Gribīgo koalīcijā, Eiropā un citur pasaulē...

Konkurss tiek organizēts par godu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 50.gadadienai.

LETA  10/05/07    NVA informēja, ka pretendentiem jābūt ne jaunākiem par 18 gadiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai arī Norvēģijas, Islandes, Šveices vai Lihtenšteinas pilsoņiem. Konkurss domāts tikai tiem, kas pašlaik meklē darbu, nestudē un veiksmes gadījumā būtu gatavi strādāt vismaz četrus mēnešus kādā no Eiropas valstīm.

NVA aicina dažādu tautsaimniecības nozaru pārstāvjus un cilvēkus ar jebkādu izglītību pieteikties šim konkursam. Lai kļūtu par vienu no 50 konkursa uzvarētājiem, jāaizpilda īpaša reģistrācijas forma, kas atrodama Eiropas darba mobilitātes mājaslapā "www.ec.europa.eu". Reģistrācijas veidlapu drīkst aizpildīt kādā no ES oficiālajām valodām, kā arī norvēģu vai islandiešu valodā.

Reģistrācijas periodam noslēdzoties, Eiropas Komisija kopā ar ES nodarbinātības dienestu tīklu (EURES) katrā dalībvalstī izvērtēs priekšlikumus un izvēlēsies 50 darba ņēmējus, kuriem piedāvās pirmo darbu ārzemēs.

Sagaidāms, ka uzvarētāju sarakstā būs vismaz pa vienam pārstāvim no 31 konkursa dalībvalsts. Uzvarētājiem visus ceļa un dzīvošanas izdevumus apmaksās Eiropas Komisija.

Atvieglos vīzu izsniegšanu Baltkrievijas iedzīvotājiem

LETA   10/07/07    Šobrīd Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) strādā pie atsevišķiem atvieglojumiem vīzu izsniegšanai Baltkrievijas iedzīvotājiem iebraukšanai Latvijā, kas tiktu piemēroti saskaņā ar Šengenas zonas noteikumiem, informēja ĀM Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.

Latvija jau pērnā gada 26.jūnijā vienpusēji atbrīvoja Baltkrievijas pilsoņus no valsts nodevas samaksas par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu līdz brīdim, kad Latvija pievienojas Šengenas līgumam.

"Latvija ar Baltkrieviju ir tradicionāli uzturējusi ciešas ekonomiskās un kultūras saiknes. Nozīmīgi ir abu valstu iedzīvotāju kontakti, kuru uzturēšanu ĀM ir vienmēr veicinājusi, atbalstot atvieglojumu piemērošanu vīzu izsniegšanai Baltkrievijas iedzīvotājiem iebraukšanā Latvijā," norāda ĀM.

Noslēguma stadijā ir arī Latvijas un Baltkrievijas valdību vienošanās projekts par vienkāršotu kārtību, kādā pierobežas teritoriju iedzīvotāji šķērso Latvijas un Baltkrievijas robežu. "Līgums būtiski atvieglos Latvijas un Baltkrievijas pierobežas teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju savstarpējo kontaktu veidošanu un uzturēšanu," skaidro ĀM.

Kā ziņots, Baltkrievijas premjers Sergejs Sidorskis paziņojis, ka Baltkrievijas vadība cer, ka Lietuva palīdzēs Minskai izcīnīt baltkrieviem lētākas Šengenas vīzas.

Pēc viņa teiktā, abas valstis jau risina sarunas šai jautājumā ārlietu ministriju līmenī. "Domāju, ka drīzumā mūsu tuvākā kaimiņiene Lietuva izvirzīs jautājumu par to, lai vīzu cenas Baltkrievijai tiktu pēc iespējas samazinātas," viņš sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Kā ziņots, 3.oktobrī ES prezidējošā valsts Portugāle paziņoja, ka ES deviņas jaunās dalībvalstis Šengenas zonai pievienosies 21.decembrī.

No 21.decembra cilvēki no Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas uz Šengenas zonas 15 pašreizējām valstīm varēs ceļot bez robežpārbaudēm, teikts Portugāles prezidentūras paziņojumā. "Robežas tiks atvērtas 21.decembrī. Tiks atvērtas visu deviņu valstu robežas," teikts paziņojumā.

Pret robežlīguma ratifikācijas dokumentu iesniegšanu parakstījušies 525 cilvēki

DELFI  10/07/07    Kopš 2.oktobra, kad sākās parakstu vākšana, ir saņemti 525 paraksti, kas pauž atbalstu aicinājumam valdībai neapmainīties ar Latvijas-Krievijas robežlīguma ratifikācijas dokumentiem, kamēr Satversmes tiesa nav paziņojusi spriedumu par tā atbilstību valsts konstitūcijai, norāda akcijas organizators, LU Politikas zinātnes 1.kursa students Ainārs Leijējs.

Visi arī turpmāk savākto parakstu oriģināli tiks iesniegti Ministru kabinetam 9.oktobrī, otrdien, 15:30 Brīvības ielā 36. Savukārt 16:15 parakstu kopijas tiks iesniegtas Ārlietu ministrijā.

Kravas auto rinda Terehovas robežkontroles punktā pārsniedz 1000 automašīnas

LETA  10/08/07    Šorīt izbraukšanu no Latvijas Terehovas robežkontroles punktā gaidīja 1050 kravas automašīnas, aģentūra LETA uzzināja Valsts robežsardzē.

Salīdzinot ar svētdienas rītu, kravas automašīnu rinda Terehovā palielinājusies par 50 spēkratiem.

Savukārt Grebņevā izbraukšanu no valsts šorīt gaidīja 700 kravas automašīnas, kas ir par 120 automašīnām mazāk nekā vakar no rīta.

Līdz šim garākā rinda uz Latvijas un Krievijas robežas izveidojās 16.augustā, kad Terehovā rindā gaidīja 1700 kravas automašīnas.

Polija pateicas Latvijai par sadarbību stabilizācijas operācijā Irākā

LETA  10/08/07    Polijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Francišeks Gongors Polijas valdības vārdā pirmdien pateicās Latvijai par lielisko sadarbību stabilizācijas operācijas laikā Irākā.

Gongors Latvijas un Polijas karavīru sadarbību vērtēja kā ļoti labu, uzsverot arī lielisko Latvijas karavīru darbu.

"Mums ir izveidojusies lieliska sadarbība šīs misijas laikā," sacīja ģenerālis un pauda pārliecību, ka labā sadarbība turpināsies arī misijas laikā Afganistānā.

Gongors Latvijā ieradies darba vizītē, kuras laikā viņam plānota tikšanās arī ar Latvijas Nacionālo bruņoto (NBS) spēku komandieri brigādes ģenerāli Juri Maklakovu. "Es domāju, ka jebkura militārā pārstāvja vizīte vienmēr sekmē valstu attiecības," sacīja ģenerālis.

Tikšanās laikā ar NBS komandieri Gongors plāno pārrunāt valstu dalību miera misijās, bruņoto spēku transformāciju un citus jautājumus. Gongors atzina, ka abu pušu starpā esot pārrunājami daudzi jautājumi.

Gongors sacīja, ka Latvijas karavīru bojāeja Irākā ir bijusi traģēdija, tomēr atzina, ka karavīri ziedo savu dzīvību, "lai mēs visi pārējie varētu dzīvot mierā". Ģenerālis arī norādīja, ka vienmēr tiekot domāts pie tā, lai izvairītos no šādām situācijām.

"Mūsdienu operācijās ir jāatceras, ka bieži ir jācīnās ārpus savām mājām, lai aizsargātu mieru savās mājās," sacīja Gongors.

Polijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks ir pirmais austrumeiropietis, kurš kandidē uz NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja amatu. Amatam izvirzīti arī kandidāti no Itālijas un Spānijas. Priekšsēdētāja vēlēšanas notiks šā gada novembrī.

Akceptē ilgi gaidīto migrācijas koncepciju

Zaiga Dūmiņa  Diena  10/09/07    Pirmdien valdības komitejā akceptēta ilgi gaidītā koncepcija par migrāciju nodarbinātības kontekstā. Dokuments, kuru tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība, paredz atvieglot administratīvās procedūras un izmaksas trešo valstu darbaspēka izmantošanai Latvijā. Tāpat koncepcijā paredzēts veikt darba tirgus prognozēšanu un izstrādāt kritērijus, pēc kuriem izraudzīties Latvijā ievedamo ārvalstu darbaspēku.

"Mētājot šo koncepciju kā karstu kartupeli no viena pie otra, zaudēts jau ļoti ilgs laiks. Tagad ir jāiet tālāk un jāķeras pie nākamajiem darbiem," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņa norāda, ka pozitīvi vērtē paredzētos atvieglojumus un liek lielas cerības uz plānoto darba tirgus prognozēšanu un atvieglotu ārvalstu darbaspēka piesaistes plānošanu atsevišķām jomām. Tomēr viņa uzskata, ka straujš trešo valstu darbaspēka pieplūdums līdz ar atvieglojumiem nav gaidāms. "Mums ir jādomā, kur ņemt šos cilvēkus. Nesen tikos ar Ukrainas darba devēju pārstāvjiem — arī viņiem trūkst cilvēku un pie viņiem strādā afgāņi. Arī Krievijā piesaista cilvēkus," stāsta E.Egle. Viņa uzsver, ka pašreizējā situācijā ārvalstu darbaspēka piesaiste ir ārkārtīgi nepieciešama. "Patlaban vienkārši nav, kas strādā. Ja gribam atvērt jaunus uzņēmumus, attīstīt ekonomiku, mums tas ir nepieciešams," saka E.Egle.

Patlaban vienreizējās izmaksas par uzturēšanās atļaujas un darba atļaujas saņemšanu viesstrādniekam pirmajā gadā, kā arī citu formalitāšu kārtošanu, tai skaitā veselības apdrošināšanas polisi ir Ls 623 vai Ls 667,2 reglamentēto profesiju pārstāvjiem. Pēc grozījumu stāšanās spēkā izmaksas būs attiecīgi Ls 235 vai Ls 279,2, Dienu informēja koncepcijas izstrādātāju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Diāna Bogdanova. "Jebkurā gadījumā, arī pēc atvieglojumu stāšanās spēkā, vietējo darbaspēku uzņēmējiem būs izdevīgāk izmantot," uzsver E.Egle, noraidot bažas, ka ārvalstu darbaspēka izmantošana varētu būt "sociālais dempings" pret vietējo darbaspēku.

Saskaņā ar valdības komitejā akceptēto koncepciju grozījumi dokumentos, kuri noteiks atviegloto viesstrādnieku uzņemšanas kārtību, kā arī jomas, kurās tie piesaistāmi, un kritērijus, pēc kuriem tie piesaistāmi, atbildīgajām institūcijām jāiesniedz valdībā līdz šī gada 30.decembrim. Papildus noteikts, ka īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās līdz nākamā gada 1.jūnijam valdībā jāiesniedz dokuments, kas paredzētu trešo valstu viesstrādnieku integrācijas pasākumus.

ES cer pielikt punktu konstitūcijai

Gunta Sloga Briselē,  Diena  10/11/07     ES līderu sammitā nākamnedēļ ir jālemj par jaunā līguma apstiprināšanu, iebildumi ir tikai Polijai.

Vai Polija nākamnedēļ ES valstu sammitā mēģinās bloķēt ilgi tapinātā Eiropas Savienības līguma projekta apstiprināšanu? Šis ir vienīgais jautājums, kas pašlaik virmo, tuvojoties brīdim, kad beidzot varētu tikt pielikt punkts daudzus gadus ilgušajiem ES ķīviņiem par jauno savienības konstitūciju. Mēģinot atturēt Poliju no pārsteidzīgas rīcības, otrdien ar tās līderi Lehu Kačinski tikās Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, un to pašu šonedēļ vēl darīs Vācijas kanclere Angela Merkele. Tādēļ gan Eiropas Komisija, gan prezidējošā Portugāle uzskata, ka vienošanās ir iespējama.

"Es esmu pārliecināts, ka politisku vienošanos par palikušajiem atvērtajiem jautājumiem ir iespējams panākt Lisabonas neformālajā Eiropas padomē 18. un 19.oktobrī, un es mudinu visas dalībvalstis padarīt to iespējamu," sacīja EK prezidents Žozē Manuels Barrozo. Juristi un citi eksperti pagājušajā nedēļā ir pabeiguši darbu pie līguma teksta, taču viņi atstāja dalībvalstu izlemšanai vēl vairākus politiskus jautājumus. Līguma ratifikācija ir svarīga ES tēlam un spējai beidzot izkļūt no strupceļa, kurā konstitūcija nonāca pēc tam, kad pirms diviem gadiem to referendumos noraidīja Nīderlande un Francija (Latvija ratificēja pirms diviem gadiem). Jūnijā ES līderi vienojās par jaunu mandātu konstitūcijas, kas tika pārdēvēta par līgumu, izstrādei.

Tagad līgums ir kļuvis īsāks, vienkāršāks un no tā pazuduši valstīm raksturīgie simboli, tādi kā himna un karogs. ES būs prezidents, ārlietu ministram līdzīgs postenis, samazināts komisāru skaits, vairāk lēmumu tiks pieņemti nevis vienbalsīgi, bet ar vairākumu, un arī par lēmumiem balsos citādi nekā patlaban — vairākumam vajadzēs 55% valstu, kas pārstāv 65% ES iedzīvotāju. Latvija daudzus jaunā līguma punktus uzskata par sev izdevīgiem, jo tie stiprina ES ārējo lomu. Tomēr kompromiss par jauno balsošanas sistēmu Latvijai nav izdevīgs, jo spēkā esošais Nicas līgums ir labvēlīgāks nekā jaunais. Vienīgais labums — Latvija pagaidām var paturēt pastāvīgu komisāra posteni.

Līdz šim bažīgi skati tika vērsti Lielbritānijas virzienā, kas nebija apmierināta ar līdzšinējiem piedāvājumiem. Taču tagad briti ir panākuši atkāpes no līdzdalības tieslietās un iekšlietās. Lielbritānija, kas nav pievienojusies Šengenas sistēmai, piemēram, ir nodrošinājusies, ka arī nākotnē varēs palikt iesaistīta atsevišķās ar šo sistēmu saistītās programmās. Tāpat Londona panākusi, ka vēl piecus gadus jautājumi, kurus var attiecināt uz Eiropas kopienu tiesu, no Lielbritānijas tur nenonāks.

Tādēļ visu uzmanība pašlaik pievērsta Polijai, kuras stīvēšanos lielā mērā ietekmē parlamenta vēlēšanu tuvošanās, kas būs vien pāris dienu pēc Lisabonas sammita. ES līgums un tā iespējamā noraidīšana ir kļuvis par vienu no priekšvēlēšanu debašu tematiem. Kā vēsta diplomāti, Polija pēdējā brīdī paziņojusi, ka, tāpat kā Lielbritānija, grib iegūt atkāpes iekšlietās un tieslietās. Tāpat Varšava vēlas, lai līgumā būtu iestrādāts tā dēvētais Joanīnas mehānisms, kas ļauj dalībvalstij atlikt kāda ES lēmuma pieņemšanu, ja tas kaitē konkrētās valsts interesēm. Līdz šim bijis plānots to pievienot atsevišķā deklarācijā. Joanīnas mehānisms būtu lietojams tikai ārkārtas gadījumos. Taču, iekļaujot līgumā, tas tiktu padarīts par ikdienišķu ES instrumentu, kuru nepatīkamo jautājumu bloķēšanai varētu izmantot Polija. "Ir liela starpība, vai tā ir politiska deklarācija, vai līgumā iekļauts punkts," Dienai neoficiālā sarunā sacīja ES diplomāts.

Polija arī vēlas panākt ģenerāladvokātu skaita palielināšanu Eiropas kopienu tiesā. Varšava arī ierosinājusi noteikt, ka Eiropas investīciju bankā lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi, nevis ar balsu vairākumu. Taču šādā gadījumā lēmumu pieņemšana bankā būtu apgrūtināta.

L.Kačinskis pēc tikšanās ar N.Sarkozī gan paziņojis, ka abi esot "ļoti optimistiski" noskaņoti par nākamās nedēļas sammita iznākumu. "Jautājumi, kas joprojām ir risināmi, ir jautājumi par detaļām," žurnālistiem Parīzē sacīja L.Kačinskis. Pirmās politiskās indikācijas par to, vai līgums 18.—19.oktobra Lisabonas sammitā tiks apstiprināts, būs jaušamas jau pirmdien, kad tiksies ES valstu ārlietu ministri. Šobrīd sarunās ar poļu diplomātiem, cenšoties rast kompromisu, esot iesaistījusies arī ES prezidentūra Portugāle.

Tikmēr, kā vēsta diplomāti, gaidāms, ka šo nākamās nedēļas sarunu laikā arī citas valstis varētu mēģināt gūt sev kādu labumu. Tā, piemēram, Austrija jau ir nākusi klajā ar prasību, kam gan neesot tieša sakara ar līgumu. Nobažījusies par aizvien lielāku vācu studentu pieplūdumu tās augstskolās, ES cer, ka līgums varētu stāties spēkā 2009.gadā, līdz tam to jāratificē 27 dalībvalstīm. Tādēļ jau tagad, piemēram, Lielbritānijā sākusies iekšpolitiska debate, vai būtu nepieciešams rīkot referendumu par ES līgumu. Iepriekš konstitūciju strupceļā iedzinusī Nīdernalde jau ir paziņojusi, ka šoreiz tā referendumu nerīkos.

***

ES līgums

Jauna balsošanas sistēma, kad vairākums nozīmē 55% valstu, kas pārstāv 65% iedzīvotāju

Tiks izveidots ES Padomes prezidenta postenis

ES būs augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos, kura faktiskais uzdevums ir pārstāvēt vienotu ES ārpolitiku lietās, par ko 27 valstis vienojušās.

ES Komisija samazināta no 27 uz 18 komisāriem, valstīm posteni iegūstot rotācijas kārtībā

ES būs juridiska persona

Lēmumi tieslietās un iekšlietās tiks pieņemti nevis vienprātīgi, bet ar vairākumu (50—70 dažādās nozarēs)

Izmaiņas stāsies spēkā 2009.gadā, bet balsošanas sistēmas maiņa — 2017.gadā

Mūsējie Afganistānā karos vēl gadu

Viesturs Radovics,  NRA  10/12/07    Saeima vakar uz vienu gadu piekrita pagarināt termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai operācijā Afganistānā.

Dalība operācijā pagarināta uz vienu gadu – līdz 2008. gada 13. oktobrim. Patlaban Afganistānā dienē 98 Latvijas karavīri (sapieri, Speciālo uzdevumu vienības karavīri) un divi policisti. Viņi ir izvietoti militārajās bāzēs Kabulā, Meimanā un Mazarešarīfā.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka 2006. gada 12. septembrī ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, ar kuru pagarināja NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku klātbūtni Afganistānā līdz šā gada 13. oktobrim. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs Neatkarīgajai norādīja, ka latviešu karavīri Afganistānā varētu palikt arī pēc nākamā gada oktobra. Valdība drīzumā skatīs Aizsardzības ministrijas izstrādātās Pamatnostādnes visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.–2013. gadam, kas nozīmē, ka mūsu militārpersonu un arī civilo speciālistu darbība Afganistānā tik drīz nebeigsies.

Drošības situācija Afganistānā norāda uz starptautisko bruņoto spēku klātbūtnes nepieciešamību, tāpēc Latvijas NBS ir gatavi turpināt iesākto sadarbību ar citām NATO dalībvalstīm. Latvijas kontingenta rotācijas periods nākamgad būs seši mēneši. Šajā laikā kopumā plānots nosūtīt 260 karavīru – pirmajā pusgadā 100 karavīru, bet otrajā pusgadā 160 karavīru.

Kopējais piešķirtā finansējuma apjoms ir 7,71 miljons latu, kuri ir ieplānoti Aizsardzības ministrijas 2008. gada budžetā. Lielāko daļu no šā budžeta veido karavīru algas, kas no šā gada 1. septembra ir palielinātas. Tieši ar algu paaugstināšanu E. Rinkēvičs skaidroja, kādēļ misija Afganistānā izmaksās dārgāk nekā iepriekšējās misijas Irākā un citās valstīs. Jāatgādina, ka Latvijas karavīru misija Irākā valstij šogad izmaksāja 4,26 miljonus, bet pērn 4,60 miljonus latu.

Saimniecības un budžeta bilansē…

Viedoklis: Neskaidrības ar gadsimta privatizāciju

Aivars Tabuns,  DELFI  10/08/07    Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos ik pa laikam parādās informācija par "Lattelecom" privatizāciju. Valdības oficiālie dokumenti sabiedrībai nav pieejami un līdz ar to valdības nodomi, to argumentācija sabiedrībai nav skaidra. Ja paskatīsimies Ministru Kabineta mājas lapā, tad 12.jūnijā ir notikusi sēdē, kuras slēgtajā daļā tika izskatīts Jurija Stroda sagatavots dokuments ar numuru 221-k, bet ailē "iesniedzēja ministrija" ir tukšums, bet dokumenta virsraksta vietā ir vārdu salikums "Papildus iekļautais jautājums".

Nav norādīts arī tas vai šis jautājums ir izskatīts. Pieļauju, ka runa bija par "Lattelecom", bet varbūt arī kļūdos? Toties jau nākošajās dienās plašsaziņas līdzekļos parādās informācija, ka "Ministru kabinets 12.jūnijā konceptuāli izšķīrās par "Lattelecom" privatizācijas modeli, kas paredz, ka uzņēmuma kapitāldaļas atpērk kompānijas vadība un darbinieki. Uzņēmuma vadība un darbinieki par "Lattelecom" gatavi maksāt 290 miljonus latu".

Tikpat skopa informācija ir iegūstama ari par Saprašanās memorandu, kas tika parakstīts 20.augustā. Izplatītajā tekstā ir rakstīts, ka "Latvijas Republika (???? –manas jautājumu zīmes), "TeliaSonera AB" un Nils Melngailis, SIA "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs un "Lattelecom" vadības izpirkuma komandas pārstāvis (mans izcēlums) parakstīja Saprašanās Memorandu par valsts īpašumā esošajām kapitāla daļām telekomunikāciju sabiedrībās SIA "Lattelecom" (Lattelecom) un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT). ... Atbilstoši panāktai vienošanās, Lattelecom vadība un darbinieki iegūs 100% Lattelecom kapitāla daļu". Ar pilnu vienošanās tekstu iepazīties nav iespējams.

Vēlāk seko Valsts Kancelejas paziņojums, kurā norādīts, ka "Saprašanās Memoranda mērķis nav radīt nepamatotas priekšrocības kādam konkrētam tiesību subjektam, un tā saturs pilnībā atbilst Latvijas tiesību normām..... Latvijas likumi paredz pirmpirkuma tiesības uz privatizācijai nodotajām kapitāla daļām, tātad arī valstij piederošajām 51% Lattelecom kapitāla daļām".

Arī Ekonomikas ministrijas mājas lapā nekas vairāk nav atrodams, izņemot Jurija Stroda paziņojumu, ka "būtu lietderīgi veidot Valsts Energoefektivitātes finansējuma programmu, kur kā finansējumu izmantotu no SIA "Lattelecom" privatizācijā iegūtos līdzekļus". Nekāda plašāka informācija par šo jautājumu nav atrodama arī Privatizācijas aģentūras mājas lapā.

Pārējā informācija par privatizāciju ir tikai vai nu atsevišķu personu paziņojumi, baumas vai šāda veida tekstu interpretācijas. Tas liekas visai pārsteidzoši, jo runa iet par Latvijā lielāko privatizācijas procesu.

Plašsaziņas līdzekļos informācija ir plašāka. " Fiksēto sakaru operatora "Lattelecom" privatizācijai kā stratēģiskais partneris tiks piesaistīts privātais investīciju fonds "The Blackstone Group", kurš kopā ar pašreizējo "Lattelecom" vadītāju Nilu Melngaili dibinās uzņēmumu, kas atpirks "Lattelecom" daļas.

Darījumam būs nepieciešami aptuveni 300 miljoni latu, no kuriem 200 miljoni latu būs banku konsorcija aizdevums, 90 miljoni latu fonda ieguldījums un 10 miljoni "Lattelecom" vadības un darbinieku finansējums....... Par 100% "Lattelecom" daļu īpašnieku kļūs fonda un Melngaiļa kopuzņēmums, kurā 51% piederēs fondam un 49% Melngaiļa firmai "Rīga Capital". ("Lattelecom" izpirkšanas darījumu finansēs investīciju kompānija "The Blackstone Group", www.DELFI.lv, 12.septembris 2007).

Visai neskaidri ir arī Nila Melngaiļa paziņojumi. Divpadsmitā septembri Nils Melngailis žurnālistiem atzina, ka "pagaidām vēl nav izlemts, kā pie "Lattelecom" akcijām tiks pārējie uzņēmuma darbinieki. Viņš pieļāva, ka viens variants ir pārdot viņa un fonda kopuzņēmuma akcijas par attiecīgu daļu samazinot "Riga Capital" ieguldījumu, tāpat pastāv iespēja izlaist paša "Lattelecom" personāla akcijas, taču Latvijas likumdošana ierobežo šo akciju apjomu (4,4%) un neļauj šīs akcijas tirgot par naudu (mans izcēlums)". Melngailis arī paskaidroja, ka šādas akcijas ir bez balsstiesībām.

Melngailis pieļāva, ka personāla akcijas varētu tikt piešķirtas darbiniekiem par brīvu, savukārt papildus akcijas darbinieki un vadība varētu atpirkt no Melngaiļa un "The Blackstone Group" kopuzņēmuma. ...... Kā vadība un darbinieki spēs finansēt 10 miljonu vērtu akciju atpirkšanu Melngailis neatbildēja, norādot, ka tā būs katra darbinieka individuāls risinājums".

Līdz ar to rodas pirmā neskaidrība: Kāpēc valdības pārstāvju retorikā ir apgalvojums, ka "uzņēmuma kapitāldaļas atpērk kompānijas vadība un darbinieki (mans izcēlums). It īpaši ņemot vērā, ka 3.septembrī "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis ir nodibinājis uzņēmumu "Riga Capital", kur viņš ir vienīgas uzņēmuma īpašnieks. Uzņēmuma parakstītais pamatkapitāls ir viens miljons latu, bet apmaksātais pamatkapitāls 500 000 latu (pēc plašsaziņas līdzekļu informācijas "ieķīlājot savus īpašumus un aizņemoties" - www.DELFI.lv,12. septembris.

Otrkārt, nav skaidrs, kāpēc "Rīga Capital" ieguldot 10 miljonus latus iegūs 147 miljonus vērtu (valdības priekšstats par "Lattelecom" vērtību) īpašumu, bet "The Blackstone Group" ieguldot 90 miljonus latus iegūs savā īpašumā 153 miljonu latu vērtu īpašumu.

Man nav skaidrs, kāpēc visu "Lattelecom" nevar pārdot "The Blackstone Group", piemēram, par 380 miljoniem (samaksājot par atlikušajiem 49% līdzīgu summu kā par 51% akcijām)? Ļoti dīvaini izskatītos, ja investīciju fondu šāda iespēja neinteresētu, jo tad tas iegūtu pilnīgu kontroli pār uzņēmumu. Arī valsts iegūtu ievērojami lielākus ienākumus kā pašreizējā modelī. Būtu arī zaudētāji: tās personas, kuras par 10 miljoniem latu neiegūs 147 miljonus vērtu īpašumu. "Lattelecom" privatizētāji plāno kredītus atmaksāt septiņos gados no dividendēm (www.DELFI.lv 12. septembris 2007). Saskaņā ar oficiālo informāciju 2006.gadā "Lattelecom" peļņa bija 39 miljoni latu (par 12,6% vairāk kā 2005.gadā, LETA, 2007.gada 15. maijs). Iznāk, ka vienreizēja desmit miljonu investīcija tās veicējus katru no septiņiem turpmākajiem gadiem padarīs par aptuveni 20 miljoniem bagātākus.

Treškārt, man nav skaidrs kāpēc valdība tā ir norūpējusies par Nila Melngaiļa labklājību un ir pārliecināta par kompetenci telekomunikācijās? Lattelecom 2006.gada grāmatā ir norādīts, ka Nils Melngailis pirms 2004.gada "bija atbildīgs par biznesa informāciju Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kā arī bija Ziemeļvalstu biznesa vienības pārvaldes loceklis firmā IBM. Laikā no 1993. līdz 2000. gadam viņš ieņēma vadošus amatus kā partneris firmā "Coopers & Lybrand" un pēc tam "PricewaterhouseCoopers". Viņš darbojies kā stratēģiskās apvienošanās un iepirkumu komandas loceklis Londonā, kā "PricewaterhouseCoopers" vecākais partneris Baltijas valstīs, kā arī minētās firmas Viduseiropas menedžmenta komandas loceklis". Neviena vārda par telekomunikācijām.

Latvijas sabiedrības uzmanība Nilam Melgailim pirmo reizi tika pievērsta 1996. gadā, kad Latvijas lielo auditorfirmu pārstāvju neoficiāli izteica sašutumu par to, ka viņu kolēģiem no auditorfirmas "Coopers&Lybrand" "nedabiski veicas", kļūstot par Privatizācijas aģentūras pasūtījumu lielāko izpildītāju. Šo veiksmi daudzi sliecās skaidrot ar faktu, ka "Coopers&Lybrand" Rīgas biroju vada toreizējā premjerministra A. Šķēles ārštata padomnieks un ekonomisku padomu devējs N. Melngailis. Jau 1996. gadā presē parādījās neoficiālas ziņas, ka tobrīd N. Melngaiļa vadītais auditorfirmas "Coopers&Lybrand" Rīgas birojs veic auditu tā sauktajā Šķēles impērijā "Ave Lat grupa". Vēl pēc dažiem gadiem par to runāja jau pilnīgi oficiāli un Latvijas presē parādījās raksti, kas lika uzdot jautājumus par N. Melngaiļa pārstāvētās auditorfirmas asistēšanu A. Šķēles īpašumattiecību shēmās. Tā 1999. gadā atklājās, ka trasta sabiedrība "Abacus Limited", kas tika izvēlēta par A. Šķēlem piederošās "Ave Lat grupas" pārvaldītāju, savulaik bijusi "Coopers&Lybrand International" biedre. Tieši "Abacus" savulaik dibināja ārzonas firmu "Quantion Limited", kuru vēlāk nopirka A. Šķēle un viņa biznesa partneris Ēriks Masteiko, caur šo ārzonu kļūstot par Ave Lat grupas akcionāriem. (Avots: Agnese MARGĒVIČA, Neatkarīgā, http://www.postfactum.lv/1/2/?id_news=15986)

Ceturtkārt, vai patiešām desmit miljonu darījums ir vienīgais veids kā valsts var panākt maksimālu ekonomisko izdevīgumu. Melngailis apgalvo, ka "Lattelecomam" ienākot mobilo sakaru tirgū, "var prognozēt, ka vidējie telekomunikāciju tarifi varētu samazināties pat par 10%, tajā skaitā mobilo telekomunikāciju tarifi par 25%, kā rezultātā inflācija kristos par aptuveni 0,5%". Ja jau situācija mobilo pakalpojumu tirgū ir tāda kā to raksturo Melngailis, vai valstij nav lietderīgi izsludināt jaunu licences iegādes konkursu? Un vai "Lattelecom" cena patiešām ir 280 miljoni?

Piektkārt, vai noslēgtie līgumi, kā tas bieži ir noticis līdz šim, atkal būs slepeni, kā tas notika arī ar iepriekšējo "Lattelekom" līgumu?

Sestkārt, kāpēc par šiem jautājumiem raksta žurnālisti (tagad arī sociologs), bet klusē citi neatkarīgie novērotāji?

Lielos kultūras objektus no valsts budžeta nefinansēšot

LETA  10/08/07     Lielo kultūras objektu celtniecība no valsts budžeta netiks finansēta un tiem būs jāmeklē citi finansējuma avoti, šodien žurnālistiem uzsvēra premjers Aigars Kalvītis (TP).

Informējot par izveidoto vidējā termiņa valsts budžetu un sākto taupības politiku, premjers apliecināja, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecība netiks finansēta no budžeta līdzekļiem, un vienīgi situācijā, kad valsts ieņems līdzekļus no "Lattelecom" privatizācijas, valdība varētu lemt par finansējuma piešķiršanu šim projektam.

Tāpat jau iepriekš no budžeta neesot bijis paredzēts finansēt Rīgas koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi un šo objektu būvniecībai nepieciešamos līdzekļus vajadzēs meklēt un piesaistīt no Rīgas pašvaldības vai citiem līdzekļiem, norādīja Kalvītis.

Jau ziņojām, ka valdība iepriekš nolēma atlikt uz 2008.gadu lemšanu par Rīgas koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju. Šāds lēmums tika pieņemts pēc Kultūras ministrijas (KM) ierosinājuma.

Kā LETA jau ziņoja, Laikmetīgās mākslas muzeja projektu Andrejsalā paredzēts īstenot pēc publiskās un privātās partnerības principa.

Vienošanās, ko valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" ir noslēgusi ar SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.decembrim ir jānoslēdz sadarbības līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta īstenošanu. Pēc tam līguma slēgšanas termiņš tika pagarināts līdz šā gada 30.aprīlim.

Vienošanās sākotnējā tekstā bija paredzēts: ja līdz šim termiņam vai abpusējas vienošanās rezultātā panāktajam tā pagarinājumam sadarbības līgums netiks noslēgts pasūtītāja - "Jauno trīs brāļu" - vainas dēļ, "pasūtītājs uzņemas atmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar šīs vienošanās izpildi".

Andrejsalas attīstītāja SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" 2006.gada 26.maijā noslēdza līgumu ar Nīderlandes uzņēmumu "O.M.A. Stedebouw B.V." par Laikmetīgās mākslas muzeja metu izstrādi arhitekta Rema Kolhāsa vadībā.

Līguma summa par metu izstrādi ir 496 500 eiro (348 900 latu)

Nākamgad būtiski nepalielinās algas skolotājiem un mediķiem

DELFI  10/08/07    Valdības apstiprinātais nākamā gada budžeta projekts paredz samazināt algu pieauguma tempus valsts sektorā strādājošiem, paredzot tikai 10% algu pielikumu tiem, kuru alga ir zemāka par vidējo darba samaksu valsts sektorā. Tas nozīmē, ka netiks pildīti valdības solījumi skolotājiem, mediķiem un citu nozaru darbiniekiem.

Valsts budžets plānots ar pārpalikumu 1% apmērā no IKP, un tā galvenais mērķis ir apkarot inflāciju. Plānots, ka nākamgad inflācija samazināsies līdz 6,3% .

Paredzētie valsts pārvaldes izdevumi

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka valdība nevar izdarīt izņēmumus un algu pieauguma tempu samazināšanas plāns atteicās pilnīgi uz visām ministrijām vienādi.

"Tā pieeja ir tāda, ka netiek paaugstināta darba alga ne tikai pedagogiem, bet arī policistiem, māsiņām un citās nozarēs strādājošajiem..pret visiem jāizturas vienādi, mēs nevaram izdarīt izņēmumus," skaidroja Spurdziņš, norādot, ka valdības līdzšinējo solījumu izpilde pret visām nozarēm nākamā gada budžetā prasītu papildus 90 līdz 100 miljonus latu, kas ir 0,7 % no IKP. Ja valdība pildītu šīs prasības, tad nebūtu iespējams nodrošināt valsts budžetā 1 % no IKP pārpalikumu, kā tā ir apņēmusies.

Tuvākajā laikā valdība plāno organizēt tikšanos ar arodbiedrībām, lai vienotos uz kādu termiņu tiks atlikts algu pieaugums - vai 2009.gadā tiks uzsākta plāna izpildīšana, vai, arī izvērtējot ekonomisko situāciju, varētu paredzēt lielāko algu pieaugumu 2009.gadā, kompensējot nākamgad nepildīto solījumus.

Nākamā gada budžeta projekta paredzēts, ka budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5 498 342 949 latu apmērā, bet izdevumi 5 335 363 061 lata apmērā, tāpat noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla ir 1 190 000 000 latu apmērā. Plānotais budžeta pārpalikums ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viedoklis: Budžeta projekta pieņemšana veicinās cenu celšanos

Arnis Kluinis,  NRA  10/09/07    Latvijas valdība vakar nāca klajā ar 2008. gada budžeta projektu, kura pieņemšana tuvinās inflāciju 20% robežlīnijai.

Aigara Kalvīša vadītā valdība vakar ārkārtas sēdē vienojās par tādu budžeta projektu, kas ne ar ko neatšķiras no visiem iepriekšējiem A. Kalvīša valdības budžetiem. Šāda valsts izdevumu apjoma un sadalījuma dēļ inflācija Latvijā pieaug aizvien straujākos tempos un nodrošina Latvijai pārliecinošu pirmo vietu Eiropas Savienībā. Vakar klajā laistā budžeta projekta izpilde novedīs līdz aptuveni 20% augstai inflācijai 2008. gadā. Proti, tas paredz palielināt valsts kopējos izdevumus no 4,4 miljardiem latu šogad līdz 5,3 miljardiem nākamgad, bet kapitālieguldījumu daļu šajos izdevumos samazināt no 10,3% šogad līdz 8,3% nākamgad. Tādējādi apmēram miljards latu kopumā tiks pieskaitīts ierēdņu algām un mēbeļu, datoru un tapešu nomaiņai valsts iestādēs, kā arī pensijām un pabalstiem. Šis miljards latu nozīmē valsts ieņēmumu un izdevumu pieaugumu par aptuveni 1/5 daļu jeb 20%, uz kuriem tieksies 2008. gada inflācija. No vienas puses, šis miljards taču tiks ierēķināts Latvijā ražoto preču un pakalpojumu cenā, lai uzņēmēji varētu samaksāt valdībai aizvien lielāku nodokļu masu. No otras puses, šā miljarda sadalīšana valsts kalpotājiem un vienkārši valsts iedzīvotājiem (pensionāriem, slimniekiem, bērnu vecākiem u. tml.) nodrošinās tālāku iekšzemes pieprasījuma pieaugumu.

Tagadējā budžeta projekta aizstāvji varētu jautāt, kāpēc tad inflācija jau tagad nav sasniegusi 20% un vairāk, ja tagadējais budžeta projekts ir tāds pats kā iepriekš izpildītie budžeti. Atbilde ir tāda, ka iepriekšējie valsts budžeti bija mazāki un tāpēc mazāk graujoši ekonomikai. Piemēram, A. Kalvītis pārņēma valdības vadīšanu 2004. gada beigās, kuru valsts nodzīvoja ar izdevumiem zem diviem miljardiem latu. Tagad valsts izdevumi ir vairāk nekā dubultojušies un turpina strauji pieaugt, bet ekonomikas reālais sektors samazinās ne tikai attiecībā pret valsts izdevumiem, bet pat absolūti. Jaunākie dati par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada pirmajā pusē parāda apstrādes rūpniecības sarukumu par 0,1%. Tādējādi valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi kļūst par galveno naudas plūsmu, kas nodiktēs arī inflācijas rādītāju.

Valdība ir izlēmusi balstīt savu pastāvēšanu uz inflācijas paaugstināšanu, lai varētu viegli iekasēt un pēc tam pārdalīt aizvien lielāku latu daudzumu ar aizvien mazvērtīgākiem latiem. 2008. gada valsts ieņēmumu prognoze balstās uz inflāciju 6,3% apmērā. Tas nozīmē, ka valsts nominālie ienākumi mazvērtīgajos latos būs daudz lielāki, jo valsts taču iekasē procentus no cenām un algām, kas par spīti valdības solījumiem un draudiem strauji pieaugs vienkārši tāpēc, lai kaut daļēji kompensētu inflācijas radītos zaudējumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Lielākais īpatsvars valsts ieņēmumos ir sociālajam nodoklim, kas pēc likuma būtu jāizmaksā tikai pensijās un pabalstos. A. Kalvīša valdība to nedara, bet atrāda sociālajā budžetā iekasēto naudu Latvijas kreditoriem kā ietaupījumu, kam jānodrošina Latvijas valstij, uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie aizdevumi. Tomēr pamatbudžetā paredzētais 90 miljonu latu iztrūkums apgāž valdības pārstāvju apgalvojumus, ka valdība būtu ķērusies pie valsts izdevumu ierobežošanas.

Maksa par izglītību apsteidz inflāciju

Ilze šteinfelde,  NRA  10/09/07    Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, šā gada septembrī patēriņa cenas pieauga par 11,4%, arī precēm par 10,1%, bet pakalpojumiem – par 14,9%, norāda Centrālā statistikas pārvalde. Viens no lielākiem cenu kāpumiem bijis izglītībā – 18,6%.

Salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps ir palielinājies. Visvairāk to veicināja degvielas cenu kāpums. Šogad mazāk izteikts bija sezonālais cenu kritums dārzeņiem un augļiem, rezultātā palielinot vidējā cenu līmeņa pieaugumu. Straujāk nekā pērn pieauga piena produktu, graudaugu izstrādājumu, gaļas un gaļas izstrādājumu, eļļas un tauku, kā arī siltumenerģijas, apģērbu, apavu, izglītības, atpūtas un kultūras, personiskās aprūpes iestāžu, ēdināšanas, apdrošināšanas, transporta un citu pakalpojumu cenas.

DnB NORD bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Ieva Vēja Neatkarīgajai uzsvēra, ka patēriņa cenu indekss septembrī Latvijā ir "uzrādījis straujāku kāpumu nekā kaimiņvalstīs". Lai gan līdzīgas cenu pieauguma tendences pēdējos mēnešos vērojamas visās trijās Baltijas valstīs un tādas tās varētu saglabāties vēl līdz gada beigām un nākamā gada sākumā, Latvijā septembrī cenas (+1,9%) tomēr palielinājušās vairāk nekā Igaunijā, kur mēneša laikā bijis 1,1% pieaugums, un Lietuvā – 1,4% pieaugums.

SEB Latvijas Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks dalījās ar Neatkarīgo savā neizpratnē, " vai tiešām ir pamats tam, ka apģērbs un apavi jau maksā par 10–15% vairāk nekā pirms mēneša, vai tiešām tik daudz kritizētā izglītība atkal var prasīt par 16% lielāku maksu ". Viņš atzīmēja, ka "diemžēl tagad jau notiek sportiskas derības par to, vai inflācija gada beigās sasniegs 12% vai pat 15%. Un šķiet, ka pircēji joprojām ir gatavi akceptēt šos cenu pieaugumus, tā vietā, lai sāktu pārdomāt to lietderību pie minētā cenu līmeņa. Pastāv liela varbūtība, ka tuvākajā pusgadā ir paredzama visai augsta inflācija dēļ regulētajām cenām un dažādiem ārējiem faktoriem, kā rezultātā patērētājiem Latvijā ir maz cerību šo procesu būtiski ietekmēt. Tomēr ir vesela virkne preču un pakalpojumu, kuru cenas mēs dzenam paši uz augšu lielā pieprasījuma dēļ," apgalvoja A. Vilks.

SEB Unibanka prognozē, ka vidējā gada inflācija 2007. gadā varētu būt 9,2%, bet 2008. gadā – 7,5%.Saskaņā ar CSP datiem mēneša laikā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,9%. Precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem – par 2,5%. 2006. gada septembrī, salīdzinot ar 2006. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, izglītības pakalpojumiem, ēdināšanai, siltumenerģijai, pienam un piena produktiem. Izpārdošanas kampaņu noslēgšanās un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā sekmēja cenu kāpumu apģērbiem – par 7,8% un apaviem – par 17,6%.

Sākoties mācību gadam, vidēji par 16,2% pieauga maksa par izglītības pakalpojumiem. Septembrī turpināja palielināties ēdināšanas pakalpojumu cenas, īpaši mācību iestāžu ēdnīcās. Maksa par siltumenerģiju pieauga par 2,8%.

Pārtikas preču grupā lielākais cenu kāpums bija pienam un piena produktiem – par 3,5%. Gaļa un gaļas izstrādājumi kļuva par 1,5% dārgāki, bet graudaugu izstrādājumi – par 4,6% dārgāki. Maizes cenas pieauga par 0,9%. Dārgāki kļuva dārzeņi, siers, olas, augu eļļa un tauki, bet lētāki – augļi, kartupeļi un zivis. Sadārdzinājās pakalpojumi – mājokļa uzturēšana un remonts (+3,4%), mājas aprūpes pakalpojumi (+4,4%), dzelzceļa pakalpojumi (+4,3%), autovadītāju kursi (+5,0%), atpūtas un sporta pakalpojumi (+3,9%), personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi (+2,2%) un apdrošināšana (+4,5%). Cenas pieauga mēbelēm un mājokļa iekārtām (+1,0%), dārgāks kļuva cietais kurināmais (+3,9%).

Lētākas kļuva lietotās automašīnas, foto tehnika un datu apstrādes iekārtas. Atlaižu ietekmē cenas kritās TV, audio un video tehnikai un velosipēdiem.

***

Cenu pieaugums šogad %

- Pārtika 14,8

- Alkohols, tabaka 18,5

- Apģērbs, apavi 4,8

- Mājoklis 16,7

- Mājokļa iekārta 5,1

- Veselība 7,0

- Transports 9,1

- Sakari -6.7

- Atpūta, kultūra 5,2

- Izglītība 18,6

- Viesnīcas, restorāni 20,1

- Pārējie 12,0

Avots: CSP

12 mēnešu inflācijas pieaugums %

- Janvāris 7,1

- Februāris 7,3

- Marts 8,5

- Aprīlis 8,9

- Maijs 8,2

- Jūnijs 8,8

- Jūlijs 9,5

- Augusts 10,1

- Septembris 11,4

Avots: CSP

Inflācija sasniedz rekordu

Artūrs Andžs,  Diena  10/09/07    Ekonomisti arī nākamā gada sākumā paredz augstu inflāciju.

Patēriņa cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, pieauga par 1,9%, bet gada inflācija sasniedza 11,4%, kas ir augstākais rādītājs kopš 1997.gada janvāra. Ekonomisti jau paredzēja būtisku inflācijas kāpumu rudenī. Tā arī tuvākajā pusgadā varētu saglabāties augsta, bet būtisks pazeminājums tiek prognozēts nākamā gada otrajā pusē.

Mēneša laikā precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem — par 2,5%. Lielākie inflācijas virzītāji septembrī bija izglītības pakalpojumi (+16,2%), apģērbi (+17,6%), apavi (+7,8%), ēdināšanas pakalpojumi (+3,7%), par 2,8% sadārdzinājās siltumenerģija, bet pārtikas cenas pieauga par 1,5%.

"Jāņem vērā, ka pakalpojumi pārsvarā ir netirgojamās preces, un straujš to sadārdzinājums daļēji atklāj arī konkurences trūkumu Latvijā. Piedāvājot tirgojamās preces, uzņēmējs orientējas arī uz cenām pasaulē, bet pakalpojumu sniedzēji — tikai uz iekšējo tirgu. Apsveicami ir valdības plāni realizēt stabilizācijas plānu, kurā lielāka uzmanība būs pievērsta uzņēmējdarbības un konkurences veicināšanai," sacīja Latvijas krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Ir liela varbūtība, ka tuvākajā pusgadā gaidāma augsta inflācija regulēto cenu un dažādu ārēju faktoru dēļ, un patērētājiem būs maz cerību šo procesu būtiski ietekmēt. "Ir vesela virkne preču un pakalpojumu, kuru cenas mēs dzenam paši uz augšu lielā pieprasījuma dēļ. To atvēsinot, cenas sākumā stabilizētos, bet pēc laika — pazeminātos," komentēja SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. To var veicināt, mazinot cenu un algu spirāli, kā arī izvērtējot paredzamos izdevumus. "Nākamā gada valsts budžeta grozījumi attiecībā uz algu pieaugumu valsts sektorā ir viens no šādiem soļiem," uzsvēra A.Vilks.

Ekonomisti paredz, ka turpmākajos mēnešos inflācijas attīstību noteiks ūdens un siltumenerģijas tarifu, kā arī pārtikas cenu kāpums. Plānojot budžetu nākamajam gadam, uzņēmēji jau paredzējuši vismaz 10% izmaksu pieaugumu, kas atspoguļosies arī pakalpojumu un preču cenās.

Ekonomikas ministrija palielinājusi inflācijas prognozi, gada vidējo inflāciju paredzot 9,5% apmērā, līdzīgās domās ir arī ekonomisti.Komunālo maksājumu un pārtikas produktu cenu kāpums bija galvenais inflācijas veicinātājs kaimiņzemēs. Igaunijā inflācija sasniegusi 7,2%, bet Lietuvā — 7,1%.

Inflācija aug arī Krievijā — lai to apkarotu, valsts sāks cīņu ar monopoliem

Prognozes piepildās. Gada inflācija – 11,4 procenti

Iveta Tomsone, Latvijas Avīze   10/09/07    Gada laikā par 10,1% kāpušas cenas precēm, bet pakalpojumiem – par 14,9%. CSP norāda, ka inflācijas pieauguma tempi kāpj. Tam par iemeslu ir gan globālā tirgus tendences, kuru dēļ cenas kāpj pārtikai un energoresursiem, gan hroniskās inflācijas gaidas pašmāju ekonomikā.

Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācijas kāpums turpinās līdzšinējos tempus un gada beigās varētu sasniegt prognozētos 13 – 14%. To noteiks tas, ka oktobra beigās, novembrī ražošanā sāks izmantot šīs sezonas graudu ražu, kuru cena sasniegusi vēl nebijušu rekordu. Dārgāka kļūs maize un pārējie graudu produkti. Dārgie graudi atstās iespaidu arī uz gaļas un piena produktiem, jo kopš septembra pieaugušas lopbarības cenas. Sagaidāms, ka arī apkures sezona, kas sāksies ar jaunajām, augstākajām siltumenerģijas cenām, pieaudzēs inflāciju.

CSP norāda, ka galvenais iemesls augstajai gada inflācijai ir degvielas cenu kāpums, kas atšķirībā no pērnā rudens šāgada septembrī nav mazinājies. Atgādināsim, ka pagājušā gada vasarā degvielas cenas kara darbības dēļ naftas ieguves zonās un dabas stihiju dēļ ievērojami palielinājās, bet septembrī samazinājās līdz svārstīgi stabilajam līmenim, kāds tas ir šobrīd.

Atšķirībā no pagājušā gada šogad nav izteikta sezonālā cenu krituma dārzeņiem un augļiem, kas arī deva savu artavu – 0,52 procentpunktus kopējā inflācijā. Augļu un dārzeņu augstās cenas tiek skaidrotas ar slikto ražu Eiropā, tāpēc Latvijā, kā ik rudeni, šie produkti tiek ievesti mazāk un par augstākām cenām. Tāpēc arī vietējie dārzeņu audzētāji cenas nesamazina.

CSP norāda, ka straujāk nekā pērn šogad augušas cenas arī piena produktiem, graudaugu izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukiem. Pēc tarifu palielināšanas gāzei un elektrībai šogad turpinājusi kāpt cena siltumenerģijai. Gada laikā pieaugušas cenas arī apģērbiem un apaviem, kā arī izglītības, atpūtas un kultūras, aprūpes iestāžu, ēdināšanas, apdrošināšanas un citu pakalpojumu cenas.

Kā mainījušās cenas mēneša laikā? Salīdzinājumā ar augustu kopējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 1,9%, precēm cena kāpa par 1,6%, bet pakalpojumiem – par 2,5%.

Lielākā ietekme uz mēneša inflāciju bijusi cenu kāpumam rudens sezonas apģērbiem un apaviem.

Līdz ar mācību gada sākšanos ievērojami kāpusi cena izglītībai, arī ēdināšanas pakalpojumiem, CSP norāda – it īpaši mācību iestādēs. Bet maksa par siltumenerģiju pieaugusi par 2,8%.

Pārtikas produktiem lielākais cenu pieaugums mēneša laikā bijis pienam un piena produktiem – par 3,5%. Tirgus eksperti skaidro, ka cenu kāpumu diktē globālā pieauguma pieprasījums un ES pastāvošā piena kvotu sistēma. Līdz ar piena produktu patēriņa pieaugumu Āzijas un arābu valstu tirgos palielinājies pieprasījums un līdz ar to arī cenas. Tā kā ES valstīs pastāv un piena ražošanu ietekmē kvotu sistēma un ražošanas apjomus palielināt nevar, cenas kāpj. Arī Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ir kļuvis izdevīgi eksportēt produkciju uz ES valstīm, kur cena sviestam un sieram gada laikā pieaugusi divas reizes. Lai saražotu preci gan eksportam, gan vietējam tirgum, ražotājiem jācīnās par piena izejvielu, kas savukārt veicina piena iepirkuma cenu un līdz ar to arī piena produktu cenu kāpumu veikalos.

CSP norāda, ka mēneša laikā dārgāki kļuvuši arī graudaugu izstrādājumi (par 4,6%) un maize (par 0,9). Par pusotru procentu sadārdzinājusies arī gaļa un gaļas izstrādājumi, arī siers, olas, augu eļļa un tauki. Mēneša laikā nedaudz, bet, kā minēts sākumā, tomēr ne līdz pērnā rudens līmenim samazinājusies augļu, kartupeļu, kā arī zivju cena.

***

Cenu pārmaiņas šomēnes, % punkti

Apģērbs +0.32

Apavi +0.31

Izglītības pakalpojumi +0.21

Ēdināšanas pakalpojumi +0.20

Piens, siers, olas +0.17

Siltumenerģija +0.11

Gaļa un gaļas izstrādājumi +0.10

Maize un graudaugu izstrādājumi +0.09

***

Cenu pārmaiņas 12 mēnešos

Ēdināšanas pakalpojumi +1.05

Tabakas izstrādājumi +1.01

Maize un graudaugu izstrādājumi +0.93

Gaļa un gaļas izstrādājumi +0.89

Siltumenerģija +0.76

Ūdens piegāde un citi ar mājokli saistītie pakalpojumi +0.63

Piens, siers, olas +0.63

Augļi +0.52

ASV krīze mudina meklēt alternatīvas

Anna Novicka,  Diena  10/09/07    Eksporta apjoms uz Ameriku ir niecīgs, lielākās sekas būs no vāja dolāra. Gaidāmās pārmaiņas Eiropas tirgū vairāk skars lielos uzņēmumus.

Jo nabadzīgāka būs Amerika, jo vairāk tā ēdīs mūsu šprotes! Šo zivju konservu ražotāja a/s Brīvais vilnis vadītāja Arnolda Babra pausto ironiju var nodēvēt par diezgan skarbu, ņemot vērā tās problēmas, kuras uzņēmumam sagādājusi ASV ekonomikas lejupslīde, proti, straujš dolāra vērtības kritums. Zaudējumi no kursa svārstībām šogad būšot ap 150 tūkst. latu. Arī citi eksportētāji, kuru ārzemju partneri dod priekšroku norēķiniem dolāros, steidzami meklē risinājumus, kā mazināt aizokeāna krīzes sekas. Latvijas Banka (LB) gan prognozē, ka dolāra kursa kritums Latvijas eksportu nenovājinās, savukārt ASV notikumu pastarpināto ietekmi Eiropā drīzāk izjutīs lielie uzņēmumi.

Diena jau vēstījusi, ka ASV augsta riska kredīta tirgus proplēmu dēļ pašas Amerikas un arī Eiropas finanšu tirgos radās finanšu līdzekļu trūkums, ko, aizdodot bankām papildu resursus, centās risināt centrālās bankas. Lai palīdzētu ekonomikai atgūt spēkus, ASV Federālā rezervju sistēma pazeminājusi dolāra bāzes likmi no 5,25% līdz 4,75%, kā rezultātā dolāra vērtība attiecībā pret pārējām valūtām strauji kritusies.

"Latvijas kokrūpnieki no Amerikas jau ir prom, apjomi pārvirzīti uz Dienvidaustrumāziju, arābu valstīm un Āfriku, kur pārsvarā norēķini notiek eiro," par kokapstrādes nozares atbildes reakciju uz notikumiem ASV stāsta Harijs Jordāns, Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis. Viņaprāt, mūsu koksnes un tās materiālu eksportētāji Amerikas problēmu globālo ietekmi izjutīs daudz mazāk nekā lielie Eiropas vai Kanādas spēlētāji, kuriem ar ASV partneriem ir noslēgti ilggadēji līgumi. "Viņi ir kā lieli ziloņi, kas nespēj ātri izkustēties no vietas, mēs savukārt esam elastīgāki," saka H.Jordāns.

Tieši lielās rūpnīcas varētu būt lielākie cietēji no iespējamās pārprodukcijas Eiropā, kas var rasties, izsīkstot ASV koksnes patēriņa iespējām. Līdzīgās domās ir LB Makroekonomiskās analīzes daļas galvenā ekonomiste Jūsma Rugāja: "Mūsu eksporta daļa salīdzinājumā ar ES lielajām valstīm Eiropas tirgos nav ievērojama. Kopumā šāda pastarpināta ietekme drīzāk būtu neliela, relatīvi vairāk varētu ciest lielie eksportētāji."

Latvijas eksports uz ASV ir pavisam neliels — 33,6 milj. latu jeb 1.5% no eksporta kopapjoma šā gada septiņos mēnešos. Cipari par pēdējiem mēnešiem, laiku kopš ASV finanšu krīzes, vēl nav pieejami. Līdz ar to lielāko ietekmi uz Latvijas eksportētājiem atstās ne tik daudz Amerikas kā noieta tirgu problēmas, cik tām sekojošs dolāra vērtības kritums. Saskaņā ar LB datiem 2004.gada sākumā dolāra īpatsvars norēķinos bija 22% tiek lēsts, ka patlaban šī daļa varētu būt vēl mazāka. Jūtamāka varētu būt ASV dolāra kursa krituma ietekme uz tiem eksportētājiem, kuri darbojas ar trešajām valstīm, norāda LB.

"Izdevīgums zūd valūtas konvertācijā," saka SIA Pure Food mārketinga direktors Aigars Balodis. Patreiz uzņēmuma riska zona ir Baltkrievija, kur Amerikas valūta joprojām esot populārāka par eiro. Šogad Pure Food, cerot uz lielu šā tirgus potenciālu, sertificējusi Baltkrievijā savu produkciju. "Tagad domājam par alternatīvām," atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Žimants. Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas līderis Guntis Strazds savukārt stāsta, ka ražotāji, kas tirgo "dolāra zonās", lai izvairīties no konvertācijas, iepērk tur arī izejvielas.

Šprotu ražotājs a/s Brīvais vilnis jau saskaitījis iespējamus zaudējumus no dolāra lejupslīdes — šogad tie varētu būt ap 150 tūkst. latu. Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Arnolda Babra stāstītā, partneri Gruzijā, Armēnijā Kazahstānā un citās bijušās PSRS valstīs ļoti negribīgi pāriet uz norēķiniem eiro, līdz ar to zaudējumi ir neizbēgami. "Vienīgais iespējamais risinājums šajā situācijā ir fiksēt cenu eiro, un, ja pasūtītājs grib maksāt dolāros, viņš pārrēķina to no eiro," stāsta A.Babris.

Šā gada septiņos mēnešos Latvijas eksports uz NVS valstīm veidojis ap 14,5% no kopējā ārējās tirdzniecības apjoma, savukārt lielāko daļu savas produkcijas Latvijas uzņēmumi pārdod Eiropas valstīm.

Arī izglītības darbinieku arodbiedrība neapmierināta ar 2008.gada budžeta projektu

LETA   10/09/07    Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nav apmierināta ar valdībā akceptēto 2008.gada budžeta projektu, informēja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.

Kā sacīja LIZDA pārstāvis, valdība joprojām nevēlas pildīt solījumus par skolotāju algu palielināšanu. Valdība nerēķinās ne ar arodbiedrību, ne ar sabiedrības interesēm, "iesaldējot" algas.

LIZDA ceturtdien, 11.oktobrī, pievienosies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajam piketam pie Saeimas, kur plānota valsts budžeta apspriešana. Piketā varētu piedalīties 400 LIZDA pārstāvji no visas valsts.

"Šobrīd futbolbumba ir iemesta Saeimas ēkā, redzēs, ko viņi darīs," piebilda Krastiņš.

Kā ziņots, valdība vakar ārkārtas sēdē akceptēja 2008.gada valsts budžeta projektu, paredzot tajā pārpalikumu 1% jeb apmēram 163 miljonu latu apmērā. Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu latu apmērā, izdevumi - 5,3 miljardu latu apmērā.

Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu darba samaksas paaugstināšanai 2008.gada budžetā atvēlētā dotācija ir 18 miljoni latu, kas paredzēta pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2008.gada 1.septembra par 10%.

Valdība nākamgad par 365 000 latu samazinās izdevumus

DELFI  10/09/07    Ievērojot taupības režīmu nākamā gada valsts budžetā, Ministru kabinets (MK) 2008.gadā plāno par 365 000 latu samazināt izdevumus, tostarp, remontdarbiem, mēbeļu iegādei, transporta un sakaru izdevumiem, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Nākamā gada valsts budžetā MK paredzēts finansējums 5,73 miljoni latu, kas ir mazāk nekā šogad, kad valdībai bija atvēlēti 7,32 miljoni latu. Tomēr nākamgad MK budžetā netiek paredzēts finansējums arī vairākām iestādēm – Valsts civildienesta pārvaldei un Informācijas analīzes dienestam ( attiecīgi 312 971 un 601 399 latu), turklāt noslēdzies arī starptautiskais projekts "Rumānijas valdības kapacitātes stiprināšanas politikas vadībā, koordinācijā un lēmumu pieņemšanā", kura īstenošana šogad bija paredzēti 133 404 latu.

Līdz ar to faktiski MK nākamā gada budžetā ietaupīs 365 000 latu, samazinātot izdevumus, kas saistīti ar MK darba nodrošināšanu. Tostarp, samazināti līdzekļi remontdarbiem, datortehnikas un mēbeļu iegādei, atlikti iepriekš plānoti pasākumi politikas plānošanas datu bāzes pilnveidošanai, par nepilniem 60 tūkstošiem latu samazināti izdevumi Ministru kabineta ēkas enerģētisko apakšsistēmu atbilstības nodrošināšanai tehniskajām prasībām un citi.

Tāpat, atsaucoties valdības aicinājumam, par 1% samazināti arī kārtējie izdevumi, no kuriem tiek apmaksāti komunālie maksājumi, transporta un sakaru izdevumi, iegādātas kancelejas preces.

No MK paredzētā finansējuma šogad darbinieku atlīdzībām, tostarp algām, pabalstiem un kompensācijām bija paredzēti 4,7 miljoni latu, savukārt nākamgad šim mērķim iecerēts izlietot 4, 4 miljoni latu.

Jau vēstīts, ka valdība pirmdien ārkārtas sēdē pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kas paredz 'iesaldēt" algu pieaugumu valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, savukārt ārstiem, medmāsām, skolotājiem, policistiem un kultūras darbiniekiem algas paaugstināt tikai par 10 %, nevis iepriekš valdības un arodbiedrību parakstīto vienošanos apmērā.

Policistus neapmierina 10% algu pielikums un viņi piketēs pie Saeimas

DELFI  10/09/07    Policisti nav apmierināti ar iekšlietu ministra Ivara Godmaņa piedāvāto algas pielikumu un ceturtdien, kad parlaments lems sāks izskatīt nākamā gada budžetu, pie Saeimas nama kopā ar citām arodbiedrībām piedalīsies piketā, portālu "Delfi" informējas Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna.

Sūna sarunā ar portālu "Delfi" uzsvēra, ka iepriekš solīto100 latu vietā nākamā gada budžetā policistiem ieplānots algas pieaugums tikai par 30 – 40 latiem. LAPA prezidents norādīja, ka ar šādu algu policisti nevar pienācīgi nodrošināt ģimeni un tāpēc spiesti strādāt papildus darbus.

Lai paustu savu protestu, apmēram 1000 policistu no visas Latvijas ceturtdien pulcēsies pie Saeimas. Ja pikets netiks ņemts vērā un Saeima šādu budžetu pieņems, policisti plāno līdz ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu.

IeM nesaņēma prasītos 33 miljonus latu algu palielinājumam, tā vietā ministrijai tika atvēlēti 16 miljoni latu, kas ļaus palielināt algas tikai par 10%, sākot ar 45 latiem. Pašlaik ministrija intensīvi strādā pie tā, lai atrastu iekšējos resursus un tomēr nodrošinātu šādos budžeta apstākļos iespējamo lielāko atalgojuma pieaugumu, kas varētu būt 18% apmērā no pašreizējās amatalgas, portālu "Delfi" informēja ministrijas Preses centrā.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka ceturtdien pie Saeimas plānots LBAS pikets. Piketam piekritušas gandrīz visas 24 LBAS dalīborganizācijas. Starp biedriem ir gan skolotāji, gan pensionāri, gan mediķi un citu profesiju pārstāvji.

LBAS jau iepriekš norādīja – ja valdība neizpildīs prasības, tiks rosināts referendums par Saeimas atlaišanu.

Viedoklis: Latvija kļūst nedraudzīga uzņēmējiem un investīcijām

Māris Dzenītis, Jūrmalnieks, SIA „Nemo Real” valdes priekšsēdētājs,  DELFI  10/08/07    Pašreizējos apstākļos, kad pār Latviju uzgūlis ekonomiskās krīzes drauds, būtu loģiski, ja valsts vairāk sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, kas neļautu apstāties ekonomikas attīstības tempiem un sekmētu iedzīvotāju nodarbinātību. Kāds tad varētu būt atbalsts? Noteikti ne jau subsīdijas, atlaides vai tamlīdzīgi. Pirmais un pats svarīgākais, kas nepieciešams sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai, ir prognozējama darbības vide.

Neapšaubāmi, uzņēmējdarbība ir risks, taču uzņēmējiem un ārvalstu investoriem, kas joprojām būtu gatavi Latvijas ekonomikā investēt ievērojamus līdzekļus, ir jāzina, kādā virzienā tiek plānota valsts attīstība, kas valstī un reģionos notiks pēc 15, 20, 25 gadiem, kā valsts plāno ekonomiskās vides attīstību. Tikai zinot spēles noteikumus, uzņēmējiem ir iespējams plānot un attīstīt savu darbību. Pagaidām šādas vīzijas diemžēl nav, mēs nezinām, kas Latvijā notiks pēc pārdesmit gadiem. Visu vēl vairāk sarežģī tas, ka daudzās pašvaldībās joprojām nav apstiprināti attīstības plāni, līdz ar to uzņēmējiem nav zināms, ko, kur un kad būs iespējams darīt un vai vispār būs iespējams darīt, un, ja būs iespējams darīt, vai pēc laika to neaizliegs.

Otra problēma – pēdējos gados, "pateicoties" spekulantu darījumiem ar nekustamo īpašumu, daudzās pašvaldībās ievērojami audzis nekustamā īpašuma nodoklis, kas daudzviet ievērojami bremzē uzņēmējdarbības attīstību. Nav brīnums, ka šobrīd arvien vairāk uzņēmēju uzskata, ka neprasmes vai valstiskās vienaldzības dēļ tiek darīts viss, lai Latvijā nekas nenotiktu.

Trešā, manuprāt, pati smagākā problēma ir neizlēmība valsts un pašvaldību institūcijās. Tieši tā visvairāk kavē attīstību. Situāciju, ar kādu jāsaskaras daudziem uzņēmējiem, var raksturot, pastāstot par mūsu izstrādāto projektu "Kāpa" – vissezonas slēpošanas trasi, kas slēpotājiem un snovotājiem dotu iespēju ziemas priekiem nodoties visu cauru gadu, kā arī viesnīcas, SPA kompleksu, ūdens atrakcijas un tirdzniecības vietas, ko bijām iecerējuši realizēt Jūrmalā. Pēc realizācijas komplekss visu gadu nodrošinātu ar darba vietām aptuveni 1500 iedzīvotāju un visas sezonas laikā piesaistītu Jūrmalai vairāk valsts iedzīvotāju un tūristu. Pirms divarpus gadiem ar "Kāpu" iepazinās Jūrmalas dome, kas projektu atzina par perspektīvu. Izveidojām starptautisku projektēšanas un investoru piesaistes komandu un sākām izstrādāt detālo plānojumu. Organizējām sabiedrisko apspriešanu, rezultāts – aptuveni 3000 jūrmalnieku parakstījās par projekta realizēšanu. Protams, bija arī atšķirīgi viedokļi.

Ir pagājuši divarpus gadi, taču projekta virzībā, kā jau Latvijā ierasts, nekas nav noticis. Sākot ar pašvaldības iestādēm un beidzot ar ministrijām, viss stāv uz vietas, jo daudziem ir bail no atbildības. Pats bēdīgākais ir tas, ka "Kāpas" būvniecībai nav pateikts ne "jā", ne "nē". Nav skaidrs, kāpēc šāda neizlēmība, jo projekta realizācijai netiek prasīts ne santīms valsts naudas. Šis ir vērienīgs objekts, kas nepieciešamo investīciju apjoma ziņā – 300 miljoni eiro – ir pielīdzināms Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai.

Par laimi citās valstīs lietas notiek savādāk, arī uzņēmējdarbības attīstības un investīciju piesaistes ziņā. Kaut vai tajā pašā Krievijā, kas bieži tiek pelta kā stagnējoša valsts. 6. starptautiskajā investīciju forumā "Soči 2007", kas septembra nogalē notika Soču pilsētā, ar Krasnodaras apgabala arhitektūras un pilsētbūvniecības departamenta vadību parakstījām vienošanos, kas apliecina Soču pilsētas gatavību sadarboties un sniegt atbalstu projekta virzībai dažādās institūcijās. Nav brīnums – Sočos 2014. gadā notiks Ziemas Olimpiskās spēles, tāpēc Krievija nesnauž un vēlas piesaistīt pēc iespējas vairāk investīciju, kas sekmēs konkrēto reģionu un visas valsts attīstību. Par "Kāpu" ir ieinteresējušās arī citas valstis: 2007. gada nekustamo īpašumu izstādē Kannās par projektu "Kāpa" aktīvu interesei pauda ne tikai Krievija, bet arī ASV, Austrālija, Apvienotie Arābu Emirāti un citas valstis.

Re, kā sanāk – Latvijā divarpus gadu laikā projekts nav pavirzījusies uz priekšu, bet Soču forumā viss notika dažās dienās. Atliek tikai priecāties, ka vismaz Krievija, kas bieži vien tiek minēta kā investīcijām nedraudzīga valsts, spēj skaidri definēt savus mērķus un nākotnes attīstības vīziju, dodot uzņēmējiem "zaļo gaismu". Iespējams, pēc dažiem gadiem "Kāpa" sliesies Dubajā, bet Latvijā joprojām vēl nebūs pateikts – drīkst vai nedrīkst būvēt.

Vai tiešām nepieciešamas Olimpiskās spēles, lai arī Latvija spētu definēt ekonomiskās attīstības prioritātes un dot skaidru atbildi uzņēmējiem, kas mūsu valstī notiks tuvākajā nākotnē? Iespējams, jā. To jau pierādīja Pasaules čempionāts hokejā, kas 2006. gadā notika Rīgā. Tikai baidoties no starptautiska skandāla un apkaunojuma, Rīgā izdevās uzcelt pasaules līmeņa sporta arēnu, kas pilsētai bija nepieciešama gadiem ilgi.

Cīņā par algu pielikumu nepiekāpsies

Liene Barisa. Viesturs Radovičs, Zane Stankeviča,  NRA  10/10/07    Rīt pie parlamenta ēkas, kad Saeimas plenārsēdē izskatīs jautājumu par 2008. gada budžeta nodošanu izskatīšanai komisijās, sola pulcēties vairāk nekā 1000 ļaužu, lai Saeimas deputātus mudinātu meklēt kompromisus pirms taupīgā budžeta apstiprināšanas, nebalstot ekonomiju galvenokārt uz algu iesaldēšanu.

Attiecīgo nozaru ministri nedz mediķiem, nedz policistiem, nedz citu nozaru darbiniekiem nesola pretimnākšanu. Izglītības ministre Baiba Rivža gan esot noskaņota uz kompromisiem, taču bez finanšu ministra un valdības vadītāja Aigara Kalvīša akcepta viņa neko nevar panākt. Tādēļ arodbiedrības noskaņojušās īpaši kareivīgi. Turklāt piketam plāno pievienoties arī Latvijas Pensionāru federācija, līdz ar to piketētāju skaits varētu būt vēl lielāks.

Policistu apņemšanos piketēt vakar pastiprināja arodbiedrību tikšanās ar iekšlietu ministru Ivaru Godmani, kurš atzina, ka policistiem un ugunsdzēsējiem no nākamā gada 1. janvāra solīto 100 latu vietā pie algas pieliks vien aptuveni 60 latu.

"Apbraukājot visas Latvijas policijas pārvaldes, viņš cilvēkiem sasolīja 100 latu algu pielikumu uz rokas. Bet šodien mēs uzzinājām, ka nākamgad alga, neskaitot piemaksas, pieaugs par 45 latiem uz papīra. Vairāk mēs varētu sapelnīt, pa mežu lasot pudeles," pēc tikšanās ar iekšlietu ministru sacīja Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna, kura vadītās organizācijas biedri uz piketu plāno ar autobusiem ierasties arī no Liepājas, Krāslavas un citām pilsētām.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) no savām prasībām neatkāpjas. Skolotājiem solīto 60 latu vietā algas palielināšanai šobrīd plāno tikai 40. Turklāt palielinājumu īstenojot nevis no janvāra, bet septembra. LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš lēš, ka piketā varētu piedalīties apmēram 400 izglītības darbinieku. Savukārt no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) piketā varētu piedalīties 300 mediķu. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku asociācijas vadītājs Valdis Keris spriež, ka daļu no mediķu algām paredzētās naudas valdība varētu piešķirt, pārskatot nākamā gada budžeta projektā paredzēto pārpalikumu 1% jeb apmēram 163 miljonus latu. Tā kā valdība pašlaik to neplāno darīt, V. Keris aģentūrai LETA sacījis, ka tās darbība ir neprofesionāla – "šāds lēmums no valdības puses ir kļūdains". LVSADA joprojām esot atvērta diskusijām ar valdību, bet līdz šim valdība nav izrādījusi nekādu interesi problēmas risināšanā, skaidroja V. Keris.

Nozaru ministri, briestošo protestu gaidās, atzīst – cik varējuši, tik darījuši.

Izglītības un zinātnes ministre B. Rivža norādīja, ka 40 latu ir vairāk nekā nekas un arī vairāk nekā solītais 10% pielikums, kas segtu tikai inflācijas procentu, kā tas būs, piemēram, mediķiem. Izglītības un zinātnes ministrija arī sola turpināt darbu, lai līdz 2008. gada 1. septembrim tomēr nodrošinātu paredzēto 60 latu algas pielikumu, pārskatot iekšējās rezerves. Bet iekšlietu ministrs Ivars Godmanis savukārt apņēmies meklēt iespējas darba samaksu palielināt uz piemaksu rēķina. "Nav runa par policistu algu iesaldēšanu, bet mēs nevaram nodrošināt tādu algu pieaugumu, kādu arodbiedrības vēlas. Arodbiedrībām mēs skaidrojām, ka tik lielu pieaugumu nevaram garantēt, tādēļ centīsimies to kompensēt ar dažādām piemaksām," viņš vakar atzina. I. Godmaņa padomnieks Krists Leiškalns uzsvēra, ka ministrijā jau tā tiekot mobilizētas visas iespējas un rezerves, lai pieaugums pie algām vispār būtu.

To, ka valdība nevar atrast papildu līdzekļus arī mediķu algām, lai tās palielinātu saskaņā ar iepriekš Ministru kabinetā apstiprināto grafiku, jau iepriekš atzinis arī veselības ministrs Vinets Veldre. Ministrijā gan norāda, ka Veselības ministrija un veselības ministrs vienmēr ir gatavi tikties ar mediķiem un arodbiedrības pārstāvjiem, kas regulāri arī tiekot darīts. Bet pagaidām šajās sarunās gan lielākoties ministrija aizstāvējusi valdības, ne mediķu intereses.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas organizēs rītdienas piketu un kurā bez minētajām mediķu, izglītības darbinieku un policistu arodbiedrībām ir vēl 21 organizācija, ar valdības pārstāvjiem šonedēļ vairs nav paredzējusi tikties. Tomēr šodien notikšot savienības ārkārtas valdes sēde, kuras laikā kopā ar pieaicinātiem ekspertiem tiks vērtēts un analizēts valsts sastādītais budžets 2008. gadam, lai pēc tam jau paredzētajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kur kopā arī ar darba devējiem tiks apspriests 2008. gada valsts budžeta projekts, LBAS varētu piedāvāt savu redzējumu, kā panākt kompromisus. Jāpiebilst, ka jau tagad ir skaidrs, ka darba devējus pārstāvošā Latvijas Darba devēju konfederācija ir valdības pusē un atbalsta pašreizējo budžetu, tātad šajā sēdē dumpīgi noskaņoti būs vien arodbiedrību pārstāvji.

Savstarpēja pretimnākšana jāpanāk līdz budžeta galīgajam lasījumam Saeimā, kas paredzams novembra otrajā pusē. Pretējā gadījumā arodbiedrības meklēšot iespējas Saeimas atlaišanai.

Septembrī iztikas minimums sasniedzis 135,6 latus

LETA  10/10/07    Septembrī iztikas minimums vienam Latvijas iedzīvotājam ir sasniedzis 135,6 latus, kas ir par 2,2% vairāk nekā augustā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Izdevumu pārtikas preču iegādei apjoms iztikas minimumā bija 42,31 lats, nepārtikas precēm - 51,51 lats, pakalpojumiem - 36,56 lati, bet pārējie izdevumi - 5,22 lati.

Kopš pagājušā gada beigām iztikas minimums Latvijā ir pieaudzis par 13,77 latiem jeb 11,3%, bet gada laikā - par 16,74 latiem jeb 14,1%.

Iztikas minimums šī gada janvārī bija 124,33 lati, februārī - 125,83 lati, martā - 127,83 lati, aprīlī - 129,05 lati, maijā - 130,16 lati, jūnijā - 132,02 lati, jūlijā - 133,58 lati, bet augustā - 132,62 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs ir apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksuspreces.

Groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām ik mēnesi aprēķina CSP. Iztikas minimumu aprēķina vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm ietilpst maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļas, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.

No nepārtikas precēm grozā ietilpst vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšana un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

Tirdzniecības bilance tik drīz neuzlabosies

Kristaps Ceplis,  Diena  10/11/07    Kaut gan procentuālā izteiksmē eksports augustā pieaudzis straujāk nekā imports, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance, rēķinot absolūtos skaitļos, joprojām ir negatīva, bez reālām iespējām drīzumā situāciju uzlabot, sarunā ar Dienu atzina Latvijas krājbankas investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Latvija šobrīd nespēj saražot visu sev nepieciešamo, tāpēc ir normāli, ka imports pārsniedz eksporta rādītājus, uzsvēra speciāliste, piebilstot, ka šāda tendence turpināsies tik ilgi, kamēr ekonomika nepārorientēsies uz ražošanu un sāks darboties eksporta veicināšanas programmas.

Latvijas eksporta vērtība šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, palielinājusies par 15,6% jeb 45,2 miljoniem latu, bet importa vērtība — par 12,9% jeb 73,1 miljonu latu, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ziņo LETA.

Eksporta vērtība augustā, salīdzinot ar jūliju, palielinājās par 2,3% jeb 7,4 miljoniem latu, sasniedzot 335,7 miljonus latu. Savukārt importa vērtība augustā bija par 10,6% jeb 75,8 miljoniem latu mazāka nekā jūlijā, sasniedzot 641,7 miljonus latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums augustā bija par 13,8% jeb 118,3 miljoniem latu lielāks nekā pagājušā gada augustā, un tā vērtība sasniedza 977,4 miljonus latu.

Šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu Latvijas eksportā svarīgāko preču — koka un koka izstrādājumu — apjoms pieauga par 29,5%.

Komentējot šos skaitļus, O.Ertuganova uzsvēra, ka būtiskākajām eksporta produktu grupām bijis nozīmīgs cenu pieaugums, kuru atņemot var iegūt objektīvo eksporta pieauguma rādītāju, kas ir vēl mazāks par publiskoto.

Izsludināti grozījumi šā gada valsts budžetā

LETA   10/11/07    Valsts prezidents Valdis Zatlers izsludinājis grozījumus šā gada valsts budžetā, kas paredz, ka gads tiks noslēgts ar 0,4% budžeta pārpalikumu. Budžeta pārpalikums 0,4% apmērā veidos 54,5 miljonus latu.

Plānots, ka papildu līdzekļus valsts budžets iegūs no uzņēmumu ienākuma nodokļa - 40 miljonus latu, no pievienotās vērtības nodokļa - 5,2 miljonus latu un no ieņēmumiem no dividendēm - 9,3 miljonus latu.

Tādējādi kopumā 2007.gada valsts budžetā ir plānoti 4,489 miljardu latu lieli ieņēmumi un 4,434 miljardu latu lieli izdevumi, veidojot valsts budžeta pārpalikumu 54,5 miljonu latu apmērā.

Likums paredz apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 275 893 957 latu apmērā, tajā skaitā republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām - pašvaldību pamata, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 183 843 170 latu apmērā.

Republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām - pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem 47 127 798 latu apmērā. Republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 11 885 893 latu apmērā.

Republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām - pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 8 152 256 latu apmērā. Pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 746 922 latu apmērā, kā arī plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma izstrādei 409 000 latu apmērā.

Investīcijām pašvaldībām paredzēts finansējums 21 122 190 latu apmērā, pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai sagatavots finansējums 310 962 latu apmērā, pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai finansējums 700 000 latu apmērā, bet pašvaldību pasākumiem paredzēts finansējums 1 595 766 latu apmērā.

Valsts budžeta dotācijas pašvaldībām būs 10 773 491 lats. Tāpat likumā noteikts maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla 1 335 000 000 latu apmērā. Likums noteic, ka finanšu ministrs 2007.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 144 265 542 latu apmērā.

Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 112 109 134 latu apmērā.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš tika nolemts, ka visi atlikušo mēnešu papildu budžeta ieņēmumi tiks novirzīti tikai budžeta pārpalikuma veidošanai un nekādi papildu izdevumi netiks pieļauti.

Šā gada valsts budžeta pārpalikums 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta būs pēc Latvijas valdības aprēķinu metodikas. Savukārt, pēc "Eurostat" izmantotās aprēķinu metodikas, Latvijas budžeta pārpalikums būs vēl lielāks un pietuvosies 1%.

Atklāta vēstule Saeimai par konkurenci veicinoša Konkurences likuma pieņemšanu

Iniciatīvas grupa,  DELFI  10/11/07    Mēs, zemāk parakstījušies preču mazumtirdzniecības uzņēmumi un asociācijas, ar šo vēlamies vērst Saeimas uzmanību uz valdības akceptēto un Saeimā 1.lasījumā pieņemto Konkurences likuma grozījumu potenciāli negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības attīstību un konkurences situāciju nozarē kopumā. Mēs aicinām Saeimas deputātus rūpīgi izvērtēt šāda likumprojekta ieviešanas sekas un pieņemt patērētāju interesēm atbilstošu likumu.

Visbūtiskākie iebildumi mums ir pret jaunradītā jēdziena "būtiska ietekme" piemērošanu preču mazumtirdzniecības uzņēmumiem ar vairāk nekā 25% daļu konkrētā tirgū, uzliekot tiem tādus pašus konkurences ierobežojumus kā dominējošā stāvoklī esošiem uzņēmumiem. Tas būtiski iegrožo mazumtirgotāju izaugsmes iespējas un rada virkni papildus risku, apgrūtinājumu un pienākumu, kas negatīvi ietekmēs patērētāja tiesības saņemt labāko preci par labāko cenu.

Neskatoties uz vietējo un starptautisko konkurences tiesību ekspertu, kā arī uzņēmēju organizāciju iebildumiem pret "būtiskas ietekmes" jēdziena ieviešanu attiecībā uz preču mazumtirgotājiem, valdība š. g. 7. augustā akceptēja Konkurences likuma grozījumus.

Likumprojekts ierobežos veiksmīgu mazumtirgotāju izaugsmi un radīs augsni daudziem juridiskiem strīdiem un ES līmeņa tiesvedībai, un veicinās patēriņa cenu pieaugumu. Turklāt šādu diskriminējošu normu ieviešana Latvijas likumdošanā neveicinās investīciju pieplūdumu, jo apgrūtinās jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū.

Tādēļ mēs Saeimas Tautsaimniecības komisijā esam iesnieguši priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, svītrojot no grozījumu teksta "būtiskas ietekmes" jēdziena ieviešanu, jo tas diskriminē preču mazumtirdzniecības nozari, padara konkurences vidi neparedzamu un apgrūtina uzņēmumu izaugsmes plānošanu. Tāpat mēs esam aicinājuši likuma mērķī skaidri definēt, ka likumam ir jādarbojas patērētāju interesēs.

Ja Saeima pieņems likumprojektu tā pašreizējā redakcijā, mēs apsvērsim iespēju aicināt Valsts prezidentu to neizsludināt un atgriezt Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijai ir vajadzīgs tāds Konkurences likums, kas veicina brīvu sacensību starp tirgus dalībniekiem par patērētāja labvēlību, un veicina spēcīgu, arī ārpus Latvijas robežām konkurētspējīgu uzņēmumu viedošanos.

Vairāk informācijas par Likuma grozījumu negatīvo ietekmi, kā arī vēlamie uzlabojumi ir pieejami mājas lapā www.konkurenceslikums.lv, kuras izveidošanas iniciatīvu mēs atbalstām.

Ar cieņu,

Iniciatīvas grupa "Par korektu Konkurences likumu":

a/s "Drogas", Andrejs Jerņevs, valdes priekšsēdētājs

SIA "Emīla Gustava Šokolādes", Zane Bērziņa, valdes priekšsēdētāja

SIA "Jānis Roze", Ināra Beļiņkaja, direktore

SIA "Latvija Statoil", Baiba Anda Rubesa, izpilddirektore

SIA "Narvesen Baltija" & "Preses apvienība", Katrīne Judovica, valdes priekšsēdētāja

SIA "Sportland", Juris Baumanis, direktors

SIA "Stendera Ziepju Fabrika", Jānis Bērziņš, direktors

SIA "RIMI Latvia",Valdis Turlais, valdes priekšsēdētājs

Latvijas Grāmattirgotāju asociācija, Kristīne Jākabsone, izpilddirektore

Latvijas Zāļu Lieltirgotāju asociācija, Dmitrijs Juskovecs, direktors

Ārvalstu Investoru padome Latvijā, Ģirts Greiškalns, izpilddirektors

Viedoklis: Taupības režīms ir uzspiests mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām

Valdis Dombrovskis, EP deputāts, Jaunais Laiks, bijušais finanšu ministrs

DELFI  10/11/07    A.Kalvīša valdība, sastādot 2008.gada budžetu, ir deklarēto taupības režīmu uzspiedusi galvenokārt pensionāriem un citām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Līdzīgi kā 2007.gada budžetā, valsts budžeta pārpalikums ir panākts uz sociālā budžeta rēķina. Šāda pieeja ir sociāli bezatbildīga, it īpaši ņemot vērā faktu, ka vidējā pensija vēl aizvien ievērojami atpaliek no iztikas minimuma.

Turklāt A.Kalvīša valdība nav iesniegusi Saeimā budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu un dokumentu paketi likumā noteiktajā termiņā līdz 1.oktobrim, ierobežojot likumdevējas institūcijas iespējas detalizēti iepazīties ar valsts budžetu un sagatavot pārdomātus priekšlikumus. Saeima ar savu balsojumu uzņemas atbildību par valdības gadiem ilgušo bezdarbību inflācijas ierobežošanā, par kuru būs jāmaksā tiem vēlētājiem, kuriem dotos solījumus A.Kalvīša valdība atsakās pildīt 2008. gada budžetā: pensionāriem, mediķiem, pedagogiem un policistiem.

Valsts pamatbudžets tiek plānots ar 91 milj. latu deficītu, bet sociālais budžets - ar 254 miljonu latu pārpalikumu. Rezultātā sociālā budžeta pārpalikums ar uzviju kompensē valsts pamatbudžeta deficītu un valdība var atskaitīties sabiedrībai par budžetu ar pārpalikumu. Veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, A.Kalvīša valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus.

Papildus iepriekšminētajam faktam, veselības aprūpes izdevumi tiek samazināti no 3.9% no IKP uz 3.4% no IKP, izglītības izdevumi no 4.2% uz 4.0%, izdevumi sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai no 2.7% uz 2.0%, izdevumi vides aizsardzībai 1.1% uz 0.7% utt. Turpretī izdevumi vispārējiem valdības dienestiem palielinās no 5.0% no IKP uz 6.9% no IKP. Tādējādi pretēji valdības apgalvotajam par ietaupījumiem, kas panākti it kā optimizējot valsts iestāžu izdevumus, realitātē lielākais ietaupījums tiek plānots uz pensiju, kā arī pedagogu, mediķu un policistu algu rēķina, laužot ar nozaru arodbiedrībām iepriekš panāktās vienošanās par algu paaugstināšanu.

Turklāt konsekventa ministriju un iestāžu bāzes izdevumu samazināšana tā arī nav veikta, kaut arī pašas valdības apstiprinātais inflācijas samazināšanas plāns paredzēja 2008. gada budžetā veikt bāzes izdevumu samazināšanu par 1-3%. Praksē bāzes izdevumu samazināšana pēdējo reizi tika veikta, gatavojot 2004. gada valsts budžetu, kad ministriju un iestāžu bāzes izdevumi tika samazināti vidēji par vairāk nekā 6%.

Pēc piketa par budžetu arī koalīcijā deputāti kļūst domīgi, solījumus nedod

Viesturs Radovics,  Liene Barisa,  NRA  10/12/07    Limbažu 1. vidusskolas sporta skolotājam Dainim Krūmam vakar bija paredzētas sporta stundas, taču viņš sarunāja aizvietotāju, kas ļāva kopā ar citiem kolēģiem doties uz piketu pie parlamenta ēkas, kur kopā ar viņu pret nākamā gada budžeta projektu protestēja vairāki simti dažādu profesiju pārstāvju.

Skolotājs uzskata, ka negodīgas ir ne tikai zemās algas, bet arī neapmaksātās ārpusklases nodarbības.

"Bieži ar skolēniem braucu uz sporta sacensībām. Tas tomēr ir mans ieguldītais darbs, bet man neviens to neapmaksā," sacīja D. Krūms. Vai un cik daudz viņam ar pārējiem piketa dalībniekiem būs izdevies panākt pretimnākšanu no politiķiem, būs redzams tuvāko trīs nedēļu laikā. Premjers Aigars Kalvītis gan joprojām ir nelokāms taupīgā budžeta sakarā.

Piketētāji, kuru vidū bija skolotāji, mediķi, dzelzceļnieki, policijas un glābšanas dienesta darbinieki un pensionāri, klausot policistu aizrādījumiem, bija sastājušies uz ietvēm ap Saeimas namu. Liela daļa sanākušo turēja rokās plakātus ar dažādiem uzrakstiem: Tā paiet treknie gadi, Glābēji tikai eksistē, bet pārstājuši dzīvot, Iesaldēsim valdību, Konkurētspējīgu atalgojumu, Nost ar genocīdu pret tautu, Ugunsdzēsēji grib ne tikai dzēst, bet arī ēst, Tautas partija, kur palika mūsu septiņi treknie gadi? un citiem.

Piketējošie ugunsdzēsēji uz pasākumu bija atnesuši glābēja kombinezonu un ķiveri, pievienojot klāt uzrakstu, ka gadījumā, ja ugunsdzēsēju algas netiks paaugstinātas, glābēju depo drīz vien būs sastopami tikai formastērpi.

"Katrs no mums paralēli darbam glābšanas dienestā strādā vēl kaut kur. Citi pat vairākos darbos. Es arī brīvajās dienās strādāju celtniecībā – roc dziļāk, nes vairāk, un saņemsi lielāku naudu. Tā vietā, lai brīvajās dienās atpūstos, mēs raujamies, lai vismaz bērnus varētu palaist skolā un aizvest uz kino," teica ugunsdzēsējs no Rīgas Ziemeļu rajona Mārtiņš Students.

Pirms Saeimas sēdes pie piketētājiem iznāca parlamenta priekšsēdētājs Gundars Daudze, kas pārmija pāris vārdus ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru. G. Daudze uzteica arodbiedrību spēju uz piketu sapulcēt tik daudz cilvēku un uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir jānodod komisijām, lai deputāti varētu to vēl skatīt un vajadzības gadījumā pārveidot. Lai arī premjers līdz šim ir licis saprast, ka protestu dēļ no taupīgā budžeta neatteiksies, un devis mājienus, ka šajā sakarā domā pārbaudīt arī koalīcijas partneru stingro stāju, arī citu parlamentāriešu noskaņojums, ne tikai Saeimas spīkera, vakar protestu dēļ nebija viennozīmīgs, un iespējamu pretimnākšanu apsver arī koalīcijas deputāti.

"Sabiedrības domas vienmēr jāņem vērā. Redzēsim, kā attīstīsies notikumu gaita, un vakar jau šis jautājums palika atklāts, un mēs kā frakcija vēlreiz tiksimies ar Kalvīti," atzina Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Arī TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats bija noskaņots drīzāk pretimnākoši protestētājiem. "Es domāju, ka valdībai un ministriem vajadzētu uzklausīt . Aizstāt viņus ar kaut kādiem viesstrādniekiem būtu grūti un pat neiespējami. Par to nevar būt runas. Dialogs ir jāturpina, varbūt jātaisa kādas korekcijas ieņēmumu prognozēs vai jāpārskata summas, kas nav prioritāras. Jo darbinieku trūkst un situācijai jāmeklē risinājumi," viņš norādīja. Arī tēvzemieši, tāpat kā ZZS, paredzējuši šajā sakarā vēlreiz tikties ar premjeru.

Tautas partijas deputāts un budžeta komisijas, kas parlamentā būs atbildīga par budžeta izskatīšanu, vadītājs Kārlis Leiškalns gan ir pārliecināts, ka budžets tiks pieņemts bez lielām izmaiņām.

"Es domāju, ka budžetu pieņems. Un visiem Dievs jālūdz, lai šo budžetu pieņemtu. Jo jāsaprot tas, ko teica arī Kalvītis – katram nākamajam , kas nesīs apstiprināšanai budžetu, būs jānes vēl skarbāks. Un neviens tajā nav ieinteresēts, arī opozīcija," viņš norādīja. Pēc K. Leiškalna domām, populisms šobrīd nozīmētu ekonomisku krīzi un ieņēmumu nenonākšanu valsts budžetā. "Tie jau nav joki! Vai tad es negribētu ieklausīties darbaļaužu asarās? Protams, gribētu!" viņš sacīja, taču atzina, ka vienīgais, ko varētu darīt un kas arī, visticamāk, tikšot darīts, – izlabot Saeimas kārtības rulli, lai arī Saeimas deputātiem nepalielinātu algas vairāk par inflācijas procentu. "Bet tas arī būs tikai tāds reveranss, ne jau budžeta labošanas mehānisms," viņš piebilda.

Citādās domās ir opozīcijas partijas Jaunais laiks frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš uzskata, ka "ar politisko gribu un dzelžainu attieksmi pret lietām" pretimnākšana iedzīvotājiem, kas piketēja pie Saeimas, ir iespējama, piemēram, pārskatot daudzo valsts aģentūru nepieciešamību u. c. Viņš arī spriež, ka tuvākās trīs nedēļas valdībai būs ļoti smags pārbaudījums, "kur notiks ļoti nopietnas tirgošanās, un es domāju, ka kaut kādas maiņas notiks". "Bet manā izpratnē valdības krišana būs krišana, ja tiešām izveidojas jauna koalīcija ar jauniem partneriem. Ja notiek kaut kādas rokādes iekšienē, tad to es neuzskatu par kādu nopietnu izmaiņu," viņš piebilda.

Lai arī politikas aizkulisēs tiek pieļautas runas, ka budžeta (ne)pieņemšanas dēļ šī valdība tiešām varētu tikt gāzta, vismaz koalīcijā deputāti – arī zaļajos zemniekos un tēvzemiešos, ar kuru rokām gāšana varot notikt, – ir drīzāk noraidoši šādai iespējai. "Manas prognozes, ka tā nenotiks," atzina M. Grīnblats, gan piebilstot, ka būtu vēlams, lai "valdība vairāk piedalītos un uzlabotu šo projektu, jo deputāti ar to iepazīstas tikai šobrīd, un lielā mērā tas ir valdības darba produkts". Savukārt A. Brigmanis norādīja, ka valdības krišana neko neatrisinās. "Nogāzt valdību jau nav liela māksla – nenobalso, un viss. Bet kas tālāk?" viņš retoriski vaicāja.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka no 31. oktobra pēc budžeta pieņemšanas pirmajā lasījumā varētu sākties arī ilgi solītās izmaiņas valdībā. iesturs Ra2007.10.12 @ 00:00

Limbažu 1. vidusskolas sporta skolotājam Dainim Krūmam vakar bija paredzētas sporta stundas, taču viņš sarunāja aizvietotāju, kas ļāva kopā ar citiem kolēģiem doties uz piketu pie parlamenta ēkas, kur kopā ar viņu pret nākamā gada budžeta projektu protestēja vairāki simti dažādu profesiju pārstāvju.

Skolotājs uzskata, ka negodīgas ir ne tikai zemās algas, bet arī neapmaksātās ārpusklases nodarbības.

"Bieži ar skolēniem braucu uz sporta sacensībām. Tas tomēr ir mans ieguldītais darbs, bet man neviens to neapmaksā," sacīja D. Krūms. Vai un cik daudz viņam ar pārējiem piketa dalībniekiem būs izdevies panākt pretimnākšanu no politiķiem, būs redzams tuvāko trīs nedēļu laikā. Premjers Aigars Kalvītis gan joprojām ir nelokāms taupīgā budžeta sakarā.

Piketētāji, kuru vidū bija skolotāji, mediķi, dzelzceļnieki, policijas un glābšanas dienesta darbinieki un pensionāri, klausot policistu aizrādījumiem, bija sastājušies uz ietvēm ap Saeimas namu. Liela daļa sanākušo turēja rokās plakātus ar dažādiem uzrakstiem: Tā paiet treknie gadi, Glābēji tikai eksistē, bet pārstājuši dzīvot, Iesaldēsim valdību, Konkurētspējīgu atalgojumu, Nost ar genocīdu pret tautu, Ugunsdzēsēji grib ne tikai dzēst, bet arī ēst, Tautas partija, kur palika mūsu septiņi treknie gadi? un citiem.

Piketējošie ugunsdzēsēji uz pasākumu bija atnesuši glābēja kombinezonu un ķiveri, pievienojot klāt uzrakstu, ka gadījumā, ja ugunsdzēsēju algas netiks paaugstinātas, glābēju depo drīz vien būs sastopami tikai formastērpi.

"Katrs no mums paralēli darbam glābšanas dienestā strādā vēl kaut kur. Citi pat vairākos darbos. Es arī brīvajās dienās strādāju celtniecībā – roc dziļāk, nes vairāk, un saņemsi lielāku naudu. Tā vietā, lai brīvajās dienās atpūstos, mēs raujamies, lai vismaz bērnus varētu palaist skolā un aizvest uz kino," teica ugunsdzēsējs no Rīgas Ziemeļu rajona Mārtiņš Students.

Pirms Saeimas sēdes pie piketētājiem iznāca parlamenta priekšsēdētājs Gundars Daudze, kas pārmija pāris vārdus ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Pēteri Krīgeru. G. Daudze uzteica arodbiedrību spēju uz piketu sapulcēt tik daudz cilvēku un uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir jānodod komisijām, lai deputāti varētu to vēl skatīt un vajadzības gadījumā pārveidot. Lai arī premjers līdz šim ir licis saprast, ka protestu dēļ no taupīgā budžeta neatteiksies, un devis mājienus, ka šajā sakarā domā pārbaudīt arī koalīcijas partneru stingro stāju, arī citu parlamentāriešu noskaņojums, ne tikai Saeimas spīkera, vakar protestu dēļ nebija viennozīmīgs, un iespējamu pretimnākšanu apsver arī koalīcijas deputāti.

"Sabiedrības domas vienmēr jāņem vērā. Redzēsim, kā attīstīsies notikumu gaita, un vakar jau šis jautājums palika atklāts, un mēs kā frakcija vēlreiz tiksimies ar Kalvīti," atzina Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Arī TB/LNNK frakcijas vadītājs Māris Grīnblats bija noskaņots drīzāk pretimnākoši protestētājiem. "Es domāju, ka valdībai un ministriem vajadzētu uzklausīt . Aizstāt viņus ar kaut kādiem viesstrādniekiem būtu grūti un pat neiespējami. Par to nevar būt runas. Dialogs ir jāturpina, varbūt jātaisa kādas korekcijas ieņēmumu prognozēs vai jāpārskata summas, kas nav prioritāras. Jo darbinieku trūkst un situācijai jāmeklē risinājumi," viņš norādīja. Arī tēvzemieši, tāpat kā ZZS, paredzējuši šajā sakarā vēlreiz tikties ar premjeru.

Tautas partijas deputāts un budžeta komisijas, kas parlamentā būs atbildīga par budžeta izskatīšanu, vadītājs Kārlis Leiškalns gan ir pārliecināts, ka budžets tiks pieņemts bez lielām izmaiņām.

"Es domāju, ka budžetu pieņems. Un visiem Dievs jālūdz, lai šo budžetu pieņemtu. Jo jāsaprot tas, ko teica arī Kalvītis – katram nākamajam , kas nesīs apstiprināšanai budžetu, būs jānes vēl skarbāks. Un neviens tajā nav ieinteresēts, arī opozīcija," viņš norādīja. Pēc K. Leiškalna domām, populisms šobrīd nozīmētu ekonomisku krīzi un ieņēmumu nenonākšanu valsts budžetā. "Tie jau nav joki! Vai tad es negribētu ieklausīties darbaļaužu asarās? Protams, gribētu!" viņš sacīja, taču atzina, ka vienīgais, ko varētu darīt un kas arī, visticamāk, tikšot darīts, – izlabot Saeimas kārtības rulli, lai arī Saeimas deputātiem nepalielinātu algas vairāk par inflācijas procentu. "Bet tas arī būs tikai tāds reveranss, ne jau budžeta labošanas mehānisms," viņš piebilda.

Citādās domās ir opozīcijas partijas Jaunais laiks frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš uzskata, ka "ar politisko gribu un dzelžainu attieksmi pret lietām" pretimnākšana iedzīvotājiem, kas piketēja pie Saeimas, ir iespējama, piemēram, pārskatot daudzo valsts aģentūru nepieciešamību u. c. Viņš arī spriež, ka tuvākās trīs nedēļas valdībai būs ļoti smags pārbaudījums, "kur notiks ļoti nopietnas tirgošanās, un es domāju, ka kaut kādas maiņas notiks". "Bet manā izpratnē valdības krišana būs krišana, ja tiešām izveidojas jauna koalīcija ar jauniem partneriem. Ja notiek kaut kādas rokādes iekšienē, tad to es neuzskatu par kādu nopietnu izmaiņu," viņš piebilda.

Lai arī politikas aizkulisēs tiek pieļautas runas, ka budžeta (ne)pieņemšanas dēļ šī valdība tiešām varētu tikt gāzta, vismaz koalīcijā deputāti – arī zaļajos zemniekos un tēvzemiešos, ar kuru rokām gāšana varot notikt, – ir drīzāk noraidoši šādai iespējai. "Manas prognozes, ka tā nenotiks," atzina M. Grīnblats, gan piebilstot, ka būtu vēlams, lai "valdība vairāk piedalītos un uzlabotu šo projektu, jo deputāti ar to iepazīstas tikai šobrīd, un lielā mērā tas ir valdības darba produkts". Savukārt A. Brigmanis norādīja, ka valdības krišana neko neatrisinās. "Nogāzt valdību jau nav liela māksla – nenobalso, un viss. Bet kas tālāk?" viņš retoriski vaicāja.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka no 31. oktobra pēc budžeta pieņemšanas pirmajā lasījumā varētu sākties arī ilgi solītās izmaiņas valdībā.

Ārvalstu investori iesaka būtiski pārveidot Latvijas nodokļu sistēmu

LETA  10/12/07    Viens no cēloņiem šobrīd Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai ir nodokļu sistēmas nepilnības, tādēļ šī sistēma ir fundamentāli jāpārveido, uzskata Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).

Ārvalstu investoru skatījumā, iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi vajadzētu pazemināt no 25% līdz 15% un paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu. Apsverama būtu arī sociālā nodokļa samazināšana.

Savukārt pievienotās vērtības nodoklis (PVN) būtu jāpaaugstina līdz 20%-22%. Varētu diskutēt par iespēju to diferencēt dažādām precēm, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm.

Pēc investoru domām, jāpaaugstina akcīzes nodokļu likmes degvielai, alkoholam un tabakai, turpinot pakāpenisku nodokļu pieaugumu arī pēc tam, kad tiks izpildītas Eiropas Savienības (ES) pievienošanās līgumos noteiktās normas.

Tāpat straujāk jātuvina tirgus vērtībai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas bāze - kadastrālās vērtības un jāapliek ar NĪN privātpersonām piederošās dzīvojamās platības, uzskata ĀIPL.

Laikā, kad valsts ar ļoti augstiem nodokļiem apliek mobilu resursu - darbaspēku, tikpat kā netiek aplikts vismazāk mobilais resurss - nekustamais īpašums. Tādējādi ne tikai tiek palaistas garām iespējas papildināt valsts budžetu ar viegli administrējamiem nodokļu ieņēmumiem, bet zems NĪN arī veicina neefektīvu zemes izmantošanu.

NĪN par zemi nereti ir simbolisks, jo kadastrālās vērtības daudzkārt atpaliek no tirgus vērtības. Turklāt privātpersonām vispār nav jāmaksā NĪN par dzīvojamajām telpām, līdz ar to ļoti vērtīgi īpašumi vispār netiek aplikti ar nodokli. Ļoti neloģiska situācija, kad tajā pašā laikā uzņēmumiem par savām telpām NĪN ir jāmaksā, tas samazina šo uzņēmumu konkurētspēju, norāda ĀIPL.

Nodokļu sistēma uzlabojama, ne tikai mainot nodokļu likmes, bet arī uzlabojot nodokļu iekasēšanas procesu, piemēram, samazinot nepieciešamību fiziski apmeklēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID), samazinot gadā veicamo nodokļu maksājumu skaitu, kā arī mainot VID attieksmi pret uzņēmējiem kopumā.

ĀIPL ir atzinusi, ka viens no cēloņiem šobrīd Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai un vairākiem nelabvēlīgiem ilgtermiņa procesiem ir deformēti ekonomiskie stimuli, kurus rada nodokļu sistēmas nepilnības. Sistēma ir atpalikusi no vispārējā ekonomikas attīstības procesa un pat to kavē, nenodrošinot atbalstošu vidi sabalansētai ilgtermiņa izaugsmei. Tāpēc šī sistēma ir fundamentāli jāpārveido, tajā veicot vairākas savstarpēji saskaņotas izmaiņas, kuras jāīsteno vienlaicīgi.

Nodokļu reforma stimulēšot uzņēmumus ieguldīt eksportspējīgu preču un pakalpojumu ražošanā, mazinās stimulus izvairīties no nodokļiem, padarot efektīvāku konkurenci, un sabalansēs ekonomikas attīstību un padarīs to ilgtspējīgu, uzskata investori. Tāpat reforma veicinātu uzkrājumu veidošanos, tādējādi palielinot ekonomikas noturību pret cikliskajām svārstībām un mazinot sabiedrības novecošanās radīto finansiālo spriedzi.

Arī darbinieki reformas rezultātā tiktu stimulēti ieguldīt savā izglītībā un prasmēs, jo, samazinoties darbaspēka nodokļiem, pieaugs viņu saņemtās ekonomikā radītās pievienotās vērtības daļa. Mazinātos arī darbaspēka emigrācija, domā ĀIPL.

Pārskatot nodokļu sistēmu, tiktu atbalstīta Latvijas pārtapšana no patēriņa ekonomikas par radošu ekonomiku ar ilgtspējīgas attīstības potenciālu, kuras centrā ir cilvēks, kā ir pasludināts Nacionālās attīstības plānā.

Īstermiņa zaudētāji no reformas varētu būt personas, kurām pieder lieli nekustamie īpašumi un kurām NĪN paaugstināšana radīs lielāku efektu nekā IIN samazināšana, norāda investori. Zaudējumus ciestu personas, kuras gūst ienākumus, kas netiek aplikti IIN, kuras tādējādi negūs labumu no IIN samazināšanas, un uzņēmumi, kuri līdz šim guvuši konkurences priekšrocības, izvairoties no nodokļu maksāšanas.

Taču ilgākā laika posmā sākotnējie zaudētāji izjutīs straujas un sabalansētas ekonomikas izaugsmes pozitīvo ietekmi, uzsver investoru padome.

Tiek uzsvērts, ka pašreizējā sistēma ir postoša to iedzīvotāju labklājībai, kuri nav paspējuši kļūt par savu mājokļu īpašniekiem un kuru ienākumus veido algots darbs. Sistēma apkrauj viņus ar augstiem nodokļiem un veicina nesamērīgu mājokļu cenu celšanos, jo līdz nesenai pagātnei ar nodokļiem netika aplikti gūtie ienākumi no spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem.

Provizoriski novērtējumi parādot, ka izteiktie priekšlikumi neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz valsts ieņēmumiem. Tā PVN paaugstināšana līdz 20% varētu paaugstināt tā ieņēmumu īpatsvaru IKP par 0,9%, bet IIN samazināšana līdz 20% samazinātu ieņēmumus par 1,2% no IKP. NĪN devums budžetā šī gada 1.ceturksnī bija tikai 0,61%, taču esot skaidrs, ka šo devumu ir iespējams paaugstināt pat vairākkārtīgi.

Kā norāda investoru padome, sistēma ir fundamentāli jāpārveido, tajā veicot vairākas savstarpēji saskaņotas izmaiņas, kuras jāīsteno vienlaicīgi. Tad šīm izmaiņām būs vislabvēlīgākā ietekme uz ekonomikas izaugsmi un arī būs vieglāk panākt tām politisku atbalstu.

Investori prognozē, ka mēģinājumi ieviest izmaiņas atsevišķi cietīs neveiksmi, jo tie gan destabilizētu ekonomiku, gan izraisītu politisku pretestību. Nodokļu reformas galvenajam virzienam jābūt darbaspēka nodokļu samazināšanai un patēriņa nodokļu, tostarp NĪN palielināšanai.

Tā kā kopējais nodokļu slogs Latvijā ir zems (trešais zemākais ES), to samazināt nav nepieciešams, taču tā pārstrukturēšana ir neatliekams uzdevums. Pārskatot nodokļu sistēmu, tiktu atbalstīta Latvijas pārtapšana no patēriņa ekonomikas par radošu ekonomiku ar ilgtspējīgas attīstības potenciālu, kuras centrā ir cilvēks, kā ir pasludināts Nacionālās attīstības plānā.

Kā uzsver investori, šie priekšlikumi pirmkārt nav centieni mazināt šobrīd vērojamo izaugsmes nesabalansētību, galvenais ieguvums no šādas reformas būtu stabila pamata veidošana labklājībai nākotnē.

Nodokļu sistēmai ir jāatalgo tie, kuri iegulda zināšanās, pacietīgi attīsta savas prasmes, veido uzkrājumus nākotnei. Latvijai nepieciešama līdzsvarota, ilgtspējīga, policentriska un strauja attīstība.

Lai to panāktu, jāveido atbilstoša mājsaimniecību un uzņēmumu ilgtermiņa motivācija, kas panāktu līdzsvarotu iekšzemes pieprasījuma un eksporta sektoru attīstību, kas bremzēs pieprasījuma virzītu inflāciju, mazinās tekošā konta deficītu, palielinās ekonomikas izturību pret dažādiem šokiem. Tāpat augstākus iedzīvotāju ienākumus, kas neapdraud uzņēmumu konkurētspēju, kā arī tiek ne tikai iztērēti, bet arī uzkrāti un investēti.

Investori atzīmē, ka izteiktie priekšlikumi nav centieni no jauna izgudrot velosipēdu. Nodokļu nastas pārdale no tiešajiem uz netiešajiem nodokļiem vērojama visā pasaulē, jo netiešo nodokļu negatīvā ietekme uz stimuliem strādāt un investēt ir mazāka. Šo procesu veicina arī pieaugošā kapitāla un darbaspēka mobilitāte un tās radītās grūtības nodokļu iekasēšanas procesā. Lai saglabātu un paaugstinātu ekonomikas starptautisko konkurētspēju, Latvijai šīm tendencēm ir jāseko, uzsver ĀIPL.

Ārvalstu investoru padomē apvienojušās lielākās ārvalstu firmas, kas veikušas nozīmīgas tiešās investīcijas Latvijā, kā arī septiņu valstu tirdzniecības palātas Latvijā. Organizācija oficiāli dibināta 1999.gada 27.janvārī ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi valstī, veidojot aktīvu un atklātu dialogu ar valdību. ĀIPL rīko regulāras augstākā līmeņa tikšanās ar Latvijas valdību, lai pārrunātu un konstruktīvi diskutētu par aktuālajiem uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem valstī.

Polītikā, VK, KNAB, NVO un tiesu lietās...

JL sevi vairs nedefinē kā labēju partiju

LETA  10/06/07    Partijas "Jaunais laiks" (JL) kongresā sestdien pieņemti jauni statūti, kuros JL sevi vairs nedefinē kā labēju partiju.

Pret to iebilda delegāts Edgars Jaunups, bet partijas statūtu izstrādes grupas vadītājs Aivars Aksenoks paskaidroja, ka JL valde ir nolēmusi vairs neiekļaut vārdu "labējie" partijas definējumā.

Jaunajos statūtos ir teikts, ka JL ir demokrātiska politiska partija, kas ir izveidota, lai kalpotu Latvijas tautai, darbojoties saskaņā ar demokrātijas, tiesiskuma, atklātības, biedru vienlīdzības un decentralizācijas principiem.

Statūtos arī teikts, ka JL pamatmērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotāju labklājību, veidojot demokrātisku, godīgu un kompetentu valsts pārvaldi. Par JL biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras atzīst partijas statūtus un ētikas kodeksu.

Iesniegums par uzņemšanu partijā jāiesniedz JL valdē, pievienojot JL biedru rekomendācijas. Ja personas uzņemšana JL netiek atbalstīta viņam ir tiesības vērsties atkārtoti pie JL valdes ar iesniegumu, kuram pievienotas ne mazāk kā četru biedru rekomendācijas.

JL valde biedru var izslēgt no partijas, ja tās rīcībā ir konstatēts rupjš statūtu pārkāpums, biedrs izdarījis būtisku kaitējumu partijai vai ilgstoši nav maksāta biedru nauda. JL biedra izslēgšana no partijas var ierosināt ētikas komisija, JL valdes loceklis vai ne mazāk kā 10 partijas biedri.

Statūtos ir teikts, ka JL augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce, kura ir lemtspējīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse partijas biedru. Savukārt JL kongresā var piedalīties visi partijas biedri, kuri līdz valdes noteiktajam datumam ir reģistrējušies kā delegāti un ir samaksājuši biedru naudu.

Jau kongresa sākumā JL domes priekšsēdētājs Einars Repše delegātiem paziņoja, ka ir panākta vienošanās par valdes un domes funkciju sadali.

JL valde ir partijas izpildinstitūcija, kura sastāv no priekšsēdētāja un 14 locekļiem, ko ievēl kopsapulcē. Valde priekšsēdētāja, tāpat kā domes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir divi gadi, bet valdes locekļu pilnvaru termiņš ir viens gads.

Statūti arī nosaka, ka valdes locekli var atsaukt tikai kopsapulce, ja tam ir svarīgs iemesls. Tajos arī teikts, ka JL ir tiesības pārstāvēt valdes priekšsēdētājam ar vienu valdes locekli, vai ne mazāk kā astoņiem valdes locekļiem kopīgi.

Valde pēc domes atzinuma saņemšanas lemj par JL iesaistīšanos un izstāšanos no valdības. Pēc ilgām diskusijām tika panākta vienošanās, ka dome, kura līdz šim bija tikai konsultatīvas funkcijas, tagad ir neatkarīga partijas lēmējinstitūcija, kura darbojas pēc kopsapulcē apstiprināta nolikuma.

Domes sastāvā ir priekšsēdētājs, JL nodaļu un atbalsta grupu vadītāji, kā arī pa vienam pārstāvim no 50 nodaļas biedriem.

Tikai pēc domes atzinuma saņemšanas JL valde var apstiprināt deputāta kandidāta sarakstus Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanām.

JL ir arī ētikas komisija, kura darbojas kā neatkarīga, konsultatīva institūcija deviņu locekļu sastāvā, no kuriem katru gadu trīs tiek pārvēlēti. JL ir vēl viena konsultatīva institūcija - reģionālā padome, kura sastāv no 15 deleģētiem pārstāvjiem - pa diviem no karas reģionālās grupas, kā arī Rīgas nodaļas, viena valdes un viena Saeimas frakcijas deleģēta pārstāvja un ģenerālsekretāra.

Kongresā notika arī JL revīzijas komisijas vēlēšanas, kurā uz piecām vietām tika izvirzīti pieci pretendenti. Ētikas komisijā tika pārvēlēti četri jauni locekļi, jo no partijas ir izstājies Imants Rākins, kuram vēl gadu bija jādarbojas JL ētikas komisijā. Uz četriem ētikas komisijas locekļa amatiem tika izvirzīti astoņi pretendenti.

Uz 14 valdes locekļa amatiem aizklātai balsošanai tika izvirzīti 30 pretendenti, starp kuriem ir Saeimas deputāti Ina Druviete, Sarmīte Ķikuste, Dzintars Zaķis, Sandra Kalniete, Ingrīda Circene, Kārlis Šadurskis, Solvita Āboltiņa, Ingūna Rībene, Ainārs Latkovskis un Ilma Čepāne. Rīgas domes deputāti Aivars Aksenoks, Olafs Pulks un Baiba Brigmane, kā arī tādi pazīstami JL pārstāvji kā Dans Titavs un Edgars Jaunups.

Rezultāti par jaunajiem valdes, ētikas un revīzijas komisijas locekļiem tiks zināmi tikai vēlu vakarā, kad tiks saskaitītas balsis.

Viedoklis: Cits Jaunais laiks

Askolds Rodins,  Diena  10/08/07    Būt. Sestdien kongresā tika dota atbilde uz partijai Jaunais laiks (JL) galveno jautājumu — būt vai nebūt. Šķiet, šis bija pirmais JL kongress, kurā iztika bez obligātas pamatstājas, nebija arī savstarpējo lāstu. JL kā politisks spēks, no kura arī vēlētāju vairākumam varētu tikt kāds labums, ir kvalitatīvi mainījies. Uz labo pusi. Manāms, ka partijā joprojām ir "divi gali", taču kompromisa iespējas bija, un tās tikušas izmantotas. Par krīzi partijā liecina arī fakts, ka no 474 delegātiem uz kongresu atnāca tikai 268 biedri. Nākamajā kongresā, domājams, nekas tamlīdzīgs neatkārtosies, ticība sev, iespējams, pamatos būs atgūta.

Bija bažas, ka galveno vietu kongresā ieņems vien rīcībspējīgas partijas saglabāšanas centieni un valdošās koalīcijas kritika, taču tā nebija. Mainot statūtus, smagnējāka padarīta partijas vadīšana. Pieaugusi Einara Repšes vadītās domes loma. Līdzsvaram bez īpašām izmaiņām palikusi Krišjāņa Kariņa vadītā valde. Te gan neiztika bez zīmīgas detaļas: visu partijas pastāvēšanas laiku "pelēkā kardināla" segvārdu valkājušo un uz amatu valdē kandidējušo Danu Titavu kongress atstāja aiz borta, un viņš arī turpmāk būs "vienkāršs ierindas biedrs", par kura reālo ietekmi droši vien turpinās klīst dažādas runas, tomēr šī cilvēka izbalsošana pati par sevi ir viens no partijā valdošās noskaņas rādītājiem.

Jāpiebilst, ka pēc kongresa kļuvis pilnīgi skaidrs: Saeimā neies cauri politiski cūciskā prakse, kas kļuvusi par degradējošu sērgu Rīgas domē. Proti, ka pie koalīcijas nepiederošas partijas deputāti kā tādi cilšu vadoņi noslēdz ar koalīciju līgumus, apņemoties "atsevišķos gadījumos" atdot balsis par koalīcijas priekšlikumiem.

Koalīcijai, dabiski, tika pa biksēm. Vispirms jau par nespēju savaldīt inflāciju, un pret to ir grūti iebilst. Netika palaista garām iespēja izmantot premjera Aigara Kalvīša (TP) nervozos vārdus par atsevišķu politiķu iespējamo saistību ar bandītu pasauli. Izskanēja prasība pateikt, kuri tie ir, un arī pret to ir grūti iebilst. Vārds nav zaķis. Toties liekulības pieskaņa bija pārmetumam, ka Saeima kļuvusi par "balsošanas mašīnu koalīcijas rokās". Tieši tāda pat mašīna "rullēja" 8. Saeimā, kad tolaik valdošās koalīcijas dominējošā partija bija JL, bet Tautas partija krimta opozīcijas cieto donu. Bez "sastiķētas balsošanas mašīnas" var iztikt tikai prezidentāla republika (kā ASV) vai vienpartijas parlaments (kā Ķīnā).

Kongress pieņēma trīs rezolūcijas, no kurām "vistaustāmākā" ir Par ekonomisko krīzi valstī, kurā bez jebkuras partijas jebkura kongresa jebkurā rezolūcijā gandrīz neizbēgamajiem "jāiestājas, jāveicina, jāuzstāj, jāpanāk" ir arī konkrēti priekšlikumi, kas būtu darāms nodokļu reformēšanas jomā, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Piemēram, pārskatīt uzņēmumu nodokļu atlaides — "par primāru jāizvirza uzņēmumu peļņas investēšanu izaugsmē". Ir arī priekšlikumi nekustamo īpašumu nodokļu lietās. JL uzskata, ka "ar nodokli nav jāapliek iedzīvotāju īpašumā esošā minimālā dzīvojamā un zemes platība". Vēl varam lasīt, ka "jāpanāk, lai valdība izmanto sociālā budžeta pārpalikumu pensiju palielināšanai". Rezolūcijā izskan pieteikumi, kuriem ir nozīme tikai tad, ja partijas dzīlēs slēpjas šo pieteikumu realizācijas mehānismi. JL, domājams, zina, ka sen pagājuši laiki, kad pietika ar potenciāli efektīviem pieteikumiem vien. Diezin vai kāds ņemsies apstrīdēt, ka mūsu pasaule nav sevišķi taisnīgi iekārtota, taču var diskutēt par to, ar kādiem līdzekļiem padarīt to taisnīgāku.

Kongresā izskanēja vēl vairākas vērā ņemamas domas. JL Saeimas frakcijas jaunais priekšsēdētājs Dzintars Zaķis piesauca Kārli Ulmani, taču ne ierasti nostalģiskā, bet lietišķā skatījumā. Viņš atgādināja, ka Ķeguma HES celtniecības finansējuma pamatā bija tautas aizņēmums, un ieteica apsvērt, vai līdzīgi nevajadzētu rīkoties Gaismas pils gadījumā. Tas ir apspriešanas vērts līdz šim nebijis ierosinājums, taču svarīgāks šķiet kas cits: to izteicis pietiekami augsti stāvošs JL funkcionārs. Tas, visticamāk, liecina, ka JL ir pārvērtējis līdzšinējo pilnīgi destruktīvo nostāju Nacionālās bibliotēkas celtniecības jautājumā. Vēl Zaķis faktiski iestājās par Latvijas darba tirgus atvēršanu, atkal jau atsaucoties uz Kārli Ulmani, kas neesot baidījies no "leišu kalpu" legālas ierašanās darbaspēka trūkuma māktajos Latvijas laukos. Kur šajā gadsimtā ņemt "leišu kalpus" Zaķis nepateica, taču pati nostādne nav kontrproduktīva.

Droši vien būtu pārspīlējums teikt, ka JL noticis kapitālais remonts, taču tāpat nebūtu pareizi uzskatīt, ka bijusi vien tāda kosmētiska "uzfrišināšanās". Sabiedrībai ir svarīgi, ka pēc vadoņa un pussabrukuma stadijas spējis stabilizēties pietiekami ietekmīgs politiskais spēks, par kuru vismaz līdz šim nav bijis pamata domāt, ka tā lēmumi top ārpus partijas vadošajām institūcijām.

Gulbi patur apcietinājumā

Apollo  10/08/07    Rīgas apgabaltiesa pirmdien nolēma par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča auto dedzināšanu un krāpšanu lielos apmēros aizdomās turētais no dienesta pienākumiem atstādināto Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsnieku Edgars Gulbis paturēt apcietinājumā.

Gulbja advokāts Kārlis Paleps žurnālistiem pavēstīja, ka tiesa nolēma atstāt spēkā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.septembra lēmumu kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Tiesas motivēts lēmums aizstāvjiem būs pieejams otrdien.

Advokāts sacīja, ka šobrīd nav īsti skaidra motivācija, kādēļ viņš tiek paturēts apcietinājumā. «Neredzam motivāciju, tādēļ komentēt lēmumu nevaru.» Paleps norādīja, ka tiesa acīmredzot uzskata, ka Gulbis varētu traucēt izmeklēšanu, izvairīties no tās, vai veikt jaunus noziegumus.

Jautāts, kāds šobrīd ir Gulbja veselības stāvoklis, Paleps sacīja: «Ārsti uzskata, ka piedalīties lemšanā par drošības līdzekli viņš nevarot.» Vēl pirmdienas rītā, tiekoties ar advokātiem, Gulbis jau varējis pārvietoties, taču joprojām raustot valodu. Paleps klāstīja, ka Gulbim esot traumēti kakla skriemeļi.

Arī par to, vai veiktās ekspertīzēs neuzrāda, ka Gulbis aizturēšanas brīdī bijis narkotiku reibumā, Palepam informācijas vēl nebija, vien norādīja, ka ar ekspertīžu rezultātiem advokātiem būs iespēja iepazīties procesa laikā.

Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

VK: Latvijas pasts nesaimnieciski zaudējis Ls 2 miljonus

LETA  10/08/07    Latvijas Pasts, noslēdzot līgumu ar SIA "Attīstības aģentūra" par īpašuma Rīgā, Stacijas laukumā 1, iznomāšanu, rīkojies nesaimnieciski, zaudējot divus miljonus latu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). VK ziņojumā teikts, ka 2005.gada decembrī - 2006.gada maijā Latvijas Pasts sasteigti un nesagatavoti organizēja sava īpašuma Stacijas laukumā 1 izmantošanas "priekšlikumu konkursu", kas tika izbeigts bez rezultāta, nelietderīgi izmantojot finanšu līdzekļus 21 696 latu apmērā.

VK uzskata, ka pasts nesaimnieciski rīkojies, no 2006.gada jūlija līdz decembrim organizējot slēgtu "iznomāšanas konkursu", jo pasts nepamatoti ierobežoja pretendentu skaitu, tādējādi liedzot gūt iespējami lielākus ieņēmumus, ko paredz likuma prasības par mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Slēgtā "iznomāšanas konkursa" rezultātā tika noslēgts līgums ar "Attīstības aģentūru" par nekustamā īpašuma iznomāšanu uz 49 gadiem ar praktiski garantētu iespēju pagarināt līgumu vēl uz tādu pašu termiņu.

VK secinājusi, ka 2006.gada 11.decembrī noslēgtais līgums ar "Attīstības aģentūru" ir finansiāli neizdevīgāks par tās pašas "Attīstības aģentūras" iepriekšējo, "priekšlikumu konkursā" iesniegto piedāvājumu, lai gan abi piedāvājumi tika iesniegti ar piecu mēnešu intervālu.

Ja sākotnēji pasta ieņēmumi būtu aptuveni septiņi miljoni latu, tad noslēgtais līgums paredz saņemt nepilnus piecus miljonus. Līdz ar to neiegūtie līdzekļi ir apmēram divi miljoni latu.

VK arī norāda, ka pasts nav izstrādājis nekustamā īpašuma iznomāšanas un nomāšanas kārtību, lai nodrošinātu mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu un mantas iegūšanu lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Jau ziņots, ka Latvijas Pasts nolēmis uz 49 gadiem izīrēt zemi zem centrālās pasta ēkas Stacijas laukumā uzņēmumam "Attīstības aģentūra", bet ēku nojaukt.

Līgums ar "Attīstības aģentūru" paredz vienreizēju četru miljonu latu maksājumu par aptuveni 10 000 kvadrātmetru lielo zemesgabalu, kā arī katru gadu par nomu maksāt 200 000 latu.

"Lursoft" informācija liecina, ka "Attīstības aģentūra" pieder "Skonto būves" līdzīpašniekam Guntim Rāvim. Pēc "Lursoft" datiem, "Attīstības aģentūras" pamatkapitāls ir 100 000 latu, uzņēmums reģistrēts 2004.gada augustā, bet uzņēmuma valdes locekle ir Inna Āboliņa.

Jau ziņots, ka konkurss par pasta centrālās ēkas izmantošanu izsludināts 2005.gada decembrī. Priekšlikumus par izmantošanu iesniedza SIA "VP Market", "Attīstības aģentūra" un SIA "Linstow". 2006.gada jūnijā Latvijas Pasts neizvēlējās nevienu no piedāvātajiem risinājumiem, jo konstatēja, ka konkursa dalībnieku piedāvājumi paredz atšķirīgu juridisko sadarbību.

Latvijas Pasts konkursa dalībniekiem rīkoja papildu procedūru, kurā precīzi noteica sadarbības pamatnoteikumus. Latvijas Pasts par izdevīgāko atzina "Attīstības aģentūras" piedāvājumu.

Šlesers lūgs Ģenerālprokuratūrai vērtēt VK interesi par kravas automašīnu pārvadājumiem

LETA  10/08/07    Satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC) vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt Valsts kontroles (VK) uzdotos jautājumus par kravas automašīnu pārvadājumiem un to, "kādas intereses pārstāv VK un tās vadītāja Inguna Sudraba."

Šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" Šlesers pauda viedokli, ka VK un tās vadītāja ir nostājušies kāda ekonomiska grupējuma pusē un vēlas no valsts iestādēm iegūt slepenu, VK rīcībā neesošu informāciju, tādējādi palīdzot kādam grupējumam.

Satiksmes ministrs pie šāda secinājuma nonācis, jo VK uzdevusi jautājumus, kas, pēc ministra domām, neattiecas uz VK kompetences jomu.

VK 4.septembrī Satiksmes ministrijai (SM) nosūtītā vēstulē vēlējusies iegūt atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas saistās ar paveikto Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā un rindu uz robežas mazināšanu.

Piemēram, VK vēlējusies noskaidrot, kādas ir galvenās aktivitātes, pildot pērnā gada 28.decembra valdības rīkojumu par robežšķērsošanas jautājumu risinājumiem, kāds progress vērojams pierobežas stāvvietu jautājuma risināšanā, kādi ir Latvijas un Krievijas darba grupas galvenie rezultāti.

Tāpat VK vēlējusies noskaidrot, kādus piedāvājumus izteikuši Somijas uzņēmumi jautājumā par konteineru pārvadājumiem uz Maskavu, kādi lēmumi pieņemti par transporta nodevu un citus jautājumus.

Šlesers pauda pārliecību, ka VK nav ar šiem ekonomiskajiem jautājumiem jānodarbojas, tāpēc viņš vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt, "kādas intereses pārstāv VK vadītāja Sudraba un kā interesēs šī informācija tiek vākta".

Šlesers lūgs arī prokuratūru vērtēt "VK izteiktos draudus." VK esot draudējusi: ja SM nesniegs viņiem šo informāciju, SM sagaida ļoti nopietnas problēmas, informēja Šlesers.

SM nav sniegusi atbildi uz minētajiem VK jautājumiem, jo iepriekš vērsusies pie Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP), kurš esot atzinis, ka uz šādiem jautājumiem SM nav jāsniedz atbildes, jo tie nesaistās ar VK kompetences jomu.

Pēc Šlesera domām, VK vāc informāciju par jautājumiem, kas nav saistīti ar tās kompetenci, kādas ekonomiskā grupas interesēs.

"Pagājušajā nedēļā palaidām konteineru uz Maskavu, daudzi ir nobažījušies, ka sāk pārvadāt kravas ar vilcieniem," savu viedokli pauda Šlesers.

Valsts kontroles un Šlesera duelis

TVNET/LETA  10/08/07    Satiksmes ministra Ainara Šlesera (LPP/LC) aktivitātes un darbības pret Valsts kontroli (VK) ir saistāmas ar VK revīzijā konstatēto nesaimniecisko rīcību ar Latvijas Pasta (LP) centrālās ēkas iznomāšanu, šādu viedokli pauda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Kā ziņots, VK revīzijā secinājusi, ka LP, noslēdzot līgumu ar SIA "Attīstības aģentūra" par īpašuma Rīgā, Stacijas laukumā 1, iznomāšanu, rīkojies nesaimnieciski, zaudējot divus miljonus latu.

Savukārt Šlesers šorīt informēja, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt VK uzdotos jautājumus par kravas automašīnu pārvadājumiem un to, "kādas intereses pārstāv VK un tās vadītāja Sudraba".

Šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" Šlesers pauda viedokli, ka VK un tās vadītāja ir nostājušies kāda ekonomiska grupējuma pusē un vēlas no valsts iestādēm iegūt slepenu, VK rīcībā neesošu informāciju, tādējādi palīdzot kādam grupējumam.

Satiksmes ministrs pie šāda secinājuma nonācis, jo VK uzdevusi jautājumus, kas, pēc ministra domām, neattiecas uz VK kompetences jomu, piemēram, par paveikto Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā un rindu uz abu valstu robežas mazināšanu. Pēc Šlesera domām, VK vāc informāciju par jautājumiem, kas nav saistīti ar tās kompetenci, kādas ekonomiskās grupas interesēs.

Sudraba, komentējot Šlesera aktivitātes, skaidroja, ka VK Satiksmes ministrijā veikusi revīziju "Valsts institūciju darbība, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas-Krievijas robežkontroles punktos".

Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, VK 4.septembrī vērsusies pie Satiksmes ministrijas ar pieprasījumu, bet pēc nepilnīgas informācijas saņemšanas atkārtoti nosūtījusi lūgumu 26.septembrī.

Pēc Sudrabas domām, šodienas Šlesera aktivitātes saistāmas tieši ar VK atklāto LP ēkas jautājumā, jo ministrs šo Satiksmes ministrijas un VK saraksti izlēmis skaļi publiskot tikai šodien, dienā, kad tiek publiskots arī VK revīzijas secinājums.

Sudraba kategoriski norobežojas no Šlesera izteikumiem, ka pārstāv kāda ekonomiskā grupējuma intereses.

"Vienīgais ekonomiskais grupējums, kuru es pārstāvu, ir Latvijas tauta, kurai patlaban nav tie labākie laiki, pateicoties šādiem politiķiem, kas nepilda savus pienākumus," sacīja Sudraba.

Kalvītis sadusmojas un liek Šleseram izvērtēt VK revīzijas rezultātus

TVNET/LETA  10/08/07    Satiksmes ministram Ainaram Šleseram (LPP/LC) ir jāreaģē un jāizvērtē Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultāti par Latvijas Pasta (LP) centrālās ēkas iznomāšanu, šodien žurnālistiem uzsvēra premjers Aigars Kalvītis (TP).

Kalvītis uzsvēra, ka izveidojusies situācija tieši skar Šlesera ministrijas jomu, tāpēc ministram ir "konsekventi jāreaģē" uz šo lietu un jāveic pārbaude. Arī kopējā LP finansiālā situācija patlaban nav spīdoša, norādīja valdības vadītājs.

"Ja Šlesers nerīkosies, rīkošos es un uzdošu šos jautājumus," uzsvēra premjers.

Jau ziņojām: VK revīzijā secinājusi, ka LP, noslēdzot līgumu ar SIA "Attīstības aģentūra" par īpašuma Rīgā, Stacijas laukumā 1, iznomāšanu, rīkojies nesaimnieciski, zaudējot divus miljonus latu.

Savukārt Šlesers šorīt informēja, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt VK uzdotos jautājumus par kravas automašīnu pārvadājumiem un to, "kādas intereses pārstāv VK un tās vadītāja [Inguna] Sudraba".

Šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā "900 sekundes" Šlesers pauda viedokli, ka VK un tās vadītāja ir nostājušies kāda ekonomiska grupējuma pusē un vēlas no valsts iestādēm iegūt slepenu, VK rīcībā neesošu informāciju, tādējādi palīdzot kādam grupējumam.

Satiksmes ministrs to secinājis no VK uzdotajiem jautājumiem, kas, pēc ministra domām, neattiecas uz VK kompetences jomu, piemēram, par paveikto Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā un rindu uz abu valstu robežas mazināšanu. Pēc Šlesera domām, VK vāc informāciju par jautājumiem, kas nav saistīti ar tās kompetenci, kādas ekonomiskās grupas interesēs.

Savukārt Sudraba Šlesera darbības saistīja ar VK revīzijā konstatēto nesaimniecisko rīcību ar LP centrālās ēkas iznomāšanu.

Sudraba, komentējot Šlesera aktivitātes, skaidroja, ka VK veikusi revīziju "Valsts institūciju darbībā, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas-Krievijas robežkontroles punktos".

Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, VK 4.septembrī vērsusies pie Satiksmes ministrijas ar pieprasījumu, bet pēc nepilnīgas informācijas saņemšanas atkārtoti nosūtījusi lūgumu 26.septembrī.

Pēc Sudrabas domām, šodienas Šlesera aktivitātes saistāmas tieši ar VK atklāto LP ēkas jautājumā. Ministrs šo Satiksmes ministrijas un VK saraksti nolēmis skaļi publiskot tikai šodien, dienā, kad tiek publiskots arī VK revīzijas secinājums.

Sudraba kategoriski norobežojas no Šlesera izteikumiem, ka pārstāv kāda ekonomiskā grupējuma intereses.

"Vienīgais ekonomiskais grupējums, kuru es pārstāvu, ir Latvijas tauta, kurai patlaban nav tie labākie laiki, pateicoties šādiem politiķiem, kas nepilda savus pienākumus," sacīja Sudraba.

Kalvītis sāks vērtēt ministrus

Liene Barisa,  NRA  10/08/07    Ja 2005. gada nogalē, kad bija pagājis gads kopš Ministru kabinetu sāka vadīt Aigars Kalvītis, sociologi un politologi atzina, ka tā ir viena no stabilākajām un prognozējamākajām valdībām, kāda bijusi, tad pēdējo mēnešu laikā, kad A. Kalvītis valdību, lai arī citā sastāvā, stūrē jau trešo gadu, sarunās ar Neatkarīgo politikas analītiķi arvien biežāk norādījuši uz valdības problēmām.

Pirmām kārtām tas saistāms ar sabiedrības uzticības zudumu izpildvarai un politiķiem kopumā, ko veicinājušas pašas valdības kļūdas, piemēram, steigā pieņemtie grozījumi ar valsts drošību saistītajos likumos, gan mērķtiecīgi realizētās kampaņas, ko rīkojušas partijas un organizācijas, kas līdz ar 9. Saeimas vēlēšanām zaudējušas savas pozīcijas, un cenšas tās atgūt.

Jau iepriekš sociologs Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo pauda, ka kopējais spiediens un stresa apjoms, kas valdībai ir jācieš, ir ļoti liels un kopsummā valdība ir nestabilāka nekā brīdī, kad nāca pie varas. Tādējādi saprotama ir arī A. Kalvīša vēlme pārskatīt ministriju darbu un mainīt ministrus, kas ir ātrākais risinājums, lai parādītu, ka kaut kas tiek mainīts, ar mērķi uzlabot situāciju.

Viedoklis: Pirms kritiskā atzinuma uzbrūk VK

Elizabete Rutule,  Diena  10/09/07    Labākā aizsardzība ir uzbrukums, — satiksmes ministra Šlesera aso vēršanos pret VK komentē tās vadītāja Sudraba.

Satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) paziņojums par Valsts kontroles (VK), viņaprāt, aizdomīgo interesi Latvijas—Krievijas robežšķērsošanas jautājumā izskan tajā pašā dienā, kad valsts iestāžu pārraugs iecerējis paziņot par secinājumiem, kas liecina par Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošā Latvijas pasta (LP) amatpersonu nesaimniecisko rīcību ar nekustamajiem īpašumiem.

Iepriekš izplānots manevrs uzmanības novēršanai vai sakritība? VK uzskata, ka notikumi ir saistīti, savukārt A.Šlesers skaidro, ka pagājušajā nedēļā, atgriežoties no komandējuma, uzzinājis par VK it kā piesolītajām nepatikšanām, ja atbildes uz VK jautājumiem netiks sniegtas.

Jau pērn satiksmes ministrs VK pārmeta kompetences trūkumu autoceļu uzturēšanas jomā, savukārt šogad kritiku izpelnījās Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme. "Ministrs projicē to, kas notiek varas elitē — grupējumu savstarpēju cīņu," šāds iespaids radies sabiedrības par atklātību Delna padomes loceklei Inesei Voikai. I.Sudrabu viņš tur aizdomās par darbošanos ekonomisko grupējumu labā, savukārt KP pārmetis mēģinājumu "izkalpoties Eiropai".

Paziņojot, ka VK uzdotie jautājumi neattiecas uz tās kompetences jomu, A.Šlesers pauda apņemšanos lūgt to izvērtēt Ģenerālprokuratūrai. Savukārt VK savu kopīgi ar Krievijas kolēģiem sākto revīziju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču pārvietošanu Latvijas—Krievijas robežkontroles punktos, pamato ar vēlmi noskaidrot, kādi ir Latvijas plāni un kā tie atbilst Krievijas lēmumiem. Draudu izteikšanu I.Sudraba noliedza.

Ministrs izteicies, ka VK, izmantojot savus resursus, vēlas piekļūt pie slepenas informācijas, taču uz vairākiem VK vēstulē minētajiem jautājumiem, piemēram, par stāvlaukumu izveidi vai plānotajiem autoceļu projektiem, žurnālistiem, kā liecina Dienas pieredze, atbildes no SM puses nav atteiktas. SM regulāri ziņojusi arī par Latvijas—Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanas darba grupas paveikto. Savukārt jautājums par kompāniju Containerships un TransContainer piedāvājumiem attiecībā uz konteineru pārvadāšanu pa dzelzceļa līniju virzienā uz Maskavu, ko SM skatījumā VK nav tiesību prasīt, jo šī informācija ir saistīta ar privātu komercdarbību, iestādi interesējis, lai zinātu, kāda attīstība plānota dzelzceļa pārvadājumu jomā un vai līdz ar to nemazināsies autotransporta plūsma un nepieciešamo investīciju apjoms.

VK likums dod iestādes pārstāvjiem tiesības revidējamā vienībā piekļūt informācijai, ko tā uzskata par nepieciešamu revīzijai. SM ir ne vien iesaistītā institūcija robežšķērsošanas problēmu risināšanā, bet arī pilda sekretariāta funkcijas šajā darba grupā. Turklāt, kā saka VK, tās pienākums ir ne tikai vērtēt "sausu grāmatvedību", bet arī atbildīgo iestāžu darbības, kas ļauj konstatēt gan pārkāpumus, gan arī, piemēram, vai nav vajadzīgas kādas izmaiņas likumos.

Viena no VK misijām ir sekmēt caurskatāmu lēmumu pieņemšanu publiskajā sektorā, komentē I.Voika. Plānu pieprasīšana, pēc ekspertes domām, ir viena no preventīvajām metodēm, lai līdzekļi netiktu nelietderīgi izlietoti.

Premjers Aigars Kalvītis (TP), pie kura pēc skaidrojuma bija vērsies A.Šlesers, neuzskatot, ka viņš ir tā amatpersona, kurai būtu jāvērtē neatkarīgas iestādes darbība. Ja ministram ir šaubas par VK kompetenci, viņam jāvēršas pie Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas.

"Mani izbrīna, ka cilvēkam ir tikai šāda veida domāšana — ka var strādāt kāda interesēs un nevar strādāt sabiedrības interesēs," A.Šlesera izteiktās aizdomas, ko gan ministrs nekonkretizē, komentē I.Sudraba. Raksturojot iemeslus ministra paziņojumam tieši pirmdien, viņa izmanto spārnoto frāzi, ka vislabākā aizsardzība ir uzbrukums. Proti, tieši pirmdien VK paziņoja, ka līgums ar Skonto līdzīpašniekam Guntim Rāvim piederošo SIA Attīstības aģentūra par nekustamā īpašuma Stacijas laukumā 1 iznomāšanu LP ir finansiāli par vairāk nekā diviem miljoniem latu neizdevīgāks salīdzinājumā pat ar sākotnēji pirmajā konkursā iesniegto šī paša uzņēmuma piedāvājumu. Līgums paredz vienreizēju četru miljonu latu maksājumu, kā arī ikgadēju nomas maksu 49 gadu garumā — Ls 200 000. Eksperti jau teikuši, ka izsolē LP par īpašumu iegūtu vairāk. Tā kā SM nesaskatīja pārkāpumus LP darbībā ar šo nekustamo īpašumu, informāciju par secināto VK sniegs Ģenerālprokuratūrai.

Premjers uzskata, ka ministram "konsekventi jāreaģē" uz šo lietu un jāveic pārbaude, vēsta LETA. "Ja A.Šlesers nerīkosies, rīkošos es un uzdošu šos jautājumus." Arī šoreiz VK sagaida līdzīgu rīcību, kā konstatējot nepilnības KNAB līdzekļu uzskaitē — no amata uz izmeklēšanas laiku atstādināts KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Melnbaltais Loskutovs

Elmārs Barkāns, Žurnāls "Nedēļa"   10/09/07    No amata atstādinātais Aleksejs Loskutovs no parasta cilvēka ir pārvērties vai nu par tautas ienaidnieku numur viens, vai arī par "balto tēlu". Liekas pat nepopulāri apgalvot, ka viņš ir "tāds pats kā visi citi".

Tieši desmit gadus pēc Loskutova intīmi seksuālajām atklāsmēm (skat. žurnāla Melnā Pantera 1997. gada oktobra numuru) par viņa "netīro veļu" atkal sāk interesēties sabiedrība. Pirms desmit gadiem Policijas akadēmijas profesors Melnajai Panterai sīkumos izstāstīja, ko un kā viņš nu jau ar šķirto sievu Larisu dara gultā. Erotiskais apraksts tolaik topošajiem un esošajiem likumsargiem pa akadēmiju lika "staigāt vaļā mutēm". Tā vismaz atzina kādreizējais Loskutova kolēģis Anrijs Kavalieris.

Nu visiem "vaļā mutēm" jāstaigā, dzirdot, kā Loskutovs savai civilsievai un sava bērna mātei – KNAB darbiniecei Sandrai Šimkai – gandrīz gadu izmaksājis prēmijas (tagad šis konflikts ir novērsts, jo lēmumus par Šimku deleģēts pieņemt Loskutova vietnieks). Jāteic, ka Loskutovs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām, par kura seksuālajām gaitām ar viņa paša piekrišanu ir diskutēts visvairāk. Nebūtu jau ne mazākā iemesla sabiedrībai bāzt degunu cilvēku guļamistabās, ja vien viņi paši (kā Loskutova gadījumā) uz to neprovocētu un par to atklāti nestāstītu presei.

Tomēr šādas atklāsmes Loskutovam sagādā vien nepatikšanas. Kad viņu savulaik apstiprināja KNAB vadītāja amatā, Jēkaba ielas namā viena no iecienītākajām lasāmvielām bija septiņus gadus apbružātais Panteras numurs. Arī tēvam, bijušajam kompartijas Centrālkomitejas darbiniekam pie sirds negāja dēla "izģērbšanās". Vēlāk viņš presei atzina: "Es biju pārsteigts, mamma arī bija šokā."

Loskutovs uzvedas kā švīts, atceras vairāki žurnālisti, kuri pirms dažiem gadiem (kad viņš vēl nebija KNAB vadītājs) no Loskutova saņēma fotogrāfijas, kurās "viņš redzams skaistāks, nekā to bildēja redakcija fotogrāfs".

Šī švītība, iespējams, jūtama arī pašreizējā atstādinātā KNAB vadītāja rīcībā. Nu, nav jau nemaz viņš tik balts, kā to mēģina apgalvot Loskutova advokāti. Viņa pēkšņā atstādināšana nav kā zibens no debesīm. Par viņu kā KNAB vadītāju laika gaitā ir ierosināti vairāki desmiti disciplinārlietu (daudzas no tām nav pat publiskotas). Pagājušās Kalvīša valdības laikā tādu bija vismaz 30.

Lūk, tikai daži īpašas disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas secinājumi, datēti ar 2006. gada maiju, lai nerastos aizdomas, ka pēkšņā Loskutova atstādināšana bija ekspromtvariants:

"Nolaidīgi izpildījis amata pienākumus", "tos neesot tiesiski pildījis", "apzināti nepakļaujoties augstākas amatpersonas rīkojumam", "KNAB priekšnieka rīcība neesot prognozējama situācijās, kuru tiesiskais ietvars jau reiz ir izvērtēts".

Jābrīnās tikai, kā Kalvītis kopš 2005. gada ir izturējis šādu "likumnepaklausīgu subjektu".

Tajā pašā laikā arī jāteic, ka nav jau Loskutovs arī tik melns, kā to mēģina padarīt viņa pretinieki. Cilvēks ar visiem saviem plusiem un mīnusiem, talantiem un vājībām. Šobrīd visnelāgākais būtu Loskutovu iezīmēt vienkrāsainu, neatkarīgi kādā tonī – baltā vai melnā... FAKTI:

Dzimis: 1962. gadā Rīgā.

Izglītība:

1984. – ar izcilību beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti;

1988.–1991. – studējis Krievijas Iekšlietu ministrijas Augstākajā juridiskās neklātienes skolā; ieguvis tiesību doktora grādu;

1993. – Helsinku universitātē ieguvis maģistra grādu. Darba pieredze:

1984.–1987. – Rīgas Iekšlietu pārvaldes izmeklētājs;

1987.–1988. – Iekšlietu ministrijas Sodu labošanas iestāžu pārvaldes instruktors;

1991.–2003. – darbs Latvijas Policijas akadēmijā; sākotnēji asistents, vēlāk asociētais profesors;

1993.–1997. – Latvijas Kriminoloģisko pētījumu centra vadošais kriminologs;

2003. – KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītājs;

2004. – pieteicies konkursā uz KNAB priekšnieka amatu; Saeima iecēlusi KNAB priekšnieka amatā uz pieciem gadiem.

Skandāli:

2006. – Ministru prezidents Aigars Kalvītis ierosinājis disciplinārlietu par KNAB priekšnieka Loskutova rīcību, vilcinoties pildīt premjera rīkojumu un atjaunot I. Bodi KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja amatā; premjers piemērojis disciplinārsodu – rājienu;

2007. – novērsis interešu konfliktu attiecībā pret KNAB darbinieci Sandru Šimku, ar kuru viņam ir kopīgs bērns, ar premjera rīkojumu funkcijas pieņemt lēmumus par KNAB nodaļas vadītāju Šimku deleģējot KNAB priekšnieka vietniekam.

Maizīša vadītai komisijai nav skaidrības,kā pieņemt lēmumu Loskutova lietā

LETA  10/09/07    Ministru kabinetā patlaban nav izstrādāta kārtība, kādā ar valdības lēmumu izveidotajai komisijai, kura izvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbilstību ieņemamajam amatam būtu jāstrādā un jāpieņem gala lēmums, šodien KNAB konferences paneļdiskusijā atzina komisijas vadītājs ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Viņš sacīja, ka komisija patlaban savā darbā un diskusijās vēl tikai domā, kādā veidā nonākt pie šī gala lēmuma jeb rezultāta. Maizītis pieļauj, ka varbūt šāda veida komisijām vajadzētu mainīt arī komisijas locekļu sastāvu.

Viņaprāt, būtu lietderīgi komisijā iekļaut citu tiesībsargājošo institūciju speciālistus, kas varētu dot tiesisko vērtējumu, tad valdība sniegtu savu politisko vērtējumu, bet gala lēmumu pieņemtu Saeima. «Patlaban diemžēl kārtības šādas komisijas darbībai nav,» atzina Maizītis.

Jau ziņots, ka, svinot KNAB piekto gadadienu, šodien KNAB rīko starptautisku konferenci «Korupcijas novēršana un apkarošana - tendences un nākotnes izaicinājumi».

Konferences uzdevums ir novērtēt līdz šim īstenoto korupcijas apkarošanas un novēršanas pasākumu efektivitāti, apspriest pretkorupcijas politikas turpmākās prioritātes, kā arī starptautiskos standartus cīņai pret korupciju un to ieviešanu Latvijā.

Konferenci atklāja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kurš uzskata, ka «korupcijas apkarošana ir sabiedriski ļoti nozīmīgs jautājums un nešaubīgi - arī viena no Latvijas valdības prioritātēm». Viņaprāt, valstī ir ne tikai jāuzlabo korupcijas novēršanas un apkarošanas institūciju darbs, bet arī jāstiprina sabiedrības neiecietība pret korupciju un jāveic efektīvāki pasākumi tās novēršanai. Svarīgi ir nostiprināt pārliecību, ka agrāk vai vēlāk ikviena negodīga rīcība tiks atklāta un sodīta, saka premjers.

Kā ziņots, valdība 2.oktobrī līdz 15.oktobrim pagarināja termiņu, kādā pēc Ministru kabineta lēmuma izveidotajai komisijai jāizvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova atbilstība ieņemamajam amatam.

Termiņš pagarināts, jo, pēc Maizīša domām, nav iespējams izpildīt valdības iepriekš komisijai doto uzdevumu atzinumu sniegt nedēļas laikā. Ģenerālprokurors uzskata, ka par situāciju sākumā ir nepieciešams prokuratūras atzinums, kā arī Disciplinārlietu komisijas atzinums.

Tad, kad abi šie atzinumi nonāks īpašās komisijas rīcībā, tā varētu nākt klajā ar savu ziņojumu. Maizītis iepriekš norādīja, ka šāds ziņojums varētu tapt ne ātrāk par 15.oktobri.

Maizītis arī rosinās, lai komisijas ziņojums par KNAB vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam būtu publiski pieejams, nepārkāpjot valsts noslēpumu. Ziņojumu, pēc Maizīša teiktā, varētu publiskot pēc tam, kad ar to būs iepazīstināta valdība. «Laiks ir pietiekams, lai nonāktu pie gala ziņojuma,» optimistiski sacīja Maizītis.

Grāmata «Tiesāšanās kā ķēķis» atstājusi iespaidu uz tiesu varas prestižu

LETA  10/09/07    Iespējams, ka grāmatas «Tiesāšanās kā ķēķis» mērķis bija iedragāt tiesu varas prestižu Latvijā, un tas arī ir noticis, otrdien tiekoties ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota saistībā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā, deputātiem, izteicās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK).

Ministrs atzina, ka tiesneši, kuri, iespējams, ir iesaistīti skandālā, ir pelnījuši nosodījumu, un, ja viņi vēl nav atbrīvoti no amata, tad viņiem būtu jāiziet tagad. «Šādiem tiesnešiem tiesu varā nav vietas,» teica Bērziņš.

Tieslietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvija ir tiesiska valsts. Politiķa vērtējumā, «situācija ir gājusi uz labo pusi» un ikviens varot būt pārliecināts, ka Latvijā tiek spriestas taisnīgas tiesas.

Ministrs norādīja, ka vēlētos katrā tiesā redzēt spēcīgu tiesas piesēdētāju, jo pieredze rādot, ka šādās tiesās valda cita uztvere gan par ētikas jautājumiem, gan par iespējamajām nelikumībām, turklāt tiesneši viens otru nepiesedzot.

Tomēr Bērziņš norādīja, ka neatbalsta ideju tiesnešus amatā iecelt uz laiku, jo tādā gadījumā tiesu neatkarība ciestu vēl vairāk un tiesneši, kuriem beigtos termiņš, varētu meklēt politisko atbalstu.

Komisijas deputāti vienojās uz tuvākajām sēdēm aicināt Latvijas apgabaltiesu priekšsēdētājus.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Saeimas prezidija un frakciju padomes lēmumu komisijā darbojas pa diviem deputātiem no katras frakcijas.

No Tautas partijas komisijā strādā Māris Krastiņš un Imants Valers, apvienību «Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāv Dobelis un Imants Kalniņš, no partijas «Jaunais laiks» (JL) komisijā ir Ilma Čepāne un Solvita Āboltiņa, partiju «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» pārstāv Miroslavs Mitrofanovs un Nikolajs Kabanovs, «Saskaņas centru» (SC) - Jānis Tutins un Vitālijs Orlovs, Zaļo un zemnieku savienību - Ligita Silaraupa un Jānis Strazdiņš, Latvijas Pirmo partiju/"Latvijas ceļu» - Jānis Dukšinskis un Anatolijs Mackevičs.

Izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju rosināja partiju JL un SC Saeimas frakcijas deputāti.

Panorāma: Gulbja veselības stāvoklis pēc atbrīvošanas no apcietinājuma bija smags

LETA  10/09/07    No dienesta pienākumiem atstādinātā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsnieka Edgara Gulbja veselības stāvoklis pēc atbrīvošanas no apcietinājuma 21.septembrī bijis ļoti smags, otrdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz tā rīcībā esošo izziņu par Gulbja veselības pārbaudēm.

Gulbis, kurš tiek turēts aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča auto dedzināšanu un krāpšanu lielos apmēros, pēc atbrīvošanas no apcietinājuma nekavējoties ticis nogādāts pie militārajiem mediķiem, kuri konstatējuši, ka viņš trīcējis, viņam raustījies viens pirksts, Gulbis runājis neskaidri, viņa āda bijusi dzeltenā nokrāsā, bet elpošana - saraustīta.

Gulbis, nonācis mediķu aprūpē, nav bijis normāli kontaktējams un daudz murgojis, lūdzot, lai viņam vairs nesit pa vēderu un neved atpakaļ uz kameru. Gulbis arī minējis, ka viņam esot injicēti kādi speciāli medikamenti, taču mediķi drošībnieka norādīto injekciju pēdas nav konstatējuši.

Šādos apstākļos nolemts Gulbi nogādāt Gaiļezera slimnīcā, kur Gulbim arī tika konstatēti vairāki sasitumi un logoneiroze jeb stostīšanās, taču šīs slimnīcas mediķi uzskatījuši, ka drošībnieks var ārstēties mājas apstākļos ģimenes ārsta uzraudzībā, informēja "Panorāma".

Šobrīd Gulbis atrodas Olaines cietuma slimnīcā, jo viņam atkal ir piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. Šoreiz apcietinājums viņam piemērots kriminālprocesā, kurā viņš ir aizdomās turētā persona par krāpšanu lielā apmērā.

Ārstniecības iestādē Gulbis nokļuva pēc tam, kad 26.septembra novakarē mīklainos apstākļos uz Salu tilta izlēca vai izkrita, vai tika izgrūsts no policijas automašīnas un pēc tam ielēca Daugavā. Vispirms Gulbis ārstējās slimnīcā "Gaiļezers", bet oktobra sākumā viņu pārvietoja uz Olaines slimnīcu.

Tiesa Gulbim 23.augustā aizdomās par Vaškeviča auto dedzināšanu kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet 21.septembrī viņš tika atbrīvots, jo nebija pamata apcietinājuma termiņu pagarināt, aģentūrai LETA iepriekš norādīja izmeklēšanas tiesneša palīdze Olga Dubova.

Gulbja dzīvesbiedre Iveta Šteina 21.septembrī devās uz Valsts policiju, lai vestu Gulbi mājās, taču viņa veselības stāvoklis bijis tāds, ka nācies braukt uz Militārās medicīnas centru. "Viņš bija kā jēla ola, viņš pat neapjēdza, kas notiek apkārt," sacīja Šteina, kura uzskata, ka Gulbis apcietinājumā spīdzināts.

Policija un iekšlietu ministrs noliedz vardarbību pret Gulbi, tomēr Tiesībsarga birojs pēc savas iniciatīvas jau sācis pārbaudi, jo pastāv aizdomas, ka Gulbja gadījumā pieļauts rupjš cilvēktiesību pārkāpums.

26.septembrī Gulbi atkārtoti aizturēja Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki. Tas noticis jauna kriminālprocesa gaitā, kas ierosināts par krāpšanu noziedzīgā grupējumā. Policija nekomentē, kā notikusi krāpšana.

26.septembra novakarē Gulbis mīklainos apstākļos uz Salu tilta izlēca vai izkrita, vai tika izgrūsts no policijas automašīnas un pēc tam ielēca Daugavā.

Policija incidentu uz Salu tilta traktē kā Gulbja bēgšanas mēģinājumu, bet gan Šteina, kas braukusi automašīnā aiz Gulbja konvojētājiem, gan advokāts Aleksandrs Ogurcovs ir pārliecināti, ka vīrietis no automašīnas, visticamāk, ir izgrūsts.

Lembergs: Loskutova rīcība ir necienīga

Aivars Lembergs: NRA  10/10/07    Pēc atstādināšanas no amata šā gada 24. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs pauda, ka viņa atstādināšana varētu būt saistīta ar «uzņēmēja Andra Šķēles un Ventspils mēra Aivara Lemberga» interesēm.

Ņemot vērā, ka mājas arestā esošā A. Lemberga viedokli par A. Loskutova izteicieniem uzzināt ir ļoti sarežģīti, Neatkarīgā lūdza palīdzību viņa advokātiem, kuriem vienīgajiem ir visas iespējas satikt šobrīd brīvībā ierobežoto politiķi. Lai arī ar divu nedēļu nokavēšanos – advokātu starpniecība viedokļa iegūšanā palīdzēja.

Aivars LEMBERGS, Ventspils domes priekšsēdētājs:

"Būtu muļķīgi nopietni uztvert un komentēt Loskutova izdomājumus par manu "pirkstu" pie viņa atstādināšanas. Tomēr dažus aspektus šajā lietā es redzu visai skaidri.

Pirmkārt, tas, kā šobrīd Loskutovs sabiedrībai skaidro jautājumu par to, kā Valsts kontrole (VK) veic savas pārbaudes, – tā ir VK apmelošana. Arī Ventspils pilsētas domē, tāpat kā visās pašvaldībās, VK regulāri ir veikusi pārbaudes, un es nedomāju, ka VK darba stils atšķirtos no tā, kādā iestādē šī pārbaude notiek. Kārtība ir sekojoša. Vispirms pārbaudītāji tiekas ar iestādes vadītājiem; tiek pārrunāts, kā notiks šī pārbaude, kāds būs šīs pārbaudes saturs, kādi ir pārbaudes mērķi un uzdevumi. Tad VK darbinieki, sadarbojoties ar attiecīgajiem atbildīgajiem iestādes darbiniekiem, veic pārbaudi. Turklāt, ja, piemēram, KNAB un prokuratūra pārbaudi veic ar vienu mērķi – lai izvirzītu apsūdzību –, VK pārbaudes veic ar mērķi, lai sakārtotu šīs pārbaudāmās iestādes darbu, novērstu trūkumus. Parasti atklātie trūkumi tiek novērsti jau pārbaudes gaitā.

Kad pārbaude ir noslēgusies, ar pārbaudes provizoriskiem rezultātiem tiek iepazīstināta iestādes vadība. Pēc tam notiek oficiāla sanāksme VK, kur šie pārbaudes rezultāti tiek pārrunāti. Iestādes vadība saņem pārbaudes slēdziena projektu, un, ja tā kaut kam nepiekrīt, tad ir iespēja dot pretī savu izvērstu viedokli. Tālāk notiek iestādes un VK viedokļu saskaņošana, ja tas ir iespējams. Faktiski VK gala ziņojumā paliek tikai tādas lietas, ko nekādi nevar saskaņot – kur VK absolūti skaidri pastāv uz savu viedokli, ka tas ir pārkāpums vai trūkums. Turklāt VK dod savas rekomendācijas, kā šo trūkumu var novērst. Pārbaudes gaitā tiek arī pārrunāti jautājumi, kas ir jāpilnveido Latvijas likumdošanā.

Ja kāds šobrīd paziņo, ka viņš nav iepazīstināts ar VK pārbaudes slēdziena projektu, ar pārbaudes rezultātiem, tad šis cilvēks vienkārši melo. Es varu tikai piekrist Ingūnai Sudrabas kundzei, kura kategoriski noraidīja šos Loskutova izdomājumus un apmelojumus, ka viņš nav iepazīstināts ar VK revīzijas rezultātiem. Protams, šāda izrunāšanās nedara godu tādas iestādes kā KNAB vadītājam.

Otrkārt, nav nekāds noslēpums, kādus būtiskus trūkumus VK ir atklājusi KNAB 2005. gada darbā – tos var izlasīt VK mājaslapā. Piemēram, tur ir norādīts, ka KNAB par apdrošināšanu visu summu nomaksājis uzreiz avansā. Bet par līdzīgu gadījumu tikko prokuratūra iesniegusi apsūdzību iztiesāšanai tiesā, kurā uzskata, ka avansa maksājums ir noziegums.

Pie tam KNAB ir sagrozījis un nepatiesi atainojis datus gada pārskatā – arī par to Krimināllikumā ir attiecīgi panti.

Tāpat arī šajā ziņojumā teikts: "veicot darbinieku 2005. gada saņemto atalgojumu pārbaudi un analizējot darbinieku personīgā konta kartiņas, ir konstatēts, ka saņemtās dāvanu kartes materiālais labums netiek uzrādīts un pievienots pie kopējā konkrētā darbinieka gada ienākuma". Ja kaut ko tādu KNAB vai prokuratūra atklātu Ventspils pilsētas domē, tad Lembergam neapšaubāmi būtu uzrādīta apsūdzība vismaz pēc kādiem trim četriem Krimināllikuma pantiem.

Tāpat VK secina, ka "iedzīvotāju ienākumu nodokļa summa par kopējo vērtību 4434, 70 no iestādes budžeta līdzekļiem izmaksāta nepamatoti, neievērojot likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 7. pantu". Tātad – nodarīts būtisks kaitējums un grauts valsts prestižs; vismaz tā to prokuratūra traktē attiecībā pret mani. Un tad te jau sanāk 318. pants – dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Vēl viens VK secinājums – "iegādājoties un pilnībā neizmantojot grāmatvedības datorprogrammu, ir nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi". Bet ko nozīmē – nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi? Tā ir izsaimniekošana! Krimināllikumā ir attiecīgi panti.

Ja Loskutovs apgalvo, ka Lembergs ir vainīgs pie viņa atstādināšanas, tad es, protams, varu uzņemties atbildību par to, ka neesmu veicis izglītojošu darbu, lai Loskutovs pareizi vadītu iestādi, pareizi organizētu materiālo vērtību un naudas līdzekļu uzskaiti, bet vispār jau domes priekšsēdētāja kompetencē tas neietilpst. Es, protams, varētu piedāvāt privātstundas, vai izkārtot kādu darbu Ventspils domē, lai tur varētu kaut ko iemācīties un lai turpmāk nebūtu tādu nepatikšanu. Bet par citu es atbildību uzņemties nevaru.

Visbeidzot vēl par kādiem meliem, ko Loskutovs pauž Latvijas sabiedrībai, lai it kā varētu pierādīt, ka es esmu saistīts ar viņa atstādināšanu. Loskutovs apgalvo, ka KNAB izmeklē t. s. Ventspils amatpersonu lietu, bet šo lietu izmeklē prokuratūra, precīzāk, prokurora Anda Mežsarga vadīta prokuroru grupa. Savukārt KNAB izmeklēja citu pret mani vērstu lietu – t. s. Grinbergiādi, un, kā mēs labi zinām, tad pirmā instancē šajā lietā es esmu jau attaisnots.

Viedoklis: Divi VK konstatētie pārkāpumi: vienu vadītāju atstādina, otrs turpina strādāt

Elizabete Rutule,  Diena  10/10/07    Tā ir ministra paša kompetence, — satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) lēmumu pārbaudīt Latvijas pasta (LP) iespējamo nesaimniecisko, divos miljonos latu mērāmo, rīcību, taču neatstādināt no amata LP ģenerāldirektoru Gintu Škodovu vērtē premjers Aigars Kalvītis (TP), kurš pats vēl nesen pirms pārbaudes rezultātiem par iespējamiem, vairāku tūkstošu latu pārkāpumiem finanšu uzskaitē no amata atstādināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu. Savas kompetences robežās premjers rīkojas tik asi, kā uzskata par pareizu, un adekvātu rīcību viņš gaida arī no ministriem, Dienai teica A.Kalvīša padomnieks Arno Pjatkins. Valsts kontroliere Inguna Sudraba pēc lēmuma KNAB lietā jau izteikusies, ka gaida līdzīgu rīcību arī citos gadījumos, kad Valsts kontrole (VK) konstatē šādus pārkāpumus.

Jau rakstīts par VK secināto, ka līgums ar SIA Skonto būve līdzīpašniekam Guntim Rāvim piederošo SIA Attīstības aģentūra par zemes gabala Rīgā, Stacijas laukumā 1, iznomāšanu pastam ir finansiāli par vairāk nekā diviem miljoniem latu neizdevīgāks salīdzinājumā pat ar sākotnēji iesniegto šī paša uzņēmuma piedāvājumu.

Pirmajā konkursā saņemot atšķirīgus priekšlikumus par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu, pirmās kārtas pretendentiem tika organizēts otrs — zemes iznomāšanas — konkurss. Tā rezultātā noslēgtais līgums ar Attīstības aģentūru paredz vienreizēju četru miljonu latu maksājumu, kā arī ikgadēju nomas maksu 49 gadu garumā — ap Ls 200 000.

Satiksmes ministrs gan uzdevis pārbaudīt VK konstatēto, bet jau tagad viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka šī iestāde kļūdās, Dienai teica A.Šlesera padomnieks Edgars Vaikulis.

Šaubas par VK aplēsēm E.Vaikulis pamato ar to, ka atšķirībā no sākotnējā Attīstības aģentūras piedāvājuma līgumā tikusi paredzēta nomas maksas pārskatīšana atkarībā no inflācijas, ko VK neesot ņēmusi vērā. Tādējādi varot runāt par vairāku desmitu miljonu latu lielākiem ieņēmumiem. VK šo apgalvojumu noraida — nosacījumi attiecībā uz nomas maksas indeksāciju abos gadījumos esot vienādi. Savukārt uz VK iebildumiem, ka iznomāšanas konkursā vislielākos ieņēmumus varētu gūt atklātā procedūrā, LP pauž uzskatu, ka visi interesenti apzināti pirmajā konkursā.

Eksperti iepriekš pauduši viedokli, ka LP nopelnītu vairāk, pārdodot iekārojamo īpašumu izsolē, taču, līdzīgi kā E.Vaikulis, LP lēmumu par labu nomai pamato ar nevēlēšanos atteikties no vērtīgā zemes īpašuma, kura iznomāšana turpmākajos gados nesīs papildu ienākumus un kas turklāt paliks pasta īpašumā. Tomēr, kā teikts VK revīzijas ziņojumā, uz zemes vērtības samazināšanos pēc ilgāka laika, realizējot nomas piedāvājumu, norādījuši arī LP paša piesaistītie eksperti.

LP ģenerāldirektora atbildība tiek vērtēta nemitīgi, apgalvo E.Vaikulis, komentējot premjera izteikumus, ka LP vadībai jāuzņemas atbildība par uzņēmuma smago finansiālo stāvokli. Taču A.Šlesera padomnieks pauda viedokli, ka šāda situācija izveidojusies objektīvu apstākļu dēļ un problēmas neatrisinātu tas, vai LP vadībā būtu Gints Škodovs vai kāds cits.

Premjers attiecībā uz LP solījis rīkoties pats, ja to nedarīs atbildīgais ministrs, taču to, kā tieši viņš varētu rīkoties, A.Pjatkins atturējās konkretizēt.

Viedoklis: Priekšspēle

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/10/07    Induļa Emša valdību Tautas partija pirms trim gadiem gāza, balsodama pret pašas finanšu ministra sagatavoto budžetu. Premjerministrs naktī pirms krišanas esot gulējis murkšķa miegā. Pašreizējais premjerministrs Aigars Kalvītis par gulēšanu nemēdz stāstīt un sakās neesot arī noguris, kā vasarā paklīda runas. Taču inflācija, kas nupat ir sasniegusi desmit gadu rekordu, acīmredzot turpinās augt, bet Kalvīša partijas biedrs Gundars Bērziņš teju visos iespējamajos plašsaziņas līdzekļos stāsta, cik ļoti negatavojoties būt par premjerministru. Ar savu atalgojumu nav apmierināti mediķi, skolotāji, policisti, ugunsdzēsēji, arodbiedrības pat draud vākt parakstus par Satversmes grozīšanu, lai tauta var atlaist Saeimu. Ar savu tiesisko statusu noteikti nav apmierināts arī ietekmīgais sabiedrības mazākums — tiklab "zaļo zemnieku" premjerministra amata kandidāts Aivars Lembergs, kas joprojām ir apsūdzēts smagos kriminālnoziegumos, kā arī Tautas partijas ierindas biedrs Andris Šķēle, kas tā dēvētajā digitalizācijas krimināllietā pašlaik gan ir tikai liecinieka statusā, taču izmeklēšana turpinās, bet divdesmit citi afēras dalībnieki ir apsūdzēti un stāsies tiesas priekšā. Kalvītis nedod ekonomikas ministra vietu TB/LNNK, kam tas pienākoties, bet, piemēram, "zaļo zemnieku" Zemkopības un Labklājības ministrijām finansējums nākamgad paredzēts mazāks par prasīto.

Un tomēr TP finanšu ministra sagatavoto budžeta projektu, kurā nākamgad paredzēts viena procenta pārpalikums, valdība pirmdien atbalstīja vienbalsīgi un bez diskusijām. Vai tas ir tik brīnišķīgs, ka nevienam ministram nekas nebija piebilstams pat par finansējumu savai ministrijai?

Kalvītis sola "strukturālas izmaiņas" valdības sastāvā, kuras veikšot pēc balsojuma Saeimā par budžetu, kas būšot tāds kā eksāmens koalīcijas partijām. Taču — kādēļ, piemēram, TB/LNNK pēc šāda "eksāmena" būtu jāzaudē svarīgais ekonomikas ministra amats? Un ZZS tiešām piekritīs atteikties vismaz no viena ministra krēsla tikai tāpēc, ka Saeimas priekšsēdētāja amatā iedabūja Lemberga cilvēku?

Vieglums, ar kādu ministri piekrita budžetam, visdrīzāk nozīmē, ka būtiskie lēmumi vēl nav pieņemti ne par pašu budžetu, ne par "strukturālajām pārmaiņām" valdībā. Tomēr lemšanai atvēlētais laiks ir zināms — plānots, ka 31.oktobrī Saeima ārkārtas sēdē lems par budžeta projektu pirmajā, bet 22.novembrī otrajā, galīgajā lasījumā. Ja Saeima neatbalsta budžetu, valdība krīt.

Strīds par diviem miljoniem latu

Svetlana Leitāne, Latvijas Avīze  10/10/07    Iznomājot centrālo ēku Rīgā, Stacijas laukumā, VAS "Latvijas Pasts" zaudējis divus miljonus latu, secinājusi Valsts kontrole (VK). Pasta vadība šādam apgalvojumam nepiekrīt, bet Satiksmes ministrija VK atzinumu nodēvē par nepatiesu un melīgu.

Laikā, kad VAS "Latvijas Pasta" (LP) finansiālais stāvoklis nav spīdošs, Valsts kontrole (VK) secina, ka, iznomājot savu centrālo ēku Rīgā, Stacijas laukumā, pasts zaudējis divus miljonus latu.

Pamats zaudējumiem ielikts 2005. gada 30. decembrī, kad LP izsludināja atklātu konkursu, aicinot uzņēmumus iesniegt piedāvājumus pasta centrālās ēkas izmantošanai. Priekšlikumus varēja iesniegt līdz 2006. gada 1. februārim. Tā kā iespējamie konkursa dalībnieki izteica lūgumu konkursu pagarināt, pasts nolēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1. martam, skaidro "Latvijas Pasta" sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kreicberga.

Līdz noteiktajam termiņam piedāvājumus bija iesniegušas trīs kompānijas – SIA "Linstow", SIA "VP Market" un SIA "Attīstības aģentūra". LP skaidro, ka konkursa dalībnieku iesniegtie piedāvājumi paredzēja atšķirīgas juridiskās sadarbības formas un pamatnoteikumus starp "Latvijas Pastu" un konkursa dalībniekiem. Tas apgrūtinājis piedāvājumu salīdzināšanu, tāpēc tika nolemts rīkot vēl vienu konkursu.

Vērtējot abus konkursus un to piedāvājums, VK pārstāvji nonāca pie secinājuma, ka pirmais konkurss bija sasteigts un nesagatavots. Tāpēc tas tika izbeigts bez rezultāta, nelietderīgi izmantojot "Latvijas Pasta" līdzekļus – 21 696 latus, atzīmēja VK komunikācijas daļas vadītāja Egita Diure. Par nesaimniecisku VK uzskata arī nākamā – 2006. gada jūlijā – decembrī organizētā slēgtā "iznomāšanas konkursa" rīkošanu, jo, kā norāda VK, pasts nepamatoti ierobežojis pretendentu skaitu, tādējādi liedzot gūt iespējami lielākus ieņēmumus.

Otra konkursa rezultātā tika noslēgts līgums ar SIA "Attīstības aģentūra" par nekustamā īpašuma iznomāšanu uz 49 gadiem ar praktiski garantētu iespēju pagarināt līgumu vēl uz tādu pašu termiņu. "Šis uzņēmums procedūras ietvaros iesniedza izdevīgāko piedāvājumu, paredzot, ka "Latvijas Pasts" par zemes nomas tiesību piešķiršanu Stacijas laukumā saņems vienreizējo maksājumu četrus miljonus latu un ik gadu – nomas maksu vairāk nekā 200 tūkstošu latu apmērā," saka LP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja I. Kreicberga.

Savukārt VK apgāž pasta teikto, norādot, ka pēdēja konkursa rezultātā noslēgtais līgums ar SIA "Attīstības aģentūra" ir finansiāli neizdevīgāks par šā paša uzņēmuma iepriekšējā konkursā iesniegto piedāvājumu. "Pirmā konkursa rezultātā "Latvijas Pasta" ieņēmumi būtu aptuveni 7 miljoni latu. Pēc otrā konkursa noslēgtais līgums paredz saņemt nepilnus 5 miljonus. Neiegūtie līdzekļi sastāda apmēram 2 miljonus latu," rakstīts VK revīzijas ziņojumā.

Šādam apgalvojumam nepiekrīt ne LP, ne arī Satiksmes ministrija (SM). "Izskatās, ka Valsts kontrole savos atzinumos vadās no hipotētiskiem pieņēmumiem "kā būtu, ja būtu", un arī Valsts kontroles lēmumā izteiktais viedoklis, ka, rīkojot atklātu nekustamā īpašuma iznomāšanas konkursu, varētu gūt vislielākos ienākumus, ir uzskatāms tikai par pieņēmumu," saka SM pārstāvji. LP uzskata, ka tā darbība bijusi tiesiska un pasts neesot pārkāpis likuma prasības, iznomājot nekustamo īpašumu.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzskata, ka satiksmes ministram Ainaram Šleseram būtu jāreaģē un jāizvērtē VK revīzijas rezultāti par LP centrālās ēkas iznomāšanu, jo šī situācija skar A. Šlesera ministrijas sfēru. Bet, "ja Šlesers nerīkosies, rīkošos es," teica premjers.

Satiksmes ministra Ainara Šlesera padomnieks Edgars Vaikulis "Latvijas Avīzei" teica, ka pēc premjera A. Kalvīša izteikumiem ministrs rīkojās nekavējoties un valsts sekretāra vietniekam kopā ar LP vadību un citām amatpersonām lūdza izvērtēt VK paziņojumu un sniegt informāciju par to, kādi pārkāpumi ir konstatēti.

"Jau tuvākajās dienās, iespējams, pat trešdien, ministrs saņems pieprasīto informāciju. Taču jau šobrīd LP sniegtie fakti liecina, ka valstij nav nodarīti zaudējumi, kā to izteica Valsts kontrole. Tikai gadījumā, ja pasta centrālā ēka netiktu iznomāta, valstij būtu nodarīti zaudējumi. Ja runājam par to, ka pirmajā konkursā SIA "Attīstības aģentūra" piedāvāja lielāku summu nekā otrajā, tad jāsaka, ka šis piedāvājums bijis nelikumīgs, jo uzņēmējs vēlējās veikt ēkas demontāžu. Līdz ar to Valsts kontroles secinājumi izriet no nelikumīgas summas. Un tas vairs nav precīzs salīdzinājums. Pirmajā variantā SIA "Attīstības aģentūra" piedāvāja lielāku vienreizējo maksu par ēku, bet mazāku ik gada nomas maksas summu – aptuveni 60 tūkstošus latu. Savukārt otrajā variantā ir mazāka vienreizēja maksa, savukārt ik gada nomas summa ir lielāka – tie ir 200 tūkstoši latu plus procenti par inflāciju. Līdz ar to ir pamats domāt, ka otrais variants ir izdevīgāks," skaidroja E. Vaikulis, piebilstot, ka jau tuvākajās dienās šis pamatojums tiks pierādīts arī ar skaitļiem.

SM: Valsts kontrole aprēķinos kļūdījusies par 13,5 miljoniem latu

Apollo  10/10/07    VAS «Latvijas Pasts» ieņēmumi, iznomājot nekustamo īpašumu Stacijas laukumā 1, ir 22,474 miljoni latu. Tas ir par 13,5 miljoniem latu vairāk nekā Valsts kontroles (VK) veiktajos aprēķinos, preses konferencē trešdien paziņoja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

To noskaidrojusi SM Iekšējā audita departaments pēc pārbaudes veikšanas. Pamatojoties uz SM veiktajiem aprēķiniem, izvēlētais variants slēgt nomas līgumu, ir izdevīgāks nekā VK ieteiktais.

«Šādus kļūdainus aprēķinus var uzskatīt vai nu par VK nekompetenci, vai apzinātu vēlmi diskreditēt Latvijas pastu,», uzskata Šlesers.

Atbilstoši Latvijas Pasta un SIA «Attīstības aģentūra» abpusējam līgumam nomas maksa mēnesī ir 15 tūkstoši latu, kas gadā ir 180 tūkstoši latu. Līguma noteikumos paredzēts, ka vienu reizi gadā ikmēneša nomas maksa tiek koriģēta atbilstoši un proporcionāli Patēriņa cenu pārmaiņu indeksam - inflācijas procents vidēji par iepriekšējo vai konkrēto gadu, «Apollo» informēja Satiksmes ministrijā.

Sākot ar 2008. gada 1. jūliju, pie gada nomas maksas pieskaitāms inflācijas indekss (%). Pieņemot, ka inflācija varētu samazināties un būt atbilstoši vidēji Eiropas Savienības līmenim, tā 2008. gadā ir 8%, 2009. gadā – 7%, 2010. gadā – 6%, 2011. gadā – 5%, 2012. gadā – 4%, bet 2013. gadā – 3% utt.

VK, aprēķinot nomas maksu 49 gadu laika posmam (tagadnes neto vērtība), izmantojusi šādu formulu - (15 tūkstoši latu x 12) x 49 = 8 820 00 latu, kas ir kļūdaina, jo netiek ņemts vērā inflācijas koeficients, norāda ministrija.

Pēc SM aprēķiniem, faktiski šī ieņēmumu summa ir lielāka, jo papildus nomas maksai tiek piemērots inflācijas koeficients. Līdz ar to LP ieņēmumi no šā nomas līguma ir 22 474 899 lati 49 gadu laika posmā. Turklāt zeme joprojām paliek Pasta īpašumā, un noslēgtais nomas līgums nenozīmē tā automātisku pagarināšanu.

Tādējādi varot uzskatīt, ka VK finansiālā izdevīguma vērtējums ir vienpusējs, jo nav ņemti vērā noslēgtā līguma nosacījumi, un līdz ar to VK secinājumi ir nepamatoti un pretrunā ar faktisko situāciju. Trešdien ministrs par šo situāciju informējis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus.

Viedoklis: Kriminogēnā situācija Latvijā – šķietamais un reālais

Andrejs Vilks,  NRA  10/11/07    Noziedzība un kriminogēnais stāvoklis kopumā ir viens no jutīgākajiem un arī būtiskākajiem sabiedrības sociālās dzīves aspektiem.

Tie nosaka ne tikai mūsu emocionālo komfortu, ja vēlaties – dzīves kvalitātes līmeni, bet arī Latvijas iedzīvotāju un viesu drošību, aizsargātību un izdzīvošanas iespējas. Cik tad lielā mērā mēs esam droši un aizsargāti?

Visaugstākās valsts amatpersonas, kā arī atbilstošu resoru vadītāji var paust politisko vai arī attiecīgās institūcijas viedokli, ka noziedzība pašreizējā laika periodā (2007. gadā) ir stabila vai pat samazinās (!?). Principā jau ir tīkami to dzirdēt. Tas mūs it kā nomierina un mazina raizes par mūsu drošību un kriminālo apdraudējumu risku. Brīžiem politiķi pat saasina kriminogēnās situācijas vērtējumu, jo no politiskās vadības viedokļa viņiem esot it kā uz to tiesības. Laikam jau ne vienmēr politiķi pauž objektīvās patiesības viedokli, saasinot vai arī mīkstinot skaudrās dzīves ainas. Žēl.

Droši vien arī ikvienam no lasītājiem ir savs viedoklis un ieskati par to, kāda ir pašreizējā kriminogēnā situācija valstī un kāds gan ir reālais noziedzības stāvoklis.

Neapšaubāmi, ka ikvienam no mums ir neatņemamas tiesības izvērtēt vidi un apstākļus, kuros mēs dzīvojam, no kriminogenitātes viedokļa. Šis vērtējums nosaka ne tikai to, par kādām summām mēs apdrošināsim savu īpašumu un dzīvību , ar cik biezām metāla durvīm mēs aizbarikādēsim sevi no iespējamiem ļaundariem, bet arī to, ar kādu drošības izjūtu mēs bērnus palaidīsim uz skolu, cik lielā mērā mēs būsim droši par sevi, atgriežoties vēlākā vakara stundā no teātra vai viesībām. Kriminogēnās situācijas un noziedzības diagnostika un atbilstošu mērinstrumentu piemērošana nav tikai atbilstošu politiķu vai resoru vadītāju prioritāte. Kriminogenitātes mērauklai ir jābūt ikvienam sabiedrības loceklim, rūpējoties par savu, savu tuvinieku, kaimiņu vai arī drošību kopumā. Pretējā gadījumā mēs būsim pārāk vieglprātīgi, necienot sevi un savu drošību..

Viens no visbiežāk izmantojamajiem noziedzības diagnostikas mērinstrumentiem ir Valsts policijas kriminālā statistika. Tieši šie statistikas rādītāji galvenokārt ir pamats vērtējumiem par noziedzības stāvokli un tendencēm, kā arī atziņām par kriminogēnajiem procesiem valstī. Jāatzīst, ka kriminālā statistika atspoguļo visai pretrunīgus noziedzības stāvokļa un tendenču aspektus.

Salīdzinot pēdējo piecu gadu laika periodu – 2006. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu (ierosināto kriminālprocesu) rādītājus ar 2002. gada atbilstošiem rādītājiem, krimināla rakstura nodarījumiem ir izteikta tendence pieaugt – par vairāk nekā ceturtdaļu vai 26,4% (no 49 329 līdz 62 328).

Daudz var vērtēt to, ka tieši pēdējos gados, tai skaitā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, katastrofāli krītas reģistrēto noziedzīgo nodarījumu atklāšanas līmenis. Pēc VP publicētā gada publiskā pārskata datiem par 2006. gadu, 2004. gadā tika atklāti 48,4% no fiksētajiem nodarījumiem, 2005. gadā atbilstoši – 46,1%, bet 2006. gadā – tikai katrs piektais (21,6%). Tas nozīmē, ka četri no pieciem noziedzniekiem turpināja netraucēti realizēt savas kriminālās prasmes. Lūk, minētais, izteikti zemais atklāšanas procenta rādītājs ir pats smagākais.

Jebkurā gadījumā – ne tāds, kāds atspoguļots reģistrētās noziedzības statistikā. Izvēles pētījumu rezultāti ir rādījuši, ka Latvijā no noziedzīgiem nodarījumiem gada laikā cieš vidēji 19,8% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 80 gadiem. Rādītājs iespaidīgs. Rīgā par noziegumu upuriem kļūst vidēji katrs ceturtais (26,4%) atbilstoša vecuma galvaspilsētas iedzīvotājs. Šis cipars ir vēl drausmīgāks, taču ikviens var pats atzīt, cik dzīvot ir kļuvis droši vai nedroši. Tomēr par reālo noziedzības stāvokli ir atsevišķs stāsts.

Kas nosaka noziedzības tendences?

Lielākā vai mazākā mērā mēs piekrītam tam, ka tieši sociālie, ekonomiskie, politiskie, tiesiskie un citi faktori ietekmē kriminogēnos procesus un arī nosaka noziedzības tendences. Pašreizējo sociālo un ekonomisko situāciju valstī, atbilstošu faktoru ietekmi mēs izjūtam uz savas ādas un visai sāpīgi apzinām sadzīvē. Cenas gandrīz itin visam pieaug krietni straujāk nekā iespējamie ienākumi. Inflācijas līmenis Latvijā ir krietni augstāks nekā ES valstīs. Atalgojums tajā pašā laikā ir viens no zemākajiem Eiropā, kas nosaka Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu uz ekonomiskā ziņā daudz stabilākām valstīm. Viesstrādnieki diezin vai veicinās sociālo procesu stabilitāti un tālāko straujo valsts ekonomisko izaugsmi. Cilvēki no citām, tai skaitā mazāk attīstītām, valstīm, ar citām kultūrtradīcijām, disharmonē jau tā sadrumstaloto Latvijas sociāli etnisko vidi. Latentie vai redzamie kultūrkonflikti ir ne tikai dažādu sociālo nemieru, ekscesu pamatā (piem., Parīze 2005.–2006. g.), bet arī katalizē noziedzības eskalāciju, veicina teroristisko aktu iespējamību, cilvēku tirdzniecību un citu sevišķi smago noziegumu skaita palielināšanos.

Noziedzība ir cieši saistīta ar sabiedrības alkoholizāciju un narkotizāciju. Latvijā pēdējos gados, pēc Valsts narkoloģijas aģentūras datiem, sāk krietni vairāk lietot alkoholu. Uz ārzemju tūristu rēķina alkohola patēriņa pieaugums no 2001. līdz 2006. gadam par trešdaļu (no 1,5 līdz 9,52) diezin vai ir attiecināms. Uz Latviju taču brauc ne tikai grādīgo dzērienu cienītāji.

Arī narkotisko vielu tirgus, psihoaktīvo vielu piedāvājums, pateicoties ikgadējām opija ražām Afganistānā, ir krietni palielinājies. Nav brīnums, ka jaunieši atzīst – gandrīz nav itin nekādu problēmu jebkurā laikā un vietā iegādāties narkotikas. Noziedzību nosakošo faktoru ir daudz. Un tie nebūt neraksturojas tik labvēlīgi, lai pozitīvi ietekmētu noziedzības tendences.

Kā mēs cīnāmies ar noziedzību?

Tiesību aizsardzības iestāžu skaita ziņā mēs neatpaliekam no Eiropas attīstītajām valstīm. Cita lieta ir šo iestāžu nodrošinājums ar nepieciešamajiem resursiem (materiālajiem, tehniskajiem, finansiālajiem un, bez šaubām, ar kvalificētiem un strādāt gribošiem cilvēkresursiem). Šos rādītājus mēs salīdzinājuši neesam. Toties mums ir izteikti daudz operatīvās darbības subjektu. Nekad to nav bijis tik daudz un, galvenais, ar nesalīdzināmi modernākām un arī ar neierobežotām tehniskām iespējām. Iegūt pamatojumu operatīvās izstrādes lietas ievešanai un pēc tam izmantot operatīvās darbības metodes vai pieslēgt tehniskos līdzekļus – perlustrācijas, sankcionēti un nesankcionēti noklausīties telefona sarunas, iegūt informāciju no elektroniskajiem saziņas līdzekļiem utt. – īpašas gudrības nevajag. Tomēr operatīvā darba iemaņas, bet galvenais – operatīvo talantu un godprātu var iegūt, tikai gadus desmit graužot operu maizes garozas. Tiesa, nesankcionēti ar to varot nodarboties ikviens, kam neesot slinkums. Pēdējo gadu skandāli liecina, ka tā arī ir.

Tomēr izrādās, ka cīņa ar noziedzību nav tikai atsevišķu veiksmīgu vai arī mazāk veiksmīgu operu vai pat tiesību aizsardzības iestāžu kompetence. Praktiski no 1994. gada Latvijā sāka darboties NOZIEDZĪBAS NOVĒRŠANAS NACIONĀLĀ PADOME. Atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 20.01. noteikumiem nr. 42 Noziedzības novēršanas padomes (turpmāk tekstā NNP) mērķis ir koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību noziedzības, tai skaitā organizētās noziedzības novēršanā un apkarošanā. Gribētos atgādināt, ka šai vienotai respektablai institūcijai ir noteiktas ļoti nozīmīgas funkcijas minēto mērķu sasniegšanā. Kādas tās būtu?

- Koordinēt noziedzības novēršanas stratēģijas izstrādi un pārraudzīt tās īstenošanu.

- Koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību noziedzības apkarošanā un novēršanā, kā arī veicināt minētās darbības efektivitāti.

- Ja nepieciešams, organizēt noziedzības cēloņu kriminoloģisko izpēti, prognozēt iespējamās nelabvēlīgās sekas un apstākļus, kā arī plānot to novēršanu.

- Veicināt sabiedrības iesaistīšanos noziedzības, tai skaitā korupcijas un organizētās noziedzības novēršanā u.c.

Padomi vada Ministru prezidents, un tās sastāvā ietilpst virkne ministru (tieslietu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, finanšu, labklājības), kā arī ģenerālprokurors, LB prezidents, valsts kontrolieris, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Finanšu un kapitāla tirgus priekšsēdētājs.

Viena no pēdējām visādā gadījumā zināmajām un arī skaļākajām NNP sēdēm notika pagājušā gada novembrī un bija veltīta nelegālā alkohola tirdzniecības apkarošanai. Padomes sēdē tika atzīts par nepieciešamu stingrāk kontrolēt valsts robežu, palielināt sodus personām, kuras kontrabandas ceļā valstī ieved nelegālo alkoholu un kas cilvēku dzīvībai bīstamo alkoholu tirgo.

Bet vai Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm ir koncepcija un stratēģija noziedzības novēršanā un apkarošanā? Kopējā, nevis atsevišķu resoru, kas tieši var noteikt šos tā saucamos mentu karus? Visādā gadījumā par to nekas nav zināms.

Kā notiek NNP funkcijas izpilde, kas nosaka valsts institūciju darbības koordināciju un pilnveidošanu, noziedzības apkarošanā un novēršanā? Kā ar šīs koordinācijas efektivitātes veicināšanu? Pēdējā laika skandāli komentārus neprasa. Diezin vai iedzīvotājiem koordinācijas trūkuma apstākļos dzīvot kļūst drošāk?

Kā ir ar noziedzības stāvokļa un cēloņu izpēti un iespējamo kriminalitātes nelabvēlīgo seku prognozēšanu un to novēršanu? Arī par noziedzības pētījumiem pēc Kriminoloģisko pētījumu centra likvidācijas 2003. gadā pēc bijušā tieslietu ministra A. Aksenoka iniciatīvas nekas nav dzirdēts. Un beidzot – kā tad ir ar sabiedrības iesaistīšanu noziedzības un tās organizēto formu un korupcijas novēršanā? Baidos, ka Delnas darbību nevar transformēt uz visas sabiedrības līdzdalību cīņā ar noziedzību.

No politiķu puses kriminogēnās situācijas stabilizācijā un noziedzības sekmīgākā apkarošanā būtu vēlamāka nevis vērtējuma dramatizēšana, bet normatīvo aktu izpilde, konsekventās prasības, lai izpildinstitūcijas, tai skaitā tiesību aizsardzības jomā, pildītu ar likumu noteiktās funkcijas.

Viedoklis: Kurš pirmais kuru arestēs?

Māris Krautmanis,  NRA  10/11/07

Latvijas atjaunotās brīvvalsts pirmajos gados tieslietu jomā un tiesībsargājošajās iestādēs it kā bija daudz smagāka situācija nekā pašlaik, jo dzīvs bija padomju laika sūrais mantojums – valstij nelojālu represīvo struktūru darbinieku klātbūtne, milicija bija jāpārtaisa par policiju un jāiedīda topošo policistu galvās, ka viņu uzdevums nav politika, bet stingra sekošana likumā rakstītajam un nekam vairāk.

Pirmie pārmaiņu laika iekšlietu ministri Aloizs Vaznis un Ziedonis Čevers apņēmīgi strādāja tiesībsargājošo struktūru depolitizācijas druvā un savu panāca – struktūras sāka darīt to, kas jādara – ķert bandītus.

Tagad ir 2007. gads un Latvija ir Eiropas Savienības valsts, taču pa politikas un tiesībsargājošo struktūru savijuma striķi ir noslīdēts atpakaļ pagājībā, turklāt tagad struktūras vairs nav duāli politizētas – tautfrontiešos un interfrontiešos – kā senos laikos, bet ir iejauktas daudzo Latvijas politisko partiju un kvazipolitisko spēku savstarpējos ķīviņos, kļūdamas kā tādas feodālu kņazu karadraudzes, kas nodedzina kaimiņa ciemus un labības laukus. Kurš pirmais kuru arestēs? Tāds dažbrīd izskatās jautājums KNAB un ONAP savstarpējās attiecībās, tā vietā, lai šīs abas iestādes viena otru papildinātu, palīdzētu, saskaņotu darbības. Bet ir jau bez šīm divām vēl astoņi dienesti, kas tiesīgi lietot speciālus līdzekļus savā operatīvajā darbā – tas ir noklausīties, izsekot. Tad nu šie visi desmit laikam to vien dara, kā izseko un noklausās cits citu, kas pāraudzis tā sauktajos mentu karos. Paralēli šiem legālo struktūru kariem tad vēl ir vismaz viens konstatēts grupējums, kur ar izspiešanu nodarbojas bijušie speciālo dienestu darbinieki. Tā vismaz pagājušajā nedēļā apgalvoja atbildīgas amatpersonas. Kopsummā sanāk visai nepievilcīga aina, kas prasa pēc nopietnām korekcijām.

Politizētām nagu maukšanas struktūrām ir jāpiežmiedz aste, un ir visnotaļ apsveicami, ka premjers beidzot pēc ilgām un grūtām pārdomām ir sadūšojies ķerties klāt visklajāk politizētajai – KNAB –, atstādinot tā priekšnieku Alekseju Loskutovu. Šai iestādei korupcijas novēršana un apkarošana jau sen ir tāda kā blakusnodarbe, un, ja tā tiešām ķeras klāt kādam korumpantam, tad tā ir nejaušība.Par visām KNAB darbībām pagaidām vispārinājumu izteikt pāragri – tiesu darbi vēl ir priekšā, bet jau tagad var teikt, ka ir diezgan politisku lietu, kuras tiek vilktas ārā īstajā brīdī, lai tās iedarbotos uz sabiedrības apziņu kā politiskās cīņas ierocis, atsevišķos, ietuvinātos plašsaziņas līdzekļos parādās informācija, kura nekādi nevar būt tur nonākusi, kā tikai noplūstot no KNAB.

Īpaši murgaina ir jezga ap VID muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču, viņa šķirto sievu Ināru Vilkasti, viņas bijušo biznesa partneri, bet tagad par Vilkastes iespējamo reketēšanu apsūdzēto Raimondu Štālbergu, par Vaškeviča slepkavības mēģinājumu aizdomās turēto bijušo drošībnieku Edgaru Gulbi un citiem šajā vodeviļā iejauktiem personāžiem.

KNAB jau bija uzsācis kriminālprocesu pret Vaškeviču un tātad loģiski var secināt, ka, iespējams, veica ārējo novērošanu arī tajā dienā, kad kāds palika zem Vaškeviča auto spridzekli. Taču ONAP no KNAB neesot saņēmis pat kaut cik pieklājīgu atbildi, par kādu vērtīgu informāciju pat nerunājot.

Lieki teikt, uz kādām aizdomām tas varētu vedināt tos, kam jāatbild, lai šajā valstī gaišā dienas laikā netiktu spridzināti cilvēki. Pēc Nacionālās drošības padomes sēdes publikai tika izdomāts ļoti mīksts formulējums par situāciju valstī – esot trūkumi dažādu dienestu sadarbībā. Varbūt tomēr īstenais trūkums ir tāds, ka KNAB uzskata, ka tam, izņemot savus politisko lietu pasūtītājus, nav nevienam jāatskaitās, tostarp tas var arī lemt, kurus noziegumus izmeklēt, bet uz kuriem vienkārši noskatīties, kā tie notiek.

Ja arī nav tik briesmīgi, ka KNAB būtu vērojis Vaškeviča uzspridzināšanu, pilnīgi pietiekami ir arī ar Valsts kontroles atklātajiem finanšu pārkāpumiem šajā iestādē. Prasmīgi propagandisti gan potē sabiedrībai, ka pārkāpumi neesot nekādi lielie, demagoģiski salīdzina ar citiem pārkāpumiem citās iestādēs. Taču KNAB nav šāda tāda iestāde. Nav normāli, ja ar korupcijas apkarošanu nodarbojas ļaudis, kas savā finanšu saimniecībā pieļauj likumu pārkāpumus. Pārkāpumiem tur nevajadzētu būt – ne par simtiem tūkstošu latu, ne par vienu simtu latu.

No varas tālu stāvošs pilsonis varētu uz šiem politisko augšu un tiesībsargu ķīviņiem raudzīties bez satraukuma kā uz zirnekļu kauju stikla burkā, tomēr nav arī gluži tā, ka tie neskartu sabiedrību – mazākais ļaunums ir politiķu kaujas, jo viņi tā mēdz darīt, bet, ja partiju krekliņos tērpjas un kaujas tiesībsargi, tad tas nozīmē, ka viņu uzmanība ir novērsta no reālās noziedzības apkarošanas, un tā – tāda kā izspiešana un pasūtījuma slepkavības – var atkal mēģināt atgūt kādreizējo spēku.

Laikraksts: Gulbis atzinies automašīnas zādzībā

LETA  10/11/07    Kaut arī policija no amata atstādināto Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta darbinieku Edgaru Gulbi saista ar diviem uzbrukumiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonai Vladimiram Vaškevičam, Gulbis tikai atzinies, ka nozadzis un pārvietojis automašīnu "VW Jetta", liecina laikraksta "Diena" rīcībā esošās ziņas.

"VW Jetta" figurē vienā epizodē, kad pērn ar šo auto pie Vaškeviča darbavietas mēģināts dedzināt amatpersonai piederošo "Subaru Impreza".

Gulbja advokāts Aleksandrs Ogurcovs uzsver, ka arī šī epizode saistībā ar Gulbi neesot patiesība, un savu vainu Gulbis atzinis tikai tādēļ, ka "ar viņu nežēlīgi apgājās, sita".

Kā liecina izziņa, kas ir "Dienas" rīcībā, ārsti uz Gulbja ķermeņa konstatējuši sitiena pēdas.

Saistībā ar Vaškeviču fiksēti trīs uzbrukumi - vienreiz taranēti viņa privātmājas vārti, pērn pie darbavietas konstatēts mēģinājums dedzināt viņa auto, bet šopavasar turpat nogranda sprādziens. Tā rezultātā Vaškevičs nonāca slimnīcā ar savainotām kājām, tagad jau atgriezies darbā.

Gulbis pašlaik atrodas Olaines cietuma slimnīcā, ārstējot ievainojumus, kas gūti pēc mīklainā lēciena Daugavā no Salu tilta 26.septembrī. Todien policija Gulbi aizturēja atkārtoti. Pirmo reizi tas bija saistībā ar uzbrukumiem Vaškevičam, taču tiesa mainīja drošības līdzekli un atbrīvoja viņu no apcietinājuma. Otrreiz viņš tika aizturēts jau citā kriminālprocesā - saistībā ar krāpšanu. Gulbja advokāti un civilsieva Iveta Šteina apgalvojuši, ka pēc aizturēšanas konvojējot viņš no mašīnas izgrūsts. Valsts policija to kategoriski noliedz, sakot, ka Gulbis bēdzis pats. Pēc policijas teiktā - neviens viņu arī neesot sitis, kā apgalvo E.Gulbja aizstāvji.

Klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" izziņa liecina, ka Gulbim pēc atbrīvošanas no apcietinājuma konstatēts krūškurvja un muguras sasitums.

Slimnīcā "Gaiļezers" Gulbi tuvinieki nogādāja pēc apskates Militārajā medicīnas centrā. Savukārt tās apskates laikā Gulbja tā brīža stāvoklis raksturots kā smags. "Nav kontakta, viss trīc, raustās labās rokas pirksts. Lūpas sausas, ap lūpām balti aplikumi," rakstīts slimnieka medicīniskajā kartē. Civilsieva sacīja, ka viņš esot bijis kā "jēla ola".

Gulbim veiktas arī urīna un asins analīzes, jo Šteina teica, ka apcietinājumā viņš barots ar brūnām tabletēm, taču analīžu rezultātu pagaidām vēl nav.

Zināms, ka pēc Gulbja lēciena Daugavā analīzes veica arī Valsts policija, saistībā ar aizdomām par fizisku ietekmēšanu sākta arī dienesta izmeklēšana, taču to rezultāts netiek izpausts.

Argumentējot, ka Gulbis ir nesaistīts ar mašīnas nozagšanu, viņa advokāts Ogurcovs apgalvo: "Patiesībā tajā laikā Gulbis atradās savā darba vietā." Vai to apliecina arī liecinieki, advokāts nevarēja pateikt.

Savukārt Vaškeviča slepkavības mēģinājumā, kas notika šogad maijā, sprāgstot muitnieka automašīnai, Gulbis ir liecinieka statusā. Gulbja rīcībā policija saskata motīvu palīdzēt savam paziņam Raimondam Štālbergam, kurš patlaban apsūdzēts par piecu miljonu latu izspiešanu no Vaškeviča šķirtās sievas. Gulbis ir augstas klases sprāgstvielu speciālists.

Saistībā ar kriminālprocesu par krāpšanu, ziņas, kas ir "Dienas" rīcībā, liecina, ka Gulbis varētu būt iesaistīts lietā, kurā uz viltotas valsts institūcijas izziņas pamata, saņemot vairāku desmitu tūkstošu latu naudas summu, kādai sievietei solīts no apcietinājuma izpestīt viņas draugu narkodīleri.

Savai aizstāvībai Gulbis patlaban noalgojis trīs advokātus - Ogurcovu, kā arī viņa biroja pārstāvjus Agnesi Sviķi un Kārli Palepu, kas strādā pie kriminālprocesa par krāpšanu.

No Gulbja ienākumu deklarācijas izriet jautājums, kā viņš to var atļauties - pērn viņa darba alga pēc nodokļu nomaksas bija 400 latu mēnesī. Arī viņa civilsieva Šteina patlaban nekur nestrādā. Viņa gan ir firmas "Starptautiskais drošības un stratēģisko pētījumu centrs" līdzīpašniece, kur māca apsardzes firmas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka firma pēdējos divus gadus kopš dibināšanas strādā ar zaudējumiem, bet tās apgrozījums pērn bija tikai 300 latu.

Šteina laikrakstam skaidroja, ka algot advokātus palīdzot viņas vecāki un Gulbja draugi.

Viedoklis: Gaiteņu aromāti

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/11/07    "Labdien, atvainojiet, mēs esam no KNAB, mums, piedodiet, ir aizdomas, ka jūs ņemat kukuļus, tāpēc paņemiet, lūdzu, šo naudu, tā nav iezīmēta, tomēr, ja paņemsiet, jums derētu atnākt uz biroju un pašam padoties kā kukuļņēmējam; paldies, ceram, parādīsiet mums, kur īsti te atrodas tā dēvētās korupcijas sakne." Apmēram tā premjerministrs Kalvītis, kas otrdien uzrunāja piecu gadu jubilejā KNAB, kuru stājies iznīdēt, laikam redz korupcijas apkarotāju darbības metodes.

Kalvīša runas patoss bija patapināts no partijas ierindas biedra Šķēles savulaik paustā sašutuma par KNAB veikto kratīšanu viņa birojā un no Lemberga un viņa līdzgaitnieku sašutuma par kratīšanām Ventspilī. Viņa teiktajam, ka slēptās kameras amatpersonu kabinetos nav "iedarbīgākais" korupcijas apkarošanas līdzeklis, noteikti piekristu abas kukuļņemšanā savos kabinetos pieķertās tiesneses, bet Jūrmalas "kretīni" piebilstu, ka "ņēma un uzmeta", nevis "paņēma un uzmeta".

Kalvītim šķiet, ka birojs "jūtams publiskajā telpā kā maskās tērptu slepeno aģentu grupa, kas nodarbojas ar iezīmētas naudas piedāvāšanu un arestiem". Viņa ieteikums — "uzlabot KNAB darbības caurspīdīgumu", kļūt "atklātākam" un tiekties uz valsti, kurā korupcija "tiek novērsta jau saknē", nevis apkarota "militāriem līdzekļiem".

"Sakni" Kalvītis pieminēja divas reizes, tomēr nepaskaidroja, kas tā ir un kur aug. Toties pasludināja, ka sabiedrības neiecietība pret korupciju, izrādās, esot padomju okupācijas režīma palieka. Latviešiem neesot tādas "vēsturiskās pieredzes" kā dažām sabiedrībām, kur kukulis esot bijis normāla parādība, viņš teica. (Runas rakstītājs acīmredzot nav lasījis Mērnieku laikus.) Toties esam pieredzējuši padomju režīmu, tāpēc "es pieļauju, ka atmiņas par šī režīma nesto pazemojumu ir viens no iemesliem neiecietībai pret korupcijas aromātu varas gaiteņos". "Es domāju, ka tieši pazemojums ir tās jūtas, kas neļauj samierināties ar korupciju kā sistēmu, korupciju kā "vispārpieņemtu kārtību"," Kalvītis paziņoja, tomēr nepaskaidroja, kāpēc ir šis pazemojums, ja jau pats necik sen apgalvoja, ka Latvijai un Krievijai esot līdzīga vēsture un kultūra.

Kāds no ārzemju viesiem pēc Kalvīša runas viņam pavaicāja, vai cīņa ar korupciju Latvijā vairs nav aktuāla un KNAB vairs nav vajadzīgs. Kalvītis izlikās nesapratis jautājumu un sāka runāt par starptautisko sadarbību. Taču jautājums bija retorisks. Valdības vadītājs savā runā gana nepārprotami pateica, ka jācīnās nevis ar korupciju, bet gan, pirmkārt, ar korupcijas apkarotājiem, otrkārt, ar sabiedrības neiecietību pret korupciju. Proti, jāatsakās no pazemojuma sajūtas, jāpārstāj izjust "nepatiku un riebumu" un ar lepni latviski paceltu galvu jāsamierinās ar korupciju kā vispārpieņemtu kārtību. Jāatzīst, ka premjerministra vārdi šajā reizē saskan ar viņa darbiem KNAB apkarošanā.

Pārmaiņas valdībā, iespējams, atliktas

Ināra Egle,  Diena  10/11/07    Premjers Aigars Kalvītis (TP) ir pārliecināts par visu koalīcijas partiju atbalstu valsts budžeta projekta pieņemšanai ne tikai pirmajā, bet arī galīgajā lasījumā, kas paredzēta 22.novembrī. Vairs nekas neliecina, ka līdz tam varētu notikt izmaiņas ministru sastāvā. "Šis jautājums ir atlikts uz nenoteiktu laiku," pēc tikšanās ar premjeru trešdien sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš kliedēja aizdomas, ka ZZS budžeta dēļ varētu gāzt valdību. "Mēs nevienu valdību neesam gāzuši un arī negāzīsim," sacīja A.Brigmanis.

Šajā ziņā Tēvzemei un brīvībai/LNNK ir cita pieredze, ko vēl nesen atgādināja partijas līderis Roberts Zīle — tēvzemieši ir gāzuši pat vairākas valdības, bet šis diez vai būšot tas gadījums. TB/LNNK ar premjeru tiekas nākamās nedēļas sākumā, kad sarunas galvenais jautājums būs par ekonomikas ministra kandidātu Eināru Cilinski. Pārmaiņas valdībā jeb ministru darbības izvērtēšanu, par ko sāka runāt jau vasaras vidū, premjers sākotnēji solīja septembrī, tad oktobra vidū, tagad — pēc budžeta likuma pieņemšanas pirmajā lasījumā, kas paredzēta 31.oktobrī. Taču novembra sākumā A.Kalvītis dodas komandējumā uz ASV un Vāciju. Līdz valsts svētkiem 18.novembrī Latvijā viņš būs tikai dažas dienas. Neatbildēts paliek jautājums, cik ilgi šajā Latvijas ekonomikai sarežģītajā situācijā bez vadības paliek Ekonomikas ministrija, kurai līdz ar ministra atkāpšanos nav arī parlamentārā sekretāra. Premjers, kas pats uzņēmies arī ekonomikas ministra pienākumus, uz šo jautājumu neatbild, mudinot pagaidīt viņa tikšanos ar tēvzemiešie.

Vieni uzskata, ka valdības vadītājam nav plāna, kā īstenot solītās pārmaiņas, cituprāt, Tautas partijai varētu būt vairāki plāni, no kuriem atkarībā no tā brīža situācijas tiks izraudzīts labākais. Bija pat dzirdēts, ka ir pārrunāta iespēja veidot varavīksnes valdību. Premjers pieļāva, ka tā pieminēta tikai tāpēc, ka šādu piedāvājumu izteicis Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Viņš Dienai apstiprināja, ka pagājušajā nedēļā ir par to runājis ar A.Kalvīti "un viņš saprata". J.Urbanovičs uzskata, ka tāda valdība būtu vislabākais veids krīzes situācijā.

"Mums jau ir valdībā zaļie, dzeltenie, oranžie un lillā. Vai mums vajadzētu ņemt arī zilos un sarkanos," pavisam labā omā atvaicāja premjers, nosaucot Saeimā pārstāvēto partiju krāsas. Par varavīksnes valdību viņš bija gatavs runāt tikai teorētiski: "Lai veidotu nesaprotamas konstrukcijas, valstī ir jābūt milzīgai krīzei, taču mūsu valdība strādā dinamiski. Liela koalīcija — tā ir stagnācija. Tādas valdības veido tikai tad, kad ir politiskais strupceļš, bet mums tāda nav." Premjera noskaņojums arī neliecināja, ka viņa prātu nodarbinātu ministru nomaiņa. Uz jautājumu, vai tāda vispār notiks, viņš atbildēja, ka to noteikšot tā brīža politiskā situācija. Sarunā ar ZZS frakciju A.Kalvītis ir nosaucis trūkumus Izglītības un zinātnes ministrijā, profesionālās izglītības organizēšanā. A.Brigmanis sacīja, ka ar izpratni šie pārmetumi uzklausīti un ministrei Baibai Rivžai uzdots tos novērst.

Droši par valdības spēju atgūt sabiedrības uzticību nav arī premjera pārstāvētās Tautas partijas politiķi. Nedēļā, kad plānots pieņemt budžetu galīgajā lasījumā, ir paredzēts arī TP kongress. J.Urbanovičs piebilda, ka šajā situācijā var strādāt tikai tāda valdība, kurai ir vēlētāju uzticība. Uz jautājumu, kā A.Kalvītis cer to nodrošināt savai valdībai, viņš atbildēja: "Mēs atceramies arī citas situācijas Latvijas valsts vēsturē — 1995.gads pēc Bankas Baltija krīzes, laiks pēc Krievijas krīzes, kad bija jāpieņem ļoti nepopulāri lēmumi. To izpilde ir devusi pozitīvus rezultātus. Esmu gatavs uzņemties atbildību par šo budžetu un par to stingri pastāvēt." Zinot, ka premjera plāni strauji var mainīties, tālākos notikumus vēl nevar paredzēt. Zīmīgi, ka pirms budžeta pieņemšanas otrajā lasījumā ZZS deputāti ir pieprasījuši vēl vienu tikšanos ar premjeru, kas nedod pamatu pārliecībai par budžeta pieņemšanu bez sarežģījumiem. A.Kalvītis ZZS frakciju gan esot brīdinājis — ja šī valdība kritīs, tad nākamā jau būšot daudz grūtākā situācijā un tai būšot jāpieņem vēl nepopulārāki lēmumi.

Par Loskutovu nevēlas runāt atklāti

Māra Libeka, Latvijas Avīze   10/11/07    Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, cenšoties paglābt premjeru Aigaru Kalvīti no opozīcijas deputātu nepatīkamiem jautājumiem žurnālistu klātbūtnē, nolēma par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanas iemesliem runāt aiz slēgtām durvīm.

Kaut gan žurnālisti ar komisijas tehnisko darbinieku un dažu deputātu labvēlību jau bija ieņēmuši savas vietas, tomēr sēdes telpa pēc komisijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa (ZZS) norādījuma bija jāatstāj. Deputātus diezgan negaidīti bija pagodinājis Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kuram ir pilna slepenā informācija par VK revīziju KNAB, bet, kā vēlāk izrādījās, premjers revīzijas atzinumu tā arī neesot parādījis. A. Brigmanis stipri centās augstā viesa labad un aizvēra durvis liekām acīm un ausīm, jo "JL" deputāti premjeram bija pieprasījuši pamatot steigu, kādā tiek virzīts jautājums par KNAB priekšnieka atstādināšanu, un izteikuši šaubas par atstādināšanas patiesajiem mērķiem.

Pēc sēdes uzzināju – pat ja valdības vadītājs vēlētos deputātus iepazīstināt ar slepeno informāciju Loskutova lietā, tas nemaz nebūtu iespējams, jo vairākiem deputātiem līdz šim nav bijusi vajadzība lūgt pielaidi valsts noslēpumam, tāpēc viņi dzīvo bez pielaides un viņiem nedrīkst rādīt neko slepenu.

Tomēr ir reāla iespēja, ka drīzumā, t. i., 16. oktobra valdības sēdē, ar A. Loskutovam liktenīgo dokumentu varēs iepazīties ne tikai deputāti, bet ar žurnālistu starpniecību arī sabiedrība kopumā, jo vakar valsts kontroliere Inguna Sudraba nosūtīja ģenerālprokuroram J. Maizītim vēstuli kopā ar atslepenoto revīzijas secinājumu un ieteikumu daļu. Šis solis, protams, saskaņots ar slepenās informācijas turētāju KNAB.

Pēc sēdes A. Kalvītis žurnālistiem teica, ka esot informējis komisiju par Loskutova atstādināšanu, kā arī to, kā notiek izmeklēšana. Komisija pieņēmusi lēmumu noraidīt pieprasījumu. To jau gan varēja paredzēt iepriekš, jo, pēc Saeimas Kārtības ruļļa, pieprasījuma pieņemšana var novest pie neuzticības izteikšanas premjeram un līdz ar to visai valdībai. A. Kalvītis informēja, ka līdz pirmdienai ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītā komisija pabeigs pārbaudi par A. Loskutova atbilstību amatam, lai jau otrdien valdības sēdē par šo jautājumu lemtu valdība.

"JL" deputātes Linda Mūrniece, Ilma Čepāne un Inguna Rībena nebija apmierinātas ar premjera atbildēm uz deputātu jautājumiem par KNAB biroja priekšnieka atstādināšanas pamatotību. L. Mūrniece teica, ka viņai ir pielaide valsts noslēpumam un viņa esot izlasījusi plaši pieminēto VK atzinumu. "Es varu apliecināt, ka tur nav nekā tāda, par ko runā Kalvīša kungs. Dokumentā ir minēts, ka ir iespējami riski, ka varētu būt pieļauti pārkāpumi. Tur nav ne vārda par to, ka Loskutovs ir izšķērdējis valsts mantu," pastāstīja L. Mūrniece.

Deputāte I. Čepāne vēlējusies uzzināt premjera viedokli, kur A. Loskutovs varētu vērsties, lai aizstāvētu savas tiesības, ja Saeima gadījumā viņu atstādinās no amata. Valdības vadītājs ieteicis doties uz Satversmes tiesu. I. Čepāne gan uzskata, ka Satversmes tiesa šādā gadījumā nav īstā institūcija, kur risināt darba devēja un ņēmēja attiecības. Tam paredzēta administratīvā tiesa.

Opozīcijas deputāti pēc sarunas ar A. Kalvīti bija pārsteigti, ka premjers visu atbildību par VK atklātajiem finanšu pārkāpumiem ministrijās uzveļ ministriem, bet par neskaidrībām simtiem tūkstošu latu izlietojumā KNAB, kā pats atzinis, atbildību neuzņemas, kaut KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. "Tad jau iznāk, ka mūsu valdības vadītājs ir tikpat neaizskarams kā Saules karalis Luijs XIV," ironizēja I. Čepāne.

Arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir noraizējies par gala lēmumu Loskutova lietā, kurš pirmdien jāpieņem viņa vadītajai komisijai. KNAB konferences diskusijā J. Maizītis sacīja, ka komisija patlaban savā darbā un diskusijā vēl tikai domā, kādā veidā tad nonākt pie gala lēmuma jeb rezultāta. Maizītis pieļāva, ka varbūt šādām komisijām vajadzētu mainīt arī komisijas locekļu sastāvu. Ģenerālprokurors ieteica, ka būtu lietderīgi komisijā iekļaut citu tiesībsargājošo institūciju speciālistus, kas varētu dot tiesisko vērtējumu, tad valdība sniegtu savu politisko vērtējumu, bet gala lēmumu pieņemtu Saeima. Maizītis atzina, ka "patlaban diemžēl kārtības šādas komisijas darbībai nav".

VK: KNAB radījis krāpšanas risku, nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde

TVNET/LETA   10/11/07    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, radījis krāpšanas iespējamības risku.

Tas secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā par KNAB operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006.gadā. Pēc Ministru kabineta izveidotās komisijas vadītāja, ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūguma saistībā ar nepieciešamību sagatavot komisijas ziņojumu par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstību amatam Valsts kontrole ir noņēmusi slepenības statusu daļai no šīs revīzijas starpziņojuma.

Revīzijā arī secināts, ka KNAB, izdevumus, kas radušies dažādu materiālo vērtību iegādes rezultātā, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojušies saskaņā ar instrukciju.

Materiālās vērtības, kas KNAB iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos, nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai nodrošinātu patiesu informācijas atklāšanu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, Valsts kontrole iesaka izvērtēt iespēju materiālās vērtības, kas iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības un ko paredzēts izmantot ilgāk nekā gadu, uzskaitīt un novērtēt kā ilgtermiņa ieguldījumus un finanšu pārskatā atspoguļot bilances aktīvu sastāvā.

Savukārt, lai nodrošinātu materiālo vērtību iegādes un realizācijas procedūru atklātumu personām, kam ir atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem, būtu nepieciešams pilnveidot iekšējos normatīvos aktus, nosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nosakot materiālo vērtību rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē.

Jau ziņojām, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kura pārraudzībā atrodas KNAB, 24.septembrī pret Loskutovu ierosināja disciplinārlietu un līdz izmeklēšanas beigām viņš atstādināts no amata.

Valsts kontroles revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Tā kā operatīvo līdzekļu izlietojums saistīts ar valsts noslēpumu, sīkāka informācija netiek sniegta.

Lai pārbaudītu iespējamos pārkāpumus KNAB, ir ierosinātas vairākas pārbaudes. Galarezultātam par Loskutova iespējamajiem pārkāpumiem jābūt sagatavotam līdz 15.oktobrim.

Viedoklis: Vai muļķu zemē uzausīs saule?

Mārtiņš Apinis, nozare.lv  10/11/07    Stīvēšanās ap ministru posteņiem, nozīmīgu amatpersonu atlaišana, aizdomīga aizturētā izkrišana no policijas automašīnas Daugavā, valsts aparāta darba algu iesaldēšana, ārpus kontroles izgājusī inflācija liek uzdot šo virsrakstā lasāmo retorisko jautājumu. Atbilde gan nav pārāk iepriecinoša – saullēktu sagaidīsim, bet izskatās, ka tas nenotiks drīz.

Nekavējoties pie šaha kauliņu pārbīdes politiskajā arēnā, nolēmu pieskarties ekonomiskas dabas jautājumiem, sevišķi vēl tādēļ, ka inflācijas ziņā esam sasnieguši jaunu augstāko desmitgades punktu. Domājams, ka septembrī sasniegtā gada inflācija 11,4% apmērā lielākajai iedzīvotāju daļai ir daudz saistošāks jautājums par to, kurš tad galu galā ieņems ekonomikas ministra posteni. Vispārējā patēriņa cenu buma sakarā lamas izpelnījies gan valdības, gan centrālās bankas vadītājs, kur pēdējais pēc uzstāšanās Latvijas Televīzijas raidījumā "100 pants" "Delfu" komentāros izpelnījās īstenu dubļu krusu. Jautājums gan ir, cik pamatotu, jo šobrīd Latvijas Bankas iespējamās darbības inflācijas ierobežošanā ir, maigi sakot, ļoti ierobežotas, līdz ar to izteiktie pārmetumi (kuru lielākā daļa nebija argumentēti, bet vairāk atgādināja žults izgāšanu) kopumā nepamatoti.

Kas attiecas uz valdību, tad šeit situācija ir nedaudz komplicētāka. Iepriekšējos gados skaļā dūru sišana pie krūtīm, ka mums, redz, ir slepens inflācijas apkarošanas plāns, kura nepilnības un novēlotā ieviešana novedusi pie patēriņa cenu izaugsmes atgriešanās deviņdesmito gadu vidus līmenī, nebūt nevedina iepriekš pašapmierinātībā slīgstošajiem sevis slavinātājiem un septiņu trekno gadu sludinātājiem draudzīgi uzsist uz pleca. Protams, – zivs pūst no galvas, taču ne jau tikai Kalvītis būtu vainojams vispārējās cenu negācijās. Vietu trūkums lielveikalu stāvlaukumos gan darbadienu vakaros, gan brīvdienās nebūt neliecina par to, ka tautsaimniecībai un iedzīvotājiem vispārēji ietu slikti, lai gan vienlaikus jānorāda, ka salīdzinoši liels iedzīvotāju īpatsvars ar katru kārtējo inflācijas procentpunkta pieaugumu ir spiests aizvien ciešāk savilkt jostas.

Valdību lamāt ir populāri, un tāda ir tās sūtība būt lamātai, vismaz tā piedienas demokrātiskā sabiedrībā. Tomēr arī pati sabiedrība ir viens no inflācijas dzinējspēkiem, un vispārējais tērēšanas kults, kas bieži balansē uz mentālās veselības robežzīmes, ir kļuvis par Latvijas ikdienu. Jau pāris gadus iepriekš tika prognozēts, ka valsts tautsaimniecību piemeklēs grūtāki laiki, taču pirkšanas aktivitātes ne tikai negāja mazumā, bet pat pieauga, turklāt uz aizņēmumu rēķina un brīdī, kad kredīti kļuva dārgāki.

Rezultātā muļķību varam mērīt banku peļņas ikgadējā procentuālajā pieaugumā, kur Latvijai līdziniekus Eiropā laikam neizdosies atrast. Vairumā gadījumu cietējs būs pats kredītņēmējs, jo bankas iespēju robežās centušās nodrošināties, un daudzu to akcionāru vaigs Skandināvijas valstīs uz daudzu, aizvien lielākās finanšu grūtībās potenciāli slīgstošo grūtdieņu rēķina, iegūs aizvien taukaināku spīdumu. Tomēr jāatzīst, ka arī paši naudas aizdevēji iepriekš valdošās eiforijas apstākļos ne vien bija zaudējuši modrību, bet pat ļāvušies paštīksmei, līdz ar to vismaz nelielu daļu izsniegto aizdevumu, visticamāk, piemeklēs līdzīgs liktenis kā šogad lielu rezonansi izpelnījušamies ASV sub-prime hipotekārajiem kredītiem. Galu galā potenciālais rezultāts tuvākajiem gadiem vairumā gadījumu ir ar mokām kārtojamu kredītsaistību kārtošana komplektā ar augstu inflāciju, kas nākotnē daudz ko liegs atļauties.

Protams, liela daļa pašreizējās inflācijas saistāma ar augošajām pārtikas un enerģētisko resursu cenām pasaulē, tomēr arī mūsu pašu uzņēmēji vēl aizvien grib darboties pēc deviņdesmito gadu uzcenojumu un rentabilitātes kalkulatora, tā teikt, turpinot ļaut augošās izmaksas nogrūst uz vienkāršo darbaļaužu pleciem. Varbūt tas ir viens no izskaidrojumiem, kādēļ Latvijā inflācija kopumā ir apmēram pusotras reizes augstāka nekā uz līdzīgiem nosacījumiem tirgus ekonomikā iesoļojošajām kaimiņvalstīm. Politiskās elites mazspēja un cinisms, uzņēmēju alkatība un pašu iedzīvotāju kāre tērēt vairāk, nekā reāli var atļauties, ir tas, kas šobrīd valsti varētu būt novedis ekonomisko pārmaiņu priekšvakarā, kuras daudziem nebūt nebūs tik patīkamas. Par to, ka īsti labi varētu nebūt, liecina arī rudenīgā trakošana septembra beigu pilnmēness laikā. Tā, starp citu, uz vispārējā fona politiskajā telpā (atšķirībā no iedzīvotājiem) lielu rezonansi neizraisīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga izteikumi, ka ap jauno gadu inflācijas rādītājs, rēķinot gada izteiksmē, varētu sasniegt pat 14 – 15%. Spriežot pēc tā, ka ministrs par saviem izteicieniem neizpelnījās faktiski nekādu valdības vadītāja retoriku, šķiet, ka Tautas partija nedaudz mainījusi kursu. Vēl dažus mēnešus atpakaļ, kad jau bija skaidrs, ka strauji augs gan apkures tarifi, gan pārtikas preču cenas pasaules biržās, divciparu inflācija valdības paziņojumos tika izslēgta kā kaut kas neiespējams. Šķiet, ka valdībā dominējošā Tautas partija varētu būt atstājusi savdabīgu rezervi. Proti, ja inflācija būs mazāka par ministra nosauktajiem skaitļiem, kas ir visticamākais cenu virzības scenārijs, atkal varēs teikt, ka inflācijas ierobežošanas plāns tomēr veiksmīgi strādā.

Tas, ka izteicieni relatīvi īsā laika periodā var mainīties diametrāli pretējā virzienā rada bažas arī par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamo nepārvēlēšanu centrālās bankas vadītāja postenī. Gadījumā, ja tas tiešām notiktu un tiktu ievēlēts kāds no pašreizējai politiskajai elitei tuvu stāvošiem cilvēkiem, finanšu tirgiem tas nekādā ziņā nebūtu labākais signāls attiecībā uz Latvijas nacionālās valūtas stabilitāti. Un tad nu gan varētu izrādīties, ka pašreizējās problēmas, kas saistāmas ar inflācijas pārkāpšanu desmit procentu atzīmei, ir bijis tikai sīkums.

Šlesera uzbrukumi parādot valdošās elites domāšanas stilu

Zane Zālīte–Kļaviņa,  Diena  10/12/07    Satiksmes ministra reakcija liek domāt, ka uzkāpts uz varžacīm, kā arī parāda valdošās elites domāšanas stilu — notikumus projicēt caur savu pārliecību, ka viss tiek darīts "savējo interesēs". Tā Valsts kontroles (VK) atklātajiem pārkāpumiem Latvijas pastā (LP) sekojušos Aināra Šlesera (LPP/LC) uzbrukumus valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai par rīkošanos "draugu interesēs" un pārmetumus kompetences robežu pārkāpšanā vērtē Dienas izvaicātie sabiedrisko un politisko notikumu vērotāji.

"Tas ir tāds padomju laiku mantojums — skatīties nevis uz lietas būtību, bet aiz aizrādījumiem saskatīt personīgas intereses," pauž politoloģijas profesore Rasma Kārkliņa. A.Šlesers vēlākais pirmdien uzrakstīšot iesniegumu Ģenerālprokuratūrai par savām aizdomām par I.Sudrabas varbūtējo ieinteresētību, par ko plašāk ar Dienu nevēlējās runāt: "Tikai tad, kad jūs būsiet pirmajā lappusē uzrakstījuši, ka Valsts kontrole ir kļūdījusies".

Jau rakstīts, ka VK revīzijā atklājusi — LP, noslēdzot līgumu ar SIA Attīstības aģentūra par īpašuma iznomāšanu Stacijas laukumā 1, rīkojies nesaimnieciski un zaudējis divus miljonus latu. Revīzijas rezultātu publiskošanas dienā A.Šlesers paziņoja, ka VK un tās vadītāja darbojoties kādu ekonomisku grupējumu interesēs, jo Satiksmes ministrijai (SM) pieprasot informāciju par pierobežu un starpvalstu kravu pārvadājumiem, kas esot ārpus VK kompetences un vērtējams kā iejaukšanās citu valsts institūciju darbībā. Šādi augstas amatpersonas izteikumi rāda neizpratni par VK lomu — pārbaudīt valsts tēriņu lietderību, uzskata Sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Anda Tērauda. I.Sudraba skaidro, ka VK pašlaik sadarbībā ar Krievijas Revīzijas palātu veic revīziju par preču un pakalpojumu kustību pār robežu. Vēl A.Šlesers paziņojis, ka VK nepareizi veikusi aprēķinus par LP īpašuma iznomāšanu, pieļaujot 13,5 miljonu kļūdu. VK vadītāja tam nepiekrīt, norādot uz atšķirībām kalkulācijas metodēs. Revīzijas materiālus izvērtēs prokuratūra.

A.Šlesers jau agrāk jūtīgi reaģējis uz neatkarīgu kontroles institūciju paziņojumiem un konstatējumiem, kas parādījuši SM vai tās pakļautības institūciju trūkumus. Piemēram, pērn satiksmes ministrs bija gatavs prasīt Konkurences padomes vadības maiņu, ja tā pieņemtu negatīvu lēmumu saistībā ar starptautiskās lidostas Rīga piemēroto atlaižu politiku (SM ir lidostas valsts kapitāla daļu turētāja). KP atlaižu politiku atzina par konkurenci kropļojošu, SM šo lēmumu apstrīdēja Administratīvajā tiesā.

Paziņojumi par I.Sudrabas "draugiem pierobežā", neminot konkrētus vārdus, vedina domāt par amatpersonas vājumu, spriež R.Kārkliņa. Ja ir argumenti, tos vajag sabiedrībai izskaidrot, uzskata arī politologs Valts Kalniņš. Neoficiāli izskanējis, ka A.Šlesera aizdomu pamatā ir I.Sudrabas agrākā saistība ar Parex banku (pusotru gadu I.Sudraba šajā finanšu iestādē bija viceprezidentes vietniece), savukārt Parex pārstāvjiem piederot zeme pie robežas, taču ministrs neprecizēja, vai viņa aizdomas saistītas ar šo virzienu. "Es to varu komentēt tā, ka man šajā amatā tikpat kā nav draugu," sacīja I.Sudraba. "Vienīgais ekonomiskais grupējums, kuru es pārstāvu, ir Latvijas tauta, kurai patlaban nav tie labākie laiki, pateicoties šādiem politiķiem, kas nepilda savus pienākumus," viņa ir norādījusi.

Jāatgādina, ka VK patlaban pārbauda arī līdzekļu izlietojumu autoceļu atjaunošanā, norādot, ka faktiskie izdevumi ievērojami pārsnieguši prognozētos. I.Sudraba Dienai izteikusies, ka pašreizējā izmaksu prognozēšanas kārtība varētu būt izdevīga negodprātīgiem ierēdņiem un būvniekiem, taču atbildīgās institūcijas pārmetumus noraidījušas. Lielākie pasūtītāji ceļu būvē ir SM, kā arī valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi, kur valsts kapitāla daļu turētāja ir SM.

Kā vērtējat satiksmes ministra reakciju?

Pēteris Viņķelis, politologs:

Satiksmes ministra izteikumi spilgti ilustrē politiskās stabilitātes "kodolā" plaši izplatīto uzskatu, ka neatkarīgu institūciju (Valsts kontroles) vai tiesībsargājošo iestāžu lēmumus var "pasūtīt". Pasūtīt abās šī vārda nozīmēs — gan "pasūtināt", gan "ignorēt". Būtu tikai korekti, ja ministrs šos iespējamos Sudrabas komercdraugus (Šlesera komerciālos konkurentus?) nosauktu vārdā.

Vita Anda Tērauda, Sabiedriskās politikas centra Providus direktore

Šķiet, ka ministram nav izpratnes par Valsts kontroles lomu — pārbaudīt valsts tēriņu lietderību. Te ir gadījums, kur Valsts kontrole ir atradusi ko kritizējamu jomā, kur kritiku nepieņem. Šāda reakcija ir pilnīgi nevietā. Grūti pateikt, kāda ir motivācija, bet šāda izturēšanās instinktīvi liek domāts, ka ministram uzkāpts uz varžacīm.

Rasma Kārkliņa, politoloģijas profesore

Šāda ministra reakcija ir neprofesionāla. Tas ir tāds padomju laiku mantojums — skatīties nevis uz lietas būtību, bet aiz aizrādījumiem saskatīt personīgas intereses. Jābrīnās, kāpēc Šlesers ir tik ļoti jutīgs, jo viņš būtu varējis visu vienkārši izskaidrot. Tāda bravūra parāda zināmu vājumu. Ja viņam būtu pārliecība, ka nekas nav aplami, tad to varētu mierīgi pamatot. Tā ir autoritāra tendence — nepieņemt kritiku.

Valts Kalniņš, politologs:

Slēptus nolūkus var piesaukt, ja ir argumenti, kas par to liecina. Argumentus sabiedrībai vajag izklāstīt un izskaidrot. Ja to nav, nav labi aizpildīt publisko telpu ar nepierādītiem paziņojumiem savas institūcijas aizstāvības dēļ. Tās ir būtiskas apsūdzības, ar tādiem nepierādītiem apvainojumiem nevajag mētāties.

Ilga Kreituse, Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītāja

Ja jums atņemtu lielu ienākumu avotu, kā jūs reaģētu? Domāju, ka vēl skaļāk. Nesamērīgās ceļu būves izmaksas Latvijā, darījums ar Latvijas Pastu diemžēl rada aizdomas, ka tā ir bijusi lieliska barotne šīm institūcijām pietuvinātām personām un aiz tām stāvošiem politiķiem. Varu tikai vēlēt Sudrabas kundzei izturību.

Par ko uz laiku atstādināja Loskutovu?

Guntis Bojārs,  Diena  10/12/07    Atsaucoties uz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūgumu un saskaņojot to ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Valsts kontrole (VK) ceturtdien atslepenojusi daļu no slepenā ziņojuma, uz kā pamata premjers Aigars Kalvītis uz laiku atstādināja KNAB šefu Alekseju Loskutovu. Pēc valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas teiktā Dienai, secinājumu un ieteikumu daļa atslepenota pilnībā: "Jā, tas ir viss." No tās izriet Dienas jau iepriekš rakstītais — KNAB nav ilgtermiņa ieguldījumos uzrādījis operatīvos līdzekļus, kā arī nav noteicis kārtību, kādā tie tiek iegādāti vai pārdoti. "(..) rada krāpšanas iespējamības risku," secina VK.

Atšķirībā no VK secinājumiem saistībā ar Latvija pasta ēkas darījumu, no kura izriet, ka vējā palaisti divi miljoni latu, KNAB gadījumā par zaudētu naudu runas nav.

Diena jau rakstīja, ka pēc grāmatvedības būtības KNAB vajadzēja visus ilgi lietojamos operatīvos līdzekļus, t.i., iespējams, mašīnas, spiegošanas tehniku, iekļaut uzskaitē, kas ir slepena. Iekļaut uzskaitē nozīmē, ka grāmatvediski šie līdzekļi ir "redzami". Ja tie tiek pierakstīti izdevumu daļā, kā to darījis KNAB, tie no grāmatvedības redzesloka teorētiski "pazūd". KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe gan Dienai bija norādījusi, ka viņi varot atskaitīties par katru iegādāto sīkumu. Publiski KNAB nekādas kļūdas grāmatvedībā nav atzinis, taču zināms, ka pagājušajā nedēļā VK tika nosūtīta vēstulē, kurā korupcijas apkarotāji norāda, ka ir izveidota darba grupa grāmatvedības sakārtošanai.

Patlaban to, vai uz šo pārkāpumu pamata A.Loskutovs būtu atstādināms pavisam, lemj J.Maizīša komisijā, kurā vēl bez viņa ir pieci koalīcijas partiju pārstāvji. Rezultāts gaidāms 15.oktobrī.

Atslepenotā ziņojuma daļa (pilns teksts)

Izraksts no revīzijas starpziņojuma Par KNAB operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006.gadā

Secinājumi

15. KNAB, nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, rada krāpšanas iespējamības risku.

16. KNAB izdevumus, kas radušies dažādu materiālo vērtību iegādes rezultātā, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojas saskaņā ar instrukciju.

17. Materiālās vērtības, kas iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos, nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem.

Ieteikumi

18. Lai nodrošinātu patiesu informācijas atklāšanu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, izvērtēt iespēju materiālās vērtības, kas iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības un ko paredzēts izmantot ilgāk kā gadu, uzskaitīt un novērtēt kā ilgtermiņa ieguldījumus un finanšu pārskatā atspoguļot bilances aktīvu sastāvā.

19. Lai nodrošinātu materiālo vērtību iegādes un realizācijas procedūru atklātumu personām, kam ir atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem, pilnveidot iekšējos normatīvos aktus, nosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nosakot materiālo vērtību rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē.

Viedoklis: Histēriķis

Aivars Ozoliņš,  Diena  10/12/07    Valsts kontrole Latvijā kļuvusi par tādu kā valdības vīru spridzinātāju. Vispirms premjerministrs eksplodēja, ka viņa pacietības mērs esot pilns, kaut gan bija cieties četrus mēnešus kopš VK pārbaudes KNAB pavasarī. Bet pirmdien uzsprāga satiksmes ministrs Šlesers — rīta agrumā aizdirba uz LNT un paziņoja, ka lūgšot ģenerālprokuroru izvērtēt, kā interesēs strādājot VK, jo valsts kontroliere Inguna Sudraba strādājot kāda "ekonomiskā grupējuma" interesēs, tāpēc esot runa par "ļoti nopietnu skandālu".

Nav pirmā reize, kad Šlesers skandalējas ar valsts institūcijām, kuras traucē viņa ministrēšanas biznesam. Pērn viņš pārmeta VK nekompetenci autoceļu uzturēšanas vērtēšanā, šogad prasīja atlaist Konkurences padomi, kura, atzīdama Rīgas lidostas atlaižu politiku par ES normām neatbilstošu, mēģinot "izkalpoties Eiropai".

Taču viņa pašreizējais uzbrukums VK ir īpaši rupjš un bezkaunīgs. Šlesers apvaino valsts kontrolieri teju ekonomiskā spiegošanā (VK esot nepamatoti prasījusi ministrijai informāciju par kravu plūsmām uz Latvijas — Krievijas robežas), šantāžā (draudēšanā ar nepatikšanām), strādāšanā "savu draugu interesēs" un uzkrītoši cenšas radīt priekšstatu par it kā personīgu konfliktu ar Sudrabu un viņas atriebību par informācijas nesniegšanu. (Tiesa, piedēvēdams viņai savtīgu ieinteresētību, ministrs vēl pastiprina iespaidu, ka spēj iedomāties tikai šādu amatpersonas rīcības motivāciju.) Ministra histērijai acīmredzot ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, VK pirmdien paziņoja par pārkāpumiem, kas septembrī pabeigtajā revīzijā atklāti Satiksmes ministrijai padotajā Latvijas pastā. Gan Šlesers, gan LP ģenerāldirektors Škodovs pārmetumus noraida. Taču, otrkārt, VK iesniegusi revīzijas ziņojumu arī prokuratūrai, kas to pārbaudīs. Zinot, ka, piemēram, tā dēvētajā digitalizācijas lietā dažs labs ir apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, Šlesera hipernervozitāte liek minēt, ka ministrs nebūt nav pārliecināts par savu taisnību. Treškārt, vadītāju saimnieciskās mazspējas rezultātā LP cieš milzu zaudējumus, ko grasās kompensēt ar pasta piegādes tarifu krietnu paaugstināšanu un nerentablo pasta nodaļu slēgšanu. Ja izrādīsies, ka vējā palaisti miljoni, ko tad ministrs stāstīs preses izdevējiem, streikot draudošajiem pastniekiem un bez pasta pakalpojumiem atstātajiem lauku iedzīvotājiem?

Nu, un, ceturtkārt, protams, ir KNAB priekšnieks Loskutovs, ko premjerministrs pat bez juridiska pamatojuma atstādināja no amata par VK atklātiem daudz mazākiem pārkāpumiem.

KNAB gadījumā, kā var spriest arī pēc VK ceturtdien atslepenotās revīzijas ziņojuma secinājumu daļas, runa ir par grāmatvedības nepilnībām, un prokuratūra pārbauda, vai kaut kas no nepareizi iegrāmatotā ir arī pazudis. LP gadījumā VK uzskata, ka valstij gājuši secen vismaz divi miljoni latu. Tieši pirmdien VK paziņoja, ka līgums ar Skonto līdzīpašniekam Guntim Rāvim piederošo uzņēmumu Attīstības aģentūra par nekustamā īpašuma Stacijas laukumā iznomāšanu ir par vairāk nekā diviem miljoniem latu neizdevīgāks salīdzinājumā pat ar sākotnēji iesniegto šā paša uzņēmuma piedāvājumu. Ministrija un LP to apstrīd un piedāvā citādu nākamajā pusgadsimtā saņemt paredzētās maksas aprēķināšanas metodiku.

Taču, lai kādas būtu summas, Šlesera un Škodova stāstītajam, ka noslēgtais līgums esot visizdevīgākais, kādu vien varēja noslēgt, nav seguma. Jo slēgtais iznomāšanas konkurss faktiski notika par labu vienam pretendentam, un arī VK norāda, ka LP rīkojies nesaimnieciski, nepamatoti ierobežodams pretendentu skaitu un ar to liegdams gūt iespējami lielākus ieņēmumus, kā to prasa likums. Turklāt VK uzsver, ka arī konkrētā īpašuma ieguldīšana LP pamatkapitālā "uzskatāma par nepamatotu un nelietderīgu", jo nebija nepieciešama LP pamatdarbības veikšanai.

Vēl vairāk — VK norāda, ka LP vispār nav izstrādājis nekustamā īpašuma iznomāšanas un nomāšanas kārtību, lai nodrošinātu mantas nodošanu lietošanā par iespējami augstāku cenu un mantas iegūšanu lietošanā par iespējami zemāku cenu. VK ziņojumā pausts, ka LP īpašumā ir 302 nekustamā īpašuma objekti, no kuriem 194 ir iznomāti, bet 611 citus tas nomā savu struktūrvienību darbības nodrošināšanai. Taču revidētajā laika posmā LP tikai divos gadījumos nodrošinājis publiski pieejamu informāciju par iznomājamo īpašumu. Summas, ar kurām ministrijas uzņēmums varētu būt rīkojies "nepamatoti un nelietderīgi", diezin vai ir daži nepareizi iegrāmatoti tūkstoši, kā varētu būt KNAB gadījumā, un pat ne "simtiem tūkstoši", kā apgalvoja Kalvītis.

Taču premjerministra reakcija ir proporcionāli apgriezta iespējamo pārkāpumu apjomam un smagumam. Neviens nav atstādināts, neviena komisija nav izveidota, disciplinārlieta nav ierosināta. Šleseram tikai uzdots pārbaudīt VK pārbaudē konstatēto, citādi — "ja Šlesers nerīkosies, rīkošos es un uzdošu šos jautājumus", Kalvītis komiski piedraud. Tikmēr Šlesers rīkojas parastajā buldozera stilā.

Prokuratūra nekonstatē būtiskus pārkāpumus Loskutova darbībā

LETA  10/12/07    Prokuratūrā ir pabeigta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova pārbaude un viņa rīcībā nav konstatēti būtiski pārkāpumi. Kā šodien žurnālistiem sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis, nav pamata uzsākt kādus kriminālprocesus, jo KNAB nav veikti nekādi noziedzīgi nodarījumi.

Šodien Ģenerālprokuratūrā notika kārtējā izmeklēšanas komisjas sēde un pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai, ka gala lēmums varētu būt zināms šodien, Maizītis komisijas gala lēmumu sola paziņot pirmdien.

Komisija savu darbu turpināšot pirmdien, 15.oktobrī. Pēc Maizīša teiktā, komisijā joprojām notiekot nopietnas diskusijas, tās locekļu vidū ir dažādi viedokļi par Loskutova darbību. Maizītis uzsvēra, ka joprojām nav skaidrs, kādā veidā šis gala lēmums ir jāpieņem - vai tas būs balsojums vai kā citādi. Maizītis jau iepriekš paudis viedokli, ka nav izstrādāta kārtība, kādā šāda veida komisijai jāstrādā un kādā veidā jāpieņem lēmums. Viņš arī šodien atzina, ka šādā komisijā būtu jāstrādā arī profesionāļiem, ne tikai politiķiem, kuri gan uz komisijas sēdēm gatavojoties ļoti nopietni un spējot juridiski pamatot savu viedokli.

Komisija secinājusi, ka KNAB slepenajā grāmatvedībā nav ievērotas visas grāmatvedības normatīvajos aktos ietvertās normas, slepenība esot augstāk vērtēta nekā likumdošanas normu ievērošana.

Vienlaikus Maizītis atzina, ka prokuratūras pārbaudē nav konstatēts, ka kādas KNAB iegādātās vērtības būtu pazudušas vai to trūktu. Pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē ir, to prokuratūra neapšauba, un Maizītis norāda, ka liela daļa pārbaudē secinātā sakrīt ar Valsts kontroles revīzijā atklāto.

Pārbaudē arī atklāts, ka KNAB nav izveidots pietiekami drošs kontroles mehānisms grāmatvedības vešanā, tādēļ būtu jāizstrādā un jāievieš atsevišķas instrukcijas, tomēr šie pārkāpumi nevar tikt attiecināti uz kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Pārbaudes rezultāti nosūtīti arī valdībai, tie tiks pievienoti arī komisijas gala ziņojumam.

Maizītis, vaicāts par to, vai kā komisijas priekšsēdētājs no politiķiem nav izjutis kāda veida spiedienu, atbildēja īsi un pārliecināti: "Man ir sava pārliecība un viedoklis, manu viedokli neviens nav spējīgs ietekmēt."

Pēc Dalbiņa stāstītā, komisija apkopos savāktos materiālus - Valsts kontroles (VK) ziņojumu, Loskutova skaidrojumus un citu informāciju, ko iekļaus ziņojumā un pirmdien nodos valdībai lēmuma pieņemšanai par KNAB vadītāju. Ja valdība izšķirsies par Loskutova atbrīvošanu no amata, galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Informācijai par Loskutova iespējamajiem pārkāpumiem, vadot KNAB, pagaidām ir slepenības statuss un arī komisijas locekļi no sīkākiem komentāriem atsakās, taču neoficiāli tiek apgalvots, ka Loskutova pārkāpumi esot ievērojami, tāpēc esot iespējams, ka tiks rosināts lemt par viņa atlaišanu.

Ja valdība rosinās Loskutovu atbrīvot no amata, opozīcijā esošā partija "Jaunais laiks" sola vērsties Satversmes tiesā, jo KNAB vadītāja vērtēšana neesot notikusi atbilstoši likuma prasībām.

Jau ziņots, ka Loskutova darbības izvērtēšanai ir izveidota komisija, kuras vadītājs ir Maizītis. Komisijā strādā arī deputāti Juris Dalbiņš (TP) un Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) un aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).

Jau ziņots, ka Loskutova darbības izvērtēšanai ir izveidota komisija, kuras vadītājs ir Maizītis. Komisijā strādā arī deputāti Juris Dalbiņš (TP) un Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) un aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP).

Pēc Dalbiņa stāstītā, komisija apkopos savāktos materiālus - Valsts kontroles (VK) ziņojumu, Loskutova skaidrojumus un citu informāciju, ko iekļaus ziņojumā un pirmdien nodos valdībai lēmuma pieņemšanai par KNAB vadītāju. Gadījumā, ja valdība izšķirsies par Loskutova atbrīvošanu no amata, galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Informācijai par Loskutova iespējamajiem pārkāpumiem, vadot KNAB, pagaidām ir slepenības statuss un arī komisijas locekļi no sīkākiem komentāriem atsakās, taču neoficiāli tiek apgalvots, ka Loskutova pārkāpumi esot ievērojami, tāpēc esot iespējams, ka tiks rosināts lemt par viņa atlaišanu.

Gadījumā, ja valdība rosinās Loskutovu atbrīvot no amata, opozīcijā esošā partija "Jaunais laiks" sola vērsties Satversmes tiesā, jo KNAB vadītāja vērtēšana neesot notikusi atbilstoši likuma prasībām.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), kura pārraudzībā atrodas KNAB, 24.septembrī pret Loskutovu ierosināja disciplinārlietu un līdz izmeklēšanas beigām viņš atstādināts no amata.

Valsts kontroles revīzijā par KNAB darbu 2006.gadā konstatēti ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Tā kā operatīvo līdzekļu izlietojums saistīts ar valsts noslēpumu, pilna informācija par pārkāpumiem netiek sniegta.

Kā secināts VK veiktajā revīzijā par KNAB operatīvās darbības finanšu līdzekļu uzskaiti 2006.gadā, KNAB, nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijas rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, radījis krāpšanas iespējamības risku.

Pēc Ministru kabineta izveidotās komisijas vadītāja, ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lūguma saistībā ar nepieciešamību sagatavot komisijas ziņojumu par KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbilstību amatam, Valsts kontrole ir noņēmusi slepenības statusu daļai no šīs revīzijas starpziņojuma.

Revīzijā arī secināts, ka KNAB izdevumus, kas radušies dažādu materiālo vērtību iegādes rezultātā, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojušies saskaņā ar instrukciju.

Materiālās vērtības, kas KNAB iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos, nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai nodrošinātu patiesu informācijas atklāšanu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošajiem aktīviem, Valsts kontrole iesaka izvērtēt iespēju materiālās vērtības, kas iegādātās no operatīvajiem līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības un ko paredzēts izmantot ilgāk nekā gadu, uzskaitīt un novērtēt kā ilgtermiņa ieguldījumus un finanšu pārskatā atspoguļot bilances aktīvu sastāvā.

Savukārt, lai nodrošinātu materiālo vērtību iegādes un realizācijas procedūru atklātumu personām, kam ir atļauja pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem, būtu nepieciešams pilnveidot iekšējos normatīvos aktus, nosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nosakot materiālo vērtību rezultātā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē.

Lai pārbaudītu iespējamos pārkāpumus KNAB, ir ierosinātas vairākas pārbaudes. Gala rezultātam par Loskutova iespējamajiem pārkāpumiem jābūt sagatavotam līdz 15.oktobrim.

Dažādos viedokļos…

Viedoklis: Tīģera lēciena vietā – vien blakšu pārgājiens

Anna Žīgure, Latvijas Avīze  10/06/07    "1940. gadā Latvijas valsts kā agrāra republika bija nonākusi līdz savam loģiskam galam," tekoši runā students, ar kuru sarunājamies par dzimtenes mīlestību un okupāciju. Citā jauniešu auditorijā dzirdu domu, ka patriotisms esot kā prece, ko jāmāk labi iesaiņot, un arī pārdevēji esot nepareizie, nemākot to padarīt pievilcīgu.

Patriotisms ir ļoti būtisks nācijas pastāvēšanas pamatakmens. Kas saiņo un pārdod šo "preci" Latvijā? Par patiesajiem darboņiem klīst vien baumas, bet uz valsts skatuves stāv statisti. Profesionāli dūmu pūtēji turpretim rūpējas, lai aktieru vaibsti un pārējais ārējais veidols izskatītos kā Eiropā.

Pilsoņi pamet valsti, kas nedod nākotnes perspektīvu, un žurnālisti pamet sabiedriskās TV ziņu dienestu, jo zudusi darba jēga. Šonedēļ raidījuma "Kas notiek Latvijā?" tēma bija drošība valstī, un palika iespaids, ka arī no šī raidījuma kāds grib atbrīvoties. Liekas, ir izdomāts lēts un efektīvs graušanas veids – valdības vadītājs Aigars Kalvītis, ignorējot uzaicinājumu piedalīties, atkal parādīja piemēru zemāka ranga vadītājiem. Cits paņēmiens ir būt klāt, bet neatbildēt uz jautājumiem vai kult tukšus salmus. Jānis Domburs trešdienas vakarā atzina, ka viņš nav guvis skaidrību par notikumiem valstī. Vēl mazāku skaidrību, protams, guva skatītāji – atskaitot to, ka mūsu drošības struktūru vadītāji izskatās ļoti apjukuši un acīmredzot zina, ka situācija ir slikta, bet baidās par to skaļi runāt.

Nesen kādā interneta portāla komentārā bija jautājums: kāpēc inteliģence klusē par visu to, kas pašlaik notiek mūsu valstī? Tā nav, ka inteliģence klusētu, gandrīz 340 000 vēlētāju, kuri piedalījās vasaras referendumā, noteikti pieskaitāmi pie inteliģences, jo viņiem rūp valsts lietas. Patiesībā mūsu tauta ir pārāk inteliģenta, jo ilgi cietusies, centusies saprast valsts augšanas grūtības, negribot ar savām rūpēm apgrūtināt citus. Mūsu tauta ir ļoti inteliģenta un pacietīga, jo gadiem ilgi ir tikai klusībā zākājusies par visām blēdībām, nelietībām, valsts zagšanu un meliem, ka viss kārtībā.

Jaunieši jau kopš agras bērnības saprot, ka mūsu valstī ar meliem un viltu var tikt uz augšu. Daudzi jauni cilvēki nesaskata šajā apstāklī nekā nepareiza, bet citi pie pirmās iespējas valsti pamet, un tie jau ir tieši draudi valsts drošībai. Šis aspekts, izstrādājot drošības politikas stratēģiju, būtu jāņem vērā mūsu drošības politikas speciālistiem.

Varbūt kāds par to domā, bet tad taču varētu informēt arī sabiedrību. Varētu informēt arī par mūsu lauksaimniecības politiku, saprotamiem un jēdzīgiem veselības aprūpes plāniem, tālejošu izglītības politiku. Vai mēs zinām, kāda būs Latvija pēc pieciem vai desmit gadiem? Nē, nezinām, jo mūsu valsts attīstība pašlaik nav prognozējama. Viss, kas notiek, atgādina nemitīgu ugunsgrēku dzēšanu vai jumtu pielabošanu brīdī, kad lietus jau pūdē valsts ēkas pamatus. Paliek iespaids, ka vienīgā secīgā attīstības stratēģija, kas iesākusies pirms vairāk nekā desmit gadiem, bijusi shēmotājiem, kuri smalki izskaitļojuši, kādas viltības izmantojot, šodien un varbūt vēl nākotnē varēs tikt pie ienesīgiem piekrastes gruntsgabaliem vai tādiem īpašumiem, ko valsts vajadzībām no viņiem nāksies atpirkt par augstu cenu. Citās valstīs to nosodītu kā dienesta informācijas izmantošanu personīgā labuma iegūšanai.

Pirms gada izskanēja doma, ka mūsu valsts, tāpat kā Igaunija, gatavojas tīģera lēcienam, bet gadu pēc pēdējām vēlēšanām izskatās, ka izdevies tikai tāds blakšu pārgājiens uz jauniem medību laukiem. Lielu daļu iedzīvotāju pārņēmusi apātija, valda vispārēja neticība nākotnei, neuzticība savai valstij, nevarības apziņa.

Kā tas var būt, ka Latvijas politiskā "elite" to neredz vai neatzīst? Varbūt stila konsultanti māca to neievērot? Pirms dažām dienām mūsu valdības vadītājs Dikļos esot mierinājis igauņu žurnālistus, ka Latvijā viss kārtībā, vienīgi mediji ceļot putekļus! Vismaz tā viņi bija sapratuši mūsu premjera teikto.

Vai ir iespējams kāds pozitīvs risinājums? Šā brīža situācija klaji parāda, ka ne mums ir tiesiska valsts, ne mums ir demokrātija. Tramvajos, autobusos un tirgus laukumos ļaudis runā par "mēslu dakšām", bet tas laikam nebūtu īsti eiropiski, kaut gan valsts valdīšanas veids arī meklējams pavisam citā virzienā. Atliek jaunas vēlēšanas. Reiz kāds deputāts jautāja jūrmalniekiem saistībā ar Jūrmalas domes nespēju vadīt pilsētu iedzīvotāju interesēs: "Vai esat pārliecināti, ka nākamie deputāti būs godīgāki?"

Saeima ir jāatlaiž, un to var izdarīt Valsts prezidents – ja grib pierādīt, ka neatbilst patiesībai vasarā izteiktās prognozes par viņa atkarību no zināmiem spēkiem. Dēvēt par valstsvīru Induli Emsi, kurš beidzot bija spiests atkāpties, nav pareizi, bet mūsu prezidents gan kļūtu par valstsvīru, ja viņš tagad izšķirtos par drosmīgu rīcību valsts nākotnes labā. Tas jādara ātri un tāpēc, ka šī Saeima ir pilnīgi izsmēlusi savu uzticības kredītu. Valdībai jāatkāpjas tā paša iemesla dēļ. Nav ne mazākā pamata ticēt, ka pašreizējā valdība grib un, ja arī gribētu, ka tā spētu izvest valsti no dziļās krīzes. Teikt, ka valstī šobrīd krīzes nav, ir vairāk nekā bezatbildīgs paziņojums un galvenokārt pausts pašsaglabāšanās dēļ.

Tik daudz optimisma manī vēl ir, ka es ticu – jebkurā no daudzajām Latvijas partijām ir arī godīgi biedri. Nevar būt, ka mūsu valstī neatrastos cilvēki, kuriem pirmajā vietā ir atbildība par sabiedrību un valsti. Tādi noteikti ir visās partijās. Tieši tagad viņiem jānāk dienas gaismā ar savu patiesību, jāpārvar partijas iedvestās bailes no disciplīnas pārkāpumiem un jāredz priekšā mērķis, par kuru ir vērts stāvēt – savu valsti un savu tautu. Turpretim sabiedrībai, vismaz tiem 340 000 (un šis skaits krietni pārsniedz jebkura politiskā spēka atbalstītāju loku), ir jādomā par iespēju paust atbalstu drosmīgiem un godīgiem politiķiem, ierēdņiem, žurnālistiem, policistiem. Lai viņi nezaudē spēku un jūt, ka nav vieni savā cīņā.

Viedoklis: Integrācijas procesa tālvadības pultis

Voldemārs Hermanis,  NRA  10/08/07    Saduras ne jau uzreiz informācija vai humanitārā izpratne, bet gan politiskās interpretācijas.

Tas viss noticis mūsu acu priekšā – karstas diskusijas par pilsonības un valsts valodas likumiem, naturalizācija, Eiropas komisāru un Krievijas politiķu tēvišķas pamācības, vārdu kaujas par Latvijas vēstures pavērsieniem 1940., 1945. un citos gados. Publikāciju presē un pārraižu dažādos kanālos bijis gana, bet analītisku materiālu – nepietiekami. Aizpildīt šo robu centies Austrumeiropas Politisko pētījumu centrs (APPC) tepat Rīgā.

Latviešu un krievu valodā klajā nākusī brošūra (autori – Ainārs Lerhis, Andis Kudors, Ivars Indāns) Ārvalstu ietekme uz sabiedrības etniskās integrācijas procesiem Latvijā tapusi sadarbībā ar vairākiem mums labi zināmiem spēlētājiem (Ilga Apine, Nils Muižnieks, Ilze Šulmane, Eiženija Aldermane, Marija Golubeva, Reinis Āboltiņš). Tas vieš un vairo uzticību. Par fona informāciju kalpo sabiedriskās domas pētniecības firmas SKDS veiktās aptaujas, piemēram, atbildot uz jautājumu: "Cik lielā mērā jūs piekrītat apgalvojumam, ka krievvalodīgie Latvijā jūtas kā "otrās šķiras" pilsoņi?"

Tātad skatpunkts izvēlēts visai pārdomāti. Akcentēta ārvalstu pieredze ne tik daudz praksē kā metodikā un pašā vērtēšanas sistēmā. Rietumvalstu uz procesiem Latvijā bijusi krietni dziļāka nekā virspusē redzamais. Ne vien konferenču rīkošanu atbalstot, bet arī piešķirot naudu Naturalizācijas pārvaldes un 2002. gada beigās izveidotā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) projektiem, latviešu valodas apguvei. Summas, kas šādos nolūkos saņemtas no Zviedrijas, Nīderlandes, Dānijas, ASV, izliktas kā uz delnas, un tās nav mazas. Šajā kontekstā neapiesim arī EDSO misijas klātbūtni Rīgā līdz pat 2004. gada sākumam un augstā komisāra minoritāšu jautājumos van der Stūla biežos braucienus uz Latviju (Naturalizācijas pārvaldē –12 reižu). Šis tas no viņu "repertuāra" varēja nepatikt Latvijas politiskajai elitei un latviešu sabiedrībai kopumā. Taču par pilsonības likuma grozījumiem nonācām līdz referendumam, aizvērām naturalizācijas logus un nepilsoņu problēmas dēļ neiestrēgām ne Eiropas Savienības, ne NATO durvīs. Visu ekspertu viedoklis šajā ziņā ir pozitīvs. Arī tas, ka šeit dzīvojošie "krievi uzticas abām institūcijām" (I. Apine). Tas no vienas puses.

No otras puses, šajā pētījumā krietni lielāka vieta ierādīta Krievijas tautiešu politikas ietekmei uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā un Krievijas TV kanālu auditorijas apgaismošanai par šo valsti. Palūkosimies uz šo azimutu bez liekām emocijām un lielkrieviskas pašaizsardzības. Krievi Latvijā ir un paliek skaitliski prāvākā un ekonomiski varošākā etniskā kopiena aiz pamatnācijas. Neba Ķīna, Polija, ASV vai Lietuva līdzatbildīgas par divu paralēlu informācijas telpu uzturēšanu šajā valstī. Īsāk sakot – tūkstošiem un tūkstošiem acu, ausu un antenu pavērstas austrumu virzienā. Un kas tur slikts, var jautāt. Kā raksta Viktors Makarovs (Baltijas forums un Helsinku universitāte), "orientācija uz šo telpu ir pievilcīga: tā padara pieejamus milzīgus kultūras kapitāla slāņus, kas dod priekšrocības vairākās dzīves jomās". Problemātika sākas ar to, kur un kā krievi cenšas kompensēt savu agrāko privilēģiju zudumu, kas, varbūt atskaitot Baltkrieviju, vairāk vai mazāk ir kopīga parādība visā postpadomju telpā. Pētījumā ir atsauce uz Kremlim tuvā politologa Sergeja Karaganova tēzēm 1992. gada 6. oktobrī. Tajās pieminēta "reintegrācijas politika" ar mērķi palielināt ietekmi bijušajās PSRS republikās: nevis veicināt "krievvalodīgo iedzīvotāju atgriešanos Krievijā, bet viņu obligātu palikšanu tur ar nolūku izmantot viņus kā Krievijas ilgtermiņa interešu realizēšanas sviru". Tagad, 15 gadus vēlāk, Krievijas tautiešu politika Latvijas virzienā kļuvusi krietni selektīvāka, racionālāka un rafinētāka. Sviras tai piemeklētas kā vietējās organizācijās, tā Eiropas Krievu partijas veidolā Briselē. Ar V. Putina administrācijas cilvēka Modesta Koļerova uznācienos labi saskatāms arī tas, kā Krievijas varas elite diriģē un virza uz neiecietības iekonservēšanu savus fondus (piemēram, Rossijaņe) un nevalstiskās organizācijas. Tagad, kad krievu skolu aizstāvju štābisti savus resursus izsmēluši, uzsvars likts uz sadarbību ar pozīcijas spēkiem. Krieviem par katru cenu cenšas pieplusot krievu valodā runājošos baltkrievus, ukraiņus, ebrejus un citus nelatviešus. Pētījuma autori no visa tā secina, ka tādējādi "izpaužas ieinteresētība neveicināt krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju latviskajā vidē un latviešu valodas informatīvajā telpā". Kālab tā? Vienkārši, lai saglabātu un pie viena pilnveidotu manipulācijas iespējas ar sev uzticīgo auditoriju.

To apliecina dati, reitingi un raksturojumi nodaļā Krievijas TV kanālu auditorija un saturs par Latviju. Salīdzinātas piecas vadošās Latvijas televīzijas sabiedrības ar tādiem elektroniskajiem vēstnešiem kā Pirmais Baltijas kanāls, RTR-Planēta, NTVMir un TV Centrs. Zīmīgi, ka tajos ar nelieliem izņēmumiem dublējas un atkārtojas izvēlētās tēmas, Maskavas ideoloģisko centru piespēlētie mīti un stereotipi. Kā par "fašisma tendencēm Latvijā", tā par erudītu pētnieku sarakstīto grāmatu Latvijas vēsture: 20. gadsimts ar "skaidri izteikta politiska pasūtījuma raksturu". Par laimi, šādā nozīmē NTV-Mir nav liekama gluži tajā pašā maisā, jo Baltijā un Krievijā patiesi notiek arī daudz kas saistošāks par "antifašistu tiesāšanu" Rīgā un Sļivenko ģimenei pasludināto spriedumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas uztverts kā panākums gan no vienas, gan no otras puses.

Mediji, kas Latvijā iedzīvotājus uzrunā krievu valodā, APPC ekspertu skatījumā it kā riņķo ap trim stabiņiem. Pirmais: pilsonības, valodas un izglītības jautājumi. Otrs: vēsture, kur skatpunkti vēl nesaderīgāki. Trešais: kritiska un ironiska attieksme pret Latvijas ārpolitiku. Sabiedriskajā domā pretēji Satversmē rakstītajam aizvien dzīva prasība pēc otrās valsts valodas statusa krievu valodai. To saskaņā ar SKDS aptauju vēlētos vidēji piektā daļa latviešu un četrreiz vairāk krievvalodīgo.

Mani kā ceturtajai varai pietuvinātu cilvēku vēl vairāk satrauc kāda cita tendence. Tā ir zemā uzticamības pakāpe televīzijai, kas raida tikai valsts valodā, kura vairāk par visiem citiem kanāliem intervē, rāda tuvplānos un pretskatos Latvijas pirmās personas. Par kritēriju ņemot nevis etnisko piederību, bet sarunvalodu ģimenē (krievu), LTV1 šādu uzticības kredītu saņēmusi vien no 8,9 procentiem skatītāju (turpretī LNT – 16,4 un Pirmajam Baltijas kanālam – 36,1 proc.). Atliek secināt, ka arī televīzijas profesionāļiem par auditoriju jāpacīnās un ne viss noveļams uz latviešiem nedraudzīgu pārraižu veidotājiem.

Pētījums par ārvalstu ietekmi uz sabiedrības etniskās integrācijas procesu Latvijā ir pirmais mēģinājums akadēmiski apkopot to, kas diendienā virmo ēterā, politiskajā vidē un sabiedriskajā apziņā. Kā jau bija prognozējams, jautājumu vairāk nekā atbilžu. Un tomēr. Ekspertu rekomendācijās derētu ieklausīties arī tiem, kas, lemjot un kārtojot šīs jūtīgās lietas, paši jūtas kā visziņi.

Jauniešiem piedāvā atrast darbu kādā Eiropas valstī, atmaksājot ceļa un dzīvošanas izdevumus 2007.10.05 @ 12:55

Eiropas Komisija piedāvā 50 Eiropas jauniešiem iespēju konkursā atrast savu pirmo darbu kādā no Eiropas valstīm, aģentūru LETA informēja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļas pārstāve Antra Ruike.

Saruna ar Ojāru Kalniņu: Ārzemnieki ierauga brīnumus

Voldemārs Krustiņš, Dace Kokareviča, Latvijas Avīze  10/08/07    Latvijas institūtam dažkārt piedēvē arī to, ko tas nemaz nav darījis, piemēram, populāro reklāmas videoklipu ar zilo govi veidojusi pavisam cita iestāde. Latvijas institūta direktoru Ojāru Kalniņu par paveikto un vēl plānoto izjautāja "Latvijas Avīzes" žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Dace Kokareviča.

V. Krustiņš: – Kāds ir jūsu vadītās organizācijas statuss un ietekme pašlaik, desmito darba gadu sākot?

O. Kalniņš: – Pirms deviņiem gadiem daudzi varbūt pat nesaprata, ko tāds Latvijas institūts varētu darīt. Nu jau valdībā un valsts pārvaldē esam novērtēti un beidzot sākam saņemt vairāk līdzekļu, lai vairāk varam padarīt. Institūts var strādāt ne tikai kā viena valsts ie¬stāde, bet kā koordinatori, palīdzot visām valsts iestādēm un sabiedrībai labāk komunicēt uz ārpusi un rādīt, kas ir Latvija un kas esam mēs, latvieši.

Pirms diviem gadiem juridisku iemeslu dēļ no valsts bezpeļņas organizācijas kļuvām par valsts aģentūru un esam Ārlietu ministrijas pārraudzības iestāde. Pozitīvi – tagad ir ministrija, kas par mums rūpējas; negatīvais aspekts aģentūras darbā – liela birokrātija. No 11 darbiniekiem diviem trim jānodarbojas tikai ar papīriem – pārskatiem, budžeta plānošanu utt. Taču mums svarīgākais ir radošais darbs, labas, konceptuāli izstrādātas idejas, kā veicināt Latvijas atpazīstamību.

Šogad gatavoju zīmolvedības stratēģiju. Esam izveidojuši tēla vadības grupu. Tajā ir pārstāvētas vairāk nekā 30 iestādes – ministrijas, aģentūras un sabiedriskās organizācijas.

- Pie Ārlietu ministrijas jūsu institūts ir tas, kam jānodarbojas ar propagandu uz ārzemēm.

- Var teikt arī – ar valsts mārketingu.

- Deviņus gadus Latvijas institūtu saistījām ar Latvijas tēlu. Vai joprojām var teikt, ka to veidojat? Vai tagad ir citādi?

- Gan jā, gan nē. Neviena valsts iestāde neveido valsts tēlu. To veido sabiedrība, politiķi, mākslinieki, sportisti, uzņēmēji, un vēl liela nozīme ir tam, kāda ir mūsu daba un infrastruktūra. Pašu svarīgāko mēs izceļam, atspoguļojam un pasniedzam ārzemniekiem pievilcīgi, interesanti un praktiski. Mūsu ie¬stāde veido komunikācijas lauku.

- Saskatu, ka darāt to trijos virzienos – sadzīviskā, politiskā un biznesa aspektā.

- Mērķis ir gan veicināt tūrismu un ārzemju investīcijas, gan atbalstīt mūsu eksporta ražotājus. Jo pievilcīgāks ir valsts tēls, jo mūsu eksporta precēm tālāki un plašāki ceļi vaļā. Parasti vēl pozitīvo tēlu saprot kā atbalstu mūsu diplomātiskajiem centieniem. Turklāt, ja valsts kopumā citos raisa pozitīvas asociācijas, tad katram mums ir lielāka iespēja kaut ko darīt starptautiski. Zinātnieki un kultūras darbinieki var piedalīties liela mēroga projektos, mākslinieki – pārdot savus darbus un studenti – mācīties ārzemju universitātēs.

Katras mērķauditorijas jeb ļaužu grupas intereses par Latviju atšķiras. Tūristi grib zināt par izklaides iespējām, arhitektūru un pieminekļiem, investori – par nodokļu politiku un tiesvedības sistēmu. Tāpēc tēla stratēģija ir jāsadala atbilstīgi mērķiem.

Cilvēki bieži jauc mūsu institūta darbu ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras veikumu, pēdējais kuriozs – man cilvēki bieži prasa, kur atradām zilo govi. Bet reklāmu ar zilo govi veidoja tūrisma aģentūra, nevis mēs.

Klips, lozungs, devīze vai logo – tās tomēr ir virspusējas lietas. Valsts tēls neveidojas no mūsu vārdiem, bet gan darbiem: kādus nākotnes plānus veidojam, kur ieguldām naudu un kādas celtnes būvējam; un ko dara mūsu politiķi, rakstnieki, dzejnieki. Ja esam godīgi, kārtīgi un uzņēmīgi un veidojam nopietnus brīnumus Latvijā, to pasaule ieraudzīs, un tā mūs vērtēs.

Valsts tēla veidošana nav urā process – vienreiz ieliekam piecus miljonus tēlā, un gatavs! Šo procesu salīdzinu ar ceļa labošanu – kā viens posms pabeigts, jāķeras klāt nākamajam.

Pastāvīgi jāstrādā, lai uzturētu reputāciju, izmantotu visu pozitīvo un būtu gatavībā reaģēt uz negatīvo. Kā redzam, piemēram, Dānijā un Zviedrijā, kur piepeši radās lielas problēmas ar valsts tēlu musulmaņu pasaulē. Dāņi pat nosapņot nevarēja, ka viņus tajās zemēs piepeši uztvers kā ienaidniekus.

Labā pieredze ir NATO Rīgas sammita noorganizēšana tā, ka šis pasākums pozitīvu iespaidu par Latviju deva arī tiem divtūkstoš žurnālistiem un delegāciju dalībniekiem, kas šeit pavadīja vairākas dienas.

- Vai jūs noskaidrojāt, ko viņi domāja?

- Pirmais iespaids bija, ka Latvija spēj veiksmīgi noorganizēt tik lielu un sarežģītu pasākumu. Bija interesanti suvenīri un vērtīga informācija. Deviņdesmit procenti viesu aizbrauca mājup ar domām, ka Rīga ir skaista pilsēta, latvieši ir labi organizatori un ka te ir droši un patīkami. Ceru, viņi nodomāja – te vērts vēl kādreiz atgriezties kopā ar ģimeni vai kaut ko ieguldīt.

- Vai esat pasūtījuši pētījumus?

- Pētījumi ārzemēs ir daļa no zīmolvedības stratēģijas veidošanas. Šogad 40 valstīs tiek noskaidrots, kāds ir Latvijas atpazīstamības līmenis. Tiek aptaujāti vairāk nekā 35 000 cilvēku. Gada beigās būs rezultāti un analīze. Pirmie secinājumi ir – Latvijai nav negatīva tēla, un lielākā daļa cilvēku pasaulē par Latviju neko nezina. Ja nezina, tad nav tēla vispār.

Taču pasaulē ir sešarpus miljardi iedzīvotāju, un visi nekad neinteresēsies par mums. Tikpat labi es Latvijā varu daudziem jautāt: "Ko zināt par Ekvadoras kultūru, un ar ko Paragvaja atšķiras no Urugvajas?"

Nevaram sagaidīt, ka par Latviju zinās tikpat labi kā par ASV, Franciju, Vāciju vai Krieviju.

- Ko īri par mums domā?

- Tie, kas te nav bijuši, par Latviju zina to, ko latvieši Īrijā viņiem ir stāstījuši vai rādījuši. Uz šejieni atbraukušie redz ko citu.

Uzrunājot jauniešus, bieži saku: "Jūs esat valsts tēla veidotāji brīdī, kad satiekaties ar ārzemniekiem. Vai nu jūs Japānā smaidot sakāt: "Latvija ir burvīga valsts!" – vai saviebjat seju un nomurmināt: "Mums te ir korupcija," – abos gadījumos jūs veidojat priekšstatu par Latviju.

- Aviokompānijas uz Latviju bija atvedušas trīs tūkstošus īru noskatīties futbolu. Kāds iespaids viņiem radās?

- Tie, kas atbrauc uzdzīvot un piedzerties, varbūt pēc dažām dienām pat neatceras, kur īsti bijuši.

Britu tūristi atstāj naudu Rīgas restorānos, krodziņos un viesnīcās. Ja visi to īpašnieki godīgi maksā nodokļus, tad no tā kaut ko iegūst arī valsts.

Es nākotnē vēlētos pieredzēt pārmaiņas tūristu sastāvā. Lai kopējais skaits palielinās, taču vairāk ierodas tādu, kas dodas uz Operu un mākslas muzejiem, kā arī uz laukiem un citām Latvijas pilsētām. Labākā reklāma Latvijai ir apmierināti tūristi, kas par šeit redzēto un izjusto stāsta citiem.

- D. Kokareviča: – Ko iesakāt apmeklēt Rīgā iebraukušam ārzemju žurnālistam?

- Vispirms noskaidroju, vai viņu interesē sabiedrība, politika vai ekonomika. Ja žurnālists interesējas, piemēram, par latviešu un krievu attiecībām, iesaku aiziet uz Valtera un Rapas grāmatveikalu un apskatīties, cik grāmatu ir latviešu, cik krievu un citās valodās! Tad pajautāju: "Vai, redzot, ka grāmatu krievu valodā ir pat vairāk, jūs domājat, ka te ir diskriminācija pret krievu valodu?" Un tik daudz grāmatu krievu valodā ir arī tāpēc, ka latvieši lielākoties prot krievu valodu. Tāpat iesaku pavērot mūsu hokejistu spēli un paskatīties, kas ir skatītāji un kas – spēlētāji. Te nav nekādas diskriminācijas un etnisku konfliktu. Ja viesi grib iepazīties ar sabiedrību, lai iet klubos, kafejnīcās un runājas ar cilvēkiem. Pēdējā laikā mudinu noteikti izbraukt no Rīgas – lai redz laukus, lai apmeklē Liepāju, Kuldīgu, Valmieru un redz, ka arī tur dzīve plaukst.

- V. Krustiņš: – Jūsu pienākums ir radīt ticami labu iespaidu par Latviju. Vai vietējie politiskie notikumi, un it īpaši, kas tos taisa un par tiem runā, nestrādā pretim jūsu pūliņiem? Lasu, ko teicis Bendika kungs "NRA" – ka mums ir vissliktākā valdība, kāda vien ir iespējama; lasu, ka oficiāla persona Turlā kungs paziņojis, ka mūsu valsti pārvalda slepenie dienesti, nevis otrādi; un tā es varētu nosaukt ne vienu vien piemēru.

- Laiku pa laikam mūsu politiķi publiski pasaka ko tādu, par ko vēlāk citiem ir jāskaidrojas. Mūsu diplomāti visvairāk ar to saskaras. Ārvalstu vēstniecības Rīgā seko šiem izteikumiem. Politiķu neapdomīgie vārdi par valsti rada problēmas. Galvenais, ka jāizskaidro, kāpēc viņš tā ir teicis, kāds ir politiskais konteksts, un nedrīkst laist to visu pašplūsmā.

Mūsu darbs – palīdzēt citiem interpretēt, ko tas īsti nozīmējis. Jo tad var salikt pa plauktiņiem, raug, viņš to populistiski teica tāpēc, ka nāk vēlēšanas… vai arī – viņš kaut ko grib iegūt cīņā pret opozīciju un tamlīdzīgi.

- Tas nozīmē, ka jūsu iestāde un diplomāti labi zina, kāpēc viņi to tobrīd saka?

- Jāatzīstas, es bieži jūtos apmulsis par to, ko dzirdu no politiķiem... Un, kā redzu, dažkārt arī paši politiķi nevar izskaidrot, kāpēc viņi ir teikuši to un to. Tad mēs skaidrojam, ka vienkārši bijušas cilvēciskās vājības.

- Ar tādām lietām tiek bojāts gan mūsu tēls, gan mūsu nervu sistēma. Nesen Eiropas Parlamentārās asamblejas prezidentam van der Lindena kungam bija vesela rinda mums adresētu pamācību, par kurām ziemeļnieciski skarbāks cilvēks Marts Lārs skaidri pateica, ka kungs nezina, ko viņš runā. Kungs stāstīja absurdas un latviešus aizskarošas lietas.

- Mums vienmēr jāreaģē.

- Un kā jūs reaģēsiet uz van der Lindena kungu nekautrību?

- Vispirms jāreaģē ar reālo situāciju pierādošiem faktiem un jāatspēko visi nepamatotie argumenti. Protams, vispirms tas darāms birokrātiskā līmenī. Mums jāredz, cik plaši ārpus Latvijas aiziet tie viņa komentāri. Ja tos sadzirdējusi plašāka publika, tad mums jāvēršas arī pie tās. Mums nevajag ne skaidroties, ne taisnoties, bet parādīt pozitīvos faktus. Vislabākais veids, kā pārliecināt cilvēkus par norisēm Latvijā, ir panākt, lai viņi te ierodas un visu redz paši savām acīm. Neesmu sastapis nevienu nopietnu, godīgu žurnālistu, kurš pēc Rīgā pavadītas nedēļas vēl ticētu izteikumiem par it kā te esošu krievu diskrimināciju.

- Mūsu cilvēki nevar saprast – kā var notikt tā, ka no Eiropas atbrauc augsta amatpersona un, nezinot patieso stāvokli, runā to, kā nebūt nav. Politisku seku šai vizītei nav, bet cilvēkiem tas ir vājš mierinājums. Viņi ir sašutuši un sāk domāt, ka tā Eiropa nemaz nav tik laba, iesim projām.

- Viens cilvēks nav visa Eiropa. Prom iet būtu kļūda, labāk, ka mēs esam uz vietas un atspēkojam. Ja Briselē lielie runas vīri sāk mūs apmelot, jāiet un jārunā pretī, aktīvi jācīnās. Mums ir deputāti, parlamentārieši Eiropā un ir vēstniecības. Esmu vienmēr ievērojis principu: nepagriez muguru, neatstāj kaujas lauku kādam citam, jo tad tevi iznīcinās.

Citām tautām ir vairāk naudas, vairāk cilvēku, bet mums kā mazai tautai ir jābūt gudrākiem. Mēs esam spējīgi. Piecdesmit gadus izdzīvojot padomju okupāciju, beigās atradām veidu, kā tikt ārā un pat vēl vairāk. Pasaulē joprojām daudzi skatās uz Baltijas valstīm tādā kontekstā – tie ir tie, kas daļēji sagrāva Padomju savienību jeb mazie dāvidi pret lielo Goliātu.

- Vai to nevajadzēja tūlīt skaidrot, kas un kā, negaidot, kamēr kungs aizbrauks prom? Neesmu dzirdējis, ka no mūsu ministriem kāds būtu pateicis: "Cienījamais, jūs neoperējat ar īsto informāciju!"

- Es zinu, ka ārlietu ministrs Artis Pabriks par to ir runājis diplomātiskā un diezgan skaidrā valodā. Gan mūsu eksprezidente, gan ārlietu ministri, gan diplomāti ir visai spēcīgi pauduši patiesību jautājumos par bijušo okupāciju un neesošo diskrimināciju Latvijā. Problēma ir, vai mūs uzklausa un ņem nopietni. Esmu septiņus gadus bijis Latvijas vēstnieks ASV, un toreiz man bija skaidras instrukcijas no Ārlietu ministrijas, kā reaģēt uz apvainojumiem par diskrimināciju. Bet Vašingtonā mūsu vēstniecībā strādāja seši vai septiņi cilvēki; Krievijas vēstniecībā bija pieci simti. Nebūdamiem skaitliskā vairākumā, mums jāizgudro veids, kā labāk, pārliecinošāk un interesantāk ietekmēt cilvēku domāšanu.

Viedoklis: Trīs konkurējošās elites

Jānis Iesalnieks, apvienības «Visu Latvijai!» domes loceklis,  Apollo  10/09/07    Dienās, kad Latvijas politikā arvien skaidrāk un asāk iezīmējas cīņa starp diviem grupējumiem, kuru es nosauktu par divām elitēm, bieži aizmirstam, ka viss nemaz nav tik vienkārši. No abu šo grupējumu masu ietekmēšanas ruporiem bieži var nojaust attieksmi — ja tu esi pret «sorosistiem», tātad tu atbalsti valdošo koalīciju, un otrādi — ja tu kritizē valdošo koalīciju, tātad pats esi «sorosists» vai viņiem pietuvināts. Vai tā tiešām ir? Patiesībā, ja runājam par Latvijas latviešu sabiedrību, var izdalīt vismaz trīs «elites».

Vispirms atzīmēšu, ko es šā raksta kontekstā apzīmēju ar vārdu «elite»? Tie nav ekonomiski politiskie grupējumi vai kalpošana vienas vai otras lielvalsts interesēm. Tā nav arī «elite» kā intelektuāļu kopa, jo tikai atsevišķas cilvēku grupas vienas vai otras elites iekšienē varētu nodēvēt par intelektuālo eliti. Šā raksta kontekstā ar vārdu «elite» tiek apzīmētas sabiedriski ietekmīgu cilvēku grupas, kuras vieno līdzīgs domāšanas veids un vīzija par to, kādai vajadzētu izskatīties Latvijai. «Elitē» ietilpst ietekmīgi masu saziņas līdzekļu darbinieki, politiķi, ietekmīgie uzņēmēji, intelektuāļi, ietekmīgu sabiedrisko organizāciju vadība, augstskolu mācībspēki un zinātnieki, augstākā ierēdniecība un valsts dienestu (ieskaitot armiju un policiju) augstākās amatpersonas, augstas klases sabiedriskie speciālisti un citi sabiedriski aktīvi cilvēki, kuriem spēj ietekmēt kādas sabiedrības daļas domāšanu un rīcību. Lai gan pavisam noteikti šos domāšanas veidus varētu sadalīt arī smalkāk, tomēr Latvijas latviešu eliti es sadalīju trīs pamatgrupās.

Kosmopolītiskā elite

Raksturojums. Tie ir visi sabiedriski ietekmīgie cilvēki, kuru domāšanas veids un pārliecība ir kosmopolītiska. Bez etniskās identitātes nozīmes nolieguma, kosmopolīti ir arī vērtību relatīvisti — viņi uzsver, ka nav absolūtu vērtību, bet «viss ir relatīvs», pakļaujams katra indivīda personīgai izvērtēšanai. Viņi apgalvo, ka «vecās tradīcijas ir tikai iesīkstējuši stereotipi», tā noliedzot tūkstošiem gadu laikā sabiedrībā izstrādājušās pamatvērtības (ģimene, tauta u. c.), kā arī šo pamatvērtību aizsardzības mehānismus (tradīcijas, valsts u. c.). Īsumā sakot, kosmopolīti ir pārliecināti, ka ir gudrāki par visām iepriekšējām paaudzēm kopā ņemtām.

Ņemot par pamatu šādu domāšanas veidu, kosmopolītisko eliti vieno vēlme Latviju redzēt kā multikulturālu, liberālu «valsti», kuru objektīvi par «valsti» gan varētu vairs dēvēt tikai nosacīti, drīzāk par globālās Rietumu liberālās kultūrtelpas administratīvu vienību. Kosmopolīti lielākā vai mazākā mērā vēlas ierobežot nacionālas valsts suverenitāti par labu pārnacionālo struktūru — transnacionālo korporāciju un starptautisko organizāciju — ietekmes un juridiskās varas pieaugumam. No šīs pārliecības arī izriet vairākuma latviešu kosmopolītu pārspīlētais un nekritiskais atbalsts Eiropas Savienībai, turklāt tādai, kas maksimāli paplašinātu savu liberālo un kosmopolītisko dabu, nojaucot vēl atlikušās Eiropas tautu kultūrtelpu robežas. Visbiežāk šie cilvēki arī ir ļoti proamerikāniski (kas gan nenozīmē atbalstu tagadējai kaujinieciskajai Buša administrācijai), jo Amerikas Savienotās Valstis, viņuprāt, simbolizē liberālu, multikulturālu sabiedrību, kādu viņi vēlētos ieviest visā pasaulē. Tiesa, radikālākie kosmopolīti jau sen vairs nav apmierināti ar ASV tradicionālā stila liberālismu, kā atliekas vēl vērojamas protestantiskajā morālē un, piemēram, nāvessoda saglabāšanā. ASV gan šis tradicionālais liberālisms tiek noārdīts visai strauji (tāpat kā Eiropā), vietā nākot Sorosa tipa ultraliberālismam.

Latvijas kosmopolītiskās elites radikālāko spārnu veido visi, kuriem ir tuvas tamlīdzīgas idejas, kādas visā pasaulē sludina Džordžs Soross ar savu «atvērto sabiedrību» (nacionālo un tradicionālo vērtību noliegums, tā vietā anarhistiska visatļautība un «tolerance» gan pret svešiniekiem, gan dažādām novirzēm). Tie pirmām kārtām ir tā sauktie «sorosisti», it sevišķi tie, kam «atvērtā sabiedrība» ir pārliecības, nevis naudas lieta. Bet kosmopolītiskā elite nebūt neaprobežojas ar «sorosistiem», kuri uzskatāmi tikai par kosmopolītiskās elites radikālāko spārnu. Patiesībā daudz kosmopolītu ir arī ar «sorosistiem» it kā karojošajā «nometnē» — valdošās koalīcijas partijās, piemēram, tādi cilvēki kā Artis Pabriks, Oskars Kastēns, Karina Pētersone un daudzi citi.

Izcelsme. Mūsdienu latviešu kosmopolītiskās elites vecākās un vidējās paaudzes pārstāvji nāk no diviem pirmavotiem. Pirmais no tiem ir «ticīgie» padomju beigu perioda komunisti, kuri tagad komunistisko internacionālismu nomainījuši pret liberālo internacionālismu, piemēram, tādi ir Žaneta Ozoliņa, Mavriks Vulfsons vai Anatolijs Gorbunovs. Ne velti visā pasaulē tieši vidējās un jaunās paaudzes sociālisti ir lielākie liberālā kosmopolītisma atbalstītāji (vecās paaudzes sociālisti deva priekšroku tā sugas brālim — komunistiskajam internacionālismam). Otrais pirmavots ir vidējās un jaunās paaudzes Rietumu latvieši, kuri, padomju laikā dzīvodami Rietumos, jau no mazotnes pieņēmuši kosmopolītisko pasaules uztveri kā normu. Šeit kā piemēri būtu minami Kārlis Streips, Nils Muižnieks, Ilze Brands-Kehre un daudzi citi. Latviešu kosmopolītiskās elites jaunākā paaudze savukārt jau ir skolojusies vai nu tepat Latvijā kādā no kosmopolītu pārņemtajām augstskolām/fakultātēm, vai arī Rietumu kosmopolītisma akadēmiskajos bastionos, tādos kā Sorosa izveidotajā Centrāleiropas Universitātē Budapeštā.

Ietekmes grupas. Kādas grupas tad ietilpst šajā kosmopolītiskajā elitē? Kā jau rakstīju, radikālākos kosmopolītus pārstāv spēki, kas cieši saistīti ar «Sorosa fondu–Latvija». Tā ir «Delna», «Providus», laikraksts «Diena» un citi ne tik zināmi. Šai grupai pietuvināti ir arī «prosorosiskā» bijušo un esošo LTV žurnālistu grupa, kas tagad gan nedaudz paplucināta un, iespējams, visai drīz parādīsies jau citā veidolā. Domājot par nākotni, ļoti bīstami ir tas, ka kosmopolītiskais domāšanas veids ir iespiedies gandrīz visās Latvijas augstskolās un to fakultātēs, taču īsti kosmopolītisma bastioni ir LU Sociālo zinātņu fakultāte, Vidzemes augstskola un uz sociālajām zinātnēm orientētās Rīgas Stradiņa universitātes fakultātes, kurās kosmopolītiskie mācībspēki ieguvuši absolūtu monopolu. Ja runā par politiskajām partijām, kosmopolītu un modernā tipa liberāļu pozīcijas visspēcīgākās ir «Jaunajā laikā» un LC/LPP apvienībā, bet šādas pārliecības cilvēki ir arī Tautas partijā, LSDSP un «Saskaņas centrā». Mērenākajam kosmopolītiskās elites spārnam pieskaitāma arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas savos darbības gados stipri pavirzījās uz kosmopolītiskā domāšanas veida pusi, tiesa, nezaudējot savu spēcīgo proamerikānisko akcentu. Kā nozīmīga kosmopolītisko stratēģiju virzītāja darbojas arī Vīķes-Freibergas izveidotā Stratēģiskās analīzes komisija, ko vada jau pieminētā Žaneta Ozoliņa. Kā ietekmīgi kosmopolītisma lobiji darbojas arī pārnacionālo organizāciju filiāles, piemēram, «Eiropas kustība Latvijā». Īpaši aktīvas šajā ziņā ir tā sauktās «cilvēktiesību aizstāvju organizācijas», kā, piemēram, «Amnesty International». Savu artavu dod arī Rietumu lielie uzņēmumi, kuri kopīgi Latvijai cenšas uzspiest savus «tolerances» kritērijus.

Zīmīgi, ka kā ļoti spēcīgs kosmopolītisma lobijs Latvijā darbojas ASV vēstniecība un mazākā mērā arī Rietumeiropas valstu vēstniecības, kuras nekaunas rupji iejaukties Latvijas iekšējās lietās. Tiem, kas zina, ka pašās ASV Soross ir aktīvs Buša administrācijas pretinieks, varētu rasties jautājums: kā gan tas sanāk, ka šeit Latvijā «sorosisti» bieži vien strādā roku rokā ar ASV vēstniecību? Šo jautājumu viens no Latvijā vadošajiem «sorosisma» pētniekiem man izskaidroja visai vienkārši: ja tu aizbrauc uz Āfriku un tur kā vienīgo balto sastop krievu, viņš tev būs «savējais», kaut arī Latvijā viņš būtu pilnīgi pretējā ideoloģiskajā nometnē. Soross ASV var būt Buša opozicionārs, bet šeit Latvijā viņu domāšanas veidi un intereses būs visai saskanīgas.

«Pragmatiskā» elite

Raksturojums. Vairākums kosmopolītiskās elites pārstāvju tiešām ir, lai arī destruktīvas, tomēr pārliecības cilvēki, bet tā saucamie «pragmatiķi» nav nevienas idejas sekotāji. Šādi cilvēki bijuši visos laikos visās sabiedrībās. Paši viņi iedomājas, ka ir «zelta vidusceļa» gājēji, jo viņi iebilst pret jebkurām krasām pārmaiņām, kuras varētu izraisīt idejām sekojošo cilvēku aktivitātes. «Pragmatiķi» vienmēr uzskata, ka rīkojas «visapdomīgāk» un «vispragmatiskāk», lai gan visbiežāk tā vienkārši ir vēlme pēc tādas «stabilitātes», kas neapdraudētu viņu labi iesildītās vietas un agrākos ietekmes iekarojumus. Viņi vienkārši netic vai vairs netic nekādiem ideāliem, tāpēc uzskata visus ideālistus par maksimālistiskiem nemiera cēlājiem. Nereti tagadējie «pragmatiķi» jaunībā ir bijuši ideālisti, bet aiz savas mazspējas vīlušies agrākajos ideālos un tagad nicina jebkuru ideālistu, bet savu turpmāko dzīvi veidojuši, pēc iespējas pielāgojoties apstākļiem.

Ideālistiskas pārliecības trūkuma dēļ «pragmatiķi» bieži ir kompromisa meistari, kuri vienā brīdī, kad tas ir izdevīgi, var pieslieties kosmopolītu nometnei un bazūnēt par «multikulturālas, atvērtas sabiedrības priekšrocībām», bet citā brīdī tēlot «nacionālos varoņus», aizstāvot valsts intereses un «nacionālo biznesu» (lasīt — savus un savu sugasbrāļu salaupījumus, kas gūti, apkrāpjot tautu). Galējā variantā šāda domāšanas veida cilvēki ir tīri pašlabuma meklētāji, kuru «politiskās pārliecības» vadmotīvs ir alkatība, cinisms un spēja nodot jebko, ja tikai tiek sasniegts kāds personīgs labums. Veidojot personīgo biznesu, šādi cilvēki nekaunas izmantot koruptīvas metodes un vecos blatus.

Izcelsme. Vairākums «pragmatiskās» elites nāk no padomju beigu perioda pseidokomunistiem, kas komunistiskajā partijā vai komjaunatnē iestājušies tikai tādēļ, lai attīstītu savu karjeru. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, izmantojot savus padomju laiku amatus un sakarus, viņi sagrāba varu un izveidoja oligarhistiskas struktūras, nosakot valsts politiku un politiskā lunkanuma dēļ akceptējot ASV un Rietumeiropas valstu ieteikto Latvijas liberalizācijas un kosmopolitizācijas virzienu. Jauno «pragmatiskās» elites paaudzi veido šo darboņu bērni, kā arī tie jaunieši, kurus šis 16 gadu oligarhistiskā cinisma periods ir salauzis un padarījis par materiālistiskiem vērtību apātistiem.

Ietekmes grupas. «Pragmatiskās» elites spēks balstās 90. gadu veida politikā, kad varu bija sadalījuši ekonomiskie grupējumi, visos valsts amatos sabīdot «savējos» (cilvēkus ar līdzīgu domāšanas veidu). Šajā laikā viņi ir ieguvuši ietekmi medijos, inteliģencē u. c. Lai arī tagad, cik redzams, tuvojas šāda tipa politikas noriets, tomēr Šķēles, Lemberga, Šlesera un Parex (neminot daudzos sīkākos darboņus) vara vēl ir visai jūtama. Intelektuāli un emocionāli «pragmatiskā» elite pašlaik ir mobilizējusies ap cīņu pret «sorosistu» ietekmes pieaugumu. Šajā cīņā visredzamāk iesaistās «Neatkarīgā Rīta Avīze». Spēcīgs «pragmatiskās» elites bastions ir valsts pārvalde (šeit gan «pragmatiķi» arvien vairāk zaudē pozīcijas kosmopolītiem par labu), pašvaldības un uzņēmējdarbība, kur «pragmatiķiem» piemītošais idejiskās pārliecības trūkums dažkārt pat ir nepieciešams. Ja runā par politiskajām partijām, visvairāk «pragmatiķu» ir Tautas partijā, ZZS, LC/LPP apvienībā, LSDSP vadībā, kā arī «Saskaņas centrā». No TB/LNNK savukārt var minēt tādus cilvēkus kā Jānis Birks un Jānis Straume, kuri parazitē uz vecajiem TB/LNNK nacionālisma lauriem.

Nacionālā elite

Raksturojums. Tie ir pārliecības cilvēki, kuri par visu visaugstāk stāda latviešu tautas nacionālās intereses un latviskās identitātes saglabāšanu. Nacionāli noskaņotie latvieši Latviju grib redzēt kā latvisku valsti, kurā latvietis ir neapšaubāms tās saimnieks visās būtiskākajās jomās. Nacionālā elite tā vai citādi cīnās pret jebkuru, kas cenšas apdraudēt latviešu tautas nacionālās intereses — vai tas būtu krievu okupants, pašmāju kangars vai mūsdienu kosmopolīts. Turklāt tikai tad, ja tauta pieturas pie tradicionālajām vērtībām, iespējama tās ilgstoša pastāvēšana un attīstība, līdz ar to nacionālā elite iestājas pret jebkuru, kurš cenšas mazināt tradicionālo vērtības nozīmi. Ne aiz naida pret citādo, bet gan aiz mīlestības pret savu tautu.

1940. gadā nacionālā elite bija noteicošā faktiski visās Latvijas dzīves jomās. Protams, uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē darbojās arī «pragmatiski» domājošie, kuri pielāgojas jebkādiem apstākļiem, taču kopumā valsts politiku noteica nacionālā elite. 30. gados radikālākais nacionālās elites spārns pulcējās ap «Pērkonkrustu», kam bija samērā liela ietekme armijā, aizsargos, studentu un akadēmiskajā vidē, kā arī atsevišķos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt mērenākās nacionālās inteliģences galvenais iedvesmotājs un ideju iedzīvinātājs bija Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Taču līdz ar padomju okupāciju viss mainījās — latviešu nacionālā elite tika izkauta karā, nomocīta čekas pagrabos un izsūtīta uz Sibīriju. Atlikušie bija spiesti doties trimdā uz Rietumiem vai mirt partizānu gaitās. Ja «pragmatiskā» elite atrada savu konformistisko vietu padomju režīmā, bet kosmopolītiskā elite vai nu pārskolojās par komunistiskajiem internacionālistiem, vai patvērās Rietumu liberālajās zemēs, tad nacionālajai elitei okupācija bija trīskārša traģēdija: pirmkārt, valstiskās neatkarības zaudējums, otrkārt, fiziska iznīcināšana un, treškārt, pārliecības apspiešana. Padomju okupācijas laikā nacionāli noskaņotajiem latviešiem nebija iespējas ne izplatīt savus ideālus, ne iegūt labu izglītību, tāpēc intelektuāli nacionālā elite noplicinājās. Nacionālās elites idejiskais centrs pārcēlās uz daudzajām trimdas zemēm, kur tas strauji novecoja.

Ar to arī izskaidrojama nacionālās elites neveiksme Atmodas laikā — vienkārši trūka intelektuālā, bet jo sevišķi organizatoriskā potenciāla. Nacionālā elite nevarēja sacensties ne ar «pragmatiskajiem» kažoka metējiem, kuriem padomju režīmā bija ļoti pateicīgi veģetēšanas apstākļi, ne ar ātri transformējušajiem internacionālistiem, tagad jau kosmopolītisko liberāļu formā. Līdz ar to ir pilnīgi loģiski, ka Atmodas laiku tautas cerības par Latviju kā neatkarīgu nacionālu valsti tika pieviltas, jo tie, kas Atmodas un vēlākajos gados nonāca pie varas, nemaz nevēlējās šādu Latvijas attīstības ceļu. Un tomēr Atmodas laiks ir uzskatāms par mūsdienu latviešu nacionālās elites uzplaukuma laiku. Par spīti visam, daudzi nacionāli noskaņoti latvieši nokļuva gan politikā, gan armijā un Zemessardzē, gan ierēdniecībā. Tāpat uzplauka vai atgriezās no trimdas Rietumos nacionālā inteliģence. Tomēr 90. gadu vidū līdz ar TB/LNNK vadības saplūšanu ar «pragmatiķiem» un kosmopolītisko Rietumu spiediena pastiprināšanos nacionālā elite pamazām tika izspiesta no visiem Atmodas laiku iekarojumiem. Nacionālisms tika attēlots kā arhaiska pārliecība, kurai «nav vietas 21. gs. Latvijā». Nacionālisms un nacionālisti tika vajāti ja ne fiziski kā padomju laikos, tad psiholoģiski gan. Mūsdienās nacionālā elite atrodas visai nožēlojamā stāvoklī, jo vecie nacionālisti strauji aiziet viņsaulē, bet izglītības sistēma parūpējas, lai Latvijai tiktu audzināta tikai kosmopolītiski ciniska un politiski apātiska jaunatne. Un tomēr arī mūsdienās daļā latviešu jaunatnes mostas nacionālie instinkti, kuri visbiežāk jānostiprina pašmācības ceļā, jo tikai retajam ir laime augt nacionāli noskaņotu vecāku ģimenē, lasīt objektīvu lasāmvielu par politiskajiem un vēstures jautājumiem. Jaunatne, kas šajos grūtajos apstākļos, par spīti informācijas blokādei, atradīs ceļu pie nacionālās vērtību sistēmas, veidos nākotnes latviešu nacionālo eliti un galu galā izcīnīs latviešiem tiesības veidot savu nacionālu valsti.

Izcelsme. Vairākums latviešu nacionālās elites nāk no kara un pēckara laika paaudzes, kura strauji aiziet viņsaulē. Tie ir vecie leģionāri, nacionālie partizāni, represētie un trimdas latviešu vecākā paaudze. Otra grupa ir Atmodas laiku saviļņotie, kuri pieredzēja laikus, «kad viss tomēr varēja attīstīties citādi», kad Latvija varēja attīstīties kā nacionāla valsts. Viņu Atmodas laiku ideāli tika pievilti, bet pārliecība, lai arī bieži dziļi noglabāta sirdī, ir palikusi. Liela daļa no viņiem bija Zemessardzē vai arī kā LNNK, Pilsoņu kongresa vai kādas mazākas Atmodas laiku nacionālās organizācijas biedri, bet vīlās savās organizācijās, jo pret toreizējo «pragmatiķu» un kosmopolītu veidoto mūri nespēja neko iesākt. Jaunākā nacionālās elites paaudze nāk no jauniešiem, kuriem instinktīvi nav pieņemamas ne pašreizējās «pragmatiskās» valdošās koalīcijas rebes, apzogot un ņirgājoties par tautu, ne arī kosmopolītu Latvijai gatavotā «multikulturālā» nākotne.

Ietekmes grupas. Tās ir dažādas vecā tipa patriotisko latviešu organizācijas — vairākas leģionārus, nacionālos partizānus, trimdas latviešus un represētos apvienojošās organizācijas, kuru biedru skaits un ietekme gan strauji rūk. No medijiem var minēt laikrakstu «DDD» un daļēji arī «Latvijas Avīzi», kur gan par ideoloģisko ietekmi cīnās visas trīs pieminētās elites. Nacionālās elites pārstāvji ir sastopami arī garīgajā inteliģencē, valodnieku, vēsturnieku un cita profila akadēmiskā personāla skaitā. Kā «snaudošos» nacionālās elites pārstāvjus var minēt daudzus nacionāli noskaņotos mazos un vidējos uzņēmējus, jo tikai nacionālisms var piedāvāt veselīgu vidi pilnvērtīgai nacionālās buržuāzijas attīstībai. Ietekmīgu politisko partiju nacionālajai elitei vairs nav palicis. Ir vairākas ārpus Saeimas darbojošās partijas, no kurām perspektīvākā ir «Visu Latvijai!». Arī TB/LNNK ir saglabājušies vecie Atmodas laiku nacionālisti, kuriem gan acīmredzot vairs nav iespējas būtiski ietekmēt partijas politiku. Arī dažās citās partijās — «Jaunajā laikā» un ZZS — ir atsevišķi cilvēki, kurus varētu pieskaitīt pie nacionālās elites, piemēram, publicists Visvaldis Lācis, ārsts Leopolds Ozoliņš u. c. Kā nozīmīgākās nacionālās jaunatnes organizācijas var minēt «Klubu 415» un jau pieminēto «Visu Latvijai!». Spēcīgākie nacionālās elites jaunatnes pārstāvji ir Jānis Sils, Raivis Dzintars, filozofs Māris Ruks, kā arī vairāki citi vēl ne tik labi pazīstami, kuri varētu ieņemt visai nozīmīgu lomu nākotnes Latvijas politikā, ja vien spēs apvienot latviešu nacionālistus kopīgai cīņai par latvisku Latviju. Tāpat relatīvi nozīmīgu lomu nacionālo instinktu uzturēšanā spēlē vairākas mūzikas grupas — vīru kopa «Vilki», «SkyForger» u. c., kā arī daudzas folkloras kopas, kori u. tml.

Ja mēs aplūkojam Latvijas sabiedrisko eliti, noteikti varam atrast cilvēkus, kurus grūti pieskaitīt kādai no iepriekš minētajām trim grupām. Visbiežāk viņi ir kaut kur pa vidu. Piemēram, visai bieži sastopami gan mērenie kosmopolīti, gan mērenie nacionālisti, kuri jau tik tālu ir samierinājušies, ka vairāk pietuvinājušies «pragmatiķiem». Un otrādi — ir «pragmatiska» rakstura cilvēki, kuri tomēr mazliet sliecas uz kosmopolītisko vai — pretēji — nacionālo pusi. Ir arī pavisam dīvaini «hibrīdi» — it kā nacionāli noskaņoti cilvēki, kuri sava vērtību liberālisma dēļ (piemēram, atbalstot tautas izdzīvošanai kaitīgo homoseksuālisma propagandu) ir stipri tuvu tipiski kosmopolītiskajai elitei. Patiesībā «kosmopolītisko eliti» vēl precīzāk būtu dēvēt par kosmopolītiski liberālo eliti, jo 99% gadījumu kosmopolīti ir arī izteikti vērtību liberālisti. Nu, un tad šādus nacionāli noskaņotos vērtību liberālistus laikam būtu jādēvē par liberālnacionālistiem. Kurus cilvēkus tad par tādiem varētu dēvēt? «Prosorosiski» noskaņoto «šūniņu» TB/LNNK iekšienē, it sevišķi valdes locekli Ilzi Viņķeli. Man kā nacionālkonservatīvam cilvēkam šādus cilvēkus grūti tā nopietni uztvert par «nacionālistiem», bet... lai nu tā būtu, tāpēc šeit nosaucu viņus par «liberālnacionālistiem».

Kā redzams, to, kuri tagad visu Latvijas politiski aktīvo cilvēku spektru bez kompromisiem sadala divās nometnēs — «sorosistos» un «antisorosistos», skatījums ir visai šaurs un vienpusīgs. Pirmkārt, kosmopolītiskā elite ir daudz plašāka nekā tikai «sorosisti», un, otrkārt, kaut kur blakus vēl ir nacionālā elite, kura, lai arī patlaban nospiesta uz ceļiem, tomēr vēl joprojām pastāv un negrasās pieņemt kosmopolītu vai «pragmatiķu» izstrādātos Latvijas attīstības modeļus. Viņiem ir sava alternatīva vīzija par to, kādai vajadzētu būt Latvijai. Ja šajā brīdī arī šie cilvēki kritizē valdošo koalīciju par valsts novešanu līdz ekonomiskai, tiesiskai un politiskai krīzei, tas nenozīmē, ka viņi ir «sorosisti» vai viņiem pietuvinātie. Vīzijas par Latviju taču ir diametrāli pretējas. .. Vienkārši valdošās koalīcijas bezkaunība kļuvusi tik klaja, ka neviens kaut cik domājošs cilvēks nespēj ar to sadzīvot un ir spiests izkliegt savu sāpi.

Viedoklis: Diženais kultūrā un jautājums par Nacionālo bibliotēku

Maija Kūle, LU profesore,  Diena  10/09/07    Kultūrai ir dažādas dimensijas: viena no tām — noturēt spēkā esošo, skaisto, patīkamo, iejūsminošo, cilvēkus apvienojošo; tā ir kopības veidošana. Latvijā tāda ir Dziesmu svētku tradīcija, tautas dziesmu skandēšana utt. Cita kultūras dimensija ir spilgta, izaicinoša jaunrade, esošo formu apstrīdēšana, noliegums. Taču ir vēl viena dimensija: tas ir kultūras lielums, dižums, varētspēja. Valsts vara darbojas kā sistēma, kura vai nu atbalsta šo varētspēju, vai arī piebremzē, aptur, šaursirdīgi nesaskatot nekādu pragmatisku labumu no tās kultūras dimensijas, kas izsaka lielumu.

Kopš 90.gadiem Latvijas kultūra maz pamazām izvēršas, pat atalgojums kultūras sfērā nupat ir būtiski pieaudzis, bet tas, kas veido laikmeta kultūras spici — galotni, kas var rādīties kā diženais un kopradītais — , tas, kas paliks no šī laika, nav īsti sācies. Kas būtu no Rīgas šodien, ja nebūtu, piemēram, jūgendstila māju, Operas? Varēja taču tolaik būvēt citādi, vienkāršāk — savai iztikšanai, nevis stilam, mākslai un lielumam. Kas būtu Rīga bez Brāļu kapiem, Brīvības pieminekļa, Ārmitsteda laika celtnēm un daudz kā cita?

Uzskatu, ka Latvijas brīvvalsts līdz šim lielākā nespēja kultūrā pacelties līdz diženā dimensijai pirmām kārtām ir ķibeles ap Nacionālās bibliotēkas (NB) celtniecību septiņpadsmit gadu garumā. Mēdz teikt, ka tieši arhitektūra izsaka laikmeta garu. Arhitektūra nemēdz melot, jo tā atrodas kopības telpā, zīmes ir nolasāmas vēl ilgi pēc tam, kad šā laika paaudzes vairs nebūs starp dzīvajiem. Kultūras ministrija (KM), NB atbalsta biedrība, intelektuāļi ar savām vēstulēm, aicinot celt NB, daudzreiz ir palikuši vieni paši, jo valdības lēmums ir bijis necelt, nogaidīt un atlikt. Arī pašlaik tiek sludināti argumenti par labu atlikšanai. Vēl neuzcelta bibliotēka kā bārenīte jau esot vainīga pie inflācijas. Ekonomikas eksperti pamato, ka 2%, ko sastādītu Nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksas no visām būvniecības izmaksām nākamgad, nudien inflāciju vērā ņemami neietekmēs. Taču kārtējā atteikšanās no NB celtniecības ietekmēs Latvijas tautas pašapziņu nihilisma un sīkmanības virzienā. Jājautā: vai šo laikmetu raksturos ap Rīgu apaugušie privātmājiņu ciemati, privātās augstceltnes? Vai šis laiks būs tikai indivīdu uzņēmības laiks, bet ne valstisku, intelektuāli dižu darbu laiks kā NB, izstāžu zāles un koncertzāles uzcelšana? Var jau atbildēt — ceļam Dienvidu tiltu, būvēsim augstceltnes, taču nevienam no šāda tipa objektiem nav tā simboliskā kultūrsvara, kas ir bibliotēkai.

Latvijas inteliģence, akadēmiķi, profesori, daudzi studenti aicina neko neatlikt, bet šā gada 18.novembrī sākt Nacionālās bibliotēkas celtniecību, lai to pabeigtu noteiktajā termiņā. Strīdus par izmaksām nodot ekspertu rokās un tos neizmantot par argumentu celtniecības apturēšanai. Tauta nevar sastādīt tāmes, tas jādara speciālistiem caurskatāmā un kritikas pilnā gaisotnē. Vajag salīdzināt izmaksas ar līdzīgu objektu izmaksām citās valstīs, vajag neitrālu, objektīvu ekspertu spriedumus, kuriem uzticas sabiedrība. Var apsveikt to atklātības līmeni, ko Kultūras ministrija sasniedza, iesaistot projektu kontrolē nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā Delnu. Taču, ja joprojām nav iegūta sabiedrības uzticība, ka celtnes tapšanas gaitā nebūs korupcijas skandālu, tad sabiedriskās kontroles funkcijas vēl vajag pastiprināt. Aicinu neizmantot politiskās konfrontācijas metodes, lai nostādītu vienu politisko spēku pretī otram, vienu sociālo grupu — citai. Nav cienījami par politiskās spēkošanās objektu izmantot kultūras dimensiju, kurai vajadzētu tiekties pretim diženumam.

H.L.Borhess, kurš ieņēma godpilno Argentīnas Nacionālās bibliotēkas direktora amatu, raksta: "Bibliotēka ir bezgalīga un periodiska." Tā ir viens no senākajiem kultūrvēsturiskiem apliecinājumiem. Kādreiz bija svarīgas elku pielūgsmes vietas, tad dievnami, modernajā sabiedrībā — bibliotēkas un mācību iestādes. Ja vairs neviens nealks pēc bibliotēkas, sabiedrība būs pārvērtusies par baru. E. Gelners grāmatā Arkls, zobens un grāmata atzīst, ka zobens bija varenāks par arklu, bet grāmata — noteikti varenāka par zobenu. Bet tas katrai sabiedrībai ir jāpierāda.

Bibliotēku uzskatu par apliecinājumu, ka šis laiks varēs panākt ko paliekošu, garam vajadzīgu. Tomēr nevēlos, lai lētuma dēļ tiek uzcelts kaut kāds "krāms", kas pēc desmit gadiem jānojauc, jo tajā nav ne stila, ne modernu materiālu, ne auras. Birkerts mums ir devis bibliotēkas modeli, taču tas ir ticis tik ilgi mocīts, ka jau sāk rādīt noguruma pazīmes. Tas nav šauri nacionālistisks — pilnīgas muļķības. Stikla kalna arhetips ir universāls, tā ir tiekšanās augšup. Princesīte miegā, uzmodināšana no miega jeb zināšanu sabiedrības ideja apvieno visas civilizācijas, tā pašā saknē ir universāla un moderna ideja.

Jājautā, vai tiešām tikai imperatori vēsturē ir spējuši panākt lielas lietas, bet demokrātiskas sabiedrības un šauri ekonomiski orientētas valdības — to nevar, jo nav varētgribas un vēriena? Bet bez vēriena nav vēstures!

Bilbao pilsēta atplauka ar savu jaunuzcelto Gugenheima muzeju — arhitektūra, iedvesma, intriga, māksla un priecīgs baudījums par kultūras diženumu. Sidnejas identitāte saistās ar balto gliemežvāku veidolā radīto Operu. Rīga sevi rāda caur viduslaikiem, caur ulmaņlaikiem, bet kas ir mūsu laiks? Amizants paldies Melngalvju nama simulakra radītājiem, jo šis nams atdzima kā vēsturiska rotaļlietiņa bez milzīgas stīvēšanās, privāti pabalstīts. Taču patiesībā tas nav šis laiks!

Vai tiešām Latvijas politiskajai elitei (esmu ar mieru te pieskaitīt arī opozīciju) nav dūšas saņemties un kopumā būt vismaz tāda viena seno laiku imperatora mazā pirkstiņa vērtiem, kam bija kultūras gribētspēja. Par godu savai tagadnei radīsim tos trīs brāļus, nežņaugsimies ar lētām kartona būdām, termiņu atlikšanu un aizdomu kultivēšanu! Aicinu valdību izmantot vienreizējo iespēju — Lattelecom privatizācijas līdzekļu daļu rezervēt bibliotēkas celtniecībai. Lai lieli finansiāli ekonomiski notikumi privatizācijā rada atspulgu — dižus notikumus kultūrā. Lai milzu vienreizējie ienākumi — 400 milj. — netiek izbārstīti. Ja tagad neparādīsies varētspēja, tad vienalga nākamās paaudzes, nicīgi skatoties uz šo laiku, radīs un uzcels paliekošas un lielas lietas. Un uz tā fona mēs būsim bijuši sīki.

Labklājība neiestāsies nekad, ja kultūrā nenotiks lielas lietas. Tieši ar to jau cilvēks atšķiras no dzīvnieka, kas arī grib paēst un grib siltu migu. Taču cilvēks sākas tur, ka grib ko vairāk — zināšanas, inteliģenci, spriestspēju, garīgo vidi, mākslu, sava laika apbrīnojamus simbolus. Gars alkst materializēties, taču tas nenotiek konservu bundžu vai sētas mietu veidolā. Ja Latvija patiesi grib veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību, tad bibliotēka ir absolūti nepieciešama. Protams, ka tā nav tikai celtne, jo daudz jāstrādā, lai tā būtu piepildīta un pievilcīga. Modernā bibliotēka izmainīs garīgo vidi. Taču ja bibliotēku neceļ, tad viss par zināšanu sabiedrības veidošanu Latvijā, par izglītības un zinātnes prioritāti ir meli. Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka e–vide var aizstāt bibliotēkas celtni, ka mēs saslēgsimies datortīklos un visi ķermeniski būsim šī bibliotēka, līdz ar to ietaupot valdībai naudu. Patiesībā datori mūs piekrāps daudz ātrāk nekā Gūtenberga laikmeta vērtības. Nacionālā bibliotēka kā kultūras simboliskā vērtība var kļūt par šī laika zīmi Latvijai. Ja tas nenotiks, vēsturē tiks atzīmēts, cik nevarīgi mēs esam bijuši.

Izglītībā un kultŗā…

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  10/08/07

- DIVAS GRĀMATAS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU. Centrālā statistikas pārvalde publiskojusi datus, pēc kuriem var secināt, ka pērn gada laikā Latvijā uz vienu iedzīvotāju nodrukātas divas grāmatas. Pavisam tikušas izdotas 2427 dažādu nosaukumu grāmatas un brošūras, to kopējā tirāža bijusi 4,69 miljoni eksemplāru, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika izdoti 4,822 miljoni eksemplāru. Visvairāk – 549 – izdotas daiļliteratūras grāmatas, neieskaitot bērnu literatūru, 393 uzziņu literatūras izdevumi, 281 mācību grāmata, 251 zinātniskā grāmata, 238 bērnu populārzinātniskās un daiļliteratūras grāmatas, 123 populārzinātniskās grāmatas, 115 mācību metodiskās grāmatas un 103 ražošanas grāmatas. Tāpat pie lasītājiem nonākuši 88 praktiskās literatūras izdevumi, 67 memuāru žanra grāmatas, 64 politiskie, 62 oficiālās literatūras, 57 reliģiskās literatūras un 36 zinātniski informatīvās literatūras izdevumi.

- PĀRĪŠI PARKĀ. Yossi Milo galerijā Ņujorkā oktobrī aplūkojams japāņu fotogrāfa Koheja Josijuku skandalozais fotogrāfiju cikls Parks, kas publiskai apskatei izlikts pirmoreiz kopš 1980. gada. Ideja par fotogrāfiju ciklu autoram radās tālajos 70. gados Tokijā, kur viņš tolaik strādāja kādā reklāmas aģentūrā. Reiz naktī ejot pa parku kopā ar kādu draugu, viņi pamanīja maigojamies kādu pārīti un lūriķi, kas centās iespējami labāk izpētīt, ko mīlnieki dara. Izmantojot Kodak infrasarkano zibspuldzi Kohejs Josijuku sāka fotografēt gan pārīšus, gan glūniķus. 1979. gadā notika viņa pirmā izstāde kādā Tokijas galerijā, toreiz fotogrāfijas tika palielinātas līdz dabiskajam lielumam, izstāžu zālē valdīja tumsa, bet apmeklētājiem tika izsniegtas kabatas baterijas. Šobrīd Koheja Jusijuku fotogrāfijas pieder lielākajiem ASV Laikmetīgās mākslas muzejiem.

- LĪDERIS GĀZTS. Džeimsa Patersona un Hovarda Rogana romāns ar biedējošo nosaukumu You"ve Been Warned, kurā tiek vēstīts par kādas jaunas par auklīti piestrādājošas fotogrāfes šausminošajām vīzijām, jau otro nedēļu nostūmis no The New York Times topa virsotnes Khaleda Hoseini Thousand Splendid Suns. Trešais šonedēļ ir Dika Fensisa un Fēliksa Frensisa kulinārais krimiķis Dead Heat.

Kultūrziņas

Līvija Dūmiņa,  NRA  10/09/07

- ZVAIGZNE 2007. Svētdien noslēdzās 5. starptautiskais monoizrāžu festivāls Zvaigzne. Žūrija Krievijas Teātra darbinieku savienības Kritikas kabineta priekšsēdētājas Eleonoras Makarovas vadībā pirmo vietu piešķīrusi Belgradas aktrisei Radai Djuričinai par izrādi K.I. No Nozieguma un soda un divas Grand Prix: Kišiņevas aktierim Igoram Kvasam par izcilo sniegumu Patrika Zīskinda Kontrabasā (režisors Iļja Šacs) un maskavietei Irinai Jevdokimovai par izrādi Nekas (režisors Vladimirs Mihelsons).

- CiCiDOLL. Šodien pulksten 18 galerijā Istaba atklās sešu jaunu keramiķu izstādi CiCiDOLL. Arta Baltā, Elīna Titāne, Ieva Kalniņa, Gita Ruģēna, Jūlija Podziņa, Gundega Hagendorfa ir Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras studentes, kas skolojušās pie keramiķiem Daiņa Pundura un Daiņa Lesiņa. Izstādē viņas sarunājas par sievišķību, bērniem, spēku un trauslumu, centieniem apvienot ģimeni un sadzīvi ar mākslu un karjeru, neapmaldoties un nezaudējot sevi – maigo, koķeto sievieti. Šī saruna arī raksturo darbus – dažādus, reizēm pretrunīgus, bet tieši tapēc – interesantus. Figūras iesaistītas savstarpējā spēlē, kas sešos ļoti atšķirīgos izpildījumos rāda individuālus pārdzīvojumus un redzējumus.

- KRISTAPA SPOGULIS. Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina filmu autorus, producentus, kritiķus, studentus un žurnālistus uz radošo konferenci Filmu mākslas situācija un nākotne 2007., Kristapa spogulis, kas notiks 11. oktobrī no pulksten 12 līdz 14.30 kinoteātra Rīga Jaunajā zālē. Diskusiju vadīs Inga Pērkone Redoviča, savos festivāla Lielais Kristaps iespaidos dalīsies Roberts Ķīlis, Valentīna Freimane, Agris Redovičs, Zane Dzene, Māris Putniņš un citi.

- ATTIECĪBAS STARP VĪRIETI UN SIEVIETI. Europa Club Casino telpās Rīgā, K. Barona ielā 12 (Benjamiņu namā), līdz pat janvārim apskatāma latviešu grafiķes un gleznotājas Ievas Markēvičas-Carukas darbu ekspozīcija. Mākslinieces gleznas raksturo viegli sievišķīga erotika. Profesionālās izglītības pamati, kas apgūti Ļvovā, un ukraiņu temperaments mākslinieces darbiem latviešu mākslas kontekstā piešķīruši savdabību un neparastu jutekliskumu. Māksliniece uzsver attiecības starp vīrieti un sievieti kā vienu no būtiskākajām dzīves sastāvdaļām. Ievas Markēvičas-Carukas darbi ir apkopoti personālizstādēs ne vien Latvijā, bet arī Polijā (1992), Šveicē (1996) un Ženēvā (2005). Māksliniece regulāri piedalījusies arī dažādās grupu izstādēs.

- A. ČAKS. ĀFRIKA. SPĀNIJA. Klasiskās mākslas galerijā Antonija 11. oktobrī pulksten 17.30 atklās Ernas Geistautes (1911– 1975) izstādi A. Čaks. Āfrika. Spānija. Izstādē būs skatāmi gan portreti, piemēram, slavenais Rīgas dziesminieks Aleksandrs Čaks, gan Āfrikas un Spānijas, Alpu ainavas, dzīvnieki un šo zemju ļaudis. Visos šajos darbos jūtams tonāls smalkums, kas radniecīgs beļģu glezniecībai. Radoši meklējumi ļoti spilgti atspoguļojas mākslinieces portretu atveidojumos, to psiholoģiskais smalkums sasaucas ar Voldemāra Tones un Jāņa Liepiņa mākslu.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  10/10/07

- ANDRIS NELSONS – BIRMINGEMĀ. Sākot ar 2008/2009. gada sezonu, diriģents Andris Nelsons kļūs par Birmingemas simfoniskā orķestra muzikālo vadītāju. Viņš šajā amatā nomainīs Sakari Oramo, kas orķestra vadītāja pienākumus pilda jau desmito sezonu.

- NOSLĒDZIES DIZAINA KONKURSS. Par starptautiskā dizaina konkursa Andrejsala 2007 uzvarētāju kategorijā Soliņi un atkritumu urnas tika atzīts Beļģijas pārstāvja Damiena Spīsa projekts Swell... Well (Viļņu... zviļņi, attēlā). Otrajā vietā ierindojās Ilzes Začestes projekts (Klampp). Konkursantu darbi jau ir uzstādīti Andrejsalas dienvidu daļā.

Kultūrziņas

Arno Jundze,  NRA  10/11/07

- ITĀĻU VALODAS UN KULTŪRAS NEDĒĻA. Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Itāļu valodas centrs Visvalža ielā 4a (4. stāvs, 402. auditorija) šonedēļ kļuvis par itāļu valodas un kultūras oāzi. Itāļu valodas un kultūras nedēļas ietvaros šeit ik dienu notiek vairāki pasākumi – filmu demonstrācijas, priekšlasījumi u.tml., kas iepazīstina ar itāļu dzejnieka Eugenio Montales atdzejojumiem, režisora Folco Kilici filmu Jūra un tās noslēpumi un režisora Emanueles Krialezes filmu Elpa. Tās tiek demonstrētas itāļu valodā ar itāļu subtitriem. Precīzu informāciju par pasākumiem meklējiet festivāla mājas lapā www.italijasfestivals.lv.

- CICIDOLL ISTABĀ. Galerijā Istaba vakar tika atklāta sešu mākslinieču izstāde CiCiDOLL, kas sola skatītājiem iejušanos sievišķīgas romantikas, ironijas un naivisma pilnā pasaulē. Arta Baltā, Elīna Titāne, Ieva Kalniņa, Gita Ruģēna, Jūlija Podziņa, Gundega Hagendorfa – Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūras studentes – centīsies lauzt stereotipu, ka keramika esot zemes toņos glazēts pods, un parādīt, ka tā var būt jūtīga, dizainiska, konceptuāla.

- KRIEVU BUKERA NOMINANTI. Nosaukti prēmijas Krievu Bukers pretendenti. Šogad prestižajai balvai izvirzīti Ludmilas Ulickas romāns Daniels Šteins, tulkotājs, Igora Sahnovska Cilvēks, kas zināja visu, Aleksandra Iļičevska Matiss, Dmitrija Andrejeva Prieka līcis, Alkesa Turina Dievs nespēlē kauliņus un Jurija Maļecka Adatas smaile.

- MĀKA RAUDĀT KORĪ. Gadam tuvojoties izskaņai, sācies cāļu skaitīšanas laiks daudzās kultūras nozarēs ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Pagājušo sestdien noslēdzās Lielais Kristaps, bet šonedēļ kļuvis zināms, kura ir labākā Eiropas ziemeļvalstu filma 2007. gadā. Ziemeļu padomes kino balva 2007 piešķirta dāņu filmai Māka raudāt korī. Balvu 350 000 dāņu kronu apmērā dalīs filmas režisors Peters Šēnavs Fogs, kuram šī ir pirmā spēlfilma, scenārija autors Bū Hansens un producents Tomass Stenderups. Filma veidota pēc Erlinga Jepsena tāda paša nosaukuma romāna motīviem.

- PIEMINĒS MIKAELU AGRIKOLU. Nākamo otrdien Latvijas Universitātes mazajā aulā notiks seminārs, kurā tiks pieminēts somu apgaismotājs Mikaels Agrikola (1510–1570), kas somu rakstu valodas un kultūras attīstības labā paveica to pašu, ko Ernsts Gliks un Georgs Mancelis Latvijā.

Bez kompromisiem sadalītas balvas nacionālajam kino

Dita Rietuma,  Diena  10/08/07    Nacionālais kinofestivāls Lielais Kristaps, kas šogad svinēja savu trīsdesmitgadi, noslēdzies ar skaitliski dāsnu balvu birumu gan labākajām filmām, gan labākajiem kino profesionāļiem. Kopumā žūrija, ko šogad veidoja vienīgi teorētiķi — kinokritiķi, publicisti, kā arī sociālantropologs un žūrijas priekšsēdis Roberts Ķīlis, no 100 Lielā Kristapa skatei piedāvātajām filmām izvētīja 24 balvu ieguvējus — filmas un labākos savā profesijā. "Mēs nepieņēmām kompromisa lēmumus, bet gan lēmumus," žūrijas darbu rezumēja R.Ķīlis.

Viens no emocionālākajiem ceremonijas brīžiem bija žanriski savdabīgās — dokumentālās animācijas filmas Čiža acīm komandas dubultā sumināšana. Filma, kuras pamatā ir neprofesionālas mākslinieces 83 gadus vecās Irinas Piļkas zīmētās dienasgrāmatas, kurās viņa iemūžinājusi savus iespaidus kopš XX gs. 40.gadiem, ieguva balvu kā labākā īsmetrāžas animācijas filma un saņēma arī kinokritiķu balvu. Radošā komanda — rakstniece Nora Ikstena, producents Bruno Aščuks, režisors Edmunds Jansons un pati Irina Piļka — apliecināja, ka triju gadu garumā tapusī filma ir balva ne tikai konkrētam mākslas darbam, bet arī optimistiska cilvēka un spoža talanta vitālajam mūžam. Par labāko spēlfilmu tika atzīta četru režisoru kopīgi veidotais darbs Vogelfrei — četras noveles, kas izseko cilvēka mūžu tā bērnības, jaunības, brieduma un mūža norieta etapā. Balvas (arī kā labākie scenāristi) saņēma divi no radošās četrotnes — Anna Viduleja un Gatis Šmits. Viņu kolēģi Jānis Kalējs un Jānis Putniņš Latvijai sūtīja videosveicienu, jau esot ceļā uz Koreju, kur Vogelfrei startē prestižājā Pusanas starptautiskajā kinofestivālā.

Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu tika atzīta režisores Ināras Kolmanes Mans vīrs Andrejs Saharovs, kas tapusi kā Latvijas un Francijas kopsadarbība, tās galvenā varone ir "atombumbas tēva", vēlāk disidenta Andreja Saharova atraitne Jeļena Bonnere. Filma saņēma arī skatītāju balvu.

Uzsakot žūrijas objektivitāti, līksmi savu Lielo Kristapu par labāko spēlfilmas režiju saņēma Juris Poškus (filma Monotonija). Arī aktrise Iveta Pole tika novērtēta kā labākā par darbu tieši šajā filmā. Lielais Kristaps labākajam vīriešu lomas tēlotājam tika Jurim Žagaram, kurš filmā Tumšie brieži atļāvies būt netipiski ievainojams, atkailināts. Savukārt Regīna Razuma tika atzīta par labāko otrā plāna aktrisi, šo balvu viņai nodrošināja sadarbība ar režisoru Rolandu Kalniņu filmā Rūgtais vīns. Festivāla sensācijas — Latvijas Kultūras akadēmijas absolventa Aika Karpetjana filma Riebums, kas bija nominēts veselās trijās kategorijās, saņēma balvu kā labākā studenta filma. Pasaulē pazīstamā režisore Laila Pakalniņa kļuva par divu Lielo Kristapu īpašnieci — par labākajām savās kategorijās tika atzīta viņās īsmetrāžas spēlfilma Ūdens un īsmetrāžas dokumentālā filma Teodors.

Par emocionālu brīdi izvērtās leģendārās Vija Artmanes sumināšana. Jāpiekrīt aktrises partnera Toma (no J.Streiča filmas Teātris) — Ivara Kalniņa — teiktajam, ka dižā aktrise būtu pelnījusi balvu par mūža ieguldījumu vismaz ik gadu, kamēr ir Lielais Kristaps. Režisora Jāņa Streiča lūgums LTV 1 skatītājiem, kuri vēroja ceremoniju tiešraidē, koncentrēt visus sava laba vēlējumus uz ziedu pušķi, ko viņš pasniedza Vijai Artmanei, izskanēja kā aizkustinošs žests. Paša J.Streiča filmu Cilvēka bērns par visu laiku labāko filmu interaktīvajā balsojumā atzina LTV skatītāji.

Forumā atgādina problēmas izglītībā

Ilze Zālīte, Diena  10/08/07     Skolu materiāltehniskais nodrošinājums, pedagogu atalgojums un skolotāju un skolēnu tiesības — tie ir galvenie problēmu jautājumi, ko mācībspēki uzsvēruši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augustā rīkotajās reģionālajās konferencēs un kam lielākoties veltīta uzmanība arī sestdien Nacionālās operas telpās aizvadītajā Latvijas pedagogu forumā.

Lai arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) pauda, ka materiāltehniskais nodrošinājums skolās strauji uzlabosies līdz ar 2007.—2013.gada ES fondu naudu, skolotāji uzskata, ka nepieciešams arī valsts atbalsts materiāltehniskās bāzes uzlabošanai pamatskolās, kam Eiropas nauda neesot paredzēta. Tāpat izglītībā strādājošos satrauc ES fondu projektu sadārdzinājums inflācijas dēļ un neziņa, kas varētu segt pieaugošās izmaksas.

Runājot par skolotāju un skolēnu tiesībām, ministre informēja par grozījumiem normatīvos un topošo audzināšanas darbības programmu. Šādas programmas vajadzību atzinuši 76% no reģionālajās konferencēs aptaujātajiem ap 700 skolotājiem. 15% no viņiem uzsvēruši, ka necienīga attieksme no skolēniem ir bieža, bet vairāk nekā 60% — reta.

Savukārt pašlaik sakāpināto atalgojuma jautājumu forumā vairāk akcentēja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja vietnieks Jānis Krastiņš. "Algu nepaaugstināšana ir tā tumšā mākoņa maliņa, ko valdība pasniegusi šai Vispasaules skolotāju dienā. Taču arodbiedrības cīnīsies, lai atalgojums būtu adekvāts ieguldītajam darbam," par ceturtdien iecerēto dažādu arodbiedrību piketu pie Saeimas atgādināja J.Krastiņš. Viņš gan sarunā ar Dienu pēcāk atzina: "Nav cerību, ka valdība varētu piekāpties."

IZM rīkotais forums bija pirmais tik vērienīgs mācībspēku saiets pēc septiņu gadu pārtraukuma, kur pulcējās ap 600 pedagogu no visas Latvijas un kur arī pasniegtas balvas par ieguldījumu izglītībā.

Kibernētiskās glezniecības kods

Anita Vanaga, speciāli Dienai,  10/08/07    Sigurda Vīdzirkstes izstāde Kibernētiskā glezniecība Ārzemju mākslas muzejā.

Nosaukumu (kybernetes — locis, strūrmanis, sengrieķu val.) S.Vīdzirkste (1928.g., Daugavpilī—1974.g., Ņujorkā) patapina no kibernētikas pamatlicēja Norberta Vīnera, kas terminu izmanto, lai aptvertu kompjūterzinātni, bioloģiju, filozofiju un zināšanas par sabiedrības struktūru, proti, dabiskā procesa pārnesumu tehniskā vidē. Kibernētikas attīstību Rolāns Barts 60.gados saista ar sintagmātisko apziņu, kas vienlaikus sekmē gan programmēšanu, gan mitoloģisko rindu atklāšanu. Var piebilst — arī abstrakto glezniecību, kas uzplaukst pēc Otrā pasaules kara Ņujorkā. Tieši ar abstrakto ekspresionismu Ņujorka pasludina sevi par pasaules mākslas centru. Laikā, kad amerikāņu avangards ir pārņemts ar transcendentālo pieredzi, K.G.Junga arhetipiem un kolektīvo zemapziņu, Laodzi kosmoloģiju un japāņu dzenbudismu, Vīdzirkste studē Mākslas studentu līgā pie figurālista Vila Bārneta, glezno krāsaini un tēlaini. Ir 50.gadu sākums, un intensīvā izstāžu dzīve ar Ņujorkas skolas darbību ievelk latviešu emigrantu abstrakcijas dzīlēs.

Šodien kibernētiķi ir pārtapuši par sistēmanalītiķiem, un kibernētikas jēdzienam, "laikmeta burvju atslēgai" (J.Soikāns), piemīt vēsturiskas patīnas segums. Taču šis apzīmējums ir vienīgais kopsaucējs, ko ir lietojis pats mākslinieks. Viņa darbiem nav citu nosaukumu, nav datējumu, nav autora parakstu. Kad 1968.gadā Kipsbei galerijā Ņujorkā viņš sarīko personālizstādi Kibernētiskā glezniecība, visas gleznas ir numurētas. Verbālo komunikāciju Vīdzirkste vērtē zemāk par universālo vizuālo valodu un savu identifikāciju nepaskaidro, abstrakto vēstījumu tulkojot vārdos. Diemžēl.

Attīstot pašas mākslas valodu, Vīdzirkste integrē tajā matemātikas, ķīmijas un mūzikas zināšanas. Taču izteikti jutekliskā, vieliskā formveide skatītājus parasti ir aizkavējusi emocionāli metaforiskajā uztveres zonā. Kādā vēstulē tuviniekiem Vīdzirkste pauž nožēlu, ka kritiķes Eleonoras Šturmas pozitīvajā rakstā par 1964. gadā mākslinieka studijā sarīkoto ekspozīciju nav uztverts darbu kodols: "... nokopēju no avīzes Šturmas rakstu, nav jau slikts, kaut gan jāsaka, viņa ar labu gribu rakstīja visu, ko zināja un varēja saredzēt, — bet man jāsaka viena lieta — viņa neredzēja mani, manas mālēšanas pamatus un centienus, to, kas ir aiz pigmenta sabiezinājumiem un kas nav ieliekams klišejiņās. Pamata bildes jeb sākums bija trīs mazi, apmēram 15x15 cm zīmējumi, kuri viņai neizteica nekā, un šķiet tādēļ, ka arī viņa palika kuriozitātē par tehniku un tikai audekla virsmā un robežās."

Izstādē ir skatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā esošais esenciālais Vīdzirkste, kura darbus Latvijas valstij ir dāvinājusi gleznotāja Daina Dagnija, kā arī darbi no Gunta Belēviča un citām privātkolekcijām. Šeit ir kāds 15x15 cm paša Vīdzirkstes rāmētais punktu zīmējums. Gribētos domāt, ka tas ir viens no pieminētajiem. Tad atliktu atrast pārējās divas pamatbildes, un Vīdzirkstes dokumentētais kods būtu rokā. Bet, kamēr tas nav noticis, ir jāizmanto citas iespējas līdzenuma grūtību pārvarēšanai.

Mākslinieka patstāvīgās radošās darbības sākums datējams ar 50.gadu beigām, kad Vīdzirkste pievēršas monohromijai, faktūrai, tumšā un gaišā attiecībām, elementāru formu sakarībām, kas telpas informāciju izsaka ar punktu, līniju, apli un plakni, veidojot elementu kārtojumu vai iterāciju, kad viena un tā pati darbība tiek izpildīta ar citādu lielumu, un katrā nākamajā gleznā pats elements, ar kuru tiek veikta darbība, mainās.

Viņa arsenālā ir arhetipiskais melnais, Ņujorkas glezniecības radikālākā izpausme, kas pēc Kazimira Maļeviča Melnā kvadrāta vairs neuzdod jautājumu par gājiena pirmdzimtību — melnas gleznas rada gan Roberts Raušenbergs un Marks Rotko, gan Frenks Stella un Eds Reinhards. Konceptuālisma slieksni pārkāpjot, kā primārais izvirzās jautājums, kas ar darbu tiek pateikts. Uz to ir vieglāk atbildēt, ja uzlūko Vīdzirkstes mākslu kā savstarpēji saistītu un koordinējošu veselumu, kā vēstījumu par "tīriem" priekšstatiem. Tīrības izvērsumā pieaug autortehnikas vērtība.

Vīdzirksti interesē absolūtais ritms, spontāns un kalkulēts, regulārs un neregulārs, mainīgi un nemainīgi intervāli, punktu reljefa pakāpes kā distances rādītāji un tembrālo gradāciju nesēji, polifoniska daudzslāņainība un minimālisma askēze.

Viņu suģestē Karlheinca Štokhauzena mūzika, kas ignorē motīvu, saspiežot visu atsevišķā skaņā un tās parametros. Vīdzirkste ar Ampeks skaņu lenšu aparātu ieraksta ne tikai mūziku, bet arī Ņujorkas trokšņus un klusumu, mēģinot saklausīt sistēmu šķietamajā haosā.

Šajā ritma sistēmā cilvēcisko mērogu ienes elpa un pulss, ķermeņa žests, pie kura pievelkas forma spontānos eļļas krāsas metienos uz brūna ietinamā papīra. Te ir vieta prāta ritmam, izteiktam matemātiskā formulā vai punktu struktūru kārtojumā uz fotoplēvēm.

Ritms uzplaukst dzejoļu pantmēros un pieņemas kosmiskā varenībā zvaigžņu fotouzņēmumos, kas fiksē zemes kustību. Un vēl te pārsteidzošā kārtā iederas statistiskās kartes, ko Vīdzirkste darina Volstrītas Federal Reserve Bank, kas regulē valsts monetāro politiku un kur glabājās brīvās Latvijas zelts. Divas no kartēm atceļoja uz Rīgu kā gleznu fona stiprinājumi septiņdesmito gadu melno faktūru darbiem, grafiskā valodā liecinot par dolāru miljonu plūsmu.

Vīdzirkstes māksla universālisma dēļ ir interpretācijām pateicīga viela. Minēšu tikai vienu piemēru. Gunara Saliņa dzejolis Melnā saule (Jaunā Gaita 1961.gads, nr.29.) tapa, iedvesmojoties no aptuveni 50x50 cm liela, melna "fleša", kura atrašanās vieta nav zināma un kurš ir devis Ņujorkas Elles ķēķa mītpoētikai vadmotīvu. Pats mākslinieks, tincināts par melno, esot atjokojis, ka mīl skatīties ainavā aiz metro loga. Ir zināms, ka viņam ir bijusi arī baltā glezna, svarīgs tukšums, kas padara nozīmīgu visniecīgāko vibrāciju.

Pēc Vīdzirkstes nāves plašajā studijā nepalika nekas, kas būtu noderīgs sadzīvei. Tikai darbi, koferi ar metāliskiem pulveriem, tuluola maska.

Jaunākajā reitingā lielākās izmaiņas lauku skolu grupā

Vita Dreijere,  Diena  10/09/07     Pilsētu skolās lielu izmaiņu nav, laukos gan — jaunākajā skolu reitingu sarakstā, pēc kura pirmdien Latvijas skolām sadalīja Draudzīgā aicinājuma balvas, pirmajās vietās vīd arī pērnā gada laureāti. Reitingu saraksts veidots, balsoties uz skolu rezultātiem mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātnisko darbu konkursos, šos sasniegumus attiecinot pret skolas skolēnu skaitu. Republikānisko skolu vidū arī pagājušajā mācību gadā vislabākos sasniegumus uzrādījusi Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, starp pilsētu skolām tradicionāli labākā ir Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, savukārt lauku skolu vērtējumā nomainījies viss godalgoto trijnieks un pārliecinoši uzvar Sutru pamatskola, kas pērn bija ierindojusies 12.vietā.

Draudzīgā aicinājuma balvas pasniegšana un reitinga veidošana ir Draudzīgā aicinājuma fonda iniciatīva. Oficiāla skolu reitinga gan Latvijā nav un, kā stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone, tādu arī drīzumā nav paredzēts ieviest. "Mēs uzskatām, ka skolu akreditācija ir pietiekami objektīvs rādītājs un garants, ka skola atbilst mūsu standartiem," saka D.Jansone, paskaidrojot, ka reitingu veidošana varētu būt nekorekta pret izglītības sistēmu, jo paredz skolu šķirošanu.

***

Lieliskais piecnieks

Republikānisko pilsētu skolu grupa

1.Rīgas Valsts 1.ģimnāzija

2.Daugavpils Krievu vidusskola — licejs

3.Rīgas Franču licejs

4.Daugavpils saskaņas pamatskola

5.Rīgas 40.vidusskola

Pilsētu skolu grupa

1.Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija

2.Cēsu Valsts ģimnāzija

3.Siguldas Valsts ģimnāzija

4.Dobeles Valsts ģimnāzija

5.Valmieras Valsts ģimnāzija

Lauku skolu grupa

1.Sutru pamatskola

2.Engures vidusskola

3.Jaunstrūžānu pamatskola

4.Viļakas Valsts ģimnāzija

5.Vecpiebalgas vidusskola

Citādā ziņā...

JL aicina Ārgali atvainoties Rīgas pieminekļu aģentūras direktoram

LETA  10/07/07    Partijas "Jaunais laiks" Rīgas domes frakcija aicina vicemēru Andri Ārgali (TP) atvainoties Rīgas pieminekļu aģentūras direktoram Guntim Gailītim par izteiktajiem nepamatotajiem pārmetumiem saistībā ar iespējamo Raiņa pieminekļa sabojāšanu tīrīšanas rezultātā, informēja frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Atbildot uz JL aicinājumu, Ārgalis pauda viedokli, ka viņam neesot par ko atvainoties, jo par pieminekļa tīrīšanas galarezultātiem varēšot spriest tikai pavasarī, "kad noies vaskojums un piemineklis nespīdēs". Turklāt viņš esot apgalvojis, ka Gailītis sodāms tikai pēc vainas pierādīšanas.

Jau ziņots, ka Ārgalis iepriekš apgalvoja, ka piemineklim tīrīšanas laikā radušies ievērojami bojājumi. Ārgalis, tobrīd būdams mēra pienākumu izpildītājs, pieprasīja no Rīgas pieminekļu aģentūras direktora paskaidrojumus.

Kā iepriekš norādīja Ārgalis, viņš no speciālistiem saņēmis informāciju, ka pieminekļa tīrīšana veikta nekvalitatīvi un neprofesionāli. "Piemineklis no pulēta pārvērties par matētu, arī šuves izdauzītas laukā. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir ļoti noraizējusies," apgalvoja vicemērs. "Pieminekļa atjaunošana sākotnējā izskatā prasīs vairākus desmitus tūkstošus latu. Gailītis bez soda nepaliks," teica Ārgalis.

Savukārt Gailītis aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka visi darbi notika augsti kvalificētu speciālistu uzraudzībā un ar piemērotām tehnoloģijām, tāpēc nekādi bojājumi netika nodarīti.

Vēstulē, kuru parakstījis VKPAI vadītāja vietnieks pieminekļu uzraudzības darbā Jānis Asaris, tika atzīts, ka "kopumā Raiņa pieminekļa attīrīšanas un sakopšanas darbi veikti atbilstoši iesniegtajai programmai, taču, lai to uzskatītu par kvalitatīvi restaurētu, nepieciešama svina šuvju atjaunošana".

Asaris norādīja, ka "turpmāk līdzīgu pieminekļu kopšanā, attīrīšanā un restaurācijā ir jāizvērtē, vai attīrīšana ar sausā ledus strūklas metodi ir optimālais risinājums, un uzmanīgāk jākontrolē strūklas spiediens, lai izvairītos no iespējamiem oriģinālās virsmas bojājumiem".

Granīta akmens speciāliste Sarmīte Kondratjeva norādīja, ka granīta virsmai sausā ogļskābā gāze nekā nespēj nodarīt. Arī pieminekļa veidotājs Aivars Gulbis atzina, ka "tik lielam piemineklim nekādu skādi nevar nodarīt".

Savukārt Latvijas Restauratoru biedrības priekšsēdētāja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāve Dace Čoldere sacīja, ka "rezultāts ir pietiekami labs", bet VKPAI savu atzinumu došot vēlāk. Arī mākslinieki Arta Dumpe un Genādijs Stepanovs atzina, ka "zaudējumi nav nodarīti ne par piecām kapeikām".

Tagad Pulks ir nosūtījis vēstuli Ārgalim un "gaida paskaidrojumu par Ārgaļa rīcības īstajiem iemesliem".

Putnu vērošanas sacensībās uzvar vides ministra komanda

DELFI  10/07/07    Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) sestdien organizētajās prominenču putnu vērošanas sacensībās "Skriesim pakaļ putniem!" uzvarējusi komanda, kurā startēja vides ministrs Raimonds Vējonis, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks un Ukrainas vēstniecības padomnieks Aleksandrs Jurovs. Divu stundu laikā komanda Bērzciemā novēroja 25 putnu sugas. Komandu pavadīja putnu vērotājs Andris Klepers.

Sacensībās piedalījās arī sabiedrībā pazīstamu cilvēku komanda (sportists Raimonds Bergmanis, ķirurgs Jānis Zaržeckis, Latvijas Institūta vadītājs Ojārs Kalniņš un Šveices vēstniece Anne Bautī (Anne Bauty)), kas pie Siliņupītes grīvas novēroja 19 putnu sugas. Žurnālistu komanda (Māris Olte, Gundega Skudriņa, Sandijs Semjonovs un Andrejs Volmārs) Mērsragā pie putnu vērošanas torņa novēroja 18 putnu sugas. Savukārt Saeimas deputātu komanda (Indmārs Līdaka un Pauls Putniņš) Mērsragā pie Pekraga novēroja 21 putnu sugu.

Uzvarētāju komanda pēc apbalvošanas pauda prieku par uzvaru sacensībās un ar patiesu entuziasmu stāstīja par novērotajiem putniem. Komanda īpaši lepojas ar pelēkās pīles novērojumu – šo putnu komandas dalībnieki pamanījuši ap 300 meža pīļu barā. Īpašs novērojums bijis arī lielais baltais gārnis, kas tomēr kopējā sugu sarakstā nav iekļauts, jo novērots piecas minūtes pēc sacensību laika beigām. Komanda arī izsaka pateicību komandas pavadonim, kas jau sacensību sākumā komandu noskaņoja uz pareizā vilņa, aicinot nesasteigt un rūpīgi ieskatīties. Uzvarai tuvinājis arī tas, ka vides ministram Raimondam Vējonim bijušas priekšzināšanas par Latvijas putniem. Ukrainas vēstniecības padomnieks Aleksands Jurovs atzina, ka priecājas par dalību sacensībās un uzskata, ka šādi pasākumi, kuru laikā ir iespēja tuvoties dabai un iepazīt to, ir ļoti nepieciešami.

"Jau sacensību sākumā kopā ar komandas dalībniekiem nopriedām, ka sacensību laikā varētu novērot ap 30 putnu sugas, un sasniegtais rezultāts ir iepriecinoši tuvu šim skaitlim," norāda komandas pavadonis Andris Klepers.

Uzvarētāju komanda saņēma galveno balvu – dabas fotogrāfa Jāņa Ķuzes putnu fotogrāfijas, bet visi sacensību dalībnieki sev līdzi paņēma piemiņas veltes – Latvijas putnu balsu ierakstus, kuru autors ir Ints Feders.

Šā gada 6. un 7. oktobrī notiek gadskārtējās starptautiskās putnu vērošanas dienas. Pēdējos gados mūsu valstī tās gūst plašu atsaucību un simtiem cilvēku aktīvi piedalās putnu dienu pasākumos. Lai popularizētu putnu vērošanu kā demokrātisku, aizraujošu un videi draudzīgu brīvā laika pavadīšanu dabā un pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību putniem, LOB šogad organizēja prominenču sacensības "Skriesim pakaļ putniem!".

Sacensības "Skriesim pakaļ putniem!" notika Rīgas jūras līča rietumu piekrastē no Siliņupītes grīvas līdz Mērsaragam, savukārt pasākuma atklāšana un apbalvošana – Ķemeru nacionālā parka administrācijas ēkā "Meža māja".

Katru komandu pavadīja pieredzējis putnu vērotājs vai ornitologs, kas komandas dalībniekiem palīdzēja noteikt putnu sugas. Komanda sacensību dienas rītā izlozēja vienu no četrām sacensību vietām un sava gida pavadībā devās uz to. Divu stundu laikā izlozētajā teritorijā komandai kopā ar pavadoni bija jāpiereģistrē pēc iespējas vairāk putnu sugu.

Sacensību organizēšanu atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds.

Eiropas bronza tika veselākajām

Ivo Jirgens Kjeti,  Diena  10/08/07    Eiropas dāmu basketbola čempionāta finālspēlē Krievija pārspēja Spāniju — 74:68.

Pasakai līdzīgajā spēles scenārijā tomēr nebija paredzētas laimīgas beigas. Eiropas čempionāta mačā par bronzas medaļām savainojumu novājinātā Latvijas dāmu basketbola valstsvienība otrajā puslaikā gandrīz atspēlēja 24 punktu deficītu, tomēr bija spiesta atzīt Baltkrievijas izlases pārākumu — 63:72. Ceturtā vieta ir Latvijas sporta spēļu komandas lielākais panākums kopš neatkarības atjaunošanas.

Daļēji piepildījās pesimistiskās prognozes par Latvijas izlases līderu spēju piedalīties izšķirošajā spēlē par medaļām. Gunta Baško, kura pusfinālā stipri sasita labās rokas elkoni, jau pirms iesildīšanās palika uz rezervistu soliņa. Anete Jēkabsone–Žogota ar divkārt nosaitētu labu kāju (traumēts ceļgals un potīte) mačā gan piedalījās, taču nespēja parādīt visu meistarību.

Pirmajās minūtēs Latvijas pamatpiecnieks nodemonstrēja ātru un rezultatīvu spēli — 13:8. Diemžēl veiksmīgi sākto tikpat veiksmīgi turpināt neizdevās. Aizsardzība vismaz epizodiski tika galā ar pretiniecēm, toties uzbrukumā izlases līderu trūkums šķita neaizvietojams (efektīvi darbojās vienīgi Jansone). Jēkabsone pirmos un savus vienīgos punktus guva otrā puslaika sākumā un drīz pēc tam atstāja laukumu līdz spēles beigām. Tobrīd — otrās ceturtdaļas vidū — par nolemtību liecināja gan drūmais noskaņojums uz Latvijas izlases rezervistu soliņa, gan rezultāts (28:52).

Šādā depresīvā gaisotnē cīnītājas raksturu nodemonstrēja vispieredzējušākā — Ieva Tāre. Četri precīzi soda metieni un trīspunktnieks aizrāva cīņā arī citas, un nākamajās desmit minūtēs Baltkrievijas izlases pārsvars kusa pārsteidzošā ātrumā.

Trīsarpus minūtes pirms beigām pēc diviem Ievas Kubliņas tālmetieniem Latvija zaudēja vairs tikai 57:61, turklāt piekto piezīmi bija dabūjusi pretinieču bīstamākā basketboliste Anastasija Veremejenko (tiesa, arī Tāre). Atmiņā atausa 2003.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēle Minskā, kurā Latvija atspēlēja vairāk nekā 20 punktu deficītu un uzvarēja.

"Vairs pat neatceros, ko teicu spēlētājām, kad ūdens sāka smelties mutē. Meklēju piecas, kuras varētu spēli pabeigt," pēc mača atzina bronzas medaļu apreibušais Baltkrievijas izlases galvenais treneris Anatolijs Bujaļskis. Pēdējās trijās minūtēs viņam kopā ar basketbolistēm patiešām izdevās apturēt Latvijas izlases ofensīvu, uz pāris latviešu neprecīzajiem metieniem un kļūdām atbildot ar trāpīgiem raidījumiem, un pirmo reizi (turklāt debijas reizē!) izcīnīt Eiropas bronzas medaļas.

Latvijas izlasei nācās samierināties ar ceturto vietu, ko sportā uzskata par pašu nepatīkamāko. "Komandai ir liels potenciāls. Labos gatavošanās apstākļos un ar labiem treneriem izlase var sasniegt vairāk nekā sasniedza manā vadībā," divus pie valstsvienības stūres pavadītos mēnešus rezumēja galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš, tieši neatbildot uz jautājumu par palikšanu vai aiziešanu no amata. Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris lika noprast, ka par darba turpināšanu ar Zvirgzdiņu noteikti tiks runāts.

***

Viedokļi

Ainars Zvirgzdiņš, Latvijas izlases galvenais treneris

Kādam bija jāpaliek ceturtajā vietā un diemžēl tie šoreiz bijām mēs. Priecājos, ka par spīti traumām, ciešanām un asarām meitenes parādīja, ka ir lieliskas spēlētājas un spēj cīnīties ar Eiropas labākajām komandām. Tas, ka šodien viņas atrada sevī spēku un bez savainotajām līderēm gandrīz noķēra sāncenses, rāda, ka komandai ir liels potenciāls. Ir skumji par zaudējumu, bet prieks par ceturto vietu Eiropā.

Liene Jansone, Latvijas izlases basketboliste

Par vēlu noticējām, ka varam baltkrievietes noķert. Otrajā puslaikā nekādas pēkšņās pārvērtības nenotika, vienkārši iekrita tie metieni, kas līdz tam nebija iekrituši. Gribējās jau iegrauzties tajās medaļās, bet es domāju, ka šī nebija mūsu pēdējā iespēja. Ceturtā vieta Eiropā tomēr ir vēsturisks panākums, un tā nebija nekāda laimes spēle. Mēs šo vietu izcīnījām.

***

Eiropas čempionāts. Par 3.vietu

Baltkrievija — Latvija 72:63 (16:17, 32:24, 55:37)

Balkrievija: Podobeda 2, Trofimova 12, Voļnaja 4, Kresa 2, Veremejenko 15; Ļevčenko 10, Sņicina 5, Anufrijenko 0, Marčenko 9, Troina 13

Latvija: Eglīte 5, Dreimane 3, Jēkabsone–Žogota 2, Jansone 23, Kubliņa 12; Tāre 12, Tamane 2, Ose–Hlebovicka 0, Krumberga 4, Brumermane.

Tiesneši: D.Nakičs (Horvātija), Dž.Matioli (Itālija), J.Černova (Krievija)

14/14 1p. 15/18

20/40 2p. 12/37

6/18 3p. 8/20

6+30 Atl.b. 8+26

13 Piesp. 13

22 Piez. 20

12 Kļūdas 18

11 Pārķ. 8

Bronza kaimiņiem, Latvijai – PALDIES!

Ēriks Strauss,  NRA  10/08/07    Savainojumi un traumas liedz Latvijai izcīnīt pirmās medaļas.

Vadošo spēlētāju savainojumi, bez līdzvērtīgām viņu aizstājējām – tāds bija Latvijas izlases vakardienas bronzas mača pirmsspēles fons. Diemžēl tik tuvu esošās Eiropas čempionāta bronzas medaļas aizceļoja uz kaimiņvalsti Baltkrieviju, kurai šī bija debija tik augsta ranga sacensībās. Tomēr arī ceturtā vieta ir atzīstams sasniegums, ko būs iespējams uzlabot jau pēc pusotra gada Rīgā.

Jau pusfināla mačā pret Krieviju bija redzams, uz ko ir spējīga Latvijas izlase, ja no ierindas ir izsistas divas spēlētājas. Ne tikai spēlētājas, bet, kā izteicās izlases galvenais treneris, – motors. Tūlīt pēc mača ar Krieviju Gunta Baško cīņas karstumā bija gatava doties laukumā atkal, taču vakarā, ierodoties viesnīcā, tika konstatēts, ka elkoņa sasitums ir daudz nopietnāks. Lūzumu nav, taču saites ir sastieptas, sāpes lielas, un jau mača dienas rītā bija zināms, ka Baško būs jāizlaiž bronzas vērtā spēle. Arī Anetes Jēkabsones veselība turējās uz godavārda, taču viņai vēl pietika spēka doties laukumā. Diemžēl savainotā Jēkabsone nebija nopietns drauds baltkrievietēm, līdz ar to jau pēc pirmā puslaika, viņai paliekot uz nulles (tikai divi metieni visā pirmajā puslaikā un abi neprecīzi), bija skaidrs, ka divcīņa ar beļģieti Annu Vautersu par čempionāta rezultatīvākās spēlētājas godu ir beigusies... Zobus sakožot, laukumā devās arī Ieva Tāre, kaut viņai šī spēle bija jāizlaiž. Pirms pusfināla sarunā ar komandas ārstiem tika nolemts, ka Ieva no atlikušajiem diviem mačiem drīkst piedalīties tikai vienā un Zvirgzdiņam esot jāizdara izvēle. Zvirgzdiņš izvēlējās pusfinālu, taču lielie robi sastāvā un pati dzīve piespieda Ievu doties laukumā arī vakar... Ar šādu diezgan bezcerīgu fonu tad arī bija jāaizvada vakardienas finālspēle par trešo vietu.

Visu cieņu Anetei Jēkabsonei un Ievai Tārei par to, ka viņas vakar spēlēja. Ar sakostiem zobiem un sāpēm, bet spēlēja. Šīs spēlētājas nav pieradušas spēlēt ar pusspēku un pēc labākās sirdsapziņas to darīja arī vakar, taču savu ķermeni nepiemānīsi – ja sāp vienā vietā, tad sāp visur, un Anetei un Ievai šādu sāpīgo punktu pietiktu visai komandai. Paliekot praktiski bez ārējās līnijas spēlētājām, mača sākumā tika izvēlēts, šķiet, vienīgais pareizais risinājums, kā pretoties pilnīgi veselajai un no Krievijas otrā līmeņa klubiem nokomplektētajai Baltkrievijas izlasei. Pēc mača ar Krieviju mūsu garās spēlētājas no treneriem saņēma kārtīgu sutu un pelnīti. Par to, ka nebija nevienas, kura uzņemtos iniciatīvu. Vakardienas mača pirmo desmit minūšu laikā uz šo vakanto vietu uzreiz pieteicās divas – Ieva Kubliņa un Liene Jansone. Vispirms Kubliņa iemeta savu tradicionālo trīspunktu metienu un ar metienu no groza apakšas pabeidza pirmo ceturtdaļu. Pa vidu starp šiem Kubliņas pieciem punktiem ar maksimāliem apgriezieniem darbojās Jansone – astoņi punkti pēc kārtas, plus vēl Eglītes divi punkti, un pirmā ceturtdaļa noturēta gods godam. Arī pret Krieviju mūsējām pietika dukas pirmajām desmit minūtēm, taču cik ilgi izbrauksi ar dažu spēlētāju aktivitātēm? Plīsumi sākās jau otrajā ceturtdaļā. Lai arī ne skaitļu izteiksmē, bet pati spēle bija samocīta, neticības saviem spēkiem pārpilna. Sākās tradicionālā mešana garām no groza apakšas (Jansone), Kubliņai arī šajā spēlē uzbrukumos no tuvās distances bumba lidoja visur, tikai ne grozā (pēc pirmā puslaika divpunktu metieni – 1/7!!!)... Pie spēlēšanas tika arī Ilze Ose-Hlebovicka, kurai tā bija pēdējā iespēja šo čempionātu nepabeigt ar tukšām rokām... Tā netika izmantota...

Trešās ceturtdaļas vidū rokas jau bija nolaidušās – vairāk nekā 20 punktu deficīts un nekādas pazīmes, ka kaut kas varētu izmainīties. Arī baltkrievietes jau sāka kārt medaļas sev kaklā, taču stingri pāragri. Pamazām, punktu pa punktam, bet, kad vēl bija atlikušas septiņas minūtes, rezultāts vairs neizskatījās tik briesmīgs – tikai 45:57. Ievai Tārei izdevās trīspunktu gājiens. Diemžēl tas bija viņas pēdējais vārds šajā spēlē – jau pēc mirkļa viņa nopelnīja piekto piezīmi! Vairākas minūtes notika tāda kā mīņāšanās uz vietas, un tad izšāva mūsējās. 50 sekunžu laikā 10:0! Kubliņa pat pamanījās vienā uzbrukumā nopelnīt četrus punktus – trīspunktu metiens plus vēl soda metiens! 57:61, un jāspēlē vēl vesela mūžība – 3:30 minūtes. Kā lai šajā situācijā neatceras pāris gadus seno Latvijas un Baltkrievijas hokeja maču... Diemžēl brīnumi tik bieži nenotiek. Jansonei vēlreiz izdevās noturēt cerības pilno četru punktu deficītu (59:63), taču tas viss bija uz izmisuma un spēku izsīkuma robežas...

Zvirgzdiņa atvadu vārdi?

– Esmu ļoti priecīgs par meitenēm, par komandu, par to, ka caur asarām un sāpēm mēs aizvadījām pēdējās spēles un ka viņas to izturēja. Esmu priecīgs arī par izcīnīto ceturto vietu. Esmu priecīgs par to, ka, iztrūkstot līderēm, pārējās spēlētājas prata pārkārtoties un nospēlēt cienīgi. Diemžēl bija nepieciešams laiks, lai viņas iejustos, un tas pierāda, ka šai izlasei ir potenciāls. Kādam čempionātā ir jāpaliek ceturtajiem, un šoreiz tie bijām mēs, kas arī ir ļoti augsts sasniegums. Tagad Latvijas izlasei ir jāgatavojas olimpiskajam kvalifikācijas turnīram, un ceru, ka ar nākamajiem treneriem izdosies iekļūt olimpiskajā turnīrā, – tie bija nu jau bijušā izlases galvenā trenera Aināra Zvirgzdiņa pēdējie vārdi šajā čempionātā.

Kāpēc bijušā?

– Nekādu zemtekstu manis teiktajā nav, jo līgums ar mani bija noslēgts tikai uz diviem mēnešiem. Pēdējā spēle ir aizvadīta, un līdz ar tās beigām beidzās arī mans darbs. Acīmredzot neesmu tik augstas kvalifikācijas treneris, ar kuru noslēdz līgumu uzreiz uz četriem gadiem, – ar viltīgu smaidu savu esošo situāciju izlases kontekstā paskaidro Ainārs Zvirgzdiņš.

– Es pat nezinu, kādi ir līguma nosacījumi. Man šķita, ka tajā ir runāts par ilgstošu sadarbību. Aizbrauksim mājās un skatīsimies. Personīgi es neredzu iemeslu, kāpēc lai Zvirgzdiņš neturpinātu darbu ar šo izlasi, – nezinīgs par savu saimniecību ir LBS prezidents Ojārs Kehris.

***

EČ basketbolā

Spēle par 3. vietu

- Latvija un Baltkrievija 63:72

(17:16, 7:16, 13:23, 26:17)

Latvija: Jansone 23, Kubliņa 12, Tāre 12, Eglīte 5, Krumberga 4, Dreimane 3, Jēkabsone 2,

Tamane 2;

Baltkrievija: Veremejenko 15, Troina 13,

Trofimova 12, Levčenko 10, Marčanka 9,

Sņicina 5, Voļnaja 4, Podabeda 2, Kresa 2.

Divpunktu metieni 12/37 20/40

Trīspunktu metieni 8/20 6/18

Soda metieni 15/18 14/14

Atlēkušās bumbas 8/26-34 6/30-36

Rezultatīvās piespēles 13 13

Pārtvertās bumbas 8 11

Kļūdas 18 12

Bloķētie metieni 0 2

Spēle par 5. vietu

- Čehija un Lietuva 93:54

(28:12, 21:6, 17:18, 27:18)

Čehija: Vitečkova 16, Mahova 14, Urova 13,

Kuličova 13, Jelhotova 10, Vesela 8, Sujanova 6, Hejdova 5, Večerova 4, Hartigova 4;

Lietuva: Šulcīte 10, Marčauskaite 8,

Brazdekīte 8, Kuktiene 6, Čudariene 6,

Valužīte 4, Petronīte 4, Valentiene 3, Briedīte 3, Vengrīte 2.

Spēle par 7. vietu

- Beļģija un Francija 72:63

(18:19, 14:9, 15:19, 25:16)

Beļģija: Vautersa 25, de Monda 16, Vambe 14, Lēmansa 4, Medvedeva 4, van Malderena 4,

Karpro 3, van den Vondere 2;

Francija: Gruda 23, Lausone 9, Jakubu 6,

Ndonge 6, Dumerka 4, Džilespija 4, Bade 4,

Gomiša 3, Dižona 2, Ledrēna 2.

Lielo slimnīcu vadītāji aizstāv pēdējos gados notikušās izmaiņas veselības aprūpē

LETA  10/08/07    Veselības aprūpes sistēmā patlaban ir vairāk pozitīva nekā negatīva, šādu viedokli pirmdien izplatītā paziņojumā pauž piecu Latvijas slimnīcu vadītāji, aizstāvot pēdējos gados notikušās izmaiņas veselības aprūpē un veselības ministra Vineta Veldres pašreizējo darbu.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Aivars Zdanovskis un Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš pauž viedokli, ka pēdējo nedēļu laikā sabiedrības sakāpināto emociju dēļ, ko bija izraisījuši medicīnas darbinieku draudi streikot, publiski izskanējuši "galēji izteikumi par medicīnas darbinieku atalgojumu un bēdīgo situāciju medicīnā kopumā".

"Mēs tam nevaram piekrist, tādēļ vēršam uzmanību uz to, kas netiek pienācīgi pasniegts - tas, ka notiek arī pozitīvas pārmaiņas. Tā ir nepārtraukta virzība uz priekšu - Eiropas prasību līmenim atbilstošu medicīnas pakalpojumu sistēmas radīšana sākās tieši pēdējo trīs četru gadu laikā. Un tā turpinās. Varbūt tas nedodas rokā tik strauji, kā katram gribētos. Visi vēlas dzīvot labi jau šodien, bet bieži vien neredz to apstākļu ķēdi, kas cieši saista šodienu ar rītdienu," teikts slimnīcu vadītāju paziņojumā.

Lielo slimnīcu vadītāju vērtējumā, Latvijā veselības aprūpē esot noticis "krass pavērsiens un mainījusies valdības attieksme" - veiktas ievērojamas investīcijas jaunu tehnoloģiju iegādei Latvijas slimnīcās, aizsākti jaunu slimnīcu celtniecības un reorganizācijas projekti un notiekot "nopietni meklējumi, kā veiksmīgāk sakārtot veselības aprūpes sistēmu Latvijā".

Pēc paziņojuma autoru domām, vienlaikus Latvijā pēc daudziem gadiem tiekot domāts arī par stabilu un visiem saprotamu darba samaksas sistēmu un tiekot veidota "noturīga atalgojuma reorganizācijas stratēģija pārejai no padomju laikos iedibinātās mītiskās slodžu sistēmas uz līgumu attiecībām, kas galarezultātā uzlabos visu ārstniecības procesā iesaistīto personu atalgojumu". "Nav mazsvarīgs fakts, ka Latvijā vairākas slimnīcas pērn apliecināja, ka spēj strādāt pat ar peļņu," teikts slimnīcu vadītāju paziņojumā.

"Jāpiekrīt veselības ministram Veldrem, ka streiku rīkošana nevar ietekmēt valsts budžetu, tāpat kā nevar ar politisku lēmumu radikāli atrisināt atalgojuma problēmu," teikts paziņojumā, "patlaban visas pārmaiņas medicīnas nozarē ir cieši saistītas tieši ar medicīnas darbinieku labklājības līmeņa paaugstināšanu, ar viņu piesaisti darbam Latvijas slimnīcās. Tāpēc mēs uzskatām, ka mums visiem jāstrādā ar ticību labākai rītdienai.

...Zelta rudens
mūs priecēja tikai nedēļu...

Šonedēļ laiks strauji kļuvis aukstāks –

nu jau dienā gaisa temperatūra ir tikai ap
+8^oC-+10^oC. Dienas ir vējainas un aukstas...

...Koki ir palikuši bez savas rotas – visas la-
pas ir nobirušas... Gandrīz visu laiku līst
un ir bijusi arī krusa. Bet nedēļas
nogalē tiek solīts slapjš
sniegs!!!

Anda Jansone, ceturtdien, 11. oktobrī