocentrisms ir iemidzinošs.

Kā liecina ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes apkopotā informācija, Latvija globālā kontekstā ir iekūlusies starp pasaules lūzeriem.

Svaigākajā The World Factbook 2007 izdevumā Latvijas ekonomiskie rādītāji globālā kontekstā izskatās vienkārši atbaidoši.

Novērtējot Latvijas preses publikācijas par Latvijas inflāciju starptautiskā mērogā, 99% gadījumu autori salīdzina mūsu inflācijas rādītājus ar Eiropas Savienības valstīm. Jā! Eiropā mēs esam stabilā pirmajā vietā. Taču tas nekas. Mēs esam Eiropā. Mēs ticam, ka citviet pasaulē iet vēl sliktāk. Kaut kur Zambijā inflācija taču ir tūkstošiem procentu gadā.

Šāds eiropocentrisms ir iemidzinošs. Investīciju plūsma mūsdienās aptver visu pasauli. Nepārtraukta salīdzināšana tikai ar Eiropu rada maldīgu priekšstatu un ilūziju, ka, tā kā mēs esam Eiropā, gar pārējo pasauli mums nav nekādas daļas. Pasaules kredītreitingu veidotāju rupjo rīcību, samazinot Latvijas kredītreitingu, politiķi eirooptimisti uztvēra kā personisku apvainojumu. Taču, tiklīdz inflācija pārvarēja maģisko 10% robežu, Latvijas Ministru prezidenta rīcība kļuva teju vai histēriska. Drudžaini tiek draudēts iesaldēt algas, un pat prezidenta kancelejas priekšnieki tiek iebiedēti, ka nāksies vien savilkt jostas ciešāk, samierināties ar nekonkurētspējīgām 3000 latu mēnešalgām, jo solītais 1000 latu pielikums draud iet secen.

Atbilde uz jautājumu, par ko mūs tā neieredz starptautiskās reitingu aģentūras, ir vienkārša. Reti kurš iedomājas aplūkot, kā Latvijas inflācija izskatās globālā kontekstā.

Tomēr ir vērts paraudzīties uz Latviju no pasaules skatpunkta. Šim nolūkam ir izmantojams jaunākais CIP izdevums World Factbook, kurā ir dati par 2006. gadu. Ja vērtējam 2006. gada datus, tad 10,1% inflācija nozīmē, ka Latvija ir iekļuvusi starp 35 pasaules sliktākajām valstīm. Ja piepildīsies ministra Aigara Štokenberga prognozes un inflācija Latvijā sasniegs 14–15% līmeni gadā, tas nozīmēs, ka globālā kontekstā mēs esam piepulcējušies tādai valstu kompānijai, kurā ietilpst Serbija, Libērija, Jemena, Haiti, Moldova, Gambija, Eritreja, Malāvija, Indonēzija, Angola un Etiopija. Jauka kompānija. Latvija ar padsmit procentu inflāciju piepulcēsies pasaules vislielākajiem lūzeriem.

Protams, Latvijai ir kurp tiekties. Virs 15% inflācija ir Irānā, Venecuēlā, Kongo. Cerams, ka Mjanmas, Gvinejas un ASV okupētās Irākas rādītājus Latvija nesasniegs. Vēl jau paliek Zimbabve, kurā pērn inflācija tuvojās 1000 procentiem, bet šogad jau pārsniegs vairākus tūkstošus.

Tradicionālais pretarguments ir Latvijas lielais IKP pieaugums. Tomēr esam reālisti. Liels IKP pieaugums ir raksturīgs arī valstīm pēchaosa posmā. Pēc CIP datiem, IKP pieauguma ziņā 2006. gadā Latvija bija 8. vietā pasaulē. Par Latviju varenāki tīģeri ir Azerbaidžāna, Ekvatoriālā Gvineja, Maldivija, Angola, Mauritānija, Armēnija un Kuveita. Būt vienā kompānijā ar Ekvatoriālo Gvineju un Angolu! Tas ir ne tikai pagodinoši, bet piešķir Latvijas ekonomiskajiem sasniegumiem nedaudz afrikāniska tīģera vaibstus.

Diemžēl perspektīva jau novembrī tikt pasaules lūzeru divdesmitniekā rada piesardzīgu attieksmi pret Latviju. Reitingu aģentūras nepazemo Latviju. Latvijas kredītreitingi ir pakāpi augstāki nekā Jemenai, Haiti, Moldovai, Gambijai vai Eritrejai. Reitingu aģentūras ņem vērā to, ka Latvija, lai arī virzās uz pasaules globālo lūzeru pusi, ir ES dalībvalsts.

Krievijas prezidents parakstījis Latvijas-Krievijas robežlīgumu - papildināta

TVNET/Kompromat.lv  10/03/07    Krievijas prezidents parakstījis Latvijas-Krievijas robežlīgumu, tā šodien paziņojis Kremļa preses dienests.

Tagad robežlīgums ir ratificēts, bet, lai tas stātos spēkā abām valstīm jāapmainās ar ratifikācijas rakstiem.

Kā jau ziņots, Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome 19.septembrī ratificēja Latvijas-Krievijas robežlīgumu. Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome līgumu ratificēja jau 5.septembrī.

Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs un Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis robežlīgumu parakstīja šā gada 27.martā Maskavā.

Latvijas Saeima robežlīgumu ratificēja jau 17.maijā, un 29.maijā parlamenta apstiprināto likumprojektu parakstīja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas Satversmes tiesa patlaban vēl izvērtē, vai robežlīgums atbilst Latvijas Satversmei.

Satversmes tiesa (ST) 26.aprīlī ierosināja pirmo lietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

17.jūlijā pēc 21 Saeimas deputāta pieteikuma ST ierosināja otru ietu par robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam un likuma, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, atbilstību 1990.gada 4.maija neatkarības deklarācijai.

Deputāti uzskata, ka par valsts teritoriju var lemt tikai Latvijas pilsoņi referendumā, un lūdz atzīt robežlīgumu par neatbilstošu Satversmei, bet likumu, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, - par neatbilstošu 1990.gada 4.maija neatkarības deklarācijai.

Deputāti lūguši ST vērtēt robežlīguma pirmā panta definīcijas, kas noteic, ka robežlīgums sagatavots, ievērojot EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu, atbilstību Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijai par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likumā par robežlīgumu, atsaucoties uz EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu, Saeima pievienojusies Krievijas oficiālajai Helsinku nobeiguma akta interpretācijai, tādējādi nonākot pretrunā ar patieso šā akta saturu.

Deputāti pieteikumā norāda: lai arī ST ir ierosināta lieta par Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, tomēr likums, ar kuru robežlīgums tika apstiprināts Saeimā, līdz šim netika apstrīdēts. Robežlīgums un šis likums esot savstarpēji cieši saistīti, tādēļ tie jāvērtē kopā.

Ar pieteikumiem ST vērsās partijas "Jaunais laiks" Saeimas frakcijas deputāti. Pirmo pieteikumu kopā ar JL parakstīja arī trīs, bet otro - divi koalīcijā esošie deputāti.

Par to, vai Latvijai vajadzētu ar Krieviju apmainīties ratifikācijas rakstiem pirms Satversmes tiesas sprieduma, ekspertu domas dalās.

Viedoklis: Paraksts

Askolds Rodins,  Diena  09/04/07     Tas laikam nenācās grūti. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nule kā parakstījis Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas likumu. Vaira Vīķe–Freiberga, toreizējā Latvijas Valsts prezidente, savu parakstu uzlika līguma ratifikācijas likumam jau maija beigās. Līgums stāsies spēkā pēc ratifikācijas rakstu apmaiņas, un ar to brīdi izdarīt līgumā grozījumus vai pasludināt to par spēkā neesošu varēs tikai uz līgumslēdzēju pušu savstarpējas vienošanās pamata, jo tās būs uzņēmušās pildīt līgumā ietvertās starptautiskās saistības.

Pretēji prognozēm Krievija līguma parakstīšanu nesaistīja ne ar kādiem papildu nosacījumiem. Septembra sākumā līgumu akceptēja Krievijas Valsts dome, bet septembra vidū — Federācijas padome. Pēc vēl divu nedēļu pauzes to izdarījis Krievijas prezidents.

Varam runāt par sprinta tempu. Tādu pašu pavasarī ieturēja Latvija. Toreiz Krievija vilka garumā, tagad steidz atgūt iekavēto. Ir vērts padomāt par taktikas maiņas cēloņiem.

Kaut ko varam izlobīt no Krievijas ārlietu ministra vietnieka vārdiem, kad viņš Domē pamatoja robežlīguma ratifikācijas nepieciešamību un atbildēja uz deputātu jautājumiem. Noraidot bažas par likteņa varā pamestajiem "nelaimīgajiem Latvijas krievvalodīgajiem", augstais ierēdnis atbildēja, ka "neviens nav aizmirsts", un tiekot gatavota virkne divpusējo līgumu, piemēram, izglītības ("lai saglabātu iespēju lietot skolās krievu valodu") un sociālajā jomā. Latviajs Ārlietu ministrija par topošajiem līgumiem nerunā, un tas dod pamatu minējumam, ka šo vienošanos saturs varētu būt samaksa par to, ka Krievijas parlaments trīs mēnešus pirms Domes vēlēšanām (!) līgumu ratificēja pēc pavisam minimālām debatēm. To paturot prātā, nedaudz citādu skanējumu iegūst premjera Aigara Kalvīša pagājušajās brīvdienās publiski teiktie vārdi, ka "Latvija un Krievija ir valstis ar līdzīgu vēsturi un kultūru. (..) Mēs gribam paplašināt sadarbību kultūrā, ekonomikā un politikā".

Jautājumā par līguma stāšanos spēkā Krievijai ir brīvas rokas, taču par Latviju to patlaban vēl nevar teikt.

Satversmes tiesā (ST) ir iesniegts pieprasījums (iesniedzējs — Jaunais laiks) izvērtēt robežlīguma atbilstību Satversmei. ST paredzējusi sākt izskatīt pieprasījumu oktobra beigās, un pēc likuma atbilde tai jādod mēneša laikā. Nebūtu pieļaujams, ka sākas jurisprudences un politikas konfrontācija. Ja ratifikācijas rakstu apmaiņa notiks pirms ST verdikta, jau pats šis fakts būs uzskatāms par spiedienu uz tiesu. Ja ST atzīs līgumu par Satversmei atbilstošu, būs skaidrs, kas darāms tālāk, vienīgi būtu jāpanāk, lai ratifikācijas rakstu apmaiņa notiktu Rīgā, ja reiz līgumu parakstīja Maskavā.

Taču ko darīt gadījumā, ja ST atzīs, ka līgums ir pretrunā ar Satversmi, tā īsti neviens politiķis nav pateicis. Tas būtu Latvijas vēsturē bezprecedenta gadījums. Bezprecedenta gadījums, bet ne strupceļš. Strupceļš iznāks tad, ja pēc līguma stāšanās spēkā atklāsies, ka tas neatbilst Latvijas (ne starptautiskajai!) likumdošanai. Nedomāsim ļaunu par kaimiņiem kopumā, taču impēriskajās Krievijas politiķu aprindās netrūks cilvēku, kas priecīgi berzēs rociņas, ka muļķa latvieši paši sevi izpēruši. Un, dabiski, tas nenāks par labu valsts tēlam pasaulē.

ES piešķirs naudu robežrindu mazināšanai

Gunta Sloga Briselē,  Diena  10/04/07    Lai mazinātu nebeidzamās kravas auto rindas uz robežas ar Krieviju, Eiropas Parlamenta budžeta komiteja trešdien atbalstīja 3,5 miljonu eiro piešķiršanu trīs robežpunktu izbūvei Latvijā, Igaunijā un Somijā. Tiesa, šī 2008.gada budžeta projektā paredzētā summa ir mazāka, nekā sākotnēji bija plānots piešķirt. Visticamāk, gaidāma sacensība starp trim valstīm, kuras iesniegs labāko projektu robežšķērsošanas projektu izbūvei, un teorētiski ir iespēja, ka mazāk veiksmīgie pie naudas var netikt.

Šos līdzekļus paredzēts piešķirt Terehovas, Narvas un Valimā robežpunktiem, lai kravas mašīnu šoferiem varētu izbūvēt drošus un ērtus stāvlaukumus. Lai arī sākumā projektam tika prasīti deviņi miljoni eiro, no nākamā gada ES budžeta piešķirti vien 3,5 miljoni, un tas uzskatāms par zināmu kompromisu. Pozitīvi ir tas, ka trešdien panāktā vienošanās ļauj turpināt šos projektus arī vēl 2009. un 2010.gadā, tas paver iespēju tikt pie papildu līdzekļiem, saka EP deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK). "Jautājums ir arī tas, cik valsts ir gatava un privātais sektors dot līdzfinansējumu klāt," viņš uzsver.

Valsts tiesiskuma lietās...

Viedoklis: Pilnmēness domas

Māris Krautmanis,  NRA  10/01/07    Kā jau varēja paredzēt, premjerministra neticami drosmīgais gājiens – ar milzu represīvajām pilnvarām apveltītā nagu maukšanas kantora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšana – ir radījis panisku sakustēšanos tajās politisko un ekonomisko grupējumu aprindās, kas bija iedomājušās, ka KNAB to rokās nu uz ilgu laiku būs lielisks izrēķināšanās ierocis ar konkurentiem.

Tagad no Loskutova top taisīts gaiša korumpantu atmaskotāja un mafijas atriebības upura tēls un propagandas klasikas garā tiek meklēts pēc autoritatīvām trešajām personām, kas apstiprinātu, ka tā tas tiešām ir. Viena ar autoritāti apveltīta trešā persona ir bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kuru ir tirdījusi viena rīta avīze, kamēr izspiedusi no viņas kādus nebūt vēstījumus tautai. Pa daļai tas ir izdevies – uz jautājumu, vai viņa Loskutova atstādināšanai saredz politiskus iemeslus, viņa pauž, ka draudi esot – it īpaši zināmām izmeklēšanām. Vēl viņa visādi izrunājas par politisko cinismu, kas esot izpaudies, Saeimai ieceļot jaunu parlamenta spīkeri. Jo, lūk, viņš nāk no partijas, kuras politiskais līderis apsūdzēts ļoti smagos noziegumos un pietiekamus mēnešus jau pavadījis aiz restēm.

Te gan jābilst, ka tas pasaules vēsturē nav nekāds retums, ka politiskajās cīņās kādam jāpadzīvo aiz restēm – piemēram, Nelsonam Rolihlahlam Mandelam cietumā nācās pavadīt 27 savas dzīves gadus, bet tas vēlāk netraucēja viņam kļūt par Dienvidāfrikas prezidentu. Jācer, ka bijusī prezidente nedēvēs vismaz dienvidafrikāņus par ciniķiem, kā to tagad saka par savas tautas godīgās vēlēšanās ievēlēto priekšstāvju vairākuma lēmumu.

Ar vienu Lemberga šausmīgi smago noziegumu jau tagad viss ir skaidrs vismaz pirmajā instancē – Kuldīgas rajona tiesa viņu ir attaisnojusi visos punktos grinbergu lietā. Vai prezidentei jau ir informācija, ka par pārējām apsūdzībām tiesa lems kā citādi?

Loskutova atstādināšanai Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim varētu būt daudz iemeslu un ieganstu – tostarp arī tiešām politiski, jo KNAB jau pasen atklāti šķiro savus klientus labajos un sliktajos atkarībā no to politiskās krāsas, skarbi piesienoties katram nemīlamo partiju pārkāpumu sīkumam un kļūstot akls, ļengani vārs, kad runa ir par Jaunā laika darījumiem. Nu un vēl priekšlaicīgās noplūdes no KNAB, kas liek domāt, ka šī iestāde nedarbojas tikai juridiskajā jomā, lojāli bezkaislīgajai Temīdai, bet nostājas uz politisku cīniņu takas, vienus spēkus gremdējot, citus piesedzot.

Taču Kalvītis nav neko teicis par politiku. Viņa motīvs Loskutova atstādināšanai ir finanšu pārkāpumi šajā iestādē. Acīmredzot diezgan nopietni pārkāpumi.

Kur gan tas der, ka iestāde, kuras ikdienas maize ir sekot līdzi ļaužu manipulācijām ar latiem un dolāriem un ķert pie rokas tos, kas kaut ko nelikumīgi slidina savā kabatā, pati nespēj savu grāmatvedību turēt briljantā kārtībā, lai būtu redzams, kur kādas summas palikušas?

Te tad bijušās prezidentes solidarizēšanos ar Loskutovu var saprast, jo arī viņas pašas kancelejas finanšu saimniecībā pie prezidentēšanas beigām atklājās ne pārāk pievilcīgas lietas, darbojoties ar naudām.

Tikmēr Loskutovs savā aizstāvēšanās dīvainajā taktikā ir uzsvēris, ka pirms tapšanas par KNAB vadītāju, ir ticies ar Aivaru Lembergu un Andris Šķēli – citādi nebūtu nemaz kļuvis par KNAB vadītāju. Te gan nekāda liela brīnuma nav, jo, vai tad kāds noslēpums, ka Lembergam un Šķēlem ir savs svars politikā? Lembergs spiestā kārtā jau padsmit gadus ir mērojis ceļu uz Rīgu, lai censtos ieskaidrot galvaspilsētas kolēģiem, kādi likumi un lēmumi pieņemami, lai tie negrautu tranzītbiznesu un pašvaldības. To viņš ir darījis, neslapstoties pa krūmiem. Turklāt viņš atklātā formā bija vienas no ietekmīgākajām valstī partijas kandidāts uz premjera amatu.

Savukārt Šķēle ir 9. Saeimas lielāko frakciju veidojošās partijas dibinātājs. Lai kā tur tagad būtu, šāda tāda loma partijā viņam acīmredzami ir, un nav tur nekāda trakuma, ka Loskutovs ir savulaik uzskatījis par nepieciešamu ar viņu tikties. Un tas no Loskutova puses ir bijis visnotaļ dabisks solis, jo runa ir par divu lielu, ietekmīgu politisku spēku pārstāvjiem. Šie pārstāvji pārstāv visnotaļ legālus, redzamus spēkus. Kā tad būtu pareizi Loskutovam jātiekas – tikai ar Sorosa fonda vadītājiem un vienas zināmas citas valsts vēstnieci? Vai varbūt KNAB vadītājs jāieceļ, prasot atļauju tiem spēkiem, kas ir kaut kur pavisam ārpus? Piemēram, bijušajiem čekistiem, Latvijas drošības struktūru bijušajiem un esošajiem darbiniekiem?

Ar šādu publiku acīmredzami draudzīgās attiecībās ir partijas Jaunais laiks augšgals. Kā citādi lai skaidro to, ka kopš pavasara klusāks par pelīti bijušais Jaunā laika dibinātājs Einars Repše piepeši ieslēdzies kā spoža spuldzīte un asi, īpaši ieinteresēti reaģējis uz Gulbja lidojumu? Jaunlaicēnu izpratnē savulaik notikušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājums bija sīkums, par kuru pat satraukties nav vērts, jo, kā teica viena no jaunlaicēnu prominencēm Linda Mūrniece, tā jau parasti notiekot, kad kriminālas aprindas kārtojot savas lietas.

Un, ko tad tagad jaunie laiki tā pēkšņi satraucas, kad kriminālo aprindu lietu kārtošanas turpinājumā Vaškeviča spridzināšanā aizdomās turētajam, bijušajam drošībniekam Edgaram Gulbim atgadās ne ta mēģināt neveiksmīgi bēgt, kā grāvējfilmu varonim atbrīvojoties no rokudzelžiem un lecot no akmens tilta Daugavā, ne ta tapt policistu spīdzinātam un Daugavā iemestam?

Lieta ir visai tumša – pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tur ar Gulbi īsti ir bijis. Izņemot partiju Jaunais laiks, kura momentā spēj šo gadījumu skaidrot un novērtēt. Vai tad tiešām būtu tā, ka jauno laiku nesēju satraukuma pamatā būtu kāds šīs partijas sakars ar šiem spridzinātājiem, reketieriem, bijušajiem čekistiem, bijušajiem vai esošajiem drošības struktūru darbiniekiem un desantniekiem? Vai arī tomēr pie vainas ir tikai pilnmēness?

Drošībnieku mafija valsti neapdraudot

Viesturs Radovics,  NRA  10/02/07    Valsts dienesti esot pietiekami spēcīgi un informēti, lai varētu kontrolēt sabiedrisko drošību.

Valstī viss ir mierīgi – vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru apgalvoja tiesībsargājošo iestāžu vadītāji. Ne iekšlietu ministrs, ne ģenerālprokurors vairs nemēģināja papildināt premjera Aigara Kalvīša stāstu par bīstamo drošībnieku grupējumu, kas it kā izdara dažādus noziegumus.

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis trešdien Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē ziņos par situāciju ar organizēto noziedzību valstī kopumā. Viņš sniegs arī informāciju par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kuros iesaistītas valsts amatpersonas, piemēram, robežsargi un muitnieki, ziņo LETA. Izpaust sīkākas ziņas par šiem gadījumiem viņš vakar nevēlējās.

No oficiāli izplatītās informācijas ir grūti spriest, cik draudīgs un visaptverošs ir premjera A. Kalvīša minētais noziedzīgais grupējums, uzskata bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš. "Esam dzirdējuši tikai vienu uzvārdu, ko varētu attiecināt uz grupējumu – Edgars Gulbis. Ja kādu veidojumu sauc par grupējumu, tam jāatbilst vismaz divām pazīmēm: regulāri tiek veiktas noziedzīgas darbības un tās veic vienas un tās pašas personas. Ja grupējumā ir desmit cilvēku, tad katrā pasākumā piedalās vismaz seši septiņi. Ja ir divi paziņas, kas kopā piedalās četrās noziedzīgās epizodēs, bet piektajā viņiem ir vēl trešais, to būtu grūti nosaukt par grupējumu," Neatkarīgajai skaidroja L. Kamaldiņš.

Savukārt bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons sarunā ar Neatkarīgo nenoliedza iespējamību, ka vairāki bijušie un esošie drošības dienestu darbinieki sadarbojas ar noziedzniekiem un arī paši ir iesaistīti dažādos noziegumos. Tomēr drošības dienestu darbinieku mafija, visticamāk, esot pārspīlējums. "Runas par organizētu specdienestu darbinieku un desantnieku grupējumu, manuprāt, izskatās pēc uzmanības novēršanas no daudz nozīmīgākām lietām. Ja pirms tam neviens nav ne runājis, ne dzirdējis par šādu grupējumu, tad rodas jautājums: kur pēkšņi tas radās? Kalvītis nav premjers pirmo gadu, tādā gadījumā sanāk, ka šis grupējums ir radies pēdējā laikā. Ko tad specdienesti darīja līdz šim?" jautā J. Ādamsons.

I. Godmanis pauda viedokli, ka vairākos valsts operatīvajos dienestos ir jāveic audits, lai noskaidrotu, cik noslogoti ir dienesta darbinieki un cik lielā mērā viņi nodarbojas ar saviem tiešajiem pienākumiem. "Dažādās pakāpēs, dažādā kvalitātē gan esošie, gan arī bijušie dienesta darbinieki kontaktējas un apmainās ar informāciju," kā vienu no problēmām uzsvēra I. Godmanis. Kopējo situāciju valstī iekšlietu ministrs vakar vairījās komentēt: "Mums ir vairākas tādas asas lietas, kas ir jāatrisina, – Dobeles lieta, Jēkabpils lieta un nu jau vairākas lietas saistībā ar aizdomās turēto Gulbi."

Arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis vakar žurnālistiem teica, ka pašlaik valsts neesot krīzes situācijā – valsts dienesti esot pietiekami spēcīgi un informēti, lai varētu kontrolēt sabiedrisko drošību. "Neesam saņēmuši nekādus jaunus vai kādus prokuratūrai iepriekš nezināmus ziņojumus. Arī tagad tiek izmeklētas krimināllietas par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuros ir bijuši iesaistīti arī tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, taču tā nav jauna ziņa vai aktualitāte," uzsvēra ģenerālprokurors.

Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās ar J. Maizīti un I. Godmani tomēr neiznāca pie žurnālistiem, lai sniegtu izklāstu par situāciju valstī. Viņa preses sekretāre Inta Lase sacīja, ka V. Zatlers vēl neesot ticies ar visu atbildīgo dienestu pārstāvjiem un savu vērtējumu sniegšot pēc NDP sēdes.

Loskutova atbilstību amatam vērtēs līdz oktobra vidum

LETA   10/02/07    Valdība šodien līdz 15.oktobrim pagarināja termiņu, kādā pēc Ministru kabineta lēmuma izveidotajai komisijai jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbilstība ieņemamajam amatam.

Par to šodien žurnālistus informēja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Termiņš pagarināts, jo, pēc Maizīša domām, nav iespējams izpildīt valdības iepriekš komisijai doto uzdevumu atzinumu sniegt nedēļas laikā. Ģenerālprokurors uzskata, ka par situāciju sākumā ir nepieciešams prokuratūras atzinums, kā arī Disciplinārlietu komisijas atzinums.

Tad, kad abi šie atzinumi nonāks īpašās komisijas rīcībā, tā varētu nākt klajā ar savu ziņojumu. Maizītis iepriekš norādīja, ka šāds ziņojums varētu tapt ne ātrāk par 15.oktobri.

Maizītis arī rosinās, lai komisijas ziņojums par KNAB vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam būtu publiski pieejams, nepārkāpjot valsts noslēpumu. Ziņojumu, pēc Maizīša teiktā, varētu publiskot pēc tam, kad ar to būs iepazīstināta valdība. "Laiks ir pietiekams, lai nonāktu pie galaziņojuma," optimistiski sacīja Maizītis.

Ģenerālprokurors atteicās paust jebkādus komentārus par to, cik juridiski pareiza bija Loskutova atstādināšana, vai pret viņu varētu sākt vēl vienu disciplinārlietu par Ministru prezidenta rīkojuma nepildīšanu. Prokuratūrā esot saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumu skaidrot dažādu lēmumu atbilstību likumdošanai, un tas esot prokuratūras iestādes pārbaudes priekšmets, taču Maizītis uzsvēra, ka viņam kā ģenerālprokuroram un valdības izveidotās komisijas vadītājam jāspēj nodalīt šīs funkcijas, tādēļ pagaidām nekādu komentāru nebūšot.

LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kura pārraudzībā atrodas KNAB, 24.septembrī pret Loskutovu ierosināja disciplinārlietu un līdz izmeklēšanas beigām viņš atstādināts no amata.

Valsts kontroles revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Tā kā operatīvo līdzekļu izlietojums saistīts ar valsts noslēpumu, sīkāka informācija netiek sniegta.

Par iespējamiem pārkāpumiem KNAB ir ierosinātas vairākas pārbaudes.

Emsis sniedzis nepatiesas liecības arī par nozagtās naudas izlietošanas apstākļiem

LETA  10/02/07    Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emis (ZZS) vairākkārtīgi devis nepatiesas liecības par viņam pērn nozagtās naudas līdzekļu apmēru un saņemšanu, bet pēc naudas līdzekļu saņemšanas nepatiesi liecinājis par tās izlietošanas apstākļiem, teikts Ģenerālprokuratūras vēstulē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis vēstulē norāda, ka Emsis ir persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, jo pastāv reāla iespēja, ka Emsis kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts par sevišķi smagu noziegumu, un kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts par mazāk smagiem un sevišķiem smagiem noziegumiem, būdams iepriekš brīdināts par atbildību par apzinātas nepatiesas liecība sniegšanu, vairākkārt kā liecinieks devis nepatiesas liecības.

Ģenerālprokurors informē, ka prokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas uzsākts pret noziedzīgo nodarījumu grupas objektu par noziegumiem, par kuriem atbildība paredzēta Kriminālkodeksā un Krimināllikumā.

Ģenerālprokurors informē, ka prokuratūra pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu, uzsākot jaunu kriminālprocesu pret Emsi.

Emsis vairākkārt apstiprinājis, ka pērn oktobrī viņam tikuši nozagti 10 000 ASV dolāru, taču vēlāk viņš norādījis, ka tikuši nozagti 6000 dolāru. Emsis aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka, saprazdams, ka no zagļa viņš vairāk nevar atgūt kā pie zagļa atrastos 6000, viņš piekritis norādīt mazāko summu, lai lieta ātrāk nokļūst izskatīšanā tiesā.

Jau ziņots, ka Emsis nolika deputāta mandātu un atkāpās no Saeimas priekšsēdētāja amata pēc tam, kad viņš saņēma informāciju no prokuratūras par kriminālprocesa ierosināšanu.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā izveidotās izmeklēšanas grupas lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par Ventspils amatpersonu, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, atbildība par kuriem paredzēta Latvijas Kriminālkodeksa 6.nodaļā - saimnieciskie noziegumi un 7.nodaļā - amatnoziegumi, kā arī par noziedzīgiem nodarījumiem, atbildība par kuriem paredzēta Krimināllikuma 19.nodaļā - noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā un 24.nodaļā - noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā.

Process sākts pēc Krimināllikuma 300.panta 2.daļas. Minētais likuma pants paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Emsis apgalvoja, ka nav apzināti sniedzis nepatiesas liecības, tomēr atkāpās no amata un nolika deputāta mandātu. Vēlāk Emsis paziņoja, ka, noliekot deputāta mandātu, aiziet no aktīvās politikas, tomēr pieļāva iespēju tajā atgriezties, sakot: "Nekad nesaki nekad!"

Viedoklis: Politiskā diarrhoea jeb Sākusi uzdarboties piektā kolonna?

Voldemārs Krustiņš, Latvijas Avīze  10/02/07    Pirms neilga laika rakstīju par Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra, Saeimas deputāta un vēl citu amatu pildītāja pulkveža D. Turlā paziņojumu vienā Rīgas krievu avīzē. Turlā kga paziņojums nepārprotami pauda, ka Latvijā nevis vara kontrolē t. s. specdienestus, bet gan specdienesti kontrolē varu. Vistiešāk pulkveža mājiens bija tēmēts uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB), zem kura stipri maldinošā nosaukuma pastāv pretizlūkošanas iestāde un tā izsniedz atļaujas attiecīga satura slepenajai informācijai. Pulkveža Turlā paziņojums neatkarīgi no tā, vai tas bija «privāts» vai ne, manuprāt, prasīt prasījās pēc atbilstošas reakcijas. Mazākais, no iekšlietu ministra Godmaņa puses. Taču tāds nesekoja ne no kādas puses.

Pat ne no pašu specdienestu puses. Varbūt par to nevajadzētu brīnīties. Varas iestādes paskaidros, ka to pienākums nav pētīt, ko raksta avīzēs, jo tās ir «kaitīgas».

Tomēr es atgriezīšos pie pulkveža Turlā izteikumiem vēlreiz. Jo šā gada 27. septembrī plkst. 14.26 nacionālā ziņu aģentūra LETA izplatīja šādu augstākā mērā satraucošu ziņu.

Te tā lasāma: «Latvijā darbojas nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki, kā arī bijušie un pat esošie Latvijas specdienestu darbinieki, šodien paziņoja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kurš šādu informāciju esot saņēmis no tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem.

Ar šo paziņojumu premjers nāca klajā pēc tikšanās ar iekšlietu ministru Ivaru Godmani (LPP/«LC») un policijas vadību, kas pie Kalvīša bija izsaukta saistībā ar aizturētā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta darbinieka Edgara Gulbja mīklaino izkrišanu no policijas automašīnas un iegāšanos Daugavā.

Pēc Kalvīša teiktā, noziedzīgais grupējums nodarbojas ar naudas izspiešanu, krāpšanu un citām noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar narkotisko vielu apriti.

Šis grupējums, kā apgalvo premjers, iespējams, sadarbojas pat ar atsevišķiem politiķiem.

Premjers jau nākamajā Nacionālās drošības padomes sēdē rosinās diskutēt par šo jautājumu, jo, viņaprāt, «neviena valsts amatpersona šajā valstī vairs nevar būt droša, jo acīm redzami, ka šim grupējumam ir tiešie kontakti ar atsevišķiem politiķiem».

«Ir zināmi cilvēki, uzvārdi, konkrēti noziegumi, ir liecības, taču aizturēto pagaidām gan vēl nav,» sacīja premjers.»

Izlasot šo satraucošo ziņu, turklāt ņemot vērā, ka esot zināmi cilvēki, uzvārdi, konkrēti noziegumi un esot liecības, jau tūdaļ radās jautājums: kāpēc tad tie nav saņemti ciet?! Kāpēc noziedzīgais grupējums var apdraudēt sabiedrību? Pienāk 27. septembra vakars, cilvēki pie televizoru ekrāniem gaida ziņas par noziedzīgā grupējuma darbības pārtraukšanu. Tiek izziņots, ka runās pats Godmanis… Runāt jau viņš runā gan, bet pierasti peld — peld un peld, ne vēsts no premjerministra metāliski skanošajiem, briesmīgajiem vārdiem, neviena fakta, neviena personas vārda. Kaut gan Godmanis un viņa ģenerāļi bija vienīgie, kuri acīm redzami tik briesmīgi iebiedēja valdības vadītāju.

Ja pēc 27. septembra paziņojumiem nesekos tiesībsargājošo iestāžu vadītāju uz faktiem būvēti paskaidrojumi, tad jākonstatē virsrakstā apzīmētā diagnoze, kuru latviskot varētu kā politisku caureju vai pat pļūtīšanu. Bet tā nereti ir kaite ar ļoti sliktu smaku.

Vienlaikus: varbūt tomēr dūmi nav bez uguns? Varbūt sāk darboties piektā kolonna?

Saruna ar Alekseju Loskutovu

Voldemārs Krustiņš, Māra Libeka, «Latvijas Avīze»  10/02/07    Saruna ar Alekseju Loskutovu, kuru Ministru prezidents atstādinājis, bet kurš nejūtas atstādināts.

— Drīz KNAB būs piecu gadu jubileja. Premjers šā notikuma organizēšanai pat piešķīris 20 tūkstošus latu. Vai svinību programma jau gatava?

A. Loskutovs: — Devītajā oktobrī notiks starptautiska zinātniskā konference, bet desmitajā oktobrī būs manu kolēģu svinīgā sanāksme, kur aicināti pārstāvji arī no citām tiesībsargājošām un drošības iestādēm. Esmu gandarīts, ka pasākumā piedalīsies arī ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja līgumu nodaļas direktore Kuniko Ozaki, Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas biroja pārstāvis, kā arī mūsu kolēģi no Austrijas, Polijas un Lietuvas. Uz svinīgo pasākumu aicināti arī viesi no to valstu vēstniecībām, kuru valdība sniegusi atbalstu KNAB izveidē un nostiprināšanā.

— Vai jūs piedalīsieties?

— Protams.

— Vai KNAB jubilejā pagodinās arī kāds valdības pārstāvis?

— Plānots, ka konferenci atklās Kalvīša kungs. Svinīgajā pasākumā gan nebūs valdības pārstāvju.

— Vai jūs varat brīvi ieiet savā darba vietā?

— Jā, varu.

— Vai jūsu atstādināšanas sakarā ir kādi jauni notikumi?

— Šodien (1. oktobrī) es vērsos pie Kalvīša kunga ar lūgumu izbeigt disciplinārlietu. Neatkarīgi no tā, pēc kādiem normatīviem aktiem vadās premjera juristi, disciplinārlietu nevar ierosināt mēnesi vēlāk pēc pārkāpuma konstatēšanas. Premjera birojs pārkāpumu konstatēja, līdzko saņēma Valsts kontroles revīzijas atzinumu, kuru, starp citu, joprojām neesmu redzējis. Tā kā ir iestājies disciplinārlietas ierosināšanas noilgums, tai nav tiesiska pamata.

— Tātad jūs joprojām cenšaties noskaidrot tīri procesuālus jautājumus?

— Es izmantošu visus tiesiskos līdzekļus, lai sevi aizstāvētu.

— Kā jūs vērtējat solījumu atslepenot kādus slepenus dokumentus?

— Pēc normatīvo aktu prasībām atslepenot dokumentu var tikai tas, kas tam uzlicis slepenības zīmogu. Šajā gadījumā tā ir Valsts kontrole. Ja šī iestāde to uzskatīs par iespējamu, man nebūs iebildumu. Tad sabiedrība varēs uzzināt, ka Valsts kontrole nenorāda uz pārkāpumiem KNAB. Vismaz tajos dokumentos, ko esmu redzējis, nav vārda «pārkāpums». Ir konstatētas nepilnības un no Valsts kontroles puses izteikti ieteikumi, kā pilnveidot mūsu darbu.

— Vai runa ir tikai par Valsts kontroles revīzijas ziņojuma atslepenošanu vai varbūt kādu citu KNAB dokumentu atslepenošanu, kuri uzrādītu jūsu pārkāpumus?

— No publiskajā telpā izskanējušās diskusijas runa ir tikai par Valsts kontroles secinājumu atslepenošanu.

— Vai ir teorētiski un praktiski iespējama KNAB grāmatvedības vai cita rakstura dokumentu publiskošana, kuri pierādītu Loskutova vainu?

— Protams, man būtu vieglāk, ja šie dokumenti būtu atslepenojami un būtu redzams, ka tur nekā tāda nav. Diemžēl viss, kas skar operatīvās darbības finansēšanu, ir valsts noslēpums.

Premjera rezolūcijā Valsts kancelejas direktorei Veismanes kundzei tiek pieminēti iespējamie zaudējumi manas apšaubāmās rīcības dēļ. Es ar pilnu atbildības izjūtu varu teikt, ka nav nekādu zaudējumu. Birojā tika veikta operatīvo līdzekļu inventarizācija, un es biju drošs un tagad esmu dubulti drošs — nekas nav pazudis vai norakstīts un nekādi zaudējumi nav nodarīti. Nauda tiek tērēta, bet nav izsaimniekota.

— Vai KNAB grāmatvedības shēma kaut kā atšķiras no vispārpieņemtās grāmatvedības kārtības? Vai jūs pats parakstījāt katru dokumentu, kas skar naudu?

— Naudas izlietojums KNAB ir uzskaitīts atklātajā grāmatvedībā un grāmatvedībā, kas ir valsts noslēpuma objekts. Līdz ar to ir divas atbildīgās amatpersonas. Finansiālos dokumentus, protams, parakstīju es vai manas prombūtnes laikā biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs.

— Vai jums ir kādas īpašas tiesības ar savu rezolūciju noteikt kādu konkrētu naudas summu izmantošanu, kas var palikt nekontrolēta slepenības dēļ?

— Naudas izlietojumu plašākā kontekstā noteikt ir mana atbildība. Bet kārtējie izdevumi, nodrošinot operatīvo darbību, notiek arī bez manas piedalīšanās.

— Vai līdzīgas pārbaudes veiktas arī Satversmes aizsardzības birojā un Drošības policijā?

— Cik man zināms, vienlaikus ar revīziju KNAB tika revidēts arī SAB un Drošības policija. Valsts kontrole sagatavoja revīzijas atzinumu par visām šīm iestādēm.

— Vai bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savu pilnvaru laikā jums ir devusi kādus vispārēja vai speciāla rakstura norādījumus, par kuriem varētu teikt, ka prezidente ietekmē jūsu rīcību?

— Nekad tā nav bijis. Es pat nevaru iedomāties, ka tas būtu iespējams.

— Vai KNAB arī plāno lietas vai strādā tikai pēc saņemtajiem signāliem?

— Valsts amatpersonu kontroli mēs esam veikuši, arī nesaņemot iesniegumus. Kas attiecas uz aktivitātēm korupcijas apkarošanā, liela darba daļa notiek, pamatojoties uz iesniegumiem. Arī pašvaldībās esam veikuši pārbaudes pēc pašu iniciatīvas — vai konkrētas amatpersonas neatrodas interešu konfliktā, vai tām nav apšaubāmas izcelsmes naudas līdzekļi…

— Kāpēc Jaundžeikara kungs pret jums ir tik nelabvēlīgi noskaņots? Vai jums ar Jaundžeikaru bijusi kāda saskarsme vai atklāsme, kad viņš bija iekšlietu ministrs? Vai esat uzrādījuši ministrijā kādus nepatīkamus procesus?

— Publiski izskanējis, ka KNAB veica pārbaudes saistībā ar Jaundžeikara kunga rīcību, kad viņš vēl strādāja pašvaldībā. Varbūt tāpēc viņam ir tāda izteikta nepatika pret mani.

— Ar ko bija saistīti šie notikumi?

— Birojs vērtēja Jaundžeikara iespējamos pārkāpumus, kad viņš strādāja Vidrižu pagasta zemes komisijā.

— Patlaban jūs esat tādā mazliet dīvainā situācijā, jo līdz šim brīdim neesat saņēmis rakstveida rīkojumu par jūsu atstādināšanu, tāpēc turpināt iet uz darbu.

— Rīkojums patiešām nav saņemts. Bija interesanti papētīt, kā līdz šim Ministru prezidenti pieņēmuši lēmumus par mani. Kopš stājos amatā 2004. gada 31. maijā līdz manam pēdējam atvaļinājumam 7. septembrī ir izdoti 30 rīkojumi, kurus vienmēr esmu saņēmis. Ar rīkojumu noteikti gan komandējumi, gan alga, atvaļinājumi, gan piemaksa par izdienu. Bet, tiklīdz ir runa par tādu nepatīkamu lietu kā disciplinārlieta, tā lēmums par tās ierosināšanu tiek pieņemts rezolūcijas veidā. Tātad ir Kalvīša kunga rezolūcija Valsts kancelejas direktorei, kur premjers informē Veismanes kundzi, ka viņš ierosinājis disciplinārlietu, un liek Veismanei atstādināt Loskutovu no amata pienākumu izpildes. Tas nav rīkojums juridiski pamatota rīkojuma izpratnē. Man gandrīz vai jāsecina, ka Ministru prezidents mudina Valsts kancelejas direktori pārsniegt viņas pilnvaras.

— Vai Veismanes kundze ir jūs oficiāli iepazīstinājusi ar rezolūciju?

— Nē. Rezolūcija nosūtīta uz KNAB pa faksu. Oficiāli neviens man to nav uzrādījis, oriģinālu neesmu redzējis.

— Vai jūs esat redzējis KNAB ziņojumu stendā attiecīgās amatpersonas paziņojumu, ka tā ar to vai citu brīdi stājas pie biroja priekšnieka pienākumu pildīšanas?

— Vienīgais, kas liecina par to, ka biroja priekšnieka pienākumus uzdots pildīt Alvim Vilkam, ir Ministru prezidenta rezolūcija.

— Vai Vilks ir iepazīstināts un ir parakstījies?

— Es nezinu, vai viņš ir parakstījies, bet kopiju viņš ir redzējis.

— Vai viņš nav jūs palūdzis turēties tālāk no iestādes?

— Nē, viņš nav man to lūdzis, jo situācija tiesiski nav atrisināta. No vienas puses, nav rīkojuma, bet, no otras puses, atstādināšanu kā tādu es apšaubīju tiesiski, jo Administratīvā procesa likums paredz iespēju personai, kuru skar kāda administratīvā rīcība, vērsties pie dokumenta izdevēja ar lūgumu kliedēt šaubas. Pagājušajā nedēļā vērsos pie Kalvīša kunga ar lūgumu pamatot manas atstādināšanas tiesiskumu. Atbildi pagaidām neesmu saņēmis. Patlaban situācija ir divējāda. Eju uz darbu, jo man jānodrošina biroja vadības pēctecība un jānodod dokumenti, bet dokumentus paraksta Vilka kungs, kurš Kalvīša kunga izpratnē ir biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs. Algu man nemaksā.

— Kādi ierobežojumi jums ir uzlikti? Vai esat zaudējis pieeju valsts noslēpumam?

— Pielaidi varu zaudēt tikai tad, ja būs attiecīgs Satversmes aizsardzības biroja lēmums.

Nekādi ierobežojumi nav uzlikti. Es gribu uzsvērt, ka neviens normatīvais akts neparedz KNAB priekšnieka atstādināšanu no amata, izņemot vienu normu KNAB likumā — mani var atstādināt ģenerālprokurors, ja pret mani uzsākta kriminālvajāšana vai izvēlēts drošības līdzeklis — apcietinājums.

— Vai jūs neesat vērsies pie likumsarga augstākās personas — ģenerālprokurora — sava stāvokļa noskaidrošanai?

— Neesmu vērsies ar jautājumu par tiesību normu skaidrošanu, jo tas nav prokuratūras kompetencē. Es vērsos prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Ministru prezidenta rīcību.

— Vai jūs esat apstrīdējis Ministru kabineta izveidotās jūsu darbības izvērtēšanas komisijas sastāvu?

— Vērsos pie premjera, piesakot noraidījumu Jaundžeikara kungam, jo, vēl pirms komisija sāka strādāt, viņš izteicās, ja Saeimā notiktu balsojums par manu atbrīvošanu no amata, viņš balsotu «par». Es ceru, ka premjers ņems vērā labas pārvaldības principus un šo jautājumu rosinās apspriest rītdien (2. oktobrī) Ministru kabineta sēdē. Ja jau valdība izveidoja šo komisiju, tai arī jālemj, vai ir pamats Jaundžeikara kunga noraidījumam.

KNAB likums noteic, ka komisija būtu jāveido Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Bet kārtību Ministru kabinets nav apstiprinājis, jo nav attiecīgo Ministru kabineta noteikumu. Tāpēc ir ļoti nopietns jautājums, vai vispār bija tiesisks pamats veidot šādu komisiju. Tā kā nav komisijas reglamenta, tā mani neinformē, kādā veidā pieņems lēmumu.

— Vai jums ir zināms, kā notiks jūsu darbības izmeklēšana? Vai jūs iztaujās, vai būs jāsniedz rakstveida paskaidrojumi utt.?

— Sīkumos neesmu informēts. Bet mani aicināja sniegt paskaidrojumus.

— Vai jūs mums varat atklāt, ko jums prasīja?

— Komisijas darbs ir saistīts ar slepenu informāciju. Īsumā varu pateikt, ka komisija vēlas gūt pārliecību par to, kā notiek operatīvo līdzekļu uzskaite un izlietošana KNAB. Es centos izsmeļoši atbildēt uz jautājumiem, lai pārliecinātu komisiju, ka nav ne mazākā pamata bažām par līdzekļu izsaimniekošanu.

— Pēdējā laikā ir uzpeldējusi tā sauktā Gulbja lieta. Vai tai ir kāds sakars, kaut vai iztālēm, ar to, ar ko nodarbojas KNAB?

— Es nekomentēšu, jo man nav informācijas. Tāpēc man nav pamata ne apstiprināt, ne noliegt.

— Vai SAB vai kāda cita iestāde pārbauda jūsu darbinieku uzticamību?

— Vispirms tā ir mana atbildība, bet SAB pārbauda, vai visi mani kolēģi atbilst likuma prasībām, vai visiem ir pieejama pielaide valsts noslēpumam. Lielākajai daļai ir šī pielaide.

— No jūsu teiktā var nojaust, ka jūsu darbinieki nevarētu būt kādos noziedzīgos grupējumos?

— Ņemot vērā, ka manu kolēģu vidējais vecums ir 35 gadi, diezin vai kādam ir dienesta pieredze padomju armijā, nezinu, vai kāds no viņiem bijis desantnieks, bet čekistu mums noteikti nav, jo likums liedz birojā strādāt bijušajiem VDK darbiniekiem. Mani kolēģi ir jauni un enerģiski, un ar profesionālo bagāžu.

— Kāds ir jūsu iestādes darbinieku izglītības līmenis?

— Praktiski visiem ir augstākā izglītība, daži vēl studē, ir vairāki tiesību zinātņu maģistri, esmu vienīgais tiesību doktors, bet daži mani kolēģi studē doktorantūrā.

— Ja gadījumā jūsu darbība tiktu pārtraukta, vai tas nozīmētu, ka tiktu pārtrauktas vairākas nozīmīgas izmeklēšanas KNAB?

— Mana atstādināšana to nenozīmētu, jo kolēģi ir pietiekami profesionāli un turpinās strādāt. Bet, ja manā vietā tiktu iecelta persona, kas lojāla tiem, kas ieinteresēti svarīgu izmeklēšanu apturēšanā vai traucēšanā, tas var notikt.

— Vai jūsu iestādē patlaban norisinās kādu izmeklēšanas lietu nobeiguma stadija, kas varētu izrādīties ļoti nelabvēlīga vai nepatīkama kādām personām vai grupām?

— Notiek ļoti daudz pārbaužu par iespējamiem administratīvajiem pārkāpumiem, tiek izmeklētas vairākas krimināllietas, kas, protams, kādam var būt nepatīkamas. Bet, ja meklētu saistību ar skaļām krimināllietām, tad jāņem vērā, ka birojs sniedz ļoti svarīgu atbalstu Ģenerālprokuratūrai, izmeklējot digitālās televīzijas un Ventspils amatpersonu krimināllietu.

— Vai KNAB ir Ģenerālprokuratūras nozīmīgākais palīgs cīņā pret korupciju?

— Tā droši var teikt.

— Nesen pulkvedis Turlais izteicās, ka slepenie dienesti kontrolējot varu. Tostarp bija minēts SAB un prokuratūra, KNAB gan nebija nosaukts. Vai jūs kā Latvijas pilsonis šeit nesaredzat kādas politiskas tendences?

— Pārmetumi Ģenerālprokuratūrai man bieži liekas ar politisku pieskaņu.

— Važņa kungs, kurš mazāk pazīstams kā advokāts, bet vairāk kā iekšlietu ministrs, skaidri pateicis, ka prokuratūra esot jāpakļauj Tieslietu ministrijai. Tādas publikācijas jau neparādās gluži nejauši!

— Es ar bažām uztveru šādus priekšlikumus. Ja prokuratūru pakļaus ministrijai, skaidrs, ka uz to būs politiska ietekme.

— Kādas sekas varētu būt ģenerālprokuroram, ja viņš nepiekristu Loskutova kunga atstādināšanai no amata?

— Ģenerālprokuroram kā jebkuram komisijas loceklim ir tiesības uz personīgo viedokli. Bet jāņem vērā, ka komisija pēc sastāva ir acīmredzami politiska un, ja lēmumu pieņems demokrātiski — ar balsu vairākumu, tad politiķiem ir lielas iespējas izbalsot profesionāļa viedokli. Pat tad, ja viņš uzrakstīs atsevišķu viedokli, neesmu pārliecināts, ka tas nopietni mainīs situāciju.

Loskutova problēma ieilgst

Agnese Margēviča,  NRA  10/03/07    Valdība otrdien līdz 15. oktobrim pagarināja termiņu, kādā pēc Ministru kabineta lēmuma izveidotajai komisijai jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbilstība ieņemamajam amatam, informēja komisijas vadītājs ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Vismaz līdz tam brīdim izteikties par iespējamiem A. Loskutova aizstājējiem amatā atsakās ne vien koalīcijas politiķi, bet arī opozīcija. Pirmie nevēloties apstiprināt runas, ka KNAB priekšnieka liktenis ir jau praktiski izlemts un lielā mērā šī izšķiršanās ir politiska, otrie nevēloties šādā, kaut netiešā, veidā piekrist premjerministra sāktajai KNAB vadības izvērtēšanai. Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieks drošības jautājumos Raimonds Rožkalns, kura vārdu šajā kontekstā otrdien bez atsaukšanās uz oficiāliem avotiem minēja laikraksts Diena, otrdien noliedza iespēju kļūt par KNAB vadītāju. Izskanējušās baumas viņam bijis pārsteigums, viņu neviens neesot šajā saistībā uzrunājis. "Tā ir provokācija," R. Rožkalna sacīto citē aģentūra LETA. "Tās ir spekulācijas, kuras nav pamatotas," līdzīgā veidā uz šo ziņu reaģēja arī premjerministrs Aigars Kalvītis (TP).

Arī neviens koalīcijas politiķis, kura rīcībā varētu būt šāda veida informācija, Neatkarīgajai to neapstiprināja, un vispārējo toni ilustrē Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Mareka Segliņa (TP) teiktais: "Neesmu neko dzirdējis. Neko nezinu." Pēc premjerministra teiktā, ja valdība un Saeima lems par pašreizējā KNAB priekšnieka A. Loskutova atstādināšanu, tad valdība arī izlemšot, kādā procedūrā tiks izvēlēts nākamais KNAB vadītājs. "Tas ir valdības rokās," sacīja A. Kalvītis.

R. Rožkalns beidzis Omskas Augstāko milicijas skolu. Savulaik bijis Drošības policijas priekšnieks, bet šo amatu 1996. gadā atstāja skandāla dēļ.

Drīz pēc tam R. Rožkalns sāka darbu Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un 2003. gadā uz īsu laiku tika iecelts par SAB vadītāja pienākumu izpildītāju, kamēr Laini Kamaldiņu šajā amatā nomainīja Jānis Kažociņš. Jānis Apelis, kurš R. Rožkalnu nomainīja DP priekšnieka amatā, norāda, ka tagadējais Valsts prezidenta padomnieks amatu zaudējis nepamatoti. Tādās pašās domās ir R. Rožkalna bijusī palīdze DP, tagad Saeimas deputāte Linda Mūrniece (JL). Gan J. Apelis, gan L. Mūrniece apstiprināja, ka vienlaikus ar R. Rožkalnu DP strādājusi tagadējā KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Tikmēr atstādinātā KNAB priekšnieka atbilstības izvērtēšanai izveidotās komisijas darbības termiņš pagarināts, jo, pēc tās vadītāja J. Maizīša domām, nav iespējams izpildīt valdības iepriekš komisijai doto uzdevumu atzinumu sniegt nedēļas laikā. Ģenerālprokurors uzskata, ka par situāciju sākumā ir nepieciešams prokuratūras atzinums, kā arī Disciplinārlietu komisijas atzinums. Premjerministrs vakar norādīja, ka patlaban nav pamata izbeigt disciplinārlietu pret A. Loskutovu, kā atstādinātais KNAB priekšnieks to lūdzis, jo "Loskutovs nav novērsis Valsts kontroles konstatētos pārkāpumus". Savukārt Ģenerālprokuratūra, kā Neatkarīgā jau rakstīja, izmeklē, vai A. Loskutovs nav veicis kriminālsodāmas darbības, un, kā noprotams no politiķu skopi sniegtās informācijas, tas varētu būt saistīts ar materiālo līdzekļu, iespējams, nepamatotu norakstīšanu tūlīt pēc to iegādes. Tad, kad abi atzinumi nonāks īpašās komisijas rīcībā, tā varētu nākt klajā ar savu ziņojumu, sola J. Maizītis, kurš iepriekš norādīja, ka šāds ziņojums varētu tapt ne agrāk par 15. oktobri.

Ar Loskutova iztaujāšanu ārvalstu padomnieki sūta signālus Kalvītim

Artūrs Andžs,  Diena  10/03/07    Sūtīt stiprus signālus premjeram Aigaram Kalvītim (TP) — tāds ir bijis Ārvalstu padomnieku grupas sanāksmes mērķis, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš. Padomnieku grupai līdzšinējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Aleksejs Loskutovs pirmdien skaidroja savas atstādināšanas iemeslus. Lai arī padomnieki nevar iejaukties lēmumu pieņemšanā, tie var ieteikt un brīdināt. ASV vēstniecības pārstāvis sanāksmē atzinis, ka ASV seko notikumiem Latvijā. Viņš izteicis atbalstu biroja darbam korupcijas apkarošanā, "kas veicina tādu tiesisku sistēmu, kura balstīta uz likuma spēku, nevis politisku iejaukšanos", informē ASV vēstniecības preses sekretāre Digna Lubiņa.

"Vēstniecību pārstāvji interesējās arī par KNAB vadītāja atstādināšanas iemesliem, vēloties uzzināt skaidrojumu no pirmavota, ne tikai spriest pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas. Lai katram nebūtu jāskaidro atsevišķi, šo jautājumu iekļāvām darba kārtībā," teica KNAB sabiedrisko attiecību speciālists Andris Vitenburgs. Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase, vaicāta, vai prezidenta kancelejā pēc šīs sanāksmes nav saņemts kāds Ārvalstu padomnieku grupas sagatavots dokuments, Dienai šo informāciju ne apstiprināja, ne noliedza.

Jau ziņots, ka, balstoties uz Valsts kontroles revīzijas rezultātiem, A.Kalvītis 24.septembrī uz dienesta izmeklēšanas laiku no amata atstādināja A.Loskutovu, viņa vietā ieceļot A.Vilku. Revīzijā esot atklātas nelikumības operatīvo finanšu līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Ģenerālprokuratūra sāka pārbaudi par revīzijas rezultātiem.

A.Lejiņš par Ārvalstu padomnieku grupas sanāksmi, kas sasaukta nedēļu pirms 9.oktobrī paredzētās KNAB piecu gadu jubilejai veltītās starptautiskās konferences par korupcijas novēršanu un apkarošanu, teic — tā noteikti nebija formāla. Viņam piekrīt bijušais diplomāts Pēteris Viņķelis, sakot, ka vēstniecībām interesē, kas notiek pie mums, kā virzās izmeklēšanas. Tās rūpējas, lai šī starptautiskā sadarbība korupcijas apkarošanā turpinātos un lai to ietekme pārmaiņu veicināšanā nemazinātos.

"KNAB izveidošana nebija mūsu pašu politiskā iniciatīva, to ievirzīja amerikāņi pirms Latvijas iestāšanās NATO. Ārvalstu vēstniekiem Latvijā kļuvušas aukstas kājas no tā, kas mūsu valstī notiek, jo pašreizējā politiskā virzība ir būtībā atpakaļ Krievijas un Ukrainas morāles virzienā. Skaidrs, ka šādas sanāksmes norises mērķis ir sūtīt stiprus signālus premjeram Aigaram Kalvītim," saka A.Lejiņš. Viņš pašreizējo iekšpolitisko situāciju vērtē kā ārkārtēju: "Tā ir kā 15.maijs, bet tikai citā formā."

Kopš KNAB dibināšanas tā loma un ietekme ir mainījusies, norāda P.Viņķelis. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO šādas institūcijas izveide Latvijai bija kā mājas darbs, visas valdības strādāja šajā virzienā, bet tagad, šķiet, "daži Latvijā sajutuši suverēnu demokrātiju, kurai padomi no malas nav nepieciešami, un daži šiem padomdevējiem atļaujas norādīt uz vestes pleķiem pašu mājās". Lai arī Ārvalstu padomnieku grupa sanāk vismaz divreiz gadā, P.Viņķelis pieļauj, ka šī bijusi jau iepriekš plānota sanāksme, jo starptautiskā sadarbība KNAB ir un būs ļoti svarīga, piemēram, prakses pārņemšanā no pieredzes bagātākām valstīm.

Prezidenta drošības dienesta komandieris atzīst, ka Latvijā ir notikušas spīdzināšanas

TVNET/900 sekundes,  10/03/07    Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandieris Tālis Majors Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumam "900 sekundes" teica, ka viņa rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka Latvijā ir noziedzīgs grupējums, kurā darbojas esošie un bijušie drošības iestāžu darbinieki, kā to iepriekš paziņoja premjers Aigars Kalvītis.

Intervijā Majors skaidroja, ka Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta uzdevums ir apsargāt prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, Saeimas ēku, nodrošināt drošību dažādu valstiski svarīgu delegāciju laikā. Majoram kā dienesta vadītājam neesot tādas informācijas, ka valstī darbojas kāds noziedzīgs grupējums, un neviena amatpersona viņam arī šādu informāciju nav sniegusi.

Kā skaidroja Majors, Drošības dienestā darbojoties arī īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar bijušo un esošo darbinieku uzraudzību. Līdz šim, kamēr Majors esot savā amatā, nopietnu pārkāpumu neesot bijis.

"Vismaz nekādi notiesājoši tiesas spriedumi nav bijuši, tādēļ nevar teikt, ka kāds ir vainīgs," teica Majors.

Majors teorētiski pieļauj iespēju, ka drošības dienestos darbojoties savstarpējās izpalīdzēšanas princips, jo viņš nevar galvot par visiem saviem darbiniekiem. Bet darbinieku kontakti lielā mērā tiekot uzraudzīti un tiem neesot noziedzīga rakstura.

Dienesta vadītājs arī skaidroja, ka drošības dienestu darbinieki pārsvarā nāk no bruņoto spēku vienībām, tādēļ ir uzticami. Pirms nokļūšanas dienestā drošības iestādes potenciālos darbiniekus stingri pārbaudot.

Majors apšauba premjerministra Kalvīša izteikumus, ka drošības dienestu darbiniekiem ir daudz brīva laika, kurā viņi varot nodoties kontaktu veidošanai un, iespējams, veikt kādas prettiesiskas darbības. Majors saka, ka darbiniekiem esot daudz pienākumu, nepārtraukti notiekot arī mācības un brīvā laika neesot daudz. Latvijā notiek arvien vairāk augsta līmeņa vizīšu, un darbiniekiem pienākumu slogs arvien palielinoties.

Majors izvairīgi komentēja notikumus ap Edgara Gulbja aizturēšanu un iekrišanu Daugavā. Majors teica, ka Gulbis ir atstādināts no pienākumu pildīšanas, bet joprojām uzskatāms par dienesta darbinieku.

Majora rīcībā neesot informācijas, ka Gulbis arī pirms negadījuma bijis psiholoģiski nelīdzsvarots - dienesta pienākumus viņš pildījis ar vislielāko atdevi un profesionāli. Majors arī uzsvēra, ka visi darbinieki iziet stingru medicīnisko komisiju un tādēļ jebkādas nelīdzsvarotības pazīmes būtu atklātas.

Drošības dienesta vadītājs teica, ka notikušais uz Salu tilta ir ārkārtējs gadījums.

"Ja cilvēkam no konvoja izdodas atrasties Daugavā, tas ir ārkārtas gadījums," teica Majors.

Majors nekomentēja izteiktās aizdomas, ka Gulbis varētu būt no automašīnas izgrūsts vai pat iegrūsts Daugavā, jo šos apstākļus noskaidrojot izmeklēšana un to, kas patiesībā notika uz tilta, zinot tikai pats Gulbis un policisti, kas atradās automašīnā.

Drošības dienesta vadītājs atzina, ka Latvijā ir notikuši spīdzināšanas gadījumi, par ko ierosinātas arī lietas. Tomēr par to, vai spīdzināts arī Gulbis, viņš nevarot spriest - to noskaidrošot izmeklēšana.

Gulbim kā bruņoto spēku virsniekam, kaut atstādinātam, esot morāls atbalsts no kolēģu un Majora puses, teica Tālis Majors.

Kā jau iepriekš ziņots, 26.septembrī Gulbi atkārtoti aizturēja Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki. Tas notika jauna kriminālprocesa gaitā, kas ierosināts par krāpšanu noziedzīgā grupējumā. Konvojēšanas laikā Gulbis mīklainos apstākļos uz Salu tilta izlēca vai izkrita, vai tika izgrūsts no policijas automašīnas un pēc tam ielēca Daugavā. Pēc šā incidenta premjers pēkšņi paziņoja, ka Latvijā darbojas noziedzīgs grupējums, kurā darbojas esošie un bijušie drošības iestāžu darbinieki.

Daugavā "ielecinātā" Gulbja civilsievas vēstule Godmanim

Māris Bērziņš, Biedrības „Tautvaldība” biedrs, Speciāli TVNET   10/03/07    Mūsu rīcībā ir nonācis dokuments, kuru uzskatām par nepieciešamu publicēt. Tas ir Edgara Gulbja civilsievas iesniegums iekšlietu ministram Ivaram Godmanim.

Tālāk lasiet Gulbja civilsievas iesniegumu iekšlietu ministram:

Iekšlietu ministram

Godmaņa k-gam

Ivetas Šteinas

p.k. personas kods

iesniegums.

2007. gada 23. augustā Edgaram Gulbim tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kurš 2007. gada 20. septembrī ar Ziemeļu rajona tiesu tika grozīts uz policijas uzraudzību.

2007. gada 21. septembrī es, Iveta Šteina, p.k. personas kods, kā civilsieva devos uz Valsts policiju pēc adreses Brīvības iela 61, lai vestu mājās E.Gulbi, taču, ieraugot viņa veselības stāvokli, vedu uz Militārās medicīnas centru, jo viņa veselības stāvoklis bija kritisks, bija tāda sajūta, ka viņš ir sists un arī sazāļots.

Aizvedot uz Militāro medicīnas centru, ārsti izsauca ātro palīdzību, kura E.Gulbi aizveda uz Gaiļezera slimnīcu. Atrodoties Militārās medicīnas centrā, viņš nepārtraukti atkārtoja: „Lūdzu, nesitiet un atkal nešpricējiet, es neesmu vainīgs.” Un visu laiku raudāja. Militārās medicīnas centrā E.Gulbim tika veikta ķermeņa apskate un ņemtas analīzes, lai varētu konstatēt iemeslu šādai viņa reakcijai. Sajūta bija tāda, ka viņš tika sazāļots. Kad jau mēs bijām ceļā uz Gaiļezera slimnīcu, E.Gulbis, ieraugot un saprotot, ka es esmu viņam blakus, mazliet nomierinājās un sāka lēnītēm stāstīt notikušo visa mēneša garumā, t.i., no 23.08.07. – 21.09.07. Tad viņš paskaidroja, ka E.Gulbim tika dotas kaut kādas brūnas tabletes, kuras policijas darbinieki, iesitot pa kuņģi, mēģināja atvērt viņam muti un iebarot šīs tabletes, pa virsu lejot mutē tēju. Kā arī viņš vairākkārtīgi ticis sists ar steku, kuram priekšā likts spilvens, lai neatstātu pēdas.

Ierodoties Gaiļezera slimnīcā, atkal sākās lēkme, jo E.Gulbis, ieraudzīdams šprices, sāka raudāt un kliegt: „Beidziet mani mocīt, es neesmu neko darījis, es neesmu vainīgs, lūdzu, nešpricējiet, es taču pateicu jau visu, ko jūs gribējāt, ko vēl no manis gribat?”

Pēc laika, ieraudzīdams savu ģimeni, viņš saprata, ka ir slimnīcā, nevis īslaicīgās uzturēšanas izolatorā, un tad viņš sāka mums visu stāstīt: „Viņš vairākkārtīgi ticis sists ar steku gan pa muguru, gan pa vēderu. Ticis kaut kādā kabinetā pieslēgts ar rokudzelžiem pie galda un 20 minūtes no vietas liets virsū ūdens no tējkarotes, tādā veidā, lai varētu aizrīties ar ūdeni. Tad esot vēl sists pa galvu ar grāmatām un dauzīts ar galvu pret sienu, lai gan E.Gulbis teica policijas darbiniekiem, ka viņam ir trīs (3) kontūzijas bijušas, taču policijas darbinieki uz to esot tikai pasmējušies un turpinājuši tā saucamo pratināšanu bez advokāta klātbūtnes. Izskaidrojot to, ka advokātu A.Stoku nav varējuši sazvanīt. Stāstīja, ka no 9.00 – 22.00 katru dienu, ieskaitot sestdienas un svētdienas, tika veiktas šāda veida pratināšanas. Un līdz ar to E.Gulbis netika ne pie pusdienām, ne vakariņām.

Vēl E.Gulbis stāstīja, ka esot ar rokudzelžiem pielikts (apsēdināts) biroja krēslā uz riteņiem un vizināts no vienas telpas gala uz otru, izskatot draudus, kas skars viņa ģimeni. Tādus kā: „Ja tu neatzīsies tajā, kamā mēs tevi aizturējām, t.i., a/m aizdzīšanā un dedzināšanā, mēs tavai civilsievai vai kādam no ģimenes „piemetīsim” narkotikas. Tev taču nes drēbes katru trešdienu, tici, mums tā nav problēma. Nu tad kā būs? Atzīsies?”

Uz ko Edgars Gulbis ir atbildējis, ka viņš neko no tā, kamā viņu apsūdz, nav darījis, ko jūs darāt? Policijas darbinieki E.Gulbim uz šo esot pateikuši: „Mums tagad ir visi tavi pirkstu nospiedumi, DNS, mums nesagādās problēmas visu to pielikt arī citās lietās. Labāk atzīsties vainā, un tad mēs neko neizdarīsim ne tavai ģimenei, ne tev pašam.” Šīs visas sarunas notikušas bez advokāta klātbūtnes.

Tādēļ man Edgars teica tā: „Piedod, es neesmu neko no tā darījis, taču viņi man draudēja, ka pieliks tev vai a/m, vai paciņā, kuru tu nes uz policiju (drēbes), narkotikas. Tāpēc es parakstīju visu, ko viņi lika. Taču es to neesmu darījis.”

Vienā no trešdienām man tika pateikts, ka varu mājās sagatavot ēst un aizvest savam civilvīram. Taču, nostāvēdama pie valsts policijas ēkas, man pēc pāris stundām atzvanīja advokāts Ā. Stoks un paskaidroja, ka tikšanās ar E.Gulbi atcelta, jo visi policijas darbinieki esot nikni. Edgars Gulbis bijis vests tajā trešdienā apstiprināt aizdzītās a/m Jetta un dedzināšanas apstākļus. No E.Gulbja stāstītā par šo faktu ir sekojošais: „Policijas darbinieki ir vēlējušies, lai E.Gulbis uzrāda, kā novietojis automašīnas un kannas, ar kurām tika dedzināts. Uz ko viņš nevarēja parādīt, jo nebija to darījis, tādēļ policijas darbinieki bija ļoti saskaitušies un nikni. Uz ko Edgars viņiem atbildējis: „Bet es taču teicu, ka neesmu to darījis.” Aizvedot uz īslaicīgās uzturēšanas izolatoru, tika kārtējo reizi iekaustīts un iedota tablete un tēja.

Tad esot bijis atsūtīts kaut kāds psihologs, kurš 2 (divas) stundas esot Edgaru pratinājis un psiholoģiski iespaidojis, ka Edgars esot mēģinājis lēkt laukā pa logu no 5 (piektā) stāva un viņu neviens nav mēģinājis apturēt, bet, tā kā nav varējis atvērt logu, tad paldies Dievam palika dzīvs.

To visu stāstot, E.Gulbis raudāja un atkārtoja: „Es 16 gadus strādāju pa diennaktīm valsts labā, lai tagad būtu šāds iznākums!? Es neko sliktu neesmu .... [iztrūkst teksts] ... aizbraucot mājās un masējot kājas, es konstatēju duršanas pēdas, taču Gaiļezerā man paskaidroja, ka visu, kas notiks, atstājot Gaiļezera slimnīcas telpas, vairs nevarēšot attiecināt uz notikušo.

E.Gulbim bija noteikts, ka katru nakti no 23.00 – 06.00 ir jāatrodas mājās, kur mēs arī devāmies. Kā arī pirmdienās, trešdienās un piektdienās jāatzīmējas noteiktajā policijas iecirknī, ko mēs arī izdarījām, taču pirmdienā viņa dokumenti vēl netika atdoti, kā arī policijas iecirknī nebija informācijas par viņu, tad mūs vienkārši palūdza, ka tagad lai nākot trešdien 25.09.07, ko E.Gulbis arī izdarīja. Edgars ievēroja visu, kas tika nozīmēts.

Naktīs viņš nevarēja pagulēt, jo mocīja murgi un lielas galvassāpes, kā arī bija grūti ar valodu, jo viņš raustīja valodu.

Naktī uz 22. septembri pie mums ieradās ONAP darbinieks vārdā Maksims un mēģināja Edgaru pierunāt iznākt ārā, taču tā kā mums bija noteikts, ka no 23.00 – 06.00 jāatrodas pēc iepriekš noteiktās adreses, Edgars atteicās. Tad ONAP darbinieks Maksims ienāca dzīvoklī un gribēja parunāt virtuvē, bet tā kā es pateicu, ka bez manis neviens neko nerunās un, ja vēlas runāt, tad tikai advokāta klātbūtnē. Uz šādu manu žestu Maksims pateica: „Nu, Edgar, tad mums nav ko runāt. Taču zini, ja tu mainīsi liecības, mēs tevi „iegāzīsim” pēc pilnas programmas, tas ir, visās lietās.” Kā arī, ienākot virtuvē, tika uzdots jautājums: „Nu kā tev patīk brīvībā, pabaudi to neilgu laiku.” Kā arī izskanēja jautājums: „Edgar, ko darīsim ar naudu?” Tad viņš (Maksims), nesaņemot atbildi, aizgāja. Bija plkst. ~24.00.

Tad Edgars man izstāstīja, ka viņi (policijas darbinieki) esot teikuši, ka dzīvam tev tāpat nepalikt, tā ka stāsti un atzīsties visā. Policijas darbinieki teica, ka varot pat izdarīt tā, kā „netīšām” viņš tiks aizvests nevis uz Matīsa cietumu, bet gan uz Centrālo, bet no turienes viņu iznesīšot maisā.

Tad bija miers līdz pat vakardienai 26.09.2007., kad viņi (policijas darbinieki) piebrauca pie mājas. Mēs ar Edgaru bijām tikko atgriezušies no vizītes pie advokāta. Nepaspēju a/m izslēgt dzinēju, kad blakus parādījās automašīna, no kuras burtiski izleca 2 policijas darbinieki, pieskrēja pie man blakus esošā Edgara, uzlika rokudzelžus un izvilka no mašīnas un ievietoja savā automašīnā. Pēc burtiski pāris sekundēm ieradās otra a/m un arī mani paņēma, lai vestu uz Valsts policiju pēc adreses Brīvības iela 61. Palūdzot paskaidrot, uz kāda pamata, viņi neko neatbildēja, taču visu laiku dzina: ātrāk, ātrāk. Es teicu, ka man jāpazvana advokātam, bet viņi man aizliedza, paskaidrojot, ka es to varēšot izdarīt no policijas ēkas, Brīvības ielā 61. Taču es viņus nepaklausīju un sazvanīju advokātu.

Braucot uz policiju, mūs veda divās a/m katru savā. Tad pēkšņi braucot redzēju, ka viņš tiek izmests (izgrūsts) no automašīnas, kā rezultātā man lika sēdēt a/m un nekāpt ārā. Taču pēc notiekošā es sapratu, ka E.Gulbis atrodas ūdenī (Daugavā). Tālāk es redzēju, ka tiek izsaukts glābšanas dienests ar laivu. Un viņš, Edgars, tiek izvilkts no ūdens un aizvests uz Gaiļezeru, kur tika sniegta medicīniskā palīdzība. ONAP darbinieki centās ātri, pat manā klātbūtnē tikt reanimācijā pie E.Gulbja, lai iedotu parakstīt kaut kādu protokolu. Ja nemaldos, aizturēšanas, pavisam par citu laiku 18.15, lai gan viņiem bija pateikts, ka bez advokāta neko nedrīkst darīt, taču policijai bija vienalga. Gala rezultātā policijai to neizdevās izdarīt, jo ārsti nepalaida klāt.

Edgars man pateica, ka a/m braucot viņam tika draudēts un ka viņu izgrūda no a/m.

2007. gada 27. septembris

Uzskatu, ka Godmaņa kunga paziņojums šā gada 27. septembrī ir bijis klaji bezatbildīgs. „Mēs kategoriski noraidām jebkādus pārmetumus kaut kādā vardarbības pielietošanā pret aizturēto. Jebkādus.”

Izlasot šo dokumentu, rodas priekšstats, ka vismaz kaut kāda, taču spīdzināšana vai vardarbība ir bijusi. Godmaņa kungam nebija nekādu morālu tiesību paust šādu oficiālo IEM nostāju, pirms ir notikusi un beigusies dienesta izmeklēšana. Tāpēc biedrība „Tautvaldība” sāk parakstu vākšanu, lai pieprasītu iekšlietu ministra atkāpšanos. Mēs uzskatām, ka nevar būt nekāda attaisnojuma jebkādai vardarbībai pret apsūdzētām personām. Atcerēsimies, ka par vainīgu Gulbja kungs nav ticis atzīts. Lemberga kungs gan varēja turpināt strādāt mēra amatā, lai gan apsūdzēts ne mazāk smagos noziegumos. Vēl jāpiezīmē, ka šis variants ir pārrakstīts, lai nerastos problēmas ar iespējām to izlasīt. Gribētu aicināt sabiedrību nepalikt vienaldzīgai un pieprasīt vismaz politisko atbildību. Iesnieguma nerediģētā, skenētā versija ir pieejama biedrības mājas lapā www.tautvaldiba.lv . Tur ir iespējams arī izteikt atbalstu iekšlietu ministra Ivara Godmaņa demisijas pieprasījumam. Personu vārdi un uzvārd, kopā ar personas informāciju tiks apkopoti un iesniegti iekšlietu ministram, kā arī Tiesībsarga birojam.

Vaškeviča lietā izplata dīvainas baumas

Guntis Bojārs,  Diena  10/04/07    KNAB, iespējams, veicis operatīvas darbības, taču ne ONAP bijušais darbinieks, ne Vilkaste nav aizturēti.

Lai arī vēl otrdien vakarā policijā virmoja ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt aizturējis augstu policijas amatpersonu Ruslanu Dervanu, kas vadījis izmeklēšanu uzņēmēja Raimonda Štālberga lietā, kuru tur aizdomās par piecu miljonu izspiešanu no uzņēmējas Ināras Vilkastes, nedz otrdien, nedz trešdien šīs ziņas oficiālu apstiprinājumu neguva. No rīta R.Dervans bijis darbā, un Valsts policijas (VP) pārstāve Ieva Rekšņa Dienai apgalvoja, ka viņš no sava amata nav atstādināts, tiesa, dienas vidū viņš darbā vairs nav bijis, atslēgts arī viņa mobilais tālrunis. Ierasti R.Dervanu bijis viegli sazvanīt. Dienas rīcībā esošās informācijas, KNAB ir veicis operatīvas darbības, taču tās nav saistītas ar aizturēšanu.

R.Dervans šā gada maijā kļuva par jaunizveidotās Cilvēku meklēšanas nodaļas vadītāju, pirms tam viņš vadīja ONAP 1.biroja 2.nodaļu. Tā specializējās noziegumu izmeklēšanā, kas saistīti ar izspiešanu un ķīlnieku sagrābšanu. Šī nodaļa arī izmeklēja bijušo biznesa partneru R.Štālberga, I.Vilkastes naudas konfliktu.

KNAB nekādu informāciju nesniedz, Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis uz jautājumu par aizturēšanu, kodolīgi noteica: "Tā nav." Līdzīgas ziņas par aizturēšanu bija arī par Ināru Vilkasti, kas ir Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva. I.Vilkastes advokāts Ainārs Platacis aģentūrai LETA šo informāciju, kā arī ziņas, ka I.Vilkastes mājā veikta kratīšana, nodēvēja par "klaji melīgu".

Diena, jau rakstīja, ka ONAP lietvedībā atrodas vairāki kriminālprocesi, kas saistīti ar R.Štālbergu, un viņš patlaban ir apcietināts. Bez I.Vilkastes gadījuma R.Štālbergu tur aizdomās arī par V.Vaškeviča iespējamo apdraudējumu, dedzinot viņa automašīnu. KNAB savukārt atrodas lieta par pašu V.Vaškeviču, tās ietvaros tiek izmeklēta viņa rīcība saistībā ar uzņēmumu Balticovo. Tās sakarā jau agrāk veikta kratīšana V.Vaškeviča dzīvesvietā, t.i., I.Vilkastes mājā, tas rada šaubas, vai KNAB to būtu darījis tagad atkārtoti.

I.Vilkastes advokāts trešdien paziņoja, ka I.Vilkaste algojusi apsardzi, jo saistībā ar pēdējiem notikumiem jūtas apdraudēta. V.Vaškevičs aģentūrai LETA apgalvojis, ka viņam esot aizdomas, ka KNAB iespējamā rīcība esot mēģinājums, lai kriminālprocess par viņa slepkavības mēģinājumu tiktu izņemts no ONAP lietvedības un nodots izmeklēšanai citā iestādē, kas to izbeigtu. Viņš arī uzsver, ka pirms pāris nedēļām ONAP izmeklētājiem sniedzis informāciju par KNAB darbiniekiem, kas, pēc viņa teiktā, esot saistīti ar spridzināšanu. Jāatgādina, ka saistībā ar V.Vaškeviča automašīnas spridzināšanu aizdomās tiek turēts arī nesen Daugavā ielēkušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta bijušais darbinieks Edgars Gulbis.

Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, R.Dervans ir viens no pieredzējušākajiem ONAP darbiniekiem, kurš 90.gados piedalījies arī vēlāk par izspiešanu notiesātā Ivana Haritonova aizturēšanā un citās operatīvajās darbībās. Policijas struktūrās R.Dervans strādā jau kopš 18 gadu vecuma un ir policijas aprindās prestižās Minskas milicijas augstākās skolas absolvents. R.Dervana amatu maiņa šogad maijā tika uzskatīta par paaugstinājumu.

Zatlers paziņo, ka valstī ir par daudz operatīvās darbības iestāžu, paredzama funkciju pārskatīšana, KNAB sola nelikvidēt

Ivo Leitāns,  Diena  10/04/07    Organizētās noziedzības apkarošanā situācija valstī ir kārtībā, taču liela problēma ir operatīvās darbības iestāžu sadarbība. Tā ir kritiskā stāvoklī, — tā pēc trīsarpus stundas ilgušās Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes paziņoja tās vadītājs Valsts prezidents Valdis Zatlers. "Ja Igaunijā ir pieci, bet Lietuvā — septiņi šādi dienesti, mūsu desmit dienestu sistēma ir ļoti sadrumstalota. Tā rada situācijas, ka kādu no šiem dienestiem var izmantot riskantai darbībai privātpersonu, nevis valsts interesēs," skaidroja V.Zatlers, solot funkcionālo auditu, kura rezultātā operatīvās darbības iestāžu skaitu varētu samazināt, kā piemēru minot ekonomikas un finanšu policiju. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir viena no vadošajām iestādēm, kuras funkcijas ir skaidras — par to te nav runa, apgalvoja premjerministrs Aigars Kalvītis (TP).

V.Zatlers atklāja arī savu nostāju jautājumā par Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem grāmatvedības pārkāpumiem KNAB, saistībā ar ko premjers nolēma uz pārbaudes laiku atstādināt no amata biroja vadītāju Alekseju Loskutovu. Kā pastāstīja prezidenta preses sekretāre Inta Lase, tikšanās laikā arī A.Loskutovs piekritis V.Zatlera uzskatam, ka biroja grāmatvedībā ir problēmas. Atšķīrās vien tas, ka A.Loskutovs apņēmies tās atrisināt līdz gada beigām, bet prezidents pauda, ka iestādes vadītāja atbildībā bijis to sakārtot uzreiz. Pretstatā A.Kalvīša iepriekš paustajam V.Zatlers arī norādīja, ka A.Loskutovs, joprojām nākot uz darbu, revīzijas rezultātus ietekmēt nevar, tāpēc tas ir pieļaujams.

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC), pamatojoties uz Valsts policijas sniegto informāciju NDP sēdē, paziņoja: veicot izmeklēšanas darbības, konstatēta viena noziedzīga grupa, kurā ietilpst Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta esošie un bijušie darbinieki, bijušās Padomju armijas desantnieki un bijušie Latvijas speciālo vienību darbinieki. Pēc I.Godmaņa teiktā, desmit noziedzīgā grupējuma dalībnieki ir aizturēti — septiņi kā aizdomās turamie un trīs pārbaudāmās personas, tomēr šo personu vainas pakāpe vēl ir jāpierāda. Esot fiksēti desmit noziedzīgi nodarījumi.

Kāpēc ONAP aizturēja Gulbi?

Ivo Leitāns,  Diena  10/04/07    Parādot viltotu izziņu un saņemot vairāku desmitu tūkstošu lielu naudas summu, sievietei ticis solīts no apcietinājuma izpestīt viņas draugu, kurš aizturēts saistībā ar narkotikām

Paņēma un uzmeta — tā īsumā var raksturot lietu, saistībā ar kuru pirms nedēļas tika aizturēts bijušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieks Edgars Gulbis, un, kad viņu konvojēja pāri Salu tiltam, viņš pēkšņi izrādījās ārpus mašīnas un ielēca Daugavā. Apkopojot Dienas rīcībā esošo informāciju, var secināt, ka E.Gulbis apcietināts aizdomās par dalību kādā krāpšanas operācijā, kurā ar viltotu izziņu tika solīta kādas apcietinātas personas atbrīvošana.

Diena jau rakstīja, ka sākotnēji E.Gulbis tika aizturēts un vēlāk arī apcietināts aizdomās par līdzdalību Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanā. 21.septembrī tiesa drošības līdzekli mainīja un viņš tika atbrīvots, taču jau 26.septembra vakarā viņš atkal tika aizturēts, saistībā jau ar citu ierosinātu kriminālprocesu. Trīs dienas vēlāk, pēc Daugavas negadījuma viņam esot slimnīcā, tiesa E.Gulbim kā drošības līdzekli atkal piemēroja apcietinājumu. Oficiālā informācija vēsta, ka viņš tiek turēts aizdomās par krāpšanu, taču sīkākas ziņas policija nesniedz.

Kā Dienai stāsta E.Gulbja advokāts Kārlis Paleps, E.Gulbim tiek inkriminēta 35 tūkstošu latu izkrāpšana no kādas sievietes, tā skaitās krāpšana lielā apmērā. "Kāds bija aizņēmies naudu no tās sievietes, taču Gulbis tur nefigurēja vispār. Pat kā liecinieks uz parādzīmes parakstījies kāds cits," stāsta advokāts. Viņš informē, ka saistībā ar šo lietu sieviete jau šā gada sākumā vērsusies Rīgas 8.policijas iecirknī, taču tur kriminālprocess esot atteikts un policija norādījusi, ka tas esot civilstrīds un sievietei jāvēršas tiesā. E.Paleps uzskata, ka Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes sāktais jaunais kriminālprocess ir tikai iegansts, lai E.Gulbi atkal aizturētu.

Rīgas kriminālpolicijas šefs Ints Ķuzis uzskata — tas, ka vienreiz ir atteikts kriminālprocess, nenozīmē, ka cietušais to nevar prasīt vēlreiz. Policijas lēmumu var pārsūdzēt arī pie prokurora, kas var likt pārskatīt iesniegumu. Savukārt, ja cietušajam kļūst zināmi kādi jauni lietas apstākļi, viņš policijai var rakstīt arī citu iesniegumu, kas var kļūt par pamatu lēmumam sākt kriminālprocesu, skaidro I.Ķuzis.

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka sieviete nav gan tāpat vien aizdevusi naudu, bet tā bijusi samaksa par "pakalpojumu". Proti, parādzīmes parakstītājs viņai bija apsolījis no apcietinājuma atbrīvot viņas draugu, kādu narkodīleri. Viņai bija jādabū nauda, bet solītājam — izziņa, ka apcietinātais atbrīvojams, jo palīdzējis izmeklēšanai. Dokuments, izmantojot dienesta stāvokli, ticis viltots un parādīts sievietei, kas par to arī samaksājusi prasīto summu, taču rezultāta nav bijis, un sieviete meklējusi policijas palīdzību, un, iespējams, tā nonākusi ONAP redzeslokā. Kāda loma šajā darījumā bijusi E.Gulbim, precīzi nav zināms, taču, iespējams, ar viņa dienestu saistīta viltotā izziņa.

Par krāpšanu saskaņā ar Krimināllikumu draud cietumsods līdz pat 13 gadiem ar mantas konfiskāciju. Kriminālatbildība ir arī par izziņas viltošanu. Pieņemot, ka E.Gulbis, iespējams, pats ar šo sievieti nav ticies, bet to darījis kāds cits, nav zināms, vai arī viņu aizturējuši ONAP darbinieki.

Saistībā ar E.Gulbja konvojēšanu un lēkšanu Daugavā Iekšlietu ministrija uzdevusi veikt speciālu eksperimentu, lai noskaidrotu, kā var izkļūt no braucošas konvoja automašīnas, kā arī pārbaudīs citus konvojēšanas instrukcijas ievērošanas apstākļus. Diena jau rakstīja, ka tiek pārbaudītas ziņas, vai pret E.Gulbi, atrodoties policijā, lietota vardarbība, uz ko norādījusi viņa civilsieva un advokāts. Neoficiāli Dienai zināms, ka konvoja pārkāpumi pieļauti tādēļ, ka policisti E.Gulbi esot uztvēruši koleģiāli, tādēļ arī neesot bijuši uzlikti rokudzelži un pret viņu izturējušies vaļīgāk. Trešdien Valsts policija nolēmusi aicināt atsaukties Salu tilta notikumu lieciniekus.

***

Lūdz atsaukties

• Personas, kuras bija aculiecinieki incidentam, kas norisinājās šā gada 26.septembrī no pulksten 19.00 līdz 19.05 Rīgā, uz Salu tilta, kad no braucošas automašīnas pelēkā krāsā Ford Connect izlēca vīrietis un, pārvarot tilta margas, ielēca Daugavā. Lūdz atsaukties arī divas personas, kuras minētajā laikā ar motorlaivu atradās Daugavā un palīdzēja glābšanas dienesta darbiniekiem upē ielēkušo vīrieti nogādāt krastā.
• Ikvienu, kurš varētu palīdzēt policijai, lūdz zvanīt pa tālruni 67075290, 67075088, kā arī anonīmo tālruni 67075003.

Grūtupa noklausīto telefonsarunu atšifrējumos divās lietās pieņemti nelikumīgi spriedumi

LETA  10/04/07    Augstākās tiesas (AT) Senāts ir pārbaudījis 12 civillietas, kuras tiek minētas advokāta Andra Grūtupa biroja, iespējams, noklausītajās telefonsarunu izdrukās, līdz ar to konstatējot, ka divās no tām ir pieņemti nepamatoti un nelikumīgi tiesas spriedumi, šodien Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisijā, kas pēta iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā, sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Maizītis atzina, ka vēl nav izlemts, kā tālāk rīkoties ar šīm civillietām, jo spriedums tajās ir stājies spēkā. Taču Ģenerālprokuratūra lūgusi papildus izvērtēt Grūtupa noklausītajās telefonsarunās minētās civillietas, kuras skatītas Rīgas apgabaltiesā.

Ģenerālprokurors prognozēja, ka, visticamāk, vajadzēs vērtēt vairāku tiesnešu ētikas pārkāpumus, bet disciplinārlietas pret viņiem nevarēs ierosināt noilguma dēļ. Ja AT Senāts oktobrī iesniegs Ģenerālprokuratūrai visus pieprasītos atzinumus par Grūtupa telefonsarunās noklausītām civillietām, tad līdz 1. novembrim savu pārbaudi varētu pabeigt Ģenerālprokuratūrā izveidotā prokuroru darba grupa.

Kopumā prokuroru grupa vērtē 20 civillietas, kuras ir minētas publiskotajās Grūtupa telefonsarunās. Maizītis pastāstīja, ka prokurori salīdzina žurnālista Lato Lapsas iesniegtās telefonsarunu izdrukas ar datiem par telefonsarunām, kas iegūti no SIA «Lattelecom».

Tāpat esot skaidrs, ka reālo telefonsarunu bijis vairāk, un Maizītis pieļāva iespēju, ka noklausīto Grūtupa biroja telefonsarunu audio ieraksts, kā arī pārējo telefonu atšifrējumi «kaut kur ir» un vēl var tikt izmantoti kaut kādam mērķim. Tomēr, atbildot uz kāda deputāta jautājumu, Maizītis sacīja, ka pagaidām nav pamata ierosināt krimināllietu pret Grūtupu, jo nav saņemts neviens iesniegums no tiesnešiem, ka viņš būtu ietekmēts veikt nelikumības.

Nākamā sēde notiks otrdien, 9. oktobrī, plkst. 13.

Krīzes priekšnojautas pilnmēness laikā

Iveta Mediņa, Rīgas Balss  10/04/07    Skandalozā amatu maiņa Saeimā; KNAB vadītāja atstādināšana; aizdomas par policijas inspirētu slepkavības mēģinājumu uz Salu tilta; dramatisks premjera paziņojums par noziedzīga grupējuma korporatīvajām saitēm ar politiķiem; runas par valdības drīzo galu un tam visam pāri — ļaužu bailes par inflācijas radītajām sekām. Iespējams, spriedzes ziņā pēdējo dienu notikumus varētu raksturot kā aizraujošus, ja vien... Ja vien neomulības sajūta nebūtu tik liela. Kas tad īsti notiek Latvijas sabiedrībā un politikā? Par to spriedīs Tirgus un sociālo pētījumu centra «Latvijas fakti» direktors Aigars Freimanis, politologs Filips Rajevskis un laikraksta «Neatkarīgā Rīta Avīze»/NRA galvenā redaktore Anita Daukšte.

— Jūs daudzus gadus esat komentējuši Latvijas politikas procesus, esat pieredzējuši valdību maiņas un nebeidzamo cīņu par varu. Šķiet, maz kas spēj jūs pārsteigt, un tomēr — vai tas, kas norisinās šobrīd, rada neomulības sajūtu?

F. Rajevskis: — Diez vai varētu runāt par īpašu neomulības sajūtu, drīzāk gan par neadekvātu valdības rīcību krīzes situācijā. Faktiski jau Latvijas politiku vienmēr pavadījušas lielākas vai mazākas krīzes, bet šoreiz tās ir neparasti daudzpusīgas, jo klāt nākušas arī nopietnas ekonomiskās problēmas.

A. Daukšte: — Nezinu, vai varam runāt par krīzi... Taču varu piekrist tam, ka politiskajai elitei nav prognozējamu un saprātīgi izsvērtu tālākās rīcības modeļu. Kā lai citādi vērtē haotisko mētāšanos ar paziņojumiem, piemēram, par algu iesaldēšanu, neiesaldēšanu, daļēju iesaldēšanu? Šī rīcība ir tik neizstrādāta, ka, no sabiedrisko attiecību viedokļa vērtējot, tā ir galīgi garām. Neapšaubāms ir fakts, ka notiek histēriska reakcija uz daudziem procesiem. Ekonomiskās norises, manuprāt, radījušas īstu mandrāžu valdībā.

A. Freimanis: — Ziniet, paradokss ir tas, ka politiskās krīzes patiešām NAV. Vai ir kāda klasiska pazīme, kas par to liecinātu? Balsošanas mašīna Saeimā strādā perfekti, un valdības sēdes notiek.

— Bet kas tad īsti ir?

A. F.: — Ir lielas ekonomiskās krīzes priekšnojautas. Taču politiskās krīzes tuvums, kas patiešām vienmēr ir bijis jūtams, šoreiz nav. Varbūt tieši tāpēc politiskā elite pati to provocē. Iespējams, pat neapzināti.

— Miniet vienu piemēru.

A. F.: — Kaut vai jaunā Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšana. No sākuma visi tā kā «nē» (ieskaitot Tautas partiju), bet tad, kad Daudze ir ievēlēts, seko TP frakcijas priekšsēdētāja Māra Kučinska paziņojums. To varētu salīdzināt ar nokaunējušos skolotāja izturēšanos, izlaižot eksāmenā cauri skolēnu ar vāju trijnieku. Tā teikt, šoreiz kaut kā izvilkām, bet vēlāk nu gan mēs vellu parādīsim... Proti, tagad atdevām «zaļajiem zemniekiem» Saeimas priekšsēdētāja amatu, taču drīz sāksim kārtot attiecības pa īstam — valdībā.

Vēl viens piemērs — par ekonomikas ministru, ilgus mēnešus nepacietīgi gaidītā Jurija Stroda atkāpšanās. (Atcerieties, tā demisijas iesnieguma nēsāšana šurpu turpu jau bija pārvērtusies garā agonijā.) Kad nu beidzot šis fakts bija noticis, «tēvzemieši» nekavējoties nosauca savu nākamo ekonomikas ministra kandidātu. Tūlīt pat no Aigara Kalvīša puses sekoja trauksmes signāls: veči, te ir mēsli, nu nāciet tak` kāds ar vārdu!!! Un šis nepārprotami bija mājiens uz Robertu Zīli. Ja Zīle savu jāvārdu būtu nosūtījis kaut vai īsziņas veidā (pat ar diviem burtiņiem — OK), premjers noteikti piekristu. Bet nē — nāk te kaut kāds Cilinskis, kurš divu nedēļu garumā tā arī nevar un nevar atnākt (jo Kalvītis viņu kā nepieņem, tā nepieņem). Vai tad vēl nav skaidrs, ka politiskā krīze tiek provocēta?

— Aigars jau pieskārās jautājumam par jaunā Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Anita, tu esi intervējusi Gundaru Daudzi, kāds ir radies priekšstats par viņu — vai šim cilvēkam ir potences, lai kļūtu par nopietnu politiķi?

A. D.: — Cik nu var spriest no vienas intervijas... Tomēr radās iespaids, ka šis ir cilvēks, kurš labi apzinās politisko kontekstu. Pat atbildot uz nepatīkamiem jautājumiem, Gundars Daudze spēja gan adekvāti reaģēt, gan saprast, ko viņam vaicā, kā arī — paust savu pozīciju.

— Skatoties Domburšovu, kurā kādreizējā spīkere Ilga Kreituse publiski kaunināja Daudzi, radās jautājums: vai šim cilvēkam ir pamatoti piekārts spitālīgā zvaniņš?

— Viņam tiek pārmests, ka Daudze nāk no partijas, kuras priekšgalā ir Aivars Lembergs. Jautājums: vai šis ir kārtējais gadījums, kad atkal kādam tiek uzkrauta kolektīvā atbildība? Vai Daudzem tagad būtu jāuzņemas vaina kaut kādos vispārīgos nodarījumos, par kuriem pat tiesa vēl nav lēmusi? Ja jau vadāmies pēc šāda principa, tad kolektīvā atbildība jāuzveļ visai koalīcijai. Tāpēc, manuprāt, ir nekorekti uzbrukt vienam cilvēkam.

F. R.: — Turpinot sarunu par politisko krīzi, bija redzams, ka labi ieeļļotajā balsošanas mašīnā parādījās plaisa — «tēvzemieši» (tā paša ekonomikas ministra dēļ). Atcerēsimies, ka tieši šādā situācijā tika vēlēts Saeimas priekšsēdētājs — kompromisa figūra, kuru zibenīgi apstiprināja. Bija skaidrs, ja tobrīd nenobalsos par pirmo ZZS izvirzīto kandidātu, vilcinot ilgāk, varētu sekot daudz sarežģītākas problēmas. Par Gundaru Daudzi es teiktu tā: viens normāls cilvēks neparocīgā brīdī trāpījās politiskajā gaļas mašīnā. Tika izvēlēts tas, kuram vismazāk tobrīd varēja kaut ko piekārt. Toties tagad viņu mēģina apkarināt dubultīgi, jo pazīstamie politiķi jau tā ir apspraudīti ar visām iespējamajām un neiespējamajām birkām.

— Tagad par Latvijas skandalozāko «putnu» Gulbi, kurš izrādījies īsts ērglis. Nerunāsim par viņa pārlidošanu pāri Salu tilta margām, iespējamo spīdzināšanu, slepkavības mēģinājumu un tml. Mēs neesam redzējuši operatīvās izmeklēšanas materiālus — tāpēc par šīm varbūtībām nevaram spriest objektīvi. Tomēr daži jautājumi ir radušies, vērojot, kādā progresijā augusi bijušā Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsnieka skandalozā popularitāte. Pirmkārt, kam varētu būt izdevīgi, lai Edgars Gulbis kļūtu par politiskā bojevika galveno varoni un — kāpēc?

A. F.: — Grūts jautājums, jo te patiešām ir ļoti daudz neskaidrību. Pateikšu tikai to, kas man ļoti nepatīk šajā kontekstā (un nepatīk jau ilgāku laiku). Atcerieties, NRA bija intervija ar VID Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču. Tajā izskanēja kāds ļoti spilgts citāts. Proti, ka pret Vaškeviču darbojoties «Diena» un KNAB. Man šķiet, ka pieļaujamā robežlīnija tika pārkāpta tajā brīdī, kad viena dienesta vadītājs (kura rīcībā ir nopietns represīvais mehānisms — cilvēki ar ieročiem) rāda ar pirkstu uz līdzīgu dienesta struktūru. Manuprāt, te jau kaut kas ĻOTI stipri nav kārtībā.

Kas attiecas uz Edgaru Gulbi, mani pārsteidza neliela ziņa medijos. Proti, ka Gulbja dienesta biedri stāvot uz vakts slimnīcā, apsargājot viņa dzīvību. Jautājums: NO KĀ viņi šo cilvēku apsargā?! Negribētu apgalvot, ka notiek tiesībsargājošo dienestu savstarpējais karš...

— Kāpēc ne? Sakiet skaidri un gaiši: «mentu kari»!

A. F.: — ...jā, nu tas patiešām ir kaut kas tāds, kas pārkāpis visas pieļaujamās robežas.

F. R.: — Kaut kas līdzīgs jau lasīts padomjlaika literatūrā, kad savā starpā, naidīgi konkurējot, cīnījās GRU un KGB*. Lielām represīvām struktūrām tie bija lieli kari, mums — tādi mazāki... Taču tradīcijas kopumā acīmredzot nav mainījušās.

A. D.: — Atgādināšu, ka NRA jau ilgstoši ir rakstījusi par tiesībsargājošo institūciju uzkrītošo politizāciju. Tieši tas, lūk, šajos notikumos parādās ļoti spilgti. Līdz šim amatpersonas to ir kategoriski noliegušas: ko jūs, tā nav un nevar būt! Savukārt pēdējie notikumi pierāda, kā tas izlien uz āru, cik pretīgās un atbaidošās formās. Turklāt rodas aizdomas ne tikai par politizāciju, bet arī par cita rakstura problēmām. Bet, protams, MENTU KARI ir tautai vissaprotamākais formulējums.

— Otrkārt, kā jūs vērtējat Ministru prezidenta dramatisko paziņojumu 27. septembrī, ka «Latvijā darbojas nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki, bijušie padomju armijas desantnieki, kā arī bijušie un pat esošie Latvijas specdienestu darbinieki»? Vai tas viss nelikās pārāk šerpi un uzpūsti?

F. R.: — Tūlīt pēc Aigara Kalvīša paziņojuma man šķita: aha, nu tagad gan ir paņemta ciet kāda riktīgi liela zivs. Premjers nācis klajā ar šādu paziņojumu, lai atmaskotu sazvērestību. Izrādās — nekā, čiks vien bija... Nekāda konkrēta rīcība nesekoja. Rodas jautājums: vai iepriekš Kalvītis par to neko nezināja? Ja tā, ko tad viņš vispār zina par drošības jautājumiem valstī? Tāpēc radās loģisks secinājums: acīmredzot šis paziņojums tika palaists, lai novērstu uzmanību no kaut kā cita.

— Ja premjers nāk klajā ar šādiem paziņojumiem, vai tas liecina, ka valdības galva saprot, ko runā? Rodas iespaids, ka Aigars Kalvītis ir publiski izmuldējis operatīvu informāciju. Ja premjers neblefo un šāds grupējums patiešām Latvijā darbojas, tagad šie cilvēki ir brīdināti.

A. F.: — Visa šī preses konference atgādināja tādu kā šausmu šķīvīša dancināšanu. Savukārt vakarā, kad iekšlietu ministrs uzstājās televīzijā, viņš bija krietni vien piesardzīgāks. Katrā ziņā sazvērestības tēma nepaspēra ne soli uz priekšu. Tas, ka Kalvīša kungs stresa situācijās ne vienmēr rīkojas pareizi, kļūst arvien manāmāks. Ivars Godmanis turpretim tādos brīžos jūtas kā zivs ūdenī, jo viņš par politiķi ir veidojies krīžu un stresa laikos.

A. D.: — Pēdējā laikā daudzu amatpersonu tipisks raksturlielums ir hroniska runas nesaturēšana, pilnīga bezatbildība par teikto.

A. F. — Atcerieties, todien bija pilnmēness!

A. D.: — Paga, nu nevar taču visu izskaidrot ar pilnmēnesi, ja tu esi atbildīga amatpersona!

A. F.: — Latvijā var.

Godmanis: Nedrīkst sabiedrību turēt neziņā

LETA  10/05/07    Par spīti tam, ka Kriminālprocesa likums nosaka, ka informācijas apjomu, kas izpaužams sabiedrībai izmeklēšanas laikā, nosaka izziņas izdarītājs, izmeklēšanas procesu virzītājiem ir jāatrod forma, kā informēt sabiedrību par aktuāliem izmeklēšanas procesiem, uzskata iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC).

Šādu viedokli Godmanis pauž saistībā ar pēdējā laika notikumiem par atsevišķiem kriminālprocesiem un publiskajiem paziņojumiem par tādu organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, kuros darbojas dažādu drošības dienestu bijušie un esošie darbinieki.

Godmanis uzsver, ka daudz neskaidrību sabiedrībai rada nepietiekamā valsts struktūru sniegtā informācija plašsaziņas līdzekļos par notikumiem, kas saistīti ar kriminālprocesu izmeklēšanu, un informācijas vakuumu aizpildošās baumas.

Nedrīkst veidoties situācija, kad par nozīmīgu kriminālprocesu izmeklēšanu, par kuriem ir paaugstināta sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu interese, oficiālas informācijas trūkuma dēļ plašu publicitāti gūst baumas un puspatiesības, kuras vēl vairāk apgrūtina izmeklēšanas procesu. Tāpēc jābūt mehānismam kā, netraucējot izmeklēšanu, informēt sabiedrību par būtiskāko, norāda ministrs.

Analizējot pagājušās nedēļas notikumus, ministrs arī secina, ka nepieciešams mainīt virkni normatīvo aktu, kas reglamentē tiesībsargājošo un drošības iestāžu operatīvo darbinieku statusu, īpašu uzmanību pievēršot šo darbinieku pienākumiem un kontroles mehānismiem.

"Operatīvais darbinieks nav vienkāršs valsts algots darbinieks, kurš var no darba brīvajā laikā izlīdzēt un konsultēt savus draugus vai paziņas par jautājumiem, kas skar tiesībsargājošo vai drošības iestāžu darba jomu. Diemžēl jau šobrīd ir skaidrs, ka atsevišķos gadījumos šāda palīdzība nonākusi tiesībsargājošo dienestu uzmanības lokā saistībā ar kriminālprocesu izmeklēšanu," atzīst iekšlietu ministrs.

Viņaprāt, ir skaidri jādefinē operatīvā darbinieka pienākumi un kontroles sistēma, lai nepieļautu šādus gadījumus nākotnē. Šaubu ēna par operatīvo darbinieku rīcību grauj sabiedrības uzticību šiem dienestiem. Šādā situācijā tiesībsargājošo un drošības dienestu darbs ir apgrūtināts. Lai nemazinātu šo dienestu darba efektivitāti cīņā pret noziedzību, to nedrīkst pieļaut, uzsver Godmanis.

Laikraksts: Guļāna dēla vadītais uzņēmums nav nomaksājis valstij nodokļus 263 000 latu apmērā   

NRA  10/05/07    Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna dēla Armanda Guļāna vadītais uzņēmums "Himstandarts" valstij nav samaksājis nodokļos 263 000 latu, ko pēc audita un revīzijas veikšanas secinājis Valsts ieņēmuma dienests (VID), atsaucoties uz neoficiālu informāciju šodien vēsta laikraksts "Telegraf".

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Armands Guļāns uzņēmumā darbojas kopš 2004.gada līdz 2006.gadam. Sākumā viņš bija valdes loceklis, bet jau vēlāk valdes priekšsēdētājs ar tiesībām parakstīt dokumentus un izlemt svarīgus jautājumus.

Uzņēmums nodarbojas ar naftasproduktu tirdzniecību un tā īpašnieki ir ofšora uzņēmums, kas reģistrēts ASV Delaveras štatā.

Iespējams, Armands Guļāns arvien būtu turpinājis pildīt valdes priekšsēdētāja amatu, tomēr VID sāka veikt uzņēmumā auditu un Guļāns no šī uzņēmuma aizgāja. Audits tika veikts veselu gadu, taču tā rezultāti nav iepriecinoši "Himstandart" īpašniekiem, kuriem tagad Valsts kasē jāieskaita nenomaksātais ienākuma nodoklis no 2005. līdz 2006.gadam.

Līdz ar to kopā ar soda naudu uzņēmumam ir jānomaksā 263 700 lati.

Viedoklis: Oktobra maijs ar ārvalstu padomniekiem

Māris Krautmanis,  NRA  10/05/07    1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis gāza parlamentāro iekārtu Latvijā, atlaižot tautas ievēlēto Saeimu, aizliedzot valstī partiju politiku, vienu otru oponentu iemetot cietumā un pats kļūstot par Vadoni.

Tagad Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš klāsta, ka iekšpolitiskā situācija esot kā 15. maijs. Lejiņš šo situācijas ārkārtējumu saskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanā, kas, pēc ārpolitologa domām, sanāk tā kā 15. maijā. Tikai citā formā, piebilst Lejiņš. Tad nu jāsaka, ka forma tiešām ir cita, bet kaut kas uz 15. maija pusi Latvijā patiesi iezīmējas.

Arī pašlaik, 2007. gada oktobrī, Latvijas parlamentārā demokrātija var justies apdraudēta, jo ar milzu degsmi rosās tautas nekur neievēlēti kvazipolitiski spēki. Atšķirībā no 15. maija autoritāru tautas vienotāju mums pašlaik neviens negrasās uzspiest, kas būtu vecmodīgi, bet tā vietā ir vajadzīga pāri likumam, likumdevējam un izpildvarai stāvoša represīva struktūra, kuras uzdevums tad nu būtu piekoriģēt nesaprātīgās latviešu tautas izvēli parlamenta un pašvaldību vēlēšanās – tā, lai vēlēšanās vinnējušās partijas neiedomātos, ka tām še valstī ir kāda reāla vara, un lai vēlēšanās zaudējusī partija kopā ar ārzemju biržas spekulanta Džordža Sorosa struktūrām varētu tapt par īsteniem lēmējiem un likumu devējiem.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis savā āziskajā spītībā nav sapratis, ka vēršanās pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Alekseju Loskutovu ir pliķis ārpus leģitīmajai valsts varai stāvošajai sorosiskajai manipulāciju mašinērijai. Bet tādas iestādes kā KNAB turēšana savā ietekmes sfērā šai mašinērijai ir nepieciešama kā ēst, jo tās rīcībā ir daudz spēcīgāki sabiedrības apziņas muļķošanas instrumenti nekā kādai tā saucamajai nevalstiskajai organizācijai, pārgudru ģīmi savilkušam politologam, laikrakstam un televīzijas raidījumam – KNAB var konkurentus noklausīties, izsekot, uzbrukt un aizturēt, operēt ar tādiem jēdzieniem kā kriminālprocess, kriminālvajāšana. KNAB to arī praktizē – skarbi vēršoties pret nepareizajām partijām, ļengani aklā kurlumā neredzot pareizo partiju tumšos darījumus. Redzot, ka citādi ar Kalvīti tikt galā nevarēs, ir iedarbināta smagā artilērija, organizējot Loskutova jautājumā vēl arī diplomātiska svara spiedienu, iesaistot savās spēlēs ārvalstu vēstniecības, noorganizējot savdabīgu pasākumu ar nosaukumu Ārvalstu padomnieku grupas sanāksme. Šā pasākuma rezumējums ir tāds, ka ārzemnieki, vēstniecību padomnieki jau valsts iekšējās lietās nevarot jaukties, bet...

Aiz šā bet vēstniecību padomnieki pauduši atbalstu KNAB darbībai, tā grandiozajiem panākumiem drausmās korupcijas apkarošanas jomā. Īpaši izcēlies ASV padomnieks, kurš paudis, ka ASV veicina "tādu tiesisku sistēmu, kura balstīta uz likuma spēku, nevis politisku iejaukšanos".

Nu slikti, Kalvīša kungs! Tas rāda, ka neesat pietiekami novērtējis nepieciešamību skaisti iznesties diplomātisko aprindu pārtijās, neesat pratis iesaistīties nepiespiestās diskusijās ar vēstniekiem un padomniekiem par Čikāgas beisbola komandas White Stockings izredzēm spēlē pret Bostonas Red Stockings. Jūsu politiskie konkurenti tur ir bijuši jau priekšā un šo publiku ir pratuši apstrādāt. Tagad iznāk, ka viss ir otrādi, un par Latviju padomnieki domā kā par aizspoguliju – kantori, kas nodarbojas ar politizētu, tendenciozu, nejuridisku, pat komisku lietu cepšanu, ārzemnieki ir noturējuši par iestādi, kas balstās uz likuma spēku. Turpretī paša Kalvīša centienus, atbrīvoties no šīs iestādes vadītāja sakarā ar tur konstatētajiem finanšu likumu pārkāpumiem šie ārzemnieki atkal novērtē otrādi. Ak vai!

Tā jau ir. Visa vēsture rāda – ja aborigēnu zemju virsaiši, labieši, iedomājas, ka paši var kaut ko noteikt, nebučojot kājas attiecīgiem misteriem un misis, tā uzreiz notiek mēģinājums gāzt tos no amatiem. Tā kā normālās, parastās vēlēšanas vēl ir patālu, jādomā, ka būs kaut kas līdzīgs kā 1934. gada 15. maijā. Tikai citādā formā.

Viedoklis: Aivars Ozoliņš: Pasakas

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/05/07    Kalvītis ir Baltais bruņinieks, kas cīnās ar Melno noburtā mežā, kur čum un mudž raganas, mošķi un sumpurņi. Viņam ir ļoti labas izredzes uzvarēt, jo pats ir šīs pasakas teicējs, tāpēc, ko pateiks, tas arī notiks.

Varbūt kāds semiotiķis teiktu, ka pasakas paradigma kļuvusi par Latvijas politikas diskursu (vai otrādi). Vienkārši runājot, valdošās koalīcijas politika ir valodā radīt paralēlu pasauli, kurā darbojas savi likumi un sava loģika, kam maz sakara ar īstenību, toties tā ir ērta lietošanai, jo atšķirībā no īstās ir viegli kontrolējama.

Pasaka par desantniekiem. Pirms nedēļas Kalvītis paziņoja, ka Latvijā darbojoties nopietns noziedzīgs grupējums, kurā apvienojušies bijušie Valsts drošības komitejas darbinieki, padomju armijas desantnieki, kā arī bijušie un pat esošie Latvijas specdienestu darbinieki, tāpēc "neviena valsts amatpersona šajā valstī vairs nevar būt droša".

"Ar vislielāko bardzību jāvēršas pret šiem cilvēkiem. Es paužu sašutumu, ka šobrīd mūsu valstī šādi cilvēki var strādāt Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienestā un citos atbildīgos izmeklēšanas dienestos," premjerministrs nodimdināja smagas apsūdzības, tās ne ar ko nepamatodams.

Un? Vai sekoja rīkojums nodrošināt apsardzi visām valsts amatpersonām un nekavējoties likvidēt bīstamo teroristu grupējumu? Vai Kalvītis iesniedza demisijas rakstu, ka bija ļāvis noziedzniekiem rīkoties, kaut gan viņam "ir zināmi cilvēki, uzvārdi, konkrēti noziegumi"? Ko iekšlietu ministrs?

Ministrs Godmanis pagājušo ceturtdien bija atturīgs — burkšķēja, ka bijušo specdienestu darbinieku korporatīvās saites ir bīstamas. Trešdien ap dienas vidu viņš pateica, ka valstī darbojoties "vairāki desmiti" kriminālu grupējumu. Tomēr jau vakarā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes paziņoja, ka "te nav runa par milzīgu skaitu grupu, kas terorizē valsti", esot tikai viens grupējums, kurā ir drošības iestāžu darbinieki, un desmit tā locekļi jau esot "apzināti" kā aizdomās turamie vai pārbaudāmie.

Sešās dienās Kalvīša uzburtā vērienīgā sazvērestība vispirms sabirza vairākos desmitos sīkāku, līdz beigu galā atkal savēlās kunkulī un tika sekmīgi atklāta un likvidēta. Spožs valdības panākums, apmēram kā drošībnieku uzvara pār Rēzeknes pensionāri, kura bija gatavojusi atentātu pret Kalvīša pašcieņu.

Trešdien Godmanis nodēvēja Kalvīša panisko paziņojumu par "subjektīvu politisku novērtējumu". Tās dienas Latvijas Avīzē viņš to izvērsis līdz kaut kam doktrīnai līdzīgam: "Ministru prezidenta satraucošais paziņojums ir viņa kā politiķa personīgs paziņojums… Katram politiķim ir tiesības saasināt vai pavājināt situāciju (..) Daudzi uzskata, ka premjers pārspīlē. Jā, es tam daļēji varētu piekrist."

Vārdu sakot, Kalvītis drīkst (viņam ir tiesības, tātad varbūt pat pienākums) bezatbildīgi gvelzt muļķības, uzpūst no mušas ziloni vai otrādi, mētāties ar nepamatotām apsūdzībām un citādi sagrozīt īstenību, ja tas viņam der "kā politiķim", nevis valdības vadītājam, kam būtu jāatbild tiklab par saviem vārdiem, kā arī par to, kas valstī notiek.

Paldies Godmanim, nu zinām, kas ir arī Pasaka par nepieņemamo Loskutovu — Kalvīša "subjektīvs politisks novērtējums". Četrus mēnešus pēc Valsts kontroles ziņojuma par KNAB grāmatvedību premjerministrs piepeši eksplodēja:"Mans pacietības mērs ir pilns!" Izdeva virkni tiesiski nepamatotu vai pat nelikumīgu rīkojumu par KNAB priekšnieka atstādināšanu un visādu komisiju veidošanu, bet, kad šos virtuālos rīkojumus Loskutovs nepildīja vai apšaubīja iesniegumos prokuratūrai, turpināja sevi uzkurbulēt: "Es ar to nevaru samierināties, un man tas ir pilnīgi nepieņemami!" "Valsts kontroles fiksētie fakti saistībā ar pārkāpumiem finanšu uzskaites grāmatvedības jomā ir apstiprinājušies!" virtuālais garants uzvaroši pasludināja, pirms jebkura no komisijām un pārbaudēm bija jebko apstiprinājusi.

Kalvīša operetiskā vārīšanās par "ilgstošiem pārkāpumiem" un "simtiem tūkstošiem" latu ir komiskā kontrastā ar publiski pieejamā (skat. http:// www.vdiena.lv/lat/politics/mp/valsts_ kontroles_zinjojums_par_knab) VK ziņojuma rāmo tekstu, ka "neesam atklājuši būtiskas neatbilstības, bet ir konstatētas šādas nepilnības"; šīs nepilnības raksturotas kā "vidēja prioritāte", un ieteikts "pārskatīt grāmatvedības uzskaiti regulējošos dokumentus". Tiesa, ir arī ziņojuma slepenā daļa par operatīvajām darbībām paredzēto līdzekļu uzskaiti, taču tikai Kalvīša pasakā varētu būt tā, ka atklātajā daļā rakstīts — "neesam atklājuši būtiskas neatbilstības", bet slepenajā — "esam atklājuši šaušalīgus pārkāpumus".

Labi saprotams, kāpēc Vīķe–Freiberga pēc pēdējās uzrunas Saeimai pretī saņēma ledainu klusumu, bet ar kaunu un kriminālprocesu demisionējušo Emsi profesionālie balsotāji sveica ar ziediem un aplausiem. Prezidente neprata uzvesties viņu pasakā, kurā pat Emsis tobrīd teicās neesam pamanījis kaut ko karājamies virs galvas, toties tur labi iederas murkšķapeles "dzīvnieku pasaulē lietoti jēdzieni" un tīkli, ko kādi ļauni viņuki saauduši ap viņu ziloņkaula torni.

Varētu turpināt šķirstīt valdības pasaku grāmatu, kurā viena no pēdējā laika fantastiskākajām ir Pasaka par prezidentu — kā virzīja kandidātus, kā tie cīnījās cits ar citu, kā koalīcijas ruksīši, zaķīši un kaķīši no sirds centās panākt atbalstu vienam, taču, ak vai, nesekmīgi, tāpēc uzbūra labo dakteri Zatleru un vienojās, ka būs laimīgas beigas — mi za oģin Kitaj. Vai senāku Pasaku par to, kā ņēma un uzmeta.

Vai jaunāku Pasaku par Emša ekskavatoru kā nodaļu Pasakā par kandidātu Lielo Lembi. Varētu pasmieties par de Vaškeviča, fon Kalvīša, sera Ivara un citu plānā galdiņa bruņinieku ampelēšanos, kurai neviens vairs netic.

Diemžēl šiem personāžiem nu jau ir pilnīgi vienalga, vai viņiem kāds tic, bet ieroči ir īsti. Un mums būs jādzīvo viņu vajadzībām brutāli "sakārtotajā", nevis izstāstītajā valstī. Valsts vara, kas vēršas pret sabiedrības interesēm pašas uzburtu himeru jeb tās pārstāvju "subjektīvu politisku novērtējumu" vārdā, ir bīstama. Tā diemžēl nav pasaka.

Citādā ziņā politikā...

Viedoklis: 'Demokrātija ir mirusi, lai dzīvo demokrātija!'

Ervins Labanovskis, Biedrības ‘Par apzinātu domu” valdes priekšsēdētājs,  DELFI  10/02/07    Apātija, neuzticība, naidīgums, vienaldzība - tie ir vārdi, ar kuriem varētu raksturot mūsu sabiedrības kopējo attieksmi pret politiku un publisko varu.

Līdz ar ārsta ievēlēšanu (iebīdīšanu) par prezidentu mums ir kļuvis populāri runāt medicīniskos terminos. Tādējādi varētu arī uzdot jautājumu: vai mūsu sabiedrība ir smagi slima?

Ja sabiedrības varas elite ir izvirtusi un korumpēta, bet pati sabiedrība vesela, aktīva, atbildīga, tad valsts var justies drošībā, jo sabiedrība kritiskākos brīžos šo varu nomainīs. Diemžēl šobrīd mēs saskaramies ar situāciju, kad sabiedrība ir vienaldzīga. Prezidenta vēlēšanas, advokātu skandāls, I. Emša pazaudētie tūkstoši, Lemberga stipendiāti, grozījumi drošības likumos, Loskutova atstādināšana, TP neieklausīšanās sabiedrības viedoklī utt. – tas viss ir novedis mūsu sabiedrību dziļā krīzē – letarģiskā politiskās apātijas miegā.

Varētu pat apgalvot, ka demokrātija šobrīd darbojas, tikai pateicoties Eiropas Savienībai un mūsu piederības sajūtai Eiropai un tās vērtībām. Ja šobrīd būtu pagājušā gadsimta 30-tie gadi, Liepājas koncentrācijas nometne atkal būtu atsākusi darbu, ieslogot tur neparocīgos. Latvijā jau sen būtu nodibināts autoritārs režīms, kur cilvēki, kas jau tāpat dara, ko grib, varētu to darīt nemaskējoties, neizdomājot katrreiz arvien dīvainākus savas rīcības skaidrojumus.

Var jautāt, bet ko tad darīt, nav mums citu politiķu… Bet vēlēšanas nav vienīgais iesaistīšanās veids: stāšanās partijās, biedrībās, savu interešu principiāla aizstāvēšana, arodbiedrību dibināšana, demonstrācijas, streiki utt. - tās visas ir metodes, ko sabiedrība var un ko tai ir nepieciešams izmantot, lai regulētu valsts varu.

Tikai šādi ir iespējams atgriezt vērtību jautājumu politikā, bet pagaidām, kamēr cilvēki tikai neapmierināti burkšķ pie sevis un neko citu nedara, nekas arī nemainīsies.

Protams, man varētu pārmest krāsu sabiezināšanu, taču pajautājiet sev, cik efektīva ir bijusi sabiedrība tai svarīgu jautājumu risināšanā. Cik liela sabiedrības daļa iesaistījās prezidentes izsludinātajā referendumā "Par grozījumiem drošības likumā" (bet faktiski par uzticību valdībai)? Un aktivitātēs A. Endziņa atbalstam uz prezidenta augsto amatu? Cik lielā mērā cilvēki iesaistās parakstu vākšanā par tautas vēlētu prezidentu (šo ideju teorētiski atbalsta ap 80% Latvijas pilsoņu, bet LSDSP iniciētā parakstu vākšana šobrīd noris ar lielām grūtībām)? Vai mums ir bijuši kādi nopietni streiki? Piemēram, arodbiedrību streiki (pasta darbinieku, policistu, skolotāju u.c.)? Nē, jo visas šīs grupas apzināti ir sašķeltas, lai tās nekļūtu par nopietniem spēlētājiem politikā. Arodbiedrību vadītāji atrodas dažādās varas partijās, vai uztraucas par saviem amatiem un līdz ar to nespēj patiesi aizstāvēt savu nozaru cilvēkus...

Kur paliek inteliģence un gudrākie prāti? Šī sabiedrības daļa galvenokārt ir nodarbināta ar naudas pelnīšanu, un politikā tās pārstāvji izrādās gatavi iesaistīties tikai tik tālu, cik tas skar viņu biznesa intereses. Diemžēl jāatzīst, ka ideālisms, ideju un principu svarīgums sabiedrībā ir devalvēts gandrīz līdz nullei. Svarīgas ir tikai intereses, kuras respektē un saprot, taču, ja runā par ideāliem, tad visdrīzāk Tu no cilvēkiem sagaidīsi vien neticīgu smaidu.

Tādējādi politiskajai varai ir izdevies kļūt nejūtīgai pret dažādām izmeklēšanām un atmaskojumiem, jo sabiedrībai jau ir vienalga – kurš, ar ko, kāpēc un par cik!

Varētu jautāt, kad kaut kas mainīsies? Manuprāt, reālākais ir šoka terapijas ārstniecības kurss. Gadījumā, ja valdības politikas rezultātā notiks kas ārkārtējs, kas tieši ietekmēs katru sabiedrības locekli individuāli, - varbūt tikai tad būs iespējamas izmaiņas pozitīvā virzienā. Tikai tad sabiedrība nopietni iesaistīsies valsts politiskajā dzīvē.

Skaidrs ir tas, ka nekas pats no sevis nemainīsies, ja katrs no mums nepieliks roku – aizejot parakstīties par referendumu, iestājoties sev idejiski tuvākajā partijā, piesakoties arodbiedrībā savā darba vietā vai arī līdzdarbojoties kādā nevalstiskā organizācijā. Demokrātija, lai pastāvētu, prasa līdzdalību – mūsu pienākums pret valsti ir to nodrošināt.

Stabilitātes vārdā saliedējas ap Kalvīti

Agnese Margēviča, NRA  10/02/07    «Tai brīdī, kad lielais okeāns šūpo kuģi, nomainīt kapteini ir riskants pasākums.» Šis Tautas partijas (TP) valdes locekļa liepājnieka Ulda Pīlēna izteikums lielā mērā sniedz atbildi uz jautājumu, vai partijā vēl ir aktuāla nesen it kā apspriestā valdības vadītāja nomaiņa.

Neoficiāli dzirdēts, ka A. Kalvīša krēsla šūpošana lielā mērā notiek ar pašas TP rokām un partijas iekšienē jūtams spiediens uz premjerministru, kas izpaužas kaut vai kā šaura loka domu apmaiņas par viņa piemērotāko maiņu. Šābrīža situācijā, kad jūtama nervozitāte finanšu jomā un ekonomika ir krīzes priekšnojautās, valdības vadītāja maiņa ir riskanta, jo var kalpot par katalizatoru grūti savaldāmiem ekonomiskiem satricinājumiem, tomēr atzīst vairāki politiķi ne tikai no TP rindām. Vienlaikus pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs (TP), kura vārds bieži piesaukts kontekstā ar apzīmējumu «Kalvīša maiņa», intervijā «Latvijas Avīzei» pirmdien dod mājienu: viedokļus, ka «Kalvīša–Spurdziņa valdība esot vissliktākā», ar citu sev pietuvinātu cilvēku mutēm izplata Andris Šķēle. Paša presei grūti pieejamā TP dibinātāja viedokli par A. Kalvīša valdības spēju rast izeju no šābrīža ekonomiskās situācijas «Neatkarīgajai» līdz pirmdienas vakaram neizdevās uzzināt.

Noprotams — A. Kalvīša valdības mūža ilgumu ar nosacījumu, ka strukturālas un personāliju izmaiņas tajā jau ir nolemta lieta, noteiks tieši ekonomiskā situācija — tas, vai tā stabilizēsies, uzsākot ilglaicīgu atlabšanas posmu, vai tomēr nonāks līdz krīzei. Šai sakarā neoficiāli izskanējis viedoklis, ka «Kalvītis nebūs tas, kurš izpildīs mora lomu un tad aizies — ja aizies, tad aizies pirms tam», proti, pirms ilgi piesauktā ekonomiskā krīze patiešām iestāsies. Līdz tam A. Kalvītis tiek saskatīts kā zināms stabilizācijas garants, tostarp sava rakstura īpašību dēļ. «Viss, kas saistās ar valdību, ir varen stabils, valstī nav ne valdības, ne ekonomiskās krīzes, varbūt ir ekonomiskās krīzes priekšnojautas. Man patīk Kalvītis šajā situācijā un vispār. Jo viņš ir mierīgs,» saka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP).

Līdzīgu viedokli «Neatkarīgajai» aizvadītajā nedēļā izteica ekonomists ar politiķa pieredzi Ojārs Kehris — pat ja valdībā nepieciešams kapitālais remonts, «neredzu iemeslu, kāpēc arī Kalvītis pats to nevarētu veikt». Jo ekonomiskās nestabilitātes situācijā labāk esot, ka «mašīna iet uz priekšu, nevis apstājas».

Vienlaikus pat no TP cilvēkiem par A. Kalvīti dzirdēti arī kritiski viedokļi, arī tas, ka pēdējā laikā ar viņu esot «grūti runāt». Tostarp kritika izskan arī par aizvadītās nedēļas, daudzuprāt, pārsteidzīgo paziņojumu, ka «Latvijā darbojas bijušo čekistu, desantnieku un specdienestu darbinieku noziedzīgs grupējums». «To viņš karstumos izspēra ārā,» saka kāds «tautpartijietis», kurš citādi slavē A. Kalvīša mieru, īpaši šobrīd ekonomiski un citādi nokaitētajā gaisotnē.

Apspriestajai versijai, ka valdības grožus krīzes situācijā varētu uzticēt vienam no LPP/LC līderiem, iekšlietu ministram Ivaram Godmanim, par sliktu runā ne tikai, daudzuprāt, apšaubāmā iespēja, ka TP būtu ar mieru pat atbildības pārnešanas vārdā uz laiku atteikties no varas, cik apstāklis, ka ekonomikas stabilizēšana, līdz sabiedrība izjutīs uzlabojumu, ir ne mazāk kā pāris gadu jautājums. Tātad nevarot būt runa par varas «atdošanu» uz dažiem mēnešiem vien. «Godmani varētu izspēlēt, bet tikai tad, ja briesmas būs lielas,» spriež kāds no valdības malā stāvošs politiķis.

Ticamāka šādam «drūmākajam scenārijam» ekonomikas jomā daudziem šķiet viena no TP idejiskajiem līderiem, bijušā veselības ministra Gundara Bērziņa (TP) atgriešanās politikā un tieši premjerministra krēslā. Viņš pats nesen paudis kritiskus viedokļus par stingrības trūkumu A. Kalvīša vadības stilā.

Vienlaikus kāds koalīcijas partijas politiķis «Neatkarīgajai» nesen izteicās, ka G. Bērziņa neiecietīgais raksturs, kas dažkārt izpaužoties kā izsmējīgums un augstprātība pret citiem, nav piemērots šābrīža plašās koalīcijas kopā saturēšanai. «Gundars Bērziņš visu redz ar 1996. gada Šķēles acīm,» saka arī K. Leiškalns.

Veldre: Vienošanos ar mediķu arodbiedrību nav iespējams panākt

LETA  10/04/07    Šodien vienošanos ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) nav iespējams panākt, jo arodbiedrības prasībām papildus ir nepieciešami 40 miljoni latu, kuru valsts budžetā neesot, šodien intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Vinets Veldre.

Pēc ministra domām LVSADA rīkotais streiks ir neizbēgams un tā esot realitāte, jo mediķiem algas palielinājums var notikt pēc tās shēmas, kas tika apstiprināta. "Tas nenozīmē, ka naudas palielinājuma nebūs, mediķiem algas tiek palielinātas, kā arī nākamgad tās palielināsim," sacīja ministrs.

Viņaprāt streika rīkošana ir izdevīga tikai divām grupām, cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, kā arī pašai arodbiedrībai. "Tomēr es aicinu cilvēkus paskatīties kāda ir reālā situācija un tad domāt vai streikot, jo ar streika palīdzību naudu valsts budžetā nedabūsi," piebilda ministrs.

Jau ziņots, ka LVSADA šodien otrajā izlīgšanas komisijas sēdē tiksies ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka no izlīgšanas komisijas sēdes rezultātiem būs atkarīgs, vai LVSADA 16.oktobrī ārkārtas sēdē lems par iespēju sūdzēt tiesā valdību un organizēt mediķu streiku.

Keris apgalvoja, ka mediķi nekad nav gribējuši streikot, tomēr patlaban medicīnas darbinieki, iespējams, "būs spiesti to darīt", lai panāktu medicīnas iestādē strādājošo atalgojuma palielinājumu, "līdz ar to palielinot medicīnisko pakalpojumu kvalitāti".

Jau ziņots, ka LVSADA 16.oktobrī ārkārtas sēdē lems par iespēju sūdzēt valdību tiesā, ja tā nepildīs solījumus palielināt medicīnas aprūpes darbiniekiem algas. Par ieceri organizēt mediķu streiku 18.septembrī ārkārtas padomes sēdē vienprātīgi nobalsoja 100 LVSADA locekļi, kuri pārstāv visus Latvijas reģionus.

Keris uzsvēra, ka arodbiedrības cīņa par valdības solījumiem palielināt medicīnas pārstāvju algas nav merkantilu iemeslu dēļ, bet gan lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti. Zemais mediķu atalgojums nenovēršami samazina medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, uzskata LVSADA vadītājs.

Kā ziņots, vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 2008.gadā būs 654 lati, vidējam medicīniskajam personālam - 392 lati, bet jaunākajam medicīniskajam personālam - 262 lati pirms nodokļu nomaksas, aģentūru LETA iepriekš informēja VM Komunikācijas departamentā.

Ārstiem darba alga pieaugs par 80 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - par 48 latiem, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām algas pieaugums būs par 32 latiem.

Šāds pieaugums pilnībā atbilst valdībā apstiprinātajā programmā "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015.gadam" paredzētās darba samaksas pieauguma grafikam veselības aprūpē nodarbinātajām personām, informēja VM.

Patlaban vidējā darba samaksa ārstiem ir 574 lati, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - 344 lati, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 230 lati.

No šā gada 1.janvāra ārstiem algu pieaugums bija 134 lati jeb 30,4% attiecībā pret 2006.gada otro pusgadu, ārstniecības un pacientu aprūpes personām pieaugums šā gada sākumā bija 80 lati jeb 30,4%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām algas pieaugums bija 54 lati jeb 30,4%.

Kā ziņots, 13.septembrī iepretim valdības ēkai bija sapulcējušies aptuveni 200 medicīnas darbinieki, kas, turot rokās dažādus plakātus, valdībai prasīja algas palielinājumu.

Mediķi nestreikos

Apollo  10/04/07    Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Veselības ministrija (VM) ceturtdien izlīguma komisijas sēdē vienojās, ka mediķi nestreikos.

Arodbiedrība ir gandarīta, ka Veselības ministrija izrādījusi izpratni par iespējamo prasību, kas attiecas uz interešu strīdu un saistīta ar streika rīkošanas nepieciešamību. «Ir panākta konceptuāla vienošanās. Neredzu vairs indikācijas tam, lai mediķi streikotu,» sacīja LVSADA vadītājs Valdis Keris un piebilda, ka divu nedēļu laikā tiks izveidota darba grupa, kas šos jautājumus risinās.

Darba grupa konkretizēs arodbiedrības izvirzītās prasības un ierosinātās izmaiņas.

Keris tāpat norādīja, ka jārisina arī neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku prasības, jo pašlaik nav iespēju viņiem izmaksāt tik lielas algas, cik pienāktos.

Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš sacīja, ka ministrijas viedoklis ir tāds pats kā valdībai. Viņš atzina, ka arī ministrija vēlas, lai mediķu algas būtu lielākas un indeksētas pēc vidējās algas tautsaimniecībā 2007.gadā. «Taču pašreizējā politiskajā un ekonomiskajā situācijā tas nav iespējams,» klāstīja Ploriņš un norādīja, ka patlaban tiem piedāvāts maksimālais algu pieaugums.

Jau vēstīts, ka valsts budžeta projekta veidošanas gaitā tiek plānots, ka, ņemot vērā valsts sarežģīto sociālekonomisko situāciju, ir iespējams nodrošināt darba samaksas pieaugumu tikai 10%  apmērā.

Ārsti mēnesī saņems 631 latu, ārstniecības un pacientu aprūpes personas - 379 latus, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas - 253 latus.

Latvijas ilgtermiņa attīstības veicināšanā rosina izmantot arī neierastus ceļus

Elizabete Rutule,  Diena  10/04/07   Veicināt neizmantoto zemju izmantošanu, mainīt nodokļu politiku, veltīt papildu resursus valsts zīmola attīstībai, identificēt dilemmas — tie ir daži no darbiem, ko Hansabankas speciālistu skatījumā var "paveikt jau rīt" Latvijas ilgtermiņa attīstības plānošanas procesā. Patlaban tiek domāts par nākamajiem septiņiem gadiem, taču banka aicina pavērtēt, kas notiks pēc šī perioda. Pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) vārdiem, viņa vadītās ministrijas paspārnē izstrādājot valsts ilgtermiņa attīstības stratēģiju, parādās līdzīga pieeja kā bankas pētījumā, ar ko sabiedrība tika iepazīstināta trešdien. Novembrī eksperti plānojot vienoties par risināmajām dilemmām, bet janvārī — apspriest alternatīvas. Diena rakstīja, ka ilgtermiņa attīstības stratēģija attieksies uz 25 gadiem.

Zināšanu pieaugumam ir liela nozīme, taču nevajadzētu noniecināt arī citus resursus, uzskata Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Līdz šim allaž uzsvērts, ka "Latvijas nākotne ir zināšanu ekonomika", taču valsts ir diezgan dāsni apgādāta arī ar citiem resursiem — gan auglīgu zemi, gan zemi, ko var apmežot. Kā uzskata speciālisti, neapmežojot patlaban lauksaimniecībā nevajadzīgās zemes, tiek zaudēts laiks, kurā šajās teritorijās varētu augt mežs. Šis jautājums varētu aktualizēties, pasaulē saasinoties energoresursu deficītam, un Latvijai var nākties nožēlot netālredzīgo rīcību.

Citu ierosinājumu vidū kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem patlaban speciālisti izvirza nodokļu politikas reformu. Ekspertu skatījumā būtu jāsamazina nodokļi darbaspēkam un jāpalielina patēriņam, tā veicinot radošas, patēriņa un uzkrājumu ziņā sabalansētas un uz eksportu vērstas ekonomikas attīstību. Pēc P.Strautiņa teiktā, nodokļi ir tas ekonomiskais stimuls, kuru mainot, var mainīt arī cilvēku uzskatus, piemēram, attieksmi pret patēriņu vai pret "zaļo" domāšanu. "Cilvēki dara to, kas viņiem ir izdevīgi," saka eksperts. Savukārt valsts a/s Latvijas valsts meži vadītājs Roberts Strīpnieks, diskusijā par ilgtermiņa attīstību komentējot domāšanas maiņu, stāstīja par savu pieredzi ar autoražotājiem, kas nevēlas saglabāt garantiju, ja auto darbināšanai tiek izmantota biodegviela. Viņa skatījumā valsts "zaļāku izvēli" varētu veicināt, mainot likumus.

Pētījumā uzmanība veltīta arī klasteru jeb puduru atbalstīšanai. Politikai jākoncentrējas uz klasteriem, kam ir objektīvas priekšrocības, piekrīt R.Strīpnieks, kā labu piemēru nosaucot meža nozares klasteri. Hansabankas eksperti aicina arī apsvērt domu veicināt Latvijas ekspertu iesaistīšanos reģionālajos puduros.

Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pārstāvis Alfs Vanags diskusijas dalībniekus aicināja plašāk lūkoties uz tirgu. "Skype ir labs piemērs, kad mazā valstī var izveidot preci, ko var pārdot visā pasaulē. Nevajag domāt, ka mums ir mazs tirgus un mēs neko nevaram darīt," teica eksperts. Tiesa, kā norāda Hansabanka, "acīmredzamas iespējas ir acīmredzamas visiem", tādēļ eksperti iesaka ieguldīt jomās, kurās valsts un privātā sektora rīcībā esošie resursi rada konkurences priekšrocības pret citām valstīm, vai arī jomās, kurās iespējas nav tik acīmredzamas.

Ietaupījums budžetā — 1%, skolotāju algām sola pielikt līdz 10%

Ilze Zālīte,  Diena  10/04/07    2008.gada budžetā izdosies panākt 1% pārpalikumu no valsts iekšzemes kopprodukta (IK) — šāda pārliecība ir par budžeta izstrādi atbildīgajai Finanšu ministrijai (FM), Dienu informēja finanšu ministra padomnieks Modris Sprudzāns. Iecerēto ietaupījumu nodrošinās arī algu fondu iesaldēšana valsts pārvaldē, kas tomēr neskars visas iestādes — tajās, kur vidējā bruto darba alga mēnesī nepārsniedz Ls 400, kopumā papildus paredzēti Ls 10 milj. Toties izglītībā, ārstniecībā, kultūrā, kā arī iekšlietu un tiesībsargājošajās iestādēs strādājošajiem nākamgad iecerēts kāpināt algu līdz 10%.

Kā norādīja M.Sprudzāns, nākamā gada konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek prognozēti ap 5,5 miljardiem latu. Tas būtu par 24% vairāk nekā šogad plānotie kopbudžeta ieņēmumi, liecina Dienas aprēķini. 2008.gadā plānotos izdevumus M.Sprudzāns neminēja, jo tie vēl tiekot precizēti. "Taču ietaupījums uz algām, salīdzinot ar iepriekšējo projektu, ir virs 80 miljoniem latu," atzīst ministra padomnieks. Viņš gan nezināja teikt, vai budžeta izdevumus iecerēts mazināt tikai uz algu kāpuma bremzēšanas pamata un vai iespējams lielāks ietaupījums. Pie tā FM strādāšot arī nedēļas nogalē, lai budžeta projektu akceptēšanai valdībā varētu iesniegt nākampirmdien un tūlīt nodot izskatīšanai Saeimā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ir pārliecināts par koalīcijas atbalstu nākamā gada budžetam, ziņo LETA. Toties Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) akcepts vēl ir ar jautājuma zīmi. Padomes sēdē ceturtdien par nākamā gada budžetu atteikusies piedalīties viena no divām sociālajām partnerēm — Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kuru saniknojis aicinājums dot akceptu budžetam, nedodot iespēju vispirms ar to iepazīties. "Nepatīk slepenība, kādā top budžets. Vēlamies arī, lai algu kāpina tādā apmērā, kā iepriekš solīts," Dienai sacīja savienības vadītājs Pēteris Krīgers. NTSP sēde atlikta, taču premjers ceturtdien aicinājis LBAS uz atsevišķu tikšanos. Vai budžeta projekts valdībā varētu tikt iesniegts, ja tas netiek saskaņots ar LBAS, tātad arī NTSP, to premjera padomnieks Arno Pjatkins nevarēja pateikt. Tomēr, lai arī kāds būtu iznākums, tas neatturēs savienību no nākamceturtdien iecerētā vērienīgā piketa pie Saeimas, piebilda P.Krīgers.

Pēc ekonomistu domām, 2008.gada budžetam jābūt vismaz ar 1—1,5% pārpalikumu

Kalvītis oktobra vidū sola veikt kompleksas pārmaiņas valdībā

LETA  10/04/07    Premjers Aigars Kalvītis (TP) pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas pirmajā lasījumā izvērtēs visu ministru darbu un valdībā veiks kompleksas pārmaiņas, šodien žurnālistus informēja Kalvītis.

Tiekoties ar apvienību «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK), premjers nav vērtējis partijas izvirzīto ekonomikas ministra amata kandidātu Eināru Cilinski. Kalvītis vēlas, lai ekonomikas ministrs tiktu apstiprināts amatā vienlaikus ar pārējām izmaiņām valdībā. «Katra ministra darbs tiks rūpīgi izvērtēts,» norādīja Kalvītis. Viņš neatklāja, kuras partijas un kurus ministrus izmaiņas varētu skart.

Ministru prezidents norādīja, ka izmaiņām valdībā jābūt ar mērķi uzlabot tās darbu, tāpēc šodien, tiekoties ar TB/LNNK, netika lemts par vakanto ekonomikas ministra amatu. Šis jautājums tikšot skatīts kompleksi. «Es TB/LNNK informēju, ka būs kompleksas pārmaiņas, taču nevaru atbildēt, kuras partijas tās skars. Jebkuras izmaiņas ir sarežģītas,» norādīja Kalvītis.

Pēc premjera domām, tas, ka ekonomikas ministrs joprojām nav apstiprināts, nepasliktina situāciju valdības darbā, ne arī kavē cīņu ar inflāciju. Kalvītis arī norādīja, ka Tautas partija (TP) pašlaik gan premjera, gan finanšu ministra personā nes smagumu, kas saistīts ar finanšu problēmām, un netieši norādīja, ka TP varētu interesēt ekonomikas ministra amats, «jo ekonomikas ministrs varētu būt labs palīgs finanšu problēmu risināšanā».

TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle pēc tikšanās norādīja, ka partija respektē premjera aicinājumu veikt kompleksas izmaiņas valdībā. «Tas ir saprotams, ka valdībai būtu jāiegūst jauna elpa un lielāka uzticība sabiedrībā,» sacīja Zīle un norādīja, ka partija respektē premjera lēmumu.

Premjers solīja, ka jau tuvākajā laikā tiksies ar koalīcijas partijām.

Laikraksts: Kalvīti premjera amatā varētu nomainīt Gundars Bērziņš

DELFI  10/05/07    Ja koalīcijas partijas neatbalstīšot nākamā gada budžetu, valdībai būs jāatkāpjas un nākamais premjers varētu būt bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Laikraksts norāda, ka gadījumā, ja par nākamā gada valsts budžetu nenobalsos arī daļa koalīcijas partneru no Zaļo un zemnieku savienības un apvienības " Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kuri " uzskata, ka Jānis Tomels Nacionālajā radio un televīzijas padomē neiekļuva tieši ar Tautas partijas "svētību", " tad valdībai būšot jāatkāpjas.

Laikraksts, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, norāda, ka šādu situāciju pieļāvis arī premjers Aigars Kalvītis, kurš Tautas partijas Saeimas frakcijai sacījis: "ja vadzis lūzīs, lai manā vietā nāk Gundars (bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš)!"

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien slēgtā balsojumā neatbalstīja divu koalīcijas partneru – ZZS izvirzītā līdzšinējā NRTP vadītāja Aivara Berķa un TB/LNNK izvirzītā Jāņa Tomela iecelšanu padomē. Tā vietā koalīcija atbalstīja viena " Saskaņas centra" un viena " Jaunā laika" pārstāvja apstiprināšanu padomē.

Premjers gan vēl trešdien žurnālistiem pauda pārliecību, ka koalīcijas partneri atbalstīs nākamā gada budžeta projektu, jo " tāds vēl nekad Latvijai nav bijis".

Kalvītis noliedz vēlmi demisionēt

DELFI  10/05/07    Premjers Aigars Kalvītis (TP) noliedz medijos izskanējušās ziņas par vēlmi atstāt amatu, valdības vadītāja pienākumus uzticot bijušajam veselības ministram Gundaram Bērziņam (TP).

Masu medijos izskanējusī informācija par iespējamo premjera Aigara Kalvīša (TP) demisiju ir tikai un vienīgi baumas, kuras mēdz cirkulēt politiskajā vidē, portālam "Delfi" pauda premjera padomnieks Arno Pjatkins.

Savukārt Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam "Delfi" sacīja, ka frakcijā neesot spriests par iespējamo premjeru maiņu, taču Kalvītis reiz jokojot esot deputātus pabaidījis ar Gundara Bērziņa kandidatūru premjera amatam.

"Gundars Bērziņš pazīstams kā cietas dabas cilvēks. Kad viņš bija finanšu ministrs, viņš visiem teica – nē! Šajā brīdī tas nemaz nebūtu tas sliktākais cilvēks, kas varētu vadīt valsti, taču patlaban par to netiek runāts," sacīja Kučinskis.

Viņš arī atzina, ka nākamā gada valsts budžeta pieņemšana "būs ļoti liels pārbaudījums koalīcijai" un pauda cerību, ka "tādas valstiski svarīgas lietas" netiks pielīdzinātas balsojumam par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. [Padomē netika iebalsoti divi koalīcijas pārstāvji, bet amatus ieņēma divi Saeimas opozīcijas virzīti kandidāti].

Jau vēstīts, ka "Latvijas Avīze" piektdien vēsta, ka gadījumā, ja koalīcijas partijas neatbalstīšot nākamā gada budžetu, valdībai būs jāatkāpjas un nākamais premjers varētu būt bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš.

Laikraksts norāda, ka gadījumā, ja par nākamā gada valsts budžetu nenobalsos arī daļa koalīcijas partneru no Zaļo un zemnieku savienības un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kuri " uzskata, ka Jānis Tomels Nacionālajā radio un televīzijas padomē neiekļuva tieši ar Tautas partijas "svētību", " tad valdībai būšot jāatkāpjas.

Laikraksts, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, norāda, ka šādu situāciju pieļāvis arī premjers Aigars Kalvītis, kurš Tautas partijas Saeimas frakcijai sacījis: "ja vadzis lūzīs, lai manā vietā nāk Gundars (bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš)!"

Viedoklis: Grābeklīša perspektīva

Viktors Avotiņš,  NRA  10/05/07    Politikas un inteliģences uzdevums būtu panākt, lai tautai no sirds nav žēl priekš nākotnes.

Visiem zināms, ka klusēšana ir piekrišana. Skaidrs, ka no bibliotēkām iznāk nākamie protestētāji un tēvutēvu pieredzes noraidītāji. Bet no kapiem allaž nāk rāms gars. Mirušie pretī nerunā.

Ja starptautiskas un pašmāju konferences līdz šim nav noturētas kapos, tad tikai tāpēc, ka tur maisās pa kājām ļaudis, kam savas intereses, kas grib teikt paši savus monologus saviem aizgājējiem un sagaidīt no tiem mūžīgu piekrišanu tieši sev. Taču par to nebūtu ko sevišķi kurnēt. Pat visgudrākās konferences te šā kā tā paiet kapa klusumā. Proti – praktiskā reakcija uz tajās paustām idejām lielā mērā līdzvērtīga vēja šalkām kapu priedēs.

Inteliģenti nupat taisīja, šķiet, jau trešo piegājienu Nacionālās bibliotēkas pastumšanai, taču atkaliņ nevis mērcē – kas būs, ja būs, bet zostē – kas nebūs, ja nebūs. Laikam tāpēc vien pragmatiskiem praktiķiem te padodas vienu pēc otras dabūt gatavas dārgas funkcionālas barakas, bet garīgi ļaudis, lai iedomātos ko jaunu iedomādamies, iedomājas pieminekli. Arī bibliotēku tie iedomājas nevis kā mainīgu gara bezgalību un tās avotu, bet kā pieminekli noteiktam laikam, kuram neviens pretī nerunā un kuru apstrīdēt grēks. Lai ko (Andris) Vilks nestāstītu par modernām tehnoloģijām, skaidrs, ka jānāk būs pamatā uz svētnīcu un grāmatu mauzoleju.

Protams, ļoti respektēju mūsu kapu kultūru. Iespējams, tieši tās, nevis Kultūras ministrijas pūliņu, iespējams, tieši šīs pieķeršanās senčiem un viņu likteņiem dēļ latvieši vēl nav galīgi pajukuši kur kurais. Katrā tantukā, kurš ik svētdienu ar grābeklīti un kanniņu dodas pasērst pie savu vecāku, laulātā un, nedod Dievs, bērnu kapiem, varbūt ir vairāk kultūras misijas nekā visā ministrijā. Jo tantuks rīkojas adekvāti savai nostājai, bet valdīšana rīkojas kā tantuks. Lielās līnijās, lielās līnijās. Bet lielās līnijās valdības nams taču it kā nav mauzolejs, nav pieminekļu, bet nākotnes darbnīca. Bet – vai tad (lielās līnijās) Nacionālās attīstības plāns, Rīgas attīstības plāns, izglītības attīstības koncepcija, inflācijas apkarošanas plāns... savā praktiskā iespējamībā ir kas vairāk par epitāfijām noteiktam laikam, ko rotā šo domām bagāto un dārgo epitāfiju dzimšanas un miršanas skaitļi. Starp šiem skaitļiem pilnasinīga dzīve nav paredzēta. Tikai reta pasēdēšana pie tiem ar orāla ūdens spannīti un redakcionālu grābeklīti, lai šie dokumenti allaž izskatītos tikpat labi kā dzimtas kapi kapu svētku rītā.

Ko ar to gribu sacīt? To, ka ir labs vecvectēvu paradums laikus sagādāt zārku un turēt to bēniņos. Taču nemaz nav labi to zārku katru dienu stiept no bēniņiem lejā, pusi dienas mērīties tajā iekšā un otru pusi domāt – vai es tur labi izskatījos. Āra darbi gaida, iekšas darbi gaida. Bibliotēkas celtniecība. Tak nē – mauzolejiskā domāšana vedas krietni labāk nekā stratēģiskā un perspektīvā. Un arī bibliotēka oficiāli tiek apdvesta ar kaut kādām memoriālām mirrēm. Politikas un tostarp inteliģences uzdevums būtu panākt, lai tautai, sabiedrībai no sirds nav žēl priekš nākotnes. Nevis pārliecināt, ka vajadzīgs piemineklis savam laikam, pašiem sev, jaudas būvniekiem un naudas šiverētājiem. Tas ir blakusfaktors, uz kuru var cerēt.

Lai gan – aprobežojot savu ideju, savu uztveri tagadnē, pat uz to šajā gadījumā nevarēs cerēt.

Jā, cilvēki viegli atsaucas pieminekļiem. Arī tāpēc, ka grib kaut kā taustāmi fiksēt tās sev nozīmīgās vērtības un notikumus, kurus redz no tagadnes (tostarp politikas) attieksmes apdraudētus. Un arī tāpēc, ka nedz politika, nedz intelektuālā elite nav tos kā nākas pasaukusi laukā no kapiem un neseniem laikiem. Kaut vai caur pārliecinošu cilvēkvērtības politiku un tās praksi. Saistībā ar dzīviem cilvekiem tos vairāk nodarbinājusi memoriālo sienu radīšana, kur katrs par maksu varēs iegravēt savu vārdu vai bez maksas palaist savu dvēseli veļu dārzā. Man, piemēram, gribas, lai represēto dvēseles ir vēl tepat, cik ilgi iespēj, nevis tiek varas nevīžības un vienaldzības dēļ priekšlaikus aizlaistas bojā. Varbūt mums ir jāmirst kāda pieminekļa dēļ, bet viņiem tas vairs nav jādara. Diemžēl maz nācies dzirdēt, ka intelektuālās elites simti iestātos par būtisko iekš dzīvā. Varbūt tāpēc oficiālā prakse pagaidām liecina, ka aizmūžam tiek uzkrauts vairāk nekā līdz šim. Ne vien mūžīga, bet arī cilvēka cienīga esība, ko šaisaulē, pēc politikas domām, pelnījis tik mazums. Protams, memento mori – vienmēr, vienmēr, bet nez vai tam jātiek iegravētam uz bibliotēkas, radošo savienību, valdības un Saeimas sliekšņiem. Lai tur un arī sabiedrībā svarīgākas izrādītos nevis rūpes par dzīvību un atjaunotni, bet cīņa par vēl vienu melnu banti pie karoga.

Pārmaiņas valdībā būs straujas

Liene Barisa,  NRA  10/05/07    Politiskie satricinājumi un asie sociālie protesti topošā taupīgā budžeta dēļ liedz koalīcijas partneriem nešaubīgi plānot savu turpmāko darbību – tāds secinājums izdarāms, analizējot kopējo situāciju, kas saistīta ar iespējamām pārmaiņām valdībā.

No politiķu izteikumiem gan noprotams, ka pārmaiņas, lai arī šobrīd līdz galam neizdiskutētas, var būt pat ļoti straujas – iespējams, Ministru kabineta (MK) jaunā sastāva aprises būs skaidras jau nākamnedēļ. Arī premjers izteicis vēlmi jauno MK sastāvu apstiprināt vēl pirms budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimā. Pirmais no diviem lasījumiem varētu būt nākamceturtdien.

Publiskie izteikumi pēc premjera Aigara Kalvīša vakardienas sarunām ar TB/LNNK līderiem papildinājumu jau esošajām ziņām par gaidāmajām izmaiņām valdībā nav devuši. Tēvzemiešu priekšsēdētāja Roberta Zīles piekāpšanās premjera vēlmei nogaidīt, atzīstot, ka acīmredzot "vienlaicīga ministru maiņa valdībai dos politiski lielāku jaunu elpu, nekā tad, ja ministrus mainītu pa vienam", kārtējo reizi gan apliecina, ka pārmaiņas varētu būt būtiskas.

Solītās visu koalīcijas partiju konsultācijas ar premjeru, pēc kurām tikšot pieņemts galīgais lēmums, gan vēl ir priekšā.

Šobrīd zināms, ka tēvzemiešu ekonomikas ministra kandidātam Eināram Cilinskim izredzes ieņemt šo amatu ir nemainīgi zemas. Lai gan premjers vakar mierināja TB/LNNK, ka E. Cilinska kandidatūru nemaz vēl nav noraidījis, kāds tautpartijietis Neatkarīgajai pauda pārliecību, ka šajā krēslā tomēr sēdīsies Tautas partijas politiķis un premjera samiernieciskums ir vien asumu nogludināšanai. Turklāt vakar netieši arī pats premjers atzina, ka Tautas partiju tik tiešām interesē ekonomikas ministra postenis. "Tautas partija nes atbildību par visām ekonomiskajām problēmām, un, protams, labs ekonomikas ministrs varētu būt labs palīgs," sacīja A. Kalvītis.

Diezgan nopietni tiek apsvērta arī iespēja izglītības ministri Baibu Rivžu nomainīt ar elietu ministri Inu Gudeli, un šis variants gan ZZS iekšienē, gan premjera birojā ir teju akceptēts. Taču problēmas varētu radīt personību cīņu cilvēciskie aspekti. Proti, B. Rivža nejūtas pelnījusi pārmetumus par to, ka viņa esot viena no vājākajiem ministriem, un ir gatava turpināt darbu. Pēc kāda viņas partijas biedra stāstītā, pārliecību tam deva jau vasarā paustais nozares profesionāļu atbalsts, kad Saeimā tika izskatīts viņas demisijas pieprasījums. Arī tagad atbalstu viņa varētu meklēt "pie savējiem". Par to netieši liecina arī tas, ka šotrešdien uz ZZS frakcijas sēdi bija uzaicināti ar izglītības jomu saistīto profesionālo organizāciju pārstāvji, lai pārrunātu izglītības nozares problēmas, pie reizes uztaustot arī to gatavību nostāties B. Rivžas pusē. "Ja par viņu ir labas izglītības nozares pārstāvju atsauksmes, tad kā gan Kalvītis argumentēs, ka viņa jāmaina?" retoriski vaicāja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Ja tomēr nomaiņa – B. Rivža pret I. Gudeli – tiks realizēta, pagaidām neatbildēts jautājums paliek, kas notiks ar elietu ministrijas vadību. Kuluāros spriests, ka šo posteni varētu atdot tēvzemiešiem, kompensējot ekonomikas ministra krēsla zaudējumu. Taču pagaidām par šādu rokādi TB/LNNK interesi neesot izrādījusi, un arī A. Brigmanis norāda – pat ja varētu rast kompromisus par atbildības pārbīdēm, no ministriju skaita ZZS nedomā atteikties. Tātad nāktos meklēt risinājumus tālākai amatu pārdalei.

Politiķu noskaņojums ļauj arī noprast, ka, nemitīgi solot pārmaiņas, par kuru rezultātiem nav pārliecības, A. Kalvītis sāk zaudēt autoritāti. Koalīcijas partijas uzsver, ka pārbīdes pilnībā ir premjera atbildība, un līdztekus tiek atgādināts, ka atbildība attiecīgi būs jāuzņemas arī šā plāna neizdošanās gadījumā. "Kosmētisks remonts," savu vērtējumu premjera aktivitātēm neslēpa tēvzemietis Māris Grīnblats. Arī Augusts Brigmanis bija neticīgs, vai formālas personāliju maiņas un rokādes ko mainīs. ZZS gan ļaušot premjeram rīkoties – lai pierāda, ka viņa metodes attaisnojas. Tomēr, pēc A. Brigmaņa domām, drīzāk vajadzētu palielināt prasības ministriem vai meklēt citus mehānismus valdības darba uzlabošanai. LPP/LC politiķis Dzintars Jaundžeikars savukārt atzina: "Ja nozares neattīstās, vienmēr darbu jau var padarīt dinamiskāku, nomainot ministru." Taču arī viņš uzsvēra, ka tādā gadījumā nākamajam jābūt pārliecinoši spēcīgākam kandidātam. "Jo, kā zināms, tikko sākot vadīt ministriju, ir vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar to, kas jādara," norādīja Dz. Jaundžeikars.

Sarunā ar Neatkarīgo vairāki koalīcijas politiķi arī sprieda, ka premjers riskē, ministru maiņu realizējot starp nākamā gada budžeta projekta pirmo un otro lasījumu Saeimā. Ja sarunas nebūs vieglas un kāda partija vairs nejutīsies kā līdzvērtīgs koalīcijas partneris, tas var atspēlēties galīgajā balsojumā.

Arodbiedrības piedraud Saeimai

Ilze Zālīte, Vita Dreijere, Līga Lazdiņa, Anna Riekstiņa speciāli Dienai  10/05/07    Ja Saeima kārtējo reizi laidīs muļķi, tad tāds parlaments mums nav vajadzīgs un ir atlaižams, — uz tik radikālu soli gatava Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), ja parlaments neņems vērā arodbiedrību prasību skolotāju, medicīnas un kultūras darbinieku, kā arī policistu un ugunsdzēsēju algas nākamgad audzēt straujāk par valdības piedāvātajiem ne vairāk kā 10%. Iespēja panākt savu Saeimā pašlaik ir vienīgā LBAS cerība, jo valdība ir tikpat nelokāma, lai panāktu savu mērķi — mazināt tēriņus un veidot ietaupījumu 2008.gada budžetā apmēram 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IK).

Diena jau ziņojusi, ka Latvijas ekonomikas pārkaršanas riska iespējamība izskan arvien biežāk. To, viesojoties Latvijā, neizslēdza arī investīciju bankas SEB Enskilda vadītājs Džons Abrahamsons: "Daudzi cilvēki domā, ka Latvijā pārkaršanas risks ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā, taču lielākā daļa ārvalstu investoru tic, ka Latvija tiks galā ar savām problēmām un ekonomika nostabilizēsies."

Lai valsts nodrošinātos pret iespējamajām nebaltajām dienām, tai jāveido budžetā ietaupījumi, ko tērēt laikā, kad ekonomikai varētu neklāties tik labi. Ekonomisti rosina nākamā gada budžetu veidot ar vismaz 1—1,5% pārpalikumu no IK. Nākamajos gados ietaupījumu veidošanu atvieglotu īpašas stabilizācijas rezerves izveide, ko rosinās finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) un kur varētu ieskaitīt pārsniegtos un privatizācijā gūtos ieņēmumus. Par to izlietojumu lemtu valdība pēc finanšu ministra ierosinājuma.

Kā pēc tikšanās ar LBAS vadību norādīja premjers Aigars Kalvītis (TP), līdz šim valdība tēriņu mazināšanai no savas puses ir darījusi visu — tiks iesaldēti algu fondi valsts sektorā. Arī pašvaldības solījušas veidot budžetus ar pārpalikumu un kāpināt algas par ne vairāk kā 10%. Nākamā gada budžeta projekts jau nākampirmdien tiks iesniegts akceptēšanai valdībā un tajā pašā dienā — Saeimā. Akceptu tam devis viens no sociālajiem partneriem — Latvijas Darba devēju konfederācija, bet pretēji ir ar LBAS.

To neapmierina, ka valdība prasa akceptu budžetam, ar to neiepazīstinot. Taču galvenais neapmierinātības iemesls ir algas — to pieaugums mediķiem, skolotājiem, policistiem un citiem tiek solīts mazākā apmērā, nekā gaidīts. Algu nepaaugstināšana vēlamajā apmērā skars aptuveni 35 000 medicīnas jomā un

46 000 vispārējā, profesionālajā un pirmsskolas izglītībā strādājošo. Arī policijā, kur ap 9000 štata vietu, no kurām 1200 ir vakantas, nesaņems cerēto. "Kopš Godmanis [Ivars] stājās [iekšlietu ministra] amatā, mums tika solīts 100 latu algas pieaugums pēc nodokļu nomaksas, taču līdz šim nekas nav noticis. Mūsu pacietības mērs ir pilns. Tas vairs nav izturams, ka valdība un iekšlietu ministrs netur dotos solījumus," Dienai sacīja Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna. Arī policisti nolēmuši pievienoties nākamceturtdien LBAS rīkotajā piketā pie Saeimas, kur straujāku algu kāpināšanu prasīs arī skolotāji un medicīnā strādājošie. Pēdējie gan iepriekš bija gatavi uz vēl radikālāku rīcību — streiku, tomēr tikšanās laikā ar veselības ministru Vinetu Veldri dažos jautājumos panākts kompromiss.

***

Kā risināt konfliktu?

Aigars Kalvītis, ministru prezidents (TP)

Jābūt izpratnei no visu sociālo partneru puses, jo situācijā, kad gada inflācija ir pārsniegusi divciparu skaitli, mums ir jāpārceļ algu palielināšana un jāaptur inflācijas spirāle. Ja to šinī brīdi neizdarīsim, tad nonāksim vēl lielākās problēmās, un tad tiešām būs jāsāk runāt jau par algu samazināšanu vai vēl drastiskākiem soļiem. Ja visas puses būs ieinteresētas dialogam, tad trešdien varētu sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi, lai konceptuāli apspriestu iespēju parakstīt kopējo memorandu starp darba devējiem, ņēmējiem un valdību ekonomiskās situācijas stabilizēšanai.

Jānis Krastiņš, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks:

Mēs neapmierināsimies ar to, ko pašlaik valdība un [premjers] Kalvīša kungs ir izdomājis. Manuprāt, kompromisa variantā valdībai būtu mums nākamā gada septembrī alga jāpalielina par 60 latiem, kā grafikā paredzēts, un budžeta grozījumos vēl jāpiešķir naudu par papildu apmaksājamām stundām. Tas ir tikai pats minimālākais, par ko daudzi arodbiedrības biedri mani pat varētu lamāt. Bet no valdības puses neviens nav nācis ar savu kompromisa variantu, ko mēs varētu apspriest.

Baiba Rivža (ZZS), izglītības un zinātnes ministre:

Mēs respektējam ekonomikas stabilizācijas pasākumus, bet to īstenošanai vairāk būtu jāizmanto nevis skolotāju algas, bet citi instrumenti, kas novērš inflācijas cēloņus. Es uzskatu, ka konfliktu var risināt ar aktīva dialoga palīdzību. Pati kā valdības pārstāve turpinu diskutēt ar Zaļo un zemnieku savienības frakciju, skolotājiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju arodbiedrību, lai kopīgi rastu ilgtermiņa risinājumus atalgojuma palielināšanai.

Vinets Veldre, veselības ministrs:

Streika draudi situāciju neatrisinās, līdzekļus valstij papildus iegūt no tā nevarēs, un pacientu veselības aprūpe šādi labāka nekļūs. Veselības ministrija sākusi virkni pasākumu finanšu situācijas izvērtēšanā ārstniecības iestādēs. Pašlaik metodika ar algu noteikšanu ir dažāda, kas ietekmē arī strādājošo atalgojumu. Būtu nepieciešams pilotprojektā dažās iestādēs sākt darba samaksas sistēmas aprēķināšanu nevis pēc novecojušajiem slodžu aprēķiniem, bet individuāliem līgumiem ar katru darba ņēmēju, paredzot maksu pēc reāli paveiktā, nevis darbā pavadītā laika. Šim mērķim nepieciešama arī profesionālo asociāciju iesaiste.

Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs:

Ar ministriju esam vienojušies par darba grupas izveidi, kas konkretizēs normatīvu izmaiņas attiecībā uz neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku atalgojuma paaugstināšanu, līdz ar to streiku atliekam. Valdības solītais algu pieaugums ir pretrunā ar pieņemtajām pamatnostādnēm. Esam nolīguši juristus un gatavi ar valsti tiesāties. Par to, vai sniegt prasību tiesā, lemsim pēc piketa pie Saeimas, jo tieši tautas kalpi būs tie, kas pieņems lēmumu par nākamā gada budžetu. Ja mūs nesadzirdēs, sniegsim gan prasību tiesā, gan sāksim parakstu vākšanu referendumam par Saeimas atlaišanu.

Apstāties kraujas malā

Ināra Egle,  Diena  10/05/07    Ārēju apstākļu iespaidā Jaunais laiks jūtas kā vienīgā alternatīva, kas liek sasparoties.

Kad nonākam kraujas malā un saprotam, ka, sperot nākamo soli, var iekrist bezdibenī, tad apstājamies un atceramies savu virsuzdevumu. Tā pašreizējo noskaņojumu Jaunajā laikā raksturo tā biedre Sandra Kalniete. Ļoti līdzīgi to uztver arī Linda Mūrniece — abas politiķes vēl nesen partijā pārstāvēja savstarpēji pretrunīgas grupas, bet šovasar spējušas pārvarēt domstarpības. Jaunajā laikā (JL) iestājies miers, kas esot lielākā vērtība — lielā mērā visus saliedējuši ārējie apstākļi, ar ko domāta situācija valstī, atzina Dienas uzrunātie JL pārstāvji. Viņi apzinās, ka sestdien paredzētajam JL kongresam būs būtiska nozīme partijas pastāvēšanā — tā var atgūties, bet var arī uzplēst vēl nesenās brūces.

No malas raugoties, miers ir arī abu līderu — valdes priekšsēža Krišjāņa Kariņa un domes vadītāja Einara Repšes — attiecībās. Viņi biežāk redzami kopā, septembra beigās abi nāca klajā ar kopīgu aicinājumu, kurā teikts: "Pieprasījums pēc politiskās alternatīvas sabiedrībā ir aktuālāks nekā jebkad. (..) Sabiedrībai un valstij šo politisko alternatīvu mēs varam piedāvāt, būdami saliedēti spēcīgā un darboties spējīgā komandā." To, ka E.Repše vairs nav tikai nomaļus stāvošs vērotājs, pirms nedēļas varēja redzēt daudzi — tieši viņš izveda JL no Saeimas sēžu zāles, kad bija izlasījis ziņu par drošībnieka Edgara Gulbja mīklaino iekrišanu Daugavā konvojēšanas laikā. K.Kariņš pirms pāris dienām lepojās ar L.Mūrnieces uzstāšanos Latvijas radio, kas arī šķita neparasti, jo jūlijā Solvita Āboltiņa televīzijas intervijas kā fakta dēļ zaudēja frakcijas priekšsēdētāja vietnieces amatu.

Vispamanāmākās pārmaiņas ir skārušas frakcijas vadību, kurā K.Kariņu nomainīja Dzintars Zaķis. Viņa piederība ekonomiskā bloka pārstāvjiem laikā, kad aktualizējušās ekonomiskās problēmas, šķiet loģisks skaidrojums šādai izvēlei. Taču nojaušams, ka tas nav vienīgais iemesls vadības maiņai, par kuru līdz pēdējam brīdim liela daļa deputātu nezināja. Tajā laikā kuluāros bija dzirdēts par bijušā Saskaņas centra līdera Jāņa Jurkāna neformālām sarunām ar JL pārstāvjiem. J.Jurkāns ir Baltijas asociācijas — transports un loģistika vadītājs, un rodas iespaids, ka viņš JL cilvēkus uzrunāja ar potenciālo ziedotāju dotu mandātu — asociācijā apvienojušies uzņēmumi, kuros vara pieder tā dēvētajiem Aivara Lemberga opozicionāriem, kā Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis. Jau agrāk bija izskanējis, ka JL varētu cerēt uz šo opozicionāru atbalstu.

Pēdējā gadā JL nebija sevišķi laba finansiālā situācija, lai gan ģenerālsekretārs Jānis Reirs apgalvo pretējo. Taču, kā atzina vairāki JL biedri, — partijai līdz šim izdevies nenonākt tādā atkarībā no kāda sponsora, ka nāktos zaudēt savus principus. Ja tos varētu saglabāt, nenokļūstot situācijā, kad lēmumi tiek pieņemti kaut kur ārpus partijas kā dažos citos politiskajos spēkos, tad iznākums varētu izrādīties labs, jo Dz.Zaķim esot cerības kļūt par labu frakcijas vadītāju, pieļauj vairāki JL biedri. Taču varot notikt arī citādi.

"Es runāju ar daudziem uzņēmējiem, bet iezīmēt tādas saiknes nav pamata," Dienai sacīja Dz.Zaķis, lūgts raksturot J.Jurkāna lomu viņa karjeras kāpumā. J.Jurkāns atzina, ka ir ticies ar Dz.Zaķi un citiem JL biedriem, piemēram, ar Uldi Gravu viņa dzimšanas dienā, taču sarunas esot, piemēram, par tenisu. "Es gribu, bet nespēju dzīvot politikai garām, bet labajām attiecībām ar vienu vai otru Jaunā laika cilvēku nav nekādas nozīmes manā darbībā," teica J.Jurkāns, šauboties, vai par JL ir interese cilvēkiem, ar kuriem viņš kopā strādājot. Viņa skatījumā JL vēl aizvien esot partija, kurā visi "staigā pa pāriem", E.Repše joprojām vēlētāju acīs ir viens no pirmajiem cilvēkiem, bet tajā pašā laikā neesot skaidrs, ko viņš domā un darīs. No JL cilvēku intervijām neesot skaidrs, "vai partijai ir kāds viedoklis un kāds tas ir". Lūgts konkretizēt, vai viņš sarunās pārstāvējis JL atbalstītājus, J.Jurkāns atbildēja: "Man gribētos to noliegt." No šī jautājuma izvairījās arī K.Kariņš, norādot uz citām kvalitātēm, kuru dēļ viņš aicinājis savā vietā ievēlēt Dz.Zaķi.

"Visas bēdas ir no bezdarbības," sacīja Dz.Zaķis, kurš vēloties sākt ar cilvēku iesaistīšanu partijas dzīvē, lai neviens nejustos lieks. Tieši šī sajūta vasarā saasinājusi savstarpējās attiecības. Opozīcijā tas nav viegli, bet ārējie apstākļi, kad pieaug neapmierinātība ar valdošo politisko spēku īstenoto politiku, ir devuši iespēju JL nākt ar savu piedāvājumu, kuru tagad varētu pamanīt. Tas arī esot kongresa uzdevums — dot skaidru vēstījumu sabiedrībai, kā JL rosinātu pārvarēt ekonomisko un arī tiesisko krīzi.

JL kongresā būs arī jāpieņem statūti, un tikai tajā varēs redzēt, vai panāktais kompromiss par E.Repšes vadītās domes un nodaļu kompetences palielināšanu būs visām grupām vienlīdz pieņemams. Tāpat tikai sestdien kļūs skaidrs, vai valdes vēlēšanās (partijas vadītāji nav jāpārvēlē), kuras iepriekšējos gados notika daudzās kārtās, šoreiz izdosies izvairīties no senāk pieredzētajām kaislībām. Arī atsevišķi JL biedri atzina, ka savstarpējās pretrunas pastāv, tikai uz ārpusi tās vairs netiek izrādītas. JL kongresu gaida arī politiskie konkurenti. Šajā kontekstā bija izskanējis gan par varbūtējo atsevišķas JL deputātu grupas piesliešanos valdības atbalstītājiem, ja kāda no koalīcijas partijām izrādītu pretestību valdības sastāva maiņai. Cituprāt, JL gan tiktu izmantots tikai iebiedēšanai. To, ka sadarbība ar JL ir apšaubāma, varēja secināt arī no Tautas partijas frakcijas vadītāja Māra Kučinska sacītā: "Viņi jūtas atkopušies, jo ir parādījušās vairākas tēmas, kuras JL var pacelt, kā korupcijas apkarošana, bet cilvēki jau tā uzreiz nemainās — viņi pilnīgi visiem ir uzbrukuši un nav neviena, kuru nebūtu aizvainojuši."

***

Kā jūs raksturotu šā brīža situāciju partijā?

Einars Repše, JL nodaļu veidotās domes priekšsēdētājs:

Normāls darba process. Mums nekad nav bijis nekā cita kā miers. Mēs esam demokrātiska partija, un dabiski, ka tāpēc šad un tad sanāk domstarpības, bet tās vienmēr līdz šim ir tikušas atrisinātas un to jau nevar pielīdzināt kaut kādai kara darbībai. Citās partijās, kur patiesie un augstākie vadītāji ir lieli naudas maisi, ir mūžīgs miers, jo — kā viņi pasaka, tā tiek izpildīts. Ja arī kāds domā citādi, tad patur to pie sevis un neuzdrošinās pat pīkstēt. Mums šādu attiecību nav.

Aivars Aksenoks, Rīgas nodaļas vadītājs:

Ārējie notikumi palīdz partijai saliedēties. Mums nekad nav bijušas politiska rakstura domstarpības, bet drīzāk birokrātiska rakstura pretrunas. Gatavojot statūtu projektu, sākumā bija ļoti pretēji viedokļi, bet tagad ir panākts kompromiss par varas līdzsvaru starp valdi un domi, palielināta nodaļu loma. Būtiskākais tagad ir, lai partija radītu uzticību profesionāļu, arī uzņēmēju vidū, spētu šos cilvēkus piesaistīt Jaunajam laikam un ar viņiem sadarboties.

Aigars Rublis, Jelgavas nodaļas vadītājs:

Partijas vadībā ir jānāk jauniem cilvēkiem, un Dzintara Zaķa ievēlēšana amatā nozīmē, ka mēs speram šo soli. Neesmu ne pesimists, ne optimists. Kongress būs indikators, kā notiek viedokļu apmaiņa un vai pastāv domstarpības. JL ir jāizmanto šī situācija, kad pieaug iedzīvotāju neuzticība valdībai, jo esam viena no alternatīvām.

Andris Dedzis, Talsu nodaļas vadītājs:

Es raugos optimistiski, jo esam spējuši ambīcijas nolikt malā. Mēs varam piedāvāt godīgu politiku, iepretim tai, kas tiek īstenota valstī — šķiet, kopš neatkarības atjaunošanas nekas tik cinisks nav pieredzēts. Mums ir bijušas nesaskaņas, bet šie cilvēki ne mirkli mani nav pievīluši. Tas, ka esam zaudējuši popularitāti, ir noticis pašu kļūdu dēļ. Jaunajam laikam kongresā ir jābūt tik stipram, lai cilvēki atkal sāktu mums ticēt.

IeM sola policistiem algu pielikumu; policisti tam netic un gatavi piketēt

LETA  10/05/07    Iekšlietu ministrija (IeM) no nākamā gada sola algu pielikumu visiem policijas darbiniekiem, taču pašiem policistiem esot informācija, ka algas pielikums būs visai niecīgs, tādēļ viņi ir gatavi pievienoties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) plānotajām aktivitātēm - rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu un piketēt pie parlamenta ēkas.

Kā sacīja iekšlietu ministra padomnieks Krists Leiškalns, algu palielinājums policistiem nākamgad būs, taču precīzi skaitļi vēl nav zināmi, jo darbs pie resursu meklēšanas vēl turpinās.

Leiškalns pastāstīja, ka ir veikts policijas darba efektivitātes audits, jo nevarot skatīt jautājumu par atalgojuma palielināšanu atrauti no jautājuma par darba efektivitāti. Audita rezultāti apliecinājuši, ka policijas struktūrvienībās šobrīd ir pārāk augsts "pusvadītāju" īpatsvars. Tas nozīmē, ka dažāda līmeņu priekšnieku skaits salīdzinājumā ar padoto policistu skaitu ir neadekvāti liels.

Ministrijā joprojām ritot darbs pie līdzekļu meklēšanas algu palielinājumam, visticamāk, šī nauda tiks rasta no iekšējiem budžeta resursiem.

Nākamnedēļ, 9.oktobrī, pie iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) uzaicināti policijas struktūrvienību pārstāvji un arodbiedrību pārstāvji, lai informētu par nākamā gada plānoto algu palielinājumu. Iespējams, šajā dienā būs zināmas jau precīzas summas, par cik latiem pieaugs policistu algas no 2008.gada 1.janvāra.

Tikmēr Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna paudis bažas, ka Godmaņa iepriekš solītais 100 latu algu pielikums no nākamā gada varētu arī nebūt. Viņam esot informācija, ka algas pieaugšot tikai tik, lai segtu inflāciju valstī.

Ja budžets neapmierinās LAPA biedrus, policisti nākamnedēļ, 11.oktobrī, ir gatavi pievienoties LBAS rīkotajam piketam pie Saeimas. Tajā varētu piedalīties aptuveni 1000 policistu, prognozēja Sūna.

Sūna pauda nožēlu, ka Godmanis, šovasar viesojoties dažādos Latvijas rajonos, vietējiem darba kolektīviem ieteicis iepirkt lielākus makus, lai varētu ievietot lielo algas pielikumu, bet tagad šie paši rajonu policisti saprot, ka tie bijuši tikai tukši solījumi.

Par šo situāciju LAPA arī nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), kurā informē, ka LAPA kategoriski nepiekrīt plānotajai algu fonda iesaldēšanai IeM sistēmā. "Uzskatām, ka šis plāns, kā arī Labklājības ministrijas virzītais projekts par izmaiņām izdienas pensiju likumā sagraus Iekšlietu sistēmu," norādīts vēstulē.

"Jau pašreiz IeM sistēmā ir katastrofāls kadru trūkums. Tam par iemeslu ir darba tirgū konkurētspējīga atalgojuma un sociālo garantiju trūkums. Ja attieksme pret IeM struktūrās strādājošiem profesionāļiem krasi nemainīsies, tad tas var būt par iemeslu vēl straujākai profesionālo kadru aizplūšanai no IeM sistēmas un var novest pie šīs sistēmas rīcības nespējas, un tas var kļūt par draudu Latvijas iekšējai drošībai," premjeru brīdina policisti.

Arodbiedrība vēstuli nosūtījusi arī Godmanim. Tajā izteikta cerība, ka ministrs pildīs dotos solījumus, kādi tikuši izteikti, apmeklējot IeM sistēmas struktūrvienības. "Aicinām pieturēties pie devīzes - vīrs un vārds," raksta policisti.

Kristovskis izvirzīts TB/LNNK priekšsēdētāja amatam

LETA  10/05/07    Gandrīz divus mēnešus pirms gaidāmā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kongresa, kas notiks 24.novembrī, partijas Jēkabpils, Jelgavas un Strenču grupu pilnsapulces TB/LNNK priekšsēdētāja amatam izvirzījušas Eiropas Parlamenta deputātu Ģirtu Valdi Kristovski, informē deputāta palīdze Baiba Sējāne.

"Ja TB/LNNK nodaļas un biedri sagaida no manis gatavību ieņemt priekšsēdētāja amatu, esmu apņēmības pilns attaisnot viņu dāvāto uzticību," teica Kristovskis.

Viņš arī norādīja, ka gada laikā TB/LNNK vadība nav spējusi mainīt partijas vietu un lomu sabiedrības dzīvē, neskatoties uz iespējām, ko sniedz darbs valdībā un Rīgas domē. Arī lēmumu pieņemšanas demokrātija TB/LNNK darbā esot noslāpēta un pakļauta šauras interešu grupas ieceru realizācijai, kas nereti ir pat amorāla. Tas neesot noslēpjams ne partijas biedriem, ne arī plašākai sabiedrībai, sākušos pārmaiņu procesu TB/LNNK komentē pats Kristovskis.

Par prioritāru TB/LNNK rīcībspējas atjaunošanas priekšnoteikumu Kristovskis uzskata demokrātiskas un uzticamas partijas pārvaldes atjaunošanu, partijas biedru spēju vispusīgu izmantošanu un motivēšanu darbam valsts interesēs. Viņš piekrīt tikšanās reizēs dzirdētajam partijas biedru un grupu viedoklim, ka tikai patiesi demokrātiska partija, par kādu atkal jākļūst TB/LNNK, spēs ietekmēt procesus valstī un reāli pozitīvi iespaidot norises, kas pēdējā laikā nopietni satrauc sabiedrību.

Saskaņā ar TB/LNNK statūtiem apvienības priekšsēdētāja kandidātu izvirza grupas vai kongresa delegāti. Priekšsēdētāju un vietnieku kongresā ievēl uz vienu gadu.

Kā informē TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons, TB/LNNK pašreizējais priekšsēdētājs Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ir paudis gatavību kongresā atkārtoti kandidēt uz partijas vadītāja amatu.

IZM: skolotāji tuvāko dienu laikā saņems solīto algu pielikumu

DELFI  10/05/07    Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) operatīvi veikusi nepieciešamās darbības un piektdien pārskaitījusi pašvaldībām finanšu līdzekļus, lai tās jau tuvākajās dienās varētu skolotājiem izmaksāt no septembra paredzēto algas pielikumu, informē IZM.

IZM uzsver, ka atalgojuma palielinājuma izmaksas bija aizkavējusies no IZM neatkarīgu iemeslu dēļ. Vienlaikus IZM nepieļauj iespēju, ka jebkādu, arī no IZM neatkarīgu iemeslu dēļ, skolotājiem tiek aizkavēta atalgojuma pielikuma izmaksa par šī gada septembri, kas viņiem pienākas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Šis pārskaitījums veikts, pārceļot decembrī pedagogu darba samaksai paredzētos līdzekļus uz oktobri. Savukārt decembrī paredzētie līdzekļi tiks segti ar tiem finanšu resursiem, tiks pārskaitīti IZM, saskaņā ar grozījumiem šī gada valsts budžetā.

Ministrijā norāda, ka pielikuma izmaksas kavēšanās tiek skaidrota ar to, ka šī gada valsts budžeta grozījumi pieņemti samērā nesen - Saeima 20.septembrī pēdējā lasījumā akceptēja grozījumus Likumā par valsts budžetu 2007.gadam, kuros no valsts budžeta pedagogu darba samaksas paaugstināšanai paredzēti 9,44 miljoni.

Jau vēstīts, ka oktobrī pedagogi saņēmuši algas bez jau apstiprinātā 50 latu pielikuma, ceturtdien ziņoja "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Saimniecībā...

Štokenbergs: Ap jauno gadu inflācija Latvijā sasniegs 14 vai 15%

LETA  10/01/07    Pašreizējā situācija Latvijas ekonomikā ir tikai sekas un jau ap jauno gadu inflācija, visticamāk, būs kādi 14 vai 15%, uzskata reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP).

"Tāda ir tā realitāte. Pasaules cenu tendences parādīsies arī pārtikas un enerģētikas cenās Latvijā. Ar to mums ir ārkārtīgi grūti cīnīties," intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" stāsta Štokenbergs.

Viņaprāt tā saucamā pamatinflācija, ko rada pārmērīgais patēriņš un nodokļu politika, būtu jāierobežo. "Inflācija ir nodoklis mazturīgajiem. Tie, kuriem ir labi, par inflāciju neuztraucas," saka ministrs.

Makroekonomikā, pēc ministra domām, būtu jāpārorientē visa nodokļu sistēma no patēriņa uz ražošanas veicināšanu un tikai tad izdošoties likvidēt tās otrās sekas, kas redzamas visos publiskajos pārskatos, proti lielo tekošā konta deficītu, kurš ir galvenais drauds nacionālajai valūtai.

"Tikai tad, ja nodokļu sistēma pavērsīsies par labu ražotājiem būs sagaidāmi vērā ņemami uzlabojumi," teica Štokenbergs.

Jau ziņots, ka gada inflācija Latvijā augustā sasniegusi kārtējo rekordu - 10,1%, pārkāpjot "maģiskajai" divciparu skaitļa robežai.

Preču cenas šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, augušas par 8,7%, bet pakalpojumu cenas - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Augustā, salīdzinot ar jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,4%. Vidējais cenu līmenis precēm nemainījās, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 1,3%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām pagājušajā mēnesī bija cenu kāpumam tabakas izstrādājumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem un siltumenerģijai, kā arī cenu kritumam dārzeņiem un kartupeļiem.

Saistībā ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu arī augustā turpināja palielināties cenas tabakas izstrādājumiem - par 9,8%.

Dārgāki kļuva ēdināšanas pakalpojumi gan kafejnīcās un restorānos - par 2,4%, gan ēdnīcās - par 3,9%.

Par 1,5% cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem. Dārgāks kļuva siers - par 3,9% un cukurs - par 1,5%, savukārt lētāki kļuva dārzeņi, kartupeļi - par 22,3% un augļi - par 0,8%.

Augustā par 2% dārgāka kļuva siltumenerģija. Īres maksa palielinājās par 2,6%. Turpināja pieaugt apsaimniekošanas maksa privatizētajos dzīvokļos - par 1,3%.

Sadārdzinājās mājokļa aprūpes pakalpojumi - par 5,9%, zobārstniecības pakalpojumi - par 4,4%, apavu remonts - par 4%, apģērbu šūšana un tīrīšana - par 3,1%, maksa par bērnudārza apmeklēšanu - par 2,7%, datu apstrādes iekārtu remonts - par 2,3% un sabiedriskā transporta pakalpojumi - par 1,1%. Cenas pieauga arī grāmatām, mēbelēm un cietajam kurināmajam.

Atlaižu ietekmē cenas samazinājās sporta un atpūtas piederumiem - par 4,4%, velosipēdiem - par 3,8%, personīgās aprūpes precēm - par 1,5%, kā arī TV, audio, video tehnikai - par 1,1%.

Lētāka kļuva degviela - par 0,4%, telefona aparāti, foto tehnika, darbarīki, ierīces mājai un dārzam, kā arī lietotās automašīnas.

Patēriņa cenu gada pieauguma temps augustā, salīdzinot ar jūliju, ir palielinājies, ko galvenokārt noteica straujāks nekā pērn cenu kāpums tabakas izstrādājumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, gaļas izstrādājumiem un siltumenerģijai. Pieauguma tempu palielināja arī mazāks sezonas cenu kritums augļiem.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu vidējo patēriņa cenu līmeni, ir palielinājies par 7,8%.

Augustā bijusi augstākā inflācija vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā.

Mākonītis ar inflācijas maliņu

NRA  10/02/07    Arī dalība ES netieši raisījusi inflāciju jaunajās dalībvalstīs.

Pēdējais Eirobarometra pētījums rāda, ka visvairāk ieguvumus no līdzdalības ES novērtējuši Īrijas, Lietuvas, Dānijas, Polijas un Igaunijas respondenti. Vismazāk ieguvumu saredz Ungārijas, Lielbritānijas, Kipras, Zviedrijas un Austrijas iedzīvotāji. Pēc pievienošanās ES, jauno savienības valstu iedzīvotāji pamanījuši tendenci, ka pieaug preču un pakalpojumu cenas un strauji palielinās inflācija. Radio SWH un Neatkarīgā par šo tematu Strasbūrā iztaujā Eiropas Parlamenta deputātus Margaritu Starkēvičūti (Lietuva), Guntaru Krastu (Latvija) un Lāslo Bečeji (Ungārija).

– Cik lielā mērā dalība Eiropas Savienībā ir izraisījusi inflāciju jaunajās dalībvalstīs?

Margarita Starkēvičūte: – Inflāciju izraisa ne tikai izmaiņas dabas resursu tirgū, bet arī dažādi iekšējie un ārējie faktori, un te mēs varam pieminēt tādas strauji augošās valstis kā Ķīna un Indija, kas ietekmē ekonomiskos procesus pasaulē, arī ES. ES ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, kas piesaista ļoti daudz preču. Es nepiekrītu tam, ka inflācija nāk līdzi ar straujo iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Mums ir jārunā par citu svarīgu jautājumu, proti, jaunās ES dalībvalstis pārstāv strauji augošās ekonomikas, un cenas tuvojas arī ES līmenim. Protams, tas nav galvenais inflācijas iemesls. Ir jāveic nepieciešamās ekonomiskās reformas, lai mazinātu inflācijas rādītājus. Tas jādara mūsu valdībām.

Lāslo Bečeji: – Pēc iestāšanās ES jaunās dalībvalstis saskārušās ar sarežģītu situāciju. No vienas puses, iekšējā tirgū ir jābūt spēcīgai konkurētspējai, kas samazinātu cenas, tām vajadzētu kļūt mērenākām. Bet, no otras puses, mums ir nepieciešams sasniegt lielāku ekonomisko izaugsmi. Ja mums paveiksies, tad ražotspēja palielināsies, līdz ar to lielākas būs arī algas. Panākot ES attīstītākās valstis, pieaug inflācija. Manuprāt, nav piepildījušās cerības par cenu samazināšanos, piemēram, lauksaimniecības jomā Ungārijā cenas tikai kāpušas.

Guntars Krasts: – Iekļaušanās ES netieši jaunajās dalībvalstīs izraisīja inflācijas pieaugumu. To noteica daudzi faktori, kam bija sava vēsture. Pēc iestāšanās ES sākušas izlīdzināties pārtikas cenas, līdz ar to veidojas stabils un pilnībā salīdzināms pārtikas tirgus. Pamazām izlīdzinās arī pakalpojumu cenas. Sava nozīmē ir tam, ka daudzi devušies strādāt uz ES vecajām valstīm – Lielbritāniju un Īriju, kur ir augsts darba ražīgums un lielas algas, kas savukārt ir atstājis ietekmi uz jauno savienības valstu attīstību. Vēl jāpiemin nekustamo īpašumu cenu inflācija, kas radās pēc pievienošanās ES, jo tad izveidojās lielāka drošības situācija un strauji sāka attīstīties šis tirgus. Ārzemnieki vēlējās investēt nekustamajos īpašumos jaunajās dalībvalstīs. Tas novedis pie tā, ka cilvēki, piemēram, Latvijā ieguvuši lielus finanšu resursus, kurus var tērēt. Esmu analizējis inflācijas rādītājus citās jaunajās ES dalībvalstīs. Piemēram, Čehijā, Kiprā un Maltā pirms pievienošanās ES cenas nekustamo īpašumu jomā, darbaspēka atalgojumu ziņā bija tuvākas vecajām dalībvalstīm. Tādēļ patlaban šajās valstīs inflācija nav tik strauji augusi kā Latvijā un citviet Austrumeiropā.

– Kādi ir inflācijas rādītāji jūsu valstīs?

M. S.: – Tie ir 5%, un izskatās – šis līmenis turpinās pieaugt.

L. B.: – Ungārijā šogad inflācija svārstās no 8 līdz 8,3%. Jāņem vērā, ka dažādas attīstības un stabilizācijas programmas ietekmē šo attīstību.

G. K.: – Šajā ziņā Latvija ir čempione, jo augustā mums inflācija bija 10,1%.

– Vai jūsu valstu valdības ir atradušas zāles inflācijas apārstēšanai?

M. S.: – Lietuvas valdībai ir izstrādāta programma inflācijas izskaušanai, bet diemžēl reālajā dzīvē šie mērķi un uzdevumi vēl nav īstenoti. Galvenā problēma ir tāda, ka valdība izmanto populistikas dabas metodes, lai varētu paskaidrot cilvēkiem, kādēļ pieaug inflācija. Bieži vien tiek teikts, ka vajadzētu samazināt valsts izdevumus un algas, lai apkarotu inflāciju. Te gan noteikti vajadzētu paaugstināt darba produktivitāti, nevis visu laiku runāt tikai par algu samazināšanu. Arī ES piešķirtos finanšu resursus ieteiktu izmantot saprātīgā un gudrā veidā. Ja vairāk naudas ieguldīsim izglītības jomā, tad pretim saņemsim labāku un kvalificētāku darbaspēku. Nesen EDSO ziņojums norāda, ka izglītība ir nozīmīgs aspekts šajos ekonomiskajos procesos. Mums ir jāsaprot, ka nevaram pieļaut augstu inflāciju. Tādā gadījumā varam arī zaudēt daļu no ES piešķirtā finansējuma. Tad varbūt būs mums nepieciešami vēl 100 gadi, lai modernizētu savu ekonomisko sistēmu. Šķiet, liela daļa Lietuvas politiķu ir nobijušies spert konkrētus drosmīgus soļus.

L. B.: – Ungārijā pārstāvu opozīciju. Valdība sākusi īstenot konkrētus pasākumus, lai iegrožotu inflāciju. Mēs vēlamies samazināt valsts budžeta deficītu, un ir jāizstrādā konkrēta konverģences programma. Pret inflāciju vērstā politika noteikti jāsaskaņo ar budžeta stabilitāti.

G. K.: – Latvijas valdība nav tikusi galā ar uzdevumiem, jo bija ļoti novēlota reakcija uz inflācijas straujo gaitu. Darījumi nekustamo īpašumu tirgū netika aplikti ar speciāliem nodokļiem, kas savā ziņā bija tāds kā ofšoru bizness. Latvijas nekustamo īpašumu tirgū cenas sasniedza citas bagātākās valstis. Runājot par pretinflācijas programmu, par darba algas iesaldēšanu valsts sektorā, jāatzīst, ka tam nav pārāk liela nozīme. Tas ir vairāk kā psiholoģisks efekts, lai mazinātu domas par sagaidāmo inflācijas pieaugumu. Vienkāršota algu apcirpšana jeb iesaldēšana nozīmē arī darbaspēka kvalifikācijas iespējamu pazemināšanos. Varam piedzīvot situāciju, ka daudzi spējīgākie un talantīgākie no valsts pārvaldes var aiziet strādāt uz privāto biznesu. Tad būsim zaudējuši darbiniekus ar labu izglītību. Tas parāda, ka jābūt efektīvai valsts pārvaldes reformai, kas ietver funkciju uzlabošanos ar mazāku darbinieku skaitu un augstāku ražīgumu. Tas būtu mērķis, uz kuru valdībai būtu jāfokusējas, nevis uz darba algu iesaldēšanu. Šī ir ļoti bīstama ziņa valsts pārvaldes darbiniekiem. Protams, uzņēmējiem jādara viss iespējamais, lai algas palielinājums neapsteigtu darba ražīgumu. Šis process ir noticis visās jaunajās dalībvalstīs, un to jāmēģina atkal mainīt.

– Vai augstā inflācija nebremzēs jūsu valstu attīstību ES?

M. S.: – Nedomāju, ka pastāv liels risks, lai zaudētu savas labās pozīcijas ES. Taču diemžēl mums nebija iespēja pievienoties eiro zonai tad, kad mēs to vēlējāmies. Tieši patlaban palielinās ekonomiskais un politiskais spiediens no austrumu kaimiņiem. Tāpēc Baltijas valstīm vajadzētu paātrināt dziļāku integrāciju ES. Eiro ieviešana nenozīmēs tikai lita nomaiņu ar citādu naudas zīmi, bet tas mainīs ekonomisko sistēmu kopumā, jo vajadzēs izveidot jaunus finansiālos tirgus, kas mūs zināmā mērā vēl vairāk tuvinās ES. Tad varēsim būt līdzvērtīgāki partneri ar citām ES valstīm un mazināsies austrumu kaimiņu ietekme.

L. B.: – Ceru, tuvāko gadu laikā inflācijas rādītāji Ungārijā saruks. Protams, patlaban ir ļoti grūti prognozēt, kad inflācija Ungārijā atbildīs Eiropas Centrālā bankas noteikumiem, lai varētu pievienoties eirozonai. Ja inflācija nemazināsies, tad grūti būs ieviest eiro Ungārijā.

G. K.: – Es tomēr esmu optimists, par spīti valdības novēlotajai reakcija attiecībā uz inflācijas apkarošanu. Sabiedrības un politiķu pievērstā uzmanība šai problēmai tomēr beigu beigās arī nesīs rezultātus. Protams, nav paredzams, kas notiks ar enerģijas un citu resursu cenām globālā pieprasījuma iespaidā.

– Vai jūs redzat konkrētus mehānismus, kā izlīdzināt ekonomiskās plaisas starp dažādām ES valstīm? Atšķirības starp dažādās ES valstīs noteiktajām minimālajām algām ir milzīgas. Beļģijā, Francijā, Īrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē minimālā alga pārsniedz 1200 eiro, kamēr Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā tā nesasniedz pat 200 eiro.

M. S.: – Vispirms ir jāsalīdzina algas un cenas. Tāpēc algu vidējais līmenis nenorāda, ka mūsu dzīves kvalitāte būtu zemāka. Protams, mēs zinām, ka cenas pieaug, bet algas mazāk. Tas savukārt rada problēmas.

L. B.: – Domāju, mūsu valstīs palielināsies darba produktivitāte, un tā būs augstāka nekā vidējie ES rādītāji. Pieaugot produktivitātei, būs iespēja palielināt algas. Tas būs labs stimuls iekšējam darba tirgum, jo pretējā gadījumā kvalificēts darbaspēks atstās mūsu valstis. Paredzu, ka drīzumā algas ES izlīdzināsies un jauno valstu minimālās algas sasniegs vecās ES valstis. Tajā pašā laikā mums jābūt uzmanīgiem un nevaram strauji palielināt algas, lai noturētu kvalificētus darbiniekus valstīs. Tam jānotiek pakāpeniski.

G. K.: – Jāteic, minimālā darba alga atspoguļo to robežu, no kuras uzņēmējam jāsāk valstij maksāt nodokļus. Tas ir instruments, ar kuru valsts nosaka, ka par šādu konkrētu naudas summu drīkst pieņemt darbā strādnieku. Minimālā alga nav labs rādītājs. Pirms pieciem gadiem Īrijā tā bija salīdzinoši zema. Te vairāk jāskatās statistika par vidējo algu, un tad šī situācija jaunajās valstīs nav nemaz tik dramatiska. Lai tiktu galā ar šī brīža sarežģījumiem, būtiski ir veikt reformas visos sektors. Jāatzīst, pēc iestāšanās ES daudzas valstis vienkārši atslāba šajos procesos, gaidot tikai jaunas iniciatīvas no Briseles, un mazāk pašas rūpējās par ekonomiskās vides nostiprināšanu. Mums ir jāpārvar šis atslābums.

– Šajā inflācijas laikā Latvijā izskan dažādas baumas un spekulācijas, tajā skaitā arī par lata devalvāciju. Vai arī Ungārijā un Lietuvā ir šādas runas par lita un forinta devalvāciju?

M. S.: – Lietuvā mēs nerunājam par lita devalvāciju, jo tas ir piesaistīts eiro. Šeit mēs neredzam nekādus apdraudējumus. Parasti šīs spekulācijas izraisa finanšu grupas, kas aizstāv dažādas biznesa intereses. Šie grupējumi grib nopelnīt vairāk un izmantot svārstīgās ekonomiskās situācijas. Tieši tāpēc ieteiktu turēties noteiktās pozīcijās un ieteiktu vairāk ieklausīties valsts galvenās bankas vēstījumos.

L. B.: – Valūtas kursa sistēma Ungārijā ir ļoti stabila. Neuzskatu, ka forintu devalvēs. Šādā gadījumā tas vēl vairāk palielinātu inflāciju.

G. K.: – Nauda un finanšu sistēma ir uzticības jautājums. Šobrīd nav iemesla neuzticēties Latvijas latam.

M. S.: – Izteikšos vaļsirdīgi – šīs baumas parasti rodas, lai destabilizētu iekšpolitisko situāciju valstīs.

– Kam tas ir izdevīgi?

M. S.: – Agrāk Baltijas valstis ieguva, sadarbojoties ar austrumu kaimiņiem, bet tagad vairāk ieguvumu nāk no rietumiem. Daudzi vēlas izmantot šo Baltijas valstu ekonomisko potenciālu, un tāpēc rodas šīs problēmas un baumas, jo notiek cīņa par ietekmi Baltijas reģionā.

G. K.: – Šīs ir baumas, kuras izplata lielie valūtas spekulanti. Atcerēsimies, ka 1998. gadā Austrumāzijā daudzi grupējumi ieguva no valūtas devalvācijas. Tā ir plaši izmantota biznesa spēle. Taču atkārtoju – Latvijas iedzīvotājiem nav iemesla satraukties!

Viedoklis: Algu ledus terapija

Bens Latkovskis, Žurnāls "Nedēļa"  10/02/07     Mūsu premjers Aigars Kalvītis prot pārsteigt, un šoreiz tā ir viņa jaunā ideja inflācijas apkarošanai – algu iesaldēšana.

Premjera ierosinājums izteikts it kā cēlu mērķu vārdā – ierobežot patēriņa cenu pieaugumu. Ja inflācija būtu vienīgais mūsu tautsaimniecības rūpju bērns, tad šim ierosinājumam būtu loģisks pamats, taču tā nav. Darba devēji vienā balsī kliedz par darbaspēka trūkumu, valsts pārvaldes kapacitāte tiek raksturota kā nepietiekama, bet demogrāfi brīdina par strauju darbaspēka pieplūduma samazināšanos tuvākajos gados sakarā ar dzimstības līmeņa kraso kritumu 90. gadu sākumā. Vienlaikus turpinās Latvijas iedzīvotāju ekonomiskā emigrācija uz turīgākām ES valstīm. Šādos apstākļos iesaldējot algas, mēs iegūstam nebūtisku inflācijas līmeņa pazeminājumu, bet pretī saņemam daudz būtiskākas ekonomiskās problēmas. Burtiski pēdējā gada laikā, pateicoties straujam algu palielinājumam, izdevās mazliet piebremzēt darbaspēka izceļošanu uz Īriju un citām vecajām ES dalībvalstīm. Lai par ko vienotos Kalvītis trīspusējā ekonomiskajā padomē ar arodbiedrībām un Darba devēju konfederāciju, ir skaidrs, ka uzņēmēji darbaspēka trūkuma apstākļos ne uz kādiem labprātīgiem algu iesaldēšanas pasākumiem neies, jo nevēlas atteikties no iespējamās peļņas.

Latvijas publiskajā informatīvajā telpā valda ārkārtīgi greizs priekšstats par ekonomisko situāciju valstī. Pat valdošās koalīcijas politiķi, nemaz nerunājot par opozīciju, ir svēti pārliecināti, ka valstī ir ekonomiskā krīze. Runāt par šādu krīzi apstākļos, kad valsts ekonomika pieaug salīdzināmās (2005. gada) cenās vairāk nekā 10% gadā, bet, pārrēķinot eiro uz vienu iedzīvotāju, vairāk nekā 20% gadā, no ekonomiskā viedokļa ir vienkārši absurdi. Kamēr citas, daudz bagātākas valstis – Vācija, Francija, Itālija – mokās, lai budžeta deficītu nodzītu zem 3% atzīmes, Latvijā tiek pieņemts valsts budžets ar pārpalikumu. Šādas straujas ekonomikas izaugsmes apstākļos saskaņā ar Balasas–Samuelsona efektu strauji pieaug pakalpojumu cenas. Nevar gaidīt, ka frizieris, santehniķis vai zobārsts saņems Eiropas cienīgu atalgojumu, sniedzot pakalpojumus par 90. gadu Austrumeiropas cenām. Šobrīd pārtikas ražotāji bombardē tirdzniecības tīklus ar paaugstinātu piegāžu cenu pieprasījumiem. Pārtikas cenas ceļas visā pasaulē, tāpat kā degvielas cenas. Vai kāds no tiesas iedomājas, ka, iesaldējot algas vienā no tautsaimniecības sektoriem, ražotāji šos pieprasījumus ņems atpakaļ un cenas nepaaugstinās vai tirgos preces zem pašizmaksas?

Šobrīd valstī apgrozījumā ir salīdzinoši ļoti liels naudas daudzums, kas lielā mērā arī nosaka gan augsto inflāciju, gan arī straujo ekonomisko izaugsmi. Tas rada labvēlīgus apstākļus biznesa veicināšanai. Būvfirmas ņem pasūtījumus lielākā apjomā, nekā ir to reālās iespējas. Uzņēmēji, lai piesaistītu nepieciešamo darbaspēku, palielina algas. Kopējo situāciju privātajā sektorā raksturo ELVI grupas ģenerāldirektors Ģirts Kurmis: "Uzskatu, ka valdības lūgums uzņēmējam iesaldēt algas būtu tas pats, kas lūgt uzņēmēju atteikties no peļņas. Jānorāda, ka pilnīgas algu iesaldēšanas gadījumā uzņēmējs "iesaldē" arī sava biznesa tālāko attīstību. Iespējams, varētu runāt par zināmu algu pieauguma procentu ierobežošanu, taču apturēt to pavisam – diez vai šāda vienošanās būtu reāli iespējama."

Līdzīgu nostāju pauž Latvijas balzama valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis: "Ar esošo materiāli tehnisko bāzi šobrīd nav iespējams būtiski celt darba ražīgumu par 30%, kā būtu nepieciešams, lai nosegtu darba samaksas pieaugumu, līdz ar to spiediens uz inflāciju saglabāsies. Darba vietu skaits uzņēmumam nav pašmērķis, mērķis ir peļņa, ko var sasniegt pa dažādiem ceļiem, bet šobrīd ieviest kardināli jaunas tehnoloģijas nav iespējams – atliek celt darba samaksu darbiniekiem, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību."

Vēl kategoriskāk pret algu iesaldēšanu iestājas arodbiedrības. Kalvītis izsaka nožēlu, ka "arodbiedrības nesaprot situācijas nopietnību", taču tikpat labi var teikt: "Kalvītis nesaprot stāvokļa nopietnību", jo daudzos sektoros, tajā skaitā valsts un pašvaldību finansētās darbavietās, algas ir vienkārši nožēlojamas, un cilvēki tur vēl strādā lielā mērā inerces dēļ. Arodbiedrību šefs Pēteris Krīgers pat runāt nevēlas par algu iesaldēšanu. Viņa nostāja ir visai viegli izskaidrojama. Latvijā kopš sociālekonomiskās iekārtas maiņas arodbiedrību kustība nav pārāk populāra. Visspēcīgākā tā ir tajos sektoros, kas saglabāja arodbiedrību organizatorisko struktūru jaunajos apstākļos. Pārsvarā tas ir tieši valsts un pašvaldību finansētais sektors – izglītības, kultūras, medicīnas, kārtības nodrošināšanas, valsts pārvaldes un citi darbinieki, kuriem šobrīd draud algu iesaldēšana. Vienīgais veids, kā arodbiedrības var pamatot savu pastāvēšanu, ir demonstrēt nenogurstošu cīņu par savu biedru atalgojuma paaugstināšanu. Piekrist algu iesaldēšanai nozīmē apšaubīt savas pastāvēšanas jēgu un arodbiedrības vadītāju pieklājīgā atalgojuma godīgu atstrādāšanu.

Krīgers uzskata, ka inflācija būtu jāiegrožo, nevis iesaldējot algas, bet gan samazinot valsts izdevumus, apturot "grandiozus" investīciju projektus. Runa acīmredzot ir par tādām megabūvēm kā Nacionālā bibliotēka un akustiskā koncertzāle, tiesa – šīs būves vārdā nesaucot. Arī Krūms norāda, ka valstij būtu jāsper pirmais solis algu pieauguma apturēšanā, rādot piemēru pārējai sabiedrībai, tajā skaitā uzņēmējiem: "Taču diemžēl notiek pretēji – valsts turpina attīstīt grandiozus projektus, tādējādi stimulējot algu pieaugumu attiecīgajās nozarēs. Valdībai būtu jāizvērtē šādu dārgu projektu lietderība un ietekme uz pašreizējo ekonomisko situāciju." Runas par inflāciju to tikai vairo.

Kalvītis var ierobežot algu pieaugumu valsts sektorā, bet to nevar izdarīt tādā vērā ņemamā sektorā kā pašvaldības. Tiesa, pēc tikšanās ar Lielo pilsētu asociācijas vadītājiem viņš apgalvoja, ka panākta vienošanās par algu palielināšanas ierobežošanu inflācijas pieauguma līmenī. Lielākās pašvaldības – Rīgas domes – vadītājs Jānis Birks jau pasteidzās izteikt atbalstu Kalvīša ierosinājumam, taču tieši viņam būs visgrūtāk šo solījumu pildīt, jo Rīgā pašvaldību darbiniekiem ir visvieglāk atrast darbu ar lielāku atalgojumu privātajā sektorā.

Hansabankas galvenais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kaut kopumā atzīst nepieciešamību kaut ko darīt straujā algu pieauguma ierobežošanā, atklāti norāda, ka "valdība, protams, teorētiski var pieņemt šādu lēmumu. Taču tik drastiska rīcība veicinātu strauju darbinieku aizplūšanu prom no valsts sektora, vismaz spējīgāko noteikti." Viņš atbalsta ideju iesaldēt algu fondu un palielināt algas, tikai samazinot štata vietu skaitu. Šī ideja šobrīd acīmredzami prevalē arī varas koridoros, taču, ņemot vērā, ka valsts pārvaldes sektorā ir vairāk nekā trīs tūkstoši brīvu vakanču, vēl vairāk samazināt strādājošo skaitu var izrādīties neiespējami.

Ja Rīgā vadošo speciālistu algas, pateicoties dažādiem vadības līgumiem, jau ir sasniegušas visai augstu līmeni un ir daudzmaz konkurētspējīgas, tad ārpus galvaspilsētas situācija nav tik rožaina. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš brīdina par iespējamām sekām un politisko atbildību. Viņaprāt, darba algu iesaldēšana ir viens no pasākumiem, kuram ir ļoti niecīgs īpatsvars visā inflācijas apkarošanas programmā: "Runājot par Jelgavu, ir jāņem vērā situācija, ka tā atrodas blakus Rīgai. Jau pašlaik mums ir zemāks algu līmenis nekā galvaspilsētā ar visām no tā izrietošajām sekām. Jau tagad daudzu nozaru speciālisti, piemēram, bibliotekāri, muzeju darbinieki, sabiedriskā transporta vadītāji, policisti un citi, šā iemesla dēļ dodas strādāt uz Rīgu. Arī administratīvajā aparātā vērojams līdzīgs process – pašvaldības speciālisti, kuru apmācībā, profesionālās kvalifikācijas celšanā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi, pāriet strādāt uz Rīgas pašvaldības, valsts un privātajām struktūrām, kur algas ir lielākas. Tas nozīmē, ka mēs nevaram viennozīmīgi atbalstīt algu ierobežošanu – tas nevar dot jūtamus rezultātus inflācijas apkarošanā, pašvaldībai neļaus saglabāt kadrus un piesaistīt jaunus speciālistus." Viņš arī norāda, ka algu iesaldēšana veicinās vēl lielāku iedzīvotāju migrāciju uz citām valstīm.

Pēc Rāviņa domām, inflācijas tēma ir nedaudz pārspīlēta. Viņaprāt, lielu daļu atbildības jāuzņemas medijiem, kas atsevišķus valstī notiekošos procesus saasina un neatspoguļo objektīvi. Viņš gan atzīst, ka valdībai ir jādomā par inflācijas apkarošanas plāna tālāku realizāciju, bet lielāka uzmanība būtu jāpievērš ražošanas attīstībai mūsu valstī. Arī Krūms ir pārliecināts, ka inflācijas problēmas pārspīlēta akcentēšana tikai izraisa papildu cenu pieaugumu. Viesstrādnieki var palīdzēt Kalvītim

Viens no iemesliem, kāpēc tiek nesamērīgi celtas strādājošo algas, ir darbaspēka deficīts, kurš, algu līmeni iesaldējot vai jūtami samazinot tā pieaugumu, var tikai pastiprināties. Jau šobrīd nevienā vien būvlaukumā vai rūpnīcas cehā var manīt cilvēkus, kuri darba meklējumos Latvijā ieradušies no tuvākām vai tālākām valstīm. Visticamāk, šādu viesstrādnieku skaits turpmāk tikai pieaugs. No vienas puses, tas rada papildu sociālo spriedzi, taču, no otras – tieši viesstrādnieku pieplūdums zināmā mērā var atrisināt darbaspēka deficīta problēmu, un tādējādi arī algu nesamērīgu pieaugumu, kas savukārt mazinātu spiedienu uz inflāciju. Strautiņš norāda, ka Hansabanka jau sen ierosinājusi atvieglot administratīvo procedūru darbaspēka ievešanai: "Var izvirzīt hipotēzi, ka lielāka darbaspēka imigrācija būtu bremzējusi būvniecības izmaksu pieaugumu. Taču ir grūti pateikt, cik lielā mērā to traucējušas pastāvošās administratīvās procedūras, tās visai bieži tiek apietas."

Arī Krūms min nepieciešamību pēc birokrātisko procedūru atvieglošanas darbaspēka ievešanai: "Ja vietējais darbaspēks dodas peļņā uz ārzemēm, tad darbinieku ievešana no tām, īpaši no "lēto darbaroku" valstīm, būtu ekonomiski pamatojama un likumsakarīga. Atvieglota procedūra un birokrātija šajā jomā uzņēmējiem lieti noderētu. Tā rezultātā samazinātos arī kopējais algu pieaugums valstī." Savukārt Rāviņš uzskata, ka darbaspēka ievešana kadru trūkumu var atrisināt tikai īslaicīgi un atsevišķās jomās. "Lētais darbaspēks, kas iebrauc Latvijā, izkonkurējot vietējos speciālistus, kropļo konkurenci darba tirgū un ļauj darba devējiem nedomāt par ražošanas procesa modernizāciju, tā intensitāti."

Primeksa valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, kas dažādos medijos ir izteicis savu skepsi par valdības iespējām cīnīties ar inflāciju un pat apšaubījis šīs cīņas nepieciešamību, skaidro algu līmeņu atšķirību Latvijā no Rietumeiropas ar atšķirīgu darba ražīguma jeb, kā tagad mēdz teikt, produktivitātes līmeni: "Skaidrs, ka – jo lielāku pievienoto vērtību rada darbinieks, jo lielāku darba algu tam var izmaksāt darba devējs, vienlaikus saglabājot uzņēmumam labu peļņas līmeni. Ja algas aug straujāk par darba ražīgumu, jāpiebremzē algu kāpums. Tāpēc prātīgi pārvaldītā ekonomikā pareizi būtu piesaistīt valsts sektora algu izmaiņas (kuru ražīgums nav naudā izmērāms, jo vienmēr ir vienāds ar iztērēto naudu) ar darba ražīguma izmaiņām privātā sektora darba ražīgumā."

Produktivitāti mēra ar mērvienību – vienības darba cena (unit labor cost (ULC)). Latvijā ULC jeb darbaspēka izmaksu daļa IKP laika periodā no 1996. līdz 2007. gadam ir kopumā kritusies. Tātad mūsu ekonomika 2007. gadā ir konkurētspējīgāka nekā 1996. gadā. Pēdējos divos gados ULC daļa ir nedaudz pieaugusi, interesanti, ka straujāk 2005., nevis 2006. gadā. Jāpiebilst, ka darba algas daļa IKP struktūrā Latvijā ir salīdzinoši maza un atpaliek no ES vidējās. Arī LDDK ģenerālsekretāre Elīna Egle kā galveno uzdevumu redz darba samaksas saistību ar uzņēmuma vai iestādes darba rezultātiem: "Jāveido pragmatiska atalgojuma sistēma, kas balstītos uz produktivitāti. Jāpāriet no īstermiņa darba samaksas politikas uz ilgtermiņa redzējumu."

Pasaules prakse rāda, ka, algām pieaugot straujāk nekā produktivitātei, tādējādi kāpinot ULC daļu kopproduktā, palielinās stagnācijas riski. Kā piemēru var minēt Portugāli un Grieķiju. Tāpēc Latvijas valdībai jādomā par to, lai steidzami celtu potenciālu darba ražīguma kāpumam nākotnē – vairāk jāiegulda izglītībā, zinātnē, jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, lai varam piesaistīt interesantas investīcijas, jo spiediens algām augt ātrāk par ULC būs liels.

Ošlejs par daudz svarīgāku nekā algu iesaldēšana uzskata algu līmeņa sakārtošanu valsts sektorā: "Kad atsevišķi valsts ierēdņi sāk pelnīt daudzus tūkstošus mēnesī, tas, manuprāt, nav taisnīgi; dažu cilvēku algu ekspektācijas ir pārliekas, kaut vai lai atceramies, kādas algas bija gluži labas pirms dažiem gadiem." Viņš norāda uz atalgojuma nevienmērīgumu. Daudzās valstīs, arī vairumā ES valstu, visi iespējamie amati ir sagrupēti kategorijās. Tātad – jo augstāks ierēdņa amats, jo augstāku kvalifikāciju vajag tā veicējam, jo lielāka ir atbildība, jo lielāku algu tas varētu saņemt. Latvijā reizēm padomnieks saņem vairāk nekā premjers un prezidente mazāk nekā valsts bankas vadītājs.

"Es domāju, ka pareiza reforma būtu visu valsts ierēdņu saaranžēšana, izlemjot un izdiskutējot relatīvās algu attiecības starp medmāsām, skolotājiem, sekretārēm un padomniekiem, iegūstot paredzamu un pārskatāmu algu fondu. Šāds fonds būtu taisnīgs, jo augstāk kvalificēts cilvēks saņemtu lielāku algu, un motivējošs, jo cilvēki nebūtu apvainojušies par blakus ministrijas lielākajām algām par tādu pašu amatu. Tas novērstu ministriju ierēdņu dabisko vēlmi manipulēt ar prēmijām un piemaksām, lai nosvērtu ministrijas budžetu arvien par labu algām sev. Pēc tam būtu viegli sekot, lai algas nepārsniedz ražīgumu: mēs zinātu ULC izmaiņas nevalsts sektorā un attiecīgi paaugstinātu kopējo algu fondu valsts sektorā, saglabājot saaranžētās atšķirības algu līmenī. Pie patlaban uzturētās sistēmas būs ļoti grūti pārvaldīt algu izmēra izmaiņas, jo pārāk daudz varas ir katram atsevišķajam ministrijas priekšniekam – tas būs kā vienatnē ganīt aitas aplokā, kad visu laiku vaukšķ mediju uzkurinātais inflācijas suns. Šīs metodes trūkums būtu atteikšanās no individuālām prēmijām par veikumu. Tomēr es kā praktisks vadītājs esmu pārliecināts, ka cilvēku, kuru darba veikums nav viegli mērāms, taisnīgākā apmaksas metode ir laba, taisnīga cietā alga, bez prēmijām. Citādi nekaunīgs padomnieks izspiež lielas prēmijas un īstenais pieticīgais darba rūķis paliek nenovērtēts," savu pārliecību pauž Ošlejs.

Šogad pusmiljards, nākamgad — vairāk

Ilze Zālīte,  Diena  10/03/07    Investīcijas būtiski palielinās ES nauda, īpaši ceļiem un videi, taču budžeta pienesums neskaidrs

Nedaudz vairāk par pusmiljardu latu šogad un vairāk nekā Ls 800 milj. nākamajā gadā kopumā varētu ieplūst lielākos — virs Ls 100 000 — investīciju projektos tādās valstij nozīmīgās jomās kā vide, izglītība, kultūra, satiksmes infrastruktūra, veselības aprūpe un labklājība, kā arī aizsardzība un tiesībsargājošās iestādes, liecina Dienas aprēķini par ES, valsts, pašvaldību un arī privātajām investīcijām šajās jomās.

Aprēķinātais nākamā gada investīciju cipars vēl ir aptuvens, jo 2008.gada valsts budžets vēl top un nav precīzi skaidrs valsts investīciju apmērs nākamgad. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) otrdien par to vēl nebija gatavs runāt.

Valsts investīcijas, saskaņā ar viņa iepriekš teikto, ir ap 10% no valsts izdevumiem, kas arī ik gadu aug. Tie, kā Diena jau ziņoja, ietver arī ES fondu līdzfinansējumu, kas šogad ir aptuveni piecreiz lielāks nekā "tīrās" valsts investīcijas.

Uz valsts investīcijām balstās kultūra un izglītība, arī aizsardzība un tiesībsargājošās institūcijas, bet vide un arī satiksmes infrastruktūra — uz ES naudu, kas nākamgad līdz ar 2007.—2013.gada fondu pieejamību būtiski pieaugs. Kāps arī ES naudas plūsma veselības aprūpē un labklājībā, tomēr lauvas tiesu veidos valsts galvoti slimnīcu aizņēmumi.

Kopumā augošā investīciju plūsma, saskaņā ar aptaujāto ekonomistu sacīto, var izraisīt vēl lielāku spriedzi uz tā valstī nepietiekamajām būvniecības jaudām un "uzbriedušajām cenām" šajā segmentā, radot vēl lielāku spiedienu uz iekšzemes pieprasījumu un inflāciju. Lai to mazinātu, valstij ir jāierobežo savi pasūtījumi — par prioritāru un vispirms īstenojamu atzīstot infrastruktūras uzlabošanu, bet objektus valsts pārvaldē strādājošo darba apstākļu uzlabošanai atliekot uz vēlāku laiku.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) ar padomnieka Arno Pjatkina starpniecību sacīja, ka iesāktie projekti ir jāpabeidz, jo tos atlikt "nebūtu lietderīgi", bet jauni neesot plānoti. Komentējot ekonomistu viedokli, ka ir nepieciešams vērtēt ceļu projektu lietderību, īpaši — to "uzpūstās" tāmes, un veicināt konkurenci, A.Pjatkins noteica: "Ceļi — tā tiešām ir liela problēma, un atbildīgajai ministrijai būtu jānāk ar priekšlikumu, kā veicināt konkurenci šajā segmentā."

Mājokļu cenu kritums turpinās

Viesturs Radovics,  NRA  10/04/07   Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumu uzrādītais cenu kritums septembrī ir 1,3–3% robežās.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumi vienbalsīgi apliecina gandrīz visu veidu mājokļu cenu pazemināšanos septembrī.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumu uzrādītais cenu kritums septembrī iekļaujas 1,3–3% robežās. Vispieticīgāko kritumu cenām ir aprēķinājis Latio, kas sava īpašnieka un vadītāja Edgara Šīna personā pirmais brīdināja par problēmām nekustamo īpašumu tirgū. Tomēr Latio stils arī tagad tiek uzturēts ar komentāru, ka "tirgus dalībnieki, kuri ar rudeni saistīja cerības par tirgus "atdzīvošanos", tagad gaida izmaiņas tikai nākamā gada pavasarī. Šāds stabilizācijas termiņu nospraušanas un tālākas pārlikšanas process, visdrīzāk, ir tikai psiholoģisks un nav balstīts uz zināšanām par nekustamā īpašuma tirgu vai pieredzi." Citiem vārdiem sakot, cenu lejupslīde turpināsies ilgi, bet dīvaini izskatītos tas pārdevējs, kurš jau šodien prasītu tik zemu cenu, pie kādas cenu lejupslīde apstāsies tikai nākamā gada pavasarī vai varbūt daudz vēlāk.

Aktuālais cenu līmenis un tā izmaiņas tiek parādītas, izmantojot standartveida mājokļu cenas Rīgas dzīvojamos mikrorajonos. Visu Latviju vai pat tikai visu Rīgu šāds rādītājs raksturo ar līdzīgām atrunām, ar kādām vidējā slimnieku temperatūra raksturo slimnīcu. Proti, tas patiešām parāda, kādas izmaiņas notiek ar lielāko daļu slimnieku, bet ne šo izmaiņu būtību un sekas. Piemēram, temperatūras pazemināšanās var nozīmēt gan slimnieku izveseļošanos, gan nāvi un atdzišanu morgā. Šāds salīdzinājums ir aktuāls Latvijai, no kuras tiek prasīta "ekonomikas atdzesēšana".

Rīgas padomjlaiku apbūve par cenu indikatoru tika izmantota tāpēc, ka šajā segmentā notika lielākā daļa darījumu ar mājokļiem, tāpēc bija iespējams parādīt vidējās cenas, nevis atsevišķu darījumu cenas. Latio analītiķis Māris Grīnbergs Neatkarīgajai skaidroja, ka mājokļu cenu tendences Latvijas reģionos seko tendencēm Rīgā, bet tas atklājas ar laika nobīdi, līdz kamēr nelielā administraīvā teritorijā vispār ir notikuši tik daudzi darījumi, ka ir iespējams runāt par vidējo cenu. Galvenā tendence šobrīd ir spiediens uz cenu pazemināšanu, bet tas nenozīmē, ka visas cenas patiešām arī tiek pazeminātas. Tikpat labi šis spiediens noved pie darījumu skaita samazināšanās un izbeigšanās, jo viens otru pat nesaprot pārdevējs, kurš dzīvo cerībās uz cenu pieaugumu, un pircējs, kurš dzīvo cerībās uz cenu pazemināšanos.

Vismazākais spiediens pazemināt cenas pastāv Pierīgas pagastos un pilsētās. Uz turieni pārceļas gan rīdzinieki, gan arī cilvēki pa ceļam uz Rīgu. Interese par dzīvokļu iegādi Ādažos, Carnikavā, Saulkrastos un Siguldā pārsniedz šādu dzīvokļu piedāvājumu. Līdzīgi var teikt arī par privātmājām šajos apvidos.

Jaunums ir tāds, ka, pēc Latio novērojumiem, Rīgā "darījumu skaits ar sērijveida dzīvokļiem septembrī samazinājās līdz vēsturiski zemākajam līmenim". Turpretī NIRA fonds atzīmē, ka "septembrī sākās vēl nebijis dzīvokļu "izpārdošanas bums" jauno projektu segmentā, kā rezultātā attīstītāju un pārpircēju jeb "spekulantu" piedāvātās cenas atsevišķos gadījumos atšķiras pat līdz divām reizēm". Pat kopumā NIRA fonds saskata "pieaugumu visos tirgus segmentos. Var secināt, ka pirmais šoks, ko izraisīja pretinflācijas plāna aktivitātes, ir pārgājis, un visi tirgus dalībnieki ir piemērojušies jaunajiem noteikumiem. Tostarp arī bankas ir radījušas dažādus jaunus piedāvājumus kredītņēmējiem nekustamā īpašuma iegādei."

Latio apstiprina, ka pieaudzis dzīvokļu piedāvājums reklāmas portālos, kā arī interesi par nekustamo īpašumu iegādi sākuši izrādīt cilvēki, kuri agrāk to neesot pat apsvēruši. Viņus aktivizējušas runas par nekustamā īpašuma palētināšanos, taču viņi vairumā gadījumu tomēr nekvalificējas kredītu saņemšanai pēc tagadējiem nosacījumiem.

Bankas, pēc Latio apgalvojuma, nebūt nesola stingro kreditēšanas noteikumu maiņu un samazina aizdošanas tempus.

Līdzšinējie hipotekārās kreditēšanas līderi – Hansabanka un SEB Unibanka – aizdod 5–10 reizes mazāk nekā kreditēšanas maksimuma laikā šā gada februārī un martā, bet vecos līderus tagad nomainījušas Nordea, DnB NORD un AB.LV banka.

Latio atzīmē, ka mājokļu kredītus šā gada vidū Latvijā bija saņēmuši gandrīz 150 tūkstoši mājsaimniecību jeb apmēram 16% no kopējā mājsaimniecību skaita. Tas ir maz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, taču kredītu apjoms ir sasniedzis vidējo ES līmeni – 45% no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi attiecībā pret saviem statistiski vidējiem ienākumiem mājokļa pircējs Latvijā ir uzņēmies smagākas saistības nekā pircējs ES.

Nekustamo īpašumu cenu pazemināšanās ir pretēja aizvien straujākai inflācijai, kas jau augustā oficiāli pārsniedza 10% robežu. Ministru prezidents Aigars Kalvītis to nosauca par "maģisku skaitli" un solīja, ka nu gan valsts rīkošoties, lai inflāciju ierobežotu, taču pagaidām nav izdarījis neko vairāk par kārtējās darba grupas savākšanu. No tās viņš gaidīšot priekšlikumus valsts ekonomikas stabilizēšanai.

Nekustamo īpašumu pārdevējiem un pircējiem varētu būt pretēji uzskati par to, ko šāda stabilizācija nozīmē. Potenciālie pircēji apsveiktu nekustamo īpašumu cenu krišanu 5–10 reizes kā cenu atgriešanos Latvijas ekonomiskajai situācijai atbilstošā līmenī. Tomēr tas varētu būt sasniedzams ar hiperinflāciju, lata devalvāciju, banku maksātnespēju un valsts iejaukšanos, droši vien izjaucot nodomus nopirkt nekustamos īpašumus ļoti lēti.

***

Mājokļu cenu izmaiņas

Pēc Arco Real Estate datiem Rīgas reģionā

- Ārpus Rīgas sērijveida dzīvokļu cenas samazinājušās vidēji par 1–3%

- Samazinājums par 1% konstatēts Jelgavā un līdz 1% – Salaspilī

- Cenu krišanas straujākos tempus rāda Kauguri un Ogre

Agresīvais mājdzīvnieku rūpals

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa" 10/04/07    Par vienu no dinamiskākajām un arī, varētu teikt, agresīvākajām uzņēmējdarbības nozarēm pēdējos gados Latvijā ir kļuvusi zooindustrija. Un nevis saistībā ar lauksaimniecības lopiņiem, bet gan ar cilvēku mīļdzīvnieciņiem – suņiem, kaķiem, kāmjiem, zelta zivtiņām un citām radībām, kuras izdaiļo homo sapiens ikdienu.

Par to, ka zooindustrijas tirgus ir gana pieprasīts un piesātināts, liecina tai veltītās tirgus mesas. Valsts lielāko industriālo izstāžu rīkotājkompānija BT1 Ķīpsalas hallē divreiz gadā vienai nozarei veltītas izstādes atļaujas rīkot tikai divām industrijām – būvniecībai un zoo nozarei.

Par tirgus piesātinātību liecina kaut vai elementāri statistikas dati. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ziņām, Latvijas iedzīvotāji ik gadu savu mājdzīvnieku uzturēšanai iztērē vairākus desmitus miljonus latu. Un ar katru gadu šī summa kļūst aizvien iespaidīgāka. Pērn katrs iedzīvotājs pilsētā vidēji sava mājdzīvnieka barībai un spēļmantiņām iztērēja 12,27 latus (gadu iepriekš – 11,04), laucinieks – pērn 9,31, bet 2005. gadā 7,98 latus. Savukārt veterināra pakalpojumiem pilsētnieks pērn gadā atvēlēja 1,48 latus (gadu iepriekš – 1,03), bet laucinieks pērn – 0,81 latu. Te jāpiebilst, ka 2005. gadā CSP pat neapkopoja datus par to, cik daudz naudas laucinieki atvēl mājdzīvnieku ārstēšanai, jo lauku apvidos ar to īpaši neaizrāvās.

Te arī jāuzsver, ka tie ir vidējie rādītāji, kuri pie mīļdzīvnieku uzturētājiem pieskaita visus valsts iedzīvotājus, arī tos, kam to vienkārši nav. Tātad cilvēks, kurš tur suni, kaķi, kāmi vai citu mājradību, tam gadā atvēl vismaz vairākus desmitus latu.

Pēdējo pāris gadu laikā būtiski pieaudzis arī laucinieku pieprasījums pēc zooindustrijas precēm. Ja pirms dažiem gadiem lauku ļaudis uzskatīja, ka kaķiem un suņiem nevajag pirkt speciālo barību, jo tā pati "skraida vai lido" pa mežu un klētīm, kā arī – ka dzīvnieki var pārtikt no cilvēku mielasta galda pārpalikumiem, tad tagad situācija mainījusies. Nedēļa novēroja, ka nu kaķu barība tiek vesta autoveikalos pat uz visnomaļākajiem pagastiem. Mājdzīvnieku barībai ik gadu tērē ap 23 miljoniem latu, un tā ir ievērojama summa, lai par to pacīnītos gan barības ražotāji, gan tirgotāji.

Socioloģisko pētījumu dati parāda, ka 44% Latvija vīriešu aprūpē mājdzīvniekus (tas ir lielāks procents nekā tas, kas veltīts veikalu apmeklējumiem vai interneta aplūkošanai). Savukārt sieviešu vidē šis procents ir ievērojamāks – 59% daiļā dzimuma savu brīvo laiku velta mājdzīvniekiem, un tas arī ir daudz vairāk nekā lielveikalu apmeklējumiem (iepirkties savā brīvajā laikā labprātāk izvēlas 46% sieviešu). Tas nozīmē, ka mīļdzīvnieku aprūpe cilvēkiem ir daudz svarīgāka nekā iepirkšanās, un, ja arī viņi iet uz bodēm, tad ir liela varbūtība, ka savā iepirkumu grozā ieliks arī kaut ko savam četrkājainajam draugam.

Latvijā ir pieejami ap pusotra simta dažādu nosaukumu mājdzīvnieku barības zīmolu. Tos izplata vairāki desmiti vairumtirgotāju kompāniju, kurām bieži vien pieder arī zoopreču veikalu tīkli. Kā atzina visi Nedēļas aptaujātie zooindustrijas pārstāvji, tad konkurence tirgū esot "vienkārši mežonīga".

Par to Nedēļa pārliecinājās arī nule kā Ķīpsalā notikušajā nozares izstādē PET EKSPO 2007. Mesas dalībnieki neskopojās ar pārmetumiem kolēģiem – konkurentiem, ka viņi piedāvā ne to labāko produkciju un tā mīļdzīvniekiem tikai kaitē, nevis iet labumā.

Firmas GPC, kas izplata Vācijas firmas Inerquell dzīvnieku barību (Happy dog, Happy cat un Happy horse), valdes loceklis Gints Kalniņš Nedēļai klāstīja, ka GPC "darbojas profesionāli" un piedāvā augstas klases suņbarību, kas nav sintētiska un ir bagātināta ar dzīvniekiem nepieciešamajiem vitamīniem un piedevām. Par barības augsto kvalitāti varētu liecināt arī tās cena – tā nav no tām lētākajām. Savukārt citās barībās esot daudz nevēlamu piedevu, un tās nevajadzētu dod saviem četrkājainajiem draugiem.

Pēc Kalniņa domām, Latvijā ražotās barības kvalitāte esot zem katras kritikas. Par to liecina arī tas, ka tās cena esot salīdzinoši zema, un tas varot nozīmēt tikai to, ka tajā izmantoti ne jau tie labākie produkti.

Latvijā darbojas trīs mājdzīvnieku pārtikas ražotnes – Rīgas "kombikorma" rūpnīca, kas ražo barību Draugs, Tukumā dislocējusies firma Straume, bet Jelgavas rajona Garozā darbojas ASB fabrika. Katra no tām iekaro savu tirgus nišu. Ja Straume vairāk orientēta savu produkciju pārdot Rietumeiropā, bet Draugu izplata Krievijā, tad ASB fabrika strādā vietējam tirgum.

Kalniņa izteiktos pārmetumus Latvijas produkcijai par galīgiem murgiem nosauca ASB fabrikas pārstāvis Jānis Arājs. Viņš Nedēļai klāstīja: "Paskatieties uz ārzemēs ražoto barību – tā ir krāsaina un tās glabāšanas termiņš ir ļoti ilgs. Tas nozīmē, ka tā ir piesātināta ar kaitīgām E vielām un krāsvielām. Mūsu produkcija tāda nav – to var spriest gan pēc krāsas, gan pēc tā, ka tās glabāšanas termiņš ir trīs mēneši."

Plašajā piedāvājumu klāstā patērētājam tiešām ir grūti izvēlēties piemērotāko barību. Ne vienmēr lietderīgu konsultāciju var sniegt arī zoopreču veikalu darbinieki, jo veikali bieži vien pieder kādai vairumtirdzniecības kompānijai.

Mājdzīvnieku barības sortiments Latvijā iedalīts trīs grupās:

l ekonomiskajā jeb lētajā, kas pārsvarā ir supermārketu piedāvājumā un ko arī var nopirkt lauku veikaliņos, jo tur pieprasījums pēc dārgākās barības nav;

l vidējā, ko pārsvarā pērk vidēji turīgi cilvēki, kuri saviem zvēriņiem nevēlas pirkt lētu, bet arī nevar atļauties dārgu barību. To saviem mīluļiem piedāvā arī saimnieki, kas īpaši rūpējas par tiem;

l profesionālajā, kuru lielākoties izmanto tikai šķirnes dzīvnieku audzētāji, kuri rūpējas par savu četrkājaiņu ciltsrakstiem.

Te jāteic, ka bieži vien tas, pie kādiem produktiem tiks pieradināts četrkājainis, ir atkarīgs ne tikai no saimnieka turības un dzīvniekmīlestības pakāpes, bet arī, lai cik tas dīvaini izklausītos, no viņa nacionalitātes. Ne tikai cilvēku sabiedrība mūsu valstī praktiski dzīvo divkopienu zemē, bet arī suņi, pateicoties homo sapiens, ir sagrupēti "krievos" un "latviešos".

Par to var pārliecināties mājdzīvniekiem veltītajā informācijas telpā. Pastāv vairāki šai nozarei veltīti interneta portāli. Atverot vienus, var nokļūt latviskajā vidē, kur bieži vien ar grūtībām var atrast sadaļu arī krievu valodā. Savukārt, paviesojoties citās lapās, pamatinformācija ir tikai krieviski un lapas saturs latviešu valodā ir samērā trūcīgs.

Arī suņu barība tiek pirkta, vadoties pēc patriotisma. ASB fabrikas darbinieks Nedēļai pastāstīja, ka Latvijā ražoto pārsvarā pērk tikai mononacionāli apdzīvotos apvidos, kur dominē pamatiedzīvotāji, – Kurzemē un Vidzemē. Latvieši, vairāk nekā cittautieši, uzticoties un izvēlas pašmāju ražojumus. Savukārt tādā pilsētā kā Daugavpils ASB fabrikas produkciju vispār nevar nopirkt, jo tur tā netiek pieprasīta.

Tomēr pieprasījums ar katru gadu pieaug praktiski visām produkcijas kategorijām, un to saista ar divām lietām: cilvēki kļūst turīgāki (viņi savus mīluļus lutina aizvien vairāk) un slinkāki (divkājainie radījumi vairs negrib atlicināt laiku, lai vārītu putras saviem mīluļiem un ķidātu zivis vai nošņāptu kādu jēlas gaļas šķēli).

Zooindustrijā iesaistītās firmas Nedēļai neatklāja, kā tām veicas biznesā, – to pārstāvji tikai aizbildinājās ar vispārīgām frāzēm, kā "esam neliela, bet stabila firma" vai "mūsu finanšu bilance lai paliek firmas noslēpums" un tamlīdzīgi.

Izstāžu kompānijas BT1 projektu vadītājs Mārtiņš Refbergs teica, ka industrijas mesās parasti piedalās ap 30–40 dalībnieku, kas piedāvā dzīvnieku barību, aksesuārus un veterinārijas produktus. Vienas firmas piedalās tikai rudens, bet citas tikai pavasara izstādēs, ir arī dažas, kas reprezentējas abās. Pavisam Latvijā ir vairāk nekā 200 uzņēmumu – dzīvnieku barības ražotāju, vairumtirgotāju, zoopreču veikalu un citu, kas "apkalpo" mājdzīvniekus.

Pēdējos gados ir parādījies izsmalcināts piedāvājums, par kuru pirms vairākiem gadiem pat sapņot nevarējām. Pēc produkcijas piedāvājumu materiāliem var spriest, ka produkcija nav no lētākajām. Ekskluzīvāko preču cenas pat netiek nosauktas.

Piemēram, kāda zoopreču firma piedāvā nopirkt gan haizivi, gan viņai paredzētu akvāriju. "Nauda šeit nav minēta, jo tā ir principa lieta. Vai Jums jau ir haizivs, vai nu vienkārši sapņojat par to," teikts reklāmas bukletā. Tiek piedāvāts nopirkt nelielu haizivi (apmēram 60 centimetru garu) un to turēt akvārijā.

Tajā pašā laikā kādā Rīgas veikalā iespējams nopirkt siksnu kaķim vai sunim ar Swarovsky kristāliem. Arī šajā gadījumā konkrēta cena nav minēta, vienīgi teikts: "Dārgi, bet skaisti, grezni."

Latvijā straujus apgriezienus uzņem arī dzīvnieku viesnīcu bizness. Šovasar tās izmantoja sevišķi daudz klientu, kuri tur atstāja savus mīluļus, kamēr paši devās vasaras atvaļinājumos.

Pašlaik valstī darbojas septiņas mājdzīvnieku "viesu mājas". Saimnieki savus četrkājaiņus tur ievieto, sākot no vienas dienas un līdz pat gadam. Tomēr vidējais uzturēšanas ilgums ir apmēram nedēļu. Ja 2005. gadā viena otra dzīvnieku viesnīca, kura tad uzsāka darbību, strādāja pat ar zaudējumiem, tad pērn dzīvnieku "viesu mājas" strādāja ar peļņu, kas rēķināma ne tikai simtos, bet arī tūkstošos latu.

Valodā...

Kastēns: valodas kropļošana nav pieļaujama

DELFI  09/27/07    27. septembris 2007 14:47 Latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valsts valoda, kas rūpīgi un sistemātiski ir jāattīra no nevēlamiem simboliem, aizguvumiem un anahroniskām ortogrāfijām, atzīmē īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns, informēja integrācijas lietu ministrijā.

"Ņemot vērā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 3.septembra sezonas atklāšanas koncerta afišā nelikumīgo "ō" lietošanu vārdos - simfōnija, mažōra u.c., ko atklājis un sodījis Valsts valodas centrs, vēlos uzslavēt centra apzinību un modrību. Šāds simbols ne latviešu alfabētā, ne citos dokumentos nav norādīts kā latviešu valodas burts. Šāda rakstība ir nezāles no senās ortogrāfijas," norāda ministrs s. "Piemēram, mākslinieks Aivars Vilipsons bieži sabiedrībā savu uzvārdu lieto kā Vilipsōns, kas cittautiešiem sniedz nepareizu priekšstatu par uzvārdu rakstību," uzsver ministrs.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, 1919. gadā tika pieņemts lēmums par ortogrāfijas lietošanu valstī, kaut arī nepārtraukti tika diskutēts vai pieļaut mīkstā "ŗ" lietošanu. Šobrīd esošo pareizrakstību atspoguļo 1995. gadā izdotā "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca".

Publiskajā telpā nav pieļaujami patvaļīgi ortogrāfijas grozījumi, kas rada haosu un nekonsekvenci valodas lietotājiem, jo tādā veidā mēs piesārņojam savu valodu. Kastēns uzslavē Valsts valodas centra rīcību un mudina arī turpmāk bargi, nesaudzīgi un likumā noteiktajā kārtībā sodīt tos, kuri pārkāpj valsts valodas pareizrakstības nosacījumus. Ministrs arī vērš centra uzmanību uz citiem kliedzošiem pārkāpumiem ortogrāfijas jomā, piemēram, vairāku preses izdevumu visatļautību, kas gadiem ilgi savās slejās netraucēti lieto Endzelīna latviešu valodas rakstību, ieskaitot mīkstināto "ŗ" un "ch". 

Kas man ar tevi, latviešu valoda?

Maija Baltiņa, valodniece  Diena  10/02/07   Šajā reizē atbildēšu tā — tās ir ilgu gadu garumā tapušas saites ar valodu. Bez dižošanās varu teikt, ka vienā otrā reizē itin droši varu pastāstīt, kā kāds vārds radies valodā un nokļuvis tekstos, kāda ir bijusi kāda vārda aizstāvība vai noliegšana, tam no tautas valodas nokļūstot rakstu, tātad — literārajā valodā. Aiz katra vārda stāv kāds stāsts, kas pats par sevi ir ne vien interesants fakts, bet arī paraugs, padoms un mācība, kā piekļūt valodai. No pašiem jaunākajiem notikumiem valodas dzīvē minēšu vairākus ievērības vērtus, kas derētu paraugam, padomam un mācībai. Daru to pārliecībā, ka tas ir nepieciešami tieši tagad, kad, kā raksta profesors Roberts Ķīlis, "paredzama drukātā vārda piekāpšanās par labu vizuālajiem un interaktīvajiem formātiem" (Psiholoģijas pasaule, 2007/2).

Kur labi tēlainas valodas paraugi? Nu, protams, dzejas tekstos. Šajā reizē piesaucu studenti S.Skujiņu, kura tik dabīgi, brīvi veidoja vārdu saspēli ar dzejniekiem un klausītājiem Ventspils rakstnieku un tulkotāju mājā kādā Dzejas dienu pievakarē.

Pēc stila paraugiem? Pie manas studentes L.Deičmanes, nu jau maģistrantes — jaunas un talantīgas tulkotājas, kurai acīmredzams ķēriens izjust oriģināla teksta stilu, ritmu, to tulkojot nenozaudēt un iecelt latviešu tekstā.

Kur meklēt padomu valodas jautājumos tad, kad jāparāda sevi kā inteliģencei piederīgu? Pie valodnieku sarūpētā rakstu krājuma Valodas praksei Dr. philol. Sarmītes Lagzdiņas atbildīgajā redakcijā un Valsts valodas aģentūras finansiālā aprūpē. Rakstu krājums labi sākts un tiek uzteikts tāpēc, ka skaidrā un izprotamā valodā tiek stāstīts un skaidrots valodā notiekošais.

Bet pie kā iet mācībā? Kad vajag visu uzreiz un vienlaikus — kā izvēlēties vajadzīgos vārdus, kā pārtulkot, kā radīt baudāmu tekstu? Un te nu nevar paiet garām U.Tīrona sarūpētajam V.Jerofejeva teksta tulkojumam no krievu valodas Maskava—Gailīši. Kāpēc? Jau tāpēc vien, ka kultūrtekstu tulkojumi, paliekoši un izcili, top ilgā laikā (arī šis tulkojums). Tāpēc, ka kultūrteksta tulkojums nav iedomājams bez tulkotāja komentāra. U.Tīrona komentāri par pavisam vienkāršiem vārdiem, piemēram, "kortelītis", "koferītis", par klišejām, piemēram, "visi labas gribas cilvēki", "tas nedrīkst atkārtoties", "godināsim ar klusuma brīdi" u.c., lasāmi kā mazi stāstiņi par vārdu vēsturi tik nesenā pagātnē, bez kuras atspulgiem nav iedomājama dzīvā valoda tagad. Pie U.Tīrona jāiet mācīties, kā būt radošam tulkotājam un savām radošajām veiksmēm atrast motivāciju valodas loģikā. Te tad derētu nosaukumā atrastā veiksme Petuški — Gailīši: "Svarīgs apsvērums bija gaiļa vārda saglabāšana poēmas nosaukumā — tas ļāva saglabāt norādi uz gaili, kuru dzirdēja Pēteris Jaunajā derībā, bet vārdiskā saspēle ir viena no būtiskākajām Jerofejeva stila pazīmēm. No otras puses, uzskatīju par svarīgu saglabāt arī deminutīvu, kas ļāva vietvārdu brīvi iekļaut krievu oriģinālu atdarinošā latviešu valodas vidē un to locīt." Varētu teikt, ka ir tapusi Tīrona mācība. Ar to tad arī aicinu iepazīties, ja domas un prāti ir pie valodas.

Māris Ruks: Laiks izbeigt valodisko pesimismu

Dr. philol. Māris Ruks  DELFI  10/02/07    Pašlaik latviešu valodai neklājas viegli — par to rakstīts daudz un plaši, dažādos kontekstos un izvērsumos. Valsts valodas centrs, pēdējos gados ieguvis lielāku financējumu, reģistrē arī lielāku Valsts valodas likuma pārkāpēju skaitu. Tas ir likumsakarīgi, jo etniskā sastāva ziņā pat mūsu valsts galvaspilsētā nereti nākas saskarties ar nevīžīgu vai pat nicinošu un naidīgu attieksmi pret latviešu valodu.

Tā, protams, ir jāsoda. Taču nav noslēpums, ka Valsts valodas centra darbinieku vairums nebūt nav ar filoloģisku izglītību un, darot visumā nozīmīgu darbu latviešu valodas lietošanas uzraudzībai sabiedriskajā telpā, reizēm kļūdās. Tad, kad runa ir par latviešu rakstību jeb ortografiju. Nevēlos pārmest Valsts valodas centram iebildumu pret garā ō lietošanu vārdos, kur tas būtu jādara, piem., "simfōnija", bet precizējumu prasa ažiotāža, ko izraisījis šis it kā mazsvarīgais notikums un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Oskara Kastēna (LPP/LC) izteikumi, kuros viņš pauž rūpes par latviešu valodas "attīrīšanu" (27.9.07) , izskaužot "senās ortografijas" (ar to tiek valodas vēsturē saprasts gotiskais raksts (fraktūra) ar t.s. "čupu burtiem" š vietā sch, garā ā — ah, utt.) atliekas. Šās ortografijas atliekas jau tika izskaustas pirms apmēram 80 gadiem un neesmu manījis kādu tās lietojam vēl šobaltdien.

Ik dienas ir nepieciešams rūpēties par latviešu valodas kopšanu, pareizrunu, pareizrakstību un vārdu krājuma paplašināšanu. Un mums katram sava dzimtā valoda arī ir jāmācās visu mūžu, tikai tā to var pilnveidot, dziļāk izprast un rezultatīvi populārizēt.

Uzsverot latviešu valodas lietojuma nepieciešamību sabiedriskajā jomā, bieži tiek atstāts novārtā valodas kvalitātes jautājums un tas, ka visvairāk mūsu valoda ir tikusi kropļota padomju gados. Atceroties šīs lietas, tiktu novērsti vairāki pārpratumi.

1946. gadā ar LPSR MP noteikumiem (nr. 480), ņemot vērā no Krievijas iebraukušo padomju latviešu KP biedru uzskatus, svītrots mīkstinātais r, aizsākot ilggadīgu latviešu valodas pielāgošanu krievu valodai. 1956. gadā par "buržuazisku" tika atzīts ch. Tad nu labāk varēja arī atšķirt – padomju pilsoni Rihardu no "Rietumu specdienestu aģenta", trimdas tautieša Richarda. Vēl bija posms, kad padomju Latvijā nedrīkstēja svešvārdos lietot nevienu garumzīmi. Bija sarakstā piemēram "literatura", "ķimija", "matetmatika" u.c. Tad atļāva svešvārdos uzlikt vienu garumzīmi. Tikai vienu, ne vairāk, ne mazāk. Tika iets uz to, lai latviešu valodu pilnīgi pielāgotu krievu valodai, vēlāk ieviestu kirilicu un – līdz mūsu valoda izzustu pavisam.

Atgūstot neatkarību, jau 1990. gadu pirmajā pusē LR MK atcēla LPSR MP noteikumus, līdz ar to, spēku zaudēja arī absurdās prasības par valodas striktu normēšanu pēc staļinlaika un padomju krievu parauga. Nu vairs neviens LR likums vai normatīvs akts neaizliedz ne latviešu valodai dabiskā mīkstinātā r, arī ch, vai garā ō lietošanu tur, kur tas vajadzīgs pēc latviešu valodas pareizrakstības normām un izrunas. Nav likumdošanas kārtībā pieņemta arī "latviešu padomju alfabēta" bez ch, un ŗ - jo tādu šobrīd pieņemt būtu absurdi gan no valodnieciskā, gan valodas sociālās attīstības viedokļa Taču — joprojām turpinās inerce.

Arī es, tāpat kā daudzi citu, vienā no Rīgas vidusskolām ilgus gadus čakli apguvu t.s. padomju normēto latviešu valodu. Un tikai mazliet vēlāk uzzināju, ka latviešu valodā Latvija ieviesušās divas rakstības — viena ir pasaulslavenā latviešu valodnieka, LU prof., J. Endzelīna un citu pārstāvētā rakstība, otra ir joprojām inerces dēļ kultivētā t.s. "padlatviešu" (apzīmējumu ieviesis U. Ģērmanis) vai — es teiktu — padomju vai pesimistiskā rakstība (pārstāv A. Blinkena, V. Skujiņa) Kāpēc padomju? Tāpēc, ka tika mākslīgi uzspiesta ar okupācijas varas lēmumiem un stingri uzraudzīta. Kāpēc pesimistiskā? Tāpēc, ka neveicina latviešu valodas kvalitatīvas attīstības iespējas, bet gan pretēji - padomju normatīvu un gadu gadiem iesīkstējušas domāšanas dēļ, apgalvojot, ka padomju gados nomāktajai latviešu valodai nav nepieciešami dabiski uzlabojumi (ignorējot arī demokratiskuma pamatprincipus) pretojas latviešu valodas daudzveidīgumam piem., mīkstinātam r, kas paplašina jēdzienisko lauku, padziļina vārdu nianses un kopumā uzlabo latviešu valodas kvalitāti. Piem., mēra (pilsētas galvas) kapi vai mēŗa (slimība) kapi, vara (valdība) pamatus lika vai vaŗa (metāla) pamatus lika, gara (garīguma) taka vai gaŗa (attālums) taka, bāru (krogu) dziesmas vai bāŗu (bāreņu) dziesmas. Kvalitatīvas valodas nianšu piemēri ir daudzi.. Mīkstinātais ŗ, ch vai gaŗai ō nav kāda stila vai modes lieta. Tas sakņojas latviešu rakstu un runas valodas tradīcijās.

Šobrīd latviešu valodniecībā norit neliela rīvēšanās starp pesimitisko skolu (Blinkena, Druviete, Skujiņa u.c.) un latvisko tradiciju sekotājiem (Grīsle, Kušķis, Loja u.c.) Tomēr pesimistiskā valodniecības skolas pāstāvi (dažādās komisijās, aģentūrās) saņem apm. 90 proc. valsts financējuma, kas atvēlēti latviešu valodai. Latviskās valodniecības pasākumus financē trimdas organizācijas un daži turīgi atbalstītāji Latvijā. Pesimistiskā skola ir dzīvotspējīga laikā, kad tiek aktīvi noliegts nacionālais kultūras mantojums un nedabīgas, varmācīgi izveidotas etniskas situācijas dēļ ir apgrūtināta latviešu valodas funkcionālitāte un apdraudēta tās nākotne. Vairāki pesimistiskās latviešu valodnieku skolas filologi tajā pašā laikā ļoti iecietīgi izturas pret dažādiem citvalodu (īpaši krievu) vārdu aizguvumiem un popularizē svešādas sintakses formas latvisku izteicienu vietā.

Latviešu valodas kvalitātei lielā mērā ietekmē arī politiķi un tas, kā viņi to dara. Piem., Vairas Vīķes Freibergas pirmsprezidentūras laika grāmatās un ar roku rakstītajās vēstulēs ievēroti gan mīkstinātie ŗ, gan ch, uzsvari svešvārdos likti atbilstoši oriģinālrakstībai. Jautājums ir, kāpēc viņa neko nav darījusi, izmantojot prezidentūras autoritāti, lai atlabotu padomju gados noplicināto rakstību un pievērstu uzmanību valodas kvalitātei? Vai tāpēc, ka savas prezidentūras pirmajā mēnesī iestājoties pret stingrāka Valsts valodas likuma pieņemšanu (1999) viņa pavēra plašas iespējas latviešu valodas lietojuma jomas sašaurināšanai un līdz ar to nepārtrauktai sabiedrības cīņai par Valsts valodas funkcionālitiāti un daudz mazāk par patiesu kvalitāti? Un kāpēc Vīķe Freiberga vēlākos gados varbūt pat apzināti kropļoja savu izteiksmi publiskā telpā? Pozitīvs valodniecisks pavērsiens ir tas, ka pašreizējam prezidentam Valdim Zatleram ir krietni labāka un baudāmāka latviešu valoda par iepriekšējo amatpersonu.

Par mūsu valodas kvalitātes jautājumiem ieteiktu katram izlasīt nupat iznākušo, daudzveidīgo Rasmas Grīsles grāmatu Spēkildze (Rīga, Antava, 2007) un recenzijas lielākajos Latvijas preses izdevumos. Filoloģijas doktore ļoti pamatoti un pārdomāti runā par šīm lietām.

Lai arī Latvijas sabiedrība bieži vien nav īpaši prasīga pret polītiķiem, pirms izteikties publiskā telpā, arī un Īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās būtu rūpīgi jāpārbauda savas zināšanas valodniecība un Latvijas Republikas likumdošanā. Citādi skaistie vārdi par "valsts valodas kropļošanas nepieļaušanu" skan dikti liekulīgi un īsti padomiski.

Tad jau mums būtu jāiztiek bez Gunara Janovska romānu pārpublicēšanas, jo ir autora strikta norāde – ievērot latviešu pareizrakstības normas (ar ō, ch, ŗ), būtu vienmēr jābrīnās, kāpēc mūsu brāļu leišu (gluži kā jebkuŗas citas Vakarzemju kultūrtautu valodās) laikrakstos un reklāmās acīs vien duras ch, jo viņi vienkārši neievēroja un neievēro padomju lēmumus. Un jātaujā — kāpēc mūsu pašu bērni piepeši dabiski pasaka "kuŗš" vai "mūzikāls", atbilstoši augstvērtīgai latviešu valodai. Tikai nez kāpēc mēs paši viņiem vēlāk uztiepjam joprojām padomju gadu pseidovalodnieciskos lēmumus.

Un visbeidzot, O. Kastēnam vajadzētu paklikšķināt sava datora taustiņus un, cerams, izbrīns pārietu gan par mīkstināta r, gan par garā ō rakstību. Ja vien šis ministrs proporcionāli vairāk savā ikdienā nelieto kirilicu.

Katrā ziņā laiks rit savu gaitu. Un retorika padomju normatīvu garā arvien vairāk izsauc negatīvu sabiedrības rezonansi un līdz ar to — liek vairāk pievērsties latviešu valodas vērtību izpratnei.

Nav pieņemama «padomju normu» spēkā uzturēšana latviešu valodā

LVAK pārstāvis Jānis Priedkalns  10/05/07    Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) vērtē, ka sodīšana par burta «ō» lietošanu un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSIL) Oskara Kastēna papildu izteikumi par latviešu valodas pareizrakstību ir dīvains padomju laiku administrātīvās prakses turpinājums un drīzāk šķeļ nekā integrē latviešu sabiedrību, kā arī parāda nievīgumu pret svarīgu mūsu valodas kultūras mantojuma daļu – zinātniski pamatoto Endzelīna rakstību, ko joprojām mēdz lietot grāmatās un preses izdevumos. Irōniski ministra iebildes skan pašlaik, kad drīzāk būtu jārunā par latviešu valodas izspiešanu no ikdienas aprites, ne par latviešu valodas lietotāju sodīšanu.

Ir jāsecina, ka ministra kungs izsakās par lietām, kuŗas nepārzina. Vēršoties pret  Endzelīna izstrādātajām rakstības normām un līdz ar to labas latviešu valodas lietošanu, viņš latviešu sabiedrību neintegrē. Atjaunotajā Latvijā nav atcelta tā sauktā Endzelīna pareizrakstība. Padomju okupācijas laikā pārveidotā, valodnieciski nepamatotā rakstība ir nabadzinājusi latviešu valodu. Valodā arī ieviesti daudzi rusicismi.

Piemēram, pēckaŗa gados tika ieviestas latviešu valodas izrunai neraksturīgās tā dēvētās «lēkājošās gaŗumzīmes», grozot patskaņu gaŗumu svešvārdos, liegta palātālizētā «ŗ» rakstība locījumos, kuŗos tā būtu gramatiski nepieciešama, izskausti dubultie līdzskaņi vārdos, kuŗos tiem bija saturiska nozīme, no krievu valodas pārņemti  nepareizi svešvārdu lietojumi, kas neatbilst vārda izcelsmei un nozīmei latīņu, sengrieķu vai citā klasiskā valodā. Diemžēl, padomju laikā pieņemtās rakstības  apoloģēti šīs pārmaiņas sauc par «attīstību».

Latviešu valodas ortografija tika netraucēti izkopta līdz XX gs. 40iem gadiem. Izcilais, starptautiski atzītais valodas zinātnieks profesors Jānis Endzelīns, lai koptu latviešu valodu, ik nedēļu vadīja arī  RLB valodniecības nodaļas sēdes, iesakot valodas labojumus. Viņa vadībā izstrādātā ortografija ir valodas kultūras vērtība, kas, pēc valsts neatkarības atgūšanas, nav atjaunota, iespējams,  neinformētības vai šauras izpratnes dēļ. Šodien latviešu valodniekiem būtu jāatsāk racionāla diskusija par pareizrakstību, iespējams, arī saudzīgi paplašinot latviešu alfabētu, tajā iekļaujot citās Eiropas valodās bieži lietotu skaņu atveidojumus.

LVAK tādēļ uzskata par dīvainu palieku no okupācijas laiku prakses to, ka integrācijas lietu ministrs mudina bargi un nesaudzīgi sodīt tos, kuŗi ievēro Endzelīna latviešu valodas pareizrakstības zinātniski pamatotos nosacījumus.

Izdevību pakāpeniski atjaunot Endzelīna pareizrakstību un valodas normas paveŗ arī pagājušā gada Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājums veikt iesniegumus «Valsts valodas polītikas programmas projektam 2006.– 2010. gadam», kā mērķis, starp citu, ir nodrošināt latviešu valodas labu lingvistisko kvalitāti.

Kultūrā...

Izstādes

Sniedze Sofija,  NRA  10/02/07

ASTOŅI VIEDOKĻI. No šodienas Gētes institūts Rīgā (Torņu ielā1) piedāvā apskatīt fotoizstādi Vācijas attēli. 8 viedokļi fotogrāfijās. Ekspozīciju pārstāvēs fotogrāfi no 1990. gadā izveidotās austrumvācu Berlīnes aģentūras Ostkreuz, kurā strādā

17 mākslinieki no visas Vācijas. Ekspozīcijā būs iekļautas – Tomasa Meijera neskartās dabas, Jordisas Antonijas Šleseres zudušās dzimtenes, Annes Šēnhartingas, Sibilles Bergemanes, Linnas Šrēderes poetizētās ikdienas, Anetes Haušildas ironizētās, Ute Mālera gados vecāko cilvēku vitalizējošas un Volfganga Bellvinkela jaunākās paaudzes tverošas – fotogrāfijas, kas centīsies atklāt Vācijai aktuālo caur individuālu skatījumu.

- IGAUŅU DIZAINS. Rīt pulksten 17 Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazās Pils ielā 19) atklās Igaunijas Dizaina gada ceļojošo mūsdienu izstādi ABCDesign, kas sarīkota, atzīmējot Igaunijas Republikas 90 neatkarības gadu jubileju, un turpinās ceļot pa citām Eiropas valstīm. Ekspozīcijā iekļauti mobili informācijas stendi ar informāciju par dizaina situāciju Igaunijā, ieskatoties tās vēsturē, kā arī mūsdienu dizaineru un ražotāju sadarbības norisēs. Desmit gadi kopš Igaunijas dizaina atdzimšanas uzrāda šādu bilanci: veiksmīgi mēbeļu zīmoli (T&T Mang, u.c), biroja mēbeļu uzņēmumi (Standard, Thulema), alternatīvie mēbeļu dizaineri (CalssXFurniture), gaismas ķermeņu izgatavotāji (4ROOM), plastikāta apstrādes tehnoloģijas, apģērbu izgatavošanas industrija u. c. ne mazāk nozīmīgas izpausmes. Igauņu dizaina varenību un attīstību būs iespējams apskatīt līdz 21. oktobrim.

- APKĀRTPASAULEI – NODEBESĪMUZELLI. Ceturtdien pulksten 17 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Arsenāla Radošās darbnīcas zālē pazīstamais videoinstalāciju, foto un performanču mākslinieks no Lielbritānijas Nigels Rolfe atklās Uvas Osmanes un Kirstena Helfriša ceļojošo izstādi apkārtpasaulei – nodebesīmuzelli. Izstāde Rīgā aizsāk procesuālo mākslu, kas vēlāk tiks izrādīta Vācijas pilsētā Rāvensburgā un tad Londonā. Projekta rezultāts būs tapināts no iespaidiem, kas gūti, uzturoties Rīgā, taču ir skaidrs, kādi mākslas darbi tiks izstādīti – Uvas Osmanes instalācija Galds un krēsls, Kirstenas Helfrišas papīra kolāža Trīs greizas mājās un abu mākslinieču kopdarbs – kolāža uz auduma ar nosaukumu apkārtpasaulei–nodebesīmuzelli. Tas tiks veidots divas dienas pirms izstādes atklāšanas, kā arī līdz pat 21. oktobrim, ekspozīcijas slēgšanas brīdim. Eksponētie mākslas darbi tiks papildināti visa projekta laikā, iespaidojoties no vides (apzinoties un izsekojot visu trīs minēto pilsētu cilvēkus, ielas, ikdienu), kurā atradīsies ekspozīcija, lai uzzinātu, kā mākslas tapšanu ietekmē vide.

- JURA ĢĒRMAŅA IZSTĀDE. Klasiskākas vērtības var meklēt Jura Ģērmaņa izstādē Jaunākās gleznas galerijā Mūrnieks līdz pat 29. oktobrim. Ekspozīcija piedāvās apskatīt gleznas – ainavas, kas tapušas plenērā, vai studijā veidotus (pārsvarā) aktus. Juris Ģērmanis, beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1966. gadā, ir mākslinieks, kurš glezno, ievērojot klasisko dalījumu žanros – portrets, ainava, klusā daba un akts – balstoties uz izkoptu zīmējumu.

- PUČA NOSTALĢIJA. Galerijā Mākslas dārzs līdz 9. oktobrim vēl var paspēt apskatīt grafiķa, animācijas un grāmatu dizaina mākslinieka Normunda Puča izstādi Nostalģija ar akvareļu glezniecībā un fotogrāfijā sintezētiem lielformāta darbiem uz lieta papīra. Tušas līnija un akvareļu krāsas laukumu abstrakcijas panāk fotogrāfijās metafizisku iespaidu, kuru papildinās izstādē atskaņotā mūzika, bet rezultātā smalki estetizētie darbi, mākslinieka vārdiem runājot, cenšas izteikt: ".. pēc harmonijas, tīrības, skaidrības un nevainības, kas, šķiet, ir apslēptas dziļi mūsos un neapzināti atklājās mūsu sapņos, atmiņās vai attēlos, ko ieraugām." Normunda Puča darbi cenšas sevī iemiesot un satvert dvēseles ilgas, lai uzrunātu skatītāju.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/03/07

- ZVAIGZNE 2007. Šodien Maskavas namā ar Maskavas J. Kamburovas Mūzikas un dzejas teātra aktrises Irinas Jevdokimovas izrādi Nekas pēc Ņ. Berberovas stāsta Koncertmeistare motīviem Vladimira Mihelsona režijā (Sanktpēterburga) tiks atklāts Latvijas Aktieru asociācijas organizētais 5. starptautiskais monoizrāžu festivāls Zvaigzne 2007. Šogad skatē piedalās monoizrādes no Krievijas, Ukrainas, Moldovas, Lietuvas, Serbijas un Latvijas (Nacionālā teātra izrāde Šampinjonu derība). Piecās festivāla dienās tiek piedāvātas sešas izrādes, kuras varēs noskatīties uz dažādiem spēles laukumiem: Maskavas namā, Rīgas Krievu un Nacionālajā teātrī, Ventspils kultūras centrā.

- LIELAIS KRISTAPS. Šodien kinoteātrī Rīga pulksten 18 un 20.30 Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps programmā Kristapa kaimiņi tiks demonstrēta jaunākā lietuviešu klasiķa Aļģimanta Puipas mākslas filma Grēka apvārdošana, kas tapusi pēc lietuviešu rakstnieces Jurgas Ivanauskaites triju romānu motīviem un nupat notikušajā Krievijas kinofestivālā Melnās jūras kūrortpilsētā Anapā saņēma galveno balvu. Mistiskās, psiholoģiskās drāmas par mūsdienu cilvēka garīgās harmonijas meklējumiem centrā ir jauna žurnāliste Vika. Viņai ir romantiskas attiecības ar mācītāju, kurš nāk apciemot Vikas garīgi slimo vīru. Tomēr mācītājs attiecības ar Viku pārtrauc, lai vairs nedzīvotu grēkā un nebūtu pretrunā ar sava amata zvērestu un pienākumiem. Sieviete, izmisusi un atmaksas dzīta, iesaistās gadījuma sakaros ar svešiniekiem, kaut arī patiesībā meklē patvērumu un mieru. Viņas seksuālā dzīve kļūst arvien neprognozējamāka.

- UĢA TRAUMAŅA 1:1. Ceturtdien pulksten 17.30 Andrejsalas krastmalā, blakus hostelim Singalong tiks atklāta metālmākslinieka un tēlnieka Uģa Traumaņa personālizstāde 1:1. Tajā būs skatāmi trīs metāla objekti, kas darināti īpaši Andrejsalas videi – metināti no tērauda loksnēm un rūsināti.

- ARS FENNICA 2008. Patlaban notiek kandidātu atlase balvai Ars Fennica 2008, un tie tiks paziņoti nākamā gada sākumā. Uz balvu var pretendēt mākslinieki no Somijas un Baltijas valstīm, un visi kandidāti piedalīsies divās izstādēs. Pirmā notiks 2008. gada rudenī Helsinkos, Amosa Andersona mākslas muzejā, bet otrā tiks atklāta 2009. gada sākumā KUMU mākslas muzejā Tallinā, kad arī paziņos balvas ieguvēju. Iepriekšējo reizi Baltijas valstu māksliniekiem uz Ars Fennica balvu bija iespēja pretendēt 1994. gadā. Toreiz balvas ieguvējs bija Oļegs Tilbergs no Latvijas.

- BALTIJAS TĒLNIEKI UZVAR. Latvijas tēlnieks un Baltijas smilšu tēlniecības asociācijas prezidents Sandis Kondrāts kopā ar Igaunijas tēlnieci Kirki Kangro ieguvis pirmo vietu smilšu tēlniecības konkursā Olimpiskais stāsts – no Atēnām līdz Pekinai 2008, kas notika Ķīnā un bija viens no Pekinas olimpisko spēļu ieskaņas pasākumiem. Uz konkursu uzaicināto komandu pārstāvjiem bija jāveido smilšu skulptūras par sporta un olimpisko spēļu tēmām. Baltijas komandas uzdevums bija skulptūras veidā iedzīvināt tēmu Sporta attīstība. Vēl papildus skulptūru parkā Baltijas komanda attēloja trīs grieķu dievus, kas mitoloģijā bija aizbildņi par olimpiskajām spēlēm, – Zevu, Neptūnu un Diānu, ko veidoja S. Kondrāts.Šajā konkursā piedalījās tēlnieki no pieciem kontinentiem. Otro vietu ieguva Ķīnas, bet trešo – Krievijas pārstāvji.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/04/07

- KARMENAS TIEŠRAIDE. Rīt pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos Andreja Žagara veidotais Žorža Bizē operas Karmena iestudējums, ko pulksten 19 tiešraidē translēs Latvijas Radio 3 Klasika. Titullomu dziedās Elīna Garanča, dons Hozē – Valters Borins, Eskamiljo – Egils Siliņš, Mikaēla – Kristīne Opolais, Fraskita – Kristīne Gailīte, Mersedesa – Andžella Goba, Remendado – Andris Lapiņš, Dankairo – Nauris Puntulis, Cuniga – Krišjānis Norvelis, Moraless – Rihards Mačanovskis. Pie diriģenta pults būs iestudējuma muzikālais vadītājs Karels Marks Šišons. Radio Klasika direktore Gunda Vaivode uzsver, ka radioklausītājiem būs savas priekšrocības – starpbrīžos tiks piedāvātas intervijas ar titullomas atveidotāju Elīnu Garanču, režisoru Andreju Žagaru, diriģentu Karelu Marku Šišonu, solistiem Egilu Siliņu, Kristīni Opolais un vēl citiem radošās grupas dalībniekiem.

- FELDBERGA AKMENS NORVĒĢIJĀ. 2. jūnijā Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja izmēģinājuma lauciņā tēlnieka Ojāra Feldberga sāktais akmeņu stādīšanas eksperiments turpinās aiz valsts robežām – septembra otrajā pusē 250 km aiz Polārā loka Norvēģijā, vietās, kur dzīvoja Knuts Hamsuns, tēlnieks iestādījis no Pedvāles atvestu akmeni. Pedvāles akmeņu stādījumus ieziemot paredzēts 27. oktobrī.

- GRĀMATU MĀKSLA HORVĀTIJĀ. Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Horvātijas Republikas Kultūras ministrijas izstāžu apmaiņas ietvaros Latvijas Nacionālajā bibliotēkā viesojas Horvātijas Nacionālā un universitātes bibliotēka ar izstādi Grāmatu māksla Horvātijā. To veidojis Horvātijā pazīstams mākslas vēsturnieks un grāmatu eksperts, profesors Milans Pelcs. Ekspozīcijā skatāmi rokraksti un iespiestas grāmatas – viduslaiku dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī mūslaiku ilustrēti izdevumi un grafikas darbu mapes, sniedzot vēsturisku pārskatu par grāmatu izdošanu un grāmatu noformējumu Horvātijā no viduslaikiem līdz mūsdienām.

- AGRA DAŅIĻEVIČA DEJU SKOLA. 26. oktobrī izstāžu centrā Ķīpsala notiks jaunizveidotās Agra Daņiļeviča deju skolas atspēriena koncerts. Koncerta programmā iekļauti ne tikai iecienītāko deju grupas Dzirnas priekšnesumu fragmenti, bet arī Dzirnu studijas dejotāju uzstāšanās un muzikālie pārsteigumi no dažādiem mūziķiem, ar kuriem Dzirnas sadarbojušās. Līdzās jau zināmo izrāžu fragmentiem koncertā tiks rādīta jaunā deju grupas Dzirnas programma ar mūzikas grupas Auļi pavadījumu. Šis koncerts ir savdabīga retrospekcija par jau paveikto un kopīgs sapnis par nākotnes iespējām dejas jomā.

- INESES BRANTS PERSONĀLIZSTĀDE. Rīt pulksten 17 Rīgas Porcelāna muzejā Konventa sētā tiks atklāta mākslinieces Ineses Brants personālizstāde Izstāde bez koncepcijas. Inese Brants ir viena no talantīgākajām un daudzpusīgi strādājošajām porcelāna māksliniecēm, pazīstama ne tikai Latvijas, bet, līdzās Pēterim Martinsonam un Ilonai Romulei, arī Eiropas keramikas un porcelāna mākslas apritē. Regulāri piedalās un vada Latvijas un Baltijas valstu mākslinieku porcelāna apgleznošanas simpozijus, rosinot un organizējot arī pārējos māksliniekus. Izstādē aplūkojamie darbi tapuši bez koncepcijas – katram no tiem ir sava vēsture, stāsts, kā un kāpēc radies un veidojies mākslinieces domās un rokās. Ineses Brants personālizstāde Izstāde bez koncepcijas Rīgas Porcelāna muzejā būs apskatāma līdz 25. novembrim.

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/05/07

- NO LIELVĀRDES JOSTAS LĪDZ MŪSDIENU DIZAINAM. Dizaina dienu laikā šodien Dailes teātrī notiek starptautiska konference par dizainu radošo industriju attīstības kontekstā No Lielvārdes jostas līdz mūsdienu dizainam, ko rīko Kultūras ministrija sadarbībā ar Dizaina informācijas centru un Valsts kultūrizglītības centru. Konferencē pašmāju eksperti un pieaicinātie ārvalstu speciālisti skaidros dizaina jomas, dizaina izglītības un attīstības nozīmi radošo industriju attīstības kontekstā, akcentējot dizaina neierobežotās iespējas mūsdienu tautsaimniecības un visaptverošas kultūras nozares attīstībā. Tāpat tiks pieteikts darbs pie jaunas dizaina apmācības programmas mākslas skolās visā Latvijā.

- BALSOJUMS PAR KRISTAPA FILMĀM. Šodien līdz pulksten 12 portālā DELFI iespējams piedalīties balsojumā par labāko nacionālā kino festivāla Lielais Kristaps filmu. Balsojumam tiek piedāvātas filmas, kuras Lielā Kristapa žūrija nominējusi balvām Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Labākā īsmetrāžas spēlfilma, Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma, Labākā pilnmetrāžas animācijas filma un Labākā īsmetrāžas animācijas filma. Kinodarbs, kurš iegūs visvairāk balsu, festivāla noslēguma ceremonijā 6. oktobrī, ko tiešraidē demonstrēs Latvijas Televīzija, saņems DELFI skatītāju balvu.

- KULDĪGĀ TOP FILMA. Līdz 20. oktobrim par kinoļaužu paradīzi dēvētajā Kuldīgā vācu režisora Volfganga Pancera vadībā tiek uzņemta Lietuvas un Vācijas kopražojuma mākslas filma Tilts. Kuldīgas dome aicina ikvienu izmantot iespēju nedēļas nogalē klātienē paviesoties filmēšanas laukumā, reizē baudot zelta rudeni Kuldīgā. Tilts būs otrā Manfreda Gregora noveles ekranizācija, kas pirmizrādi piedzīvos pēc pusgada televīzijas kanālā PRO7. Tās darbība notiek 1945. gadā – Otrā pasaules kara beigās, un Kuldīgas vecpilsēta pārtapusi par Vācijas mazpilsētu, kam tuvojas amerikāņu karaspēks. Galveno lomu tēlotāji ir jauni vācu aktieri, bet masu skatos piedalās aptuveni 120 kuldīdznieku.

- OPERMŪZIKAS SVĒTKI VALKĀ. Gandrīz pēc mēneša – 4. novembrī pulksten 17 – Valkā jau piekto reizi būs tradicionālie operas svētki. Latvijas un Igaunijas nacionālo operu kopkoncerts notiks Valkas kultūras namā. Solisti – Kristīne Gailīte, Kristīne Zadovska, Aira Rūrāne, Krišjānis Norvelis, Viesturs Jansons, Samsons Izjumovs, Kārlis Zariņš, Helena Lokuta (Igaunija), Latvijas Nacionālās operas orķestris un koris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā izpildīs Dž. Rosīni, V. A. Mocarta, G. Doniceti, Dž. Verdi u.c. komponistu skaņdarbus.

- IMPROVIZĀCIJAS TEĀTRA FESTIVĀLS. No 10. līdz 13. oktobrim Rīgā notiks pirmais starptautiskais Improvizācijas teātra festivāls. Tajā piedalīsies trīs Eiropas labāko improvizatoru komandas: Improphondo no Amsterdamas, Gorillas no Berlīnes un Zupas teātris no Stokholmas. Ārzemju improvizācijas teātra grupām pretī stāsies pašmāju komandas: Pēdējā pirmizrāde, Laiva, Citrons un Jelgavas studentu teātris. Savu māku improvizēt rādīs arī labākās skolu teātra sporta komandas, kas tiesības spēlēt izcīnījušas Latvijas skolu Teātra sporta turnīrā.

- HANSABANKAS KORIS LABDARĪBAI. Starptautisku koru konkursu laureāts Hansabankas koris un diriģents Artūrs Ancāns aicina uz labdarībai veltītiem garīgās mūzikas koncertiem Sadzirdēsim viens otru! 27. oktobrī pulksten 18 Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskajā baznīcā, 28. oktobrī pulksten 12 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, 2. novembrī pulksten 19 Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Labdarības koncertos tiks vākti ziedojumi vājdzirdīgiem bērniem.

Citādā ziņā...

Sabiedriskā diskusijā rosinās runāt par čigānu bērniem skolā

LETA  10/02/07    Izglītības iniciatīvu centrs uzsācis sabiedrisko diskusiju ciklu "Čigānu (romu) bērns skolā", kas norisināsies deviņās Latvijas pilsētās.

Diskusijas tiek organizētas Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta iniciētās valsts programmas "Čigāni (romi) Latvijā" 2007.-2009.gadam izglītības jomas pasākumu laikā, aģentūru LETA informēja pasākumu koordinatore Daiga Zaķe.

Sabiedrisko diskusiju laikā tiks sniegta informācija par valsts programmas "Čigāni (romi) Latvijā" izglītības jomas mērķiem un paredzētajiem pasākumiem. Diskusiju dalībnieki tiks iepazīstināti ar esošajiem un potenciālajiem čigānu skolotāju palīgiem. Sarunu laikā tiks izzinātas konkrētās vietējās problēmas čigānu bērnu izglītības un čigānu integrācijas sabiedrībā jomās. Tāpat tiks demonstrēta videofilma un informācija par centra projektu čigānu integrēšanas jomā rezultātiem.

Uz diskusijām tiek aicināti čigānu kultūras biedrību un vietējās čigānu kopienas pārstāvji, pedagogi, potenciālie čigānu skolotāju palīgi, vecāki, pašvaldību vadītāji, deputāti, izglītības, sociālie un kultūras darbinieki, integrācijas sekretariāta un citu valsts iestāžu pārstāvji.

Šodien diskusijas norisināsies Jelgavā, 9.oktobrī - Jūrmalā un Tukumā, 11.oktobrī - Daugavpilī un Jēkabpilī, 17.oktobrī - Valmierā, 30.oktobrī - Kuldīgā, 31.oktobrī - Ventspilī, bet 1.novembrī - Rēzeknē.

Latvijā veselības aprūpes sistēma sliktākā Eiropā

Gunta Sloga Briselē,  Diena  10/02/07    Latvijas medicīnas nedraudzīgumu pacientiem skaidro ar nelikumīgiem maksājumiem ārstiem.

Latvijas veselības aprūpes sistēma ir Eiropas Savienībā visnedraudzīgākā pacientam, un viens no galvenajiem iemesliem tam ir medicīnas jomas lielā atkarība no tā dēvētajiem aplokšņu maksājumiem. To pirmdien Dienai atzina gadskārtējā Eiropas veselības aprūpes patērētāju viedokļu pārskata autori. Nevalstiskā organizācija Health Consumer Powerhouse (HCP) šajā pētījumā apkopojusi datus tieši no pacientu jeb patērētāju viedokļa, noskaidrojot to, cik viegli tiem iegūt informāciju par ārstniecības procesu, cik ilgi jāgaida rindās, kāda ir pieejamība medikamentiem un tamlīdzīgi. Pētījuma rezultāti liecina, ka pacientiem draudzīgākās valstis ir Austrija, Nīderlande, Francija, Šveice, Vācija un Zviedrija.

Kopā ar Latviju pētījuma tabulu lejasdaļā atrodas Bulgārija, Polija, Lietuva, Ungārija, Slovākija un Grieķija. Augstāko vērtējumu no jaunajām ES valstīm saņēmusi Igaunija, kas pēdējo gadu laikā veselības aprūpes jomā veikusi virkni reformu un ieņem 12.vietu 29 valstu sarakstā (papildus 27 ES valstīm pētījums tika veikts arī Šveicē un Norvēģijā).

Latvija ieguvusi vissliktāko novērtējumu pētījuma sadaļā par iespēju pacientiem saņemt informāciju par savu ārstēšanu, konkrētā mediķa profesionālo novērtējumu un telefoniski konsultēties par veselības problēmām visu diennakti. Tāpat Latvijā kā slikta novērtēta tiešās piekļuves iespēja speciālistiem, ir garas rindas uz operācijām, augsta jaundzimušo un vēža slimnieku, kas kopš ārstēšanas sākšanas nenodzīvo ilgāk par pieciem gadiem, mirstība. Tāpat Latvijā nav pietiekami ātri pieejami jaunākie medikamenti vēža ārstēšanas un citās jomās. Vienīgo pozitīvo vērtējumu (kopumā tika vērtētas 27 jomas) Latvija saņēmusi jaundzimušo vakcinēšanā.

Viens no pētījuma autoriem Arne Bjornbergs uzsver, ka gan Latvijā, gan citās sliktākos vērtējumus saņēmušajās valstīs viena no lielākajām problēmām, kas traucē pacientiem taisnīgu piekļuvi veselības aprūpei, ir nelikumīgie maksājumi ārstiem. Kā papildu apliecinājumu viņš min to, ka Čehija, kurā aplokšņu problēmas nav, ir 15.vietā šajā sarakstā. Pētniekam, kurš vairākkārt sazinājies ne vien ar Latvijas medicīnas aprūpē strādājošajiem, par to atbildīgajiem ierēdņiem, bet arī pacientu tiesību aizstāvības organizācijām un iepazinies ar pašu slimnieku secinājumiem, kļuvušas redzamas vēl vairākas īpatnības. Piemēram, kad A.Bjorngerbs jautājis kādam ierēdnim, vai pacienti Latvijā var iepazīties ar visu viņam pieejamo medikamentu sarakstiem, pētniekam atbildēts: "Priekš kam viņam to vajag, lai paprasa ārstam!" Šis un citi gadījumi viņam ļāvuši secināt, ka Latvijā būtu daudz vairāk jādomā par pacientu tiesību ievērošanu, sniedzot tiem daudz plašāku informāciju un izvēles iespējas.

Latvijas medicīnas sistēmas aprūpētāji pārāk mazu uzmanību arī pievēršot tam, kas notiek ārpus Rīgas. Taču Igaunijas panākumu pamatā esot tieši spēja reformēt medicīnas aprūpi arī lauku rajonos.

Kā zināms, pēc aplokšņu ņemšanu atzinušā traumatologa Valda Zatlera ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā šovasar ir raisījušās diskusijas par to, kā izskaust nelegālo maksājumu problēmu. Pagaidām gan konkrēti ierosinājumi šajā jomā nav izstrādāti.

Godina par mūža veikumu zinātnē

Dace Kokareviča, Latvijas Avīze   10/04/07    Vakar Latvijas Zinātņu akadēmijā emeritēto zinātnieku apliecības un grantus par mūža ieguldījumu saņēma 23 izcili pētnieki.

"Šogad valsts emeritēto zinātnieku grantus piešķir jau vienpadsmito reizi," uzrunā teica LZA prezidents Juris Ekmanis. "1996. gadā, kad nodibināja šo grantu, finansējums bija 17 000 latu. Šogad tas pārsniedz jau pusmiljonu latu."

Pavisam šo gadu laikā emeritētā zinātnieka (vārds "emeritētais" cēlies no latīņu vārda "emereri" – nopelnīt, un nozīmē – tāds, kas ir pensionēts un saglabā titulu) nosaukums piešķirts 379 personām. Līdz šim gadam grants par mūža ieguldījumu bija 100 lati mēnesī. Kopš janvāra tas ir 150 lati, un šo atzinību par mūža veikumu saņem 286 cilvēki.

Viens no jaunievēlētajiem emeritētajiem zinātniekiem ir Latvijas leģendārais zirgaudzētājs Raimonds Baltakmens, kura nopelnus pazīst ikviens Latvijas šķirnes zirga īpašnieks. Kā kuriozu pētnieks atminas faktu, ka, 1949. gadā, būdams otrā kursa students un zirgkopības un govkopības zinātniskā pulciņa vadītājs, ticis sodīts par "klanīšanos Rietumu zinātnes priekšā". Vēlāk izrādījies, ka jau pirmie pētījumi bija ļoti vērtīgi selekcijā. Raimonds Baltakmens izstrādājis abu Latvijas šķirnes zirgu tipu – darba zirgu un sporta zirgu – selekcijas programmu.

Cits emeritētais zinātnieks – sertificēts otolaringologs un akupunktūras speciālists Osvalds Plepis – teic, ka viņam šis ir ļoti veiksmīgs gads: pavasarī kļuvis par LZA goda doktoru un nu saņemts mūža grants. Savos 75 gados zinātnieks turpina aktīvo ārsti praksi. Tagad viņš drīkst stāstīt, ka savulaik Ļeņingradas Kara medicīnas akadēmijā eksperimentāli pētījis, kā bezsvara stāvoklis ietekmēs kosmonautu veselību. Toreiz pat mājinieki īsti nezinājuši, ar ko viņš nodarbojas.

Mūsējās - par medaļām!!!

Andris Rupais, TVNET 10/04/07    Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība pirmoreiz komandas vēsturē ir iekļuvusi Eiropas meistarsacīkšu pusfinālā! Šovakar Itālijā turnīra ceturtdaļfinālā mūsu basketbolistes dramatiskā cīņā ar 66:62 pārspēja Franciju un vienlaikus arī nodrošināja ceļazīmi uz Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru. Komerckanāls TV3 Latvijas un Francijas dueli ierakstā rādīs šovakar pulksten 22.20.

Šī ir pirmā reize pēc neatkarības atjaunošanas, kad kāda pieaugušo sporta spēļu komanda ir spējusi iekļūt starp četrām spēcīgākajām Eiropas komandām, un pirmās to ir paveikušas Aināra Zvirgzdiņa trenētās Latvijas basketbolistes!

Pa ceturtdaļām - 13:10, 15:8, 16:22, 22:22.

Ar 17 punktiem rezultatīvākā mūsu komandas rindās šajā vēsturiskajā spēlē bija Gunta Baško, kas vēl izcīnīja arī četras atlēkušās bumbas un sešreiz rezultatīvi piespēlēja partnerēm!

Lielisku maču aizvadīja arī Liene Jansone - 14 punkti un astoņas atlēkušās bumbas, bet Zane Tamane izcēlās ar 12 punktiem un astoņām atlēkušajām bumbām. 12 punkti arī komandas kapteines Anetes Jēkabsones-Žogotas rēķinā, turklāt, turnīra rezultatīvākā spēlētāja divus no tiem guva pašā atbildīgākajā brīdī - 14 sekundes pirms mača beigām, kad panāca izšķirošu četru punktu pārsvaru.

Sestdien par iekļūšanu finālā latvietes mērosies spēkiem ar Lietuvas un Krievijas savstarpējā ceturtdaļfināla pāra uzvarētājām. Šajā EM finālturnīrā mūsu basketbolistēm šī bija jau sestā (!) uzvara septiņās spēlēs.

Latvijas valstsvienība, kurai šī bija arī vēsturē pirmā uzvara pār Franciju, spēles pirmās 20 minūtes noslēdza ar desmit punktu pārsvaru (28:18), tomēr trešo certurtdaļu sekmīgāk aizvadīja pretinieces, kurām rezultāta starpību izdevās samazināt līdz 44:40.

Latvijas komandas rindās vēl spēlēja un punktus guva: Ieva Tāre

7 p. +2 a.b.; Ieva Kubliņa 3 p. +3 a.b.; Santa Dreimane 1 p.; Zane Eglīte 0 p. +3 a,b.; Dita Krumberga; Anita Teilāne; Aija Brumermane; Ilze Ose-Hlebovicka - nespēlēja.

Spēles pēdējās desmit minūtes mūsējās atkal iesāka lieliski, un pēc Tamanes un Jansones groziem, kā arī Baško pieciem pēc kārtas gūtiem punktiem, panāca jau 53:40 savā labā. Četras minūtes un 41 sekundi pirms pamatlaika beigām latvietes panāca šajā spēlē lielāko pārsvaru +14 (57:43) tomēr nosargāt to līdz beigām neizdevās.

Mača liktenis izšķirās saspringtā galotnē, kurā visu laiku soli priekšā sāncensēm tomēr izrādījās mūsējās. Kritiskākais brīdis bija tieši pusminūti pirms spēles beigām, kad pie rezultāta 64:60, Baško aizmeta garām abus soda metienus, turpretim francūzietes 14 sekundes pirms beigām no soda līnijas samazināja rezultāta starpību līdz draudīgajam 64:62.

Uzreiz sekoja piezīme pret Jēkabsoni un mūsu komandas līdere nepievīla arī šoreiz - divi precīzi soda metieni un 14 sekundes pirms beigām komfortabls četru punktu pārsvars. Atlikušajā laikā francūzietes vēl gan paspēja izdarīt divus neprecīzus tālmetienus, taču viņām ar to arī viss bija beidzies.

Tajā pašā laikā mūsu sieviešu komandai un arī visai Latvijai - viss vēl tikai priekšā! Pusfināls un vieta olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā jau rokā, tagad jātiecās uz nākamajām virstotnēm un šobrīd tās var būt tikai un vienīgi Eiropas meistarsacīkšu medaļas!

Statistika:

Latvija - 2p 18/40 (45,0%!), 3p 6/18 (33,3%), sm 12/19 (63,2%),

Francija - 2p 13/37, 3p 6/20, sm 18/22.

Atlēkušās bumbas: Latvija - 35, Francija - 38.

Latvijas valstsvienības sastāvs: Anete Jēkabsone-Žogota, Gunta Baško, Ieva Kubliņa, Liene Jansone, Zane Tamane, Ieva Tāre, Zane Eglīte, Ilze Ose-Hlebovicka, Santa Dreimane, Aija Brumermane, Dita Krumberga, Anita Teilāne. Galvenais treneris - Ainars Zvirgzdiņš. Treneri - Ainārs Čukste, Aigars Nerips.

Zelta
rudens ir klāt!

...Krāsainas lapas rotā koku
zarus, bet tās, kas jau nobirušas,
čaukst zem mūsu kājām. ..Dienas ir ap-

mākušās un lietainas, taču joprojām diez-

gan siltas – ap +15^oC, bet nakis gan

kļūst arvien auktākas – termo-

etra stabiņš noslīd līdz
+5^oC atzīmei.

Anda Jansone, trešdien, 2. oktobrī